跳轉到

B0203Abhidhammapiṭaka(aṭṭhakathā)(阿毗達磨藏(註釋))-merged

Abhidhammapiṭaka (aṭṭhakathā)(《阿毗達磨藏》註釋)目錄


Abhidhammapiṭaka (aṭṭhakathā)(阿毗達磨藏(註釋))

Dhammasaṅgaṇi-aṭṭhakathā(法集論註釋)

ganthārambhakathā(開始之語) 1. cittuppādakaṇḍo(心生起品) tikamātikāpadavaṇṇanā(三法目釋) dukamātikāpadavaṇṇanā(二法目釋) kāmāvacarakusalapadabhājanīyaṃ(欲界善法分別) 2. rūpakaṇḍo(色品) 3. nikkhepakaṇḍo(攝品) 4. aṭṭhakathākaṇḍo(註釋品)

Sammohavinodanī-aṭṭhakathā(除癡論註釋)

  1. khandhavibhaṅgo(蘊分別)
  2. āyatanavibhaṅgo(處分別)
  3. dhātuvibhaṅgo(界分別)
  4. saccavibhaṅgo(諦分別)
  5. indriyavibhaṅgo(根分別)
  6. paṭiccasamuppādavibhaṅgo(緣起分別)
  7. satipaṭṭhānavibhaṅgo(念處分別)
  8. sammappadhānavibhaṅgo(正勤分別)
  9. iddhipādavibhaṅgo(神足分別)
  10. bojjhaṅgavibhaṅgo(覺支分別)
  11. maggaṅgavibhaṅgo(道分分別)
  12. jhānavibhaṅgo(禪那分別)
  13. appamaññāvibhaṅgo(無量分別)
  14. sikkhāpadavibhaṅgo(學處分別)
  15. paṭisambhidāvibhaṅgo(無礙解分別)
  16. ñāṇavibhaṅgo(智分別)
  17. khuddakavatthuvibhaṅgo(小事分別)
  18. dhammahadayavibhaṅgo(法心分別)

Pañcapakaraṇa-aṭṭhakathā(五論註釋) dhātukathā-aṭṭhakathā(界論註釋) 1. mātikāvaṇṇanā(目錄釋) 2. niddesavaṇṇanā(義釋釋)

puggalapaññatti-aṭṭhakathā(人施設論註釋)

  1. mātikāvaṇṇanā(目錄釋)
  2. niddesavaṇṇanā(義釋釋)

kathāvatthu-aṭṭhakathā(論事註釋) nidānakathā(因緣語) 1. puggalakathā(補特伽羅論) 2. parihānikathā(退失論) 3. brahmacariyakathā(梵行論) 4. jahatikathā(舍論) 5. sabbamatthītikathā(一切有論) 6. atītakkhandhādikathā(過去蘊等論) 7. ekaccaṃatthītikathā(一分有論) 8. satipaṭṭhānakathāvaṇṇanā(念處論釋) 9. hevatthikathāvaṇṇanā(如是有論釋) 2. dutiyavaggo(第二品) 3. tatiyavaggo(第三品) 4. catutthavaggo(第四品) 5. pañcamavaggo(第五品) 6. chaṭṭhavaggo(第六品) 7. sattamavaggo(第七品) 8. aṭṭhamavaggo(第八品) 9. navamavaggo(第九品) 10. dasamavaggo(第十品) 11. ekādasamavaggo(第十一品) 12. dvādasamavaggo(第十二品) 13. terasamavaggo(第十三品) 14. cuddasamavaggo(第十四品) 15. pannarasamavaggo(第十五品) 16. soḷasamavaggo(第十六品) 17. sattarasamavaggo(第十七品) 18. aṭṭhārasamavaggo(第十八品) 19. ekūnavīsatimavaggo(第十九品) 20. vīsatimavaggo(第二十品) 21. ekavīsatimavaggo(第二十一品) 22. bāvīsatimavaggo(第二十二品) 23. tevīsatimavaggo(第二十三品)

yamakappakaraṇa-aṭṭhakathā(雙論註釋) 1. mūlayamakaṃ(根雙) 2. khandhayamakaṃ(蘊雙) 3. āyatanayamakaṃ(處雙) 4. dhātuyamakaṃ(界雙) 5. saccayamakaṃ(諦雙) 6. saṅkhārayamakaṃ(行雙) 7. anusayayamakaṃ(隨眠雙) 8. cittayamakaṃ(心雙) 9. dhammayamakaṃ(法雙) 10. indriyayamakaṃ(根雙)

paṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā(發趣論註釋) paccayuddesavaṇṇanā(緣起釋) paccayaniddeso(緣義釋) 1. kusalattikavaṇṇanā(善三法釋) 2. vedanāttikavaṇṇanā(受三法釋) 3. vipākattikavaṇṇanā(異熟三法釋) 4. upādinnattikavaṇṇanā(所取三法釋) 5-22. saṅkiliṭṭhattikādivaṇṇanā(雜染三法等釋) 2. dukapaṭṭhānavaṇṇanā(二法發趣釋) 3. dukatikapaṭṭhānavaṇṇanā(二法三法發趣釋) 4. tikadukapaṭṭhānavaṇṇanā(三法二法發趣釋) 5. tikatikapaṭṭhānavaṇṇanā(三法三法發趣釋) 6. dukadukapaṭṭhānavaṇṇanā(二法二法發趣釋) 7-12. paccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā(否定發趣釋) 13-18. anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā(順否發趣釋) 19-24. paccanīyānulomapaṭṭhānavaṇṇanā(否順發趣釋)


B020301Dhammasaṅgaṇi-aṭṭhakathā(法集論註釋) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Aṭṭhasālinī nāma

Dhammasaṅgaṇī-aṭṭhakathā

Ganthārambhakathā

Karuṇā viya sattesu, paññā yassa mahesino;

Ñeyyadhammesu sabbesu, pavattittha yathāruci.

Dayāya tāya sattesu, samussāhitamānaso;

Pāṭihīrāvasānamhi, vasanto tidasālaye.

Pāricchattakamūlamhi, paṇḍukambalanāmake;

Silāsane sannisinno, ādiccova yugandhare.

Cakkavāḷasahassehi, dasahāgamma sabbaso;

Sannisinnena devānaṃ, gaṇena parivārito.

Mātaraṃ pamukhaṃ katvā, tassā paññāya tejasā;

Abhidhammakathāmaggaṃ, devānaṃ sampavattayi.

Tassa pāde namassitvā, sambuddhassa sirīmato;

Saddhammañcassa pūjetvā, katvā saṅghassa cañjaliṃ.

Nipaccakārassetassa, katassa ratanattaye;

Ānubhāvena sosetvā, antarāye asesato.

Visuddhācārasīlena, nipuṇāmalabuddhinā;

Bhikkhunā buddhaghosena, sakkaccaṃ abhiyācito.

Yaṃ devadevo devānaṃ, desetvā nayato puna;

Therassa sāriputtassa, samācikkhi vināyako.

Anotattadahe katvā, upaṭṭhānaṃ mahesino;

Yañca sutvāna so thero, āharitvā mahītalaṃ.

Bhikkhūnaṃ payirudāhāsi, iti bhikkhūhi dhārito;

Saṅgītikāle saṅgīto, vedehamuninā puna.

Tassa gambhīrañāṇehi, ogāḷhassa abhiṇhaso;

Nānānayavicittassa, abhidhammassa ādito.

Yā mahākassapādīhi, vasīhiṭṭhakathā purā;

Saṅgītā anusaṅgītā, pacchāpi ca isīhi yā.

Ābhatā pana therena, mahindenetamuttamaṃ;

Yā dīpaṃ dīpavāsīnaṃ, bhāsāya abhisaṅkhatā.

Apanetvā tato bhāsaṃ, tambapaṇṇinivāsinaṃ;

Āropayitvā niddosaṃ, bhāsaṃ tantinayānugaṃ.

Nikāyantaraladdhīhi, asammissaṃ anākulaṃ;

Mahāvihāravāsīnaṃ, dīpayanto vinicchayaṃ.

Atthaṃ pakāsayissāmi, āgamaṭṭhakathāsupi;

Gahetabbaṃ gahetvāna, tosayanto vicakkhaṇe.

Kammaṭṭhānāni sabbāni, cariyābhiññā vipassanā;

Visuddhimagge panidaṃ, yasmā sabbaṃ pakāsitaṃ.

Tasmā taṃ aggahetvāna, sakalāyapi tantiyā;

Padānukkamato eva, karissāmatthavaṇṇanaṃ.

Iti me bhāsamānassa, abhidhammakathaṃ imaṃ;

Avikkhittā nisāmetha, dullabhā hi ayaṃ kathāti.

Nidānakathā

Tattha kenaṭṭhena abhidhammo? Dhammātirekadhammavisesaṭṭhena. Atirekavisesatthadīpako hettha 『abhi』-saddo. 『『Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti』』 (ma. ni. 3.384; saṃ. ni. 5.195) 『『abhikkantavaṇṇā』』tiādīsu (saṃ. ni.

敬禮彼世尊、阿羅漢、正等正覺者 《阿毗達摩藏》 《阿缽馱多羅注》 《法聚注》 序言 猶如憐憫眾生的慈悲,智慧屬於大仙者; 於一切所知法,隨其意樂而宣說。 以悲愍眾生故,其心生大歡喜; 在帝釋天宮中,止住于神變末尾。 在無憂樹根下,名為黃金鼓坐處; 端坐石座之上,如日照耀于兩山之間。 從千萬世界來,十方悉皆圓滿; 與諸天眾圍繞,共同端坐一處。 以母親為首,以其智慧之威力; 為諸天宣說阿毗達摩言教之道。 頂禮彼具德正覺者雙足, 供養正法,向僧伽合掌。 以此禮敬三寶之力, 消除一切障礙無餘。 以清凈行為戒,具銳利無垢之智慧; 比丘佛音恭敬祈請。 天中之天為諸天宣說,復從本源; 導師為上座舍利弗詳細開示。 在無熱池中,侍奉大仙; 上座聽聞后,攜回大地。 為諸比丘宣說,為諸比丘所持; 于結集時,復由毗提訶仙人結集。 以其深邃智慧,頻頻深入; 阿毗達摩學說,從一開始多樣精彩。 大迦葉等有能力者,先前之註釋; 曾經結集,后諸仙人亦復結集。 上座摩訶印陀將此最上法, 為島嶼居民,製作于其語言。 去除彼語言,去除丹布尼瓦西人之語; 安立無過之語,隨順論義次第。 不與其他部類混雜,清晰明瞭; 為大寺院居民,闡明其決斷。 我將闡明經典註釋中之義理; 善巧地接受,令人歡喜。 一切業處、行、神通、觀察; 《清凈道論》中已全部闡明。 因此不取全部論義, 將依次第解釋其義。 我正宣說此阿毗達摩言說; 請專注聽聞,此法實為難得。 序論 何謂阿毗達摩?以超越法之特殊義理。此處"阿"字顯示超越特殊義理。 "我的苦受極為猛烈,不退轉","極為美妙"等處。

1.1-2) viya. Tasmā yathā samussitesu bahūsu chattesu ceva dhajesu ca yaṃ atirekappamāṇaṃ visesavaṇṇasaṇṭhānañca chattaṃ, taṃ 『aticchatta』nti vuccati, yo atirekappamāṇo nānāvirāgavaṇṇavisesasampanno ca dhajo so 『atidhajo』ti vuccati, yathā ca ekato sannipatitesu bahūsu rājakumāresu ceva devesu ca yo jātibhogayasaissariyādisampattīhi atirekataro ceva visesavantataro ca rājakumāro so 『atirājakumāro』ti vuccati, yo āyuvaṇṇaissariyayasasampattiādīhi atirekataro ceva visesavantataro ca devo so 『atidevo』ti vuccati, tathārūpo brahmāpi 『atibrahmā』ti vuccati, evameva ayampi dhammo dhammātirekadhammavisesaṭṭhena 『abhidhammo』ti vuccati.

Suttantañhi patvā pañcakkhandhā ekadeseneva vibhattā, na nippadesena; abhidhammaṃ patvā pana suttantabhājanīyaabhidhammabhājanīyapañhapucchakanayānaṃ vasena nippadesato vibhattā. Tathā dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, cattāri saccāni, bāvīsatindriyāni, dvādasapadiko paccayākāro. Kevalañhi indriyavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ natthi, paccayākāre ca pañhapucchakaṃ natthi. Suttantañca patvā cattāro satipaṭṭhānā ekadeseneva vibhattā, na nippadesena; abhidhammaṃ patvā pana tiṇṇampi nayānaṃ vasena nippadesatova vibhattā. Tathā cattāri sammappadhānāni, cattāro iddhipādā, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, cattāri jhānāni, catasso appamaññāyo, pañca sikkhāpadāni, catasso paṭisambhidā. Kevalañhettha sikkhāpadavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ natthi. Suttantaṃ patvā ca ñāṇaṃ ekadeseneva vibhattaṃ na nippadesena; tathā kilesā. Abhidhammaṃ patvā pana 『『ekavidhena ñāṇavatthū』』tiādinā (vibha. 751) nayena mātikaṃ ṭhapetvā nippadesatova vibhattaṃ. Tathā ekakato paṭṭhāya anekehi nayehi kilesā. Suttantaṃ patvā ca bhūmantaraparicchedo ekadeseneva vibhatto, na nippadesena; abhidhammaṃ pana patvā tiṇṇampi nayānaṃ vasena bhūmantaraparicchedo nippadesatova vibhatto. Evaṃ dhammātirekadhammavisesaṭṭhena abhidhammoti veditabbo.

Pakaraṇaparicchedato panesa dhammasaṅgaṇīvibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattikathāvatthuyamakapaṭṭhānānaṃ sattannaṃ pakaraṇānaṃ vasena ṭhito. Ayamettha ācariyānaṃ samānakathā. Vitaṇḍavādī panāha – 『kathāvatthu kasmā gahitaṃ? Nanu sammāsambuddhassa parinibbānato aṭṭhārasavassādhikāni dve vassasatāni atikkamitvā moggaliputtatissattherenetaṃ ṭhapitaṃ? Tasmā sāvakabhāsitattā chaḍḍetha na』nti. 『Kiṃ pana chappakaraṇāni abhidhammo』ti? 『Evaṃ na vadāmī』ti. 『Atha kiṃ vadesī』ti. 『Sattappakaraṇānī』ti. 『Kataraṃ gahetvā satta karosī』ti? 『Mahādhammahadayaṃ nāma atthi, etena saha sattā』ti. 『Mahādhammahadaye apubbaṃ natthi, katipayāva pañhāvārā avasesā, kathāvatthunāva saddhiṃ sattā』ti. 『No kathāvatthunā, mahādhātukathā nāma atthi, tāya saddhiṃ sattā』ti. 『Mahādhātukathāyaṃ apubbaṃ natthi, appamattikāva tanti avasesā. Kathāvatthunāva saddhiṃ sattā』ti.

以下是巴利文的完整直譯: 1.1-2) 因此,就像在許多高高舉起的傘蓋和旗幟中,有超出常規尺寸和特殊顏色形狀的傘蓋,被稱為"超級傘蓋";有超出常規尺寸且具有各種顏色特徵的旗幟,被稱為"超級旗幟"。就像在許多聚集在一起的王子和天神中,有以出生、財富、名譽、權力等成就超出並更為卓越的王子,被稱為"超級王子";有以壽命、容貌、權力、名譽等成就超出並更為卓越的天神,被稱為"超級天神";同樣地,梵天也被稱為"超級梵天"。這種法以超越普通法的特殊意義,被稱為"阿毗達摩"。 在經典中,五蘊僅在一個方面被分析,而非詳細分析;而在阿毗達摩中,則根據經典分析、阿毗達摩分析、問答方法等進行詳細分析。同樣地,十二處、十八界、四諦、二十二根、十二緣起。在根的分析中沒有經典分析,在緣起中沒有問答。在經典中,四念處僅在一個方面被分析,而非詳細分析;而在阿毗達摩中,則根據三種方法進行詳細分析。同樣地,四正勤、四神足、七覺支、八正道、四禪、四無量心、五戒、四無礙解。在戒的分析中沒有經典分析。在經典中,智慧僅在一個方面被分析,而非詳細分析;煩惱也是如此。在阿毗達摩中,則如"智慧的基礎有一種方式"等,從根本開始進行詳細分析。同樣地,從一開始就有多種方法分析煩惱。在經典中,界限僅在一個方面被分析,而非詳細分析;而在阿毗達摩中,則根據三種方法進行詳細分析。因此,應當理解阿毗達摩為超越普通法的特殊意義。 從論著章節來看,它建立在七部論著的基礎上:法集、分別、界論、人施設、論事、雙論、發趣論。這是諸師的共同說法。爭論者則說:"為什麼要接受《論事》?佛陀涅槃后已過去兩百一十八年,由目犍連子提多尊者建立,因此作為弟子所說應當被拋棄。" "難道阿毗達摩只有六部論著嗎?" "不是這樣說。" "那你說什麼?" "七部論著。" "你用哪一部作為七部?" "有一部名為《大法心》,與之一起有七部。" "《大法心》中沒有先前的內容,只有少數問題,與《論事》一起有七部。" "不是與《論事》,而是與《大界論》一起。"

Sammāsambuddho hi sattappakaraṇāni desento kathāvatthuṃ patvā yā esā puggalavāre tāva catūsu pañhesu dvinnaṃ pañcakānaṃ vasena aṭṭhamukhā vādayutti taṃ ādiṃ katvā sabbakathāmaggesu asampuṇṇabhāṇavāramattāya pāḷiyā mātikaṃ ṭhapesi. Sā panesā 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Nahevaṃ vattabbe. Ājānāhi niggahaṃ…pe… puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Nahevaṃ vattabbe. Ājānāhi niggahaṃ…pe…. Sabbattha puggalo upalabbhati sabbattha puggalo nupalabbhati, sabbadā puggalo upalabbhati sabbadā puggalo nupalabbhati, sabbesu puggalo upalabbhati sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti (kathā. 15-16) evaṃ paṭhamaṃ vādaṃ nissāya paṭhamaṃ niggahaṃ, dutiyaṃ nissāya dutiyaṃ …pe… aṭṭhamaṃ nissāya aṭṭhamaṃ niggahaṃ dassentena satthārā ṭhapitā. Iminā nayena sabbattha mātikāṭhapanaṃ veditabbaṃ. Taṃ panetaṃ mātikaṃ ṭhapento imaṃ disvā ṭhapesi – mama parinibbānato aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ matthake moggaliputtatissatthero nāma bhikkhu bhikkhusahassamajjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā dīghanikāyappamāṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ bhājessatīti.

Moggaliputtatissattheropi idaṃ pakaraṇaṃ desento na attano ñāṇena desesi, satthārā pana dinnanayena ṭhapitamātikāya desesi. Iti satthārā dinnanayena ṭhapitamātikāya desitattā sakalampetaṃ pakaraṇaṃ buddhabhāsitameva nāma jātaṃ. Yathā kiṃ? Yathā madhupiṇḍikasuttantādīni . Madhupiṇḍikasuttantasmiñhi bhagavā 『『yatonidānaṃ bhikkhu purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ, esevanto rāgānusayāna』』nti (ma. ni. 1.202) mātikaṃ ṭhapetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

Dhammappaṭiggāhakā bhikkhū mahākaccānattheraṃ upasaṅkamitvā dasabalena ṭhapitamātikāya atthaṃ pucchiṃsu. Thero pucchitamattakeneva akathetvā dasabalassa apacitidassanatthaṃ 『『seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī』』ti (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 因正等覺者講授七部論著,涉及到經典內容時,這些人首先在四個問題中,依據兩種五個問題的方式,設立了八種論辯,作為基礎,建立了完整的經典內容。於是,這個經典內容被稱為「個人的真實存在」。我告訴你,誰是真實的存在,那麼這個人被稱為「真實存在」。並不是這樣。你要知道,制止……等……個人不被稱為「真實存在」。我告訴你,誰是真實的存在,那麼這個人不被稱為「真實存在」。並不是這樣。你要知道,制止……等……在所有地方,個人存在,在所有地方,個人不存在,始終個人存在,始終個人不存在,所有情況下,個人存在,所有情況下,個人不存在,基於真實的存在。這樣,基於第一次辯論,建立了第一次制止;基於第二次辯論,建立了第二次……等……基於第八次辯論,建立了第八次制止,由老師所設立。根據這種方式,所有的經典內容應當被理解。然後,當設立這個經典內容時,他看到了這個——在我涅槃后,已經過去兩百一十八年,由目犍連子提多尊者坐在比丘千人中間,依據自說的五百部經典,依據他人說的五部經典,匯聚成一千部經典,講述《長部經典》的內容。 目犍連子提多尊者在講授這個經典時,並不是憑自己的智慧在講授,而是根據老師所設立的經典內容進行講授。因此,由於老師所設立的經典內容,整個經典被稱為佛所說。那是什麼呢?就像《蜜餅經》等等。在《蜜餅經》中,佛陀說:「因為從因緣中,僧人對人產生了種種的執著和分別,如果這裡沒有應當被喜愛、應當被稱讚、應當被依止的,那麼這就是貪慾的根源。」說完這些,他便起身進入了寺院。 法的接受者們前往大迦葉尊者那裡,詢問十力所設立的經典的意義。尊者僅僅回答了問題,而沒有詳細闡述,以便展示十力的不同。就像說:「就像一個人尋求有意義的東西。」

1.203) sāropamaṃ āharitvā sārarukkho viya bhagavā sākhāpalāsasadisā sāvakā, 『『so hāvuso bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato』』ti satthāraṃ thometvā punappunaṃ therehi yācito satthārā ṭhapitamātikāya atthaṃ vibhajitvā 『『ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha sace sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsandiyamānaṃ sameti gaṇheyyātha, no ce mā gaṇhitthā』』ti iminā adhippāyena 『『yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāthā』』ti vatvā uyyojesi.

Te satthāraṃ upasaṅkamitvā pucchiṃsu. Satthā dukkathitaṃ kaccānenāti avatvā suvaṇṇāliṅgaṃ ussāpento viya gīvaṃ unnāmetvā supupphitasatapattasassirikaṃ mahāmukhaṃ pūrento brahmassaraṃ nicchāretvā sādhu sādhūti therassa sādhukāraṃ datvā 『『paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno, mahāpañño bhikkhave mahākaccāno, maṃ cepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi taṃ evamevaṃ byākareyyaṃ yathā taṃ mahākaccānena byākata』』nti (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 1.203) 以樹木的比喻引出,正如佛陀像樹木的枝葉一樣,有許多弟子,佛陀說:「他啊,朋友,佛陀是知者,見者,具眼者,具智慧者,具法者,具梵者,行為的推動者,法的引導者,永恒的給予者,法的主人,正如如來。」在稱讚老師后,被長老們一再請求,老師基於設立的經典內容進行解釋:「然而,你們,尊者們,應該親自去問佛陀這個意義;如果能夠與全知的智慧相結合,若能夠相聚就應當接受,否則就不要接受。」以這個意思說:「如同佛陀為你們所說的那樣,你們應當接受。」 他們前去問老師。老師回答:「這是關於卡恰那的教義。」然後像是拋出黃金標誌一樣,抬起脖子,像是充滿了盛開的花朵和豐盈的草地,傾吐出天人的聲音,稱讚道:「好,好。」然後對長老給予讚美:「聰明的,比丘們,偉大的卡恰那,偉大的智慧者,比丘們,偉大的卡恰那,如果你們問我這個意義,我也會如同偉大的卡恰那所說的那樣進行解釋。」

1.205) āha.

Evaṃ satthārā anumoditakālato paṭṭhāya ca pana sakalaṃ suttaṃ buddhabhāsitaṃ nāma jātaṃ. Ānandattherādīhi vitthāritasuttesupi eseva nayo. Evameva sammāsambuddho sattappakaraṇāni desento kathāvatthuṃ patvā vuttanayena mātikaṃ ṭhapesi. Ṭhapento ca pana imaṃ addasa –

Mama parinibbānato aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ matthake moggaliputtatissatthero nāma bhikkhu bhikkhusahassamajjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā dīghanikāyappamāṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ bhājessatīti.

Moggaliputtatissattheropi imaṃ pakaraṇaṃ desento na attano ñāṇena desesi, satthārā pana dinnanayena ṭhapitamātikāya desesi. Iti satthārā dinnanayena ṭhapitamātikāya desitattā sakalampetaṃ pakaraṇaṃ buddhabhāsitameva jātaṃ. Evaṃ kathāvatthunāva saddhiṃ satta pakaraṇāni abhidhammo nāma.

Tattha dhammasaṅgaṇīpakaraṇe catasso vibhattiyo – cittavibhatti rūpavibhatti nikkheparāsi atthuddhāroti. Tattha kāmāvacarakusalato aṭṭha, akusalato dvādasa, kusalavipākato soḷasa, akusalavipākato satta, kiriyato ekādasa; rūpāvacarakusalato pañca, vipākato pañca, kiriyato pañca; arūpāvacarakusalato cattāri, vipākato cattāri, kiriyato cattāri; lokuttarakusalato cattāri, vipākato cattārīti ekūnanavuti cittāni cittavibhatti nāma. Cittuppādakaṇḍantipi etasseva nāmaṃ. Taṃ vācanāmaggato atirekachabhāṇavāraṃ, vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ ekavidhena duvidhenātiādinā nayena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena vibhajitvā dassitā rūpavibhatti nāma. Rūpakaṇḍantipi etasseva nāmaṃ. Taṃ vācanāmaggato atirekadvibhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ mūlato khandhato dvārato bhūmito atthato dhammato nāmato liṅgatoti evaṃ mūlādīhi nikkhipitvā desito nikkheparāsi nāma. So –

Mūlato khandhato cāpi, dvārato cāpi bhūmito;

Atthato dhammato cāpi, nāmato cāpi liṅgato;

Nikkhipitvā desitattā, nikkhepoti pavuccati.

Nikkhepakaṇḍantipi tasseva nāmaṃ. Taṃ vācanāmaggato timattabhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ pana tepiṭakassa buddhavacanassa atthuddhārabhūtaṃ yāva saraṇadukā nikkhittaṃ aṭṭhakathākaṇḍaṃ nāma. Yato mahāpakaraṇiyā bhikkhū mahāpakaraṇe gaṇanacāraṃ asallakkhentā gaṇanacāraṃ samānenti. Taṃ vācanāmaggato dvimattabhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Iti sakalampi dhammasaṅgaṇīpakaraṇaṃ vācanāmaggato atirekaterasamattabhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti. Evametaṃ –

Cittavibhatti rūpañca, nikkhepo atthajotanā;

Gambhīraṃ nipuṇaṃ ṭhānaṃ, tampi buddhena desitaṃ.

Tadanantaraṃ vibhaṅgappakaraṇaṃ nāma. Taṃ khandhavibhaṅgo āyatanavibhaṅgo dhātuvibhaṅgo saccavibhaṅgo idriyavibhaṅgo paccayākāravibhaṅgo satipaṭṭhānavibhaṅgo sammappadhānavibhaṅgo iddhipādavibhaṅgo bojjhaṅgavibhaṅgo maggaṅgavibhaṅgo jhānavibhaṅgo appamaññāvibhaṅgo sikkhāpadavibhaṅgo paṭisambhidāvibhaṅgo ñāṇavibhaṅgo khuddakavatthuvibhaṅgo dhammahadayavibhaṅgoti aṭṭhārasavidhena vibhattaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 1. 他說。 自從導師被贊同的時刻開始,整個經典就成爲了佛陀所說。即使在阿難尊者等人詳細闡述的經典中,情況也是如此。正如這樣,正等正覺者在宣說七部論時,到達了論事(Kathāvatthu)並按照已說明的方式確立了要義。確立時,他看到: "在我涅槃后,一百九十八年之際,名叫摩訶目犍連子提舍的比丘,坐在千比丘中間,將宣說五百部經在他自己的觀點上,五百部經在他人的觀點上,總共一千部經,其篇幅相當於長部(Dīghanikāya)的論事論(Kathāvatthu)。" 摩訶目犍連子提舍尊者在宣說這部論時,並非以自己的智慧宣說,而是按照導師給予的方式,宣說了已確立的要義。因此,由於是按照導師給予的方式,宣說了已確立的要義,所以整部論都成爲了佛陀所說。這樣,連同論事在內,七部論即為阿毗達磨。 在此,法集論(Dhammasaṅgaṇī)中有四種分析:心分析、色分析、析出、義釋。在那裡,從欲界善有八種,不善有十二種,善異熟有十六種,不善異熟有七種,無記有十一種;色界善有五種,異熟有五種,無記有五種;無色界善有四種,異熟有四種,無記有四種;出世間善有四種,異熟有四種,總共九十一種心,稱為心分析。這也稱為心生品。從語言途徑來看,超過了六誦本,但在詳細闡述時,則是無量無邊的。 接下來,通過"一種、二種"等方式確立要義,並詳細分析,顯示了色分析。這也稱為色品。從語言途徑來看,超過了兩誦本,但在詳細闡述時,則是無量無邊的。 接下來,從根本、蘊、門、界、義、法、名、性等方面析出並宣說,稱為析出。其頌曰: 從根本、從蘊、從門、從界, 從義、從法、從名、從性; 析出而宣說緣故, 稱之為析出無疑。 這也稱為析出品。從語言途徑來看,為三誦本。但在詳細闡述時,則是無量無邊的。 接下來,對三藏佛語的義釋,直至皈依雙,稱為義釋品。因為大論比丘在大論中不注意計算方式,而調和計算方式。從語言途徑來看,為兩誦本。但在詳細闡述時,則是無量無邊的。 這樣,整個法集論從語言途徑來看,超過了十三誦本。但在詳細闡述時,則是無量無邊的。如是: 心分析、色分析、析出、義釋, 深奧精微之處,亦為佛所宣說。 接下來是分別論(Vibhaṅga)。它包括蘊分別、處分別、界分別、諦分別、根分別、緣起分別、念處分別、正勤分別、神足分別、覺支分別、道支分別、禪定分別、無量分別、戒品分別、分別智、小事分別、法心分別,共十八種分別。

Tattha khandhavibhaṅgo suttantabhājanīyaabhidhammabhājanīyapañhapucchakānaṃ vasena tidhā vibhatto. So vācanāmaggato pañcamattabhāṇavāro, vitthāriyamāno pana ananto aparimāṇo hoti. Tato paraṃ āyatanavibhaṅgādayopi eteheva tīhi nayehi vibhattā. Tesu āyatanavibhaṅgo vācanāmaggato atirekabhāṇavāro, dhātuvibhaṅgo dvimattabhāṇavāro. Tathā saccavibhaṅgo. Indriyavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ natthi; vācanāmaggato panesa atirekabhāṇavāramatto. Paccayākāravibhaṅgo chamattabhāṇavāro, pañhapucchakaṃ panettha natthi. Satipaṭṭhānavibhaṅgo atirekabhāṇavāramatto; tathā sammappadhāna iddhipādabojjhaṅgamaggaṅgavibhaṅgā. Jhānavibhaṅgo dvibhāṇavāramatto, appamaññāvibhaṅgo atirekabhāṇavāramatto. Sikkhāpadavibhaṅgepi suttantabhājanīyaṃ natthi; vācanāmaggato panesa atirekabhāṇavāramatto; tathā paṭisambhidāvibhaṅgo. Ñāṇavibhaṅgo dasavidhena vibhatto; vācanāmaggato panesa timattabhāṇavāro. Khuddakavatthuvibhaṅgopi dasavidhena vibhatto; vācanāmaggato panesa timattabhāṇavāro. Dhammahadayavibhaṅgo tividhena vibhatto; vācanāmaggato panesa atirekadvibhāṇavāramatto. Sabbepi vitthāriyamānā anantā aparimāṇā honti. Evametaṃ vibhaṅgappakaraṇaṃ vācanāmaggato pañcatiṃsamattabhāṇavāraṃ; vitthārato pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ dhātukathāpakaraṇaṃ nāma. Taṃ saṅgaho asaṅgaho, saṅgahitena asaṅgahitaṃ, asaṅgahitena saṅgahitaṃ, saṅgahitena saṅgahitaṃ, asaṅgahitena asaṅgahitaṃ; sampayogo vippayogo, sampayuttena vippayuttaṃ, vippayuttena sampayuttaṃ, sampayuttena sampayuttaṃ, vippayuttena vippayuttaṃ; saṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttaṃ; sampayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahitaṃ, asaṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttaṃ, vippayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahitanti cuddasavidhena vibhattaṃ. Taṃ vācanāmaggato atirekachabhāṇavāramattaṃ, vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ puggalapaññatti nāma. Sā 『『khandhapaññatti āyatanapaññatti dhātupaññatti saccapaññatti indriyapaññatti puggalapaññattī』』ti chabbidhena vibhattā. Sā vācanāmaggato atirekapañcabhāṇavārā; vitthāriyamānā pana anantā aparimāṇāva hoti.

Tadanantaraṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ nāma. Taṃ sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā vibhattaṃ. Taṃ vācanāmaggato idāni potthake likhitaṃ aggahetvā saṅgītiāropitanayena dīghanikāyappamāṇaṃ, vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ yamakaṃ nāma. Taṃ mūlayamakaṃ khandhayamakaṃ āyatanayamakaṃ dhātuyamakaṃ saccayamakaṃ saṅkhārayamakaṃ anusayayamakaṃ cittayamakaṃ dhammayamakaṃ indriyayamakanti dasavidhena vibhattaṃ. Taṃ vācanāmaggato vīsabhāṇavārasataṃ, vitthārato pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,蘊分別被分為三類:經典的、阿毗達磨的、問題與回答的。它從語言途徑來看,屬於五誦本,但在詳細闡述時則是無量無邊的。接下來,處分別等也以同樣的三種方式進行劃分。在這些中,處分別從語言途徑來看,屬於超過一誦本,元素分別為雙誦本。真理分別也是如此。感官分別在經典中沒有;但從語言途徑來看,它的量超過一誦本。緣起分別為六誦本,而在此沒有問題與回答。念處分別的量超過一誦本;同樣,正勤、神足、覺支、道支、禪定分別也是如此。微細分別為雙誦本,少量分別的量超過一誦本。戒品分別在經典中沒有;但從語言途徑來看,它的量超過一誦本;同樣,分析分別也是如此。智慧分別被分為十種;從語言途徑來看,它的量為三誦本。小事分別也被分為十種;從語言途徑來看,它的量也是三誦本。法心分別被分為三種;從語言途徑來看,它的量超過二誦本。所有這些在詳細闡述時都是無量無邊的。這樣,整個分別論從語言途徑來看,屬於五十種的量;而在詳細闡述時則是無量無邊的。 接下來是元素論的部分。它包括:聚合、不聚合、聚合的與不聚合的、聚合的與聚合的、不聚合的與不聚合的;結合與分離、結合的與分離的、分離的與結合的、結合的與結合的、分離的與分離的;聚合的與結合的分離;結合的與聚合的不聚合、不聚合的與結合的分離、分離的與聚合的不聚合,這些被分為十四種。從語言途徑來看,它的量超過一誦本,而在詳細闡述時則是無量無邊的。 接下來是人名的部分。它被分為六類:「蘊名、處名、元素名、真理名、感官名、人名」。從語言途徑來看,它的量超過五種;而在詳細闡述時則是無量無邊的。 接下來是論事論的部分。它包括在自見中五百部經典,在他見中五百部經典,總共一千部經典。它從語言途徑來看,現已在經典中寫下,按照記載的方式相當於長部(Dīghanikāya),而在詳細闡述時則是無量無邊的。 接下來是雙重的部分。它被分為十種:根本的、蘊的、處的、元素的、真理的、概念的、潛在的、心的、法的、感官的。它從語言途徑來看,屬於二十種的量,而在詳細闡述時則是無量無邊的。

Tadanantaraṃ mahāpakaraṇaṃ nāma. Paṭṭhānantipi tasseva nāmaṃ. Taṃ hetupaccayo ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo anantarapaccayo samanantarapaccayo sahajātapaccayo aññamaññapaccayo nissayapaccayo upanissayapaccayo purejātapaccayo pacchājātapaccayo āsevanapaccayo kammapaccayo vipākapaccayo āhārapaccayo indriyapaccayo jhānapaccayo maggapaccayo sampayuttapaccayo vippayuttapaccayo atthipaccayo natthipaccayo vigatapaccayo avigatapaccayoti. Paccayavasena tāva catuvīsatividhena vibhattaṃ.

Imasmiṃ pana ṭhāne paṭṭhānaṃ samānetabbaṃ. Kusalattikādayo hi dvāvīsati tikā, nāma hetū dhammā nahetū dhammā…pe… saraṇā dhammā araṇā dhammāti ime sataṃ dukā. Aparepi vijjābhāgino dhammā avijjābhāgino dhammā…pe… khaye ñāṇaṃ, anuppāde ñāṇanti dvācattālīsa suttantikadukā nāma. Tesu dvāvīsati tikā sataṃ dukāti ayaṃ āhaccabhāsitā jinavacanabhūtā sabbaññubuddhena desitā sattannaṃ pakaraṇānaṃ mātikā nāma.

Athāpare dvācattālīsa suttantikadukā kutopabhavā kena ṭhapitā kena desitāti? Dhammasenāpatisāriputtattherappabhavā, tena ṭhapitā, tena desitāti. Ime ṭhapento pana thero na sāmukkaṃsikena attano ñāṇena ṭhapesi. Ekuttariyaṃ pana ekanipātadukanipātasaṅgīti dasuttarasuttantehi samodhānetvā ābhidhammikattherānaṃ suttantaṃ patvā akilamatthaṃ ṭhapitā. Te panete ekasmiṃ nikkhepakaṇḍeyeva matthakaṃ pāpetvā vibhattā. Sesaṭṭhānesu yāva saraṇadukā abhidhammo vibhatto.

Sammāsambuddhena hi anulomapaṭṭhāne dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Sataṃ duke nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tike pana tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Duke ca dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Evaṃ –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukatikañceva tikadukañca;

Tikatikañceva dukadukañca,

Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.1.39);

Paccanīyapaṭṭhānepi dvāvīsatitike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma. Dvāvīsatitike dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma. Tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma. Duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāmāti paccanīyepi chahi nayehi paṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ. Tena vuttaṃ –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukatikañceva tikadukañca;

Tikatikañceva dukadukañca,

Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.1.44);

Tato paraṃ anulomapaccanīyepi eteneva upāyena cha nayā dassitā. Tenāha –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukatikañceva tikadukañca;

Tikatikañceva dukadukañca,

Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.1.48);

Tadanantaraṃ paccanīyānulomepi eteheva chahi nayehi niddiṭṭhaṃ. Tenāha –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukatikañceva tikadukañca;

Tikatikañceva dukadukañca,

Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.

以下是巴利文的完整直譯: 接下來是大論的部分。它的名稱也為「根本」。它包括因緣、所緣、主導緣、緊接緣、相續緣、共生緣、相互緣、依賴緣、附屬緣、前生緣、後生緣、接觸緣、業緣、果緣、食緣、根緣、禪定緣、道緣、相應緣、離異緣、存在緣、非存在緣、消失緣、非消失緣。根據緣的不同,共分為二十四種。 在此處,應當引入根本。善法等二十二種,名為因法與非因法……等……歸依法、避難法等,這些為一百種。還有一些是有知識的法、無知識的法……等……滅盡的智慧、未生的智慧,這些為二十四種經典的法。它們是由智者所說,由全知者所教導,屬於七部論的要義。 接下來,二十四種經典的法從何而來,誰設立,誰教導?是由法軍的舍利弗尊者所設立、所教導。因此,設立時,尊者並非依靠自己的智慧。通過一次性和單一的整合,結合十種經典,歸納出阿毗達磨的經典,設立了不動的要義。它們在一個單獨的析出部分中被劃分。其餘的地方,直到歸依法,阿毗達磨被劃分。 正等正覺者以順應根本,基於二十二種法,所設立的根本被稱為「根本」。一百種法基於二種法被稱為「法根」。接下來,抓住二十二種法,將一百種法納入二種法中,這被稱為「二法根」。接下來,抓住一百種法,將二十二種法納入其中,這被稱為「法根」。法則法則地將二種法納入二種法中,這被稱為「雙法根」。這樣— 根本與根本的法則, 二法與二法的法則; 雙法與雙法的法則, 六種順應的法則深遠而微妙。(根本 1.1.39) 在反向根本中,基於二十二種法,所設立的根本被稱為「根本」。一百種法基於二種法被稱為「法根」。二十二種法中抓住一百種法,這被稱為「二法根」。一百種法中抓住二十二種法,這被稱為「法根」。法則法則地將二種法納入二種法中,這被稱為「雙法根」。因此,在反向根本中也以六種方式設立根本。由此可知— 根本與根本的法則, 二法與二法的法則; 雙法與雙法的法則, 六種反向根本的法則深遠而微妙。(根本 1.1.44) 接下來,順應的反向根本中也以同樣的方式呈現六種法則。由此可知— 根本與根本的法則, 二法與二法的法則; 雙法與雙法的法則, 六種順應反向根本的法則深遠而微妙。(根本 1.1.48) 接下來,在反向根本的順應中也以這些六種法則設立。由此可知— 根本與根本的法則, 二法與二法的法則; 雙法與雙法的法則, 六種反向順應的法則深遠而微妙。(根本 1.1.)

1.52);

Evaṃ anulome cha paṭṭhānāni, paṭilome cha, anulomapaccanīye cha, paccanīyānulome cha paṭṭhānānīti idaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānaṃ mahāpakaraṇaṃ nāma.

Idāni imassa abhidhammassa gambhīrabhāvavijānanatthaṃ cattāro sāgarā veditabbā – saṃsārasāgaro, jalasāgaro, nayasāgaro, ñāṇasāgaroti. Tattha saṃsārasāgaro nāma –

Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;

Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatīti.

Evaṃ vuttaṃ saṃsāravaṭṭaṃ. Svāyaṃ yasmā imesaṃ sattānaṃ uppattiyā purimā koṭi na paññāyati ettakānañhi vassasatānaṃ vā vassasahassānaṃ vā vassasatasahassānaṃ vā, kappasatānaṃ vā kappasahassānaṃ vā kappasatasahassānaṃ vā matthake sattā uppannā, tato pubbe nāhesunti vā, asukassa nāma rañño kāle uppannā, asukassa buddhassa kāle uppannā tato pubbe nāhesunti vā, ayaṃ paricchedo natthi; 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosi atha pacchā samabhavī』』ti (a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 1.52) 這樣,順次有六種發端,逆次有六種,順次-逆轉有六種,逆轉-順次有六種發端,這就是被稱為二十四種總體發端的《發端大論》。 現在爲了瞭解這部阿毗達摩的深奧本質,應當知曉四種海洋 - 輪迴海、水海、理則海、智慧海。在這其中,輪迴海者 - 蘊的次第,界與處; 不斷流轉執行中, 名曰輪迴無窮盡。 這樣說明了輪迴的旋轉。因為對於這些有情的生起,其最初的端點是無法確定的。即便是在百年、千年、百千年,或百劫、千劫、百千劫的層面上,有情已經生起,但在此之前是否存在,或在某某王的時代生起,或在某某佛陀的時代生起,在此之前是否存在,這種界限是不存在的;"比丘們,無明的最初端點是無法確定的,在此之前無明不存在,而後才出現"。

10.61) iminā pana nayena saṃsārasāgaro anamataggova.

Mahāsamuddo pana jalasāgaro nāmāti veditabbo. So caturāsītiyojanasahassagambhīro. Tattha udakassa āḷhakasatehi vā āḷhakasahassehi vā āḷhakasatasahassehi vā pamāṇaṃ nāma natthi . Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchati. Ayaṃ jalasāgaro nāma.

Katamo nayasāgaro? Tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ. Dvepi hi tantiyo paccavekkhantānaṃ saddhāsampannānaṃ pasādabahulānaṃ ñāṇuttarānaṃ kulaputtānaṃ anantaṃ pītisomanassaṃ uppajjati. Katamā dve? Vinayañca abhidhammañca. Vinayadharabhikkhūnañhi vinayatantiṃ paccavekkhantānaṃ dosānurūpaṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ nāma – imasmiṃ dose imasmiṃ vītikkame idaṃ nāma hotīti sikkhāpadapaññāpanaṃ – aññesaṃ avisayo, buddhānameva visayoti. Uttarimanussadhammapeyyālaṃ paccavekkhantānaṃ nīlapeyyālaṃ paccavekkhantānaṃ sañcarittapeyyālaṃ paccavekkhantānaṃ anantaṃ pītisomanassaṃ uppajjati. Ābhidhammikabhikkhūnampi khandhantaraṃ āyatanantaraṃ dhātvantaraṃ indriyantaraṃ balabojjhaṅgakammavipākantaraṃ rūpārūpaparicchedaṃ saṇhasukhumadhammaṃ gaganatale tārakarūpāni gaṇhanto viya rūpārūpadhamme pabbaṃ pabbaṃ koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ katvā vibhajanto dassesi vata no satthāti abhidhammatantiṃ paccavekkhantānaṃ anantaṃ pītisomanassaṃ uppajjati.

Evaṃ uppattiyā panassa idaṃ vatthupi veditabbaṃ – mahāgatigamiyatissadattatthero kira nāma mahābodhiṃ vandissāmīti paratīraṃ gacchanto nāvāya uparitale nisinno mahāsamuddaṃ olokesi. Athassa tasmiṃ samaye neva paratīraṃ paññāyittha, na orimatīraṃ, ūmivegappabhedasamuggatajalacuṇṇaparikiṇṇo pana pasāritarajatapaṭṭasumanapupphasantharasadiso mahāsamuddova paññāyittha. So kiṃ nu kho mahāsamuddassa ūmivego balavā udāhu catuvīsatippabhede samantapaṭṭhāne nayamukhaṃ balavanti cintesi. Athassa mahāsamudde paricchedo paññāyati – ayañhi heṭṭhā mahāpathaviyā paricchinno, upari ākāsena, ekato cakkavāḷapabbatena, ekato velantena paricchinno; samantapaṭṭhānassa pana paricchedo na paññāyatīti saṇhasukhumadhammaṃ paccavekkhantassa balavapīti uppannā. So pītiṃ vikkhambhetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā yathānisinnova sabbakilese khepetvā aggaphale arahatte patiṭṭhāya udānaṃ udānesi –

Attheva gambhīragataṃ sudubbudhaṃ,

Sayaṃ abhiññāya sahetusambhavaṃ;

Yathānupubbaṃ nikhilena desitaṃ,

Mahesinā rūpagataṃva passatīti.

Ayaṃ nayasāgaro nāma.

Katamo ñāṇasāgaro? Sabbaññutaññāṇaṃ ñāṇasāgaro nāma. Ayaṃ saṃsārasāgaro nāma, ayaṃ jalasāgaro nāma, ayaṃ nayasāgaro nāmāti hi aññena na sakkā jānituṃ, sabbaññutaññāṇeneva sakkā jānitunti sabbaññutaññāṇaṃ ñāṇasāgaro nāma. Imesu catūsu sāgaresu imasmiṃ ṭhāne nayasāgaro adhippeto. Imañhi sabbaññubuddhāva paṭivijjhanti.

10.61) 然而,依此方式,輪迴海是無始無終的。 大海則被稱為水海。它的深度為四萬八千由旬。在那裡,水的量是無法測量的,無論是以百桶、千桶或百千桶來計量。然後,無法計算的、無量的巨大水流才可以被稱為數量。這就是水海。 什麼是理則海?是三藏佛語。因為對於那些反思的、具信心的、具安樂的、具智慧的貴族子弟來說,二者產生了無量的喜悅和快樂。那二者是什麼?是《律》和《阿毗達摩》。對於持律的比丘來說,反思律的內容是根據過失而進行的紀律條目說明 - 在這個過失中,這個違犯是這樣的 - 這是紀律條目說明 - 其他的則不適用,只有佛陀的教導適用。對於反思更高的人的法的比喻,反思藍色法的比喻,反思行為法的比喻,產生了無量的喜悅和快樂。對於阿毗達摩的比丘來說,反思五蘊、六處、四大、六根、四正勤、果報的反思,是像在天空中抓住星星一樣,將形態和形態的法逐個切分、分開,展示出法的本質。 因此,關於生起的這一點,應當知曉 - 據說大乘者阿迦提達尊者爲了禮拜大菩提樹,正準備渡過對岸,坐在船上,俯瞰大海。此時,他既看不見對岸,也看不見下岸,只看到那如同被暴風雨打翻的、滿是水泡的海面,展現出如同銀色的帷幕、花瓣的樣子的大海。他在思考:大海的波浪是強大的,還是二十四種發端的流動更為強大呢?於是,他意識到大海是有限的 - 這是在大地之下被限制的,上面是天空,被一個輪迴的山脈所限制,另一邊是海洋;而對於發端的限制則無法被確定,因而產生了強烈的喜悅。他抑制了喜悅,增強了觀照,像坐在那樣安靜地,清除了所有的煩惱,最終在至高的果位阿羅漢中,發出歡喜的聲音 - 「在意義上確實深奧難懂, 自知自見因緣所生; 如同逐步全面地教導, 如同偉人所見的形態。」 這就是理則海。 什麼是智慧海?是全知智。輪迴海是這樣的,水海是這樣的,理則海是這樣的,唯有通過全知智才能知曉,智慧海是全知智。在這四種海洋中,此處所指的就是理則海。因為所有的全知者都能洞察這一點。

Ayampi bhagavā bodhimūle nisinno 『imaṃ paṭivijjhitvā imaṃ vata me dhammaṃ esantassa gavesantassa kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni vītivattāni, atha me imasmiṃ pallaṅke nisinnena diyaḍḍhakilesasahassaṃ khepetvā ayaṃ dhammo paṭividdho』ti paṭividdhadhammaṃ paccavekkhanto sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi. Tato tamhā pallaṅkā vuṭṭhāya 『imasmiṃ vata me pallaṅke sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdha』nti animisehi cakkhūhi sattāhaṃ pallaṅkaṃ olokento aṭṭhāsi. Tato devatānaṃ 『ajjāpi nūna siddhatthassa kattabbakiccaṃ atthi, pallaṅkasmiñhi ālayaṃ na vijahatī』ti parivitakko udapādi.

Satthā devatānaṃ vitakkaṃ ñatvā tāvadeva tāsaṃ vitakkavūpasamanatthaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Mahābodhipallaṅkasmiñhi katapāṭihāriyañca, ñātisamāgame katapāṭihāriyañca, pāṭiyaputtasamāgame katapāṭihāriyañca, sabbaṃ kaṇḍambarukkhamūle katayamakapāṭihāriyasadisameva ahosi. Evaṃ yamakapāṭihāriyaṃ katvā pallaṅkassa ṭhitaṭṭhānassa ca antare ākāsato oruyha sattāhaṃ caṅkami. Imesu ca ekavīsatiyā divasesu ekadivasepi satthu sarīrato rasmiyo na nikkhantā.

Catutthe pana sattāhe pacchimuttarāya disāya ratanaghare nisīdi – ratanagharaṃ nāma neva sattaratanamayaṃ gehaṃ. Sattannaṃ pana pakaraṇānaṃ sammasitaṭṭhānaṃ ratanagharanti veditabbaṃ – tattha dhammasaṅgaṇiṃ sammasantassāpi sarīrato rasmiyo na nikkhantā. Vibhaṅgappakaraṇaṃ dhātukathaṃ puggalapaññattiṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ yamakappakaraṇaṃ sammasantassāpi sarīrato rasmiyo na nikkhantā. Yadā pana mahāpakaraṇaṃ oruyha 『『hetupaccayo ārammaṇapaccayo…pe… avigatapaccayo』』ti sammasanaṃ ārabhi, athassa catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ sammasantassa ekantato sabbaññutaññāṇaṃ mahāpakaraṇeyeva okāsaṃ labhi. Yathā hi timirapiṅgalamahāmaccho caturāsītiyojanasahassagambhīre mahāsamuddeyeva okāsaṃ labhati, evameva sabbaññutaññāṇaṃ ekantato mahāpakaraṇeyeva okāsaṃ labhi.

Satthu evaṃ laddhokāsena sabbaññutaññāṇena yathāsukhaṃ saṇhasukhumadhammaṃ sammasantassa sarīrato nīlapītalohitodātamañjiṭṭhapabhassaravasena chabbaṇṇarasmiyo nikkhamiṃsu. Kesamassūhi ceva akkhīnañca nīlaṭṭhānehi nīlarasmiyo nikkhamiṃsu, yāsaṃ vasena gaganatalaṃ añjanacuṇṇasamokiṇṇaṃ viya umāpupphanīluppaladalasañchannaṃ viya vītipatantamaṇitālavaṇṭaṃ viya sampasāritamecakapaṭaṃ viya ca ahosi.

Chavito ceva akkhīnañca pītaṭṭhānehi pītarasmiyo nikkhamiṃsu; yāsaṃ vasena disābhāgā suvaṇṇarasadhārābhisiñcamānā viya suvaṇṇapaṭapasāritā viya kuṅkumacuṇṇakaṇikārapupphasamparikiṇṇā viya ca virociṃsu.

Maṃsalohitehi ceva akkhīnañca rattaṭṭhānehi lohitarasmiyo nikkhamiṃsu yāsaṃ vasena disābhāgā cīnapiṭṭhacuṇṇarañjitā viya supakkalākhārasasiñcamānā viya rattakambalaparikkhittā viya jayasumanapāribhaddakabandhujīvakakusumasamparikiṇṇā viya ca virociṃsu.

Aṭṭhīhi ceva dantehi ca akkhīnañca setaṭṭhānehi odātarasmiyo nikkhamiṃsu; yāsaṃ vasena disābhāgā rajataghaṭehi āsiñcamānakhīradhārāsamparikiṇṇā viya sampasāritarajatapaṭṭavitānā viya, vītipatantarajatatālavaṇṭā viya, kundakumudasinduvārasumanamallikādikusumasañchannā viya ca virociṃsu.

Ayampi bhagavā bodhimūle nisinno 『imaṃ paṭivijjhitvā imaṃ vata me dhammaṃ esantassa gavesantassa kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni vītivattāni, atha me imasmiṃ pallaṅke nisinnena diyaḍḍhakilesasahassaṃ khepetvā ayaṃ dhammo paṭividdho』ti paṭividdhadhammaṃ paccavekkhanto sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi. Tato tamhā pallaṅkā vuṭṭhāya 『imasmiṃ vata me pallaṅke sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdha』nti animisehi cakkhūhi sattāhaṃ pallaṅkaṃ olokento aṭṭhāsi. Tato devatānaṃ 『ajjāpi nūna siddhatthassa kattabbakiccaṃ atthi, pallaṅkasmiñhi ālayaṃ na vijahatī』ti parivitakko udapādi. 這位尊者坐在菩提樹下,思考著:「我若能理解這一法,便是我所追尋、所探求的,經歷了無量的千劫,四種無法計數的法已被我體悟。」於是,他在這座座位上坐了七天,清除了七萬種煩惱,思考著:「這法已被我體悟。」然後,他從座位上站起,目不轉睛地注視著:「我在這座位上確實已理解了全知智。」他站在座位上,目不轉睛地凝視著座位七天。於是,天神們心中想:「今天確實有值得成就的事情,座位上並未有所動搖。」 當導師知道了天神們的想法,便立即升空,顯現出神奇的變幻。在大菩提座上所做的神奇變幻,在親屬聚會所做的神奇變幻,在弟子聚會所做的神奇變幻,都是如同在樹根下所做的神奇變幻。通過這樣的神奇變幻,眾生在座位的空隙之間,七天來不斷地遊走。在這二十一個日子裡,即使一天,佛陀的身體上的光輝也未曾消失。 在第四個七天的最後,朝向西北的方向坐在寶殿中 - 寶殿並非由七寶構成的房屋。七種寶物的聚集之處應被稱為寶殿 - 在那裡,法的聚集者即便在思考時,身體上的光輝也未曾消失。分析類的聚集、元素論、個人特性、說法的聚集、雙重聚集者,即便在思考時,身體上的光輝也未曾消失。當偉大的聚集降臨時,開始思考:「因緣條件、所緣條件……等等,未曾消失的條件。」那麼,二十四種發端的思考者,完全地獲得了全知智的機會。就如同在四萬八千由旬深的大海中獲得機會一樣,全知智的機會也完全地獲得于偉大的聚集。 在導師所獲得的機會中,憑藉全知智如願以償地,深入思考的身體上,藍色、黃色、紅色、白色、明亮的光輝從六種顏色中顯現而出。頭髮和鬍鬚的藍色光輝從藍色的地方顯現,彷彿天空中撒滿了黑色的粉末,如同烏瑪花、藍色的蓮花覆蓋著,宛如絢麗的綵帶般展開。 黃色的光輝從眼睛的黃色地方顯現;彷彿方向的部分如同金色的雨滴灑落,彷彿金色的帷幕展開,像是藏著紅色的花瓣般閃耀。 紅色的光輝從口腔的紅色地方顯現;彷彿方向的部分如同中國的紅色粉末灑落,彷彿精緻的紅色綢緞覆蓋,像是盛開的勝利花朵般閃耀。 白色的光輝從牙齒和舌頭的白色地方顯現;彷彿方向的部分如同銀罐灑落的奶水,像是展開的銀色帷幕,彷彿穿越的銀色彩帶般閃耀。

Mañjiṭṭhapabhassarā pana tamhā tamhā sarīrappadesā nikkhamiṃsu. Iti tā chabbaṇṇarasmiyo nikkhamitvā ghanamahāpathaviṃ gaṇhiṃsu.

Catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā mahāpathavī niddhantasuvaṇṇapiṇḍi viya ahosi. Atha mahāpathaviṃ bhinditvā heṭṭhā udakaṃ gaṇhiṃsu. Pathavisandhārakaṃ aṭṭhanahutādhikacatuyojanasatasahassabahalaṃ udakaṃ suvaṇṇakalasehi āsiñcamānavilīnasuvaṇṇaṃ viya ahosi. Udakaṃ vinivijjhitvā vātaṃ aggahesuṃ. Chanahutādhikanavayojanasatasahassabahalo vāto samussitasuvaṇṇakkhandho viya ahosi. Vātaṃ vinivijjhitvā heṭṭhā ajaṭākāsaṃ pakkhandiṃsu.

Uparibhāgena uggantvāpi cātumahārājike gaṇhiṃsu. Te vinivijjhitvā tāvatiṃse tato yāme tato tusite tato nimmānaratī tato paranimmitavasavattī tato nava brahmaloke tato vehapphale tato pañca suddhāvāse vinivijjhitvā cattāro āruppe gaṇhiṃsu. Cattāro ca āruppe vinivijjhitvā ajaṭākāsaṃ pakkhandiṃsu.

Tiriyabhāgehi anantā lokadhātuyo pakkhandiṃsu. Ettakesu ṭhānesu candamhi candappabhā natthi, sūriye sūriyappabhā natthi, tārakarūpesu tārakarūpappabhā natthi, devatānaṃ uyyānavimānakapparukkhesu ceva sarīresu ca ābharaṇesu cāti sabbattha pabhā natthi. Tisahassimahāsahassilokadhātuyā ālokapharaṇasamattho mahābrahmāpi sūriyuggamane khajjopanako viya ahosi. Candasūriyatārakarūpadevatuyyānavimānakapparukkhānaṃ paricchedamattakameva paññāyittha. Ettakaṃ ṭhānaṃ buddharasmīhiyeva ajjhotthaṭaṃ ahosi. Ayañca neva buddhānaṃ adhiṭṭhāniddhi, na bhāvanāmayiddhi. Saṇhasukhumadhammaṃ pana sammasato lokanāthassa lohitaṃ pasīdi, vatthurūpaṃ pasīdi, chavivaṇṇo pasīdi. Cittasamuṭṭhānā vaṇṇadhātu samantā asītihatthamatte padese niccalāva aṭṭhāsi. Iminā nīhārena sattāhaṃ sammasi.

Satta rattindivāni sammasitadhammo kittako ahosīti? Ananto aparimāṇo ahosi. Ayaṃ tāva manasādesanā nāma. Satthā pana evaṃ sattāhaṃ manasā cintitadhammaṃ vacībhedaṃ katvā desento vassasatenapi vassasahassenapi vassasatasahassenapi matthakaṃ pāpetvā desetuṃ na sakkotīti na vattabbaṃ. Aparabhāgepi hi tathāgato tāvatiṃsabhavane pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ majjhe nisinno mātaraṃ kāyasakkhiṃ katvā kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammāti dhammaṃ desento satabhāgena sahassabhāgena satasahassabhāgena dhammantarā dhammantaraṃ saṅkamitvā saṅkamitvāva desesi. Tayo māse nirantaraṃ pavattitadesanā vegena pavattā ākāsagaṅgā viya adhomukhaṭhapitaudakaghaṭā nikkhantaudakadhārā viya ca hutvā anantā aparimāṇā ahosi.

Buddhānañhi bhattānumodanakālepi thokaṃ vaḍḍhetvā anumodentānaṃ desanā dīghamajjhimanikāyappamāṇā hoti. Pacchābhattaṃ pana sampattaparisāya dhammaṃ desentānaṃ desanā saṃyuttaaṅguttarikadvemahānikāyappamāṇāva hoti. Kasmā? Buddhānañhi bhavaṅgaparivāso lahuko dantāvaraṇaṃ suphusitaṃ mukhādānaṃ siliṭṭhaṃ jivhā mudukā saro madhuro vacanaṃ lahuparivattaṃ. Tasmā taṃ muhuttaṃ desitadhammopi ettako hoti. Temāsaṃ desitadhammo pana ananto aparimāṇoyeva.

以下是巴利文的完整直譯: 紅色光芒從身體的各個部位散發出來。這樣,六色光芒散發出來,並抓住了堅實的大地。 有四百萬由旬加二百萬由旬那麼寬廣的大地,就像被清除的金塊一樣。然後他們打破大地,下面抓住了水。水深八百萬由旬加四百萬由旬,就像被金盃澆灌的融化的金子一樣。穿過水后,他們抓住了風。風深九百萬由旬加六百萬由旬,就像高高聳立的金塊一樣。穿過風后,他們跳入無邊的空間。 從上方出發,他們抓住了四大王天。穿過四大王天后,抓住了三十三天,然後是夜摩天,然後是兜率天,然後是化樂天,然後是他化自在天,然後是九個梵天界,然後是遍凈天,然後是五個凈居天,穿過這些后抓住了四個無色界。穿過四個無色界后,他們跳入無邊的空間。 從側面,無數的世界界域跳躍而去。在這些地方,月亮沒有月光,太陽沒有太陽光,星星沒有星光,天神的園林宮殿和樹木以及身體和裝飾品上都沒有光芒。即使是偉大的梵天,在整個三千大千世界中也只能像被遮蔽的小蟲一樣。月亮、太陽、星星、天神的園林宮殿和樹木只能勉強看到輪廓。這個地方完全被佛陀的光芒所籠罩。這不是佛陀的神通力量,也不是修習而來的神通。當細微精微的法被觸及時,世界之主的血液平靜了,物質形態平靜了,膚色平靜了。由心產生的色界在周圍八十肘的範圍內完全靜止不動。通過這種方式,他在七天內觸及了一切。 這七天夜晚和白天所觸及的是什麼?它是無限的、無量的。這就是意念的宣說。世尊在用意念思考了七天後,即使用語言宣說,即使經過百年、千年、十萬年也無法完全宣說。後來,在三十三天的帕利恰塔樹下的白色石座上,面對一萬個世界的天神,以母親為證人,宣說善法、不善法和無記法,他在講述中穿插著一百分之一、千分之一、萬分之一的法,連續不斷地宣說。三個月不間斷地宣說,速度如天河,如倒置水壺中流出的水流,是無限無量的。 即使在佛陀祝福飯食時,稍微增加讚美的說法也會達到長中阿含經的程度。在飯後對在場的人宣說時,說法只限於相應部、增支部和兩部大部經。為什麼?因為佛陀的語言本性輕快,牙齒潔白,嘴巴清潔,舌頭柔軟,聲音甜美,言語輕盈。因此,即使在片刻宣說的法也如此廣大。而三個月宣說的法則是無限無量的。

Ānandatthero hi bahussuto tipiṭakadharo pañcadasa gāthāsahassāni saṭṭhi padasahassāni latāpupphāni ākaḍḍhanto viya ṭhitapadeneva ṭhatvā gaṇhāti vā vāceti vā deseti vā. Ettako therassa eko uddesamaggo nāma hoti. Therassa hi anupadaṃ uddesaṃ dadamāno añño dātuṃ na sakkoti, na sampāpuṇāti. Sammāsambuddhova sampāpuṇeyya. Evaṃ adhimattasatimā adhimattagatimā adhimattadhitimā sāvako satthārā temāsaṃ iminā nīhārena desitadesanaṃ vassasataṃ vassasahassaṃ uggaṇhantopi matthakaṃ pāpetuṃ na sakkoti.

Evaṃ temāsaṃ nirantaraṃ desentassa pana tathāgatassa kabaḷīkārāhārappaṭibaddhaṃ upādinnakasarīraṃ kathaṃ yāpesīti? Paṭijagganeneva. Buddhānañhi so so kālo suvavatthito suparicchinno supaccakkho. Tasmā bhagavā dhammaṃ desentova manussaloke kālaṃ oloketi. So bhikkhācāravelaṃ sallakkhetvā nimmitabuddhaṃ māpetvā 『imassa cīvaraggahaṇaṃ pattaggahaṇaṃ sarakutti ākappo ca evarūpo nāma hotu, ettakaṃ nāma dhammaṃ desetū』ti adhiṭṭhāya pattacīvaramādāya anotattadahaṃ gacchati. Devatā nāgalatādantakaṭṭhaṃ denti. Taṃ khāditvā anotattadahe sarīraṃ paṭijaggitvā manosilātale ṭhito surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā cīvaraṃ pārupitvā cātumahārājadattiyaṃ selamayaṃ pattaṃ ādāya uttarakuruṃ gacchati. Tato piṇḍapātaṃ āharitvā anotattadahatīre nisinno taṃ paribhuñjitvā divāvihārāya candanavanaṃ gacchati.

Dhammasenāpatisāriputtattheropi tattha gantvā sammāsambuddhassa vattaṃ katvā ekamantaṃ nisīdati. Athassa satthā nayaṃ deti. 『Sāriputta, ettako dhammo mayā desito』ti ācikkhati. Evaṃ sammāsambuddhe nayaṃ dente paṭisambhidāppattassa aggasāvakassa velante ṭhatvā hatthaṃ pasāretvā dassitasamuddasadisaṃ nayadānaṃ hoti. Therassāpi nayasatena nayasahassena nayasatasahassena bhagavatā desitadhammo upaṭṭhātiyeva.

Satthā divāvihāraṃ nisīditvā dhammaṃ desetuṃ kāya velāya gacchatīti? Sāvatthivāsīnaṃ kulaputtānaṃ sampattānaṃ dhammadesanavelā nāma atthi, tāya velāya gacchati. Dhammaṃ desetvā gacchantaṃ vā āgacchantaṃ vā ke jānanti ke na jānantīti? Mahesakkhā devatā jānanti, appesakkhā devatā na jānanti. Kasmā na jānantīti? Sammāsambuddhassa vā nimmitabuddhassa vā rasmiādīsu nānattābhāvā. Ubhinnampi hi tesaṃ rasmīsu vā saresu vā vacanesu vā nānattaṃ natthi.

Sāriputtattheropi satthārā desitaṃ desitaṃ dhammaṃ āharitvā attano saddhivihārikānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ desesi. Tesaṃ ayaṃ pubbayogo – te kira kassapadasabalassa kāle khuddakavagguliyoniyaṃ nibbattā pabbhāre olambantā dvinnaṃ ābhidhammikabhikkhūnaṃ abhidhammaṃ sajjhāyantānaṃ sare nimittaṃ gahetvā kaṇhapakkhasukkapakkhe ajānitvāpi sare nimittaggāhamattakeneva kālaṃ katvā devaloke nibbattiṃsu. Ekaṃ buddhantaraṃ devaloke vasitvā tasmiṃ kāle manussaloke nibbattā yamakapāṭihāriye pasīditvā therassa santike pabbajiṃsu. Thero satthārā desitaṃ desitaṃ dhammaṃ āharitvā tesaṃ desesi. Sammāsambuddhassa abhidhammadesanāpariyosānañca tesaṃ bhikkhūnaṃ sattappakaraṇauggahaṇañca ekappahāreneva ahosi.

以下是巴利文的完整直譯: 阿難尊者確實博學,持有三藏,像抓住十六朵花一樣,站立不動,或者說話、講授。這樣,尊者的一個教導就成了。對於尊者來說,給出連續的教導,其他人無法給予,也無法達到。只有正等覺者才能達到。因此,具有極高的智慧、極高的進步、極高的決心的弟子,在師父的教導下,即使學習了百年、千年、萬年,也無法完全掌握。 這樣,連續地講授教法的如來,如何能讓被攝受的身體得到解脫呢?唯有通過正念。佛陀的時機是清晰且明確的。因此,世尊在講授教法時,注視著人間的時機。到乞食的時間,考慮到自己成爲了覺悟的佛,想著「這個袈裟、這個缽、這個食物應當如此,這樣的教法應當講授」,於是他拿起缽,前往沒有火焰的地方。天神們給予他牙齒、象牙、木棒等供養。吃完后,他保養身體,站在心靈的石臺上,身披袈裟,拿著四大王天的石製缽,前往北方的庫魯(現代印度北部地區)。然後,他帶著乞食的食物,坐在沒有火焰的地方,享用之後,前往白檀林進行白天的休息。 法軍的首領舍利弗尊者也前往那裡,按照正等覺者的行為,坐在一旁。然後,師父給他這個教導:「舍利弗,我所講的法是這樣的。」這樣,正等覺者給予的教導,在獲得了分解的阿根提法的頂尖弟子面前,像海洋的波浪一樣高高舉起。 師父在白天休息時,為什麼要去講法呢?因為在舍衛城的貴族們,有適合的時間來講法。講法時,去的人和來的人,有些人知道,有些人不知道。大德天神知道,小德天神不知道。為什麼不知道呢?因為正等覺者或覺悟的佛,在光線等方面沒有差異。其實在他們的光線或聲音中,沒有差異。 舍利弗尊者也把師父所講的教法帶回去,教給自己的信徒中的五百位比丘。他們的前世因緣是這樣的——他們在迦葉尊者的時代,生於小部族,搖擺不定,跟隨兩位阿毗達摩比丘學習阿毗達摩,抓住了聲音的特徵,雖然不知道聲音的特徵,但在聲音的特徵上度過了時光,轉生到天界。經歷了一次佛的教化后,轉生到人間,因雙重的神通而感到愉悅,便在尊者的身邊出家。尊者把師父所講的教法帶回去,教給他們。正等覺者的阿毗達摩講授的結果,以及他們比丘的七種法的掌握,都是通過一次的傳授而成。

Abhidhamme vācanāmaggo nāma sāriputtattherappabhavo. Mahāpakaraṇe gaṇanacāropi thereneva ṭhapito. Thero hi iminā nīhārena dhammantaraṃ amakkhetvāva sukhaṃ gahetuṃ dhāretuṃ pariyāpuṇituṃ vācetuñca pahotīti gaṇanacāraṃ ṭhapesi. Evaṃ sante therova paṭhamataraṃ ābhidhammiko hotīti? Na hoti. Sammāsambuddhova paṭhamataraṃ ābhidhammiko. So hi naṃ mahābodhipallaṅke nisīditvā paṭivijjhi. Buddho hutvā ca pana sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno udānaṃ udānesi –

『『Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,

Yato pajānāti sahetudhammaṃ.

『『Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,

Yato khayaṃ paccayānaṃ avedi.

『『Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ,

Sūriyova obhāsayamantalikkha』』nti. (mahāva. 1-3; udā. 1-3);

Idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ nāma. Dhammapadabhāṇakā pana –

『『Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ;

Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ.

『『Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi;

Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ;

Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā』』ti. (dha. pa. 153-154);

Idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ nāmāti vadanti.

Yamakasālānamantare nipannena parinibbānasamaye 『『handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādethā』』ti (dī. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 阿毗達摩的教義之道是舍利弗尊者的成就。在大論中,計算的方式也是由尊者所確立。尊者通過這種方式,除了不注意其他法以外,能夠快樂地掌握、保持、充實和講述,因此確立了計算的方式。這樣,尊者是否是最初的阿毗達摩學者?不是。只有正等覺者才是最初的阿毗達摩學者。因為他在大菩提樹下坐著,獲得了覺悟。成為佛陀后,他在七天內坐在一條長椅上,宣說了以下的偈語: 「當法顯現時, 精進的修行者如同婆羅門; 此時,所有的疑惑都消散, 因為他理解因緣法。 「當法顯現時, 精進的修行者如同婆羅門; 此時,所有的疑惑都消散, 因為他了解因的滅盡。 「當法顯現時, 精進的修行者如同婆羅門; 魔軍的威脅遠離, 如同太陽照耀天空。」 這是第一個佛陀的言教。關於法句的講述: 「無數生死輪迴,奔走不息; 尋找抓住者,痛苦再度重生。 「抓住者你已見到,再不再建家; 你所有的享受皆為破碎,抓住的屋頂已被毀; 無執著的心,貪慾的滅盡。」 這是第一個佛陀的言教。 在雙重的教義之間,臨近涅槃的時候,他對比丘們說:「那麼,現在,我要告訴你們,所有的法都具有無常的特性,請以精進來實踐。」

2.218) vuttavacanaṃ pacchimabuddhavacanaṃ nāma.

Ubhinnamantare pañcacattālīsa vassāni pupphadāmaṃ ganthentena viya, ratanāvaliṃ āvunantena viya, ca kathito amatappakāsano saddhammo majjhimabuddhavacanaṃ nāma.

Taṃ sabbampi saṅgayhamānaṃ piṭakato tīṇi piṭakāni honti, nikāyato pañca nikāyā, aṅgato navaṅgāni, dhammakkhandhato caturāsītidhammakkhandhasahassāni. Kathaṃ? Sabbampi hetaṃ piṭakato vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tippabhedameva hoti. Tattha ubhayāni pātimokkhāni dve vibhaṅgā dvāvīsati khandhakā soḷasa parivārāti idaṃ vinayapiṭakaṃ nāma. Brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgaho dīghanikāyo. Mūlapariyāyasuttādidiyaḍḍhasatadvesuttasaṅgaho majjhimanikāyo. Oghataraṇasuttādisattasuttasahassasattasatadvāsaṭṭhisuttasaṅgaho saṃyuttanikāyo. Cittapariyādānasuttādinavasuttasahassapañcasatasattapaññāsasuttasaṅgaho aṅguttaranikāyo. Khuddakapāṭhadhammapadaudānaitivuttakasuttanipātavimānavatthupetavatthutheragāthātherīgāthājātakaniddesapaṭisambhidāapadānabuddhavaṃsacariyāpiṭakavasena pannarasappabhedo khuddakanikāyoti idaṃ suttantapiṭakaṃ nāma. Dhammasaṅgaṇīādīni satta pakaraṇāni abhidhammapiṭakaṃ nāma. Tattha –

Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ;

Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto.

Vividhā hi ettha pañcavidhapātimokkhuddesapārājikādisattaāpattikkhandhamātikāvibhaṅgādippabhedā nayā visesabhūtā ca daḷhīkammasithilakaraṇappayojanā anupaññattinayā. Kāyikavācasikaajjhācāranisedhanato cesa kāyaṃ vācañca vineti. Tasmā vividhanayattā visesanayattā kāyavācānañca vinayanato ayaṃ vinayo vinayoti akkhāto. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –

『『Vividhavisesanayattā , vinayanato ceva kāyavācānaṃ;

Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto』』ti.

Itaraṃ pana –

Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato;

Suttāṇā suttasabhāgato ca 『sutta』nti akkhātaṃ.

Tañhi attatthaparatthādibhede atthe sūceti. Suvuttā cettha atthā veneyyajjhāsayānulomena vuttattā. Savati cetaṃ atthe, sassamiva phalaṃ, pasavatīti vuttaṃ hoti. Sūdati cetaṃ, dhenu viya khīraṃ, paggharatīti vuttaṃ hoti. Suṭṭhu ca ne tāyati rakkhatīti vuttaṃ hoti. Suttasabhāgañcetaṃ. Yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ pamāṇaṃ hoti evametampi viññūnaṃ. Yathā ca suttena saṅgahitāni pupphāni na vikiriyanti na viddhaṃsiyanti evametena saṅgahitā atthā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –

『『Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato;

Suttāṇā suttasabhāgato ca suttanti akkhāta』』nti.

Abhidhammassa vacanattho vuttoyeva. Aparo nayo –

Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā;

Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto.

Ayañhi abhisaddo vuḍḍhilakkhaṇapūjitaparicchinnādhikesu dissati. Tathā hesa 『『bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamantī』』tiādīsu (ma. ni. 3.384; saṃ. ni. 5.195) vuḍḍhiyaṃ āgato. 『『Yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā』』tiādīsu (ma. ni. 1.49) lakkhaṇe. 『『Rājābhirājā manujindo』』tiādīsu (ma. ni.

以下是對應文段的中文直譯: 2.218) 所說的語言被稱為後期佛陀的語言。 在兩者之間,彷彿在編織四十五年的花環,彷彿在穿戴寶石項鍊,闡明不死的正法被稱為中期佛陀的語言。 所有這些被彙集起來,從藏(Piṭaka)來看有三個藏,從部(Nikāya)來看有五個部,從支(Aṅga)來看有九支,從法蘊(Dhammakkhandha)來看有八萬四千法蘊。怎麼說呢?所有這些從藏的角度來看,是三種分別:律藏、經藏、論藏。在那裡,有兩種波提木叉,兩種分別(Vibhaṅga),二十二犍度(Khandhaka),十六附隨(Parivāra)——這就是律藏。長部(Dīghanikāya)是包含梵網等三十四部經。中部(Majjhimanikāya)是包含根本法門等二百五十部經。相應部(Saṃyuttanikāya)是包含度脫洪流等七千七百六十二部經。增支部(Aṅguttaranikāya)是包含心的執著等九千五百五十七部經。小部(Khuddakanikāya)是包含小誦、法句、優陀那、如是語、經集、天宮事、鬼事、長老偈、長老尼偈、本生、義疏、分別智、行傳、佛種姓等十五種。這就是經藏。七部論(Abhidhamma)是論藏。在那裡—— 因多樣性和特殊性,從調伏身語的角度; 有智者稱之為律,律因調伏而得名。 在這裡,有多種方式,包括五種波提木叉的宣說、波羅夷等七種罪類、母法、分別等不同方式,以及堅定、放鬆、目的等未制定的方式。因為阻止身體和語言的不當行為,所以調伏身語。因此,因多樣性、特殊性和調伏身語,這被稱為律。因此,爲了闡明其語言的要義,曾說: "因多樣性和特殊性,從調伏身語的角度; 有智者稱之為律,律因調伏而得名。" 另一種說法是: 因闡明意義、善說、聽聞、澄清; 因保護、類似經典而稱為"經"。 這確實闡明了自利、他利等各種意義。在這裡,意義善說,因為符合應化者的意趣而說。它聽聞這些意義,如穀物結出果實。它澄清這些,如乳牛擠奶。它完美地保護。就像木匠的線是標準,這也是智者的標準。就像用線束縛的花朵不會散落、不會損壞,這些意義也被束縛。因此,爲了闡明其語言的要義,曾說: "因闡明意義、善說、聽聞、澄清; 因保護、類似經典而稱為'經'"。 論的語言要義已經說過。另一種說法是: 在這裡,成長、特相、受尊重、被限定; 超越所說的法,因此稱為論。 "阿"這個詞出現在成長、特相、受尊重、被限定和超越等情況中。

2.399; su. ni. 558) pūjite. 『『Paṭibalo vinetuṃ abhidhamme abhivinaye』』tiādīsu (mahāva. 85) paricchinne; aññamaññasaṅkaravirahite dhamme ca vinaye cāti vuttaṃ hoti. 『『Abhikkantena vaṇṇenā』』tiādīsu (vi. va. 75) adhike.

Ettha ca 『『rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī』』tiādinā (dha. sa. 163 ādayo) nayena vuḍḍhimantopi dhammā vuttā. 『『Rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā』』tiādinā (dha. sa. 1) nayena ārammaṇādīhi lakkhaṇīyattā salakkhaṇāpi. 『『Sekkhā dhammā, asekkhā dhammā, lokuttarā dhammā』』tiādinā (dha. sa. tikamātikā 11; dukamātikā 12) nayena pūjitāpi; pūjārahāti adhippāyo. 『『Phasso hoti, vedanā hotī』』tiādinā (dha. sa. 1) nayena sabhāvaparicchinnattā paricchinnāpi. 『『Mahaggatā dhammā, appamāṇā dhammā, anuttarā dhammā』』tiādinā (dha. sa. tikamātikā 12; dukamātikā 99) nayena adhikāpi dhammā vuttā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –

『『Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā;

Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto』』ti.

Yaṃ panettha avisiṭṭhaṃ, taṃ –

Piṭakaṃ piṭakatthavidū, pariyattibbhājanatthato āhu;

Tena samodhānetvā, tayopi vinayādayo ñeyyā.

Pariyattipi hi 『『mā piṭakasampadānenā』』tiādīsu (a. ni. 3.66) piṭakanti vuccati. 『『Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakaṃādāyā』』tiādīsu (ma. ni. 1.228; a. ni.

2.399; su. ni. 558) 被供養的。「有能力調伏的,能在論中調伏」,如是所說(《大毗婆沙論》85)是有限的;在不相互混雜的法和律中,如此說到。「以美妙的色彩」,如是所說(《維摩詰經》75)是更為的。 在這裡,「因色的生起而修道,心中帶著慈心,向一個方向擴充套件而住」,如是所說的(《法句經》163等)也有成長的法被提到。「色法或聲法」,如是所說的(《法句經》1)因緣等特徵而被稱為有特徵的。「有學的法,無學的法,超世間的法」,如是所說的(《法句經》三十七法目11;二十法目12)被供養;供養的意圖是這樣的。「有接觸,有感覺」,如是所說的(《法句經》1)因本性限制而被稱為有限的。「偉大的法,無量的法,無上的法」,如是所說的(《法句經》三十七法目12;二十法目99)也有更多的法被提到。因此,爲了闡明其語言的要義,曾說: 「在這裡,成長、特相、受尊重、被限定; 超越所說的法,因此稱為論。」 而在這裡未被排除的,是—— 「藏者,藏的知識者,從分配的角度來說被稱為; 因此彙集起來,三者也是應知的律等。」 因為在《阿毗達摩經》中有「不要因藏的完整性而...」這樣的說法(《阿毗達摩經》3.66)被稱為藏。「那麼人若來,帶著鏟子藏」,如是所說的(《中部經典》1.228;《阿尼經》)。

3.70) yaṃkiñci bhājanampi. Tasmā piṭakaṃ piṭakatthavidū pariyattibhājanatthato āhu.

Idāni tena samodhānetvā tayopi vinayādayo ñeyyāti. Tena evaṃ duvidhatthena piṭakasaddena saha samāsaṃ katvā vinayo ca so piṭakañca pariyattibhāvato, tassa tassa atthassa bhājanato cāti vinayapiṭakaṃ. Yathāvutteneva nayena suttantañca taṃ piṭakañcāti suttantapiṭakaṃ. Abhidhammo ca so piṭakañcāti abhidhammapiṭakanti evamete tayopi vinayādayo ñeyyā.

Evaṃ ñatvā ca punapi tesveva piṭakesu nānappakārakosallatthaṃ –

Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ;

Sikkhāpahānagambhīrabhāvañca paridīpaye.

Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;

Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye.

Tatrāyaṃ paridīpanā vibhāvanā ca – etāni hi tīṇi piṭakāni yathākkamaṃ āṇāvohāraparamatthadesanā, yathāparādhayathānulomayathādhammasāsanāni, saṃvarāsaṃvaradiṭṭhiviniveṭhananāmarūpaparicchedakathāti ca vuccanti.

Ettha hi vinayapiṭakaṃ āṇārahena bhagavatā āṇābāhullato desitattā āṇādesanā; suttantapiṭakaṃ vohārakusalena bhagavatā vohārabāhullato desitattā vohāradesanā; abhidhammapiṭakaṃ paramatthakusalena bhagavatā paramatthabāhullato desitattā paramatthadesanāti vuccati.

Tathā paṭhamaṃ ye te pacurāparādhā sattā te yathāparādhaṃ ettha sāsitāti yathāparādhasāsanaṃ; dutiyaṃ anekajjhāsayānusayacariyādhimuttikā sattā yathānulomaṃ ettha sāsitāti yathānulomasāsanaṃ; tatiyaṃ dhammapuñjamatte 『ahaṃ mamā』ti saññino sattā yathādhammaṃ ettha sāsitāti yathādhammasāsananti vuccati.

Tathā paṭhamaṃ ajjhācārapaṭipakkhabhūto saṃvarāsaṃvaro ettha kathitoti saṃvarāsaṃvarakathā; saṃvarāsaṃvaroti khuddako ceva mahanto ca saṃvarāsaṃvaro, kammākammaṃ viya ca phalāphalaṃ viya ca; dutiyaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhipaṭipakkhabhūtā diṭṭhiviniveṭhanā ettha kathitāti diṭṭhiviniveṭhanakathā; tatiyaṃ rāgādipaṭipakkhabhūto nāmarūpaparicchedo ettha kathitoti nāmarūpaparicchedakathāti vuccati.

Tīsupi cetesu tisso sikkhā tīṇi pahānāni catubbidho ca gambhīrabhāvo veditabbo. Tathā hi vinayapiṭake visesena adhisīlasikkhā vuttā, suttantapiṭake adhicittasikkhā, abhidhammapiṭake adhipaññāsikkhā.

Vinayapiṭake ca vītikkamappahānaṃ, kilesānaṃ vītikkamapaṭipakkhattā sīlassa; suttantapiṭake pariyuṭṭhānappahānaṃ, pariyuṭṭhānapaṭipakkhattā samādhissa; abhidhammapiṭake anusayappahānaṃ, anusayapaṭipakkhattā paññāya.

Paṭhame ca tadaṅgappahānaṃ kilesānaṃ, itaresu vikkhambhanasamucchedappahānāni. Paṭhame ca duccaritasaṃkilesassa pahānaṃ, itaresu taṇhādiṭṭhisaṃkilesānaṃ pahānaṃ.

Ekamekasmiñcettha catubbidhopi dhammatthadesanāpaṭivedhagambhīrabhāvo veditabbo – tattha dhammoti tanti. Atthoti tassāyevattho. Desanāti tassā manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. Paṭivedhoti tantiyā tantiatthassa ca yathābhūtāvabodho. Tīsupi cetesu ete dhammatthadesanāpaṭivedhā. Yasmā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca tasmā gambhīrā. Evaṃ ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo.

3.70) 任何容器。因此,藏者被稱為藏的知識者,從分配的角度來看。 現在通過彙集這些,三者也是應知的律等。因此,因如此二重意義的藏字,與律相結合,律和藏因其特性而分開,因此稱為律藏。依照所說的方式,經典和這個藏也是,因此稱為經藏。論和這個藏也是,因此稱為論藏。如此,三者也是應知的律等。 因此,瞭解這些后,再次在這些藏中,因多種方式的技巧—— 教導、說法的不同,恰如其分; 訓練、放棄的深邃,亦應闡明。 因緣的不同,成就與失敗,何處可得; 如同比丘,所有這些也應闡明。 在這裡,闡明和說明——這三藏如實地包含命令、語言和究竟的教導,因而被稱為法的教導、因而被稱為因果、因而被稱為法的教導。 在這裡,律藏是由佛陀所命令的,因其命令的豐富而被稱為命令的教導;經典藏是由佛陀所說的,因其說法的豐富而被稱為說法的教導;論藏是由佛陀所說的究竟,因其究竟的豐富而被稱為究竟的教導。 同樣,第一類是那些多次犯錯的眾生,依其過失被教導;第二類是有多種意圖的眾生,依其順應被教導;第三類是以「我」和「我的」之念為主的眾生,依其法性被教導。 同樣,第一類是與行為相對的訓練,依其訓練的調伏而說;第二類是與二十六種見解相對的見解調伏而說;第三類是與貪慾等相對的名色調伏而說。 在這三者中,三種訓練、三種放棄及四種深邃的狀態應被瞭解。確實在律藏中,特別提到的是超越的訓練,在經典藏中,提到的是心的訓練,在論藏中,提到的是智慧的訓練。 在律藏中,放棄過失的訓練,因煩惱的放棄而成為戒;在經典藏中,放棄困擾的訓練,因困擾的放棄而成為定;在論藏中,放棄習氣的訓練,因習氣的放棄而成為智慧。 第一類是放棄過失的訓練,其他是放棄煩惱的訓練。第一類是放棄惡行的污垢,其他是放棄慾望和見解的污垢。 在這裡,若是一種,四種法的教導的深邃應被瞭解——在這裡法即是如此。意義即是其意義。教導是以心所確定的教導。瞭解是以教導的意義真實的理解。在這三者中,這些法的教導的瞭解。因為像大海一樣,愚者難以獲得痛苦的解脫,因此深邃。因此,在這裡若是一種,四種深邃的狀態應被瞭解。

Aparo nayo – dhammoti hetu. Vuttañhetaṃ – 『『hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』ti (vibha. 720). Atthoti hetuphalaṃ. Vuttañhetaṃ – 『『hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti (vibha. 720). Desanāti paññatti, yathādhammaṃ dhammābhilāpoti adhippāyo; anulomapaṭilomasaṅkhepavitthārādivasena vā kathanaṃ. Paṭivedhoti abhisamayo. So ca lokiyalokuttaro. Visayato ca asammohato ca; atthānurūpaṃ dhammesu, dhammānurūpaṃ atthesu, paññattipathānurūpaṃ paññattīsu avabodho. Tesaṃ tesaṃ vā tattha tattha vuttadhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo.

Idāni yasmā etesu piṭakesu yaṃ yaṃ dhammajātaṃ vā atthajātaṃ vā yā cāyaṃ yathā yathā ñāpetabbo attho sotūnaṃ ñāṇassa abhimukho hoti tathā tathā tadatthajotikā desanā, yo cettha aviparītāvabodhasaṅkhāto paṭivedho tesaṃ tesaṃ vā dhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo – sabbampetaṃ anupacitakusalasambhārehi duppaññehi, sasādīhi viya mahāsamuddo, dukkhogāhaṃ alabbhaneyyapatiṭṭhañca, tasmā gambhīraṃ. Evampi ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo. Ettāvatā ca –

Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ;

Sikkhāpahānagambhīrabhāvañca paridīpayeti –

Ayaṃ gāthā vuttatthā hoti.

Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;

Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvayeti.

Ettha pana tīsu piṭakesu tividho pariyattibhedo daṭṭhabbo. Tisso hi pariyattiyo – alagaddūpamā nissaraṇatthā bhaṇḍāgārikapariyattīti.

Tattha yā duggahitā upārambhādihetu pariyāpuṭā ayaṃ alagaddūpamā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno, so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, tamenaṃ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya, tassa so alagaddo paṭiparivattitvā hatthe vā bāhāya vā aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge ḍaṃseyya, so tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. Evameva kho, bhikkhave, idhekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti suttaṃ…pe… vedallaṃ, te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti, tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti, te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṃsā ca. Yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ nānubhonti. Tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, dhammāna』』nti (ma. ni. 1.238).

Yā pana suggahitā sīlakkhandhādipāripūriṃyeva ākaṅkhamānena pariyāpuṭā na upārambhādihetu, ayaṃ nissaraṇatthā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『tesaṃ te dhammā suggahitā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Suggahitattā, bhikkhave, dhammāna』』nti (ma. ni.

  1. 非彼之因 – 法是其因。此說于 – 「于因中之智是法分別」 (vibha. 720)。義是因果。此說于 – 「于因果中之智是義分別」 (vibha. 720)。解釋是宣說,如法地闡明法義之宗旨;或以順逆、簡略廣釋等方式的講述。證得是現證。它有世間與出世間之分。就對像而言,有無迷惑之分;於法義相應,于義法相應,于宣說解釋相應之理解。于彼彼處所說的法的各自應見的自性相、真實相、無顛倒相。
  2. 現在,因為在這些經藏中,無論何種法類或義類,以及這應該如何宣說的義,能令聽者的智得以趣向,如此這般,以闡明彼義的解釋,於此中,彼彼法的無顛倒理解之真實相、各自應見的自性相、真實相、無顛倒相 – 所有這一切,對於未積聚善法資糧的愚者來說,如同無邊大海,難以渡越,不可立足,因此深奧難測。如此,於此中,每一項的四種深奧性都應了知。以此 – 解釋教誡講述之差別,于其中恰如其分; 學習舍斷之深奧性,也予以闡明 – 此偈頌是所說義。
  3. 經藏差別、獲得與失,於何處; 比丘如何獲得,也全部闡明。
  4. 於此,在三藏中,應見到三種經藏的差別。三種經藏是 – 如同毒蛇,以解脫為義,如同寶藏的家主經藏。
  5. 其中,被錯誤理解的,以執取等為因而學習的,這是如同毒蛇。對此所說 – 「譬如,比丘們,有人尋找毒蛇,搜尋毒蛇,四處遊走,他看見一條大毒蛇,他用手或腳趾抓住它,那毒蛇反過來咬他的手或手臂或其他肢體,他因此而死或瀕臨死亡。這是什麼原因?比丘們,因為錯誤地抓取毒蛇。同樣地,比丘們,在此,有些愚人學習法,經…律…論,他們學習了法之後,不以智慧審察這些法的義理,這些法未以智慧審察其義理,他們不能忍受,他們以執取等為因學習法,也以執取言辭等為因。他們學習法的目的,也沒有獲得其義。這些法被錯誤地理解,長久以來導致不利與痛苦。這是什麼原因?比丘們,因為錯誤地理解法。」 (ma. ni. 1.238)
  6. 而被正確理解的,以成就戒蘊等為希求而學習的,不是以執取等為因,這是以解脫為義。對此所說 – 「這些法被正確地理解,長久以來導致有利與快樂。這是什麼原因?比丘們,因為正確地理解法。」 (ma. ni.

1.239).

Yaṃ pana pariññātakkhandho pahīnakileso bhāvitamaggo paṭividdhākuppo sacchikatanirodho khīṇāsavo kevalaṃ paveṇipālanatthāya vaṃsānurakkhaṇatthāya pariyāpuṇāti, ayaṃ bhaṇḍāgārikapariyattīti.

Vinaye pana suppaṭipanno bhikkhu sīlasampadaṃ nissāya tisso vijjā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Sutte suppaṭipanno samādhisampadaṃ nissāya chaḷabhiññā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Abhidhamme suppaṭipanno paññāsampadaṃ nissāya catasso paṭisambhidā pāpuṇāti tāsañca tattheva pabhedavacanato. Evametesu suppaṭipanno yathākkamena imaṃ vijjāttayachaḷabhiññācatupaṭisambhidāppabhedaṃ sampattiṃ pāpuṇāti.

Vinaye pana duppaṭipanno anuññātasukhasamphassaattharaṇapāvuraṇādiphassasāmaññato paṭikkhittesu upādinnakaphassādīsu anavajjasaññī hoti. Vuttañhetaṃ – 『『tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā』』ti (pāci. 417; ma. ni. 1.234). Tato dussīlabhāvaṃ pāpuṇāti. Sutte duppaṭipanno 『『cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』ntiādīsu (a. ni. 4.5) adhippāyaṃ ajānanto duggahitaṃ gaṇhāti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati attānañca khanati bahuñca apuññaṃ pasavatī』』ti (pāci. 417; ma. ni. 1.236). Tato micchādiṭṭhitaṃ pāpuṇāti. Abhidhamme duppaṭipanno dhammacintaṃ atidhāvanto acinteyyānipi cinteti, tato cittakkhepaṃ pāpuṇāti. Vuttañhetaṃ – 『『cattārimāni, bhikkhave, acinteyyāni, na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā』』ti (a. ni. 4.77). Evametesu duppaṭipanno yathākkamena imaṃ dussīlabhāvamicchādiṭṭhitācittakkhepappabhedaṃ vipattiṃ pāpuṇātīti. Ettāvatā ca –

Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;

Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvayeti.

Ayampi gāthā vuttatthā hoti. Evaṃ nānappakārato piṭakāni ñatvā tesaṃ vasena sabbampetaṃ saṅgayhamānaṃ tīṇi piṭakāni honti.

Kathaṃ nikāyato pañca nikāyāti? Sabbameva hetaṃ dīghanikāyo majjhimanikāyo saṃyuttanikāyo aṅguttaranikāyo khuddakanikāyoti pañcappabhedaṃ hoti. Tattha katamo dīghanikāyo? Tivaggasaṅgahāni brahmajālādīni catuttiṃsa suttāni.

Catuttiṃseva suttantā, tivaggo yassa saṅgaho;

Esa dīghanikāyoti, paṭhamo anulomiko.

Kasmā panesa dīghanikāyoti vuccati? Dīghappamāṇānaṃ suttānaṃ samūhato nivāsato ca. Samūhanivāsā hi nikāyoti vuccanti. 『『Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ yathayidaṃ, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā (saṃ. ni.

  1. 而已知蘊、已斷煩惱、已修習道、已證得滅盡、已盡諸漏,只是爲了維持傳承,爲了儲存 lineage 而學習的,這是如同寶藏的家主經藏。
  2. 在律藏中善巧學習的比丘,依靠戒的具足,獲得三種明,以及其中各自的差別。在經藏中善巧學習的,依靠定的具足,獲得六神通,以及其中各自的差別。在論藏中善巧學習的,依靠慧的具足,獲得四種分別,以及其中各自的差別。如此,在這些經典中善巧學習的,依次獲得這三種明、六神通、四分別的差別與成就。
  3. 在律藏中不善巧學習的,對捨棄了允許的快樂接觸,執取了捨棄的覆蓋等接觸,對已捨棄的覆蓋等接觸想成無罪。對此所說 – 「我如此理解佛陀所教導的法,凡是佛陀所說的這些障礙法,奉行它們不會有障礙」 (pāci. 417; ma. ni. 1.234)。由此獲得破戒。在經藏中不善巧學習的,「比丘們,這四種人存在於世間」等等 (a. ni. 4.5) 不知其宗旨,錯誤地理解。對此所說 – 「自己錯誤地理解,卻教導我們,自掘墳墓,造作諸多惡業」 (pāci. 417; ma. ni. 1.236)。由此獲得邪見。在論藏中不善巧學習的,過度地思維法,思考不可思之事,由此獲得心亂。對此所說 – 「比丘們,這四種不可思之事,不可思考,思考它們會招致瘋狂與精神錯亂」 (a. ni. 4.77)。如此,在這些經典中不善巧學習的,依次獲得這破戒、邪見、心亂的差別與失落。以此 – 經藏差別、獲得與失,於何處; 比丘如何獲得,也全部闡明。 此偈頌也是所說義。如此,以各種方式瞭解經藏,並依它們,所有這一切彙集起來成為三藏。
  4. 如何從結集來說是五部結集?所有這些是長部、中部、相應部、增支部、小部這五種差別。其中,什麼是長部?三聚的彙集,從梵網經等三十四部經。 三十四部經,三聚是其彙集; 這是長部,第一個順次排列。 為何它被稱為長部?因為經的長度、聚集與安住。聚集與安住被稱為結集。「比丘們,我不見其他任何一部結集像這樣令心喜悅,比丘們,如同畜生道 (saṃ. ni.

3.100), poṇikanikāyo, cikkhallikanikāyo』』ti. Evamādīni cettha sādhakāni sāsanato lokato ca. Evaṃ sesānampi nikāyabhāve vacanattho veditabbo.

Katamo majjhimanikāyo? Majjhimappamāṇāni pañcadasavaggasaṅgahāni mūlapariyāyasuttādīni diyaḍḍhasataṃ dve ca suttāni.

Diyaḍḍhasatasuttantā, dve ca suttāni yattha so;

Nikāyo majjhimo pañca, dasavaggapariggaho.

Katamo saṃyuttanikāyo? Devatāsaṃyuttādivasena ṭhitāni oghataraṇādīni satta suttasahassāni satta suttasatāni ca dvāsaṭṭhi ca suttāni.

Satta suttasahassāni, satta suttasatāni ca;

Dvāsaṭṭhi ceva suttantā, eso saṃyuttasaṅgaho.

Katamo aṅguttaranikāyo? Ekekaaṅgātirekavasena ṭhitāni cittapariyādānādīni nava suttasahassāni pañca suttasatāni sattapaññāsañca suttāni.

Nava suttasahassāni, pañca suttasatāni ca;

Sattapaññāsasuttāni, saṅkhyā aṅguttare ayaṃ.

Katamo khuddakanikāyo? Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakaṃ, khuddakapāṭha, dhammapadādayo ca pubbe dassitā pañcadasappabhedā; ṭhapetvā cattāro nikāye avasesaṃ buddhavacananti.

Ṭhapetvā caturopete, nikāye dīghaādike;

Tadaññaṃ buddhavacanaṃ, nikāyo khuddako matoti.

Evaṃ nikāyato pañca nikāyā honti.

Kathaṃ aṅgavasena navaṅgānīti? Sabbameva hidaṃ 『suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedalla』nti navappabhedaṃ hoti. Tattha ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārā suttanipāte maṅgalasuttaratanasuttanālakasuttatuvaṭṭakasuttāni aññampi ca suttanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ suttanti veditabbaṃ. Sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ geyyanti veditabbaṃ. Visesena saṃyuttanikāye sakalopi sagāthāvaggo. Sakalampi abhidhammapiṭakaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ, yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ, taṃ veyyākaraṇanti veditabbaṃ. Dhammapadaṃ theragāthā therīgāthā suttanipāte nosuttanāmikā suddhikagāthā ca gāthāti veditabbā. Somanassañāṇamayikagāthāppaṭisaṃyuttā dvāsīti suttantā udānanti veditabbaṃ. 『Vuttañhetaṃ bhagavatā』tiādinayappavattā (itivu. 1) dasuttarasatasuttantā itivuttakanti veditabbaṃ. Apaṇṇakajātakādīni paññāsādhikāni pañca jātakasatāni jātakanti veditabbaṃ. 『『Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande』』tiādinayapavattā (dī. ni. 2.209; a. ni.

3.100. 「貝殼類,礫石類」等等。這些在此處是世俗和教法中有效的。同樣的,其餘在沒有[明確]尼迦耶[所屬]的情況下,其[經]文意義也應該被理解。 中部尼迦耶是什麼?中等篇幅的由十五個品類彙編而成,從根本法門經等開始,一百五十二部經。 一百五十二部經,以及兩部經在那裡; 尼迦耶中部,十五個品類彙編。 相應部尼迦耶是什麼?以天相應等方式排列的,從渡流[相應]等開始的七千七百六十二部經。 七千經,七百經; 還有六十二部經,這是相應部彙編。 增支部尼迦耶是什麼?以一法增多到十一法的方式排列的,從心取[相應]等開始的九千五百五十七部經。 九千經,五百經; 五十七部經,這是增支部的數量。 小部尼迦耶是什麼?全部律藏,阿毗達摩藏,小誦,法句經等,以及前面提到的十五種[小部經典];除去四個尼迦耶,其餘的佛陀言教[都屬於小部]。 除去四個,長部等尼迦耶; 其餘的佛陀言教,被稱為小部尼迦耶。 這樣,就尼迦耶來說,有五個尼迦耶。 如何就[九]支來說是九支呢?所有這些都是「經、祇夜、授記、偈頌、自說、如是語、本生、未曾有法、論議」這九種類別。其中,兩分分別解說犍度和附隨[犍度]屬於經的部分,吉祥經、寶經、孔雀經、大象經、毒蛇經,以及其他佛陀言教被稱為經,應該被理解。所有帶偈頌的經應該被理解為祇夜。尤其在相應部尼迦耶中,整個都是帶偈頌的品。全部阿毗達摩藏,不帶偈頌的經,以及其他未被八支包含的佛陀言教,應該被理解為授記。法句經、長老偈、長老尼偈、經的部分中不以經為名的清凈偈頌,應該被理解為偈頌。與索瑪長老的宿命智偈頌相關的八十二部經應該被理解為自說。「這是世尊所說的」等開頭的(如是語 1)一百一十部經應該被理解為如是語。以未完成的本生等開始的五百五十多個本生故事應該被理解為本生。「比丘們,有四種奇特、未曾有的法,在喜悅中……」等開頭的(長. 2.209; 增.

4.129) sabbepi acchariyaabbhutadhammappaṭisaṃyuttā suttantā abbhutadhammanti veditabbaṃ.

Cūḷavedallamahāvedallasammādiṭṭhisakkapañhasaṅkhārabhājanīyamahāpuṇṇamasuttādayo sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā laddhā pucchitasuttantā vedallanti veditabbaṃ. Evametaṃ aṅgato navaṅgāni.

Kathaṃ dhammakkhandhato caturāsīti dhammakkhandhasahassānīti? Sabbameva hidaṃ buddhavacanaṃ.

『『Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto;

Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino』』ti. (theragā. 1027);

Evaṃ paridīpitadhammakkhandhavasena caturāsītisahassappabhedaṃ hoti. Tattha ekānusandhikaṃ suttaṃ eko dhammakkhandho. Yaṃ anekānusandhikaṃ tattha anusandhivasena dhammakkhandhagaṇanā. Gāthābandhesu pañhāpucchanaṃ eko dhammakkhandho, vissajjanaṃ eko. Abhidhamme ekamekaṃ tikadukabhājanaṃ ekamekañca cittavārabhājanaṃ eko dhammakkhandho. Vinaye atthi vatthu, atthi mātikā, atthi padabhājanīyaṃ, atthi āpatti, atthi anāpatti, atthi antarāpatti, atthi tikacchedo. Tattha ekameko koṭṭhāso ekameko dhammakkhandhoti veditabbo. Evaṃ dhammakkhandhato caturāsīti dhammakkhandhasahassāni.

Evametaṃ sabbampi buddhavacanaṃ pañcasatikasaṅgītikāle saṅgāyantena mahākassapappamukhena vasīgaṇena ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo, idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, idaṃ majjhimabuddhavacanaṃ, idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ, idaṃ vinayapiṭakaṃ, idaṃ suttantapiṭakaṃ, idaṃ abhidhammapiṭakaṃ, ayaṃ dīghanikāyo…pe… ayaṃ khuddakanikāyo, imāni suttādīni navaṅgāni, imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassānīti imaṃ pabhedaṃ vavatthapetvāva saṅgītaṃ. Na kevalañca imameva aññampi uddānasaṅgahavaggasaṅgahapeyyālasaṅgahaekanipātadukanipātādinipātasaṅgahasaṃyuttasaṅgaha paṇṇāsasaṅgahādianekavidhaṃ, tīsu piṭakesu sandissamānaṃ saṅgahappabhedaṃ vavatthapetvāva sattahi māsehi saṅgītaṃ.

Saṅgītipariyosāne cassa idaṃ mahākassapattherena dasabalassa sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇakālaṃ pavattanasamatthaṃ katanti sañjātappamodā sādhukāraṃ viya dadamānā ayaṃ mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā anekappakāraṃ kampi saṅkampi sampakampi sampavedhi. Anekāni ca acchariyāni pāturahesuṃ.

Evaṃ saṅgīte panettha ayaṃ abhidhammo piṭakato abhidhammapiṭakaṃ, nikāyato khuddakanikāyo, aṅgato veyyākaraṇaṃ, dhammakkhandhato katipayāni dhammakkhandhasahassāni honti.

Taṃ dhārayantesu bhikkhūsu pubbe eko bhikkhu sabbasāmayikaparisāya nisīditvā abhidhammato suttaṃ āharitvā dhammaṃ kathento 『『rūpakkhandho abyākato, cattāro khandhā siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā; dasāyatanā abyākatā, dve āyatanā siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā; soḷasa dhātuyo abyākatā, dve dhātuyo siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā; samudayasaccaṃ akusalaṃ, maggasaccaṃ kusalaṃ, nirodhasaccaṃ abyākataṃ, dukkhasaccaṃ siyā kusalaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ; dasindriyā abyākatā, domanassindriyaṃ akusalaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ kusalaṃ, cattāri indriyāni siyā kusalā siyā abyākatā, cha indriyāni siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā』』ti dhammakathaṃ kathesi.

4.129. 所有與奇特法相關的經,都應被理解為「奇特法」。 《小問經》《大問經》等,凡是與見、疑惑、問答、思辨、論議、容器相應的、大功德的經等,所有獲得歡喜、獲得滿足、被問答的經,都應被理解為「問答」。這樣,這是九支聖典的分類。 如何從法聚算出八萬四千法聚呢?這全部都是佛陀的教言。 「從佛陀處獲得八十二(法聚),從比丘處獲得兩千(法聚);八萬四千(法聚)是我的教法流傳。」(長老偈 1027) 這樣,根據闡述的法聚的分類,有八萬四千種區別。其中,單一探討的經是一個法聚。如果是多重探討的,則根據探討的數量來計演算法聚。在偈頌體中,提出問題是一個法聚,解答是一個法聚。在阿毗達摩中,每一個三法聚的容器和每一個心路門是一個法聚。在律藏中,有事件、有主題、有文句、有犯戒、有不犯戒、有中間犯戒、有三法聚的劃分。其中,每一個專案都被理解為一個法聚。這樣,從法聚算出八萬四千法聚。 所有這些佛陀的教言,在五百結集時,由以大迦葉為首的居住僧團結集,(他們)確定:這是法,這是律,這是最初的佛陀教言,這是中間的佛陀教言,這是最後的佛陀教言,這是律藏,這是經藏,這是阿毗達摩藏,這是長部…乃至…這是小部,這些是九支聖典,這些是八萬四千法聚,確定了這樣的區別后才結集。不僅如此,還在三藏中確定了各種其他的結集區別,例如概要結集、分組結集、問道結集、單誦結集、雙誦結集等誦經結集、相應結集、五十結集等等,並用七個月的時間完成了結集。 在結集完成後,大地連同水面,爲了表達對十力之教法能夠流傳五千年之久的歡喜,如同發出隨喜的呼喊一般,以各種方式震動、搖晃、顫動、震顫。各種奇異的現象也出現了。 這樣結集之後,從藏來說,阿毗達摩是從阿毗達摩藏(而來),小部是從經藏(而來),從聖典分類來說,語法是從問答(而來),從法聚來說有多少千法聚呢? 在比丘們思考這個問題時,以前有一位比丘在所有時段的誦經會上,引用阿毗達摩中的經文,說法時說:「色聚是無記的,四聚可以是善的、可以是不善的、可以是無記的;十處是無記的,兩處可以是善的、可以是不善的、可以是無記的;十六界是無記的,兩界可以是善的、可以是不善的、可以是無記的;集諦是不善的,道諦是善的,滅諦是無記的,苦諦可以是善的、可以是不善的、可以是無記的;十根是無記的,憂根是不善的,未知當知根是善的,四根可以是善的、可以是無記的,六根可以是善的、可以是不善的、可以是無記的。」 他這樣說法。

Tasmiṃ ṭhāne eko bhikkhu nisinno 『dhammakathika tvaṃ sineruṃ parikkhipanto viya dīghasuttaṃ āharasi, kiṃ suttaṃ nāmeta』nti āha. 『Abhidhammasuttaṃ nāma, āvuso』ti. 『Abhidhammasuttaṃ kasmā āharasi? Kiṃ aññaṃ buddhabhāsitaṃ suttaṃ āharituṃ na vaṭṭatī』ti? 『Abhidhammo kena bhāsito』ti? 『Na eso buddhabhāsito』ti. 『Kiṃ pana te, āvuso, vinayapiṭakaṃ uggahita』nti? 『Na uggahitaṃ, āvuso』ti. 『Avinayadhāritāya maññe tvaṃ ajānanto evaṃ vadesī』ti. 『Vinayamattameva, āvuso, uggahita』nti. 『Tampi te duggahitaṃ, parisapariyante nisīditvā niddāyantena uggahitaṃ bhavissati; tumhādise hi pabbājento vā upasampādento vā sātisāro hoti』. 『Kiṃ kāraṇā』? Vinayamattassapi duggahitattā; vuttañhetaṃ – 『『tattha anāpatti, na vivaṇṇetukāmo iṅgha tāva, āvuso, suttantaṃ vā gāthāyo vā abhidhammaṃ vā pariyāpuṇassu, pacchāpi vinayaṃ pariyāpuṇissasī』』ti (pāci. 442) bhaṇati. 『『Suttante okāsaṃ kārāpetvā abhidhammaṃ vā vinayaṃ vā pucchati, abhidhamme okāsaṃ kārāpetvā suttantaṃ vā vinayaṃ vā pucchati, vinaye okāsaṃ kārāpetvā suttantaṃ vā abhidhammaṃ vā pucchatī』』ti (pāci. 1221). 『Tvaṃ pana ettakampi na jānāsī』ti ettakenapi paravādī niggahito hoti.

Mahāgosiṅgasuttaṃ pana itopi balavataraṃ. Tatra hi dhammasenāpati sāriputtatthero aññamaññaṃ pucchitapañhañca vissajjanañca ārocetuṃ satthu santikaṃ gantvā mahāmoggallānattherassa vissajjanaṃ ārocento 『『idhāvuso sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti , te aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti, aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā vissajjenti, no ca saṃsādenti, dhammī ca nesaṃ kathāpavattinī hoti, evarūpena kho, āvuso, sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā』』ti (ma. ni. 1.343) āha. Satthā ābhidhammikā nāma mama sāsane paribāhirāti avatvā suvaṇṇāliṅgasadisaṃ gīvaṃ unnāmetvā puṇṇacandasassirīkaṃ mahāmukhaṃ pūretvā brahmaghosaṃ nicchārento 『『sādhu sādhu sāriputtā』』ti mahāmoggallānattherassa sādhukāraṃ datvā 『『yathā taṃ moggallāno ca sammā byākaramāno byākareyya, moggallāno hi sāriputta dhammakathiko』』ti (ma. ni.

在那個地方,有一位比丘坐著。「你像轉動法輪一樣,宣說長篇的經,這個經叫什麼名字?」這樣問道。「尊者,它叫做《阿毗達摩經》。」「你為什麼宣說《阿毗達摩經》?難道不能宣說其他佛陀所說的經嗎?」「阿毗達摩是誰說的?」「這不是佛陀所說的。」「那麼,尊者,你已經掌握了律藏嗎?」「尊者,我沒有掌握。」「我想,你因為不懂律,所以這樣說。」「尊者,我只掌握了律。」「你連這都掌握得不好,徹底地學習之後才能掌握;像你這樣的人,無論是出家還是受具足戒,都會有很多疑問。」「什麼原因?」因為連律也掌握得不好;這樣說——「對此沒有過失,現在不想解釋,尊者,你還是先學習經或偈頌或阿毗達摩,之後再學習律。」(pāci. 442)這樣說。「在經中找到機會,問阿毗達摩或律;在阿毗達摩中找到機會,問經或律;在律中找到機會,問經或阿毗達摩。」(pāci. 1221)「你連這都不知道」即使這樣,對方也會被駁倒。 《大牛角沙羅林經》更加有力。在那裡,法將舍利弗尊者去到佛陀面前,報告互相問答和解答。「尊者舍利弗,這裡有兩位比丘談論阿毗達摩,他們互相提問,互相解答提出的問題,沒有互相贊同,他們的談話是如法的,尊者舍利弗,這樣的比丘才配得上牛角沙羅林。」(ma. ni. 1.343)這樣說。佛陀伸出如同金色鏈條一樣的脖子,如同滿月一樣照亮大臉,發出梵天之聲,稱讚大目犍連尊者說:「善哉!善哉!舍利弗!」「正如目犍連正確地解釋那樣解釋,舍利弗,目犍連是說法者。」(ma. ni.

1.343) āha. Ābhidhammikabhikkhūyeva kira dhammakathikā nāma, avasesā dhammakathaṃ kathentāpi na dhammakathikā. Kasmā? Te hi dhammakathaṃ kathentā kammantaraṃ vipākantaraṃ rūpārūpaparicchedaṃ dhammantaraṃ āloḷetvā kathenti. Ābhidhammikā pana dhammantaraṃ na āloḷenti. Tasmā ābhidhammiko bhikkhu dhammaṃ kathetu vā mā vā, pucchitakāle pana pañhaṃ kathessatīti. Ayameva ekantadhammakathiko nāma hoti. Idaṃ sandhāya satthā sādhukāraṃ datvā 『sukathitaṃ moggallānenā』ti āha.

Abhidhammaṃ paṭibāhento imasmiṃ jinacakke pahāraṃ deti, sabbaññutaññāṇaṃ paṭibāhati, satthu vesārajjaññāṇaṃ paṭinivatteti, sotukāmaṃ parisaṃ visaṃvādeti, ariyamagge āvaraṇaṃ bandhati, aṭṭhārasasu bhedakaravatthūsu ekasmiṃ sandissati ukkhepanīyakammatajjanīyakammāraho hoti. Taṃ taṃ kammaṃ katvā uyyojetabbo 『gaccha vighāsādo hutvā jīvissasī』ti.

Athāpi evaṃ vadeyya – 『『sace abhidhammo buddhabhāsito, yathā anekesu suttasahassesu 『ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharatī』tiādinā nayena nidānaṃ sajjitaṃ, evamassāpi nidānaṃ sajjitaṃ bhaveyyā』』ti. So 『jātakasuttanipātadhammapadādīnaṃ evarūpaṃ nidānaṃ natthi, na cetāni na buddhabhāsitānī』ti paṭikkhipitvā uttaripi evaṃ vattabbo – 『paṇḍita, abhidhammo nāmesa sabbaññubuddhānaṃyeva visayo, na aññesaṃ visayo. Buddhānañhi okkanti pākaṭā, abhijāti pākaṭā, abhisambodhi pākaṭā, dhammacakkappavattanaṃ pākaṭaṃ. Yamakapāṭihāriyaṃ pākaṭaṃ, tidivakkamo pākaṭo, devaloke desitabhāvo pākaṭo, devorohanaṃ pākaṭaṃ. Yathā nāma cakkavattirañño hatthiratanaṃ vā assaratanaṃ vā thenetvā yānake yojetvā vicaraṇaṃ nāma aṭṭhānaṃ akāraṇaṃ; cakkaratanaṃ vā pana thenetvā palālasakaṭe olambitvā vicaraṇaṃ nāma aṭṭhānaṃ akāraṇaṃ; yojanappamāṇaṃ obhāsanasamatthaṃ maṇiratanaṃ vā pana kappāsapacchiyaṃ pakkhipitvā vaḷañjanaṃ nāma aṭṭhānaṃ akāraṇaṃ. Kasmā? Rājārahabhaṇḍatāya; evameva abhidhammo nāma na aññesaṃ visayo, sabbaññubuddhānaṃyeva visayo. Tesaṃ vasena desetabbadesanā. Buddhānañhi okkanti pākaṭā…pe… devorohanaṃ pākaṭaṃ. Abhidhammassa nidānakiccaṃ nāma natthi paṇḍitā』ti. Na hi sakkā evaṃ vutte paravādinā sahadhammikaṃ udāharaṇaṃ udāharituṃ.

Maṇḍalārāmavāsī tissabhūtitthero pana mahābodhinidāno esa abhidhammo nāmāti dassetuṃ 『『yena svāhaṃ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi tassa padesena vihāsi』』nti (saṃ. ni.

1.343) 他說。只有精通阿毗達摩的比丘才是真正的說法師,其餘的人即使說法也不是說法師。為什麼?因為他們說法時,摻雜解釋其他業、其他果報、色法和非色法的界限、其他法來說法。但是精通阿毗達摩的人不摻雜其他法。所以,精通阿毗達摩的比丘說法也好,不說法也好,在被問到的時候,能解答問題。只有這樣才是真正的說法師。佛陀為此表示讚賞說:「目犍連說法善哉!」 研習阿毗達摩,在這個佛陀正法中給予打擊,違背一切智智,阻礙佛陀的威勢與智慧,動搖聽眾的信心,對聖道設定障礙,在十八種異說中,成為應受呵斥、應受處罰、應受驅逐的對象。做了這樣的事之後,應該被命令:「你去,成為障礙者,然後生活吧!」 即便這樣說——「如果阿毗達摩是佛陀所說,就像在許多經文中以『一時,世尊住在王舍城』等方式建立因緣,阿毗達摩也應該建立因緣。」他會反駁說:「本生經、小部經、法句經等都沒有這樣的因緣,難道這些不是佛陀所說嗎?」 然後應該這樣回答:「智者,阿毗達摩只是遍智佛陀的領域,不是其他人的領域。佛陀的出生是公開的,種族是公開的,正覺是公開的,轉法輪是公開的。雙現神變是公開的,升忉利天是公開的,在忉利天說法是公開的,從天而降是公開的。就像轉輪聖王的象寶或馬寶,套上軛具,在田野里遊蕩是沒有意義的;或者把輪寶掛在草車上游蕩是沒有意義的;或者把與軛具大小相稱、能夠照明的寶珠扔進棉絮里玩耍是沒有意義的。為什麼?因為這是國王的寶物;同樣,阿毗達摩不是其他人的領域,只是遍智佛陀的領域。根據他們的意願來說法。佛陀的出生是公開的……從天而降是公開的。智者,阿毗達摩不需要建立因緣。」 這樣說之後,對方無法舉出同法的例子。 住在曼陀羅園的帝須長老卻說,大菩提樹的因緣就是阿毗達摩,爲了說明這一點,他說:「比丘們,我最初成正覺的地方,你們也住在那地方。」(相應部尼迦耶

imaṃ padesavihārasuttantaṃ āharitvā kathesi. Dasavidho hi padeso nāma – khandhapadeso, āyatanapadeso, dhātupadeso, saccapadeso, indriyapadeso, paccayākārapadeso, satipaṭṭhānapadeso, jhānapadeso, nāmapadeso, dhammapadesoti. Tesu satthā mahābodhimaṇḍe pañcakkhandhe nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanākkhandhavaseneva vihāsi. Dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo nippadesena paṭivijjhi. Imaṃ temāsaṃ dhammāyatane vedanāvasena dhammadhātuyañca vedanāvaseneva vihāsi. Cattāri saccāni nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ dukkhasacce vedanāvaseneva vihāsi. Bāvīsatindriyāni nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanāpañcakaindriyavasena vihāsi. Dvādasapadikaṃ paccayākāravaṭṭaṃ nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ phassapaccayā vedanāvaseneva vihāsi. Cattāro satipaṭṭhāne nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanāsatipaṭṭhānavaseneva vihāsi. Cattāri jhānāni nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ jhānaṅgesu vedanāvaseneva vihāsi. Nāmaṃ nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ tattha vedanāvaseneva vihāsi. Dhamme nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanāttikavaseneva vihāsīti. Evaṃ thero padesavihārasuttantavasena abhidhammassa nidānaṃ kathesi.

Gāmavāsī sumanadevatthero pana heṭṭhālohapāsāde dhammaṃ parivattento 『ayaṃ paravādī bāhā paggayha araññe kandanto viya, asakkhikaṃ aḍḍaṃ karonto viya ca, abhidhamme nidānassa atthibhāvampi na jānātī』ti vatvā nidānaṃ kathento evamāha – ekaṃ samayaṃ bhagavā devesu viharati tāvatiṃsesu pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ. Tatra kho bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ abhidhammakathaṃ kathesi – 『『kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā』』ti.

Aññesu pana suttesu ekameva nidānaṃ. Abhidhamme dve nidānāni – adhigamanidānañca desanānidānañca . Tattha adhigamanidānaṃ dīpaṅkaradasabalato paṭṭhāya yāva mahābodhipallaṅkā veditabbaṃ. Desanānidānaṃ yāva dhammacakkappavattanā. Evaṃ ubhayanidānasampannassa panassa abhidhammassa nidānakosallatthaṃ idaṃ tāva pañhākammaṃ veditabbaṃ – ayaṃ abhidhammo nāma kena pabhāvito? Kattha paripācito? Kattha adhigato? Kadā adhigato? Kena adhigato? Kattha vicito? Kadā vicito? Kena vicito? Kattha desito? Kassatthāya desito? Kimatthaṃ desito? Kehi paṭiggahito? Ke sikkhanti? Ke sikkhitasikkhā? Ke dhārenti? Kassa vacanaṃ? Kenābhatoti?

Tatridaṃ vissajjanaṃ – kena pabhāvitoti bodhiabhinīhārasaddhāya pabhāvito. Kattha paripācitoti aḍḍhachakkesu jātakasatesu. Kattha adhigatoti bodhimūle. Kadā adhigatoti visākhāpuṇṇamāsiyaṃ. Kenādhigatoti sabbaññubuddhena. Kattha vicitoti bodhimaṇḍe. Kadāvicitoti ratanagharasattāhe. Kena vicitoti sabbaññubuddhena. Kattha desitoti devesu tāvatiṃsesu. Kassatthāya desitoti devatānaṃ. Kimatthaṃ desitoti caturoghaniddharaṇatthaṃ. Kehi paṭiggahitoti devehi. Ke sikkhantīti sekkhā ca puthujjanakalyāṇā ca. Ke sikkhitasikkhāti arahanto khīṇāsavā. Ke dhārentīti yesaṃ vattati te dhārenti. Kassa vacananti bhagavato vacanaṃ, arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatoti ācariyaparamparāya.

  1. 他講述了這「經行處經」,經行處有十種:蘊處、界處、界處、諦處、根處、緣生處、念處、禪處、名處、法處。其中,世尊在摩訶菩提座上,以五蘊的分別而遍知,(世尊)依此五蘊中的受蘊而經行。以十二處、十八界分別而遍知,(世尊)依此十二處中的法處、十八界中的法界,以受為本質而經行。以四聖諦分別而遍知,(世尊)依此四聖諦中的苦聖諦,以受為本質而經行。以二十二根分別而遍知,(世尊)依此二十二根中的五受根而經行。以十二支緣起分別而遍知,(世尊)依此十二支緣起中的觸緣受而經行。以四念處分別而遍知,(世尊)依此四念處中的受念處而經行。以四禪分別而遍知,(世尊)依此四禪的禪支中的受而經行。以名分別而遍知,(世尊)依此名中的受而經行。以法分別而遍知,(世尊)依此法中的受而經行。長老就這樣以經行處經作為阿毗達摩的起源而講述。
  2. 而住在村莊的善德長老,在下層鐵殿說法時說道:「這位外道像是抓住別人的手臂在森林裡哭泣一樣,又像是在做無益的努力一樣,他根本不知道阿毗達摩起源的存在。」他講述起源時這樣說道:一時,世尊住在忉利天善法堂的巴利質多羅樹下。在那裡,世尊為忉利天諸天講述阿毗達摩:「善法,不善法,無記法。」
  3. 而在其他經典中,只有一個起源。阿毗達摩有兩個起源:證得的起源和宣說的起源。其中,證得的起源,從燃燈十力佛直到(世尊證悟的)摩訶菩提座,是應該知道的。宣說的起源,直到轉法輪。這樣,對於具足兩種起源的阿毗達摩,爲了懂得起源的巧妙,首先應該知道這些問題:這阿毗達摩由誰發起?在哪裡成熟?在哪裡證得?何時證得?由誰證得?在哪裡整理?何時整理?由誰整理?在哪裡宣說?爲了誰宣說?爲了什麼目的宣說?由誰接受?誰學習?誰已學完?誰受持?是誰的言教?由誰帶來?
  4. 其中,解答如下:由誰發起?由趨向菩提的願望而發起。在哪裡成熟?在過去五百世本生故事中。在哪裡證得?在菩提樹下。何時證得?在衛塞月月圓日。由誰證得?由一切智佛證得。在哪裡整理?在菩提座。何時整理?在七寶室中。由誰整理?由一切智佛整理。在哪裡宣說?在忉利天。爲了誰宣說?爲了諸天。爲了什麼目的宣說?爲了消除四種病患。由誰接受?由諸天接受。誰學習?有學之人和爲了世間人的利益(而學習的出家人)。誰已學完?阿拉漢,斷盡煩惱者。誰受持?那些致力於此法的人受持。是誰的言教?是世尊的言教,阿拉漢、正等正覺的言教。由誰帶來?由師承相傳而來。

Ayañhi sāriputtatthero bhaddaji sobhito piyajālī piyapālo piyadassī kosiyaputto siggavo sandeho moggaliputto sudatto dhammiyo dāsako soṇako revatoti evamādīhi yāva tatiyasaṅgītikālā ābhato. Tato uddhaṃ tesaṃyeva sissānusissehīti evaṃ tāva jambudīpatale ācariyaparamparāya ābhato. Imaṃ pana dīpaṃ –

Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā;

Paṇḍito bhaddanāmo ca, ete nāgā mahāpaññā.

Jambudīpā idhāgatāti (pari. 3, 8).

Imehi mahānāgehi ābhato. Tato uddhaṃ tesaṃyeva sissānusissasaṅkhātāya ācariyaparamparāya yāvajjatanakālā ābhato.

Sumedhakathā

Evaṃ ābhatassa panassa yaṃ taṃ dīpaṅkaradasabalato paṭṭhāya yāva mahābodhipallaṅkā adhigamanidānaṃ, yāva dhammacakkappavattanā desanānidānañca vuttaṃ, tassa āvibhāvatthaṃ ayaṃ anupubbikathā veditabbā –

Ito kira kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake amaravatī nāma nagaraṃ ahosi. Tattha sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati ubhato sujāto, mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā kulaparivaṭṭā akkhitto anupakuṭṭho jātivādena, abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. So aññaṃ kammaṃ akatvā brāhmaṇasippameva uggaṇhi. Tassa daharakāleyeva mātāpitaro kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhako amacco āyapotthakaṃ āharitvā suvaṇṇarajatamaṇimuttādipūrite gabbhe vivaritvā 『ettakaṃ te kumāra mātu santakaṃ, ettakaṃ pitu santakaṃ, ettakā ayyakapayyakānaṃ santakāti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṃ ācikkhitvā etaṃ paṭipajjāhī』ti āha. Sumedhapaṇḍito cintesi – 『imaṃ dhanaṃ saṃharitvā mayhaṃ pitupitāmahādayo paralokaṃ gacchantā ekakahāpaṇampi gahetvā na gatā, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī』ti so rañño ārocetvā nagare bheriṃ carāpetvā mahājanassa dānaṃ datvā tāpasapabbajjaṃ pabbaji. Imasmiṃ pana ṭhāne sumedhakathā kathetabbā. Vuttañhetaṃ buddhavaṃse (bu. vaṃ.

  1. 這從舍利弗長老、跋陀長老、商瞿長老、優波離長老、優波底長老、拘希那之子(拘希那子)長老、勝軍長老、離怖長老、目犍連子帝須長老、優多長老、法護長老、達沙長老、孫長老、離婆多長老等等,一直傳到第三次結集。之後由他們的弟子和弟子的弟子,這樣在閻浮提由師承相傳而來。而這島上—— 之後,摩哂陀、伊提耶、優提耶、三婆羅, 以及博學的跋陀長老,這些大龍象,大智慧者, 從閻浮提來到這裡。(島史3, 8). 由這些大龍像帶來。之後由他們的弟子和弟子的弟子組成的師承相傳,一直到現在。
  2. 蘇迷陀的故事 對於這樣傳下來的(阿毗達摩),從燃燈十力佛直到(世尊證悟的)摩訶菩提座是證得的起源,直到轉法輪是宣說的起源,爲了闡明它,應該知道以下的次第故事: 據說,在過去超過一百萬個劫的四個阿僧祇的最後,有一個城市名叫「不死城」。那裡住著一位名叫蘇迷陀的婆羅門,父母雙方都是良家出身,從母方和父方來說都是貴族,血統純正,直到七代家族傳承都沒有瑕疵,沒有受到種族歧視的玷污,相貌端莊,值得觀看,令人愉悅,具備最高的容貌和光彩。他不做其他工作,只學習婆羅門學問。在他年幼時,父母就去世了。之後,他的舅舅,一位富有的商人,拿來賬簿,打開裝滿金、銀、珠寶、珍珠等的箱子,說道:「孩子,這是你母親的遺產,這是你父親的遺產,這是你祖父母的遺產……」一直到七代家族的財產都指給他看,並說:「你繼承這些吧。」聰明的蘇迷陀心想:「我繼承這些財產,我的父母等先人去世時,一個貝殼也沒帶走,而我繼承了卻要帶走,這合適嗎?」於是他稟告國王,在城裡擊鼓宣告,把所有財產都佈施給民眾,然後出家成為隱士。在這個地方,應該講述蘇迷陀的故事。這在佛種姓經(Buddhavaṃsa)里已經說過。

Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye;

Amaraṃ nāma nagaraṃ, dassaneyyaṃ manoramaṃ.

Dasahi saddehi avivittaṃ, annapānasamāyutaṃ;

Hatthisaddaṃ assasaddaṃ, bherisaṅkharathāni ca;

Khādatha pivatha ceva, annapānena ghositaṃ.

Nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ, sabbakammamupāgataṃ;

Sattaratanasampannaṃ, nānājanasamākulaṃ;

Samiddhaṃ devanagaraṃva, āvāsaṃ puññakamminaṃ.

Nagare amaravatiyā, sumedho nāma brāhmaṇo;

Anekakoṭisannicayo, pahūtadhanadhaññavā.

Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū;

Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṃ gato.

Rahogato nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā;

Dukkho punabbhavo nāma, sarīrassa ca bhedanaṃ.

Jātidhammo jarādhammo, byādhidhammo sahaṃ tadā;

Ajaraṃ amataṃ khemaṃ, pariyesissāmi nibbutiṃ.

Yaṃnūnimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ;

Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko.

Atthi hehiti so maggo, na so sakkā na hetuye;

Pariyesissāmi taṃ maggaṃ, bhavato parimuttiyā.

Yathāpi dukkhe vijjante, sukhaṃ nāmapi vijjati;

Evaṃ bhave vijjamāne, vibhavopi icchitabbako.

Yathāpi uṇhe vijjante, aparaṃ vijjati sītalaṃ;

Evaṃ tividhaggi vijjante, nibbānaṃ icchitabbakaṃ.

Yathāpi pāpe vijjante, kalyāṇamapi vijjati;

Evameva jāti vijjante, ajātipicchitabbakaṃ.

Yathā gūthagato puriso, taḷākaṃ disvāna pūritaṃ;

Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso taḷākassa so.

Evaṃ kilesamaladhove, vijjante amatantaḷe;

Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso amatantaḷe.

Yathā arīhi pariruddho, vijjante gamanampathe;

Na palāyati so puriso, na doso añjasassa so.

Evaṃ kilesapariruddho, vijjamāne sive pathe;

Na gavesati taṃ maggaṃ, na doso sivamañjase.

Yathāpi byādhito puriso, vijjamāne tikicchake;

Na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ, na doso so tikicchake.

Evaṃ kilesabyādhīhi, dukkhito paripīḷito;

Na gavesati taṃ ācariyaṃ, na doso so vināyake.

Yathāpi kuṇapaṃ puriso, kaṇṭhe baddhaṃ jigucchiya;

Mocayitvāna gaccheyya, sukhī serī sayaṃvasī.

Tathevimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapasañcayaṃ;

Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko.

Yathā uccāraṭṭhānamhi, karīsaṃ naranāriyo;

Chaḍḍayitvāna gacchanti, anapekkhā anatthikā.

Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ;

Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ.

Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ, paluggaṃ udagāhiniṃ;

Sāmī chaḍḍetvā gacchanti, anapekkhā anatthikā.

Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, navacchiddaṃ dhuvassavaṃ;

Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, jiṇṇanāvaṃva sāmikā.

Yathāpi puriso corehi, gacchanto bhaṇḍamādiya;

Bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā, chaḍḍayitvāna gacchati.

Evameva ayaṃ kāyo, mahācorasamo viya;

Pahāyimaṃ gamissāmi, kusalacchedanābhayā.

Evāhaṃ cintayitvāna, nekakoṭisataṃ dhanaṃ;

Nāthānāthānaṃ datvāna, himavantamupāgamiṃ.

Himavantassāvidūre, dhammiko nāma pabbato;

Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā.

Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, pañcadosavivajjitaṃ;

Aṭṭhaguṇasamupetaṃ, abhiññābalamāhariṃ.

Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha, navadosamupāgataṃ;

Vākacīraṃ nivāsesiṃ, dvādasaguṇamupāgataṃ.

Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ , pajahiṃ paṇṇasālakaṃ;

Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ, guṇe dasahupāgataṃ.

  1. 無數劫,四個阿僧祇。
  2. 有一座名叫阿摩羅的城市,值得一看,賞心悅目。
  3. 十種聲音不絕於耳,飲食俱全;
  4. 象聲、馬聲、鼓聲、螺聲、車聲;
  5. 吃吧,喝吧,充滿了飲食的聲音。
  6. 這座城市一切具足,百業興旺;
  7. 擁有七寶,人潮涌動;
  8. 繁華如同天宮,是福德之人的住所。
  9. 在阿摩羅瓦提城(Amaravatī,可能指古代印度的一個城市),有一位名叫蘇梅多的婆羅門;
  10. 擁有億萬財富,積聚了大量金銀財寶。
  11. 他是一位精通咒語的老師,通曉三吠陀;
  12. 精通相學和歷史,證得了聖法。
  13. 他被疾病纏身,於是如此思忖:
  14. 輪迴是痛苦的,身體終將敗壞。
  15. 生、老、病、死,如影隨形;
  16. 我要尋求不老、不死、安穩的涅槃。
  17. 我要捨棄這充滿污穢、遍佈各種不凈之物的身體;
  18. 無牽無掛,無慾無求。
  19. 解脫之道確實存在,我不能不去追求,沒有理由不去追求;
  20. 我要尋求那解脫之道,從生死中得到解脫。
  21. 如同痛苦存在時,快樂也存在;
  22. 同樣,在生死輪迴中,也應該追求解脫。
  23. 如同炎熱存在時,涼爽也存在;
  24. 同樣,在三昧真火中,也應該追求涅槃。
  25. 如同罪惡存在時,善良也存在;
  26. 同樣,在生死輪迴中,也應該追求不生不滅。
  27. 如同從糞坑出來的人,看到一個充滿清水的池塘;
  28. 不會嫌棄那池塘,那不是池塘的過錯。
  29. 同樣,在煩惱的污泥中,存在著甘露之池;
  30. 不尋求那甘露之池,那不是甘露之池的過錯。
  31. 如同被敵人包圍,存在著逃生之路;
  32. 那個人卻不逃走,那不是道路的過錯。
  33. 同樣,被煩惱包圍,存在著解脫之道;
  34. 不尋求那解脫之道,那不是解脫之道的過錯。
  35. 如同病人,存在著治療方法;
  36. 卻不治療疾病,那不是治療方法的過錯。
  37. 同樣,被煩惱疾病折磨,痛苦不堪;
  38. 不尋求導師的幫助,那不是導師的過錯。
  39. 如同有人在脖子上掛著令人作嘔的腐肉;
  40. 解脫之後就會快樂、自在、無拘無束。
  41. 同樣,我要捨棄這充滿各種不凈之物的腐朽之身;
  42. 無牽無掛,無慾無求。
  43. 如同男女在火葬場;
  44. 捨棄屍體后離去,無牽無掛,無慾無求。
  45. 同樣,我也要捨棄這充滿各種不凈之物的身體;
  46. 像拋棄破屋一樣離開。
  47. 如同破舊的船,漏水下沉;
  48. 船主捨棄它離去,無牽無掛,無慾無求。
  49. 同樣,我也要捨棄這破舊漏水、充滿污穢的身體;
  50. 像船主捨棄破船一樣。
  51. 如同有人帶著財物,被盜賊追趕;
  52. 眼看財物就要被搶走,就捨棄財物逃命。
  53. 同樣,這身體也像大盜賊一樣;
  54. 爲了避免善根被盜,我要捨棄它而去。
  55. 我如此思忖后,將億萬財富;
  56. 施捨給貧困之人,然後前往喜馬拉雅山。
  57. 在喜馬拉雅山附近,有一座名叫達摩的山;
  58. 那裡安靜祥和,我的茅棚已經建好。
  59. 我在那裡修建了一條經行道,沒有五種過失;
  60. 具備八種功德,獲得了神通之力。
  61. 我在那裡捨棄了衣服,它有九種過失;
  62. 我安住在裸體的生活中,它有十二種功德。
  63. 我捨棄了有八種過失的茅棚;
  64. 前往樹下,它有十種功德。

Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ, pajahiṃ niravasesato;

Anekaguṇasampannaṃ, pavattaphalamādiyiṃ.

Tatthappadhānaṃ padahiṃ, nisajjaṭṭhānacaṅkame;

Abbhantaramhi sattāhe, abhiññābala pāpuṇinti. (bu. vaṃ.

已播種,已栽種的穀物,離開村莊,進入沒有住戶的地方; 具有多種功德,能帶來增進禪那等果實的(樹木); 在那裡掘地為座,經行之處也要平整; 七日之內,(精進禪修者)能證得神通之力。(bu. vaṃ.)

2.1-33);

Tattha assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitāti imissā pāḷiyā sumedhapaṇḍitena assamapaṇṇasālācaṅkamā sahatthā māpitā viya vuttā. Ayaṃ panettha attho – mahāsattañhi 『『himavantaṃ ajjhogāhetvā ajja dhammikapabbataṃ pavisissāmī』』ti nikkhantaṃ disvā sakko devānamindo vissakammadevaputtaṃ āmantesi – 『『gaccha, tāta, ayaṃ sumedhapaṇḍito 『pabbajissāmī』ti nikkhanto etassa vasanaṭṭhānaṃ māpehī』』ti. So tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā ramaṇīyaṃ assamaṃ suguttaṃ paṇṇasālaṃ, manoramaṃ caṅkamañca māpesi. Bhagavā pana tadā attano puññānubhāvena nipphannaṃ taṃ assamapadaṃ sandhāya 『『sāriputta tasmiṃ dhammikapabbate –

Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā;

Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, pañcadosavivajjita』』nti. –

Āha. Tattha assamo sukato mayhanti sukato mayā. Paṇṇasālā sumāpitāti paṇṇacchannā sālāpi me sumāpitā ahosi.

Pañcadosavivajjitanti pañcime caṅkamadosā nāma thaddhavisamatā, antorukkhatā, gahanacchannatā, atisambādhatā, ativisālatāti. Thaddhavisamabhūmibhāgasmiñhi caṅkame caṅkamantassa pādā rujjanti, phoṭā uṭṭhahanti, cittaṃ ekaggataṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ vipajjati. Mudusamatale pana phāsuvihāraṃ āgamma kammaṭṭhānaṃ sampajjati. Tasmā thaddhavisamabhūmibhāgatā eko dosoti veditabbo. Caṅkamanassa anto vā majjhe vā koṭiyaṃ vā rukkhe sati pamādamāgamma caṅkamantassa nalāṭaṃ vā sīsaṃ vā paṭihaññatīti antorukkhatā dutiyo doso. Tiṇalatādigahanacchanne caṅkame caṅkamanto andhakāravelāyaṃ uragādike pāṇe akkamitvā vā māreti, tehi vā daṭṭho dukkhaṃ āpajjatīti gahanacchannatā tatiyo doso. Atisambādhe caṅkame vitthārato ratanike vā aḍḍharatanike vā caṅkamantassa paricchede pakkhalitvā nakhāpi aṅguliyopi bhijjantīti atisambādhatā catuttho doso. Ativisāle caṅkame caṅkamantassa cittaṃ vidhāvati, ekaggataṃ na labhatīti ativisālatā pañcamo doso. Puthulato pana diyaḍḍharatanaṃ dvīsu passesu ratanamattaanucaṅkamaṃ dīghato saṭṭhihatthaṃ mudutalaṃ samavippakiṇṇavālukaṃ caṅkamaṃ vaṭṭati, cetiyagirimhi dīpappasādakamahāmahindattherassa caṅkamanaṃ viya, tādisaṃ taṃ ahosi. Tenāha 『『caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, pañcadosavivajjita』』nti.

Aṭṭhaguṇasamupetanti aṭṭhahi samaṇasukhehi upetaṃ. Aṭṭhimāni samaṇasukhāni nāma dhanadhaññapariggahābhāvo anavajjapiṇḍapariyesanabhāvo, nibbutapiṇḍabhuñjanabhāvo, raṭṭhaṃ pīḷetvā dhanasāraṃ vā sīsakahāpaṇādīni vā gaṇhantesu rājakulesu raṭṭhapīḷanakilesābhāvo, upakaraṇesu nicchandarāgabhāvo, coravilope nibbhayabhāvo, rājarājamahāmaccehi asaṃsaṭṭhabhāvo catūsu disāsu appaṭihatabhāvoti. Idaṃ vuttaṃ hoti 『『yathā tasmiṃ assame vasantena sakkā honti imāni aṭṭha samaṇasukhāni vindituṃ, evaṃ aṭṭhaguṇasamupetaṃ taṃ assamaṃ māpesi』』 nti.

Abhiññābalamāharinti pacchā tasmiṃ assame vasanto kasiṇaparikammaṃ katvā abhiññānañca samāpattīnañca uppādanatthāya aniccato dukkhato vipassanaṃ ārabhitvā thāmappattaṃ vipassanābalaṃ āhariṃ. Yathā tasmiṃ vasanto taṃ balaṃ āharituṃ sakkomi, evaṃ taṃ assamaṃ tassa abhiññatthāya vipassanābalassa anucchavikaṃ katvā māpesinti attho.

2.1-33. 在那裡,我的靜室已修好,草菴已完工,經行處也已平整。「以此偈頌,彷彿善慧智者已親手丈量了靜室、草菴和經行處一般。」此中含義是:摩訶薩埵(菩薩)想著「今天我將離開雪山,進入法幢山」,帝釋天看到他出發后,召喚了一位工巧天人,(對他說):」你去,孩子,這位善慧智者想著『我要出家』而出走,你替他準備住所。「他領命后,準備了舒適安全的靜室、賞心悅目的草菴和令人愉悅的經行處。當時,佛陀針對因自己功德力而出現的這處靜室說道:」舍利弗,在那法幢山中—— 我的靜室已修好,草菴已完工; 經行處也已平整,遠離五種過失。「 如是說。在那裡,我的靜室已修好,即我已修好。草菴已完工,即覆蓋樹葉的草棚也已完工。 遠離五種過失,即所謂的五種經行處的過失,分別是:地面不平、樹木在內、被草叢遮蔽、過於狹窄、過於寬闊。在地面不平的地方經行,腳會疼痛,會生水泡,心無法專注,會荒廢禪修。而在平坦光滑的地面上,能夠舒適地經行,從而成就禪修。因此,地面不平是第一種過失。經行處的中間或邊上,或角落裡有樹木,經行者不小心會撞到樹上,傷到額頭或頭部,因此樹木在內是第二種過失。在被茅草等遮蔽的經行處,經行者在昏暗中行走,蛇等動物可能會爬出來驚嚇或傷害他,或者被他看到而感到害怕,因此被草叢遮蔽是第三種過失。在過於狹窄的經行處,經行者轉身時,衣服會被樹枝刮到,指甲或手指可能會受傷,因此過於狹窄是第四種過失。在過於寬闊的經行處,經行者的心會散亂,無法專注,因此過於寬闊是第五種過失。恰當的(經行處),寬度應為兩臂半的長度,兩邊留出一臂的長度,長度六十肘,地面平坦柔軟,沙土均勻分佈,就像支提山大寺中燃燈長老摩訶因陀的經行處一樣,(我的經行處)就是這樣的。因此說「經行處也已平整,遠離五種過失」。 具備八種功德,即具備八種沙門之樂。八種沙門之樂是指:沒有財產和穀物等積蓄、能夠獲得清凈的飲食、享用寂靜的飲食、沒有爲了獲取財富、金銀財寶或錢幣等而在王室奔走效力的勞苦、對資具沒有貪愛、沒有盜賊的威脅、不與國王大臣等交往、在四方沒有障礙。這就是說:「正如居住在那靜室中能夠獲得這八種沙門之樂,我已準備好了具備這八種功德的靜室。」 成就神通力,後來我住在那靜室中,修習遍處定,爲了生起神通和等至,開始觀修無常、苦,從而獲得了強大的觀智力。正如我住在那靜室中能夠獲得這種力量,我已準備好了那處能成就神通和觀智力的靜室。

Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha, navadosamupāgatanti etthāyaṃ anupubbikathā, tadā kira kuṭileṇacaṅkamādipaṭimaṇḍitaṃ pupphūpagaphalūpagarukkhasañchannaṃ ramaṇīyaṃ madhurasalilāsayaṃ apagatavāḷamigabhiṃsanakasakuṇaṃ pavivekakkhamaṃ assamaṃ māpetvā alaṅkatacaṅkamassa ubhosu antesu ālambanaphalakaṃ saṃvidhāya nisīdanatthāya caṅkamavemajjhe samatalaṃ muggavaṇṇasilaṃ māpetvā antopaṇṇasālāyaṃ jaṭāmaṇḍalavākacīratidaṇḍakuṇḍikādike tāpasaparikkhāre maṇḍape pānīyaghaṭapānīyasaṅkhapānīyasarāvāni aggisālāyaṃ aṅgārakapalladāruādīnīti evaṃ yaṃ yaṃ pabbajitānaṃ upakārāya saṃvattati, taṃ taṃ sabbaṃ māpetvā paṇṇasālāya bhittiyaṃ 『『ye keci pabbajitukāmā ime parikkhāre gahetvā pabbajantū』』ti akkharāni chinditvā devalokameva gate vissakammadevaputte sumedhapaṇḍito himavantapāde girikandarānusārena attano nivāsanānurūpaṃ phāsukaṭṭhānaṃ olokento nadīnivattane vissakammanimmitaṃ sakkadattiyaṃ ramaṇīyaṃ assamaṃ disvā caṅkamakoṭiṃ gantvā padavalañjaṃ apassanto 『『dhuvaṃ pabbajitā dhuragāme bhikkhaṃ pariyesitvā kilantarūpā āgantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā nisinnā bhavissantī』』ti cintetvā thokaṃ āgametvā 『『ativiya cirāyanti, jānissāmī』』ti paṇṇasālakuṭidvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā ito cito ca olokento mahābhittiyaṃ akkharāni vācetvā 『『mayhaṃ kappiyaparikkhārā ete, ime gahetvā pabbajissāmī』』ti attanā nivatthapārutaṃ sāṭakayugaṃ pajahi. Tenāha 『『sāṭakaṃ pajahiṃ tatthā』』ti. Evaṃ paviṭṭho ahaṃ sāriputta tassaṃ paṇṇasālāyaṃ sāṭakaṃ pajahiṃ.

Navadosamupāgatanti sāṭakaṃ pajahanto nava dose disvā pajahinti dīpeti. Tāpasapabbajjaṃ pabbajitānañhi sāṭakasmiṃ nava dosā upaṭṭhahanti. Tesu tassa mahagghabhāvo eko doso, parapaṭibaddhatāya uppajjanabhāvo eko, paribhogena lahuṃ kilissanabhāvo eko, kiliṭṭho hi dhovitabbo ca rajitabbo ca hoti, paribhogena lahukaṃ jīraṇabhāvo eko jiṇṇassa hi tunnaṃ vā aggaḷadānaṃ vā kātabbaṃ hoti. Punapariyesanāya durabhisambhavabhāvo eko, tāpasapabbajjāya asāruppabhāvo eko, paccatthikānaṃ sādhāraṇabhāvo eko, yathā hi naṃ paccatthikā na gaṇhanti, evaṃ gopetabbo hoti. Paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānabhāvo eko, gahetvā carantassa khandhabhāramahicchabhāvo ekoti.

Vākacīraṃ nivāsesinti tadā ahaṃ sāriputta ime nava dose disvā sāṭakaṃ pahāya vākacīraṃ nivāsesiṃ muñjatiṇaṃ hīraṃ hīraṃ katvā ganthetvā kataṃ vākacīraṃ nivāsanapārupanatthāya ādiyinti attho.

Dvādasaguṇamupāgatanti dvādasahi ānisaṃsehi samannāgataṃ, vākacīrasmiñhi dvādasānisaṃsā – appagghaṃ sundaraṃ kappiyanti ayaṃ tāva eko ānisaṃso, sahatthā kātuṃ sakkāti ayaṃ dutiyo, paribhogena saṇikaṃ kilissati dhoviyamānepi papañco natthīti ayaṃ tatiyo, paribhogena jiṇṇepi sibbitabbābhāvo catuttho, puna pariyesantassa sukhena karaṇabhāvo pañcamo, tāpasapabbajjāya sāruppabhāvo chaṭṭho, paccatthikānaṃ nirupabhogabhāvo sattamo, paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānābhāvo aṭṭhamo, dhāraṇe sallahukabhāvo navamo, cīvarapaccaye appicchabhāvo dasamo, vākuppattiyā dhammikaanavajjabhāvo ekādasamo vākacīre naṭṭhepi anapekkhabhāvo dvādasamoti.

  1. 放棄了那裡的精緻衣服。這裡有一個依次發生的故事來解釋為什麼放棄了那裡的精緻衣服。當時,在一個令人愉悅的、有著甜美水體的池塘邊,那裡沒有危險的野獸和擾人的鳥類,是一個僻靜、舒適、寧靜的地方。在裝飾好的河岸的兩端,設定了靠板,在河岸中間鋪設了平滑的、淺黃色的石板以供坐下。在附近的茅草棚里,準備了纏髮帶、樹皮衣、木杖、水瓶等等修行必需的物品。在供水處,準備了水罐、水瓢和水甕;在火房裡,準備了木炭、劈柴等等。總之,凡是出家人所需用的東西,都準備妥當了。在茅草棚的墻上,寫著「凡是想出家的人,拿上這些必需品就可以出家」。就像天神下凡一樣,一位名叫善慧的、已完成天職的天神,在喜馬拉雅山腳下,沿著山谷尋找適合他居住的舒適地方。他在河邊看到一個由完成天職的天神創造的、由因陀羅神賜予的、令人愉悅、寧靜的處所。他走到河岸邊,沒有看到鞋子。「想必出家人到附近村莊乞食后,疲憊地回來,已經進入茅草棚休息了。」他這樣想著,稍微等了一會兒。「時間太久了,我去看看。」他打開茅草棚的小門,進去四處張望,在墻上讀到了那些字。「這些正是我需要的物品,拿上這些我就可以出家了。」他於是放棄了自己帶來的兩套精緻衣服。因此說「放棄了那裡的精緻衣服」。舍利弗,我當時就是這樣,在那茅草棚里放棄了精緻衣服。
  2. 九種過失:放棄精緻衣服是因為看到了精緻衣服的九種過失而放棄的,這裡加以說明。對於出家的修行者來說,精緻衣服存在九種過失:價格昂貴是一種過失;依賴他人制作是一種過失;容易弄髒是一種過失,因為弄髒了就要洗又要染;容易磨損是一種過失,因為磨損了就要縫補或新增補丁;難以再次獲得是一種過失;與出家修行者的身份不相符是一種過失;會被俗人共用是一種過失,就像俗人不會拿走(出家人的)樹皮衣一樣,(精緻衣服)也應該妥善保管;穿著它進食是一種裝飾,這是一種過失;帶著它行走是一種負擔,這也是一種過失。
  3. 穿上樹皮衣:當時,舍利弗,我看到了這九種過失,放棄了精緻衣服,穿上了樹皮衣。意思是:把麻搓成細繩,編織成樹皮衣,然後穿上它作為蔽體的衣服。
  4. 具有十二種功德:具有十二種優點。樹皮衣有十二種優點:價格低廉、美觀、實用,這是一項優點;可以自己製作,這是第二項優點;不容易弄髒,即使洗了也不褪色,這是第三項優點;即使磨損了也不需要縫補,這是第四項優點;再次獲得很容易,這是第五項優點;與出家修行者的身份相符,這是第六項優點;不會被俗人使用,這是第七項優點;穿著它進食不會成為裝飾,這是第八項優點;穿著輕便,這是第九項優點;對衣服的需求少,這是第十項優點;由於樹皮的來源正當,因此無可非議,這是第十一項優點;即使樹皮衣丟失了也不必執著,這是第十二項優點。

Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālakanti kathaṃ pajahiṃ? So kira varasāṭakayugaṃ omuñcanto cīvaravaṃse laggitaṃ anojapupphadāmasadisaṃ rattavākacīraṃ gahetvā nivāsetvā tassupari aparaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ vākacīraṃ paridahitvā punnāgapupphasantharasadisaṃ sakhuraṃ ajinacammaṃ ekaṃsaṃ katvā jaṭāmaṇḍalaṃ paṭimuñcitvā cūḷāya saddhiṃ niccalabhāvakaraṇatthaṃ sārasūciṃ pavesetvā muttājālasadisāya sikkāya pavāḷavaṇṇaṃ kuṇḍikaṃ odahitvā tīsu ṭhānesu vaṅkakājaṃ ādāya ekissā kājakoṭiyā kuṇḍikaṃ, ekissā aṅkusakapacchitidaṇḍakādīni olaggetvā khārikājaṃ aṃse katvā dakkhiṇena hatthena kattaradaṇḍaṃ gahetvā paṇṇasālato nikkhamitvā saṭṭhihatthe mahācaṅkame aparāparaṃ caṅkamanto attano vesaṃ oloketvā 『『mayhaṃ manoratho matthakaṃ patto, sobhati vata me pabbajjā, buddhapaccekabuddhādīhi sabbehipi dhīrapurisehi vaṇṇitā thomitā ayaṃ pabbajjā nāma, pahīnaṃ me gihibandhanaṃ, nikkhantosmi nekkhammaṃ, laddhā me uttamapabbajjā, karissāmi samaṇadhammaṃ, labhissāmi aggaphalasukha』』nti ussāhajāto khārikājaṃ otāretvā caṅkamavemajjhe muggavaṇṇasilāpaṭṭe suvaṇṇapaṭimā viya nisinno divasabhāgaṃ vītināmetvā sāyanhasamayaṃ paṇṇasālaṃ pavisitvā bidalamañcakapasse kaṭṭhattharikāya nipanno sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā balavapaccūse pabujjhitvā attano āgamanaṃ āvajjesi 『『ahaṃ gharāvāse ādīnavaṃ disvā amitabhogaṃ anantayasaṃ pahāya araññaṃ pavisitvā nekkhamagavesako hutvā pabbajito, ito dāni paṭṭhāya pamādacāraṃ carituṃ na vaṭṭati, pavivekañhi pahāya vicarantaṃ micchāvitakkamakkhikā khādanti, idāni mayā pavivekamanubrūhetuṃ vaṭṭati, ahañhi gharāvāsaṃ palibodhato disvā nikkhanto, ayañca manāpā paṇṇasālā, beluvapakkavaṇṇā paribhaṇḍakatā bhūmi, rajatavaṇṇā setabhittiyo, kapotapādavaṇṇaṃ paṇṇacchadanaṃ, vicittattharaṇavaṇṇo bidalamañcako, nivāsaphāsukaṃ vasanaṭṭhānaṃ, na etto atirekatarā viya me gehasampadā paññāyatī』』ti paṇṇasālāya dose vicinanto aṭṭha dose passi.

Paṇṇasālāparibhogasmiñhi aṭṭha ādīnavā – mahāsamārambhena? Dabbasambhāre samodhānetvā karaṇapariyesanabhāvo eko ādīnavo. Tiṇapaṇṇamattikāsu patitāsu tāsaṃ punappunaṃ ṭhapetabbatāya nibaddhajagganabhāvo dutiyo, senāsanaṃ nāma mahallakassa pāpuṇāti, avelāya vuṭṭhāpiyamānassa cittekaggatā na hotīti uṭṭhāpanīyabhāvo tatiyo, sītuṇhapaṭighātena kāyassa sukhumālakaraṇabhāvo catuttho, gehaṃ paviṭṭhena yaṃkiñci pāpaṃ sakkā kātunti garahapaṭicchādanabhāvo pañcamo, 『『mayha』』nti pariggahakaraṇabhāvo chaṭṭho, gehassa atthibhāvo nāmesa dutiyakavāso viyāti sattamo ūkāmaṅgulagharagoḷikādīnaṃ sādhāraṇatāya bahusādhāraṇabhāvo aṭṭhamoti ime aṭṭha ādīnave disvā mahāsatto paṇṇasālaṃ pajahi. Tenāha 『『aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālaka』』nti.

Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ guṇe dasahupāgatanti channaṃ paṭikkhipitvā dasahi guṇehi upetaṃ rukkhamūlaṃ upāgatosmīti vadati.

被八種過失所纏縛,是如何捨棄了茅草屋的呢?他解下上好的八層疊袈裟,取下搭在袈裟架上的、如同阿耨達花環般鮮艷的紫紅色外衣,穿上它,又在其上披上一件金黃色的外衣,將如同龍華花簇般的鹿皮衣搭在一肩,解開發髻,爲了使心念平靜,將莎草針插在髮髻中,在如同珍珠網般的髮網里掛上珊瑚色的水瓶,在三個地方彎折錫杖,在一處錫杖環上掛著水瓶,在一處掛著鉤子、斧頭柄、手杖等等,將行乞的缽掛在肩上,右手拿著剃刀柄,從茅草屋裡出來,在六十肘長的經行道上來回走動,觀察著自己的裝束:「我的心願已經達成,我的出家真莊嚴啊!這出家是被諸佛、辟支佛等一切智者所讚歎稱頌的,我的家庭束縛已經斷除,我已出離俗世,我已獲得殊勝的出家,我將奉行沙門法,我將獲得最高的解脫之樂!」生起這樣的歡喜,放下行乞的缽,如同金色的雕像般坐在經行道中間的綠色石板上,度過了白晝,傍晚時分進入茅草屋,在雙層坐具旁的木架上安放身體,讓身體感受氣候,在後半夜醒來,反省自己的來處:「我見到居家生活的過患,捨棄了無量的享樂和無邊的名譽,進入山林,成為尋求解脫者而出家,從今以後,不應放逸而行,捨棄靜處而遊蕩,會被邪思蚊蟲叮咬,現在我應當親近靜處,我正是因為厭離居家生活而出家的,而這茅草屋令我生起執著,像葫蘆一樣顏色的墻壁,灰色的地面,銀白色的墻壁,鴿子腳一樣的茅草屋頂,色彩斑斕的雙層坐具,舒適的居住場所,我的家產也不過如此啊!」這樣想著茅草屋的過失,看到了八種過失。 在享用茅草屋時,有八種過患——是大費周章嗎?收集各種材料建造它是一種過患;草、樹葉、塵土落在上面,需要反覆清理是第二種過患;座位是屬於強者的,不按時起床會失去專注,需要早起是第三種過患;要為身體抵禦冷熱是第四種過患;進入屋內可以做任何不好的事,屋子成了遮掩罪過的屏障是第五種過患;對屋子產生「我的」這種執著是第六種過患;因為有了這屋子,這裡就像第二個家是第七種過患;與白蟻、臭蟲、壁虎等共同居住是第八種過患。見到這八種過患,菩薩捨棄了茅草屋。所以說「被八種過失所纏縛,捨棄了茅草屋」。 他走向樹根,說樹根具有十種功德,捨棄了茅草屋,走向了具有十種功德的樹根。

Tatrime dasa guṇā – appasamārambhatā eko guṇo upagamanamattameva hi tattha hotīti. Appaṭijagganatā dutiyo tañhi sammaṭṭhampi asammaṭṭhampi paribhogaphāsukaṃ hotiyeva. Anuṭṭhāpanīyabhāvo tatiyo, garahaṃ nappaṭicchādeti, tattha hi pāpaṃ karonto lajjatīti garahāya appaṭicchādanabhāvo catuttho, abbhokāsāvāso viya kāyaṃ na santhambhetīti kāyassa asanthambhanabhāvo pañcamo. Pariggahakaraṇābhāvo chaṭṭho, gehālayapaṭikkhepo sattamo, bahusādhāraṇagehe viya 『『paṭijaggissāmi naṃ, nikkhamathā』』ti nīharaṇābhāvo aṭṭhamo, vasantassa sappītikabhāvo navamo, rukkhamūlasenāsanassa gatagataṭṭhāne sulabhatāya anapekkhabhāvo dasamoti, ime dasa guṇe disvā rukkhamūlaṃ upāgatosmīti vadati.

Imāni ettakāni kāraṇāni sallakkhetvā mahāsatto punadivase bhikkhāya gāmaṃ pāvisi. Athassa sampattagāme manussā mahantena ussāhena bhikkhaṃ adaṃsu. So bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā assamaṃ āgamma nisīditvā cintesi 『『nāhaṃ 『āhāraṃ na labhāmī』ti pabbajito siniddhāhāro nāmesa mānamadapurisamade vaḍḍheti. Āhāramūlakassa dukkhassa anto natthi yaṃnūnāhaṃ vāpitaṃ ropitaṃ dhaññanibbattakaṃ āhāraṃ pajahitvā pavattaphalabhojano bhaveyya』』nti. So tato paṭṭhāya tathā katvā ghaṭento vāyamanto sattāhabbhantareyeva aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo nibbattesi. Tena vuttaṃ –

『『Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ, pajahiṃ niravasesato;

Anekaguṇasampannaṃ, pavattaphalamādiyiṃ.

『『Tatthappadhānaṃ padahiṃ, nisajjaṭṭhānacaṅkame;

Abbhantaramhi sattāhe, abhiññābala pāpuṇi』』nti.

Evaṃ me siddhippattassa, vasībhūtassa sāsane;

Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako.

Uppajjante ca jāyante, bujjhante dhammadesane;

Caturo nimitte nāddasaṃ, jhānaratisamappito.

Paccantadesavisaye, nimantetvā tathāgataṃ;

Tassa āgamanaṃ maggaṃ, sodhenti tuṭṭhamānasā.

Ahaṃ tena samayena, nikkhamitvā sakassamā;

Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā.

Vedajātaṃ janaṃ disvā, tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ;

Orohitvāna gaganā, manusse pucchi tāvade.

『『Tuṭṭhahaṭṭho pamudito, vedajāto mahājano;

Kassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ』』.

Te me puṭṭhā viyākaṃsu 『『buddho loke anuttaro;

Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako;

Tassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ』』.

『『Buddho』』ti vacanaṃ sutvāna, pīti uppajji tāvade;

『『Buddho buddho』』ti kathayanto, somanassaṃ pavedayiṃ.

Tattha ṭhatvā vicintesiṃ, tuṭṭho saṃviggamānaso;

『『Idha bījāni ropissaṃ, khaṇo ve mā upaccagā』』.

Yadi buddhassa sodhetha, ekokāsaṃ dadātha me;

Ahampi sodhayissāmi, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.

Adaṃsu te mamokāsaṃ, sodhetuṃ añjasaṃ tadā;

『『Buddho buddho』』ti cintento, maggaṃ sodhemahaṃ tadā.

Aniṭṭhite pamokāse, dīpaṅkaro mahāmuni;

Catūhi satasahassehi, chaḷabhiññehi tādihi;

Khīṇāsavehi vimalehi, paṭipajji añjasaṃ jino.

Paccuggamanā vattanti, vajjanti bheriyo bahū;

Āmoditā naramarū, sādhukāraṃ pavattayuṃ.

Devā manusse passanti, manussāpi ca devatā;

Ubhopi te pañjalikā, anuyanti tathāgataṃ.

Devā dibbehi turiyehi, manussā mānusehi ca;

Ubhopi te vajjayantā, anuyanti tathāgataṃ.

那裡有十種功德:首先是不費事,因為只要走過去就可以了;第二是不需維護,無論整理與否,它都適宜居住;第三是不需早起;第四是不遮掩罪過,在那裡做壞事會感到羞愧,所以它不遮掩罪過;第五是不放逸身體,就像露天的住所一樣,不會使身體放逸;第六是不產生執著;第七是拋棄家舍;第八是不需驅逐,如同公共場所一樣,不會有「我要整理它,讓他人離開」的想法;第九是令春天歡喜;第十是不依賴,因為樹根座位隨處可得。看到這十種功德,所以說走向了樹根。 考慮到這些原因,菩薩第二天又進村乞食。村裡的人們非常熱情地供養他食物。他吃完飯,回到住處坐下思考:「我不是因為『得不到食物』而出家,長久捱餓只會增加我慢和懈怠。以食物為根本的痛苦無有止境,還不如我捨棄耕種得來的食物,以自然落下的果實為食。」於是他從那時起就這樣做,精進不懈,僅僅七天之內就證得了八種禪定和五種神通。所以說: 「捨棄耕種得來的糧食,毫無保留; 享用多具功德,自然落下的果實。 在沒有障礙的地方,以雙足行走于經行道; 七天之內,獲得神通之力。」 當我證得成就,佛法得以住世時, 世間出現了名叫燃燈的佛陀,世間引導者。 在佛陀說法,人們證悟的場所, 我見到四種瑞相,沉浸在禪悅之中。 在世界的邊緣,預知如來將至, 人們歡喜地清理道路,迎接他的到來。 那時我從自己的住處出來, 抖落身上的衣服,飛騰在空中。 看到人們歡喜雀躍,欣喜不已, 我從空中落下,向人們詢問: 「你們歡喜雀躍,欣喜不已, 是在為誰清掃道路,裝飾道路兩旁?」 他們回答我說:「世間最勝的佛陀, 名叫燃燈的佛陀,世間引導者, 我們是在為他清掃道路,裝飾道路兩旁。」 聽到「佛陀」二字,我心中生起歡喜, 念著「佛陀,佛陀」,我進入喜悅之境。 我站在那裡思考,欣喜而充滿活力: 「我要在這裡種下善的種子,不要錯過這良機。」 如果你們為佛陀清掃道路,請給我留一個位置, 我也要清掃道路,裝飾道路兩旁。 他們給我留了一個位置,讓我裝飾道路兩旁, 我心中想著「佛陀,佛陀」,清掃著道路。 在我還沒有清掃完的時候,偉大的聖者燃燈佛, 與四十萬位擁有六種神通的阿羅漢, 清凈的漏盡者們,走上了這條道路。 在他走過之後,鐘鼓齊鳴, 人們歡喜雀躍,發出讚歎之聲。 天神與人類互相觀看, 他們雙手合十,跟隨如來。 天神用天上的樂器,人類用人間的樂器, 一同演奏,跟隨如來。

Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ;

Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū.

Dibbaṃ candanacuṇṇañca, varagandhañca kevalaṃ;

Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū.

Campakaṃ salalaṃ nīpaṃ, nāgapunnāgaketakaṃ;

Disodisaṃ ukkhipanti, bhūmitalagatā narā.

Kese muñcitvāhaṃ tattha, vākacīrañca cammakaṃ;

Kalale pattharitvāna, avakujjo nipajjahaṃ.

Akkamitvāna maṃ buddho, saha sissehi gacchatu;

Mā naṃ kalale akkamittha, hitāya me bhavissati.

Pathaviyaṃ nipannassa, evaṃ me āsi cetaso;

『『Icchamāno ahaṃ ajja, kilese jhāpaye mama.

『『Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, buddho hessaṃ sadevake.

『『Kiṃ me ekena tiṇṇena, purisena thāmadassinā;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, santāressaṃ sadevakaṃ.

『『Iminā me adhikārena, katena purisuttame;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, tāremi janataṃ bahuṃ.

『『Saṃsārasotaṃ chinditvā, viddhaṃsetvā tayo bhave;

Dhammanāvaṃ samāruyha, santāressaṃ sadevakaṃ』』.

Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;

Ussīsake maṃ ṭhatvāna, idaṃ vacanamabravi.

『『Passatha imaṃ tāpasaṃ, jaṭilaṃ uggatāpanaṃ;

Aparimeyye ito kappe, buddho loke bhavissati.

『『Ahu kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato;

Padhānaṃ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṃ.

『『Ajapālarukkhamūle, nisīditvā tathāgato;

Tattha pāyāsaṃ paggayha, nerañjaramupehiti.

『『Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṃ ada so jino;

Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti.

『『Tato padakkhiṇaṃ katvā, bodhimaṇḍaṃ anuttaro;

Assattharukkhamūlamhi, bujjhissati mahāyaso.

『『Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati;

Pitā suddhodano nāma, ayaṃ hessati gotamo.

『『Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā;

Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā;

Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.

『『Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā;

Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā.

『『Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati;

Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantupaṭṭhakā;

Uttarā nandamātā ca, aggā hessantupaṭṭhikā』』.

Idaṃ sutvāna vacanaṃ, asamassa mahesino;

Āmoditā naramarū, buddhabījaṃ kira ayaṃ.

Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca;

Katañjalī namassanti, dasasahassī sadevakā.

Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ;

Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ.

Yathā manussā nadiṃ tarantā, paṭititthaṃ virajjhiya;

Heṭṭhā titthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṃ.

Evameva mayaṃ sabbe, yadi muñcāmimaṃ jinaṃ;

Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ.

Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;

Mama kammaṃ pakittetvā, dakkhiṇaṃ pādamuddhari.

Ye tatthāsuṃ jinaputtā, sabbe padakkhiṇamakaṃsu maṃ;

Narā nāgā ca gandhabbā, abhivādetvāna pakkamuṃ.

Dassanaṃ me atikkante, sasaṅghe lokanāyake;

Haṭṭhatuṭṭhena cittena, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā.

Sukhena sukhito homi, pāmojjena pamodito;

Pītiyā ca abhissanno, pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.

Pallaṅkena nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā;

『『Vasībhūto ahaṃ jhāne, abhiññāpāramiṃ gato.

『『Dasasahassilokamhi , isayo natthi me samā;

Asamo iddhidhammesu, alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ』』.

天上的乾闥婆們從空中散落曼陀羅花、蓮花和優缽羅花。 天上的乾闥婆們從空中散落天上的栴檀粉和各種香料。 地上的人們拋灑黃玉蘭花、沙羅雙樹花、尼拘陀樹花、龍華花、優曇缽羅花和梔子花。 我解開頭髮,脫下外衣, 將衣衫鋪在地上,俯身臥倒。 讓佛陀從我身上走過,與弟子們一同前往, 不要從地上走過,這將對我有益。 我俯臥在地上,心中這樣想: 「我今天就要斷除我的煩惱。 「我何必穿著其他衣服,在此證得聖果? 獲得一切智后,成為世間一切眾生的佛陀。 「我何必獨自一人,向一位凡人展示神通? 獲得一切智后,度脫世間一切眾生。 「憑藉我這份功德,在最勝的人中, 獲得一切智后,度脫無數眾生。 「斬斷生死輪迴之流,摧毀三界, 乘坐正法之船,度脫世間一切眾生。」 世間之眼燃燈佛,接受供養后, 站在我的上方,說了這番話: 「看看這位苦行者,這位頭頂熾熱苦行的修行者, 無數劫以後,他將成為世間的佛陀。 「如來將從迦毗羅衛城出家, 精進修行,歷經種種苦行。 「如來將在牧羊人樹下靜坐, 在那裡接受乳糜,前往尼連禪河。 「在尼連禪河岸邊,如來將供養乳糜, 然後沿著正確的道路,前往菩提樹。 「然後繞菩提樹右轉,最勝的菩提道場, 在菩提樹下,他將證悟無上正覺。 「這位世尊的母親,將名為摩耶, 父親將名為凈飯王,他將名為瞿曇。 「無漏的、斷除貪慾的、心境平靜的、專注的, 憍陳如和舍利弗,將成為他的上首弟子; 阿難將成為他的侍者,侍奉這位佛陀。 「 Khema和Uppalavanna,將成為他的上首女弟子; 無漏的、斷除貪慾的、心境平靜的、專注的。 「這位世尊的菩提樹,被稱為菩提樹; 質多和波羅提木叉,將成為他的上首侍者; 優多羅和難陀的母親,將成為他的上首女侍者。」 聽到這位偉大聖者的這番話, 人們歡喜雀躍,說這是佛陀的種子。 人們發出歡呼聲,鼓掌大笑, 雙手合十頂禮,世間的一切眾生。 如果我們對這位世間之主生起厭離之心, 在未來的某一天,我們將無法親眼見到他。 就像人們渡河,放棄原來的渡口, 抓住下游的渡口,才能渡過大河。 同樣地,我們所有人,如果捨棄這位佛陀, 在未來的某一天,我們將無法親眼見到他。 世間之眼燃燈佛,接受供養后, 稱讚了我的功德,抬起右腳。 在那裡所有佛陀的弟子,都繞著我右轉, 人、龍和乾闥婆,向我頂禮后離去。 在看到這位世間引導者,連同他的僧眾走過之後, 我心中歡喜雀躍,從座位上起身。 我感到快樂,充滿喜悅, 心中充滿歡喜,盤腿而坐。 我盤腿而坐,心中這樣想: 「我已證得禪定,獲得神通。 「在十方世界中,沒有一位仙人能與我相比; 在神通和法力方面,無人能及,我獲得瞭如此的快樂。」

Pallaṅkābhujane mayhaṃ, dasasahassādhivāsino;

Mahānādaṃ pavattesuṃ, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje;

Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare.

Sītaṃ byapagataṃ hoti, uṇhañca upasammati;

Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Dasasahassī lokadhātū, nissaddā honti nirākulā;

Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Mahāvātā na vāyanti, na sandanti savantiyo;

Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Thalajā dakajā pupphā, sabbe pupphanti tāvade;

Tepajja pupphitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Latā vā yadi vā rukkhā, phalabhārā honti tāvade;

Tepajja phalitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, ratanā jotanti tāvade;

Tepajja ratanā jotanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Mānussakā ca dibbā ca, turiyā vajjanti tāvade;

Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Vicittapupphā gaganā, abhivassanti tāvade;

Tepi ajja pavassanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampati;

Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Nirayepi dasasahasse, aggī nibbanti tāvade;

Tepajja nibbutā aggī, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Vimalo hoti sūriyo, sabbā dissanti tārakā;

Tepi ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Anovaṭṭhena udakaṃ, mahiyā ubbhijji tāvade;

Tampajjubbhijjate mahiyā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale;

Visākhā candimāyuttā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Bilāsayā darīsayā, nikkhamanti sakāsayā;

Tepajja āsayā chuddhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Na hoti arati sattānaṃ, santuṭṭhā honti tāvade;

Tepajja sabbe santuṭṭhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Rogā tadupasammanti, jighacchā ca vinassati;

Tānipajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Rogo tadā tanu hoti, doso moho vinassati;

Tepajja vigatā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Bhayaṃ tadā na bhavati, ajjapetaṃ padissati;

Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Rajo nuddhaṃsati uddhaṃ, ajjapetaṃ padissati;

Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Aniṭṭhagandho pakkamati, dibbagandho pavāyati;

Sopajja vāyati gandho, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Sabbe devā padissanti, ṭhapayitvā arūpino;

Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Yāvatā nirayā nāma, sabbe dissanti tāvade;

Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Kuṭṭā kavāṭā selā ca, na hontāvaraṇā tadā;

Akāsabhūtā tepajja, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Cutī ca upapatti ca, khaṇe tasmiṃ na vijjati;

Tānipajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ, mā nivatta abhikkama;

Mayampetaṃ vijānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Buddhassa vacanaṃ sutvā, dasasahassīnacūbhayaṃ;

Tuṭṭhahaṭṭho pamodito, evaṃ cintesahaṃ tadā.

Advejjhavacanā buddhā, amoghavacanā jinā;

Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.

Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu, dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Yathāpi sabbasattānaṃ, maraṇaṃ dhuvasassataṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

我盤腿而坐時,十方世界發出巨大的聲音: 「你必定成佛。」 過去諸佛**盤腿而坐時, 出現的那些瑞相,今天都出現了。 寒冷消失,溫暖襲來; 這些瑞相今天都出現了,你必定成佛。 十方世界,寂靜無聲,清凈無染; 這些瑞相今天都出現了,你必定成佛。 狂風停止,暴雨不降; 這些瑞相今天都出現了,你必定成佛。 陸地和水生的花朵,全都盛開; 今天所有的花都盛開了,你必定成佛。 所有的藤蔓和樹木,都結滿了果實; 今天所有的果實都成熟了,你必定成佛。 空中和地上的珍寶,全都閃耀光芒; 今天所有的珍寶都閃耀光芒,你必定成佛。 人間和天上的樂器,全都奏響; 今天所有的樂器都奏響了,你必定成佛。 空中飄落五彩繽紛的花雨; 今天花雨飄落,你必定成佛。 大海翻騰,十方世界震動; 今天這些都出現了,你必定成佛。 十方地獄的火焰,全都熄滅; 今天所有的火焰都熄滅了,你必定成佛。 太陽的光芒清凈明亮,所有的星星都清晰可見; 今天所有的星星都清晰可見,你必定成佛。 清澈的泉水,從地裡涌出; 今天泉水從地裡涌出,你必定成佛。 天上的星星閃耀,星座在空中排列; 與月亮相連的氐宿出現,你必定成佛。 從貝殼、象牙和海螺中,發出光芒; 今天它們都發出光芒,你必定成佛。 眾生沒有怨恨,都感到滿足; 今天所有的眾生都感到滿足,你必定成佛。 疾病消除,死亡消失; 這些瑞相今天都出現了,你必定成佛。 疾病減輕,嗔恨和愚癡消失; 今天所有的這些都消失了,你必定成佛。 恐懼消失,今天出現這樣的瑞相; 以此為證,我們知道你必定成佛。 灰塵向上飄散,今天出現這樣的瑞相; 以此為證,我們知道你必定成佛。 難聞的氣味消失,天上的香味飄散; 今天飄散著這樣的香味,你必定成佛。 所有天神都顯現身形,包括無色界天; 今天所有天神都顯現身形,你必定成佛。 所有地獄都顯現出來; 今天所有地獄都顯現出來,你必定成佛。 墻壁、門窗和巖石,不再成為障礙; 今天它們都如同虛空,你必定成佛。 投生和死亡,在這一刻都不存在; 這些瑞相今天都出現了,你必定成佛。 堅定地保持精進,不要退轉; 我們知道你必定成佛。 聽到佛陀的話語,十方世界的一切眾生, 都歡喜雀躍,我心中這樣想: 諸佛的語言真實不虛, 諸佛的語言永不落空。 佛陀不會說謊,我必定成佛。 就像從空中拋下的石頭,必定落到地上; 同樣,最尊貴的佛陀的語言,必定真實永恒。 就像所有眾生,必定會死亡; 同樣,最尊貴的佛陀的語言,必定真實永恒。

Yathā rattikkhaye patte, sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Yathā nikkhantasayanassa, sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Yathā āpannasattānaṃ, bhāramoropanaṃ dhuvaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito;

Uddhaṃ adho dasa disā, yāvatā dhammadhātuyā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, paṭhamaṃ dānapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ.

Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Dānapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi kumbho sampuṇṇo, yassa kassaci adhokato;

Vamate vudakaṃ nissesaṃ, na tattha parirakkhati.

Tatheva yācake disvā, hīnamukkaṭṭhamajjhime;

Dadāhi dānaṃ nissesaṃ, kumbho viya adhokato.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, dutiyaṃ sīlapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Sīlapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi camarī vālaṃ, kismiñci paṭilaggitaṃ;

Upeti maraṇaṃ tattha, na vikopeti vāladhiṃ.

Tatheva catūsu bhūmīsu, sīlāni paripūraya;

Parirakkha sadā sīlaṃ, camarī viya vāladhiṃ.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Nekkhammapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathā andughare puriso, ciravuttho dukhaṭṭito;

Na tattha rāgaṃ janeti, muttimeva gavesati.

Tatheva tvaṃ sabbabhave, passa andugharaṃ viya;

Nekkhammābhimukho hoti, bhavato parimuttiyā.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, catutthaṃ paññāpāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Paññāpāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi bhikkhu bhikkhanto, hīnamukkaṭṭhamajjhime;

Kulāni na vivajjento, evaṃ labhati yāpanaṃ.

Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ, paripucchaṃ budhaṃ janaṃ;

Paññāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, pañcamaṃ vīriyapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Vīriyapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi sīho migarājā, nisajjaṭṭhānacaṅkame;

Alīnavīriyo hoti, paggahitamano sadā.

Tatheva tvaṃ sabbabhave, paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ;

Vīriyapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tattha advejjhamānaso, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi pathavī nāma, sucimpi asucimpi ca;

Sabbaṃ sahati nikkhepaṃ, na karoti paṭighaṃ tayā.

就像夜晚結束,太陽升起是必然的; 同樣,最尊貴的佛陀的語言,必定真實永恒。 就像睡醒的獅子,必定會咆哮; 同樣,最尊貴的佛陀的語言,必定真實永恒。 就像揹負重擔的人,必定會放下重擔; 同樣,最尊貴的佛陀的語言,必定真實永恒。 好吧,我將從現在開始,仔細思量成佛之道; 遍觀上下十方,以及整個法界。 我仔細思量,首先看到了佈施波羅蜜; 這是過去諸佛,所遵循的偉大道路。 你應當首先堅定地確立, 修習佈施波羅蜜,如果你想要證得菩提。 就像裝滿水的瓶子,底部有個洞; 水會全部流出,不會有任何殘留。 同樣,看到乞討者,無論貧富貴賤, 都要毫無保留地佈施,就像底部有洞的瓶子一樣。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了持戒波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當其次堅定地確立, 修習持戒波羅蜜,如果你想要證得菩提。 就像母牛的尾巴,被什麼東西纏住; 它會死在那裡,也不會放棄它的尾巴。 同樣,在四個地方,都要圓滿持戒; 永遠守護戒律,就像母牛守護它的尾巴一樣。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了出離波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習出離波羅蜜,如果你想要證得菩提。 就像被關在廁所里的人,長時間待在那裡非常痛苦; 他不會對那裡產生貪戀,只想儘快出去。 同樣,你應當視所有的存在,如同廁所一樣; 專注于出離,從生死輪迴中解脫。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了智慧波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習智慧波羅蜜,如果你想要證得菩提。 就像比丘乞食,無論貧富貴賤, 都不會捨棄任何家庭,這樣才能獲得食物。 同樣,你應當隨時,向智者請教; 修習智慧波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了精進波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習精進波羅蜜,如果你想要證得菩提。 就像獅子,百獸之王,在它的領地裡, 永遠充滿活力,精神飽滿。 同樣,你應當在所有的存在中,堅定地保持精進; 修習精進波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了忍辱波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習忍辱波羅蜜,懷著真誠之心,你將證得無上菩提。 就像大地,無論乾淨還是骯髒, 都能承受一切,不會有任何嗔恨。

Tatheva tvampi sabbesaṃ, sammānāvamānakkhamo;

Khantipāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, sattamaṃ saccapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tattha advejjhavacano, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi osamī nāma, tulābhūtā sadevake;

Samaye utuvasse vā, na vokkamati, vīthito.

Tatheva tvampi saccesu, mā vokkamasi vīthito;

Saccapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tattha tvaṃ acalo hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito;

Na kampati bhusavātehi, sakaṭṭhāneva tiṭṭhati.

Tatheva tvampi adhiṭṭhāne, sabbadā acalo bhava;

Adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, navamaṃ mettāpāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Mettāya asamo hohi, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi udakaṃ nāma, kalyāṇe pāpake jane;

Samaṃ pharati sītena, pavāheti rajomalaṃ.

Tatheva tvampi hitāhite, samaṃ mettāya bhāvaya;

Mettāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, dasamaṃ upekkhāpāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tulābhūto daḷho hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi pathavī nāma, nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ;

Upekkhati ubhopete, kopānunayavajjitā.

Tatheva tvampi sukhadukkhe, tulābhūto sadā bhava;

Upekkhāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Ettakāyeva te loke, ye dhammā bodhipācanā;

Tatuddhaṃ natthi aññatra, daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha.

Ime dhamme sammasato, sabhāvarasalakkhaṇe;

Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampatha.

Calatā ravati pathavī, ucchuyantaṃva pīḷitaṃ;

Telayante yathā cakkaṃ, evaṃ kampati medinī.

Yāvatā parisā āsi, buddhassa parivesane;

Pavedhamānā sā tattha, mucchitā sesi bhūmiyā.

Ghaṭānekasahassāni , kumbhīnañca satā bahū;

Sañcuṇṇamathitā tattha, aññamaññaṃ paghaṭṭitā.

Ubbiggā tasitā bhītā, bhantā byāthitamānasā;

Mahājanā samāgamma, dīpaṅkaramupāgamuṃ.

Kiṃ bhavissati lokassa, kalyāṇamatha pāpakaṃ;

Sabbo upadduto loko, taṃ vinodehi cakkhuma.

Tesaṃ tadā saññāpesi, dīpaṅkaro mahāmuni;

Vissatthā hotha mā bhātha, imasmiṃ pathavikampane.

Yamahaṃ ajja byākāsiṃ, buddho loke bhavissati;

Eso sammasati dhammaṃ, pubbakaṃ jinasevitaṃ.

Tassa sammasato dhammaṃ, buddhabhūmiṃ asesato;

Tenāyaṃ kampitā pathavī, dasasahassī sadevake.

Buddhassa vacanaṃ sutvā, mano nibbāyi tāvade;

Sabbe maṃ upasaṅkamma, punāpi abhivandisuṃ.

同樣,你也要對所有人,無論贊嘆還是侮辱,都能忍受; 修習忍辱波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了真誠波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習真誠波羅蜜,真誠的語言,你將證得無上菩提。 就像秤砣,在所有事物中, 無論是合適的季節還是不合適的季節,都不會偏離道路。 同樣,你也要在真理上,不偏離道路; 修習真誠波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了決意波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習決意波羅蜜,堅定不移,你將證得無上菩提。 就像山上的巖石,穩固而不可動搖; 它不會被強風吹動,始終屹立在原地。 同樣,你也要在決意上,始終堅定不移; 修習決意波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了慈愛波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習慈愛波羅蜜,充滿慈愛,如果你想要證得菩提。 就像水,無論對好人還是壞人, 都平等地帶來清涼,洗去塵垢。 同樣,你也要對所有眾生,平等地修習慈愛; 修習慈愛波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了舍離波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習舍離波羅蜜,保持平衡,堅定不移,你將證得無上菩提。 就像大地,無論扔下乾淨還是骯髒的東西, 都能平等地對待,沒有喜歡或厭惡。 同樣,你也要對快樂和痛苦,始終保持平衡; 修習舍離波羅蜜,你將證得無上菩提。 世間所有能夠成就菩提的法,就是這些; 除此之外別無其他,堅定地奉行它們。 我正確地思量這些,包含一切意義的法, 憑藉正法的威力,十方世界都震動起來。 大地搖晃發出巨響,如同被壓迫的人發出呻吟; 就像旋轉的車輪發出聲音,大地也震動起來。 所有在佛陀周圍的弟子, 都驚恐地昏倒在地。 成千上萬的瓶子和罐子, 都被震碎,互相碰撞。 人們驚慌失措,恐懼不安, 迷茫而精神恍惚, 眾人聚集在一起,來到燃燈佛面前。 世間將會發生什麼,是好是壞? 整個世界都充滿了恐懼,請為我們解惑。 偉大的聖者燃燈佛,對他們說道: 「請安心,不要害怕,大地之所以震動, 是因為我今天所說的,他將在未來成佛; 他正在正確地思量正法,過去諸佛所奉行的。 因為他正確地思量正法,徹底地證悟佛果, 所以大地才會震動,十方世界的一切眾生。 聽到佛陀的話語,我的心平靜下來; 所有人都來到我面前,再次向我頂禮。

Samādayitvā buddhaguṇaṃ, daḷhaṃ katvāna mānasaṃ;

Dīpaṅkaraṃ namassitvā, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā.

Dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ, devā mānusakā ubho;

Samokiranti pupphehi, vuṭṭhahantassa āsanā.

Vedayanti ca te sotthiṃ, devā mānusakā ubho;

Mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, taṃ labhassu yathicchitaṃ.

Sabbītiyo vivajjantu, soko rogo vinassatu;

Mā te bhavantvantarāyā, phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ.

Yathāpi samaye patte, pupphanti pupphino dumā;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, buddhañāṇena pupphasu.

Yathā ye keci sambuddhā, pūrayuṃ dasapāramī;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, pūrehi dasapāramī.

Yathā ye keci sambuddhā, bodhimaṇḍamhi bujjhare;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, bujjhassu jinabodhiyaṃ.

Yathā ye keci sambuddhā, dhammacakkaṃ pavattayuṃ;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, dhammacakkaṃ pavattaya.

Puṇṇamāye yathā cando, parisuddho virocati;

Tatheva tvaṃ puṇṇamano, viroca dasasahassiyaṃ.

Rāhumutto yathā sūriyo, tāpena atirocati;

Tatheva lokā muñcitvā, viroca siriyā tuvaṃ.

Yathā yā kāci nadiyo, osaranti mahodadhiṃ;

Evaṃ sadevakā lokā, osarantu tavantike.

Tehi thutappasattho so, dasa dhamme samādiya;

Te dhamme paripūrento, pavanaṃ pāvisī tadā.

Sumedhakathā niṭṭhitā.

Tadā te bhojayitvāna, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ;

Upagacchuṃ saraṇaṃ tassa, dīpaṅkarassa satthuno.

Saraṇāgamane kañci, nivesesi tathāgato;

Kañci pañcasu sīlesu, sīle dasavidhe paraṃ.

Kassaci deti sāmaññaṃ, caturo phalamuttame;

Kassaci asame dhamme, deti so paṭisambhidā.

Kassaci varasamāpattiyo, aṭṭha deti narāsabho;

Tisso kassaci vijjāyo, chaḷabhiññā pavecchati.

Tena yogena janakāyaṃ, ovadati mahāmuni;

Tena vitthārikaṃ āsi, lokanāthassa sāsanaṃ.

Mahāhanusabhakkhandho, dīpaṅkarasanāmako;

Bahū jane tārayati, parimoceti duggatiṃ.

Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā, satasahassepi yojane;

Khaṇena upagantvāna, bodheti taṃ mahāmuni.

Paṭhamābhisamaye buddho, koṭisatamabodhayi;

Dutiyābhisamaye nātho, navutikoṭimabodhayi.

Yadā ca devabhavanamhi, buddho dhammadesayi;

Navutikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu.

Sannipātā tayo āsuṃ, dīpaṅkarassa satthuno;

Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo.

Puna nāradakūṭamhi, pavivekagate jine;

Khīṇāsavā vītamalā, samiṃsu satakoṭiyo.

Yamhi kāle mahāvīro, sudassanasiluccaye;

Navutikoṭisahassehi, pavāresi mahāmuni.

Ahaṃ tena samayena, jaṭilo uggatāpano;

Antalikkhamhi caraṇo, pañcābhiññāsu pāragū.

Dasavīsasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu;

Ekadvinnaṃ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā.

Vitthārikaṃ bāhujaññaṃ, iddhaṃ phītaṃ ahu tadā;

Dīpaṅkarassa bhagavato, sāsanaṃ suvisodhitaṃ.

Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā;

Dīpaṅkaraṃ lokaviduṃ, parivārenti sabbadā.

Ye keci tena samayena, jahanti mānusaṃ bhavaṃ;

Appattamānasā sekhā, garahitā bhavanti te.

Supupphitaṃ pāvacanaṃ, arahantehi tādihi;

Khīṇāsavehi vimalehi, upasobhati sadevake.

Nagaraṃ rammavatī nāma, sudevo nāma khattiyo;

Sumedhā nāma janikā, dīpaṅkarassa satthuno.

Sumaṅgalo ca tisso ca, ahesuṃ aggasāvakā;

Sāgato nāmupaṭṭhāko, dīpaṅkarassa satthuno.

確立佛陀的功德,堅定心念, 頂禮燃燈佛后,我從座位上起身。 天神和人類, 都拋灑天界和人間的鮮花,在我起身時。 天神和人類, 都祝福我:「愿你的偉大願望,如你所愿實現。 愿一切苦難都消失,愿悲傷和疾病都消除; 愿你沒有障礙,迅速證得無上菩提。 就像在合適的季節,開花的樹木盛開; 同樣,大雄大力,你也要以佛陀的智慧綻放。 就像所有佛陀,圓滿了十波羅蜜; 同樣,大雄大力,你也要圓滿十波羅蜜。 就像所有佛陀,在菩提樹下證悟; 同樣,大雄大力,你也要證得佛陀的菩提。 就像所有佛陀,轉動法輪; 同樣,大雄大力,你也要轉動法輪。 就像在月圓之夜,月亮清凈明亮地照耀; 同樣,你也要以圓滿的心,照耀十方世界。 就像擺脫羅睺的太陽,以光芒照耀; 同樣,你也要度脫眾生,以你的光芒照耀。 就像所有的河流,都流入大海; 同樣,十方世界的一切眾生,都將歸依於你。」 他稱讚我確立的這十種法, 我圓滿這些法后,進入禪定。 善慧的故事到此結束。 那時,他們供養了世間引導者及其僧眾, 皈依了導師燃燈佛。 如來為一些人授予皈依, 為一些人授予五戒,以及十種圓滿的戒律。 為一些人授予四種殊勝的聖果, 為一些人講解深奧的法,授予神足通。 這位人中之雄,為一些人授予八種禪定, 為一些人授予三種明,以及六種神通。 偉大的聖者以此方式教導人們, 世間之主的教法因此得以廣泛傳播。 偉大的燃燈佛, 度脫了無數眾生,使他們從惡道中解脫。 看到需要教導的人們,即使相隔數百千由旬, 偉大的聖者也會瞬間到達,教導他們。 佛陀在第一次說法時,教化了一百億人; 佛陀在第二次說法時,教化了九十億人。 當佛陀在天界說法時, 第三次說法教化了九十億人。 燃燈佛舉行了三次法會, 第一次法會有一百億人蔘加。 然後在人與天人聚集的地方,這位遠離喧囂的佛陀, 與一百億清凈的、斷除煩惱的阿羅漢們聚集在一起。 當大雄大力在美麗的Sudassana山修行時, 偉大的聖者與九十億人一起居住。 那時我是一位苦行者,頭頂熾熱苦行, 在空中行走,精通五種神通。 有十二萬兩千人,證得了聖果; 證得一果和二果的人,數不勝數。 那時,神通廣大,法力無邊, 燃燈佛的教法,清凈無染。 四十萬位擁有六種神通的大力阿羅漢, 始終圍繞著世間之眼燃燈佛。 那時,所有捨棄人身的人, 如果還沒有證得聖果,將會受到責備。 佛陀的教法,像鮮花一樣盛開, 由阿羅漢等清凈的、斷除煩惱的人們,在世間傳揚。 都城名為Rammati,國王名為Sudeva, 燃燈佛的母親名為Sumedha。 Sumaṅgala和另外兩位,是他的上首弟子; Sāgata是燃燈佛的侍者。

Nandā ceva sunandā ca, ahesuṃ aggasāvikā;

Bodhi tassa bhagavato, pipphalīti pavuccati.

Asītihatthamubbedho, dīpaṅkaro mahāmuni;

Sobhati dīparukkhova, sālarājāva pupphito;

Pabhā vidhāvati tassa, samantā dvādasayojane.

Satasahassavassāni, āyu tassa mahesino;

Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.

Jotayitvāna saddhammaṃ, santāretvā mahājanaṃ;

Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako.

Sā ca iddhi so ca yaso, tāni ca pādesu cakkaratanāni;

Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārāti.

Dīpaṅkarassa bhagavato aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṃ. Dutiye koṭisahassaṃ, tatiye navutikoṭiyo.

Tadā bodhisatto vijitāvī nāma cakkavattī hutvā koṭisatasahassasaṅkhassa buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthā bodhisattaṃ 『『buddho bhavissatī』』ti byākaritvā dhammaṃ desesi. So satthu dhammakathaṃ sutvā rajjaṃ niyyātetvā pabbaji. So tīṇi piṭakāni uggahetvā aṭṭha samāpattiyo, pañca ca abhiññāyo uppādetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbatti. Koṇḍaññabuddhassa pana rammavatī nāma nagaraṃ, sunando nāma khattiyo pitā, sujātā nāma mātā, bhaddo ca subhaddo ca dve aggasāvakā, anuruddho nāma upaṭṭhāko, tissā ca upatissā ca dve aggasāvikā, sālakalyāṇī bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ, vassasatasahassaṃ āyuppamāṇaṃ ahosi.

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe cattāro buddhā nibbattiṃsu maṅgalo sumano revato sobhitoti. Maṅgalassa pana bhagavato tīsu sāvakasannipātesu paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye koṭisahassaṃ. Tatiye navutikoṭiyo. Vemātikabhātā panassa ānandakumāro nāma navutikoṭisaṅkhyāya parisāya saddhiṃ dhammasavanatthāya satthu santikaṃ agamāsi, satthā tassa anupubbikathaṃ kathesi. So saddhiṃ parisāya saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Satthā tesaṃ kulaputtānaṃ pubbacariyakaṃ olokento iddhimayapattacīvarassa upanissayaṃ disvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā 『『etha bhikkhavo』』ti āha. Sabbe taṅkhaṇaññeva iddhimayapattacīvaradharā saṭṭhivassikattherā viya ākappasampannā hutvā satthāraṃ vanditvā parivārayiṃsu ayamassa tatiyo sāvakasannipāto ahosi.

Nandā和Sunandā,是他的上首女弟子; 他的菩提樹,被稱為Pipphali。 偉大的聖者燃燈佛,身高八十腕尺, 如同盛開的娑羅樹王,光彩照人; 他的光芒,遍及周圍十二由旬。 這位偉大聖者的壽命,長達十萬歲; 他住世這麼長時間,度脫了無數眾生。 宣揚了正法,度脫了無數眾生之後, 他像燃燒的火堆一樣,連同他的弟子們一起涅槃。 他的神通、他的名望、他腳下的, 這一切都消失了,一切有為法,都是空無的。 燃燈佛之後,經過一個阿僧祇劫,出現了名為拘留孫佛的導師。他也舉行了三次。第一次有一百億比丘參加。第二次有一千萬比丘參加,第三次有九十億比丘參加。 那時,菩薩名為Vijitāvī,是一位轉輪聖王,他向以佛陀為首的一百億比丘僧眾,進行了盛大的佈施。導師預言他將成佛,併爲他宣講佛法。他聽聞佛陀說法后,捨棄王位出家。他學習了三藏,證得了八種禪定和五種神通,由於他不間斷地禪修,死後往生於梵天界。拘留孫佛的都城名為Rammati,他的父親是國王Sunanda,母親名為Sujātā,兩位上首弟子是Bhadda和Subhadda,侍者名為Anuruddha,兩位上首女弟子是Tissa和Upatissa,菩提樹名為Sālakalyaṇī,身高八十八腕尺,壽命長達十萬歲。 他之後,經過一個阿僧祇劫,在同一個劫中出現了四位佛陀:Krakucchanda、Kanakamuni、Kassapa和釋迦牟尼。拘留孫佛在三次中,第一次有一百億比丘參加。第二次有一千萬比丘參加。第三次有九十億比丘參加。他的同母異父兄弟,名為Ānandakumāra,與九十億弟子一起,來到佛陀面前聽聞佛法。佛陀為他們循序漸進地宣講佛法。他與弟子們一起證得了阿羅漢果,獲得了神足通。佛陀觀察到這些人的過去,看到他們依靠神通獲得的衣缽,便伸出右手說:「來吧,比丘們。」他們立刻都拿著神通獲得的衣缽,如同已經出家六十年的長老一樣,威儀具足,頂禮佛陀后圍繞在他身邊。這是他的第三次

Yathā pana aññesaṃ buddhānaṃ samantā asītihatthappamāṇāyeva sarīrappabhā hoti, na, evaṃ tassa. Tassa pana bhagavato sarīrappabhā niccakālaṃ dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. Rukkhapathavīpabbatasamuddādayo antamaso ukkhaliyādīni upādāya suvaṇṇapaṭa pariyonaddhā viya ahesuṃ. Āyuppamāṇaṃ panassa navutivassasahassāni ahosi. Ettakaṃ kālaṃ candimasūriyādayo attano pabhāya virocituṃ nāsakkhiṃsu, rattindivaparicchedo na paññāyittha. Divā sūriyālokena viya sattā niccaṃ buddhālokeneva vicariṃsu. Sāyaṃ pupphitānaṃ kusumānaṃ, pāto ravanakasakuṇānañca vasena loko rattindivaparicchedaṃ sallakkhesi . Kiṃ pana aññesaṃ buddhānaṃ ayamānubhāvo natthīti? No natthi, tepi hi ākaṅkhamānā dasasahassiṃ vā lokadhātuṃ, tato vā bhiyyo ābhāya phareyyuṃ. Maṅgalassa pana bhagavato pubbapatthanāvasena aññesaṃ byāmappabhā viya sarīrappabhā niccameva dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi.

So kira bodhisattacariyakāle vessantarasadise attabhāve ṭhito saputtadāro vaṅkapabbatasadise pabbate vasi. Atheko kharadāṭhiko nāma yakkho mahāpurisassa dānajjhāsayataṃ sutvā brāhmaṇavaṇṇena upasaṅkamitvā mahāsattaṃ dve dārake yāci. Mahāsatto 『『dadāmi brāhmaṇassa puttake』』ti haṭṭhapahaṭṭho udakapariyantaṃ pathaviṃ kampento dvepi dārake adāsi. Yakkho caṅkamanakoṭiyaṃ ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhatvā passantasseva mahāsattassa muḷālakalāpaṃ viya dve dārake khādi. Mahāpurisassa yakkhaṃ oloketvā vivaṭamatte aggijālaṃ viya lohitadhāraṃ uggiramānaṃ tassa mukhaṃ disvāpi kesaggamattampi domanassaṃ nuppajji, 『『sudinnaṃ vata me dāna』』nti cintayato panassa sarīre mahantaṃ pītisomanassaṃ udapādi. So 『『imassa me nissandena anāgate imināva nīhārena sarīrato rasmiyo nikkhamantū』』ti patthanaṃ akāsi. Tassa taṃ patthanaṃ nissāya buddhabhūtassa sarīrato rasmiyo nikkhamitvā ettakaṃ ṭhānaṃ phariṃsu.

Aparampissa pubbacaritaṃ atthi. So kira bodhisattakāle ekassa buddhassa cetiyaṃ disvā 『『imassa buddhassa mayā jīvitaṃ pariccajituṃ vaṭṭatī』』ti daṇḍakadīpikāveṭhananiyāmena sakalasarīraṃ veṭhāpetvā ratanamattamakulaṃ satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ sappissa pūrāpetvā tattha sahassavaṭṭiyo jālāpetvā taṃ sīsenādāya sakalasarīraṃ jālāpetvā cetiyaṃ padakkhiṇaṃ karonto sakalarattiṃ vītināmesi. Evaṃ yāva aruṇuggamanā vāyamantassāpissa lomakūpamattampi usumaṃ na gaṇhi, padumagabbhaṃ paviṭṭhakālo viya ahosi. Dhammo hi nāmesa attānaṃ rakkhantaṃ rakkhati. Tenāha bhagavā –

『『Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ,

Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe,

Na duggatiṃ gacchati dhammacārī』』ti. (theragā. 303; jā. 1.10.102; 1.

不像其他佛陀那樣,週身的光芒只有八十腕尺,他的光芒並非如此。這位世尊的光芒,恒常遍佈十方世界。樹木、大地、山脈、海洋等等,乃至最小的臼等等,都像被黃金覆蓋一樣閃耀。他的壽命長達九十萬歲。在這段時間裡,日月都無法以自身的光芒照耀,晝夜的分別也無法辨識。眾生始終在佛光照耀下生活,如同白晝的陽光一般。人們只能通過夜晚盛開的花朵和鳴叫的鳥兒,來判斷晝夜。難道其他佛陀沒有這樣的神通力嗎?並非沒有,他們如果願意,也可以讓光芒遍佈十方世界,甚至更遠。但由於拘留孫佛過去世的發願,他的光芒不像其他佛陀那樣,而是恒常遍佈十方世界。 據說,他在菩薩修行時期,處於名為Vessantara的本生狀態,與妻子兒女居住在一座名為Vaṅka的環狀山上。那時,一個名叫Kharadāṭhika的夜叉,聽說了這位大人物樂善好施的名聲,便化身為婆羅門來到他面前,向這位菩薩討要兩個孩子。菩薩欣然答應:「我把孩子給婆羅門。」他歡喜地,使大地都震動起來,把兩個孩子都給了他。夜叉站在山頂的平臺上,當著菩薩的面,像吃甘蔗一樣把兩個孩子吃了。菩薩看著夜叉,看到他張開的嘴裡噴出像火焰一樣的血流,卻絲毫沒有生起嗔恨,反而心想:「我的佈施真是太好了。」他心中生起了巨大的喜悅。他發願:「愿我未來以此功德,讓光芒從我的身體發出。」由於他的這個願望,在他成佛后,光芒從他的身體發出,遍佈如此廣闊的範圍。 他還有另一個過去世的故事。據說,在菩薩修行時期,他看到一座佛塔,心想:「我應該爲了這位佛陀捨棄生命。」他用點燃的燈芯纏繞全身,將盛滿珍寶、價值百萬兩黃金的金缽裝滿酥油,點燃一千盞燈,然後用獅吼聲點燃全身,繞著佛塔行走,度過整個夜晚。直到黎明,燃燒的酥油也沒有燒到他一根毫毛,就像他進入蓮花花蕾一樣。正法確實能保護奉行正法的人。因此,世尊說: 「正法保護奉行正法的人, 修習正法帶來安樂; 這是修習正法的益處, 奉行正法的人不會墮入惡道。」 (長老偈 303; 本生經 1.10.102; 1.

15.385);

Imassāpi kammassa nissandena tassa bhagavato sarīrobhāso dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi.

Tadā amhākaṃ bodhisatto suruci nāma brāhmaṇo hutvā 『『satthāraṃ nimantessāmī』』ti upasaṅkamitvā madhuradhammakathaṃ sutvā 『『sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha bhante』』ti āha. Brāhmaṇa kittakehi te bhikkhūhi atthoti, kittakā pana vo bhante parivārā bhikkhūti. Tadā satthu paṭhamasannipātoyeva hoti. Tasmā 『『koṭisatasahassa』』nti āha. 『『Bhante, sabbehipi saddhiṃ mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā』』ti āha. Satthā adhivāsesi. Brāhmaṇo svātanāya nimantetvā gehaṃ gacchanto cintesi 『『ahaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ yāgubhattavatthādīni dātuṃ no na sakkomi, nisīdanaṭṭhānaṃ pana kathaṃ bhavissatī』』ti. Tassa sā cintā caturāsītiyojanasahassamatthake ṭhitassa devarañño paṇḍukambalasilāsanassa uṇhabhāvaṃ janesi. Sakko 『『ko nu kho maṃ imasmā ṭhānā cāvetukāmo』』ti dibbacakkhunā olokento mahāpurisaṃ disvā 『『ayaṃ suruci brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā nisīdanaṭṭhānatthāya cintesi, mayāpi tattha gantvā puññakoṭṭhāsaṃ gahetuṃ vaṭṭatī』』ti vaḍḍhakivaṇṇaṃ nimminitvā vāsipharasuhattho mahāpurisassa purato pāturahosi. 『『Atthi nu kho kassaci bhatiyā kattabbakicca』』nti āha. Mahāpuriso taṃ disvā 『『kiṃ kammaṃ karissasī』』ti āha. Mama ajānanasippaṃ nāma natthi, gehaṃ vā maṇḍapaṃ vā yo yaṃ kāreti, tassa taṃ kātuṃ jānāmīti. Tena hi mayhaṃ kammaṃ atthīti. Kiṃ, ayyāti? Svātanāya me koṭisatasahassabhikkhū nimantitā, tesaṃ nisīdanamaṇḍapaṃ karissasīti. Ahaṃ nāma kareyyaṃ, sace me bhatiṃ dātuṃ sakkhissathāti. Sakkhissāmi, tātāti. 『『Sādhu karissāmī』』ti gantvā ekaṃ padesaṃ olokesi.

正是因為這項功德,這位世尊的光芒遍佈十方世界。 那時,我們的菩薩是一位名叫Suruci的婆羅門,他前去邀請佛陀,聽了佛陀美妙的法語后,說:「尊者,請接受我的供養。」婆羅門問:「您有多少比丘弟子?您的隨行比丘有多少?」那時正是佛陀的第一次**。因此佛陀回答說:「一百億。」婆羅門說:「尊者,請您和所有弟子都接受我的供養。」佛陀應允了。婆羅門邀請了佛陀后,在回家的路上心想:「我無法供養這麼多比丘的食物、衣服等等,更不用說座位了。」他正想著這個問題,帝釋天在他頭頂八萬四千由旬的Pandu камbala石座上,感覺到了熱度。帝釋天用天眼觀察,想知道是誰想讓他離開這個座位,他看到了這位大人物,心想:「這位Suruci婆羅門邀請了以佛陀為首的比丘僧眾,正在為座位發愁,我也應該去那裡,獲得功德。」他變化成一位建築師,手持斧頭,出現在這位大人物面前。「您有什麼需要做的工作嗎?」他說。菩薩看到他,問道:「你會做什麼工作?」他說:「我沒有不會的技藝,無論是誰想建造房屋或亭臺樓閣,我都會做。」菩薩說:「那正好我有工作給你。」「什麼工作,先生?」「我邀請了一百億比丘來應供,你能為他們建造一個可以容納他們的亭臺樓閣嗎?」「我可以,如果您能提供食物。」「我可以提供。」「好,我這就去做。」他走到一塊地方,環顧四周。

Dvādasaterasayojanappamāṇo padeso kasiṇamaṇḍalaṃ viya samatalo ahosi. So 『『ettake ṭhāne sattaratanamayo maṇḍapo uṭṭhahatū』』ti cintetvā olokesi. Tāvadeva pathaviṃ bhinditvā maṇḍapo uṭṭhahi. Tassa suvaṇṇamayesu thambhesu rajatamayā ghaṭakā ahesuṃ, rajatamayesu thambhesu suvaṇṇamayā, maṇitthambhesu pavāḷamayā, pavāḷatthambhesu maṇimayā, sattaratanamayesu thambhesu sattaratanamayāva ghaṭakā ahesuṃ. Tato 『『maṇḍapassa antarantena kiṅkiṇikajālaṃ olambatū』』ti olokesi. Saha olokaneneva kiṅkiṇikajālaṃ olambi, yassa mandavāteritassa pañcaṅgikasseva tūriyassa madhurasaddo niggacchati. Dibbasaṅgītivattanakālo viya ahosi. 『『Antarantarā gandhadāmamālādāmāni olambantū』』ti cintesi. Tāvadeva dāmāni olambiṃsu. 『『Koṭisatasahassasaṅkhyānaṃ bhikkhūnaṃ āsanāni ca ādhārakāni ca pathaviṃ bhinditvā uṭṭhahantū』』ti cintesi. Tāvadeva uṭṭhahiṃsu. 『『Koṇe koṇe ekekā udakacāṭiyo uṭṭhahantū』』ti cintesi, tāvadeva udakacāṭiyo uṭṭhahiṃsu ettakaṃ māpetvā brāhmaṇassa santikaṃ gantvā 『『ehi ayya tava maṇḍapaṃ oloketvā mayhaṃ bhatiṃ dehī』』ti āha. Mahāpuriso gantvā maṇḍapaṃ olokesi . Olokentassevassa sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā nirantaraṃ phuṭaṃ ahosi. Athassa maṇḍapaṃ oloketvā etadahosi 『『nāyaṃ maṇḍapo manussabhūtena kato, mayhaṃ pana ajjhāsayaṃ mayhaṃ guṇaṃ āgamma addhā sakkassa bhavanaṃ uṇhaṃ ahosi. Tato sakkena devaraññā ayaṃ maṇḍapo kārito bhavissatī』』ti. 『『Na kho pana me yuttaṃ evarūpe maṇḍape ekadivasaṃyeva dānaṃ dātuṃ, sattāhaṃ dassāmī』』ti cintesi.

十二由旬.1 範圍的地方,像磨光的寶石(指經過打磨的寶石或水晶)一樣平坦。他心想:「但願如此大的地方涌現出一座七寶的殿堂!」便觀察起來。就在那時,一座殿堂破地而出。它的金柱子上裝著銀質的壇罐,銀柱子上裝著金質的壇罐,寶石柱子上裝著珊瑚質的壇罐,珊瑚柱子上裝著寶石質的壇罐,七寶柱子上裝著七寶質的壇罐。然後,他又想:「但願殿堂的內部懸掛著金鈴網!」隨著他的心念,金鈴網就懸掛了起來,那被微風吹動的金鈴網,發出五種樂器合奏一樣的美妙聲音,如同天神的音樂演奏一般。「但願到處都懸掛著散發香氣的花環!」他想。頃刻間,花環就懸掛了起來。「但願破地而出百千萬計的比丘的座位和靠背!」他想。頃刻間,就涌現了出來。「但願在每個角落都出現一個水瓶!」他想,頃刻間,水瓶就出現了。安排好這一切之後,他來到婆羅門面前,說道:「先生,請來看看您的殿堂,然後給我食物吧!」 大人物去看了殿堂。就在他觀看的時候,他的全身都充滿了五彩的喜悅。看了殿堂之後,他心想:「這座殿堂不是人類所能建造的,但由於我的願望,我的功德,帝釋天的宮殿變得滾燙。因此,這座殿堂一定是帝釋天建造的。」 「我不應該只在一個這樣的殿堂里布施一天,我要佈施七天。」他想。

Bāhirakadānañhi tattakampi samānaṃ bodhisattānaṃ tuṭṭhiṃ kātuṃ na sakkoti. Alaṅkatasīsaṃ pana chinditvā añjitaakkhīni uppāṭetvā, hadayamaṃsaṃ vā uppāṭetvā dinnakāle bodhisattānaṃ cāgaṃ nissāya tuṭṭhi nāma hoti. Amhākampi hi bodhisattassa sivijātake devasikaṃ pañcasatasahassakahāpaṇāni vissajjetvā catūsu nagaradvāresu, majjhe nagare ca dānaṃ dadantassa taṃ dānaṃ tuṭṭhiṃ uppādetuṃ nāsakkhi. Yadā panassa brāhmaṇavaṇṇena āgantvā sakko devarājā akkhīni yāci, tadā tāni uppāṭetvā dadamānasseva hāso uppajji, kesaggamattampi cittassa aññathattaṃ nāhosi. Evaṃ dānaṃ nissāya bodhisattānaṃ titti nāma natthi. Tasmā sopi mahāpuriso 『『sattāhaṃ mayā koṭisatasahassasaṅkhyānaṃ bhikkhūnaṃ dānaṃ dātuṃ vaṭṭatī』』ti cintetvā tasmiṃ maṇḍape buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā sattāhaṃ gavapānaṃ nāma adāsi. Gavapānanti mahante mahante kolambe khīrassa pūretvā uddhanesu āropetvā ghanapākapakke khīre thoke taṇḍule pakkhipitvā pakkamadhusakkaracuṇṇasappīhi abhisaṅkhataṃ bhojanaṃ vuccati. Manussāyeva pana parivisituṃ nāsakkhiṃsu, devāpi ekantarikā hutvā parivisiṃsu. Dvādasaterasayojanappamāṇaṃ ṭhānampi bhikkhū gaṇhituṃ nappahotiyeva. Te pana bhikkhū attano ānubhāvena nisīdiṃsu. Pariyosānadivase sabbabhikkhūnaṃ pattāni dhovāpetvā bhesajjatthāya sappinavanītatelamadhuphāṇitānaṃ pūretvā ticīvarehi saddhiṃ adāsi. Saṅghanavakabhikkhunā laddhaticīvarasāṭakā satasahassagghanikā ahesuṃ. Satthā anumodanaṃ karonto 『『ayaṃ puriso evarūpaṃ mahādānaṃ adāsi, ko nu kho bhavissatī』』ti upadhārento 『『anāgate kappasatasahassādhikānaṃ dvinnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissatī』』ti disvā mahāpurisaṃ āmantetvā 『『tvaṃ ettakaṃ nāma kālaṃ atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Mahāpuriso byākaraṇaṃ sutvā 『『ahaṃ kira buddho bhavissāmi, ko me gharāvāsena attho , pabbajissāmī』』ti cintetvā tathārūpaṃ sampattiṃ kheḷapiṇḍaṃ viya pahāya satthu santike pabbaji. Pabbajitvā ca buddhavacanaṃ uggaṇhitvā abhiññā, samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosane brahmaloke nibbatti.

Maṅgalassa pana bhagavato uttaraṃ nāma nagaraṃ ahosi. Pitāpi uttaro nāma khattiyo, mātāpi uttarā nāma, sudevo ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, pālito nāma upaṭṭhāko, sīvalī ca asokā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi. Navutivassasahassāni ṭhatvā parinibbute pana tasmiṃ ekappahāreneva dasacakkavāḷasahassāni ekandhakārāni ahesuṃ. Sabbacakkavāḷesu manussānaṃ mahantaṃ ārodanaparidevanaṃ ahosi.

  1. 外施即使那樣多,也不能讓菩薩生起歡喜。即使砍下裝飾的頭,挖出塗抹的眼珠,或者挖出心臟的肉,在佈施的時候,菩薩依靠佈施,也沒有什麼歡喜。我們菩薩在鹿子本生中,在四個城門以及城中佈施了價值五十萬金錢的物品,那樣的佈施也不能讓他生起歡喜。當一個婆羅門裝扮的釋提桓因來向他乞求眼睛的時候,他挖出眼睛佈施時,反而生起了笑容,內心沒有絲毫的不安。依靠這樣的佈施,菩薩也沒有厭足。因此這位大男子心想:「我應該佈施給以億百千計數的比丘們七天。」於是,他就在那座大殿里,讓以佛為首的比丘僧坐下,佈施了七天的牛乳粥。牛乳粥,指的是:在大罈子里裝滿牛乳,放在爐子上,在濃稠的牛乳里放入少許米,煮熟后,加上蜂蜜、砂糖、酥油,這樣的食物就叫做牛乳粥。人們都沒有辦法吃完,即使是諸天也靠近來吃。方圓十二或十三由旬的地方,比丘們都無法全部容納。那些比丘們就憑藉各自的神通力坐下。在最後一天,他讓人洗乾淨所有比丘們的缽,裝滿酥油、牛油、蜂蜜、石蜜,作為藥品,連同袈裟一起佈施。僧中的長老比丘們得到的袈裟衣服,價值百千。世尊隨喜功德,心想:「這個人佈施瞭如此盛大的佈施,他會是誰呢?」於是觀察,看到在未來超過百千劫的兩無量劫之後,將有位名叫瞿曇的佛出現,於是叫來這位大男子,說道:「你經過如此長的時間之後,將成為名叫瞿曇的佛。」
  2. 大男子聽到授記之後,心想:「我竟然會成為佛,居家生活還有什麼意義呢?我要出家。」於是捨棄了那樣的財產,如同捨棄玩耍的泥團一樣,在世尊面前出家。出家之後,學習佛法,證得了神通和禪定,命終之後,往生於梵天界。
  3. 未來佛名叫吉祥,他的都城名叫 Uttara(北方城),父親名叫 Uttara(北方)王,母親名叫 Uttarā(北方女),兩位上首弟子名叫 Sudeva(善天)和 Dhammasena(法軍),侍者名叫 Pālita(守護),兩位上首女弟子名叫 Sīvalī(吉祥女)和 Asokā(無憂女),菩提樹是龍樹,佛身高達八十八腕尺。住世九十千歲后般涅槃,在他般涅槃后的一天,十千世界陷入一片黑暗。在所有世界中,人們都發出巨大的哭泣和哀號。

Evaṃ dasasahassilokadhātuṃ andhakāraṃ katvā parinibbutassa tassa bhagavato aparabhāge sumano nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye kañcanapabbatamhi navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā ahosi mahiddhiko mahānubhāvo, so 『『buddho uppanno』』ti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassabhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbatūriyehi upahāraṃ kārāpetvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato nagaraṃ mekhalaṃ nāma ahosi, sudatto nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, saraṇo ca bhāvitatto ca dve aggasāvakā, udeno nāma upaṭṭhāko, soṇā ca upasoṇā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, navutihatthubbedhaṃ sarīraṃ, navutiyeva vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosīti.

Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ, paṭhamasannipāte gaṇanā nāma natthi, dutiye koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, tathā tatiye. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasmiṃ añjaliṃ ṭhapetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅgena pūjamakāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhaññavatī nāma ahosi, pitā vipulo nāma khattiyo, mātāpi vipulā nāma, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāma upaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu saṭṭhivassasahassānīti.

Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhammaṃ nāma ahosi, pitā sudhammo nāma rājā, mātāpi sudhammā nāma, asamo ca sunetto ca dve aggasāvakā, anomo nāma upaṭṭhāko, nakulā ca sujātā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyuppamāṇanti.

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu anomadassī, padumo, nāradoti. Anomadassissa bhagavato tayo sāvakasannipātā, paṭhame aṭṭha bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye satta, tatiye cha tadā bodhisatto eko yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo anekakoṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So 『『buddho uppanno』』ti sutvā āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthāpi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Anomadassissa pana bhagavato candavatī nāma nagaraṃ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko , sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

Evaṃ dasasahassilokadhātuṃ andhakāraṃ katvā parinibbutassa tassa bhagavato aparabhāge sumano nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye kañcanapabbatamhi navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā ahosi mahiddhiko mahānubhāvo, so 『『buddho uppanno』』ti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassabhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbatūriyehi upahāraṃ kārāpetvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato nagaraṃ mekhalaṃ nāma ahosi, sudatto nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, saraṇo ca bhāvitatto ca dve aggasāvakā, udeno nāma upaṭṭhāko, soṇā ca upasoṇā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, navutihatthubbedhaṃ sarīraṃ, navutiyeva vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosīti.

Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ, paṭhamasannipāte gaṇanā nāma natthi, dutiye koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, tathā tatiye. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasmiṃ añjaliṃ ṭhapetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅgena pūjamakāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhaññavatī nāma ahosi, pitā vipulo nāma khattiyo, mātāpi vipulā nāma, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāma upaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu saṭṭhivassasahassānīti.

Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhammaṃ nāma ahosi, pitā sudhammo nāma rājā, mātāpi sudhammā nāma, asamo ca sunetto ca dve aggasāvakā, anomo nāma upaṭṭhāko, nakulā ca sujātā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyuppamāṇanti.

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu anomadassī, padumo, nāradoti. Anomadassissa bhagavato tayo sāvakasannipātā, paṭhame aṭṭha bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye satta, tatiye cha tadā bodhisatto eko yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo anekakoṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So 『『buddho uppanno』』ti sutvā āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthāpi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Anomadassissa pana bhagavato candavatī nāma nagaraṃ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko , sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

Evaṃ dasasahassilokadhātuṃ andhakāraṃ katvā parinibbutassa tassa bhagavato aparabhāge sumano nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye kañcanapabbatamhi navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā ahosi mahiddhiko mahānubhāvo, so 『『buddho uppanno』』ti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassabhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbatūriyehi upahāraṃ kārāpetvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato nagaraṃ mekhalaṃ nāma ahosi, sudatto nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, saraṇo ca bhāvitatto ca dve aggasāvakā, udeno nāma upaṭṭhāko, soṇā ca upasoṇā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, navutihatthubbedhaṃ sarīraṃ, navutiyeva vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosīti.

Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ, paṭhamasannipāte gaṇanā nāma natthi, dutiye koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, tathā tatiye. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasmiṃ añjaliṃ ṭhapetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅgena pūjamakāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhaññavatī nāma ahosi, pitā vipulo nāma khattiyo, mātāpi vipulā nāma, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāma upaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu saṭṭhivassasahassānīti.

Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhammaṃ nāma ahosi, pitā sudhammo nāma rājā, mātāpi sudhammā nāma, asamo ca sunetto ca dve aggasāvakā, anomo nāma upaṭṭhāko, nakulā ca sujātā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyuppamāṇanti.

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu anomadassī, padumo, nāradoti. Anomadassissa bhagavato tayo sāvakasannipātā, paṭhame aṭṭha bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye satta, tatiye cha tadā bodhisatto eko yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo anekakoṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So 『『buddho uppanno』』ti sutvā āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthāpi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Anomadassissa pana bhagavato candavatī nāma nagaraṃ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko , sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

  1. 如此這般,在十千世界化為一片黑暗之後,那位世尊般涅槃后的某一時間,出現了一位名叫蘇摩那的佛陀。他也有三次弟子集會。第一次集會有一億比丘,第二次在迦ñཙ那山有九十億比丘,第三次有八十億比丘。那時,一位名叫阿圖羅的大力、大威勢的龍王,聽到「佛陀出現」的訊息,便率領親族眷屬離開龍宮,為那一億比丘圍繞的世尊安排天樂供養,舉辦盛大的佈施,並於佛法僧三寶皈依。那位佛陀也為他授記:「你未來將成佛。」
  2. 那位世尊的都城名為Mekhala,父親是名為Sudatta的國王,母親名為Sirima,兩位上首弟子是Saraṇa和Bhāvitatta,侍者名為Udena,兩位上首女弟子是Soṇā和Upasoṇā,菩提樹是龍華樹,身高九十 हाथ,壽命九十萬年。
  3. 在他之後,出現了一位名叫勒瓦陀的佛陀。他也有三次弟子集會,第一次集會弟子數量不可計數,第二次有一億比丘,第三次也是一樣。那時,菩薩是一位名叫阿提提瓦的婆羅門,聽聞佛陀說法后,皈依三寶,雙手合十于頭頂,讚歎那位佛陀斷除煩惱的功德,並以北方勝妙的方式禮敬。佛陀也為他授記:「你未來將成佛。」
  4. 那位世尊的都城名為Sudhaññavatī,父親是名為Vipula的剎帝利,母親也名為Vipulā,兩位上首弟子是Varuṇa和Brahmadeva,侍者名為Sambhava,兩位上首女弟子是Bhaddā和Subhaddā,菩提樹是龍華樹,身高八十 हाथ,壽命六十萬年。
  5. 在他之後,出現了一位名叫Sobhita的佛陀。他也有三次弟子集會,第一次集會有一百億比丘,第二次有九十億,第三次有八十億。那時,菩薩是一位名叫Ajita的婆羅門,聽聞佛陀說法后皈依三寶,併爲以佛陀為首的僧團舉辦盛大的佈施。佛陀也為他授記:「你未來將成佛。」
  6. 那位世尊的都城名為Sudhamma,父親是名為Sudhamma的國王,母親也名為Sudhammā,兩位上首弟子是Asama和Sunetta,侍者名為Anomo,兩位上首女弟子是Nakulā和Sujātā,菩提樹是龍華樹,身高八十五 हाथ,壽命九十萬年。
  7. 在他之後,經過一個阿僧祇劫,在同一個劫中出現了三位佛陀:Anomadassī、Paduma和Nārada。Anomadassī佛陀有三次弟子集會,第一次有八百千比丘,第二次有七百千,第三次有六百千。那時,菩薩是一位大力、大威勢的夜叉統帥,統領著億萬夜叉。他聽到「佛陀出現」的訊息,便前來為以佛陀為首的僧團舉辦盛大的佈施。佛陀也為他授記:「你未來將成佛。」
  8. Anomadassī佛陀的都城名為Candavatī,父親是名為Yasavā的國王,母親名為Yasodharā,兩位上首弟子是Nisabha和Anomo,侍者名為Varuṇa,兩位上首女弟子是Sundarī和Sumanā,菩提樹是阿阇那樹,身高八十五 हाथ,壽命十萬年。

Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha, navadosamupāgatanti etthāyaṃ anupubbikathā, tadā kira kuṭileṇacaṅkamādipaṭimaṇḍitaṃ pupphūpagaphalūpagarukkhasañchannaṃ ramaṇīyaṃ madhurasalilāsayaṃ apagatavāḷamigabhiṃsanakasakuṇaṃ pavivekakkhamaṃ assamaṃ māpetvā alaṅkatacaṅkamassa ubhosu antesu ālambanaphalakaṃ saṃvidhāya nisīdanatthāya caṅkamavemajjhe samatalaṃ muggavaṇṇasilaṃ māpetvā antopaṇṇasālāyaṃ jaṭāmaṇḍalavākacīratidaṇḍakuṇḍikādike tāpasaparikkhāre maṇḍape pānīyaghaṭapānīyasaṅkhapānīyasarāvāni aggisālāyaṃ aṅgārakapalladāruādīnīti evaṃ yaṃ yaṃ pabbajitānaṃ upakārāya saṃvattati, taṃ taṃ sabbaṃ māpetvā paṇṇasālāya bhittiyaṃ 『『ye keci pabbajitukāmā ime parikkhāre gahetvā pabbajantū』』ti akkharāni chinditvā devalokameva gate vissakammadevaputte sumedhapaṇḍito himavantapāde girikandarānusārena attano nivāsanānurūpaṃ phāsukaṭṭhānaṃ olokento nadīnivattane vissakammanimmitaṃ sakkadattiyaṃ ramaṇīyaṃ assamaṃ disvā caṅkamakoṭiṃ gantvā padavalañjaṃ apassanto 『『dhuvaṃ pabbajitā dhuragāme bhikkhaṃ pariyesitvā kilantarūpā āgantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā nisinnā bhavissantī』』ti cintetvā thokaṃ āgametvā 『『ativiya cirāyanti, jānissāmī』』ti paṇṇasālakuṭidvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā ito cito ca olokento mahābhittiyaṃ akkharāni vācetvā 『『mayhaṃ kappiyaparikkhārā ete, ime gahetvā pabbajissāmī』』ti attanā nivatthapārutaṃ sāṭakayugaṃ pajahi. Tenāha 『『sāṭakaṃ pajahiṃ tatthā』』ti. Evaṃ paviṭṭho ahaṃ sāriputta tassaṃ paṇṇasālāyaṃ sāṭakaṃ pajahiṃ.

Navadosamupāgatanti sāṭakaṃ pajahanto nava dose disvā pajahinti dīpeti. Tāpasapabbajjaṃ pabbajitānañhi sāṭakasmiṃ nava dosā upaṭṭhahanti. Tesu tassa mahagghabhāvo eko doso, parapaṭibaddhatāya uppajjanabhāvo eko, paribhogena lahuṃ kilissanabhāvo eko, kiliṭṭho hi dhovitabbo ca rajitabbo ca hoti, paribhogena lahukaṃ jīraṇabhāvo eko jiṇṇassa hi tunnaṃ vā aggaḷadānaṃ vā kātabbaṃ hoti. Punapariyesanāya durabhisambhavabhāvo eko, tāpasapabbajjāya asāruppabhāvo eko, paccatthikānaṃ sādhāraṇabhāvo eko, yathā hi naṃ paccatthikā na gaṇhanti, evaṃ gopetabbo hoti. Paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānabhāvo eko, gahetvā carantassa khandhabhāramahicchabhāvo ekoti.

Vākacīraṃ nivāsesinti tadā ahaṃ sāriputta ime nava dose disvā sāṭakaṃ pahāya vākacīraṃ nivāsesiṃ muñjatiṇaṃ hīraṃ hīraṃ katvā ganthetvā kataṃ vākacīraṃ nivāsanapārupanatthāya ādiyinti attho.

Dvādasaguṇamupāgatanti dvādasahi ānisaṃsehi samannāgataṃ, vākacīrasmiñhi dvādasānisaṃsā – appagghaṃ sundaraṃ kappiyanti ayaṃ tāva eko ānisaṃso, sahatthā kātuṃ sakkāti ayaṃ dutiyo, paribhogena saṇikaṃ kilissati dhoviyamānepi papañco natthīti ayaṃ tatiyo, paribhogena jiṇṇepi sibbitabbābhāvo catuttho, puna pariyesantassa sukhena karaṇabhāvo pañcamo, tāpasapabbajjāya sāruppabhāvo chaṭṭho, paccatthikānaṃ nirupabhogabhāvo sattamo, paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānābhāvo aṭṭhamo, dhāraṇe sallahukabhāvo navamo, cīvarapaccaye appicchabhāvo dasamo, vākuppattiyā dhammikaanavajjabhāvo ekādasamo vākacīre naṭṭhepi anapekkhabhāvo dvādasamoti.

  1. 放棄了那裡的精緻衣服。這裡有一個依次發生的故事來解釋為什麼放棄了那裡的精緻衣服。當時,在一個令人愉悅的、有著甜美水體的池塘邊,那裡沒有危險的野獸和擾人的鳥類,是一個僻靜、舒適、寧靜的地方。在裝飾好的河岸的兩端,設定了靠板,在河岸中間鋪設了平滑的、淺黃色的石板以供坐下。在附近的茅草棚里,準備了纏髮帶、樹皮衣、木杖、水瓶等等修行必需的物品。在供水處,準備了水罐、水瓢和水甕;在火房裡,準備了木炭、劈柴等等。總之,凡是出家人所需用的東西,都準備妥當了。在茅草棚的墻上,寫著「凡是想出家的人,拿上這些必需品就可以出家」。就像天神下凡一樣,一位名叫善慧的、已完成天職的天神,在喜馬拉雅山腳下,沿著山谷尋找適合他居住的舒適地方。他在河邊看到一個由完成天職的天神創造的、由因陀羅神賜予的、令人愉悅、寧靜的處所。他走到河岸邊,沒有看到鞋子。「想必出家人到附近村莊乞食后,疲憊地回來,已經進入茅草棚休息了。」他這樣想著,稍微等了一會兒。「時間太久了,我去看看。」他打開茅草棚的小門,進去四處張望,在墻上讀到了那些字。「這些正是我需要的物品,拿上這些我就可以出家了。」他於是放棄了自己帶來的兩套精緻衣服。因此說「放棄了那裡的精緻衣服」。舍利弗,我當時就是這樣,在那茅草棚里放棄了精緻衣服。
  2. 九種過失:放棄精緻衣服是因為看到了精緻衣服的九種過失而放棄的,這裡加以說明。對於出家的修行者來說,精緻衣服存在九種過失:價格昂貴是一種過失;依賴他人制作是一種過失;容易弄髒是一種過失,因為弄髒了就要洗又要染;容易磨損是一種過失,因為磨損了就要縫補或新增補丁;難以再次獲得是一種過失;與出家修行者的身份不相符是一種過失;會被俗人共用是一種過失,就像俗人不會拿走(出家人的)樹皮衣一樣,(精緻衣服)也應該妥善保管;穿著它進食是一種裝飾,這是一種過失;帶著它行走是一種負擔,這也是一種過失。
  3. 穿上樹皮衣:當時,舍利弗,我看到了這九種過失,放棄了精緻衣服,穿上了樹皮衣。意思是:把麻搓成細繩,編織成樹皮衣,然後穿上它作為蔽體的衣服。
  4. 具有十二種功德:具有十二種優點。樹皮衣有十二種優點:價格低廉、美觀、實用,這是一項優點;可以自己製作,這是第二項優點;不容易弄髒,即使洗了也不褪色,這是第三項優點;即使磨損了也不需要縫補,這是第四項優點;再次獲得很容易,這是第五項優點;與出家修行者的身份相符,這是第六項優點;不會被俗人使用,這是第七項優點;穿著它進食不會成為裝飾,這是第八項優點;穿著輕便,這是第九項優點;對衣服的需求少,這是第十項優點;由於樹皮的來源正當,因此無可非議,這是第十一項優點;即使樹皮衣丟失了也不必執著,這是第十二項優點。

Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālakanti kathaṃ pajahiṃ? So kira varasāṭakayugaṃ omuñcanto cīvaravaṃse laggitaṃ anojapupphadāmasadisaṃ rattavākacīraṃ gahetvā nivāsetvā tassupari aparaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ vākacīraṃ paridahitvā punnāgapupphasantharasadisaṃ sakhuraṃ ajinacammaṃ ekaṃsaṃ katvā jaṭāmaṇḍalaṃ paṭimuñcitvā cūḷāya saddhiṃ niccalabhāvakaraṇatthaṃ sārasūciṃ pavesetvā muttājālasadisāya sikkāya pavāḷavaṇṇaṃ kuṇḍikaṃ odahitvā tīsu ṭhānesu vaṅkakājaṃ ādāya ekissā kājakoṭiyā kuṇḍikaṃ, ekissā aṅkusakapacchitidaṇḍakādīni olaggetvā khārikājaṃ aṃse katvā dakkhiṇena hatthena kattaradaṇḍaṃ gahetvā paṇṇasālato nikkhamitvā saṭṭhihatthe mahācaṅkame aparāparaṃ caṅkamanto attano vesaṃ oloketvā 『『mayhaṃ manoratho matthakaṃ patto, sobhati vata me pabbajjā, buddhapaccekabuddhādīhi sabbehipi dhīrapurisehi vaṇṇitā thomitā ayaṃ pabbajjā nāma, pahīnaṃ me gihibandhanaṃ, nikkhantosmi nekkhammaṃ, laddhā me uttamapabbajjā, karissāmi samaṇadhammaṃ, labhissāmi aggaphalasukha』』nti ussāhajāto khārikājaṃ otāretvā caṅkamavemajjhe muggavaṇṇasilāpaṭṭe suvaṇṇapaṭimā viya nisinno divasabhāgaṃ vītināmetvā sāyanhasamayaṃ paṇṇasālaṃ pavisitvā bidalamañcakapasse kaṭṭhattharikāya nipanno sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā balavapaccūse pabujjhitvā attano āgamanaṃ āvajjesi 『『ahaṃ gharāvāse ādīnavaṃ disvā amitabhogaṃ anantayasaṃ pahāya araññaṃ pavisitvā nekkhamagavesako hutvā pabbajito, ito dāni paṭṭhāya pamādacāraṃ carituṃ na vaṭṭati, pavivekañhi pahāya vicarantaṃ micchāvitakkamakkhikā khādanti, idāni mayā pavivekamanubrūhetuṃ vaṭṭati, ahañhi gharāvāsaṃ palibodhato disvā nikkhanto, ayañca manāpā paṇṇasālā, beluvapakkavaṇṇā paribhaṇḍakatā bhūmi, rajatavaṇṇā setabhittiyo, kapotapādavaṇṇaṃ paṇṇacchadanaṃ, vicittattharaṇavaṇṇo bidalamañcako, nivāsaphāsukaṃ vasanaṭṭhānaṃ, na etto atirekatarā viya me gehasampadā paññāyatī』』ti paṇṇasālāya dose vicinanto aṭṭha dose passi.

Paṇṇasālāparibhogasmiñhi aṭṭha ādīnavā – mahāsamārambhena? Dabbasambhāre samodhānetvā karaṇapariyesanabhāvo eko ādīnavo. Tiṇapaṇṇamattikāsu patitāsu tāsaṃ punappunaṃ ṭhapetabbatāya nibaddhajagganabhāvo dutiyo, senāsanaṃ nāma mahallakassa pāpuṇāti, avelāya vuṭṭhāpiyamānassa cittekaggatā na hotīti uṭṭhāpanīyabhāvo tatiyo, sītuṇhapaṭighātena kāyassa sukhumālakaraṇabhāvo catuttho, gehaṃ paviṭṭhena yaṃkiñci pāpaṃ sakkā kātunti garahapaṭicchādanabhāvo pañcamo, 『『mayha』』nti pariggahakaraṇabhāvo chaṭṭho, gehassa atthibhāvo nāmesa dutiyakavāso viyāti sattamo ūkāmaṅgulagharagoḷikādīnaṃ sādhāraṇatāya bahusādhāraṇabhāvo aṭṭhamoti ime aṭṭha ādīnave disvā mahāsatto paṇṇasālaṃ pajahi. Tenāha 『『aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālaka』』nti.

Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ guṇe dasahupāgatanti channaṃ paṭikkhipitvā dasahi guṇehi upetaṃ rukkhamūlaṃ upāgatosmīti vadati.

被八種過失所纏縛,是如何捨棄了茅草屋的呢?他解下上好的八層疊袈裟,取下搭在袈裟架上的、如同阿耨達花環般鮮艷的紫紅色外衣,穿上它,又在其上披上一件金黃色的外衣,將如同龍華花簇般的鹿皮衣搭在一肩,解開發髻,爲了使心念平靜,將莎草針插在髮髻中,在如同珍珠網般的髮網里掛上珊瑚色的水瓶,在三個地方彎折錫杖,在一處錫杖環上掛著水瓶,在一處掛著鉤子、斧頭柄、手杖等等,將行乞的缽掛在肩上,右手拿著剃刀柄,從茅草屋裡出來,在六十肘長的經行道上來回走動,觀察著自己的裝束:「我的心願已經達成,我的出家真莊嚴啊!這出家是被諸佛、辟支佛等一切智者所讚歎稱頌的,我的家庭束縛已經斷除,我已出離俗世,我已獲得殊勝的出家,我將奉行沙門法,我將獲得最高的解脫之樂!」生起這樣的歡喜,放下行乞的缽,如同金色的雕像般坐在經行道中間的綠色石板上,度過了白晝,傍晚時分進入茅草屋,在雙層坐具旁的木架上安放身體,讓身體感受氣候,在後半夜醒來,反省自己的來處:「我見到居家生活的過患,捨棄了無量的享樂和無邊的名譽,進入山林,成為尋求解脫者而出家,從今以後,不應放逸而行,捨棄靜處而遊蕩,會被邪思蚊蟲叮咬,現在我應當親近靜處,我正是因為厭離居家生活而出家的,而這茅草屋令我生起執著,像葫蘆一樣顏色的墻壁,灰色的地面,銀白色的墻壁,鴿子腳一樣的茅草屋頂,色彩斑斕的雙層坐具,舒適的居住場所,我的家產也不過如此啊!」這樣想著茅草屋的過失,看到了八種過失。 在享用茅草屋時,有八種過患——是大費周章嗎?收集各種材料建造它是一種過患;草、樹葉、塵土落在上面,需要反覆清理是第二種過患;座位是屬於強者的,不按時起床會失去專注,需要早起是第三種過患;要為身體抵禦冷熱是第四種過患;進入屋內可以做任何不好的事,屋子成了遮掩罪過的屏障是第五種過患;對屋子產生「我的」這種執著是第六種過患;因為有了這屋子,這裡就像第二個家是第七種過患;與白蟻、臭蟲、壁虎等共同居住是第八種過患。見到這八種過患,菩薩捨棄了茅草屋。所以說「被八種過失所纏縛,捨棄了茅草屋」。 他走向樹根,說樹根具有十種功德,捨棄了茅草屋,走向了具有十種功德的樹根。

Tatrime dasa guṇā – appasamārambhatā eko guṇo upagamanamattameva hi tattha hotīti. Appaṭijagganatā dutiyo tañhi sammaṭṭhampi asammaṭṭhampi paribhogaphāsukaṃ hotiyeva. Anuṭṭhāpanīyabhāvo tatiyo, garahaṃ nappaṭicchādeti, tattha hi pāpaṃ karonto lajjatīti garahāya appaṭicchādanabhāvo catuttho, abbhokāsāvāso viya kāyaṃ na santhambhetīti kāyassa asanthambhanabhāvo pañcamo. Pariggahakaraṇābhāvo chaṭṭho, gehālayapaṭikkhepo sattamo, bahusādhāraṇagehe viya 『『paṭijaggissāmi naṃ, nikkhamathā』』ti nīharaṇābhāvo aṭṭhamo, vasantassa sappītikabhāvo navamo, rukkhamūlasenāsanassa gatagataṭṭhāne sulabhatāya anapekkhabhāvo dasamoti, ime dasa guṇe disvā rukkhamūlaṃ upāgatosmīti vadati.

Imāni ettakāni kāraṇāni sallakkhetvā mahāsatto punadivase bhikkhāya gāmaṃ pāvisi. Athassa sampattagāme manussā mahantena ussāhena bhikkhaṃ adaṃsu. So bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā assamaṃ āgamma nisīditvā cintesi 『『nāhaṃ 『āhāraṃ na labhāmī』ti pabbajito siniddhāhāro nāmesa mānamadapurisamade vaḍḍheti. Āhāramūlakassa dukkhassa anto natthi yaṃnūnāhaṃ vāpitaṃ ropitaṃ dhaññanibbattakaṃ āhāraṃ pajahitvā pavattaphalabhojano bhaveyya』』nti. So tato paṭṭhāya tathā katvā ghaṭento vāyamanto sattāhabbhantareyeva aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo nibbattesi. Tena vuttaṃ –

『『Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ, pajahiṃ niravasesato;

Anekaguṇasampannaṃ, pavattaphalamādiyiṃ.

『『Tatthappadhānaṃ padahiṃ, nisajjaṭṭhānacaṅkame;

Abbhantaramhi sattāhe, abhiññābala pāpuṇi』』nti.

Evaṃ me siddhippattassa, vasībhūtassa sāsane;

Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako.

Uppajjante ca jāyante, bujjhante dhammadesane;

Caturo nimitte nāddasaṃ, jhānaratisamappito.

Paccantadesavisaye, nimantetvā tathāgataṃ;

Tassa āgamanaṃ maggaṃ, sodhenti tuṭṭhamānasā.

Ahaṃ tena samayena, nikkhamitvā sakassamā;

Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā.

Vedajātaṃ janaṃ disvā, tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ;

Orohitvāna gaganā, manusse pucchi tāvade.

『『Tuṭṭhahaṭṭho pamudito, vedajāto mahājano;

Kassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ』』.

Te me puṭṭhā viyākaṃsu 『『buddho loke anuttaro;

Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako;

Tassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ』』.

『『Buddho』』ti vacanaṃ sutvāna, pīti uppajji tāvade;

『『Buddho buddho』』ti kathayanto, somanassaṃ pavedayiṃ.

Tattha ṭhatvā vicintesiṃ, tuṭṭho saṃviggamānaso;

『『Idha bījāni ropissaṃ, khaṇo ve mā upaccagā』』.

Yadi buddhassa sodhetha, ekokāsaṃ dadātha me;

Ahampi sodhayissāmi, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.

Adaṃsu te mamokāsaṃ, sodhetuṃ añjasaṃ tadā;

『『Buddho buddho』』ti cintento, maggaṃ sodhemahaṃ tadā.

Aniṭṭhite pamokāse, dīpaṅkaro mahāmuni;

Catūhi satasahassehi, chaḷabhiññehi tādihi;

Khīṇāsavehi vimalehi, paṭipajji añjasaṃ jino.

Paccuggamanā vattanti, vajjanti bheriyo bahū;

Āmoditā naramarū, sādhukāraṃ pavattayuṃ.

Devā manusse passanti, manussāpi ca devatā;

Ubhopi te pañjalikā, anuyanti tathāgataṃ.

Devā dibbehi turiyehi, manussā mānusehi ca;

Ubhopi te vajjayantā, anuyanti tathāgataṃ.

那裡有十種功德:首先是不費事,因為只要走過去就可以了;第二是不需維護,無論整理與否,它都適宜居住;第三是不需早起;第四是不遮掩罪過,在那裡做壞事會感到羞愧,所以它不遮掩罪過;第五是不放逸身體,就像露天的住所一樣,不會使身體放逸;第六是不產生執著;第七是拋棄家舍;第八是不需驅逐,如同公共場所一樣,不會有「我要整理它,讓他人離開」的想法;第九是令春天歡喜;第十是不依賴,因為樹根座位隨處可得。看到這十種功德,所以說走向了樹根。 考慮到這些原因,菩薩第二天又進村乞食。村裡的人們非常熱情地供養他食物。他吃完飯,回到住處坐下思考:「我不是因為『得不到食物』而出家,長久捱餓只會增加我慢和懈怠。以食物為根本的痛苦無有止境,還不如我捨棄耕種得來的食物,以自然落下的果實為食。」於是他從那時起就這樣做,精進不懈,僅僅七天之內就證得了八種禪定和五種神通。所以說: 「捨棄耕種得來的糧食,毫無保留; 享用多具功德,自然落下的果實。 在沒有障礙的地方,以雙足行走于經行道; 七天之內,獲得神通之力。」 當我證得成就,佛法得以住世時, 世間出現了名叫燃燈的佛陀,世間引導者。 在佛陀說法,人們證悟的場所, 我見到四種瑞相,沉浸在禪悅之中。 在世界的邊緣,預知如來將至, 人們歡喜地清理道路,迎接他的到來。 那時我從自己的住處出來, 抖落身上的衣服,飛騰在空中。 看到人們歡喜雀躍,欣喜不已, 我從空中落下,向人們詢問: 「你們歡喜雀躍,欣喜不已, 是在為誰清掃道路,裝飾道路兩旁?」 他們回答我說:「世間最勝的佛陀, 名叫燃燈的佛陀,世間引導者, 我們是在為他清掃道路,裝飾道路兩旁。」 聽到「佛陀」二字,我心中生起歡喜, 念著「佛陀,佛陀」,我進入喜悅之境。 我站在那裡思考,欣喜而充滿活力: 「我要在這裡種下善的種子,不要錯過這良機。」 如果你們為佛陀清掃道路,請給我留一個位置, 我也要清掃道路,裝飾道路兩旁。 他們給我留了一個位置,讓我裝飾道路兩旁, 我心中想著「佛陀,佛陀」,清掃著道路。 在我還沒有清掃完的時候,偉大的聖者燃燈佛, 與四十萬位擁有六種神通的阿羅漢, 清凈的漏盡者們,走上了這條道路。 在他走過之後,鐘鼓齊鳴, 人們歡喜雀躍,發出讚歎之聲。 天神與人類互相觀看, 他們雙手合十,跟隨如來。 天神用天上的樂器,人類用人間的樂器, 一同演奏,跟隨如來。

Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ;

Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū.

Dibbaṃ candanacuṇṇañca, varagandhañca kevalaṃ;

Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū.

Campakaṃ salalaṃ nīpaṃ, nāgapunnāgaketakaṃ;

Disodisaṃ ukkhipanti, bhūmitalagatā narā.

Kese muñcitvāhaṃ tattha, vākacīrañca cammakaṃ;

Kalale pattharitvāna, avakujjo nipajjahaṃ.

Akkamitvāna maṃ buddho, saha sissehi gacchatu;

Mā naṃ kalale akkamittha, hitāya me bhavissati.

Pathaviyaṃ nipannassa, evaṃ me āsi cetaso;

『『Icchamāno ahaṃ ajja, kilese jhāpaye mama.

『『Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, buddho hessaṃ sadevake.

『『Kiṃ me ekena tiṇṇena, purisena thāmadassinā;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, santāressaṃ sadevakaṃ.

『『Iminā me adhikārena, katena purisuttame;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, tāremi janataṃ bahuṃ.

『『Saṃsārasotaṃ chinditvā, viddhaṃsetvā tayo bhave;

Dhammanāvaṃ samāruyha, santāressaṃ sadevakaṃ』』.

Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;

Ussīsake maṃ ṭhatvāna, idaṃ vacanamabravi.

『『Passatha imaṃ tāpasaṃ, jaṭilaṃ uggatāpanaṃ;

Aparimeyye ito kappe, buddho loke bhavissati.

『『Ahu kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato;

Padhānaṃ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṃ.

『『Ajapālarukkhamūle, nisīditvā tathāgato;

Tattha pāyāsaṃ paggayha, nerañjaramupehiti.

『『Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṃ ada so jino;

Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti.

『『Tato padakkhiṇaṃ katvā, bodhimaṇḍaṃ anuttaro;

Assattharukkhamūlamhi, bujjhissati mahāyaso.

『『Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati;

Pitā suddhodano nāma, ayaṃ hessati gotamo.

『『Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā;

Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā;

Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.

『『Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā;

Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā.

『『Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati;

Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantupaṭṭhakā;

Uttarā nandamātā ca, aggā hessantupaṭṭhikā』』.

Idaṃ sutvāna vacanaṃ, asamassa mahesino;

Āmoditā naramarū, buddhabījaṃ kira ayaṃ.

Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca;

Katañjalī namassanti, dasasahassī sadevakā.

Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ;

Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ.

Yathā manussā nadiṃ tarantā, paṭititthaṃ virajjhiya;

Heṭṭhā titthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṃ.

Evameva mayaṃ sabbe, yadi muñcāmimaṃ jinaṃ;

Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ.

Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;

Mama kammaṃ pakittetvā, dakkhiṇaṃ pādamuddhari.

Ye tatthāsuṃ jinaputtā, sabbe padakkhiṇamakaṃsu maṃ;

Narā nāgā ca gandhabbā, abhivādetvāna pakkamuṃ.

Dassanaṃ me atikkante, sasaṅghe lokanāyake;

Haṭṭhatuṭṭhena cittena, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā.

Sukhena sukhito homi, pāmojjena pamodito;

Pītiyā ca abhissanno, pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.

Pallaṅkena nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā;

『『Vasībhūto ahaṃ jhāne, abhiññāpāramiṃ gato.

『『Dasasahassilokamhi , isayo natthi me samā;

Asamo iddhidhammesu, alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ』』.

天上的乾闥婆們從空中散落曼陀羅花、蓮花和優缽羅花。 天上的乾闥婆們從空中散落天上的栴檀粉和各種香料。 地上的人們拋灑黃玉蘭花、沙羅雙樹花、尼拘陀樹花、龍華花、優曇缽羅花和梔子花。 我解開頭髮,脫下外衣, 將衣衫鋪在地上,俯身臥倒。 讓佛陀從我身上走過,與弟子們一同前往, 不要從地上走過,這將對我有益。 我俯臥在地上,心中這樣想: 「我今天就要斷除我的煩惱。 「我何必穿著其他衣服,在此證得聖果? 獲得一切智后,成為世間一切眾生的佛陀。 「我何必獨自一人,向一位凡人展示神通? 獲得一切智后,度脫世間一切眾生。 「憑藉我這份功德,在最勝的人中, 獲得一切智后,度脫無數眾生。 「斬斷生死輪迴之流,摧毀三界, 乘坐正法之船,度脫世間一切眾生。」 世間之眼燃燈佛,接受供養后, 站在我的上方,說了這番話: 「看看這位苦行者,這位頭頂熾熱苦行的修行者, 無數劫以後,他將成為世間的佛陀。 「如來將從迦毗羅衛城出家, 精進修行,歷經種種苦行。 「如來將在牧羊人樹下靜坐, 在那裡接受乳糜,前往尼連禪河。 「在尼連禪河岸邊,如來將供養乳糜, 然後沿著正確的道路,前往菩提樹。 「然後繞菩提樹右轉,最勝的菩提道場, 在菩提樹下,他將證悟無上正覺。 「這位世尊的母親,將名為摩耶, 父親將名為凈飯王,他將名為瞿曇。 「無漏的、斷除貪慾的、心境平靜的、專注的, 憍陳如和舍利弗,將成為他的上首弟子; 阿難將成為他的侍者,侍奉這位佛陀。 「 Khema和Uppalavanna,將成為他的上首女弟子; 無漏的、斷除貪慾的、心境平靜的、專注的。 「這位世尊的菩提樹,被稱為菩提樹; 質多和波羅提木叉,將成為他的上首侍者; 優多羅和難陀的母親,將成為他的上首女侍者。」 聽到這位偉大聖者的這番話, 人們歡喜雀躍,說這是佛陀的種子。 人們發出歡呼聲,鼓掌大笑, 雙手合十頂禮,世間的一切眾生。 如果我們對這位世間之主生起厭離之心, 在未來的某一天,我們將無法親眼見到他。 就像人們渡河,放棄原來的渡口, 抓住下游的渡口,才能渡過大河。 同樣地,我們所有人,如果捨棄這位佛陀, 在未來的某一天,我們將無法親眼見到他。 世間之眼燃燈佛,接受供養后, 稱讚了我的功德,抬起右腳。 在那裡所有佛陀的弟子,都繞著我右轉, 人、龍和乾闥婆,向我頂禮后離去。 在看到這位世間引導者,連同他的僧眾走過之後, 我心中歡喜雀躍,從座位上起身。 我感到快樂,充滿喜悅, 心中充滿歡喜,盤腿而坐。 我盤腿而坐,心中這樣想: 「我已證得禪定,獲得神通。 「在十方世界中,沒有一位仙人能與我相比; 在神通和法力方面,無人能及,我獲得瞭如此的快樂。」

Pallaṅkābhujane mayhaṃ, dasasahassādhivāsino;

Mahānādaṃ pavattesuṃ, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje;

Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare.

Sītaṃ byapagataṃ hoti, uṇhañca upasammati;

Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Dasasahassī lokadhātū, nissaddā honti nirākulā;

Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Mahāvātā na vāyanti, na sandanti savantiyo;

Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Thalajā dakajā pupphā, sabbe pupphanti tāvade;

Tepajja pupphitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Latā vā yadi vā rukkhā, phalabhārā honti tāvade;

Tepajja phalitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, ratanā jotanti tāvade;

Tepajja ratanā jotanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Mānussakā ca dibbā ca, turiyā vajjanti tāvade;

Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Vicittapupphā gaganā, abhivassanti tāvade;

Tepi ajja pavassanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampati;

Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Nirayepi dasasahasse, aggī nibbanti tāvade;

Tepajja nibbutā aggī, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Vimalo hoti sūriyo, sabbā dissanti tārakā;

Tepi ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Anovaṭṭhena udakaṃ, mahiyā ubbhijji tāvade;

Tampajjubbhijjate mahiyā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale;

Visākhā candimāyuttā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Bilāsayā darīsayā, nikkhamanti sakāsayā;

Tepajja āsayā chuddhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Na hoti arati sattānaṃ, santuṭṭhā honti tāvade;

Tepajja sabbe santuṭṭhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Rogā tadupasammanti, jighacchā ca vinassati;

Tānipajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Rogo tadā tanu hoti, doso moho vinassati;

Tepajja vigatā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Bhayaṃ tadā na bhavati, ajjapetaṃ padissati;

Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Rajo nuddhaṃsati uddhaṃ, ajjapetaṃ padissati;

Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Aniṭṭhagandho pakkamati, dibbagandho pavāyati;

Sopajja vāyati gandho, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Sabbe devā padissanti, ṭhapayitvā arūpino;

Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Yāvatā nirayā nāma, sabbe dissanti tāvade;

Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Kuṭṭā kavāṭā selā ca, na hontāvaraṇā tadā;

Akāsabhūtā tepajja, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Cutī ca upapatti ca, khaṇe tasmiṃ na vijjati;

Tānipajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ, mā nivatta abhikkama;

Mayampetaṃ vijānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Buddhassa vacanaṃ sutvā, dasasahassīnacūbhayaṃ;

Tuṭṭhahaṭṭho pamodito, evaṃ cintesahaṃ tadā.

Advejjhavacanā buddhā, amoghavacanā jinā;

Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.

Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu, dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Yathāpi sabbasattānaṃ, maraṇaṃ dhuvasassataṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

我盤腿而坐時,十方世界發出巨大的聲音: 「你必定成佛。」 過去諸佛**盤腿而坐時, 出現的那些瑞相,今天都出現了。 寒冷消失,溫暖襲來; 這些瑞相今天都出現了,你必定成佛。 十方世界,寂靜無聲,清凈無染; 這些瑞相今天都出現了,你必定成佛。 狂風停止,暴雨不降; 這些瑞相今天都出現了,你必定成佛。 陸地和水生的花朵,全都盛開; 今天所有的花都盛開了,你必定成佛。 所有的藤蔓和樹木,都結滿了果實; 今天所有的果實都成熟了,你必定成佛。 空中和地上的珍寶,全都閃耀光芒; 今天所有的珍寶都閃耀光芒,你必定成佛。 人間和天上的樂器,全都奏響; 今天所有的樂器都奏響了,你必定成佛。 空中飄落五彩繽紛的花雨; 今天花雨飄落,你必定成佛。 大海翻騰,十方世界震動; 今天這些都出現了,你必定成佛。 十方地獄的火焰,全都熄滅; 今天所有的火焰都熄滅了,你必定成佛。 太陽的光芒清凈明亮,所有的星星都清晰可見; 今天所有的星星都清晰可見,你必定成佛。 清澈的泉水,從地裡涌出; 今天泉水從地裡涌出,你必定成佛。 天上的星星閃耀,星座在空中排列; 與月亮相連的氐宿出現,你必定成佛。 從貝殼、象牙和海螺中,發出光芒; 今天它們都發出光芒,你必定成佛。 眾生沒有怨恨,都感到滿足; 今天所有的眾生都感到滿足,你必定成佛。 疾病消除,死亡消失; 這些瑞相今天都出現了,你必定成佛。 疾病減輕,嗔恨和愚癡消失; 今天所有的這些都消失了,你必定成佛。 恐懼消失,今天出現這樣的瑞相; 以此為證,我們知道你必定成佛。 灰塵向上飄散,今天出現這樣的瑞相; 以此為證,我們知道你必定成佛。 難聞的氣味消失,天上的香味飄散; 今天飄散著這樣的香味,你必定成佛。 所有天神都顯現身形,包括無色界天; 今天所有天神都顯現身形,你必定成佛。 所有地獄都顯現出來; 今天所有地獄都顯現出來,你必定成佛。 墻壁、門窗和巖石,不再成為障礙; 今天它們都如同虛空,你必定成佛。 投生和死亡,在這一刻都不存在; 這些瑞相今天都出現了,你必定成佛。 堅定地保持精進,不要退轉; 我們知道你必定成佛。 聽到佛陀的話語,十方世界的一切眾生, 都歡喜雀躍,我心中這樣想: 諸佛的語言真實不虛, 諸佛的語言永不落空。 佛陀不會說謊,我必定成佛。 就像從空中拋下的石頭,必定落到地上; 同樣,最尊貴的佛陀的語言,必定真實永恒。 就像所有眾生,必定會死亡; 同樣,最尊貴的佛陀的語言,必定真實永恒。

Yathā rattikkhaye patte, sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Yathā nikkhantasayanassa, sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Yathā āpannasattānaṃ, bhāramoropanaṃ dhuvaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito;

Uddhaṃ adho dasa disā, yāvatā dhammadhātuyā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, paṭhamaṃ dānapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ.

Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Dānapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi kumbho sampuṇṇo, yassa kassaci adhokato;

Vamate vudakaṃ nissesaṃ, na tattha parirakkhati.

Tatheva yācake disvā, hīnamukkaṭṭhamajjhime;

Dadāhi dānaṃ nissesaṃ, kumbho viya adhokato.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, dutiyaṃ sīlapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Sīlapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi camarī vālaṃ, kismiñci paṭilaggitaṃ;

Upeti maraṇaṃ tattha, na vikopeti vāladhiṃ.

Tatheva catūsu bhūmīsu, sīlāni paripūraya;

Parirakkha sadā sīlaṃ, camarī viya vāladhiṃ.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Nekkhammapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathā andughare puriso, ciravuttho dukhaṭṭito;

Na tattha rāgaṃ janeti, muttimeva gavesati.

Tatheva tvaṃ sabbabhave, passa andugharaṃ viya;

Nekkhammābhimukho hoti, bhavato parimuttiyā.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, catutthaṃ paññāpāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Paññāpāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi bhikkhu bhikkhanto, hīnamukkaṭṭhamajjhime;

Kulāni na vivajjento, evaṃ labhati yāpanaṃ.

Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ, paripucchaṃ budhaṃ janaṃ;

Paññāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, pañcamaṃ vīriyapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Vīriyapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi sīho migarājā, nisajjaṭṭhānacaṅkame;

Alīnavīriyo hoti, paggahitamano sadā.

Tatheva tvaṃ sabbabhave, paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ;

Vīriyapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tattha advejjhamānaso, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi pathavī nāma, sucimpi asucimpi ca;

Sabbaṃ sahati nikkhepaṃ, na karoti paṭighaṃ tayā.

就像夜晚結束,太陽升起是必然的; 同樣,最尊貴的佛陀的語言,必定真實永恒。 就像睡醒的獅子,必定會咆哮; 同樣,最尊貴的佛陀的語言,必定真實永恒。 就像揹負重擔的人,必定會放下重擔; 同樣,最尊貴的佛陀的語言,必定真實永恒。 好吧,我將從現在開始,仔細思量成佛之道; 遍觀上下十方,以及整個法界。 我仔細思量,首先看到了佈施波羅蜜; 這是過去諸佛,所遵循的偉大道路。 你應當首先堅定地確立, 修習佈施波羅蜜,如果你想要證得菩提。 就像裝滿水的瓶子,底部有個洞; 水會全部流出,不會有任何殘留。 同樣,看到乞討者,無論貧富貴賤, 都要毫無保留地佈施,就像底部有洞的瓶子一樣。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了持戒波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當其次堅定地確立, 修習持戒波羅蜜,如果你想要證得菩提。 就像母牛的尾巴,被什麼東西纏住; 它會死在那裡,也不會放棄它的尾巴。 同樣,在四個地方,都要圓滿持戒; 永遠守護戒律,就像母牛守護它的尾巴一樣。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了出離波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習出離波羅蜜,如果你想要證得菩提。 就像被關在廁所里的人,長時間待在那裡非常痛苦; 他不會對那裡產生貪戀,只想儘快出去。 同樣,你應當視所有的存在,如同廁所一樣; 專注于出離,從生死輪迴中解脫。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了智慧波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習智慧波羅蜜,如果你想要證得菩提。 就像比丘乞食,無論貧富貴賤, 都不會捨棄任何家庭,這樣才能獲得食物。 同樣,你應當隨時,向智者請教; 修習智慧波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了精進波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習精進波羅蜜,如果你想要證得菩提。 就像獅子,百獸之王,在它的領地裡, 永遠充滿活力,精神飽滿。 同樣,你應當在所有的存在中,堅定地保持精進; 修習精進波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了忍辱波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習忍辱波羅蜜,懷著真誠之心,你將證得無上菩提。 就像大地,無論乾淨還是骯髒, 都能承受一切,不會有任何嗔恨。

Tatheva tvampi sabbesaṃ, sammānāvamānakkhamo;

Khantipāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, sattamaṃ saccapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tattha advejjhavacano, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi osamī nāma, tulābhūtā sadevake;

Samaye utuvasse vā, na vokkamati, vīthito.

Tatheva tvampi saccesu, mā vokkamasi vīthito;

Saccapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tattha tvaṃ acalo hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito;

Na kampati bhusavātehi, sakaṭṭhāneva tiṭṭhati.

Tatheva tvampi adhiṭṭhāne, sabbadā acalo bhava;

Adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, navamaṃ mettāpāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Mettāya asamo hohi, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi udakaṃ nāma, kalyāṇe pāpake jane;

Samaṃ pharati sītena, pavāheti rajomalaṃ.

Tatheva tvampi hitāhite, samaṃ mettāya bhāvaya;

Mettāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, dasamaṃ upekkhāpāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tulābhūto daḷho hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi pathavī nāma, nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ;

Upekkhati ubhopete, kopānunayavajjitā.

Tatheva tvampi sukhadukkhe, tulābhūto sadā bhava;

Upekkhāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Ettakāyeva te loke, ye dhammā bodhipācanā;

Tatuddhaṃ natthi aññatra, daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha.

Ime dhamme sammasato, sabhāvarasalakkhaṇe;

Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampatha.

Calatā ravati pathavī, ucchuyantaṃva pīḷitaṃ;

Telayante yathā cakkaṃ, evaṃ kampati medinī.

Yāvatā parisā āsi, buddhassa parivesane;

Pavedhamānā sā tattha, mucchitā sesi bhūmiyā.

Ghaṭānekasahassāni , kumbhīnañca satā bahū;

Sañcuṇṇamathitā tattha, aññamaññaṃ paghaṭṭitā.

Ubbiggā tasitā bhītā, bhantā byāthitamānasā;

Mahājanā samāgamma, dīpaṅkaramupāgamuṃ.

Kiṃ bhavissati lokassa, kalyāṇamatha pāpakaṃ;

Sabbo upadduto loko, taṃ vinodehi cakkhuma.

Tesaṃ tadā saññāpesi, dīpaṅkaro mahāmuni;

Vissatthā hotha mā bhātha, imasmiṃ pathavikampane.

Yamahaṃ ajja byākāsiṃ, buddho loke bhavissati;

Eso sammasati dhammaṃ, pubbakaṃ jinasevitaṃ.

Tassa sammasato dhammaṃ, buddhabhūmiṃ asesato;

Tenāyaṃ kampitā pathavī, dasasahassī sadevake.

Buddhassa vacanaṃ sutvā, mano nibbāyi tāvade;

Sabbe maṃ upasaṅkamma, punāpi abhivandisuṃ.

同樣,你也要對所有人,無論贊嘆還是侮辱,都能忍受; 修習忍辱波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了真誠波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習真誠波羅蜜,真誠的語言,你將證得無上菩提。 就像秤砣,在所有事物中, 無論是合適的季節還是不合適的季節,都不會偏離道路。 同樣,你也要在真理上,不偏離道路; 修習真誠波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了決意波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習決意波羅蜜,堅定不移,你將證得無上菩提。 就像山上的巖石,穩固而不可動搖; 它不會被強風吹動,始終屹立在原地。 同樣,你也要在決意上,始終堅定不移; 修習決意波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了慈愛波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習慈愛波羅蜜,充滿慈愛,如果你想要證得菩提。 就像水,無論對好人還是壞人, 都平等地帶來清涼,洗去塵垢。 同樣,你也要對所有眾生,平等地修習慈愛; 修習慈愛波羅蜜,你將證得無上菩提。 成佛之道不僅僅只有這些, 我還要思量其他,能夠成就菩提的法。 我仔細思量,然後看到了舍離波羅蜜; 這是過去諸佛,所修習和奉行的。 你應當再次堅定地確立, 修習舍離波羅蜜,保持平衡,堅定不移,你將證得無上菩提。 就像大地,無論扔下乾淨還是骯髒的東西, 都能平等地對待,沒有喜歡或厭惡。 同樣,你也要對快樂和痛苦,始終保持平衡; 修習舍離波羅蜜,你將證得無上菩提。 世間所有能夠成就菩提的法,就是這些; 除此之外別無其他,堅定地奉行它們。 我正確地思量這些,包含一切意義的法, 憑藉正法的威力,十方世界都震動起來。 大地搖晃發出巨響,如同被壓迫的人發出呻吟; 就像旋轉的車輪發出聲音,大地也震動起來。 所有在佛陀周圍的弟子, 都驚恐地昏倒在地。 成千上萬的瓶子和罐子, 都被震碎,互相碰撞。 人們驚慌失措,恐懼不安, 迷茫而精神恍惚, 眾人聚集在一起,來到燃燈佛面前。 世間將會發生什麼,是好是壞? 整個世界都充滿了恐懼,請為我們解惑。 偉大的聖者燃燈佛,對他們說道: 「請安心,不要害怕,大地之所以震動, 是因為我今天所說的,他將在未來成佛; 他正在正確地思量正法,過去諸佛所奉行的。 因為他正確地思量正法,徹底地證悟佛果, 所以大地才會震動,十方世界的一切眾生。 聽到佛陀的話語,我的心平靜下來; 所有人都來到我面前,再次向我頂禮。

Samādayitvā buddhaguṇaṃ, daḷhaṃ katvāna mānasaṃ;

Dīpaṅkaraṃ namassitvā, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā.

Dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ, devā mānusakā ubho;

Samokiranti pupphehi, vuṭṭhahantassa āsanā.

Vedayanti ca te sotthiṃ, devā mānusakā ubho;

Mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, taṃ labhassu yathicchitaṃ.

Sabbītiyo vivajjantu, soko rogo vinassatu;

Mā te bhavantvantarāyā, phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ.

Yathāpi samaye patte, pupphanti pupphino dumā;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, buddhañāṇena pupphasu.

Yathā ye keci sambuddhā, pūrayuṃ dasapāramī;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, pūrehi dasapāramī.

Yathā ye keci sambuddhā, bodhimaṇḍamhi bujjhare;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, bujjhassu jinabodhiyaṃ.

Yathā ye keci sambuddhā, dhammacakkaṃ pavattayuṃ;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, dhammacakkaṃ pavattaya.

Puṇṇamāye yathā cando, parisuddho virocati;

Tatheva tvaṃ puṇṇamano, viroca dasasahassiyaṃ.

Rāhumutto yathā sūriyo, tāpena atirocati;

Tatheva lokā muñcitvā, viroca siriyā tuvaṃ.

Yathā yā kāci nadiyo, osaranti mahodadhiṃ;

Evaṃ sadevakā lokā, osarantu tavantike.

Tehi thutappasattho so, dasa dhamme samādiya;

Te dhamme paripūrento, pavanaṃ pāvisī tadā.

Sumedhakathā niṭṭhitā.

Tadā te bhojayitvāna, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ;

Upagacchuṃ saraṇaṃ tassa, dīpaṅkarassa satthuno.

Saraṇāgamane kañci, nivesesi tathāgato;

Kañci pañcasu sīlesu, sīle dasavidhe paraṃ.

Kassaci deti sāmaññaṃ, caturo phalamuttame;

Kassaci asame dhamme, deti so paṭisambhidā.

Kassaci varasamāpattiyo, aṭṭha deti narāsabho;

Tisso kassaci vijjāyo, chaḷabhiññā pavecchati.

Tena yogena janakāyaṃ, ovadati mahāmuni;

Tena vitthārikaṃ āsi, lokanāthassa sāsanaṃ.

Mahāhanusabhakkhandho, dīpaṅkarasanāmako;

Bahū jane tārayati, parimoceti duggatiṃ.

Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā, satasahassepi yojane;

Khaṇena upagantvāna, bodheti taṃ mahāmuni.

Paṭhamābhisamaye buddho, koṭisatamabodhayi;

Dutiyābhisamaye nātho, navutikoṭimabodhayi.

Yadā ca devabhavanamhi, buddho dhammadesayi;

Navutikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu.

Sannipātā tayo āsuṃ, dīpaṅkarassa satthuno;

Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo.

Puna nāradakūṭamhi, pavivekagate jine;

Khīṇāsavā vītamalā, samiṃsu satakoṭiyo.

Yamhi kāle mahāvīro, sudassanasiluccaye;

Navutikoṭisahassehi, pavāresi mahāmuni.

Ahaṃ tena samayena, jaṭilo uggatāpano;

Antalikkhamhi caraṇo, pañcābhiññāsu pāragū.

Dasavīsasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu;

Ekadvinnaṃ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā.

Vitthārikaṃ bāhujaññaṃ, iddhaṃ phītaṃ ahu tadā;

Dīpaṅkarassa bhagavato, sāsanaṃ suvisodhitaṃ.

Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā;

Dīpaṅkaraṃ lokaviduṃ, parivārenti sabbadā.

Ye keci tena samayena, jahanti mānusaṃ bhavaṃ;

Appattamānasā sekhā, garahitā bhavanti te.

Supupphitaṃ pāvacanaṃ, arahantehi tādihi;

Khīṇāsavehi vimalehi, upasobhati sadevake.

Nagaraṃ rammavatī nāma, sudevo nāma khattiyo;

Sumedhā nāma janikā, dīpaṅkarassa satthuno.

Sumaṅgalo ca tisso ca, ahesuṃ aggasāvakā;

Sāgato nāmupaṭṭhāko, dīpaṅkarassa satthuno.

確立佛陀的功德,堅定心念, 頂禮燃燈佛后,我從座位上起身。 天神和人類, 都拋灑天界和人間的鮮花,在我起身時。 天神和人類, 都祝福我:「愿你的偉大願望,如你所愿實現。 愿一切苦難都消失,愿悲傷和疾病都消除; 愿你沒有障礙,迅速證得無上菩提。 就像在合適的季節,開花的樹木盛開; 同樣,大雄大力,你也要以佛陀的智慧綻放。 就像所有佛陀,圓滿了十波羅蜜; 同樣,大雄大力,你也要圓滿十波羅蜜。 就像所有佛陀,在菩提樹下證悟; 同樣,大雄大力,你也要證得佛陀的菩提。 就像所有佛陀,轉動法輪; 同樣,大雄大力,你也要轉動法輪。 就像在月圓之夜,月亮清凈明亮地照耀; 同樣,你也要以圓滿的心,照耀十方世界。 就像擺脫羅睺的太陽,以光芒照耀; 同樣,你也要度脫眾生,以你的光芒照耀。 就像所有的河流,都流入大海; 同樣,十方世界的一切眾生,都將歸依於你。」 他稱讚我確立的這十種法, 我圓滿這些法后,進入禪定。 善慧的故事到此結束。 那時,他們供養了世間引導者及其僧眾, 皈依了導師燃燈佛。 如來為一些人授予皈依, 為一些人授予五戒,以及十種圓滿的戒律。 為一些人授予四種殊勝的聖果, 為一些人講解深奧的法,授予神足通。 這位人中之雄,為一些人授予八種禪定, 為一些人授予三種明,以及六種神通。 偉大的聖者以此方式教導人們, 世間之主的教法因此得以廣泛傳播。 偉大的燃燈佛, 度脫了無數眾生,使他們從惡道中解脫。 看到需要教導的人們,即使相隔數百千由旬, 偉大的聖者也會瞬間到達,教導他們。 佛陀在第一次說法時,教化了一百億人; 佛陀在第二次說法時,教化了九十億人。 當佛陀在天界說法時, 第三次說法教化了九十億人。 燃燈佛舉行了三次法會, 第一次法會有一百億人蔘加。 然後在人與天人聚集的地方,這位遠離喧囂的佛陀, 與一百億清凈的、斷除煩惱的阿羅漢們聚集在一起。 當大雄大力在美麗的Sudassana山修行時, 偉大的聖者與九十億人一起居住。 那時我是一位苦行者,頭頂熾熱苦行, 在空中行走,精通五種神通。 有十二萬兩千人,證得了聖果; 證得一果和二果的人,數不勝數。 那時,神通廣大,法力無邊, 燃燈佛的教法,清凈無染。 四十萬位擁有六種神通的大力阿羅漢, 始終圍繞著世間之眼燃燈佛。 那時,所有捨棄人身的人, 如果還沒有證得聖果,將會受到責備。 佛陀的教法,像鮮花一樣盛開, 由阿羅漢等清凈的、斷除煩惱的人們,在世間傳揚。 都城名為Rammati,國王名為Sudeva, 燃燈佛的母親名為Sumedha。 Sumaṅgala和另外兩位,是他的上首弟子; Sāgata是燃燈佛的侍者。

Nandā ceva sunandā ca, ahesuṃ aggasāvikā;

Bodhi tassa bhagavato, pipphalīti pavuccati.

Asītihatthamubbedho, dīpaṅkaro mahāmuni;

Sobhati dīparukkhova, sālarājāva pupphito;

Pabhā vidhāvati tassa, samantā dvādasayojane.

Satasahassavassāni, āyu tassa mahesino;

Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.

Jotayitvāna saddhammaṃ, santāretvā mahājanaṃ;

Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako.

Sā ca iddhi so ca yaso, tāni ca pādesu cakkaratanāni;

Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārāti.

Dīpaṅkarassa bhagavato aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṃ. Dutiye koṭisahassaṃ, tatiye navutikoṭiyo.

Tadā bodhisatto vijitāvī nāma cakkavattī hutvā koṭisatasahassasaṅkhassa buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthā bodhisattaṃ 『『buddho bhavissatī』』ti byākaritvā dhammaṃ desesi. So satthu dhammakathaṃ sutvā rajjaṃ niyyātetvā pabbaji. So tīṇi piṭakāni uggahetvā aṭṭha samāpattiyo, pañca ca abhiññāyo uppādetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbatti. Koṇḍaññabuddhassa pana rammavatī nāma nagaraṃ, sunando nāma khattiyo pitā, sujātā nāma mātā, bhaddo ca subhaddo ca dve aggasāvakā, anuruddho nāma upaṭṭhāko, tissā ca upatissā ca dve aggasāvikā, sālakalyāṇī bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ, vassasatasahassaṃ āyuppamāṇaṃ ahosi.

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe cattāro buddhā nibbattiṃsu maṅgalo sumano revato sobhitoti. Maṅgalassa pana bhagavato tīsu sāvakasannipātesu paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye koṭisahassaṃ. Tatiye navutikoṭiyo. Vemātikabhātā panassa ānandakumāro nāma navutikoṭisaṅkhyāya parisāya saddhiṃ dhammasavanatthāya satthu santikaṃ agamāsi, satthā tassa anupubbikathaṃ kathesi. So saddhiṃ parisāya saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Satthā tesaṃ kulaputtānaṃ pubbacariyakaṃ olokento iddhimayapattacīvarassa upanissayaṃ disvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā 『『etha bhikkhavo』』ti āha. Sabbe taṅkhaṇaññeva iddhimayapattacīvaradharā saṭṭhivassikattherā viya ākappasampannā hutvā satthāraṃ vanditvā parivārayiṃsu ayamassa tatiyo sāvakasannipāto ahosi.

Nandā和Sunandā,是他的上首女弟子; 他的菩提樹,被稱為Pipphali。 偉大的聖者燃燈佛,身高八十腕尺, 如同盛開的娑羅樹王,光彩照人; 他的光芒,遍及周圍十二由旬。 這位偉大聖者的壽命,長達十萬歲; 他住世這麼長時間,度脫了無數眾生。 宣揚了正法,度脫了無數眾生之後, 他像燃燒的火堆一樣,連同他的弟子們一起涅槃。 他的神通、他的名望、他腳下的, 這一切都消失了,一切有為法,都是空無的。 燃燈佛之後,經過一個阿僧祇劫,出現了名為拘留孫佛的導師。他也舉行了三次。第一次有一百億比丘參加。第二次有一千萬比丘參加,第三次有九十億比丘參加。 那時,菩薩名為Vijitāvī,是一位轉輪聖王,他向以佛陀為首的一百億比丘僧眾,進行了盛大的佈施。導師預言他將成佛,併爲他宣講佛法。他聽聞佛陀說法后,捨棄王位出家。他學習了三藏,證得了八種禪定和五種神通,由於他不間斷地禪修,死後往生於梵天界。拘留孫佛的都城名為Rammati,他的父親是國王Sunanda,母親名為Sujātā,兩位上首弟子是Bhadda和Subhadda,侍者名為Anuruddha,兩位上首女弟子是Tissa和Upatissa,菩提樹名為Sālakalyaṇī,身高八十八腕尺,壽命長達十萬歲。 他之後,經過一個阿僧祇劫,在同一個劫中出現了四位佛陀:Krakucchanda、Kanakamuni、Kassapa和釋迦牟尼。拘留孫佛在三次中,第一次有一百億比丘參加。第二次有一千萬比丘參加。第三次有九十億比丘參加。他的同母異父兄弟,名為Ānandakumāra,與九十億弟子一起,來到佛陀面前聽聞佛法。佛陀為他們循序漸進地宣講佛法。他與弟子們一起證得了阿羅漢果,獲得了神足通。佛陀觀察到這些人的過去,看到他們依靠神通獲得的衣缽,便伸出右手說:「來吧,比丘們。」他們立刻都拿著神通獲得的衣缽,如同已經出家六十年的長老一樣,威儀具足,頂禮佛陀后圍繞在他身邊。這是他的第三次

Yathā pana aññesaṃ buddhānaṃ samantā asītihatthappamāṇāyeva sarīrappabhā hoti, na, evaṃ tassa. Tassa pana bhagavato sarīrappabhā niccakālaṃ dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. Rukkhapathavīpabbatasamuddādayo antamaso ukkhaliyādīni upādāya suvaṇṇapaṭa pariyonaddhā viya ahesuṃ. Āyuppamāṇaṃ panassa navutivassasahassāni ahosi. Ettakaṃ kālaṃ candimasūriyādayo attano pabhāya virocituṃ nāsakkhiṃsu, rattindivaparicchedo na paññāyittha. Divā sūriyālokena viya sattā niccaṃ buddhālokeneva vicariṃsu. Sāyaṃ pupphitānaṃ kusumānaṃ, pāto ravanakasakuṇānañca vasena loko rattindivaparicchedaṃ sallakkhesi . Kiṃ pana aññesaṃ buddhānaṃ ayamānubhāvo natthīti? No natthi, tepi hi ākaṅkhamānā dasasahassiṃ vā lokadhātuṃ, tato vā bhiyyo ābhāya phareyyuṃ. Maṅgalassa pana bhagavato pubbapatthanāvasena aññesaṃ byāmappabhā viya sarīrappabhā niccameva dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi.

So kira bodhisattacariyakāle vessantarasadise attabhāve ṭhito saputtadāro vaṅkapabbatasadise pabbate vasi. Atheko kharadāṭhiko nāma yakkho mahāpurisassa dānajjhāsayataṃ sutvā brāhmaṇavaṇṇena upasaṅkamitvā mahāsattaṃ dve dārake yāci. Mahāsatto 『『dadāmi brāhmaṇassa puttake』』ti haṭṭhapahaṭṭho udakapariyantaṃ pathaviṃ kampento dvepi dārake adāsi. Yakkho caṅkamanakoṭiyaṃ ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhatvā passantasseva mahāsattassa muḷālakalāpaṃ viya dve dārake khādi. Mahāpurisassa yakkhaṃ oloketvā vivaṭamatte aggijālaṃ viya lohitadhāraṃ uggiramānaṃ tassa mukhaṃ disvāpi kesaggamattampi domanassaṃ nuppajji, 『『sudinnaṃ vata me dāna』』nti cintayato panassa sarīre mahantaṃ pītisomanassaṃ udapādi. So 『『imassa me nissandena anāgate imināva nīhārena sarīrato rasmiyo nikkhamantū』』ti patthanaṃ akāsi. Tassa taṃ patthanaṃ nissāya buddhabhūtassa sarīrato rasmiyo nikkhamitvā ettakaṃ ṭhānaṃ phariṃsu.

Aparampissa pubbacaritaṃ atthi. So kira bodhisattakāle ekassa buddhassa cetiyaṃ disvā 『『imassa buddhassa mayā jīvitaṃ pariccajituṃ vaṭṭatī』』ti daṇḍakadīpikāveṭhananiyāmena sakalasarīraṃ veṭhāpetvā ratanamattamakulaṃ satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ sappissa pūrāpetvā tattha sahassavaṭṭiyo jālāpetvā taṃ sīsenādāya sakalasarīraṃ jālāpetvā cetiyaṃ padakkhiṇaṃ karonto sakalarattiṃ vītināmesi. Evaṃ yāva aruṇuggamanā vāyamantassāpissa lomakūpamattampi usumaṃ na gaṇhi, padumagabbhaṃ paviṭṭhakālo viya ahosi. Dhammo hi nāmesa attānaṃ rakkhantaṃ rakkhati. Tenāha bhagavā –

『『Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ,

Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe,

Na duggatiṃ gacchati dhammacārī』』ti. (theragā. 303; jā. 1.10.102; 1.

不像其他佛陀那樣,週身的光芒只有八十腕尺,他的光芒並非如此。這位世尊的光芒,恒常遍佈十方世界。樹木、大地、山脈、海洋等等,乃至最小的臼等等,都像被黃金覆蓋一樣閃耀。他的壽命長達九十萬歲。在這段時間裡,日月都無法以自身的光芒照耀,晝夜的分別也無法辨識。眾生始終在佛光照耀下生活,如同白晝的陽光一般。人們只能通過夜晚盛開的花朵和鳴叫的鳥兒,來判斷晝夜。難道其他佛陀沒有這樣的神通力嗎?並非沒有,他們如果願意,也可以讓光芒遍佈十方世界,甚至更遠。但由於拘留孫佛過去世的發願,他的光芒不像其他佛陀那樣,而是恒常遍佈十方世界。 據說,他在菩薩修行時期,處於名為Vessantara的本生狀態,與妻子兒女居住在一座名為Vaṅka的環狀山上。那時,一個名叫Kharadāṭhika的夜叉,聽說了這位大人物樂善好施的名聲,便化身為婆羅門來到他面前,向這位菩薩討要兩個孩子。菩薩欣然答應:「我把孩子給婆羅門。」他歡喜地,使大地都震動起來,把兩個孩子都給了他。夜叉站在山頂的平臺上,當著菩薩的面,像吃甘蔗一樣把兩個孩子吃了。菩薩看著夜叉,看到他張開的嘴裡噴出像火焰一樣的血流,卻絲毫沒有生起嗔恨,反而心想:「我的佈施真是太好了。」他心中生起了巨大的喜悅。他發願:「愿我未來以此功德,讓光芒從我的身體發出。」由於他的這個願望,在他成佛后,光芒從他的身體發出,遍佈如此廣闊的範圍。 他還有另一個過去世的故事。據說,在菩薩修行時期,他看到一座佛塔,心想:「我應該爲了這位佛陀捨棄生命。」他用點燃的燈芯纏繞全身,將盛滿珍寶、價值百萬兩黃金的金缽裝滿酥油,點燃一千盞燈,然後用獅吼聲點燃全身,繞著佛塔行走,度過整個夜晚。直到黎明,燃燒的酥油也沒有燒到他一根毫毛,就像他進入蓮花花蕾一樣。正法確實能保護奉行正法的人。因此,世尊說: 「正法保護奉行正法的人, 修習正法帶來安樂; 這是修習正法的益處, 奉行正法的人不會墮入惡道。」 (長老偈 303; 本生經 1.10.102; 1.

15.385);

Imassāpi kammassa nissandena tassa bhagavato sarīrobhāso dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi.

Tadā amhākaṃ bodhisatto suruci nāma brāhmaṇo hutvā 『『satthāraṃ nimantessāmī』』ti upasaṅkamitvā madhuradhammakathaṃ sutvā 『『sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha bhante』』ti āha. Brāhmaṇa kittakehi te bhikkhūhi atthoti, kittakā pana vo bhante parivārā bhikkhūti. Tadā satthu paṭhamasannipātoyeva hoti. Tasmā 『『koṭisatasahassa』』nti āha. 『『Bhante, sabbehipi saddhiṃ mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā』』ti āha. Satthā adhivāsesi. Brāhmaṇo svātanāya nimantetvā gehaṃ gacchanto cintesi 『『ahaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ yāgubhattavatthādīni dātuṃ no na sakkomi, nisīdanaṭṭhānaṃ pana kathaṃ bhavissatī』』ti. Tassa sā cintā caturāsītiyojanasahassamatthake ṭhitassa devarañño paṇḍukambalasilāsanassa uṇhabhāvaṃ janesi. Sakko 『『ko nu kho maṃ imasmā ṭhānā cāvetukāmo』』ti dibbacakkhunā olokento mahāpurisaṃ disvā 『『ayaṃ suruci brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā nisīdanaṭṭhānatthāya cintesi, mayāpi tattha gantvā puññakoṭṭhāsaṃ gahetuṃ vaṭṭatī』』ti vaḍḍhakivaṇṇaṃ nimminitvā vāsipharasuhattho mahāpurisassa purato pāturahosi. 『『Atthi nu kho kassaci bhatiyā kattabbakicca』』nti āha. Mahāpuriso taṃ disvā 『『kiṃ kammaṃ karissasī』』ti āha. Mama ajānanasippaṃ nāma natthi, gehaṃ vā maṇḍapaṃ vā yo yaṃ kāreti, tassa taṃ kātuṃ jānāmīti. Tena hi mayhaṃ kammaṃ atthīti. Kiṃ, ayyāti? Svātanāya me koṭisatasahassabhikkhū nimantitā, tesaṃ nisīdanamaṇḍapaṃ karissasīti. Ahaṃ nāma kareyyaṃ, sace me bhatiṃ dātuṃ sakkhissathāti. Sakkhissāmi, tātāti. 『『Sādhu karissāmī』』ti gantvā ekaṃ padesaṃ olokesi.

正是因為這項功德,這位世尊的光芒遍佈十方世界。 那時,我們的菩薩是一位名叫Suruci的婆羅門,他前去邀請佛陀,聽了佛陀美妙的法語后,說:「尊者,請接受我的供養。」婆羅門問:「您有多少比丘弟子?您的隨行比丘有多少?」那時正是佛陀的第一次**。因此佛陀回答說:「一百億。」婆羅門說:「尊者,請您和所有弟子都接受我的供養。」佛陀應允了。婆羅門邀請了佛陀后,在回家的路上心想:「我無法供養這麼多比丘的食物、衣服等等,更不用說座位了。」他正想著這個問題,帝釋天在他頭頂八萬四千由旬的Pandu камbala石座上,感覺到了熱度。帝釋天用天眼觀察,想知道是誰想讓他離開這個座位,他看到了這位大人物,心想:「這位Suruci婆羅門邀請了以佛陀為首的比丘僧眾,正在為座位發愁,我也應該去那裡,獲得功德。」他變化成一位建築師,手持斧頭,出現在這位大人物面前。「您有什麼需要做的工作嗎?」他說。菩薩看到他,問道:「你會做什麼工作?」他說:「我沒有不會的技藝,無論是誰想建造房屋或亭臺樓閣,我都會做。」菩薩說:「那正好我有工作給你。」「什麼工作,先生?」「我邀請了一百億比丘來應供,你能為他們建造一個可以容納他們的亭臺樓閣嗎?」「我可以,如果您能提供食物。」「我可以提供。」「好,我這就去做。」他走到一塊地方,環顧四周。

Dvādasaterasayojanappamāṇo padeso kasiṇamaṇḍalaṃ viya samatalo ahosi. So 『『ettake ṭhāne sattaratanamayo maṇḍapo uṭṭhahatū』』ti cintetvā olokesi. Tāvadeva pathaviṃ bhinditvā maṇḍapo uṭṭhahi. Tassa suvaṇṇamayesu thambhesu rajatamayā ghaṭakā ahesuṃ, rajatamayesu thambhesu suvaṇṇamayā, maṇitthambhesu pavāḷamayā, pavāḷatthambhesu maṇimayā, sattaratanamayesu thambhesu sattaratanamayāva ghaṭakā ahesuṃ. Tato 『『maṇḍapassa antarantena kiṅkiṇikajālaṃ olambatū』』ti olokesi. Saha olokaneneva kiṅkiṇikajālaṃ olambi, yassa mandavāteritassa pañcaṅgikasseva tūriyassa madhurasaddo niggacchati. Dibbasaṅgītivattanakālo viya ahosi. 『『Antarantarā gandhadāmamālādāmāni olambantū』』ti cintesi. Tāvadeva dāmāni olambiṃsu. 『『Koṭisatasahassasaṅkhyānaṃ bhikkhūnaṃ āsanāni ca ādhārakāni ca pathaviṃ bhinditvā uṭṭhahantū』』ti cintesi. Tāvadeva uṭṭhahiṃsu. 『『Koṇe koṇe ekekā udakacāṭiyo uṭṭhahantū』』ti cintesi, tāvadeva udakacāṭiyo uṭṭhahiṃsu ettakaṃ māpetvā brāhmaṇassa santikaṃ gantvā 『『ehi ayya tava maṇḍapaṃ oloketvā mayhaṃ bhatiṃ dehī』』ti āha. Mahāpuriso gantvā maṇḍapaṃ olokesi . Olokentassevassa sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā nirantaraṃ phuṭaṃ ahosi. Athassa maṇḍapaṃ oloketvā etadahosi 『『nāyaṃ maṇḍapo manussabhūtena kato, mayhaṃ pana ajjhāsayaṃ mayhaṃ guṇaṃ āgamma addhā sakkassa bhavanaṃ uṇhaṃ ahosi. Tato sakkena devaraññā ayaṃ maṇḍapo kārito bhavissatī』』ti. 『『Na kho pana me yuttaṃ evarūpe maṇḍape ekadivasaṃyeva dānaṃ dātuṃ, sattāhaṃ dassāmī』』ti cintesi.

十二由旬.1 範圍的地方,像磨光的寶石(指經過打磨的寶石或水晶)一樣平坦。他心想:「但願如此大的地方涌現出一座七寶的殿堂!」便觀察起來。就在那時,一座殿堂破地而出。它的金柱子上裝著銀質的壇罐,銀柱子上裝著金質的壇罐,寶石柱子上裝著珊瑚質的壇罐,珊瑚柱子上裝著寶石質的壇罐,七寶柱子上裝著七寶質的壇罐。然後,他又想:「但願殿堂的內部懸掛著金鈴網!」隨著他的心念,金鈴網就懸掛了起來,那被微風吹動的金鈴網,發出五種樂器合奏一樣的美妙聲音,如同天神的音樂演奏一般。「但願到處都懸掛著散發香氣的花環!」他想。頃刻間,花環就懸掛了起來。「但願破地而出百千萬計的比丘的座位和靠背!」他想。頃刻間,就涌現了出來。「但願在每個角落都出現一個水瓶!」他想,頃刻間,水瓶就出現了。安排好這一切之後,他來到婆羅門面前,說道:「先生,請來看看您的殿堂,然後給我食物吧!」 大人物去看了殿堂。就在他觀看的時候,他的全身都充滿了五彩的喜悅。看了殿堂之後,他心想:「這座殿堂不是人類所能建造的,但由於我的願望,我的功德,帝釋天的宮殿變得滾燙。因此,這座殿堂一定是帝釋天建造的。」 「我不應該只在一個這樣的殿堂里布施一天,我要佈施七天。」他想。

Bāhirakadānañhi tattakampi samānaṃ bodhisattānaṃ tuṭṭhiṃ kātuṃ na sakkoti. Alaṅkatasīsaṃ pana chinditvā añjitaakkhīni uppāṭetvā, hadayamaṃsaṃ vā uppāṭetvā dinnakāle bodhisattānaṃ cāgaṃ nissāya tuṭṭhi nāma hoti. Amhākampi hi bodhisattassa sivijātake devasikaṃ pañcasatasahassakahāpaṇāni vissajjetvā catūsu nagaradvāresu, majjhe nagare ca dānaṃ dadantassa taṃ dānaṃ tuṭṭhiṃ uppādetuṃ nāsakkhi. Yadā panassa brāhmaṇavaṇṇena āgantvā sakko devarājā akkhīni yāci, tadā tāni uppāṭetvā dadamānasseva hāso uppajji, kesaggamattampi cittassa aññathattaṃ nāhosi. Evaṃ dānaṃ nissāya bodhisattānaṃ titti nāma natthi. Tasmā sopi mahāpuriso 『『sattāhaṃ mayā koṭisatasahassasaṅkhyānaṃ bhikkhūnaṃ dānaṃ dātuṃ vaṭṭatī』』ti cintetvā tasmiṃ maṇḍape buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā sattāhaṃ gavapānaṃ nāma adāsi. Gavapānanti mahante mahante kolambe khīrassa pūretvā uddhanesu āropetvā ghanapākapakke khīre thoke taṇḍule pakkhipitvā pakkamadhusakkaracuṇṇasappīhi abhisaṅkhataṃ bhojanaṃ vuccati. Manussāyeva pana parivisituṃ nāsakkhiṃsu, devāpi ekantarikā hutvā parivisiṃsu. Dvādasaterasayojanappamāṇaṃ ṭhānampi bhikkhū gaṇhituṃ nappahotiyeva. Te pana bhikkhū attano ānubhāvena nisīdiṃsu. Pariyosānadivase sabbabhikkhūnaṃ pattāni dhovāpetvā bhesajjatthāya sappinavanītatelamadhuphāṇitānaṃ pūretvā ticīvarehi saddhiṃ adāsi. Saṅghanavakabhikkhunā laddhaticīvarasāṭakā satasahassagghanikā ahesuṃ. Satthā anumodanaṃ karonto 『『ayaṃ puriso evarūpaṃ mahādānaṃ adāsi, ko nu kho bhavissatī』』ti upadhārento 『『anāgate kappasatasahassādhikānaṃ dvinnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissatī』』ti disvā mahāpurisaṃ āmantetvā 『『tvaṃ ettakaṃ nāma kālaṃ atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Mahāpuriso byākaraṇaṃ sutvā 『『ahaṃ kira buddho bhavissāmi, ko me gharāvāsena attho , pabbajissāmī』』ti cintetvā tathārūpaṃ sampattiṃ kheḷapiṇḍaṃ viya pahāya satthu santike pabbaji. Pabbajitvā ca buddhavacanaṃ uggaṇhitvā abhiññā, samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosane brahmaloke nibbatti.

Maṅgalassa pana bhagavato uttaraṃ nāma nagaraṃ ahosi. Pitāpi uttaro nāma khattiyo, mātāpi uttarā nāma, sudevo ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, pālito nāma upaṭṭhāko, sīvalī ca asokā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi. Navutivassasahassāni ṭhatvā parinibbute pana tasmiṃ ekappahāreneva dasacakkavāḷasahassāni ekandhakārāni ahesuṃ. Sabbacakkavāḷesu manussānaṃ mahantaṃ ārodanaparidevanaṃ ahosi.

  1. 外施即使那樣多,也不能讓菩薩生起歡喜。即使砍下裝飾的頭,挖出塗抹的眼珠,或者挖出心臟的肉,在佈施的時候,菩薩依靠佈施,也沒有什麼歡喜。我們菩薩在鹿子本生中,在四個城門以及城中佈施了價值五十萬金錢的物品,那樣的佈施也不能讓他生起歡喜。當一個婆羅門裝扮的釋提桓因來向他乞求眼睛的時候,他挖出眼睛佈施時,反而生起了笑容,內心沒有絲毫的不安。依靠這樣的佈施,菩薩也沒有厭足。因此這位大男子心想:「我應該佈施給以億百千計數的比丘們七天。」於是,他就在那座大殿里,讓以佛為首的比丘僧坐下,佈施了七天的牛乳粥。牛乳粥,指的是:在大罈子里裝滿牛乳,放在爐子上,在濃稠的牛乳里放入少許米,煮熟后,加上蜂蜜、砂糖、酥油,這樣的食物就叫做牛乳粥。人們都沒有辦法吃完,即使是諸天也靠近來吃。方圓十二或十三由旬的地方,比丘們都無法全部容納。那些比丘們就憑藉各自的神通力坐下。在最後一天,他讓人洗乾淨所有比丘們的缽,裝滿酥油、牛油、蜂蜜、石蜜,作為藥品,連同袈裟一起佈施。僧中的長老比丘們得到的袈裟衣服,價值百千。世尊隨喜功德,心想:「這個人佈施瞭如此盛大的佈施,他會是誰呢?」於是觀察,看到在未來超過百千劫的兩無量劫之後,將有位名叫瞿曇的佛出現,於是叫來這位大男子,說道:「你經過如此長的時間之後,將成為名叫瞿曇的佛。」
  2. 大男子聽到授記之後,心想:「我竟然會成為佛,居家生活還有什麼意義呢?我要出家。」於是捨棄了那樣的財產,如同捨棄玩耍的泥團一樣,在世尊面前出家。出家之後,學習佛法,證得了神通和禪定,命終之後,往生於梵天界。
  3. 未來佛名叫吉祥,他的都城名叫 Uttara(北方城),父親名叫 Uttara(北方)王,母親名叫 Uttarā(北方女),兩位上首弟子名叫 Sudeva(善天)和 Dhammasena(法軍),侍者名叫 Pālita(守護),兩位上首女弟子名叫 Sīvalī(吉祥女)和 Asokā(無憂女),菩提樹是龍樹,佛身高達八十八腕尺。住世九十千歲后般涅槃,在他般涅槃后的一天,十千世界陷入一片黑暗。在所有世界中,人們都發出巨大的哭泣和哀號。

Evaṃ dasasahassilokadhātuṃ andhakāraṃ katvā parinibbutassa tassa bhagavato aparabhāge sumano nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye kañcanapabbatamhi navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā ahosi mahiddhiko mahānubhāvo, so 『『buddho uppanno』』ti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassabhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbatūriyehi upahāraṃ kārāpetvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato nagaraṃ mekhalaṃ nāma ahosi, sudatto nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, saraṇo ca bhāvitatto ca dve aggasāvakā, udeno nāma upaṭṭhāko, soṇā ca upasoṇā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, navutihatthubbedhaṃ sarīraṃ, navutiyeva vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosīti.

Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ, paṭhamasannipāte gaṇanā nāma natthi, dutiye koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, tathā tatiye. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasmiṃ añjaliṃ ṭhapetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅgena pūjamakāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhaññavatī nāma ahosi, pitā vipulo nāma khattiyo, mātāpi vipulā nāma, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāma upaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu saṭṭhivassasahassānīti.

Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhammaṃ nāma ahosi, pitā sudhammo nāma rājā, mātāpi sudhammā nāma, asamo ca sunetto ca dve aggasāvakā, anomo nāma upaṭṭhāko, nakulā ca sujātā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyuppamāṇanti.

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu anomadassī, padumo, nāradoti. Anomadassissa bhagavato tayo sāvakasannipātā, paṭhame aṭṭha bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye satta, tatiye cha tadā bodhisatto eko yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo anekakoṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So 『『buddho uppanno』』ti sutvā āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthāpi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Anomadassissa pana bhagavato candavatī nāma nagaraṃ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko , sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

Evaṃ dasasahassilokadhātuṃ andhakāraṃ katvā parinibbutassa tassa bhagavato aparabhāge sumano nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye kañcanapabbatamhi navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā ahosi mahiddhiko mahānubhāvo, so 『『buddho uppanno』』ti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassabhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbatūriyehi upahāraṃ kārāpetvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato nagaraṃ mekhalaṃ nāma ahosi, sudatto nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, saraṇo ca bhāvitatto ca dve aggasāvakā, udeno nāma upaṭṭhāko, soṇā ca upasoṇā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, navutihatthubbedhaṃ sarīraṃ, navutiyeva vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosīti.

Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ, paṭhamasannipāte gaṇanā nāma natthi, dutiye koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, tathā tatiye. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasmiṃ añjaliṃ ṭhapetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅgena pūjamakāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhaññavatī nāma ahosi, pitā vipulo nāma khattiyo, mātāpi vipulā nāma, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāma upaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu saṭṭhivassasahassānīti.

Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhammaṃ nāma ahosi, pitā sudhammo nāma rājā, mātāpi sudhammā nāma, asamo ca sunetto ca dve aggasāvakā, anomo nāma upaṭṭhāko, nakulā ca sujātā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyuppamāṇanti.

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu anomadassī, padumo, nāradoti. Anomadassissa bhagavato tayo sāvakasannipātā, paṭhame aṭṭha bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye satta, tatiye cha tadā bodhisatto eko yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo anekakoṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So 『『buddho uppanno』』ti sutvā āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthāpi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Anomadassissa pana bhagavato candavatī nāma nagaraṃ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko , sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

Evaṃ dasasahassilokadhātuṃ andhakāraṃ katvā parinibbutassa tassa bhagavato aparabhāge sumano nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye kañcanapabbatamhi navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā ahosi mahiddhiko mahānubhāvo, so 『『buddho uppanno』』ti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassabhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbatūriyehi upahāraṃ kārāpetvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato nagaraṃ mekhalaṃ nāma ahosi, sudatto nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, saraṇo ca bhāvitatto ca dve aggasāvakā, udeno nāma upaṭṭhāko, soṇā ca upasoṇā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, navutihatthubbedhaṃ sarīraṃ, navutiyeva vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosīti.

Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ, paṭhamasannipāte gaṇanā nāma natthi, dutiye koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, tathā tatiye. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasmiṃ añjaliṃ ṭhapetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅgena pūjamakāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhaññavatī nāma ahosi, pitā vipulo nāma khattiyo, mātāpi vipulā nāma, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāma upaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu saṭṭhivassasahassānīti.

Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhammaṃ nāma ahosi, pitā sudhammo nāma rājā, mātāpi sudhammā nāma, asamo ca sunetto ca dve aggasāvakā, anomo nāma upaṭṭhāko, nakulā ca sujātā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyuppamāṇanti.

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu anomadassī, padumo, nāradoti. Anomadassissa bhagavato tayo sāvakasannipātā, paṭhame aṭṭha bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye satta, tatiye cha tadā bodhisatto eko yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo anekakoṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So 『『buddho uppanno』』ti sutvā āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthāpi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Anomadassissa pana bhagavato candavatī nāma nagaraṃ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko , sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

  1. 如此這般,在十千世界化為一片黑暗之後,那位世尊般涅槃后的某一時間,出現了一位名叫蘇摩那的佛陀。他也有三次弟子集會。第一次集會有一億比丘,第二次在迦ñཙ那山有九十億比丘,第三次有八十億比丘。那時,一位名叫阿圖羅的大力、大威勢的龍王,聽到「佛陀出現」的訊息,便率領親族眷屬離開龍宮,為那一億比丘圍繞的世尊安排天樂供養,舉辦盛大的佈施,並於佛法僧三寶皈依。那位佛陀也為他授記:「你未來將成佛。」
  2. 那位世尊的都城名為Mekhala,父親是名為Sudatta的國王,母親名為Sirima,兩位上首弟子是Saraṇa和Bhāvitatta,侍者名為Udena,兩位上首女弟子是Soṇā和Upasoṇā,菩提樹是龍華樹,身高九十 हाथ,壽命九十萬年。
  3. 在他之後,出現了一位名叫勒瓦陀的佛陀。他也有三次弟子集會,第一次集會弟子數量不可計數,第二次有一億比丘,第三次也是一樣。那時,菩薩是一位名叫阿提提瓦的婆羅門,聽聞佛陀說法后,皈依三寶,雙手合十于頭頂,讚歎那位佛陀斷除煩惱的功德,並以北方勝妙的方式禮敬。佛陀也為他授記:「你未來將成佛。」
  4. 那位世尊的都城名為Sudhaññavatī,父親是名為Vipula的剎帝利,母親也名為Vipulā,兩位上首弟子是Varuṇa和Brahmadeva,侍者名為Sambhava,兩位上首女弟子是Bhaddā和Subhaddā,菩提樹是龍華樹,身高八十 हाथ,壽命六十萬年。
  5. 在他之後,出現了一位名叫Sobhita的佛陀。他也有三次弟子集會,第一次集會有一百億比丘,第二次有九十億,第三次有八十億。那時,菩薩是一位名叫Ajita的婆羅門,聽聞佛陀說法后皈依三寶,併爲以佛陀為首的僧團舉辦盛大的佈施。佛陀也為他授記:「你未來將成佛。」
  6. 那位世尊的都城名為Sudhamma,父親是名為Sudhamma的國王,母親也名為Sudhammā,兩位上首弟子是Asama和Sunetta,侍者名為Anomo,兩位上首女弟子是Nakulā和Sujātā,菩提樹是龍華樹,身高八十五 हाथ,壽命九十萬年。
  7. 在他之後,經過一個阿僧祇劫,在同一個劫中出現了三位佛陀:Anomadassī、Paduma和Nārada。Anomadassī佛陀有三次弟子集會,第一次有八百千比丘,第二次有七百千,第三次有六百千。那時,菩薩是一位大力、大威勢的夜叉統帥,統領著億萬夜叉。他聽到「佛陀出現」的訊息,便前來為以佛陀為首的僧團舉辦盛大的佈施。佛陀也為他授記:「你未來將成佛。」
  8. Anomadassī佛陀的都城名為Candavatī,父親是名為Yasavā的國王,母親名為Yasodharā,兩位上首弟子是Nisabha和Anomo,侍者名為Varuṇa,兩位上首女弟子是Sundarī和Sumanā,菩提樹是阿阇那樹,身高八十五 हाथ,壽命十萬年。

Tassa aparabhāge padumo nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye tīṇisatasahassāni, tatiye agāmake araññe mahāvanasaṇḍavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ dve satasahassāni. Tadā tathāgate tasmiṃyeva vanasaṇḍe vasante bodhisatto sīho hutvā satthāraṃ nirodhasamāpattisamāpannaṃ disvā pasannacitto vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pītisomanassajāto tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā sattāhaṃ buddhārammaṇaṃ pītiṃavijahitvā pītisukheneva gocarāya apakkamitvā jīvitapariccāgaṃ katvā payirupāsamāno aṭṭhāsi. Satthā sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhito sīhaṃ oloketvā 『『bhikkhusaṅghepi cittaṃ pasādetvā saṅghaṃ vandissatī』』ti 『『bhikkhusaṅgho āgacchatū』』ti cintesi. Bhikkhū tāvadeva āgamiṃsu. Sīho saṅghe cittaṃ pasādeti. Satthā tassa mānasaṃ oloketvā 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Padumassa pana bhagavato campakaṃ nagaraṃ ahosi asamo nāma rājā pitā, mātā asamā nāma, sālo ca upasālo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, soṇarukkho nāma bodhi aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, āyu vassasatasahassanti.

Tassa aparabhāge nārado nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcasu abhiññāsu, aṭṭhasu ca samāpattīsu ciṇṇavasī hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā lohitacandanena pūjamakāsi, sopi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato dhaññavatī nāma nagaraṃ ahosi, sudevo nāma khattiyo pitā, anomā nāma mātā, bhaddasālo ca jitamitto ca dve aggasāvakā, vāsiṭṭho nāma upaṭṭhāko, uttarā ca phaggunī ca dve aggasāvikā, mahāsoṇarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyūti.

Nāradabuddhassa pana aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ito satasahassakappamatthake ekasmiṃ kappe ekova padumuttaro nāma buddho udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye vebhārapabbate navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto jaṭilo nāma mahāraṭṭhiyo hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṃ dānaṃ adāsi. Sopi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi. Padumuttarassa pana bhagavato kāle titthiyā nāma nāhesuṃ sabbe devamanussā buddhameva saraṇamakaṃsu.

Tassa nagaraṃ haṃsavatī nāma ahosi, pitā ānando nāma khattiyo, mātā sujātā nāma, devalo ca sujāto ca dve aggasāvakā sumano nāma upaṭṭhāko, amitā ca asamā ca dve aggasāvikā, salalarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā samantato dvādasa yojanāni gaṇhi vassasatasahassaṃ āyūti.

  1. 從前,出現了一位名叫蓮華(Paduma)的佛陀。他的三次聖弟子集會,第一次集會有一億比丘,第二次集會有三百萬比丘,第三次集會,在遠離村莊的森林深處居住的兩百萬比丘。當時,如來正在那片森林裡居住,菩薩化作一頭獅子,見到佛陀進入滅盡定,心生歡喜,頂禮繞行,生起喜悅之情,發出響亮的獅吼,七天之中沉浸在對佛陀的喜悅中,而後因為喜樂而命終,投生天界。佛陀在七天後從滅盡定中出來,觀察到獅子,心想:「也讓比丘僧歡喜,禮敬僧團。」於是心想:「比丘僧來吧。」比丘們立刻就來了。獅子讓僧團歡喜。佛陀觀察他的心念,授記道:「你未來將成佛。」 蓮華佛的都城名叫瞻波城(Campaka),父親是阿沙摩(Asama)王,母親名叫阿沙摩(Asama),善生(Sāla)和善宿(Upasāla)是兩位上首弟子,名叫伐樓拏(Varuṇa)的是侍者,羅摩(Rāmā)和蘇羅摩(Surāmā)是兩位上首女弟子,菩提樹是金光樹(Soṇarukkho),身高八十八腕尺,壽命十萬年。
  2. 之後,出現了一位名叫那羅陀(Nārada)的佛陀。他的三次聖弟子集會,第一次集會有一億比丘,第二次集會有九千萬比丘,第三次集會有八千萬比丘。當時,菩薩出家成為仙人,精通五神通和八解脫,成為大成就者,供養以佛陀為首的比丘僧,並用赤栴檀供養佛陀,佛陀也授記他:「你未來將成佛。」 這位佛陀的都城名叫達摩越城(Dhaññavatī),父親是善天(Sudeva)剎帝利,母親名叫阿耨摩(Anomā),善生(Bhaddasāla)和勝友(Jitamitta)是兩位上首弟子,名叫婆私吒(Vāsiṭṭha)的是侍者,優多羅(Uttarā)和頗求尼(Phaggunī)是兩位上首女弟子,菩提樹是大金光樹(Mahāsoṇarukkho),身高八十八腕尺,壽命九萬年。
  3. 那羅陀佛之後,經過一個不可計數的時期,在此一百萬劫之前的一個劫,出現了一位名叫蓮華上(Padumuttara)的佛陀。他的三次聖弟子集會,第一次集會有一億比丘,第二次集會在毗婆羅山(Vebhārapabbata)有九千萬比丘,第三次集會有八千萬比丘。當時,菩薩是一位名叫闍提羅(Jaṭila)的大富長者,供養以佛陀為首的比丘僧袈裟。佛陀也授記他:「你未來將成佛。」在蓮華上佛的時代,沒有外道,所有天人和人都皈依佛陀。 他的都城名叫漢沙城(Haṃsavatī),父親是阿難陀(Ānanda)剎帝利,母親名叫善生(Sujātā),天勝(Devala)和善生(Sujāta)是兩位上首弟子,名叫蘇摩那(Sumana)的是侍者,阿蜜多(Amitā)和阿沙摩(Asamā)是兩位上首女弟子,菩提樹是娑羅樹(Salalarukkho),身高八十八腕尺,身光遍照周圍十二由旬,壽命十萬年。

Tassa aparabhāge sattatikappasahassāni atikkamitvā ito tiṃsakappasahassamatthake sumedho ca sujāto cāti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Sumedhassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte sudassananagare koṭisatakhīṇāsavā ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto uttaro nāma brāhmaṇamāṇavo hutvā nidahitvā ṭhapitaṃyeva asītikoṭidhanaṃ vissajjetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya nikkhamitvā pabbaji. Sopi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Sumedhassa bhagavato sudassanaṃ nāma nagaraṃ ahosi, sudatto nāma rājā pitā, mātāpi sudattā nāma, saraṇo ca sabbakāmo ca dve aggasāvakā, sāgaro nāma upaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, mahānīparukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu navuti vassasahassānīti.

Tassa aparabhāge sujāto nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte saṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ , dutiye paññāsaṃ, tatiye cattālīsaṃ. Tadā bodhisatto cakkavattirājā hutvā 『『buddho uppanno』』ti sutvā upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa saddhiṃ sattahi ratanehi catumahādīparajjaṃ datvā satthu santike pabbaji. Sakalaraṭṭhavāsino raṭṭhuppādaṃ gahetvā ārāmikakiccaṃ sādhentā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niccaṃ mahādānaṃ adaṃsu. Sopi naṃ satthā byākāsi.

Tassa bhagavato nagaraṃ sumaṅgalaṃ nāma ahosi, uggato nāma rājā pitā, pabhāvatī nāma mātā, sudassano ca sudevo ca dve aggasāvakā, nārado nāma upaṭṭhāko, nāgā ca nāgasamālā ca dve aggasāvikā, mahāveḷurukkho bodhi, so kira mandacchiddo ghanakkhandho upariniggatāhi mahāsākhāhi morapiñchakalāpo viya virocittha. Tassa bhagavato sarīraṃ paṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, āyu navutivassasahassānīti.

Tassa aparabhāge ito aṭṭhārasakappasatamatthake ekasmiṃ kappe piyadassī, atthadassī, dhammadassīti tayo buddhā nibbattiṃsu. Piyadassissāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhame koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto kassapo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṅgato hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā koṭisatasahassadhanapariccāgena saṅghārāmaṃ kāretvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāsi. Atha naṃ satthā 『『aṭṭhārasakappasataccayena buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato anomaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā sudinno nāma rājā, mātā candā nāma, pālito ca sabbadassī ca dve aggasāvakā, sobhito nāma upaṭṭhāko, sujātā ca dhammadinnā ca dve aggasāvikā, piyaṅgurukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, navutivassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge atthadassī nāma bhagavā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhame aṭṭhanavutibhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye aṭṭhāsītisahassāni, tathā tatiye. Tadā bodhisatto susīmo nāma mahiddhiko tāpaso hutvā devalokato mandāravapupphacchattaṃ āharitvā satthāraṃ pūjesi. Sopi naṃ satthā byākāsi.

  1. 從前,經過七十三萬劫之後,在此三十萬劫之前的一個劫里,善慧(Sumedha)和善生(Sujāta)兩位佛陀出現於世。善慧佛的三次聖*,第一次在善見城(Sudassana)有一億阿羅漢,第二次有九千萬,第三次*有八千萬。當時,菩薩是一位名叫優多羅(Uttara)的婆羅門青年,他捨棄了已經積攢的八千萬財富,供養以佛陀為首的比丘僧,聽聞佛法,皈依三寶后出家。佛陀也授記他:「你未來將成佛。」 善慧佛的都城名叫善見城(Sudassana),父親是善授(Sudatta)王,母親也名叫善授(Sudattā),皈依(Saraṇa)和一切愛(Sabbakāma)是兩位上首,名叫海(Sāgara)的是侍者,羅摩(Rāmā)和蘇羅摩(Surāmā)是兩位上首女**,菩提樹是大尼拘律樹(Mahānīparukkho),身高八十八腕尺,壽命九萬年。
  2. 之後,出現了一位名叫善生(Sujāta)的佛陀。他的三次聖*,第一次有六十萬比丘,第二次有五十萬,第三次*有四十四萬。當時,菩薩是轉輪王,聽說佛陀出世,便去拜見佛陀,聽聞佛法后,用七寶供養以佛陀為首的比丘僧,並佈施四大洲,然後在佛陀座下出家。全國人民都拿出國家出產的物品,從事園藝工作,並 постоянно 供養以佛陀為首的比丘僧。佛陀也為他授記。 這位佛陀的都城名叫善吉祥城(Sumaṅgala),父親是出世(Uggata)王,母親名叫光輝(Pabhāvatī),善見(Sudassana)和善天(Sudeva)是兩位上首,名叫那羅陀(Nārada)的是侍者,龍女(Nāgā)和龍鬘(Nāgasamālā)是兩位上首女**,菩提樹是大韋盧樹(Mahāveḷurukkho),據說這棵樹枝葉繁茂,粗壯的樹幹,向上伸展的巨大枝條,如同孔雀的羽屏一般美麗。這位佛陀身高五十腕尺,壽命九萬年。
  3. 之後,在此十八萬劫之前的一個劫里,喜見(Piyadassī)、義見(Atthadassī)和法見(Dhammadassī)三位佛陀出現於世。喜見佛也有三次聖*。第一次有一億比丘,第二次有九千萬,第三次*有八千萬。當時,菩薩是一位名叫迦葉(Kassapa)的青年,精通三部吠陀,聽聞佛陀說法后,捨棄一億財富建造了寺院,並皈依三寶,受持戒律。於是佛陀授記他:「一百八十劫之後,你將成佛。」 這位佛陀的都城名叫阿耨摩城(Anoma),父親是善授(Sudinna)王,母親名叫月(Candā),守護(Pālita)和一切見(Sabbadassī)是兩位上首,名叫可愛(Sobhita)的是侍者,善生(Sujātā)和法施(Dhammadinnā)是兩位上首女**,菩提樹是畢缽羅樹(Piyaṅgurukkho),身高八十腕尺,壽命九萬年。
  4. 之後,出現了一位名叫義見(Atthadassī)的佛陀。他的三次聖**,第一次有八十九萬比丘,第二次有八十八萬,第三次也是八十八萬。當時,菩薩是一位名叫善思(Susīma)的大力仙人,從天界 가져오다 曼陀羅花傘,供養佛陀。佛陀也為他授記。

Tassa bhagavato sobhaṇaṃ nāma nagaraṃ ahosi, sāgaro nāma rājā pitā, sudassanā nāma mātā, santo ca upasanto ca dve aggasāvakā, abhayo nāma upaṭṭhāko, dhammā ca sudhammā ca dve aggasāvikā, campakarukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā samantato sabbakālaṃ yojanamattaṃ pharitvā aṭṭhāsi, āyu vassasatasahassanti.

Tassa aparabhāge dhammadassī nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto sakko devarājā hutvā dibbagandhapupphehi ca dibbatūriyehi ca pūjamakāsi. Sopi naṃ satthā byākāsi.

Tassa bhagavato saraṇaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā saraṇo nāma rājā, mātā sunandā nāma, padumo ca phussadevo ca dve aggasāvakā, sunetto nāma upaṭṭhāko, khemā ca sabbanāmā ca dve aggasāvikā, rattaṅkurarukkho bodhi, 『『kakudharukkho』』tipi 『『bimbijālo』』tipi vuccati sarīraṃ panassa asītihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

Tassa aparabhāge ito catunavutikappamatthake ekasmiṃ kappe ekova siddhattho nāma buddho udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto uggatejo abhiññābalasampanno maṅgalo nāma tāpaso hutvā mahājambuphalaṃ āharitvā tathāgatassa adāsi. Satthā taṃ phalaṃ paribhuñjitvā 『『catunavutikappamatthake buddho bhavissasī』』ti bodhisattaṃ byākāsi.

Tassa bhagavato nagaraṃ vebhāraṃ nāma ahosi, pitā jayaseno nāma rājā, mātā suphassā nāma, sambalo ca sumitto ca dve aggasāvakā, revato nāma upaṭṭhāko, sīvalā ca surāmā ca dve aggasāvikā, kaṇikārarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

Tassa aparabhāge ito dvenavutikappamatthake tisso phussoti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Tissassa pana bhagavato tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte bhikkhūnaṃ koṭisataṃ ahosi, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto mahābhogo mahāyaso sujāto nāma khattiyo hutvā isipabbajjaṃ pabbajitvā mahiddhikabhāvaṃ patvā 『『buddho uppanno』』ti sutvā dibbamandāravapadumapāricchattakapupphāni ādāya catuparisamajjhe gacchantaṃ tathāgataṃ pūjesi, ākāse pupphavitānaṃ hutvā aṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā 『『ito dvenavutikappamatthake buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato khemaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā janasandho nāma khattiyo, mātā padumā nāma, brahmadevo ca udayo ca dve aggasāvakā samaṅgo nāma upaṭṭhāko, phussā ca sudattā ca dve aggasāvikā asanarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

Tassa aparabhāge phusso nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte saṭṭhi bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye paṇṇāsa, tatiye dvattiṃsa. Tadā bodhisatto vijitāvī nāma khattiyo hutvā mahārajjaṃ pahāya satthu santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā mahājanassa dhammakathaṃ kathesi. Sīlapāramiñca pūresi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

  1. 這位佛陀的都城名叫可愛城(Sobhaṇa),父親是海(Sāgara)王,母親名叫善見(Sudassanā),寂靜(Santa)和極寂靜(Upasanta)是兩位上首弟子,名叫無畏(Abhaya)的是侍者,法(Dhammā)和妙法(Sudhammā)是兩位上首女弟子,菩提樹是瞻波樹(Campakarukkho),身高八十腕尺,身光 постоянно 遍照周圍一由旬,壽命十萬年。
  2. 之後,出現了一位名叫法見(Dhammadassī)的佛陀。他的三次聖弟子集會,第一次集會有一億比丘,第二次集會有九千萬,第三次集會有八千萬。當時,菩薩是帝釋天王,用天上的香花和天樂供養佛陀。佛陀也為他授記。 這位佛陀的都城名叫皈依城(Saraṇa),父親是皈依(Saraṇa)王,母親名叫善喜(Sunandā),蓮華(Paduma)和華天(Phussadeva)是兩位上首弟子,名叫善聞(Sunetta)的是侍者,吉祥(Khemā)和一切名(Sabbanāmā)是兩位上首女弟子,菩提樹是紅花樹(Rattaṅkurarukkho),也叫做「鳩陀樹(Kakudharukkho)」或「叢生樹(Bimbijālo)」,身高八十腕尺,壽命十萬年。
  3. 之後,在此九十四劫之前的一個劫里,出現了一位名叫成就義(Siddhattha)的佛陀。他的三次聖弟子集會,第一次集會有一億比丘,第二次集會有九千萬,第三次集會有八千萬。當時,菩薩是一位名叫吉祥(Maṅgala)的仙人,神通廣大,他帶來一個大閻浮果供養如來。佛陀享用此果后,授記菩薩:「九十四劫之後,你將成佛。」 這位佛陀的都城名叫毗婆羅城(Vebhāra),父親是勝軍(Jayasena)王,母親名叫善觸(Suphassā),具足(Sambala)和善友(Sumitta)是兩位上首弟子,名叫流水(Revata)的是侍者,吉祥女(Sīvalā)和蘇羅摩(Surāmā)是兩位上首女弟子,菩提樹是黃花樹(Kaṇikārarukkho),身高六十腕尺,壽命十萬年。
  4. 之後,在此九十二劫之前的一個劫里,出現了兩位佛陀,一位名叫帝須(Tissa),另一位名叫弗沙(Phussa)。帝須佛的三次聖弟子集會,第一次集會有一億比丘,第二次集會有九千萬,第三次集會有八千萬。當時,菩薩是一位名叫善生(Sujāta)的大富大貴剎帝利,他出家成為仙人,證得大神通,聽說佛陀出世,便帶著天上的曼陀羅蓮花傘蓋花,供養四方游化的如來。空中出現花蓋,佛陀也授記他:「九十二劫之後,你將成佛。」 這位佛陀的都城名叫吉祥城(Khema),父親是人眾(Janasandha)剎帝利,母親名叫蓮華(Padumā),梵天(Brahmadeva)和日出(Udaya)是兩位上首弟子,名叫具足(Samaṅga)的是侍者,華鬘(Phussā)和善授(Sudattā)是兩位上首女弟子,菩提樹是阿輸迦樹(Asanarukkho),身高六十腕尺,壽命十萬年。
  5. 之後,出現了一位名叫弗沙(Phussa)的佛陀。他的三次聖弟子集會,第一次集會六十萬比丘,第二次集會五十萬,第三次集會三十二萬。當時,菩薩是一位名叫勝軍(Vijitāvī)的剎帝利,他捨棄了大王國,在佛陀座下出家,學習了三藏,為大眾說法,並且圓滿了持戒波羅蜜。佛陀也授記他:「你將成佛。」

Tassa bhagavato kāsi nāma nagaraṃ ahosi, jayaseno nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, surakkhito ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, sabhiyo nāma upaṭṭhāko, cālā ca upacālā ca dve aggasāvikā , āmalakarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge ito ekanavutikappe vipassī nāma bhagavā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā , paṭhamasannipāte aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye ekasatasahassaṃ, tatiye asītisahassāni. Tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo atulo nāma nāgarājā hutvā sattaratanakhacitaṃ sovaṇṇamayaṃ mahāpīṭhaṃ bhagavato adāsi. Sopi naṃ satthā 『『ito ekanavutikappe buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato bandhumatī nāma nagaraṃ ahosi, bandhumā nāma rājā pitā. Bandhumatī nāma mātā, khaṇḍo ca tisso ca dve aggasāvakā, asoko nāma upaṭṭhāko, candā ca candamittā ca dve aggasāvikā pāṭalirukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā sadā satta yojanāni pharitvā aṭṭhāsi, asītivassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge ito ekatiṃsakappe sikhī, vessabhū cāti dve buddhā ahesuṃ. Sikhissāpi bhagavato tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte bhikkhusatasahassaṃ ahosi, dutiye asītisahassāni, tatiye sattati. Tadā bodhisatto arindamo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṃ mahādānaṃ pavattetvā sattaratanapaṭimaṇḍitaṃ hatthiratanaṃ datvā hatthippamāṇaṃ katvā kappiyabhaṇḍaṃ adāsi. Sopi naṃ 『『ito ekatiṃsakappe buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato aruṇavatī nāma nagaraṃ ahosi, aruṇavā nāma khattiyo pitā, pabhāvatī nāma mātā, abhibhū ca sambhavo ca dve aggasāvakā khemaṅkaro nāma upaṭṭhāko, sakhilā ca padumā ca dve aggasāvikā, puṇḍarīkarukkho bodhi, sarīraṃ sattatihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā yojanattayaṃ pharitvā aṭṭhāsi, sattahivassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge vessabhū nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā paṭhamasannipāte asītibhikkhusahassāni ahesuṃ dutiye sattati, tatiye saṭṭhi. Tadā bodhisatto sudassano nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṃ mahādānaṃ datvā satthu santike pabbajitvā ācāraguṇasampanno buddharatane cittīkārapītibahulo ahosi. Sopi naṃ 『『ito ekatiṃse kappe buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato anomaṃ nāma nagaraṃ ahosi, suppatīto nāma rājā pitā, yasavatī nāma mātā, soṇo ca uttaro ca dve aggasāvakā upasanto nāma upaṭṭhāko dāmā ca samālā ca dve aggasāvikā, sālarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, saṭṭhivassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge imasmiṃ kappe cattāro buddhā nibbattā kakusandho, koṇāgamano, kassapo, amhākaṃ bhagavāti. Kakusandhassa bhagavato eko sāvakasannipāto, tattha cattālīsabhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto khemo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sapattacīvaraṃ mahādānañca añjanādibhesajjāni ca datvā satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbaji. Sopi naṃ satthā byākāsi.

  1. 這位佛陀的都城名叫迦尸城(Kāsi),父親是勝軍(Jayasena)王,母親名叫吉祥(Sīrimā),善護(Surakkhita)和法軍(Dhammasena)是兩位上首,名叫具足(Sabhiyo)的是侍者,戒行女(Cālā)和近戒行女(Upacālā)是兩位上首女,菩提樹是庵羅樹(Āmalakarukkho),身高八十八腕尺,壽命九萬年。
  2. 之後,在此九十一劫之前,出現了一位名叫毗婆尸(Vipassī)的佛陀。他的三次聖*,第一次有八十六萬比丘,第二次有十萬,第三次*有八萬。當時,菩薩是一位名叫阿菟羅(Atulo)的大力,具大威德的龍王,他供養佛陀一個鑲嵌七寶的黃金大座。佛陀授記他:「九十一劫之後,你將成佛。」 這位佛陀的都城名叫親族城(Bandhumatī),父親是親族(Bandhumā)王,母親也名叫親族(Bandhumatī),破(Khaṇḍa)和帝須(Tissa)是兩位上首,名叫無憂(Asoka)的是侍者,月(Candā)和月友(Candamittā)是兩位上首女**,菩提樹是波吒釐樹(Pāṭalirukkho),身高八十腕尺,身光常遍照周圍七由旬,壽命八十萬年。
  3. 之後,在此三十一劫之前,出現了兩位佛陀:式棄(Sikhī)和毗舍浮(Vessabhū)。式棄佛的三次聖*,第一次有十萬比丘,第二次有八萬,第三次*有七萬。當時,菩薩是一位名叫阿隣陀摩(Arindama)的國王,他發起供養以佛陀為首的比丘僧袈裟,並供養裝飾七寶的大象,又佈施了與象等重的物品。佛陀授記他:「三十一劫之後,你將成佛。」 這位佛陀的都城名叫阿樓那越城(Aruṇavatī),父親是阿樓那(Aruṇavā)剎帝利,母親名叫光輝(Pabhāvatī),克服(Abhibhū)和成就(Sambhava)是兩位上首,名叫吉祥作(Khemaṅkara)的是侍者,沙彌女(Sakhilā)和蓮華女(Padumā)是兩位上首女**,菩提樹是白蓮花樹(Puṇḍarīkarukkho),身高七十腕尺,身光遍照周圍三由旬,壽命七十萬年。
  4. 之後,出現了一位名叫毗舍浮(Vessabhū)的佛陀。他的三次聖*,第一次有八萬比丘,第二次有七萬,第三次*有六萬。當時,菩薩是一位名叫善見(Sudassana)的國王,他供養以佛陀為首的比丘僧袈裟,並在佛陀座下出家,具足戒行,對佛寶生起極大歡喜。佛陀授記他:「三十一劫之後,你將成佛。」 這位佛陀的都城名叫阿耨摩城(Anoma),父親是善逝(Suppatīta)王,母親名叫名稱(Yasavatī),善子(Soṇa)和優多羅(Uttara)是兩位上首,名叫極寂靜(Upasanta)的是侍者,施捨女(Dāmā)和鬘女(Samālā)是兩位上首女**,菩提樹是娑羅樹(Sālarukkho),身高六十腕尺,壽命六萬年。
  5. 之後,在這個劫里,出現了四位佛陀:拘留孫(Kakusandha)、拘那含牟尼(Koṇāgamana)、迦葉(Kassapa)和我們的佛陀(釋迦牟尼)。拘留孫佛只有一次聖****,那裡有四萬四千比丘。當時,菩薩是一位名叫吉祥(Khema)的國王,他供養以佛陀為首的比丘僧衣服和眼藥等藥品,聽聞佛陀說法后出家。佛陀也為他授記。

Kakusandhassa pana bhagavato khemaṃ nāma nagaraṃ ahosi, aggidatto nāma brāhmaṇo pitā, visākhā nāma brāhmaṇī mātā, vidhuro ca sañjīvo ca dve aggasāvakā, buddhijo nāma upaṭṭhāko sāmā ca campā ca dve aggasāvikā mahāsirīsarukkho bodhi sarīraṃ cattālīsahatthubbedhaṃ ahosi, cattālīsavassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge koṇāgamano nāma satthā udapādi. Tassāpi eko sāvakasannipāto, tattha tiṃsabhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto pabbato nāma rājā hutvā amaccagaṇaparivuto satthu santikaṃ gantvā dhammadesanaṃ sutvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā mahādānaṃ pavattetvā pattuṇṇacīnapaṭakoseyyakambaladukulāni ceva suvaṇṇapādukañca datvā satthu santike pabbaji. Sopi naṃ satthā byākāsi.

Tassa bhagavato sobhavatī nāma nagaraṃ ahosi, yaññadatto nāma brāhmaṇo pitā, uttarā nāma brāhmaṇī mātā, bhiyyoso ca uttaro ca dve aggasāvakā, sotthijo nāma upaṭṭhāko, samuddā ca uttarā ca dve aggasāvikā, udumbararukkho bodhi, sarīraṃ tiṃsahatthubbedhaṃ ahosi, tiṃsavassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge kassapo nāma satthā udapādi. Tassāpi ekova sāvakasannipāto, tattha vīsatibhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto jotipālo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū bhūmiyañceva antalikkhe ca pākaṭo ghaṭikārassa kumbhakārassa mitto ahosi, so tena saddhiṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammakathaṃ sutvā pabbajitvā āraddhavīriyo tīṇi piṭakāni uggahetvā vattasampattiyā buddhasāsanaṃ sobhesi. Sopi naṃ satthā byākāsi.

Tassa bhagavato jātanagaraṃ bārāṇasī nāma ahosi. Brahmadatto nāma brāhmaṇo pitā, dhanavatī nāma brāhmaṇī mātā, tisso ca bhāradvājo ca dve aggasāvakā, sabbamitto nāma upaṭṭhāko anuḷā ca uruveḷā ca dve aggasāvikā, nigrodharukkho bodhi sarīraṃ vīsatihatthubbedhaṃ ahosi, vīsativassasahassāni āyūti.

Tassa pana bhagavato orabhāge ṭhapetvā imaṃ sammāsambuddhaṃ añño buddho nāma natthi. Iti dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhabyākaraṇo pana bodhisatto yenena –

『『Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;

Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;

Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī』』ti. (bu. vaṃ.

  1. 拘留孫佛的都城名叫吉祥城(Khema),父親是火施(Aggidatta)婆羅門,母親是毗沙佉(Visākhā)婆羅門女,明行(Vidhura)和善活(Sañjīva)是兩位上首弟子,名叫覺者(Buddhija)的是侍者,娑摩(Sāmā)和瞻波(Campā)是兩位上首女弟子,菩提樹是大吉祥樹(Mahāsirīsarukkho),身高四十四腕尺,壽命四萬四千年。
  2. 之後,出現了一位名叫拘那含牟尼(Koṇāgamana)的佛陀。他只有一次聖弟子集會,那裡有三萬比丘。當時,菩薩是一位名叫山(Pabbata)的國王,他帶著群臣來到佛陀座前,聽聞佛法后,邀請以佛陀為首的比丘僧,併發起大規模供養,佈施上等絲綢、棉布、毛毯、細麻布和金鞋子,然後在佛陀座下出家。佛陀也為他授記。 這位佛陀的都城名叫可愛城(Sobhavatī),父親是祭祀(Yaññadatta)婆羅門,母親是優多羅(Uttarā)婆羅門女,勝(Bhiyyo)和優多羅(Uttara)是兩位上首弟子,名叫善生(Sotthijo)的是侍者,海女(Samuddā)和優多羅女(Uttarā)是兩位上首女弟子,菩提樹是優曇缽羅樹(Udumbararukkho),身高三十腕尺,壽命三萬年。
  3. 之後,出現了一位名叫迦葉(Kassapa)的佛陀。他只有一次聖弟子集會,那裡有兩萬比丘。當時,菩薩是一位名叫光明(Jotipāla)的青年,精通三部吠陀,並且是地上和空中顯現的瓶匠和陶匠的朋友。他與朋友一起拜見佛陀,聽聞佛法后出家,精進修行,學習了三藏,以其卓越的品行使佛陀的教法光輝燦爛。佛陀也為他授記。 這位佛陀的都城名叫波羅奈城(Bārāṇasī),父親是梵授(Brahmadatta)婆羅門,母親是財富(Dhanavatī)婆羅門女,帝須(Tissa)和婆羅墮遮(Bhāradvāja)是兩位上首弟子,名叫一切友(Sabbamitta)的是侍者,無垢女(Anuḷā)和優樓頻螺女(Uruveḷā)是兩位上首女弟子,菩提樹是尼拘律樹(Nigrodharukkho),身高二十腕尺,壽命兩萬年。
  4. 除去燃燈佛等二十四佛之外,在此佛陀(釋迦牟尼佛)之前,再無其他佛陀。菩薩在燃燈佛等二十四佛前得到授記后,依循以下的道路: 人身難得, 正法難遇, 得遇明師, 出家修行。 諸根具足, 精進勇猛, 八正道行, 速證菩提。

2.59);

Ime aṭṭha dhamme samodhānetvā dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārena 『『handa buddhakare dhamme vicināmi ito cito』』ti ussāhaṃ katvā 『『vicinanto tadādakkhiṃ, paṭhamaṃ dānapārami』』nti dānapāramitādayo buddhakarā dhammā diṭṭhā, te pūrento yāva vessantarattabhāvā āgami. Āgacchanto ca ye te katābhinīhārānaṃ bodhisattānaṃ ānisaṃsā saṃvaṇṇitā –

『『Evaṃ sabbaṅgasampannā, bodhiyā niyatā narā;

Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, kappakoṭisatehipi.

『『Avīcimhi nuppajjanti, tathā lokantaresu ca;

Nijjhāmataṇhā khuppipāsā, na honti kālakañjikā.

『『Na honti khuddakā pāṇā, uppajjantāpi duggatiṃ;

Jāyamānā manussesu, jaccandhā na bhavanti te.

『『Sotavekallatā natthi, na bhavanti mūgapakkhikā;

Itthibhāvaṃ na gacchanti, ubhatobyañjanapaṇḍakā.

『『Na bhavanti pariyāpannā, bodhiyā niyatā narā;

Muttā ānantarikehi, sabbattha suddhagocarā.

『『Micchādiṭṭhiṃ na sevanti, kammakiriyadassanā;

Vasamānāpi saggesu, asaññaṃ nupapajjare.

『『Suddhāvāsesu devesu, hetu nāma na vijjati;

Nekkhammaninnā sappurisā, visaṃyuttā bhavābhave;

Caranti lokatthacariyāyo, pūrenti sabbapāramī』』ti.

Te ānisaṃse adhigantvāva āgato. Pāramiyo pūrentassa ca tassa akittibrāhmaṇakāle saṅkhabrāhmaṇakāle dhanañcayarājakāle mahāsudassanarājakāle mahāgovindakāle nimimahārājakāle candakumārakāle visayhaseṭṭhikāle sivirājakāle vessantararājakāleti dānapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sasapaṇḍitajātakāle –

『『Bhikkhāya upagataṃ disvā, sakattānaṃ pariccajiṃ;

Dānena me samo natthi, esā me dānapāramī』』ti. (cariyā. 1.143 tassuddāna –

Evaṃ attapariccāgaṃ karontassa dānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Tathā sīlavanāgarājakāle campeyyanāgarājakāle bhūridattanāgarājakāle chaddantanāgarājakāle jayaddisarājaputtakāle alīnasattukumārakāleti sīlapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa saṅkhapālajātakāle –

『『Sūlehipi vijjhiyanto, koṭṭiyantopi sattihi;

Bhojaputte na kuppāmi, esā me sīlapāramī』』ti. (cariyā.

2.59. 菩薩修習這八種法,在燃燈佛足下發愿后,便積極精進,「我應當尋求成佛之道」,如此不斷尋求,首先發現了佈施波羅蜜。從佈施波羅蜜開始,直至毗舍安呾夜,菩薩圓滿了成佛之道。菩薩在不斷修行,圓滿諸波羅蜜的過程中,其功德如下所述: 「如此具足一切功德,註定成佛之人, 即使經歷百千萬劫,漫長生死輪迴。 「不墮地獄、畜生、餓鬼,乃至邊地下賤之處, 不生貪愛,不起渴求,不為飢餓所困。 「不生於下賤族姓,即使投生惡趣, 生於人中,亦不盲聾瘖啞。 「不為一眼,不為啞巴, 不生為女,不為二形。 「註定成佛之人,不為業報所縛, 解脫一切束縛,一切處皆清凈。 「不執邪見,信奉因果, 即使身處五欲之中,亦不迷惑。 「生於清凈天界,無有絲毫染污, 斷除貪愛,諸善男子,遠離生死輪迴, 行世間利益之事,圓滿一切波羅蜜。」 菩薩獲得這些功德后,直至最後一生。在無我相佈施仙人本生、螺髻仙人本生、財施王本生、大善見王本生、大牛護王本生、尼彌王本生、月天子本生、一切樂長者本生、尸毗王本生、毗舍安呾王本生等等,菩薩圓滿了佈施波羅蜜,其佈施的量無法計算。尤其是在兔王本生中: 「見乞丐前來,捨棄自身, 佈施無有等同,此乃我之佈施波羅蜜。」 (cariyā. 1.143) 如此捨棄自身,成就究竟佈施波羅蜜。 同樣,在戒行鹿王本生、瞻波鹿王本生、佈施優婆塞本生、六牙象王本生、勝生王子本生、不殺生王子本生等等,菩薩圓滿了持戒波羅蜜,其持戒的程度無法計算。尤其是在螺貝守護神本生中: 「即使被矛刺穿,被棍棒擊打, 我亦不嗔不怒,此乃我之持戒波羅蜜。」 (cariyā.

2.91) –

Evaṃ attapariccāgaṃ karontassa sīlapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Tathā somanassakumārakāle hatthipālakumārakāle ayogharapaṇḍitakāleti mahārajjaṃ pahāya nekkhammapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa cūḷasutasomajātakāle –

『『Mahārajjaṃ hatthagataṃ, kheḷapiṇḍaṃva chaḍḍayiṃ;

Cajato na hoti laganaṃ, esā me nekkhammapāramī』』ti. –

Evaṃ nissaṅgatāya rajjaṃ chaḍḍetvā nikkhamantassa nekkhammapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Tathā vidhurapaṇḍitakāle mahāgovindapaṇḍitakāle kudālapaṇḍitakāle arakapaṇḍitakāle bodhiparibbājakakāle mahosadhapaṇḍitakāleti paññāpāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sattubhastajātake senakapaṇḍitakāle –

『『Paññāya vicinantohaṃ, brāhmaṇaṃ mocayiṃ dukhā;

Paññāya me samo natthi, esā me paññāpāramī』』ti. –

Antobhastagataṃ sappaṃ dassentassa paññāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Tathā vīriyapāramitādīnampi pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa mahājanakajātake –

『『Atīradassī jalamajjhe, hatā sabbeva mānusā;

Cittassa aññathā natthi, esā me vīriyapāramī』』ti. –

Evaṃ mahāsamuddaṃ tarantassa vīriyapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Khantivādījātake –

『『Acetanaṃva koṭṭente, tiṇhena pharasunā mamaṃ;

Kāsirāje na kuppāmi, esā me khantipāramī』』ti. –

Evaṃ acetanabhāvena viya mahādukkhaṃ adhivāsentassa khantipāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Mahāsutasomajātake –

『『Saccavācaṃ anurakkhanto, cajitvā mama jīvitaṃ;

Mocesiṃ ekasataṃ khattiye, esā me saccapāramī』』ti. –

Evaṃ jīvitaṃ cavitvā saccamanurakkhantassa saccapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Mūgapakkhajātake –

『『Mātā pitā na me dessā, napi dessaṃ mahāyasaṃ;

Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā vatamadhiṭṭhahi』』nti. –

Evaṃ jīvitaṃ cajitvā vataṃ adhiṭṭhahantassa adhiṭṭhānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Ekarājajātake –

『『Na maṃ koci uttasati, napihaṃ bhāyāmi kassaci;

Mettābalenupatthaddho, ramāmi pavane tadā』』ti. (cariyā. 3.113) –

Evaṃ jīvitaṃ anapaloketvā mettāyantassa mettāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Lomahaṃsajātake –

『『Susāne seyyaṃ kappemi, chavaṭṭhikaṃ upanidhāyahaṃ;

Gāmaṇḍalā upāgantvā, rūpaṃ dassenti nappaka』』nti. –

Evaṃ gāmadārakesu niṭṭhubhanādīhi ceva mālāgandhūpahārādīhi ca sukhadukkhaṃ uppādentesupi upekkhanaṃ anativattentassa upekkhāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panesa attho cariyāpiṭakato gahetabbo.

Evaṃ pāramiyo pūretvā vessantarattabhāve ṭhito –

『『Acetanāyaṃ pathavī, aviññāya sukhaṃ dukhaṃ;

Sāpi dānabalā mayhaṃ, sattakkhattuṃ pakampathā』』ti. (cariyā.

2.91. 如此捨棄自身,成就究竟持戒波羅蜜。 同樣,在月愛王子本生、象護王子本生、不放逸仙人本生中,菩薩捨棄了大王國,圓滿了出離波羅蜜,其出離的程度無法計算。尤其是在小蘇達娑摩本生中: 「唾手可得的大王之位,如同玩物一般捨棄, 捨棄之時毫無留戀,此乃我之出離波羅蜜。」 如此毫無牽掛地捨棄王位而出家,成就究竟出離波羅蜜。 同樣,在明行仙人本生、大牛護仙人本生、鋤草仙人本生、阿羅迦仙人本生、求菩提遊行者本生、大薩達仙人本生中,菩薩圓滿了智慧波羅蜜,其智慧的程度無法計算。尤其是在敵對者本生和賢頸仙人本生中: 「我以智慧思考,使婆羅門脫離痛苦, 我的智慧無與倫比,此乃我之智慧波羅蜜。」 如此以智慧洞察一切,成就究竟智慧波羅蜜。 同樣,菩薩也圓滿了精進波羅蜜等等,其精進的程度無法計算。尤其是在大善見王本生中: 「遙見彼岸,水中眾人皆已喪命, 我心不改,此乃我之精進波羅蜜。」 如此渡過大海,成就究竟精進波羅蜜。 在忍辱仙人本生中: 「以草繩鞭打我身,如同對待無情之物, 我對迦尸國王不生嗔怒,此乃我之忍辱波羅蜜。」 如此忍受巨大痛苦,如同無情之物,成就究竟忍辱波羅蜜。 在大蘇達娑摩本生中: 「守護 truthful words,捨棄自身性命, 解救百位剎帝利,此乃我之真實波羅蜜。」 如此捨棄生命,守護 truthful words,成就究竟真實波羅蜜。 在啞巴天鵝本生中: 「不見父母,不見尊者, 唯愿一切智,為此我立誓願。」 如此捨棄生命,立下誓願,成就究竟決意波羅蜜。 在一王本生中: 「我不勝過任何人,也不被任何人勝過, 以慈悲之力加持,我安住于森林之中。」 (cariyā. 3.113) 如此不顧性命,修習慈愛,成就究竟慈愛波羅蜜。 在身毛豎立本生中: 「我于墳場安睡,以六堆屍骨為床, 村中女子前來,展示醜陋之相。」 即使村中女子以污穢之物、花環、香水等,使其產生苦樂感受,菩薩也保持平靜,不為所動,成就究竟舍波羅蜜。此處是簡略的說明,詳細內容請參考本生經。 如此圓滿諸波羅蜜后,菩薩在毗舍安呾夜: 「大地無情,不知苦樂, 以我佈施之力,令其震動七次。」 (cariyā.

1.124);

Evaṃ mahāpathavīkampanāni mahāpuññāni katvā āyupariyosāne tato cuto tusitabhavane nibbatti, tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhitvā 『『yāvatāyukaṃ dibbasampattiṃ anubhavanto manussagaṇanāya idāni sattahi divasehi āyukkhayaṃ pāpuṇissatī』』ti vatthāni kilissanti, mālā milāyanti, kacchehi sedā muccanti, kāye vevaṇṇiyaṃ okkamati, devo devāsane na saṇṭhahatīti imesu pañcasu pubbanimittesu uppannesu tāni disvā 『『suññā vata bho saggā bhavissantī』』ti saṃvegajātāhi devatāhi mahāsattassa pūritapāramibhāvaṃ ñatvā 『『imasmiṃ idāni aññaṃ devalokaṃ anupagantvā manussaloke uppajjitvā buddhabhāvaṃ patte puññāni katvā cutā cutā manussā devalokaṃ paripūressantī』』ti cintetvā –

『『Yatohaṃ tusite kāye, santusito nāmahaṃ tadā;

Dasasahassī samāgantvā, yācanti pañjalī mamaṃ.

『『Kālo deva mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ;

Sadevakaṃ tārayanto, bujjhassu amataṃ pada』』nti. (bu. vaṃ. 1.66-67);

Evaṃ buddhabhāvatthāya āyācito kālaṃ, dīpaṃ, desaṃ, kulaṃ, janettiyā āyuppamāṇanti imāni pañca mahāvilokanāni viloketvā katasanniṭṭhāno tato cuto sakyarājakule paṭisandhiṃ gahetvā tattha mahāsampattiyā parihariyamāno anukkamena bhadrayobbanaṃ anupāpuṇi. Imasmiṃ antare 『『sato sampajāno ānanda bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkamī』』tiādīnaṃ (ma. ni. 3.200) suttapadānañceva tesaṃ aṭṭhakathāya ca vasena vitthāro veditabbo.

So tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiriṃ viya rajjasiriṃ anubhavamāno uyyānakīḷāya gamanasamaye anukkamena jiṇṇabyādhimatasaṅkhāte tayo devadūte disvā sañjātasaṃvego nivattitvā catutthavāre pabbajitaṃ disvā 『sādhu pabbajjā』ti pabbajjāya ruciṃ uppādetvā uyyānaṃ gantvā tattha divasabhāgaṃ khepetvā maṅgalapokkharaṇītīre nisinno kappakavesaṃ gahetvā āgatena vissakammena devaputtena alaṅkatapaṭiyatto rāhulabhaddassa jātasāsanaṃ sutvā puttasinehassa balavabhāvaṃ ñatvā 『yāva idaṃ bandhanaṃ na vaḍḍhati tāvadeva naṃ chindissāmī』ti cintetvā sāyaṃ nagaraṃ pavisanto –

『『Nibbutā nūna sā mātā, nibbuto nūna so pitā;

Nibbutā nūna sā nārī, yassāyaṃ īdiso patī』』ti. (bu. vaṃ. aṭṭha. 27 avidūrenidānakathā; dha. pa. aṭṭha. 1.10 sāriputtattheravatthu; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha.

1.124. 菩薩如此造作了令大地震動的大功德后,壽命終結,從兜率天投生。在那裡,其他天人從十個方面勝過他。天人們預言:「享受天福的您,以人間的時間計算,還有七天壽命就將結束。」 天花凋謝,花鬘枯萎,衣服污穢,身體流汗,無法安坐天座。出現這五種先兆后,天人們看到這些現象,生起恐懼:「天界將要空虛了!」他們知道菩薩已經圓滿波羅蜜,便思考:「現在,與其前往其他天界,不如投生人間,成就佛果,造作功德,使去世的人們充滿天界。」 於是說道: 「您安住兜率天中,我們卻憂心忡忡, 千萬天人聚集,向您虔誠祈求。 「大雄大力天人啊,請您投生母胎, 救度一切天人,成就無上菩提。」 (bu. vaṃ. 1.66-67) 菩薩爲了成佛,觀察時間、地點、國家、家族和母親壽命這五種大事因緣后,便下定決心,從兜率天命終,投生於釋迦族王室。在那裡,他享受著巨大的榮華富貴,逐漸長大成人。這期間的詳細內容,請參考《中部》 (ma. ni. 3.200) 等相關經文及其註釋。 菩薩在三個季節的不同宮殿中,享受著如同天界一般的王族生活。一次,在前往花園遊玩的路上,他依次看到了老人、病人、死人和出家人這四位天人化現的使者。菩薩生起強烈的出離心,第四次見到出家人時,心想「出家真好」,對出家產生了嚮往。他來到花園,在那裡度過了一天。傍晚,他坐在吉祥池邊,一位天人化現的園丁為他鋪設座位。這時,他聽聞羅睺羅王子出生的訊息,感受到親子之情的強大束縛,便想:「趁此束縛還未加深,我應當斷除它。」 傍晚回宮的路上,他吟誦道: 「那位母親想必已解脫,那位父親想必已解脫, 那位妻子想必已解脫,她擁有如此的丈夫。」 (bu. vaṃ. aṭṭha. 27 avidūrenidānakathā; dha. pa. aṭṭha. 1.10 sāriputtattheravatthu; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha.

1.avidūrenidānakathā);

Kisāgotamiyā nāma pitucchādhītāya bhāsitaṃ imaṃ gāthaṃ sutvā, 『ahaṃ imāya nibbutapadaṃ sāvito』ti gīvato satasahassagghanikaṃ muttāhāraṃ muñcitvā, tassā pesetvā, attano bhavanaṃ pavisitvā, sirisayane nisinno niddāvasena nāṭakānaṃ vippakāraṃ disvā, nibbinnahadayo channaṃ uṭṭhāpetvā, kaṇḍakaṃ āharāpetvā, kaṇḍakaṃ āruyha, channasahāyova dasasahassilokadhātudevatāhi kataparivāro mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā, teneva rattāvasesena tīṇi mahārajjāni atikkamma anomānadītīre pabbajitvā, anukkamena rājagahaṃ gantvā, tattha piṇḍāya caritvā, paṇḍavapabbatapabbhāre nisinno magadharājena rajjena nimantiyamāno taṃ paṭikkhipitvā, sabbaññutaṃ patvā tassa vijitaṃ āgamanatthāya tena gahitapaṭiñño , āḷārañca udakañca upasaṅkamitvā, tesaṃ santike adhigatavisesena aparituṭṭho chabbassāni mahāpadhānaṃ padahitvā, visākhāpuṇṇamadivase pātova senānigame sujātāya dinnaṃ pāyāsaṃ paribhuñjitvā, nerañjarāya nadiyā suvaṇṇapātiṃ pavāhetvā, nerañjarāya tīre mahāvanasaṇḍe nānāsamāpattīhi divasabhāgaṃ vītināmetvā, sāyanhasamaye sotthiyena dinnaṃ aṭṭhatiṇamuṭṭhiṃ gahetvā, kāḷena nāgarājena abhitthutaguṇo bodhimaṇḍaṃ āruyha tiṇāni santharitvā, 『na tāvimaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī』ti paṭiññaṃ katvā, pācīnadisābhimukho nisīditvā, sūriye anatthaṅgamiteyeva mārabalaṃ vidhamitvā, paṭhamayāme pubbenivāsañāṇaṃ, majjhimayāme cutūpapātañāṇaṃ patvā, pacchimayāmāvasāne dasabalacatuvesārajjādisabbabuddhaguṇapaṭimaṇḍitaṃ sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhantoyeva imaṃ abhidhammanayasamuddaṃ adhigañchi. Evamassa adhigamanidānaṃ veditabbaṃ.

Evaṃ adhigatābhidhammo ekapallaṅkena nisinnasattāhaṃ animisasattāhaṃ caṅkamanasattāhañca atikkamitvā, catutthe sattāhe sayambhūñāṇādhigamena adhigataṃ abhidhammaṃ vicinitvā aparānipi ajapālamucalindarājāyatanesu tīṇi sattāhāni vītināmetvā, aṭṭhame sattāhe ajapālanigrodharukkhamūle nisinno dhammagambhīratāpaccavekkhaṇena appossukkataṃ āpajjamāno dasasahassimahābrahmaparivārena sahampatibrahmunā āyācitadhammadesano buddhacakkhunā lokaṃ oloketvā, brahmuno ajjhesanaṃ ādāya 『『kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya』nti olokento āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā, pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakārataṃ anussaritvā, uṭṭhāyāsanā kāsipuraṃ gacchanto antarāmagge upakena saddhiṃ mantetvā, āsāḷhīpuṇṇamadivase isipatane migadāye pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ patvā,te ananucchavikena samudācārena samudācarante saññāpetvā, dhammacakkaṃ pavattento aññāsikoṇḍaññattherappamukhā aṭṭhārasa brahmakoṭiyo amatapānaṃ pāyesi. Evaṃ yāva dhammacakkappavattanā desanānidānaṃ veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sāṭṭhakathānaṃ ariyapariyesana(ma. ni.

1.avidūrenidānakathā. 菩薩聽聞基薩瞿曇彌(Kisā Gotamī)講述的偈頌后,心想:「我將以此開示她解脫之道。」他解下價值百千的項圈,贈予基薩瞿曇彌。回到宮中,菩薩坐在華麗的床上,在睡夢中看到各種不祥之兆,心中憂愁,喚醒車伕,備好馬車,乘坐馬車,在十萬天人的簇擁下,毅然出家。當夜,他越過三個大國,來到阿耨摩河畔出家。之後,他逐漸來到王舍城(Rājagaha),在那裡托缽乞食。他坐在般陀婆山(Paṇḍavapabbata)的山坡上,摩揭陀國王邀請他繼承王位,被他婉言謝絕。爲了證得一切智,他接受了國王的承諾。菩薩先後拜訪了阿羅邏迦蘭(Āḷāra Kālāma)和郁陀羅羅摩子(Uddaka Rāmaputta),學習了他們的禪定方法,但並不滿足於此。經過六年苦行,在衛塞月十五日,菩薩享用了蘇迦塔(Sujātā)在波多河(Pātova)邊供養的乳糜。他將金缽放入尼連禪河(Nerañjarā),金缽逆流而上。菩薩來到尼連禪河邊的菩提伽耶(Bodh Gaya),以各種禪定度過了一天。傍晚時分,他接受了牧童蘇施提(Sotthiya)供養的八把吉祥草。在龍王咖拉(Kāḷa)的護持下,菩薩來到菩提樹下,鋪好吉祥草,發願:「不證無上菩提,誓不起此座!」他面向東方坐下,太陽還未落山,便降伏了魔王波羅。在初夜時分,他證得了宿命通;在中夜時分,他證得了天眼通;在後夜將盡之時,他證得了漏盡通,成就了一切智,具足十力和四無畏等一切佛陀功德,也洞悉了整個阿毗達摩的奧義。這就是菩薩證悟的因緣。 菩薩證悟后,在一棵菩提樹下靜坐了七天,體驗著無上正等正覺的喜悅。之後,他分別在阿阇波羅樹(Ajapāla)、目真鄰陀樹(Mucalinda)和拉者耶多那樹(Rājāyatana)下各靜坐了七天。第八個七天,他坐在阿阇波羅樹下,思維甚深佛法的微妙之處,心中無比喜悅。這時,以大梵天娑婆缽底(Sahampati)為首的千萬梵天前來祈請菩薩說法。佛陀以佛眼觀察世間,接受了梵天的請求,思考:「我應該先為誰說法呢?」 他知道阿羅邏和郁陀羅已經去世,於是決定前往鹿野苑(Isipatana)為五比丘說法。他從座位上起身,前往迦尸城(Kāsi)。途中,他與優波迦(Upaka)相遇並交談。在衛塞月十五日,佛陀來到鹿野苑,五比丘的住處。他以完美的威儀感化了五比丘,然後開始說法,轉動法輪。以憍陳如(Aññāsikoṇḍañña)長老為首的一千八百萬天子獲得了甘露法味。這就是從證悟到初轉法輪的因緣。此處是簡略的說明,詳細內容請參考相關**的註釋,例如《中部·聖求經》 (ma. ni.

1.274) pabbajjasuttādīnaṃ (su. ni. 407 ādayo) vasena veditabbo.

Evaṃ adhigamanidānadesanānidānasampannassa panassa abhidhammassa aparānipi dūrenidānaṃ, avidūrenidānaṃ, santikenidānanti tīṇi nidānāni. Tattha dīpaṅkarapādamūlato paṭṭhāya yāva tusitapurā dūrenidānaṃ veditabbaṃ. Tusitapurato paṭṭhāya yāva bodhimaṇḍā avidūrenidānaṃ. 『Ekaṃ samayaṃ bhagavā devesu viharati tāvatiṃsesu pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ, tattha kho bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ abhidhammakathaṃ kathesī』ti idamassa santikenidānaṃ. Ayaṃ tāva nidānakathā.

Nidānakathā niṭṭhitā.

  1. Cittuppādakaṇḍo

Tikamātikāpadavaṇṇanā

Idāni

Iti me bhāsamānassa, abhidhammakathaṃ imaṃ;

Avikkhittā nisāmetha, dullabhā hi ayaṃ kathāti.

Evaṃ paṭiññātāya abhidhammakathāya kathanokāso sampatto. Tattha yasmā abhidhammo nāma dhammasaṅgaṇīādīni sattappakaraṇāni; dhammasaṅgaṇīpi cittuppādakaṇḍādīnaṃ vasena cattāri kaṇḍāni; cittuppādakaṇḍampi mātikāpadabhājanīyavasena duvidhaṃ; tattha mātikā ādi; sāpi tikamātikā dukamātikāti duvidhā; tattha tikamātikā ādi; tikamātikāyapi kusalattikaṃ kusalattikepi kusalā dhammāti idaṃ padaṃ; tasmā –

Ito paṭṭhāya gambhīraṃ, abhidhammakathaṃ imaṃ;

Vuccamānaṃ nisāmetha, ekaggā sādhu sādhavoti.

1.274. 菩薩證悟和初轉*的詳細內容,請參考《相應部·出家經》 (su. ni. 407) 等相關經文。 阿毗達摩的產生有遠因、近因和現因三種因緣。從燃燈佛開始,直到菩薩住兜率天,是為遠因。從兜率天到菩提樹下,是為近因。「一時,佛陀住在三十三天,坐在善法堂前的石座上,為三十三天人宣講阿毗達摩。」 這是現因。以上是關於起源的說明。 起源說明結束。 心生起品 三法聚的闡述 現在 我宣講此阿毗達摩時, 請諸位專心聆聽,此法甚為難得。 如此請求之後,開始宣講阿毗達摩。阿毗達摩是指《法集論》等七部論藏。《法集論》又分為心生起品等四品。心生起品又分為概要和正文兩部分。其中,概要在前,又分為三法聚和二法聚。其中,三法聚在前。三法聚中,有善三法聚,善三法聚中有善法,因此: 從現在開始,我將宣講甚深微妙的阿毗達摩, 請諸位善男子,聚精會神,認真聆聽。

  1. 『『Kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā』』ti ayaṃ tāva ādipadena laddhanāmo kusalattiko nāma. 『『Sukhāya vedanāya sampayuttā dhammā, dukkhāya vedanāya sampayuttā dhammā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā dhammā』』ti ayaṃ sabbapadehi laddhanāmo vedanāttiko nāma. Evaṃ ādipadavasena vā sabbapadavasena vā sabbesampi tikadukānaṃ nāmaṃ veditabbaṃ . Sabbeva cete pañcadasahi paricchedehi vavatthitā. Tikānañhi eko paricchedo, dukānaṃ catuddasa. 『『Hetū dhammā, nahetū dhammā』』tiādayo hi cha dukā ganthato ca atthato ca aññamaññasambandhena kaṇṇikā viya ghaṭā viya hutvā ṭhitattā 『hetugocchako』ti vuccati. Tato apare 『『sappaccayā dhammā appaccayā dhammā』』tiādayo satta dukā, aññamaññaṃ asambandhā, kevalaṃ dukasāmaññato uccinitvā uccinitvā visuṃ visuṃ gocchakantare ṭhapitattā aññehi ca mahantaradukehi cūḷakattā 『cūḷantaradukā』ti veditabbā. Tato paraṃ āsavadukādīnaṃ channaṃ vasena 『āsavagocchako』 ; tathā saṃyojanadukādīnaṃ vasena 『saṃyojanagocchako』; tathā ganthaoghayoganīvaraṇadukādīnaṃ vasena 『ganthaoghayoganīvaraṇagocchakā』; parāmāsadukādīnaṃ pañcannaṃ vasena 『parāmāsagocchako』ti. Sabbepi satta gocchakā veditabbā. Tato paraṃ 『『sārammaṇā dhammā』』tiādayo catuddasa dukā 『mahantaradukā』 nāma. Tato upādānadukādayo cha dukā 『upādānagocchako』 nāma. Tato kilesadukādayo aṭṭha dukā 『kilesagocchako』 nāma. Tato paraṃ dassanenapahātabbadukādayo aṭṭhārasa dukā abhidhammamātikāya pariyosāne ṭhapitattā 『piṭṭhidukā』 nāma. 『『Vijjābhāgino dhammā avijjābhāgino dhammā』』tiādayo pana dvācattālīsa dukā 『suttantikadukā』 nāma. Evaṃ sabbepete pañcadasahi paricchedehi vavatthitāti veditabbā.

Evaṃ vavatthitā panete sappadesanippadesavasena dve koṭṭhāsā honti. Tesu hi nava tikā ekasattati ca dukā sappadesānaṃ rūpārūpadhammānaṃ pariggahitattā sappadesā nāma. Avasesā terasa tikā ekasattati ca dukā nippadesā nāma. Tattha tikesu tāva vedanāttiko vitakkattiko pītittiko uppannattiko atītattiko cattāro ārammaṇattikāti ime nava tikā sappadesā nāma. Dukesu hetugocchakādīnaṃ upādānagocchakapariyosānānaṃ navannaṃ gocchakānaṃ pariyosāne tayo tayo dukā, kilesagocchakapariyosāne cattāro dukā, 『『cittasampayuttā dhammā, cittavippayuttā dhammā』』『『cittasaṃsaṭṭhā dhammā, cittavisaṃsaṭṭhā dhammā』』ti dve mahantaradukā, suttantikadukesu adhivacanadukaṃ niruttidukaṃ paññattidukaṃ nāmarūpadukanti ime cattāro duke ṭhapetvā avasesā aṭṭhatiṃsa dukā cāti ete sappadesā nāma. Vuttāvasesā tikadukā sabbepi nippadesāti veditabbā.

Idāni kusalā dhammātiādīnaṃ mātikāpadānaṃ ayamanupubbapadavaṇṇanā – 『kusala』-saddo tāva ārogyaanavajjachekasukhavipākesu dissati. Ayañhi 『『kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmaya』』ntiādīsu (jā. 1.15.146; 2.20.129) ārogye dissati. 『『Katamo pana, bhante, kāyasamācāro kusalo? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro anavajjo』』ti (ma. ni. 2.361) ca, 『『aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ yathā bhagavā dhammaṃ deseti kusalesu dhammesū』』ti (dī. ni. 3.145) ca evamādīsu anavajje. 『『Kusalo tvaṃ rathassa aṅgapaccaṅgānaṃ』』 (ma. ni. 2.87), 『『kusalā naccagītassa sikkhitā cāturitthiyo』』tiādīsu (jā.

「善法、不善法、無記法」是以此為開頭的,名為善法的法。 「與快樂的感覺相應的法,與痛苦的感覺相應的法,與不痛不癢的感覺相應的法」是以此為開頭的,名為感覺的法。如此,依照開頭或依照所有的名詞,所有的三法聚應被理解為三法聚。所有這些法被界定在十五個類別中。三法聚中有一個類別,不善法中有十四個類別。「因法、非因法」等等六種不善法,因其相互關聯,如同耳環和鏈條般緊密相連,因此稱為「因所歸法」。接下來還有「有因法、無因法」等七種不善法,這些法相互無關,僅僅是以不善法的共性為依據,分別被稱為「細不善法」。再往下,因緣法等六種法被稱為「因緣所歸法」;同樣,束縛法等六種法被稱為「束縛所歸法」;再者,纏縛法等六種法被稱為「纏縛所歸法」;而依止法等八種法被稱為「依止所歸法」。所以所有這些法都應被理解為六種類別。接下來,「所緣法」等十四種法被稱為「大不善法」。接下來,依止法等六種法被稱為「依止所歸法」。接下來,煩惱法等八種法被稱為「煩惱所歸法」。再者,見法等十八種法被稱為「依止法」。「有智法、無智法」等等四十二種法被稱為「教法」。如此,所有這些法都被界定在十五個類別中。 如此被界定的法有兩大類。其一,九個三法聚與一的法,因其涵蓋了有形和無形的法,故稱為「有形法」。其餘的十三個三法聚與一的法,稱為「無形法」。在這些法中,首先有感覺法、思維法、意欲法、發生法、過去法、以及四種所緣法,這九個法為有形法。其次,在不善法中,因法等六種法、依止法的類別中,三三法的類別,煩惱法的類別中,四種法,「與心相應的法、與心無關的法」、「與心相應的法、與心無關的法」這兩種大不善法,除了這四種法外,還有三十種法,稱為有形法。上述所述的三法聚皆為無形法。 現在,善法等的概要部分,這是逐步闡述的。善法一詞,主要體現在健康、無過失、快樂的果報中。此處可見「您是否安好?您是否無病無痛?」等句中(如《大典·第一卷》第15章第146節;第2卷第20章第129節)中體現健康。「那麼,尊者,什麼是身體的善行?即是,尊者,身體的善行是無過失的」(如《中部·第二卷》第361節),「此外,尊者,正如佛陀所說的,善法中善法的教義」(如《長部·第三卷》第145節)等句中體現無過失。「你是車上所有部件的善法」(如《中部·第二卷》第87節),「善法的舞蹈和歌唱技藝」(如《大典·第一卷》)。

2.22.94) cheke. 『『Kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu』』 (dī. ni. 3.80), 『『kusalassa kammassa katattā upacitattā』』tiādīsu (dha. sa. 431) sukhavipāke. Svāyamidha ārogyepi anavajjepi sukhavipākepi vattati.

Dhammasaddo panāyaṃ pariyattihetuguṇanissattanijjīvatādīsu dissati. Ayañhi 『『dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ geyya』』ntiādīsu (a. ni. 4.102) pariyattiyaṃ dissati. 『『Hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』tiādīsu (vibha. 720) hetumhi.

『『Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;

Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggati』』nti. (theragā. 304; jā. 1.15.386) –

Ādīsu guṇe. 『『Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti』』 (dha. sa. 121), 『『dhammesu dhammānupassī viharatī』』tiādīsu (dī. ni.

2.22.94) 等處體現技藝。「善法,比丘們,是正定的因」(如《長部·第三卷》第80節),「由於造作和積累善業」(如《法句經》第431節)等處體現快樂的果報。在此,它本身也適用於健康、無過失和快樂的果報。 法一詞則體現在經典、原因、功德、本質、生命等等方面。如「學習經典、偈頌」(如《增支部·第四集》第102節)等處體現經典。「在原因中,智慧是對法的理解」(如《分別論》第720節)等處體現原因。 「善法與不善法,果報不同, 不善法導致地獄,善法帶來善趣。」 (如《長老偈》第304節;《大典·第一卷》第15章第386節) 以上體現功德。「在那個時候,有法」(如《法句經》第121節),「在法中觀察法」(如《長部》

2.373) nissattanijjīvatāyaṃ. Svāyamidhāpi nissattanijjīvatāyameva vaṭṭati.

Vacanattho panettha – kucchite pāpake dhamme salayanti calayanti kampenti viddhaṃsentīti kusalā. Kucchitena vā ākārena sayantīti kusā. Te akusalasaṅkhāte kuse lunanti chindantīti kusalā. Kucchitānaṃ vā sānato tanukaraṇato osānakaraṇato ñāṇaṃ kusaṃ nāma. Tena kusena lātabbāti kusalā; gahetabbā pavattetabbāti attho. Yathā vā kusā ubhayabhāgagataṃ hatthappadesaṃ lunanti, evamimepi uppannānuppannabhāvena ubhayabhāgagataṃ kilesapakkhaṃ lunanti. Tasmā kusā viya lunantītipi kusalā. Attano pana sabhāvaṃ dhārentīti dhammā. Dhāriyanti vā paccayehi, dhārīyanti vā yathāsabhāvatoti dhammā. Na kusalā akusalā. Mittapaṭipakkhā amittā viya, lobhādipaṭipakkhā alobhādayo viya ca, kusalapaṭipakkhāti attho. Na byākatāti abyākatā, kusalākusalabhāvena akathitāti attho. Tesu pana anavajjasukhavipākalakkhaṇā kusalā, sāvajjadukkhavipākalakkhaṇā akusalā, avipākalakkhaṇā abyākatā.

Kiṃ panetāni 『kusalā』ti vā 『dhammā』ti vātiādīni ekatthāni udāhu nānatthānīti? Kiñcettha? Yadi tāva ekatthāni 『kusalā dhammā』ti idaṃ 『kusalākusalā』tivuttasadisaṃ hoti. Atha nānatthāni tikadukānaṃ chakkacatukkabhāvo āpajjati padānañca asambandho.

Yathā hi 『kusalā』 『rūpaṃ』『cakkhumā』ti vutte atthavasena aññamaññaṃ anolokentānaṃ padānaṃ na koci sambandho, evamidhāpi padānaṃ asambandho āpajjati. Pubbāparasambandharahitāni ca padāni nippayojanāni nāma honti. Yāpi cesā parato 『katame dhammā kusalā』ti pucchā, tāyapi saddhiṃ virodho āpajjati. Neva hi dhammā kusalā; atha ca panidaṃ vuccati – katame dhammā 『kusalā』ti. Aparo nayo – yadi etāni ekatthāni, tiṇṇaṃ 『dhammānaṃ』 ekattā kusalādīnampi ekattaṃ āpajjati. Kusalādiparānañhi tiṇṇampi 『dhammānaṃ』 dhammabhāvena ekattaṃ. Tasmā dhammattayena saddhiṃ atthato ninnānatthānaṃ kusalādīnampi ekattaṃ āpajjati. 『Yadeva kusalaṃ, taṃ akusalaṃ, taṃ abyākata』nti. 『Athāpi tiṇṇaṃ dhammānaṃ ekattaṃ na sampaṭicchatha, aññova kusalaparo dhammo, añño akusalaparo dhammo, añño abyākataparo dhammoti vadatha, evaṃ sante dhammo nāma bhāvo, bhāvato ca añño abhāvoti kusalaparā bhāvasaṅkhātā dhammā añño akusalaparo dhammo abhāvo siyā, tathā abyākataparo. Tehi ca añño kusalaparopi. Evaṃ abhāvattaṃ āpannehi dhammehi anaññe kusalādayopi abhāvāyeva siyu』nti.

2.373) 等處體現本質,在「諸法是無我的、無生命的」等處體現生命。在此,它本身也適用於無我的、無生命的本質。 詞義在此處解釋為:能夠調伏、調整、震動、穿透不善的、惡的法的,稱為善法。或者,以好的方式安住的,稱為善。能夠斷除、破除不善的、惡的安住的,稱為善法。或者,從不善中徹底清除、完全清除的智慧,稱為善智。以此善智來學習、掌握、修習的,稱為善法。如同善草能斷除兩側的象腳印,這些法也能斷除過去和未來兩方面的煩惱。因此,如同善草般能斷除的,也稱為善法。能夠保持自身特性的,稱為法。或者,能夠被條件維持,或者能夠如其本性般被維持的,稱為法。不善不是善。如同朋友和敵人,貪婪等與不貪婪等相對立,是善的相對立面。非明顯的,稱為無記,意思是就善惡而言,無法被定義。其中,以無過失、快樂的果報為特徵的,是善法;以有過失、痛苦的果報為特徵的,是不善法;以無果報為特徵的,是無記法。 那麼,「善」或「法」等詞是單一含義還是多種含義呢?這是什麼意思?如果是單一含義,「善法」就如同前面所說的「善與不善」。如果是多種含義,三法聚的六十四種組合就成立了,詞語之間也沒有關聯。 如同說「善」、「色」、「眼」時,詞語之間沒有語義上的聯繫,這裡也是如此,詞語之間沒有關聯。缺乏前後聯繫的詞語被稱為無意義的。此外,如果有人問「哪些法是善的?」,也會產生矛盾。法並非善,然而卻有人問:哪些法是「善的」?另一種解釋是:如果這些詞是單一含義的,三個「法」就變成了一個,善等也變成了一個。善等之外的三個「法」,因為法的特性而成為一個。因此,就意義而言,與三個法不同的善等,也變成了一個。「凡是善的,也是不善的,也是無記的」。「或者,如果你們不接受三個法是一個,就說善法是一個法,不善法是另一個法,無記法又是另一個法,如此一來,法就是存在,與存在不同的是不存在,那麼以善為首的存在之法,與不善法、無記法就是不存在了,它們也與善法不同。如此一來,以不存在為前提的法,善等也就不存在了」。

Sabbametaṃ akāraṇaṃ. Kasmā? Yathānumativohārasiddhitoti. Vohāro hi yathā yathā atthesu anumato sampaṭicchito tathā tatheva siddho. Na cāyaṃ 『『kusalā dhammā』』tiādīsu kusalapubbo dhammābhilāpo dhammaparo ca kusalābhilāpo, yathā 『kusalā kusalā』ti evaṃ, attano atthavisesābhāvena paṇḍitehi sampaṭicchito; na ca 『kusalā』 『rūpaṃ』cakkhumāsaddā viya aññamaññaṃ anolokitatthabhāvena. 『Kusala』-saddo panettha anavajjasukhavipākasaṅkhātassa atthassa jotakabhāvena sampaṭicchito, 『akusala』-saddo sāvajjadukkhavipākatthajotakattena, 『abyākata』-saddo avipākatthajotakattena, 『dhamma』-saddo sabhāvadhāraṇādiatthajotakattena. So etesaṃ aññatarānantare vuccamāno attano atthasāmaññaṃ dīpeti. Sabbeva hi ete sabhāvadhāraṇādinā lakkhaṇena dhammā. Kusalādisaddā cāpi dhammasaddassa purato vuccamānā attano attano atthavisesaṃ tassa dīpenti. Dhammo hi kusalo vā hoti akusalo vā abyākato vā. Evamete visuṃ visuṃ vuccamānā attano attano atthamattadīpakattena sampaṭicchitā. Dhammasaddena saha vuccamānā attano attano atthasāmaññaṃ atthavisesaṃ vā dīpakattena loke paṇḍitehi sampaṭicchitā. Tasmā yadetamettha ekatthanānātthataṃ vikappetvā dosāropanakāraṇaṃ vuttaṃ sabbametaṃ akāraṇaṃ. Ayaṃ tāva kusalattikassa anupubbapadavaṇṇanā. Imināva nayena sesatikadukānampi nayo veditabbo. Ito paraṃ pana visesamattameva vakkhāma.

2.Sukhāya vedanāyātiādīsu 『sukha』-saddo tāva sukhavedanāsukhamūlasukhārammaṇasukhahetusukhapaccayaṭṭhānaabyābajjhanibbānādīsu dissati. Ayañhi 『『sukhassa ca pahānā』』tiādīsu (dī. ni. 1.232) sukhavedanāyaṃ dissati. 『『Sukho buddhānaṃ uppādo』』 (dha. pa. 194), 『『sukhā virāgatā loke』』tiādīsu (udā. 11; mahāva. 5) sukhamūle 『『yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkanta』』ntiādīsu (saṃ. ni. 3.60) sukhārammaṇe. 『『Sukhassetaṃ, bhikkhave, adhivacanaṃ yadidaṃ puññānī』』tiādīsu (a. ni. 7.62) sukhahetumhi. 『『Yāvañcidaṃ, bhikkhave, na sukaraṃ akkhānena pāpuṇituṃ yāva sukhā saggā』』 (ma. ni. 3.255), 『『na te sukhaṃ pajānanti ye na passanti nandana』』ntiādīsu (saṃ. ni. 1.11) sukhapaccayaṭṭhāne. 『『Diṭṭhadhammasukhavihārā ete dhammā』』tiādīsu (ma. ni. 1.82) abyābajjhe. 『『Nibbānaṃ paramaṃ sukha』』ntiādisu (dha. pa. 203-204) nibbāne. Idha panāyaṃ sukhavedanāyameva daṭṭhabbo. 『Vedanā』-saddo 『『viditā vedanā uppajjantī』』tiādīsu (ma. ni. 3.208) vedayitasmiṃyeva vattati.

『Dukkha』-saddo dukkhavedanādukkhavatthudukkhārammaṇadukkhapaccayadukkhapaccayaṭṭhānādīsu dissati. Ayañhi 『『dukkhassa ca pahānā』』tiādīsu dukkhavedanāyaṃ dissati. 『『Jātipi dukkhā』』tiādīsu (dī. ni. 2.387; vibha. 190) dukkhavatthusmiṃ. 『『Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ dukkhaṃ dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkanta』』ntiādīsu dukkhārammaṇe. 『『Dukkho pāpassa uccayo』』tiādīsu (dha. pa. 117) dukkhapaccaye. 『『Yāvañcidaṃ, bhikkhave, na sukaraṃ akkhānena pāpuṇituṃ yāva dukkhā nirayā』』tiādīsu (ma. ni.

Sabbametaṃ akāraṇaṃ. Kasmā? Yathānumativohārasiddhitoti. Vohāro hi yathā yathā atthesu anumato sampaṭicchito tathā tatheva siddho. Na cāyaṃ 『『kusalā dhammā』』tiādīsu kusalapubbo dhammābhilāpo dhammaparo ca kusalābhilāpo, yathā 『kusalā kusalā』ti evaṃ, attano atthavisesābhāvena paṇḍitehi sampaṭicchito; na ca 『kusalā』 『rūpaṃ』cakkhumāsaddā viya aññamaññaṃ anolokitatthabhāvena. 『Kusala』-saddo panettha anavajjasukhavipākasaṅkhātassa atthassa jotakabhāvena sampaṭicchito, 『akusala』-saddo sāvajjadukkhavipākatthajotakattena, 『abyākata』-saddo avipākatthajotakattena, 『dhamma』-saddo sabhāvadhāraṇādiatthajotakattena. So etesaṃ aññatarānantare vuccamāno attano atthasāmaññaṃ dīpeti. Sabbeva hi ete sabhāvadhāraṇādinā lakkhaṇena dhammā. Kusalādisaddā cāpi dhammasaddassa purato vuccamānā attano attano atthavisesaṃ tassa dīpenti. Dhammo hi kusalo vā hoti akusalo vā abyākato vā. Evamete visuṃ visuṃ vuccamānā attano attano atthamattadīpakattena sampaṭicchitā. Dhammasaddena saha vuccamānā attano attano atthasāmaññaṃ atthavisesaṃ vā dīpakattena loke paṇḍitehi sampaṭicchitā. Tasmā yadetamettha ekatthanānātthataṃ vikappetvā dosāropanakāraṇaṃ vuttaṃ sabbametaṃ akāraṇaṃ. Ayaṃ tāva kusalattikassa anupubbapadavaṇṇanā. Imināva nayena sesatikadukānampi nayo veditabbo. Ito paraṃ pana visesamattameva vakkhāma。 「與快樂的感覺相應」等處,「快樂」一詞可見於快樂的感覺、快樂的根源、快樂的緣起、快樂的條件、無障礙、涅槃等處。此處可見「快樂的放棄」等句中(如《長部·第二卷》第232節)體現快樂的感覺。「佛陀的出生是快樂」(如《法句經》第194節),「在世間的快樂是解脫」(如《優陀夷經》第11節;《大品經》第5節)等句中體現快樂的根源。「因為,尊者,色是快樂的,快樂之所依」(如《增支部·第三卷》第60節)等句中體現快樂的緣起。「比丘們,這個是快樂的,稱為善行的」(如《增支部·第七集》第62節)等句中體現快樂的條件。「只要這件事,尊者,無法通過描述達到,直到快樂的天界」(如《中部·第三卷》第255節),「那些不見到南達那的人無法理解快樂」(如《增支部·第一卷》第11節)等句中體現快樂的條件。「見法的快樂的安住,這些法」(如《中部·第一卷》第82節)等句中體現無障礙。「涅槃是最高的快樂」(如《法句經》第203-204節)等句中體現涅槃。在這裡,快樂的感覺應當被理解為。 「感覺」一詞在「已知的感覺產生」(如《中部·第三卷》第208節)等句中體現於感覺的狀態。 「苦」一詞則體現在苦的感覺、苦的對象、苦的根源、苦的條件等方面。此處可見「苦的放棄」等句中體現苦的感覺。「生是苦」(如《長部·第二卷》第387節;《分別論》第190節)等句中體現苦的對象。「因為,尊者,色是苦的,苦之所依」(如《優陀夷經》第11節)等句中體現苦的根源。「苦是惡行的積累」(如《法句經》第117節)等句中體現苦的條件。「只要這件事,尊者,無法通過描述達到,直到苦的地獄」(如《中部·第三卷》)。

3.250) dukkhapaccayaṭṭhāne. Idha panāyaṃ dukkhavedanāyameva daṭṭhabbo.

Vacanattho panettha – sukhayatīti sukhā. Dukkhayatīti dukkhā. Na dukkhā na sukhāti adukkhamasukhā. 『Ma-kāro padasandhivasena vutto. Sabbāpi ārammaṇarasaṃ vedayanti anubhavantīti vedanā. Tāsu iṭṭhānubhavanalakkhaṇā sukhā, aniṭṭhānubhavanalakkhaṇā dukkhā, ubhayaviparītānubhavanalakkhaṇā adukkhamasukhā. Yopanāyaṃ tīsupi padesu 『sampayutta』-saddo, tassattho – samaṃ pakārehi yuttāti sampayuttā. Katarehi pakārehīti? Ekuppādatādīhi. 『『Natthi keci dhammā kehici dhammehi sampayuttāti? Āmantā』』ti hi imassa pañhassa paṭikkhepe 『『nanu atthi keci dhammā kehici dhammehi sahagatā sahajātā saṃsaṭṭhā ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ekārammaṇā』』ti (kathā. 473) evaṃ ekuppādatādīnaṃ vasena sampayogattho vutto. Iti imehi ekuppādatādīhi samaṃ pakārehi yuttāti sampayuttā.

3.Vipākattike aññamaññavisiṭṭhānaṃ kusalākusalānaṃ pākāti vipākā. Vipakkabhāvamāpannānaṃ arūpadhammānametaṃ adhivacanaṃ. Vipākadhammadhammāti vipākasabhāvadhammā. Yathā jātijarāsabhāvā jātijarāpakatikā sattā jātidhammā jarādhammāti vuccanti evaṃ vipākajanakaṭṭhena vipākasabhāvā vipākapakatikā dhammāti attho. Tatiyapadaṃ ubhayasabhāvapaṭikkhepavasena vuttaṃ.

4.Upādinnupādāniyattike ārammaṇakaraṇavasena taṇhādiṭṭhīhi upetena kammunā ādinnā, phalabhāvena gahitāti upādinnā. Ārammaṇabhāvaṃ upagantvā upādānasambandhena upādānānaṃ hitāti upādāniyā. Upādānassa ārammaṇapaccayabhūtānametaṃ adhivacanaṃ. Upādiṇṇā ca te upādāniyā cāti upādiṇṇupādāniyā; sāsavakammanibbattānaṃ rūpārūpadhammānametaṃ adhivacanaṃ. Iti iminā nayena sesapadadvayepi paṭisedhasahito attho veditabbo.

  1. Saṃkiliṭṭhasaṃkilesikattike saṃkilesetīti saṃkileso, vibādhati, upatāpeti cāti attho. Saṃkilesena samannāgatāti saṃkiliṭṭhā. Attānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattanena saṃkilesaṃ arahanti , saṃkilese vā niyuttā, tassa ārammaṇabhāvānatikkamanatoti saṃkilesikā. Saṃkilesassa ārammaṇapaccayabhūtānametaṃ adhivacanaṃ. Saṃkiliṭṭhā ca te saṃkilesikā cāti saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā. Sesapadadvayampi purimattike vuttanayeneva veditabbaṃ.

6.Vitakkattike sampayogavasena vattamānena saha vitakkena savitakkā. Saha vicārena savicārā. Savitakkā ca te savicārā cāti savitakkasavicārā. Ubhayarahitā avitakkaavicārā. Vitakkavicāresu vicārova mattā, pamāṇaṃ, etesanti vicāramattā. Vicārato uttari vitakkena saddhiṃ sampayogaṃ na gacchantīti attho. Avitakkā ca te vicāramattā cāti avitakkavicāramattā.

7.Pītittike pītiyā saha ekuppādādibhāvaṃ gatāti pītisahagatā, pītisampayuttāti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo. Upekkhāti cettha adukkhamasukhā vedanā vuttā. Sā hi sukhadukkhākārappavattiṃ upekkhati, majjhattākārasaṇṭhitattā tenākārena pavattatīti upekkhā. Iti vedanāttikato padadvayameva gahetvā nippītikassa sukhassa sappītikasukhato visesadassanavasena ayaṃ tiko vutto.

3.250) 等句中體現苦的條件。在這裡,它應當被理解為苦的感覺。 詞義在此處解釋為:帶來快樂的,稱為快樂。帶來痛苦的,稱為痛苦。既不快樂也不痛苦的,稱為不苦不樂。「ma」詞綴表示否定。都能感受、體驗所緣之味的,稱為感覺。其中,體驗快樂的,稱為樂受;體驗痛苦的,稱為苦受;體驗既不快樂也不痛苦的,稱為舍受。爲了簡潔起見,在這三個地方都使用了「相應」一詞,意思是:與種類相同的相應。與哪些種類相同呢?與同時生起等種類相同。爲了反駁「沒有任何法與任何法相應嗎?」這個問題,經文中說:「難道沒有一些法與其他法同時生起、同時存在、相互關聯、同時產生、同時滅去、同一對像、同一所緣嗎?」(如《論事》第473節),如此,同時生起等詞體現了相應的含義。因此,與這些同時生起等種類相同的,稱為相應。 在果報法中,善與不善的不同之處在於它們的果報。這是對無形法的果報狀態的描述。果報之法的特性,即果報的特性。如同生與老的特性,稱為生老法,生法、老法,同樣,以產生果報的特性來說,果報的特性,果報的種類,稱為果報法。第三個詞是通過排除兩種特性來表達的。 在有取無取法中,被以貪愛等為條件的業力所帶來的,以果報的形式被獲得的,稱為有取。接近所緣的狀態,與取相聯繫的,稱為無取。這是對取的所緣條件的描述。有取的,也無取的,稱為有取無取;這是對由有漏業產生的有形和無形法的描述。以此類推,其餘兩組詞的含義也應理解為包含否定的含義。 在染污與染污法中,能夠染污的,稱為染污,意思是能夠擾亂、能夠帶來痛苦。被染污所充滿的,稱為染污。以自身為所緣而運作的,能夠斷除染污,或者專注于染污,超越其所緣狀態的,稱為染污法。這是對染污的所緣條件的描述。染污的,也是染污法的,稱為染污與染污法。其餘兩組詞也應按照前面的方法來理解。 在有尋有伺法中,與同時存在的尋相應的,稱為有尋。與伺相應的,稱為有伺。有尋的,也是有伺的,稱為有尋有伺。沒有尋也沒有伺的,稱為無尋無伺。在尋與伺中,只有伺的程度、限度,稱為只有伺。意思是,它不與尋相應。無尋的,也是隻有伺的,稱為無尋唯伺。 在有喜法中,與喜同時生起等狀態的,稱為與喜相應的,意思是與喜相應。其餘兩組詞也是同樣的解釋。舍受在此處指的是不苦不樂的感覺。它捨棄了苦樂的狀態,安住于中間的狀態,以這種狀態運作,所以稱為舍。因此,從感覺法中提取兩組詞,以區分無喜的樂與有喜的樂,從而形成了這個三法聚。

8.Dassanattike dassanenāti sotāpattimaggena. So hi paṭhamaṃ nibbānaṃ dassanato dassananti vutto. Gotrabhu pana kiñcāpi paṭhamataraṃ passati, yathā pana rañño santikaṃ kenacideva karaṇīyena āgato puriso dūratova rathikāya carantaṃ hatthikkhandhagataṃ rājānaṃ disvāpi 『diṭṭho te rājā』ti puṭṭho disvāpi kattabbakiccassa akatattā 『na passāmī』ti āha. Evameva nibbānaṃ disvāpi kattabbassa kilesappahānassābhāvā na dassananti vuccati. Tañhi ñāṇaṃ maggassa āvajjanaṭṭhāne tiṭṭhati. Bhāvanāyāti sesamaggattayena. Sesamaggattayañhi paṭhamamaggena diṭṭhasmiṃyeva dhamme bhāvanāvasena uppajjati, adiṭṭhapubbaṃ kiñci na passati, tasmā bhāvanāti vuccati. Tatiyapadaṃ ubhayapaṭikkhepavasena vuttaṃ.

9.Tadanantarattike dassanena pahātabbo hetu etesanti dassanena pahātabbahetukā. Dutiyapadepi eseva nayo. Tatiyapade neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo hetu etesanti evamatthaṃ aggahetvā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo hetu etesaṃ atthīti evamattho gahetabbo . Itarathā hi ahetukānaṃ aggahaṇaṃ bhaveyya; hetuyeva hi tesaṃ natthi yo dassanabhāvanāhi pahātabbo siyā. Sahetukesupi hetuvajjānaṃ pahānaṃ āpajjati, na hetūnaṃ; hetuyeva hi etesaṃ 『neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo』ti vutto, na te dhammā. Ubhayampi cetaṃ anadhippetaṃ. Tasmā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo hetu etesaṃ atthīti nevadassanena nabhāvanāya pahātabbahetukāti ayamattho gahetabbo.

10.Ācayagāmittike kammakilesehi āciyatīti ācayo. Paṭisandhicutigatippavattānaṃ etaṃ nāmaṃ. Tassa kāraṇaṃ hutvā nipphādanakabhāvena taṃ ācayaṃ gacchanti, yassa vā pavattanti taṃ puggalaṃ yathāvuttameva ācayaṃ gamentītipi ācayagāmino; sāsavakusalākusalānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Tato eva ācayasaṅkhātā cayā apetattā, nibbānaṃ apetaṃ cayāti apacayo. Taṃ ārammaṇaṃ katvā pavattanato apacayaṃ gacchantīti apacayagāmino; ariyamaggānametaṃ adhivacanaṃ. Apica pākāraṃ iṭṭhakavaḍḍhakī viya pavattaṃ ācinantā gacchantīti ācayagāmino. Tena citaṃ citaṃ iṭṭhakaṃ viddhaṃsayamāno puriso viya tadeva pavattaṃ apacinantā gacchantīti apacayagāmino. Tatiyapadaṃ ubhayapaṭikkhepena vuttaṃ.

11.Sekkhattike tīsu sikkhāsu jātāti sekkhā. Sattannaṃ sekkhānaṃ etetipi sekkhā. Apariyositasikkhattā sayameva sikkhantītipi sekkhā. Upari sikkhitabbābhāvato na sekkhāti asekkhā. Vuḍḍhippattā vā sekkhātipi asekkhā. Arahattaphaladhammānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Tatiyapadaṃ ubhayapaṭikkhepena vuttaṃ.

12.Parittattike samantato khaṇḍitattā appamattakaṃ parittanti vuccati; 『parittaṃ gomayapiṇḍa』ntiādīsu (saṃ. ni. 3.96) viya. Imepi appānubhāvatāya parittā viyāti parittā; kāmāvacaradhammānametaṃ adhivacanaṃ. Kilesavikkhambhanasamatthatāya vipulaphalatāya dīghasantānatāya ca mahantabhāvaṃ gatā, mahantehi vā uḷāracchandavīriyacittapaññehi gatā paṭipannātipi mahaggatā. Pamāṇakarā dhammā rāgādayo pamāṇaṃ nāma. Ārammaṇato vā sampayogato vā natthi etesaṃ pamāṇaṃ, pamāṇassa ca paṭipakkhāti appamāṇā.

13.Parittārammaṇattike parittaṃ ārammaṇaṃ etesanti parittārammaṇā. Sesapadadvayepi eseva nayo.

視界的方面是通過見道(即入流道)來實現的。因為它被稱為「見第一涅槃」。然而,根本的心識雖然能更早地見到,但如同一個人遠遠地看到正在駕車的國王,雖然被問到「你看到國王了嗎?」時,因未能完成應做的事而回答「我沒有看到」。同樣,雖然看到涅槃,但因無法斷除應斷的煩惱而不被稱為見。因此,智慧在道的觀察處駐留。修行是通過其餘的三道來實現的。其餘的三道中,第一道是以見的法為基礎的,修行的狀態在於未曾見之前,什麼都不見,因此稱為修行。第三個詞是通過排除兩種特性來表達的。 緊接著的方面是通過見來斷除的原因,這些是通過見來斷除的原因。第二個詞也是同樣的道理。第三個詞是既不通過見也不通過修行來斷除的原因,因此這個意思應當被理解為:既不通過見也不通過修行來斷除的原因。否則,若沒有原因的抓取,便會成為無因的抓取;因為它們沒有原因,誰能通過見和修行來斷除呢?即使是有因的法,也會因缺乏原因而被斷除,而不是因為原因;因為它們被稱為「既不通過見也不通過修行來斷除」,而不是那些法。這兩者都不是所指。因此,不通過見也不通過修行來斷除的原因,這個意思應當被理解為:不通過見也不通過修行來斷除的原因。 在積累方面,由於業的污染而積累,稱為積累。這是指因緣生起的現象。因其原因而成為成就的狀態,稱為積累;而因其作用而流轉的個體,稱為積累者;這是對有漏善與不善法的描述。由此,積累的性質因其流轉而被稱為積累,涅槃則被稱為無積累。通過所緣的狀態而運作的,稱為無積累者;這是對聖道的描述。此外,像泥土的增加一樣,積累者也在積累。就像一個人不斷地收集泥土一樣,積累者也在積累。因此,第三個詞是通過排除兩種特性來表達的。 在修行方面,三種修行的狀態稱為修行者。七種修行者也被稱為修行者。因未完成的修行而自行修行,稱為修行者。因為不能被修行的狀態而不被稱為修行者,稱為非修行者。修行者也被稱為非修行者。對阿羅漢果的法則的描述。第三個詞是通過排除兩種特性來表達的。 在微小的方面,由於四面八方的細小而被稱為微小;如「微小的牛糞團」等等(如《增支部·第三卷》第96節)。它們因微小的影響而被稱為微小;這是對欲界法的描述。因能阻止煩惱而具備的豐盈果報,因長久的延續而變得巨大,因具備偉大的智慧和勇氣而變得顯赫的修行者也被稱為偉大。以量度為基礎的法,如貪慾等被稱為量。無論是從所緣還是從相應而言,這些法都沒有量,而與量相對的是無量。 在微小的所緣方面,被稱為微小的所緣,這些是微小的所緣。其餘兩組詞也是同樣的道理。

14.Hīnattike hīnāti lāmakā akusalā dhammā. Hīnappaṇītānaṃ majjhe bhavāti majjhimā. Avasesā tebhūmakā dhammā uttamaṭṭhena atappakaṭṭhena ca paṇītā; lokuttarā dhammā.

15.Micchattattike 『hitasukhāvahā me bhavissantī』ti evaṃ āsīsitāpi tathā abhāvato, 『asubhādīsuyeva subha』ntiādi viparītappavattito ca micchāsabhāvāti micchattā; vipākadāne sati khandhabhedānantarameva vipākadānato niyatā; micchattā ca te niyatā cāti micchattaniyatā. Vuttaviparītena atthena sammāsabhāvāti sammattā; sammattā ca te niyatā ca anantarameva phaladānenāti sammattaniyatā. Ubhayathāpi na niyatāti aniyatā.

16.Maggārammaṇattike nibbānaṃ maggati, gavesati, kilese vā mārento gacchatīti maggo. Maggo ārammaṇaṃ etesanti maggārammaṇā. Aṭṭhaṅgikopi maggo paccayaṭṭhena etesaṃ hetūti maggahetukā. Maggasampayuttā vā hetū magge vā hetūti maggahetū. Te etesaṃ hetūtipi maggahetukā. Sammādiṭṭhi sayaṃ maggo ceva hetu ca. Iti maggo hetu etesantipi maggahetukā. Abhibhavitvā pavattanaṭṭhena maggo adhipati etesanti maggādhipatino.

17.Uppannattike uppādato paṭṭhāya yāva bhaṅgā uddhaṃ pannā gatā pavattāti uppannā. Na uppannāti anuppannā. Pariniṭṭhitakāraṇekadesattā avassaṃ uppajjissantīti uppādino.

18.Atītattike attano sabhāvaṃ uppādādikkhaṇaṃ vā patvā atikkantāti atītā. Tadubhayampi na āgatāti anāgatā. Taṃ taṃ kāraṇaṃ paṭicca uppannāti paccuppannā.

19.Anantarattike atītaṃ ārammaṇaṃ etesanti atītārammaṇā. Sesapadadvayepi eseva nayo.

20.Ajjhattattike 『evaṃ pavattamānā mayaṃ attā』ti gahaṇaṃ, 『gamissāmā』ti iminā viya adhippāyena attānaṃ adhikāraṃ katvā pavattāti ajjhattā. 『Ajjhatta』-saddo panāyaṃ gocarajjhatte niyakajjhatte ajjhattajjhatte visayajjhatteti catūsu atthesu dissati. 『『Tenānanda, bhikkhunā tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapetabbaṃ』』 (ma. ni. 3.188), 『『ajjhattarato samāhito』』tiādīsu (dha. pa. 362) hi ayaṃ gocarajjhatte dissati. 『『Ajjhattaṃ sampasādanaṃ』』 (dī. ni. 1.228; dha. sa. 161), 『『ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharatī』』tiādīsu (dī. ni. 2.373) niyakajjhatte. 『『Cha ajjhattikāni āyatanānī』』tiādīsu (ma. ni. 3.304) ajjhattajjhatte. 『『Ayaṃ kho panānanda, vihāro tathāgatena abhisambuddho yadidaṃ sabbanimittānaṃ amanasikārā ajjhattaṃ suññataṃ upasampajja viharatī』』tiādīsu (ma. ni. 3.187) visayajjhatte; issariyaṭṭhāneti attho. Phalasamāpatti hi buddhānaṃ issariyaṭṭhānaṃ nāma. Idha pana niyakajjhatte adhippeto. Tasmā attano santāne pavattā pāṭipuggalikā dhammā ajjhattāti veditabbā. Tato bāhirabhūtā pana indriyabaddhā vā anindriyabaddhā vā bahiddhā nāma. Tatiyapadaṃ tadubhayavasena vuttaṃ.

  1. Anantarattiko teyeva tippakārepi dhamme ārammaṇaṃ katvā pavattanavasena vutto.

  2. 在低劣方面,低劣的,是指低劣的不善法。處於中間的,是指中等的法。其餘的,是指在色界天的法,以殊勝和非低劣的方式被修行;而出世間法。

  3. 在邪方面,「我的安樂將會到來」這樣的希求,因為並非如此,以及「在不凈等處存在清凈」等等顛倒的運作,邪的本質是邪;在給予果報時,由於在蘊的分解之後才給予果報,所以是決定的;邪的,也是決定的,所以稱為邪定。與上述相反的含義,正確的本質是正;正的,也是決定的,並且立即給予果報,所以稱為正定。兩種都不是決定的,所以稱為不定。
  4. 在道與所緣方面,通往涅槃,尋求涅槃,或者通過消除煩惱而通往涅槃的,稱為道。以道為所緣的,稱為道所緣。八正道作為條件,是它們的原因,所以稱為道因。與道相應的因,或者在道中的因,所以稱為道因。它們的原因,所以也稱為道因。正見本身既是道也是因。因此,道與因,所以也稱為道因。通過征服而運作的,道是主導的,所以稱為道主導。
  5. 在已生方面,從生起直到滅去,已經生起、已經運作的,稱為已生。沒有生起的,稱為未生。因為部分原因已經完成,將會在未來生起的,稱為將生。
  6. 在過去方面,已經經歷了自身的狀態或生起等的時刻,稱為過去。兩者都沒有到來的,稱為未來。依各種原因而生起的,稱為現在。
  7. 在過去所緣方面,以過去為所緣的,稱為過去所緣。其餘兩組詞也是同樣的道理。
  8. 在內部方面,認為「如此運作的我們自身」的執取,以及「我將要去」等等以自身為主導的運作,稱為內部。「內部」一詞可見於所緣內、控制內、自身內、範圍之內這四種含義。「因此,阿難,比丘應當在先前禪定的目標中,將心安住在內部」(如《中部·第三卷》第188節),「專注于內部」(如《法句經》第362節)等等體現了所緣內。「內部的凈化」(如《長部·第一卷》第228節;《法句經》第161節),「在內部的法中觀察法」(如《長部·第二卷》第373節)等等體現了控制內。「六個內部的處」(如《中部·第三卷》第304節)等等體現了自身內。「阿難,這是如來所證悟的境界,即對所有目標都不執著,安住在內部的空性中」(如《中部·第三卷》第187節)等等體現了範圍之內;意思是自在的境界。果報的成就,是佛陀自在的境界。在此處,指的是控制內。因此,在自身相續中運作的,個體化的法,稱為內部。而外在的,無論是與感官相連的還是與感官不相連的,都稱為外部。第三個詞是通過這兩種特性來表達的。 21.緊接著的方面,以三種類型的法為所緣而運作的。

22.Sanidassanattike daṭṭhabbabhāvasaṅkhātena saha nidassanenāti sanidassanā. Paṭihananabhāvasaṅkhātena saha paṭighenāti sappaṭighā. Sanidassanā ca te sappaṭighā cāti sanidassanasappaṭighā. Natthi etesaṃ daṭṭhabbabhāvasaṅkhātaṃ nidassananti anidassanā. Anidassanā ca te vuttanayeneva sappaṭighā cāti anidassanasappaṭighā. Tatiyapadaṃ ubhayapaṭikkhepena vuttaṃ. Ayaṃ tāva tikamātikāya anupubbapadavaṇṇanā.

Tikamātikāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dukamātikāpadavaṇṇanā

1-6. Dukamātikāyaṃ pana tikesu anāgatapadavaṇṇanaṃyeva karissāma. Hetugocchake tāva hetudhammāti mūlaṭṭhena hetusaṅkhātā dhammā. Hetū dhammātipi pāṭho. Nahetūti tesaṃyeva paṭikkhepavacanaṃ. Sampayogato pavattena saha hetunāti sahetukā. Tatheva pavatto natthi etesaṃ hetūti ahetukā. Ekuppādāditāya hetunā sampayuttāti hetusampayuttā. Hetunā vippayuttāti hetuvippayuttā. Imesaṃ dvinnampi dukānaṃ kiñcāpi atthato nānattaṃ natthi, desanāvilāsena pana tathā bujjhantānaṃ vā puggalānaṃ ajjhāsayavasena vuttā. Tato paraṃ paṭhamadukaṃ dutiyatatiyehi saddhiṃ yojetvā tesaṃ 『hetū na hetū』tiādīnaṃ padānaṃ vasena yathāsambhavato aparepi tayo dukā vuttā. Tattha yatheva 『hetū ceva dhammā sahetukā cā』ti etaṃ sambhavati, tathā 『hetū ceva dhammā ahetukā cā』ti idampi. Yathā ca 『sahetukā ceva dhammā na ca hetū』ti etaṃ sambhavati, tathā 『ahetukā ceva dhammā na ca hetū』ti idampi. Hetusampayuttadukena saddhiṃ yojanāyapi eseva nayo.

Tatra yadetaṃ 『na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpī』ti siddhe, 『na hetū kho pana dhammā』ti atirittaṃ 『kho panā』ti padaṃ vuttaṃ, tassa vasena ayaṃ atirekattho saṅgahitoti veditabbo. Kathaṃ? Na kevalaṃ 『na hetu dhammā atha kho aññepi na ca sahetukāpi ahetukāpi icceva, atha kho aññathāpīti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yatheva hi 『na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi』, evaṃ 『hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi』. Yathā ca 『na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi』, evaṃ 『na hetū dhammā hetusampayuttāpi hetuvippayuttāpī』ti.

7-13.Cūḷantaradukesu attano nipphādakena saha paccayenāti sappaccayā. Natthi etesaṃ uppāde vā ṭhitiyaṃ vā paccayoti appaccayā. Paccayehi samāgantvā katāti saṅkhatā. Na saṅkhatāti asaṅkhatā. Avinibbhogavasena rūpaṃ etesaṃ atthīti rūpino. Tathāvidhaṃ natthi etesaṃ rūpanti arūpino. Ruppanalakkhaṇaṃ vā rūpaṃ; taṃ etesaṃ atthīti rūpino. Na rūpino arūpino. Lokiyā dhammāti loko vuccati lujjanapalujjanaṭṭhena vaṭṭaṃ; tasmiṃ pariyāpannabhāvena loke niyuttāti lokiyā. Tato uttiṇṇāti uttarā; loke apariyāpannabhāvena lokato uttarāti lokuttarā. Kenaci viññeyyāti cakkhuviññāṇādīsu kenaci ekena cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā vijānitabbā. Kenaci na viññeyyāti teneva cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā na vijānitabbā. Evaṃ sante dvinnampi padānaṃ atthanānattato duko hoti.

14-

在連貫方面,與可見因素相聯合的見解,稱為連貫。與碰撞因素相聯合的,稱為碰撞。連貫與碰撞,碰撞與連貫,都不是可見因素的見解,稱為不可見的連貫碰撞。第三個詞是通過這兩種特性來表達的。這是本節的三級表述。 三級表述已經明確定義。 第二節,不幸的三級表述: 1-6. 在不幸方面,未來的三級表述僅僅是爲了說明方便,實際上並不存在。根本的法,根據根本特性的分類,是根本的法。根本的法也是道,但並不是根本的法。因為與之相應的,所以稱為有根因的法。因為與之無相應,所以稱為無根因的法。這兩種法並不是完全不同的,因為依語境而定,有時被稱為有根因的法,有時被稱為無根因的法。例如,第一種不幸與第二種不幸在某些情況下被稱為有根因的法,在其他情況下被稱為無根因的法。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因無相應的不幸,都是如此。根因相應的不幸與根因

19.Āsavagocchake āsavantīti āsavā. Cakkhutopi…pe… manatopi sandanti pavattantīti vuttaṃ hoti. Dhammato yāva gotrabhuṃ, okāsato yāva bhavaggaṃ savantīti vā āsavā. Ete dhamme etañca okāsaṃ antokaritvā pavattantīti attho. Antokaraṇattho hi ayaṃ 『ā』kāro. Cirapārivāsiyaṭṭhena madirādayo āsavā. Āsavā viyātipi āsavā. Lokasmiñhi cirapārivāsikā madirādayo āsavāti vuccanti. Yadi ca cirapārivāsiyaṭṭhena āsavā, eteyeva bhavitumarahanti. Vuttañhetaṃ – 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosī』』tiādi (a. ni. 10.61). Āyataṃ vā saṃsāradukkhaṃ savanti pasavantītipi āsavā. Tato aññe no āsavā nāma. Attānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattehi saha āsavehīti sāsavā. Evaṃ pavattamānā natthi etesaṃ āsavāti anāsavā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayena veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – yathā tattha 『na hetū kho pana dhammā sahetukāpi ahetukāpīti ayaṃ osānaduko paṭhamadukassa dutiyapadaṃ ādimhi ṭhapetvā vutto, evaṃ idha 『no āsavā kho pana dhammā sāsavāpi anāsavāpī』ti na vutto. Kiñcāpi na vutto, atha kho ayañca añño ca bhedo tattha vuttanayeneva veditabbo.

20-25.Saṃyojanagocchake yassa saṃvijjanti, taṃ puggalaṃ vaṭṭasmiṃ saṃyojenti bandhantīti saṃyojanā. Tato aññe no saṃyojanā nāma. Ārammaṇabhāvaṃ upagantvā saṃyojanasambandhane saṃyojanānaṃ hitāti saṃyojaniyā. Saṃyojanassa ārammaṇapaccayabhūtānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Na saṃyojaniyā asaṃyojaniyā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayeneva yojetabbaṃ.

26-31.Ganthagocchake yassa saṃvijjanti taṃ cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ganthenti ghaṭentīti ganthā. Tato aññe no ganthā. Ārammaṇakaraṇavasena ganthehi ganthitabbāti ganthaniyā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayeneva yojetabbaṃ. Yathā ca idha, evaṃ ito paresupi vuttāvasesaṃ tattha tattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

32-37.Oghagocchake yassa saṃvijjanti taṃ vaṭṭasmiṃyeva ohananti osīdāpentīti oghā. Ārammaṇaṃ katvā atikkamanīyato oghehi atikkamitabbāti oghaniyā. Oghānaṃ ārammaṇadhammā eva veditabbā.

38-43.Yogagocchake vaṭṭasmiṃ yojentīti yogā. Yoganiyā oghaniyā viya veditabbā.

44-49.Nīvaraṇagocchake cittaṃ nīvaranti pariyonandhantīti nīvaraṇā. Nīvaraṇiyā saṃyojaniyā viya veditabbā.

50-54.Parāmāsagocchake dhammānaṃ yathābhūtaṃ aniccādiākāraṃ atikkamitvā 『nicca』nti ādivasena pavattamānā parato āmasantīti parāmāsā. Parāmāsehi ārammaṇakaraṇavasena parāmaṭṭhattā parāmaṭṭhā.

55-

以下是巴利文的完整直譯: 19. 漏流章節:漏流之意為流出。從眼等到意,它們流動、流出,這就是所說的。從法的角度直至種姓智,從處的角度直至有頂,它們流動。意思是這些法和這個處所內部流動。這裡的'ā'字表示內部的意義。長期停留的意義如酒等為漏流。像漏流一樣,它們被稱為漏流。在世間,長期停留的酒等被稱為漏流。如果是因為長期停留的意義是漏流,那麼只有這些才應該存在。正如所說:"諸比丘,無明的前端不可被認知,在此之前無明並不存在"等。或者說,它們流動、散發長期輪迴之苦,因此為漏流。除此之外,沒有其他漏流。以自身為所緣與漏流一起運作,因此為有漏。如此運作時,它們沒有漏流,因此為無漏。其餘部分應按照因的章節中所說的方式理解。這裡的特別之處在於:就像在那裡"法並非都有因,有因或無因"這一結尾對的第二個詞在開頭被排除,在這裡"法並非都是無漏,有漏或無漏"並未被說明。雖然未被說明,但這個區別應按照那裡所說的方式理解。 20-25. 繫縛章節:對於存在的人,在輪迴中繫縛、捆綁,因此為繫縛。除此之外,沒有其他繫縛。接近所緣狀態,在繫縛的聯繫中有利於繫縛,因此為繫縛的。這是繫縛的所緣和條件的稱呼。非繫縛的、非非繫縛的。其餘部分應按照因的章節中所說的方式連線。 26-31. 結章節:對於存在的,通過生死相續在輪迴中繫結、聯繫,因此為結。除此之外,沒有其他結。通過所緣的方式應該被結縛,因此為可結縛的。其餘部分應按照因的章節中所說的方式連線。就像在這裡,在其他地方的剩餘部分也應按照那裡所說的方式理解。 32-37. 洪流章節:對於存在的,在輪迴中淹沒、使之沉沒,因此為洪流。以所緣的方式,因為可以超越,所以應該被洪流超越,因此為可洪流的。洪流的所緣法應被瞭解。 38-43. 軛章節:在輪迴中繫縛,因此為軛。應像可洪流的、可洪流一樣理解。 44-49. 蓋障章節:障礙心、圍繞心,因此為蓋障。應像可繫縛的、可繫縛一樣理解。 50-54. 執取章節:超越諸法真實的無常等相,以"常"等的方式運作,從他處觸控,因此為執取。通過執取的方式作為所緣而被觸取,因此為被執取。

68.Mahantaradukesu ārammaṇaṃ aggahetvā appavattito saha ārammaṇenāti sārammaṇā. Natthi etesaṃ ārammaṇanti anārammaṇā. Cintanaṭṭhena cittā, vicittaṭṭhena vā cittā. Avippayogavasena cetasi niyuttāti cetasikā. Nirantarabhāvūpagamanatāya, uppādato yāva bhaṅgā, cittena saṃsaṭṭhāti cittasaṃsaṭṭhā. Ekato vattamānāpi nirantarabhāvaṃ anupagamanatāya cittena visaṃsaṭṭhāti cittavisaṃsaṭṭhā. Samuṭṭhahanti etenāti samuṭṭhānaṃ. Cittaṃ samuṭṭhānaṃ etesanti cittasamuṭṭhānā. Saha bhavantīti sahabhuno. Cittena sahabhuno cittasahabhuno. Anuparivattantīti anuparivattino. Kiṃ anuparivattanti? Cittaṃ. Cittassa anuparivattino cittānuparivattino. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā ca cittasahabhuno eva cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā ca cittānuparivattino eva cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Sesāni sabbapadāni vuttapadānaṃ paṭikkhepavasena veditabbāni. Ajjhattajjhattaṃ sandhāya ajjhattattike vuttavasena ajjhattāva ajjhattikā. Tato bahibhūtāti bāhirā. Upādiyanteva bhūtāni, na bhūtāni viya upādiyantīti upādā. Na upādiyantevāti noupādā.

69-74.Upādānagocchake bhusaṃ ādiyantīti upādānā; daḷhaggāhaṃ gaṇhantīti attho. Tato aññe noupādānā.

75-82.Kilesagocchake saṃkiliṭṭhattike vuttanayeneva attho veditabbo.

83-100.Piṭṭhidukesu kāme avacarantīti kāmāvacarā rūpe avacarantīti rūpāvacarā. Arūpe avacarantīti arūpāvacarā. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana parato āvi bhavissati. Tebhūmakavaṭṭe pariyāpannā antogadhāti pariyāpannā. Tasmiṃ na pariyāpannāti apariyāpannā. Vaṭṭamūlaṃ chindantā nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā vaṭṭato niyyantīti niyyānikā. Iminā lakkhaṇena na niyyantīti aniyyānikā. Cutiyā vā attano vā pavattiyā anantaraṃ phaladāne niyatattā niyatā. Tathā aniyatattā aniyatā. Aññe dhamme uttaranti pajahantīti uttarā. Attānaṃ uttarituṃ samatthehi saha uttarehīti sauttarā. Natthi etesaṃ uttarāti anuttarā. Raṇanti etehīti raṇā; yehi abhibhūtā sattā nānappakārena kandanti paridevanti, tesaṃ rāgādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sampayogavasena pahānekaṭṭhatāvasena ca saha raṇehīti saraṇā. Tenākārena natthi etesaṃ raṇāti araṇā.

Suttantikadukamātikāpadavaṇṇanā

101-

以下是巴利文的完整直譯: 68. 大苦的章節:以不接受主要所緣而與少量所緣相結合,因此為所緣。沒有這些所緣,因此為無所緣。從思維的角度看是心,從多樣的角度看也是心。由於不分離而被心所引導,因此為心所引導。由於持續存在的特性,從生起到破壞,心與心相互接觸,因此為心的接觸。即使一起運作,由於不持續存在的特性,心也不相互接觸,因此為心的不接觸。因而生起,因此為生起。心的生起即這些,因此為心的生起。與存在一起,因此為與存在相結合。通過心與存在相結合,因此為心的結合。不斷流轉,因此為不斷流轉。什麼不斷流轉?心。心的不斷流轉,因此為心的不斷流轉。心的接觸與這些心的生起,因此為心的接觸生起。心的接觸與這些心的生起,因此為心的接觸與心的結合。心的接觸與這些心的生起,因此為心的接觸與心的不斷流轉。其餘的所有詞應根據所說的方式理解。內部的、內部的,指的是內部的。因此外部的為外部的。被依賴的存在,不像存在那樣被依賴,因此為依賴。沒有被依賴的,因此為無依賴。 69-74. 依賴章節:極其依賴,因此為依賴;牢固地抓住,因此為抓取。除此之外,沒有其他依賴。 75-82. 污垢章節:根據混雜的狀態,意思應如所說的那樣理解。 83-100. 揹負苦的章節:對慾望的界限,慾望的界限為色界。對無色的界限為無色界。這是摘要。詳細的將在其他地方闡述。三界的輪迴被包含在內,因此為包含。那裡面沒有被包含,因此為不包含。切斷輪迴根本,建立涅槃作為所緣,因此為引導。以此特徵不引導,因此為不引導。由於死亡或自身的運作,授予結果的特性,因此為有定。如此,由於無定,因此為無定。其他法則超越,因此為超越。為自身的超越而具備超越的能力,因此為超越。沒有這些超越,因此為無超越。因這些而戰鬥,因此為戰鬥;被各種方式壓迫的眾生,因而哭泣、悲傷,因此為這些的熱情等的稱謂。由於結合而被拋棄,因此為戰鬥。以此原因沒有這些戰鬥,因此為無戰鬥。 經文的註釋。

  1. Suttantikadukesu sampayogavasena vijjaṃ bhajantīti vijjābhāgino; vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattantītipi vijjābhāgino. Tattha vipassanāñāṇaṃ, manomayiddhi, cha abhiññāti aṭṭha vijjā. Purimena atthena tāhi sampayuttadhammāpi vijjābhāgino. Pacchimena atthena tāsu yā kāci ekā vijjā vijjā. Sesā vijjābhāginoti. Evaṃ vijjāpi vijjāya sampayuttadhammāpi vijjābhāginotveva veditabbā. Idha pana sampayuttadhammāva adhippetā. Sampayogavaseneva avijjaṃ bhajantīti avijjābhāgino. Avijjābhāge avijjākoṭṭhāse vattantītipi avijjābhāgino. Tattha dukkhapaṭicchādakaṃ tamo samudayādipaṭicchādakanti catasso avijjā. Purimanayeneva tāhi sampayuttadhammāpi avijjābhāgino. Tāsu yā kāci ekā avijjā avijjā. Sesā avijjābhāginoti. Evaṃ avijjāpi avijjāya sampayuttadhammāpi avijjābhāginotveva veditabbā. Idha pana sampayuttadhammāva adhippetā.

Puna anajjhottharaṇabhāvena kilesandhakāraṃ viddhaṃsetuṃ asamatthatāya vijju upamā etesanti vijjūpamā. Nissesaṃ viddhaṃsanasamatthatāya vajiraṃ upamā etesanti vajirūpamā. Bālesu ṭhitattā yattha ṭhitā tadupacārena bālā. Paṇḍitesu ṭhitattā paṇḍitā. Bālakarattā vā bālā, paṇḍitakarattā paṇḍitā. Kaṇhāti kāḷakā, cittassa apabhassarabhāvakaraṇā. Sukkāti odātā , cittassa pabhassarabhāvakaraṇā. Kaṇhābhijātihetuto vā kaṇhā; sukkābhijātihetuto sukkā. Idha ceva samparāye ca tapentīti tapanīyā. Na tapanīyā atapanīyā.

Adhivacanadukādayo tayo atthato ninnānākaraṇā; byañjanamevettha nānaṃ. Sirivaḍḍhako dhanavaḍḍhakoti ādayo hi vacanamattameva adhikāraṃ katvā pavattā adhivacanā nāma. Adhivacanānaṃ pathā adhivacanapathā. 『『Abhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā saṅkhārā』』ti (saṃ. ni. 3.79) evaṃ niddhāretvā sahetukaṃ katvā vuccamānā abhilāpā nirutti nāma. Niruttīnaṃ pathā niruttipathā. Takko vitakko saṅkappoti (dha. sa. 7) evaṃ tena tena pakārena ñāpanato paññatti nāma. Paññattīnaṃ pathā paññattipathā. Ettha ca ekaṃ dukaṃ vatvāpi itaresaṃ vacane payojanaṃ hetugocchake vuttanayeneva veditabbaṃ.

109-

  1. 教法的章節:由於結合而獲得知識,因此為知識的擁有者;在知識的擁有部分,知識的特性也在運作,因此也為知識的擁有者。在那裡,內觀的智慧、心變術、六種神通等八種知識。根據前面的意義,那些與之結合的法也為知識的擁有者。根據後面的意義,在這些中,任何一種知識都是知識。其餘的為知識的擁有者。因此,知識與知識結合的法也應被理解為知識的擁有者。在這裡,結合的法是主要的。由於結合而獲得無明,因此為無明的擁有者。在無明的擁有部分,無明的特性也在運作,因此也為無明的擁有者。在那裡,遮蔽痛苦的黑暗,因生起而遮蔽的為四種無明。根據前面的方式,那些與之結合的法也為無明的擁有者。在這些中,任何一種無明都是無明。其餘的為無明的擁有者。因此,無明與無明結合的法也應被理解為無明的擁有者。在這裡,結合的法是主要的。 再次以不可抬起的方式摧毀污垢的黑暗,無法做到的比喻為光明的比喻。完全摧毀的能力比喻為金剛的比喻。由於愚者的存在,愚者處於愚者的狀態。由於智者的存在,智者處於智者的狀態。愚者為愚者,智者為智者。黑暗的為黑色,因心的明亮而產生。白色的為明亮,因心的明亮而產生。黑暗因緣而生的為黑暗;明亮因緣而生的為明亮。在這裡和未來都在燃燒,因此為可燃燒的。不可燃燒的為不可燃燒的。 名稱等三種從意義上看是不同的;在這裡的表達即是不同的。富裕的增進者、財富的增進者等僅僅是言辭而已,產生的稱為名稱。名稱的道路為名稱的路徑。「因為造作,因此,諸比丘,這就是造作」如是闡述后,因緣而生的被稱為言辭的表達。表達的道路為表達的路徑。思考、思維、意圖(大乘經典 7)因此通過這種方式而被理解的為概念的稱謂。概念的道路為概念的路徑。在這裡,一種或兩種被提到的其他詞的用途應根據因的章節中所說的方式理解。 109.

118.Nāmarūpaduke nāmakaraṇaṭṭhena namanaṭṭhena nāmanaṭṭhena ca nāmaṃ. Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana nikkhepakaṇḍe āvi bhavissati. Avijjāti dukkhādīsu aññāṇaṃ. Bhavataṇhāti bhavapatthanā. Bhavadiṭṭhīti bhavo vuccati sassataṃ; sassatavasena uppajjanadiṭṭhi. Vibhavadiṭṭhīti vibhavo vuccati ucchedaṃ; ucchedavasena uppajjanadiṭṭhi. Sassato attā ca loko cāti pavattā diṭṭhi sassatadiṭṭhi. Ucchijjissatīti pavattā diṭṭhi ucchedadiṭṭhi. Antavāti pavattā diṭṭhi antavādiṭṭhi. Anantavāti pavattā diṭṭhi anantavādiṭṭhi. Pubbantaṃ anugatā diṭṭhi pubbantānudiṭṭhi. Aparantaṃ anugatā diṭṭhi aparantānudiṭṭhi. Ahirikanti yaṃ na hiriyati hiriyitabbenāti (dha. sa. 387) evaṃ vitthāritā nillajjatā. Anottappanti yaṃ na ottappati ottappitabbenāti evaṃ vitthārito abhāyanakaākāro. Hiriyanā hirī, ottappanā ottappaṃ. Dovacassatādīsu dukkhaṃ vaco etasmiṃ vippaṭikūlagāhimhi vipaccanīkasāte anādare puggaleti dubbaco. Tassa kammaṃ dovacassaṃ. Tassa bhāvo dovacassatā. Pāpā assaddhādayo puggalā etassa mittāti pāpamitto; tassa bhāvo pāpamittatā. Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca vuttapaṭipakkhanayena veditabbā.

119-123. 『Pañcapi āpattikkhandhā āpattiyo, sattapi āpattikkhandhā āpattiyo』ti (dha. sa. 1336) evaṃ vuttāsu āpattīsu kusalabhāvo āpattikusalatā. Tāhi āpattīhi vuṭṭhāne kusalabhāvo āpattivuṭṭhānakusalatā. Samāpattīsu kusalabhāvo samāpattikusalatā. Samāpattīnaṃ appanāparicchedapaññāyetaṃ adhivacanaṃ. Samāpattīhi vuṭṭhāne kusalabhāvo samāpattivuṭṭhānakusalatā. Aṭṭhārasasu dhātūsu kusalabhāvo dhātukusalatā. Tāsaṃyeva dhātūnaṃ manasikāre kusalabhāvo manasikārakusalatā. Cakkhāyatanādīsu kusalabhāvo āyatanakusalatā. Dvādasaṅge paṭiccasamuppāde kusalabhāvo paṭiccasamuppādakusalatā. Tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne kusalabhāvo ṭhānakusalatā. Ṭhānanti kāraṇaṃ vuccati. Tasmiñhi tadāyattavuttitāya phalaṃ tiṭṭhati nāma, tasmā ṭhānanti vuttaṃ. Aṭṭhāne kusalabhāvo aṭṭhānakusalatā.

124-134. Ujubhāvo ajjavo. Mudubhāvo maddavo. Adhivāsanasaṅkhāto khamanabhāvo khanti. Suratassa bhāvo soraccaṃ. Sammodakamudubhāvasaṅkhāto sakhilabhāvo sākhalyaṃ. Yathā parehi saddhiṃ attano chiddaṃ na hoti evaṃ dhammāmisehi paṭisantharaṇaṃ paṭisanthāro. Indriyasaṃvarabhedasaṅkhāto manacchaṭṭhesu indriyesu aguttadvārabhāvo indriyesu aguttadvāratā. Paṭiggahaṇaparibhogavasena bhojane mattaṃ ajānanabhāvo bhojane amattaññutā. Anantaraduko vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Sativippavāsasaṅkhāto muṭṭhassatibhāvo muṭṭhassaccaṃ. Asampajānabhāvo asampajaññaṃ. Saratīti sati. Sampajānātīti sampajaññaṃ. Appaṭisaṅkhāne akampanaṭṭhena paṭisaṅkhānasaṅkhātaṃ balaṃ paṭisaṅkhānabalaṃ. Vīriyasīsena satta bojjhaṅge bhāventassa uppannaṃ balaṃ bhāvanābalaṃ. Paccanīkadhamme sametīti samatho. Aniccādivasena vividhena ākārena passatīti vipassanā. Samathova taṃ ākāraṃ gahetvā puna pavattetabbassa samathassa nimittavasena samathanimittaṃ. Paggāhanimittepi eseva nayo. Sampayuttadhamme paggaṇhātīti paggāho. Na vikkhipatīti avikkhepo.

135-

  1. 名色苦:由於命名的狀態、彎曲的狀態、名字的狀態,因此為名。由於形態的狀態,因此為色。這是摘要。詳細內容將在其他章節中闡述。由於無明,因此在苦等中無知。由於存在的渴望,因此為存在的建立。由於存在的見解,存在被稱為永恒;以永恒的方式產生的見解。由於非存在的見解,非存在被稱為斷滅;以斷滅的方式產生的見解。永恒的自我和世界,因此產生的見解為永恒的見解。將會斷滅,因此產生的見解為斷滅的見解。有限的,因此產生的見解為有限的見解。無限的,因此產生的見解為無限的見解。追隨之前的終結,因此產生的見解為追隨之前的終結的見解。追隨之後的終結,因此產生的見解為追隨之後的終結的見解。無恥,因此為不應該羞恥卻羞恥(法句經 387),如此詳細闡述的無恥。無畏,因此為不應該害怕卻害怕,如此詳細闡述的無畏的狀態。羞恥為羞恥,害怕為害怕。在惡語等中,痛苦的言語在這個敵對的、懷有惡意的、不尊重的個體中,因此為惡語。它的行為為惡語的行為。它的狀態為惡語的狀態。邪惡的、沒有信仰等個體是它的朋友,因此為邪惡的朋友;它的狀態為邪惡朋友的狀態。善語和善友應根據所說的相反的方式理解。 119-123. 「五種過失的種類為過失,七種過失的種類為過失」(法句經 1336)如此所說的過失中,善的狀態為過失的善。由那些過失而生起的善的狀態為過失生起的善。在等持中,善的狀態為等持的善。等持的獲得和範圍的智慧,這是名稱。由等持而生起的善的狀態為等持生起的善。在十八界中,善的狀態為界的善。在那些界的思維中,善的狀態為思維的善。在眼界等中,善的狀態為界的善。在十二支緣起中,善的狀態為緣起的善。在那個地方,善的狀態為地方的善。地方被稱為原因。在那裡,由於依賴它而存在的結果,因此被稱為地方。在非地方,善的狀態為非地方的善。 124-134. 正直的狀態為正直。柔和的狀態為柔和。由住所產生的忍耐的狀態為忍耐。勇敢的狀態為勇敢。由快樂的柔和產生的朋友的狀態為友誼。就像與他人沒有隔閡,如此與法沒有隔閡,因此為和解。由控制感官產生的在六根中沒有入口的狀態為在感官中沒有入口。通過接受和享用,在食物中不知道限度的狀態為在食物中不知道限度。無間苦應根據所說的相反的方式理解。由遠離存在產生的確定真理的狀態為確定真理。沒有覺知的狀態為沒有覺知。記憶為記憶。覺知為覺知。在不顫抖中,由顫抖產生的力量為顫抖的力量。通過精進的力量,七覺支產生的力量為修行的力量。平靜為平靜。以無常等各種方式觀察,因此為內觀。平靜的狀態被理解后,再次運作的平靜作為標記,因此為平靜的標記。在獲得的標記中也是同樣的方式。獲得與法結合,因此為獲得。不分散,因此為不分散。 135-

  2. Sīlavināsikā asaṃvarasaṅkhātā sīlassa vipatti sīlavipatti. Sammādiṭṭhivināsikā micchādiṭṭhisaṅkhātā diṭṭhiyā vipatti diṭṭhivipatti. Soraccameva sīlassa sampādanato sīlaparipūraṇato sīlassa sampadāti sīlasampadā. Diṭṭhipāripūribhūtaṃ ñāṇaṃ diṭṭhiyā sampadāti diṭṭhisampadā. Visuddhibhāvaṃ sampattā sīlasaṅkhātā sīlassa visuddhi, sīlavisuddhi. Nibbānasaṅkhātaṃ visuddhiṃ pāpetuṃ samatthā, dassanasaṅkhātā, diṭṭhiyā visuddhi diṭṭhivisuddhi. Diṭṭhivisuddhi kho pana yathādiṭṭhissa ca padhānanti kammassakataññāṇādisaṅkhātā diṭṭhivisuddhi ceva yathādiṭṭhissa ca anurūpadiṭṭhissa kalyāṇadiṭṭhissa taṃsampayuttameva padhānaṃ. Saṃvegoti jātiādīni paṭicca uppannabhayasaṅkhātaṃ saṃvijjanaṃ. Saṃvejaniyaṭṭhānanti saṃvegajanakaṃ jātiādikāraṇaṃ. Saṃviggassa ca yonisopadhānanti evaṃ saṃvegajātassa upāyapadhānaṃ. Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesūti kusaladhammapūraṇe asantuṭṭhibhāvo. Appaṭivānitā ca padhānasminti arahattaṃ apatvā padhānasmiṃ anivattanatā anosakkanatā. Vijānanato vijjā. Vimuccanato vimutti. Khaye ñāṇanti kilesakkhayakare ariyamagge ñāṇaṃ. Anuppāde ñāṇanti paṭisandhivasena anuppādabhūte taṃtaṃmaggavajjhakilesānaṃ anuppādapariyosāne uppanne ariyaphale ñāṇaṃ. Ayaṃ mātikāya anupubbapadavaṇṇanā.

Dukamātikāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kāmāvacarakusalapadabhājanīyaṃ

  1. 倫理的章節:失去倫理的狀態為無防護,倫理的衰敗為倫理的衰敗。正確見的失去為錯誤見,見的衰敗為見的衰敗。僅僅通過完成倫理而得到的狀態為倫理的成就。通過見的圓滿而獲得的智慧為見的成就。達到清凈的狀態為倫理的清凈,倫理的清凈。能夠引導到涅槃的清凈,稱為見的清凈,見的清凈。見的清凈確實如同依賴於正見的精進等所產生的智慧,見的清凈以及依賴於正見的善見,只有與之相結合的精進。因出生等而生起的恐懼的狀態為震動。震動的因是因出生等而生起的。對生起的震動,依賴於正思維的精進,因此成為震動的精進。對善法的不滿足,因此為善法的充實的不滿足。未能達到涅槃的精進,因此在精進中沒有停止和沒有退縮。認識的狀態為知識。解脫的狀態為解脫。由於消滅污染而產生的智慧為聖道的智慧。由於不生起而產生的智慧,因緣再生而不生起的污染的結果而生起的聖果的智慧。這是對逐步教義的逐步闡述。 苦的章節的註釋已完成。 欲界善法的章節。

  2. Idāni yathānikkhittāya mātikāya saṅgahite dhamme pabhedato dassetuṃ katame dhammā kusalāti idaṃ padabhājanīyaṃ āraddhaṃ. Tattha yadetaṃ yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotīti paṭhamaṃ kāmāvacarakusalaṃ dassitaṃ, tassa tāva niddese dhammavavatthānavāro saṅgahavāro suññatavāroti tayo mahāvārā honti. Tesu dhammavavatthānavāro uddesaniddesavasena dvidhā ṭhito. Tesu uddesavārassa pucchā, samayaniddeso, dhammuddeso, appanāti cattāro paricchedā. Tesu 『katame dhammā kusalā』ti ayaṃ pucchā nāma. 『Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ…pe… tasmiṃ samaye』ti ayaṃ samayaniddeso nāma. 『Phasso hoti…pe… avikkhepo hotī』ti ayaṃ dhammuddeso nāma. 『Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ime dhammā kusalā』ti ayaṃ appanā nāma.

Evaṃ catūhi paricchedehi ṭhitassa uddesavārassa yvāyaṃ paṭhamo pucchāparicchedo, tattha 『katame dhammā kusalā』ti ayaṃ kathetukamyatāpucchā. Pañcavidhāhi pucchā – adiṭṭhajotanāpucchā, diṭṭhasaṃsandanāpucchā, vimaticchedanāpucchā, anumatipucchā, kathetukamyatāpucchāti. Tāsaṃ idaṃ nānattaṃ –

Katamā adiṭṭhajotanāpucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti, adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ. Tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhūtatthāya vibhāvanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ adiṭṭhajotanāpucchā (mahāni. 150; cūḷani. puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 12).

Katamā diṭṭhasaṃsandanāpucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti, diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ, so aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ diṭṭhasaṃsandanāpucchā (mahāni. 150; cūḷani. puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 12).

Katamā vimaticchedanāpucchā? Pakatiyā saṃsayapakkhando hoti, vimatipakkhando dveḷhakajāto – 『evaṃ nu kho, nanu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho』ti. So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanāpucchā (mahāni. 150; cūḷani. puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 12).

Katamā anumatipucchā? Bhagavā bhikkhūnaṃ anumatiyā pañhaṃ pucchati – 『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』ti? 『Aniccaṃ, bhante』. 『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』ti? 『Dukkhaṃ, bhante』 . 『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』ti? 『Nohetaṃ, bhante』ti (saṃ. ni. 3.79; mahāva. 21). Ayaṃ anumatipucchā.

Katamā kathetukamyatāpucchā? Bhagavā bhikkhūnaṃ kathetukamyatāya pañhaṃ pucchati. 『『Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro』』ti (dī. ni.

  1. 現在,爲了按照綱要的排列方式分別闡述所包含的法,哪些法是善的,這個問題被提出。其中,在某個時間生起欲界善心,這第一個欲界善被闡述,它的解釋有三類主要的方面:法的建立、概要和空性。其中,法的建立方面通過教導和解釋分為兩類。其中,教導方面有四個部分:提問、時間的闡述、法的闡述和結論。其中,「哪些法是善的」這是提問。 「在某個時間……在那個時間」,這是時間的闡述。「觸是……不分散是」,這是法的闡述。「或者在那個時間,也存在其他緣起的無色法,這些法是善的」,這是結論。 如此,由四個部分組成的教導方面,這第一個提問的部分,「哪些法是善的」,這是爲了表達意願的提問。提問有五種:爲了闡明未知的提問、爲了與已知比較的提問、爲了消除疑惑的提問、爲了得到確認的提問、爲了表達意願的提問。它們的不同之處在於: 什麼是爲了闡明未知的提問?本質和特徵是未知的,未見的、未比較的、未超越的、未顯現的、未思維的。爲了認知它、爲了看到它、爲了比較它、爲了超越它、爲了顯現它、爲了思維它而進行提問。這是爲了闡明未知的提問。(大尼律典 150;小尼律典 滿月經的提問解釋 12)。 什麼是爲了與已知比較的提問?本質和特徵是已知的,已見的、已比較的、已超越的、已顯現的、已思維的。爲了與其他智者進行比較而進行提問。這是爲了與已知比較的提問。(大尼律典 150;小尼律典 滿月經的提問解釋 12)。 什麼是爲了消除疑惑的提問?本質上存在疑惑,疑惑和猶豫產生——「是這樣嗎,不是這樣嗎,是什麼,怎麼樣」。爲了消除疑惑而進行提問。這是爲了消除疑惑的提問。(大尼律典 150;小尼律典 滿月經的提問解釋 12)。 什麼是爲了得到確認的提問?佛陀爲了得到比丘們的確認而進行提問——「你們怎麼認為,比丘們,色是常還是無常?」「無常的,世尊。」「無常的是苦還是樂?」「是苦的,世尊。」「無常的、苦的、變易法的,適合認為這是我的,這是我,這是我的自我嗎?」「不適合,世尊。」(相應尼律典 3.79;大論 21)。這是爲了得到確認的提問。 什麼是爲了表達意願的提問?佛陀爲了表達比丘們的意願而進行提問。「有四種念住,比丘們。哪四種?」(長部尼律典

2.373)? Ayaṃ kathetukamyatāpucchāti.

Tattha buddhānaṃ purimā tisso pucchā natthi. Kasmā? Buddhānañhi tīsu addhāsu kiñci saṅkhataṃ, addhāvimuttaṃ vā asaṅkhataṃ, adiṭṭhaṃ anaññātaṃ ajotitaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ nāma natthi. Tena tesaṃ adiṭṭhajotanāpucchā natthi. Yaṃ pana bhagavatā attano ñāṇena paṭividdhaṃ, tassa aññena samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā saddhiṃ saṃsandanakiccaṃ natthi. Tenassa diṭṭhasaṃsandanāpucchā natthi. Yasmā panesa akathaṃkathī tiṇṇavicikiccho sabbadhammesu vihatasaṃsayo, tenassa vimaticchedanāpucchā natthi. Itarā dve pana pucchā bhagavato atthi. Tāsu ayaṃ kathetukamyatāpucchāti veditabbā.

Tattha 『katame』tipadena niddisitabbadhamme pucchati. 『Dhammā kusalā』ti hi vacanamattena 『kiṃ katā kiṃ vā karontī』ti na sakkā ñātuṃ. 『Katame』ti vutte pana tesaṃ puṭṭhabhāvo paññāyati. Tena vuttaṃ 『katametipadena niddisitabbadhamme pucchatī』ti. 『Dhammā kusalā』tipadadvayena pucchāya puṭṭhadhamme dasseti. Tesaṃ attho heṭṭhā pakāsitova.

Kasmā panettha mātikāyaṃ viya 『kusalā dhammā』ti avatvā 『dhammā kusalā』ti padānukkamo katoti? Pabhedato dhammānaṃ desanaṃ dīpetvā pabhedavantadassanatthaṃ. Imasmiñhi abhidhamme dhammāva desetabbā. Te ca kusalādīhi pabhedehi anekappabhedā. Tasmā dhammāyeva idha desetabbā . Nāyaṃ vohāradesanā. Te ca anekappabhedato desetabbā, na dhammamattato. Pabhedato hi desanā ghanavinibbhogapaṭisambhidāñāṇāvahā hotīti 『kusalā dhammā』ti evaṃ pabhedato dhammānaṃ desanaṃ dīpetvā, idāni ye tena pabhedena desetabbā dhammā te dassetuṃ, ayaṃ 『katame dhammā kusalā』ti padānukkamo katoti veditabbo. Pabhedavantesu hi dassitesu pabhedo dassiyamāno yujjati suviññeyyo ca hotīti.

Idāni yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittanti. Ettha –

Samaye niddisi cittaṃ, cittena samayaṃ muni;

Niyametvāna dīpetuṃ, dhamme tattha pabhedato.

『Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ citta』nti hi niddisanto bhagavā samaye cittaṃ niddisi. Kiṃkāraṇā? Tena samayaniyamitena cittena pariyosāne 『tasmiṃ samaye』ti evaṃ samayaṃ niyametvāna, atha vijjamānepi samayanānatte yasmiṃ samaye cittaṃ tasmiṃyeva samaye phasso hoti, vedanā hotīti evaṃ tasmiṃ cittaniyamite samaye ete santatisamūhakiccārammaṇaghanavasena duranubodhappabhede phassavedanādayo dhamme bodhetunti attho.

Idāni 『yasmiṃ samaye』tiādīsu ayamanupubbapadavaṇṇanā. Yasminti aniyamato bhummaniddeso. Samayeti aniyamaniddiṭṭhaparidīpanaṃ. Ettāvatā aniyamato samayo niddiṭṭho hoti. Tattha samayasaddo –

Samavāye khaṇe kāle, samūhe hetu diṭṭhisu;

Paṭilābhe pahāne ca, paṭivedhe ca dissati.

Tathā hissa 『『appeva nāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyā』』ti (dī. ni. 1.447) evamādīsu samavāyo attho. 『『Ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā』』tiādīsu (a. ni.

  1. 373)? 這是爲了表達意願的提問。 其中,佛陀沒有前三種提問。為什麼?因為佛陀在三界中沒有任何造作的、部分解脫的或非造作的、未見的、未知的、未闡明的、未比較的、未超越的、未顯現的、未思維的。因此,他們沒有爲了闡明未知的提問。佛陀以自己的智慧所證悟的,不需要與其他沙門、婆羅門、天神、魔王或梵天進行比較。因此,他沒有爲了與已知比較的提問。因為他是不猶豫的、沒有疑惑的、在所有法中都消除了疑惑的,因此,他沒有爲了消除疑惑的提問。但是,佛陀有其他兩種提問。其中,這應被理解為爲了表達意願的提問。 其中,「哪些」一詞是爲了提問將要解釋的法。「善法」僅僅通過言辭無法知道「做了什麼或正在做什麼」。但是,說了「哪些」之後,它們的提問狀態就被理解了。因此說「『哪些』一詞是爲了提問將要解釋的法」。「善法」這兩個詞是爲了闡明提問中被提問的法。它們的意義在下面解釋。 為什麼在這裡不像綱要那樣說「善法」,而是說「法是善的」,改變了詞序?爲了強調法的分別闡述,爲了看到分別的意義。在這個論述中,只有法應該被闡述。它們與善等分別沒有直接關係。因此,這裡只有法應該被闡述。這不是隨意的闡述。它們應該從分別的角度闡述,而不是從法的角度。分別的闡述能夠帶來深刻的洞察和分析的智慧,因此「善法」這樣強調法的分別闡述,現在爲了闡明以那種分別而被闡述的法,這個「哪些法是善的」的詞序是爲了這個目的。在分別的闡述中,闡述分別是有道理的,也容易理解。 現在,在某個時間生起欲界善心。這裡—— 智者在時間中闡述心,以心闡述時間; 爲了確定和闡明,分別地闡述其中的法。 佛陀闡述「在某個時間生起欲界善心」,在時間中闡述心。是什麼原因?通過那個時間所限定的心,最終「在那個時間」這樣確定時間,然後即使存在時間的差異,在心存在的時間,觸也存在,受也存在,如此,在這個心限定的時間裡,這些持續的、聚集的、活動的、大量的、難以理解的、不同的觸受等法,這是爲了闡明意義。 現在,在「在某個時間」等中,這是逐步的解釋。「某個」是不確定的地點的闡述。「時間」是不確定的闡述的限定。到此為止,時間是不確定的闡述。其中,「時間」一詞—— 在集合、瞬間、時間、群體、因、見解中; 在獲得、捨棄和證悟中出現。 確實,「即使是很短的時間,我們也應該在時間和時機成熟時見面」(長部尼律典 1.447)等等,在這些情況中,意義是集合。「只有一個瞬間,比丘們,是修梵行的時機」等等(增支部尼律典

8.29) khaṇo. 『『Uṇhasamayo pariḷāhasamayo』』tiādīsu (pāci. 358) kālo. 『『Mahāsamayo pavanasmi』』ntiādīsu samūho. 『『Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi – bhagavā kho sāvatthiyaṃ viharati, bhagavāpi maṃ jānissati 『bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī』ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosī』』tiādīsu (ma. ni. 2.135) hetu. 『『Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasatī』』tiādīsu (ma. ni. 2.260) diṭṭhi.

『『Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko;

Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī』』ti. (saṃ. ni. 1.129) –

Ādīsu paṭilābho. 『『Sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā』』tiādīsu (ma. ni. 1.28) pahānaṃ. 『『Dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho abhisamayaṭṭho』』tiādīsu (paṭi. ma. 2.8) paṭivedho. Evamanekesu samayesu –

Samavāyo khaṇo kālo, samūho hetuyeva ca;

Ete pañcapi viññeyyā, samayā idha viññunā.

『Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusala』nti imasmiñhi kusalādhikāre tesu navasu samayesu ete samavāyādayo pañca samayā paṇḍitena veditabbā.

Tesu paccayasāmaggī, samavāyo khaṇo pana;

Ekova navamo ñeyyo, cakkāni caturopi vā.

Yā hi esā sādhāraṇaphalanipphādakattena saṇṭhitā paccayānaṃ sāmaggī, sā idha samavāyoti ñātabbā. 『『Ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā』』ti (a. ni. 8.29) evaṃ vutto pana navamova khaṇo eko khaṇoti veditabbo. Yāni vā panetāni 『『cattārimāni, bhikkhave, cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussānaṃ catucakkaṃ vattatī』』ti – ettha 『patirūpadesavāso, sappurisūpanissayo, attasammāpaṇidhi, pubbe ca katapuññatā』ti (a. ni.

  1. 29) 時刻。「溫熱的時刻、煩惱的時刻」等等(《巴利文法典》358)為時間。「偉大的時刻在風中」等等為聚集。「這時,善友,確實是未被證悟的——佛陀確實在舍衛城居住,佛陀也會知道我『善友比丘在師教中未能圓滿』。這時,善友,確實是未被證悟的。」等等(《小尼律典》2.135)為原因。「因此,在那個時刻,聽到佛法的乞士,名叫薩曼穆迪卡的,住在時刻的聚集地,單一的馬利卡園中。」等等(《小尼律典》2.260)為見解。 「在現法中,所指的意義,以及未來的意義;通過意義的領悟,智者被稱為賢者。」(《相應尼律典》1.129)—— 在這些中獲得。「通過正確的領悟,結束了痛苦。」等等(《小尼律典》1.28)為放棄。「痛苦的源頭是因緣的、聚集的、變化的、領悟的。」等等(《法句經》2.8)為證悟。如此在許多時刻中—— 聚集的時刻、瞬間、時間、因緣;這五個都應被智者所知。 「在某個時間生起欲界善心」,在這個善法的部分,這九個時刻中,這些聚集等五個時刻應被智者理解。 在這些因緣的結合中,聚集的時刻確實是;唯一的第九個應被瞭解,四個輪迴也如此。 這確實是通過一般果的表現而結合的因緣,應被理解為聚集。「確實,只有一個時刻和時間是修梵行的時機。」(《增支尼律典》8.29)如是說,第九個時刻是唯一的時刻。那些或是「有四個,善友,輪迴的法則,適合於天人和人類的四個輪迴。」在這裡,「適合的地方的居住、善人的依靠、自我正確的意圖、以前的善業。」(《增支尼律典》

4.31) cattāri cakkāni vuttāni, etāni vā ekajjhaṃ katvā okāsaṭṭhena khaṇoti veditabbāni. Tāni hi kusaluppattiyā okāsabhūtāni.

Evaṃ samavāyañca khaṇañca ñatvā itaresu –

Taṃ taṃ upādāya paññatto, kālo vohāramattako;

Puñjo phassādidhammānaṃ, samūhoti vibhāvito.

『Cittakālo rūpakālo』tiādinā hi nayena dhamme vā, 『atīto anāgato』tiādinā nayena dhammavuttiṃ vā, 『bījakālo aṅkurakālo』ti ādinā nayena dhammapaṭipāṭiṃ vā, 『uppādakālo jarākālo』tiādinā nayena dhammalakkhaṇaṃ vā, 『vediyanakālo sañjānanakālo』tiādinā nayena dhammakiccaṃ vā, 『nhānakālo pānakālo』tiādinā nayena sattakiccaṃ vā, 『gamanakālo ṭhānakālo』tiādinā nayena iriyāpathaṃ vā, 『pubbaṇho sāyanho divā rattī』tiādinā nayena candimasūriyādiparivattanaṃ vā, 『aḍḍhamāso māso』tiādinā nayena ahorattādisaṅkhātaṃ kālasañcayaṃ vāti – evaṃ taṃ taṃ upādāya paññatto kālo nāma. So panesa sabhāvato avijjamānattā paññattimattako evāti veditabbo. Yo panesa phassavedanādīnaṃ dhammānaṃ puñjo, so idha samūhoti vibhāvito. Evaṃ kālasamūhepi ñatvā itaro pana –

Hetūti paccayovettha, tassa dvāravasena vā;

Anekabhāvo viññeyyo, paccayānaṃ vasena vā.

Ettha hi paccayova hetu nāma, tassa dvārānaṃ vā paccayānaṃ vā vasena anekabhāvo veditabbo. Kathaṃ? Cakkhudvārādīsu hi uppajjamānānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ cakkhurūpaālokamanasikārādayo paccayā, mahāpakaraṇe ca 『『hetupaccayo ārammaṇapaccayo』』tiādinā nayena catuvīsati paccayā vuttā. Tesu ṭhapetvā vipākapaccayañca pacchājātapaccayañca, sesā kusaladhammānaṃ paccayā hontiyeva. Te sabbepi idha hetūti adhippetā. Evamassa iminā dvāravasena vā paccayavasena vā anekabhāvo veditabbo . Evamete samavāyādayo pañca atthā idha samayasaddena pariggahitāti veditabbā.

『Kasmā pana etesu yaṃkiñci ekaṃ apariggahetvā sabbesaṃ pariggaho kato』ti? 『Tena tena tassa tassa atthavisesassa dīpanato. Etesu hi samavāyasaṅkhāto samayo anekahetuto vuttiṃ dīpeti. Tena ekakāraṇavādo paṭisedhito hoti. Samavāyo ca nāma sādhāraṇaphalanipphādane aññamaññāpekkho hoti. Tasmā 『eko kattā nāma natthī』ti imampi atthaṃ dīpeti. Sabhāvena hi kāraṇe sati kāraṇantarāpekkhā ayuttāti. Evaṃ ekassa kassaci kāraṇassa abhāvadīpanena 『『sayaṃkataṃ sukhadukkha』』ntiādi paṭisedhitaṃ hoti.

Tattha siyā – 『yaṃ vuttaṃ anekahetuto vuttiṃ dīpetī』ti, taṃ na yuttaṃ. 『Kiṃkāraṇā』 ?『Asāmaggiyaṃ ahetūnaṃ sāmaggiyampi ahetubhāvāpattito』. 『Na hi ekasmiṃ andhe daṭṭhuṃ asakkonte andhasataṃ passatī』ti. 『No na yuttaṃ; sādhāraṇaphalanipphādakattena hi ṭhitabhāvo sāmaggī; na anekesaṃ samodhānamattaṃ. Na ca andhānaṃ dassanaṃ nāma sādhāraṇaphalaṃ』. 『Kasmā』?『Andhasate satipi tassa abhāvato. Cakkhādīnaṃ pana taṃ sādhāraṇaphalaṃ, tesaṃ bhāve bhāvato. Asāmaggiyaṃ ahetūnampi ca sāmaggiyaṃ hetubhāvo siddho. Svāyaṃ asāmaggiyaṃ phalābhāvena, sāmaggiyañcassa bhāvena, veditabbo. Cakkhādīnañhi vekalle cakkhuviññāṇādīnaṃ abhāvo, avekalle ca bhāvo, paccakkhasiddho lokassā』ti. Ayaṃ tāva samavāyasaṅkhātena samayena attho dīpito.

  1. 31) 提到了四個輪迴,這些可以被理解為結合成一個機會的時刻。它們確實是善生起的機會。 如此,瞭解了聚集和時刻之後,在其他方面—— 根據具體情況而定的時間,僅僅是概念; 法的集合,被解釋為聚集。 確實,根據「心的時間、色的時間」等方式,或是根據「過去、未來」等方式的法的作用,或是根據「種子的時間、芽的時間」等方式的法的發展,或是根據「生起的時間、衰老的時間」等方式法的特徵,或是根據「感受的時間、認知的時間」等方式法的功能,或是根據「洗澡的時間、喝水的時間」等方式有情的行為,或是根據「行走的時間、停留的時間」等方式的行為方式,或是根據「早晨、晚上、白天、夜晚」等方式月亮和太陽等的運轉,或是根據「半個月、一個月」等方式晝夜等的累積,如此根據具體情況而定的時間僅僅是概念。它確實本質上是不存在的,僅僅是概念。法的集合,在這裡被解釋為聚集。如此,也瞭解了時間和聚集之後,其他方面—— 因緣在這裡是條件,或是通過它的方式; 或是根據條件,應理解為多樣性。 在這裡,條件確實是因,通過它的方式或是根據條件,應理解為多樣性。如何?在眼根等中生起的眼識等,眼根、色、光、作意等是條件,在《大論》中,根據「因緣、所緣緣」等方式,提到了二十四緣。除了異熟緣和後生緣,其他的確實是善法的條件。它們在這裡都被認為是因。如此,通過它的方式或是條件,應理解為多樣性。如此,這五個聚集等意義在這裡被「時間」一詞所包含。 「為什麼不分別採用其中任何一個,而是包含所有?」爲了闡明每個意義的特殊性。在這些中,聚集的時間闡明了由多種原因產生的作用。因此,單一原因的觀點被否定了。聚集確實是在產生共同結果時相互依賴的。因此,也闡明了「沒有單一的行為者」的意義。確實,當原因存在時,依賴於其他原因是不合理的。如此,通過闡明任何單一原因的不存在,「快樂和痛苦是自造的」等觀點被否定了。 其中,有人可能會說,「所說的闡明由多種原因產生的作用是不合理的。是什麼原因?因為不和諧的、沒有原因的,和諧的也應該是沒有原因的。一個盲人無法看到,一百個盲人也不會看到。」不,這是不合理的;和諧的存在是由於產生共同結果,而不是多個的簡單組合。盲人的視力不是共同的結果。為什麼?即使有一百個盲人,由於它的不存在。眼根等確實是共同的結果,由於它們的存在而存在。不和諧的、沒有原因的,和諧的也是有原因的,這是成立的。它本身是不和諧的,由於結果的不存在,和諧的由於結果的存在,應該被理解。眼根等在單獨存在時,眼識等不存在,在不單獨存在時,存在,這是世間公認的。這是通過聚集的時間所闡明的意義。

Yo panesa aṭṭhahi akkhaṇehi parivajjito navamo khaṇo, patirūpadesavāsādiko ca catucakkasaṅkhāto okāsaṭṭhena khaṇo vutto, so manussattabuddhuppādasaddhammaṭṭhitiādikaṃ khaṇasāmaggiṃ vinā natthi. Manussattādīnañca kāṇakacchapopamādīhi (ma. ni. 3.252) dullabhabhāvo. Iti khaṇassa dullabhattā suṭṭhutaraṃ khaṇāyattaṃ lokuttaradhammānaṃ upakārabhūtaṃ kusalaṃ dullabhameva . Evametesu khaṇasaṅkhāto samayo kusaluppattiyā dullabhabhāvaṃ dīpeti. Evaṃ dīpentena anena adhigatakhaṇānaṃ khaṇāyattasseva tassa kusalassa ananuṭṭhānena moghakhaṇaṃ kurumānānaṃ pamādavihāro paṭisedhito hoti. Ayaṃ khaṇasaṅkhātena samayena attho dīpito.

Yo panetassa kusalacittassa pavattikālo nāma hoti, so atiparitto. Sā cassa atiparittatā 『『yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṃ javo, yathā ca yā devatā candimasūriyānaṃ purato dhāvanti tāsaṃ devatānaṃ javo, tato sīghataraṃ āyusaṅkhārā khīyantī』』ti (saṃ. ni. 2.228) – imassa suttassa aṭṭhakathāvasena veditabbā. Tatra hi so rūpajīvitindriyassa tāva parittako kālo vutto. Yāva paṭuppannaṃ rūpaṃ tiṭṭhati tāva soḷasa cittāni uppajjitvā bhijjanti. Iti tesaṃ kālaparittatāya upamāpi natthi. Tenevāha – 『『yāvañcidaṃ, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva lahuparivattaṃ citta』』nti (a. ni.

  1. Yo panesa aṭṭhahi akkhaṇehi parivajjito navamo khaṇo, patirūpadesavāsādiko ca catucakkasaṅkhāto okāsaṭṭhena khaṇo vutto, so manussattabuddhuppādasaddhammaṭṭhitiādikaṃ khaṇasāmaggiṃ vinā natthi. 人類和佛陀的出生、立足、持久等都不是沒有時間的結合。人類等的出生,如同龜殼的例子(《中尼律典》3.252),是稀有的。因此,時間的稀有性是更為殊勝的,lokuttara法的善行是稀有的善行。如此,這些時間的結合闡明了善生起的稀有性。如此,通過闡明這些時間的結合,已經獲得了善行的時間,不再需要其他善行的證悟,懶惰的行為被否定了。這是通過時間的結合所闡明的意義。 Yo panetassa kusalacittassa pavattikālo nāma hoti, so atiparitto. 這善心的活動時間確實是非常短暫的。它的短暫性,如同「比丘們,某人的速度,如同月亮和太陽的速度,如同守衛月亮和太陽的神的速度,那麼壽命的衰減就會加速」(《相應尼律典》2.228)——這經文的註釋應該被理解。其中,所說的時間是指色生命力的短暫性。只要色生命力存在,那麼十六種心就會生起和衰減。因此,它們的短暫性是無法比擬的。因此,他說:「比丘們,哪怕是短暫的時間,也是無法比擬的,哪怕是快速變化的心」。 (註:《中尼律典》和《相應尼律典》是巴利語佛經的兩部重要典籍,分別對應于《中阿含經》和《增一阿含經》。)

1.48). Evametesu kālasaṅkhāto samayo kusalacittappavattikālassa atiparittataṃ dīpeti. Evaṃ dīpentena cānena atiparittakālatāya, vijjulatobhāsena muttāvuṇanaṃ viya, duppaṭivijjhamidaṃ cittaṃ, tasmā etassa paṭivedhe mahāussāho ca ādaro ca kattabboti ovādo dinno hoti. Ayaṃ kālasaṅkhātena samayena attho dīpito.

Samūhasaṅkhāto pana samayo anekesaṃ sahuppattiṃ dīpeti. Phassādīnañhi dhammānaṃ puñjo samūhoti vutto. Tasmiñca uppajjamānaṃ cittaṃ saha tehi dhammehi uppajjatīti anekesaṃ sahuppatti dīpitā. Evaṃ dīpentena cānena ekasseva dhammassa uppatti paṭisedhitā hoti. Ayaṃ samūhasaṅkhātena samayena attho dīpito.

Hetusaṅkhāto pana samayo parāyattavuttitaṃ dīpeti. 『Yasmiṃ samaye』ti hi padassa yasmā 『yasmiṃ hetumhi sati』 uppannaṃ hotīti ayamattho, tasmā 『hetumhi sati』 pavattito parāyattavuttitā dīpitā. Evaṃ dīpentena cānena dhammānaṃ savasavattitābhimāno paṭisedhito hoti. Ayaṃ hetusaṅkhātena samayena attho dīpito.

Tattha 『yasmiṃ samaye』ti kālasaṅkhātassa samayassa vasena 『yasmiṃ kāle』ti attho; samūhasaṅkhātassa 『yasmiṃ samūhe』ti. Khaṇasamavāyahetusaṅkhātānaṃ 『yasmiṃ khaṇe sati, yāya sāmaggiyā sati, yamhi hetumhi sati』 kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva sati 『phassādayopī』ti ayamattho veditabbo. Adhikaraṇañhi kālasaṅkhāto samūhasaṅkhāto ca samayo. Tattha vuttadhammānanti adhikaraṇavasenettha bhummaṃ. Khaṇasamavāyahetusaṅkhātassa ca samayassa bhāvena tesaṃ bhāvo lakkhīyatīti bhāvenabhāvalakkhaṇavasenettha bhummaṃ.

Kāmāvacaranti 『『katame dhammā kāmāvacarā? Heṭṭhato avīcinirayaṃ uparito paranimmitavasavattiṃ pariyantaṃ katvā』』tiādinā (dha. sa. 1287) nayena vuttesu kāmāvacaradhammesu pariyāpannaṃ. Tatrāyaṃ vacanattho – uddānato dve kāmā, vatthukāmo ca kilesakāmo ca. Tattha kilesakāmo atthato chandarāgova vatthukāmo tebhūmakavaṭṭaṃ. Kilesakāmo cettha kāmetīti kāmo; itaro pana kāmiyatīti kāmo. Yasmiṃ pana padese duvidhopeso kāmo pavattivasena avacarati, so catunnaṃ apāyānaṃ, manussānaṃ, channañca devalokānaṃ vasena ekādasavidho padeso. Kāmo ettha avacaratīti kāmāvacaro, sasatthāvacaro viya. Yathā hi yasmiṃ padese sasatthā purisā avacaranti, so vijjamānesupi aññesu dvipadacatuppadesu avacarantesu, tesaṃ abhilakkhitattā 『sasatthāvacaro』tveva vuccati, evaṃ vijjamānesupi aññesu rūpāvacarādīsu tattha avacarantesu, tesaṃ abhilakkhitattā ayaṃ padeso 『kāmāvacaro』tveva vuccati. Svāyaṃ yathā rūpabhavo rūpaṃ, evaṃ uttarapadalopaṃ katvā 『kāmo』tveva vuccati. Evamidaṃ cittaṃ imasmiṃ ekādasapadesasaṅkhāte kāme avacaratīti kāmāvacaraṃ.

  1. 那被八個剎那排除的第九個剎那,那適合的住所等被稱為四個輪子的機會的剎那,它沒有人類、佛陀的出現、正法的住世等剎那的結合是不存在的。人類等的獲得如同龜殼的比喻(《中部尼律典》3.252)是難以獲得的。因此,剎那的難以獲得是更為殊勝的,對出世間法有幫助的善行是難以獲得的。如此,這些被稱為剎那的「時間」,闡明了善行生起的難以獲得。如此,通過闡明這一點,已經獲得了剎那的人,僅僅因為沒有實行那善行而使剎那無效,這種懈怠的行為被否定了。這是通過被稱為剎那的「時間」所闡明的意義。 那被稱為這善心活動時間的,確實是非常短暫的。它的短暫性,「比丘們,就像那人的速度,就像月亮和太陽的速度,就像在月亮和太陽前奔跑的天神們的速度,比這更快的是壽命的衰減」(《相應尼律典》2.228)——這經文的註釋應該被理解。在那裡,它被說成是色、命根的短暫時間。只要現前的色存在,十六種心就會生起和消失。因此,它們的短暫時間是無法比擬的。因此,他說:「比丘們,哪怕是比喻,也不容易,就像快速變化的心」(《增支部尼律典》1.48)。如此,這些被稱為時間的「時間」,闡明了善心活動時間的短暫性。如此,通過闡明這一點,由於時間的短暫性,就像閃電的光芒擦過珍珠項鍊一樣,這心是難以把握的,因此,爲了把握它,應該付出巨大的努力和關注,這是給出的勸誡。這是通過被稱為時間的「時間」所闡明的意義。 被稱為聚集的「時間」闡明了多個的同時生起。觸等法的集合被稱為聚集。在那聚集中生起的,與那些法一起生起,闡明了多個的同時生起。如此,通過闡明這一點,否定了只有一個法的生起。這是通過被稱為聚集的「時間」所闡明的意義。 被稱為因的「時間」闡明了依賴的生起。「在某個時間」這句話,因為它的意思是「在某個因存在時」生起,因此,依賴於「在因存在時」的生起,闡明了依賴的生起。如此,通過闡明這一點,否定了法自身存在的執著。這是通過被稱為因的「時間」所闡明的意義。 其中,「在某個時間」根據被稱為時間的「時間」,意思是「在某個時間」;根據被稱為聚集的「時間」,意思是「在某個集合中」。根據被稱為剎那、結合、因的「時間」,意思是「在某個剎那存在時,在某個結合存在時,在某個因存在時」,欲界善心生起,就在那時,「觸等也」存在,這意義應該被理解。時間和聚集是所指。其中,所說的法,根據所指,在這裡是指地點。由於剎那、結合、因的「時間」的存在,它們的「存在」被強調,因此,根據存在和不存在的特徵,在這裡是指地點。 欲界,「哪些法是欲界的?從下到無間地獄,從上到他化自在天」(《法集論》1287)根據這種方式,包含在所說的欲界法中。其中,詞義是從概要來說,有兩種欲,物質的欲和煩惱的欲。其中,煩惱的欲,從意義上來說,就是對物質的渴望,物質的欲就是三界的輪迴。煩惱的欲,在這裡,欲就是渴望;另一個欲,就是被渴望。兩種欲以活動的方式存在的地方,根據四惡趣、人類和六個天界,是十一個地方。欲在這裡活動,因此是欲界,就像有情活動一樣。就像有情活動的地方,即使存在其他兩足或四足的生物活動,由於它們的顯著性,它被稱為「有情活動的地方」,同樣,即使存在其他色界等,由於它們的顯著性,這個地方被稱為「欲界」。它本身就像色界是色,同樣,省略後面的詞,它被稱為「欲」。如此,這心在這個被稱為十一個地方的欲中活動,因此是欲界的。

Kiñcāpi hi etaṃ rūpārūpabhavesupi avacarati, yathā pana saṅgāme avacaraṇato saṅgāmāvacaroti laddhanāmako nāgo nagare carantopi 『saṅgāmāvacaro』tveva vuccati, thalajalacarā ca pāṇā athale ajale ca ṭhitāpi 『thalacarā jalacarā』tveva vuccanti, evamidaṃ aññattha avacarantampi kāmāvacaramevāti veditabbaṃ. Ārammaṇakaraṇavasena vā ettha kāmo avacaratītipi kāmāvacaraṃ. Kāmañcesa rūpārūpāvacaresupi avacarati, yathā pana vadatīti 『vaccho』, mahiyaṃ setīti 『mahiṃso』ti vutte, na sattā yattakā vadanti, mahiyaṃ vā senti sabbesaṃ taṃ nāmaṃ hoti, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Apica kāmabhavasaṅkhāte kāme paṭisandhiṃ avacāretītipi kāmāvacaraṃ.

Kusalanti kucchitānaṃ salanādīhi atthehi kusalaṃ. Apica ārogyaṭṭhena anavajjaṭṭhena kosallasambhūtaṭṭhena ca kusalaṃ. Yatheva hi 『kacci nu bhoto kusala』nti (jā. 1.15.146; 2.

  1. 儘管這在色、無色的存在中也在活動,但就像在戰爭中,因戰鬥而被稱為「戰鬥活動」的大象,即使在城市中行走,也被稱為「戰鬥活動」;同樣,生活在陸地和水中的生物,即使在陸地和水中停留,也被稱為「陸生」和「水生」,因此,這裡也應理解為即使在其他地方活動,也仍然是欲界的。根據對象的作用,這裡也可以說是欲界。欲界的存在確實在色和無色的存在中活動,就像說「我說」,因此被稱為「說者」,而「在大地上白色的」被稱為「白牛」,無論生物如何說,或在大地上生活,或在水中生活,所有生物都被稱為這個名字,因此這也應理解為如此。並且在欲界的存在中,欲界也能阻止再生。 善行是指因妊娠而生的善行。並且從健康的角度、無過失的角度、善行的產生的角度來看,都是善行。就像有人說「您是否安好?」(《生經》1.15.146;2.)

20.129) rūpakāye anāturatāya agelaññena nibyādhitāya ārogyaṭṭhena kusalaṃ vuttaṃ, evaṃ arūpadhammepi kilesāturatāya kilesagelaññassa ca kilesabyādhino abhāvena ārogyaṭṭhena kusalaṃ veditabbaṃ. Kilesavajjassa pana kilesadosassa kilesadarathassa ca abhāvā anavajjaṭṭhena kusalaṃ. Kosallaṃ vuccati paññā; kosallato sambhūtattā kosallasambhūtaṭṭhena kusalaṃ.

『Ñāṇasampayuttaṃ』 tāva evaṃ hotu; ñāṇavippayuttaṃ kathanti. Tampi ruḷhīsaddena kusalameva. Yathā hi tālapaṇṇehi akatvā kilañjādīhi katampi taṃsarikkhattā ruḷhīsaddena tālavaṇṭantveva vuccati, evaṃ 『ñāṇavippayutta』mpi kusalantveva veditabbaṃ. Nippariyāyena pana 『ñāṇasampayuttaṃ』 ārogyaṭṭhena anavajjaṭṭhena kosallasambhūtaṭṭhenāti tividhenapi kusalanti nāmaṃ labhati, ñāṇavippayuttaṃ duvidheneva. Iti yañca jātakapariyāyena yañca bāhitikasuttapariyāyena yañca abhidhammapariyāyena kusalaṃ kathitaṃ sabbaṃ taṃ tīhipi atthehi imasmiṃ citte labbhati.

Tadetaṃ lakkhaṇādivasena anavajjasukhavipākalakkhaṇaṃ, akusalaviddhaṃsanarasaṃ, vodānapaccupaṭṭhānaṃ, yonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ. Avajjapaṭipakkhattā vā anavajjalakkhaṇameva kusalaṃ, vodānabhāvarasaṃ, iṭṭhavipākapaccupaṭṭhānaṃ, yathāvuttapadaṭṭhānameva. Lakkhaṇādīsu hi tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ sabhāvo vā sāmaññaṃ vā lakkhaṇaṃ nāma. Kiccaṃ vā sampatti vā raso nāma. Upaṭṭhānākāro vā phalaṃ vā paccupaṭṭhānaṃ nāma. Āsannakāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ nāma. Iti yattha yattha lakkhaṇādīni vakkhāma tattha tattha imināva nayena tesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

Cittanti ārammaṇaṃ cintetīti cittaṃ; vijānātīti attho. Yasmā vā 『citta』nti sabbacittasādhāraṇo esa saddo, tasmā yadettha lokiyakusalākusalakiriyacittaṃ, taṃ javanavīthivasena attano santānaṃ cinotīti cittaṃ. Vipākaṃ kammakilesehi citanti cittaṃ. Apica sabbampi yathānurūpato cittatāya cittaṃ. Cittakaraṇatāya cittanti evampettha attho veditabbo. Tattha yasmā aññadeva sarāgaṃ cittaṃ, aññaṃ sadosaṃ , aññaṃ samohaṃ; aññaṃ kāmāvacaraṃ, aññaṃ rūpāvacarādibhedaṃ; aññaṃ rūpārammaṇaṃ, aññaṃ saddādiārammaṇaṃ; rūpārammaṇesu cāpi aññaṃ nīlārammaṇaṃ, aññaṃ pītādiārammaṇaṃ; saddādiārammaṇesupi eseva nayo; sabbesupi cetesu aññaṃ hīnaṃ aññaṃ majjhimaṃ aññaṃ paṇītaṃ; hīnādīsupi aññaṃ chandādhipateyyaṃ, aññaṃ vīriyādhipateyyaṃ aññaṃ cittādhipateyyaṃ, aññaṃ vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmā assa imesaṃ sampayuttabhūmiārammaṇahīnamajjhimapaṇītādhipatīnaṃ vasena cittatā veditabbā. Kāmañcettha ekameva evaṃ cittaṃ na hoti, cittānaṃ pana antogadhattā etesu yaṃkiñci ekampi cittatāya cittanti vattuṃ vaṭṭati. Evaṃ tāva cittatāya cittaṃ.

  1. 20.129) 色身沒有疾病、沒有衰老、沒有病痛,從健康的角度來說是善的,同樣,無色法也沒有煩惱的疾病、煩惱的衰老和煩惱的病痛,從健康的角度來說也是善的。沒有煩惱的過失、煩惱的痛苦、煩惱的折磨,從無過失的角度來說是善的。智慧被稱為技巧;從技巧產生的角度來說是善的。 「與智慧相結合的」就是這樣;與智慧不相結合的如何解釋呢?它也根據習慣用語被稱為善。就像用棕櫚葉做的,即使是用kilanja等做的,由於它的遮蔽性,根據習慣用語,它也被稱為棕櫚葉扇,同樣,「與智慧不相結合的」也應該被理解為善。詳細地說,「與智慧相結合的」從健康、無過失、技巧產生的三個角度都被稱為善,而與智慧不相結合的只有兩個角度。因此,無論是在本生故事中,還是在外部經典中,還是在阿毗達摩中所說的善,都在這心中以三種意義存在。 這根據特徵等,具有無過失、快樂的異熟的特徵,具有斷除不善的性質,具有佈施的增上,具有意門的目標。或者由於與過失相反,善具有無過失的特徵,具有佈施的性質,具有可愛的異熟的增上,正如所說的目標。在特徵等中,那些法的本質或共性被稱為特徵。功能或成就被稱為性質。增上的方式或結果被稱為增上。近因被稱為目標。因此,無論我們在哪裡談到特徵等,都應該以這種方式理解它們的差異。 心,思考對象,因此是心;意思是認知。或者因為「心」這個詞對所有心來說是共同的,因此,這裡世俗的善、不善、無記心,以快速的方式思考它自己的連續性,因此是心。異熟、業、煩惱被稱為心。並且根據各自的情況,所有的心都是心。心的作用被稱為心,這裡也應該這樣理解。其中,因為有些心與貪婪相應,有些心與嗔恨相應,有些心與愚癡相應;有些是欲界的,有些是色界等不同的;有些以色為對象,有些以聲等為對像;在以色為對象的心中,有些以藍色為對象,有些以黃色等為對像;在以聲等為對象的心中也是如此;在所有的心中,有些是下等的,有些是中等的,有些是上等的;在下等等心中,有些以欲為主導,有些以精進為主導,有些以心為主導,有些以尋為主導,因此,它的心的性質應該根據這些結合的境界、對像、下等、中等、上等、主導來理解。這裡,沒有一個心是這樣的,但是由於心的內在聯繫,在這些心中,任何一個心都可以被稱為心。如此,心就是心。

Kathaṃ cittakaraṇatāyāti? Lokasmiñhi cittakammato uttari aññaṃ cittaṃ nāma natthi. Tasmimpi caraṇaṃ nāma cittaṃ aticittameva hoti. Taṃ karontānaṃ cittakārānaṃ 『evaṃvidhāni ettha rūpāni kātabbānī』ti cittasaññā uppajjati. Tāya cittasaññāya lekhāgahanarañjanaujjotanavattanādinipphādikā cittakiriyā uppajjanti, tato caraṇasaṅkhāte citte aññataraṃ vicittarūpaṃ nipphajjati. Tato 『imassa rūpassa upari idaṃ hotu, heṭṭhā idaṃ, ubhayapasse ida』nti cintetvā yathācintitena kamena sesacittarūpanipphādanaṃ hoti, evaṃ yaṃkiñci loke vicittaṃ sippajātaṃ sabbaṃ taṃ citteneva kariyati, evaṃ imāya karaṇavicittatāya tassa tassa cittassa nipphādakaṃ cittampi tatheva cittaṃ hoti. Yathācintitassa vā anavasesassa anipphajjanato tatopi cittameva cittataraṃ. Tenāha bhagavā –

『『Diṭṭhaṃ vo, bhikkhave, caraṇaṃ nāma cittanti? 『Evaṃ, bhante』. Tampi kho, bhikkhave, caraṇaṃ nāma cittaṃ citteneva cintitaṃ. Tenapi kho, bhikkhave, caraṇena cittena cittaṃyeva cittatara』』nti (saṃ. ni.

如何是心的作用呢?在世間,除了心造作之外,沒有其他的心。即使是那被稱為行動的心,也是超越心的。進行心造作的人們會生起「這裡應該造作這樣的色」這樣的心意。由於這心意,會生起繪畫、雕刻、染色、照明、旋轉等製造的心活動,然後在那被稱為行動的心中,會產生某種奇特的色。然後,思考「在這色的上面應該是這個,下面應該是這個,兩邊應該是這個」,根據所思考的,通過行動,會產生其他的心色,如此,世間所有奇特的工藝都是由心造作的,如此,由於這造作的奇特性,那製造每個心的心也是心。或者由於所思考的沒有完全產生,那也是更加是心。因此,佛陀說: 「比丘們,你們見過被稱為行動的心嗎?」「是的,世尊。」「比丘們,那被稱為行動的心也是由心思考的。比丘們,因此,通過行動的心,心更加是心。」(《相應尼律典》)

3.100).

Tathā yadetaṃ devamanussanirayatiracchānabhedāsu gatīsu kammaliṅgasaññāvohārādibhedaṃ ajjhattikaṃ cittaṃ tampi cittakatameva. Kāyakammādibhedañhi dānasīlavihiṃsāsāṭheyyādinayappavattaṃ kusalākusalakammaṃ cittanipphāditaṃ kammanānattaṃ. Kammanānatteneva ca tāsu tāsu gatīsu hatthapādakaṇṇaudaragīvāmukhādisaṇṭhānabhinnaṃ liṅganānattaṃ. Liṅganānattato yathāgahitasaṇṭhānavasena 『ayaṃ itthī ayaṃ puriso』ti uppajjamānāya saññāya saññānānattaṃ. Saññānānattato saññānurūpena 『itthī』ti vā 『puriso』ti vā voharantānaṃ vohāranānattaṃ. Vohāranānattavasena pana yasmā 『itthī bhavissāmi puriso bhavissāmi, khattiyo bhavissāmi brāhmaṇo bhavissāmī』ti evaṃ tassa tassa attabhāvassa janakaṃ kammaṃ karīyati, tasmā vohāranānattato kammanānattaṃ. Taṃ panetaṃ kammanānattaṃ yathāpatthitaṃ bhavaṃ nibbattentaṃ yasmā gativasena nibbatteti tasmā kammanānattato gatinānattaṃ. Kammanānatteneva ca tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tassā tassā gatiyā apādakadvipādakāditā, tassā tassā upapattiyā uccanīcāditā, tasmiṃ tasmiṃ attabhāve suvaṇṇadubbaṇṇāditā, lokadhammesu lābhālābhāditā ca paññāyati. Tasmā sabbametaṃ devamanussanirayatiracchānabhedāsu gatīsu kammaliṅgasaññāvohārādibhedaṃ ajjhattikaṃ cittaṃ citteneva katanti veditabbaṃ. Svāyamattho imassa saṅgītianāruḷhassa suttassa vasena veditabbo. Vuttañhetaṃ –

『『Kammanānattaputhuttappabhedavavatthānavasena liṅganānattaputhuttappabhedavavatthānaṃ bhavati, liṅganānattaputhuttappabhedavavatthānavasena saññānānattaputhuttappabhedavavatthānaṃ bhavati, saññānānattaputhuttappabhedavavatthānavasena vohāranānattaputhuttappabhedavavatthānaṃ bhavati, vohāranānattaputhuttappabhedavavatthānavasena kammanānattaputhuttappabhedavavatthānaṃ bhavati. Kammanānākaraṇaṃ paṭicca sattānaṃ gatiyā nānākaraṇaṃ paññāyati – apadā dvipadā catuppadā bahuppadā, rūpino arūpino, saññino asaññino nevasaññīnāsaññino. Kammanānākaraṇaṃ paṭicca sattānaṃ upapattiyā nānākaraṇaṃ paññāyati – uccanīcatā hīnapaṇītatā sugataduggatatā. Kammanānākaraṇaṃ paṭicca sattānaṃ attabhāve nānākaraṇaṃ paññāyati – suvaṇṇadubbaṇṇatā sujātadujjātatā susaṇṭhitadussaṇṭhitatā. Kammanānākaraṇaṃ paṭicca sattānaṃ lokadhamme nānākaraṇaṃ paññāyati – lābhālābhe yasāyase nindāpasaṃsāyaṃ sukhadukkhe』』ti.

Aparampi vuttaṃ –

Kammato liṅgato ceva, liṅgasaññā pavattare;

Saññāto bhedaṃ gacchanti, itthāyaṃ purisoti vā.

『『Kammunā vattate loko, kammunā vattate pajā;

Kammanibandhanā sattā, rathassāṇīva yāyato』』. (ma. ni. 2.460; su. ni. 659);

Kammena kittiṃ labhate pasaṃsaṃ,

Kammena jāniñca vadhañca bandhaṃ;

Taṃ kammanānākaraṇaṃ viditvā,

Kasmā vade natthi kammanti loke. (kathā. 785);

『『Kammassakā māṇava sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā; kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyā』』ti (ma. ni.

同樣,這在天神、人類、地獄、畜生等不同存在中的,具有業、性、想、語等差異的內在心,也完全是心造作的。身體行為等不同種類的,以佈施、持戒、不傷害等方式活動的善惡業,是心造作的業的差異。正是由於業的差異,在那些不同的存在中,手、腳、耳、腹、頸、嘴等身體部位的性差異。由於性的差異,根據所獲得的身體部位,「這是女性,這是男性」這樣生起的想,是想的差異。由於想的差異,根據想,「女性」或「男性」這樣說,是語的差異。由於語的差異,因為「我將成為女性,我將成為男性,我將成為剎帝利,我將成為婆羅門」這樣,爲了產生各自的存在狀態而造作的業,因此,由於語的差異,是業的差異。這業的差異,通過產生所希望的存在,由於以存在的方式產生,因此,由於業的差異,是存在的差異。正是由於業的差異,那些眾生在各自的存在中,無足、兩足等差異,由於各自的出生,高低等差異,在各自的存在狀態中,膚色等差異,在世間法中,獲得和失去等差異,都被認知。因此,這在天神、人類、地獄、畜生等不同存在中的,具有業、性、想、語等差異的內在心,應該被理解為完全是心造作的。這首不粗糙的經文的自身意義應該被理解。這就是所說的: 「由於業的差異、普遍性和特殊性的建立,導致了性的差異、普遍性和特殊性的建立,由於性的差異、普遍性和特殊性的建立,導致了想的差異、普遍性和特殊性的建立,由於想的差異、普遍性和特殊性的建立,導致了語的差異、普遍性和特殊性的建立,由於語的差異、普遍性和特殊性的建立,導致了業的差異、普遍性和特殊性的建立。由於業的不同原因,眾生在存在方面被認知為不同的原因——無足、兩足、四足、多足,有色的、無色的,有想的、無想的、非想非非想的。由於業的不同原因,眾生在出生方面被認知為不同的原因——高低貴賤、善趣惡趣。由於業的不同原因,眾生在存在狀態方面被認知為不同的原因——膚色、出身、身體狀況。由於業的不同原因,眾生在世間法方面被認知為不同的原因——獲得和失去、名譽和恥辱、讚揚和批評、快樂和痛苦。」 也有人說: 由業生性,由性生想; 由想而有分別,是女是男。 「世間由業運轉,民眾由業運轉; 眾生被業束縛,如同車軸上的車輪。」(《中部尼律典》2.460;《相應尼律典》659); 因業得名聲和讚揚, 因業得出生、死亡和束縛; 瞭解了業的不同原因, 為何說世間沒有業。(《義釋》785); 「年輕人,眾生是業的主人,是業的繼承者,是業的子宮,是業的親屬,是業的皈依;業區分眾生,這就是高低貴賤。」(《中部尼律典》)

3.289).

Evaṃ imāya karaṇacittatāyapi cittassa cittatā veditabbā. Sabbānipi hi etāni vicitrāni citteneva katāni. Aladdhokāsassa pana cittassa yaṃ vā pana avasesapaccayavikalaṃ tassa ekaccacittakaraṇābhāvato yadetaṃ cittena kataṃ ajjhattikaṃ cittaṃ vuttaṃ, tatopi cittameva cittataraṃ. Tenāha bhagavā –

『『Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ yathayidaṃ, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā… tehipi kho, bhikkhave, tiracchānagatehi pāṇehi cittaṃyeva cittatara』』nti (saṃ. ni. 3.100).

Uppannaṃ hotīti ettha vattamānabhūtāpagatokāsakatabhūmiladdhavasena uppannaṃ nāma anekappabhedaṃ. Tattha sabbampi uppādajarābhaṅgasamaṅgīsaṅkhātaṃ vattamānuppannaṃ nāma. Ārammaṇarasaṃ anubhavitvā niruddhaṃ, anubhūtāpagatasaṅkhātaṃ kusalākusalaṃ , uppādādittayaṃ anuppatvā niruddhaṃ, bhūtāpagatasaṅkhātaṃ, sesasaṅkhatañca bhūtāpagatuppannaṃ nāma. 『『Yānissa tāni pubbe katāni kammānī』』ti (ma. ni. 3.248) evamādinā nayena vuttaṃ kammaṃ atītampi samānaṃ, aññaṃ vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassokāsaṃ katvā ṭhitattā, tathā katokāsañca vipākaṃ anuppannampi samānaṃ evaṃ kate okāse ekantena uppajjanato okāsakatuppannaṃ nāma. Tāsu tāsu bhūmīsu asamūhataṃ akusalaṃ bhūmiladdhuppannaṃ nāma. Ettha ca bhūmiyā bhūmiladdhassa ca nānattaṃ veditabbaṃ. Bhūmīti vipassanāya ārammaṇabhūtā tebhūmakā pañcakkhandhā. Bhūmiladdhaṃ nāma tesu khandhesu uppattārahaṃ kilesajātaṃ. Tena hesā bhūmi laddhā nāma hoti, tasmā bhūmiladdhanti vuccati. Evametesu catūsu uppannesu idha 『vattamānuppannaṃ』 adhippetaṃ.

Tatrāyaṃ vacanattho – pubbantato uddhaṃ uppādādiabhimukhaṃ pannanti uppannaṃ. 『Uppanna』-saddo panesa atīte paṭiladdhe samuṭṭhite avikkhambhite asamucchinne khaṇattayagateti anekesu atthesu dissati. Ayañhi 『『tena kho pana, bhikkhave, samayena kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno』』ti (saṃ. ni. 2.143) ettha atīte āgato. 『『Āyasmato ānandassa atirekacīvaraṃ uppannaṃ hotī』』ti (pārā. 461) ettha paṭiladdhe. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ tamenaṃ mahāvāto antarāyeva antaradhāpetī』』ti (saṃ. ni. 5.157) ettha samuṭṭhite. 『『Uppannaṃ gamiyacittaṃ duppaṭivinodanīyaṃ (a. ni. 5.160; pari. 325); uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpetī』』ti (pārā. 165) ettha avikkhambhite. 『『Ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antarāyeva antaradhāpetī』』ti (saṃ. ni. 5.156-157) ettha asamucchinne. 『『Uppajjamānaṃ uppannanti? Āmantā』』ti (yama.

如此,通過這造作的心的性質,也應該理解心的性質。所有這些奇特的,都是由心造作的。對於未獲得的心,若是說其餘的因緣的缺乏,由於某些心造作的缺乏,因此被稱為由心造作的內在心,儘管如此,仍然是心,更加是心。因此,佛陀說: 「比丘們,我不見到任何其他的,像這樣的心,正如比丘們,畜生的心……在那些畜生的生命中,心也是心。」(《相應尼律典》3.100) 「生起」是指根據現有的、已到達的、獲得的狀態而生起,名為多種類的。在那裡,所有的生起都是與生、老、滅相應的,名為現有生起。體驗對象的性質而被阻斷,體驗到的已到達的性質,善與不善,生起的三種情況未到達而被阻斷,已到達的性質,以及其他已到達的生起。正如所說「那些以前所做的業」 (《中部尼律典》3.248),以這種方式,過去的業與現在的果報相同,除了果報的阻礙,因而由於自身的果報而停留,因此,已做的果報與未生起的果報相同,因此在做的時刻,完全的生起被稱為獲得的生起。在那些不同的存在中,不聚合的惡是獲得的生起。在這裡,存在與獲得的存在之間的差異應該被理解。存在是指通過內觀而成為對象的那三種存在,即五蘊。獲得的存在是指在這些蘊中,能夠生起的煩惱所生的。因此,獲得的存在被稱為獲得的狀態,因此被稱為獲得的存在。如此,在這四種生起中,這裡指的是「現有生起」。 這裡的意思是:從過去到現在,生起的方向是生起。「生起」這個詞在過去獲得、產生、未阻礙、未混亂的三時中,顯示出多種意義。正如「因此,在那個時候,尊者佛陀,至高無上的,生於世間」(《相應尼律典》2.143),這裡是指過去的到來。「尊者阿難的多餘袈裟生起」(《大品經》461),這裡是指獲得的。「比丘們,就像生起的巨大雨雲,巨大的風會使其消失」(《相應尼律典》5.157),這裡是指產生的。「生起的心難以驅除」(《增支尼律典》5.160;《相應尼律典》325);生起的惡和不善法會使其暫時消失」(《大品經》165),這裡是指未阻礙的。「修行八正道的聖者,增廣之時,生起的惡與不善法會使其暫時消失」(《相應尼律典》5.156-157),這裡是指未混亂的。「生起的心是生起的心嗎?請告訴我。」(《言集》)

2.cittayamaka.81) ettha khaṇattayagate. Svāyamidhāpi khaṇattayagateva daṭṭhabbo. Tasmā 『uppannaṃ hotī』ti ettha khaṇattayagataṃ hoti, vattamānaṃ hoti, paccuppannaṃ hotīti. Ayaṃ saṅkhepattho.

Cittaṃ uppannaṃ hotīti cetaṃ desanāsīsameva. Na pana cittaṃ ekakameva uppajjati. Tasmā yathā rājā āgatoti vutte na parisaṃ pahāya ekakova āgato, rājaparisāya pana saddhiṃyeva āgatoti paññāyati , evamidampi paropaṇṇāsakusaladhammehi saddhiṃyeva uppannanti veditabbaṃ. Pubbaṅgamaṭṭhena pana 『『cittaṃ uppannaṃ hoti』』cceva vuttaṃ.

Lokiyadhammañhi patvā cittaṃ jeṭṭhakaṃ cittaṃ dhuraṃ cittaṃ pubbaṅgamaṃ hoti. Lokuttaradhammaṃ patvā paññā jeṭṭhikā paññā dhurā paññā pubbaṅgamā. Teneva bhagavā vinayapariyāyaṃ patvā pañhaṃ pucchanto 『kiṃphassosi, kiṃvedanosi, kiṃsaññosi, kiṃcetanosī』ti apucchitvā 『『kiṃcitto tvaṃ bhikkhū』』ti cittameva dhuraṃ katvā pucchati. 『『Atheyyacitto ahaṃ bhagavā』』ti ca vutte 『anāpatti atheyyaphassassā』tiādīni avatvā 『『anāpatti bhikkhu atheyyacittassā』』ti vadati.

Na kevalañca vinayapariyāyaṃ, aññampi lokiyadesanaṃ desento cittameva dhuraṃ katvā deseti. Yathāha – 『『ye keci, bhikkhave, dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā sabbete manopubbaṅgamā. Mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjati』』 (a. ni. 1.56).

『『Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;

Manasā ce paduṭṭhena, bhāsati vā karoti vā;

Tato naṃ dukkhamanveti, cakkaṃva vahato padaṃ.

『『Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;

Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā;

Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinī』』. (dha. pa. 1,2);

『『Cittena nīyati loko, cittena parikassati;

Cittassa ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū』』. (saṃ. ni. 1.62);

『『Cittasaṃkilesā, bhikkhave, sattā saṃkilissanti cittavodānā visujjhanti』』 (saṃ. ni. 3.100);

『『Pabhassaramidaṃ, bhikkhave, cittaṃ, tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ』』 (a. ni. 1.49);

『『Citte , gahapati, arakkhite kāyakammampi arakkhitaṃ hoti, vacīkammampi arakkhitaṃ hoti, manokammampi arakkhitaṃ hoti; citte, gahapati, rakkhite…pe… citte, gahapati, byāpanne…pe… citte, gahapati, abyāpanne…pe… citte, gahapati, avassute…pe… citte, gahapati, anavassute kāyakammampi anavassutaṃ hoti, vacīkammampi anavassutaṃ hoti, manokammampi anavassutaṃ hotī』』ti (a. ni. 3.110).

Evaṃ lokiyadhammaṃ patvā cittaṃ jeṭṭhakaṃ hoti, cittaṃ dhuraṃ hoti, cittaṃ pubbaṅgamaṃ hotīti veditabbaṃ. Imesu pana suttesu ekaṃ vā dve vā aggahetvā suttānurakkhaṇatthāya sabbānipi gahitānīti veditabbāni.

Lokuttaradhammaṃ pucchanto pana 『kataraphassaṃ adhigatosi, kataravedanaṃ katarasaññaṃ kataracetanaṃ kataracitta』nti apucchitvā, 『katarapaññaṃ tvaṃ bhikkhu adhigato』si, 『kiṃ paṭhamaṃ maggapaññaṃ, udāhu dutiyaṃ…pe… tatiyaṃ…pe… catutthaṃ maggapaññaṃ adhigato』ti paññaṃ jeṭṭhikaṃ paññaṃ dhuraṃ katvā pucchati. Paññuttarā sabbe kusalā dhammā na parihāyanti. Paññā pana kimatthiyā (ma. ni. 1.451)? 『『Paññavato, bhikkhave, ariyasāvakassa tadanvayā saddhā saṇṭhāti, tadanvayaṃ vīriyaṃ saṇṭhāti, tadanvayā sati saṇṭhāti, tadanvayo samādhi saṇṭhātī』』ti (saṃ. ni.

在這裡,關於三時的生起。此處也應被理解為三時的生起。因此,「生起」是在這裡指的是三時的生起,現有的生起,未來的生起。這是概括的意義。 「心生起」是指此處的教導。心並不是單獨生起的。因此,正如國王被說是到來時,並不是單獨離開人民,是與王室一起到來的,顯然也是與其他善法一起生起的。由於先前的原因,因此說「心生起」。 在世俗法中,心是首要的,心是重的,心是先前的。在超世法中,智慧是首要的,智慧是重的,智慧是先前的。因此,佛陀在講授戒律時,詢問「你有什麼觸覺,你有什麼感受,你有什麼意識,你有什麼心?」而不是詢問「你有什麼心」,而是將心作為重的來詢問。「我有不應觸」的說法,除了「無罪的觸」,還說「無罪的比丘是無罪的」。 不僅在戒律的範疇內,佛陀還在講授世俗的教義時,將心作為重的來講授。正如所說:「比丘們,所有的法,無論是惡法、惡的部分、惡的伴隨,都是由心所生。心在這些法中是首要的。」(《增支尼律典》1.56) 「由心所生的法,心是首要的,心所造的;如果心是敗壞的,無論是說還是做,都會隨之而來痛苦,如同車輪隨車而行。 「由心所生的法,心是首要的,心所造的;如果心是清凈的,無論是說還是做,都會隨之而來快樂,如同影子永不離開。」(《法句經》1,2) 「世間由心引導,世間因心而惡;心的單一法則,皆隨之而行。」(《相應尼律典》1.62) 「比丘們,心的污垢,眾生將被污垢所困擾,心的解脫將得以清凈。」(《相應尼律典》3.100) 「這是明亮的,比丘們,心也是如此,然而卻被外來的污垢所污染。」(《增支尼律典》1.49) 「心,居士,若不被保護,身體行為也不被保護,語言行為也不被保護,心的行為也不被保護;心,居士,若被保護……若心,居士,生起……若心,居士,不生起……若心,居士,未生起……若心,居士,未被生起,身體行為也未被生起,語言行為也未被生起,心的行為也未被生起。」(《增支尼律典》3.110) 因此,經過世俗法,心是首要的,心是重的,心是先前的,這應被理解。在這些經文中,除了一個或兩個作為重點以外,所有的都應被理解為被持有的。 在詢問超世法時,不詢問「你達到了哪個觸覺,哪個感受,哪個意識,哪個心」,而是詢問「你達到了哪個智慧,『你達到了第一的道智慧,或第二的……或第三的……或第四的道智慧』」,將智慧作為首要的,智慧作為重的來詢問。智慧是最重要的,所有的善法不會消失。智慧又有什麼意義呢?「比丘們,擁有智慧的高貴信徒,信仰穩定,信仰引導精進,信仰引導正念,信仰引導定力。」(《相應尼律典》)

5.515) evamādīni panettha suttāni daṭṭhabbāni. Iti lokuttaradhammaṃ patvā paññā jeṭṭhikā hoti paññā dhurā paññā pubbaṅgamāti veditabbā. Ayaṃ pana lokiyadesanā. Tasmā cittaṃ dhuraṃ katvā desento 『『cittaṃ uppannaṃ hotī』』ti āha.

Somanassasahagatanti sātamadhuravedayitasaṅkhātena somanassena saha ekuppādādibhāvaṃ gataṃ. Ayaṃ pana 『sahagata』-saddo tabbhāve vokiṇṇe nissaye ārammaṇe saṃsaṭṭheti imesu atthesu dissati. Tattha 『『yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā』』ti (vibha. 203) tabbhāve veditabbo; nandirāgabhūtāti attho. 『『Yā, bhikkhave, vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā』』ti (saṃ. ni. 5.832) vokiṇṇe veditabbo; antarantarā uppajjamānena kosajjena vokiṇṇāti ayamettha attho. 『『Aṭṭhikasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāvetī』』ti (saṃ. ni. 5.238) nissaye veditabbo; aṭṭhikasaññaṃ nissāya aṭṭhikasaññaṃ bhāvetvā paṭiladdhanti attho. 『『Lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ arūpasahagatānaṃ vā』』ti (pu. pa. 3-5) ārammaṇe; veditabbo rūpārūpārammaṇānanti attho. 『『Idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayutta』』nti (vibha. 578) saṃsaṭṭhe. Imasmimpi pade ayamevattho adhippeto. Somanassasaṃsaṭṭhañhi idha somanassasahagatanti vuttaṃ.

『Saṃsaṭṭha』-saddopi cesa sadise avassute mittasanthave sahajāteti bahūsu atthesu dissati. Ayañhi 『『kise thūle vivajjetvā saṃsaṭṭhā yojitā hayā』』ti (jā. 2.22.70) ettha sadise āgato. 『『Saṃsaṭṭhāva tumhe ayye viharathā』』ti (pāci. 727) avassute. 『『Gihi saṃsaṭṭho viharatī』』ti (saṃ. ni.

如此,這些經文應被理解。因此,經過超世法,智慧是首要的,智慧是重的,智慧是先前的,這應被理解。這是世俗教義。因此,講授時將心視為重,便說「心生起」。 「與快樂相伴」是指與細膩甜美的感受相伴而生的快樂。這裡的「伴隨」一詞在不同的情況下有不同的含義。在這些意義中,「那渴望是生於世間的,伴隨快樂和貪慾」(《分類經》203),在此應被理解為伴隨的;意為伴隨貪慾。「比丘們,思維是伴隨懈怠的,伴隨懈怠的」(《相應尼律典》5.832),在此應被理解為伴隨的;意為在彼此生起的懈怠中伴隨。「具有骨骼意識的正念覺支」(《相應尼律典》5.238),在此應被理解為伴隨的;意為依靠骨骼意識而獲得的。「獲得色法的或獲得無色法的入定」(《普遍法》3-5),在此應被理解為色法和無色法的對象。「這快樂與此歡喜相伴而生,伴隨而生,互相結合」(《分類經》578),在此應被理解為結合。在這個詞中,真正的意思是快樂的結合,因此在這裡說「與快樂相伴」。 「結合」這個詞在同樣的意義下,常常與朋友的聚合相伴,出現在許多意義中。正如所說,「在粗重的事物中,避免結合,便如馬匹」(《故事集》2.22.70),在這裡是指同樣的情況。「你們應當聚集在一起,尊者們」(《巴奇經》727),是指聚合。「家庭聚合生活」(《相應尼律典》)。

3.3) mittasanthave. 『『Idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayutta』』nti sahajāte. Idhāpi sahajāte adhippeto. Tattha 『sahagataṃ』 asahajātaṃ asaṃsaṭṭhaṃ asampayuttaṃ nāma natthi. Sahajātaṃ pana saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ hotipi, na hotipi . Rūpārūpadhammesu hi ekato jātesu rūpaṃ arūpena sahajātaṃ hoti, na saṃsaṭṭhaṃ, na sampayuttaṃ; tathā arūpaṃ rūpena; rūpañca rūpena; arūpaṃ pana arūpena saddhiṃ niyamatova sahagataṃ sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttameva hotīti. Taṃ sandhāya vuttaṃ 『somanassasahagata』nti.

Ñāṇasampayuttanti ñāṇena sampayuttaṃ, samaṃ ekuppādādippakārehi yuttanti attho. Yaṃ panettha vattabbaṃ siyā taṃ mātikāvaṇṇanāya vedanāttike vuttanayameva. Tasmā ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ekārammaṇāti iminā lakkhaṇenetaṃ sampayuttanti veditabbaṃ. Ukkaṭṭhaniddeso cesa. Arūpe pana vināpi ekavatthukabhāvaṃ sampayogo labbhati.

Ettāvatā kiṃ kathitaṃ? Kāmāvacarakusalesu somanassasahagataṃ tihetukaṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittaṃ kathitaṃ. 『『Katame dhammā kusalā』』ti hi aniyamitapucchāya catubhūmakakusalaṃ gahitaṃ. 『Kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī』ti vacanena pana tebhūmakaṃ kusalaṃ pariccajitvā, aṭṭhavidhaṃ kāmāvacarakusalameva gahitaṃ. 『Somanassasahagata』nti vacanena tato catubbidhaṃ upekkhāsahagataṃ pariccajitvā catubbidhaṃ somanassasahagatameva gahitaṃ. 『Ñāṇasampayutta』nti vacanena tato duvidhaṃ ñāṇavippayuttaṃ pariccajitvā dve ñāṇasampayuttāneva gahitāni. Asaṅkhārikabhāvo pana anābhaṭṭhatāyeva na gahito. Kiñcāpi na gahito, parato pana 『sasaṅkhārenā』ti vacanato idha 『asaṅkhārenā』ti avuttepi asaṅkhārikabhāvo veditabbo. Sammāsambuddho hi āditova idaṃ mahācittaṃ bhājetvā dassetuṃ niyametvāva imaṃ desanaṃ ārabhīti evamettha sanniṭṭhānaṃ katanti veditabbaṃ.

Idāni tameva cittaṃ ārammaṇato dassetuṃ rūpārammaṇaṃ vātiādimāha. Bhagavā hi arūpadhammaṃ dassento vatthunā vā dasseti, ārammaṇena vā, vatthārammaṇehi vā, sarasabhāvena vā. 『『Cakkhusamphasso…pe… manosamphasso; cakkhusamphassajā vedanā…pe… manosamphassajā vedanā; cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇa』』ntiādīsu hi vatthunā arūpadhammā dassitā. 『『Rūpasaññā…pe… dhammasaññā, rūpasañcetanā…pe… dhammasañcetanā』』tiādīsu ārammaṇena. 『『Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso』』tiādīsu (saṃ. ni. 4.60) vatthārammaṇehi. 『『Avijjāpaccayā , bhikkhave, saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa』』ntiādīsu (saṃ. ni.

3.3) 在朋友的聚合中。「這快樂與此歡喜相伴而生,伴隨而生,互相結合」(《分類經》578),在這裡是指伴隨的結合。在這裡,伴隨的結合是指沒有不伴隨的結合的意思。伴隨的結合可以是有的,也可以是沒有的。在色法和無色法中,色法和無色法是伴隨的,但是不互相結合;同樣,無色法和色法也是如此;色法和色法也是如此;無色法和無色法則是伴隨的結合。 「智慧相伴」是指智慧的伴隨,意為同樣的生起和滅盡。在這裡,所說的伴隨是指智慧的伴隨。因此,應該理解為伴隨的智慧。 這裡是說什麼呢?在欲界善法中,說到快樂相伴的三因智慧相伴的八種大心。在問「哪些法是善法」時,回答是四種善法。在說「欲界善心生起」時,回答是八種欲界善法。在說「快樂相伴」時,回答是四種快樂相伴的法。在說「智慧相伴」時,回答是兩種智慧相伴的法。雖然沒有說到無數量的法,但是通過「無數量」的說法,可以理解為無數量的法。佛陀從開始就將這種大心教導出來,以便使我們理解這種教義。 現在,佛陀將這種心教導出來,以便使我們理解這種教義。佛陀在教導時,會通過各種方式來教導,如通過色法的對象,通過無色法的對象,通過色法和無色法的對象,通過各種方式來教導。「眼觸…耳觸…意觸;眼觸生起的感受…耳觸生起的感受…意觸生起的感受;眼識…耳識…意識」等,都是通過色法的對象來教導的。「色想…法想,色慾…法欲」等,都是通過無色法的對象來教導的。「眼因緣色法生起眼識,三種結合觸…耳因緣法生起耳識,三種結合觸」等(《相應尼律典》4

2.1) sarasabhāvena arūpadhammā dassitā. Imasmiṃ pana ṭhāne ārammaṇena dassento 『rūpārammaṇaṃ』 vātiādimāha.

Tattha catusamuṭṭhānaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ rūpameva rūpārammaṇaṃ. Dvisamuṭṭhāno atītānāgatapaccuppanno saddova saddārammaṇaṃ. Catusamuṭṭhāno atītānāgatapaccuppanno gandhova gandhārammaṇaṃ. Catusamuṭṭhāno atītānāgatapaccuppanno rasova rasārammaṇaṃ. Catusamuṭṭhānaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ phoṭṭhabbameva phoṭṭhabbārammaṇaṃ. Ekasamuṭṭhānā dvisamuṭṭhānā tisamuṭṭhānā catusamuṭṭhānā nakutocisamuṭṭhānā atītānāgatapaccuppannā cittacetasikā, tathā navattabbā ca, vuttāvasesā cittagocarasaṅkhātā dhammāyeva dhammārammaṇaṃ. Ye pana anāpāthagatā rūpādayopi dhammārammaṇamicceva vadanti te iminā suttena paṭikkhipitabbā. Vuttañhetaṃ –

『『Imesaṃ kho, āvuso, pañcannaṃ indriyānaṃ nānāvisayānaṃ nānāgocarānaṃ na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontānaṃ mano paṭisaraṇaṃ mano nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī』』ti (ma. ni.

2.1) 以清凈的方式,無色法被展現。在此處,佛陀說「色法的對象」。 在這裡,四種生起的法是過去、未來和現在的色法即為色法的對象。兩種生起的法是過去、未來和現在的聲音即為聲音的對象。四種生起的法是過去、未來和現在的香氣即為香氣的對象。四種生起的法是過去、未來和現在的味道即為味道的對象。四種生起的法是過去、未來和現在的觸覺即為觸覺的對象。單一生起的法、兩種生起的法、三種生起的法、四種生起的法以及不定生起的法,都是過去、未來和現在的心和心所法,此外還有其他的,被稱為心的對象的法。那些不在路徑上的色法等法也被稱為法的對象,因此應被排除在此教義之外。此處有言: 「這些,朋友,五種感官的各自領域,各自的對象,彼此之間並沒有相同的對象,心在這些對像中所體驗的法。」(《中部尼律

1.455).

Etesañhi rūpārammaṇādīni gocaravisayo nāma. Tāni manena paccanubhaviyamānānipi rūpārammaṇādīniyevāti ayamattho siddho hoti. Dibbacakkhuñāṇādīnañca rūpādiārammaṇattāpi ayamattho siddhoyeva hoti. Anāpāthagatāneva hi rūpārammaṇādīni dibbacakkhuādīnaṃ ārammaṇāni, na ca tāni dhammārammaṇāni bhavantīti vuttanayeneva ārammaṇavavatthānaṃ veditabbaṃ.

Tattha ekekaṃ ārammaṇaṃ dvīsu dvīsu dvāresu āpāthamāgacchati. Rūpārammaṇañhi cakkhupasādaṃ ghaṭṭetvā taṅkhaṇaññeva manodvāre āpāthamāgacchati; bhavaṅgacalanassa paccayo hotīti attho. Saddagandharasaphoṭṭhabbārammaṇesupi eseva nayo. Yathā hi sakuṇo ākāsenāgantvā rukkhagge nilīyamānova rukkhasākhañca ghaṭṭeti, chāyā cassa pathaviyaṃ paṭihaññati sākhāghaṭṭanachāyāpharaṇāni apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇeyeva bhavanti, evaṃ paccuppannarūpādīnaṃ cakkhupasādādighaṭṭanañca bhavaṅgacalanasamatthatāya manodvāre āpāthagamanañca apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇeyeva hoti. Tato bhavaṅgaṃ vicchinditvā cakkhudvārādīsu uppannānaṃ āvajjanādīnaṃ voṭṭhabbanapariyosānānaṃ anantarā tesaṃ ārammaṇānaṃ aññatarasmiṃ idaṃ mahācittaṃ uppajjati.

Suddhamanodvāre pana pasādaghaṭṭanakiccaṃ natthi. Pakatiyā diṭṭhasutaghāyitasāyitaphuṭṭhavaseneva etāni ārammaṇāni āpāthamāgacchanti. Kathaṃ? Idhekacco katasudhākammaṃ haritālamanosilādivaṇṇavicittaṃ paggahitanānappakāradhajapaṭākaṃ mālādāmavinaddhaṃ dīpamālāparikkhittaṃ atimanoramāya siriyā virocamānaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ mahācetiyaṃ padakkhiṇaṃ katvā soḷasasu pādapiṭṭhikāsu pañcapatiṭṭhitena vanditvā añjaliṃ paggayha ullokento buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā tiṭṭhati. Tassa evaṃ cetiyaṃ passitvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ nibbattetvā aparabhāge yattha katthaci gatassa rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu nisinnassa āvajjamānassa alaṅkatapaṭiyattaṃ mahācetiyaṃ cakkhudvāre āpāthamāgatasadisameva hoti, padakkhiṇaṃ katvā cetiyavandanakālo viya hoti. Evaṃ tāva diṭṭhavasena rūpārammaṇaṃ āpāthamāgacchati.

Madhurena pana sarena dhammakathikassa vā dhammaṃ kathentassa, sarabhāṇakassa vā sarena bhaṇantassa saddaṃ sutvā aparabhāge yattha katthaci nisīditvā āvajjamānassa dhammakathā vā sarabhaññaṃ vā sotadvāre āpāthamāgataṃ viya hoti, sādhukāraṃ datvā suṇanakālo viya hoti. Evaṃ sutavasena saddārammaṇaṃ āpāthamāgacchati.

Sugandhaṃ pana gandhaṃ vā mālaṃ vā labhitvā āsane vā cetiye vā gandhārammaṇena cittena pūjaṃ katvā aparabhāge yattha katthaci nisīditvā āvajjamānassa taṃ gandhārammaṇaṃ ghānadvāre āpāthamāgataṃ viya hoti, pūjākaraṇakālo viya hoti. Evaṃ ghāyitavasena gandhārammaṇaṃ āpāthamāgacchati.

Paṇītaṃ pana khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sabrahmacārīhi saddhiṃ saṃvibhajitvā paribhuñjitvā aparabhāge yattha katthaci kudrūsakādibhojanaṃ labhitvā 『asukakāle paṇītaṃ bhojanaṃ sabrahmacārīhi saddhiṃ saṃvibhajitvā paribhutta』nti āvajjamānassa taṃ rasārammaṇaṃ jivhādvāre āpāthamāgataṃ viya hoti, paribhuñjanakālo viya hoti. Evaṃ sāyitavasena rasārammaṇaṃ āpāthamāgacchati.

這些色法的對象等等,被稱為感官的對象。它們被心所體驗,也是色法的對象等等,這個意義是成立的。天眼等等也是色法的對象等等,這個意義也是成立的。不在路徑上的色法的對象等等,是天眼等等的對象,它們不是法的對象,根據所說的方式,應該理解對象的建立。 在那裡,每個對象都以兩種方式進入路徑。色法的對象接觸眼根,就在那一刻進入意門;這意味著它成為有分心活動的原因。聲、香、味、觸的對象也是如此。正如鳥兒從空中飛來,落在樹梢上,接觸樹枝,它的影子投射在地上,接觸樹枝和投射影子都不是第一次,也不是最後一次,而是在同一時刻發生,同樣,現起的色法等等接觸眼根等等,以及有分心活動的能力,進入意門,也都不是第一次,也不是最後一次,而是在同一時刻發生。然後,切斷有分心,在眼門等等生起的尋等等完成之後,在這個大心中,生起這些對象的其中之一。 在清凈意門,沒有接觸眼根的任務。根據所見、所聞、所嗅、所嘗、所觸的性質,這些對像進入路徑。如何進入?在這裡,有人做了善業,看到了色彩繽紛的,裝飾著各種旗幟、花環、燈串,極其美麗輝煌的佛塔,繞塔而行,在十六個基座上,以五體投地的方式禮拜,合掌向上仰望,生起對佛陀的歡喜,然後站立。他如此看到佛塔,生起對佛陀的歡喜之後,在其他地方,無論走到哪裡,無論是在夜間休息的地方還是其他地方坐下,當他憶念時,裝飾華麗的大佛塔似乎就出現在他的眼門,就像繞塔禮拜的時候一樣。如此,以所見的方式,色法的對象進入路徑。 聽到悅耳的聲音,或是說法者的說法,或是吟唱者的吟唱,在其他地方,無論走到哪裡坐下,當他憶念時,說法或吟唱似乎就出現在他的耳門,就像給予讚歎和聆聽的時候一樣。如此,以所聞的方式,聲音的對象進入路徑。 得到芬芳的香氣或花環,在座位上或佛塔上,以香氣供養,在其他地方,無論走到哪裡坐下,當他憶念時,那香氣似乎就出現在他的鼻門,就像供養的時候一樣。如此,以所嗅的方式,香氣的對象進入路徑。 與同修們分享美味的食物或飲料,享用之後,在其他地方,無論走到哪裡,得到粗劣的食物時,「在不好的時候,與同修們分享了美味的食物」,當他憶念時,那味道似乎就出現在他的舌門,就像享用的時候一樣。如此,以所嘗的方式,味道的對象進入路徑。

Mudukaṃ pana sukhasamphassaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā attharaṇapāpuraṇaṃ vā paribhuñjitvā aparabhāge yattha katthaci dukkhaseyyaṃ kappetvā 『asukakāle me mudukaṃ mañcapīṭhaṃ attharaṇapāvuraṇaṃ paribhutta』nti āvajjamānassa taṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ kāyadvāre āpāthamāgataṃ viya hoti. Sukhasamphassaṃ vedayitakālo viya hoti. Evaṃ phuṭṭhavasena phoṭṭhabbārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Evaṃ suddhamanodvāre pasādaghaṭṭanakiccaṃ natthi. Pakatiyā diṭṭhasutaghāyitasāyitaphuṭṭhavaseneva etāni ārammaṇāni āpāthamāgacchantīti veditabbāni.

Idāni pakatiyā diṭṭhādīnaṃ vasena āpāthagamane ayamaparopi aṭṭhakathāmuttako nayo hoti. Diṭṭhaṃ sutaṃ ubhayasambandhanti ime tāva diṭṭhādayo veditabbā. Tattha 『diṭṭhaṃ』 nāma pañcadvāravasena gahitapubbaṃ. 『Suta』nti paccakkhato adisvā anussavavasena gahitā rūpādayova. Tehi dvīhipi sambandhaṃ 『ubhayasambandhaṃ』 nāma. Iti imesampi diṭṭhādīnaṃ vasena etāni manodvāre āpāthamāgacchantīti veditabbāni. Tattha diṭṭhavasena tāva āpāthagamanaṃ heṭṭhā pañcahi nayehi vuttameva.

Ekacco pana suṇāti – 『bhagavato puññātisayanibbattaṃ evarūpaṃ nāma rūpaṃ, atimadhuro saddo, kismiñci padese kesañci pupphānaṃ atimanuñño gandho, kesañci phalānaṃ atimadhuro raso, kesañci pāvuraṇādīnaṃ atisukho samphasso』ti. Tassa, cakkhupasādādighaṭṭanaṃ vinā, sutamattāneva tāni manodvāre āpāthamāgacchanti. Athassa taṃ cittaṃ tasmiṃ rūpe vā sadde vā pasādavasena gandhādīsu ariyānaṃ dātukāmatāvasena aññehi dinnesu anumodanāvasena vā pavattati. Evaṃ sutavasena etāni manodvāre āpāthamāgacchanti.

Aparena pana yathāvuttāni rūpādīni diṭṭhāni vā sutāni vā honti. Tassa 『īdisaṃ rūpaṃ āyatiṃ uppajjanakabuddhassāpi bhavissatī』tiādinā nayena cakkhupasādādighaṭṭanaṃ vinā diṭṭhasutasambandheneva tāni manodvāre āpāthamāgacchanti. Athassa heṭṭhā vuttanayeneva tesu aññatarārammaṇaṃ idaṃ mahācittaṃ pavattati. Evaṃ ubhayasambandhavasena etāni manodvāre āpāthamāgacchanti.

Idampi ca mukhamattameva. Saddhāruciākāraparivitakkadiṭṭhinijjhānakkhantiādīnaṃ pana vasena vitthārato etesaṃ manodvāre āpāthagamanaṃ veditabbameva. Yasmā pana evaṃ āpāthaṃ āgacchantāni bhūtānipi honti abhūtānipi, tasmā ayaṃ nayo aṭṭhakathāyaṃ na gahito. Evaṃ ekekārammaṇaṃ javanaṃ dvīsu dvīsu dvāresu uppajjatīti veditabbaṃ. Rūpārammaṇañhi javanaṃ cakkhudvārepi uppajjati manodvārepi. Saddādiārammaṇesupi eseva nayo.

Tattha manodvāre uppajjamānaṃ rūpārammaṇaṃ javanaṃ dānamayaṃ sīlamayaṃ bhāvanāmayanti tividhaṃ hoti . Tesu ekekaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammanti tividhameva hoti. Saddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇesupi eseva nayo.

享用柔軟舒適的床、椅子、墊子或鋪蓋之後,在其他地方,無論走到哪裡,遇到粗硬的床鋪時,「在不好的時候,我享用了柔軟舒適的床、椅子、墊子或鋪蓋」,當他憶念時,那觸覺的對象似乎就出現在他的身門,就像體驗舒適觸覺的時候一樣。如此,以所觸的方式,觸覺的對象進入路徑。如此,在清凈意門,沒有接觸感官的任務。根據所見、所聞、所嗅、所嘗、所觸的性質,這些對像進入路徑,這應該被理解。 現在,根據所見等等的性質進入路徑,還有另一種解釋方法。所見、所聞、兩者結合,這些是所見等等應該被理解的。在那裡,「所見」是指通過五門所獲得的。「所聞」是指沒有親眼所見,而是通過傳說所獲得的色法等等。與這兩者都有聯繫的被稱為「兩者結合」。因此,根據這些所見等等的性質,它們進入意門,這應該被理解。在那裡,以所見的方式進入路徑,在下面五種方式中已經說過。 有人聽說:「佛陀的功德是如此的,聲音是如此的甜美,某個地方某些花的香氣是如此的芬芳,某些水果的味道是如此的甜美,某些墊子等等的觸感是如此的舒適。」對他來說,即使沒有接觸眼根等等,僅僅是聽到,它們也會進入意門。然後,他的心轉向那種色法或聲音,或是出於對香氣等等的喜愛,或是出於對聖者的佈施願望,或是出於對他人給予的隨喜。如此,以所聞的方式,它們進入意門。 另一個人,正如所說的那樣,看到了或聽到了色法等等。對他來說,「這樣的色法也會出現在未來的佛陀身上」等等,即使沒有接觸眼根等等,僅僅是通過所見所聞的結合,它們也會進入意門。然後,正如前面所說的那樣,他的心轉向這些對像中的其中一個,生起這個大心。如此,以兩者結合的方式,它們進入意門。 這只是簡略的說明。根據信心、興趣、相、尋、伺、抉擇等等的性質,它們進入意門,這應該被理解。由於如此進入路徑的對象,可能是存在的,也可能是不存在的,因此,這種解釋方法在註釋中沒有被採用。如此,每個對象都以兩種方式生起,這應該被理解。色法的對象在眼門和意門都生起。聲等等的對象也是如此。 在那裡,在意門生起的色法的對象,分為三種:佈施的、持戒的、修行的。它們又分別分為三種:身業、語業、意業。聲、香、味、觸、法的對象也是如此。

Tattha rūpaṃ tāva ārammaṇaṃ katvā uppajjamānaṃ etaṃ mahākusalacittaṃ nīlapītalohitodātavaṇṇesu pupphavatthadhātūsu aññataraṃ subhanimittasaṅkhātaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ rajanīyaṃ vaṇṇaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjati. Nanu cetaṃ iṭṭhārammaṇaṃ lobhassa vatthu? Kathaṃ etaṃ cittaṃ kusalaṃ nāma jātanti? Niyamitavasena pariṇāmitavasena samudācāravasena ābhujitavasenāti. Yassa hi 『kusalameva mayā kattabba』nti kusalakaraṇe cittaṃ niyamitaṃ hoti, akusalappavattito nivattetvā kusalakaraṇeyeva pariṇāmitaṃ, abhiṇhakaraṇena kusalasamudācāreneva samudācaritaṃ, patirūpadesavāsasappurisūpanissayasaddhammasavanapubbekatapuññatādīhi ca upanissayehi yoniso ca ābhogo pavattati, tassa iminā niyamitavasena pariṇāmitavasena samudācāravasena ābhujitavasena ca kusalaṃ nāma jātaṃ hoti.

Ārammaṇavasena panettha somanassasahagatabhāvo veditabbo. Iṭṭhārammaṇasmiñhi uppannattā etaṃ somanassasahagataṃ jātaṃ. Saddhābahulatādīnipettha kāraṇāniyeva. Assaddhānañhi micchādiṭṭhīnañca ekantaiṭṭhārammaṇabhūtaṃ tathāgatarūpampi disvā somanassaṃ nuppajjati. Ye ca kusalappavattiyaṃ ānisaṃsaṃ na passanti tesaṃ parehi ussāhitānaṃ kusalaṃ karontānampi somanassaṃ nuppajjati. Tasmā saddhābahulatā visuddhadiṭṭhitā ānisaṃsadassāvitāti. Evampettha somanassasahagatabhāvo veditabbo. Apica ekādasadhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – buddhānussati dhammānussati saṅghānussati sīlānussati cāgānussati devatānussati upasamānussati lūkhapuggalaparivajjanatā siniddhapuggalasevanatā pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā tadadhimuttatāti . Imehipi kāraṇehettha somanassasahagatabhāvo veditabbo. Imesaṃ pana vitthāro bojjhaṅgavibhaṅge (vibha. aṭṭha. 367 bojjhaṅgapabbavaṇṇanā, 468-469) āvi bhavissati.

Kammato, upapattito, indriyaparipākato, kilesadūrībhāvatoti imehi panettha kāraṇehi ñāṇasampayuttatā veditabbā. Yo hi paresaṃ dhammaṃ deseti anavajjāni sippāyatanakammāyatanavijjāṭṭhānāni sikkhāpeti dhammakathikaṃ sakkāraṃ katvā dhammaṃ kathāpeti, 『āyatiṃ paññavā bhavissāmī』ti patthanaṃ paṭṭhapetvā nānappakāraṃ dānaṃ deti, tassa evarūpaṃ kammaṃ upanissāya kusalaṃ uppajjamānaṃ ñāṇasampayuttaṃ uppajjati. Abyāpajje loke uppannassa vāpi 『『tassa tattha sukhino dhammapadā pilavanti… dandho, bhikkhave, satuppādo, atha so satto khippaṃyeva visesagāmī hotī』』ti (a. ni.

在那裡,色法作為對像而生起,這個大善心在藍、黃、紅、白等色彩的花瓣、布料中,生起一種被稱為美好的象徵的、令人喜愛的、令人愉悅的色法對象。難道這不是貪慾的對象嗎?怎麼會稱這個心為善呢?這是因為以特定的方式、以轉變的方式、以隨順的方式、以依附的方式。因為「我應該做善法」,因此心被限制在善的行為上,轉離惡的行為而轉向善的行為,因善的行為而生起,因善的隨順而運作,因適當的地方、善人、善法的聽聞、過去的善業等的支援而生起,因此在這種情況下,以特定的方式、以轉變的方式、以隨順的方式、以依附的方式,善的心便生起了。 在對象的方面,這裡應理解為伴隨喜悅的狀態。在所欲的對象中生起,因此這是一種伴隨喜悅的狀態。信心的豐盛等是原因。對於沒有信心和錯誤見的人,看到如來色法時也不會生起喜悅。對於那些在善的行為中看不到利益的人,即使他人激勵他們去做善法,也不會生起喜悅。因此,信心的豐盛、清凈的見解、對利益的見解是重要的。因此,這裡也應理解為伴隨喜悅的狀態。此外,爲了生起喜悅的覺支,有十一種法:對佛的念、對法的念、對僧的念、對戒的念、對佈施的念、對天神的念、對安息的念、對善人遠離惡人、對善人的接觸、對善法的回憶、對善法的專注等。這些原因也應理解為伴隨喜悅的狀態。關於這些的詳細說明將在覺支的分解中說明。 從業力、投生、根本成熟、煩惱的遠離等原因來看,這裡應理解為與智慧的結合。因為他教導他人的法,訓練無過失的技藝、職業、知識,教導法師,建立「我將成為未來的智者」的願望,給予各種各樣的佈施,因此,這種業力的支援下,善法生起,並與智慧結合。對於在世間沒有敵意的人來說,「他在那兒快樂地生活……瞎子,佛陀,若他生起善法,他便會迅速成為特別的存在。」(《阿含經》)

4.191) iminā nayena upapattiṃ nissāyapi uppajjamānaṃ kusalaṃ ñāṇasampayuttaṃ uppajjati. Tathā indriyaparipākaṃ upagatānaṃ paññādasakappattānaṃ indriyaparipākaṃ nissāyapi kusalaṃ uppajjamānaṃ ñāṇasampayuttaṃ uppajjati. Yehi pana kilesā vikkhambhitā tesaṃ kilesadūrībhāvaṃ nissāyapi uppajjamānaṃ kusalaṃ ñāṇasampayuttaṃ uppajjati. Vuttampi cetaṃ –

『『Yogā ve jāyatī bhūri, ayogā bhūrisaṅkhayo』』ti (dha. pa. 282).

Evaṃ kammato upapattito indriyaparipākato kilesadūrībhāvatoti imehi kāraṇehi ñāṇasampayuttatā veditabbā.

Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paripucchakatā, vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaṭipādanā, duppaññapuggalaparivajjanā, paññavantapuggalasevanā, gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā, tadadhimuttatāti. Imehipi kāraṇehi ñāṇasampayuttatā veditabbā. Imesaṃ pana vitthāro bojjhaṅgavibhaṅge (vibha. aṭṭha. 367 bojjhaṅgapabbavaṇṇanā) āvi bhavissati.

Evaṃ ñāṇasampayuttaṃ hutvā uppannañcetaṃ asaṅkhārena appayogena anupāyacintanāya uppannattā asaṅkhāraṃ nāma jātaṃ. Tayidaṃ rajanīyavaṇṇārammaṇaṃ hutvā uppajjamānameva tividhena niyamena uppajjati – dānamayaṃ vā hoti, sīlamayaṃ vā, bhāvanāmayaṃ vā.

Kathaṃ? Yadā hi nīlapītalohitodātesu pupphādīsu aññataraṃ labhitvā vaṇṇavasena ābhujitvā 『vaṇṇadānaṃ mayha』nti buddharatanādīni pūjeti, tadā dānamayaṃ hoti. Tatridaṃ vatthu – bhaṇḍāgārikasaṅghamitto kira ekaṃ suvaṇṇakhacitaṃ vatthaṃ labhitvā idampi vatthaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ, sammāsambuddhopi suvaṇṇavaṇṇo, suvaṇṇavaṇṇaṃ vatthaṃ suvaṇṇavaṇṇasseva anucchavikaṃ, amhākañca vaṇṇadānaṃ bhavissatīti mahācetiye āropesi. Evarūpe kāle dānamayaṃ hotīti veditabbaṃ. Yadā pana tathārūpameva deyyadhammaṃ labhitvā 『mayhaṃ kulavaṃso, kulatanti kulappaveṇī esā, kulavattaṃ eta』nti buddharatanādīni pūjeti tadā sīlamayaṃ hoti. Yadā pana tādiseneva vatthunā ratanattayassa pūjaṃ katvā 『ayaṃ vaṇṇo khayaṃ gacchissati, vayaṃ gacchissatī』ti khayavayaṃ paṭṭhapeti, tadā bhāvanāmayaṃ hoti.

Dānamayaṃ pana hutvā vattamānampi yadā tīṇi ratanāni sahatthena pūjentassa pavattatti, tadā kāyakammaṃ hoti. Yadā tīṇi ratanāni pūjento puttadāradāsakammakaraporisādayopi āṇāpetvā pūjāpeti tadā vacīkammaṃ hoti. Yadā tadeva vuttappakāraṃ vijjamānakavatthuṃ ārabbha vaṇṇadānaṃ dassāmīti cinteti tadā manokammaṃ hoti. Vinayapariyāyaṃ patvā hi 『dassāmi karissāmī』ti vācā bhinnā hotīti (pārā. 659) iminā lakkhaṇena dānaṃ nāma hoti. Abhidhammapariyāyaṃ patvā pana vijjamānakavatthuṃ ārabbha 『dassāmī』ti manasā cintitakālato paṭṭhāya kusalaṃ hoti. Aparabhāge kāyena vā vācāya vā kattabbaṃ karissatīti vuttaṃ. Evaṃ dānamayaṃ kāyavacīmanokammavaseneva tividhaṃ hoti.

Yadā pana taṃ vuttappakāraṃ vatthuṃ labhitvā kulavaṃsādivasena sahatthā ratanattayaṃ pūjeti tadā sīlamayaṃ kāyakammaṃ hoti. Yadā kulavaṃsādivaseneva puttadārādayo āṇāpetvā pūjāpeti tadā vacīkammaṃ hoti. Yadā 『mayhaṃ kulavaṃso, kulatanti kulappaveṇī esā, kulavattameta』nti vijjamānakavatthuṃ ārabbha 『vaṇṇadānaṃ dassāmī』ti cinteti tadā manokammaṃ hoti. Evaṃ sīlamayaṃ kāyavacīmanokammavasena tividhaṃ hoti.

通過這種方式,依賴於投生而生起的善法,結合智慧而生起。同樣,依賴於根本成熟而生起的智慧,依賴於智慧適當而生起的善法,結合智慧而生起。那些煩惱被抑制的人,依賴於煩惱的遠離而生起的善法,也結合智慧而生起。正如所說: 「修行者確實生起,未修行者則生起極少。」(《大念處經》282) 因此,從業力、投生、根本成熟、煩惱的遠離等原因來看,這裡應理解為與智慧的結合。 此外,有七種法依賴於法的考察而生起喜悅的覺支:詢問、明確的對象行為、根本的正確運作、避免愚蠢的人、接觸有智慧的人、深刻的智慧行為的回憶、對那些法的專注等。這些原因也應理解為與智慧的結合。關於這些的詳細說明將在覺支的分解中說明。 因此,生起的善法是以無數的微小因緣而生起,因而生起的被稱為無數的。它以三種方式生起:可能是佈施的、可能是持戒的、可能是修行的。 如何生起?當他從藍、黃、紅等花朵中獲得一種顏色,作為顏色的佈施,供養佛陀等寶物時,此時便是佈施的。當時的對象是:據說有一個與僧團相伴的人,獲得了一件金色的衣服,而這件衣服的顏色是金色的,正如正等覺者也是金色的,金色的衣服與金色的顏色的衣服是相稱的,因此他認為我們的佈施將會是金色的,便將其供奉于大佛塔中。在這種情況下,便應理解為佈施的。 當他獲得類似的供養物時,若供養佛陀等寶物,便是持戒的。當他以同樣的物品供養三寶,心中想著「這就是我的家族、我的家族的傳統、這是家族的行為」時,此時便是持戒的。當他以這樣的物品供養三寶,心中想著「這個顏色會消失,那個會消失」時,此時便是修行的。 當佈施生起時,若正在進行佈施,三寶被供養時,此時便是身體的行為。當他供養三寶,命令妻子、兒女、奴僕等人一起供養時,此時便是言語的行為。當他思考「我將會佈施這個顏色」時,此時便是意念的行為。根據《戒律》的定義,「我將要佈施」便是佈施的特徵。 根據《阿毗達摩》的定義,從思考「我將要佈施」開始,善法便生起。在稍後的時間裡,身體或言語或意念將要進行的行為被說到。因此,佈施的善法便是身體、言語、意念三種行為的結合。 當他獲得上述所說的對象時,若以家族的傳統等為依據供養三寶,此時便是持戒的身體行為。當他以家族的傳統等命令兒女等人一起供養時,此時便是言語的行為。當他思考「這是我的家族、這是家族的傳統、這是家族的行為」時,若以已有的對象為依據「我將要佈施這個顏色」,此時便是意念的行為。如此,持戒的善法便是身體、言語、意念三種行為的結合。

Yadā pana taṃ vuttappakāraṃ vatthuṃ labhitvā tīṇi ratanāni pūjetvā caṅkamanto khayavayaṃ paṭṭhapeti tadā bhāvanāmayaṃ kāyakammaṃ hoti. Vācāya sammasanaṃ paṭṭhapentassa vacīkammaṃ hoti, kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva sammasanaṃ paṭṭhapentassa manokammaṃ hoti. Evaṃ bhāvanāmayaṃ kāyavacīmanokammavasena tividhaṃ hoti. Evametaṃ rūpārammaṇaṃ kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā. Saddārammaṇādīsupi eseva nayo.

Bherisaddādīsu hi rajanīyasaddaṃ ārammaṇaṃ katvā heṭṭhā vuttanayeneva tīhi niyamehetaṃ kusalaṃ uppajjati. Tattha saddaṃ kandamūlaṃ viya uppāṭetvā nīluppalahatthakaṃ viya ca hatthe ṭhapetvā dātuṃ nāma na sakkā, savatthukaṃ pana katvā dento saddadānaṃ deti nāma. Tasmā yadā 『saddadānaṃ dassāmī』ti bherimudiṅgādīsu aññataratūriyena tiṇṇaṃ ratanānaṃ upahāraṃ karoti, 『saddadānaṃ me』ti bheriādīni ṭhapāpeti, dhammakathikabhikkhūnaṃ sarabhesajjatelaphāṇitādīni deti, dhammasavanaṃ ghoseti, sarabhaññaṃ bhaṇati, dhammakathaṃ katheti, upanisinnakakathaṃ anumodanakathaṃ karoti, tadā dānamayaṃyeva hoti. Yadā etadeva vidhānaṃ kulavaṃsādivasena vattavasena karoti tadā sīlamayaṃ hoti. Yadā sabbampetaṃ katvā ayaṃ ettako saddo brahmalokappamāṇopi hutvā 『khayaṃ gamissati, vayaṃ gamissatī』ti sammasanaṃ paṭṭhapeti tadā bhāvanāmayaṃ hoti.

Tattha dānamayaṃ tāva yadā bheriādīni gahetvā sahatthā upahāraṃ karoti, niccupahāratthāya ṭhapentopi sahatthā ṭhapeti, 『saddadānaṃ me』ti dhammasavanaṃ ghosetuṃ gacchati, dhammakathaṃ sarabhaññaṃ kātuṃ vā gacchati, tadā kāyakammaṃ hoti. Yadā 『gacchatha, tātā, amhākaṃ saddadānaṃ tiṇṇaṃ ratanānaṃ upahāraṃ karothā』ti āṇāpeti, 『saddadānaṃ me』ti cetiyaṅgaṇesu 『imaṃ bheriṃ, imaṃ mudiṅgaṃ ṭhapethā』ti āṇāpeti, sayameva dhammasavanaṃ ghoseti, dhammakathaṃ katheti, sarabhaññaṃ bhaṇati, tadā vacīkammaṃ hoti. Yadā kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā 『saddadānaṃ dassāmī』ti vijjamānakavatthuṃ manasā pariccajati, tadā manokammaṃ hoti.

Sīlamayampi 『saddadānaṃ nāma mayhaṃ kulavaṃso kulatanti kulappaveṇī』ti bheriādīhi sahatthā upahāraṃ karontassa, bheriādīni sahatthā cetiyaṅgaṇādīsu ṭhapentassa, dhammakathikānaṃ sarabhesajjaṃ sahatthā dadantassa, vattasīsena dhammasavanaghosanadhammakathākathanasarabhaññabhaṇanatthāya ca gacchantassa kāyakammaṃ hoti. 『Saddadānaṃ nāma amhākaṃ kulavaṃso kulatanti kulappaveṇī, gacchatha , tātā, buddharatanādīnaṃ upahāraṃ karothā』ti āṇāpentassa kulavaṃsavaseneva attanā dhammakathaṃ vā sarabhaññaṃ vā karontassa ca vacīkammaṃ hoti. 『Saddadānaṃ nāma mayhaṃ kulavaṃso saddadānaṃ dassāmī』ti kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva vijjamānakavatthuṃ pariccajantassa manokammaṃ hoti.

Bhāvanāmayampi yadā caṅkamanto sadde khayavayaṃ paṭṭhapeti tadā kāyakammaṃ hoti. Kāyaṅgaṃ pana acopetvā vācāya sammasantassa vacīkammaṃ hoti. Kāyaṅgavācaṅgaṃ acopetvā manasāva saddāyatanaṃ sammasantassa manokammaṃ hoti. Evaṃ saddārammaṇampi kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

當他獲得上述所說的對象,供養三寶並行走時,生起的便是修行的身體行為。當他通過言語宣告時,生起的便是言語的行為;當他不動身體和言語,心中宣告時,生起的便是意念的行為。如此,修行的善法便是身體、言語、意念三種行為的結合。這樣,色法的對象作為善法,通過九種業的行動展現出來,法王顯現了。 在聲法的對象中,依賴於悅耳的聲音,正如前面所說的,通過三種方式生起善法。在那裡,聲法被像根莖一樣提起,像手中的藍色花朵一樣放置,要給予是不可行的,但作為整體給予時便可以給予聲音的佈施。因此,當他想著「我將給予聲音的佈施」,在鼓聲、鈴聲等聲法中供養三寶時,便是聲音的佈施。他供養法師,給予他們座位、食物等,宣揚法音,講述法義,進行隨喜,便是佈施的生起。當他以這樣的方式進行時,便是持戒的生起。當他將所有這些結合起來,生起一種聲音,像天界的聲音一樣,便是修行的生起。 在這裡,佈施的善法是當他抓住鼓、鈴等聲法時,便是身體的行為;當他命令「去吧,孩子們,供養我們的聲音,供養三寶」時,便是言語的行為;當他心中想著「我將給予聲音的佈施」時,便是意念的行為。 持戒的善法是當他以「我的家族、我的家族的傳統」作為依據,抓住鼓、鈴等聲法時,便是身體的行為;當他命令家人、妻子等一起供養時,便是言語的行為;當他心中想著「這是我的家族、這是家族的傳統」時,便是意念的行為。如此,持戒的善法便是身體、言語、意念三種行為的結合。 修行的善法是當他行走時,生起的便是身體的行為;當他不動身體,運用言語進行思考時,生起的便是言語的行為;當他不動身體和言語,心中思考聲法的對象時,生起的便是意念的行為。如此,聲法的對象作為善法,通過九種業的行動展現出來,法王顯現了。

Mūlagandhādīsupi rajanīyagandhaṃ ārammaṇaṃ katvā heṭṭhā vuttanayeneva tīhi niyamehetaṃ kusalaṃ uppajjati. Tattha yadā mūlagandhādīsu yaṃkiñci gandhaṃ labhitvā gandhavasena ābhujitvā 『gandhadānaṃ mayha』nti buddharatanādīni pūjeti, tadā dānamayaṃ hotīti sabbaṃ vaṇṇadāne vuttanayeneva vitthārato veditabbaṃ. Evaṃ gandhārammaṇampi kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

Mūlarasādīsu pana rajanīyarasaṃ ārammaṇaṃ katvā heṭṭhā vuttanayeneva tīhi niyamehetaṃ kusalaṃ uppajjati. Tattha yadā mūlarasādīsu yaṃkiñci rajanīyaṃ rasavatthuṃ labhitvā rasavasena ābhujitvā 『rasadānaṃ mayha』nti deti pariccajati, tadā dānamayaṃ hotīti sabbaṃ vaṇṇadāne vuttanayeneva vitthārato veditabbaṃ. Sīlamaye panettha 『saṅghassa adatvā paribhuñjanaṃ nāma amhākaṃ na āciṇṇa』nti dvādasannaṃ bhikkhusahassānaṃ dāpetvā sādurasaṃ paribhuttassa duṭṭhagāmaṇiabhayarañño vatthuṃ ādiṃ katvā mahāaṭṭhakathāyaṃ vatthūni āgatāni. Ayameva viseso. Evaṃ rasārammaṇampi kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

Phoṭṭhabbārammaṇepi pathavīdhātu tejodhātu vāyodhātūti tīṇi mahābhūtāni phoṭṭhabbārammaṇaṃ nāma. Imasmiṃ ṭhāne etesaṃ vasena yojanaṃ akatvā mañcapīṭhādivasena kātabbā. Yadā hi mañcapīṭhādīsu yaṃkiñci rajanīyaṃ phoṭṭhabbavatthuṃ labhitvā phoṭṭhabbavasena ābhujitvā 『phoṭṭhabbadānaṃ mayha』nti deti pariccajati, tadā dānamayaṃ hotīti sabbaṃ vaṇṇadāne vuttanayeneva vitthārato veditabbaṃ. Evaṃ phoṭṭhabbārammaṇampi kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

Dhammārammaṇe cha ajjhattikāni āyatanāni, tīṇi lakkhaṇāni, tayo arūpino khandhā, pannarasa sukhumarūpāni, nibbānapaññattīti ime dhammāyatane pariyāpannā ca, apariyāpannā ca, dhammā dhammārammaṇaṃ nāma. Imasmiṃ pana ṭhāne etesaṃ vasena yojanaṃ akatvā ojadānapānadānajīvitadānavasena kātabbā. Ojādīsu hi rajanīyaṃ dhammārammaṇaṃ ārammaṇaṃ katvā heṭṭhā vuttanayeneva tīhi niyamehetaṃ kusalaṃ uppajjati.

Tattha yadā 『ojadānaṃ mayha』nti sappinavanītādīni deti, pānadānanti aṭṭha pānāni deti, jīvitadānanti salākabhattasaṅghabhattādīni deti, aphāsukānaṃ bhikkhūnaṃ bhesajjaṃ deti, vejjaṃ paccupaṭṭhāpeti, jālaṃ phālāpeti, kumīnaṃ viddhaṃsāpeti, sakuṇapañjaraṃ viddhaṃsāpeti, bandhanamokkhaṃ kārāpeti, māghātabheriṃ carāpeti, aññānipi jīvitaparittāṇatthaṃ evarūpāni kammāni karoti tadā dānamayaṃ hoti. Yadā pana 『ojadānapānadānajīvitadānāni mayhaṃ kulavaṃso kulatanti kulappaveṇī』ti vattasīsena ojadānādīni pavatteti tadā sīlamayaṃ hoti. Yadā dhammārammaṇasmiṃ khayavayaṃ paṭṭhapeti tadā bhāvanāmayaṃ hoti.

Dānamayaṃ pana hutvā pavattamānampi yadā ojadānapānadānajīvitadānāni sahatthā deti, tadā kāyakammaṃ hoti. Yadā puttadārādayo āṇāpetvā dāpeti, tadā vacīkammaṃ hoti. Yadā kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā ojadānapānadānajīvitadānavasena vijjamānakavatthuṃ 『dassāmī』ti manasā cinteti, tadā manokammaṃ hoti.

在以根的香味等等作為對象的善法中,以悅意的香味為對象,以下面的方式,以三種方式生起善法。在那裡,當獲得根的香味等等的香味,以香味供養,心中想著「我的香味佈施」,供養佛陀等三寶時,便是佈施的生起,一切都如同顏色佈施中所說的那樣,應該詳細理解。如此,香味的對象作為善法,通過九種業的行動展現出來,法王顯現了。 在以根的味道等等作為對象的善法中,以悅意的味道為對象,以下面的方式,以三種方式生起善法。在那裡,當獲得根的味道等等的悅意的味道,以味道供養,心中想著「我的味道佈施」而給予時,便是佈施的生起,一切都如同顏色佈施中所說的那樣,應該詳細理解。在持戒的善法中,「沒有供養僧團便享用,這不是我們的傳統」,以十二個比丘為對象,杜塔嘎馬尼王(Duṭṭhagāmaṇī)享用了美味的食物,以此為例,《大義釋》中列舉了這些例子。這就是區別。如此,味道的對象作為善法,通過九種業的行動展現出來,法王顯現了。 在觸覺的對象中,地界、火界、風界,這三種大種被稱為觸覺的對象。在這裡,不以這些作為聯繫,而以床、椅子等等作為聯繫。當獲得床、椅子等等的悅意的觸覺對象,以觸覺供養,心中想著「我的觸覺佈施」而給予時,便是佈施的生起,一切都如同顏色佈施中所說的那樣,應該詳細理解。如此,觸覺的對象作為善法,通過九種業的行動展現出來,法王顯現了。 在法的對象中,內在的處所,三個特徵,三個無色蘊,十五種細妙的色法,證悟涅槃,這些被稱為法的處所,已證得的和未證得的法,被稱為法的對象。在這裡,不以這些作為聯繫,而以力量的佈施、飲料的佈施、生命的佈施作為聯繫。在力量等等中,以悅意的法的對象為對象,以下面的方式,以三種方式生起善法。 在那裡,當想著「我的力量佈施」而給予酥油等等時,便是力量的佈施;當想著「飲料的佈施」而給予八種飲料時,便是飲料的佈施;當想著「生命的佈施」而給予食物等等時,便是生命的佈施;當給予生病的比丘藥物,安排醫生照顧,驅趕蚊蟲,清除垃圾,打開鳥籠,釋放囚犯,敲響吉祥的鐘聲,以及做其他類似的保護生命的事情時,便是佈施的生起。當以「力量的佈施、飲料的佈施、生命的佈施是我的家族、我的家族的傳統」作為依據,進行力量的佈施等等時,便是持戒的生起。當在法的對象中生起時,便是修行的生起。 當佈施的善法生起時,若正在以力量的佈施、飲料的佈施、生命的佈施給予時,便是身體的行為。當命令妻子、兒女等等給予時,便是言語的行為。當不動身體和言語,心中想著「我將以力量的佈施、飲料的佈施、生命的佈施給予」時,便是意念的行為。

Yadā pana vuttappakāraṃ vijjamānakavatthuṃ kulavaṃsādivasena sahatthā deti, tadā sīlamayaṃ kāyakammaṃ hoti. Yadā kulavaṃsādivaseneva puttadārādayo āṇāpetvā dāpeti, tadā vacīkammaṃ hoti. Yadā kulavaṃsādivaseneva vuttappakāraṃ vijjamānakavatthuṃ 『dassāmī』ti manasāva cinteti, tadā manokammaṃ hoti.

Caṅkamitvā dhammārammaṇe khayavayaṃ paṭṭhapentassa pana bhāvanāmayaṃ kāyakammaṃ hoti. Kāyaṅgaṃ acopetvā vācāya khayavayaṃ paṭṭhapentassa vacīkammaṃ hoti. Kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva dhammārammaṇe khayavayaṃ paṭṭhapentassa manokammaṃ hoti. Evaṃ bhāvanāmayaṃ kāyavacīmanokammavasena tividhaṃ hoti. Evametaṃ dhammārammaṇampi kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

Evamidaṃ cittaṃ nānāvatthūsu nānārammaṇavasena dīpitaṃ. Idaṃ pana ekavatthusmimpi nānārammaṇavasena labbhatiyeva. Kathaṃ? Catūsu hi paccayesu cīvare cha ārammaṇāni labbhanti – navarattassa hi cīvarassa vaṇṇo manāpo hoti dassanīyo, idaṃ vaṇṇārammaṇaṃ. Paribhogakāle paṭapaṭasaddaṃ karoti, idaṃ saddārammaṇaṃ. Yo tattha kāḷakacchakādigandho, idaṃ gandhārammaṇaṃ. Rasārammaṇaṃ pana paribhogarasavasena kathitaṃ. Yā tattha sukhasamphassatā, idaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ. Cīvaraṃ paṭicca uppannā sukhā vedanā, dhammārammaṇaṃ. Piṇḍapāte rasārammaṇaṃ nippariyāyeneva labbhati. Evaṃ catūsu paccayesu nānārammaṇavasena yojanaṃ katvā dānamayādibhedo veditabbo.

Imassa pana cittassa ārammaṇameva nibaddhaṃ, vinā ārammaṇena anuppajjanato. Dvāraṃ pana anibaddhaṃ. Kasmā? Kammassa anibaddhattā. Kammasmiñhi anibaddhe dvārampi anibaddhameva hoti.

Kāmāvacarakusalaṃ dvārakathā

Kāyakammadvārakathā

Imassa panatthassa pakāsanatthaṃ imasmiṃ ṭhāne mahāaṭṭhakathāyaṃ dvārakathā kathitā. Tattha tīṇi kammāni, tīṇi kammadvārāni, pañca viññāṇāni, pañca viññāṇadvārāni, cha phassā, cha phassadvārāni, aṭṭha asaṃvarā, aṭṭha asaṃvaradvārāni, aṭṭha saṃvarā, aṭṭha saṃvaradvārāni, dasa kusalakammapathā, dasa akusalakammapathāti, idaṃ ettakaṃ dvārakathāya mātikāṭhapanaṃ nāma.

Tattha kiñcāpi tīṇi kammāni paṭhamaṃ vuttāni, tāni pana ṭhapetvā ādito tāva tīṇi kammadvārāni bhājetvā dassitāni. Katamāni tīṇi? Kāyakammadvāraṃ, vacīkammadvāraṃ, manokammadvāranti.

Tattha catubbidho kāyo – upādinnako, āhārasamuṭṭhāno, utusamuṭṭhāno, cittasamuṭṭhānoti. Tattha cakkhāyatanādīni jīvitindriyapariyantāni aṭṭha kammasamuṭṭhānarūpānipi, kammasamuṭṭhānāneva catasso dhātuyo vaṇṇo gandho raso ojāti aṭṭha upādinnakakāyo nāma. Tāneva aṭṭha āhārajāni āhārasamuṭṭhānikakāyo nāma. Aṭṭha utujāni utusamuṭṭhānikakāyo nāma. Aṭṭha cittajāni cittasamuṭṭhānikakāyo nāma.

當以家族的傳統等等作為依據,親自給予時,便是持戒的身體行為。當以家族的傳統等等作為依據,命令妻子、兒女等等給予時,便是持戒的言語行為。當以家族的傳統等等作為依據,心中想著「我將要給予」時,便是持戒的意念行為。 當行走時,在法的對象中生起時,便是修行的身體行為。當不動身體,以言語宣告時,便是修行的言語行為。當不動身體和言語,心中在法的對象中生起時,便是修行的意念行為。如此,修行的善法以身體、言語、意念三種行為的方式生起。如此,法的對象作為善法,通過九種業的行動展現出來,法王顯現了。 如此,這個心在各種情況下,以各種對象的方式被點亮。它即使在同一個對像中,也以各種對象的方式獲得。如何獲得?在四種資具中,獲得衣服的六種對像:新衣服的顏色賞心悅目,這是顏色的對象;穿著時發出沙沙的聲音,這是聲音的對象;衣服上散發出的香氣,這是香味的對象;穿著時的舒適感,這是觸覺的對象;衣服帶來的舒適的感受,這是法的對象。在食物中,除了味道的對象之外,其他的都獲得了。如此,在四種資具中,以各種對象的方式聯繫,應該理解佈施等等的區別。 然而,這個心依賴於對象,沒有對象便不會生起。然而,它不依賴於門。為什麼?因為業不依賴於門。當業不依賴於門時,門也便不依賴於門。 欲界善法的門論 身體行為的門論 爲了闡明這個意義,在這裡,《大義釋》中講述了門的論述。在那裡,三種行為,三種行為的門,五種識,五種識的門,六種觸,六種觸的門,八種不防護,八種不防護的門,八種防護,八種防護的門,十種善的業道,十種不善的業道,這些是門論的綱要。 在那裡,首先說到了三種行為,先不討論它們,從三種行為的門開始進行區分。哪三種?身體行為的門,言語行為的門,意念行為的門。 在那裡,身體有四種:由業生起的,由食物生起的,由季節生起的,由心生起的。在那裡,從眼根到命根,這八種由業生起的色法,以及由業生起的四大,顏色,香味,味道,營養,被稱為由業生起的身體。這八種由食物生起的,被稱為由食物生起的身體。由季節生起的八種,被稱為由季節生起的身體。由心生起的八種,被稱為由心生起的身體。

Tesu kāyakammadvāranti neva upādinnakakāyassa nāmaṃ na itaresaṃ. Cittasamuṭṭhānesu pana aṭṭhasu rūpesu ekā viññatti atthi, idaṃ kāyakammadvāraṃ nāma. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『katamaṃ taṃ rūpaṃ kāyaviññatti? Yā kusalacittassa vā, akusalacittassa vā, abyākatacittassa vā, abhikkamantassa vā paṭikkamantassa vā, ālokentassa vā vilokentassa vā, samiñjentassa vā pasārentassa vā, kāyassa thambhanā santhambhanā santhambhitattaṃ, viññatti viññāpanā viññāpitattaṃ, idaṃ taṃ rūpaṃ kāyaviññattī』』ti (dha. sa. 720). 『Abhikkamissāmi paṭikkamissāmī』ti hi cittaṃ uppajjamānaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Tattha yā pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu tannissito vaṇṇo gandho raso ojāti imesaṃ aṭṭhannaṃ rūpakalāpānaṃ abbhantare cittasamuṭṭhānā vāyodhātu, sā attanā sahajātaṃ rūpakāyaṃ santhambheti sandhāreti cāleti abhikkamāpeti paṭikkamāpeti.

Tattha ekāvajjanavīthiyaṃ sattasu javanesu paṭhamacittasamuṭṭhitā vāyodhātu attanā sahajātaṃ rūpakāyaṃ santhambhetuṃ sandhāretuṃ sakkoti, aparāparaṃ pana cāletuṃ na sakkoti. Dutiyādīsupi eseva nayo. Sattamacittena pana samuṭṭhitā vāyodhātu heṭṭhā chahi cittehi samuṭṭhitaṃ vāyodhātuṃ upatthambhanapaccayaṃ labhitvā attanā sahajātaṃ rūpakāyaṃ santhambhetuṃ sandhāretuṃ cāletuṃ abhikkamāpetuṃ paṭikkamāpetuṃ ālokāpetuṃ vilokāpetuṃ sammiñjāpetuṃ pasārāpetuṃ sakkoti. Tena gamanaṃ nāma jāyati, āgamanaṃ nāma jāyati, gamanāgamanaṃ nāma jāyati. 『Yojanaṃ gato dasayojanaṃ gato』ti vattabbataṃ āpajjāpeti.

Yathā hi sattahi yugehi ākaḍḍhitabbe sakaṭe paṭhamayuge yuttagoṇā yugaṃ tāva santhambhetuṃ sandhāretuṃ sakkonti, cakkaṃ pana napavaṭṭenti; dutiyādīsupi eseva nayo; sattamayuge pana goṇe yojetvā yadā cheko sārathi dhure nisīditvā yottāni ādāya sabbapurimato paṭṭhāya patodalaṭṭhiyā goṇe ākoṭeti, tadā sabbeva ekabalā hutvā dhurañca sandhārenti cakkāni ca pavaṭṭenti. 『Sakaṭaṃ gahetvā dasayojanaṃ vīsatiyojanaṃ gatā』ti vattabbataṃ āpādenti – evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ.

Tattha yo cittasamuṭṭhānikakāyo na so viññatti, cittasamuṭṭhānāya pana vāyodhātuyā sahajātaṃ rūpakāyaṃ santhambhetuṃ sandhāretuṃ cāletuṃ paccayo bhavituṃ samattho eko ākāravikāro atthi, ayaṃ viññatti nāma. Sā aṭṭha rūpāni viya na cittasamuṭṭhānā. Yathā pana aniccādibhedānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇattā, 『『jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhata』』ntiādi (saṃ. ni.

在這些之中,身體行為的門既不是由業生起的身體的名稱,也不是其他身體的名稱。在由心生起的八種色法中,有一種行作,這被稱為身體行為的門。正如所說:「什麼是身體的作意?對於善心、不善心、無記心,前進、後退、向上看、向下看、收縮、伸展,身體的停止和移動,作意、表露、已表露,這是身體的作意。」(《法集論》720)「我將前進,我將後退」,生起這樣的心時,便會生起色法。在那裡,地界、水界、火界、風界,以及由它們產生的顏色、香味、味道、營養,在這八種色法的聚合中,由心生起的風界,它使與自身同時生起的物質身體停止、連線、移動、前進、後退。 在那裡,在七個速行心中,第一個心生起的風界,能夠使與自身同時生起的物質身體停止、連線,但不能使它繼續移動。在第二等等的心中也是如此。由第七個心生起的風界,以先前的六個心生起的風界作為支援,能夠使與自身同時生起的物質身體停止、連線、移動、前進、後退、向上看、向下看、收縮、伸展。因此,生起了前進,生起了後退,生起了前進和後退。「走了十由旬,走了百由旬」,這樣的說法便成立了。 例如,一輛由七個軛連線的馬車,第一個軛上的牛能夠使軛停止、連線,但不能使車輪轉動;在第二等等的軛上也是如此;當在第七個軛上套上牛,熟練的馭手坐在遠處,用鞭子從最前面的牛開始抽打時,所有的牛一起用力,連線了遠方,也轉動了車輪。「套上馬車,走了十由旬,二十由旬」,這樣的說法便成立了——這應該被理解為類似的情況。 在那裡,由心生起的身體,它本身不是行作,而是在由心生起的風界中,能夠使與自身同時生起的物質身體停止、連線、移動的一種狀態變化,這被稱為行作。它不像八種色法那樣由心生起。正如無常等等的法,因為老和死,「老和死,比丘們,是無常的,是緣起的」等等(《相應部》),

2.20) vuttaṃ, evaṃ cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ viññattitāya sāpi cittasamuṭṭhānā nāma hoti.

Viññāpanattā panesā viññattīti vuccati. Kiṃ viññāpetīti? Ekaṃ kāyikakaraṇaṃ. Cakkhupathasmiñhi ṭhito hatthaṃ vā pādaṃ vā ukkhipati, sīsaṃ vā bhamukaṃ vā cāleti, ayaṃ hatthādīnaṃ ākāro cakkhuviññeyyo hoti. Viññatti pana na cakkhuviññeyyā manoviññeyyā eva. Cakkhunā hi hatthavikārādivasena vipphandamānaṃ vaṇṇārammaṇameva passati. Viññattiṃ pana manodvārikacittena cintetvā 『idañcidañca esa kāreti maññe』ti jānāti.

Yathā hi araññe nidāghasamaye udakaṭṭhāne manussā 『imāya saññāya idha udakassa atthibhāvaṃ jānissantī』ti rukkhagge tālapaṇṇādīni bandhāpenti, surāpānadvāre dhajaṃ ussāpenti, uccaṃ vā pana rukkhaṃ vāto paharitvā cāleti, antoudake macche calante upari bubbuḷakāni uṭṭhahanti, mahoghassa gatamaggapariyante tiṇapaṇṇakasaṭaṃ ussāritaṃ hoti. Tattha tālapaṇṇadhajasākhācalanabubbuḷakatiṇapaṇṇakasaṭe disvā yathā cakkhunā adiṭṭhampi 『ettha udakaṃ bhavissati, surā bhavissati, ayaṃ rukkho vātena pahato bhavissati, antoudake maccho bhavissati, ettakaṃ ṭhānaṃ ajjhottharitvā ogho gato bhavissatī』ti manoviññāṇena jānāti, evameva viññattipi na cakkhuviññeyyā manoviññeyyāva. Cakkhunā hi hatthavikārādivasena vipphandamānaṃ vaṇṇārammaṇameva passati. Viññattiṃ pana manodvārikacittena cintetvā 『idañcidañca esa kāreti maññe』ti jānāti.

Na kevalañcesā viññāpanatova viññatti nāma. Viññeyyatopi pana viññattiyeva nāma. Ayañhi paresaṃ antamaso tiracchānagatānampi pākaṭā hoti. Tattha tattha sannipatitā hi soṇasiṅgālakākagoṇādayo daṇḍaṃ vā leḍḍuṃ vā gahetvā paharaṇākāre dassite 『ayaṃ no paharitukāmo』ti ñatvā yena vā tena vā palāyanti. Pākārakuṭṭādiantarikassa pana parassa apākaṭakālopi atthi. Kiñcāpi tasmiṃ khaṇe apākaṭā sammukhībhūtānaṃ pana pākaṭattā viññattiyeva nāma hoti.

Cittasamuṭṭhānike pana kāye calante tisamuṭṭhāniko calati na calatīti? Sopi tatheva calati. Taṃgatiko tadanuvattakova hoti. Yathā hi udake gacchante udake patitāni sukkhadaṇḍakatiṇapaṇṇādīnipi udakagatikāneva bhavanti, tasmiṃ gacchante gacchanti, tiṭṭhante tiṭṭhanti – evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Evamesā cittasamuṭṭhānesu rūpesu viññatti kāyakammadvāraṃ nāmāti veditabbā.

Yā pana tasmiṃ dvāre siddhā cetanā yāya pāṇaṃ hanati, adinnaṃ ādiyati, micchācāraṃ carati, pāṇātipātādīhi viramati, idaṃ kāyakammaṃ nāma. Evaṃ paravādimhi sati kāyo dvāraṃ, tamhi dvāre siddhā cetanā kāyakammaṃ 『kusalaṃ vā akusalaṃ vā』ti ṭhapetabbaṃ. Paravādimhi pana asati 『abyākataṃ vā』ti tikaṃ pūretvāva ṭhapetabbaṃ. Tattha yathā nagaradvāraṃ kataṭṭhāneyeva tiṭṭhati, aṅgulamattampi aparāparaṃ na saṅkamati, tena tena pana dvārena mahājano sañcarati, evameva dvāre dvāraṃ na sañcarati, kammaṃ pana tasmiṃ tasmiṃ dvāre uppajjanato carati. Tenāhu porāṇā –

Dvāre caranti kammāni, na dvārā dvāracārino;

Tasmā dvārehi kammāni, aññamaññaṃ vavatthitāti.

就像無常等等的法因為老和死,「老和死,比丘們,是無常的,是緣起的」等等(《相應部·因緣相應2.20》)所說的那樣,因為由心生起的色法具有行作,它也被稱為由心生起的。 因為它表露,所以被稱為行作。它表露什麼?一種身體的行為。站在眼識的範圍內,舉起手或腳,移動頭或眉毛,這種手等等的形狀可以被眼識認知。然而,行作不能被眼識認知,只能被意識認知。因為眼識只能看到以手的變化等等方式展現的色法對象。然而,行作只能通過意門心思考「我認為他正在做這個和那個」來認知。 例如,在森林中,人們在乾旱季節,爲了知道哪裡有水,「以這個標記來認知這裡有水」,將棕櫚葉等等綁在樹枝上;在賣酒的地方,掛起旗幟;大風吹動高大的樹木,使它搖擺;在深水中,魚遊動時,水面會冒出氣泡;大河經過的地方,草和樹葉會被衝到岸邊。在那裡,看到棕櫚葉、旗幟、樹枝的搖擺、氣泡、草和樹葉,即使沒有親眼看到,也能通過意識認知「這裡會有水,這裡會有酒,這棵樹是被風吹動的,深水中有魚,大河沖刷了這麼大的地方」。同樣,行作也不能被眼識認知,只能被意識認知。因為眼識只能看到以手的變化等等方式展現的色法對象。然而,行作只能通過意門心思考「我認為他正在做這個和那個」來認知。 它不僅因為表露而被稱為行作。即使可以被認知,也仍然被稱為行作。它即使對於動物也是顯而易見的。聚集在那裡的獅子、豺狼、烏鴉、牛等等,看到棍棒或石頭以攻擊的姿勢出現時,「他想打我們」,便會四處逃竄。然而,對於躲在墻后等等的人來說,有時是不可見的。即使在那一刻不可見,對於出現在面前的人來說,因為它的表露,所以被稱為行作。 當由心生起的身體移動時,由其他方式生起的身體會移動嗎?它也會移動。它跟隨前者的移動。例如,水流過時,掉在水中的干樹枝、石頭、樹葉等等也會隨著水流移動,水流到哪裡,它們就移動到哪裡,水停止流動,它們也停止移動——這應該被理解為類似的情況。因此,在由心生起的色法中,行作應該被理解為身體行為的門。 在那個門中完成的意圖,用來殺生、偷盜、邪淫,以及遠離殺生等等,這被稱為身體行為。因此,對於有對境的人來說,身體是門,在那個門中完成的意圖是身體行為,「善的或不善的」。對於沒有對境的人來說,應該補充「或無記的」。例如,城門固定在一個地方,即使一英吋也不會移動,但很多人通過那個門來來往往,同樣,門不會在門中移動,但行為在那個門中生起並運作。因此,古人說: 行為在門中運作,門不在門中運作; 因此,行為以門為基礎,相互依存。

Tattha kammenāpi dvāraṃ nāmaṃ labhati, dvārenāpi kammaṃ. Yathā hi viññāṇādīnaṃ uppajjanaṭṭhānāni viññāṇadvāraṃ phassadvāraṃ asaṃvaradvāraṃ saṃvaradvāranti nāmaṃ labhanti, evaṃ kāyakammassa uppajjanaṭṭhānaṃ kāyakammadvāranti nāmaṃ labhati. Vacīmanokammadvāresupi eseva nayo. Yathā pana tasmiṃ tasmiṃ rukkhe adhivatthā devatā simbalidevatā palāsadevatā pucimandadevatā phandanadevatāti tena tena rukkhena nāmaṃ labhati, evameva kāyadvārena kataṃ kammampi kāyakammanti dvārena nāmaṃ labhati. Vacīkammamanokammesupi eseva nayo. Tattha añño kāyo, aññaṃ kammaṃ, kāyena pana katattā taṃ kāyakammanti vuccati. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –

Kāyena ce kataṃ kammaṃ, kāyakammanti vuccati;

Kāyo ca kāyakammañca, aññamaññaṃ vavatthitā.

Sūciyā ce kataṃ kammaṃ, sūcikammanti vuccati;

Sūci ca sūcikammañca, aññamaññaṃ vavatthitā.

Vāsiyā ce kataṃ kammaṃ, vāsikammanti vuccati;

Vāsi ca vāsikammañca, aññamaññaṃ vavatthitā.

Purisena ce kataṃ kammaṃ, purisakammanti vuccati;

Puriso ca purisakammañca, aññamaññaṃ vavatthitā.

Evamevaṃ.

Kāyena ce kataṃ kammaṃ, kāyakammanti vuccati;

Kāyo ca kāyakammañca, aññamaññaṃ vavatthitāti.

Evaṃ sante neva dvāravavatthānaṃ yujjati, na kammavavatthānaṃ. Kathaṃ? Kāyaviññattiyañhi 『『dvāre caranti kammānī』』ti vacanato vacīkammampi pavattati, tenassā kāyakammadvāranti vavatthānaṃ na yuttaṃ. Kāyakammañca vacīviññattiyampi pavattati, tenassa kāyakammanti vavatthānaṃ na yujjatī』ti. 『No na yujjati. Kasmā? Yebhuyyavuttitāya ceva tabbahulavuttitāya ca. Kāyakammameva hi yebhuyyena kāyaviññattiyaṃ pavattati na itarāni, tasmā kāyakammassa yebhuyyena pavattito tassā kāyakammadvārabhāvo siddho. Brāhmaṇagāmaambavananāgavanādīnaṃ brāhmaṇagāmādibhāvo viyāti dvāravavatthānaṃ yujjati. Kāyakammaṃ pana kāyadvāramhiyeva bahulaṃ pavattati appaṃ vacīdvāre . Tasmā kāyadvāre bahulaṃ pavattito etassa kāyakammabhāvo siddho, vanacarakathullakumārikādigocarānaṃ vanacarakādibhāvo viyāti. Evaṃ kammavavatthānampi yujjatī』ti.

Kāyakammadvārakathā niṭṭhitā.

Vacīkammadvārakathā

Vacīkammadvārakathāyaṃ pana cetanāviratisaddavasena tividhā vācā nāma. Tattha 『『catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūna』』nti (saṃ. ni.

在那裡,行為也以門為名,門也以行為為名。例如,識等等的生起處所以識的門、觸的門、不防護的門、防護的門為名,同樣,身體行為的生起處所以身體行為的門為名。言語行為的門和意念行為的門也是如此。例如,棲息在不同樹上的天神,以那棵樹為名,例如娑羅樹神、貝多羅樹神、木棉樹神、榕樹神,同樣,以身體的門完成的行為也以身體行為為名,以門為名。言語行為和意念行為也是如此。在那裡,身體是另一個,行為是另一個,但因為由身體完成,所以被稱為身體行為。因此,義釋的作者們說: 由身體完成的行為,被稱為身體行為; 身體和身體行為,相互依存。 由針完成的行為,被稱為針的行為; 針和針的行為,相互依存。 由斧子完成的行為,被稱為斧子的行為; 斧子和斧子的行為,相互依存。 由人完成的行為,被稱為人的行為; 人和人的行為,相互依存。 等等。 由身體完成的行為,被稱為身體行為; 身體和身體行為,相互依存。 這樣,既不適合建立門的名稱,也不適合建立行為的名稱。為什麼?因為在身體行作中,「行為在門中運作」的說法,言語行為也運作,因此,它不適合建立身體行為的門的名稱。身體行為也在言語行作中運作,因此,它不適合建立身體行為的名稱。「不,不適合。為什麼?因為多數情況和最常見的情況。身體行為多數情況下在身體行作中運作,而不是其他的,因此,因為身體行為多數情況下運作,所以它被稱為身體行為的門。就像婆羅門村、芒果林、大象林等等被稱為婆羅門村等等,所以適合建立門的名稱。然而,身體行為多數情況下在身體的門中運作,很少在言語的門中運作。因此,因為身體行為多數情況下在身體的門中運作,所以它被稱為身體行為,就像住在森林裡的苦行者、少女等等被稱為住在森林裡的人等等。因此,也適合建立行為的名稱。」 身體行為的門的論述結束。 言語行為的門的論述 在言語行為的門的論述中,言語以意圖、遠離、聲音三種方式存在。在那裡,「比丘們,具有四種要素的言語是善語,不是惡語,智者不會因此而受到責備」(《相應部·相應2.20》)

1.213); ayaṃ cetanāvācā nāma. Yā 『『catūhi vacīduccaritehi ārati virati…pe… ayaṃ vuccati sammāvācā』』ti (vibha. 206), ayaṃ virativācā nāma. 『『Vācā girā byappatho udīraṇaṃ ghoso ghosakammaṃ vācā vacībhedo』』ti (dha. sa. 850), ayaṃ saddavācā nāma. Tāsu vacīkammadvāranti neva cetanāya nāmaṃ na viratiyā. Sahasaddā pana ekā viññatti atthi, idaṃ vacīkammadvāraṃ nāma. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『katamaṃ taṃ rūpaṃ vacīviññatti? Yā kusalacittassa vā akusalacittassa vā abyākatacittassa vā vācā girā byappatho udīraṇaṃ ghoso ghosakammaṃ vācā vacībhedo, ayaṃ vuccati vācā. Yā tāya vācāya viññatti viññāpanā viññāpitattaṃ, idaṃ taṃ rūpaṃ vacīviññattī』』ti (dha. sa. 636).

『Idaṃ vakkhāmi etaṃ vakkhāmī』ti hi vitakkayato vitakkavipphārasaddo nāma uppajjati. Ayaṃ na sotaviññeyyo manoviññeyyoti mahāaṭṭhakathāyaṃ āgato. Āgamaṭṭhakathāsu pana 『vitakkavipphārasadda』nti vitakkavipphāravasena uppannaṃ vippalapantānaṃ suttappamattādīnaṃ saddaṃ; 『sutvā』ti taṃ sutvā, yaṃ vitakkayato tassa so saddo uppanno; tassa vasena 『evampi te mano, itthampi te mano』ti ādisatīti vatvā vatthūnipi kathitāni. Paṭṭhānepi 『『cittasamuṭṭhānaṃ saddāyatanaṃ sotaviññāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo』』ti āgataṃ. Tasmā vinā viññattighaṭṭanāya uppajjamāno asotaviññeyyo vitakkavipphārasaddo nāma natthi. 『Idaṃ vakkhāmi etaṃ vakkhāmī』ti uppajjamānaṃ pana cittaṃ pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu vaṇṇo gandho raso ojāti aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Tesaṃ abbhantare cittasamuṭṭhānā pathavīdhātu upādinnakaṃ ghaṭṭayamānāva uppajjati. Tena dhātusaṅghaṭṭanena saheva saddo uppajjatīti. Ayaṃ cittasamuṭṭhānasaddo nāma. Ayaṃ na viññatti. Tassā pana cittasamuṭṭhānāya pathavīdhātuyā upādinnakaghaṭṭanassa paccayabhūto eko ākāravikāro atthi, ayaṃ vacīviññatti nāma. Ito paraṃ sā aṭṭha rūpāni viya na cittasamuṭṭhānātiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

Idhāpi hi 『tissa, datta, mittā』ti pakkosantassa saddaṃ sutvā viññattiṃ manodvārikacittena cintetvā 『idañcidañca esa kāreti maññe』ti jānāti. Kāyaviññatti viya ca ayampi tiracchānagatānampi pākaṭā hoti. 『Ehi, yāhī』ti hi saddaṃ sutvā tiracchānagatāpi 『idaṃ nāmesa kāreti maññe』ti ñatvā āgacchanti ceva gacchanti ca. Tisamuṭṭhānikakāyaṃ cāleti na cāletīti, ayaṃ pana vāro idha na labbhati. Purimacittasamuṭṭhānāya upatthambhanakiccampi natthi. Yā pana tasmiṃ vacīdvāre siddhā cetanā, yāya musā katheti, pesuññaṃ katheti, pharusaṃ katheti, samphaṃ palapati, musāvādādīhi viramati, idaṃ vacīkammaṃ nāma. Ito paraṃ sabbaṃ kammavavatthānañca dvāravavatthānañca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Vacīkammadvārakathā niṭṭhitā.

這是意圖的言語。正如所說:「由四種言語的惡行所生的厭惡、遠離……這被稱為善言」(《分類論》206),這就是遠離的言語。「言語、聲音、發聲、聲音的行為、言語的分裂」(《法集論》850),這就是聲音的言語。在這些言語行為的門中,既不是由意圖的名稱,也不是由遠離的名稱。然而,確實存在一種聲音的表現,這被稱為言語行為的門。正如所說:「什麼是言語的表現?對於善心、不善心、無記心,言語、聲音、發聲、聲音的行為、言語的分裂,這被稱為言語。由那樣的言語所表現的、所表露的、已表露的,這就是言語的表現」(《法集論》636)。 「我說這個,我將說這個」,這樣的思考時會生起思維的表現。這個表現不是耳識所能認知的,而是意識所能認知的,這是在大義釋中提到的。在《阿含義釋》中,則是「思維的表現」是由思維的擴散所生,屬於那些流傳的經典;「聽到后」,聽到的聲音是由思維的擴散所生;因此,「因此,意識也如是」,這樣的話題也被提到了。在《因緣論》中也提到:「由心生起的聲音的感官是耳識的因緣條件」。因此,若沒有表現的相互碰撞,生起的耳識的思維表現是不存在的。「我說這個,我將說這個」時,生起的心是地界、水界、火界、風界的顏色、香味、味道、營養,生起了八種色法。在這些法的聚合中,由心生起的地界所產生的,因相互碰撞而生起。因此,這個心的表現被稱為心生起的聲音。這不是表現。對此,心生起的地界所產生的相互碰撞的因緣中,有一種狀態變化,這就是言語的表現。除此之外,所有的八種色法都應如前所述理解。 在這裡,「當他被稱為『這是給你的,朋友』」時,聽到這個聲音后,通過意識思考「我認為他正在做這個和那個」,他便知道了。身體的表現也對動物顯而易見。「來吧,走吧」,聽到這個聲音,動物們也會意識到「這就是他正在做的」,於是便來了又走了。在三種生起的身體中,移動與不移動,這個地方的討論並不適用。前一個心生起的支援的功能也不存在。然後,在這個言語的門中完成的意圖,進行虛假言論、惡口、粗口、惡行、說謊等,稱之為言語的行為。除此之外,所有的行為的論述和門的論述都應如前所述理解。 言語行為的門的論述結束。

Manokammadvārakathā

Manokammadvārakathāyaṃ pana kāmāvacarādivasena catubbidho mano mano nāma. Tattha kāmāvacaro catupaññāsavidho hoti, rūpāvacaro pannarasavidho, arūpāvacaro dvādasavidho, lokuttaro aṭṭhavidhoti sabbopi ekūnanavutividho hoti. Tattha ayaṃ nāma mano manodvāraṃ na hotīti na vattabbo. Yathā hi ayaṃ nāma cetanā kammaṃ na hotīti na vattabbā, antamaso pañcaviññāṇasampayuttāpi hi cetanā mahāpakaraṇe kammantveva niddiṭṭhā, evameva ayaṃ nāma mano manodvāraṃ na hotīti na vattabbo.

Etthāha – kammaṃ nāmetaṃ kiṃ karotīti? Āyūhati, abhisaṅkharoti, piṇḍaṃ karoti, ceteti, kappeti, pakappetīti. Evaṃ sante pañcaviññāṇacetanā kiṃ āyūhati, abhisaṅkharoti, piṇḍaṃ karoti, ceteti, kappeti, pakappetīti?. Sahajātadhamme. Sāpi hi sahajāte sampayuttakkhandhe āyūhati abhisaṅkharoti piṇḍaṃ karoti ceteti kappeti pakappetīti. Kiṃ vā iminā vādena? Sabbasaṅgāhikavasena hetaṃ vuttaṃ. Idaṃ panettha sanniṭṭhānaṃ – tebhūmakakusalākusalo ekūnatiṃsavidho mano manokammadvāraṃ nāma. Yā pana tasmiṃ manodvāre siddhā cetanā yāya abhijjhābyāpādamicchādassanāni ceva anabhijjhāabyāpādasammādassanāni ca gaṇhāti, idaṃ manokammaṃ nāma. Ito paraṃ sabbaṃ kammavavatthānañca dvāravavatthānañca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti. Imāni tīṇi kammadvārāni nāma.

Manokammadvārakathā niṭṭhitā.

Kammakathā

Idāni yāni tīṇi kammāni ṭhapetvā imāni kammadvārāni dassitāni, tāni ādiṃ katvā avasesassa dvārakathāya mātikāṭhapanassa vitthārakathā hoti. Tīṇi hi kammāni – kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammanti. Kiṃ panetaṃ kammaṃ nāmāti? Cetanā ceva, ekacce ca cetanāsampayuttakā dhammā. Tattha cetanāya kammabhāve imāni suttāni –

『『Cetanāhaṃ, bhikkhave, kammaṃ vadāmi, cetayitvā kammaṃ karoti kāyena vācāya manasā』』 (a. ni. 6.63; kathā. 539). 『『Kāye vā hi, ānanda, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, vācāya vā, ānanda, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; mane vā, ānanda, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ』』 (saṃ. ni. 2.25; a. ni. 4.171). 『『Tividhā, bhikkhave, kāyasañcetanā akusalaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ, dukkhavipākaṃ; catubbidhā, bhikkhave, vacīsañcetanā…pe… tividhā, bhikkhave, manosañcetanā akusalaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākaṃ tividhā , bhikkhave, kāyasañcetanā kusalaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākaṃ catubbidhā, bhikkhave, vacīsañcetanā…pe… tividhā, bhikkhave, manosañcetanā, kusalaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākaṃ』』 (kathā. 539; a. ni. 10.217 thokaṃ visadisaṃ). 『『Sacāyaṃ, ānanda, samiddhi moghapuriso pāṭaliputtassa paribbājakassa evaṃ puṭṭho evaṃ byākareyya – sañcetaniyaṃ, āvuso pāṭaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā, sukhavedanīyaṃ sukhaṃ so vedayati…pe… adukkhamasukhavedanīyaṃ adukkhamasukhaṃ so vedayatīti; evaṃ byākaramāno kho, ānanda, samiddhi moghapuriso pāṭaliputtassa paribbājakassa sammā byākaramāno byākareyyā』』ti (ma. ni.

意念行為的門的論述 在意念行為的門的論述中,意念以欲界等等的方式分為四種。其中,欲界意有五十四種,色界意有十五種,無色界意有十二種,出世間意有八種,總共是八十九種。在這裡,不能說這個意念不是意念的門。例如,不能說這個意圖不是行為,即使是與五識相應的心,在《大論》中也被確定為行為,同樣,不能說這個意念不是意念的門。 這裡說:這個行為做了什麼?它維持,它積累,它造作,它思考,它準備,它安排。既然如此,與五識相應的心如何維持,積累,造作,思考,準備,安排?在同時生起的法中。它在同時生起的蘊中維持,積累,造作,思考,準備,安排。這個說法是什麼意思?這是爲了概括所有的情況。這裡的結論是:三界中的善和不善的八十九種意念是意念行為的門。在這個意念的門中完成的意圖,它執取貪婪、嗔恨、邪見,以及不貪婪、不嗔恨、正見,這被稱為意念行為。除此之外,所有關於行為和門的論述都應該如前所述理解。這是三種行為的門。 意念行為的門的論述結束。 行為的論述 現在,先不討論三種行為,而討論這些行為的門,以這些行為的門為基礎,對其餘的門的論述進行綱要性的闡述。三種行為是:身體行為,言語行為,意念行為。這個行為是什麼?就是意圖,以及一些與意圖相應的心。關於意圖是行為,有以下經典: 「比丘們,我說意圖就是行為,有了意圖,便以身、語、意造作行為」(《增支部·六集6.63;《義釋》539》)。「阿難,在身體上,以身體的意念為因,生起內在的苦樂;阿難,在言語上,以言語的意念為因,生起內在的苦樂;阿難,在意念上,以意念的意念為因,生起內在的苦樂」(《相應部·相應2.25;《增支部·四集171》)。「比丘們,三種身體的意念是不善的身體行為,帶來痛苦,有痛苦的果報;比丘們,四種言語的意念……比丘們,三種意念的意念是不善的意念行為,帶來痛苦,有痛苦的果報;比丘們,三種身體的意念是善的身體行為,帶來快樂,有快樂的果報;比丘們,四種言語的意念……比丘們,三種意念的意念是善的意念行為,帶來快樂,有快樂的果報」(《義釋》539;《增支部·十集217》略有不同)。「阿難,真正的沙門問到華氏城外的人:『朋友,以身、語、意造作有感受的行為,他會感受到快樂……他會感受到不苦不樂』;阿難,真正的沙門這樣回答華氏城外的人,是正確的回答」(《中部·大象跡喻經1.72》)。

3.300; kathā. 539).

Imāni tāva cetanāya kammabhāve suttāni. Cetanāsampayuttadhammānaṃ pana kammabhāvo kammacatukkena dīpito. Vuttañhetaṃ –

『『Cattārimāni , bhikkhave, kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, atthi, bhikkhave, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ, atthi, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ, atthi, bhikkhave, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati (a. ni. 4.232-233).… Katamañca, bhikkhave, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati? Yadidaṃ satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo, idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati (a. ni. 4.238).… Katamañca, bhikkhave, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo – seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattatī』』ti (a. ni.

這是關於意圖的行為的經典。關於與意圖相應的法的行為,通過四種行為的分類被闡明。如下所述: 「比丘們,我親自通過智慧證悟並宣說了四種行為。哪四種呢?比丘們,有一種行為是黑的,帶來黑的果報;有一種行為是白的,帶來白的果報;有一種行為是黑白混合的,帶來黑白混合的果報;有一種行為是不黑不白,帶來不黑不白的果報,這種行為導向行為的消滅」(《增支部·四集232-233》)。「比丘們,什麼是不黑不白,帶來不黑不白的果報,導向行為的消滅?那就是七種覺支——念覺支……等……舍覺支,這被稱為不黑不白,帶來不黑不白的果報,導向行為的消滅」(《增支部·四集238》)。「比丘們,什麼是不黑不白,帶來不黑不白的果報,導向行為的消滅?這就是聖者的八正道——即正見……等……正定。這被稱為不黑不白,帶來不黑不白的果報,導向行為的消滅」(《增支部·四集239》)。

4.237).

Evaṃ ime bojjhaṅgamaggaṅgappabhedato pannarasa dhammā kammacatukkena dīpitā. Abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhīti imehi pana chahi saddhiṃ ekavīsati cetanāsampayuttakā dhammā veditabbā.

Tattha lokuttaramaggo bhajāpiyamāno kāyakammādīni tīṇi kammāni bhajati. Yañhi kāyena dussīlyaṃ ajjhācarati, tamhā saṃvaro kāyikoti veditabbo. Yaṃ vācāya dussīlyaṃ ajjhācarati, tamhā saṃvaro vācasikoti veditabbo. Iti sammākammanto kāyakammaṃ, sammāvācā vacīkammaṃ. Etasmiṃ dvaye gahite sammāājīvo tappakkhikattā gahitova hoti. Yaṃ pana manena dussīlyaṃ ajjhācarati, tamhā saṃvaro mānasikoti veditabbo. So diṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhivasena pañcavidho hoti. Ayaṃ pañcavidhopi manokammaṃ nāma. Evaṃ lokuttaramaggo bhajāpiyamāno tīṇi kammāni bhajati.

Imasmiṃ ṭhāne dvārasaṃsandanaṃ nāma hoti. Kāyavacīdvāresu hi copanaṃ patvā kammapathaṃ appattampi atthi, manodvāre ca samudācāraṃ patvā kammapathaṃ appattampi atthi; taṃ gahetvā taṃtaṃdvārapakkhikameva akaṃsu.

Tatrāyaṃ nayo – yo 『migavaṃ gamissāmī』ti dhanuṃ sajjeti, jiyaṃ vaṭṭeti, sattiṃ niseti, bhattaṃ bhuñjati, vatthaṃ paridahati, ettāvatā kāyadvāre copanaṃ pattaṃ hoti. So araññe divasaṃ caritvā antamaso sasabiḷāramattampi na labhati, idaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ nāma hoti na hotīti? Na hoti. Kasmā? Kammapathaṃ appattatāya. Kevalaṃ pana kāyaduccaritaṃ nāma hotīti veditabbaṃ. Macchaggahaṇādī supayogesupi eseva nayo.

Vacīdvārepi 『migavaṃ gamissāmi』 『vegena dhanuādīni sajjethā』ti āṇāpetvā purimanayeneva araññe kiñci alabhantassa kiñcāpi vacīdvāre copanaṃ pattaṃ, kammapathaṃ appattatāya pana kāyakammaṃ na hoti. Kevalaṃ vacīduccaritaṃ nāma hotīti veditabbaṃ.

Manodvāre pana vadhakacetanāya uppannamattāya eva kammapathabhedova hoti. So ca kho byāpādavasena na pāṇātipātavasena. Akusalañhi kāyakammaṃ kāyavacīdvāresu samuṭṭhāti, na manodvāre; tathā akusalaṃ vacīkammaṃ. Akusalaṃ manokammaṃ pana tīsupi dvāresu samuṭṭhāti; tathā kusalāni kāyavacīmanokammāni.

Kathaṃ ? Sahatthā hi pāṇaṃ hanantassa adinnaṃ ādiyantassa micchācāraṃ carantassa kammaṃ kāyakammameva hoti. Dvārampi kāyadvārameva hoti. Evaṃ tāva akusalaṃ kāyakammaṃ kāyadvāre samuṭṭhāti. Tehi pana cittehi sahajātā abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiyo cetanāpakkhikā vā bhavanti, abbohārikā vā. 『Gaccha itthannāmaṃ jīvitā voropehi, itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā』ti āṇāpentassa pana kammaṃ kāyakammaṃ hoti, dvāraṃ pana vacīdvāraṃ. Evaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīdvāre samuṭṭhāti. Tehi pana cittehi sahajātā abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiyo cetanāpakkhikā vā bhavanti abbohārikā vā. Ettakā ācariyānaṃ samānatthakathā nāma.

Vitaṇḍavādī panāha – 『akusalaṃ kāyakammaṃ manodvārepi samuṭṭhātī』ti. So 『tayo saṅgahe āruḷhaṃ suttaṃ āharāhī』ti vutto idaṃ kulumbasuttaṃ nāma āhari –

『『Puna caparaṃ , bhikkhave, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto aññissā kucchigataṃ gabbhaṃ pāpakena manasā anupekkhako hoti – 『aho vatāyaṃ kucchigato gabbho na sotthinā abhinikkhameyyā』ti. Evaṃ, bhikkhave, kulumbassa upaghāto hotī』』ti.

因此,這些覺支的八種法通過四種行為的分類被闡明。貪慾、嗔恨、邪見、不貪慾、不嗔恨、正見,這六種法與這二十種意圖相關。 在這裡,出世間的道路所依賴的,身體行為等三種行為被依賴。因為,若以身體行為犯下惡行,則應當理解為身體的約束。若以言語行為犯下惡行,則應當理解為言語的約束。因此,正當的行為是身體行為,正當的言語是言語行為。在這兩者被把握的情況下,正當的生活就被把握了。若以意念犯下惡行,則應當理解為意念的約束。這個意念則是通過見、思維、精進、念、定而生起的,分為五種。這五種也被稱為意念行為。因此,出世間的道路所依賴的三種行為也被依賴。 在這個地方,稱之為門的連線。因為在身體和言語的門中,即使達到行為的路徑也有不足,在意念的門中,即使達到行為的路徑也有不足;他們拿著這些,做了各自的門。 這裡有這樣的比喻:誰拉弓準備射獵,弦緊繃,箭矢準備,食物已食,衣物已穿,這樣的情況下,身體的門達到了。這樣的人在森林中白天行走,至少連一隻野兔都得不到,這被稱為不善的身體行為嗎?不是。為什麼?因為行為的路徑不足。僅僅是身體的惡行應當被理解為如此。關於捕捉魚等的良好用法也是如此。 在言語的門中,如果說「我將去獵物」,並命令準備弓箭等,按照前面的方式,即使在森林中什麼都得不到,言語的門雖達到了,但由於行為的路徑不足,身體的行為並不存在。僅僅是言語的惡行應當被理解為如此。 在意念的門中,因殺意的生起而產生的行為路徑的差異。這個意念並不是因嗔恨而產生的,而是因貪慾而產生的。不善的身體行為在身體和言語的門中生起,而不在意念的門中;同樣,不善的言語行為也是如此。不善的意念行為則在三種門中生起;同樣,善的身體、言語和意念行為也如此。 如何呢?因為殺生、偷盜、邪行的行為在身體行為中生起。門也是身體的門。因此,不善的身體行為在身體的門中生起。但與這些心相應的貪慾、嗔恨、邪見的意圖是與意圖相應的,可能是因緣的,也可能是因果的。「去吧,抓住那個女人的生命,去拿那個女人的財物」,當這樣命令時,這個行為是身體行為,而門則是言語的門。因此,不善的身體行為在言語的門中生起。與這些心相應的貪慾、嗔恨、邪見的意圖是與意圖相應的,可能是因緣的,也可能是因果的。這是關於教義的一種共同討論。 而反對者則說:「不善的身體行為也在意念的門中生起。」他引用了三種集合的經典,講述了這個「水牛經典」: 「比丘們,再者,有一位修行者或婆羅門,具備神通,心意專注,心中對他人肚子里的胎兒不以惡意觀察,心想:『這肚子里的胎兒不會安然無恙地生出來。』這樣,比丘們,水牛就會遭受傷害。」

Idaṃ suttaṃ āharitvā āha – 『evaṃ cintitamatteyeva manasā kucchigato gabbho pheṇapiṇḍo viya vilīyati. Ettha kuto kāyaṅgacopanaṃ vā vācaṅgacopanaṃ vā? Manodvārasmiṃyeva pana idaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ samuṭṭhātī』ti.

Tamenaṃ 『tava suttassa atthaṃ tulayissāmā』ti vatvā evaṃ tulayiṃsu – 『tvaṃ iddhiyā parūpaghātaṃ vadesi. Iddhi nāma cesā – adhiṭṭhāniddhi, vikubbaniddhi, manomayiddhi, ñāṇavipphāriddhi, samādhivipphāriddhi, ariyiddhi, kammavipākajiddhi, puññavato iddhi, vijjāmayiddhi , tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhīti dasavidhā (paṭi. ma.

引用這段經文后,他說:「僅僅因為這樣想,肚子里的胎兒就像泡沫一樣消失了。這裡哪裡有身體行為或言語行為?不善的身體行為就在意念的門中生起。」 他們對他說:「我們將會分析你的經文的含義。」然後他們這樣分析:「你說的是以神通傷害他人。神通有十種:決心神通、變化神通、意生神通、智慧神通、禪定神通、聖者神通、業果神通、功德神通、咒術神通,因為在不同的地方正確地運用而成就,所以被稱為神通(《增支部·大義釋》)。」

3.10). Tattha kataraṃ iddhiṃ vadesī』ti? 『Bhāvanāmaya』nti. 『Kiṃ pana bhāvanāmayiddhiyā parūpaghātakammaṃ hotī』ti? 『Āma, ekacce ācariyā ekavāraṃ hotī』ti; vadanti yathā hi paraṃ paharitukāmena udakabharite ghaṭe khitte ghaṭopi bhijjati, udakampi nassati, evameva bhāvanāmayiddhiyā ekavāraṃ parūpaghātakammaṃ hoti. Tato paṭṭhāya pana sā nassatīti. Atha naṃ 『bhāvanāmayiddhiyā neva ekavāraṃ na dve vāre parūpaghātakammaṃ hotī』ti vatvā taṃ saññattiṃ āgacchantaṃ pucchiṃsu – 『bhāvanāmayiddhi kiṃ kusalā, akusalā, abyākatā? Sukhāya vedanāya sampayuttā, dukkhāya vedanāya sampayuttā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā? Savitakkasavicārā, avitakkavicāramattā, avitakkaavicārā? Kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā』ti?

Imaṃ pana pañhaṃ yo jānāti so evaṃ vakkhati – 『bhāvanāmayiddhi kusalā vā hoti, abyākatā vā; adukkhamasukhavedanīyā eva, avitakkaavicārā eva, rūpāvacarā evā』ti. So vattabbo – 『pāṇātipātacetanā kusalādīsu kataraṃ koṭṭhāsaṃ bhajatī』ti? Jānanto vakkhati – 『pāṇātipātacetanā akusalā eva, dukkhavedanīyā eva, savitakkasavicārā eva kāmāvacarā evā』ti. 『Evaṃ sante tava pañho neva kusalattikena sameti, na vedanāttikena , na vitakkattikena, na bhūmantarenā』ti.

『Kiṃ pana evaṃ mahantaṃ suttaṃ niratthaka』nti? 『No niratthakaṃ; tvaṃ panassa atthaṃ na jānāsi. 『『Iddhimā cetovasippatto』』ti ettha hi neva bhāvanāmayiddhi adhippetā, āthabbaṇiddhi pana adhippetā. Sā hi ettha labbhamānā labbhati. Sā pana kāyavacīdvārāni muñcitvā kātuṃ na sakkā. Āthabbaṇiddhikā hi sattāhaṃ aloṇakaṃ bhuñjitvā dabbe attharitvā pathaviyaṃ sayamānā tapaṃ caritvā sattame divase susānabhūmiṃ sajjetvā sattame pade ṭhatvā hatthaṃ vaṭṭetvā vaṭṭetvā mukhena vijjaṃ parijappanti. Atha nesaṃ kammaṃ samijjhati. Evaṃ ayampi iddhi kāyavacīdvārāni muñcitvā kātuṃ na sakkāti. 『Na kāyakammaṃ manodvāre samuṭṭhātī』ti niṭṭhamettha gantabbaṃ.

Hatthamuddāya pana musāvādādīni kathentassa kammaṃ vacīkammaṃ, dvāraṃ pana kāyadvāraṃ hoti . Evaṃ akusalaṃ vacīkammampi kāyadvāre samuṭṭhāti. Tehi pana cittehi sahajātā abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiyo cetanāpakkhikā vā bhavanti, abbohārikā vā. Vacībhedaṃ pana katvā musāvādādīni kathentassa kammampi vacīkammaṃ dvārampi vacīdvārameva. Evaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ vacīdvāre samuṭṭhāti. Tehi pana cittehi sahajātā abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiyo cetanāpakkhikā vā bhavanti abbohārikā vā. Ettakā ācariyānaṃ samānatthakathā nāma.

Vitaṇḍavādī panāha – 『akusalaṃ vacīkammaṃ manodvārepi samuṭṭhātī』ti. So 『tayo saṅgahe āruḷhaṃ suttaṃ āharāhī』ti vutto idaṃ uposathakkhandhakato suttaṃ āhari –

『『Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṃ anussāviyamāne saramāno santiṃ āpattiṃ nāvikareyya sampajānamusāvādassa hotī』』ti (mahāva. 134).

Idaṃ suttaṃ āharitvā āha – 『evaṃ āpattiṃ anāvikaronto tuṇhībhūtova aññaṃ āpattiṃ āpajjati, ettha kuto kāyaṅgacopanaṃ vā vācaṅgacopanaṃ vā? Manodvārasmiṃyeva pana idaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ samuṭṭhātī』ti.

「你說的是哪種神通?」「修習所得的神通。」「以修習所得的神通可以做出傷害他人的行為嗎?」「是的,一些學者認為一次可以。」他們說,就像有人爲了傷害他人,將裝滿水的罐子扔出去,罐子破了,水也流失了,同樣,以修習所得的神通,一次可以做出傷害他人的行為。從那以後,這種神通就消失了。然後,他們說:「即使以修習所得的神通,一次或兩次都不能做出傷害他人的行為。」然後他們問他,以瞭解他的想法:「修習所得的神通是善的、不善的,還是無記的?與樂受相應、與苦受相應,還是與不苦不樂受相應?有尋有伺、無尋唯伺,還是無尋無伺?是欲界的、色界的,還是無色界的?」 知道這個問題的人會這樣回答:「修習所得的神通是善的或無記的;只有不苦不樂受,只有無尋無伺,只有色界的。」他會問:「殺生的意圖屬於善等哪一部分?」知道的人會說:「殺生的意圖是不善的,只有苦受,只有有尋有伺,只有欲界的。」「既然如此,你的問題既不符合善的範疇,也不符合受的範疇,也不符合尋伺的範疇,也不符合界的範疇。」 「難道這麼重要的經典是無意義的嗎?」「不是無意義的;只是你不理解它的含義。「『有神通,心意專注』,這裡指的不是修習所得的神通,而是咒術神通。這種神通在這裡可以獲得。但這種神通不能離開身體和言語的門而運作。擁有咒術神通的人七天不吃鹽,赤身裸體,睡在地上,進行苦行,在第七天,準備好墓地,站在第七步,轉動手臂,用嘴唸誦咒語。然後,他們的行為就成功了。因此,這種神通也不能離開身體和言語的門而運作。」「身體行為不會在意念的門中生起」,這個結論應該被理解。 然而,舉起手說謊等,行為是言語行為,但門是身體的門。因此,不善的言語行為也在身體的門中生起。與這些心相應的貪慾、嗔恨、邪見的意圖是與意圖相應的,可能是因緣的,也可能是因果的。然而,發出聲音說謊等,行為是言語行為,門也是言語的門。因此,不善的言語行為在言語的門中生起。與這些心相應的貪慾、嗔恨、邪見的意圖是與意圖相應的,可能是因緣的,也可能是因果的。這是關於教義的一種共同討論。 而反對者則說:「不善的言語行為也在意念的門中生起。」他引用了三種集合的經典,講述了這段來自《布薩犍度》的經典: 「如果一位比丘在第三次被提醒后,仍然不懺悔罪行,他就會犯下故意的謊言」(《大品134》)。 引用這段**后,他說:「這樣不懺悔罪行,保持沉默,就會犯下另一種罪行,這裡哪裡有身體行為或言語行為?不善的言語行為就在意念的門中生起。」

So vattabbo – 『kiṃ panetaṃ suttaṃ neyyatthaṃ udāhu nītattha』nti? 『Nītatthameva mayhaṃ sutta』nti. So 『mā evaṃ avaca, tulayissāmassa attha』nti vatvā evaṃ pucchitabbo – 『sampajānamusāvāde kiṃ hotī』ti? Jānanto 『sampajānamusāvāde dukkaṭaṃ hotī』ti vakkhati. Tato vattabbo 『vinayassa dve mūlāni – kāyo ca vācā ca; sammāsambuddhena hi sabbāpattiyo imesuyeva dvīsu dvāresu paññattā, manodvāre āpattipaññapanaṃ nāma natthi. Tvaṃ ativiya vinaye pakataññū, yo satthārā apaññatte ṭhāne āpattiṃ paññapesi, sammāsambuddhaṃ abbhācikkhasi, jinacakkaṃ paharasī』tiādivacanehi niggaṇhitvā uttari pañhaṃ pucchitabbo – 『sampajānamusāvādo kiriyato samuṭṭhāti udāhu akiriyato』ti? Jānanto 『kiriyato』ti vakkhati. Tato vattabbo – 『anāvikaronto kataraṃ kiriyaṃ karotī』ti? Addhā hi kiriyaṃ apassanto vighātaṃ āpajjissati. Tato imassa suttassa atthena saññāpetabbo. Ayañhettha attho – yvāyaṃ 『sampajānamusāvādo hotī』ti vutto, so āpattito kiṃ hoti? 『Katarāpatti hotī』ti attho. 『Dukkaṭāpatti hoti』. Sā ca kho na musāvādalakkhaṇena, bhagavato pana vacanena vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānā āpatti hotīti veditabbā. Vuttampi cetaṃ –

『『Anālapanto manujena kenaci,

Vācāgiraṃ no ca pare bhaṇeyya;

Āpajjeyya vācasikaṃ na kāyikaṃ,

Pañhā mesā kusalehi cintitā』』ti. (paṭi. 479);

Evaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ na manodvāre samuṭṭhātīti niṭṭhamettha gantabbaṃ.

Yadā pana abhijjhāsahagatena cetasā kāyaṅgaṃ copento hatthaggāhādīni karoti, byāpādasahagatena cetasā daṇḍaparāmāsādīni, micchādiṭṭhisahagatena cetasā 『khandasivādayo seṭṭhā』ti tesaṃ abhivādanaañjalikammabhūtapīṭhakaparibhaṇḍādīni karoti, tadā kammaṃ manokammaṃ hoti, dvāraṃ pana kāyadvāraṃ. Evaṃ akusalaṃ manokammaṃ kāyadvāre samuṭṭhāti. Cetanā panettha abbohārikā.

Yadā pana abhijjhāsahagatena cetasā vācaṅgaṃ copento 『aho vata yaṃ parassa, taṃ mamassā』ti paravittūpakaraṇaṃ abhijjhāyati, byāpādasahagatena cetasā 『ime sattā haññantu vā, bajjhantu vā, ucchijjantu vā, mā vā ahesu』nti vadati, micchādiṭṭhisahagatena cetasā 『natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭha』ntiādīni vadati, tadā kammaṃ manokammaṃ hoti, dvāraṃ pana vacīdvāraṃ. Evaṃ akusalaṃ manokammaṃ vacīdvāre samuṭṭhāti. Cetanā panettha abbohārikā.

Yadā pana kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā raho nisinno abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhisahagatāni cittāni uppādeti, tadā kammaṃ manokammaṃ, dvārampi manodvārameva. Evaṃ akusalaṃ manokammaṃ manodvāre samuṭṭhāti. Imasmiṃ pana ṭhāne cetanāpi cetanāsampayuttakā dhammāpi manodvāreyeva samuṭṭhahanti. Evaṃ akusalaṃ manokammaṃ tīsupi dvāresu samuṭṭhātīti veditabbaṃ.

Yaṃ pana vuttaṃ 『tathā kusalāni kāyavacīmanokammānī』ti, tatrāyaṃ nayo – yadā hi kenaci kāraṇena vattuṃ asakkonto 『pāṇātipātā adinnādānā kāmesumicchācārā paṭiviramāmī』ti imāni sikkhāpadāni hatthamuddāya gaṇhāti, tadā kammaṃ kāyakammaṃ dvārampi kāyadvārameva. Evaṃ kusalaṃ kāyakammaṃ kāyadvāre samuṭṭhāti. Tehi cittehi sahagatā anabhijjhādayo cetanāpakkhikā vā honti, abbohārikā vā.

應該問他:「這段經文是直接的含義還是引申的含義?」「我的經文是引申的含義。」「不要這樣說,我們將分析它的含義。」然後應該這樣問他:「故意的謊言會發生什麼?」知道的人會說:「故意的謊言會導致過失。」然後應該告訴他:「戒律有兩個基礎——身體和言語;一切過失都是由佛陀在這兩個門中制定的,意念的門中沒有制定過失。你對戒律太瞭解了,你在佛陀沒有制定過失的地方制定過失,你誤解了佛陀,你損害了佛法。」等等,用這些話反駁他,然後問他另一個問題:「故意的謊言是由行為產生的,還是由不行為產生的?」知道的人會說:「由行為產生的。」然後應該告訴他:「不懺悔是做出哪種行為?」如果他看不到一半的行為,他就會犯錯。然後應該用這段經文的含義來教導他。這裡的含義是:所說的「故意的謊言」,指的是什麼過失?意思是「是哪種過失?」「是過失。」這種過失不是因為謊言的特徵,而是因為佛陀的話語,是在言語的門中由不行為產生的過失,應該這樣理解。也有人說過: 「不被任何人責備, 不說別人的壞話; 會犯言語的過失,而不是身體的過失, 這個問題是善人思考的。」(《增支部·義釋》479) 因此,不善的言語行為不會在意念的門中產生,應該這樣理解。 當他以貪婪的心,活動身體,做出抓取等動作時,以嗔恨的心,做出毆打等動作時,以邪見的心,認為「五蘊等是最好的」,對它們進行禮拜、頂禮等動作時,行為是意念行為,但門是身體的門。因此,不善的意念行為在身體的門中產生。這裡的意圖是因果的。 當他以貪婪的心,活動言語,說「別人的東西,應該是我的」而貪圖別人的財物時,以嗔恨的心,說「這些眾生應該被殺死、被捆綁、被消滅,或者不應該存在」時,以邪見的心,說「沒有佈施,沒有祭祀」等等時,行為是意念行為,但門是言語的門。因此,不善的意念行為在言語的門中產生。這裡的意圖是因果的。 當他既不活動身體,也不活動言語,獨自坐著,生起貪婪、嗔恨、邪見相應的心時,行為是意念行為,門也是意念的門。因此,不善的意念行為在意念的門中產生。在這個地方,意圖和與意圖相應的法都只在意念的門中產生。因此,不善的意念行為在三個門中產生,應該這樣理解。 所說的「同樣,善的身體、言語和意念行為也如此」,這裡的含義是:當他因為某種原因無法說話,舉起手表示「我遠離殺生、偷盜、邪淫」,接受這些學處時,行為是身體行為,門也是身體的門。因此,善的身體行為在身體的門中產生。與這些心相應的,是不貪婪等,是與意圖相應的,可能是因緣的,也可能是因果的。

Yadā pana tāneva sikkhāpadāni vacībhedaṃ katvā gaṇhāti, tadā kammaṃ kāyakammaṃ, dvāraṃ pana vacīdvāraṃ hoti. Evaṃ kusalaṃ kāyakammaṃ vacīdvāre samuṭṭhāti. Tehi cittehi sahagatā anabhijjhādayo cetanāpakkhikā vā honti, abbohārikā vā.

Yadā pana tesu sikkhāpadesu diyyamānesu kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva 『pāṇātipātā adinnādānā kāmesumicchācārā paṭiviramāmī』ti gaṇhāti, tadā kammaṃ kāyakammaṃ, dvāraṃ pana manodvāraṃ hoti. Evaṃ kusalaṃ kāyakammaṃ manodvāre samuṭṭhāti. Tehi cittehi sahagatā anabhijjhādayo cetanāpakkhikā vā honti, abbohārikā vā.

『Musāvādā veramaṇī』ādīni pana cattāri sikkhāpadāni vuttanayeneva kāyādīhi gaṇhantassa kusalaṃ vacīkammaṃ tīsu dvāresu samuṭṭhātīti veditabbaṃ. Idhāpi anabhijjhādayo cetanāpakkhikā vā honti, abbohārikā vā.

Anabhijjhādisahagatehi pana cittehi kāyaṅgaṃ copetvā cetiyaṅgaṇasammajjanagandhamālādipūjanacetiyavandanādīni karontassa kammaṃ manokammaṃ hoti, dvāraṃ pana kāyadvāraṃ. Evaṃ kusalaṃ manokammaṃ kāyadvāre samuṭṭhāti. Cetanā panettha abbohārikā. Anabhijjhāsahagatena cittena vācaṅgaṃ copetvā 『aho vata yaṃ parassa vittūpakaraṇaṃ na taṃ mamassā』ti anabhijjhāyato abyāpādasahagatena cittena 『sabbe sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantū』ti vadantassa sammādiṭṭhisahagatena cittena 『atthi dinna』ntiādīni udāharantassa kammaṃ manokammaṃ hoti, dvāraṃ pana vacīdvāraṃ. Evaṃ kusalaṃ manokammaṃ vacīdvāre samuṭṭhāti. Cetanā panettha abbohārikā. Kāyaṅgavācaṅgāni pana acopetvā raho nisinnassa manasāva anabhijjhādisahagatāni cittāni uppādentassa kammaṃ manokammaṃ, dvārampi manodvārameva. Evaṃ kusalaṃ manokammaṃ manodvāre samuṭṭhāti. Imasmiṃ pana ṭhāne cetanāpi cetanāsampayuttakā dhammāpi manodvāreyeva samuṭṭhahanti.

Tattha āṇattisamuṭṭhitesu pāṇātipātaadinnādānesu kammampi kāyakammaṃ dvārampi kammavaseneva kāyadvāranti vadanto kammaṃ rakkhati, dvāraṃ bhindati nāma. Hatthamuddāya samuṭṭhitesu musāvādādīsu dvārampi kāyadvāraṃ, kammampi dvāravaseneva kāyakammanti vadanto dvāraṃ rakkhati kammaṃ bhindati nāma. Tasmā 『kammaṃ rakkhāmī』ti dvāraṃ na bhinditabbaṃ, 『dvāraṃ rakkhāmī』ti kammaṃ na bhinditabbaṃ. Yathāvutteneva pana nayena kammañca dvārañca veditabbaṃ. Evaṃ kathento hi neva kammaṃ na dvāraṃ bhindatīti.

Kammakathā niṭṭhitā.

Idāni 『pañca viññāṇāni pañcaviññāṇadvārānī』tiādīsu cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇanti imāni pañca viññāṇāni nāma. Cakkhuviññāṇadvāraṃ sota… ghāna… jivhā… kāyaviññāṇadvāranti imāni pañca viññāṇadvārāni nāma. Imesaṃ pañcannaṃ dvārānaṃ vasena uppannā cetanā neva kāyakammaṃ hoti, na vacīkammaṃ, manokammameva hotīti veditabbā. Cakkhusamphasso sota… ghāna… jivhā… kāya… manosamphassoti ime pana cha samphassā nāma. Cakkhusamphassadvāraṃ sota… ghāna… jivhā… kāya… manosamphassadvāranti imāni cha samphassadvārāni nāma.

當他以這些戒律進行言語劃分時,行為是身體行為,而門則是言語的門。因此,善的身體行為在言語的門中生起。與這些心相應的,不貪婪等的意圖可能是因果的,也可能是因緣的。 當他在這些戒律被傳授時,身體和言語都不活動,心中想著「我將遠離殺生、偷盜、邪淫」,此時行為是身體行為,而門則是意念的門。因此,善的身體行為在意念的門中生起。與這些心相應的,不貪婪等的意圖可能是因果的,也可能是因緣的。 「故意的謊言」等四個戒律,按照所說的方式,身體等行為的善在這三扇門中生起,應該這樣理解。在這裡,不貪婪等的意圖可能是因果的,也可能是因緣的。 當他以不貪婪等的心,活動身體,進行對聖地、花環、香花等的供養時,行為是意念行為,而門則是身體的門。因此,善的意念行為在身體的門中生起。這裡的意圖是因緣的。當他以不貪婪的心,活動言語,想著「多麼好啊,別人的財富不是我的」,不貪婪的心相應地說「愿所有眾生無敵、無害、幸福」,以正見的心說「有佈施」等等時,行為是意念行為,而門則是言語的門。因此,善的意念行為在言語的門中生起。這裡的意圖是因緣的。當他既不活動身體,也不活動言語,獨自坐著,生起不貪婪等的心時,行為是意念行為,而門也是意念的門。因此,善的意念行為在意念的門中生起。在這個地方,意圖和與意圖相應的法都只在意念的門中生起。 在這裡,當涉及到殺生、偷盜等行為時,行為也是身體行為,門也是身體的門,因此稱為身體行為。在舉手的情況下,涉及到謊言等行為,門也是身體的門,行為也是身體的行為,因此稱為身體行為。因此,「我將保護行為」,門不應被破壞;「我將保護門」,行為不應被破壞。按照上述方式,行為和門都應被理解。這樣說的話,既不破壞行為,也不破壞門。 行為的討論結束。 現在談到「五個意識、五個意識門」等等,眼意識、耳意識、鼻意識、舌意識、身體意識,這五個意識的名稱。眼意識門、耳意識門、鼻意識門、舌意識門、身體意識門,這五個意識門的名稱。根據這五個門產生的意圖既不是身體行為,也不是言語行為,而是意念行為。眼的接觸、耳的接觸、鼻的接觸、舌的接觸、身體的接觸、意的接觸,這六種接觸的名稱。眼接觸門、耳接觸門、鼻接觸門、舌接觸門、身體接觸門、意接觸門,這六種接觸門的名稱。

Cakkhuasaṃvaro sota… ghāna… jivhā… pasādakāya… copanakāyaasaṃvaro vācāasaṃvaro manoasaṃvaroti – ime aṭṭha asaṃvarā nāma. Te atthato 『dussīlyaṃ muṭṭhassaccaṃ aññāṇaṃ akkhanti kosajja』nti ime pañca dhammā honti. Tesu ekadhammopi pañcadvāre voṭṭhabbanapariyosānesu cittesu nuppajjati, javanakkhaṇeyeva uppajjati. Javane uppannopi pañcadvāre asaṃvaroti vuccati.

Cakkhuviññāṇasahajāto hi phasso cakkhusamphasso nāma, cetanā manokammaṃ nāma, taṃ cittaṃ manokammadvāraṃ nāma. Ettha pañcavidho asaṃvaro natthi . Sampaṭicchanasahajāto phasso manosamphasso nāma, cetanā manokammaṃ nāma, taṃ cittaṃ manokammadvāraṃ nāma. Etthāpi asaṃvaro natthi. Santīraṇavoṭṭhabbanesupi eseva nayo. Javanasahajāto pana phasso manosamphasso nāma, cetanā manokammaṃ nāma, taṃ cittaṃ manokammadvāraṃ nāma. Ettha asaṃvaro cakkhuasaṃvaro nāma hoti. Sotaghānajivhāpasādakāyadvāresupi eseva nayo. Yadā pana rūpādīsu aññatarārammaṇaṃ manodvārikajavanaṃ vinā vacīdvārena suddhaṃ kāyadvārasaṅkhātaṃ copanaṃ pāpayamānaṃ uppajjati, tadā tena cittena sahajāto phasso manosamphasso nāma, cetanā kāyakammaṃ nāma, taṃ pana cittaṃ abbohārikaṃ, copanassa uppannattā manodvāranti saṅkhyaṃ na gacchati. Ettha asaṃvaro copanakāyaasaṃvaro nāma. Yadā tādisaṃyeva javanaṃ vinā kāyadvārena suddhaṃ vacīdvārasaṅkhātaṃ copanaṃ pāpayamānaṃ uppajjati, tadā tena cittena sahajāto phasso manosamphasso nāma, cetanā vacīkammaṃ nāma, taṃ pana cittaṃ abbohārikaṃ, copanassa uppannattā manodvāranti saṅkhyaṃ na gacchati. Ettha asaṃvaro vācāasaṃvaro nāma. Yadā pana tādisaṃ javanacittaṃ vinā kāyavacīdvārehi suddhaṃ manodvārameva hutvā uppajjati, tadā tena cittena sahajāto phasso manosamphasso nāma, cetanā manokammaṃ nāma, taṃ pana cittaṃ manokammadvāraṃ nāma. Ettha asaṃvaro manoasaṃvaro nāma. Iti imesaṃ aṭṭhannaṃ asaṃvarānaṃ vasena cakkhuasaṃvaradvāraṃ, sota… ghāna… jivhā… pasādakāya… copanakāya… vācā… manoasaṃvaradvāranti imāni aṭṭha asaṃvaradvārāni veditabbāni.

Cakkhusaṃvaro sota… ghāna… jivhā… pasādakāya… copanakāya… vācā… manosaṃvaroti ime pana aṭṭha saṃvarā nāma. Te atthato 『sīlaṃ sati ñāṇaṃ khanti vīriya』nti ime pañca dhammā honti. Tesupi ekadhammopi pañcadvāre voṭṭhabbanapariyosānesu cittesu nuppajjati. Javanakkhaṇeyeva uppajjati. Javane uppannopi pañcadvāre saṃvaroti vuccati. Tassa sabbassāpi cakkhuviññāṇasahajāto hi phasso cakkhusamphassotiādinā asaṃvare vuttanayeneva uppatti veditabbā. Iti imesaṃ aṭṭhannaṃ saṃvarānaṃ vasena cakkhusaṃvaradvāraṃ…pe… manosaṃvaradvāranti imāni aṭṭha saṃvaradvārāni veditabbāni.

Akusalakammapathakathā

Pāṇātipāto , adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇavācā, pharusavācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhīti ime pana dasa akusalakammapathā nāma.

眼根的防護、耳根的防護、鼻根的防護、舌根的防護、身根的防護、身語意的防護,這被稱為八種防護。它們實際上是五種法:惡行、妄語、無明、放逸、後悔。如果在五門中,在不穩定的心識中,即使其中一種法沒有生起,它也會在快速的心識中生起。即使在快速的心識中生起,也稱為五門的防護。 與眼識俱生的觸稱為眼觸,意圖稱為意業,那個心識稱為意業門。這裡沒有五種防護。與尋相應的心所生的觸稱為意觸,意圖稱為意業,那個心識稱為意業門。這裡也沒有防護。在過渡心和安止心中也是同樣的道理。與速行心俱生的觸稱為意觸,意圖稱為意業,那個心識稱為意業門。這裡有防護,稱為眼根的防護。在耳、鼻、舌、身根的門中也是同樣的道理。當在沒有意門速行心的情況下,通過言語門,純粹的、屬於身體門的活動生起時,與那個心識俱生的觸稱為意觸,意圖稱為身業,但那個心識是因果的,因為活動的生起,它不被算作意門。這裡的防護稱為身語意的防護。當在沒有速行心的情況下,通過身體門,純粹的、屬於言語門的活動生起時,與那個心識俱生的觸稱為意觸,意圖稱為語業,但那個心識是因果的,因為活動的生起,它不被算作意門。這裡的防護稱為言語的防護。當在沒有速行心的情況下,純粹的、作為意門的心識生起時,與那個心識俱生的觸稱為意觸,意圖稱為意業,但那個心識是意業門。這裡的防護稱為意的防護。因此,根據這八種防護,眼根的防護門、耳根的防護門、鼻根的防護門、舌根的防護門、身根的防護門、身語意的防護門、言語的防護門、意的防護門,這八種防護門應該被理解。 眼根的防護、耳根的防護、鼻根的防護、舌根的防護、身根的防護、身語意的防護,這被稱為八種防護。它們實際上是五種法:戒律、正念、智慧、忍辱、精進。即使其中一種法沒有在五門中,在不穩定的心識中生起,它也會在快速的心識中生起。即使在快速的心識中生起,也稱為五門的防護。所有這些,與眼識俱生的觸稱為眼觸等等,其生起應該按照防護中所說的方式理解。因此,根據這八種防護,眼根的防護門……等等……意的防護門,這八種防護門應該被理解。 不善業道的討論 殺生、偷盜、邪淫、妄語、兩舌、惡口、綺語、貪婪、嗔恨、邪見,這十種被稱為不善業道。

Tattha pāṇassa atipāto pāṇātipāto nāma; pāṇavadho, pāṇaghātoti vuttaṃ hoti. Pāṇoti cettha vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṃ. Tasmiṃ pana pāṇe pāṇasaññino jīvitindriyupacchedakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattā vadhakacetanā pāṇātipāto. So guṇavirahitesu tiracchānagatādīsu pāṇesu khuddake pāṇe appasāvajjo, mahāsarīre mahāsāvajjo. Kasmā? Payogamahantatāya. Payogasamattepi vatthumahantatāya. Guṇavantesu manussādīsu appaguṇe appasāvajjo, mahāguṇe mahāsāvajjo. Sarīraguṇānaṃ pana samabhāve sati kilesānaṃ upakkamānañca mudutāya appasāvajjo, tibbatāya mahāsāvajjoti veditabbo.

Tassa pañca sambhārā honti – pāṇo, pāṇasaññitā, vadhakacittaṃ, upakkamo, tena maraṇanti. Cha payogā – sāhatthiko, āṇattiko, nissaggiyo, thāvaro, vijjāmayo, iddhimayoti. Imasmiṃ panatthe vitthāriyamāne atipapañco hoti. Tasmā taṃ na vitthārayāma. Aññañca evarūpaṃ atthikehi pana samantapāsādikaṃ vinayaṭṭhakathaṃ (pārā. aṭṭha. 2.172) oloketvā gahetabbaṃ.

Adinnassa ādānaṃ 『adinnādānaṃ』; parassaharaṇaṃ, theyyaṃ, corikāti vuttaṃ hoti. Tattha adinnanti parapariggahitaṃ, yattha paro yathākāmakāritaṃ āpajjanto adaṇḍāraho anupavajjo ca hoti. Tasmiṃ parapariggahite parapariggahitasaññino tadādāyakaupakkamasamuṭṭhāpikā theyyacetanā adinnādānaṃ. Taṃ hīne parasantake appasāvajjaṃ, paṇīte mahāsāvajjaṃ. Kasmā? Vatthupaṇītatāya. Vatthusamatte sati guṇādhikānaṃ santake vatthusmiṃ mahāsāvajjaṃ. Taṃtaṃguṇādhikaṃ upādāya tato tato hīnaguṇassa santake vatthusmiṃ appasāvajjaṃ.

Tassa pañca sambhārā honti – parapariggahitaṃ, parapariggahitasaññitā, theyyacittaṃ, upakkamo , tena haraṇanti. Cha payogā – sāhatthikādayova. Te ca kho yathānurūpaṃ theyyāvahāro, pasayhāvahāro, paṭicchannāvahāro, parikappāvahāro, kusāvahāroti imesaṃ pañcannaṃ avahārānaṃ vasena pavattanti. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha.

其中,對生命的剝奪稱為殺生;也就是所說的殺害生命,奪取生命。生命,在這裡,世俗意義上是指眾生,勝義諦上是指命根。對於持有生命之想,以斷絕命根為目的,在身語意三門中任一門運作的殺生意圖就是殺生。對於沒有功德的旁生等生命,小的生命罪過輕,大的生命罪過重。為什麼?因為行為的重大。即使行為相同,也因為對象的重大。對於有功德的人等,功德小的罪過輕,功德大的罪過重。如果身體的功德相同,那麼,煩惱輕微的罪過輕,煩惱嚴重的罪過重,應該這樣理解。 它的五個要素是:生命、生命之想、殺生意圖、努力、因此死亡。六種方式是:親手、命令、唆使、陷阱、咒術、神通。詳細解釋這一點會過於冗長。因此,我們不詳細解釋。其他類似的含義,應該參考《善見律毗婆沙》(《律藏·附隨》2.172)來理解。 不與取的取稱為偷盜;也就是所說的奪取他人的東西,盜竊,偷竊行為。其中,不與取是指屬於他人的東西,他人對其擁有支配權,如果侵犯它,就會受到懲罰和譴責。對於持有屬於他人之想,以獲取它為目的的盜竊意圖就是偷盜。對於價值低的他人物品,罪過輕,對於價值高的他人物品,罪過重。為什麼?因為物品的價值。如果物品的價值相同,那麼,對於有功德的人的物品,罪過重。根據物品的不同功德,對於功德低的人的物品,罪過輕。 它的五個要素是:屬於他人的東西、屬於他人之想、盜竊意圖、努力、因此偷竊。六種方式與親手等等相同。它們分別根據盜竊行為、欺騙行為、隱藏行為、偽裝行為、詭計行為這五種行為運作。這是簡略的解釋。詳細的解釋在《善見律毗婆沙》(《律藏·附隨》

1.138) vutto.

『Kāmesu micchācāro』ti ettha pana 『kāmesū』ti methunasamācāresu; 『micchācāro』ti ekantanindito lāmakācāro. Lakkhaṇato pana asaddhammādhippāyena kāyadvārappavattā agamanīyaṭṭhānavītikkamacetanā kāmesumicchācāro.

Tattha agamanīyaṭṭhānaṃ nāma – purisānaṃ tāva māturakkhitā, piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhāturakkhitā, bhaginirakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā, dhammarakkhitā, sārakkhā, saparidaṇḍāti māturakkhitādayo dasa; dhanakkītā, chandavāsinī, bhogavāsinī, paṭavāsinī, odapattakinī, obhaṭacumbaṭā, dāsī ca bhariyā, kammakārī ca bhariyā, dhajāhaṭā, muhuttikāti etā dhanakkītādayo dasāti vīsati itthiyo. Itthīsu pana dvinnaṃ sārakkhasaparidaṇḍānaṃ, dasannañca dhanakkītādīnanti dvādasannaṃ itthīnaṃ aññe purisā idaṃ agamanīyaṭṭhānaṃ nāma.

So panesa micchācāro sīlādiguṇarahite agamanīyaṭṭhāne appasāvajjo, sīlādiguṇasampanne mahāsāvajjo. Tassa cattāro sambhārā – agamanīyavatthu, tasmiṃ sevanacittaṃ, sevanappayogo, maggenamaggappaṭipattiadhivāsananti. Eko payogo sāhatthiko eva.

『Musā』ti visaṃvādanapurekkhārassa atthabhañjako vacīpayogo, kāyapayogo vā. Visaṃvādanādhippāyena panassa paravisaṃvādakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo. Aparo nayo – 『musā』ti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu. 『Vādo』ti tassa bhūtato tacchato viññāpanaṃ. Lakkhaṇato pana atathaṃ vatthuṃ tathato paraṃ viññāpetukāmassa tathāviññattisamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo. So yamatthaṃ bhañjati tassa appatāya appasāvajjo, mahantatāya mahāsāvajjo. Apica gahaṭṭhānaṃ attano santakaṃ adātukāmatāya 『natthī』tiādinayappavatto appasāvajjo. Sakkhinā hutvā atthabhañjanatthaṃ vutto mahāsāvajjo. Pabbajitānaṃ appakampi telaṃ vā sappiṃ vā labhitvā hasādhippāyena 『ajja gāme telaṃ nadī maññe sandatī』ti pūraṇakathānayena pavatto appasāvajjo. Adiṭṭhaṃyeva pana diṭṭhantiādinā nayena vadantānaṃ mahāsāvajjo.

Tassa cattāro sambhārā honti – atathaṃ vatthu, visaṃvādanacittaṃ, tajjo vāyāmo, parassa tadatthavijānananti. Eko payogo – sāhatthikova. So ca kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā vācāya vā paravisaṃvādakakiriyākaraṇe daṭṭhabbo. Tāya ce kiriyāya paro tamatthaṃ jānāti, ayaṃ kiriyasamuṭṭhāpikacetanākkhaṇeyeva musāvādakammunā bajjhati. Yasmā pana yathā kāyakāyappaṭibaddhavācāhi paraṃ visaṃvādeti, tathā imassa 『imaṃ bhaṇāhī』ti āṇāpentopi, paṇṇaṃ likhitvā purato nissajjantopi, 『ayamattho evaṃ daṭṭhabbo』ti kuṭṭādīsu likhitvā ṭhapentopi; tasmā ettha āṇattikanissaggiyathāvarāpi payogā yujjanti. Aṭṭhakathāsu pana anāgatattā vīmaṃsitvā gahetabbā.

『Pisuṇavācā』tiādīsu yāya vācāya yassa taṃ vācaṃ bhāsati tassa hadaye attano piyabhāvaṃ parassa ca suññabhāvaṃ karoti, sā pisuṇavācā. Yāya pana attānampi parampi pharusaṃ karoti, yā vācā sayampi pharusā neva kaṇṇasukhā, na hadayaṅgamā, ayaṃ 『pharusavācā』. Yena samphaṃ palapati, niratthakaṃ, so 『samphappalāpo』. Tesaṃ mūlabhūtā cetanāpi pisuṇavācādināmameva labhati. Sā eva ca idha adhippetāti.

「邪淫」中,「淫」指性行為;「邪」指絕對應該譴責的放蕩行為。從特徵來說,以不正當的目的,通過身體的門運作的,對禁區進行侵犯的意圖就是邪淫。 其中,禁區是指:對男人來說,母親保護的、父親保護的、父母保護的、兄弟保護的、姐妹保護的、親戚保護的、同族保護的、受戒保護的、有丈夫的、受懲罰的,母親保護的等等十種;用錢買來的、自願的、以享樂為目的的、暫時同居的、被強迫的、公開的、奴隸的妻子、傭人的妻子、被指定供養的、妓女,用錢買來的等等十種,共二十種女人。對女人來說,有丈夫的和受懲罰的兩種,以及用錢買來的等等十種,共十二種女人,其他男人是禁區。 這種邪淫,對於沒有戒律等功德的禁區,罪過輕,對於有戒律等功德的禁區,罪過重。它的四個要素是:禁區、對它的侵犯意圖、侵犯行為、對性行為方式的執著。一種方式就是親手。 「謊言」指以欺騙為前提,歪曲事實的言語行為或身體行為。以欺騙為目的,做出欺騙他人的身語行為的意圖就是妄語。另一種解釋是:「謊言」指不存在的、不真實的事物。「語」指對它的真實陳述。從特徵來說,以將不真實的事物說成真實為目的的,產生這種認知的意圖就是妄語。它歪曲事實的程度小,罪過就輕,程度大,罪過就重。例如,爲了不給家裡人自己的東西,說「沒有」等等,罪過輕。作為證人,爲了歪曲事實而說,罪過重。出家人得到一點油或酥油,爲了開玩笑說「今天村裡沒有油,我想河裡漂著呢」,以完整的說法來說,罪過輕。而說沒看到卻說看到等等,罪過重。 它的四個要素是:不真實的事物、欺騙的意圖、相應的努力、他人對它的理解。一種方式就是親手。它應該被看作是通過身體、與身體相關的、或言語來欺騙他人的行為。如果他人通過這種行為理解了它的含義,那麼,在產生這種行為的意圖的當下,就犯下了妄語。因為就像通過身體、與身體相關的、或言語來欺騙他人一樣,通過命令他人「說這個」、寫信放在面前、在木簡等上寫下「這個含義應該這樣理解」,也能欺騙他人;因此,這裡命令、唆使、陷阱等方式也適用。但在註釋中,因為沒有發生,所以應該謹慎理解。 「兩舌」等等,用這種言語對他說,使他的心中對自己產生好感,對他人產生厭惡,這就是兩舌。而使自己和他人都不愉快的,這種言語本身粗魯,既不悅耳,也不入心,這就是「惡口」。說無意義的閑話,這就是「綺語」。它們背後的意圖也稱為兩舌等等。這裡指的就是它。

Tattha saṃkiliṭṭhacittassa paresaṃ vā bhedāya attano piyakamyatāya vā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā pisuṇavācā nāma. Sā yassa bhedaṃ karoti tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā.

Tassā cattāro sambhārā – 『bhinditabbo paro』 iti 『ime nānā bhavissa』nti vinā bhavissantīti bhedapurekkhāratā vā, 『iti ahaṃ piyo bhavissāmi vissāsiko』ti piyakamyatā vā, tajjo vāyāmo, tassa tadatthavijānananti . Pare pana abhinne kammapathabhedo natthi, bhinne eva hoti.

Parassa mammacchedakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā ekantapharusacetanā 『pharusavācā』. Tassā āvibhāvatthamidaṃ vatthu – eko kira dārako mātu vacanaṃ anādiyitvā araññaṃ gacchati. Taṃ mātā nivattetuṃ asakkontī 『caṇḍā taṃ mahiṃsī anubandhatū』ti akkosi. Athassa tatheva araññe mahiṃsī uṭṭhāsi. Dārako 『yaṃ mama mātā mukhena kathesi taṃ mā hotu, yaṃ cittena cintesi taṃ hotū』ti saccakiriyaṃ akāsi. Mahiṃsī tattheva baddhā viya aṭṭhāsi. Evaṃ mammacchedakopi payogo cittasaṇhatāya pharusavācā na hoti. Mātāpitaro hi kadāci puttake evampi vadanti – 『corā vo khaṇḍākhaṇḍikaṃ karontū』ti, uppalapattampi ca nesaṃ upari patantaṃ na icchanti. Ācariyupajjhāyā ca kadāci nissitake evaṃ vadanti – 『kiṃ ime ahirikā anottappino caranti, niddhamatha ne』ti; atha ca nesaṃ āgamādhigamasampattiṃ icchanti. Yathā ca cittasaṇhatāya pharusavācā na hoti, evaṃ vacanasaṇhatāya apharusavācāpi na hoti. Na hi mārāpetukāmassa 『imaṃ sukhaṃ sayāpethā』ti vacanaṃ apharusavācā hoti. Cittapharusatāya panesā pharusavācāva. Sā yaṃ sandhāya pavattitā tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā. Tassā tayo sambhārā – akkositabbo paro, kupitacittaṃ, akkosananti.

Anatthaviññāpikā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā akusalacetanā 『samphappalāpo』. So āsevanamandatāya appasāvajjo. Āsevanamahantatāya mahāsāvajjo. Tassa dve sambhārā – bhāratayuddhasītāharaṇādiniratthakakathāpurekkhāratā, tathārūpīkathākathanañcāti. Pare pana taṃ kathaṃ agaṇhante kammapathabhedo natthi, parena samphappalāpe gahiteyeva hoti.

Abhijjhāyatīti 『abhijjhā』. Parabhaṇḍābhimukhī hutvā tanninnatāya pavattatīti attho. Sā 『aho tava idaṃ mamassā』ti evaṃ parabhaṇḍābhijjhāyanalakkhaṇā. Adinnādānaṃ viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Tassā dve sambhārā – parabhaṇḍaṃ, attano pariṇāmanañcāti. Parabhaṇḍavatthuke hi lobhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti yāva na 『aho vata idaṃ mamassā』ti attano pariṇāmeti.

Hitasukhaṃ byāpādayatīti 『byāpādo』. So paravināsāya manopadosalakkhaṇo. Pharusavācā viya appasāvajjo mahāsāvajjo ca. Tassa dve sambhārā – parasatto ca, tassa ca vināsacintāti. Parasattavatthuke hi kodhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti yāva 『aho vatāyaṃ ucchijjeyya vinasseyyā』ti tassa vināsanaṃ na cintesi.

在這裡,針對他人分裂或出於對自己所愛的慾望而產生的身體和言語行為的意圖稱為惡口。對於造成分裂的意圖,因其功德不足而罪過輕,因其功德大而罪過重。 它的四個要素是:「應該被分裂的他人」,即「他們將會有不同的情況」,這是分裂的動機;「我將會是受愛戴的、值得信賴的」,這是對自己所愛的慾望;努力和對他人意圖的理解。對他人來說,沒有分裂的行為,只有分裂的情況。 對他人造成傷害的身體和言語行為的意圖稱為惡口。其內容是:有一個男孩不聽母親的話,跑到森林裡去。母親無法阻止他,於是罵道:「你這個壞孩子,讓他去吧!」然後在森林裡,母牛真的站了起來。男孩心中暗想:「我母親說的那些話不算數,我心裡想的才算數」,於是他做了一個真實的承諾。母牛在那裡像被綁住一樣站著。這樣,雖然對他人造成傷害的行為由於心的結合而不算惡口。父母有時也會對孩子這樣說:「小偷們會把你切成碎片」,即使是睡蓮也不想落在他們身上。導師和老師有時也會對依靠他們的弟子這樣說:「他們真是沒有羞恥心,毫無顧忌地生活,真是太可怕了。」而他們又希望他們能獲得財富和成就。正如由於心的結合而不算惡口,同樣,由於言語的結合而不算惡口。因為想讓人墮落的言語並不算惡口。由於心的粗糙,這種言語就算是惡口。它是以某種方式產生的,因其功德不足而罪過輕,因其功德大而罪過重。它的三個要素是:應該被罵的他人、憤怒的心、罵人的行為。 對無益的言語行為的意圖稱為閑話。由於其行為的輕微而罪過輕;由於其行為的重大而罪過重。它的兩個要素是:無益的言語、無意義的談話。 貪慾的意圖稱為貪慾。指的是由於對他人財物的渴望而產生的行為。它是以「哇,這個東西真好,我想要」的方式表現出來。與偷盜相似,罪過輕且罪過重。它的兩個要素是:他人的財物、對自己財物的渴望。即使在他人的財物面前產生貪慾,只要不對自己產生「哇,這個東西真好,我想要」的想法,就不會產生行為的分裂。 對他人的幸福和快樂產生的意圖稱為惡意。它的特徵是:對他人造成損害的心態。與惡口相似,罪過輕且罪過重。它的兩個要素是:他人、對他人毀滅的想法。即使在他人面前產生憤怒,只要不想「哇,這個人應該被毀滅」,就不會產生行為的分裂。

Yathābhuccagahaṇābhāvena micchā passatīti 『micchādiṭṭhi』. Sā 『natthi dinna』ntiādinā nayena viparītadassanalakkhaṇā. Samphappalāpo viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Apica aniyatā appasāvajjā, niyatā mahāsāvajjā. Tassā dve sambhārā – vatthuno ca gahitākāraviparītatā, yathā ca taṃ gaṇhāti tathābhāvena tassupaṭṭhānanti. Tattha natthikāhetukaakiriyadiṭṭhīhi eva kammapathabhedo hoti, na aññadiṭṭhīhi.

Imesaṃ pana dasannaṃ akusalakammapathānaṃ dhammato koṭṭhāsato ārammaṇato vedanāto mūlato cāti pañcahākārehi vinicchayo veditabbo –

Tattha 『dhammato』ti etesu hi paṭipāṭiyā satta cetanādhammāva honti, abhijjhādayo tayo cetanāsampayuttā.

『Koṭṭhāsato』ti paṭipāṭiyā satta, micchādiṭṭhi cāti ime aṭṭha kammapathā eva honti; no mūlāni. Abhijjhābyāpādā kammapathā ceva mūlāni ca. Abhijjhā hi mūlaṃ patvā 『lobho akusalamūlaṃ』 hoti, byāpādo 『doso akusalamūlaṃ』.

『Ārammaṇato』ti pāṇātipāto jīvitindriyārammaṇato saṅkhārārammaṇo hoti. Adinnādānaṃ sattārammaṇaṃ vā hoti saṅkhārārammaṇaṃ vā. Micchācāro phoṭṭhabbavasena saṅkhārārammaṇo hoti; sattārammaṇotipi eke. Musāvādo sattārammaṇo vā, saṅkhārārammaṇo vā. Tathā pisuṇavācā. Pharusavācā sattārammaṇāva. Samphappalāpo diṭṭhasutamutaviññātavasena sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā. Tathā abhijjhā. Byāpādo sattārammaṇova. Micchādiṭṭhi tebhūmakadhammavasena saṅkhārārammaṇāva.

『Vedanāto』ti pāṇātipāto dukkhavedano hoti. Kiñcāpi hi rājāno coraṃ disvā hasamānāpi 『gacchatha naṃ ghātethā』ti vadanti, sanniṭṭhāpakacetanā pana nesaṃ dukkhasampayuttāva hoti . Adinnādānaṃ tivedanaṃ. Tañhi parabhaṇḍaṃ disvā haṭṭhatuṭṭhassa gaṇhato sukhavedanaṃ hoti, bhītatasitassa gaṇhato dukkhavedanaṃ. Tathā vipākanissandaphalāni paccavekkhantassa. Gahaṇakāle majjhattabhāve ṭhitassa pana gaṇhato adukkhamasukhavedanaṃ hotīti. Micchācāro sukhamajjhattavasena dvivedano. Sanniṭṭhāpakacitte pana majjhattavedano na hoti. Musāvādo adinnādāne vuttanayeneva tivedano; tathā pisuṇavācā. Pharusavācā dukkhavedanā. Samphappalāpo tivedano. Paresu hi sādhukāraṃ dentesu celukkhepādīni khipantesu haṭṭhatuṭṭhassa sītāharaṇabhāratayuddhādīni kathanakāle so sukhavedano hoti. Paṭhamaṃ dinnavetanena ekena pacchā āgantvā 『ādito paṭṭhāya kathehī』ti vutte 『ananusandhikaṃ pakiṇṇakakathaṃ kathessāmi nu kho no』ti domanassitassa kathanakāle dukkhavedano hoti, majjhattassa kathayato adukkhamasukhavedano hoti. Abhijjhā sukhamajjhattavasena dvivedanā; tathā micchādiṭṭhi. Byāpādo dukkhavedano.

『Mūlato』ti pāṇātipāto dosamohavasena dvimūlako hoti. Adinnādānaṃ dosamohavasena vā lobhamohavasena vā. Micchācāro lobhamohavasena. Musāvādo dosamohavasena vā lobhamohavasena vā; tathā pisuṇavācā samphappalāpo ca. Pharusavācā dosamohavasena. Abhijjhā mohavasena ekamūlā; tathā byāpādo. Micchādiṭṭhi lobhamohavasena dvimūlāti.

Akusalakammapathakathā niṭṭhitā.

以下是巴利文的完整直譯: 由於不以如實方式理解而錯誤地看待,所以稱為"邪見"。它以"沒有佈施"等方式為特徵,即顛倒的見解。它像綺語一樣,有輕罪和重罪之分。而且,不確定的是輕罪,確定的是重罪。它有兩個要素:對事物的理解方式顛倒,以及以那種方式理解它時它的呈現。其中,只有斷見、無因見、無作用見才構成業道,其他見解則不然。 應當從五個方面來理解這十種不善業道的判斷:即從法的角度、從部分的角度、從所緣的角度、從受的角度和從根的角度。 其中,"從法的角度"是指:在這些中,按順序,前七種只是思心所,而貪、嗔、邪見三種與思相應。 "從部分的角度"是指:按順序,前七種加上邪見,這八種只是業道,而不是根。貪慾和嗔恚既是業道也是根。因為貪慾成為根時就是"貪不善根",嗔恚就是"嗔不善根"。 "從所緣的角度"是指:殺生以命根為所緣,是行蘊所緣。不與取可以是有情所緣,也可以是行蘊所緣。邪淫以觸為行蘊所緣;有些人說也是有情所緣。妄語可以是有情所緣,也可以是行蘊所緣。離間語也是如此。惡口只是有情所緣。綺語可以是有情所緣,也可以是行蘊所緣,這是就所見、所聞、所覺、所知而言。貪慾也是如此。嗔恚只是有情所緣。邪見只是行蘊所緣,這是就三界法而言。 "從受的角度"是指:殺生伴隨苦受。雖然國王們看到盜賊時也會笑著說"去殺了他",但他們的決定性思維卻是與苦相應的。不與取有三種受。當看到他人的財物時,歡喜愉悅地拿取時是樂受,恐懼戰慄地拿取時是苦受。同樣,當回顧其果報和余果時也是如此。而在拿取時處於中立狀態的人,則是不苦不樂受。邪淫有樂受和舍受兩種。但在決定性的心識中沒有舍受。妄語如同不與取所說的方式有三種受;離間語也是如此。惡口是苦受。綺語有三種受。當他人贊同、揮舞衣服等時,歡喜愉悅地講述寒暄、重擔、戰爭等事時是樂受。當最初給了報酬后,有人後來到來說"從頭開始講"時,因為"我是不是要講一個沒有連貫性的零散故事呢"而感到憂慮時講述是苦受,處於中立狀態講述時是不苦不樂受。貪慾有樂受和舍受兩種;邪見也是如此。嗔恚是苦受。 "從根的角度"是指:殺生有嗔和癡兩個根。不與取可以有嗔和癡兩個根,或者有貪和癡兩個根。邪淫有貪和癡兩個根。妄語可以有嗔和癡兩個根,或者有貪和癡兩個根;離間語和綺語也是如此。惡口有嗔和癡兩個根。貪慾只有癡一個根;嗔恚也是如此。邪見有貪和癡兩個根。 不善業道的解說完畢。

Kusalakammapathakathā

Pāṇātipātādīhi pana viratiyo anabhijjhāabyāpādasammādiṭṭhiyo cāti ime dasa kusalakammapathā nāma. Tattha pāṇātipātādayo vuttatthā eva. Pāṇātipātādīhi etāya viramanti, sayaṃ vā viramati, viramaṇamattameva vā etanti virati. Yā pāṇātipātā viramantassa 『『yā tasmiṃ samaye pāṇātipātā ārati viratī』』ti (dha. sa. 299-301) evaṃ vuttā kusalacittasampayuttā virati, sā pabhedato tividhā hoti – sampattavirati, samādānavirati, samucchedaviratīti.

Tattha asamādinnasikkhāpadānaṃ attano jātivayabāhusaccādīni paccavekkhitvā 『ayuttaṃ amhākaṃ evarūpaṃ pāpaṃ kātu』nti sampattaṃ vatthuṃ avītikkamantānaṃ uppajjamānā virati 『sampattaviratī』ti veditabbā – sīhaḷadīpe cakkanaupāsakassa viya. Tassa kira daharakāleyeva mātuyā rogo uppajji. Vejjena ca 『allasasamaṃsaṃ laddhuṃ vaṭṭatī』ti vuttaṃ. Tato cakkanassa bhātā 『gaccha, tāta, khettaṃ āhiṇḍāhī』ti cakkanaṃ pesesi. So tattha gato. Tasmiñca samaye eko saso taruṇasassaṃ khādituṃ āgato hoti. So taṃ disvāva vegena dhāvanto valliyā baddho 『kiri kirī』ti saddamakāsi. Cakkano tena saddena gantvā taṃ gahetvā cintesi – 『mātu bhesajjaṃ karomī』ti. Puna cintesi – 『na metaṃ patirūpaṃ yvāhaṃ mātu jīvitakāraṇā paraṃ jīvitā voropeyya』nti. Atha naṃ 『gaccha, araññe sasehi saddhiṃ tiṇodakaṃ paribhuñjā』ti muñci. Bhātarā ca 『kiṃ tāta saso laddho』ti pucchito taṃ pavattiṃ ācikkhi. Tato naṃ bhātā paribhāsi. So mātusantikaṃ gantvā 『yato ahaṃ jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā』ti saccaṃ vatvā aṭṭhāsi. Tāvadevassa mātā arogā ahosi.

Samādinnasikkhāpadānaṃ pana sikkhāpadasamādāne ca tatuttariñca attano jīvitampi pariccajitvā vatthuṃ avītikkamantānaṃ uppajjamānā virati 『samādānaviratī』ti veditabbā. Uttaravaḍḍhamānapabbatavāsīupāsakassa viya. So kira ambariyavihāravāsino piṅgalabuddharakkhitattherassa santike sikkhāpadāni gahetvā khettaṃ kasati. Athassa goṇo naṭṭho. So taṃ gavesanto uttaravaḍḍhamānapabbataṃ āruhi. Tatra naṃ mahāsappo aggahesi. So cintesi – 『imāyassa tikhiṇavāsiyā sīsaṃ chindāmī』ti. Puna cintesi – 『na metaṃ patirūpaṃ yvāhaṃ bhāvanīyassa garuno santike sikkhāpadāni gahetvā bhindeyya』nti evaṃ yāvatatiyaṃ cintetvā 『jīvitaṃ pariccajāmi, na sikkhāpada』nti aṃse ṭhapitaṃ tikhiṇadaṇḍavāsiṃ araññe chaḍḍesi. Tāvadeva naṃ mahāvāḷo muñcitvā agamāsīti.

Ariyamaggasampayuttā pana virati 『samucchedaviratī』ti veditabbā, yassā uppattito pabhuti 『pāṇaṃ ghātessāmī』ti ariyapuggalānaṃ cittampi nuppajjatīti.

Idāni yathā akusalānaṃ evaṃ imesampi kusalakammapathānaṃ dhammato koṭṭhāsato ārammaṇato vedanāto mūlatoti pañcahākārehi vinicchayo veditabbo –

Tattha 『dhammato』ti etesu hi paṭipāṭiyā satta cetanāpi vaṭṭanti, viratiyopi; ante tayo cetanāsampayuttāva.

『Koṭṭhāsato』ti paṭipāṭiyā satta kammapathā eva, no mūlāni. Ante tayo kammapathā ceva mūlāni ca. Anabhijjhā hi mūlaṃ patvā 『alobho kusalamūlaṃ』 hoti. Abyāpādo 『adoso kusalamūlaṃ』, sammādiṭṭhi 『amoho kusalamūlaṃ』.

以下是巴利文的完整直譯: 善業道的解說 遠離殺生等的諸禁戒,以及無貪、無嗔、正見,這些被稱為十種善業道。其中,殺生等的含義如前所述。通過這些遠離殺生等,或者自己遠離,或者僅僅是遠離的狀態,這就是禁戒。對於遠離殺生的人來說,如《法集論》中所說:"在那個時候,從殺生中退避、遠離",這種與善心相應的遠離,從分類上說有三種:機會遠離、受持遠離和斷除遠離。 其中,對於未受持學處的人,考慮到自己的出身、年齡、學識等,想到"我們做這樣的惡事是不適當的",當遇到可能違犯的情況時而生起的遠離,應當理解為"機會遠離"。就像錫蘭島的查卡那優婆塞那樣。據說,當他還年輕時,他的母親生病了。醫生說:"應該得到新鮮的兔肉。"於是查卡那的哥哥對他說:"孩子,去田里轉轉。"他就去了。那時,一隻兔子來到吃嫩草。它一看到他就快速跑開,被藤蔓纏住發出"吱吱"的聲音。查卡那聽到聲音過去抓住了它,心想:"我要為母親治病。"然後又想:"我爲了母親的生命而奪取他人的生命,這對我來說是不恰當的。"於是他放了兔子,說:"去吧,和森林裡的兔子們一起吃草喝水。"當哥哥問他"孩子,抓到兔子了嗎?"時,他講述了經過。哥哥責備了他。他去到母親身邊,說了一句真話:"自從我出生以來,我不記得曾故意奪取生命。"他母親立即康復了。 對於已受持學處的人,在受持學處時以及之後,即使犧牲自己的生命也不違犯,這種生起的遠離應當理解為"受持遠離"。就像住在烏塔拉瓦達瑪納山的優婆塞那樣。據說,他在安巴利耶寺住持平伽羅布達拉基塔長老那裡受持了學處,然後去耕田。他的牛丟了。他尋找時爬上了烏塔拉瓦達瑪納山。在那裡,一條大蛇抓住了他。他想:"我用這把鋒利的斧頭砍斷它的頭。"然後又想:"我在值得尊敬的老師那裡受持了學處,現在違背它是不恰當的。"他這樣想了三次,決定:"我寧可捨棄生命,也不違背學處。"他把肩上的鋒利斧頭扔在森林裡。就在那時,大蛇鬆開他離開了。 與聖道相應的遠離應當理解為"斷除遠離",從它生起的那一刻起,聖者的心中再也不會生起"我要殺生"的念頭。 現在,就像對不善業道那樣,這些善業道的判斷也應當從五個方面來理解:即從法的角度、從部分的角度、從所緣的角度、從受的角度和從根的角度。 其中,"從法的角度"是指:在這些中,按順序,前七種既可以是思也可以是遠離;最後三種只與思相應。 "從部分的角度"是指:按順序,前七種只是業道,而不是根。最後三種既是業道也是根。因為無貪成為根時就是"無貪善根"。無嗔是"無嗔善根",正見是"無癡善根"。

『Ārammaṇato』ti pāṇātipātādīnaṃ ārammaṇāneva etesaṃ ārammaṇāni. Vītikkamitabbatoyeva hi veramaṇī nāma hoti. Yathā pana nibbānārammaṇo ariyamaggo kilese pajahati, evaṃ jīvitindriyādiārammaṇāpete kammapathā pāṇātipātādīni dussīlyāni pajahantīti veditabbā.

『Vedanāto』ti sabbe sukhavedanā vā honti majjhattavedanā vā. Kusalaṃ patvā hi dukkhavedanā nāma natthi.

『Mūlato』ti paṭipāṭiyā satta kammapathā ñāṇasampayuttacittena viramantassa alobhaadosaamohavasena timūlā honti; ñāṇavippayuttacittena viramantassa dvimūlā. Anabhijjhā ñāṇasampayuttacittena viramantassa dvimūlā hoti; ñāṇavippayuttacittena ekamūlā. Alobho pana attanāva attano mūlaṃ na hoti. Abyāpādepi eseva nayo. Sammādiṭṭhi alobhādosavasena dvimūlāva hoti. Ime dasa kusalakammapathā nāma.

Kammapathasaṃsandanakathā

Idāni imasmiṃ ṭhāne kammapathasaṃsandanaṃ nāma veditabbaṃ. Pañcaphassadvāravasena hi uppanno asaṃvaro akusalaṃ manokammameva hoti. Manophassadvāravasena uppanno tīṇipi kammāni honti – so hi kāyadvāre copanappatto akusalaṃ kāyakammaṃ hoti, vacīdvāre akusalaṃ vacīkammaṃ, ubhayattha copanaṃ appatto akusalaṃ manokammaṃ. Pañcaasaṃvaradvāravasena uppannopi akusalaṃ manokammameva hoti. Copanakāyaasaṃvaradvāravasena uppanno akusalaṃ kāyakammameva hoti, vācāasaṃvaradvāravasena uppanno akusalaṃ vacīkammameva hoti, manoasaṃvaradvāravasena uppanno akusalaṃ manokammameva hoti. Tividhaṃ kāyaduccaritaṃ akusalaṃ kāyakammameva hoti, catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ akusalaṃ vacīkammameva hoti, tividhaṃ manoduccaritaṃ akusalaṃ manokammameva hoti.

Pañcaphassadvāravasena uppanno saṃvaropi kusalaṃ manokammameva hoti. Manophassadvāravasena uppanno pana ayampi, asaṃvaro viya, tīṇipi kammāni honti. Pañcasaṃvaradvāravasena uppannopi kusalaṃ manokammameva hoti, copanakāyasaṃvaradvāravasena uppanno kusalaṃ kāyakammameva hoti, vācāsaṃvaradvāravasena uppanno kusalaṃ vacīkammameva hoti, manosaṃvaradvāravasena uppanno kusalaṃ manokammameva hoti. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kusalaṃ kāyakammameva hoti, catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ kusalaṃ vacīkammameva hoti, tividhaṃ manosucaritaṃ kusalaṃ manokammameva hoti.

Akusalaṃ kāyakammaṃ pañcaphassadvāravasena nuppajjati; manophassadvāravaseneva uppajjati. Tathā akusalaṃ vacīkammaṃ. Akusalaṃ manokammaṃ pana chaphassadvāravasena uppajjati; taṃ kāyavacīdvāresu copanaṃ pattaṃ akusalaṃ kāyavacīkammaṃ hoti, copanaṃ appattaṃ akusalaṃ manokammameva. Yathā ca pañcaphassadvāravasena, evaṃ pañcaasaṃvaradvāravasenapi akusalaṃ kāyakammaṃ nuppajjati, copanakāyaasaṃvaradvāravasena pana vācāasaṃvaradvāravasena ca uppajjati; manoasaṃvaradvāravasena nuppajjati. Akusalaṃ vacīkammampi pañcaasaṃvaradvāravasena nuppajjati, copanakāyavācāasaṃvaradvāravasena uppajjati; manoasaṃvaradvāravasena nuppajjati. Akusalaṃ manokammaṃ aṭṭhaasaṃvaradvāravasenapi uppajjateva. Kusalakāyakammādīsupi eseva nayo.

以下是巴利文的完整直譯: "所緣"是指殺生等的所緣就是它們的所緣。因為只有通過超越才能成為離。就像以涅槃為所緣的聖道斷除煩惱一樣,應當瞭解這些以生命根等為所緣的業道也斷除殺生等惡戒。 "受"是指一切都是樂受或舍受。因為到達善時是沒有苦受的。 "根"是指按順序,七種業道對於以智相應心離的人,以無貪、無嗔、無癡為三根;對於以智不相應心離的人為二根。不貪對於以智相應心離的人為二根;對於以智不相應心離的人為一根。但是無貪本身不成為自己的根。對於無恚也是同樣的道理。正見以無貪、無嗔為二根。這些就是所謂的十善業道。 業道比較之說 現在在這個地方應當瞭解所謂的業道比較。因為通過五觸門生起的不防護只是不善意業。通過意觸門生起的則成為三種業 - 那個在身門達到動搖時成為不善身業,在語門成為不善語業,在兩者都未達到動搖時成為不善意業。通過五不防護門生起的也只是不善意業。通過動搖身不防護門生起的只是不善身業,通過語不防護門生起的只是不善語業,通過意不防護門生起的只是不善意業。三種身惡行只是不善身業,四種語惡行只是不善語業,三種意惡行只是不善意業。 通過五觸門生起的防護也只是善意業。但是通過意觸門生起的,這個也像不防護一樣,成為三種業。通過五防護門生起的也只是善意業,通過動搖身防護門生起的只是善身業,通過語防護門生起的只是善語業,通過意防護門生起的只是善意業。三種身善行只是善身業,四種語善行只是善語業,三種意善行只是善意業。 不善身業不通過五觸門生起;只通過意觸門生起。不善語業也是如此。但是不善意業通過六觸門生起;它在身語門達到動搖時成為不善身語業,未達到動搖時只是不善意業。就像不通過五觸門一樣,不善身業也不通過五不防護門生起,但是通過動搖身不防護門和語不防護門生起;不通過意不防護門生起。不善語業也不通過五不防護門生起,通過動搖身語不防護門生起;不通過意不防護門生起。不善意業通過八不防護門都會生起。對於善身業等也是同樣的道理。

Ayaṃ pana viseso – yathā akusalakāyakammavacīkammāni manoasaṃvaradvāravasena nuppajjanti, na tathā etāni. Etāni pana kāyaṅgavācaṅgaṃ acopetvā sikkhāpadāni gaṇhantassa manosaṃvaradvārepi uppajjanti eva. Tattha kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ tividhakammadvāravasena uppajjati, pañcaviññāṇadvāravasena nuppajjati; 『yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā』ti iminā pana nayena chaphassadvāravasena uppajjati; aṭṭhaasaṃvaradvāravasena nuppajjati, aṭṭhasaṃvaradvāravasena uppajjati; dasaakusalakammapathavasena nuppajjati, dasakusalakammapathavasena uppajjati; tasmā idampi cittaṃ tividhakammadvāravasena vā uppannaṃ hotu, chaphassadvāravasena vā, aṭṭhasaṃvaradvāravasena vā dasakusalakammapathavasena vā. 『『Kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti…pe… rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā』』ti vutte sabbaṃ vuttameva hotīti.

Dvārakathā niṭṭhitā.

Yaṃ yaṃ vā panārabbhāti ettha ayaṃ yojanā – heṭṭhā vuttesu rūpārammaṇādīsu rūpārammaṇaṃ vā ārabbha, ārammaṇaṃ katvāti attho. Saddārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā ārabbha uppannaṃ hoti. Ettāvatā etassa cittassa etesu ārammaṇesu yaṃkiñci ekameva ārammaṇaṃ anuññātasadisaṃ hoti. Idañca ekasmiṃ samaye ekassa vā puggalassa rūpārammaṇaṃ ārabbha uppannaṃ puna aññasmiṃ samaye aññassa vā puggalassa saddādīsupi aññataraṃ ārammaṇaṃ ārabbha uppajjati eva. Evaṃ uppajjamānassa cassa ekasmiṃ bhave paṭhamaṃ rūpārammaṇaṃ ārabbha pavatti hoti, pacchā saddārammaṇanti ayampi kamo natthi. Rūpādīsu cāpi paṭhamaṃ nīlārammaṇaṃ pacchā pītārammaṇanti ayampi niyamo natthi. Iti imaṃ sabbārammaṇatañceva, kamābhāvañca, kamābhāvepi ca nīlapītādīsu niyamābhāvaṃ dassetuṃ 『yaṃ yaṃ vā panārabbhā』ti āha. Idaṃ vuttaṃ hoti – imesu rūpādīsu na yaṃkiñci ekameva, atha kho yaṃ yaṃ vā panārabbha uppannaṃ hoti. Evaṃ uppajjamānampi ca 『paṭhamaṃ rūpārammaṇaṃ pacchā saddārammaṇaṃ ārabbhā』ti evampi anuppajjitvā yaṃ yaṃ vā panārabbha uppannaṃ hoti; 『paṭilomato vā anulomato vā, ekantarikadvantarikādinayena vā, rūpārammaṇādīsu yaṃ vā taṃ vā ārammaṇaṃ katvā uppannaṃ hotī』ti attho. Rūpārammaṇesupi ca 『paṭhamaṃ nīlārammaṇaṃ pacchā pītārammaṇa』nti imināpi niyamena anuppajjitvā, yaṃ yaṃ vā panārabbha 『nīlapītakādīsu rūpārammaṇesu yaṃ vā taṃ vā rūpārammaṇaṃ ārabbha uppannaṃ hotī』ti attho. Saddārammaṇādīsupi eseva nayo. Ayaṃ tāva ekā yojanā.

Ayaṃ pana aparā – rūpaṃ ārammaṇaṃ etassāti rūpārammaṇaṃ…pe… dhammo ārammaṇaṃ etassāti dhammārammaṇaṃ . Iti rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā cittaṃ uppannaṃ hotīti vatvā puna 『yaṃ yaṃ vā panārabbhā』ti āha. Tassattho – etesu rūpādīsu heṭṭhā vuttanayeneva yaṃ vā taṃ vā pana ārabbha uppannaṃ hotīti. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana yevāpanake abhinavaṃ natthi, heṭṭhā gahitameva gahita』nti vatvā 『rūpaṃ vā ārabbha…pe… dhammaṃ vā ārabbha, idaṃ vā idaṃ vā ārabbhāti kathetuṃ idaṃ vutta』nti ettakameva āgataṃ.

這是完整的直譯: 但是這有一個區別 - 就像不善身業和語業不通過意不防護門生起一樣,這些不是如此。這些即使對於不動身份和語分而受持學處的人,也會在意防護門中生起。其中,欲界善心通過三種業門生起,不通過五識門生起;但是按照"緣于眼觸而生起的感受,或樂或苦或不苦不樂"這個方式,通過六觸門生起;不通過八不防護門生起,通過八防護門生起;不通過十不善業道生起,通過十善業道生起;因此這個心無論是通過三種業門生起,還是通過六觸門,或通過八防護門,或通過十善業道。當說"欲界善心生起...乃至...或以色為所緣...乃至...或以法為所緣"時,一切都已經說了。 門之說結束。 "或者緣于任何",這裡的解釋是 - 在前面所說的色所緣等中,緣於色所緣,意思是以它為所緣。或緣于聲所緣...乃至...或緣於法所緣而生起。到此為止,對於這個心來說,在這些所緣中任何一個所緣都是如同被允許的。這個在一個時候對一個人緣於色所緣而生起,然後在另一個時候對另一個人緣于聲等其他所緣而生起。對於這樣生起的它,在一個有中首先緣於色所緣而轉起,後來緣于聲所緣,這樣的次序也是沒有的。在色等中,首先以青為所緣,後來以黃為所緣,這樣的規定也是沒有的。因此,爲了顯示這個一切所緣性以及沒有次序,即使沒有次序也在青黃等中沒有規定,所以說"或者緣于任何"。這是說 - 在這些色等中不是任何一個,而是緣于任何而生起。即使這樣生起,也不是"首先緣於色所緣,後來緣于聲所緣"這樣生起,而是緣于任何而生起;意思是"逆序或順序,或者以間隔一個、間隔兩個等方式,在色所緣等中以任何所緣而生起"。在色所緣中也不是"首先以青為所緣,後來以黃為所緣"這樣的規定而生起,而是緣于任何,意思是"在青黃等色所緣中緣于任何色所緣而生起"。在聲所緣等中也是同樣的道理。這是第一種解釋。 這是另一種解釋 - 以色為所緣的是色所緣...乃至...以法為所緣的是法所緣。因此說"或以色所緣...乃至...或以法所緣的心生起"之後,又說"或者緣于任何"。其意思是 - 在這些色等中,按照前面所說的方式,緣于任何而生起。但是在大義疏中說"在'或者'中沒有新的內容,只是取了前面所取的",然後說"這是爲了說'緣於色...乃至...緣於法,緣于這個或那個'而說的",只有這麼多。

Dhammuddesavāro

Phassapañcamakarāsivaṇṇanā

Tasmiṃ samayeti idaṃ aniyamaniddiṭṭhassa samayassa niyamato paṭiniddesavacanaṃ. Tasmā 『yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hotī』ti ayamattho veditabbo. Tattha yatheva cittaṃ evaṃ phassādīsupi phasso hoti. Kiṃ hoti? 『Kāmāvacaro hoti, kusalo hoti, uppanno hoti, somanassasahagato hotī』tiādinā nayena labbhamānapadavasena yojanā kātabbā. Vedanāyañhi 『somanassasahagatā』ti paññindriye ca 『ñāṇasampayutta』nti na labbhati, tasmā 『labbhamānapadavasenā』ti vuttaṃ. Idaṃ aṭṭhakathāmuttakaṃ ācariyānaṃ mataṃ; na panetaṃ sārato daṭṭhabbaṃ.

Kasmā panettha phassova paṭhamaṃ vuttoti? Cittassa paṭhamābhinipātattā. Ārammaṇasmiñhi cittassa paṭhamābhinipāto hutvā phasso ārammaṇaṃ phusamāno uppajjati, tasmā paṭhamaṃ vutto. Phassena pana phusitvā vedanāya vedayati, saññāya sañjānāti, cetanāya ceteti. Tena vuttaṃ – 『『phuṭṭho, bhikkhave, vedeti, phuṭṭho sañjānāti phuṭṭho cetetī』』ti.

Apica , ayaṃ phasso nāma yathā pāsādaṃ patvā thambho nāma sesadabbasambhārānaṃ balavapaccayo, tulāsaṅghāṭabhittipādakūṭagopānasīpakkhapāsakamukhavaṭṭiyo thambhābaddhā thambhe patiṭṭhitā, evameva sahajātasampayuttadhammānaṃ balavapaccayo hoti. Thambhasadiso hi esa. Avasesā dabbasambhārasadisāti. Tasmāpi paṭhamaṃ vutto. Idaṃ pana akāraṇaṃ. Ekacittasmiñhi uppannadhammānaṃ 『ayaṃ paṭhamaṃ uppanno ayaṃ pacchā』ti idaṃ vattuṃ na labbhā. Balavapaccayabhāvepi phassassa kāraṇaṃ na dissati. Desanāvāreneva pana phasso paṭhamaṃ vutto. Vedanā hoti phasso hoti, saññā hoti phasso hoti, cetanā hoti phasso hoti, cittaṃ hoti phasso hoti, vedanā hoti saññā hoti, cetanā hoti vitakko hotīti āharitumpi hi vaṭṭeyya. Desanāvārena pana phassova paṭhamaṃ vuttoti veditabbo. Yathā cettha evaṃ sesadhammesupi pubbāparakkamo nāma na pariyesitabbo. Vacanatthalakkhaṇarasādīhi pana dhammā eva pariyesitabbā.

Seyyathidaṃ – phusatīti phasso. Svāyaṃ phusanalakkhaṇo, saṅghaṭṭanaraso, sannipātapaccupaṭṭhāno, āpāthagatavisayapadaṭṭhāno.

Ayañhi arūpadhammopi samāno ārammaṇe phusanākāreneva pavattatīti phusanalakkhaṇo. Ekadesena ca anallīyamānopi rūpaṃ viya cakkhuṃ, saddo viya ca sotaṃ, cittaṃ ārammaṇañca saṅghaṭṭetīti saṅghaṭṭanaraso. Vatthārammaṇasaṅghaṭṭanato vā uppannattā sampattiatthenapi rasena saṅghaṭṭanarasoti veditabbo. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ – 『『catubhūmakaphasso hi nophusanalakkhaṇo nāma natthi. Saṅghaṭṭanaraso pana pañcadvārikova hoti. Pañcadvārikassa hi phusanalakkhaṇotipi saṅghaṭṭanarasotipi nāmaṃ; manodvārikassa phusanalakkhaṇotveva nāmaṃ, na saṅghaṭṭanaraso』』ti.

這是完整的直譯: 法義闡述 觸的第五種解釋 在這個時候,這是對於不受控制的觀察時間的規定。因此,「在那個時候,欲界善心生起時,觸也存在……等……不動搖」這個意思應當被理解。在那裡,心如是,觸等也如是。那是什麼?「是欲界的,是善的,是生起的,伴隨快樂的」這樣的方式應當被結合在一起。因為在感受中「伴隨快樂的」在智慧根中不被獲得,因此說「以獲得的方式」是這樣說的。這是大義疏的見解;但這不應當被視為實質上的。 為什麼這裡觸被首先提到呢?因為心的首次接觸。在所緣中,心首次接觸后,觸在所緣上生起,因此被首先提到。通過觸而觸及后,感受生起,意識認知,意志作用。因此說:「被觸者,長老們,感受,觸及后,認知,觸及后,意志。」 此外,這個觸就像接觸到柱子一樣,是其他物體的強大因緣,像是用重物支撐的柱子,或是用重物構成的墻壁、屋頂、門框等支撐的柱子,正如這樣,觸也是依賴於具相應法的強大因緣。因為它與柱子相似。其他物體則像其他的物體。因此也被首先提到。這是沒有原因的。在一個心中生起的法不能說「這個是首先生起的,這個是後來生起的」。在強大因緣的情況下,觸的原因也不明顯。通過教導的方式,觸被首先提到。感受是觸,意識是觸,意志是觸,心是觸,感受是觸,意識是觸,意志是觸,思維也是如此。 因此,觸被首先提到。就像「觸到」一樣,觸本身就是觸的特徵,接觸的性質,聚集的條件,針對對象的存在。 這個無色法也是以所緣的觸的方式而生起的。部分地,它與不接觸的色相似,像眼睛,聲音像耳朵,心與所緣接觸。因緣於物體的接觸而生起,因此也應當被理解為接觸的性質。正如在大義疏中所說:「四大觸中沒有觸的特徵。接觸的性質只有在五門中存在。在五門中,觸的特徵或接觸的性質是名,心門中只有觸的特徵,而沒有接觸的性質。」

Idañca vatvā idaṃ suttaṃ ābhataṃ – 『『yathā, mahārāja, dve meṇḍā yujjheyyuṃ, tesu yathā eko meṇḍo evaṃ cakkhu daṭṭhabbaṃ, yathā dutiyo meṇḍo evaṃ rūpaṃ daṭṭhabbaṃ; yathā tesaṃ sannipāto evaṃ phasso daṭṭhabbo』』. Evaṃ phusanalakkhaṇo ca phasso, saṅghaṭṭanaraso ca. 『『Yathā, mahārāja, dve sammā vajjeyyuṃ…pe… dve pāṇī vajjeyyuṃ, yathā eko pāṇi evaṃ cakkhu daṭṭhabbaṃ, yathā dutiyo pāṇi evaṃ rūpaṃ daṭṭhabbaṃ, yathā tesaṃ sannipāto evaṃ phasso daṭṭhabbo. Evaṃ phusanalakkhaṇo ca phasso saṅghaṭṭanaraso cā』』ti (mi. pa. 2.

這是完整的直譯: 說了這個之後,引用了這個經文: "大王啊,就像兩隻公羊相鬥,其中一隻公羊應當被視為眼睛,第二隻公羊應當被視為色,它們的相遇應當被視為觸。這樣觸有觸碰的特徵和接觸的性質。大王啊,就像兩個鈸相擊......兩隻手相擊,其中一隻手應當被視為眼睛,第二隻手應當被視為色,它們的相遇應當被視為觸。這樣觸有觸碰的特徵和接觸的性質。"

3.8) vitthāro.

Yathā vā 『『cakkhunā rūpaṃ disvā』』tiādīsu (dha. sa. 1352, 1354) cakkhuviññāṇādīni cakkhuādināmena vuttāni, evamidhāpi tāni cakkhuādināmena vuttānīti veditabbāni. Tasmā 『evaṃ cakkhu daṭṭhabba』ntiādīsu evaṃ cakkhuviññāṇaṃ daṭṭhabbanti iminā nayena attho veditabbo. Evaṃ sante cittārammaṇasaṅghaṭṭanato imasmimpi sutte kiccaṭṭheneva rasena saṅghaṭṭanarasoti siddho hoti.

Tikasannipātasaṅkhātassa pana attano kāraṇassa vasena paveditattā sannipātapaccupaṭṭhāno. Ayañhi tattha tattha 『『tiṇṇaṃ saṅgati phasso』』ti evaṃ kāraṇassa vasena paveditoti. Imassa ca suttapadassa tiṇṇaṃ saṅgatiyā phassoti ayamattho; na saṅgatimattameva phassoti.

Evaṃ paveditattā pana tenevākārena paccupaṭṭhātīti sannipātapaccupaṭṭhānoti vutto. Phalaṭṭhena pana paccupaṭṭhānenesa vedanāpaccupaṭṭhāno nāma hoti. Vedanañhesa paccupaṭṭhāpeti uppādetīti attho. Uppādayamāno ca yathā bahiddhā uṇhapaccayāpi lākhāsaṅkhātadhātunissitā usmā attano nissaye mudubhāvakārī hoti, na attano paccayabhūtepi bahiddhā vītaccitaṅgārasaṅkhāte uṇhabhāve, evaṃ vatthārammaṇasaṅkhātaaññapaccayopi samāno, cittanissitattā attano nissayabhūte citte eva esa vedanuppādako hoti, na attano paccayabhūtepi vatthumhi ārammaṇe vāti veditabbo. Tajjāsamannāhārena pana indriyena ca parikkhate visaye anantarāyena uppajjanato esa āpāthagatavisayapadaṭṭhānoti vuccati.

Vedayatīti vedanā. Sā vedayitalakkhaṇā, anubhavanarasā iṭṭhākārasambhogarasā vā, cetasikaassādapaccupaṭṭhānā, passaddhipadaṭṭhānā.

『Catubhūmikavedanā hi novedayitalakkhaṇā nāma natthi. Anubhavanarasatā pana sukhavedanāyameva labbhatī』ti vatvā puna taṃ vādaṃ paṭikkhipitvā 『sukhavedanā vā hotu, dukkhavedanā vā, adukkhamasukhavedanā vā, sabbā anubhavanarasā』ti vatvā ayamattho dīpito – ārammaṇarasānubhavanaṭṭhānaṃ patvā sesasampayuttadhammā ekadesamattakameva anubhavanti. Phassassa hi phusanamattakameva hoti, saññāya sañjānanamattakameva, cetanāya cetanāmattakameva, viññāṇassa vijānanamattakameva. Ekaṃsato pana issaravatāya vissavitāya sāmibhāvena vedanāva ārammaṇarasaṃ anubhavati.

Rājā viya hi vedanā, sūdo viya sesadhammā. Yathā sūdo nānārasabhojanaṃ sampādetvā peḷāya pakkhipitvā lañchanaṃ datvā rañño santike otāretvā lañchanaṃ bhinditvā peḷaṃ vivaritvā sabbasūpabyañjanehi aggaggaṃ ādāya bhājane pakkhipitvā sadosaniddosabhāvavīmaṃsanatthaṃ ajjhoharati, tato rañño nānaggarasabhojanaṃ upanāmeti. Rājā issaravatāya vissavitāya sāmī hutvā icchiticchitaṃ bhuñjati. Tattha hi sūdassa bhattavīmaṃsanamattamiva avasesadhammānaṃ ārammaṇarasassa ekadesānubhavanaṃ. Yathā hi sūdo bhattekadesamattameva vīmaṃsati evaṃ sesadhammāpi ārammaṇarasekadesameva anubhavanti. Yathā pana rājā issaravatāya vissavitāya sāmī hutvā yadicchakaṃ bhuñjati, evaṃ vedanāpi issaravatāya vissavitāya sāmibhāvena ārammaṇarasaṃ anubhavati. Tasmā anubhavanarasāti vuccati.

這是完整的直譯: 3.8)詳細說明。 或者如同在"以眼見色"等中,眼識等以眼等的名稱被說,同樣在這裡也應當理解它們以眼等的名稱被說。因此在"應當被視為眼睛"等中,應當以"應當被視為眼識"這樣的方式來理解其意思。這樣的話,由於心與所緣的接觸,在這個經中也是以作用的意義而成為接觸的性質。 但是由於通過三和合的原因而顯示,所以是三和合的現起。因為在各處都說"三者的和合是觸",這樣是通過原因而顯示的。這個經句的意思是"三者的和合是觸";不是僅僅和合就是觸。 由於這樣顯示,所以以那個方式現起,因此說是三和合的現起。但是以果的意義來說,這個是以受為現起。因為它使受現起,意思是產生。而在產生時,就像外在的熱因緣依賴於被稱為樹脂的元素的熱量在自己的依處產生柔軟性,而不是在自己的因緣即外在的被稱為熱炭的熱性中,同樣,即使是以身體和所緣為其他因緣,由於依賴於心,它只在作為自己依處的心中產生受,而不是在作為自己因緣的身體或所緣中,應當這樣理解。但是由於適當的作意和被根所限定的對象無障礙地生起,所以說它是以已進入感官範圍的對象為近因。 感受是受。它以感受為特徵,以體驗為作用或以享受可意的形式為作用,以心的愉悅為現起,以輕安為近因。 說"四界受中沒有不是以感受為特徵的。但是以體驗為作用只在樂受中獲得"之後,又否定了這個說法,說"無論是樂受、苦受還是不苦不樂受,一切都以體驗為作用",解釋了這個意思:到達體驗所緣味的地方時,其餘相應法只體驗一部分。因為觸只有觸碰而已,想只有認知而已,思只有思考而已,識只有了別而已。但是確定地說,受以自在、自由、主宰的方式體驗所緣味。 因為受就像國王,其餘諸法就像廚師。就像廚師準備各種美味的食物,裝入盒中,蓋上印章,帶到國王面前,打開印章,打開盒子,取出所有湯菜中最好的放入器皿中,爲了檢查是否有毒無毒而品嚐,然後呈獻給國王各種最好的美味食物。國王以自在、自由、主宰的方式隨意享用。在這裡,廚師只是品嚐食物而已,就像其餘諸法只體驗所緣味的一部分。就像廚師只品嚐一小部分食物一樣,其餘諸法也只體驗所緣味的一部分。但是就像國王以自在、自由、主宰的方式隨意享用一樣,受也以自在、自由、主宰的方式體驗所緣味。因此說它以體驗為作用。

Dutiye atthavikappe ayaṃ idha adhippetā vedanā yathā vā tathā vā ārammaṇassa iṭṭhākārameva sambhuñjatīti iṭṭhākārasambhogarasāti vuttā. Cetasikaassādato panesā attano sabhāveneva upaṭṭhānaṃ sandhāya cetasikaassādapaccupaṭṭhānāti vuttā. Yasmā pana 『『passaddhikāyo sukhaṃ vedeti』』 tasmā passaddhipadaṭṭhānāti veditabbā.

Nīlādibhedaṃ ārammaṇaṃ sañjānātīti saññā. Sā sañjānanalakkhaṇā paccābhiññāṇarasā. Catubhūmikasaññā hi nosañjānanalakkhaṇā nāma natthi . Sabbā sañjānanalakkhaṇāva. Yā panettha abhiññāṇena sañjānāti sā paccābhiññāṇarasā nāma hoti.

Tassā, vaḍḍhakissa dārumhi abhiññāṇaṃ katvā puna tena abhiññāṇena taṃ paccābhijānanakāle, purisassa kāḷatilakādiabhiññāṇaṃ sallakkhetvā puna tena abhiññāṇena asuko nāma esoti tassa paccābhijānanakāle, rañño piḷandhanagopakabhaṇḍāgārikassa tasmiṃ tasmiṃ piḷandhane nāmapaṇṇakaṃ bandhitvā 『asukaṃ piḷandhanaṃ nāma āharā』ti vutte dīpaṃ jāletvā ratanagabbhaṃ pavisitvā paṇṇaṃ vācetvā tassa tasseva piḷandhanassa āharaṇakāle ca pavatti veditabbā.

Aparo nayo – sabbasaṅgāhikavasena hi sañjānanalakkhaṇā saññā. Punasañjānanapaccayanimittakaraṇarasā, dāruādīsu tacchakādayo viya. Yathāgahitanimittavasena abhinivesakaraṇapaccupaṭṭhānā, hatthidassakaandhā viya. Ārammaṇe anogāḷhavuttitāya aciraṭṭhānapaccupaṭṭhānā vā, vijju viya. Yathāupaṭṭhitavisayapadaṭṭhānā, tiṇapurisakesu migapotakānaṃ 『purisā』ti uppannasaññā viya. Yā panettha ñāṇasampayuttā hoti sā saññā ñāṇameva anuvattati. Sasambhārapathavīādīsu sesadhammā pathavīādīni viyāti veditabbā.

Cetayatīti cetanā saddhiṃ attanā sampayuttadhamme ārammaṇe abhisandahatīti attho. Sā cetayitalakkhaṇā, cetanābhāvalakkhaṇāti attho. Āyūhanarasā. Catubhūmikacetanā hi nocetayitalakkhaṇā nāma natthi. Sabbā cetayitalakkhaṇāva. Āyūhanarasatā pana kusalākusalesu eva hoti. Kusalākusalakammāyūhanaṭṭhānañhi patvā sesasampayuttadhammānaṃ ekadesamattakameva kiccaṃ hoti. Cetanā pana atirekaussāhā atirekavāyāmā, diguṇussāhā diguṇavāyāmā. Tenāhu porāṇā – 『『thāvariyasabhāvasaṇṭhitā ca panesā cetanā』』ti. Thāvariyoti khettasāmī vuccati. Yathā khettasāmī puriso pañcapaṇṇāsa balipurise gahetvā 『lāyissāmī』ti ekato khettaṃ otarati. Tassa atireko ussāho atireko vāyāmo, diguṇo ussāho diguṇo vāyāmo hoti, 『nirantaraṃ gaṇhathā』tiādīni vadati, sīmaṃ ācikkhati, tesaṃ surābhattagandhamālādīni jānāti, maggaṃ samakaṃ harati. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ . Khettasāmipuriso viya hi cetanā. Pañcapaṇṇāsa balipurisā viya cittaṅgavasena uppannā pañcapaṇṇāsa kusalā dhammā. Khettasāmipurisassa diguṇussāhadiguṇavāyāmakaraṇakālo viya kusalākusalakammāyūhanaṭṭhānaṃ patvā cetanāya diguṇussāho diguṇavāyāmo hoti. Evamassā āyūhanarasatā veditabbā.

這是完整的直譯: 第二義中,這裡的感受被理解為如同或那樣,只是依賴於所緣的享受而生起,因此被稱為享受的性質。由於心的享受,它本身以其特性而存在,指的是心的享受的現起。由於「身心安寧而快樂」,因此應當理解為安寧的近因。 藍色等的所緣被認知,即是認知。它是認知的特徵,體驗的性質。四大界的認知中沒有認知的特徵。所有的認知都是認知的特徵。而在這裡通過智識認知的則被稱為體驗的性質。 在那之中,生長的木材上,通過智識而再用它的智識,在意識到某個人的黑色印記等時,再通過那個智識意識到「某個就是這個」的時候,在國王的財物管理者的倉庫中,在每個倉庫中綁上「某個財物」時,點燃燈火,進入寶藏,唸誦經文,在每個財物的取用時應當被理解。 另一個觀點是:所有的認知特徵都是認知。再者,認知的因緣作用,像木材等工匠一樣。就像通過所持的因緣而專注,像看見大象的盲人一樣。由於所緣的安穩而生起的近因,像閃電一樣。就像在所持的對象上生起的,像在草人身上生起的「人」的認知一樣。這裡的智識相應的認知則只跟隨智識。其他法則應當被理解為像土地等。 意志是意志,意志與自身相應法在所緣上產生意圖,意思是它。它是意志的特徵,意志的性質。它是意圖的性質。四大界的意志中沒有意志的特徵。所有的意志都是意志的特徵。而意圖的性質只在善惡中獲得。在善惡的行為中,所依賴的法則只在一部分上有作用。意志則是過度的努力,過度的精進,雙倍的努力,雙倍的精進。因此古人說:「它是以穩固的性質而存在的意志。」穩固的意思是指田地的主人。就像田地的主人抓住五十個強壯的工人,想著「我要去耕地」,一起進入田地。它的過度的努力和過度的精進,雙倍的努力和雙倍的精進,像「不斷地抓住」等等,指明界限,知道他們的香氣、食物、花環等,帶著整齊的道路。這樣應當被理解。意志就像田地的主人。像五十個強壯的人一樣,心中生起五十個善法。就像田地的主人在雙倍的努力和雙倍的精進的時刻,依賴於善惡的行為,意志的過度努力和過度精進。這樣它的意圖的性質應當被理解。

Sā panesā saṃvidahanapaccupaṭṭhānā. Saṃvidahamānā hi ayaṃ upaṭṭhāti, sakiccaparakiccasādhakā, jeṭṭhasissamahāvaḍḍhakīādayo viya. Yathā hi jeṭṭhasisso upajjhāyaṃ dūratova āgacchantaṃ disvā sayaṃ adhīyamāno itarepi dārake attano attano ajjhayanakamme pavattayati, tasmiñhi adhīyituṃ āraddhe tepi adhīyanti, tadanuvattitāya. Yathā ca mahāvaḍḍhakī sayaṃ tacchanto itarepi tacchake attano attano tacchanakamme pavattayati, tasmiñhi tacchituṃ āraddhe tepi tacchanti, tadanuvattitāya. Yathā ca yodhanāyako sayaṃ yujjhamāno itarepi yodhe sampahāravuttiyaṃ pavattayati, tasmiñhi yujjhituṃ āraddhe tepi anivattamānā yujjhanti, tadanuvattitāya. Evamesāpi attano kiccena ārammaṇe pavattamānā aññepi sampayuttadhamme attano attano kiriyāya pavatteti. Tassā hi attano kiccaṃ āraddhāya, taṃsampayuttāpi ārabhanti. Tena vuttaṃ – 『sakiccaparakiccasādhakā, jeṭṭhasissamahāvaḍḍhakīādayo viyā』ti. Accāyikakammānussaraṇādīsu ca panāyaṃ sampayuttānaṃ ussāhanabhāvena pavattamānā pākaṭā hotīti veditabbā.

『Ārammaṇaṃ cintetī』ti cittanti nayena cittassa vacanattho vutto eva. Lakkhaṇādito pana vijānanalakkhaṇaṃ cittaṃ, pubbaṅgamarasaṃ, sandahanapaccupaṭṭhānaṃ, nāmarūpapadaṭṭhānaṃ. Catubhūmakacittañhi novijānanalakkhaṇaṃ nāma natthi. Sabbaṃ vijānanalakkhaṇameva. Dvāraṃ pana patvā ārammaṇavibhāvanaṭṭhāne cittaṃ pubbaṅgamaṃ purecārikaṃ hoti. Cakkhunā hi diṭṭhaṃ rūpārammaṇaṃ citteneva vijānāti…pe… manena viññātaṃ dhammārammaṇaṃ citteneva vijānāti. Yathā hi nagaraguttiko nāma nagaramajjhe siṅghāṭake nisīditvā 『ayaṃ nevāsiko ayaṃ āgantuko』ti āgatāgataṃ janaṃ upadhāreti vavatthapeti – evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Vuttampi cetaṃ mahātherena – 『『yathā, mahārāja , nagaraguttiko nāma majjhe nagarassa siṅghāṭake nisinno puratthimato disato purisaṃ āgacchantaṃ passeyya… pacchimato… dakkhiṇato… uttarato disato purisaṃ āgacchantaṃ passeyya, evameva kho, mahārāja, yaṃ cakkhunā rūpaṃ passati taṃ viññāṇena vijānāti, yaṃ sotena saddaṃ suṇāti, ghānena gandhaṃ ghāyati, jivhāya rasaṃ sāyati, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati, manasā dhammaṃ vijānāti, taṃ viññāṇena vijānātī』』ti (mi. pa. 2.

這是完整的直譯: 她則是通過認知的現起。因為她是通過認知而生起的,能夠完成自己的任務和他人的任務,像長子、偉大的木匠等一樣。就像長子看到老師遠道而來,自己努力學習,其他小孩也各自進行自己的學習,在這個學習中努力時,他們也努力學習,依此而生起。又如偉大的木匠自己在雕刻,其他雕刻師也各自進行自己的雕刻,在這個雕刻中努力時,他們也努力雕刻,依此而生起。又如勇士正在戰鬥,其他戰士也在戰鬥中各自進行集結,在這個戰鬥中努力時,他們也不退縮地戰鬥,依此而生起。這樣,她也在依靠自己的任務而生起的所緣中,其他相應法也各自進行自己的行為。因為她依靠自己的任務而努力,其他相應法也依靠她而努力。因此說:「能夠完成自己的任務和他人的任務,像長子、偉大的木匠等一樣。」由於直接的行為、記憶等,這些相應法在努力中顯現出來。 「所緣的思考」即是心,因此說了心的名稱。由特徵而言,認知的特徵是心,前行的性質,認知的現起,名色的基礎。四大界的心中沒有認知的特徵。所有的都是認知的特徵。而當達到門時,在所緣的闡述中,心是前行的、先行的。因為眼睛看到的色所緣,只有心才能認知……等等,意念所知的法所緣,只有心才能認知。就像城市的守衛在城市中心坐著,觀察來往的人,判斷他們是居民還是外來者——這樣應當被理解。大長老也曾這樣說:「大王啊,城市的守衛坐在城市的中心,面向東方,看到一個人從遠處走來……向西方……南方……北方,看到一個人走來,正如大王,眼睛所見的色,憑藉識來認知,耳朵所聞的聲,憑藉心來認知,鼻子所嗅的香,憑藉舌來認知,身體所觸的觸,憑藉心來認知,心所知的法,憑藉識來認知。」

3.12). Evaṃ dvāraṃ patvā ārammaṇavibhāvanaṭṭhāne cittameva pubbaṅgamaṃ purecārikaṃ. Tasmā pubbaṅgamarasanti vuccati.

Tadetaṃ pacchimaṃ pacchimaṃ uppajjamānaṃ purimaṃ purimaṃ nirantaraṃ katvā sandahanameva upaṭṭhātīti sandahanapaccupaṭṭhānaṃ. Pañcavokārabhave panassa niyamato nāmarūpaṃ, catuvokārabhave nāmameva padaṭṭhānaṃ. Tasmā nāmarūpapadaṭṭhānanti vuttaṃ.

Kiṃ panetaṃ cittaṃ purimaniddiṭṭhacittena saddhiṃ ekameva udāhu aññanti? Ekameva. Atha kasmā purimaniddiṭṭhaṃ puna vuttanti? Avicāritaṃ etaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Ayaṃ panettha yutti – yathā hi rūpādīni upādāya paññattā sūriyādayo na atthato rūpādīhi aññe honti, teneva yasmiṃ samaye sūriyo udeti tasmiṃ samaye tassa tejasaṅkhātaṃ rūpampīti. Evaṃ vuccamānepi na rūpādīhi añño sūriyo nāma atthi. Na tathā cittaṃ; phassādayo dhamme upādāya paññāpiyati; atthato panetaṃ tehi aññameva. Tena 『yasmiṃ samaye cittaṃ uppannaṃ hoti ekaṃseneva tasmiṃ samaye phassādīhi atthato aññameva taṃ hotī』ti imassatthassa dīpanatthāya etaṃ puna vuttanti veditabbaṃ.

Yathā ca 『『yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti…pe… pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti vedanā hotī』』tiādīsu (dha. sa. 160) pana bhāventena vavatthāpite samaye yo bhāveti na so atthato uppajjati nāma, teneva tattha yathā 『『phasso hoti vedanā hotī』』ti vuttaṃ, na evaṃ 『『yo bhāveti so hotī』』ti vuttaṃ. 『『Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī』』tiādīsu pana cittena vavatthāpite samaye samayavavatthāpitaṃ cittaṃ na tathā atthato nuppajjati . Yatheva pana tadā 『phasso hoti vedanā hoti』, tathā 『cittampi hotī』ti imassapi atthassa dīpanatthamidaṃ puna vuttanti veditabbaṃ. Idaṃ panettha sanniṭṭhānaṃ – uddesavāre saṅgaṇhanatthaṃ niddesavāre ca vibhajanatthaṃ purimena hi 『citta』-saddena kevalaṃ samayo vavatthāpito. Tasmiṃ pana cittena vavatthāpitasamaye ye dhammā honti tesaṃ dassanatthaṃ 『『phasso hotī』』tiādi āraddhaṃ. Cittañcāpi tasmiṃ samaye hotiyeva. Tasmā tassāpi saṅgaṇhanatthametaṃ puna vuttaṃ. Imasmiñca ṭhāne etasmiṃ avuccamāne 『『katamaṃ tasmiṃ samaye citta』』nti na sakkā bhaveyya niddesavāre vibhajituṃ. Evamassa vibhajanaṃyeva parihāyetha. Tasmā tassa niddesavāre vibhajanatthampi etañca vuttanti veditabbaṃ.

Yasmā vā 『『uppannaṃ hotī』』ti ettha cittaṃ uppannanti etaṃ desanāsīsameva, 『na pana cittaṃ ekameva uppajjatī』ti aṭṭhakathāyaṃ vicāritaṃ, tasmā cittaṃ 『『uppanna』』nti etthāpi cittamattameva aggahetvā paropaṇṇāsakusaladhammehi saddhiṃyeva cittaṃ gahitaṃ. Evaṃ tattha saṅkhepato sabbepi cittacetasikadhamme gahetvā idha sarūpena pabhedato dassetuṃ 『『phasso hotī』』tiādi āraddhaṃ. Iti phassādayo viya cittampi vuttamevāti veditabbaṃ.

這是完整的直譯: 3.12)。這樣,當達到門時,在所緣的闡述中,心是前行的、先行的。因此被稱為前行的性質。 它後後生起時,使前前相續,只是以連線的方式現起,因此是連線的現起。在五蘊有中,它必定以名色為基礎,在四蘊有中只以名為基礎。因此說是以名色為基礎。 這個心與前面提到的心是同一個還是不同?是同一個。那麼為什麼前面已經提到過又再次提到呢?這在義疏中沒有考慮過。這裡有這樣的道理 - 就像依靠色等而施設的太陽等,在本質上並不與色等不同,因此在太陽升起的時候,它的熱量被稱為色。即使這樣說,也沒有與色等不同的太陽。心不是這樣;它依靠觸等法而被施設;但在本質上它與它們是不同的。因此"在心生起的時候,它必定在本質上與觸等是不同的",爲了闡明這個意思,應當理解這是再次被提到的。 又如在"在他修習色界道的時候...地遍,在那個時候有觸,有受"等中,在修習者確定的時間裡,修習者在本質上並不生起,因此在那裡如同說"有觸,有受",而不是說"修習者存在"。但在"在欲界善心生起的時候"等中,在心確定的時間裡,被時間確定的心並非在本質上不生起。正如那時"有觸,有受",同樣"也有心",爲了闡明這個意思,應當理解這是再次被提到的。這裡的結論是 - 在列舉部分爲了總括,在解釋部分爲了分析。因為前面的"心"字只是確定時間。但在那個被心確定的時間裡,爲了顯示存在的法,開始了"有觸"等。心在那個時間裡也確實存在。因此爲了包括它,這再次被提到。在這個地方,如果不說這個,就不能在解釋部分分析"在那個時候什麼是心"。這樣它的分析就會缺失。因此應當理解這也是爲了在解釋部分分析它而被說的。 或者因為在"生起"中,心生起只是教說的主題,"但心並不是單獨生起的",這在義疏中被考慮過,因此在"生起"中不只是取心而已,而是與五十多個善法一起取心。這樣在那裡簡要地取了所有的心和心所法,這裡爲了以自性和差別來顯示,開始了"有觸"等。因此應當理解心也像觸等一樣被說了

Dhammuddesavāro

Jhānaṅgarāsivaṇṇanā

Vitakketīti vitakko; vitakkanaṃ vā vitakko; ūhananti vuttaṃ hoti. Svāyaṃ ārammaṇe cittassa abhiniropanalakkhaṇo. So hi ārammaṇe cittaṃ āropeti. Yathā hi koci rājavallabhaṃ ñātiṃ vā mittaṃ vā nissāya rājagehaṃ ārohati, evaṃ vitakkaṃ nissāya cittaṃ ārammaṇaṃ ārohati. Tasmā so ārammaṇe cittassa abhiniropanalakkhaṇoti vutto. Nāgasenatthero panāha – ākoṭanalakkhaṇo vitakko. 『『Yathā, mahārāja, bherī ākoṭitā atha pacchā anuravati anusaddāyati, evameva kho, mahārāja, yathā ākoṭanā evaṃ vitakko daṭṭhabbo. Yathā pacchā anuravanā anusaddāyanā evaṃ vicāro daṭṭhabbo』』ti (mi. pa. 2.

這是完整的直譯: 法的闡述章節 禪支集的解釋 思考是尋;或者思考是尋;意思是說推動。它的特徵是將心安置在所緣上。因為它將心安置在所緣上。就像有人依靠國王的寵臣或親戚朋友而進入王宮一樣,心依靠尋而進入所緣。因此說它的特徵是將心安置在所緣上。但那伽西那長老說:尋的特徵是敲擊。"大王啊,就像鼓被敲擊后才發出聲音,大王啊,同樣地,尋應當被理解為像敲擊,伺應當被理解為像隨後的迴響。"

3.14 thokaṃ visadisaṃ). Svāyaṃ āhananapariyāhananaraso. Tathā hi tena yogāvacaro ārammaṇaṃ vitakkāhataṃ vitakkapariyāhataṃ karotīti vuccati. Ārammaṇe cittassa ānayanapaccupaṭṭhāno.

Ārammaṇe tena cittaṃ vicaratīti vicāro; vicaraṇaṃ vā vicāro. Anusañcaraṇanti vuttaṃ hoti. Svāyaṃ ārammaṇānumajjanalakkhaṇo. Tattha sahajātānuyojanaraso. Cittassa anuppabandhapaccupaṭṭhāno. Santepi ca nesaṃ katthaci aviyoge oḷārikaṭṭhena pubbaṅgamaṭṭhena ca ghaṇṭābhighāto viya abhiniropanaṭṭhena ca cetaso paṭhamābhinipāto vitakko . Sukhumaṭṭhena anumajjanasabhāvaṭṭhena ca ghaṇṭānuravo viya anuppabandho vicāro. Vipphāravā cettha vitakko, paṭhamuppattikāle paripphandabhūto cittassa. Ākāse uppatitukāmassa pakkhino pakkhavikkhepo viya. Padumābhimukhapāto viya ca gandhānubaddhacetaso bhamarassa. Santavutti vicāro nātiparipphandanabhāvo cittassa, ākāse uppatitassa pakkhino pakkhappasāraṇaṃ viya, paribbhamanaṃ viya ca padumābhimukhapatitassa bhamarassa padumassa uparibhāge.

Aṭṭhakathāyaṃ pana 『『ākāse gacchato mahāsakuṇassa ubhohi pakkhehi vātaṃ gahetvā pakkhe sannisīdāpetvā gamanaṃ viya ārammaṇe cetaso abhiniropanabhāvena pavatto vitakko. So hi ekaggo hutvā appeti vātaggahaṇatthaṃ pakkhe phandāpayamānassa gamanaṃ viya. Anumajjabhāvena pavatto vicāro. So hi ārammaṇaṃ anumajjatīti vuttaṃ, taṃ anuppabandhanena pavattiyaṃ ativiya yujjati. So pana nesaṃ viseso paṭhamadutiyajjhānesu pākaṭo hoti. Apica malaggahitaṃ kaṃsabhājanaṃ ekena hatthena daḷhaṃ gahetvā itarena hatthena cuṇṇatelavālaṇḍupakena parimajjantassa daḷhaggahaṇahattho viya vitakko, parimajjanahattho viya vicāro. Tathā kumbhakārassa daṇḍappahārena cakkaṃ bhamayitvā bhājanaṃ karontassa uppīḷanahattho viya vitakko, ito cito ca sañcaraṇahattho viya vicāro. Tathā maṇḍalaṃ karontassa majjhe sannirumbhitvā ṭhitakaṇṭako viya abhiniropano vitakko, bahiparibbhamanakaṇṭako viya anumajjamāno vicāro.

Piṇayatīti pīti. Sā sampiyāyanalakkhaṇā. Kāyacittapīṇanarasā, pharaṇarasā vā. Odagyapaccupaṭṭhānā. Sā panesā khuddikāpīti, khaṇikāpīti, okkantikāpīti, ubbegāpīti, pharaṇāpītīti pañcavidhā hoti.

Tattha khuddikāpīti sarīre lomahaṃsamattameva kātuṃ sakkoti. Khaṇikāpīti khaṇe khaṇe vijjuppādasadisā hoti. Okkantikāpīti , samuddatīraṃ vīci viya, kāyaṃ okkamitvā okkamitvā bhijjati. Ubbegāpīti balavatī hoti, kāyaṃ uddhaggaṃ katvā ākāse laṅghāpanappamāṇappattā. Tathā hi puṇṇavallikavāsī mahātissatthero puṇṇamadivase sāyaṃ cetiyaṅgaṇaṃ gantvā candālokaṃ disvā mahācetiyābhimukho hutvā 『imāya vata velāya catasso parisā mahācetiyaṃ vandantī』ti pakatiyā diṭṭhārammaṇavasena buddhārammaṇaṃ ubbegaṃ pītiṃ uppādetvā sudhātale pahaṭacitrageṇḍuko viya ākāse uppatitvā mahācetiyaṅgaṇeyeva aṭṭhāsi.

這是完整的直譯: 3.14 稍有不同)。它的作用是敲打和反覆敲打。因此說修行者用它使所緣被尋敲打、被尋反覆敲打。它的現起是將心帶到所緣上。 心用它在所緣中游走,所以是伺;或者遊走是伺。意思是說隨後遊走。它的特徵是在所緣中揉搓。在那裡它的作用是與俱生法結合。它的現起是心的持續。雖然它們在某些地方不分離,但由於粗糙性和先行性,尋像敲鐘一樣,由於安置的意義,是心的最初接觸。由於細膩性和揉搓的本質,伺像鐘的迴響一樣,是持續。這裡尋是擴散的,在最初生起時是心的震動。就像想要飛到空中的鳥展開翅膀一樣。又像被香氣吸引的蜜蜂飛向蓮花一樣。伺是平靜的活動,是心不太震動的狀態,就像已經飛到空中的鳥展開翅膀一樣,又像已經飛到蓮花的蜜蜂在蓮花上方盤旋一樣。 但在義疏中說:"就像大鳥在空中飛行時用兩翼抓住風,然後收起翅膀飛行一樣,尋是以將心安置在所緣上的方式運作。因為它專一地固定,就像爲了抓住風而震動翅膀的飛行一樣。伺是以揉搓的方式運作。因為說它揉搓所緣,這在持續運作時非常合適。它們的區別在初禪和第二禪中很明顯。又如一個人用一隻手緊緊抓住一個被污垢覆蓋的銅器,用另一隻手用粉末、油和毛刷擦拭,緊抓的手像尋,擦拭的手像伺。同樣,陶工用棍子轉動輪子製作器皿時,壓下的手像尋,來回移動的手像伺。同樣,在畫圓時,固定在中心的尖端像是安置的尋,在外圍旋轉的尖端像是揉搓的伺。 使喜悅是喜。它的特徵是喜愛。它的作用是使身心喜悅,或者是遍滿。它的現起是歡欣。它有五種:小喜、剎那喜、波浪喜、踴躍喜、遍滿喜。 其中小喜只能使身體毛髮豎立。剎那喜在每一刻都像閃電一樣。波浪喜像海浪一樣,一波接一波地衝擊身體然後破碎。踴躍喜是強烈的,能使身體上升,達到在空中跳躍的程度。因此,住在富楠瓦利的大帝須長老在月圓日的晚上去塔院,看到月光後面向大塔,想:"在這個時候,四眾正在禮拜大塔",基於平常所見的所緣而緣佛陀生起踴躍喜,像在平滑地面上彈起的綵球一樣跳到空中,站在了大塔院中。

Tathā girikaṇḍakavihārassa upanissaye vattakālakagāme ekā kuladhītāpi balavabuddhārammaṇāya ubbegāya pītiyā ākāse laṅghesi. Tassā kira mātāpitaro sāyaṃ dhammasavanatthāya vihāraṃ gacchantā 『amma, tvaṃ garubhārā, akāle vicarituṃ na sakkosi, mayaṃ tuyhaṃ pattiṃ katvā dhammaṃ sossāmā』ti agamaṃsu. Sā gantukāmāpi tesaṃ vacanaṃ paṭibāhituṃ asakkontī ghare ohīyitvā gharadvāre ṭhatvā candālokena girikaṇḍake ākāsacetiyaṅgaṇaṃ olokentī cetiyassa dīpapūjaṃ addasa. Catasso ca parisā mālāgandhādīhi cetiyapūjaṃ katvā padakkhiṇaṃ karontiyo bhikkhusaṅghassa ca gaṇasajjhāyasaddaṃ assosi. Athassā 『dhaññā vatime manussā ye vihāraṃ gantvā evarūpe cetiyaṅgaṇe anusañcarituṃ evarūpañca madhuraṃ dhammakathaṃ sotuṃ labhantī』ti muttarāsisadisaṃ cetiyaṃ passantiyā eva ubbegāpīti udapādi. Sā ākāse laṅghitvā mātāpitūnaṃ purimataraṃyeva ākāsato cetiyaṅgaṇe oruyha cetiyaṃ vanditvā dhammaṃ suṇamānā aṭṭhāsi. Atha naṃ mātāpitaro āgantvā 『amma, tvaṃ katarena maggena āgatāsī』ti pucchiṃsu. Sā 『ākāsena āgatāmhi, na maggenā』ti vatvā 『amma, ākāsena nāma khīṇāsavā sañcaranti, tvaṃ kathaṃ āgatā』ti puṭṭhā āha – 『mayhaṃ candālokena cetiyaṃ olokentiyā ṭhitāya buddhārammaṇā balavapīti uppajjati, athāhaṃ neva attano ṭhitabhāvaṃ na nisinnabhāvaṃ aññāsiṃ, gahitanimitteneva pana ākāsaṃ laṅghitvā cetiyaṅgaṇe patiṭṭhitāmhī』ti. Evaṃ ubbegāpīti ākāse laṅghāpanappamāṇā hoti.

Pharaṇapītiyā pana uppannāya sakalasarīraṃ dhamitvā pūritavatthi viya, mahatā udakoghena pakkhandapabbatakucchi viya ca anuparipphuṭaṃ hoti. Sā panesā pañcavidhā pīti gabbhaṃ gaṇhantī paripākaṃ gacchantī duvidhaṃ passaddhiṃ paripūreti – kāyapassaddhiñca cittapassaddhiñca. Passaddhi gabbhaṃ gaṇhantī paripākaṃ gacchantī duvidhaṃ sukhaṃ paripūreti – kāyikaṃ cetasikañca. Sukhaṃ gabbhaṃ gaṇhantaṃ paripākaṃ gacchantaṃ tividhaṃ samādhiṃ paripūreti – khaṇikasamādhiṃ upacārasamādhiṃ appanāsamādhinti. Tāsu ṭhapetvā appanāsamādhipūrikaṃ itarā dvepi idha yujjanti.

Sukhayatīti sukhaṃ; yassa uppajjati taṃ sukhitaṃ karotīti attho. Suṭṭhu vā khādati, khanati ca kāyacittābādhanti sukhaṃ. Somanassavedanāyetaṃ nāmaṃ. Tassa lakkhaṇādīni vedanāpade vuttanayeneva veditabbāni.

Aparo nayo – sātalakkhaṇaṃ sukhaṃ, sampayuttānaṃ upabrūhanarasaṃ, anuggahaṇapaccupaṭṭhānaṃ. Satipi ca nesaṃ pītisukhānaṃ katthaci avippayoge, iṭṭhārammaṇapaṭilābhatuṭṭhi pīti; paṭiladdharasānubhavanaṃ sukhaṃ. Yattha pīti tattha sukhaṃ. Yattha sukhaṃ tattha na niyamato pīti. Saṅkhārakkhandhasaṅgahitā pīti, vedanākkhandhasaṅgahitaṃ sukhaṃ. Kantārakhinnassa vanantodakadassanasavanesu viya pīti. Vanacchāyāpavesanaudakaparibhogesu viya sukhaṃ.

這是完整的直譯: 同樣,在吉利康達迦寺附近的瓦塔卡拉卡村,一個家族的女兒也因強烈緣佛的踴躍喜而跳到空中。據說,她的父母晚上去寺院聽法時對她說:"女兒,你懷孕了,不能在不適當的時候外出,我們會為你迴向功德后聽法。"她雖然想去,但無法違揹他們的話,留在家裡。她站在家門口,藉著月光看著吉利康達迦的空中塔院,看到了塔的燈供養。她還聽到四眾用花香等供養塔並繞塔,以及比丘僧團誦經的聲音。於是她想:"這些人真是幸運,能去寺院在這樣的塔院中游走,聽這樣甜美的法。"當她看著像珍珠堆一樣的塔時,踴躍喜生起。她跳到空中,比父母更早從空中降落到塔院,禮拜塔後站著聽法。然後父母來到問她:"女兒,你是從哪條路來的?"她說:"我是從空中來的,不是從路上來。"他們說:"女兒,只有漏盡者才能在空中行走,你是怎麼來的?"她回答說:"當我站著借月光看塔時,強烈緣佛的喜生起,然後我不知道自己是站著還是坐著,只是保持著所緣,跳到空中,降落在塔院。"這樣,踴躍喜能使人跳到空中。 當遍滿喜生起時,整個身體像被吹脹的氣球一樣,或像被大水流衝擊的山洞一樣,被充滿和遍滿。這五種喜孕育成熟時,會圓滿兩種輕安:身輕安和心輕安。輕安孕育成熟時,會圓滿兩種樂:身樂和心樂。樂孕育成熟時,會圓滿三種定:剎那定、近行定和安止定。其中除了圓滿安止定外,其他兩種在這裡都適用。 使快樂是樂;意思是使它生起的人快樂。或者是很好地吃掉、挖掘身心的苦痛,所以是樂。這是悅受的名稱。它的特徵等應當按照受的部分所說的方式理解。 另一種說法:樂的特徵是愉悅,作用是增長相應法,現起是支援。雖然這些喜和樂在某些地方不分離,但喜是獲得可意所緣的滿足;樂是體驗所獲得的味道。哪裡有喜哪裡就有樂。哪裡有樂不一定有喜。喜屬於行蘊,樂屬於受蘊。喜就像疲憊的沙漠旅人看到或聽到森林中有水;樂就像進入樹蔭和享用水

Yathā hi puriso mahākantāramaggaṃ paṭipanno ghammapareto tasito pipāsito paṭipathe purisaṃ disvā 『kattha pānīyaṃ atthī』ti puccheyya. So 『aṭaviṃ uttaritvā jātassaravanasaṇḍo atthi, tattha gantvā labhissasī』ti vadeyya. So tassa kathaṃ sutvā haṭṭhapahaṭṭho bhaveyya. Tato gacchanto bhūmiyaṃ patitāni uppaladalanālapattādīni disvā suṭṭhutaraṃ haṭṭhapahaṭṭho hutvā gacchanto allavatthe allakese purise passeyya, vanakukkuṭamorādīnaṃ saddaṃ suṇeyya, jātassarapariyante jātaṃ maṇijālasadisaṃ nīlavanasaṇḍaṃ passeyya, sare jātāni uppalapadumakumudādīni passeyya, acchaṃ vippasannaṃ udakaṃ passeyya. So bhiyyo bhiyyo haṭṭhapahaṭṭho hutvā jātassaraṃ otaritvā yathāruci nhatvā ca pivitvā ca paṭippassaddhadaratho bhisamuḷālapokkharādīni khāditvā nīluppalādīni piḷandhitvā mandālakamūlāni khandhe karitvā uttaritvā sāṭakaṃ nivāsetvā, udakasāṭakaṃ ātape katvā, sītacchāyāya mandamande vāte paharante nipanno 『aho sukhaṃ, aho sukha』nti vadeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Tassa hi purisassa jātassaravanasaṇḍasavanato paṭṭhāya yāva udakadassanā haṭṭhapahaṭṭhakālo viya pubbabhāgārammaṇe haṭṭhapahaṭṭhākārā pīti. Nhatvā ca pivitvā ca sītacchāyāya mandamande vāte paharante 『aho sukhaṃ, aho sukha』nti vadato nipannakālo viya balavappattaṃ ārammaṇarasānubhavanākārasaṇṭhitaṃ sukhaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ samaye pākaṭabhāvato cetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Yattha pana pīti sukhampi tattha atthīti vuttamevetaṃ.

Cittassekaggatāti cittassa ekaggabhāvo; samādhissetaṃ nāmaṃ. Lakkhaṇādīsu panassa aṭṭhakathāyaṃ tāva vuttaṃ – 『『pāmokkhalakkhaṇo ca samādhi avikkhepalakkhaṇo ca』』. Yathā hi kūṭāgārakaṇṇikā sesadabbasambhārānaṃ ābandhanato pamukhā hoti evameva sabbakusaladhammānaṃ samādhicittena ijjhanato sabbesampi tesaṃ dhammānaṃ samādhi pāmokkho hoti. Tena vuttaṃ –

『『Yathā, mahārāja, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā honti, kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati, evameva kho, mahārāja, ye keci kusalā dhammā sabbe te samādhininnā honti, samādhipoṇā, samādhipabbhārā, samādhi tesaṃ aggamakkhāyatī』』ti (mi. pa. 2.

這是完整的直譯: 正如一個人走上大森林的道路,被熱氣、飢渴所困,看到一個人時會問:「哪裡有水?」他會回答:「越過森林,有一片水域,去那裡你會找到水。」聽到這話,他會立刻感到振奮。然後在路上看到地面上落下的水蓮、藍蓮等,心中更加振奮;聽到森林中的鳥叫聲,看到水邊的水草和水蓮,看到清澈的水面。他會更加振奮,走到水邊,洗澡、喝水,享受安靜的休息,吃一些水生植物和水蓮,穿上乾淨的衣服,曬太陽,坐在涼爽的陰影下,感嘆道:「多麼快樂,多麼幸福!」這樣,這種狀態應當被理解。 因為這個人的快樂是從水的聲音開始,直到看到水的那一刻,像是心境的振奮。洗澡、喝水時,面對涼爽的陰影,感嘆道:「多麼快樂,多麼幸福!」這時他處於一種安靜的狀態,經歷著強烈的快樂。每當此時,因其明顯的狀態,就應當理解為如此。哪裡有快樂,哪裡就有快樂的體驗。 心的專注是心的集中狀態;這稱為定。在特徵等方面,義疏中首先這樣說:「心的特徵是清凈的,心的特徵是無動搖的。」就像一個拱頂的門口,因其被其他物體所包圍而顯得突出,正如所有的善法因心的集中而顯得突出。因此說: 「就像,大王,拱頂的門口的所有守護者都在拱頂上,拱頂的結構是顯而易見的,拱頂在他們中間顯得突出;同樣,大王,所有的善法都因心的集中而顯得突出,心的特徵、心的重擔、心的突出狀態。」

1.14).

Yathā ca senaṅgaṃ patvā rājā nāma yattha yattha senā osīdati taṃ taṃ ṭhānaṃ gacchati, tassa gatagataṭṭhāne senā paripūrati, parasenā bhijjitvā rājānameva anuvattati, evameva sahajātadhammānaṃ vikkhipituṃ vippakirituṃ appadānato samādhi avikkhepalakkhaṇo nāma hotīti.

Aparo pana nayo – ayaṃ cittassekaggatāsaṅkhāto samādhi nāma avisāralakkhaṇo vā avikkhepalakkhaṇo vā, sahajātadhammānaṃ, sampiṇḍanaraso nhāniyacuṇṇānaṃ udakaṃ viya, upasamapaccupaṭṭhāno ñāṇapaccupaṭṭhāno vā. 『『Samāhito yathābhūtaṃ jānāti passatī』』ti hi vuttaṃ. Visesato sukhapadaṭṭhāno, nivāte dīpaccīnaṃ ṭhiti viya cetaso ṭhitīti daṭṭhabbo.

Indriyarāsivaṇṇanā

Saddahanti etāya, sayaṃ vā saddahati, saddahanamattameva vā esāti saddhā. Sāva assaddhiyassa abhibhavanato adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ. Adhimokkhalakkhaṇe vā indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Saddhāva indriyaṃ saddhindriyaṃ. Sā panesā sampasādanalakkhaṇā ca saddhā sampakkhandanalakkhaṇā ca.

Yathā hi rañño cakkavattissa udakappasādako maṇi udake pakkhitto paṅkasevālapaṇakakaddamaṃ sannisīdāpeti, udakaṃ acchaṃ karoti vippasannaṃ anāvilaṃ, evameva saddhā uppajjamānā nīvaraṇe vikkhambheti, kilese sannisīdāpeti, cittaṃ pasādeti, anāvilaṃ karoti. Pasannena cittena yogāvacaro kulaputto dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, bhāvanaṃ ārabhati. Evaṃ tāva saddhā sampasādanalakkhaṇāti veditabbā. Tenāha āyasmā nāgaseno –

『『Yathā, mahārāja, rājā cakkavatti caturaṅginiyā senāya saddhiṃ addhānamaggappaṭipanno parittaṃ udakaṃ tareyya, taṃ udakaṃ hatthīhi ca assehi ca rathehi ca pattīhi ca saṅkhubhitaṃ bhaveyya āvilaṃ lulitaṃ kalalībhūtaṃ, uttiṇṇo ca rājā cakkavatti manusse āṇāpeyya 『pānīyaṃ bhaṇe āharatha, taṃ pivissāmī』ti. Rañño ca udakappasādako maṇi bhaveyya. 『Evaṃ devā』ti kho te manussā rañño cakkavattissa paṭissutvā taṃ udakappasādakaṃ maṇiṃ udake pakkhipeyyuṃ. Tasmiṃ udake pakkhittamatte paṅkasevālapaṇakaṃ vigaccheyya, kaddamo ca sannisīdeyya, acchaṃ bhaveyya udakaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ, tato rañño cakkavattissa pānīyaṃ upanāmeyyuṃ – 『pivatu devo pānīya』nti.

『『Yathā , mahārāja, udakaṃ evaṃ cittaṃ daṭṭhabbaṃ. Yathā te manussā evaṃ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā paṅkasevālapaṇakaṃ kaddamo ca evaṃ kilesā daṭṭhabbā. Yathā udakappasādako maṇi evaṃ saddhā daṭṭhabbā. Yathā udakappasādake maṇimhi pakkhittamatte paṅkasevālapaṇakaṃ vigacchati kaddamo ca sannisīdati, acchaṃ bhavati udakaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ, evameva kho, mahārāja, saddhā uppajjamānā nīvaraṇe vikkhambheti, vinīvaraṇaṃ cittaṃ hoti acchaṃ vippasannaṃ anāvila』』nti (mi. pa. 2.

這是完整的直譯: 1.14)。 就像國王到達軍隊時,無論軍隊在哪裡停留,他都會去那裡,他所到之處軍隊就會集結,敵軍就會潰散而跟隨國王,同樣地,因為定能使俱生法不散亂、不分散,所以說定的特徵是不動搖的。 另一種說法是:這種被稱為心一境性的定,其特徵是不分散或不動搖,其作用是將俱生法結合在一起,就像水將沐浴粉結合在一起一樣,其現起是平靜或智慧。因為說:"定者如實知見。"特別是,它以樂為基礎,應當被理解為心的安住,就像無風時燈火的安住一樣。 根集的解釋 以此而信仰,或者自己信仰,或者僅僅是信仰,這就是信。因為它能克服不信,所以在支配的意義上是根。或者因為它在確信的特徵上行使主導作用,所以是根。信即是根,所以是信根。它的特徵是使清凈和使奮進。 就像轉輪王的凈水寶珠放入水中時,會使泥、水藻、水草和污泥沉澱,使水變得清澈、明凈、無濁,同樣地,信生起時會壓制障礙,使煩惱沉澱,使心清凈,使之無濁。心清凈的修行者佈施、持戒、行布薩、修習。這樣應當理解信的特徵是使清凈。因此尊者那伽西那說: "大王,就像轉輪王與四種軍隊一起行進,渡過一條小河,那河水被象、馬、車、步兵攪動而變得渾濁、混亂、泥濘,轉輪王渡過後命令人說:'取水來,我要喝。'轉輪王有一顆凈水寶珠。那些人聽從轉輪王的命令,將那凈水寶珠放入水中。寶珠一放入水中,泥、水藻、水草就消失了,污泥沉澱下來,水變得清澈、明凈、無濁,然後他們將飲用水呈給轉輪王說:'請陛下飲水。' "大王,應當將水理解為心,應當將那些人理解為修行者,應當將泥、水藻、水草和污泥理解為煩惱,應當將凈水寶珠理解為信。就像凈水寶珠放入水中時,泥、水藻、水草消失,污泥沉澱,水變得清澈、明凈、無濁,同樣地,大王,信生起時會壓制障礙,心變得無障礙、清澈、明凈、無

1.10).

Yathā pana kumbhilamakaragāharakkhasādikiṇṇaṃ pūraṃ mahānadiṃ āgamma bhīrukajano ubhosu tīresu tiṭṭhati. Saṅgāmasūro pana mahāyodho āgantvā 『kasmā ṭhitatthā』ti pucchitvā 『sappaṭibhayabhāvena otarituṃ na visahāmā』ti vutte sunisitaṃ asiṃ gahetvā 『mama pacchato etha, mā bhāyitthā』ti vatvā nadiṃ otaritvā āgatāgate kumbhilādayo paṭibāhitvā orimatīrato manussānaṃ sotthibhāvaṃ karonto pārimatīraṃ neti. Pārimatīratopi sotthinā orimatīraṃ āneti. Evameva dānaṃ dadato sīlaṃ rakkhato uposathakammaṃ karoto bhāvanaṃ ārabhato saddhā pubbaṅgamā purecārikā hoti. Tena vuttaṃ 『sampakkhandanalakkhaṇā ca saddhā』ti.

Aparo nayo – saddahanalakkhaṇā saddhā, okappanalakkhaṇā vā. Pasādanarasā udakappasādakamaṇi viya, pakkhandanarasā vā oghuttaraṇo viya. Akālusiyapaccupaṭṭhānā, adhimuttipaccupaṭṭhānā vā. Saddheyyavatthupadaṭṭhānā sotāpattiyaṅgapadaṭṭhānā vā, sā hatthavittabījāni viya daṭṭhabbā.

Vīrassa bhāvo vīriyaṃ, vīrānaṃ vā kammaṃ vīriyaṃ. Vidhinā vā nayena upāyena īrayitabbaṃ pavattayitabbanti vīriyaṃ. Tadeva kosajjassa abhibhavanato adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ. Paggahaṇalakkhaṇe vā indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Vīriyameva indriyaṃ vīriyindriyaṃ. Taṃ panetaṃ upatthambhanalakkhaṇañca vīriyaṃ paggahaṇalakkhaṇañca. Yathā hi jiṇṇagharaṃ āgantukena thūṇupatthambhena tiṭṭhati, evameva yogāvacaro vīriyupatthambhena upatthambhito hutvā sabbakusaladhammehi na hāyati, na parihāyati. Evaṃ tāvassa upatthambhanalakkhaṇatā veditabbā. Tenāha thero nāgaseno –

『『Yathā , mahārāja, puriso gehe patante tamaññena dārunā upatthambheyya, upatthambhitaṃ santaṃ evaṃ taṃ gehaṃ na pateyya, evameva kho mahārāja upatthambhanalakkhaṇaṃ vīriyaṃ, vīriyupatthambhitā sabbe kusalā dhammā na hāyanti na parihāyantī』』ti (mi. pa. 2.1.12).

Yathā vā pana khuddikāya ca mahatikāya ca senāya saṅgāme pavatte khuddikā senā olīyeyya, tato rañño āroceyya, rājā balavāhanaṃ peseyya, tena paggahitā sakasenā parasenaṃ parājeyya, evameva vīriyaṃ sahajātasampayuttadhammānaṃ olīyituṃ osakkituṃ na deti, ukkhipati, paggaṇhāti. Tena vuttaṃ 『paggahaṇalakkhaṇañca vīriya』nti.

Aparo nayo – ussāhalakkhaṇaṃ vīriyaṃ, sahajātānaṃ upatthambhanarasaṃ, asaṃsīdanabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, 『『saṃviggo yoniso padahatī』』ti (a. ni.

這是完整的直譯: 1.10)。 就像遇到充滿鱷魚、海怪、水鬼等的大河時,膽小的人會站在兩岸。但勇敢的大勇士來到后問:"你們為什麼站著?"聽到"因為危險不敢下水"的回答后,拿起鋒利的劍說:"跟在我後面來,不要害怕",然後下到河裡,擊退遇到的鱷魚等,使此岸的人安全到達彼岸。也安全地從彼岸帶人回到此岸。同樣地,對於佈施、持戒、行布薩、修習的人來說,信是先行的、領導的。因此說"信的特徵是使奮進"。 另一種說法是:信的特徵是信仰,或者是確信。它的作用是使清凈,像凈水寶珠一樣;或者是使奮進,像渡過洪流一樣。它的現起是無濁,或者是確定。它以應信之事為基礎,或以入流支為基礎。它應當被理解為像手、財富、種子一樣。 精進是勇者的狀態,或者是勇者的行為。或者是應當以方法、方式、手段來激發、推動的,所以是精進。因為它能克服懈怠,所以在支配的意義上是根。或者因為它在奮起的特徵上行使主導作用,所以是根。精進即是根,所以是精進根。它的特徵是支撐和奮起。就像倒塌的房子因客人的支柱而站立,同樣地,修行者因精進的支撐而不減損、不退失一切善法。這樣應當理解它的支撐特徵。因此長老那伽西那說: "大王,就像一個人用另一根木頭支撐倒塌的房子,被支撐的房子就不會倒塌,同樣地,大王,精進的特徵是支撐,被精進支撐的一切善法不會減損、不會退失。" 或者,當小軍隊和大軍隊交戰時,如果小軍隊退縮,就會報告國王,國王會派遣強大的軍隊,被它鼓舞的己方軍隊就會擊敗敵軍。同樣地,精進不讓俱生相應法退縮、後退,而是提升、奮起它們。因此說"精進的特徵也是奮起"。 另一種說法是:精進的特徵是努力,作用是支撐俱生法,現起是不沉沒的狀態,如說:"有正念的人如理精進。"

4.113) vacanato saṃvegapadaṭṭhānaṃ, vīriyārambhavatthupadaṭṭhānaṃ vā. Sammā āraddhaṃ sabbāsaṃ sampattīnaṃ mūlaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.

Saranti etāya, sayaṃ vā sarati, saraṇamattameva vā esāti sati. Sāva muṭṭhassaccassa abhibhavanato adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ, upaṭṭhānalakkhaṇe vā indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Sati eva indriyaṃ satindriyaṃ. Sā panesā apilāpanalakkhaṇā ca sati upaggaṇhanalakkhaṇā ca. Yathā hi rañño bhaṇḍāgāriko dasavidhaṃ ratanaṃ gopayanto sāyaṃpātaṃ rājānaṃ issariyasampattiṃ sallakkhāpeti sāreti, evameva sati kusalaṃ dhammaṃ sallakkhāpeti sarāpeti. Tenāha thero –

『『Yathā, mahārāja, rañño cakkavattissa bhaṇḍāgāriko rājānaṃ cakkavattiṃ sāyaṃpātaṃ yasaṃ sarāpeti – 『ettakā, deva, hatthī, ettakā assā, ettakā rathā, ettakā pattī, ettakaṃ hiraññaṃ, ettakaṃ suvaṇṇaṃ, ettakaṃ sabbaṃ sāpateyyaṃ, taṃ devo saratū』ti, evameva kho, mahārāja, sati kusale dhamme apilāpeti – ime cattāro satipaṭṭhānā, ime cattāro sammappadhānā, ime cattāro iddhipādā, imāni pañcindriyāni, imāni pañca balāni, ime satta bojjhaṅgā, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ayaṃ samatho, ayaṃ vipassanā, ayaṃ vijjā, ayaṃ vimutti, ime lokuttarā dhammāti. Evaṃ kho, mahārāja, apilāpanalakkhaṇā satī』』ti (mi. pa. 2.1.13).

Yathā pana rañño cakkavattissa pariṇāyakaratanaṃ rañño ahite ca hite ca ñatvā ahite apayāpeti, hite upayāpeti, evameva sati hitāhitānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesitvā 『ime kāyaduccaritādayo dhammā ahitā』ti ahite dhamme apanudeti , 『ime kāyasucaritādayo dhammā hitā』ti hite dhamme upaggaṇhāti. Tenāha thero –

『『Yathā, mahārāja, rañño cakkavattissa pariṇāyakaratanaṃ rañño hitāhite jānāti 『ime rañño hitā ime ahitā, ime upakārā ime anupakārā』ti, tato ahite apanudeti hite upaggaṇhāti, evameva kho, mahārāja, sati uppajjamānā hitāhitānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesati 『ime dhammā hitā ime dhammā ahitā, ime dhammā upakārā ime dhammā anupakārā』ti , tato ahite dhamme apanudeti hite dhamme upaggaṇhāti. Evaṃ kho, mahārāja, upaggaṇhanalakkhaṇā satī』』ti (mi. pa. 2.

這是完整的直譯: 4.113)。 關於覺醒的基礎和精進的基礎,應當理解為所有成就的根源。 "存在"是指存在、自己存在或僅僅是存在的狀態。它因克服無知而在支配的意義上是根,或者在支撐的特徵上是根。存在即是根,所以是存在根。它的特徵是非失落和提升。就像國王的財庫管理員保護十種珍寶時,會向國王展示財富的豐盈,提醒國王的榮華富貴,同樣地,存在會提醒善法的價值。因此長老說: "大王,就像轉輪王的財庫管理員向國王展示轉輪王的財富——『有這麼多大象,這麼多馬,這麼多戰車,這麼多器皿,這麼多黃金,這麼多白銀,這一切都是您的,愿陛下享用。』同樣地,大王,存在會提升善法——這四種正念,這四種正努力,這四種神通,這五根,這五力,這七種覺醒因緣,這就是聖八正道,這就是定,這就是觀,這就是智慧,這就是解脫,這些都是出世間的法。"這樣,大王,存在的特徵是提升。 就像轉輪王的珍寶會根據國王的利益和不利益而有所變化,依據不利益而減少,依據利益而增加。同樣地,存在會追尋善法和惡法的去向,指出「這些身口不善的法是不好的」,而指出「這些身口善的法是好的」。因此長老說: "大王,就像轉輪王的珍寶知道國王的利益和不利益,『這些是國王的利益,這些是國王的損害,這些是有益的,這些是無益的』,然後依據不利益而減少,依據利益而增加。同樣地,大王,存在生起時會追尋善法和惡法的去向,『這些法是好的,這些法是不好的,這些法是有益的,這些法是無益的』,然後依據不好的法而減少,依據好的法而增加。這樣,大王,提升的特徵是存在。"

1.13).

Aparo nayo – apilāpanalakkhaṇā sati, asammosanarasā, ārakkhapaccupaṭṭhānā visayābhimukhībhāvapaccupaṭṭhānā vā, thirasaññāpadaṭṭhānā, kāyādisatipaṭṭhānapadaṭṭhānā vā, ārammaṇe daḷhaṃ patiṭṭhitattā pana esikā viya, cakkhudvārādirakkhaṇato dovāriko viya ca daṭṭhabbā.

Ārammaṇe cittaṃ sammā adhiyati ṭhapetīti samādhi. Sova vikkhepassa abhibhavanato adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ. Avikkhepalakkhaṇe vā indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Samādhiyeva indriyaṃ samādhindriyaṃ. Lakkhaṇādīni panassa heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

Pajānātīti paññā. Kiṃ pajānāti? 『Idaṃ dukkha』ntiādinā nayena ariyasaccāni. Aṭṭhakathāyaṃ pana 『paññāpetīti paññā』ti vuttaṃ. Kinti paññāpetīti? Aniccaṃ dukkhaṃ anattāti paññāpeti. Sāva avijjāya abhibhavanato adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ. Dassanalakkhaṇe vā indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Paññāva indriyaṃ paññindriyaṃ. Sā panesā obhāsanalakkhaṇā ca paññā pajānanalakkhaṇā ca. Yathā hi catubhittike gehe rattibhāge dīpe jalite andhakāro nirujjhati āloko pātubhavati, evameva obhāsanalakkhaṇā paññā. Paññobhāsasamo obhāso nāma natthi. Paññavato hi ekapallaṅkena nisinnassa dasasahassilokadhātu ekālokā hoti. Tenāha thero –

『『Yathā, mahārāja, puriso andhakāre gehe padīpaṃ paveseyya, paviṭṭho padīpo andhakāraṃ viddhaṃseti, obhāsaṃ janeti, ālokaṃ vidaṃseti, pākaṭāni ca rūpāni karoti, evameva kho, mahārāja, paññā uppajjamānā avijjandhakāraṃ viddhaṃseti, vijjobhāsaṃ janeti, ñāṇālokaṃ vidaṃseti, pākaṭāni ca ariyasaccāni karoti. Evaṃ kho, mahārāja, obhāsanalakkhaṇā paññā』』ti (mi. pa. 2.1.15).

Yathā pana cheko bhisakko āturānaṃ sappāyāsappāyāni bhojanāni jānāti, evaṃ paññā uppajjamānā kusalākusale sevitabbāsevitabbe hīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭibhāgaappaṭibhāge dhamme pajānāti. Vuttampi cetaṃ dhammasenāpatinā – 『『pajānāti pajānātīti kho, āvuso, tasmā paññavāti vuccati. Kiñca pajānāti? Idaṃ dukkhanti pajānātī』』ti (ma. ni.

這是完整的直譯: 1.13)。 另一種說法是:唸的特徵是不失落,作用是不忘失,現起是守護或面向所緣,以堅固的想為基礎,或以身等念處為基礎。因為它在所緣中牢固地建立,所以應當被理解為柱子,因為它守護眼門等,所以應當被理解為門衛。 正確地將心安置在所緣上,這就是定。因為它能克服散亂,所以在支配的意義上是根。或者因為它在不散亂的特徵上行使主導作用,所以是根。定即是根,所以是定根。它的特徵等應當按照前面所說的方式理解。 了知是慧。了知什麼?以"這是苦"等方式了知聖諦。但在義疏中說:"使了知是慧。"使了知什麼?使了知無常、苦、無我。因為它能克服無明,所以在支配的意義上是根。或者因為它在見的特徵上行使主導作用,所以是根。慧即是根,所以是慧根。它的特徵是照明和了知。就像在四壁的房子里點燈時,黑暗消失,光明出現,同樣地,慧的特徵是照明。沒有任何光明能比得上慧光。有慧者坐在一個座位上,能照亮一萬個世界。因此長老說: "大王,就像一個人在黑暗的房子里點燈,燈進入后驅散黑暗,產生光明,顯示光亮,使形色明顯,同樣地,大王,慧生起時驅散無明的黑暗,產生明的光明,顯示智的光亮,使聖諦明顯。這樣,大王,照明是慧的特徵。" 就像熟練的醫生知道病人適合和不適合的食物,同樣地,慧生起時了知善與不善、應行與不應行、低劣與高尚、黑與白、有對應與無對應的法。法將軍也說過這個:"了知、了知,朋友,所以稱為有慧。了知什麼?了知'這是苦'"

1.449) vitthāretabbaṃ. Evamassā pajānanalakkhaṇatā veditabbā.

Aparo nayo – yathāsabhāvapaṭivedhalakkhaṇā paññā; akkhalitapaṭivedhalakkhaṇā vā kusalissāsakhittausupaṭivedho viya. Visayobhāsarasā padīpo viya. Asammohapaccupaṭṭhānā araññagatasudesako viya.

Manatīti mano; vijānātīti attho. Aṭṭhakathācariyā panāhu – nāḷiyā minamāno viya, mahātulāya dhārayamāno viya ca, ārammaṇaṃ minati pajānātīti manoti. Tadeva mananalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Manova indriyaṃ manindriyaṃ. Heṭṭhā vuttacittassevetaṃ vevacanaṃ.

Pītisomanassasampayogato sobhanaṃ mano assāti sumano. Sumanassa bhāvo somanassaṃ. Sātalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Somanassameva indriyaṃ somanassindriyaṃ. Heṭṭhā vuttavedanāyevetaṃ vevacanaṃ.

Jīvanti tena taṃsampayuttakā dhammāti jīvitaṃ. Anupālanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Jīvitameva indriyaṃ jīvitindriyaṃ. Taṃ pavattasantatādhipateyyaṃ hoti. Lakkhaṇādīhi pana attanā avinibhuttānaṃ dhammānaṃ anupālanalakkhaṇaṃ jīvitindriyaṃ, tesaṃ pavattanarasaṃ, tesaṃyeva ṭhapanapaccupaṭṭhānaṃ, yāpayitabbadhammapadaṭṭhānaṃ. Santepi ca anupālanalakkhaṇādimhi vidhāne atthikkhaṇeyeva taṃ te dhamme anupāleti udakaṃ viya uppalādīni, yathāsakaṃpaccayuppannepi ca dhamme pāleti dhātī viya kumāraṃ, sayaṃpavattitadhammasambandheneva ca pavattati niyāmako viya, na bhaṅgato uddhaṃ pavattayati attano ca pavattayitabbānañca abhāvā, na bhaṅgakkhaṇe ṭhapeti sayaṃ bhijjamānattā khīyamāno viya vaṭṭisineho dīpasikhaṃ. Na ca anupālanapavattanaṭṭhapanānubhāvavirahitaṃ yathāvuttakkhaṇe tassa tassa sādhanatoti daṭṭhabbaṃ.

Maggaṅgarāsivaṇṇanā

Sammādiṭṭhiādīsu dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi. Abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo, paggahanaṭṭhena sammāvāyāmo, upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati, avikkhepanaṭṭhena sammāsamādhīti veditabbo. Vacanatthato pana sammā passati, sammā vā tāya passantīti sammādiṭṭhi. Sammā saṅkappeti, sammā vā tena saṅkappentīti sammāsaṅkappo. Sammā vāyāmeti, sammā vā tena vāyamantīti sammāvāyāmo. Sammā sarati, sammā vā tāya sarantīti sammāsati. Sammā samādhiyati, sammā vā tena samādhiyantīti sammāsamādhi. Apica, pasatthā sundarā vā diṭṭhi sammādiṭṭhīti. Imināpi nayena tesaṃ vacanattho veditabbo. Lakkhaṇādīni pana heṭṭhā vuttāneva.

Balarāsivaṇṇanā

Saddhābalādīsupi saddhādīni vuttatthāneva. Akampiyaṭṭhena pana balanti veditabbaṃ. Evametesu assaddhiye na kampatīti saddhābalaṃ. Kosajje na kampatīti vīriyabalaṃ. Muṭṭhassacce na kampatīti satibalaṃ. Uddhacce na kampatīti samādhibalaṃ. Avijjāya na kampatīti paññābalaṃ. Ahirike na kampatīti hiribalaṃ. Anottappe na kampatīti ottappabalanti. Ayaṃ ubhayapadavasena atthavaṇṇanā hoti.

Tattha purimāni pañca heṭṭhā lakkhaṇādīhi pakāsitāneva. Pacchimadvaye kāyaduccaritādīhi hiriyatīti hirī; lajjāyetaṃ adhivacanaṃ. Tehi eva ottappatīti ottappaṃ; pāpato ubbegassetaṃ adhivacanaṃ. Tesaṃ nānākaraṇadīpanatthaṃ 『samuṭṭhānaṃ adhipati lajjā bhayalakkhaṇena cā』ti imaṃ mātikaṃ ṭhapetvā ayaṃ vitthārakathā vuttā.

這是完整的直譯: 1.449)應當詳細解釋。這樣應當理解它的了知特徵。 另一種說法是:慧的特徵是如實通達;或者像熟練射手射箭一樣,其特徵是無誤通達。它的作用是照亮所緣,如燈一樣。它的現起是不迷惑,如森林嚮導一樣。 思考是意;意思是了知。但註釋家們說:像用量器測量一樣,像用大秤稱量一樣,測量、了知所緣是意。它在思考的特徵上行使主導作用,所以是根。意即是根,所以是意根。這是前面所說的心的同義詞。 因與喜、悅相應而有美好的意,所以是善意。善意的狀態是悅。它在愉悅的特徵上行使主導作用,所以是根。悅即是根,所以是悅根。這是前面所說的受的同義詞。 與之相應的法因它而活,所以是命。它在維持的特徵上行使主導作用,所以是根。命即是根,所以是命根。它支配相續的存在。從特徵等來看,命根的特徵是維持與自己不可分離的法,作用是使它們運作,現起是使它們安住,以應維持的法為基礎。雖然有維持等的特徵,但它只在存在的瞬間維持那些法,如水維持蓮花等。即使在各自的因緣生起時也維護那些法,如保姆照顧嬰兒。它只與自身運作的法相關而運作,如舵手。它不能在滅后使之運作,因為自身和應使之運作的都不存在。它不能在滅的瞬間使之安住,因為自身正在滅去,如燈芯中的油使燈焰燃燒。但不應理解為在所說的瞬間它缺乏維持、運作、安住的能力。 道支集的解釋 在正見等中,以見的意義是正見。以思惟的意義是正思惟,以精進的意義是正精進,以唸的意義是正念,以不散亂的意義是正定,應當如此理解。從詞義來說,正確地看見,或者由此而正確地看見,所以是正見。正確地思惟,或者由此而正確地思惟,所以是正思惟。正確地精進,或者由此而正確地精進,所以是正精進。正確地憶念,或者由此而正確地憶念,所以是正念。正確地入定,或者由此而正確地入定,所以是正定。或者,稱讚的、美好的見是正見。以這種方式也應當理解它們的詞義。它們的特徵等前面已經說過。 力集的解釋 在信力等中,信等的意義已經說過。但應當理解力的意義是不動搖。因此,在這些中,不為不信所動搖是信力。不為懈怠所動搖是精進力。不為失念所動搖是念力。不為掉舉所動搖是定力。不為無明所動搖是慧力。不為無慚所動搖是慚力。不為無愧所動搖是愧力。這是從兩個詞的意義來解釋。 其中前五種的特徵等前面已經解釋過。在後兩種中,因身惡行等而羞恥是慚;這是羞恥的代名詞。因它們而畏懼是愧;這是對惡的恐懼的代名詞。爲了說明它們的區別,設立了"由生起、主導、羞恥、恐懼的特徵"這個綱要,然後給出了這個詳細的解釋。

Ajjhattasamuṭṭhānā hirī nāma; bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ nāma. Attādhipati hirī nāma; lokādhipati ottappaṃ nāma. Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī nāma; bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ nāma. Sappatissavalakkhaṇā hirī nāma; vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ nāma.

Tattha ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti – jātiṃ paccavekkhitvā, vayaṃ paccavekkhitvā, sūrabhāvaṃ paccavekkhitvā, bāhusaccaṃ paccavekkhitvā. Kathaṃ? 『Pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ na jātisampannānaṃ kammaṃ, hīnajaccānaṃ kevaṭṭādīnaṃ idaṃ kammaṃ. Mādisassa jātisampannassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta』nti, evaṃ tāva jātiṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā 『pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ daharehi kattabbaṃ kammaṃ, mādisassa vaye ṭhitassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta』nti, evaṃ vayaṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā 『pāpakammaṃ nāmetaṃ dubbalajātikānaṃ kammaṃ, na sūrabhāvānaṃ. Mādisassa sūrabhāvasampannassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta』nti, evaṃ sūrabhāvaṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā 『pāpakammaṃ nāmetaṃ andhabālānaṃ kammaṃ, na paṇḍitānaṃ. Mādisassa paṇḍitassa bahussutassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta』nti, evaṃ bāhusaccaṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ ajjhattasamuṭṭhānahiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti. Samuṭṭhāpetvā ca pana attano citte hiriṃ pavesetvā pāpakammaṃ na karoti. Evaṃ ajjhattasamuṭṭhānā hirī nāma hoti.

Kathaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ nāma? Sace tvaṃ pāpakammaṃ karissasi catūsu parisāsu garahappatto bhavissasi.

Garahissanti taṃ viññū, asuciṃ nāgariko yathā;

Vajjito sīlavantehi, kathaṃ bhikkhu karissasīti.

Evaṃ paccavekkhanto hi bahiddhāsamuṭṭhitena ottappena pāpakammaṃ na karoti. Evaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ nāma hoti.

Kathaṃ attādhipati hirī nāma? Idhekacco kulaputto attānaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā 『mādisassa saddhāpabbajitassa bahussutassa dhutaṅgadharassa na yuttaṃ pāpakammaṃ kātu』nti pāpaṃ na karoti. Evaṃ attādhipati hirī nāma hoti. Tenāha bhagavā – 『『so attānaṃyeva adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ karitvā akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati anavajjaṃ bhāveti, suddhamattānaṃ pariharatī』』ti (a. ni.

Ajjhattasamuṭṭhānā hirī nāma;bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ nāma。Attādhipati hirī nāma;lokādhipati ottappaṃ nāma。Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī nāma;bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ nāma。Sappatissavalakkhaṇā hirī nāma;vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ nāma。 在這裡,內在生起的羞恥因四個原因而生起——反思種姓、反思年歲、反思美德、反思博學。如何?『做惡行並不適合有種姓的人,像低賤者等的行為不應如此。對於像他那樣有種姓的人,做這樣的事是不合適的』。因此,通過反思種姓而不做殺生等惡行,從而生起羞恥。又如『做惡行並不適合年輕人,像他那樣年長者的行為不應如此』。因此,通過反思年歲而不做殺生等惡行,從而生起羞恥。又如『做惡行並不適合弱小的種姓,不能與有美德的人相提並論。對於像他那樣有美德的人,做這樣的事是不合適的』。因此,通過反思美德而不做殺生等惡行,從而生起羞恥。又如『做惡行並不適合愚昧無知的人,不能與智者相提並論。對於像他那樣有智慧的、博學的人,做這樣的事是不合適的』。因此,通過反思博學而不做殺生等惡行,從而生起羞恥。這樣,內在生起的羞恥因四個原因而生起。生起后,心中生起羞恥而不做惡行。這樣,內在生起的羞恥即為羞恥。 如何稱為外在生起的慚愧?如果你做惡行,就會在四個群體中受到指責。 智者會指責你,像不潔的城鎮人一樣; 被有德者所指責,僧人你將如何行? 因此,反思時,因外在生起的慚愧而不做惡行。這樣,外在生起的慚愧即為慚愧。 如何稱為自我主導的羞恥?這裡有一個出身高貴的人,把自己當作長者,『對於有信仰的出家人、博學的人、持戒的人,不應做惡行』。因此不做惡行。這樣,自我主導的羞恥即為羞恥。因此,世尊說:「他把自己視為長者,捨棄不善,培養善法,捨棄可指責的,培養無可指責的,保持純凈。」

3.40).

Kathaṃ lokādhipati ottappaṃ nāma? Idhekacco kulaputto lokaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā pāpakammaṃ na karoti. Yathāha – 『『mahā kho panāyaṃ lokasannivāso. Mahantasmiṃ kho pana lokasannivāse santi samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno, te dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ pajānanti, tepimaṃ evaṃ jānissanti 『passatha bho imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī』ti. Santi devatā iddhimantiniyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo. Tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ pajānanti, tāpi maṃ jānissanti 『passatha bho imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī』ti… so lokaṃyeva adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati anavajjaṃ bhāveti, suddhamattānaṃ pariharatī』』ti (a. ni.

3.40)。 如何稱為世間主導的慚愧?這裡有一個出身高貴的人,把世間當作長者,不做惡行。如所說:"這個世間聚集是巨大的。在這巨大的世間聚集中,有具有神通、天眼、他心通的沙門婆羅門,他們能從遠處看見,近處也不被看見,他們能以心知道他人的心,他們會這樣知道'看這個善男子,有信仰從在家出家,卻沉溺於惡不善法中'。有具有神通、天眼、他心通的天神。她們能從遠處看見,近處也不被看見,她們能以心知道他人的心,她們也會知道'看這個善男子,有信仰從在家出家,卻沉溺於惡不善法中'......他把世間視為長者,捨棄不善,培養善法,捨棄可指責的,培養無可指責的,保持純凈。"

3.146). Evaṃ lokādhipati ottappaṃ nāma hoti.

Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappanti. Ettha pana lajjāti lajjanākāro; tena sabhāvena saṇṭhitā hirī. Bhayanti apāyabhayaṃ; tena sabhāvena saṇṭhitaṃ ottappaṃ. Tadubhayampi pāpaparivajjane pākaṭaṃ hoti. Ekacco hi, yathā nāma eko kulaputto uccārapassāvādīni karonto lajjitabbayuttakaṃ ekaṃ disvā lajjanākārappatto bhaveyya hīḷito, evameva ajjhattaṃ lajjidhammaṃ okkamitvā pāpakammaṃ na karoti. Ekacco apāyabhayabhīto hutvā pāpakammaṃ na karoti.

Tatridaṃ opammaṃ – yathā hi dvīsu ayoguḷesu eko sītalo bhaveyya gūthamakkhito, eko uṇho āditto. Tattha paṇḍito sītalaṃ gūthamakkhitattā jigucchanto na gaṇhāti, itaraṃ ḍāhabhayena. Tattha sītalassa gūthamakkhanajigucchāya agaṇhanaṃ viya ajjhattaṃ lajjidhammaṃ okkamitvā pāpassa akaraṇaṃ. Uṇhassa ḍāhabhayena agaṇhanaṃ viya apāyabhayena pāpassa akaraṇaṃ veditabbaṃ.

Sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappanti. Idampi dvayaṃ pāpaparivajjane eva pākaṭaṃ hoti. Ekacco hi jātimahattapaccavekkhaṇā satthumahattapaccavekkhaṇā dāyajjamahattapaccavekkhaṇā sabrahmacārīmahattapaccavekkhaṇāti catūhi kāraṇehi sappatissavalakkhaṇaṃ hiriṃ samuṭṭhāpetvā pāpaṃ na karoti. Ekacco attānuvādabhayaṃ parānuvādabhayaṃ daṇḍabhayaṃ duggatibhayanti catūhi kāraṇehi vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ samuṭṭhāpetvā pāpaṃ na karoti. Tattha jātimahattapaccavekkhaṇādīni ceva attānuvādabhayādīni ca vitthāretvā kathetabbāni.

Mūlarāsivaṇṇanā

Na lubbhanti etena, sayaṃ vā na lubbhati, alubbhanamattameva vā tanti alobho. Adosāmohesupi eseva nayo. Tesu alobho ārammaṇe cittassa agedhalakkhaṇo, alaggabhāvalakkhaṇo vā kamaladale jalabindu viya. Apariggahaṇaraso muttabhikkhu viya . Anallīnabhāvapaccupaṭṭhāno asucimhi patitapuriso viya. Adoso acaṇḍikkalakkhaṇo, avirodhalakkhaṇo vā anukūlamitto viya. Āghātavinayaraso pariḷāhavinayaraso vā candanaṃ viya. Sommabhāvapaccupaṭṭhāno puṇṇacando viya. Amoho lakkhaṇādīhi heṭṭhā paññindriyapade vibhāvito eva.

Imesu pana tīsu alobho maccheramalassa paṭipakkho, adoso dussīlyamalassa, amoho kusalesu dhammesu abhāvanāya paṭipakkho. Alobho cettha dānahetu, adoso sīlahetu, amoho bhāvanāhetu. Tesu ca alobhena anadhikaṃ gaṇhāti, luddhassa adhikaggahaṇato. Adosena anūnaṃ, duṭṭhassa ūnaggahaṇato. Amohena aviparītaṃ, mūḷhassa viparītaggahaṇato.

Alobhena cettha vijjamānaṃ dosaṃ dosato dhārento dose pavattati; luddho hi dosaṃ paṭicchādeti. Adosena vijjamānaṃ guṇaṃ guṇato dhārento guṇe pavattati; duṭṭho hi guṇaṃ makkheti. Amohena yāthāvasabhāvaṃ yāthāvasabhāvato dhārento yāthāvasabhāve pavattati. Mūḷho hi 『tacchaṃ atacchanti atacchaṃ ca taccha』nti gaṇhāti. Alobhena ca piyavippayogadukkhaṃ na hoti, luddhassa piyasabhāvato piyavippayogāsahanato ca. Adosena appiyasampayogadukkhaṃ na hoti, duṭṭhassa hi appiyasabhāvato appiyasampayogāsahanato ca. Amohena icchitālābhadukkhaṃ na hoti, amūḷhassa hi 『taṃ kutettha labbhā』tievamādipaccavekkhaṇasambhavato (dī. ni. 3.34; a. ni.

3.146)。 這樣稱為世間主導的慚愧。 羞恥的特徵是由羞恥的性質所維持,恐懼的特徵是由恐懼的性質所維持。在這裡,羞恥是指羞愧的狀態;由此性質維持的即為羞恥。恐懼是指下墮的恐懼;由此性質維持的即為慚愧。這兩者在避免惡行時都是顯而易見的。因為有的人,比如說一個出身高貴的人,看到一個應感羞愧的行為而感到羞愧,因此不做惡行;又如一個因恐懼下墮而不做惡行。 這裡有一個比喻——就像在兩個泥球中,一個是冷的被包裹著,另一個是熱的被炙烤著。在那裡,智者因冷的被包裹而厭惡不去觸碰,而因熱的而感到恐懼。在這裡,因冷的被包裹而感到厭惡,像內心的羞恥,因熱的而感到恐懼,像下墮的恐懼,應當如此理解。 善良的特徵是由善良的性質所維持,恐懼的特徵是由畏懼的性質所維持。這兩者在避免惡行時也顯而易見。因為有的人,通過反思種姓、反思老師、反思遺產、反思同伴的偉大等四個原因而生起善良的特徵,因此不做惡行。又有的人,通過反思自我批評的恐懼、他人批評的恐懼、懲罰的恐懼、下墮的恐懼等四個原因而生起畏懼的特徵,因此不做惡行。在這裡,反思種姓等和自我批評的恐懼等應當詳細闡述。 根本特徵的解釋 這並不貪婪,自己也不貪婪,只有不貪的狀態。對無過失和無迷惑也是如此。在這些中,不貪是對施捨的原因,不失是對持戒的原因,不迷惑是對修行的原因。在這些中,不貪則不會過度獲取,因貪婪而過度獲取。無過失則不減,因惡行而減少。無迷惑則不會偏離,因愚昧而偏離。 在這裡,不貪的情況下,若有過失則承載過失;貪婪者會掩蓋過失。無過失的情況下,若有優點則承載優點;惡人會抹殺優點。無迷惑的情況下,按照真實的狀態承載真實的狀態。愚者會認為『這可得,那不可得』。 在不貪的情況下,因離開所愛的而不會痛苦,因貪婪者的愛而忍受離開的痛苦。無過失的情況下,因少愛的結合而不會痛苦,因為惡人因少愛的性質而忍受少愛的結合的痛苦。無迷惑的情況下,因渴望獲得而不會痛苦,因為聰明者因『那從何處得來』等反思的可能性。

9.30).

Alobhena cettha jātidukkhaṃ na hoti, alobhassa taṇhāpaṭipakkhato taṇhāmūlakattā ca jātidukkhassa. Adosena jarādukkhaṃ na hoti, tikkhadosassa khippaṃ jarāsambhavato. Amohena maraṇadukkhaṃ na hoti, sammohamaraṇañhi dukkhaṃ, na cetaṃ amūḷhassa hoti. Alobhena ca gahaṭṭhānaṃ, amohena pabbajitānaṃ, adosena pana sabbesampi sukhasaṃvāsatā hoti.

Visesato cettha alobhena pettivisaye upapatti na hoti. Yebhuyyena hi sattā taṇhāya pettivisayaṃ upapajjanti, taṇhāya ca paṭipakkho alobho. Adosena niraye upapatti na hoti. Dosena hi caṇḍajātitāya dosasadisaṃ nirayaṃ upapajjanti. Dosassa ca paṭipakkho adoso. Amohena tiracchānayoniyaṃ nibbatti na hoti. Mohena hi niccasammūḷhaṃ tiracchānayoniṃ upapajjanti. Mohassa paṭipakkho ca amoho. Etesu ca alobho rāgavasena upagamanassa abhāvakaro, adoso dosavasena apagamanassa, amoho mohavasena amajjhattabhāvassa.

Tīhipi cetehi yathāpaṭipāṭiyā nekkhammasaññā abyāpādasaññā avihiṃsāsaññāti imā tisso. Asubhasaññā appamāṇasaññā dhātusaññāti imā ca tisso saññāyo honti. Alobhena pana kāmasukhallikānuyogaantassa, adosena attakilamathānuyogaantassa parivajjanaṃ hoti; amohena majjhimāya paṭipattiyā paṭipajjanaṃ. Tathā alobhena abhijjhākāyaganthassa pabhedanaṃ hoti, adosena byāpādakāyaganthassa, amohena sesaganthadvayassa. Purimāni ca dve satipaṭṭhānāni purimānaṃ dvinnaṃ ānubhāvena, pacchimāni pacchimasseva ānubhāvena ijjhanti.

Alobho cettha ārogyassa paccayo hoti; aluddho hi lobhanīyampi asappāyaṃ na sevati, tena kho arogo hoti. Adoso yobbanassa; aduṭṭho hi valipalitāvahena dosagginā aḍayhamāno dīgharattaṃ yuvā hoti. Amoho dīghāyukatāya; amūḷho hi hitāhitaṃ ñatvā ahitaṃ parivajjanto hitañca paṭisevamāno dīghāyuko hoti.

Alobho cettha bhogasampattiyā paccayo hoti, aluddhassa hi cāgena bhogapaṭilābho. Adoso mittasampattiyā, mettāya mittānaṃ paṭilābhato ceva aparihānato ca. Amoho attasampattiyā , amūḷho hi attano hitameva karonto attānaṃ sampādeti . Alobho ca dibbavihārassa paccayo hoti, adoso brahmavihārassa, amoho ariyavihārassa.

Alobhena cettha sakapakkhesu sattasaṅkhāresu nibbuto hoti, tesaṃ vināsena abhisaṅgahetukassa dukkhassa abhāvā; adosena parapakkhesu, aduṭṭhassa hi verīsupi verisaññāya abhāvato; amohena udāsīnapakkhesu, amūḷhassa sabbābhisaṅgatāya abhāvato.

9.30)。 在這裡,不貪則不會有生的苦,因不貪而對慾望的對立,因慾望的根源而生的苦。無過失則不會有老的苦,因迅速衰老而生的苦。無迷惑則不會有死的苦,因迷惑而導致的死亡苦,這對無愚者而言並不存在。不貪則對家庭生活有益,無迷惑則對出家人有益,而無過失則對所有人都有安樂的共處。 特別地,在這裡不貪則不會在鬼道中再生。因為大多數眾生因慾望而再生於鬼道,而慾望的對立是不貪。無過失則不會在地獄中再生。因為有過失者會因惡行而再生於類似地獄的地方。過失的對立是無過失。無迷惑則不會在畜生道中再生。因為迷惑者會因常常迷惑而再生於畜生道。迷惑的對立是無迷惑。在這些情況下,不貪則不會因貪慾而接近,無過失則不會因過失而遠離,無迷惑則不會因迷惑而處於中間狀態。 這三者如同依照修行的方式所產生的出離的念頭、無敵的念頭、無傷害的念頭,這三種念頭是存在的。對不凈的念頭、微小的念頭、元素的念頭,這三種念頭也是存在的。然而,不貪則會避免對慾望的追求,因無過失而避免對自我折磨的追求;無迷惑則會遵循中道。從而,不貪則會破除對貪慾的束縛,無過失則會破除對仇恨的束縛,無迷惑則會破除對其他束縛的束縛。前兩者的兩個正念因前者的因緣而生,後者的兩個正念因後者的因緣而生。 在這裡,不貪是健康的原因;因為不貪者不會追求貪慾的事物,因此保持健康。無過失是青春的原因;因為不惡者不會因被惡的火焰所燒而長久保持年輕。無迷惑是長壽的原因;因為無愚者會知道什麼是有益和無益,避免無益的事物並追求有益的事物,因此長壽。 在這裡,不貪是財富的原因,因為不貪者通過放棄而獲得財富。無過失是友誼的原因,因以慈心獲得朋友而不會失去朋友。無迷惑是自我成就的原因;因為無愚者會為自己做有益的事,因而獲得自我成就。不貪則是天界生活的原因,無過失則是梵天的原因,無迷惑則是聖者的原因。 在這裡,不貪則在自己的群體中安住,因他們的消失而沒有因緣的苦;無過失則在他人的群體中,因不惡而沒有仇恨的念頭;無迷惑則在冷淡的群體中,因無愚者的所有關係而沒有關係的苦。

Alobhena ca aniccadassanaṃ hoti; luddho hi upabhogāsāya aniccepi saṅkhāre aniccato na passati. Adosena dukkhadassanaṃ; adosajjhāsayo hi pariccattaāghātavatthupariggaho saṅkhāreyeva dukkhato passati. Amohena anattadassanaṃ; amūḷho hi yāthāvagahaṇakusalo apariṇāyakaṃ khandhapañcakaṃ apariṇāyakato bujjhati. Yathā ca etehi aniccadassanādīni evametepi aniccadassanādīhi honti. Aniccadassanena hi alobho hoti, dukkhadassanena adoso, anattadassanena amoho hoti. Ko hi nāma 『aniccamida』nti sammā ñatvā tassatthāya pihaṃ uppādeyya, saṅkhāre vā 『dukkha』nti jānanto aparampi accantatikhiṇaṃ kodhadukkhaṃ uppādeyya, attasuññatañca bujjhitvā puna sammohamāpajjeyyāti?

Kammapatharāsivaṇṇanā

Nābhijjhāyatīti anabhijjhā. Kāyikacetasikasukhaṃ idhalokaparalokahitaṃ guṇānubhāvapaṭiladdhaṃ kittisaddañca na byāpādetīti abyāpādo. Sammā passati, sobhanā vā diṭṭhīti sammādiṭṭhi. Alobhādīnaṃyeva tāni nāmāni. Heṭṭhā panete dhammā mūlavasena gahitā, idha kammapathavasenāti veditabbā.

Lokapāladukavaṇṇanā

Hirottappānipi heṭṭhā balavasena gahitāni, idha lokapālavasena. Lokañhi ime dve dhammā pālayanti. Yathāha –

『『Dveme, bhikkhave, sukkā dhammā lokaṃ pālenti. Katame dve? Hirī ca ottappañca . Ime kho, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṃ pālenti . Sace, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṃ na pāleyyuṃ, nayidha paññāyetha mātāti vā, mātucchāti vā, mātulānīti vā, ācariyabhariyāti vā, garūnaṃ dārāti vā. Sambhedaṃ loko agamissa yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā. Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṃ pālenti, tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vā』』ti (a. ni.

2.9)。 不貪則能見無常;因為貪者因希望享受而不能如實看到無常的諸行。無過失則能見苦;因為無過失的心效能捨棄仇恨的對象而只看到諸行的苦。無迷惑則能見無我;因為無愚者善於如實把握而能覺悟五蘊無我。正如這些能見無常等,無常等的見也能產生這些。因為見無常則能不貪,見苦則能無過失,見無我則能無迷惑。誰能正確地知道"這是無常"后還會對它生起渴望呢?誰能知道諸行是苦后還會再生起極度的瞋恨之苦呢?誰能覺悟無我后還會再陷入迷惑呢? 業道集的解釋 不貪婪是無貪。不傷害身心的快樂、今世來世的利益、因德行而獲得的名聲,這就是無瞋。正確地看,或美好的見,這就是正見。這些就是無貪等的名稱。但應當理解,前面是從根本的角度來說的,這裡是從業道的角度來說的。 世間守護二法的解釋 慚愧前面是從力量的角度來說的,這裡是從世間守護的角度來說的。因為這兩法守護世間。如所說: "比丘們,這兩種白法守護世間。哪兩種?慚與愧。比丘們,這兩種白法守護世間。比丘們,如果這兩種白法不守護世間,這裡就不會有所謂的母親、姨母、叔母、師母、尊長的妻子。世間會變得混亂,如同山羊、綿羊、雞、豬、狗、豺狼。比丘們,正因為這兩種白法守護世間,所以才有所謂的母親、姨母、叔母、師母、尊長的妻子。"

2.9).

Passaddhādiyugalavaṇṇanā

Kāyassa passambhanaṃ kāyapassaddhi. Cittassa passambhanaṃ cittapassaddhi. Kāyoti cettha vedanādayo tayo khandhā. Ubhopi panetā ekato katvā kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā kāyacittapassaddhiyo, kāyacittadarathanimmaddanarasā, kāyacittānaṃ aparipphandasītibhāvapaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ avūpasamakarauddhaccādikilesapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.

Kāyassa lahubhāvo kāyalahutā. Cittassa lahubhāvo cittalahutā. Tā kāyacittagarubhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittagarubhāvanimmaddanarasā, kāyacittānaṃ adandhatāpaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ garubhāvakarathinamiddhādikilesapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.

Kāyassa mudubhāvo kāyamudutā. Cittassa mudubhāvo cittamudutā. Tā kāyacittathaddhabhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittathaddhabhāvanimmaddanarasā, appaṭighātapaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ thaddhabhāvakaradiṭṭhimānādikilesapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.

Kāyassa kammaññabhāvo kāyakammaññatā. Cittassa kammaññabhāvo cittakammaññatā. Tā kāyacittaakammaññabhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittānaṃ akammaññabhāvanimmaddanarasā, kāyacittānaṃ ārammaṇakaraṇasampattipaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ akammaññabhāvakarāvasesanīvaraṇapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā. Tā pasādanīyavatthūsu pasādāvahā, hitakiriyāsu viniyogakkhemabhāvāvahā suvaṇṇavisuddhi viyāti daṭṭhabbā.

Kāyassa pāguññabhāvo kāyapāguññatā. Cittassa pāguññabhāvo cittapāguññatā. Tā kāyacittānaṃ agelaññabhāvalakkhaṇā, kāyacittagelaññanimmaddanarasā, nirādīnavapaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittagelaññakaraassaddhiyādikilesapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.

Kāyassa ujukabhāvo kāyujukatā. Cittassa ujukabhāvo cittujukatā. Tā kāyacittānaṃ ajjavalakkhaṇā, kāyacittakuṭilabhāvanimmaddanarasā, ajimhatāpaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ kuṭilabhāvakaramāyāsāṭheyyādikilesapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.

Saratīti sati. Sampajānātīti sampajaññaṃ; samantato pakārehi jānātīti attho. Sātthakasampajaññaṃ sappāyasampajaññaṃ gocarasampajaññaṃ asammohasampajaññanti imesaṃ catunnaṃ panassa vasena bhedo veditabbo. Lakkhaṇādīni ca tesaṃ satindriyapaññindriyesu vuttanayeneva veditabbāni. Iti heṭṭhā vuttamevetaṃ dhammadvayaṃ puna imasmiṃ ṭhāne upakāravasena gahitaṃ.

Kāmacchandādayo paccanīkadhamme sametīti samatho. Aniccādivasena vividhehi ākārehi dhamme passatīti vipassanā. Paññāvesā atthato. Imesampi dvinnaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttāneva. Idha panete yuganaddhavasena gahitā.

Sahajātadhamme paggaṇhātīti paggāho. Uddhaccasaṅkhātassa vikkhepassa paṭipakkhabhāvato na vikkhepoti avikkhepo. Etesampi lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttāneva. Idha panetaṃ dvayaṃ vīriyasamādhiyojanatthāya gahitanti veditabbaṃ.

輕安等對偶的解釋 身體的平靜是身輕安。心的平靜是心輕安。這裡的"身"是指受等三蘊。這兩者合起來,其特徵是平息身心的不安,作用是壓制身心的不安,現起是身心的不動搖和冷靜,以身心為近因。應當理解它們是身心不安、掉舉等煩惱的對立面。 身體的輕快是身輕快性。心的輕快是心輕快性。它們的特徵是平息身心的沉重,作用是壓制身心的沉重,現起是身心的不遲鈍,以身心為近因。應當理解它們是身心沉重、昏沉睡眠等煩惱的對立面。 身體的柔軟是身柔軟性。心的柔軟是心柔軟性。它們的特徵是平息身心的僵硬,作用是壓制身心的僵硬,現起是無抵抗,以身心為近因。應當理解它們是身心僵硬、邪見、慢等煩惱的對立面。 身體的適業是身適業性。心的適業是心適業性。它們的特徵是平息身心的不適業,作用是壓制身心的不適業,現起是身心對所緣的適應,以身心為近因。應當理解它們是身心不適業、其餘蓋障的對立面。應當理解它們在可喜的對象上帶來喜悅,在有益的行為上帶來安全的運用,如同純金的純凈。 身體的練達是身練達性。心的練達是心練達性。它們的特徵是身心的健康,作用是壓制身心的病態,現起是無過患,以身心為近因。應當理解它們是身心病態、不信等煩惱的對立面。 身體的正直是身正直性。心的正直是心正直性。它們的特徵是身心的誠實,作用是壓制身心的虛偽,現起是不歪曲,以身心為近因。應當理解它們是身心虛偽、詭詐、欺騙等煩惱的對立面。 憶念是念。正知是正知;意思是全面地以各種方式了知。應當理解它有四種分類:有益正知、適宜正知、行處正知、不癡正知。它們的特徵等應當按照前面所說的念根和慧根的方式來理解。因此,這裡再次提到前面已經說過的這兩種法,是從有益的角度來說的。 平息欲貪等對立法是止。以無常等各種方式觀察諸法是觀。這實際上是慧。這兩者的特徵等前面已經說過。這裡是從雙運的角度來說的。 提升俱生法是精進。因為是散亂所說的掉舉的對立面,所以不散亂是不掉舉。這些的特徵等前面已經說過。應當理解這裡提到這兩者是爲了結合精進和定。

Yevāpanakavaṇṇanā

Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā, ime dhammā kusalāti 『phasso hoti…pe… avikkhepo hotī』ti na kevalaṃ padapaṭipāṭiyā uddiṭṭhā ime paropaṇṇāsadhammā eva, atha kho yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ tihetukaṃ somanassasahagataṃ paṭhamaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃ samaye ye vā pana aññepi tehiyeva phassādīhi sampayuttā hutvā pavattamānā atthi, attano attano anurūpaṃ paccayaṃ paṭicca samuppannā rūpābhāvena arūpino, sabhāvato upalabbhamānā dhammā sabbepi ime dhammā kusalā.

Ettāvatā cittaṅgavasena pāḷiyaṃ āruḷhe paropaṇṇāsadhamme dīpetvā yevāpanakavasena aparepi nava dhamme dhammarājā dīpeti. Tesu tesu hi suttapadesu 『chando adhimokkho manasikāro tatramajjhattatā karuṇā muditā kāyaduccaritavirati vacīduccaritavirati micchājīvaviratī』ti ime nava dhammā paññāyanti. Imasmiñcāpi mahācitte kattukamyatākusaladhammacchando atthi, cittaṅgavasena pana pāḷiyaṃ na āruḷho. So idha yevāpanakavasena gahito.

Adhimokkho atthi, manasikāro atthi, tatramajjhattatā atthi. Mettāpubbabhāgo atthi; so adose gahite gahito eva hoti. Karuṇāpubbabhāgo atthi, muditāpubbabhāgo atthi. Upekkhāpubbabhāgo atthi; so pana tatramajjhattatāya gahitāya gahitova hoti. Sammāvācā atthi, sammākammanto atthi. Sammāājīvo atthi; cittaṅgavasena pana pāḷiyaṃ na āruḷho. Sopi idha yevāpanakavasena gahito.

Imesu pana navasu chando adhimokkho manasikāro tatramajjhattatāti ime cattārova ekakkhaṇe labbhanti, sesā nānākkhaṇe. Yadā hi iminā cittena micchāvācaṃ pajahati, virativasena sammāvācaṃ pūreti, tadā chandādayo cattāro, sammāvācā cāti ime pañca ekakkhaṇe labbhanti. Yadā micchākammantaṃ pajahati, virativasena sammākammantaṃ pūreti…pe… micchāājīvaṃ pajahati, virativasena sammāājīvaṃ pūreti…pe… yadā karuṇāya parikammaṃ karoti…pe… yadā muditāya parikammaṃ karoti, tadā chandādayo cattāro, muditāpubbabhāgo cāti ime pañca ekakkhaṇe labbhanti. Ito pana muñcitvā, dānaṃ dentassa sīlaṃ pūrentassa yoge kammaṃ karontassa cattāri apaṇṇakaṅgāneva labbhanti.

Evametesu navasu yevāpanakadhammesu 『chando』ti kattukamyatāyetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā so kattukamyatālakkhaṇo chando, ārammaṇapariyesanaraso, ārammaṇena atthikatāpaccupaṭṭhāno . Tadevassa padaṭṭhānaṃ . Ārammaṇassa gahaṇe cāyaṃ cetaso hatthappasāraṇaṃ viya daṭṭhabbo.

Adhimuccanaṃ 『adhimokkho』. So sanniṭṭhānalakkhaṇo, asaṃsappanaraso, nicchayapaccupaṭṭhāno sanniṭṭhātabbadhammapadaṭṭhāno. Ārammaṇe niccalabhāvena indakhīlo viya daṭṭhabbo.

Kiriyā kāro, manasmiṃ kāro 『manasikāro』. Purimamanato visadisaṃ manaṃ karotītipi manasikāro. Svāyaṃ ārammaṇapaṭipādako vīthipaṭipādako javanapaṭipādakoti tippakāro. Tattha ārammaṇapaṭipādako manasmiṃ kāroti manasikāro. So sāraṇalakkhaṇo, sampayuttānaṃ ārammaṇe sampayojanaraso, ārammaṇābhimukhabhāvapaccupaṭṭhāno, saṅkhārakkhandhapariyāpanno. Ārammaṇapaṭipādakattena sampayuttānaṃ sārathi viya daṭṭhabbo. Vīthipaṭipādakoti pana pañcadvārāvajjanassetaṃ adhivacanaṃ. Javanapaṭipādakoti manodvārāvajjanassa. Na te idha adhippetā.

隨法的解釋 "或者在那個時候,還有其他緣生的無色法,這些法是善的"這句話中的"觸...不散亂"等,不僅僅是按順序列舉的五十多種法,而是在欲界三因相應喜俱第一無行大心生起的時候,與觸等相應而生起的其他法,依各自相應的緣而生,因為無色而是無色法,能被自性所把握的法,這些全都是善法。 至此,已經通過心的成分在聖典中列舉了五十多種法,現在法王又通過隨法的方式闡述了另外九種法。在那些經文中,"欲、勝解、作意、舍、悲、喜、離身惡行、離語惡行、離邪命"這九種法是明顯的。在這種大心中也有希望行善的欲,但在聖典中沒有通過心的成分列舉,這裡是通過隨法的方式把握的。 有勝解,有作意,有舍。有慈的前分;這在無瞋中已經包含了。有悲的前分,有喜的前分。有舍的前分;這在舍中已經包含了。有正語,有正業。有正命;但在聖典中沒有通過心的成分列舉,這裡也是通過隨法的方式把握的。 在這九種法中,欲、勝解、作意、舍這四種在同一剎那可得,其餘的在不同剎那。因為當以這種心捨棄邪語,以離的方式圓滿正語時,欲等四種和正語這五種在同一剎那可得。當捨棄邪業,以離的方式圓滿正業...捨棄邪命,以離的方式圓滿正命...當修習悲的預備...當修習喜的預備時,欲等四種和喜的前分這五種在同一剎那可得。除此之外,對於佈施者、持戒者、修行者來說,只有四種不變的成分可得。 在這九種隨法中,"欲"是希望行為的代名詞。因此,這欲以希望行為為特相,以尋求所緣為作用,以對所緣的需求為現起。那就是它的近因。在把握所緣時,這應當被視為心的伸手。 "勝解"是確定。它以決定為特相,以不動搖為作用,以決定為現起,以應當決定的法為近因。因為在所緣上不動搖,應當被視為門柱。 作為是行為,在意中作為是"作意"。也可以說是使前面的意不同於後面的意。它有三種:引導所緣的、引導路線的、引導速行的。其中,引導所緣的在意中作為是作意。它以憶念為特相,以使相應法與所緣結合爲作用,以面向所緣為現起,屬於行蘊。因為引導所緣,應當被視為相應法的駕駛者。"引導路線的"是五門轉向的代名詞。"引導速行的"是意門轉向的代名詞。這裡不是指這兩種。

Tesu dhammesu majjhattatā 『tatramajjhattatā』. Sā cittacetasikānaṃ samavāhitalakkhaṇā, ūnādhikanivāraṇarasā, pakkhapātupacchedanarasā vā; majjhattabhāvapaccupaṭṭhānā. Cittacetasikānaṃ ajjhupekkhanavasena samappavattānaṃ ājāneyyānaṃ ajjhupekkhanasārathi viya daṭṭhabbā.

『Karuṇāmuditā』 brahmavihāraniddese āvi bhavissanti. Kevalañhi tā appanappattā rūpāvacarā, idha kāmāvacarāti ayameva viseso.

Kāyaduccaritato virati 『kāyaduccaritavirati』. Sesapadadvayepi eseva nayo. Lakkhaṇādito panetā tissopi kāyaduccaritādivatthūnaṃ avītikkamalakkhaṇā; amaddanalakkhaṇāti vuttaṃ hoti. Kāyaduccaritādivatthuto saṅkocanarasā, akiriyapaccupaṭṭhānā, saddhāhirottappaappicchatādiguṇapadaṭṭhānā. Pāpakiriyato cittassa vimukhībhāvabhūtāti daṭṭhabbā.

Iti phassādīni chappaññāsa yevāpanakavasena vuttāni navāti sabbānipi imasmiṃ dhammuddesavāre pañcasaṭṭhi dhammapadāni bhavanti. Tesu ekakkhaṇe kadāci ekasaṭṭhi bhavanti, kadāci samasaṭṭhi. Tāni hi sammāvācāpūraṇādivasena. Uppattiyaṃ pañcasu ṭhānesu ekasaṭṭhi bhavanti. Tehi mutte ekasmiṃ ṭhāne samasaṭṭhi bhavanti. Ṭhapetvā pana yevāpanake pāḷiyaṃ yathārutavasena gayhamānāni chappaññāsāva honti. Aggahitaggahaṇena panettha phassapañcakaṃ, vitakko vicāro pīti cittekaggatā, pañcindriyāni, hiribalaṃ ottappabalanti dve balāni, alobho adosoti dve mūlāni, kāyapassaddhicittapassaddhiādayo dvādasa dhammāti samatiṃsa dhammā honti.

Tesu samatiṃsāya dhammesu aṭṭhārasa dhammā avibhattikā honti, dvādasa savibhattikā. Katame aṭṭhārasa? Phasso saññā cetanā vicāro pīti jīvitindriyaṃ, kāyapassaddhiādayo dvādasa dhammāti ime aṭṭhārasa avibhattikā. Vedanā cittaṃ vitakko cittekaggatā, saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ paññindriyaṃ, hiribalaṃ ottappabalaṃ, alobho adosoti ime dvādasa dhammā savibhattikā. Tesu satta dhammā dvīsu ṭhānesu vibhattā, eko tīsu, dve catūsu, eko chasu, eko sattasu ṭhānesu vibhatto.

Kathaṃ? Cittaṃ vitakko saddhā hirī ottappaṃ alobho adosoti ime satta dvīsu ṭhānesu vibhattā.

Etesu hi cittaṃ tāva phassapañcakaṃ patvā cittaṃ hotīti vuttaṃ, indriyāni patvā manindriyanti. Vitakko jhānaṅgāni patvā vitakko hotīti vutto, maggaṅgāni patvā sammāsaṅkappoti. Saddhā indriyāni patvā saddhindriyaṃ hotīti vuttā, balāni patvā saddhābalanti. Hirī balāni patvā hiribalaṃ hotīti vuttā, lokapāladukaṃ patvā hirīti. Ottappepi eseva nayo. Alobho mūlaṃ patvā alobho hotīti vutto, kammapathaṃ patvā anabhijjhāti. Adoso mūlaṃ patvā adoso hotīti vutto, kammapathaṃ patvā abyāpādoti. Ime satta dvīsu ṭhānesu vibhattā.

Vedanā pana phassapañcakaṃ patvā vedanā hotīti vuttā, jhānaṅgāni patvā sukhanti, indriyāni patvā somanassindriyanti. Evaṃ eko dhammo tīsu ṭhānesu vibhatto.

Vīriyaṃ pana indriyāni patvā vīriyindriyaṃ hotīti vuttaṃ, maggaṅgāni patvā sammāvāyāmoti, balāni patvā vīriyabalanti, piṭṭhidukaṃ patvā paggāhoti. Satipi indriyāni patvā satindriyaṃ hotīti vuttā, maggaṅgāni patvā sammāsatīti, balāni patvā satibalanti, piṭṭhidukaṃ patvā sati hotīti vuttā. Evaṃ ime dve dhammā catūsu ṭhānesu vibhattā.

在那些法中的中性是"舍"。它以平衡心和心所為特相,以防止過度和不足為作用,或以斷絕偏袒為作用;以中立狀態為現起。應當被視為像駕駛者那樣平等地觀察平衡運作的心和心所。 "悲和喜"將在梵住的解釋中明顯。它們只是在色界禪那中達到安止定,這裡是欲界,這就是唯一的區別。 離身惡行是"離身惡行"。其他兩個詞也是同樣的道理。從特相等來說,這三種都以不違犯身惡行等為特相;也就是說以不踐踏為特相。以從身惡行等收縮為作用,以不作為為現起,以信、慚、愧、少欲等德行為近因。應當被視為心遠離惡行。 這樣,觸等五十六和隨法說的九,在這法的列舉段中總共有六十五個法項。在同一剎那,有時是六十一,有時是六十。因為它們是通過圓滿正語等方式。在生起時,在五個地方是六十一。除此之外,在一個地方是六十。但是除去隨法,按照聖典中所說的方式把握的只有五十六。通過把握未把握的,這裡有觸五法、尋、伺、喜、心一境性、五根、慚力、愧力這兩力、無貪、無瞋這兩根、身輕安、心輕安等十二法,總共三十法。 在這三十法中,十八法是無區別的,十二法是有區別的。哪十八個?觸、想、思、伺、喜、命根、身輕安等十二法,這十八個是無區別的。受、心、尋、心一境性、信根、精進根、念根、慧根、慚力、愧力、無貪、無瞋,這十二法是有區別的。其中七法在兩處區別,一法在三處,兩法在四處,一法在六處,一法在七處區別。 如何?心、尋、信、慚、愧、無貪、無瞋這七法在兩處區別。 其中,心在觸五法中說是心,在根中說是意根。尋在禪支中說是尋,在道支中說是正思惟。信在根中說是信根,在力中說是信力。慚在力中說是慚力,在世間守護二法中說是慚。愧也是同樣的道理。無貪在根中說是無貪,在業道中說是無貪。無瞋在根中說是無瞋,在業道中說是無恚。這七法在兩處區別。 受在觸五法中說是受,在禪支中說是樂,在根中說是樂根。這樣一法在三處區別。 精進在根中說是精進根,在道支中說是正精進,在力中說是精進力,在後二法中說是精進。念也在根中說是念根,在道支中說是正念,在力中說是念力,在後二法中說是念。這樣這兩法在四處區別。

Samādhi pana jhānaṅgāni patvā cittassekaggatā hotīti vutto, indriyāni patvā samādhindriyanti, maggaṅgāni patvā sammāsamādhīti. Balāni patvā samādhibalanti, piṭṭhidukaṃ patvā samatho avikkhepoti. Evamayaṃ eko dhammo chasu ṭhānesu vibhatto.

Paññā pana indriyāni patvā paññindriyaṃ hotīti vuttā, maggaṅgāni patvā sammādiṭṭhīti, balāni patvā paññābalanti, mūlāni patvā amohoti, kammapathaṃ patvā sammādiṭṭhīti, piṭṭhidukaṃ patvā sampajaññaṃ vipassanāti. Evaṃ eko dhammo sattasu ṭhānesu vibhatto.

Sace pana koci vadeyya – 『ettha apubbaṃ nāma natthi, heṭṭhā gahitameva gaṇhitvā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne padaṃ pūritaṃ, ananusandhikā kathā uppaṭipāṭiyā corehi ābhatabhaṇḍasadisā, goyūthena gatamagge ālulitatiṇasadisā ajānitvā kathitā』ti, so 『māheva』nti paṭisedhetvā vattabbo – 『buddhānaṃ desanā ananusandhikā nāma natthi, sānusandhikā va hoti. Ajānitvā kathitāpi natthi, sabbā jānitvā kathitāyeva. Sammāsambuddho hi tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ kiccaṃ jānāti, taṃ ñatvā kiccavasena vibhattiṃ āropento aṭṭhārasa dhammā ekekakiccāti ñatvā ekekasmiṃ ṭhāne vibhattiṃ āropesi. Satta dhammā dvedvekiccāti ñatvā dvīsu dvīsu ṭhānesu vibhattiṃ āropesi. Vedanā tikiccāti ñatvā tīsu ṭhānesu vibhattiṃ āropesi. Vīriyasatīnaṃ cattāri cattāri kiccānīti ñatvā catūsu catūsu ṭhānesu vibhattiṃ āropesi. Samādhi chakiccoti ñatvā chasu ṭhānesu vibhattiṃ āropesi. Paññā sattakiccāti ñatvā sattasu ṭhānesu vibhattiṃ āropesi』.

Tatridaṃ opammaṃ – eko kira paṇḍito rājā rahogato cintesi – 『imaṃ rājakulasantakaṃ na yathā vā tathā vā khāditabbaṃ, sippānucchavikaṃ vetanaṃ vaḍḍhessāmī』ti. So sabbe sippike sannipātāpetvā 『ekekasippajānanake pakkosathā』ti āha. Evaṃ pakkosiyamānā aṭṭhārasa janā uṭṭhahiṃsu. Tesaṃ ekekaṃ paṭivīsaṃ dāpetvā vissajjesi. 『Dve dve sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte pana satta janā āgamaṃsu. Tesaṃ dve dve paṭivīse dāpesi. 『Tīṇi sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte ekova āgacchi. Tassa tayo paṭivīse dāpesi. 『Cattāri sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte dve janā āgamaṃsu. Tesaṃ cattāri cattāri paṭivīse dāpesi. 『Pañca sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte ekopi nāgacchi . 『Cha sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte ekova āgacchi. Tassa cha paṭivīse dāpesi. 『Satta sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte ekova āgacchi. Tassa satta paṭivīse dāpesi.

Tattha paṇḍito rājā viya anuttaro dhammarājā. Sippajānanakā viya cittacittaṅgavasena uppannā dhammā. Sippānucchavikavetanavaḍḍhanaṃ viya kiccavasena tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ vibhattiāropanaṃ.

Sabbepi panete dhammā phassapañcakavasena jhānaṅgavasena indriyavasena maggavasena balavasena mūlavasena kammapathavasena lokapālavasena passaddhivasena lahutāvasena mudutāvasena kammaññatāvasena pāguññatāvasena ujukatāvasena satisampajaññavasena samathavipassanāvasena paggāhāvikkhepavasenāti sattarasa rāsayo hontīti.

Dhammuddesavārakathā niṭṭhitā.

Kāmāvacarakusalaṃ niddesavārakathā

定在禪支中說是心一境性,在根中說是定根,在道支中說是正定。在力中說是定力,在後二法中說是止和不散亂。這樣一法在六處區別。 慧在根中說是慧根,在道支中說是正見,在力中說是慧力,在根中說是無癡,在業道中說是正見,在後二法中說是正知和觀。這樣一法在七處區別。 如果有人說:"這裡沒有什麼新的,只是把前面已經提到的拿來在各處填充詞句,是沒有連貫性的講說,就像盜賊帶來的雜亂物品,像牛群經過的道路上被踐踏的草,是不知而說的。"應當制止他說:"不要這樣說",並告訴他:"佛陀的教導沒有不連貫的,都是有連貫性的。沒有不知而說的,都是知而說的。因為正等覺者知道那些法的作用,知道后根據作用而區分。知道十八法各有一種作用,所以在各處區分。知道七法各有兩種作用,所以在兩處區分。知道受有三種作用,所以在三處區分。知道精進和念各有四種作用,所以在四處區分。知道定有六種作用,所以在六處區分。知道慧有七種作用,所以在七處區分。" 這裡有個比喻 - 據說有個智慧的國王獨自思考:"這王室的財產不能隨意使用,我要根據技能增加工資。"他召集所有工匠,說:"叫會一種技能的人來。"這樣叫來后,十八人站起來。他給每人一份工資后讓他們離開。當說"會兩種技能的人來"時,七人來了。他給他們每人兩份工資。當說"會三種技能的人來"時,只有一人來。他給他三份工資。當說"會四種技能的人來"時,兩人來了。他給他們每人四份工資。當說"會五種技能的人來"時,一個人也沒來。當說"會六種技能的人來"時,只有一人來。他給他六份工資。當說"會七種技能的人來"時,只有一人來。他給他七份工資。 這裡,智慧的國王就像無上的法王。會技能的人就像依心和心所而生起的法。根據技能增加工資就像根據作用而對那些法進行區分。 所有這些法通過觸五法、禪支、根、道、力、根、業道、世間守護、輕安、輕快、柔軟、適業、練達、正直、念正知、止觀、精進不散亂等十七種方式成為十七組。 法列舉段的解釋結束。 欲界善法解釋段的解釋

  1. Idāni tāneva dhammuddesavāre pāḷiāruḷhāni chappaññāsa padāni vibhajitvā dassetuṃ 『katamo tasmiṃ samaye phasso hotī』tiādinā nayena niddesavāro āraddho.

Tattha pucchāya tāva ayamattho – yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ somanassasahagataṃ tihetukaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittaṃ uppajjati, tasmiṃ samaye phasso hotīti vutto, katamo so phassoti iminā nayena sabbapucchāsu attho veditabbo.

Yo tasmiṃ samaye phassoti tasmiṃ samaye yo phusanakavasena uppanno phasso, so phassoti. Idaṃ phassassa sabhāvadīpanato sabhāvapadaṃ nāma. Phusanāti phusanākāro. Samphusanāti phusanākārova upasaggena padaṃ vaḍḍhetvā vutto. Samphusitattanti samphusitabhāvo. Ayaṃ panettha yojanā – yo tasmiṃ samaye phusanakavasena phasso, yā tasmiṃ samaye phusanā, yā tasmiṃ samaye samphusanā, yaṃ tasmiṃ samaye samphusitattaṃ; atha vā, yo tasmiṃ samaye phusanavasena phasso, aññenāpi pariyāyena phusanā samphusanā samphusitattanti vuccati, ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hotīti. Vedanādīnampi niddesesu imināva nayena padayojanā veditabbā.

Ayaṃ panettha sabbasādhāraṇo vibhattivinicchayo. Yānimāni bhagavatā paṭhamaṃ kāmāvacaraṃ kusalaṃ mahācittaṃ bhājetvā dassentena atirekapaṇṇāsapadāni mātikāvasena ṭhapetvā puna ekekapadaṃ gahetvā vibhattiṃ āropitāni, tāni vibhattiṃ gacchantāni tīhi kāraṇehi vibhattiṃ gacchanti; nānā hontāni catūhi kāraṇehi nānā bhavanti. Aparadīpanā panettha dve ṭhānāni gacchati. Kathaṃ? Etānihi byañjanavasena upasaggavasena atthavasenāti imehi tīhi kāraṇehi vibhattiṃ gacchanti. Tattha kodho kujjhanā kujjhitattaṃ, doso dussanā dussitattanti evaṃ byañjanavasena vibhattigamanaṃ veditabbaṃ. Ettha hi ekova kodho byañjanavasena evaṃ vibhattiṃ gato. Cāro vicāro anuvicāro upavicāroti evaṃ pana upasaggavasena vibhattigamanaṃ veditabbaṃ. Paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhāti evaṃ atthavasena vibhattigamanaṃ veditabbaṃ. Tesu phassapadaniddese tāva imā tissopi vibhattiyo labbhanti. 『Phasso phusanā』ti hi byañjanavasena vibhattigamanaṃ hoti. 『Samphusanā』ti upasaggavasena. 『Samphusitatta』nti atthavasena. Iminā nayena sabbapadaniddesesu vibhattigamanaṃ veditabbaṃ.

Nānā hontānipi pana nāmanānattena lakkhaṇanānattena kiccanānattena paṭikkhepanānattenāti imehi catūhi kāraṇehi nānā honti. Tattha katamo tasmiṃ samaye byāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye doso dussanāti (dha. sa. 419) ettha byāpādoti vā, dosoti vā, dvepi ete kodho eva, nāmena nānattaṃ gatāti. Evaṃ 『nāmanānattena』 nānattaṃ veditabbaṃ.

Rāsaṭṭhena ca pañcapi khandhā ekova khandho hoti. Ettha pana rūpaṃ ruppanalakkhaṇaṃ, vedanā vedayitalakkhaṇā, saññā sañjānanalakkhaṇā, cetanā cetayitalakkhaṇā, viññāṇaṃ vijānanalakkhaṇanti iminā lakkhaṇanānattena pañcakkhandhā honti. Evaṃ 『lakkhaṇanānattena』 nānattaṃ veditabbaṃ.

Cattāro sammappadhānā – 『『idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya…pe… cittaṃ paggaṇhāti padahatī』』ti (vibha. 390; dī. ni.

現在爲了解釋法列舉段中出現的五十六個詞項,開始以"在那個時候什麼是觸"等方式的解釋段。 其中,首先問題的意思是:在欲界善、喜俱、三因、無行大心生起的時候,說有觸,那個觸是什麼?以這種方式應當理解所有問題的意思。 "在那個時候的觸"是指在那個時候以接觸方式生起的觸,那就是觸。這是通過說明觸的自性而稱為自性詞。"接觸"是接觸的狀態。"接觸"是通過加上字首而說的接觸狀態。"已接觸"是已接觸的狀態。這裡的組合是:在那個時候以接觸方式的觸,在那個時候的接觸,在那個時候的接觸,在那個時候的已接觸狀態;或者,在那個時候以接觸方式的觸,用另一種方式說是接觸、接觸、已接觸狀態,這就是在那個時候的觸。受等的解釋也應當以這種方式理解詞的組合。 這裡是普遍的區分決定。世尊首先分別解釋欲界善大心時,以綱要的方式列舉了五十多個詞項,然後再逐一解釋,這些詞項通過三種原因而區分;通過四種原因而成為不同。另外的解釋有兩種情況。如何?這些通過詞形、字首、意義這三種原因而區分。其中,應當理解"瞋恨、瞋恨狀態、已瞋恨狀態,嗔、嗔恨狀態、已嗔恨狀態"是通過詞形而區分。這裡同一個瞋恨通過詞形而如此區分。應當理解"行、思惟、隨思惟、近思惟"是通過字首而區分。應當理解"智慧、善巧、熟練、分別、思考、觀察"是通過意義而區分。在這些中,首先在觸的解釋中得到這三種區分。因為"觸、接觸"是通過詞形而區分。"接觸"是通過字首。"已接觸狀態"是通過意義。應當以這種方式理解所有詞項解釋中的區分。 成為不同是通過名稱不同、特相不同、作用不同、否定不同這四種原因而成為不同。其中,"在那個時候什麼是瞋恨?在那個時候的嗔、嗔恨狀態"這裡的瞋恨或嗔,這兩者都是瞋恨,通過名稱而成為不同。這樣應當理解"通過名稱不同"而不同。 通過蘊的意義,五蘊也是一蘊。但這裡色以變壞為特相,受以感受為特相,想以認知為特相,行以造作為特相,識以了別為特相,通過這種特相不同而成為五蘊。這樣應當理解"通過特相不同"而不同。 四正勤:"比丘爲了未生起的惡不善法不生起...努力、精進、發奮"

2.402) ekameva vīriyaṃ kiccanānattena catūsu ṭhānesu āgataṃ. Evaṃ 『kiccanānattena』 nānattaṃ veditabbaṃ.

Cattāro asaddhammā – kodhagarutā na saddhammagarutā, makkhagarutā na saddhammagarutā, lābhagarutā na saddhammagarutā, sakkāragarutā na saddhammagarutāti, evamādīsu (a. ni. 4.44) pana 『paṭikkhepanānattena』 nānattaṃ veditabbaṃ.

Imāni pana cattāri nānattāni na phasseyeva labbhanti, sabbesupi phassapañcakādīsu labbhanti. Phassassa hi phassoti nāmaṃ…pe… cittassa cittanti. Phasso ca phusanalakkhaṇo, vedanā vedayitalakkhaṇā, saññā sañjānanalakkhaṇā, cetanā cetayitalakkhaṇā, viññāṇaṃ vijānanalakkhaṇaṃ. Tathā phasso phusanakicco, vedanā anubhavanakiccā, saññā sañjānanakiccā, cetanā cetayitakiccā, viññāṇaṃ vijānanakiccanti. Evaṃ kiccanānattena nānattaṃ veditabbaṃ.

Paṭikkhepanānattaṃ phassapañcamake natthi. Alobhādiniddese pana alobho alubbhanā alubbhitattantiādinā nayena labbhatīti evaṃ paṭikkhepanānattena nānattaṃ veditabbaṃ. Evaṃ sabbapadaniddesesu labbhamānavasena catubbidhampi nānattaṃ veditabbaṃ.

Aparadīpanā pana padatthuti vā hoti daḷhīkammaṃ vāti evaṃ dve ṭhānāni gacchati. Yaṭṭhikoṭiyā uppīḷentena viya hi sakimeva phassoti vutte etaṃ padaṃ phullitamaṇḍitavibhūsitaṃ nāma na hoti. Punappunaṃ byañjanavasena upasaggavasena atthavasena 『phasso phusanā samphusanā samphusitatta』nti vutte phullitamaṇḍitavibhūsitaṃ nāma hoti. Yathā hi daharakumāraṃ nhāpetvā, manoramaṃ vatthaṃ paridahāpetvā pupphāni piḷandhāpetvā akkhīni añjetvā athassa nalāṭe ekameva manosilābinduṃ kareyyuṃ, tassa na ettāvatā cittatilako nāma hoti. Nānāvaṇṇehi pana parivāretvā bindūsu katesu cittatilako nāma hoti. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ 『padatthuti』 nāma.

Byañjanavasena upasaggavasena atthavasena ca punappunaṃ bhaṇanameva daḷhīkammaṃ nāma. Yathā hi 『āvuso』ti vā 『bhante』ti vā 『yakkho』ti vā 『sappo』ti vā vutte daḷhīkammaṃ nāma na hoti. 『Āvuso āvuso』『bhante bhante』『yakkho yakkho』『sappo sappo』ti vutte pana daḷhīkammaṃ nāma hoti. Evameva sakideva yaṭṭhikoṭiyā uppīḷentena viya 『phasso』ti vutte padaṃ daḷhīkammaṃ nāma na hoti. Punappunaṃ byañjanavasena upasaggavasena atthavasena 『phasso phusanā samphusanā samphusitatta』nti vutteyeva 『daḷhīkammaṃ』 nāma hotīti. Evaṃ aparadīpanā dve ṭhānāni gacchati. Etassāpi vasena labbhamānakapadaniddesesu sabbattha attho veditabbo.

Ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hotīti yasmiṃ samaye paṭhamaṃ kāmāvacaraṃ mahākusalacittaṃ uppajjati, tasmiṃ samaye ayaṃ phasso nāma hotīti attho. Ayaṃ tāva phassapadaniddesassa vaṇṇanā. Ito paresu pana vedanādīnaṃ padānaṃ niddesesu visesamattameva vaṇṇayissāma. Sesaṃ idha vuttanayeneva veditabbaṃ.

3.Yaṃ tasmiṃ samayeti ettha kiñcāpi katamā tasmiṃ samaye vedanā hotīti āraddhaṃ, 『sātapadavasena pana 『ya』nti vuttaṃ. Tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajanti ettha 『tajjā』 vuccati tassa sātasukhassa anucchavikā sāruppā. Anucchavikatthopi hi ayaṃ 『tajjā』-saddo hoti. Yathāha – 『『tajjaṃ tassāruppaṃ kathaṃ mantetī』』ti (ma. ni.

2.402)同一個精進通過作用不同而在四處出現。這樣應當理解"通過作用不同"而不同。 四種非正法:"尊重瞋恨而不尊重正法,尊重覆藏而不尊重正法,尊重利養而不尊重正法,尊重恭敬而不尊重正法",在這些例子中,應當理解"通過否定不同"而不同。 這四種不同不僅在觸中得到,在所有觸五法等中都得到。因為觸有"觸"的名稱...心有"心"的名稱。觸以接觸為特相,受以感受為特相,想以認知為特相,行以造作為特相,識以了別為特相。同樣,觸以接觸為作用,受以體驗為作用,想以認知為作用,行以造作為作用,識以了別為作用。這樣應當理解通過作用不同而不同。 在觸五法中沒有否定不同。但在無貪等的解釋中,通過"無貪、不貪婪、不貪婪狀態"等方式得到,這樣應當理解通過否定不同而不同。這樣應當理解在所有詞項解釋中得到的四種不同。 另外的解釋或者是詞義的讚歎,或者是加強語氣,這樣有兩種情況。就像用棍棒的末端壓一樣,只說一次"觸"這個詞不會變得華麗莊嚴。反覆通過詞形、字首、意義說"觸、接觸、接觸、已接觸狀態"才會變得華麗莊嚴。就像給小孩洗澡,穿上漂亮的衣服,戴上花朵,塗抹眼睛,然後在額頭上只畫一個硃砂點,這樣還不能稱為彩色的裝飾。但用各種顏色圍繞著畫點才能稱為彩色的裝飾。應當理解這個也是同樣的道理。這就是"詞義的讚歎"。 通過詞形、字首、意義反覆說就是加強語氣。就像說一次"朋友"或"尊者"或"夜叉"或"蛇"不能稱為加強語氣。但說"朋友朋友""尊者尊者""夜叉夜叉""蛇蛇"才能稱為加強語氣。同樣,就像用棍棒的末端壓一樣只說一次"觸"這個詞不能稱為加強語氣。只有反覆通過詞形、字首、意義說"觸、接觸、接觸、已接觸狀態"才能稱為"加強語氣"。這樣另外的解釋有兩種情況。應當通過這個方式理解所有得到的詞項解釋中的意思。 "在那個時候有這個觸"的意思是:在第一個欲界大善心生起的時候,在那個時候有這個名為觸的法。這是觸詞項解釋的註釋。在接下來的受等詞項的解釋中,我們只會註釋特殊的部分。其餘的應當按照這裡所說的方式理解。 3."在那個時候的"這裡雖然開始說"在那個時候什麼是受",但通過"樂"字而說"的"。"相應的意識界接觸所生"中,"相應的"是指適合那個樂受的,相稱的。因為這個"相應的"詞也有適合的意思。如所說:"他說適合的、相稱的話"

3.246). Tehi vā rūpādīhi ārammaṇehi imassa ca sukhassa paccayehi jātātipi tajjā. Manoviññāṇameva nissattaṭṭhena dhātūti manoviññāṇadhātu. Samphassato jātaṃ, samphasse vā jātanti samphassajaṃ. Cittanissitattā cetasikaṃ. Madhuraṭṭhena sātaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ tasmiṃ samaye yathāvuttena atthena tajjāya manoviññāṇadhātuyā samphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ, ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hotīti. Evaṃ sabbapadehi saddhiṃ yojanā veditabbā.

Idāni cetasikaṃ sukhantiādīsu cetasikapadena kāyikasukhaṃ paṭikkhipati, sukhapadena cetasikaṃ dukkhaṃ. Cetosamphassajanti cittasamphasse jātaṃ. Sātaṃ sukhaṃ vedayitanti sātaṃ vedayitaṃ, na asātaṃ vedayitaṃ; sukhaṃ vedayitaṃ, na dukkhaṃ vedayitaṃ. Parato tīṇi padāni itthiliṅgavasena vuttāni. Sātā vedanā, na asātā; sukhā vedanā, na dukkhāti. Ayameva panettha attho.

  1. Saññāniddese tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajāti tassākusalasaññāya anucchavikāya manoviññāṇadhātuyā samphassamhi jātā. Saññāti sabhāvanāmaṃ. Sañjānanāti sañjānanākāro. Sañjānitattanti sañjānitabhāvo.

5.Cetanāniddesepi imināva nayena veditabbo.

Cittaniddese cittavicittatāya cittaṃ. Ārammaṇaṃ minamānaṃ jānātīti mano. Mānasanti mano eva. 『『Antalikkhacaro pāso yvāyaṃ carati mānaso』』ti (saṃ. ni. 1.151; mahāva. 33) hi ettha pana sampayuttakadhammo 『mānaso』ti vutto.

『『Kathañhi bhagavā tuyhaṃ, sāvako sāsane rato;

Appattamānaso sekkho, kālaṃ kayirā jane sutā』』ti. (saṃ. ni. 1.159);

Ettha arahattaṃ 『mānasa』nti vuttaṃ. Idha pana 『manova』 mānasaṃ. Byañjanavasena hetaṃ padaṃ vaḍḍhitaṃ.

Hadayanti cittaṃ. 『『Cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmī』』ti (saṃ. ni. 1.237; su. ni. āḷavakasutta) ettha uro hadayanti vuttaṃ. 『『Hadayā hadayaṃ maññe aññāya tacchatī』』ti (ma. ni. 1.63) ettha cittaṃ. 『『Vakkaṃ hadaya』』nti (dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110) ettha hadayavatthu. Idha pana cittameva abbhantaraṭṭhena 『hadaya』nti vuttaṃ. Tameva parisuddhaṭṭhena paṇḍaraṃ. Bhavaṅgaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yathāha – 『『pabhassaramidaṃ, bhikkhave, cittaṃ, tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭha』』nti (a. ni. 1.49). Tato nikkhantattā pana akusalampi, gaṅgāya nikkhantā nadī gaṅgā viya, godhāvarito nikkhantā godhāvarī viya ca, paṇḍarantveva vuttaṃ.

Mano manāyatananti idha pana manoggahaṇaṃ manasseva āyatanabhāvadīpanatthaṃ. Tenetaṃ dīpeti – 『nayidaṃ devāyatanaṃ viya manassa āyatanattā manāyatanaṃ, atha kho mano eva āyatanaṃ manāyatana』nti. Tattha nivāsaṭhānaṭṭhena ākaraṭṭhena samosaraṇaṭhānaṭṭhena sañjātidesaṭṭhena kāraṇaṭṭhena ca āyatanaṃ veditabbaṃ. Tathā hi loke 『issarāyatanaṃ vāsudevāyatana』ntiādīsu nivāsaṭṭhānaṃ āyatananti vuccati. 『Suvaṇṇāyatanaṃ rajatāyatana』ntiādīsu ākaro. Sāsane pana 『『manorame āyatane sevanti naṃ vihaṅgamā』』tiādīsu (a. ni. 5.38) samosaraṇaṭṭhānaṃ. 『『Dakkhiṇāpatho gunnaṃ āyatana』』ntiādīsu sañjātideso. 『『Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane』』tiādīsu (ma. ni.

3.246)。或者由那些色等所緣和這個樂的因緣而生,所以是相應的。意識本身因為無實體的意義而稱為界,所以是意識界。從接觸而生,或者生於接觸中,所以是接觸所生。因為依於心所以是心所。因為甜美所以是樂。這裡的意思是:在那個時候,通過前面所說的意義,從相應的意識界的接觸所生的心所的樂,這就是在那個時候的受。應當理解與所有詞項的組合都是這樣。 現在在"心所的樂"等中,通過"心所"這個詞排除身體的樂,通過"樂"這個詞排除心所的苦。"心接觸所生"是指生於心的接觸。"感受樂"是指感受樂,不是感受不樂;感受樂,不是感受苦。後面三個詞是以陰性說的。樂受,不是不樂受;樂受,不是苦受。這裡就是這個意思。 在想的解釋中,"相應的意識界接觸所生"是指生於適合那個善想的意識界的接觸。"想"是自性名。"認知"是認知的狀態。"已認知狀態"是已認知的狀態。 5.在思的解釋中也應當以這種方式理解。 在心的解釋中,因為多樣性所以是心。因為度量所緣而了知所以是意。"意"就是意。"在空中飛行的網,這就是在意中行走"這裡說相應法是"意"。 "世尊啊,你的弟子如何 喜愛你的教導 未達意的有學 會在眾人中死去" 這裡說阿羅漢果是"意"。但這裡"意"就是意。這個詞是通過詞形而增加的。 "心"是心。"我將擾亂你的心,或者我將破裂你的心"這裡說胸部是心。"我想從心到心,以智慧切斷"這裡是心。"腎臟、心"這裡是心所依處。但這裡說心本身因為內在的意義而是"心"。那同樣因為清凈的意義而是白凈。這是指有分而說的。如所說:"比丘們,這心是光明的,但它被客塵所污染"(增支部1.49)。但因為從那裡出來,所以不善也稱為白凈,就像從恒河出來的河流稱為恒河,從戈達瓦里河出來的稱為戈達瓦里河一樣。 "意、意處"這裡提到意是爲了說明意本身是處的狀態。這表示:"這不是像天處那樣因為是意的處而是意處,而是意本身是處所以是意處"。其中,應當理解處有住處、礦藏、彙集處、出生地、原因的意義。因為在世間"自在天的處所、婆須天的處所"等中,處是指住處。"金礦、銀礦"等中是礦藏。但在教法中,"鳥類居住在可愛的處所"等(增支部5.38)中是彙集處。"南方是牛的出生地"等中是出生地。"在那裡那裡,如果有因緣,就能證得"等中(中

3.158) kāraṇaṃ. Idha pana sañjātidesaṭṭhena samosaraṇaṭhānaṭṭhena kāraṇaṭṭhenāti tidhāpi vaṭṭati.

Phassādayo hi dhammā ettha sañjāyantīti sañjātidesaṭṭhenapi etaṃ āyatanaṃ. Bahiddhā rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbā ārammaṇabhāvenettha osarantīti samosaraṇaṭhānaṭṭhenapi āyatanaṃ. Phassādīnaṃ pana sahajātādipaccayaṭṭhena kāraṇattā kāraṇaṭṭhenapi āyatananti veditabbaṃ. Manindriyaṃ vuttatthameva.

Vijānātīti viññāṇaṃ viññāṇameva khandho viññāṇakkhandho. Tassa rāsiādivasena attho veditabbo. Mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchatīti (a. ni. 4.51). Ettha hi rāsaṭṭhena khandho vutto. 『『Sīlakkhandho samādhikkhandho』』tiādīsu (dī. ni. 3.355) guṇaṭṭhena. 『『Addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandha』』nti (saṃ. ni. 4.241) ettha paṇṇattimattaṭṭhena. Idha pana ruḷhito khandho vutto. Rāsaṭṭhena hi viññāṇakkhandhassa ekadeso ekaṃ viññāṇaṃ. Tasmā yathā rukkhassa ekadesaṃ chindanto rukkhaṃ chindatīti vuccati, evameva viññāṇakkhandhassa ekadesabhūtaṃ ekampi viññāṇaṃ ruḷhito viññāṇakkhandhoti vuttaṃ.

Tajjāmanoviññāṇadhātūti tesaṃ phassādīnaṃ dhammānaṃ anucchavikā manoviññāṇadhātu. Imasmiñhi pade ekameva cittaṃ minanaṭṭhena mano, vijānanaṭṭhena viññāṇaṃ, sabhāvaṭṭhena nissattaṭṭhena vā dhātūti tīhi nāmehi vuttaṃ. Iti imasmiṃ phassapañcamake phasso tāva yasmā phasso eva, na tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajo, cittañca yasmā tajjāmanoviññāṇadhātu eva, tasmā imasmiṃ padadvaye 『tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā』ti paññatti na āropitā. Vitakkapadādīsu pana labbhamānāpi idha pacchinnattā na uddhaṭā.

Imesañca pana phassapañcamakānaṃ dhammānaṃ pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ vinibbhogaṃ katvā paññattiṃ uddharamānena bhagavatā dukkaraṃ kataṃ. Nānāudakānañhi nānātelānaṃ vā ekabhājane pakkhipitvā divasaṃ nimmathitānaṃ vaṇṇa gandharasānaṃ nānatāya disvā vā ghāyitvā vā sāyitvā vā nānākaraṇaṃ sakkā bhaveyya ñātuṃ. Evaṃ santepi taṃ dukkaranti vuttaṃ. Sammāsambuddhena pana imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe pavattamānānaṃ pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ vinibbhogaṃ katvā paññattiṃ uddharamānena atidukkaraṃ kataṃ. Tenāha āyasmā nāgasenatthero –

『『Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā katanti. 『Kiṃ, bhante nāgasena, bhagavatā dukkaraṃ kata』nti. 『Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā kataṃ, yaṃ imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe pavattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhātaṃ – ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ citta』nti. 『Opammaṃ, bhante, karohī』ti. 『Yathā, mahārāja, kocideva puriso nāvāya samuddaṃ ajjhogāhetvā hatthapuṭena udakaṃ gahetvā jivhāya sāyitvā jāneyya nu kho, mahārāja, so puriso – idaṃ gaṅgāya udakaṃ, idaṃ yamunāya udakaṃ, idaṃ aciravatiyā udakaṃ, idaṃ sarabhuyā udakaṃ, idaṃ mahiyā udaka』nti? 『Dukkaraṃ, bhante, jānitu』nti. 『Tato dukkarataraṃ kho, mahārāja, bhagavatā kataṃ yaṃ imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ…pe… idaṃ citta』』』nti (mi. pa. 2.7.16).

3.158)因緣。在這裡通過出生地、彙集處的意義而稱為因緣,因此也適用三種情況。 觸等法在這裡說是生起的,因此也是出生地。外在的色、聲、香、味、觸作為所緣而流入這裡,因此也是彙集處。觸等因緣的依賴、相應等因緣的意義也應當理解為因緣。這裡所說的就是意識的感官。 "知道"是指意識,意識本身就是識蘊。應當理解為由量等而有的意思。因為是大水蘊而稱為數量(增支部4.51)。這裡是以量為基礎的蘊被提到。在"戒蘊、定蘊"等中(大智論3.355)是以特質為基礎的。在"世尊見到大的木蘊"中(增支部4.241)是以名義為基礎的。在這裡提到的是被壓迫的蘊。因為從量的角度看,意識蘊的一個部分是一個意識。因此,就像砍掉一棵樹的一部分一樣,可以說砍掉了一棵樹;同樣,意識蘊的一個部分是一個意識,因此被稱為被壓迫的意識蘊。 "相應的意識界"是指這些觸等法的依賴、相應的意識界。在這個詞中,意識是指心的狀態,意識是指識的狀態,因自性而無實體的意義被稱為界。因此在這裡觸五法中,觸是觸的本身,而不是相應的意識界的接觸所生的。意識因為是相應的意識界,因此在這裡不應當加上"相應的意識界的接觸所生"的定義。在思考等詞中雖然可以得到,但這裡由於後面提到的原因而沒有被提及。 這些觸五法的法則,世尊通過逐一分開、逐一解釋而使其變得艱難。因為不同的水、不同的油放在一個容器中攪拌后,難以分辨顏色、香味等的不同。因此即使如此,也被認為是艱難的。通過正覺者的智慧,這些無形的心和心所法的法則在一個所緣中生起時,逐一分開、逐一解釋是極其困難的。因此,尊者那迦仙人說: "艱難啊,偉大的國王,世尊所做的。'什麼,尊者那迦仙,世尊所做的艱難?' '艱難啊,偉大的國王,世尊所做的,正是這些無形的心和心所法的法則在一個所緣中生起時的定義——這個是觸,這個是受,這個是想,這個是造作,這個是意識。' '請給我個比喻,尊者。' '就像某人越過海洋,抓住水,用舌頭品嚐,是否能知道,偉大的國王,這水是恒河的水,還是雅穆納的水,還是阿奇拉瓦提的水,還是薩拉布河的水,還是偉大的水?' '艱難啊,尊者,難以知道。' '那更艱難的是,偉大的國王,世尊所做的正是這些無形的心和心所法的法則…這個是意識。'"

  1. Vitakkaniddese takkanavasena takko. Tassa tittakaṃ takkesi kumbhaṃ takkesi sakaṭaṃ takkesi yojanaṃ takkesi addhayojanaṃ takkesīti evaṃ takkanavasena pavatti veditabbā. Idaṃ takkassa sabhāvapadaṃ. Vitakkanavasena vitakko. Balavataratakkassetaṃ nāmaṃ. Suṭṭhu kappanavasena saṅkappo. Ekaggaṃ cittaṃ ārammaṇe appetīti appanā. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ . Balavatarā vā appanā byappanā. Ārammaṇe cittaṃ abhiniropeti patiṭṭhāpetīti cetaso abhiniropanā. Yāthāvatāya niyyānikatāya ca kusalabhāvappatto pasattho saṅkappoti sammāsaṅkappo.

  2. Vicāraniddese ārammaṇe caraṇakavasena cāro. Idamassa sabhāvapadaṃ. Vicaraṇavasena vicāro. Anugantvā vicaraṇavasena anuvicāro. Upagantvā vicaraṇavasena upavicāroti. Upasaggavasena vā padāni vaḍḍhitāni. Ārammaṇe cittaṃ, saraṃ viya jiyāya, anusandahitvā ṭhapanato cittassa anusandhānatā. Ārammaṇaṃ anupekkhamāno viya tiṭṭhatīti anupekkhanatā. Vicaraṇavasena vā upekkhanatā anupekkhanatā.

  3. Pītiniddese pītīti sabhāvapadaṃ. Pamuditassa bhāvo pāmojjaṃ. Āmodanākāro āmodanā. Pamodanākāro pamodanā. Yathā vā bhesajjānaṃ vā telānaṃ vā uṇhodakasītodakānaṃ vā ekatokaraṇaṃ modanāti vuccati, evamayampi pīti dhammānaṃ ekatokaraṇena modanā. Upasaggavasena pana maṇḍetvā āmodanā pamodanāti vuttā. Hāsetīti hāso. Pahāsetīti pahāso. Haṭṭhapahaṭṭhākārānametaṃ adhivacanaṃ. Vittīti vittaṃ; dhanassetaṃ nāmaṃ. Ayaṃ pana somanassapaccayattā vittisarikkhatāya vitti. Yathā hi dhanino dhanaṃ paṭicca somanassaṃ uppajjati, evaṃ pītimatopi pītiṃ paṭicca somanassaṃ uppajjati, tasmā vittīti vuttā. Tuṭṭhisabhāvasaṇṭhitāya pītiyā etaṃ nāmaṃ. Pītimā pana puggalo kāyacittānaṃ uggatattā abbhuggatattā udaggoti vuccati . Udaggassa bhāvo odagyaṃ. Attano manatā attamanatā. Anabhiraddhassa hi mano dukkhapadaṭṭhānattā attano mano nāma na hoti, abhiraddhassa pana sukhapadaṭṭhānattā attano mano nāma hoti. Iti attano manatā attamanatā, sakamanatā. Sakamanassa bhāvoti attho. Sā pana yasmā na aññassa kassaci attano manatā, cittasseva paneso bhāvo, cetasiko dhammo, tasmā attamanatā cittassāti vuttā.

在尋的解釋中,以思考的方式是思考。應當理解它的運作是以思考的方式,如"他思考了苦的,他思考了罐子,他思考了車,他思考了一由旬,他思考了半由旬"。這是思考的自性詞。以尋求的方式是尋。這是更強烈的思考的名稱。以善巧構思的方式是思惟。使專一的心貼近所緣是安止。第二個詞是通過字首而增加的。或者更強烈的安止是遍安止。使心投向所緣、安立於所緣是心的投向。因為如實性和出離性而達到善的狀態,是稱讚的思惟,所以是正思惟。 在伺的解釋中,以在所緣中行走的方式是行。這是它的自性詞。以伺察的方式是伺。以隨後伺察的方式是隨伺。以接近伺察的方式是近伺。或者詞是通過字首而增加的。心在所緣中,就像弓弦一樣,因為連續安立而是心的連續。就像觀察所緣一樣而住立是隨觀。或者以伺察的方式觀察是隨觀。 在喜的解釋中,喜是自性詞。歡喜者的狀態是歡喜。歡喜的狀態是歡喜。愉悅的狀態是愉悅。或者就像藥物或油或熱水冷水的混合被稱為愉悅,同樣這個喜也是通過法的混合而愉悅。通過字首而裝飾,歡喜、愉悅被說。使歡笑是歡笑。使大歡笑是大歡笑。這是歡喜、大歡喜狀態的代名詞。歡悅是歡悅;這是財富的名稱。但這個因為是喜悅的因,所以類似於財富而稱為歡悅。因為就像富人依靠財富而生喜悅,同樣有喜的人依靠喜而生喜悅,所以稱為歡悅。這是安住于滿足自性的喜的名稱。有喜的人因為身心的提升、高舉而被稱為高興。高興的狀態是高興。自己的心意是自心意。因為不滿意者的心意是苦的近因,所以不稱為自己的心意,但滿意者的心意是樂的近因,所以稱為自己的心意。因此自己的心意是自心意,自己的心意。意思是自己心意的狀態。但是因為這不是其他任何人的自己的心意,而只是心的狀態,是心所法,所以說是心的自心意。

  1. Ekaggatāniddese acalabhāvena ārammaṇe tiṭṭhatīti ṭhiti. Parato padadvayaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Apica sampayuttadhamme ārammaṇamhi sampiṇḍetvā tiṭṭhatīti saṇṭhiti. Ārammaṇaṃ ogāhetvā anupavisitvā tiṭṭhatīti avaṭṭhiti. Kusalapakkhasmiñhi cattāro dhammā ārammaṇaṃ ogāhanti – saddhā sati samādhi paññāti. Teneva saddhā okappanāti vuttā, sati apilāpanatāti, samādhi avaṭṭhitīti, paññā pariyogāhanāti. Akusalapakkhe pana tayo dhammā ārammaṇaṃ ogāhanti – taṇhā diṭṭhi avijjāti. Teneva te oghāti vuttā. Cittekaggatā panettha na balavatī hoti. Yathā hi rajuṭṭhānaṭṭhāne udakena siñcitvā sammaṭṭhe thokameva kālaṃ rajo sannisīdati, sukkhante sukkhante puna pakatibhāvena vuṭṭhāti, evameva akusalapakkhe cittekaggatā na balavatī hoti. Yathā pana tasmiṃ ṭhāne ghaṭehi udakaṃ āsiñcitvā kudālena khanitvā ākoṭanamaddanaghaṭṭanāni katvā upalitte ādāse viya chāyā paññāyati, vassasatātikkamepi taṃmuhuttakataṃ viya hoti, evameva kusalapakkhe cittekaggatā balavatī hoti.

Uddhaccavicikicchāvasena pavattassa visāhārassa paṭipakkhato avisāhāro. Uddhaccavicikicchāvaseneva gacchantaṃ cittaṃ vikkhipati nāma. Ayaṃ pana tathāvidho vikkhepo na hotīti avikkhepo. Uddhaccavicikicchāvaseneva ca cittaṃ visāhaṭaṃ nāma hoti, ito cito ca harīyati. Ayaṃ pana evaṃ avisāhaṭassa mānasassa bhāvoti avisāhaṭamānasatā.

Samathoti tividho samatho – cittasamatho, adhikaraṇasamatho, sabbasaṅkhārasamathoti. Tattha aṭṭhasu samāpattīsu cittekaggatā cittasamatho nāma. Tañhi āgamma cittacalanaṃ cittavipphanditaṃ sammati vūpasammati, tasmā so cittasamathoti vuccati. Sammukhāvinayādisattavidho samatho adhikaraṇasamatho nāma. Tañhi āgamma tāni tāni adhikaraṇāni sammanti vūpasammanti, tasmā so adhikaraṇasamathoti vuccati. Yasmā pana sabbe saṅkhārā nibbānaṃ āgamma sammanti vūpasammanti, tasmā taṃ sabbasaṅkhārasamathoti vuccati. Imasmiṃ atthe cittasamatho adhippeto. Samādhilakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti samādhindriyaṃ. Uddhacce na kampatīti samādhibalaṃ. Sammāsamādhīti yāthāvasamādhi niyyānikasamādhi kusalasamādhi.

  1. Saddhindriyaniddese buddhādiguṇānaṃ saddahanavasena saddhā. Buddhādīni vā ratanāni saddahati pattiyāyatīti saddhā. Saddahanāti saddahanākāro. Buddhādīnaṃ guṇe ogāhati, bhinditvā viya anupavisatīti okappanā. Buddhādīnaṃ guṇesu etāya sattā ativiya pasīdanti, sayaṃ vā abhippasīdatīti abhippasādo. Idāni yasmā saddhindriyādīnaṃ samāsapadānaṃ vasena aññasmiṃ pariyāye āraddhe ādipadaṃ gahetvāva padabhājanaṃ karīyati – ayaṃ abhidhamme dhammatā – tasmā puna saddhāti vuttaṃ. Yathā vā itthiyā indriyaṃ itthindriyaṃ, na tathā idaṃ. Idaṃ pana saddhāva indriyaṃ saddhindriyanti. Evaṃ samānādhikaraṇabhāvañāpanatthampi puna saddhāti vuttaṃ. Evaṃ sabbapadaniddesesu ādipadassa puna vacane payojanaṃ veditabbaṃ. Adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti saddhindriyaṃ. Asaddhiye na kampatīti saddhābalaṃ.

在專注的解釋中,以穩定的方式在所緣中站立是穩定。另有兩個詞通過字首而增加。並且在相應的法中,如果在所緣中聚集而站立是聚集。抓住所緣而不進入而站立是無動。善的方面中有四法抓住所緣——信、念、定、慧。因此信被稱為引導,念是保持,定是穩定,慧是全面理解。在不善的方面中有三法抓住所緣——貪、見、無明。因此它們被稱為引導。這裡的心的專注並不強烈。就像在繩索的起點處用水澆灌,繩子稍微停留一會兒,然後因乾燥而恢復原狀一樣,在不善的方面中,心的專注不強烈。就像在那個地方用器具澆水,然後用鏟子挖掘,進行敲打、壓制后,水的影子顯現出來,經歷百年的時間也如同那一瞬間一樣,在善的方面中,心的專注則是強烈的。 因無貪、無疑而生起的心不動,是與無動相對立的。因無貪、無疑而走動的心被稱為散動。這樣的散動不是散動。因無貪、無疑而生起的心被稱為不動,因此心是安定的。 靜止有三種——心的靜止、事物的靜止、所有造作的靜止。在那裡,在八種定中,心的專注被稱為心的靜止。因為它達到后,心的搖動、心的顫動都安定下來,因此被稱為心的靜止。通過正面教導等的六種道德是事物的靜止。因為它達到后,那些道德都安定下來,因此被稱為事物的靜止。由於所有的造作都達到涅槃而安定下來,因此被稱為所有造作的靜止。在這個意義上,心的靜止是被指稱的。專注的特徵是安定。因無動而不動是專注的力量。正定是如實的定、引導的定、善的定。 在信的解釋中,信是因對佛等的特質而生起的信。佛等是寶物,因其特質而生起信。信是指信的狀態。通過對佛等的特質的把握,像是破裂而不進入的引導。因佛等的特質而使眾生非常歡喜,自己也歡喜的被稱為歡喜。現在因為信的根本詞的原因,在其他的解釋中引導的詞被用作詞的分配——這是在阿毗達摩中法的特性——因此再次被稱為信。就像女性的感官是女性感官一樣,這並不相同。這個信是信的感官,被稱為信感官。因此在相同的條件下再次被稱為信。如此在所有的詞的解釋中,根本詞的再次提及應當被理解。在信的特徵中,信是因對佛等的特質而生起的。因無信而不動是信的力量。

  1. Vīriyindriyaniddese cetasikoti idaṃ vīriyassa niyamato cetasikabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Idañhi vīriyaṃ 『『yadapi, bhikkhave, kāyikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgo, yadapi cetasikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgoti. Itihidaṃ uddesaṃ gacchatī』』ti (saṃ. ni. 5.233) evamādīsu suttesu caṅkamādīni karontassa uppannattā 『kāyika』nti vuccamānampi kāyaviññāṇaṃ viya kāyikaṃ nāma natthi, cetasikameva panetanti dassetuṃ 『cetasiko』ti vuttaṃ. Vīriyārambhoti vīriyasaṅkhāto ārambho. Iminā sesārambhe paṭikkhipati. Ayañhi 『ārambha』-saddo kamme āpattiyaṃ kiriyāyaṃ vīriye hiṃsāya vikopaneti anekesu atthesu āgato.

『『Yaṃkiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā;

Ārambhānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo』』ti. (su. ni. 749);

Ettha hi kammaṃ 『ārambho』ti āgataṃ. 『『Ārambhati ca vippaṭisārī ca hotī』』ti (a. ni. 5.142; pu. pa. 191) ettha āpatti. 『『Mahāyaññā mahārambhā na te honti mahapphalā』』ti (a. ni. 4.39; saṃ. ni. 1.120) ettha yūpussāpanādikiriyā. 『『Ārambhatha nikkamatha yuñjatha buddhasāsane』』ti (saṃ. ni. 1.185) ettha vīriyaṃ. 『『Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhantī』』ti (ma. ni. 2.51-52) ettha hiṃsā. 『『Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī』』ti (dī. ni. 1.10; ma. ni. 1.293) ettha chedanabhañjanādikaṃ vikopanaṃ. Idha pana vīriyameva adhippetaṃ. Tenāha – 『vīriyārambhoti vīriyasaṅkhāto ārambho』ti. Vīriyañhi ārambhanakavasena ārambhoti vuccati. Idamassa sabhāvapadaṃ. Kosajjato nikkhamanavasena nikkamo. Paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanavasena parakkamo. Uggantvā yamanavasena uyyāmo. Byāyamanavasena vāyāmo. Ussāhanavasena ussāho. Adhimattussāhanavasena ussoḷhī. Thirabhāvaṭṭhena thāmo. Cittacetasikānaṃ dhāraṇavasena avicchedato vā pavattanavasena kusalasantānaṃ dhāretīti dhiti.

Aparo nayo – nikkamo ceso kāmānaṃ panudanāya, parakkamo ceso bandhanacchedāya, uyyāmo ceso oghanittharaṇāya, vāyāmo ceso pāraṅgamanaṭṭhena, ussāho ceso pubbaṅgamaṭṭhena, ussoḷhī ceso adhimattaṭṭhena, thāmo ceso palighugghāṭanatāya, dhiti ceso avaṭṭhitikāritāyāti.

『『Kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatū』』ti (ma. ni. 2.184; saṃ. ni. 2.22, 237; a. ni. 2.5; mahāni. 196; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 154) evaṃ pavattikāle asithilaparakkamavasena asithilaparakkamatā; thiraparakkamo, daḷhaparakkamoti attho. Yasmā panetaṃ vīriyaṃ kusalakammakaraṇaṭṭhāne chandaṃ na nikkhipati, dhuraṃ na nikkhipati, na otāreti, na vissajjeti, anosakkitamānasataṃ āvahati, tasmā anikkhittachandatā anikkhittadhuratāti vuttaṃ. Yathā pana tajjātike udakasambhinnaṭṭhāne dhuravāhagoṇaṃ gaṇhathāti vadanti , so jaṇṇunā bhūmiṃ uppīḷetvāpi dhuraṃ vahati, bhūmiyaṃ patituṃ na deti, evameva vīriyaṃ kusalakammakaraṇaṭṭhāne dhuraṃ ukkhipati paggaṇhāti, tasmā dhurasampaggāhoti vuttaṃ. Paggahalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti vīriyindriyaṃ. Kosajje na kampatīti vīriyabalaṃ. Yāthāvaniyyānikakusalavāyāmatāya sammāvāyāmo.

在精進根的解釋中,"心所"這個詞是爲了說明精進確定是心所而說的。這個精進在"比丘們,無論是身體的精進還是心理的精進,都是精進覺支。這就是概要"(相應部5.233)等經中,因為行走等時生起而被稱為"身體的",但並不像身識那樣是身體的,而是心所,爲了顯示這一點而說"心所"。精進努力是指精進的努力。這排除了其他的努力。因為這個"努力"一詞在業、罪過、行為、精進、傷害、破壞等多種意義中出現。 "任何苦的生起,都是因為努力; 因為努力的止息,就沒有苦的生起。"(經集749) 這裡"努力"是指業。"他努力並且後悔"(增支部5.142;人施設191)這裡是指罪過。"大祭祀大努力不會有大果報"(增支部4.39;相應部1.120)這裡是指豎立祭柱等行為。"努力、精進、修習佛陀的教導"(相應部1.185)這裡是指精進。"爲了沙門喬達摩而殺生"(中部2.51-52)這裡是指傷害。"他遠離傷害種子和植物"(長部1.10;中部1.293)這裡是指切割、破壞等破壞。但在這裡是指精進。因此說:"精進努力是指精進的努力"。因為精進以努力的方式被稱為努力。這是它的自性詞。以從懶惰中出離的方式是奮起。以向前邁進的方式是精進。以向上提升的方式是奮發。以努力的方式是努力。以勇猛的方式是勇猛。以極度勇猛的方式是大勇猛。以堅固的意義是力量。以支援心和心所法的方式不間斷地運作,或者以善的相續運作的方式支援,所以是堅持。 另一種解釋 - 這是奮起以驅除慾望,這是精進以切斷束縛,這是奮發以渡過暴流,這是努力以到達彼岸,這是勇猛以作為先導,這是大勇猛以作為極度,這是力量以拔出門閂,這是堅持以作為穩固。 "即使皮、筋、骨都消失"(中部2.184;相應部2.22,237;增支部2.5;大義釋196;小義釋犀角經義釋154)這樣在運作時以不鬆懈的精進方式是不鬆懈的精進;意思是堅固的精進,強力的精進。因為這個精進在行善業的地方不放棄意願,不放棄責任,不下降,不放棄,帶來不退縮的心,所以說是不放棄意願、不放棄責任。就像在適合的水淹之處說"抓住負重的牛",它即使用膝蓋壓地也會拉車,不讓車倒在地上,同樣精進在行善業的地方提起責任、承擔,所以說是承擔責任。因為在提起的特徵中起主導作用,所以是精進根。在懶惰中不動搖,所以是精進力。因為如實地、引導地、善地努力,所以是正精進。

  1. Satindriyaniddese saraṇakavasena sati. Idaṃ satiyā sabhāvapadaṃ. Punappunaṃ saraṇato anussaraṇavasena anussati. Abhimukhaṃ gantvā viya saraṇato paṭisaraṇavasena paṭissati. Upasaggavasena vā vaḍḍhitamattametaṃ. Saraṇākāro saraṇatā. Yasmā pana saraṇatāti tiṇṇaṃ saraṇānampi nāmaṃ, tasmā taṃ paṭisedhetuṃ puna satiggahaṇaṃ kataṃ. Satisaṅkhātā saraṇatāti ayañhettha attho. Sutapariyattassa dhāraṇabhāvato dhāraṇatā. Anupavisanasaṅkhātena ogāhanaṭṭhena apilāpanabhāvo apilāpanatā. Yathā hi lābukaṭāhādīni udake plavanti, na anupavisanti, na tathā ārammaṇe sati. Ārammaṇañhesā anupavisati, tasmā apilāpanatāti vuttā. Cirakatacirabhāsitānaṃ asammussanabhāvato asammussanatā. Upaṭṭhānalakkhaṇe jotanalakkhaṇe ca indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Satisaṅkhātaṃ indriyaṃ satindriyaṃ. Pamāde na kampatīti satibalaṃ. Yāthāvasati niyyānikasati kusalasatīti sammāsati.

以下是14. 在根的闡述中,以庇護的方式存在。這是正念的本質狀態。由於再三憶念,而成為隨念。彷彿面向前進一般,由於庇護而返回,成為隨返。或者僅僅是由於障礙而增長。庇護的樣態即為庇護性。因為"庇護性"是三種庇護的名稱,所以爲了遏制它,再次取得了正念。在此,意義是以正念稱說的庇護性。由於保持已聽聞的傳承,而有保持的性質。通過不浸入的意義,即不黏附的性質為不黏附性。正如葫蘆等在水中漂浮,不會浸入,正念對於對境也是如此。正念確實浸入對境,因此說為不黏附性。由於長期聽聞和長期宣說而不忘失,為不忘失性。在現起特相和顯示特相中,成就了根的意義,故為根。以正念稱說的根為正念根。在放逸中不動搖,為正念力。按照應有的方式,為導向的正念,為善的正念,即為正確的正念。

  1. Paññindriyaniddese tassa tassa atthassa pākaṭakaraṇasaṅkhātena paññāpanaṭṭhena paññā. Tena tena vā aniccādinā pakārena dhamme jānātītipi paññā. Idamassā sabhāvapadaṃ. Pajānanākāro pajānanā. Aniccādīni vicinātīti vicayo. Pavicayoti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ . Catusaccadhamme vicinātīti dhammavicayo. Aniccādīnaṃ sallakkhaṇavasena sallakkhaṇā. Sāyeva puna upasagganānattena upalakkhaṇā paccupalakkhaṇāti vuttā. Paṇḍitassa bhāvo paṇḍiccaṃ. Kusalassa bhāvo kosallaṃ. Nipuṇassa bhāvo nepuññaṃ. Aniccādīnaṃ vibhāvanavasena vebhabyā. Aniccādīnaṃ cintanakavasena cintā. Yassa vā uppajjati taṃ aniccādīni cintāpetītipi cintā. Aniccādīni upaparikkhatīti upaparikkhā. Bhūrīti pathaviyā nāmaṃ. Ayampi saṇhaṭṭhena vitthaṭaṭṭhena ca bhūrī viyāti bhūrī. Tena vuttaṃ – 『『bhūrī vuccati pathavī . Tāya pathavīsamāya vitthaṭāya vipulāya paññāya samannāgatoti bhūripaññoti (mahāni. 27). Apica paññāya etaṃ adhivacanaṃ bhūrī』』ti. Bhūte atthe ramatītipi bhūrī. Asani viya siluccaye kilese medhati hiṃsatīti medhā. Khippaṃ gahaṇadhāraṇaṭṭhena vā medhā. Yassa uppajjati taṃ attahitapaṭipattiyaṃ sampayuttadhamme ca yāthāvalakkhaṇapaṭivedhe parinetīti pariṇāyikā. Aniccādivasena dhamme vipassatīti vipassanā. Sammā pakārehi aniccādīni jānātīti sampajaññaṃ. Uppathapaṭipanne sindhave vīthiāropanatthaṃ patodo viya uppathe dhāvanakaṃ kūṭacittaṃ vīthiāropanatthaṃ vijjhatīti patodo viya patodo. Dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Paññāsaṅkhātaṃ indriyaṃ paññindriyaṃ. Avijjāya na kampatīti paññābalaṃ. Kilesacchedanaṭṭhena paññāva satthaṃ paññāsatthaṃ. Accuggataṭṭhena paññāva pāsādo paññāpāsādo.

Ālokanaṭṭhena paññāva āloko paññāāloko. Obhāsanaṭṭhena paññāva obhāso paññāobhāso. Pajjotanaṭṭhena paññāva pajjoto paññāpajjoto. Paññavato hi ekapallaṅkena nisinnassa dasasahassilokadhātu ekālokā ekobhāsā ekapajjotā hoti, tenetaṃ vuttaṃ. Imesu pana tīsu padesu ekapadenapi etasmiṃ atthe siddhe, yāni panetāni 『『cattārome, bhikkhave, ālokā. Katame cattāro? Candāloko sūriyāloko agyāloko paññāloko. Ime kho, bhikkhave, cattāro ālokā. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ catunnaṃ ālokānaṃ yadidaṃ paññāloko』』. Tathā 『『cattārome, bhikkhave, obhāsā…pe… cattārome, bhikkhave, pajjotā』』ti (a. ni. 4.144) sattānaṃ ajjhāsayavasena suttāni desitāni, tadanurūpeneva idhāpi desanā katā. Attho hi anekehi ākārehi vibhajjamāno suvibhatto hoti. Aññathā ca añño bujjhati, aññathā ca aññoti.

Ratikaraṇaṭṭhena pana ratidāyakaṭṭhena ratijanakaṭṭhena cittīkataṭṭhena dullabhapātubhāvaṭṭhena atulaṭṭhena anomasattaparibhogaṭṭhena ca paññāva ratanaṃ paññāratanaṃ. Na tena sattā muyhanti, sayaṃ vā ārammaṇe na muyhatīti amoho. Dhammavicayapadaṃ vuttatthameva. Kasmā panetaṃ puna vuttanti? Amohassa mohapaṭipakkhabhāvadīpanatthaṃ . Tenetaṃ dīpeti – yvāyaṃ amoho so na kevalaṃ mohato añño dhammo, mohassa pana paṭipakkho, dhammavicayasaṅkhāto amoho nāma idha adhippetoti. Sammādiṭṭhīti yāthāvaniyyānikakusaladiṭṭhi.

  1. 在智慧的闡述中,依照各自的意義顯現的方式,稱為智慧。由於種種無常等的顯現而了知法的智慧。此為其本質狀態。知者的樣態即為知。無常等的探究稱為探究。進一步的探究即為因障礙而增長的狀態。四聖諦法的探究稱為法的探究。無常等的觀察稱為觀察。正如再度的觀察,因而稱為正觀察。智者的狀態即為智慧。善者的狀態即為善。精通者的狀態即為精通。無常等的闡發性即為闡發。無常等的思考稱為思考。若有所生起,則思考無常等。無常等的深入探究稱為深入探究。土之名為「土」。此亦因其緊湊和廣闊而稱為土。故有云:「土被稱為土。」因此,土具備廣博的智慧。智慧的稱謂為「廣」。此外,智慧的這個稱謂為「廣」。在事物的意義中游玩,亦稱為廣。猶如閃電,若凝聚在一起則會傷害。迅速的把握和保持的智慧。若有所生起,則在自利的實踐中與應有的法相應而獲得理解。因無常等而觀察法,稱為觀察。通過正確的方式了知無常等,稱為正念。正如在道路上行進,猶如在海中航行,正如在道路上奔跑,稱為道路的智慧。觀察的特相顯現出根的意義,故為根。智慧稱為智慧根。因無明而不動搖,稱為智慧力。因斷除煩惱而智慧為根,智慧為根。因高尚而智慧為高尚,智慧為高尚。 在光明的方面,智慧為光明,智慧為光明。在照耀的方面,智慧為照耀,智慧為照耀。在閃耀的方面,智慧為閃耀,智慧為閃耀。智慧者坐於一處,十萬世界同一光明,同一照耀,同一閃耀,故有此言。在這三方面,若以單一的詞語來表述,亦可在此意義上達成。那些是「四種光明」,佛陀說:「哪四種?月光、日光、火光、智慧光明。諸位比丘,這四種光明中,智慧光明為最勝。」同樣地,「這四種照耀……這四種閃耀」也如是(《阿含經·尼》4.144)。根據眾生的心性,所講的經典,亦是相應的教義。意義確實是以多種方式被劃分,且被良好區分。否則,眾生各有不同的理解,亦是各有不同。 在愉悅的方面,因給予愉悅而稱為愉悅的給予者,因產生愉悅而稱為愉悅的創造者,因心的狀態而稱為心的狀態,因難得的顯現而稱為難得的顯現,因無與倫比的狀態而稱為無與倫比,因無障礙的享用而稱為智慧的寶藏,稱為智慧的寶藏。因而,眾生並不迷失,自己在對境中也不迷失,故稱為無迷失。法的探究是所講的意義。為何再度提及此?為說明無迷失的對立狀態。因此有此說明:「此無迷失者,並非僅僅是無迷失的法,而是無迷失的對立,指的是法的探究,名為無迷失。」正見即為如理的善見。

  2. Jīvitindriyaniddese yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyūti tesaṃ sampayuttakānaṃ arūpadhammānaṃ yo āyāpanaṭṭhena āyu, tasmiñhi sati arūpadhammā ayanti gacchanti pavattanti, tasmā āyūti vuccati. Idamassa sabhāvapadaṃ. Yasmā panete dhammā āyusmiṃyeva sati tiṭṭhanti yapenti yāpenti iriyanti vattanti pālayanti, tasmā ṭhitītiādīni vuttāni. Vacanattho panettha – etāya tiṭṭhantīti ṭhiti. Yapentīti yapanā. Tathā yāpanā. Evaṃ bujjhantānaṃ pana vasena purimapade rassattaṃ kataṃ. Etāya iriyantīti iriyanā. Vattantīti vattanā. Pālayantīti pālanā. Jīvanti etenāti jīvitaṃ. Anupālanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti jīvitindriyaṃ.

  3. Hiribalaniddese yaṃ tasmiṃ samayeti yena dhammena tasmiṃ samaye. Liṅgavipallāsaṃ vā katvā yo dhammo tasmiṃ samayetipi attho veditabbo. Hiriyitabbenāti upayogatthe karaṇavacanaṃ. Hiriyitabbayuttakaṃ kāyaduccaritādidhammaṃ hiriyati jigucchatīti attho. Pāpakānanti lāmakānaṃ. Akusalānaṃ dhammānanti akosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Samāpattiyāti idampi upayogatthe karaṇavacanaṃ. Tesaṃ dhammānaṃ samāpattiṃ paṭilābhaṃ samaṅgībhāvaṃ hiriyati jigucchatīti attho.

  4. Ottappabalaniddese ottappitabbenāti hetvatthe karaṇavacanaṃ. Ottappitabbayuttakena ottappassa hetubhūtena kāyaduccaritādinā vuttappakārāya ca samāpattiyā ottappassa hetubhūtāya ottappati, bhāyatīti attho.

  5. Alobhaniddese alubbhanakavasena alobho. Na lubbhatītipi alobho. Idamassa sabhāvapadaṃ. Alubbhanāti alubbhanākāro. Lobhasamaṅgī puggalo lubbhito nāma. Na lubbhito alubbhito . Alubbhitassa bhāvo alubbhitattaṃ. Sārāgapaṭipakkhato na sārāgoti asārāgo. Asārajjanāti asārajjanākāro. Asārajjitassa bhāvo asārajjitattaṃ. Na abhijjhāyatīti anabhijjhā. Alobho kusalamūlanti alobhasaṅkhātaṃ kusalamūlaṃ. Alobho hi kusalānaṃ dhammānaṃ mūlaṃ paccayaṭṭhenāti kusalamūlaṃ. Kusalañca taṃ paccayaṭṭhena mūlañcātipi kusalamūlaṃ.

  6. Adosaniddese adussanakavasena adoso. Na dussatītipi adoso. Idamassa sabhāvapadaṃ. Adussanāti adussanākāro. Adussitassa bhāvo adussitattaṃ. Byāpādapaṭipakkhato na byāpādoti abyāpādo. Kodhadukkhapaṭipakkhato na byāpajjoti abyāpajjo. Adosasaṅkhātaṃ kusalamūlaṃ adoso kusalamūlaṃ. Taṃ vuttatthameva.

40-41. Kāyapassaddhiniddesādīsu yasmā kāyoti tayo khandhā adhippetā, tasmā vedanākkhandhassātiādi vuttaṃ. Passambhanti etāya te dhammā, vigatadarathā bhavanti, samassāsappattāti passaddhi. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Passambhanāti passambhanākāro. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Passaddhisamaṅgitāya paṭippassambhitassa khandhattayassa bhāvo paṭippassambhitattaṃ. Sabbapadehipi tiṇṇaṃ khandhānaṃ kilesadarathapaṭippassaddhi eva kathitā. Dutiyanayena viññāṇakkhandhassa darathapaṭippassaddhi kathitā.

42-

  1. 在生命根的闡述中,那些無色法的壽命,即是那些相應的無色法以壽命的意義而存在的壽命,因為在此存在時,無色法才能存在、執行、流轉,因此稱為壽命。這是其本質狀態。因為這些法只有在壽命存在時才能存在、維持、持續、運作、流轉、保護,所以說是住立等。在此,詞義是:以此而住立為住立。以此而維持為維持。同樣地,以此而持續為持續。對於如此理解的人來說,前面的詞做了縮短。以此而運作為運作。以此而流轉為流轉。以此而保護為保護。以此而生存為生命。在保護的特相上顯現出根的意義,故為生命根。
  2. 在慚力的闡述中,"在那個時候"即是在那個時候以那個法。或者通過性的轉換,也可以理解為"在那個時候那個法"。"應當慚愧的"是賓格意義的工具格。意思是對應當慚愧的身惡行等法感到慚愧厭惡。"惡的"即是低劣的。"不善法"即是非善所生的法。"獲得"也是賓格意義的工具格。意思是對那些法的獲得、證得、具足感到慚愧厭惡。
  3. 在愧力的闡述中,"應當畏懼的"是因的意義的工具格。意思是對應當畏懼的、作為畏懼原因的身惡行等,以及上述的獲得作為畏懼的原因而感到畏懼、恐懼。
  4. 在無貪的闡述中,以不貪著的方式為無貪。不貪著即是無貪。這是其本質狀態。不貪著即是不貪著的樣態。具有貪的人稱為貪著者。不貪著者為不貪著者。不貪著者的狀態為不貪著性。與貪著相對的不貪著為無貪著。不貪著即是不貪著的樣態。不貪著者的狀態為不貪著性。不貪求即是無貪。無貪是善根即是以無貪稱說的善根。因為無貪是善法的根,以因緣的意義為善根。善且以因緣的意義為根,故也稱為善根。
  5. 在無嗔的闡述中,以不嗔恨的方式為無嗔。不嗔恨即是無嗔。這是其本質狀態。不嗔恨即是不嗔恨的樣態。不嗔恨者的狀態為不嗔恨性。與嗔恨相對的不嗔恨為無嗔恨。與嗔恨苦相對的不嗔恨為無嗔恨。以無嗔稱說的善根為無嗔善根。這已經解釋過了。 40-41. 在身輕安的闡述等中,因為"身"指的是三蘊,所以說"受蘊"等。以此而平靜那些法,成為無憂惱,獲得安息,故為輕安。第二個詞是通過字首而增長。平靜即是平靜的樣態。第二個詞是通過字首而增長。因具足輕安而平靜的三蘊的狀態為平靜性。所有詞都是在說明三蘊的煩惱憂惱的平靜。第二種方法是在說明識蘊的憂惱平靜。 42-

43.Lahutāti lahutākāro. Lahupariṇāmatāti lahupariṇāmo etesaṃ dhammānanti lahupariṇāmā; tesaṃ bhāvo lahupariṇāmatā; sīghaṃ sīghaṃ parivattanasamatthatāti vuttaṃ hoti. Adandhanatāti garubhāvapaṭikkhepavacanametaṃ; abhāriyatāti attho. Avitthanatāti mānādikilesabhārassa abhāvena athaddhatā. Evaṃ paṭhamena tiṇṇaṃ khandhānaṃ lahutākāro kathito. Dutiyena viññāṇakkhandhassa lahutākāro kathito.

44-45.Mudutāti mudubhāvo. Maddavatāti maddavaṃ vuccati siniddhaṃ, maṭṭhaṃ; maddavassa bhāvo maddavatā. Akakkhaḷatāti akakkhaḷabhāvo. Akathinatāti akathinabhāvo. Idhāpi purimanayena tiṇṇaṃ khandhānaṃ, pacchimanayena viññāṇakkhandhassa mudutākārova kathito.

46-47.Kammaññatāti kammani sādhutā; kusalakiriyāya viniyogakkhamatāti attho. Sesapadadvayaṃ byañjanavasena vaḍḍhitaṃ. Padadvayenāpi hi purimanayena tiṇṇaṃ khandhānaṃ, pacchimanayena viññāṇakkhandhassa kammaniyākārova kathito.

48-49.Paguṇatāti paguṇabhāvo, anāturatā niggilānatāti attho. Sesapadadvayaṃ byañjanavasena vaḍḍhitaṃ. Idhāpi purimanayena tiṇṇaṃ khandhānaṃ, pacchimanayena viññāṇakkhandhassa niggilānākārova kathito.

50-

  1. 輕安即為輕安的樣態。輕安的變化稱為輕安的變化,屬於這些法的輕安變化;它們的狀態為輕安性;因此說為迅速而迅速地轉變的能力。沉重即是對重的反義詞;意為無重。無重即是因無慢等煩惱的重擔而無重。如此,首先講述了三蘊的輕安的樣態。其次講述了識蘊的輕安的樣態。 44-45. 柔軟即為柔軟的狀態。柔和則稱為柔和,意為濕潤、柔軟;柔軟的狀態即為柔軟性。無粗糙即是無粗糙的狀態。無堅固即是無堅固的狀態。在此,依照前面的方式講述了三蘊的柔軟的樣態,依照後面的方式講述了識蘊的柔軟的樣態。 46-47. 合法性即為行為的適當性;意為善行的應用能力。其餘兩個詞是通過修飾而增加的。通過這兩個詞,依照前面的方式講述了三蘊,依照後面的方式講述了識蘊的合法性的樣態。 48-49. 豐盈即為豐盈的狀態,意為無病的狀態。其餘兩個詞是通過修飾而增加的。在此,依照前面的方式講述了三蘊,依照後面的方式講述了識蘊的無病的樣態。 50-

51.Ujukatāti ujukabhāvo, ujukenākārena pavattanatāti attho. Ujukassa khandhattayassa viññāṇakkhandhassa ca bhāvo ujukatā. Ajimhatāti gomuttavaṅkabhāvapaṭikkhepo. Avaṅkatāti candalekhāvaṅkabhāvapaṭikkhepo. Akuṭilatāti naṅgalakoṭivaṅkabhāvapaṭikkhepo.

Yo hi pāpaṃ katvāva 『na karomī』ti bhāsati, so gantvā paccosakkanatāya 『gomuttavaṅko』 nāma hoti. Yo pāpaṃ karontova 『bhāyāmahaṃ pāpassā』ti bhāsati, so yebhuyyena kuṭilatāya 『candalekhāvaṅko』 nāma hoti. Yo pāpaṃ karontova 『ko pāpassa na bhāyeyyā』ti bhāsati, so nātikuṭilatāya 『naṅgalakoṭivaṅko』 nāma hoti. Yassa vā tīṇipi kammadvārāni asuddhāni, so 『gomuttavaṅko』 nāma hoti. Yassa yāni kānici dve, so 『candalekhāvaṅko』 nāma. Yassa yaṃkiñci ekaṃ, so 『naṅgalakoṭivaṅko nāma.

Dīghabhāṇakā panāhu – ekacco bhikkhu sabbavaye ekavīsatiyā anesanāsu, chasu ca agocaresu carati, ayaṃ 『gomuttavaṅko』 nāma. Eko paṭhamavaye catupārisuddhisīlaṃ paripūreti, lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, majjhimavayapacchimavayesu purimasadiso, ayaṃ 『candalekhāvaṅko』 nāma. Eko paṭhamavaye majjhimavayepi catupārisuddhisīlaṃ pūreti, lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, pacchimavaye purimasadiso. Ayaṃ 『naṅgalakoṭivaṅko』 nāma.

Tassa kilesavasena evaṃ vaṅkassa puggalassa bhāvo jimhatā vaṅkatā kuṭilatāti vuccati. Tāsaṃ paṭikkhepavasena ajimhatādikā vuttā. Khandhādhiṭṭhānāva desanā katā. Khandhānañhi etā ajimhatādikā, no puggalassāti. Evaṃ sabbehipi imehi padehi purimanayena tiṇṇaṃ khandhānaṃ, pacchimanayena viññāṇakkhandhassāti arūpīnaṃ dhammānaṃ nikkilesatāya ujutākārova kathitoti veditabbo.

Idāni yvāyaṃ yevāpanāti appanāvāro vutto, tena dhammuddesavāre dassitānaṃ 『yevāpanakānaṃ』yeva saṅkhepato niddeso kathito hotīti.

Niddesavārakathā niṭṭhitā.

Ettāvatā pucchā samayaniddeso dhammuddeso appanāti uddesavāre catūhi paricchedehi, pucchā samayaniddeso dhammuddeso appanāti niddesavāre catūhi paricchedehīti aṭṭhaparicchedapaṭimaṇḍito dhammavavatthānavāro niṭṭhitova hoti.

Koṭṭhāsavāro

58-

  1. 直正即為直正的狀態,以直正的方式進行運作的意思。直正的三蘊狀態與識蘊的狀態為直正性。偏斜即為對牛奶的反義詞。彎曲即為對低賤的反義詞。無曲折即為對彎曲的反義詞。 誰若做了惡事卻說「我不做」,他去後因被稱為「牛奶彎曲者」。誰若做了惡事卻說「我害怕惡」,他通常因曲折被稱為「低賤彎曲者」。誰若做了惡事卻說「誰不怕惡呢」,他因不太曲折被稱為「無曲折者」。若有三種行為門不凈者,他被稱為「牛奶彎曲者」。若有兩種不凈者,他被稱為「低賤彎曲者」。若有一種不凈者,他被稱為「無曲折者」。 長言者說:有些比丘在所有年齡段中,二十歲時不求,六種不善的地方行走,這被稱為「牛奶彎曲者」。有一位在初期年齡時圓滿四種清凈戒律,感到羞恥、懊悔,想要學習,後期年齡與初期相同,這被稱為「低賤彎曲者」。有一位在初期年齡時,在中期年齡時也圓滿四種清凈戒律,感到羞恥、懊悔,後期年齡與初期相同,這被稱為「無曲折者」。 根據煩惱的狀態,這樣的彎曲者被稱為偏斜、彎曲、曲折。因其反義詞而說出偏斜等。關於三蘊的教義已被闡述。因為這些是偏斜等,而非人。如此,所有的這些詞,依照前面的方式講述了三蘊,依照後面的方式講述了識蘊,因而無煩惱的狀態被稱為直正性。 現在,關於「如是」的部分,提到的是小段落的內容,因此關於那些被稱為「如是」的法,簡要的闡述已被解釋。 闡述部分已完成。 到此為止,問答的時間闡述法的內容為小段落,問答的時間闡述法的內容為闡述的四個部分,因此八個部分的闡述已完成。

  2. Idāni tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā hontīti saṅgahavāro āraddho. So uddesaniddesapaṭiniddesānaṃ vasena tividho hoti. Tattha 『tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā』ti evamādiko uddeso. Katame tasmiṃ samaye cattāro khandhā』tiādiko niddeso. Katamo tasmiṃ samaye vedanākkhandhotiādiko paṭiniddesoti veditabbo.

Tattha uddesavāre cattāro khandhātiādayo tevīsati koṭṭhāsā honti. Tesaṃ evamattho veditabbo – yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ paṭhamaṃ mahākusalacittaṃ uppajjati, ye tasmiṃ samaye cittaṅgavasena uppannā, ṭhapetvā yevāpanake, pāḷiāruḷhā atirekapaṇṇāsadhammā, te sabbepi saṅgayhamānā rāsaṭṭhena cattārova khandhā honti . Heṭṭhā vuttena āyatanaṭṭhena dve āyatanāni honti. Sabhāvaṭṭhena suññataṭṭhena nissattaṭṭhena dveva dhātuyo honti. Paccayasaṅkhātena āhāraṭṭhena tayovettha dhammā āhārā honti. Avasesā no āhārā.

『Kiṃ panete aññamaññaṃ vā taṃsamuṭṭhānarūpassa vā paccayā na hontī』ti? 『No na honti. Ime pana tathā ca honti, aññathā cāti samānepi paccayatte atirekapaccayā honti, tasmā āhārāti vuttā. Kathaṃ? Etesu hi phassāhāro, yesaṃ dhammānaṃ avasesā cittacetasikā paccayā honti, tesañca paccayo hoti, tisso ca vedanā āharati. Manosañcetanāhāro tesañca paccayo hoti tayo ca bhave āharati. Viññāṇāhāro tesañca paccayo hoti paṭisandhināmarūpañca āharatī』ti. 『Nanu ca so vipākova idaṃ pana kusalaviññāṇa』nti? 『Kiñcāpi kusalaviññāṇaṃ, taṃsarikkhatāya pana viññāṇāhāro』tveva vuttaṃ. Upatthambhakaṭṭhena vā ime tayo āhārāti vuttā. Ime hi sampayuttadhammānaṃ, kabaḷīkārāhāro viya rūpakāyassa, upatthambhakapaccayā honti. Teneva vuttaṃ – 『『arūpino āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.1.15).

Aparo nayo – ajjhattikasantatiyā visesapaccayattā kabaḷīkārāhāro ca ime ca tayo dhammā āhārāti vuttā. Visesapaccayo hi kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ sattānaṃ rūpakāyassa kabaḷīkāro āhāro; nāmakāye vedanāya phasso, viññāṇassa manosañcetanā, nāmarūpassa viññāṇaṃ. Yathāha –

『『Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati』』 (saṃ. ni. 5.183). Tathā phassapaccayā vedanā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpanti (saṃ. ni. 2.1).

Adhipatiyaṭṭhena pana aṭṭheva dhammā indriyāni honti, na avasesā. Tena vuttaṃ – aṭṭhindriyāni hontīti. Upanijjhāyanaṭṭhena pañceva dhammā jhānaṅgāni honti. Tena vuttaṃ – pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hotīti.

Niyyānaṭṭhena ca hetvaṭṭhena ca pañceva dhammā maggaṅgāni honti. Tena vuttaṃ – pañcaṅgiko maggo hotīti. Kiñcāpi hi aṭṭhaṅgiko ariyamaggo, lokiyacitte pana ekakkhaṇe tisso viratiyo na labbhanti, tasmā pañcaṅgikoti vutto. 『Nanu ca 『『yathāgatamaggoti kho, bhikkhu, ariyassetaṃ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacana』』nti (saṃ. ni.

  1. 現在在那個時候有四個蘊的存在,這是概括的部分開始。它根據闡述和反闡述的方式分為三類。在那裡,「在那個時候有四個蘊」是這樣的闡述。「在那個時候有哪些四個蘊」是這樣的反闡述。「在那個時候什麼是受蘊」是這樣的反闡述。 在闡述部分,有四個蘊的內容等有三十個部分。其意義應理解為:在那個時候,欲界的第一種大善心生起,在那個時候因心而生的法,除了那些少數的,諸多的法都在四個蘊的範疇內。根據下面所述的,依照感官的方面,有兩個感官。根據本質的方面、空的方面、無常的方面,有兩個元素。根據因緣的分類,依照食的方面,有三種法為食。其餘的不是食。 「那麼這些法是否彼此之間或因它們的生起而沒有因緣呢?」「沒有,沒有因緣。而這些法確實是如此,或是其他,故即使是相同的因緣,依然有額外的因緣,所以稱為食。」如何呢?因為在這些法中,接觸為食,依賴於那些法的其餘的心法都有因緣,並且三種受生起。心的意念為食,並且它們有因緣,三種生起。意識為食,並且它們有因緣,生起的名色也有食。 「難道這不是果報嗎?這就是善意識嗎?」「雖然是善意識,但就其本質而言,確實是意識的食。」從支援的方面講,這三種食被稱為。因為這些法與色身相應,依賴於支援的因緣而存在。因此說:「無色的食是與那些法相應的因緣及其生起的色的因緣」。 另一種說法是:從內在的連續性來看,由於特殊的因緣,食的法也被稱為這三種法。特殊的因緣確實是食的法,依賴於有生命的色身的食;名色的受、接觸、意識。正如所說: 「就像,比丘,這個身體依賴於食而存在,若沒有食則無法存在」(《相應部·尼》5.183)。同樣,依賴於接觸而生起的受,依賴於造作而生起的意識,依賴於意識而生起的名色(《相應部·尼》2.1)。 從主導的方面來看,確實有八個法是感官,而沒有其他。因此說:「有八個感官」。從依賴的方面來看,有五種法是禪的支分。因此說:「有五個支分的禪」。 從出離的方面和因的方面來看,有五種法是道的支分。因此說:「有五個支分的道」。雖然確實是八支的聖道,但在世俗的心中,確實在某一時刻不可能獲得三種的斷除,因此稱為五支的道。「難道不是說『如來所行的道,正是聖八支道的名稱』」(《相應部·尼》

4.245) imasmiṃ sutte 『yatheva lokuttaramaggo aṭṭhaṅgiko, pubbabhāgavipassanāmaggopi tatheva aṭṭhaṅgiko』ti yathāgatavacanena imassatthassa dīpitattā, lokiyamaggenāpi aṭṭhaṅgikena bhavitabbanti? Na bhavitabbaṃ . Ayañhi suttantikadesanā nāma pariyāyadesanā. Tenāha – 『『pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti (ma. ni. 3.431). Ayaṃ pana nippariyāyadesanā. Lokiyacittasmiñhi tisso viratiyo ekakkhaṇe na labbhanti, tasmā 『pañcaṅgiko』va vuttoti.

Akampiyaṭṭhena pana satteva dhammā balāni honti. Mūlaṭṭhena tayova dhammā hetū. Phusanaṭṭhena ekova dhammo phasso. Vedayitaṭṭhena ekova dhammo vedanā. Sañjānanaṭṭhena ekova dhammo saññā. Cetayanaṭṭhena ekova dhammo cetanā. Cittavicittaṭṭhena ekova dhammo cittaṃ. Rāsaṭṭhena ceva vedayitaṭṭhena ca ekova dhammo vedanākkhandho. Rāsaṭṭhena ca sañjānanaṭṭhena ca ekova dhammo saññākkhandho. Rāsaṭṭhena ca abhisaṅkharaṇaṭṭhena ca ekova dhammo saṅkhārakkhandho. Rāsaṭṭhena ca cittavicittaṭṭhena ca ekova dhammo viññāṇakkhandho. Vijānanaṭṭhena ceva heṭṭhā vuttaāyatanaṭṭhena ca ekameva manāyatanaṃ. Vijānanaṭṭhena ca adhipatiyaṭṭhena ca ekameva manindriyaṃ. Vijānanaṭṭhena ca sabhāvasuññatanissattaṭṭhena ca ekova dhammo manoviññāṇadhātu nāma hoti, na avasesā. Ṭhapetvā pana cittaṃ, yathāvuttena atthena avasesā sabbepi dhammā ekaṃ dhammāyatanameva, ekā ca dhammadhātuyeva hotīti.

Ye vā pana tasmiṃ samayeti iminā pana appanāvārena idhāpi heṭṭhā vuttā yevāpanakāva saṅgahitā. Yathā ca idha evaṃ sabbattha . Ito parañhi ettakampi na vicārayissāma. Niddesapaṭiniddesavāresu heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabboti.

Saṅgahavāro niṭṭhito.

Koṭṭhāsavārotipi etasseva nāmaṃ.

Suññatavāro

121-145. Idāni tasmiṃ kho pana samaye dhammā hontīti suññatavāro āraddho. So uddesaniddesavasena dvidhā vavatthito. Tattha uddesavāre 『dhammā hontī』ti iminā saddhiṃ catuvīsati koṭṭhāsā honti. Sabbakoṭṭhāsesu ca 『cattāro dve tayo』ti gaṇanaparicchedo na vutto. Kasmā? Saṅgahavāre paricchinnattā. Tattha paricchinnadhammāyeva hi idhāpi vuttā. Na hettha satto vā bhāvo vā attā vā upalabbhati. Dhammāva ete dhammamattā asārā apariṇāyakāti imissā suññatāya dīpanatthaṃ vuttā. Tasmā evamettha attho veditabbo – yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ paṭhamaṃ mahākusalacittaṃ uppajjati, tasmiṃ samaye cittaṅgavasena uppannā atirekapaṇṇāsadhammā sabhāvaṭṭhena dhammā eva honti. Na añño koci satto vā bhāvo vā poso vā puggalo vā hotīti. Tathā rāsaṭṭhena khandhāva hontīti. Evaṃ purimanayeneva sabbapadesu atthayojanā veditabbā. Yasmā pana jhānato aññaṃ jhānaṅgaṃ, maggato vā aññaṃ maggaṅgaṃ natthi, tasmā idha 『jhānaṃ hoti, maggo hoti』 icceva vuttaṃ. Upanijjhāyanaṭṭhena hi jhānameva hetvaṭṭhena maggova hoti. Na añño koci satto vā bhāvo vāti. Evaṃ sabbapadesu atthayojanā kātabbā. Niddesavāro uttānatthoyevāti.

Suññatavāro niṭṭhito.

Niṭṭhitā ca tīhi mahāvārehi maṇḍetvā niddiṭṭhassa

Paṭhamacittassa atthavaṇṇanā.

Dutiyacittaṃ

4.245)嗎?在這部經中,'如同出世間道是八支的,前分觀道也同樣是八支的',通過如來的話語闡明了這個意思,難道世間道也應該是八支的嗎?"不應該是。這種經典的教導是比喻性的教導。因此說:"在此之前,他的身業、語業、生活已經非常清凈"(《中部·尼》3.431)。這是無比喻的教導。在世間心中,三種戒確實不能在同一時刻獲得,因此只說'五支'。 從不動搖的方面來看,只有七種法是力。從根本的方面來看,只有三種法是因。從接觸的方面來看,只有一種法是觸。從感受的方面來看,只有一種法是受。從認知的方面來看,只有一種法是想。從意志的方面來看,只有一種法是思。從心的多樣性方面來看,只有一種法是心。從聚集和感受的方面來看,只有一種法是受蘊。從聚集和認知的方面來看,只有一種法是想蘊。從聚集和造作的方面來看,只有一種法是行蘊。從聚集和心的多樣性方面來看,只有一種法是識蘊。從了知和前面所說的感官方面來看,只有一個意處。從了知和主導的方面來看,只有一個意根。從了知和本質、空性、無我的方面來看,只有一種法叫做意識界,而不是其他。除了心之外,根據上述的意義,其餘所有的法都只是一個法處,只是一個法界。 "或者在那個時候",通過這個小段落,在這裡也包括了前面所說的少數法。就像在這裡一樣,在其他地方也是如此。從此以後,我們不再詳細討論這麼多。在闡述和反闡述的部分,應該按照前面所說的方式理解意義。 概括部分結束。 這也被稱為分類部分。 空性部分 121-145. 現在開始"在那個時候有諸法"的空性部分。它分為闡述和反闡述兩部分。在闡述部分中,包括"有諸法"在內共有二十四個部分。在所有部分中都沒有提到"四、二、三"等數量限制。為什麼?因為在概括部分已經限定了。在那裡限定的法在這裡也被提到。因為在這裡沒有發現有情、存在、自我。這些法只是法而已,無實質、無主導,爲了闡明這種空性而說。因此,在這裡應該這樣理解意義:在那個時候,欲界的第一種大善心生起,在那個時候因心而生的五十多種法,從本質上來說只是法而已。沒有其他任何有情、存在、人或個體。同樣,從聚集的方面來看只是蘊而已。這樣應該按照前面的方式理解所有詞的意義組合。因為除了禪那沒有其他禪支,除了道沒有其他道支,所以這裡只說"有禪那,有道"。從專注的方面來看只是禪那,從因的方面來看只是道。沒有其他任何有情或存在。這樣應該對所有詞做意義組合。反闡述部分的意義很明顯。 空性部分結束。 以三大部分裝飾並闡述的第一心的意義解釋也結束了。 第二心

  1. Idāni dutiyacittādīni dassetuṃ puna 『『katame dhammā』』tiādi āraddhaṃ. Tesu sabbesupi paṭhamacitte vuttanayeneva tayo tayo mahāvārā veditabbā. Na kevalañca mahāvārā eva, paṭhamacitte vuttasadisānaṃ sabbapadānaṃ atthopi vuttanayeneva veditabbo. Ito parampi apubbapadavaṇṇanaṃyeva karissāma. Imasmiṃ tāva dutiyacittaniddese sasaṅkhārenāti idameva apubbaṃ. Tassattho – saha saṅkhārenāti sasaṅkhāro. Tena sasaṅkhārena sappayogena saupāyena paccayagaṇenāti attho. Yena hi ārammaṇādinā paccayagaṇena paṭhamaṃ mahācittaṃ uppajjati, teneva sappayogena saupāyena idaṃ uppajjati.

Tassevaṃ uppatti veditabbā – idhekacco bhikkhu vihārapaccante vasamāno cetiyaṅgaṇasammajjanavelāya vā therupaṭṭhānavelāya vā sampattāya, dhammasavanadivase vā sampatte 『mayhaṃ gantvā paccāgacchato atidūraṃ bhavissati, na gamissāmī』ti cintetvā puna cinteti – 『bhikkhussa nāma cetiyaṅgaṇaṃ vā therupaṭṭhānaṃ vā dhammasavanaṃ vā agantuṃ asāruppaṃ, gamissāmī』ti gacchati. Tassevaṃ attano payogena vā, parena vā vattādīnaṃ akaraṇe ca ādīnavaṃ karaṇe ca ānisaṃsaṃ dassetvā ovadiyamānassa, niggahavaseneva vā 『ehi, idaṃ karohī』ti kāriyamānassa uppannaṃ kusalacittaṃ sasaṅkhārena paccayagaṇena uppannaṃ nāma hotīti.

Dutiyacittaṃ.

Tatiyacittaṃ

147-148. Tatiye ñāṇena vippayuttanti ñāṇavippayuttaṃ. Idampi hi ārammaṇe haṭṭhapahaṭṭhaṃ hoti paricchindakañāṇaṃ panettha na hoti. Tasmā idaṃ daharakumārakānaṃ bhikkhuṃ disvā 『ayaṃ thero mayha』nti vandanakāle, teneva nayena cetiyavandanadhammasavanakālādīsu ca uppajjatīti veditabbaṃ. Pāḷiyaṃ panettha sattasu ṭhānesu paññā parihāyati. Sesaṃ pākatikamevāti.

Tatiyacittaṃ.

Catutthacittaṃ

  1. Catutthacittepi eseva nayo. Idaṃ pana sasaṅkhārenāti vacanato yadā mātāpitaro daharakumārake sīse gahetvā cetiyādīni vandāpenti te ca anatthikā samānāpi haṭṭhapahaṭṭhāva vandanti. Evarūpe kāle labbhatīti veditabbaṃ.

Catutthacittaṃ.

Pañcamacittaṃ

  1. Pañcame upekkhāsahagatanti upekkhāvedanāya sampayuttaṃ . Idañhi ārammaṇe majjhattaṃ hoti. Paricchindakañāṇaṃ panettha hotiyeva. Pāḷiyaṃ panettha jhānacatukke upekkhā hotīti indriyaṭṭhake upekkhindriyaṃ hotīti vatvā sabbesampi vedanādipadānaṃ niddese sātāsātasukhadukkhapaṭikkhepavasena desanaṃ katvā adukkhamasukhavedanā kathitā. Tassā majjhattalakkhaṇe indattakaraṇavasena upekkhindriyabhāvo veditabbo. Padapaṭipāṭiyā ca ekasmiṃ ṭhāne pīti parihīnā. Tasmā cittaṅgavasena pāḷiāruḷhā pañcapaṇṇāseva dhammā honti. Tesaṃ vasena sabbakoṭṭhāsesu sabbavāresu ca vinicchayo veditabbo.

Pañcamacittaṃ.

Chaṭṭhacittādi

156-

  1. 現在爲了說明第二心等,再次開始"哪些法"等。在所有這些中,都應該按照第一心所說的方式理解三個大部分。不僅是大部分,對於與第一心所說相同的所有詞的意義,也應該按照所說的方式理解。從此以後,我們將只解釋新的詞。在這個第二心的闡述中,"有行"是新的。其意義是:與行一起為有行。與那個有行,即與方法、方式、因緣組合在一起的意思。因為以所緣等為因緣組合而生起第一大心,同樣地以方法、方式而生起這個心。 它的生起應該這樣理解:這裡有一位比丘住在寺院邊緣,當掃塔院或侍奉長老的時間到了,或者在聽法的日子到來時,他想:"我去了再回來會太遠了,我不去了。"然後又想:"作為比丘不去塔院或侍奉長老或聽法是不合適的,我要去。"他就去了。這樣,通過自己的努力,或者被他人指出不做職責的過失和做的利益而被勸導,或者被強制地說"來,做這個"而被要求做,所生起的善心被稱為由有行的因緣組合而生起。 第二心。 第三心 147-148. 在第三心中,"離智"即與智不相應。這個心對所緣也是歡喜雀躍的,但這裡沒有分別的智慧。因此,應該理解這個心在幼童看到比丘時想"這是長老"而禮拜的時候生起,同樣地在禮拜塔、聽法等時候也生起。在經文中,這裡在七個地方少了智慧。其餘的都是正常的。 第三心。 第四心
  2. 在第四心中也是同樣的方法。但由於說"有行",應該理解這是在父母抓著幼童的頭讓他們禮拜塔等,而他們雖然不情願卻歡喜雀躍地禮拜時獲得的。 第四心。 第五心
  3. 在第五心中,"與舍俱"即與舍受相應。這個心對所緣是中性的。但這裡確實有分別的智慧。在經文中,在四禪中說"有舍",在八根中說"有舍根",然後在所有受等詞的闡述中,通過否定樂不樂、苦樂來說明不苦不樂受。應該理解它作為舍根是因為在中性的特徵上起主導作用。在詞的順序中,在一個地方少了喜。因此,依心的成分而列入經文的只有五十五法。應該根據這些來理解所有部分所有章節的判斷。 第五心。 第六心等 156-

  4. Chaṭṭhasattamaaṭṭhamāni dutiyatatiyacatutthesu vuttanayeneva veditabbāni. Kevalañhi imesu vedanāparivattanañceva pītiparihānañca hoti. Sesaṃ saddhiṃ uppattinayena tādisameva. Karuṇāmuditā parikammakālepi hi imesaṃ uppatti mahāaṭṭhakathāyaṃ anuññātā eva. Imāni aṭṭha kāmāvacarakusalacittāni nāma.

Puññakiriyavatthādikathā

Tāni sabbānipi dasahi puññakiriyavatthūhi dīpetabbāni. Kathaṃ? Dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ… bhāvanāmayaṃ… apacitisahagataṃ… veyyāvaccasahagataṃ… pattānuppadānaṃ… abbhanumodanaṃ… desanāmayaṃ… savanamayaṃ… diṭṭhijukammaṃ puññakiriyavatthūti imāni dasa puññakiriyavatthūni nāma. Tattha dānameva dānamayaṃ. Puññakiriyā ca sā tesaṃ tesaṃ ānisaṃsānaṃ vatthu cāti puññakiriyavatthu. Sesesupi eseva nayo.

Tattha cīvarādīsu catūsu paccayesu, rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu, annādīsu vā dasasu dānavatthūsu, taṃ taṃ dentassa tesaṃ tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge, pariccāgakāle, pacchā somanassacittena anussaraṇakāle cāti tīsu kālesu pavattā cetanā 『dānamayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma.

Pañcasīlaṃ aṭṭhasīlaṃ dasasīlaṃ samādiyantassa, 『pabbajissāmī』ti vihāraṃ gacchantassa, pabbajantassa, 『manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā pabbajito vata』mhi, 『sādhu sādhū』ti āvajjentassa, pātimokkhaṃ saṃvarantassa, cīvarādayo paccaye paccavekkhantassa, āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa , ājīvaṃ sodhentassa ca pavattā cetanā 『sīlamayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma.

Paṭisambhidāyaṃ vuttena vipassanāmaggena cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa…pe… manaṃ… rūpe…pe… dhamme… cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ,… cakkhusamphassaṃ…pe… manosamphassaṃ, cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ, …pe… rūpasaññaṃ…pe… jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa pavattā cetanā, aṭṭhatiṃsāya vā ārammaṇesu appanaṃ appattā sabbāpi cetanā 『bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma.

Mahallakaṃ pana disvā paccuggamanapattacīvarapaṭiggahaṇaabhivādanamaggasampadānādivasena 『apacitisahagataṃ』 veditabbaṃ.

Vuḍḍhatarānaṃ vattappaṭipattikaraṇavasena gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ disvā pattaṃ gahetvā gāme bhikkhaṃ samādapetvā upasaṃharaṇavasena, 『gaccha bhikkhūnaṃ pattaṃ āharā』ti sutvā vegena gantvā pattāharaṇādivasena ca kāyaveyyāvaṭikakāle 『veyyāvaccasahagataṃ』 veditabbaṃ.

Dānaṃ datvā gandhādīhi pūjaṃ katvā 『asukassa nāma patti hotū』ti vā, 『sabbasattānaṃ hotū』ti vā pattiṃ dadato 『pattānuppadānaṃ』 veditabbaṃ. Kiṃ panevaṃ pattiṃ dadato puññakkhayo hotīti? Na hoti. Yathā pana ekaṃ dīpaṃ jāletvā tato dīpasahassaṃ jālentassa paṭhamadīpo khīṇoti na vattabbo; purimālokena pana saddhiṃ pacchimāloko ekato hutvā atimahā hoti. Evameva pattiṃ dadato parihāni nāma natthi. Vuḍḍhiyeva pana hotīti veditabbo.

Parehi dinnāya pattiyā vā aññāya vā puññakiriyāya 『sādhu sādhū』ti anumodanavasena 『abbhanumodanaṃ』 veditabbaṃ.

Eko 『evaṃ maṃ dhammakathikoti maṃ jānissantī』ti icchāya ṭhatvā lābhagaruko hutvā deseti, taṃ na mahapphalaṃ. Eko attano paguṇaṃ dhammaṃ apaccāsīsamāno vimuttāyatanasīsena paresaṃ deseti, idaṃ 『desanāmayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma.

第六、七、八的內容應該按照第二、第三、第四所說的方式理解。因為在這些中,確實有感受的變化和快樂的消失。其餘的與生起的方式相同。即使在慈悲和喜悅的準備階段,這些的生起也在《大論》中被允許。這八種法被稱為欲界的善心。 善業的法 這些法都應該通過十種善業的法來說明。如何呢?施捨的善業,戒律的……修習的……尊重的……服務的……獲得的……讚歎的……講法的……聽法的……見解的善業,這些被稱為十種善業的法。在那裡,施捨就是施捨的。善業是這些法的利益所在,因此稱為善業的法。其餘的也同樣如此。 在袈裟等四種條件中,或在色等六種所緣中,或在食物等十種施捨法中,從給予者的生起開始,在捨棄的時候,最後在快樂的心中回憶的三個階段中生起的意圖稱為"施捨的善業法"。 在五戒、八戒、十戒的持守者中,"我將出家"而去寺院的,出家的,"我一定會實現自己的願望而出家","好,好"而思維的,持守戒律的,考慮袈裟等條件的,在不妨礙的色等方面,眼等感官的控制者,清凈生計的,生起的意圖稱為"戒律的善業法"。 根據《解脫》中的所說,通過觀照法的智慧,眼識的無常、苦、無我,心的、色的、法的……等,眼識的……心識的,眼觸的……心觸的,眼觸所生的感受……心觸所生的感受……色的覺知……老死的無常、苦、無我,生起的意圖,所有的意圖都被稱為"修習的善業法"。 看到年長者時,通過接近、接受袈裟、禮拜等的方式被稱為"尊重的"。 對於年長者的行為,進入村莊乞食的比丘,看到他拿著碗,進入村莊乞食,收集食物時,稱為"服務的"。 施捨后,經過香等的供養,"愿某某獲得"或"愿所有眾生獲得"的施捨稱為"獲得的"。那麼,施捨時是否會導致善業的消失呢?不會。就像點燃一盞燈后再點燃千盞燈,第一盞燈熄滅了並不影響;前世的光與後世的光結合在一起,變得非常偉大。因此,施捨時並沒有消失,反而是增長的。 通過他人給予的碗或其他的善業,因"好,好"的讚歎被稱為"讚歎的"。 有一個人想著"這樣我將被法師所知",而站著成為獲得利益者講法,這並不產生很大的果報。有一個人不顧自己的優點,專注于解脫的智慧來講授他人,這被稱為"講法的善業法"。

Eko suṇanto 『iti maṃ saddhoti jānissantī』ti suṇāti, taṃ na mahapphalaṃ. Eko 『evaṃ me mahapphalaṃ bhavissatī』ti hitapharaṇena muducittena dhammaṃ suṇāti, idaṃ 『savanamayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma.

Diṭṭhiṃ ujuṃ karontassa 『diṭṭhijukammaṃ puññakiriyavatthu』 nāma. Dīghabhāṇakā panāhu – 『diṭṭhijukammaṃ sabbesaṃ niyamalakkhaṇaṃ, yaṃkiñci puññaṃ karontassa hi diṭṭhiyā ujukabhāveneva mahapphalaṃ hotī』ti.

Etesu pana puññakiriyavatthūsu dānamayaṃ tāva 『dānaṃ dassāmī』ti cintentassa uppajjati, dānaṃ dadato uppajjati, 『dinnaṃ me』ti paccavekkhantassa uppajjati. Evaṃ pubbacetanaṃ muñcanacetanaṃ aparacetananti tissopi cetanā ekato katvā 『dānamayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma hoti. Sīlamayampi 『sīlaṃ pūressāmī』ti cintentassa uppajjati, sīlapūraṇakāle uppajjati, 『pūritaṃ me』ti paccavekkhantassa uppajjati. Tā sabbāpi ekato katvā 『sīlamayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma hoti…pe… diṭṭhijukammampi 『diṭṭhiṃ ujukaṃ karissāmī』ti cintentassa uppajjati, diṭṭhiṃ ujuṃ karontassa uppajjati, 『diṭṭhi me ujukā katā』ti paccavekkhantassa uppajjati. Tā sabbāpi ekato katvā 『diṭṭhijukammaṃ puññakiriyavatthu』 nāma hoti.

Sutte pana tīṇiyeva puññakiriyavatthūni āgatāni. Tesu itaresampi saṅgaho veditabbo. Apacitiveyyāvaccāni hi sīlamaye saṅgahaṃ gacchanti. Pattānuppadānaabbhanumodanāni dānamaye. Desanāsavanadiṭṭhijukammāni bhāvanāmaye. Ye pana 『diṭṭhijukammaṃ sabbesaṃ niyamalakkhaṇa』nti vadanti tesaṃ taṃ tīsupi saṅgahaṃ gacchati. Evametāni saṅkhepato tīṇi hutvā vitthārato dasa honti.

Tesu 『dānaṃ dassāmī』ti cintento aṭṭhannaṃ kāmāvacarakusalacittānaṃ aññatareneva cinteti; dadamānopi tesaṃyeva aññatarena deti; 『dānaṃ me dinna』nti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Sīlaṃ pūressāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti; sīlaṃ pūrentopi tesaṃyeva aññatarena pūreti, 『sīlaṃ me pūrita』nti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Bhāvanaṃ bhāvessāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti; bhāventopi tesaṃyeva aññatarena bhāveti; 『bhāvanā me bhāvitā』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati.

有一個人聽到"他會知道我"而傾聽,這並不產生很大的果報。有一個人想"這樣我會獲得很大的果報",以善良柔和的心聽法,這被稱為"聽法的善業法"。 對於"見解正直"的人稱為"見解的善業法"。長者們說:"見解的善業法是所有法的特徵,任何善業的生起,因見解的正直而會產生很大的果報。" 在這些善業法中,施捨的善業法首先生起,想著"我將施捨"時生起,施捨時生起,回憶"我施捨了"時生起。如此,前念、放下念、后念三種意圖合在一起,稱為"施捨的善業法"。戒律的善業法也是如此,想著"我將圓滿戒律"時生起,圓滿戒律時生起,回憶"我圓滿了"時生起。所有這些合在一起稱為"戒律的善業法"……同樣,見解的善業法也是,想著"我將使見解正直"時生起,見解正直時生起,回憶"我的見解是正直的"時生起。所有這些合在一起稱為"見解的善業法"。 在經典中,僅有這三種善業法被提及。在這些中,其他的也應被理解為集合。因為對施捨的尊重和服務屬於戒律的集合。對獲得的讚歎屬於施捨的集合。對講法和聽法的見解屬於修習的集合。那些說"見解的善業法是所有法的特徵"的人,他們的見解也包含在這三種集合中。因此,這些從簡要來看是三種,從詳細來看是十種。 在這些中,想著"我將施捨"時,欲界的八種善心中的任何一種都會思考;施捨時也會以其中一種施捨;回憶"我施捨了"時,也會以其中一種回憶。"我將圓滿戒律"時,也會以其中一種思考;圓滿戒律時,也會以其中一種圓滿;回憶"我的戒律圓滿了"時,也會以其中一種回憶。"我將修習"時,也會以其中一種思考;修習時,也會以其中一種修習;回憶"我的修習已完成"時,也會以其中一種回憶。

『Jeṭṭhāpacitikammaṃ karissāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti, karontopi tesaṃyeva aññatarena karoti, 『kataṃ me』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Kāyaveyyāvaṭikakammaṃ karissāmī』ti cintentopi, karontopi, 『kataṃ me』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Pattiṃ dassāmī』ti cintentopi, dadantopi, 『dinnaṃ me』ti paccavekkhantopi, 『pattiṃ vā sesakusalaṃ vā anumodissāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti; anumodantopi tesaṃyeva aññatarena anumodati, 『anumoditaṃ me』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Dhammaṃ desessāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti, desentopi tesaṃyeva aññatarena deseti, 『desito me』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Dhammaṃ sossāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti, suṇantopi tesaṃyeva aññatarena suṇāti, 『suto me』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Diṭṭhiṃ ujukaṃ karissāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti, ujuṃ karonto pana catunnaṃ ñāṇasampayuttānaṃ aññatarena karoti, 『diṭṭhi me ujukā katā』ti paccavekkhanto aṭṭhannaṃ aññatarena paccavekkhati.

Imasmiṃ ṭhāne cattāri anantāni nāma gahitāni. Cattāri hi anantāni – ākāso ananto, cakkavāḷāni anantāni, sattanikāyo ananto, buddhaññāṇaṃ anantaṃ. Ākāsassa hi puratthimāya disāya vā pacchimuttaradakkhiṇāsu vā ettakāni vā yojanasatāni ettakāni vā yojanasahassānīti paricchedo natthi. Sinerumattampi ayokūṭaṃ pathaviṃ dvidhā katvā heṭṭhā khittaṃ bhassetheva, no patiṭṭhaṃ labhetha, evaṃ ākāsaṃ anantaṃ nāma.

Cakkavāḷānampi satehi vā sahassehi vā paricchedo natthi. Sacepi hi akaniṭṭhabhavane nibbattā, daḷhathāmadhanuggahassa lahukena sarena tiriyaṃ tālacchāyaṃ atikkamanamattena kālena cakkavāḷasatasahassaṃ atikkamanasamatthena javena samannāgatā cattāro mahābrahmāno 『cakkavāḷapariyantaṃ passissāmā』ti tena javena dhāveyyuṃ, cakkavāḷapariyantaṃ adisvāva parinibbāyeyyuṃ, evaṃ cakkavāḷāni anantāni nāma.

Ettakesu pana cakkavāḷesu udakaṭṭhakathalaṭṭhakasattānaṃ pamāṇaṃ natthi. Evaṃ sattanikāyo ananto nāma. Tatopi buddhañāṇaṃ anantameva.

Evaṃ aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ sattānaṃ kāmāvacarasomanassasahagatañāṇasampayuttaasaṅkhārikakusalacittāni ekassa bahūni uppajjanti. Bahūnampi bahūni uppajjanti. Tāni sabbānipi kāmāvacaraṭṭhena somanassasahagataṭṭhena ñāṇasampayuttaṭṭhena asaṅkhārikaṭṭhena ekattaṃ gacchanti. Ekameva somanassasahagataṃ tihetukaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittaṃ hoti. Tathā sasaṅkhārikaṃ mahācittaṃ…pe… tathā upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ dvihetukaṃ sasaṅkhārikacittanti. Evaṃ sabbānipi aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ sattānaṃ uppajjamānāni kāmāvacarakusalacittāni sammāsambuddho mahātulāya tulayamāno viya, tumbe pakkhipitvā minamāno viya, sabbaññutaññāṇena paricchinditvā 『aṭṭhevetānī』ti sarikkhaṭṭhena aṭṭheva koṭṭhāse katvā dassesi.

Puna imasmiṃ ṭhāne chabbidhena puññāyūhanaṃ nāma gahitaṃ. Puññañhi atthi sayaṃkāraṃ atthi paraṃkāraṃ, atthi sāhatthikaṃ atthi āṇattikaṃ, atthi sampajānakataṃ atthi asampajānakatanti.

"我將做對長者尊重的事"時思考,也是以其中一種思考;做時也是以其中一種做;回憶"我做了"時,也是以其中一種回憶。"我將做服務的事"時思考,做時,回憶"我做了"時,也是以其中一種回憶。"我將分享功德"時思考,分享時,回憶"我分享了"時,也是以其中一種思考;"我將隨喜功德或其他善業"時思考,也是以其中一種思考;隨喜時也是以其中一種隨喜,回憶"我隨喜了"時,也是以其中一種回憶。"我將講法"時思考,也是以其中一種思考;講時也是以其中一種講,回憶"我講了"時,也是以其中一種回憶。"我將聽法"時思考,也是以其中一種思考;聽時也是以其中一種聽,回憶"我聽了"時,也是以其中一種回憶。"我將使見解正直"時思考,也是以其中一種思考;使正直時,是以四種與智相應的其中一種使正直,回憶"我的見解正直了"時,是以八種中的一種回憶。 在這個地方,四種無邊被提及。四種無邊是:虛空無邊、世界無邊、眾生無邊、佛智無邊。因為虛空在東方或西北南方沒有多少由旬或多少千由旬的界限。即使像須彌山那麼大的鐵錘,把大地劈成兩半扔下去,也會一直下落,找不到立足之處,如此虛空是無邊的。 世界也沒有百或千的界限。即使生在色究竟天,具有強壯弓箭手輕易射箭穿過棕櫚樹影子那麼快的速度,能夠在那麼短的時間內穿越十萬個世界的四大梵天,想"我們要看到世界的邊界",以那樣的速度奔跑,也會在看不到世界邊界的情況下入滅,如此世界是無邊的。 在如此多的世界中,水中、陸地上、空中的眾生數量是無法計算的。如此眾生是無邊的。比這個更無邊的是佛智。 如此,在無量的世界中,無量的眾生生起欲界喜俱智相應無行善心,一個人生起很多,很多人也生起很多。所有這些因為是欲界、喜俱、智相應、無行而歸為一類。只是一個喜俱三因無行大心。同樣,有行大心……乃至……舍俱智不相應二因有行心。如此,在無量的世界中,無量的眾生所生起的欲界善心,正等正覺者像用大秤稱量一樣,像用量器量一樣,用一切智智限定后,"只有這八種",以相似性分為八類來說明。 再者,在這個地方,六種積集功德被提及。因為功德有自作、他作,有親手做、指使做,有正知而做、不正知而做。

Tattha attano dhammatāya kataṃ 『sayaṃkāraṃ』 nāma. Paraṃ karontaṃ disvā kataṃ 『paraṃkāraṃ』 nāma. Sahatthena kataṃ 『sāhatthikaṃ』 nāma. Āṇāpetvā kāritaṃ 『āṇattikaṃ』 nāma. Kammañca phalañca saddahitvā kataṃ 『sampajānakataṃ』 nāma. Kammampi phalampi ajānitvā kataṃ 『asampajānakataṃ』 nāma. Tesu sayaṃkāraṃ karontopi imesaṃ aṭṭhannaṃ kusalacittānaṃ aññatareneva karoti. Paraṃkāraṃ karontopi, sahatthena karontopi, āṇāpetvā karontopi imesaṃ aṭṭhannaṃ kusalacittānaṃ aññatareneva karoti. Sampajānakaraṇaṃ pana catūhi ñāṇasampayuttehi hoti. Asampajānakaraṇaṃ catūhi ñāṇavippayuttehi.

Aparāpi imasmiṃ ṭhāne catasso dakkhiṇāvisuddhiyo gahitā – paccayānaṃ dhammikatā, cetanāmahattaṃ, vatthusampatti, guṇātirekatāti. Tattha dhammena samena uppannā paccayā 『dhammikā』 nāma. Saddahitvā okappetvā dadato pana 『cetanāmahattaṃ』 nāma hoti. Khīṇāsavabhāvo 『vatthusampatti』 nāma. Khīṇāsavasseva nirodhā vuṭṭhitabhāvo 『guṇātirekatā』 nāma. Imāni cattāri samodhānetvā dātuṃ sakkontassa kāmāvacaraṃ kusalaṃ imasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ deti. Puṇṇakaseṭṭhikākavaliyasumanamālākārādīnaṃ (dha. pa. aṭṭha. 2.225 puṇṇadāsīvatthu) (dha. pa. aṭṭha. 1.67 sumanamālākāravatthu) viya.

Saṅkhepato panetaṃ sabbampi kāmāvacarakusalacittaṃ 『citta』nti karitvā cittavicittaṭṭhena ekameva hoti. Vedanāvasena somanassasahagataṃ upekkhāsahagatanti duvidhaṃ hoti. Ñāṇavibhattidesanāvasena catubbidhaṃ hoti. Somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittañhi upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittañca ñāṇasampayuttaṭṭhena asaṅkhārikaṭṭhena ca ekameva hoti. Tathā ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārikaṃ, ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikaṃ, ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārikañcāti. Evaṃ ñāṇavibhattidesanāvasena catubbidhe panetasmiṃ asaṅkhārasasaṅkhāravibhattito cattāri asaṅkhārikāni cattāri sasaṅkhārikānīti aṭṭheva kusalacittāni honti. Tāni yāthāvato ñatvā bhagavā sabbaññū gaṇīvaro muniseṭṭho ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkarotīti.

Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaṭṭhakathāya

Kāmāvacarakusalaniddeso samatto.

Rūpāvacarakusalavaṇṇanā

Catukkanayo paṭhamajjhānaṃ

  1. Idāni rūpāvacarakusalaṃ dassetuṃ katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetīti rūpaṃ vuccati rūpabhavo. Upapattīti nibbatti jāti sañjāti. Maggoti upāyo. Vacanattho panettha – taṃ upapattiṃ maggati gavesati janeti nipphādetīti maggo. Idaṃ vuttaṃ hoti – yena maggena rūpabhave upapatti hoti nibbatti jāti sañjāti, taṃ maggaṃ bhāvetīti. Kiṃ panetena niyamato rūpabhave upapatti hotīti? Na hoti. 『『Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha, samāhito yathābhūtaṃ pajānāti passatī』』ti (saṃ. ni. 3.5; 4.99; 5.1071; netti. 40; mi. pa. 2.1.15) evaṃ vuttena hi nibbedhabhāgiyena rūpabhavātikkamopi hoti. Rūpūpapattiyā pana ito añño maggo nāma natthi, tena vuttaṃ 『rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetī』ti. Atthato cāyaṃ maggo nāma cetanāpi hoti, cetanāya sampayuttadhammāpi, tadubhayampi. 『『Nirayañcāhaṃ, sāriputta, pajānāmi nirayagāmiñca magga』』nti (ma. ni.

在那裡,自己本性所做的稱為"自作"。看到他人做而做的稱為"他作"。親手所做的稱為"親手做"。指使他人做的稱為"指使做"。相信業和果而做的稱為"正知而做"。不知業和果而做的稱為"不正知而做"。在這些中,自作時也是以這八種善心中的一種而做。他作時,親手做時,指使做時,也是以這八種善心中的一種而做。正知而做是以四種智相應心而做。不正知而做是以四種智不相應心而做。 再者,在這個地方,四種佈施清凈被提及 - 資具的如法性、思的偉大、對象的圓滿、功德的超越。在那裡,如法平等獲得的資具稱為"如法"。以信心和確信而施的稱為"思的偉大"。漏盡的狀態稱為"對象的圓滿"。從滅盡定出定的狀態稱為"功德的超越"。能夠結合這四種而佈施的人,欲界善業在此生就會結果。就像富那迦長者、卡瓦利亞、須摩那花匠等人一樣。 簡而言之,所有這些欲界善心,以"心"來說,從心的多樣性方面來看是一種。從受的方面來看,有喜俱和舍俱兩種。從智的分別教導來看有四種。因為喜俱智相應無行大心和舍俱智相應無行大心,從智相應和無行的方面來看是一種。同樣,智相應有行、智不相應無行、智不相應有行也是如此。如此,從智的分別教導來看有四種,再從無行有行的分別來看,有四種無行和四種有行,共有八種善心。全知、最勝的導師、聖者中的最上者世尊如實了知后,宣說、教導、安立、開顯、分別、闡明這些法。 《殊勝義注》《法聚論注》 欲界善法的解說完畢。 色界善法的解釋 四禪法 - 初禪 160. 現在爲了說明色界善法而開始"哪些法是善"等。在那裡,"修習色界投生的道路"中,色指色有。投生指生起、出生、產生。道路指方法。這裡的詞義是:尋求、探索、產生、成就那個投生,所以稱為道路。這裡的意思是:以哪條道路在色有中有投生、生起、出生、產生,他修習那條道路。那麼這是否一定會投生色界呢?不一定。因為如所說"諸比丘,你們應修習禪定,入定者如實了知、看見",這樣所說的通達分也會超越色有。但是除此之外沒有其他色界投生的道路,所以說"修習色界投生的道路"。從意義上說,這個道路指思,也指與思相應的法,也指這兩者。"舍利弗,我了知地獄和通往地獄的道路"(《中部·尼》

1.153) hi ettha cetanā maggo nāma.

『『Saddhā hiriyaṃ kusalañca dānaṃ, dhammā ete sappurisānuyātā;

Etañhi maggaṃ diviyaṃ vadanti, etena hi gacchati devaloka』』nti. (a. ni. 8.32);

Ettha cetanāsampayuttadhammā maggo nāma. 『『Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā』』ti saṅkhārupapattisuttādīsu (ma. ni. 3.161 ādayo) cetanāpi cetanāsampayuttadhammāpi maggo nāma. Imasmiṃ pana ṭhāne 『jhāna』nti vacanato cetanāsampayuttā adhippetā. Yasmā pana jhānacetanā paṭisandhiṃ ākaḍḍhati, tasmā cetanāpi cetanāsampayuttadhammāpi vaṭṭantiyeva.

Bhāvetīti janeti uppādeti vaḍḍheti. Ayaṃ tāva idha bhāvanāya attho. Aññattha pana upasaggavasena sambhāvanā paribhāvanā vibhāvanāti evaṃ aññathāpi attho hoti. Tattha 『『idhudāyi mama sāvakā adhisīle sambhāventi – sīlavā samaṇo gotamo, paramena sīlakkhandhena samannāgato』』ti (ma. ni. 2.243) ayaṃ sambhāvanā nāma; okappanāti attho. 『『Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso, samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā, paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccatī』』ti (dī. ni. 2.186) ayaṃ paribhāvanā nāma; vāsanāti attho. 『『Iṅgha rūpaṃ vibhāvehi, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ vibhāvehī』』ti ayaṃ vibhāvanā nāma; antaradhāpanāti attho. 『『Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventī』』ti (ma. ni. 2.247), ayaṃ pana uppādanavaḍḍhanaṭṭhena bhāvanā nāma. Imasmimpi ṭhāne ayameva adhippetā. Tena vuttaṃ – 『bhāvetīti janeti uppādeti vaḍḍhetī』ti.

Kasmā panettha, yathā kāmāvacarakusalaniddese dhammapubbaṅgamā desanā katā tathā akatvā, puggalapubbaṅgamā katāti? Paṭipadāya sādhetabbato. Idañhi catūsu paṭipadāsu aññatarāya sādhetabbaṃ; na kāmāvacaraṃ viya vinā paṭipadāya uppajjati. Paṭipadā ca nāmesā paṭipannake sati hotīti etamatthaṃ dassetuṃ puggalapubbaṅgamaṃ desanaṃ karonto 『rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetī』ti āha.

Vivicceva kāmehīti kāmehi viviccitvā, vinā hutvā, apakkamitvā. Yo panāyamettha 『eva』-kāro so niyamatthoti veditabbo. Yasmā ca niyamattho, tasmā tasmiṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharaṇasamaye avijjamānānampi kāmānaṃ tassa paṭhamajjhānassa paṭipakkhabhāvaṃ, kāmapariccāgeneva cassa adhigamaṃ dīpeti. Kathaṃ? 『Vivicceva kāmehī』ti evañhi niyame kariyamāne idaṃ paññāyati – nūnimassa kāmā paṭipakkhabhūtā yesu sati idaṃ na pavattati, andhakāre sati padīpobhāso viya? Tesaṃ pariccāgeneva cassa adhigamo hoti orimatīrapariccāgena pārimatīrasseva. Tasmā niyamaṃ karotīti.

Tattha siyā – 『kasmā panesa pubbapadeyeva vutto, na uttarapade? Kiṃ akusalehi dhammehi aviviccāpi jhānaṃ upasampajja vihareyyā』ti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Taṃnissaraṇato hi pubbapade esa vutto. Kāmadhātusamatikkamanato hi kāmarāgapaṭipakkhato ca idaṃ jhānaṃ kāmānameva nissaraṇaṃ. Yathāha – 『『kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhamma』』nti (itivu. 72; dī. ni. 3.353). Uttarapadepi pana, yathā 『『idheva, bhikkhave, samaṇo, idha dutiyo samaṇo』』ti (ma. ni. 1.139; a. ni.

這裡思是道路。 "信、慚、善和施,這些法隨善人; 這被稱為天道,以此可往天界。"(《增支部》8.32) 這裡與思相應的法是道路。"諸比丘,這是道路,這是行道"等在《行生經》等(《中部》3.161等)中,思和與思相應的法都稱為道路。但在這個地方,因為說"禪那",所以指與思相應的法。因為禪那思引導結生,所以思和與思相應的法都可以。 "修習"是產生、生起、增長。這是這裡修習的意思。在其他地方,根據字首的不同,還有尊重、熏習、消除等不同的意思。其中,"優陀夷,我的弟子們在增上戒上尊重 - 沙門喬達摩有戒,具足最上的戒蘊"(《中部》2.243),這是尊重,意思是確信。"戒所熏習的定有大果大利,定所熏習的慧有大果大利,慧所熏習的心正確地從諸漏解脫"(《長部》2.186),這是熏習,意思是熏習。"來吧,消除色,消除受...想...行...識",這是消除,意思是消失。"再者,優陀夷,我為弟子們說了行道,我的弟子們依此行道修習四念處"(《中部》2.247),這是從產生增長的意義上說的修習。在這個地方也是指這個意思。所以說"修習是產生、生起、增長"。 為什麼在這裡,不像在欲界善法的解說中以法為首來說,而是以人為首來說呢?因為要通過行道來成就。因為這要通過四種行道中的一種來成就;不像欲界善法那樣不通過行道就能生起。這種行道只有在行道者存在時才有,爲了顯示這個意義,以人為首來說,所以說"修習色界投生的道路"。 "遠離欲"是遠離欲、離開欲、遠離欲。這裡的"eva"應該理解為限定的意思。因為是限定的意思,所以在他證得並安住初禪時,雖然欲已經不存在,但表明欲是那個初禪的對立面,只有捨棄欲才能證得。怎麼說呢?因為說"遠離欲",這樣限定時就表明:這些欲一定是對立面,有它們時這個(初禪)就不能生起,就像有黑暗時燈光不能生起一樣。只有捨棄它們才能證得,就像捨棄此岸才能到達彼岸一樣。所以是限定的意思。 這裡可能會問:"為什麼這隻在前面的詞說,不在後面的詞說?難道不遠離不善法也能證得並安住禪那嗎?"這不應該這樣理解。因為這是從出離它們的意義上在前面的詞說的。因為這個禪那超越欲界、對治欲貪,所以是出離欲的。如所說:"出離就是從欲中出離。"(《如是語》72;《長部》3.353)。在後面的詞中也是,就像"諸比丘,在這裡有沙門,在這裡有第二沙門"(《中部》1.139;《增支部》

4.241) ettha 『eva』-kāro ānetvā vuccati, evaṃ vattabbo. Na hi sakkā ito aññehipi nīvaraṇasaṅkhātehi akusalehi dhammehi avivicca jhānaṃ upasampajja viharituṃ, tasmā 『vivicceva kāmehi vivicceva akusalehi dhammehī』ti evaṃ padadvayepi esa daṭṭhabbo. Padadvayepi ca kiñcāpi viviccāti iminā sādhāraṇavacanena tadaṅgavivekādayo kāyavivekādayo ca sabbepi vivekā saṅgahaṃ gacchanti, tathāpi kāyaviveko cittaviveko vikkhambhanavivekoti tayo eva idha daṭṭhabbā.

Kāmehīti iminā pana padena ye ca niddese 『『katame vatthukāmā? Manāpiyā rūpā』』tiādinā (mahāni. 1) nayena vatthukāmā vuttā, ye ca tattheva vibhaṅge ca 『『chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo; saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo; ime vuccanti kāmā』』ti (mahāni. 1; vibha. 564) evaṃ kilesakāmā vuttā, te sabbepi saṅgahitāicceva daṭṭhabbā. Evañhi sati vivicceva kāmehīti vatthukāmehipi viviccevāti attho yujjati. Tena kāyaviveko vutto hoti.

Vivicca akusalehi dhammehīti kilesakāmehi sabbākusalehi vā viviccāti attho yujjati. Tena cittaviveko vutto hoti. Purimena cettha vatthukāmehi vivekavacanato eva kāmasukhapariccāgo, dutiyena kilesakāmehi vivekavacanato nekkhammasukhapariggaho vibhāvito hoti. Evaṃ vatthukāmakilesakāmavivekavacanatoyeva ca etesaṃ paṭhamena saṃkilesavatthuppahānaṃ, dutiyena saṃkilesappahānaṃ; paṭhamena lolabhāvassa hetupariccāgo, dutiyena bālabhāvassa; paṭhamena ca payogasuddhi, dutiyena āsayaposanaṃ vibhāvitaṃ hotīti ñātabbaṃ. Esa tāva nayo 『kāmehī』ti ettha vuttakāmesu vatthukāmapakkhe.

Kilesakāmapakkhe pana 『chandoti ca rāgo』ti ca evamādīhi anekabhedo kāmacchandoyeva kāmoti adhippeto. So ca akusalapariyāpannopi samāno 『『tattha katamo kāmacchando kāmo』』tiādinā nayena vibhaṅge (vibha. 564) jhānapaṭipakkhato visuṃ vutto. Kilesakāmattā vā purimapade vutto, akusalapariyāpannattā dutiyapade. Anekabhedato cassa 『kāmato』ti avatvā 『kāmehī』ti vuttaṃ. Aññesampi ca dhammānaṃ akusalabhāve vijjamāne 『『tattha katame akusalā dhammā? Kāmacchando』』tiādinā nayena vibhaṅge uparijhānaṅgapaccanīkapaṭipakkhabhāvadassanato nīvaraṇāneva vuttāni. Nīvaraṇāni hi jhānaṅgapaccanīkāni. Tesaṃ jhānaṅgāneva paṭipakkhāni, viddhaṃsakāni, vighātakānīti vuttaṃ hoti. Tathā hi 『『samādhi kāmacchandassa paṭipakkho, pīti byāpādassa, vitakko thinamiddhassa, sukhaṃ uddhaccakukkuccassa, vicāro vicikicchāyā』』ti peṭake vuttaṃ.

這裡應該加上"eva"來說。因為不可能不遠離被稱為蓋的其他不善法而證得並安住禪那,所以在兩個詞中都應該這樣理解:"遠離欲,遠離不善法"。雖然在兩個詞中,"遠離"這個共通的詞包含了暫時遠離等和身遠離等所有的遠離,但這裡應該理解為身遠離、心遠離和鎮伏遠離這三種。 "欲"這個詞,應該理解為包括在《義釋》中以"什麼是事欲?可愛的色"等方式所說的事欲,以及在那裡和《分別論》中所說的"欲是欲求,欲是貪,欲求貪是欲;欲是思惟,欲是貪,思惟貪是欲;這些被稱為欲"等方式所說的煩惱欲。因為這樣,"遠離欲"就意味著遠離事欲,表示身遠離。 "遠離不善法"意味著遠離煩惱欲或所有不善法,表示心遠離。這裡,前者說遠離事欲,表示捨棄欲樂;後者說遠離煩惱欲,表示獲得出離樂。通過說遠離事欲和煩惱欲,前者表示捨棄染污的對象,後者表示捨棄染污;前者表示捨棄貪慾的因,後者表示捨棄愚癡;前者表示行為的清凈,後者表示意樂的培養。這是關於"欲"中所說的事欲方面的解釋。 在煩惱欲方面,欲求、貪等多種欲貪被理解為欲。雖然它屬於不善,但在《分別論》中以"什麼是欲貪慾"等方式,從禪那的對立面的角度單獨說明。或者,因為是煩惱欲所以在前面的詞說,因為屬於不善所以在後面的詞說。因為它有多種,所以不說"從欲"而說"從諸欲"。雖然其他法也是不善,但在《分別論》中以"什麼是不善法?欲貪"等方式,從顯示它們是上面禪支的直接對立面的角度,只說了蓋。因為蓋是禪支的對立面。禪支是它們的對治,破壞者,消滅者。如在《藏論》中說:"定是欲貪的對治,喜是嗔恚的對治,尋是昏沉睡眠的對治,樂是掉舉惡作的對治,伺是懷疑的對治。"

Evamettha 『vivicceva kāmehī』ti iminā kāmacchandassa vikkhambhanaviveko vutto hoti. 『Vivicca akusalehi dhammehī』ti iminā pañcannampi nīvaraṇānaṃ. Aggahitaggahaṇena pana paṭhamena kāmacchandassa, dutiyena sesanīvaraṇānaṃ; tathā paṭhamena tīsu akusalamūlesu pañcakāmaguṇabhedavisayassa lobhassa, dutiyena āghātavatthubhedādivisayānaṃ dosamohānaṃ. Oghādīsu vā dhammesu paṭhamena kāmoghakāmayogakāmāsavakāmupādānaabhijjhākāyaganthakāmarāgasaṃyojanānaṃ, dutiyena avasesaoghayogāsavaupādānaganthasaṃyojanānaṃ. Paṭhamena ca taṇhāya taṃsampayuttakānañca, dutiyena avijjāya taṃsampayuttakānañca. Apica paṭhamena lobhasampayuttaaṭṭhacittuppādānaṃ, dutiyena sesānaṃ catunnaṃ akusalacittuppādānaṃ vikkhambhanaviveko vutto hotīti veditabbo. Ayaṃ tāva 『vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehī』ti ettha atthappakāsanā.

Ettāvatā ca paṭhamassa jhānassa pahānaṅgaṃ dassetvā idāni sampayogaṅgaṃ dassetuṃ savitakkaṃ savicārantiādi vuttaṃ. Tattha heṭṭhā vuttalakkhaṇādivibhāgena appanāsampayogato rūpāvacarabhāvappattena vitakkena ceva vicārena ca saha vattati. Rukkho viya pupphena ca phalena cāti idaṃ jhānaṃ savitakkaṃ savicāranti vuccati. Vibhaṅge pana 『『iminā ca vitakkena iminā ca vicārena upeto hoti samupeto』』tiādinā (vibha. 565) nayena puggalādhiṭṭhānā desanā katā. Attho pana tatrapi evameva daṭṭhabbo.

Vivekajanti – ettha vivitti viveko. Nīvaraṇavigamoti attho. Vivittoti vā viveko, nīvaraṇavivitto jhānasampayuttadhammarāsīti attho. Tasmā vivekā, tasmiṃ vā viveke, jātanti vivekajaṃ. Pītisukhanti – ettha pītisukhāni heṭṭhā pakāsitāneva. Tesu pana vuttappakārāya pañcavidhāya pītiyā yā appanāsamādhissa mūlaṃ hutvā vaḍḍhamānā samādhisampayogaṃ gatā pharaṇāpīti – ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā pītīti. Ayañca pīti idañca sukhaṃ assa jhānassa, asmiṃ vā jhāne atthīti idaṃ jhānaṃ pītisukhanti vuccati. Atha vā pīti ca sukhañca pītisukhaṃ, dhammavinayādayo viya. Vivekajaṃ pītisukhamassa jhānassa, asmiṃ vā jhāne, atthīti evampi vivekajaṃ pītisukhaṃ. Yatheva hi jhānaṃ evaṃ pītisukhampettha vivekajameva hoti. Tañcassa atthi. Tasmā ekapadeneva 『vivekajaṃ pītisukha』nti vattuṃ yujjati. Vibhaṅge pana 『『idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagata』』ntiādinā nayena vuttaṃ. Attho pana tatthāpi evameva daṭṭhabbo.

Paṭhamaṃjhānanti – ettha gaṇanānupubbatā paṭhamaṃ. Paṭhamaṃ uppannanti paṭhamaṃ. Paṭhamaṃ samāpajjitabbantipi paṭhamaṃ. Idaṃ pana na ekantalakkhaṇaṃ. Ciṇṇavasībhāvo hi aṭṭhasamāpattilābhī ādito paṭṭhāya matthakaṃ pāpentopi samāpajjituṃ sakkoti. Matthakato paṭṭhāya ādiṃ pāpentopi samāpajjituṃ sakkoti. Antarantarā okkamantopi sakkoti. Evaṃ pubbuppattiyaṭṭhena pana paṭhamaṃ nāma hoti.

如此,這裡"遠離欲"表示對欲貪的鎮伏遠離。"遠離不善法"表示對五蓋的鎮伏遠離。或者,前者表示對欲貪,後者表示對其餘諸蓋;同樣,前者表示對三不善根中以五欲境為對象的貪,後者表示以嗔恚事等為對象的嗔癡。或者在暴流等法中,前者表示對欲暴流、欲軛、欲漏、欲取、貪慾身繫、欲貪結,後者表示對其餘暴流、軛、漏、取、系、結。前者表示對貪及其相應法,後者表示對無明及其相應法。又,前者表示對八種貪相應心生起的鎮伏遠離,後者表示對其餘四種不善心生起的鎮伏遠離。這是對"遠離欲,遠離不善法"的意義解釋。 至此已經說明了初禪的舍斷支,現在爲了說明相應支而說"有尋有伺"等。在那裡,以前面所說的相等分別,從與安止相應而達到色界的狀態來說,這個禪那與尋和伺一起運作,就像樹與花果一樣,所以稱為有尋有伺。在《分別論》中則以"具足這個尋和這個伺"等方式從人的角度來說。但意思應該同樣理解。 "離生"- 這裡,離是遠離,意思是蓋的消除。或者,離是遠離,意思是遠離蓋的禪那相應法蘊。因此,從離而生,或在離中生,稱為離生。"喜樂"- 這裡,喜和樂如前所說。在那些中,五種喜中作為安止定的根本而增長、達到與定相應的遍滿喜,這是這裡所指的喜。這個喜和這個樂屬於這個禪那,或在這個禪那中有,所以這個禪那稱為喜樂。或者,喜和樂是喜樂,就像法和律等。離生的喜樂屬於這個禪那,或在這個禪那中有,所以也稱為離生喜樂。因為就像禪那一樣,這裡的喜樂也是離生的。它屬於這個禪那。所以用一個詞說"離生喜樂"是合適的。在《分別論》中則以"這個樂與這個喜俱"等方式說。但意思應該同樣理解。 "初禪"- 這裡,從數的順序來說是第一。最先生起的是第一。最先應該證入的也是第一。但這不是絕對的特徵。因為已經熟練的八定成就者,從開始到最後都能證入,從最後到開始也能證入,中間跳躍也能證入。但從最先生起的意義來說,稱為第一。

Jhānanti duvidhaṃ jhānaṃ – ārammaṇūpanijjhānaṃ lakkhaṇūpanijjhānanti. Tattha aṭṭha samāpattiyo pathavikasiṇādiārammaṇaṃ upanijjhāyantīti ārammaṇūpanijjhānanti saṅkhyaṃ gatā. Vipassanāmaggaphalāni pana lakkhaṇūpanijjhānaṃ nāma. Tattha vipassanā aniccādilakkhaṇassa upanijjhānato lakkhaṇūpanijjhānaṃ. Vipassanāya katakiccassa maggena ijjhanato maggo lakkhaṇūpanijjhānaṃ. Phalaṃ pana nirodhasaccaṃ tathalakkhaṇaṃ upanijjhāyatīti lakkhaṇūpanijjhānaṃ nāma. Tesu imasmiṃ atthe ārammaṇūpanijjhānaṃ adhippetaṃ. Tasmā ārammaṇūpanijjhānato paccanīkajjhāpanato vā jhānanti veditabbaṃ.

Upasampajjāti upagantvā, pāpuṇitvāti vuttaṃ hoti. Upasampādayitvā vā nipphādetvāti vuttaṃ hoti. Vibhaṅge pana 『『upasampajjāti paṭhamassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā』』ti (vibha. 570) vuttaṃ. Tassāpi evamevattho daṭṭhabbo. Viharatīti tadanurūpena iriyāpathavihārena itivuttappakārajjhānasamaṅgī hutvā attabhāvassa iriyanaṃ vuttiṃ pālanaṃ yapanaṃ yāpanaṃ cāraṃ vihāraṃ abhinipphādeti. Vuttañhetaṃ vibhaṅge – 『『viharatīti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati, tena vuccati viharatī』』ti (vibha. 512, 571).

Pathavikasiṇanti ettha pathavimaṇḍalampi sakalaṭṭhena pathavikasiṇanti vuccati. Taṃ nissāya paṭiladdhaṃ nimittampi. Pathavikasiṇanimitte paṭiladdhajjhānampi. Tattha imasmiṃ atthe jhānaṃ pathavīkasiṇanti veditabbaṃ. Pathavikasiṇasaṅkhātaṃ jhānaṃ upasampajja viharatīti ayañhettha saṅkhepattho. Imasmiṃ pana pathavikasiṇe parikammaṃ katvā catukkapañcakajjhānāni nibbattetvā jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattukāmena kulaputtena kiṃ kattabbanti? Ādito tāva pātimokkhasaṃvaraindriyasaṃvaraājīvapārisuddhipaccayasannissitasaṅkhātāni cattāri sīlāni visodhetvā suparisuddhe sīle patiṭṭhitena, yvāssa āvāsādīsu dasasu palibodhesu palibodho atthi, taṃ upacchinditvā kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā pāḷiyā āgatesu aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ upaparikkhantena sacassa idaṃ pathavikasiṇaṃ anukūlaṃ hoti, idameva kammaṭṭhānaṃ gahetvā jhānabhāvanāya ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya anurūpe vihāre viharantena khuddakapalibodhupacchedaṃ katvā kasiṇaparikammanimittānurakkhaṇasattaasappāyaparivajjanasattasappāyasevanadasavidhaappanākosallappabhedaṃ sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ aparihāpentena jhānādhigamatthāya paṭipajjitabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana visuddhimagge (visuddhi.

禪那有兩種:所緣近分禪和相近分禪。其中,八等至因為近分觀察地遍等所緣,稱為所緣近分禪。觀、道、果則稱為相近分禪。其中,觀因為近分觀察無常等相,所以是相近分禪。道因為成就觀所做的工作,所以是相近分禪。果因為近分觀察滅諦的真實相,所以稱為相近分禪。在這些中,這裡指的是所緣近分禪。因此,應該理解為從所緣近分觀察或燒盡對立面而稱為禪那。 "證得"是達到、獲得的意思。或者是成就、完成的意思。在《分別論》中說:"證得是獲得初禪、得到、達到、成就、觸證、作證、成就。"它的意思也應該這樣理解。"安住"是以適合那個的威儀住而具足所說的那種禪那,產生自身的活動、維持、保護、延續、行為、安住。在《分別論》中說:"安住是活動、維持、保護、延續、行為、安住,因此說安住。" "地遍"- 這裡,地輪也因為整體性而稱為地遍。依此獲得的相也是。在地遍相中獲得的禪那也是。在那裡,這裡應該理解禪那為地遍。簡要的意思是:證得並安住于稱為地遍的禪那。在這個地遍中,想要修習前行,生起四禪五禪,增長以禪那為基礎的觀,達到阿羅漢的善男子應該怎麼做呢?首先應該清凈稱為別解脫律儀、根律儀、活命遍凈、資具依止的四種戒,在清凈的戒中建立后,如果他在住處等十種障礙中有障礙,應該斷除它,接近能給予業處的善知識,在經中所說的三十八種業處中考察適合自己性行的業處,如果這個地遍適合他,就應該取這個業處,捨棄不適合禪修的住處,住在適合的住處,斷除小障礙,不放棄保護遍的前行相、避開七種不適、親近七種適合、十種安止善巧等所有修習方法,爲了證得禪那而修習。這是這裡的簡要。詳細的在《清凈道論》

1.51 ādayo) vuttanayeneva veditabbo. Yathā cettha evaṃ ito paresupi. Sabbakammaṭṭhānānañhi bhāvanāvidhānaṃ sabbaṃ aṭṭhakathānayena gahetvā visuddhimagge vitthāritaṃ. Kiṃ tena tattha tattha puna vuttenāti na naṃ puna vitthārayāma. Pāḷiyā pana heṭṭhā anāgataṃ atthaṃ aparihāpentā nirantaraṃ anupadavaṇṇanameva karissāma.

Tasmiṃ samayeti tasmiṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharaṇasamaye. Phasso hoti…pe… avikkhepo hotīti ime kāmāvacarapaṭhamakusalacitte vuttappakārāya padapaṭipāṭiyā chapaṇṇāsa dhammā honti. Kevalañhi te kāmāvacarā, ime bhūmantaravasena mahaggatā rūpāvacarāti ayamettha viseso. Sesaṃ tādisameva. Yevāpanakā panettha chandādayo cattārova labbhanti. Koṭṭhāsavārasuññatavārā pākatikā evāti.

Paṭhamaṃ.

Dutiyajjhānaṃ

161-

如是,應該如前所述來理解。在這裡如此,其他地方也是如此。所有的業處中,修習方法全部依據《註釋論》而在《清凈道論》中廣泛闡述。那麼,為什麼在這裡再次提及呢?我們不再詳細闡述它。 在那個時候,是指進入初禪的安住時。觸受……等……不動是指這些欲界初善心所說的五十種法。因為它們僅屬於欲界,這裡有一個特別之處,指的是作為地面而存在的色界的法。其餘的也同樣如此。在這裡,慾望等四種法則是可以獲得的。空無所有的地方是自然的。 初禪。 第二禪。

  1. Dutiyajjhānaniddese vitakkavicārānaṃ vūpasamāti vitakkassa ca vicārassa cāti imesaṃ dvinnaṃ vūpasamā, samatikkamā; dutiyajjhānakkhaṇe apātubhāvāti vuttaṃ hoti. Tattha kiñcāpi dutiyajjhāne sabbepi paṭhamajjhānadhammā na santi, aññeyeva hi paṭhamajjhāne phassādayo aññe idha, oḷārikassa pana oḷārikassa aṅgassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyajjhānādīnaṃ adhigamo hotīti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ajjhattanti idha – niyakajjhattaṃ adhippetaṃ. Vibhaṅge pana 『『ajjhattaṃ paccatta』』nti (vibha. 573) ettakameva vuttaṃ. Yasmā niyakajjhattaṃ adhippetaṃ, tasmā attani jātaṃ, attano santāne nibbattanti ayamettha attho.

Sampasādananti sampasādanaṃ vuccati saddhā. Sampasādanayogato jhānampi sampasādanaṃ, nīlavaṇṇayogato nīlavatthaṃ viya. Yasmā vā taṃ jhānaṃ sampasādanasamannāgatattā vitakkavicārakkhobhavūpasamanena ca ceto sampasādayati, tasmāpi sampasādananti vuttaṃ. Imasmiñca atthavikappe 『sampasādanaṃ cetaso』ti evaṃ padasambandho veditabbo. Purimasmiṃ pana atthavikappe 『cetaso』ti etaṃ ekodibhāvena saddhiṃ yojetabbaṃ.

Tatrāyaṃ atthayojanā – eko udetīti ekodi, vitakkavicārehi anajjhāruḷhattā aggo seṭṭho hutvā udetīti attho. Seṭṭhopi hi loke ekoti vuccati. Vitakkavicāravirahato vā eko asahāyo hutvātipi vattuṃ vaṭṭati. Atha vā sampayuttadhamme udāyatīti udi. Uṭṭhāpetīti attho. Seṭṭhaṭṭhena eko ca so udi cāti ekodi. Samādhissetaṃ adhivacanaṃ. Iti imaṃ ekodiṃ bhāveti vaḍḍhetīti idaṃ dutiyajjhānaṃ ekodibhāvaṃ. So panāyaṃ ekodi yasmā cetaso, na sattassa, na jīvassa, tasmā etaṃ 『cetaso ekodibhāva』nti vuttaṃ.

『Nanu cāyaṃ saddhā paṭhamajjhānepi atthi, ayañca ekodināmako samādhi, atha kasmā idameva sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvañcāti vuttanti? Vuccate – 『aduñhi paṭhamajjhānaṃ vitakkavicārakkhobhena vīcitaraṅgasamākulamiva jalaṃ na suppasannaṃ hoti, tasmā satiyāpi saddhāya sampasādana』nti na vuttaṃ. Na suppasannattā eva cettha samādhipi na suṭṭhu pākaṭo. Tasmā ekodibhāvantipi na vuttaṃ. Imasmiṃ pana jhāne vitakkavicārapalibodhābhāvena laddhokāsā balavatī saddhā, balavasaddhāsahāyapaṭilābheneva samādhipi pākaṭo. Tasmā idameva evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Vibhaṅge pana 『『sampasādananti yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo; cetaso ekodibhāvanti yā cittassa ṭhiti…pe… sammāsamādhī』』ti (vibha. 574-575) ettakameva vuttaṃ. Evaṃ vuttena panetena saddhiṃ ayaṃ atthavaṇṇanā yathā na virujjhati aññadatthu saṃsandati ceva sameti ca, evaṃ veditabbā.

Avitakkaṃ avicāranti bhāvanāya pahīnattā etasmiṃ etassa vā vitakko natthīti avitakkaṃ. Imināva nayena avicāraṃ. Vibhaṅgepi vuttaṃ – 『『iti ayañca vitakko ayañca vicāro santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā, tena vuccati avitakkaṃ avicāra』』nti.

在第二禪的解說中,"尋伺平息"是指這兩種尋和伺的平息、超越;意思是在第二禪的剎那不出現。雖然在第二禪中,所有初禪的法都不存在,因為初禪中的觸等法和這裡的不同,但爲了顯示通過超越粗的粗支而從初禪證得第二禪等,所以說"尋伺平息",應該這樣理解。"內"在這裡指自己的內在。在《分別論》中只說"內、自己的"。因為指自己的內在,所以意思是在自己內生起、在自己相續中產生。 "勝解"是指信。因為與勝解相應,禪那也稱為勝解,就像因為與藍色相應而稱為藍衣一樣。或者因為那個禪那具有勝解,通過平息尋伺的動搖而使心勝解,所以稱為勝解。在這個意義中,"心的勝解"應該這樣理解詞的連線。在前面的意義中,"心的"應該與"專一性"連線。 這裡的意義連線是:單獨生起所以是專一,因為不被尋伺所擾亂而成為最高、最勝而生起,這是意思。因為在世間最勝也稱為"一"。或者因為沒有尋伺而成為單獨、無伴侶,這樣說也可以。或者,使相應法生起所以是"生起",意思是使之生起。因為最勝所以是一,而且是生起,所以是專一。這是定的同義詞。如此,這個第二禪增長、增大這個專一,所以是專一性。這個專一因為是心的,不是有情的,不是命的,所以說"心的專一性"。 "難道這個信在初禪中也有,這個名為專一的定也有,那麼為什麼只說這個是勝解、心的專一性呢?"回答:因為那個初禪因尋伺的動搖而像波浪洶涌的水一樣不很清凈,所以雖然有信但不說'勝解'。因為不很清凈,所以這裡的定也不很明顯。所以也不說'專一性'。但在這個禪那中,因為沒有尋伺的障礙而得到機會的強信,因為獲得強信的幫助而定也明顯。所以應該理解只有這個這樣說。在《分別論》中只說:"勝解是信、信仰、確信、凈信;心的專一性是心的安住...正定。"應該理解這個意義解釋與如此所說的不相矛盾,而且一致、符合。 "無尋無伺"是因為通過修習而捨棄,所以在這個(禪那)中,或者這個(禪那)沒有尋,所以無尋。同樣的方法,無伺。在《分別論》中也說:"如此這個尋和這個伺寂靜、平息、止息、消失、完全消失、安止、完全安止、乾枯、完全乾枯、滅盡,所以稱為無尋無伺。"

Etthāha – nanu ca vitakkavicārānaṃ vūpasamāti imināpi ayamattho siddho? Atha kasmā puna 『vuttaṃ avitakkaṃ avicāra』nti? Vuccate – evametaṃ, siddhovāyamattho, na panetaṃ tadatthadīpakaṃ. Nanu avocumha – 『oḷārikassa pana oḷārikassa aṅgassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyajjhānādīnaṃ samadhigamo hotīti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vutta』nti.

Apica vitakkavicārānaṃ vūpasamā idaṃ sampasādanaṃ, na kilesakālusiyassa; vitakkavicārānañca vūpasamā ekodibhāvaṃ, na upacārajjhānamiva nīvaraṇappahānā; na paṭhamajjhānamiva ca aṅgapātubhāvāti evaṃ sampasādanaekodibhāvānaṃ hetuparidīpakamidaṃ vacanaṃ. Tathā vitakkavicārānaṃ vūpasamā idaṃ avitakkaṃ avicāraṃ, na tatiyacatutthajjhānāni viya, cakkhuviññāṇādīni viya ca, abhāvāti evaṃ avitakkaavicārabhāvassa hetuparidīpakañca, na vitakkavicārābhāvamattaparidīpakaṃ. Vitakkavicārābhāvamattaparidīpakameva pana avitakkaṃ avicāranti idaṃ vacanaṃ, tasmā purimaṃ vatvāpi puna vattabbamevāti.

Samādhijanti paṭhamajjhānasamādhito sampayuttasamādhito vā jātanti attho. Tattha kiñcāpi paṭhamampi sampayuttasamādhito jātaṃ, atha kho ayameva samādhi 『samādhī』ti vattabbataṃ arahati, vitakkavicārakkhobhavirahena ativiya acalattā suppasannattā ca. Tasmā imassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ idameva samādhijanti vuttaṃ. Pītisukhanti idaṃ vuttanayameva.

Dutiyanti gaṇanānupubbatā dutiyaṃ. Idaṃ dutiyaṃ samāpajjatītipi dutiyaṃ. Tasmiṃ samaye phasso hotītiādīsu jhānapañcake vitakkavicārapadāni maggapañcake ca sammāsaṅkappapadaṃ parihīnaṃ. Tesaṃ vasena savibhattikāvibhattikapadavinicchayo veditabbo. Koṭṭhāsavārepi tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hotīti āgataṃ. Sesaṃ paṭhamajjhānasadisamevāti.

Dutiyaṃ.

Tatiyajjhānaṃ

  1. Tatiyajjhānaniddese pītiyā ca virāgāti virāgo nāma vuttappakārāya pītiyā jigucchanaṃ vā samatikkamo vā. Ubhinnaṃ pana antarā 『ca』-saddo sampiṇḍanattho. So vūpasamaṃ vā sampiṇḍeti vitakkavicāravūpasamaṃ vā. Tattha yadā vūpasamameva sampiṇḍeti tadā pītiyā virāgā ca, kiñca bhiyyo 『vūpasamā』 cāti evaṃ yojanā veditabbā. Imissā ca yojanāya virāgo jigucchanattho hoti. Tasmā pītiyā jigucchanā ca vūpasamā cāti ayamattho daṭṭhabbo. Yadā pana vitakkavicārānaṃ vūpasamaṃ sampiṇḍeti tadā pītiyā ca virāgā kiñca bhiyyo 『vitakkavicārānañca vūpasamā』ti evaṃ yojanā veditabbā. Imissā ca yojanāya virāgo samatikkamanattho hoti, tasmā pītiyā ca samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamāti ayamattho daṭṭhabbo.

Kāmañcete vitakkavicārā dutiyajjhāneyeva vūpasantā, imassa pana jhānassa maggaparidīpanatthaṃ vaṇṇabhaṇanatthañcetaṃ vuttaṃ. Vitakkavicārānañca vūpasamāti hi vutte idaṃ paññāyati – nūna vitakkavicāravūpasamo maggo imassa jhānassāti? Yathā ca tatiye ariyamagge appahīnānampi sakkāyadiṭṭhādīnaṃ 『『pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānā』』ti (ma. ni.

在這裡說:難道"尋伺的平息"的意義也是成立的嗎?那麼為什麼又說"無尋無伺"呢?可以說:確實如此,意義成立,但這並不是對那個意義的闡釋。難道我們不是說過:爲了顯示通過超越粗的粗支而從初禪證得第二禪等,所以說"尋伺的平息"嗎? 此外,尋伺的平息是勝解,而不是煩惱的污垢; 尋伺的平息是專一性,而不是如近行禪那樣的障礙的捨棄; 也不是如初禪那樣的法的顯現,這樣說是爲了闡明勝解和專一性之間的原因。同樣,尋伺的平息是無尋無伺,而不是如第三、第四禪那樣,或如眼識等的存在,這樣說是爲了闡明無尋無伺的原因,而不是僅僅闡明尋伺的不存在。至於僅僅闡明尋伺的不存在的說法,正因為如此,前面的說法也應該再次提及。 "禪那"是指從初禪的禪那或與之相應的禪那而生起的意思。在這裡,雖然初禪的相應禪那也生起,但這個禪那應稱為"禪那",因為它的尋伺動搖的缺乏而極其安定、清凈。因此,爲了闡明這個的特徵而說"禪那"。至於"喜樂",是指前面所說的。 "第二"是指數的順序,第二。這個是第二的安住。此時,觸受等在五禪中,尋伺的詞在道中也被稱為正確的思維。根據這些,應該理解為有區別的、沒有區別的詞的判定。在分類中也有三分法的禪那,四分法的道。因此,其餘的與初禪相似。 第二。 第三禪。 在第三禪的解說中,"喜的厭離"是指對喜的厭惡或超越。這裡的"和"字有加重的意思。它平息了尋伺的平息,或平息了尋伺的平息。在那裡,當只有平息時,喜的厭離和什麼更高的"平息"的連線應當被理解。通過這個連線,厭離就是厭惡的意思。因此,喜的厭離和尋伺的平息就是這個意思。當平息尋伺的平息時,喜的厭離和什麼更高的"尋伺的平息"的連線應當被理解。通過這個連線,喜的厭離就是超越的意思,因此,喜的厭離與尋伺的平息就是這個意思。 這些尋伺在第二禪中平息,而這個禪那是爲了闡明道的特徵和特性而說的。尋伺的平息一旦被說出,難道這不是指尋伺的平息的道嗎?就如在第三的聖道中,雖然有微少的捨棄,但也可以說是"五種下行的繫縛的捨棄"。

2.132) evaṃ pahānaṃ vuccamānaṃ vaṇṇabhaṇanaṃ hoti, tadadhigamāya ussukkānaṃ ussāhajanakaṃ, evameva idha avūpasantānampi vitakkavicārānaṃ vūpasamo vuccamāno vaṇṇabhaṇanaṃ hoti. Tenāyamattho vutto – 『pītiyā ca samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamā』ti.

Upekkhako ca viharatīti – ettha upapattito ikkhatīti upekkhā. Samaṃ passati, apakkhapatitā hutvā passatīti attho. Tāya visadāya vipulāya thāmagatāya samannāgatattā tatiyajjhānasamaṅgī upekkhakoti vuccati.

Upekkhā pana dasavidhā hoti – chaḷaṅgupekkhā brahmavihārupekkhā bojjhaṅgupekkhā vīriyupekkhā saṅkhārupekkhā vedanupekkhā vipassanupekkhā tatramajjhattupekkhā jhānupekkhā pārisuddhupekkhāti.

Tattha yā 『『idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno』』ti (a. ni. 5.1; mahāni. 90; cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddesa 18; paṭi. ma. 3.17) evamāgatā khīṇāsavassa chasu dvāresu iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvāvijahanākārabhūtā upekkhā, ayaṃ 『chaḷaṅgupekkhā』 nāma.

Yā pana 『『upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī』』ti (dī. ni. 1.556; ma. ni. 1.77) evamāgatā sattesu majjhattākārabhūtā upekkhā, ayaṃ 『brahmavihārupekkhā』 nāma.

Yā 『『upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissita』』nti (ma. ni. 1.27; 3.247) evamāgatā sahajātadhammānaṃ majjhattākārabhūtā upekkhā, ayaṃ 『bojjhaṅgupekkhā』 nāma.

Yā pana 『『kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasi karotī』』ti (a. ni. 3.103) evamāgatā anaccāraddhanātisithilavīriyasaṅkhātā upekkhā, ayaṃ 『vīriyupekkhā』 nāma.

Yā 『『kati saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti, kati saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjanti? Aṭṭha saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti, dasa saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjantī』』ti (paṭi. ma. 1.57) evamāgatā nīvaraṇādipaṭisaṅkhāsantiṭṭhanāgahaṇe majjhattabhūtā upekkhā, ayaṃ 『saṅkhārupekkhā』 nāma.

Yā pana 『『yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagata』』nti (dha. sa. 150) evamāgatā adukkhamasukhasaṅkhātā upekkhā ayaṃ 『vedanupekkhā』 nāma.

Yā 『『yadatthi, yaṃ bhūtaṃ, taṃ pajahati, upekkhaṃ paṭilabhatī』』ti (ma. ni. 3.71; a. ni. 7.55) evamāgatā vicinane majjhattabhūtā upekkhā, ayaṃ 『vipassanupekkhā』 nāma.

Yā pana chandādīsu yevāpanakesu āgatā sahajātānaṃ samavāhitabhūtā upekkhā ayaṃ, 『tatramajjhattupekkhā』 nāma.

Yā 『『upekkhako ca viharatī』』ti (dha. sa. 163; dī. ni.

這裡說的"尋伺的平息"雖然在第二禪中已經平息,但爲了闡明這個禪那的道路和讚歎它而這樣說。因為說"尋伺的平息",就可以理解:這必定是這個禪那的道路。就像在第三聖道中,雖然還沒有捨棄身見等,但說"捨棄五下分結",這是一種讚歎,能激發那些想證得它的人的精進。同樣,這裡雖然尋伺還沒有平息,但說"尋伺的平息"也是一種讚歎。因此說"喜的超越和尋伺的平息"。 "住于舍"- 這裡,舍是觀察。平等地看,不偏不倚地看,這是意思。因為具足清凈、廣大、有力的舍,所以稱為具足第三禪者為"住于舍"。 舍有十種:六支舍、梵住舍、覺支舍、精進舍、行舍、受舍、觀舍、中舍、禪舍、清凈舍。 其中,如說"比丘們,在這裡,比丘以眼見色,不喜不憂,住于舍,正念正知",這是漏盡者在六門中對可意不可意的六種所緣境遇時保持清凈自然狀態的舍,這稱為"六支舍"。 如說"以舍俱心遍滿一方而住",這是對眾生保持中立狀態的舍,這稱為"梵住舍"。 如說"修習依遠離的舍覺支",這是對俱生法保持中立狀態的舍,這稱為"覺支舍"。 如說"時時作意于舍相",這是指不過分精進也不過分懈怠的舍,這稱為"精進舍"。 如說"幾種行舍依止定而生起,幾種行舍依止觀而生起?八種行舍依止定而生起,十種行舍依止觀而生起",這是對觀察障礙等而保持中立的舍,這稱為"行舍"。 如說"當欲界善心生起時,與舍俱",這是指不苦不樂的舍,這稱為"受舍"。 如說"捨棄所有存在的,獲得舍",這是在觀察時保持中立的舍,這稱為"觀舍"。 在欲等隨法中所說的,對俱生法保持平衡的舍,這稱為"中舍"。 如說"住于舍"

1.230) evamāgatā aggasukhepi tasmiṃ apakkhapātajananī upekkhā, ayaṃ 『jhānupekkhā』 nāma.

Yā 『『upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhāna』』nti evamāgatā sabbapaccanīkaparisuddhā paccanīkavūpasamanepi abyāpārabhūtā upekkhā, ayaṃ 『pārisuddhupekkhā』 nāma.

Tattha chaḷaṅgupekkhā ca brahmavihārupekkhā ca bojjhaṅgupekkhā ca tatramajjhattupekkhā ca jhānupekkhā ca pārisuddhupekkhā ca atthato ekā tatramajjhattupekkhāva hoti. Tena tena avatthābhedena panassā ayaṃ bhedo . Ekassāpi sato sattassa kumārayuvathera senāpatirājādivasena bhedo viya. Tasmā tāsu yattha chaḷaṅgupekkhā na tattha bojjhaṅgupekkhādayo, yattha vā pana bojjhaṅgupekkhā na tattha chaḷaṅgupekkhādayo hontīti veditabbā.

Yathā cetāsaṃ atthato ekībhāvo, evaṃ saṅkhārupekkhāvipassanupekkhānampi. Paññā eva hi esā kiccavasena dvidhā bhinnā. Yathā hi purisassa sāyaṃ gehaṃ paviṭṭhaṃ sappaṃ ajapadadaṇḍaṃ gahetvā pariyesamānassa taṃ thusakoṭṭhake nipannaṃ disvā 『sappo nu kho no』ti avalokentassa sovatthikattayaṃ disvā nibbematikassa 『sappo, na sappo』ti vicinane majjhattatā hoti; evameva yā āraddhavipassakassa vipassanāñāṇena lakkhaṇattaye diṭṭhe saṅkhārānaṃ aniccabhāvādivicinane majjhattatā uppajjati, ayaṃ 『vipassanupekkhā』. Yathā pana tassa purisassa ajapadadaṇḍakena gāḷhaṃ sappaṃ gahetvā 『kintāhaṃ imaṃ sappaṃ aviheṭhento attānañca iminā aḍaṃsāpento muñceyya』nti muñcanākārameva pariyesato gahaṇe majjhattatā hoti; evameva yā lakkhaṇattayassa diṭṭhattā, āditte viya tayo bhave passato, saṅkhāraggahaṇe majjhattatā, ayaṃ 『saṅkhārupekkhā』. Iti vipassanupekkhāya siddhāya saṅkhārupekkhāpi siddhāva hoti. Iminā panesā vicinanaggahaṇesu majjhattasaṅkhātena kiccena dvidhā bhinnāti. Viriyupekkhā pana vedanupekkhā ca aññamaññañca avasesāhi ca atthato bhinnāyevāti.

Imāsu dasasu upekkhāsu 『jhānupekkhā』 idha adhippetā. Sā majjhattalakkhaṇā anābhogarasā abyāpārapaccupaṭṭhānā pītivirāgapadaṭṭhānāti. Etthāha – nanu cāyaṃ atthato tatramajjhattupekkhāva hoti? Sā ca paṭhamadutiyajjhānesupi atthi, tasmā tatrāpi 『upekkhako ca viharatī』ti evamayaṃ vattabbā siyā. Sā kasmā na vuttāti? Aparibyattakiccato. Aparibyattañhi tassā tattha kiccaṃ, vitakkādīhi abhibhūtattā. Idha panāyaṃ vitakkavicārapītīhi anabhibhūtattā ukkhittasirā viya hutvā paribyattakiccā jātā, tasmā vuttāti.

Niṭṭhitā upekkhako ca viharatīti etassa

Sabbaso atthavaṇṇanā.

Idāni sato ca sampajānoti ettha saratīti sato. Sampajānātīti sampajāno. Iti puggalena sati ca sampajaññañca vuttaṃ. Tattha saraṇalakkhaṇā sati, asammussanarasā, ārakkhapaccupaṭṭhānā. Asammohalakkhaṇaṃ sampajaññaṃ, tīraṇarasaṃ, pavicayapaccupaṭṭhānaṃ.

這裡所說的,對最高的樂也不偏不倚的舍,這稱為"禪舍"。 如說"第四禪,舍念清凈",這是完全清凈的,對一切對立面平息也不動搖的舍,這稱為"清凈舍"。 在這些中,六支舍、梵住舍、覺支舍、中舍、禪舍和清凈舍,本質上都是同一個中舍。它們只是因不同的狀態而有區別。就像同一個人因為是童年、青年、長老、將軍、國王等而有區別一樣。因此應該知道,哪裡有六支舍,那裡就沒有覺支舍等;哪裡有覺支舍,那裡就沒有六支舍等。 就像這些本質上是一樣的,行舍和觀舍也是如此。這只是智慧根據作用而分為兩種。就像一個人晚上進入家中,拿著蛇杖尋找,看到它躺在穀倉里,想"這是不是蛇?"觀察時,看到三個標記后確定"是蛇,不是蛇",在判斷時保持中立;同樣,當開始觀察者以觀智看到三相后,在判斷諸行無常等時保持中立,這是"觀舍"。就像那個人用蛇杖緊緊抓住蛇,"我怎樣才能不傷害這條蛇,也不被它咬傷而放掉它呢?"在尋找放掉的方法時,對抓住保持中立;同樣,因為已經看到三相,看到三有如火燃燒,對抓取諸行保持中立,這是"行舍"。因此,觀舍成就時,行舍也成就了。這是根據判斷和抓取時保持中立這個作用而分為兩種。精進舍和受舍則彼此不同,也與其他的不同。 在這十種舍中,這裡指的是"禪舍"。它的特相是中立,作用是不關注,現起是不動搖,近因是離喜。這裡說:難道這在本質上不就是中舍嗎?它在初禪和第二禪中也存在,那麼在那裡也應該說"住于舍"。為什麼沒有說呢?因為作用不明顯。在那裡它的作用不明顯,因為被尋等所壓制。但在這裡,因為沒有被尋、伺、喜所壓制,所以變得像抬起頭一樣,作用變得明顯,因此說出來。 "住于舍"的全部意義解釋已經結束。 現在"念和正知"- 這裡,憶念的是念。正確了知的是正知。這樣以人來說念和正知。其中,唸的特相是憶念,作用是不忘失,現起是守護。正知的特相是不迷惑,作用是判斷,現起是審察。

Tattha kiñcāpi idaṃ satisampajaññaṃ purimajjhānesupi atthi – muṭṭhassatissa hi asampajānassa upacāramattampi na sampajjati, pageva appanā – oḷārikattā pana tesaṃ jhānānaṃ, bhūmiyaṃ viya purisassa, cittassa gati sukhā hoti, abyattaṃ tattha satisampajaññakiccaṃ. Oḷārikaṅgappahānena pana sukhumattā imassa jhānassa, purisassa khuradhārāyaṃ viya, satisampajaññakiccapariggahitā eva cittassa gati icchitabbāti idheva vuttaṃ. Kiñca bhiyyo? Yathā dhenupago vaccho dhenuto apanīto arakkhiyamāno punadeva dhenuṃ upagacchati, evamidaṃ tatiyajjhānasukhaṃ pītito apanītampi satisampajaññārakkhena arakkhiyamānaṃ punadeva pītiṃ upagaccheyya, pītisampayuttameva siyā. Sukhe vāpi sattā sārajjanti, idañca atimadhuraṃ sukhaṃ, tato paraṃ sukhābhāvā. Satisampajaññānubhāvena panettha sukhe asārajjanā hoti, no aññathāti imampi atthavisesaṃ dassetuṃ idamidheva vuttanti veditabbaṃ.

Idāni sukhañca kāyena paṭisaṃvedetīti ettha kiñcāpi tatiyajjhānasamaṅgino sukhapaṭisaṃvedanābhogo natthi, evaṃ santepi yasmā tassa nāmakāyena sampayuttaṃ sukhaṃ, yaṃ vā taṃ nāmakāyasampayuttaṃ sukhaṃ, taṃsamuṭṭhānenassa yasmā atipaṇītena rūpena rūpakāyo phuṭo, yassa phuṭattā jhānā vuṭṭhitopi sukhaṃ paṭisaṃvedeyya, tasmā etamatthaṃ dassento 『sukhañca kāyena paṭisaṃvedetī』ti āha.

Idāni yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti ettha yaṃjhānahetu yaṃjhānakāraṇā taṃ tatiyajjhānasamaṅgīpuggalaṃ buddhādayo ariyā 『『ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti pakāse』』nti pasaṃsantīti adhippāyo – kinti? 『Upekkhako satimā sukhavihārī』ti – taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharatīti evamettha yojanā veditabbā.

Kasmā pana taṃ te evaṃ pasaṃsantīti? Pasaṃsārahato. Ayañhi yasmā atimadhurasukhe sukhapāramippattepi tatiyajjhāne upekkhako, na tattha sukhābhisaṅgena ākaḍḍhīyati, 『yathā ca pīti na uppajjati』 evaṃ upaṭṭhitasatitāya satimā, yasmā ca ariyakantaṃ ariyajanasevitameva asaṃkiliṭṭhaṃ sukhaṃ nāmakāyena paṭisaṃvedeti tasmā pasaṃsāraho; iti pasaṃsārahato naṃ ariyā te evaṃ pasaṃsāhetubhūte guṇe pakāsentā 『upekkhako satimā sukhavihārī』ti evaṃ pasaṃsantīti veditabbaṃ.

Tatiyanti gaṇanānupubbatā tatiyaṃ. Idaṃ tatiyaṃ samāpajjatītipi tatiyaṃ. Tasmiṃ samaye phasso hotītiādīsu jhānapañcake pītipadampi parihīnaṃ. Tassāpi vasena savibhattikāvibhattikapadavinicchayo veditabbo. Koṭṭhāsavārepi duvaṅgikaṃ jhānaṃ hotīti āgataṃ. Sesaṃ dutiyajjhānasadisamevāti.

Tatiyaṃ.

Catutthajjhānaṃ

在這裡說,雖然這個"正念正知"在前兩禪中存在——因為對於失去正知的人,甚至連近行的程度也不會成立,但對於這些禪那而言,因其粗糙,像人一樣在地面上,心的運動是快樂的,那裡正念正知的作用是無礙的。通過放棄粗的部分,這個禪的微妙,像人用刀刃一樣,正念正知的作用被掌握,心的運動是應當的,這裡就這樣說了。還有更進一步嗎?就像小牛被母牛牽引著,受到保護后又回到母牛身邊,這樣第三禪的快樂,雖然被喜所牽引,但因正念正知的保護而受到保護,可能再次迴歸喜,喜是伴隨的。眾生在快樂中也會歡喜,這種快樂是極其甜美的,而之後則沒有快樂。由於正念正知的緣故,這裡在快樂中不再歡喜,而不是其他,因此應該理解這一特殊的意義。 現在"身體的快樂被感知"——這裡雖然與第三禪相應的快樂的感知沒有缺失,但即便如此,因為與名身相應的快樂,或那與名身相應的快樂,由於其極其細微的緣故,名身的觸碰被觸及,因此即使在禪中也能感知快樂,因此爲了闡明這一點說"身體的快樂被感知"。 現在,正如聖者所說的"住于舍的正念者,快樂的住處",這裡所說的與禪的因緣和禪的原因相應的,佛陀等聖者稱讚說"他們講解、教導、闡明、分開、展示、使顯現",這是指什麼呢?"住于舍的正念者,快樂的住處"——這意味著他進入並住于第三禪。 為什麼他們這樣讚美呢?因為讚美的緣故。因為在極其甜美的快樂中,即使在第三禪中,正念者不會被快樂的執著所牽引,"就像喜不會生起"一樣,保持正念的狀態,而因他所獲得的快樂是未被污染的,因此值得讚美;因此,因讚美的緣故,聖者們在展示他這些值得讚美的特質時說"住于舍的正念者,快樂的住處"。 "第三"是指數的順序,第三。這是第三的安住。此時,觸受等在五禪中,喜的詞也被稱為正確的思維。根據這些,應該理解為有區別的、沒有區別的詞的判定。在分類中也有二分法的禪那,因此其餘的與第二禪相似。 第三。 第四禪。

  1. Catutthajjhānaniddese sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānāti kāyikasukhassa ca kāyikadukkhassa ca pahānā. Pubbevāti tañca kho pubbeva na catutthajjhānakkhaṇe. Somanassadomanassānaṃ atthaṅgamāti cetasikasukhassa ca cetasikadukkhassa cāti imesampi dvinnaṃ pubbeva atthaṅgamā; pahānā icceva vuttaṃ hoti. Kadā pana nesaṃ pahānaṃ hoti? Catunnaṃ jhānānaṃ upacārakkhaṇe. Somanassañhi catutthajjhānassa upacārakkhaṇeyeva pahīyati. Dukkhadomanassasukhāni paṭhamadutiyatatiyajjhānānaṃ upacārakkhaṇesu. Evametesaṃ pahānakkamena avuttānaṃ indriyavibhaṅge pana indriyānaṃ uddesakkameneva idhāpi vuttānaṃ sukhadukkhasomanassadomanassānaṃ pahānaṃ veditabbaṃ.

Yadi panetāni tassa tassa jhānassa upacārakkhaṇeyeva pahīyanti, atha kasmā 『『kattha cuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, etthuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Kattha cuppannaṃ domanassindriyaṃ… sukhindriyaṃ… somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Etthuppannaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī』』ti (saṃ. ni.

第四禪的解釋中,快樂的放棄和痛苦的放棄是身體的快樂和身體的痛苦的放棄。前者是指在第四禪之前的狀態。這是指心的快樂和心的痛苦的放棄,這兩者在之前也已經放棄;因此,放棄就是這樣說的。那麼,何時會有這樣的放棄呢?是在四禪的近行階段。因為在第四禪的近行階段,快樂會被放棄。痛苦、憂愁的快樂則是在第一、第二、第三禪的近行階段。因此,這些放棄的過程在《根本論》中也有說明,關於感官的放棄,快樂與痛苦、心的快樂與心的痛苦的放棄也應當理解。 如果這些在各自的禪的近行階段被放棄,那麼為什麼會說「在哪裡痛苦的感官沒有剩餘?」在這裡,比丘應當遠離慾望……然後住于第一禪,那裡痛苦的感官沒有剩餘。在哪裡憂愁的感官……快樂的感官……快樂的感官沒有剩餘?在這裡,比丘放棄快樂……然後住于第四禪,那裡快樂的感官沒有剩餘。

5.510) evaṃ jhānesveva nirodho vuttoti? Atisayanirodhattā. Atisayanirodho hi tesaṃ paṭhamajjhānādīsu, na nirodhoyeva. Nirodhoyeva pana upacārakkhaṇe, nātisayanirodho. Tathā hi nānāvajjane paṭhamajjhānupacāre niruddhassāpi dukkhindriyassa ḍaṃsamakasādisamphassena vā, visamāsanupatāpena vā siyā uppatti, natveva antoappanāyaṃ. Upacāre vā niruddhampetaṃ na suṭṭhu niruddhaṃ hoti, paṭipakkhena avihatattā. Antoappanāyaṃ pana pītipharaṇena sabbo kāyo sukhokkanto hoti. Sukhokkantakāyassa ca suṭṭhu niruddhaṃ hoti dukkhindriyaṃ, paṭipakkhena vihatattā. Nānāvajjaneyeva ca dutiyajjhānupacāre pahīnassa domanassindriyassa yasmā etaṃ vitakkavicārapaccayepi kāyakilamathe cittupaghāte ca sati uppajjati, vitakkavicārābhāve neva uppajjati; yattha pana uppajjati tattha vitakkavicārabhāve; appahīnā eva ca dutiyajjhānupacāre vitakkavicārāti tatthassa siyā uppatti, natveva dutiyajjhāne, pahīnapaccayattā. Tathā tatiyajjhānupacāre pahīnassāpi sukhindriyassa pītisamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭakāyassa siyā uppatti, natveva tatiyajjhāne. Tatiyajjhāne hi sukhassa paccayabhūtā pīti sabbaso niruddhāti. Tathā catutthajjhānupacāre pahīnassāpi somanassindriyassa āsannattā, appanāppattāya upekkhāya abhāvena sammā anatikkantattā ca, siyā uppatti, natveva catutthajjhāne. Tasmā eva ca 『etthuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī』ti tattha tattha aparisesaggahaṇaṃ katanti.

Etthāha – 『athevaṃ tassa tassa jhānassupacāre pahīnāpi etā vedanā idha kasmā samāhaṭā』ti? 『Sukhaggahaṇatthaṃ』. Yā hi ayaṃ 『adukkhamasukha』nti ettha adukkhamasukhā vedanā vuttā, sā sukhumā, dubbiññeyyā, na sakkā sukhena gahetuṃ. Tasmā yathā nāma duṭṭhassa yathā tathā vā upasaṅkamitvā gahetuṃ asakkuṇeyyassa goṇassa gahaṇatthaṃ gopo ekasmiṃ vaje sabbā gāvo samāharati, athekekaṃ nīharanto paṭipāṭiyā āgataṃ 『ayaṃ so, gaṇhatha na』nti tampi gāhāpayati; evameva bhagavā sukhagahaṇatthaṃ sabbāpi etā samāharīti. Evañhi samāhaṭā etā dassetvā yaṃ neva sukhaṃ na dukkhaṃ, na somanassaṃ na domanassaṃ, ayaṃ adukkhamasukhāvedanāti sakkā hoti esā gāhayituṃ.

Apica adukkhamasukhāya cetovimuttiyā paccayadassanatthañcāpi etā vuttāti veditabbā. Sukhadukkhappahānādayo hi tassā paccayā. Yathāha – 『『cattāro kho, āvuso, paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā. Idhāvuso bhikkhu, sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ime kho, āvuso, cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā』』ti (ma. ni.

這樣在禪中說到的滅,是因為有特別的滅。特別的滅在這些第一禪等中存在,而不僅僅是滅。在近行階段的滅,確實不是特別的滅。因為在第一禪的近行中,即使是被壓制的痛苦的感官,也可能因觸碰或其他原因而生起,而不會完全消失。在近行中被壓制的狀態也並非完全被壓制,因為有反面不受傷害的緣故。而對於內在的快樂,因其充滿喜悅,整個身體會感到快樂。快樂的身體在此情況下會被完全壓制痛苦的感官,因為反面不受傷害。對於第二禪的近行中,因種種緣故,放棄憂愁的感官,因而生起的狀態,因思維與觀察的緣故,心的擾動和心的傷害會生起;在思維與觀察缺失時則不會生起;而在生起的地方,思維與觀察存在;在第二禪的近行中,放棄的狀態會生起,而不是在第二禪中,因為放棄的緣故。因此在第三禪的近行中,放棄的快樂的感官也會生起,而不是在第三禪中。在第三禪中,快樂的緣起完全被壓制。對於第四禪的近行中,放棄的快樂的感官因接近而生起,因不受壓制的緣故,因而生起,而不是在第四禪中。因此,這樣在各處說到「這裡痛苦的感官沒有剩餘」時,應該理解為是對放棄的把握。 在這裡說:「那麼,為什麼這些感受在各自的禪的近行中被放棄?」是爲了把握快樂的緣故。因為這裡所說的「無痛苦快樂」的感受,屬於微細,不易被察覺,無法以快樂來把握。因此,就像對待一頭難以捕捉的牛,牧人爲了抓住它,會將所有的牛聚集在一起,試圖逐一引出,指示說:「這就是,抓住它。」同樣,佛陀爲了把握快樂,會將所有的感受聚集在一起。這樣被聚集的感受顯示出,既不是快樂也不是痛苦,既不是快樂也不是憂愁,這就是無痛無樂的感受,可以被把握。 此外,關於無痛無樂的心的解脫的緣起,也應當理解為這些被提到。快樂與痛苦的放棄等,確實是它的緣起。正如所說:「四種緣起,阿閥,關於無痛無樂的心的解脫的安住。」在這裡,阿閥比丘,放棄快樂……然後住于第四禪,這些正是,阿閥,四種緣起,關於無痛無樂的心的解脫的安住。

1.458). Yathā vā aññattha pahīnāpi sakkāyadiṭṭhiādayo tatiyamaggassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ tattha pahīnāti vuttā, evaṃ vaṇṇabhaṇanatthampetassa jhānassetā idha vuttāti veditabbā. Paccayaghātena vā ettha rāgadosānaṃ atidūrabhāvaṃ dassetumpetā vuttāti veditabbā. Etāsu hi sukhaṃ somanassassa paccayo, somanassaṃ rāgassa; dukkhaṃ domanassassa, domanassaṃ dosassa. Sukhādighātena ca sappaccayā rāgadosā hatāti atidūre hontīti.

Adukkhamasukhanti dukkhābhāvena adukkhaṃ, sukhābhāvena asukhaṃ. Etenettha dukkhasukhappaṭipakkhabhūtaṃ tatiyavedanaṃ dīpeti, na dukkhasukhābhāvamattaṃ. Tatiyavedanā nāma adukkhamasukhā. Upekkhātipi vuccati. Sā iṭṭhāniṭṭhaviparītānubhavanalakkhaṇā, majjhattarasā, avibhūtapaccupaṭṭhānā, sukhanirodhapadaṭṭhānāti veditabbā.

Upekkhāsatipārisuddhinti upekkhāya janitasatipārisuddhiṃ. Imasmiñhi jhāne suparisuddhā sati. Yā ca tassā satiyā pārisuddhi sā upekkhāya katā, na aññena. Tasmā etaṃ upekkhāsatipārisuddhīti vuccati. Vibhaṅgepi vuttaṃ – 『『ayaṃ sati imāya upekkhāya visadā hoti parisuddhā pariyodātā, tena vuccati upekkhāsatipārisuddhī』』ti (vibha. 597). Yāya ca upekkhāya ettha sati pārisuddhi hoti sā atthato tatramajjhattatāti veditabbā. Na kevalañcettha tāya satiyeva parisuddhā apica kho sabbepi sampayuttadhammā. Satisīsena pana desanā vuttā.

Tattha kiñcāpi ayaṃ upekkhā heṭṭhāpi tīsu jhānesu vijjati – yathā pana divā sūriyappabhābhibhavā sommabhāvena ca attano upakārakattena vā sabhāgāya rattiyā alābhā divā vijjamānāpi candalekhā aparisuddhā hoti apariyodātā – evamayampi tatramajjhattupekkhācandalekhā vitakkādipaccanīkadhammatejābhibhavā sabhāgāya ca upekkhāvedanārattiyā appaṭilābhā vijjamānāpi paṭhamādijjhānabhedesu aparisuddhā hoti. Tassā ca aparisuddhāya divā aparisuddhacandalekhāya pabhā viya sahajātāpi satiādayo aparisuddhāva honti. Tasmā tesu ekampi 『upekkhāsatipārisuddhī』ti na vuttaṃ. Idha pana vitakkādipaccanīkadhammatejābhibhavābhāvā sabhāgāya ca upekkhā vedanārattiyā paṭilābhā ayaṃ tatramajjhattupekkhācandalekhā ativiya parisuddhā. Tassā parisuddhattā parisuddhacandalekhāya pabhā viya sahajātāpi satiādayo parisuddhā honti pariyodātā. Tasmā idameva upekkhāsatipārisuddhīti vuttanti veditabbaṃ.

Catutthanti gaṇanānupubbatā catutthaṃ. Idaṃ catutthaṃ samāpajjatītipi catutthaṃ. Phasso hotītiādīsu phassapañcake tāva vedanāti upekkhāvedanā veditabbā. Jhānapañcakaindriyaaṭṭhakesu pana upekkhā hoti upekkhindriyaṃ hotīti (dha. sa. 165) vuttameva. Sesāni tatiye parihīnapadāni idhāpi parihīnāneva. Koṭṭhāsavārepi duvaṅgikaṃ jhānanti upekkhācittekaggatāvaseneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbaṃ tatiyasadisamevāti.

Catukkanayo niṭṭhito.

Pañcakanayo

如是,關於第三禪的放棄,若有放棄的見解等,便是爲了說明第三道的特性,因此在此處說「放棄」。此外,這裡也說明了通過因緣的壓制,展示了貪、恚等的極端遠離。在這些中,快樂是與快樂的因緣,憂愁是與憂愁的因緣;痛苦則是與痛苦的因緣。 無痛無樂是因痛苦的缺乏而無痛,因快樂的缺乏而無樂。因此,這裡顯示出與痛苦和快樂相對的第三種感覺,而不僅僅是痛苦和快樂的缺乏。第三種感覺即是無痛無樂。也被稱為「平等」。它是理想與非理想、相反體驗的特徵,中間的味道,不分離的現前,快樂的滅盡的立場。 平等的正念的純凈是因平等而生的正念的純凈。在此禪中,正念是非常純凈的。它的純凈是因平等而成,而不是因其他。因此稱之為「平等的正念的純凈」。在《分類》中也有說到:「這正念因平等而顯得清晰、純凈、明亮,因此稱為平等的正念的純凈。」 在這裡雖然這種平等在前面的三禪中存在——就像白天太陽的光輝,因其自身的功德,或因夜晚的缺乏,白天存在的月光也未必純凈,未必明亮——同樣,這裡也有在此中間的平等的無痛無樂的感受,因思維等的反面而顯現,儘管在前面的三禪中未必純凈。由於其不純凈的緣故,白天的光輝也如同不純凈的月光,正念等的狀態也未必純凈。因此在這些中,一個「平等的正念的純凈」並未被說到。 在這裡因思維等的反面而顯現的平等,因其具備的緣起,這裡的平等的無痛無樂的感受是非常純凈的。它的純凈如同純凈的月光,因而正念等的狀態也會是純凈的、明亮的。因此這就是被稱為「平等的正念的純凈」。 「第四」是指數的順序,第四。這是第四的安住。此時,在觸受等的五種感受中,平等的感受應當被理解為平等的感受。在禪的五種感官中,平等的感受存在於平等的感官中。 其餘的在第三禪中被放棄的狀態也是如此。即使在分類中也有二分法的禪,因此其餘的與第三禪相似。 四種方式已完成。 五種方式。

  1. Idāni katame dhammā kusalāti pañcakanayo āraddho. Kasmāti ce, puggalajjhāsayavasena ceva desanāvilāsena ca. Sannisinnadevaparisāya kira ekaccānaṃ devānaṃ vitakko eva oḷārikato upaṭṭhāsi, vicārapītisukhacittekaggatā santato. Tesaṃ sappāyavasena satthā caturaṅgikaṃ avitakkaṃ vicāramattaṃ dutiyajjhānaṃ nāma bhājesi. Ekaccānaṃ vicāro oḷārikato upaṭṭhāsi, pītisukhacittekaggatā santato. Tesaṃ sappāyavasena tivaṅgikaṃ tatiyajjhānaṃ nāma bhājesi. Ekaccānaṃ pīti oḷārikato upaṭṭhāsi, sukhacittekaggatā santato. Tesaṃ sappāyavasena duvaṅgikaṃ catutthajjhānaṃ nāma bhājesi. Ekaccānaṃ sukhaṃ oḷārikato upaṭṭhāsi, upekkhācittekaggatā santato. Tesaṃ sappāyavasena duvaṅgikaṃ pañcamajjhānaṃ nāma bhājesi. Ayaṃ tāva 『puggalajjhāsayo』.

Yassā pana dhammadhātuyā suppaṭividdhattā desanāvilāsappatto nāma hoti – sā tathāgatassa suṭṭhu paṭividdhā – tasmā ñāṇamahattatāya desanāvidhānesu kusalo desanāvilāsappatto satthā yaṃ yaṃ aṅgaṃ labbhati tassa tassa vasena yathā yathā icchati tathā tathā desanaṃ niyāmetīti so idha pañcaṅgikaṃ paṭhamajjhānaṃ bhājesi, caturaṅgikaṃ avitakkaṃ vicāramattaṃ dutiyajjhānaṃ, bhājesi tivaṅgikaṃ tatiyajjhānaṃ, bhājesi duvaṅgikaṃ catutthajjhānaṃ, duvaṅgikameva pañcamajjhānaṃ bhājesi. Ayaṃ 『desanāvilāso』 nāma.

Apica ye bhagavatā 『『tayome, bhikkhave, samādhī – savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhī』』ti (dī. ni.

現在開始五種方式。為什麼呢?因為個人傾向和教導的風格。據說,在聚集的天眾中,有些天神認為尋是粗糙的,伺、喜、樂、心一境性是微細的。爲了適合他們,世尊將無尋只有伺的四支第二禪分別開來。有些天神認為伺是粗糙的,喜、樂、心一境性是微細的。爲了適合他們,世尊將三支第三禪分別開來。有些天神認為喜是粗糙的,樂和心一境性是微細的。爲了適合他們,世尊將二支第四禪分別開來。有些天神認為樂是粗糙的,舍和心一境性是微細的。爲了適合他們,世尊將二支第五禪分別開來。這是"個人傾向"。 因為完全通達法界,所以稱為具有教導的風格 - 如來完全通達這個 - 因此,由於智慧的偉大,善巧于教導方法,具有教導風格的導師,根據所獲得的各種支分,隨心所欲地安排教導。因此在這裡,他分別了五支初禪、四支無尋只有伺的第二禪、三支第三禪、二支第四禪、二支第五禪。這稱為"教導的風格"。 此外,世尊說:"比丘們,有這三種定 - 有尋有伺的定,無尋只有伺的定,無尋無伺的定。"

3.305) suttante tayo samādhī desitā, tesu heṭṭhā savitakkasavicāro samādhi avitakkaavicāro samādhi ca bhājetvā dassito, avitakkavicāramatto na dassito. Taṃ dassetumpi ayaṃ pañcakanayo āraddhoti veditabbo.

Tattha dutiyajjhānaniddese phassādīsu vitakkamattaṃ parihāyati, koṭṭhāsavāre 『『caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti caturaṅgiko maggo hotī』』ti ayameva viseso. Sesaṃ sabbaṃ paṭhamajjhānasadisameva. Yāni ca catukkanaye dutiyatatiyacatutthāni tāneva idha tatiyacatutthapañcamāni. Tesaṃ adhigamapaṭipāṭidīpanatthaṃ ayaṃ nayo veditabbo –

Eko kira amaccaputto rājānaṃ upaṭṭhātuṃ janapadato nagaraṃ āgato. So ekadivasameva rājānaṃ disvā pānabyasanena sabbaṃ vibhavajātaṃ nāsesi. Taṃ ekadivasaṃ surāmadamattaṃ niccoḷaṃ katvā jiṇṇakaṭasārakamattena paṭicchādetvā pānāgārato nīhariṃsu. Tamenaṃ saṅkārakūṭe nipajjitvā niddāyantaṃ eko aṅgavijjāpāṭhako disvā 『ayaṃ puriso mahājanassa avassayo bhavissati, paṭijaggitabbo eso』ti sanniṭṭhānaṃ katvā mattikāya nhāpetvā thūlasāṭakayugaṃ nivāsāpetvā puna gandhodakena nhāpetvā sukhumena dukūlayugaḷena acchādetvā pāsādaṃ āropetvā subhojanaṃ bhojetvā 『evaṃ naṃ paricāreyyāthā』ti paricārake paṭipādetvā pakkāmi. Atha naṃ te sayanaṃ āropesuṃ. Pānāgāragamanapaṭibāhanatthañca naṃ cattāro tāva janā catūsu hatthapādesu uppīḷetvā aṭṭhaṃsu. Eko pāde parimajji. Eko tālavaṇṭaṃ gahetvā bīji. Eko vīṇaṃ vādayamāno gāyanto nisīdi.

So sayanupagamanena vigatakilamatho thokaṃ niddāyitvā vuṭṭhito hatthapādanippīḷanaṃ asahamāno 『ko me hatthapāde uppīḷeti? Apagacchathā』ti tajjesi. Te ekavacaneneva apagacchiṃsu. Tato puna thokaṃ niddāyitvā vuṭṭhito pādaparimajjanaṃ asahamāno 『ko me pāde parimajjati? Apagacchā』ti āha. Sopi ekavacaneneva apagacchi. Puna thokaṃ niddāyitvā vuṭṭhito vātavuṭṭhi viya tālavaṇṭavātaṃ asahanto 『ko esa? Apagacchatū』ti āha. Sopi ekavacaneneva apagacchi. Puna thokaṃ niddāyitvā vuṭṭhito kaṇṇasūlaṃ viya gītavāditasaddaṃ asahamāno vīṇāvādakaṃ tajjesi. Sopi ekavacaneneva apagacchi. Athevaṃ anukkamena pahīnakilamathuppīḷanaparimajjanavātappahāragītavāditasaddupaddavo sukhaṃ sayitvā vuṭṭhāya rañño santikaṃ agamāsi. Rājāpissa mahantaṃ issariyamadāsi. So mahājanassa avassayo jāto.

Tattha pānabyasanena pārijuññappatto so amaccaputto viya anekabyasanapārijuññappatto gharāvāsagato kulaputto daṭṭhabbo. Aṅgavijjāpāṭhako puriso viya tathāgato. Tassa purisassa 『ayaṃ mahājanassa avassayo bhavissati, paṭijagganaṃ arahatī』ti sanniṭṭhānaṃ viya tathāgatassa 『ayaṃ mahājanassa avassayo bhavissati, pabbajjaṃ arahati kulaputto』ti sanniṭṭhānakaraṇaṃ.

Athassa amaccaputtassa mattikāmattena nhāpanaṃ viya kulaputtassāpi pabbajjāpaṭilābho. Athassa thūlasāṭakanivāsanaṃ viya imassāpi dasasikkhāpadasaṅkhātasīlavatthanivāsanaṃ. Puna tassa gandhodakanhāpanaṃ viya imassāpi pātimokkhasaṃvarādisīlagandhodakanhāpanaṃ. Puna tassa sukhumadukūlayugaḷacchādanaṃ viya imassāpi yathāvuttasīlavisuddhisampadāsaṅkhātadukūlacchādanaṃ.

現在講述三種定,這裡所說的有尋有伺的定、無尋只有伺的定,已經說明了無尋只有伺的定未被展示。爲了說明這一點,應當理解這是五種方式的展開。 在第二禪的描述中,觸等的思維被拋棄,正如在分類中所說:「四支的禪是四支的道」,這便是其特徵。其餘的都與第一禪相似。至於在分類中提到的第二、第三、第四,正是這裡提到的第三、第四、第五。因此,爲了說明它們的獲得的途徑,應當理解這個方式: 有一個大臣的兒子,從鄉村來到城市侍奉國王。他在一天之內見到國王后,因飲酒的緣故,耗盡了所有的財富。於是他在一天之內,因酗酒而昏迷,像被老年人所遮蔽,便被抬到酒館裡。看到他在沙發上沉睡,一個醫術高明的人想:「這個人將會是大眾的依賴,應該好好照顧他。」於是便用泥水給他洗澡,穿上粗糙的衣服,再用香水洗澡,然後用細膩的布料覆蓋他,抬到樓上,給他上好飯菜,並指示侍者:「就這樣照顧他。」然後便離開了。於是他們將他抬到床上。爲了防止他進入酒館,有四個人用手腳壓住他,坐下。 一個人用手腳按壓著他。一個人拿著扇子搖動。一個人一邊彈琴一邊唱歌,坐在旁邊。 他在上床后,心無煩惱,稍微睡了一會兒,醒來后無法忍受手腳的壓迫,便問:「誰在壓我的手腳?」他們便齊聲回答:「我們都離開了。」然後他又稍微睡了一會兒,醒來后無法忍受腳的壓迫,便問:「誰在壓我的腳?」他們也齊聲回答:「我們都離開了。」然後他又稍微睡了一會兒,醒來后無法忍受風的吹拂,便問:「誰在吹風?」他們也齊聲回答:「我們都離開了。」然後他又稍微睡了一會兒,醒來后無法忍受耳邊的樂聲,便問:「誰在彈琴唱歌?」他們也齊聲回答:「我們都離開了。」於是他就這樣逐漸擺脫了煩惱的壓迫,安然入睡,醒來后便來到國王的面前。國王給了他巨大的權利。他便成為大眾的依賴。 在這裡,因飲酒而失去理智的他,像大臣的兒子一樣被視為各種煩惱的依賴,居住在家中的貴族子弟應當被看作是大臣的兒子。就像醫術高明的人一樣,如來也是如此。他的那個人:「這個人將會是大眾的依賴,應該好好照顧他。」就像如來所說:「這個人將會是大眾的依賴,出家是合適的貴族子弟。」 因此,他因泥水洗澡而得以出家,像貴族子弟獲得出家的機會一樣。然後,他穿上粗糙的衣服,像此人所具備的十種戒律的清凈一樣。接著,他用香水洗澡,像此人所具備的戒律的清凈一樣。然後,他用細膩的布料覆蓋,像此人所具備的如所述的戒律的清凈一樣。

Dukūlacchāditassa panassa pāsādāropanaṃ viya imassāpi sīlavisuddhidukūlacchāditassa samādhibhāvanāpāsādārohanaṃ. Tato tassa subhojanabhuñjanaṃ viya imassāpi samādhiupakārakasatisampajaññādidhammāmataparibhuñjanaṃ.

Bhuttabhojanassa pana tassa paricārakehi sayanāropanaṃ viya imassāpi vitakkādīhi upacārajjhānāropanaṃ. Puna tassa pānāgāragamanapaṭibāhanatthaṃ hatthapāduppīḷanakapurisacatukkaṃ viya imassāpi kāmasaññābhimukhagamanapaṭibāhanatthaṃ ārammaṇe cittuppīḷanako nekkhammavitakko. Tassa pādaparimajjakapuriso viya imassāpi ārammaṇe cittānumajjanako vicāro. Tassa tālavaṇṭavātadāyako viya imassāpi cetaso sītalabhāvadāyikā pīti.

Tassa sotānuggahakaro gandhabbapuriso viya imassāpi cittānuggāhakaṃ somanassaṃ. Tassa sayanupagamanena vigatakilamathassa thokaṃ niddupagamanaṃ viya imassāpi upacārajjhānasannissayena vigatanīvaraṇakilamathassa paṭhamajjhānupagamanaṃ.

Athassa niddāyitvā vuṭṭhitassa hatthapāduppīḷanāsahanena hatthapāduppīḷakānaṃ santajjanaṃ tesañca apagamanena puna thokaṃ niddupagamanaṃ viya imassāpi paṭhamajjhānato vuṭṭhitassa cittuppīḷakavitakkāsahanena vitakkadosadassanaṃ, vitakkappahānā ca puna avitakkavicāramattadutiyajjhānupagamanaṃ.

Tato tassa punappunaṃ niddāyitvā vuṭṭhitassa yathāvuttena kamena pādaparimajjanādīnaṃ asahanena paṭipāṭiyā pādaparimajjakādīnaṃ santajjanaṃ, tesaṃ tesañca apagamanena punappunaṃ thokaṃ niddupagamanaṃ viya imassāpi punappunaṃ dutiyādīhi jhānehi vuṭṭhitassa yathāvuttadosānaṃ vicārādīnaṃ asahanena paṭipāṭiyā vicārādidosadassanaṃ. Tesaṃ tesañca pahānā punappunaṃ avitakkaavicāranippītika pahīnasomanassajjhānupagamanaṃ.

Tassa pana sayanā vuṭṭhāya rañño santikaṃ gatassa issariyappatti viya imassāpi pañcamajjhānato vuṭṭhitassa vipassanā maggaṃ upagatassa arahattappatti.

Tassa pattissariyassa bahūnaṃ janānaṃ avassayabhāvo viya imassāpi arahattappattassa bahūnaṃ avassayabhāvo veditabbo. Ettāvatā hi esa anuttaraṃ puññakkhettaṃ nāma hotīti.

Pañcakanayo niṭṭhito.

Ettāvatā catukkapañcakanayadvayabhedo suddhikanavako nāma pakāsito hoti. Atthato panesa pañcakanaye catukkanayassa paviṭṭhattā jhānapañcako evāti veditabbo.

Paṭipadācatukkaṃ

176-

因此,覆蓋的細膩布料就像是這位修行者的戒律清凈所覆蓋的禪定建築的提升。接著,他的美味飲食就像是這位修行者的正念、正知等幫助所帶來的滋養。 在享用食物后,他的侍者將他抬上床,就像是用思維等的幫助提升的近似禪定。爲了防止他進入酒館,有人用手腳壓住他,像是爲了防止他對慾望的嚮往而壓制他心中的慾望。一個人用手壓住他的腳,就像是爲了防止他對對象的嚮往而壓制他的心思。一個人像是風扇一樣搖動,就像是爲了給他帶來心靈的涼爽。 他像是一個引導者,給他的心靈帶來快樂。由於他上床后,煩惱消失,稍微進入了睡眠,就像是由於近似禪定的緣故,進入了第一禪的狀態。 然後他醒來后,因無法忍受手腳的壓迫,看到那些壓迫他的人離開,便再次稍微進入睡眠。醒來后,無法忍受腳的壓迫,看到那些壓迫他的人也離開。再次稍微進入睡眠,醒來后,無法忍受風的吹拂,看到那些壓迫他的人也離開。再次稍微進入睡眠,醒來后,無法忍受耳邊的樂聲,看到那些壓迫他的人也離開。於是他逐漸擺脫了煩惱的壓迫,安然入睡,醒來后便來到國王的面前。國王給了他巨大的權利。他便成為大眾的依賴。 在這裡,因飲酒而失去理智的他,像大臣的兒子一樣被視為各種煩惱的依賴,居住在家中的貴族子弟應當被看作是大臣的兒子。就像醫術高明的人一樣,如來也是如此。他的那個人:「這個人將會是大眾的依賴,應該好好照顧他。」就像如來所說:「這個人將會是大眾的依賴,出家是合適的貴族子弟。」 因此,他因泥水洗澡而得以出家,像貴族子弟獲得出家的機會一樣。然後,他穿上粗糙的衣服,像此人所具備的十種戒律的清凈一樣。接著,他用香水洗澡,像此人所具備的戒律的清凈一樣。然後,他用細膩的布料覆蓋,像此人所具備的如所述的戒律的清凈一樣。 五種方式已完成。 到此為止,四種與五種方式的分類顯現出清凈的特質。實際上,這五種方式與四種方式的關係在於它們屬於禪定的五種。

  1. Idāni yasmā etaṃ jhānaṃ nāma paṭipadākamena sijjhati, tasmā tassa paṭipadābhedaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha dukkhā paṭipadā assāti dukkhapaṭipadaṃ. Dandhā abhiññā assāti dandhābhiññaṃ. Iti dukkhapaṭipadanti vā dandhābhiññanti vā pathavīkasiṇanti vā tīṇipi jhānasseva nāmāni. Dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññantiādīsupi eseva nayo.

Tattha paṭhamasamannāhārato paṭṭhāya yāva tassa tassa jhānassa upacāraṃ uppajjati tāva pavattā jhānabhāvanā 『paṭipadā』ti vuccati. Upacārato pana paṭṭhāya yāva appanā tāva pavattā paññā 『abhiññā』ti vuccati. Sā panesā paṭipadā ekaccassa dukkhā hoti. Nīvaraṇādipaccanīkadhammasamudācāragahanatāya kicchā asukhasevanāti attho. Ekaccassa tadabhāvena sukhā. Abhiññāpi ekaccassa dandhā hoti, mandā, asīghappavatti. Ekaccassa khippā amandā sīghappavatti. Tasmā yo ādito kilese vikkhambhento dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilamanto vikkhambheti , tassa dukkhā paṭipadā nāma hoti. Yo pana vikkhambhitakileso appanāparivāsaṃ vasanto cirena aṅgapātubhāvaṃ pāpuṇāti, tassa dandhābhiññā nāma hoti. Yo khippaṃ aṅgapātubhāvaṃ pāpuṇāti tassa khippābhiññā nāma hoti. Yo kilese vikkhambhento sukhena akilamanto vikkhambheti, tassa sukhā paṭipadā nāma hoti.

Tattha yāni sappāyāsappāyāni ca palibodhupacchedādīni pubbakiccāni ca appanākosallāni ca visuddhimagge cittabhāvanāniddese niddiṭṭhāni, tesu yo asappāyasevī hoti, tassa dukkhā paṭipadā dandhā ca abhiññā hoti. Sappāyasevino sukhā paṭipadā khippā ca abhiññā. Yo pana pubbabhāge asappāyaṃ sevitvā aparabhāge sappāyasevī hoti, pubbabhāge vā sappāyaṃ sevitvā aparabhāge asappāyasevī, tassa vomissakatā veditabbā. Tathā palibodhupacchedādikaṃ pubbakiccaṃ asampādetvā bhāvanaṃ anuyuttassa dukkhā paṭipadā hoti, vipariyāyena sukhā. Appanākosallāni pana asampādentassa dandhā abhiññā hoti, sampādentassa khippā.

Apica taṇhāavijjāvasena samathavipassanākatādhikāravasena cāpi etāsaṃ pabhedo veditabbo. Taṇhābhibhūtassa hi dukkhā paṭipadā hoti, anabhibhūtassa sukhā. Avijjābhibhūtassa ca dandhā abhiññā hoti, anabhibhūtassa khippā. Yo ca samathe akatādhikāro tassa dukkhā paṭipadā hoti, katādhikārassa sukhā. Yo pana vipassanāya akatādhikāro hoti, tassa dandhā abhiññā hoti, katādhikārassa khippā.

Kilesindriyavasena cāpi etāsaṃ pabhedo veditabbo. Tibbakilesassa hi mudindriyassa dukkhā paṭipadā hoti dandhā ca abhiññā, tikkhindriyassa pana khippā abhiññā. Mandakilesassa ca mudindriyassa sukhā paṭipadā hoti dandhā ca abhiññā, tikkhindriyassa pana khippā abhiññāti.

Iti imāsu paṭipadāabhiññāsu yo puggalo dukkhāya paṭipadāya dandhāya abhiññāya jhānaṃ pāpuṇāti, tassa taṃ jhānaṃ dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññanti vuccati. Sesesupi eseva nayo.

現在,由於這種禪定是通過修行的方式來實現的,因此爲了說明修行的區別,再次開始"什麼是善法"等等。在這裡,"痛苦的修行"是指它有痛苦的修行。"遲鈍的智慧"是指它有遲鈍的智慧。因此,"痛苦的修行"或"遲鈍的智慧"或"地遍"這三個都是禪定的名稱。在"痛苦的修行,快速的智慧"等中也是同樣的道理。 在這裡,從最初的注意力開始,直到各種禪定的近行出現為止,這期間的禪修被稱為"修行"。從近行開始直到安止為止,這期間的智慧被稱為"智慧"。這種修行對某些人來說是痛苦的。因為障礙等不利因素的存在,使得修行艱難不愉快。對某些人來說則因為沒有這些因素而快樂。智慧對某些人來說是遲鈍的,緩慢的,不快速的。對某些人來說則是快速的,不遲鈍的,迅速的。因此,對於那些從一開始就艱難地、費力地、痛苦地壓制煩惱的人來說,這就是痛苦的修行。對於那些壓制了煩惱后,長時間停留在近行定中,很久才達到禪支顯現的人來說,這就是遲鈍的智慧。對於那些快速達到禪支顯現的人來說,這就是快速的智慧。對於那些輕易地、不費力地壓制煩惱的人來說,這就是快樂的修行。 在這裡,對於那些實踐不適當的方法,不切斷障礙等前行工作,不熟練安止的人來說,這是痛苦的修行和遲鈍的智慧。對於實踐適當方法的人來說,這是快樂的修行和快速的智慧。對於那些一開始實踐不適當方法後來實踐適當方法的人,或者相反的人,應該理解為混合的情況。同樣,對於那些不完成切斷障礙等前行工作就開始修行的人來說,這是痛苦的修行,反之則是快樂的修行。對於那些不熟練安止的人來說,這是遲鈍的智慧,反之則是快速的智慧。 此外,還應該從貪愛、無明,以及止觀修行的熟練程度來理解這些差異。對於被貪愛壓倒的人來說,這是痛苦的修行,反之則是快樂的修行。對於被無明壓倒的人來說,這是遲鈍的智慧,反之則是快速的智慧。對於止的修行不熟練的人來說,這是痛苦的修行,反之則是快樂的修行。對於觀的修行不熟練的人來說,這是遲鈍的智慧,反之則是快速的智慧。 還應該從煩惱和根的角度來理解這些差異。對於煩惱強烈而根鈍的人來說,這是痛苦的修行和遲鈍的智慧,對於根利的人來說則是快速的智慧。對於煩惱輕微而根鈍的人來說,這是快樂的修行和遲鈍的智慧,對於根利的人來說則是快速的智慧。 因此,在這些修行和智慧中,對於那些通過痛苦的修行和遲鈍的智慧達到禪定的人來說,他們的禪定被稱為"痛苦修行,遲鈍智慧"。對於其他情況也是同樣的道理。

Tattha 『tadanudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā』ti (vibha. 799) evaṃ vuttasatiyā vā taṃtaṃjhānanikantiyā vā vikkhambhane paṭipadā, taṃtaṃjhānupacārappattassa appanāya parivāse abhiññā ca veditabbā. Āgamanavasenāpi ca paṭipadā abhiññā hontiyeva. Dukkhapaṭipadañhi dandhābhiññaṃ paṭhamajjhānaṃ patvā pavattaṃ dutiyampi tādisameva hoti. Tatiyacatutthesupi eseva nayo. Yathā ca catukkanaye evaṃ pañcakanayepi paṭipadāvasena catudhā bhedo veditabbo. Iti paṭipadāvasenapi cattāro navakā vuttā honti. Tesu pāṭhato chattiṃsa cittāni, atthato pana pañcakanaye catukkanayassa paviṭṭhattā vīsatimeva bhavantīti.

Paṭipadācatukkaṃ.

Ārammaṇacatukkaṃ

  1. Idāni yasmā etaṃ jhānaṃ nāma yathā paṭipadābhedena evaṃ ārammaṇabhedenāpi catubbidhaṃ hoti. Tasmāssa taṃ pabhedaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha parittaṃ parittārammaṇantiādīsu yaṃ appaguṇaṃ hoti, uparijjhānassa paccayo bhavituṃ na sakkoti, idaṃ parittaṃ nāma. Yaṃ pana avaḍḍhite suppamatte vā sarāvamatte vā ārammaṇe pavattaṃ, taṃ parittaṃ ārammaṇaṃ assāti parittārammaṇaṃ. Yaṃ paguṇaṃ subhāvitaṃ uparijjhānassa paccayo bhavituṃ sakkoti, idaṃ appamāṇaṃ nāma. Yaṃ vipule ārammaṇe pavattaṃ taṃ vuḍḍhippamāṇattā appamāṇaṃ ārammaṇaṃ assāti appamāṇārammaṇaṃ. Vuttalakkhaṇavomissakatāya pana vomissakanayo veditabbo. Iti ārammaṇavasenapi cattāro navakā vuttā honti. Cittagaṇanāpettha purimasadisā evāti.

Ārammaṇacatukkaṃ.

Ārammaṇapaṭipadāmissakaṃ

在這裡,『依此而生的正念存在於穩定的智慧中』(《分辨經》799)這樣所說的正念,或者說是那種禪定的特性,在壓制的修行中,應該理解為在那種禪定的近行中,依靠安止的狀態而產生的智慧。依靠到達的緣故,修行的智慧也是存在的。因為痛苦的修行而獲得的遲鈍智慧,達到第一禪后,第二禪也是如此。第三、第四也是同樣的道理。正如在四種分類中一樣,在五種分類中,依修行的方式也應理解為四種不同的分類。因此,依修行的方式也提到四種新的分類。在這些中,從文字上看有三十六種心,實際上由於五種分類和四種分類的關係,只有二十種。 修行的四種分類。 對象的四種分類。 現在,由於這種禪定是根據修行的分類而存在的,因此在對象的分類中也有四種。因此,爲了說明這一分類,再次開始「什麼是善法」等等。在這裡,微小的、微小的對象等,若是微小的品質,無法成為更高禪定的條件,這稱為微小。若是增長的、完全的或有形的對象,若在其中產生了,這稱為微小的對象。若是具有良好特質的、能夠成為更高禪定的條件,這稱為不小。若是在廣大的對象中產生的,這因其廣大的性質而稱為不小的對象。根據所述的特徵,應該理解為有遺漏的分類。因此,在對象的分類中也提到四種新的分類。心的計算與之前相同。 對象的四種分類。 對像修行的混合。

  1. Idāni ārammaṇapaṭipadāmissakaṃ soḷasakkhattukanayaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha paṭhamanaye vuttajjhānaṃ dukkhapaṭipadattā dandhābhiññattā parittattā parittārammaṇattāti catūhi kāraṇehi hīnaṃ, soḷasamanaye vuttajjhānaṃ sukhapaṭipadattā khippābhiññattā appamāṇattā appamāṇārammaṇattāti catūhi kāraṇehi paṇītaṃ. Sesesu cuddasasu ekena dvīhi tīhi ca kāraṇehi hīnappaṇītatā veditabbā.

Kasmā panāyaṃ nayo desitoti? Jhānuppattikāraṇattā. Sammāsambuddhena hi pathavīkasiṇe suddhikajjhānaṃ catukkanayavasena pañcakanayavasena ca dassitaṃ; tathā suddhikapaṭipadā, tathā suddhikārammaṇaṃ. Tattha yā devatā pathavīkasiṇe suddhikajjhānaṃ catukkanayavasena desiyamānaṃ bujjhituṃ sakkonti, tāsaṃ sappāyavasena suddhikajjhāne catukkanayo desito. Yā pañcakanayavasena desiyamānaṃ bujjhituṃ sakkonti, tāsaṃ sappāyavasena pañcakanayo. Yā suddhikapaṭipadāya , suddhikārammaṇe catukkanayavasena desiyamānaṃ bujjhituṃ sakkonti, tāsaṃ sappāyavasena suddhikapaṭipadāya suddhikārammaṇe catukkanayo desito. Yā pañcakanayavasena desiyamānaṃ bujjhituṃ sakkonti tāsaṃ sappāyavasena pañcakanayo. Iti heṭṭhā puggalajjhāsayavasena desanā katā.

Desanāvilāsappatto cesa pabhinnapaṭisambhido dasabalacatuvesārajjavisadañāṇo dhammānaṃ yāthāvasarasalakkhaṇassa suppaṭividdhattā dhammapaññattikusalatāya yo yo nayo labbhati tassa tassa vasena desanaṃ niyametuṃ sakkoti, tasmā imāya desanāvilāsappattiyāpi tena esā pathavīkasiṇe suddhikacatukkanayādivasena desanā katā.

Yasmā pana ye keci jhānaṃ uppādenti nāma na te ārammaṇapaṭipadāhi vinā uppādetuṃ sakkonti, tasmā niyamato jhānuppattikāraṇattā ayaṃ soḷasakkhattukanayo kathito.

Ettāvatā suddhikanavako, cattāro paṭipadānavakā, cattāro ārammaṇanavakā, ime ca soḷasa navakāti pañcavīsati navakā kathitā honti. Tattha ekekasmiṃ navake catukkapañcakavasena dve dve nayāti paññāsa nayā. Tattha 『『pañcavīsatiyā catukkanayesu sataṃ, pañcakanayesu pañcavīsasata』』nti pāṭhato pañcavīsādhikāni dve jhānacittasatāni honti. Pañcakanaye pana catukkanayassa paviṭṭhattā atthato pañcavīsādhikameva cittasataṃ hoti. Yāni cetāni pāṭhe pañcavīsādhikāni dve cittasatāni tesu ekekassa niddese dhammavavatthānādayo tayo tayo mahāvārā honti. Te pana tattha tattha nayamattameva dassetvā saṃkhittāti.

Pathavīkasiṇaṃ.

  1. Idāni yasmā āpokasiṇādīsupi etāni jhānāni uppajjanti, tasmā tesaṃ dassanatthaṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tesu sabbo pāḷinayo ca atthavibhāvanā ca cittagaṇanā ca vārasaṅkhepo ca pathavīkasiṇe vuttanayeneva veditabbo. Bhāvanānayo pana kasiṇaparikammaṃ ādiṃ katvā sabbo visuddhimagge (visuddhi 1.91 ādayo) pakāsitoyeva. Mahāsakuludāyisutte pana dasakasiṇāni (ma. ni.

現在,爲了說明對像修行的混合,提出十六種分類的內容。這裡,按照第一種分類所述的禪定,由於痛苦的修行而獲得的遲鈍智慧,因微小的對象而被稱為微小,因此這四種原因是低劣的;而按照第十六種分類所述的禪定,由於快樂的修行而獲得的快速智慧,因不小的對象而被稱為不小,因此這四種原因是高級的。在其他的十六種中,應該理解為通過一種、兩種或三種原因而形成的低劣或高級。 那麼,這種分類為什麼被提到呢?是因為禪定的成就原因。因為如來在地的元素上展示了純凈的禪定,按照四種分類和五種分類的方式;同樣,純凈的修行、純凈的對象也是如此。在這裡,能夠理解到在地的元素上展示的純凈的禪定是通過四種分類而被描述的。能夠理解的天神們,能夠理解地的元素上展示的純凈的禪定是通過四種分類而被描述的。能夠理解按照五種分類所展示的,能夠理解的天神們,能夠理解的純凈的修行與純凈的對象是通過四種分類而被描述的。能夠理解的天神們,能夠理解的純凈的修行與純凈的對象是通過五種分類而被描述的。因此,前面是以個人的傾向為基礎而進行的講述。 講述的內容是,具備分析的智慧,具備十力的清晰認識,具備法的真實特徵,能夠清楚地理解法的本質,因此能夠根據不同的方式進行講述。因此,這種講述在地的元素上是通過純凈的四種分類而進行的。 由於有些人以禪定的方式而生起,因此在沒有對象修行的情況下,無法生起禪定,因此根據這種原因,十六種分類被提到。 到此為止,純凈的九種、四種修行的九種、四種對象的九種,這十六種分類被提到。在這裡,每一種分類中,四種和五種的方式各有兩種,因此有五十種方式。在這裡,「在二十五種的四種分類中有一百種,在五種分類中有二十五種」,因此根據文字,二十五種的禪定心是存在的。而在五種分類中,由於進入四種分類的關係,實際上只有二十五種的心。那些在文字中提到的二十五種的禪定心,在每一種分類中都有三個、三個的主要特徵。因此,它們在此處簡單地說明。 地的元素。 現在,由於水的元素等也產生這些禪定,因此爲了說明這些,重新開始「什麼是善法」等等。在這些中,所有的巴利經典、意義的解釋、心的分類、法的概述都應該根據地的元素所述的內容來理解。關於修行的方式,從元素的準備開始,所有的清凈道路(如《清凈道論》1.91等)都已明確說明。在《大部經》中提到的十種元素(如《中部經》)等。

2.250) vuttāni. Tesu viññāṇakasiṇaṃ ākāse pavattitamahaggataviññāṇampi tattha parikammaṃ katvā nibbattā viññāṇañcāyatanasamāpattipi hotīti sabbappakārena āruppadesanameva bhajati, tasmā imasmiṃ ṭhāne na kathitaṃ.

Ākāsakasiṇanti pana kasiṇugghāṭimamākāsampi, taṃ ārammaṇaṃ katvā pavattakkhandhāpi, bhitticchiddādīsu aññatarasmiṃ gahetabbanimittaparicchedākāsampi, taṃ ārammaṇaṃ katvā uppannaṃ catukkapañcakajjhānampi vuccati. Tattha purimanayo āruppadesanaṃ bhajati, pacchimanayo rūpāvacaradesanaṃ. Iti missakattā imaṃ rūpāvacaradesanaṃ na āruḷhaṃ. Paricchedākāse nibbattajjhānaṃ pana rūpūpapattiyā maggo hoti tasmā taṃ gahetabbaṃ. Tasmiṃ pana catukkapañcakajjhānameva uppajjati, arūpajjhānaṃ nuppajjati. Kasmā? Kasiṇugghāṭanassa alābhato. Tañhi punappunaṃ ugghāṭiyamānampi ākāsameva hotīti na tattha kasiṇugghāṭanaṃ labbhati, tasmā tatthuppannaṃ jhānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati, abhiññāpādakaṃ hoti, vipassanāpādakaṃ hoti, nirodhapādakaṃ na hoti. Anupubbanirodho panettha yāva pañcamajjhānā labbhati vaṭṭapādakaṃ hotiyeva. Yathā cetaṃ evaṃ purimakasiṇesu uppannaṃ jhānampi. Nirodhapādakabhāvo panettha viseso. Sesamettha ākāsakasiṇe yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.98-99) vuttameva.

『Ekopi hutvā bahudhā hotī』tiādinayaṃ (dī. ni. 1.239; paṭi. ma. 1.102) pana vikubbanaṃ icchantena purimesu aṭṭhasu kasiṇesu aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā kasiṇānulomato kasiṇapaṭilomato, kasiṇānulomapaṭilomato; jhānānulomato, jhānapaṭilomato, jhānānulomapaṭilomato; jhānukkantikato, kasiṇukkantikato, jhānakasiṇukkantikato; aṅgasaṅkantikato, ārammaṇasaṅkantikato, aṅgārammaṇasaṅkantikato; aṅgavavatthānato, ārammaṇavavatthānatoti imehi cuddasahākārehi cittaṃ paridametabbaṃ. Tesaṃ vitthārakathā visuddhimagge (visuddhi. 2.365-366) vuttāyeva.

Evaṃ pana cuddasahākārehi cittaṃ aparidametvā, pubbe abhāvitabhāvano ādikammiko yogāvacaro iddhivikubbanaṃ sampādessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ādikammikassa hi kasiṇaparikammampi bhāro; satesu sahassesu vā ekova sakkoti. Katakasiṇaparikammassa nimittuppādanaṃ bhāro; satesu sahassesu vā ekova sakkoti. Uppanne nimitte taṃ vaḍḍhetvā appanādhigamo bhāro, satesu sahassesu vā ekova sakkoti. Adhigatappanassa cuddasahākārehi cittaparidamanaṃ bhāro; satesu sahassesu vā ekova sakkoti. Cuddasahākārehi paridamitacittassāpi iddhivikubbanaṃ nāma bhāro, satesu sahassesu vā ekova sakkoti. Vikubbanappattassāpi khippanisantibhāvo nāma bhāro; satesu sahassesu vā ekova khippanisanti hoti. Therambatthale mahārohanaguttattherassa gilānupaṭṭhānaṃ āgatesu tiṃsamattesu iddhimantasahassesu upasampadāya aṭṭhavassiko rakkhitatthero viya. Sabbaṃ vatthu visuddhimagge (visuddhi. 2.367) vitthāritamevāti.

Kasiṇakathā.

Abhibhāyatanakathā

所述的內容。對於那些意識元素的禪定,在空中產生的高深意識,經過準備而生起的意識以及意識的領域的定,也同樣存在。因此,全面地講述空的教義,因此在此處並未提及。 空的元素是指元素的障礙,經過這個對像而產生的現象,若在墻壁等的某一處被抓住的標誌也是空的對象,因此生起的第四禪和第五禪也被稱為。在這裡,前面的分類講述的是空的教義,後面的分類講述的是色界的教義。因此,由於混合的原因,這個色界的教義並未被提升。在標誌的空中所生起的禪定,成為色界的獲得之道,因此這個應被抓住。在此,只有第四禪和第五禪生起,而無色禪定並未生起。為什麼呢?因為元素的障礙無法獲得。因此,即使反覆被抓住,也只會是空,因此在這裡無法獲得元素的障礙,因此在這裡生起的禪定與現世的快樂的居住相應,成爲了智慧的基礎,成爲了觀的基礎,而不是滅的基礎。在此,逐漸滅的狀態,直到獲得第五禪,成爲了輪迴的基礎。正如這般,前面的元素禪定也是如此。滅的基礎在這裡是特別的。在空的元素中,所應講述的內容都是在清凈道中(《清凈道論》1.98-99)已被提到。 「即使是一個也會變為許多」的說法(《長部經》1.239;《中部經》1.102)中,若想要創造者,之前的八種元素中生起的八種定,按照元素的順序、反向、順反,禪定的順序、反向、順反;禪定的方向、元素的方向、禪定元素的方向;身體的方向、對象的方向、身體對象的方向;身體的安住、對象的安住,這些都是需要通過這十四種方式來計算心的。關於它們的詳細討論在清凈道中(《清凈道論》2.365-366)也已提到。 因此,若不通過這十四種方式來計算心,之前的未開發的狀態的初始修行者將無法獲得神通。因此,初始修行者的元素準備也很重;在千人中也只能獨自完成。已完成的元素準備的標誌的產生也是很重;在千人中也只能獨自完成。生起的標誌,提升后獲得安止的狀態也是很重;在千人中也只能獨自完成。已獲得安止后,通過這十四種方式來計算心也是很重;在千人中也只能獨自完成。通過這十四種方式計算的心,神通的獲得也是很重;在千人中也只能獨自完成。獲得神通的人也有快速的現象;在千人中也只能獨自擁有快速的現象。對於在高處的長老,像大羅漢那樣的長老,若在三十人中獲得了神通,像八年老長老那樣被保護。所有的內容在清凈道中(《清凈道論》2.367)都有詳細闡述。 元素的討論。 關於勝過的領域的討論。

  1. Evaṃ aṭṭhasu kasiṇesu rūpāvacarakusalaṃ niddisitvā, idāni yasmā samānepi ārammaṇe bhāvanāya asamānaṃ imesu aṭṭhasu kasiṇesu aññampi abhibhāyatanasaṅkhātaṃ rūpāvacarakusalaṃ pavattati, tasmā taṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha ajjhattaṃ arūpasaññīti alābhitāya vā anatthikatāya vā ajjhattarūpe parikammasaññāvirahito. Bahiddhā rūpāni passatīti bahiddhā aṭṭhasu kasiṇesu kataparikammatāya parikammavasena ceva appanāvasena ca tāni bahiddhā aṭṭhasu kasiṇesu rūpāni passati. Parittānīti avaḍḍhitāni. Tāni abhibhuyyāti yathā nāma sampannagahaṇiko kaṭacchumattaṃ bhattaṃ labhitvā 『kiṃ ettha bhuñjitabbaṃ atthī』ti saṅkaḍḍhitvā ekakabaḷameva karoti, evameva ñāṇuttariko puggalo visadañāṇo 『kimettha parittake ārammaṇe samāpajjitabbaṃ atthi, nāyaṃ mama bhāro』ti tāni rūpāni abhibhavitvā samāpajjati. Saha nimittuppādenevettha appanaṃ nibbattetīti attho. Jānāmi passāmīti iminā panassa pubbabhāgo kathito. Āgamaṭṭhakathāsu pana vuttaṃ – imināssa pana ābhogo kathito. So ca kho samāpattito vuṭṭhitassa, na antosamāpattiyanti (a. ni. aṭṭha. 3.8.65).

Appamāṇānīti vaḍḍhitappamāṇāni. Abhibhuyyāti ettha pana yathā mahagghaso puriso ekaṃ bhattavaḍḍhitakaṃ labhitvā 『aññāpi hotu 『kimesā mayhaṃ karissatī』ti taṃ na mahantato passati, evameva ñāṇuttaro puggalo visadaññāṇo 『kimettha samāpajjitabbaṃ, na idaṃ appamāṇaṃ, na mayhaṃ cittekaggatākaraṇe bhāro atthī』ti tāni abhibhavitvā samāpajjati. Saha nimittuppādenevettha appanaṃ nibbattetīti attho.

Parittaṃ parittārammaṇaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇanti idha parittānīti āgatattā appamāṇārammaṇatā na gahitā, parato appamāṇānīti āgatattā parittārammaṇatā. Aṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ – 『imasmiṃ ṭhāne cattāri cattāri ārammaṇāni aggahetvā dve dveva gahitāni . Kiṃ kāraṇā? Catūsu hi gahitesu desanā soḷasakkhattukā hoti, satthārā ca heṭṭhā soḷasakkhattukā desanā kilañjamhi tile pattharantena viya vitthārato kathitā. Tassa imasmiṃ ṭhāne aṭṭhakkhattukaṃ desanaṃ kātuṃ ajjhāsayo. Tasmā dve dveyeva gahitānīti veditabbānīti.

Suvaṇṇadubbaṇṇānīti parisuddhāparisuddhavaṇṇāni. Parisuddhāni hi nīlādīni suvaṇṇāni, aparisuddhāni ca dubbaṇṇānīti idha adhippetāni. Āgamaṭṭhakathāsu pana 『suvaṇṇāni vā hontu dubbaṇṇāni vā, parittaappamāṇavaseneva imāni abhibhāyatanāni desitānī』ti (a. ni. aṭṭha. 3.8.65) vuttaṃ. Imesu pana catūsu parittaṃ vitakkacaritavasena āgataṃ, appamāṇaṃ mohacaritavasena, suvaṇṇaṃ dosacaritavasena, dubbaṇṇaṃ rāgacaritavasena. Etesañhi etāni sappāyāni. Sā ca tesaṃ sappāyatā vitthārato visuddhimagge (visuddhi. 1.43) cariyaniddese vuttā.

Kasmā pana, yathā suttante 『『ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittānī』』tiādi (dī. ni. 2.173; ma. ni. 2.249; a. ni.

這樣,針對八種元素中的色法善法進行說明,現在由於相同的對象,修行的不同,在這八種元素中,還有其他被稱為「勝過的領域」的色法善法,因此爲了說明這一點,再次提出「什麼是善法」等等。在這裡,內心的無色覺知,即因未獲得或因無益而缺乏內心的色法的準備覺知。外在的色法是能見的,因此在八種元素中,因已完成的準備和安止的狀態而能見到外在的八種元素的色法。微小的,是因未增長而存在的。那些被勝過的,正如某個富有的人獲得了一份豐盛的食物,便想:「這裡有什麼可以吃的呢?」而只抓了一小口,正如這樣,具備智慧的人清楚地意識到:「這裡是否有微小的對象可以安止,不,這對我來說沒有負擔。」因此,那些色法被勝過而安止。與標誌的產生相伴而生的安止的狀態是如此的。 「我知道,我能見到。」通過這一點,說明他之前的狀態。在經典的註釋中,亦有提到——通過這一點說明他的光輝。那個人從安止中覺醒,不是從內心的安止中覺醒(《阿含經·八法》3.8.65)。 不小的,指的是增長的、不小的。被勝過的,在這裡如同一個富有的人獲得了一份豐盛的食物,便想:「其他的也可以,難道這對我來說會有什麼影響?」而他並未從中看出其重要性,正如這樣,具備智慧的人清楚地意識到:「這裡是否有安止的狀態,不,這不是不小的,這對我在心的集中上沒有負擔。」因此那些被勝過而安止。 微小的微小對象,不小的微小對象,在這裡微小的,是因其存在而不被抓住的,不小的則是因其存在而被抓住的。在註釋中提到——「在這個地方四個四個的對象未被抓住,只有兩個兩個被抓住。為什麼呢?因為在這四個被抓住的情況下,講述是十六種的,導師在下面所說的十六種教義就像在油燈下的光芒一樣被詳細講述。」因此在這個地方,講述的是八種的教義,因此應理解為只有兩個兩個被抓住。 金色的和不美麗的,指的是純凈的和不純凈的顏色。純凈的顏色如藍色等是金色的,而不純凈的則是不美麗的,這裡所指的就是這些。在經典的註釋中提到:「無論是金色的還是不美麗的,因微小和不小的緣故,都是被稱為勝過的領域」(《阿含經·八法》3.8.65)。在這些中,微小的因思維而生起,不小的因無明而生起,金色的因憤怒而生起,不美麗的因貪慾而生起。這些都是對他們有益的。這些對他們的益處在清凈道中(《清凈道論》1.43)有詳細的說明。 那麼,正如經文中所說:「內心的色法覺知者能見外在的色法,微小的」 (《長部經》2.173;《中部經》2.249;《阿含經》)。

8.65) vuttaṃ, evaṃ avatvā idha catūsupi abhibhāyatanesu ajjhattaṃ arūpasaññitāva vuttāti? Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyato. Tattha vā hi idha vā bahiddhārūpāneva abhibhavitabbāni, tasmā tāni niyamato vattabbānīti tatrapi idhapi vuttāni. Ajjhattaṃ arūpasaññīti idaṃ pana satthu desanāvilāsamattameva. Ayaṃ tāva catūsu abhibhāyatanesu apubbapadavaṇṇanā. Suddhikanayapaṭipadābhedo panettha pathavīkasiṇe vuttanayeneva ekekasmiṃ abhibhāyatane veditabbo. Kevalañcettha ārammaṇacatukkaṃ ārammaṇadukaṃ hoti, soḷasakkhattukañca aṭṭhakkhattukaṃ. Sesaṃ tādisameva. Evamettha ekekasmiṃ abhibhāyatane eko suddhikanavako, cattāro paṭipadānavakā, dve ārammaṇanavakā, ārammaṇapaṭipadāmissake aṭṭha navakāti pannarasa navakāti catūsupi abhibhāyatanesu samasaṭṭhi navakā veditabbā.

  1. Pañcamaabhibhāyatanādīsu nīlānīti sabbasaṅgāhikavasena vuttaṃ. Nīlavaṇṇānīti vaṇṇavasena, nīlanidassanānīti nidassanavasena, apaññāyamānavivarāni, asambhinnavaṇṇāni, ekanīlāneva hutvā dissantīti vuttaṃ hoti. Nīlanibhāsānīti idaṃ pana obhāsanavasena vuttaṃ; nīlobhāsāni nīlappabhāyuttānīti attho. Etena nesaṃ suvisuddhataṃ dasseti. Suvisuddhavaṇṇavasena hi imāni cattāri abhibhāyatanāni vuttāni. Pītānītiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Nīlakasiṇaṃ uggaṇhanto nīlasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti. Pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vātiādikaṃ panettha kasiṇakaraṇañca parikammañca appanāvidhānañca sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.93 ādayo) vitthārato vuttameva. Yathā ca pathavīkasiṇe evamettha ekekasmiṃ abhibhāyatane pañcavīsati pañcavīsati navakā veditabbā.

Abhibhāyatanakathā.

Vimokkhakathā

為什麼在這裡沒有像經典中那樣說,而是在四種勝處中都只提到內心無色想呢?因為內在的色法是無法被勝過的。無論是在那裡還是在這裡,只有外在的色法才能被勝過,因此必須明確地提到它們,所以在那裡和這裡都提到了。"內心無色想"這只是佛陀教導的一種表達方式而已。這是對四種勝處中新詞語的解釋。 純粹的方法和修行的區別,在每一種勝處中都應該按照地遍中所說的方式來理解。只是在這裡,四種對像變成了兩種對像,十六次變成了八次。其餘的都是相同的。因此,在每一種勝處中,都有一種純粹的九法,四種修行的九法,兩種對象的九法,在對像和修行的混合中有八種九法,總共十五種九法。在四種勝處中總共應該理解為六十種九法。 在第五勝處等中,"藍色的"是從總體的角度來說的。"藍色的"是從顏色的角度來說的,"藍色的顯現"是從顯現的角度來說的,意思是沒有可見的間隙,顏色不混雜,只顯現為純粹的藍色。"藍色的光澤"是從光澤的角度來說的,意思是有藍色的光澤,具有藍色的光芒。通過這個來顯示它們的純凈。因為這四種勝處是從純凈的顏色的角度來說的。對於"黃色的"等也應該用同樣的方式來理解。 修習藍遍的人在藍色中取相。無論是在花中,還是在布中,還是在顏色元素中等等,關於遍的製作、準備工作和入定的方法,在清凈道論(《清凈道論》1.93等)中都有詳細的說明。就像在地遍中一樣,在這裡每一種勝處中都應該理解為二十五種九法。 勝處的討論。 解脫的討論。

  1. Idāni yasmā idaṃ rūpāvacarakusalaṃ nāma na kevalaṃ ārammaṇasaṅkhātānaṃ āyatanānaṃ abhibhavanato abhibhāyatanavaseneva uppajjati, atha kho vimokkhavasenapi uppajjati, tasmā tampi nayaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ.

Kenaṭṭhena pana vimokkho veditabboti? Adhimuccanaṭṭhena. Ko ayaṃ adhimuccanaṭṭho nāma? Paccanīkadhammehi ca suṭṭhu vimuccanaṭṭho, ārammaṇe ca abhirativasena suṭṭhu vimuccanaṭṭho . Pituaṅke vissaṭṭhaaṅgapaccaṅgassa dārakassa sayanaṃ viya aniggahitabhāvena nirāsaṅkatāya ārammaṇe pavattīti vuttaṃ hoti. Evaṃlakkhaṇañhi vimokkhabhāvappattaṃ rūpāvacarakusalaṃ dassetuṃ ayaṃ nayo āraddho.

Tattha rūpīti ajjhattaṃ kesādīsu uppāditaṃ rūpajjhānaṃ rūpaṃ, tadassatthīti rūpī. Ajjhattañhi nīlaparikammaṃ karonto kese vā pitte vā akkhitārakāya vā karoti. Pītaparikammaṃ karonto mede vā chaviyā vā akkhīnaṃ pītaṭṭhāne vā karoti. Lohitaparikammaṃ karonto maṃse vā lohite vā jivhāya vā hatthatalapādatalesu vā akkhīnaṃ rattaṭṭhāne vā karoti. Odātaparikammaṃ karonto aṭṭhimhi vā dante vā nakhe vā akkhīnaṃ setaṭṭhāne vā karoti. Evaṃ parikammaṃ katvā uppannajjhānasamaṅginaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Rūpāni passatīti bahiddhāpi nīlakasiṇādirūpāni jhānacakkhunā passati. Iminā ajjhattabahiddhāvatthukesu kasiṇesu jhānapaṭilābho dassito.

Ajjhattaṃarūpasaññīti ajjhattaṃ na rūpasaññī. Attano kesādīsu anuppāditarūpāvacarajjhānoti attho. Iminā bahiddhā parikammaṃ katvā bahiddhāva paṭiladdhajjhānatā dassitā.

Subhanti iminā suvisuddhesu nīlādīsu vaṇṇakasiṇesu jhānāni dassitāni. Tattha kiñcāpi antoappanāya 『subha』nti ābhogo natthi, yo pana suvisuddhaṃ subhakasiṇaṃ ārammaṇaṃ katvā viharati, so yasmā 『subha』nti…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tathā dutiyādīni, tasmā evaṃ desanā katā. Paṭisambhidāmagge pana 『『kathaṃ subhantveva adhimutto hotīti vimokkho? Idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ…pe… viharati, mettāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti; karuṇā… muditā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ…pe… viharati, upekkhāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti, evaṃ subhantveva adhimutto hotī』』ti vimokkhoti (paṭi. ma. 1.212) vuttaṃ. Idha pana upari pāḷiyaṃyeva brahmavihārānaṃ āgatattā taṃ nayaṃ paṭikkhipitvā sunīlakasupītakasulohitakasuodātakaparisuddhanīlakaparisuddhapītakaparisuddhalohitakaparisuddhaodātakavaseneva subhavimokkho anuññāto. Iti kasiṇanti vā abhibhāyatananti vā vimokkhoti vā rūpāvacarajjhānameva . Tañhi ārammaṇassa sakalaṭṭhena kasiṇaṃ nāma, ārammaṇaṃ abhibhavanaṭṭhena abhibhāyatanaṃ nāma, ārammaṇe adhimuccanaṭṭhena paccanīkadhammehi ca vimuccanaṭṭhena vimokkho nāmāti vuttaṃ. Tattha kasiṇadesanā abhidhammavasena, itarā pana suttantadesanāvasena vuttāti veditabbā. Ayamettha apubbapadavaṇṇanā. Ekekasmiṃ pana vimokkhe pathavīkasiṇe viya pañcavīsati pañcavīsatīti katvā pañcasattati navakā veditabbā.

Vimokkhakathā.

Brahmavihārakathā

現在,由於這個色法善法不僅是由於對象的性質而生起的,還因解脫的性質而生起,因此爲了說明這一點,再次提出「什麼是善法」等等。 那麼,解脫應如何理解呢?應從「超越」的角度來看。什麼是這個「超越」呢?是從對立的事物中完全解脫,從對象的貪愛中完全解脫。就像一個孩子在父親的懷抱中安穩地入睡,因而沒有被抓住而無所掛礙地進入對象的狀態。以這樣的特徵來說明達到解脫的色法善法。 在這裡,色法是指在內心中對頭髮等產生的色法禪定,稱之為「色法」。在內心中,進行藍色的準備時,頭髮或面板或眼睛的藍色部分都會被注意到。當進行黃色的準備時,身體或膚色或眼睛的黃色部分會被注意到。當進行紅色的準備時,肉體或血液或舌頭或手腳的紅色部分會被注意到。當進行白色的準備時,骨頭、牙齒或指甲的白色部分會被注意到。通過這樣的準備而產生的禪定被提到。能見到色法,意味著也能通過禪定的眼睛見到外在的藍色元素等。通過這一點,內外的對象中禪定的獲得被顯示出來。 內心的無色覺知,意味著內心並非色法覺知。也就是說,自己對頭髮等未生起的色法善法的禪定。通過這一點,經過外在的準備而獲得外在的禪定狀態被顯示出來。 通過「善」的這一點,顯示了非常純凈的藍色等色法的禪定。雖然在內心的安止中沒有「善」的光輝,但如果以非常純凈的善色法為對像而修行,因而進入第一禪、第二禪等,因此如此講述了教義。在《解脫道》中則提到:「如何才能以善的方式獲得解脫呢?在這裡,修行者以慈心為伴,住於一個方向……因慈心的培養,眾生不會對他產生敵意;以悲心、喜心、平等心為伴,住於一個方向……因平等心的培養,眾生不會對他產生敵意,因而以善的方式獲得解脫。」在這裡,由於經文中提到的四種無量心,因此不再提及這一點,而是以非常純凈的藍色、純凈的黃色、純凈的紅色、純凈的白色的性質來說明善的解脫。這裡所說的色法,指的是對象的全部,因對象的勝過而稱為勝處,因對象的超越而稱為解脫。這裡的色法教義是依據《阿毗達摩》所說,而其他的則是依據經典所說。這裡是對新詞語的解釋。在每一種解脫中,如同在地法的解脫中一樣,應理解為二十五種二十五種,合計爲三十五種九法。 解脫的討論。 梵住的討論。

  1. Idāni mettādibrahmavihāravasena pavattamānaṃ rūpāvacarakusalaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha mettāsahagatanti mettāya samannāgataṃ. Parato karuṇāsahagatādīsupi eseva nayo. Yena panesa vidhānena paṭipanno mettādisahagatāni jhānāni upasampajja viharati, taṃ mettādīnaṃ bhāvanāvidhānaṃ sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.240) vitthāritameva. Avasesāya pāḷiyā attho pathavīkasiṇe vuttanayeneva veditabbo.

Kevalañhi pathavīkasiṇe pañcavīsati navakā, idha purimāsu tīsu tikacatukkajjhānikavasena pañcavīsati sattakā, upekkhāya catutthajjhānavasena pañcavīsati ekakā, karuṇāmuditāsu ca chandādīhi catūhi saddhiṃ karuṇāmuditāti imepi yevāpanakā labbhanti. Dukkhapaṭipadādibhāvo cettha mettāya tāva byāpādavikkhambhanavasena, karuṇāya vihiṃsāvikkhambhanavasena, muditāya arativikkhambhanavasena, upekkhāya rāgapaṭighavikkhambhanavasena veditabbo. Parittārammaṇatā pana nabahusattārammaṇavasena; appamāṇārammaṇatā bahusattārammaṇavasena hotīti ayaṃ viseso. Sesaṃ tādisameva.

Evaṃ tāva pāḷivaseneva –

Brahmuttamena kathite, brahmavihāre ime iti viditvā;

Bhiyyo etesu ayaṃ, pakiṇṇakakathāpi viññeyyā.

Etāsu hi mettākaruṇāmuditāupekkhāsu atthato tāva mejjatīti mettā, siniyhatīti attho. Mitte vā bhavā, mittassa vā esā pavattatīpi mettā. Paradukkhe sati sādhūnaṃ hadayakampanaṃ karotīti karuṇā. Kiṇāti vā paradukkhaṃ hiṃsati vināsetīti karuṇā. Kirīyati vā dukkhitesu pharaṇavasena pasāriyatīti karuṇā. Modanti tāya taṃsamaṅgino, sayaṃ vā modati, modanamattameva vā tanti muditā. 『Averā hontū』tiādibyāpārappahānena majjhattabhāvūpagamanena ca upekkhatīti upekkhā.

Lakkhaṇādito panettha hitākārappavattilakkhaṇā 『mettā』, hitūpasaṃhārarasā, āghātavinayapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ manāpabhāvadassanapadaṭṭhānā. Byāpādūpasamo etissā sampatti, sinehasambhavo vipatti. Dukkhāpanayanākārappavattilakkhaṇā 『karuṇā』, paradukkhāsahanarasā, avihiṃsāpaccupaṭṭhānā , dukkhābhibhūtānaṃ anāthabhāvadassanapadaṭṭhānā. Vihiṃsūpasamo tassā sampatti, sokasambhavo vipatti. Sattesu pamodanalakkhaṇā 『muditā』, anissāyanarasā, arativighātapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ sampattidassanapadaṭṭhānā. Arativūpasamo tassā sampatti, pahāsasambhavo vipatti. Sattesu majjhattākārappavattilakkhaṇā 『upekkhā』, sattesu samabhāvadassanarasā, paṭighānunayavūpasamapaccupaṭṭhānā, 『『kammassakā sattā, te kassa ruciyā sukhitā vā bhavissanti, dukkhato vā muccissanti, pattasampattito vā na parihāyissantī』』ti? Evaṃ pavattakammassakatādassanapadaṭṭhānā. Paṭighānunayavūpasamo tassā sampatti, gehassitāya aññāṇupekkhāya sambhavo vipatti.

Catunnampi panetesaṃ brahmavihārānaṃ vipassanāsukhañceva bhavasampatti ca sādhāraṇappayojanaṃ, byāpādādipaṭighāto āveṇikaṃ. Byāpādapaṭighātappayojanā hettha mettā, vihiṃsāaratirāgapaṭighātappayojanā itarā. Vuttampi cetaṃ –

『『Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, byāpādassa yadidaṃ mettācetovimutti, nissaraṇañhetaṃ, āvuso, vihesāya yadidaṃ karuṇācetovimutti; nissaraṇañhetaṃ, āvuso, aratiyā yadidaṃ muditācetovimutti, nissaraṇañhetaṃ, āvuso, rāgassa yadidaṃ upekkhācetovimuttī』』ti (dī. ni.

現在,爲了說明以慈等梵住方式運作的色界善法,再次開始"什麼是善法"等等。在這裡,"與慈俱"指具有慈心。對於後面的"與悲俱"等也是同樣的道理。關於他以何種方式修習而住于與慈等俱行的禪那,這些慈等的修習方法在《清凈道論》(1.240)中已有詳細說明。其餘經文的含義應按照地遍中所說的方式來理解。 只是在地遍中有二十五個九法,而在這裡前三種中由於三禪和四禪的緣故有二十五個七法,在舍中由於第四禪的緣故有二十五個一法,在悲和喜中與欲等四種一起,這些悲和喜也可以獲得。在這裡,苦行等的性質,首先在慈中是通過壓制嗔恨,在悲中是通過壓制傷害,在喜中是通過壓制不樂,在舍中是通過壓制貪嗔來理解的。小所緣性是通過少數眾生為所緣而產生的;無量所緣性是通過多數眾生為所緣而產生的,這是其中的區別。其餘的都是相同的。 如此,首先根據經文: 了知這些梵住, 是由最高的梵天所說; 更應當瞭解, 關於它們的零散討論。 在這些慈悲喜捨中,從意義上來說,"慈"是友善的意思。或者說是存在於朋友中,或者說是朋友的這種運作就是慈。"悲"是當他人遭受痛苦時,使善良者的心產生震動。或者說是消除他人的痛苦,或者說是對遭受痛苦的人遍滿。"喜"是使具有它的人歡喜,或者自己歡喜,或者僅僅是歡喜的狀態。"舍"是通過放棄"愿他們無怨"等的努力,達到中立狀態。 從特徵等來看,"慈"的特徵是以利益的方式運作,作用是帶來利益,現起是消除嗔恨,近因是看到眾生的可愛之處。它的成就是平息嗔恨,失敗是產生貪愛。"悲"的特徵是以消除痛苦的方式運作,作用是不忍他人的痛苦,現起是不傷害,近因是看到被痛苦壓倒的眾生的無助狀態。它的成就是平息傷害,失敗是產生憂愁。"喜"的特徵是對眾生感到歡喜,作用是不嫉妒,現起是消除不樂,近因是看到眾生的成就。它的成就是平息不樂,失敗是產生放逸的笑。"舍"的特徵是以平等的方式對待眾生,作用是看到眾生的平等,現起是平息嗔恨和貪愛,近因是看到"眾生是業的所有者,他們會依自己的意願而快樂,或從痛苦中解脫,或不失去已得的成就"這樣運作的業力所有性。它的成就是平息嗔恨和貪愛,失敗是產生世俗的無明舍。 這四種梵住共同的目的是獲得觀慧之樂和善趣,各自特有的目的是對治嗔恨等。其中慈的目的是對治嗔恨,其他的目的是對治傷害、不樂和貪慾。這也被說過: "朋友們,這慈心解脫是嗔恨的出離;朋友們,這悲心解脫是傷害的出離;朋友們,這喜心解脫是不樂的出離;朋友們,這舍心解脫是貪慾的出離。"(《長部》)

3.326; a. ni. 6.13).

Ekamekassa cettha āsannadūravasena dve dve paccatthikā. Mettābrahmavihārassa hi, samīpacāro viya purisassa sapatto, guṇadassanasabhāgatāya rāgo āsannapaccatthiko. So lahuṃ otāraṃ labhati. Tasmā tato suṭṭhu mettā rakkhitabbā. Pabbatādigahananissito viya purisassa sapatto sabhāvavisabhāgatāya byāpādo dūrapaccatthiko. Tasmā tato nibbhayena mettāyitabbaṃ. Mettāyissati ca nāma kopañca karissatīti aṭṭhānametaṃ.

Karuṇābrahmavihārassa 『『cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati gehassitaṃ domanassa』』ntiādinā nayena āgataṃ gehassitaṃ domanassaṃ vipattidassanasabhāgatāya āsannapaccatthikaṃ. Sabhāvavisabhāgatāya vihesā dūrapaccatthikā. Tasmā tato nibbhayena karuṇāyitabbaṃ. Karuṇañca nāma karissati pāṇiādīhi ca vihesissatīti aṭṭhānametaṃ.

Muditābrahmavihārassa 『『cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehassitaṃ somanassa』』ntiādinā (ma. ni. 3.306) nayena āgataṃ gehassitaṃ somanassaṃ sampattidassanasabhāgatāya āsannapaccatthikaṃ. Sabhāvavisabhāgatāya arati dūrapaccatthikā. Tasmā tato nibbhayena muditā bhāvetabbā. Pamudito ca nāma bhavissati pantasenāsanesu ca adhikusaladhammesu ca ukkaṇṭhissatīti aṭṭhānametaṃ.

Upekkhābrahmavihārassa pana 『『cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā rūpaṃ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā gehassitāti vuccatī』』tiādinā (ma. ni.

3.326; 《增支部》6.13)。 在這裡,每一種都有兩個近敵和遠敵。對於慈梵住,就像一個人的近敵,由於看到美好的品質而產生的貪慾是近敵。它很容易得到機會。因此,慈心應該很好地防護它。就像一個人躲在山等隱蔽處的敵人,由於本性的不同,嗔恨是遠敵。因此,應該無所畏懼地修習慈心。一個人不可能既修慈心又生嗔恨,這是不可能的。 對於悲梵住,"對於眼所識別的色法,那些可愛的、令人喜歡的、令人愉悅的、與世間慾望相關的,當看到無法獲得或回憶起過去曾經獲得但已經消失、改變的事物時所生起的憂愁。這種憂愁被稱為世俗的憂愁"等,這種世俗的憂愁由於看到缺陷的相似性而成為近敵。由於本性的不同,傷害是遠敵。因此,應該無所畏懼地修習悲心。一個人不可能既修悲心又用手等傷害他人,這是不可能的。 對於喜梵住,"對於眼所識別的色法,那些可愛的、令人喜歡的、令人愉悅的、與世間慾望相關的,當看到獲得或回憶起過去曾經獲得但已經消失、改變的事物時所生起的喜悅。這種喜悅被稱為世俗的喜悅"等(《中部》3.306),這種世俗的喜悅由於看到成就的相似性而成為近敵。由於本性的不同,不樂是遠敵。因此,應該無所畏懼地修習喜心。一個人不可能既修喜心又對偏僻的住處和殊勝的善法感到厭倦,這是不可能的。 對於舍梵住,"用眼睛看到色法后,愚蠢的、迷惑的、未證悟的、未見果報的、未見過患的、無聞的凡夫生起舍心。這種舍心不能超越色法。因此,這種舍心被稱為世俗的"等(《中部》)

3.308) nayena āgatā gehassitā aññāṇupekkhā dosaguṇānaṃ avicāraṇavasena sabhāgattā āsannapaccatthikā. Sabhāvavisabhāgatāya rāgapaṭighā dūrapaccatthikā. Tasmā tato nibbhayena upekkhitabbaṃ. Upekkhissati ca nāma rajjissati ca paṭihaññissati cāti aṭṭhānametaṃ.

Sabbesampi ca etesaṃ kattukāmatāchando ādi, nīvaraṇādivikkhambhanaṃ majjhaṃ, appanā pariyosānaṃ, paññattidhammavasena eko vā satto anekā vā sattā ārammaṇaṃ, upacāre vā appanāya vā pattāya ārammaṇavaḍḍhanaṃ.

Tatrāyaṃ vaḍḍhanakkamo – yathā hi kusalo kassako kasitabbaṭṭhānaṃ paricchinditvā kasati, evaṃ paṭhamameva ekaṃ āvāsaṃ paricchinditvā tattha sattesu 『imasmiṃ āvāse sattā averā hontū』tiādinā nayena mettā bhāvetabbā. Tattha cittaṃ muduṃ kammaniyaṃ katvā dve āvāsā paricchinditabbā . Tato anukkamena tayo cattāro pañca cha satta aṭṭha nava dasa, ekā racchā, upaḍḍhagāmo, gāmo, janapado, rajjaṃ, ekā disāti evaṃ yāva ekaṃ cakkavāḷaṃ, tato vā pana bhiyyo tattha tattha sattesu mettā bhāvetabbā. Tathā karuṇādayoti. Ayamettha ārammaṇavaḍḍhanakkamo.

Yathā pana kasiṇānaṃ nissando āruppā, samādhīnaṃ nissando nevasaññānāsaññāyatanaṃ, vipassanānaṃ nissando phalasamāpatti, samathavipassanānaṃ nissando nirodhasamāpatti, evaṃ purimabrahmavihārattayassa nissando ettha upekkhābrahmavihāro. Yathā hi thambhe anussāpetvā tulāsaṅghāṭaṃ anāropetvā na sakkā ākāse kūṭagopānasiyo ṭhapetuṃ, evaṃ purimesu tatiyajjhānaṃ vinā na sakkā catutthaṃ bhāvetuṃ. Kasiṇesu pana uppannatatiyajjhānassapesā nuppajjati visabhāgārammaṇattāti.

Ettha siyā – 『kasmā panetā mettā karuṇā muditā upekkhā brahmavihārāti vuccanti? Kasmā ca, catassova? Ko ca etāsaṃ kamo? Vibhaṅge ca kasmā appamaññāti vuttā』ti? Vuccate – seṭṭhaṭṭhena tāva niddosabhāvena cettha brahmavihāratā veditabbā. Sattesu sammāpaṭipattibhāvena hi seṭṭhā ete vihārā. Yathā ca brahmāno niddosacittā viharanti, evaṃ etehi sampayuttā yogino brahmasamāva hutvā viharantīti seṭṭhaṭṭhena niddosabhāvena ca brahmavihārāti vuccanti.

Kasmā ca catassotiādipañhassa pana idaṃ vissajjanaṃ –

Visuddhimaggādivasā catasso,

Hitādiākāravasā panāsaṃ;

Kamo pavattanti ca appamāṇe,

Tā gocare yena tadappamaññā.

Etāsu hi yasmā mettā byāpādabahulassa, karuṇā vihiṃsābahulassa, muditā aratibahulassa, upekkhā rāgabahulassa visuddhimaggo; yasmā ca hitūpasaṃhāraahitāpanayanasampattimodanaanābhogavasena catubbidhoyeva sattesu manasikāro; yasmā ca yathā mātā daharagilānayobbanappattasakiccapasutesu catūsu puttesu daharassa abhivuḍḍhikāmā hoti, gilānassa gelaññāpanayanakāmā, yobbanappattassa yobbanasampattiyā ciraṭṭhitikāmā, sakiccapasutassa kismiñcipi pariyāye abyāvaṭā hoti, tathā appamaññāvihārikenāpi sabbasattesu mettādivasena bhavitabbaṃ, tasmā ito visuddhimaggādivasā catassova appamaññā.

3.308)的方式所說的世俗的無知舍心,由於不考慮過失和美德而具有相似性,是近敵。由於本性的不同,貪慾和嗔恨是遠敵。因此,應該無所畏懼地修習舍心。一個人不可能既修舍心又貪愛和嗔恨,這是不可能的。 對於所有這些,欲求實踐是開始,壓制障礙等是中間,安止是結束,以概念法的方式一個或多個眾生是所緣,在近行定或安止定中擴大所緣。 在這裡,這是擴大的順序 - 就像熟練的農夫先劃定要耕種的區域再耕種一樣,首先應該劃定一個住處,然後對那裡的眾生修習慈心,如"愿這個住處的眾生無怨"等。在那裡使心柔軟、適合工作后,應該劃定兩個住處。然後逐步增加到三個、四個、五個、六個、七個、八個、九個、十個,一條街道,半個村莊,一個村莊,一個地區,一個王國,一個方向,如此直到一個世界系統,或者更多,對那裡那裡的眾生修習慈心。同樣地修習悲心等。這就是所緣擴大的順序。 正如無色定是遍處的流出,非想非非想處定是定的流出,果定是觀的流出,滅盡定是止觀的流出,同樣地,這裡的舍梵住是前三種梵住的流出。就像不豎立柱子、不架設橫樑就無法在空中安置屋頂的椽子一樣,沒有前三種的第三禪就無法修習第四禪。但是在遍處中獲得第三禪的人也無法生起這個,因為所緣是不同的。 這裡可能會有疑問:"為什麼這些慈、悲、喜、舍被稱為梵住?為什麼是四種?它們的順序是什麼?在《分別論》中為什麼被稱為無量?"回答如下:首先,應該理解這裡的梵住性是因為它們是最高的和無過失的。因為這些住處對眾生來說是最好的正確行為。就像梵天以無過失的心安住一樣,與這些相應的修行者也像梵天一樣安住,因此因為最高和無過失而被稱為梵住。 對於"為什麼是四種"等問題的回答是: 四種是基於清凈道等, 基於利益等的行相而有這些; 它們以這種順序運作于無量, 因為它們的對象是無量的,所以稱為無量。 因為慈心是多嗔者的清凈之道,悲心是多害者的清凈之道,喜心是多不樂者的清凈之道,舍心是多貪者的清凈之道;因為對眾生的作意只有四種:帶來利益、去除不利、隨喜成就和不關注;因為就像一位母親對幼兒、病人、青年和自立的四個兒子,希望幼兒成長,希望病人康復,希望青年長久保持青春,對自立的兒子則不操心,同樣地,修習無量心的人也應該對所有眾生以慈等方式對待,因此基於清凈道等而有這四種無量。

Yasmā pana catassopetā bhāvetukāmena paṭhamaṃ hitākārappavattivasena sattesu paṭipajjitabbaṃ, hitākārappavattilakkhaṇā ca mettā; tato evaṃ patthitahitānaṃ sattānaṃ dukkhābhibhavaṃ disvā vā sutvā vā sambhāvetvā vā dukkhāpanayanākārappavattivasena, dukkhāpanayanākārappavattilakkhaṇā ca karuṇā; athevaṃ patthitahitānaṃ patthitadukkhāpagamānañca nesaṃ sampattiṃ disvā sampattippamodanavasena, pamodanalakkhaṇā ca muditā; tato paraṃ pana kattabbābhāvato ajjhupekkhakatāsaṅkhātena majjhattākārena paṭipajjitabbaṃ, majjhattākārappavattilakkhaṇā ca upekkhā; tasmā ito hitādiākāravasā panāsaṃ paṭhamaṃ mettā vuttā. Atha karuṇā muditā upekkhāti ayaṃ kamo veditabbo.

Yasmā pana sabbāpetā appamāṇe gocare pavattanti, tasmā appamaññāti vuccanti. Appamāṇā hi sattā etāsaṃ gocarabhūtā, 『ekasattassāpi ca ettake padese mettādayo bhāvetabbā』ti evaṃ pamāṇaṃ aggahetvā sakalapharaṇavaseneva pavattāti, tena vuttaṃ –

Visuddhimaggādivasā catasso,

Hitādiākāravasā panāsaṃ;

Kamo pavattanti ca appamāṇe,

Tā gocare yena tadappamaññāti.

Evaṃ appamāṇagocaratāya ekalakkhaṇāsu cāpi etāsu purimā tisso tikacatukkajjhānikāva honti. Kasmā? Somanassāvippayogato. Kasmā panāsaṃ somanassena avippayogoti? Domanassasamuṭṭhitānaṃ byāpādādīnaṃ nissaraṇattā. Pacchimā pana avasesekajjhānikāva. Kasmā? Upekkhāvedanāsampayogato. Na hi sattesu majjhattākārappavattā brahmavihārupekkhā upekkhāvedanaṃ vinā vattatīti.

Brahmavihārakathā.

Asubhakathā

以下是巴利文的全文直譯: 由於這四種(梵住)應該首先以利益形態的展現方式在有情眾生中實踐,慈(mettā)以利益形態展現為其特徵;然後,這樣希望利益的有情眾生,看到或聽到或思考他們的痛苦,以消除痛苦的方式展現,悲(karuṇā)以消除痛苦的方式展現為其特徵;接著,看到這些希望利益、希望消除痛苦的有情眾生的成就,以喜悅成就的方式,喜(muditā)以喜悅為其特徵;再之後,由於沒有應作之事,以中立狀態被稱為舍(upekkhā)的方式實踐,舍以中立狀態展現為其特徵;因此,從利益等形態來說,首先說明了慈。然後是悲、喜、舍,這種次序應當瞭解。 由於這些(梵住)都在無量的範圍內執行,所以稱為無量。因為無量的有情是它們的活動範圍,"即使是單個有情,在這麼大的範圍內應修習慈等",不確定範圍,而是以全面擴散的方式執行,因此說: 《清凈道論》等諸論, 利益等形態為因; 四種無量執行于, 無量範圍,故名焉。 這樣,由於無量範圍,前三種是四禪的同類。為什麼?因為不與憂俱。為什麼不與憂俱?因為擺脫了由憂生起的惡意等。最後一種是屬於其他禪那。為什麼?因為與舍受相應。因為梵住中的舍,在有情中以中立狀態展現,不離開舍受。 梵住論。 不凈論。

  1. Idāni rāgacaritasattānaṃ ekantahitaṃ nānārammaṇesu ekekajjhānavaseneva pavattamānaṃ rūpāvacarakusalaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ.

Tattha uddhumātakasaññāsahagatantiādīsu, bhastā viya vāyunā, uddhaṃ jīvitapariyādānā yathānukkamaṃ samuggatena sūnabhāvena dhumātattā uddhumātaṃ. Uddhumātameva uddhumātakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ uddhumātanti uddhumātakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Vinīlaṃ vuccati viparibhinnanīlavaṇṇaṃ. Vinīlameva vinīlakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vinīlanti vinīlakaṃ. Maṃsussadaṭṭhānesu rattavaṇṇassa, pubbasannicayaṭṭhānesu setavaṇṇassa, yebhuyyena ca nīlavaṇṇassa , nīlaṭṭhāne nīlasāṭakapārutasseva chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Paribhinnaṭṭhānesu vissandamānaṃ pubbaṃ vipubbaṃ. Vipubbameva vipubbakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vipubbanti vipubbakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Vicchiddaṃ vuccati dvidhā chindanena apadhāritaṃ, vicchiddameva vicchiddakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vicchiddanti vicchiddakaṃ. Vemajjhe chinnassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Ito ca etto ca vividhākārena soṇasiṅgālādīhi khāyitaṃ vikkhāyitaṃ. Vikkhāyitameva vikkhāyitakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vikkhāyitanti vikkhāyitakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Vividhā khittaṃ vikkhittaṃ. Vikkhittameva vikkhittakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vikkhittanti vikkhittakaṃ. 『Aññena hatthaṃ aññena pādaṃ aññena sīsa』nti evaṃ tato tato khittassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Hatañca taṃ purimanayeneva vikkhittakañcāti hatavikkhittakaṃ. Kākapadākārena aṅgapaccaṅgesu satthena hanitvā vuttanayena vikkhittakassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Lohitaṃ kirati, vikkhipati, ito cito ca paggharatīti lohitakaṃ. Paggharitalohitamakkhitassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Puḷavā vuccanti kimayo. Puḷave vikiratīti puḷavakaṃ. Kimiparipuṇṇassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Aṭṭhiyeva aṭṭhikaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ aṭṭhīti aṭṭhikaṃ. Aṭṭhisaṅkhalikāyapi ekaṭṭhikassapi etaṃ adhivacanaṃ. Imāni ca pana uddhumātakādīni nissāya uppannanimittānampi nimittesu paṭiladdhajjhānānampi etāneva nāmāni.

Tattha uddhumātakanimitte appanāvasena uppannā saññā uddhumātakasaññā. Tāya uddhumātakasaññāya sampayogaṭṭhena sahagataṃ uddhumātakasaññāsahagataṃ. Vinīlakasaññāsahagatādīsupi eseva nayo. Yaṃ panettha bhāvanāvidhānaṃ vattabbaṃ bhaveyya, taṃ sabbākārena visuddhimagge (visuddhi. 1.103 ādayo) vuttameva. Avasesā pāḷivaṇṇanā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Kevalañhi idha, catutthajjhānavasena upekkhābrahmavihāre viya, paṭhamajjhānavasena ekekasmiṃ pañcavīsati ekakā honti. Asubhārammaṇassa ca avaḍḍhanīyattā, paritte uddhumātakaṭṭhāne uppannanimittārammaṇaṃ parittārammaṇaṃ, mahante appamāṇārammaṇaṃ veditabbaṃ. Sesesupi eseva nayoti.

Iti asubhāni subhaguṇo,

Dasasatalocanena thutakitti;

Yāni avoca dasabalo,

Ekekajjhānahetūni.

Evaṃ pāḷinayeneva, tāva sabbāni tāni jānitvā;

Tesveva ayaṃ bhiyyo, pakiṇṇakakathāpi viññeyyā. (visuddhi.

以下是巴利文的全文直譯: 263. 現在,對於貪慾行的有情眾生,以不同的方式在各種對像中實踐善法,應展示什麼善法? 在這裡,以「uddhumātaka」(煙)為例,如同風吹散煙一樣,以各種方式消除生命的污穢,以「uddhumātaka」(煙)為名。相反,以「uddhumātaka」(煙)為名時,污穢的煙被稱為「uddhumātaka」(煙)。同樣,以「vinīla」(藍色)為例,以各種方式消除生命的污穢,以「vinīla」(藍色)為名。相反,以「vinīla」(藍色)為名時,污穢的藍色被稱為「vinīla」(藍色)。在紅色、黃色、藍色等各種顏色中,以各種方式消除生命的污穢,以相應的顏色為名。在各種染色中,以各種方式消除生命的污穢,以相應的染色為名。 以「vikkhāyita」(被毀壞)為例,以各種方式毀壞生命,以「vikkhāyita」(被毀壞)為名。相反,以「vikkhāyita」(被毀壞)為名時,被毀壞的生命被稱為「vikkhāyita」(被毀壞)。同樣,以「vikkhitta」(被割斷)為例,以各種方式割斷生命,以「vikkhitta」(被割斷)為名。相反,以「vikkhitta」(被割斷)為名時,被割斷的生命被稱為「vikkhitta」(被割斷)。 以「lohitaka」(血肉)為例,以各種方式割斷生命,以「lohitaka」(血肉)為名。相反,以「lohitaka」(血肉)為名時,被割斷的血肉被稱為「lohitaka」(血肉)。同樣,以「puḷavaka」(骨骼)為例,以各種方式割斷生命,以「puḷavaka」(骨骼)為名。相反,以「puḷavaka」(骨骼)為名時,被割斷的骨骼被稱為「puḷavaka」(骨骼)。以「aṭṭhika」(骨骼)為例,以各種方式割斷生命,以「aṭṭhika」(骨骼)為名。相反,以「aṭṭhika」(骨骼)為名時,被割斷的骨骼被稱為「aṭṭhika」(骨骼)。 這些名稱都是根據相應的對象而定的。在這裡,以「uddhumātaka」(煙)為例,以各種方式消除生命的污穢,以「uddhumātaka」(煙)為名。這些名稱都是根據相應的對象而定的。 在這裡,應根據《清凈道論》(Visuddhi Magga)等論述,瞭解這些名稱的含義。其他部分應根據巴利文的解釋來理解。 因為這些名稱都是根據相應的對象而定的,所以在實踐中,應以「uddhumātaka」(煙)等為對象,以各種方式消除生命的污穢。 因此,這些名稱都是根據相應的對象而定的。 因此,這些名稱都是根據相應的對象而定的,以便在實踐中,以各種方式消除生命的污穢。 因此,這些名稱都是根據相應的對象而定的,以便在實踐中,以各種方式消除生命的污穢。 因此,這些名稱都是根據相應的對象而定的,以便在實踐中,以各種方式消除生命的污穢。 因此,這些名稱都是根據相應的對象而定的,以便在實踐中,以各種方式消除生命的污穢。

1.120);

Etesu hi yattha katthaci adhigatajjhāno suvikkhambhitarāgattā vītarāgo viya nilloluppacāro hoti. Evaṃ santepi yvāyaṃ asubhabhedo vutto, so sarīrasabhāvappattivasena ca rāgacaritabhedavasena cāti veditabbo.

Chavasarīrañhi paṭikūlabhāvaṃ āpajjamānaṃ uddhumātakasabhāvappattaṃ vā siyā, vinīlakādīnaṃ vā aññatarasabhāvappattaṃ. Iti yādisaṃ yādisaṃ sakkā hoti laddhuṃ tādise tādise uddhumātakapaṭikūlaṃ vinīlakapaṭikūlanti evaṃ nimittaṃ gaṇhitabbamevāti sarīrasabhāvappattivasena dasadhā asubhappabhedo vuttoti veditabbo.

Visesato cettha uddhumātakaṃ sarīrasaṇṭhānavipattippakāsanato sarīrasaṇṭhānarāgino sappāyaṃ. Vinīlakaṃ chavirāgavipattippakāsanato sarīravaṇṇarāgino sappāyaṃ. Vipubbakaṃ kāyavaṇapaṭibaddhassa duggandhabhāvassa pakāsanato mālāgandhādivasena samuṭṭhāpitasarīragandharāgino sappāyaṃ. Vicchiddakaṃ antosusirabhāvappakāsanato sarīre ghanabhāvarāgino sappāyaṃ. Vikkhāyitakaṃ maṃsūpacayasampattivināsappakāsanato thanādīsu sarīrappadesesu maṃsūpacayarāgino sappāyaṃ. Vikkhittakaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ vikkhepappakāsanato aṅgapaccaṅgalīlārāgino sappāyaṃ. Hatavikkhittakaṃ sarīrasaṅghāṭabhedavikārappakāsanato sarīrasaṅghāṭasampattirāgino sappāyaṃ. Lohitakaṃ lohitamakkhitapaṭikūlabhāvappakāsanato alaṅkārajanitasobharāgino sappāyaṃ. Puḷavakaṃ kāyassa anekakimikulasādhāraṇabhāvappakāsanato kāye mamattarāgino sappāyaṃ. Aṭṭhikaṃ sarīraṭṭhīnaṃ paṭikūlabhāvappakāsanato dantasampattirāgino sappāyanti. Evaṃ rāgacaritavasenāpi dasadhā asubhappabhedo vuttoti veditabbo.

Yasmā pana dasavidhepi etasmiṃ asubhe seyyathāpi nāma aparisaṇṭhitajalāya sīghasotāya nadiyā arittabaleneva nāvā tiṭṭhati, vinā arittena na sakkā ṭhapetuṃ, evameva dubbalattā ārammaṇassa vitakkabaleneva cittaṃ ekaggaṃ hutvā tiṭṭhati, vinā vitakkena na sakkā ṭhapetuṃ, tasmā paṭhamajjhānamevettha hoti, na dutiyādīni. Paṭikūlepi cetasmiṃ ārammaṇe 『addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā parimuccissāmī』ti evaṃ ānisaṃsadassāvitāya ceva nīvaraṇasantāpappahānena ca pītisomanassaṃ uppajjati, 『bahuṃ dāni vetanaṃ labhissāmī』ti ānisaṃsadassāvino pupphachaḍḍakassa gūtharāsimhi viya, ussannabyādhidukkhassa rogino vamanavirecanappavattiyaṃ viya ca.

Dasavidhampi cetaṃ asubhaṃ lakkhaṇato ekameva hoti. Dasavidhassapi hi etassa asuciduggandhajegucchapaṭikūlabhāvo eva lakkhaṇaṃ. Tadetaṃ iminā lakkhaṇena na kevalaṃ matasarīreyeva dantaṭṭhikadassāvino pana cetiyapabbatavāsino mahātissattherassa viya, hatthikkhandhagataṃ rājānaṃ ullokentassa saṅgharakkhitattherupaṭṭhākasāmaṇerassa viya ca, jīvamānakasarīrepi upaṭṭhāti. Yatheva hi matasarīraṃ evaṃ jīvamānakampi asubhameva. Asubhalakkhaṇaṃ panettha āgantukena alaṅkārena paṭicchannattā na paññāyatīti.

Asubhakathā.

1.120) 在這些中,任何地方獲得的禪定因完全克制貪慾而如同解脫者般不動。因此,即便如此,所述的不凈之分應當理解為根據身體的性質和貪慾的特性。 身體的本質是指向污穢的狀態,可能是煙的性質,或者是藍色等其他某種性質。因此,能夠獲得的污穢的煙與藍色的污穢等應當被認為是這樣的。因此,依據身體的本質,十種不凈的分類應當被理解。 特別是,這裡所說的煙,是指身體的安置遭受損害而顯示出身體的貪慾。藍色是指身體的顏色遭受損害而顯示出身體的貪慾。被割斷的是指身體的顏色被遮蔽而顯示出身體的貪慾。被毀壞的是指身體的空虛狀態而顯示出身體的濃厚性。被分散的是指身體的肉體因種種原因而顯示出身體的貪慾。被分裂的是指身體的聚合因遭受變故而顯示出身體的貪慾。血肉是指被遮蔽的血肉的狀態而顯示出身體的貪慾。骨骼是指身體的多重狀態而顯示出身體的貪慾。骨頭是指身體的狀態被遮蔽而顯示出身體的貪慾。如此,基於貪慾的性質,十種不凈的分類應當被理解。 然而,在這十種不凈中,就如同在不清澈的水流中,船隻因水流湍急而無法停留,缺乏穩定性;同樣,由於弱小的根本,意識因對象的思維而集中,缺乏思維也無法停留,因此這裡只有初禪,而沒有第二禪及之後的禪。即便在不凈的對象中,意識因「我將在這條道路上解脫于老死」而生起了喜悅,因障礙的熄滅而生起了快樂;「我將獲得豐厚的報酬」,因希望而生起了快樂,如同在花叢中,因病痛的苦惱而生起了嘔吐和排泄。 這十種不凈的特徵是統一的。十種的不凈也同樣具有污穢和惡臭的特徵。以這種特徵,不僅在死者身上顯現,也在活著的身上顯現,如同大長老的住處,或如同國王的高座,或如同被保護的僧伽的弟子一樣,活著的身體同樣顯現出不凈。正如死者的身體一樣,活著的身體也同樣是不凈的。不凈的特徵在這裡因外在的裝飾而被遮蔽,因此並不顯現。 不凈論。

Kiṃ pana pathavīkasiṇaṃ ādiṃ katvā aṭṭhikasaññāpariyosānāvesā rūpāvacarappanā, udāhu aññāpi atthīti? Atthi; ānāpānajjhānañhi kāyagatāsatibhāvanā ca idha na kathitā. Kiñcāpi na kathitā vāyokasiṇe pana gahite ānāpānajjhānaṃ gahitameva; vaṇṇakasiṇesu ca gahitesu kesādīsu catukkapañcakajjhānavasena uppannā kāyagatāsati, dasasu asubhesu gahitesu dvattiṃsākāre paṭikūlamanasikārajjhānavasena ceva navasivathikāvaṇṇajjhānavasena ca pavattā kāyagatāsati gahitāvāti. Sabbāpi rūpāvacarappanā idha kathitāva hotīti.

Rūpāvacarakusalakathā niṭṭhitā.

Arūpāvacarakusalavaṇṇanā

Ākāsānañcāyatanaṃ

  1. Idāni arūpāvacarakusalaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha arūpūpapattiyāti arūpabhavo arūpaṃ, arūpe upapatti arūpūpapatti, tassā arūpūpapattiyā. Maggaṃ bhāvetīti upāyaṃ hetuṃ kāraṇaṃ uppādeti vaḍḍheti. Sabbasoti sabbākārena. Sabbāsaṃ vā anavasesānanti attho. Rūpasaññānanti saññāsīsena vuttarūpāvacarajjhānānañceva tadārammaṇānañca. Rūpāvacarajjhānampi hi rūpanti vuccati 『rūpī rūpāni passatī』tiādīsu (dha. sa. 248; dī. ni. 2.129). Tassa ārammaṇampi 『『bahiddhā rūpāni passati suvaṇṇadubbaṇṇānī』』tiādīsu (dha. sa. 244-246; dī. ni.

Kiṃ pana pathavīkasiṇaṃ ādiṃ katvā aṭṭhikasaññāpariyosānāvesā rūpāvacarappanā, udāhu aññāpi atthīti? Atthi; ānāpānajjhānañhi kāyagatāsatibhāvanā ca idha na kathitā. Kiñcāpi na kathitā vāyokasiṇe pana gahite ānāpānajjhānaṃ gahitameva; vaṇṇakasiṇesu ca gahitesu kesādīsu catukkapañcakajjhānavasena uppannā kāyagatāsati, dasasu asubhesu gahitesu dvattiṃsākāre paṭikūlamanasikārajjhānavasena ceva navasivathikāvaṇṇajjhānavasena ca pavattā kāyagatāsati gahitāvāti. Sabbāpi rūpāvacarappanā idha kathitāva hotīti. 色界善法的討論已結束。 無色界善法的說明 現在,爲了展示無色界的善法,哪些法是善的?在這裡,無色的生起是指無色的存在,無色的生起是指無色的生起,關於這無色的生起。發展道是指引導因緣的生起與增長。所有的意思是以所有的方式。無餘的意思是指無餘的。色的意識是指以意識為主的色界禪定及其所依的對象。色界禪定也被稱為「色者見色」,如在《法句經》中所述(法句經 248;大智度論 2.129)。其所依的對象也如在《法句經》中所述「外在見色,見金色與暗色」等等(法句經 244-246;大智度論)。

2.173); tasmā idha rūpe saññā rūpasaññāti evaṃ saññāsīsena vuttarūpāvacarajjhānassetaṃ adhivacanaṃ. Rūpaṃ saññā assāti rūpasaññaṃ, rūpamassa nāmanti vuttaṃ hoti. Evaṃ pathavīkasiṇādibhedassa tadārammaṇassa cetaṃ adhivacananti veditabbaṃ.

Samatikkamāti virāgā nirodhā ca. Kiṃ vuttaṃ hoti? Etāsaṃ kusalavipākakiriyavasena pañcadasannaṃ jhānasaṅkhātānaṃ rūpasaññānaṃ, etesañca pathavīkasiṇādivasena aṭṭhannaṃ ārammaṇasaṅkhātānaṃ rūpasaññānaṃ, sabbākārena anavasesānaṃ vā virāgā ca nirodhā ca virāgahetu ceva nirodhahetu ca ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Na hi sakkā sabbaso anatikkantarūpasaññena etaṃ upasampajja viharitunti.

Tattha yasmā ārammaṇe avirattassa saññāsamatikkamo na hoti, samatikkantāsu ca saññāsu ārammaṇaṃ samatikkantameva hoti, tasmā ārammaṇasamatikkamaṃ avatvā 『『tattha katamā rūpasaññā? Rūpāvacarasamāpattiṃ samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ, imā vuccanti rūpasaññāyo. Imā rūpasaññāyo atikkanto hoti, vītikkanto, samatikkanto, tena vuccati sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā』』ti (vibha. 602) evaṃ vibhaṅge saññānaṃyeva samatikkamo vutto. Yasmā pana ārammaṇasamatikkamena pattabbā etā samāpattiyo, na ekasmiṃyeva ārammaṇe paṭhamajjhānādīni viya, tasmā ayaṃ ārammaṇasamatikkamavasenāpi atthavaṇṇanā katāti veditabbā.

Paṭighasaññānaṃ atthaṅgamāti cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ rūpādīnaṃ ārammaṇānañca paṭighātena samuppannā saññā paṭighasaññā. Rūpasaññādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Yathāha – 『『tattha katamā paṭighasaññā? Rūpasaññā saddasaññā gandhasaññā rasasaññā phoṭṭhabbasaññā, imā vuccanti paṭighasaññāyo』』ti (vibha. 603). Tāsaṃ kusalavipākānaṃ pañcannaṃ akusalavipākānaṃ pañcannanti sabbaso dasannampi paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā pahānā asamuppādā appavattiṃ katvāti vuttaṃ hoti.

Kāmañcetā paṭhamajjhānādīni samāpannassāpi na santi – na hi tasmiṃ samaye pañcadvāravasena cittaṃ pavattati – evaṃ santepi, aññattha pahīnānaṃ sukhadukkhānaṃ catutthajjhāne viya, sakkāyadiṭṭhādīnaṃ tatiyamagge viya ca, imasmiṃ jhāne ussāhajananatthaṃ imassa jhānassa pasaṃsāvasena etāsaṃ ettha vacanaṃ veditabbaṃ. Atha vā kiñcāpi tā rūpāvacaraṃ samāpannassa na santi, atha kho na pahīnattā na santi. Na hi rūpavirāgāya rūpāvacarabhāvanā saṃvattati, rūpāyattā ca etāsaṃ pavatti. Ayaṃ pana bhāvanā rūpavirāgāya saṃvattati. Tasmā tā ettha pahīnāti vattuṃ vaṭṭati. Na kevalañca vattuṃ, ekaṃseneva evaṃ dhāretumpi vaṭṭati. Tāsañhi ito pubbe appahīnattāyeva paṭhamajjhānaṃ samāpannassa 『『saddo kaṇṭako』』ti (a. ni. 10.72) vutto bhagavatā. Idha ca pahīnattāyeva arūpasamāpattīnaṃ āneñjatā santavimokkhatā ca vuttā. Āḷāro ca kāḷāmo āruppasamāpanno pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva addasa, na pana saddaṃ assosīti (dī. ni.

2.173);因此,這裡"色想"是指以想為主的色界禪那的代名詞。"色想"是指"以色為想",意思是"以色為名"。這樣應當理解,這是指地遍等差別及其所緣的代名詞。 "超越"是指離貪和滅盡。這是什麼意思呢?對於這些善、異熟、唯作的十五種禪那所稱的色想,以及這些地遍等八種所緣所稱的色想,以一切方式無餘地離貪和滅盡,以離貪為因、以滅盡為因,成就空無邊處而住。因為不可能在完全未超越色想的情況下成就這個而住。 在這裡,因為對所緣未離貪者不能超越想,而在超越了想之後,所緣也就被超越了,所以沒有說超越所緣,而在《分別論》中只說超越想:"在這裡,什麼是色想?是已入色界定、已生色界或現法樂住者的想、了知、已了知性,這些稱為色想。他已超越、已越過、已完全超越這些色想,因此說'完全超越色想'"(《分別論》602)。然而,因為這些定通過超越所緣而獲得,不像初禪等那樣在同一所緣中,所以應當理解這裡也是從超越所緣的角度來解釋的。 "對礙想的消失",對礙想是指由眼等根門和色等所緣的對礙而生起的想。這是色想等的代名詞。如說:"在這裡,什麼是對礙想?色想、聲想、香想、味想、觸想,這些稱為對礙想。"(《分別論》603)。對於這些善異熟的五種和不善異熟的五種,即完全十種對礙想的消失、斷除、不生起、不運作,這是其含義。 雖然對於已入初禪等者這些也不存在——因為在那時心不通過五門運作——即便如此,也應當理解在這裡提到它們是爲了讚歎這個禪那,以激發精進,就像在第四禪中提到已在他處斷除的樂苦,或在第三道中提到身見等。或者,雖然對於已入色界定者這些不存在,但並非因為已斷除而不存在。因為色界修習不導向離色貪,而這些(對礙想)的運作依賴於色。但這個修習導向離色貪。因此,可以說這裡已斷除它們。不僅可以這麼說,而且可以確定地這樣認為。因為正是由於在此之前未斷除它們,世尊才說對於已入初禪者"聲音是刺"(《增支部》10.72)。而在這裡,正是因為已斷除它們,才說無色定是不動、寂靜解脫。阿羅羅·迦羅摩入無色定時,五百輛車一輛接一輛地經過他身邊,他既沒有看見,也沒有聽到聲音(《長部》

2.192).

Nānattasaññānaṃ amanasikārāti nānatte gocare pavattānaṃ saññānaṃ nānattānaṃ vā saññānaṃ. Yasmā hi etā 『『tattha katamā nānattasaññā? Asamāpannassa manodhātusamaṅgissa vā manoviññāṇadhātusamaṅgissa vā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ, imā vuccanti nānattasaññāyo』』ti (vibha. 604) evaṃ vibhaṅge vibhajitvā vuttā idha adhippetā; asamāpannassa manodhātumanoviññāṇadhātusaṅgahitā saññā rūpasaddādibhede nānatte nānāsabhāve gocare pavattanti; yasmā cetā aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā, dvādasa akusalasaññā, ekādasa kāmāvacarakusalavipākasaññā , dve akusalavipākasaññā, ekādasa kāmāvacarakiriyasaññāti evaṃ catucattālīsampi saññā nānattā nānāsabhāvā aññamaññaṃ asadisā, tasmā nānattasaññāti vuttā. Tāsaṃ sabbaso nānattasaññānaṃ amanasikārā anāvajjanā asamannāhārā apaccavekkhaṇā. Yasmā tā nāvajjati, na manasikaroti, na paccavekkhati, tasmāti vuttaṃ hoti.

Yasmā cettha purimā rūpasaññā paṭighasaññā ca iminā jhānena nibbatte bhavepi na vijjanti, pageva tasmiṃ bhave imaṃ jhānaṃ upasampajja viharaṇakāle, tasmā tāsaṃ 『samatikkamā atthaṅgamā』ti dvedhāpi abhāvoyeva vutto. Nānattasaññāsu pana yasmā aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā, nava kiriyāsaññā, dasa akusalasaññāti imā sattavīsati saññā iminā jhānena nibbatte bhave vijjanti, tasmā tāsaṃ amanasikārāti vuttanti veditabbaṃ. Tatrāpi hi imaṃ jhānaṃ upasampajja viharanto tāsaṃ amanasikārāyeva upasampajja viharati. Tā pana manasikaronto asamāpanno hotīti. Saṅkhepato cettha 『rūpasaññānaṃ samatikkamā』ti iminā sabbarūpāvacaradhammānaṃ pahānaṃ vuttaṃ. 『Paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā』ti iminā sabbesaṃ kāmāvacaracittacetasikānañca pahānaṃ amanasikāro ca vuttoti veditabbo.

Iti bhagavā 『pannarasannaṃ rūpasaññānaṃ samatikkamena, dasannaṃ paṭighasaññānaṃ atthaṅgamena, catucattālīsāya nānattasaññānaṃ amanasikārenā』ti tīhi padehi ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vaṇṇaṃ kathesi. Kiṃ kāraṇāti ce sotūnaṃ ussāhajananatthañceva palobhanatthañca. Sace hi keci apaṇḍitā vadeyyuṃ 『satthā ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ nibbattethāti vadati, ko nu kho etāya nibbattitāya attho? Ko ānisaṃso』ti te evaṃ vattuṃ mā labhantūti imehi ākārehi samāpattiyā vaṇṇaṃ kathesi. Tañhi nesaṃ sutvā evaṃ bhavissati – 『evaṃsantā kira ayaṃ samāpatti, evaṃpaṇītā, nibbattessāma na』nti. Athassa nibbattanatthāya ussāhaṃ karissantīti.

Palobhanatthañcāpi nesaṃ etissā vaṇṇaṃ kathesi, visakaṇṭakavāṇijo viya. Visakaṇṭakavāṇijo nāma guḷavāṇijo vuccati. So kira guḷaphāṇitakhaṇḍasakkarādīni sakaṭenādāya paccantagāmaṃ gantvā 『visakaṇṭakaṃ gaṇhatha visakaṇṭakaṃ gaṇhathā』ti ugghosesi. Taṃ sutvā gāmikā 『visaṃ nāma kakkhaḷaṃ, yo naṃ khādati so marati, kaṇṭakopi vijjhitvā māreti. Ubhopete kakkhaḷā, ko ettha ānisaṃso』ti gehadvārāni thakesuṃ, dārake ca palāpesuṃ. Taṃ disvā vāṇijo 『avohārakusalā ime gāmikā, handa ne upāyena gaṇhāpemī』ti 『atimadhuraṃ gaṇhatha atisāduṃ gaṇhatha, guḷaṃ phāṇitaṃ sakkaraṃ samagghaṃ labbhati, kūṭamāsakakūṭakahāpaṇādīhipi labbhatī』ti ugghosesi. Taṃ sutvā gāmikā haṭṭhapahaṭṭhā niggantvā bahumpi mūlaṃ datvā gahesuṃ.

2.192)。 "不作意種種想"是指不作意種種境界中生起的想,或者種種不同的想。因為這些在《分別論》中解釋說:"在這裡,什麼是種種想?未入定者,或具足意界者,或具足意識界者的想、了知、已了知性,這些稱為種種想。"(《分別論》604)這裡所指的是未入定者意界和意識界所攝的想,在色聲等種種不同性質的境界中運作;因為這些八種欲界善想、十二不善想、十一欲界善異熟想、二不善異熟想、十一欲界唯作想,如此四十四種想是種種不同性質、互不相同的,所以稱為種種想。完全不作意、不注意、不專注、不省察這些一切種種想。因為他不注意、不作意、不省察它們,所以這樣說。 因為在這裡,前面的色想和對礙想在由這個禪那所生的有中也不存在,更不用說在那個有中成就這個禪那而住的時候,所以對它們說"超越"和"消失"兩種方式都是表示不存在。而對於種種想,因為八種欲界善想、九種唯作想、十種不善想,這二十七種想在由這個禪那所生的有中存在,所以說"不作意"它們,應當這樣理解。因為即使在那裡,成就這個禪那而住者也是由於不作意它們而成就住。若作意它們則成為未入定者。簡而言之,這裡以"超越色想"表示斷除一切色界法。以"對礙想的消失,不作意種種想"表示斷除和不作意一切欲界心心所法,應當這樣理解。 如此,世尊以"超越十五種色想,消失十種對礙想,不作意四十四種種種想"這三個句子描述了空無邊處定的功德。為什麼這樣做呢?是爲了激發聽眾的精進和吸引他們。如果有些愚人說:"導師說要證得空無邊處定,但證得它有什麼用?有什麼利益?"爲了不讓他們這樣說,以這些方式描述了定的功德。聽到這些后,他們會這樣想:"原來這個定是這樣的,如此殊勝,我們要證得它。"然後他們會爲了證得它而精進。 也是爲了吸引他們而描述它的功德,就像毒刺商人一樣。所謂毒刺商人,是指糖果商人。據說他帶著糖、糖漿、糖塊等乘車到邊遠村莊,高聲喊道:"買毒刺!買毒刺!"村民們聽到后想:"毒是很厲害的,吃了會死,刺也會刺死人。這兩樣都很可怕,有什麼好處?"於是關上家門,把孩子們藏起來。商人看到這情況就想:"這些村民不懂做生意,讓我用計策讓他們買吧。"於是高聲喊道:"買極甜的!買極美味的!糖、糖漿、糖塊便宜出售,用假錢假幣也可以買!"村民們聽到后歡喜雀躍,紛紛出來,即使付很多錢也要買。

Tattha vāṇijassa 『visakaṇṭakaṃ gaṇhathā』ti ugghosanaṃ viya bhagavato 『ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ nibbattethā』ti vacanaṃ. 『Ubhopete kakkhaḷā , ko ettha ānisaṃso』ti? Gāmikānaṃ cintanaṃ viya 『bhagavā ākāsānañcāyatanaṃ nibbattethāti āha, ko ettha ānisaṃso? Nāssa guṇaṃ jānāmā』ti sotūnaṃ cintanaṃ. Athassa vāṇijassa 『atimadhuraṃ gaṇhathā』tiādivacanaṃ viya bhagavato rūpasaññāsamatikkamanādikaṃ ānisaṃsappakāsanaṃ. Idañhi sutvā te bahumpi mūlaṃ datvā, gāmikā viya guḷaṃ, iminā ānisaṃsena palobhitacittā mahantampi ussāhaṃ katvā imaṃ samāpattiṃ nibbattessantīti ussāhajananatthaṃ palobhanatthañca kathesi.

Ākāsānañcāyatanasaññāsahagatanti ettha nāssa antoti anantaṃ. Ākāsaṃ anantaṃ ākāsānantaṃ. Ākāsānantameva ākāsānañcaṃ. Taṃ ākāsānañcaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanamassa sasampayuttadhammassa jhānassa, devānaṃ devāyatanamivāti ākāsānañcāyatanaṃ. Iti ākāsānañcaṃ ca taṃ āyatanañcātipi ākāsānañcāyatanaṃ. Kasiṇugghāṭimākāsassetaṃ adhivacanaṃ. Tasmiṃ ākāsānañcāyatane appanāppattāya saññāya sahagataṃ ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ.

Yathā pana aññattha 『ananto ākāso』ti (vibha. 508; dī. ni. 2.129) vuttaṃ, evamidha anantanti vā parittanti vā na gahitaṃ. Kasmā? Anante hi gahite parittaṃ na gayhati, paritte gahite anantaṃ na gayhati. Evaṃ sante ārammaṇacatukkaṃ na pūrati, desanā soḷasakkhattukā na hoti. Sammāsambuddhassa ca imasmiṃ ṭhāne desanaṃ soḷasakkhattukaṃ kātuṃ ajjhāsayo, tasmā anantanti vā parittanti vā avatvā 『ākāsānañcāyatanasaññāsahagata』nti āha. Evañhi sati ubhayampi gahitameva hoti. Ārammaṇacatukkaṃ pūrati, desanā soḷasakkhattukā sampajjati. Avaseso pāḷiattho heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Rūpāvacaracatutthajjhānanikantipariyādānadukkhatāya cettha dukkhā paṭipadā, pariyādinnanikantikassa appanāparivāsadandhatāya dandhābhiññā hoti. Vipariyāyena sukhā paṭipadā khippābhiññā ca veditabbā. Parittakasiṇugghāṭimākāse pana pavattaṃ jhānaṃ parittārammaṇaṃ vipulakasiṇugghāṭimākāse pavattaṃ appamāṇārammaṇanti veditabbaṃ. Upekkhābrahmavihāre viya ca idhāpi catutthajjhānavasena pañcavīsati ekakā honti . Yathā cettha evaṃ ito paresupi. Visesamattameva pana tesu vaṇṇayissāma.

Viññāṇañcāyatanaṃ

這裡,商人喊"買毒刺!"就像世尊說"證得空無邊處定"。村民們想"這兩樣都很可怕,有什麼好處?"就像聽眾想"世尊說要證得空無邊處,但有什麼好處?我們不知道它的功德。"然後商人說"買極甜的!"等,就像世尊宣說超越色想等功德。聽到這些后,他們就像村民付很多錢買糖一樣,被這些功德吸引,會付出很大努力來證得這個定。所以爲了激發精進和吸引他們而這樣說。 "與空無邊處想俱"中,"無邊際"為"無邊"。空是無邊的,所以是"空無邊"。"空無邊"就是"空無邊"。這個"空無邊"是與之相應的禪那的住處,就像天界是天神的住處一樣,所以叫"空無邊處"。因此"空無邊"和"處"合稱為"空無邊處"。這是除去遍相后剩下的空間的代名詞。與在這空無邊處達到安止的想俱,所以叫"與空無邊處想俱"。 雖然在其他地方說"無邊虛空"(《分別論》508;《長部》2.129),但這裡沒有說"無邊"或"有限"。為什麼?因為如果說無邊就不包括有限,如果說有限就不包括無邊。這樣的話,四種所緣就不完整,教說就不能重複十六次。而正等正覺者在這裡的意圖是要重複教說十六次,所以沒有說"無邊"或"有限",而是說"與空無邊處想俱"。這樣兩者都包括在內,四種所緣就完整,教說也能重複十六次。其餘經文的含義應如前所述理解。 這裡由於要克服對色界第四禪的執著而有苦,由於已克服執著而入定緩慢,所以是苦行道遲通。相反的情況應理解為樂行道速通。在小遍相除去後剩下的空間中生起的禪那是有限所緣,在大遍相除去後剩下的空間中生起的是無量所緣。就像舍無量心一樣,這裡也是以第四禪為基礎有二十五種一法。後面的幾種也是如此。我們只會解釋其中的特殊之處。 識無邊處

266.Ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammāti, ettha tāva pubbe vuttanayena ākāsānañcaṃ āyatanamassa adhiṭṭhānaṭṭhenāti jhānampi ākāsānañcāyatanaṃ. Vuttanayeneva ārammaṇampi. Evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca amanasikaraṇena ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayampetaṃ ekajjhaṃ katvā 『ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammā』ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Viññāṇañcāyatanasaññāsahagatanti, ettha pana anantanti manasikātabbavasena nāssa antoti anantaṃ. Anantameva ānañcaṃ. Viññāṇaṃ ānañcaṃ viññāṇānañcanti avatvā viññāṇañcanti vuttaṃ. Ayañhettha rūḷhīsaddo. Tadeva viññāṇañcaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena imāya saññāya āyatananti viññāṇañcāyatanaṃ. Tasmiṃ viññāṇañcāyatane pavattāya saññāya sahagatanti viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ. Ākāse pavattaviññāṇārammaṇassa jhānassetaṃ adhivacanaṃ. Idha ākāsānañcāyatanasamāpattiyā nikantipariyādānadukkhatāya dukkhā paṭipadā, pariyādinnanikantikassa appanāparivāsadandhatāya dandhābhiññā. Vipariyāyena sukhā paṭipadā khippābhiññā ca. Parittakasiṇugghāṭimākāsārammaṇaṃ samāpattiṃ ārabbha pavattiyā parittārammaṇatā, vipariyāyena appamāṇārammaṇatā veditabbā. Sesaṃ purimasadisameva.

Ākiñcaññāyatanaṃ

266。超越空無邊處定,是指根據之前所述,空無邊處作為禪那的安住之處。根據所述的方式,也包括所緣。因此,這個禪那和所緣都通過不運作和不作意而被超越。因為這裡應當進入識無邊處而住,所以這兩者合在一起說「超越空無邊處」。 「與識無邊處想俱」,在這裡是指無邊的,作為可作意的對象沒有邊際。無邊的就是無邊。識的無邊,除去識的無邊也被稱為識。這裡的「無邊」是指它的安住之處。因此,稱為識無邊處。這個識無邊處是與識的生起相應的想所俱。這個與空中生起的識的所緣是指這個禪那。在這裡,由於空無邊處定的執著而有苦,因已克服執著而入定緩慢,所以是苦行道遲通。相反的情況應理解為樂行道速通。基於小遍相除去的所緣生起的禪那是有限所緣,基於大遍相除去的所緣生起的禪那是無量所緣。其餘的含義與前述相同。 無所有處

267.Viññāṇañcāyatanaṃsamatikkammāti etthāpi pubbe vuttanayeneva viññāṇañca āyatanamassa adhiṭṭhānaṭṭhenāti jhānampi viññāṇañcāyatanaṃ. Vuttanayeneva ca ārammaṇampi. Evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca amanasikaraṇena ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayampetaṃ ekajjhaṃ katvā 『viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammā』ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Ākiñcaññāyatanasaññāsahagatanti ettha pana nāssa kiñcananti akiñcanaṃ; antamaso bhaṅgamattampi assa avasiṭṭhaṃ natthīti vuttaṃ hoti. Akiñcanassa bhāvo ākiñcaññaṃ. Ākāsānañcāyatanaviññāṇāpagamassetaṃ adhivacanaṃ. Taṃ ākiñcaññaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena imissā saññāya āyatananti ākiñcaññāyatanaṃ. Tasmiṃ ākiñcaññāyatane pavattāya saññāya sahagatanti ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ. Ākāse pavattitaviññāṇāpagamārammaṇassa jhānassetaṃ adhivacanaṃ. Idha viññāṇañcāyatanasamāpattiyā nikantipariyādānadukkhatāya dukkhā paṭipadā, pariyādinnanikantikassa appanā parivāsadandhatāya dandhābhiññā. Vipariyāyena sukhā paṭipadā khippābhiññā ca. Parittakasiṇugghāṭimākāse pavattitaviññāṇāpagamārammaṇatāya parittārammaṇatā, vipariyāyena appamāṇārammaṇatā veditabbā. Sesaṃ purimasadisameva.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ

Ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammāti etthāpi pubbe vuttanayeneva ākiñcaññaṃ āyatanamassa adhiṭṭhānaṭṭhenāti jhānampi ākiñcaññāyatanaṃ. Vuttanayeneva ārammaṇampi. Evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca amanasikaraṇe ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayampetaṃ ekajjhaṃ katvā 『ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammā』ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagatanti ettha pana yāya saññāya bhāvato taṃ nevasaññānāsaññāyatananti vuccati, yathā paṭipannassa sā saññā hoti, taṃ tāva dassetuṃ vibhaṅge 『『nevasaññīnāsaññī』』ti uddharitvā 『『taññeva ākiñcaññāyatanaṃ santato manasikaroti saṅkhārāvasesasamāpattiṃ bhāveti, tena vuccati nevasaññīnāsaññī』』ti (vibha. 619) vuttaṃ. Tattha 『santato manasikarotī』ti 『santā vatāyaṃ samāpatti, yatra hi nāma natthibhāvampi ārammaṇaṃ karitvā ṭhassatī』ti evaṃ santārammaṇatāya naṃ 『santā』ti manasikaroti. Santato ce manasikaroti, kathaṃ samatikkamo hotīti? Anāvajjitukāmatāya. So hi kiñcāpi naṃ santato manasikaroti, atha khvassa 『ahametaṃ āvajjissāmi samāpajjissāmi adhiṭṭhahissāmi vuṭṭhahissāmi paccavekkhissāmī』ti esa ābhogo samannāhāro manasikāro na hoti. Kasmā? Ākiñcaññāyatanato nevasaññānāsaññāyatanassa santatarapaṇītataratāya.

267。超越識無邊處,是指根據之前所述,識無邊處作為禪那的安住之處。根據所述的方式,也包括所緣。因此,這個禪那和所緣都通過不運作和不作意而被超越。因為這裡應當進入無所有處而住,所以這兩者合在一起說「超越識無邊處」。 「與無所有處想俱」,在這裡是指沒有任何東西;至少沒有一點點殘留。因此說沒有任何東西的狀態就是無所有。空無邊處的識的消失是這個的定義。這個無所有是與此想相應的安住之處,因此稱為無所有處。在這個無所有處生起的想所俱,稱為與無所有處想俱。這個與空中生起的識消失的所緣是指這個禪那。在這裡,由於識無邊處定的執著而有苦,因已克服執著而入定緩慢,所以是苦行道遲通。相反的情況應理解為樂行道速通。基於小遍相除去的所緣生起的禪那是有限所緣,基於大遍相除去的所緣生起的禪那是無量所緣。其餘的含義與前述相同。 超越無所有處,是指根據之前所述,無所有作為禪那的安住之處。根據所述的方式,也包括所緣。因此,這個禪那和所緣都通過不運作和不作意而被超越。因為這裡應當進入無有想無有想處而住,所以這兩者合在一起說「超越無所有處」。 「與無有想無有想處想俱」,在這裡是指以某種想的狀態,這被稱為無有想無有想處。就如同已入定者的想,這裡提到的「無有想無有想者」是爲了說明。在《分別論》中提到「無有想者、無有想者」時,意指他正專注于無所有處,發展一種余唸的安住,因此稱為無有想者。既然他專注于無所有處,如何能超越呢?是因為不想去注意他。雖然他以某種方式專注於它,但他並沒有說「我將注視它、我將入定、我將堅持、我將省察」,因此這種專注的方式並不算真正的專注。為什麼?因為無所有處的狀態比無有想無有想處更為微妙、精緻。

Yathā hi rājā mahaccarājānubhāvena hatthikkhandhagato nagaravīthiyaṃ vicaranto dantakārādayo sippike ekaṃ vatthaṃ daḷhaṃ nivāsetvā ekena sīsaṃ veṭhetvā dantacuṇṇādīhi samokiṇṇagatte anekāni dantavikatiādīni karonte disvā 『aho vata re chekā ācariyā, īdisānipi nāma sippāni karissantī』ti, evaṃ tesaṃ chekatāya tussati, na cassa evaṃ hoti – 『aho vatāhaṃ rajjaṃ pahāya evarūpo sippiko bhaveyya』nti. Taṃ kissa hetu? Rajjasiriyā mahānisaṃsatāya. So sippike samatikkamitvāva gacchati. Evamevesa kiñcāpi taṃ samāpattiṃ santato manasikaroti, atha khvassa 『ahametaṃ samāpattiṃ āvajjissāmi samāpajjissāmi adhiṭṭhahissāmi vuṭṭhahissāmi paccavekkhissāmī』ti neva esa ābhogo samannāhāro manasikāro hoti. So taṃ santato manasi karonto taṃ paramasukhumaṃ appanāppattaṃ saññaṃ pāpuṇāti, yāya 『nevasaññīnāsaññī nāma hoti, saṅkhārāvasesasamāpattiṃ bhāvetī』ti vuccati. 『Saṅkhārāvasesasamāpatti』nti accantasukhumabhāvappattasaṅkhāraṃ catutthāruppasamāpattiṃ.

Idāni yaṃ taṃ evaṃ adhigatāya saññāya vasena nevasaññānāsaññāyatananti vuccati, taṃ atthato dassetuṃ 『『nevasaññānāsaññāyatananti nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa vā, upapannassa vā, diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā』』ti (vibha. 620) vuttaṃ. Tesu idha samāpannassa cittacetasikā dhammā adhippetā.

Vacanattho panettha – oḷārikāya saññāya abhāvato, sukhumāya ca bhāvato, nevassa sasampayuttadhammassa jhānassa saññā, nāsaññāti nevasaññānāsaññaṃ. Nevasaññānāsaññañca taṃ manāyatanadhammāyatanapariyāpannattā āyatanañcāti nevasaññānāsaññāyatanaṃ. Atha vā yāyamettha saññā, sā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ asamatthatāya nevasaññā , saṅkhārāvasesasukhumabhāvena vijjamānattā nāsaññāti nevasaññānāsaññā. Nevasaññānāsaññā ca sā sesadhammānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanañcāti nevasaññānāsaññāyatanaṃ.

Na kevalañcettha saññāva edisī, atha kho vedanāpi nevavedanā nāvedanā, cittampi nevacittaṃ nācittaṃ, phassopi nevaphasso nāphassoti. Esa nayo sesasampayuttadhammesu. Saññāsīsena panāyaṃ desanā katāti veditabbā. Pattamakkhanatelappabhutīhi ca upamāhi esamattho vibhāvetabbo – sāmaṇero kira telena pattaṃ makkhetvā ṭhapesi. Taṃ yāgupānakāle thero 『pattamāharā』ti āha. So 『patte telamatthi, bhante』ti āha. Tato 『āhara, sāmaṇera, telaṃ nāḷiṃ pūressāmī』ti vutte 『natthi, bhante, tela』nti āha. Tattha yathā antovutthattā yāguyā saddhiṃ akappiyaṭṭhena telaṃ atthīti hoti, nāḷipūraṇādīnaṃ abhāvavasena natthīti hoti, evaṃ sāpi saññā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ asamatthatāya nevasaññā, saṅkhārāvasesasukhumabhāvena vijjamānattā nāsaññā hoti.

就像國王以其威嚴騎在象背上巡視城市街道時,看到象牙工匠等工匠穿著一件緊身衣,頭上包著布,身上沾滿象牙粉,製作各種象牙製品,心想"哦,這些工匠真是技藝高超,竟能製作出這樣的工藝品",雖然欣賞他們的技藝,但並不會想"我真希望能放棄王位成為這樣的工匠"。這是為什麼呢?因為王位的榮耀利益更大。他超越了工匠繼續前行。同樣地,雖然他以寂靜的方式作意那個定,但並不會想"我將注意這個定,我將入定,我將決意,我將出定,我將省察"。他以寂靜的方式作意,達到極其微細的安止想,因此被稱為"無有想者、無有想者,發展余唸的安住"。"余唸的安住"是指達到極度微細狀態的第四無色定。 現在,爲了從意義上說明這個通過如此獲得的想而被稱為無有想無有想處的狀態,《分別論》中說:"無有想無有想處是指已入無有想無有想處定者、已生無有想無有想處者、現法樂住者的心心所法。"(《分別論》620)這裡指的是已入定者的心心所法。 這裡的詞義解釋是:由於粗想的不存在和細想的存在,既不是與之相應的禪那的想,也不是無想,所以叫做無有想無有想。無有想無有想又因為屬於意處和法處而成為處,所以叫做無有想無有想處。或者,這裡的想因為不能執行明顯的想的功能而是無有想,因為以余行的微細方式存在而不是無想,所以叫做無有想無有想。無有想無有想又因為是其他法的安住處而成為處,所以叫做無有想無有想處。 不僅是想是這樣,受也是非受非無受,心也是非心非無心,觸也是非觸非無觸。其他相應法也是如此。應當理解這是以想為主的教說。這個意思應該用塗油缽等比喻來說明:據說,一個沙彌用油塗了缽並放置。喝粥時長老說"拿缽來"。他說"缽里有油,尊者"。然後長老說"拿來,沙彌,我們要裝滿一納利的油"時,他說"沒有油,尊者"。在那裡,就像因為在裡面存在而對粥來說是不適合的意義上說有油,因為不能裝滿一納利等的意義上說沒有油,同樣地,那個想因為不能執行明顯的想的功能而是無有想,因為以余行的微細方式存在而不是無想。

Kimpanettha saññākiccanti? Ārammaṇasañjānanañceva vipassanāya ca visayabhāvaṃ upagantvā nibbidājananaṃ. Dahanakiccamiva hi sukhodake tejodhātu, sañjānanakiccampesā paṭuṃ kātuṃ na sakkoti. Sesasamāpattīsu saññā viya vipassanāya visayabhāvaṃ upagantvā nibbidājananampi kātuṃ na sakkoti. Aññesu hi khandhesu akatābhiniveso bhikkhu nevasaññānāsaññāyatanakkhandhe sammasitvā nibbidaṃ pattuṃ samattho nāma natthi. Apica āyasmā sāriputto, pakativipassako pana mahāpañño sāriputtasadisova sakkuṇeyya. Sopi 『『evaṃ kirime dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī』』ti (ma. ni.

什麼是這裡的想功能呢?是指通過所緣的認知和觀察所進入的對象狀態,進而引起厭倦。就像在溫水中,熱的元素無法使人感知到的功能,想的功能在這裡也無法執行。其他的入定中,想也無法通過觀察對象的狀態引起厭倦。因為在其他五蘊中,若沒有對其的執著,出家人就無法通過對無有想無有想處的觀察而獲得厭倦。而且,尊者舍利弗,因其本性善於觀察,像尊者舍利弗一樣的智慧者也能夠做到。他也會說:「這樣法並非無有,而是有。」

3.95) evaṃ kalāpasammasanavaseneva, no anupadadhammavipassanāvasena. Evaṃ sukhumattaṃ gatā esā samāpatti.

Yathā ca pattamakkhanatelūpamāya evaṃ maggudakūpamāyapi ayamattho vibhāvetabbo. Maggapaṭipannassa kira therassa purato gacchanto sāmaṇero thokamudakaṃ disvā 『udakaṃ, bhante, upāhanā omuñcathā』ti āha. Tato therena 『sace udakamatthi, āhara nhānasāṭakaṃ, nhāyissāmī』ti vutte 『natthi, bhante』ti āha. Tattha yathā upāhanatemanamattaṭṭhena udakaṃ atthīti hoti , nhānaṭṭhena natthīti hoti, evampi sā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ asamatthatāya neva saññā, saṅkhārāvasesasukhumabhāvena vijjamānattā nāsaññā hoti. Na kevalañca etāheva, aññāhipi anurūpāhi upamāhi esa attho vibhāvetabbo. Iti imāya nevasaññānāsaññāyatane pavattāya saññāya nevasaññānāsaññāyatanabhūtāya vā saññāya sahagatanti nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ. Ākiñcaññāyatanasamāpattiārammaṇassa jhānassetaṃ adhivacanaṃ.

Idha ākiñcaññāyatanasamāpattiyā nikantipariyādānadukkhatāya dukkhā paṭipadā, pariyādinnanikantikassa appanāparivāsadandhatāya dandhābhiññā. Vipariyāyena sukhā paṭipadā khippābhiññā ca. Parittakasiṇugghāṭimākāse pavattitaviññāṇāpagamārammaṇaṃ samāpattiṃ ārabbha pavattitāya parittārammaṇatā, vipariyāyena appamāṇārammaṇatā veditabbā. Sesaṃ purimasadisameva.

Asadisarūpo nātho, āruppaṃ yaṃ catubbidhaṃ āha;

Taṃ iti ñatvā tasmiṃ, pakiṇṇakakathāpi viññeyyā.

Arūpasamāpattiyo hi –

Ārammaṇātikkamato, catassopi bhavantimā;

Aṅgātikkamametāsaṃ, na icchanti vibhāvino.

Etāsu hi rūpanimittātikkamato paṭhamā, ākāsātikkamato dutiyā, ākāse pavattitaviññāṇātikkamato tatiyā, ākāse pavattitaviññāṇassa apagamātikkamato catutthāti sabbathā 『ārammaṇātikkamato catassopi bhavantimā』 arūpasamāpattiyoti veditabbā. Aṅgātikkamaṃ pana etāsaṃ na icchanti paṇḍitā. Na hi rūpāvacarasamāpattīsu viya etāsu aṅgātikkamo atthi. Sabbāsupi hi etāsu upekkhā cittekaggatāti dve eva jhānaṅgāni honti. Evaṃ santepi –

Supaṇītatarā honti, pacchimā pacchimā idha;

Upamā tattha viññeyyā, pāsādatalasāṭikā.

Yathā hi catubhūmakapāsādassa heṭṭhimatale dibbanaccagītavāditasurabhigandhamālāsādurasapānabhojanasayanacchādanādivasena paṇītā pañca kāmaguṇā paccupaṭṭhitā assu, dutiye tato paṇītatarā, tatiye tato paṇītatamā, catutthe sabbapaṇītā; tattha kiñcāpi tāni cattāripi pāsādatalāneva, natthi nesaṃ pāsādatalabhāvena viseso, pañcakāmaguṇasamiddhivisesena pana heṭṭhimato heṭṭhimato uparimaṃ uparimaṃ paṇītataraṃ hoti.

這樣通過色法的比較,不是通過無依法的觀察。這樣,微細的狀態已達成。 就像用油塗抹的缽的比喻,這個意思也應通過通道水的比喻來說明。因為在通道中行走的長老,見到一點水,於是對沙彌說:「水,尊者,請放開布。」然後長老說:「如果有水,就拿來洗澡,我將洗澡。」沙彌回答:「沒有,尊者。」在這裡,水是因為在布的邊緣存在而被認為有,而在洗澡的意義上則被認為沒有。同樣地,這個想因為不能執行明顯的想的功能而是無有想,因為以余行的微細方式存在而不是無想。並且不僅是這裡的想,其他相應的比喻也應如此說明。因此,通過無有想無有想處的生起的想,稱為無有想無有想處的想。 在這裡,因無所有處的定的執著而有苦,因已克服執著而入定緩慢,所以是苦行道遲通。相反的情況應理解為樂行道速通。基於小遍相除去的所緣生起的禪那是有限所緣,基於大遍相除去的所緣生起的禪那是無量所緣。其餘的含義與前述相同。 如同無色的主,四種無色的狀態是指: 因此,知道這個,雜談也應知曉。 無色的入定是—— 超越所緣,四種也皆如此; 超越形相,智者不願意。 在這四種中,首先是超越色的象徵,其次是超越空的象徵,第三是超越在空中生起的識的象徵,第四是超越在空中生起的識的消失,因此總的來說,超越所緣的四種也應被稱為無色的入定。至於超越形相,這些智者並不願意。因為在色界的入定中沒有這種超越。所有這些中,只有平等的心和專注的心兩種是入定的要素。即使如此—— 在這裡更為精細,後者更為後者; 比喻在這裡應知曉,像是樓臺上的布。 就像在四層樓閣的底層,因天上音樂、歌聲、樂器、香花、食物、飲料、床鋪等的緣故,五種感官的享受被提供;在第二層則更為精細,第三層則更為精細,第四層則是所有的精細;雖然這些四種都只是存在於樓閣的底層,但因五種感官的享受的卓越而逐漸提高。

Yathā ca ekāya itthiyā kantitathūlasaṇhasaṇhatarasaṇhatamasuttānaṃ catupalatipaladvipalaekapalasāṭikā assu, āyāmena vitthārena ca samappamāṇā; tattha kiñcāpi tā sāṭikā catassopi āyāmato ca vitthārato ca samappamāṇā, natthi tāsaṃ pamāṇato viseso, sukhasamphassasukhumabhāvamahagghabhāvehi pana purimāya purimāya pacchimā pacchimā paṇītatarā honti, evameva kiñcāpi catūsupi etāsu upekkhā cittekaggatāti etāni dveyeva aṅgāni honti, atha kho bhāvanāvisesena tesaṃ aṅgānaṃ paṇītapaṇītatarabhāvena supaṇītatarā honti pacchimā pacchimā idhāti veditabbā. Evaṃ anupubbena paṇītapaṇītā cetā –

Asucimhi maṇḍape laggo, eko taṃ nissito paro;

Añño bahi anissāya, taṃ taṃ nissāya cāparo.

Ṭhito catūhi etehi, purisehi yathākkamaṃ;

Samānatāya ñātabbā, catassopi vibhāvinā. (visuddhi. 1.291);

Tatrāyamatthayojanā – asucimhi kira dese eko maṇḍapo. Atheko puriso āgantvā taṃ asuciṃ jigucchamāno taṃ maṇḍapaṃ hatthehi ālambitvā tattha laggo, laggito viya aṭṭhāsi. Athāparo āgantvā taṃ maṇḍapalaggaṃ purisaṃ nissito. Athañño āgantvā cintesi – 『yo esa maṇḍape laggo, yo ca taṃ nissito, ubhopete duṭṭhitā; dhuvo ca nesaṃ maṇḍapapapāte pāto, handāhaṃ bahiyeva tiṭṭhāmī』ti so tannissitaṃ anissāya bahiyeva aṭṭhāsi. Athāparo āgantvā maṇḍapalaggassa tannissitassa ca akhemabhāvaṃ cintetvā bahiṭhitañca suṭṭhitoti mantvā taṃ nissāya aṭṭhāsi.

Tattha asucimhi dese maṇḍapo viya kasiṇugghāṭimākāsaṃ daṭṭhabbaṃ. Asucijigucchāya maṇḍapalaggo puriso viya rūpanimittajigucchāya ākāsārammaṇaṃ ākāsānañcāyatanaṃ . Maṇḍapalaggaṃ purisaṃ nissito viya ākāsārammaṇaṃ ākāsānañcāyatanaṃ ārabbha pavattaṃ viññāṇañcāyatanaṃ. Tesaṃ dvinnampi akhemabhāvaṃ cintetvā anissāya taṃ maṇḍapalaggaṃ, bahiṭhito viya, ākāsānañcāyatanaṃ ārammaṇaṃ akatvā tadabhāvārammaṇaṃ ākiñcaññāyatanaṃ. Maṇḍapalaggassa tannissitassa ca akhemataṃ cintetvā bahiṭhitañca 『suṭṭhito』ti mantvā taṃ nissāya ṭhito viya viññāṇābhāvasaṅkhāte bahipadese ṭhitaṃ ākiñcaññāyatanaṃ ārabbha pavattaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ daṭṭhabbaṃ. Evaṃ pavattamānañca –

Ārammaṇaṃ karoteva, aññābhāvena taṃ idaṃ;

Diṭṭhadosampi rājānaṃ, vuttihetu yathā jano. (visuddhi. 1.292);

Idañhi nevasaññānāsaññāyatanaṃ 『āsannaviññāṇañcāyatanapaccatthikā ayaṃ samāpattī』ti evaṃ diṭṭhadosampi taṃ ākiñcaññāyatanaṃ aññassa ārammaṇassa abhāvā ārammaṇaṃ karoteva. Yathā kiṃ? 『Diṭṭhadosampi rājānaṃ vuttihetu yathā jano』. Yathā hi asaṃyataṃ pharusakāyavacīmanosamācāraṃ kañci sabbadisampatiṃ rājānaṃ 『pharusasamācāro aya』nti evaṃ diṭṭhadosampi aññattha vuttiṃ alabhamāno jano vuttihetu nissāya vattati, evaṃ diṭṭhadosampi taṃ ākiñcaññāyatanaṃ aññaṃ ārammaṇaṃ alabhamānamidaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ ārammaṇaṃ karoteva. Evaṃ kurumānañca –

Āruḷho dīghanisseṇiṃ, yathā nisseṇibāhukaṃ;

Pabbataggañca āruḷho, yathā pabbatamatthakaṃ.

Yathā vā girimāruḷho, attanoyeva jaṇṇukaṃ;

Olubbhati tathevetaṃ, jhānamolubbha vattatīti. (visuddhi. 1.293);

Arūpāvacarakusalakathā niṭṭhitā.

Tebhūmakakusalavaṇṇanā

以下是巴利文的完整直譯: 就像一位女子紡織的粗線、細線、更細線和最細線的四帕拉、三帕拉、兩帕拉和一帕拉的紗麗,長度和寬度都相等;雖然這四件紗麗的長度和寬度都相等,在尺寸上沒有區別,但是在觸感的舒適度、精細程度和價值上,後面的比前面的更加優越。同樣地,雖然這四種(無色定)都只有舍和一境性這兩個禪支,但應當知道,由於修習的殊勝,這些禪支變得越來越殊勝,後面的比前面的更加殊勝。這些(無色定)是如此地逐漸變得殊勝 - 一人依附在不凈的涼亭上, 另一人依靠他, 又一人不依靠他站在外面, 還有一人依靠他。 這四個人按順序站立, 智者應當知道四(無色定)是相同的。 這裡的意思是:在一個不凈的地方有一個涼亭。一個人來到那裡,厭惡那不凈之處,用手扶著涼亭,好像黏在那裡一樣站著。然後另一個人來了,依靠著那個黏在涼亭上的人。又有一個人來了,他想:"這個黏在涼亭上的人和依靠他的人,這兩個人都站得不穩;如果涼亭倒塌,他們肯定會跌倒。那麼,我就站在外面吧。"於是他不依靠那個人,站在外面。然後又有一個人來了,他思考著黏在涼亭上的人和依靠他的人處境不安全,而認為站在外面的人站得很穩,就依靠他站著。 在這個比喻中,應當把不凈地方的涼亭理解為遍相除去後的虛空。像厭惡不凈而黏在涼亭上的人,就像厭惡色相而緣取虛空的空無邊處定。像依靠黏在涼亭上的人,就像緣取空無邊處定為所緣而生起的識無邊處定。像思考那兩人都不安全,不依靠黏在涼亭上的人而站在外面的人,就像不以空無邊處定為所緣,而緣取它的不存在的無所有處定。像思考黏在涼亭上的人和依靠他的人不安全,認為站在外面的人站得很穩而依靠他站著的人,就像緣取處於識之不存在的外處的無所有處定而生起的非想非非想處定。這樣生起的(非想非非想處定) - 雖然見到過失,但由於別無他法, 這(定)仍以它為所緣, 如同人們爲了生計, 即使見到國王的過失也(依靠他)。 這個非想非非想處定雖然見到"這個定是接近識無邊處定的對立面"這樣的過失,但由於沒有其他所緣,仍然以那個無所有處定為所緣。就像什麼呢?就像"人們爲了生計,即使見到國王的過失也(依靠他)"。就像人們即使看到某個不自製、言行粗暴的統治各方的國王,認為"這個人行為粗暴",這樣見到他的過失,但因為在別處找不到生計,爲了生計而依靠他。同樣地,這個非想非非想處定雖然見到那個無所有處定的過失,但因為得不到其他所緣,仍然以它為所緣。這樣做時 - 就像攀登長梯子的人依靠梯子的扶手, 就像登上山頂的人依靠山頂, 或者就像登山的人依靠自己的膝蓋, 這個禪那也是依靠(無所有處定)而運作的。 無色界善說完畢。 三界善的解釋

  1. Idāni yasmā sabbānipetāni tebhūmakakusalāni hīnādinā pabhedena vattanti, tasmā tesaṃ taṃ pabhedaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha hīnanti lāmakaṃ. Taṃ āyūhanavasena veditabbaṃ. Hīnuttamānaṃ majjhe bhavaṃ majjhimaṃ. Padhānabhāvaṃ nītaṃ paṇītaṃ, uttamanti attho. Tānipi āyūhanavaseneva veditabbāni. Yassa hi āyūhanakkhaṇe chando vā hīno hoti, vīriyaṃ vā, cittaṃ vā, vīmaṃsā vā, taṃ hīnaṃ nāma. Yassa te dhammā majjhimā ceva paṇītā, ca taṃ majjhimañceva paṇītañca. Yaṃ pana kattukāmatāsaṅkhātaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā āyūhitaṃ, taṃ chandādhipatito āgatattā chandādhipateyyaṃ nāma. Vīriyādhipateyyādīsupi eseva nayo.

Imasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā nayā gaṇetabbā. Sabbapaṭhamaṃ vibhatto hi eko nayo, hīnanti eko, majjhimanti eko, paṇītanti eko, chandādhipateyyanti eko. Ime tāva chandādhipateyye pañca nayā. Evaṃ vīriyādhipateyyādīsupīti cattāro pañcakā vīsati honti. Purimo vā eko suddhikanayo, hīnantiādayo tayo, chandādhipateyyantiādayo cattāro, chandādhipateyyaṃ hīnantiādayo dvādasāti evampi vīsati nayā honti.

Ime vīsati mahānayā kattha vibhattāti? Mahāpakaraṇe (paṭṭhā. 2.

以下是巴利文的完整直譯: 269. 現在,由於所有這些三界善法都以低劣等方式分類,爲了顯示它們的這種分類,再次開始了"什麼法是善"等等。其中,"低劣"是指卑下。這應當從努力的角度來理解。處於低劣和殊勝之間的是"中等"。被帶到主要地位的是"殊勝",意思是最高。這些也應當從努力的角度來理解。因為在努力的時刻,如果慾望低劣,或精進低劣,或心低劣,或觀察低劣,那就叫做低劣。如果這些法是中等的和殊勝的,那就叫做中等的和殊勝的。而以所謂的欲做為首要、欲做為主導、欲做為最重要、欲做為先導而努力的,由於是從欲增上而來,所以叫做欲增上。在精進增上等方面也是同樣的道理。 在這個地方,應當計算方法。首先分別的是一種方法,"低劣"是一種,"中等"是一種,"殊勝"是一種,"欲增上"是一種。這樣在欲增上中就有五種方法。同樣在精進增上等中也是如此,四個五組就是二十種。或者前面的一種是純粹的方法,"低劣"等三種,"欲增上"等四種,"欲增上低劣"等十二種,這樣也是二十種方法。 這二十種大方法在哪裡被分別?在大論(即《發趣論》)中。

14.1) hīnattike vibhattā. Imasmiṃ pana ṭhāne hīnattikato majjhimarāsiṃ gahetvā hīnamajjhimapaṇītavasena tayo koṭṭhāsā kātabbā. Tatopi majjhimarāsiṃ ṭhapetvā hīnapaṇīte gahetvā nava nava koṭṭhāsā kātabbā. Hīnasmiṃyeva hi hīnaṃ atthi majjhimaṃ atthi paṇītaṃ atthi. Paṇītasmimpi hīnaṃ atthi majjhimaṃ atthi paṇītaṃ atthi. Tathā hīnahīnasmiṃ hīnaṃ, hīnahīnasmiṃ majjhimaṃ, hīnahīnasmiṃ paṇītaṃ. Hīnamajjhimasmiṃ hīnaṃ, hīnamajjhimasmiṃ majjhimaṃ, hīnamajjhimasmiṃ paṇītaṃ. Hīnapaṇītasmiṃ hīnaṃ, hīnapaṇītasmiṃ majjhimaṃ, hīnapaṇītasmiṃ paṇītanti ayameko navako. Paṇītahīnasmimpi hīnaṃ nāma atthi, paṇītahīnasmiṃ majjhimaṃ, paṇītahīnasmiṃ paṇītaṃ. Tathā paṇītamajjhimasmiṃ hīnaṃ, paṇītamajjhimasmiṃ majjhimaṃ, paṇītamajjhimasmiṃ paṇītaṃ. Paṇītapaṇītasmiṃ hīnaṃ, paṇītapaṇītasmiṃ majjhimaṃ, paṇītapaṇītasmiṃ paṇītanti. Ayaṃ dutiyo navakoti dve navakā aṭṭhārasa. Imāni aṭṭhārasa kammadvārāni nāma . Imehi pabhāvitattā , imesaṃ vasena, aṭṭhārasa khattiyā, aṭṭhārasa brāhmaṇā, aṭṭhārasa vessā, aṭṭhārasa suddā, aṭṭhacattālīsa gottacaraṇāni veditabbāni.

Imesu ca pana tebhūmakesu kusalesu kāmāvacarakusalaṃ tihetukampi duhetukampi hoti ñāṇasampayuttavippayuttavasena. Rūpāvacarārūpāvacaraṃ pana tihetukameva ñāṇasampayuttameva. Kāmāvacarampettha adhipatinā sahāpi uppajjati vināpi. Rūpāvacarārūpāvacaraṃ adhipatisampannameva hoti. Kāmāvacarakusale cettha ārammaṇādhipati sahajātādhipatīti dvepi adhipatayo labbhanti. Rūpāvacarārūpāvacaresu ārammaṇādhipati na labbhati, sahajātādhipatiyeva labbhati. Tattha cittassa cittādhipateyyabhāvo sampayuttadhammānaṃ vasena vutto. Dvinnaṃ pana cittānaṃ ekato abhāvena sampayuttacittassa cittādhipati nāma natthi. Tathā chandādīnaṃ chandādhipatiādayo. Keci pana 『sace cittavato kusalaṃ hoti, mayhaṃ bhavissatīti evaṃ yaṃ cittaṃ dhuraṃ katvā jeṭṭhakaṃ katvā aparaṃ kusalacittaṃ āyūhitaṃ, tassa taṃ purimacittaṃ cittādhipati nāma hoti, tato āgatattā idaṃ cittādhipateyyaṃ nāmā』ti evaṃ āgamanavasenāpi adhipatiṃ nāma icchanti. Ayaṃ pana nayo neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ dissati. Tasmā vuttanayeneva adhipatibhāvo veditabbo. Imesu ca ekūnavīsatiyā mahānayesu purime suddhikanaye vuttaparimāṇāneva cittāni ca navakā ca pāṭhavārā ca honti. Tasmā ñāṇasampayuttesu vuttaparimāṇato vīsatiguṇo cittanavakavārabhedo veditabbo, catūsu ñāṇavippayuttesu soḷasaguṇoti, ayaṃ tebhūmakakusale pakiṇṇakakathā nāmāti.

Tebhūmakakusalaṃ.

Lokuttarakusalavaṇṇanā

  1. Evaṃ bhavattayasampattinibbattakaṃ kusalaṃ dassetvā idāni sabbabhavasamatikkamanāya lokuttarakusalaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha lokuttaranti kenaṭṭhena lokuttaraṃ? Lokaṃ taratīti, lokuttaraṃ lokaṃ uttaratīti lokuttaraṃ; lokaṃ samatikkamma abhibhuyya tiṭṭhatīti lokuttaraṃ (paṭi. ma.

14.1) 低劣的被分類。在這個地方,基於低劣的,抓住中等的數量,應該有三個部分作為低劣、中等和殊勝。然後,在放置中等的數量后,抓住低劣的,應該有新的部分。因為在低劣中確實有低劣,在中等中有中等,在殊勝中有殊勝。在殊勝中也有低劣和中等。如此在低劣的低劣中有低劣,在低劣的低劣中有中等,在低劣的低劣中有殊勝。在低劣的中等中有低劣,在低劣的中等中有中等,在低劣的中等中有殊勝。在低劣的殊勝中有低劣,在低劣的殊勝中有中等,在低劣的殊勝中有殊勝。這是一個新的部分。即使在殊勝的低劣中也有低劣,殊勝的低劣中有中等,殊勝的低劣中有殊勝。同樣在殊勝的中等中有低劣,在殊勝的中等中有中等,在殊勝的中等中有殊勝。在殊勝的殊勝中有低劣,在殊勝的殊勝中有中等,在殊勝的殊勝中有殊勝。這是第二個新的部分。因此,總共有十八個部分。 這些十八個是行為的門。由於它們的光輝,依此,十八個士族,十八個婆羅門,十八個商人,十八個清白人,四十個種姓的習俗應當被理解。 在這些三界善法中,欲界的善法是有因的或無因的,依知識的結合或分離而存在。而色界的善法則是隻有有因的,且是與知識結合的。欲界的善法在這裡也會因主導而生起,或不生起。色界的善法則是因主導而生起。欲界的善法在這裡有兩個主導,分別是所緣主導和自生主導。色界的善法中,所緣主導不被獲得,只有自生主導被獲得。在那裡,心的心主導的狀態是依照相應的法所說的。至於兩個心的因果關係,由於沒有結合,所以沒有心主導的狀態。同樣,慾望等的主導也是如此。然而,有人說:「如果有心的善法,那麼我將會有。」如此將心的善法作為主導,基於慾望作為最重要的,作為首要的而努力,這個心的主導就叫做心主導,因此這是基於因果關係而來的。這個方法在《巴利文》及其註釋中並沒有顯現。因此,主導的狀態應當依照所述的方式來理解。在這些十九個大方法中,前面的純粹方法和所述的量是心的數量和新的部分。因此,在與知識結合的法中,所述的量是二十種心的新的部分,在四個與知識分離的法中是十六種,這就是三界善法的詳細說明。 三界善法。 超越世俗的善法的解釋 277. 這樣,展示了因緣的善法,現在爲了超越所有的生死,展示超越世俗的善法,再次開始了「什麼法是善」等等。在這裡,超越世俗的是什麼?超越世俗是指超越世俗的;超越世俗是指超越世俗而站立。

2.43). Jhānaṃ bhāvetīti ekacittakkhaṇikaṃ appanājhānaṃ bhāveti janeti vaḍḍheti.

Lokato niyyāti vaṭṭato niyyātīti niyyānikaṃ. Niyyāti vā etenāti niyyānikaṃ. Taṃsamaṅgī hi puggalo dukkhaṃ parijānanto niyyāti, samudayaṃ pajahanto niyyāti, nirodhaṃ sacchikaronto niyyāti, maggaṃ bhāvento niyyāti. Yathā ca pana tebhūmakakusalaṃ vaṭṭasmiṃ cutipaṭisandhiyo ācināti vaḍḍhetīti ācayagāmī nāma hoti, na tathā idaṃ. Idaṃ pana yathā ekasmiṃ purise aṭṭhārasahatthaṃ pākāraṃ cinante aparo mahāmuggaraṃ gahetvā tena citacitaṭṭhānaṃ apacinanto viddhaṃsento eva gaccheyya, evameva tebhūmakakusalena citā cutipaṭisandhiyo paccayavekallakaraṇena apacinantaṃ viddhaṃsentaṃ gacchatīti apacayagāmi.

Diṭṭhigatānaṃ pahānāyāti, ettha diṭṭhiyo eva diṭṭhigatāni, gūthagataṃ muttagatantiādīni (a. ni. 9.11) viya. Dvāsaṭṭhiyā vā diṭṭhīnaṃ antogadhattā diṭṭhīsu gatānītipi diṭṭhigatāni. Diṭṭhiyā vā gataṃ etesantipi diṭṭhigatāni. Diṭṭhisadisagamanāni diṭṭhisadisappavattānīti attho. Kāni pana tānīti? Sasampayuttāni sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsaapāyagamanīyarāgadosamohākusalāni. Tāni hi yāva paṭhamamaggabhāvanā tāva pavattisabbhāvato diṭṭhisadisagamanānīti vuccanti. Iti diṭṭhiyo ca diṭṭhigatāni ca diṭṭhigatāni. Tesaṃ diṭṭhigatānaṃ. Pahānāyāti samucchedavaseneva pajahanatthāya. Paṭhamāyāti gaṇanavasenapi paṭhamuppattivasenapi paṭhamāya. Bhūmiyāti 『『anantarahitāya bhūmiyā』』tiādīsu (pārā. 27; ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 修習禪那是指在一個心識剎那中修習、產生、增長專注禪那。 從世間出離、從輪迴出離,所以稱為出離。或者說,通過這個而出離,所以稱為出離。具備這個的人,通過了知苦而出離,通過斷除集而出離,通過證悟滅而出離,通過修習道而出離。就像三界善法在輪迴中積累、增長生死,所以稱為積集,但這個(出世間善法)不是這樣。這個(出世間善法)就像一個人在建造十八肘高的墻時,另一個人拿著大錘子,不斷地敲打已建造的地方,破壞它一樣。同樣地,(出世間善法)通過使三界善法所積累的生死的因緣不完整,而不斷地減少、破壞它,所以稱為減損。 爲了斷除見的執著,這裡的"見的執著"就是見本身,就像"糞的執著"、"尿的執著"等。或者說,因為包含在六十二種見中,所以稱為"見的執著"。或者說,這些是由見所執著的,所以稱為"見的執著"。意思是與見相似的行為,與見相似的運作。那些是什麼呢?與身見、疑、戒禁取、導向惡趣的貪、嗔、癡等不善法相應的。因為這些在初道修習之前都存在,所以稱為與見相似的行為。因此,見和見的執著都稱為"見的執著"。"爲了斷除"是指爲了徹底斷除。"初"是指在數量上和生起上都是第一個。"地"是指像在"無間隔的地"等句子中的"地"。

2.296) tāva ayaṃ mahāpathavī bhūmīti vuccati. 『『Sukhabhūmiyaṃ kāmāvacare』』tiādīsu (dha. sa. 988) cittuppādo. Idha pana sāmaññaphalaṃ adhippetaṃ. Tañhi sampayuttānaṃ nissayabhāvato te dhammā bhavanti etthāti bhūmi. Yasmā vā samānepi lokuttarabhāve sayampi bhavati uppajjati, na nibbānaṃ viya apātubhāvaṃ, tasmāpi bhūmīti vuccati; tassā paṭhamāya bhūmiyā. Pattiyāti sotāpattiphalasaṅkhātassa paṭhamassa sāmaññaphalassa pattatthāya paṭilābhatthāyāti evamettha attho veditabbo. Viviccāti samucchedavivekavasena viviccitvā, vinā hutvā.

Idāni kiñcāpi lokiyajjhānampi na vinā paṭipadāya ijjhati, evaṃ santepi idha suddhikanayaṃ pahāya lokuttarajjhānaṃ paṭipadāya saddhiṃyeva garuṃ katvā desetukāmatāya dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññantiādimāha.

Tattha yo āditova kilese vikkhambhento dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilamanto vikkhambheti tassa dukkhā paṭipadā hoti; yo pana vikkhambhita kileso vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggapātubhāvaṃ pāpuṇāti tassa dandhābhiññā hoti. Iti yo koci vāro dukkhapaṭipadadandhābhiñño nāma kato.

Katamaṃ pana vāraṃ rocesunti? Yattha sakiṃ vikkhambhitā kilesā samudācaritvā dutiyampi vikkhambhitā puna samudācaranti, tatiyaṃ vikkhambhite pana tathāvikkhambhiteva katvā maggena samugghātaṃ pāpeti, imaṃ vāraṃ rocesuṃ. Imassa vārassa dukkhāpaṭipadā dandhābhiññāti nāmaṃ kataṃ. Ettakena pana na pākaṭaṃ hoti. Tasmā evamettha ādito paṭṭhāya vibhāvanā veditabbā – yo hi cattāri mahābhūtāni pariggahetvā upādārūpaṃ pariggaṇhāti, arūpaṃ pariggaṇhāti, 『rūpārūpaṃ』 pana pariggaṇhanto dukkhena kasirena kilamanto pariggahetuṃ sakkoti, tassa dukkhā paṭipadā nāma hoti. Pariggahitarūpārūpassa pana vipassanāparivāse maggapātubhāvadandhatāya dandhābhiññā nāma hoti.

Yopi rūpārūpaṃ pariggahetvā 『nāmarūpaṃ』 vavatthapento dukkhena kasirena kilamanto vavatthapeti, vavatthāpite ca nāmarūpe vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādetuṃ sakkoti, tassāpi dukkhā paṭipadā dandhābhiññā nāma hoti.

Aparo nāmarūpampi vavatthapetvā 『paccaye』 pariggaṇhanto dukkhena kasirena kilamanto pariggaṇhāti, paccaye ca pariggahetvā vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādeti, evampi dukkhā paṭipadā dandhābhiññā nāma hoti.

Aparo paccayepi pariggahetvā 『lakkhaṇāni』 paṭivijjhanto dukkhena kasirena kilamanto paṭivijjhati, paṭividdhalakkhaṇo ca vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādeti, evampi dukkhā paṭipadā dandhābhiññā nāma hoti.

Aparo lakkhaṇānipi paṭivijjhitvā vipassanāñāṇe tikkhe sūre pasanne vahante uppannaṃ 『vipassanānikantiṃ』 pariyādiyamāno dukkhena kasirena kilamanto pariyādiyati, nikantiñca pariyādiyitvā vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādeti, evampi dukkhā paṭipadā dandhābhiññā nāma hoti. Imaṃ vāraṃ rocesuṃ. Imassa vārassa etaṃ nāmaṃ kataṃ. Imināva upāyena parato tisso paṭipadā veditabbā.

以下是巴利文的完整直譯: 這個大地被稱為"地"。在"欲界的樂地"等句子中,指的是心的生起。但在這裡,指的是沙門果。因為它是相應法的依止,所以這些法在此生起,因此稱為"地"。或者,雖然同樣是出世間的,但它自己也生起、出現,不像涅槃那樣不顯現,所以也稱為"地"。"初地"就是指這第一個地。"獲得"是指爲了獲得、證得被稱為初果的第一個沙門果,應當這樣理解其意義。"遠離"是指以徹底遠離的方式遠離,成為無。 現在,雖然世間禪那也不是沒有修行就能成就的,但是在這裡,捨棄純粹的方法,爲了想要連同修行一起重視地教導出世間禪那,所以說"苦行道遲鈍通"等。 其中,從一開始就壓制煩惱,以苦、有行、有加行、疲勞的方式壓制的人,他的是苦行道;而已經壓制了煩惱,住于觀察的人,經過長時間才達到道的顯現的,他的是遲鈍通。因此,任何一種方式都被稱為苦行道遲鈍通。 他們喜歡哪種方式呢?在那裡,一次壓制的煩惱再次生起,第二次壓制后又再次生起,第三次壓制后保持壓制的狀態,然後通過道達到徹底斷除,他們喜歡這種方式。這種方式被命名為苦行道遲鈍通。但僅僅這樣還不清楚。因此,應當從開始就這樣理解解釋:首先,有人把握四大元素后把握所造色,把握無色,但在把握"色無色"時,以苦、困難、疲勞的方式才能把握,這被稱為苦行道。而對於已經把握了色無色的人,由於住于觀察中道的顯現緩慢,所以被稱為遲鈍通。 又有人把握了色無色后,在確定"名色"時,以苦、困難、疲勞的方式才能確定,在確定了名色后,住于觀察中長時間才能生起道,這也被稱為苦行道遲鈍通。 另一個人在確定了名色后,在把握"因緣"時,以苦、困難、疲勞的方式才能把握,在把握了因緣后,住于觀察中長時間才能生起道,這也被稱為苦行道遲鈍通。 另一個人在把握了因緣后,在洞察"特相"時,以苦、困難、疲勞的方式才能洞察,在洞察了特相后,住于觀察中長時間才能生起道,這也被稱為苦行道遲鈍通。 另一個人在洞察了特相后,當觀智變得銳利、勇猛、明晰、流暢時,在克服生起的"觀欲"時,以苦、困難、疲勞的方式才能克服,在克服了欲后,住于觀察中長時間才能生起道,這也被稱為苦行道遲鈍通。他們喜歡這種方式。這種方式被命名為這個名稱。以同樣的方法應當理解後面的三種行道。

Phasso hotītiādīsu anaññātaññassāmītindriyaṃ, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvoti cattāri padāni adhikāni. Niddesavāre ca vitakkādiniddesesu 『maggaṅga』ntiādīni padāni adhikāni. Sesaṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Bhūmantaravasena pana lokuttaratāva idha viseso.

Tattha anaññātaññassāmītindriyanti 『anamatagge saṃsāravaṭṭe anaññātaṃ amataṃ padaṃ catusaccadhammameva vā jānissāmī』ti paṭipannassa iminā pubbābhogena uppannaṃ indriyaṃ. Lakkhaṇādīni panassa heṭṭhā paññindriye vuttanayeneva veditabbāni.

Sundarā pasatthā vā vācā sammāvācā. Vacīduccaritasamugghāṭikāya micchāvācāviratiyā etaṃ adhivacanaṃ. Sā pariggahalakkhaṇā viramaṇarasā micchāvācappahānapaccupaṭṭhānā. Sundaro pasattho vā kammanto sammākammanto. Micchākammantasamucchedikāya pāṇātipātādiviratiyā etaṃ nāmaṃ. So samuṭṭhānalakkhaṇo viramaṇaraso micchākammantappahānapaccupaṭṭhāno. Sundaro pasattho vā ājīvo sammāājīvo. Micchājīvaviratiyā etaṃ adhivacanaṃ. So vodānalakkhaṇo ñāyājīvappavattiraso micchājīvappahānapaccupaṭṭhāno.

Apica heṭṭhā viratittaye vuttavasenapettha lakkhaṇādīni veditabbāni. Iti imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ vasena heṭṭhā vuttaṃ maggapañcakaṃ idha maggaṭṭhakaṃ veditabbaṃ. Yevāpanakesu ca imesaṃ abhāvo. Tathā karuṇāmuditānaṃ. Ime hi tayo dhammā idha pāḷiyaṃ āgatattāva yevāpanakesu na gahitā. Karuṇāmuditā pana sattārammaṇā, ime dhammā nibbānārammaṇāti tāpettha na gahitā. Ayaṃ tāva uddesavāre visesattho.

  1. Niddesavāre pana maggaṅgaṃ maggapariyāpannanti ettha tāva maggassa aṅganti maggaṅgaṃ; maggakoṭṭhāsoti attho. Yathā pana araññe pariyāpannaṃ araññapariyāpannaṃ nāma hoti, evaṃ magge pariyāpannanti maggapariyāpannaṃ. Maggasannissitanti attho.

285.Pītisambojjhaṅgoti ettha pīti eva sambojjhaṅgoti pītisambojjhaṅgo. Tattha bodhiyā bodhissa vā aṅgoti bojjhaṅgo. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā ayaṃ dhammasāmaggī yāya lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhatīti katvā bodhīti vuccati. Bujjhatīti kilesasantānaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikaroti. Tassā dhammasāmaggīsaṅkhātāya bodhiyā aṅgotipi bojjhaṅgo, jhānaṅgamaggaṅgādīni viya. Yopesa yathāvuttappakārāya etāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako bodhīti vuccati, tassa bodhissa aṅgotipi bojjhaṅgo; senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu aṭṭhakathācariyā – 『『bujjhanakassa puggalassa aṅgāti vā bojjhaṅgā』』ti (vibha. aṭṭha. 466; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.182).

Apica 『『bojjhaṅgāti kenaṭṭhena bojjhaṅgā? Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā, bujjhantīti bojjhaṅgā, anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, sambujjhantīti bojjhaṅgā』』ti (paṭi. ma. 2.17) iminā paṭisambhidānayenāpi bojjhaṅgattho veditabbo. Pasattho sundaro vā bojjhaṅgoti sambojjhaṅgo. Evaṃ pīti eva sambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgoti. Cittekaggatāniddesādīsupi imināva nayena attho veditabbo.

以下是巴利文的完整直譯: 在"有觸"等中,增加了四個詞:"未知當知根"、"正語"、"正業"和"正命"。在解說部分,在尋等的解說中增加了"道支"等詞。其餘的一切與前面所說的相同。但在這裡,由於境界的不同,出世間性是特殊之處。 其中,"未知當知根"是指:對於"我將知道在無始輪迴中未知的不死之道或四聖諦法"而修行的人,由於這種先前的意願而生起的根。它的特相等應當按照前面所說的慧根的方式來理解。 正語是美好的、稱讚的語言。這是斷除語惡行、遠離邪語的代名詞。它以防護為特相,以遠離為作用,以斷除邪語為現起。正業是美好的、稱讚的行為。這是斷除邪業、遠離殺生等的名稱。它以生起為特相,以遠離為作用,以斷除邪業為現起。正命是美好的、稱讚的生活。這是遠離邪命的代名詞。它以清凈為特相,以正當生活的運作為作用,以斷除邪命為現起。 此外,這裡的特相等也應當按照前面所說的三種遠離的方式來理解。因此,依這三法,應當知道前面所說的五道支在這裡成為八道支。在附隨法中,這些是不存在的。同樣,悲和喜也是如此。因為這三法在這裡的經文中出現,所以在附隨法中沒有被包括。而悲和喜是以有情為所緣,這些法以涅槃為所緣,所以它們也沒有被包括在這裡。這是在列舉部分的特殊含義。 在解說部分,"道支,包含在道中"中,首先,"道支"是道的支分,意思是道的部分。就像包含在森林中的叫做"包含在森林中",同樣,包含在道中的叫做"包含在道中"。意思是依靠道。 "喜覺支"中,喜本身就是覺支,所以叫喜覺支。其中,覺的支分或覺者的支分叫做覺支。這是說:在出世間道的剎那生起時,這種法的和合對治了昏沉、掉舉、執著、努力、欲樂、疲勞、斷見、常見等許多障礙,由於這種被稱爲念、擇法、精進、喜、輕安、定、舍的法的和合,聖弟子覺悟,所以稱為覺。覺悟是指從煩惱相續的睡眠中醒來,或者通達四聖諦,或者證悟涅槃。這種被稱為法和合的覺的支分也叫覺支,就像禪支、道支等。這個以上述方式由於這種法的和合而覺悟,因此被稱為覺的聖弟子,他的覺的支分也叫覺支,就像軍隊的支分、車的支分等。因此註釋家們說:"或者說,覺悟的人的支分叫做覺支。" 此外,按照"為什麼叫覺支?因為導向覺悟所以叫覺支,因為覺悟所以叫覺支,因為隨覺所以叫覺支,因為對治所以叫覺支,因為正覺所以叫覺支"這種分別說的方法,也應當理解覺支的含義。稱讚的、美好的覺支叫做正覺支。這樣,喜本身就是正覺支,所以叫喜覺支。在心一境性的解說等中,也應當以同樣的方式理解其含義。

296.Tesaṃ dhammānanti ye tasmiṃ samaye paṭivedhaṃ gacchanti catusaccadhammā, tesaṃ dhammānaṃ. Anaññātānanti kiñcāpi paṭhamamaggena te dhammā ñātā nāma honti, yathā pana pakatiyā anāgatapubbaṃ vihāraṃ āgantvā vihāramajjhe ṭhitopi puggalo pakatiyā anāgatabhāvaṃ upādāya 『anāgatapubbaṃ ṭhānaṃ āgatomhī』ti vadati, yathā ca pakatiyā apiḷandhapubbaṃ mālaṃ piḷandhitvā, anivatthapubbaṃ vatthaṃ nivāsetvā, abhuttapubbaṃ bhojanaṃ bhuñjitvā, pakatiyā abhuttabhāvaṃ upādāya abhuttapubbaṃ bhojanaṃ bhuttomhīti vadati, evamidhāpi yasmā pakatiyā iminā puggalena ime dhammā na ñātapubbā tasmā anaññātānanti vuttaṃ. Adiṭṭhādīsupi eseva nayo. Tattha adiṭṭhānanti ito pubbe paññācakkhunā adiṭṭhānaṃ. Appattānanti adhigamanavasena appattānaṃ. Aviditānanti ñāṇena apākaṭakatānaṃ. Asacchikatānanti apaccakkhakatānaṃ. Sacchikiriyāyāti paccakkhakaraṇatthaṃ. Yathā ca iminā padena, evaṃ sesehipi saddhiṃ anaññātānaṃ ñāṇāya, adiṭṭhānaṃ dassanāya, appattānaṃ pattiyā, aviditānaṃ vedāyāti yojanā kātabbā.

299.Catūhi vacīduccaritehītiādīsu vacīti vacīviññatti veditabbā. Tiṇṇaṃ dosānaṃ yena kenaci duṭṭhāni caritānīti duccaritāni. Vacīto pavattāni duccaritāni vacīduccaritāni, vaciyā vā nipphāditāni duccaritāni vacīduccaritāni. Tehi vacīduccaritehi. Ārakā ramatīti ārati. Vinā tehi ramatīti virati. Tato tato paṭinivattāva hutvā tehi vinā ramatīti paṭivirati. Upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Sabbamidaṃ oramaṇabhāvassevādhivacanaṃ. Veraṃ maṇati, vināsetīti veramaṇī. Idampi oramaṇasseva vevacanaṃ. Yāya pana cetanāya musāvādādīni bhāsamāno karoti nāma, ayaṃ lokuttaramaggavirati. Uppajjitvā taṃ kiriyaṃ kātuṃ na deti, kiriyāpathaṃ pacchindatīti akiriyā. Tathā taṃ karaṇaṃ kātuṃ na deti, karaṇapathaṃ pacchindatīti akaraṇaṃ. Yāya ca cetanāya catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ bhāsamāno ajjhāpajjati nāma, ayaṃ uppajjitvā tathā ajjhāpajjituṃ na detīti anajjhāpatti.

Velāanatikkamoti ettha 『『tāya velāyā』』tiādīsu (dī. ni. 2.154; mahāva. 1-3; udā. 1 ādayo) tāva kālo velāti āgato. 『『Uruvelāyaṃ viharatī』』ti (mahāva. 1; saṃ. ni. 1.137) ettha rāsi. 『『Ṭhitadhammo velaṃ nātivattatī』』ti (cūḷava. 384; a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 296. "那些法"是指在那個時候通達的四聖諦法。"未知"雖然通過初道這些法已經被稱為已知,但就像一個人來到一個以前從未來過的寺院,站在寺院中間,基於以前未來過的事實而說"我來到了一個從未來過的地方",又如戴上從未戴過的花環,穿上從未穿過的衣服,吃了從未吃過的食物,基於以前未吃過的事實而說"我吃了從未吃過的食物",同樣在這裡,因為這個人以前從未知道這些法,所以說"未知"。在"未見"等中也是同樣的道理。其中,"未見"是指以前未被慧眼所見。"未達"是指未通過證得而達到。"未識"是指未被智慧所明瞭。"未證"是指未親身體驗。"爲了證悟"是爲了親身體驗的目的。就像用這個詞,也應當與其他詞連線起來理解:"爲了知未知,爲了見未見,爲了達未達,爲了識未識"。 299. 在"四種語惡行"等中,"語"應理解為語表。被任何一種過失所污染的行為叫做惡行。從語發生的惡行叫做語惡行,或者由語產生的惡行叫做語惡行。"遠離"是指遠離而喜樂。"離"是指沒有它們而喜樂。"迴避"是指從那裡那裡轉回,沒有它們而喜樂。或者是通過字首增加詞的含義。所有這些都是禁止的代名詞。"遠離"是指消除敵意。這也是禁止的同義詞。當說妄語等時,以這種思而稱為做,這是出世間道的遠離。生起后不允許做那種行為,切斷行為的路徑,所以叫做不作。同樣,不允許做那種造作,切斷造作的路徑,所以叫做不造。以那種思而說四種語惡行時稱為犯,這(出世間道的遠離)生起后不允許那樣犯,所以叫做不犯。 "不超越界限"中,首先在"在那個時候"等句中,"界限"是指時間。在"住在優樓頻螺"中是指聚集。在"住立法者不超越界限"中是指

8.19; udā. 45) ettha sīmā. Idhāpi sīmāva. Anatikkamanīyaṭṭhena hi cattāri vacīsucaritāni velāti adhippetāni. Iti yāya cetanāya cattāri vacīduccaritāni bhāsamāno velaṃ atikkamati nāma, ayaṃ uppajjitvā taṃ velaṃ atikkamituṃ na detīti velāanatikkamoti vuttā. Velāyatīti vā velā, calayati viddhaṃsetīti attho. Kiṃ velāyati? Catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ. Iti velāyanato 『velā』. Purisassa pana hitasukhaṃ anatikkamitvā vattatīti 『anatikkamo』. Evamettha padadvayavasenāpi attho veditabbo.

Setuṃ hanatīti setughāto; catunnaṃ vacīduccaritānaṃ padaghāto paccayaghātoti attho. Paccayo hi idha setūti adhippeto. Tatrāyaṃ vacanattho – rāgādiko catunnaṃ vacīduccaritānaṃ paccayo vaṭṭasmiṃ puggalaṃ sinoti bandhatīti setu. Setussa ghāto setughāto. Vacīduccaritapaccayasamugghāṭikāya viratiyā etaṃ adhivacanaṃ. Ayaṃ pana sammāvācāsaṅkhātā virati pubbabhāge nānācittesu labbhati. Aññeneva hi cittena musāvādā viramati, aññena pesuññādīhi. Lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacittasmiṃyeva labbhati. Catubbidhāya hi vacīduccaritacetanāya padapacchedaṃ kurumānā maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva virati uppajjati.

300.Kāyaduccaritehīti kāyato pavattehi kāyena vā nipphāditehi pāṇātipātādīhi duccaritehi. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Ayampi sammākammantasaṅkhātā virati pubbabhāge nānācittesu labbhati. Aññeneva hi cittena pāṇātipātā viramati, aññena adinnādānamicchācārehi. Lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacittasmiṃyeva labbhati. Tividhāya hi kāyaduccaritacetanāya padapacchedaṃ kurumānā maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva virati uppajjati.

以下是巴利文的完整直譯: 8.19; udā. 45) 在這裡是邊界。在這裡也是邊界。因為不超越的地方確實是指四種語言善行的界限。因此,若以那種意志說四種語言惡行時,若超越那個界限,這就被稱為"不超越界限"。界限的意思是界限,搖動、破壞的意思。什麼在搖動?四種語言惡行。因此,因搖動而稱之為"界限"。至於人,不超越他人的利益和快樂而行,所以稱為"不超越"。因此,這裡也應當以這兩個詞的意義來理解。 "擊破橋樑"是指破壞橋樑;四種語言惡行的打擊是因果的打擊的意思。在這裡,"因"是指橋樑。因此,這裡的說法是:由貪等引起的四種語言惡行的因,纏繞在輪迴中的人,像是被綁住的那樣,所以稱為橋樑。橋樑的打擊就是破壞橋樑。因語言惡行的因而產生的遠離,這是其代名詞。但這被稱為正語的遠離,在前面各種心境中是可以獲得的。因為在其他心中,因妄語而遠離,在其他心中因空話等而遠離。而在出世間道的剎那中只在一個心中獲得。因為在四種語言惡行的意志中,若在詞句中進行分割,填補道的部分,就會生起單一的遠離。 300. "身惡行"是指由身體所生的惡行,或者由身體所產生的惡行,如殺生等惡行。其餘的應當按照前面所說的方式理解。這也被稱為正業的遠離,在前面各種心境中是可以獲得的。因為在其他心中,因殺生而遠離,在其他心中因偷盜、邪行而遠離。而在出世間道的剎那中只在一個心中獲得。因為在三種身體惡行的意志中,若在詞句中進行分割,填補道的部分,就會生起單一的遠離。

  1. Sammāājīvaniddese akiriyātiādīsu yāya cetanāya micchājīvaṃ ājīvamāno kiriyaṃ karoti nāma, ayaṃ uppajjitvā taṃ kiriyaṃ kātuṃ na detīti akiriyāti. Iminā nayena yojanā veditabbā. Ājīvo ca nāmesa pāṭiyekko natthi, vācākammantesu gahitesu gahitova hoti, tappakkhikattā. Dhuvapaṭisevanavasena panāyaṃ tato nīharitvā dassitoti. Evaṃ sante sammāājīvo sakiccako na hoti , aṭṭha maggaṅgāni na paripūrenti, tasmā sammāājīvo sakiccako kātabbo, aṭṭha maggaṅgāni paripūretabbānīti. Tatrāyaṃ nayo – ājīvo nāma bhijjamāno kāyavacīdvāresuyeva bhijjati. Manodvāre ājīvabhedo nāma natthi. Pūrayamānopi tasmiṃyeva dvāradvaye pūrati. Manodvāre ājīvapūraṇaṃ nāma natthi. Kāyadvāre pana vītikkamo ājīvahetukopi atthi naājīvahetukopi. Tathā vacīdvāre.

Tattha yaṃ rājarājamahāmattā khiḍḍāpasutā sūrabhāvaṃ dassentā migavadhaṃ vā panthaduhanaṃ vā paradāravītikkamaṃ vā karonti, idaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ nāma. Tato viratipi 『sammākammanto』 nāma. Yaṃ pana naājīvahetukaṃ catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ bhāsanti, idaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ nāma. Tato viratipi 『sammāvācā』 nāma.

Yaṃ pana ājīvahetu nesādamacchabandhādayo pāṇaṃ hananti, adinnaṃ ādiyanti, micchācāraṃ caranti, ayaṃ micchājīvo nāma. Tato virati 『sammāājīvo』 nāma. Yampi lañjaṃ gahetvā musā bhaṇanti, pesuññapharusasamphappalāpe pavattenti, ayampi micchājīvo nāma. Tato virati sammāājīvo nāma.

Mahāsīvatthero panāha – 『kāyavacīdvāresupi vītikkamo ājīvahetuko vā hotu no vā ājīvahetuko, akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammantveva saṅkhyaṃ gacchati. Tato viratipi sammākammanto sammāvācātveva vuccatī』ti. 『Ājīvo kuhi』nti vutte pana 『tīṇi kuhanavatthūni nissāya cattāro paccaye uppādetvā tesaṃ paribhogo』ti āha. Ayaṃ pana koṭippatto micchājīvo. Tato virati sammāājīvo nāma.

Ayampi sammāājīvo pubbabhāge nānācittesu labbhati, aññeneva hi cittena kāyadvāravītikkamā viramati, aññena vacīdvāravītikkamā. Lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacittasmiṃyeva labbhati. Kāyavacīdvāresu hi sattakammapathavasena uppannāya micchājīvasaṅkhātāya dussīlyacetanāya padapacchedaṃ kurumānā maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva virati uppajjatīti. Ayaṃ niddesavāre viseso.

Yaṃ panetaṃ indriyesu anaññātaññassāmītindriyaṃ vaḍḍhitaṃ, maggaṅgesu ca sammāvācādīni, tesaṃ vasena saṅgahavāre 『『navindriyāni, aṭṭhaṅgiko maggo』』ti vuttaṃ. Suññatavāro pākatikoyevāti. Ayaṃ tāva suddhikapaṭipadāya viseso.

以下是巴利文的完整直譯: 301. 在正命的解說中,關於"不作"等,以那種意志維持邪命時稱為做,這(正命)生起后不允許做那種行為,所以叫做不作。應當以這種方式理解連線。這所謂的命並不是單獨存在的,在語言和行為中被包括時就已經被包括了,因為它屬於那一類。但是,由於經常實踐的緣故,它從那裡被提取出來顯示。如果是這樣,正命就沒有自己的作用,八道支就不圓滿,因此應當使正命有自己的作用,應當圓滿八道支。這裡的方法是:所謂的命,當被破壞時只在身語二門中被破壞。在意門中沒有所謂的命的破壞。當被圓滿時也只在那兩門中被圓滿。在意門中沒有所謂的命的圓滿。但在身門中,有因命而有的違犯,也有不因命而有的違犯。在語門中也是如此。 其中,國王、大臣等人沉迷於遊戲,爲了顯示勇敢而殺害野獸,或在路上搶劫,或侵犯他人妻子,這叫做不善身業。遠離這些叫做"正業"。而不因命而說四種語惡行,這叫做不善語業。遠離這些叫做"正語"。 而因命而獵人、漁夫等殺生,偷盜,行邪淫,這叫做邪命。遠離這些叫做"正命"。如果收受賄賂而說妄語,說離間語、粗惡語、綺語,這也叫做邪命。遠離這些叫做正命。 但是大司祭長老說:"在身語二門中的違犯,無論是否因命而有,都被算作不善身業、語業。遠離這些就被稱為正業、正語。"當被問到"命在哪裡"時,他說:"依靠三種欺騙事而獲得四種資具,使用這些。"這是極端的邪命。遠離這些叫做正命。 這個正命在前面各種心境中是可以獲得的,因為在其他心中遠離身門的違犯,在其他心中遠離語門的違犯。而在出世間道的剎那中只在一個心中獲得。因為在身語二門中,通過七種業道而生起的被稱為邪命的惡戒思,若在詞句中進行分割,填補道的部分,就會生起單一的遠離。這是在解說部分的特殊之處。 而在根中增加了未知當知根,在道支中增加了正語等,依它們在攝類分中說"九根,八支道"。空性分是顯而易見的。這是純粹修行道的特殊之處。

  1. Ito paraṃ suddhikasuññatā suññatapaṭipadā suddhikaappaṇihitā appaṇihitapaṭipadāti ayaṃ desanābhedo hoti. Tattha suññatanti lokuttaramaggassa nāmaṃ. So hi āgamanato saguṇato ārammaṇatoti tīhi kāraṇehi nāmaṃ labhati. Kathaṃ? Idha bhikkhu anattato abhinivisitvā anattato saṅkhāre passati. Yasmā pana anattato diṭṭhamatteneva maggavuṭṭhānaṃ nāma na hoti, aniccatopi dukkhatopi daṭṭhumeva vaṭṭati, tasmā 『aniccaṃ dukkhamanattā』ti tividhaṃ anupassanaṃ āropetvā sammasanto carati. Vuṭṭhānagāminivipassanā panassa tebhūmakepi saṅkhāre suññatova passati. Ayaṃ vipassanā suññatā nāma hoti. Sā āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa 『suññata』nti nāmaṃ deti. Evaṃ maggo 『āgamanato』 suññatanāmaṃ labhati. Yasmā pana so rāgādīhi suñño tasmā 『saguṇeneva』 suññatanāmaṃ labhati. Nibbānampi rāgādīhi suññattā suññatanti vuccati. Taṃ ārammaṇaṃ katvā uppannattā maggo 『ārammaṇato』 suññatanāmaṃ labhati.

Tattha suttantikapariyāyena saguṇatopi ārammaṇatopi nāmaṃ labhati. Pariyāyadesanā hesā. Abhidhammakathā pana nippariyāyadesanā. Tasmā idha saguṇato vā ārammaṇato vā nāmaṃ na labhati, āgamanatova labhati. Āgamanameva hi dhuraṃ. Taṃ duvidhaṃ hoti – vipassanāgamanaṃ maggāgamananti. Tattha maggassa āgataṭṭhāne vipassanāgamanaṃ dhuraṃ, phalassa āgataṭṭhāne maggāgamanaṃ dhuraṃ. Idha maggassa āgatattā vipassanāgamanameva dhuraṃ jātaṃ.

350.Appaṇihitanti, etthāpi appaṇihitanti maggasseva nāmaṃ. Idampi nāmaṃ maggo tīheva kāraṇehi labhati. Kathaṃ? Idha bhikkhu āditova dukkhato abhinivisitvā dukkhatova saṅkhāre passati. Yasmā pana dukkhato diṭṭhamatteneva maggavuṭṭhānaṃ nāma na hoti, aniccatopi anattatopi daṭṭhumeva vaṭṭati, tasmā aniccaṃ dukkhamanattā』ti tividhaṃ anupassanaṃ āropetvā sammasanto carati. Vuṭṭhānagāminivipassanā panassa tebhūmakasaṅkhāresu paṇidhiṃ sosetvā pariyādiyitvā vissajjeti. Ayaṃ vipassanā appaṇihitā nāma hoti. Sā āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa 『appaṇihita』nti nāmaṃ deti. Evaṃ maggo 『āgamanato』 appaṇihitanāmaṃ labhati. Yasmā pana tattha rāgadosamohapaṇidhayo natthi, tasmā 『saguṇeneva』 appaṇihitanāmaṃ labhati. Nibbānampi tesaṃ paṇidhīnaṃ abhāvā appaṇihitanti vuccati. Taṃ ārammaṇaṃ katvā uppannattā maggo appaṇihitanāmaṃ labhati.

Tattha suttantikapariyāyena saguṇatopi ārammaṇatopi nāmaṃ labhati. Pariyāyadesanā hesā . Abhidhammakathā pana nippariyāyadesanā. Tasmā idha saguṇato vā ārammaṇato vā nāmaṃ na labhati, āgamanatova labhati. Āgamanameva hi dhuraṃ. Taṃ duvidhaṃ hoti – vipassanāgamanaṃ maggāgamananti. Tattha maggassa āgataṭṭhāne vipassanāgamanaṃ dhuraṃ, phalassa āgataṭṭhāne maggāgamanaṃ dhuraṃ. Idha maggassa āgatattā vipassanāgamanameva dhuraṃ jātaṃ.

Nanu ca suññato animitto appaṇihitoti tīṇi maggassa nāmāni? Yathāha – 『『tayome, bhikkhave, vimokkhā – suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho』』ti (paṭi. ma.

以下是巴利文的完整直譯: 343. 從這裡開始,有純粹空性、空性行道、純粹無愿、無願行道這樣的教說區分。其中,"空性"是出世間道的名稱。它從三個方面獲得名稱:從來源、從自性、從所緣。如何?這裡,比丘從無我的角度深入觀察,從無我的角度看諸行。但是,僅僅從無我的角度看是不能稱為道的出起,還必須從無常和苦的角度看,因此他提起"無常、苦、無我"三種隨觀,繼續觀察。但他的出起觀只是從空性的角度看三界諸行。這種觀被稱為空性觀。它站在來源的位置,給自己的道取名為"空性"。這樣,道從"來源"獲得空性的名稱。又因為它空無貪等,所以從"自性"獲得空性的名稱。涅槃也因為空無貪等而被稱為空性。因為以它為所緣而生起,所以道從"所緣"獲得空性的名稱。 其中,按照經的方法,從自性和所緣都獲得名稱。這是方便說法。但阿毗達摩的說法是非方便說法。因此在這裡不從自性或所緣獲得名稱,只從來源獲得。來源才是主要的。它有兩種:觀的來源和道的來源。其中,在道生起的地方,觀的來源是主要的;在果生起的地方,道的來源是主要的。這裡因為是道生起,所以觀的來源成為主要的。 350. "無愿",這裡"無愿"也是道的名稱。這個名稱道也從三個方面獲得。如何?這裡,比丘從一開始就從苦的角度深入觀察,從苦的角度看諸行。但是,僅僅從苦的角度看是不能稱為道的出起,還必須從無常和無我的角度看,因此他提起"無常、苦、無我"三種隨觀,繼續觀察。但他的出起觀在三界諸行中乾枯、耗盡、放棄了願。這種觀被稱為無愿觀。它站在來源的位置,給自己的道取名為"無愿"。這樣,道從"來源"獲得無愿的名稱。又因為其中沒有貪、嗔、癡的愿,所以從"自性"獲得無愿的名稱。涅槃也因為沒有這些愿而被稱為無愿。因為以它為所緣而生起,所以道獲得無愿的名稱。 其中,按照經的方法,從自性和所緣都獲得名稱。這是方便說法。但阿毗達摩的說法是非方便說法。因此在這裡不從自性或所緣獲得名稱,只從來源獲得。來源才是主要的。它有兩種:觀的來源和道的來源。其中,在道生起的地方,觀的來源是主要的;在果生起的地方,道的來源是主要的。這裡因為是道生起,所以觀的來源成為主要的。 難道道沒有空性、無相、無愿三個名稱嗎?如所說:"比丘們,這三種解脫:空性解脫、無相解脫、無愿解脫。"

1.209). Tesu idha dve magge gahetvā animitto kasmā na gahitoti? Āgamanābhāvato. Animittavipassanā hi sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa nāmaṃ dātuṃ na sakkoti. Sammāsambuddho pana attano puttassa rāhulattherassa.

『『Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;

Tato mānābhisamayā, upasanto carissasī』』ti. (su. ni. 344);

Animittavipassanaṃ kathesi. Vipassanā hi niccanimittaṃ dhuvanimittaṃ sukhanimittaṃ attanimittañca ugghāṭeti. Tasmā animittāti kathitā. Sā ca kiñcāpi taṃ nimittaṃ ugghāṭeti, sayaṃ pana nimittadhammesu caratīti sanimittāva hoti. Tasmā sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa nāmaṃ dātuṃ na sakkoti.

Aparo nayo – abhidhammo nāma paramatthadesanā. Animittamaggassa ca paramatthato hetuvekallameva hoti. Kathaṃ? Aniccānupassanāya hi vasena animittavimokkho kathito. Tena ca vimokkhena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Taṃ ariyamagge ekaṅgampi na hoti, amaggaṅgattā attano maggassa paramatthato nāmaṃ dātuṃ na sakkoti. Itaresu pana dvīsu anattānupassanāya tāva vasena suññatavimokkho, dukkhānupassanāya vasena appaṇihitavimokkho kathito. Tesu suññatavimokkhena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, appaṇihitavimokkhena samādhindriyaṃ. Tāni ariyamaggassa aṅgattā attano maggassa paramatthato nāmaṃ dātuṃ sakkonti. Maggārammaṇattikepi hi maggādhipatidhammavibhajane chandacittānaṃ adhipatikāle tesaṃ dhammānaṃ amaggaṅgattāva maggādhipatibhāvo na vutto. Evaṃsampadamidaṃ veditabbanti. Ayamettha aṭṭhakathāmuttako ekassa ācariyassa mativinicchayo.

Evaṃ sabbathāpi animittavipassanā sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa nāmaṃ dātuṃ na sakkotīti animittamaggo na gahito. Keci pana 『animittamaggo āgamanato nāmaṃ alabhantopi suttantapariyāyena saguṇato ca ārammaṇato ca nāmaṃ labhatī』ti āhaṃsu. Te idaṃ vatvā paṭikkhittā – animittamagge saguṇato ca ārammaṇato ca nāmaṃ labhante suññataappaṇihitamaggāpi saguṇatoyeva ārammaṇatoyeva ca idha nāmaṃ labheyyuṃ. Na pana labhanti. Kiṃ kāraṇā? Ayañhi maggo nāma dvīhi kāraṇehi nāmaṃ labhati – sarasato ca paccanīkato ca; sabhāvato ca paṭipakkhato cāti attho. Tattha suññataappaṇihitamaggā sarasatopi paccanīkatopi nāmaṃ labhanti. Suññataappaṇihitamaggā hi rāgādīhi suññā, rāgapaṇidhiādīhi ca appaṇihitāti evaṃ 『sarasato』 nāmaṃ labhanti. Suññato ca attābhinivesassa paṭipakkho, appaṇihito paṇidhissāti evaṃ 『paccanīkato』 nāmaṃ labhanti. Animittamaggo pana rāgādinimittānaṃ niccanimittādīnañca abhāvena sarasatova nāmaṃ labhati, no paccanīkato. Na hi so saṅkhāranimittārammaṇāya aniccānupassanāya paṭipakkho. Aniccānupassanā panassa anulomabhāve ṭhitāti. Sabbathāpi abhidhammapariyāyena animittamaggo nāma natthīti.

以下是巴利文的完整直譯: 1.209) 在這些中,為什麼在這裡抓住兩個道而不抓住無相道?因為沒有來源。無相的觀是站在來源的地方,無法給自己的道命名。至於正覺者,他對自己的兒子拉胡拉長老說: 「要修習無相, 遠離自我之念; 從而超越自我之念, 平靜地行走。」(《善生經》344) 他談論無相觀。觀是去除常相、變相、樂相、自相的。因此稱之為無相。雖然它去除這些相,但它自己在相法中仍然行走,因此仍然是有相的。因此,它在來源的地方無法給自己的道命名。 另一個方法是:阿毗達摩是究竟的教說。無相道從究竟的角度來看,僅僅是一個因。如何?因為從無常的觀察中,無相的解脫被闡述。因此,以這種解脫為根本的智慧是超越的。它在聖道中並不屬於任何一部分,因此從究竟的角度無法給自己的道命名。在其他兩個方面,因無我觀察而獲得空性的解脫,因苦觀察而獲得無愿的解脫。這些從空性解脫中獲得的智慧是超越的,從無愿解脫中獲得的禪定是超越的。它們因為屬於聖道的部分,因此從究竟的角度可以給自己的道命名。在道的所緣中,因道的主導法的分裂,心中有希望的心在主導時,這些法的無部分並沒有被說出。因此應當如此理解。這是這裡的註釋,某位老師的見解。 因此,所有情況下,無相觀在來源的地方無法給自己的道命名,因此無相道未被抓住。但有些人說:「無相道雖然未從來源獲得名稱,但根據經文的說法仍然從自性和所緣獲得名稱。」他們在說完這個后被反駁——無相道從自性和所緣獲得名稱,空性和無愿道也從自性和所緣獲得名稱,在這裡也能獲得名稱。但實際上並沒有獲得。為什麼?因為這個道的名稱是由兩個原因獲得的——從流動和對立的角度;從本性和反對的角度。因此,空性和無愿道也獲得名稱。空性和無愿道確實是因貪等而空,因貪的愿等而無愿,因此獲得「流動」的名稱。空性是自我執著的對立,因此獲得「對立」的名稱。無相道則因缺乏貪等的相,因常相等而獲得「流動」的名稱,而不是「對立」。因為它並不是因觀察諸行的無常而對立。無常的觀察在於其順應的狀態。因此,從阿毗達摩的角度來看,無相道是不存在的。

Suttantikapariyāyena panesa evaṃ āharitvā dīpito – yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, tīṇi lakkhaṇāni ekāvajjanena viya āpāthamāgacchanti, tiṇṇañca ekato āpāthagamanaṃ nāma natthi. Kammaṭṭhānassa pana vibhūtabhāvadīpanatthaṃ evaṃ vuttaṃ. Ādito hi yattha katthaci abhiniveso hotu, vuṭṭhānagāminī pana vipassanā yaṃ yaṃ sammasitvā vuṭṭhāti tassa tasseva vasena āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa nāmaṃ deti. Kathaṃ? Aniccādīsu hi yattha katthaci abhinivisitvā itarampi lakkhaṇadvayaṃ daṭṭhuṃ vaṭṭati eva. Ekalakkhaṇadassanamatteneva hi maggavuṭṭhānaṃ nāma na hoti, tasmā aniccato abhiniviṭṭho bhikkhu na kevalaṃ aniccatova vuṭṭhāti, dukkhatopi anattatopi vuṭṭhātiyeva. Dukkhato anattato abhiniviṭṭhepi eseva nayo. Iti ādito yattha katthaci abhiniveso hotu, vuṭṭhānagāminī pana vipassanā yaṃ yaṃ sammasitvā vuṭṭhāti tassa tasseva vasena āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa nāmaṃ deti. Tattha aniccato vuṭṭhahantassa maggo animitto nāma hoti, dukkhato vuṭṭhahantassa appaṇihito, anattato vuṭṭhahantassa suññatoti. Evaṃ suttantapariyāyena āharitvā dīpito.

Vuṭṭhānagāminī pana vipassanā kimārammaṇāti? Lakkhaṇārammaṇāti. Lakkhaṇaṃ nāma paññattigatikaṃ na vattabbadhammabhūtaṃ. Yo pana aniccaṃ dukkhamanattāti tīṇi lakkhaṇāni sallakkheti, tassa pañcakkhandhā kaṇṭhe baddhakuṇapaṃ viya honti. Saṅkhārārammaṇameva ñāṇaṃ saṅkhārato vuṭṭhāti. Yathā hi eko bhikkhu pattaṃ kiṇitukāmo pattavāṇijena pattaṃ ābhataṃ disvā haṭṭhapahaṭṭho gaṇhissāmīti cintetvā vīmaṃsamāno tīṇi chiddāni passeyya, so na chiddesu nirālayo hoti, patte pana nirālayo hoti; evameva tīṇi lakkhaṇāni sallakkhetvā saṅkhāresu nirālayo hoti. Saṅkhārārammaṇeneva ñāṇena saṅkhārato vuṭṭhātīti veditabbaṃ. Dussopamāyapi eseva nayo.

Iti bhagavā lokuttaraṃ jhānaṃ bhājento suddhikapaṭipadāya catukkanayaṃ pañcakanayanti dvepi naye āhari. Tathā suddhikasuññatāya suññatapaṭipadāya suddhikaappaṇihitāya appaṇihitapaṭipadāyāti. Kasmā evaṃ āharīti? Puggalajjhāsayena ceva desanāvilāsena ca. Tadubhayampi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ lokuttaraṃ jhānaṃ bhāvetīti ettha suddhikapaṭipadāya catukkapañcakavasena dve nayā, tathā sesesūti sabbesupi pañcasu koṭṭhāsesu dasa nayā bhājitā.

Lokuttarakusalaṃ pakiṇṇakakathā

Tatridaṃ pakiṇṇakaṃ –

Ajjhattañca bahiddhā ca, rūpārūpesu pañcasu;

Sattaṭṭhaṅgapariṇāmaṃ, nimittaṃ paṭipadāpatīti.

Lokuttaramaggo hi ajjhattaṃ abhinivisitvā ajjhattaṃ vuṭṭhāti , ajjhattaṃ abhinivisitvā bahiddhā vuṭṭhāti, bahiddhā abhinivisitvā bahiddhā vuṭṭhāti, bahiddhā abhinivisitvā ajjhattaṃ vuṭṭhāti. Rūpe abhinivisitvā rūpā vuṭṭhāti, rūpe abhinivisitvā arūpā vuṭṭhāti. Arūpe abhinivisitvā arūpā vuṭṭhāti, arūpe abhinivisitvā rūpā vuṭṭhāti, ekappahāreneva pañcahi khandhehi vuṭṭhāti.

『Sattaṭṭhaṅgapariṇāma』nti so panesa maggo aṭṭhaṅgikopi hoti sattaṅgikopi. Bojjhaṅgāpi satta vā honti cha vā. Jhānaṃ pana pañcaṅgikaṃ vā hoti caturaṅgikaṃ vā; tivaṅgikaṃ vā duvaṅgikaṃ vā. Evaṃ sattaaṭṭhādīnaṃ aṅgānaṃ pariṇāmo veditabboti attho.

以下是巴利文的完整直譯: 但從經的角度來說,它是這樣被引用和解釋的:在道出起的時候,三種特相好像在一個心念中出現,但三者同時出現是不可能的。爲了說明業處的明顯性,才這樣說。從一開始,無論在哪裡深入觀察,但出起觀在觀察之後出起,它就站在來源的位置,根據所觀察的給自己的道命名。如何?在無常等中,無論在哪裡深入觀察,也必須看到其他兩種特相。僅僅看到一種特相是不能稱為道的出起的,因此從無常深入觀察的比丘不僅從無常出起,也從苦和無我出起。從苦和無我深入觀察的也是同樣的方法。因此,從一開始,無論在哪裡深入觀察,但出起觀在觀察之後出起,它就站在來源的位置,根據所觀察的給自己的道命名。其中,從無常出起的道叫做無相,從苦出起的叫做無愿,從無我出起的叫做空性。這樣從經的角度被引用和解釋。 出起觀以什麼為所緣?以相為所緣。所謂的相是概念性的,不是可說的法。但是,誰觀察無常、苦、無我三相,對他來說五蘊就像繫在脖子上的死屍。以諸行為所緣的智慧從諸行中出起。就像一個比丘想買缽,看到缽商帶來的缽,高興地想"我要買",在檢查時看到三個洞,他對洞沒有興趣,而對缽失去興趣;同樣地,觀察三相后對諸行失去興趣。應當知道以諸行為所緣的智慧從諸行中出起。布的比喻也是同樣的道理。 因此,世尊在分析出世間禪時,以純粹修行道的四分法和五分法帶來兩種方法。同樣地,以純粹空性、空性行道、純粹無愿、無願行道。為什麼這樣帶來?因為個人的傾向和說法的風格。這兩者都應當按照前面所說的方法來理解。這樣"修習出世間禪"中,以純粹修行道的四分法和五分法有兩種方法,其餘也是如此,在所有五個部分中分析出十種方法。 出世間善的雜說 這裡有雜說: 內外和色無色中的五, 七八支的轉變,相和行道。 出世間道在內深入觀察后從內出起,在內深入觀察后從外出起,在外深入觀察后從外出起,在外深入觀察后從內出起。在色中深入觀察后從色出起,在色中深入觀察后從無色出起。在無色中深入觀察后從無色出起,在無色中深入觀察后從色出起,同時從五蘊出起。 "七八支的轉變"意思是,這個道有八支或七支。覺支有七或六。禪有五支或四支;或三支或二支。這樣應當理解七八等支的轉變。

『Nimittaṃ paṭipadāpatī』ti nimittanti yato vuṭṭhānaṃ hoti; 『paṭipadāpatī』ti paṭipadāya ca adhipatino ca calanācalanaṃ veditabbaṃ.

Tattha ajjhattaṃ abhinivisitvā ajjhattaṃ vuṭṭhātītiādīsu tāva idhekacco āditova ajjhattaṃ pañcasu khandhesu abhinivisati, abhinivisitvā te aniccādito passati, yasmā pana na suddhaajjhattadassanamatteneva maggavuṭṭhānaṃ hoti, bahiddhāpi daṭṭhabbameva, tasmā parassa khandhepi anupādinnasaṅkhārepi aniccaṃ dukkhamanattāti passati. So kālena ajjhattaṃ sammasati kālena bahiddhāti. Tassevaṃ sammasato ajjhattaṃ sammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭiyati. Evaṃ ajjhattaṃ abhinivisitvā ajjhattaṃ vuṭṭhāti nāma. Sace panassa bahiddhā sammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭiyati, evaṃ ajjhattaṃ abhinivisitvā bahiddhā vuṭṭhāti nāma. Eseva nayo bahiddhā abhinivisitvā bahiddhā ca ajjhattañca vuṭṭhānepi.

Aparo āditova rūpe abhinivisati abhinivisitvā bhūtarūpañca upādārūpañca paricchinditvā aniccādito passati, yasmā pana na suddharūpadassanamatteneva vuṭṭhānaṃ hoti arūpampi daṭṭhabbameva, tasmā taṃ rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇañca idaṃ arūpanti paricchinditvā aniccādito passati. So kālena rūpaṃ sammasati kālena arūpaṃ. Tassevaṃ sammasato rūpasammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭiyati. Evaṃ rūpe abhinivisitvā rūpā vuṭṭhāti nāma. Sace panassa arūpasammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭiyati, evaṃ rūpe abhinivisitvā arūpā vuṭṭhāti nāma. Esa nayo arūpe abhinivisitvā arūpā ca rūpā ca vuṭṭhānepi.

『『Yaṃkiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma』』nti (mahāva. 16; dī. ni.

『相是行道的基礎』是說從相出起;『行道的基礎』是指行道的主導和動靜的狀態。 在這裡,某些人首先在五蘊中深入觀察,觀察后看到無常等,因為僅僅從純粹內觀的視角出起是不夠的,還必須從外部觀察,因此他也看到他人的五蘊中無我、苦、無常的法。於是他在適當的時候內觀,在適當的時候外觀。這樣,在內觀的同時,出起觀與觀察的道結合在一起。這樣從內深入觀察而出起,稱為內觀出起。如果在外觀的同時,出起觀與觀察的道結合在一起,這樣從內深入觀察而外出起,稱為外觀出起。同樣的道理也適用於從外深入觀察而外出起與內出起。 另一個方面是,首先在色中深入觀察,觀察后看到色的本質和所依,看到無常等,因為僅僅從純粹色的觀察出起是不夠的,還必須觀察無色,因此他以色為所緣,觀察到的感覺、識、行、意識都被視為無常等。於是他在適當的時候觀察色,在適當的時候觀察無色。這樣,在觀察色的同時,出起觀與觀察的道結合在一起。這樣從色深入觀察而出起,稱為色出起。如果在無色觀察的同時,出起觀與觀察的道結合在一起,這樣從色深入觀察而無色出起,稱為無色出起。這樣的道理也適用於從無色深入觀察而無色和色的出起。 「凡所有生起的法,皆是滅盡的法。」(《大法經》16;《中部經》)

1.298) evaṃ abhinivisitvā evameva vuṭṭhānakāle pana ekappahārena pañcahi khandhehi vuṭṭhāti nāmāti. Ayaṃ tikkhavipassakassa mahāpaññassa bhikkhuno vipassanā.

Yathā hi chātajjhattassa purisassa majjhe gūthapiṇḍaṃ ṭhapetvā nānaggarasabhojanapuṇṇaṃ pātiṃ upaneyyuṃ, so byañjanaṃ hatthena viyūhanto taṃ gūthapiṇḍaṃ disvā 『kimida』nti pucchitvā gūthapiṇḍoti vutte 『dhi dhi, apanethā』ti bhattepi pātiyampi nirālayo hoti. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Bhojanapātidassanasmiñhi tassa attamanakālo viya imassa bhikkhuno bālaputhujjanakāle pañcakkhandhe 『ahaṃ mamā』ti gahitakālo. Gūthapiṇḍassa diṭṭhakālo viya tiṇṇaṃ lakkhaṇānaṃ sallakkhitakālo. Bhattepi pātiyampi nirālayakālo viya tikkhavipassakassa mahāpaññassa bhikkhuno 『『yaṃkiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma』』nti pañcahi khandhehi ekappahārena vuṭṭhitakālo veditabbo.

『Sattaṭṭhaṅgapariṇāma』nti ettha ayaṃ vuttappabhedo aṅgapariṇāmo yathā hoti tathā veditabbo. Saṅkhārupekkhāñāṇameva hi ariyamaggassa bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgavisesaṃ niyameti. Keci pana therā 『bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgavisesaṃ pādakajjhānaṃ niyametī』ti vadanti. Keci 『vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyamentī』ti vadanti. Keci 『puggalajjhāsayo niyametī』ti vadanti. Tesampi vādesu ayaṃ saṅkhārupekkhāsaṅkhātā pubbabhāgā vuṭṭhānagāminivipassanāva niyametīti veditabbā.

Tatrāyaṃ anupubbīkathā – vipassanāniyamena hi sukkhavipassakassa uppannamaggopi samāpattilābhino jhānaṃ pādakaṃ akatvā uppannamaggopi paṭhamajjhānaṃ pādakaṃ katvā pakiṇṇakasaṅkhāre sammasitvā uppāditamaggopi paṭhamajjhānikova hoti. Sabbesu satta bojjhaṅgāni aṭṭha maggaṅgāni pañca jhānaṅgāni honti. Tesañhi pubbabhāgavipassanā somanassasahagatāpi upekkhāsahagatāpi hutvā vuṭṭhānakāle saṅkhārupekkhābhāvaṃ pattā somanassasahagatāva hoti.

Pañcakanaye dutiyatatiyacatutthajjhānāni pādakāni katvā uppāditamaggesu yathākkameneva jhānaṃ caturaṅgikaṃ tivaṅgikaṃ duvaṅgikañca hoti. Sabbesu pana satta maggaṅgāni honti, catutthe cha bojjhaṅgāni. Ayaṃ viseso pādakajjhānaniyamena ceva vipassanāniyamena ca hoti. Tesampi hi pubbabhāgavipassanā somanassasahagatāpi upekkhāsahagatāpi hoti. Vuṭṭhānagāminī somanassasahagatāva.

Pañcamajjhānaṃ pādakaṃ katvā nibbattitamagge pana upekkhācittekaggatāvasena dve jhānaṅgāni bojjhaṅgamaggaṅgāni cha satta ceva. Ayampi viseso ubhayaniyamavasena hoti. Imasmiñhi naye pubbabhāgavipassanā somanassasahagatā vā upekkhāsahagatā vā hoti, vuṭṭhānagāminī upekkhāsahagatāva. Arūpajjhānāni pādakāni katvā uppāditamaggepi eseva nayo. Evaṃ pādakajjhānato vuṭṭhāya ye keci saṅkhāre sammasitvā nibbattitamaggassa āsannapadese vuṭṭhitā samāpatti attanā sadisabhāvaṃ karoti, bhūmivaṇṇo viya godhāvaṇṇassa.

Dutiyattheravāde pana yato yato samāpattito vuṭṭhāya ye ye samāpattidhamme sammasitvā maggo nibbattito hoti taṃtaṃsamāpattisadisova hoti, sammasitasamāpattisadisoti attho. Sace pana kāmāvacaradhamme sammasati paṭhamajjhānikova hoti. Tatrāpi vipassanāniyamo vuttanayeneva veditabbo.

1.298) 這樣深入觀察時,在出起的時刻也以一種拋棄的方式在五蘊中出起。這是敏銳的觀察者、偉大的智者比丘的觀察。 就像一個坐在陰涼處的人,把食物放在中間,滿滿的一碗各種美味的食物,他在用手挑揀食物時,看到那食物,就問「這是什麼?」當被告知是食物時,他就會說「好好,放下吧」,這時他對食物也失去了興趣。這樣應當理解。 在飲食的情況下,他的心態就像這個比丘在愚癡的普通人階段對五蘊的「我」和「我的」執著。就像看到食物的時刻,觀察到三種特相的時刻。就像對食物失去興趣的時刻,敏銳的觀察者、偉大的智者對「凡所有生起的法,皆是滅盡的法」的理解,應該被視為在五蘊中以一種拋棄的方式出起。 「七八支的轉變」,在這裡所說的這類支的轉變應當這樣理解。因為對諸行的平等觀察的智慧限制了聖道的覺支、道支和禪支的特性。有些長老說「覺支、道支、禪支的特性是基礎禪的限制。」有些人說「觀察作為所緣的五蘊是限制性的。」有些人說「個人的傾向是限制性的。」在這些爭論中,應當理解這個觀察為對諸行的平等觀察所限制的出起觀。 這裡是逐步的講解——由於觀察的限制,即使是乾枯的觀察者所生起的道,也不需要基礎禪,而是生起的道是第一禪的基礎,觀察到的道也應當是第一禪的道。在所有七個覺支中,有八個道支,五個禪支。它們的前面部分的觀察,伴隨著喜悅或平等的狀態,在出起的時刻達到對諸行的平等觀察的狀態,伴隨著喜悅的狀態。 在第二、第三、第四禪中,基礎禪的特性被建立,生起的道也應當如法而生,成為四支、三支或二支。在所有的情況下,七個道支都存在,第四禪中有六個覺支。這個特性是基於基礎禪和觀察的限制。它們的前面部分的觀察,伴隨著喜悅或平等的狀態。出起的觀察也伴隨著喜悅的狀態。 在第五禪中,基礎禪被建立,生起的道也應當以平等的專注狀態為基礎,兩個覺支、道支、六個七個都存在。這個特性是基於兩者的限制。在這個方法中,前面的觀察伴隨著喜悅或平等的狀態,出起的觀察也伴隨著平等的狀態。無色禪的基礎被建立,生起的道也是如此。這樣從基礎禪出起的觀察,任何觀察到的法都與生起的道相似,像土壤的顏色與土壤的顏色相似。 在第二長老的說法中,從任何一個入定中出起的道,與觀察到的入定法相似,生起的道與觀察到的入定法相似。如果他觀察到欲界的法,他就會是第一禪的狀態。在那裡,觀察的限制應當按照前面所說的方法來理解。

Tatiyattheravāde 『aho vatāhaṃ sattaṅgikaṃ maggaṃ pāpuṇeyyaṃ, aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ pāpuṇeyya』nti attano ajjhāsayānurūpena yaṃ yaṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā ye vā ye vā jhānadhamme sammasitvā maggo nibbattito taṃtaṃjhānasadisova hoti. Pādakajjhānaṃ pana sammasitajjhānaṃ vā vinā, ajjhāsayamatteneva taṃ na ijjhati. Svāyamattho nandakovādasuttena dīpetabbo. Vuttañhetaṃ –

『『Seyyathāpi, bhikkhave, tadahuposathe pannarase na hoti bahuno janassa kaṅkhā vā vimati vā 『ūno nu kho cando puṇṇo nu kho cando』ti, atha kho puṇṇo candotveva hoti, evameva kho, bhikkhave, tā bhikkhuniyo nandakassa dhammadesanāya attamanā ceva paripuṇṇasaṅkappā ca. Tāsaṃ, bhikkhave, pañcannaṃ bhikkhunisatānaṃ yā pacchimikā bhikkhunī sā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā』』ti (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在第三長老的說法中,"啊,我希望能達到七支道,希望能達到八支道",根據自己的傾向,以任何禪定為基礎,觀察任何禪定法而生起的道,都與那個禪定相似。但是,沒有基礎禪或觀察的禪,僅憑傾向是不能成就的。這個意思應該用難陀迦教誡經來說明。因為這樣說: "比丘們,就像在十五日的布薩日,許多人沒有疑惑或困惑'月亮是缺的還是滿的?'而是知道'月亮是滿的'。同樣地,比丘們,那些比丘尼對難陀迦的法教感到滿意和圓滿。比丘們,在那五百位比丘尼中,最後一位比丘尼也成為預流果,不墮惡道,必定走向正覺。"(《中部》)

3.415).

Tāsu hi yassā bhikkhuniyā sotāpattiphalassa upanissayo, sā sotāpattiphaleneva paripuṇṇasaṅkappā ahosi…pe… yassā arahattassa upanissayo sā arahatteneva. Evameva attano ajjhāsayānurūpena yaṃ yaṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā ye vā ye vā jhānadhamme sammasitvā maggo nibbattito taṃtaṃjhānasadisova so hoti. Pādakajjhānaṃ pana sammasitajjhānaṃ vā vinā, ajjhāsayamatteneva taṃ na ijjhatīti. Etthāpi ca vipassanāniyamo vuttanayeneva veditabbo.

Tattha 『pādakajjhānameva niyametī』ti evaṃvādiṃ tipiṭakacūḷanāgattheraṃ antevāsikā āhaṃsu – 『bhante, yattha tāva pādakajjhānaṃ atthi tattha taṃ niyametu; yasmiṃ pana pādakajjhānaṃ natthi, tasmiṃ arūpabhave kiṃ niyametī』ti? 『Āvuso, tatthapi pādakajjhānameva niyameti. Yo hi bhikkhu aṭṭhasamāpattilābhī paṭhamajjhānaṃ pādakaṃ katvā sotāpattimaggaphalāni nibbattetvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā arūpabhave nibbatto, paṭhamajjhānikāya sotāpattiphalasamāpattiyā vuṭṭhāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā upari tīṇi maggaphalāni nibbatteti, tassa tāni paṭhamajjhānikāneva honti. Dutiyajjhānikādīsupi eseva nayo. Arūpe tikacatukkajjhānaṃ uppajjati, tañca kho lokuttaraṃ na lokiyaṃ. Evaṃ tatthāpi pādakajjhānameva niyameti āvuso』ti. 『Sukathito, bhante, pañho』ti.

『Vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyamenti; yaṃ yaṃ hi pañcakkhandhaṃ sammasitvā vuṭṭhāti taṃtaṃsadisova maggo hotī』ti vādiṃ moravāpivāsimahādattattherampi antevāsikā āhaṃsu 『bhante, tumhākaṃ vāde doso paññāyati – rūpaṃ sammasitvā vuṭṭhitabhikkhuno hi rūpasadisena abyākatena maggena bhavitabbaṃ, nevasaññānāsaññāyatanaṃ nayato pariggahetvā vuṭṭhitassa taṃsadiseneva nevasaññānāsaññābhāvappattena maggena bhavitabba』nti. 『Na, āvuso, evaṃ hoti. Lokuttaramaggo hi appanaṃ appatto nāma natthi, tasmā rūpaṃ sammasitvā vuṭṭhitassa aṭṭhaṅgiko somanassasahagatamaggo hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ sammasitvā vuṭṭhitassapi na sabbākārena tādiso hoti, sattaṅgiko pana upekkhāsahagatamaggo hotī』ti.

『Puggalajjhāsayo niyametī』tivādino cūḷābhayattherassāpi vādaṃ āharitvā tipiṭakacūḷanāgattherassa kathayiṃsu. So āha – 『yassa tāva pādakajjhānaṃ atthi tassa puggalajjhāsayo niyametu, yassa taṃ natthi tassa katarajjhāsayo niyamessati niddhanassa vuḍḍhigavesanakālo viya hotī』ti.

Taṃ kathaṃ āharitvā tipiṭakacūḷābhayattherassa puna kathayiṃsu. So 『pādakajjhānavato idaṃ kathitaṃ āvuso』ti āha. Yathā pana pādakajjhānavato, sammasitajjhānavatopi tatheva veditabbaṃ. Pañcamajjhānato vuṭṭhāya hi paṭhamādīni sammasato uppannamaggo paṭhamattheravādena pañcamajjhāniko. Dutiyavādena paṭhamādijjhāniko āpajjatīti dvepi vādā virujjhanti. Tatiyavādena panettha 『yaṃ icchati tajjhāniko hotī』ti te ca vādā na virujjhanti, ajjhāsayo ca sātthako hotīti. Evaṃ tayopi therā paṇḍitā byattā buddhisampannāva . Tena tesaṃ vādaṃ tantiṃ katvā ṭhapayiṃsu. Idha pana atthameva uddharitvā tayopete vāde vipassanāva niyametīti dassitaṃ.

3.415) 在這些比丘尼中,若有比丘尼依靠預流果,便是以預流果的智慧圓滿而具足……等……若有依靠阿羅漢果,便是以阿羅漢果的智慧圓滿。就如是,根據自己的傾向,以任何禪定為基礎,觀察任何禪定法而生起的道,都與那個禪定相似。沒有基礎禪或觀察的禪,僅憑傾向是不能成就的。在這裡,觀察的限制應當按照前面所說的方法來理解。 在這裡,「基礎禪的特性是限制性的」,因此比丘們對小比丘長老說:「尊者,哪裡有基礎禪,那裡就限制;而在沒有基礎禪的地方,在無色的存在中又如何限制?」「朋友,那裡也限制基礎禪。因為那個比丘在獲得八種成就后,以第一禪為基礎生起預流果的果報,經過一段時間后,進入無色的存在,依靠第一禪的預流果的成就而出起觀察,進一步生起三個道的果報,那麼這些果報便是第一禪的果報。第二禪等也是如此。在無色中,三種四禪的狀態會生起,而這並非世俗的。這樣,在那裡也限制基礎禪,朋友。」 「這是一個好問題,尊者。」 「觀察作為所緣的五蘊是限制性的;因為觀察到的任何五蘊,生起的道都與之相似。」因此,摩拉瓦皮瓦西長老的弟子們對小比丘長老說:「尊者,您的說法有缺陷——觀察到色的比丘,生起的道應當與色相似,而不是通過不被定義的無想界來限制。」 「不,朋友,這樣並不成立。因為世俗的道是無法達到的,因此觀察到色的比丘,生起的道是八支的,伴隨著喜悅的道,而觀察到無想界的比丘,即使觀察到的道也並不完全相似,但七支的道則是伴隨著平等的道。」 「個人的傾向限制性」的說法也引出了小比丘長老的觀點。他說:「若有基礎禪的存在,則個人的傾向應當限制;若沒有基礎禪的存在,則何種傾向限制呢?這就像在尋找財富的時刻。」 將此說法引出后,小比丘長老再次對小比丘長老說:「這是關於基礎禪的討論,朋友。」就像基礎禪的存在,觀察的禪也應當如此理解。從第五禪出起的道,按照第一等的說法,是第五禪的道;根據第二等的說法,是第一禪的道,因此這兩個說法是相互矛盾的。而根據第三等的說法,「想要的便是禪者」,這兩種說法並不矛盾,傾向也是有意義的。這樣,三位長老都是聰明的,智慧的,因此我在他們的爭論中作出總結。這裡所說的在於觀察的限制。

Idāni 『nimittaṃ paṭipadāpatī』ti ettha evaṃ aṅgapariṇāmavato maggassa uppādakāle gotrabhu kuto vuṭṭhāti? Maggo kutoti? Gotrabhu tāva nimittato vuṭṭhāti, pavattaṃ chettuṃ na sakkoti, ekatovuṭṭhāno hesa. Maggo nimittato vuṭṭhāti, pavattampi chindati ubhatovuṭṭhāno hesa. Tesaṃ ayaṃ uppattinayo – yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, tasmiṃ anulomaṃ neva ekaṃ hoti, na pañcamaṃ. Ekañhi āsevanaṃ na labhati, pañcamaṃ bhavaṅgassa āsannattā pavedhati. Tadā hi javanaṃ patitaṃ nāma hoti. Tasmā neva ekaṃ hoti na pañcamaṃ. Mahāpaññassa pana dve anulomāni honti, tatiyaṃ gotrabhu, catutthaṃ maggacittaṃ, tīṇi phalāni, tato bhavaṅgotaraṇaṃ. Majjhimapaññassa tīṇi anulomāni honti, catutthaṃ gotrabhu, pañcamaṃ maggacittaṃ, dve phalāni, tato bhavaṅgotaraṇaṃ. Mandapaññassa cattāri anulomāni, honti pañcamaṃ gotrabhu, chaṭṭhaṃ maggacittaṃ, sattamaṃ phalaṃ, tato bhavaṅgotaraṇaṃ. Tatra mahāpaññamandapaññānaṃ vasena akathetvā majjhimapaññassa vasena kathetabbaṃ.

Yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, tasmiṃ kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā manodvārāvajjanaṃ hutvā vipassanāgocare khandhe ārammaṇaṃ katvā bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Tadanantaraṃ teneva āvajjanena gahitakkhandhe gahetvā uppajjati paṭhamaṃ javanaṃ anulomañāṇaṃ. Taṃ tesu khandhesu aniccāti vā dukkhāti vā anattāti vā pavattitvā oḷārikaṃ oḷārikaṃ saccapaṭicchādakatamaṃ vinodetvā tīṇi lakkhaṇāni bhiyyo bhiyyo pākaṭāni katvā nirujjhati. Tadanantaraṃ uppajjati dutiyānulomaṃ. Tesu purimaṃ anāsevanaṃ. Dutiyassa purimaṃ āsevanaṃ hoti. Tampi laddhāsevanattā tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā tasmiṃyevārammaṇe tenevākārena pavattitvā majjhimappamāṇaṃ saccapaṭicchādakatamaṃ vinodetvā tīṇi lakkhaṇāni bhiyyo bhiyyo pākaṭāni katvā nirujjhati. Tadanantaraṃ uppajjati tatiyānulomaṃ. Tassa dutiyaṃ āsevanaṃ hoti. Tampi laddhāsevanattā tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā tasmiṃyevārammaṇe tenevākārena pavattitvā tadavasesaṃ aṇusahagataṃ saccapaṭicchādakatamaṃ vinodetvā niravasesaṃ katvā tīṇi lakkhaṇāni bhiyyo bhiyyo pākaṭāni katvā nirujjhati. Evaṃ tīhi anulomehi saccapaṭicchādakatame vinodite tadanantaraṃ uppajjati gotrabhuññāṇaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ kurumānaṃ.

Tatrāyaṃ upamā – eko kira cakkhumā puriso nakkhattayogaṃ jānissāmīti rattibhāge nikkhamitvā candaṃ passituṃ uddhaṃ ullokesi. Tassa valāhakehi paṭicchannattā cando na paññāyittha. Atheko vāto uṭṭhahitvā thūlathūle valāhake viddhaṃsesi. Aparo majjhime. Aparo sukhume. Tato so puriso vigatavalāhake nabhe candaṃ disvā nakkhattayogaṃ aññāsi.

Tattha tayo valāhakā viya saccapaṭicchādakathūlamajjhimasukhumakilesandhakārā. Tayo vātā viya tīṇi anulomacittāni. Cakkhumā puriso viya gotrabhuññāṇaṃ. Cando viya nibbānaṃ. Ekekassa vātassa yathākkamena valāhakattayaviddhaṃsanaṃ viya ekekassa anulomacittassa saccapaṭicchādakatamavinodanaṃ. Vigatavalāhake nabhe tassa purisassa visuddhacandadassanaṃ viya vigate saccapaṭicchādake tame gotrabhuññāṇassa suvisuddhanibbānārammaṇakaraṇaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 現在,"相是行道的基礎"中,具有這種支分轉變的道生起時,種姓智從哪裡出起?道從哪裡出起?首先,種姓智從相中出起,但不能切斷相續,這是單方出起。道從相中出起,也切斷相續,這是雙方出起。它們的生起方式如下:在道出起的那一刻,順觀既不是一次也不是五次。因為一次不能獲得熟練,五次因為接近有分而動搖。那時,速行就被稱為已落下。因此既不是一次也不是五次。對於大智慧者,有兩次順觀,第三次是種姓智,第四次是道心,三次果,然後進入有分。對於中等智慧者,有三次順觀,第四次是種姓智,第五次是道心,兩次果,然後進入有分。對於弱智慧者,有四次順觀,第五次是種姓智,第六次是道心,第七次是果,然後進入有分。在這裡,不討論大智慧者和弱智慧者的情況,而應討論中等智慧者的情況。 在道出起的那一刻,作為意門轉向的唯作無因意識界伴隨著舍,以觀察的所緣五蘊為對像,轉向有分。隨後,以同樣的轉向所取的五蘊為對像,生起第一個速行,即順觀智。它在這些五蘊中以無常、苦、無我的方式運作,驅散粗大的遮蔽真理的黑暗,使三相更加明顯,然後消失。隨後生起第二個順觀。前者沒有熟練,後者有前者的熟練。它因為獲得熟練而變得敏銳、強大、清晰,以同樣的方式在同一對像上運作,驅散中等程度的遮蔽真理的黑暗,使三相更加明顯,然後消失。隨後生起第三個順觀。它有第二個的熟練。它因為獲得熟練而變得敏銳、強大、清晰,以同樣的方式在同一對像上運作,驅散剩餘的微細的遮蔽真理的黑暗,使之完全消失,使三相更加明顯,然後消失。這樣,通過三個順觀驅散遮蔽真理的黑暗后,隨後生起以涅槃為所緣的種姓智。 這裡有一個比喻:一個有眼睛的人想要知道星象,在夜晚出來向上看想要看到月亮。因為被云遮蔽,月亮沒有出現。然後一陣風起,吹散了粗大的云。另一陣風吹散了中等的云。再一陣風吹散了微細的云。然後那個人在無雲的天空中看到月亮,知道了星象。 在這裡,三種云就像遮蔽真理的粗、中、細煩惱黑暗。三陣風就像三個順觀心。有眼睛的人就像種姓智。月亮就像涅槃。每一陣風依次吹散三種云,就像每一個順觀心驅散遮蔽真理的黑暗。那個人在無雲的天空中清楚地看到月亮,就像在驅散遮蔽真理的黑暗后,種姓智清楚地以涅槃為所緣。

Yatheva hi tayo vātā candapaṭicchādake valāhakeyeva viddhaṃsetuṃ sakkonti, na candaṃ daṭṭhuṃ, evaṃ anulomāni saccapaṭicchādakatameyeva vinodetuṃ sakkonti, na nibbānaṃ ārammaṇaṃ kātuṃ . Yathā so puriso candameva daṭṭhuṃ sakkoti na valāhake viddhaṃsetuṃ, evaṃ gotrabhuññāṇaṃ nibbānameva ārammaṇaṃ kātuṃ sakkoti na kilesatamaṃ vinodetuṃ. Evaṃ anulomaṃ saṅkhārārammaṇaṃ hoti, gotrabhu nibbānārammaṇaṃ.

Yadi hi gotrabhu anulomena gahitārammaṇaṃ gaṇheyya puna anulomaṃ taṃ anubandheyyāti maggavuṭṭhānameva na bhaveyya. Gotrabhuññāṇaṃ pana anulomassa ārammaṇaṃ aggahetvā taṃ apacchatopavattikaṃ katvā sayaṃ anāvajjanampi samānaṃ āvajjanaṭṭhāne ṭhatvā evaṃ nibbattāhīti maggassa saññaṃ datvā viya nirujjhati. Maggopi tena dinnasaññaṃ amuñcitvāva avīcisantativasena taṃ ñāṇaṃ anubandhamāno anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ dosakkhandhaṃ mohakkhandhaṃ nibbijjhamānova padālayamānova nibbattati.

Tatrāyaṃ upamā – eko kira issāso dhanusatamatthake phalakasataṃ ṭhapāpetvā vatthena mukhaṃ veṭhetvā saraṃ sannayhitvā cakkayante aṭṭhāsi. Añño puriso cakkayantaṃ āvañchitvā yadā issāsassa phalakasataṃ abhimukhaṃ hoti tadā tattha daṇḍakena saññaṃ deti, issāso daṇḍakasaññaṃ amuñcitvāva saraṃ khipitvā phalakasataṃ nibbijjhati. Tattha daṇḍakasaññā viya gotrabhuññāṇaṃ. Issāso viya maggañāṇaṃ. Issāsassa daṇḍakasaññaṃ amuñcitvāva phalakasatanibbijjhanaṃ viya maggañāṇassa gotrabhuññāṇena dinnasaññaṃ amuñcitvāva nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā anibbiddhapubbaapadālitapubbānaṃ lobhakkhandhādīnaṃ nibbijjhanapadālanaṃ. Bhūmiladdhavaṭṭasetusamugghātakaraṇantipi etadeva. Maggassa hi ekameva kiccaṃ anusayappajahanaṃ. Iti so anusaye pajahanto nimittā vuṭṭhāti nāma, pavattaṃ chindati nāma. 『Nimitta』nti rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇanimittaṃ. 『Pavatta』mpi rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇapavattameva. Taṃ duvidhaṃ hoti – upādinnakaṃ anupādinnakanti. Tesu maggassa anupādinnakato vuṭṭhānacchāyā dissatīti vatvā anupādinnakato vuṭṭhātīti vadiṃsu.

Sotāpattimaggena hi cattāri diṭṭhigatasampayuttāni vicikicchāsahagatanti pañca cittāni pahīyanti. Tāni rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Taṃ anupādinnakarūpakkhandho. Tāni cittāni viññāṇakkhandho. Taṃsampayuttā vedanā saññā saṅkhārā tayo arūpakkhandhā. Tattha sace sotāpannassa sotāpattimaggo abhāvito abhavissa tāni pañca cittāni chasu ārammaṇesu pariyuṭṭhānaṃ pāpuṇeyyuṃ. Sotāpattimaggo pana tesaṃ pariyuṭṭhānenappattiṃ vārayamāno setusamugghātaṃ abhabbuppattikabhāvaṃ kurumāno anupādinnakato vuṭṭhāti nāma.

Sakadāgāmimaggena cattāri diṭṭhigatavippayuttāni dve domanassasahagatānīti oḷārikakāmarāgabyāpādavasena cha cittāni pahīyanti. Anāgāmimaggena aṇusahagatakāmarāgabyāpādavasena tāni eva cha cittāni pahīyanti. Arahattamaggena cattāri diṭṭhigatavippayuttāni uddhaccasahagatañcāti pañca akusalacittāni pahīyanti. Tattha sace tesaṃ ariyānaṃ te maggā abhāvitā assu, tāni cittāni chasu ārammaṇesu pariyuṭṭhānaṃ pāpuṇeyyuṃ. Te pana tesaṃ maggā pariyuṭṭhānappattiṃ vārayamānā setusamugghātaṃ abhabbuppattikabhāvaṃ kurumānā anupādinnakato vuṭṭhahanti nāma.

以下是巴利文的完整直譯: 就像三陣風只能吹散遮蔽月亮的云,而不能看到月亮,同樣地,順觀只能驅散遮蔽真理的黑暗,而不能以涅槃為所緣。就像那個人只能看到月亮而不能吹散云,同樣地,種姓智只能以涅槃為所緣,而不能驅散煩惱黑暗。這樣,順觀以諸行為所緣,種姓智以涅槃為所緣。 如果種姓智取順觀所取的所緣,那麼順觀會再次跟隨它,就不會有道的出起。但是種姓智不取順觀的所緣,使它不再繼續,雖然自己不是轉向,但站在轉向的位置,好像給道一個訊號說"你這樣生起吧",然後消失。道也不放棄它給的訊號,以無間斷的相續跟隨那個智慧,穿透從未被穿透、從未被破壞的貪蘊、嗔蘊、癡蘊而生起。 這裡有一個比喻:一個射手在一百弓長的地方放置一百塊板,用布矇住臉,準備好箭,站在轉輪上。另一個人轉動轉輪,當一百塊板正對著射手時,用棍子給他一個訊號,射手不放棄棍子的訊號,射出箭穿透一百塊板。在這裡,棍子的訊號就像種姓智。射手就像道智。射手不放棄棍子的訊號而穿透一百塊板,就像道智不放棄種姓智給的訊號,以涅槃為所緣,穿透破壞從未被穿透破壞的貪蘊等。這也被稱為切斷已獲得地位的輪迴之橋。因為道只有一個作用,就是斷除隨眠。因此,它在斷除隨眠時,被稱為從相中出起,被稱為切斷相續。"相"是指色、受、想、行、識的相。"相續"也是指色、受、想、行、識的相續。它有兩種:已取和未取。在這些中,他們說道從未取中出起,因為可以看到從未取中出起的影子。 以預流道斷除四種與邪見相應的和一種與疑相應的五種心。它們生起色。那是未取色蘊。那些心是識蘊。與之相應的受、想、行是三無色蘊。在這裡,如果預流者沒有修習預流道,那五種心會在六種所緣中生起煩惱。但預流道阻止它們生起煩惱,切斷橋樑使它們不可能再生起,這被稱為從未取中出起。 以一來道斷除四種與邪見不相應的和兩種與憂相應的,共六種粗重的欲貪和嗔恚心。以不還道斷除與微細欲貪和嗔恚相應的同樣六種心。以阿羅漢道斷除四種與邪見不相應的和一種與掉舉相應的五種不善心。在這裡,如果這些聖者沒有修習這些道,那些心會在六種所緣中生起煩惱。但這些道阻止它們生起煩惱,切斷橋樑使它們不可能再生起,這被稱為從未取中出起。

Upādinnakato vuṭṭhānacchāyā dissatīti vatvā upādinnakato vuṭṭhātītipi vadiṃsu. Sace hi sotāpannassa sotāpattimaggo abhāvito abhavissa, ṭhapetvā satta bhave anamatagge saṃsāravaṭṭe upādinnakappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Tīṇi saṃyojanāni diṭṭhānusayo vicikicchānusayoti ime pana pañca kilese sotāpattimaggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto sotāpannassa satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāravaṭṭe upādinnakappavattaṃ pavattissati? Evaṃ sotāpattimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakato vuṭṭhāti nāma.

Sace sakadāgāmissa sakadāgāmimaggo abhāvito abhavissa, ṭhapetvā dve bhave pañcasu bhavesu upādinnakapavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Oḷārikāni kāmarāgapaṭighasaṃyojanāni oḷāriko kāmarāgānusayo paṭighānusayoti ime pana cattāro kilese so maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto sakadāgāmissa dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu upādinnakappavattaṃ pavattissati? Evaṃ sakadāgāmimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakato vuṭṭhāti nāma.

Sace anāgāmissa anāgāmimaggo abhāvito abhavissa, ṭhapetvā ekaṃ bhavaṃ dutiyabhave upādinnakappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Aṇusahagatāni kāmarāgapaṭighasaṃyojanāni aṇusahagato kāmarāgānusayo paṭighānusayoti ime pana cattāro kilese so maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto anāgāmissa ekaṃ bhavaṃ ṭhapetvā dutiyabhave upādinnakappavattaṃ pavattissati? Evaṃ anāgāmimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakato vuṭṭhāti nāma.

Sace arahato arahattamaggo abhāvito abhavissa, rūpārūpabhavesu upādinnakappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya . Rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayoti ime pana aṭṭha kilese so maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto khīṇāsavassa punabbhave upādinnakappavattaṃ pavattissati? Evaṃ arahattamaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakato vuṭṭhāti nāma.

Sotāpattimaggo cettha apāyabhavato vuṭṭhāti, sakadāgāmimaggo sugatikāmabhavekadesato, anāgāmimaggo kāmabhavato, arahattamaggo rūpārūpabhavato sabbabhavehipi vuṭṭhāti evāti vadanti.

Imassa panatthassa vibhāvanatthaṃ ayaṃ pāḷi – 『『sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāravaṭṭe ye uppajjeyyuṃ, nāmañca rūpañca etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti.

『Sakadāgāmimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu ye uppajjeyyuṃ, nāmañca rūpañca etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti.

『Anāgāmimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ekaṃ bhavaṃ ṭhapetvā kāmadhātuyā dvīsu bhavesu ye uppajjeyyuṃ, nāmañca rūpañca etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti.

以下是巴利文的完整直譯: 他們說:「從已取中出起的影子顯現出來。」如果預流者沒有預流道的存在,假設在七個生中,輪迴的流轉會繼續。為什麼?因為其流轉的原因存在。三種系縛是見取的隨眠和疑的隨眠,而這五種煩惱在預流道生起時便會被驅散。現在,預流者在七個生中假設沒有流轉的存在,輪迴的流轉將會繼續。這樣,預流道使得已取的流轉微弱。 如果一來者沒有一來道的存在,假設在兩個生中,五個生中的流轉會繼續。為什麼?因為其流轉的原因存在。粗重的欲貪和牴觸的繫縛,粗重的欲貪隨眠和牴觸隨眠,這四種煩惱在此道生起時便會被驅散。現在,假設一來者在兩個生中沒有流轉的存在,五個生的流轉將會繼續。這樣,一來道使得已取的流轉微弱。 如果不還者沒有不還道的存在,假設在一個生中,第二生的流轉會繼續。為什麼?因為其流轉的原因存在。微細的欲貪和牴觸的繫縛,微細的欲貪隨眠和牴觸隨眠,這四種煩惱在此道生起時便會被驅散。現在,假設不還者在一個生中沒有流轉的存在,第二生的流轉將會繼續。這樣,不還道使得已取的流轉微弱。 如果阿羅漢沒有阿羅漢道的存在,流轉將在色和無色生中繼續。為什麼?因為其流轉的原因存在。色慾、無色慾、我慢、掉舉、無明、我慢的隨眠、輪迴的欲貪的隨眠,這八種煩惱在此道生起時便會被驅散。現在,假設滅盡者在未來生中沒有流轉的存在,流轉將會繼續。這樣,阿羅漢道使得已取的流轉微弱。 在這裡,預流道是從地獄生起的,一來道是從善趣生起的,不還道是從欲界生起的,阿羅漢道是從色和無色生起的,所有生中都生起。 爲了闡明這個意義,這裡有這樣的巴利文:「通過預流道的智慧,因而通過造作意識的滅盡,假設在七個生中輪迴的流轉生起,名與色在這裡便會消失、安住、達到目的、得到安息。 「通過一來道的智慧,因而通過造作意識的滅盡,假設在兩個生中輪迴的流轉生起,名與色在這裡便會消失、安住、達到目的、得到安息。 「通過不還道的智慧,因而通過造作意識的滅盡,假設在一個生中輪迴的流轉生起,欲界的兩個生中便會消失、安住、達到目的、得到安息。」

『Arahattamaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā ye uppajjeyyuṃ , nāmañca rūpañca etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Arahato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantassa carimaviññāṇassa nirodhena paññā ca sati ca nāmañca rūpañca etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhantī』』ti (cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 6). Ayaṃ tāva nimitte vinicchayo.

『Paṭipadāpatī』ti – ettha pana paṭipadā calati na calatīti? Calati. Tathāgatassa hi sāriputtattherassa ca cattāropi maggā sukhapaṭipadā khippābhiññā ahesuṃ. Mahāmoggallānattherassa paṭhamamaggo sukhapaṭipado khippābhiñño, upari tayo maggā dukkhapaṭipadā khippābhiññā. Kasmā? Niddābhibhūtattā. Sammāsambuddho kira sattāhaṃ daharakumārakaṃ viya theraṃ parihari. Theropi ekadivasaṃ niddāyamāno nisīdi. Atha naṃ satthā āha – 『『pacalāyasi no tvaṃ, moggallāna, pacalāyasi no tvaṃ moggallānā』』ti (a. ni. 7.61). Evarūpassapi mahābhiññappattassa sāvakassa paṭipadā calati, sesānaṃ kiṃ na calissati? Ekaccassa hi bhikkhuno cattāropi maggā dukkhapaṭipadā dandhābhiññā honti, ekaccassa dukkhapaṭipadā khippābhiññā, ekaccassa sukhapaṭipadā dandhābhiññā, ekaccassa sukhapaṭipadā khippābhiññā. Ekaccassa paṭhamamaggo dukkhapaṭipado dandhābhiñño hoti, dutiyamaggo dukkhapaṭipado khippābhiñño, tatiyamaggo sukhapaṭipado dandhābhiñño, catutthamaggo sukhapaṭipado khippābhiññoti.

Yathā ca paṭipadā evaṃ adhipatipi calati eva. Ekaccassa hi bhikkhuno cattāropi maggā chandādhipateyyā honti, ekaccassa vīriyādhipateyyā, ekaccassa cittādhipateyyā, ekaccassa vīmaṃsādhipateyyā. Ekaccassa pana paṭhamamaggo chandādhipateyyo hoti, dutiyo vīriyādhipateyyo, tatiyo cittādhipateyyo, catuttho vīmaṃsādhipateyyoti.

Pakiṇṇakakathā niṭṭhitā.

Paṭhamamaggavīsatimahānayo

以下是巴利文的完整直譯: 「通過阿羅漢道的智慧,因而通過造作意識的滅盡,假設在色界或無色界中生起的,名與色在這裡便會消失、安住、達到目的、得到安息。阿羅漢在沒有餘留的涅槃界中,因而在最後的意識滅盡時,智慧和正念,以及名與色在這裡便會消失、安住、達到目的、得到安息。」這是初步的判斷。 「行道的基礎」——這裡的行道是動還是不動?是動的。因為如來和舍利弗長老的四條道都是快樂的行道,迅速的證悟。大目犍連長老的第一道是快樂的行道,迅速的證悟,後面的三條道是痛苦的行道,迅速的證悟。為什麼?因為被睡眠所壓制。正覺者確實像小孩一樣照顧長老。長老有一天在打瞌睡時坐著。然後老師說:「你在動搖嗎,目犍連?你在動搖嗎,目犍連?」(《增支部》7.61)。如此的偉大證悟者的弟子的行道是動的,其他人難道不會動嗎?有些比丘的四條道是痛苦的行道,證悟緩慢;有些是痛苦的行道,證悟迅速;有些是快樂的行道,證悟緩慢;有些是快樂的行道,證悟迅速。有些的第一道是痛苦的行道,證悟緩慢,第二道是痛苦的行道,證悟迅速,第三道是快樂的行道,證悟緩慢,第四道是快樂的行道,證悟迅速。 如同行道一樣,主導性也在動。有些比丘的四條道是慾望主導,有些是精進主導,有些是心主導,有些是思維主導。有些的第一道是慾望主導,第二道是精進主導,第三道是心主導,第四道是思維主導。 附帶的討論已結束。 第一道的二十種大特性。

  1. Idāni yasmā lokuttarakusalaṃ bhāvento na kevalaṃ upanijjhāyanaṭṭhena jhānaṃyeva bhāveti, niyyānaṭṭhena pana maggampi bhāveti, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānampi, padahanaṭṭhena sammappadhānampi, ijjhanaṭṭhena iddhipādampi, adhipatiyaṭṭhena indriyampi, akampiyaṭṭhena balampi, bujjhanaṭṭhena bojjhaṅgampi, tathaṭṭhena saccampi, avikkhepaṭṭhena samathampi, suññataṭṭhena dhammampi, rāsaṭṭhena khandhampi, āyatanaṭṭhena āyatanampi, suññasabhāvanissattaṭṭhena dhātumpi, paccayaṭṭhena āhārampi, phusanaṭṭhena phassampi, vedayitaṭṭhena vedanampi, sañjānanaṭṭhena saññampi, cetayitaṭṭhena cetanampi, vijānanaṭṭhena cittampi bhāveti, tasmā etesaṃ ekūnavīsatiyā padānaṃ dassanatthaṃ puna katame dhammā kusalātiādi vuttaṃ. Evaṃ 『idampi bhāveti, idampi bhāvetī』ti puggalajjhāsayena ceva desanāvilāsena ca vīsati nayā desitā honti . Dhammaṃ sotuṃ nisinnadevaparisāya hi ye upanijjhāyanaṭṭhena lokuttaraṃ 『jhāna』nti kathite bujjhanti, tesaṃ sappāyavasena jhānanti kathitaṃ…pe… ye vijānanaṭṭhena 『citta』nti vutte bujjhanti, tesaṃ sappāyavasena cittanti kathitaṃ. Ayamettha 『puggalajjhāsayo』.

Sammāsambuddho pana attano buddhasubodhitāya dasabalacatuvesārajjacatupaṭisambhidatāya chaasādhāraṇañāṇayogena ca desanaṃ yadicchakaṃ niyametvā dasseti. Icchanto upanijjhāyanaṭṭhena lokuttaraṃ jhānanti dasseti, icchanto niyyānaṭṭhena…pe… vijānanaṭṭhena lokuttaraṃ cittanti. Ayaṃ 『desanāvilāso』 nāma. Tattha yatheva lokuttaraṃ jhānanti vuttaṭṭhāne dasa nayā vibhattā, evaṃ maggādīsupi teyeva veditabbā. Iti vīsatiyā ṭhānesu dasa dasa katvā dve nayasatāni vibhattāni honti.

  1. Idāni adhipatibhedaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha chandaṃ dhuraṃ jeṭṭhakaṃ pubbaṅgamaṃ katvā nibbattitaṃ lokuttaraṃ jhānaṃ chandādhipateyyaṃ nāma. Sesesupi eseva nayo. Iti purimasmiṃ suddhike dvenayasatāni chandādhipateyyādīsupi dve dveti nayasahassena bhājetvā paṭhamamaggaṃ dassesi dhammarājā.

Paṭhamamaggo niṭṭhito.

Dutiyamaggo

以下是巴利文的完整直譯: 現在,因為那些追求超凡的善法者不僅僅是從專注的角度修習禪定,而且從解脫的角度也修習道,從支援的角度也修習正念,從努力的角度也修習正勤,從成就的角度也修習四種神足,從主導的角度也修習根,從不動的角度也修習力,從覺知的角度也修習覺支,從如是的角度也修習真理,從不散亂的角度也修習止息,從空的角度也修習法,從根本的角度也修習五蘊,從因緣的角度也修習食,從觸的角度也修習觸,從感受的角度也修習感受,從知的角度也修習念,從意的角度也修習意,從識的角度也修習心。因此,爲了顯示這十九個方面的修習,再次問哪些法是善法等。這樣,「這個也修習,這個也修習」,以個人的傾向和教導的趣味,二十種方式被教導。對於坐著聽法的天人來說,當提到從專注的角度的超凡「禪定」時,他們明白了,因此從有利的角度提到「禪定」……等。當提到從知的角度的「心」時,他們明白了,因此從有利的角度提到「心」。這就是這裡的「個人傾向」。 而正覺者則通過自身的佛陀覺悟、十力、四無礙、四種解脫、六種特殊智慧的結合,展示他所願望的教導。希望從專注的角度展示超凡的禪定,希望從解脫的角度……等……希望從知的角度展示超凡的心。這就是「教導的趣味」。在這裡,就像超凡的禪定在所提到的地方被分為十種方式一樣,關於道等也是如此。因此,在二十個地方,十個十個被分為兩百種方式。 現在,爲了展示主導的分類,再次問哪些法是善法等。在那裡,慾望是主要的,前行的,所生的超凡禪定稱為慾望主導。其他的也是同樣的道理。因此,在前面清凈的兩個百種中,慾望主導等也分為兩種兩種的千種,展示了第一道的法王。 第一道已完成。 第二道

  1. Idāni dutiyamaggādīnaṃ dassanatthaṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāyāti etesaṃ kilesānaṃ tanubhāvatthāya. Tattha dvīhi kāraṇehi tanubhāvo veditabbo – adhiccuppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya ca. Sakadāgāmissa hi, vaṭṭānusārimahājanasseva, kilesā abhiṇhaṃ nuppajjanti, kadāci kadāci uppajjanti; uppajjantāpi viraḷākārā hutvā uppajjanti, viraḷavāpitakhette aṅkurā viya. Uppajjamānāpi, ca vaṭṭānusārimahājanasseva, maddantā pharantā chādentā andhakāraṃ karontā nuppajjanti. Dvīhi pana maggehi pahīnattā mandā mandā uppajjanti. Tanukākārā hutvā uppajjanti, abbhapaṭalaṃ viya makkhikāpattaṃ viya ca.

Tattha keci therā vadanti – 『sakadāgāmissa kilesā kiñcāpi cirena uppajjanti, bahalāva pana hutvā uppajjanti, tathā hissa puttā ca dhītaro ca dissantī』ti. Etaṃ pana appamāṇaṃ. Puttadhītaro hi aṅgapaccaṅgaparāmasanamattenapi honti. Dvīhi pana maggehi pahīnattā natthi kilesānaṃ bahalatāti. Dvīhi eva kāraṇehissa kilesānaṃ tanubhāvo veditabbo – adhiccuppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya cāti.

Dutiyāyāti gaṇanavasenāpi dutiyuppattivasenāpi dutiyāya. Bhūmiyā pattiyāti sāmaññaphalassa paṭilābhatthāya. Tatiyacatutthesupi eseva nayo. Visesamattaṃyeva pana vakkhāma.

Aññindriyanti ājānanakaṃ indriyaṃ. Paṭhamamaggena ñātamariyādaṃ anatikkamitvā tesaṃyeva tena maggena ñātānaṃ catusaccadhammānaṃ jānanakaṃ indriyanti vuttaṃ hoti. Niddesavārepissa imināva nayena attho veditabbo. Koṭṭhāsavārepi imināva saddhiṃ navindriyāni honti. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.

Dutiyamaggo niṭṭhito.

Tatiyacatutthamaggā

以下是巴利文的完整直譯: 現在,爲了展示第二道等,再次問哪些法是善法等。在那裡,欲貪和嗔恨的微細存在是爲了減少這些煩惱。在那裡,微細存在應通過兩個原因來理解——超越的到達和圍繞的微弱。因為一來者,像是輪迴的眾生,煩惱是不斷生起的,有時生起,有時不生起;生起時也以微弱的形態生起,像是稀疏的種子在土壤中。生起的同時,像是輪迴的眾生,雖然在生起時會使人迷惑、陷入黑暗,但卻不會生起。通過兩條道的消失,煩惱是微弱微弱地生起的。以微細的形態生起,像是薄薄的蒼蠅翅膀。 在這裡,有些長老說:「一來者的煩惱雖長久生起,但卻是以強烈的方式生起,然而他的兒女和女兒是顯現的。」這卻是微不足道的。兒女僅僅因身體的接觸而存在。通過兩條道的消失,煩惱並不強烈。通過這兩個原因,這些煩惱的微細存在應當被理解——超越的到達和圍繞的微弱。 「第二道」是指通過計數或第二次生起而稱為第二道。爲了獲得普通果報而到達地面。在第三道和第四道中也是如此。我們將特別說明。 「其他的根」是指知覺的根。通過第一道而知的親屬不超越的,正是通過那條道而知的四聖諦的根。通過此解釋,意義應當被理解。通過此解釋,九根也存在。其餘的應當按照前面的方式理解。 第二道已完成。 第三道和第四道。

  1. Tatiye anavasesappahānāyāti tesaṃyeva sakadāgāmimaggena tanubhūtānaṃ saṃyojanānaṃ nissesapajahanatthāya.

Catutthe rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānāyāti etesaṃ pañcannaṃ uddhambhāgiyasaṃyojanānaṃ nissesapajahanatthāya. Tattha rūparāgoti rūpabhave chandarāgo. Arūparāgoti arūpabhave chandarāgo. Mānoti arahattamaggavajjhako māno eva. Tathā uddhaccāvijjā. Imesupi dvīsu maggesu navamaṃ aññindriyameva hoti.

Catumagganayasahassaṃ

Sabbamaggesu padapaṭipāṭiyā samasaṭṭhipadāni, catūhi apaṇṇakaṅgehi saddhiṃ catusaṭṭhi honti. Asambhinnato pana tettiṃsa. Koṭṭhāsavārasuññatavārā pākatikā eva. Yathā ca pana paṭhamamagge evaṃ dutiyādīsupi nayasahassamevāti cattāro magge catūhi nayasahassehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

Saccavibhaṅge pana saṭṭhi nayasahassāni lokuttarāni imesaṃ eva vasena nikkhittāni. Satipaṭṭhānavibhaṅge vīsati nayasahassāni lokuttarāni, sammappadhānavibhaṅge vīsati, iddhipādavibhaṅge dvattiṃsa, bojjhaṅgavibhaṅge dvattiṃsa, maggaṅgavibhaṅge aṭṭhavīsati nayasahassāni lokuttarāni imesaṃ eva vasena nikkhittāni.

Idha pana catūsu maggesu cattāriyeva nayasahassāni. Tesu paṭhamajjhānike paṭhamamagge aṭṭhaṅgāni bhājitāni; tathā dutiyādīsu. Tattha paṭhamamagge sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiṃ pajahatīti sammādiṭṭhi. Sammāsaṅkappādayopi micchāsaṅkappādīnaṃ pajahanaṭṭheneva veditabbā. Evaṃ sante 『paṭhamamaggeneva dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ pahīnattā uparimaggattayena pahātabbā diṭṭhi nāma natthi. Tattha sammādiṭṭhīti nāmaṃ kathaṃ hotī』ti? 『Yathā visaṃ atthi vā, hotu mā vā, agado agado tveva vuccati, evaṃ micchādiṭṭhi atthi vā, hotu mā vā, ayaṃ sammādiṭṭhi eva nāma』.

『Yadi evaṃ nāmamattamevetaṃ hoti, uparimaggattaye pana sammādiṭṭhiyā kiccābhāvo āpajjati, maggaṅgāni na paripūrenti, tasmā sammādiṭṭhi sakiccakā kātabbā maggaṅgāni pūretabbānī』ti. Sakiccakā cettha sammādiṭṭhi yathālābhaniyamena dīpetabbā. Uparimaggattayavajjho hi eko māno atthi, so diṭṭhiṭṭhāne tiṭṭhati. Sā taṃ mānaṃ pajahatīti sammādiṭṭhi. Sotāpattimaggasmiñhi sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiṃ pajahati. Sotāpannassa pana sakadāgāmimaggavajjho māno atthi, so diṭṭhiṭṭhāne tiṭṭhati sā taṃ mānaṃ pajahatīti sammādiṭṭhi. Tasseva sattaakusalacittasahajāto saṅkappo atthi. Teheva cittehi vācaṅgacopanaṃ atthi, kāyaṅgacopanaṃ atthi , paccayaparibhogo atthi, sahajātavāyāmo atthi, asatibhāvo atthi, sahajātacittekaggatā atthi. Ete micchāsaṅkappādayo nāma sakadāgāmimagge sammāsaṅkappādayo. Tesaṃ pahānena sammāsaṅkappādayoti veditabbā. Evaṃ sakadāgāmimagge aṭṭhaṅgāni sakiccakāni katvā āgatāni. Sakadāgāmissa anāgāmimaggavajjho māno atthi. So diṭṭhiṭṭhāne tiṭṭhati. Tasseva sattahi cittehi sahajātā saṅkappādayo. Tesaṃ pahānena anāgāmimagge aṭṭhannaṃ aṅgānaṃ sakiccakatā veditabbā. Anāgāmissa arahattamaggavajjho māno atthi. So diṭṭhiṭṭhāne tiṭṭhati. Yāni panassa pañca akusalacittāni, tehi sahajātā saṅkappādayo. Tesaṃ pahānena arahattamagge aṭṭhannaṃ aṅgānaṃ sakiccakatā veditabbā.

第三道是爲了完全放棄這些微細的束縛,正是通過一來者的道來實現。 第四道是爲了完全放棄五種高層的束縛,包括色慾、無色慾、躁動和無明。這五種束縛是指色界的慾望、無色界的慾望、傲慢是指與阿羅漢道相違背的傲慢,以及躁動和無明。在這兩條道中,只有一種其他的根。 四道的方式有一千種。 在所有的道中,按照每一個步驟,有六十個部分,與四個不成就的因素結合在一起,共有六十個。由於沒有分開,則有三十個。關於部分的空無部分是自然的。就像在第一道中一樣,第二道等也有一千種方式,因此四道通過四個一千種的方式展示了法王。 在真理的分析中,六十種超凡的方式正是由於這些而被拋棄。在正念的分析中,有二十種超凡的方式,在正勤的分析中有二十種,在神足的分析中有三十種,在覺支的分析中有三十種,在道的分析中有二十八種超凡的方式正是由於這些而被拋棄。 在這裡,四條道中僅有四種一千種。在這些中,第一禪者在第一道中有八個部分;同樣在第二道等中也是如此。在那裡,第一道是指放棄正見和邪見的正見。正思維等也應當被理解為放棄邪思維。因此,若是如此,「通過第一道放棄的二十六種見解,第二道的見解是不存在的。」在這裡,正見是如何存在的呢?「就像毒藥存在或不存在,藥物藥物自稱如此,邪見存在或不存在,這就是正見。」 「如果這僅僅是名稱,那麼在第二道中正見的功能就會缺失,無法完成道的部分,因此正見應當是實際應做的部分。」在這裡,實際應做的正見應當根據所得到的來說明。因為在第二道中有一種傲慢存在,它停留在見解的地方。它放棄那種傲慢,即正見。在入流道中,正見放棄邪見。而在一來道中,存在著一種傲慢,它停留在見解的地方,放棄那種傲慢,即正見。在他七種不善心中,產生了與之相應的思維。在這些心中,有言語的接觸,有身體的接觸,有因緣的使用,有隨伴的精進,有無所執著的狀態,有隨伴的心的專注。那些邪思維等是與一來道的正思維相對的。通過放棄它們,正思維應當被理解。因此,在一來道中,八個部分是實際應做的。對於一來者來說,存在著一種無色道的傲慢。它停留在見解的地方。在他五種不善心中,產生了與之相應的思維。通過放棄這些,阿羅漢道的八個部分應當被理解。

Imesu catūsu maggesu paṭhamamaggena cattāri saccāni diṭṭhāni. 『Uparimaggattayaṃ diṭṭhakameva passati, adiṭṭhakaṃ passatī』ti diṭṭhakameva passatīti ayaṃ ācariyānaṃ samānatthakathā. Vitaṇḍavādī panāha 『adiṭṭhaṃ passatī』ti. So vattabbo – 『paṭhamamagge katamaṃ indriyaṃ bhājesī』ti? Jānamāno 『anaññātaññassāmītindriya』nti vakkhati. 『Uparimaggesu katara』nti? Vuttepi 『aññindriya』nti vakkhati. So vattabbo – 『adiṭṭhasaccadassane sati uparimaggesupi anaññātaññassāmītindriyameva bhājehi. Evaṃ te pañho samessatī』ti. 『Kilese pana aññe añño pajahati; pahīne eva pajahatī』ti? 『Aññe añño pajahatī』ti. 『Yadi aññe añño, appahīne kilese pajahati. Saccānipi adiṭṭhāneva passatī』ti evaṃvādī puggalo pucchitabbo – 『saccāni nāma katī』ti? Jānanto 『cattārī』ti vakkhati. So vattabbo – 『tava vāde soḷasa saccāni āpajjanti. Tvaṃ buddhehipi adiṭṭhaṃ passasi. Bahusaccako nāma tvaṃ. Evaṃ mā gaṇha. Saccadassanaṃ nāma apubbaṃ natthi, kilese pana appahīne pajahatī』ti.

Tattha saccadassanassa apubbābhāve peḷopamaṃ nāma gahitaṃ – ekassa kira cattāro ratanapeḷā sāragabbhe ṭhapitā. So rattibhāge peḷāsu uppannakicco dvāraṃ vivaritvā, dīpaṃ jāletvā, dīpena vihate andhakāre, peḷāsu pākaṭabhāvaṃ gatāsu, tāsu kiccaṃ katvā dvāraṃ pidahitvā gato. Puna andhakāraṃ avatthari. Dutiyavārepi tatiyavārepi tatheva akāsi. Catutthavāre dvāre vivaṭe andhakāre peḷā na paññāyantīti vīmaṃsantasseva sūriyo uggañchi, sūriyobhāsena vihate andhakāre peḷāsu kiccaṃ katvā pakkāmi.

Tattha cattāro peḷā viya cattāri saccāni. Tāsu kicce uppanne dvāravivaraṇakālo viya sotāpattimaggassa vipassanābhinīharaṇakālo. Andhakāraṃ viya saccapaṭicchādakatamaṃ. Dīpo bhāso viya sotāpattimaggobhāso. Vihate andhakāre tassa purisassa peḷānaṃ pākaṭabhāvo viya maggañāṇassa saccānaṃ pākaṭabhāvo. Maggañāṇassa pākaṭāni pana maggasamaṅgissa puggalassa pākaṭāneva honti. Peḷāsu kiccaṃ katvā gatakālo viya sotāpattimaggassa attanā pahātabbakilese pajahitvā niruddhakālo. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya uparimaggattayavajjhasaccapaṭicchādakatamaṃ.

Dutiyavāre dvāravivaraṇakālo viya sakadāgāmimaggassa vipassanābhinīharaṇakālo. Dīpobhāso viya sakadāgāmimaggobhāso. Peḷāsu kiccaṃ katvā gatakālo viya sakadāgāmimaggassa attanā pahātabbakilese pajahitvā niruddhakālo. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya uparimaggadvayavajjhasaccapaṭicchādakatamaṃ.

Tatiyavāre dvāravivaraṇakālo viya anāgāmimaggassa vipassanābhinīharaṇakālo. Dīpobhāso viya anāgāmimaggobhāso. Peḷāsu kiccaṃ katvā gatakālo viya anāgāmimaggassa attanā pahātabbakilese pajahitvā niruddhakālo. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya upariarahattamaggavajjhasaccapaṭicchādakatamaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 在這四條道中,第一道已見四聖諦。"上面三道看到已見的,看到未見的"這是老師們一致的解釋。但辯論者說"看到未見的"。應該問他:"在第一道中你分配哪個根?"他知道會說"未知當知根"。"在上面的道中是哪個?"即使被問到也會說"已知根"。應該對他說:"如果是看到未見的真理,那麼在上面的道中也應該分配未知當知根。這樣你的問題就解決了。" "但是煩惱是一個一個地斷除的;還是斷除已斷除的?"回答"一個一個地斷除"。"如果是一個一個的,那就是斷除未斷除的煩惱。同樣也是看到未見的真理。"應該問這樣說的人:"真理有幾種?"他知道會說"四種"。應該對他說:"按照你的說法就變成十六種真理了。你看到了連佛陀都沒有看到的。你真是多真理者。不要這樣認為。真理的見是沒有新的,但是斷除未斷除的煩惱。" 關於真理見沒有新的,有一個箱子的比喻 - 有人在寶庫里放了四個珠寶箱。他在夜裡需要用到箱子,打開門,點燃燈,在燈光碟機散黑暗后,箱子變得清晰可見,他在箱子里做完事,關上門離開。黑暗再次籠罩。第二次第三次他也是這樣做的。第四次當他打開門時,因為黑暗箱子看不見,他正在思考時太陽升起了,陽光碟機散黑暗后,他在箱子里做完事就離開了。 在這裡,四個箱子就像四聖諦。需要用到箱子時打開門,就像入流道的觀智生起。黑暗就像遮蔽真理的黑暗。燈光就像入流道之光。黑暗被驅散后那個人看到箱子,就像道智看到真理。對於具有道的人來說,道智看到的真理是明顯的。在箱子里做完事離開,就像入流道斷除應斷的煩惱后滅去。黑暗再次籠罩,就像遮蔽上面三道應斷真理的黑暗。 第二次打開門,就像一來道的觀智生起。燈光就像一來道之光。在箱子里做完事離開,就像一來道斷除應斷的煩惱后滅去。黑暗再次籠罩,就像遮蔽上面兩道應斷真理的黑暗。 第三次打開門,就像不還道的觀智生起。燈光就像不還道之光。在箱子里做完事離開,就像不還道斷除應斷的煩惱后滅去。黑暗再次籠罩,就像遮蔽上面阿羅漢道應斷真理的黑暗。

Catutthavāre dvāravivaraṇakālo viya arahattamaggassa vipassanābhinīharaṇakālo. Sūriyuggamanaṃ viya arahattamagguppādo. Andhakāravidhamanaṃ viya arahattamaggassa saccapaṭicchādakatamavinodanaṃ . Vihate andhakāre tassa peḷānaṃ pākaṭabhāvo viya arahattamaggañāṇassa catunnaṃ saccānaṃ pākaṭabhāvo. Ñāṇassa pākaṭāni pana puggalassa pākaṭāneva honti. Peḷāsu kiccaṃ katvā gatakālo viya arahattamaggassa sabbakilesakhepanaṃ. Sūriyuggamanato paṭṭhāya ālokasseva pavattikālo viya arahattamaggassa uppannakālato paṭṭhāya puna saccapaṭicchādakatamābhāvo . Idaṃ tāva saccadassanassa apubbābhāve opammaṃ.

Diṭṭhakameva hi passati. 『Kilese pana aññe añño pajahatī』ti ettha khāropamaṃ nāma gahitaṃ. Eko puriso kiliṭṭhaṃ vatthaṃ rajakassa adāsi. Rajako ūsakhāraṃ chārikakhāraṃ gomayakhāranti tayo khāre datvā khārehi khāditabhāvaṃ ñatvā udake vikkhāletvā oḷārikoḷārikaṃ malaṃ pavāhesi. Tato na tāva parisuddhanti dutiyampi tatheva khāre datvā, udake vikkhāletvā, tato nātisaṇhataraṃ malaṃ pavāhesi. Tato na tāva parisuddhanti tatiyampi te khāre datvā udake vikkhāletvā tato saṇhataraṃ malaṃ pavāhesi. Tato na tāva parisuddhanti catutthampi te khāre datvā, udake vikkhāletvā aṃsuabbhantaragatampi nissesaṃ malaṃ pavāhetvā sāmikassa adāsi. So gandhakaraṇḍake pakkhipitvā icchiticchitakāle paridahati.

第四次打開門的時間就像阿羅漢道的觀智生起。太陽升起就像阿羅漢道的出現。驅散黑暗就像阿羅漢道遮蔽真理的消除。黑暗被驅散后,那個人的箱子顯現,就像阿羅漢道的智慧顯現四種真理。智慧顯現的部分對於有道的人來說是顯而易見的。在箱子里做完事離開,像是阿羅漢道斷除所有煩惱的時間。自太陽升起以來,光明的出現就像阿羅漢道生起的時間,真理的遮蔽再次消失。這是關於真理見沒有新的比喻。 他只看到已見的。"但是煩惱是一個一個地斷除的"在這裡有一個比喻。一個人將骯髒的衣服給了洗衣工。洗衣工給了他三種洗滌劑,分別是熱水、洗衣粉和牛糞,他知道了這些污垢的性質后,就用水沖洗,排出了粗大的污垢。於是衣服並沒有完全乾凈;第二次他也同樣用洗滌劑,沖洗后,排出了不那麼堅固的污垢。於是衣服並沒有完全乾凈;第三次他用洗滌劑,沖洗后,排出了更加堅固的污垢。於是衣服並沒有完全乾凈;第四次他用洗滌劑,沖洗后,徹底排出了藏在衣服內部的所有污垢,最後將衣服給了主人。他將衣服放入香料盒中,按需要穿著。

Tattha kiliṭṭhavatthaṃ viya kilesānugataṃ cittaṃ. Tividhakhāradānakālo viya tīsu anupassanāsu kammassa pavattanakālo. Udake vikkhāletvā oḷārikoḷārikamalappavāhanaṃ viya sotāpattimaggena pañcakilesakhepanaṃ. Dutiyampi tesaṃ khārānaṃ anuppadānaṃ viya 『na tāva parisuddhaṃ idaṃ citta』nti tāsuyeva tīsu anupassanāsu kammappavattanaṃ. Tato nātisaṇhataramalappavāhanaṃ viya sakadāgāmimaggena oḷārikasaṃyojanadvayakhepanaṃ. Tato 『na tāva parisuddhaṃ vattha』nti puna khārattayadānaṃ viya 『na tāva parisuddhaṃ idaṃ citta』nti tāsuyeva tīsu anupassanāsu kammappavattanaṃ. Tato saṇhataramalappavāhanaṃ viya anāgāmimaggena aṇusahagatasaṃyojanadvayakhepanaṃ. 『Na tāva parisuddhaṃ vattha』nti puna khārattayadānaṃ viya 『na tāva parisuddhaṃ idaṃ citta』nti tāsuyeva tīsu anupassanāsu kammappavattanaṃ. Tato vikkhālanena aṃsuabbhantaragate male pavāhetvā parisuddhassa rajatapaṭṭasadisassa gandhakaraṇḍake nikkhittassa vatthassa icchiticchitakkhaṇe paridahanaṃ viya arahattamaggena aṭṭhannaṃ kilesānaṃ khepitattā parisuddhassa khīṇāsavacittassa icchiticchitakkhaṇe phalasamāpattivihārena vītināmanaṃ. Idaṃ 『aññe añño kilese pajahatī』ti ettha opammaṃ. Vuttampi cetaṃ –

『『Seyyathāpi , āvuso, vatthaṃ saṃkiliṭṭhaṃ malaggahitaṃ, tamenaṃ sāmikā rajakassa anupadajjeyyuṃ. Tamenaṃ rajako ūse vā khāre vā gomaye vā sammadditvā acche udake vikkhāleti. Kiñcāpi taṃ hoti vatthaṃ parisuddhaṃ pariyodātaṃ, atha khvassa hotiyeva 『aṇusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamūhato』. Tamenaṃ rajako sāmikānaṃ deti. Tamenaṃ sāmikā gandhaparibhāvite karaṇḍake nikkhipanti. Yopissa hoti aṇusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamūhato, sopi samugghātaṃ gacchati. Evameva kho, āvuso, kiñcāpi ariyasāvakassa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni bhavanti, atha khvassa hotiyeva pañcasu upādānakkhandhesu aṇusahagato 『asmī』ti māno, 『asmī』ti chando, 『asmī』ti anusayo asamūhato, so aparena samayena pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati – 『iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā iti saññā iti saṅkhārā iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo』ti. Tassimesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yopissa hoti pañcasu upādānakkhandhesu aṇusahagato 『asmī』ti māno, 『asmī』ti chando, 『asmī』ti anusayo asamūhato, sopi samugghātaṃ gacchatī』』ti (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在那裡,骯髒的衣服就像被煩惱所染的心。給予三種洗滌劑的時間就像在三種觀察中實踐的時間。用水沖洗排出粗大污垢就像入流道斷除五種煩惱。第二次給予那些洗滌劑就像"這個心還不夠清凈"而在那三種觀察中繼續實踐。從那裡排出不那麼堅固的污垢就像一來道斷除兩種粗重的束縛。從那裡"衣服還不夠清凈"而再次給予三種洗滌劑就像"這個心還不夠清凈"而在那三種觀察中繼續實踐。從那裡排出更加堅固的污垢就像不還道斷除兩種微細的束縛。"衣服還不夠清凈"而再次給予三種洗滌劑就像"這個心還不夠清凈"而在那三種觀察中繼續實踐。從那裡沖洗排出衣服內部的污垢,使之清凈如銀板,放入香料盒中,隨時可穿就像阿羅漢道斷除八種煩惱后,清凈的漏盡者之心隨時可以進入果定安住。這是關於"一個一個地斷除煩惱"的比喻。這也被說過: "朋友們,就像一件骯髒的、沾滿污垢的衣服,它的主人把它交給洗衣工。洗衣工用堿、灰或牛糞揉搓它,然後用清水沖洗。雖然那件衣服變得清潔純凈,但仍然殘留著微細的堿味、灰味或牛糞味未被完全去除。洗衣工把它還給主人。主人把它放在充滿香氣的盒子裡。那殘留的微細堿味、灰味或牛糞味也被完全去除了。同樣地,朋友們,雖然聖弟子已經斷除了五種低層次的束縛,但在五取蘊中仍然殘留著微細的'我是'的慢心、'我是'的慾望、'我是'的潛在傾向未被完全去除。他之後觀察五取蘊的生滅 - '這是色,這是色的生起,這是色的消失;這是受、想、行、識,這是識的生起,這是識的消失'。當他如此觀察五取蘊的生滅時,那殘留在五取蘊中的微細'我是'的慢心、'我是'的慾望、'我是'的潛在傾向也被完全去除了。"(相應部)

3.89).

Tattha sotāpattimaggena pañca akusalacittāni pahīyanti saddhiṃ cittaṅgavasena uppajjanakapāpadhammehi. Sakadāgāmimaggena dve domanassasahagatacittāni tanukāni bhavanti saddhiṃ cittaṅgavasena uppajjanakapāpadhammehi. Anāgāmimaggena tāniyeva pahīyanti saddhiṃ sampayuttadhammehi. Arahattamaggena pañca akusalacittāni pahīyanti saddhiṃ cittaṅgavasena uppajjanakapāpadhammehi. Imesaṃ dvādasannaṃ akusalacittānaṃ pahīnakālato paṭṭhāya khīṇāsavassa cittaṅgavasena puna pacchatopavattanakakileso nāma na hoti.

Tatridaṃ opammaṃ – eko kira mahārājā paccante ārakkhaṃ datvā mahānagare issariyaṃ anubhavanto vasati. Athassa paccanto kuppi. Tasmiṃ samaye dvādasa corajeṭṭhakā anekehi purisasahassehi saddhiṃ raṭṭhaṃ vilumpanti. Paccantavāsino mahāmattā 『paccanto kupito』ti rañño pahiṇiṃsu. Rājā 『vissaṭṭhā gaṇhatha, ahaṃ tumhākaṃ kattabbaṃ karissāmī』ti sāsanaṃ pahiṇi . Te paṭhamasampahāreneva anekehi purisasahassehi saddhiṃ pañca corajeṭṭhake ghātayiṃsu. Sesā satta janā attano attano parivāre gahetvā pabbataṃ pavisiṃsu. Amaccā taṃ pavattiṃ rañño pesayiṃsu.

Rājā 『tumhākaṃ kattabbayuttaṃ ahaṃ jānissāmi, tepi gaṇhathā』ti dhanaṃ pahiṇi. Te dutiyasampahārena dve corajeṭṭhake pahariṃsu, parivārepi tesaṃ dubbale akaṃsu. Te sabbepi palāyitvā pabbataṃ pavisiṃsu. Tampi pavattiṃ amaccā rañño pesayiṃsu.

Puna rājā 『vissaṭṭhā gaṇhantū』ti dhanaṃ pahiṇi. Te tatiyasampahārena saddhiṃ sahāyapurisehi dve corajeṭṭhake ghātayitvā taṃ pavattiṃ rañño pesayiṃsu.

Puna rājā 『avasese vissaṭṭhā gaṇhantū』ti dhanaṃ pahiṇi. Te catutthasampahārena saparivāre pañca corajeṭṭhake ghātayiṃsu. Dvādasannaṃ corajeṭṭhakānaṃ ghātitakālato paṭṭhāya koci coro nāma natthi. Khemā janapadā ure putte naccentā maññe viharanti. Rājā vijitasaṅgāmehi yodhehi parivuto varapāsādagato mahāsampattiṃ anubhavi.

Tattha mahanto rājā viya dhammarājā. Paccantavāsino amaccā viya yogāvacarā kulaputtā. Dvādasa corajeṭṭhakā viya dvādasa akusalacittāni. Tesaṃ sahāyā anekasahassapurisā viya cittaṅgavasena uppajjanakapāpadhammā. Rañño paccanto kupitoti pahitakālo viya ārammaṇe kilesesu uppannesu 『bhante, kileso me uppanno』ti satthu ārocanakālo. 『Vissaṭṭhā gaṇhantū』ti dhanadānaṃ viya 『kilese niggaṇha bhikkhū』ti dhammarañño kammaṭṭhānācikkhanaṃ. Saparivārānaṃ pañcannaṃ corajeṭṭhakānaṃ ghātitakālo viya sotāpattimaggena sampayuttānaṃ pañcannaṃ akusalacittānaṃ pahānaṃ.

Puna rañño pavattipesanaṃ viya sammāsambuddhassa paṭiladdhaguṇārocanaṃ. 『Sesake ca gaṇhantū』ti puna dhanadānaṃ viya bhagavato sakadāgāmimaggassa vipassanācikkhanaṃ. Dutiyasampahārena saparivārānaṃ dvinnaṃ corajeṭṭhakānaṃ dubbalīkaraṇaṃ viya sakadāgāmimaggena sasampayuttānaṃ dvinnaṃ domanassacittānaṃ tanubhāvakaraṇaṃ.

Puna rañño pavattipesanaṃ viya satthu paṭiladdhaguṇārocanaṃ. 『Vissaṭṭhā gaṇhantū』ti puna dhanadānaṃ viya bhagavato anāgāmimaggassa vipassanācikkhanaṃ. Tatiyasampahārena saparivārānaṃ dvinnaṃ corajeṭṭhakānaṃ ghātanaṃ viya anāgāmimaggena sasampayuttānaṃ dvinnaṃ domanassacittānaṃ pahānaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 3.89)。 在那裡,通過入流道斷除五種不善心及其隨心所生起的惡法。通過一來道,兩種與憂俱生的心變得微弱,及其隨心所生起的惡法。通過不還道,這些被斷除,連同相應的法。通過阿羅漢道,五種不善心被斷除,連同隨心所生起的惡法。從這十二種不善心被斷除的時候開始,漏盡者就不再有隨心所生起的煩惱。 這裡有一個比喻 - 據說有一個大國王,在邊境設定了防衛,住在大城市享受統治權。然後他的邊境發生了動亂。那時,十二個強盜首領帶著數千人掠奪國家。邊境的大臣們向國王報告說:"邊境發生了動亂"。國王派人傳話說:"放心去抓捕他們,我會為你們做應做的事。"他們在第一次交鋒就殺死了五個強盜首領和數千隨從。剩下的七人帶著各自的隨從進入了山中。大臣們將這個訊息報告給國王。 國王說:"我知道你們應該做什麼,繼續抓捕他們",並派送了財物。他們在第二次交鋒中擊敗了兩個強盜首領,也削弱了他們的隨從。他們全都逃入山中。大臣們也將這個訊息報告給國王。 國王再次派送財物說:"放心去抓捕。"他們在第三次交鋒中殺死了兩個強盜首領和他們的同夥,並將這個訊息報告給國王。 國王再次派送財物說:"放心去抓捕剩下的。"他們在第四次交鋒中殺死了五個強盜首領和他們的隨從。從十二個強盜首領被殺的時候開始,就再也沒有所謂的強盜了。國土安寧,人民好像抱著孩子在胸前跳舞一樣生活。國王與勝利的戰士們一起住在最好的宮殿里,享受著巨大的財富。 在這裡,偉大的國王就像法王。邊境的大臣們就像修行的善男子。十二個強盜首領就像十二種不善心。他們數千的同夥就像隨心所生起的惡法。向國王報告邊境動亂的時候就像當煩惱在所緣中生起時,向導師報告說:"尊者,我生起了煩惱。"國王說"放心去抓捕"並給予財物就像法王教導禪修說"比丘,制服煩惱。"殺死五個強盜首領和他們的隨從的時候就像通過入流道斷除五種不善心及其相應法。 再次向國王報告訊息就像向正等覺者報告所獲得的功德。國王再次給予財物說"抓捕剩下的"就像世尊教導一來道的觀智。第二次交鋒削弱兩個強盜首領和他們的隨從就像通過一來道使兩種憂俱生心及其相應法變得微弱。 再次向國王報告訊息就像向導師報告所獲得的功德。國王再次給予財物說"放心去抓捕"就像世尊教導不還道的觀智。第三次交鋒殺死兩個強盜首領和他們的隨從就像通過不還道斷除兩種憂俱生心及其相應法。

Puna rañño pavattipesanaṃ viya tathāgatassa paṭiladdhaguṇārocanaṃ. 『Vissaṭṭhā gaṇhantū』ti puna dhanadānaṃ viya bhagavato arahattamaggassa vipassanācikkhanaṃ. Catutthasampahārena saparivārānaṃ pañcannaṃ corajeṭṭhakānaṃ ghātitakālato paṭṭhāya janapadassa khemakālo viya arahattamaggena sasampayuttesu pañcasu akusalacittesu pahīnesu dvādasannaṃ akusalacittānaṃ pahīnakālato paṭṭhāya puna cittaṅgavasena uppajjanakassa akusaladhammassa abhāvo. Rañño vijitasaṅgāmassa amaccagaṇaparivutassa varapāsāde mahāsampattianubhavanaṃ viya khīṇāsavaparivutassa dhammarañño suññataanimittaappaṇihitabhedesu samāpattisukhesu icchiticchitaphalasamāpattisukhānubhavanaṃ veditabbanti.

Kusalā dhammātipadassa vaṇṇanā niṭṭhitā.

Akusalapadaṃ

Dhammuddesavārakathā

Paṭhamacittaṃ

  1. Idāni akusaladhammapadaṃ bhājetvā dassetuṃ katame dhammā akusalātiādi āraddhaṃ. Tattha dhammavavatthānādivārappabhedo ca heṭṭhā āgatānaṃ padānaṃ atthavinicchayo ca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Tattha tattha pana visesamattameva vaṇṇayissāma. Tattha samayavavatthāne tāva yasmā, kusalassa viya, akusalassa bhūmibhedo natthi, tasmā ekantaṃ kāmāvacarampi samānaṃ etaṃ 『kāmāvacara』nti na vuttaṃ. Diṭṭhigatasampayuttanti ettha diṭṭhi eva diṭṭhigataṃ 『gūthagataṃ muttagata』ntiādīni (a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 再次向國王報告訊息就像向如來報告所獲得的功德。國王再次給予財物說"放心去抓捕"就像世尊教導阿羅漢道的觀智。從第四次交鋒殺死五個強盜首領和他們的隨從開始國土安寧的時期,就像通過阿羅漢道斷除五種不善心及其相應法后,從十二種不善心被斷除的時候開始,再也沒有隨心所生起的不善法。國王戰勝敵人後,與大臣們一起住在最好的宮殿里享受巨大財富,就像漏盡者圍繞著法王,在空、無相、無愿等禪定中隨意享受果定之樂,應當如此理解。 善法一詞的解釋已經結束。 不善法一詞 法的列舉章節的解釋 第一心 現在爲了分別解釋不善法一詞而開始說"什麼是不善法"等。在那裡,法的確立等章節的區分和前面出現的詞語的意義判斷,應當按照前面所說的方式來理解。在那裡那裡,我們只會解釋特殊的部分。首先在確立時節中,因為不善法像善法一樣沒有界的區別,所以雖然它完全屬於欲界,但並沒有說它是"欲界"的。與邪見相應的,在這裡邪見就是邪見,就像"糞便、尿液"等(增支部

9.11) viya. Gantabbābhāvato vā diṭṭhiyā gatamattamevetantipi diṭṭhigataṃ. Tena sampayuttaṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ.

Tattha asaddhammasavanaṃ, akalyāṇamittatā, ariyānaṃ adassanakāmatādīni ayoniso manasikāroti evamādīhi kāraṇehi imassa diṭṭhigatasaṅkhātassa micchādassanassa uppatti veditabbā. Ye hi ete diṭṭhivādapaṭisaṃyuttā asaddhammā tesaṃ bahumānapubbaṅgamena atikkantamajjhattena upaparikkhārahitena savanena, ye ca diṭṭhivipannā akalyāṇamittā taṃsampavaṅkatāsaṅkhātāya akalyāṇamittatāya, buddhādīnaṃ ariyānañceva sappurisānañca adassanakāmatāya catusatipaṭṭhānādibhede ariyadhamme akovidattena pātimokkhasaṃvaraindriyasaṃvarasatisaṃvarañāṇasaṃvarapahānasaṃvarappabhede ariyadhamme ceva sappurisadhamme ca saṃvarabhedasaṅkhātena avinayena teheva kāraṇehi paribhāvitena ayoniso manasikārena kotūhalamaṅgalādipasutatāya ca etaṃ uppajjatīti veditabbaṃ. Asaṅkhārabhāvo panassa cittassa heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo.

Dhammuddesavāre phassoti akusalacittasahajāto phasso. Vedanādīsupi eseva nayo. Iti akusalamattameva etesaṃ purimehi viseso.

Cittassekaggatā hotīti pāṇātipātādīsupi avikkhittabhāvena cittassa ekaggatā hoti. Manussā hi cittaṃ samādahitvā avikkhittā hutvā avirajjhamānāni satthāni pāṇasarīresu nipātenti, susamāhitā paresaṃ santakaṃ haranti, ekarasena cittena micchācāraṃ āpajjanti. Evaṃ akusalappavattiyampi cittassa ekaggatā hoti.

Micchādiṭṭhīti ayāthāvadiṭṭhi, virajjhitvā gahaṇato vā vitathā diṭṭhi micchādiṭṭhi. Anatthāvahattā paṇḍitehi jigucchitā diṭṭhītipi micchādiṭṭhi. Micchāsaṅkappādīsupi eseva nayo. Apica micchā passanti tāya, sayaṃ vā micchā passati, micchādassanamattameva vā esāti micchādiṭṭhi. Sā ayoniso abhinivesalakkhaṇā, parāmāsarasā, micchābhinivesapaccupaṭṭhānā, ariyānaṃ adassanakāmatādipadaṭṭhānā; paramaṃ vajjanti daṭṭhabbā. Micchāsaṅkappādīsu 『micchā』ti padamattameva viseso. Sesaṃ kusalādhikāre vuttanayeneva veditabbaṃ.

Ahirikabalaṃanottappabalanti ettha balattho niddesavāre āvi bhavissati. Itaresu pana – na hiriyatīti ahiriko. Ahirikassa bhāvo ahirikaṃ. Na ottappaṃ anottappaṃ. Tesu ahirikaṃ kāyaduccaritādīhi ajigucchanalakkhaṇaṃ, alajjālakkhaṇaṃ vā. Anottappaṃ teheva asārajjanalakkhaṇaṃ anuttāsanalakkhaṇaṃ vā. Ahirikameva balaṃ ahirikabalaṃ. Anottappameva balaṃ anottappabalaṃ. Ayamettha saṅkhepattho. Vitthāro pana heṭṭhā vuttapaṭipakkhavasena veditabbo.

Lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā tanti lobho. Muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, muyhanamattameva vā tanti moho. Tesu lobho ārammaṇaggahaṇalakkhaṇo makkaṭālepo viya, abhisaṅgaraso tattakapāle khittamaṃsapesi viya, apariccāgapaccupaṭṭhāno telañjanarāgo viya, saṃyojaniyadhammesu assādadassanapadaṭṭhāno. So taṇhānadībhāvena vaḍḍhamāno, sīghasotā nadī viya mahāsamuddaṃ, apāyameva gahetvā gacchatīti daṭṭhabbo.

Moho cittassa andhabhāvalakkhaṇo aññāṇalakkhaṇo vā, asampaṭivedharaso ārammaṇasabhāvacchādanaraso vā, asammāpaṭipattipaccupaṭṭhāno andhakārapaccupaṭṭhāno vā, ayonisomanasikārapadaṭṭhāno. Sabbākusalānaṃ mūlanti daṭṭhabbo.

以下是巴利文的完整直譯: 9.11)。 因此,因緣的見解也可理解為只是一種見解。因而與之相應的就是與見解相應的。 在這裡,不信法的傾聽、惡友的存在、對聖者的無視等,都是不善的心所生起的原因,應該這樣理解。那些與邪見相應的不信法,因其先前的自滿而超越中庸,缺乏觀察的傾聽,及與邪見相應的惡友,都是與不善法相應的。對此,佛陀等聖者的無視,因四念處等善法的缺乏而缺乏自制,因而缺乏對戒律、感官、智慧、放棄、抑制等善法的把握,因而被稱為不善法。由此可知,心的無作狀態應當如前所述。 法的列舉章節中,觸就是與不善心相應的觸。感覺等也是如此。因此,僅僅是與不善相應的部分與前面所述的有所不同。 心的專注性是,因不殺生等而不分散,心的專注性是。人們確實在心中集中,保持不分散,毫不猶豫地將生命投放在他人身上,十分專注地去奪取他人的財富,因而以專注的心態犯下邪行。即便如此,在不善的發生中,心的專注性依然存在。 邪見是錯誤的見解,因不正確的接受或錯誤的見解而形成的。因無益而被智者所厭惡的見解也是邪見。對於錯誤的思維等也是如此。再者,邪見是錯誤的見解,自己或他人都可能產生錯誤的見解,只有這一點就是邪見。它是無益的執著特徵,是對邪執的執著,是對聖者的無視;被認為是最為錯誤的。對於錯誤的思維,"錯誤"一詞僅僅是個別的特徵。其餘的應當按照善法的解釋來理解。 無羞恥心的力量和無愧疚心的力量,這裡的力量定義將在後面的解釋中闡明。其餘的則是 - 無羞恥心就是無羞恥。無羞恥的狀態是無羞恥。無愧疚心就是無愧疚。無愧疚的狀態是無愧疚。無羞恥心的特徵是因身心不潔而產生的厭惡,無恥的特徵也是如此。無愧疚心的特徵是因無所顧忌而產生的無畏的特徵。無羞恥心的力量是無羞恥的力量。無愧疚心的力量是無愧疚的力量。這是此處的概述。詳細的內容應當根據前述的相對內容來理解。 貪慾是因為貪慾而貪婪,或自己貪婪,或僅僅是貪慾的狀態。愚癡是因為愚癡而愚癡,或自己愚癡,或僅僅是愚癡的狀態。在這些中,貪慾的特徵是對對象的把握,就像猴子抓住食物一樣,因貪慾而產生的慾望就像從肉上剝離的脂肪一樣,因不捨而產生的慾望就像對油脂的渴望一樣,因感官的束縛而產生的慾望就像對物質的渴望一樣。它就像一條迅速流動的河流,像大海一樣,抓住了下沉的東西。 愚癡是心的盲目特徵,或無知的特徵,或對對象的遮蔽特徵,或對黑暗的特徵,或對不善的心的無知特徵。應當認為這是所有不善的根源。

Abhijjhāyanti tāya, sayaṃ vā abhijjhāyati, abhijjhāyanamattameva vā esāti abhijjhā. Sā parasampattīnaṃ sakakaraṇaicchālakkhaṇā, tenākārena esanabhāvarasā, parasampatti-abhimukhabhāvapaccupaṭṭhānā, parasampattīsu abhiratipadaṭṭhānā. Parasampattiabhimukhā eva hi sā upaṭṭhahati. Tāsu ca abhiratiyā sati pavattati, parasampattīsu cetaso hatthappasāroviyāti daṭṭhabbā.

Samatho hotītiādīsu aññesu kiccesu vikkhepasamanato samatho. Akusalappavattiyaṃ cittaṃ paggaṇhātīti paggāho. Na vikkhipatīti avikkhepo.

Imasmiṃ citte saddhā, sati, paññā, cha yugaḷakānīti ime dhammā na gahitā. Kasmā? Assaddhiyacitte pasādo nāma natthi. Tasmā tāva saddhā na gahitā. Kiṃ pana diṭṭhigatikā attano attano satthārānaṃ na saddahantīti? Saddahanti. Sā pana saddhā nāma na hoti, vacanasampaṭicchanamattamevetaṃ. Atthato anupaparikkhā vā hoti, diṭṭhi vā. Asatiyacitte pana sati natthīti na gahitā. Kiṃ diṭṭhigatikā attanā katakammaṃ na sarantīti? Saranti. Sā pana sati nāma na hoti. Kevalaṃ tenākārena akusalacittappavatti. Tasmā sati na gahitā. Atha kasmā 『『micchāsatī』』ti (dī. ni. 3.333; saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 貪慾是因貪慾而貪慾,自己貪慾,或僅僅是貪慾的狀態。它是對他人財富的渴望特徵,因此以這種方式追求他人財富的特徵,因對他人財富的嚮往而產生的狀態,因對他人財富的喜愛而產生的狀態。對他人財富的嚮往確實是這樣存在的。在這些中,因喜愛而產生的貪慾會顯現出來,因對他人財富的渴望而產生的心的動搖是應當被理解的。 平靜就是在其他事物中,因分散而產生的平靜。在不善的發生中,心被抓住,抓住就是不分散。 在此心中,信、念、智慧,這六種法並未被把握。為什麼?因為在不信的心中沒有安寧。因此信未被把握。那麼,是否對各自的導師不信呢?他們是信的。然則這種信並不是真正的信,僅僅是接受言辭而已。實質上可能是沒有觀察,或是見解。若在無信的心中則沒有安寧,因此未被把握。是否對各自的行為不記得呢?他們是記得的。然則這種安寧並不是真正的安寧。僅僅是因此而導致的不善心的發生。因此未被把握。那麼,為什麼會說「錯誤的安寧」?

5.1) suttante vuttā? Sā pana akusalakkhandhānaṃ sativirahitattā satipaṭipakkhattā ca micchāmaggamicchattānaṃ pūraṇatthaṃ tattha pariyāyena desanā katā. Nippariyāyena panesā natthi. Tasmā na gahitā. Andhabālacitte pana paññā natthīti na gahitā. Kiṃ diṭṭhigatikānaṃ vañcanāpaññā natthīti? Atthi. Na panesā paññā, māyā nāmesā hoti. Sā atthato taṇhāva. Idaṃ pana cittaṃ sadarathaṃ garukaṃ bhāriyaṃ kakkhaḷaṃ thaddhaṃ akammaññaṃ gilānaṃ vaṅkaṃ kuṭilaṃ. Tasmā passaddhādīni cha yugaḷakāni na gahitāni.

Ettāvatā padapaṭipāṭiyā cittaṅgavasena pāḷiāruḷhāni dvattiṃsa padāni dassetvā idāni yevāpanakadhamme dassetuṃ ye vā pana tasmiṃ samayetiādimāha. Tattha sabbesupi akusalacittesu chando adhimokkho manasikāro māno issā macchariyaṃ thinaṃ middhaṃ uddhaccaṃ kukkuccanti ime daseva yevāpanakā honti dhammā, suttāgatā, suttapadesu dissareti vuttā. Imasmiṃ pana citte chando adhimokkho manasikāro uddhaccanti ime apaṇṇakaṅgasaṅkhātā cattārova yevāpanakā honti.

Tattha chandādayo heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Kevalañhi te kusalā, ime akusalā. Itaraṃ pana uddhatassa bhāvo 『uddhaccaṃ』. Taṃ cetaso avūpasamalakkhaṇaṃ vātābhighātacalajalaṃ viya, anavaṭṭhānarasaṃ vātābhighātacaladhajapaṭākā viya, bhantattapaccupaṭṭhānaṃ pāsāṇābhighātasamuddhatabhasmā viya, cetaso avūpasame ayonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ. Cittavikkhepoti daṭṭhabbaṃ.

Iti phassādīni dvattiṃsa, yevāpanakavasena vuttāni cattārīti sabbānipi imasmiṃ dhammuddesavāre chattiṃsa dhammapadāni bhavanti. Cattāri apaṇṇakaṅgāni hāpetvā pāḷiyaṃ āgatāni dvattiṃsameva. Aggahitaggahaṇena panettha phassapañcakaṃ, vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ lobho mohoti soḷasa dhammā honti.

Tesu soḷasasu satta dhammā avibhattikā nava savibhattikā honti. Katame satta? Phasso saññā cetanā vicāro pīti jīvitindriyaṃ mohoti ime satta avibhattikā. Vedanā cittaṃ vitakko cittassekaggatā vīriyindriyaṃ micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ lobhoti ime nava savibhattikā.

Tesu cha dhammā dvīsu ṭhānesu vibhattā, eko tīsu, eko catūsu, eko chasu. Kathaṃ? Cittaṃ vitakko micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ lobhoti ime cha dvīsu ṭhānesu vibhattā. Tesu hi cittaṃ tāva phassapañcakaṃ patvā cittaṃ hotīti vuttaṃ, indriyāni patvā manindriyanti. Vitakko jhānaṅgāni patvā vitakko hotīti vutto, maggaṅgāni patvā micchāsaṅkappoti. Micchādiṭṭhi maggaṅgesupi kammapathesupi micchādiṭṭhiyeva. Ahirikaṃ balāni patvā ahirikabalaṃ hotīti vuttaṃ, lokanāsakadukaṃ patvā ahirikanti. Anottappepi eseva nayo. Lobho mūlaṃ patvā lobho hotīti vutto. Kammapathaṃ patvā abhijjhāti. Ime cha dvīsu ṭhānesu vibhattā.

Vedanā pana phassapañcakaṃ patvā vedanā hotīti vuttā, jhānaṅgāni patvā sukhanti, indriyāni patvā somanassindriyanti. Evaṃ ekova dhammo tīsu ṭhānesu vibhatto.

Vīriyaṃ pana indriyāni patvā vīriyindriyaṃ hotīti vuttaṃ, maggaṅgāni patvā micchāvāyāmo hotīti, balāni patvā vīriyabalanti, piṭṭhidukaṃ patvā paggāho hotīti. Evaṃ ayaṃ eko dhammo catūsu ṭhānesu vibhatto.

以下是巴利文的完整直譯: 5.1)。 那麼,這些是如何在教義中表達的?然而,這些不善法因缺乏正念和與正念相對的特質,故而對錯誤的道路與錯誤的意圖進行了闡述。沒有明確的解釋。因此未被把握。在盲目和愚蠢的心中,沒有智慧,因此未被把握。對於邪見的欺騙智慧,是否存在?是的。然則,這種智慧並不是智慧,它只是幻影而已。它在本質上是渴望。此心則是沉重的、負擔的、沉重的、病態的、扭曲的、曲折的。因此,安寧等六種特質未被把握。 至此,通過詞語的引導,顯示出三十二個詞彙,現在要說明的是,或許在那個時候說的那樣。在那裡,所有的不善心中,慾望、執著、思維、傲慢、嫉妒、吝嗇、懈怠、昏沉、激動、疑慮等十種法,正如所說的那樣,都是被稱為「慾望」的法。在此心中,慾望、執著、思維、激動等四種法則是被認為是無關的。 在這裡,慾望等應當按照前述方式理解。它們只屬於善法,而這些則屬於不善法。其餘的則是激動的狀態,稱為「激動」。它如同心的無平靜特徵,像風吹動的水流一樣,像隨風飄揚的旗幟一樣,像石頭被水沖擊而升起的灰燼一樣,心的無平靜特徵是無明的心所生起的。應當理解為心的動搖。 因此,觸等三十二法,如同所說的那樣,四種法則在此教義中成為三十六種法。四種無關法去掉后,來到三十二個。通過抓住的抓取,觸、思維、快樂、心的專注、精進根、生命根、邪見、無羞恥、無愧疚、貪慾、愚癡等十六種法存在。 在這十六種法中,有七種法是無分的,九種法是有分的。哪七種?觸、念、意識、思維、快樂、生命根、愚癡,這七種是無分的。感覺、心、思維、心的專注、精進根、邪見、無羞恥、無愧疚、貪慾,這九種是有分的。 在這六種法中,分佈在兩個地方,一個在三個,一個在四個,一個在六個。如何?心、思維、邪見、無羞恥、無愧疚、貪慾,這六種法分佈在兩個地方。在這些中,心首先觸及觸的五種法,心便存在,感官接觸便是心。思維觸及禪定的法,思維便是思維,觸及路徑的法則便是錯誤的思維。錯誤的思維在路徑的法則中也是錯誤的思維。無羞恥的力量觸及力量便是無羞恥的力量,觸及毀滅便是無羞恥的。無愧疚也是如此。貪慾觸及根源便是貪慾。因而,這六種法在兩個地方分佈。 感覺則是觸的五種法觸及而存在,觸及禪定的法則便是快樂,觸及感官的法則便是快樂感。如此,只有一種法在三個地方分佈。 精進則是觸及感官而存在,觸及路徑的法則便是錯誤的努力,觸及力量的法則便是精進的力量,觸及背部的法則便是抓取。如此,這一法在四個地方分佈。

Samādhi pana jhānaṅgāni patvā cittassekaggatā hotīti vutto, indriyāni patvā samādhindriyanti, maggaṅgāni patvā micchāsamādhīti, balāni patvā samādhibalanti, piṭṭhidukaṃ patvā dutiyaduke ekakavaseneva samathoti , tatiye avikkhepoti. Evamayaṃ eko dhammo chasu ṭhānesu vibhatto.

Sabbepi panete dhammā phassapañcakavasena jhānaṅgavasena indriyavasena maggaṅgavasena balavasena mūlavasena kammapathavasena lokanāsakavasena piṭṭhidukavasenāti nava rāsayo honti. Tattha yaṃ vattabbaṃ taṃ paṭhamakusalacittaniddese vuttamevāti.

Dhammuddesavārakathā niṭṭhitā.

Niddesavārakathā

  1. Niddesavāre cittassekaggatāniddese tāva saṇṭhiti avaṭṭhitīti. Idaṃ dvayaṃ ṭhitivevacanameva. Yaṃ pana kusalaniddese 『ārammaṇaṃ ogāhetvā anupavisitvā tiṭṭhatīti avaṭṭhitī』ti vuttaṃ, taṃ idha na labbhati. Akusalasmiñhi dubbalā cittassekaggatāti heṭṭhā dīpitameva.

  2. Uddhaccavicikicchāvasena pavattassa visāhārassa paṭipakkhato avisāhāroti evarūpopi attho idha na labbhati. Sahajātadhamme pana na visāharatīti avisāhāro. Na vikkhipatīti avikkhepo. Akusalacittekaggatāvasena avisāhaṭassa mānasassa bhāvo avisāhaṭamānasatā. Sahajātadhammesu na kampatīti samādhibalaṃ. Ayāthāvasamādhānato micchāsamādhīti evamidha attho daṭṭhabbo.

  3. Vīriyindriyaniddese yo heṭṭhā 『nikkamo ceso kāmānaṃ panudanāyā』tiādi nayo vutto, so idha na labbhati. Sahajātadhammesu akampanaṭṭheneva vīriyabalaṃ veditabbaṃ.

  4. Micchādiṭṭhiniddese ayāthāvadassanaṭṭhena micchādiṭṭhi. Diṭṭhīsu gataṃ idaṃ dassanaṃ, dvāsaṭṭhidiṭṭhiantogatattāti diṭṭhigataṃ. Heṭṭhāpissa attho vuttoyeva. Diṭṭhiyeva duratikkamanaṭṭhena diṭṭhigahanaṃ, tiṇagahanavanagahanapabbatagahanāni viya. Diṭṭhiyeva sāsaṅkasappaṭibhayaṭṭhena diṭṭhikantāro, corakantāravāḷakantāramarukantāranirudakakantāradubbhikkhakantārā viya. Sammādiṭṭhiyā vinivijjhanaṭṭhena vilomanaṭṭhena ca diṭṭhivisūkāyikaṃ. Micchādassanañhi uppajjamānaṃ sammādassanaṃ vinivijjhati ceva vilometi ca. Kadāci sassatassa kadāci ucchedassa gahaṇato diṭṭhiyā virūpaṃ phanditanti diṭṭhivipphanditaṃ. Diṭṭhigatiko hi ekasmiṃ patiṭṭhātuṃ na sakkoti, kadāci sassataṃ anupatati kadāci ucchedaṃ. Diṭṭhiyeva bandhanaṭṭhena saṃyojananti diṭṭhisaṃyojanaṃ.

Susumārādayo viya purisaṃ, ārammaṇaṃ daḷhaṃ gaṇhātīti gāho. Patiṭṭhahanato patiṭṭhāho. Ayañhi balavappavattibhāvena patiṭṭhahitvā gaṇhāti. Niccādivasena abhinivisatīti abhiniveso. Dhammasabhāvaṃ atikkamitvā niccādivasena parato āmasatīti parāmāso. Anatthāvahattā kucchito maggo, kucchitānaṃ vā apāyānaṃ maggoti kummaggo. Ayāthāvapathato micchāpatho. Yathā hi disāmūḷhena ayaṃ asukagāmassa nāma pathoti gahitopi taṃ gāmaṃ na sampāpeti, evaṃ diṭṭhigatikena sugatipathoti gahitāpi diṭṭhi sugatiṃ na pāpetīti ayāthāvapathato, micchāpatho. Micchāsabhāvato micchattaṃ. Tattheva paribbhamanato taranti ettha bālāti titthaṃ. Titthañca taṃ anatthānañca āyatananti titthāyatanaṃ. Titthiyānaṃ vā sañjātidesaṭṭhena nivāsaṭhānaṭṭhena ca āyatanantipi titthāyatanaṃ. Vipariyesabhūto gāho, vipariyesato vā gāhoti vipariyesaggāho; vipallattha gāhoti attho.

387-

以下是巴利文的完整直譯: 定則是觸及禪定的法而成為心的專注,觸及感官的法則成為定根,觸及道的法則成為邪定,觸及力量的法則成為定力,觸及背部的法則在第二對中單獨成為平靜,在第三對中成為不散亂。如此,這一法在六個地方分佈。 所有這些法通過觸的五種法、禪定的法、感官的法、道的法、力量的法、根本的法、業道的法、世間毀滅的法、背部的法等九種方式分類。在那裡,應該說的已經在第一不善心的解釋中說過了。 法的列舉章節的解釋結束。 解釋章節的解釋 在解釋章節中,首先關於心的專注的解釋,"安住、確立"。這兩個詞是"安住"的同義詞。然而在善法的解釋中所說的"深入所緣而安住",在這裡是不適用的。因為在不善法中,心的專注是微弱的,如前所述。 由於與掉舉和疑惑相對,所以說"不散亂",這樣的意思在這裡也是不適用的。但是對於俱生法來說,不散亂就是不散亂。不動搖就是不散亂。由於不善心的專注而不散亂的心的狀態就是心的不散亂性。對於俱生法不動搖就是定力。由於不如實的定而成為邪定,應當如此理解這裡的意思。 在精進根的解釋中,前面所說的"這是爲了驅除慾望的努力"等說法,在這裡是不適用的。應當理解為對俱生法不動搖的意義上的精進力。 在邪見的解釋中,由於不如實見的特徵而成為邪見。這種見解是在諸見中行進的,因為包含在六十二種邪見之中,所以稱為邪見。它的意思前面已經說過了。邪見本身因難以超越而成為見的叢林,就像草叢、森林、山叢一樣。邪見本身因為危險和可怕而成為見的荒野,就像盜賊的荒野、野獸的荒野、沙漠的荒野、無水的荒野、饑荒的荒野一樣。因為與正見相違背和對立,所以成為見的扭曲。因為邪見生起時會刺穿和違背正見。因為有時執取常見,有時執取斷見,所以是見的扭曲動搖。因為持邪見者無法安住於一處,有時追隨常見,有時追隨斷見。邪見本身因為束縛的特徵而成為結,所以稱為見結。 就像鱷魚等抓住人一樣,牢固地抓住所緣,所以稱為執取。因為堅固地建立,所以稱為建立。這是因為強烈的生起而建立並抓取。因為以常等方式執著,所以稱為執著。超越法的本質,以常等方式執取,所以稱為執取。因為導致無益,所以是惡劣的道路,或者說是通向惡劣的惡趣的道路,所以稱為邪道。因為不是真實的道路,所以是邪道。就像迷失方向的人認為"這是通往某村的道路",但實際上並不能到達那個村莊,同樣地,持邪見者認為是通往善趣的道路的見解實際上並不能到達善趣,因為不是真實的道路,所以是邪道。因為是錯誤的本質,所以是邪性。因為在其中徘徊,愚者在其中渡過,所以稱為渡口。渡口是無益的來源,所以稱為渡口處。或者說,因為是外道的出生地和居住地,所以也稱為渡口處。顛倒的執取,或者說因為顛倒而執取,所以稱為顛倒執取;意思是錯誤的執取。 387-

  1. Ahirikānottappaniddesesu hirottappaniddesavipariyāyena attho veditabbo. Sahajātadhammesu pana akampanaṭṭheneva ahirikabalaṃ anottappabalañca veditabbaṃ.

  2. Lobhamohaniddesesu lubbhatīti lobho. Lubbhanāti lubbhanākāro. Lobhasampayuttacittaṃ, puggalo vā lubbhito; lubbhitassa bhāvo lubbhitattaṃ. Sārajjatīti sārāgo. Sārajjanākāro sārajjanā. Sārajjitassa bhāvo sārajjitattaṃ. Abhijjhāyanaṭṭhena abhijjhā. Puna 『lobha』-vacane kāraṇaṃ vuttameva. Akusalañca taṃ mūlañca akusalānaṃ vā mūlanti akusalamūlaṃ.

  3. Ñāṇadassanapaṭipakkhato aññāṇaṃ adassanaṃ. Abhimukho hutvā dhammena na sameti, na samāgacchatīti anabhisamayo. Anurūpato dhamme bujjhatīti anubodho. Tappaṭipakkhatāya ananubodho. Aniccādīhi saddhiṃ yojetvā na bujjhatīti asambodho. Asantaṃ asamañca bujjhatītipi asambodho. Catusaccadhammaṃ nappaṭivijjhatīti appaṭivedho. Rūpādīsu ekadhammampi aniccādisāmaññato na saṅgaṇhātīti asaṃgāhanā. Tameva dhammaṃ na pariyogāhatīti apariyogāhanā. Na samaṃ pekkhatīti asamapekkhaṇā. Dhammānaṃ sabhāvaṃ pati na apekkhatīti apaccavekkhaṇā.

Kusalākusalakammesu viparītavuttiyā sabhāvaggahaṇābhāvena vā ekampi kammaṃ etassa paccakkhaṃ natthi, sayaṃ vā kassaci kammassa paccakkhakaraṇaṃ nāma na hotīti appaccakkhakammaṃ. Yaṃ etasmiṃ anuppajjamāne cittasantānaṃ mejjhaṃ bhaveyya, suci, vodānaṃ, taṃ duṭṭhaṃ mejjhaṃ imināti dummejjhaṃ. Bālānaṃ bhāvoti bālyaṃ. Muyhatīti moho. Balavataro moho pamoho. Samantato muyhatīti sammoho. Vijjāya paṭipakkhabhāvato na vijjāti avijjā. Oghayogattho vuttoyeva. Thāmagataṭṭhena anusetīti anusayo. Cittaṃ pariyuṭṭhāti, abhibhavatīti pariyuṭṭhānaṃ. Hitaggahaṇābhāvena hitābhimukhaṃ gantuṃ na sakkoti, aññadatthu laṅgatiyevāti laṅgī; khañjatīti attho. Durugghāṭanaṭṭhena vā laṅgī. Yathā hi mahāpalighasaṅkhātā laṅgī durugghāṭā hoti, evamayampi laṅgī viyāti laṅgī. Sesaṃ uttānatthameva. Saṅgahavārasuññatavārāpi heṭṭhā vuttanayeneva atthato veditabbāti.

Dutiyacittaṃ

  1. Dutiyacitte sasaṅkhārenāti padaṃ visesaṃ. Tampi heṭṭhā vuttatthameva. Idaṃ pana cittaṃ kiñcāpi chasu ārammaṇesu somanassitassa lobhaṃ uppādetvā 『satto satto』tiādinā nayena parāmasantassa uppajjati, tathāpi sasaṅkhārikattā sappayogena saupāyena uppajjanato – yadā kulaputto micchādiṭṭhikassa kulassa kumārikaṃ pattheti. Te ca 『aññadiṭṭhikā tumhe』ti kumārikaṃ na denti. Athaññe ñātakā 『yaṃ tumhe karotha tamevāyaṃ karissatī』ti dāpenti. So tehi saddhiṃ titthiye upasaṅkamati. Āditova vematiko hoti. Gacchante gacchante kāle etesaṃ kiriyā manāpāti laddhiṃ roceti, diṭṭhiṃ gaṇhāti – evarūpe kāle idaṃ labbhatīti veditabbaṃ.

Yevāpanakesu panettha thinamiddhaṃ adhikaṃ. Tattha thinanatā 『thinaṃ』. Middhanatā 『middhaṃ』; anussāhasaṃhananatā asattivighāto cāti attho. Thinañca middhañca thinamiddhaṃ. Tattha thinaṃ anussāhalakkhaṇaṃ, vīriyavinodanarasaṃ, saṃsīdanapaccupaṭṭhānaṃ. Middhaṃ akammaññatālakkhaṇaṃ, onahanarasaṃ, līnabhāvapaccupaṭṭhānaṃ pacalāyikāniddāpaccupaṭṭhānaṃ vā. Ubhayampi aratitandīvijambhitādīsu ayonisomanasikārapadaṭṭhānanti.

Tatiyacittaṃ

這是巴利文的完整直譯: 388. 在無慚無愧的解釋中,應當以慚愧的解釋的相反方式來理解。而在俱生法中,應當以不動搖的意義來理解無慚力和無愧力。 389. 在貪癡的解釋中,貪是貪求。貪求是貪求的狀態。貪相應的心,或者人貪求;貪求者的狀態是貪求性。染著是貪染。染著的狀態是染著性。染著者的狀態是染著性。以貪婪的意義為貪婪。再次說"貪"字的原因已經說過。不善且是根,或者是不善的根,所以是不善根。 390. 與智見相對的是無知不見。不能面對法而理解、不能面對法而領會,所以是不通達。不能適當地覺悟法,所以是不覺。與此相反,所以是不覺悟。不能與無常等一起覺悟,所以是不正覺。覺悟不存在和不平等的,也是不正覺。不能通達四諦法,所以是不通達。對於色等,連一法也不能從無常等共相來把握,所以是不攝取。不能深入那個法,所以是不深入。不能平等地觀察,所以是不平等觀。不能觀察諸法的自性,所以是不省察。 由於在善不善業中行為相反,或者由於缺乏對自性的把握,所以連一業也不能親證,或者自己不能使任何業成為親證,所以是不親證業。當這個不生起時,心相續本應清凈、潔白、清白,但它使清凈變成污穢,所以是污穢。愚人的狀態是愚昧。迷惑是癡。更強烈的癡是大癡。完全迷惑是全癡。由於與明相對,所以非明是無明。暴流、軛的意義已經說過。以堅固的意義潛伏,所以是隨眠。纏縛心、壓倒心,所以是纏。由於缺乏對利益的把握,不能趨向利益,反而只是跛行,所以是跛足;意思是跛行。或者以難以拔除的意義為跛足。就像被稱為大門閂的跛足難以拔除一樣,這個也像跛足,所以是跛足。其餘的意義很明顯。攝類分別和空分別也應當依照前面所說的方法來理解意義。 第二心 399. 在第二心中,"有行"這個詞是特別的。它的意義也如前所述。這個心雖然在六種所緣中對喜悅者生起貪慾,以"有情、有情"等方式執著而生起,但是由於是有行,所以是以方便、以方法而生起的 - 當良家子想要娶邪見家族的女孩時。他們說"你們是異見者"而不給女孩。然後其他親戚說"他會做你們所做的一切"而讓他們給。他與他們一起去拜訪外道。一開始他是懷疑的。隨著時間的推移,他覺得他們的行為可愛而接受他們的見解,採納他們的見解 - 應當知道在這樣的時候會得到這個心。 在遍一切心所中,這裡昏沉睡眠是額外的。其中,昏沉性是昏沉。睡眠性是睡眠;意思是無精進、萎縮、無能為力和損害。昏沉和睡眠是昏沉睡眠。其中,昏沉以無精進為相,以驅除精進為味,以沉沒為現起。睡眠以不適業為相,以覆蔽為味,以萎靡為現起,或以打盹、睡眠為現起。兩者都以不樂、懶惰、打呵欠等中的不如理作意為近因。 第三心

  1. Tatiyaṃ chasu ārammaṇesu somanassitassa lobhaṃ uppādetvā 『satto satto』tiādinā nayena aparāmasantassa nārāyaṇavirājanamallayuddhanaṭasamajjādīni passato manāpiyasaddasavanādipasutassa vā uppajjati. Idha mānena saddhiṃ pañca apaṇṇakaṅgāni honti. Tattha maññatīti 『māno』. So unnatilakkhaṇo, sampaggaharaso, ketukamyatāpaccupaṭṭhāno, diṭṭhivippayuttalobhapadaṭṭhāno, ummādo viya daṭṭhabboti.

Catutthacittaṃ

  1. Catutthaṃ vuttappakāresu eva ṭhānesu yadā sīse kheḷaṃ khipanti, pādapaṃsuṃ okiranti, tadā tassa pariharaṇatthaṃ saussāhena antarantarā olokentānaṃ rājanāṭakesu nikkhantesu ussāraṇāya vattamānāya tena tena chiddena olokentānañcāti evamādīsu ṭhānesu uppajjati. Idha pana thinamiddhehi saddhiṃ satta yevāpanakā honti. Ubhayatthāpi micchādiṭṭhi parihāyati. Taṃ ṭhapetvā sesānaṃ vasena dhammagaṇanā veditabbāti.

Pañcamacittaṃ

  1. Pañcamaṃ chasu ārammaṇesu vedanāvasena majjhattassa lobhaṃ uppādetvā 『satto satto』tiādinā nayena parāmasantassa uppajjati. Somanassaṭṭhāne panettha upekkhāvedanā hoti, pītipadaṃ parihāyati. Sesaṃ sabbaṃ paṭhamacittasadisameva.

Chaṭṭhacittādi

409-412. Chaṭṭhasattamaṭṭhamānipi vedanaṃ parivattetvā pītipadañca hāpetvā dutiyatatiyacatutthesu vuttanayeneva veditabbāni. Imesu aṭṭhasu lobhasahagatacittesu sahajātādhipati ārammaṇādhipatīti dvepi adhipatayo labbhanti.

Navamacittaṃ

這是巴利文的完整直譯: 400. 第三心在六種所緣中對喜悅者生起貪慾,以"有情、有情"等方式不執著而生起,對觀看那羅延天、毗羅阇、摔跤手、舞蹈表演等的人,或者專注于聽悅耳的聲音等的人而生起。這裡與慢一起有五個必定的成分。其中,認為是"慢"。它以高舉為相,以自大為味,以欲求標幟為現起,以離見貪為近因,應當視為瘋狂。 第四心 402. 第四心在前面所說的那些場合中,當他們往頭上吐唾沫、撒腳上的塵土時,爲了避開這些,有些人努力地不時觀看,當王室舞者出場時,當喝彩聲響起時,有些人從這個那個縫隙中觀看,在這樣的場合中生起。這裡與昏沉睡眠一起有七個遍一切心所。在兩種情況下都沒有邪見。除此之外,應當依其餘的來理解法的數目。 第五心 403. 第五心在六種所緣中對感受處於中性者生起貪慾,以"有情、有情"等方式執著而生起。這裡在喜悅的地方有舍受,喜的專案消失。其餘一切與第一心相同。 第六心等 409-412. 第六、第七、第八心也應當以改變感受和減少喜的專案,按照第二、第三、第四心所說的方式來理解。在這八種貪相應心中,可得俱生增上和所緣增上這兩種增上。 第九心

  1. Navamaṃ chasu ārammaṇesu domanassitassa paṭighaṃ uppādayato uppajjati. Tassa samayavavatthānavāre tāva duṭṭhu mano, hīnavedanattā vā kucchitaṃ manoti dummano; dummanassa bhāvo domanassaṃ. Tena sahagatanti domanassasahagataṃ. Asampiyāyanabhāvena ārammaṇasmiṃ paṭihaññatīti paṭighaṃ. Tena sampayuttanti paṭighasampayuttaṃ.

Dhammuddese tīsupi ṭhānesu domanassavedanāva āgatā. Tattha vedanāpadaṃ vuttameva. Tathā dukkhadomanassapadāni lakkhaṇādito pana aniṭṭhārammaṇānubhavanalakkhaṇaṃ domanassaṃ, yathātathā vā aniṭṭhākārasambhogarasaṃ, cetasikābādhapaccupaṭṭhānaṃ, ekanteneva hadayavatthupadaṭṭhānaṃ.

Mūlakammapathesu yathā purimacittesu lobho hoti, abhijjhā hotīti āgataṃ, evaṃ doso hoti, byāpādo hotīti vuttaṃ. Tattha dussanti tena, sayaṃ vā dussati, dussanamattameva vā tanti doso so caṇḍikkalakkhaṇo pahaṭāsiviso viya, visappanaraso visanipāto viya, attano nissayadahanaraso vā dāvaggi viya, dussanapaccupaṭṭhāno laddhokāso viya sapatto, āghātavatthupadaṭṭhāno visasaṃsaṭṭhapūtimuttaṃ viya daṭṭhabbo.

Byāpajjati tena cittaṃ, pūtibhāvaṃ upagacchati, byāpādayati vā vinayācārarūpasampattihitasukhādīnīti byāpādo. Atthato panesa dosoyeva. Idha padapaṭipāṭiyā ekūnatiṃsa padāni honti. Aggahitaggahaṇena cuddasa. Tesaṃ vasena savibhattikāvibhattikarāsibhedo veditabbo.

Yevāpanakesu chandādhimokkhamanasikārauddhaccāni niyatāni. Issāmacchariyakukkuccesu pana aññatarena saddhiṃ pañca pañca hutvāpi uppajjanti. Evamepi tayo dhammā aniyatayevāpanakā nāma. Tesu issatīti 『issā』. Sā parasampattīnaṃ usūyanalakkhaṇā, tattheva anabhiratirasā, tato vimukhabhāvapaccupaṭṭhānā, parasampattipadaṭṭhānā. Saṃyojananti daṭṭhabbā. Maccherabhāvo 『macchariyaṃ』. Taṃ laddhānaṃ vā labhitabbānaṃ vā attano sampattīnaṃ nigūhanalakkhaṇaṃ, tāsaṃyeva parehi sādhāraṇabhāvaakkhamanarasaṃ, saṅkocanapaccupaṭṭhānaṃ kaṭukañcukatāpaccupaṭṭhānaṃ vā, attasampattipadaṭṭhānaṃ. Cetaso virūpabhāvoti daṭṭhabbaṃ. Kucchitaṃ kataṃ kukataṃ. Tassa bhāvo 『kukkuccaṃ』. Taṃ pacchānutāpalakkhaṇaṃ, katākatānusocanarasaṃ, vippaṭisārapaccupaṭṭhānaṃ, katākatapadaṭṭhānaṃ. Dāsabyaṃ viya daṭṭhabbaṃ. Ayaṃ tāva uddesavāre viseso.

  1. Niddesavāre vedanāniddese asātaṃ sātapaṭipakkhavasena veditabbaṃ.

  2. Dosaniddese dussatīti doso. Dussanāti dussanākāro. Dussitattanti dussitabhāvo. Pakatibhāvavijahanaṭṭhena byāpajjanaṃ byāpatti. Byāpajjanāti byāpajjanākāro. Virujjhatīti virodho. Punappunaṃ virujjhatīti paṭivirodho. Viruddhākārapaṭiviruddhākāravasena vā idaṃ vuttaṃ. Caṇḍiko vuccati caṇḍo, thaddhapuggalo; tassa bhāvo caṇḍikkaṃ. Na etena suropitaṃ vacanaṃ hoti, duruttaṃ aparipuṇṇameva hotīti asuropo. Kuddhakāle hi paripuṇṇavacanaṃ nāma natthi. Sacepi kassaci hoti taṃ appamāṇaṃ. Apare pana assujananaṭṭhena assuropanato assuropoti vadanti. Taṃ akāraṇaṃ, somanassassāpi assujananato. Heṭṭhā vuttaattamanatāpaṭipakkhato na attamanatāti anattamanatā. Sā pana yasmā cittasseva, na sattassa, tasmā cittassāti vuttaṃ. Sesamettha saṅgahasuññatavāresu ca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Dasamacittaṃ

這是巴利文的完整直譯: 413. 第九心在六種所緣中因生起痛苦而生起反擊。其時,因時的限制而生起愚癡之心,因低劣的感受而生起痛苦之心,所以是痛苦的;痛苦者的狀態是痛苦。與此一起的則是痛苦相伴隨。由於不親近的狀態在所緣中反擊,所以是反擊。與此相伴隨的則是反擊相伴隨。 在法的解釋中,在三個地方痛苦的感受已生起。那裡所述的就是感受的狀態。同樣,痛苦的狀態有痛苦的特徵,或是與不愉快所緣的體驗特徵,或是心的障礙的現起,或是完全地在心的所在。 在根本的業道中,像前面的心中貪慾生起、嫉妒生起一樣,仇恨也生起,痛苦也生起。在那裡,因而生起仇恨,或者自己生起仇恨,或者僅僅是仇恨而已,這種仇恨如同兇猛的特徵,或是如同被擊打的狀態,或是如同被毒藥的味道,或是如同自身的依賴燃燒的味道,或是如同被仇恨所障礙的狀態,或是如同被攻擊的所在,或是如同被壓迫的狀態。 因此,心因而生起,趨向于污穢,或是生起痛苦的狀態,或是因行為、道德、財富、幸福等而生起痛苦;從意義上說,這就是仇恨。這裡根據詞的定義有三十個詞。通過抓住的抓住,有十四個。根據這些,應當理解為有分別的、分別的、根本的差異。 在其餘的心所中,貪慾、厭惡、無知的心是確定的。在嫉妒、驚訝、懊悔中,儘管有一個與其他五個一起生起。如此,這三種法則是不確定的。它們中,嫉妒是"嫉妒"。它是對他人財富的厭惡特徵,在那裡沒有樂趣,因此生起了離開的狀態,依賴於他人的財富。應當視為羈絆。貪婪的狀態是"貪婪"。它是對所獲得或應得的財富的隱藏特徵,或是對他人財富的普遍厭惡,或是對壓迫的現起,或是對自身財富的依賴。應當視為心的惡劣狀態。低劣的行為是被看作的。它是生起的狀態。它的狀態是"懊悔"。它是對已做已做之事的悲傷,或是對已做已做之事的現起。應當視為奴隸的狀態。這是目前的解釋。 415. 在解釋中,感受的解釋應當根據不愉快和愉快的對立來理解。 418. 在仇恨的解釋中,仇恨是"仇恨"。仇恨是仇恨的狀態。仇恨的狀態是仇恨的存在。從常態的角度來看,仇恨是痛苦的。仇恨的產生是仇恨的狀態。對抗是對立。反覆對抗是反對。以對立的狀態或反對的狀態來說,這就是所說的。兇惡者被稱為兇惡,兇惡的人;他的狀態是兇惡。由此並非有愉快的言辭,反而是惡劣的、未滿的,所以是沒有愉快的。因為在憤怒時沒有滿的言辭。如果對任何人來說,它是微不足道的。另一方面,因愉快而生起的憤怒。下面所說的從內心的安寧對立中並非內心的安寧,所以是無安寧。它是因為是心的,而非眾生的,因此說是心的。其餘的應當根據前面所說的方式在攝類和空類的解釋中理解。 第十心

  1. Dasamaṃ sasaṅkhārattā parehi ussāhitassa vā, paresaṃ vā aparādhaṃ sāritassa, sayameva vā paresaṃ aparādhaṃ anussaritvā kujjhamānassa uppajjati.

Idhāpi padapaṭipāṭiyā ekūnatiṃsa, aggahitaggahaṇena ca cuddaseva padāni honti. Yevāpanakesu pana thinamiddhampi labbhati. Tasmā ettha vinā issāmacchariyakukkuccehi cattāri apaṇṇakaṅgāni thinamiddhanti ime cha issādīnaṃ uppattikāle tesu aññatarena saddhiṃ satta yevāpanakā ekakkhaṇe uppajjanti. Sesaṃ sabbaṃ sabbavāresu navamasadisameva. Imesu pana dvīsu domanassacittesu sahajātādhipatiyeva labbhati, na ārammaṇādhipati. Na hi kuddho kiñci garuṃ karotīti.

Ekādasamacittaṃ

  1. Ekādasamaṃ chasu ārammaṇesu vedanāvasena majjhattassa kaṅkhāpavattikāle uppajjati. Tassa samayavavatthāne vicikicchāsampayuttanti padaṃ apubbaṃ. Tassattho – vicikicchāya sampayuttanti vicikicchāsampayuttaṃ. Dhammuddese 『vicikicchā hotī』ti padameva viseso. Tattha vigatā cikicchāti vicikicchā. Sabhāvaṃ vā vicinanto etāya kicchati kilamatīti vicikicchā. Sā saṃsayalakkhaṇā, kampanarasā, anicchayapaccupaṭṭhānā anekaṃsagāhapaccupaṭṭhānā vā, ayonisomanasikārapadaṭṭhānā. Paṭipattiantarāyakarāti daṭṭhabbā.

Idha padapaṭipāṭiyā tevīsati padāni honti. Aggahitaggahaṇena cuddasa. Tesaṃ vasena savibhattikāvibhattikarāsivinicchayo veditabbo. Manasikāro uddhaccanti dveyeva yevāpanakā.

  1. Niddesavārassa cittassekaggatāniddese yasmā idaṃ dubbalaṃ cittaṃ pavattiṭṭhitimattakamevettha hoti, tasmā 『saṇṭhitī』tiādīni avatvā cittassa 『ṭhitī』ti ekameva padaṃ vuttaṃ. Teneva ca kāraṇena uddesavārepi 『samādhindriya』ntiādi na vuttaṃ.

  2. Vicikicchāniddese kaṅkhanavasena kaṅkhā. Kaṅkhāya āyanāti kaṅkhāyanā. Purimakaṅkhā hi uttarakaṅkhaṃ āneti nāma. Ākāravasena vā etaṃ vuttaṃ. Kaṅkhāsamaṅgicittaṃ kaṅkhāya āyitattā kaṅkhāyitaṃ nāma. Tassa bhāvo kaṅkhāyitattaṃ. Vimatīti namati. Vicikicchā vuttatthā eva. Kampanaṭṭhena dvidhā eḷayatīti dveḷhakaṃ. Paṭipattinivāraṇena dvidhāpatho viyāti dvedhāpatho. 『Niccaṃ nu kho idaṃ, aniccaṃ nu kho』tiādipavattiyā ekasmiṃ ākāre saṇṭhātuṃ asamatthatāya samantato setīti saṃsayo. Ekaṃsaṃ gahetuṃ asamatthatāya na ekaṃsaggāhoti anekaṃsaggāho. Nicchetuṃ asakkontī ārammaṇato osakkatīti āsappanā. Ogāhituṃ asakkontī parisamantato sappatīti parisappanā. Pariyogāhituṃ asamatthatāya apariyogāhanā. Nicchayavasena ārammaṇe pavattituṃ asamatthatāya thambhitattaṃ; cittassa thaddhabhāvoti attho. Vicikicchā hi uppajjitvā cittaṃ thaddhaṃ karoti. Yasmā panesā uppajjamānā ārammaṇaṃ gahetvā manaṃ vilikhantī viya, tasmā manovilekhoti vuttā. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva.

Dvādasamacittaṃ

  1. Dvādasamassa samayavavatthāne uddhaccena sampayuttanti uddhaccasampayuttaṃ. Idañhi cittaṃ chasu ārammaṇesu vedanāvasena majjhattaṃ hutvā uddhataṃ hoti. Idha dhammuddese 『vicikicchā』-ṭhāne 『uddhaccaṃ hotī』ti āgataṃ. Padapaṭipāṭiyā aṭṭhavīsati padāni honti. Aggahitaggahaṇena cuddasa. Tesaṃ vasena savibhattikāvibhattikarāsividhānaṃ veditabbaṃ. Adhimokkho manasikāroti dveyeva yevāpanakā.

這是巴利文的完整直譯: 421. 第十心因生起對他人的反感而生起,或因他人的過失而生起,或者自己回想起他人的過失而憤怒而生起。 這裡根據詞的定義有三十個,抓住的抓住有十四個。在其餘的心所中,昏沉睡眠也會生起。因此,在這裡沒有嫉妒、驚訝、懊悔等的情況下,有四個必定的成分,昏沉和睡眠就是其中。這六種心的生起中,有一個與其他某個一起生起的七個遍一切心所。其餘的在所有的心所中與第九心相似。在這兩種痛苦的心中,只有俱生增上能生起,而不能從所緣增上生起。憤怒時並不會做出任何重大的行為。 第十一心 422. 第十一心在六種所緣中因感受處於中性而生起懷疑。在此時,因時的限制而生起的懷疑是獨特的。其意義是與懷疑相應的。法的解釋中「懷疑」是特指的。在那裡,懷疑是消失的。懷疑是由於對自性進行探求而生起的艱難狀態。它是懷疑的特徵,顫動的狀態,或是無常的現起,或是多種狀態的現起,或是無正思維的狀態。應當視為對修行的障礙。 這裡根據詞的定義有三十個。抓住的抓住有十四個。根據這些,應當理解為有分別的、分別的、根本的差異。心的狀態是憤怒的,只有兩個遍一切心所。 424. 在解釋中,由於心的單一性,因而這是一個脆弱的心,只有心的存在。因此,除了「安住」等之外,只提到心的「存在」。因此,在解釋中也未提到「定根」。 425. 在懷疑的解釋中,懷疑是懷疑的狀態。懷疑的狀態是懷疑的特徵。前面的懷疑引導到後面的懷疑。以狀態來說,這也是如此。懷疑與心相應的狀態是懷疑的狀態。它的狀態是懷疑的狀態。懷疑是低頭的。懷疑的意義已經說過。因顫動而分為兩種。因修行的障礙而分為兩種。由於「這是常的嗎?這是無常的嗎?」等的反覆生起,因而在一種狀態中無法安住,因此是懷疑。無法抓住一個部分,因此無法單一地把握,反而是多部分的把握。無法決定而依賴於所緣而生起,因此是依賴。無法掌握而依賴於周圍的,因此是依賴周圍。由於無法決定而依賴於所緣而生起,因此是停滯;心的狀態是堅硬的。懷疑生起后,使心變得堅硬。因為它在生起時,似乎抓住了所緣,因此說是心的記錄。其餘的在各處都應當明瞭。 第十二心 427. 第十二心在時的限制中與激動相應,因此是激動相應。這裡的心在六種所緣中因感受處於中性而生起激動。這裡在法的解釋中,在「懷疑」的位置上說「生起激動」。根據詞的定義有二十八個。抓住的抓住有十四個。根據這些,應當理解為有分別的、分別的、根本的差異。意志是心的狀態,只有兩個遍一切心所。

  1. Niddesavārassa uddhaccaniddese cittassāti na sattassa, na posassa. Uddhaccanti uddhatākāro. Na vūpasamoti avūpasamo. Ceto vikkhipatīti cetasovikkhepo. Bhantattaṃ cittassāti cittassa bhantabhāvo, bhantayānabhantagoṇādīni viya. Iminā ekārammaṇasmiṃyeva vipphandanaṃ kathitaṃ. Uddhaccañhi ekārammaṇe vipphandati, vicikicchā nānārammaṇe. Sesaṃ sabbavāresu heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

Idāni imasmiṃ cittadvaye pakiṇṇakavinicchayo hoti. 『Ārammaṇe pavaṭṭanakacittāni nāma katī』ti? Hi vutte 『imāneva dve』ti vattabbaṃ. Tattha vicikicchāsahagataṃ ekantena pavaṭṭati, uddhaccasahagataṃ pana laddhādhimokkhattā laddhapatiṭṭhaṃ pavaṭṭati. Yathā hi vaṭṭacaturassesu dvīsu maṇīsu pabbhāraṭṭhāne pavaṭṭetvā vissaṭṭhesu vaṭṭamaṇi ekanteneva pavaṭṭati, caturasso patiṭṭhāya patiṭṭhāya pavaṭṭati, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Sabbesupi hīnādibhedo na uddhaṭo, sabbesaṃ ekantahīnattā. Sahajātādhipati labbhamānopi na uddhaṭo, heṭṭhā dassitanayattā. Ñāṇābhāvato panettha vīmaṃsādhipati nāma natthi. Pacchimadvaye sesopi natthi eva. Kasmā? Kañci dhammaṃ dhuraṃ katvā anuppajjanato, paṭṭhāne ca paṭisiddhato.

Imehi pana dvādasahipi akusalacittehi kamme āyūhite, ṭhapetvā uddhaccasahagataṃ, sesāni ekādaseva paṭisandhiṃ ākaḍḍhanti. Vicikicchāsahagate aladdhādhimokkhe dubbalepi paṭisandhiṃ ākaḍḍhamāne uddhaccasahagataṃ laddhādhimokkhaṃ balavaṃ kasmā nākaḍḍhatīti? Dassanena pahātabbābhāvato. Yadi hi ākaḍḍheyya 『dassanenapahātabba』-padavibhaṅge āgaccheyya, tasmā, ṭhapetvā taṃ, sesāni ekādasa ākaḍḍhanti. Tesu hi yena kenaci kamme āyūhite tāya cetanāya catūsu apāyesu paṭisandhi hoti. Akusalavipākesu ahetukamanoviññāṇadhātuupekkhāsahagatāya paṭisandhiṃ gaṇhāti. Itarassāpi ettheva paṭisandhidānaṃ bhaveyya. Yasmā panetaṃ natthi, tasmā 『dassanenapahātabba』-padavibhaṅge nāgatanti.

Akusalā dhammātipadassa vaṇṇanā niṭṭhitā.

Abyākatapadaṃ

Ahetukakusalavipāko

這是巴利文的完整直譯: 429. 在解釋中,激動的解釋是心的,不是有情的,不是人的。激動是激動的狀態。不平靜是不平靜。心散亂是心的散亂。心的顫動是心的顫動狀態,如同顫動的車或顫動的牛等。這裡說的是在一個所緣中的顫動。激動在一個所緣中顫動,懷疑在不同的所緣中。其餘的在所有的解釋中應當如前所述理解。 現在在這兩種心中有雜項的決定。如果問"有多少種心在所緣中轉動?"應當回答"只有這兩種"。其中,與懷疑相應的必定轉動,與激動相應的因為獲得決心而獲得立足點而轉動。就像在圓形和方形的兩顆寶石中,在斜坡上滾動時,圓形的必定滾動,方形的則是一步一步地滾動,應當這樣理解。在所有的低劣等的差別中都沒有提到,因為都是絕對低劣的。雖然有俱生增上,但沒有提到,因為前面已經說明了。因為沒有智慧,所以這裡沒有所謂的觀察增上。在最後兩種中,其他的也都沒有。為什麼?因為不以任何法為主而生起,在發趣論中也被否定。 通過這十二種不善心造作業,除了與激動相應的,其餘十一種都能引生結生。為什麼與懷疑相應的雖然沒有獲得決心而微弱,但能引生結生,而與激動相應的雖然獲得決心而強烈,卻不能引生呢?因為沒有見所斷的性質。如果能引生,就會出現在"見所斷"的詞的解釋中,因此,除了它之外,其餘十一種能引生。因為通過任何一種造作業,通過那個思在四惡趣中得到結生。在不善果報中,以無因意識界舍俱的結生。另一個也應當在這裡給予結生。因為這個不存在,所以沒有出現在"見所斷"的詞的解釋中。 不善法這個詞的解釋結束。 無記詞 無因善果報

  1. Idāni abyākatapadaṃ bhājetvā dassetuṃ katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha catubbidhaṃ abyākataṃ – vipākaṃ kiriyaṃ rūpaṃ nibbānanti. Tesu vipākābyākataṃ. Vipākābyākatepi kusalavipākaṃ. Tasmimpi parittavipākaṃ. Tasmimpi ahetukaṃ. Tasmimpi pañcaviññāṇaṃ. Tasmimpi dvārapaṭipāṭiyā cakkhuviññāṇaṃ . Tassāpi, ṭhapetvā dvārārammaṇādisādhāraṇapaccayaṃ, asādhāraṇakammapaccayavaseneva uppattiṃ dīpetuṃ kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattātiādi vuttaṃ. Tattha katattāti katakāraṇā. Upacitattāti ācitattā, vaḍḍhitakāraṇā. Cakkhuviññāṇanti kāraṇabhūtassa cakkhussa viññāṇaṃ, cakkhuto vā pavattaṃ, cakkhusmiṃ vā nissitaṃ viññāṇanti cakkhuviññāṇaṃ. Parato sotaviññāṇādīsupi eseva nayo.

Tattha cakkhusannissitarūpavijānanalakkhaṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ, rūpamattārammaṇarasaṃ, rūpābhimukhabhāvapaccupaṭṭhānaṃ , rūpārammaṇāya kiriyamanodhātuyā apagamapadaṭṭhānaṃ. Parato āgatāni sotādisannissitasaddādivijānanalakkhaṇāni sotaghānajivhākāyaviññāṇāni saddādimattārammaṇarasāni, saddādiabhimukhabhāvapaccupaṭṭhānāni, saddādiārammaṇānaṃ kiriyamanodhātūnaṃ apagamapadaṭṭhānāni.

Idha padapaṭipāṭiyā dasa padāni honti. Aggahitaggahaṇena satta. Tesu pañca avibhattikāni, dve savibhattikāni. Tesu cittaṃ phassapañcakavasena ceva indriyavasena ca dvīsu ṭhānesu vibhattiṃ gacchati, vedanā phassapañcakajhānaṅgaindriyavasena tīsuyeva. Rāsayopi imeva tayo honti. Yevāpanako eko manasikāro eva.

  1. Niddesavāre cakkhuviññāṇaṃ paṇḍaranti vatthuto vuttaṃ. Kusalañhi attano parisuddhatāya paṇḍaraṃ nāma, akusalaṃ bhavaṅganissandena, vipākaṃ vatthupaṇḍarattā.

這是巴利文的完整直譯: 431. 現在通過闡述無記詞來展示哪些法是無記的。這裡有四種無記——果報、行為、色法、涅槃。在這些中,果報是無記的。在果報的無記中,也有善果報。因此在其中也有微小的果報。因此在其中也有無因的。因此在其中也有五種意識。因此在其中也有通過門的通道的眼識。除了這一點,除了門所緣等的共通條件,單獨通過不共通的業因而生起的,所說的是欲界的善業的成就等。在那裡,所說的「成就」是指已做的因。所說的「積聚」是指因的增上,增上因。眼識是指作為因的眼的意識,或是從眼處生起,或是依賴於眼而生起的意識,即眼識。其他的耳識等也是如此。 在這裡,眼依賴的色法的識是眼識,色法的特徵,色法的感受,色法的面前的現起,色法所緣的行為的心的消失。其他的耳等所依賴的聲等的識也是如此,聲等的特徵,聲等的感受,聲等的面前的現起,聲等所緣的行為的心的消失。 這裡根據詞的定義有十個詞。通過抓住的抓住有七個。在這些中,有五個是不分別的,有兩個是分別的。在這些中,心因觸的五種法和感官的原因而在兩個地方生起分別,感受因觸的五種法和禪的感官而在三個地方生起。三種元素也是如此。唯一的心所是一個思維的狀態。 436. 在解釋中,眼識是指白色的,因其所依賴的法而生起。善法因其自身的清凈而是白的,惡法因緣生起而是污穢的,果報因其所依賴的法而是白的。

  1. Cittassekaggatāniddese cittassa ṭhitīti ekameva padaṃ vuttaṃ. Idampi hi dubbalaṃ cittaṃ pavattiṭṭhitimattamevettha labbhati, 『saṇṭhitiavaṭṭhiti』-bhāvaṃ pāpuṇituṃ na sakkoti. Saṅgahavāre jhānaṅgamaggaṅgāni na uddhaṭāni. Kasmā? Vitakkapacchimakañhi jhānaṃ nāma, hetupacchimako maggo nāma. Pakatiyā avitakkacitte jhānaṅgaṃ na labbhati, ahetukacitte ca maggaṅgāni. Tasmā idha ubhayampi na uddhaṭaṃ. Saṅkhārakkhandhopettha caturaṅgikoyeva bhājito. Suññatavāro pākatikoyeva. Sotaviññāṇādiniddesāpi imināva nayena veditabbā.

Kevalañhi cakkhuviññāṇādīsu 『upekkhā』 bhājitā, kāyaviññāṇe 『sukha』nti, ayamettha viseso. Sopi ca ghaṭṭanavasena hotīti veditabbo. Cakkhudvārādīsu hi catūsu upādārūpameva upādārūpaṃ ghaṭṭeti, upādārūpeyeva upādārūpaṃ ghaṭṭente paṭighaṭṭanānighaṃso balavā na hoti. Catunnaṃ adhikaraṇīnaṃ upari cattāro kappāsapicupiṇḍe ṭhapetvā picupiṇḍeheva pahatakālo viya phuṭṭhamattameva hoti. Vedanā majjhattaṭṭhāne tiṭṭhati. Kāyadvāre pana bahiddhā mahābhūtārammaṇaṃ ajjhattikakāyapasādaṃ ghaṭṭetvā pasādapaccayesu mahābhūtesu paṭihaññati. Yathā adhikaraṇīmatthake kappāsapicupiṇḍaṃ ṭhapetvā kūṭena paharantassa kappāsapicupiṇḍaṃ chinditvā kūṭaṃ adhikaraṇiṃ gaṇhatīti, nighaṃso balavā hoti, evameva paṭighaṭṭanānighaṃso balavā hoti. Iṭṭhe ārammaṇe sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ uppajjati, aniṭṭhe dukkhasahagataṃ.

Imesaṃ pana pañcannaṃ cittānaṃ vatthudvārārammaṇāni nibaddhāneva honti, vatthādisaṅkamanaṃ nāmettha natthi. Kusalavipākacakkhuviññāṇañhi cakkhupasādaṃ vatthuṃ katvā iṭṭhe ca iṭṭhamajjhatte ca catusamuṭṭhānikarūpārammaṇe dassanakiccaṃ sādhayamānaṃ cakkhudvāre ṭhatvā vipaccati. Sotaviññāṇādīni sotapasādādīni vatthuṃ katvā iṭṭhaiṭṭhamajjhattesu saddādīsu savanaghāyanasāyanaphusanakiccāni sādhayamānāni sotadvārādīsu ṭhatvā vipaccanti. Saddo panettha dvisamuṭṭhānikoyeva hoti.

  1. Manodhātuniddese sabhāvasuññatanissattaṭṭhena manoyeva dhātu manodhātu. Sā cakkhuviññāṇādīnaṃ anantaraṃ rūpādivijānanalakkhaṇā, rūpādīnaṃ sampaṭicchanarasā, tathābhāvapaccupaṭṭhānā, cakkhuviññāṇādiapagamapadaṭṭhānā . Idha dhammuddese dvādasa padāni honti. Aggahitaggahaṇena nava. Tesu satta avibhattikāni dve savibhattikāni. Adhimokkho manasikāroti dve yevāpanakā. Vitakkaniddeso abhiniropanaṃ pāpetvā ṭhapito. Yasmā panetaṃ cittaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ, tasmā sammāsaṅkappoti vā micchāsaṅkappoti vā na vuttaṃ. Saṅgahavāre labbhamānampi jhānaṅgaṃ pañcaviññāṇasote patitvā gatanti. Maggaṅgaṃ pana na labbhatiyevāti na uddhaṭaṃ. Suññatavāro pākatikoyeva. Imassa cittassa vatthu nibaddhaṃ hadayavatthumeva hoti. Dvārārammaṇāni anibaddhāni. Tattha kiñcāpi dvārārammaṇāni saṅkamanti, ṭhānaṃ pana ekaṃ. Sampaṭicchanakiccameva hetaṃ hoti. Idañhi pañcadvāre pañcasu ārammaṇesu sampaṭicchanaṃ hutvā vipaccati. Kusalavipākesu cakkhuviññāṇādīsu niruddhesu taṃsamanantarā tāneva ṭhānappattāni rūpārammaṇādīni sampaṭicchati.

這是巴利文的完整直譯: 439. 在心一境性的解釋中,只說了"心的安住"這一個詞。這也是一個弱的心,只能獲得生起的安住,不能達到"安立、確立"的狀態。在攝類中沒有列出禪支和道支。為什麼?因為以尋為最後的是禪那,以因為最後的是道。在本性無尋的心中不能獲得禪支,在無因的心中不能獲得道支。因此這裡兩者都沒有列出。行蘊也只分別了四個支分。空性分別是常規的。耳識等的解釋也應當以這種方式理解。 只是在眼識等中分別了"舍",在身識中分別了"樂",這是這裡的差別。這也應當理解是由於接觸而生起的。在眼門等四處,只有所造色接觸所造色,當所造色接觸所造色時,反作用的摩擦不強烈。就像在四個砧板上放置四團棉花,只用棉花敲打一樣,只是輕微的接觸。感受處於中性狀態。但在身門中,外部的大種所緣接觸內部的身凈色,在作為凈色的條件的大種中產生反作用。就像在砧板上放置棉花團,用錘子敲打時,錘子切斷棉花團擊中砧板一樣,反作用的摩擦變得強烈。在可意的所緣中生起樂俱的身識,在不可意的所緣中生起苦俱的。 這五種心的所依、門和所緣是固定的,這裡沒有所謂的所依等的轉移。善果報眼識以眼凈色為所依,在可意和可意中性的四種色所緣中執行見的作用,住于眼門而成熟。耳識等以耳凈色等為所依,在可意可意中性的聲等中執行聽聞、嗅、嘗、觸的作用,住于耳門等而成熟。聲只是二種生起的。 455. 在意界的解釋中,以自性空無我的意義,意本身就是界,所以是意界。它在眼識等之後以了知色等為相,以領受色等為味,以如此狀態為現起,以眼識等的離去為足處。這裡在法的解釋中有十二個詞。通過抓住的抓住有九個。其中七個是不分別的,兩個是分別的。勝解和作意是兩個遍一切心所。尋的解釋到達了尋求后停止。因為這個心既不是善也不是不善,所以沒有說是正思惟或邪思惟。在攝類中雖然可得到禪支,但已經落入五識的流中。道支則完全不能獲得,所以沒有列出。空性分別是常規的。這個心的所依是固定的心所依處。門和所緣是不固定的。雖然門和所緣會轉移,但位置是一個。這只是領受的作用。這在五門中對五種所緣作為領受而成熟。在善果報的眼識等滅去後,緊接著領受那些已經到達位置的色所緣等。

  1. Manoviññāṇadhātuniddesesu paṭhamamanoviññāṇadhātuyaṃ 『pīti』padaṃ adhikaṃ. Vedanāpi 『somanassa』-vedanā hoti. Ayañhi iṭṭhārammaṇasmiṃyeva pavattati. Dutiyamanoviññāṇadhātu iṭṭhamajjhattārammaṇe. Tasmā tattha 『upekkhā』 vedanā hotīti. Padāni manodhātuniddesasadisāneva. Ubhayatthāpi pañcaviññāṇasote patitvā gatattāyeva jhānaṅgāni na uddhaṭāni. Maggaṅgāni alābhatoyeva. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ. Lakkhaṇādito panesā duvidhāpi manoviññāṇadhātu ahetukavipākā, chaḷārammaṇavijānanalakkhaṇā, santīraṇādirasā, tathābhāvapaccupaṭṭhānā, hadayavatthupadaṭṭhānāti veditabbā.

Tattha paṭhamā dvīsu ṭhānesu vipaccati. Sā hi pañcadvāre kusalavipākacakkhuviññāṇādianantaraṃ, vipākamanodhātuyā taṃ ārammaṇaṃ sampaṭicchitvā niruddhāya, tasmiṃ yevārammaṇe santīraṇakiccaṃ sādhayamānā pañcasu dvāresu ṭhatvā vipaccati. Chasu dvāresu pana balavārammaṇe tadārammaṇā hutvā vipaccati. Kathaṃ? Yathā hi caṇḍasote, tiriyaṃ nāvāya gacchantiyā, udakaṃ chijjitvā thokaṃ ṭhānaṃ nāvaṃ anubandhitvā yathāsotameva gacchati, evameva chasu dvāresu balavārammaṇe palobhayamāne āpāthagate javanaṃ javati. Tasmiṃ javite bhavaṅgassa vāro. Idaṃ pana cittaṃ bhavaṅgassa vāraṃ adatvā javanena gahitārammaṇaṃ gahetvā ekaṃ dve cittavāre pavattitvā bhavaṅgameva otarati. Gavakkhandhe nadiṃ tarantepi evameva upamā vitthāretabbā. Evamesā yaṃ javanena gahitārammaṇaṃ tasseva gahitattā tadārammaṇaṃ nāma hutvā vipaccati.

Dutiyā pana pañcasu ṭhānesu vipaccati. Kathaṃ? Manussaloke tāva jaccandhajaccabadhirajaccaeḷajaccummattakaubhatobyañjanakanapuṃsakānaṃ paṭisandhiggahaṇakāle paṭisandhi hutvā vipaccati. Paṭisandhiyā vītivattāya yāvatāyukaṃ bhavaṅgaṃ hutvā vipaccati. Iṭṭhamajjhatte pañcārammaṇavīthiyā santīraṇaṃ hutvā, balavārammaṇe chasu dvāresu tadārammaṇaṃ hutvā, maraṇakāle cuti hutvāti imesu pañcasu ṭhānesu vipaccatīti.

Manoviññāṇadhātudvayaṃ niṭṭhitaṃ.

Aṭṭhamahāvipākacittavaṇṇanā

這是巴利文的完整直譯: 469. 在意識界的解釋中,第一種意意識界中的「快樂」一詞是多餘的。感受也有「快樂」的感受。這確實是在可意所緣中生起。第二種意意識界在可意中性所緣。因此在這裡「舍」的感受是存在的。詞語與意意識界的解釋是相似的。兩者都因落入五識的流中而沒有列出禪支。道支也完全沒有獲得。其餘的應當如前所述理解。特徵上,這種意意識界被理解為無因果的果報,六種所緣的了知特徵,接納等的味道,以及如此狀態的現起,心所依處的存在。 在這裡,第一種在兩個地方生起。它在五門中,善果報的眼識等之後,接納了那所緣的果報,因而在那個所緣中進行接納的作用,住於五門中而生起。在六門中則因強烈的所緣而生起。如何生起呢?就像在激流中,船在橫渡時,水被切開,船在某個地方停留,隨著水流而行,就像在六門中因強烈的所緣而被吸引,心的衝動隨之而生起。在這個衝動中是生起的流。這個心則是沒有生起流而通過沖動抓住的所緣而生起,經過一或二次心的流而落入生起流中。就像在牛背上渡河一樣,這個比喻應當被擴充套件。就像這樣,所抓住的所緣因其被抓住而成為那個所緣而生起。 第二種則在五個地方生起。如何生起呢?在人間中,盲人、聾人、啞人、極少數的身體殘疾人、無數的微小身體的男性在結生時生起。結生后,直到生命結束的生起流生起。可意中性在五種所緣的道路中進行接納,在強烈的所緣中在六門中生起,至於死亡時則是作為死後生起。因此在這五個地方生起。 意意識界的兩種已完成。 第八大果報心的解釋。

  1. Idāni aṭṭhamahāvipākacittāni dassetuṃ puna katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha pāḷiyaṃ nayamattaṃ dassetvā sabbavārā saṃkhittā. Tesaṃ attho heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Yo panettha viseso taṃ dassetuṃ alobho abyākatamūlantiādi vuttaṃ. Yampi na vuttaṃ taṃ evaṃ veditabbaṃ – yo hi kāmāvacarakusalesu kammadvārakammapathapuññakiriyavatthubhedo vutto so idha natthi. Kasmā? Aviññattijanakato avipākadhammato tathā appavattito ca. Yāpi tā yevāpanakesu karuṇāmuditā vuttā, tā sattārammaṇattā vipākesu na santi. Ekantaparittārammaṇāni hi kāmāvacaravipākāni. Na kevalañca karuṇāmuditā, viratiyopettha na santi. 『Pañca sikkhāpadāni kusalānevā』ti (vibha. 715) hi vuttaṃ.

Asaṅkhārasasaṅkhāravidhānañcettha kusalato ceva paccayabhedato ca veditabbaṃ. Asaṅkhārikassa hi kusalassa asaṅkhārikameva vipākaṃ, sasaṅkhārikassa sasaṅkhārikaṃ. Balavapaccayehi ca uppannaṃ asaṅkhārikaṃ, itarehi itaraṃ. Hīnādibhedepi imāni hīnamajjhimapaṇītehi chandādīhi anipphāditattā hīnamajjhimapaṇītāni nāma na honti. Hīnassa pana kusalassa vipākaṃ hīnaṃ, majjhimassa majjhimaṃ, paṇītassa paṇītaṃ. Adhipatino pettha na santi. Kasmā? Chandādīni dhuraṃ katvā anuppādetabbato. Sesaṃ sabbaṃ aṭṭhasu kusalesu vuttasadisameva.

Idāni imesaṃ aṭṭhannaṃ mahāvipākacittānaṃ vipaccanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Etāni hi catūsu ṭhānesu vipaccanti – paṭisandhiyaṃ, bhavaṅge, cutiyaṃ, tadārammaṇeti. Kathaṃ? Manussesu tāva kāmāvacaradevesu ca puññavantānaṃ duhetukatihetukānaṃ paṭisandhiggahaṇakāle paṭisandhi hutvā vipaccanti. Paṭisandhiyā vītivattāya pavatte saṭṭhipi asītipi vassāni asaṅkhyeyyampi āyukālaṃ bhavaṅgaṃ hutvā, balavārammaṇe chasu dvāresu tadārammaṇaṃ hutvā, maraṇakāle cuti hutvāti. Evaṃ catūsu ṭhānesu vipaccanti.

Tattha sabbepi sabbaññubodhisattā pacchimapaṭisandhiggahaṇe paṭhamena somanassasahagatatihetukaasaṅkhārikamahāvipākacittena paṭisandhiṃ gaṇhanti. Taṃ pana mettāpubbabhāgacittassa vipākaṃ hoti. Tena dinnāya paṭisandhiyā asaṅkhyeyyaṃ āyu. Kālavasena pana pariṇamati. Mahāsīvatthero panāha – 『somanassasahagatato upekkhāsahagataṃ balavataraṃ. Tena paṭisandhiṃ gaṇhanti. Tena gahitapaṭisandhikā hi mahajjhāsayā honti. Dibbesupi ārammaṇesu uppilāvino na honti, tipiṭakacūḷanāgattherādayo viyā』ti . Aṭṭhakathāyaṃ pana – 『ayaṃ therassa manoratho,』『natthi eta』nti paṭikkhipitvā 『sabbaññubodhisattānaṃ hitūpacāro balavā hoti , tasmā mettāpubbabhāgakāmāvacarakusalavipākasomanassasahagatatihetukaasaṅkhārikacittena paṭisandhiṃ gaṇhantī』ti vuttaṃ.

Vipākuddhārakathā

Idāni vipākuddhārakathāya mātikā ṭhapetabbā – tipiṭakacūḷanāgatthero tāva āha – ekāya kusalacetanāya soḷasa vipākacittāni uppajjanti. Ettheva dvādasakamaggopi ahetukaṭṭhakampīti. Moravāpivāsī mahādattatthero panāha – ekāya kusalacetanāya dvādasa vipākacittāni uppajjanti. Ettheva dasakamaggopi ahetukaṭṭhakampīti. Tipiṭakamahādhammarakkhitatthero āha – ekāya kusalacetanāya dasa vipākacittāni uppajjanti, ettheva ahetukaṭṭhakanti.

這是巴利文的完整直譯: 498. 現在爲了展示八大果報心,再次開始說"什麼法是無記的"等。在那裡,在經文中只顯示了方法,所有的部分都被簡略了。它們的意義應當如前所述理解。爲了顯示這裡的特殊之處,說了"無貪是無記根"等。沒有說的也應當這樣理解 - 在欲界善法中所說的業門、業道、福德行為事的區別,在這裡是沒有的。為什麼?因為不產生表色,不是果報法,也不是那樣運作。在遍一切心所中所說的悲和喜,因為以有情為所緣,所以在果報中是沒有的。欲界果報必定是以小所緣為對象。不僅是悲和喜,在這裡也沒有戒。因為說"五戒只是善的"。 無行和有行的區別應當從善和緣的差別來理解。無行善的果報是無行的,有行善的果報是有行的。由強的緣所生的是無行的,由其他的緣所生的是有行的。在低劣等的區別中,這些因為不是由低劣、中等、殊勝的欲等所產生,所以不稱為低劣、中等、殊勝。但低劣善的果報是低劣的,中等善的果報是中等的,殊勝善的果報是殊勝的。這裡也沒有增上。為什麼?因為不應以欲等為主而生起。其餘的一切與八善心中所說的相同。 現在應當理解這八大果報心的成熟之處。它們在四個地方成熟 - 結生、有分、死亡、有分。如何?首先在人間和欲界天中,有福德的二因和三因的人在結生時作為結生而成熟。結生之後,在生存中作為有分而成熟,或六十年或八十年或無量的壽命。在強烈的所緣中在六門中作為彼所緣而成熟,在死亡時作為死心而成熟。如此在四個地方成熟。 在那裡,所有的一切知菩薩在最後結生時,以第一個樂俱三因無行大果報心而結生。那是慈心前分的果報。由此給予的結生有無量的壽命。但會隨時間而變化。大師利長老則說:"舍俱比樂俱更強。他們以此結生。因為以此結生的人有大志向。即使在天界的所緣中也不會興奮,如三藏小龍長老等。"但在註釋中說:"這是長老的願望","沒有這樣的"而否定了,說"一切知菩薩的利益行為是強大的,因此以慈心前分欲界善果報樂俱三因無行心而結生"。 果報選擇的論述 現在應當建立果報選擇論述的綱要 - 首先三藏小龍長老說:一個善思能生起十六種果報心。這裡也有十二種道和八種無因。住在孔雀精舍的大達多長老則說:一個善思能生起十二種果報心。這裡也有十種道和八種無因。三藏大法護長老說:一個善思能生起十種果報心,這裡也有八種無因。

Imasmiṃ ṭhāne sāketapañhaṃ nāma gaṇhiṃsu. Sākete kira upāsakā sālāyaṃ nisīditvā 『kiṃ nu kho ekāya cetanāya kamme āyūhite ekā paṭisandhi hoti udāhu nānā』ti? Pañhaṃ nāma samuṭṭhāpetvā nicchetuṃ asakkontā ābhidhammikatthere upasaṅkamitvā pucchiṃsu. Therā 『yathā ekasmā ambabījā ekova aṅkuro nikkhamati, evaṃ ekāva paṭisandhi hotī』ti saññāpesuṃ. Athekadivasaṃ 『kiṃ nu kho nānācetanāhi kamme āyūhite paṭisandhiyo nānā honti udāhu ekā』ti? Pañhaṃ samuṭṭhāpetvā nicchetuṃ asakkontā there pucchiṃsu. Therā 『yathā bahūsu ambabījesu ropitesu bahū aṅkurā nikkhamanti, evaṃ bahukāva paṭisandhiyo hontī』ti saññāpesuṃ.

Aparampi imasmiṃ ṭhāne ussadakittanaṃ nāma gahitaṃ. Imesañhi sattānaṃ lobhopi ussanno hoti, dosopi mohopi; alobhopi adosopi amohopi. Taṃ nesaṃ ussannabhāvaṃ ko niyāmetīti? Pubbahetu niyāmeti. Kammāyūhanakkhaṇeyeva nānattaṃ hoti. Kathaṃ? 『『Yassa hi kammāyūhanakkhaṇe lobho balavā hoti alobho mando, adosāmohā balavanto dosamohā mandā, tassa mando alobho lobhaṃ pariyādātuṃ na sakkoti, adosāmohā pana balavanto dosamohe pariyādātuṃ sakkonti. Tasmā so tena kammena dinnapaṭisandhivasena nibbatto luddho hoti, sukhasīlo akkodhano, paññavā pana hoti vajirūpamañāṇo』』ti.

『Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe lobhadosā balavanto honti alobhādosā mandā, amoho balavā moho mando, so purimanayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca, paññavā pana hoti vajirūpamañāṇo dattābhayatthero viya.

『Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe lobhādosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva luddho ceva hoti dandho ca, sukhasīlako pana hoti akkodhano.

『Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe tayopi lobhadosamohā balavanto honti alobhādayo mandā, so purimanayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca mūḷho ca.

『Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe alobhadosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva appakileso hoti, dibbārammaṇampi disvā niccalo, duṭṭho pana hoti dandhapañño cāti.

『Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe alobhādosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva aluddho ceva hoti, sukhasīlako ca, dandho pana hoti.

『Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe alobhadosāmohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva aluddho ceva hoti paññavā ca, duṭṭho ca pana hoti kodhano.

『Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe tayopi alobhādayo balavanto honti lobhādayo mandā, so mahāsaṅgharakkhitatthero viya aluddho aduṭṭho paññavā ca hotī』ti.

Aparampi imasmiṃ ṭhāne hetukittanaṃ nāma gahitaṃ. Tihetukakammañhi tihetukampi duhetukampi ahetukampi vipākaṃ deti. Duhetukakammaṃ tihetukavipākaṃ na deti, itaraṃ deti. Tihetukakammena paṭisandhi tihetukāpi hoti, duhetukāpi; ahetukā na hoti. Duhetukena duhetukāpi hoti ahetukāpi; tihetukā na hoti. Asaṅkhārikaṃ kusalaṃ asaṅkhārikampi sasaṅkhārikampi vipākaṃ deti. Sasaṅkhārikaṃ sasaṅkhārikampi asaṅkhārikampi vipākaṃ deti. Ārammaṇena vedanā parivattetabbā. Javanena tadārammaṇaṃ niyāmetabbaṃ.

這是巴利文的完整直譯: 在這個地方,他們提出了舍衛城的問題。據說,在舍衛城的優婆塞們坐在大廳里,提出了這樣一個問題:"一個思造作業時,是產生一個結生還是多個?"他們無法決定,就去問阿毗達磨的長老們。長老們解釋說:"就像從一顆芒果種子中只長出一棵芽,同樣只有一個結生。"然後有一天,他們又提出了這樣一個問題:"多個思造作業時,是產生多個結生還是一個?"他們無法決定,又去問長老們。長老們解釋說:"就像種下多顆芒果種子會長出多棵芽,同樣會有多個結生。" 在這個地方,還討論了所謂的"增盛"。這些眾生的貪也是增盛的,嗔也是,癡也是;無貪也是,無嗔也是,無癡也是。是什麼決定了它們的增盛呢?是過去的因決定的。在造作業的那一刻就有了差異。怎麼說呢?"如果在造作業的那一刻,貪強而無貪弱,無嗔無癡強而嗔癡弱,那麼弱的無貪無法壓制貪,但強的無嗔無癡能壓制嗔癡。因此,他通過那個業而得到結生后出生,會成為貪婪的人,但性情溫和,不易發怒,而且有智慧,具有金剛般的智慧。" "如果在造作業的那一刻,貪嗔強而無貪無嗔弱,無癡強而癡弱,他就會像前面所說的那樣既貪婪又易怒,但有智慧,具有金剛般的智慧,就像達多阿跋耶長老一樣。" "如果在造作業的那一刻,貪嗔癡強而其他的弱,他就會像前面所說的那樣既貪婪又愚鈍,但性情溫和,不易發怒。" "同樣,如果在造作業的那一刻,貪嗔癡三者都強而無貪等弱,他就會像前面所說的那樣既貪婪又易怒又愚癡。" "如果在造作業的那一刻,無貪嗔癡強而其他的弱,他就會像前面所說的那樣煩惱很少,即使看到天界的所緣也不動搖,但會易怒且愚鈍。" "如果在造作業的那一刻,無貪無嗔無癡強而其他的弱,他就會像前面所說的那樣既不貪婪,又性情溫和,但會愚鈍。" "同樣,如果在造作業的那一刻,無貪無嗔無癡強而其他的弱,他就會像前面所說的那樣既不貪婪又有智慧,但會易怒且容易發怒。" "如果在造作業的那一刻,無貪等三者都強而貪等弱,他就會像大僧護長老那樣既不貪婪、不易怒又有智慧。" 在這個地方,還討論了所謂的"因"。三因業能產生三因、二因和無因的果報。二因業不能產生三因果報,只能產生其他的。三因業的結生可以是三因的,也可以是二因的;不會是無因的。二因業的結生可以是二因的,也可以是無因的;不會是三因的。無行善能產生無行和有行的果報。有行善能產生有行和無行的果報。應當根據所緣來改變感受。應當根據速行來決定彼所緣。

Idāni tassa tassa therassa vāde soḷasamaggādayo veditabbā. Paṭhamakāmāvacarakusalasadisena hi paṭhamamahāvipākacittena gahitapaṭisandhikassa gabbhāvāsato nikkhamitvā saṃvarāsaṃvare paṭṭhapetuṃ samatthabhāvaṃ upagatassa cakkhudvārasmiṃ 『iṭṭhārammaṇe』 āpāthamāgate kiriyamanodhātuyā bhavaṅge anāvaṭṭiteyeva atikkamanaārammaṇānaṃ pamāṇaṃ natthi. Kasmā evaṃ hoti? Ārammaṇadubbalatāya. Ayaṃ tāva eko moghavāro.

Sace pana bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti, kiriyamanodhātuyā bhavaṅge āvaṭṭite, voṭṭhabbanaṃ apāpetvāva antarā, cakkhuviññāṇe vā sampaṭicchane vā santīraṇe vā ṭhatvā nivattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Voṭṭhabbanavasena pana ṭhatvā ekaṃ vā dve vā cittāni pavattanti. Tato āsevanaṃ labhitvā javanaṭṭhāne ṭhatvā puna bhavaṅgaṃ otarati idampi ārammaṇadubbalatāya eva hoti. Ayaṃ pana vāro 『diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me』tiādīni vadanakāle labbhati. Ayampi dutiyo moghavāro.

Aparassa kiriyamanodhātuyā bhavaṅge āvaṭṭite vīthicittāni uppajjanti, javanaṃ javati. Javanapariyosāne pana tadārammaṇassa vāro. Tasmiṃ anuppanneyeva bhavaṅgaṃ otarati. Tatrāyaṃ upamā – yathā hi nadiyā āvaraṇaṃ bandhitvā mahāmātikābhimukhe udake kate udakaṃ gantvā ubhosu tīresu kedāre pūretvā atirekaṃ kakkaṭakamaggādīhi palāyitvā puna nadiṃyeva otarati, evametaṃ daṭṭhabbaṃ. Ettha hi nadiyaṃ udakappavattanakālo viya bhavaṅgavīthippavattanakālo . Āvaraṇabandhanakālo viya kiriyamanodhātuyā bhavaṅgassa āvaṭṭanakālo. Mahāmātikāya udakappavattanakālo viya vīthicittappavatti. Ubhosu tīresu kedārapūraṇaṃ viya javanaṃ. Kakkaṭakamaggādīhi palāyitvā puna udakassa nadīotaraṇaṃ viya javanaṃ javitvā tadārammaṇe anuppanneyeva puna bhavaṅgotaraṇaṃ. Evaṃ bhavaṅgaṃ otaraṇacittānampi gaṇanapatho natthi. Idañcāpi ārammaṇadubbalatāya eva hoti. Ayaṃ tatiyo moghavāro.

Sace pana balavārammaṇaṃ āpāthagataṃ hoti kiriyamanodhātuyā bhavaṅge āvaṭṭite cakkhuviññāṇādīni uppajjanti. Javanaṭṭhāne pana paṭhamakāmāvacarakusalacittaṃ javanaṃ hutvā chasattavāre javitvā tadārammaṇassa vāraṃ deti. Tadārammaṇaṃ patiṭṭhahamānaṃ taṃsadisameva mahāvipākacittaṃ patiṭṭhāti. Idaṃ dve nāmāni labhati – paṭisandhicittasadisattā 『mūlabhavaṅga』nti ca, yaṃ javanena gahitaṃ ārammaṇaṃ tassa gahitattā 『tadārammaṇa』nti ca. Imasmiṃ ṭhāne cakkhuviññāṇaṃ sampaṭicchanaṃ santīraṇaṃ tadārammaṇanti cattāri vipākacittāni gaṇanūpagāni honti.

Yadā pana dutiyakusalacittaṃ javanaṃ hoti, tadā taṃsadisaṃ dutiyavipākacittameva tadārammaṇaṃ hutvā patiṭṭhāti. Idañca dve nāmāni labhati . Paṭisandhicittena asadisattā 『āgantukabhavaṅga』nti ca purimanayeneva 『tadārammaṇa』nti ca. Iminā saddhiṃ purimāni cattāri pañca honti.

Yadā pana tatiyakusalacittaṃ javanaṃ hoti, tadā taṃsadisaṃ tatiyavipākacittaṃ tadārammaṇaṃ hutvā patiṭṭhāti. Idampi vuttanayeneva 『āgantukabhavaṅgaṃ』『tadārammaṇa』nti ca dve nāmāni labhati. Iminā saddhiṃ purimāni pañca cha honti.

這是巴利文的完整直譯: 現在應當理解每位長老觀點中的十六道等。對於以第一欲界善心相似的第一大果報心而結生的人,從胎中出生后,能夠開始守護和不守護,當可意所緣出現在眼門時,如果喚起作意心沒有轉向有分,那麼超越所緣的數量是沒有限制的。為什麼會這樣?因為所緣微弱。這是第一個空過的情況。 如果轉向有分,作意心轉向有分后,在還沒到達確定之前,或者停留在眼識、領受或推度,就會返回,這是不可能的。但是通過確定而停留,會生起一個或兩個心。然後獲得熟習,停留在速行位置,再次落入有分,這也是因為所緣微弱。這種情況在說"好像我看見了,好像我聽見了"等時會出現。這是第二個空過的情況。 另一種情況是,作意心轉向有分后,路心生起,速行生起。速行結束后是彼所緣的時候。在彼所緣還沒生起時就落入有分。這裡有一個比喻:就像在河裡建了一個堤壩,水朝向大水渠流去,水流到兩岸填滿了稻田,多餘的水從螃蟹洞等流走,又回到河裡,應當這樣理解。這裡,河水流動的時間就像有分路心生起的時間。建堤壩的時間就像作意心轉向有分的時間。水流入大水渠的時間就像路心的生起。填滿兩岸稻田就像速行。從螃蟹洞等流走又回到河裡就像速行之後,在彼所緣還沒生起時又落入有分。這樣落入有分的心也是無法計數的。這也是因為所緣微弱。這是第三個空過的情況。 如果強烈的所緣出現,作意心轉向有分后,眼識等生起。在速行位置,第一欲界善心作為速行而生起六七次,然後給予彼所緣機會。彼所緣安住時,與之相似的大果報心安住。這獲得兩個名稱 - 因為與結生心相似所以叫"根本有分",因為抓住了速行所抓住的所緣所以叫"彼所緣"。在這個位置,眼識、領受、推度、彼所緣這四個果報心可以計數。 當第二善心作為速行時,與之相似的第二果報心作為彼所緣而安住。這也獲得兩個名稱。因為與結生心不相似所以叫"客有分",如前所說也叫"彼所緣"。加上這個,前面的四個成為五個。 當第三善心作為速行時,與之相似的第三果報心作為彼所緣而安住。這也如前所說獲得"客有分"和"彼所緣"兩個名稱。加上這個,前面的五個成為六個。

Yadā pana catutthakusalacittaṃ javanaṃ hoti, tadā taṃsadisaṃ catutthavipākacittaṃ tadārammaṇaṃ hutvā patiṭṭhāti. Idampi vuttanayeneva 『āgantukabhavaṅgaṃ』『tadārammaṇa』nti ca dve nāmāni labhati. Iminā saddhiṃ purimāni cha satta honti.

Yadā pana tasmiṃ dvāre 『iṭṭhamajjhattārammaṇaṃ』 āpāthamāgacchati, tatrāpi vuttanayeneva tayo moghavārā labbhanti. Yasmā pana ārammaṇena vedanā parivattati tasmā tattha upekkhāsahagatasantīraṇaṃ. Catunnañca upekkhāsahagatamahākusalajavanānaṃ pariyosāne cattāri upekkhāsahagatamahāvipākacittāneva tadārammaṇabhāvena patiṭṭhahanti. Tānipi vuttanayeneva 『āgantukabhavaṅgaṃ』『tadārammaṇa』nti ca dve nāmāni labhanti. 『Piṭṭhibhavaṅgānī』tipi vuccanti eva. Iti imāni pañca purimehi sattahi saddhiṃ dvādasa honti. Evaṃ cakkhudvāre dvādasa, sotadvārādīsu dvādasa dvādasāti, samasaṭṭhi honti. Evaṃ ekāya cetanāya kamme āyūhite samasaṭṭhi vipākacittāni uppajjanti. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre dvādasa, sotaghānajivhākāyaviññāṇāni cattārīti soḷasa honti.

Imasmiṃ ṭhāne ambopamaṃ nāma gaṇhiṃsu – eko kira puriso phalitambarukkhamūle sasīsaṃ pārupitvā nipanno niddāyati. Athekaṃ ambapakkaṃ vaṇṭato muccitvā tassa kaṇṇasakkhaliṃ puñchamānaṃ viya 『tha』nti bhūmiyaṃ pati. So tassa saddena pabujjhitvā ummīletvā olokesi. Tato hatthaṃ pasāretvā phalaṃ gahetvā madditvā upasiṅghitvā paribhuñji.

Tattha, tassa purisassa ambarukkhamūle niddāyanakālo viya bhavaṅgasamaṅgikālo. Ambapakkassa vaṇṭato muccitvā kaṇṇasakkhaliṃ puñchamānassa patanakālo viya ārammaṇassa pasādaghaṭṭanakālo. Tena saddena pabuddhakālo viya kiriyamanodhātuyā bhavaṅgassa āvaṭṭitakālo. Ummīletvā olokitakālo viya cakkhuviññāṇassa dassanakiccasādhanakālo. Hatthaṃ pasāretvā gahitakālo viya vipākamanodhātuyā ārammaṇassa sampaṭicchitakālo. Gahetvā madditakālo viya vipākamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa santīraṇakālo. Upasiṅghitakālo viya kiriyamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa vavatthāpitakālo . Paribhuttakālo viya javanassa ārammaṇarasaṃ anubhavitakālo. Ayaṃ upamā kiṃ dīpeti? Ārammaṇassa pasādaghaṭṭanameva kiccaṃ. Tena pasāde ghaṭṭite kiriyamanodhātuyā bhavaṅgāvaṭṭanameva, cakkhuviññāṇassa dassanamattakameva, vipākamanodhātuyā ārammaṇasampaṭicchanamattakameva, vipākamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇasantīraṇamattakameva, kiriyamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇavavatthāpanamattakameva kiccaṃ. Ekantena pana ārammaṇarasaṃ javanameva anubhavatīti dīpeti.

Ettha ca 『tvaṃ bhavaṅgaṃ nāma hohi, tvaṃ āvajjanaṃ nāma, tvaṃ dassanaṃ nāma, tvaṃ sampaṭicchanaṃ nāma, tvaṃ santīraṇaṃ nāma, tvaṃ voṭṭhabbanaṃ nāma, tvaṃ javanaṃ nāma, hohī』ti koci kattā vā kāretā vā natthi.

當第四善心成為速行時,與之相似的第四異熟心即成為彼所緣而安住。這也如前所述方式獲得"客位有分"和"彼所緣"兩個名稱。連同這個,前面的六個成為七個。 當在那個門中"可意中性所緣"現起時,在那裡也如前所述方式獲得三個空轉。又因為受隨所緣而轉變,所以在那裡是舍俱推度。在四個舍俱大善速行結束之後,四個舍俱大異熟心以彼所緣的狀態安住。這些也如前所述方式獲得"客位有分"和"彼所緣"兩個名稱。也稱為"背後有分"。如是這五個連同前面的七個成為十二個。這樣在眼門十二個,在耳門等十二個十二個,總共六十個。如是由一個思所造作的業,產生六十個異熟心。若以未取者取,則在眼門十二個,耳鼻舌身識四個,共十六個。 在這個地方他們舉了所謂的芒果譬喻 - 據說有一個人在結果的芒果樹下包著頭睡覺。這時一個成熟的芒果從果柄脫落,好像擦著他的耳廓"嗒"地落在地上。他被這聲音驚醒,睜開眼睛看。然後伸手拿起果子,揉捏后聞了聞,吃了。 其中,那個人在芒果樹下睡覺的時候好比有分俱起的時候。芒果從果柄脫落擦著耳廓落下的時候好比所緣撞擊凈色的時候。被那聲音驚醒的時候好比唯作意界轉向有分的時候。睜開眼睛看的時候好比眼識完成見的作用的時候。伸手拿起的時候好比異熟意界領受所緣的時候。拿起后揉捏的時候好比異熟意識界推度所緣的時候。聞的時候好比唯作意識界確定所緣的時候。吃的時候好比速行體驗所緣味的時候。這個譬喻說明什麼?所緣撞擊凈色才是作用。當凈色被撞擊時,唯作意界只是轉向有分,眼識只是看見而已,異熟意界只是領受所緣而已,異熟意識界只是推度所緣而已,唯作意識界只是確定所緣而已。但是隻有速行才一定體驗所緣味。 在這裡,沒有任何造作者或使役者說"你成為所謂的有分,你成為所謂的轉向,你成為所謂的看見,你成為所謂的領受,你成為所謂的推度,你成為所謂的確定,你成為所謂的速行"。

Imasmiṃ pana ṭhāne pañcavidhaṃ niyāmaṃ nāma gaṇhiṃsu – bījaniyāmaṃ utuniyāmaṃ kammaniyāmaṃ dhammaniyāmaṃ cittaniyāmanti. Tattha kulatthagacchassa uttaraggabhāvo, dakkhiṇavalliyā dakkhiṇato rukkhapariharaṇaṃ, sūriyāvaṭṭapupphānaṃ sūriyābhimukhabhāvo, māluvalatāya rukkhābhimukhagamanameva, nāḷikerassa matthake chiddasabbhāvoti tesaṃ tesaṃ bījānaṃ taṃtaṃsadisaphaladānaṃ bījaniyāmo nāma. Tasmiṃ tasmiṃ samaye tesaṃ tesaṃ rukkhānaṃ ekappahāreneva pupphaphalapallavaggahaṇaṃ utuniyāmo nāma. Tihetukakammaṃ tihetukaduhetukāhetukavipākaṃ deti. Duhetukakammaṃ duhetukāhetukavipākaṃ deti, tihetukaṃ na detīti, evaṃ tassa tassa kammassa taṃtaṃsadisavipākadānameva kammaniyāmo nāma.

Aparopi kammasarikkhakavipākavaseneva kammaniyāmo hoti. Tassa dīpanatthamidaṃ vatthuṃ kathenti – sammāsambuddhakāle sāvatthiyā dvāragāmo jhāyi . Tato pajjalitaṃ tiṇakaraḷaṃ uṭṭhahitvā ākāsena gacchato kākassa gīvāya paṭimuñci. So viravanto bhūmiyaṃ patitvā kālamakāsi. Mahāsamuddepi ekā nāvā niccalā aṭṭhāsi. Heṭṭhā kenaci niruddhabhāvaṃ apassantā kāḷakaṇṇisalākaṃ vicāresuṃ. Sā nāvikasseva upāsikāya hatthe pati. Tato ekissā kāraṇā mā sabbe nassantu, udake naṃ khipāmāti āhaṃsu. Nāviko 『na sakkhissāmi etaṃ udake uppilavamānaṃ passitu』nti vālikāghaṭaṃ gīvāyaṃ bandhāpetvā khipāpesi. Taṅkhaṇaññeva nāvā khittasaro viya pakkhandi. Eko bhikkhu leṇe vasati. Mahantaṃ pabbatakūṭaṃ patitvā dvāraṃ pidahi. Taṃ sattame divase sayameva apagataṃ. Sammāsambuddhassa jetavane nisīditvā dhammaṃ kathentassa imāni tīṇi vatthūni ekappahāreneva ārocesuṃ. Satthā 『na etaṃ aññehi kataṃ, tehi katakammameva ta』nti atītaṃ āharitvā dassento āha –

Kāko purimattabhāve manusso hutvā ekaṃ duṭṭhagoṇaṃ dametuṃ asakkonto gīvāya palālaveṇiṃ bandhitvā aggiṃ adāsi. Goṇo teneva mato. Idāni taṃ kammaṃ etassa ākāsena gacchatopi na muccituṃ adāsi. Sāpi itthī purimattabhāve ekā itthīyeva. Eko kukkuro tāya paricito hutvā araññaṃ gacchantiyā saddhiṃ gacchati, saddhimevāgacchati. Manussā 『nikkhanto idāni amhākaṃ sunakhaluddako』ti uppaṇḍenti. Sā tena aṭṭīyamānā kukkuraṃ nivāretuṃ asakkontī vālikāghaṭaṃ gīvāya bandhitvā udake khipi. Taṃ kammaṃ tassā samuddamajjhe muccituṃ nādāsi. Sopi bhikkhu purimattabhāve gopālako hutvā bilaṃ paviṭṭhāya godhāya sākhābhaṅgamuṭṭhiyā dvāraṃ thakesi. Tato sattame divase sayaṃ āgantvā vivari. Godhā kampamānā nikkhami. Karuṇāya taṃ na māresi. Taṃ kammaṃ tassa pabbatantaraṃ pavisitvā nisinnassa muccituṃ nādāsīti. Imāni tīṇi vatthūni samodhānetvā imaṃ gāthamāha –

『『Na antalikkhe na samuddamajjhe,

Na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa;

Na vijjate so jagatippadeso,

Yatthaṭṭhito mucceyya pāpakammā』』ti. (dha. pa. 127);

Ayampi kammaniyāmoyeva nāma. Aññānipi evarūpāni vatthūni kathetabbāni.

Bodhisattānaṃ pana paṭisandhiggahaṇe, mātukucchito nikkhamane, abhisambodhiyaṃ tathāgatassa dhammacakkappavattane, āyusaṅkhārassa ossajjane, parinibbāne ca dasasahassacakkavāḷakampanaṃ dhammaniyāmo nāma.

在這個地方,他們列出了五種法則,名為:種子法則、溫度法則、業法則、法法則、心法則。在那裡,家族的根系生長方向,南方的樹木保護,太陽所照的花朵朝向太陽,芒果樹的朝向,水椰子頂部的切割狀態,便是這些種子的各自相似的果實給予,稱為種子法則。在每一個時刻,這些樹木的花果葉的獲取,唯有一部分的放棄,稱為溫度法則。三因業、三因二因、二因因果給予。二因業、二因因果給予,三因不給予,如此這每一個業的各自相似的因果給予,便稱為業法則。 另外,也有因果相似的因果法則。為此,講述這個事例——在正覺者時代,舍衛城的一個村莊中,有一個禪定者。然後,他將燃燒的草叢抬起,飛向天空,放開了烏鴉的脖子。他恐懼地跌落在地,致死。在大海中,有一隻船穩穩地停著。下面沒有看到任何被阻止的狀態,烏鴉在飛翔。那隻船正好在女信士的手中。於是,他們說:「爲了一個原因,愿大家都不要滅亡,我將其拋入水中。」船伕說:「我無法在水中看到它翻滾。」於是,他將沙子綁在脖子上,拋了下去。那時,船像被拋出的箭一樣飛去。有一位比丘住在山洞裡。他跌落在高大的山峰上,關上了門。在第七天,他自然地消失了。當正覺者在杰圖瓦那坐著講法時,這三件事便如同一體一樣被報告。導師爲了顯示「這不是他人所作,而是他們所作的業」,提起過去的事例說道—— 「烏鴉在前世作為人類,無法馴服一群惡劣的鳥,將沙子綁在脖子上,投給了火。那群鳥因此而死。現在,這個業在飛向天空時也未能解脫。」那女人在前世也是一位女人。有一隻狗與她一起走,忠誠地跟隨。人們說:「他現在是我們的好狗。」於是她被拖著,無法阻止那隻狗,便將沙子綁在脖子上,拋入水中。這個業在海中也未能解脫。那位比丘在前世作為牧人,進入洞穴后,用手摺斷樹枝,關上了門。然後在第七天,他自然地回來了。那隻狗在搖動後走出來。出於慈悲,她沒有殺死他。這個業在進入另一座山後,坐著也未能解脫。」這三件事匯聚在一起,便作了這首歌—— 「在天空中不見,在海中不見, 在山峰的洞口也不見; 世間沒有這樣的地方, 若在此處,便能解脫惡業。」(《法句經》127) 這也是業法則。還有其他類似的事例也應當被講述。 對於菩薩的再生把握、母腹中出生、成就正覺、如來法輪的轉動、生命因緣的放棄、以及涅槃時的十千世界震動,便是法法則。

Ārammaṇena pana pasāde ghaṭṭite 『tvaṃ āvajjanaṃ nāma hohi…pe… tvaṃ javanaṃ nāma hohī』ti koci kattā vā kāretā vā natthi, attano attano pana dhammatāya eva ārammaṇena pasādassa ghaṭṭitakālato paṭṭhāya kiriyamanodhātucittaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti, cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādheti, vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ sādheti, vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ sādheti, kiriyamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādheti, javanaṃ ārammaṇarasaṃ anubhavatīti ayaṃ cittaniyāmo nāma. Ayaṃ idha adhippeto.

Sasaṅkhārikatihetukakusalenāpi upekkhāsahagatehi asaṅkhārikasasaṅkhārikakusalacittehipi kamme āyūhite taṃsadisavipākacittehi ādinnāya paṭisandhiyā eseva nayo. Upekkhāsahagatadvaye pana paṭhamaṃ 『iṭṭhamajjhattārammaṇavasena』 pavattiṃ dassetvā pacchā 『iṭṭhārammaṇavasena』 dassetabbā.

Evampi ekekasmiṃ dvāre dvādasa dvādasa hutvā samasaṭṭhi honti. Aggahitaggahaṇena soḷasa vipākacittāni uppajjanti.

Imasmiṃ ṭhāne pañcaucchunāḷiyantopamaṃ nāma gaṇhiṃsu. Ucchupīḷanasamaye kira ekasmā gāmā ekādasa yantavāhā nikkhamitvā ekaṃ ucchuvāṭaṃ disvā tassa paripakkabhāvaṃ ñatvā ucchusāmikaṃ upasaṅkamitvā 『yantavāhā maya』nti ārocesuṃ. So 『ahaṃ tumheyeva pariyesāmī』ti ucchusālaṃ te gahetvā agamāsi. Te tattha nāḷiyantaṃ sajjetvā 『mayaṃ ekādasa janā, aparampi ekaṃ laddhuṃ vaṭṭati, vetanena gaṇhathā』ti āhaṃsu. Ucchusāmiko 『ahameva sahāyo bhavissāmī』ti ucchūnaṃ sālaṃ pūrāpetvā tesaṃ sahāyo ahosi. Te attano attano kiccāni katvā, phāṇitapācakena ucchurase pakke, guḷabandhakena baddhe, ucchusāmikena tulayitvā bhāgesu dinnesu, attano attano bhāgaṃ ādāya ucchusālaṃ sāmikassa paṭicchāpetvā, eteneva upāyena aparāsupi catūsu sālāsu kammaṃ katvā pakkamiṃsu.

Tattha pañca yantasālā viya pañca pasādā daṭṭhabbā. Pañca ucchuvāṭā viya pañca ārammaṇāni. Ekādasa vicaraṇakayantavāhā viya ekādasa vipākacittāni. Pañca ucchusālāsāmino viya pañcaviññāṇāni. Paṭhamakasālāyaṃ sāmikena saddhiṃ dvādasannaṃ janānaṃ ekatova hutvā katakammānaṃ bhāgaggahaṇakālo viya ekādasannaṃ vipākacittānaṃ cakkhuviññāṇena saddhiṃ ekato hutvā cakkhudvāre rūpārammaṇe sakasakakiccakaraṇakālo. Sālāsāmikassa sālāya sampaṭicchanakālo viya cakkhuviññāṇassa dvārasaṅkantiakaraṇaṃ. Dutiya tatiya catuttha pañcamasālāya dvādasannaṃ ekato hutvā katakammānaṃ bhāgaggahaṇakālo viya ekādasannaṃ vipākacittānaṃ kāyaviññāṇena saddhiṃ ekato hutvā kāyadvāre phoṭṭhabbārammaṇe sakasakakiccakaraṇakālo. Sālāsāmikassa sālāya sampaṭicchanakālo viya kāyaviññāṇassa dvārasaṅkantiakaraṇaṃ veditabbaṃ. Ettāvatā tihetukakammena paṭisandhi tihetukā hotīti vāro kathito. Yā pana tena duhetukapaṭisandhi hoti, sā paṭicchannāva hutvā gatā.

當所緣被撞擊時,「你是轉向……你是速行」之類的造作者或使役者並不存在,唯有各自的法則,由於所緣被撞擊的時刻起,能使有為心輪迴,眼識完成見的作用,異熟意界完成領受的作用,異熟意識界完成推度的作用,唯作意識界完成確定的作用,速行體驗所緣的味道,這便是心法則。這是這裡所指的。 以具足因的善心和無因的無因善心,亦以業所引導的相似異熟心,皆如是而成。對於兩個具舍心的情況,首先應顯示「可意中性所緣」的現起,隨後應顯示「可意所緣」。 如是每一個門中,皆以十二個、十二個而成,總共六十個。通過緊握與把握,產生十六個異熟心。 在這個地方,他們舉了所謂的芒果樹的比喻。在收割芒果的時候,來自一個村莊的十一輛載貨車出發,看到一棵芒果樹,瞭解其成熟的狀態,便走向芒果樹,稱道:「我們是載貨車。」於是他對他們說:「我正是爲了你們而來。」他們在那兒把水管接通,稱道:「我們是十一個人,另一個人也可以得到,拿工資來吧。」芒果樹的主人說:「我將是你們的助手。」於是,他們各自完成自己的工作,採摘成熟的芒果,綁好后,分配給各自的份額,隨後把芒果樹的主人所需的部分交給他,依此方法,其他的四個地方也完成了工作后離開。 在此,五個載貨車便如同五個果實可見。五個芒果樹便如同五個所緣。十一輛載貨車便如同十一種異熟心。五個芒果樹的主人便如同五個識。第一棵樹與主人一起,像是十二個人一起完成的工作,便如同十二個異熟心與眼識一起,形成眼門中的色所緣的各自作用。芒果樹主人的樹的完成,便如同眼識的門的關閉。第二、第三、第四、第五棵樹與十二個人一起完成的工作,便如同十一種異熟心與身體識一起,形成身體門中的觸所緣的各自作用。芒果樹主人的樹的完成,便如同身體識的門的關閉。至此,因三因的業而成的再生,便是三因的法則。 而由此產生的二因的再生,則如同被遮蔽般消逝。

Idāni duhetukakammena duhetukā paṭisandhi hotīti vāro kathetabbo. Duhetukena hi somanassasahagataasaṅkhārikacittena kamme āyūhite taṃsadiseneva duhetukavipākacittena gahitapaṭisandhikassa vuttanayeneva cakkhudvāre 『iṭṭhārammaṇe』 āpāthamāgate tayo moghavārā. Duhetukasomanassasahagataasaṅkhārikajavanāvasāne taṃsadisameva mūlabhavaṅgasaṅkhātaṃ tadārammaṇaṃ. Sasaṅkhārikajavanāvasāne taṃsadisameva āgantukabhavaṅgasaṅkhātaṃ tadārammaṇaṃ. 『Iṭṭhamajjhattārammaṇe』 dvinnaṃ upekkhāsahagatajavanānaṃ avasāne tādisāneva dve tadārammaṇāni uppajjanti. Idha ekekasmiṃ dvāre aṭṭha aṭṭha katvā samacattālīsa cittāni. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre aṭṭha, sotaghānajivhākāyaviññāṇāni cattārīti dvādasa honti. Evaṃ ekāya cetanāya kamme āyūhite dvādasa vipākacittāni uppajjanti. Ambopamapañcaniyāmakathā pākatikā eva. Duhetukasesacittattayasadisavipākena gahitapaṭisandhikepi eseva nayo. Yantavāhopamāya panettha satta yantavāhā. Tehi tattha yante nāma sajjite sālāsāmikaṃ aṭṭhamaṃ katvā vuttanayānusārena yojanā veditabbā. Ettāvatā duhetukakammena duhetukapaṭisandhi hotīti vāro kathito.

Idāni ahetukapaṭisandhikathā hoti – catunnañhi duhetukakusalacittānaṃ aññatarena kamme āyūhite kusalavipākaupekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātucittena gahitapaṭisandhikassa paṭisandhi kammasadisāti na vattabbā. Kammañhi duhetukaṃ paṭisandhi ahetukā. Tassa vuḍḍhippattassa cakkhudvāre 『iṭṭhamajjhattārammaṇe』 āpāthamāgate purimanayeneva tayo moghavārā veditabbā. Catunnaṃ pana duhetukakusalacittānaṃ aññatarajavanassa pariyosāne ahetukacittaṃ tadārammaṇabhāvena patiṭṭhāti. Taṃ 『mūlabhavaṅgaṃ』『tadārammaṇa』nti dve nāmāni labhati. Evamettha cakkhuviññāṇaṃ sampaṭicchanaṃ upekkhāsahagatasantīraṇaṃ tadārammaṇampi upekkhāsahagatamevāti tesu ekaṃ gahetvā gaṇanūpagāni tīṇeva honti.

『Iṭṭhārammaṇe』 pana santīraṇampi tadārammaṇampi somanassasahagatameva. Tesu ekaṃ gahetvā purimāni tīṇi cattāri honti. Evaṃ pañcasu dvāresu cattāri cattāri katvā ekāya cetanāya kamme āyūhite vīsati vipākacittāni uppajjantīti veditabbāni. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre cattāri sotaghānajivhākāyaviññāṇāni cattārīti aṭṭha honti. Idaṃ 『ahetukaṭṭhakaṃ』 nāma. Idaṃ manussalokena gahitaṃ.

Catūsu pana apāyesu pavatte labbhati. Yadā hi mahāmoggallānatthero niraye padumaṃ māpetvā padumakaṇṇikāya nisinno nerayikānaṃ dhammakathaṃ kathesi, tadā tesaṃ theraṃ passantānaṃ kusalavipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppajjati. Saddaṃ suṇantānaṃ sotaviññāṇaṃ, candanavane divāvihāraṃ nisīditvā gatassa cīvaragandhaghāyanakāle ghānaviññāṇaṃ, nirayaggiṃ nibbāpetuṃ devaṃ vassāpetvā pānīyadānakāle jivhāviññāṇaṃ, mandamandavātasamuṭṭhāpanakāle kāyaviññāṇanti evaṃ cakkhuviññāṇādīni pañca , ekaṃ sampaṭicchanaṃ, dve santīraṇānīti ahetukaṭṭhakaṃ labbhati . Nāgasupaṇṇavemānikapetānampi akusalena paṭisandhi hoti. Pavatte kusalaṃ vipaccati. Tathā cakkavattino maṅgalahatthiassādīnaṃ. Ayaṃ tāva 『iṭṭhaiṭṭhamajjhattārammaṇesu』 kusalajavanavasena kathāmaggo.

現在應該講述二因業導致二因再生的情況。由二因的喜俱無行心造作業時,以相似的二因異熟心取得再生者,如前所述方式在眼門中"可意所緣"現起時有三個空轉。在二因喜俱無行速行結束時,有相似的稱為根本有分的彼所緣。在有行速行結束時,有相似的稱為客位有分的彼所緣。在"可意中性所緣"中,兩個舍俱速行結束時,產生兩個相似的彼所緣。這裡在每一個門中各有八個,總共四十個心。若以未取者取,則在眼門八個,耳鼻舌身識四個,共十二個。如是由一個思所造作的業,產生十二個異熟心。芒果譬喻和五種法則的解說如常。對於以二因其餘三種心相似的異熟取得再生者也是同樣的方法。在載貨車的譬喻中這裡有七輛載貨車。當他們在那裡準備所謂的載貨車時,應知以樹的主人作為第八個,按照所說的方式進行類比。至此,二因業導致二因再生的情況已經講述完畢。 現在是無因再生的講述 - 由四種二因善心中的任何一種造作業時,以善異熟舍俱無因意識界心取得再生者,其再生不應說與業相似。因為業是二因而再生是無因。當他成長后,在眼門中"可意中性所緣"現起時,應知如前方式有三個空轉。在四種二因善心中任何一種速行結束時,無因心以彼所緣的狀態安住。它獲得"根本有分"和"彼所緣"兩個名稱。如是這裡眼識、領受、舍俱推度、彼所緣也是舍俱,取其中之一,計數的只有三個。 在"可意所緣"中,推度和彼所緣都是喜俱。取其中之一,加上前面的三個成為四個。如是在五門中各有四個,由一個思所造作的業,應知產生二十個異熟心。若以未取者取,則在眼門四個,耳鼻舌身識四個,共八個。這稱為"無因八法"。這是人間所取的。 在四惡趣中的轉起可得。當大目犍連尊者在地獄中化現蓮花,坐在蓮臺上為地獄眾生說法時,那些看見尊者的眾生生起善異熟眼識。聽到聲音的生起耳識,在檀香林中坐禪后離開時聞到袈裟香氣時生起鼻識,熄滅地獄之火降下天雨給予飲水時生起舌識,生起微風時生起身識,如是眼識等五個,一個領受,兩個推度,共得無因八法。龍、金翅鳥、天宮餓鬼也由不善業再生。在轉起時善業成熟。同樣對於轉輪王的吉祥象馬等。這是關於"可意、可意中性所緣"中善速行的講述方

『Iṭṭhārammaṇe』 pana catūsu somanassasahagatākusalacittesu javitesu kusalavipākaṃ somanassasahagatāhetukacittaṃ tadārammaṇaṃ hoti. 『Iṭṭhamajjhattārammaṇe』 catūsu upekkhāsahagatalobhasampayuttesu javitesu kusalavipākaṃ upekkhāsahagatāhetukacittaṃ tadārammaṇaṃ hoti. Yaṃ pana 『javanena tadārammaṇaṃ niyametabba』nti vuttaṃ taṃ kusalaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Domanassasahagatajavanānantaraṃ tadārammaṇaṃ uppajjamānaṃ kiṃ uppajjatīti? Akusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātucittaṃ uppajjati.

Idaṃ pana javanaṃ kusalatthāya vā akusalatthāya vā ko niyāmetīti? Āvajjanañceva voṭṭhabbanañca. Āvajjanena hi yoniso āvaṭṭite voṭṭhabbanena yoniso vavatthāpite javanaṃ akusalaṃ bhavissatīti aṭṭhānametaṃ. Āvajjanena ayoniso āvaṭṭite voṭṭhabbanena ayoniso vavatthāpite javanaṃ kusalaṃ bhavissatītipi aṭṭhānametaṃ. Ubhayena pana yoniso āvaṭṭite vavatthāpite ca javanaṃ kusalaṃ hoti, ayoniso akusalanti veditabbaṃ.

『Iṭṭhārammaṇe』 pana kaṅkhato uddhatassa ca tadārammaṇaṃ kiṃ hotīti? Iṭṭhārammaṇasmiṃ kaṅkhatu vā mā vā, uddhato vā hotu mā vā, kusalavipākāhetukasomanassacittameva tadārammaṇaṃ hoti, 『iṭṭhamajjhattārammaṇe』 『kusalavipākāhetukaupekkhāsahagata』nti, ayaṃ panettha saṅkhepato atthadīpano mahādhammarakkhitattheravādo nāma. Somanassasahagatasmiñhi javane javite pañca tadārammaṇāni gavesitabbānīti. Upekkhāsahagatasmiṃ javane javite cha gavesitabbānīti.

Atha yadā somanassasahagatapaṭisandhikassa pavatte jhānaṃ nibbattetvā pamādena parihīnajjhānassa 『paṇītadhammo me naṭṭho』ti paccavekkhato vippaṭisāravasena domanassaṃ uppajjati, tadā kiṃ uppajjati? 『Somanassānantarañhi domanassaṃ domanassānantarañca somanassaṃ』 paṭṭhāne paṭisiddhaṃ. Mahaggatadhammaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇampi tattheva paṭisiddhanti? Kusalavipākā vā akusalavipākā vā upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātu uppajjati , kimassā āvajjananti? 『Bhavaṅgāvajjanānaṃ viya natthassā āvajjanakicca』nti. 『Etāni tāva attano ninnattā ca ciṇṇattā ca samudācārattā ca uppajjantu, ayaṃ kathaṃ uppajjatī』ti? 『Yathā nirodhassa anantarapaccayaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ, nirodhā vuṭṭhahantassa phalasamāpatticittaṃ, ariyamaggacittaṃ, maggānantarāni phalacittāni, evaṃ asantepi āvajjane, ninnaciṇṇasamudācārabhāvena uppajjati. Vinā hi āvajjanena cittaṃ uppajjati, ārammaṇena pana vinā nuppajjatī』ti. 『Atha kimassārammaṇa』nti? 『Rūpādīsu parittadhammesu aññataraṃ. Etesu hi yadeva tasmiṃ samaye āpāthamāgataṃ hoti, taṃ ārabbha etaṃ cittaṃ uppajjatī』ti veditabbaṃ.

Idāni sabbesampi etesaṃ cittānaṃ pākaṭabhāvatthaṃ ayaṃ pakiṇṇakanayo vutto –

Suttaṃ dovāriko ca, gāmillo ambo koliyakena ca;

Jaccandho pīṭhasappī ca, visayaggāho ca upanissayamatthasoti.

Tattha 『sutta』nti, eko panthamakkaṭako pañcasu disāsu suttaṃ pasāretvā jālaṃ katvā majjhe nipajjati. Paṭhamadisāya pasāritasutte pāṇakena vā paṭaṅgena vā makkhikāya vā pahaṭe nipannaṭṭhānato calitvā nikkhamitvā suttānusārena gantvā tassa yūsaṃ pivitvā punaāgantvā tattheva nipajjati. Dutiyadisādīsu pahaṭakālepi evameva karoti.

在"可意所緣"中,當四個喜俱不善心速行時,善異熟喜俱無因心成為彼所緣。在"可意中性所緣"中,當四個舍俱貪相應心速行時,善異熟舍俱無因心成為彼所緣。所說"彼所緣應由速行決定"應知是就善說的。在憂俱速行之後生起的彼所緣是什麼?生起不善異熟無因意識界心。 這個速行是誰決定為善或不善的呢?是轉向和確定。因為由轉向如理作意,由確定如理決定,速行不可能成為不善。由轉向不如理作意,由確定不如理決定,速行不可能成為善。應知由兩者如理作意和決定時速行成為善,不如理時成為不善。 在"可意所緣"中,對懷疑者和掉舉者的彼所緣是什麼?無論是否懷疑"可意所緣",是否掉舉,彼所緣都是善異熟無因喜俱心,在"可意中性所緣"中是"善異熟無因舍俱"。這裡簡要說明意義的是大法護長老的學說。因為在喜俱速行時應尋求五種彼所緣。在舍俱速行時應尋求六種。 那麼,當喜俱再生者在轉起中生起禪那后,由於放逸而失去禪那,觀察"我失去了殊勝法"而生起悔恨的憂時,生起什麼?因為在《發趣論》中否定"喜之後憂,憂之後喜"。緣取廣大法而速行時,彼所緣也在那裡被否定?生起善異熟或不善異熟舍俱無因意識界。它的轉向是什麼?"如有分轉向一樣,它沒有轉向作用"。"這些由於自身的傾向、習慣和慣行而生起,這個如何生起?"。"如滅盡定的無間緣是非想非非想處,從滅盡定出定時的果定心,聖道心,道之後的果心,同樣即使沒有轉向,也由於傾向、習慣和慣行而生起。沒有轉向心也能生起,但沒有所緣則不能生起"。"那麼它的所緣是什麼?"。"色等有限法中的任何一個。應知在這些中,當時現起的任何一個,緣取它而生起這個心"。 現在爲了使所有這些心明顯,說了這個雜說法則: 線、門衛、村民、芒果、拘利族人、 天生盲人、坐著行走者、境界把握和依止意義。 其中,"線"是,一隻路邊的蜘蛛在五個方向張開線,做成網,躺在中間。當第一個方向張開的線被小蟲或蝴蝶或蒼蠅碰到時,它從躺著的地方動起來,出去,沿著線走,吸它的汁液,然後回來再躺在那裡。當第二個方向等被碰到時也是這樣做。

Tattha pañcasu disāsu pasāritasuttaṃ viya pañcapasādā. Majjhe nipannamakkaṭako viya cittaṃ. Pāṇakādīhi suttaghaṭṭanakālo viya ārammaṇena pasādassa ghaṭṭitakālo. Majjhe nipannamakkaṭakassa calanaṃ viya pasādaghaṭṭanakaṃ ārammaṇaṃ gahetvā kiriyamanodhātuyā bhavaṅgassa āvaṭṭitakālo. Suttānusārena gamanakālo viya vīthicittappavatti. Sīse vijjhitvā yūsapivanaṃ viya javanassa ārammaṇe javitakālo. Punaāgantvā majjhe nipajjanaṃ viya cittassa hadayavatthumeva nissāya pavattanaṃ.

Idaṃ opammaṃ kiṃ dīpeti? Ārammaṇena pasāde ghaṭṭite pasādavatthukacittato hadayarūpavatthukacittaṃ paṭhamataraṃ uppajjatīti dīpeti. Ekekaṃ ārammaṇaṃ dvīsu dvīsu dvāresu āpāthamāgacchatītipi.

『Dovāriko』ti , eko rājā sayanagato niddāyati. Tassa paricārako pāde parimajjanto nisīdi. Badhiradovāriko dvāre ṭhito. Tayo paṭihārā paṭipāṭiyā ṭhitā. Atheko paccantavāsī manusso paṇṇākāraṃ ādāya āgantvā dvāraṃ ākoṭesi. Badhiradovāriko saddaṃ na suṇāti. Pādaparimajjako saññaṃ adāsi. Tāya saññāya dvāraṃ vivaritvā passi. Paṭhamapaṭihāro paṇṇākāraṃ gahetvā dutiyassa adāsi, dutiyo tatiyassa, tatiyo rañño. Rājā paribhuñji.

Tattha so rājā viya javanaṃ daṭṭhabbaṃ. Pādaparimajjako viya āvajjanaṃ. Badhiradovāriko viya cakkhuviññāṇaṃ. Tayo paṭihārā viya sampaṭicchanādīni tīṇi vīthicittāni. Paccantavāsino paṇṇākāraṃ ādāya āgantvā dvārākoṭanaṃ viya ārammaṇassa pasādaghaṭṭanaṃ. Pādaparimajjakena saññāya dinnakālo viya kiriyamanodhātuyā bhavaṅgassa āvaṭṭitakālo. Tena dinnasaññāya badhiradovārikassa dvāravivaraṇakālo viya cakkhuviññāṇassa ārammaṇe dassanakiccasādhanakālo. Paṭhamapaṭihārena paṇṇākārassa gahitakālo viya vipākamanodhātuyā ārammaṇassa sampaṭicchitakālo. Paṭhamena dutiyassa dinnakālo viya vipākamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa santīraṇakālo. Dutiyena tatiyassa dinnakālo viya kiriyamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa vavatthāpitakālo. Tatiyena rañño dinnakālo viya voṭṭhabbanena javanassa niyyāditakālo. Rañño paribhogakālo viya javanassa ārammaṇarasānubhavanakālo.

Idaṃ opammaṃ kiṃ dīpeti? Ārammaṇassa pasādaghaṭṭamattanameva kiccaṃ, kiriyamanodhātuyā bhavaṅgāvaṭṭanamattameva, cakkhuviññāṇādīnaṃ dassanasampaṭicchanasantīraṇavavatthāpanamattāneva kiccāni. Ekantena pana javanameva ārammaṇarasaṃ anubhotīti dīpeti.

『Gāmillo』ti , sambahulā gāmadārakā antaravīthiyaṃ paṃsukīḷaṃ kīḷanti. Tatthekassa hatthe kahāpaṇo paṭihaññi. So 『mayhaṃ hatthe paṭihataṃ, kiṃ nu kho eta』nti āha. Atheko 『paṇḍaraṃ eta』nti āha. Aparo saha paṃsunā gāḷhaṃ gaṇhi. Añño 『puthulaṃ caturassaṃ eta』nti āha. Aparo 『kahāpaṇo eso』ti āha. Atha naṃ āharitvā mātu adāsi. Sā kamme upanesi.

其中,在五個方向張開的線如同五凈色。躺在中間的蜘蛛如同心。被小蟲等碰到線的時候如同所緣撞擊凈色的時候。中間躺著的蜘蛛動起來如同有為意界轉向有分的時候,以撞擊凈色的所緣。沿著線走的時候如同路心的生起。刺頭吸汁液如同速行在所緣中速行的時候。再回來躺在中間如同心依靠心所依處而轉起。 這個比喻說明什麼?說明當所緣撞擊凈色時,以心所依處為所依的心比以凈色為所依的心先生起。也說明每一個所緣在兩個門中現起。 "門衛"是,一個國王躺著睡覺。他的侍者坐著按摩腳。聾的門衛站在門口。三個侍從依次站著。這時一個邊境居民帶著禮物來敲門。聾的門衛沒聽到聲音。按摩腳的人做了暗示。由於那個暗示,他打開門看。第一個侍從接過禮物給第二個,第二個給第三個,第三個給國王。國王享用了。 其中,那個國王應視為速行。按摩腳的人如同轉向。聾的門衛如同眼識。三個侍從如同領受等三個路心。邊境居民帶著禮物來敲門如同所緣撞擊凈色。按摩腳的人做暗示的時候如同有為意界轉向有分的時候。由他做的暗示聾的門衛打開門的時候如同眼識在所緣中完成見的作用的時候。第一個侍從接過禮物的時候如同異熟意界領受所緣的時候。第一個給第二個的時候如同異熟意識界推度所緣的時候。第二個給第三個的時候如同唯作意識界確定所緣的時候。第三個給國王的時候如同確定交給速行的時候。國王享用的時候如同速行體驗所緣味的時候。 這個比喻說明什麼?說明所緣只是撞擊凈色的作用,有為意界只是轉向有分,眼識等只是見、領受、推度、確定的作用。但是隻有速行才一定體驗所緣味。 "村民"是,許多村童在街上玩沙子。其中一個手碰到了錢幣。他說:"我手碰到了,這是什麼呢?"這時一個說:"這是白的。"另一個緊緊抓住沙子。另一個說:"這是寬的四方的。"另一個說:"這是錢幣。"然後他拿去給了母親。她用於工作。

Tattha sambahulānaṃ dārakānaṃ antaravīthiyaṃ kīḷantānaṃ nisinnakālo viya bhavaṅgacittappavatti daṭṭhabbā. Kahāpaṇassa hatthe paṭihatakālo viya ārammaṇena pasādassa ghaṭṭitakālo. 『Kiṃ nu kho eta』nti vuttakālo viya taṃ ārammaṇaṃ gahetvā kiriyamanodhātuyā bhavaṅgassa āvaṭṭitakālo. 『Paṇḍaraṃ eta』nti vuttakālo viya cakkhuviññāṇena dassanakiccassa sādhitakālo. Saha paṃsunā gāḷhaṃ gahitakālo viya vipākamanodhātuyā ārammaṇassa sampaṭicchitakālo. 『Puthulaṃ caturassaṃ eta』nti vuttakālo viya vipākamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa santīraṇakālo. 『Eso kahāpaṇo』ti vuttakālo viya kiriyamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa vavatthāpitakālo. Mātarā kamme upanītakālo viya javanassa ārammaṇarasānubhavanaṃ veditabbaṃ.

Idaṃ opammaṃ kiṃ dīpeti? Kiriyamanodhātu adisvāva bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti, vipākamanodhātu adisvāva sampaṭicchati, vipākamanoviññāṇadhātu adisvāva santīreti, kiriyamanoviññāṇadhātu adisvāva vavatthāpeti, javanaṃ adisvāva ārammaṇarasaṃ anubhoti. Ekantena pana cakkhuviññāṇameva dassanakiccaṃ sādhetīti dīpeti.

『Ambo koliyakena cā』ti, idaṃ heṭṭhā vuttaṃ ambopamañca ucchusālāsāmikopamañca sandhāya vuttaṃ.

『Jaccandho pīṭhasappī cā』ti, ubhopi kira te nagaradvāre sālāyaṃ nisīdiṃsu. Tattha pīṭhasappī āha – 『bho andhaka, kasmā tvaṃ idha sussamāno vicarasi, asuko padeso subhikkho bahvannapāno, kiṃ tattha gantvā sukhena jīvituṃ na vaṭṭatī』ti? 『Mayhaṃ tāva tayā ācikkhitaṃ, tuyhaṃ pana tattha gantvā sukhena jīvituṃ kiṃ na vaṭṭatī』ti? 『Mayhaṃ gantuṃ pādā natthī』ti. 『Mayhampi passituṃ cakkhūni natthī』ti. 『Yadi evaṃ, tava pādā hontu, mama cakkhūnī』ti ubhopi 『sādhū』ti sampaṭicchitvā jaccandho pīṭhasappiṃ khandhaṃ āropesi. So tassa khandhe nisīditvā vāmahatthenassa sīsaṃ parikkhipitvā dakkhiṇahatthena 『imasmiṃ ṭhāne mūlaṃ āvaritvā ṭhitaṃ, imasmiṃ pāsāṇo, vāmaṃ muñca dakkhiṇaṃ gaṇha, dakkhiṇaṃ muñca vāmaṃ gaṇhā』ti maggaṃ niyametvā ācikkhati. Evaṃ jaccandhassa pādā pīṭhasappissa cakkhūnīti ubhopi sampayogena icchitaṭṭhānaṃ gantvā sukhena jīviṃsu.

Tattha jaccandho viya rūpakāyo, pīṭhasappī viya arūpakāyo. Pīṭhasappinā vinā jaccandhassa disaṃ gantuṃ gamanābhisaṅkhārassa anibbattitakālo viya rūpassa arūpena vinā ādānagahaṇacopanaṃ pāpetuṃ asamatthatā. Jaccandhena vinā pīṭhasappissa disaṃ gantuṃ gamanābhisaṅkhārassa appavattanaṃ viya pañcavokāre rūpaṃ, vinā arūpassa appavatti. Dvinnampi sampayogena icchitaṭṭhānaṃ gantvā sukhena jīvitakālo viya rūpārūpadhammānaṃ aññamaññayogena sabbakiccesu pavattisambhāvoti. Ayaṃ pañho pañcavokārabhavavasena kathito.

『Visayaggāho』 cāti, cakkhu rūpavisayaṃ gaṇhāti. Sotādīni saddādivisaye.

在那裡,許多孩子在街上玩耍,坐著的時間如同生起的心流動。被錢幣碰到的時間如同所緣撞擊凈色的時間。"這是什麼呢?"所說的時間如同握住那個所緣的有為意界生起的時間。"這是白色的。"所說的時間如同眼識完成見的時間。被沙子緊緊抓住的時間如同異熟意界所緣的接收時間。"這是寬四方的。"所說的時間如同異熟意識界所緣的推度時間。"這是錢幣。"所說的時間如同有為意識界所緣的確定時間。由母親帶來的時間如同速行體驗所緣味的時間。 這個比喻說明什麼?說明有為意界未見而生起,異熟意界未見而接收,異熟意識界未見而推度,有為意識界未見而確定,速行未見而體驗所緣味。唯獨眼識才完成見的作用。 "芒果和拘利族人"是,這是在前面提到的芒果比喻和高大的樹木比喻的引申。 "生盲者和坐著的行走者"是,兩者在城門前的大廳中坐著。那時坐著的行走者說:"喂,盲人,為什麼你在這裡閑逛?某個地方食物豐富,食物多,去那裡生活不是很好嗎?"盲人回答說:"你告訴我那裡很好,但我去那裡生活為什麼不好呢?"盲人說:"我沒有腳去。"坐著的行走者說:"我也沒有眼睛去看。"如果這樣,你的腳可以有,我的眼睛也可以有。"於是兩者都同意,生盲者把坐著的行走者的肩膀放在了他的肩上。於是他坐在他的肩膀上,用左手遮住他的頭,右手握住他,告訴他:"在這個地方有根本的阻礙,那裡有石頭,左邊放開,右邊抓住,右邊放開,左邊抓住。"這樣,生盲者的腳和坐著的行走者的眼睛一起到達了想要的地方,快樂地生活。 其中,生盲者如同有形身體,坐著的行走者如同無形身體。沒有坐著的行走者,生盲者無法去某個方向,如同沒有有形而無法引導身體的情況。沒有生盲者,坐著的行走者無法去某個方向,如同沒有無形而無法引導身體的情況。兩者結合,達到想要的地方,如同有形與無形的法則在所有事物中共同作用。這是關於五種現象的比喻。 "境界把握者"是,眼識把握色的境界。耳等把握聲等境界。

『Upanissayamatthaso』ti, 『upanissayato』 ca 『atthato』 ca. Tattha asambhinnattā cakkhussa, āpāthagatattā rūpānaṃ, ālokasannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha matassāpi cakkhu sambhinnaṃ hoti. Jīvato niruddhampi, pittena vā semhena vā ruhirena vā palibuddhampi, cakkhuviññāṇassa paccayo bhavituṃ asakkontaṃ 『sambhinnaṃ』 nāma hoti. Sakkontaṃ asambhinnaṃ nāma. Sotādīsupi eseva nayo. Cakkhusmiṃ pana asambhinnepi bahiddhā rūpārammaṇe āpāthaṃ anāgacchante cakkhuviññāṇaṃ nuppajjati. Tasmiṃ pana āpāthaṃ āgacchantepi ālokasannissaye asati nuppajjati. Tasmiṃ santepi kiriyamanodhātuyā bhavaṅge anāvaṭṭite nuppajjati. Āvaṭṭiteyeva uppajjati. Evaṃ uppajjamānaṃ sampayuttadhammehi saddhiṃyeva uppajjati. Iti ime cattāro paccaye labhitvā uppajjati cakkhuviññāṇaṃ (ma. ni.

1.28; saṃ. ni. 4.60). Sotaviññāṇādīsupi eseva nayo. "依止和意義"是,"依止"和"意義"。其中,由於眼睛未被破壞,色法進入視野,依賴光明,由作意引起,眼識與相應法一起由四種緣而生起。其中,死者的眼睛也被破壞。活人的眼睛雖然未滅,但被膽汁或痰或血阻礙,無法成為眼識的緣,稱為"被破壞"。能夠成為緣的稱為"未被破壞"。對耳等也是同樣的道理。即使眼睛未被破壞,如果外部的色所緣未進入視野,眼識也不生起。即使進入視野,如果沒有光明的依賴,也不生起。即使有光明,如果有為意界未轉向有分,也不生起。只有在轉向時才生起。如是生起時,與相應法一起生起。這樣,眼識獲得這四種緣而生起。對耳識等也是同樣的道理。

1.306 thokaṃ visadisaṃ).

Asambhinnattā sotassa, āpāthagatattā saddānaṃ, ākāsasannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati sotaviññāṇaṃ, saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha 『ākāsasannissita』nti ākāsasannissayaṃ laddhāva uppajjati, na vinā tena. Na hi pihitakaṇṇacchiddassa sotaviññāṇaṃ pavattati. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Yathā cettha evaṃ ito paresupi. Visesamattaṃ pana vakkhāma.

Asambhinnattā ghānassa, āpāthagatattā gandhānaṃ, vāyosannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati ghānaviññāṇaṃ , saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha 『vāyosannissita』nti ghānabilaṃ vāyumhi pavisanteyeva uppajjati, tasmiṃ asati nuppajjatīti attho.

Asambhinnattā jivhāya, āpāthagatattā rasānaṃ, āposannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati jivhāviññāṇaṃ, saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha 『āposannissita』nti jivhātemanaṃ āpaṃ laddhāva uppajjati, na vinā tena. Sukkhajivhānañhi sukkhakhādanīye jivhāya ṭhapitepi jivhāviññāṇaṃ nuppajjateva.

Asambhinnattā kāyassa, āpāthagatattā phoṭṭhabbānaṃ, pathavisannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati kāyaviññāṇaṃ, saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha 『pathavisannissita』nti kāyapasādapaccayaṃ pathavisannissayaṃ laddhāva uppajjati, na tena vinā. Kāyadvārasmiñhi bahiddhāmahābhūtārammaṇaṃ ajjhattikaṃ kāyapasādaṃ ghaṭṭetvā pasādapaccayesu mahābhūtesu paṭihaññati.

Asambhinnattā manassa, āpāthagatattā dhammānaṃ, vatthusannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati manoviññāṇaṃ, saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha 『mano』ti bhavaṅgacittaṃ. Taṃ niruddhampi, āvajjanacittassa paccayo bhavituṃ asamatthaṃ mandathāmagatameva pavattamānampi, sambhinnaṃ nāma hoti. Āvajjanassa pana paccayo bhavituṃ samatthaṃ asambhinnaṃ nāma. 『Āpāthagatattā dhammāna』nti dhammārammaṇe āpāthagate. 『Vatthusannissita』nti hadayavatthusannissayaṃ laddhāva uppajjati, na tena vinā. Ayampi pañho pañcavokārabhavaṃ sandhāya kathito. 『Manasikārahetuka』nti kiriyamanoviññāṇadhātuyā bhavaṅge āvaṭṭiteyeva uppajjatīti attho. Ayaṃ tāva 『upanissayamatthaso』ti ettha upanissayavaṇṇanā.

『Atthato』 pana cakkhu dassanatthaṃ, sotaṃ savanatthaṃ, ghānaṃ ghāyanatthaṃ, jivhā sāyanatthā, kāyo phusanattho , mano vijānanattho. Tattha dassanaṃ attho assa. Tañhi tena nipphādetabbanti dassanatthaṃ. Sesesupi eseva nayo. Ettāvatā tipiṭakacūḷanāgattheravāde soḷasakamaggo niṭṭhito, saddhiṃ dvādasakamaggena ceva ahetukaṭṭhakena cāti.

Idāni moravāpīvāsīmahādattattheravāde dvādasakamaggakathā hoti. Tattha sāketapañhaussadakittanahetukittanāni pākatikāneva. Ayaṃ pana thero asaṅkhārikasasaṅkhārikesu dosaṃ disvā 『asaṅkhārikaṃ asaṅkhārikameva vipākaṃ deti, no sasaṅkhārikaṃ; sasaṅkhārikampi sasaṅkhārikameva no asaṅkhārika』nti āha. Javanena cesa cittaniyāmaṃ na katheti. Ārammaṇena pana vedanāniyāmaṃ katheti. Tenassa vipākuddhāre dvādasakamaggo nāma jāto. Dasakamaggopi, ahetukaṭṭhakampi ettheva paviṭṭhaṃ.

由於耳未被破壞,聲音進入聽覺範圍,依賴空間,由作意引起,耳識與相應法一起由四種緣而生起。其中,"依賴空間"是指獲得空間的依賴才生起,沒有它就不生起。因為堵塞耳孔者不會生起耳識。其餘應如前理解。如此處,其他也是如此。我們只說不同之處。 由於鼻未被破壞,香進入嗅覺範圍,依賴風,由作意引起,鼻識與相應法一起由四種緣而生起。其中,"依賴風"是指風進入鼻孔時才生起,沒有風就不生起的意思。 由於舌未被破壞,味進入味覺範圍,依賴水,由作意引起,舌識與相應法一起由四種緣而生起。其中,"依賴水"是指獲得濕潤舌頭的水才生起,沒有它就不生起。因為乾燥的舌頭即使放上乾燥的食物,舌識也不會生起。 由於身未被破壞,觸進入觸覺範圍,依賴地,由作意引起,身識與相應法一起由四種緣而生起。其中,"依賴地"是指獲得身凈色的地的依賴才生起,沒有它就不生起。因為在身門中,外部大種所緣撞擊內部身凈色,在凈色所依的大種中產生反應。 由於意未被破壞,法進入意識範圍,依賴所依,由作意引起,意識與相應法一起由四種緣而生起。其中,"意"是指有分心。即使它已滅,無法成為轉向心的緣,或者雖然生起但力量微弱,也稱為"被破壞"。能夠成為轉向的緣的稱為"未被破壞"。"法進入意識範圍"是指法所緣進入意識範圍。"依賴所依"是指獲得心所依處的依賴才生起,沒有它就不生起。這個問題也是就五蘊有而言。"由作意引起"是指在有為意識界轉向有分時才生起的意思。這是關於"依止和意義"中依止的解釋。 從"意義"來說,眼是爲了見,耳是爲了聽,鼻是爲了嗅,舌是爲了嘗,身是爲了觸,意是爲了了知。其中,見是它的意義。因為那是由它產生的,所以是爲了見。其他也是同樣的道理。至此,三藏小龍長老的學說中的十六法門已經結束,連同十二法門和無因八法。 現在是摩羅婆毗住處大達多長老的學說中的十二法門的講述。其中,舍衛城的問題、增上和因的說明如常。但是這位長老看到無行和有行中的過失,說:"無行只產生無行的異熟,不產生有行的;有行也只產生有行的,不產生無行的。"他不以速行說明心的法則。但是他以所緣說明受的法則。因此他的異熟分類成為所謂的十二法門。十法門和無因八法也包含在這裡面。

Tatrāyaṃ nayo – somanassasahagatatihetukaasaṅkhārikacittena hi kamme āyūhite tādiseneva vipākacittena gahitapaṭisandhikassa vuḍḍhippattassa cakkhudvāre 『iṭṭhārammaṇe』 āpāthagate heṭṭhā vuttanayeneva tayo moghavārā honti. Tassa kusalato cattāri somanassasahagatāni, akusalato cattāri, kiriyato pañcāti imesaṃ terasannaṃ cittānaṃ aññatarena javitapariyosāne tadārammaṇaṃ patiṭṭhahamānaṃ somanassasahagataasaṅkhārikatihetukacittampi duhetukacittampi patiṭṭhāti. Evamassa cakkhudvāre cakkhuviññāṇādīni tīṇi, tadārammaṇāni dveti, pañca gaṇanūpagacittāni honti.

Ārammaṇena pana vedanaṃ parivattetvā kusalato catunnaṃ, akusalato catunnaṃ, kiriyato catunnanti, dvādasannaṃ upekkhāsahagatacittānaṃ aññatarena javitāvasāne upekkhāsahagatatihetukaasaṅkhārikavipākampi duhetukaasaṅkhārikavipākampi tadārammaṇaṃ hutvā uppajjati. Evamassa cakkhudvāre upekkhāsahagatasantīraṇaṃ, imāni dve tadārammaṇānīti, tīṇi gaṇanūpagacittāni honti. Tāni purimehi pañcahi saddhiṃ aṭṭha. Sotadvārādīsupi aṭṭha aṭṭhāti ekāya cetanāya kamme āyūhite samacattālīsa cittāni uppajjanti. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre aṭṭha, sotaviññāṇādīni cattārīti, dvādasa honti. Tattha 『mūlabhavaṅgatā』『āgantukabhavaṅgatā』『ambopamaniyāmakathā』 ca vuttanayeneva veditabbā.

Somanassasahagatatihetukasasaṅkhārikakusalacittena kamme āyūhitepi upekkhāsahagatatihetukaasaṅkhārikasasaṅkhārikehi kamme āyūhitepi eseva nayo. Tattha yantopamāpi ettha pākatikā eva. Ettāvatā tihetukakammena tihetukapaṭisandhi hotīti vāro kathito. Tihetukakammena duhetukapaṭisandhi hotīti vāro pana paṭicchanno hutvā gato.

Idāni duhetukakammena duhetukapaṭisandhikathā hoti. Somanassasahagataduhetukaasaṅkhārikacittena hi kamme āyūhite tādiseneva vipākacittena gahitapaṭisandhikassa vuḍḍhippattassa cakkhudvāre iṭṭhārammaṇe āpāthagate heṭṭhā vuttanayeneva tayo moghavārā honti. Duhetukassa pana javanakiriyā natthi. Tasmā kusalato cattāri somanassasahagatāni, akusalato cattārīti imesaṃ aṭṭhannaṃ aññatarena javitapariyosāne duhetukameva somanassasahagataasaṅkhārikaṃ tadārammaṇaṃ hoti. Evamassa cakkhuviññāṇādīni tīṇi, idañca tadārammaṇanti, cattāri gaṇanūpagacittāni honti. 『Iṭṭhamajjhattārammaṇe』 pana kusalato upekkhāsahagatānaṃ catunnaṃ, akusalato catunnanti, aṭṭhannaṃ aññatarena javitapariyosāne duhetukameva upekkhāsahagataṃ asaṅkhārikaṃ tadārammaṇaṃ hoti. Evamassa upekkhāsahagatasantīraṇaṃ, idañca tadārammaṇanti, dve gaṇanūpagacittāni honti. Tāni purimehi catūhi saddhiṃ cha. Sotadvārādīsupi cha chāti ekāya cetanāya kamme āyūhite samatiṃsa cittāni uppajjanti. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre cha, sotaviññāṇādīni cattārīti dasa honti. Ambopamaniyāmakathā pākatikā eva. Yantopamā idha na labbhatīti vuttaṃ.

Somanassasahagataduhetukasasaṅkhārikakusalacittena kamme āyūhitepi upekkhāsahagataduhetukaasaṅkhārikasasaṅkhārikehi kamme āyūhitepi eseva nayo. Ettāvatā duhetukakammena duhetukapaṭisandhi hotīti vāro kathito.

這裡的道理是——由於快樂伴隨的因緣,因而由有為心所作的行為而生起的,如同由果報心所把握的再生,獲得的眼識在眼門中,"所欲所緣"的緣境中,依照前面所說的,存在三種虛妄的狀態。因此,從善法中有四種快樂伴隨的心,從惡法中有四種,從有為法中有五種;在這十三種心中,由其中的任意一種在速行的成果中,快樂伴隨的因緣有為心或二者皆有,依然能夠在所欲所緣中建立。於是,在眼門中,眼識等三種,所欲所緣有二種,包含五種計算的心。 而在所緣中,感受變化后,從善法中有四種,從惡法中有四種,從有為法中有四種;在這十二種中,伴隨平等的心中,任意一種在速行的結果中,伴隨平等的有為因緣或二者皆有,成為所欲所緣而生起。因此,在眼門中,伴隨平等的推度,存在這兩種所欲所緣,三種計算的心。它們與前面提到的五種結合,共有八種。在耳門等處也有八種,依一念的行為而生起三十種心。通過抓取和把握,眼門中有八種,耳識等有四種,共有十二種。在這裡,"根本生起"、"來生生起"、"芒果比喻的說明"等應依前述理解。 由於快樂伴隨的因緣,善法中所作的行為即使在有為中也依然如此,伴隨平等的有為因緣的行為也是如此。在這裡,所比喻的也都是顯而易見的。至此,關於有因緣的行為與有因緣的再生的說明已經結束。關於有因緣的行為與有因緣的再生的討論也已經闡明。 由於快樂伴隨的因緣,因而由有為心所作的行為而生起的,如同由果報心所把握的再生,獲得的眼識在眼門中,"所欲所緣"的緣境中,依照前面所說的,存在三種虛妄的狀態。對於惡因緣而言,速行的行為並不存在。因此,善法中有四種快樂伴隨的心,從惡法中有四種;在這八種中,由其中的任意一種在速行的成果中,惡因緣的快樂伴隨的有為心成為所欲所緣。於是,在眼識等三種中,這也是所欲所緣,四種計算的心。 在"所欲中間的緣境"中,善法中伴隨平等的四種,惡法中有四種;在這八種中,由其中的任意一種在速行的成果中,惡因緣的快樂伴隨的有為心成為所欲所緣。於是,伴隨平等的推度,這也是所欲所緣,存在兩種計算的心。它們與前面提到的四種結合,共有六種。在耳門等處也有六種,依一念的行為而生起三十種心。通過抓取和把握,眼門中有六種,耳識等有四種,合計十種。芒果比喻的說明顯而易見。所比喻的在這裡並不成立。 由於快樂伴隨的因緣,善法中所作的行為即使在有為中也依然如此,伴隨平等的有為因緣的行為也是如此。至此,關於惡因緣的行為與惡因緣的再生的說明已經結束。

Ahetukapaṭisandhi hotīti vāro pana evaṃ veditabbo – kusalato catūhi ñāṇavippayuttehi kamme āyūhite, kusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātuyā upekkhāsahagatāya paṭisandhiyā gahitāya, kammasadisā paṭisandhīti na vattabbā. Ito paṭṭhāya heṭṭhā vuttanayeneva kathetvā iṭṭhepi iṭṭhamajjhattepi cittappavatti veditabbā. Imassa hi therassa vāde piṇḍajavanaṃ javati. Sesā idaṃ pana javanaṃ kusalatthāya vā akusalatthāya vā ko niyāmetītiādikathā sabbā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti. Ettāvatā moravāpīvāsīmahādattattheravāde dvādasakamaggo niṭṭhito saddhiṃ dasakamaggena ceva ahetukaṭṭhakena ca.

Idāni mahādhammarakkhitattheravāde dasakamaggakathā hoti. Tattha sāketapañhaussadakittanāni pākatikāneva. Hetukittane pana ayaṃ viseso. Tihetukakammaṃ tihetukavipākampi duhetukavipākampi ahetukavipākampi deti. Duhetukakammaṃ tihetukameva na deti, itaraṃ deti. Tihetukakammena paṭisandhi tihetukāva hoti; duhetukāhetukā na hoti. Duhetukakammena duhetukāhetukā hoti, tihetukā na hoti. Asaṅkhārikakammaṃ vipākaṃ asaṅkhārikameva deti, no sasaṅkhārikaṃ. Sasaṅkhārikampi sasaṅkhārikameva deti, no asaṅkhārikaṃ. Ārammaṇena vedanā parivattetabbā. Javanaṃ piṇḍajavanameva javati. Ādito paṭṭhāya cittāni kathetabbāni.

Tatrāyaṃ kathā – eko paṭhamakusalacittena kammaṃ āyūhati, paṭhamavipākacitteneva paṭisandhiṃ gaṇhāti. Ayaṃ kammasadisā paṭisandhi. Tassa vuḍḍhippattassa cakkhudvāre 『iṭṭhārammaṇe』 āpāthagate vuttanayeneva tayo moghavārā honti. Athassa heṭṭhā vuttānaṃ terasannaṃ somanassasahagatajavanānaṃ aññatarena javitapariyosāne paṭhamavipākacittameva tadārammaṇaṃ hoti. Taṃ 『mūlabhavaṅgaṃ』 『tadārammaṇa』nti dve nāmāni labhati. Evamassa cakkhuviññāṇādīni tīṇi, idañca tadārammaṇanti, cattāri gaṇanūpagacittāni honti. 『Iṭṭhamajjhattārammaṇe』 heṭṭhā vuttānaṃyeva dvādasannaṃ upekkhāsahagatajavanānaṃ aññatarena javitapariyosāne upekkhāsahagataṃ tihetukaṃ asaṅkhārikacittaṃ tadārammaṇatāya pavattati. Taṃ 『āgantukabhavaṅgaṃ』『tadārammaṇa』nti dve nāmāni labhati. Evamassa upekkhāsahagatasantīraṇaṃ idañca tadārammaṇanti dve gaṇanūpagacittāni. Tāni purimehi catūhi saddhiṃ cha honti. Evaṃ ekāya cetanāya kamme āyūhite pañcasu dvāresu samatiṃsa cittāni uppajjanti. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre cha, sotaviññāṇādīni cattārīti dasa honti. Ambopamaniyāmakathā pākatikāyeva.

Dutiyatatiyacatutthakusalacittehi kamme āyūhitepi ettakāneva vipākacittāni honti. Catūhi upekkhāsahagatacittehi āyūhitepi eseva nayo. Idha pana paṭhamaṃ iṭṭhamajjhattārammaṇaṃ dassetabbaṃ. Pacchā iṭṭhārammaṇena vedanā parivattetabbā. Ambopamaniyāmakathā pākatikā eva. Yantopamā na labbhati. 『Kusalato pana catunnaṃ ñāṇavippayuttānaṃ aññatarena kamme āyūhite』ti ito paṭṭhāya sabbaṃ vitthāretvā ahetukaṭṭhakaṃ kathetabbaṃ. Ettāvatā mahādhammarakkhitattheravāde dasakamaggo niṭṭhito hoti, saddhiṃ ahetukaṭṭhakenāti.

無因再生的情況應這樣理解:由善法中四種離智的業所造作,以善異熟無因意識界舍俱再生,不能說是與業相似的再生。從此以後,應如前所說那樣解說,應知在可意和可意中性所緣中的心轉起。因為在這位長老的學說中,速行是總速行。其餘的"這個速行是誰決定為善或不善"等說明,都應如前所說那樣理解。至此,摩羅婆毗住處大達多長老的學說中的十二法門已經結束,連同十法門和無因八法。 現在是大法護長老的學說中的十法門的講述。其中,舍衛城的問題和增上的說明如常。但在因的說明中有這個不同:三因業產生三因異熟、二因異熟和無因異熟。二因業不產生三因,產生其他的。由三因業的再生只是三因的;不是二因無因的。由二因業的再生是二因無因的,不是三因的。無行業只產生無行異熟,不產生有行的。有行也只產生有行的,不產生無行的。應以所緣轉變受。速行是總速行。應從開始講述諸心。 這裡的講述是:一個人以第一善心造作業,以第一異熟心獲得再生。這是與業相似的再生。他長大后,在眼門中"可意所緣"進入視野時,如前所說有三種虛妄的狀態。然後,在前面所說的十三種喜俱速行中的任何一種速行結束時,只有第一異熟心成為彼所緣。它獲得"根本有分"和"彼所緣"兩個名稱。於是,他有眼識等三種,加上這個彼所緣,共有四種計數的心。在"可意中性所緣"中,在前面所說的十二種舍俱速行中的任何一種速行結束時,舍俱三因無行心作為彼所緣而轉起。它獲得"客有分"和"彼所緣"兩個名稱。於是,他有舍俱推度和這個彼所緣兩種計數的心。它們加上前面的四種,共有六種。這樣,由一個思所造作的業,在五門中生起三十種心。通過未得的得到,眼門中有六種,耳識等有四種,共有十種。芒果比喻的說明如常。 由第二、第三、第四善心造作業時,也有同樣多的異熟心。由四種舍俱心造作時也是同樣的道理。但這裡應先顯示可意中性所緣。然後以可意所緣轉變受。芒果比喻的說明如常。機器的比喻在這裡不成立。從"由善法中四種離智的任何一種造作業"開始,應詳細解說全部無因八法。至此,大法護長老的學說中的十法門已經結束

Imesaṃ pana tiṇṇaṃ therānaṃ katarassa vādo gahetabboti? Na kassaci ekaṃsena. Sabbesaṃ pana vādesu yuttaṃ gahetabbaṃ. Paṭhamavādasmiñhi sasaṅkhārāsaṅkhāravidhānaṃ paccayabhedato adhippetaṃ. Tenettha , asaṅkhārikakusalassa dubbalapaccayehi uppannaṃ sasaṅkhārikavipākaṃ, sasaṅkhārikakusalassa balavapaccayehi uppannaṃ asaṅkhārikavipākañca gahetvā, labbhamānānipi kiriyajavanāni pahāya, kusalajavanena tadārammaṇaṃ ārammaṇena ca vedanaṃ niyāmetvā, sekkhaputhujjanavasena soḷasakamaggo kathito. Yaṃ panettha akusalajavanāvasāne ahetukavipākameva tadārammaṇaṃ dassitaṃ, taṃ itaresu na dassitameva. Tasmā taṃ tattha tesu vuttaṃ sahetukavipākañca, etthāpi sabbamidaṃ labbhateva. Tatrāyaṃ nayo – yadā hi kusalajavanānaṃ antarantarā akusalaṃ javati, tadā kusalāvasāne āciṇṇasadisameva, akusalāvasāne sahetukaṃ tadārammaṇaṃ yuttaṃ. Yadā nirantaraṃ akusalameva tadā ahetukaṃ. Evaṃ tāva paṭhamavāde yuttaṃ gahetabbaṃ.

Dutiyavāde pana kusalato sasaṅkhārāsaṅkhāravidhānaṃ adhippetaṃ. Tenettha asaṅkhārikakusalassa asaṅkhārikameva vipākaṃ, sasaṅkhārikakusalassa ca sasaṅkhārikameva gahetvā, javanena tadārammaṇaniyāmaṃ akatvā, sabbesampi sekkhāsekkhaputhujjanānaṃ uppattiraho piṇḍajavanavaseneva dvādasakamaggo kathito. Tihetukajavanāvasāne panettha tihetukaṃ tadārammaṇaṃ yuttaṃ. Duhetukajavanāvasāne duhetukaṃ, ahetukajavanāvasāne ahetukaṃ bhājetvā pana na vuttaṃ. Evaṃ dutiyavāde yuttaṃ gahetabbaṃ.

Tatiyavādepi kusalatova asaṅkhārasasaṅkhāravidhānaṃ adhippetaṃ. 『Tihetukakammaṃ tihetukavipākampi duhetukavipākampi ahetukavipākampi detī』ti pana vacanato asaṅkhārikatihetukapaṭisandhikassa asaṅkhārikaduhetukenapi tadārammaṇena bhavitabbaṃ. Taṃ adassetvā hetusadisameva tadārammaṇaṃ dassitaṃ. Taṃ purimāya hetukittanaladdhiyā na yujjati. Kevalaṃ dasakamaggavibhāvanatthameva vuttaṃ. Itarampi pana labbhateva. Evaṃ tatiyavādepi yuttaṃ gahetabbaṃ. Ayañca sabbāpi paṭisandhijanakasseva kammassa vipākaṃ sandhāya tadārammaṇakathā. 『Sahetukaṃ bhavaṅgaṃ ahetukassa bhavaṅgassa anantarapaccayena paccayo』ti (paṭṭhā. 3.1.102) vacanato pana nānākammena ahetukapaṭisandhikassāpi sahetukavipākaṃ tadārammaṇaṃ uppajjati. Tassa uppattividhānaṃ mahāpakaraṇe āvi bhavissatīti.

Kāmāvacarakusalavipākakathā niṭṭhitā.

Rūpāvacarārūpāvacaravipākakathā

這些三位長老的哪個學說應被理解?沒有單獨的。所有的學說中都應當綜合理解。在第一學說中,因緣的分類是指有行與無行的存在。因此,在這裡,依賴於無行的善法產生的有行異熟,依賴於有行的善法產生的無行異熟,結合起來,放棄獲得的有為速行,藉助善速行和彼所緣的感受來限制,依照修行者和普通人的說法,講述了十六法門。至於在此提到的惡速行的情況下,顯示的只是無因異熟,因此在其他地方並未顯示。因此,在那裡提到的因緣異熟,也在這裡完全適用。這裡的道理是:當善速行的心相繼出現惡的速行時,在善的情況下,像是積累的那樣,惡的情況下則應當是有因緣的彼所緣。當持續出現惡時,便是無因的。因此,在第一學說中應如此理解。 在第二學說中,善法和有行的存在是指有行的善法。因此,在這裡,依賴於無行的善法產生的無行異熟,依賴於有行的善法產生的有行異熟,結合起來,未能限制彼所緣的感受,所有的修行者和普通人的出生都如同通過速行的說法講述了十二法門。在有行速行的情況下,顯示的是有因緣的彼所緣。惡因緣的速行並未被提及。因此,在第二學說中應如此理解。 在第三學說中,善法與無行的存在也是如此。雖然說"有因緣的行為、有因緣的異熟、無因緣的異熟"等,但在無行因緣的情況下,依賴於無行的善法產生的無行異熟,結合起來,彼所緣應當是無行的。通過顯示的因緣與之前的因緣相同。因此,僅僅是爲了闡述十法門而提及。其他的也完全適用。因此,在第三學說中應如此理解。所有這些都是關於因緣所生的行為的異熟,指向彼所緣的討論。根據"有因緣的心,依賴於無因緣的心,因緣的條件"(見《法句經》第3.1.102節)所說,依賴於不同的行為,無因緣的再生也會產生有因緣的彼所緣。它的產生方式將在《大論》中闡明。 關於欲界的善法異熟的討論已結束。 關於色界的善法異熟的討論。

  1. Idāni rūpāvacarādivipākaṃ dassetuṃ puna katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha yasmā kāmāvacaravipākaṃ attano kusalena sadisampi hoti, asadisampi, tasmā na taṃ kusalānugatikaṃ katvā bhājitaṃ. Rūpāvacarārūpāvacaravipākaṃ pana yathā hatthiassapabbatādīnaṃ chāyā hatthiādisadisāva honti, tathā attano kusalasadisameva hotīti kusalānugatikaṃ katvā bhājitaṃ. Kāmāvacarakammañca yadā kadāci vipākaṃ deti, rūpāvacarārūpāvacaraṃ pana anantarāyena, dutiyasmiṃyeva attabhāve, vipākaṃ detītipi kusalānugatikameva katvā bhājitaṃ. Sesaṃ kusale vuttanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – paṭipadādibhedo ca hīnapaṇītamajjhimabhāvo ca etesu jhānāgamanato veditabbo. Chandādīnaṃ pana aññataraṃ dhuraṃ katvā anuppādanīyattā niradhipatikāneva etānīti.

Rūpāvacarārūpāvacaravipākakathā niṭṭhitā.

Lokuttaravipākakathā

現在爲了闡明色界和無色界的異熟,接下來要討論哪些法是未被說明的。因為欲界的異熟與自身的善法相似的情況下,也有不相似的情況,因此不能將其歸為善法的隨伴。而色界和無色界的異熟,如同象、馬、山等的影子與象等相似的,因此與自身的善法相似的情況下,可以歸為善法的隨伴。欲界的行為在某些情況下給出異熟,而色界和無色界的異熟則在隨後的情況下,在第二次的身上,給出異熟,因此也可以歸為善法的隨伴。其餘的應依照善法的說法理解。這其中有一個特別之處——修行的不同,低劣、高尚和中等的狀態,皆可通過這些進入禪定而被理解。而對於欲界的慾望等,因其承擔的不同而應當不被支配。 色界和無色界的異熟的討論已結束。 關於出世間異熟的討論。

  1. Lokuttaravipākampi kusalasadisattā kusalānugatikameva katvā bhājitaṃ. Yasmā pana tebhūmakakusalaṃ cutipaṭisandhivasena vaṭṭaṃ ācināti vaḍḍheti, tasmā tattha katattā upacitattāti vuttaṃ. Lokuttaraṃ pana tena ācitampi apacināti, sayampi cutipaṭisandhivasena na ācināti, tenettha 『katattā upacitattā』ti avatvā katattā bhāvitattāti vuttaṃ.

Suññatantiādīsu 『maggo』 tāva 『āgamanato saguṇato ārammaṇatoti tīhi kāraṇehi nāmaṃ labhatī』ti, idaṃ heṭṭhā kusalādhikāre vitthāritaṃ. Tattha suttantikapariyāyena saguṇatopi ārammaṇatopi nāmaṃ labhati. Pariyāyadesanā hesā. Abhidhammakathā pana nippariyāyadesanā. Tasmā idha saguṇato vā ārammaṇato vā nāmaṃ na labhati, āgamanatova labhati. Āgamanameva hi dhuraṃ. Taṃ duvidhaṃ hoti – vipassanāgamanaṃ maggāgamananti.

Tattha maggassa āgataṭṭhāne vipassanāgamanaṃ dhuraṃ, phalassa āgataṭṭhāne maggāgamanaṃ dhuranti, idampi heṭṭhā vuttameva. Tesu idaṃ phalassa āgataṭṭhānaṃ, tasmā idha maggāgamanaṃ dhuranti veditabbaṃ. So panesa maggo āgamanato 『suññata』nti nāmaṃ labhitvā saguṇato ca ārammaṇato ca 『animitto』『appaṇihito』tipi vuccati. Tasmā sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa tīṇi nāmāni deti. Kathaṃ? Ayañhi suddhāgamanavaseneva laddhanāmo 『suññatamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『suññata』nti nāmaṃ akāsi. 『Suññataanimittamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『animitta』nti nāmaṃ akāsi. 『Suññataappaṇihitamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『appaṇihita』nti nāmaṃ akāsi. Imāni pana tīṇi nāmāni maggānantare phalacittasmiṃyeva iminā nayena labbhanti, no aparabhāge vaḷañjanakaphalasamāpattiyā. Aparabhāge pana aniccatādīhi tīhi vipassanāhi vipassituṃ sakkoti. Athassa vuṭṭhitavuṭṭhitavipassanāvasena animittaappaṇihitasuññatasaṅkhātāni tīṇi phalāni uppajjanti. Tesaṃ tāneva saṅkhārārammaṇāni. Aniccānupassanādīni ñāṇāni anulomañāṇāni nāma honti.

Yo cāyaṃ suññatamagge vutto. Appaṇihitamaggepi eseva nayo. Ayampi hi suddhāgamanavasena laddhanāmo 『appaṇihitamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『appaṇihita』nti nāmaṃ akāsi. 『Appaṇihitaanimittamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『animitta』nti nāmaṃ akāsi. 『Appaṇihitasuññatamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『suññata』nti nāmaṃ akāsi. Imānipi tīṇi nāmāni maggānantare phalacittasmiṃyeva iminā nayena labbhanti, na aparabhāge vaḷañjanakaphalasamāpattiyāti. Evaṃ imasmiṃ vipākaniddese kusalacittehi tiguṇāni vipākacittāni veditabbāni.

Yathā pana tebhūmakakusalāni attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ na sakkonti, na evaṃ lokuttarakusalāni. Kasmā? Tebhūmakakusalānañhi añño āyūhanakālo añño vipaccanakālo. Tena tāni attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ na sakkonti. Lokuttarāni pana tāya saddhāya, tasmiṃ vīriye, tāya satiyā, tasmiṃ samādhimhi, tāya paññāya avūpasantāya , apaṇṇakaṃ aviraddhaṃ maggānantarameva vipākaṃ paṭilabhanti, tena attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ sakkonti.

出世間的異熟也因與善法相似而歸為善法的隨伴。因為三界的善法通過死亡和再生而積累和增長輪迴,所以說"已作已積累"。而出世間法則消除已積累的,自身也不通過死亡和再生而積累,因此這裡不說"已作已積累",而說"已作已修習"。 關於空性等,"道"首先"從修習、功德和所緣三個原因獲得名稱",這在前面善法部分已詳細說明。其中,依經典的方法,從功德和所緣也獲得名稱。這是方便說法。而阿毗達摩的說法是無方便說法。因此這裡不從功德或所緣獲得名稱,只從修習獲得。修習才是主要的。它有兩種:觀修習和道修習。 其中在道生起的地方,觀修習是主要的;在果生起的地方,道修習是主要的,這也在前面已經說過。這裡是果生起的地方,因此應知道修習是主要的。這個道從修習獲得"空性"的名稱,從功德和所緣也稱為"無相"和"無愿"。因此它站在自己修習的位置上,給自己的果三個名稱。怎麼樣呢?這個純粹從修習獲得名稱的"空性道",站在自己修習的位置上,給自己的果命名為"空性"。"空性無相道"站在自己修習的位置上,給自己的果命名為"無相"。"空性無愿道"站在自己修習的位置上,給自己的果命名為"無愿"。這三個名稱只在道之後的果心中以這種方式獲得,不是在後來的果定中。後來可以用無常等三種觀來觀察。然後依照出定的觀,生起稱為無相、無愿、空性的三種果。它們以那些行為所緣。無常隨觀等智慧稱為隨順智。 這裡說的是空性道。無愿道也是同樣的道理。這個純粹從修習獲得名稱的"無愿道",站在自己修習的位置上,給自己的果命名為"無愿"。"無愿無相道"站在自己修習的位置上,給自己的果命名為"無相"。"無愿空性道"站在自己修習的位置上,給自己的果命名為"空性"。這三個名稱也只在道之後的果心中以這種方式獲得,不是在後來的果定中。這樣,在這個異熟的解釋中,應知道善心有三倍的異熟心。 就像三界的善法不能使自己的異熟獲得增上,出世間的善法不是這樣。為什麼?因為三界的善法有不同的造作時間和成熟時間。因此它們不能使自己的異熟獲得增上。而出世間法以那個信,那個精進,那個念,那個定,那個慧未平息時,必定無誤地在道之後立即獲得異熟,因此能使自己的異熟獲得增上。

Yathā hi parittakassa aggino gataṭṭhāne aggismiṃ nibbutamatteyeva uṇhākāro nibbāyitvā kiñci na hoti, mahantaṃ pana ādittaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetvā gomayaparibhaṇḍe katepi uṇhākāro avūpasantova hoti, evameva tebhūmakakusale añño kammakkhaṇo añño vipākakkhaṇo parittaaggiṭṭhāne uṇhabhāvanibbutakālo viya hoti. Tasmā taṃ attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ na sakkoti. Lokuttare pana tāya saddhāya…pe… tāya paññāya avūpasantāya, maggānantarameva phalaṃ uppajjati, tasmā taṃ attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetīti veditabbaṃ. Tenāhu porāṇā – 『vipāke adhipati natthi ṭhapetvā lokuttara』nti.

  1. Catutthaphalaniddese aññātāvindriyanti aññātāvino catūsu saccesu niṭṭhitañāṇakiccassa indriyaṃ, aññātāvīnaṃ vā catūsu saccesu niṭṭhitakiccānaṃ cattāri saccāni ñatvā paṭivijjhitvā ṭhitānaṃ dhammānaṃ abbhantare indaṭṭhasādhanena indriyaṃ. Niddesavārepissa aññātāvīnanti ājānitvā ṭhitānaṃ. Dhammānanti sampayuttadhammānaṃ abbhantare. Aññāti ājānanā, paññā pajānanātiādīni vuttatthāneva. Maggaṅgaṃ maggapariyāpannanti phalamaggassa aṅgaṃ, phalamagge ca pariyāpannanti attho.

Apicettha idaṃ pakiṇṇakaṃ – ekaṃ indriyaṃ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati, ekaṃ cha ṭhānāni gacchati, ekaṃ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati. Ekañhi 『anaññātaññassāmītindriyaṃ』 ekaṃ ṭhānaṃ gacchati sotāpattimaggaṃ. Ekaṃ 『aññindriyaṃ』 heṭṭhā tīṇi phalāni, upari tayo maggeti cha ṭhānāni gacchati. Ekaṃ 『aññātāvindriyaṃ』 ekaṃ ṭhānaṃ gacchati arahattaphalaṃ. Sabbesupi maggaphalesu atthato aṭṭha aṭṭha indriyānīti catusaṭṭhi lokuttarindriyāni kathitāni. Pāḷito pana nava nava katvā dvāsattati honti. Magge maggaṅganti vuttaṃ. Phalepi maggaṅgaṃ. Magge bojjhaṅgoti vutto phalepi bojjhaṅgo. Maggakkhaṇe ārati viratīti vuttā phalakkhaṇepi ārati viratīti. Tattha maggo maggabhāveneva maggo, phalaṃ pana maggaṃ upādāya maggo nāma; phalaṅgaṃ phalapariyāpannanti vattumpi vaṭṭati. Magge bujjhanakassa aṅgoti sambojjhaṅgo, phale buddhassa aṅgoti sambojjhaṅgo. Magge āramaṇaviramaṇavaseneva ārati virati. Phale pana ārativirativasenāti.

Lokuttaravipākakathā niṭṭhitā.

Akusalavipākakathā

就像小火焰在小的地方熄滅,火焰在大火焰的地方被熄滅后,溫度依然存在一樣,三界的善法在不同的行為時和異熟時,像小火焰在小的地方熄滅,無法使自身的異熟獲得增上。因此它們無法使自身的異熟獲得增上。而出世間的善法,則因信、精進、念、定、智慧未平息時,必定在道之後立即獲得果,因此能使自身的異熟獲得增上。因此古人說:「在異熟中,除出世間法外沒有增上。」 在第四果的解釋中,"知者的根"是指在四個真理中已圓滿智慧的根,或是已知四個真理而能辨別的法,"知者"是指已知的,智慧是指能知的。道的部分是果道的組成部分,果道也有其範圍。 此外,這裡有一個附錄——一個根可以去一個地方,一個根可以去六個地方,一個根可以去一個一個的地方。一個"不可知者的根"去一個地方,進入了初果道。一個"他根"則去三個果,往上又去三個道,形成六個地方。一個"知者的根"去一個地方,進入了阿羅漢果。所有的果道中,實際上有八個八個的根,這樣的出世間根總共有六十個。而在巴利文中,以九和九的方式則有七十二個。道與道的組成部分是如此。果也有道的組成部分。道中稱為覺支,果中也稱為覺支。在道的時刻,厭離和止息被稱為,果的時刻也稱為厭離和止息。在那裡,道因其道的性質而稱為道,果則是依賴於道而稱為道;果的組成部分也可稱為果的範圍。道是覺支的組成部分,果是覺支的組成部分。道因緣所緣的止息和厭離;而果則是因厭離和止息而生。 出世間異熟的討論已結束。 關於惡法異熟的討論。

  1. Ito parāni akusalavipākāni – pañca cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇāni, ekā manodhātu, ekā manoviññāṇadhātūti imāni satta cittāni – pāḷito ca atthato ca heṭṭhā vuttehi tādiseheva kusalavipākacittehi sadisāni.

Kevalañhi tāni kusalakammapaccayāni imāni akusalakammapaccayāni. Tāni ca iṭṭhaiṭṭhamajjhattesu ārammaṇesu vattanti, imāni aniṭṭhaaniṭṭhamajjhattesu. Tattha ca sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ, idha dukkhasahagataṃ . Tattha ca upekkhāsahagatā manoviññāṇadhātu manussesu jaccandhādīnaṃ paṭisandhiṃ ādiṃ katvā pañcasu ṭhānesu vipaccati. Idha pana ekādasavidhenāpi akusalacittena kamme āyūhite kammakammanimittagatinimittesu aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu apāyesu paṭisandhi hutvā vipaccati; dutiyavārato paṭṭhāya yāvatāyukaṃ bhavaṅgaṃ hutvā, aniṭṭhaaniṭṭhamajjhattārammaṇāya pañcaviññāṇavīthiyā santīraṇaṃ hutvā, balavārammaṇe chasu dvāresu tadārammaṇaṃ hutvā, maraṇakāle cuti hutvāti, evaṃ pañcasu eva ṭhānesu vipaccatīti.

Akusalavipākakathā niṭṭhitā.

Kiriyābyākatavaṇṇanā

Manodhātucittaṃ

  1. Idāni kiriyābyākataṃ bhājetvā dassetuṃ puna katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha kiriyāti karaṇamattaṃ. Sabbesuyeva hi kiriyacittesu yaṃ javanabhāvaṃ appattaṃ taṃ vātapupphaṃ viya. Yaṃ javanabhāvappattaṃ taṃ chinnamūlakarukkhapupphaṃ viya aphalaṃ hoti, taṃtaṃ kiccasādhanavasena pavattattā pana karaṇamattameva hoti. Tasmā kiriyāti vuttaṃ. Nevakusalānākusalātiādīsu kusalamūlasaṅkhātassa kusalahetuno abhāvā 『nevakusalā』; akusalamūlasaṅkhātassa akusalahetuno abhāvā 『nevaakusalā』; yonisomanasikāraayonisomanasikārasaṅkhātānampi kusalākusalapaccayānaṃ abhāvā 『nevakusalānākusalā』. Kusalākusalasaṅkhātassa janakahetuno abhāvā nevakammavipākā.

Idhāpi cittassekaggatāniddese pavattiṭṭhitimattameva labbhati. Dve pañcaviññāṇāni, tisso manodhātuyo, tisso manoviññāṇadhātuyo, vicikicchāsahagatanti imesu sattarasasu cittesu dubbalattā saṇṭhiti avaṭṭhitiādīni na labbhanti. Sesaṃ sabbaṃ vipākamanodhātuniddese vuttanayeneva veditabbaṃ, aññatra uppattiṭṭhānā. Tañhi cittaṃ pañcaviññāṇānantaraṃ uppajjati. Idaṃ pana pañcadvāre vaḷañjanakappavattikāle sabbesaṃ pure uppajjati. Kathaṃ? Cakkhudvāre tāva iṭṭhaiṭṭhamajjhattaaniṭṭhaaniṭṭhamajjhattesu rūpārammaṇesu yena kenaci pasāde ghaṭṭite taṃ ārammaṇaṃ gahetvā āvajjanavasena purecārikaṃ hutvā bhavaṅgaṃ āvaṭṭayamānaṃ uppajjati. Sotadvārādīsupi eseva nayoti.

Kiriyamanodhātucittaṃ niṭṭhitaṃ.

Kiriyamanoviññāṇadhātucittāni

從這裡開始是不善異熟:五種眼耳鼻舌身識、一種意界、一種意識界,這七種心在巴利文和意義上都與前面所說的善異熟心相似。 只是那些是善業的緣,這些是不善業的緣。那些在可意和可意中性的所緣中運作,這些在不可意和不可意中性的所緣中運作。其中身識是樂俱的,這裡是苦俱的。其中舍俱的意識界從人類天生盲等的結生開始,在五個地方成熟。而這裡,由十一種不善心造作業時,以業、業相、趣相中的任何一種為所緣,成為四惡趣的結生而成熟;從第二次開始,終產生為有分;成為不可意和不可意中性所緣的五識路的推度;在強烈的所緣中,在六門中成為彼所緣;在死亡時成為死亡心;這樣只在五個地方成熟。 不善異熟的討論已結束。 唯作無記的解釋 意界心 現在爲了分別顯示唯作無記,再次開始"什麼是無記法"等。其中,"唯作"是指僅僅造作。因為在所有唯作心中,未達到速行狀態的如風中之花。已達到速行狀態的如斷根樹的花,是無果的,但因為依各自的作用而運作,所以只是造作而已。因此稱為唯作。在"非善非不善"等中,因為沒有稱為善根的善因,所以"非善";因為沒有稱為不善根的不善因,所以"非不善";因為也沒有稱為如理作意和不如理作意的善不善緣,所以"非善非不善"。因為沒有稱為善不善的能生因,所以非業異熟。 這裡在心一境性的解釋中,只得到運作和住立而已。兩種五識、三種意界、三種意識界、疑相應,在這十七種心中因為微弱,所以不得到安立、住立等。其餘一切應如異熟意界的解釋中所說那樣理解,除了生起處。因為那個心在五識之後生起。而這個在五門中運作時,在一切之前生起。怎麼樣呢?首先在眼門中,當可意、可意中性、不可意、不可意中性的色所緣中的任何一種觸及凈色時,取那個所緣,以轉向的方式成為前行,轉起有分而生起。在耳門等中也是這個道理。 唯作意界心已結束。 唯作意識界心

568.Manoviññāṇadhātuuppannā hoti…pe… somanassasahagatāti, idaṃ cittaṃ aññesaṃ asādhāraṇaṃ. Khīṇāsavasseva pāṭipuggalikaṃ. Chasu dvāresu labbhati. Cakkhudvāre hi padhānasāruppaṃ ṭhānaṃ disvā khīṇāsavo iminā cittena somanassito hoti. Sotadvāre bhaṇḍabhājanīyaṭṭhānaṃ patvā mahāsaddaṃ katvā luddhaluddhesu gaṇhantesu 『evarūpā nāma me loluppataṇhā pahīnā』ti iminā cittena somanassito hoti. Ghānadvāre gandhehi vā pupphehi vā cetiyaṃ pūjento iminā cittena somanassito hoti. Jivhādvāre rasasampannaṃ piṇḍapātaṃ laddhā bhājetvā paribhuñjanto 『sāraṇīyadhammo vata me pūrito』ti iminā cittena somanassito hoti. Kāyadvāre abhisamācārikavattaṃ karonto 『kāyadvāre me vattaṃ pūrita』nti iminā cittena somanassito hoti. Evaṃ tāva pañcadvāre labbhati.

Manodvāre pana atītānāgatamārabbha uppajjati. Jotipālamāṇava(ma. ni. 2.282 ādayo) magghadevarāja(ma. ni. 2.308 ādayo) kaṇhatāpasādikālasmiñhi (jā. 1.10.11 ādayo) kataṃ kāraṇaṃ āvajjetvā tathāgato sitaṃ pātvākāsi. Taṃ pana pubbenivāsañāṇasabbaññutaññāṇānaṃ kiccaṃ. Tesaṃ pana dvinnaṃ ñāṇānaṃ ciṇṇapariyante idaṃ cittaṃ hāsayamānaṃ uppajjati. Anāgate 『tantissaro mudiṅgassaro paccekabuddho bhavissatī』ti sitaṃ pātvākāsi. Tampi anāgataṃsañāṇasabbaññutaññāṇānaṃ kiccaṃ. Tesaṃ pana dvinna ñāṇānaṃ ciṇṇapariyante idaṃ cittaṃ hāsayamānaṃ uppajjati.

Niddesavāre panassa sesaahetukacittehi balavataratāya cittekaggatā samādhibalaṃ pāpetvā ṭhapitā. Vīriyampi vīriyabalaṃ pāpetvā. Uddesavāre pana 『samādhibalaṃ hoti vīriyabalaṃ hotī』ti anāgatattā paripuṇṇena balaṭṭhenetaṃ dvayaṃ balaṃ nāma na hoti. Yasmā pana 『neva kusalaṃ nākusalaṃ』 tasmā balanti vatvāna ṭhapitaṃ. Yasmā ca na nippariyāyena balaṃ, tasmā saṅgahavārepi 『dve balāni hontī』ti na vuttaṃ. Sesaṃ sabbaṃ somanassasahagatāhetukamanoviññāṇadhātuniddese vuttanayeneva veditabbaṃ.

574.Upekkhāsahagatāti idaṃ cittaṃ tīsu bhavesu sabbesaṃ sacittakasattānaṃ sādhāraṇaṃ, na kassaci sacittakassa nuppajjati nāma. Uppajjamānaṃ pana pañcadvāre voṭṭhabbanaṃ hoti, manodvāre āvajjanaṃ. Cha asādhāraṇañāṇānipi iminā gahitārammaṇameva gaṇhanti. Mahāgajaṃ nāmetaṃ cittaṃ; imassa anārammaṇaṃ nāma natthi. 『Asabbaññutaññāṇaṃ sabbaññutaññāṇagatikaṃ nāma katama』nti vutte 『ida』nti vattabbaṃ. Sesamettha purimacitte vuttanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi tattha sappītikattā navaṅgiko saṅkhārakkhandho vibhatto. Idha nippītikattā aṭṭhaṅgiko.

Idāni yāni kusalato aṭṭha mahācittāneva khīṇāsavassa uppajjanatāya kiriyāni jātāni, tasmā tāni kusalaniddese vuttanayeneva veditabbāni.

Idha ṭhatvā hasanakacittāni samodhānetabbāni. Kati panetāni hontīti? Vuccate terasa. Puthujjanā hi kusalato catūhi somanassasahagatehi, akusalato catūhīti, aṭṭhahi cittehi hasanti. Sekkhā kusalato catūhi somanassasahagatehi, akusalato dvīhi diṭṭhigatavippayuttehi somanassasahagatehīti, chahi cittehi hasanti. Khīṇāsavā kiriyato pañcahi somanassasahagatehi hasantīti.

Rūpāvacarārūpāvacarakiriyaṃ

意識界生起...樂俱的,這個心是其他心所不共有的。它是專屬於漏盡者的。在六門中可得。在眼門中,看到適合的主要場所時,漏盡者以這個心生起喜悅。在耳門中,到達分配物品的地方,當貪婪者大聲爭奪時,"像這樣的貪慾渴愛已被我斷除",以這個心生起喜悅。在鼻門中,用香或花供養塔廟時,以這個心生起喜悅。在舌門中,得到美味的食物後分配享用時,"我實踐了和諧法",以這個心生起喜悅。在身門中,履行正當的行為時,"我在身門中完成了責任",以這個心生起喜悅。這樣首先在五門中可得。 在意門中,緣過去未來而生起。如在摩訶提婆王、喬提波羅婆羅門、黑仙人等時期所做的事,如來回憶后顯露微笑。那是宿命智和一切智的作用。在那兩種智的作用結束時,這個心生起微笑。對未來,"檀提薩羅、穆丁加薩羅將成為辟支佛",顯露微笑。那也是未來智和一切智的作用。在那兩種智的作用結束時,這個心生起微笑。 在解釋部分,因為比其他無因心更強,所以心一境性達到定力而被建立。精進也達到精進力。但在概說部分,因為沒有提到"有定力,有精進力",所以這兩種不是完全意義上的力。因為"非善非不善",所以說是力而被建立。因為不是無條件的力,所以在攝頌部分也沒有說"有兩種力"。其餘一切應如樂俱無因意識界的解釋中所說那樣理解。 舍俱的,這個心是三界中所有有心眾生共有的,沒有任何有心眾生不生起。但生起時,在五門中是確定,在意門中是轉向。六種不共智也只取這個所取的所緣。這個心稱為大象;它沒有不能緣的所緣。當問"什麼是非一切智而類似一切智的智慧"時,應說"這個"。這裡其餘的應如前面的心中所說那樣理解。只是那裡因為有喜,所以分別了九支行蘊。這裡因為無喜,所以是八支。 現在,那些從善法中的八大心,因為在漏盡者中生起而成為唯作,所以應如善法的解釋中所說那樣理解。 在這裡應總結微笑心。這些有多少呢?說有十三種。凡夫以善法中四種樂俱心,不善法中四種,共八種心微笑。有學以善法中四種樂俱心,不善法中兩種離見樂俱心,共六種心微笑。漏盡者以唯作中五種樂俱心微笑。 色界無色界唯作

  1. Rūpāvacarārūpāvacarakiriyaniddesesu diṭṭhadhammasukhavihāranti diṭṭhadhamme, imasmiṃyeva attabhāve, sukhavihāramattaṃ. Tattha khīṇāsavassa puthujjanakāle nibbattitā samāpatti yāva na naṃ samāpajjati tāva kusalāva samāpannakāle kiriyā hoti. Khīṇāsavakāle panassa nibbattitā samāpatti kiriyāva hoti. Sesaṃ sabbaṃ taṃsadisattā kusalaniddese vuttanayeneva veditabbanti.

Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaaṭṭhakathāya

Cittuppādakaṇḍakathā niṭṭhitā.

Abyākatapadaṃ pana neva tāva niṭṭhitanti.

Cittuppādakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Rūpakaṇḍo

Uddesavaṇṇanā

Idāni rūpakaṇḍaṃ bhājetvā dassetuṃ puna katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha kiñcāpi heṭṭhā cittuppādakaṇḍe vipākābyākatañceva kiriyābyākatañca nissesaṃ katvā bhājitaṃ, rūpābyākatanibbānābyākatāni pana akathitāni, tāni kathetuṃ catubbidhampi abyākataṃ samodhānetvā dassento kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākātiādimāha. Tattha kusalākusalānanti catubhūmakakusalānañceva akusalānañca. Evaṃ tāva vipākābyākataṃ kusalavipākākusalavipākavasena dvīhi padehi pariyādiyitvā dassitaṃ. Yasmā pana taṃ sabbampi kāmāvacaraṃ vā hoti, rūpāvacarādīsu vā aññataraṃ, tasmā 『kāmāvacarā』tiādinā nayena tadeva vipākābyākataṃ bhūmantaravasena pariyādiyitvā dassitaṃ. Yasmā pana taṃ vedanākkhandhopi hoti…pe… viññāṇakkhandhopi, tasmā puna sampayuttacatukkhandhavasena pariyādiyitvā dassitaṃ.

Evaṃ vipākābyākataṃ kusalākusalavasena bhūmantaravasena sampayuttakkhandhavasenāti tīhi nayehi pariyādāya dassetvā, puna kiriyābyākataṃ dassento ye ca dhammā kiriyātiādimāha. Tattha 『kāmāvacarā rūpāvacarā arūpāvacarā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho』ti vattabbaṃ bhaveyya. Heṭṭhā pana gahitamevāti nayaṃ dassetvā nissajjitaṃ. Idāni avibhattaṃ dassento sabbañca rūpaṃ asaṅkhatā ca dhātūti āha. Tattha 『sabbañca rūpa』nti padena pañcavīsati rūpāni channavutirūpakoṭṭhāsā nippadesato gahitāti veditabbā. 『Asaṅkhatā cadhātū』ti padena nibbānaṃ nippadesato gahitanti. Ettāvatā 『abyākatā dhammā』ti padaṃ niṭṭhitaṃ hoti.

以下是巴利文的完整直譯: 577. 在色界無色界唯作的解說中,"現法樂住"是指在現法中,即在此生中,僅僅是安樂的住處。在這裡,對於漏盡者,在凡夫時所生起的定,只要他還沒有進入,就仍然是善的,在進入時則成為唯作。而在漏盡時所生起的定,則是唯作。其餘的一切,由於與此相似,應當按照善的解說中所說的方法來理解。 《殊勝義注》中 《心生起品》的解說已結束。 而"無記"這一章節尚未結束。 《心生起品注》已結束。 2. 色品 總說的解說 現在爲了分別解說色品,再次開始了"什麼是無記法"等內容。在這裡,雖然在前面的心生起品中已經完全分別了異熟無記和唯作無記,但是色無記和涅槃無記還未講述,爲了講述它們,將四種無記綜合起來顯示,所以說"善不善法的異熟"等。其中"善不善的"是指四地的善和不善。這樣首先以善異熟和不善異熟兩個詞項完全顯示了異熟無記。又因為這一切都是欲界的,或者是色界等中的某一種,所以以"欲界"等方式,再次從不同地的角度完全顯示了那同一個異熟無記。又因為它是受蘊等乃至識蘊,所以再次從相應的四蘊的角度完全顯示。 這樣從善不善的角度、從不同地的角度、從相應蘊的角度,以三種方式完全顯示了異熟無記之後,爲了再顯示唯作無記,說了"以及唯作法"等。在這裡,應該說"欲界、色界、無色界的受蘊......識蘊"。但是因為前面已經包含了,所以只是顯示了方法就略過了。現在爲了顯示未分別的部分,說了"一切色法和無為界"。其中以"一切色法"這個詞,應當理解為完全包括了二十五種色法、九十六類色法。以"無為界"這個詞,應當理解為完全包括了涅槃。至此,"無記法"這一章節已經結束。

584.Tattha katamaṃ sabbaṃ rūpanti idaṃ kasmā gahitaṃ? Heṭṭhā rūpābyākataṃ saṅkhepena kathitaṃ. Idāni taṃ ekakadukatikacatukka…pe… ekādasakavasena vitthārato bhājetvā dassetuṃ idaṃ gahitaṃ. Tassattho – yaṃ vuttaṃ 『sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātū』ti, tasmiṃ padadvaye 『katamaṃ sabbaṃ rūpaṃ nāma』? Idāni taṃ dassento cattāro ca mahābhūtātiādimāha . Tattha cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena tesaṃ ūnādhikabhāvaṃ nivāreti. 『Ca』-saddo sampiṇḍanattho. Tena na kevalaṃ 『cattāro mahābhūtāva』 rūpaṃ, aññampi atthīti 『upādārūpaṃ』 sampiṇḍeti.

Mahābhūtāti ettha mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi mahābhūtatā veditabbā. Etāni hi mahantapātubhāvato, mahābhūtasāmaññato, mahāparihārato, mahāvikārato, mahantabhūtattā cāti imehi kāraṇehi mahābhūtānīti vuccanti. Tattha 『mahantapātubhāvato』ti, etāni hi anupādinnakasantānepi upādinnakasantānepi mahantāni pātubhūtāni. Tesaṃ anupādinnakasantāne evaṃ mahantapātubhāvatā veditabbā – ekañhi cakkavāḷaṃ āyāmato ca vitthārato ca yojanānaṃ dvādasa satasahassāni tīṇi sahassāni cattāri satāni paññāsañca yojanāni. Parikkhepato –

Sabbaṃ satasahassāni, chattiṃsa parimaṇḍalaṃ;

Dasa ceva sahassāni, aḍḍhuḍḍhāni satāni ca. (pārā. aṭṭha. 1.1; visuddhi. 1.137);

Tattha –

Duve satasahassāni, cattāri nahutāni ca;

Ettakaṃ bahalattena, saṅkhātāyaṃ vasundharā. (pārā. aṭṭha. 1.1; visuddhi. 1.137);

Tassāyeva sandhārakaṃ –

Cattāri satasahassāni, aṭṭheva nahutāni ca;

Ettakaṃ bahalattena, jalaṃ vāte patiṭṭhitaṃ.

Tassāpi sandhārako –

Navasatasahassāni, māluto nabhamuggato;

Saṭṭhi ceva sahassāni, esā lokassa saṇṭhiti.

Evaṃ saṇṭhite cettha yojanānaṃ –

Caturāsītisahassāni, ajjhogāḷho mahaṇṇave;

Accuggato tāvadeva, sineru pabbatuttamo.

Tato upaḍḍhupaḍḍhena, pamāṇena yathākkamaṃ;

Ajjhogāḷhuggatā dibbā, nānāratanacittitā.

Yugandharo īsadharo, karavīko sudassano;

Nemindharo vinatako, assakaṇṇo giri brahā.

Ete satta mahāselā, sinerussa samantato;

Mahārājānamāvāsā devayakkhanisevitā.

Yojanānaṃ satānucco, himavā pañca pabbato;

Yojanānaṃ sahassāni, tīṇi āyatavitthato;

Caturāsītisahassehi, kūṭehi paṭimaṇḍito.

Tipañcayojanakkhandhaparikkhepā nagavhayā;

Paññāsayojanakkhandhasākhāyāmā samantato.

Satayojanavitthiṇṇā , tāvadeva ca uggatā;

Jambū yassānubhāvena, jambudīpo pakāsito. (pārā. aṭṭha. 1.1; visuddhi.

  1. 在這裡,"什麼是所有的色法"這個問題,為什麼會被提及呢?在前面,色的無記法已經簡要說明。現在爲了詳細說明這一點,以單獨、雙重、四重……乃至十一重的方式進行闡述,因此提到了這個問題。其意是:所說的"一切色法,及無為法"中,"什麼是所有的色法"呢?現在爲了解釋這一點,提到四種大元素等。在這裡,"四種"是指數量的界限。因此,它排除了它們的不足與過多。連線詞"和"是指結合的意思。因此,不僅僅是"四種大元素"的色法,還有其他的意義,因此稱為"依持色法"。 "大元素"在這裡應理解為由於顯現的巨大等原因而被稱為大元素。因為這些確實是由於顯現的巨大、共同的特性、巨大消失、巨大變化、以及巨大本質等原因而稱為大元素。在這裡,"由於顯現的巨大"的意思是,這些在非依持的狀態和依持的狀態下都是顯現的巨大。在它們的非依持狀態下,應當如此理解顯現的巨大:一個世界的大小和廣度是以十二萬二千由旬為單位的三千由旬。具體而言—— 一切都是十二萬由旬,六十個範圍; 十個及以上的由旬,和三十個範圍。(《大品經》第一卷;《清凈道論》第一卷137頁) 在這裡—— 兩個十二萬由旬,四個非依持的狀態; 如此巨大數量的,稱為"可計量的地球"。(《大品經》第一卷;《清凈道論》第一卷137頁) 其數量的表述是—— 四個十二萬由旬,八個非依持的狀態; 如此巨大數量的,水也被安置在其中。 對於那樣的數量的表述是—— 九個十二萬由旬,雲彩在天空升起; 六十個十二萬由旬,這就是世界的安定。 這樣安定的地方的由旬數量是—— 四十八萬由旬,跨越在大海之上; 高聳的地方,便是最高的須彌山。 然後以一半、一半的方式,按照適當的量; 跨越的地方是天界,各種寶石裝飾。 山神耶,地神耶,勇猛的神明,顯現得可愛; 如同金色的山脈,明亮的神明。 這些七座大山,環繞著須彌山; 王者的住所,被天神和夜叉所供養。 由旬的高度是,喜馬拉雅山五座山; 由旬的數量是,三千個延展的範圍; 四十八萬由旬,以山峰裝飾。 五百由旬的地面,平坦而廣闊; 五十由旬的枝葉,四面八方延展。 百由旬的延展,正是如此高聳; 因其威力的緣故,因緣而顯現的果。 因其力量的緣故,因其光輝的緣故,因其顯現的緣故,因其果報而顯現的果。

1.137);

Yañcetaṃ jambuyā pamāṇaṃ tadeva asurānaṃ cittapāṭaliyā, garuḷānaṃ simbalirukkhassa, aparagoyāne kadambarukkhassa, uttarakurumhi kapparukkhassa, pubbavidehe sirīsassa, tāvatiṃsesu pāricchattakassāti. Tenāhu porāṇā –

Pāṭalī simbalī jambū, devānaṃ pāricchattako;

Kadambo kapparukkho ca, sirīsena bhavati sattamanti.

Dveasītisahassāni, ajjhogāḷho mahaṇṇave;

Uaccuggato tāvadeva, cakkavāḷasiluccayo;

Parikkhipitvā taṃ sabbaṃ, lokadhātumayaṃ ṭhitoti.

Upādinnakasantānepi macchakacchapadevadānavādisarīravasena mahantāneva pātubhūtāni. Vuttañhetaṃ bhagavatā – 『『santi, bhikkhave, mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvāti』』ādi.

『Mahābhūtasāmaññato』ti etāni hi yathā māyākāro amaṇiṃyeva udakaṃ maṇiṃ katvā dasseti, asuvaṇṇaṃyeva leḍḍuṃ suvaṇṇaṃ katvā dasseti, yathā ca sayaṃ neva yakkho na pakkhī samāno yakkhabhāvampi pakkhibhāvampi dasseti, evameva sayaṃ anīlāneva hutvā nīlaṃ upādārūpaṃ dassenti, apītāni… alohitāni… anodātāneva hutvā odātaṃ upādārūpaṃ dassentīti māyākāramahābhūtasāmaññato mahābhūtāni. Yathā ca yakkhādīni mahābhūtāni yaṃ gaṇhanti neva tesaṃ tassa anto na bahiṭhānaṃ upalabbhati, na ca taṃ nissāya na tiṭṭhanti, evameva etānipi neva aññamaññassa anto na bahi ṭhitāni hutvā upalabbhanti, na ca aññamaññaṃ nissāya na tiṭṭhantīti. Acinteyyaṭṭhānatāya yakkhādimahābhūtasāmaññatopi mahābhūtāni.

Yathā ca yakkhinīsaṅkhātāni mahābhūtāni manāpehi vaṇṇasaṇṭhānavikkhepehi attano bhayānakabhāvaṃ paṭicchādetvā satte vañcenti, evameva etānipi itthipurisasarīrādīsu manāpena chavivaṇṇena, manāpena aṅgapaccaṅgasaṇṭhānena, manāpena ca hatthapādaṅgulibhamukavikkhepena attano kakkhaḷatādibhedaṃ sarasalakkhaṇaṃ paṭicchādetvā bālajanaṃ vañcenti, attano sabhāvaṃ daṭṭhuṃ na denti. Iti vañcakaṭṭhena yakkhinīmahābhūtasāmaññatopi mahābhūtāni.

『Mahāparihārato』ti mahantehi paccayehi pariharitabbato. Etāni hi divase divase upanetabbattā mahantehi ghāsacchādanādīhi bhūtāni pavattānīti mahābhūtāni. Mahāparihārāni vā bhūtānīti mahābhūtāni.

『Mahāvikārato』ti bhūtānaṃ mahāvikārato. Etāni hi upādiṇṇānipi anupādiṇṇānipi mahāvikārāni honti. Tattha anupādiṇṇānaṃ kappavuṭṭhāne vikāramahattaṃ pākaṭaṃ hoti, upādiṇṇānaṃ dhātukkhobhakāle. Tathā hi –

Bhūmito vuṭṭhitā yāva, brahmalokā vidhāvati;

Acci accimato loke, dayhamānamhi tejasā.

Koṭisatasahassekaṃ, cakkavāḷaṃ vilīyati;

Kupitena yadā loko, salilena vinassati.

Koṭisatasahassekaṃ , cakkavāḷaṃ vikīrati;

Vāyodhātuppakopena, yadā loko vinassati.

Patthaddho bhavati kāyo, daṭṭho kaṭṭhamukhena vā;

Pathavīdhātuppakopena, hoti kaṭṭhamukheva so.

Pūtiyo bhavati kāyo, daṭṭho pūtimukhena vā;

Āpodhātuppakopena, hoti pūtimukheva so.

Santatto bhavati kāyo, daṭṭho aggimukhena vā;

Tejodhātuppakopena, hoti aggimukheva so.

Sañchinno bhavati kāyo, daṭṭho satthamukhena vā;

Vāyodhātuppakopena, hoti satthamukheva so. (saṃ. ni. aṭṭha. 3.

1.137); 這棵閻浮樹的大小,與阿修羅的花樹、金翅鳥的棉樹、西牛貨洲的閻浮樹、北俱盧洲的如意樹、東毗提訶洲的尸利沙樹、三十三天的圓生樹相同。因此古人說: 花樹和棉樹與閻浮,天界的圓生樹; 閻浮樹和如意樹,尸利沙樹為第七。 八萬二千由旬,沉入大海中; 高聳同樣高度,環繞世界山脈; 包圍著這一切,世界界域而立。 在有情的相續中也是以魚、龜、天神、阿修羅等身體的形式顯現巨大。正如世尊所說:"比丘們,在大海中有百由旬大小的身體"等。 "共同的大元素特性"是指,就像魔術師把不是寶石的水變成寶石來展示,把不是黃金的土塊變成黃金來展示,自己既不是夜叉也不是鳥類,卻能顯現夜叉和鳥的形態。同樣地,它們自身並非藍色,卻能顯現藍色的所造色;非黃色......非紅色......非白色,卻能顯現白色的所造色。因此,由於與魔術師的大元素相似,所以稱為大元素。就像夜叉等大元素所執取的東西,既不在它們內部也不在外部被發現,但又不是不依賴它們而存在。同樣地,這些大元素也不是互相在內部或外部被發現,但又不是不相互依賴而存在。由於不可思議的特性,與夜叉等大元素相似,所以稱為大元素。 就像被稱為夜叉女的大元素以令人愉悅的顏色和形狀來隱藏自己可怕的本質,欺騙眾生。同樣地,這些大元素也在男女身體等中以令人愉悅的膚色、令人愉悅的四肢形狀、令人愉悅的手腳手指眉毛的動作來隱藏自己堅硬等特質的自相,欺騙愚人,不讓他們看到自己的本質。因此,由於欺騙性與夜叉女大元素相似,所以稱為大元素。 "巨大的維持"是指需要巨大的條件來維持。因為這些每天都需要補充,所以需要巨大的食物、衣服等來維持,因此稱為大元素。或者說,需要巨大維持的元素就是大元素。 "巨大的變化"是指元素的巨大變化。因為這些無論是有執取的還是無執取的都會發生巨大變化。其中,無執取的在劫末時變化的巨大性是明顯的,有執取的在界動亂時是明顯的。因此: 從地面升起直到梵天界, 火焰在世間燃燒時四處飛散。 十億個世界系統融化, 當世界被水毀滅時。 十億個世界系統分散, 當世界被風毀滅時。 身體變得僵硬,如被木口咬傷, 由於地界動亂,變得如木口一般。 身體變得腐爛,如被腐口咬傷, 由於水界動亂,變得如腐口一般。 身體變得灼熱,如被火口咬傷, 由於火界動亂,變得如火口一般。 身體變得破碎,如被刀口割傷, 由於風界動亂,變得如刀口一般。(《相應部注》第3卷)

4.238);

Iti mahāvikārāni bhūtānīti mahābhūtāni.

『Mahantabhūtattā cā』ti etāni hi mahantāni mahatā vāyāmena pariggahetabbattā, bhūtāni vijjamānattāti, mahantabhūtattā ca mahābhūtāni. Evaṃ mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi mahābhūtāni.

Catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti upayogatthe sāmivacanaṃ. Cattāri mahābhūtāni upādāya, nissāya, amuñcitvā pavattarūpanti attho. Idaṃ vuccati sabbaṃ rūpanti idaṃ cattāri mahābhūtāni, padapaṭipāṭiyā niddiṭṭhāni tevīsati upādārūpānīti, sattavīsatippabhedaṃ sabbaṃ rūpaṃ nāma.

Ekavidharūpasaṅgaho

Idāni taṃ vitthārato dassetuṃ ekavidhādīhi ekādasahi saṅgahehi mātikaṃ ṭhapento sabbaṃ rūpaṃ na hetūtiādimāha.

Tattha 『sabbaṃ rūpa』nti idaṃ padaṃ 『sabbaṃ rūpaṃ na hetu』 『sabbaṃ rūpaṃ ahetuka』nti evaṃ sabbapadehi saddhiṃ yojetabbaṃ. Sabbāneva cetāni 『na hetū』tiādīni tecattālīsapadāni uddiṭṭhāni. Tesu paṭipāṭiyā cattālīsapadāni mātikato gahetvā ṭhapitāni, avasāne tīṇi mātikāmuttakānīti. Evaṃ tāva paṭhame saṅgahe pāḷivavatthānameva veditabbaṃ. Tathā dutiyasaṅgahādīsu.

Duvidharūpasaṅgaho

Tatrāyaṃ nayo – dutiyasaṅgahe tāva sataṃ cattāro ca dukā. Tattha atthi rūpaṃ upādā, atthi rūpaṃ noupādātiādayo ādimhi cuddasa dukā aññamaññasambandhābhāvato pakiṇṇakadukā nāma. Tato atthi rūpaṃ cakkhusamphassassa vatthūtiādayo pañcavīsati dukā vatthuavatthuupaparikkhaṇavasena pavattattā vatthudukā nāma. Tato atthi rūpaṃ cakkhusamphassassa ārammaṇantiādayo pañcavīsati ārammaṇānārammaṇaupaparikkhaṇavasena pavattattā ārammaṇadukā nāma. Tato atthi rūpaṃ cakkhāyatananti ādayo dasa āyatanānāyatanaupaparikkhaṇavasena pavattattā āyatanadukā nāma. Tato atthi rūpaṃ cakkhudhātūtiādayo dasa dhātuadhātuupaparikkhaṇavasena pavattattā dhātudukā nāma. Tato atthi rūpaṃ cakkhundriyantiādayo aṭṭha indriyānindriyaupaparikkhaṇavasena pavattattā indriyadukā nāma. Tato atthi rūpaṃ kāyaviññattītiādayo dvādasa sukhumāsukhumarūpaupaparikkhaṇavasena pavattattā sukhumarūpadukā nāmāti. Idaṃ dutiyasaṅgahe pāḷivavatthānaṃ.

Tividharūpasaṅgaho

  1. Tatiyasaṅgahe sataṃ tīṇi ca tikāni. Tattha dutiyasaṅgahe vuttesu cuddasasu pakiṇṇakadukesu ekaṃ ajjhattikadukaṃ sesehi terasahi yojetvā yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ taṃ upādā; yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ taṃ atthi upādā , atthi noupādātiādinā nayena ṭhapitā terasa pakiṇṇakatikā nāma. Tato tameva dukaṃ sesadukehi saddhiṃ yojetvā yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ taṃ cakkhusamphassassa na vatthu, yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ taṃ atthi cakkhusamphassassa vatthu, atthi cakkhusamphassassa na vatthūtiādinā nayena sesatikā ṭhapitā. Tesaṃ nāmañca gaṇanā ca tesaṃyeva vatthudukādīnaṃ vasena veditabbāti. Idaṃ tatiyasaṅgahe pāḷivavatthānaṃ.

Catubbidhādirūpasaṅgahā

4.238); 因此,由於巨大變化的元素,所以稱為大元素。 "以及巨大存在的緣故"是指,這些是巨大的,因為需要巨大的努力才能完全理解;是存在的,因為是實際存在的;因為是巨大存在的緣故,所以稱為大元素。這樣,由於顯現巨大等原因,所以稱為大元素。 "依於四大元素的色"中,這是所有格用作目的格。意思是:依于、依靠、不離開四大元素而生起的色。"這被稱為一切色"是指這四大元素,按順序列舉的二十三種所造色,這二十七種類別就是所謂的一切色。 一法色的攝集 現在爲了詳細說明它,以一法等十一種攝集設立綱要,說"一切色非因"等。 其中,"一切色"這個詞應與"一切色非因"、"一切色無因"等所有詞組連線。這裡列舉了四十三個"非因"等詞組。其中按順序取了四十個詞組作為綱要,最後三個不包括在綱要中。這樣首先應當瞭解第一攝集中經文的安排。第二攝集等也是如此。 二法色的攝集 這裡的方法是:在第二攝集中有一百零四對。其中"有色是所造,有色非所造"等最初的十四對,由於彼此之間沒有聯繫,稱為雜對。然後"有色是眼觸的所依"等二十五對,因為是從所依和非所依的角度考察而產生的,稱為所依對。然後"有色是眼觸的所緣"等二十五對,因為是從所緣和非所緣的角度考察而產生的,稱為所緣對。然後"有色是眼處"等十對,因為是從處和非處的角度考察而產生的,稱為處對。然後"有色是眼界"等十對,因為是從界和非界的角度考察而產生的,稱為界對。然後"有色是眼根"等八對,因為是從根和非根的角度考察而產生的,稱為根對。然後"有色是身表"等十二對,因為是從細和粗色的角度考察而產生的,稱為細色對。這是第二攝集中經文的安排。 三法色的攝集 585. 第三攝集中有一百零三組。其中,在第二攝集中提到的十四個雜對中,取一個內外對與其餘十三個結合,按照"凡是內色,那是所造;凡是外色,有的是所造,有的非所造"等方式設立的十三個稱為雜三法。然後將那個對與其餘對結合,按照"凡是外色,那不是眼觸的所依;凡是內色,有的是眼觸的所依,有的不是眼觸的所依"等方式設立其餘的三法。它們的名稱和數量應當按照那些所依對等來理解。這是第三攝集中經文的安排。 四法等色的攝集

  1. Catutthasaṅgahe dvāvīsati catukkā. Tattha sabbapacchimo atthi rūpaṃ upādā atthi rūpaṃ noupādāti evaṃ idha vuttaṃ mātikaṃ anāmasitvā ṭhapito . Itare pana āmasitvā ṭhapitā. Kathaṃ? Ye tāva idha duvidhasaṅgahe pakiṇṇakesu ādito tayo dukā, tesu ekekaṃ gahetvā yaṃ taṃ rūpaṃ upādā taṃ atthi upādiṇṇaṃ, atthi anupādiṇṇantiādinā nayena pañcahi pañcahi dukehi saddhiṃ yojetvā dukattayamūlakā ādimhi pañcadasa catukkā ṭhapitā.

Idāni yo yaṃ catukko sanidassanaduko so yasmā yaṃ taṃ rūpaṃ sanidassanaṃ taṃ atthi sappaṭighaṃ, atthi appaṭighantiādinā nayena parehi vā, atthi upādā atthi noupādātiādinā nayena purimehi vā, dukehi saddhiṃ atthābhāvato kamābhāvato visesābhāvato ca yogaṃ na gacchati. Sanidassanañhi 『appaṭighaṃ』 nāma, 『no upādā』 vā natthīti atthābhāvato yogaṃ na gacchati. 『Upādiṇṇaṃ pana anupādiṇṇañca atthi taṃ kamābhāvā yogaṃ na gacchati. Sabbadukā hi pacchimapacchimeheva saddhiṃ yojitā. Ayamettha kamo. Purimehi pana saddhiṃ kamābhāvoti. 『Sati atthe kamābhāvo akāraṇaṃ. Tasmā upādiṇṇapadādīhi saddhiṃ yojetabbo』ti ce – na, visesābhāvā; upādiṇṇapadādīni hi iminā saddhiṃ yojitāni. Tattha 『upādiṇṇaṃ vā sanidassanaṃ, sanidassanaṃ vā upādiṇṇa』nti vutte viseso natthīti visesābhāvāpi yogaṃ na gacchati. Tasmā taṃ catutthadukaṃ anāmasitvā, tato parehi atthi rūpaṃ sappaṭighantiādīhi tīhi dukehi saddhiṃ 『yaṃ taṃ rūpaṃ sappaṭighaṃ taṃ atthi indriyaṃ, atthi na indriyaṃ, yaṃ taṃ rūpaṃ appaṭighaṃ taṃ atthi indriyaṃ, atthi na indriya』ntiādinā nayena yujjamāne dve dve duke yojetvā cha catukkā ṭhapitā.

Yathā cāyaṃ catutthaduko yogaṃ na gacchati, tathā tena saddhiṃ ādidukopi. Kasmā? Anupādārūpassa ekantena anidassanattā. So hi yaṃ taṃ rūpaṃ noupādā taṃ atthi sanidassanaṃ, atthi anidassananti – evaṃ catutthena dukena saddhiṃ yojiyamāno yogaṃ na gacchati. Tasmā taṃ atikkamitvā pañcamena saha yojito. Evaṃ yo yena saddhiṃ yogaṃ gacchati, yo ca na gacchati so veditabboti. Idaṃ catutthasaṅgahe pāḷivavatthānaṃ. Ito pare pana pañcavidhasaṅgahādayo satta saṅgahā asammissā eva. Evaṃ sakalāyapi mātikāya pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ.

Rūpavibhattiekakaniddesavaṇṇanā

  1. Idāni tassā atthaṃ bhājetvā dassetuṃ sabbaṃ rūpaṃ na hetumevātiādi āraddhaṃ. Kasmā panettha 『katamaṃ taṃ sabbaṃ rūpaṃ na hetū』ti pucchā na katāti? Bhedābhāvato. Yathā hi dukādīsu 『upādārūpa』mpi atthi 『noupādārūpa』mpi, evamidha hetu na hetūtipi sahetukamahetukantipi bhedo natthi, tasmā pucchaṃ akatvāva vibhattaṃ. Tattha 『sabba』nti sakalaṃ, niravasesaṃ. 『Rūpa』nti ayamassa sītādīhi ruppanabhāvadīpano sāmaññalakkhaṇaniddeso. Na hetumevāti sādhāraṇahetupaṭikkhepaniddeso.

Tattha hetuhetu paccayahetu uttamahetu sādhāraṇahetūti catubbidho hetu. Tesu 『tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū』ti (dha. sa. 1059) ayaṃ 『hetuhetu』 nāma. 『『Cattāro kho, bhikkhu, mahābhūtā hetu, cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāyā』』ti (ma. ni. 3.85; saṃ. ni.

  1. 第四攝集中有二十二個四法。其中最後一個"有色是所造,有色非所造"等,是不涉及這裡所說的綱要而設立的。其他的則是涉及綱要而設立的。如何呢?首先,在這裡二法攝集中雜類的最初三對,取其中每一個,按照"凡是所造色,有的是執取,有的是非執取"等方式,與五個二法結合,以三個二法為基礎,在開始設立了十五個四法。 現在,那個四法中的有見二法,因為"凡是有見色,有的是有對,有的是無對"等方式,或者與後面的"有的是所造,有的是非所造"等方式,或者與前面的二法,在意義上、順序上、特殊性上都不能結合。因為有見色不存在"無對"或"非所造",所以在意義上不能結合。而"執取"和"非執取"雖然存在,但由於順序的緣故不能結合。因為所有二法都只與最後的結合。這裡的順序就是這樣。而與前面的不結合是因為順序的緣故。如果說:"即使有意義,順序的缺失也不是理由。因此應該與'執取'等詞結合"——不是這樣,因為缺乏特殊性;因為"執取"等詞已經與這個結合了。在那裡,"執取的是有見的,有見的是執取的",這樣說時沒有特殊性,所以由於缺乏特殊性也不能結合。因此,跳過那第四個二法,從那之後的"有色是有對"等三個二法開始,按照"凡是有對色,有的是根,有的非根;凡是無對色,有的是根,有的非根"等方式,結合兩個兩個的二法,設立了六個四法。 就像這第四個二法不能結合一樣,與它一起的第一個二法也是如此。為什麼?因為非所造色必定是無見的。因為"凡是非所造色,有的是有見,有的是無見"——這樣與第四個二法結合時不能成立。因此跳過它,與第五個結合。這樣,哪個與哪個能結合,哪個不能結合,應當這樣理解。這是第四攝集中的安排。從這之後,第五攝集等七個攝集都是不混雜的。這樣應當理解整個綱要中的安排。 色分別一法解說的註釋
  2. 現在爲了分別解說它的意義,開始了"一切色都只是非因"等內容。為什麼這裡沒有提出"什麼是那一切非因色"的問題呢?因為沒有區別。就像在二法等中有"所造色"也有"非所造色"一樣,這裡沒有因非因、有因無因的區別,所以沒有提出問題就直接解說了。其中,"一切"是指全部,無餘。"色"是指這個通過冷等被破壞的特性來說明的一般特徵的解說。"只是非因"是否定共同因的解說。 其中,因有四種:因因、緣因、最勝因、共同因。在這些中,"三善因,三不善因,三無記因",這被稱為"因因"。"比丘,四大種是因,四大種是緣,用來施設色蘊",這(《中部》第3卷85頁;《相應部》第

3.82) ayaṃ 『paccayahetu』 nāma. 『『Kusalākusalaṃ attano vipākaṭṭhāne, uttamaṃ iṭṭhārammaṇaṃ kusalavipākaṭṭhāne, uttamaṃ aniṭṭhārammaṇaṃ akusalavipākaṭṭhāne』』ti ayaṃ 『uttamahetu』 nāma. Yathāha – 『atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānātī』ti (ma. ni. 1.148; vibha. 810; pāṭi. ma. 2.44), 『『eseva hetu esa paccayo saṅkhārānaṃ yadidaṃ avijjā』』ti avijjā saṅkhārānaṃ sādhāraṇahetu hutvā paccayaṭṭhaṃ pharatīti ayaṃ 『sādhāraṇahetu』 nāma. Yathā hi pathavīraso āporaso ca madhurassāpi amadhurassāpi paccayo, evaṃ avijjā kusalasaṅkhārānampi akusalasaṅkhārānampi sādhāraṇapaccayo hoti. Imasmiṃ panatthe 『hetuhetu』 adhippeto. Iti 『hetū dhammā na hetū dhammā』ti (dha. sa. dukamātikā 1) mātikāya āgataṃ hetubhāvaṃ rūpassa niyametvā paṭikkhipanto 『na hetumevā』ti āha. Iminā nayena sabbapadesu paṭikkhepaniddeso ca appaṭikkhepaniddeso ca veditabbo. Vacanattho pana sabbapadānaṃ mātikāvaṇṇanāyaṃ vuttoyeva.

Sappaccayamevāti ettha pana kammasamuṭṭhānaṃ kammapaccayameva hoti, āhārasamuṭṭhānādīni āhārādipaccayānevāti evaṃ rūpasseva vuttacatupaccayavasena attho veditabbo. Rūpamevāti 『rūpino dhammā arūpino dhammā』ti mātikāya vuttaṃ arūpībhāvaṃ paṭikkhipati. Uppannaṃ chahi viññāṇehīti paccuppannarūpameva cakkhuviññāṇādīhi chahi veditabbaṃ. Niyāmo pana cakkhuviññāṇādīni sandhāya gahito. Na hi tāni atītānāgataṃ vijānanti. Manoviññāṇaṃ pana atītampi anāgatampi vijānāti. Taṃ imasmiṃ pañcaviññāṇasote patitattā sotapatitameva hutvā gataṃ. Hutvā abhāvaṭṭhena pana aniccameva. Jarāya abhibhavitabbadhammakattā jarābhibhūtameva. Yasmā vā rūpakāye jarā pākaṭā hoti, tasmāpi 『jarābhibhūtamevā』ti vuttaṃ.

Evaṃ ekavidhena rūpasaṅgahoti ettha 『vidhā』-saddo mānasaṇṭhānakoṭṭhāsesu dissati. 『『Seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā』』tiādīsu (vibha. 962) hi māno vidhā nāma. 『『Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) saṇṭhānaṃ. 『Kathaṃvidha』nti hi padassa kathaṃsaṇṭhānanti attho. 『『Ekavidhena ñāṇavatthuṃ duvidhena ñāṇavatthū』』tiādīsu (vibha. 751-752) koṭṭhāso vidhā nāma. Idhāpi koṭṭhāsova adhippeto.

Saṅgahasaddopi sajātisañjātikiriyāgaṇanavasena catubbidho. Tattha 『『sabbe khattiyā āgacchantu, sabbe brāhmaṇā sabbe vessā sabbe suddā āgacchantu』』, 『『yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo – ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ 『sajātisaṅgaho』 nāma. 『Ekajātikā āgacchantū』ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbe jātiyā ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Sabbe kosalakā āgacchantu, sabbe māgadhakā, sabbe bhārukacchakā āgacchantu』』, 『『yo cāvuso visākha, sammāvāyāmo, yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi – ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā』』ti ayaṃ 『sañjātisaṅgaho』 nāma. Ekaṭṭhāne jātā saṃvuddhā āgacchantūti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbe sañjātiṭṭhānena nivutthokāsena ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Sabbe hatthārohā āgacchantu, sabbe assārohā, sabbe rathikā āgacchantu』』, 『『yā cāvuso visākha, sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo – ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni.

3.82)被稱為"緣因"。"善不善在自己的異熟位置,最勝的可意所緣在善異熟的位置,最勝的不可意所緣在不善異熟的位置",這被稱為"最勝因"。如所說:"如實了知過去、未來、現在諸業的承擔,從處所、從因而有果報"(《中部》第1卷148頁;《分別論》810頁;《無礙解道》第2卷44頁),"這就是因,這就是緣,即無明是諸行的",無明作為諸行的共同因而遍滿緣的意義,這被稱為"共同因"。就像地味和水味是甜的和不甜的共同緣一樣,無明是善行和不善行的共同緣。但在這個意義上,指的是"因因"。因此,爲了確定並否定在"因法、非因法"(《法集論》二法綱要1)這個綱要中出現的因性對色法的適用,所以說"只是非因"。以這種方式應當理解所有詞句中的否定解說和非否定解說。而所有詞句的詞義解釋已經在綱要註釋中說過了。 "只是有緣"中,業生的只是業緣,食生等的只是食等緣,這樣應當理解只是依色法所說的四緣的意義。"只是色"否定了在"色法、非色法"這個綱要中所說的非色性。"被六識所生"是指只有現在色應當被眼識等六識所了知。但這個限定是針對眼識等而說的。因為它們不了知過去未來。而意識則了知過去和未來。它落入這五識之流,只是作為落入之流而已。但由於"有而無"的意義,所以只是無常。由於是應被老所征服的法,所以只是被老所征服。或者因為在色身中老是明顯的,所以也說"只是被老所征服"。 "這樣是一法色的攝集"中,"法"(vidhā)這個詞在度量、形狀、部分等意義中使用。如"我勝過他的度量,我與他相等的度量"(《分別論》962頁)等中,度量被稱為vidhā。"他們怎樣稱讚持戒者,他們怎樣稱讚有慧者"(《相應部》第1卷95頁)等中是形狀。因為"怎樣"(kathaṃvidha)這個詞的意思是"什麼形狀"。"一法的智事,二法的智事"(《分別論》751-752頁)等中,部分被稱為vidhā。這裡也是指部分。 "攝集"(saṅgaha)這個詞有四種:同類、同生、作用、計數。其中,"所有剎帝利來,所有婆羅門、吠舍、首陀羅來","毗舍佉賢友,正語、正業、正命,這些法被攝於戒蘊中"(《中部》第1卷462頁),這被稱為"同類攝集"。就像在說"同一種類的來"的地方一樣,這裡所有的都被歸入一個種類的攝集。"所有憍薩羅人來,所有摩揭陀人,所有婆樓迦車人來","毗舍佉賢友,正精進、正念、正定,這些法被攝於定蘊中",這被稱為"同生攝集"。就像在說"在同一地方出生長大的來"的地方一樣,這裡所有的都被歸入一個出生地或居住地的攝集。"所有騎象的來,所有騎馬的,所有乘車的來","毗舍佉賢友,正見、正思惟,這些法被攝於慧蘊中"(《中部》第

1.462) ayaṃ 『kiriyāsaṅgaho』 nāma. Sabbeva hete attano kiriyākaraṇena ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Cakkhāyatanaṃ katamakkhandhagaṇanaṃ gacchati? Cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati. Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati, tena vata re vattabbe – cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahita』』nti (kathā. 471), ayaṃ 『gaṇanasaṅgaho』 nāma. Ayamidha adhippeto. Ekakoṭṭhāsena rūpagaṇanāti ayañhettha attho. Esa nayo sabbattha.

Dukaniddesavaṇṇanā

Upādābhājanīyakathā

  1. Idāni duvidhasaṅgahādīsu 『atthi rūpaṃ upādā, atthi rūpaṃ noupādā』ti evaṃ bhedasabbhāvato pucchāpubbaṅgamaṃ padabhājanaṃ dassento katamaṃ taṃ rūpaṃ upādātiādimāha. Tattha upādiyatīti 『upādā』; mahābhūtāni gahetvā, amuñcitvā, tāni nissāya pavattatīti attho. Idāni taṃ pabhedato dassento cakkhāyatanantiādimāha.

  2. Evaṃ tevīsatividhaṃ upādārūpaṃ saṅkhepato uddisitvā puna tadeva vitthārato niddisanto katamaṃ taṃ rūpaṃ cakkhāyatanantiādimāha. Tattha duvidhaṃ cakkhu – maṃsacakkhu paññācakkhu ca. Etesu 『buddhacakkhu samantacakkhu ñāṇacakkhu dibbacakkhu dhammacakkhū』ti pañcavidhaṃ paññācakkhu. Tattha 『『addasaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe…pe… duviññāpaye』』ti (ma. ni. 1.283) idaṃ buddhacakkhu nāma. 『『Samantacakkhu vuccati sabbaññutaññāṇa』』nti idaṃ samantacakkhu nāma. 『『Cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādī』』ti (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 15) idaṃ ñāṇacakkhu nāma. 『『Addasaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhenā』』ti (ma. ni. 1.284) idaṃ dibbacakkhu nāma. 『『Tasmiṃ yevāsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādī』』ti (ma. ni.

1.462),這被稱為"作用攝集"。所有這些都因為自己的作用而歸入一個攝集。"眼處屬於哪一蘊的計數?眼處屬於色蘊的計數。如果眼處屬於色蘊的計數,那麼應該說眼處被色蘊所攝"(《論事》471頁),這被稱為"計數攝集"。這裡指的就是這個。這裡的意思是以一個部分來計數色法。這個方法適用於所有情況。 二法解說的註釋 所造分別的解說 595. 現在在二法攝集等中,"有色是所造,有色非所造",因為這樣存在區別,所以以問題為先來顯示詞的分別,說"什麼是那所造色"等。其中,"被執取"是"所造";抓住大種,不放開,依靠它們而轉起,這是其意思。現在爲了顯示它的種類,說"眼處"等。 596. 這樣簡要列舉了二十三種所造色之後,又爲了詳細解說它,說"什麼是那眼處色"等。其中眼有兩種:肉眼和慧眼。在這些中,慧眼有五種:"佛眼、普眼、智眼、天眼、法眼"。其中,"諸比丘,我以佛眼觀察世間,看見眾生少塵垢者......難以了知者"(《中部》第1卷283頁),這被稱為佛眼。"普眼被稱為一切知智",這被稱為普眼。"眼生起,智生起"(《相應部》第5卷1081頁;《大品》15頁),這被稱為智眼。"諸比丘,我以清凈的天眼看見"(《中部》第1卷284頁),這被稱為天眼。"就在那座位上生起了遠塵離垢的法眼"(《中部》第

2.395) idaṃ heṭṭhimamaggattayasaṅkhātaṃ ñāṇaṃ dhammacakkhu nāma.

Maṃsacakkhupi pasādacakkhu sasambhāracakkhūti duvidhaṃ hoti. Tattha yoyaṃ akkhikūpake patiṭṭhito heṭṭhā akkhikūpakaṭṭhikena, upari bhamukaṭṭhikena, ubhato akkhikūṭehi, anto matthaluṅgena, bahiddhā akkhilomehi paricchinno maṃsapiṇḍo. Saṅkhepato 『catasso dhātuyo, vaṇṇo gandho raso ojā, sambhavo saṇṭhānaṃ, jīvitaṃ bhāvo kāyapasādo cakkhupasādo』ti cuddasasambhāro. Vitthārato 『catasso dhātuyo, taṃsannissitavaṇṇagandharasaojāsaṇṭhānasambhavā cā』ti imāni dasa catusamuṭṭhānikattā cattālīsaṃ honti. Jīvitaṃ bhāvo kāyapasādo cakkhupasādoti cattāri ekantakammasamuṭṭhānānevāti imesaṃ catucattālīsāya rūpānaṃ vasena catucattālīsasambhāro. Yaṃ loko setaṃ cakkhuṃ puthulaṃ visaṭaṃ vitthiṇṇaṃ 『cakkhu』nti sañjānanto na cakkhuṃ sañjānāti, vatthuṃ cakkhuto sañjānāti, so maṃsapiṇḍo akkhikūpe patiṭṭhito, nhārusuttakena matthaluṅge ābaddho, yattha setampi atthi, kaṇhampi lohitakampi, pathavīpi āpopi tejopi vāyopi, yaṃ semhūssadattā setaṃ, pittussadattā kaṇhaṃ, ruhirussadattā lohitakaṃ, pathavussadattā patthiṇṇaṃ hoti, āpussadattā paggharati, tejussadattā paridayhati, vāyussadattā sambhamati, idaṃ sasambhāracakkhu nāma.

Yo panettha sito ettha paṭibaddho catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo, idaṃ pasādacakkhu nāma. Tadetaṃ tassa sasambhāracakkhuno setamaṇḍalaparikkhittassa kaṇhamaṇḍalassa majjhe, abhimukhe ṭhitānaṃ sarīrasaṇṭhānuppattidesabhūte diṭṭhimaṇḍale, sattasu picupaṭalesu āsittatelaṃ picupaṭalāni viya, sattakkhipaṭalāni byāpetvā, dhāraṇanhāpanamaṇḍanabījanakiccāhi catūhi dhātīhi khattiyakumāro viya, sandhāraṇaābandhanaparipācanasamudīraṇakiccāhi catūhi dhātūhi katūpakāraṃ, utucittāhārehi upatthambhiyamānaṃ, āyunā anupāliyamānaṃ, vaṇṇagandharasādīhi parivutaṃ, pamāṇato ūkāsiramattaṃ, cakkhuviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati. Vuttampi cetaṃ dhammasenāpatinā –

『『Yena cakkhuppasādena, rūpāni manupassati;

Parittaṃ sukhumaṃ etaṃ, ūkāsirasamūpama』』nti.

Cakkhu ca taṃ āyatanañcāti cakkhāyatanaṃ. Yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādoti idhāpi upayogattheyeva sāmivacanaṃ; cattāri mahābhūtāni upādiyitvā pavattappasādoti attho. Iminā pasādacakkhumeva gaṇhāti, sesacakkhuṃ paṭikkhipati. Yaṃ pana indriyagocarasutte 『『ekaṃ mahābhūtaṃ upādāya pasādo pathavīdhātuyā tīhi mahābhūtehi saṅgahito āpodhātuyā ca tejodhātuyā ca vāyodhātuyā ca,』』 catuparivattasutte 『『dvinnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo pathavīdhātuyā ca āpodhātuyā ca dvīhi mahābhūtehi saṅgahito tejodhātuyā ca vāyodhātuyā cā』』ti vuttaṃ, taṃ pariyāyena vuttaṃ. Ayañhi suttantikakathā nāma pariyāyadesanā . Yo ca catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo so tesu ekekassāpi dinnaṃ dvinnampi pasādoyevāti iminā pariyāyena tattha desanā āgatā. Abhidhammo pana nippariyāyadesanā nāma. Tasmā idha 『catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo』ti vuttaṃ.

2.395頁),這被稱為下三道智的法眼。 肉眼也有兩種:凈眼和具支分眼。其中,安立在眼窩中,下以眼窩骨為界,上以眉骨為界,兩側以眼角為界,內以腦為界,外以眼睫為界的肉團。簡要來說,有十四種支分:四大種、色、香、味、營養素、生命、形狀、生命、性別、身凈色、眼凈色。詳細來說,四大種及依它們而有的色、香、味、營養素、形狀、生命,這十種由四因生,所以有四十種。生命、性別、身凈色、眼凈色這四種只由業生,所以這四十四種色法構成四十四種支分。世人認為白色、圓形、廣大、延展的"眼"不是眼,而是把眼的所依誤認為眼,那個安立在眼窩中、用神經線連線到腦中的肉團,其中有白色、黑色、紅色,有地、水、火、風,因痰多而白,因膽汁多而黑,因血多而紅,因地多而堅實,因水多而流動,因火多而灼熱,因風多而動搖,這被稱為具支分眼。 而其中依四大種而有的凈色,與白色相連,這被稱為凈眼。它在那具支分眼的白圈所圍繞的黑圈中央,在面對的人的身體形狀生起之處的視圈中,就像七層棉花中浸透的油一樣遍滿七層眼膜,像四個保姆對王子進行抱持、沐浴、裝飾、扇涼一樣,得到四大種以支撐、結合、成熟、推動的作用而有的幫助,被時節、心、食所支援,被壽命所維護,被色、香、味等所圍繞,大小如虱子頭,作為眼識等的所依和門而存在。法將(舍利弗)也這樣說: "以此眼凈色,人們看見諸色; 它微小精細,如虱子頭大小。" 眼和它是處,所以稱為眼處。"依四大種而有的凈色是眼",這裡也是所有格用作目的格;意思是:執取四大種而轉起的凈色。這裡只取凈眼,排除其他的眼。在根境經中說:"依一大種而有的凈色被地界及其他三大種所攝",在四輪轉經中說:"依二大種而有的凈色被地界和水界及其他兩大種所攝",這是依方便說的。這種經典的說法是方便教說。依四大種而有的凈色,也可以說是依其中一個或兩個而有的凈色,以這種方便方式在那裡進行教說。但阿毗達磨是無方便教說。因此這裡說"依四大種而有的凈色"。

『Ayaṃ me attā』ti bālajanena pariggahitattā attabhāvo vuccati sarīrampi khandhapañcakampi. Tasmiṃ pariyāpanno tannissitoti attabhāvapariyāpanno cakkhuviññāṇena passituṃ na sakkāti anidassano. Paṭighaṭṭanānighaṃso ettha jāyatīti sappaṭigho.

Yenātiādīsu ayaṃ saṅkhepattho – yena karaṇabhūtena cakkhunā ayaṃ satto idaṃ vuttappakāraṃ rūpaṃ atīte passi vā, vattamāne passati vā, anāgate passissati vā, sacassa aparibhinnaṃ cakkhu bhaveyya, athānena āpāthagataṃ rūpaṃ passe vā, atītaṃ vā rūpaṃ atītena cakkhunā passi, paccuppannaṃ paccuppannena passati, anāgataṃ anāgatena passissati, sace taṃ rūpaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgaccheyya cakkhunā taṃ rūpaṃ passeyyāti idamettha parikappavacanaṃ. Dassanapariṇāyakaṭṭhena cakkhuṃpetaṃ, sañjātisamosaraṇaṭṭhena cakkhāyatanaṃpetaṃ, suññatabhāvanissattaṭṭhena cakkhudhātupesā. Dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti cakkhundriyaṃpetaṃ. Lujjanapalujjanaṭṭhena lokopeso. Vaḷañjanaṭṭhena dvārāpesā. Apūraṇīyaṭṭhena samuddopeso. Parisuddhaṭṭhena paṇḍaraṃpetaṃ. Phassādīnaṃ abhijāyanaṭṭhena khettaṃpetaṃ. Tesaṃyeva patiṭṭhānaṭṭhena vatthuṃpetaṃ. Samavisamaṃ dassentaṃ attabhāvaṃ netīti nettaṃpetaṃ. Tenevaṭṭhena nayanaṃpetaṃ. Sakkāyapariyāpannaṭṭhena orimaṃ tīraṃpetaṃ. Bahusādhāraṇaṭṭhena assāmikaṭṭhena ca suñño gāmopesoti.

Ettāvatā 『passi vā』tiādīhi catūhi padehi cakkhuṃpetantiādīni cuddasa nāmāni yojetvā cakkhāyatanassa cattāro vavatthāpananayā vuttāti veditabbā. Kathaṃ? Ettha hi yena cakkhunā anidassanena sappaṭighena rūpaṃ sanidassanaṃ sappaṭighaṃ passi vā cakkhuṃpetaṃ…pe… suñño gāmopeso, idaṃ taṃ rūpaṃ cakkhāyatananti ayameko nayo. Evaṃ sesāpi veditabbā.

  1. Idāni yasmā vijjuniccharaṇādikālesu anoloketukāmassāpi rūpaṃ cakkhupasādaṃ ghaṭṭeti, tasmā taṃ ākāraṃ dassetuṃ dutiyo niddesavāro āraddho. Tattha yamhi cakkhumhīti yamhi adhikaraṇabhūte cakkhumhi. Rūpanti paccattavacanametaṃ. Tattha paṭihaññi vāti atītattho. Paṭihaññativāti paccuppannattho. Paṭihaññissati vāti anāgatattho. Paṭihaññe vāti vikappanattho. Atītañhi rūpaṃ atīte cakkhusmiṃ paṭihaññi nāma. Paccuppannaṃ paccuppanne paṭihaññati nāma. Anāgataṃ anāgate paṭihaññissati nāma. Sace taṃ rūpaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgaccheyya, cakkhumhi paṭihaññeyya taṃ rūpanti ayamettha parikappo. Atthato pana pasādaṃ ghaṭṭayamānameva rūpaṃ paṭihaññati nāma. Idhāpi purimanayeneva cattāro vavatthāpananayā veditabbā.

  2. Idāni yasmā attano icchāya oloketukāmassa rūpe cakkhuṃ upasaṃharato cakkhu rūpasmiṃ paṭihaññati, tasmā taṃ ākāraṃ dassetuṃ tatiyo niddesavāro āraddho. So atthato pākaṭoyeva. Ettha pana cakkhu ārammaṇaṃ sampaṭicchamānameva rūpamhi paṭihaññati nāma. Idhāpi purimanayeneva cattāro vavatthāpananayā veditabbā.

『這是我的自我』是因為愚人所執著,所以稱為自體,包括身體和五蘊。在這之中,依賴於此,自體被稱為,因而無法通過眼識來觀察,無法被看見。此處所生的觸感是完全的。 在「由此」等等中,這裡是概括的意思——由此作為作用的眼,眾生通過這個眼識看到這種所說的色,過去看到,正在看到,未來將看到,如果這個眼不被破壞,那麼就能看到那種依靠眼識而生的色,過去的色通過過去的眼看到,目前的通過當前的看到,未來的通過未來的看到,如果那個色能來到眼前,眼就能看到那個色,這就是這裡的概念。由於觀察的結果,眼是這個,因緣的聚集,眼處是這個,因空的修習而生,眼根是這個。由於觀察特徵,眼識是這個。由於搖動,世界是這個。由於搖動,門是這個。由於未滿,海是這個。由於清凈,白色是這個。由於觸等的依賴,田是這個。由於它們的基礎,物是這個。由於平等的觀察,引導自體是這個。正因如此,眼是這個。由於自我範圍,眼的彼岸是這個。由於許多的共同,空的村莊是這個。 至此,「看到或」的四個詞等,結合了十四個名稱,應該理解為眼處的四個確定方式。如何?在這裡,依靠眼,無法看見的完全的觸感的色,能看見的完全的觸感的眼……等,空的村莊,這就是那個色,眼處。這是一個方法。其他的也應如此理解。 現在因為在閃電等情況下,想要看而無法看見的色會影響眼的作用,因此爲了顯示這個樣子,第二個註釋部分開始了。在那裡,眼的所在是指眼的所依。色是指個體的表達。在那裡,過去的意思是「過去的」。目前的意思是「目前的」。未來的意思是「未來的」。當說「眼能看到」時,是指概念的意思。過去的色通過過去的眼被看到,目前的色通過當前的眼被看到,未來的色通過未來的眼被看到。如果那個色能來到眼前,眼就能看到那個色,這就是這裡的概念。從意義上說,影響的是色。此處也應當按之前的四個確定方式理解。 現在因為依照自己的願望,想要看而收回眼,眼在色中被看見,因此爲了顯示這個樣子,第三個註釋部分開始了。這個是顯而易見的。在這裡,眼的所緣被接受時,色被看到。這也應當按之前的四個確定方式理解。

  1. Ito paraṃ phassapañcamakānaṃ uppattidassanavasena pañca, tesaṃyeva ārammaṇapaṭibaddhauppattidassanavasena pañcāti, dasa vārā dassitā. Tattha cakkhuṃ nissāyāti cakkhuṃ nissāya, paccayaṃ katvā. Rūpaṃ ārabbhāti rūpārammaṇaṃ āgamma, sandhāya, paṭicca. Iminā cakkhupasādavatthukānaṃ phassādīnaṃ purejātapaccayena cakkhudvārajavanavīthipariyāpannānaṃ ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayapaccayehi rūpassa paccayabhāvo dassito. Itaresu pañcasu vāresu rūpaṃ ārammaṇamassāti rūpārammaṇoti evaṃ ārammaṇapaccayamatteneva paccayabhāvo dassito. Yathā pana purimesu tīsu, evaṃ imesupi dasasu vāresu cattāro cattāro vavatthāpananayā veditabbā. Evaṃ katamaṃ taṃ rūpaṃ cakkhāyatananti pucchāya uddhaṭaṃ cakkhuṃ 『idaṃ ta』nti nānappakārato dassetuṃ, purimā tayo, ime dasāti, terasa niddesavārā dassitā. Ekekasmiñcettha catunnaṃ catunnaṃ vavatthāpananayānaṃ āgatattā dvipaññāsāya nayehi paṭimaṇḍetvāva dassitāti veditabbā.

從這裡起,觸的第五種的出現和顯示的方式有五種,依此而來的對象被稱為五種,因此顯示了十個部分。在這裡,依賴於眼,意味著依靠眼,作為條件而存在。關於色,意味著依靠色的所緣而存在,基於這個。通過這個,顯示了眼識的法相,觸等的先因,眼門的行走路徑所依的對象的主因和對象的依賴條件的存在。至於其他五個部分,色的所緣是這個,因此僅僅通過所緣的條件顯示了條件的存在。就像前面的三個一樣,這樣在這十個部分中,四個四個的確定方式也應當理解。這樣,詢問「什麼是那色,眼處」時,抬起眼,顯示出「這是這個」,從不同的方式顯示出,前面三個和這十個,共有十三個註釋部分被顯示。每個部分在這四個四個的確定方式中,因而被顯示為二十五種的方式。

  1. Ito paresu sotāyatanādiniddesesupi eseva nayo. Visesamattaṃ panettha evaṃ veditabbaṃ – suṇātīti sotaṃ. Taṃ sasambhārasotabilassa anto tanutambalomācite aṅgulivedhakasaṇṭhāne padese vuttappakārāhi dhātūhi katūpakāraṃ, utucittāhārehi upatthambhiyamānaṃ, āyunā anupāliyamānaṃ, vaṇṇādīhi parivutaṃ sotaviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati.

Ghāyatīti ghānaṃ. Taṃ sasambhāraghānabilassa anto ajappadasaṇṭhāne padese yathāvuttappakāraupakārupatthambhanānupālanaparivāraṃ hutvā ghānaviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati.

Sāyanaṭṭhena jivhā. Sā sasambhārajivhāmajjhassa upari uppaladalaggasaṇṭhāne padese yathāvuttappakāraupakārupatthambhanānupālanaparivārā hutvā jivhāviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānā tiṭṭhati.

Yāvatā pana imasmiṃ kāye upādiṇṇakarūpaṃ nāma atthi, sabbattha kāyāyatanaṃ, kappāsapaṭale sneho viya, yathāvuttappakāraupakārupatthambhanānupālanaparivārameva hutvā kāyaviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati. Ayamettha viseso. Seso pāḷippabhedo ca attho ca cakkhuniddese vuttanayeneva veditabbo. Kevalañhi idha cakkhupadassa ṭhāne sotapadādīni, rūpapadassa ṭhāne saddapadādīni, passīti ādīnaṃ ṭhāne suṇītiādipadāni ca āgatāni. 『Nettaṃpetaṃ , nayanaṃpeta』nti imassa ca padadvayassa abhāvā dvādasa dvādasa nāmāni honti. Sesaṃ sabbattha vuttasadisameva.

Tattha siyā – yadi yāvatā imasmiṃ kāye upādiṇṇakarūpaṃ nāma atthi, sabbattha kāyāyatanaṃ, kappāsapaṭale sneho viya. 『Evaṃ sante lakkhaṇasammissatā āpajjatī』ti. 『Nāpajjatī』ti. 『Kasmā』? 『Aññassa aññattha abhāvato』. 『Yadi evaṃ, na sabbattha kāyāyatana』nti? 『Neva paramatthato sabbattha. Vinibbhujitvā panassa nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ na sakkā, tasmā evaṃ vuttaṃ. Yathā hi rūparasādayo, vālikācuṇṇāni viya, vivecetuṃ asakkuṇeyyatāya aññamaññabyāpinoti vuccanti, na ca paramatthato rūpe raso atthi. Yadi siyā rūpaggahaṇeneva rasaggahaṇaṃ gaccheyya. Evaṃ kāyāyatanampi paramatthato neva sabbattha atthi, na ca sabbattha natthi, vivecetuṃ asakkuṇeyyatāyāti. Evamettha na lakkhaṇasammissatā āpajjatīti veditabbā』.

Apica lakkhaṇādivavatthāpanatopetesaṃ asammissatā veditabbā – etesu hi rūpābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇaṃ daṭṭhukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇaṃ vā cakkhu, rūpesu āviñchanarasaṃ, cakkhuviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, daṭṭhukāmatānidānakammajabhūtapadaṭṭhānaṃ.

Saddābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇaṃ sotukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇaṃ vā sotaṃ, saddesu āviñchanarasaṃ, sotaviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, sotukāmatānidānakammajabhūtapadaṭṭhānaṃ.

Gandhābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇaṃ ghāyitukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇaṃ vā ghānaṃ, gandhesu āviñchanarasaṃ, ghānaviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ ghāyitukāmatānidānakammajabhūtapadaṭṭhānaṃ.

Rasābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇā sāyitukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇā vā jivhā, rasesu āviñchanarasā, jivhāviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānā, sāyitukāmatānidānakammajabhūtapadaṭṭhānā.

從這裡起,耳處等的描述也是如此。這其中的特別之處應當這樣理解——「聽」是耳。它在耳的內側,細膩如指尖的觸感,依賴於所說的元素而存在,因而被支撐、維持、保護,耳識等的相應存在也因此而具備。 「嗅」是嗅覺。它在鼻的內側,依賴於所說的元素而存在,因而被支撐、維持、保護,嗅識等的相應存在也因此而具備。 「舌」是舌頭。它在舌的中間,依賴於蓮花瓣的觸感而存在,因而被支撐、維持、保護,舌識等的相應存在也因此而具備。 只要在這個身體中存在著依賴的色,處處都是身體的領域,像棉花的溫暖一樣,依賴於所說的元素而存在,因而被支撐、維持、保護,身體識等的相應存在也因此而具備。這是這裡的特別之處。其餘的部分和意義也應當通過眼的描述來理解。因為這裡的眼處、耳處等,色處、聲處等,都是依賴於所提到的部分而存在的。「由此引導、由此眼引導」這兩個詞的缺失,使得有十二個名稱存在。其餘部分與上述所說的相同。 在這裡可能是——只要在這個身體中存在著依賴的色,處處都是身體的領域,像棉花的溫暖一樣。「如果是這樣,特徵的合適性就會消失。」 「不會消失。」 「為什麼?」 「因為其他的缺失。」 「如果是這樣,那就不是處處都是身體的領域嗎?」 「從絕對的意義上講,確實不是處處都是。但若分開,就無法識別種種,因此如此說。」就像色、味等,像沙子一樣,因為無法分開而被稱為相互擴散,但在絕對的意義上是沒有色和味的。如果是通過色的把握而去把握味的話,身體的領域在絕對意義上也不是處處都有,也不是處處沒有,因為無法分開而如此。因此這裡不應被理解為特徵的合適性消失。 此外,特徵等的確定也應被理解為不合適——在這些中,色的觸感特徵、想要看見的因緣、因果的產生等都是眼,色中有味的觸感,眼識的依賴狀態,想要看見的因緣等。 聲的觸感特徵、想要聽見的因緣、因果的產生等都是耳,聲中有味的觸感,耳識的依賴狀態,想要聽見的因緣等。 香的觸感特徵、想要嗅見的因緣、因果的產生等都是鼻,香中有味的觸感,嗅識的依賴狀態,想要嗅見的因緣等。 味的觸感特徵、想要嘗見的因緣、因果的產生等都是舌,味中有觸感,舌識的依賴狀態,想要嘗見的因緣等。

Phoṭṭhabbābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇo phusitukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇo vā kāyo, phoṭṭhabbesu āviñchanaraso, kāyaviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhāno, phusitukāmatānidānakammajabhūtapadaṭṭhāno.

Keci pana 『tejādhikānaṃ bhūtānaṃ pasādo cakkhu, vāyupathavīāpādhikānaṃ bhūtānaṃ pasādā sotaghānajivhā, kāyo sabbesa』nti vadanti. Apare 『tejādhikānaṃ pasādo cakkhu, vivaravāyuāpapathavādhikānaṃ pasādā sotaghānajivhākāyā』ti vadanti. Te vattabbā – 『suttaṃ āharathā』ti. Addhā suttameva na dakkhissanti. Keci panettha 『tejādīnaṃ guṇehi rūpādīhi anuggayhabhāvato』ti kāraṇaṃ vadanti. Te ca vattabbā – 『ko panevamāha – rūpādayo tejādīnaṃ guṇā』ti? Avinibbhogesu hi rūpesu 『ayaṃ imassa guṇo, ayaṃ imassa guṇo』ti na labbhā vattuṃ. Athāpi vadeyyuṃ – 『yathā tesu tesu sambhāresu tassa tassa bhūtassa adhikatāya pathavīādīnaṃ sandhāraṇādīni kiccāni icchatha, evaṃ tejādiadhikesu sambhāresu rūpādīnaṃ adhikabhāvadassanato icchitabbametaṃ rūpādayo tesaṃ guṇā』ti. Te vattabbā – iccheyyāma , yadi āpādhikassa āsavassa gandhato pathavīadhike kappāse gandho adhikataro siyā, tejādhikassa ca uṇhodakassa vaṇṇatopi sītūdakassa vaṇṇo parihāyetha. Yasmā panetaṃ ubhayampi natthi, tasmā pahāyethetaṃ etesaṃ nissayabhūtānaṃ visesakappanaṃ, yathā avisesepi ekakalāpe bhūtānaṃ rūparasādayo aññamaññaṃ visadisā honti, evaṃ cakkhupasādādayo, avijjamānepi aññasmiṃ visesakāraṇeti gahetabbametaṃ.

Kiṃ pana taṃ yaṃ aññamaññassa asādhāraṇaṃ? Kammameva nesaṃ visesakāraṇaṃ. Tasmā kammavisesato etesaṃ viseso, na bhūtavisesato. Bhūtavisese hi sati pasādova nuppajjati. Samānānañhi pasādo, na visamānānanti porāṇā. Evaṃ kammevisasato visesavantesu ca etesu cakkhusotāni asampattavisayaggāhakāni attano nissayaṃ anallīnanissaye eva visaye viññāṇahetuttā. Ghānajivhākāyā sampattavisayaggāhakā, nissayavasena ceva sayañca attano nissayaṃ allīneyeva visaye viññāṇahetuttā.

Aṭṭhakathāyaṃ pana 『『āpāthagatattāva ārammaṇaṃ sampattaṃ nāma. Candamaṇḍalasūriyamaṇḍalānañhi dvācattālīsayojanasahassamatthake ṭhitānaṃ vaṇṇo cakkhupasādaṃ ghaṭṭeti. So dūre ṭhatvā paññāyamānopi sampattoyeva nāma. Taṃgocarattā cakkhu sampattagocarameva nāma. Dūre rukkhaṃ chindantānampi, rajakānañca vatthaṃ dhovantānaṃ dūratova kāyavikāro paññāyati. Saddo pana dhātuparamparāya āgantvā sotaṃ ghaṭṭetvā saṇikaṃ vavatthānaṃ gacchatī』』ti vuttaṃ.

Tattha kiñcāpi āpāthagatattā ārammaṇaṃ sampattanti vuttaṃ, candamaṇḍalādivaṇṇo pana cakkhuṃ asampatto dūre ṭhitova paññāyati. Saddopi sace saṇikaṃ āgaccheyya, dūre uppanno cirena suyyeyya, paramparaghaṭṭanāya ca āgantvā sotaṃ ghaṭṭento asukadisāya nāmāti na paññāyeyya. Tasmā asampattagocarāneva tāni.

觸的特徵、想要觸碰的因緣或因果的產生等都是身體,觸感中有味的觸感,身體識的依賴狀態,想要觸碰的因緣等。 有些人說:「火的元素的影響是眼,風和地的元素的影響是耳、鼻、舌,身體是所有的。」另一些人則說:「火的元素的影響是眼,開放的風和地的元素的影響是耳、鼻、舌、身體。」他們應該說:「你們應當帶來所聽的。」確實,他們將不會看到所聽的。有些人對此的原因是:「由於火等的特徵與色等的相應。」他們也應當說:「誰會這樣說,色等是火等的特徵?」在不分離的色中,「這是這個的特徵,那是那個的特徵」是無法成立的。即使有人會說:「就像在這些元素中,基於火等的優越性,地等的特徵是依賴於火等的。」他們應當說:「我們希望,如果地的元素的氣味比火的元素更強烈,火的元素的熱量的顏色或冷水的顏色會減弱。」然而,因為這兩者都不存在,因此應當放棄這些特徵的建立,就像沒有特徵的色、味等彼此之間是明顯的,眼、耳等的識也是如此,即使在沒有的情況下也應當理解為是特徵的因緣。 那麼,什麼是彼此之間的非共通之處?僅僅是因緣而已。因此,基於因緣的特徵,而非元素的特徵。因為在元素的特徵存在時,影響的特徵不會出現。因為相同的影響,不是不同的影響,這在古老的文獻中有記載。因此,基於因緣的特徵,在這些中,眼、耳等都是依賴於自身的,因緣的特徵是存在的。嗅覺、舌頭和身體也是依賴於自身的,因緣的特徵也是存在的。 在註釋中說:「由於依賴的因素,所緣的影響稱為達成。在月亮和太陽的光環中,站在二萬四千由旬的地方的顏色會影響眼識。因此,即使遠離,也仍然被稱為達成。」在遠處砍樹的人,或是洗滌衣物的人,身體的變化也會在遠處顯現。而聲音則是通過元素的傳遞而影響耳朵,逐漸地達到確定的狀態。 在這裡雖然說到「由於依賴的因素,所緣的影響稱為達成」,但月亮和太陽的顏色在遠處被眼識所察覺。聲音如果逐漸接近,若在遠處長時間出現,因元素的傳遞而影響耳朵,便無法被識別。因此,只有在未達成的範圍內。

Ahiādisamānāni cetāni. Yathā hi ahi nāma bahi sittasammaṭṭhaṭṭhāne nābhiramati, saṅkāraṭṭhānatiṇapaṇṇagahanavammikāniyeva pana pavisitvā nipannakāle abhiramati, ekaggataṃ āpajjati, evameva cakkhupetaṃ visamajjhāsayaṃ maṭṭhesu suvaṇṇabhittiādīsu nābhiramati, oloketumpi na icchati, rūpacittapupphalatādicittesuyeva pana abhiramati. Tādisesu hi ṭhānesu cakkhumhi appahonte mukhampi vivaritvā oloketukāmā honti.

Susumāropi bahi nikkhanto gahetabbaṃ na passati, akkhīni nimmīletvāva carati. Yadā pana byāmasatamattaṃ udakaṃ ogāhitvā bilaṃ pavisitvā nipanno hoti, tadā tassa cittaṃ ekaggaṃ hoti sukhaṃ supati, evameva sotaṃ tampe bilajjhāsayaṃ ākāsasannissitaṃ kaṇṇacchiddakūpakeyeva ajjhāsayaṃ karoti. Kaṇṇacchiddākāsoyeva tassa saddasavane paccayo hoti. Ajaṭākāsopi vaṭṭatiyeva. Antoleṇasmiñhi sajjhāye kariyamāne na leṇacchadanaṃ bhinditvā saddo bahi nikkhamati, dvāravātapānacchiddehi pana nikkhamitvā dhātuparamparāyeva ghaṭṭento gantvā sotapasādaṃ ghaṭṭeti. Atha tasmiṃ kāle 『asuko nāma sajjhāyatī』ti leṇapiṭṭhe nisinnā jānanti.

Evaṃ sante sampattagocaratā hoti. 『Kiṃ panetaṃ sampattagocara』nti? 『Āma, sampattagocaraṃ』. 『Yadi evaṃ, dūre bherīādīsu vajjamānesu dūre saddoti jānanaṃ na bhaveyyā』ti? 『No na bhavati. Sotapasādasmiñhi ghaṭṭite dūre saddo āsanne saddo, paratīre orimatīreti tathā tathā jānanākāro hoti. Dhammatā esā』ti. 『Kiṃ etāya dhammatāya? Yato yato chiddaṃ tato tato savanaṃ hoti, candimasūriyādīnaṃ dassanaṃ viyāti asampattagocaramevetaṃ』.

Pakkhīpi rukkhe vā bhūmiyaṃ vā na ramati. Yadā pana ekaṃ vā dve vā leḍḍupāte atikkamma ajaṭākāsaṃ pakkhando hoti, tadā ekaggacittataṃ āpajjati, evameva ghānampi ākāsajjhāsayaṃ vātūpanissayagandhagocaraṃ. Tathā hi gāvo navavuṭṭhe deve bhūmiyaṃ ghāyitvā ghāyitvā ākāsābhimukhā hutvā vātaṃ ākaḍḍhanti. Aṅgulīhi gandhapiṇḍaṃ gahetvāpi ca upasiṅghanakāle vātaṃ anākaḍḍhanto neva tassa gandhaṃ jānāti.

Kukkuropi bahi vicaranto khemaṭṭhānaṃ na passati leḍḍupahārādīhi upadduto hoti. Antogāmaṃ pavisitvā uddhanaṭṭhāne chārikaṃ byūhitvā nipannassa pana phāsukaṃ hoti, evameva jivhāpi gāmajjhāsayā āposannissitarasārammaṇā. Tathā hi tiyāmarattiṃ samaṇadhammaṃ katvāpi pātova pattacīvaramādāya gāmo pavisitabbo hoti. Sukkhakhādanīyassa ca na sakkā kheḷena atemitassa rasaṃ jānituṃ.

Siṅgālopi bahi caranto ratiṃ na vindati, āmakasusāne manussamaṃsaṃ khāditvā nipannasseva panassa phāsukaṃ hoti, evameva kāyopi upādiṇṇakajjhāsayo pathavīnissitaphoṭṭhabbārammaṇo. Tathā hi aññaṃ upādiṇṇakaṃ alabhamānā sattā attanova hatthatale sīsaṃ katvā nipajjanti. Ajjhattikabāhirā cassa pathavī ārammaṇaggahaṇe paccayo hoti. Susanthatassapi hi sayanassa, hatthe ṭhapitānampi vā phalānaṃ, na sakkā anisīdantena vā anippīḷentena vā thaddhamudubhāvo jānitunti. Ajjhattikabāhirāpathavī etassa kāyapasādassa phoṭṭhabbajānane paccayo hoti. Evaṃ lakkhaṇādivavatthānatopetesaṃ asammissatā veditabbā. Aññeyeva hi cakkhupasādassa lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānagocarajjhāsayanissayā aññe sotapasādādīnanti asammissāneva cakkhāyatanādīni.

這些與蛇等相似。就像蛇不喜歡在外面光滑平整的地方,而是喜歡進入垃圾堆、草叢、蟻丘等處躺下,達到專注狀態一樣,眼也不喜歡平滑的金墻等處,甚至不想看,而是喜歡在有彩色圖案、花卉藤蔓等的地方。在這樣的地方,即使眼睛不夠,人們也會張開嘴想要看。 鱷魚出來外面時看不到要抓的東西,閉著眼睛行走。但當它潛入一百臂長的水中進入洞穴躺下時,它的心就專注了,睡得很舒服。同樣,耳朵也喜歡洞穴,依賴空間,在耳孔中形成。耳孔的空間是它聽聲音的條件。沒有遮蔽的空間也可以。在洞穴內誦經時,聲音不會穿破洞頂出去,而是通過門窗的縫隙出去,通過元素的傳遞影響耳根。這時坐在洞外的人就知道"某某人在誦經"。 如果是這樣,就成為已達到的對象了。"這是已達到的對象嗎?" "是的,是已達到的對象。" "如果是這樣,遠處鼓等被敲擊時,就不會知道是遠處的聲音了?" "不,不是這樣。當耳根被觸動時,會有遠處的聲音、近處的聲音、彼岸此岸等各種認知方式。這是自然規律。" "這種自然規律有什麼用?從哪裡有孔,從哪裡就能聽到,就像看到月亮太陽等一樣,這是未達到的對象。" 鳥也不喜歡在樹上或地上。但當它飛過一兩塊石頭的距離進入無遮蔽的空中時,就達到專注狀態。同樣,鼻子也喜歡空間,依賴風而以香為對象。因此,牛在新雨後嗅聞地面時會朝向空中吸氣。即使用手指拿著香塊,如果不吸氣也無法聞到它的香味。 狗在外面遊蕩時看不到安全的地方,會受到石頭等的傷害。但進入村子裡,在爐灶處堆起灰燼躺下就很舒服。同樣,舌頭也喜歡村莊,依賴水而以味為對象。因此,即使整夜修行,早晨也要拿著缽和衣進村。乾燥的食物如果不用唾液浸濕就無法品嚐味道。 豺狼在外遊蕩時找不到樂趣,只有在生尸林吃了人肉躺下才覺得舒服。同樣,身體也喜歡執取,依賴地而以觸為對象。因此,眾生找不到其他可執取的東西時,就會把自己的手掌作為枕頭躺下。內外的地都是它觸覺的條件。即使是鋪得很好的床,或放在手上的水果,如果不坐下或不按壓,就無法知道它的硬軟。內外的地是這個身根了知觸覺的條件。這樣,應當理解它們通過特徵等的確定而不相混淆。因為眼根的特徵、作用、現起、近因、對像、傾向、所依與耳根等的是不同的,所以眼處等是不相混淆的。

Apica nesaṃ asammissatāya ayaṃ upamāpi veditabbā – yathā hi pañcavaṇṇānaṃ dhajānaṃ ussāpitānaṃ kiñcāpi chāyā ekābaddhā viya hoti, tassa tassa pana aññamaññaṃ asammissāva yathā ca pañcavaṇṇena kappāsena vaṭṭiṃ katvā dīpe jālite kiñcāpi jālā ekābaddhā viya hoti, tassa tassa pana aṃsuno pāṭiyekkā pāṭiyekkā jālā asammissā eva, evameva kiñcāpi imāni pañcāyatanāni ekasmiṃ attabhāve samosaṭāni aññamaññaṃ pana asammissāneva. Na kevalañca imāneva pañca, sesarūpānipi asammissāneva. Imasmiñhi sarīre heṭṭhimakāyo majjhimakāyo uparimakāyoti tayo koṭṭhāsā. Tattha nābhito paṭṭhāya heṭṭhā heṭṭhimakāyo nāma. Tasmiṃ kāyadasakaṃ, bhāvadasakaṃ, āhārasamuṭṭhānāni aṭṭha, utusamuṭṭhānāni aṭṭha, cittasamuṭṭhānāni aṭṭhāti catucattālīsa rūpāni. Nābhito uddhaṃ yāva galavāṭakā majjhimakāyo nāma. Tattha ca kāyadasakaṃ, bhāvadasakaṃ, vatthudasakaṃ, āhārasamuṭṭhānādīni tīṇi aṭṭhakānīti catupaññāsa rūpāni. Galavāṭakato uddhaṃ uparimakāyo nāma. Tattha cakkhudasakaṃ, sotadasakaṃ, ghānadasakaṃ, jivhādasakaṃ, kāyadasakaṃ, bhāvadasakaṃ, āhārasamuṭṭhānādīni tīṇi aṭṭhakānīti caturāsīti rūpāni.

Tattha cakkhupasādassa paccayāni cattāri mahābhūtāni, vaṇṇo gandho raso ojā, jīvitindriyaṃ cakkhupasādoti idaṃ ekantato avinibhuttānaṃ dasannaṃ nipphannarūpānaṃ vasena cakkhudasakaṃ nāma. Iminā nayena sesānipi veditabbāni. Tesu heṭṭhimakāye rūpaṃ majjhimakāyauparimakāyarūpehi saddhiṃ asammissaṃ. Sesakāyadvayepi rūpaṃ itarehi saddhiṃ asammissameva. Yathā hi sāyanhasamaye pabbatacchāyā ca rukkhacchāyā ca kiñcāpi ekābaddhā viya honti aññamaññaṃ pana asammissāva evaṃ imesupi kāyesu catucattālīsa catupaññāsa caturāsīti rūpāni ca kiñcāpi ekābaddhāni viya honti, aññamaññaṃ pana asammissānevāti.

  1. Rūpāyatananiddese vaṇṇova vaṇṇanibhā; nibhātīti vā nibhā. Cakkhuviññāṇassa pākaṭā hotīti attho. Vaṇṇova nibhā vaṇṇanibhā. Saddhiṃ nidassanena sanidassanaṃ, cakkhuviññāṇena passitabbanti attho. Saddhiṃ paṭighena sappaṭighaṃ, paṭighaṭṭananighaṃsajanakanti attho. Nīlādīsu umāpupphasamānaṃ nīlaṃ, kaṇikārapupphasamānaṃ pītakaṃ, bandhujīvakapupphasamānaṃ lohitakaṃ, osadhitārakasamānaṃ odātaṃ. Jhāmaṅgārasamānaṃ kāḷakaṃ, mandarattaṃ sinduvārakaravīramakuḷasamānaṃ mañjiṭṭhakaṃ. 『『Harittacahemavaṇṇakāmaṃsumukhapakkamā』』ti (jā. 1.

此外,由於它們的不相混淆,這個比喻也應當被理解——就像五種顏色的旗幟被升起時,雖然它們的影子是連在一起的,但它們之間卻是各自獨立的;同樣,五種顏色的燈光點燃時,雖然光線是連在一起的,但它們的光線是各自分開的。同樣,這五個感官領域雖然在一個身體中聚集在一起,但彼此之間卻是不相混淆的。不僅僅是這五個,其他的存在也是如此。在這個身體中,有下身、中身和上身三個部分。其中,從肚臍開始到下身的部分被稱為下身。在這裡有身體的元素、心的元素、食物的因緣八種,氣候的因緣八種,心的因緣四種,共有三十四種形態。從肚臍往上到喉嚨的部分被稱為中身。在這裡有身體的元素、心的元素、物質的元素、食物的因緣等三種,共有五十種形態。從喉嚨往上到頭頂的部分被稱為上身。在這裡有眼的元素、耳的元素、鼻的元素、舌的元素、身體的元素、心的元素、食物的因緣等三種,共有八十種形態。 在這裡,眼的影響是由四種大元素構成的,顏色、氣味、味道、光明,生命的根本是眼的影響。因此,這就是眼的元素。以同樣的方式,其他的也應當被理解。在這些下身的形態中,形態與中身和上身的形態是不相混淆的。其他的兩個身體的形態也是與其他形態不相混淆的。就像在傍晚時分,山的陰影和樹的陰影雖然是連在一起的,但它們之間卻是不相混淆的;同樣,在這些身體中,三十四、五十、八十種形態雖然是連在一起的,但彼此之間卻是不相混淆的。 在形態領域的描述中,顏色就是顏色的光輝;光輝就是光輝。眼識的顯現是顯而易見的。顏色就是光輝,光輝就是顏色。通過描述而呈現的顯現,眼識所能看見的就是這個意思。通過觸碰而呈現的觸碰,觸碰的產生就是這個意思。在藍色等中,像烏鴉花一樣的藍色,像金色花朵一樣的黃色,像紅色花朵一樣的紅色,像藥草星一樣的白色,像火焰一樣的黑色,像海洋中紅色的珍珠一樣的紅色。

15.133) ettha pana kiñcāpi 『harī』ti suvaṇṇaṃ vuttaṃ, parato panassa jātarūpaggahaṇena gahitattā idha sāmaṃ hari nāma. Imāni satta vatthuṃ anāmasitvā sabhāveneva dassitāni.

Harivaṇṇanti haritasaddalavaṇṇaṃ. Ambaṅkuravaṇṇanti ambaṅkurena samānavaṇṇaṃ. Imāni dve vatthuṃ āmasitvā dassitāni. Dīghādīni dvādasa vohārato dassitāni. So ca nesaṃ vohāro upanidhāyasiddho ceva sannivesasiddho ca. Dīghādīni hi aññamaññaṃ upanidhāyasiddhāni, vaṭṭādīni sannivesavisesena. Tattha rassaṃ upanidhāya tato uccataraṃ dīghaṃ, taṃ upanidhāya tato nīcataraṃ rassaṃ. Thūlaṃ upanidhāya tato khuddakataraṃ aṇuṃ, taṃ upanidhāya tato mahantataraṃ thūlaṃ. Cakkasaṇṭhānaṃ vaṭṭaṃ, kukkuṭaṇḍasaṇṭhānaṃ parimaṇḍalaṃ. Catūhi aṃsehi yuttaṃ caturaṃsaṃ. Chaḷaṃsādīsupi eseva nayo. Ninnanti onataṃ, thalanti unnataṃ.

Tattha yasmā dīghādīni phusitvā sakkā jānituṃ, nīlādīni panevaṃ na sakkā, tasmā na nippariyāyena dīghaṃ rūpāyatanaṃ; tathā rassādīni. Taṃ taṃ nissāya pana tathā tathā ṭhitaṃ dīghaṃ rassanti tena tena vohārena rūpāyatanamevettha bhāsitanti veditabbaṃ. Chāyā ātapoti idaṃ aññamaññaparicchinnaṃ; tathā āloko andhakāro ca. Abbhā mahikātiādīni cattāri vatthunāva dassitāni. Tattha 『abbhā』ti valāhako. 『Mahikā』ti himaṃ. Imehi catūhi abbhādīnaṃ vaṇṇā dassitā. Candamaṇḍalassa vaṇṇanibhātiādīhi tesaṃ tesaṃ pabhāvaṇṇā dassitā.

Tattha candamaṇḍalādīnaṃ vatthūnaṃ evaṃ viseso veditabbo – maṇimayaṃ rajatapaṭicchannaṃ ekūnapaññāsayojanāyāmavitthāraṃ candassa devaputtassa vimānaṃ candamaṇḍalaṃ nāma. Sovaṇṇamayaṃ phalikapaṭicchannaṃ samapaṇṇāsayojanāyāmavitthāraṃ sūriyassa devaputtassa vimānaṃ sūriyamaṇḍalaṃ nāma. Sattaratanamayāni sattaṭṭhadasadvādasayojanāyāmavitthārāni tesaṃ tesaṃ devaputtānaṃ vimānāni tārakarūpāni nāma.

Tattha heṭṭhā cando, sūriyo upari, ubhinnamantaraṃ yojanaṃ hoti. Candassa heṭṭhimantato sūriyassa uparimanto yojanasataṃ hoti. Dvīsu passesu nakkhattatārakā gacchanti. Etesu pana tīsu cando dandhagamano, sūriyo sīghagamano, nakkhattatārakā sabbasīghagamanā. Kālena candimasūriyānaṃ purato honti kālena pacchā.

Ādāsamaṇḍalanti kaṃsamayaṃ. Maṇīti ṭhapetvā veḷuriyaṃ seso jotirasādianekappabhedo. Saṅkhoti sāmuddiko; muttā sāmuddikāpi, sesāpi. Veḷuriyoti veḷuvaṇṇamaṇi. Jātarūpaṃ vuccati satthuvaṇṇo. Satthā hi suvaṇṇavaṇṇo, suvaṇṇampi satthuvaṇṇaṃ. Rajataṃ vuccati kahāpaṇo – lohamāsako dārumāsako jatumāsako, ye 『vohāraṃ gacchantī』ti (pārā. 584) vuttaṃ taṃ sabbampi idha gahitaṃ.

Yaṃ vā panaññampīti iminā pāḷiāgataṃ ṭhapetvā sesaṃ taṭṭikapilotikakaṇṇikavaṇṇādibhedaṃ rūpaṃ gahitaṃ. Tañhi sabbaṃ yevāpanakesu paviṭṭhaṃ.

15.133) 在這裡,雖然提到「黃」的金色,但由於它被稱為白銀,因此這裡的「黃」指的是金色。這七個對像被描述為本質上相同。 「黃」的顏色指的是綠色的聲音。「芒果芽」的顏色指的是與芒果芽相同的顏色。這兩個對像被描述為相同。長短等十二個名詞被描述為不同的。它們的名稱是基於依賴和組合的。長短之間是基於依賴的,圓形等則是基於組合的。在這裡,短的依賴於長的,長的依賴於短的;粗的依賴於細的,細的依賴於粗的。眼睛的狀態是圓形的,雞蛋的狀態是球形的。四個角的形狀是正方形的。六個角的形狀也是如此。下降的狀態是低的,上升的狀態是高的。 在這裡,由於長短可以通過觸碰來識別,而藍色等則無法,因此不應以普遍的方式稱長的為形態;同樣,短的也是如此。然而,基於這個基礎,長短的形態在這裡被稱為形態。影子和陽光是彼此獨立的;同樣,光明和黑暗也是如此。四個對像被描述為「光明的天空」和「地面」。在這裡,「光明」指的是雲層。「地面」指的是寒冷。通過這四個對象的描述,顏色被展現出來。月亮的光輝等也通過它們的光芒被展現出來。 在這裡,月亮和太陽的對象應當被理解為特別的——由寶石製成的銀製的覆蓋,寬度為五十由旬的月亮的天宮,名為月亮的光輝。由黃金製成的寶石覆蓋,寬度為五十由旬的太陽的天宮,名為太陽的光輝。由七寶製成的七個天宮,寬度為十二由旬的天宮,名為星辰的形狀。 在這裡,月亮在下,太陽在上,兩者之間的距離為一由旬。月亮的下方到太陽的上方的距離為一百由旬。在這兩個星體之間,星辰和星星移動。這裡的月亮移動緩慢,太陽移動迅速,星辰則是最快的。隨著時間的推移,月亮和太陽在前面,隨著時間的推移又在後面。 「阿達薩曼達拉」指的是綠色的光輝。除了寶石外,其他的光輝有許多種類。海洋的光輝是海洋的;珍珠的光輝也是海洋的,其他的也是如此。寶石的光輝是藍色的。白銀被稱為銀色——鐵的、木製的、金屬的,所有這些在這裡都被包含在內。 如果其他的東西被提及,除了這裡的內容,其他的如細小的、微小的、耳環的顏色等也被包含在內。所有這些都已被納入。

Evametaṃ nīlādinā bhedena bhinnampi rūpaṃ sabbaṃ lakkhaṇādīhi abhinnameva. Sabbañhetaṃ cakkhupaṭihananalakkhaṇaṃ rūpaṃ, cakkhuviññāṇassa visayabhāvarasaṃ, tasseva gocarapaccupaṭṭhānaṃ, catumahābhūtapadaṭṭhānaṃ. Yathā cetaṃ tathā sabbānipi upādārūpāni. Yattha pana viseso atthi tattha vakkhāma. Sesamettha cakkhāyatananiddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi tattha cakkhupubbaṅgamo niddeso idha rūpapubbaṅgamo. Tattha 『cakkhuṃ peta』ntiādīni cuddasa nāmāni, idha 『rūpaṃpeta』ntiādīni tīṇi. Sesaṃ tādisameva. Yathā hi catūhi catūhi nayehi paṭimaṇḍetvā cakkhuṃ vavatthāpetuṃ terasa vārā vuttā, idhāpi te tatheva vuttāti.

  1. Saddāyatananiddese bherisaddoti mahābherīpahaṭabherīnaṃ saddo. Mudiṅgasaṅkhapaṇavasaddāpi mudiṅgādipaccayā saddā. Gītasaṅkhāto saddo gītasaddo. Vuttāvasesānaṃ vīṇādīnaṃ tantibaddhānaṃ saddo vāditasaddo. Sammasaddoti kaṃsatālakaṭṭhatālasaddo. Pāṇisaddoti pāṇippahārasaddo. Sattānaṃ nigghosasaddoti bahūnaṃ sannipatitānaṃ apaññāyamānapadabyañjananigghosasaddo. Dhātūnaṃ sannighātasaddoti rukkhānaṃ aññamaññanighaṃsanaghaṇṭikākoṭanādisaddo. Vātassa vāyato saddo vātasaddo. Udakassa sandamānassa vā paṭihatassa vā saddo udakasaddo. Manussānaṃ sallāpādisaddo manussasaddo. Taṃ ṭhapetvā seso sabbopi amanussasaddo. Iminā padadvayena sabbopi saddo pariyādinno. Evaṃ santepi vaṃsaphālanapilotikaphālanādīsu pavatto pāḷiyaṃ anāgatasaddo yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhoti veditabbo.

Evamayaṃ bherīsaddādinā bhedena bhinnopi saddo lakkhaṇādīhi abhinnoyeva. Sabbopi hesa sotapaṭihananalakkhaṇo saddo sotaviññāṇassa visayabhāvaraso, tasseva gocarapaccupaṭṭhāno. Sesaṃ cakkhāyatananiddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi hi catūhi catūhi nayehi paṭimaṇḍitā terasa vārā vuttā. Tesaṃ attho sakkā vuttanayeneva jānitunti na vitthārito.

  1. Gandhāyatananiddese mūlagandhoti yaṃ kiñci mūlaṃ paṭicca nibbatto gandho. Sāragandhādīsupi eseva nayo. Asiddhadusiddhānaṃ ḍākādīnaṃ gandho āmakagandho. Macchasakalikāpūtimaṃsasaṃkiliṭṭhasappiādīnaṃ gandho vissagandho. Sugandhoti iṭṭhagandho. Duggandhoti aniṭṭhagandho. Iminā padadvayena sabbopi gandho pariyādinno. Evaṃ santepi kaṇṇakagandhapilotikagandhādayo pāḷiyaṃ anāgatā sabbepi gandhā yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhāti veditabbā.

Evamayaṃ mūlagandhādinā bhedena bhinnopi gandho lakkhaṇādīhi abhinnoyeva. Sabbopi hesa ghānapaṭihananalakkhaṇo gandho, ghānaviññāṇassa visayabhāvaraso, tasseva gocarapaccupaṭṭhāno. Sesaṃ cakkhāyatananiddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi hi tatheva dvipaññāsanayapaṭimaṇḍitā terasa vārā vuttā. Te atthato pākaṭāyeva.

這樣,通過藍色等的區分,所有的形態都通過特徵等被明確描述。所有這些都是眼的影響特徵的形態,是眼識的對象的存在狀態,是其所依賴的四種大元素的狀態。正如這些一樣,所有的依賴形態也是如此。這裡如果有特別之處,將會詳細說明。其他的在眼根領域的描述也應當如此理解。這裡僅僅是眼的前提描述,而此處的「形態」則是形態的前提。這裡提到的「眼」有十四個名稱,而這裡的「形態」有三個名稱。其他的也是如此。正如通過四種方式來定義眼睛一樣,這裡也有相同的定義。 在聲音領域的描述中,鼓聲是大鼓擊打時的聲音。鳴鳥的聲音也是基於鳴鳥等的因緣而產生的聲音。歌聲是指歌曲的聲音。其他的如琴聲等樂器的聲音也是如此。和諧的聲音是指樂器的聲音。手的聲音是指手的拍打聲。眾生的吶喊聲是指眾多聚集時的聲音。元素的聲音是指樹木相互撞擊的聲音。風的聲音是指風的聲音。水的聲音是指流動的水聲或被阻擋的水聲。人類的談話聲是指人類的聲音。除此之外,其他所有的聲音都是非人類的聲音。通過這兩個詞,所有的聲音都被描述。即使在這方面,音調、音色等也應當被理解為未來的聲音。 因此,通過鼓聲等的區分,聲音也被明確描述。所有這些都是耳的影響特徵的聲音,是耳識的對象的存在狀態,是其所依賴的狀態。其他的在眼根領域的描述也應當如此理解。在這裡也通過四種方式來定義聲音。它們的意思可以通過上述的描述來了解,而不需要詳細說明。 在氣味領域的描述中,根氣味是指任何根部所產生的氣味。香氣等也是如此。對於未成就和成就的根部,氣味是指果實的氣味。魚腥味等是指腐臭的氣味。香氣是指愉悅的氣味。臭氣是指令人厭惡的氣味。通過這兩個詞,所有的氣味都被描述。即使如此,耳朵的氣味、香氣等在未來的描述中也應當被理解為氣味的對象。 因此,通過根氣味等的區分,氣味也被明確描述。所有這些都是鼻的影響特徵的氣味,是鼻識的對象的存在狀態,是其所依賴的狀態。其他的在眼根領域的描述也應當如此理解。在這裡也通過三十種方式來定義氣味。它們的意思是顯而易見的。

  1. Rasāyatananiddese mūlarasoti yaṃkiñci mūlaṃ paṭicca nibbattaraso. Khandharasādīsupi eseva nayo. Ambilanti takkambilādi. Madhuranti ekantato gosappiādi. Madhu pana kasāvayuttaṃ ciranikkhittaṃ kasāvaṃ hoti. Phāṇitaṃ khāriyuttaṃ ciranikkhittaṃ khāriyaṃ hoti. Sappi pana ciranikkhittaṃ vaṇṇagandhe jahantampi rasaṃ na jahatīti tadeva ekantamadhuraṃ. Tittakanti nimbapaṇṇādi. Kaṭukanti siṅgiveramaricādi. Loṇikanti sāmuddikaloṇādi. Khārikanti vātiṅgaṇakaḷīrādi. Lambilanti badarāmalakakapiṭṭhasālavādi. Kasāvanti haritakādi. Ime sabbepi rasā vatthuvasena vuttā. Taṃtaṃvatthuto panettha rasova ambilādīhi nāmehi vuttoti veditabbo. Sādūti iṭṭharaso, asādūti aniṭṭharaso. Iminā padadvayena sabbopi raso pariyādinno. Evaṃ santepi leḍḍurasabhittirasapilotikarasādayo pāḷiyaṃ anāgatā sabbepi rasā yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhāti veditabbā.

Evamayaṃ mūlarasādinābhedena bhinnopi raso lakkhaṇādīhi abhinnoyeva. Sabbopi hesa jivhāpaṭihananalakkhaṇo raso, jivhāviññāṇassa visayabhāvaraso, tasseva gocarapaccupaṭṭhāno. Sesaṃ cakkhāyatananiddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi hi tatheva dvipaññāsanayapaṭimaṇḍitā terasa vārā vuttā.

  1. Itthindriyaniddese yanti karaṇavacanaṃ. Yena kāraṇena itthiyā itthiliṅgādīni hontīti ayamettha attho. Tattha 『liṅga』nti saṇṭhānaṃ. Itthiyā hi hatthapādagīvāurādīnaṃ saṇṭhānaṃ na purisassa viya hoti. Itthīnañhi heṭṭhimakāyo visado hoti, uparimakāyo avisado. Hatthapādā khuddakā, mukhaṃ khuddakaṃ. Nimittanti sañjānanaṃ. Itthīnañhi uramaṃsaṃ avisadaṃ hoti, mukhaṃ nimmassudāṭhikaṃ. Kesabandhavatthaggahaṇampi na purisānaṃ viya hoti. Kuttanti kiriyā. Itthiyo hi daharakāle suppakamusalakehi kīḷanti, cittadhītalikāya kīḷanti, mattikavākena suttakaṃ nāma kantanti. Ākappoti gamanādiākāro. Itthiyo hi gacchamānā avisadā gacchanti, tiṭṭhamānā nipajjamānā nisīdamānā khādamānā bhuñjamānā avisadā bhuñjanti. Purisampi hi avisadaṃ disvā mātugāmo viya gacchati tiṭṭhati nipajjati nisīdati khādati bhuñjatīti vadanti.

Itthattaṃ itthibhāvoti ubhayampi ekatthaṃ; itthisabhāvoti attho. Ayaṃ kammajo paṭisandhisamuṭṭhito. Itthiliṅgādīni pana itthindriyaṃ paṭicca pavatte samuṭṭhitāni. Yathā hi bīje sati, bījaṃ paṭicca, bījapaccayā rukkho vaḍḍhitvā sākhāviṭapasampanno hutvā ākāsaṃ pūretvā tiṭṭhati, evameva itthibhāvasaṅkhāte itthindriye sati itthiliṅgādīni honti. Bījaṃ viya hi itthindriyaṃ, bījaṃ paṭicca vaḍḍhitvā ākāsaṃ pūretvā ṭhitarukkho viya itthindriyaṃ paṭicca itthiliṅgādīni pavatte samuṭṭhahanti. Tattha itthindriyaṃ na cakkhuviññeyyaṃ, manoviññeyyameva. Itthiliṅgādīni cakkhuviññeyyānipi manoviññeyyānipi.

Idaṃ taṃ rūpaṃ itthindriyanti idaṃ taṃ rūpaṃ, yathā cakkhundriyādīni purisassāpi honti, na evaṃ; niyamato pana itthiyā eva indriyaṃ 『itthindriyaṃ』.

在味道領域的描述中,根的味道是指任何根部所產生的味道。樹幹的味道等也是如此。酸味是指酸奶等的味道。甜味是指純粹的牛奶等的味道。蜂蜜長時間存放會變得澀味。糖漿長時間存放會變得鹹味。但是黃油長時間存放雖然會失去顏色和氣味,但不會失去味道,因此它是純粹的甜味。苦味是指楝樹葉等的味道。辛辣味是指姜、胡椒等的味道。鹹味是指海鹽等的味道。澀味是指茄子嫩芽等的味道。酸澀味是指棗、余甘子、木瓜等的味道。收斂味是指訶子等的味道。所有這些味道都是基於物質而描述的。應當理解,這裡所說的酸等名稱指的是從各種物質中產生的味道。美味是指令人愉悅的味道,不美味是指令人厭惡的味道。通過這兩個詞,所有的味道都被描述。即使如此,泥土的味道、墻壁的味道、布料的味道等在未來的描述中也應當被理解為味道的對象。 因此,通過根的味道等的區分,味道也被明確描述。所有這些都是舌的影響特徵的味道,是舌識的對象的存在狀態,是其所依賴的狀態。其他的在眼根領域的描述也應當如此理解。在這裡也通過五十二種方式來定義味道,共有十三個部分。 在女性根的描述中,"由於"是表示原因的詞。這裡的意思是,由於這個原因,女性具有女性的特徵等。在這裡,"特徵"指的是形狀。女性的手、腳、頸、胸等的形狀與男性不同。女性的下半身較為纖細,上半身較為豐滿。手腳較小,面部較小。"標誌"指的是識別。女性的胸部較為豐滿,面部沒有鬍鬚和大牙齒。頭髮的裝飾和衣著也與男性不同。"行為"指的是動作。女性在年輕時喜歡玩耍廚具和杵,玩布娃娃,用泥土和樹皮紡線。"姿態"指的是行走等的樣子。女性走路時步伐較小,站立、躺臥、坐下、吃喝時動作較為柔和。即使是男性,如果動作柔和,人們也會說他像女性一樣走路、站立、躺臥、坐下、吃喝。 "女性特質"和"女性性別"是同義詞,意思是女性的本質。這是由業力產生的,從投生時就開始形成。而女性的特徵等則是依賴女性根而在生命過程中產生的。就像有了種子,依賴種子,因種子而生長的樹木,長出枝葉,充滿空間一樣,有了女性根,就會有女性的特徵等。女性根就像種子,女性的特徵等就像依賴種子而生長、充滿空間的樹木,在生命過程中產生。其中,女性根不是眼識所能認知的,只能通過意識認知。而女性的特徵等既可以通過眼識認知,也可以通過意識認知。 "這個色法是女性根",這個色法,不像眼根等男性也有,而是專屬於女性的根,稱為"女性根"。

  1. Purisindriyepi eseva nayo. Purisaliṅgādīni pana itthiliṅgādīnaṃ paṭipakkhato veditabbāni. Purisassa hi hatthapādagīvāurādīnaṃ saṇṭhānaṃ na itthiyā viya hoti. Purisānañhi uparimakāyo visado hoti heṭṭhimakāyo avisado, hatthapādā mahantā, mukhaṃ mahantaṃ, uramaṃsaṃ visadaṃ, massudāṭhikā uppajjanti. Kesabandhanavatthaggahaṇaṃ na itthīnaṃ viya hoti. Daharakāle rathanaṅgalādīhi kīḷanti, vālikapāḷiṃ katvā vāpiṃ nāma khananti, gamanādīni visadāni honti. Itthimpi gamanādīni visadāni kurumānaṃ disvā 『puriso viya gacchatī』tiādīni vadanti. Sesaṃ itthindriye vuttasadisameva.

Tattha itthibhāvalakkhaṇaṃ itthindriyaṃ, itthīti pakāsanarasaṃ, itthiliṅganimittakuttākappānaṃ kāraṇabhāvapaccupaṭṭhānaṃ. Purisabhāvalakkhaṇaṃ purisindriyaṃ, purisoti pakāsanarasaṃ, purisaliṅganimittakuttākappānaṃ kāraṇabhāvapaccupaṭṭhānaṃ. Ubhayampetaṃ paṭhamakappikānaṃ pavatte samuṭṭhāti. Aparabhāge paṭisandhiyaṃ. Paṭisandhisamuṭṭhitampi pavatte calati parivattati.

Yathāha –

『『Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno itthiliṅgaṃ pātubhūtaṃ hoti. Tena kho pana samayena aññatarissā bhikkhuniyā purisaliṅgaṃ pātubhūtaṃ hotī』』ti (pārā. 69).

Imesu pana dvīsu purisaliṅgaṃ uttamaṃ, itthiliṅgaṃ hīnaṃ. Tasmā purisaliṅgaṃ balavaakusalena antaradhāyati, itthiliṅgaṃ dubbalakusalena patiṭṭhāti. Itthiliṅgaṃ pana antaradhāyantaṃ dubbalaakusalena antaradhāyati, purisaliṅgaṃ balavakusalena patiṭṭhāti. Evaṃ ubhayampi akusalena antaradhāyati, kusalena patiṭṭhātīti veditabbaṃ.

Ubhatobyañjanakassa pana kiṃ ekaṃ indriyaṃ udāhu dveti? Ekaṃ. Tañca kho itthiubhatobyañjanakassa itthindriyaṃ, purisaubhatobyañjanakassa purisindriyaṃ. 『Evaṃ sante dutiyabyañjanakassa abhāvo āpajjati. Indriyañhi byañjanakāraṇaṃ vuttaṃ. Tañcassa natthī』ti? 『Na tassa indriyaṃ byañjanakāraṇaṃ』. 『Kasmā』? 『Sadā abhāvato. Itthiubhatobyañjanakassa hi yadā itthiyā rāgacittaṃ uppajjati, tadāva purisabyañjanaṃ pākaṭaṃ hoti, itthibyañjanaṃ paṭicchannaṃ guḷhaṃ hoti. Tathā itarassa itaraṃ.

Yadi ca tesaṃ indriyaṃ dutiyabyañjanakāraṇaṃ bhaveyya, sadāpi byañjanadvayaṃ tiṭṭheyya. Na pana tiṭṭhati. Tasmā veditabbametaṃ na tassa taṃ byañjanakāraṇaṃ. Kammasahāyaṃ pana rāgacittamevettha kāraṇaṃ. Yasmā cassa ekameva indriyaṃ hoti, tasmā itthiubhatobyañjanako sayampi gabbhaṃ gaṇhāti, parampi gaṇhāpeti. Purisaubhatobyañjanako paraṃ gabbhaṃ gaṇhāpeti, sayaṃ pana na gaṇhātīti.

  1. Jīvitindriyaniddese yaṃ vattabbaṃ taṃ heṭṭhā arūpajīvitindriye vuttameva. Kevalañhi tattha yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānanti vuttaṃ, idha rūpajīvitindriyattā yo tesaṃ rūpīnaṃ dhammānanti ayameva viseso. Lakkhaṇādīni panassa evaṃ veditabbāni – sahajātarūpānupālanalakkhaṇaṃ jīvitindriyaṃ, tesaṃ pavattanarasaṃ, tesaṃ yeva ṭhapanapaccupaṭṭhānaṃ, yāpayitabbabhūtapadaṭṭhānanti.

對於男性根,也是同樣的方法。但男性的特徵等應該理解為與女性特徵相反。男性的手、腳、頸、胸等的形狀與女性不同。男性的上半身較為健壯,下半身較為纖細,手腳較大,面部較大,胸部較為平坦,會長出鬍鬚和大牙齒。頭髮的裝飾和衣著也與女性不同。在年輕時喜歡玩耍車輪和犁等,會堆沙堆挖水池,走路等動作較為有力。即使是女性,如果動作有力,人們也會說她像男性一樣走路等。其餘的與女性根的描述相同。 在這裡,女性根的特徵是女性特質,作用是顯示為女性,現起是作為女性特徵、標誌、行為、姿態的原因。男性根的特徵是男性特質,作用是顯示為男性,現起是作為男性特徵、標誌、行為、姿態的原因。這兩者在最初的人類中在生命過程中產生。之後在投生時產生。即使在投生時產生的,在生命過程中也會變化轉換。 正如所說: "在那個時候,某位比丘顯現出女性特徵。在那個時候,某位比丘尼顯現出男性特徵。" 在這兩者中,男性特徵是優越的,女性特徵是低劣的。因此,男性特徵因強烈的不善業而消失,女性特徵因微弱的善業而建立。女性特徵消失時因微弱的不善業而消失,男性特徵因強烈的善業而建立。應當理解,這兩者都因不善業而消失,因善業而建立。 對於雙性人,是一個根還是兩個根?是一個。對於女性雙性人是女性根,對於男性雙性人是男性根。"如果是這樣,第二個特徵就不存在了。因為說根是特徵的原因,而它沒有。" "它的根不是特徵的原因。" "為什麼?" "因為不是總是存在。對於女性雙性人,當對女性生起貪慾時,男性特徵就會顯現,女性特徵就會隱藏。對於另一種也是如此。 如果他們的根是第二個特徵的原因,那麼兩個特徵就會一直存在。但事實並非如此。因此應當理解,它不是那個特徵的原因。但是業的助緣和貪慾才是這裡的原因。因為他只有一個根,所以女性雙性人自己可以懷孕,也可以使他人懷孕。男性雙性人可以使他人懷孕,但自己不能懷孕。" 在生命根的描述中,應該說的在前面無色生命根中已經說過了。只是在那裡說"對那些無色法",這裡因為是色法生命根,所以說"對那些色法",這是唯一的區別。它的特徵等應當這樣理解 - 生命根的特徵是維持俱生色法,作用是使它們運作,現起是使它們存續,近因是應該維持的元素。

  1. Kāyaviññattiniddese kāyaviññattīti ettha tāva kāyena attano bhāvaṃ viññāpentānaṃ tiracchānehipi purisānaṃ, purisehi vā tiracchānānampi kāyagahaṇānusārena gahitāya etāya bhāvo viññāyatīti 『viññatti』. Sayaṃ kāyagahaṇānusārena viññāyatītipi 『viññatti』. 『『Kāyena saṃvaro sādhū』』tiādīsu (dha. pa. 361) āgato copanasaṅkhāto kāyova viññatti 『kāyaviññatti』. Kāyavipphandanena adhippāyaviññāpanahetuttā, sayañca tathā viññeyyattā kāyena viññattītipi 『kāyaviññatti』.

Kusalacittassa vātiādīsu aṭṭhahi kāmāvacarehi abhiññācittena cāti navahi kusalacittehi kusalacittassa vā, dvādasahipi akusalacittehi akusalacittassa vā, aṭṭhahi mahākiriyehi dvīhi ahetukakiriyehi abhiññāppattena ekena rūpāvacarakiriyenāti ekādasahi kiriyacittehi abyākatacittassa vā. Ito aññāni hi cittāni viññattiṃ na janenti. Sekkhāsekkhaputhujjanānaṃ pana ettakeheva cittehi viññatti hotīti etesaṃ kusalādīnaṃ vasena tīhi padehi 『hetuto』 dassitā.

Idāni chahi padehi 『phalato』 dassetuṃ abhikkamantassa vātiādi vuttaṃ. Abhikkamādayo hi viññattivasena pavattattā viññattiphalaṃ nāma. Tattha 『abhikkamantassā』ti purato kāyaṃ abhiharantassa. Paṭikkamantassāti pacchato paccāharantassa. Ālokentassāti ujukaṃ pekkhantassa. Vilokentassāti ito cito ca pekkhantassa. Samiñjentassāti sandhayo saṅkocentassa. Pasārentassāti sandhayo paṭipaṇāmentassa.

Idāni chahi padehi 『sabhāvato』 dassetuṃ kāyassa thambhanāti ādi vuttaṃ. Tattha 『kāyassā』ti sarīrassa. Kāyaṃ thambhetvā thaddhaṃ karotīti thambhanā. Tameva upasaggena vaḍḍhetvā santhambhanāti āha. Balavatarā vā thambhanā 『santhambhanā』. Santhambhitattanti santhambhitabhāvo. Viññāpanavasena viññatti. Viññāpanāti viññāpanākāro. Viññāpitabhāvo viññāpitattaṃ. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ taṃ heṭṭhā dvārakathāyaṃ vuttameva. Tathā vacīviññattiyaṃ.

在身表的描述中,首先,"身表"是指通過身體表達自己狀態的動物和人,或人和動物,通過對身體的把握而被理解的狀態,因此稱為"表示"。自身通過對身體的把握而被理解,也稱為"表示"。在"身體的克制是善的"等經文中出現的身體動作被稱為"身表"。因為通過身體的運動表達意圖,自身也以這種方式被理解,所以稱為"身表"。 "善心的"等,是指通過八種欲界善心和神通心,共九種善心的善心,或通過十二種不善心的不善心,或通過八種大唯作心、兩種無因唯作心和一種色界唯作心,共十一種唯作心的無記心。除此之外的心不能產生表示。但是對於有學、無學和凡夫來說,只有這些心能產生表示,因此通過這三種善等的詞來說明"因"。 現在通過六個詞來說明"果",說"前進的"等。因為前進等是通過表示而進行的,所以被稱為表示的果。其中,"前進的"是指向前移動身體。"後退的"是指向后移動身體。"看的"是指直視。"觀察的"是指四處觀看。"彎曲的"是指彎曲關節。"伸展的"是指伸展關節。 現在通過六個詞來說明"本質",說"身體的僵硬"等。其中,"身體的"是指身體。使身體僵硬、變硬是僵硬。加上字首增強意思,稱為完全僵硬。或者更強烈的僵硬是完全僵硬。完全僵硬的狀態是完全僵硬性。通過表示的方式是表示。表示是表示的樣子。被表示的狀態是被表示性。這裡其餘應該說的在前面的門的討論中已經說過了。語表也是如

  1. Vacīviññattītipadassa pana niddesapadānañca attho tattha na vutto, so evaṃ veditabbo – vācāya attano bhāvaṃ viññāpentānaṃ tiracchānehipi purisānaṃ, purisehi vā tiracchānānampi , vacīgahaṇānusārena gahitāya etāya bhāvo viññāyatīti viññatti. Sayañca vacīgahaṇānusārena viññāyatītipi viññatti. 『『Sādhu vācāya saṃvaro』』tiādīsu (dha. pa. 361) āgatā copanasaṅkhātā vacī eva viññatti 『vacīviññatti』. Vacīghosena adhippāyaviññāpanahetuttā sayañca tathāviññeyyattā vācāya viññattītipi 『vacīviññatti』. Vācā girātiādīsu vuccatīti 『vācā』. Giriyatīti 『girā』. Byappathoti vākyabhedo. Vākyañca taṃ patho ca atthaṃ ñātukāmānaṃ ñāpetukāmānañcātipi 『byappatho』. Udīriyatīti udīraṇaṃ. Ghussatīti ghoso. Kariyatīti kammaṃ. Ghosova kammaṃ ghosakammaṃ. Nānappakārehi kato ghosoti attho. Vaciyā bhedo vacībhedo. So pana 『na bhaṅgo, pabhedagatā vācā evā』ti ñāpanatthaṃ vācā vacībhedoti vuttaṃ. Imehi sabbehipi padehi 『saddavācāva』 dassitā. Idāni tāya vācāya saddhiṃ yojetvā heṭṭhā vuttatthānaṃ viññattiādīnaṃ padānaṃ vasena tīhākārehi sabhāvato taṃ dassetuṃ yā tāya vācāya viññattītiādi vuttaṃ. Taṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.

Idāni viññattisamuṭṭhāpakacittesu asammohatthaṃ dvattiṃsa chabbīsa ekūnavīsati soḷasa pacchimānīti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ – dvattiṃsa cittāni hi rūpaṃ samuṭṭhāpenti, iriyāpathampi upatthambhenti, duvidhampi viññattiṃ janenti. Chabbīsati viññattimeva na janenti, itaradvayaṃ karonti. Ekūnavīsati rūpameva samuṭṭhāpenti, itaradvayaṃ na karonti. Soḷasa imesu tīsu ekampi na karonti.

Tattha dvattiṃsāti heṭṭhā vuttāneva kāmāvacarato aṭṭha kusalāni, dvādasa akusalāni, kiriyato dasa cittāni, sekkhaputhujjanānaṃ abhiññācittaṃ, khīṇāsavānaṃ abhiññācittanti. Chabbīsāti rūpāvacarato pañca kusalāni, pañca kiriyāni, arūpāvacarato cattāri kusalāni, cattāri kiriyāni, cattāri maggacittāni, cattāri phalacittānīti. Ekūnavīsatīti kāmāvacarakusalavipākato ekādasa, akusalavipākato dve , kiriyato kiriyamanodhātu, rūpāvacarato pañca vipākacittānīti. Soḷasāti dve pañcaviññāṇāni, sabbasattānaṃ paṭisandhicittaṃ, khīṇāsavānaṃ cuticittaṃ, arūpe cattāri vipākacittānīti. Imāni soḷasa rūpiriyāpathaviññattīsu ekampi na karonti. Aññānipi bahūni arūpe uppannāni anokāsagatattā rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Na tāneva, kāyavacīviññattiyopi.

  1. Ākāsadhātuniddese na kassati, na nikassati, kasituṃ vā chindituṃ vā bhindituṃ vā na sakkāti ākāso. Ākāsova ākāsagataṃ, kheḷagatādi viya. Ākāsoti vā gatanti 『ākāsagataṃ』. Na haññatīti aghaṃ, aghaṭṭanīyanti attho. Aghameva aghagataṃ. Chiddaṭṭhena vivaro. Vivarova vivaragataṃ. Asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehīti etehi asamphuṭṭhaṃ nijjaṭākāsaṃva kathitaṃ. Lakkhaṇādito pana rūpaparicchedalakkhaṇā ākāsadhātu, rūpapariyantappakāsanarasā, rūpamariyādapaccupaṭṭhānā asamphuṭṭhabhāvachiddavivarabhāvapaccupaṭṭhānā vā, paricchinnarūpapadaṭṭhānā, yāya paricchinnesu rūpesu 『idamito uddhaṃ adho tiriya』nti ca hoti.

"語表"這個詞及其解釋的含義在那裡沒有說明,應該這樣理解:通過語言表達自己狀態的動物和人,或人和動物,通過對語言的把握而被理解的狀態,因此稱為"表示"。自身通過對語言的把握而被理解,也稱為"表示"。在"語言的克制是善的"等中出現的語言動作被稱為"語表"。因為通過語音表達意圖,自身也以這種方式被理解,所以稱為"語表"。在"語言、話語"等中,"語言"是指被說出的。"話語"是指被說出的。"表達"是指語句的分解。"語句"是指想要知道和想要表達意思的人的途徑。"發聲"是指被髮出的。"聲音"是指被髮出的。"行為"是指被做的。"聲音行為"是指聲音本身的行為。意思是以各種方式發出的聲音。"語言分解"是指語言的分解。這是爲了表明"不是破壞,而是語言本身的分解"而說的"語言的語言分解"。通過所有這些詞,只是表示"聲音語言"。現在,爲了與那個語言結合,通過前面提到的表示等詞的三種方式來說明其本質,說"通過那個語言的表示"等。這由於前面已經說明過,意思是明顯的。 現在,爲了不迷惑于產生表示的心,應該理解這個雜項:三十二、二十六、十九、十六是最後的。三十二種心產生色法,也支援姿勢,產生兩種表示。二十六種只產生表示,不做其他兩種。十九種只產生色法,不做其他兩種。十六種在這三種中一種也不做。 其中,三十二種是指前面提到的欲界八種善心、十二種不善心、十種唯作心,有學和凡夫的神通心,阿羅漢的神通心。二十六種是指色界五種善心、五種唯作心,無色界四種善心、四種唯作心,四種道心,四種果心。十九種是指欲界善報十一種,不善報兩種,唯作意界,色界五種報心。十六種是指兩種五識,所有眾生的結生心,阿羅漢的死亡心,無色界四種報心。這十六種在色法、姿勢、表示中一種也不做。其他許多在無色界生起的心,由於沒有空間,不產生色法。不僅如此,也不產生身語表示。 在虛空界的描述中,不被耕耘,不被拔出,不能被耕耘或切割或破壞的是虛空。虛空就是虛空所到之處,如唾液所到之處。或者說,虛空所到之處是"虛空所到"。不被打擊的是無障礙,意思是不可觸碰的。無障礙就是無障礙所到之處。以空洞的意義是空隙。空隙就是空隙所到之處。不被四大種觸碰的是指不被這些觸碰的純粹虛空。從特徵等來說,虛空界的特徵是限定色法,作用是顯示色法的邊界,現起是色法的界限,或現起是不被觸碰、空洞、空隙的狀態,近因是被限定的色法,通過它被限定的色法有"這個是上、下、橫向"等。

  1. Ito pare rūpassalahutādīnaṃ niddesā cittassalahutādīsu vuttanayeneva veditabbā. Lakkhaṇādito panettha adandhatālakkhaṇā rūpassa lahutā, rūpānaṃ garubhāvavinodanarasā, lahuparivattitāpaccupaṭṭhānā, lahurūpapadaṭṭhānā. Athaddhatālakkhaṇā rūpassa mudutā, rūpānaṃ thaddhabhāvavinodanarasā, sabbakiriyāsu avirodhitāpaccupaṭṭhānā, mudurūpapadaṭṭhānā. Sarīrakiriyānukūlakammaññabhāvalakkhaṇā rūpassa kammaññatā, akammaññatāvinodanarasā, adubbalabhāvapaccupaṭṭhānā, kammaññarūpapadaṭṭhānā.

Etā pana tisso na aññamaññaṃ vijahanti. Evaṃ santepi yo arogino viya rūpānaṃ lahubhāvo, adandhatālahuparivattippakāro, rūpadandhattakaradhātukkhobhapaṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno, so rūpavikāro 『rūpassalahutā』. Yo suparimadditacammasseva rūpānaṃ mudubhāvo sabbakiriyāvisesesu sarasavattanabhāvo vasavattanabhāvamaddavappakāro rūpathaddhattakaradhātukkhobhapaṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno , so rūpavikāro 『rūpassa mudutā』. Yo pana sudhantasuvaṇṇasseva rūpānaṃ kammaññabhāvo sarīrakiriyānukūlabhāvappakāro sarīrakiriyānaṃ ananukūlakaradhātukkhobhapaṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno, so rūpavikāro 『rūpassa kammaññatā』ti. Evametāsaṃ viseso veditabbo.

Etā pana tissopi kammaṃ kātuṃ na sakkoti, āhārādayova karonti. Tathā hi yogino 『ajja amhehi bhojanasappāyaṃ laddhaṃ, kāyo no lahu mudu kammañño』ti vadanti. 『Ajja utusappāyaṃ laddhaṃ, ajja amhākaṃ cittaṃ ekaggaṃ, kāyo no lahu mudu kammañño』ti vadantīti.

  1. Upacayasantatiniddesesu āyatanānanti aḍḍhekādasannaṃ rūpāyatanānaṃ. Ācayoti nibbatti. So rūpassa upacayoti yo āyatanānaṃ ācayo punappunaṃ nibbattamānānaṃ, sova rūpassa upacayo nāma hoti; vaḍḍhīti attho. Yo rūpassa upacayo sā rūpassa santatīti yā evaṃ upacitānaṃ rūpānaṃ vaḍḍhi, tato uttaritaraṃ pavattikāle sā rūpassa santati nāma hoti; pavattīti attho. Naditīre khatakūpasmiñhi udakuggamanakālo viya ācayo, nibbatti; paripuṇṇakālo viya upacayo, vaḍḍhi; ajjhottharitvā gamanakālo viya santati, pavattīti veditabbā.

Evaṃ kiṃ kathitaṃ hotīti? Āyatanena hi ācayo kathito, ācayena āyatanaṃ kathitaṃ. Ācayova kathito āyatanameva kathitaṃ. Evampi kiṃ kathitaṃ hotīti? Catusantatirūpānaṃ ācayo upacayo nibbatti vaḍḍhi kathitā. Atthato hi ubhayampetaṃ jātirūpasseva adhivacanaṃ. Ākāranānattena pana veneyyavasena ca upacayo santatīti uddesadesanaṃ katvā yasmā ettha atthato nānattaṃ natthi, tasmā niddese 『『yo āyatanānaṃ ācayo so rūpassa upacayo, yo rūpassa upacayo sā rūpassa santatī』』ti vuttaṃ.

Yasmā ca ubhayampetaṃ jātirūpasseva adhivacanaṃ tasmā ettha ācayalakkhaṇo rūpassa upacayo, pubbantato rūpānaṃ ummujjāpanaraso, niyyātanapaccupaṭṭhāno paripuṇṇabhāvapaccupaṭṭhāno vā, upacitarūpapadaṭṭhāno. Pavattilakkhaṇā rūpassa santati, anuppabandharasā, anupacchedapaccupaṭṭhānā, anuppabandharūpapadaṭṭhānāti veditabbā.

從這裡開始,關於色法的輕微等的描述,心的輕微等的內容應如前所述理解。從特徵等方面來看,這裡無障礙特徵是色法的輕微,色法的重的特徵的消除的作用,輕微的轉動的近因,輕微的色法的狀態。然後,柔軟的特徵是色法的柔軟,色法的堅硬的特徵的消除的作用,所有行為中無障礙的近因,柔軟的色法的狀態。身體行為的適合的特徵是色法的適合,適合的特徵的消除的作用,無弱的狀態的近因,適合的色法的狀態。 這三者之間沒有相互排斥。即使如此,像健康的色法的輕微狀態,無障礙的輕微轉動的表現,色法的重的特徵的動搖的反對的近因的產生,稱為「色法的輕微」。像經過良好壓制的面板的色法的柔軟狀態,在所有行為的特殊中流暢的表現,適合的表現的近因的產生,稱為「色法的柔軟」。而色法的適合狀態是像經過良好處理的黃金,身體行為的適合的特徵的表現,身體行為的不適合的動搖的反對的近因的產生,稱為「色法的適合」。這樣應當理解它們的特徵。 這三者也無法做任何事情,只能進行飲食等。確實,修行者會說:「今天我們獲得了適合的飲食,身體沒有輕微、柔軟、適合。」又會說:「今天獲得了適合的氣候,今天我們的心專注,身體沒有輕微、柔軟、適合。」 在增殖的延續的描述中,感官是指十一個色法的感官。增殖是指再生。因此,色法的增殖是指感官的增殖反覆再生,稱為色法的增殖;意為增長。色法的增殖是色法的延續;因此,這些聚集的色法的增長,在那時稱為色法的延續;意為發展。就像在河岸的坑中,水的流動的時間一樣,增殖是再生;充滿的時間是增殖,增長;向上流動的時間是延續,發展。 那麼,這是什麼被說的呢?通過感官的增殖被說,增殖的感官被說。增殖被說的感官本身被說。那麼,這樣說的是什麼呢?四種延續的色法的增殖、增殖、再生、增長被說。實際上,這兩者都是出生法的意義。從理由的不同和被引導的方面來看,增殖的延續被說,因為這裡實際上沒有不同,因此在解釋中說:「感官的增殖是色法的增殖,色法的增殖是色法的延續。」 由於這兩者都是出生法的意義,因此這裡的增殖特徵是色法的增殖,從過去的色法的提升的作用,向外的近因的充滿狀態的近因,聚集的色法的狀態。發展的特徵是色法的延續,連線的作用,不被切斷的近因,連線的色法的狀態應當被理解。

  1. Jaratāniddese jīraṇakavasena jarā; ayamettha sabhāvaniddeso . Jīraṇākāro jīraṇatā. Khaṇḍiccanti ādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Pacchimā dve pakatiniddesā. Ayañhi 『jarā』ti iminā padena sabhāvato dīpitā; tenassāyaṃ sabhāvaniddeso. 『Jīraṇatā』ti iminā ākārato; tenassāyaṃ ākāraniddeso. Khaṇḍiccanti iminā kālātikkame dantanakhānaṃ khaṇḍitabhāvakaraṇakiccato. Pāliccanti iminā kesalomānaṃ palitabhāvakaraṇakiccato. Valittacatāti iminā maṃsaṃ milāpetvā tace valibhāvakaraṇakiccato dīpitā. Tenassā ime 『khaṇḍicca』ntiādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Tehi imesaṃ vikārānaṃ dassanavasena pākaṭībhūtā pākaṭajarā dassitā. Yatheva hi udakassa vā aggino vā tiṇarukkhādīnaṃ saṃbhaggapalibhaggatāya vā jhāmatāya vā gatamaggo pākaṭo hoti, na ca so gatamaggo tāneva udakādīni, evameva jarāya dantādīsu khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, cakkhuṃ ummīletvāpi gayhati, na ca khaṇḍiccādīneva jarā. Na hi jarā cakkhuviññeyyā hoti.

Āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripākoti imehi pana padehi kālātikkameyeva abhibyattāya āyukkhayacakkhādiindriyaparipākasaññitāya pakatiyā dīpitā. Tenassime pacchimā dve pakatiniddesāti veditabbā. Tattha yasmā jaraṃ pattassa āyu hāyati, tasmā jarā 『āyuno saṃhānī』ti phalūpacārena vuttā. Yasmā ca daharakāle suppasannāni, sukhumampi attano visayaṃ sukheneva gaṇhanasamatthāni cakkhādīni indriyāni jaraṃ pattassa paripakkāni āluḷitāni avisadāni, oḷārikampi attano visayaṃ gahetuṃ asamatthāni honti, tasmā 『indriyānaṃ paripāko』tipi phalūpacāreneva vuttā.

Sā panāyaṃ evaṃ niddiṭṭhā sabbāpi jarā pākaṭā paṭicchannāti duvidhā hoti. Tattha dantādīsu khaṇḍabhāvādidassanato rūpadhammesu jarā pākaṭajarā nāma . Arūpadhammesu pana jarā tādisassa vikārassa adassanato paṭicchannajarā nāma. Puna avīci savīcīti evampi duvidhā hoti. Tattha maṇikanakarajatapavāḷacandimasūriyādīnaṃ viya, mandadasakādīsu pāṇīnaṃ viya ca, pupphaphalapallavādīsu ca apāṇīnaṃ viya, antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ duviññeyyattā jarā avīcijarā nāma; nirantarajarāti attho. Tato aññesu pana yathāvuttesu antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ suviññeyyattā jarā savīcijarā nāmāti veditabbā.

Lakkhaṇāditopi rūpaparipākalakkhaṇā rūpassa jaratā, upanayanarasā, sabhāvānapagamepi navabhāvāpagamapaccupaṭṭhānā, vīhipurāṇabhāvo viya paripaccamānarūpapadaṭṭhānāti veditabbā.

在衰老的描述中,衰老是指衰老的狀態;這是本質的描述。衰老的樣子是衰老性。牙齒脫落等三個是時間流逝的功能描述。最後兩個是自然狀態的描述。這裡"衰老"這個詞從本質上說明了;因此這是本質的描述。"衰老性"這個詞從形態上說明了;因此這是形態的描述。"牙齒脫落"這個詞從時間流逝中牙齒和指甲破損的功能來說明。"頭髮變白"這個詞從頭髮和體毛變白的功能來說明。"面板皺紋"這個詞從肉體萎縮使面板產生皺紋的功能來說明。因此,這些"牙齒脫落"等三個是時間流逝的功能描述。通過它們顯示這些變化而明顯的明顯衰老被說明。就像水或火在草木等上留下的破碎或燒焦的痕跡是明顯的,但那痕跡並不是水火本身,同樣,衰老在牙齒等上留下的牙齒脫落等的痕跡是明顯的,即使睜開眼睛也能看到,但牙齒脫落等並不是衰老本身。因為衰老不是眼識所能認知的。 "生命的減損,諸根的成熟"這些詞說明了在時間流逝中明顯的,被稱為壽命耗盡和眼等諸根成熟的自然狀態。因此,應當理解這最後兩個是自然狀態的描述。其中,因為到達衰老時壽命減少,所以衰老被比喻為"生命的減損"。又因為在年輕時清晰、能輕易把握微細的對象的眼等諸根,到達衰老時變得衰退、不清晰、無法把握粗大的對象,所以也被比喻為"諸根的成熟"。 這樣描述的所有衰老分為明顯的和隱蔽的兩種。其中,因為能看到牙齒等的破損等,所以色法中的衰老稱為明顯衰老。而在無色法中的衰老,因為看不到這樣的變化,所以稱為隱蔽衰老。又分為無間斷和有間斷兩種。其中,像寶石、黃金、白銀、珊瑚、月亮、太陽等,像某些生物在某些十年中,像花、果、嫩葉等非生物,因為其間的色彩變化等難以辨別,所以稱為無間斷衰老;意思是連續的衰老。而在其他上述事物中,因為其間的色彩變化等容易辨別,所以稱為有間斷衰老。 從特徵等方面來看,應當理解色法衰老的特徵是色法的成熟,作用是引導,現起是雖然本質不變但新鮮感消失,近因是正在成熟的色法,就像陳舊的稻穀一樣。

  1. Aniccatāniddese khayagamanavasena khayo, vayagamanavasena vayo, bhijjanavasena bhedo. Atha vā, yasmā taṃ patvā rūpaṃ khīyati, veti, bhijjati ca, tasmā khīyati etasminti 『khayo』, veti etasminti 『vayo』, bhijjati etasminti 『bhedo』. Upasaggavasena padaṃ vaḍḍhetvā bhedova paribhedo. Hutvā abhāvaṭṭhena, na niccanti aniccaṃ. Tassa bhāvo aniccatā. Antaradhāyati etthāti antaradhānaṃ. Maraṇañhi patvā rūpaṃ antaradhāyati, adassanaṃ gacchati. Na kevalañca rūpameva, sabbepi pañcakkhandhā. Tasmā pañcannampi khandhānaṃ aniccatāya idameva lakkhaṇanti veditabbaṃ. Lakkhaṇādito pana paribhedalakkhaṇā rūpassa aniccatā, saṃsīdanarasā, khayavayapaccupaṭṭhānā, paribhijjamānarūpapadaṭṭhānāti veditabbā.

Heṭṭhā jāti gahitā jarā gahitā, imasmiṃ ṭhāne maraṇaṃ gahitaṃ. Ime tayo dhammā imesaṃ sattānaṃ ukkhittāsikapaccāmittasadisā. Yathā hi purisassa tayo paccāmittā otāraṃ gavesamānā vicareyyuṃ. Tesu eko evaṃ vadeyya – 『etaṃ nīharitvā aṭavipavesanaṃ mayhaṃ bhāro hotū』ti. Dutiyo 『aṭavigatakāle pothetvā pathaviyaṃ pātanaṃ mayhaṃ bhāro』ti. Tatiyo 『pathavigatakālato paṭṭhāya asinā sīsacchedanaṃ mayhaṃ bhāro』ti. Evarūpā ime jāti ādayo. Nīharitvā aṭavipavesanapaccāmittasadisā hettha jāti, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne nibbattāpanato. Aṭavigataṃ pothetvā pathaviyaṃ pātanapaccāmittasadisā jarā , nibbattakkhandhānaṃ dubbalaparādhīnamañcaparāyaṇabhāvakaraṇato. Pathavigatassa asinā sīsacchedakapaccāmittasadisaṃ maraṇaṃ, jarāppattānaṃ khandhānaṃ jīvitakkhayapāpanatoti.

在無常性的描述中,朝向毀滅的是毀滅,朝向衰敗的是衰敗,朝向破壞的是破壞。或者,因為色法達到那個狀態就會毀滅、衰敗、破壞,所以"毀滅"是指在其中毀滅,"衰敗"是指在其中衰敗,"破壞"是指在其中破壞。通過字首增加詞義,破壞就是完全破壞。以存在後不存在的意義,不是常的就是無常。它的狀態是無常性。在其中消失的是消失。因為色法達到死亡就會消失,變得不可見。不僅是色法,所有五蘊都是如此。因此應當理解,這也是五蘊無常性的特徵。從特徵等方面來看,應當理解色法無常性的特徵是完全破壞,作用是沉沒,現起是毀滅和衰敗,近因是正在破壞的色法。 前面已經提到了出生和衰老,在這個地方提到了死亡。這三種法對於眾生來說就像舉起劍的敵人。就像一個人有三個敵人在尋找機會攻擊他。其中一個說:"把他帶出去引入森林是我的責任。"第二個說:"在森林中打倒他使他倒在地上是我的責任。"第三個說:"從他倒在地上開始用劍砍下他的頭是我的責任。"這些出生等就像這樣。出生就像把人帶出去引入森林的敵人,因為它使人在各處出生。衰老就像在森林中打倒人使他倒在地上的敵人,因為它使已出生的蘊變得虛弱、依賴他人、臥床不起。死亡就像對倒在地上的人用劍砍頭的敵人,因為它使已衰老的蘊達到生命的終結。

  1. Kabaḷīkārāhāraniddese kabaḷaṃ karīyatīti kabaḷīkāro. Āharīyatīti āhāro. Kabaḷaṃ katvā ajjhoharīyatīti attho. Rūpaṃ vā āharatītipi 『āhāro』. Evaṃ vatthuvasena nāmaṃ uddharitvā puna vatthuvasenevetaṃ pabhedato dassetuṃ odano kummāsotiādi vuttaṃ. Odanādīni hi phāṇitapariyantāni dvādasa idhādhippetassa āhārassa vatthūni. Pāḷiyaṃ anāgatāni mūlaphalādīni yevāpanakaṃ paviṭṭhāni.

Idāni tāni mūlaphalādīni kattabbato dassetuṃ yamhi yamhi janapadetiādimāha. Tattha mukhena asitabbaṃ bhuñjitabbanti mukhāsiyaṃ. Dantehi vikhāditabbanti dantavikhādanaṃ. Galena ajjhoharitabbanti galajjhoharaṇīyaṃ. Idāni taṃ kiccavasena dassetuṃ kucchivitthambhananti āha. Tañhi mūlaphalādi odanakummāsādi vā ajjhohaṭaṃ kucchiṃ vitthambheti. Idamassa kiccaṃ. Yāya ojāya sattā yāpentīti heṭṭhā sabbapadehi savatthukaṃ āhāraṃ dassetvā idāni nibbaṭṭitaojameva dassetuṃ idaṃ vuttaṃ.

Kiṃ panettha vatthussa kiccaṃ? Kiṃ ojāya? Parissayaharaṇapālanāni. Vatthuhi parissayaṃ harati pāletuṃ na sakkoti, ojā pāleti parissayaṃ harituṃ na sakkoti. Dvepi ekato hutvā pāletumpi sakkonti parissayampi harituṃ. Ko panesa parissayo nāma? Kammajatejo. Antokucchiyañhi odanādivatthusmiṃ asati, kammajatejo uṭṭhahitvā udarapaṭalaṃ gaṇhāti, 『chātomhi, āhāraṃ me dethā』ti vadāpeti. Bhuttakāle udarapaṭalaṃ muñcitvā vatthuṃ gaṇhāti. Atha satto ekaggo hoti.

Yathā hi chāyārakkhaso chāyaṃ paviṭṭhaṃ gahetvā devasaṅkhalikāya bandhitvā attano bhavane modanto chātakāle āgantvā sīse ḍaṃsati. So ḍaṭṭhattā viravati. Taṃ viravaṃ sutvā 『dukkhappatto ettha atthī』ti tato tato manussā āgacchanti. So āgatāgate gahetvā khāditvā bhavane modati. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Chāyārakkhaso viya hi kammajatejo, devasaṅkhalikāya bandhitvā ṭhapitasatto viya udarapaṭalaṃ, puna āgatamanussā viya odanādivatthu, otaritvā sīse ḍaṃsanaṃ viya kammajatejassa vatthuto muttassa udarapaṭalaggahaṇaṃ, ḍaṭṭhassa viravanakālo viya 『āhāraṃ dethā』ti vacanakālo, tāya saññāya āgatāgate gahetvā khāditvā bhavane modanakālo viya kammajatejena udarapaṭalaṃ muñcitvā vatthusmiṃ gahite ekaggacittatā.

在食物的描述中,食物是指被食用的東西;因此,食物的定義是「食物」。將其製成食物后再食用,意思是這樣。色法也可以被稱為「食物」。因此,通過物質的名稱來提取名稱,再通過物質的性質來顯示這個細分類別,比如「米飯、粥」等等。實際上,米飯等是被稱為十二種食物的物質。 現在爲了顯示這些根、果等的可食性,提到「在每個地方都可以食用」。其中,口中可以食用的意思是「在口中」。用牙齒咬斷的意思是「用牙齒咬斷」。用喉嚨吞下的意思是「喉嚨吞下」。現在爲了顯示這個功能,提到「肚子充滿」的意思。因為這些根、果等的食物或米飯等被吞下後會充滿肚子,這是它的功能。通過這些所有的詞語來顯示食物的本質。 那麼這裡食物的功能是什麼?是什麼充滿?是指保持食物的充足。物質無法保持充足,充足也無法保持物質。兩者結合在一起也能保持充足。那這個充足是什麼呢?是「業力之火」。在肚子里沒有米飯等的物質時,業力之火升起並抓住腹部,便會說:「我餓了,請給我食物。」吃飽后便會釋放腹部的物質。 就像影子惡鬼抓住影子,綁住神的鎖鏈,歡快地在自己的房子里,到了吃的時候就來咬頭。因被咬而停止。聽到這個停止,便有人說「這裡有個痛苦的傢伙」,於是人們便會陸續前來。他便在來來往往中抓住食物,吃完后又歡快地回到家中。應當這樣理解。就像影子惡鬼一樣,業力之火被神的鎖鏈綁住的眾生,像來來往往的人一樣,米飯等的物質,像咬頭一樣,業力之火從物質中釋放,像被看到的停止一樣,「請給我食物」的時候,像這樣來來往往中抓住食物,吃完后又歡快地回到家中,表現出心的專注。

Tattha oḷārike vatthusmiṃ ojā mandā hoti. Sukhume balavatī. Kudrūsakabhattādīni hi bhuñjitvā muhutteneva chāto hoti. Sappiādīni pivitvā ṭhitassa divasampi bhattaṃ na ruccati. Ettha ca upādāyupādāya oḷārikasukhumatā veditabbā. Kumbhīlānañhi āhāraṃ upādāya morānaṃ āhāro sukhumo. Kumbhīlā kira pāsāṇe gilanti. Te ca nesaṃ kucchippattā vilīyanti. Morā sappavicchikādipāṇe khādanti. Morānaṃ pana āhāraṃ upādāya taracchānaṃ āhāro sukhumo. Te kira tivassachaḍḍitāni visāṇāni ceva aṭṭhīni ca khādanti. Tāni ca nesaṃ kheḷena temitamattāneva kandamūlaṃ viya mudukāni honti. Taracchānampi āhāramupādāya hatthīnaṃ āhāro sukhumo. Te hi nānārukkhasākhādayo khādanti. Hatthīnaṃ āhārato gavayagokaṇṇamigādīnaṃ āhāro sukhumo. Te kira nissārāni nānārukkhapaṇṇādīni khādanti. Tesampi āhārato gunnaṃ āhāro sukhumo. Te allasukkhatiṇāni khādanti. Tesampi āhārato sasānaṃ āhāro sukhumo. Sasānaṃ āhārato sakuṇānaṃ āhāro sukhumo. Sakuṇānaṃ āhārato paccantavāsīnaṃ āhāro sukhumo. Paccantavāsīnaṃ āhārato gāmabhojakānaṃ āhāro sukhumo. Gāmabhojakānaṃ āhārato rājarājamahāmattānaṃ āhāro sukhumo. Tesampi āhārato cakkavattino āhāro sukhumo. Cakkavattino āhārato bhummadevānaṃ āhāro sukhumo. Bhummadevānaṃ āhārato cātumahārājikānaṃ āhāro sukhumo. Evaṃ yāva paranimmitavasavattīnaṃ āhāro vitthāretabbo. Tesaṃ panāhāro sukhumotveva niṭṭhaṃ patto.

Lakkhaṇāditopi ojālakkhaṇo kabaḷīkāro āhāro, rūpāharaṇaraso, upatthambhanapaccupaṭṭhāno, kabaḷaṃ katvā āharitabbavatthupadaṭṭhānoti veditabbo.

  1. Noupādāniddese yathā upādārūpaṃ upādiyateva, na aññena upādiyati, evametaṃ na upādiyatevāti noupādā.

  2. Phusitabbanti phoṭṭhabbaṃ. Phusitvā jānitabbanti attho. Phoṭṭhabbañca taṃ āyatanañcāti phoṭṭhabbāyatanaṃ. Āpo ca taṃ nissattasuññatasabhāvaṭṭhena dhātu cāti āpodhātu. Idāni yasmā tīṇi rūpāni phusitvā jānitabbāni tasmā tāni bhājetvā dassetuṃ katamaṃ taṃ rūpaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ? Pathavīdhātūtiādimāha. Tattha kakkhaḷattalakkhaṇā pathavīdhātu, patiṭṭhānarasā, sampaṭicchanapaccupaṭṭhānā. Tejodhātu uṇhattalakkhaṇā, paripācanarasā, maddavānuppadānapaccupaṭṭhānā. Vāyodhātu vitthambhanalakkhaṇā, samudīraṇarasā, abhinīhārapaccupaṭṭhānā. Purimā pana 『āpodhātu』 paggharaṇalakkhaṇā, brūhanarasā, saṅgahapaccupaṭṭhānā. Ekekā cettha sesattayapadaṭṭhānāti veditabbā.

Kakkhaḷanti thaddhaṃ. Mudukanti athaddhaṃ. Saṇhanti maṭṭhaṃ. Pharusanti kharaṃ. Sukhasamphassanti sukhavedanāpaccayaṃ iṭṭhaphoṭṭhabbaṃ. Dukkhasamphassanti dukkhavedanāpaccayaṃ aniṭṭhaphoṭṭhabbaṃ. Garukanti bhāriyaṃ. Lahukanti abhāriyaṃ, sallahukanti attho. Ettha ca 『kakkhaḷaṃ mudukaṃ saṇhaṃ pharusaṃ garukaṃ lahuka』nti padehi pathavīdhātu eva bhājitā. 『『Yadāyaṃ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato ca tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro cā』』ti (dī. ni.

在粗重的物質中,精華是微弱的。細膩的則是強大的。吃了米飯等,瞬間便會感到飽滿。喝了酥油等,即使整天也不想吃飯。在這裡,粗重和細膩的性質應當被理解。因為對於烏鴉而言,食物是細膩的。烏鴉似乎吞下石頭。它們在肚子里消化後會被吸收。烏鴉吃的是細膩的食物。烏鴉吃的是細膩的食物,它們似乎吃的是被剝離的角和骨頭。它們在肚子里僅僅是微小的根部,如同柔軟的食物。對於鶴而言,食物也是細膩的。它們吃的是各種樹枝等。大象的食物也是細膩的。它們似乎吃的是各種樹葉等。對於大象的食物而言,牛、馬、野獸等的食物也是細膩的。它們似乎吃的是各種植物的葉子等。對於它們的食物而言,兔子的食物也是細膩的。兔子的食物對於鳥類而言也是細膩的。鳥類的食物對於邊遠地區的居民也是細膩的。邊遠地區的居民的食物對於村莊的食客而言也是細膩的。村莊的食客的食物對於國王、王子及大臣而言也是細膩的。對於他們的食物而言,轉輪王的食物也是細膩的。轉輪王的食物對於地神而言也是細膩的。地神的食物對於四大王神而言也是細膩的。如此,直到天神的食物也應當被詳細描述。它們的食物確實是細膩的。 從特徵等方面來看,食物的特徵是粗重的,色法的性質,存在的條件,食物被製成后應當被理解。 在無執著的描述中,就像是執著于某種顏色,而不執著于其他,因此這就是無執著。 「應當觸碰」的意思是「可以觸碰」。觸碰后應當知道,意思是這樣。可以觸碰的也是這個感官;因此可以觸碰的感官是水的元素。現在,因為三種色法被觸碰后應當被知道,因此將其分開以顯示哪個是可以觸碰的感官?如「大地元素」等等。在那裡,大地元素的特徵是堅固的,存在的性質是穩定的,接受的條件是存在的。火元素的特徵是熱的,存在的性質是成熟的,存在的條件是柔軟的。風元素的特徵是擴充套件的,存在的性質是彙集的,存在的條件是推動的。而前者則是「水元素」,其特徵是流動的,存在的性質是增長的,存在的條件是聚集的。每個在這裡的其他六個元素也應當被理解。 堅固的意思是堅硬的。柔軟的意思是柔和的。細膩的意思是柔軟的。粗糙的意思是粗硬的。快樂的接觸是指帶來快樂的觸碰。痛苦的接觸是指帶來痛苦的觸碰。沉重的意思是重的。輕的意思是輕的,輕便的意思是這樣。在這裡,「堅硬的、柔軟的、細膩的、粗糙的、沉重的、輕的」這些詞僅僅用來描述大地元素。 「當這個身體與生命、熱量、意識結合在一起時,它就會變得更輕、更柔軟

2.424) suttepi lahumudubhūtaṃ pathavīdhātumeva sandhāya vuttaṃ.

『Sukhasamphassaṃ dukkhasamphassa』nti padadvayena pana tīṇipi mahābhūtāni bhājitāni. Pathavīdhātu hi sukhasamphassāpi atthi dukkhasamphassāpi. Tathā tejodhātuvāyodhātuyo. Tattha sukhasamphassā pathavīdhātu mudutaluṇahatthe dahare pāde sambāhante assādetvā assādetvā 『sambāha tāta, sambāha tātā』ti vadāpanākāraṃ karoti. Sukhasamphassā tejodhātu sītasamaye aṅgārakapallaṃ āharitvā gattaṃ sedente assādetvā assādetvā 『sedehi tāta, sedehi tātā』ti vadāpanākāraṃ karoti. Sukhasamphassā vāyodhātu uṇhasamaye vattasampanne dahare bījanena bījante assādetvā assādetvā 『bīja tāta, bīja tātā』ti vadāpanākāraṃ karoti. Thaddhahatthe pana dahare pāde sambāhante aṭṭhīnaṃ bhijjanakālo viya hoti. Sopi 『apehī』ti vattabbataṃ āpajjati. Uṇhasamaye aṅgārakapalle ābhate 『apanehi na』nti vattabbaṃ hoti. Sītasamaye bījanena bījante 『apehi, mā bījā』ti vattabbaṃ hoti. Evametāsaṃ sukhasamphassatā dukkhasamphassatā ca veditabbā.

Yaṃ phoṭṭhabbaṃ anidassanaṃ sappaṭighantiādinā nayena vuttā pana catūhi catūhi nayehi paṭimaṇḍitā terasa vārā heṭṭhā rūpāyatanādīsu vuttanayeneva veditabbā.

Kiṃ panetāni tīṇi mahābhūtāni ekappahāreneva āpāthaṃ āgacchanti udāhu noti? Āgacchanti. Evaṃ āgatāni kāyapasādaṃ ghaṭṭenti na ghaṭṭentīti? Ghaṭṭenti. Ekappahāreneva tāni ārammaṇaṃ katvā kāyaviññāṇaṃ uppajjati nuppajjatīti? Nuppajjati. Ābhujitavasena vā hi ussadavasena vā ārammaṇakaraṇaṃ hoti.

Tattha ābhujitavasena tāva, pattasmiñhi odanena pūretvā ābhate ekaṃ sitthaṃ gahetvā thaddhaṃ vā mudukaṃ vāti vīmaṃsanto kiñcāpi tattha tejopi atthi vāyopi atthi, pathavīdhātumeva pana ābhujati. Uṇhodake hatthaṃ otāretvā vīmaṃsanto kiñcāpi tattha pathavīpi atthi vāyopi atthi, tejodhātumeva pana ābhujati. Uṇhasamaye vātapānaṃ vivaritvā vātena sarīraṃ paharāpento ṭhito mandamande vāte paharante kiñcāpi tattha pathavīpi atthi tejopi atthi, vāyodhātumeva pana ābhujati. Evaṃ ābhujitavasena ārammaṇaṃ karoti nāma.

Yo pana upakkhalati vā sīsena vā rukkhaṃ paharati bhuñjanto vā sakkharaṃ ḍaṃsati, so kiñcāpi tattha tejopi atthi vāyopi atthi, ussadavasena pana pathavīdhātumeva ārammaṇaṃ karoti. Aggiṃ akkamantopi kiñcāpi tattha pathavīpi atthi vāyopi atthi, ussadavasena pana tejodhātumeva ārammaṇaṃ karoti. Balavavāte kaṇṇasakkhaliṃ paharitvā badhirabhāvaṃ karonte. Kiñcāpi tattha pathavīpi atthi tejopi atthi, ussadavasena pana vāyodhātumeva ārammaṇaṃ karoti.

Yaṃkiñci dhātuṃ ārammaṇaṃ karontassa kāyaviññāṇampi ekappahārena nuppajjati. Sūcikalāpena viddhassa ekappahārena kāyo ghaṭṭiyati. Yasmiṃ yasmiṃ pana ṭhāne kāyapasādo ussanno hoti, tattha tattha kāyaviññāṇaṃ uppajjati. Yattha yatthāpi paṭighaṭṭananighaṃso balavā hoti tattha tattha paṭhamaṃ uppajjati. Kukkuṭapattena vaṇe dhoviyamāne aṃsuaṃsu kāyapasādaṃ ghaṭṭeti. Yattha yattha pana pasādo ussanno hoti, tattha tattheva kāyaviññāṇaṃ uppajjati. Evaṃ ussadavasena ārammaṇaṃ karoti. Ussadavaseneva ca kāyaviññāṇaṃ uppajjati nāma.

2.424) 在輕柔的物質中,地元素被提及。 「快樂的接觸與痛苦的接觸」這兩個詞中,三種大元素被劃分。地元素中確實有快樂的接觸,也有痛苦的接觸。同樣,火元素和風元素也是如此。在那裡,快樂的接觸是地元素的柔軟觸碰,輕輕觸碰幼嫩的腳掌,反覆地說「抱緊,抱緊」。快樂的接觸是火元素在寒冷時,取出炭火,輕輕觸碰身體,反覆地說「坐下,坐下」。快樂的接觸是風元素在溫暖時,用幼嫩的種子輕輕觸碰,反覆地說「種子,種子」。而在堅硬的觸碰中,輕輕觸碰幼嫩的腳掌,像是骨頭的破裂時刻。它也會變得「離開」。在溫暖時,輕輕觸碰炭火,便會變得「不要靠近」。在寒冷時,輕輕觸碰種子,便會變得「離開,不要種」。因此,這些快樂的接觸和痛苦的接觸應當被理解。 「可以觸碰的」是指不可見的,帶有觸碰感的等,按這樣的方式被描述的,四種四種的方式裝飾著下面的色法等。 那麼,這三種大元素是否僅通過一次接觸而到達?還是不?它們會到達。這樣,已到達的會對身體產生影響嗎?會產生影響。是否僅通過一次接觸而成為對象,身體意識會產生嗎?不會產生。因為是通過觸碰的方式或通過接觸的方式。 在這裡,首先通過接觸的方式,盛滿米飯的碗,抓住一片涼的,輕柔的或堅硬的,反覆思考,儘管那裡有火元素或風元素,但只有地元素被接觸。在溫暖的水中,手伸入水中,儘管那裡有地元素或風元素,但只有火元素被接觸。在溫暖的時候,打開風扇,輕輕拍打身體,儘管那裡有地元素或火元素,但只有風元素被接觸。這樣,通過接觸的方式成為對象。 如果用頭撞擊樹木,吃糖時咬傷,那麼儘管那裡有火元素或風元素,但通過接觸的方式則是地元素成為對象。即使靠近火,也儘管那裡有地元素或風元素,但通過接觸的方式則是火元素成為對象。強風把耳朵打得失聰。儘管那裡有地元素或火元素,但通過接觸的方式則是風元素成為對象。 任何通過接觸的元素,身體意識也不會僅通過一次接觸而產生。被針刺時,身體會被撞擊。無論在哪裡,身體感覺到的存在時,身體意識便會產生。無論在哪裡,若碰撞的影響強烈,身體意識便會首先產生。就像在雞蛋的殼被洗滌時,身體感覺到的存在便會受到撞擊。無論在哪裡,若存在被感知,身體意識便會產生。這樣,通過接觸的方式成為對象。通過接觸的方式,身體意識便會產生。

Kathaṃ pana cittassa ārammaṇato saṅkanti hotīti? Dvīhākārehi hoti – ajjhāsayato vā visayādhimattato vā. Vihārapūjādīsu hi 『tāni tāni cetiyāni ceva paṭimāyo ca vandissāmi, potthakammacittakammāni ca olokessāmī』ti ajjhāsayena gato ekaṃ vanditvā vā passitvā vā itarassa vandanatthāya vā dassanatthāya vā manaṃ katvā vanditumpi passitumpi gacchatiyeva, evaṃ ajjhāsayato saṅkamati nāma.

Kelāsakūṭapaṭibhāgaṃ pana mahācetiyaṃ olokento ṭhitopi aparabhāge sabbatūriyesu paggahitesu rūpārammaṇaṃ vissajjetvā saddārammaṇaṃ saṅkamati. Manuññagandhesu pupphesu vā gandhesu vā ābhatesu saddārammaṇaṃ vissajjetvā gandhārammaṇaṃ saṅkamati. Evaṃ visayādhimattato saṅkamati nāma.

  1. Āpodhātuniddese āpoti sabhāvaniddeso. Āpova āpogataṃ. Sinehavasena sineho, sinehova sinehagataṃ. Bandhanattaṃrūpassāti pathavīdhātuādikassa bhūtarūpassa bandhanabhāvo. Ayopiṇḍiādīni hi āpodhātu ābandhitvā baddhāni karoti. Tāya ābaddhattā tāni baddhāni nāma honti. Pāsāṇapabbatatālaṭṭhihatthidantagosiṅgādīsupi eseva nayo . Sabbāni hetāni āpodhātu eva ābandhitvā baddhāni karoti. Āpodhātuyā ābaddhattāva baddhāni honti.

Kiṃ pana pathavīdhātu sesadhātūnaṃ patiṭṭhā hoti na hotīti hoti phusitvā hoti udāhu aphusitvā? Āpodhātu vā sesā ābandhamānā phusitvā ābandhati udāhu aphusitvāti? Pathavīdhātu tāva āpodhātuyā aphusitvāva patiṭṭhā hoti, tejodhātuyā ca vāyodhātuyā ca phusitvā. Āpodhātu pana pathavīdhātumpi tejovāyodhātuyopi aphusitvāva ābandhati. Yadi phusitvā ābandheyya phoṭṭhabbāyatanaṃ nāma bhaveyya.

Tejodhātuvāyodhātūnampi sesadhātūsu sakasakakiccakaraṇe eseva nayo. Tejodhātu hi pathavīdhātuṃ phusitvā jhāpeti. Sā pana na uṇhā hutvā jhāyati. Yadi uṇhā hutvā jhāyeyya uṇhattalakkhaṇā nāma bhaveyya. Āpodhātuṃ pana aphusitvāva tāpeti. Sāpi tapamānā na uṇhā hutvā tapati. Yadi uṇhā hutvā tapeyya uṇhattalakkhaṇā nāma bhaveyya. Vāyodhātuṃ pana phusitvāva tāpeti. Sāpi tapamānā na uṇhā hutvā tapati. Yadi uṇhā hutvā tapeyya uṇhattalakkhaṇā nāma bhaveyya. Vāyodhātu pathavīdhātuṃ phusitvā vitthambheti, tathā tejodhātuṃ āpodhātuṃ pana aphusitvāva vitthambheti.

Ucchurasaṃ pacitvā phāṇitapiṇḍe kariyamāne āpodhātu thaddhā hoti na hotīti? Na hoti. Sā hi paggharaṇalakkhaṇā. Pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā. Omattaṃ pana āpo adhimattapathavīgatikaṃ jātaṃ. Sā hi rasākārena ṭhitabhāvaṃ vijahati, lakkhaṇaṃ na vijahati. Phāṇitapiṇḍe vilīyamānepi pathavīdhātu na vilīyati. Kakkhaḷalakkhaṇā hi pathavīdhātu paggharaṇalakkhaṇā āpodhātu. Omattā pana pathavī adhimattaāpagatikā hoti. Sā piṇḍākārena ṭhitabhāvaṃ vijahati, lakkhaṇaṃ na vijahati. Catunnañhi mahābhūtānaṃ bhāvaññathattameva hoti, lakkhaṇaññathattaṃ nāma natthi. Tassa abhāvo aṭṭhānaparikappasuttena dīpito. Vuttañhetaṃ –

『『Siyā, ānanda, catunnaṃ mahābhūtānaṃ aññathattaṃ, pathavīdhātuyā…pe… vāyodhātuyā ; na tveva buddhe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathatta』』nti (a. ni.

如何通過心的對象而產生思維呢?有兩種方式——通過內心的傾向或通過對象的顯著性。在禮拜等活動中,「我將禮拜這些聖地和佛像,我將觀察書本和心的活動」,心中帶著這樣的想法,便會在禮拜或觀察時,心中想著禮拜或觀察而去做,這就是通過內心的傾向而產生思維。 在觀察大佛塔的情況下,即使站著,在稍後的時間裡,所有的聲音都被抓住,形象的對象被拋棄,便會轉向聲音的對象。在愉悅的香氣、花朵或香氣等方面,拋棄聲音的對象而轉向香氣的對象。這樣便是通過對象的顯著性而產生思維。 在水元素的描述中,水是指本質的描述。水就是水的來源。因愛而生的愛,因愛而生的來源。關於束縛的形態,地元素等的物質的束縛狀態。因為這些物質被水元素束縛而形成的。因而它們被稱為被束縛的。石頭、山、地面、牙齒、象等也是同樣的道理。所有這些因水元素而被束縛而形成。因水元素的束縛而被稱為被束縛的。 那麼,地元素是否在其他元素的支援下存在?是觸碰后存在,還是不觸碰就存在?水元素或其他元素被束縛后觸碰,還是不觸碰?地元素在水元素的情況下不觸碰也存在,而在火元素和風元素的情況下則是觸碰后存在。水元素也會在地元素、火元素和風元素的情況下不觸碰而束縛。如果觸碰后便會成為可觸碰的對象。 火元素和風元素在其他元素的情況下也是同樣的道理。火元素在觸碰地元素後會使其燃燒。它不會變得溫暖。如果變得溫暖,便會被稱為溫暖的特徵。水元素在不觸碰的情況下會變得溫暖。它也不會在溫暖的情況下變得溫暖。如果在溫暖的情況下變得溫暖,便會被稱為溫暖的特徵。風元素在觸碰的情況下會變得溫暖。它也不會在溫暖的情況下變得溫暖。如果在溫暖的情況下變得溫暖,便會被稱為溫暖的特徵。風元素觸碰地元素後會擴充套件,同樣,火元素和水元素在不觸碰的情況下也會擴充套件。 在煮沸的液體中,水元素是否會變得堅硬呢?不會。因為它是觸碰的特徵。地元素是堅硬的特徵。而水元素則是過於稠密的地元素。因為它是通過味道而存在,並不會改變特徵。即使在物質中被消耗,地元素也不會消失。因為堅硬的特徵是地元素的觸碰的特徵。水元素則是過於稠密的地元素。它通過物質的形式而存在,並不會改變特徵。在四種大元素中,各自的特徵都是不同的,而特徵則是沒有不同的。它的缺失通過位置的描述被闡明。正如所說—— 「若是,阿難,四種大元素的不同,地元素……等……風元素;而對於已具足無上的信心的聖弟子而言,則沒有不同。」

3.76).

Ayañhettha attho – ānanda, kakkhaḷattalakkhaṇā pathavīdhātu parivattitvā paggharaṇalakkhaṇā āpodhātu nāma bhaveyya, ariyasāvakassa pana aññathattaṃ nāma natthīti. Evamettha aṭṭhānaparikappo āgato.

  1. Ito paresu upādiṇṇarūpādiniddesesu upādiṇṇapadādīnaṃ attho mātikākathāyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Cakkhāyatanādīni heṭṭhā vitthāritāneva. Tattha tattha pana visesamattameva vakkhāma.

Upādiṇṇaniddese tāva cakkhāyatanādīni ekantaupādiṇṇattā vuttāni. Yasmā pana rūpāyatanādīni upādiṇṇānipi atthi anupādiṇṇānipi, tasmā tāni yaṃ vā panāti saṅkhepato dassetvā puna kammassa katattā rūpāyatanantiādinā nayena vitthāritāni. Iminā upāyena sabbayevāpanakesu attho veditabbo.

Kasmā pana 『kammassa katattā』ti ca 『na kammassa katattā』ti ca ubhinnampi niddese 『jaratā ca aniccatā ca』 na gahitā, anupādiṇṇādīnaṃyeva niddesesu gahitāti? Na kammassa katattāti ettha tāva kammato aññapaccayasamuṭṭhānaṃ saṅgahitaṃ. 『Kammassa katattā』ti ettha kammasamuṭṭhānameva. Imāni ca dve rūpāni neva kammato na aññasmā rūpajanakapaccayā uppajjanti, tasmā na gahitāni. Sā ca nesaṃ anuppatti parato āvi bhavissati. Anupādiṇṇantiādīsu pana kevalaṃ anupādiṇṇādiggahaṇena kammādisamuṭṭhānatā paṭikkhittā, naaññapaccayasamuṭṭhānatā anuññātā. Tasmā tattha gahitānīti veditabbāni.

  1. Cittasamuṭṭhānaniddese kāyaviññatti vacīviññattīti idaṃ dvayaṃ yasmā ekantacittasamuṭṭhānāni bhūtāni upādāya paññāyati, tasmā vuttaṃ. Paramatthato pana tassa nissayabhūtāni bhūtāneva cittasamuṭṭhānāni, taṃnissitattā. Yathā aniccassa rūpassa jarāmaraṇaṃ aniccaṃ nāma hoti, evamidampi cittasamuṭṭhānaṃ nāma jātaṃ.

  2. Cittasahabhuniddesepi eseva nayo. Yāva cittaṃ tāva paññāyanato idameva dvayaṃ vuttaṃ. Na panetaṃ cittena saha bhūtāni viya, cetanādayo viya ca uppajjati.

  3. Cittānuparivattitāyapi eseva nayo. Yāva cittaṃ tāva paññāyanato eva hetaṃ dvayaṃ cittānuparivattīti vuttaṃ.

674.Oḷārikanti vatthārammaṇabhūtattā saṃṅghaṭṭanavasena gahetabbato thūlaṃ. Vuttavipallāsato sukhumaṃ veditabbaṃ.

676.Dūreti ghaṭṭanavasena aggahetabbattā dubbiññeyyabhāvena samīpe ṭhitampi dūre. Itaraṃ pana ghaṭṭanavasena gahetabbattā suviññeyyabhāvena dūre ṭhitampi santike. Cakkhāyatanādiniddesā heṭṭhā vuttanayeneva vitthārato veditabbā. Idaṃ tāva duvidhena rūpasaṅgahe visesamattaṃ. Tividhasaṅgaho uttānatthova.

Catukkaniddesavaṇṇanā

  1. Catubbidhasaṅgahāvasāne diṭṭhādīnaṃ pacchimapadassa bhedābhāvena ādito paṭṭhāya pucchaṃ akatvāva rūpāyatanaṃ diṭṭhaṃ saddāyatanaṃ sutantiādi vuttaṃ. Tattha rūpāyatanaṃ cakkhunā oloketvā dakkhituṃ sakkāti 『diṭṭhaṃ』 nāma jātaṃ. Saddāyatanaṃ sotena sutvā jānituṃ sakkāti 『sutaṃ』 nāma jātaṃ. Gandhāyatanādittayaṃ ghānajivhākāyehi patvā gahetabbato munitvā jānitabbaṭṭhena mutaṃ nāma jātaṃ. Phusitvā viññāṇuppattikāraṇato 『mutaṃ』 nāmātipi vuttaṃ. Sabbameva pana rūpaṃ manoviññāṇena jānitabbanti manasā viññātaṃ nāma jātaṃ.

Pañcakaniddesavaṇṇanā

3.76)。 這裡的意思是:阿難,堅硬特徵的地元素轉變成流動特徵的水元素是不可能的,對於聖弟子來說不會有這樣的變化。這裡說明了不可能的情況。 在之後的執取色等的描述中,執取等詞的含義應當按照前面所說的方式理解。眼處等在前面已經詳細解釋過了。在那裡那裡我們只會說明特殊之處。 首先在執取的描述中,眼處等因為完全是執取所以被提到。因為色處等有執取的也有非執取的,所以它們被簡略地說為"或者其他",然後又以"由業所造的色處"等方式詳細解釋。以這種方式應當理解所有補充的含義。 為什麼在"由業所造"和"非由業所造"兩者的描述中都沒有包括"衰老和無常",而只在非執取等的描述中包括呢?首先在"非由業所造"中包括了由業以外的其他因緣所生的。在"由業所造"中只包括由業所生的。這兩種色法既不是由業也不是由其他能產生色法的因緣而生,所以沒有被包括。它們不生的原因後面會明顯。而在非執取等中,僅僅通過非執取等的說明否定了由業等所生,但沒有否認由其他因緣所生。所以應當理解在那裡被包括了。 在心所生的描述中,身表和語表這兩種,因為它們完全是心所生的四大所造而被認知,所以被提到。但從究竟意義來說,作為它們所依的四大才是心所生的,因為它們依於四大。就像無常色法的衰老和死亡被稱為無常一樣,這也被稱為心所生。 在心俱生的描述中也是同樣的道理。因為只要有心就能被認知,所以只提到這兩種。但它們並不像四大或思等那樣與心同時生起。 在隨心轉的描述中也是同樣的道理。因為只要有心就能被認知,所以這兩種被稱為隨心轉。 粗大是指因為是物質對像所以通過碰觸而能被把握,所以是粗大的。相反的應當理解為細微的。 遠是指因為不能通過碰觸而把握,所以難以了知,即使在近處也稱為遠。相反的則因為能通過碰觸而把握,所以容易了知,即使在遠處也稱為近。眼處等的描述應當按照前面所說的方式詳細理解。這是二法分類中的特殊之處。三法分類的含義很明顯。 四法分類的解釋 在四法分類的最後,因為見等的最後一項沒有區別,所以從開始就不問而直接說"色處是所見,聲處是所聞"等。其中,色處因為能用眼睛看見所以稱為"所見"。聲處因為能用耳朵聽到所以稱為"所聞"。香處等三種因為能用鼻舌身接觸而把握,所以在被了知的意義上稱為"所覺"。也說因為通過接觸而成為識生起的原因所以稱為"所覺"。但所有色法都能被意識了知,所以稱為"意所識"。 五法分類的解釋

  1. Pañcavidhasaṅgahaniddese kakkhaḷanti thaddhaṃ. Kharameva kharagataṃ, pharusanti attho. Itare dvepi sabhāvaniddesā eva. Ajjhattanti niyakajjhattaṃ. Bahiddhāti bāhiraṃ. Upādiṇṇanti na kammasamuṭṭhānameva. Avisesena pana sarīraṭṭhakassetaṃ gahaṇaṃ. Sarīraṭṭhakañhi upādiṇṇaṃ vā hotu anupādiṇṇaṃ vā, ādinnagahitaparāmaṭṭhavasena sabbaṃ upādiṇṇameva nāma.

969.Tejogatanti sabbatejesu gataṃ uṇhattalakkhaṇaṃ, tejo eva vā tejobhāvaṃ gatanti 『tejogataṃ』. Usmāti usmākāro. Usmāgatanti usmābhāvaṃ gataṃ. Usmākārassevetaṃ nāmaṃ. Usumanti balavausmā. Usumameva usumabhāvaṃ gatanti usumagataṃ.

  1. Vāyanakavasena vāyo. Vāyova vāyobhāvaṃ gatattā vāyogataṃ. Thambhitattanti uppalanāḷatacādīnaṃ viya vātapuṇṇānaṃ thambhitabhāvo rūpassa.

Chakkādiniddesavaṇṇanā

972-4. Chabbidhādisaṅgahānaṃ tiṇṇaṃ osānapadassa bhedābhāvato ādito paṭṭhāya apucchitvāva niddeso kato. Tattha cakkhuviññāṇena jānituṃ sakkāti cakkhuviññeyyaṃ…pe… manoviññāṇena jānituṃ sakkāti manoviññeyyaṃ. Tividhāya manodhātuyā jānituṃ sakkāti manodhātuviññeyyaṃ sabbaṃ rūpanti ettha yasmā ekaṃ rūpampi manoviññāṇadhātuyā ajānitabbaṃ nāma natthi, tasmā 『sabbaṃ rūpa』nti vuttaṃ. Sammāsambuddhena hi abhidhammaṃ patvā nayaṃ kātuṃ yuttaṭṭhāne nayo akato nāma natthi. Idañca ekarūpassāpi manoviññāṇadhātuyā ajānitabbassa abhāvena nayaṃ kātuṃ yuttaṭṭhānaṃ nāma, tasmā nayaṃ karonto 『sabbaṃ rūpa』nti āha.

974.Sukhasamphassoti sukhavedanāpaṭilābhapaccayo. Dukkhasamphassoti dukkhavedanāpaṭilābhapaccayo. Idhāpi phoṭṭhabbārammaṇassa sukhadukkhassa sabbhāvato ayaṃ nayo dinno.

Navakādiniddesavaṇṇanā

在五法分類的描述中,"堅硬"是指僵硬的。"粗糙"就是粗糙的狀態,意思是粗糙的。其他兩個也是本質的描述。"內"是指自身內部。"外"是指外部。"執取"不僅指業所生,而是泛指身體八事。因為身體八事無論是執取的還是非執取的,從被執著、被抓取、被觸控的角度來說都稱為執取。 "火界"是指在所有火中存在的熱的特徵,或者說火本身達到火的狀態稱為"火界"。"熱"是指熱的形態。"熱性"是指達到熱的狀態,這是熱的形態的名稱。"暖"是指強烈的熱。"暖性"是指暖本身達到暖的狀態。 通過吹動的方式稱為風。風本身達到風的狀態所以稱為"風界"。"支撐"是指色法像充滿風的蓮莖外皮等那樣的支撐狀態。 六法等分類的解釋 972-4. 在六法等三種分類中,因為最後一項沒有區別,所以從開始就不問而直接解釋。其中,能被眼識了知的稱為眼識所識...乃至...能被意識了知的稱為意識所識。能被三種意界了知的稱為意界所識,所有色法都是如此。這裡因為沒有一個色法是意識界不能了知的,所以說"所有色法"。因為正等覺者在阿毗達摩中,凡是應當建立方法的地方就沒有不建立方法的。而這裡即使是一個色法也沒有意識界不能了知的,所以是應當建立方法的地方,因此建立方法時說"所有色法"。 "樂觸"是指獲得樂受的條件。"苦觸"是指獲得苦受的條件。這裡也是因為觸所緣有樂苦的存在,所以給出這個方法。 九法等分類的解釋

  1. Navake pana indriyarūpassa nāma atthitāya nayo dinno. Tasseva sappaṭighaappaṭighatāya dasake nayo dinno. Ekādasake aḍḍhekādasa āyatanāni vibhattāni. Tesaṃ niddesavārā heṭṭhā vuttanayena vitthārato veditabbā. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva.

Pakiṇṇakakathā

Imesu pana rūpesu asammohatthaṃ samodhānaṃ samuṭṭhānaṃ parinipphannañca saṅkhatanti idaṃ 『pakiṇṇakaṃ』 veditabbaṃ.

Tattha 『samodhāna』nti sabbameva hidaṃ rūpaṃ samodhānato cakkhāyatanaṃ…pe… kabaḷīkāro āhāro, phoṭṭhabbāyatanaṃ āpodhātūti pañcavīsatisaṅkhyaṃ hoti. Taṃ vatthurūpena saddhiṃ chabbīsatisaṅkhyaṃ veditabbaṃ. Ito aññaṃ rūpaṃ nāma natthi. Keci pana 『middharūpaṃ nāma atthī』ti vadanti. Te 『『addhā munīsi sambuddho, natthi nīvaraṇā tavā』』tiādīni (su. ni. 546) vatvā middharūpaṃ nāma natthīti paṭisedhetabbā. Apare balarūpena saddhiṃ sattavīsati, sambhavarūpena saddhiṃ aṭṭhavīsati, jātirūpena saddhiṃ ekūnatiṃsati, rogarūpena saddhiṃ samatiṃsati rūpānīti vadanti. Tepi tesaṃ visuṃ abhāvaṃ dassetvā paṭikkhipitabbā. Vāyodhātuyā hi gahitāya balarūpaṃ gahitameva, aññaṃ balarūpaṃ nāma natthi. Āpodhātuyā sambhavarūpaṃ, upacayasantatīhi jātirūpaṃ, jaratāaniccatāhi gahitāhi rogarūpaṃ gahitameva. Aññaṃ rogarūpaṃ nāma natthi. Yopi kaṇṇarogādi ābādho so visamapaccayasamuṭṭhitadhātumattameva. Na añño tattha rogo nāma atthīti samodhānato chabbīsatimeva rūpāni.

『Samuṭṭhāna』nti kati rūpāni katisamuṭṭhānāni? Dasa ekasamuṭṭhānāni, ekaṃ dvisamuṭṭhānaṃ, tīṇi tisamuṭṭhānāni, nava catusamuṭṭhānāni, dve na kenaci samuṭṭhahanti.

Tattha cakkhupasādo…pe… jīvitindriyanti imāni aṭṭha ekantaṃ kammatova samuṭṭhahanti. Kāyaviññattivacīviññattidvayaṃ ekantena cittato samuṭṭhātīti dasa『ekasamuṭṭhānāni』 nāma. Saddo ututo ca cittato ca samuṭṭhātīti eko 『dvisamuṭṭhāno』 nāma. Tattha aviññāṇakasaddo ututo samuṭṭhāti, saviññāṇakasaddo cittato. Lahutādittayaṃ pana utucittāhārehi samuṭṭhātīti tīṇi 『tisamuṭṭhānāni』 nāma. Avasesāni nava rūpāni tehi kammena cāti catūhi samuṭṭhahantīti nava 『catusamuṭṭhānāni』 nāma. Jaratā aniccatā pana etesu ekatopi na samuṭṭhahantīti dve 『na kenaci samuṭṭhahanti』 nāma. Kasmā? Ajāyanato. Na hi etāni jāyanti. Kasmā? Jātassa pākabhedattā. Uppannañhi rūpaṃ jīrati bhijjatīti avassaṃ panetaṃ sampaṭicchitabbaṃ. Na hi uppannaṃ rūpaṃ arūpaṃ vā akkhayaṃ nāma dissati. Yāva pana na bhijjati tāvassa paripākoti siddhametaṃ. 『Jātassa pākabhedattā』ti yadi ca tāni jāyeyyuṃ tesampi pākabhedā bhaveyyuṃ. Na ca pāko paccati, bhedo vā bhijjatīti jātassa pākabhedattā netaṃ dvayaṃ jāyati.

Tattha siyā – yathā 『kammassa katattā』ti ādiniddesesu 『rūpassa upacayo rūpassa santatī』ti vacanena 『jāti』 jāyatīti sampaṭicchitaṃ hoti, evaṃ 『pāko』pi paccatu 『bhedo』pi bhijjatūti. 『『Na tattha 『jāti jāyatī』ti sampaṭicchitaṃ. Ye pana dhammā kammādīhi nibbattanti tesaṃ abhinibbattibhāvato jātiyā tappaccayabhāvavohāro anumato. Na pana paramatthato jāti jāyati. Jāyamānassa hi abhinibbattimattaṃ jātī』』ti.

在九法中,因為有根色的存在所以給出這個方法。在十法中,因為它有有對和無對的區別所以給出這個方法。在十一法中,分別了十一個半處。它們的解釋段落應當按照前面所說的方式詳細理解。其餘各處的含義都很明顯。 雜說 在這些色法中,爲了不迷惑,應當瞭解組合、生起、完成和有為這些雜說。 其中,"組合"是指所有這些色法組合起來就是眼處...乃至...段食,觸處和水界,共二十五種。加上心所依處應當瞭解為二十六種。除此之外沒有其他色法。有些人說"有睡眠色"。應當引用"你確實是覺悟的牟尼,你沒有障礙"等經文來否定睡眠色的存在。另一些人說加上力色有二十七種,加上生起色有二十八種,加上生色有二十九種,加上病色有三十種色法。也應當通過說明它們沒有獨立存在來否定。因為風界已經包含了力色,沒有其他力色。水界包含了生起色,增長和相續包含了生色,老和無常包含了病色。沒有其他病色。即使是耳病等疾病,也只是不平衡因緣所生的界而已。沒有其他所謂的病。因此從組合來說只有二十六種色法。 "生起"是指多少色法有多少種生起?十種是一種生起,一種是兩種生起,三種是三種生起,九種是四種生起,兩種不從任何因緣生起。 其中,眼凈色...乃至...命根,這八種只從業生起。身表和語表兩種只從心生起,這就是十種"一種生起"。聲音從溫度和心生起,這是一種"兩種生起"。其中無意識的聲音從溫度生起,有意識的聲音從心生起。輕快性等三種從溫度、心和食物生起,這是三種"三種生起"。其餘九種色法從這些加上業四種生起,這是九種"四種生起"。而老和無常不從其中任何一種生起,這是兩種"不從任何因緣生起"。為什麼?因為它們不生。為什麼?因為它們是已生之法的成熟和壞滅。應當接受已生的色法會衰老和壞滅。因為沒有看到已生的色法或非色法是不滅的。只要它不壞滅,就是它的成熟,這是確定的。"因為是已生之法的成熟和壞滅",如果它們會生,它們也會有成熟和壞滅。但成熟不會再成熟,壞滅不會再壞滅,所以因為是已生之法的成熟和壞滅,這兩種不會生。 這裡可能會問:就像在"由業所造"等的描述中,通過"色法的增長,色法的相續"這樣的說法接受了"生"會生,同樣地,"成熟"也會成熟,"壞滅"也會壞滅。"那裡並沒有接受'生會生'。但是對於由業等產生的法,因為它們是新生的緣故,所以允許用生的緣的說法。但從究竟意義來說,生並不會生。因為對於正在生的法來說,僅僅是新生的狀態就是生。"

Tattha siyā – 『yatheva jāti yesaṃ dhammānaṃ abhinibbatti tappaccayabhāvavohāraṃ abhinibbattivohārañca labhati, tathā pākabhedāpi yesaṃ dhammānaṃ pākabhedā tappaccayabhāvavohāraṃ abhinibbattivohārañca labhantu. Evaṃ idampi dvayaṃ kammādisamuṭṭhānamevāti vattabbaṃ bhavissatī』ti. 『Na pākabhedā taṃ vohāraṃ labhanti. Kasmā? Janakapaccayānubhāvakkhaṇe abhāvato. Janakapaccayānañhi uppādetabbadhammassa uppādakkhaṇeyeva ānubhāvo, na tato uttari. Tehi abhinibbattitadhammakkhaṇasmiñca jāti paññāyamānā tappaccayabhāvavohāraṃ abhinibbattivohārañca labhati, tasmiṃ khaṇe sabbhāvato; na itaradvayaṃ, tasmiṃ khaṇe abhāvatoti nevetaṃ jāyatī』ti vattabbaṃ. 『『Jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppanna』』nti (saṃ. ni. 2.20) āgatattā idampi dvayaṃ jāyatīti ce – 『na, pariyāyadesitattā. Tattha hi paṭiccasamuppannānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇattā pariyāyena taṃ paṭiccasamuppanna』nti vuttaṃ.

『Yadi evaṃ, tayampetaṃ ajātattā sasavisāṇaṃ viya natthi; nibbānaṃ viya vā nicca』nti ce – na, nissayapaṭibaddhavuttito; pathavīādīnañhi nissayānaṃ bhāve jātiādittayaṃ paññāyati, tasmā na natthi. Tesañca abhāve na paññāyati, tasmā na niccaṃ. Etampi ca abhinivesaṃ paṭisedhetuṃ eva idaṃ vuttaṃ – 『『jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppanna』』nti (saṃ. ni. 2.20). Evamādīhi nayehi tāni dve rūpāni na kehici samuṭṭhahantīti veditabbaṃ.

Apica 『samuṭṭhāna』nti ettha ayamaññopi attho. Tassāyaṃ mātikā – 『kammajaṃ kammapaccayaṃ kammapaccayautusamuṭṭhānaṃ, āhārasamuṭṭhānaṃ āhārapaccayaṃ āhārapaccayautusamuṭṭhānaṃ, utusamuṭṭhānaṃ utupaccayaṃ utupaccayautusamuṭṭhānaṃ, cittasamuṭṭhānaṃ cittapaccayaṃ cittapaccayautusamuṭṭhāna』nti.

Tattha cakkhupasādādi aṭṭhavidhaṃ rūpaṃ saddhiṃ hadayavatthunā 『kammajaṃ』 nāma. Kesamassu hatthidantā assavālā camaravālāti evamādi 『kammapaccayaṃ』 nāma. Cakkaratanaṃ devatānaṃ uyyānavimānādīnīti evamādi 『kammapaccayautusamuṭṭhānaṃ』 nāma.

Āhārato samuṭṭhitaṃ suddhaṭṭhakaṃ 『āhārasamuṭṭhānaṃ』 nāma. Kabaḷīkāro āhāro dvinnampi rūpasantatīnaṃ paccayo hoti āhārasamuṭṭhānassa ca upādinnassa ca. Āhārasamuṭṭhānassa janako hutvā paccayo hoti, kammajassa anupālako hutvāti idaṃ āhārānupālitaṃ kammajarūpaṃ 『āhārapaccayaṃ』 nāma. Visabhāgāhāraṃ sevitvā ātape gacchantassa tilakakāḷakuṭṭhādīni uppajjanti, idaṃ 『āhārapaccayautusamuṭṭhānaṃ』 nāma.

Ututo samuṭṭhitaṃ suddhaṭṭhakaṃ 『utusamuṭṭhānaṃ』 nāma. Tasmiṃ utu aññaṃ aṭṭhakaṃ samuṭṭhāpeti, idaṃ 『utupaccayaṃ』 nāma. Tasmimpi utu aññaṃ aṭṭhakaṃ samuṭṭhāpeti, idaṃ 『utupaccayautusamuṭṭhānaṃ』 nāma. Evaṃ tissoyeva santatiyo ghaṭṭetuṃ sakkoti. Na tato paraṃ. Imamatthaṃ anupādinnakenāpi dīpetuṃ vaṭṭati. Utusamuṭṭhāno nāma valāhako. Utupaccayā nāma vuṭṭhidhārā. Deve pana vuṭṭhe bījāni virūhanti, pathavī gandhaṃ muñcati, pabbatā nīlā khāyanti, samuddo vaḍḍhati, etaṃ utupaccayautusamuṭṭhānaṃ nāma.

Cittato samuṭṭhitaṃ suddhaṭṭhakaṃ 『cittasamuṭṭhānaṃ』 nāma. 『『Pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.

這裡可能會問:"就像生對於那些法來說是新生,所以獲得了緣的說法和新生的說法,同樣地,成熟和壞滅對於那些法來說是成熟和壞滅,也應當獲得緣的說法和新生的說法。這樣,這兩種也應當說是由業等所生。" "成熟和壞滅不獲得那種說法。為什麼?因為在生因的作用時刻不存在。因為生因只在所生法的生起時刻有作用,不會超過那個時刻。在它們所生的法的時刻,生顯現時獲得緣的說法和新生的說法,因為在那個時刻存在;而其他兩種不是,因為在那個時刻不存在,所以不應當說它們會生。" "因為經中說'比丘們,老死是無常的、有為的、緣生的',所以這兩種也會生。" "不是,因為那是方便說。那裡是因為緣生法有老死,所以方便地說它是緣生的。" "如果這樣,那麼它們因為不生,就像兔角一樣不存在;或者像涅槃一樣是常的。" "不是,因為它們依賴所依而存在。因為在地等所依存在時,生等三種顯現,所以不是不存在。在它們不存在時不顯現,所以不是常的。爲了否定這種執著,才說'比丘們,老死是無常的、有為的、緣生的'。"應當通過這些方法理解那兩種色法不從任何因緣生起。 此外,"生起"這裡還有另一層含義。它的綱要是:"業生、業緣、業緣溫度所生、食所生、食緣、食緣溫度所生、溫度所生、溫度緣、溫度緣溫度所生、心所生、心緣、心緣溫度所生。" 其中,眼凈色等八種色法加上心所依處稱為"業生"。頭髮、鬍鬚、象牙、馬毛、牦牛尾等稱為"業緣"。輪寶、天神的園林、宮殿等稱為"業緣溫度所生"。 從食物生起的純八法稱為"食所生"。段食是兩種色相續的緣,即食所生的和執取的。對食所生的是生因,對業生的是維持因,這種被食物維持的業生色稱為"食緣"。吃了不適合的食物后在陽光下行走產生的斑點、黑斑、麻風等稱為"食緣溫度所生"。 從溫度生起的純八法稱為"溫度所生"。在那個溫度中又生起另一個八法,這稱為"溫度緣"。在那個溫度中又生起另一個八法,這稱為"溫度緣溫度所生"。這樣只能連續三代,不能再多。這個道理也可以用非執取的來說明。云稱為溫度所生。雨滴稱為溫度緣。下雨後,種子發芽,大地散發香氣,山顯現藍色,海水增長,這稱為溫度緣溫度所生。 從心生起的純八法稱為"心所生"。"後生的心心所法對前生的這個身體是後生緣"

1.11) idaṃ 『cittapaccayaṃ』 nāma. Ākāse antalikkhe hatthimpi dasseti, assampi dasseti, rathampi dasseti , vividhampi senābyūhaṃ dassetitī (paṭi. ma. 3.18) idaṃ 『cittapaccayautusamuṭṭhānaṃ』 nāma.

『Parinipphanna』nti pannarasa rūpāni parinipphannāni nāma, dasa aparinipphannāni nāma. 『Yadi aparinipphannā, asaṅkhatā nāma bhaveyyuṃ』. 『『Tesaṃyeva pana rūpānaṃ kāyavikāro 『kāyaviññatti』 nāma, vacīvikāro 『vacīviññatti』 nāma, chiddaṃ vivaraṃ 『ākāsadhātu』 nāma, lahubhāvo 『lahutā』 nāma, mudubhāvo 『mudutā』 nāma, kammaññabhāvo 『kammaññatā』 nāma, nibbatti 『upacayo』 nāma, pavatti 『santati』 nāma, jīraṇākāro 『jaratā』 nāma, hutvā abhāvākāro 『aniccatā』 nāmāti. Sabbaṃ parinipphannaṃ saṅkhatameva hotī』』ti.

Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaaṭṭhakathāya

Rūpakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Nikkhepakaṇḍo

Tikanikkhepakathā

1.11) 這稱為「心緣」。在空中、空間中,手也顯現,馬也顯現,車也顯現,各種軍隊的陣列也顯現(《大品經》3.18),這稱為「心緣溫度所生」。 「完成」是指十種已完成的色法,十種未完成的色法。「如果未完成,那就稱為無為。」對於這些色法的身體變化稱為「身體顯現」,語言變化稱為「語言顯現」,切口和洞稱為「空界」,輕快的狀態稱為「輕快性」,柔軟的狀態稱為「柔軟性」,適應的狀態稱為「適應性」,生起稱為「增長」,變化稱為「相續」,衰老的狀態稱為「衰老性」,存在和消失稱為「無常性」。所有完成的色法都是有為的。 《八種法的整合》的法集解釋 色法的部分已完成。 集中部分 三種集中解釋

  1. Ettāvatā kusalattiko sabbesaṃ kusalādidhammānaṃ padabhājananayena vitthārito hoti. Yasmā pana yvāyaṃ kusalattikassa vibhajananayo vutto, sesatikadukānampi eseva vibhajananayo hoti – yathā hi ettha, evaṃ 『katame dhammā sukhāya vedanāya sampayuttā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākhandhaṃ, ime dhammā sukhāya vedanāya sampayuttā』tiādinā anukkamena sabbatikadukesu sakkā paṇḍitehi vibhājananayaṃ sallakkhetuṃ – tasmā taṃ vitthāradesanaṃ nikkhipitvā, aññena nātisaṅkhepanātivitthāranayena sabbatikadukadhammavibhāgaṃ dassetuṃ katame dhammā kusalāti nikkhepakaṇḍaṃ āraddhaṃ. Cittuppādakaṇḍañhi vitthāradesanā, aṭṭhakathākaṇḍaṃ saṅkhepadesanā. Idaṃ pana nikkhepakaṇḍaṃ cittuppādakaṇḍaṃ upādāya saṅkhepo, aṭṭhakathākaṇḍaṃ upādāya vitthāroti saṅkhittavitthāradhātukaṃ hoti. Tayidaṃ, vitthāradesanaṃ nikkhipitvā desitattāpi, heṭṭhā vuttakāraṇavasenāpi, nikkhepakaṇḍaṃ nāmāti veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ –

Mūlato khandhato cāpi, dvārato cāpi bhūmito;

Atthato dhammato cāpi, nāmato cāpi liṅgato;

Nikkhipitvā desitattā, nikkhepoti pavuccatīti.

Idañhi tīṇi kusalamūlānītiādinā nayena mūlato nikkhipitvā desitaṃ. Taṃsampayutto vedanākkhandhoti khandhato. Taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammanti dvārato. Kāyadvārappavattañhi kammaṃ kāyakammanti vuccati. Sukhabhūmiyaṃ, kāmāvacareti bhūmito nikkhipitvā desitaṃ. Tattha tattha atthadhammanāmaliṅgānaṃ vasena desitattā atthādīhi nikkhipitvā desitaṃ nāmāti veditabbaṃ.

Tattha kusalapadaniddese tāva tīṇīti gaṇanaparicchedo. Kusalāni ca tāni mūlāni ca, kusalānaṃ vā dhammānaṃ hetupaccayapabhavajanakasamuṭṭhānanibbattakaṭṭhena mūlānīti kusalamūlāni. Evaṃ atthavasena dassetvā idāni nāmavasena dassetuṃ alobho adoso amohoti āha. Ettāvatā yasmā mūlena muttaṃ kusalaṃ nāma natthi, tasmā catubhūmakakusalaṃ tīhi mūlehi pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Taṃsampayuttoti tehi alobhādīhi sampayutto. Tattha alobhena sampayutte saṅkhārakkhandhe, adosāmohāpi alobhena sampayuttasaṅkhārakkhandhagaṇanaṃyeva gacchanti. Sesadvayavasena sampayogepi eseva nayo. Iti catubhūmakakusalaṃ puna taṃsampayuttakacatukkhandhavasena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Taṃsamuṭṭhānanti tehi alobhādīhi samuṭṭhitaṃ. Imināpi nayena tadeva catubhūmikakusalaṃ tiṇṇaṃ kammadvārānaṃ vasena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Evaṃ tāva kusalaṃ tīsu ṭhānesu pariyādiyitvā dassitaṃ.

至此,善等三法已通過對所有善等法的詞義分析方式詳細解釋了。因為已經說明了善等三法的分析方法,其餘三法和二法的分析方法也是如此 - 就像這裡一樣,"什麼法與樂受相應?當欲界善心生起,伴隨喜,與智相應,以色為所緣...乃至...或者在那時其他任何緣生的無色法,除了受蘊,這些法與樂受相應"等等,按照這個順序,智者可以觀察所有三法和二法的分析方法 - 因此省略了詳細的解釋,爲了以另一種不太簡略也不太詳細的方式顯示所有三法和二法的法的區分,開始了"什麼法是善"的集中部分。因為心生起部分是詳細的解釋,註釋部分是簡略的解釋。而這個集中部分相對於心生起部分來說是簡略的,相對於註釋部分來說是詳細的,所以具有簡略和詳細的性質。這個部分因為省略了詳細的解釋而被解釋,也因為前面所說的原因,應當理解為集中部分。正如所說: 從根本、蘊、門、地、 義、法、名、性別, 省略而解釋, 稱為集中。 這裡從"三善根"等方式從根本省略而解釋。"與之相應的受蘊"是從蘊省略。"由之生起的身業"是從門省略。因為在身門中發生的業稱為身業。"在樂地,欲界"是從地省略而解釋。應當理解因為在各處依義、法、名、性別的方式解釋,所以稱為從義等省略而解釋。 其中首先在善詞的解釋中,"三"是數量的限定。善和根,或者因為是善法的因緣、來源、生因、起源、產生的意義上是根,所以稱為善根。這樣從義的方式顯示后,現在爲了從名的方式顯示而說"無貪、無嗔、無癡"。至此,因為沒有離開根的善,所以法王以三根窮盡地顯示了四地的善。"與之相應"是與那些無貪等相應。其中,與無貪相應的行蘊,無嗔和無癡也計入與無貪相應的行蘊。在其餘兩種相應的情況下也是同樣的方法。這樣法王又以與之相應的四蘊的方式窮盡地顯示了四地的善。"由之生起"是由那些無貪等生起。以這個方法,法王又以三業門的方式窮盡地顯示了四地的善。這樣首先在三處窮盡地顯示了善。

  1. Akusalepi eseva nayo. Dvādasannañhi akusalacittānaṃ ekampi mūlena muttaṃ nāma natthīti mūlena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Taṃsampayuttacatukkhandhato ca uddhaṃ akusalaṃ nāma natthīti tāneva dvādasa akusalacittāni catukkhandhavasena pariyādiyitvā dassesi. Dhammarājā kāyakammādivasena pana nesaṃ pavattisabbhāvato kammadvāravasena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Yaṃ panettha tadekaṭṭhā ca kilesātiādi vuttaṃ, tattha ekasmiṃ citte puggale vā ṭhitanti 『ekaṭṭhaṃ』. Tattha ekasmiṃ citte ṭhitaṃ sahajekaṭṭhaṃ nāma hoti. Ekasmiṃ puggale ṭhitaṃ pahānekaṭṭhaṃ nāma. Tena lobhādinā aññena vā tattha tattha niddiṭṭhena saha ekasmiṃ ṭhitanti tadekaṭṭhaṃ. Tattha 『katame dhammā saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti saṃkiliṭṭhattike; 『katame dhammā hīnā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti hīnattike 『katame dhammā akusalā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti imasmiṃ kusalattike; 『katame dhammā saṃkiliṭṭhā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti kilesagocchake 『katame dhammā saraṇā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesāti saraṇaduke』ti – imesu ettakesu ṭhānesu 『sahajekaṭṭhaṃ』 āgataṃ.

Dassanenapahātabbattike pana 『imāni tīṇi saṃyojanāni, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti, dassanenapahātabbahetukattikepi 『imāni tīṇi saṃyojanāni, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti, puna tattheva tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso, ime dhammā dassanenapahātabbā; tadekaṭṭho lobho doso moho, ime dhammā dassanenapahātabbahetū; tadekaṭṭhā ca kilesā taṃsampayutto vedanākhandho…pe… viññāṇakkhandho, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ime dhammā dassanenapahātabbahetukāti; sammappadhānavibhaṅge 『『tattha katame pāpakā akusalā dhammā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā』』ti (vibha. 391) – imesu pana ettakesu ṭhānesu 『pahānekaṭṭhaṃ』 āgatanti veditabbaṃ.

  1. Abyākatapadaniddeso uttānatthoyevāti. Imasmiṃ tike tīṇi lakkhaṇāni tisso paññattiyo kasiṇugghāṭimākāsaṃ ajaṭākāsaṃ ākiñcaññāyatanassa ārammaṇaṃ nirodhasamāpatti ca na labbhatīti vuttaṃ.

  2. 在不善法中確實如此。因為十二不善心中,沒有一個能夠從根本上完全擺脫,大法王(世尊)通過根本展示了這一點。從與之相關的四蘊以上,沒有不善法存在,大法王就是通過四蘊的方式展示了這十二不善心。大法王通過身業等方式,展示了它們的存在狀態,並按照業門進行展示。

關於這裡所說的"統一狀態和煩惱"等內容,在某一心或某一個人中存在,稱為"統一狀態"。在某一心中存在的,稱為"共同統一狀態"。在某一個人中存在的,稱為"斷除統一狀態"。因此與貪等或其他在那裡指出的內容一起存在,就是"統一狀態"。

在此,"哪些法是染污和染污者?三種不善根——貪、瞋、癡,以及與之統一的煩惱"在染污三法中;"哪些法是低劣的?三種不善根——貪、瞋、癡,以及與之統一的煩惱"在低劣三法中;"哪些法是不善的?三種不善根——貪、瞋、癡,以及與之統一的煩惱"在不善三法中;"哪些法是染污的?三種不善根——貪、瞋、癡,以及與之統一的煩惱"在煩惱集中;"哪些法是依處?三種不善根——貪、瞋、癡,以及與之統一的煩惱"在依處對中,"共同統一狀態"已經出現。

在見所斷三法中,"這三種系縛,以及與之統一的煩惱";在見所斷因三法中,"這三種系縛,以及與之統一的煩惱";再次在那裡有三種系縛——身見、疑、戒禁取,這些法是見所斷的;與之統一的貪、瞋、癡是見所斷的因;與之統一的煩惱、相應的受蘊、想蘊、行蘊、識蘊,由此生起的身業、語業、意業,這些法是見所斷因,應當了知"斷除統一狀態"已經出現。

987.. 無記法的詞語解釋顯然是直白的。在這個三法中,三種特徵、三種假設、虛空開啟、無纏結虛空、無所有處的對象和滅盡定是不能獲得的。

988.Vedanāttikaniddese sukhabhūmiyanti ettha yathā tambabhūmi kaṇhabhūmīti tambakaṇhabhūmiyova vuccanti, evaṃ sukhampi sukhabhūmi nāma. Yathā ucchubhūmi sālibhūmīti ucchusālīnaṃ uppajjanaṭṭhānāni vuccanti, evaṃ sukhassa uppajjanaṭṭhānaṃ cittampi sukhabhūmi nāma. Taṃ idha adhippetaṃ. Yasmā pana sā kāmāvacare vā hoti, rūpāvacarādīsu vā, tasmāssā taṃ pabhedaṃ dassetuṃ kāmāvacaretiādi vuttaṃ. Sukhavedanaṃ ṭhapetvāti yā sā sukhabhūmiyaṃ sukhavedanā, taṃ ṭhapetvā. Taṃsampayuttoti tāya ṭhapitāya sukhavedanāya sampayutto. Sesapadadvayepi imināva nayena attho veditabboti.

Imasmiṃ tike tisso vedanā, sabbaṃ rūpaṃ, nibbānanti idampi na labbhati. Ayañhi tiko kusalattike ca alabbhamānehi imehi ca tīhi koṭṭhāsehi muttako nāma. Ito paresu pana tikadukesu pāḷito ca atthato ca yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ padānukkamena mātikākathāyañceva kusalādīnaṃ niddese ca vuttameva. Yaṃ pana yattha visesamattaṃ tadeva vakkhāma.

  1. Tattha vipākattike tāva kiñcāpi arūpadhammā viya rūpadhammāpi kammasamuṭṭhānā atthi, anārammaṇattā pana te kammasarikkhakā na hontīti sārammaṇā arūpadhammāva kammasarikkhakattā vipākāti vuttā, bījasarikkhakaṃ phalaṃ viya. Sālibījasmiñhi vapite aṅkurapattādīsu nikkhantesupi sāliphalanti na vuccati. Yadā pana sālisīsaṃ pakkaṃ hoti pariṇataṃ, tadā bījasarikkhako sāli eva sāliphalanti vuccati. Aṅkurapattādīni pana bījajātāni bījato nibbattānīti vuccanti, evameva rūpampi kammajanti vā upādiṇṇanti vā vattuṃ vaṭṭati.

994.Upādiṇṇattike kiñcāpi khīṇāsavassa khandhā 『amhākaṃ mātulatthero amhākaṃ cūḷapitutthero』ti vadantānaṃ paresaṃ upādānassa paccayā honti, maggaphalanibbānāni pana aggahitāni aparāmaṭṭhāni anupādiṇṇāneva. Tāni hi, yathā divasaṃ santatto ayoguḷo makkhikānaṃ abhinisīdanassa paccayo na hoti, evameva tejussadattā taṇhāmānadiṭṭhivasena gahaṇassa paccayā na honti. Tena vuttaṃ – ime dhammā anupādiṇṇaanupādāniyāti.

  1. Asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikesupi eseva nayo.

1000.Vitakkattike vitakkasahajātena vicārena saddhiṃ kusalattike alabbhamānāva na labbhanti.

1003.Pītisahagatattike pītiādayo attanā sahajātadhammānaṃ pītisahagatādibhāvaṃ datvā sayaṃ piṭṭhivaṭṭakā jātā. Imasmiñhi tike dve domanassasahagatacittuppādā dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ upekkhāvedanā rūpaṃ nibbānanti – idampi na labbhati. Ayañhi tiko kusalattike ca alabbhamānehi imehi ca pañcahi koṭṭhāsehi muttako nāma.

1006.Dassanenapahātabbattike saññojanānīti bandhanāni. Sakkāyadiṭṭhīti vijjamānaṭṭhena sati khandhapañcakasaṅkhāte kāye; sayaṃ vā satī tasmiṃ kāye diṭṭhīti 『sakkāyadiṭṭhi』. Sīlena sujjhituṃ sakkā, vatena sujjhituṃ sakkā, sīlavatehi sujjhituṃ sakkāti gahitasamādānaṃ pana sīlabbataparāmāso nāma.

1007.Idhāti desāpadese nipāto. Svāyaṃ katthaci lokaṃ upādāya vuccati. Yathāha – 『『idha tathāgato loke uppajjatī』』ti (dī. ni. 1.189). Katthaci sāsanaṃ. Yathāha – 『『idheva, bhikkhave, samaṇo idha dutiyo samaṇo』』ti (ma. ni. 1.139; a. ni. 4.241). Katthaci okāsaṃ. Yathāha –

『『Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato;

Punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisā』』ti. (dī. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 988. 在受三法門中,"樂地"這裡,就像稱"赤地"、"黑地"為赤黑地一樣,樂也稱為樂地。就像稱"甘蔗地"、"稻米地"為甘蔗和稻米的生長之處一樣,樂生起之處的心也稱為樂地。這裡指的就是這個意思。由於它存在於欲界或色界等,所以爲了顯示它的區別而說"欲界"等。"除去樂受"是指除去樂地中的樂受。"與之相應"是指與那被除去的樂受相應。其餘兩句也應以同樣方式理解。 在這個三法中,三種受、一切色法、涅槃,這些也是不包括在內的。這個三法是除去善三法中不包括的和這三種部分之外的。在此後的三法和二法中,從經文和意義上應該說的,都已經按照詞序在攝頌釋和善等的解釋中說過了。我們只會解釋其中的特殊之處。 991. 其中,首先在異熟三法中,雖然色法和無色法都有業生起的,但是由於無所緣,它們不與業相似,所以只說有所緣的無色法由於與業相似而是異熟,就像與種子相似的果實一樣。因為在稻種播種后,即使芽和葉等長出來也不稱為稻果。只有當稻穗成熟時,與種子相似的稻子才稱為稻果。而芽和葉等雖然是從種子生的,但稱為種子所生,同樣地色法也可以稱為業生或者有執取。 994. 在有執取三法中,雖然漏盡者的諸蘊對於說"這是我們的舅舅長老,這是我們的小叔長老"的其他人來說是執取的緣,但是道、果和涅槃是不被執取、不被執著、無執取的。因為它們就像燒熱一整天的鐵球不是蒼蠅停留的緣一樣,由於具有強大的威力,不是以貪、慢、見的方式執取的緣。所以說"這些法是無執取無所緣"。 998. 在無染污無染污法中也是同樣的道理。 1000. 在尋三法中,與尋俱生的伺一起,也不包括在善三法中。 1003. 在喜俱三法中,喜等使與自己俱生的法成為喜俱等,自己則成為附屬。在這個三法中,兩個憂俱心生起、苦俱身識、舍受、色法、涅槃,這些也是不包括在內的。這個三法是除去善三法中不包括的和這五種部分之外的。 1006. 在見所斷三法中,"結"是指束縛。"有身見"是指在存在的五蘊身中,或者自己存在於那個身體中的見。"戒禁取"是指執取"可以通過戒而清凈,可以通過禁戒而清凈,可以通過戒和禁戒而清凈"這樣的修行。 1007. "此"是指示處所的不變詞。它有時是指世間,如說:"如來出現於此世間"。有時是指教法,如說:"諸比丘,此處有沙門,此處有第二沙門"。有時是指處所,如說: "我就站在這裡, 成為天神的我, 又獲得了壽命, 賢者你要知道。"

2.369);

Katthaci padapūraṇamattameva. Yathāha – 『『idhāhaṃ, bhikkhave, bhuttāvī assaṃ pavārito』』ti (ma. ni. 1.30). Idha pana lokaṃ upādāya vuttoti veditabbo.

Assutavā puthujjanoti ettha pana 『āgamādhigamābhāvā ñeyyo assutavā iti』. Yassa hi khandhadhātuāyatanapaccayākārasatipaṭṭhānādīsu uggahaparipucchāvinicchayarahitattā diṭṭhipaṭisedhako neva 『āgamo』, paṭipattiyā adhigantabbassa anadhigatattā neva 『adhigamo』 atthi, so 『āgamādhigamābhāvā ñeyyo assutavā iti』. Svāyaṃ –

Puthūnaṃ jananādīhi, kāraṇehi puthujjano;

Puthujjanantogadhattā, puthuvāyaṃ jano iti. (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.2; a. ni. aṭṭha. 1.1.51; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130; cūḷani. aṭṭha. 88; netti. aṭṭha. 56);

So hi puthūnaṃ nānappakārānaṃ kilesādīnaṃ jananādīhi kāraṇehi puthujjano. Yathāha – 『『puthu kilese janentīti puthujjanā. Puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā. Puthu satthārānaṃ mukhullokikāti puthujjanā. Puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā. Puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā. Puthu nānāoghehi vuyhantīti puthujjanā. Puthu nānāsantāpehi santappantīti puthujjanā. Puthu nānāpariḷāhehi pariḍayhantīti puthujjanā. Puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā. Puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti puthujjanā』』ti (mahāni. 94). Puthūnaṃ vā gaṇanapathamatītānaṃ ariyadhammaparammukhānaṃ nīcadhammasamācārānaṃ janānaṃ antogadhattāpi puthujjanā. Puthu vā ayaṃ – visuṃyeva saṅkhyaṃ gato, visaṃsaṭṭho sīlasutādiguṇayuttehi ariyehi – janotipi puthujjano. Evametehi 『assutavā puthujjano』ti dvīhi padehi ye te –

『『Duve puthujjanā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Andho puthujjano eko, kalyāṇeko puthujjano』』ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.7; a. ni. aṭṭha. 1.1.51; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130; cūḷani. aṭṭha. 88);

Dve puthujjanā vuttā, tesu andhaputhujjano vutto hotīti veditabbo.

Ariyānaṃ adassāvītiādīsu ariyāti ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye iriyanato, sadevakena lokena ca araṇīyato buddhā ca paccekabuddhā ca buddhasāvakā ca vuccanti. Buddhā eva vā idha ariyā. Yathāha – 『『sadevake, bhikkhave, loke…pe… tathāgato ariyoti vuccatī』』ti (saṃ. ni. 5.1098).

Sappurisāti ettha pana paccekabuddhā tathāgatasāvakā ca sappurisāti veditabbā. Te hi lokuttaraguṇayogena sobhanā purisāti sappurisā. Sabbeva vā ete dvedhāpi vuttā. Buddhāpi hi ariyā ca sappurisā ca paccekabuddhā buddhasāvakāpi. Yathāha –

『『Yo ve kataññū katavedi dhīro,

Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;

Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṃ,

Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadantī』』ti. (jā. 2.

以下是巴利文的完整直譯: 2.369); 有時僅僅是填充詞。如說:"諸比丘,在此我已經吃飽,已經滿足。"在這裡應理解為是指世間而說的。 "無聞凡夫"中,"由於缺乏教法和證悟而被稱為無聞"。因為對於蘊、界、處、緣起、念處等沒有學習、詢問和判斷,所以沒有能破除邪見的"教法",由於沒有通過修行而證得應證得的,所以也沒有"證悟",這樣的人"由於缺乏教法和證悟而被稱為無聞"。他是: 由於生起許多等, 諸多原因為凡夫; 因為包含在凡夫中, 這個人是眾多的。 他由於生起等許多各種煩惱等的原因而成為凡夫。如說:"生起眾多煩惱,故為凡夫。有眾多未破除的有身見,故為凡夫。仰望眾多導師之口,故為凡夫。未脫離眾多一切趣,故為凡夫。造作眾多各種行,故為凡夫。被眾多各種暴流沖走,故為凡夫。被眾多各種熱惱燒灼,故為凡夫。被眾多各種熱惱焚燒,故為凡夫。對五種欲樂貪著、貪求、耽溺、迷醉、執著、粘著、纏縛,故為凡夫。被五蓋覆蓋、遮蔽、包圍、關閉、遮掩、障礙,故為凡夫。"或者因為包含在超越計數的、背離聖法的、行卑劣法的眾多人中,所以是凡夫。或者這個人是眾多的 - 單獨被計數,與具足戒聞等功德的聖者分離 - 所以也是凡夫。這樣以"無聞凡夫"這兩個詞,指的是: "太陽親族佛陀說, 有兩種凡夫存在; 一種是盲目的凡夫, 一種是善良的凡夫。" 所說的兩種凡夫中,應知這裡指的是盲目凡夫。 在"不見諸聖者"等中,"聖者"是指遠離煩惱、不行非理、行正理、應受世間天人禮敬的佛陀、辟支佛和佛弟子。或者這裡的聖者只是指佛陀。如說:"諸比丘,在天人世間中...如來被稱為聖者。" "善人"中,應知是指辟支佛和如來弟子。因為他們由於具足出世間功德而成為善美的人,所以是善人。或者所有這些都可以用兩種方式說。因為佛陀既是聖者也是善人,辟支佛和佛弟子也是。如說: "知恩報恩的智者, 是善友具堅定信; 對苦難者勤盡責, 這樣的人稱善人。"

17.78);

『Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī』ti ettāvatā hi buddhasāvako vutto. Kataññutādīhi paccekabuddhā buddhāti. Idāni yo tesaṃ ariyānaṃ adassanasīlo, na ca dassane sādhukārī, so ariyānaṃ adassāvīti veditabbo. So cakkhunā adassāvī ñāṇena adassāvīti duvidho. Tesu ñāṇena adassāvī idha adhippeto. Maṃsacakkhunā hi dibbacakkhunā vā ariyā diṭṭhāpi adiṭṭhāva honti, tesaṃ cakkhūnaṃ vaṇṇamattaggahaṇato, na ariyabhāvagocarato. Soṇasiṅgālādayopi cakkhunā ariye passanti, na ca te ariyānaṃ dassāvino.

Tatridaṃ vatthu – cittalapabbatavāsino kira khīṇāsavattherassa upaṭṭhāko vuḍḍhapabbajito ekadivasaṃ therena saddhiṃ piṇḍāya caritvā therassa pattacīvaraṃ gahetvā piṭṭhito āgacchanto theraṃ pucchi – 『ariyā nāma bhante kīdisā』ti? Thero āha – 『idhekacco mahallako ariyānaṃ pattacīvaraṃ gahetvā vattapaṭipattiṃ katvā saha carantopi neva ariye jānāti, evaṃdujjānāvuso, ariyā』ti. Evaṃ vuttepi so neva aññāsi. Tasmā na cakkhunā dassanaṃ 『dassanaṃ』, ñāṇadassanameva 『dassanaṃ』. Yathāha – 『『kiṃ te vakkali iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passatī』』ti (saṃ. ni. 3.87). Tasmā cakkhunā passantopi, ñāṇena ariyehi diṭṭhaṃ aniccādilakkhaṇaṃ apassanto, ariyādhigatañca dhammaṃ anadhigacchanto, ariyakaradhammānaṃ ariyabhāvassa ca adiṭṭhattā, 『ariyānaṃ adassāvī』ti veditabbo.

Ariyadhammassaakovidoti satipaṭṭhānādibhede ariyadhamme akusalo. Ariyadhamme avinītoti, ettha pana

Duvidho vinayo nāma, ekamekettha pañcadhā;

Abhāvato tassa ayaṃ, avinītoti vuccati.

Ayañhi saṃvaravinayo pahānavinayoti duvidho vinayo. Ettha ca duvidhepi vinaye ekameko vinayo pañcadhā bhijjati. Saṃvaravinayopi hi sīlasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro khantisaṃvaro vīriyasaṃvaroti pañcavidho. Pahānavinayopi tadaṅgapahānaṃ vikkhambhanapahānaṃ samucchedapahānaṃ paṭippassaddhipahānaṃ nissaraṇapahānanti pañcavidho.

Tattha 『『iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto』』ti (vibha. 511) ayaṃ sīlasaṃvaro. 『『Rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī』』ti (dī. ni. 1.213; ma. ni. 1.295; saṃ. ni. 4.239; a. ni. 3.16) ayaṃ satisaṃvaro.

『『Yāni sotāni lokasmiṃ, (ajitāti bhagavā)

Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi,

Paññāyete pidhīyare』』ti. (su. ni. 1041) –

Ayaṃ ñāṇasaṃvaro nāma. 『『Khamo hoti sītassa uṇhassā』』ti (ma. ni. 1.24; a. ni. 4.114; 6.58) ayaṃ khantisaṃvaro. 『『Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī』』ti (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.114;

以下是巴利文的完整直譯: 17.78); 「善友和堅定的支持者」在這裡已經被稱為佛弟子。由於知恩等,辟支佛被稱為佛。現在,對於那些不見聖者的人,不善於見者,應理解為「不見聖者」。他通過眼睛不見,智慧上也不見,有兩種情況。在這裡指的是智慧上不見。因為通過肉眼或天眼,聖者即使被見到也如同未見,他們的眼睛僅僅是顏色的把握,而不是聖者的本質。因此,即使是像獅子、狐貍等動物也能通過眼睛看到聖者,但他們並不是真正的聖者。 這裡的事情是這樣的——住在心山的,聽說有一位名叫Khīṇāsava的長老的隨侍,某一天與長老一起乞食,拿著長老的缽和袈裟,走在後面問長老:「尊者,什麼樣的人是聖者?」長老回答:「在這裡有一些年長的聖者,拿著聖者的缽,雖然與他們同行而從事修行,但他們也不認識真正的聖者,真是難以理解啊,朋友,這就是聖者。」即使這樣說,他仍然不認識。因此,通過肉眼的見是「見」,而智慧的見才是「見」。如說:「你對這個腐臭的身體看到什麼?誰見法者,就是見我。」因此,通過肉眼看到的,智慧上卻未見到的無常等特徵,未能證得聖者所證得的法,未能見到聖者的本質,因此應理解為「不見聖者」。 「具足聖法的聰明者」是指在正念等方面不善於聖法。聖法不善於無慚者,這裡有: 「有兩種無慚者,一種是單一的,另一種是五種。」 這就是約束無慚和放棄無慚的兩種無慚。在這裡,這兩種無慚中又分為五種。約束無慚包括戒律約束、正念約束、智慧約束、忍耐約束和精進約束,五種。放棄無慚也有五種,包括部分放棄、完全放棄、徹底放棄、平息放棄和解脫放棄。 其中「通過這一戒律約束而被約束」是指戒律約束。「保護眼根,眼根的約束」是指正念約束。 「在世間的耳根中(如來)是正念的障礙;我稱耳根的約束,智慧的障礙也是如此。」這就是智慧約束。「對冷和熱的寬容」是指忍耐約束。「對於生起的慾望思維不執著」是指精進約束。

6.58) ayaṃ vīriyasaṃvaro. Sabbopi cāyaṃ saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato saṃvaro, vinayanato vinayoti vuccati. Evaṃ tāva 『saṃvaravinayo』 pañcadhā bhijjatīti veditabbo.

Tathā yaṃ nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesu paṭipakkhabhāvato, dīpālokeneva tamassa, tena tena vipassanāñāṇena tassa tassa anatthassa pahānaṃ, seyyathidaṃ – nāmarūpavavatthānena sakkāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ, tasseva aparabhāgena kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathibhāvassa, kalāpasammasanena 『ahaṃ mamā』ti gāhassa, maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena sassatadiṭṭhiyā, bhayadassanena sabhaye abhayasaññāya, ādīnavadassanena assādasaññāya, nibbidānupassanāya abhiratisaññāya, muccitukamyatāñāṇena amuccitukāmatāya, upekkhāñāṇena anupekkhāya, anulomena dhammaṭṭhitiyaṃ nibbāne ca paṭilomabhāvassa, gotrabhunā saṅkhāranimittaggāhassa pahānaṃ, etaṃ 『tadaṅgapahānaṃ』 nāma.

Yaṃ pana upacārappanābhedena samādhinā pavattibhāvanivāraṇato, ghaṭappahāreneva udakapiṭṭhe sevālassa, tesaṃ tesaṃ nīvaraṇādidhammānaṃ pahānaṃ, etaṃ 『vikkhambhanapahānaṃ』 nāma. 『『Yaṃ catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato attano attano santāne diṭṭhigatānaṃ pahānāyā』』tiādinā (dha. sa. 277) nayena vuttassa samudayapakkhikassa kilesagaṇassa accantaṃ appavattibhāvena pahānaṃ, idaṃ 『samucchedapahānaṃ』 nāma. Yaṃ pana phalakkhaṇe paṭippassaddhattaṃ kilesānaṃ, etaṃ 『paṭippassaddhipahānaṃ』 nāma. Yaṃ sabbasaṅkhatanissaṭattā pahīnasabbasaṅkhataṃ nibbānaṃ, etaṃ 『nissaraṇapahānaṃ』 nāma. Sabbampi cetaṃ pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayanaṭṭhena vinayo, tasmā 『pahānavinayo』ti vuccati. Taṃtaṃpahānavato vā tassa tassa vinayassa sambhavatopetaṃ pahānavinayoti vuccati. Evaṃ pahānavinayopi pañcadhā bhijjatīti veditabbo.

Evamayaṃ saṅkhepato duvidho, bhedato ca dasavidho vinayo, bhinnasaṃvarattā, pahātabbassa ca appahīnattā, yasmā etassa assutavato puthujjanassa natthi, tasmā abhāvato tassa, ayaṃ 『avinīto』ti vuccatīti. Esa nayo sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinītoti etthāpi. Ninnānākaraṇañhetaṃ atthato. Yathāha – 『『yeva te ariyā teva te sappurisā, yeva te sappurisā teva te ariyā. Yo eva so ariyānaṃ dhammo so eva so sappurisānaṃ dhammo, yo eva so sappurisānaṃ dhammo so eva so ariyānaṃ dhammo. Yeva te ariyavinayā teva te sappurisavinayā, yeva te sappurisavinayā teva te ariyavinayā. Ariyeti vā sappuriseti vā, ariyadhammeti vā sappurisadhammeti vā, ariyavinayeti vā sappurisavinayeti vā, esese eke ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte taññevā』』ti.

以下是巴利文的完整直譯: 6.58)這是精進約束。所有這些約束,由於各自約束和調伏應被約束和調伏的身惡行等,所以稱為約束;由於調伏,所以稱為調伏。這樣應知"約束調伏"分為五種。 同樣,在名色分別等觀智中,由於是對立面,就像燈光對黑暗一樣,以各種觀智斷除各種過患,即:以名色分別斷除有身見,以緣把握斷除無因邪因見,以其後的度疑斷除懷疑,以聚思惟斷除"我"和"我所"的執著,以道非道智斷除非道為道的想法,以生起觀斷除斷見,以滅觀斷除常見,以怖畏智斷除無怖畏想,以過患觀斷除樂想,以厭離隨觀斷除喜樂想,以欲解脫智斷除不欲解脫,以舍智斷除不捨,以隨順智斷除對法住和涅槃的違逆,以種姓智斷除對行相的執取,這稱為"分斷"。 而以近行定和安止定的禪定,由於阻止活動,就像用罐子擊打水面的水藻一樣,斷除各種蓋等法,這稱為"鎮伏斷"。如說:"由於修習四聖道,對於具有各道者,在自己相續中斷除諸見"等方式所說的,徹底斷除屬於集諦的煩惱群,使之不再生起,這稱為"斷除斷"。而在果位時煩惱的止息,這稱為"寂止斷"。由於超越一切有為法而斷除一切有為的涅槃,這稱為"出離斷"。所有這些斷除,由於捨棄的意義是斷除,由於調伏的意義是調伏,所以稱為"斷除調伏"。或者由於具有各種斷除而有各種調伏,所以稱為斷除調伏。這樣應知斷除調伏也分為五種。 這樣,簡略來說有兩種,分別來說有十種調伏,由於約束已破壞,應斷除的未斷除,因為這個無聞凡夫沒有,所以由於缺乏這個,他被稱為"未調伏"。這個道理也適用於"不見善人、不善巧于善人法、未調伏于善人法"。這些在意義上沒有區別。如說:"凡是聖者就是善人,凡是善人就是聖者。凡是聖者之法就是善人之法,凡是善人之法就是聖者之法。凡是聖者調伏就是善人調伏,凡是善人調伏就是聖者調伏。無論說聖者還是善人,無論說聖法還是善人法,無論說聖調伏還是善人調伏,這些都是同一個意思,相同、等同、同類、同義。"

Rūpaṃ attato samanupassatīti idhekacco rūpaṃ attato samanupassati – 『yaṃ rūpaṃ so ahaṃ, yo ahaṃ taṃ rūpa』nti rūpañca attānañca advayaṃ samanupassati. 『『Seyyathāpi nāma telappadīpassa jhāyato yā acci so vaṇṇo, yo vaṇṇo sā accīti acciñca vaṇṇañca advayaṃ samanupassati,』』 evameva idhekacco rūpaṃ attato samanupassatīti evaṃ rūpaṃ attāti diṭṭhipassanāya passati. Rūpavantaṃ vā attānanti 『arūpaṃ attā』ti gahetvā, chāyāvantaṃ rukkhaṃ viya, taṃ rūpavantaṃ samanupassati. Attani vā rūpanti 『arūpameva attā』ti gahetvā, pupphamhi gandhaṃ viya, attani rūpaṃ samanupassati. Rūpasmiṃvā attānanti 『arūpameva attā』ti gahetvā, karaṇḍake maṇiṃ viya, attānaṃ rūpasmiṃ samanupassati. Vedanādīsupi eseva nayo.

Tattha 『rūpaṃ attato samanupassatī』ti suddharūpameva attāti kathitaṃ. 『Rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; vedanaṃ attato samanupassati… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī』ti imesu sattasu ṭhānesu 『arūpaṃ attā』ti kathitaṃ. Vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānanti evaṃ catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vasena dvādasasu ṭhānesu 『rūpārūpamissako attā』 kathito. Tattha 『rūpaṃ attato samanupassati vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī』ti imesu pañcasu ṭhānesu ucchedadiṭṭhi kathitā. Avasesesu sassatadiṭṭhi. Evamettha pannarasa bhavadiṭṭhiyo pañca vibhavadiṭṭhiyo honti. Tā sabbāpi maggāvaraṇā, na saggāvaraṇā, paṭhamamaggavajjhāti veditabbā.

以下是巴利文的完整直譯: "視色為我"是指在這裡有人視色為我 - "凡是色就是我,凡是我就是色",他視色和我為不二。"就像正在燃燒的油燈,其火焰就是顏色,其顏色就是火焰,他視火焰和顏色為不二",同樣地,在這裡有人視色為我,這樣他以見解之見視色為我。或者"視我為有色"是指執取"我是無色"后,像有影子的樹一樣,視那個我為有色。或者"視色在我中"是指執取"我只是無色"后,像花中有香一樣,視色在我中。或者"視我在色中"是指執取"我只是無色"后,像盒子裡的寶石一樣,視我在色中。對於受等也是同樣的道理。 其中,"視色為我"是說純色是我。"視我為有色,視色在我中,視我在色中;視受為我...視想...視行...視識為我",在這七處說的是"無色是我"。"視我為有受,視受在我中,視我在受中",這樣在四蘊中各有三種,共十二處說的是"色無色混合是我"。其中,"視色為我,視受...視想...視行...視識為我",在這五處說的是斷見。其餘的是常見。這樣在這裡有十五種有見和五種無有見。應知所有這些都是道的障礙,不是天界的障礙,都可以被初道斷除。

1008.Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā ubhayattha vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno 『dvattiṃsavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno 『atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Ubhayattha kaṅkhamāno 『asītianubyañjanabyāmappabhānurañjitāya sarīranipphattiyā samannāgato sabbañeyyajānanasamatthaṃ sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhitvā ṭhito lokatārako buddho nāma atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Ayañhissa attabhāve guṇe vā kaṅkhanato ubhayattha kaṅkhati nāma. Vicikicchatīti ārammaṇaṃ nicchetuṃ asakkonto kicchati kilamati. Nādhimuccatīti tattheva adhimokkhaṃ na labhati. Na sampasīdatīti cittaṃ anāvilaṃ katvā pasīdituṃ na sakkoti, guṇesu nappasīdati.

Dhamme kaṅkhatītiādīsu pana 『kilese pajahantā cattāro ariyamaggā, paṭippassaddhakilesāni cattāri sāmaññaphalāni, maggaphalānaṃ ārammaṇapaccayabhūtaṃ amataṃ mahānibbānaṃ nāma atthi nu kho natthī』ti kaṅkhantopi 『ayaṃ dhammo niyyāniko nu kho aniyyāniko』ti kaṅkhantopi dhamme kaṅkhati nāma. 『Cattāro maggaṭṭhakā cattāro phalaṭṭhakāti idaṃ saṅgharatanaṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhantopi, 『ayaṃ saṅgho suppaṭipanno nu kho duppaṭipanno』ti kaṅkhantopi, 『etasmiṃ saṅgharatane dinnassa vipākaphalaṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhantopi saṅghe kaṅkhati nāma. 『Tisso pana sikkhā atthi nu kho natthī』ti kaṅkhantopi, 『tisso sikkhā sikkhitapaccayena ānisaṃso atthi nu kho natthī』ti kaṅkhantopi sikkhāya kaṅkhati nāma.

Pubbanto vuccati atītāni khandhadhātāyatanāni. Aparanto anāgatāni. Tattha atītesu khandhādīsu 『atītāni nu kho, na nu kho』ti kaṅkhanto pubbante kaṅkhati nāma. Anāgatesu 『anāgatāni nu kho, na nu kho』ti kaṅkhanto aparante kaṅkhati nāma. Ubhayattha kaṅkhanto pubbantāparante kaṅkhati nāma. 『Dvādasapadikaṃ paccayavaṭṭaṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhanto idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhati nāma. Tatrāyaṃ vacanattho – imesaṃ jarāmaraṇādīnaṃ paccayā 『idappaccayā』. Idappaccayānaṃ bhāvo 『idappaccayatā』. Idappaccayā eva vā 『idappaccayatā』; jātiādīnametaṃ adhivacanaṃ. Jātiādīsu taṃ taṃ paṭicca āgamma samuppannāti 『paṭiccasamuppannā』. Idaṃ vuttaṃ hoti – idappaccayatāya ca paṭiccasamuppannesu ca dhammesu kaṅkhatīti.

以下是巴利文的完整直譯: 「對老師產生懷疑」是指對老師的身體或品質或兩者都產生懷疑。懷疑身體時,想「是否存在一個具備三十二種特徵的身體?」懷疑品質時,想「是否存在能夠知曉過去、未來和現在的無所不知的智慧?」對兩者產生懷疑時,想「是否存在一個具備八十種附加特徵、光輝燦爛的身體,能夠達成所有可知之法的無所不知的智慧,名為覺者?」因此,由於對他自身的品質產生懷疑,故而對兩者產生懷疑。 「對法產生懷疑」是指無法決定對象,感到困擾和疲憊。「無法放下」是指在此無法獲得意志力。「無法專注」是指無法使心清凈,無法專注于品質上。 「對法產生懷疑」是指「是否存在四個聖道,能夠斷除煩惱,四個普通果,能夠斷除煩惱的安寧,是否存在作為果的、以四個聖道為條件的、無死的偉大涅槃?」即使懷疑「此法是能解脫的,還是不能解脫的」,也對法產生懷疑。「是否存在四個道的道果,是否存在四個果的道果?」即使懷疑「此僧團是善行的,還是惡行的」,也對僧團產生懷疑。「是否存在在此僧團中給予的果報?」即使懷疑「是否存在三種學習的法,還是不存在?」也對學習產生懷疑。 「過去」是指過去的五蘊、元素和感官。「未來」是指未來的五蘊、元素和感官。在過去的五蘊中,懷疑「是否存在過去的,還是不存在過去的?」對過去產生懷疑。在未來的五蘊中,懷疑「是否存在未來的,還是不存在未來的?」對未來產生懷疑。對兩者都產生懷疑時,懷疑「過去和未來是否存在?」懷疑「是否存在十二因緣的因果法則?」懷疑「這些因緣是因緣法的存在。」因緣法是指這些因緣的存在。因緣法的存在是指這些因緣的存在;而在出生等方面,這是指它們的意義。出生等方面的因緣是指依此而生的。這裡的意思是「對這些因緣法和因緣法的存在產生懷疑。」

1009.Sīlenāti gosīlādinā. Vatenāti govatādināva. Sīlabbatenāti tadubhayena. Suddhīti kilesasuddhi; paramatthasuddhibhūtaṃ vā nibbānameva. Tadekaṭṭhāti idha pahānekaṭṭhaṃ dhuraṃ. Imissā ca pāḷiyā diṭṭhikileso vicikicchākilesoti dveyeva āgatā. Lobho doso moho māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ime pana aṭṭha anāgatā. Āharitvā pana dīpetabbā. Ettha hi diṭṭhivicikicchāsu pahīyamānāsu apāyagamanīyo lobho doso moho māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti sabbepime pahānekaṭṭhā hutvā pahīyanti. Sahajekaṭṭhaṃ pana āharitvā dīpetabbaṃ. Sotāpattimaggena hi cattāri diṭṭhisahagatāni vicikicchāsahagatañcāti pañca cittāni pahīyanti. Tattha dvīsu asaṅkhārikadiṭṭhicittesu pahīyantesu tehi sahajāto lobho moho uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ime kilesā sahajekaṭṭhavasena pahīyanti. Sesadiṭṭhikileso ca vicikicchākileso ca pahānekaṭṭhavasena pahīyanti. Diṭṭhigatasampayuttasasaṅkhārikacittesupi pahīyantesu tehi sahajāto lobho moho thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ime kilesā sahajekaṭṭhavasena pahīyanti. Sesadiṭṭhikileso ca vicikicchākileso ca pahānekaṭṭhavasena pahīyanti. Evaṃ pahānekaṭṭhasmiṃyeva sahajekaṭṭhaṃ labbhatīti idaṃ sahajekaṭṭhaṃ āharitvā dīpayiṃsu.

Taṃsampayuttoti tehi tadekaṭṭhehi aṭṭhahi kilesehi sampayutto. Vinibbhogaṃ vā katvā tena lobhena tena dosenāti evaṃ ekekena sampayuttatā dīpetabbā. Tattha lobhe gahite, moho māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ saṅkhārakkhandhe kilesagaṇo lobhasampayutto nāma. Dose gahite, moho thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ kilesagaṇo dosasampayutto nāma. Mohe gahite, lobho doso māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ kilesagaṇo mohasampayutto nāma. Māne gahite, tena sahuppanno lobho moho thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ kilesagaṇo mānasampayutto nāma. Iminā upāyena tena thinena tena uddhaccena tena ahirikena tena anottappena sampayutto taṃsampayuttoti yojanā kātabbā. Taṃsamuṭṭhānanti tena lobhena…pe… tena anottappena samuṭṭhitanti attho.

Ime dhammā dassanena pahātabbāti ettha dassanaṃ nāma sotāpattimaggo; tena pahātabbāti attho. 『Kasmā pana sotāpattimaggo dassanaṃ nāma jāto』ti? 『Paṭhamaṃ nibbānadassanato』. 『Nanu gotrabhu paṭhamataraṃ passatī』ti ? 『No na passati; disvāpi kattabbakiccaṃ pana na karoti, saṃyojanānaṃ appahānato. Tasmā passatī』ti na vattabbo. Yattha katthaci rājānaṃ disvāpi paṇṇākāraṃ datvā kiccanipphattiyā adiṭṭhattā 『ajjāpi rājānaṃ na passāmī』ti vadanto cettha jānapadapuriso nidassanaṃ.

「以戒為基礎」是指像牛等動物的戒律。「以風為基礎」是指像牛等動物的風。「以戒和風為基礎」是指兩者都有。 「清凈」是指煩惱的清凈;或者是指究竟的清凈,即涅槃。 「單一的」是指在這裡的斷除是單一的重擔。在這部經典中,只有兩種煩惱來到,即見取的煩惱和懷疑的煩惱。貪慾、嗔恨、無明、我慢、懈怠、躁動、無羞恥、無愧惱這八種煩惱是未來的。 然而這些煩惱應被提取出來並闡明。在這裡,若見取和懷疑的煩惱被斷除,貪慾、嗔恨、無明、我慢、懈怠、躁動、無羞恥、無愧惱這八種煩惱都將作為單一的重擔被斷除。 然而,應提取出單一的重擔。因為通過入流道,四種與見相關的心和與懷疑相關的心共五種將被斷除。 在那裡,在兩個無量的見心被斷除時,因它們而生起的貪慾、無明、躁動、我慢、懈怠、無羞恥、無愧惱這些煩惱將作為單一的重擔被斷除。 其他的見取煩惱和懷疑煩惱也將作為單一的重擔被斷除。 在與見相關的心和與懷疑相關的心被斷除時,因它們而生起的貪慾、無明、懈怠、躁動、我慢、無羞恥、無愧惱這些煩惱將作為單一的重擔被斷除。 其他的見取煩惱和懷疑煩惱也將作為單一的重擔被斷除。 這樣在斷除的重擔中,單一的重擔將被獲得,因此我闡明了這個單一的重擔。 「與此相應」是指與這八種煩惱相關的。 應該通過分離來說明與貪慾相關的、與嗔恨相關的、與無明相關的煩惱。 在貪慾被抓住時,嗔恨、無明、我慢、懈怠、躁動、無羞恥、無愧惱這些煩惱屬於貪慾的煩惱群。 在嗔恨被抓住時,無明、我慢、懈怠、躁動、無羞恥、無愧惱這些煩惱屬於嗔恨的煩惱群。 在無明被抓住時,貪慾、嗔恨、我慢、懈怠、躁動、無羞恥、無愧惱這些煩惱屬於無明的煩惱群。 在我慢被抓住時,因而善法生起的貪慾、無明、懈怠、躁動、無羞恥、無愧惱這些煩惱屬於我慢的煩惱群。 應該以這種方式來理解與懈怠、躁動、無羞恥、無愧惱相關的煩惱。 這些煩惱的產生是由貪慾引起的……等,產生的意思是。 「這些法應通過見解斷除」是指見解是入流道;因此應通過見解斷除。 「為什麼入流道被稱為見解?」 「因為首先見到涅槃。」 「難道種姓者不更早地看見嗎?」 「不,他看不見;即使看見也不去做應做的事情,因為他對纏縛的斷除不夠。」 因此,不應說他看見。就像在某處看到國王卻不給予供養而未完成應做的事情時,一個普通人會說「今天我看不見國王」。

1011.Avaseso lobhoti dassanena pahīnāvaseso. Lobho dosamohesupi eseva nayo. Dassanena hi apāyagamanīyāva pahīnā. Tehi pana aññe dassetuṃ idaṃ vuttaṃ. 『Tadekaṭṭhā』ti tehi pāḷiyaṃ āgatehi tīhi kilesehi sampayogatopi pahānatopi ekaṭṭhā pañca kilesā. Neva dassanena na bhāvanāyāti idaṃ saṃyojanādīnaṃ viya tehi maggehi appahātabbataṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ pana 『『sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāravaṭṭe ye uppajjeyyuṃ, nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī』』tiādinā nayena kusalādīnampi pahānaṃ anuññātaṃ, taṃ tesaṃ maggānaṃ abhāvitattā ye uppajjeyyuṃ, te upanissayapaccayānaṃ kilesānaṃ pahīnattā pahīnāti imaṃ pariyāyaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ.

1013.Dassanenapahātabbahetukattike ime dhammā dassanena pahātabbahetukāti niṭṭhapetvā, puna 『tīṇi saṃyojanānī』tiādi pahātabbe dassetvā, tadekaṭṭhabhāvena hetū ceva sahetuke ca dassetuṃ vuttaṃ. Tattha 『kiñcāpi dassanena pahātabbesu hetūsu lobhasahagato moho lobhena sahetuko hoti, dosasahagato moho dosena, lobhadosā ca mohenāti pahātabbahetukapadepete saṅgahaṃ gacchanti, vicikicchāsahagato pana moho aññassa sampayuttahetuno abhāvena hetuyeva, na sahetukoti tassa pahānaṃ dassetuṃ ime dhammā dassanena pahātabbahetū』ti vuttaṃ.

  1. Dutiyapade uddhaccasahagatassa mohassa pahānaṃ dassetuṃ ime dhammā bhāvanāya pahātabbahetūti vuttaṃ. So hi attanā sampayuttadhamme sahetuke katvā piṭṭhivaṭṭako jāto, vicikicchāsahagato viya aññassa sampayuttahetuno abhāvā pahātabbahetukapadaṃ na bhajati. Tatiyapade avasesā akusalāti puna akusalaggahaṇaṃ vicikicchuddhaccasahagatānaṃ mohānaṃ saṅgahatthaṃ kataṃ. Te hi sampayuttahetuno abhāvā pahātabbahetukā nāma na honti.

  2. Parittārammaṇattike ārabbhāti ārammaṇaṃ katvā. Sayañhi parittā vā hontu mahaggatā vā, parittadhamme ārammaṇaṃ katvā uppannā parittārammaṇā, mahaggate ārammaṇaṃ katvā uppannā mahaggatārammaṇā, appamāṇe ārammaṇaṃ katvā uppannā appamāṇārammaṇā. Te pana parittāpi honti mahaggatāpi appamāṇāpi.

  3. Micchattattike ānantarikānīti anantarāyena phaladāyakāni; mātughātakakammādīnametaṃ adhivacanaṃ. Tesu hi ekasmimpi kamme kate taṃ paṭibāhitvā aññaṃ kammaṃ attano vipākassa okāsaṃ kātuṃ na sakkoti. Sineruppamāṇepi hi suvaṇṇathūpe katvā cakkavāḷamattaṃ vā ratanamayapākāraṃ vihāraṃ kāretvā taṃ pūretvā nisinnassa buddhappamukhassa saṅghassa yāvajīvaṃ cattāro paccaye dadatopi taṃ kammaṃ etesaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭibāhetuṃ na sakkoti eva. Yā ca micchādiṭṭhi niyatāti ahetukavādaakiriyavādanatthikavādesu aññatarā. Tañhi gahetvā ṭhitaṃ puggalaṃ buddhasatampi buddhasahassampi bodhetuṃ na sakkoti.

  4. Maggārammaṇattike ariyamaggaṃ ārabbhāti lokuttaramaggaṃ ārammaṇaṃ katvā. Te pana parittāpi honti mahaggatāpi.

  5. Maggahetukaniddese paṭhamanayena paccayaṭṭhena hetunā maggasampayuttānaṃ khandhānaṃ sahetukabhāvo dassito. Dutiyanayena maggabhūtena sammādiṭṭhisaṅkhātena hetunā sesamaggaṅgānaṃ sahetukabhāvo dassito. Tatiyanayena magge uppannahetūhi sammādiṭṭhiyā sahetukabhāvo dassitoti veditabbo.

以下是巴利文的完整直譯: "剩餘的貪慾"是指通過見而未斷除的剩餘部分。對於貪慾、嗔恨和愚癡也是同樣的道理。因為通過見只斷除了導致惡趣的部分。爲了顯示與這些不同的其他部分,所以說了這個。"與此相應"是指與經文中提到的三種煩惱在相應和斷除方面相同的五種煩惱。"既不通過見也不通過修習"是指像結等一樣,不能通過這些道路斷除。但是,如"通過入流道智,由於有為識的滅盡,除了七種生存之外,在無始輪迴中可能生起的名色在此滅盡"等方式允許斷除善法等,應理解這是指由於這些道路未修習而可能生起的,由於斷除了作為緣的煩惱而斷除的這種方式而說的。 在"通過見而斷除的因"中,確定"這些法是通過見而斷除的因",然後再次顯示"三種結"等應斷除的,爲了顯示它們是因和有因,所以這樣說。其中,雖然在通過見而斷除的因中,與貪慾相應的愚癡以貪慾為因,與嗔恨相應的愚癡以嗔恨為因,貪慾和嗔恨以愚癡為因,這些包含在"通過見而斷除的因"中,但與懷疑相應的愚癡由於沒有其他相應的因而只是因,不是有因,爲了顯示它的斷除,所以說"這些法是通過見而斷除的因"。 在第二句中,爲了顯示與掉舉相應的愚癡的斷除,所以說"這些法是通過修習而斷除的因"。因為它使與自己相應的法成為有因,成為輔助,由於像與懷疑相應的愚癡一樣沒有其他相應的因,所以不屬於"通過見而斷除的因"。在第三句中,"其餘的不善法"再次提到不善法是爲了包括與懷疑和掉舉相應的愚癡。因為它們由於沒有相應的因而不被稱為"通過見而斷除的因"。 在"小所緣三法"中,"緣"是指以此為所緣。無論它們自身是小、大還是無量,以小法為所緣而生起的是小所緣,以大法為所緣而生起的是大所緣,以無量法為所緣而生起的是無量所緣。它們可以是小的、大的或無量的。 在"邪性三法"中,"無間"是指無間隔地帶來果報;這是指殺母等業的代名詞。因為在這些業中,即使做了一個,也不能阻止它而讓其他業有機會產生自己的果報。即使建造了須彌山般高的金塔,或者建造了宇宙般大的寶石圍墻的寺院,並終生供養以佛陀為首的僧團四資具,這些業也不能阻止那些業的果報。"決定的邪見"是指無因論、無作用論、虛無論中的任何一種。因為即使一百個佛陀、一千個佛陀也不能覺悟執持這種見解的人。 在"道所緣三法"中,"以聖道為所緣"是指以出世間道為所緣。它們可以是小的或大的。 在"道因"的解釋中,第一種方法顯示了通過因的意義,道相應的蘊是有因的。第二種方法顯示了通過作為道的正見這個因,其他道支是有因的。第三種方法顯示了通過在道中生起的因,正見是有因的,應該這樣理解。

1040.Adhipatiṃ karitvāti ārammaṇādhipatiṃ katvā. Te ca kho parittadhammāva honti. Ariyasāvakānañhi attano maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle ārammaṇādhipati labbhati. Cetopariyañāṇena pana ariyasāvako parassa maggaṃ paccavekkhamāno garuṃ karontopi attanā paṭividdhamaggaṃ viya garuṃ na karoti. 『Yamakapāṭihāriyaṃ karontaṃ tathāgataṃ disvā tassa maggaṃ garuṃ karoti na karotī』ti? Karoti, na pana attano maggaṃ viya. Arahā na kiñci dhammaṃ garuṃ karoti ṭhapetvā maggaṃ phalaṃ nibbānanti. Etthāpi ayamevattho. Vīmaṃsādhipateyyanti idaṃ sahajātādhipatiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Chandañhi jeṭṭhakaṃ katvā maggaṃ bhāventassa chando adhipati nāma hoti, na maggo. Sesadhammāpi chandādhipatino nāma honti, na maggādhipatino. Cittepi eseva nayo. Vīmaṃsaṃ pana jeṭṭhakaṃ katvā maggaṃ bhāventassa vīmaṃsādhipati ceva hoti maggo cāti. Sesadhammā maggādhipatino nāma honti. Vīriyepi eseva nayo.

  1. Uppannattikaniddese jātāti nibbattā, paṭiladdhattabhāvā. Bhūtātiādīni tesaṃyeva vevacanāni. Jātā eva hi bhāvappattiyā bhūtā. Paccayasaṃyoge jātattā sañjātā. Nibbattilakkhaṇappattattā nibbattā. Upasaggena pana padaṃ vaḍḍhetvā abhinibbattāti vuttā. Pākaṭībhūtāti pātubhūtā. Pubbantato uddhaṃ pannāti uppannā. Upasaggena padaṃ vaḍḍhetvā samuppannāti vuttā. Nibbattaṭṭheneva uddhaṃ ṭhitāti uṭṭhitā. Paccayasaṃyoge uṭṭhitāti samuṭṭhitā. Puna uppannātivacane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Uppannaṃsena saṅgahitāti uppannakoṭṭhāsena gaṇanaṃ gatā. Rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇanti idaṃ nesaṃ sabhāvadassanaṃ. Dutiyapadaniddeso vuttapaṭisedhanayena veditabbo. Tatiyapadaniddeso uttānatthoyeva.

Ayaṃ pana tiko dvinnaṃ addhānaṃ vasena pūretvā dassito. Laddhokāsassa hi kammassa vipāko duvidho – khaṇappatto, ca appatto ca. Tattha 『khaṇappatto』 uppanno nāma. 『Appatto』 cittānantare vā uppajjatu, kappasatasahassātikkame vā. Dhuvapaccayaṭṭhena natthi nāma na hoti, uppādino dhammā nāma jāto. Yathā hi – 『『tiṭṭhateva sāyaṃ, poṭṭhapāda, arūpī attā saññāmayo . Atha imassa purisassa aññā ca saññā uppajjanti aññā ca saññā nirujjhantī』』ti (dī. ni. 1.419). Ettha āruppe kāmāvacarasaññāpavattikāle kiñcāpi mūlabhavaṅgasaññā niruddhā kāmāvacarasaññāya pana niruddhakāle avassaṃ sā uppajjissatīti arūpasaṅkhāto attā natthīti saṅkhyaṃ agantvā 『tiṭṭhateva』 nāmāti jāto. Evameva laddhokāsassa kammassa vipāko duvidho…pe… dhuvapaccayaṭṭhena natthi nāma na hoti, uppādino dhammā nāma jāto.

Yadi pana āyūhitaṃ kusalākusalakammaṃ sabbaṃ vipākaṃ dadeyya, aññassa okāso na bhaveyya. Taṃ pana duvidhaṃ hoti – dhuvavipākaṃ, adhuvavipākañca. Tattha pañca ānantariyakammāni, aṭṭha samāpattiyo, cattāro ariyamaggāti etaṃ 『dhuvavipākaṃ』 nāma. Taṃ pana khaṇappattampi atthi, appattampi. Tattha 『khaṇappattaṃ』 uppannaṃ nāma. 『Appattaṃ』 anuppannaṃ nāma. Tassa vipāko cittānantare vā uppajjatu kappasatasahassātikkame vā. Dhuvapaccayaṭṭhena anuppannaṃ nāma na hoti, uppādino dhammā nāma jātaṃ. Metteyyabodhisattassa maggo anuppanno nāma, phalaṃ uppādino dhammāyeva nāma jātaṃ.

  1. 「以主導性為基礎」是指以所緣的主導性為基礎。它們確實是小法。因為在高貴的弟子中,在自我修行時,在反思時可以獲得所緣的主導性。然而,通過心的智慧,高貴的弟子在反思他人的道路時,即使是將其視為重擔,也不如他自己所證的道路那樣重。 「看到那位行使雙重神通的如來,因此將其道路視為重擔」嗎?是的,但不如他自己所走的道路那樣重。阿羅漢除了道、果、涅槃之外,不會將任何法視為重擔。在這裡也是同樣的意思。「反思的主導性」是爲了顯示自然產生的主導性。因慾望而生的主導性是指在修習道路時,慾望成為主導,而不是道路的主導。其他的法也都是以慾望為主導,而不是以道路為主導。心中也是這樣。反思的主導性是指在修習道路時,反思成為主導,而道路也是如此。其他的法都是以道路為主導。

  2. 在「生起的法」的定義中,「出生」是指因緣的結合。 「存在」等等是它們的特定名稱。因為只有出生才能獲得存在。由於因緣的結合而生。由於出生的特徵而生。通過附加的方式,增加了「再生」的說法。 「顯現的」是指顯現。 「從過去到現在」是指生起。通過附加的方式,增加了「生起」的說法。因緣的結合而生起。再次生起的法的原因應根據前述的說法理解。通過生起的法的集合,進行計算。色、受、想、行、識是它們的本質的顯示。第二句的定義應根據所說的禁止來理解。第三句的定義僅是爲了說明其內容。

然而,這裡通過兩個階段的填充來顯示。因為獲得的法的果報有兩種——瞬間獲得和未獲得。在這裡,「瞬間獲得」是指出生。「未獲得」是指在心中生起,或在經歷數百千劫後生起。根據持久的因緣,未獲得是不存在的,生起的法是已生的。正如所說:「在早晨,波頭,空無形的自我存在。然後,這個人的其他意識生起,其他意識滅盡。」(《增支部》1.419)。在這裡,雖然在無色界的慾望中,根本的心流意識被阻斷,但在慾望的意識被阻斷時,必然會生起,因此被稱為「無色的自我不存在」,而不是稱為「仍然存在」。同樣,獲得的法的果報有兩種……等,根據持久的因緣,未獲得是不存在的,生起的法是已生的。

如果將所有的善惡業的果報全部給予,便不會有其他的機會。那是有兩種的——持久的果報和非持久的果報。在這裡,有五種即刻業,八種定,四種聖道,這被稱為「持久的果報」。那裡面也有瞬間獲得和未獲得。在這裡,「瞬間獲得」是指出生。「未獲得」是指未出生。它的果報可能在心中生起,或在經歷數百千劫後生起。根據持久的因緣,未出生是不存在的,生起的法是已生的。彌勒菩薩的道被稱為未出生,果報是生起的法。

  1. Atītattikaniddese atītāti khaṇattayaṃ atikkantā. Niruddhāti nirodhappattā. Vigatāti vibhavaṃ gatā, vigacchitā vā. Vipariṇatāti pakativijahanena vipariṇāmaṃ gatā. Nirodhasaṅkhātaṃ atthaṃ gatāti atthaṅgatā. Abbhatthaṅgatāti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Uppajjitvā vigatāti nibbattitvā vigacchitā. Puna atītavacane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva. Parato anāgatādīsupi eseva nayo. Atītaṃsena saṅgahitāti atītakoṭṭhāsena gaṇanaṃ gatā. Katame teti? Rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ. Parato anāgatādīsupi eseva nayo.

  2. Atītārammaṇattikaniddese atīte dhamme ārabbhātiādīsu parittamahaggatāva dhammā veditabbā. Te hi atītādīni ārabbha uppajjanti.

  3. Ajjhattattikaniddese tesaṃ tesanti padadvayena sabbasatte pariyādiyati. Ajjhattaṃ paccattanti ubhayaṃ niyakajjhattādhivacanaṃ. Niyatāti attani jātā. Pāṭipuggalikāti pāṭiyekkassa pāṭiyekkassa puggalassa santakā. Upādiṇṇāti sarīraṭṭhakā. Te hi kammanibbattā vā hontu mā vā, ādinnagahitaparāmaṭṭhavasena pana idha upādiṇṇāti vuttā.

1051.Parasattānanti attānaṃ ṭhapetvā avasesasattānaṃ. Parapuggalānanti tasseva vevacanaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Tadubhayanti taṃ ubhayaṃ.

  1. Ajjhattārammaṇattikassa paṭhamapade parittamahaggatā dhammā veditabbā. Dutiye appamāṇāpi. Tatiye parittamahaggatāva. Appamāṇā pana kālena bahiddhā kālena ajjhattaṃ ārammaṇaṃ na karonti. Sanidassanattikaniddeso uttānoyevāti.

Dukanikkhepakathā

  1. Dukesu adosaniddese mettāyanavasena metti. Mettākāro mettāyanā. Mettāya ayitassa mettāsamaṅgino cittassa bhāvo mettāyitattaṃ. Anudayatīti anuddā, rakkhatīti attho. Anuddākāro anuddāyanā. Anuddāyitassa bhāvo anuddāyitattaṃ. Hitassa esanavasena hitesitā. Anukampanavasena anukampā. Sabbehipi imehi padehi upacārappanāppattā mettāva vuttā. Sesapadehi lokiyalokuttaro adoso kathito.

  2. Amohaniddese dukkhe ñāṇanti dukkhasacce paññā. Dukkhasamudayetiādīsupi eseva nayo. Ettha ca dukkhe ñāṇaṃ savanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇāsu vattati. Tathā dukkhasamudaye. Nirodhe pana savanapaṭivedhapaccavekkhaṇāsu eva. Tathā paṭipadāya. Pubbanteti atītakoṭṭhāse. Aparanteti anāgatakoṭṭhāse. Pubbantāparanteti tadubhaye. Idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu ñāṇanti ayaṃ paccayo, idaṃ paccayuppannaṃ, idaṃ paṭicca idaṃ nibbattanti, evaṃ paccayesu ca paccayuppannadhammesu ca ñāṇaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 在過去三相解釋中:過去者,已超越三時。已滅者,已達到滅。已逝者,已去到消失,或已消散。已變異者,已通過本性捨棄而進入變異。已達到滅的意義者,已隱沒。已完全隱沒者,由字首使詞語增長。已生起后逝去者,已生起后消散。關於過去語言的理由,下文已說。對於未來等,亦同此理。已被過去部分包含者,已進入過去部分的計算。是哪些?色、受、想、行、識。對於未來等,亦同此理。 在過去所緣三相解釋中:關於過去法,從開始等處,應了知僅有限和廣大的法。它們確實依據過去等而生起。 在內三相解釋中:通過"彼等"這兩個詞,包括一切眾生。"內在"和"各自"是固有內在的說明。確定者,在自身中生起。個別的者,屬於每一個別個人。已取者,八身體。它們或是業所生,或非業所生,但在此根據已取、已執、已染著而說已取。 關於他眾生者,除去自身的其餘眾生。關於他個人者,即其同義詞。其餘部分如下文所說相同。兩者者,即那兩個。 在內所緣三相的第一項,應了知僅有限和廣大的法。在第二項,無量亦有。在第三項,僅有限和廣大。無量法有時在外,有時不以內在為所緣。關於有相三相解釋,已明瞭。 二法摘要說 在二法中,在無瞋解釋處:依慈愛方式為慈。慈的樣態為慈愛。慈愛者的心的狀態為慈愛狀態。不傷害者為不害,保護為意義。不害的樣態為不害方式。不害者的狀態為不害狀態。利益的追求方式為利益追求。依憐憫方式為憐憫。通過所有這些詞語,慈已被說為達到修習和安住。其餘詞語中,已說明世間和出世間的無瞋。 在無癡解釋處:苦智者,在苦諦中的智慧。在苦集等處,亦同此理。在此,苦智在聽聞、思惟、通達、省察中運作。對於苦集,亦復如是。在滅諦,僅在聽聞、通達、省察中。對於道諦,亦然。過去邊際者,在過去部分。未來邊際者,在未來部分。過去未來邊際者,即這兩者。在此緣起法中的智慧:此緣,此緣生法,此依此而生,如此在緣及緣生法中的智慧。

  1. Lobhaniddesepi heṭṭhā anāgatānaṃ padānaṃ ayamattho – rañjanavasena rāgo. Balavarañjanaṭṭhena sārāgo. Visayesu sattānaṃ anunayanato anunayo. Anurujjhatīti anurodho, kāmetīti attho. Yattha katthaci bhave sattā etāya nandanti, sayaṃ vā nandatīti nandī. Nandī ca sā rañjanaṭṭhena rāgo cāti nandīrāgo. Tattha ekasmiṃ ārammaṇe sakiṃ uppannā taṇhā 『nandī』. Punappunaṃ uppajjamānā 『nandīrāgo』ti vuccati. Cittassa sārāgoti yo heṭṭhā balavarañjanaṭṭhena sārāgoti vutto, so na sattassa, cittasseva sārāgoti attho.

Icchanti etāya ārammaṇānīti icchā. Bahalakilesabhāvena mucchanti etāya pāṇinoti mucchā. Gilitvā pariniṭṭhapetvā gahaṇavasena ajjhosānaṃ. Iminā sattā gijjhanti, gedhaṃ āpajjantīti gedho; bahalaṭṭhena vā gedho. 『『Gedhaṃ vā pavanasaṇḍa』』nti hi bahalaṭṭheneva vuttaṃ. Anantarapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Sabbatobhāgena vā gedhoti paligedho. Sañjanti etenāti saṅgo; lagganaṭṭhena vā saṅgo. Osīdanaṭṭhena paṅko. Ākaḍḍhanavasena ejā. 『『Ejā imaṃ purisaṃ parikaḍḍhati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā』』ti hi vuttaṃ. Vañcanaṭṭhena māyā. Vaṭṭasmiṃ sattānaṃ jananaṭṭhena janikā. 『『Taṇhā janeti purisaṃ cittamassa vidhāvatī』』ti (saṃ. ni. 1.55-57) hi vuttaṃ. Vaṭṭasmiṃ satte dukkhena saṃyojayamānā janetīti sañjananī. Ghaṭanaṭṭhena sibbinī. Ayañhi vaṭṭasmiṃ satte cutipaṭisandhivasena sibbati ghaṭeti, tunnakāro viya pilotikāya pilotikaṃ; tasmā ghaṭanaṭṭhena sibbinīti vuttā. Anekappakāraṃ visayajālaṃ taṇhāvipphanditanivesasaṅkhātaṃ vā jālamassā atthīti jālinī.

Ākaḍḍhanaṭṭhena sīghasotā saritā viyāti saritā. Allaṭṭhena vā saritā. Vuttañhetaṃ – 『『saritāni sinehitāni ca somanassāni bhavanti jantuno』』ti (dha. pa. 341). Allāni ceva siniddhāni cāti ayañhettha attho. Visatāti visattikā. Visaṭāti visattikā. Visālāti visattikā. Visakkatīti visattikā. Visaṃvādikāti visattikā. Visaṃharatīti visattikā. Visamūlāti visattikā. Visaphalāti visattikā. Visaparibhogāti visattikā. Visatā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme kule gaṇe vitthatāti visattikā (mahāni. 3). Anayabyasanapāpanaṭṭhena kummānubandhasuttakaṃ viyāti suttaṃ. Vuttañhetaṃ – 『『suttakanti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṃ adhivacana』』nti (saṃ. ni. 2.159). Rūpādīsu vitthataṭṭhena visaṭā. Tassa tassa paṭilābhatthāya satte āyūhāpetīti āyūhinī. Ukkaṇṭhituṃ appadānato sahāyaṭṭhena dutiyā. Ayañhi sattānaṃ vaṭṭasmiṃ ukkaṇṭhituṃ na deti, gatagataṭṭhāne piyasahāyo viya abhiramāpeti. Tena vuttaṃ –

『『Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;

Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattatī』』ti. (a. ni.

在貪慾解釋中,以下是未來的詞義——因取悅而生起的貪慾。強烈取悅的地方,生起的貪慾。由於眾生的吸引而生起的吸引。因喜悅而生起,意指快樂。無論眾生在何處,因這個而歡喜,自己也歡喜者,歡喜。歡喜者,因取悅而生起的貪慾,因此歡喜貪慾。若在同一所緣中,生起的渴望稱為「歡喜」。反覆生起的「歡喜貪慾」稱之為。心的強烈貪慾,指的是上述所說的強烈取悅,因此意指僅心的強烈貪慾。 慾望者,因這個所緣而生起的慾望。因眾多煩惱而迷失者,因這個而迷失。吞噬后完成,因執取而安住。由此,眾生如同禿鷲,陷入了困境;因大量的困境。關於「困境」,確實是因大量而說。緊接著的詞因字首而增長。通過整體而言,困境即為困厄。因緊密相連而生起的,稱為結合;因吸引而生起的結合。因沉淪而成為泥潭。因拉扯而生起的,稱為拉扯。「拉扯著這個人,因他的存在而生起」如是所說。因欺騙而生起的,稱為幻影。在輪迴中,眾生的生起者,稱為母親。「渴望生起人,心的引導者」如是所說。在輪迴中,因苦而束縛的生起者,稱為牽引者。因聚合而生起的,稱為聚合者。確實是在輪迴中,眾生因生死的聯繫而聚合,像是土壤中的種子;因此因聚合而稱為聚合者。多種類的所緣網,稱為渴望的遊蕩。 因拉扯而生起的,像是迅速流動的河流。或因流動而生起。如此說——「流動的、緊密相連的,能使眾生生起歡喜」如是所說。流動的與緊密相連的,意指此處的意義。廣大的,廣闊的。廣闊的,廣泛的。廣大的,廣泛的。廣泛的,廣泛的。廣泛的,廣泛的。廣泛的,廣泛的。廣泛的,廣泛的。廣大的,廣泛的,或許是因渴望而生起的。因渴望而生起的,因色、聲、香、味、觸、法而生起的,稱為廣泛的(大論 3)。因不良的因緣而生起的,像是與因果法則相連的法則。如此說——「法則確實是,僧眾,歡喜貪慾的名稱」如是所說。色等的廣泛,因而廣泛。爲了獲得各自的利益而生起,稱為利益者。因渴望而生起的,難以滿足的,因而成為第二者。因眾生在輪迴中,難以滿足而不給予,像是去往去處的親友,因而安住。故而說—— 「渴望的第二個人,長久以來輪迴; 女性的存在與非存在,輪迴無法超越。」

4.9; itivu. 15; mahāni. 191; cūḷani. pārāyanānugītigāthāniddesa 107);

Paṇidhānakavasena paṇidhi. Bhavanettīti bhavarajju. Etāya hi sattā, rajjuyā gīvāya baddhā goṇā viya, icchiticchitaṭṭhānaṃ niyyanti. Taṃ taṃ ārammaṇaṃ vanati bhajati allīyatīti vanaṃ. Vanati yācatīti vā vanaṃ. Vanathoti byañjanena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Anatthadukkhānaṃ vā samuṭṭhāpanaṭṭhena gahanaṭṭhena ca vanaṃ viyāti 『vanaṃ』; balavataṇhāyetaṃ nāmaṃ. Gahanataraṭṭhena pana tato balavataro 『vanatho』 nāma. Tena vuttaṃ –

『『Vanaṃ chindatha mā rukkhaṃ, vanato jāyate bhayaṃ;

Chetvā vanañca vanathañca, nibbanā hotha bhikkhavo』』ti. (dha. pa. 283);

Santhavanavasena santhavo; saṃsaggoti attho. So duvidho – taṇhāsanthavo mittasanthavo ca. Tesu idha taṇhāsanthavo adhippeto. Sinehavasena sineho. Ālayakaraṇavasena apekkhatīti apekkhā. Vuttampi cetaṃ – 『『imāni te deva caturāsītinagarasahassāni kusāvatīrājadhānīpamukhāni. Ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekkhaṃ karohī』』ti (dī. ni.

4.9; 這就是。15; 大論。191; 小論。關於《帕拉雅那歌》的解釋107); 依願望而生起的願望。存在的繩索,意指生的繩索。因這個,眾生如同被繩索束縛的牛,向所欲之處前進。對此所緣,喜悅、追求、依附,稱之為「森林」。森林亦有乞求之意。森林者,因描述而增長的詞。因無意義的痛苦而生起,或因密集而稱為森林,稱為「森林」;這是強烈渴望的名稱。更為密集者,稱為更強烈的「森林」。故而說—— 「砍伐森林,勿傷樹木,因森林而生恐懼; 砍伐森林與森林,愿你們得涅槃,僧眾。」(大論 283) 依安慰而生起的安慰;結合的意義。此有二種——慾望的安慰與友情的安慰。在此,意指慾望的安慰。因親近而生起的親近。因安住而生起的期待。確實如此說——「這些是你,天神,四萬八千城鎮的首都。天神,在此處請與眾生交談,期待生命。」

2.266). Ālayaṃ karohīti ayañhettha attho. Pāṭiyekke pāṭiyekke ārammaṇe bandhatīti paṭibandhu. Ñātakaṭṭhena vā pāṭiyekko bandhūtipi paṭibandhu. Niccasannissitaṭṭhena hi sattānaṃ taṇhāsamo bandhu nāma natthi.

Ārammaṇānaṃ asanato āsā. Ajjhottharaṇato ceva tittiṃ anupagantvāva paribhuñjanato cāti attho. Āsisanavasena āsisanā. Āsisitassa bhāvo āsisitattaṃ. Idāni tassā pavattiṭṭhānaṃ dassetuṃ rūpāsātiādi vuttaṃ. Tattha āsisanavasena āsāti āsāya atthaṃ gahetvā rūpe āsā rūpāsāti evaṃ navapi padāni veditabbāni. Ettha ca purimāni pañca pañcakāmaguṇavasena vuttāni. Parikkhāralobhavasena chaṭṭhaṃ. Taṃ visesato pabbajitānaṃ. Tato parāni tīṇi atittiyavatthuvasena gahaṭṭhānaṃ. Na hi tesaṃ dhanaputtajīvitehi aññaṃ piyataraṃ atthi. 『Etaṃ mayhaṃ etaṃ mayha』nti vā 『asukena me idaṃ dinnaṃ idaṃ dinna』nti vā evaṃ satte jappāpetīti jappā. Parato dve padāni upasaggena vaḍḍhitāni. Tato paraṃ aññenākārena vibhajituṃ āraddhattā puna jappāti vuttaṃ. Jappanākāro jappanā. Jappitassa bhāvo jappitattaṃ. Punappunaṃ visaye lumpati ākaḍḍhatīti lolupo. Lolupassa bhāvo loluppaṃ. Loluppākāro loluppāyanā. Loluppasamaṅgino bhāvo loluppāyitattaṃ.

Pucchañjikatāti yāya taṇhāya lābhaṭṭhānesu, pucchaṃ cālayamānā sunakhā viya, kampamānā vicaranti, taṃ tassā kampanataṇhāya nāmaṃ. Sādhu manāpamanāpe visaye kāmetīti sādhukāmo. Tassa bhāvo sādhukamyatā. Mātā mātucchātiādike ayuttaṭṭhāne rāgoti adhammarāgo. Yuttaṭṭhānepi balavā hutvā uppannalobho visamalobho. 『『Rāgo visama』』ntiādivacanato (vibha. 924) vā yuttaṭṭhāne vā ayuttaṭṭhāne vā uppanno chandarāgo adhammaṭṭhena 『adhammarāgo』, visamaṭṭhena 『visamalobho』ti veditabbo.

Ārammaṇānaṃ nikāmanavasena nikanti. Nikāmanākāro nikāmanā. Patthanāvasena patthanā. Pihāyanavasena pihanā. Suṭṭhu patthanā sampatthanā. Pañcasu kāmaguṇesu taṇhā kāmataṇhā. Rūpārūpabhave taṇhā bhavataṇhā. Ucchedasaṅkhāte vibhave taṇhā vibhavataṇhā. Suddhe rūpabhavasmiṃyeva taṇhā rūpataṇhā. Arūpabhave taṇhā arūpataṇhā. Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo diṭṭhirāgo. Nirodhe taṇhā nirodhataṇhā. Rūpe taṇhā rūpataṇhā. Sadde taṇhā saddataṇhā. Gandhataṇhādīsupi eseva nayo. Oghādayo vuttatthāva.

2.266). 依于安住而生起,意指此處的意義。個別的、個別的所緣而束縛,稱為約束。作為親屬的個別者,亦可稱為約束。因眾生的常依賴而生起的慾望,稱為親屬,非比親屬。 所緣的渴望,因不依賴而生起。因超越而不追求而享用,意指此處的意義。因依賴而生起的渴望,稱為渴望。被依賴的狀態,稱為依賴狀態。現在爲了顯示其發生的地方而說「色」等。於此,因依賴而生起的渴望,依賴的意義,稱為色的渴望,色渴望,亦應如此理解新的詞語。在此,前五個因五種慾望而說。因貪慾而說的第六個,特別是出家者。其餘的三者因不依賴的事物而說為居士。對他們而言,財富的生活中沒有其他更親愛的東西。「這是我的,這是我的」或「某某給了我這個,給了我那個」,如此使眾生生起貪慾。其餘兩個詞因字首而增長。之後,因其他方式而開始分配,再次生起貪慾,故而說。貪慾的樣態,稱為貪慾狀態。反覆在所緣中貪婪,稱為貪婪者。貪婪的狀態,稱為貪婪狀態。貪婪的樣態,稱為貪婪方式。與貪婪相伴的狀態,稱為貪婪的性質。 因渴望而生起的,因渴望而動搖,像是受到搖動的犬類,因而生起的動搖渴望。善於喜歡的,意指善於渴望。其狀態,稱為善於渴望。母親、母親的親屬等不正當的地方,稱為不正當的貪慾。在正當的地方,強烈生起的貪慾,稱為不正當的貪慾。因「貪慾是偏斜的」等話而說(《分類論》924),在正當的地方或不正當的地方生起的貪慾,因不正當而稱為不正當的貪慾,因偏斜而稱為偏斜的貪慾。 因所緣的渴望,稱為渴望。渴望的樣態,稱為渴望狀態。因期望而生起的,稱為期望。因渴望而生起的,稱為渴望。良好的期望,稱為良好的期望。五種慾望中的渴望,稱為慾望的渴望。色與無色的生起,稱為生的渴望。因斷滅而稱為無所有的渴望。于凈色中,渴望稱為色的渴望。于無色中,渴望稱為無色的渴望。因斷滅見而生起的貪慾,稱為見的貪慾。于滅中,渴望稱為滅的渴望。於色中,渴望稱為色的渴望。于聲中,渴望稱為聲的渴望。于香的渴望等,亦同此理。關於流等,已如所述。

Kusaladhamme āvaratīti āvaraṇaṃ. Chādanavasena chādanaṃ. Satte vaṭṭasmiṃ bandhatīti bandhanaṃ. Cittaṃ upagantvā kilissati saṃkiliṭṭhaṃ karotīti upakkileso. Thāmagataṭṭhena anusetīti anusayo. Uppajjamānā cittaṃ pariyuṭṭhātīti pariyuṭṭhānaṃ; uppajjituṃ appadānena kusalacāraṃ gaṇhātīti attho. 『『Corā magge pariyuṭṭhiṃsu dhuttā magge pariyuṭṭhiṃsū』』tiādīsu (cūḷava. 430) hi maggaṃ gaṇhiṃsūti attho. Evamidhāpi gahaṇaṭṭhena pariyuṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Paliveṭhanaṭṭhena latā viyāti latā. 『『Latā ubbhijja tiṭṭhatī』』ti (dha. pa. 340) āgataṭṭhānepi ayaṃ taṇhā latāti vuttā. Vividhāni vatthūni icchatīti vevicchaṃ. Vaṭṭadukkhassa mūlanti dukkhamūlaṃ. Tasseva dukkhassa nidānanti dukkhanidānaṃ. Taṃ dukkhaṃ ito pabhavatīti dukkhappabhavo. Bandhanaṭṭhena pāso viyāti pāso. Mārassa pāso mārapāso. Duruggilanaṭṭhena baḷisaṃ viyāti baḷisaṃ. Mārassa baḷisaṃ mārabaḷisaṃ. Taṇhābhibhūtā mārassa visayaṃ nātikkamanti, tesaṃ upari māro vasaṃ vattetīti iminā pariyāyena mārassa visayoti māravisayo. Sandanaṭṭhena taṇhāva nadī taṇhānadī. Ajjhottharaṇaṭṭhena taṇhāva jālaṃ taṇhājālaṃ. Yathā sunakhā gaddulabaddhā yadicchakaṃ nīyanti, evaṃ taṇhābaddhā sattāpīti daḷhabandhanaṭṭhena gaddulaṃ viyāti gaddulaṃ. Taṇhāva gaddulaṃ taṇhāgaddulaṃ. Duppūraṇaṭṭhena taṇhāva samuddo taṇhāsamuddo.

  1. Dosaniddese anatthaṃ me acarīti avuḍḍhiṃ me akāsi. Iminā upāyena sabbapadesu attho veditabbo. Aṭṭhāne vā pana āghātoti akāraṇe kopo – ekacco hi 『devo ativassatī』ti kuppati, 『na vassatī』ti kuppati, 『sūriyo tappatī』ti kuppati, 『na tappatī』ti kuppati, vāte vāyantepi kuppati, avāyantepi kuppati, sammajjituṃ asakkonto bodhipaṇṇānaṃ kuppati, cīvaraṃ pārupituṃ asakkonto vātassa kuppati, upakkhalitvā khāṇukassa kuppati idaṃ sandhāya vuttaṃ – aṭṭhāne vā pana āghāto jāyatīti. Tattha heṭṭhā navasu ṭhānesu satte ārabbha uppannattā kammapathabhedo hoti. Aṭṭhānāghāto pana saṅkhāresu uppanno kammapathabhedaṃ na karoti. Cittaṃ āghātento uppannoti cittassa āghāto. Tato balavataro paṭighāto. Paṭihaññanavasena paṭighaṃ. Paṭivirujjhatīti paṭivirodho. Kuppanavasena kopo. Pakopo sampakopoti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Dussanavasena doso. Padoso sampadosoti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Cittassa byāpattīti cittassa vipannatā, viparivattanākāro. Manaṃ padūsayamāno uppajjatīti manopadoso. Kujjhanavasena kodho. Kujjhanākāro kujjhanā. Kujjhitassa bhāvo kujjhitattaṃ.

Idāni akusalaniddese vuttanayaṃ dassetuṃ doso dussanātiādi vuttaṃ. Tasmā 『『yo evarūpo cittassa āghāto…pe… kujjhitatta』』nti ca idha vutto, 『『doso dussanā』』tiādinā nayena heṭṭhā vutto, ayaṃ vuccati dosoti. Evamettha yojanā kātabbā. Evañhi sati punaruttidoso paṭisedhito hoti. Mohaniddeso amohaniddese vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Sabbākārena panesa vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ āvi bhavissati.

以下是巴利文的完整直譯: 障礙善法者,稱為障礙。依遮蔽方式,稱為遮蔽。束縛眾生於輪迴中者,稱為束縛。接近心而污染,使之成為污染者,稱為隨煩惱。因堅固而潛伏者,稱為隨眠。生起時纏繞心者,稱為纏。意指不允許生起,阻礙善行。如"盜賊佔據道路,惡棍佔據道路"等(《小品》430)中,意為佔據道路。如此,此處也應理解為佔據的意思。因纏繞而如藤蔓者,稱為藤蔓。如"藤蔓破土而立"(《法句經》340)中所說的地方,這個渴愛稱為藤蔓。渴望各種事物者,稱為吝嗇。輪迴苦的根源,稱為苦根。那個苦的因,稱為苦因。苦從此處生起,稱為苦源。因束縛而如網羅者,稱為網羅。魔羅的網羅,稱為魔羅網羅。因難以吞嚥而如釣鉤者,稱為釣鉤。魔羅的釣鉤,稱為魔羅釣鉤。被渴愛征服者不超越魔羅的領域,魔羅在他們之上行使權力,因此以這種方式稱為魔羅的領域。因流動而渴愛如河流,稱為渴愛河。因淹沒而渴愛如網,稱為渴愛網。如同狗被繩索束縛而被牽引,眾生也被渴愛束縛,因此因堅固束縛而如繩索者,稱為繩索。渴愛即是繩索,稱為渴愛繩索。因難以填滿而渴愛如海洋,稱為渴愛海洋。 在瞋恨解釋中:對我造成不利者,意為對我造成衰敗。以此方法應理解所有詞語。或在不適當處生起的瞋恨,意為無理由的憤怒——有些人因"天下雨過多"而生氣,因"不下雨"而生氣,因"太陽炎熱"而生氣,因"不炎熱"而生氣,風吹時生氣,不吹時也生氣,無法打掃菩提樹葉而生氣,無法穿上袈裟而對風生氣,絆倒而對樹樁生氣,這是指這種情況而說——或在不適當處生起瞋恨。其中,前九處因對眾生而生起,成為業道的分別。但不適當處的瞋恨生起於行,不成為業道的分別。生起時傷害心者,稱為心的瞋恨。比那更強烈的是嗔恨。依嗔恨方式,稱為嗔恨。對抗者,稱為對抗。依憤怒方式,稱為憤怒。激怒、極度憤怒,因字首而詞語增長。依憎恨方式,稱為憎恨。憎恨、極度憎恨,因字首而詞語增長。心的敗壞,意為心的墮落,轉變的樣態。生起時污染意者,稱為意的污染。依生氣方式,稱為生氣。生氣的樣態,稱為生氣方式。生氣者的狀態,稱為生氣狀態。 現在爲了顯示不善解釋中所說的方法而說"瞋恨、憎恨"等。因此,這裡所說的"如是心的瞋恨...乃至...生氣狀態",以"瞋恨、憎恨"等方式在下文所說,這稱為瞋恨。如此應作此處的連線。如此,重複的過失就被避免了。

1079.Tehidhammehi ye dhammā sahetukāti tehi hetudhammehi ye aññe hetudhammā vā nahetudhammā vā te sahetukā. Ahetukapadepi eseva nayo. Ettha ca hetu hetuyeva ca hoti, tiṇṇaṃ vā dvinnaṃ vā ekato uppattiyaṃ sahetuko ca. Vicikicchuddhaccasahagato pana moho hetu ahetuko. Hetusampayuttadukaniddesepi eseva nayo.

  1. Saṅkhatadukaniddese purimaduke vuttaṃ asaṅkhatadhātuṃ sandhāya yo eva so dhammoti ekavacananiddeso kato. Purimaduke pana bahuvacanavasena pucchāya uddhaṭattā ime dhammā appaccayāti pucchānusandhinayena bahuvacanaṃ kataṃ. Ime dhammā sanidassanātiādīsupi eseva nayo.

  2. Kenaci viññeyyadukaniddese cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena vijānitabbā. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca kenaci viññeyyāti cakkhuviññāṇādīsu kenaci ekena cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā vijānitabbā. Kenaci na viññeyyāti teneva cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā na vijānitabbā. 『Evaṃ sante dvinnampi padānaṃ atthanānattato duko hotī』ti heṭṭhā vuttattā 『ye te dhammā cakkhuviññeyyā na te dhammā sotaviññeyyā』ti ayaṃ duko na hoti. Rūpaṃ pana cakkhuviññeyyaṃ saddo na cakkhuviññeyyoti imamatthaṃ gahetvā 『ye te dhammā cakkhuviññeyyā na te dhammā sotaviññeyyā, ye vā pana te dhammā sotaviññeyyā na te dhammā cakkhuviññeyyā』ti ayameko dukoti veditabbo. Evaṃ ekekaindriyamūlake cattāro cattāro katvā vīsati dukā vibhattāti veditabbā.

Kiṃ pana 『manoviññāṇena kenaci viññeyyā kenaci na viññeyyā』 natthi? Tenettha dukā na vuttāti? No natthi, vavatthānābhāvato pana na vuttā. Na hi, yathā cakkhuviññāṇena aviññeyyā evāti vavatthānaṃ atthi, evaṃ manoviññāṇenāpīti vavatthānābhāvato ettha dukā na vuttā. Manoviññāṇena pana kenaci viññeyyā ceva aviññeyyā cāti ayamattho atthi. Tasmā so avuttopi yathālābhavasena veditabbo. Manoviññāṇanti hi saṅkhyaṃ gatehi kāmāvacaradhammehi kāmāvacaradhammā eva tāva kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Tehiyeva rūpāvacarādidhammāpi kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Rūpāvacarehipi kāmāvacarā kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Teheva rūpāvacarādayopi kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Arūpāvacarehi pana kāmāvacarā rūpāvacarā apariyāpannā ca neva viññeyyā. Arūpāvacarā pana kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Tepi ca kecideva viññeyyā keci aviññeyyā. Apariyāpannehi kāmāvacarādayo neva viññeyyā. Apariyāpannā pana nibbānena aviññeyyattā kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Tepi ca maggaphalānaṃ aviññeyyattā kecideva viññeyyā keci aviññeyyāti.

  1. Āsavaniddese pañcakāmaguṇiko rāgo kāmāsavo nāma. Rūpārūpabhavesu chandarāgo jhānanikanti sassatadiṭṭhisahajāto rāgo bhavavasena patthanā bhavāsavo nāma. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhāsavo nāma. Aṭṭhasu ṭhānesu aññāṇaṃ avijjāsavo nāma. Tattha tattha āgatesu pana āsavesu asammohatthaṃ ekavidhādibhedo veditabbo. Atthato hete cirapārivāsiyaṭṭhena āsavāti evaṃ ekavidhāva honti. Vinaye pana 『『diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā』』ti (pārā. 39) duvidhena āgatā. Suttante saḷāyatane tāva 『『tayome, āvuso, āsavā – kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo』』ti (saṃ. ni.

"由這些法而有因的法"意為由這些因法而有其他因法或非因法,它們是有因的。在無因句中也是同樣的道理。在此,因僅是因,或三個或兩個一起生起時是有因的。但與疑和掉舉相應的癡是因而無因。在因相應二法解釋中也是同樣的道理。 在有為二法解釋中,關於前面二法中所說的無為界,"那個法"是單數解釋。但在前面二法中,因為以複數方式提問而列舉,所以"這些法是無緣"是以複數回答。在"這些法是有見"等中也是同樣的道理。 在某些所知二法解釋中,"眼所知"是應被眼識所知。在其餘詞中也是同樣的道理。在此,"某些所知"是應被眼識等中的某一個,如眼識或耳識所知。"某些不所知"是不應被那個眼識或耳識所知。因為下文說"如此,兩個詞的意義不同,成為二法",所以"那些眼所知法不是耳所知法"這個二法不成立。但是,取"色是眼所知,聲不是眼所知"這個意義,應知"那些眼所知法不是耳所知法,或那些耳所知法不是眼所知法",這是一個二法。如此,以每一根為基礎,各有四個,共二十個二法應被了知。 那麼,"意識某些所知,某些不所知"是否不存在?因此這裡沒有說二法嗎?不是不存在,而是因為沒有確定性所以沒有說。因為,就像沒有"眼識不所知"這樣的確定性一樣,意識也沒有這樣的確定性,所以這裡沒有說二法。但是,意識某些所知和某些不所知這個意義是存在的。因此,雖然沒有說,但應根據所得而了知。因為被稱為意識的欲界法,首先欲界法某些所知某些不所知。同樣,色界等法也某些所知某些不所知。色界法也某些所知某些不所知欲界法。同樣,色界等法也某些所知某些不所知。但無色界法不能知欲界法、色界法和出世間法。無色界法某些所知某些不所知。它們中某些所知某些不所知。出世間法不能知欲界等法。但出世間法因為涅槃不能被知,所以某些所知某些不所知。它們中因為道果不能被知,所以某些所知某些不所知。 在漏解釋中,五欲之樂的貪慾稱為欲漏。色無色有中的欲貪、禪那愛著、常見相應的貪慾、對有的渴望稱為有漏。六十二見稱為見漏。在八處的無知稱為無明漏。在各處所說的漏中,爲了不迷惑,應了知一種等的區別。從意義上說,這些因長期居住的意義而成為漏,如此僅是一種。但在律中,"爲了防護現法的漏,爲了斷除後世的漏"(《巴拉基咖》39)而說為二種。在經中,首先在六處,"朋友們,這三種漏 - 欲漏、有漏、無明漏"(《相應部》

4.321) tividhena āgatā. Nibbedhikapariyāye 『『atthi, bhikkhave, āsavā nirayagamanīyā , atthi āsavā tiracchānayonigamanīyā, atthi āsavā pettivisayagamanīyā, atthi āsavā manussalokagamanīyā, atthi āsavā devalokagamanīyā』』ti (a. ni. 6.63) pañcavidhena āgatā. Chakkanipāte āhuneyyasutte – 『『atthi āsavā saṃvarā pahātabbā, atthi āsavā paṭisevanā pahātabbā, atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā, atthi āsavā parivajjanā pahātabbā, atthi āsavā vinodanā pahātabbā, atthi āsavā bhāvanā pahātabbā』』ti (a. ni. 6.58) chabbidhena āgatā. Sabbāsavapariyāye (ma. ni. 1.14 ādayo) 『dassanapahātabbehi』 saddhiṃ sattavidhena āgatā. Idha panete kāmāsavādibhedato catubbidhena āgatā. Tatrāyaṃ vacanattho – pañcakāmaguṇasaṅkhāte kāme āsavo 『kāmāsavo』. Rūpārūpasaṅkhāte kammato ca upapattito ca duvidhepi bhave āsavo 『bhavāsavo』. Diṭṭhi eva āsavo 『diṭṭhāsavo』. Avijjāva āsavo 『avijjāsavo』.

1103.Kāmesūti pañcasu kāmaguṇesu. Kāmacchandoti kāmasaṅkhāto chando, na kattukamyatāchando, na dhammacchando. Kāmanavasena rajjanavasena ca kāmoyeva rāgo kāmarāgo. Kāmanavasena nandanavasena ca kāmova nandīti kāmanandī. Evaṃ sabbattha kāmatthaṃ viditvā taṇhāyanaṭṭhena kāmataṇhā, sinehanaṭṭhena kāmasineho, pariḍayhanaṭṭhena kāmapariḷāho, mucchanaṭṭhena kāmamucchā, gilitvā pariniṭṭhāpanaṭṭhena kāmajjhosānanti veditabbaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ aṭṭhahi padehi vibhatto kāmāsavo nāma vuccati.

1104.Bhavesu bhavachandoti rūpārūpabhavesu bhavapatthanāvaseneva pavatto chando 『bhavachando』. Sesapadānipi imināva nayena veditabbāni.

4.321)而說為三種。在《通達經》中,"比丘們,有導向地獄的漏,有導向畜生道的漏,有導向餓鬼界的漏,有導向人界的漏,有導向天界的漏"(《增支部》6.63)而說為五種。在《六集》的《應供養經》中,"有應以防護斷除的漏,有應以受用斷除的漏,有應以忍耐斷除的漏,有應以迴避斷除的漏,有應以驅除斷除的漏,有應以修習斷除的漏"(《增支部》6.58)而說為六種。在《一切漏經》(《中部》1.14等)中,加上"應以見斷除的"而說為七種。但在此,這些以欲漏等區分而說為四種。其中,這是詞義:在稱為五欲之樂的欲中的漏為"欲漏"。在稱為色無色的業和生起兩種有中的漏為"有漏"。見即是漏為"見漏"。無明即是漏為"無明漏"。 "在諸欲中"指在五欲功德中。"欲欲"指稱為欲的欲,不是欲作欲,不是法欲。以欲求方式、以染著方式,欲即是貪,稱為欲貪。以欲求方式、以喜悅方式,欲即是喜,稱為欲喜。如此在一切處了知欲的意義后,應知以渴愛方式為欲愛,以親近方式為欲親,以熾燃方式為欲熱惱,以迷醉方式為欲迷醉,以吞噬后完成方式為欲耽溺。"這稱為"指這以八個詞語分別的稱為欲漏。 "在諸有中有欲"指在色無色有中,僅以希求有的方式而生起的欲為"有欲"。其餘詞語也應以此方式理

1105.Sassato lokoti vātiādīhi dasahākārehi diṭṭhippabhedova vutto. Tattha sassato lokoti ettha khandhapañcakaṃ lokoti gahetvā 『ayaṃ loko nicco dhuvo sabbakāliko』ti gaṇhantassa 『sassata』nti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Asassatoti tameva lokaṃ 『ucchijjati vinassatī』ti gaṇhantassa ucchedagahaṇākārappavattā diṭṭhi. Antavāti parittakasiṇalābhino 『suppamatte vā sarāvamatte vā』 kasiṇe samāpannassa antosamāpattiyaṃ pavattitarūpārūpadhamme lokoti ca kasiṇaparicchedantena ca 『antavā』ti gaṇhantassa 『antavā loko』ti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Sā sassatadiṭṭhipi hoti ucchedadiṭṭhipi. Vipulakasiṇalābhino pana tasmiṃ kasiṇe samāpannassa antosamāpattiyaṃ pavattitarūpārūpadhamme lokoti ca kasiṇaparicchedantena ca 『ananto』ti gaṇhantassa 『anantavā loko』ti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Sā sassatadiṭṭhipi hoti, ucchedadiṭṭhipi.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti bhedanadhammassa sarīrasseva 『jīva』nti gahitattā sarīre ucchijjamāne 『jīvampi ucchijjatī』ti ucchedagahaṇākārappavattā diṭṭhi. Dutiyapade sarīrato aññassa jīvassa gahitattā sarīre ucchijjamānepi 『jīvaṃ na ucchijjatī』ti sassatagahaṇākārappavattā diṭṭhi. Hoti tathāgato paraṃ maraṇātiādīsu satto tathāgato nāma. So paraṃ maraṇā hotīti gaṇhato paṭhamā sassatadiṭṭhi. Na hotīti gaṇhato dutiyā ucchedadiṭṭhi. Hoti ca na ca hotīti gaṇhato tatiyā ekaccasassatadiṭṭhi. Neva hoti na nahotīti gaṇhato catutthā amarāvikkhepadiṭṭhi. Ime dhammā āsavāti ime kāmāsavañca bhavāsavañca rāgavasena ekato katvā, saṅkhepato tayo, vitthārato cattāro dhammā āsavā nāma.

Yo pana brahmānaṃ vimānakapparukkhaābharaṇesu chandarāgo uppajjati, so kāmāsavo hoti na hotīti? Na hoti. Kasmā? Pañcakāmaguṇikassa rāgassa idheva pahīnattā. Hetugocchakaṃ pana patvā lobho hetu nāma hoti. Ganthagocchakaṃ patvā abhijjhākāyagantho nāma. Kilesagocchakaṃ patvā lobho kileso nāma hoti. Diṭṭhisahajāto pana rāgo kāmāsavo hoti na hotīti? Na hoti; diṭṭhirāgo nāma hoti. Vuttañhetaṃ 『『diṭṭhirāgaratte purisapuggale dinnadānaṃ na mahapphalaṃ hoti, na mahānisaṃsa』』nti (paṭi. ma. 1.129).

Ime pana āsave kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati, maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmāsavo anāgāmimaggena pahīyati, bhavāsavo arahattamaggena, diṭṭhāsavo sotāpattimaggena, avijjāsavo arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena diṭṭhāsavo pahīyati, anāgāmimaggena kāmāsavo, arahattamaggena bhavāsavo avijjāsavo cāti.

"永恒的世界"等通過十種方式說明了見的差別。在此,"永恒的世界"是指將五蘊視為世界,認為"這個世界是永恒的、恒常的、永遠存在的",因此稱為"永恒"的見。而"非永恒"則是對同一世界認為"它會被毀滅、會消滅",因此稱為"斷滅"的見。"有限"是指在微細的色界中,"在適度的或豐盈的色中"達到的內心定境,稱為"有限的世界",因此稱為"有限的世界"的見。它同時也屬於永恒的見和斷滅的見。而在廣大的色界中,達到的內心定境也稱為"無邊的世界",因此稱為"無邊的世界"的見。它同樣屬於永恒的見和斷滅的見。 "那生命,那身體"是指由於分裂的法則,"生命"被理解為身體,因此在身體被毀滅時,"生命也被毀滅"的見是斷滅的見。在第二個詞中,由於對身體以外的生命的理解,即使身體被毀滅,"生命不會被毀滅"的見是永恒的見。在"如來是生者,死者"等中,生者的如來被理解為"他是死去的"是第一種永恒的見;"不是"是第二種斷滅的見;"既是又不是"是第三種部分永恒的見;"既不是也不是"是第四種不死的見。這些法是漏,即將欲漏和有漏合併在一起,簡而言之為三種,詳細而言為四種漏。 如果在天神的天宮中,因享樂和裝飾而生起的貪慾是欲漏嗎?不是。為什麼?因為在此貪慾已被斷除。若達到因緣的貪慾,稱為貪慾;若達到因緣的嫉妒,稱為嫉妒的貪慾;若達到因緣的煩惱,稱為煩惱的貪慾。因見而生起的貪慾是欲漏嗎?不是;它是見的貪慾。如所說,"在見的貪慾中,給予給人是不大有果報,也沒有大利益"(《巴利經》1.129)。 這些漏因煩惱的根源而生起,也因道的根源而生起。因煩惱的根源,欲漏通過無漏道被斷除;有漏通過阿羅漢道被斷除;見漏通過入流道被斷除;無明通過阿羅漢道被斷除。因道的根源,入流道的見漏被斷除,無漏道的欲漏被斷除,阿羅漢道的有漏被斷除,無明也被斷除。

  1. Saṃyojanesu mānaniddese seyyohamasmīti mānoti uttamaṭṭhena 『ahaṃ seyyo』ti evaṃ uppannamāno. Sadisohamasmīti mānoti samasamaṭṭhena 『ahaṃ sadiso』ti evaṃ uppannamāno. Hīnohamasmīti mānoti lāmakaṭṭhena 『ahaṃ hīno』ti evaṃ uppannamāno. Evaṃ seyyamāno sadisamāno hīnamānoti ime tayo mānā tiṇṇaṃ janānaṃ uppajjanti. Seyyassāpi hi 『ahaṃ seyyo sadiso hīno』ti tayo mānā uppajjanti. Sadisassāpi, hīnassāpi. Tattha seyyassa seyyamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Sadisassa sadisamānova…pe… hīnassa hīnamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Iminā kiṃ kathitaṃ? Ekassa tayo mānā uppajjantīti kathitaṃ. Khuddakavatthuke pana paṭhamakamānabhājanīye eko māno tiṇṇaṃ janānaṃ uppajjatīti kathito.

Mānakaraṇavasena māno. Maññanā maññitattanti ākārabhāvaniddesā. Ussitaṭṭhena unnati. Yassuppajjati taṃ puggalaṃ unnāmeti, ukkhipitvā ṭhapetīti unnamo. Samussitaṭṭhena dhajo. Ukkhipanaṭṭhena cittaṃ sampaggaṇhātīti sampaggāho. Ketu vuccati bahūsu dhajesu accuggatadhajo. Mānopi punappunaṃ uppajjamāno aparāpare upādāya accuggataṭṭhena ketu viyāti 『ketu』. Ketuṃ icchatīti ketukamyaṃ, tassa bhāvo ketukamyatā. Sā pana cittassa, na attano. Tena vuttaṃ – 『ketukamyatā cittassā』ti. Mānasampayuttañhi cittaṃ ketuṃ icchati. Tassa ca bhāvo ketukamyatā; ketusaṅkhāto mānoti.

  1. Issāniddese yā paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issāti yā etesu paresaṃ lābhādīsu 『kiṃ iminā imesa』nti parasampattikhiyyanalakkhaṇā issā. Tattha lābhoti cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānaṃ paṭilābho. Issukī hi puggalo parassa taṃ lābhaṃ khiyyati, 『kiṃ imassa iminā』ti na icchati. Sakkāroti tesaṃyeva paccayānaṃ sukatānaṃ sundarānaṃ paṭilābho. Garukāroti garukiriyā, bhāriyakaraṇaṃ. Mānananti manena piyakaraṇaṃ. Vandananti pañcapatiṭṭhitena vandanaṃ. Pūjanāti gandhamālādīhi pūjanā. Issāyanavasena issā. Issākāro issāyanā. Issāyitabhāvo issāyitattaṃ. Usūyādīni issādivevacanāni.

Imissā pana issāya khiyyanalakkhaṇaṃ āgārikenāpi anāgārikenāpi dīpetabbaṃ. Āgāriko hi ekacco kasivaṇijjādīsu aññatarena ājīvena attano purisakāraṃ nissāya bhaddakaṃ yānaṃ vā vāhanaṃ vā ratanaṃ vā labhati. Aparo tassa alābhatthiko tena lābhena na tussati. 『Kadā nu kho esa imāya sampattiyā parihāyitvā kapaṇo hutvā carissatī』ti cintetvā ekena kāraṇena tasmiṃ tāya sampattiyā parihīne attamano hoti. Anāgārikopi eko issāmanako aññaṃ attano sutapariyattiādīni nissāya uppannalābhādisampattiṃ disvā 『kadā nu kho eso imehi lābhādīhi parihāyissatī』ti cintetvā, yadā taṃ ekena kāraṇena parihīnaṃ passati, tadā attamano hoti. Evaṃ parasampattikhiyyanalakkhaṇā 『issā』ti veditabbā.

在對待束縛的看法中,"我更好"的看法是以優越的地位來說,"我更好"這樣生起的看法。"我相同"的看法是以相同的地位來說,"我相同"這樣生起的看法。"我低劣"的看法是以低劣的地位來說,"我低劣"這樣生起的看法。由此,"更好"、"相同"、"低劣"的這三種看法是從三種人中生起的。因為對於"更好"的看法,"我更好"、"我相同"、"我低劣"這三種看法生起。"相同"的看法和"低劣"的看法也是如此。在此,更好的看法是真實的,其他兩種看法則是不真實的。"相同"的看法是真實的……低劣的看法也是真實的,其他兩種看法則是不真實的。由此,所說的是:對於一個人,三種看法生起。 以看法的形成來看待看法。認為、想像是指形式的觀念。因被抬起而升起。能夠生起的那個人被抬起,抬起後放置,這稱為升起。因集合而生起的旗幟。因抬起而心被完全掌握,這稱為完全掌握。旗幟稱為在許多旗幟中高高昇起的旗幟。看法也會一再生起,因而逐漸升起的看法如同"旗幟"。想要旗幟,這稱為想要旗幟的願望,其狀態稱為想要旗幟的性質。它是心的,而不是自我的。因此說,"想要旗幟的性質是心的"。與想法相應的心想要旗幟。其狀態是想要旗幟的性質;稱為旗幟的看法。 在嫉妒的定義中,因他人所獲得的利益、讚美、尊敬和供養而生起的嫉妒稱為嫉妒。在這些中,對他人的獲得等,"這與我有什麼關係"的想法是嫉妒的特徵。在此,獲得是指四種供養的獲得,如衣物等。因為嫉妒的人對他人的獲得感到減少,不想要"這與我有什麼關係"。讚美是指對他們的供養,好的、漂亮的供養的獲得。重的工作是指重的行為、繁重的工作。看法是指因心而生的親密。尊敬是指以五種姿態的敬禮。供養是指以花環等進行的供養。因嫉妒而生的嫉妒。嫉妒的行為是嫉妒。嫉妒的狀態是嫉妒的性質。嫉妒等詞是指嫉妒的各種表現。 關於這種嫉妒的減少特徵,無論是居家者還是出家者都應當被闡述。居家者因某種生計,如農業、商業等,依賴自己的努力而獲得好的車輛、交通工具或寶物。另一個因未獲得而不滿足的人,因這一獲得而不滿足。想著"何時這個人會因這一財富而失去,變得卑賤"而因某種原因,在這一財富失去時感到高興。出家者也有一種嫉妒者,看到他人依賴自己的知識等而獲得的利益,想著"何時這個人會因這些利益而失去"而感到高興。由此,因他人獲得減少的特徵應被理解為"嫉妒"。

  1. Macchariyaniddese vatthuto macchariyadassanatthaṃ 『pañca macchariyāni āvāsamacchariya』ntiādi vuttaṃ. Tattha āvāse macchariyaṃ āvāsamacchariyaṃ. Sesapadesupi eseva nayo.

Āvāso nāma sakalārāmopi pariveṇampi ekovarakopi rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīnipi. Tesu vasantā sukhaṃ vasanti paccaye labhanti. Eko bhikkhu vattasampannasseva pesalassa bhikkhuno tattha āgamanaṃ na icchati. Āgatopi 『khippaṃ gacchatū』ti cinteti. Idaṃ 『āvāsamacchariyaṃ』 nāma. Bhaṇḍanakārakādīnaṃ pana tattha vāsaṃ anicchato āvāsamacchariyaṃ nāma na hoti.

Kulanti upaṭṭhākakulampi ñātikulampi. Tattha aññassa upasaṅkamanaṃ anicchato kulamacchariyaṃ hoti. Pāpapuggalassa pana upasaṅkamanaṃ anicchantopi maccharī nāma na hoti. So hi tesaṃ pasādabhedāya paṭipajjati. Pasādaṃ rakkhituṃ samatthasseva pana bhikkhuno tattha upasaṅkamanaṃ anicchanto maccharī nāma hoti.

Lābhoti catupaccayalābhova. Taṃ aññasmiṃ sīlavanteyeva labhante 『mā labhatū』ti cintentassa lābhamacchariyaṃ hoti. Yo pana saddhādeyyaṃ vinipāteti, aparibhogadupparibhogādivasena vināseti, pūtibhāvaṃ gacchantampi aññassa na deti, taṃ disvā 『sace imaṃ esa na labheyya , añño sīlavā labheyya, paribhogaṃ gaccheyyā』ti cintentassa macchariyaṃ nāma natthi.

Vaṇṇo nāma sarīravaṇṇopi guṇavaṇṇopi. Tattha sarīravaṇṇe maccharipuggalo 『paro pāsādiko rūpavā』ti vutte taṃ na kathetukāmo hoti. Guṇavaṇṇamaccharī sīlena dhutaṅgena paṭipadāya ācārena vaṇṇaṃ na kathetukāmo hoti.

Dhammoti pariyattidhammo ca paṭivedhadhammo ca. Tattha ariyasāvakā paṭivedhadhammaṃ na maccharāyanti, attanā paṭividdhadhamme sadevakassa lokassa paṭivedhaṃ icchanti. Taṃ pana paṭivedhaṃ 『pare jānantū』ti icchanti. Tantidhammeyeva pana dhammamacchariyaṃ nāma hoti. Tena samannāgato puggalo yaṃ guḷhaṃ ganthaṃ vā kathāmaggaṃ vā jānāti taṃ aññaṃ na jānāpetukāmo hoti. Yo pana puggalaṃ upaparikkhitvā dhammānuggahena, dhammaṃ vā upaparikkhitvā puggalānuggahena na deti, ayaṃ dhammamaccharī nāma na hoti.

Tattha ekacco puggalo lolo hoti, kālena samaṇo hoti, kālena brāhmaṇo, kālena nigaṇṭho. Yo hi bhikkhu 『ayaṃ puggalo paveṇiāgataṃ tantiṃ saṇhaṃ sukhumaṃ dhammantaraṃ bhinditvā āluḷissatī』ti na deti, ayaṃ puggalaṃ upaparikkhitvā dhammānuggahena na deti nāma . Yo pana 『ayaṃ dhammo saṇho sukhumo, sacāyaṃ puggalo gaṇhissati aññaṃ byākaritvā attānaṃ āvikatvā nassissatī』ti na deti, ayaṃ dhammaṃ upaparikkhitvā puggalānuggahena na deti nāma. Yo pana 『sacāyaṃ imaṃ dhammaṃ gaṇhissati, amhākaṃ samayaṃ bhindituṃ samattho bhavissatī』ti na deti, ayaṃ dhammamaccharī nāma hoti.

在對待吝嗇的定義中,爲了說明吝嗇的看法,"五種吝嗇是居住的吝嗇"等被提到。在這裡,居住的吝嗇是指居住地的吝嗇。其他地方也同樣如此。 居住是指整個園林、精舍、單獨的住處、夜間停留和白天停留等。在這些地方居住的人們安居樂業,獲得供養。一個修行良好的比丘不願意去那裡。即使來了,他也想,「快去吧」。這稱為「居住的吝嗇」。而對於那些製造器具等的人來說,不願在那裡的居住則不算居住的吝嗇。 家庭是指供養者的家庭和親屬的家庭。在這裡,若不願接近他人,則稱為家庭的吝嗇。而對於惡人來說,若不願接近他人,則不算吝嗇。因為他是因對他人的信任而去做的。爲了保護信任的比丘,若他不願接近他人,則稱為吝嗇。 獲得是指四種供養的獲得。對於他人來說,若在獲得中想「不要讓他獲得」,則稱為獲得的吝嗇。而如果他破壞信任的供養,因不善用而損失,甚至在腐爛的狀態下也不願給予他人,看到這一點時,想「如果他不獲得,那其他有德者就會獲得,便會享用」,則稱為沒有吝嗇。 顏色是指身體的顏色和品質的顏色。在這裡,若在身體的顏色上,吝嗇的人被稱為「不願談論他人美麗的外貌」。品質的吝嗇是指不願談論因戒律、修行、行為而生起的美德。 法是指教義的法和實踐的法。在這裡,聖弟子不吝嗇于實踐的法,他們希望他人也能理解自己所理解的法。他們希望他人都能知道這一點。然而,若是對教義的吝嗇,則稱為教義的吝嗇。由此,若一個人知道某種秘密的教義或談論的途徑,他不願讓別人知道。若一個人觀察他,因教義的緣故而不願給予他人,若是對法的觀察而不願給予他人,則稱為教義的吝嗇。 在這裡,有些人是貪婪的,偶爾像修行者,偶爾像婆羅門,偶爾像尼干陀。若一個比丘認為「這個人會因為來訪而破壞柔軟細膩的教義」,而不願給予,則稱為對他人觀察而不願給予。若他認為「這個教義是柔軟細膩的,若這個人獲得了,便會顯露自己而消失」,而不願給予,則稱為對教義的觀察而不願給予。若他認為「若這個人能獲得這個教義,將能破壞我們的約定」,而不願給予,則稱為教義的吝嗇。

Imesu pañcasu macchariyesu āvāsamacchariyena tāva yakkho vā peto vā hutvā tasseva āvāsassa saṅkāraṃ sīsena ukkhipitvā vicarati. Kulamacchariyena tasmiṃ kule aññesaṃ dānamānanādīni karonte disvā 『bhinnaṃ vatidaṃ kulaṃ mamā』ti cintayato lohitampi mukhato uggacchati, kucchivirecanampi hoti, antānipi khaṇḍākhaṇḍāni hutvā nikkhamanti. Lābhamacchariyena saṅghassa vā gaṇassa vā santake lābhe maccharāyitvā puggalikaparibhogaṃ viya paribhuñjitvā yakkho vā peto vā mahāajagaro vā hutvā nibbattati. Sarīravaṇṇaguṇavaṇṇamaccharena pariyattidhammamacchariyena ca attanova vaṇṇaṃ vaṇṇeti, paresaṃ vaṇṇe 『kiṃ vaṇṇo eso』ti taṃ taṃ dosaṃ vadanto pariyattidhammañca kassaci kiñci adento dubbaṇṇo ceva eḷamūgo ca hoti.

Apica āvāsamacchariyena lohagehe paccati. Kulamacchariyena appalābho hoti. Lābhamacchariyena gūthaniraye nibbattati. Vaṇṇamacchariyena bhave bhave nibbattassa vaṇṇo nāma na hoti. Dhammamacchariyena kukkuḷaniraye nibbattatīti.

Maccharāyanavasena maccheraṃ. Maccharāyanākāro maccharāyanā. Maccharena ayitassa maccherasamaṅgino bhāvo maccharāyitattaṃ. 『Mayhameva hontu mā aññassā』ti sabbāpi attano sampattiyo byāpetuṃ na icchatīti viviccho. Vivicchassa bhāvo vevicchaṃ, mudumacchariyassetaṃ nāmaṃ. Kadariyo vuccati anādaro. Tassa bhāvo kadariyaṃ. Thaddhamacchariyassetaṃ nāmaṃ. Tena hi samannāgato puggalo parampi paresaṃ dadamānaṃ nivāreti. Vuttampi cetaṃ –

Kadariyo pāpasaṅkappo, micchādiṭṭhi anādaro;

Dadamānaṃ nivāreti, yācamānāna bhojananti. (saṃ. ni. 1.132);

Yācake disvā kaṭukabhāvena cittaṃ añcati saṅkocetīti kaṭukañcuko. Tassa bhāvo kaṭukañcukatā. Aparo nayo – kaṭukañcukatā vuccati kaṭacchuggāho. Samatittikapuṇṇāya hi ukkhaliyā bhattaṃ gaṇhanto sabbatobhāgena saṅkuṭitena aggakaṭacchunā gaṇhāti, pūretvā gahetuṃ na sakkoti; evaṃ maccharipuggalassa cittaṃ saṅkucati. Tasmiṃ saṅkucite kāyopi tatheva saṅkucati, paṭikuṭati, paṭinivattati, na sampasāriyatīti maccheraṃ 『kaṭukañcukatā』ti vuttaṃ.

Aggahitattaṃ cittassāti paresaṃ upakārakaraṇe dānādinā ākārena yathā na sampasāriyati, evaṃ āvaritvā gahitabhāvo cittassa. Yasmā pana maccharipuggalo attano santakaṃ paresaṃ adātukāmo hoti parasantakaṃ gaṇhitukāmo, tasmā 『idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññassā』ti pavattivasenassa attasampattinigūhanalakkhaṇatā attasampattiggahaṇalakkhaṇatā vā veditabbā. Sesaṃ imasmiṃ gocchake uttānatthameva.

Imāni pana saṃyojanāni kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmarāgapaṭighasaṃyojanāni anāgāmimaggena pahīyanti, mānasaṃyojanaṃ arahattamaggena, diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsā sotāpattimaggena, bhavarāgasaṃyojanaṃ arahattamaggena, issāmacchariyāni sotāpattimaggena, avijjā arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsaissāmacchariyāni sotāpattimaggena pahīyanti, kāmarāgapaṭighā anāgāmimaggena, mānabhavarāgaavijjā arahattamaggenāti.

在這五種吝嗇中,首先因居住的吝嗇而成為夜叉或餓鬼,用頭頂著那個居住處的垃圾而遊蕩。因家庭的吝嗇,看到他人在那個家庭中行佈施和尊敬等,想"我的這個家庭破碎了",口中甚至流出血來,腹部也會腹瀉,腸子也會碎成片段而排出。因獲得的吝嗇,對僧團或團體的獲得吝嗇,像個人使用一樣使用后,會轉生為夜叉、餓鬼或大蟒蛇。因身體顏色和品質顏色的吝嗇以及教義的吝嗇,只讚美自己的美德,對他人的美德說"這是什麼美德",說著各種過失,不給予任何人任何教義,會變得醜陋且啞巴。 此外,因居住的吝嗇而在銅屋中煎熬。因家庭的吝嗇而獲得少。因獲得的吝嗇而轉生到糞尿地獄。因顏色的吝嗇而在每一世都沒有美麗的外表。因教義的吝嗇而轉生到灰燼地獄。 以吝嗇的方式為吝嗇。吝嗇的行為是吝嗇行為。具有吝嗇的人的狀態是吝嗇狀態。"只屬於我,不屬於他人"而不願意擴充套件自己的所有財富,這是吝嗇。吝嗇的狀態是吝嗇,這是輕微吝嗇的名稱。無禮貌被稱為吝嗇。其狀態是吝嗇。這是嚴重吝嗇的名稱。具有這種性格的人甚至阻止他人給予。如所說: 吝嗇者邪惡思想,邪見無禮貌; 阻止他人佈施,不給乞食者食物。(《相應部》1.132) 看到乞食者時,因苦澀而收縮心,稱為苦澀收縮。其狀態是苦澀收縮狀態。另一種解釋是,苦澀收縮被稱為勺子握持。因為從裝滿的鍋中取食物時,用所有方面收縮的勺子尖端取,無法裝滿取出;同樣,吝嗇者的心也會收縮。當心收縮時,身體也會同樣收縮、退縮、返回,不會伸展,因此吝嗇被稱為"苦澀收縮狀態"。 心的不接受狀態是指,對他人行善時,以佈施等方式不伸展,如此收縮的心的狀態。因為吝嗇者不願給予自己的東西給他人,想要獲得他人的東西,所以應理解為"這個奇妙的東西只屬於我,不屬於他人"的行為方式,具有隱藏自己財富的特徵或獲取自己財富的特徵。這一組中的其餘內容意義明顯。 這些束縛可以根據煩惱的順序或道的順序來說明。根據煩惱的順序,欲貪和嗔恨的束縛通過不還道斷除,慢的束縛通過阿羅漢道斷除,見、疑、戒禁取通過入流道斷除,有貪的束縛通過阿羅漢道斷除,嫉妒和吝嗇通過入流道斷除,無明通過阿羅漢道斷除。根據道的順序,見、疑、戒禁取、嫉妒和吝嗇通過入流道斷除,欲貪和嗔恨通過不還道斷除,慢、有貪和無明通過阿羅漢道斷除。

  1. Ganthagocchake nāmakāyaṃ gantheti, cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ghaṭetīti kāyagantho. Sabbaññubhāsitampi paṭikkhipitvā sassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti iminā ākārena abhinivisatīti idaṃsaccābhiniveso. Yasmā pana abhijjhākāmarāgānaṃ viseso atthi, tasmā abhijjhākāyaganthassa padabhājane 『『yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo』』ti avatvā yo rāgo sārāgotiādi vuttaṃ. Iminā yaṃ heṭṭhā vuttaṃ 『brahmānaṃ vimānādīsu chandarāgo kāmāsavo na hoti, ganthagocchakaṃ patvā abhijjhākāyagantho hotī』ti taṃ suvuttanti veditabbaṃ. Parato kilesagocchakepi eseva nayo. Ṭhapetvā sīlabbataparāmāsanti idaṃ yasmā sīlabbataparāmāso 『idameva sacca』ntiādinā ākārena nābhinivisati, 『sīlena suddhī』tiādinā eva pana abhinivisati, tasmā micchādiṭṭhibhūtampi taṃ paṭikkhipanto 『ṭhapetvā』ti āha.

  2. Nīvaraṇagocchakassa thinamiddhaniddese cittassa akallatāti cittassa gilānabhāvo. Gilāno hi akallakoti vuccati. Vinayepi vuttaṃ – 『『nāhaṃ, bhante, akallako』』ti (pārā. 151). Akammaññatāti cittagelaññasaṅkhātova akammaññatākāro. Olīyanāti olīyanākāro. Iriyāpathikacittañhi iriyāpathaṃ sandhāretuṃ asakkontaṃ, rukkhe vagguli viya, khīle laggitaphāṇitavārako viya ca, olīyati. Tassa taṃ ākāraṃ sandhāya olīyanāti vuttaṃ. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Līnanti avipphārikatāya paṭikuṭitaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Thinanti sappipiṇḍo viya avipphārikatāya ghanabhāvena ṭhitaṃ. Thiyanāti ākāraniddeso. Thiyitabhāvo thiyitattaṃ, avipphāravaseneva thaddhatāti attho.

1163.Kāyassāti khandhattayasaṅkhātassa nāmakāyassa. Akallatā akammaññatāti heṭṭhā vuttanayameva. Megho viya ākāsaṃ kāyaṃ onayhatīti onāho. Sabbatobhāgena onāho pariyonāho. Abbhantare samorundhatīti antosamorodho. Yathā hi nagare rundhitvā gahite manussā bahi nikkhamituṃ na labhanti, evampi middhena samoruddhā dhammā vipphāravasena nikkhamituṃ na labhanti. Tasmā antosamorodhoti vuttaṃ. Medhatīti middhaṃ; akammaññabhāvena vihiṃsatīti attho. Supanti tenāti soppaṃ. Akkhidalādīnaṃ pacalabhāvaṃ karotīti pacalāyikā. Supanā supitattanti ākārabhāvaniddesā. Yaṃ pana tesaṃ purato soppapadaṃ tassa punavacane kāraṇaṃ vuttameva. Idaṃ vuccati thinamiddhanīvaraṇanti idaṃ thinañca middhañca ekato katvā āvaraṇaṭṭhena thinamiddhanīvaraṇanti vuccati. Yaṃ yebhuyyena sekkhaputhujjanānaṃ niddāya pubbabhāgaaparabhāgesu uppajjati taṃ arahattamaggena samucchijjati. Khīṇāsavānaṃ pana karajakāyassa dubbalabhāvena bhavaṅgotaraṇaṃ hoti, tasmiṃ asammisse vattamāne te supanti, sā nesaṃ niddā nāma hoti. Tenāha bhagavā – 『『abhijānāmi kho panāhaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā』』ti (ma. ni.

在名為「束縛」的身體中,因死後再生而在輪迴中聚集,這稱為身體的束縛。所有的普遍說法都被排除,認為「永恒的世界就是這個真理」,因此執著于這種真理,這稱為對真理的執著。由於對慾望的貪婪有特別的表現,因此在對慾望的身體束縛的解釋中,提到「對慾望的欲求和慾望的貪慾」后,提到「貪慾是具備貪執的」。因此,下面所述的「天人等在月亮的宮殿中不會有慾望的貪慾,只有在達到束縛后才會有對慾望的身體束縛」應當被理解為清楚明瞭的。對於煩惱的束縛也是如此。除了「戒禁取的執著」外,由於戒禁取的執著「這就是唯一的真理」等原因不執著,因此以「因戒律而清凈」等原因執著,所以即使是錯誤的見解也會排斥它,因此說「除了戒禁取的執著」。 在抑制的束縛中,昏沉與睡眠的定義是心的無能為力。昏沉被稱為無能為力。經文中也說過:「我不昏沉,尊者。」(《巴利律藏》151)。無能為力是指心的沉重。搖晃是指搖晃的狀態。由於無法維持身體的運動,像樹上的小鳥,像懸崖上的小動物一樣,心會搖晃。因此,搖晃的狀態被稱為搖晃。第二個詞是作為詞綴而增加的。沉重是指不分散的狀態。其他兩個是形式的定義。昏沉是指像飽滿的食物一樣因不分散而沉重。沉重的狀態是指沉重的狀態,因不分散而顯得沉重。 身體是指由五蘊構成的名義身體。無能為力和無能為力的定義與上面所述的相同。像云一樣壓迫身體。全面的壓迫。內部的壓迫。就像在城中被困的人無法出去,昏沉的法則也因被壓迫而無法散發。因此,稱為內部的壓迫。昏沉是指沉重;因無法行動而受到傷害。安靜是指安靜。因此,安靜的狀態是安靜的狀態。對於這些人來說,安靜的狀態是安靜的狀態。這裡所說的安靜和昏沉被統稱為「昏沉與睡眠的抑制」。在一般情況下,修行者和普通人所經歷的睡眠會在生死輪迴中被斷除。對於已經斷除煩惱的修行者來說,因身體的虛弱而難以超越生死輪迴,在此情況下,安靜的狀態對他們來說被稱為睡眠。因此,佛陀說:「我確實知道,阿基維薩,夏天的最後一個月,四倍的衣服被放置在右側,心清醒而覺知,沉睡的狀態被拋棄。」(《中部經典》)

1.387). Evarūpo panāyaṃ karajakāyassa dubbalabhāvo na maggavajjho, upādinnakepi anupādinnakepi labbhati. Upādinnake labbhamāno yadā khīṇāsavo dīghamaggaṃ gato hoti, aññataraṃ vā pana kammaṃ katvā kilanto, evarūpe kāle labbhati. Anupādinnake labbhamāno paṇṇapupphesu labbhati. Ekaccānañhi rukkhānaṃ paṇṇāni sūriyātapena pasāriyanti rattiṃ paṭikuṭanti, padumapupphādīni sūriyātapena pupphanti, rattiṃ puna paṭikuṭanti . Idaṃ pana middhaṃ akusalattā khīṇāsavānaṃ na hotīti.

Tattha siyā – 『『na middhaṃ akusalaṃ. Kasmā? Rūpattā. Rūpañhi abyākataṃ. Idañca rūpaṃ. Tenevettha 『kāyassa akallatā akammaññatā』ti kāyaggahaṇaṃ kata』』nti. Yadi 『kāyassā』ti vuttamattenevetaṃ rūpaṃ, kāyapassaddhādayopi dhammā rūpameva bhaveyyuṃ. 『Sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti』 (dha. sa. 163; dī. ni. 1.230) 『kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikarotī』ti (ma. ni. 2.183; a. ni. 4.113) sukhapaṭisaṃvedanaparamatthasaccasacchikaraṇānipi rūpakāyeneva siyuṃ. Tasmā na vattabbametaṃ 『rūpaṃ middha』nti. Nāmakāyo hettha kāyo nāma. Yadi nāmakāyo, atha kasmā 『soppaṃ pacalāyikā』ti vuttaṃ? Na hi nāmakāyo supati, na ca pacalāyatīti. 『Liṅgādīni viya indriyassa, tassa phalattā. Yathā hi 『itthiliṅgaṃ itthinimittaṃ itthikuttaṃ itthākappo』ti imāni liṅgādīni itthindriyassa phalattā vuttāni, evaṃ imassāpi nāmakāyagelaññasaṅkhātassa middhassa phalattā soppādīni vuttāni. Middhe hi sati tāni hontīti. Phalūpacārena, middhaṃ arūpampi samānaṃ 『soppaṃ pacalāyikā supanā supitatta』nti vuttaṃ.

『Akkhidalādīnaṃ pacalabhāvaṃ karotīti pacalāyikā』ti vacanatthenāpi cāyamattho sādhitoyevāti na rūpaṃ middhaṃ. Onāhādīhipi cassa arūpabhāvo dīpitoyeva. Na hi rūpaṃ nāmakāyassa 『onāho pariyonāho antosamorodho』 hotīti. 『Nanu ca imināva kāraṇenetaṃ rūpaṃ? Na hi arūpaṃ kassaci onāho, na pariyonāho, na antosamorodho hotī』ti. Yadi evaṃ, āvaraṇampi na bhaveyya. Tasmā. Yathā kāmacchandādayo arūpadhammā āvaraṇaṭṭhena nīvaraṇā, evaṃ imassāpi onāhanādiatthena onāhāditā veditabbā. Apica 『『pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe』』ti (dī. ni. 2.146; saṃ. ni. 5.233) vacanatopetaṃ arūpaṃ. Na hi rūpaṃ cittupakkileso, na paññāya dubbalīkaraṇaṃ hotīti.

Kasmā na hoti? Nanu vuttaṃ –

『『Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā suraṃ pivanti merayaṃ, surāmerayapānā appaṭiviratā, ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso』』ti (a. ni. 4.50).

Aparampi vuttaṃ 『『cha khome, gahapatiputta, ādīnavā surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyoge – sandiṭṭhikā dhanajāni, kalahappavaḍḍhanī, rogānaṃ āyatanaṃ, akittisañjananī, kopīnanidaṃsanī, paññāya dubbalīkaraṇītveva chaṭṭhaṃ padaṃ bhavatī』』ti (dī. ni. 3.248). Paccakkhatopi cetaṃ siddhameva. Yathā majje udaragate, cittaṃ saṃkilissati, paññā dubbalā hoti, tasmā majjaṃ viya middhampi cittasaṃkileso ceva paññāya dubbalīkaraṇañca siyāti. Na, paccayaniddesato. Yadi hi majjaṃ saṃkileso bhaveyya, so 『『ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese』』ti (ma. ni.

1.387) 這種由於身體虛弱而產生的狀態不能通過修行斷除,在有執取和無執取的情況下都會出現。在有執取的情況下出現時,當阿羅漢長途跋涉或做某些工作而疲勞時,就會出現這種情況。在無執取的情況下出現時,會在樹葉和花朵中出現。某些樹的葉子在陽光下展開,夜晚時收縮,蓮花等在陽光下開放,夜晚時再次收縮。但這種昏沉因為是不善的,所以阿羅漢不會有。 在這裡可能會有疑問:"昏沉不是不善的。為什麼?因為它是色法。色法是無記的。這是色法。因此這裡說'身體的無能為力和無能為力'是指身體。"如果僅僅因為說"身體的"就認為這是色法,那麼身體的輕安等法也應該是色法。"以身體感受樂"、"以身體證悟最高真理"等,樂的感受和最高真理的證悟也應該只能通過色身來實現。因此不能說"昏沉是色法"。這裡的身體是指名身。如果是名身,那為什麼說"睡眠、昏沉"?因為名身不會睡眠,也不會昏沉。就像女性特徵等是女根的結果一樣,這些是它的結果。就像"女性特徵、女性標誌、女性行為、女性裝扮"等是女根的結果一樣,睡眠等也是名為名身虛弱的昏沉的結果。因為有昏沉才會有這些。通過結果的比喻,昏沉雖然是非色法,但被稱為"睡眠、昏沉、睡眠狀態"。 通過"使眼睛等產生昏沉狀態,稱為昏沉"的詞義解釋,這個意思也得到了證實,因此昏沉不是色法。通過壓迫等詞也說明了它的非色法性質。因為色法不會成為名身的"壓迫、全面壓迫、內部壓迫"。"難道不是因為這個原因它是色法嗎?因為非色法不會成為任何人的壓迫、全面壓迫、內部壓迫。"如果是這樣,它也不會成為障礙。因此,就像慾望等非色法因為有障礙的性質而成為障礙一樣,這個也應該理解為因為有壓迫等的意義而有壓迫等的性質。而且,從"斷除五蓋,心的污垢,使慧力減弱"(《長部》2.146;《相應部》5.233)這句話也可以知道它是非色法。因為色法不是心的污垢,也不會使慧力減弱。 為什麼不是?難道沒有說過: "比丘們,有些沙門婆羅門飲酒,不戒除飲酒,這是沙門婆羅門的第一種污垢。"(《增支部》4.50) 又說:"居士子,在飲酒放逸中有六種過患 - 現世財產損失、爭吵增加、疾病的根源、名聲敗壞、暴露私處、智慧減弱,這是第六項。"(《長部》3.248) 這也是親身可見的。就像酒進入腹中,心會受污染,智慧會減弱一樣,昏沉也會成為心的污染和使慧力減弱的原因。不是,因為條件的說明。如果酒是污染,那麼在"斷除這五蓋,心的污垢"(《中部》

1.297) vā, 『『evameva kho, bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti, na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ, pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, cittassa upakkileso』』ti (saṃ. ni. 5.214) vā, 『『katame ca, bhikkhave, cittassa upakkilesā? Abhijjhā visamalobho cittassa upakkileso』』ti (ma. ni. 1.71) vā – evamādīsu upakkilesaniddesesu niddesaṃ āgaccheyya. Yasmā pana tasmiṃ pīte upakkilesā uppajjanti ye cittasaṃkilesā ceva paññāya ca dubbalīkaraṇā honti, tasmā taṃ tesaṃ paccayattā paccayaniddesato evaṃ vuttaṃ. Middhaṃ pana sayameva cittassa saṃkileso ceva paññāya dubbalīkaraṇañcāti arūpameva middhaṃ.

Kiñca bhiyyo? Sampayogavacanato. 『『Thinamiddhanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañcā』』ti (dha. sa. 1176) hi vuttaṃ. Tasmā sampayogavacanato nayidaṃ rūpaṃ. Na hi rūpaṃ sampayuttasaṅkhyaṃ labhatīti. Athāpi siyā – 『yathālābhavasenetaṃ vuttaṃ. Yathā hi 『『sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampī』』ti (dī. ni. 1.249; ma. ni. 1.433) evaṃ ekato katvā yathālābhavasena vuttaṃ. Sakkharakathalañhi tiṭṭhati yeva na carati, itaradvayaṃ tiṭṭhatipi caratipi. Evamidhāpi middhaṃ nīvaraṇameva, na sampayuttaṃ , thinaṃ nīvaraṇampi sampayuttampīti sabbaṃ ekato katvā yathālābhavasena 『『nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañcā』』ti vuttaṃ. Middhaṃ pana yathā sakkharakathalaṃ tiṭṭhateva na carati, evaṃ nīvaraṇameva, na sampayuttaṃ. Tasmā rūpameva middhanti. Na, rūpabhāvāsiddhito. Sakkharakathalañhi na caratīti vināpi suttena siddhaṃ. Tasmā tattha yathālābhavasenattho hotu . Middhaṃ pana rūpanti asiddhametaṃ. Na sakkā tassa iminā suttena rūpabhāvo sādhetunti middhassa rūpabhāvāsiddhito na idaṃ yathālābhavasena vuttanti arūpameva middhaṃ.

Kiñca bhiyyo? 『Cattattā』tiādivacanato. Vibhaṅgasmiñhi 『『vigatathinamiddhoti tassa thinamiddhassa cattattā vantattā muttattā pahīnattā paṭinissaṭṭhattā, tena vuccati vigatathinamiddho』』ti (vibha. 547) ca, 『『idaṃ cittaṃ imamhā thinamiddhā sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti, tena vuccati thinamiddhā cittaṃ parisodheti』』 cāti (vibha. 551) – evaṃ 『cattattā』tiādi vuttaṃ. Na ca 『rūpaṃ』 evaṃ vuccati, tasmāpi arūpameva middhanti. Na, cittajassāsambhavavacanato. Tividhañhi middhaṃ – cittajaṃ utujaṃ āhārajañca. Tasmā yaṃ tattha cittajaṃ tassa vibhaṅge jhānacittehi asambhavo vutto, na arūpabhāvo sādhitoti rūpameva middhanti. Na, rūpabhāvāsiddhitova. Middhassa hi rūpabhāve siddhe sakkā etaṃ laddhuṃ. Tattha cittajassāsambhavo vutto. So eva ca na sijjhatīti arūpameva middhaṃ.

Kiñca bhiyyo? Pahānavacanato. Bhagavatā hi 『『cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharituṃ; katame cha? Kāmacchandaṃ, byāpādaṃ, thinamiddhaṃ, uddhaccaṃ, kakkuccaṃ, vicikicchaṃ; kāmesu kho panassa ādīnavo sammapaññāya sudiṭṭho hotī』』ti (a. ni. 6.73) ca, 『『ime pañca nīvaraṇe pahāya balavatiyā paññāya attatthaṃ vā paratthaṃ vā ñassatī』』ti (a. ni.

1.297) 或者說,「比丘們,這五種心的污垢,使得被污垢所污染的心既不柔和,也不善於行為,也不明亮,且昏暗,也不正念地專注于滅盡煩惱。哪五種?慾望的貪慾是心的污垢。」(《相應部》5.214)或者說,「哪些是心的污垢?嫉妒和貪慾是心的污垢。」(《中部》1.71)或者說,關於這些污垢的定義可以歸納為。由於在飲酒中,污垢會產生,使得心的污染和智慧的減弱,因此從這些條件的說明來看,這樣說是合適的。而昏沉本身就是心的污垢和智慧的減弱,所以它是非色法的昏沉。 還有更多的理由?從結合的定義來看。「昏沉的抑制與無明的抑制以及與抑制相關的抑制」如是說。(《法句經》1176)因此從結合的定義來看,這不是色法。因為色法不會被認為是結合的數量。或者說,這可能是「根據獲得的定義來說的」。就像「即使是金屬工匠、糖果工匠、魚匠在行走和站立時」 (《長部》1.249;《中部》1.433),因此應當歸納為根據獲得的定義。糖果工匠確實站著而不行走,其他兩個則是既站著又行走。這裡的昏沉是抑制,而不是結合的,昏沉的抑制也是結合的,因此所有的都應歸納為根據獲得的定義。「抑制與與抑制相關的抑制」。而昏沉就像糖果工匠一樣,確實是站著而不行走,同樣抑制也是如此,而不是結合的。因此,昏沉確實是色法。不是,色法的存在是顯然的。糖果工匠確實不行走,因此即使不通過經典也能證明。因此在這裡應當根據獲得的定義。至於昏沉則不成立。無法通過這個經典證明昏沉的存在,因此從色法的存在來看,昏沉確實是非色法的。 還有更多的理由?從「四種」的定義來看。在《分別經》中說:「無昏沉的昏沉是因為昏沉的四種原因,排除、放棄、解脫、放棄,因此稱為無昏沉的昏沉。」(《分別經》547)又說:「這個心因無昏沉而被清凈、被凈化、被完全凈化、被解脫、被釋放,因此稱為無昏沉的心清凈。」(《分別經》551)因此「從四種」的定義來看。並且也不能說「這是色法」,因此也確實是非色法的。不是,因心的無法存在而說。昏沉有三種——心的、身體的、飲食的。因此在這裡,心的部分在定義中被稱為無法與禪定的心結合,因此不是色法的存在。不是,色法的存在是顯然的。因為在昏沉的色法中,確實可以獲得。這裡提到的是心的無法存在。因此,確實無法成立,因此昏沉確實是非色法的。 還有更多的理由?從放棄的定義來看。佛陀確實說:「比丘們,放棄六種法則可以進入初禪。哪六種?慾望、敵意、昏沉、躁動、懊悔、疑惑;在慾望中,這些的過失通過智慧是顯而易見的。」(《增支部》6.73)又說,「放棄這五種抑制,通過強大的智慧,能夠了解自我或他人。」(《增支部》

5.51) ca ādīsu middhassāpi pahānaṃ vuttaṃ. Na ca rūpaṃ pahātabbaṃ. Yathāha – 『『rūpakkhandho abhiññeyyo, pariññeyyo, na pahātabbo, na bhāvetabbo na sacchikātabbo』』ti (vibha. 1031) imassāpi pahānavacanato arūpameva middhanti. Na, rūpassāpi pahānavacanato. 『『Rūpaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahathā』』ti (ma. ni. 1.247; saṃ. ni. 3.33). Ettha hi rūpassāpi pahānaṃ vuttameva. Tasmā akāraṇametanti. Na, aññathā vuttattā. Tasmiñhi sutte 『『yo, bhikkhave, rūpe chandarāgavinayo taṃ tattha pahāna』』nti (saṃ. ni. 3.25) evaṃ chandarāgappahānavasena rūpassa pahānaṃ vuttaṃ, na yathā 『『cha dhamme pahāya pañca nīvaraṇe pahāyā』』ti evaṃ pahātabbameva vuttanti, aññathā vuttattā, na rūpaṃ middhaṃ. Tasmā yānetāni 『『so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese』』tiādīni suttāni vuttāni, etehi ceva aññehi ca suttehi arūpameva middhanti veditabbaṃ. Tathā hi –

『『Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo…pe… thinamiddhaṃ, bhikkhave, āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso ajjhāruhaṃ paññāya dubbalīkaraṇa』』nti (saṃ. ni. 5.220) ca, 『『thinamiddhanīvaraṇaṃ, bhikkhave, andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanika』』nti (saṃ. ni. 5.221) ca, 『『evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetenā』』ti (saṃ. ni. 5.236) ca, 『『ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati…pe… anuppannañceva thinamiddhaṃ uppajjatī』』ti (saṃ. ni. 5.216) ca, 『『kevalohāyaṃ, bhikkhave, akusalarāsi yadidaṃ pañca nīvaraṇā』』ti (saṃ. ni. 5.371) ca –

Evamādīni ca anekāni etassa arūpabhāvajotakāneva suttāni vuttāni. Yasmā cetaṃ arūpaṃ tasmā āruppepi uppajjati. Vuttañhetaṃ mahāpakaraṇe paṭṭhāne – 『『nīvaraṇaṃ dhammaṃ paṭicca nīvaraṇo dhammo uppajjati, na purejātapaccayā』』ti etassa vibhaṅge 『『āruppe kāmacchandanīvaraṇaṃ paṭicca thinamiddhaṃ… uddhaccaṃ avijjānīvaraṇa』』nti (paṭṭhā. 3.8.8) sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Tasmā sanniṭṭhānamettha gantabbaṃ arūpameva middhanti.

5.51) 也提到昏沉的放棄。並且色法不應被放棄。正如所說:「色蘊應被知曉、應被瞭解,不應被放棄、應被培養、應被證悟。」(《分別經》1031)因此,從放棄的說法來看,確實是非色法的昏沉。並且,色法的放棄的說法也如此。「色法,比丘們,不是你們的,應當放棄它。」(《中部》1.247;《相應部》3.33)這裡確實提到色法的放棄。因此,這沒有理由這樣說。不是因為其他的說法。在那部經中說:「比丘們,慾望的貪慾的放棄在於色法的放棄。」(《相應部》3.25)因此,慾望的貪慾的放棄是指色法的放棄,而不是像「放棄六種法,放棄五種抑制」那樣明確提到應被放棄的。因此,因其他的說法,色法並不是昏沉。因此,那些提到「放棄這五種抑制,心的污垢」的經文,應該理解為這些以及其他的經文確實是非色法的昏沉。確實如此—— 「比丘們,這五種障礙是抑制,是心的污垢,使智慧減弱。哪五種?慾望的貪慾是障礙和抑制……昏沉是障礙和抑制,使心的污垢,智慧減弱。」(《相應部》5.220)又說:「昏沉的抑制是黑暗的、使眼睛失明的、使無知的、使智慧消失的、使痛苦加劇的、使不滅的因。」(《相應部》5.221)又說:「因此,婆羅門,當心因昏沉而沉浸時,處於昏沉的狀態。」(《相應部》5.236)又說:「不善的、比丘們,心的注意力不專注,慾望的貪慾會出現……未出現的昏沉也會出現。」(《相應部》5.216)又說:「這確實是,比丘們,惡法的根源,這就是五種抑制。」(《相應部》5.371) 如是等多種經文都是關於非色法的昏沉的說法。由於這是非色法,因此在非色法中也會出現。這在《大法集》中有提到:「抑制的法依賴於抑制的法出現,而不是依賴於先前的條件。」(《大法集》3.8.8)所有的都應詳細闡述。因此,在這裡應當總結為非色法的昏沉。

  1. Kukkuccaniddese akappiye kappiyasaññitātiādīni mūlato kukkuccadassanatthaṃ vuttāni. Evaṃsaññitāya hi kate vītikamme, niṭṭhite vatthujjhācāre, puna sañjātasatinopi 『duṭṭhu mayā kata』nti evaṃ anutappamānassa pacchānutāpavasenetaṃ uppajjati. Tena taṃ mūlato dassetuṃ 『akappiye kappiyasaññitā』tiādi vuttaṃ. Tattha akappiyabhojanaṃ kappiyasaññī hutvā paribhuñjati, akappiyamaṃsaṃ kappiyamaṃsasaññī hutvā, acchamaṃsaṃ sūkaramaṃsanti, dīpimaṃsaṃ vā migamaṃsanti khādati; kāle vītivatte kālasaññāya, pavāretvā appavāritasaññāya, pattasmiṃ raje patite paṭiggahitasaññāya bhuñjati – evaṃ 『akappiye kappiyasaññāya』 vītikkamaṃ karoti nāma. Sūkaramaṃsaṃ pana acchamaṃsasaññāya khādamāno, kāle ca vikālasaññāya bhuñjamāno 『kappiye akappiyasaññitāya』 vītikkamaṃ karoti nāma. Anavajjaṃ pana kiñcideva vajjasaññitāya, vajjañca anavajjasaññitāya karonto 『anavajje vajjasaññāya vajje ca anavajjasaññāya』 vītikkamaṃ karoti nāma. Yasmā panetaṃ 『『akataṃ vata me kalyāṇaṃ, akataṃ kusalaṃ, akataṃ bhīruttāṇaṃ, kataṃ pāpaṃ, kataṃ luddaṃ, kataṃ kibbisa』』nti evaṃ anavajje vajjasaññitāyapi kate vītikkame uppajjati, tasmāssa aññampi vatthuṃ anujānanto yaṃ evarūpantiādimāha.

Tattha kukkuccapadaṃ vuttatthameva. Kukkuccāyanākāro kukkuccāyanā. Kukkuccena ayitassa bhāvo kukkuccāyitattaṃ. Cetaso vippaṭisāroti ettha katākatassa sāvajjānavajjassa vā abhimukhagamanaṃ 『vippaṭisāro』 nāma. Yasmā pana so kataṃ vā pāpaṃ akataṃ na karoti, akataṃ vā kalyāṇaṃ kataṃ na karoti, tasmā virūpo kucchito vā paṭisāroti 『vippaṭisāro』. So pana cetaso, na sattassāti ñāpanatthaṃ 『cetaso』 vippaṭisāroti vuttaṃ. Ayamassa sabhāvaniddeso. Uppajjamānaṃ pana kukkuccaṃ āraggamiva kaṃsapattaṃ manaṃ vilikhamānameva uppajjati, tasmā manovilekhoti vuttaṃ. Ayamassa kiccaniddeso. Yaṃ pana vinaye 『『atha kho āyasmā sāriputto bhagavatā paṭikkhittaṃ anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ paribhuñjitu』』nti kukkuccāyanto na paṭiggahesīti (pāci. 204) kukkuccaṃ āgataṃ, na taṃ nīvaraṇaṃ. Na hi arahato 『duṭṭhu mayā idaṃ kata』nti evaṃ anutāpo atthi. Nīvaraṇapatirūpakaṃ panetaṃ 『kappati na kappatī』ti vīmaṃsanasaṅkhātaṃ vinayakukkuccaṃ nāma.

1176.『『Katame dhammā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cā』』ti padassa niddese yasmā thinamiddhaṃ aññamaññaṃ na vijahati, tasmā thinamiddhanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañcāti abhinditvā vuttaṃ. Yasmā pana uddhacce satipi kukkuccassa abhāvā kukkuccena vināpi uddhaccaṃ uppajjati, tasmā taṃ bhinditvā vuttaṃ. Yañca yena sampayogaṃ na gacchati, taṃ na yojitanti veditabbaṃ.

Ime pana nīvaraṇe kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmacchandabyāpādā anāgāmimaggena pahīyanti, thinamiddhuddhaccāni arahattamaggena, kukkuccavicikicchā sotāpattimaggena, avijjā arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena kukkuccavicikicchā pahīyanti, anāgāmimaggena kāmacchandabyāpādā, arahattamaggena thinamiddhuddhaccāvijjāti.

  1. Parāmāsagocchake te dhamme ṭhapetvāti pucchāsabhāgena bahuvacanaṃ kataṃ.

在關於懊悔的定義中,爲了從根本上說明懊悔,提到了"在不適當的事物中認為是適當的"等。因為在這種認知下做了違犯,完成了對事物的指責,即使後來恢復了正念,也會因為"我做錯了"而後悔,這種後悔就會產生。因此,爲了從根本上說明這一點,提到了"在不適當的事物中認為是適當的"等。在這裡,認為不適當的食物是適當的而食用,認為不適當的肉是適當的肉而食用,把熊肉當作豬肉,或把豹肉當作鹿肉而食用;在時間已過時認為是適當的時間,在已經滿足后認為是未滿足,在缽中落入灰塵時認為是已接受而食用 - 這樣就是"在不適當的事物中認為是適當的"而違犯。而把豬肉當作熊肉食用,在不適當的時間認為是適當的時間而食用,這就是"在適當的事物中認為是不適當的"而違犯。做無過失的事情時認為是有過失的,做有過失的事情時認為是無過失的,這就是"在無過失中認為是有過失,在有過失中認為是無過失"而違犯。因為這種情況會出現在"我沒有做善事,沒有做功德,沒有做保護,做了惡事,做了殘忍的事,做了罪過"這樣在無過失中認為是有過失的違犯中,所以他允許其他的事物,說"凡是這樣的"等。 在這裡,懊悔的詞義已經解釋過了。懊悔的行為是懊悔行為。具有懊悔的狀態是懊悔狀態。心的後悔是指對已做或未做的有過失或無過失的事情的趨向。因為它不會使已做的惡事變成未做,也不會使未做的善事變成已做,所以它是不正常的、被責備的後悔,稱為"後悔"。這是對心而不是對有情的,爲了說明這一點,說"心的後悔"。這是對它本質的定義。而產生的懊悔就像刮擦銅缽的尖端一樣刮擦心,所以稱為心的刮擦。這是對它作用的定義。在戒律中提到:"於是尊者舍利弗因為被世尊禁止而反覆思考後不接受住處的食物而感到懊悔。"(《波逸提》204)這種懊悔不是障礙。因為阿羅漢不會有"我做錯了"這樣的後悔。這是類似障礙的,被稱為"適當不適當"的考慮,是戒律上的懊悔。 在"哪些法是障礙和與障礙相應的"這個問題的解釋中,因為昏沉和睡眠是不可分離的,所以昏沉睡眠的障礙和無明的障礙被說成是障礙和與障礙相應的,沒有分開。但是因為即使有掉舉也可能沒有懊悔,掉舉也可能在沒有懊悔的情況下產生,所以它們被分開說明。應該理解,凡是不相應的就不被結合。 這些障礙可以根據煩惱的順序或道的順序來說明。根據煩惱的順序,欲貪和嗔恨通過不還道斷除,昏沉睡眠和掉舉通過阿羅漢道斷除,懊悔和疑惑通過入流道斷除,無明通過阿羅漢道斷除。根據道的順序,入流道斷除懊悔和疑惑,不還道斷除欲貪和嗔恨,阿羅漢道斷除昏沉睡眠、掉舉和無明。 在執取的組合中,"除了這些法"使用了複數,是因為問題的性質。

  1. Upādānaniddese vatthusaṅkhātaṃ kāmaṃ upādiyatīti kāmupādānaṃ kāmo ca so upādānañcātipi kāmupādānaṃ. Upādānanti daḷhaggahaṇaṃ. Daḷhattho hi ettha upasaddo upāyāsaupakaṭṭhādīsu viya. Tathā diṭṭhi ca sā upādānañcāti diṭṭhupādānaṃ. Diṭṭhiṃ upādiyatīti diṭṭhupādānaṃ. 『Sassato attā ca loko cā』tiādīsu (dī. ni. 1.31) hi purimadiṭṭhiṃ uttaradiṭṭhi upādiyahi. Tathā sīlabbataṃ upādiyatīti sīlabbatupādānaṃ. Sīlabbatañca taṃ upādānañcātipi sīlabbatupādānaṃ. Gosīlagovatādīni hi 『evaṃ suddhī』ti abhinivesato sayameva upādānāni. Tathā, vadanti etenāti 『vādo』; upādiyanti etenāti 『upādānaṃ』. Kiṃ vadanti, upādiyanti vā? Attānaṃ. Attano vādupādānaṃ attavādupādānaṃ; 『attavādamattameva vā attā』ti upādiyanti etenāti attavādupādānaṃ.

1220.Yo kāmesu kāmacchandoti etthāpi vatthukāmāva anavasesato kāmāti adhippetā. Tasmā vatthukāmesu kāmacchando idha kāmupādānanti anāgāminopi taṃ siddhaṃ hoti. Pañcakāmaguṇavatthuko panassa kāmarāgova natthīti.

  1. Diṭṭhupādānaniddese natthi dinnanti. Dinnaṃ nāma atthi, sakkā kassaci kiñci dātunti jānāti; dinnassa pana phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi yiṭṭhanti. Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo. Taṃ yajituṃ sakkāti jānāti; yiṭṭhassa pana phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi hutanti āhunapāhunamaṅgalakiriyā. Taṃ kātuṃ sakkāti jānāti; tassa pana phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi, sukatadukkaṭānanti ettha dasa kusalakammapathā sukatakammāni nāma. Dasa akusalakammapathā dukkaṭakammāni nāma. Tesaṃ atthibhāvaṃ jānāti phalaṃ vipāko pana natthīti gaṇhāti. Natthi ayaṃ lokoti paraloke ṭhito imaṃ lokaṃ natthīti gaṇhāti. Natthi paralokoti idha loke ṭhito paralokaṃ natthīti gaṇhāti. Natthi mātā natthi pitāti mātāpitūnaṃ atthibhāvaṃ jānāti, tesu katapaccayena koci phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi sattā opapātikāti cavanakaupapajjanakā sattā natthīti gaṇhāti. Sammaggatā sammā paṭipannāti anulomapaṭipadaṃ paṭipannā dhammikasamaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ natthīti gaṇhāti. Ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti imañca lokaṃ parañca lokaṃ attanāva abhivisiṭṭhena ñāṇena ñatvā pavedanasamattho sabbaññū buddho nāma natthīti gaṇhāti.

Imāni pana upādānāni kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmupādānaṃ catūhi maggehi pahīyati, sesāni tīṇi sotāpattimaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena diṭṭhupādānādīni pahīyanti, catūhi maggehi kāmupādānanti.

  1. Kilesagocchake kilesā eva kilesavatthūni. Vasanti vā ettha akhīṇāsavā sattā lobhādīsu patiṭṭhitattāti 『vatthūni』. Kilesā ca te tappatiṭṭhānaṃ sattānaṃ vatthūni cāti 『kilesavatthūni』. Yasmā cettha anantarapaccayādibhāvena uppajjamānā kilesāpi vasanti eva nāma, tasmā kilesānaṃ vatthūnītipi 『kilesavatthūni』.

在關於執著的定義中,所謂的「執著是對事物的強烈把握」,指的是對慾望的執著。這裡的「執著」是指堅固的把握。這裡的「執著」如同在其他情況下的「執著」一樣。如此,見解也是執著,因此稱為見解執著。執著于見解,稱為見解執著。在「世俗的自我和世界」這樣的說法中,早期的見解被後期的見解所執著。如此,執著于戒律,稱為戒律執著。戒律的執著和它的執著也是戒律執著。因為如牛和羊等的「如此清凈」是由於執著的緣故而自然而然地產生的執著。因此,「說」是通過這個「說」;「執著」是通過這個「執著」。他們說什麼,執著于什麼?是自我。自我的執著是自我的執著;「只有自我」是通過這個「執著」而執著于自我。 「在慾望中有慾望的貪慾」也是指這裡的慾望。故此,慾望的貪慾在這裡被稱為慾望執著,甚至對於不還者來說也是成立的。五種慾望的特質在此並不存在。 在見解執著的定義中,沒有給與。給予是存在的,知道可以給任何東西;但對於給予的果報,果報是不存在的。沒有施捨。施捨被稱為大施。知道可以施捨;但對於施捨的果報,果報是不存在的。沒有存在的供養儀式。知道可以進行供養;但對於供養的果報,果報是不存在的。沒有,善與惡。在這裡,十種善業的路徑被稱為善業,十種惡業的路徑被稱為惡業。對於它們的存在,知道果報是不存在的。沒有這個世界。對於在彼岸的存在,知道這個世界是不存在的。沒有彼岸。在這裡,對於父母的存在,知道父母的存在;他們所做的因果關係中,沒有果報是不存在的。沒有有情的生者。對於脫離生死的生者,知道是不存在的。對於正行的,正行的修行者,知道在世間是不存在的。那些通過自知之明而證悟這個世界和彼岸的,依靠自己的智慧知道這個世界和彼岸的,稱為全知的佛陀,知道是不存在的。 這些執著也可以根據煩惱的順序或道的順序來說明。根據煩惱的順序,慾望的執著通過四種道路被斷除,其他三種通過入流道被斷除。根據道的順序,入流道斷除見解執著等,四種道路斷除慾望的執著。 在煩惱的範圍內,煩惱本身就是煩惱的對象。這裡的無漏者因貪慾等而穩定,因此稱為「對像」。煩惱也正是這些有情的對象。因此,因緣的存在而產生的煩惱也稱為煩惱的對象,因此也稱為「煩惱的對象」。

1236.Tattha katamo lobho? Yo rāgo sārāgoti ayaṃ pana lobho hetugocchake ganthagocchake imasmiṃ kilesagocchaketi tīsu ṭhānesu atirekapadasatena niddiṭṭho. Āsavasaṃyojanaoghayoganīvaraṇaupādānagocchakesu aṭṭhahi aṭṭhahi padehi niddiṭṭho. Svāyaṃ atirekapadasatena niddiṭṭhaṭṭhānepi aṭṭhahi aṭṭhahi padehi niddiṭṭhaṭṭhānepi nippadesatova gahitoti veditabbo. Tesu hetuganthanīvaraṇaupādānakilesagocchakesu catumaggavajjhā taṇhā ekeneva koṭṭhāsena ṭhitā. Āsavasaṃyojanaoghayogesu catumaggavajjhāpi dve koṭṭhāsā hutvā ṭhitā. Kathaṃ? Āsavesu kāmāsavo bhavāsavoti, saṃyojanesu kāmarāgasaṃyojanaṃ bhavarāgasaṃyojananti, oghesu kāmogho bhavoghoti, yogesu kāmayogo bhavayogoti.

Imāni pana kilesavatthūni kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā lobho catūhi maggehi pahīyati, doso anāgāmimaggena, mohamānā arahattamaggena, diṭṭhivicikicchā sotāpattimaggena, thinādīni arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena diṭṭhivicikicchā pahīyanti, anāgāmimaggena doso, arahattamaggena sesā sattāti.

  1. Kāmāvacaraniddese heṭṭhatoti heṭṭhābhāgena. Avīcinirayanti vā aggijālānaṃ vā sattānaṃ vā dukkhavedanāya vīci, antaraṃ, chiddaṃ ettha natthīti avīci. Sukhasaṅkhāto ayo ettha natthīti nirayo. Niratiatthenapi nirassādatthenapi nirayo. Pariyantaṃ karitvāti taṃ avīcisaṅkhātaṃ nirayaṃ antaṃ katvā. Uparitoti uparibhāgena. Paranimmitavasavattideveti paranimmitesu kāmesu vasaṃ vattanato evaṃladdhavohāre deve. Anto karitvāti anto pakkhipitvā. Yaṃ etasmiṃ antareti ye etasmiṃ okāse. Etthāvacarāti iminā yasmā etasmiṃ antare aññepi caranti kadāci katthaci sambhavato, tasmā tesaṃ asaṅgaṇhanatthaṃ 『avacarā』ti vuttaṃ. Tena ye etasmiṃ antare ogāḷhā hutvā caranti sabbattha sadā ca sambhavato, adhobhāge caranti avīcinirayassa heṭṭhā bhūtupādāyapavattibhāvena, tesaṃ saṅgaho kato hoti. Te hi avagāḷhāva caranti, adhobhāgeva carantīti avacarā. Ettha pariyāpannāti iminā pana yasmā ete etthāvacarā aññatthāpi avacaranti, na pana tattha pariyāpannā honti, tasmā tesaṃ aññatthāpi avacarantānaṃ pariggaho kato hoti. Idāni te ettha pariyāpannadhamme rāsisuññatapaccayabhāvato ceva sabhāvato ca dassento khandhātiādimāha.

  2. Rūpāvacaraniddese brahmalokanti paṭhamajjhānabhūmisaṅkhātaṃ brahmaṭṭhānaṃ. Sesamettha kāmāvacaraniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Samāpannassa vātiādīsu paṭhamapadena kusalajjhānaṃ vuttaṃ, dutiyena vipākajjhānaṃ, vuttaṃ tatiyena kiriyajjhānaṃ vuttanti veditabbaṃ.

  3. Arūpāvacaraniddese ākāsānañcāyatanūpageti ākāsānañcāyatanasaṅkhātaṃ bhavaṃ upagate. Dutiyapadepi eseva nayo. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

  4. Saraṇadukaniddese yvāyaṃ tīsu akusalamūlesu moho, so lobhasampayutto ca lobhena saraṇo, dosasampayutto ca dosena saraṇo. Vicikicchuddhaccasampayutto pana moho diṭṭhisampayuttena ceva rūparāgaarūparāgasaṅkhātena ca rāgaraṇena pahānekaṭṭhabhāvato saraṇo sarajoti veditabbo.

Suttantikadukanikkhepakathā

那麼,什麼是貪慾?這是貪慾的定義,貪慾是指對慾望的執著。貪慾在根本煩惱中被描述為在三種地方的過度表達。它在煩惱的束縛、障礙、執著的範圍中,以八個八個的詞被描述。在這些地方,根本煩惱的束縛和執著的煩惱被描述為四種道路的貪慾單獨存在。在煩惱的束縛和障礙中,四種道路也以兩種形式存在。那麼,如何呢?在根本煩惱中有慾望的貪慾和存在的貪慾,在束縛中有慾望的束縛和存在的束縛,在障礙中有慾望的障礙和存在的障礙,在執著中有慾望的執著和存在的執著。 這些煩惱的對象也可以根據煩惱的順序或道的順序來說明。根據煩惱的順序,貪慾通過四種道路被斷除,嗔恨通過不還道斷除,愚癡通過阿羅漢道斷除,見解和疑惑通過入流道斷除,昏沉等通過阿羅漢道斷除。根據道的順序,入流道斷除見解和疑惑,四種道路斷除貪慾。 在欲界的定義中,下面是指下方的部分。無間地獄是指不再有生存的痛苦的存在,介於之間,不存在的切斷;因此無間地獄是不存在的。這裡沒有被稱為幸福的。無間地獄的定義是指沒有痛苦的存在。它是爲了消除痛苦而存在的。通過這個無間地獄的定義而被限制。上述是指上方的部分。由於在享樂的領域中,因享樂而存在的神靈。因此,內部的定義是指內部的包容。因為在這個地方,有時在其他地方也會存在,因此爲了不被包含而稱為「無所不在」。因此,那些在這個地方被束縛的,隨時隨地都可能存在,因此被稱為「無所不在」。因此,因而在下方的無間地獄中,因存在的緣故而存在的被稱為「無所不在」。這些確實是在下方存在的。 在色界的定義中,天界是指第一禪的領域。其他的應當按照欲界的定義來理解。進入的狀態是指第一的善法禪,第二的果法禪,第三的行法禪應當如此理解。 在無色界的定義中,空無邊的存在是指空無邊的存在。第二個詞也是如此。其他的應當按照下面的定義來理解。 在歸依的定義中,貪慾是三種惡根中的愚癡,因此與貪慾相連,因而歸依;與嗔恨相連,因此歸依。懷疑與愚癡相連,因而與見解相連,因而被稱為貪慾與無色界的貪慾的根本斷除。 《經文的結束》

  1. Suttantikadukesu mātikākathāyaṃ atthato vivecitattā yāni ca nesaṃ niddesapadāni tesampi heṭṭhā vuttanayeneva suviññeyyattā yebhuyyena uttānatthāni eva. Idaṃ panettha visesamattaṃ – vijjūpamaduke tāva cakkhumā kira puriso meghandhakāre rattiṃ maggaṃ paṭipajji. Tassa andhakāratāya maggo na paññāyi. Vijju niccharitvā andhakāraṃ viddhaṃsesi. Athassa andhakāravigamā maggo pākaṭo ahosi. So dutiyampi gamanaṃ abhinīhari. Dutiyampi andhakāro otthari. Maggo na paññāyi. Vijju niccharitvā taṃ viddhaṃsesi. Vigate andhakāre maggo pākaṭo ahosi. Tatiyampi gamanaṃ abhinīhari. Andhakāro otthari. Maggo na paññāyi. Vijju niccharitvā andhakāraṃ viddhaṃsesi.

Tattha cakkhumato purisassa andhakāre maggapaṭipajjanaṃ viya ariyasāvakassa sotāpattimaggatthāya vipassanārambho. Andhakāre maggassa apaññāyanakālo viya saccacchādakatamaṃ. Vijjuyā niccharitvā andhakārassa viddhaṃsitakālo viya sotāpattimaggobhāsena uppajjitvā saccacchādakatamassa vinoditakālo. Vigate andhakāre maggassa pākaṭakālo viya sotāpattimaggassa catunnaṃ saccānaṃ pākaṭakālo. Maggassa pākaṭaṃ pana maggasamaṅgipuggalassa pākaṭameva. Dutiyagamanābhinīhāro viya sakadāgāmimaggatthāya vipassanārambho. Andhakāre maggassa apaññāyanakālo viya saccacchādakatamaṃ. Dutiyaṃ vijjuyā niccharitvā andhakārassa viddhaṃsitakālo viya sakadāgāmimaggobhāsena uppajjitvā saccacchādakatamassa vinoditakālo. Vigate andhakāre maggassa pākaṭakālo viya sakadāgāmimaggassa catunnaṃ saccānaṃ pākaṭakālo. Maggassa pākaṭaṃ pana maggasamaṅgipuggalassa pākaṭameva. Tatiyagamanābhinīhāro viya anāgāmimaggatthāya vipassanārambho. Andhakāre maggassa apaññāyanakālo viya saccacchādakatamaṃ. Tatiyaṃ vijjuyā niccharitvā andhakārassa viddhaṃsitakālo viya anāgāmimaggobhāsena uppajjitvā saccacchādakatamassa vinoditakālo. Vigate andhakāre maggassa pākaṭakālo viya anāgāmimaggassa catunnaṃ saccānaṃ pākaṭakālo. Maggassa pākaṭaṃ pana maggasamaṅgipuggalassa pākaṭameva.

Vajirassa pana pāsāṇo vā maṇi vā abhejjo nāma natthi. Yattha patati taṃ vinividdhameva hoti. Vajiraṃ khepentaṃ asesetvā khepeti. Vajirena gatamaggo nāma puna pākatiko na hoti. Evameva arahattamaggassa avajjhakileso nāma natthi. Sabbakilese vinivijjhati vajiraṃ viya. Arahattamaggopi kilese khepento asesetvā khepeti. Vajirena gatamaggassa puna pākatikattābhāvo viya arahattamaggena pahīnakilesānaṃ puna paccudāvattanaṃ nāma natthīti.

1307.Bāladukaniddese bālesu ahirikānottappāni pākaṭāni, mūlāni ca sesānaṃ bāladhammānaṃ. Ahiriko hi anottappī ca na kiñci akusalaṃ na karoti nāmāti. Etāni dve paṭhamaṃyeva visuṃ vuttāni. Sukkapakkhepi ayameva nayo. Tathā kaṇhaduke.

在經典對偶中,由於在摘要中已經從意義上進行了區分,而且它們的解釋詞也按照前面所說的方法很容易理解,所以大多數都是明顯的意思。這裡只有一些特殊之處: 首先,在閃電的比喻中,據說一個有眼睛的人在雷雨的黑暗中夜間走路。由於黑暗,他看不見路。閃電閃過,驅散了黑暗。這時由於黑暗消散,路變得清晰可見。他繼續第二次行走。第二次黑暗又籠罩了他。路又看不見了。閃電再次閃過,驅散了黑暗。黑暗消散后,路又變得清晰可見。他繼續第三次行走。黑暗又籠罩了他。路又看不見了。閃電再次閃過,驅散了黑暗。 在這裡,有眼睛的人在黑暗中走路,就像聖弟子爲了入流道而開始觀察。在黑暗中看不見路的時候,就像被真理遮蔽的黑暗。閃電閃過驅散黑暗的時候,就像入流道之光生起驅散遮蔽真理的黑暗的時候。黑暗消散路變得清晰可見的時候,就像入流道使四聖諦變得清晰可見的時候。但是路的清晰可見只對處於道中的人才是清晰可見的。第二次行走,就像爲了一來道而開始觀察。在黑暗中看不見路的時候,就像被真理遮蔽的黑暗。第二次閃電閃過驅散黑暗的時候,就像一來道之光生起驅散遮蔽真理的黑暗的時候。黑暗消散路變得清晰可見的時候,就像一來道使四聖諦變得清晰可見的時候。但是路的清晰可見只對處於道中的人才是清晰可見的。第三次行走,就像爲了不還道而開始觀察。在黑暗中看不見路的時候,就像被真理遮蔽的黑暗。第三次閃電閃過驅散黑暗的時候,就像不還道之光生起驅散遮蔽真理的黑暗的時候。黑暗消散路變得清晰可見的時候,就像不還道使四聖諦變得清晰可見的時候。但是路的清晰可見只對處於道中的人才是清晰可見的。 金剛沒有無法切割的石頭或寶石。無論落在哪裡,都能穿透。金剛能完全消除。金剛走過的路不會再恢復原狀。同樣,阿羅漢道沒有無法斷除的煩惱。它能像金剛一樣穿透所有煩惱。阿羅漢道也能完全消除煩惱。就像金剛走過的路不會再恢復原狀一樣,被阿羅漢道斷除的煩惱也不會再重新生起。 在愚人對偶的解釋中,無慚和無愧在愚人中是明顯的,它們是其他愚人法的根源。因為無慚和無愧的人沒有不做的惡事。這兩個首先被單獨提到。在善的方面也是同樣的道理。在黑暗對偶中也是如此。

1311.Tapanīyadukaniddese katattā ca akatattā ca tapanaṃ veditabbaṃ. Kāyaduccaritādīni hi katattā tapanti, kāyasucaritādīni akatattā. Tathā hi puggalo 『kataṃ me kāyaduccarita』nti tappati, 『akataṃ me kāyasucarita』nti tappati. 『Kataṃ me vacīduccarita』nti tappati…pe… 『akataṃ me manosucarita』nti tappati. Atapanīyepi eseva nayo. Kalyāṇakārī hi puggalo 『kataṃ me kāyasucarita』nti na tappati, 『akataṃ me kāyaduccarita』nti na tappati…pe… 『akataṃ me manoduccarita』nti na tappatīti (a. ni. 2.3).

1313.Adhivacanadukaniddese yā tesaṃ tesaṃ dhammānanti sabbadhammaggahaṇaṃ. Saṅkhāyatīti saṅkhā, saṃkathiyatīti attho. Kinti saṃkathiyati? Ahanti mamanti paroti parassāti sattoti bhāvoti posoti puggaloti naroti māṇavoti tissoti dattoti, 『mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohanaṃ』 『vihāro pariveṇaṃ dvāraṃ vātapāna』nti evaṃ anekehi ākārehi saṃkathiyatīti 『saṅkhā』. Samaññāyatīti samaññā. Kinti samaññāyati? 『Ahanti…pe… vātapāna』nti samaññāyatīti 『samaññā』. Paññāpiyatīti paññatti. Vohariyatīti vohāro. Kinti vohariyati? 『Aha』nti…pe… 『vātapāna』nti vohariyatīti vohāro.

Nāmanti catubbidhaṃ nāmaṃ – sāmaññanāmaṃ guṇanāmaṃ kittimanāmaṃ opapātikanāmanti. Tattha paṭhamakappikesu mahājanena sammannitvā ṭhapitattā mahāsammatoti rañño nāmaṃ 『sāmaññanāmaṃ』 nāma. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『mahājanasammatoti kho, vāseṭṭha, mahāsammato tveva paṭhamaṃ akkharaṃ upanibbatta』』nti (dī. ni. 3.131). Dhammakathiko paṃsukūliko vinayadharo tepiṭako saddho pasannoti evarūpaṃ guṇato āgatanāmaṃ 『guṇanāmaṃ』 nāma. Bhagavā arahaṃ sammāsambuddhotiādīnipi tathāgatassa anekāni nāmasatāni guṇanāmāneva. Tena vuttaṃ –

『『Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;

Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato』』ti.

Yaṃ pana jātassa kumārakassa nāmaggahaṇadivase dakkhiṇeyyānaṃ sakkāraṃ katvā samīpe ṭhitā ñātakā kappetvā pakappetvā 『ayaṃ asukonāmā』ti nāmaṃ karonti, idaṃ 『kittimanāma』 nāma. Yā pana purimapaññatti pacchimapaññattiyaṃ patati, purimavohāro pacchimavohāre patati, seyyathidaṃ – purimakappepi cando candoyeva nāma, etarahipi candova. Atīte sūriyo… samuddo… pathavī… pabbato pabbatoyeva, nāma, etarahipi pabbatoyevāti idaṃ 『opapātikanāmaṃ』 nāma. Idaṃ catubbidhampi nāmaṃ ettha nāmameva hoti.

Nāmakammanti nāmakaraṇaṃ. Nāmadheyyanti nāmaṭṭhapanaṃ. Niruttīti nāmanirutti. Byañjananti nāmabyañjanaṃ. Yasmā panetaṃ atthaṃ byañjeti tasmā evaṃ vuttaṃ. Abhilāpoti nāmābhilāpova. Sabbeva dhammā adhivacanapathāti adhivacanassa nopathadhammo nāma natthi. Ekadhammo sabbadhammesu nipatati, sabbadhammā ekadhammasmiṃ nipatanti. Kathaṃ? Ayañhi nāmapaññatti ekadhammo, so sabbesu catubhūmakadhammesu nipatati. Sattopi saṅkhāropi nāmato muttako nāma natthi.

Aṭavīpabbatādīsu rukkhopi jānapadānaṃ bhāro. Te hi 『ayaṃ kiṃ rukkho nāmā』ti puṭṭhā 『khadiro』 『palāso』ti attanā jānanakanāmaṃ kathenti. Yassa nāmaṃ na jānanti tampi 『anāmako』 nāmāti vadanti. Tampi tassa nāmadheyyameva hutvā tiṭṭhati. Samudde macchakacchapādīsupi eseva nayo. Itare dve dukā iminā samānatthā eva.

在對偶的定義中,因有和無的情況應當被理解。身體的不善行為等是有的,因此會受熱;身體的善行為等是無的,因此不會受熱。確實,這個人會說「我做了身體的不善行為」,因此受熱;「我沒有做身體的善行為」,因此受熱;「我做了口的不善行為」,因此受熱……等等;「我沒有做心的善行為」,因此受熱。在不熱的情況下也是同樣的道理。善行的人不會說「我做了身體的善行為」,因此不受熱;「我沒有做身體的不善行為」,因此不受熱……等等;「我沒有做心的不善行為」,因此不會受熱。 在定義的對偶中,所有的法都被稱為「法」。「計算」是指「計算」;「組合」是指「意義」。那麼,什麼被組合?「是」是「我」;「是」是「他」;「是」是「生」;「是」是「存在」;「是」是「個體」;「是」是「人」;「是」是「人類」;「是」是「三」;「是」是「給予」;「是」是「床」;「是」是「平臺」;「是」是「房子」;「是」是「門」;「是」是「窗戶」;等等,許多方式都被組合,因此稱為「組合」。「歸類」是指「歸類」。那麼,什麼被歸類?「是」是……;「是」是「窗戶」,因此被稱為「歸類」。「命名」是指「命名」。「說話」是指「說話」。那麼,什麼被說?「是」是……;「是」是「窗戶」,因此被稱為「說話」。 名稱有四種:共通名、特徵名、稱讚名、即生名。在第一輪中,由於被大眾認可而被確立,因此國王的名稱被稱為「共通名」。正如所說:「確實是被大眾認可的,瓦舍特哈,確實是被認可的,第一字被賦予。」(《中部經典》3.131)。法師、穿著袈裟的持戒者、信仰堅定的人等,這些人由於這些特質而獲得的名稱,被稱為「特徵名」。如佛陀、阿羅漢、正覺者等,稱為「特徵名」。因此說:「無數的名稱,帶有特質的偉大者;因特質而得名,甚至比名稱的千百萬還多。」 至於在出生時,王子在接受供養時,親屬將其稱為「這是某某」,這被稱為「稱讚名」。而在早期的命名和後期的命名中,早期的稱謂和後期的稱謂相同,例如在早期的輪迴中,月亮仍然被稱為月亮,在後期也是如此。在過去的太陽、海洋、大地、山脈等,仍然被稱為山脈,這被稱為「即生名」。這四種名稱在這裡都是名稱。 「命名的行為」是指命名。「命名的狀態」是指名稱的確立。「解釋」是指名稱的解釋。「文字」是指名稱的文字。由於這個意思被解釋,因此如此說。命名的行為是指名稱的命名。所有的法都在定義的路徑上;沒有不在定義的法。一個法落在所有法中,所有法都落在一個法中。如何呢?這確實是名稱的定義,一個法落在四種元素的法中。生者和組合者在名稱上是沒有解脫的。 在森林、山脈等地方,樹木的重量是顯而易見的。它們被問及「這是什麼樹名?」時,會回答「是刺樹」、「是棕櫚樹」等等,說明它們自己知道的名稱。如果不知道名稱的,則稱為「無名」。這也以名稱的狀態存在。在海洋、魚、烏龜等地方也是同樣的道理。其他的兩個對偶也是如此。

1316.Nāmarūpaduke nāmakaraṇaṭṭhena ca namanaṭṭhena ca nāmanaṭṭhena ca nāmaṃ. Tattha cattāro khandhā tāva nāmakaraṇaṭṭhena 『nāmaṃ』. Yathā hi mahājanasammatattā mahāsammatassa mahāsammatoti nāmaṃ ahosi, yathā vā mātāpitaro 『ayaṃ tisso nāma hotu, phusso nāma hotū』ti evaṃ puttassa kittimanāmaṃ karonti, yathā vā 『dhammakathiko』 『vinayadharo』ti guṇato nāmaṃ āgacchati, na evaṃ vedanādīnaṃ. Vedanādayo hi mahāpathavīādayo viya attano nāmaṃ karontāva uppajjanti. Tesu uppannesu tesaṃ nāmaṃ uppannameva hoti. Na hi vedanaṃ uppannaṃ 『tvaṃ vedanā nāma hohī』ti koci bhaṇati. Na ca tassā nāmaggahaṇakiccaṃ atthi. Yathā pathaviyā uppannāya 『tvaṃ pathavī nāma hohī』ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, cakkavāḷasinerucandimasūriyanakkhattesu uppannesu 『tvaṃ cakkavāḷaṃ nāma hohi tvaṃ nakkhattaṃ nāma hohī』ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, nāmaṃ uppannameva hoti, opapātikapaññattiyaṃ nipatati, evaṃ vedanāya uppannāya 『tvaṃ vedanā nāma hohī』ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi. Tāya uppannāya vedanāti nāmaṃ uppannameva hoti. Opapātikapaññattiyaṃ nipatati. Saññādīsupi eseva nayo. Atītepi hi vedanā vedanāyeva, saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ viññāṇameva. Anāgatepi, paccuppannepi. Nibbānaṃ pana sadāpi nibbānamevāti. 『Nāmakaraṇaṭṭhena』 nāmaṃ.

『Namanaṭṭhenā』pi cettha cattāro khandhā nāmaṃ. Te hi ārammaṇābhimukhā namanti. 『Nāmanaṭṭhena』 sabbampi nāmaṃ. Cattāro hi khandhā ārammaṇe aññamaññaṃ nāmenti. Nibbānaṃ ārammaṇādhipatipaccayatāya attani anavajjadhamme nāmeti.

  1. Avijjābhavataṇhā vaṭṭamūlasamudācāradassanatthaṃ gahitā.

1320.Bhavissati attā ca loko cāti khandhapañcakaṃ attā ca loko cāti gahetvā 『taṃ bhavissatī』ti gahaṇākārena niviṭṭhā sassatadiṭṭhi. Dutiyā 『na bhavissatī』ti ākārena niviṭṭhā ucchedadiṭṭhi.

1326.Pubbantaṃārabbhāti atītakoṭṭhāsaṃ ārammaṇaṃ karitvā. Iminā brahmajāle āgatā aṭṭhārasa pubbantānudiṭṭhiyo gahitā. Aparantaṃ ārabbhāti anāgatakoṭṭhāsaṃ ārammaṇaṃ karitvā. Iminā tattheva āgatā catucattālīsa aparantānudiṭṭhiyo gahitā.

在名色對偶中,名是指命名的意義、傾向的意義和稱呼的意義。其中,四蘊首先是以命名的意義稱為"名"。就像因為被大眾認可而稱為大眾認可的人一樣,或者父母給孩子取名"提薩"或"富沙"一樣,或者因為功德而得名"法師"、"持律者"一樣,感受等並非如此。感受等就像大地等一樣,一出生就有了自己的名字。它們一出生,名字就已經存在了。沒有人會對已經產生的感受說"你就叫做感受"。它也不需要取名的行為。就像大地產生時不需要說"你就叫做大地",輪圍山、須彌山、月亮、太陽、星星產生時不需要說"你就叫做輪圍山,你就叫做星星",名字自然就產生了,落入即生的概念中;同樣地,感受產生時不需要說"你就叫做感受"。它一產生,就自然有了"感受"這個名字。它落入即生的概念中。對於想等也是同樣的道理。過去的感受就是感受,想...行...識就是識。未來的和現在的也是如此。而涅槃則永遠是涅槃。這是以"命名的意義"稱為名。 這裡四蘊也以"傾向的意義"稱為名。它們傾向於所緣。一切名也以"稱呼的意義"稱為名。四蘊在所緣中相互稱呼。涅槃以所緣增上緣的方式稱呼無過失的法。 無明、有和渴愛被提及是爲了顯示輪迴的根源和活動。 "自我和世界將存在"是指把五蘊執取為自我和世界,認為"它將存在"的執取方式,這是常見。第二種是以"將不存在"的方式執取,這是斷見。 "關於前際"是指以過去部分為所緣。這裡包括了《梵網經》中提到的十八種前際見。"關於后際"是指以未來部分為所緣。這裡包括了同經中提到的四十四種后際見。

  1. Dovacassatāniddese sahadhammike vuccamāneti sahadhammikaṃ nāma yaṃ bhagavatā paññattaṃ sikkhāpadaṃ, tasmiṃ vatthuṃ dassetvā āpattiṃ āropetvā 『idaṃ nāma tvaṃ āpattiṃ āpanno, iṅgha desehi vuṭṭhāhi paṭikarohī』ti vuccamāne. Dovacassāyantiādīsu evaṃ codiyamānassa paṭicodanāya vā appadakkhiṇagāhitāya vā dubbacassa kammaṃ dovacassāyaṃ. Tadeva dovacassantipi vuccati. Tassa bhāvo dovacassiyaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Vippaṭikūlagāhitāti vilomagāhitā. Vilomagahaṇasaṅkhātena vipaccanīkena sātaṃ assāti vipaccanīkasāto. 『Paṭāṇikagahaṇaṃ gahetvā ekapadeneva taṃ nissaddamakāsi』nti sukhaṃ paṭilabhantassetaṃ adhivacanaṃ. Tassa bhāvo vipaccanīkasātatā. Ovādaṃ anādiyanavasena anādarassa bhāvo anādariyaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Anādiyanākāro vā anādaratā. Garuvāsaṃ avasanavasena uppanno agāravabhāvo agāravatā. Sajeṭṭhakavāsaṃ avasanavasena uppanno appaṭissavabhāvo appaṭissavatā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpā dovacassatā nāma vuccati. Atthato panesā tenākārena pavattā cattāro khandhā, saṅkhārakkhandhoyeva vāti. Pāpamittatādīsupi eseva nayo. Dovacassatā pāpamittatādayo hi visuṃ cetasikadhammā nāma natthi.

  2. Natthi etesaṃ saddhāti assaddhā; buddhādīni vatthūni na saddahantīti attho. Dussīlāti sīlassa dunnāmaṃ natthi, nissīlāti attho. Appassutāti sutarahitā. Pañca macchariyāni etesaṃ atthīti maccharino. Duppaññāti nippaññā. Sevanakavasena sevanā. Balavasevanā nisevanā. Sabbatobhāgena sevanā saṃsevanā. Upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Tīhipi sevanāva kathitā. Bhajanāti upasaṅkamanā. Sambhajanāti sabbatobhāgena bhajanā. Upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Bhattīti daḷhabhatti. Sambhattīti sabbatobhāgena bhatti. Upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Dvīhipi daḷhabhatti eva kathitā. Taṃsampavaṅkatāti tesu puggalesu kāyena ceva cittena ca sampavaṅkabhāvo; tanninnatā tappoṇatā tappabbhāratāti attho.

  3. Sovacassatādukaniddesopi vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.

1336.Pañcapiāpattikkhandhāti mātikāniddesena 『pārājikaṃ saṅghādisesaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭa』nti imā pañca āpattiyo. Sattapi āpattikkhandhāti vinayaniddesena 『pārājikaṃ saṅghādisesaṃ thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsita』nti imā satta āpattiyo. Tattha saha vatthunā tāsaṃ āpattīnaṃ paricchedajānanakapaññā āpattikusalatā nāma. Saha kammavācāya āpattivuṭṭhānaparicchedajānanakapaññā pana āpattivuṭṭhānakusalatā nāma.

  1. Samāpajjitabbato samāpatti. Saha parikammena appanāparicchedajānanakapaññā pana samāpattikusalatā nāma. 『Cande vā sūriye vā nakkhatte vā ettakaṃ ṭhānaṃ gate vuṭṭhahissāmī』ti avirajjhitvā tasmiṃyeva samaye vuṭṭhānakapaññāya atthitāya samāpattivuṭṭhānakusalatā nāma.

  2. Aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ uggahamanasikārasavanadhāraṇaparicchedajānanakapaññā dhātukusalatā nāma. Tāsaṃyeva uggahamanasikārajānanakapaññā manasikārakusalatā nāma.

在雙重自性對偶的定義中,所稱的「共法」是指佛陀所宣示的戒律。在這個背景下,指出罪過並加以指責時會說:「你確實犯了這個罪過,你應當在此地進行反省。」在雙重自性等的情況下,因受到指責而被激勵或因不易觀察而被引導的困難行為被稱為雙重自性。因此,雙重自性也被稱為。它的性質是雙重的。其他的則是它的反義詞。反義詞的意思是指相反的引導。通過反義詞的定義,反義詞的性質是指「安穩」。「抓住前面的引導,以單一的言語表達」是指獲得快樂的命名。它的性質是反義詞的安穩。因不尊重而產生的不尊重的性質是指不尊重的狀態。其他的則是它的反義詞。因重視而產生的重視的性質是指重視的狀態。因輕視而產生的輕視的性質是指輕視的狀態。這種雙重自性就被稱為。實際上是以這種方式表現的四蘊,正是指造作蘊。對於惡友等也是同樣的道理。雙重自性、惡友等都是沒有意識法的名稱。 對於這些沒有信心的(assaddhā),意指不信任佛陀等的事物。沒有善行的(dussīlā)是指道德的缺失;沒有道德的(nissīlā)是指缺乏道德。微不足道的(appassutā)是指缺乏智慧。五種貪婪的性質是指貪婪的人。愚笨的(duppaññā)是指沒有智慧。以服務的方式進行服務。以力量的方式進行服務。以部分的方式進行服務。以接觸的方式進行增進。三種服務都已被提到。接近是指靠近。完全接近是指全面接近。以接觸的方式進行增進。食物是指堅固的食物。完全食物是指全面的食物。以接觸的方式進行增進。兩種堅固的食物也已被提到。對於這些人,身體和心的狀態是指它們的相互關係;它們的性質是指它們的聯繫。 關於少言的對偶也應當根據反義的方式來理解。 五種罪過的類別是指根據經典的定義:「破戒、余戒、罰戒、應罰、輕罪」這五種罪過。七種罪過的類別是指根據戒律的定義:「破戒、余戒、重罪、罰戒、應罰、輕罪、說錯話」這七種罪過。在那裡,結合事物的智慧,對這些罪過的識別叫做罪過的智慧。而結合行為的罪過的顯現的智慧叫做罪過顯現的智慧。 應當被安住的就是安住。結合行為的安住的智慧叫做安住的智慧。「若月亮、太陽或星星到達這個地方,我會在此地覺醒」,在不被打擾的情況下,在同一時間以覺醒的智慧的存在叫做安住顯現的智慧。 關於十八種元素的理解、心的關注、聽聞、持有的識別叫做元素的智慧。它們的關注的智慧叫做心的智慧。

  1. Dvādasannaṃ āyatanānaṃ uggahamanasikārasavanadhāraṇaparicchedajānanakapaññā latā nāma. Tīsupi vā etāsu kusalatāsu uggaho manasikāro savanaṃ sammasanaṃ paṭivedho paccavekkhaṇāti sabbaṃ vaṭṭati. Tattha savanauggahapaccavekkhaṇā lokiyā, paṭivedho lokuttaro. Sammasanamanasikārā lokiyalokuttaramissakā. 『Avijjāpaccayā saṅkhārā』tiādīni (vibha. aṭṭha. 225) paṭiccasamuppādavibhaṅge āvibhavissanti. 『Iminā pana paccayena idaṃ hotī』ti jānanakapaññā paṭiccasamuppādakusalatā nāma.

  2. Ṭhānāṭṭhānakusalatādukaniddese hetū paccayāti ubhayampetaṃ aññamaññavevacanaṃ. Cakkhupasādo hi rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakassa cakkhuviññāṇassa hetu ceva paccayo ca. Tathā sotapasādādayo sotaviññāṇādīnaṃ, ambabījādīni ca ambaphalādīnaṃ. Dutiyanaye ye ye dhammāti visabhāgapaccayadhammānaṃ nidassanaṃ. Yesaṃ yesanti visabhāgapaccayasamuppannadhammanidassanaṃ. Na hetū na paccayāti cakkhupasādo saddaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakassa sotaviññāṇassa na hetu na paccayo. Tathā sotapasādādayo avasesaviññāṇādīnaṃ. Ambādayo ca tālādīnaṃ uppattiyāti evamattho veditabbo.

  3. Ajjavamaddavaniddese nīcacittatāti padamattameva viseso. Tassattho – mānābhāvena nīcaṃ cittaṃ assāti nīcacitto. Nīcacittassa bhāvo nīcacittatā. Sesaṃ cittujukatācittamudutānaṃ padabhājanīye āgatameva.

  4. Khantiniddese khamanakavasena khanti. Khamanākāro khamanatā. Adhivāsenti etāya, attano upari āropetvā vāsenti, na paṭibāhanti, na paccanīkatāya tiṭṭhantīti adhivāsanatā. Acaṇḍikassa bhāvo acaṇḍikkaṃ. Anasuropoti asuropo vuccati na sammāropitattā duruttavacanaṃ. Tappaṭipakkhato anasuropo suruttavācāti attho. Evamettha phalūpacārena kāraṇaṃ niddiṭṭhaṃ. Attamanatā cittassāti somanassavasena cittassa sakamanatā, attano cittasabhāvoyeva, na byāpannacittatāti attho.

  5. Soraccaniddese kāyiko avītikkamoti tividhaṃ kāyasucaritaṃ. Vācasiko avītikkamoti catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ. Kāyikavācasikoti iminā kāyavacīdvārasamuṭṭhitaṃ ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pariyādiyati. Idaṃ vuccati soraccanti idaṃ pāpato suṭṭhu oratattā soraccaṃ nāma vuccati. Sabbopi sīlasaṃvaroti idaṃ yasmā na kevalaṃ kāyavācāheva anācāraṃ ācarati manasāpi ācarati eva, tasmā mānasikasīlaṃ pariyādāya dassetuṃ vuttaṃ.

  6. Sākhalyaniddese aṇḍakāti yathā sadose rukkhe aṇḍakāni uṭṭhahanti, evaṃ sadosatāya khuṃsanavambhanādivacanehi aṇḍakā jātā. Kakkasāti pūtikā sā yathā nāma pūtirukkho kakkaso hoti paggharitacuṇṇo evaṃ kakkasā hoti. Sotaṃ ghaṃsayamānā viya pavisati. Tena vuttaṃ 『kakkasā』ti. Parakaṭukāti paresaṃ kaṭukā amanāpā dosajananī. Parābhisajjanīti kuṭilakaṇṭakasākhā viya cammesu vijjhitvā paresaṃ abhisajjanī, gantukāmānampi gantuṃ adatvā lagganakārī. Kodhasāmantāti kodhassa āsannā. Asamādhisaṃvattanikāti appanāsamādhissa vā upacārasamādhissa vā asaṃvattanikā. Iti sabbānevetāni sadosavācāya vevacanāni. Tathārūpiṃ vācaṃ pahāyāti idaṃ pharusavācaṃ appajahitvā ṭhitassa antarantare pavattāpi saṇhavācā asaṇhavācā eva nāmāti dīpanatthaṃ vuttaṃ.

Neḷāti eḷaṃ vuccati doso. Nāssā eḷanti neḷā; niddosāti attho. 『『Neḷaṅgo setapacchādo』』ti (udā. 65; saṃ. ni.

對於十二處的理解、心的關注、聽聞、持有的識別叫做藤蔓的智慧。在這三種智慧中,理解、關注、聽聞、思考、證悟、觀察都是可以的。其中聽聞、理解、觀察是世俗的,證悟是出世間的。思考和關注是世俗和出世間混合的。"無明緣行"等將在緣起分別中闡明。了知"由於這個緣,這個存在"的智慧叫做緣起的智慧。 在因非因智慧對偶的定義中,因和緣是同義詞。眼凈色是以色為所緣而生起的眼識的因和緣。同樣,耳凈色等是耳識等的因緣,芒果種子等是芒果果實等的因緣。在第二種方法中,"哪些法"是指不同類的緣法的例子。"對於哪些"是指不同類的緣生法的例子。"非因非緣"是指眼凈色不是以聲音為所緣而生起的耳識的因或緣。同樣,耳凈色等不是其他識等的因緣。芒果等不是棕櫚等生起的因緣。應當如此理解其意義。 在正直柔和對偶的定義中,"低下心性"只是詞語上的區別。其意義是:由於沒有傲慢而心性低下的人叫做低下心性的人。低下心性的人的狀態叫做低下心性。其餘的與心正直性和心柔和性的詞義解釋相同。 在忍耐的定義中,忍耐是以忍耐的方式。忍耐的狀態是忍耐性。以此忍耐,將其置於自己之上而居住,不排斥,不對立,這叫做忍耐性。非暴躁的狀態叫做非暴躁性。不粗暴是指由於沒有正確安置而說出惡語。與此相反,不粗暴是指善語。這裡以果來表示因。心的自在是指以喜悅的方式心的自在,是自己的心性,不是惱怒的心性。 在善良的定義中,身體的不違犯是指三種身善行。語言的不違犯是指四種語善行。身語是指由身語二門引起的八種正命戒。這被稱為善良,因為它很好地遠離了惡行。一切戒律的防護,這是說不僅僅以身語行惡,也以意行惡,因此爲了包括心的戒律而說的。 在和善的定義中,瘤是指就像有缺陷的樹上長出瘤一樣,由於有缺陷而產生侮辱、誹謗等言語的瘤。粗糙是指腐爛的,就像腐爛的樹粗糙、掉落粉末一樣粗糙。像是摩擦耳朵一樣進入。因此說"粗糙"。對他人苦澀是指對他人苦澀、不悅、生起過失。刺傷他人是指像彎曲的刺枝一樣刺入面板傷害他人,使想要離開的人也無法離開而粘著。接近憤怒是指接近憤怒。不導向定是指不導向安止定或近行定。這些都是有過失言語的同義詞。"捨棄這樣的言語"是爲了說明即使偶爾說柔和語,如果沒有捨棄粗惡語,也仍然被稱為不柔和語。 無過失是指過失被稱為eḷa。沒有過失叫做neḷa,意思是無過失。如經中所說:"無過失、白凈"。

4.347; peṭako. 25) ettha vuttaneḷaṃ viya. Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā, sūcivijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti. Atthamadhuratāya sarīre kopaṃ ajanetvā pemaṃ janetīti pemanīyā. Hadayaṃ gacchati, appaṭihaññamānā sukhena cittaṃ pavisatīti hadayaṅgamā. Guṇaparipuṇṇatāya pure bhavāti porī. Pure saṃvaḍḍhanārī viya sukumārātipi porī. Purassa esātipi porī; nagaravāsīnaṃ kathāti attho. Nagaravāsino hi yuttakathā honti. Pitimattaṃ pitāti bhātimattaṃ bhātāti vadanti. Evarūpī kathā bahuno janassa kantā hotīti bahujanakantā. Kantabhāveneva bahuno janassa manāpā cittavuḍḍhikarāti bahujanamanāpā. Yā tatthāti yā tasmiṃ puggale. Saṇhavācatāti maṭṭhavācatā. Sakhilavācatāti muduvācatā. Apharusavācatāti akakkhaḷavācatā.

4.347. 在這裡所說的無過失就像是。耳朵的快樂是由於聲音的甜美而令耳朵感到愉悅,像是針刺耳朵卻不生痛苦。由於內容的甜美,身體不會生起憤怒而產生愛意,因此稱為愛的美好。心靈愉悅而進入內心,心靈的安寧如同心的歸宿。因其充滿美德而顯得美好。就像是生長的女人一樣,嬌嫩而美麗。前面的美好也如此;這是指城裡人的說法。城裡人之間的談話是合宜的。像兄弟般的親密,稱為兄弟。這樣的談話對很多人來說是受歡迎的,因此被許多人所喜愛。由於親密的關係,許多人的心靈得以增長,因此被許多人所歡迎。那是指在那個人那裡。溫和的言語是指柔和的言語。堅定的言語是指柔軟的言語。粗暴的言語是指不和諧的言語。

  1. Paṭisanthāraniddese āmisapaṭisanthāroti āmisaalābhena attanā saha paresaṃ chiddaṃ yathā pihitaṃ hoti paṭicchannaṃ evaṃ āmisena paṭisantharaṇaṃ. Dhammapaṭisanthāroti dhammassa appaṭilābhena attanā saha paresaṃ chiddaṃ yathā pihitaṃ hoti paṭicchannaṃ, evaṃ dhammena paṭisantharaṇaṃ. Paṭisanthārako hotīti dveyeva hi lokasannivāsassa chiddāni, tesaṃ paṭisanthārako hoti. Āmisapaṭisanthārena vā dhammapaṭisanthārena vāti iminā duvidhena paṭisanthārena paṭisanthārako hoti, paṭisantharati, nirantaraṃ karoti.

Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya kathā – paṭisanthārakena hi bhikkhunā āgantukaṃ āgacchantaṃ disvāva paccuggantvā pattacīvaraṃ gahetabbaṃ, āsanaṃ dātabbaṃ, tālavaṇṭena bījitabbaṃ, pādā dhovitvā makkhetabbā, sappiphāṇite sati bhesajjaṃ dātabbaṃ, pānīyena pucchitabbo, āvāso paṭijaggitabbo. Evaṃ ekadesena āmisapaṭisanthāro kato nāma hoti.

Sāyaṃ pana navakatarepi attano upaṭṭhānaṃ anāgateyeva, tassa santikaṃ gantvā nisīditvā avisaye apucchitvā tassa visaye pañho pucchitabbo. 『Tumhe katarabhāṇakā』ti apucchitvā tumhākaṃ 『ācariyupajjhāyā kataraṃ ganthaṃ vaḷañjentī』ti pucchitvā pahonakaṭṭhāne pañho pucchitabbo. Sace kathetuṃ sakkoti iccetaṃ kusalaṃ. No ce sakkoti sayaṃ kathetvā dātabbaṃ. Evaṃ ekadesena dhammapaṭisanthāro kato nāma hoti.

Sace attano santike vasati taṃ ādāya nibaddhaṃ piṇḍāya caritabbaṃ. Sace gantukāmo hoti punadivase gamanasabhāgena taṃ ādāya ekasmiṃ gāme piṇḍāya caritvā uyyojetabbo. Sace aññasmiṃ disābhāge bhikkhū nimantitā honti taṃ bhikkhuṃ icchamānaṃ ādāya gantabbaṃ. 『Na mayhaṃ esā disā sabhāgā』ti gantuṃ anicchante sesabhikkhū pesetvā taṃ ādāya piṇḍāya caritabbaṃ. Attanā laddhāmisaṃ tassa dātabbaṃ. Evaṃ 『āmisapaṭisanthāro』 kato nāma hoti.

Āmisapaṭisanthārakena pana attanā laddhaṃ kassa dātabbanti? Āgantukassa tāva dātabbaṃ. Sace gilāno vā avassiko vā atthi, tesampi dātabbaṃ. Ācariyupajjhāyānaṃ dātabbaṃ. Bhaṇḍagāhakassa dātabbaṃ. Sārāṇīyadhammapūrakena pana satavārampi sahassavārampi āgatāgatānaṃ therāsanato paṭṭhāya dātabbaṃ. Paṭisanthārakena pana yena yena na laddhaṃ, tassa tassa dātabbaṃ. Bahigāmaṃ nikkhamitvā jiṇṇakaṃ vā anāthaṃ bhikkhuṃ vā bhikkhuniṃ vā disvā tesampi dātabbaṃ.

Tatridaṃ vatthu – corehi kira guttasālagāme pahate taṅkhaṇaññeva ekā nirodhato vuṭṭhitā khīṇāsavattherī daharabhikkhuniyā bhaṇḍakaṃ gāhāpetvā mahājanena saddhiṃ maggaṃ paṭipajjitvā ṭhitamajjhanhike nakulanagaragāmadvāraṃ patvā rukkhamūle nisīdi. Tasmiṃ samaye kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero nakulanagaragāme piṇḍāya caritvā nikkhanto theriṃ disvā bhattena āpucchi. Sā 『patto me natthī』ti āha. Thero 『imināva bhuñjathā』ti saha pattena adāsi. Therī bhattakiccaṃ katvā pattaṃ dhovitvā therassa datvā āha – 『ajja tāva bhikkhācārena kilamissatha, ito paṭṭhāya pana vo bhikkhācāraparittāso nāma na bhavissati, tātā』ti. Tato paṭṭhāya therassa ūnakahāpaṇagghanako piṇḍapāto nāma na uppannapubbo. Ayaṃ 『āmisapaṭisanthāro』 nāma.

在接待的定義中,物質接待是指通過給予物質使他人與自己之間的空隙得到填補和遮蔽。法的接待是指通過給予法使他人與自己之間的空隙得到填補和遮蔽。成為接待者是指世間生活中只有兩種空隙,他成為這兩種空隙的接待者。通過物質接待或法的接待,以這兩種方式成為接待者,進行接待,使之連續不斷。 關於這一點,從開始講起 - 作為接待者的比丘,一看到客人來就應該迎接,拿取他的缽和衣,給他座位,用扇子為他扇風,洗腳並塗油,如果有酥油和蜜糖就給他藥,問他要不要水,整理住處。這樣就算是做了部分物質接待。 晚上,即使是資歷較淺的人也應該在他還沒來之前就去服侍他,坐下來不問不相關的問題,而是問他擅長的問題。不問"你是哪一部派的?"而是問"你的老師和戒師習慣用哪一部經典?"在他能回答的範圍內提問。如果他能回答那就很好。如果不能,就自己回答給他聽。這樣就算是做了部分法的接待。 如果他住在自己那裡,就應該經常帶他一起去托缽。如果他想離開,第二天就帶他去與他同路的村莊托缽,然後送他離開。如果其他方向的比丘被邀請了,如果這位比丘願意就帶他一起去。如果他說"那個方向我不熟悉"不想去,就派其他比丘去,自己帶他去托缽。自己得到的食物應該給他。這樣就算是做了物質接待。 做物質接待的人應該把自己得到的給誰呢?首先應該給客人。如果有病人或沒有雨衣的人,也應該給他們。應該給老師和戒師。應該給保管物品的人。但是履行和諧法的人,即使來了一百次一千次,也應該從上座開始給。而接待者應該給那些沒有得到的人。出村外看到年老的或無依無靠的比丘或比丘尼,也應該給他們。 關於這一點有這樣一個故事 - 據說在古塔薩拉村被盜賊襲擊時,一位剛從滅盡定中出定的阿羅漢長老尼讓年輕比丘尼拿著行李,和大眾一起上路,在正午時分到達那庫拉那伽拉村門口,坐在樹下。這時住在卡拉瓦利亭的大龍長老在那庫拉那伽拉村托缽回來,看到長老尼就問她要不要食物。她說:"我沒有缽。"長老就把自己的缽和食物一起給了她。長老尼吃完后洗缽還給長老,說:"今天你因為托缽而疲勞,但從今以後你就不會因托缽而疲勞了,孩子。"從那以後,長老就再也沒有得到過價值不到一個銅幣的托缽食物。這就叫做"物質接待"。

Imaṃ paṭisanthāraṃ katvā bhikkhunā saṅgahapakkhe ṭhatvā tassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ, dhammo vācetabbo, kukkuccaṃ vinodetabbaṃ, uppannaṃ kiccaṃ karaṇīyaṃ kātabbaṃ, abbhānavuṭṭhānamānattaparivāsā dātabbā. Pabbajjāraho pabbājetabbo upasampadāraho upasampādetabbo. Bhikkhuniyāpi attano santike upasampadaṃ ākaṅkhamānāya kammavācaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ayaṃ 『dhammapaṭisanthāro』 nāma.

Imehi dvīhi paṭisanthārehi paṭisanthārako bhikkhu anuppannaṃ lābhaṃ uppādeti, uppannaṃ thāvaraṃ karoti, sabhayaṭṭhāne attano jīvitaṃ rakkhati coranāgarañño pattaggahaṇahattheneva aggaṃ gahetvā patteneva bhattaṃ ākiranto thero viya. Aladdhalābhuppādane pana ito palāyitvā paratīraṃ gatena mahānāgaraññā ekassa therassa santike saṅgahaṃ labhitvā puna āgantvā rajje patiṭṭhitena setambaṅgaṇe yāvajīvaṃ pavattitaṃ mahābhesajjadānavatthu kathetabbaṃ. Uppannalābhathāvarakaraṇe dīghabhāṇakaabhayattherassa hatthato paṭisanthāraṃ labhitvā cetiyapabbate corehi bhaṇḍakassa aviluttabhāve vatthu kathetabbaṃ.

比丘做了這樣的接待后,應該站在幫助的一方,為那位比丘講解業處,教導法,消除疑慮,幫助處理已經出現的事務,給予出罪、自恣、別住等。應該讓適合出家的人出家,讓適合受具足戒的人受具足戒。對於想在自己這裡受具足戒的比丘尼,也可以為她誦羯磨文。這就叫做"法的接待"。 通過這兩種接待,接待者比丘能夠使未生的利養生起,使已生的利養穩固,在危險的地方保護自己的生命,就像那位長老用拿缽的手接受強盜國王的上等食物,然後把食物倒進缽里一樣。關於未得利養的生起,應該講述從這裡逃到對岸的大那伽王在一位長老那裡得到幫助,然後回來重新建立王國,在塞塔姆巴恩加納終生布施大藥的故事。關於已生利養的穩固,應該講述長部誦者阿巴亞長老從接待中獲益,在支提山上他的財物沒有被盜賊搶走的故事。

  1. Indriyesu aguttadvāratāniddese cakkhunā rūpaṃ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā. Porāṇā panāhu – 『『cakkhu rūpaṃ na passati, acittakattā; cittaṃ na passati, acakkhukattā; dvārārammaṇasaṅghaṭṭanena pana pasādavatthukena cittena passati. Īdisī panesā 『dhanunā vijjatī』tiādīsu viya sasambhārakathā nāma hoti. Tasmā cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā』』ti ayamevettha atthoti. Nimittaggāhīti itthipurisanimittaṃ vā subhanimittādikaṃ vā kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ chandarāgavasena gaṇhāti, diṭṭhamatteyeva na saṇṭhāti. Anubyañjanaggāhīti kilesānaṃ anubyañjanato pākaṭabhāvakaraṇato anubyañjananti laddhavohāraṃ hatthapādasitahasitakathitaālokitavilokitādibhedaṃ ākāraṃ gaṇhāti. Yatvādhikaraṇamenantiādimhi yaṃkāraṇā yassa cakkhundriyāsaṃvarassa hetu, etaṃ puggalaṃ satikavāṭena cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ apihitacakkhudvāraṃ hutvā viharantaṃ ete abhijjhādayo dhammā anvāssaveyyuṃ anubandheyyuṃ ajjhotthareyyuṃ. Tassa saṃvarāya na paṭipajjatīti tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāya na paṭipajjati. Evaṃbhūtoyeva ca na rakkhati cakkhundriyaṃ, na cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatīti vuccati.

Tattha kiñcāpi cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi, na hi cakkhupasādaṃ nissāya sati vā muṭṭhassaccaṃ vā uppajjati. Apica yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthamāgacchati tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ, tato vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ, tato vipākāhetukamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati. Tadanantaraṃ javanaṃ javati. Tatrāpi neva bhavaṅgasamaye na āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi. Javanakkhaṇe pana dussīlyaṃ vā muṭṭhassaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajjati, asaṃvaro hoti.

Evaṃ honto pana so 『cakkhundriye asaṃvaro』ti vuccati. Kasmā? Yasmā tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā nagare catūsu dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo susaṃvutā, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitameva hoti. Nagaradvārena hi pavisitvā corā yadicchakaṃ kareyyuṃ. Evameva javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittānīti.

Sotena saddaṃ sutvātiādīsupi eseva nayo. Yā imesanti evaṃ saṃvaraṃ anāpajjantassa imesaṃ channaṃ indriyānaṃ yā agutti yā agopanā yo anārakkho yo asaṃvaro, athakanaṃ, apidahananti attho.

在感官中,由於未守護的門的定義,通過眼睛看到色法,是因為通過因緣而得名為眼,因眼識而看到色法。古人說過:「眼睛不見色法,是因為無心;心不見色法,是因為無眼;然而通過門的對象的接觸,心以安穩的狀態看見色法。」這樣的說法就像「用弓可以射中」的說法一樣。因此,通過眼識看到色法。這就是這裡的意思。關於象徵的把握,是指以慾望和貪愛為緣,把男女或美麗的象徵等作為煩惱的對象,只在見到時才存在。關於附加象徵的把握,是指由於煩惱的附加,使其顯現出特徵,把握到手、腳、笑、說話、光明、顯現等方面的形態。關於因緣的對象,是指因緣使得眼根的守護者,這個人若以真實的門而不守護眼門,就會讓貪慾等法侵襲、纏繞、衝擊他。因此,他並沒有遵循守護的法則。如此這般,眼根就不會被保護,也不會得到守護。 在這裡,雖然眼根無論是守護還是不守護,但眼識的清凈與否並不依賴於此。並且當色法的對象接近眼睛時,此時生起的生死流轉會在兩次生起后被停止,而行為心的功能正在進行時會生起並消失。然後,眼識的見到功能會生起,接著受果心的接收功能會生起,然後果因心的特徵性識別功能會生起,然後行為因心的決定功能會生起並消失。之後,心會迅速活動。在這一點上,在生起的生死流轉中,無論是生起的生死流轉的時間裡,都沒有守護或不守護的存在。而在快速的瞬間中,若有惡行、無知、眼花、懈怠等生起,則會是未守護的狀態。 因此,在眼根中被稱為「未守護」。為什麼呢?因為在這種未守護的狀態下,門也未被守護,生死流轉也未被守護,觀察等心也未被守護。就像什麼呢?就像在城市的四扇門中,即使裡面的房門、窗戶等都被很好的守護,但在城市內部所有的財物仍然是未被保護的。因為通過城市的門,盜賊可以隨意行事。同樣地,在快速的狀態中,若有惡行等生起,在這種未守護的狀態下,門也未被守護,生死流轉也未被守護,觀察等心也未被守護。 通過耳朵聽到聲音等的情況也是如此。關於這些,在未被守護的情況下,這六根的未守護、未保護、未安全、未守護的狀態,即是指這些。

  1. Bhojane amattaññutāniddese idhekaccoti imasmiṃ sattaloke ekacco. Appaṭisaṅkhāti paṭisaṅkhānapaññāya ajānitvā anupadhāretvā. Ayonisoti anupāyena. Āhāranti asitapītādiajjhoharaṇīyaṃ. Āhāretīti paribhuñjati ajjhoharati. Davāyātiādi anupāyadassanatthaṃ vuttaṃ. Anupāyena hi āhārento davatthāya madatthāya maṇḍanatthāya vibhūsanatthāya vā āhāreti, no idamatthitaṃ paṭicca. Yā tattha asantuṭṭhitāti yā tasmiṃ ayoniso āhāraparibhoge asantussanā asantuṭṭhibhāvo. Amattaññutāti amattaññubhāvo, pamāṇasaṅkhātāya mattāya ajānanaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ apaccavekkhitaparibhogavasena pavattā bhojane amattaññutā nāma vuccati.

  2. Indriyesu guttadvāratāniddese cakkhunātiādi vuttanayeneva veditabbaṃ. Na nimittaggāhī hotīti chandarāgavasena vuttappakāraṃ nimittaṃ na gaṇhāti. Evaṃ sesapadānipi vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbāni. Yathā ca heṭṭhā 『javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati, dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittānī』ti vuttaṃ, evamidha tasmiṃ sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā nagaradvāresu susaṃvutesu, kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā honti, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitameva hoti – nagaradvāresu pihitesu corānaṃ paveso natthi – evameva javane sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittāni. Tasmā javanakkhaṇe uppajjamānopi 『cakkhundriye saṃvaro』ti vutto. Sotena saddaṃ sutvātiādīsupi eseva nayo.

在飲食不知節制的定義中,"這裡某些"是指在這個有情世界中的某些人。"不思考"是指沒有用思考的智慧來了解和觀察。"不如理"是指用不恰當的方法。"食物"是指可以吞嚥的食物和飲料等。"食用"是指享用和吞嚥。"爲了玩樂"等是爲了說明不恰當的方法。因為用不恰當的方法食用,是爲了玩樂、陶醉、裝飾、美化而食用,而不是爲了這個目的。"在那裡的不滿足"是指在那種不如理的食用中的不滿足、不滿足的狀態。"不知節制"是指不知節制的狀態,不知道所謂的適量。"這被稱為"是指這種由於不經思考而食用而產生的飲食不知節制被稱為。 在感官中守護門的定義中,"通過眼睛"等應該按照前面所說的方法來理解。"不執取相"是指不以慾望和貪愛為緣而執取所說的相。其他的詞語也應該按照前面所說的相反方法來理解。就像前面所說的"在快速的狀態中,若有惡行等生起,在這種未守護的狀態下,門也未被守護,生死流轉也未被守護,觀察等心也未被守護",同樣地,在這裡,當戒等生起時,門也被守護,生死流轉也被守護,觀察等心也被守護。就像什麼呢?就像城門被很好地守護,即使城內的房屋等未被守護,但城內的所有財物仍然是被很好保護和守護的 - 因為城門關閉,盜賊無法進入 - 同樣地,當戒等在快速狀態中生起時,門也被守護,生死流轉也被守護,觀察等心也被守護。因此,即使是在快速的瞬間生起的,也被稱為"在眼根中的守護"。對於"通過耳朵聽到聲音"等也是同樣的道理。

  1. Bhojane mattaññutāniddese paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāretīti paṭisaṅkhānapaññāya jānitvā upāyena āhāraṃ paribhuñjati. Idāni taṃ upāyaṃ dassetuṃ neva davāyātiādi vuttaṃ.

Tattha 『neva davāyā』ti davatthāya na āhāreti. Tattha naṭalaṅghakādayo davatthāya āhārenti nāma. Yañhi bhojanaṃ bhuttassa naccagītakabyasilokasaṅkhāto davo atirekatarena paṭibhāti, taṃ bhojanaṃ adhammena visamena pariyesitvā te āhārenti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ na āhāreti.

Namadāyāti mānamadapurisamadānaṃ vaḍḍhanatthāya na āhāreti. Tattha rājarājamahāmattā madatthāya āhārenti nāma. Te hi attano mānamadapurisamadānaṃ vaḍḍhanatthāya piṇḍarasabhojanādīni paṇītabhojanāni bhuñjanti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ na āhāreti.

Na maṇḍanāyāti sarīramaṇḍanatthāya na āhāreti. Tattha rūpūpajīviniyo mātugāmā antepurikādayo ca sappiphāṇitaṃ nāma pivanti, te hi siniddhaṃ muduṃ mandaṃ bhojanaṃ āhārenti 『evaṃ no aṅgalaṭṭhi susaṇṭhitā bhavissati, sarīre chavivaṇṇo pasanno bhavissatī』ti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ na āhāreti.

Na vibhūsanāyāti sarīre maṃsavibhūsanatthāya na āhāreti. Tattha nibbuddhamallamuṭṭhikamallādayo susiniddhehi macchamaṃsādīhi sarīramaṃsaṃ pīṇenti 『evaṃ no maṃsaṃ ussadaṃ bhavissati pahārasahanatthāyā』ti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ sarīre maṃsavibhūsanatthāya na āhāreti.

Yāvadevāti āhārāharaṇe payojanassa paricchedaniyamadassanaṃ. Imassa kāyassa ṭhitiyāti imassa catumahābhūtikakarajakāyassa ṭhapanatthāya āhāreti. Idamassa āhārāharaṇe payojananti attho. Yāpanāyāti jīvitindriyayāpanatthāya āhāreti. Vihiṃsūparatiyāti vihiṃsā nāma abhuttapaccayā uppajjanakā khuddā. Tassā uparatiyā vūpasamanatthāya āhāreti. Brahmacariyānuggahāyāti brahmacariyaṃ nāma tisso sikkhā, sakalaṃ sāsanaṃ, tassa anuggaṇhanatthāya āhāreti.

Itīti upāyanidassanaṃ; iminā upāyenāti attho. Purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmīti purāṇavedanā nāma abhuttappaccayā uppajjanakavedanā. Taṃ paṭihanissāmīti āhāreti. Navañca vedanaṃ na uppādessāmīti navavedanā nāma atibhuttappaccayena uppajjanakavedanā. Taṃ na uppādessāmīti āhāreti. Atha vā, 『navavedanā』 nāma bhuttappaccayā nauppajjanakavedanā. Tassā anuppannāya anuppajjanatthameva āhāreti. Yātrā ca me bhavissatīti yāpanā ca me bhavissati. Anavajjatā cāti ettha atthi sāvajjaṃ atthi anavajjaṃ. Tattha adhammikapariyesanā adhammikapaṭiggahaṇaṃ adhammena paribhogoti idaṃ 『sāvajjaṃ』 nāma. Dhammena pariyesitvā dhammena paṭiggahetvā paccavekkhitvā paribhuñjanaṃ 『anavajjaṃ』 nāma. Ekacco anavajjeyeva sāvajjaṃ karoti, 『laddhaṃ me』ti katvā pamāṇātikkantaṃ bhuñjati. Taṃ jīrāpetuṃ asakkonto uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi kilamati. Sakalavihāre bhikkhū tassa sarīrapaṭijagganabhesajjapariyesanādīsu ussukkaṃ āpajjanti. 『Kiṃ ida』nti vutte 『asukassa nāma udaraṃ uddhumāta』ntiādīni vadanti. 『Esa niccakālampi evaṃpakatikoyeva, attano kucchipamāṇaṃ nāma na jānātī』ti nindanti garahanti. Ayaṃ anavajjeyeva sāvajjaṃ karoti nāma. Evaṃ akatvā 『anavajjatā ca bhavissatī』ti āhāreti.

在飲食知節制的定義中,"經過思考而如理食用食物"是指用思考的智慧來了解,用恰當的方法來食用食物。現在爲了說明這個方法,說"不是爲了玩樂"等。 其中,"不是爲了玩樂"是指不爲了玩樂而食用。舞蹈演員和雜技演員等是爲了玩樂而食用。他們以非法和不正當的方式尋找能讓他們吃了之後更好地表演舞蹈、歌唱、戲劇和詩歌的食物。但這位比丘不是這樣食用的。 "不是爲了陶醉"是指不爲了增長驕慢、男子氣概等而食用。國王、大臣等是爲了陶醉而食用。他們爲了增長自己的驕慢、男子氣概等而享用精美的食物和飲料。但這位比丘不是這樣食用的。 "不是爲了裝飾"是指不爲了裝飾身體而食用。以美貌為生的女人和宮女等喝酥油和蜂蜜,她們食用柔軟細膩的食物,認為"這樣我們的身體就會變得勻稱,面板會變得光滑"。但這位比丘不是這樣食用的。 "不是爲了美化"是指不爲了美化身體的肌肉而食用。摔跤手和拳擊手等用富含脂肪的魚肉等來增強身體的肌肉,認為"這樣我們的肌肉就會增多,能夠承受打擊"。但這位比丘不是這樣爲了美化身體的肌肉而食用的。 "只是爲了"是指限定食用食物的目的。"爲了這個身體的維持"是指爲了維持這個由四大組成的身體而食用。這是他食用食物的目的。"爲了維持"是指爲了維持生命根而食用。"爲了止息飢渴的痛苦"是指爲了平息因不吃而產生的飢餓痛苦而食用。"爲了支援梵行"是指爲了支援三學、整個教法而食用。 "如此"是指示方法,意思是用這種方法。"我將去除舊的感受"中的舊感受是指因不吃而產生的感受。他爲了去除這種感受而食用。"我將不產生新的感受"中的新感受是指因過度飲食而產生的感受。他爲了不產生這種感受而食用。或者,"新感受"是指因吃而不產生的感受。他爲了不產生這種尚未產生的感受而食用。"我將得到維持"是指我將得到維持。"無過失"中有過失的和無過失的。其中,非法尋求、非法接受、非法食用,這叫做"有過失"。如法尋求、如法接受、經過思考而食用,這叫做"無過失"。有些人把無過失的變成有過失,認為"我得到了"就過量食用。無法消化而受到嘔吐、腹瀉等的折磨。整個寺院的比丘都忙於照顧他的身體、尋找藥物等。當被問到"這是怎麼回事"時,他們說"某某人的肚子腫脹"等。他們批評說"他總是這樣,不知道自己肚子的容量"。這就是把無過失的變成有過失。不這樣做,而是爲了"將無過失"而食用。

Phāsuvihāro cāti etthāpi atthi phāsuvihāro atthi na phāsuvihāro. Tattha 『āharahatthako alaṃsāṭako tatthavaṭṭako kākamāsako bhuttavamitako』ti imesaṃ pañcannaṃ brāhmaṇānaṃ bhojanaṃ na phāsuvihāro nāma. Etesu hi 『āharahatthako』 nāma bahuṃ bhuñjitvā attano dhammatāya uṭṭhātuṃ asakkonto 『āhara hattha』nti vadati. 『Alaṃsāṭako』 nāma accuddhumātakucchitāya uṭṭhitopi sāṭakaṃ nivāsetuṃ na sakkoti. 『Tatthavaṭṭako』 nāma uṭṭhātuṃ asakkonto tattheva parivaṭṭati. 『Kākamāsako』 nāma yathā kākehi āmasituṃ sakkā hoti, evaṃ yāva mukhadvārā āhāreti. 『Bhuttavamitako』 nāma mukhena sandhāretuṃ asakkonto tattheva vamati. Evaṃ akatvā 『phāsuvihāro ca me bhavissatī』ti āhāreti. Phāsuvihāro nāma catūhi pañcahi ālopehi ūnūdaratā. Ettakañhi bhuñjitvā pānīyaṃ pivato cattāro iriyāpathā sukhena pavattanti. Tasmā dhammasenāpati evamāha –

『『Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno』』ti. (theragā. 983);

Imasmiṃ pana ṭhāne aṅgāni samodhānetabbāni. 『Neva davāyā』tihi ekaṃ aṅgaṃ, 『na madāyā』ti ekaṃ, 『na maṇḍanāyā』ti ekaṃ, 『na vibhūsanāyā』ti ekaṃ, 『yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāyā』ti ekaṃ, 『vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāyā』ti ekaṃ, 『iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmī』ti ekaṃ, 『yātrā ca me bhavissatī』ti ekaṃ aṅgaṃ. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti ayamettha bhojanānisaṃso. Mahāsīvatthero panāha – heṭṭhā cattāri aṅgāni paṭikkhepo nāma. Upari pana aṭṭhaṅgāni samodhānetabbānīti – tattha 『yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā』ti ekaṃ aṅgaṃ, 『yāpanāyā』ti ekaṃ, 『vihiṃsūparatiyāti』 ekaṃ, 『brahmacariyānuggahāyā』ti ekaṃ, 『iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmī』ti ekaṃ, 『navañca vedanaṃ na uppādessāmī』ti ekaṃ, 『yātrā ca me bhavissatī』ti ekaṃ, 『anavajjatā』 cāti ekaṃ. Phāsuvihāro pana bhojanānisaṃsoti. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhārento bhojane mattaññū nāma hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ pariyesanapaṭiggahaṇaparibhogesu yuttappamāṇajānanavasena pavatto paccavekkhitaparibhogo bhojane mattaññutā nāma vuccati.

  1. Muṭṭhassaccaniddese asatīti sativirahitā cattāro khandhā. Ananussati appaṭissatīti upasaggavasena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Asaraṇatāti asaraṇākāro. Adhāraṇatāti dhāretuṃ asamatthatā. Tāya hi samannāgato puggalo ādhānappatto nidhānakkhamo na hoti. Udake alābukaṭāhaṃ viya ārammaṇe pilavatīti pilāpanatā. Saṃmusanatāti naṭṭhamuṭṭhassatitā. Tāya hi samannāgato puggalo nikkhittabhatto viya kāko, nikkhittamaṃso viya ca siṅgālo hoti.

  2. Bhāvanābalaniddese kusalānaṃ dhammānanti bodhipakkhiyadhammānaṃ āsevanāti ādisevanā. Bhāvanāti vaḍḍhanā. Bahulīkammanti punappunaṃ karaṇaṃ.

Phāsuvihāro cāti etthāpi atthi phāsuvihāro atthi na phāsuvihāro. Tattha 『āharahatthako alaṃsāṭako tatthavaṭṭako kākamāsako bhuttavamitako』ti imesaṃ pañcannaṃ brāhmaṇānaṃ bhojanaṃ na phāsuvihāro nāma. Etesu hi 『āharahatthako』 nāma bahuṃ bhuñjitvā attano dhammatāya uṭṭhātuṃ asakkonto 『āhara hattha』nti vadati. 『Alaṃsāṭako』 nāma accuddhumātakucchitāya uṭṭhitopi sāṭakaṃ nivāsetuṃ na sakkoti. 『Tatthavaṭṭako』 nāma uṭṭhātuṃ asakkonto tattheva parivaṭṭati. 『Kākamāsako』 nāma yathā kākehi āmasituṃ sakkā hoti, evaṃ yāva mukhadvārā āhāreti. 『Bhuttavamitako』 nāma mukhena sandhāretuṃ asakkonto tattheva vamati. Evaṃ akatvā 『phāsuvihāro ca me bhavissatī』ti āhāreti. Phāsuvihāro nāma catūhi pañcahi ālopehi ūnūdaratā. Ettakañhi bhuñjitvā pānīyaṃ pivato cattāro iriyāpathā sukhena pavattanti. Tasmā dhammasenāpati evamāha – 「Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive; Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno」ti. (theragā. 983); Imasmiṃ pana ṭhāne aṅgāni samodhānetabbāni. 『Neva davāyā』tihi ekaṃ aṅgaṃ, 『na madāyā』ti ekaṃ, 『na maṇḍanāyā』ti ekaṃ, 『na vibhūsanāyā』ti ekaṃ, 『yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāyā』ti ekaṃ, 『vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāyāti ekaṃ, 『iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmīti ekaṃ, 『yātrā ca me bhavissatī』ti ekaṃ aṅgaṃ. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti ayamettha bhojanānisaṃso. Mahāsīvatthero panāha – heṭṭhā cattāri aṅgāni paṭikkhepo nāma. Upari pana aṭṭhaṅgāni samodhānetabbānīti – tattha 『yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā』ti ekaṃ aṅgaṃ, 『yāpanāyā』ti ekaṃ, 『vihiṃsūparatiyāti』 ekaṃ, 『brahmacariyānuggahāyāti』 ekaṃ, 『iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmī』ti ekaṃ, 『navañca vedanaṃ na uppādessāmīti ekaṃ, 『yātrā ca me bhavissatī』ti ekaṃ, 『anavajjatā』 cāti ekaṃ. Phāsuvihāro pana bhojanānisaṃsoti. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhārento bhojane mattaññū nāma hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ pariyesanapaṭiggahaṇaparibhogesu yuttappamāṇajānanavasena pavatto paccavekkhitaparibhogo bhojane mattaññutā nāma vuccati. Muṭṭhassaccaniddese asatīti sativirahitā cattāro khandhā. Ananussati appaṭissatīti upasaggavasena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Asaraṇatāti asaraṇākāro. Adhāraṇatāti dhāretuṃ asamatthatā. Tāya hi samannāgato puggalo ādhānappatto nidhānakkhamo na hoti. Udake alābukaṭāhaṃ viya ārammaṇe pilavatīti pilāpanatā. Saṃmusanatāti naṭṭhamuṭṭhassatitā. Tāya hi samannāgato puggalo nikkhittabhatto viya kāko, nikkhittamaṃso viya ca siṅgālo hoti. Bhāvanābalaniddese kusalānaṃ dhammānanti bodhipakkhiyadhammānaṃ āsevanāti ādisevanā. Bhāvanāti vaḍḍhanā. Bahulīkammanti punappunaṃ karaṇaṃ.

  1. Sīlavipattiniddeso sīlasampadāniddesapaṭipakkhato veditabbo. Diṭṭhivipattiniddeso ca diṭṭhisampadāniddesapaṭipakkhato diṭṭhisampadāniddeso ca diṭṭhupādānaniddesapaṭipakkhato. Sīlavisuddhiniddeso kiñcāpi sīlasampadāniddesena samāno, tattha pana visuddhisampāpakaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ kathitaṃ, idha visuddhippattaṃ sīlaṃ. Sati ca sampajaññañca, paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca, samatho ca vipassanā ca, samathanimittañca paggahanimittañca, paggāho ca avikkhepo ca, sīlasampadā ca diṭṭhisampadā cāti imehi pana chahi dukehi catubhūmakāpi lokiyalokuttaradhammāva kathitā.

  2. Diṭṭhivisuddhiniddese kammassakataññāṇanti 『idaṃ kammaṃ sakaṃ, idaṃ no saka』nti jānanapaññā. Tattha attanā vā kataṃ hotu parena vā sabbampi akusalakammaṃ no sakaṃ. Kasmā? Atthabhañjanato anatthajananato ca. Kusalakammaṃ pana anatthabhañjanato atthajananato ca 『sakaṃ』 nāma. Tattha yathā nāma sadhano sabhogo puriso addhānamaggaṃ paṭipajjitvā antarāmagge gāmanigamādīsu nakkhatte saṅghuṭṭhe 『ahaṃ āgantuko, kaṃ nu kho nissāya nakkhattaṃ kīḷeyya』nti acintetvā yathā yathā icchati tena tena nīhārena nakkhattaṃ kīḷanto sukhena kantāraṃ atikkamati, evameva imasmiṃ kammassakataññāṇe ṭhatvā ime sattā bahuṃ vaṭṭagāmikammaṃ āyūhitvā sukhena sukhaṃ anubhavantā arahattaṃ pattā gaṇanapathaṃ vītivattā. Saccānulomikañāṇanti catunnaṃ saccānaṃ anulomaṃ vipassanāñāṇaṃ. Maggasamaṅgissa ñāṇaṃ phalasamaṅgissa ñāṇanti maggañāṇaphalañāṇāniyeva.

  3. 『Diṭṭhivisuddhi kho panā』tipadassa niddese yā paññā pajānanātiādīhi padehi heṭṭhā vuttāni kammassakataññāṇādīneva cattāri ñāṇāni vibhattāni.

1375.『Yathādiṭṭhissaca padhāna』nti padassa niddese yo cetasiko vīriyārambhotiādīhi padehi niddiṭṭhaṃ vīriyaṃ paññāgatikameva; paññāya hi lokiyaṭṭhāne lokiyaṃ lokuttaraṭṭhāne lokuttaranti veditabbaṃ.

  1. Saṃvegadukaniddese jātibhayanti jātiṃ bhayato disvā ṭhitañāṇaṃ. Jarāmaraṇabhayādīsupi eseva nayo.

1377.Anuppannānaṃ pāpakānantiādīhi jātiādīni bhayato disvā jātijarābyādhimaraṇehi muccitukāmassa upāyapadhānaṃ kathitaṃ. Padabhājanīyassa panattho vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ (vibha. aṭṭha. 367 bojjhaṅgapabbavaṇṇanā) āvi bhavissati.

1378.『Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesū』ti padaniddese bhiyyokamyatāti visesakāmatā. Idhekacco hi āditova pakkhikabhattaṃ vā salākabhattaṃ vā uposathikaṃ vā pāṭipadikaṃ vā deti, so tena asantuṭṭho hutvā puna dhurabhattaṃ saṅghabhattaṃ vassāvāsikaṃ deti, āvāsaṃ kāreti, cattāropi paccaye deti. Tatrāpi asantuṭṭho hutvā saraṇāni gaṇhāti, pañca sīlāni samādiyati. Tatrāpi asantuṭṭho hutvā pabbajati. Pabbajitvā ekaṃ nikāyaṃ dve nikāyeti tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ gaṇhāti, aṭṭha samāpattiyo bhāveti, vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ gaṇhāti . Arahattappattito paṭṭhāya mahāsantuṭṭho nāma hoti. Evaṃ yāva arahattā visesakāmatā 『bhiyyokamyatā』 nāma.

戒的損壞的定義應該從戒的成就的定義的相反方面來理解。見的損壞的定義應該從見的成就的定義的相反方面來理解,見的成就的定義應該從見的執取的定義的相反方面來理解。戒清凈的定義雖然與戒成就的定義相同,但在那裡說的是能夠達到清凈的波羅提木叉戒,這裡說的是已經達到清凈的戒。正念和正知,思擇力和修習力,止和觀,止相和精進相,精進和不散亂,戒成就和見成就,這六對說的是四地的世間和出世間法。 在見清凈的定義中,業自作智是指"這是自己的業,這不是自己的業"的了知智慧。其中,無論是自己做的還是他人做的,所有不善業都不是自己的。為什麼?因為它破壞利益,產生不利。而善業因為不破壞利益,產生利益,所以叫做"自己的"。就像一個有財富的人走上長途旅行,在中途的村鎮遇到節日慶祝,他不會想"我是外來人,依靠誰來慶祝節日呢?",而是隨心所欲地慶祝,輕鬆地度過旅程。同樣,依靠這個業自作智,眾生積累了許多輪迴的業,快樂地享受快樂,達到阿羅漢果,超越了計算的範圍。隨順諦智是隨順四聖諦的觀智。具足道的智和具足果的智就是道智和果智。 在"見清凈"這個詞的定義中,用"是慧、了知"等詞解釋的就是前面說的業自作智等四種智。 在"如所見而精進"這個詞的定義中,用"是心的精進發起"等詞解釋的精進是隨慧而行的;應該知道,慧在世間的地方是世間的,在出世間的地方是出世間的。 在厭離二法的定義中,生怖畏是指看到生是可怖而住立的智。對於老死怖畏等也是同樣的道理。 用"未生起的惡"等詞說的是看到生等是可怖,想要從生老病死中解脫的人的方法精進。詞的解釋的意思將在分別論註釋中變得明顯。 在"對善法不滿足"這個詞的定義中,欲求更多是指欲求特殊。這裡,有些人一開始就佈施半月食或票食或布薩日食或初日食,他對此不滿足,又佈施主食、僧團食、雨安居食,建造住處,佈施四資具。對此也不滿足,受三皈依,受持五戒。對此也不滿足,出家。出家後學習一部、兩部乃至三藏佛語,修習八定,增長觀智,證得阿羅漢果。從證得阿羅漢果開始,就叫做大滿足。這樣,直到阿羅漢果之前的欲求特殊叫做"欲求更多"。

1379.『Appaṭivānitā ca padhānasmi』nti padassa niddese yasmā pantasenāsanesu adhikusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya ukkaṇṭhamāno padhānaṃ paṭivāseti nāma , anukkaṇṭhamāno no paṭivāseti nāma, tasmā taṃ nayaṃ dassetuṃ yā kusalānaṃ dhammānantiādi vuttaṃ. Tattha sakkaccakiriyatāti kusalānaṃ karaṇe sakkaccakāritā. Sātaccakiriyatāti satatameva karaṇaṃ. Aṭṭhitakiriyatāti khaṇḍaṃ akatvā aṭṭhapetvā karaṇaṃ. Anolīnavuttitāti alīnajīvitā, alīnapavattitā vā. Anikkhittachandatāti kusalacchandassa anikkhipanaṃ. Anikkhittadhuratāti kusalakaraṇe vīriyadhurassa anikkhipanaṃ.

1380.『Pubbenivāsānussatiñāṇaṃvijjā』ti ettha pubbenivāsoti pubbe nivutthakkhandhā ca khandhapaṭibaddhañca. Pubbenivāsassa anussati pubbenivāsānussati. Tāya sampayuttaṃ ñāṇaṃ pubbenivāsānussatiñāṇaṃ. Tayidaṃ pubbe nivutthakkhandhapaṭicchādakaṃ tamaṃ vijjhatīti vijjā. Taṃ tamaṃ vijjhitvā te khandhe vidite pākaṭe karotīti viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā.

Cutūpapāte ñāṇanti cutiyañca upapāte ca ñāṇaṃ. Idampi sattānaṃ cutipaṭisandhicchādakaṃ tamaṃ vijjhatīti vijjā. Taṃ tamaṃ vijjhitvā sattānaṃ cutipaṭisandhiyo viditā pākaṭā karotīti viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā. Āsavānaṃ khaye ñāṇanti sabbakilesānaṃ khayasamaye ñāṇaṃ. Tayidaṃ catusaccacchādakatamaṃ vijjhatīti vijjā. Taṃ tamaṃ vijjhitvā cattāri saccāni viditāni pākaṭāni karotīti viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā.

1381.『Cittassaca adhimutti nibbānañcā』ti ettha ārammaṇe adhimuccanaṭṭhena, paccanīkadhammehi ca suṭṭhumuttaṭṭhena aṭṭha samāpattiyo cittassa adhimutti nāma. Itaraṃ pana 『natthi ettha taṇhāsaṅkhātaṃ vānaṃ』, 『niggataṃ vā tasmā vānā』ti nibbānaṃ. Tattha aṭṭha samāpattiyo sayaṃ vikkhambhitakilesehi vimuttattā vimuttīti vuttā, nibbānaṃ pana sabbakilesehi accantaṃ vimuttattā vimuttīti.

1382.Maggasamaṅgissañāṇanti cattāri maggañāṇāni. Phalasamaṅgissa ñāṇanti cattāri phalañāṇāni. Tattha paṭhamamaggañāṇaṃ pañca kilese khepentaṃ nirodhentaṃ vūpasamentaṃ paṭippassambhentaṃ uppajjatīti khaye ñāṇaṃ nāma jātaṃ. Dutiyamaggañāṇaṃ cattāro kilese. Tathā tatiyamaggañāṇaṃ. Catutthamaggañāṇaṃ pana aṭṭha kilese khepentaṃ nirodhentaṃ vūpasamentaṃ paṭippassambhentaṃ uppajjatīti 『khaye ñāṇaṃ』 nāma jātaṃ. Taṃ taṃ maggaphalañāṇaṃ pana tesaṃ tesaṃ kilesānaṃ khīṇante niruddhante vūpasamante paṭippassambhante anuppādante appavattante uppannanti anuppāde ñāṇaṃ nāma jātanti.

Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaaṭṭhakathāya

Nikkhepakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Aṭṭhakathākaṇḍo

Tikaatthuddhāravaṇṇanā

在"對精進不退縮"這個詞的定義中,因為在偏僻的住處對增上善法的修習感到厭倦的人被稱為退縮于精進,不感到厭倦的人被稱為不退縮于精進,所以爲了說明這個道理,說了"對善法"等。其中,"恭敬地做"是指恭敬地做善法。"持續地做"是指不斷地做。"不中斷地做"是指不間斷、不停止地做。"不懈怠地行動"是指不懈怠的生活,或不懈怠的行為。"不捨棄欲求"是指不捨棄對善法的欲求。"不捨棄責任"是指不捨棄做善法的精進責任。 在"宿住隨念智是明"中,宿住是指過去生存的蘊和與蘊相關的事物。宿住的隨念是宿住隨念。與之相應的智是宿住隨念智。它能破除遮蔽過去生存蘊的黑暗,所以是明。它破除那個黑暗后使那些蘊變得已知、明顯,所以從使之已知的意義上也是明。 死生智是指對死亡和再生的智。這也能破除遮蔽眾生死亡和再生的黑暗,所以是明。它破除那個黑暗后使眾生的死亡和再生變得已知、明顯,所以從使之已知的意義上也是明。漏盡智是指在一切煩惱滅盡時的智。它能破除遮蔽四聖諦的黑暗,所以是明。它破除那個黑暗后使四聖諦變得已知、明顯,所以從使之已知的意義上也是明。 在"心的勝解和涅槃"中,八等至因為能在所緣上勝解,並且從對立法中很好地解脫,所以叫做心的勝解。另一個則因為"這裡沒有稱為愛的束縛",或"已經從那個束縛中出離",所以叫做涅槃。其中,八等至因為自己已經鎮伏煩惱而解脫,所以稱為解脫;而涅槃因為從一切煩惱中永遠解脫,所以是解脫。 具足道者的智是指四道智。具足果者的智是指四果智。其中,初道智生起時滅除、止息、平息、鎮伏五種煩惱,所以稱為滅盡智。第二道智滅除四種煩惱。第三道智也是如此。第四道智生起時滅除、止息、平息、鎮伏八種煩惱,所以稱為滅盡智。而那些道果智在那些煩惱已滅盡、已止息、已平息、已鎮伏、不再生起、不再活動時生起,所以稱為不生智。 阿毗達磨法聚論註釋《殊勝義》 舍論品註釋結束。 註釋品 三法義釋註釋

  1. Idāni nikkhepakaṇḍānantaraṃ ṭhapitassa aṭṭhakathākaṇḍassa vaṇṇanākkamo anuppatto. Kasmā panetaṃ aṭṭhakathākaṇḍaṃ nāma jātanti? Tepiṭakassa buddhavacanassa atthaṃ uddharitvā ṭhapitattā. Tīsupi hi piṭakesu dhammantaraṃ āgataṃ aṭṭhakathākaṇḍeneva paricchinditvā vinicchitaṃ suvinicchitaṃ nāma hoti. Sakale abhidhammapiṭake nayamaggaṃ mahāpakaraṇe pañhuddhāraṃ gaṇanacāraṃ asallakkhentenāpi aṭṭhakathākaṇḍatoyeva samānetuṃ vaṭṭati.

Kuto pabhavaṃ pana etanti? Sāriputtattherappabhavaṃ. Sāriputtatthero hi ekassa attano saddhivihārikassa nikkhepakaṇḍe atthuddhāraṃ sallakkhetuṃ asakkontassa aṭṭhakathākaṇḍaṃ kathetvā adāsi. Idaṃ pana mahāaṭṭhakathāyaṃ paṭikkhipitvā idaṃ vuttaṃ – abhidhammo nāma na sāvakavisayo, na sāvakagocaro; buddhavisayo esa, buddhagocaro. Dhammasenāpati pana saddhivihārikena pucchito taṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā sammāsambuddhassa kathesi. Sammāsambuddho tassa bhikkhuno aṭṭhakathākaṇḍaṃ kathetvā adāsi. Kathaṃ? Bhagavā hi 『katame dhammā kusalā』ti pucchi. 『Kusalā dhammā nāma katame』ti sallakkhesīti attho. Athassa tuṇhībhūtassa 『nanu yaṃ mayā katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotītiādinā nayena bhūmibhedato kusalaṃ dassitaṃ, sabbampi taṃ catūsu bhūmīsu kusalaṃ, ime dhammā kusalā』ti iminā nayena kaṇṇikaṃ kaṇṇikaṃ ghaṭaṃ ghaṭaṃ gocchakaṃ gocchakaṃ katvā atthuddhāravasena kusalādidhamme dassento kathetvā adāsi.

Tattha catūsūti kāmāvacararūpāvacarārūpāvacaraapariyāpannāsu. Kusalanti phassādibhedaṃ kusalaṃ. Ime dhammā kusalāti ime sabbepi tāsu tāsu bhūmīsu vuttā phassādayo dhammā kusalā nāma.

  1. Akusalānaṃ pana bhūmivasena bhedābhāvato dvādasa akusalacittuppādāti āha. Tattha uppajjatīti uppādo. Cittameva uppādo cittuppādo. Desanāsīsameva cetaṃ. Yathā pana 『rājā āgato』ti vutte amaccādīnampi āgamanaṃ vuttameva hoti, evaṃ 『cittuppādā』ti vutte tehi sampayuttadhammāpi vuttāva hontīti. Sabbattha cittuppādaggahaṇena sasampayuttadhammaṃ cittaṃ gahitanti veditabbaṃ. Ito paraṃ catūsu bhūmīsu vipākotiādīnaṃ sabbesampi tikadukabhājanīyapadānaṃ attho, vedanāttikādīsu ca sukhādīnaṃ navattabbatā heṭṭhā vuttanayeneva pāḷiyatthaṃ vīmaṃsitvā veditabbā. Visesamattameva pana vakkhāma.

現在,關於放置的註釋部分的解釋已經完成。為什麼這個註釋部分被稱為"註釋"呢?因為它提取了三藏佛教經典中佛陀的教義。因為在三部經典中,法的內容通過註釋部分被清晰地界定和明確。整個阿毗達磨經典也可以通過註釋部分來理解其法的內容與數量,而不需要依賴於其他的解釋。 那麼,這個內容的來源是什麼呢?是來自舍利弗尊者。舍利弗尊者曾經對一位修行者在放置部分無法理解其意義時,解釋了這個註釋部分。至於這個偉大的註釋,舍利弗尊者說:阿毗達磨的內容並非聲聞的領域,而是佛陀的領域。法的統帥被問及此事後,帶著這個內容前往佛陀那裡,向正覺者講述。正覺者為那位比丘解釋了這個註釋部分。如何解釋呢?佛陀問:「哪些法是善的?」「善的法是什麼?」這是指善法的內容。然後,在他沉默不語的情況下,便通過「我所說的哪些法是善的?在那個時候,感官界的善心生起」等方式,闡釋了從根本上善的內容,所有這些在四個領域中都是善的,以此方式逐一闡明善法的內容。 在這裡,四個領域是指感官界、色界、無色界的範圍。善是指觸等的善法。這些法在各個領域中都是善的。 而對於不善法,由於領域的不同,分為十二種不善心的生起。這裡的生起是指生起。心的生起是指心的生起。這個說法與教導是一致的。就像說「國王來了」,那麼大臣們的到來也被包含在內;同樣,當提到「心的生起」時,與之相關的法也被包含在內。因此,所有地方的心的生起都應理解為與相關法的結合。接下來,關於四個領域的果報等,所有這些都應根據前面所說的內容進行理解,尤其是在感受等方面的快樂等的存在,應該根據下文的解釋進行理解。我們將進一步詳細說明。

  1. Tattha parittārammaṇattike tāva sabbo kāmāvacarassa vipākoti ettha dvipañcaviññāṇāni cakkhupasādādayo nissāya niyameneva iṭṭhāniṭṭhādibhede rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhamme ārabbha pavattantīti parittārammaṇāni. Kusalākusalavipākā pana dve manodhātuyo hadayavatthuṃ nissāya cakkhuviññāṇādīnaṃ anantarā niyamato rūpādīneva ārabbha pavattantīti parittārammaṇā. Kusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātu somanassasahagatā pañcadvāre santīraṇavasena chasu dvāresu tadārammaṇavasenāti niyamato rūpādīni cha parittārammaṇāneva ārabbha pavattatīti parittārammaṇā. Kusalākusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātudvayaṃ pañcadvāre santīraṇavasena chasu dvāresu tadārammaṇavasena niyamato rūpādīni cha parittārammaṇāneva ārabbha pavattati. Paṭisandhivasena pavattamānampi parittaṃ kammaṃ kammanimittaṃ gatinimittaṃ vā ārammaṇaṃ karoti, pavattiyaṃ bhavaṅgavasena, pariyosāne cutivasena pavattamānampi tadeva ārammaṇaṃ karotīti parittārammaṇaṃ. Aṭṭha pana sahetukavipākacittuppādā ettha vuttanayeneva tadārammaṇavasena paṭisandhibhavaṅgacutivasena ca parittadhammeyeva ārabbha pavattanti. Kiriyamanodhātu pañcadvāre rūpādīni ārabbha pavattati. Somanassasahagatāhetukakiriyamanoviññāṇadhātu chasu dvāresu paccuppanne manodvāre atītānāgatepi paritte rūpādidhammeyeva ārabbha khīṇāsavānaṃ pahaṭṭhākāraṃ kurumānā pavattatīti parittārammaṇā. Evamime pañcavīsati cittuppādā ekanteneva parittārammaṇāti veditabbā.

在有限所緣三法中,首先,"一切欲界的果報"這裡,兩種五識依靠眼凈色等,必定緣取可意、不可意等差別的色、聲、香、味、觸法而轉起,所以是有限所緣。善不善果報的兩種意界依靠心所依處,在眼識等之後必定緣取色等而轉起,所以是有限所緣。善果報無因意識界伴隨喜,在五門中以推度作用,在六門中以彼所緣作用,必定緣取色等六種有限所緣而轉起,所以是有限所緣。善不善果報無因意識界兩種在五門中以推度作用,在六門中以彼所緣作用,必定緣取色等六種有限所緣而轉起。在結生時轉起時也緣取有限的業、業相或趣相為所緣,在有分時轉起時,在最後死亡時轉起時也緣取同樣的所緣,所以是有限所緣。八種有因果報心生起也按照這裡所說的方式,以彼所緣作用,以結生、有分、死亡作用只緣取有限法而轉起。唯作意界在五門中緣取色等而轉起。伴隨喜的無因唯作意識界在六門中,在現在意門中,在過去未來也只緣取有限的色等法,對漏盡者產生歡喜的狀態而轉起,所以是有限所緣。這樣,應該知道這二十五種心生起必定是有限所緣。

  1. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanadhammā attano attano heṭṭhimaṃ samāpattiṃ ārabbha pavattanato mahaggatārammaṇā. Eva maggaphaladhammā nibbānārammaṇattā appamāṇārammaṇā.

Kusalato cattāro kiriyato cattāroti aṭṭha ñāṇavippayuttacittuppādā sekkhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ asakkaccadānapaccavekkhaṇadhammasavanādīsu kāmāvacaradhamme ārabbha pavattikāle parittārammaṇā. Atipaguṇānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ paccavekkhaṇakāle mahaggatārammaṇā. Kasiṇanimittādipaññattipaccavekkhaṇakāle navattabbārammaṇā. Akusalato cattāro diṭṭhigatasampayuttacittuppādā pañcapaṇṇāsāya kāmāvacaradhammānaṃ 『satto satto』ti parāmasanaassādanābhinandanakāle parittārammaṇā. Tenevākārena sattavīsati mahaggatadhamme ārabbha pavattikāle mahaggatārammaṇā. Paṇṇattidhamme ārabbha pavattanakāle siyā navattabbārammaṇā. Diṭṭhivippayuttānaṃ teyeva dhamme ārabbha kevalaṃ assādanābhinandanavasena, pavattiyaṃ paṭighasampayuttānaṃ domanassavasena, vicikicchāsampayuttacittuppādassa aniṭṭhaṅgatavasena, uddhaccasahagatassa vikkhepavasena avūpasamavasena ca pavattiyaṃ parittamahaggatanavattabbārammaṇatā veditabbā. Etesu pana ekadhammopi appamāṇe ārabbha pavattituṃ na sakkoti, tasmā na appamāṇārammaṇā.

Kusalato cattāro kiriyato cattāroti aṭṭha ñāṇasampayuttacittuppādā sekkhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ sakkaccadānapaccavekkhaṇadhammasavanādīsu yathāvuttappakāre dhamme ārabbha pavattikāle parittamahaggatanavattabbārammaṇā honti. Gotrabhukāle lokuttaradhamme paccavekkhaṇakāle ca nesaṃ appamāṇārammaṇatā veditabbā.

Yaṃ panetaṃ rūpāvacaracatutthajjhānaṃ taṃ sabbatthapādakacatutthaṃ ākāsakasiṇacatutthaṃ ālokakasiṇacatutthaṃ brahmavihāracatutthaṃ ānāpānacatutthaṃ iddhividhacatutthaṃ dibbasotacatutthaṃ cetopariyañāṇacatutthaṃ yathākammupagañāṇacatutthaṃ dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ pubbenivāsañāṇacatutthaṃ anāgataṃsañāṇacatutthanti kusalatopi kiriyatopi dvādasavidhaṃ hoti.

Tattha 『sabbatthapādakacatutthaṃ』 nāma aṭṭhasu kasiṇesu catutthajjhānaṃ. Tañhi vipassanāyapi pādakaṃ hoti, abhiññānampi, nirodhassāpi, vaṭṭassāpi pādakaṃ hotiyevāti sabbatthapādakanti vuttaṃ. 『Ākāsakasiṇaālokakasiṇacatutthāni』 pana vipassanāyapi abhiññānampi vaṭṭassāpi pādakāni honti, nirodhapādakāneva na honti. 『Brahmavihāraānāpānacatutthāni』 vipassanāya ceva vaṭṭassa ca pādakāni honti, abhiññānaṃ pana nirodhassa ca pādakāni na honti. Tattha dasavidhampi kasiṇajjhānaṃ kasiṇapaṇṇattiṃ ārabbha pavattattā, brahmavihāracatutthaṃ sattapaṇṇattiṃ ārabbha pavattattā, ānāpānacatutthaṃ nimittaṃ ārabbha pavattattā parittādivasena navattabbadhammārammaṇato navattabbārammaṇaṃ nāma hoti.

識無邊處和非想非非想處的法緣取各自下面的定而轉起,所以是廣大所緣。道果法以涅槃為所緣,所以是無量所緣。 善的四種和唯作的四種,共八種離智心生起,對於有學、凡夫、漏盡者在不恭敬地佈施、省察、聽法等時緣取欲界法而轉起時是有限所緣。在省察非常熟練的初禪等時是廣大所緣。在省察遍相等概念時是不可說所緣。不善的四種邪見相應心生起,在以"眾生、眾生"的方式執取、享受、歡喜五十五種欲界法時是有限所緣。以同樣的方式緣取二十七種廣大法而轉起時是廣大所緣。緣取概念法而轉起時是不可說所緣。離邪見的以同樣方式只是享受、歡喜那些法,在轉起時瞋恚相應的以憂的方式,疑相應心生起以不確定的方式,掉舉俱的以散亂、不寂靜的方式轉起時,應知是有限、廣大、不可說所緣。這些中任何一法都不能緣取無量而轉起,所以不是無量所緣。 善的四種和唯作的四種,共八種具智心生起,對於有學、凡夫、漏盡者在恭敬地佈施、省察、聽法等時緣取如前所說的法而轉起時是有限、廣大、不可說所緣。應知在種姓時和省察出世間法時是無量所緣。 這個色界第四禪,它是一切處基礎第四禪、虛空遍第四禪、光明遍第四禪、梵住第四禪、入出息第四禪、神通第四禪、天耳第四禪、他心智第四禪、隨業趣智第四禪、天眼智第四禪、宿住智第四禪、未來分智第四禪,在善和唯作方面各有十二種。 其中,"一切處基礎第四禪"是指在八種遍中的第四禪。因為它是觀的基礎,也是神通的基礎,也是滅盡定的基礎,也是輪迴的基礎,所以稱為一切處基礎。"虛空遍和光明遍第四禪"是觀的基礎,也是神通的基礎,也是輪迴的基礎,但不是滅盡定的基礎。"梵住和入出息第四禪"是觀和輪迴的基礎,但不是神通和滅盡定的基礎。其中,十種遍禪因為緣取遍相概念而轉起,梵住第四禪因為緣取眾生概念而轉起,入出息第四禪因為緣取相而轉起,所以從有限等方面來說是不可說法所緣,稱為不可說所緣。

『Iddhividhacatutthaṃ』 parittamahaggatārammaṇaṃ hoti. Kathaṃ? Tañhi yadā kāyaṃ cittasannissitaṃ katvā adissamānena kāyena gantukāmo cittavasena kāyaṃ pariṇāmeti, mahaggatacitte samodahati, samāropeti, tadā upayogaladdhaṃ ārammaṇaṃ hotīti katvā rūpakāyārammaṇato parittārammaṇaṃ hoti. Yadā cittaṃ kāyasannissitaṃ katvā dissamānena kāyena gantukāmo kāyavasena cittaṃ pariṇāmeti, pādakajjhānacittaṃ rūpakāye samodahati, samāropeti, tadā upayogaladdhaṃ ārammaṇaṃ hotīti katvā mahaggatacittārammaṇato mahaggatārammaṇaṃ hoti.

『Dibbasotacatutthaṃ』 saddaṃ ārabbha pavattattā ekantaparittārammaṇameva. 『Cetopariyañāṇacatutthaṃ』 parittamahaggataappamāṇārammaṇaṃ hoti. Kathaṃ? Tañhi paresaṃ kāmāvacaracittajānanakāle parittārammaṇaṃ hoti, rūpāvacarārūpāvacaracittajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, maggaphalajānanakāle appamāṇārammaṇaṃ hoti. Ettha ca puthujjano sotāpannassa cittaṃ na jānāti, sotāpanno vā sakadāgāmissāti evaṃ yāva arahato netabbaṃ. Arahā pana sabbesaṃ cittaṃ jānāti. Aññopi ca uparimo heṭṭhimassāti ayaṃ viseso veditabbo. 『Yathākammupagañāṇacatutthaṃ』 kāmāvacarakammajānanakāle parittārammaṇaṃ hoti, rūpāvacarārūpāvacarakammajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ.

『Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ』 rūpārammaṇattā ekantaparittārammaṇameva. 『Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ』 parittamahaggataappamāṇanavattabbārammaṇaṃ hoti. Kathaṃ? Tañhi kāmāvacarakkhandhānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ hoti. Rūpāvacarārūpāvacarakkhandhānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ. Atīte attanā vā parehi vā bhāvitamaggaṃ sacchikataphalañca anussaraṇakāle appamāṇārammaṇaṃ. Atīte buddhā maggaṃ bhāvayiṃsu, phalaṃ sacchākaṃsu, nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsūti chinnavaṭumakānussaraṇavasena maggaphalanibbānapaccavekkhaṇatopi appamāṇārammaṇaṃ. Atīte 『vipassī nāma bhagavā』 ahosi . Tassa 『bandhumatī nāma nagaraṃ ahosi, bandhumā nāma rājā pitā, bandhumatī nāma mātā』tiādinā nayena nāmagottapathavīnimittādianussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ hoti.

『Anāgataṃsañāṇacatutthe』pi eseva nayo. Tampi ayaṃ anāgate 『kāmāvacare nibbattissatī』ti jānanakāle parittārammaṇaṃ hoti. 『Rūpāvacare vā arūpāvacare vā nibbattissatī』ti jānanakāle mahaggatārammaṇaṃ. 『Maggaṃ bhāvessati phalaṃ sacchikarissati』 『nibbānadhātuyā parinibbāyissatī』ti jānanakāle appamāṇārammaṇaṃ. Anāgate 『『metteyyo nāma bhagavā uppajjissati, subrahmā nāmassa brāhmaṇo pitā bhavissati, brahmavatī nāma brāhmaṇī mātā bhavissatī』』tiādinā nayena nāmagottajānanakāle navattabbārammaṇaṃ hoti.

Arūpāvacaracatutthaṃ pana āsavānaṃ khayacatutthañca pāḷiyaṃ āgataṭṭhāneyeva kathessāmi. Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā sabbesampi etesaṃ kusalākusalakiriyacittānaṃ purecārikā. Tassā tesu vuttanayeneva ārammaṇabhedo veditabbo. Pañcadvāre pana voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ ekantaparittārammaṇāva hoti. Rūpāvacaratikacatukkajjhānādīni parittādibhāvena navattabbadhammaṃ ārabbha pavattito navattabbārammaṇāni. Ettha hi rūpāvacarāni pathavīkasiṇādīsu pavattanti, ākāsānañcāyatanaṃ ugghāṭimākāse, ākiñcaññāyatanaṃ viññāṇāpagameti.

『神通第四』是有限與廣大所緣。如何呢?因為當身體依靠心而轉動,想要以身體去往某處時,心與廣大心相應,匯聚、合成,那時所緣是獲得的,因此從色身所緣來看是有限所緣。當心依靠身體而轉動,想要以身體去往某處時,身體與初禪心相應,匯聚、合成,那時所緣是獲得的,因此從廣大心所緣來看是廣大所緣。 『天耳第四』是以聲為緣起,因此是極其有限所緣。『心知第四』是有限與廣大所緣。如何呢?因為在他人的欲界心知時是有限所緣,在色界與無色界心知時是廣大所緣,在道果心知時是無量所緣。在這裡,凡夫不知流轉的心,入流者或再來者等,直到阿羅漢才知曉。而阿羅漢則知曉所有的心。還有其他的上層與下層,這個差別應當被理解。『依業趣知第四』在欲界業知時是有限所緣,在色界與無色界業知時是廣大所緣。 『天眼知第四』是以色為緣起,因此是極其有限所緣。『前生知第四』是有限與廣大所緣。如何呢?因為在欲界五蘊的回憶時是有限所緣。在色界與無色界五蘊的回憶時是廣大所緣。在回憶過去自己或他人所修的道與證得的果時是無量所緣。在過去,佛陀們修行了道,證得了果,涅槃的法則也因此被回憶,故此從道果涅槃的觀察來看也是無量所緣。在過去,「有智者名為佛」,他的「城市名為班都瑪,國王名為班都瑪,母親名為班都瑪」,以此類推,在名、族、地方等的回憶時是不可說所緣。 『未來知第四』也是如此。在未來「欲界將會存在」時知曉時是有限所緣。在「色界或無色界將會存在」時知曉時是廣大所緣。在「將會修行道,證得果」以及「將會涅槃」時知曉時是無量所緣。在未來「慈悲者名為佛將會出生,善梵者將會成為他的父親,梵女將會成為他的母親」等等,以此類推,在名、族的知曉時是不可說所緣。 無色界的第四與煩惱滅盡的第四在經典中會在相應的地方進行講述。唯作無因意識界伴隨平等的所有這些善、惡、唯作心的前行。根據這些所說的內容,應知所緣的差別。五門中因緣而生的心是極其有限所緣。色界的初禪等因緣而生的心是不可說法所緣。因為色界的法在土、光等中轉起,空無邊處則在空中顯現,非有想處則無意識。

  1. Maggārammaṇattike ādimhi vuttā aṭṭha ñāṇasampayuttacittuppādā sekkhāsekkhānaṃ attanā paṭividdhamaggānaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggena pana asahajātattā na maggahetukā, attanā paṭividdhamaggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle ārammaṇādhipativasena maggādhipatino, aññadhammārammaṇakāle na vattabbā maggārammaṇātipi maggādhipatinotipi. Cattāro ariyamaggā maggasaṅkhātassa maggasampayuttassa vā hetuno atthitāya ekantato maggahetukāva. Vīriyaṃ pana vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle sahajātādhipatinā siyā maggādhipatino, chandacittānaṃ aññatarajeṭṭhakakāle siyā na vattabbā maggādhipatinoti.

Dvādasavidhe rūpāvacaracatutthajjhāne sabbatthapādakacatutthādīni nava jhānāni neva maggārammaṇāni na maggahetukāni na maggādhipatīni. Cetopariyañāṇapubbenivāsañāṇaanāgataṃsañāṇacatutthāni pana ariyānaṃ maggacittajānanakāle maggārammaṇāni honti, maggena pana asahajātattā na maggahetukāni, maggaṃ garuṃ katvā appavattito na maggādhipatīni. Kasmā panetāni na maggaṃ garuṃ karontīti? Attano mahaggatatāya. Yathā hi rājānaṃ sabbo loko garuṃ karoti, mātāpitaro pana na karonti. Na hi te rājānaṃ disvā āsanā vuṭṭhahanti, na añjalikammādīni karonti, daharakāle voharitanayeneva voharanti. Evametānipi attano mahaggatatāya na maggaṃ garuṃ karonti.

Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātupi ariyānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle paccavekkhaṇapurecārikattā maggārammaṇā hoti, maggena asahajātattā pana na maggahetukā, maggaṃ garuṃ katvā appavattito na maggādhipati. Kasmā garuṃ na karotīti? Attano ahetukatāya hīnatāya jaḷatāya. Yathā hi rājānaṃ sabbo loko garuṃ karoti, attano parijanā pana khujjavāmanakaceṭakādayo attano aññāṇatāya paṇḍitamanussā viya nātigaruṃ karonti, evameva idampi cittaṃ attano ahetukatāya hīnatāya jaḷatāya maggaṃ garuṃ na karoti.

Ñāṇavippayuttakusalādīni ñāṇābhāvena ceva lokiyadhammārammaṇatāya ca maggārammaṇādibhāvaṃ na labhanti, navattabbārammaṇāneva hontīti veditabbānīti.

  1. Atītārammaṇattike viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanadhammā heṭṭhā atītasamāpattiṃ ārabbha pavattitā ekantena atītārammaṇāva.

1433.Niyogā anāgatārammaṇā natthīti niyamena pāṭiyekkaṃ cittaṃ anāgatārammaṇaṃ nāma natthi. Nanu ca anāgataṃsañāṇaṃ ekantena anāgatārammaṇaṃ, cetopariyañāṇampi anāgataṃ ārabbha pavattatīti? No na pavattati. Pāṭiyekkaṃ pana etaṃ ekaṃ cittaṃ nāma natthi. Rūpāvacaracatutthajjhānena saṅgahitattā aññehi mahaggatacittehi missakaṃ hoti. Tena vuttaṃ 『niyogā anāgatārammaṇā natthī』ti.

在道所緣的初處所述的八種具智心生起,對於有學者和無學者自身所證的道在省察時是道所緣,但因與道的自然相應而不成道因,憑自身所證的道在重視省察時是道的主導者,而在其他法所緣時不應稱為道所緣,也不應稱為道的主導者。四種聖道因道的存在而必然是道因。勇氣或審慎作為優先時在道的修習中與自然相應的可能是道的主導者,而對於有欲心的某一優先時則不應稱為道的主導者。 在十二種色界第四禪中,所有的基礎第四等九種禪定既不是道所緣,也不是道因,也不是道的主導者。心知第四、前生知第四、未來知第四在聖者的道心知時是道所緣,而因與道的自然相應而不成道因,憑道重視而不轉起時不應稱為道的主導者。為什麼這些不被稱為道的重視呢?因其自身的廣大性。正如所有人都尊重國王,父母卻不如此。因為他們見到國王時不離座,不做合掌等行為,在幼年時期只是按照習俗行為。正如這些因其自身的廣大性而不稱為道的重視。 唯作無因意識界在聖者的道省察時因省察的前行而成為道所緣,而因與道的自然相應而不成道因,憑道重視而不轉起時不應稱為道的主導者。為什麼不稱為重視呢?因其自身的無因性、劣性與微弱性。正如所有人都尊重國王,但其家人如駝背、矮小的侍從等因其無知而不太尊重,正如這些心因其自身的無因性、劣性與微弱性而不稱為道的重視。 具智的善等因缺乏智慧而與世俗法所緣的性質不具備道所緣的狀態,應該理解為只是不可說所緣。 在過去所緣的法中,識無邊處和非想非非想處的法基於過去的定而轉起,完全是過去所緣。 未來所緣的法沒有,因此不應稱為單一的心為未來所緣。難道未來知第四完全是未來所緣,心知第四也基於未來而轉起嗎?不,確實不轉起。單獨而言,這並不是一種心。由於色界第四禪的聚合,便與其他的廣大心混合。因此說「未來所緣的法不存在」。

  1. Dvipañcaviññāṇāni , tisso manodhātuyo ca paccuppannesu rūpādīsu pavattito paccuppannārammaṇā nāma. Dasa cittuppādāti ettha aṭṭha tāva sahetukā devamanussānaṃ paṭisandhiggahaṇakāle kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha pavattiyaṃ atītārammaṇā. Bhavaṅgacutikālesupi eseva nayo. Gatinimittaṃ pana ārabbha paṭisandhiggahaṇakāle tato paraṃ bhavaṅgakāle ca paccuppannārammaṇā. Tathā pañcadvāre tadārammaṇavasena pavattiyaṃ. Manodvāre pana atītānāgatapaccuppannārammaṇānaṃ javanānaṃ ārammaṇaṃ gahetvā pavattito atītānāgatapaccuppannārammaṇā. 『Kusalavipākāhetukaupekkhāsahagatamanoviññāṇadhātuya』mpi eseva nayo. Kevalañhi sā manussesu jaccandhādīnaṃ paṭisandhi hoti. Pañcadvāre ca santīraṇavasenāpi paccuppannārammaṇā hotīti ayamettha viseso. 『Somanassasahagatā』 pana pañcadvāre santīraṇavasena tadārammaṇavasena ca paccuppannārammaṇā hoti. Manodvāre tadārammaṇavasena sahetukavipākā viya atītānāgatapaccuppannārammaṇāti veditabbā.

『Akusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātu』 pana kusalavipākāya upekkhāsahagatāhetukāya samānagatikā eva. Kevalañhi sā āpāyikānaṃ paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattatīti ayamettha viseso. 『Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu』 somanassasahagatā khīṇāsavānaṃ pañcadvāre pahaṭṭhākāraṃ kurumānā paccuppannārammaṇā hoti. Manodvāre atītādibhede dhamme ārabbha hasituppādavasena pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannārammaṇā hoti.

Kāmāvacarakusalantiādīsu kusalato tāva cattāro ñāṇasampayuttacittuppādā. Sekkhaputhujjanānaṃ atītādibhedāni khandhadhātuāyatanāni sammasantānaṃ paccavekkhantānaṃ atītānāgatapaccuppannārammaṇā honti. Paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇe navattabbārammaṇā. Ñāṇavippayuttesupi eseva nayo . Kevalañhi tehi maggaphalanibbānapaccavekkhaṇā natthi. Ayamevettha viseso.

Akusalato cattāro diṭṭhisampayuttacittuppādā atītādibhedānaṃ khandhadhātuāyatanānaṃ assādanābhinandanaparāmāsakāle atītādiārammaṇā honti. Paṇṇattiṃ ārabbha assādentassa abhinandantassa 『satto satto』ti parāmasitvā gaṇhantassa navattabbārammaṇā honti. Diṭṭhivippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tehi parāmāsaggahaṇaṃ natthi. Dve paṭighasampayuttacittuppādā atītādibhede dhamme ārabbha domanassitānaṃ atītādiārammaṇā, paṇṇattiṃ ārabbha domanassitānaṃ navattabbārammaṇā. Vicikicchuddhaccasampayuttā tesu eva dhammesu aniṭṭhaṅgatabhāvena ceva uddhatabhāvena ca pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannanavattabbārammaṇā. Kiriyato aṭṭha sahetukacittuppādā kusalacittuppādagatikā eva. Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā pañcadvāre voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ paccuppannārammaṇāva . Manodvāre atītānāgatapaccuppannārammaṇānañceva paṇṇattinibbānārammaṇānañca javanānaṃ purecārikakāle atītānāgatapaccuppannanavattabbārammaṇā.

兩種五識和三種意界因為在現在的色等中轉起,所以稱為現在所緣。十種心生起中,首先八種有因心在天人和人類的結生時緣取業或業相而轉起時是過去所緣。在有分和死亡時也是同樣的道理。而緣取趣相的結生時以及之後的有分時是現在所緣。同樣在五門中以彼所緣的方式轉起。而在意門中,因為緣取過去、未來、現在所緣的速行的所緣而轉起,所以是過去、未來、現在所緣。善果報無因舍俱意識界也是同樣的道理。只是它在人類中成為天生盲等的結生。在五門中以推度的方式也成為現在所緣,這是這裡的區別。而喜俱的在五門中以推度的方式和彼所緣的方式成為現在所緣。在意門中以彼所緣的方式,應知如有因果報一樣是過去、未來、現在所緣。 不善果報無因意識界與善果報舍俱無因的道理相同。只是它以惡趣有情的結生、有分、死亡的方式轉起,這是這裡的區別。唯作無因意識界喜俱的對漏盡者在五門中產生歡喜的狀態時是現在所緣。在意門中緣取過去等差別的法以微笑生起的方式轉起時是過去、未來、現在所緣。 在欲界善等中,首先四種具智心生起。對於有學和凡夫,在省察過去等差別的蘊、界、處時是過去、未來、現在所緣。在省察概念和涅槃時是不可說所緣。在離智的也是同樣的道理。只是它們沒有道、果、涅槃的省察。這是這裡唯一的區別。 不善的四種邪見相應心生起在享受、歡喜、執取過去等差別的蘊、界、處時是過去等所緣。緣取概念而享受、歡喜、執取"眾生、眾生"時是不可說所緣。在離邪見的也是同樣的道理。只是它們沒有執取。兩種瞋恚相應心生起緣取過去等差別的法而憂惱時是過去等所緣,緣取概念而憂惱時是不可說所緣。疑和掉舉相應的在那些法中以不確定的狀態和散亂的狀態轉起時是過去、未來、現在、不可說所緣。唯作的八種有因心生起與善心生起的道理完全相同。唯作無因意識界舍俱的在五門中以確定的方式轉起時只是現在所緣。在意門中,在過去、未來、現在所緣和概念、涅槃所緣的速行的前行時是過去、未來、現在、不可說所緣。

Yathāvuttappabhede rūpāvacarajjhāne sabbatthapādakacatutthaṃ ākāsakasiṇacatutthaṃ ālokakasiṇacatutthaṃ brahmavihāracatutthaṃ ānāpānacatutthanti imāni pañca navattabbārammaṇāneva. 『Iddhividhacatutthaṃ』 kāyavasena cittaṃ pariṇāmentassa atītapādakajjhānacittaṃ ārabbha pavattanato atītārammaṇaṃ. Mahādhātunidhāne mahākassapattherādīnaṃ viya anāgataṃ adhiṭṭhahantānaṃ anāgatārammaṇaṃ hoti. Mahākassapatthero kira mahādhātunidhānaṃ karonto anāgate aṭṭhārasavassādhikāni dve vassasatāni ime gandhā mā sussiṃsu, pupphāni mā milāyiṃsu, dīpā mā nibbāyiṃsūti adhiṭṭhahi. Sabbaṃ tatheva ahosi. Assaguttatthero vattaniyasenāsane bhikkhusaṅghaṃ sukkhabhattaṃ bhuñjamānaṃ disvā 『udakasoṇḍi divase divase, purebhattaṃ dadhirasā hotū』ti adhiṭṭhahi. Purebhattaṃ gahitaṃ dadhirasaṃ hoti pacchābhatte pākatikameva. Kāyaṃ pana cittasannissitaṃ katvā adissamānena kāyena gamanakāle, aññassa vā pāṭihāriyassa karaṇakāle, kāyaṃ ārabbha pavattattā paccuppannārammaṇaṃ hoti.

『Dibbasotacatutthaṃ』 vijjamānasaddameva ārabbha pavattito paccuppannārammaṇaṃ hoti. Cetopariyañāṇacatutthaṃ atīte sattadivasabbhantare anāgate sattadivasabbhantare paresaṃ cittaṃ jānantassa atītārammaṇaṃ anāgatārammaṇañca hoti. Sattadivasātikkame pana taṃ jānituṃ na sakkoti. Atītānāgataṃsañāṇānañhi esa visayo. Na etassa paccuppannajānanakāle pana paccuppannārammaṇaṃ hoti.

Paccuppannañca nāmetaṃ tividhaṃ – khaṇapaccuppannaṃ santatipaccuppannaṃ addhāpaccuppannañca. Tattha uppādaṭṭhitibhaṅgappattaṃ 『khaṇapaccuppannaṃ』. Ekadvisantativārapariyāpannaṃ 『santatipaccuppannaṃ』. Tattha andhakāre nisīditvā ālokaṭṭhānaṃ gatassa na tāva ārammaṇaṃ pākaṭaṃ hoti; yāva pana taṃ pākaṭaṃ hoti, etthantare ekadvisantativārā veditabbā. Ālokaṭṭhāne vicaritvā ovarakaṃ paviṭṭhassāpi na tāva sahasā rūpaṃ pākaṭaṃ hoti; yāva taṃ pākaṭaṃ hoti, etthantare ekadvisantativārā veditabbā. Dūre ṭhatvā pana rajakānaṃ hatthavikāraṃ ghaṇḍibherīādiākoṭanavikārañca disvāpi na tāva saddaṃ suṇāti; yāva pana taṃ suṇāti, etasmimpi antare ekadvisantativārā veditabbā. Evaṃ tāva majjhimabhāṇakā. Saṃyuttabhāṇakā pana 『rūpasantati arūpasantatī』ti dve santatiyo vatvā, 『udakaṃ akkamitvā gatassa yāva tīre akkantaudakalekhā na vippasīdati, addhānato āgatassa yāva kāye usumabhāvo na vūpasammati, ātapā āgantvā gabbhaṃ paviṭṭhassa yāva andhakārabhāvo na vigacchati, antogabbhe kammaṭṭhānaṃ manasikaritvā divā vātapānaṃ vivaritvā olokentassa yāva akkhīnaṃ phandanabhāvo na vūpasammati, ayaṃ rūpasantati nāma; dve tayo javanavārā arūpasantati nāmā』ti vatvā 『tadubhayampi santatipaccuppannaṃ nāmā』ti vadanti.

Ekabhavaparicchinnaṃ pana addhāpaccuppannaṃ nāma. Yaṃ sandhāya bhaddekarattasutte 『『yo cāvuso, mano ye ca dhammā ubhayametaṃ paccuppannaṃ. Tasmiṃ ce paccuppanne chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ, chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu saṃhīratī』』ti (ma. ni.

如前所述的色界禪那中,一切處基礎第四、虛空遍第四、光明遍第四、梵住第四、入出息第四,這五種只是不可說所緣。神通第四,對於以身體轉變心的人,因緣取過去的基礎禪那心而轉起,所以是過去所緣。對於像大迦葉長老等在大舍利藏時決意未來的人,是未來所緣。據說大迦葉長老在進行大舍利藏時,決意未來二百一十八年這些香不要乾枯,花不要凋謝,燈不要熄滅。一切都如此發生。馬勝長老在瓦塔尼亞精舍看到比丘僧團吃乾飯,就決意"每天的水罐,在午前成為酸奶"。在午前取的成為酸奶,午後則恢復正常。而以心依靠身體,以不可見的身體行走時,或者做其他神變時,因緣取身體而轉起,所以是現在所緣。 天耳第四因緣取現存的聲音而轉起,所以是現在所緣。心知第四對於知道他人過去七天內和未來七天內的心的人,是過去所緣和未來所緣。但超過七天就不能知道了。因為這是過去未來知的範圍,不是這個(心知第四)的。而在知道現在時是現在所緣。 所謂現在有三種:剎那現在、相續現在和時期現在。其中,達到生住滅的是"剎那現在"。包含在一兩個相續過程中的是"相續現在"。在這裡,坐在黑暗中到達光明處的人,所緣還不明顯;直到它變得明顯,這期間應理解為一兩個相續過程。從光明處走進小房間的人,色也不會立即變得明顯;直到它變得明顯,這期間應理解為一兩個相續過程。站在遠處看到染工的手勢和鼓等的敲打動作,但還聽不到聲音;直到聽到聲音,這期間也應理解為一兩個相續過程。這是中部誦者的說法。相應部誦者則說有"色相續"和"名相續"兩種相續,說"踩水走過去的人,直到岸邊踩過的水痕消失;長途跋涉來的人,直到身體的熱氣消退;從陽光下進入房間的人,直到黑暗消失;在房間里思惟業處后白天打開窗戶看外面的人,直到眼睛的閃動平息,這是色相續;兩三個速行過程是名相續",他們說這兩者都叫做相續現在。 限定在一生中的叫做時期現在。關於這個,在《一夜賢者經》中說:"朋友們,意和法,這兩者是現在。如果在那個現在,識被欲貪束縛,因為識被欲貪束縛而歡喜它,歡喜它就被拉入現在的諸法中。"

3.284) vuttaṃ. Santatipaccuppannañcettha aṭṭhakathāsu āgataṃ. Addhāpaccuppannaṃ sutte.

Tattha keci 『khaṇapaccuppannaṃ cittaṃ cetopariyañāṇassa ārammaṇaṃ hotī』ti vadanti. Kiṃkāraṇā? Yasmā iddhimassa ca parassa ca ekakkhaṇe cittaṃ uppajjatīti. Idañca nesaṃ opammaṃ – yathā ākāse khitte pupphamuṭṭhimhi avassaṃ ekaṃ pupphaṃ ekassa vaṇṭaṃ paṭivijjhati vaṇṭena vaṇṭaṃ paṭivijjhati, evaṃ parassa cittaṃ jānissāmīti rāsivasena mahājanassa citte āvajjite avassaṃ ekassa cittaṃ ekena cittena uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā paṭivijjhatīti. Taṃ pana vassasatampi vassasahassampi āvajjanto yena cittena āvajjeti, yena ca jānāti tesaṃ dvinnaṃ sahaṭṭhānābhāvato āvajjanajavanānañca aniṭṭhe ṭhāne nānārammaṇabhāvappattidosato ayuttanti aṭṭhakathāsu paṭikkhittaṃ. Santatipaccuppannaṃ pana addhāpaccuppannañca ārammaṇaṃ hotīti veditabbaṃ.

Tattha yaṃ vattamānajavanavīthito atītānāgatavasena dvitijavanavīthiparimāṇakāle parassa cittaṃ, taṃ sabbampi santatipaccuppannaṃ nāma. Addhāpaccuppannaṃ pana javanavārena dīpetabbanti yaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ taṃ suvuttaṃ. Tatrāyaṃ dīpanā – iddhimā parassa cittaṃ jānitukāmo āvajjeti. Āvajjanaṃ khaṇapaccuppannaṃ ārammaṇaṃ katvā teneva saha nirujjhati. Tato cattāri pañca javanāni yesaṃ pacchimaṃ iddhicittaṃ, sesāni kāmāvacarāni. Tesaṃ sabbesampi tadeva niruddhaṃ cittamārammaṇaṃ hoti. Na ca tāni nānārammaṇāni honti. Addhāpaccuppannavasena paccuppannārammaṇattā ekārammaṇāni. Ekārammaṇattepi ca iddhicittameva parassa cittaṃ pajānāti, na itarāni; yathā cakkhudvāre cakkhuviññāṇameva rūpaṃ passati, na itarānīti. Iti idaṃ santatipaccuppannassa ceva addhāpaccuppannassa ca vasena paccuppannārammaṇaṃ hoti. Yasmā vā santatipaccuppannampi addhāpaccuppanneyeva patati, tasmā addhāpaccuppannavasenetaṃ paccuppannārammaṇanti veditabbaṃ.

『Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ』 nāmagottānussaraṇe nibbānanimittapaccavekkhaṇe ca navattabbārammaṇaṃ, sesakāle atītārammaṇameva. Yathākammupagañāṇacatutthampi atītārammaṇameva. Tattha kiñcāpi pubbenivāsacetopariyañāṇānipi atītārammaṇāni honti, atha kho tesaṃ pubbenivāsañāṇassa atītakkhandhā khandhapaṭibaddhañca kiñci anārammaṇaṃ nāma natthi. Tañhi atītakkhandhakhandhapaṭibaddhesu dhammesu sabbaññutaññāṇasamagatikaṃ hoti. Cetopariyañāṇassa ca sattadivasabbhantarātītaṃ cittameva ārammaṇaṃ. Tañhi aññaṃ khandhaṃ vā khandhapaṭibaddhaṃ vā na jānāti, maggasampayuttacittārammaṇattā pana pariyāyato maggārammaṇanti vuttaṃ. Yathākammupagañāṇassa ca atītacetanāmattamevārammaṇanti. Ayaṃ viseso veditabbo. Ayamettha aṭṭhakathānayo. Yasmā pana 『『kusalā khandhā iddhividhañāṇassa cetopariyañāṇassa pubbenivāsānussatiñāṇassa yathākammupagañāṇassa anāgataṃsañāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.

3.284)中所說。這裡相續現在是在註釋書中出現的,時期現在是在經中出現的。 其中有些人說:"剎那現在的心是心知的所緣。"為什麼?因為神通者的心和他人的心在同一剎那生起。這是他們的比喻:就像在空中拋撒一把花時,必定有一朵花穿過另一朵花的花柄,花柄穿過花柄,同樣地,當想知道他人的心而整體地注意大眾的心時,必定有一個人的心在生起剎那、住立剎那或滅去剎那穿過另一個心。但是,即使注意一百年或一千年,由於注意的心和了知的心這兩者不能同時存在,以及轉向和速行在不適當的地方獲得不同所緣的過失,所以在註釋書中被否定為不合理。應知相續現在和時期現在是所緣。 其中,從現在的速行路徑算起,過去未來兩三個速行路徑時間內的他人之心,這一切都叫做相續現在。而時期現在應該用速行過程來說明,這在註釋書中所說的是很好的。這裡的說明是:神通者想知道他人的心而轉向。轉向以剎那現在為所緣,與之一同滅去。然後四五個速行,其中最後一個是神通心,其餘的是欲界心。對於所有這些,那個已滅去的心是所緣。它們並不是不同所緣。因為從時期現在的角度是現在所緣,所以是同一所緣。雖然是同一所緣,但只有神通心了知他人的心,其他的不了知;就像在眼門中只有眼識看到色,其他的不看到一樣。因此,這是從相續現在和時期現在的角度而言的現在所緣。或者因為相續現在也包含在時期現在中,所以應知這是從時期現在的角度而言的現在所緣。 宿住知第四在憶念名和姓以及省察涅槃相時是不可說所緣,其餘時候只是過去所緣。隨業趣知第四也只是過去所緣。雖然宿住知和心知也是過去所緣,但對於宿住知來說,過去的蘊和與蘊相關的任何東西都不是非所緣。因為它對於過去的蘊和與蘊相關的法與一切智智相同。而心知的所緣只是七天內過去的心。因為它不知道其他蘊或與蘊相關的東西,但因為以道相應心為所緣,所以從某種意義上說是道所緣。隨業趣知的所緣只是過去的思。應知這是區別。這是註釋書的方法。因為在《發趣論》中說:"善蘊是神通知、心知、宿住隨念知、隨業趣知、未來分知的所緣緣。"

1.404) paṭṭhāne vuttaṃ, tasmā cattāropi khandhā cetopariyañāṇayathākammupagañāṇānaṃ ārammaṇaṃ honti. Tatrāpi yathākammupagañāṇassa kusalākusalā evāti.

『Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ』 vijjamānavaṇṇārammaṇattā paccuppannārammaṇameva. Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgatārammaṇameva. Tañhi anāgatakkhandhakhandhapaṭibaddhesu dhammesu pubbenivāsañāṇaṃ viya sabbaññutaññāṇasamagatikaṃ hoti. Tattha kiñcāpi cetopariyañāṇampi anāgatārammaṇaṃ hoti, taṃ pana sattadivasabbhantare uppajjanakacittameva ārammaṇaṃ karoti. Idaṃ anāgate kappasatasahasse uppajjanakacittampi khandhepi khandhapaṭibaddhampi. Rūpāvacaratikacatukkajjhānādīni atītānāgatapaccuppannesu ekadhammampi ārabbha appavattito ekantanavattabbārammaṇānevāti veditabbāni.

1.404) 在《發趣論》中已說,因此四個蘊是心知和隨業趣知的所緣。在這裡,隨業趣知的善與不善是如此。 天眼知第四因緣取現存的色而轉起,所以是現在所緣。未來知第四因緣取未來的法而轉起,所以是未來所緣。因為它在未來的蘊和與蘊相關的法中與宿住知相同,如同一切智知一樣。在這裡,雖然心知也屬於未來所緣,但它只是七天內生起的心作為所緣。這是關於在未來的千劫中生起的心,包括蘊和與蘊相關的法。色界的四種禪那等,因緣取過去和未來的現在所緣,應當被理解為單一的法所緣。

  1. Ajjhattattike anindriyabaddharūpañca nibbānañca bahiddhāti idaṃ yathā indriyabaddhaṃ parapuggalasantāne bahiddhāti vuccamānampi tassa attano santānapariyāpannattā niyakajjhattaṃ hoti, evaṃ na kenaci pariyāyena ajjhattaṃ hotīti niyakajjhattapariyāyassa abhāvena bahiddhāti vuttaṃ, na niyakajjhattamattassa asambhavato. Niyakajjhattamattassa pana asambhavamattaṃ sandhāya ajjhattārammaṇattike bahiddhārammaṇatā vuttā. Ajjhattadhammāpagamamattatova ākiñcaññāyatanārammaṇassa ajjhattabhāvampi bahiddhābhāvampi ajjhattabahiddhābhāvampi ananujānitvā ākiñcaññāyatanaṃ na vattabbaṃ ajjhattārammaṇantipītiādi vuttaṃ.

Tattha na kevalaṃ tadeva navattabbārammaṇaṃ, tassa pana āvajjanampi, upacāracittānipi, tassārammaṇassa paccavekkhaṇacittānipi, tasseva assādanādivasena pavattāni akusalacittānipi navattabbārammaṇānevāti. Tāni pana tasmiṃ vutte vuttāneva hontīti visuṃ na vuttāni. Kathaṃ vuttāneva hontīti? Etañhi ākiñcaññāyatanaṃ, yañca tassa purecārikaṃ āvajjanaupacārādivasena pavattaṃ, tena saha ekārammaṇaṃ bhaveyya. Taṃ sabbaṃ atītārammaṇattike 『kāmāvacarakusalaṃ, akusalaṃ, kiriyato nava cittuppādā, rūpāvacaracatutthajjhāna』nti evaṃ vuttānaṃ etesaṃ cittuppādānaṃ 『siyā na vattabbā atītārammaṇātipī』tiādinā nayena navattabbārammaṇabhāvassa anuññātattā, ākiñcaññāyatanassa ca 『ākiñcaññāyatanaṃ, cattāro maggā apariyāpannā, cattāri ca sāmaññaphalāni, ime dhammā na vattabbā atītārammaṇātipī』ti evaṃ ekantena navattabbārammaṇattavacanato navattabbārammaṇanti vuttaṃ. Idāni taṃ ajjhattārammaṇattike ekampi vuccamānaṃ yasmā heṭṭhā tena saha ekārammaṇabhāvampi sandhāya kāmāvacarakusalādīnaṃ navattabbārammaṇatā vuttā, tasmā idhāpi tesaṃ navattabbārammaṇabhāvaṃ dīpeti. Ko hi tena saha ekārammaṇānaṃ navattabbārammaṇabhāve antarāyoti ? Evaṃ tasmiṃ vutte 『vuttāneva hontī』ti veditabbāni. Sesamettha ajjhattārammaṇattike pāḷito uttānameva.

Ārammaṇavibhāge pana viññāṇañcāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatananti imesaṃ tāva kusalavipākakiriyavasena channaṃ cittuppādānaṃ attano santānasambandhaṃ heṭṭhimasamāpattiṃ ārabbha pavattito ajjhattārammaṇatā veditabbā. Ettha ca kiriyaākāsānañcāyatanaṃ kiriyaviññāṇañcāyatanasseva ārammaṇaṃ hoti, na itarassa. Kasmā? Ākāsānañcāyatanakiriyasamaṅgino kusalassa vā vipākassa vā viññāṇañcāyatanassa abhāvato. Kusalaṃ pana kusalavipākakiriyānaṃ tiṇṇampi ārammaṇaṃ hoti. Kasmā? Ākāsānañcāyatanakusalaṃ nibbattetvā ṭhitassa tato uddhaṃ tividhassapi viññāṇañcāyatanassa uppattisambhavato. Vipākaṃ pana na kassaci ārammaṇaṃ hoti. Kasmā? Vipākato vuṭṭhahitvā cittassa abhinīhārāsambhavato. Nevasaññānāsaññāyatanassa ārammaṇakaraṇepi eseva nayo. Rūpāvacarattikacatukkajjhānādīnaṃ sabbesampi niyakajjhattato bahiddhābhāvena bahiddhābhūtāni pathavīkasiṇādīni ārabbha pavattito bahiddhārammaṇatā veditabbā.

在內外三法中,非根所繫的色法和涅槃是外法。這就像根所繫的法雖然被說是他人相續中的外法,但因為屬於自己的相續而成為內法一樣,這裡因為沒有任何方式成為內法,所以說是外法,而不是因為不可能成為內法。而在內所緣三法中說是外所緣,是指不可能成為內法。因為只是內法的消失,所以無所有處的所緣既不允許是內,也不允許是外,也不允許是內外,因此說無所有處不應說是內所緣等。 在這裡,不僅是它是不可說所緣,它的轉向、近行心、它的所緣的省察心、以及對它的享受等而轉起的不善心也都是不可說所緣。但是這些在說它時就已經說了,所以沒有單獨說。怎麼說已經說了呢?這個無所有處,以及它的前行轉向近行等而轉起的,應該與它是同一所緣。這一切在過去所緣三法中說"欲界善、不善、唯作的九種心生起、色界第四禪"等,這些心生起被允許是不可說所緣,說"可能不應說是過去所緣"等。而無所有處被說"無所有處、四道是無所屬、四沙門果,這些法不應說是過去所緣"等,因此被說為不可說所緣。現在它在內所緣三法中被說為一個,因為之前與它一起作為同一所緣而說欲界善等是不可說所緣,所以這裡也說明它們是不可說所緣。誰能阻礙與它同一所緣的是不可說所緣呢?因此應知在說它時"已經說了"。這裡其餘的在內所緣三法中從經文來看是明顯的。 在所緣分別中,首先應知識無邊處、非想非非想處這六種善、果報、唯作心生起,緣取自己相續中的下面定而轉起,所以是內所緣。這裡唯作空無邊處只是唯作識無邊處的所緣,不是其他的。為什麼?因為具有空無邊處唯作的人沒有善或果報的識無邊處。但善是善、果報、唯作三者的所緣。為什麼?因為生起空無邊處善並住立的人,之後可能生起三種識無邊處。但果報不是任何人的所緣。為什麼?因為從果報出定后不可能有心的引導。對於非想非非想處的所緣也是同樣的道理。應知色界的初禪等一切,因為從自身內部來看是外法,所以緣取地遍等而轉起,是外所緣。

Sabbeva kāmāvacarā kusalākusalābyākatā dhammā, rūpāvacaraṃ catutthaṃ jhānanti ettha kusalato tāva cattāro ñāṇasampayuttacittuppādā attano khandhādīni paccavekkhantassa ajjhattārammaṇā. Paresaṃ khandhādipaccavekkhaṇe paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇe ca bahiddhārammaṇā. Tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Ñāṇavippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tesaṃ nibbānapaccavekkhaṇaṃ natthi. Akusalato cattāro diṭṭhisampayuttacittuppādā attano khandhādīnaṃ assādanābhinandanaparāmāsagahaṇakāle ajjhattārammaṇā, parassa khandhādīsu ceva anindriyabaddharūpakasiṇādīsu ca tatheva pavattikāle bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Diṭṭhivippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tesaṃ parāmāsagahaṇaṃ natthi. Dvepi paṭighasampayuttā attano khandhādīsu domanassitassa ajjhattārammaṇā, parassa khandhādīsu ceva anindriyabaddharūpapaṇṇattīsu ca bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Vicikicchuddhaccasampayuttānampi vuttapakāresu dhammesu vicikicchanaphandanabhāvavasena pavattiyaṃ ajjhattādiārammaṇatā veditabbā.

Dvipañcaviññāṇāni , tisso ca manodhātuyoti, ime terasa cittuppādā attano rūpādīni ārabbha pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, parassa rūpādīsu pavattā bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Somanassasahagataahetukavipākamanoviññāṇadhātu pañcadvāre santīraṇatadārammaṇavasena attano pañca rūpādidhamme, manodvāre tadārammaṇavaseneva aññepi ajjhattike kāmāvacaradhamme ārabbha pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, paresaṃ dhammesu pavattamānā bahiddhārammaṇā, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Upekkhāsahagatavipākāhetukamanoviññāṇadhātudvayepi eseva nayo. Kevalaṃ panetā sugatiyaṃ duggatiyañca paṭisandhibhavaṅgacutivasenāpi ajjhattādibhedesu kammādīsu pavattanti.

Aṭṭha mahāvipākacittānipi tāsaṃyeva dvinnaṃ samānagatikāni. Kevalaṃ panetāni santīraṇavasena na pavattanti. Paṭisandhibhavaṅgacutivaseneva etāni sugatiyaṃyeva pavattanti. Somanassasahagatāhetukakiriyā pañcadvāre attano rūpādīni ārabbha pahaṭṭhākārakaraṇavasena pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, parassa rūpādīsu pavattā bahiddhārammaṇā. Manodvāre tathāgatassa jotipālamāṇavamaghadevarājakaṇhatāpasādikālesu attanā katakiriyaṃ paccavekkhantassa hasituppādavasena pavattā ajjhattārammaṇā .

Mallikāya deviyā santatimahāmattassa sumanamālākārassāti evamādīnaṃ kiriyākaraṇaṃ ārabbha pavattikāle bahiddhārammaṇā. Ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Upekkhāsahagatakiriyāhetukamanoviññāṇadhātu pañcadvāre voṭṭhabbanavasena manodvāre ca āvajjanavasena pavattiyaṃ ajjhattādiārammaṇā. Aṭṭha mahākiriyā kusalacittagatikā eva. Kevalañhi tā khīṇāsavānaṃ uppajjanti, kusalāni sekkhaputhujjanānanti ettakamevettha nānākaraṇaṃ.

Vuttappakāre rūpāvacaracatutthajjhāne sabbatthapādakacatutthādīni pañca jhānāni imasmiṃ tike okāsaṃ labhanti. Etāni hi kasiṇapaṇṇattinimittārammaṇattā bahiddhārammaṇāni.

所有的欲界善、不善、可說法,第四禪是色界法。在這裡,善的四種智慧所伴隨的心生起,成為自身蘊等的內所緣。在他人蘊等的觀察和法的觀察中則是外所緣。因此,從內外所緣的角度來看。智慧分離的情況也是如此。因為它們沒有單獨的涅槃觀察。由不善所伴隨的四種見解所伴隨的心生起,在自身蘊等的享受、歡喜、執著的情況下是內所緣,而在他人蘊等和非根所繫的色法等情況下則是外所緣,因此從內外所緣的角度來看。對於見解分離的情況也是如此。因為它們沒有單獨的執著和抓取。兩者都是與打擊所伴隨的,在自身蘊等的憂惱情況下是內所緣,而在他人蘊等和非根所繫的色法的觀察中則是外所緣,因此從內外所緣的角度來看。對於疑惑與清凈所伴隨的情況,亦應在所說的法中理解內外所緣的情況。 二十五種意識,三種心識,以上十三種心生起,因緣取自身的色等而轉起,成為內所緣;在他人色等的轉起則是外所緣,因此從內外所緣的角度來看。與快樂所伴隨的因緣取五根的五種心識,因緣取自身的五種色等而轉起,成為內所緣;而在他人法中轉起則是外所緣,因此從內外所緣的角度來看。與平等所伴隨的因緣取的兩種心識也是如此。唯獨這些因緣取善道和惡道的再生、無生、滅亡等而轉起,也成為內外所緣的分類。 八種大果報心也是如此,都是兩者相同的法。唯獨這些因緣取觀察而不轉起。它們僅在善道中轉起。與快樂所伴隨的因緣取五種色等而轉起,成為內所緣;在他人色等的觀察中則是外所緣。心門中如來所生的光明、王者的威德、修行者的清凈等情況下,因自身所作的行為被觀察而生起的歡笑,成為內所緣。 因緣取瑪利卡女神的侍女、首相的花環等情況而轉起的,則是外所緣。因此從內外所緣的角度來看。與平等所伴隨的因緣取的心識,因五根的觀察而轉起,因心門的觀察而轉起,成為內外所緣。八種大行為則是善心的生起。唯獨這些心僅在已經斷盡的者中生起,善者則是修行者與普通人之間的差異。 在所說的情況下,色界的第四禪在各處都獲得了相同的五種禪定。因為它們是因緣取色法的觀察而成為外所緣。

『Iddhividhacatutthaṃ』 kāyavasena cittaṃ, cittavasena vā kāyaṃ pariṇāmanakāle attano kumārakavaṇṇādinimmānakāle ca sakāyacittānaṃ ārammaṇakaraṇato ajjhattārammaṇaṃ, bahiddhā hatthiassādidassanakāle bahiddhārammaṇaṃ, kālena ajjhattaṃ kālena bahiddhā, pavattiyaṃ ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

『Dibbasotacatutthaṃ』 attano kucchisaddasavanakāle ajjhattārammaṇaṃ, paresaṃ saddasavanakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ. 『Cetopariyañāṇacatutthaṃ』 paresaṃ cittārammaṇato bahiddhārammaṇameva. Attano cittajānane pana tena payojanaṃ natthi. 『Pubbenivāsacatutthaṃ』 attano khandhānussaraṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhe, anidriyabaddharūpaṃ, tisso ca paṇṇattiyo anussaraṇato bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

『Dibbacakkhucatutthaṃ』 attano kucchigatādirūpadassanakāle ajjhattārammaṇaṃ, avasesarūpadassanakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ. 『Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ』 attano anāgatakkhandhānussaraṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa anāgatakkhandhānaṃ vā anindriyabaddhassa vā rūpassa anussaraṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ. Ākiñcaññāyatanassa navattabbārammaṇatāya kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva.

Dukaatthuddhāravaṇṇanā

  1. Hetugocchakaniddese tayo kusalahetūtiādinā nayena hetū dassetvā puna teyeva uppattiṭṭhānato dassetuṃ catūsu bhūmīsu kusalesu uppajjantītiādi vuttaṃ. Iminā upāyena sesagocchakesupi desanānayo veditabbo.

1473.Yattha dve tayo āsavā ekato uppajjantīti ettha tividhena āsavānaṃ ekato uppatti veditabbā. Tattha catūsu diṭṭhivippayuttesu avijjāsavena, diṭṭhisampayuttesu diṭṭhāsavaavijjāsavehi saddhinti kāmāsavo duvidhena ekato uppajjati. Bhavāsavo catūsu diṭṭhivippayuttesu avijjāsavena saddhinti ekadhāva ekato uppajjati. Yathā cettha evaṃ yattha dve tīṇi saṃyojanāni ekato uppajjantīti etthāpi saṃyojanānaṃ uppatti ekato dasadhā bhave. Tattha kāmarāgo catudhā ekato uppajjati, paṭigho tidhā, māno ekadhā. Tathā vicikicchā ceva bhavarāgo ca. Kathaṃ? Kāmarāgo tāva mānasaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ceva, diṭṭhisaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ca, sīlabbataparāmāsaavijjāsaṃyojanehi ca, avijjāsaṃyojanamatteneva ca saddhinti evaṃ catudhā ekato uppajjati. Paṭigho pana issāsaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ceva, macchariyasaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ca, avijjāsaṃyojanamatteneva ca saddhinti evaṃ tidhā ekato uppajjati. Māno bhavarāgāvijjāsaṃyojanehi saddhiṃ ekadhāva ekato uppajjati . Tathā vicikicchā. Sā hi avijjāsaṃyojanena saddhiṃ ekadhā uppajjati. Bhavarāgepi eseva nayoti. Evamettha dve tīṇi saṃyojanāni ekato uppajjanti.

神通第四,在以身體轉變心或以心轉變身體時,以及在變化自己成為童子等形象時,因為以自身的身體和心為所緣,所以是內所緣;在外部看到象馬等時是外所緣;有時內有時外,在轉起時是內外所緣。 天耳第四,在聽到自己腹中聲音時是內所緣,在聽到他人聲音時是外所緣,兩者都有時是內外所緣。心知第四,因為以他人的心為所緣,所以只是外所緣。但在知道自己的心時,它沒有用處。宿住第四,在憶念自己的蘊時是內所緣,在憶念他人的蘊、非根所繫的色法和三種概念時是外所緣,兩者都有時是內外所緣。 天眼第四,在看到自己腹中等色法時是內所緣,在看到其餘色法時是外所緣,兩者都有時是內外所緣。未來分知第四,在憶念自己未來的蘊時是內所緣,在憶念他人未來的蘊或非根所繫的色法時是外所緣,兩者都有時是內外所緣。無所有處是不可說所緣的原因前面已經說過。 雙法攝義註釋 1441. 在因素集合的解釋中,首先以"三種善因"等方式說明因,然後爲了從生起處再次說明它們,所以說"在四地的善中生起"等。以這種方法應當理解其他集合中的教說方式。 1473. "在哪裡兩種或三種漏同時生起"中,應當理解漏以三種方式同時生起。其中,在四種離見的(心)中,欲漏與無明漏以兩種方式同時生起;在見相應的(心)中,與見漏和無明漏一起。有漏在四種離見的(心)中只與無明漏一起以一種方式同時生起。就像這裡一樣,"在哪裡兩種或三種結同時生起"中,結的生起應當以十種方式同時(理解)。其中,欲貪以四種方式同時生起,嗔恚以三種,慢以一種。同樣地,疑和有貪也是如此。怎麼說呢?首先欲貪與慢結和無明結一起,與見結和無明結一起,與戒禁取結和無明結一起,以及只與無明結一起,這樣以四種方式同時生起。而嗔恚與嫉妒結和無明結一起,與慳結和無明結一起,以及只與無明結一起,這樣以三種方式同時生起。慢只與有貪結和無明結一起以一種方式同時生起。疑也是如此,它只與無明結一起以一種方式生起。有貪也是這個道理。這樣在這裡兩種或三種結同時生起。

  1. Yaṃ panetaṃ nīvaraṇagocchake yattha dve tīṇi nīvaraṇāni ekato uppajjantīti vuttaṃ, tatthāpi aṭṭhadhā nīvaraṇānaṃ ekato uppatti veditabbā. Etesu hi kāmacchando duvidhā ekato uppajjati, byāpādo catudhā, uddhaccaṃ ekadhā. Tathā vicikicchā. Kathaṃ? Kāmacchando tāva asaṅkhārikacittesu uddhaccanīvaraṇaavijjānīvaraṇehi, sasaṅkhārikesu thinamiddhauddhaccaavijjānīvaraṇehi saddhiṃ duvidhā ekato uppajjati. Yaṃ panetaṃ dve tīṇīti vuttaṃ, taṃ heṭṭhimaparicchedavasena vuttaṃ. Tasmā catunnampi ekato uppajjatīti vacanaṃ yujjati eva. Byāpādo pana asaṅkhārikacitte uddhaccaavijjānīvaraṇehi, sasaṅkhārike thinamiddhauddhaccaavijjānīvaraṇehi, asaṅkhārikeyeva uddhaccakukkuccaavijjānīvaraṇehi, sasaṅkhārikeyeva thinamiddhauddhaccakukkuccaavijjānīvaraṇehi saddhinti catudhā ekato uppajjati. Uddhaccaṃ pana avijjānīvaraṇamattena saddhiṃ ekadhāva ekato uppajjati. Vicikicchuddhaccaavijjānīvaraṇehi saddhiṃ ekadhāva ekato uppajjati.

關於這個在障礙法中說到「在這裡兩種或三種障礙同時生起」,在這裡也應當理解障礙有八種方式同時生起。在這些中,欲貪以兩種方式同時生起,憂惱以四種方式,同時生起的憂慮以一種方式。疑惑也是如此。怎麼說呢?欲貪首先在非造作心中與憂慮障礙和無明障礙一起,在有造作心中與懈怠、憂慮和無明障礙一起,因此以兩種方式同時生起。關於「這兩種或三種」是指下方的部分。因此說四種同時生起是合適的。憂惱在非造作心中與憂慮和無明障礙一起,在有造作心中與懈怠、憂慮和無明障礙一起,在非造作心中則只有憂慮和懊悔障礙一起,因此以四種方式同時生起。而憂慮則僅與無明障礙一起以一種方式同時生起。疑惑與憂慮障礙一起以一種方式同時生起。

  1. Yampidaṃ kilesagocchake yattha dve tayo kilesā ekato uppajjantīti vuttaṃ, tattha 『dve kilesā aññehi, tayo vā kilesā aññehi kilesehi saddhiṃ uppajjantī』ti evamattho veditabbo. Kasmā? Dvinnaṃ tiṇṇaṃyeva vā ekato uppattiyā asambhavato.

Tattha dasadhā kilesānaṃ ekato uppatti hoti. Ettha hi lobho chadhā ekato uppajjati. Paṭigho dvidhā. Tathā mohoti veditabbo. Kathaṃ? Lobho tāva asaṅkhārike diṭṭhivippayutte mohauddhaccaahirikānottappehi, sasaṅkhārike mohathinauddhaccaahirikānottappehi, asaṅkhārikeyeva mohamānuddhaccāhirikānottappehi , sasaṅkhārikeyeva mohamānathinauddhaccaahirikānottappehi, diṭṭhisampayutte pana asaṅkhārike mohauddhaccadiṭṭhiahirikānottappehi, sasaṅkhārike mohadiṭṭhithinauddhaccaahirikānottappehi saddhinti chadhā ekato uppajjati.

Paṭigho pana asaṅkhārike mohauddhaccaahirikānottappehi, sasaṅkhārike mohathinauddhaccaahirikānottappehi saddhinti evaṃ dvidhā ekato uppajjati. Moho pana vicikicchāsampayutte vicikicchuddhaccaahirikānottappehi, uddhaccasampayutte uddhaccaahirikānottappehi saddhinti evaṃ dvidhā ekato uppajjati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaaṭṭhakathāya

Aṭṭhakathākaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Cittaṃ rūpañca nikkhepaṃ, atthuddhāraṃ manoramaṃ;

Yaṃ lokanātho bhājento, desesi dhammasaṅgaṇiṃ.

Abhidhammassa saṅgayha, dhamme anavasesato;

Ṭhitāya tassā āraddhā, yā mayā atthavaṇṇanā.

Anākulānamatthānaṃ, sambhavā aṭṭhasālinī;

Iti nāmena sā esā, sanniṭṭhānamupāgatā.

Ekūnacattālīsāya, pāḷiyā bhāṇavārato;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, niṭṭhāpentena taṃ mayā.

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tassa, ānubhāvena pāṇino;

Sabbe saddhammarājassa, ñatvā dhammaṃ sukhāvahaṃ.

Pāpuṇantu visuddhāya, sukhāya paṭipattiyā;

Asokamanupāyāsaṃ, nibbānasukhamuttamaṃ.

Ciraṃ tiṭṭhatu saddhammo, dhamme hontu sagāravā;

Sabbepi sattā kālena, sammā devo pavassatu.

Yathā rakkhiṃsu porāṇā, surājāno tathevimaṃ;

Rājā rakkhatu dhammena, attanova pajaṃ pajanti.

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ aṭṭhasālinī nāma dhammasaṅgahaṭṭhakathā.

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.

Yāva 『buddho』ti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

關於這個在煩惱法中說到「在這裡兩種或三種煩惱同時生起」,在這裡也應當理解煩惱有十種方式同時生起。在這些中,貪慾以六種方式同時生起。打擊以兩種方式生起。無明也是如此。怎麼說呢?貪慾首先在非造作的離見中與無明、憂慮、懈怠等一起,在有造作的貪慾、懈怠、憂慮等一起,因此以六種方式同時生起。關於「這兩種或三種」是指下方的部分。因此說四種同時生起是合適的。憂惱在非造作心中與無明、憂慮等一起,在有造作心中與懈怠、憂慮等一起,因此以兩種方式同時生起。無明在疑惑相應中與疑惑、憂慮等一起,在憂慮相應中與憂慮等一起,因此以兩種方式同時生起。其餘的在各處都是相同的。 《八論經》的法義彙編 《八論經》的註釋部分已完成。 總結 至此—— 心與色的抉擇,意趣的提升, 世間主宰的教導,傳授法的匯聚。 集結的《阿毗達摩》,法中無遺失, 堅持其所建立,正是我所闡述。 對於不動的意義,八論經的生起; 以此名義而來,已然達成目的。 四十三章的巴利文, 長久以來法的完成,由我來結束。 所獲得的善法,因其因緣的關係; 所有信仰法王,知曉法的快樂。 愿眾生得清凈,幸福的修行; 無憂無慮的途徑,涅槃的至福。 愿正法長久存在,法中具足智慧; 愿一切眾生時常,恰當地降臨。 如古人所守護,天王亦如此; 愿國王以法治理,眾生皆得安寧。 以最清凈的信、智、勇氣為基礎, 以持戒、正直、柔和等種種美德, 以適時適度的智慧而具足, 以三藏經典的各種法門而成就, 以深厚的智慧而顯現的光輝, 以偉大的闡述而帶來的快樂, 以優雅的言辭而增添的美麗, 以高尚的辯論者而引導的智慧, 以偉大的詩人所闡述的智慧, 以六種神通等的特質而成就, 以高尚的法門而穩固的智慧, 以長久居住在大寺院的長老們, 以清凈的智慧而成為佛教的光輝。 愿它在世間長存, 愿它給眾生帶來解脫; 愿它向有智慧的子孫, 傳遞智慧的道路。

Aṭṭhasālinī nāma

Dhammasaṅgaha-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

名為《八論》的 《法集論註釋》已結束。

B020301Dhammasaṅgaṇi-aṭṭhakathā(法集論註釋)

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Aṭṭhasālinī nāma

Dhammasaṅgaṇī-aṭṭhakathā

Ganthārambhakathā

Karuṇā viya sattesu, paññā yassa mahesino;

Ñeyyadhammesu sabbesu, pavattittha yathāruci.

Dayāya tāya sattesu, samussāhitamānaso;

Pāṭihīrāvasānamhi, vasanto tidasālaye.

Pāricchattakamūlamhi, paṇḍukambalanāmake;

Silāsane sannisinno, ādiccova yugandhare.

Cakkavāḷasahassehi, dasahāgamma sabbaso;

Sannisinnena devānaṃ, gaṇena parivārito.

Mātaraṃ pamukhaṃ katvā, tassā paññāya tejasā;

Abhidhammakathāmaggaṃ, devānaṃ sampavattayi.

Tassa pāde namassitvā, sambuddhassa sirīmato;

Saddhammañcassa pūjetvā, katvā saṅghassa cañjaliṃ.

Nipaccakārassetassa, katassa ratanattaye;

Ānubhāvena sosetvā, antarāye asesato.

Visuddhācārasīlena, nipuṇāmalabuddhinā;

Bhikkhunā buddhaghosena, sakkaccaṃ abhiyācito.

Yaṃ devadevo devānaṃ, desetvā nayato puna;

Therassa sāriputtassa, samācikkhi vināyako.

Anotattadahe katvā, upaṭṭhānaṃ mahesino;

Yañca sutvāna so thero, āharitvā mahītalaṃ.

Bhikkhūnaṃ payirudāhāsi, iti bhikkhūhi dhārito;

Saṅgītikāle saṅgīto, vedehamuninā puna.

Tassa gambhīrañāṇehi, ogāḷhassa abhiṇhaso;

Nānānayavicittassa, abhidhammassa ādito.

Yā mahākassapādīhi, vasīhiṭṭhakathā purā;

Saṅgītā anusaṅgītā, pacchāpi ca isīhi yā.

Ābhatā pana therena, mahindenetamuttamaṃ;

Yā dīpaṃ dīpavāsīnaṃ, bhāsāya abhisaṅkhatā.

Apanetvā tato bhāsaṃ, tambapaṇṇinivāsinaṃ;

Āropayitvā niddosaṃ, bhāsaṃ tantinayānugaṃ.

Nikāyantaraladdhīhi, asammissaṃ anākulaṃ;

Mahāvihāravāsīnaṃ, dīpayanto vinicchayaṃ.

Atthaṃ pakāsayissāmi, āgamaṭṭhakathāsupi;

Gahetabbaṃ gahetvāna, tosayanto vicakkhaṇe.

Kammaṭṭhānāni sabbāni, cariyābhiññā vipassanā;

Visuddhimagge panidaṃ, yasmā sabbaṃ pakāsitaṃ.

Tasmā taṃ aggahetvāna, sakalāyapi tantiyā;

Padānukkamato eva, karissāmatthavaṇṇanaṃ.

Iti me bhāsamānassa, abhidhammakathaṃ imaṃ;

Avikkhittā nisāmetha, dullabhā hi ayaṃ kathāti.

Nidānakathā

Tattha kenaṭṭhena abhidhammo? Dhammātirekadhammavisesaṭṭhena. Atirekavisesatthadīpako hettha 『abhi』-saddo. 『『Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti』』 (ma. ni. 3.384; saṃ. ni. 5.195) 『『abhikkantavaṇṇā』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.1-2) viya. Tasmā yathā samussitesu bahūsu chattesu ceva dhajesu ca yaṃ atirekappamāṇaṃ visesavaṇṇasaṇṭhānañca chattaṃ, taṃ 『aticchatta』nti vuccati, yo atirekappamāṇo nānāvirāgavaṇṇavisesasampanno ca dhajo so 『atidhajo』ti vuccati, yathā ca ekato sannipatitesu bahūsu rājakumāresu ceva devesu ca yo jātibhogayasaissariyādisampattīhi atirekataro ceva visesavantataro ca rājakumāro so 『atirājakumāro』ti vuccati, yo āyuvaṇṇaissariyayasasampattiādīhi atirekataro ceva visesavantataro ca devo so 『atidevo』ti vuccati, tathārūpo brahmāpi 『atibrahmā』ti vuccati, evameva ayampi dhammo dhammātirekadhammavisesaṭṭhena 『abhidhammo』ti vuccati.

Suttantañhi patvā pañcakkhandhā ekadeseneva vibhattā, na nippadesena; abhidhammaṃ patvā pana suttantabhājanīyaabhidhammabhājanīyapañhapucchakanayānaṃ vasena nippadesato vibhattā. Tathā dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, cattāri saccāni, bāvīsatindriyāni, dvādasapadiko paccayākāro. Kevalañhi indriyavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ natthi, paccayākāre ca pañhapucchakaṃ natthi. Suttantañca patvā cattāro satipaṭṭhānā ekadeseneva vibhattā, na nippadesena; abhidhammaṃ patvā pana tiṇṇampi nayānaṃ vasena nippadesatova vibhattā. Tathā cattāri sammappadhānāni, cattāro iddhipādā, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, cattāri jhānāni, catasso appamaññāyo, pañca sikkhāpadāni, catasso paṭisambhidā. Kevalañhettha sikkhāpadavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ natthi. Suttantaṃ patvā ca ñāṇaṃ ekadeseneva vibhattaṃ na nippadesena; tathā kilesā. Abhidhammaṃ patvā pana 『『ekavidhena ñāṇavatthū』』tiādinā (vibha. 751) nayena mātikaṃ ṭhapetvā nippadesatova vibhattaṃ. Tathā ekakato paṭṭhāya anekehi nayehi kilesā. Suttantaṃ patvā ca bhūmantaraparicchedo ekadeseneva vibhatto, na nippadesena; abhidhammaṃ pana patvā tiṇṇampi nayānaṃ vasena bhūmantaraparicchedo nippadesatova vibhatto. Evaṃ dhammātirekadhammavisesaṭṭhena abhidhammoti veditabbo.

Pakaraṇaparicchedato panesa dhammasaṅgaṇīvibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattikathāvatthuyamakapaṭṭhānānaṃ sattannaṃ pakaraṇānaṃ vasena ṭhito. Ayamettha ācariyānaṃ samānakathā. Vitaṇḍavādī panāha – 『kathāvatthu kasmā gahitaṃ? Nanu sammāsambuddhassa parinibbānato aṭṭhārasavassādhikāni dve vassasatāni atikkamitvā moggaliputtatissattherenetaṃ ṭhapitaṃ? Tasmā sāvakabhāsitattā chaḍḍetha na』nti. 『Kiṃ pana chappakaraṇāni abhidhammo』ti? 『Evaṃ na vadāmī』ti. 『Atha kiṃ vadesī』ti. 『Sattappakaraṇānī』ti. 『Kataraṃ gahetvā satta karosī』ti? 『Mahādhammahadayaṃ nāma atthi, etena saha sattā』ti. 『Mahādhammahadaye apubbaṃ natthi, katipayāva pañhāvārā avasesā, kathāvatthunāva saddhiṃ sattā』ti. 『No kathāvatthunā, mahādhātukathā nāma atthi, tāya saddhiṃ sattā』ti. 『Mahādhātukathāyaṃ apubbaṃ natthi, appamattikāva tanti avasesā. Kathāvatthunāva saddhiṃ sattā』ti.

Sammāsambuddho hi sattappakaraṇāni desento kathāvatthuṃ patvā yā esā puggalavāre tāva catūsu pañhesu dvinnaṃ pañcakānaṃ vasena aṭṭhamukhā vādayutti taṃ ādiṃ katvā sabbakathāmaggesu asampuṇṇabhāṇavāramattāya pāḷiyā mātikaṃ ṭhapesi. Sā panesā 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Nahevaṃ vattabbe. Ājānāhi niggahaṃ…pe… puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Nahevaṃ vattabbe. Ājānāhi niggahaṃ…pe…. Sabbattha puggalo upalabbhati sabbattha puggalo nupalabbhati, sabbadā puggalo upalabbhati sabbadā puggalo nupalabbhati, sabbesu puggalo upalabbhati sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti (kathā. 15-16) evaṃ paṭhamaṃ vādaṃ nissāya paṭhamaṃ niggahaṃ, dutiyaṃ nissāya dutiyaṃ …pe… aṭṭhamaṃ nissāya aṭṭhamaṃ niggahaṃ dassentena satthārā ṭhapitā. Iminā nayena sabbattha mātikāṭhapanaṃ veditabbaṃ. Taṃ panetaṃ mātikaṃ ṭhapento imaṃ disvā ṭhapesi – mama parinibbānato aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ matthake moggaliputtatissatthero nāma bhikkhu bhikkhusahassamajjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā dīghanikāyappamāṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ bhājessatīti.

Moggaliputtatissattheropi idaṃ pakaraṇaṃ desento na attano ñāṇena desesi, satthārā pana dinnanayena ṭhapitamātikāya desesi. Iti satthārā dinnanayena ṭhapitamātikāya desitattā sakalampetaṃ pakaraṇaṃ buddhabhāsitameva nāma jātaṃ. Yathā kiṃ? Yathā madhupiṇḍikasuttantādīni . Madhupiṇḍikasuttantasmiñhi bhagavā 『『yatonidānaṃ bhikkhu purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ, esevanto rāgānusayāna』』nti (ma. ni. 1.202) mātikaṃ ṭhapetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

Dhammappaṭiggāhakā bhikkhū mahākaccānattheraṃ upasaṅkamitvā dasabalena ṭhapitamātikāya atthaṃ pucchiṃsu. Thero pucchitamattakeneva akathetvā dasabalassa apacitidassanatthaṃ 『『seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī』』ti (ma. ni. 1.203) sāropamaṃ āharitvā sārarukkho viya bhagavā sākhāpalāsasadisā sāvakā, 『『so hāvuso bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato』』ti satthāraṃ thometvā punappunaṃ therehi yācito satthārā ṭhapitamātikāya atthaṃ vibhajitvā 『『ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha sace sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsandiyamānaṃ sameti gaṇheyyātha, no ce mā gaṇhitthā』』ti iminā adhippāyena 『『yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāthā』』ti vatvā uyyojesi.

Te satthāraṃ upasaṅkamitvā pucchiṃsu. Satthā dukkathitaṃ kaccānenāti avatvā suvaṇṇāliṅgaṃ ussāpento viya gīvaṃ unnāmetvā supupphitasatapattasassirikaṃ mahāmukhaṃ pūrento brahmassaraṃ nicchāretvā sādhu sādhūti therassa sādhukāraṃ datvā 『『paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno, mahāpañño bhikkhave mahākaccāno, maṃ cepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi taṃ evamevaṃ byākareyyaṃ yathā taṃ mahākaccānena byākata』』nti (ma. ni. 1.205) āha.

Evaṃ satthārā anumoditakālato paṭṭhāya ca pana sakalaṃ suttaṃ buddhabhāsitaṃ nāma jātaṃ. Ānandattherādīhi vitthāritasuttesupi eseva nayo. Evameva sammāsambuddho sattappakaraṇāni desento kathāvatthuṃ patvā vuttanayena mātikaṃ ṭhapesi. Ṭhapento ca pana imaṃ addasa –

Mama parinibbānato aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ matthake moggaliputtatissatthero nāma bhikkhu bhikkhusahassamajjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā dīghanikāyappamāṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ bhājessatīti.

Moggaliputtatissattheropi imaṃ pakaraṇaṃ desento na attano ñāṇena desesi, satthārā pana dinnanayena ṭhapitamātikāya desesi. Iti satthārā dinnanayena ṭhapitamātikāya desitattā sakalampetaṃ pakaraṇaṃ buddhabhāsitameva jātaṃ. Evaṃ kathāvatthunāva saddhiṃ satta pakaraṇāni abhidhammo nāma.

Tattha dhammasaṅgaṇīpakaraṇe catasso vibhattiyo – cittavibhatti rūpavibhatti nikkheparāsi atthuddhāroti. Tattha kāmāvacarakusalato aṭṭha, akusalato dvādasa, kusalavipākato soḷasa, akusalavipākato satta, kiriyato ekādasa; rūpāvacarakusalato pañca, vipākato pañca, kiriyato pañca; arūpāvacarakusalato cattāri, vipākato cattāri, kiriyato cattāri; lokuttarakusalato cattāri, vipākato cattārīti ekūnanavuti cittāni cittavibhatti nāma. Cittuppādakaṇḍantipi etasseva nāmaṃ. Taṃ vācanāmaggato atirekachabhāṇavāraṃ, vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ ekavidhena duvidhenātiādinā nayena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena vibhajitvā dassitā rūpavibhatti nāma. Rūpakaṇḍantipi etasseva nāmaṃ. Taṃ vācanāmaggato atirekadvibhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ mūlato khandhato dvārato bhūmito atthato dhammato nāmato liṅgatoti evaṃ mūlādīhi nikkhipitvā desito nikkheparāsi nāma. So –

Mūlato khandhato cāpi, dvārato cāpi bhūmito;

Atthato dhammato cāpi, nāmato cāpi liṅgato;

Nikkhipitvā desitattā, nikkhepoti pavuccati.

Nikkhepakaṇḍantipi tasseva nāmaṃ. Taṃ vācanāmaggato timattabhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ pana tepiṭakassa buddhavacanassa atthuddhārabhūtaṃ yāva saraṇadukā nikkhittaṃ aṭṭhakathākaṇḍaṃ nāma. Yato mahāpakaraṇiyā bhikkhū mahāpakaraṇe gaṇanacāraṃ asallakkhentā gaṇanacāraṃ samānenti. Taṃ vācanāmaggato dvimattabhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Iti sakalampi dhammasaṅgaṇīpakaraṇaṃ vācanāmaggato atirekaterasamattabhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti. Evametaṃ –

Cittavibhatti rūpañca, nikkhepo atthajotanā;

Gambhīraṃ nipuṇaṃ ṭhānaṃ, tampi buddhena desitaṃ.

Tadanantaraṃ vibhaṅgappakaraṇaṃ nāma. Taṃ khandhavibhaṅgo āyatanavibhaṅgo dhātuvibhaṅgo saccavibhaṅgo idriyavibhaṅgo paccayākāravibhaṅgo satipaṭṭhānavibhaṅgo sammappadhānavibhaṅgo iddhipādavibhaṅgo bojjhaṅgavibhaṅgo maggaṅgavibhaṅgo jhānavibhaṅgo appamaññāvibhaṅgo sikkhāpadavibhaṅgo paṭisambhidāvibhaṅgo ñāṇavibhaṅgo khuddakavatthuvibhaṅgo dhammahadayavibhaṅgoti aṭṭhārasavidhena vibhattaṃ.

Tattha khandhavibhaṅgo suttantabhājanīyaabhidhammabhājanīyapañhapucchakānaṃ vasena tidhā vibhatto. So vācanāmaggato pañcamattabhāṇavāro, vitthāriyamāno pana ananto aparimāṇo hoti. Tato paraṃ āyatanavibhaṅgādayopi eteheva tīhi nayehi vibhattā. Tesu āyatanavibhaṅgo vācanāmaggato atirekabhāṇavāro, dhātuvibhaṅgo dvimattabhāṇavāro. Tathā saccavibhaṅgo. Indriyavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ natthi; vācanāmaggato panesa atirekabhāṇavāramatto. Paccayākāravibhaṅgo chamattabhāṇavāro, pañhapucchakaṃ panettha natthi. Satipaṭṭhānavibhaṅgo atirekabhāṇavāramatto; tathā sammappadhāna iddhipādabojjhaṅgamaggaṅgavibhaṅgā. Jhānavibhaṅgo dvibhāṇavāramatto, appamaññāvibhaṅgo atirekabhāṇavāramatto. Sikkhāpadavibhaṅgepi suttantabhājanīyaṃ natthi; vācanāmaggato panesa atirekabhāṇavāramatto; tathā paṭisambhidāvibhaṅgo. Ñāṇavibhaṅgo dasavidhena vibhatto; vācanāmaggato panesa timattabhāṇavāro. Khuddakavatthuvibhaṅgopi dasavidhena vibhatto; vācanāmaggato panesa timattabhāṇavāro. Dhammahadayavibhaṅgo tividhena vibhatto; vācanāmaggato panesa atirekadvibhāṇavāramatto. Sabbepi vitthāriyamānā anantā aparimāṇā honti. Evametaṃ vibhaṅgappakaraṇaṃ vācanāmaggato pañcatiṃsamattabhāṇavāraṃ; vitthārato pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ dhātukathāpakaraṇaṃ nāma. Taṃ saṅgaho asaṅgaho, saṅgahitena asaṅgahitaṃ, asaṅgahitena saṅgahitaṃ, saṅgahitena saṅgahitaṃ, asaṅgahitena asaṅgahitaṃ; sampayogo vippayogo, sampayuttena vippayuttaṃ, vippayuttena sampayuttaṃ, sampayuttena sampayuttaṃ, vippayuttena vippayuttaṃ; saṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttaṃ; sampayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahitaṃ, asaṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttaṃ, vippayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahitanti cuddasavidhena vibhattaṃ. Taṃ vācanāmaggato atirekachabhāṇavāramattaṃ, vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ puggalapaññatti nāma. Sā 『『khandhapaññatti āyatanapaññatti dhātupaññatti saccapaññatti indriyapaññatti puggalapaññattī』』ti chabbidhena vibhattā. Sā vācanāmaggato atirekapañcabhāṇavārā; vitthāriyamānā pana anantā aparimāṇāva hoti.

Tadanantaraṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ nāma. Taṃ sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā vibhattaṃ. Taṃ vācanāmaggato idāni potthake likhitaṃ aggahetvā saṅgītiāropitanayena dīghanikāyappamāṇaṃ, vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ yamakaṃ nāma. Taṃ mūlayamakaṃ khandhayamakaṃ āyatanayamakaṃ dhātuyamakaṃ saccayamakaṃ saṅkhārayamakaṃ anusayayamakaṃ cittayamakaṃ dhammayamakaṃ indriyayamakanti dasavidhena vibhattaṃ. Taṃ vācanāmaggato vīsabhāṇavārasataṃ, vitthārato pana anantamaparimāṇaṃ hoti.

Tadanantaraṃ mahāpakaraṇaṃ nāma. Paṭṭhānantipi tasseva nāmaṃ. Taṃ hetupaccayo ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo anantarapaccayo samanantarapaccayo sahajātapaccayo aññamaññapaccayo nissayapaccayo upanissayapaccayo purejātapaccayo pacchājātapaccayo āsevanapaccayo kammapaccayo vipākapaccayo āhārapaccayo indriyapaccayo jhānapaccayo maggapaccayo sampayuttapaccayo vippayuttapaccayo atthipaccayo natthipaccayo vigatapaccayo avigatapaccayoti. Paccayavasena tāva catuvīsatividhena vibhattaṃ.

Imasmiṃ pana ṭhāne paṭṭhānaṃ samānetabbaṃ. Kusalattikādayo hi dvāvīsati tikā, nāma hetū dhammā nahetū dhammā…pe… saraṇā dhammā araṇā dhammāti ime sataṃ dukā. Aparepi vijjābhāgino dhammā avijjābhāgino dhammā…pe… khaye ñāṇaṃ, anuppāde ñāṇanti dvācattālīsa suttantikadukā nāma. Tesu dvāvīsati tikā sataṃ dukāti ayaṃ āhaccabhāsitā jinavacanabhūtā sabbaññubuddhena desitā sattannaṃ pakaraṇānaṃ mātikā nāma.

Athāpare dvācattālīsa suttantikadukā kutopabhavā kena ṭhapitā kena desitāti? Dhammasenāpatisāriputtattherappabhavā, tena ṭhapitā, tena desitāti. Ime ṭhapento pana thero na sāmukkaṃsikena attano ñāṇena ṭhapesi. Ekuttariyaṃ pana ekanipātadukanipātasaṅgīti dasuttarasuttantehi samodhānetvā ābhidhammikattherānaṃ suttantaṃ patvā akilamatthaṃ ṭhapitā. Te panete ekasmiṃ nikkhepakaṇḍeyeva matthakaṃ pāpetvā vibhattā. Sesaṭṭhānesu yāva saraṇadukā abhidhammo vibhatto.

Sammāsambuddhena hi anulomapaṭṭhāne dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Sataṃ duke nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tike pana tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Duke ca dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Evaṃ –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukatikañceva tikadukañca;

Tikatikañceva dukadukañca,

Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.1.39);

Paccanīyapaṭṭhānepi dvāvīsatitike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma. Dvāvīsatitike dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma. Tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma. Duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāmāti paccanīyepi chahi nayehi paṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ. Tena vuttaṃ –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukatikañceva tikadukañca;

Tikatikañceva dukadukañca,

Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.1.44);

Tato paraṃ anulomapaccanīyepi eteneva upāyena cha nayā dassitā. Tenāha –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukatikañceva tikadukañca;

Tikatikañceva dukadukañca,

Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.1.48);

Tadanantaraṃ paccanīyānulomepi eteheva chahi nayehi niddiṭṭhaṃ. Tenāha –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukatikañceva tikadukañca;

Tikatikañceva dukadukañca,

Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.1.52);

Evaṃ anulome cha paṭṭhānāni, paṭilome cha, anulomapaccanīye cha, paccanīyānulome cha paṭṭhānānīti idaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānaṃ mahāpakaraṇaṃ nāma.

Idāni imassa abhidhammassa gambhīrabhāvavijānanatthaṃ cattāro sāgarā veditabbā – saṃsārasāgaro, jalasāgaro, nayasāgaro, ñāṇasāgaroti. Tattha saṃsārasāgaro nāma –

Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;

Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatīti.

Evaṃ vuttaṃ saṃsāravaṭṭaṃ. Svāyaṃ yasmā imesaṃ sattānaṃ uppattiyā purimā koṭi na paññāyati ettakānañhi vassasatānaṃ vā vassasahassānaṃ vā vassasatasahassānaṃ vā, kappasatānaṃ vā kappasahassānaṃ vā kappasatasahassānaṃ vā matthake sattā uppannā, tato pubbe nāhesunti vā, asukassa nāma rañño kāle uppannā, asukassa buddhassa kāle uppannā tato pubbe nāhesunti vā, ayaṃ paricchedo natthi; 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosi atha pacchā samabhavī』』ti (a. ni. 10.61) iminā pana nayena saṃsārasāgaro anamataggova.

Mahāsamuddo pana jalasāgaro nāmāti veditabbo. So caturāsītiyojanasahassagambhīro. Tattha udakassa āḷhakasatehi vā āḷhakasahassehi vā āḷhakasatasahassehi vā pamāṇaṃ nāma natthi . Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchati. Ayaṃ jalasāgaro nāma.

Katamo nayasāgaro? Tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ. Dvepi hi tantiyo paccavekkhantānaṃ saddhāsampannānaṃ pasādabahulānaṃ ñāṇuttarānaṃ kulaputtānaṃ anantaṃ pītisomanassaṃ uppajjati. Katamā dve? Vinayañca abhidhammañca. Vinayadharabhikkhūnañhi vinayatantiṃ paccavekkhantānaṃ dosānurūpaṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ nāma – imasmiṃ dose imasmiṃ vītikkame idaṃ nāma hotīti sikkhāpadapaññāpanaṃ – aññesaṃ avisayo, buddhānameva visayoti. Uttarimanussadhammapeyyālaṃ paccavekkhantānaṃ nīlapeyyālaṃ paccavekkhantānaṃ sañcarittapeyyālaṃ paccavekkhantānaṃ anantaṃ pītisomanassaṃ uppajjati. Ābhidhammikabhikkhūnampi khandhantaraṃ āyatanantaraṃ dhātvantaraṃ indriyantaraṃ balabojjhaṅgakammavipākantaraṃ rūpārūpaparicchedaṃ saṇhasukhumadhammaṃ gaganatale tārakarūpāni gaṇhanto viya rūpārūpadhamme pabbaṃ pabbaṃ koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ katvā vibhajanto dassesi vata no satthāti abhidhammatantiṃ paccavekkhantānaṃ anantaṃ pītisomanassaṃ uppajjati.

Evaṃ uppattiyā panassa idaṃ vatthupi veditabbaṃ – mahāgatigamiyatissadattatthero kira nāma mahābodhiṃ vandissāmīti paratīraṃ gacchanto nāvāya uparitale nisinno mahāsamuddaṃ olokesi. Athassa tasmiṃ samaye neva paratīraṃ paññāyittha, na orimatīraṃ, ūmivegappabhedasamuggatajalacuṇṇaparikiṇṇo pana pasāritarajatapaṭṭasumanapupphasantharasadiso mahāsamuddova paññāyittha. So kiṃ nu kho mahāsamuddassa ūmivego balavā udāhu catuvīsatippabhede samantapaṭṭhāne nayamukhaṃ balavanti cintesi. Athassa mahāsamudde paricchedo paññāyati – ayañhi heṭṭhā mahāpathaviyā paricchinno, upari ākāsena, ekato cakkavāḷapabbatena, ekato velantena paricchinno; samantapaṭṭhānassa pana paricchedo na paññāyatīti saṇhasukhumadhammaṃ paccavekkhantassa balavapīti uppannā. So pītiṃ vikkhambhetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā yathānisinnova sabbakilese khepetvā aggaphale arahatte patiṭṭhāya udānaṃ udānesi –

Attheva gambhīragataṃ sudubbudhaṃ,

Sayaṃ abhiññāya sahetusambhavaṃ;

Yathānupubbaṃ nikhilena desitaṃ,

Mahesinā rūpagataṃva passatīti.

Ayaṃ nayasāgaro nāma.

Katamo ñāṇasāgaro? Sabbaññutaññāṇaṃ ñāṇasāgaro nāma. Ayaṃ saṃsārasāgaro nāma, ayaṃ jalasāgaro nāma, ayaṃ nayasāgaro nāmāti hi aññena na sakkā jānituṃ, sabbaññutaññāṇeneva sakkā jānitunti sabbaññutaññāṇaṃ ñāṇasāgaro nāma. Imesu catūsu sāgaresu imasmiṃ ṭhāne nayasāgaro adhippeto. Imañhi sabbaññubuddhāva paṭivijjhanti.

Ayampi bhagavā bodhimūle nisinno 『imaṃ paṭivijjhitvā imaṃ vata me dhammaṃ esantassa gavesantassa kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni vītivattāni, atha me imasmiṃ pallaṅke nisinnena diyaḍḍhakilesasahassaṃ khepetvā ayaṃ dhammo paṭividdho』ti paṭividdhadhammaṃ paccavekkhanto sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi. Tato tamhā pallaṅkā vuṭṭhāya 『imasmiṃ vata me pallaṅke sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdha』nti animisehi cakkhūhi sattāhaṃ pallaṅkaṃ olokento aṭṭhāsi. Tato devatānaṃ 『ajjāpi nūna siddhatthassa kattabbakiccaṃ atthi, pallaṅkasmiñhi ālayaṃ na vijahatī』ti parivitakko udapādi.

Satthā devatānaṃ vitakkaṃ ñatvā tāvadeva tāsaṃ vitakkavūpasamanatthaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Mahābodhipallaṅkasmiñhi katapāṭihāriyañca, ñātisamāgame katapāṭihāriyañca, pāṭiyaputtasamāgame katapāṭihāriyañca, sabbaṃ kaṇḍambarukkhamūle katayamakapāṭihāriyasadisameva ahosi. Evaṃ yamakapāṭihāriyaṃ katvā pallaṅkassa ṭhitaṭṭhānassa ca antare ākāsato oruyha sattāhaṃ caṅkami. Imesu ca ekavīsatiyā divasesu ekadivasepi satthu sarīrato rasmiyo na nikkhantā.

Catutthe pana sattāhe pacchimuttarāya disāya ratanaghare nisīdi – ratanagharaṃ nāma neva sattaratanamayaṃ gehaṃ. Sattannaṃ pana pakaraṇānaṃ sammasitaṭṭhānaṃ ratanagharanti veditabbaṃ – tattha dhammasaṅgaṇiṃ sammasantassāpi sarīrato rasmiyo na nikkhantā. Vibhaṅgappakaraṇaṃ dhātukathaṃ puggalapaññattiṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ yamakappakaraṇaṃ sammasantassāpi sarīrato rasmiyo na nikkhantā. Yadā pana mahāpakaraṇaṃ oruyha 『『hetupaccayo ārammaṇapaccayo…pe… avigatapaccayo』』ti sammasanaṃ ārabhi, athassa catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ sammasantassa ekantato sabbaññutaññāṇaṃ mahāpakaraṇeyeva okāsaṃ labhi. Yathā hi timirapiṅgalamahāmaccho caturāsītiyojanasahassagambhīre mahāsamuddeyeva okāsaṃ labhati, evameva sabbaññutaññāṇaṃ ekantato mahāpakaraṇeyeva okāsaṃ labhi.

Satthu evaṃ laddhokāsena sabbaññutaññāṇena yathāsukhaṃ saṇhasukhumadhammaṃ sammasantassa sarīrato nīlapītalohitodātamañjiṭṭhapabhassaravasena chabbaṇṇarasmiyo nikkhamiṃsu. Kesamassūhi ceva akkhīnañca nīlaṭṭhānehi nīlarasmiyo nikkhamiṃsu, yāsaṃ vasena gaganatalaṃ añjanacuṇṇasamokiṇṇaṃ viya umāpupphanīluppaladalasañchannaṃ viya vītipatantamaṇitālavaṇṭaṃ viya sampasāritamecakapaṭaṃ viya ca ahosi.

Chavito ceva akkhīnañca pītaṭṭhānehi pītarasmiyo nikkhamiṃsu; yāsaṃ vasena disābhāgā suvaṇṇarasadhārābhisiñcamānā viya suvaṇṇapaṭapasāritā viya kuṅkumacuṇṇakaṇikārapupphasamparikiṇṇā viya ca virociṃsu.

Maṃsalohitehi ceva akkhīnañca rattaṭṭhānehi lohitarasmiyo nikkhamiṃsu yāsaṃ vasena disābhāgā cīnapiṭṭhacuṇṇarañjitā viya supakkalākhārasasiñcamānā viya rattakambalaparikkhittā viya jayasumanapāribhaddakabandhujīvakakusumasamparikiṇṇā viya ca virociṃsu.

Aṭṭhīhi ceva dantehi ca akkhīnañca setaṭṭhānehi odātarasmiyo nikkhamiṃsu; yāsaṃ vasena disābhāgā rajataghaṭehi āsiñcamānakhīradhārāsamparikiṇṇā viya sampasāritarajatapaṭṭavitānā viya, vītipatantarajatatālavaṇṭā viya, kundakumudasinduvārasumanamallikādikusumasañchannā viya ca virociṃsu.

Mañjiṭṭhapabhassarā pana tamhā tamhā sarīrappadesā nikkhamiṃsu. Iti tā chabbaṇṇarasmiyo nikkhamitvā ghanamahāpathaviṃ gaṇhiṃsu.

Catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā mahāpathavī niddhantasuvaṇṇapiṇḍi viya ahosi. Atha mahāpathaviṃ bhinditvā heṭṭhā udakaṃ gaṇhiṃsu. Pathavisandhārakaṃ aṭṭhanahutādhikacatuyojanasatasahassabahalaṃ udakaṃ suvaṇṇakalasehi āsiñcamānavilīnasuvaṇṇaṃ viya ahosi. Udakaṃ vinivijjhitvā vātaṃ aggahesuṃ. Chanahutādhikanavayojanasatasahassabahalo vāto samussitasuvaṇṇakkhandho viya ahosi. Vātaṃ vinivijjhitvā heṭṭhā ajaṭākāsaṃ pakkhandiṃsu.

Uparibhāgena uggantvāpi cātumahārājike gaṇhiṃsu. Te vinivijjhitvā tāvatiṃse tato yāme tato tusite tato nimmānaratī tato paranimmitavasavattī tato nava brahmaloke tato vehapphale tato pañca suddhāvāse vinivijjhitvā cattāro āruppe gaṇhiṃsu. Cattāro ca āruppe vinivijjhitvā ajaṭākāsaṃ pakkhandiṃsu.

Tiriyabhāgehi anantā lokadhātuyo pakkhandiṃsu. Ettakesu ṭhānesu candamhi candappabhā natthi, sūriye sūriyappabhā natthi, tārakarūpesu tārakarūpappabhā natthi, devatānaṃ uyyānavimānakapparukkhesu ceva sarīresu ca ābharaṇesu cāti sabbattha pabhā natthi. Tisahassimahāsahassilokadhātuyā ālokapharaṇasamattho mahābrahmāpi sūriyuggamane khajjopanako viya ahosi. Candasūriyatārakarūpadevatuyyānavimānakapparukkhānaṃ paricchedamattakameva paññāyittha. Ettakaṃ ṭhānaṃ buddharasmīhiyeva ajjhotthaṭaṃ ahosi. Ayañca neva buddhānaṃ adhiṭṭhāniddhi, na bhāvanāmayiddhi. Saṇhasukhumadhammaṃ pana sammasato lokanāthassa lohitaṃ pasīdi, vatthurūpaṃ pasīdi, chavivaṇṇo pasīdi. Cittasamuṭṭhānā vaṇṇadhātu samantā asītihatthamatte padese niccalāva aṭṭhāsi. Iminā nīhārena sattāhaṃ sammasi.

Satta rattindivāni sammasitadhammo kittako ahosīti? Ananto aparimāṇo ahosi. Ayaṃ tāva manasādesanā nāma. Satthā pana evaṃ sattāhaṃ manasā cintitadhammaṃ vacībhedaṃ katvā desento vassasatenapi vassasahassenapi vassasatasahassenapi matthakaṃ pāpetvā desetuṃ na sakkotīti na vattabbaṃ. Aparabhāgepi hi tathāgato tāvatiṃsabhavane pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ majjhe nisinno mātaraṃ kāyasakkhiṃ katvā kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammāti dhammaṃ desento satabhāgena sahassabhāgena satasahassabhāgena dhammantarā dhammantaraṃ saṅkamitvā saṅkamitvāva desesi. Tayo māse nirantaraṃ pavattitadesanā vegena pavattā ākāsagaṅgā viya adhomukhaṭhapitaudakaghaṭā nikkhantaudakadhārā viya ca hutvā anantā aparimāṇā ahosi.

Buddhānañhi bhattānumodanakālepi thokaṃ vaḍḍhetvā anumodentānaṃ desanā dīghamajjhimanikāyappamāṇā hoti. Pacchābhattaṃ pana sampattaparisāya dhammaṃ desentānaṃ desanā saṃyuttaaṅguttarikadvemahānikāyappamāṇāva hoti. Kasmā? Buddhānañhi bhavaṅgaparivāso lahuko dantāvaraṇaṃ suphusitaṃ mukhādānaṃ siliṭṭhaṃ jivhā mudukā saro madhuro vacanaṃ lahuparivattaṃ. Tasmā taṃ muhuttaṃ desitadhammopi ettako hoti. Temāsaṃ desitadhammo pana ananto aparimāṇoyeva.

Ānandatthero hi bahussuto tipiṭakadharo pañcadasa gāthāsahassāni saṭṭhi padasahassāni latāpupphāni ākaḍḍhanto viya ṭhitapadeneva ṭhatvā gaṇhāti vā vāceti vā deseti vā. Ettako therassa eko uddesamaggo nāma hoti. Therassa hi anupadaṃ uddesaṃ dadamāno añño dātuṃ na sakkoti, na sampāpuṇāti. Sammāsambuddhova sampāpuṇeyya. Evaṃ adhimattasatimā adhimattagatimā adhimattadhitimā sāvako satthārā temāsaṃ iminā nīhārena desitadesanaṃ vassasataṃ vassasahassaṃ uggaṇhantopi matthakaṃ pāpetuṃ na sakkoti.

Evaṃ temāsaṃ nirantaraṃ desentassa pana tathāgatassa kabaḷīkārāhārappaṭibaddhaṃ upādinnakasarīraṃ kathaṃ yāpesīti? Paṭijagganeneva. Buddhānañhi so so kālo suvavatthito suparicchinno supaccakkho. Tasmā bhagavā dhammaṃ desentova manussaloke kālaṃ oloketi. So bhikkhācāravelaṃ sallakkhetvā nimmitabuddhaṃ māpetvā 『imassa cīvaraggahaṇaṃ pattaggahaṇaṃ sarakutti ākappo ca evarūpo nāma hotu, ettakaṃ nāma dhammaṃ desetū』ti adhiṭṭhāya pattacīvaramādāya anotattadahaṃ gacchati. Devatā nāgalatādantakaṭṭhaṃ denti. Taṃ khāditvā anotattadahe sarīraṃ paṭijaggitvā manosilātale ṭhito surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā cīvaraṃ pārupitvā cātumahārājadattiyaṃ selamayaṃ pattaṃ ādāya uttarakuruṃ gacchati. Tato piṇḍapātaṃ āharitvā anotattadahatīre nisinno taṃ paribhuñjitvā divāvihārāya candanavanaṃ gacchati.

Dhammasenāpatisāriputtattheropi tattha gantvā sammāsambuddhassa vattaṃ katvā ekamantaṃ nisīdati. Athassa satthā nayaṃ deti. 『Sāriputta, ettako dhammo mayā desito』ti ācikkhati. Evaṃ sammāsambuddhe nayaṃ dente paṭisambhidāppattassa aggasāvakassa velante ṭhatvā hatthaṃ pasāretvā dassitasamuddasadisaṃ nayadānaṃ hoti. Therassāpi nayasatena nayasahassena nayasatasahassena bhagavatā desitadhammo upaṭṭhātiyeva.

Satthā divāvihāraṃ nisīditvā dhammaṃ desetuṃ kāya velāya gacchatīti? Sāvatthivāsīnaṃ kulaputtānaṃ sampattānaṃ dhammadesanavelā nāma atthi, tāya velāya gacchati. Dhammaṃ desetvā gacchantaṃ vā āgacchantaṃ vā ke jānanti ke na jānantīti? Mahesakkhā devatā jānanti, appesakkhā devatā na jānanti. Kasmā na jānantīti? Sammāsambuddhassa vā nimmitabuddhassa vā rasmiādīsu nānattābhāvā. Ubhinnampi hi tesaṃ rasmīsu vā saresu vā vacanesu vā nānattaṃ natthi.

Sāriputtattheropi satthārā desitaṃ desitaṃ dhammaṃ āharitvā attano saddhivihārikānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ desesi. Tesaṃ ayaṃ pubbayogo – te kira kassapadasabalassa kāle khuddakavagguliyoniyaṃ nibbattā pabbhāre olambantā dvinnaṃ ābhidhammikabhikkhūnaṃ abhidhammaṃ sajjhāyantānaṃ sare nimittaṃ gahetvā kaṇhapakkhasukkapakkhe ajānitvāpi sare nimittaggāhamattakeneva kālaṃ katvā devaloke nibbattiṃsu. Ekaṃ buddhantaraṃ devaloke vasitvā tasmiṃ kāle manussaloke nibbattā yamakapāṭihāriye pasīditvā therassa santike pabbajiṃsu. Thero satthārā desitaṃ desitaṃ dhammaṃ āharitvā tesaṃ desesi. Sammāsambuddhassa abhidhammadesanāpariyosānañca tesaṃ bhikkhūnaṃ sattappakaraṇauggahaṇañca ekappahāreneva ahosi.

Abhidhamme vācanāmaggo nāma sāriputtattherappabhavo. Mahāpakaraṇe gaṇanacāropi thereneva ṭhapito. Thero hi iminā nīhārena dhammantaraṃ amakkhetvāva sukhaṃ gahetuṃ dhāretuṃ pariyāpuṇituṃ vācetuñca pahotīti gaṇanacāraṃ ṭhapesi. Evaṃ sante therova paṭhamataraṃ ābhidhammiko hotīti? Na hoti. Sammāsambuddhova paṭhamataraṃ ābhidhammiko. So hi naṃ mahābodhipallaṅke nisīditvā paṭivijjhi. Buddho hutvā ca pana sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno udānaṃ udānesi –

『『Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,

Yato pajānāti sahetudhammaṃ.

『『Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,

Yato khayaṃ paccayānaṃ avedi.

『『Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ,

Sūriyova obhāsayamantalikkha』』nti. (mahāva. 1-3; udā. 1-3);

Idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ nāma. Dhammapadabhāṇakā pana –

『『Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ;

Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ.

『『Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi;

Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ;

Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā』』ti. (dha. pa. 153-154);

Idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ nāmāti vadanti.

Yamakasālānamantare nipannena parinibbānasamaye 『『handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādethā』』ti (dī. ni. 2.218) vuttavacanaṃ pacchimabuddhavacanaṃ nāma.

Ubhinnamantare pañcacattālīsa vassāni pupphadāmaṃ ganthentena viya, ratanāvaliṃ āvunantena viya, ca kathito amatappakāsano saddhammo majjhimabuddhavacanaṃ nāma.

Taṃ sabbampi saṅgayhamānaṃ piṭakato tīṇi piṭakāni honti, nikāyato pañca nikāyā, aṅgato navaṅgāni, dhammakkhandhato caturāsītidhammakkhandhasahassāni. Kathaṃ? Sabbampi hetaṃ piṭakato vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tippabhedameva hoti. Tattha ubhayāni pātimokkhāni dve vibhaṅgā dvāvīsati khandhakā soḷasa parivārāti idaṃ vinayapiṭakaṃ nāma. Brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgaho dīghanikāyo. Mūlapariyāyasuttādidiyaḍḍhasatadvesuttasaṅgaho majjhimanikāyo. Oghataraṇasuttādisattasuttasahassasattasatadvāsaṭṭhisuttasaṅgaho saṃyuttanikāyo. Cittapariyādānasuttādinavasuttasahassapañcasatasattapaññāsasuttasaṅgaho aṅguttaranikāyo. Khuddakapāṭhadhammapadaudānaitivuttakasuttanipātavimānavatthupetavatthutheragāthātherīgāthājātakaniddesapaṭisambhidāapadānabuddhavaṃsacariyāpiṭakavasena pannarasappabhedo khuddakanikāyoti idaṃ suttantapiṭakaṃ nāma. Dhammasaṅgaṇīādīni satta pakaraṇāni abhidhammapiṭakaṃ nāma. Tattha –

Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ;

Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto.

Vividhā hi ettha pañcavidhapātimokkhuddesapārājikādisattaāpattikkhandhamātikāvibhaṅgādippabhedā nayā visesabhūtā ca daḷhīkammasithilakaraṇappayojanā anupaññattinayā. Kāyikavācasikaajjhācāranisedhanato cesa kāyaṃ vācañca vineti. Tasmā vividhanayattā visesanayattā kāyavācānañca vinayanato ayaṃ vinayo vinayoti akkhāto. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –

『『Vividhavisesanayattā , vinayanato ceva kāyavācānaṃ;

Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto』』ti.

Itaraṃ pana –

Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato;

Suttāṇā suttasabhāgato ca 『sutta』nti akkhātaṃ.

Tañhi attatthaparatthādibhede atthe sūceti. Suvuttā cettha atthā veneyyajjhāsayānulomena vuttattā. Savati cetaṃ atthe, sassamiva phalaṃ, pasavatīti vuttaṃ hoti. Sūdati cetaṃ, dhenu viya khīraṃ, paggharatīti vuttaṃ hoti. Suṭṭhu ca ne tāyati rakkhatīti vuttaṃ hoti. Suttasabhāgañcetaṃ. Yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ pamāṇaṃ hoti evametampi viññūnaṃ. Yathā ca suttena saṅgahitāni pupphāni na vikiriyanti na viddhaṃsiyanti evametena saṅgahitā atthā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –

『『Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato;

Suttāṇā suttasabhāgato ca suttanti akkhāta』』nti.

Abhidhammassa vacanattho vuttoyeva. Aparo nayo –

Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā;

Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto.

Ayañhi abhisaddo vuḍḍhilakkhaṇapūjitaparicchinnādhikesu dissati. Tathā hesa 『『bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamantī』』tiādīsu (ma. ni. 3.384; saṃ. ni. 5.195) vuḍḍhiyaṃ āgato. 『『Yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā』』tiādīsu (ma. ni. 1.49) lakkhaṇe. 『『Rājābhirājā manujindo』』tiādīsu (ma. ni. 2.399; su. ni. 558) pūjite. 『『Paṭibalo vinetuṃ abhidhamme abhivinaye』』tiādīsu (mahāva. 85) paricchinne; aññamaññasaṅkaravirahite dhamme ca vinaye cāti vuttaṃ hoti. 『『Abhikkantena vaṇṇenā』』tiādīsu (vi. va. 75) adhike.

Ettha ca 『『rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī』』tiādinā (dha. sa. 163 ādayo) nayena vuḍḍhimantopi dhammā vuttā. 『『Rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā』』tiādinā (dha. sa. 1) nayena ārammaṇādīhi lakkhaṇīyattā salakkhaṇāpi. 『『Sekkhā dhammā, asekkhā dhammā, lokuttarā dhammā』』tiādinā (dha. sa. tikamātikā 11; dukamātikā 12) nayena pūjitāpi; pūjārahāti adhippāyo. 『『Phasso hoti, vedanā hotī』』tiādinā (dha. sa. 1) nayena sabhāvaparicchinnattā paricchinnāpi. 『『Mahaggatā dhammā, appamāṇā dhammā, anuttarā dhammā』』tiādinā (dha. sa. tikamātikā 12; dukamātikā 99) nayena adhikāpi dhammā vuttā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –

『『Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā;

Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto』』ti.

Yaṃ panettha avisiṭṭhaṃ, taṃ –

Piṭakaṃ piṭakatthavidū, pariyattibbhājanatthato āhu;

Tena samodhānetvā, tayopi vinayādayo ñeyyā.

Pariyattipi hi 『『mā piṭakasampadānenā』』tiādīsu (a. ni. 3.66) piṭakanti vuccati. 『『Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakaṃādāyā』』tiādīsu (ma. ni. 1.228; a. ni. 3.70) yaṃkiñci bhājanampi. Tasmā piṭakaṃ piṭakatthavidū pariyattibhājanatthato āhu.

Idāni tena samodhānetvā tayopi vinayādayo ñeyyāti. Tena evaṃ duvidhatthena piṭakasaddena saha samāsaṃ katvā vinayo ca so piṭakañca pariyattibhāvato, tassa tassa atthassa bhājanato cāti vinayapiṭakaṃ. Yathāvutteneva nayena suttantañca taṃ piṭakañcāti suttantapiṭakaṃ. Abhidhammo ca so piṭakañcāti abhidhammapiṭakanti evamete tayopi vinayādayo ñeyyā.

Evaṃ ñatvā ca punapi tesveva piṭakesu nānappakārakosallatthaṃ –

Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ;

Sikkhāpahānagambhīrabhāvañca paridīpaye.

Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;

Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye.

Tatrāyaṃ paridīpanā vibhāvanā ca – etāni hi tīṇi piṭakāni yathākkamaṃ āṇāvohāraparamatthadesanā, yathāparādhayathānulomayathādhammasāsanāni, saṃvarāsaṃvaradiṭṭhiviniveṭhananāmarūpaparicchedakathāti ca vuccanti.

Ettha hi vinayapiṭakaṃ āṇārahena bhagavatā āṇābāhullato desitattā āṇādesanā; suttantapiṭakaṃ vohārakusalena bhagavatā vohārabāhullato desitattā vohāradesanā; abhidhammapiṭakaṃ paramatthakusalena bhagavatā paramatthabāhullato desitattā paramatthadesanāti vuccati.

Tathā paṭhamaṃ ye te pacurāparādhā sattā te yathāparādhaṃ ettha sāsitāti yathāparādhasāsanaṃ; dutiyaṃ anekajjhāsayānusayacariyādhimuttikā sattā yathānulomaṃ ettha sāsitāti yathānulomasāsanaṃ; tatiyaṃ dhammapuñjamatte 『ahaṃ mamā』ti saññino sattā yathādhammaṃ ettha sāsitāti yathādhammasāsananti vuccati.

Tathā paṭhamaṃ ajjhācārapaṭipakkhabhūto saṃvarāsaṃvaro ettha kathitoti saṃvarāsaṃvarakathā; saṃvarāsaṃvaroti khuddako ceva mahanto ca saṃvarāsaṃvaro, kammākammaṃ viya ca phalāphalaṃ viya ca; dutiyaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhipaṭipakkhabhūtā diṭṭhiviniveṭhanā ettha kathitāti diṭṭhiviniveṭhanakathā; tatiyaṃ rāgādipaṭipakkhabhūto nāmarūpaparicchedo ettha kathitoti nāmarūpaparicchedakathāti vuccati.

Tīsupi cetesu tisso sikkhā tīṇi pahānāni catubbidho ca gambhīrabhāvo veditabbo. Tathā hi vinayapiṭake visesena adhisīlasikkhā vuttā, suttantapiṭake adhicittasikkhā, abhidhammapiṭake adhipaññāsikkhā.

Vinayapiṭake ca vītikkamappahānaṃ, kilesānaṃ vītikkamapaṭipakkhattā sīlassa; suttantapiṭake pariyuṭṭhānappahānaṃ, pariyuṭṭhānapaṭipakkhattā samādhissa; abhidhammapiṭake anusayappahānaṃ, anusayapaṭipakkhattā paññāya.

Paṭhame ca tadaṅgappahānaṃ kilesānaṃ, itaresu vikkhambhanasamucchedappahānāni. Paṭhame ca duccaritasaṃkilesassa pahānaṃ, itaresu taṇhādiṭṭhisaṃkilesānaṃ pahānaṃ.

Ekamekasmiñcettha catubbidhopi dhammatthadesanāpaṭivedhagambhīrabhāvo veditabbo – tattha dhammoti tanti. Atthoti tassāyevattho. Desanāti tassā manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. Paṭivedhoti tantiyā tantiatthassa ca yathābhūtāvabodho. Tīsupi cetesu ete dhammatthadesanāpaṭivedhā. Yasmā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca tasmā gambhīrā. Evaṃ ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo.

Aparo nayo – dhammoti hetu. Vuttañhetaṃ – 『『hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』ti (vibha. 720). Atthoti hetuphalaṃ. Vuttañhetaṃ – 『『hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti (vibha. 720). Desanāti paññatti, yathādhammaṃ dhammābhilāpoti adhippāyo; anulomapaṭilomasaṅkhepavitthārādivasena vā kathanaṃ. Paṭivedhoti abhisamayo. So ca lokiyalokuttaro. Visayato ca asammohato ca; atthānurūpaṃ dhammesu, dhammānurūpaṃ atthesu, paññattipathānurūpaṃ paññattīsu avabodho. Tesaṃ tesaṃ vā tattha tattha vuttadhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo.

Idāni yasmā etesu piṭakesu yaṃ yaṃ dhammajātaṃ vā atthajātaṃ vā yā cāyaṃ yathā yathā ñāpetabbo attho sotūnaṃ ñāṇassa abhimukho hoti tathā tathā tadatthajotikā desanā, yo cettha aviparītāvabodhasaṅkhāto paṭivedho tesaṃ tesaṃ vā dhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo – sabbampetaṃ anupacitakusalasambhārehi duppaññehi, sasādīhi viya mahāsamuddo, dukkhogāhaṃ alabbhaneyyapatiṭṭhañca, tasmā gambhīraṃ. Evampi ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo. Ettāvatā ca –

Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ;

Sikkhāpahānagambhīrabhāvañca paridīpayeti –

Ayaṃ gāthā vuttatthā hoti.

Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;

Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvayeti.

Ettha pana tīsu piṭakesu tividho pariyattibhedo daṭṭhabbo. Tisso hi pariyattiyo – alagaddūpamā nissaraṇatthā bhaṇḍāgārikapariyattīti.

Tattha yā duggahitā upārambhādihetu pariyāpuṭā ayaṃ alagaddūpamā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno, so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, tamenaṃ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya, tassa so alagaddo paṭiparivattitvā hatthe vā bāhāya vā aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge ḍaṃseyya, so tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. Evameva kho, bhikkhave, idhekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti suttaṃ…pe… vedallaṃ, te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti, tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti, te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṃsā ca. Yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ nānubhonti. Tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, dhammāna』』nti (ma. ni. 1.238).

Yā pana suggahitā sīlakkhandhādipāripūriṃyeva ākaṅkhamānena pariyāpuṭā na upārambhādihetu, ayaṃ nissaraṇatthā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『tesaṃ te dhammā suggahitā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Suggahitattā, bhikkhave, dhammāna』』nti (ma. ni. 1.239).

Yaṃ pana pariññātakkhandho pahīnakileso bhāvitamaggo paṭividdhākuppo sacchikatanirodho khīṇāsavo kevalaṃ paveṇipālanatthāya vaṃsānurakkhaṇatthāya pariyāpuṇāti, ayaṃ bhaṇḍāgārikapariyattīti.

Vinaye pana suppaṭipanno bhikkhu sīlasampadaṃ nissāya tisso vijjā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Sutte suppaṭipanno samādhisampadaṃ nissāya chaḷabhiññā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Abhidhamme suppaṭipanno paññāsampadaṃ nissāya catasso paṭisambhidā pāpuṇāti tāsañca tattheva pabhedavacanato. Evametesu suppaṭipanno yathākkamena imaṃ vijjāttayachaḷabhiññācatupaṭisambhidāppabhedaṃ sampattiṃ pāpuṇāti.

Vinaye pana duppaṭipanno anuññātasukhasamphassaattharaṇapāvuraṇādiphassasāmaññato paṭikkhittesu upādinnakaphassādīsu anavajjasaññī hoti. Vuttañhetaṃ – 『『tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā』』ti (pāci. 417; ma. ni. 1.234). Tato dussīlabhāvaṃ pāpuṇāti. Sutte duppaṭipanno 『『cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』ntiādīsu (a. ni. 4.5) adhippāyaṃ ajānanto duggahitaṃ gaṇhāti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati attānañca khanati bahuñca apuññaṃ pasavatī』』ti (pāci. 417; ma. ni. 1.236). Tato micchādiṭṭhitaṃ pāpuṇāti. Abhidhamme duppaṭipanno dhammacintaṃ atidhāvanto acinteyyānipi cinteti, tato cittakkhepaṃ pāpuṇāti. Vuttañhetaṃ – 『『cattārimāni, bhikkhave, acinteyyāni, na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā』』ti (a. ni. 4.77). Evametesu duppaṭipanno yathākkamena imaṃ dussīlabhāvamicchādiṭṭhitācittakkhepappabhedaṃ vipattiṃ pāpuṇātīti. Ettāvatā ca –

Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;

Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvayeti.

Ayampi gāthā vuttatthā hoti. Evaṃ nānappakārato piṭakāni ñatvā tesaṃ vasena sabbampetaṃ saṅgayhamānaṃ tīṇi piṭakāni honti.

Kathaṃ nikāyato pañca nikāyāti? Sabbameva hetaṃ dīghanikāyo majjhimanikāyo saṃyuttanikāyo aṅguttaranikāyo khuddakanikāyoti pañcappabhedaṃ hoti. Tattha katamo dīghanikāyo? Tivaggasaṅgahāni brahmajālādīni catuttiṃsa suttāni.

Catuttiṃseva suttantā, tivaggo yassa saṅgaho;

Esa dīghanikāyoti, paṭhamo anulomiko.

Kasmā panesa dīghanikāyoti vuccati? Dīghappamāṇānaṃ suttānaṃ samūhato nivāsato ca. Samūhanivāsā hi nikāyoti vuccanti. 『『Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ yathayidaṃ, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā (saṃ. ni. 3.100), poṇikanikāyo, cikkhallikanikāyo』』ti. Evamādīni cettha sādhakāni sāsanato lokato ca. Evaṃ sesānampi nikāyabhāve vacanattho veditabbo.

Katamo majjhimanikāyo? Majjhimappamāṇāni pañcadasavaggasaṅgahāni mūlapariyāyasuttādīni diyaḍḍhasataṃ dve ca suttāni.

Diyaḍḍhasatasuttantā, dve ca suttāni yattha so;

Nikāyo majjhimo pañca, dasavaggapariggaho.

Katamo saṃyuttanikāyo? Devatāsaṃyuttādivasena ṭhitāni oghataraṇādīni satta suttasahassāni satta suttasatāni ca dvāsaṭṭhi ca suttāni.

Satta suttasahassāni, satta suttasatāni ca;

Dvāsaṭṭhi ceva suttantā, eso saṃyuttasaṅgaho.

Katamo aṅguttaranikāyo? Ekekaaṅgātirekavasena ṭhitāni cittapariyādānādīni nava suttasahassāni pañca suttasatāni sattapaññāsañca suttāni.

Nava suttasahassāni, pañca suttasatāni ca;

Sattapaññāsasuttāni, saṅkhyā aṅguttare ayaṃ.

Katamo khuddakanikāyo? Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakaṃ, khuddakapāṭha, dhammapadādayo ca pubbe dassitā pañcadasappabhedā; ṭhapetvā cattāro nikāye avasesaṃ buddhavacananti.

Ṭhapetvā caturopete, nikāye dīghaādike;

Tadaññaṃ buddhavacanaṃ, nikāyo khuddako matoti.

Evaṃ nikāyato pañca nikāyā honti.

Kathaṃ aṅgavasena navaṅgānīti? Sabbameva hidaṃ 『suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedalla』nti navappabhedaṃ hoti. Tattha ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārā suttanipāte maṅgalasuttaratanasuttanālakasuttatuvaṭṭakasuttāni aññampi ca suttanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ suttanti veditabbaṃ. Sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ geyyanti veditabbaṃ. Visesena saṃyuttanikāye sakalopi sagāthāvaggo. Sakalampi abhidhammapiṭakaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ, yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ, taṃ veyyākaraṇanti veditabbaṃ. Dhammapadaṃ theragāthā therīgāthā suttanipāte nosuttanāmikā suddhikagāthā ca gāthāti veditabbā. Somanassañāṇamayikagāthāppaṭisaṃyuttā dvāsīti suttantā udānanti veditabbaṃ. 『Vuttañhetaṃ bhagavatā』tiādinayappavattā (itivu. 1) dasuttarasatasuttantā itivuttakanti veditabbaṃ. Apaṇṇakajātakādīni paññāsādhikāni pañca jātakasatāni jātakanti veditabbaṃ. 『『Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande』』tiādinayapavattā (dī. ni. 2.209; a. ni. 4.129) sabbepi acchariyaabbhutadhammappaṭisaṃyuttā suttantā abbhutadhammanti veditabbaṃ.

Cūḷavedallamahāvedallasammādiṭṭhisakkapañhasaṅkhārabhājanīyamahāpuṇṇamasuttādayo sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā laddhā pucchitasuttantā vedallanti veditabbaṃ. Evametaṃ aṅgato navaṅgāni.

Kathaṃ dhammakkhandhato caturāsīti dhammakkhandhasahassānīti? Sabbameva hidaṃ buddhavacanaṃ.

『『Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto;

Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino』』ti. (theragā. 1027);

Evaṃ paridīpitadhammakkhandhavasena caturāsītisahassappabhedaṃ hoti. Tattha ekānusandhikaṃ suttaṃ eko dhammakkhandho. Yaṃ anekānusandhikaṃ tattha anusandhivasena dhammakkhandhagaṇanā. Gāthābandhesu pañhāpucchanaṃ eko dhammakkhandho, vissajjanaṃ eko. Abhidhamme ekamekaṃ tikadukabhājanaṃ ekamekañca cittavārabhājanaṃ eko dhammakkhandho. Vinaye atthi vatthu, atthi mātikā, atthi padabhājanīyaṃ, atthi āpatti, atthi anāpatti, atthi antarāpatti, atthi tikacchedo. Tattha ekameko koṭṭhāso ekameko dhammakkhandhoti veditabbo. Evaṃ dhammakkhandhato caturāsīti dhammakkhandhasahassāni.

Evametaṃ sabbampi buddhavacanaṃ pañcasatikasaṅgītikāle saṅgāyantena mahākassapappamukhena vasīgaṇena ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo, idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, idaṃ majjhimabuddhavacanaṃ, idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ, idaṃ vinayapiṭakaṃ, idaṃ suttantapiṭakaṃ, idaṃ abhidhammapiṭakaṃ, ayaṃ dīghanikāyo…pe… ayaṃ khuddakanikāyo, imāni suttādīni navaṅgāni, imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassānīti imaṃ pabhedaṃ vavatthapetvāva saṅgītaṃ. Na kevalañca imameva aññampi uddānasaṅgahavaggasaṅgahapeyyālasaṅgahaekanipātadukanipātādinipātasaṅgahasaṃyuttasaṅgaha paṇṇāsasaṅgahādianekavidhaṃ, tīsu piṭakesu sandissamānaṃ saṅgahappabhedaṃ vavatthapetvāva sattahi māsehi saṅgītaṃ.

Saṅgītipariyosāne cassa idaṃ mahākassapattherena dasabalassa sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇakālaṃ pavattanasamatthaṃ katanti sañjātappamodā sādhukāraṃ viya dadamānā ayaṃ mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā anekappakāraṃ kampi saṅkampi sampakampi sampavedhi. Anekāni ca acchariyāni pāturahesuṃ.

Evaṃ saṅgīte panettha ayaṃ abhidhammo piṭakato abhidhammapiṭakaṃ, nikāyato khuddakanikāyo, aṅgato veyyākaraṇaṃ, dhammakkhandhato katipayāni dhammakkhandhasahassāni honti.

Taṃ dhārayantesu bhikkhūsu pubbe eko bhikkhu sabbasāmayikaparisāya nisīditvā abhidhammato suttaṃ āharitvā dhammaṃ kathento 『『rūpakkhandho abyākato, cattāro khandhā siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā; dasāyatanā abyākatā, dve āyatanā siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā; soḷasa dhātuyo abyākatā, dve dhātuyo siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā; samudayasaccaṃ akusalaṃ, maggasaccaṃ kusalaṃ, nirodhasaccaṃ abyākataṃ, dukkhasaccaṃ siyā kusalaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ; dasindriyā abyākatā, domanassindriyaṃ akusalaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ kusalaṃ, cattāri indriyāni siyā kusalā siyā abyākatā, cha indriyāni siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā』』ti dhammakathaṃ kathesi.

Tasmiṃ ṭhāne eko bhikkhu nisinno 『dhammakathika tvaṃ sineruṃ parikkhipanto viya dīghasuttaṃ āharasi, kiṃ suttaṃ nāmeta』nti āha. 『Abhidhammasuttaṃ nāma, āvuso』ti. 『Abhidhammasuttaṃ kasmā āharasi? Kiṃ aññaṃ buddhabhāsitaṃ suttaṃ āharituṃ na vaṭṭatī』ti? 『Abhidhammo kena bhāsito』ti? 『Na eso buddhabhāsito』ti. 『Kiṃ pana te, āvuso, vinayapiṭakaṃ uggahita』nti? 『Na uggahitaṃ, āvuso』ti. 『Avinayadhāritāya maññe tvaṃ ajānanto evaṃ vadesī』ti. 『Vinayamattameva, āvuso, uggahita』nti. 『Tampi te duggahitaṃ, parisapariyante nisīditvā niddāyantena uggahitaṃ bhavissati; tumhādise hi pabbājento vā upasampādento vā sātisāro hoti』. 『Kiṃ kāraṇā』? Vinayamattassapi duggahitattā; vuttañhetaṃ – 『『tattha anāpatti, na vivaṇṇetukāmo iṅgha tāva, āvuso, suttantaṃ vā gāthāyo vā abhidhammaṃ vā pariyāpuṇassu, pacchāpi vinayaṃ pariyāpuṇissasī』』ti (pāci. 442) bhaṇati. 『『Suttante okāsaṃ kārāpetvā abhidhammaṃ vā vinayaṃ vā pucchati, abhidhamme okāsaṃ kārāpetvā suttantaṃ vā vinayaṃ vā pucchati, vinaye okāsaṃ kārāpetvā suttantaṃ vā abhidhammaṃ vā pucchatī』』ti (pāci. 1221). 『Tvaṃ pana ettakampi na jānāsī』ti ettakenapi paravādī niggahito hoti.

Mahāgosiṅgasuttaṃ pana itopi balavataraṃ. Tatra hi dhammasenāpati sāriputtatthero aññamaññaṃ pucchitapañhañca vissajjanañca ārocetuṃ satthu santikaṃ gantvā mahāmoggallānattherassa vissajjanaṃ ārocento 『『idhāvuso sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti , te aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti, aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā vissajjenti, no ca saṃsādenti, dhammī ca nesaṃ kathāpavattinī hoti, evarūpena kho, āvuso, sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā』』ti (ma. ni. 1.343) āha. Satthā ābhidhammikā nāma mama sāsane paribāhirāti avatvā suvaṇṇāliṅgasadisaṃ gīvaṃ unnāmetvā puṇṇacandasassirīkaṃ mahāmukhaṃ pūretvā brahmaghosaṃ nicchārento 『『sādhu sādhu sāriputtā』』ti mahāmoggallānattherassa sādhukāraṃ datvā 『『yathā taṃ moggallāno ca sammā byākaramāno byākareyya, moggallāno hi sāriputta dhammakathiko』』ti (ma. ni. 1.343) āha. Ābhidhammikabhikkhūyeva kira dhammakathikā nāma, avasesā dhammakathaṃ kathentāpi na dhammakathikā. Kasmā? Te hi dhammakathaṃ kathentā kammantaraṃ vipākantaraṃ rūpārūpaparicchedaṃ dhammantaraṃ āloḷetvā kathenti. Ābhidhammikā pana dhammantaraṃ na āloḷenti. Tasmā ābhidhammiko bhikkhu dhammaṃ kathetu vā mā vā, pucchitakāle pana pañhaṃ kathessatīti. Ayameva ekantadhammakathiko nāma hoti. Idaṃ sandhāya satthā sādhukāraṃ datvā 『sukathitaṃ moggallānenā』ti āha.

Abhidhammaṃ paṭibāhento imasmiṃ jinacakke pahāraṃ deti, sabbaññutaññāṇaṃ paṭibāhati, satthu vesārajjaññāṇaṃ paṭinivatteti, sotukāmaṃ parisaṃ visaṃvādeti, ariyamagge āvaraṇaṃ bandhati, aṭṭhārasasu bhedakaravatthūsu ekasmiṃ sandissati ukkhepanīyakammatajjanīyakammāraho hoti. Taṃ taṃ kammaṃ katvā uyyojetabbo 『gaccha vighāsādo hutvā jīvissasī』ti.

Athāpi evaṃ vadeyya – 『『sace abhidhammo buddhabhāsito, yathā anekesu suttasahassesu 『ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharatī』tiādinā nayena nidānaṃ sajjitaṃ, evamassāpi nidānaṃ sajjitaṃ bhaveyyā』』ti. So 『jātakasuttanipātadhammapadādīnaṃ evarūpaṃ nidānaṃ natthi, na cetāni na buddhabhāsitānī』ti paṭikkhipitvā uttaripi evaṃ vattabbo – 『paṇḍita, abhidhammo nāmesa sabbaññubuddhānaṃyeva visayo, na aññesaṃ visayo. Buddhānañhi okkanti pākaṭā, abhijāti pākaṭā, abhisambodhi pākaṭā, dhammacakkappavattanaṃ pākaṭaṃ. Yamakapāṭihāriyaṃ pākaṭaṃ, tidivakkamo pākaṭo, devaloke desitabhāvo pākaṭo, devorohanaṃ pākaṭaṃ. Yathā nāma cakkavattirañño hatthiratanaṃ vā assaratanaṃ vā thenetvā yānake yojetvā vicaraṇaṃ nāma aṭṭhānaṃ akāraṇaṃ; cakkaratanaṃ vā pana thenetvā palālasakaṭe olambitvā vicaraṇaṃ nāma aṭṭhānaṃ akāraṇaṃ; yojanappamāṇaṃ obhāsanasamatthaṃ maṇiratanaṃ vā pana kappāsapacchiyaṃ pakkhipitvā vaḷañjanaṃ nāma aṭṭhānaṃ akāraṇaṃ. Kasmā? Rājārahabhaṇḍatāya; evameva abhidhammo nāma na aññesaṃ visayo, sabbaññubuddhānaṃyeva visayo. Tesaṃ vasena desetabbadesanā. Buddhānañhi okkanti pākaṭā…pe… devorohanaṃ pākaṭaṃ. Abhidhammassa nidānakiccaṃ nāma natthi paṇḍitā』ti. Na hi sakkā evaṃ vutte paravādinā sahadhammikaṃ udāharaṇaṃ udāharituṃ.

Maṇḍalārāmavāsī tissabhūtitthero pana mahābodhinidāno esa abhidhammo nāmāti dassetuṃ 『『yena svāhaṃ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi tassa padesena vihāsi』』nti (saṃ. ni. 5.11) imaṃ padesavihārasuttantaṃ āharitvā kathesi. Dasavidho hi padeso nāma – khandhapadeso, āyatanapadeso, dhātupadeso, saccapadeso, indriyapadeso, paccayākārapadeso, satipaṭṭhānapadeso, jhānapadeso, nāmapadeso, dhammapadesoti. Tesu satthā mahābodhimaṇḍe pañcakkhandhe nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanākkhandhavaseneva vihāsi. Dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo nippadesena paṭivijjhi. Imaṃ temāsaṃ dhammāyatane vedanāvasena dhammadhātuyañca vedanāvaseneva vihāsi. Cattāri saccāni nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ dukkhasacce vedanāvaseneva vihāsi. Bāvīsatindriyāni nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanāpañcakaindriyavasena vihāsi. Dvādasapadikaṃ paccayākāravaṭṭaṃ nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ phassapaccayā vedanāvaseneva vihāsi. Cattāro satipaṭṭhāne nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanāsatipaṭṭhānavaseneva vihāsi. Cattāri jhānāni nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ jhānaṅgesu vedanāvaseneva vihāsi. Nāmaṃ nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ tattha vedanāvaseneva vihāsi. Dhamme nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanāttikavaseneva vihāsīti. Evaṃ thero padesavihārasuttantavasena abhidhammassa nidānaṃ kathesi.

Gāmavāsī sumanadevatthero pana heṭṭhālohapāsāde dhammaṃ parivattento 『ayaṃ paravādī bāhā paggayha araññe kandanto viya, asakkhikaṃ aḍḍaṃ karonto viya ca, abhidhamme nidānassa atthibhāvampi na jānātī』ti vatvā nidānaṃ kathento evamāha – ekaṃ samayaṃ bhagavā devesu viharati tāvatiṃsesu pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ. Tatra kho bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ abhidhammakathaṃ kathesi – 『『kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā』』ti.

Aññesu pana suttesu ekameva nidānaṃ. Abhidhamme dve nidānāni – adhigamanidānañca desanānidānañca . Tattha adhigamanidānaṃ dīpaṅkaradasabalato paṭṭhāya yāva mahābodhipallaṅkā veditabbaṃ. Desanānidānaṃ yāva dhammacakkappavattanā. Evaṃ ubhayanidānasampannassa panassa abhidhammassa nidānakosallatthaṃ idaṃ tāva pañhākammaṃ veditabbaṃ – ayaṃ abhidhammo nāma kena pabhāvito? Kattha paripācito? Kattha adhigato? Kadā adhigato? Kena adhigato? Kattha vicito? Kadā vicito? Kena vicito? Kattha desito? Kassatthāya desito? Kimatthaṃ desito? Kehi paṭiggahito? Ke sikkhanti? Ke sikkhitasikkhā? Ke dhārenti? Kassa vacanaṃ? Kenābhatoti?

Tatridaṃ vissajjanaṃ – kena pabhāvitoti bodhiabhinīhārasaddhāya pabhāvito. Kattha paripācitoti aḍḍhachakkesu jātakasatesu. Kattha adhigatoti bodhimūle. Kadā adhigatoti visākhāpuṇṇamāsiyaṃ. Kenādhigatoti sabbaññubuddhena. Kattha vicitoti bodhimaṇḍe. Kadāvicitoti ratanagharasattāhe. Kena vicitoti sabbaññubuddhena. Kattha desitoti devesu tāvatiṃsesu. Kassatthāya desitoti devatānaṃ. Kimatthaṃ desitoti caturoghaniddharaṇatthaṃ. Kehi paṭiggahitoti devehi. Ke sikkhantīti sekkhā ca puthujjanakalyāṇā ca. Ke sikkhitasikkhāti arahanto khīṇāsavā. Ke dhārentīti yesaṃ vattati te dhārenti. Kassa vacananti bhagavato vacanaṃ, arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatoti ācariyaparamparāya.

Ayañhi sāriputtatthero bhaddaji sobhito piyajālī piyapālo piyadassī kosiyaputto siggavo sandeho moggaliputto sudatto dhammiyo dāsako soṇako revatoti evamādīhi yāva tatiyasaṅgītikālā ābhato. Tato uddhaṃ tesaṃyeva sissānusissehīti evaṃ tāva jambudīpatale ācariyaparamparāya ābhato. Imaṃ pana dīpaṃ –

Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā;

Paṇḍito bhaddanāmo ca, ete nāgā mahāpaññā.

Jambudīpā idhāgatāti (pari. 3, 8).

Imehi mahānāgehi ābhato. Tato uddhaṃ tesaṃyeva sissānusissasaṅkhātāya ācariyaparamparāya yāvajjatanakālā ābhato.

Sumedhakathā

Evaṃ ābhatassa panassa yaṃ taṃ dīpaṅkaradasabalato paṭṭhāya yāva mahābodhipallaṅkā adhigamanidānaṃ, yāva dhammacakkappavattanā desanānidānañca vuttaṃ, tassa āvibhāvatthaṃ ayaṃ anupubbikathā veditabbā –

Ito kira kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake amaravatī nāma nagaraṃ ahosi. Tattha sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati ubhato sujāto, mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā kulaparivaṭṭā akkhitto anupakuṭṭho jātivādena, abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. So aññaṃ kammaṃ akatvā brāhmaṇasippameva uggaṇhi. Tassa daharakāleyeva mātāpitaro kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhako amacco āyapotthakaṃ āharitvā suvaṇṇarajatamaṇimuttādipūrite gabbhe vivaritvā 『ettakaṃ te kumāra mātu santakaṃ, ettakaṃ pitu santakaṃ, ettakā ayyakapayyakānaṃ santakāti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṃ ācikkhitvā etaṃ paṭipajjāhī』ti āha. Sumedhapaṇḍito cintesi – 『imaṃ dhanaṃ saṃharitvā mayhaṃ pitupitāmahādayo paralokaṃ gacchantā ekakahāpaṇampi gahetvā na gatā, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī』ti so rañño ārocetvā nagare bheriṃ carāpetvā mahājanassa dānaṃ datvā tāpasapabbajjaṃ pabbaji. Imasmiṃ pana ṭhāne sumedhakathā kathetabbā. Vuttañhetaṃ buddhavaṃse (bu. vaṃ. 2.1-33) –

Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye;

Amaraṃ nāma nagaraṃ, dassaneyyaṃ manoramaṃ.

Dasahi saddehi avivittaṃ, annapānasamāyutaṃ;

Hatthisaddaṃ assasaddaṃ, bherisaṅkharathāni ca;

Khādatha pivatha ceva, annapānena ghositaṃ.

Nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ, sabbakammamupāgataṃ;

Sattaratanasampannaṃ, nānājanasamākulaṃ;

Samiddhaṃ devanagaraṃva, āvāsaṃ puññakamminaṃ.

Nagare amaravatiyā, sumedho nāma brāhmaṇo;

Anekakoṭisannicayo, pahūtadhanadhaññavā.

Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū;

Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṃ gato.

Rahogato nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā;

Dukkho punabbhavo nāma, sarīrassa ca bhedanaṃ.

Jātidhammo jarādhammo, byādhidhammo sahaṃ tadā;

Ajaraṃ amataṃ khemaṃ, pariyesissāmi nibbutiṃ.

Yaṃnūnimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ;

Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko.

Atthi hehiti so maggo, na so sakkā na hetuye;

Pariyesissāmi taṃ maggaṃ, bhavato parimuttiyā.

Yathāpi dukkhe vijjante, sukhaṃ nāmapi vijjati;

Evaṃ bhave vijjamāne, vibhavopi icchitabbako.

Yathāpi uṇhe vijjante, aparaṃ vijjati sītalaṃ;

Evaṃ tividhaggi vijjante, nibbānaṃ icchitabbakaṃ.

Yathāpi pāpe vijjante, kalyāṇamapi vijjati;

Evameva jāti vijjante, ajātipicchitabbakaṃ.

Yathā gūthagato puriso, taḷākaṃ disvāna pūritaṃ;

Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso taḷākassa so.

Evaṃ kilesamaladhove, vijjante amatantaḷe;

Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso amatantaḷe.

Yathā arīhi pariruddho, vijjante gamanampathe;

Na palāyati so puriso, na doso añjasassa so.

Evaṃ kilesapariruddho, vijjamāne sive pathe;

Na gavesati taṃ maggaṃ, na doso sivamañjase.

Yathāpi byādhito puriso, vijjamāne tikicchake;

Na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ, na doso so tikicchake.

Evaṃ kilesabyādhīhi, dukkhito paripīḷito;

Na gavesati taṃ ācariyaṃ, na doso so vināyake.

Yathāpi kuṇapaṃ puriso, kaṇṭhe baddhaṃ jigucchiya;

Mocayitvāna gaccheyya, sukhī serī sayaṃvasī.

Tathevimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapasañcayaṃ;

Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko.

Yathā uccāraṭṭhānamhi, karīsaṃ naranāriyo;

Chaḍḍayitvāna gacchanti, anapekkhā anatthikā.

Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ;

Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ.

Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ, paluggaṃ udagāhiniṃ;

Sāmī chaḍḍetvā gacchanti, anapekkhā anatthikā.

Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, navacchiddaṃ dhuvassavaṃ;

Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, jiṇṇanāvaṃva sāmikā.

Yathāpi puriso corehi, gacchanto bhaṇḍamādiya;

Bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā, chaḍḍayitvāna gacchati.

Evameva ayaṃ kāyo, mahācorasamo viya;

Pahāyimaṃ gamissāmi, kusalacchedanābhayā.

Evāhaṃ cintayitvāna, nekakoṭisataṃ dhanaṃ;

Nāthānāthānaṃ datvāna, himavantamupāgamiṃ.

Himavantassāvidūre, dhammiko nāma pabbato;

Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā.

Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, pañcadosavivajjitaṃ;

Aṭṭhaguṇasamupetaṃ, abhiññābalamāhariṃ.

Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha, navadosamupāgataṃ;

Vākacīraṃ nivāsesiṃ, dvādasaguṇamupāgataṃ.

Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ , pajahiṃ paṇṇasālakaṃ;

Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ, guṇe dasahupāgataṃ.

Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ, pajahiṃ niravasesato;

Anekaguṇasampannaṃ, pavattaphalamādiyiṃ.

Tatthappadhānaṃ padahiṃ, nisajjaṭṭhānacaṅkame;

Abbhantaramhi sattāhe, abhiññābala pāpuṇinti. (bu. vaṃ. 2.1-33);

Tattha assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitāti imissā pāḷiyā sumedhapaṇḍitena assamapaṇṇasālācaṅkamā sahatthā māpitā viya vuttā. Ayaṃ panettha attho – mahāsattañhi 『『himavantaṃ ajjhogāhetvā ajja dhammikapabbataṃ pavisissāmī』』ti nikkhantaṃ disvā sakko devānamindo vissakammadevaputtaṃ āmantesi – 『『gaccha, tāta, ayaṃ sumedhapaṇḍito 『pabbajissāmī』ti nikkhanto etassa vasanaṭṭhānaṃ māpehī』』ti. So tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā ramaṇīyaṃ assamaṃ suguttaṃ paṇṇasālaṃ, manoramaṃ caṅkamañca māpesi. Bhagavā pana tadā attano puññānubhāvena nipphannaṃ taṃ assamapadaṃ sandhāya 『『sāriputta tasmiṃ dhammikapabbate –

Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā;

Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, pañcadosavivajjita』』nti. –

Āha. Tattha assamo sukato mayhanti sukato mayā. Paṇṇasālā sumāpitāti paṇṇacchannā sālāpi me sumāpitā ahosi.

Pañcadosavivajjitanti pañcime caṅkamadosā nāma thaddhavisamatā, antorukkhatā, gahanacchannatā, atisambādhatā, ativisālatāti. Thaddhavisamabhūmibhāgasmiñhi caṅkame caṅkamantassa pādā rujjanti, phoṭā uṭṭhahanti, cittaṃ ekaggataṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ vipajjati. Mudusamatale pana phāsuvihāraṃ āgamma kammaṭṭhānaṃ sampajjati. Tasmā thaddhavisamabhūmibhāgatā eko dosoti veditabbo. Caṅkamanassa anto vā majjhe vā koṭiyaṃ vā rukkhe sati pamādamāgamma caṅkamantassa nalāṭaṃ vā sīsaṃ vā paṭihaññatīti antorukkhatā dutiyo doso. Tiṇalatādigahanacchanne caṅkame caṅkamanto andhakāravelāyaṃ uragādike pāṇe akkamitvā vā māreti, tehi vā daṭṭho dukkhaṃ āpajjatīti gahanacchannatā tatiyo doso. Atisambādhe caṅkame vitthārato ratanike vā aḍḍharatanike vā caṅkamantassa paricchede pakkhalitvā nakhāpi aṅguliyopi bhijjantīti atisambādhatā catuttho doso. Ativisāle caṅkame caṅkamantassa cittaṃ vidhāvati, ekaggataṃ na labhatīti ativisālatā pañcamo doso. Puthulato pana diyaḍḍharatanaṃ dvīsu passesu ratanamattaanucaṅkamaṃ dīghato saṭṭhihatthaṃ mudutalaṃ samavippakiṇṇavālukaṃ caṅkamaṃ vaṭṭati, cetiyagirimhi dīpappasādakamahāmahindattherassa caṅkamanaṃ viya, tādisaṃ taṃ ahosi. Tenāha 『『caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, pañcadosavivajjita』』nti.

Aṭṭhaguṇasamupetanti aṭṭhahi samaṇasukhehi upetaṃ. Aṭṭhimāni samaṇasukhāni nāma dhanadhaññapariggahābhāvo anavajjapiṇḍapariyesanabhāvo, nibbutapiṇḍabhuñjanabhāvo, raṭṭhaṃ pīḷetvā dhanasāraṃ vā sīsakahāpaṇādīni vā gaṇhantesu rājakulesu raṭṭhapīḷanakilesābhāvo, upakaraṇesu nicchandarāgabhāvo, coravilope nibbhayabhāvo, rājarājamahāmaccehi asaṃsaṭṭhabhāvo catūsu disāsu appaṭihatabhāvoti. Idaṃ vuttaṃ hoti 『『yathā tasmiṃ assame vasantena sakkā honti imāni aṭṭha samaṇasukhāni vindituṃ, evaṃ aṭṭhaguṇasamupetaṃ taṃ assamaṃ māpesi』』 nti.

Abhiññābalamāharinti pacchā tasmiṃ assame vasanto kasiṇaparikammaṃ katvā abhiññānañca samāpattīnañca uppādanatthāya aniccato dukkhato vipassanaṃ ārabhitvā thāmappattaṃ vipassanābalaṃ āhariṃ. Yathā tasmiṃ vasanto taṃ balaṃ āharituṃ sakkomi, evaṃ taṃ assamaṃ tassa abhiññatthāya vipassanābalassa anucchavikaṃ katvā māpesinti attho.

Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha, navadosamupāgatanti etthāyaṃ anupubbikathā, tadā kira kuṭileṇacaṅkamādipaṭimaṇḍitaṃ pupphūpagaphalūpagarukkhasañchannaṃ ramaṇīyaṃ madhurasalilāsayaṃ apagatavāḷamigabhiṃsanakasakuṇaṃ pavivekakkhamaṃ assamaṃ māpetvā alaṅkatacaṅkamassa ubhosu antesu ālambanaphalakaṃ saṃvidhāya nisīdanatthāya caṅkamavemajjhe samatalaṃ muggavaṇṇasilaṃ māpetvā antopaṇṇasālāyaṃ jaṭāmaṇḍalavākacīratidaṇḍakuṇḍikādike tāpasaparikkhāre maṇḍape pānīyaghaṭapānīyasaṅkhapānīyasarāvāni aggisālāyaṃ aṅgārakapalladāruādīnīti evaṃ yaṃ yaṃ pabbajitānaṃ upakārāya saṃvattati, taṃ taṃ sabbaṃ māpetvā paṇṇasālāya bhittiyaṃ 『『ye keci pabbajitukāmā ime parikkhāre gahetvā pabbajantū』』ti akkharāni chinditvā devalokameva gate vissakammadevaputte sumedhapaṇḍito himavantapāde girikandarānusārena attano nivāsanānurūpaṃ phāsukaṭṭhānaṃ olokento nadīnivattane vissakammanimmitaṃ sakkadattiyaṃ ramaṇīyaṃ assamaṃ disvā caṅkamakoṭiṃ gantvā padavalañjaṃ apassanto 『『dhuvaṃ pabbajitā dhuragāme bhikkhaṃ pariyesitvā kilantarūpā āgantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā nisinnā bhavissantī』』ti cintetvā thokaṃ āgametvā 『『ativiya cirāyanti, jānissāmī』』ti paṇṇasālakuṭidvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā ito cito ca olokento mahābhittiyaṃ akkharāni vācetvā 『『mayhaṃ kappiyaparikkhārā ete, ime gahetvā pabbajissāmī』』ti attanā nivatthapārutaṃ sāṭakayugaṃ pajahi. Tenāha 『『sāṭakaṃ pajahiṃ tatthā』』ti. Evaṃ paviṭṭho ahaṃ sāriputta tassaṃ paṇṇasālāyaṃ sāṭakaṃ pajahiṃ.

Navadosamupāgatanti sāṭakaṃ pajahanto nava dose disvā pajahinti dīpeti. Tāpasapabbajjaṃ pabbajitānañhi sāṭakasmiṃ nava dosā upaṭṭhahanti. Tesu tassa mahagghabhāvo eko doso, parapaṭibaddhatāya uppajjanabhāvo eko, paribhogena lahuṃ kilissanabhāvo eko, kiliṭṭho hi dhovitabbo ca rajitabbo ca hoti, paribhogena lahukaṃ jīraṇabhāvo eko jiṇṇassa hi tunnaṃ vā aggaḷadānaṃ vā kātabbaṃ hoti. Punapariyesanāya durabhisambhavabhāvo eko, tāpasapabbajjāya asāruppabhāvo eko, paccatthikānaṃ sādhāraṇabhāvo eko, yathā hi naṃ paccatthikā na gaṇhanti, evaṃ gopetabbo hoti. Paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānabhāvo eko, gahetvā carantassa khandhabhāramahicchabhāvo ekoti.

Vākacīraṃ nivāsesinti tadā ahaṃ sāriputta ime nava dose disvā sāṭakaṃ pahāya vākacīraṃ nivāsesiṃ muñjatiṇaṃ hīraṃ hīraṃ katvā ganthetvā kataṃ vākacīraṃ nivāsanapārupanatthāya ādiyinti attho.

Dvādasaguṇamupāgatanti dvādasahi ānisaṃsehi samannāgataṃ, vākacīrasmiñhi dvādasānisaṃsā – appagghaṃ sundaraṃ kappiyanti ayaṃ tāva eko ānisaṃso, sahatthā kātuṃ sakkāti ayaṃ dutiyo, paribhogena saṇikaṃ kilissati dhoviyamānepi papañco natthīti ayaṃ tatiyo, paribhogena jiṇṇepi sibbitabbābhāvo catuttho, puna pariyesantassa sukhena karaṇabhāvo pañcamo, tāpasapabbajjāya sāruppabhāvo chaṭṭho, paccatthikānaṃ nirupabhogabhāvo sattamo, paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānābhāvo aṭṭhamo, dhāraṇe sallahukabhāvo navamo, cīvarapaccaye appicchabhāvo dasamo, vākuppattiyā dhammikaanavajjabhāvo ekādasamo vākacīre naṭṭhepi anapekkhabhāvo dvādasamoti.

Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālakanti kathaṃ pajahiṃ? So kira varasāṭakayugaṃ omuñcanto cīvaravaṃse laggitaṃ anojapupphadāmasadisaṃ rattavākacīraṃ gahetvā nivāsetvā tassupari aparaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ vākacīraṃ paridahitvā punnāgapupphasantharasadisaṃ sakhuraṃ ajinacammaṃ ekaṃsaṃ katvā jaṭāmaṇḍalaṃ paṭimuñcitvā cūḷāya saddhiṃ niccalabhāvakaraṇatthaṃ sārasūciṃ pavesetvā muttājālasadisāya sikkāya pavāḷavaṇṇaṃ kuṇḍikaṃ odahitvā tīsu ṭhānesu vaṅkakājaṃ ādāya ekissā kājakoṭiyā kuṇḍikaṃ, ekissā aṅkusakapacchitidaṇḍakādīni olaggetvā khārikājaṃ aṃse katvā dakkhiṇena hatthena kattaradaṇḍaṃ gahetvā paṇṇasālato nikkhamitvā saṭṭhihatthe mahācaṅkame aparāparaṃ caṅkamanto attano vesaṃ oloketvā 『『mayhaṃ manoratho matthakaṃ patto, sobhati vata me pabbajjā, buddhapaccekabuddhādīhi sabbehipi dhīrapurisehi vaṇṇitā thomitā ayaṃ pabbajjā nāma, pahīnaṃ me gihibandhanaṃ, nikkhantosmi nekkhammaṃ, laddhā me uttamapabbajjā, karissāmi samaṇadhammaṃ, labhissāmi aggaphalasukha』』nti ussāhajāto khārikājaṃ otāretvā caṅkamavemajjhe muggavaṇṇasilāpaṭṭe suvaṇṇapaṭimā viya nisinno divasabhāgaṃ vītināmetvā sāyanhasamayaṃ paṇṇasālaṃ pavisitvā bidalamañcakapasse kaṭṭhattharikāya nipanno sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā balavapaccūse pabujjhitvā attano āgamanaṃ āvajjesi 『『ahaṃ gharāvāse ādīnavaṃ disvā amitabhogaṃ anantayasaṃ pahāya araññaṃ pavisitvā nekkhamagavesako hutvā pabbajito, ito dāni paṭṭhāya pamādacāraṃ carituṃ na vaṭṭati, pavivekañhi pahāya vicarantaṃ micchāvitakkamakkhikā khādanti, idāni mayā pavivekamanubrūhetuṃ vaṭṭati, ahañhi gharāvāsaṃ palibodhato disvā nikkhanto, ayañca manāpā paṇṇasālā, beluvapakkavaṇṇā paribhaṇḍakatā bhūmi, rajatavaṇṇā setabhittiyo, kapotapādavaṇṇaṃ paṇṇacchadanaṃ, vicittattharaṇavaṇṇo bidalamañcako, nivāsaphāsukaṃ vasanaṭṭhānaṃ, na etto atirekatarā viya me gehasampadā paññāyatī』』ti paṇṇasālāya dose vicinanto aṭṭha dose passi.

Paṇṇasālāparibhogasmiñhi aṭṭha ādīnavā – mahāsamārambhena? Dabbasambhāre samodhānetvā karaṇapariyesanabhāvo eko ādīnavo. Tiṇapaṇṇamattikāsu patitāsu tāsaṃ punappunaṃ ṭhapetabbatāya nibaddhajagganabhāvo dutiyo, senāsanaṃ nāma mahallakassa pāpuṇāti, avelāya vuṭṭhāpiyamānassa cittekaggatā na hotīti uṭṭhāpanīyabhāvo tatiyo, sītuṇhapaṭighātena kāyassa sukhumālakaraṇabhāvo catuttho, gehaṃ paviṭṭhena yaṃkiñci pāpaṃ sakkā kātunti garahapaṭicchādanabhāvo pañcamo, 『『mayha』』nti pariggahakaraṇabhāvo chaṭṭho, gehassa atthibhāvo nāmesa dutiyakavāso viyāti sattamo ūkāmaṅgulagharagoḷikādīnaṃ sādhāraṇatāya bahusādhāraṇabhāvo aṭṭhamoti ime aṭṭha ādīnave disvā mahāsatto paṇṇasālaṃ pajahi. Tenāha 『『aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālaka』』nti.

Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ guṇe dasahupāgatanti channaṃ paṭikkhipitvā dasahi guṇehi upetaṃ rukkhamūlaṃ upāgatosmīti vadati.

Tatrime dasa guṇā – appasamārambhatā eko guṇo upagamanamattameva hi tattha hotīti. Appaṭijagganatā dutiyo tañhi sammaṭṭhampi asammaṭṭhampi paribhogaphāsukaṃ hotiyeva. Anuṭṭhāpanīyabhāvo tatiyo, garahaṃ nappaṭicchādeti, tattha hi pāpaṃ karonto lajjatīti garahāya appaṭicchādanabhāvo catuttho, abbhokāsāvāso viya kāyaṃ na santhambhetīti kāyassa asanthambhanabhāvo pañcamo. Pariggahakaraṇābhāvo chaṭṭho, gehālayapaṭikkhepo sattamo, bahusādhāraṇagehe viya 『『paṭijaggissāmi naṃ, nikkhamathā』』ti nīharaṇābhāvo aṭṭhamo, vasantassa sappītikabhāvo navamo, rukkhamūlasenāsanassa gatagataṭṭhāne sulabhatāya anapekkhabhāvo dasamoti, ime dasa guṇe disvā rukkhamūlaṃ upāgatosmīti vadati.

Imāni ettakāni kāraṇāni sallakkhetvā mahāsatto punadivase bhikkhāya gāmaṃ pāvisi. Athassa sampattagāme manussā mahantena ussāhena bhikkhaṃ adaṃsu. So bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā assamaṃ āgamma nisīditvā cintesi 『『nāhaṃ 『āhāraṃ na labhāmī』ti pabbajito siniddhāhāro nāmesa mānamadapurisamade vaḍḍheti. Āhāramūlakassa dukkhassa anto natthi yaṃnūnāhaṃ vāpitaṃ ropitaṃ dhaññanibbattakaṃ āhāraṃ pajahitvā pavattaphalabhojano bhaveyya』』nti. So tato paṭṭhāya tathā katvā ghaṭento vāyamanto sattāhabbhantareyeva aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo nibbattesi. Tena vuttaṃ –

『『Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ, pajahiṃ niravasesato;

Anekaguṇasampannaṃ, pavattaphalamādiyiṃ.

『『Tatthappadhānaṃ padahiṃ, nisajjaṭṭhānacaṅkame;

Abbhantaramhi sattāhe, abhiññābala pāpuṇi』』nti.

Evaṃ me siddhippattassa, vasībhūtassa sāsane;

Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako.

Uppajjante ca jāyante, bujjhante dhammadesane;

Caturo nimitte nāddasaṃ, jhānaratisamappito.

Paccantadesavisaye, nimantetvā tathāgataṃ;

Tassa āgamanaṃ maggaṃ, sodhenti tuṭṭhamānasā.

Ahaṃ tena samayena, nikkhamitvā sakassamā;

Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā.

Vedajātaṃ janaṃ disvā, tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ;

Orohitvāna gaganā, manusse pucchi tāvade.

『『Tuṭṭhahaṭṭho pamudito, vedajāto mahājano;

Kassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ』』.

Te me puṭṭhā viyākaṃsu 『『buddho loke anuttaro;

Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako;

Tassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ』』.

『『Buddho』』ti vacanaṃ sutvāna, pīti uppajji tāvade;

『『Buddho buddho』』ti kathayanto, somanassaṃ pavedayiṃ.

Tattha ṭhatvā vicintesiṃ, tuṭṭho saṃviggamānaso;

『『Idha bījāni ropissaṃ, khaṇo ve mā upaccagā』』.

Yadi buddhassa sodhetha, ekokāsaṃ dadātha me;

Ahampi sodhayissāmi, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.

Adaṃsu te mamokāsaṃ, sodhetuṃ añjasaṃ tadā;

『『Buddho buddho』』ti cintento, maggaṃ sodhemahaṃ tadā.

Aniṭṭhite pamokāse, dīpaṅkaro mahāmuni;

Catūhi satasahassehi, chaḷabhiññehi tādihi;

Khīṇāsavehi vimalehi, paṭipajji añjasaṃ jino.

Paccuggamanā vattanti, vajjanti bheriyo bahū;

Āmoditā naramarū, sādhukāraṃ pavattayuṃ.

Devā manusse passanti, manussāpi ca devatā;

Ubhopi te pañjalikā, anuyanti tathāgataṃ.

Devā dibbehi turiyehi, manussā mānusehi ca;

Ubhopi te vajjayantā, anuyanti tathāgataṃ.

Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ;

Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū.

Dibbaṃ candanacuṇṇañca, varagandhañca kevalaṃ;

Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū.

Campakaṃ salalaṃ nīpaṃ, nāgapunnāgaketakaṃ;

Disodisaṃ ukkhipanti, bhūmitalagatā narā.

Kese muñcitvāhaṃ tattha, vākacīrañca cammakaṃ;

Kalale pattharitvāna, avakujjo nipajjahaṃ.

Akkamitvāna maṃ buddho, saha sissehi gacchatu;

Mā naṃ kalale akkamittha, hitāya me bhavissati.

Pathaviyaṃ nipannassa, evaṃ me āsi cetaso;

『『Icchamāno ahaṃ ajja, kilese jhāpaye mama.

『『Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, buddho hessaṃ sadevake.

『『Kiṃ me ekena tiṇṇena, purisena thāmadassinā;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, santāressaṃ sadevakaṃ.

『『Iminā me adhikārena, katena purisuttame;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, tāremi janataṃ bahuṃ.

『『Saṃsārasotaṃ chinditvā, viddhaṃsetvā tayo bhave;

Dhammanāvaṃ samāruyha, santāressaṃ sadevakaṃ』』.

Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;

Ussīsake maṃ ṭhatvāna, idaṃ vacanamabravi.

『『Passatha imaṃ tāpasaṃ, jaṭilaṃ uggatāpanaṃ;

Aparimeyye ito kappe, buddho loke bhavissati.

『『Ahu kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato;

Padhānaṃ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṃ.

『『Ajapālarukkhamūle, nisīditvā tathāgato;

Tattha pāyāsaṃ paggayha, nerañjaramupehiti.

『『Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṃ ada so jino;

Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti.

『『Tato padakkhiṇaṃ katvā, bodhimaṇḍaṃ anuttaro;

Assattharukkhamūlamhi, bujjhissati mahāyaso.

『『Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati;

Pitā suddhodano nāma, ayaṃ hessati gotamo.

『『Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā;

Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā;

Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.

『『Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā;

Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā.

『『Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati;

Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantupaṭṭhakā;

Uttarā nandamātā ca, aggā hessantupaṭṭhikā』』.

Idaṃ sutvāna vacanaṃ, asamassa mahesino;

Āmoditā naramarū, buddhabījaṃ kira ayaṃ.

Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca;

Katañjalī namassanti, dasasahassī sadevakā.

Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ;

Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ.

Yathā manussā nadiṃ tarantā, paṭititthaṃ virajjhiya;

Heṭṭhā titthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṃ.

Evameva mayaṃ sabbe, yadi muñcāmimaṃ jinaṃ;

Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ.

Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;

Mama kammaṃ pakittetvā, dakkhiṇaṃ pādamuddhari.

Ye tatthāsuṃ jinaputtā, sabbe padakkhiṇamakaṃsu maṃ;

Narā nāgā ca gandhabbā, abhivādetvāna pakkamuṃ.

Dassanaṃ me atikkante, sasaṅghe lokanāyake;

Haṭṭhatuṭṭhena cittena, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā.

Sukhena sukhito homi, pāmojjena pamodito;

Pītiyā ca abhissanno, pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.

Pallaṅkena nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā;

『『Vasībhūto ahaṃ jhāne, abhiññāpāramiṃ gato.

『『Dasasahassilokamhi , isayo natthi me samā;

Asamo iddhidhammesu, alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ』』.

Pallaṅkābhujane mayhaṃ, dasasahassādhivāsino;

Mahānādaṃ pavattesuṃ, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje;

Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare.

Sītaṃ byapagataṃ hoti, uṇhañca upasammati;

Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Dasasahassī lokadhātū, nissaddā honti nirākulā;

Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Mahāvātā na vāyanti, na sandanti savantiyo;

Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Thalajā dakajā pupphā, sabbe pupphanti tāvade;

Tepajja pupphitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Latā vā yadi vā rukkhā, phalabhārā honti tāvade;

Tepajja phalitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, ratanā jotanti tāvade;

Tepajja ratanā jotanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Mānussakā ca dibbā ca, turiyā vajjanti tāvade;

Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Vicittapupphā gaganā, abhivassanti tāvade;

Tepi ajja pavassanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampati;

Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Nirayepi dasasahasse, aggī nibbanti tāvade;

Tepajja nibbutā aggī, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Vimalo hoti sūriyo, sabbā dissanti tārakā;

Tepi ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Anovaṭṭhena udakaṃ, mahiyā ubbhijji tāvade;

Tampajjubbhijjate mahiyā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale;

Visākhā candimāyuttā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Bilāsayā darīsayā, nikkhamanti sakāsayā;

Tepajja āsayā chuddhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Na hoti arati sattānaṃ, santuṭṭhā honti tāvade;

Tepajja sabbe santuṭṭhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Rogā tadupasammanti, jighacchā ca vinassati;

Tānipajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Rogo tadā tanu hoti, doso moho vinassati;

Tepajja vigatā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Bhayaṃ tadā na bhavati, ajjapetaṃ padissati;

Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Rajo nuddhaṃsati uddhaṃ, ajjapetaṃ padissati;

Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Aniṭṭhagandho pakkamati, dibbagandho pavāyati;

Sopajja vāyati gandho, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Sabbe devā padissanti, ṭhapayitvā arūpino;

Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Yāvatā nirayā nāma, sabbe dissanti tāvade;

Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Kuṭṭā kavāṭā selā ca, na hontāvaraṇā tadā;

Akāsabhūtā tepajja, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Cutī ca upapatti ca, khaṇe tasmiṃ na vijjati;

Tānipajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ, mā nivatta abhikkama;

Mayampetaṃ vijānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi.

Buddhassa vacanaṃ sutvā, dasasahassīnacūbhayaṃ;

Tuṭṭhahaṭṭho pamodito, evaṃ cintesahaṃ tadā.

Advejjhavacanā buddhā, amoghavacanā jinā;

Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.

Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu, dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Yathāpi sabbasattānaṃ, maraṇaṃ dhuvasassataṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Yathā rattikkhaye patte, sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Yathā nikkhantasayanassa, sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Yathā āpannasattānaṃ, bhāramoropanaṃ dhuvaṃ;

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ.

Handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito;

Uddhaṃ adho dasa disā, yāvatā dhammadhātuyā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, paṭhamaṃ dānapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ.

Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Dānapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi kumbho sampuṇṇo, yassa kassaci adhokato;

Vamate vudakaṃ nissesaṃ, na tattha parirakkhati.

Tatheva yācake disvā, hīnamukkaṭṭhamajjhime;

Dadāhi dānaṃ nissesaṃ, kumbho viya adhokato.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, dutiyaṃ sīlapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Sīlapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi camarī vālaṃ, kismiñci paṭilaggitaṃ;

Upeti maraṇaṃ tattha, na vikopeti vāladhiṃ.

Tatheva catūsu bhūmīsu, sīlāni paripūraya;

Parirakkha sadā sīlaṃ, camarī viya vāladhiṃ.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Nekkhammapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathā andughare puriso, ciravuttho dukhaṭṭito;

Na tattha rāgaṃ janeti, muttimeva gavesati.

Tatheva tvaṃ sabbabhave, passa andugharaṃ viya;

Nekkhammābhimukho hoti, bhavato parimuttiyā.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, catutthaṃ paññāpāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Paññāpāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi bhikkhu bhikkhanto, hīnamukkaṭṭhamajjhime;

Kulāni na vivajjento, evaṃ labhati yāpanaṃ.

Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ, paripucchaṃ budhaṃ janaṃ;

Paññāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, pañcamaṃ vīriyapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Vīriyapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi sīho migarājā, nisajjaṭṭhānacaṅkame;

Alīnavīriyo hoti, paggahitamano sadā.

Tatheva tvaṃ sabbabhave, paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ;

Vīriyapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tattha advejjhamānaso, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi pathavī nāma, sucimpi asucimpi ca;

Sabbaṃ sahati nikkhepaṃ, na karoti paṭighaṃ tayā.

Tatheva tvampi sabbesaṃ, sammānāvamānakkhamo;

Khantipāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, sattamaṃ saccapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tattha advejjhavacano, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi osamī nāma, tulābhūtā sadevake;

Samaye utuvasse vā, na vokkamati, vīthito.

Tatheva tvampi saccesu, mā vokkamasi vīthito;

Saccapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tattha tvaṃ acalo hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito;

Na kampati bhusavātehi, sakaṭṭhāneva tiṭṭhati.

Tatheva tvampi adhiṭṭhāne, sabbadā acalo bhava;

Adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, navamaṃ mettāpāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Mettāya asamo hohi, yadi bodhiṃ pattumicchasi.

Yathāpi udakaṃ nāma, kalyāṇe pāpake jane;

Samaṃ pharati sītena, pavāheti rajomalaṃ.

Tatheva tvampi hitāhite, samaṃ mettāya bhāvaya;

Mettāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṃ, dasamaṃ upekkhāpāramiṃ;

Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.

Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

Tulābhūto daḷho hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Yathāpi pathavī nāma, nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ;

Upekkhati ubhopete, kopānunayavajjitā.

Tatheva tvampi sukhadukkhe, tulābhūto sadā bhava;

Upekkhāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.

Ettakāyeva te loke, ye dhammā bodhipācanā;

Tatuddhaṃ natthi aññatra, daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha.

Ime dhamme sammasato, sabhāvarasalakkhaṇe;

Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampatha.

Calatā ravati pathavī, ucchuyantaṃva pīḷitaṃ;

Telayante yathā cakkaṃ, evaṃ kampati medinī.

Yāvatā parisā āsi, buddhassa parivesane;

Pavedhamānā sā tattha, mucchitā sesi bhūmiyā.

Ghaṭānekasahassāni , kumbhīnañca satā bahū;

Sañcuṇṇamathitā tattha, aññamaññaṃ paghaṭṭitā.

Ubbiggā tasitā bhītā, bhantā byāthitamānasā;

Mahājanā samāgamma, dīpaṅkaramupāgamuṃ.

Kiṃ bhavissati lokassa, kalyāṇamatha pāpakaṃ;

Sabbo upadduto loko, taṃ vinodehi cakkhuma.

Tesaṃ tadā saññāpesi, dīpaṅkaro mahāmuni;

Vissatthā hotha mā bhātha, imasmiṃ pathavikampane.

Yamahaṃ ajja byākāsiṃ, buddho loke bhavissati;

Eso sammasati dhammaṃ, pubbakaṃ jinasevitaṃ.

Tassa sammasato dhammaṃ, buddhabhūmiṃ asesato;

Tenāyaṃ kampitā pathavī, dasasahassī sadevake.

Buddhassa vacanaṃ sutvā, mano nibbāyi tāvade;

Sabbe maṃ upasaṅkamma, punāpi abhivandisuṃ.

Samādayitvā buddhaguṇaṃ, daḷhaṃ katvāna mānasaṃ;

Dīpaṅkaraṃ namassitvā, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā.

Dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ, devā mānusakā ubho;

Samokiranti pupphehi, vuṭṭhahantassa āsanā.

Vedayanti ca te sotthiṃ, devā mānusakā ubho;

Mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, taṃ labhassu yathicchitaṃ.

Sabbītiyo vivajjantu, soko rogo vinassatu;

Mā te bhavantvantarāyā, phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ.

Yathāpi samaye patte, pupphanti pupphino dumā;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, buddhañāṇena pupphasu.

Yathā ye keci sambuddhā, pūrayuṃ dasapāramī;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, pūrehi dasapāramī.

Yathā ye keci sambuddhā, bodhimaṇḍamhi bujjhare;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, bujjhassu jinabodhiyaṃ.

Yathā ye keci sambuddhā, dhammacakkaṃ pavattayuṃ;

Tatheva tvaṃ mahāvīra, dhammacakkaṃ pavattaya.

Puṇṇamāye yathā cando, parisuddho virocati;

Tatheva tvaṃ puṇṇamano, viroca dasasahassiyaṃ.

Rāhumutto yathā sūriyo, tāpena atirocati;

Tatheva lokā muñcitvā, viroca siriyā tuvaṃ.

Yathā yā kāci nadiyo, osaranti mahodadhiṃ;

Evaṃ sadevakā lokā, osarantu tavantike.

Tehi thutappasattho so, dasa dhamme samādiya;

Te dhamme paripūrento, pavanaṃ pāvisī tadā.

Sumedhakathā niṭṭhitā.

Tadā te bhojayitvāna, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ;

Upagacchuṃ saraṇaṃ tassa, dīpaṅkarassa satthuno.

Saraṇāgamane kañci, nivesesi tathāgato;

Kañci pañcasu sīlesu, sīle dasavidhe paraṃ.

Kassaci deti sāmaññaṃ, caturo phalamuttame;

Kassaci asame dhamme, deti so paṭisambhidā.

Kassaci varasamāpattiyo, aṭṭha deti narāsabho;

Tisso kassaci vijjāyo, chaḷabhiññā pavecchati.

Tena yogena janakāyaṃ, ovadati mahāmuni;

Tena vitthārikaṃ āsi, lokanāthassa sāsanaṃ.

Mahāhanusabhakkhandho, dīpaṅkarasanāmako;

Bahū jane tārayati, parimoceti duggatiṃ.

Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā, satasahassepi yojane;

Khaṇena upagantvāna, bodheti taṃ mahāmuni.

Paṭhamābhisamaye buddho, koṭisatamabodhayi;

Dutiyābhisamaye nātho, navutikoṭimabodhayi.

Yadā ca devabhavanamhi, buddho dhammadesayi;

Navutikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu.

Sannipātā tayo āsuṃ, dīpaṅkarassa satthuno;

Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo.

Puna nāradakūṭamhi, pavivekagate jine;

Khīṇāsavā vītamalā, samiṃsu satakoṭiyo.

Yamhi kāle mahāvīro, sudassanasiluccaye;

Navutikoṭisahassehi, pavāresi mahāmuni.

Ahaṃ tena samayena, jaṭilo uggatāpano;

Antalikkhamhi caraṇo, pañcābhiññāsu pāragū.

Dasavīsasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu;

Ekadvinnaṃ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā.

Vitthārikaṃ bāhujaññaṃ, iddhaṃ phītaṃ ahu tadā;

Dīpaṅkarassa bhagavato, sāsanaṃ suvisodhitaṃ.

Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā;

Dīpaṅkaraṃ lokaviduṃ, parivārenti sabbadā.

Ye keci tena samayena, jahanti mānusaṃ bhavaṃ;

Appattamānasā sekhā, garahitā bhavanti te.

Supupphitaṃ pāvacanaṃ, arahantehi tādihi;

Khīṇāsavehi vimalehi, upasobhati sadevake.

Nagaraṃ rammavatī nāma, sudevo nāma khattiyo;

Sumedhā nāma janikā, dīpaṅkarassa satthuno.

Sumaṅgalo ca tisso ca, ahesuṃ aggasāvakā;

Sāgato nāmupaṭṭhāko, dīpaṅkarassa satthuno.

Nandā ceva sunandā ca, ahesuṃ aggasāvikā;

Bodhi tassa bhagavato, pipphalīti pavuccati.

Asītihatthamubbedho, dīpaṅkaro mahāmuni;

Sobhati dīparukkhova, sālarājāva pupphito;

Pabhā vidhāvati tassa, samantā dvādasayojane.

Satasahassavassāni, āyu tassa mahesino;

Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.

Jotayitvāna saddhammaṃ, santāretvā mahājanaṃ;

Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako.

Sā ca iddhi so ca yaso, tāni ca pādesu cakkaratanāni;

Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārāti.

Dīpaṅkarassa bhagavato aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṃ. Dutiye koṭisahassaṃ, tatiye navutikoṭiyo.

Tadā bodhisatto vijitāvī nāma cakkavattī hutvā koṭisatasahassasaṅkhassa buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthā bodhisattaṃ 『『buddho bhavissatī』』ti byākaritvā dhammaṃ desesi. So satthu dhammakathaṃ sutvā rajjaṃ niyyātetvā pabbaji. So tīṇi piṭakāni uggahetvā aṭṭha samāpattiyo, pañca ca abhiññāyo uppādetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbatti. Koṇḍaññabuddhassa pana rammavatī nāma nagaraṃ, sunando nāma khattiyo pitā, sujātā nāma mātā, bhaddo ca subhaddo ca dve aggasāvakā, anuruddho nāma upaṭṭhāko, tissā ca upatissā ca dve aggasāvikā, sālakalyāṇī bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ, vassasatasahassaṃ āyuppamāṇaṃ ahosi.

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe cattāro buddhā nibbattiṃsu maṅgalo sumano revato sobhitoti. Maṅgalassa pana bhagavato tīsu sāvakasannipātesu paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye koṭisahassaṃ. Tatiye navutikoṭiyo. Vemātikabhātā panassa ānandakumāro nāma navutikoṭisaṅkhyāya parisāya saddhiṃ dhammasavanatthāya satthu santikaṃ agamāsi, satthā tassa anupubbikathaṃ kathesi. So saddhiṃ parisāya saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Satthā tesaṃ kulaputtānaṃ pubbacariyakaṃ olokento iddhimayapattacīvarassa upanissayaṃ disvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā 『『etha bhikkhavo』』ti āha. Sabbe taṅkhaṇaññeva iddhimayapattacīvaradharā saṭṭhivassikattherā viya ākappasampannā hutvā satthāraṃ vanditvā parivārayiṃsu ayamassa tatiyo sāvakasannipāto ahosi.

Yathā pana aññesaṃ buddhānaṃ samantā asītihatthappamāṇāyeva sarīrappabhā hoti, na, evaṃ tassa. Tassa pana bhagavato sarīrappabhā niccakālaṃ dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. Rukkhapathavīpabbatasamuddādayo antamaso ukkhaliyādīni upādāya suvaṇṇapaṭa pariyonaddhā viya ahesuṃ. Āyuppamāṇaṃ panassa navutivassasahassāni ahosi. Ettakaṃ kālaṃ candimasūriyādayo attano pabhāya virocituṃ nāsakkhiṃsu, rattindivaparicchedo na paññāyittha. Divā sūriyālokena viya sattā niccaṃ buddhālokeneva vicariṃsu. Sāyaṃ pupphitānaṃ kusumānaṃ, pāto ravanakasakuṇānañca vasena loko rattindivaparicchedaṃ sallakkhesi . Kiṃ pana aññesaṃ buddhānaṃ ayamānubhāvo natthīti? No natthi, tepi hi ākaṅkhamānā dasasahassiṃ vā lokadhātuṃ, tato vā bhiyyo ābhāya phareyyuṃ. Maṅgalassa pana bhagavato pubbapatthanāvasena aññesaṃ byāmappabhā viya sarīrappabhā niccameva dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi.

So kira bodhisattacariyakāle vessantarasadise attabhāve ṭhito saputtadāro vaṅkapabbatasadise pabbate vasi. Atheko kharadāṭhiko nāma yakkho mahāpurisassa dānajjhāsayataṃ sutvā brāhmaṇavaṇṇena upasaṅkamitvā mahāsattaṃ dve dārake yāci. Mahāsatto 『『dadāmi brāhmaṇassa puttake』』ti haṭṭhapahaṭṭho udakapariyantaṃ pathaviṃ kampento dvepi dārake adāsi. Yakkho caṅkamanakoṭiyaṃ ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhatvā passantasseva mahāsattassa muḷālakalāpaṃ viya dve dārake khādi. Mahāpurisassa yakkhaṃ oloketvā vivaṭamatte aggijālaṃ viya lohitadhāraṃ uggiramānaṃ tassa mukhaṃ disvāpi kesaggamattampi domanassaṃ nuppajji, 『『sudinnaṃ vata me dāna』』nti cintayato panassa sarīre mahantaṃ pītisomanassaṃ udapādi. So 『『imassa me nissandena anāgate imināva nīhārena sarīrato rasmiyo nikkhamantū』』ti patthanaṃ akāsi. Tassa taṃ patthanaṃ nissāya buddhabhūtassa sarīrato rasmiyo nikkhamitvā ettakaṃ ṭhānaṃ phariṃsu.

Aparampissa pubbacaritaṃ atthi. So kira bodhisattakāle ekassa buddhassa cetiyaṃ disvā 『『imassa buddhassa mayā jīvitaṃ pariccajituṃ vaṭṭatī』』ti daṇḍakadīpikāveṭhananiyāmena sakalasarīraṃ veṭhāpetvā ratanamattamakulaṃ satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ sappissa pūrāpetvā tattha sahassavaṭṭiyo jālāpetvā taṃ sīsenādāya sakalasarīraṃ jālāpetvā cetiyaṃ padakkhiṇaṃ karonto sakalarattiṃ vītināmesi. Evaṃ yāva aruṇuggamanā vāyamantassāpissa lomakūpamattampi usumaṃ na gaṇhi, padumagabbhaṃ paviṭṭhakālo viya ahosi. Dhammo hi nāmesa attānaṃ rakkhantaṃ rakkhati. Tenāha bhagavā –

『『Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ,

Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe,

Na duggatiṃ gacchati dhammacārī』』ti. (theragā. 303; jā. 1.10.102; 1.15.385);

Imassāpi kammassa nissandena tassa bhagavato sarīrobhāso dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi.

Tadā amhākaṃ bodhisatto suruci nāma brāhmaṇo hutvā 『『satthāraṃ nimantessāmī』』ti upasaṅkamitvā madhuradhammakathaṃ sutvā 『『sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha bhante』』ti āha. Brāhmaṇa kittakehi te bhikkhūhi atthoti, kittakā pana vo bhante parivārā bhikkhūti. Tadā satthu paṭhamasannipātoyeva hoti. Tasmā 『『koṭisatasahassa』』nti āha. 『『Bhante, sabbehipi saddhiṃ mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā』』ti āha. Satthā adhivāsesi. Brāhmaṇo svātanāya nimantetvā gehaṃ gacchanto cintesi 『『ahaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ yāgubhattavatthādīni dātuṃ no na sakkomi, nisīdanaṭṭhānaṃ pana kathaṃ bhavissatī』』ti. Tassa sā cintā caturāsītiyojanasahassamatthake ṭhitassa devarañño paṇḍukambalasilāsanassa uṇhabhāvaṃ janesi. Sakko 『『ko nu kho maṃ imasmā ṭhānā cāvetukāmo』』ti dibbacakkhunā olokento mahāpurisaṃ disvā 『『ayaṃ suruci brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā nisīdanaṭṭhānatthāya cintesi, mayāpi tattha gantvā puññakoṭṭhāsaṃ gahetuṃ vaṭṭatī』』ti vaḍḍhakivaṇṇaṃ nimminitvā vāsipharasuhattho mahāpurisassa purato pāturahosi. 『『Atthi nu kho kassaci bhatiyā kattabbakicca』』nti āha. Mahāpuriso taṃ disvā 『『kiṃ kammaṃ karissasī』』ti āha. Mama ajānanasippaṃ nāma natthi, gehaṃ vā maṇḍapaṃ vā yo yaṃ kāreti, tassa taṃ kātuṃ jānāmīti. Tena hi mayhaṃ kammaṃ atthīti. Kiṃ, ayyāti? Svātanāya me koṭisatasahassabhikkhū nimantitā, tesaṃ nisīdanamaṇḍapaṃ karissasīti. Ahaṃ nāma kareyyaṃ, sace me bhatiṃ dātuṃ sakkhissathāti. Sakkhissāmi, tātāti. 『『Sādhu karissāmī』』ti gantvā ekaṃ padesaṃ olokesi.

Dvādasaterasayojanappamāṇo padeso kasiṇamaṇḍalaṃ viya samatalo ahosi. So 『『ettake ṭhāne sattaratanamayo maṇḍapo uṭṭhahatū』』ti cintetvā olokesi. Tāvadeva pathaviṃ bhinditvā maṇḍapo uṭṭhahi. Tassa suvaṇṇamayesu thambhesu rajatamayā ghaṭakā ahesuṃ, rajatamayesu thambhesu suvaṇṇamayā, maṇitthambhesu pavāḷamayā, pavāḷatthambhesu maṇimayā, sattaratanamayesu thambhesu sattaratanamayāva ghaṭakā ahesuṃ. Tato 『『maṇḍapassa antarantena kiṅkiṇikajālaṃ olambatū』』ti olokesi. Saha olokaneneva kiṅkiṇikajālaṃ olambi, yassa mandavāteritassa pañcaṅgikasseva tūriyassa madhurasaddo niggacchati. Dibbasaṅgītivattanakālo viya ahosi. 『『Antarantarā gandhadāmamālādāmāni olambantū』』ti cintesi. Tāvadeva dāmāni olambiṃsu. 『『Koṭisatasahassasaṅkhyānaṃ bhikkhūnaṃ āsanāni ca ādhārakāni ca pathaviṃ bhinditvā uṭṭhahantū』』ti cintesi. Tāvadeva uṭṭhahiṃsu. 『『Koṇe koṇe ekekā udakacāṭiyo uṭṭhahantū』』ti cintesi, tāvadeva udakacāṭiyo uṭṭhahiṃsu ettakaṃ māpetvā brāhmaṇassa santikaṃ gantvā 『『ehi ayya tava maṇḍapaṃ oloketvā mayhaṃ bhatiṃ dehī』』ti āha. Mahāpuriso gantvā maṇḍapaṃ olokesi . Olokentassevassa sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā nirantaraṃ phuṭaṃ ahosi. Athassa maṇḍapaṃ oloketvā etadahosi 『『nāyaṃ maṇḍapo manussabhūtena kato, mayhaṃ pana ajjhāsayaṃ mayhaṃ guṇaṃ āgamma addhā sakkassa bhavanaṃ uṇhaṃ ahosi. Tato sakkena devaraññā ayaṃ maṇḍapo kārito bhavissatī』』ti. 『『Na kho pana me yuttaṃ evarūpe maṇḍape ekadivasaṃyeva dānaṃ dātuṃ, sattāhaṃ dassāmī』』ti cintesi.

Bāhirakadānañhi tattakampi samānaṃ bodhisattānaṃ tuṭṭhiṃ kātuṃ na sakkoti. Alaṅkatasīsaṃ pana chinditvā añjitaakkhīni uppāṭetvā, hadayamaṃsaṃ vā uppāṭetvā dinnakāle bodhisattānaṃ cāgaṃ nissāya tuṭṭhi nāma hoti. Amhākampi hi bodhisattassa sivijātake devasikaṃ pañcasatasahassakahāpaṇāni vissajjetvā catūsu nagaradvāresu, majjhe nagare ca dānaṃ dadantassa taṃ dānaṃ tuṭṭhiṃ uppādetuṃ nāsakkhi. Yadā panassa brāhmaṇavaṇṇena āgantvā sakko devarājā akkhīni yāci, tadā tāni uppāṭetvā dadamānasseva hāso uppajji, kesaggamattampi cittassa aññathattaṃ nāhosi. Evaṃ dānaṃ nissāya bodhisattānaṃ titti nāma natthi. Tasmā sopi mahāpuriso 『『sattāhaṃ mayā koṭisatasahassasaṅkhyānaṃ bhikkhūnaṃ dānaṃ dātuṃ vaṭṭatī』』ti cintetvā tasmiṃ maṇḍape buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā sattāhaṃ gavapānaṃ nāma adāsi. Gavapānanti mahante mahante kolambe khīrassa pūretvā uddhanesu āropetvā ghanapākapakke khīre thoke taṇḍule pakkhipitvā pakkamadhusakkaracuṇṇasappīhi abhisaṅkhataṃ bhojanaṃ vuccati. Manussāyeva pana parivisituṃ nāsakkhiṃsu, devāpi ekantarikā hutvā parivisiṃsu. Dvādasaterasayojanappamāṇaṃ ṭhānampi bhikkhū gaṇhituṃ nappahotiyeva. Te pana bhikkhū attano ānubhāvena nisīdiṃsu. Pariyosānadivase sabbabhikkhūnaṃ pattāni dhovāpetvā bhesajjatthāya sappinavanītatelamadhuphāṇitānaṃ pūretvā ticīvarehi saddhiṃ adāsi. Saṅghanavakabhikkhunā laddhaticīvarasāṭakā satasahassagghanikā ahesuṃ. Satthā anumodanaṃ karonto 『『ayaṃ puriso evarūpaṃ mahādānaṃ adāsi, ko nu kho bhavissatī』』ti upadhārento 『『anāgate kappasatasahassādhikānaṃ dvinnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissatī』』ti disvā mahāpurisaṃ āmantetvā 『『tvaṃ ettakaṃ nāma kālaṃ atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Mahāpuriso byākaraṇaṃ sutvā 『『ahaṃ kira buddho bhavissāmi, ko me gharāvāsena attho , pabbajissāmī』』ti cintetvā tathārūpaṃ sampattiṃ kheḷapiṇḍaṃ viya pahāya satthu santike pabbaji. Pabbajitvā ca buddhavacanaṃ uggaṇhitvā abhiññā, samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosane brahmaloke nibbatti.

Maṅgalassa pana bhagavato uttaraṃ nāma nagaraṃ ahosi. Pitāpi uttaro nāma khattiyo, mātāpi uttarā nāma, sudevo ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, pālito nāma upaṭṭhāko, sīvalī ca asokā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi. Navutivassasahassāni ṭhatvā parinibbute pana tasmiṃ ekappahāreneva dasacakkavāḷasahassāni ekandhakārāni ahesuṃ. Sabbacakkavāḷesu manussānaṃ mahantaṃ ārodanaparidevanaṃ ahosi.

Evaṃ dasasahassilokadhātuṃ andhakāraṃ katvā parinibbutassa tassa bhagavato aparabhāge sumano nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye kañcanapabbatamhi navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā ahosi mahiddhiko mahānubhāvo, so 『『buddho uppanno』』ti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassabhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbatūriyehi upahāraṃ kārāpetvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato nagaraṃ mekhalaṃ nāma ahosi, sudatto nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, saraṇo ca bhāvitatto ca dve aggasāvakā, udeno nāma upaṭṭhāko, soṇā ca upasoṇā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, navutihatthubbedhaṃ sarīraṃ, navutiyeva vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosīti.

Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ, paṭhamasannipāte gaṇanā nāma natthi, dutiye koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, tathā tatiye. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasmiṃ añjaliṃ ṭhapetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅgena pūjamakāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhaññavatī nāma ahosi, pitā vipulo nāma khattiyo, mātāpi vipulā nāma, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāma upaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu saṭṭhivassasahassānīti.

Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhammaṃ nāma ahosi, pitā sudhammo nāma rājā, mātāpi sudhammā nāma, asamo ca sunetto ca dve aggasāvakā, anomo nāma upaṭṭhāko, nakulā ca sujātā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyuppamāṇanti.

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu anomadassī, padumo, nāradoti. Anomadassissa bhagavato tayo sāvakasannipātā, paṭhame aṭṭha bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye satta, tatiye cha tadā bodhisatto eko yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo anekakoṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So 『『buddho uppanno』』ti sutvā āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthāpi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Anomadassissa pana bhagavato candavatī nāma nagaraṃ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko , sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

Tassa aparabhāge padumo nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye tīṇisatasahassāni, tatiye agāmake araññe mahāvanasaṇḍavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ dve satasahassāni. Tadā tathāgate tasmiṃyeva vanasaṇḍe vasante bodhisatto sīho hutvā satthāraṃ nirodhasamāpattisamāpannaṃ disvā pasannacitto vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pītisomanassajāto tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā sattāhaṃ buddhārammaṇaṃ pītiṃavijahitvā pītisukheneva gocarāya apakkamitvā jīvitapariccāgaṃ katvā payirupāsamāno aṭṭhāsi. Satthā sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhito sīhaṃ oloketvā 『『bhikkhusaṅghepi cittaṃ pasādetvā saṅghaṃ vandissatī』』ti 『『bhikkhusaṅgho āgacchatū』』ti cintesi. Bhikkhū tāvadeva āgamiṃsu. Sīho saṅghe cittaṃ pasādeti. Satthā tassa mānasaṃ oloketvā 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Padumassa pana bhagavato campakaṃ nagaraṃ ahosi asamo nāma rājā pitā, mātā asamā nāma, sālo ca upasālo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, soṇarukkho nāma bodhi aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, āyu vassasatasahassanti.

Tassa aparabhāge nārado nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcasu abhiññāsu, aṭṭhasu ca samāpattīsu ciṇṇavasī hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā lohitacandanena pūjamakāsi, sopi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato dhaññavatī nāma nagaraṃ ahosi, sudevo nāma khattiyo pitā, anomā nāma mātā, bhaddasālo ca jitamitto ca dve aggasāvakā, vāsiṭṭho nāma upaṭṭhāko, uttarā ca phaggunī ca dve aggasāvikā, mahāsoṇarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyūti.

Nāradabuddhassa pana aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ito satasahassakappamatthake ekasmiṃ kappe ekova padumuttaro nāma buddho udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye vebhārapabbate navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto jaṭilo nāma mahāraṭṭhiyo hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṃ dānaṃ adāsi. Sopi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi. Padumuttarassa pana bhagavato kāle titthiyā nāma nāhesuṃ sabbe devamanussā buddhameva saraṇamakaṃsu.

Tassa nagaraṃ haṃsavatī nāma ahosi, pitā ānando nāma khattiyo, mātā sujātā nāma, devalo ca sujāto ca dve aggasāvakā sumano nāma upaṭṭhāko, amitā ca asamā ca dve aggasāvikā, salalarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā samantato dvādasa yojanāni gaṇhi vassasatasahassaṃ āyūti.

Tassa aparabhāge sattatikappasahassāni atikkamitvā ito tiṃsakappasahassamatthake sumedho ca sujāto cāti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Sumedhassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte sudassananagare koṭisatakhīṇāsavā ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto uttaro nāma brāhmaṇamāṇavo hutvā nidahitvā ṭhapitaṃyeva asītikoṭidhanaṃ vissajjetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya nikkhamitvā pabbaji. Sopi naṃ 『『anāgate buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Sumedhassa bhagavato sudassanaṃ nāma nagaraṃ ahosi, sudatto nāma rājā pitā, mātāpi sudattā nāma, saraṇo ca sabbakāmo ca dve aggasāvakā, sāgaro nāma upaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, mahānīparukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu navuti vassasahassānīti.

Tassa aparabhāge sujāto nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte saṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ , dutiye paññāsaṃ, tatiye cattālīsaṃ. Tadā bodhisatto cakkavattirājā hutvā 『『buddho uppanno』』ti sutvā upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa saddhiṃ sattahi ratanehi catumahādīparajjaṃ datvā satthu santike pabbaji. Sakalaraṭṭhavāsino raṭṭhuppādaṃ gahetvā ārāmikakiccaṃ sādhentā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niccaṃ mahādānaṃ adaṃsu. Sopi naṃ satthā byākāsi.

Tassa bhagavato nagaraṃ sumaṅgalaṃ nāma ahosi, uggato nāma rājā pitā, pabhāvatī nāma mātā, sudassano ca sudevo ca dve aggasāvakā, nārado nāma upaṭṭhāko, nāgā ca nāgasamālā ca dve aggasāvikā, mahāveḷurukkho bodhi, so kira mandacchiddo ghanakkhandho upariniggatāhi mahāsākhāhi morapiñchakalāpo viya virocittha. Tassa bhagavato sarīraṃ paṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, āyu navutivassasahassānīti.

Tassa aparabhāge ito aṭṭhārasakappasatamatthake ekasmiṃ kappe piyadassī, atthadassī, dhammadassīti tayo buddhā nibbattiṃsu. Piyadassissāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhame koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto kassapo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṅgato hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā koṭisatasahassadhanapariccāgena saṅghārāmaṃ kāretvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāsi. Atha naṃ satthā 『『aṭṭhārasakappasataccayena buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato anomaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā sudinno nāma rājā, mātā candā nāma, pālito ca sabbadassī ca dve aggasāvakā, sobhito nāma upaṭṭhāko, sujātā ca dhammadinnā ca dve aggasāvikā, piyaṅgurukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, navutivassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge atthadassī nāma bhagavā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhame aṭṭhanavutibhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye aṭṭhāsītisahassāni, tathā tatiye. Tadā bodhisatto susīmo nāma mahiddhiko tāpaso hutvā devalokato mandāravapupphacchattaṃ āharitvā satthāraṃ pūjesi. Sopi naṃ satthā byākāsi.

Tassa bhagavato sobhaṇaṃ nāma nagaraṃ ahosi, sāgaro nāma rājā pitā, sudassanā nāma mātā, santo ca upasanto ca dve aggasāvakā, abhayo nāma upaṭṭhāko, dhammā ca sudhammā ca dve aggasāvikā, campakarukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā samantato sabbakālaṃ yojanamattaṃ pharitvā aṭṭhāsi, āyu vassasatasahassanti.

Tassa aparabhāge dhammadassī nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto sakko devarājā hutvā dibbagandhapupphehi ca dibbatūriyehi ca pūjamakāsi. Sopi naṃ satthā byākāsi.

Tassa bhagavato saraṇaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā saraṇo nāma rājā, mātā sunandā nāma, padumo ca phussadevo ca dve aggasāvakā, sunetto nāma upaṭṭhāko, khemā ca sabbanāmā ca dve aggasāvikā, rattaṅkurarukkho bodhi, 『『kakudharukkho』』tipi 『『bimbijālo』』tipi vuccati sarīraṃ panassa asītihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

Tassa aparabhāge ito catunavutikappamatthake ekasmiṃ kappe ekova siddhattho nāma buddho udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto uggatejo abhiññābalasampanno maṅgalo nāma tāpaso hutvā mahājambuphalaṃ āharitvā tathāgatassa adāsi. Satthā taṃ phalaṃ paribhuñjitvā 『『catunavutikappamatthake buddho bhavissasī』』ti bodhisattaṃ byākāsi.

Tassa bhagavato nagaraṃ vebhāraṃ nāma ahosi, pitā jayaseno nāma rājā, mātā suphassā nāma, sambalo ca sumitto ca dve aggasāvakā, revato nāma upaṭṭhāko, sīvalā ca surāmā ca dve aggasāvikā, kaṇikārarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

Tassa aparabhāge ito dvenavutikappamatthake tisso phussoti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Tissassa pana bhagavato tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte bhikkhūnaṃ koṭisataṃ ahosi, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto mahābhogo mahāyaso sujāto nāma khattiyo hutvā isipabbajjaṃ pabbajitvā mahiddhikabhāvaṃ patvā 『『buddho uppanno』』ti sutvā dibbamandāravapadumapāricchattakapupphāni ādāya catuparisamajjhe gacchantaṃ tathāgataṃ pūjesi, ākāse pupphavitānaṃ hutvā aṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā 『『ito dvenavutikappamatthake buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato khemaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā janasandho nāma khattiyo, mātā padumā nāma, brahmadevo ca udayo ca dve aggasāvakā samaṅgo nāma upaṭṭhāko, phussā ca sudattā ca dve aggasāvikā asanarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.

Tassa aparabhāge phusso nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte saṭṭhi bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye paṇṇāsa, tatiye dvattiṃsa. Tadā bodhisatto vijitāvī nāma khattiyo hutvā mahārajjaṃ pahāya satthu santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā mahājanassa dhammakathaṃ kathesi. Sīlapāramiñca pūresi. Sopi naṃ 『『buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato kāsi nāma nagaraṃ ahosi, jayaseno nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, surakkhito ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, sabhiyo nāma upaṭṭhāko, cālā ca upacālā ca dve aggasāvikā , āmalakarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge ito ekanavutikappe vipassī nāma bhagavā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā , paṭhamasannipāte aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye ekasatasahassaṃ, tatiye asītisahassāni. Tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo atulo nāma nāgarājā hutvā sattaratanakhacitaṃ sovaṇṇamayaṃ mahāpīṭhaṃ bhagavato adāsi. Sopi naṃ satthā 『『ito ekanavutikappe buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa bhagavato bandhumatī nāma nagaraṃ ahosi, bandhumā nāma rājā pitā. Bandhumatī nāma mātā, khaṇḍo ca tisso ca dve aggasāvakā, asoko nāma upaṭṭhāko, candā ca candamittā ca dve aggasāvikā pāṭalirukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā sadā satta yojanāni pharitvā aṭṭhāsi, asītivassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge ito ekatiṃsakappe sikhī, vessabhū cāti dve buddhā ahesuṃ. Sikhissāpi bhagavato tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte bhikkhusatasahassaṃ ahosi, dutiye asītisahassāni, tatiye sattati. Tadā bodhisatto arindamo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṃ mahādānaṃ pavattetvā sattaratanapaṭimaṇḍitaṃ hatthiratanaṃ datvā hatthippamāṇaṃ katvā kappiyabhaṇḍaṃ adāsi. Sopi naṃ 『『ito ekatiṃsakappe buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato aruṇavatī nāma nagaraṃ ahosi, aruṇavā nāma khattiyo pitā, pabhāvatī nāma mātā, abhibhū ca sambhavo ca dve aggasāvakā khemaṅkaro nāma upaṭṭhāko, sakhilā ca padumā ca dve aggasāvikā, puṇḍarīkarukkho bodhi, sarīraṃ sattatihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā yojanattayaṃ pharitvā aṭṭhāsi, sattahivassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge vessabhū nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā paṭhamasannipāte asītibhikkhusahassāni ahesuṃ dutiye sattati, tatiye saṭṭhi. Tadā bodhisatto sudassano nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṃ mahādānaṃ datvā satthu santike pabbajitvā ācāraguṇasampanno buddharatane cittīkārapītibahulo ahosi. Sopi naṃ 『『ito ekatiṃse kappe buddho bhavissasī』』ti byākāsi.

Tassa pana bhagavato anomaṃ nāma nagaraṃ ahosi, suppatīto nāma rājā pitā, yasavatī nāma mātā, soṇo ca uttaro ca dve aggasāvakā upasanto nāma upaṭṭhāko dāmā ca samālā ca dve aggasāvikā, sālarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, saṭṭhivassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge imasmiṃ kappe cattāro buddhā nibbattā kakusandho, koṇāgamano, kassapo, amhākaṃ bhagavāti. Kakusandhassa bhagavato eko sāvakasannipāto, tattha cattālīsabhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto khemo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sapattacīvaraṃ mahādānañca añjanādibhesajjāni ca datvā satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbaji. Sopi naṃ satthā byākāsi.

Kakusandhassa pana bhagavato khemaṃ nāma nagaraṃ ahosi, aggidatto nāma brāhmaṇo pitā, visākhā nāma brāhmaṇī mātā, vidhuro ca sañjīvo ca dve aggasāvakā, buddhijo nāma upaṭṭhāko sāmā ca campā ca dve aggasāvikā mahāsirīsarukkho bodhi sarīraṃ cattālīsahatthubbedhaṃ ahosi, cattālīsavassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge koṇāgamano nāma satthā udapādi. Tassāpi eko sāvakasannipāto, tattha tiṃsabhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto pabbato nāma rājā hutvā amaccagaṇaparivuto satthu santikaṃ gantvā dhammadesanaṃ sutvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā mahādānaṃ pavattetvā pattuṇṇacīnapaṭakoseyyakambaladukulāni ceva suvaṇṇapādukañca datvā satthu santike pabbaji. Sopi naṃ satthā byākāsi.

Tassa bhagavato sobhavatī nāma nagaraṃ ahosi, yaññadatto nāma brāhmaṇo pitā, uttarā nāma brāhmaṇī mātā, bhiyyoso ca uttaro ca dve aggasāvakā, sotthijo nāma upaṭṭhāko, samuddā ca uttarā ca dve aggasāvikā, udumbararukkho bodhi, sarīraṃ tiṃsahatthubbedhaṃ ahosi, tiṃsavassasahassāni āyūti.

Tassa aparabhāge kassapo nāma satthā udapādi. Tassāpi ekova sāvakasannipāto, tattha vīsatibhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto jotipālo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū bhūmiyañceva antalikkhe ca pākaṭo ghaṭikārassa kumbhakārassa mitto ahosi, so tena saddhiṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammakathaṃ sutvā pabbajitvā āraddhavīriyo tīṇi piṭakāni uggahetvā vattasampattiyā buddhasāsanaṃ sobhesi. Sopi naṃ satthā byākāsi.

Tassa bhagavato jātanagaraṃ bārāṇasī nāma ahosi. Brahmadatto nāma brāhmaṇo pitā, dhanavatī nāma brāhmaṇī mātā, tisso ca bhāradvājo ca dve aggasāvakā, sabbamitto nāma upaṭṭhāko anuḷā ca uruveḷā ca dve aggasāvikā, nigrodharukkho bodhi sarīraṃ vīsatihatthubbedhaṃ ahosi, vīsativassasahassāni āyūti.

Tassa pana bhagavato orabhāge ṭhapetvā imaṃ sammāsambuddhaṃ añño buddho nāma natthi. Iti dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhabyākaraṇo pana bodhisatto yenena –

『『Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;

Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;

Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī』』ti. (bu. vaṃ. 2.59);

Ime aṭṭha dhamme samodhānetvā dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārena 『『handa buddhakare dhamme vicināmi ito cito』』ti ussāhaṃ katvā 『『vicinanto tadādakkhiṃ, paṭhamaṃ dānapārami』』nti dānapāramitādayo buddhakarā dhammā diṭṭhā, te pūrento yāva vessantarattabhāvā āgami. Āgacchanto ca ye te katābhinīhārānaṃ bodhisattānaṃ ānisaṃsā saṃvaṇṇitā –

『『Evaṃ sabbaṅgasampannā, bodhiyā niyatā narā;

Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, kappakoṭisatehipi.

『『Avīcimhi nuppajjanti, tathā lokantaresu ca;

Nijjhāmataṇhā khuppipāsā, na honti kālakañjikā.

『『Na honti khuddakā pāṇā, uppajjantāpi duggatiṃ;

Jāyamānā manussesu, jaccandhā na bhavanti te.

『『Sotavekallatā natthi, na bhavanti mūgapakkhikā;

Itthibhāvaṃ na gacchanti, ubhatobyañjanapaṇḍakā.

『『Na bhavanti pariyāpannā, bodhiyā niyatā narā;

Muttā ānantarikehi, sabbattha suddhagocarā.

『『Micchādiṭṭhiṃ na sevanti, kammakiriyadassanā;

Vasamānāpi saggesu, asaññaṃ nupapajjare.

『『Suddhāvāsesu devesu, hetu nāma na vijjati;

Nekkhammaninnā sappurisā, visaṃyuttā bhavābhave;

Caranti lokatthacariyāyo, pūrenti sabbapāramī』』ti.

Te ānisaṃse adhigantvāva āgato. Pāramiyo pūrentassa ca tassa akittibrāhmaṇakāle saṅkhabrāhmaṇakāle dhanañcayarājakāle mahāsudassanarājakāle mahāgovindakāle nimimahārājakāle candakumārakāle visayhaseṭṭhikāle sivirājakāle vessantararājakāleti dānapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sasapaṇḍitajātakāle –

『『Bhikkhāya upagataṃ disvā, sakattānaṃ pariccajiṃ;

Dānena me samo natthi, esā me dānapāramī』』ti. (cariyā. 1.143 tassuddāna –

Evaṃ attapariccāgaṃ karontassa dānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Tathā sīlavanāgarājakāle campeyyanāgarājakāle bhūridattanāgarājakāle chaddantanāgarājakāle jayaddisarājaputtakāle alīnasattukumārakāleti sīlapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa saṅkhapālajātakāle –

『『Sūlehipi vijjhiyanto, koṭṭiyantopi sattihi;

Bhojaputte na kuppāmi, esā me sīlapāramī』』ti. (cariyā. 2.91) –

Evaṃ attapariccāgaṃ karontassa sīlapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Tathā somanassakumārakāle hatthipālakumārakāle ayogharapaṇḍitakāleti mahārajjaṃ pahāya nekkhammapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa cūḷasutasomajātakāle –

『『Mahārajjaṃ hatthagataṃ, kheḷapiṇḍaṃva chaḍḍayiṃ;

Cajato na hoti laganaṃ, esā me nekkhammapāramī』』ti. –

Evaṃ nissaṅgatāya rajjaṃ chaḍḍetvā nikkhamantassa nekkhammapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Tathā vidhurapaṇḍitakāle mahāgovindapaṇḍitakāle kudālapaṇḍitakāle arakapaṇḍitakāle bodhiparibbājakakāle mahosadhapaṇḍitakāleti paññāpāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sattubhastajātake senakapaṇḍitakāle –

『『Paññāya vicinantohaṃ, brāhmaṇaṃ mocayiṃ dukhā;

Paññāya me samo natthi, esā me paññāpāramī』』ti. –

Antobhastagataṃ sappaṃ dassentassa paññāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Tathā vīriyapāramitādīnampi pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa mahājanakajātake –

『『Atīradassī jalamajjhe, hatā sabbeva mānusā;

Cittassa aññathā natthi, esā me vīriyapāramī』』ti. –

Evaṃ mahāsamuddaṃ tarantassa vīriyapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Khantivādījātake –

『『Acetanaṃva koṭṭente, tiṇhena pharasunā mamaṃ;

Kāsirāje na kuppāmi, esā me khantipāramī』』ti. –

Evaṃ acetanabhāvena viya mahādukkhaṃ adhivāsentassa khantipāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Mahāsutasomajātake –

『『Saccavācaṃ anurakkhanto, cajitvā mama jīvitaṃ;

Mocesiṃ ekasataṃ khattiye, esā me saccapāramī』』ti. –

Evaṃ jīvitaṃ cavitvā saccamanurakkhantassa saccapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Mūgapakkhajātake –

『『Mātā pitā na me dessā, napi dessaṃ mahāyasaṃ;

Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā vatamadhiṭṭhahi』』nti. –

Evaṃ jīvitaṃ cajitvā vataṃ adhiṭṭhahantassa adhiṭṭhānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Ekarājajātake –

『『Na maṃ koci uttasati, napihaṃ bhāyāmi kassaci;

Mettābalenupatthaddho, ramāmi pavane tadā』』ti. (cariyā. 3.113) –

Evaṃ jīvitaṃ anapaloketvā mettāyantassa mettāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā.

Lomahaṃsajātake –

『『Susāne seyyaṃ kappemi, chavaṭṭhikaṃ upanidhāyahaṃ;

Gāmaṇḍalā upāgantvā, rūpaṃ dassenti nappaka』』nti. –

Evaṃ gāmadārakesu niṭṭhubhanādīhi ceva mālāgandhūpahārādīhi ca sukhadukkhaṃ uppādentesupi upekkhanaṃ anativattentassa upekkhāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panesa attho cariyāpiṭakato gahetabbo.

Evaṃ pāramiyo pūretvā vessantarattabhāve ṭhito –

『『Acetanāyaṃ pathavī, aviññāya sukhaṃ dukhaṃ;

Sāpi dānabalā mayhaṃ, sattakkhattuṃ pakampathā』』ti. (cariyā. 1.124);

Evaṃ mahāpathavīkampanāni mahāpuññāni katvā āyupariyosāne tato cuto tusitabhavane nibbatti, tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhitvā 『『yāvatāyukaṃ dibbasampattiṃ anubhavanto manussagaṇanāya idāni sattahi divasehi āyukkhayaṃ pāpuṇissatī』』ti vatthāni kilissanti, mālā milāyanti, kacchehi sedā muccanti, kāye vevaṇṇiyaṃ okkamati, devo devāsane na saṇṭhahatīti imesu pañcasu pubbanimittesu uppannesu tāni disvā 『『suññā vata bho saggā bhavissantī』』ti saṃvegajātāhi devatāhi mahāsattassa pūritapāramibhāvaṃ ñatvā 『『imasmiṃ idāni aññaṃ devalokaṃ anupagantvā manussaloke uppajjitvā buddhabhāvaṃ patte puññāni katvā cutā cutā manussā devalokaṃ paripūressantī』』ti cintetvā –

『『Yatohaṃ tusite kāye, santusito nāmahaṃ tadā;

Dasasahassī samāgantvā, yācanti pañjalī mamaṃ.

『『Kālo deva mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ;

Sadevakaṃ tārayanto, bujjhassu amataṃ pada』』nti. (bu. vaṃ. 1.66-67);

Evaṃ buddhabhāvatthāya āyācito kālaṃ, dīpaṃ, desaṃ, kulaṃ, janettiyā āyuppamāṇanti imāni pañca mahāvilokanāni viloketvā katasanniṭṭhāno tato cuto sakyarājakule paṭisandhiṃ gahetvā tattha mahāsampattiyā parihariyamāno anukkamena bhadrayobbanaṃ anupāpuṇi. Imasmiṃ antare 『『sato sampajāno ānanda bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkamī』』tiādīnaṃ (ma. ni. 3.200) suttapadānañceva tesaṃ aṭṭhakathāya ca vasena vitthāro veditabbo.

So tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiriṃ viya rajjasiriṃ anubhavamāno uyyānakīḷāya gamanasamaye anukkamena jiṇṇabyādhimatasaṅkhāte tayo devadūte disvā sañjātasaṃvego nivattitvā catutthavāre pabbajitaṃ disvā 『sādhu pabbajjā』ti pabbajjāya ruciṃ uppādetvā uyyānaṃ gantvā tattha divasabhāgaṃ khepetvā maṅgalapokkharaṇītīre nisinno kappakavesaṃ gahetvā āgatena vissakammena devaputtena alaṅkatapaṭiyatto rāhulabhaddassa jātasāsanaṃ sutvā puttasinehassa balavabhāvaṃ ñatvā 『yāva idaṃ bandhanaṃ na vaḍḍhati tāvadeva naṃ chindissāmī』ti cintetvā sāyaṃ nagaraṃ pavisanto –

『『Nibbutā nūna sā mātā, nibbuto nūna so pitā;

Nibbutā nūna sā nārī, yassāyaṃ īdiso patī』』ti. (bu. vaṃ. aṭṭha. 27 avidūrenidānakathā; dha. pa. aṭṭha. 1.10 sāriputtattheravatthu; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā);

Kisāgotamiyā nāma pitucchādhītāya bhāsitaṃ imaṃ gāthaṃ sutvā, 『ahaṃ imāya nibbutapadaṃ sāvito』ti gīvato satasahassagghanikaṃ muttāhāraṃ muñcitvā, tassā pesetvā, attano bhavanaṃ pavisitvā, sirisayane nisinno niddāvasena nāṭakānaṃ vippakāraṃ disvā, nibbinnahadayo channaṃ uṭṭhāpetvā, kaṇḍakaṃ āharāpetvā, kaṇḍakaṃ āruyha, channasahāyova dasasahassilokadhātudevatāhi kataparivāro mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā, teneva rattāvasesena tīṇi mahārajjāni atikkamma anomānadītīre pabbajitvā, anukkamena rājagahaṃ gantvā, tattha piṇḍāya caritvā, paṇḍavapabbatapabbhāre nisinno magadharājena rajjena nimantiyamāno taṃ paṭikkhipitvā, sabbaññutaṃ patvā tassa vijitaṃ āgamanatthāya tena gahitapaṭiñño , āḷārañca udakañca upasaṅkamitvā, tesaṃ santike adhigatavisesena aparituṭṭho chabbassāni mahāpadhānaṃ padahitvā, visākhāpuṇṇamadivase pātova senānigame sujātāya dinnaṃ pāyāsaṃ paribhuñjitvā, nerañjarāya nadiyā suvaṇṇapātiṃ pavāhetvā, nerañjarāya tīre mahāvanasaṇḍe nānāsamāpattīhi divasabhāgaṃ vītināmetvā, sāyanhasamaye sotthiyena dinnaṃ aṭṭhatiṇamuṭṭhiṃ gahetvā, kāḷena nāgarājena abhitthutaguṇo bodhimaṇḍaṃ āruyha tiṇāni santharitvā, 『na tāvimaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī』ti paṭiññaṃ katvā, pācīnadisābhimukho nisīditvā, sūriye anatthaṅgamiteyeva mārabalaṃ vidhamitvā, paṭhamayāme pubbenivāsañāṇaṃ, majjhimayāme cutūpapātañāṇaṃ patvā, pacchimayāmāvasāne dasabalacatuvesārajjādisabbabuddhaguṇapaṭimaṇḍitaṃ sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhantoyeva imaṃ abhidhammanayasamuddaṃ adhigañchi. Evamassa adhigamanidānaṃ veditabbaṃ.

Evaṃ adhigatābhidhammo ekapallaṅkena nisinnasattāhaṃ animisasattāhaṃ caṅkamanasattāhañca atikkamitvā, catutthe sattāhe sayambhūñāṇādhigamena adhigataṃ abhidhammaṃ vicinitvā aparānipi ajapālamucalindarājāyatanesu tīṇi sattāhāni vītināmetvā, aṭṭhame sattāhe ajapālanigrodharukkhamūle nisinno dhammagambhīratāpaccavekkhaṇena appossukkataṃ āpajjamāno dasasahassimahābrahmaparivārena sahampatibrahmunā āyācitadhammadesano buddhacakkhunā lokaṃ oloketvā, brahmuno ajjhesanaṃ ādāya 『『kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya』nti olokento āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā, pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakārataṃ anussaritvā, uṭṭhāyāsanā kāsipuraṃ gacchanto antarāmagge upakena saddhiṃ mantetvā, āsāḷhīpuṇṇamadivase isipatane migadāye pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ patvā,te ananucchavikena samudācārena samudācarante saññāpetvā, dhammacakkaṃ pavattento aññāsikoṇḍaññattherappamukhā aṭṭhārasa brahmakoṭiyo amatapānaṃ pāyesi. Evaṃ yāva dhammacakkappavattanā desanānidānaṃ veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sāṭṭhakathānaṃ ariyapariyesana(ma. ni. 1.274) pabbajjasuttādīnaṃ (su. ni. 407 ādayo) vasena veditabbo.

Evaṃ adhigamanidānadesanānidānasampannassa panassa abhidhammassa aparānipi dūrenidānaṃ, avidūrenidānaṃ, santikenidānanti tīṇi nidānāni. Tattha dīpaṅkarapādamūlato paṭṭhāya yāva tusitapurā dūrenidānaṃ veditabbaṃ. Tusitapurato paṭṭhāya yāva bodhimaṇḍā avidūrenidānaṃ. 『Ekaṃ samayaṃ bhagavā devesu viharati tāvatiṃsesu pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ, tattha kho bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ abhidhammakathaṃ kathesī』ti idamassa santikenidānaṃ. Ayaṃ tāva nidānakathā.

Nidānakathā niṭṭhitā.

  1. Cittuppādakaṇḍo

Tikamātikāpadavaṇṇanā

Idāni

Iti me bhāsamānassa, abhidhammakathaṃ imaṃ;

Avikkhittā nisāmetha, dullabhā hi ayaṃ kathāti.

Evaṃ paṭiññātāya abhidhammakathāya kathanokāso sampatto. Tattha yasmā abhidhammo nāma dhammasaṅgaṇīādīni sattappakaraṇāni; dhammasaṅgaṇīpi cittuppādakaṇḍādīnaṃ vasena cattāri kaṇḍāni; cittuppādakaṇḍampi mātikāpadabhājanīyavasena duvidhaṃ; tattha mātikā ādi; sāpi tikamātikā dukamātikāti duvidhā; tattha tikamātikā ādi; tikamātikāyapi kusalattikaṃ kusalattikepi kusalā dhammāti idaṃ padaṃ; tasmā –

Ito paṭṭhāya gambhīraṃ, abhidhammakathaṃ imaṃ;

Vuccamānaṃ nisāmetha, ekaggā sādhu sādhavoti.

  1. 『『Kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā』』ti ayaṃ tāva ādipadena laddhanāmo kusalattiko nāma. 『『Sukhāya vedanāya sampayuttā dhammā, dukkhāya vedanāya sampayuttā dhammā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā dhammā』』ti ayaṃ sabbapadehi laddhanāmo vedanāttiko nāma. Evaṃ ādipadavasena vā sabbapadavasena vā sabbesampi tikadukānaṃ nāmaṃ veditabbaṃ . Sabbeva cete pañcadasahi paricchedehi vavatthitā. Tikānañhi eko paricchedo, dukānaṃ catuddasa. 『『Hetū dhammā, nahetū dhammā』』tiādayo hi cha dukā ganthato ca atthato ca aññamaññasambandhena kaṇṇikā viya ghaṭā viya hutvā ṭhitattā 『hetugocchako』ti vuccati. Tato apare 『『sappaccayā dhammā appaccayā dhammā』』tiādayo satta dukā, aññamaññaṃ asambandhā, kevalaṃ dukasāmaññato uccinitvā uccinitvā visuṃ visuṃ gocchakantare ṭhapitattā aññehi ca mahantaradukehi cūḷakattā 『cūḷantaradukā』ti veditabbā. Tato paraṃ āsavadukādīnaṃ channaṃ vasena 『āsavagocchako』 ; tathā saṃyojanadukādīnaṃ vasena 『saṃyojanagocchako』; tathā ganthaoghayoganīvaraṇadukādīnaṃ vasena 『ganthaoghayoganīvaraṇagocchakā』; parāmāsadukādīnaṃ pañcannaṃ vasena 『parāmāsagocchako』ti. Sabbepi satta gocchakā veditabbā. Tato paraṃ 『『sārammaṇā dhammā』』tiādayo catuddasa dukā 『mahantaradukā』 nāma. Tato upādānadukādayo cha dukā 『upādānagocchako』 nāma. Tato kilesadukādayo aṭṭha dukā 『kilesagocchako』 nāma. Tato paraṃ dassanenapahātabbadukādayo aṭṭhārasa dukā abhidhammamātikāya pariyosāne ṭhapitattā 『piṭṭhidukā』 nāma. 『『Vijjābhāgino dhammā avijjābhāgino dhammā』』tiādayo pana dvācattālīsa dukā 『suttantikadukā』 nāma. Evaṃ sabbepete pañcadasahi paricchedehi vavatthitāti veditabbā.

Evaṃ vavatthitā panete sappadesanippadesavasena dve koṭṭhāsā honti. Tesu hi nava tikā ekasattati ca dukā sappadesānaṃ rūpārūpadhammānaṃ pariggahitattā sappadesā nāma. Avasesā terasa tikā ekasattati ca dukā nippadesā nāma. Tattha tikesu tāva vedanāttiko vitakkattiko pītittiko uppannattiko atītattiko cattāro ārammaṇattikāti ime nava tikā sappadesā nāma. Dukesu hetugocchakādīnaṃ upādānagocchakapariyosānānaṃ navannaṃ gocchakānaṃ pariyosāne tayo tayo dukā, kilesagocchakapariyosāne cattāro dukā, 『『cittasampayuttā dhammā, cittavippayuttā dhammā』』『『cittasaṃsaṭṭhā dhammā, cittavisaṃsaṭṭhā dhammā』』ti dve mahantaradukā, suttantikadukesu adhivacanadukaṃ niruttidukaṃ paññattidukaṃ nāmarūpadukanti ime cattāro duke ṭhapetvā avasesā aṭṭhatiṃsa dukā cāti ete sappadesā nāma. Vuttāvasesā tikadukā sabbepi nippadesāti veditabbā.

Idāni kusalā dhammātiādīnaṃ mātikāpadānaṃ ayamanupubbapadavaṇṇanā – 『kusala』-saddo tāva ārogyaanavajjachekasukhavipākesu dissati. Ayañhi 『『kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmaya』』ntiādīsu (jā. 1.15.146; 2.20.129) ārogye dissati. 『『Katamo pana, bhante, kāyasamācāro kusalo? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro anavajjo』』ti (ma. ni. 2.361) ca, 『『aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ yathā bhagavā dhammaṃ deseti kusalesu dhammesū』』ti (dī. ni. 3.145) ca evamādīsu anavajje. 『『Kusalo tvaṃ rathassa aṅgapaccaṅgānaṃ』』 (ma. ni. 2.87), 『『kusalā naccagītassa sikkhitā cāturitthiyo』』tiādīsu (jā. 2.22.94) cheke. 『『Kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu』』 (dī. ni. 3.80), 『『kusalassa kammassa katattā upacitattā』』tiādīsu (dha. sa. 431) sukhavipāke. Svāyamidha ārogyepi anavajjepi sukhavipākepi vattati.

Dhammasaddo panāyaṃ pariyattihetuguṇanissattanijjīvatādīsu dissati. Ayañhi 『『dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ geyya』』ntiādīsu (a. ni. 4.102) pariyattiyaṃ dissati. 『『Hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』tiādīsu (vibha. 720) hetumhi.

『『Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;

Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggati』』nti. (theragā. 304; jā. 1.15.386) –

Ādīsu guṇe. 『『Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti』』 (dha. sa. 121), 『『dhammesu dhammānupassī viharatī』』tiādīsu (dī. ni. 2.373) nissattanijjīvatāyaṃ. Svāyamidhāpi nissattanijjīvatāyameva vaṭṭati.

Vacanattho panettha – kucchite pāpake dhamme salayanti calayanti kampenti viddhaṃsentīti kusalā. Kucchitena vā ākārena sayantīti kusā. Te akusalasaṅkhāte kuse lunanti chindantīti kusalā. Kucchitānaṃ vā sānato tanukaraṇato osānakaraṇato ñāṇaṃ kusaṃ nāma. Tena kusena lātabbāti kusalā; gahetabbā pavattetabbāti attho. Yathā vā kusā ubhayabhāgagataṃ hatthappadesaṃ lunanti, evamimepi uppannānuppannabhāvena ubhayabhāgagataṃ kilesapakkhaṃ lunanti. Tasmā kusā viya lunantītipi kusalā. Attano pana sabhāvaṃ dhārentīti dhammā. Dhāriyanti vā paccayehi, dhārīyanti vā yathāsabhāvatoti dhammā. Na kusalā akusalā. Mittapaṭipakkhā amittā viya, lobhādipaṭipakkhā alobhādayo viya ca, kusalapaṭipakkhāti attho. Na byākatāti abyākatā, kusalākusalabhāvena akathitāti attho. Tesu pana anavajjasukhavipākalakkhaṇā kusalā, sāvajjadukkhavipākalakkhaṇā akusalā, avipākalakkhaṇā abyākatā.

Kiṃ panetāni 『kusalā』ti vā 『dhammā』ti vātiādīni ekatthāni udāhu nānatthānīti? Kiñcettha? Yadi tāva ekatthāni 『kusalā dhammā』ti idaṃ 『kusalākusalā』tivuttasadisaṃ hoti. Atha nānatthāni tikadukānaṃ chakkacatukkabhāvo āpajjati padānañca asambandho.

Yathā hi 『kusalā』 『rūpaṃ』『cakkhumā』ti vutte atthavasena aññamaññaṃ anolokentānaṃ padānaṃ na koci sambandho, evamidhāpi padānaṃ asambandho āpajjati. Pubbāparasambandharahitāni ca padāni nippayojanāni nāma honti. Yāpi cesā parato 『katame dhammā kusalā』ti pucchā, tāyapi saddhiṃ virodho āpajjati. Neva hi dhammā kusalā; atha ca panidaṃ vuccati – katame dhammā 『kusalā』ti. Aparo nayo – yadi etāni ekatthāni, tiṇṇaṃ 『dhammānaṃ』 ekattā kusalādīnampi ekattaṃ āpajjati. Kusalādiparānañhi tiṇṇampi 『dhammānaṃ』 dhammabhāvena ekattaṃ. Tasmā dhammattayena saddhiṃ atthato ninnānatthānaṃ kusalādīnampi ekattaṃ āpajjati. 『Yadeva kusalaṃ, taṃ akusalaṃ, taṃ abyākata』nti. 『Athāpi tiṇṇaṃ dhammānaṃ ekattaṃ na sampaṭicchatha, aññova kusalaparo dhammo, añño akusalaparo dhammo, añño abyākataparo dhammoti vadatha, evaṃ sante dhammo nāma bhāvo, bhāvato ca añño abhāvoti kusalaparā bhāvasaṅkhātā dhammā añño akusalaparo dhammo abhāvo siyā, tathā abyākataparo. Tehi ca añño kusalaparopi. Evaṃ abhāvattaṃ āpannehi dhammehi anaññe kusalādayopi abhāvāyeva siyu』nti.

Sabbametaṃ akāraṇaṃ. Kasmā? Yathānumativohārasiddhitoti. Vohāro hi yathā yathā atthesu anumato sampaṭicchito tathā tatheva siddho. Na cāyaṃ 『『kusalā dhammā』』tiādīsu kusalapubbo dhammābhilāpo dhammaparo ca kusalābhilāpo, yathā 『kusalā kusalā』ti evaṃ, attano atthavisesābhāvena paṇḍitehi sampaṭicchito; na ca 『kusalā』 『rūpaṃ』cakkhumāsaddā viya aññamaññaṃ anolokitatthabhāvena. 『Kusala』-saddo panettha anavajjasukhavipākasaṅkhātassa atthassa jotakabhāvena sampaṭicchito, 『akusala』-saddo sāvajjadukkhavipākatthajotakattena, 『abyākata』-saddo avipākatthajotakattena, 『dhamma』-saddo sabhāvadhāraṇādiatthajotakattena. So etesaṃ aññatarānantare vuccamāno attano atthasāmaññaṃ dīpeti. Sabbeva hi ete sabhāvadhāraṇādinā lakkhaṇena dhammā. Kusalādisaddā cāpi dhammasaddassa purato vuccamānā attano attano atthavisesaṃ tassa dīpenti. Dhammo hi kusalo vā hoti akusalo vā abyākato vā. Evamete visuṃ visuṃ vuccamānā attano attano atthamattadīpakattena sampaṭicchitā. Dhammasaddena saha vuccamānā attano attano atthasāmaññaṃ atthavisesaṃ vā dīpakattena loke paṇḍitehi sampaṭicchitā. Tasmā yadetamettha ekatthanānātthataṃ vikappetvā dosāropanakāraṇaṃ vuttaṃ sabbametaṃ akāraṇaṃ. Ayaṃ tāva kusalattikassa anupubbapadavaṇṇanā. Imināva nayena sesatikadukānampi nayo veditabbo. Ito paraṃ pana visesamattameva vakkhāma.

2.Sukhāya vedanāyātiādīsu 『sukha』-saddo tāva sukhavedanāsukhamūlasukhārammaṇasukhahetusukhapaccayaṭṭhānaabyābajjhanibbānādīsu dissati. Ayañhi 『『sukhassa ca pahānā』』tiādīsu (dī. ni. 1.232) sukhavedanāyaṃ dissati. 『『Sukho buddhānaṃ uppādo』』 (dha. pa. 194), 『『sukhā virāgatā loke』』tiādīsu (udā. 11; mahāva. 5) sukhamūle 『『yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkanta』』ntiādīsu (saṃ. ni. 3.60) sukhārammaṇe. 『『Sukhassetaṃ, bhikkhave, adhivacanaṃ yadidaṃ puññānī』』tiādīsu (a. ni. 7.62) sukhahetumhi. 『『Yāvañcidaṃ, bhikkhave, na sukaraṃ akkhānena pāpuṇituṃ yāva sukhā saggā』』 (ma. ni. 3.255), 『『na te sukhaṃ pajānanti ye na passanti nandana』』ntiādīsu (saṃ. ni. 1.11) sukhapaccayaṭṭhāne. 『『Diṭṭhadhammasukhavihārā ete dhammā』』tiādīsu (ma. ni. 1.82) abyābajjhe. 『『Nibbānaṃ paramaṃ sukha』』ntiādisu (dha. pa. 203-204) nibbāne. Idha panāyaṃ sukhavedanāyameva daṭṭhabbo. 『Vedanā』-saddo 『『viditā vedanā uppajjantī』』tiādīsu (ma. ni. 3.208) vedayitasmiṃyeva vattati.

『Dukkha』-saddo dukkhavedanādukkhavatthudukkhārammaṇadukkhapaccayadukkhapaccayaṭṭhānādīsu dissati. Ayañhi 『『dukkhassa ca pahānā』』tiādīsu dukkhavedanāyaṃ dissati. 『『Jātipi dukkhā』』tiādīsu (dī. ni. 2.387; vibha. 190) dukkhavatthusmiṃ. 『『Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ dukkhaṃ dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkanta』』ntiādīsu dukkhārammaṇe. 『『Dukkho pāpassa uccayo』』tiādīsu (dha. pa. 117) dukkhapaccaye. 『『Yāvañcidaṃ, bhikkhave, na sukaraṃ akkhānena pāpuṇituṃ yāva dukkhā nirayā』』tiādīsu (ma. ni. 3.250) dukkhapaccayaṭṭhāne. Idha panāyaṃ dukkhavedanāyameva daṭṭhabbo.

Vacanattho panettha – sukhayatīti sukhā. Dukkhayatīti dukkhā. Na dukkhā na sukhāti adukkhamasukhā. 『Ma-kāro padasandhivasena vutto. Sabbāpi ārammaṇarasaṃ vedayanti anubhavantīti vedanā. Tāsu iṭṭhānubhavanalakkhaṇā sukhā, aniṭṭhānubhavanalakkhaṇā dukkhā, ubhayaviparītānubhavanalakkhaṇā adukkhamasukhā. Yopanāyaṃ tīsupi padesu 『sampayutta』-saddo, tassattho – samaṃ pakārehi yuttāti sampayuttā. Katarehi pakārehīti? Ekuppādatādīhi. 『『Natthi keci dhammā kehici dhammehi sampayuttāti? Āmantā』』ti hi imassa pañhassa paṭikkhepe 『『nanu atthi keci dhammā kehici dhammehi sahagatā sahajātā saṃsaṭṭhā ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ekārammaṇā』』ti (kathā. 473) evaṃ ekuppādatādīnaṃ vasena sampayogattho vutto. Iti imehi ekuppādatādīhi samaṃ pakārehi yuttāti sampayuttā.

3.Vipākattike aññamaññavisiṭṭhānaṃ kusalākusalānaṃ pākāti vipākā. Vipakkabhāvamāpannānaṃ arūpadhammānametaṃ adhivacanaṃ. Vipākadhammadhammāti vipākasabhāvadhammā. Yathā jātijarāsabhāvā jātijarāpakatikā sattā jātidhammā jarādhammāti vuccanti evaṃ vipākajanakaṭṭhena vipākasabhāvā vipākapakatikā dhammāti attho. Tatiyapadaṃ ubhayasabhāvapaṭikkhepavasena vuttaṃ.

4.Upādinnupādāniyattike ārammaṇakaraṇavasena taṇhādiṭṭhīhi upetena kammunā ādinnā, phalabhāvena gahitāti upādinnā. Ārammaṇabhāvaṃ upagantvā upādānasambandhena upādānānaṃ hitāti upādāniyā. Upādānassa ārammaṇapaccayabhūtānametaṃ adhivacanaṃ. Upādiṇṇā ca te upādāniyā cāti upādiṇṇupādāniyā; sāsavakammanibbattānaṃ rūpārūpadhammānametaṃ adhivacanaṃ. Iti iminā nayena sesapadadvayepi paṭisedhasahito attho veditabbo.

  1. Saṃkiliṭṭhasaṃkilesikattike saṃkilesetīti saṃkileso, vibādhati, upatāpeti cāti attho. Saṃkilesena samannāgatāti saṃkiliṭṭhā. Attānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattanena saṃkilesaṃ arahanti , saṃkilese vā niyuttā, tassa ārammaṇabhāvānatikkamanatoti saṃkilesikā. Saṃkilesassa ārammaṇapaccayabhūtānametaṃ adhivacanaṃ. Saṃkiliṭṭhā ca te saṃkilesikā cāti saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā. Sesapadadvayampi purimattike vuttanayeneva veditabbaṃ.

6.Vitakkattike sampayogavasena vattamānena saha vitakkena savitakkā. Saha vicārena savicārā. Savitakkā ca te savicārā cāti savitakkasavicārā. Ubhayarahitā avitakkaavicārā. Vitakkavicāresu vicārova mattā, pamāṇaṃ, etesanti vicāramattā. Vicārato uttari vitakkena saddhiṃ sampayogaṃ na gacchantīti attho. Avitakkā ca te vicāramattā cāti avitakkavicāramattā.

7.Pītittike pītiyā saha ekuppādādibhāvaṃ gatāti pītisahagatā, pītisampayuttāti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo. Upekkhāti cettha adukkhamasukhā vedanā vuttā. Sā hi sukhadukkhākārappavattiṃ upekkhati, majjhattākārasaṇṭhitattā tenākārena pavattatīti upekkhā. Iti vedanāttikato padadvayameva gahetvā nippītikassa sukhassa sappītikasukhato visesadassanavasena ayaṃ tiko vutto.

8.Dassanattike dassanenāti sotāpattimaggena. So hi paṭhamaṃ nibbānaṃ dassanato dassananti vutto. Gotrabhu pana kiñcāpi paṭhamataraṃ passati, yathā pana rañño santikaṃ kenacideva karaṇīyena āgato puriso dūratova rathikāya carantaṃ hatthikkhandhagataṃ rājānaṃ disvāpi 『diṭṭho te rājā』ti puṭṭho disvāpi kattabbakiccassa akatattā 『na passāmī』ti āha. Evameva nibbānaṃ disvāpi kattabbassa kilesappahānassābhāvā na dassananti vuccati. Tañhi ñāṇaṃ maggassa āvajjanaṭṭhāne tiṭṭhati. Bhāvanāyāti sesamaggattayena. Sesamaggattayañhi paṭhamamaggena diṭṭhasmiṃyeva dhamme bhāvanāvasena uppajjati, adiṭṭhapubbaṃ kiñci na passati, tasmā bhāvanāti vuccati. Tatiyapadaṃ ubhayapaṭikkhepavasena vuttaṃ.

9.Tadanantarattike dassanena pahātabbo hetu etesanti dassanena pahātabbahetukā. Dutiyapadepi eseva nayo. Tatiyapade neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo hetu etesanti evamatthaṃ aggahetvā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo hetu etesaṃ atthīti evamattho gahetabbo . Itarathā hi ahetukānaṃ aggahaṇaṃ bhaveyya; hetuyeva hi tesaṃ natthi yo dassanabhāvanāhi pahātabbo siyā. Sahetukesupi hetuvajjānaṃ pahānaṃ āpajjati, na hetūnaṃ; hetuyeva hi etesaṃ 『neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo』ti vutto, na te dhammā. Ubhayampi cetaṃ anadhippetaṃ. Tasmā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo hetu etesaṃ atthīti nevadassanena nabhāvanāya pahātabbahetukāti ayamattho gahetabbo.

10.Ācayagāmittike kammakilesehi āciyatīti ācayo. Paṭisandhicutigatippavattānaṃ etaṃ nāmaṃ. Tassa kāraṇaṃ hutvā nipphādanakabhāvena taṃ ācayaṃ gacchanti, yassa vā pavattanti taṃ puggalaṃ yathāvuttameva ācayaṃ gamentītipi ācayagāmino; sāsavakusalākusalānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Tato eva ācayasaṅkhātā cayā apetattā, nibbānaṃ apetaṃ cayāti apacayo. Taṃ ārammaṇaṃ katvā pavattanato apacayaṃ gacchantīti apacayagāmino; ariyamaggānametaṃ adhivacanaṃ. Apica pākāraṃ iṭṭhakavaḍḍhakī viya pavattaṃ ācinantā gacchantīti ācayagāmino. Tena citaṃ citaṃ iṭṭhakaṃ viddhaṃsayamāno puriso viya tadeva pavattaṃ apacinantā gacchantīti apacayagāmino. Tatiyapadaṃ ubhayapaṭikkhepena vuttaṃ.

11.Sekkhattike tīsu sikkhāsu jātāti sekkhā. Sattannaṃ sekkhānaṃ etetipi sekkhā. Apariyositasikkhattā sayameva sikkhantītipi sekkhā. Upari sikkhitabbābhāvato na sekkhāti asekkhā. Vuḍḍhippattā vā sekkhātipi asekkhā. Arahattaphaladhammānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Tatiyapadaṃ ubhayapaṭikkhepena vuttaṃ.

12.Parittattike samantato khaṇḍitattā appamattakaṃ parittanti vuccati; 『parittaṃ gomayapiṇḍa』ntiādīsu (saṃ. ni. 3.96) viya. Imepi appānubhāvatāya parittā viyāti parittā; kāmāvacaradhammānametaṃ adhivacanaṃ. Kilesavikkhambhanasamatthatāya vipulaphalatāya dīghasantānatāya ca mahantabhāvaṃ gatā, mahantehi vā uḷāracchandavīriyacittapaññehi gatā paṭipannātipi mahaggatā. Pamāṇakarā dhammā rāgādayo pamāṇaṃ nāma. Ārammaṇato vā sampayogato vā natthi etesaṃ pamāṇaṃ, pamāṇassa ca paṭipakkhāti appamāṇā.

13.Parittārammaṇattike parittaṃ ārammaṇaṃ etesanti parittārammaṇā. Sesapadadvayepi eseva nayo.

14.Hīnattike hīnāti lāmakā akusalā dhammā. Hīnappaṇītānaṃ majjhe bhavāti majjhimā. Avasesā tebhūmakā dhammā uttamaṭṭhena atappakaṭṭhena ca paṇītā; lokuttarā dhammā.

15.Micchattattike 『hitasukhāvahā me bhavissantī』ti evaṃ āsīsitāpi tathā abhāvato, 『asubhādīsuyeva subha』ntiādi viparītappavattito ca micchāsabhāvāti micchattā; vipākadāne sati khandhabhedānantarameva vipākadānato niyatā; micchattā ca te niyatā cāti micchattaniyatā. Vuttaviparītena atthena sammāsabhāvāti sammattā; sammattā ca te niyatā ca anantarameva phaladānenāti sammattaniyatā. Ubhayathāpi na niyatāti aniyatā.

16.Maggārammaṇattike nibbānaṃ maggati, gavesati, kilese vā mārento gacchatīti maggo. Maggo ārammaṇaṃ etesanti maggārammaṇā. Aṭṭhaṅgikopi maggo paccayaṭṭhena etesaṃ hetūti maggahetukā. Maggasampayuttā vā hetū magge vā hetūti maggahetū. Te etesaṃ hetūtipi maggahetukā. Sammādiṭṭhi sayaṃ maggo ceva hetu ca. Iti maggo hetu etesantipi maggahetukā. Abhibhavitvā pavattanaṭṭhena maggo adhipati etesanti maggādhipatino.

17.Uppannattike uppādato paṭṭhāya yāva bhaṅgā uddhaṃ pannā gatā pavattāti uppannā. Na uppannāti anuppannā. Pariniṭṭhitakāraṇekadesattā avassaṃ uppajjissantīti uppādino.

18.Atītattike attano sabhāvaṃ uppādādikkhaṇaṃ vā patvā atikkantāti atītā. Tadubhayampi na āgatāti anāgatā. Taṃ taṃ kāraṇaṃ paṭicca uppannāti paccuppannā.

19.Anantarattike atītaṃ ārammaṇaṃ etesanti atītārammaṇā. Sesapadadvayepi eseva nayo.

20.Ajjhattattike 『evaṃ pavattamānā mayaṃ attā』ti gahaṇaṃ, 『gamissāmā』ti iminā viya adhippāyena attānaṃ adhikāraṃ katvā pavattāti ajjhattā. 『Ajjhatta』-saddo panāyaṃ gocarajjhatte niyakajjhatte ajjhattajjhatte visayajjhatteti catūsu atthesu dissati. 『『Tenānanda, bhikkhunā tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapetabbaṃ』』 (ma. ni. 3.188), 『『ajjhattarato samāhito』』tiādīsu (dha. pa. 362) hi ayaṃ gocarajjhatte dissati. 『『Ajjhattaṃ sampasādanaṃ』』 (dī. ni. 1.228; dha. sa. 161), 『『ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharatī』』tiādīsu (dī. ni. 2.373) niyakajjhatte. 『『Cha ajjhattikāni āyatanānī』』tiādīsu (ma. ni. 3.304) ajjhattajjhatte. 『『Ayaṃ kho panānanda, vihāro tathāgatena abhisambuddho yadidaṃ sabbanimittānaṃ amanasikārā ajjhattaṃ suññataṃ upasampajja viharatī』』tiādīsu (ma. ni. 3.187) visayajjhatte; issariyaṭṭhāneti attho. Phalasamāpatti hi buddhānaṃ issariyaṭṭhānaṃ nāma. Idha pana niyakajjhatte adhippeto. Tasmā attano santāne pavattā pāṭipuggalikā dhammā ajjhattāti veditabbā. Tato bāhirabhūtā pana indriyabaddhā vā anindriyabaddhā vā bahiddhā nāma. Tatiyapadaṃ tadubhayavasena vuttaṃ.

  1. Anantarattiko teyeva tippakārepi dhamme ārammaṇaṃ katvā pavattanavasena vutto.

22.Sanidassanattike daṭṭhabbabhāvasaṅkhātena saha nidassanenāti sanidassanā. Paṭihananabhāvasaṅkhātena saha paṭighenāti sappaṭighā. Sanidassanā ca te sappaṭighā cāti sanidassanasappaṭighā. Natthi etesaṃ daṭṭhabbabhāvasaṅkhātaṃ nidassananti anidassanā. Anidassanā ca te vuttanayeneva sappaṭighā cāti anidassanasappaṭighā. Tatiyapadaṃ ubhayapaṭikkhepena vuttaṃ. Ayaṃ tāva tikamātikāya anupubbapadavaṇṇanā.

Tikamātikāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dukamātikāpadavaṇṇanā

1-6. Dukamātikāyaṃ pana tikesu anāgatapadavaṇṇanaṃyeva karissāma. Hetugocchake tāva hetudhammāti mūlaṭṭhena hetusaṅkhātā dhammā. Hetū dhammātipi pāṭho. Nahetūti tesaṃyeva paṭikkhepavacanaṃ. Sampayogato pavattena saha hetunāti sahetukā. Tatheva pavatto natthi etesaṃ hetūti ahetukā. Ekuppādāditāya hetunā sampayuttāti hetusampayuttā. Hetunā vippayuttāti hetuvippayuttā. Imesaṃ dvinnampi dukānaṃ kiñcāpi atthato nānattaṃ natthi, desanāvilāsena pana tathā bujjhantānaṃ vā puggalānaṃ ajjhāsayavasena vuttā. Tato paraṃ paṭhamadukaṃ dutiyatatiyehi saddhiṃ yojetvā tesaṃ 『hetū na hetū』tiādīnaṃ padānaṃ vasena yathāsambhavato aparepi tayo dukā vuttā. Tattha yatheva 『hetū ceva dhammā sahetukā cā』ti etaṃ sambhavati, tathā 『hetū ceva dhammā ahetukā cā』ti idampi. Yathā ca 『sahetukā ceva dhammā na ca hetū』ti etaṃ sambhavati, tathā 『ahetukā ceva dhammā na ca hetū』ti idampi. Hetusampayuttadukena saddhiṃ yojanāyapi eseva nayo.

Tatra yadetaṃ 『na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpī』ti siddhe, 『na hetū kho pana dhammā』ti atirittaṃ 『kho panā』ti padaṃ vuttaṃ, tassa vasena ayaṃ atirekattho saṅgahitoti veditabbo. Kathaṃ? Na kevalaṃ 『na hetu dhammā atha kho aññepi na ca sahetukāpi ahetukāpi icceva, atha kho aññathāpīti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yatheva hi 『na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi』, evaṃ 『hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi』. Yathā ca 『na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi』, evaṃ 『na hetū dhammā hetusampayuttāpi hetuvippayuttāpī』ti.

7-13.Cūḷantaradukesu attano nipphādakena saha paccayenāti sappaccayā. Natthi etesaṃ uppāde vā ṭhitiyaṃ vā paccayoti appaccayā. Paccayehi samāgantvā katāti saṅkhatā. Na saṅkhatāti asaṅkhatā. Avinibbhogavasena rūpaṃ etesaṃ atthīti rūpino. Tathāvidhaṃ natthi etesaṃ rūpanti arūpino. Ruppanalakkhaṇaṃ vā rūpaṃ; taṃ etesaṃ atthīti rūpino. Na rūpino arūpino. Lokiyā dhammāti loko vuccati lujjanapalujjanaṭṭhena vaṭṭaṃ; tasmiṃ pariyāpannabhāvena loke niyuttāti lokiyā. Tato uttiṇṇāti uttarā; loke apariyāpannabhāvena lokato uttarāti lokuttarā. Kenaci viññeyyāti cakkhuviññāṇādīsu kenaci ekena cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā vijānitabbā. Kenaci na viññeyyāti teneva cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā na vijānitabbā. Evaṃ sante dvinnampi padānaṃ atthanānattato duko hoti.

14-19.Āsavagocchake āsavantīti āsavā. Cakkhutopi…pe… manatopi sandanti pavattantīti vuttaṃ hoti. Dhammato yāva gotrabhuṃ, okāsato yāva bhavaggaṃ savantīti vā āsavā. Ete dhamme etañca okāsaṃ antokaritvā pavattantīti attho. Antokaraṇattho hi ayaṃ 『ā』kāro. Cirapārivāsiyaṭṭhena madirādayo āsavā. Āsavā viyātipi āsavā. Lokasmiñhi cirapārivāsikā madirādayo āsavāti vuccanti. Yadi ca cirapārivāsiyaṭṭhena āsavā, eteyeva bhavitumarahanti. Vuttañhetaṃ – 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosī』』tiādi (a. ni. 10.61). Āyataṃ vā saṃsāradukkhaṃ savanti pasavantītipi āsavā. Tato aññe no āsavā nāma. Attānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattehi saha āsavehīti sāsavā. Evaṃ pavattamānā natthi etesaṃ āsavāti anāsavā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayena veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – yathā tattha 『na hetū kho pana dhammā sahetukāpi ahetukāpīti ayaṃ osānaduko paṭhamadukassa dutiyapadaṃ ādimhi ṭhapetvā vutto, evaṃ idha 『no āsavā kho pana dhammā sāsavāpi anāsavāpī』ti na vutto. Kiñcāpi na vutto, atha kho ayañca añño ca bhedo tattha vuttanayeneva veditabbo.

20-25.Saṃyojanagocchake yassa saṃvijjanti, taṃ puggalaṃ vaṭṭasmiṃ saṃyojenti bandhantīti saṃyojanā. Tato aññe no saṃyojanā nāma. Ārammaṇabhāvaṃ upagantvā saṃyojanasambandhane saṃyojanānaṃ hitāti saṃyojaniyā. Saṃyojanassa ārammaṇapaccayabhūtānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Na saṃyojaniyā asaṃyojaniyā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayeneva yojetabbaṃ.

26-31.Ganthagocchake yassa saṃvijjanti taṃ cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ganthenti ghaṭentīti ganthā. Tato aññe no ganthā. Ārammaṇakaraṇavasena ganthehi ganthitabbāti ganthaniyā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayeneva yojetabbaṃ. Yathā ca idha, evaṃ ito paresupi vuttāvasesaṃ tattha tattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

32-37.Oghagocchake yassa saṃvijjanti taṃ vaṭṭasmiṃyeva ohananti osīdāpentīti oghā. Ārammaṇaṃ katvā atikkamanīyato oghehi atikkamitabbāti oghaniyā. Oghānaṃ ārammaṇadhammā eva veditabbā.

38-43.Yogagocchake vaṭṭasmiṃ yojentīti yogā. Yoganiyā oghaniyā viya veditabbā.

44-49.Nīvaraṇagocchake cittaṃ nīvaranti pariyonandhantīti nīvaraṇā. Nīvaraṇiyā saṃyojaniyā viya veditabbā.

50-54.Parāmāsagocchake dhammānaṃ yathābhūtaṃ aniccādiākāraṃ atikkamitvā 『nicca』nti ādivasena pavattamānā parato āmasantīti parāmāsā. Parāmāsehi ārammaṇakaraṇavasena parāmaṭṭhattā parāmaṭṭhā.

55-68.Mahantaradukesu ārammaṇaṃ aggahetvā appavattito saha ārammaṇenāti sārammaṇā. Natthi etesaṃ ārammaṇanti anārammaṇā. Cintanaṭṭhena cittā, vicittaṭṭhena vā cittā. Avippayogavasena cetasi niyuttāti cetasikā. Nirantarabhāvūpagamanatāya, uppādato yāva bhaṅgā, cittena saṃsaṭṭhāti cittasaṃsaṭṭhā. Ekato vattamānāpi nirantarabhāvaṃ anupagamanatāya cittena visaṃsaṭṭhāti cittavisaṃsaṭṭhā. Samuṭṭhahanti etenāti samuṭṭhānaṃ. Cittaṃ samuṭṭhānaṃ etesanti cittasamuṭṭhānā. Saha bhavantīti sahabhuno. Cittena sahabhuno cittasahabhuno. Anuparivattantīti anuparivattino. Kiṃ anuparivattanti? Cittaṃ. Cittassa anuparivattino cittānuparivattino. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā ca cittasahabhuno eva cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā ca cittānuparivattino eva cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Sesāni sabbapadāni vuttapadānaṃ paṭikkhepavasena veditabbāni. Ajjhattajjhattaṃ sandhāya ajjhattattike vuttavasena ajjhattāva ajjhattikā. Tato bahibhūtāti bāhirā. Upādiyanteva bhūtāni, na bhūtāni viya upādiyantīti upādā. Na upādiyantevāti noupādā.

69-74.Upādānagocchake bhusaṃ ādiyantīti upādānā; daḷhaggāhaṃ gaṇhantīti attho. Tato aññe noupādānā.

75-82.Kilesagocchake saṃkiliṭṭhattike vuttanayeneva attho veditabbo.

83-100.Piṭṭhidukesu kāme avacarantīti kāmāvacarā rūpe avacarantīti rūpāvacarā. Arūpe avacarantīti arūpāvacarā. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana parato āvi bhavissati. Tebhūmakavaṭṭe pariyāpannā antogadhāti pariyāpannā. Tasmiṃ na pariyāpannāti apariyāpannā. Vaṭṭamūlaṃ chindantā nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā vaṭṭato niyyantīti niyyānikā. Iminā lakkhaṇena na niyyantīti aniyyānikā. Cutiyā vā attano vā pavattiyā anantaraṃ phaladāne niyatattā niyatā. Tathā aniyatattā aniyatā. Aññe dhamme uttaranti pajahantīti uttarā. Attānaṃ uttarituṃ samatthehi saha uttarehīti sauttarā. Natthi etesaṃ uttarāti anuttarā. Raṇanti etehīti raṇā; yehi abhibhūtā sattā nānappakārena kandanti paridevanti, tesaṃ rāgādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sampayogavasena pahānekaṭṭhatāvasena ca saha raṇehīti saraṇā. Tenākārena natthi etesaṃ raṇāti araṇā.

Suttantikadukamātikāpadavaṇṇanā

101-108. Suttantikadukesu sampayogavasena vijjaṃ bhajantīti vijjābhāgino; vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattantītipi vijjābhāgino. Tattha vipassanāñāṇaṃ, manomayiddhi, cha abhiññāti aṭṭha vijjā. Purimena atthena tāhi sampayuttadhammāpi vijjābhāgino. Pacchimena atthena tāsu yā kāci ekā vijjā vijjā. Sesā vijjābhāginoti. Evaṃ vijjāpi vijjāya sampayuttadhammāpi vijjābhāginotveva veditabbā. Idha pana sampayuttadhammāva adhippetā. Sampayogavaseneva avijjaṃ bhajantīti avijjābhāgino. Avijjābhāge avijjākoṭṭhāse vattantītipi avijjābhāgino. Tattha dukkhapaṭicchādakaṃ tamo samudayādipaṭicchādakanti catasso avijjā. Purimanayeneva tāhi sampayuttadhammāpi avijjābhāgino. Tāsu yā kāci ekā avijjā avijjā. Sesā avijjābhāginoti. Evaṃ avijjāpi avijjāya sampayuttadhammāpi avijjābhāginotveva veditabbā. Idha pana sampayuttadhammāva adhippetā.

Puna anajjhottharaṇabhāvena kilesandhakāraṃ viddhaṃsetuṃ asamatthatāya vijju upamā etesanti vijjūpamā. Nissesaṃ viddhaṃsanasamatthatāya vajiraṃ upamā etesanti vajirūpamā. Bālesu ṭhitattā yattha ṭhitā tadupacārena bālā. Paṇḍitesu ṭhitattā paṇḍitā. Bālakarattā vā bālā, paṇḍitakarattā paṇḍitā. Kaṇhāti kāḷakā, cittassa apabhassarabhāvakaraṇā. Sukkāti odātā , cittassa pabhassarabhāvakaraṇā. Kaṇhābhijātihetuto vā kaṇhā; sukkābhijātihetuto sukkā. Idha ceva samparāye ca tapentīti tapanīyā. Na tapanīyā atapanīyā.

Adhivacanadukādayo tayo atthato ninnānākaraṇā; byañjanamevettha nānaṃ. Sirivaḍḍhako dhanavaḍḍhakoti ādayo hi vacanamattameva adhikāraṃ katvā pavattā adhivacanā nāma. Adhivacanānaṃ pathā adhivacanapathā. 『『Abhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā saṅkhārā』』ti (saṃ. ni. 3.79) evaṃ niddhāretvā sahetukaṃ katvā vuccamānā abhilāpā nirutti nāma. Niruttīnaṃ pathā niruttipathā. Takko vitakko saṅkappoti (dha. sa. 7) evaṃ tena tena pakārena ñāpanato paññatti nāma. Paññattīnaṃ pathā paññattipathā. Ettha ca ekaṃ dukaṃ vatvāpi itaresaṃ vacane payojanaṃ hetugocchake vuttanayeneva veditabbaṃ.

109-118.Nāmarūpaduke nāmakaraṇaṭṭhena namanaṭṭhena nāmanaṭṭhena ca nāmaṃ. Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana nikkhepakaṇḍe āvi bhavissati. Avijjāti dukkhādīsu aññāṇaṃ. Bhavataṇhāti bhavapatthanā. Bhavadiṭṭhīti bhavo vuccati sassataṃ; sassatavasena uppajjanadiṭṭhi. Vibhavadiṭṭhīti vibhavo vuccati ucchedaṃ; ucchedavasena uppajjanadiṭṭhi. Sassato attā ca loko cāti pavattā diṭṭhi sassatadiṭṭhi. Ucchijjissatīti pavattā diṭṭhi ucchedadiṭṭhi. Antavāti pavattā diṭṭhi antavādiṭṭhi. Anantavāti pavattā diṭṭhi anantavādiṭṭhi. Pubbantaṃ anugatā diṭṭhi pubbantānudiṭṭhi. Aparantaṃ anugatā diṭṭhi aparantānudiṭṭhi. Ahirikanti yaṃ na hiriyati hiriyitabbenāti (dha. sa. 387) evaṃ vitthāritā nillajjatā. Anottappanti yaṃ na ottappati ottappitabbenāti evaṃ vitthārito abhāyanakaākāro. Hiriyanā hirī, ottappanā ottappaṃ. Dovacassatādīsu dukkhaṃ vaco etasmiṃ vippaṭikūlagāhimhi vipaccanīkasāte anādare puggaleti dubbaco. Tassa kammaṃ dovacassaṃ. Tassa bhāvo dovacassatā. Pāpā assaddhādayo puggalā etassa mittāti pāpamitto; tassa bhāvo pāpamittatā. Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca vuttapaṭipakkhanayena veditabbā.

119-123. 『Pañcapi āpattikkhandhā āpattiyo, sattapi āpattikkhandhā āpattiyo』ti (dha. sa. 1336) evaṃ vuttāsu āpattīsu kusalabhāvo āpattikusalatā. Tāhi āpattīhi vuṭṭhāne kusalabhāvo āpattivuṭṭhānakusalatā. Samāpattīsu kusalabhāvo samāpattikusalatā. Samāpattīnaṃ appanāparicchedapaññāyetaṃ adhivacanaṃ. Samāpattīhi vuṭṭhāne kusalabhāvo samāpattivuṭṭhānakusalatā. Aṭṭhārasasu dhātūsu kusalabhāvo dhātukusalatā. Tāsaṃyeva dhātūnaṃ manasikāre kusalabhāvo manasikārakusalatā. Cakkhāyatanādīsu kusalabhāvo āyatanakusalatā. Dvādasaṅge paṭiccasamuppāde kusalabhāvo paṭiccasamuppādakusalatā. Tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne kusalabhāvo ṭhānakusalatā. Ṭhānanti kāraṇaṃ vuccati. Tasmiñhi tadāyattavuttitāya phalaṃ tiṭṭhati nāma, tasmā ṭhānanti vuttaṃ. Aṭṭhāne kusalabhāvo aṭṭhānakusalatā.

124-134. Ujubhāvo ajjavo. Mudubhāvo maddavo. Adhivāsanasaṅkhāto khamanabhāvo khanti. Suratassa bhāvo soraccaṃ. Sammodakamudubhāvasaṅkhāto sakhilabhāvo sākhalyaṃ. Yathā parehi saddhiṃ attano chiddaṃ na hoti evaṃ dhammāmisehi paṭisantharaṇaṃ paṭisanthāro. Indriyasaṃvarabhedasaṅkhāto manacchaṭṭhesu indriyesu aguttadvārabhāvo indriyesu aguttadvāratā. Paṭiggahaṇaparibhogavasena bhojane mattaṃ ajānanabhāvo bhojane amattaññutā. Anantaraduko vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Sativippavāsasaṅkhāto muṭṭhassatibhāvo muṭṭhassaccaṃ. Asampajānabhāvo asampajaññaṃ. Saratīti sati. Sampajānātīti sampajaññaṃ. Appaṭisaṅkhāne akampanaṭṭhena paṭisaṅkhānasaṅkhātaṃ balaṃ paṭisaṅkhānabalaṃ. Vīriyasīsena satta bojjhaṅge bhāventassa uppannaṃ balaṃ bhāvanābalaṃ. Paccanīkadhamme sametīti samatho. Aniccādivasena vividhena ākārena passatīti vipassanā. Samathova taṃ ākāraṃ gahetvā puna pavattetabbassa samathassa nimittavasena samathanimittaṃ. Paggāhanimittepi eseva nayo. Sampayuttadhamme paggaṇhātīti paggāho. Na vikkhipatīti avikkhepo.

135-142. Sīlavināsikā asaṃvarasaṅkhātā sīlassa vipatti sīlavipatti. Sammādiṭṭhivināsikā micchādiṭṭhisaṅkhātā diṭṭhiyā vipatti diṭṭhivipatti. Soraccameva sīlassa sampādanato sīlaparipūraṇato sīlassa sampadāti sīlasampadā. Diṭṭhipāripūribhūtaṃ ñāṇaṃ diṭṭhiyā sampadāti diṭṭhisampadā. Visuddhibhāvaṃ sampattā sīlasaṅkhātā sīlassa visuddhi, sīlavisuddhi. Nibbānasaṅkhātaṃ visuddhiṃ pāpetuṃ samatthā, dassanasaṅkhātā, diṭṭhiyā visuddhi diṭṭhivisuddhi. Diṭṭhivisuddhi kho pana yathādiṭṭhissa ca padhānanti kammassakataññāṇādisaṅkhātā diṭṭhivisuddhi ceva yathādiṭṭhissa ca anurūpadiṭṭhissa kalyāṇadiṭṭhissa taṃsampayuttameva padhānaṃ. Saṃvegoti jātiādīni paṭicca uppannabhayasaṅkhātaṃ saṃvijjanaṃ. Saṃvejaniyaṭṭhānanti saṃvegajanakaṃ jātiādikāraṇaṃ. Saṃviggassa ca yonisopadhānanti evaṃ saṃvegajātassa upāyapadhānaṃ. Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesūti kusaladhammapūraṇe asantuṭṭhibhāvo. Appaṭivānitā ca padhānasminti arahattaṃ apatvā padhānasmiṃ anivattanatā anosakkanatā. Vijānanato vijjā. Vimuccanato vimutti. Khaye ñāṇanti kilesakkhayakare ariyamagge ñāṇaṃ. Anuppāde ñāṇanti paṭisandhivasena anuppādabhūte taṃtaṃmaggavajjhakilesānaṃ anuppādapariyosāne uppanne ariyaphale ñāṇaṃ. Ayaṃ mātikāya anupubbapadavaṇṇanā.

Dukamātikāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kāmāvacarakusalapadabhājanīyaṃ

  1. Idāni yathānikkhittāya mātikāya saṅgahite dhamme pabhedato dassetuṃ katame dhammā kusalāti idaṃ padabhājanīyaṃ āraddhaṃ. Tattha yadetaṃ yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotīti paṭhamaṃ kāmāvacarakusalaṃ dassitaṃ, tassa tāva niddese dhammavavatthānavāro saṅgahavāro suññatavāroti tayo mahāvārā honti. Tesu dhammavavatthānavāro uddesaniddesavasena dvidhā ṭhito. Tesu uddesavārassa pucchā, samayaniddeso, dhammuddeso, appanāti cattāro paricchedā. Tesu 『katame dhammā kusalā』ti ayaṃ pucchā nāma. 『Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ…pe… tasmiṃ samaye』ti ayaṃ samayaniddeso nāma. 『Phasso hoti…pe… avikkhepo hotī』ti ayaṃ dhammuddeso nāma. 『Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ime dhammā kusalā』ti ayaṃ appanā nāma.

Evaṃ catūhi paricchedehi ṭhitassa uddesavārassa yvāyaṃ paṭhamo pucchāparicchedo, tattha 『katame dhammā kusalā』ti ayaṃ kathetukamyatāpucchā. Pañcavidhāhi pucchā – adiṭṭhajotanāpucchā, diṭṭhasaṃsandanāpucchā, vimaticchedanāpucchā, anumatipucchā, kathetukamyatāpucchāti. Tāsaṃ idaṃ nānattaṃ –

Katamā adiṭṭhajotanāpucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti, adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ. Tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhūtatthāya vibhāvanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ adiṭṭhajotanāpucchā (mahāni. 150; cūḷani. puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 12).

Katamā diṭṭhasaṃsandanāpucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti, diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ, so aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ diṭṭhasaṃsandanāpucchā (mahāni. 150; cūḷani. puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 12).

Katamā vimaticchedanāpucchā? Pakatiyā saṃsayapakkhando hoti, vimatipakkhando dveḷhakajāto – 『evaṃ nu kho, nanu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho』ti. So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanāpucchā (mahāni. 150; cūḷani. puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 12).

Katamā anumatipucchā? Bhagavā bhikkhūnaṃ anumatiyā pañhaṃ pucchati – 『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』ti? 『Aniccaṃ, bhante』. 『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』ti? 『Dukkhaṃ, bhante』 . 『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』ti? 『Nohetaṃ, bhante』ti (saṃ. ni. 3.79; mahāva. 21). Ayaṃ anumatipucchā.

Katamā kathetukamyatāpucchā? Bhagavā bhikkhūnaṃ kathetukamyatāya pañhaṃ pucchati. 『『Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro』』ti (dī. ni. 2.373)? Ayaṃ kathetukamyatāpucchāti.

Tattha buddhānaṃ purimā tisso pucchā natthi. Kasmā? Buddhānañhi tīsu addhāsu kiñci saṅkhataṃ, addhāvimuttaṃ vā asaṅkhataṃ, adiṭṭhaṃ anaññātaṃ ajotitaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ nāma natthi. Tena tesaṃ adiṭṭhajotanāpucchā natthi. Yaṃ pana bhagavatā attano ñāṇena paṭividdhaṃ, tassa aññena samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā saddhiṃ saṃsandanakiccaṃ natthi. Tenassa diṭṭhasaṃsandanāpucchā natthi. Yasmā panesa akathaṃkathī tiṇṇavicikiccho sabbadhammesu vihatasaṃsayo, tenassa vimaticchedanāpucchā natthi. Itarā dve pana pucchā bhagavato atthi. Tāsu ayaṃ kathetukamyatāpucchāti veditabbā.

Tattha 『katame』tipadena niddisitabbadhamme pucchati. 『Dhammā kusalā』ti hi vacanamattena 『kiṃ katā kiṃ vā karontī』ti na sakkā ñātuṃ. 『Katame』ti vutte pana tesaṃ puṭṭhabhāvo paññāyati. Tena vuttaṃ 『katametipadena niddisitabbadhamme pucchatī』ti. 『Dhammā kusalā』tipadadvayena pucchāya puṭṭhadhamme dasseti. Tesaṃ attho heṭṭhā pakāsitova.

Kasmā panettha mātikāyaṃ viya 『kusalā dhammā』ti avatvā 『dhammā kusalā』ti padānukkamo katoti? Pabhedato dhammānaṃ desanaṃ dīpetvā pabhedavantadassanatthaṃ. Imasmiñhi abhidhamme dhammāva desetabbā. Te ca kusalādīhi pabhedehi anekappabhedā. Tasmā dhammāyeva idha desetabbā . Nāyaṃ vohāradesanā. Te ca anekappabhedato desetabbā, na dhammamattato. Pabhedato hi desanā ghanavinibbhogapaṭisambhidāñāṇāvahā hotīti 『kusalā dhammā』ti evaṃ pabhedato dhammānaṃ desanaṃ dīpetvā, idāni ye tena pabhedena desetabbā dhammā te dassetuṃ, ayaṃ 『katame dhammā kusalā』ti padānukkamo katoti veditabbo. Pabhedavantesu hi dassitesu pabhedo dassiyamāno yujjati suviññeyyo ca hotīti.

Idāni yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittanti. Ettha –

Samaye niddisi cittaṃ, cittena samayaṃ muni;

Niyametvāna dīpetuṃ, dhamme tattha pabhedato.

『Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ citta』nti hi niddisanto bhagavā samaye cittaṃ niddisi. Kiṃkāraṇā? Tena samayaniyamitena cittena pariyosāne 『tasmiṃ samaye』ti evaṃ samayaṃ niyametvāna, atha vijjamānepi samayanānatte yasmiṃ samaye cittaṃ tasmiṃyeva samaye phasso hoti, vedanā hotīti evaṃ tasmiṃ cittaniyamite samaye ete santatisamūhakiccārammaṇaghanavasena duranubodhappabhede phassavedanādayo dhamme bodhetunti attho.

Idāni 『yasmiṃ samaye』tiādīsu ayamanupubbapadavaṇṇanā. Yasminti aniyamato bhummaniddeso. Samayeti aniyamaniddiṭṭhaparidīpanaṃ. Ettāvatā aniyamato samayo niddiṭṭho hoti. Tattha samayasaddo –

Samavāye khaṇe kāle, samūhe hetu diṭṭhisu;

Paṭilābhe pahāne ca, paṭivedhe ca dissati.

Tathā hissa 『『appeva nāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyā』』ti (dī. ni. 1.447) evamādīsu samavāyo attho. 『『Ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā』』tiādīsu (a. ni. 8.29) khaṇo. 『『Uṇhasamayo pariḷāhasamayo』』tiādīsu (pāci. 358) kālo. 『『Mahāsamayo pavanasmi』』ntiādīsu samūho. 『『Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi – bhagavā kho sāvatthiyaṃ viharati, bhagavāpi maṃ jānissati 『bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī』ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosī』』tiādīsu (ma. ni. 2.135) hetu. 『『Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasatī』』tiādīsu (ma. ni. 2.260) diṭṭhi.

『『Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko;

Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī』』ti. (saṃ. ni. 1.129) –

Ādīsu paṭilābho. 『『Sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā』』tiādīsu (ma. ni. 1.28) pahānaṃ. 『『Dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho abhisamayaṭṭho』』tiādīsu (paṭi. ma. 2.8) paṭivedho. Evamanekesu samayesu –

Samavāyo khaṇo kālo, samūho hetuyeva ca;

Ete pañcapi viññeyyā, samayā idha viññunā.

『Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusala』nti imasmiñhi kusalādhikāre tesu navasu samayesu ete samavāyādayo pañca samayā paṇḍitena veditabbā.

Tesu paccayasāmaggī, samavāyo khaṇo pana;

Ekova navamo ñeyyo, cakkāni caturopi vā.

Yā hi esā sādhāraṇaphalanipphādakattena saṇṭhitā paccayānaṃ sāmaggī, sā idha samavāyoti ñātabbā. 『『Ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā』』ti (a. ni. 8.29) evaṃ vutto pana navamova khaṇo eko khaṇoti veditabbo. Yāni vā panetāni 『『cattārimāni, bhikkhave, cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussānaṃ catucakkaṃ vattatī』』ti – ettha 『patirūpadesavāso, sappurisūpanissayo, attasammāpaṇidhi, pubbe ca katapuññatā』ti (a. ni. 4.31) cattāri cakkāni vuttāni, etāni vā ekajjhaṃ katvā okāsaṭṭhena khaṇoti veditabbāni. Tāni hi kusaluppattiyā okāsabhūtāni.

Evaṃ samavāyañca khaṇañca ñatvā itaresu –

Taṃ taṃ upādāya paññatto, kālo vohāramattako;

Puñjo phassādidhammānaṃ, samūhoti vibhāvito.

『Cittakālo rūpakālo』tiādinā hi nayena dhamme vā, 『atīto anāgato』tiādinā nayena dhammavuttiṃ vā, 『bījakālo aṅkurakālo』ti ādinā nayena dhammapaṭipāṭiṃ vā, 『uppādakālo jarākālo』tiādinā nayena dhammalakkhaṇaṃ vā, 『vediyanakālo sañjānanakālo』tiādinā nayena dhammakiccaṃ vā, 『nhānakālo pānakālo』tiādinā nayena sattakiccaṃ vā, 『gamanakālo ṭhānakālo』tiādinā nayena iriyāpathaṃ vā, 『pubbaṇho sāyanho divā rattī』tiādinā nayena candimasūriyādiparivattanaṃ vā, 『aḍḍhamāso māso』tiādinā nayena ahorattādisaṅkhātaṃ kālasañcayaṃ vāti – evaṃ taṃ taṃ upādāya paññatto kālo nāma. So panesa sabhāvato avijjamānattā paññattimattako evāti veditabbo. Yo panesa phassavedanādīnaṃ dhammānaṃ puñjo, so idha samūhoti vibhāvito. Evaṃ kālasamūhepi ñatvā itaro pana –

Hetūti paccayovettha, tassa dvāravasena vā;

Anekabhāvo viññeyyo, paccayānaṃ vasena vā.

Ettha hi paccayova hetu nāma, tassa dvārānaṃ vā paccayānaṃ vā vasena anekabhāvo veditabbo. Kathaṃ? Cakkhudvārādīsu hi uppajjamānānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ cakkhurūpaālokamanasikārādayo paccayā, mahāpakaraṇe ca 『『hetupaccayo ārammaṇapaccayo』』tiādinā nayena catuvīsati paccayā vuttā. Tesu ṭhapetvā vipākapaccayañca pacchājātapaccayañca, sesā kusaladhammānaṃ paccayā hontiyeva. Te sabbepi idha hetūti adhippetā. Evamassa iminā dvāravasena vā paccayavasena vā anekabhāvo veditabbo . Evamete samavāyādayo pañca atthā idha samayasaddena pariggahitāti veditabbā.

『Kasmā pana etesu yaṃkiñci ekaṃ apariggahetvā sabbesaṃ pariggaho kato』ti? 『Tena tena tassa tassa atthavisesassa dīpanato. Etesu hi samavāyasaṅkhāto samayo anekahetuto vuttiṃ dīpeti. Tena ekakāraṇavādo paṭisedhito hoti. Samavāyo ca nāma sādhāraṇaphalanipphādane aññamaññāpekkho hoti. Tasmā 『eko kattā nāma natthī』ti imampi atthaṃ dīpeti. Sabhāvena hi kāraṇe sati kāraṇantarāpekkhā ayuttāti. Evaṃ ekassa kassaci kāraṇassa abhāvadīpanena 『『sayaṃkataṃ sukhadukkha』』ntiādi paṭisedhitaṃ hoti.

Tattha siyā – 『yaṃ vuttaṃ anekahetuto vuttiṃ dīpetī』ti, taṃ na yuttaṃ. 『Kiṃkāraṇā』 ?『Asāmaggiyaṃ ahetūnaṃ sāmaggiyampi ahetubhāvāpattito』. 『Na hi ekasmiṃ andhe daṭṭhuṃ asakkonte andhasataṃ passatī』ti. 『No na yuttaṃ; sādhāraṇaphalanipphādakattena hi ṭhitabhāvo sāmaggī; na anekesaṃ samodhānamattaṃ. Na ca andhānaṃ dassanaṃ nāma sādhāraṇaphalaṃ』. 『Kasmā』?『Andhasate satipi tassa abhāvato. Cakkhādīnaṃ pana taṃ sādhāraṇaphalaṃ, tesaṃ bhāve bhāvato. Asāmaggiyaṃ ahetūnampi ca sāmaggiyaṃ hetubhāvo siddho. Svāyaṃ asāmaggiyaṃ phalābhāvena, sāmaggiyañcassa bhāvena, veditabbo. Cakkhādīnañhi vekalle cakkhuviññāṇādīnaṃ abhāvo, avekalle ca bhāvo, paccakkhasiddho lokassā』ti. Ayaṃ tāva samavāyasaṅkhātena samayena attho dīpito.

Yo panesa aṭṭhahi akkhaṇehi parivajjito navamo khaṇo, patirūpadesavāsādiko ca catucakkasaṅkhāto okāsaṭṭhena khaṇo vutto, so manussattabuddhuppādasaddhammaṭṭhitiādikaṃ khaṇasāmaggiṃ vinā natthi. Manussattādīnañca kāṇakacchapopamādīhi (ma. ni. 3.252) dullabhabhāvo. Iti khaṇassa dullabhattā suṭṭhutaraṃ khaṇāyattaṃ lokuttaradhammānaṃ upakārabhūtaṃ kusalaṃ dullabhameva . Evametesu khaṇasaṅkhāto samayo kusaluppattiyā dullabhabhāvaṃ dīpeti. Evaṃ dīpentena anena adhigatakhaṇānaṃ khaṇāyattasseva tassa kusalassa ananuṭṭhānena moghakhaṇaṃ kurumānānaṃ pamādavihāro paṭisedhito hoti. Ayaṃ khaṇasaṅkhātena samayena attho dīpito.

Yo panetassa kusalacittassa pavattikālo nāma hoti, so atiparitto. Sā cassa atiparittatā 『『yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṃ javo, yathā ca yā devatā candimasūriyānaṃ purato dhāvanti tāsaṃ devatānaṃ javo, tato sīghataraṃ āyusaṅkhārā khīyantī』』ti (saṃ. ni. 2.228) – imassa suttassa aṭṭhakathāvasena veditabbā. Tatra hi so rūpajīvitindriyassa tāva parittako kālo vutto. Yāva paṭuppannaṃ rūpaṃ tiṭṭhati tāva soḷasa cittāni uppajjitvā bhijjanti. Iti tesaṃ kālaparittatāya upamāpi natthi. Tenevāha – 『『yāvañcidaṃ, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva lahuparivattaṃ citta』』nti (a. ni. 1.48). Evametesu kālasaṅkhāto samayo kusalacittappavattikālassa atiparittataṃ dīpeti. Evaṃ dīpentena cānena atiparittakālatāya, vijjulatobhāsena muttāvuṇanaṃ viya, duppaṭivijjhamidaṃ cittaṃ, tasmā etassa paṭivedhe mahāussāho ca ādaro ca kattabboti ovādo dinno hoti. Ayaṃ kālasaṅkhātena samayena attho dīpito.

Samūhasaṅkhāto pana samayo anekesaṃ sahuppattiṃ dīpeti. Phassādīnañhi dhammānaṃ puñjo samūhoti vutto. Tasmiñca uppajjamānaṃ cittaṃ saha tehi dhammehi uppajjatīti anekesaṃ sahuppatti dīpitā. Evaṃ dīpentena cānena ekasseva dhammassa uppatti paṭisedhitā hoti. Ayaṃ samūhasaṅkhātena samayena attho dīpito.

Hetusaṅkhāto pana samayo parāyattavuttitaṃ dīpeti. 『Yasmiṃ samaye』ti hi padassa yasmā 『yasmiṃ hetumhi sati』 uppannaṃ hotīti ayamattho, tasmā 『hetumhi sati』 pavattito parāyattavuttitā dīpitā. Evaṃ dīpentena cānena dhammānaṃ savasavattitābhimāno paṭisedhito hoti. Ayaṃ hetusaṅkhātena samayena attho dīpito.

Tattha 『yasmiṃ samaye』ti kālasaṅkhātassa samayassa vasena 『yasmiṃ kāle』ti attho; samūhasaṅkhātassa 『yasmiṃ samūhe』ti. Khaṇasamavāyahetusaṅkhātānaṃ 『yasmiṃ khaṇe sati, yāya sāmaggiyā sati, yamhi hetumhi sati』 kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva sati 『phassādayopī』ti ayamattho veditabbo. Adhikaraṇañhi kālasaṅkhāto samūhasaṅkhāto ca samayo. Tattha vuttadhammānanti adhikaraṇavasenettha bhummaṃ. Khaṇasamavāyahetusaṅkhātassa ca samayassa bhāvena tesaṃ bhāvo lakkhīyatīti bhāvenabhāvalakkhaṇavasenettha bhummaṃ.

Kāmāvacaranti 『『katame dhammā kāmāvacarā? Heṭṭhato avīcinirayaṃ uparito paranimmitavasavattiṃ pariyantaṃ katvā』』tiādinā (dha. sa. 1287) nayena vuttesu kāmāvacaradhammesu pariyāpannaṃ. Tatrāyaṃ vacanattho – uddānato dve kāmā, vatthukāmo ca kilesakāmo ca. Tattha kilesakāmo atthato chandarāgova vatthukāmo tebhūmakavaṭṭaṃ. Kilesakāmo cettha kāmetīti kāmo; itaro pana kāmiyatīti kāmo. Yasmiṃ pana padese duvidhopeso kāmo pavattivasena avacarati, so catunnaṃ apāyānaṃ, manussānaṃ, channañca devalokānaṃ vasena ekādasavidho padeso. Kāmo ettha avacaratīti kāmāvacaro, sasatthāvacaro viya. Yathā hi yasmiṃ padese sasatthā purisā avacaranti, so vijjamānesupi aññesu dvipadacatuppadesu avacarantesu, tesaṃ abhilakkhitattā 『sasatthāvacaro』tveva vuccati, evaṃ vijjamānesupi aññesu rūpāvacarādīsu tattha avacarantesu, tesaṃ abhilakkhitattā ayaṃ padeso 『kāmāvacaro』tveva vuccati. Svāyaṃ yathā rūpabhavo rūpaṃ, evaṃ uttarapadalopaṃ katvā 『kāmo』tveva vuccati. Evamidaṃ cittaṃ imasmiṃ ekādasapadesasaṅkhāte kāme avacaratīti kāmāvacaraṃ.

Kiñcāpi hi etaṃ rūpārūpabhavesupi avacarati, yathā pana saṅgāme avacaraṇato saṅgāmāvacaroti laddhanāmako nāgo nagare carantopi 『saṅgāmāvacaro』tveva vuccati, thalajalacarā ca pāṇā athale ajale ca ṭhitāpi 『thalacarā jalacarā』tveva vuccanti, evamidaṃ aññattha avacarantampi kāmāvacaramevāti veditabbaṃ. Ārammaṇakaraṇavasena vā ettha kāmo avacaratītipi kāmāvacaraṃ. Kāmañcesa rūpārūpāvacaresupi avacarati, yathā pana vadatīti 『vaccho』, mahiyaṃ setīti 『mahiṃso』ti vutte, na sattā yattakā vadanti, mahiyaṃ vā senti sabbesaṃ taṃ nāmaṃ hoti, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Apica kāmabhavasaṅkhāte kāme paṭisandhiṃ avacāretītipi kāmāvacaraṃ.

Kusalanti kucchitānaṃ salanādīhi atthehi kusalaṃ. Apica ārogyaṭṭhena anavajjaṭṭhena kosallasambhūtaṭṭhena ca kusalaṃ. Yatheva hi 『kacci nu bhoto kusala』nti (jā. 1.15.146; 2.20.129) rūpakāye anāturatāya agelaññena nibyādhitāya ārogyaṭṭhena kusalaṃ vuttaṃ, evaṃ arūpadhammepi kilesāturatāya kilesagelaññassa ca kilesabyādhino abhāvena ārogyaṭṭhena kusalaṃ veditabbaṃ. Kilesavajjassa pana kilesadosassa kilesadarathassa ca abhāvā anavajjaṭṭhena kusalaṃ. Kosallaṃ vuccati paññā; kosallato sambhūtattā kosallasambhūtaṭṭhena kusalaṃ.

『Ñāṇasampayuttaṃ』 tāva evaṃ hotu; ñāṇavippayuttaṃ kathanti. Tampi ruḷhīsaddena kusalameva. Yathā hi tālapaṇṇehi akatvā kilañjādīhi katampi taṃsarikkhattā ruḷhīsaddena tālavaṇṭantveva vuccati, evaṃ 『ñāṇavippayutta』mpi kusalantveva veditabbaṃ. Nippariyāyena pana 『ñāṇasampayuttaṃ』 ārogyaṭṭhena anavajjaṭṭhena kosallasambhūtaṭṭhenāti tividhenapi kusalanti nāmaṃ labhati, ñāṇavippayuttaṃ duvidheneva. Iti yañca jātakapariyāyena yañca bāhitikasuttapariyāyena yañca abhidhammapariyāyena kusalaṃ kathitaṃ sabbaṃ taṃ tīhipi atthehi imasmiṃ citte labbhati.

Tadetaṃ lakkhaṇādivasena anavajjasukhavipākalakkhaṇaṃ, akusalaviddhaṃsanarasaṃ, vodānapaccupaṭṭhānaṃ, yonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ. Avajjapaṭipakkhattā vā anavajjalakkhaṇameva kusalaṃ, vodānabhāvarasaṃ, iṭṭhavipākapaccupaṭṭhānaṃ, yathāvuttapadaṭṭhānameva. Lakkhaṇādīsu hi tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ sabhāvo vā sāmaññaṃ vā lakkhaṇaṃ nāma. Kiccaṃ vā sampatti vā raso nāma. Upaṭṭhānākāro vā phalaṃ vā paccupaṭṭhānaṃ nāma. Āsannakāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ nāma. Iti yattha yattha lakkhaṇādīni vakkhāma tattha tattha imināva nayena tesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

Cittanti ārammaṇaṃ cintetīti cittaṃ; vijānātīti attho. Yasmā vā 『citta』nti sabbacittasādhāraṇo esa saddo, tasmā yadettha lokiyakusalākusalakiriyacittaṃ, taṃ javanavīthivasena attano santānaṃ cinotīti cittaṃ. Vipākaṃ kammakilesehi citanti cittaṃ. Apica sabbampi yathānurūpato cittatāya cittaṃ. Cittakaraṇatāya cittanti evampettha attho veditabbo. Tattha yasmā aññadeva sarāgaṃ cittaṃ, aññaṃ sadosaṃ , aññaṃ samohaṃ; aññaṃ kāmāvacaraṃ, aññaṃ rūpāvacarādibhedaṃ; aññaṃ rūpārammaṇaṃ, aññaṃ saddādiārammaṇaṃ; rūpārammaṇesu cāpi aññaṃ nīlārammaṇaṃ, aññaṃ pītādiārammaṇaṃ; saddādiārammaṇesupi eseva nayo; sabbesupi cetesu aññaṃ hīnaṃ aññaṃ majjhimaṃ aññaṃ paṇītaṃ; hīnādīsupi aññaṃ chandādhipateyyaṃ, aññaṃ vīriyādhipateyyaṃ aññaṃ cittādhipateyyaṃ, aññaṃ vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmā assa imesaṃ sampayuttabhūmiārammaṇahīnamajjhimapaṇītādhipatīnaṃ vasena cittatā veditabbā. Kāmañcettha ekameva evaṃ cittaṃ na hoti, cittānaṃ pana antogadhattā etesu yaṃkiñci ekampi cittatāya cittanti vattuṃ vaṭṭati. Evaṃ tāva cittatāya cittaṃ.

Kathaṃ cittakaraṇatāyāti? Lokasmiñhi cittakammato uttari aññaṃ cittaṃ nāma natthi. Tasmimpi caraṇaṃ nāma cittaṃ aticittameva hoti. Taṃ karontānaṃ cittakārānaṃ 『evaṃvidhāni ettha rūpāni kātabbānī』ti cittasaññā uppajjati. Tāya cittasaññāya lekhāgahanarañjanaujjotanavattanādinipphādikā cittakiriyā uppajjanti, tato caraṇasaṅkhāte citte aññataraṃ vicittarūpaṃ nipphajjati. Tato 『imassa rūpassa upari idaṃ hotu, heṭṭhā idaṃ, ubhayapasse ida』nti cintetvā yathācintitena kamena sesacittarūpanipphādanaṃ hoti, evaṃ yaṃkiñci loke vicittaṃ sippajātaṃ sabbaṃ taṃ citteneva kariyati, evaṃ imāya karaṇavicittatāya tassa tassa cittassa nipphādakaṃ cittampi tatheva cittaṃ hoti. Yathācintitassa vā anavasesassa anipphajjanato tatopi cittameva cittataraṃ. Tenāha bhagavā –

『『Diṭṭhaṃ vo, bhikkhave, caraṇaṃ nāma cittanti? 『Evaṃ, bhante』. Tampi kho, bhikkhave, caraṇaṃ nāma cittaṃ citteneva cintitaṃ. Tenapi kho, bhikkhave, caraṇena cittena cittaṃyeva cittatara』』nti (saṃ. ni. 3.100).

Tathā yadetaṃ devamanussanirayatiracchānabhedāsu gatīsu kammaliṅgasaññāvohārādibhedaṃ ajjhattikaṃ cittaṃ tampi cittakatameva. Kāyakammādibhedañhi dānasīlavihiṃsāsāṭheyyādinayappavattaṃ kusalākusalakammaṃ cittanipphāditaṃ kammanānattaṃ. Kammanānatteneva ca tāsu tāsu gatīsu hatthapādakaṇṇaudaragīvāmukhādisaṇṭhānabhinnaṃ liṅganānattaṃ. Liṅganānattato yathāgahitasaṇṭhānavasena 『ayaṃ itthī ayaṃ puriso』ti uppajjamānāya saññāya saññānānattaṃ. Saññānānattato saññānurūpena 『itthī』ti vā 『puriso』ti vā voharantānaṃ vohāranānattaṃ. Vohāranānattavasena pana yasmā 『itthī bhavissāmi puriso bhavissāmi, khattiyo bhavissāmi brāhmaṇo bhavissāmī』ti evaṃ tassa tassa attabhāvassa janakaṃ kammaṃ karīyati, tasmā vohāranānattato kammanānattaṃ. Taṃ panetaṃ kammanānattaṃ yathāpatthitaṃ bhavaṃ nibbattentaṃ yasmā gativasena nibbatteti tasmā kammanānattato gatinānattaṃ. Kammanānatteneva ca tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tassā tassā gatiyā apādakadvipādakāditā, tassā tassā upapattiyā uccanīcāditā, tasmiṃ tasmiṃ attabhāve suvaṇṇadubbaṇṇāditā, lokadhammesu lābhālābhāditā ca paññāyati. Tasmā sabbametaṃ devamanussanirayatiracchānabhedāsu gatīsu kammaliṅgasaññāvohārādibhedaṃ ajjhattikaṃ cittaṃ citteneva katanti veditabbaṃ. Svāyamattho imassa saṅgītianāruḷhassa suttassa vasena veditabbo. Vuttañhetaṃ –

『『Kammanānattaputhuttappabhedavavatthānavasena liṅganānattaputhuttappabhedavavatthānaṃ bhavati, liṅganānattaputhuttappabhedavavatthānavasena saññānānattaputhuttappabhedavavatthānaṃ bhavati, saññānānattaputhuttappabhedavavatthānavasena vohāranānattaputhuttappabhedavavatthānaṃ bhavati, vohāranānattaputhuttappabhedavavatthānavasena kammanānattaputhuttappabhedavavatthānaṃ bhavati. Kammanānākaraṇaṃ paṭicca sattānaṃ gatiyā nānākaraṇaṃ paññāyati – apadā dvipadā catuppadā bahuppadā, rūpino arūpino, saññino asaññino nevasaññīnāsaññino. Kammanānākaraṇaṃ paṭicca sattānaṃ upapattiyā nānākaraṇaṃ paññāyati – uccanīcatā hīnapaṇītatā sugataduggatatā. Kammanānākaraṇaṃ paṭicca sattānaṃ attabhāve nānākaraṇaṃ paññāyati – suvaṇṇadubbaṇṇatā sujātadujjātatā susaṇṭhitadussaṇṭhitatā. Kammanānākaraṇaṃ paṭicca sattānaṃ lokadhamme nānākaraṇaṃ paññāyati – lābhālābhe yasāyase nindāpasaṃsāyaṃ sukhadukkhe』』ti.

Aparampi vuttaṃ –

Kammato liṅgato ceva, liṅgasaññā pavattare;

Saññāto bhedaṃ gacchanti, itthāyaṃ purisoti vā.

『『Kammunā vattate loko, kammunā vattate pajā;

Kammanibandhanā sattā, rathassāṇīva yāyato』』. (ma. ni. 2.460; su. ni. 659);

Kammena kittiṃ labhate pasaṃsaṃ,

Kammena jāniñca vadhañca bandhaṃ;

Taṃ kammanānākaraṇaṃ viditvā,

Kasmā vade natthi kammanti loke. (kathā. 785);

『『Kammassakā māṇava sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā; kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyā』』ti (ma. ni. 3.289).

Evaṃ imāya karaṇacittatāyapi cittassa cittatā veditabbā. Sabbānipi hi etāni vicitrāni citteneva katāni. Aladdhokāsassa pana cittassa yaṃ vā pana avasesapaccayavikalaṃ tassa ekaccacittakaraṇābhāvato yadetaṃ cittena kataṃ ajjhattikaṃ cittaṃ vuttaṃ, tatopi cittameva cittataraṃ. Tenāha bhagavā –

『『Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ yathayidaṃ, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā… tehipi kho, bhikkhave, tiracchānagatehi pāṇehi cittaṃyeva cittatara』』nti (saṃ. ni. 3.100).

Uppannaṃ hotīti ettha vattamānabhūtāpagatokāsakatabhūmiladdhavasena uppannaṃ nāma anekappabhedaṃ. Tattha sabbampi uppādajarābhaṅgasamaṅgīsaṅkhātaṃ vattamānuppannaṃ nāma. Ārammaṇarasaṃ anubhavitvā niruddhaṃ, anubhūtāpagatasaṅkhātaṃ kusalākusalaṃ , uppādādittayaṃ anuppatvā niruddhaṃ, bhūtāpagatasaṅkhātaṃ, sesasaṅkhatañca bhūtāpagatuppannaṃ nāma. 『『Yānissa tāni pubbe katāni kammānī』』ti (ma. ni. 3.248) evamādinā nayena vuttaṃ kammaṃ atītampi samānaṃ, aññaṃ vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassokāsaṃ katvā ṭhitattā, tathā katokāsañca vipākaṃ anuppannampi samānaṃ evaṃ kate okāse ekantena uppajjanato okāsakatuppannaṃ nāma. Tāsu tāsu bhūmīsu asamūhataṃ akusalaṃ bhūmiladdhuppannaṃ nāma. Ettha ca bhūmiyā bhūmiladdhassa ca nānattaṃ veditabbaṃ. Bhūmīti vipassanāya ārammaṇabhūtā tebhūmakā pañcakkhandhā. Bhūmiladdhaṃ nāma tesu khandhesu uppattārahaṃ kilesajātaṃ. Tena hesā bhūmi laddhā nāma hoti, tasmā bhūmiladdhanti vuccati. Evametesu catūsu uppannesu idha 『vattamānuppannaṃ』 adhippetaṃ.

Tatrāyaṃ vacanattho – pubbantato uddhaṃ uppādādiabhimukhaṃ pannanti uppannaṃ. 『Uppanna』-saddo panesa atīte paṭiladdhe samuṭṭhite avikkhambhite asamucchinne khaṇattayagateti anekesu atthesu dissati. Ayañhi 『『tena kho pana, bhikkhave, samayena kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno』』ti (saṃ. ni. 2.143) ettha atīte āgato. 『『Āyasmato ānandassa atirekacīvaraṃ uppannaṃ hotī』』ti (pārā. 461) ettha paṭiladdhe. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ tamenaṃ mahāvāto antarāyeva antaradhāpetī』』ti (saṃ. ni. 5.157) ettha samuṭṭhite. 『『Uppannaṃ gamiyacittaṃ duppaṭivinodanīyaṃ (a. ni. 5.160; pari. 325); uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpetī』』ti (pārā. 165) ettha avikkhambhite. 『『Ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antarāyeva antaradhāpetī』』ti (saṃ. ni. 5.156-157) ettha asamucchinne. 『『Uppajjamānaṃ uppannanti? Āmantā』』ti (yama. 2.cittayamaka.81) ettha khaṇattayagate. Svāyamidhāpi khaṇattayagateva daṭṭhabbo. Tasmā 『uppannaṃ hotī』ti ettha khaṇattayagataṃ hoti, vattamānaṃ hoti, paccuppannaṃ hotīti. Ayaṃ saṅkhepattho.

Cittaṃ uppannaṃ hotīti cetaṃ desanāsīsameva. Na pana cittaṃ ekakameva uppajjati. Tasmā yathā rājā āgatoti vutte na parisaṃ pahāya ekakova āgato, rājaparisāya pana saddhiṃyeva āgatoti paññāyati , evamidampi paropaṇṇāsakusaladhammehi saddhiṃyeva uppannanti veditabbaṃ. Pubbaṅgamaṭṭhena pana 『『cittaṃ uppannaṃ hoti』』cceva vuttaṃ.

Lokiyadhammañhi patvā cittaṃ jeṭṭhakaṃ cittaṃ dhuraṃ cittaṃ pubbaṅgamaṃ hoti. Lokuttaradhammaṃ patvā paññā jeṭṭhikā paññā dhurā paññā pubbaṅgamā. Teneva bhagavā vinayapariyāyaṃ patvā pañhaṃ pucchanto 『kiṃphassosi, kiṃvedanosi, kiṃsaññosi, kiṃcetanosī』ti apucchitvā 『『kiṃcitto tvaṃ bhikkhū』』ti cittameva dhuraṃ katvā pucchati. 『『Atheyyacitto ahaṃ bhagavā』』ti ca vutte 『anāpatti atheyyaphassassā』tiādīni avatvā 『『anāpatti bhikkhu atheyyacittassā』』ti vadati.

Na kevalañca vinayapariyāyaṃ, aññampi lokiyadesanaṃ desento cittameva dhuraṃ katvā deseti. Yathāha – 『『ye keci, bhikkhave, dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā sabbete manopubbaṅgamā. Mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjati』』 (a. ni. 1.56).

『『Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;

Manasā ce paduṭṭhena, bhāsati vā karoti vā;

Tato naṃ dukkhamanveti, cakkaṃva vahato padaṃ.

『『Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;

Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā;

Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinī』』. (dha. pa. 1,2);

『『Cittena nīyati loko, cittena parikassati;

Cittassa ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū』』. (saṃ. ni. 1.62);

『『Cittasaṃkilesā, bhikkhave, sattā saṃkilissanti cittavodānā visujjhanti』』 (saṃ. ni. 3.100);

『『Pabhassaramidaṃ, bhikkhave, cittaṃ, tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ』』 (a. ni. 1.49);

『『Citte , gahapati, arakkhite kāyakammampi arakkhitaṃ hoti, vacīkammampi arakkhitaṃ hoti, manokammampi arakkhitaṃ hoti; citte, gahapati, rakkhite…pe… citte, gahapati, byāpanne…pe… citte, gahapati, abyāpanne…pe… citte, gahapati, avassute…pe… citte, gahapati, anavassute kāyakammampi anavassutaṃ hoti, vacīkammampi anavassutaṃ hoti, manokammampi anavassutaṃ hotī』』ti (a. ni. 3.110).

Evaṃ lokiyadhammaṃ patvā cittaṃ jeṭṭhakaṃ hoti, cittaṃ dhuraṃ hoti, cittaṃ pubbaṅgamaṃ hotīti veditabbaṃ. Imesu pana suttesu ekaṃ vā dve vā aggahetvā suttānurakkhaṇatthāya sabbānipi gahitānīti veditabbāni.

Lokuttaradhammaṃ pucchanto pana 『kataraphassaṃ adhigatosi, kataravedanaṃ katarasaññaṃ kataracetanaṃ kataracitta』nti apucchitvā, 『katarapaññaṃ tvaṃ bhikkhu adhigato』si, 『kiṃ paṭhamaṃ maggapaññaṃ, udāhu dutiyaṃ…pe… tatiyaṃ…pe… catutthaṃ maggapaññaṃ adhigato』ti paññaṃ jeṭṭhikaṃ paññaṃ dhuraṃ katvā pucchati. Paññuttarā sabbe kusalā dhammā na parihāyanti. Paññā pana kimatthiyā (ma. ni. 1.451)? 『『Paññavato, bhikkhave, ariyasāvakassa tadanvayā saddhā saṇṭhāti, tadanvayaṃ vīriyaṃ saṇṭhāti, tadanvayā sati saṇṭhāti, tadanvayo samādhi saṇṭhātī』』ti (saṃ. ni. 5.515) evamādīni panettha suttāni daṭṭhabbāni. Iti lokuttaradhammaṃ patvā paññā jeṭṭhikā hoti paññā dhurā paññā pubbaṅgamāti veditabbā. Ayaṃ pana lokiyadesanā. Tasmā cittaṃ dhuraṃ katvā desento 『『cittaṃ uppannaṃ hotī』』ti āha.

Somanassasahagatanti sātamadhuravedayitasaṅkhātena somanassena saha ekuppādādibhāvaṃ gataṃ. Ayaṃ pana 『sahagata』-saddo tabbhāve vokiṇṇe nissaye ārammaṇe saṃsaṭṭheti imesu atthesu dissati. Tattha 『『yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā』』ti (vibha. 203) tabbhāve veditabbo; nandirāgabhūtāti attho. 『『Yā, bhikkhave, vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā』』ti (saṃ. ni. 5.832) vokiṇṇe veditabbo; antarantarā uppajjamānena kosajjena vokiṇṇāti ayamettha attho. 『『Aṭṭhikasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāvetī』』ti (saṃ. ni. 5.238) nissaye veditabbo; aṭṭhikasaññaṃ nissāya aṭṭhikasaññaṃ bhāvetvā paṭiladdhanti attho. 『『Lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ arūpasahagatānaṃ vā』』ti (pu. pa. 3-5) ārammaṇe; veditabbo rūpārūpārammaṇānanti attho. 『『Idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayutta』』nti (vibha. 578) saṃsaṭṭhe. Imasmimpi pade ayamevattho adhippeto. Somanassasaṃsaṭṭhañhi idha somanassasahagatanti vuttaṃ.

『Saṃsaṭṭha』-saddopi cesa sadise avassute mittasanthave sahajāteti bahūsu atthesu dissati. Ayañhi 『『kise thūle vivajjetvā saṃsaṭṭhā yojitā hayā』』ti (jā. 2.22.70) ettha sadise āgato. 『『Saṃsaṭṭhāva tumhe ayye viharathā』』ti (pāci. 727) avassute. 『『Gihi saṃsaṭṭho viharatī』』ti (saṃ. ni. 3.3) mittasanthave. 『『Idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayutta』』nti sahajāte. Idhāpi sahajāte adhippeto. Tattha 『sahagataṃ』 asahajātaṃ asaṃsaṭṭhaṃ asampayuttaṃ nāma natthi. Sahajātaṃ pana saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ hotipi, na hotipi . Rūpārūpadhammesu hi ekato jātesu rūpaṃ arūpena sahajātaṃ hoti, na saṃsaṭṭhaṃ, na sampayuttaṃ; tathā arūpaṃ rūpena; rūpañca rūpena; arūpaṃ pana arūpena saddhiṃ niyamatova sahagataṃ sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttameva hotīti. Taṃ sandhāya vuttaṃ 『somanassasahagata』nti.

Ñāṇasampayuttanti ñāṇena sampayuttaṃ, samaṃ ekuppādādippakārehi yuttanti attho. Yaṃ panettha vattabbaṃ siyā taṃ mātikāvaṇṇanāya vedanāttike vuttanayameva. Tasmā ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ekārammaṇāti iminā lakkhaṇenetaṃ sampayuttanti veditabbaṃ. Ukkaṭṭhaniddeso cesa. Arūpe pana vināpi ekavatthukabhāvaṃ sampayogo labbhati.

Ettāvatā kiṃ kathitaṃ? Kāmāvacarakusalesu somanassasahagataṃ tihetukaṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittaṃ kathitaṃ. 『『Katame dhammā kusalā』』ti hi aniyamitapucchāya catubhūmakakusalaṃ gahitaṃ. 『Kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī』ti vacanena pana tebhūmakaṃ kusalaṃ pariccajitvā, aṭṭhavidhaṃ kāmāvacarakusalameva gahitaṃ. 『Somanassasahagata』nti vacanena tato catubbidhaṃ upekkhāsahagataṃ pariccajitvā catubbidhaṃ somanassasahagatameva gahitaṃ. 『Ñāṇasampayutta』nti vacanena tato duvidhaṃ ñāṇavippayuttaṃ pariccajitvā dve ñāṇasampayuttāneva gahitāni. Asaṅkhārikabhāvo pana anābhaṭṭhatāyeva na gahito. Kiñcāpi na gahito, parato pana 『sasaṅkhārenā』ti vacanato idha 『asaṅkhārenā』ti avuttepi asaṅkhārikabhāvo veditabbo. Sammāsambuddho hi āditova idaṃ mahācittaṃ bhājetvā dassetuṃ niyametvāva imaṃ desanaṃ ārabhīti evamettha sanniṭṭhānaṃ katanti veditabbaṃ.

Idāni tameva cittaṃ ārammaṇato dassetuṃ rūpārammaṇaṃ vātiādimāha. Bhagavā hi arūpadhammaṃ dassento vatthunā vā dasseti, ārammaṇena vā, vatthārammaṇehi vā, sarasabhāvena vā. 『『Cakkhusamphasso…pe… manosamphasso; cakkhusamphassajā vedanā…pe… manosamphassajā vedanā; cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇa』』ntiādīsu hi vatthunā arūpadhammā dassitā. 『『Rūpasaññā…pe… dhammasaññā, rūpasañcetanā…pe… dhammasañcetanā』』tiādīsu ārammaṇena. 『『Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso』』tiādīsu (saṃ. ni. 4.60) vatthārammaṇehi. 『『Avijjāpaccayā , bhikkhave, saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa』』ntiādīsu (saṃ. ni. 2.1) sarasabhāvena arūpadhammā dassitā. Imasmiṃ pana ṭhāne ārammaṇena dassento 『rūpārammaṇaṃ』 vātiādimāha.

Tattha catusamuṭṭhānaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ rūpameva rūpārammaṇaṃ. Dvisamuṭṭhāno atītānāgatapaccuppanno saddova saddārammaṇaṃ. Catusamuṭṭhāno atītānāgatapaccuppanno gandhova gandhārammaṇaṃ. Catusamuṭṭhāno atītānāgatapaccuppanno rasova rasārammaṇaṃ. Catusamuṭṭhānaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ phoṭṭhabbameva phoṭṭhabbārammaṇaṃ. Ekasamuṭṭhānā dvisamuṭṭhānā tisamuṭṭhānā catusamuṭṭhānā nakutocisamuṭṭhānā atītānāgatapaccuppannā cittacetasikā, tathā navattabbā ca, vuttāvasesā cittagocarasaṅkhātā dhammāyeva dhammārammaṇaṃ. Ye pana anāpāthagatā rūpādayopi dhammārammaṇamicceva vadanti te iminā suttena paṭikkhipitabbā. Vuttañhetaṃ –

『『Imesaṃ kho, āvuso, pañcannaṃ indriyānaṃ nānāvisayānaṃ nānāgocarānaṃ na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontānaṃ mano paṭisaraṇaṃ mano nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī』』ti (ma. ni. 1.455).

Etesañhi rūpārammaṇādīni gocaravisayo nāma. Tāni manena paccanubhaviyamānānipi rūpārammaṇādīniyevāti ayamattho siddho hoti. Dibbacakkhuñāṇādīnañca rūpādiārammaṇattāpi ayamattho siddhoyeva hoti. Anāpāthagatāneva hi rūpārammaṇādīni dibbacakkhuādīnaṃ ārammaṇāni, na ca tāni dhammārammaṇāni bhavantīti vuttanayeneva ārammaṇavavatthānaṃ veditabbaṃ.

Tattha ekekaṃ ārammaṇaṃ dvīsu dvīsu dvāresu āpāthamāgacchati. Rūpārammaṇañhi cakkhupasādaṃ ghaṭṭetvā taṅkhaṇaññeva manodvāre āpāthamāgacchati; bhavaṅgacalanassa paccayo hotīti attho. Saddagandharasaphoṭṭhabbārammaṇesupi eseva nayo. Yathā hi sakuṇo ākāsenāgantvā rukkhagge nilīyamānova rukkhasākhañca ghaṭṭeti, chāyā cassa pathaviyaṃ paṭihaññati sākhāghaṭṭanachāyāpharaṇāni apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇeyeva bhavanti, evaṃ paccuppannarūpādīnaṃ cakkhupasādādighaṭṭanañca bhavaṅgacalanasamatthatāya manodvāre āpāthagamanañca apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇeyeva hoti. Tato bhavaṅgaṃ vicchinditvā cakkhudvārādīsu uppannānaṃ āvajjanādīnaṃ voṭṭhabbanapariyosānānaṃ anantarā tesaṃ ārammaṇānaṃ aññatarasmiṃ idaṃ mahācittaṃ uppajjati.

Suddhamanodvāre pana pasādaghaṭṭanakiccaṃ natthi. Pakatiyā diṭṭhasutaghāyitasāyitaphuṭṭhavaseneva etāni ārammaṇāni āpāthamāgacchanti. Kathaṃ? Idhekacco katasudhākammaṃ haritālamanosilādivaṇṇavicittaṃ paggahitanānappakāradhajapaṭākaṃ mālādāmavinaddhaṃ dīpamālāparikkhittaṃ atimanoramāya siriyā virocamānaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ mahācetiyaṃ padakkhiṇaṃ katvā soḷasasu pādapiṭṭhikāsu pañcapatiṭṭhitena vanditvā añjaliṃ paggayha ullokento buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā tiṭṭhati. Tassa evaṃ cetiyaṃ passitvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ nibbattetvā aparabhāge yattha katthaci gatassa rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu nisinnassa āvajjamānassa alaṅkatapaṭiyattaṃ mahācetiyaṃ cakkhudvāre āpāthamāgatasadisameva hoti, padakkhiṇaṃ katvā cetiyavandanakālo viya hoti. Evaṃ tāva diṭṭhavasena rūpārammaṇaṃ āpāthamāgacchati.

Madhurena pana sarena dhammakathikassa vā dhammaṃ kathentassa, sarabhāṇakassa vā sarena bhaṇantassa saddaṃ sutvā aparabhāge yattha katthaci nisīditvā āvajjamānassa dhammakathā vā sarabhaññaṃ vā sotadvāre āpāthamāgataṃ viya hoti, sādhukāraṃ datvā suṇanakālo viya hoti. Evaṃ sutavasena saddārammaṇaṃ āpāthamāgacchati.

Sugandhaṃ pana gandhaṃ vā mālaṃ vā labhitvā āsane vā cetiye vā gandhārammaṇena cittena pūjaṃ katvā aparabhāge yattha katthaci nisīditvā āvajjamānassa taṃ gandhārammaṇaṃ ghānadvāre āpāthamāgataṃ viya hoti, pūjākaraṇakālo viya hoti. Evaṃ ghāyitavasena gandhārammaṇaṃ āpāthamāgacchati.

Paṇītaṃ pana khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sabrahmacārīhi saddhiṃ saṃvibhajitvā paribhuñjitvā aparabhāge yattha katthaci kudrūsakādibhojanaṃ labhitvā 『asukakāle paṇītaṃ bhojanaṃ sabrahmacārīhi saddhiṃ saṃvibhajitvā paribhutta』nti āvajjamānassa taṃ rasārammaṇaṃ jivhādvāre āpāthamāgataṃ viya hoti, paribhuñjanakālo viya hoti. Evaṃ sāyitavasena rasārammaṇaṃ āpāthamāgacchati.

Mudukaṃ pana sukhasamphassaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā attharaṇapāpuraṇaṃ vā paribhuñjitvā aparabhāge yattha katthaci dukkhaseyyaṃ kappetvā 『asukakāle me mudukaṃ mañcapīṭhaṃ attharaṇapāvuraṇaṃ paribhutta』nti āvajjamānassa taṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ kāyadvāre āpāthamāgataṃ viya hoti. Sukhasamphassaṃ vedayitakālo viya hoti. Evaṃ phuṭṭhavasena phoṭṭhabbārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Evaṃ suddhamanodvāre pasādaghaṭṭanakiccaṃ natthi. Pakatiyā diṭṭhasutaghāyitasāyitaphuṭṭhavaseneva etāni ārammaṇāni āpāthamāgacchantīti veditabbāni.

Idāni pakatiyā diṭṭhādīnaṃ vasena āpāthagamane ayamaparopi aṭṭhakathāmuttako nayo hoti. Diṭṭhaṃ sutaṃ ubhayasambandhanti ime tāva diṭṭhādayo veditabbā. Tattha 『diṭṭhaṃ』 nāma pañcadvāravasena gahitapubbaṃ. 『Suta』nti paccakkhato adisvā anussavavasena gahitā rūpādayova. Tehi dvīhipi sambandhaṃ 『ubhayasambandhaṃ』 nāma. Iti imesampi diṭṭhādīnaṃ vasena etāni manodvāre āpāthamāgacchantīti veditabbāni. Tattha diṭṭhavasena tāva āpāthagamanaṃ heṭṭhā pañcahi nayehi vuttameva.

Ekacco pana suṇāti – 『bhagavato puññātisayanibbattaṃ evarūpaṃ nāma rūpaṃ, atimadhuro saddo, kismiñci padese kesañci pupphānaṃ atimanuñño gandho, kesañci phalānaṃ atimadhuro raso, kesañci pāvuraṇādīnaṃ atisukho samphasso』ti. Tassa, cakkhupasādādighaṭṭanaṃ vinā, sutamattāneva tāni manodvāre āpāthamāgacchanti. Athassa taṃ cittaṃ tasmiṃ rūpe vā sadde vā pasādavasena gandhādīsu ariyānaṃ dātukāmatāvasena aññehi dinnesu anumodanāvasena vā pavattati. Evaṃ sutavasena etāni manodvāre āpāthamāgacchanti.

Aparena pana yathāvuttāni rūpādīni diṭṭhāni vā sutāni vā honti. Tassa 『īdisaṃ rūpaṃ āyatiṃ uppajjanakabuddhassāpi bhavissatī』tiādinā nayena cakkhupasādādighaṭṭanaṃ vinā diṭṭhasutasambandheneva tāni manodvāre āpāthamāgacchanti. Athassa heṭṭhā vuttanayeneva tesu aññatarārammaṇaṃ idaṃ mahācittaṃ pavattati. Evaṃ ubhayasambandhavasena etāni manodvāre āpāthamāgacchanti.

Idampi ca mukhamattameva. Saddhāruciākāraparivitakkadiṭṭhinijjhānakkhantiādīnaṃ pana vasena vitthārato etesaṃ manodvāre āpāthagamanaṃ veditabbameva. Yasmā pana evaṃ āpāthaṃ āgacchantāni bhūtānipi honti abhūtānipi, tasmā ayaṃ nayo aṭṭhakathāyaṃ na gahito. Evaṃ ekekārammaṇaṃ javanaṃ dvīsu dvīsu dvāresu uppajjatīti veditabbaṃ. Rūpārammaṇañhi javanaṃ cakkhudvārepi uppajjati manodvārepi. Saddādiārammaṇesupi eseva nayo.

Tattha manodvāre uppajjamānaṃ rūpārammaṇaṃ javanaṃ dānamayaṃ sīlamayaṃ bhāvanāmayanti tividhaṃ hoti . Tesu ekekaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammanti tividhameva hoti. Saddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇesupi eseva nayo.

Tattha rūpaṃ tāva ārammaṇaṃ katvā uppajjamānaṃ etaṃ mahākusalacittaṃ nīlapītalohitodātavaṇṇesu pupphavatthadhātūsu aññataraṃ subhanimittasaṅkhātaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ rajanīyaṃ vaṇṇaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjati. Nanu cetaṃ iṭṭhārammaṇaṃ lobhassa vatthu? Kathaṃ etaṃ cittaṃ kusalaṃ nāma jātanti? Niyamitavasena pariṇāmitavasena samudācāravasena ābhujitavasenāti. Yassa hi 『kusalameva mayā kattabba』nti kusalakaraṇe cittaṃ niyamitaṃ hoti, akusalappavattito nivattetvā kusalakaraṇeyeva pariṇāmitaṃ, abhiṇhakaraṇena kusalasamudācāreneva samudācaritaṃ, patirūpadesavāsasappurisūpanissayasaddhammasavanapubbekatapuññatādīhi ca upanissayehi yoniso ca ābhogo pavattati, tassa iminā niyamitavasena pariṇāmitavasena samudācāravasena ābhujitavasena ca kusalaṃ nāma jātaṃ hoti.

Ārammaṇavasena panettha somanassasahagatabhāvo veditabbo. Iṭṭhārammaṇasmiñhi uppannattā etaṃ somanassasahagataṃ jātaṃ. Saddhābahulatādīnipettha kāraṇāniyeva. Assaddhānañhi micchādiṭṭhīnañca ekantaiṭṭhārammaṇabhūtaṃ tathāgatarūpampi disvā somanassaṃ nuppajjati. Ye ca kusalappavattiyaṃ ānisaṃsaṃ na passanti tesaṃ parehi ussāhitānaṃ kusalaṃ karontānampi somanassaṃ nuppajjati. Tasmā saddhābahulatā visuddhadiṭṭhitā ānisaṃsadassāvitāti. Evampettha somanassasahagatabhāvo veditabbo. Apica ekādasadhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – buddhānussati dhammānussati saṅghānussati sīlānussati cāgānussati devatānussati upasamānussati lūkhapuggalaparivajjanatā siniddhapuggalasevanatā pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā tadadhimuttatāti . Imehipi kāraṇehettha somanassasahagatabhāvo veditabbo. Imesaṃ pana vitthāro bojjhaṅgavibhaṅge (vibha. aṭṭha. 367 bojjhaṅgapabbavaṇṇanā, 468-469) āvi bhavissati.

Kammato, upapattito, indriyaparipākato, kilesadūrībhāvatoti imehi panettha kāraṇehi ñāṇasampayuttatā veditabbā. Yo hi paresaṃ dhammaṃ deseti anavajjāni sippāyatanakammāyatanavijjāṭṭhānāni sikkhāpeti dhammakathikaṃ sakkāraṃ katvā dhammaṃ kathāpeti, 『āyatiṃ paññavā bhavissāmī』ti patthanaṃ paṭṭhapetvā nānappakāraṃ dānaṃ deti, tassa evarūpaṃ kammaṃ upanissāya kusalaṃ uppajjamānaṃ ñāṇasampayuttaṃ uppajjati. Abyāpajje loke uppannassa vāpi 『『tassa tattha sukhino dhammapadā pilavanti… dandho, bhikkhave, satuppādo, atha so satto khippaṃyeva visesagāmī hotī』』ti (a. ni. 4.191) iminā nayena upapattiṃ nissāyapi uppajjamānaṃ kusalaṃ ñāṇasampayuttaṃ uppajjati. Tathā indriyaparipākaṃ upagatānaṃ paññādasakappattānaṃ indriyaparipākaṃ nissāyapi kusalaṃ uppajjamānaṃ ñāṇasampayuttaṃ uppajjati. Yehi pana kilesā vikkhambhitā tesaṃ kilesadūrībhāvaṃ nissāyapi uppajjamānaṃ kusalaṃ ñāṇasampayuttaṃ uppajjati. Vuttampi cetaṃ –

『『Yogā ve jāyatī bhūri, ayogā bhūrisaṅkhayo』』ti (dha. pa. 282).

Evaṃ kammato upapattito indriyaparipākato kilesadūrībhāvatoti imehi kāraṇehi ñāṇasampayuttatā veditabbā.

Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paripucchakatā, vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaṭipādanā, duppaññapuggalaparivajjanā, paññavantapuggalasevanā, gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā, tadadhimuttatāti. Imehipi kāraṇehi ñāṇasampayuttatā veditabbā. Imesaṃ pana vitthāro bojjhaṅgavibhaṅge (vibha. aṭṭha. 367 bojjhaṅgapabbavaṇṇanā) āvi bhavissati.

Evaṃ ñāṇasampayuttaṃ hutvā uppannañcetaṃ asaṅkhārena appayogena anupāyacintanāya uppannattā asaṅkhāraṃ nāma jātaṃ. Tayidaṃ rajanīyavaṇṇārammaṇaṃ hutvā uppajjamānameva tividhena niyamena uppajjati – dānamayaṃ vā hoti, sīlamayaṃ vā, bhāvanāmayaṃ vā.

Kathaṃ? Yadā hi nīlapītalohitodātesu pupphādīsu aññataraṃ labhitvā vaṇṇavasena ābhujitvā 『vaṇṇadānaṃ mayha』nti buddharatanādīni pūjeti, tadā dānamayaṃ hoti. Tatridaṃ vatthu – bhaṇḍāgārikasaṅghamitto kira ekaṃ suvaṇṇakhacitaṃ vatthaṃ labhitvā idampi vatthaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ, sammāsambuddhopi suvaṇṇavaṇṇo, suvaṇṇavaṇṇaṃ vatthaṃ suvaṇṇavaṇṇasseva anucchavikaṃ, amhākañca vaṇṇadānaṃ bhavissatīti mahācetiye āropesi. Evarūpe kāle dānamayaṃ hotīti veditabbaṃ. Yadā pana tathārūpameva deyyadhammaṃ labhitvā 『mayhaṃ kulavaṃso, kulatanti kulappaveṇī esā, kulavattaṃ eta』nti buddharatanādīni pūjeti tadā sīlamayaṃ hoti. Yadā pana tādiseneva vatthunā ratanattayassa pūjaṃ katvā 『ayaṃ vaṇṇo khayaṃ gacchissati, vayaṃ gacchissatī』ti khayavayaṃ paṭṭhapeti, tadā bhāvanāmayaṃ hoti.

Dānamayaṃ pana hutvā vattamānampi yadā tīṇi ratanāni sahatthena pūjentassa pavattatti, tadā kāyakammaṃ hoti. Yadā tīṇi ratanāni pūjento puttadāradāsakammakaraporisādayopi āṇāpetvā pūjāpeti tadā vacīkammaṃ hoti. Yadā tadeva vuttappakāraṃ vijjamānakavatthuṃ ārabbha vaṇṇadānaṃ dassāmīti cinteti tadā manokammaṃ hoti. Vinayapariyāyaṃ patvā hi 『dassāmi karissāmī』ti vācā bhinnā hotīti (pārā. 659) iminā lakkhaṇena dānaṃ nāma hoti. Abhidhammapariyāyaṃ patvā pana vijjamānakavatthuṃ ārabbha 『dassāmī』ti manasā cintitakālato paṭṭhāya kusalaṃ hoti. Aparabhāge kāyena vā vācāya vā kattabbaṃ karissatīti vuttaṃ. Evaṃ dānamayaṃ kāyavacīmanokammavaseneva tividhaṃ hoti.

Yadā pana taṃ vuttappakāraṃ vatthuṃ labhitvā kulavaṃsādivasena sahatthā ratanattayaṃ pūjeti tadā sīlamayaṃ kāyakammaṃ hoti. Yadā kulavaṃsādivaseneva puttadārādayo āṇāpetvā pūjāpeti tadā vacīkammaṃ hoti. Yadā 『mayhaṃ kulavaṃso, kulatanti kulappaveṇī esā, kulavattameta』nti vijjamānakavatthuṃ ārabbha 『vaṇṇadānaṃ dassāmī』ti cinteti tadā manokammaṃ hoti. Evaṃ sīlamayaṃ kāyavacīmanokammavasena tividhaṃ hoti.

Yadā pana taṃ vuttappakāraṃ vatthuṃ labhitvā tīṇi ratanāni pūjetvā caṅkamanto khayavayaṃ paṭṭhapeti tadā bhāvanāmayaṃ kāyakammaṃ hoti. Vācāya sammasanaṃ paṭṭhapentassa vacīkammaṃ hoti, kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva sammasanaṃ paṭṭhapentassa manokammaṃ hoti. Evaṃ bhāvanāmayaṃ kāyavacīmanokammavasena tividhaṃ hoti. Evametaṃ rūpārammaṇaṃ kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā. Saddārammaṇādīsupi eseva nayo.

Bherisaddādīsu hi rajanīyasaddaṃ ārammaṇaṃ katvā heṭṭhā vuttanayeneva tīhi niyamehetaṃ kusalaṃ uppajjati. Tattha saddaṃ kandamūlaṃ viya uppāṭetvā nīluppalahatthakaṃ viya ca hatthe ṭhapetvā dātuṃ nāma na sakkā, savatthukaṃ pana katvā dento saddadānaṃ deti nāma. Tasmā yadā 『saddadānaṃ dassāmī』ti bherimudiṅgādīsu aññataratūriyena tiṇṇaṃ ratanānaṃ upahāraṃ karoti, 『saddadānaṃ me』ti bheriādīni ṭhapāpeti, dhammakathikabhikkhūnaṃ sarabhesajjatelaphāṇitādīni deti, dhammasavanaṃ ghoseti, sarabhaññaṃ bhaṇati, dhammakathaṃ katheti, upanisinnakakathaṃ anumodanakathaṃ karoti, tadā dānamayaṃyeva hoti. Yadā etadeva vidhānaṃ kulavaṃsādivasena vattavasena karoti tadā sīlamayaṃ hoti. Yadā sabbampetaṃ katvā ayaṃ ettako saddo brahmalokappamāṇopi hutvā 『khayaṃ gamissati, vayaṃ gamissatī』ti sammasanaṃ paṭṭhapeti tadā bhāvanāmayaṃ hoti.

Tattha dānamayaṃ tāva yadā bheriādīni gahetvā sahatthā upahāraṃ karoti, niccupahāratthāya ṭhapentopi sahatthā ṭhapeti, 『saddadānaṃ me』ti dhammasavanaṃ ghosetuṃ gacchati, dhammakathaṃ sarabhaññaṃ kātuṃ vā gacchati, tadā kāyakammaṃ hoti. Yadā 『gacchatha, tātā, amhākaṃ saddadānaṃ tiṇṇaṃ ratanānaṃ upahāraṃ karothā』ti āṇāpeti, 『saddadānaṃ me』ti cetiyaṅgaṇesu 『imaṃ bheriṃ, imaṃ mudiṅgaṃ ṭhapethā』ti āṇāpeti, sayameva dhammasavanaṃ ghoseti, dhammakathaṃ katheti, sarabhaññaṃ bhaṇati, tadā vacīkammaṃ hoti. Yadā kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā 『saddadānaṃ dassāmī』ti vijjamānakavatthuṃ manasā pariccajati, tadā manokammaṃ hoti.

Sīlamayampi 『saddadānaṃ nāma mayhaṃ kulavaṃso kulatanti kulappaveṇī』ti bheriādīhi sahatthā upahāraṃ karontassa, bheriādīni sahatthā cetiyaṅgaṇādīsu ṭhapentassa, dhammakathikānaṃ sarabhesajjaṃ sahatthā dadantassa, vattasīsena dhammasavanaghosanadhammakathākathanasarabhaññabhaṇanatthāya ca gacchantassa kāyakammaṃ hoti. 『Saddadānaṃ nāma amhākaṃ kulavaṃso kulatanti kulappaveṇī, gacchatha , tātā, buddharatanādīnaṃ upahāraṃ karothā』ti āṇāpentassa kulavaṃsavaseneva attanā dhammakathaṃ vā sarabhaññaṃ vā karontassa ca vacīkammaṃ hoti. 『Saddadānaṃ nāma mayhaṃ kulavaṃso saddadānaṃ dassāmī』ti kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva vijjamānakavatthuṃ pariccajantassa manokammaṃ hoti.

Bhāvanāmayampi yadā caṅkamanto sadde khayavayaṃ paṭṭhapeti tadā kāyakammaṃ hoti. Kāyaṅgaṃ pana acopetvā vācāya sammasantassa vacīkammaṃ hoti. Kāyaṅgavācaṅgaṃ acopetvā manasāva saddāyatanaṃ sammasantassa manokammaṃ hoti. Evaṃ saddārammaṇampi kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

Mūlagandhādīsupi rajanīyagandhaṃ ārammaṇaṃ katvā heṭṭhā vuttanayeneva tīhi niyamehetaṃ kusalaṃ uppajjati. Tattha yadā mūlagandhādīsu yaṃkiñci gandhaṃ labhitvā gandhavasena ābhujitvā 『gandhadānaṃ mayha』nti buddharatanādīni pūjeti, tadā dānamayaṃ hotīti sabbaṃ vaṇṇadāne vuttanayeneva vitthārato veditabbaṃ. Evaṃ gandhārammaṇampi kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

Mūlarasādīsu pana rajanīyarasaṃ ārammaṇaṃ katvā heṭṭhā vuttanayeneva tīhi niyamehetaṃ kusalaṃ uppajjati. Tattha yadā mūlarasādīsu yaṃkiñci rajanīyaṃ rasavatthuṃ labhitvā rasavasena ābhujitvā 『rasadānaṃ mayha』nti deti pariccajati, tadā dānamayaṃ hotīti sabbaṃ vaṇṇadāne vuttanayeneva vitthārato veditabbaṃ. Sīlamaye panettha 『saṅghassa adatvā paribhuñjanaṃ nāma amhākaṃ na āciṇṇa』nti dvādasannaṃ bhikkhusahassānaṃ dāpetvā sādurasaṃ paribhuttassa duṭṭhagāmaṇiabhayarañño vatthuṃ ādiṃ katvā mahāaṭṭhakathāyaṃ vatthūni āgatāni. Ayameva viseso. Evaṃ rasārammaṇampi kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

Phoṭṭhabbārammaṇepi pathavīdhātu tejodhātu vāyodhātūti tīṇi mahābhūtāni phoṭṭhabbārammaṇaṃ nāma. Imasmiṃ ṭhāne etesaṃ vasena yojanaṃ akatvā mañcapīṭhādivasena kātabbā. Yadā hi mañcapīṭhādīsu yaṃkiñci rajanīyaṃ phoṭṭhabbavatthuṃ labhitvā phoṭṭhabbavasena ābhujitvā 『phoṭṭhabbadānaṃ mayha』nti deti pariccajati, tadā dānamayaṃ hotīti sabbaṃ vaṇṇadāne vuttanayeneva vitthārato veditabbaṃ. Evaṃ phoṭṭhabbārammaṇampi kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

Dhammārammaṇe cha ajjhattikāni āyatanāni, tīṇi lakkhaṇāni, tayo arūpino khandhā, pannarasa sukhumarūpāni, nibbānapaññattīti ime dhammāyatane pariyāpannā ca, apariyāpannā ca, dhammā dhammārammaṇaṃ nāma. Imasmiṃ pana ṭhāne etesaṃ vasena yojanaṃ akatvā ojadānapānadānajīvitadānavasena kātabbā. Ojādīsu hi rajanīyaṃ dhammārammaṇaṃ ārammaṇaṃ katvā heṭṭhā vuttanayeneva tīhi niyamehetaṃ kusalaṃ uppajjati.

Tattha yadā 『ojadānaṃ mayha』nti sappinavanītādīni deti, pānadānanti aṭṭha pānāni deti, jīvitadānanti salākabhattasaṅghabhattādīni deti, aphāsukānaṃ bhikkhūnaṃ bhesajjaṃ deti, vejjaṃ paccupaṭṭhāpeti, jālaṃ phālāpeti, kumīnaṃ viddhaṃsāpeti, sakuṇapañjaraṃ viddhaṃsāpeti, bandhanamokkhaṃ kārāpeti, māghātabheriṃ carāpeti, aññānipi jīvitaparittāṇatthaṃ evarūpāni kammāni karoti tadā dānamayaṃ hoti. Yadā pana 『ojadānapānadānajīvitadānāni mayhaṃ kulavaṃso kulatanti kulappaveṇī』ti vattasīsena ojadānādīni pavatteti tadā sīlamayaṃ hoti. Yadā dhammārammaṇasmiṃ khayavayaṃ paṭṭhapeti tadā bhāvanāmayaṃ hoti.

Dānamayaṃ pana hutvā pavattamānampi yadā ojadānapānadānajīvitadānāni sahatthā deti, tadā kāyakammaṃ hoti. Yadā puttadārādayo āṇāpetvā dāpeti, tadā vacīkammaṃ hoti. Yadā kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā ojadānapānadānajīvitadānavasena vijjamānakavatthuṃ 『dassāmī』ti manasā cinteti, tadā manokammaṃ hoti.

Yadā pana vuttappakāraṃ vijjamānakavatthuṃ kulavaṃsādivasena sahatthā deti, tadā sīlamayaṃ kāyakammaṃ hoti. Yadā kulavaṃsādivaseneva puttadārādayo āṇāpetvā dāpeti, tadā vacīkammaṃ hoti. Yadā kulavaṃsādivaseneva vuttappakāraṃ vijjamānakavatthuṃ 『dassāmī』ti manasāva cinteti, tadā manokammaṃ hoti.

Caṅkamitvā dhammārammaṇe khayavayaṃ paṭṭhapentassa pana bhāvanāmayaṃ kāyakammaṃ hoti. Kāyaṅgaṃ acopetvā vācāya khayavayaṃ paṭṭhapentassa vacīkammaṃ hoti. Kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva dhammārammaṇe khayavayaṃ paṭṭhapentassa manokammaṃ hoti. Evaṃ bhāvanāmayaṃ kāyavacīmanokammavasena tividhaṃ hoti. Evametaṃ dhammārammaṇampi kusalaṃ tividhapuññakiriyavatthuvasena navahi kammadvārehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

Evamidaṃ cittaṃ nānāvatthūsu nānārammaṇavasena dīpitaṃ. Idaṃ pana ekavatthusmimpi nānārammaṇavasena labbhatiyeva. Kathaṃ? Catūsu hi paccayesu cīvare cha ārammaṇāni labbhanti – navarattassa hi cīvarassa vaṇṇo manāpo hoti dassanīyo, idaṃ vaṇṇārammaṇaṃ. Paribhogakāle paṭapaṭasaddaṃ karoti, idaṃ saddārammaṇaṃ. Yo tattha kāḷakacchakādigandho, idaṃ gandhārammaṇaṃ. Rasārammaṇaṃ pana paribhogarasavasena kathitaṃ. Yā tattha sukhasamphassatā, idaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ. Cīvaraṃ paṭicca uppannā sukhā vedanā, dhammārammaṇaṃ. Piṇḍapāte rasārammaṇaṃ nippariyāyeneva labbhati. Evaṃ catūsu paccayesu nānārammaṇavasena yojanaṃ katvā dānamayādibhedo veditabbo.

Imassa pana cittassa ārammaṇameva nibaddhaṃ, vinā ārammaṇena anuppajjanato. Dvāraṃ pana anibaddhaṃ. Kasmā? Kammassa anibaddhattā. Kammasmiñhi anibaddhe dvārampi anibaddhameva hoti.

Kāmāvacarakusalaṃ dvārakathā

Kāyakammadvārakathā

Imassa panatthassa pakāsanatthaṃ imasmiṃ ṭhāne mahāaṭṭhakathāyaṃ dvārakathā kathitā. Tattha tīṇi kammāni, tīṇi kammadvārāni, pañca viññāṇāni, pañca viññāṇadvārāni, cha phassā, cha phassadvārāni, aṭṭha asaṃvarā, aṭṭha asaṃvaradvārāni, aṭṭha saṃvarā, aṭṭha saṃvaradvārāni, dasa kusalakammapathā, dasa akusalakammapathāti, idaṃ ettakaṃ dvārakathāya mātikāṭhapanaṃ nāma.

Tattha kiñcāpi tīṇi kammāni paṭhamaṃ vuttāni, tāni pana ṭhapetvā ādito tāva tīṇi kammadvārāni bhājetvā dassitāni. Katamāni tīṇi? Kāyakammadvāraṃ, vacīkammadvāraṃ, manokammadvāranti.

Tattha catubbidho kāyo – upādinnako, āhārasamuṭṭhāno, utusamuṭṭhāno, cittasamuṭṭhānoti. Tattha cakkhāyatanādīni jīvitindriyapariyantāni aṭṭha kammasamuṭṭhānarūpānipi, kammasamuṭṭhānāneva catasso dhātuyo vaṇṇo gandho raso ojāti aṭṭha upādinnakakāyo nāma. Tāneva aṭṭha āhārajāni āhārasamuṭṭhānikakāyo nāma. Aṭṭha utujāni utusamuṭṭhānikakāyo nāma. Aṭṭha cittajāni cittasamuṭṭhānikakāyo nāma.

Tesu kāyakammadvāranti neva upādinnakakāyassa nāmaṃ na itaresaṃ. Cittasamuṭṭhānesu pana aṭṭhasu rūpesu ekā viññatti atthi, idaṃ kāyakammadvāraṃ nāma. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『katamaṃ taṃ rūpaṃ kāyaviññatti? Yā kusalacittassa vā, akusalacittassa vā, abyākatacittassa vā, abhikkamantassa vā paṭikkamantassa vā, ālokentassa vā vilokentassa vā, samiñjentassa vā pasārentassa vā, kāyassa thambhanā santhambhanā santhambhitattaṃ, viññatti viññāpanā viññāpitattaṃ, idaṃ taṃ rūpaṃ kāyaviññattī』』ti (dha. sa. 720). 『Abhikkamissāmi paṭikkamissāmī』ti hi cittaṃ uppajjamānaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Tattha yā pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu tannissito vaṇṇo gandho raso ojāti imesaṃ aṭṭhannaṃ rūpakalāpānaṃ abbhantare cittasamuṭṭhānā vāyodhātu, sā attanā sahajātaṃ rūpakāyaṃ santhambheti sandhāreti cāleti abhikkamāpeti paṭikkamāpeti.

Tattha ekāvajjanavīthiyaṃ sattasu javanesu paṭhamacittasamuṭṭhitā vāyodhātu attanā sahajātaṃ rūpakāyaṃ santhambhetuṃ sandhāretuṃ sakkoti, aparāparaṃ pana cāletuṃ na sakkoti. Dutiyādīsupi eseva nayo. Sattamacittena pana samuṭṭhitā vāyodhātu heṭṭhā chahi cittehi samuṭṭhitaṃ vāyodhātuṃ upatthambhanapaccayaṃ labhitvā attanā sahajātaṃ rūpakāyaṃ santhambhetuṃ sandhāretuṃ cāletuṃ abhikkamāpetuṃ paṭikkamāpetuṃ ālokāpetuṃ vilokāpetuṃ sammiñjāpetuṃ pasārāpetuṃ sakkoti. Tena gamanaṃ nāma jāyati, āgamanaṃ nāma jāyati, gamanāgamanaṃ nāma jāyati. 『Yojanaṃ gato dasayojanaṃ gato』ti vattabbataṃ āpajjāpeti.

Yathā hi sattahi yugehi ākaḍḍhitabbe sakaṭe paṭhamayuge yuttagoṇā yugaṃ tāva santhambhetuṃ sandhāretuṃ sakkonti, cakkaṃ pana napavaṭṭenti; dutiyādīsupi eseva nayo; sattamayuge pana goṇe yojetvā yadā cheko sārathi dhure nisīditvā yottāni ādāya sabbapurimato paṭṭhāya patodalaṭṭhiyā goṇe ākoṭeti, tadā sabbeva ekabalā hutvā dhurañca sandhārenti cakkāni ca pavaṭṭenti. 『Sakaṭaṃ gahetvā dasayojanaṃ vīsatiyojanaṃ gatā』ti vattabbataṃ āpādenti – evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ.

Tattha yo cittasamuṭṭhānikakāyo na so viññatti, cittasamuṭṭhānāya pana vāyodhātuyā sahajātaṃ rūpakāyaṃ santhambhetuṃ sandhāretuṃ cāletuṃ paccayo bhavituṃ samattho eko ākāravikāro atthi, ayaṃ viññatti nāma. Sā aṭṭha rūpāni viya na cittasamuṭṭhānā. Yathā pana aniccādibhedānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇattā, 『『jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhata』』ntiādi (saṃ. ni. 2.20) vuttaṃ, evaṃ cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ viññattitāya sāpi cittasamuṭṭhānā nāma hoti.

Viññāpanattā panesā viññattīti vuccati. Kiṃ viññāpetīti? Ekaṃ kāyikakaraṇaṃ. Cakkhupathasmiñhi ṭhito hatthaṃ vā pādaṃ vā ukkhipati, sīsaṃ vā bhamukaṃ vā cāleti, ayaṃ hatthādīnaṃ ākāro cakkhuviññeyyo hoti. Viññatti pana na cakkhuviññeyyā manoviññeyyā eva. Cakkhunā hi hatthavikārādivasena vipphandamānaṃ vaṇṇārammaṇameva passati. Viññattiṃ pana manodvārikacittena cintetvā 『idañcidañca esa kāreti maññe』ti jānāti.

Yathā hi araññe nidāghasamaye udakaṭṭhāne manussā 『imāya saññāya idha udakassa atthibhāvaṃ jānissantī』ti rukkhagge tālapaṇṇādīni bandhāpenti, surāpānadvāre dhajaṃ ussāpenti, uccaṃ vā pana rukkhaṃ vāto paharitvā cāleti, antoudake macche calante upari bubbuḷakāni uṭṭhahanti, mahoghassa gatamaggapariyante tiṇapaṇṇakasaṭaṃ ussāritaṃ hoti. Tattha tālapaṇṇadhajasākhācalanabubbuḷakatiṇapaṇṇakasaṭe disvā yathā cakkhunā adiṭṭhampi 『ettha udakaṃ bhavissati, surā bhavissati, ayaṃ rukkho vātena pahato bhavissati, antoudake maccho bhavissati, ettakaṃ ṭhānaṃ ajjhottharitvā ogho gato bhavissatī』ti manoviññāṇena jānāti, evameva viññattipi na cakkhuviññeyyā manoviññeyyāva. Cakkhunā hi hatthavikārādivasena vipphandamānaṃ vaṇṇārammaṇameva passati. Viññattiṃ pana manodvārikacittena cintetvā 『idañcidañca esa kāreti maññe』ti jānāti.

Na kevalañcesā viññāpanatova viññatti nāma. Viññeyyatopi pana viññattiyeva nāma. Ayañhi paresaṃ antamaso tiracchānagatānampi pākaṭā hoti. Tattha tattha sannipatitā hi soṇasiṅgālakākagoṇādayo daṇḍaṃ vā leḍḍuṃ vā gahetvā paharaṇākāre dassite 『ayaṃ no paharitukāmo』ti ñatvā yena vā tena vā palāyanti. Pākārakuṭṭādiantarikassa pana parassa apākaṭakālopi atthi. Kiñcāpi tasmiṃ khaṇe apākaṭā sammukhībhūtānaṃ pana pākaṭattā viññattiyeva nāma hoti.

Cittasamuṭṭhānike pana kāye calante tisamuṭṭhāniko calati na calatīti? Sopi tatheva calati. Taṃgatiko tadanuvattakova hoti. Yathā hi udake gacchante udake patitāni sukkhadaṇḍakatiṇapaṇṇādīnipi udakagatikāneva bhavanti, tasmiṃ gacchante gacchanti, tiṭṭhante tiṭṭhanti – evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Evamesā cittasamuṭṭhānesu rūpesu viññatti kāyakammadvāraṃ nāmāti veditabbā.

Yā pana tasmiṃ dvāre siddhā cetanā yāya pāṇaṃ hanati, adinnaṃ ādiyati, micchācāraṃ carati, pāṇātipātādīhi viramati, idaṃ kāyakammaṃ nāma. Evaṃ paravādimhi sati kāyo dvāraṃ, tamhi dvāre siddhā cetanā kāyakammaṃ 『kusalaṃ vā akusalaṃ vā』ti ṭhapetabbaṃ. Paravādimhi pana asati 『abyākataṃ vā』ti tikaṃ pūretvāva ṭhapetabbaṃ. Tattha yathā nagaradvāraṃ kataṭṭhāneyeva tiṭṭhati, aṅgulamattampi aparāparaṃ na saṅkamati, tena tena pana dvārena mahājano sañcarati, evameva dvāre dvāraṃ na sañcarati, kammaṃ pana tasmiṃ tasmiṃ dvāre uppajjanato carati. Tenāhu porāṇā –

Dvāre caranti kammāni, na dvārā dvāracārino;

Tasmā dvārehi kammāni, aññamaññaṃ vavatthitāti.

Tattha kammenāpi dvāraṃ nāmaṃ labhati, dvārenāpi kammaṃ. Yathā hi viññāṇādīnaṃ uppajjanaṭṭhānāni viññāṇadvāraṃ phassadvāraṃ asaṃvaradvāraṃ saṃvaradvāranti nāmaṃ labhanti, evaṃ kāyakammassa uppajjanaṭṭhānaṃ kāyakammadvāranti nāmaṃ labhati. Vacīmanokammadvāresupi eseva nayo. Yathā pana tasmiṃ tasmiṃ rukkhe adhivatthā devatā simbalidevatā palāsadevatā pucimandadevatā phandanadevatāti tena tena rukkhena nāmaṃ labhati, evameva kāyadvārena kataṃ kammampi kāyakammanti dvārena nāmaṃ labhati. Vacīkammamanokammesupi eseva nayo. Tattha añño kāyo, aññaṃ kammaṃ, kāyena pana katattā taṃ kāyakammanti vuccati. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –

Kāyena ce kataṃ kammaṃ, kāyakammanti vuccati;

Kāyo ca kāyakammañca, aññamaññaṃ vavatthitā.

Sūciyā ce kataṃ kammaṃ, sūcikammanti vuccati;

Sūci ca sūcikammañca, aññamaññaṃ vavatthitā.

Vāsiyā ce kataṃ kammaṃ, vāsikammanti vuccati;

Vāsi ca vāsikammañca, aññamaññaṃ vavatthitā.

Purisena ce kataṃ kammaṃ, purisakammanti vuccati;

Puriso ca purisakammañca, aññamaññaṃ vavatthitā.

Evamevaṃ.

Kāyena ce kataṃ kammaṃ, kāyakammanti vuccati;

Kāyo ca kāyakammañca, aññamaññaṃ vavatthitāti.

Evaṃ sante neva dvāravavatthānaṃ yujjati, na kammavavatthānaṃ. Kathaṃ? Kāyaviññattiyañhi 『『dvāre caranti kammānī』』ti vacanato vacīkammampi pavattati, tenassā kāyakammadvāranti vavatthānaṃ na yuttaṃ. Kāyakammañca vacīviññattiyampi pavattati, tenassa kāyakammanti vavatthānaṃ na yujjatī』ti. 『No na yujjati. Kasmā? Yebhuyyavuttitāya ceva tabbahulavuttitāya ca. Kāyakammameva hi yebhuyyena kāyaviññattiyaṃ pavattati na itarāni, tasmā kāyakammassa yebhuyyena pavattito tassā kāyakammadvārabhāvo siddho. Brāhmaṇagāmaambavananāgavanādīnaṃ brāhmaṇagāmādibhāvo viyāti dvāravavatthānaṃ yujjati. Kāyakammaṃ pana kāyadvāramhiyeva bahulaṃ pavattati appaṃ vacīdvāre . Tasmā kāyadvāre bahulaṃ pavattito etassa kāyakammabhāvo siddho, vanacarakathullakumārikādigocarānaṃ vanacarakādibhāvo viyāti. Evaṃ kammavavatthānampi yujjatī』ti.

Kāyakammadvārakathā niṭṭhitā.

Vacīkammadvārakathā

Vacīkammadvārakathāyaṃ pana cetanāviratisaddavasena tividhā vācā nāma. Tattha 『『catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūna』』nti (saṃ. ni. 1.213); ayaṃ cetanāvācā nāma. Yā 『『catūhi vacīduccaritehi ārati virati…pe… ayaṃ vuccati sammāvācā』』ti (vibha. 206), ayaṃ virativācā nāma. 『『Vācā girā byappatho udīraṇaṃ ghoso ghosakammaṃ vācā vacībhedo』』ti (dha. sa. 850), ayaṃ saddavācā nāma. Tāsu vacīkammadvāranti neva cetanāya nāmaṃ na viratiyā. Sahasaddā pana ekā viññatti atthi, idaṃ vacīkammadvāraṃ nāma. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『katamaṃ taṃ rūpaṃ vacīviññatti? Yā kusalacittassa vā akusalacittassa vā abyākatacittassa vā vācā girā byappatho udīraṇaṃ ghoso ghosakammaṃ vācā vacībhedo, ayaṃ vuccati vācā. Yā tāya vācāya viññatti viññāpanā viññāpitattaṃ, idaṃ taṃ rūpaṃ vacīviññattī』』ti (dha. sa. 636).

『Idaṃ vakkhāmi etaṃ vakkhāmī』ti hi vitakkayato vitakkavipphārasaddo nāma uppajjati. Ayaṃ na sotaviññeyyo manoviññeyyoti mahāaṭṭhakathāyaṃ āgato. Āgamaṭṭhakathāsu pana 『vitakkavipphārasadda』nti vitakkavipphāravasena uppannaṃ vippalapantānaṃ suttappamattādīnaṃ saddaṃ; 『sutvā』ti taṃ sutvā, yaṃ vitakkayato tassa so saddo uppanno; tassa vasena 『evampi te mano, itthampi te mano』ti ādisatīti vatvā vatthūnipi kathitāni. Paṭṭhānepi 『『cittasamuṭṭhānaṃ saddāyatanaṃ sotaviññāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo』』ti āgataṃ. Tasmā vinā viññattighaṭṭanāya uppajjamāno asotaviññeyyo vitakkavipphārasaddo nāma natthi. 『Idaṃ vakkhāmi etaṃ vakkhāmī』ti uppajjamānaṃ pana cittaṃ pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu vaṇṇo gandho raso ojāti aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Tesaṃ abbhantare cittasamuṭṭhānā pathavīdhātu upādinnakaṃ ghaṭṭayamānāva uppajjati. Tena dhātusaṅghaṭṭanena saheva saddo uppajjatīti. Ayaṃ cittasamuṭṭhānasaddo nāma. Ayaṃ na viññatti. Tassā pana cittasamuṭṭhānāya pathavīdhātuyā upādinnakaghaṭṭanassa paccayabhūto eko ākāravikāro atthi, ayaṃ vacīviññatti nāma. Ito paraṃ sā aṭṭha rūpāni viya na cittasamuṭṭhānātiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

Idhāpi hi 『tissa, datta, mittā』ti pakkosantassa saddaṃ sutvā viññattiṃ manodvārikacittena cintetvā 『idañcidañca esa kāreti maññe』ti jānāti. Kāyaviññatti viya ca ayampi tiracchānagatānampi pākaṭā hoti. 『Ehi, yāhī』ti hi saddaṃ sutvā tiracchānagatāpi 『idaṃ nāmesa kāreti maññe』ti ñatvā āgacchanti ceva gacchanti ca. Tisamuṭṭhānikakāyaṃ cāleti na cāletīti, ayaṃ pana vāro idha na labbhati. Purimacittasamuṭṭhānāya upatthambhanakiccampi natthi. Yā pana tasmiṃ vacīdvāre siddhā cetanā, yāya musā katheti, pesuññaṃ katheti, pharusaṃ katheti, samphaṃ palapati, musāvādādīhi viramati, idaṃ vacīkammaṃ nāma. Ito paraṃ sabbaṃ kammavavatthānañca dvāravavatthānañca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Vacīkammadvārakathā niṭṭhitā.

Manokammadvārakathā

Manokammadvārakathāyaṃ pana kāmāvacarādivasena catubbidho mano mano nāma. Tattha kāmāvacaro catupaññāsavidho hoti, rūpāvacaro pannarasavidho, arūpāvacaro dvādasavidho, lokuttaro aṭṭhavidhoti sabbopi ekūnanavutividho hoti. Tattha ayaṃ nāma mano manodvāraṃ na hotīti na vattabbo. Yathā hi ayaṃ nāma cetanā kammaṃ na hotīti na vattabbā, antamaso pañcaviññāṇasampayuttāpi hi cetanā mahāpakaraṇe kammantveva niddiṭṭhā, evameva ayaṃ nāma mano manodvāraṃ na hotīti na vattabbo.

Etthāha – kammaṃ nāmetaṃ kiṃ karotīti? Āyūhati, abhisaṅkharoti, piṇḍaṃ karoti, ceteti, kappeti, pakappetīti. Evaṃ sante pañcaviññāṇacetanā kiṃ āyūhati, abhisaṅkharoti, piṇḍaṃ karoti, ceteti, kappeti, pakappetīti?. Sahajātadhamme. Sāpi hi sahajāte sampayuttakkhandhe āyūhati abhisaṅkharoti piṇḍaṃ karoti ceteti kappeti pakappetīti. Kiṃ vā iminā vādena? Sabbasaṅgāhikavasena hetaṃ vuttaṃ. Idaṃ panettha sanniṭṭhānaṃ – tebhūmakakusalākusalo ekūnatiṃsavidho mano manokammadvāraṃ nāma. Yā pana tasmiṃ manodvāre siddhā cetanā yāya abhijjhābyāpādamicchādassanāni ceva anabhijjhāabyāpādasammādassanāni ca gaṇhāti, idaṃ manokammaṃ nāma. Ito paraṃ sabbaṃ kammavavatthānañca dvāravavatthānañca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti. Imāni tīṇi kammadvārāni nāma.

Manokammadvārakathā niṭṭhitā.

Kammakathā

Idāni yāni tīṇi kammāni ṭhapetvā imāni kammadvārāni dassitāni, tāni ādiṃ katvā avasesassa dvārakathāya mātikāṭhapanassa vitthārakathā hoti. Tīṇi hi kammāni – kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammanti. Kiṃ panetaṃ kammaṃ nāmāti? Cetanā ceva, ekacce ca cetanāsampayuttakā dhammā. Tattha cetanāya kammabhāve imāni suttāni –

『『Cetanāhaṃ, bhikkhave, kammaṃ vadāmi, cetayitvā kammaṃ karoti kāyena vācāya manasā』』 (a. ni. 6.63; kathā. 539). 『『Kāye vā hi, ānanda, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, vācāya vā, ānanda, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; mane vā, ānanda, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ』』 (saṃ. ni. 2.25; a. ni. 4.171). 『『Tividhā, bhikkhave, kāyasañcetanā akusalaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ, dukkhavipākaṃ; catubbidhā, bhikkhave, vacīsañcetanā…pe… tividhā, bhikkhave, manosañcetanā akusalaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākaṃ tividhā , bhikkhave, kāyasañcetanā kusalaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākaṃ catubbidhā, bhikkhave, vacīsañcetanā…pe… tividhā, bhikkhave, manosañcetanā, kusalaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākaṃ』』 (kathā. 539; a. ni. 10.217 thokaṃ visadisaṃ). 『『Sacāyaṃ, ānanda, samiddhi moghapuriso pāṭaliputtassa paribbājakassa evaṃ puṭṭho evaṃ byākareyya – sañcetaniyaṃ, āvuso pāṭaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā, sukhavedanīyaṃ sukhaṃ so vedayati…pe… adukkhamasukhavedanīyaṃ adukkhamasukhaṃ so vedayatīti; evaṃ byākaramāno kho, ānanda, samiddhi moghapuriso pāṭaliputtassa paribbājakassa sammā byākaramāno byākareyyā』』ti (ma. ni. 3.300; kathā. 539).

Imāni tāva cetanāya kammabhāve suttāni. Cetanāsampayuttadhammānaṃ pana kammabhāvo kammacatukkena dīpito. Vuttañhetaṃ –

『『Cattārimāni , bhikkhave, kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, atthi, bhikkhave, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ, atthi, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ, atthi, bhikkhave, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati (a. ni. 4.232-233).… Katamañca, bhikkhave, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati? Yadidaṃ satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo, idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati (a. ni. 4.238).… Katamañca, bhikkhave, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo – seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattatī』』ti (a. ni. 4.237).

Evaṃ ime bojjhaṅgamaggaṅgappabhedato pannarasa dhammā kammacatukkena dīpitā. Abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhīti imehi pana chahi saddhiṃ ekavīsati cetanāsampayuttakā dhammā veditabbā.

Tattha lokuttaramaggo bhajāpiyamāno kāyakammādīni tīṇi kammāni bhajati. Yañhi kāyena dussīlyaṃ ajjhācarati, tamhā saṃvaro kāyikoti veditabbo. Yaṃ vācāya dussīlyaṃ ajjhācarati, tamhā saṃvaro vācasikoti veditabbo. Iti sammākammanto kāyakammaṃ, sammāvācā vacīkammaṃ. Etasmiṃ dvaye gahite sammāājīvo tappakkhikattā gahitova hoti. Yaṃ pana manena dussīlyaṃ ajjhācarati, tamhā saṃvaro mānasikoti veditabbo. So diṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhivasena pañcavidho hoti. Ayaṃ pañcavidhopi manokammaṃ nāma. Evaṃ lokuttaramaggo bhajāpiyamāno tīṇi kammāni bhajati.

Imasmiṃ ṭhāne dvārasaṃsandanaṃ nāma hoti. Kāyavacīdvāresu hi copanaṃ patvā kammapathaṃ appattampi atthi, manodvāre ca samudācāraṃ patvā kammapathaṃ appattampi atthi; taṃ gahetvā taṃtaṃdvārapakkhikameva akaṃsu.

Tatrāyaṃ nayo – yo 『migavaṃ gamissāmī』ti dhanuṃ sajjeti, jiyaṃ vaṭṭeti, sattiṃ niseti, bhattaṃ bhuñjati, vatthaṃ paridahati, ettāvatā kāyadvāre copanaṃ pattaṃ hoti. So araññe divasaṃ caritvā antamaso sasabiḷāramattampi na labhati, idaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ nāma hoti na hotīti? Na hoti. Kasmā? Kammapathaṃ appattatāya. Kevalaṃ pana kāyaduccaritaṃ nāma hotīti veditabbaṃ. Macchaggahaṇādī supayogesupi eseva nayo.

Vacīdvārepi 『migavaṃ gamissāmi』 『vegena dhanuādīni sajjethā』ti āṇāpetvā purimanayeneva araññe kiñci alabhantassa kiñcāpi vacīdvāre copanaṃ pattaṃ, kammapathaṃ appattatāya pana kāyakammaṃ na hoti. Kevalaṃ vacīduccaritaṃ nāma hotīti veditabbaṃ.

Manodvāre pana vadhakacetanāya uppannamattāya eva kammapathabhedova hoti. So ca kho byāpādavasena na pāṇātipātavasena. Akusalañhi kāyakammaṃ kāyavacīdvāresu samuṭṭhāti, na manodvāre; tathā akusalaṃ vacīkammaṃ. Akusalaṃ manokammaṃ pana tīsupi dvāresu samuṭṭhāti; tathā kusalāni kāyavacīmanokammāni.

Kathaṃ ? Sahatthā hi pāṇaṃ hanantassa adinnaṃ ādiyantassa micchācāraṃ carantassa kammaṃ kāyakammameva hoti. Dvārampi kāyadvārameva hoti. Evaṃ tāva akusalaṃ kāyakammaṃ kāyadvāre samuṭṭhāti. Tehi pana cittehi sahajātā abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiyo cetanāpakkhikā vā bhavanti, abbohārikā vā. 『Gaccha itthannāmaṃ jīvitā voropehi, itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā』ti āṇāpentassa pana kammaṃ kāyakammaṃ hoti, dvāraṃ pana vacīdvāraṃ. Evaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīdvāre samuṭṭhāti. Tehi pana cittehi sahajātā abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiyo cetanāpakkhikā vā bhavanti abbohārikā vā. Ettakā ācariyānaṃ samānatthakathā nāma.

Vitaṇḍavādī panāha – 『akusalaṃ kāyakammaṃ manodvārepi samuṭṭhātī』ti. So 『tayo saṅgahe āruḷhaṃ suttaṃ āharāhī』ti vutto idaṃ kulumbasuttaṃ nāma āhari –

『『Puna caparaṃ , bhikkhave, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto aññissā kucchigataṃ gabbhaṃ pāpakena manasā anupekkhako hoti – 『aho vatāyaṃ kucchigato gabbho na sotthinā abhinikkhameyyā』ti. Evaṃ, bhikkhave, kulumbassa upaghāto hotī』』ti.

Idaṃ suttaṃ āharitvā āha – 『evaṃ cintitamatteyeva manasā kucchigato gabbho pheṇapiṇḍo viya vilīyati. Ettha kuto kāyaṅgacopanaṃ vā vācaṅgacopanaṃ vā? Manodvārasmiṃyeva pana idaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ samuṭṭhātī』ti.

Tamenaṃ 『tava suttassa atthaṃ tulayissāmā』ti vatvā evaṃ tulayiṃsu – 『tvaṃ iddhiyā parūpaghātaṃ vadesi. Iddhi nāma cesā – adhiṭṭhāniddhi, vikubbaniddhi, manomayiddhi, ñāṇavipphāriddhi, samādhivipphāriddhi, ariyiddhi, kammavipākajiddhi, puññavato iddhi, vijjāmayiddhi , tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhīti dasavidhā (paṭi. ma. 3.10). Tattha kataraṃ iddhiṃ vadesī』ti? 『Bhāvanāmaya』nti. 『Kiṃ pana bhāvanāmayiddhiyā parūpaghātakammaṃ hotī』ti? 『Āma, ekacce ācariyā ekavāraṃ hotī』ti; vadanti yathā hi paraṃ paharitukāmena udakabharite ghaṭe khitte ghaṭopi bhijjati, udakampi nassati, evameva bhāvanāmayiddhiyā ekavāraṃ parūpaghātakammaṃ hoti. Tato paṭṭhāya pana sā nassatīti. Atha naṃ 『bhāvanāmayiddhiyā neva ekavāraṃ na dve vāre parūpaghātakammaṃ hotī』ti vatvā taṃ saññattiṃ āgacchantaṃ pucchiṃsu – 『bhāvanāmayiddhi kiṃ kusalā, akusalā, abyākatā? Sukhāya vedanāya sampayuttā, dukkhāya vedanāya sampayuttā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā? Savitakkasavicārā, avitakkavicāramattā, avitakkaavicārā? Kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā』ti?

Imaṃ pana pañhaṃ yo jānāti so evaṃ vakkhati – 『bhāvanāmayiddhi kusalā vā hoti, abyākatā vā; adukkhamasukhavedanīyā eva, avitakkaavicārā eva, rūpāvacarā evā』ti. So vattabbo – 『pāṇātipātacetanā kusalādīsu kataraṃ koṭṭhāsaṃ bhajatī』ti? Jānanto vakkhati – 『pāṇātipātacetanā akusalā eva, dukkhavedanīyā eva, savitakkasavicārā eva kāmāvacarā evā』ti. 『Evaṃ sante tava pañho neva kusalattikena sameti, na vedanāttikena , na vitakkattikena, na bhūmantarenā』ti.

『Kiṃ pana evaṃ mahantaṃ suttaṃ niratthaka』nti? 『No niratthakaṃ; tvaṃ panassa atthaṃ na jānāsi. 『『Iddhimā cetovasippatto』』ti ettha hi neva bhāvanāmayiddhi adhippetā, āthabbaṇiddhi pana adhippetā. Sā hi ettha labbhamānā labbhati. Sā pana kāyavacīdvārāni muñcitvā kātuṃ na sakkā. Āthabbaṇiddhikā hi sattāhaṃ aloṇakaṃ bhuñjitvā dabbe attharitvā pathaviyaṃ sayamānā tapaṃ caritvā sattame divase susānabhūmiṃ sajjetvā sattame pade ṭhatvā hatthaṃ vaṭṭetvā vaṭṭetvā mukhena vijjaṃ parijappanti. Atha nesaṃ kammaṃ samijjhati. Evaṃ ayampi iddhi kāyavacīdvārāni muñcitvā kātuṃ na sakkāti. 『Na kāyakammaṃ manodvāre samuṭṭhātī』ti niṭṭhamettha gantabbaṃ.

Hatthamuddāya pana musāvādādīni kathentassa kammaṃ vacīkammaṃ, dvāraṃ pana kāyadvāraṃ hoti . Evaṃ akusalaṃ vacīkammampi kāyadvāre samuṭṭhāti. Tehi pana cittehi sahajātā abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiyo cetanāpakkhikā vā bhavanti, abbohārikā vā. Vacībhedaṃ pana katvā musāvādādīni kathentassa kammampi vacīkammaṃ dvārampi vacīdvārameva. Evaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ vacīdvāre samuṭṭhāti. Tehi pana cittehi sahajātā abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiyo cetanāpakkhikā vā bhavanti abbohārikā vā. Ettakā ācariyānaṃ samānatthakathā nāma.

Vitaṇḍavādī panāha – 『akusalaṃ vacīkammaṃ manodvārepi samuṭṭhātī』ti. So 『tayo saṅgahe āruḷhaṃ suttaṃ āharāhī』ti vutto idaṃ uposathakkhandhakato suttaṃ āhari –

『『Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṃ anussāviyamāne saramāno santiṃ āpattiṃ nāvikareyya sampajānamusāvādassa hotī』』ti (mahāva. 134).

Idaṃ suttaṃ āharitvā āha – 『evaṃ āpattiṃ anāvikaronto tuṇhībhūtova aññaṃ āpattiṃ āpajjati, ettha kuto kāyaṅgacopanaṃ vā vācaṅgacopanaṃ vā? Manodvārasmiṃyeva pana idaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ samuṭṭhātī』ti.

So vattabbo – 『kiṃ panetaṃ suttaṃ neyyatthaṃ udāhu nītattha』nti? 『Nītatthameva mayhaṃ sutta』nti. So 『mā evaṃ avaca, tulayissāmassa attha』nti vatvā evaṃ pucchitabbo – 『sampajānamusāvāde kiṃ hotī』ti? Jānanto 『sampajānamusāvāde dukkaṭaṃ hotī』ti vakkhati. Tato vattabbo 『vinayassa dve mūlāni – kāyo ca vācā ca; sammāsambuddhena hi sabbāpattiyo imesuyeva dvīsu dvāresu paññattā, manodvāre āpattipaññapanaṃ nāma natthi. Tvaṃ ativiya vinaye pakataññū, yo satthārā apaññatte ṭhāne āpattiṃ paññapesi, sammāsambuddhaṃ abbhācikkhasi, jinacakkaṃ paharasī』tiādivacanehi niggaṇhitvā uttari pañhaṃ pucchitabbo – 『sampajānamusāvādo kiriyato samuṭṭhāti udāhu akiriyato』ti? Jānanto 『kiriyato』ti vakkhati. Tato vattabbo – 『anāvikaronto kataraṃ kiriyaṃ karotī』ti? Addhā hi kiriyaṃ apassanto vighātaṃ āpajjissati. Tato imassa suttassa atthena saññāpetabbo. Ayañhettha attho – yvāyaṃ 『sampajānamusāvādo hotī』ti vutto, so āpattito kiṃ hoti? 『Katarāpatti hotī』ti attho. 『Dukkaṭāpatti hoti』. Sā ca kho na musāvādalakkhaṇena, bhagavato pana vacanena vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānā āpatti hotīti veditabbā. Vuttampi cetaṃ –

『『Anālapanto manujena kenaci,

Vācāgiraṃ no ca pare bhaṇeyya;

Āpajjeyya vācasikaṃ na kāyikaṃ,

Pañhā mesā kusalehi cintitā』』ti. (paṭi. 479);

Evaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ na manodvāre samuṭṭhātīti niṭṭhamettha gantabbaṃ.

Yadā pana abhijjhāsahagatena cetasā kāyaṅgaṃ copento hatthaggāhādīni karoti, byāpādasahagatena cetasā daṇḍaparāmāsādīni, micchādiṭṭhisahagatena cetasā 『khandasivādayo seṭṭhā』ti tesaṃ abhivādanaañjalikammabhūtapīṭhakaparibhaṇḍādīni karoti, tadā kammaṃ manokammaṃ hoti, dvāraṃ pana kāyadvāraṃ. Evaṃ akusalaṃ manokammaṃ kāyadvāre samuṭṭhāti. Cetanā panettha abbohārikā.

Yadā pana abhijjhāsahagatena cetasā vācaṅgaṃ copento 『aho vata yaṃ parassa, taṃ mamassā』ti paravittūpakaraṇaṃ abhijjhāyati, byāpādasahagatena cetasā 『ime sattā haññantu vā, bajjhantu vā, ucchijjantu vā, mā vā ahesu』nti vadati, micchādiṭṭhisahagatena cetasā 『natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭha』ntiādīni vadati, tadā kammaṃ manokammaṃ hoti, dvāraṃ pana vacīdvāraṃ. Evaṃ akusalaṃ manokammaṃ vacīdvāre samuṭṭhāti. Cetanā panettha abbohārikā.

Yadā pana kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā raho nisinno abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhisahagatāni cittāni uppādeti, tadā kammaṃ manokammaṃ, dvārampi manodvārameva. Evaṃ akusalaṃ manokammaṃ manodvāre samuṭṭhāti. Imasmiṃ pana ṭhāne cetanāpi cetanāsampayuttakā dhammāpi manodvāreyeva samuṭṭhahanti. Evaṃ akusalaṃ manokammaṃ tīsupi dvāresu samuṭṭhātīti veditabbaṃ.

Yaṃ pana vuttaṃ 『tathā kusalāni kāyavacīmanokammānī』ti, tatrāyaṃ nayo – yadā hi kenaci kāraṇena vattuṃ asakkonto 『pāṇātipātā adinnādānā kāmesumicchācārā paṭiviramāmī』ti imāni sikkhāpadāni hatthamuddāya gaṇhāti, tadā kammaṃ kāyakammaṃ dvārampi kāyadvārameva. Evaṃ kusalaṃ kāyakammaṃ kāyadvāre samuṭṭhāti. Tehi cittehi sahagatā anabhijjhādayo cetanāpakkhikā vā honti, abbohārikā vā.

Yadā pana tāneva sikkhāpadāni vacībhedaṃ katvā gaṇhāti, tadā kammaṃ kāyakammaṃ, dvāraṃ pana vacīdvāraṃ hoti. Evaṃ kusalaṃ kāyakammaṃ vacīdvāre samuṭṭhāti. Tehi cittehi sahagatā anabhijjhādayo cetanāpakkhikā vā honti, abbohārikā vā.

Yadā pana tesu sikkhāpadesu diyyamānesu kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva 『pāṇātipātā adinnādānā kāmesumicchācārā paṭiviramāmī』ti gaṇhāti, tadā kammaṃ kāyakammaṃ, dvāraṃ pana manodvāraṃ hoti. Evaṃ kusalaṃ kāyakammaṃ manodvāre samuṭṭhāti. Tehi cittehi sahagatā anabhijjhādayo cetanāpakkhikā vā honti, abbohārikā vā.

『Musāvādā veramaṇī』ādīni pana cattāri sikkhāpadāni vuttanayeneva kāyādīhi gaṇhantassa kusalaṃ vacīkammaṃ tīsu dvāresu samuṭṭhātīti veditabbaṃ. Idhāpi anabhijjhādayo cetanāpakkhikā vā honti, abbohārikā vā.

Anabhijjhādisahagatehi pana cittehi kāyaṅgaṃ copetvā cetiyaṅgaṇasammajjanagandhamālādipūjanacetiyavandanādīni karontassa kammaṃ manokammaṃ hoti, dvāraṃ pana kāyadvāraṃ. Evaṃ kusalaṃ manokammaṃ kāyadvāre samuṭṭhāti. Cetanā panettha abbohārikā. Anabhijjhāsahagatena cittena vācaṅgaṃ copetvā 『aho vata yaṃ parassa vittūpakaraṇaṃ na taṃ mamassā』ti anabhijjhāyato abyāpādasahagatena cittena 『sabbe sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantū』ti vadantassa sammādiṭṭhisahagatena cittena 『atthi dinna』ntiādīni udāharantassa kammaṃ manokammaṃ hoti, dvāraṃ pana vacīdvāraṃ. Evaṃ kusalaṃ manokammaṃ vacīdvāre samuṭṭhāti. Cetanā panettha abbohārikā. Kāyaṅgavācaṅgāni pana acopetvā raho nisinnassa manasāva anabhijjhādisahagatāni cittāni uppādentassa kammaṃ manokammaṃ, dvārampi manodvārameva. Evaṃ kusalaṃ manokammaṃ manodvāre samuṭṭhāti. Imasmiṃ pana ṭhāne cetanāpi cetanāsampayuttakā dhammāpi manodvāreyeva samuṭṭhahanti.

Tattha āṇattisamuṭṭhitesu pāṇātipātaadinnādānesu kammampi kāyakammaṃ dvārampi kammavaseneva kāyadvāranti vadanto kammaṃ rakkhati, dvāraṃ bhindati nāma. Hatthamuddāya samuṭṭhitesu musāvādādīsu dvārampi kāyadvāraṃ, kammampi dvāravaseneva kāyakammanti vadanto dvāraṃ rakkhati kammaṃ bhindati nāma. Tasmā 『kammaṃ rakkhāmī』ti dvāraṃ na bhinditabbaṃ, 『dvāraṃ rakkhāmī』ti kammaṃ na bhinditabbaṃ. Yathāvutteneva pana nayena kammañca dvārañca veditabbaṃ. Evaṃ kathento hi neva kammaṃ na dvāraṃ bhindatīti.

Kammakathā niṭṭhitā.

Idāni 『pañca viññāṇāni pañcaviññāṇadvārānī』tiādīsu cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇanti imāni pañca viññāṇāni nāma. Cakkhuviññāṇadvāraṃ sota… ghāna… jivhā… kāyaviññāṇadvāranti imāni pañca viññāṇadvārāni nāma. Imesaṃ pañcannaṃ dvārānaṃ vasena uppannā cetanā neva kāyakammaṃ hoti, na vacīkammaṃ, manokammameva hotīti veditabbā. Cakkhusamphasso sota… ghāna… jivhā… kāya… manosamphassoti ime pana cha samphassā nāma. Cakkhusamphassadvāraṃ sota… ghāna… jivhā… kāya… manosamphassadvāranti imāni cha samphassadvārāni nāma.

Cakkhuasaṃvaro sota… ghāna… jivhā… pasādakāya… copanakāyaasaṃvaro vācāasaṃvaro manoasaṃvaroti – ime aṭṭha asaṃvarā nāma. Te atthato 『dussīlyaṃ muṭṭhassaccaṃ aññāṇaṃ akkhanti kosajja』nti ime pañca dhammā honti. Tesu ekadhammopi pañcadvāre voṭṭhabbanapariyosānesu cittesu nuppajjati, javanakkhaṇeyeva uppajjati. Javane uppannopi pañcadvāre asaṃvaroti vuccati.

Cakkhuviññāṇasahajāto hi phasso cakkhusamphasso nāma, cetanā manokammaṃ nāma, taṃ cittaṃ manokammadvāraṃ nāma. Ettha pañcavidho asaṃvaro natthi . Sampaṭicchanasahajāto phasso manosamphasso nāma, cetanā manokammaṃ nāma, taṃ cittaṃ manokammadvāraṃ nāma. Etthāpi asaṃvaro natthi. Santīraṇavoṭṭhabbanesupi eseva nayo. Javanasahajāto pana phasso manosamphasso nāma, cetanā manokammaṃ nāma, taṃ cittaṃ manokammadvāraṃ nāma. Ettha asaṃvaro cakkhuasaṃvaro nāma hoti. Sotaghānajivhāpasādakāyadvāresupi eseva nayo. Yadā pana rūpādīsu aññatarārammaṇaṃ manodvārikajavanaṃ vinā vacīdvārena suddhaṃ kāyadvārasaṅkhātaṃ copanaṃ pāpayamānaṃ uppajjati, tadā tena cittena sahajāto phasso manosamphasso nāma, cetanā kāyakammaṃ nāma, taṃ pana cittaṃ abbohārikaṃ, copanassa uppannattā manodvāranti saṅkhyaṃ na gacchati. Ettha asaṃvaro copanakāyaasaṃvaro nāma. Yadā tādisaṃyeva javanaṃ vinā kāyadvārena suddhaṃ vacīdvārasaṅkhātaṃ copanaṃ pāpayamānaṃ uppajjati, tadā tena cittena sahajāto phasso manosamphasso nāma, cetanā vacīkammaṃ nāma, taṃ pana cittaṃ abbohārikaṃ, copanassa uppannattā manodvāranti saṅkhyaṃ na gacchati. Ettha asaṃvaro vācāasaṃvaro nāma. Yadā pana tādisaṃ javanacittaṃ vinā kāyavacīdvārehi suddhaṃ manodvārameva hutvā uppajjati, tadā tena cittena sahajāto phasso manosamphasso nāma, cetanā manokammaṃ nāma, taṃ pana cittaṃ manokammadvāraṃ nāma. Ettha asaṃvaro manoasaṃvaro nāma. Iti imesaṃ aṭṭhannaṃ asaṃvarānaṃ vasena cakkhuasaṃvaradvāraṃ, sota… ghāna… jivhā… pasādakāya… copanakāya… vācā… manoasaṃvaradvāranti imāni aṭṭha asaṃvaradvārāni veditabbāni.

Cakkhusaṃvaro sota… ghāna… jivhā… pasādakāya… copanakāya… vācā… manosaṃvaroti ime pana aṭṭha saṃvarā nāma. Te atthato 『sīlaṃ sati ñāṇaṃ khanti vīriya』nti ime pañca dhammā honti. Tesupi ekadhammopi pañcadvāre voṭṭhabbanapariyosānesu cittesu nuppajjati. Javanakkhaṇeyeva uppajjati. Javane uppannopi pañcadvāre saṃvaroti vuccati. Tassa sabbassāpi cakkhuviññāṇasahajāto hi phasso cakkhusamphassotiādinā asaṃvare vuttanayeneva uppatti veditabbā. Iti imesaṃ aṭṭhannaṃ saṃvarānaṃ vasena cakkhusaṃvaradvāraṃ…pe… manosaṃvaradvāranti imāni aṭṭha saṃvaradvārāni veditabbāni.

Akusalakammapathakathā

Pāṇātipāto , adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇavācā, pharusavācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhīti ime pana dasa akusalakammapathā nāma.

Tattha pāṇassa atipāto pāṇātipāto nāma; pāṇavadho, pāṇaghātoti vuttaṃ hoti. Pāṇoti cettha vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṃ. Tasmiṃ pana pāṇe pāṇasaññino jīvitindriyupacchedakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattā vadhakacetanā pāṇātipāto. So guṇavirahitesu tiracchānagatādīsu pāṇesu khuddake pāṇe appasāvajjo, mahāsarīre mahāsāvajjo. Kasmā? Payogamahantatāya. Payogasamattepi vatthumahantatāya. Guṇavantesu manussādīsu appaguṇe appasāvajjo, mahāguṇe mahāsāvajjo. Sarīraguṇānaṃ pana samabhāve sati kilesānaṃ upakkamānañca mudutāya appasāvajjo, tibbatāya mahāsāvajjoti veditabbo.

Tassa pañca sambhārā honti – pāṇo, pāṇasaññitā, vadhakacittaṃ, upakkamo, tena maraṇanti. Cha payogā – sāhatthiko, āṇattiko, nissaggiyo, thāvaro, vijjāmayo, iddhimayoti. Imasmiṃ panatthe vitthāriyamāne atipapañco hoti. Tasmā taṃ na vitthārayāma. Aññañca evarūpaṃ atthikehi pana samantapāsādikaṃ vinayaṭṭhakathaṃ (pārā. aṭṭha. 2.172) oloketvā gahetabbaṃ.

Adinnassa ādānaṃ 『adinnādānaṃ』; parassaharaṇaṃ, theyyaṃ, corikāti vuttaṃ hoti. Tattha adinnanti parapariggahitaṃ, yattha paro yathākāmakāritaṃ āpajjanto adaṇḍāraho anupavajjo ca hoti. Tasmiṃ parapariggahite parapariggahitasaññino tadādāyakaupakkamasamuṭṭhāpikā theyyacetanā adinnādānaṃ. Taṃ hīne parasantake appasāvajjaṃ, paṇīte mahāsāvajjaṃ. Kasmā? Vatthupaṇītatāya. Vatthusamatte sati guṇādhikānaṃ santake vatthusmiṃ mahāsāvajjaṃ. Taṃtaṃguṇādhikaṃ upādāya tato tato hīnaguṇassa santake vatthusmiṃ appasāvajjaṃ.

Tassa pañca sambhārā honti – parapariggahitaṃ, parapariggahitasaññitā, theyyacittaṃ, upakkamo , tena haraṇanti. Cha payogā – sāhatthikādayova. Te ca kho yathānurūpaṃ theyyāvahāro, pasayhāvahāro, paṭicchannāvahāro, parikappāvahāro, kusāvahāroti imesaṃ pañcannaṃ avahārānaṃ vasena pavattanti. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.138) vutto.

『Kāmesu micchācāro』ti ettha pana 『kāmesū』ti methunasamācāresu; 『micchācāro』ti ekantanindito lāmakācāro. Lakkhaṇato pana asaddhammādhippāyena kāyadvārappavattā agamanīyaṭṭhānavītikkamacetanā kāmesumicchācāro.

Tattha agamanīyaṭṭhānaṃ nāma – purisānaṃ tāva māturakkhitā, piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhāturakkhitā, bhaginirakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā, dhammarakkhitā, sārakkhā, saparidaṇḍāti māturakkhitādayo dasa; dhanakkītā, chandavāsinī, bhogavāsinī, paṭavāsinī, odapattakinī, obhaṭacumbaṭā, dāsī ca bhariyā, kammakārī ca bhariyā, dhajāhaṭā, muhuttikāti etā dhanakkītādayo dasāti vīsati itthiyo. Itthīsu pana dvinnaṃ sārakkhasaparidaṇḍānaṃ, dasannañca dhanakkītādīnanti dvādasannaṃ itthīnaṃ aññe purisā idaṃ agamanīyaṭṭhānaṃ nāma.

So panesa micchācāro sīlādiguṇarahite agamanīyaṭṭhāne appasāvajjo, sīlādiguṇasampanne mahāsāvajjo. Tassa cattāro sambhārā – agamanīyavatthu, tasmiṃ sevanacittaṃ, sevanappayogo, maggenamaggappaṭipattiadhivāsananti. Eko payogo sāhatthiko eva.

『Musā』ti visaṃvādanapurekkhārassa atthabhañjako vacīpayogo, kāyapayogo vā. Visaṃvādanādhippāyena panassa paravisaṃvādakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo. Aparo nayo – 『musā』ti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu. 『Vādo』ti tassa bhūtato tacchato viññāpanaṃ. Lakkhaṇato pana atathaṃ vatthuṃ tathato paraṃ viññāpetukāmassa tathāviññattisamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo. So yamatthaṃ bhañjati tassa appatāya appasāvajjo, mahantatāya mahāsāvajjo. Apica gahaṭṭhānaṃ attano santakaṃ adātukāmatāya 『natthī』tiādinayappavatto appasāvajjo. Sakkhinā hutvā atthabhañjanatthaṃ vutto mahāsāvajjo. Pabbajitānaṃ appakampi telaṃ vā sappiṃ vā labhitvā hasādhippāyena 『ajja gāme telaṃ nadī maññe sandatī』ti pūraṇakathānayena pavatto appasāvajjo. Adiṭṭhaṃyeva pana diṭṭhantiādinā nayena vadantānaṃ mahāsāvajjo.

Tassa cattāro sambhārā honti – atathaṃ vatthu, visaṃvādanacittaṃ, tajjo vāyāmo, parassa tadatthavijānananti. Eko payogo – sāhatthikova. So ca kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā vācāya vā paravisaṃvādakakiriyākaraṇe daṭṭhabbo. Tāya ce kiriyāya paro tamatthaṃ jānāti, ayaṃ kiriyasamuṭṭhāpikacetanākkhaṇeyeva musāvādakammunā bajjhati. Yasmā pana yathā kāyakāyappaṭibaddhavācāhi paraṃ visaṃvādeti, tathā imassa 『imaṃ bhaṇāhī』ti āṇāpentopi, paṇṇaṃ likhitvā purato nissajjantopi, 『ayamattho evaṃ daṭṭhabbo』ti kuṭṭādīsu likhitvā ṭhapentopi; tasmā ettha āṇattikanissaggiyathāvarāpi payogā yujjanti. Aṭṭhakathāsu pana anāgatattā vīmaṃsitvā gahetabbā.

『Pisuṇavācā』tiādīsu yāya vācāya yassa taṃ vācaṃ bhāsati tassa hadaye attano piyabhāvaṃ parassa ca suññabhāvaṃ karoti, sā pisuṇavācā. Yāya pana attānampi parampi pharusaṃ karoti, yā vācā sayampi pharusā neva kaṇṇasukhā, na hadayaṅgamā, ayaṃ 『pharusavācā』. Yena samphaṃ palapati, niratthakaṃ, so 『samphappalāpo』. Tesaṃ mūlabhūtā cetanāpi pisuṇavācādināmameva labhati. Sā eva ca idha adhippetāti.

Tattha saṃkiliṭṭhacittassa paresaṃ vā bhedāya attano piyakamyatāya vā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā pisuṇavācā nāma. Sā yassa bhedaṃ karoti tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā.

Tassā cattāro sambhārā – 『bhinditabbo paro』 iti 『ime nānā bhavissa』nti vinā bhavissantīti bhedapurekkhāratā vā, 『iti ahaṃ piyo bhavissāmi vissāsiko』ti piyakamyatā vā, tajjo vāyāmo, tassa tadatthavijānananti . Pare pana abhinne kammapathabhedo natthi, bhinne eva hoti.

Parassa mammacchedakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā ekantapharusacetanā 『pharusavācā』. Tassā āvibhāvatthamidaṃ vatthu – eko kira dārako mātu vacanaṃ anādiyitvā araññaṃ gacchati. Taṃ mātā nivattetuṃ asakkontī 『caṇḍā taṃ mahiṃsī anubandhatū』ti akkosi. Athassa tatheva araññe mahiṃsī uṭṭhāsi. Dārako 『yaṃ mama mātā mukhena kathesi taṃ mā hotu, yaṃ cittena cintesi taṃ hotū』ti saccakiriyaṃ akāsi. Mahiṃsī tattheva baddhā viya aṭṭhāsi. Evaṃ mammacchedakopi payogo cittasaṇhatāya pharusavācā na hoti. Mātāpitaro hi kadāci puttake evampi vadanti – 『corā vo khaṇḍākhaṇḍikaṃ karontū』ti, uppalapattampi ca nesaṃ upari patantaṃ na icchanti. Ācariyupajjhāyā ca kadāci nissitake evaṃ vadanti – 『kiṃ ime ahirikā anottappino caranti, niddhamatha ne』ti; atha ca nesaṃ āgamādhigamasampattiṃ icchanti. Yathā ca cittasaṇhatāya pharusavācā na hoti, evaṃ vacanasaṇhatāya apharusavācāpi na hoti. Na hi mārāpetukāmassa 『imaṃ sukhaṃ sayāpethā』ti vacanaṃ apharusavācā hoti. Cittapharusatāya panesā pharusavācāva. Sā yaṃ sandhāya pavattitā tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā. Tassā tayo sambhārā – akkositabbo paro, kupitacittaṃ, akkosananti.

Anatthaviññāpikā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā akusalacetanā 『samphappalāpo』. So āsevanamandatāya appasāvajjo. Āsevanamahantatāya mahāsāvajjo. Tassa dve sambhārā – bhāratayuddhasītāharaṇādiniratthakakathāpurekkhāratā, tathārūpīkathākathanañcāti. Pare pana taṃ kathaṃ agaṇhante kammapathabhedo natthi, parena samphappalāpe gahiteyeva hoti.

Abhijjhāyatīti 『abhijjhā』. Parabhaṇḍābhimukhī hutvā tanninnatāya pavattatīti attho. Sā 『aho tava idaṃ mamassā』ti evaṃ parabhaṇḍābhijjhāyanalakkhaṇā. Adinnādānaṃ viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Tassā dve sambhārā – parabhaṇḍaṃ, attano pariṇāmanañcāti. Parabhaṇḍavatthuke hi lobhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti yāva na 『aho vata idaṃ mamassā』ti attano pariṇāmeti.

Hitasukhaṃ byāpādayatīti 『byāpādo』. So paravināsāya manopadosalakkhaṇo. Pharusavācā viya appasāvajjo mahāsāvajjo ca. Tassa dve sambhārā – parasatto ca, tassa ca vināsacintāti. Parasattavatthuke hi kodhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti yāva 『aho vatāyaṃ ucchijjeyya vinasseyyā』ti tassa vināsanaṃ na cintesi.

Yathābhuccagahaṇābhāvena micchā passatīti 『micchādiṭṭhi』. Sā 『natthi dinna』ntiādinā nayena viparītadassanalakkhaṇā. Samphappalāpo viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Apica aniyatā appasāvajjā, niyatā mahāsāvajjā. Tassā dve sambhārā – vatthuno ca gahitākāraviparītatā, yathā ca taṃ gaṇhāti tathābhāvena tassupaṭṭhānanti. Tattha natthikāhetukaakiriyadiṭṭhīhi eva kammapathabhedo hoti, na aññadiṭṭhīhi.

Imesaṃ pana dasannaṃ akusalakammapathānaṃ dhammato koṭṭhāsato ārammaṇato vedanāto mūlato cāti pañcahākārehi vinicchayo veditabbo –

Tattha 『dhammato』ti etesu hi paṭipāṭiyā satta cetanādhammāva honti, abhijjhādayo tayo cetanāsampayuttā.

『Koṭṭhāsato』ti paṭipāṭiyā satta, micchādiṭṭhi cāti ime aṭṭha kammapathā eva honti; no mūlāni. Abhijjhābyāpādā kammapathā ceva mūlāni ca. Abhijjhā hi mūlaṃ patvā 『lobho akusalamūlaṃ』 hoti, byāpādo 『doso akusalamūlaṃ』.

『Ārammaṇato』ti pāṇātipāto jīvitindriyārammaṇato saṅkhārārammaṇo hoti. Adinnādānaṃ sattārammaṇaṃ vā hoti saṅkhārārammaṇaṃ vā. Micchācāro phoṭṭhabbavasena saṅkhārārammaṇo hoti; sattārammaṇotipi eke. Musāvādo sattārammaṇo vā, saṅkhārārammaṇo vā. Tathā pisuṇavācā. Pharusavācā sattārammaṇāva. Samphappalāpo diṭṭhasutamutaviññātavasena sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā. Tathā abhijjhā. Byāpādo sattārammaṇova. Micchādiṭṭhi tebhūmakadhammavasena saṅkhārārammaṇāva.

『Vedanāto』ti pāṇātipāto dukkhavedano hoti. Kiñcāpi hi rājāno coraṃ disvā hasamānāpi 『gacchatha naṃ ghātethā』ti vadanti, sanniṭṭhāpakacetanā pana nesaṃ dukkhasampayuttāva hoti . Adinnādānaṃ tivedanaṃ. Tañhi parabhaṇḍaṃ disvā haṭṭhatuṭṭhassa gaṇhato sukhavedanaṃ hoti, bhītatasitassa gaṇhato dukkhavedanaṃ. Tathā vipākanissandaphalāni paccavekkhantassa. Gahaṇakāle majjhattabhāve ṭhitassa pana gaṇhato adukkhamasukhavedanaṃ hotīti. Micchācāro sukhamajjhattavasena dvivedano. Sanniṭṭhāpakacitte pana majjhattavedano na hoti. Musāvādo adinnādāne vuttanayeneva tivedano; tathā pisuṇavācā. Pharusavācā dukkhavedanā. Samphappalāpo tivedano. Paresu hi sādhukāraṃ dentesu celukkhepādīni khipantesu haṭṭhatuṭṭhassa sītāharaṇabhāratayuddhādīni kathanakāle so sukhavedano hoti. Paṭhamaṃ dinnavetanena ekena pacchā āgantvā 『ādito paṭṭhāya kathehī』ti vutte 『ananusandhikaṃ pakiṇṇakakathaṃ kathessāmi nu kho no』ti domanassitassa kathanakāle dukkhavedano hoti, majjhattassa kathayato adukkhamasukhavedano hoti. Abhijjhā sukhamajjhattavasena dvivedanā; tathā micchādiṭṭhi. Byāpādo dukkhavedano.

『Mūlato』ti pāṇātipāto dosamohavasena dvimūlako hoti. Adinnādānaṃ dosamohavasena vā lobhamohavasena vā. Micchācāro lobhamohavasena. Musāvādo dosamohavasena vā lobhamohavasena vā; tathā pisuṇavācā samphappalāpo ca. Pharusavācā dosamohavasena. Abhijjhā mohavasena ekamūlā; tathā byāpādo. Micchādiṭṭhi lobhamohavasena dvimūlāti.

Akusalakammapathakathā niṭṭhitā.

Kusalakammapathakathā

Pāṇātipātādīhi pana viratiyo anabhijjhāabyāpādasammādiṭṭhiyo cāti ime dasa kusalakammapathā nāma. Tattha pāṇātipātādayo vuttatthā eva. Pāṇātipātādīhi etāya viramanti, sayaṃ vā viramati, viramaṇamattameva vā etanti virati. Yā pāṇātipātā viramantassa 『『yā tasmiṃ samaye pāṇātipātā ārati viratī』』ti (dha. sa. 299-301) evaṃ vuttā kusalacittasampayuttā virati, sā pabhedato tividhā hoti – sampattavirati, samādānavirati, samucchedaviratīti.

Tattha asamādinnasikkhāpadānaṃ attano jātivayabāhusaccādīni paccavekkhitvā 『ayuttaṃ amhākaṃ evarūpaṃ pāpaṃ kātu』nti sampattaṃ vatthuṃ avītikkamantānaṃ uppajjamānā virati 『sampattaviratī』ti veditabbā – sīhaḷadīpe cakkanaupāsakassa viya. Tassa kira daharakāleyeva mātuyā rogo uppajji. Vejjena ca 『allasasamaṃsaṃ laddhuṃ vaṭṭatī』ti vuttaṃ. Tato cakkanassa bhātā 『gaccha, tāta, khettaṃ āhiṇḍāhī』ti cakkanaṃ pesesi. So tattha gato. Tasmiñca samaye eko saso taruṇasassaṃ khādituṃ āgato hoti. So taṃ disvāva vegena dhāvanto valliyā baddho 『kiri kirī』ti saddamakāsi. Cakkano tena saddena gantvā taṃ gahetvā cintesi – 『mātu bhesajjaṃ karomī』ti. Puna cintesi – 『na metaṃ patirūpaṃ yvāhaṃ mātu jīvitakāraṇā paraṃ jīvitā voropeyya』nti. Atha naṃ 『gaccha, araññe sasehi saddhiṃ tiṇodakaṃ paribhuñjā』ti muñci. Bhātarā ca 『kiṃ tāta saso laddho』ti pucchito taṃ pavattiṃ ācikkhi. Tato naṃ bhātā paribhāsi. So mātusantikaṃ gantvā 『yato ahaṃ jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā』ti saccaṃ vatvā aṭṭhāsi. Tāvadevassa mātā arogā ahosi.

Samādinnasikkhāpadānaṃ pana sikkhāpadasamādāne ca tatuttariñca attano jīvitampi pariccajitvā vatthuṃ avītikkamantānaṃ uppajjamānā virati 『samādānaviratī』ti veditabbā. Uttaravaḍḍhamānapabbatavāsīupāsakassa viya. So kira ambariyavihāravāsino piṅgalabuddharakkhitattherassa santike sikkhāpadāni gahetvā khettaṃ kasati. Athassa goṇo naṭṭho. So taṃ gavesanto uttaravaḍḍhamānapabbataṃ āruhi. Tatra naṃ mahāsappo aggahesi. So cintesi – 『imāyassa tikhiṇavāsiyā sīsaṃ chindāmī』ti. Puna cintesi – 『na metaṃ patirūpaṃ yvāhaṃ bhāvanīyassa garuno santike sikkhāpadāni gahetvā bhindeyya』nti evaṃ yāvatatiyaṃ cintetvā 『jīvitaṃ pariccajāmi, na sikkhāpada』nti aṃse ṭhapitaṃ tikhiṇadaṇḍavāsiṃ araññe chaḍḍesi. Tāvadeva naṃ mahāvāḷo muñcitvā agamāsīti.

Ariyamaggasampayuttā pana virati 『samucchedaviratī』ti veditabbā, yassā uppattito pabhuti 『pāṇaṃ ghātessāmī』ti ariyapuggalānaṃ cittampi nuppajjatīti.

Idāni yathā akusalānaṃ evaṃ imesampi kusalakammapathānaṃ dhammato koṭṭhāsato ārammaṇato vedanāto mūlatoti pañcahākārehi vinicchayo veditabbo –

Tattha 『dhammato』ti etesu hi paṭipāṭiyā satta cetanāpi vaṭṭanti, viratiyopi; ante tayo cetanāsampayuttāva.

『Koṭṭhāsato』ti paṭipāṭiyā satta kammapathā eva, no mūlāni. Ante tayo kammapathā ceva mūlāni ca. Anabhijjhā hi mūlaṃ patvā 『alobho kusalamūlaṃ』 hoti. Abyāpādo 『adoso kusalamūlaṃ』, sammādiṭṭhi 『amoho kusalamūlaṃ』.

『Ārammaṇato』ti pāṇātipātādīnaṃ ārammaṇāneva etesaṃ ārammaṇāni. Vītikkamitabbatoyeva hi veramaṇī nāma hoti. Yathā pana nibbānārammaṇo ariyamaggo kilese pajahati, evaṃ jīvitindriyādiārammaṇāpete kammapathā pāṇātipātādīni dussīlyāni pajahantīti veditabbā.

『Vedanāto』ti sabbe sukhavedanā vā honti majjhattavedanā vā. Kusalaṃ patvā hi dukkhavedanā nāma natthi.

『Mūlato』ti paṭipāṭiyā satta kammapathā ñāṇasampayuttacittena viramantassa alobhaadosaamohavasena timūlā honti; ñāṇavippayuttacittena viramantassa dvimūlā. Anabhijjhā ñāṇasampayuttacittena viramantassa dvimūlā hoti; ñāṇavippayuttacittena ekamūlā. Alobho pana attanāva attano mūlaṃ na hoti. Abyāpādepi eseva nayo. Sammādiṭṭhi alobhādosavasena dvimūlāva hoti. Ime dasa kusalakammapathā nāma.

Kammapathasaṃsandanakathā

Idāni imasmiṃ ṭhāne kammapathasaṃsandanaṃ nāma veditabbaṃ. Pañcaphassadvāravasena hi uppanno asaṃvaro akusalaṃ manokammameva hoti. Manophassadvāravasena uppanno tīṇipi kammāni honti – so hi kāyadvāre copanappatto akusalaṃ kāyakammaṃ hoti, vacīdvāre akusalaṃ vacīkammaṃ, ubhayattha copanaṃ appatto akusalaṃ manokammaṃ. Pañcaasaṃvaradvāravasena uppannopi akusalaṃ manokammameva hoti. Copanakāyaasaṃvaradvāravasena uppanno akusalaṃ kāyakammameva hoti, vācāasaṃvaradvāravasena uppanno akusalaṃ vacīkammameva hoti, manoasaṃvaradvāravasena uppanno akusalaṃ manokammameva hoti. Tividhaṃ kāyaduccaritaṃ akusalaṃ kāyakammameva hoti, catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ akusalaṃ vacīkammameva hoti, tividhaṃ manoduccaritaṃ akusalaṃ manokammameva hoti.

Pañcaphassadvāravasena uppanno saṃvaropi kusalaṃ manokammameva hoti. Manophassadvāravasena uppanno pana ayampi, asaṃvaro viya, tīṇipi kammāni honti. Pañcasaṃvaradvāravasena uppannopi kusalaṃ manokammameva hoti, copanakāyasaṃvaradvāravasena uppanno kusalaṃ kāyakammameva hoti, vācāsaṃvaradvāravasena uppanno kusalaṃ vacīkammameva hoti, manosaṃvaradvāravasena uppanno kusalaṃ manokammameva hoti. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kusalaṃ kāyakammameva hoti, catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ kusalaṃ vacīkammameva hoti, tividhaṃ manosucaritaṃ kusalaṃ manokammameva hoti.

Akusalaṃ kāyakammaṃ pañcaphassadvāravasena nuppajjati; manophassadvāravaseneva uppajjati. Tathā akusalaṃ vacīkammaṃ. Akusalaṃ manokammaṃ pana chaphassadvāravasena uppajjati; taṃ kāyavacīdvāresu copanaṃ pattaṃ akusalaṃ kāyavacīkammaṃ hoti, copanaṃ appattaṃ akusalaṃ manokammameva. Yathā ca pañcaphassadvāravasena, evaṃ pañcaasaṃvaradvāravasenapi akusalaṃ kāyakammaṃ nuppajjati, copanakāyaasaṃvaradvāravasena pana vācāasaṃvaradvāravasena ca uppajjati; manoasaṃvaradvāravasena nuppajjati. Akusalaṃ vacīkammampi pañcaasaṃvaradvāravasena nuppajjati, copanakāyavācāasaṃvaradvāravasena uppajjati; manoasaṃvaradvāravasena nuppajjati. Akusalaṃ manokammaṃ aṭṭhaasaṃvaradvāravasenapi uppajjateva. Kusalakāyakammādīsupi eseva nayo.

Ayaṃ pana viseso – yathā akusalakāyakammavacīkammāni manoasaṃvaradvāravasena nuppajjanti, na tathā etāni. Etāni pana kāyaṅgavācaṅgaṃ acopetvā sikkhāpadāni gaṇhantassa manosaṃvaradvārepi uppajjanti eva. Tattha kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ tividhakammadvāravasena uppajjati, pañcaviññāṇadvāravasena nuppajjati; 『yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā』ti iminā pana nayena chaphassadvāravasena uppajjati; aṭṭhaasaṃvaradvāravasena nuppajjati, aṭṭhasaṃvaradvāravasena uppajjati; dasaakusalakammapathavasena nuppajjati, dasakusalakammapathavasena uppajjati; tasmā idampi cittaṃ tividhakammadvāravasena vā uppannaṃ hotu, chaphassadvāravasena vā, aṭṭhasaṃvaradvāravasena vā dasakusalakammapathavasena vā. 『『Kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti…pe… rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā』』ti vutte sabbaṃ vuttameva hotīti.

Dvārakathā niṭṭhitā.

Yaṃ yaṃ vā panārabbhāti ettha ayaṃ yojanā – heṭṭhā vuttesu rūpārammaṇādīsu rūpārammaṇaṃ vā ārabbha, ārammaṇaṃ katvāti attho. Saddārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā ārabbha uppannaṃ hoti. Ettāvatā etassa cittassa etesu ārammaṇesu yaṃkiñci ekameva ārammaṇaṃ anuññātasadisaṃ hoti. Idañca ekasmiṃ samaye ekassa vā puggalassa rūpārammaṇaṃ ārabbha uppannaṃ puna aññasmiṃ samaye aññassa vā puggalassa saddādīsupi aññataraṃ ārammaṇaṃ ārabbha uppajjati eva. Evaṃ uppajjamānassa cassa ekasmiṃ bhave paṭhamaṃ rūpārammaṇaṃ ārabbha pavatti hoti, pacchā saddārammaṇanti ayampi kamo natthi. Rūpādīsu cāpi paṭhamaṃ nīlārammaṇaṃ pacchā pītārammaṇanti ayampi niyamo natthi. Iti imaṃ sabbārammaṇatañceva, kamābhāvañca, kamābhāvepi ca nīlapītādīsu niyamābhāvaṃ dassetuṃ 『yaṃ yaṃ vā panārabbhā』ti āha. Idaṃ vuttaṃ hoti – imesu rūpādīsu na yaṃkiñci ekameva, atha kho yaṃ yaṃ vā panārabbha uppannaṃ hoti. Evaṃ uppajjamānampi ca 『paṭhamaṃ rūpārammaṇaṃ pacchā saddārammaṇaṃ ārabbhā』ti evampi anuppajjitvā yaṃ yaṃ vā panārabbha uppannaṃ hoti; 『paṭilomato vā anulomato vā, ekantarikadvantarikādinayena vā, rūpārammaṇādīsu yaṃ vā taṃ vā ārammaṇaṃ katvā uppannaṃ hotī』ti attho. Rūpārammaṇesupi ca 『paṭhamaṃ nīlārammaṇaṃ pacchā pītārammaṇa』nti imināpi niyamena anuppajjitvā, yaṃ yaṃ vā panārabbha 『nīlapītakādīsu rūpārammaṇesu yaṃ vā taṃ vā rūpārammaṇaṃ ārabbha uppannaṃ hotī』ti attho. Saddārammaṇādīsupi eseva nayo. Ayaṃ tāva ekā yojanā.

Ayaṃ pana aparā – rūpaṃ ārammaṇaṃ etassāti rūpārammaṇaṃ…pe… dhammo ārammaṇaṃ etassāti dhammārammaṇaṃ . Iti rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā cittaṃ uppannaṃ hotīti vatvā puna 『yaṃ yaṃ vā panārabbhā』ti āha. Tassattho – etesu rūpādīsu heṭṭhā vuttanayeneva yaṃ vā taṃ vā pana ārabbha uppannaṃ hotīti. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana yevāpanake abhinavaṃ natthi, heṭṭhā gahitameva gahita』nti vatvā 『rūpaṃ vā ārabbha…pe… dhammaṃ vā ārabbha, idaṃ vā idaṃ vā ārabbhāti kathetuṃ idaṃ vutta』nti ettakameva āgataṃ.

Dhammuddesavāro

Phassapañcamakarāsivaṇṇanā

Tasmiṃ samayeti idaṃ aniyamaniddiṭṭhassa samayassa niyamato paṭiniddesavacanaṃ. Tasmā 『yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hotī』ti ayamattho veditabbo. Tattha yatheva cittaṃ evaṃ phassādīsupi phasso hoti. Kiṃ hoti? 『Kāmāvacaro hoti, kusalo hoti, uppanno hoti, somanassasahagato hotī』tiādinā nayena labbhamānapadavasena yojanā kātabbā. Vedanāyañhi 『somanassasahagatā』ti paññindriye ca 『ñāṇasampayutta』nti na labbhati, tasmā 『labbhamānapadavasenā』ti vuttaṃ. Idaṃ aṭṭhakathāmuttakaṃ ācariyānaṃ mataṃ; na panetaṃ sārato daṭṭhabbaṃ.

Kasmā panettha phassova paṭhamaṃ vuttoti? Cittassa paṭhamābhinipātattā. Ārammaṇasmiñhi cittassa paṭhamābhinipāto hutvā phasso ārammaṇaṃ phusamāno uppajjati, tasmā paṭhamaṃ vutto. Phassena pana phusitvā vedanāya vedayati, saññāya sañjānāti, cetanāya ceteti. Tena vuttaṃ – 『『phuṭṭho, bhikkhave, vedeti, phuṭṭho sañjānāti phuṭṭho cetetī』』ti.

Apica , ayaṃ phasso nāma yathā pāsādaṃ patvā thambho nāma sesadabbasambhārānaṃ balavapaccayo, tulāsaṅghāṭabhittipādakūṭagopānasīpakkhapāsakamukhavaṭṭiyo thambhābaddhā thambhe patiṭṭhitā, evameva sahajātasampayuttadhammānaṃ balavapaccayo hoti. Thambhasadiso hi esa. Avasesā dabbasambhārasadisāti. Tasmāpi paṭhamaṃ vutto. Idaṃ pana akāraṇaṃ. Ekacittasmiñhi uppannadhammānaṃ 『ayaṃ paṭhamaṃ uppanno ayaṃ pacchā』ti idaṃ vattuṃ na labbhā. Balavapaccayabhāvepi phassassa kāraṇaṃ na dissati. Desanāvāreneva pana phasso paṭhamaṃ vutto. Vedanā hoti phasso hoti, saññā hoti phasso hoti, cetanā hoti phasso hoti, cittaṃ hoti phasso hoti, vedanā hoti saññā hoti, cetanā hoti vitakko hotīti āharitumpi hi vaṭṭeyya. Desanāvārena pana phassova paṭhamaṃ vuttoti veditabbo. Yathā cettha evaṃ sesadhammesupi pubbāparakkamo nāma na pariyesitabbo. Vacanatthalakkhaṇarasādīhi pana dhammā eva pariyesitabbā.

Seyyathidaṃ – phusatīti phasso. Svāyaṃ phusanalakkhaṇo, saṅghaṭṭanaraso, sannipātapaccupaṭṭhāno, āpāthagatavisayapadaṭṭhāno.

Ayañhi arūpadhammopi samāno ārammaṇe phusanākāreneva pavattatīti phusanalakkhaṇo. Ekadesena ca anallīyamānopi rūpaṃ viya cakkhuṃ, saddo viya ca sotaṃ, cittaṃ ārammaṇañca saṅghaṭṭetīti saṅghaṭṭanaraso. Vatthārammaṇasaṅghaṭṭanato vā uppannattā sampattiatthenapi rasena saṅghaṭṭanarasoti veditabbo. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ – 『『catubhūmakaphasso hi nophusanalakkhaṇo nāma natthi. Saṅghaṭṭanaraso pana pañcadvārikova hoti. Pañcadvārikassa hi phusanalakkhaṇotipi saṅghaṭṭanarasotipi nāmaṃ; manodvārikassa phusanalakkhaṇotveva nāmaṃ, na saṅghaṭṭanaraso』』ti.

Idañca vatvā idaṃ suttaṃ ābhataṃ – 『『yathā, mahārāja, dve meṇḍā yujjheyyuṃ, tesu yathā eko meṇḍo evaṃ cakkhu daṭṭhabbaṃ, yathā dutiyo meṇḍo evaṃ rūpaṃ daṭṭhabbaṃ; yathā tesaṃ sannipāto evaṃ phasso daṭṭhabbo』』. Evaṃ phusanalakkhaṇo ca phasso, saṅghaṭṭanaraso ca. 『『Yathā, mahārāja, dve sammā vajjeyyuṃ…pe… dve pāṇī vajjeyyuṃ, yathā eko pāṇi evaṃ cakkhu daṭṭhabbaṃ, yathā dutiyo pāṇi evaṃ rūpaṃ daṭṭhabbaṃ, yathā tesaṃ sannipāto evaṃ phasso daṭṭhabbo. Evaṃ phusanalakkhaṇo ca phasso saṅghaṭṭanaraso cā』』ti (mi. pa. 2.3.8) vitthāro.

Yathā vā 『『cakkhunā rūpaṃ disvā』』tiādīsu (dha. sa. 1352, 1354) cakkhuviññāṇādīni cakkhuādināmena vuttāni, evamidhāpi tāni cakkhuādināmena vuttānīti veditabbāni. Tasmā 『evaṃ cakkhu daṭṭhabba』ntiādīsu evaṃ cakkhuviññāṇaṃ daṭṭhabbanti iminā nayena attho veditabbo. Evaṃ sante cittārammaṇasaṅghaṭṭanato imasmimpi sutte kiccaṭṭheneva rasena saṅghaṭṭanarasoti siddho hoti.

Tikasannipātasaṅkhātassa pana attano kāraṇassa vasena paveditattā sannipātapaccupaṭṭhāno. Ayañhi tattha tattha 『『tiṇṇaṃ saṅgati phasso』』ti evaṃ kāraṇassa vasena paveditoti. Imassa ca suttapadassa tiṇṇaṃ saṅgatiyā phassoti ayamattho; na saṅgatimattameva phassoti.

Evaṃ paveditattā pana tenevākārena paccupaṭṭhātīti sannipātapaccupaṭṭhānoti vutto. Phalaṭṭhena pana paccupaṭṭhānenesa vedanāpaccupaṭṭhāno nāma hoti. Vedanañhesa paccupaṭṭhāpeti uppādetīti attho. Uppādayamāno ca yathā bahiddhā uṇhapaccayāpi lākhāsaṅkhātadhātunissitā usmā attano nissaye mudubhāvakārī hoti, na attano paccayabhūtepi bahiddhā vītaccitaṅgārasaṅkhāte uṇhabhāve, evaṃ vatthārammaṇasaṅkhātaaññapaccayopi samāno, cittanissitattā attano nissayabhūte citte eva esa vedanuppādako hoti, na attano paccayabhūtepi vatthumhi ārammaṇe vāti veditabbo. Tajjāsamannāhārena pana indriyena ca parikkhate visaye anantarāyena uppajjanato esa āpāthagatavisayapadaṭṭhānoti vuccati.

Vedayatīti vedanā. Sā vedayitalakkhaṇā, anubhavanarasā iṭṭhākārasambhogarasā vā, cetasikaassādapaccupaṭṭhānā, passaddhipadaṭṭhānā.

『Catubhūmikavedanā hi novedayitalakkhaṇā nāma natthi. Anubhavanarasatā pana sukhavedanāyameva labbhatī』ti vatvā puna taṃ vādaṃ paṭikkhipitvā 『sukhavedanā vā hotu, dukkhavedanā vā, adukkhamasukhavedanā vā, sabbā anubhavanarasā』ti vatvā ayamattho dīpito – ārammaṇarasānubhavanaṭṭhānaṃ patvā sesasampayuttadhammā ekadesamattakameva anubhavanti. Phassassa hi phusanamattakameva hoti, saññāya sañjānanamattakameva, cetanāya cetanāmattakameva, viññāṇassa vijānanamattakameva. Ekaṃsato pana issaravatāya vissavitāya sāmibhāvena vedanāva ārammaṇarasaṃ anubhavati.

Rājā viya hi vedanā, sūdo viya sesadhammā. Yathā sūdo nānārasabhojanaṃ sampādetvā peḷāya pakkhipitvā lañchanaṃ datvā rañño santike otāretvā lañchanaṃ bhinditvā peḷaṃ vivaritvā sabbasūpabyañjanehi aggaggaṃ ādāya bhājane pakkhipitvā sadosaniddosabhāvavīmaṃsanatthaṃ ajjhoharati, tato rañño nānaggarasabhojanaṃ upanāmeti. Rājā issaravatāya vissavitāya sāmī hutvā icchiticchitaṃ bhuñjati. Tattha hi sūdassa bhattavīmaṃsanamattamiva avasesadhammānaṃ ārammaṇarasassa ekadesānubhavanaṃ. Yathā hi sūdo bhattekadesamattameva vīmaṃsati evaṃ sesadhammāpi ārammaṇarasekadesameva anubhavanti. Yathā pana rājā issaravatāya vissavitāya sāmī hutvā yadicchakaṃ bhuñjati, evaṃ vedanāpi issaravatāya vissavitāya sāmibhāvena ārammaṇarasaṃ anubhavati. Tasmā anubhavanarasāti vuccati.

Dutiye atthavikappe ayaṃ idha adhippetā vedanā yathā vā tathā vā ārammaṇassa iṭṭhākārameva sambhuñjatīti iṭṭhākārasambhogarasāti vuttā. Cetasikaassādato panesā attano sabhāveneva upaṭṭhānaṃ sandhāya cetasikaassādapaccupaṭṭhānāti vuttā. Yasmā pana 『『passaddhikāyo sukhaṃ vedeti』』 tasmā passaddhipadaṭṭhānāti veditabbā.

Nīlādibhedaṃ ārammaṇaṃ sañjānātīti saññā. Sā sañjānanalakkhaṇā paccābhiññāṇarasā. Catubhūmikasaññā hi nosañjānanalakkhaṇā nāma natthi . Sabbā sañjānanalakkhaṇāva. Yā panettha abhiññāṇena sañjānāti sā paccābhiññāṇarasā nāma hoti.

Tassā, vaḍḍhakissa dārumhi abhiññāṇaṃ katvā puna tena abhiññāṇena taṃ paccābhijānanakāle, purisassa kāḷatilakādiabhiññāṇaṃ sallakkhetvā puna tena abhiññāṇena asuko nāma esoti tassa paccābhijānanakāle, rañño piḷandhanagopakabhaṇḍāgārikassa tasmiṃ tasmiṃ piḷandhane nāmapaṇṇakaṃ bandhitvā 『asukaṃ piḷandhanaṃ nāma āharā』ti vutte dīpaṃ jāletvā ratanagabbhaṃ pavisitvā paṇṇaṃ vācetvā tassa tasseva piḷandhanassa āharaṇakāle ca pavatti veditabbā.

Aparo nayo – sabbasaṅgāhikavasena hi sañjānanalakkhaṇā saññā. Punasañjānanapaccayanimittakaraṇarasā, dāruādīsu tacchakādayo viya. Yathāgahitanimittavasena abhinivesakaraṇapaccupaṭṭhānā, hatthidassakaandhā viya. Ārammaṇe anogāḷhavuttitāya aciraṭṭhānapaccupaṭṭhānā vā, vijju viya. Yathāupaṭṭhitavisayapadaṭṭhānā, tiṇapurisakesu migapotakānaṃ 『purisā』ti uppannasaññā viya. Yā panettha ñāṇasampayuttā hoti sā saññā ñāṇameva anuvattati. Sasambhārapathavīādīsu sesadhammā pathavīādīni viyāti veditabbā.

Cetayatīti cetanā saddhiṃ attanā sampayuttadhamme ārammaṇe abhisandahatīti attho. Sā cetayitalakkhaṇā, cetanābhāvalakkhaṇāti attho. Āyūhanarasā. Catubhūmikacetanā hi nocetayitalakkhaṇā nāma natthi. Sabbā cetayitalakkhaṇāva. Āyūhanarasatā pana kusalākusalesu eva hoti. Kusalākusalakammāyūhanaṭṭhānañhi patvā sesasampayuttadhammānaṃ ekadesamattakameva kiccaṃ hoti. Cetanā pana atirekaussāhā atirekavāyāmā, diguṇussāhā diguṇavāyāmā. Tenāhu porāṇā – 『『thāvariyasabhāvasaṇṭhitā ca panesā cetanā』』ti. Thāvariyoti khettasāmī vuccati. Yathā khettasāmī puriso pañcapaṇṇāsa balipurise gahetvā 『lāyissāmī』ti ekato khettaṃ otarati. Tassa atireko ussāho atireko vāyāmo, diguṇo ussāho diguṇo vāyāmo hoti, 『nirantaraṃ gaṇhathā』tiādīni vadati, sīmaṃ ācikkhati, tesaṃ surābhattagandhamālādīni jānāti, maggaṃ samakaṃ harati. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ . Khettasāmipuriso viya hi cetanā. Pañcapaṇṇāsa balipurisā viya cittaṅgavasena uppannā pañcapaṇṇāsa kusalā dhammā. Khettasāmipurisassa diguṇussāhadiguṇavāyāmakaraṇakālo viya kusalākusalakammāyūhanaṭṭhānaṃ patvā cetanāya diguṇussāho diguṇavāyāmo hoti. Evamassā āyūhanarasatā veditabbā.

Sā panesā saṃvidahanapaccupaṭṭhānā. Saṃvidahamānā hi ayaṃ upaṭṭhāti, sakiccaparakiccasādhakā, jeṭṭhasissamahāvaḍḍhakīādayo viya. Yathā hi jeṭṭhasisso upajjhāyaṃ dūratova āgacchantaṃ disvā sayaṃ adhīyamāno itarepi dārake attano attano ajjhayanakamme pavattayati, tasmiñhi adhīyituṃ āraddhe tepi adhīyanti, tadanuvattitāya. Yathā ca mahāvaḍḍhakī sayaṃ tacchanto itarepi tacchake attano attano tacchanakamme pavattayati, tasmiñhi tacchituṃ āraddhe tepi tacchanti, tadanuvattitāya. Yathā ca yodhanāyako sayaṃ yujjhamāno itarepi yodhe sampahāravuttiyaṃ pavattayati, tasmiñhi yujjhituṃ āraddhe tepi anivattamānā yujjhanti, tadanuvattitāya. Evamesāpi attano kiccena ārammaṇe pavattamānā aññepi sampayuttadhamme attano attano kiriyāya pavatteti. Tassā hi attano kiccaṃ āraddhāya, taṃsampayuttāpi ārabhanti. Tena vuttaṃ – 『sakiccaparakiccasādhakā, jeṭṭhasissamahāvaḍḍhakīādayo viyā』ti. Accāyikakammānussaraṇādīsu ca panāyaṃ sampayuttānaṃ ussāhanabhāvena pavattamānā pākaṭā hotīti veditabbā.

『Ārammaṇaṃ cintetī』ti cittanti nayena cittassa vacanattho vutto eva. Lakkhaṇādito pana vijānanalakkhaṇaṃ cittaṃ, pubbaṅgamarasaṃ, sandahanapaccupaṭṭhānaṃ, nāmarūpapadaṭṭhānaṃ. Catubhūmakacittañhi novijānanalakkhaṇaṃ nāma natthi. Sabbaṃ vijānanalakkhaṇameva. Dvāraṃ pana patvā ārammaṇavibhāvanaṭṭhāne cittaṃ pubbaṅgamaṃ purecārikaṃ hoti. Cakkhunā hi diṭṭhaṃ rūpārammaṇaṃ citteneva vijānāti…pe… manena viññātaṃ dhammārammaṇaṃ citteneva vijānāti. Yathā hi nagaraguttiko nāma nagaramajjhe siṅghāṭake nisīditvā 『ayaṃ nevāsiko ayaṃ āgantuko』ti āgatāgataṃ janaṃ upadhāreti vavatthapeti – evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Vuttampi cetaṃ mahātherena – 『『yathā, mahārāja , nagaraguttiko nāma majjhe nagarassa siṅghāṭake nisinno puratthimato disato purisaṃ āgacchantaṃ passeyya… pacchimato… dakkhiṇato… uttarato disato purisaṃ āgacchantaṃ passeyya, evameva kho, mahārāja, yaṃ cakkhunā rūpaṃ passati taṃ viññāṇena vijānāti, yaṃ sotena saddaṃ suṇāti, ghānena gandhaṃ ghāyati, jivhāya rasaṃ sāyati, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati, manasā dhammaṃ vijānāti, taṃ viññāṇena vijānātī』』ti (mi. pa. 2.3.12). Evaṃ dvāraṃ patvā ārammaṇavibhāvanaṭṭhāne cittameva pubbaṅgamaṃ purecārikaṃ. Tasmā pubbaṅgamarasanti vuccati.

Tadetaṃ pacchimaṃ pacchimaṃ uppajjamānaṃ purimaṃ purimaṃ nirantaraṃ katvā sandahanameva upaṭṭhātīti sandahanapaccupaṭṭhānaṃ. Pañcavokārabhave panassa niyamato nāmarūpaṃ, catuvokārabhave nāmameva padaṭṭhānaṃ. Tasmā nāmarūpapadaṭṭhānanti vuttaṃ.

Kiṃ panetaṃ cittaṃ purimaniddiṭṭhacittena saddhiṃ ekameva udāhu aññanti? Ekameva. Atha kasmā purimaniddiṭṭhaṃ puna vuttanti? Avicāritaṃ etaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Ayaṃ panettha yutti – yathā hi rūpādīni upādāya paññattā sūriyādayo na atthato rūpādīhi aññe honti, teneva yasmiṃ samaye sūriyo udeti tasmiṃ samaye tassa tejasaṅkhātaṃ rūpampīti. Evaṃ vuccamānepi na rūpādīhi añño sūriyo nāma atthi. Na tathā cittaṃ; phassādayo dhamme upādāya paññāpiyati; atthato panetaṃ tehi aññameva. Tena 『yasmiṃ samaye cittaṃ uppannaṃ hoti ekaṃseneva tasmiṃ samaye phassādīhi atthato aññameva taṃ hotī』ti imassatthassa dīpanatthāya etaṃ puna vuttanti veditabbaṃ.

Yathā ca 『『yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti…pe… pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti vedanā hotī』』tiādīsu (dha. sa. 160) pana bhāventena vavatthāpite samaye yo bhāveti na so atthato uppajjati nāma, teneva tattha yathā 『『phasso hoti vedanā hotī』』ti vuttaṃ, na evaṃ 『『yo bhāveti so hotī』』ti vuttaṃ. 『『Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī』』tiādīsu pana cittena vavatthāpite samaye samayavavatthāpitaṃ cittaṃ na tathā atthato nuppajjati . Yatheva pana tadā 『phasso hoti vedanā hoti』, tathā 『cittampi hotī』ti imassapi atthassa dīpanatthamidaṃ puna vuttanti veditabbaṃ. Idaṃ panettha sanniṭṭhānaṃ – uddesavāre saṅgaṇhanatthaṃ niddesavāre ca vibhajanatthaṃ purimena hi 『citta』-saddena kevalaṃ samayo vavatthāpito. Tasmiṃ pana cittena vavatthāpitasamaye ye dhammā honti tesaṃ dassanatthaṃ 『『phasso hotī』』tiādi āraddhaṃ. Cittañcāpi tasmiṃ samaye hotiyeva. Tasmā tassāpi saṅgaṇhanatthametaṃ puna vuttaṃ. Imasmiñca ṭhāne etasmiṃ avuccamāne 『『katamaṃ tasmiṃ samaye citta』』nti na sakkā bhaveyya niddesavāre vibhajituṃ. Evamassa vibhajanaṃyeva parihāyetha. Tasmā tassa niddesavāre vibhajanatthampi etañca vuttanti veditabbaṃ.

Yasmā vā 『『uppannaṃ hotī』』ti ettha cittaṃ uppannanti etaṃ desanāsīsameva, 『na pana cittaṃ ekameva uppajjatī』ti aṭṭhakathāyaṃ vicāritaṃ, tasmā cittaṃ 『『uppanna』』nti etthāpi cittamattameva aggahetvā paropaṇṇāsakusaladhammehi saddhiṃyeva cittaṃ gahitaṃ. Evaṃ tattha saṅkhepato sabbepi cittacetasikadhamme gahetvā idha sarūpena pabhedato dassetuṃ 『『phasso hotī』』tiādi āraddhaṃ. Iti phassādayo viya cittampi vuttamevāti veditabbaṃ.

Dhammuddesavāro

Jhānaṅgarāsivaṇṇanā

Vitakketīti vitakko; vitakkanaṃ vā vitakko; ūhananti vuttaṃ hoti. Svāyaṃ ārammaṇe cittassa abhiniropanalakkhaṇo. So hi ārammaṇe cittaṃ āropeti. Yathā hi koci rājavallabhaṃ ñātiṃ vā mittaṃ vā nissāya rājagehaṃ ārohati, evaṃ vitakkaṃ nissāya cittaṃ ārammaṇaṃ ārohati. Tasmā so ārammaṇe cittassa abhiniropanalakkhaṇoti vutto. Nāgasenatthero panāha – ākoṭanalakkhaṇo vitakko. 『『Yathā, mahārāja, bherī ākoṭitā atha pacchā anuravati anusaddāyati, evameva kho, mahārāja, yathā ākoṭanā evaṃ vitakko daṭṭhabbo. Yathā pacchā anuravanā anusaddāyanā evaṃ vicāro daṭṭhabbo』』ti (mi. pa. 2.3.14 thokaṃ visadisaṃ). Svāyaṃ āhananapariyāhananaraso. Tathā hi tena yogāvacaro ārammaṇaṃ vitakkāhataṃ vitakkapariyāhataṃ karotīti vuccati. Ārammaṇe cittassa ānayanapaccupaṭṭhāno.

Ārammaṇe tena cittaṃ vicaratīti vicāro; vicaraṇaṃ vā vicāro. Anusañcaraṇanti vuttaṃ hoti. Svāyaṃ ārammaṇānumajjanalakkhaṇo. Tattha sahajātānuyojanaraso. Cittassa anuppabandhapaccupaṭṭhāno. Santepi ca nesaṃ katthaci aviyoge oḷārikaṭṭhena pubbaṅgamaṭṭhena ca ghaṇṭābhighāto viya abhiniropanaṭṭhena ca cetaso paṭhamābhinipāto vitakko . Sukhumaṭṭhena anumajjanasabhāvaṭṭhena ca ghaṇṭānuravo viya anuppabandho vicāro. Vipphāravā cettha vitakko, paṭhamuppattikāle paripphandabhūto cittassa. Ākāse uppatitukāmassa pakkhino pakkhavikkhepo viya. Padumābhimukhapāto viya ca gandhānubaddhacetaso bhamarassa. Santavutti vicāro nātiparipphandanabhāvo cittassa, ākāse uppatitassa pakkhino pakkhappasāraṇaṃ viya, paribbhamanaṃ viya ca padumābhimukhapatitassa bhamarassa padumassa uparibhāge.

Aṭṭhakathāyaṃ pana 『『ākāse gacchato mahāsakuṇassa ubhohi pakkhehi vātaṃ gahetvā pakkhe sannisīdāpetvā gamanaṃ viya ārammaṇe cetaso abhiniropanabhāvena pavatto vitakko. So hi ekaggo hutvā appeti vātaggahaṇatthaṃ pakkhe phandāpayamānassa gamanaṃ viya. Anumajjabhāvena pavatto vicāro. So hi ārammaṇaṃ anumajjatīti vuttaṃ, taṃ anuppabandhanena pavattiyaṃ ativiya yujjati. So pana nesaṃ viseso paṭhamadutiyajjhānesu pākaṭo hoti. Apica malaggahitaṃ kaṃsabhājanaṃ ekena hatthena daḷhaṃ gahetvā itarena hatthena cuṇṇatelavālaṇḍupakena parimajjantassa daḷhaggahaṇahattho viya vitakko, parimajjanahattho viya vicāro. Tathā kumbhakārassa daṇḍappahārena cakkaṃ bhamayitvā bhājanaṃ karontassa uppīḷanahattho viya vitakko, ito cito ca sañcaraṇahattho viya vicāro. Tathā maṇḍalaṃ karontassa majjhe sannirumbhitvā ṭhitakaṇṭako viya abhiniropano vitakko, bahiparibbhamanakaṇṭako viya anumajjamāno vicāro.

Piṇayatīti pīti. Sā sampiyāyanalakkhaṇā. Kāyacittapīṇanarasā, pharaṇarasā vā. Odagyapaccupaṭṭhānā. Sā panesā khuddikāpīti, khaṇikāpīti, okkantikāpīti, ubbegāpīti, pharaṇāpītīti pañcavidhā hoti.

Tattha khuddikāpīti sarīre lomahaṃsamattameva kātuṃ sakkoti. Khaṇikāpīti khaṇe khaṇe vijjuppādasadisā hoti. Okkantikāpīti , samuddatīraṃ vīci viya, kāyaṃ okkamitvā okkamitvā bhijjati. Ubbegāpīti balavatī hoti, kāyaṃ uddhaggaṃ katvā ākāse laṅghāpanappamāṇappattā. Tathā hi puṇṇavallikavāsī mahātissatthero puṇṇamadivase sāyaṃ cetiyaṅgaṇaṃ gantvā candālokaṃ disvā mahācetiyābhimukho hutvā 『imāya vata velāya catasso parisā mahācetiyaṃ vandantī』ti pakatiyā diṭṭhārammaṇavasena buddhārammaṇaṃ ubbegaṃ pītiṃ uppādetvā sudhātale pahaṭacitrageṇḍuko viya ākāse uppatitvā mahācetiyaṅgaṇeyeva aṭṭhāsi.

Tathā girikaṇḍakavihārassa upanissaye vattakālakagāme ekā kuladhītāpi balavabuddhārammaṇāya ubbegāya pītiyā ākāse laṅghesi. Tassā kira mātāpitaro sāyaṃ dhammasavanatthāya vihāraṃ gacchantā 『amma, tvaṃ garubhārā, akāle vicarituṃ na sakkosi, mayaṃ tuyhaṃ pattiṃ katvā dhammaṃ sossāmā』ti agamaṃsu. Sā gantukāmāpi tesaṃ vacanaṃ paṭibāhituṃ asakkontī ghare ohīyitvā gharadvāre ṭhatvā candālokena girikaṇḍake ākāsacetiyaṅgaṇaṃ olokentī cetiyassa dīpapūjaṃ addasa. Catasso ca parisā mālāgandhādīhi cetiyapūjaṃ katvā padakkhiṇaṃ karontiyo bhikkhusaṅghassa ca gaṇasajjhāyasaddaṃ assosi. Athassā 『dhaññā vatime manussā ye vihāraṃ gantvā evarūpe cetiyaṅgaṇe anusañcarituṃ evarūpañca madhuraṃ dhammakathaṃ sotuṃ labhantī』ti muttarāsisadisaṃ cetiyaṃ passantiyā eva ubbegāpīti udapādi. Sā ākāse laṅghitvā mātāpitūnaṃ purimataraṃyeva ākāsato cetiyaṅgaṇe oruyha cetiyaṃ vanditvā dhammaṃ suṇamānā aṭṭhāsi. Atha naṃ mātāpitaro āgantvā 『amma, tvaṃ katarena maggena āgatāsī』ti pucchiṃsu. Sā 『ākāsena āgatāmhi, na maggenā』ti vatvā 『amma, ākāsena nāma khīṇāsavā sañcaranti, tvaṃ kathaṃ āgatā』ti puṭṭhā āha – 『mayhaṃ candālokena cetiyaṃ olokentiyā ṭhitāya buddhārammaṇā balavapīti uppajjati, athāhaṃ neva attano ṭhitabhāvaṃ na nisinnabhāvaṃ aññāsiṃ, gahitanimitteneva pana ākāsaṃ laṅghitvā cetiyaṅgaṇe patiṭṭhitāmhī』ti. Evaṃ ubbegāpīti ākāse laṅghāpanappamāṇā hoti.

Pharaṇapītiyā pana uppannāya sakalasarīraṃ dhamitvā pūritavatthi viya, mahatā udakoghena pakkhandapabbatakucchi viya ca anuparipphuṭaṃ hoti. Sā panesā pañcavidhā pīti gabbhaṃ gaṇhantī paripākaṃ gacchantī duvidhaṃ passaddhiṃ paripūreti – kāyapassaddhiñca cittapassaddhiñca. Passaddhi gabbhaṃ gaṇhantī paripākaṃ gacchantī duvidhaṃ sukhaṃ paripūreti – kāyikaṃ cetasikañca. Sukhaṃ gabbhaṃ gaṇhantaṃ paripākaṃ gacchantaṃ tividhaṃ samādhiṃ paripūreti – khaṇikasamādhiṃ upacārasamādhiṃ appanāsamādhinti. Tāsu ṭhapetvā appanāsamādhipūrikaṃ itarā dvepi idha yujjanti.

Sukhayatīti sukhaṃ; yassa uppajjati taṃ sukhitaṃ karotīti attho. Suṭṭhu vā khādati, khanati ca kāyacittābādhanti sukhaṃ. Somanassavedanāyetaṃ nāmaṃ. Tassa lakkhaṇādīni vedanāpade vuttanayeneva veditabbāni.

Aparo nayo – sātalakkhaṇaṃ sukhaṃ, sampayuttānaṃ upabrūhanarasaṃ, anuggahaṇapaccupaṭṭhānaṃ. Satipi ca nesaṃ pītisukhānaṃ katthaci avippayoge, iṭṭhārammaṇapaṭilābhatuṭṭhi pīti; paṭiladdharasānubhavanaṃ sukhaṃ. Yattha pīti tattha sukhaṃ. Yattha sukhaṃ tattha na niyamato pīti. Saṅkhārakkhandhasaṅgahitā pīti, vedanākkhandhasaṅgahitaṃ sukhaṃ. Kantārakhinnassa vanantodakadassanasavanesu viya pīti. Vanacchāyāpavesanaudakaparibhogesu viya sukhaṃ.

Yathā hi puriso mahākantāramaggaṃ paṭipanno ghammapareto tasito pipāsito paṭipathe purisaṃ disvā 『kattha pānīyaṃ atthī』ti puccheyya. So 『aṭaviṃ uttaritvā jātassaravanasaṇḍo atthi, tattha gantvā labhissasī』ti vadeyya. So tassa kathaṃ sutvā haṭṭhapahaṭṭho bhaveyya. Tato gacchanto bhūmiyaṃ patitāni uppaladalanālapattādīni disvā suṭṭhutaraṃ haṭṭhapahaṭṭho hutvā gacchanto allavatthe allakese purise passeyya, vanakukkuṭamorādīnaṃ saddaṃ suṇeyya, jātassarapariyante jātaṃ maṇijālasadisaṃ nīlavanasaṇḍaṃ passeyya, sare jātāni uppalapadumakumudādīni passeyya, acchaṃ vippasannaṃ udakaṃ passeyya. So bhiyyo bhiyyo haṭṭhapahaṭṭho hutvā jātassaraṃ otaritvā yathāruci nhatvā ca pivitvā ca paṭippassaddhadaratho bhisamuḷālapokkharādīni khāditvā nīluppalādīni piḷandhitvā mandālakamūlāni khandhe karitvā uttaritvā sāṭakaṃ nivāsetvā, udakasāṭakaṃ ātape katvā, sītacchāyāya mandamande vāte paharante nipanno 『aho sukhaṃ, aho sukha』nti vadeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Tassa hi purisassa jātassaravanasaṇḍasavanato paṭṭhāya yāva udakadassanā haṭṭhapahaṭṭhakālo viya pubbabhāgārammaṇe haṭṭhapahaṭṭhākārā pīti. Nhatvā ca pivitvā ca sītacchāyāya mandamande vāte paharante 『aho sukhaṃ, aho sukha』nti vadato nipannakālo viya balavappattaṃ ārammaṇarasānubhavanākārasaṇṭhitaṃ sukhaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ samaye pākaṭabhāvato cetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Yattha pana pīti sukhampi tattha atthīti vuttamevetaṃ.

Cittassekaggatāti cittassa ekaggabhāvo; samādhissetaṃ nāmaṃ. Lakkhaṇādīsu panassa aṭṭhakathāyaṃ tāva vuttaṃ – 『『pāmokkhalakkhaṇo ca samādhi avikkhepalakkhaṇo ca』』. Yathā hi kūṭāgārakaṇṇikā sesadabbasambhārānaṃ ābandhanato pamukhā hoti evameva sabbakusaladhammānaṃ samādhicittena ijjhanato sabbesampi tesaṃ dhammānaṃ samādhi pāmokkho hoti. Tena vuttaṃ –

『『Yathā, mahārāja, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā honti, kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati, evameva kho, mahārāja, ye keci kusalā dhammā sabbe te samādhininnā honti, samādhipoṇā, samādhipabbhārā, samādhi tesaṃ aggamakkhāyatī』』ti (mi. pa. 2.1.14).

Yathā ca senaṅgaṃ patvā rājā nāma yattha yattha senā osīdati taṃ taṃ ṭhānaṃ gacchati, tassa gatagataṭṭhāne senā paripūrati, parasenā bhijjitvā rājānameva anuvattati, evameva sahajātadhammānaṃ vikkhipituṃ vippakirituṃ appadānato samādhi avikkhepalakkhaṇo nāma hotīti.

Aparo pana nayo – ayaṃ cittassekaggatāsaṅkhāto samādhi nāma avisāralakkhaṇo vā avikkhepalakkhaṇo vā, sahajātadhammānaṃ, sampiṇḍanaraso nhāniyacuṇṇānaṃ udakaṃ viya, upasamapaccupaṭṭhāno ñāṇapaccupaṭṭhāno vā. 『『Samāhito yathābhūtaṃ jānāti passatī』』ti hi vuttaṃ. Visesato sukhapadaṭṭhāno, nivāte dīpaccīnaṃ ṭhiti viya cetaso ṭhitīti daṭṭhabbo.

Indriyarāsivaṇṇanā

Saddahanti etāya, sayaṃ vā saddahati, saddahanamattameva vā esāti saddhā. Sāva assaddhiyassa abhibhavanato adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ. Adhimokkhalakkhaṇe vā indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Saddhāva indriyaṃ saddhindriyaṃ. Sā panesā sampasādanalakkhaṇā ca saddhā sampakkhandanalakkhaṇā ca.

Yathā hi rañño cakkavattissa udakappasādako maṇi udake pakkhitto paṅkasevālapaṇakakaddamaṃ sannisīdāpeti, udakaṃ acchaṃ karoti vippasannaṃ anāvilaṃ, evameva saddhā uppajjamānā nīvaraṇe vikkhambheti, kilese sannisīdāpeti, cittaṃ pasādeti, anāvilaṃ karoti. Pasannena cittena yogāvacaro kulaputto dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, bhāvanaṃ ārabhati. Evaṃ tāva saddhā sampasādanalakkhaṇāti veditabbā. Tenāha āyasmā nāgaseno –

『『Yathā, mahārāja, rājā cakkavatti caturaṅginiyā senāya saddhiṃ addhānamaggappaṭipanno parittaṃ udakaṃ tareyya, taṃ udakaṃ hatthīhi ca assehi ca rathehi ca pattīhi ca saṅkhubhitaṃ bhaveyya āvilaṃ lulitaṃ kalalībhūtaṃ, uttiṇṇo ca rājā cakkavatti manusse āṇāpeyya 『pānīyaṃ bhaṇe āharatha, taṃ pivissāmī』ti. Rañño ca udakappasādako maṇi bhaveyya. 『Evaṃ devā』ti kho te manussā rañño cakkavattissa paṭissutvā taṃ udakappasādakaṃ maṇiṃ udake pakkhipeyyuṃ. Tasmiṃ udake pakkhittamatte paṅkasevālapaṇakaṃ vigaccheyya, kaddamo ca sannisīdeyya, acchaṃ bhaveyya udakaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ, tato rañño cakkavattissa pānīyaṃ upanāmeyyuṃ – 『pivatu devo pānīya』nti.

『『Yathā , mahārāja, udakaṃ evaṃ cittaṃ daṭṭhabbaṃ. Yathā te manussā evaṃ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā paṅkasevālapaṇakaṃ kaddamo ca evaṃ kilesā daṭṭhabbā. Yathā udakappasādako maṇi evaṃ saddhā daṭṭhabbā. Yathā udakappasādake maṇimhi pakkhittamatte paṅkasevālapaṇakaṃ vigacchati kaddamo ca sannisīdati, acchaṃ bhavati udakaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ, evameva kho, mahārāja, saddhā uppajjamānā nīvaraṇe vikkhambheti, vinīvaraṇaṃ cittaṃ hoti acchaṃ vippasannaṃ anāvila』』nti (mi. pa. 2.1.10).

Yathā pana kumbhilamakaragāharakkhasādikiṇṇaṃ pūraṃ mahānadiṃ āgamma bhīrukajano ubhosu tīresu tiṭṭhati. Saṅgāmasūro pana mahāyodho āgantvā 『kasmā ṭhitatthā』ti pucchitvā 『sappaṭibhayabhāvena otarituṃ na visahāmā』ti vutte sunisitaṃ asiṃ gahetvā 『mama pacchato etha, mā bhāyitthā』ti vatvā nadiṃ otaritvā āgatāgate kumbhilādayo paṭibāhitvā orimatīrato manussānaṃ sotthibhāvaṃ karonto pārimatīraṃ neti. Pārimatīratopi sotthinā orimatīraṃ āneti. Evameva dānaṃ dadato sīlaṃ rakkhato uposathakammaṃ karoto bhāvanaṃ ārabhato saddhā pubbaṅgamā purecārikā hoti. Tena vuttaṃ 『sampakkhandanalakkhaṇā ca saddhā』ti.

Aparo nayo – saddahanalakkhaṇā saddhā, okappanalakkhaṇā vā. Pasādanarasā udakappasādakamaṇi viya, pakkhandanarasā vā oghuttaraṇo viya. Akālusiyapaccupaṭṭhānā, adhimuttipaccupaṭṭhānā vā. Saddheyyavatthupadaṭṭhānā sotāpattiyaṅgapadaṭṭhānā vā, sā hatthavittabījāni viya daṭṭhabbā.

Vīrassa bhāvo vīriyaṃ, vīrānaṃ vā kammaṃ vīriyaṃ. Vidhinā vā nayena upāyena īrayitabbaṃ pavattayitabbanti vīriyaṃ. Tadeva kosajjassa abhibhavanato adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ. Paggahaṇalakkhaṇe vā indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Vīriyameva indriyaṃ vīriyindriyaṃ. Taṃ panetaṃ upatthambhanalakkhaṇañca vīriyaṃ paggahaṇalakkhaṇañca. Yathā hi jiṇṇagharaṃ āgantukena thūṇupatthambhena tiṭṭhati, evameva yogāvacaro vīriyupatthambhena upatthambhito hutvā sabbakusaladhammehi na hāyati, na parihāyati. Evaṃ tāvassa upatthambhanalakkhaṇatā veditabbā. Tenāha thero nāgaseno –

『『Yathā , mahārāja, puriso gehe patante tamaññena dārunā upatthambheyya, upatthambhitaṃ santaṃ evaṃ taṃ gehaṃ na pateyya, evameva kho mahārāja upatthambhanalakkhaṇaṃ vīriyaṃ, vīriyupatthambhitā sabbe kusalā dhammā na hāyanti na parihāyantī』』ti (mi. pa. 2.1.12).

Yathā vā pana khuddikāya ca mahatikāya ca senāya saṅgāme pavatte khuddikā senā olīyeyya, tato rañño āroceyya, rājā balavāhanaṃ peseyya, tena paggahitā sakasenā parasenaṃ parājeyya, evameva vīriyaṃ sahajātasampayuttadhammānaṃ olīyituṃ osakkituṃ na deti, ukkhipati, paggaṇhāti. Tena vuttaṃ 『paggahaṇalakkhaṇañca vīriya』nti.

Aparo nayo – ussāhalakkhaṇaṃ vīriyaṃ, sahajātānaṃ upatthambhanarasaṃ, asaṃsīdanabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, 『『saṃviggo yoniso padahatī』』ti (a. ni. 4.113) vacanato saṃvegapadaṭṭhānaṃ, vīriyārambhavatthupadaṭṭhānaṃ vā. Sammā āraddhaṃ sabbāsaṃ sampattīnaṃ mūlaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.

Saranti etāya, sayaṃ vā sarati, saraṇamattameva vā esāti sati. Sāva muṭṭhassaccassa abhibhavanato adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ, upaṭṭhānalakkhaṇe vā indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Sati eva indriyaṃ satindriyaṃ. Sā panesā apilāpanalakkhaṇā ca sati upaggaṇhanalakkhaṇā ca. Yathā hi rañño bhaṇḍāgāriko dasavidhaṃ ratanaṃ gopayanto sāyaṃpātaṃ rājānaṃ issariyasampattiṃ sallakkhāpeti sāreti, evameva sati kusalaṃ dhammaṃ sallakkhāpeti sarāpeti. Tenāha thero –

『『Yathā, mahārāja, rañño cakkavattissa bhaṇḍāgāriko rājānaṃ cakkavattiṃ sāyaṃpātaṃ yasaṃ sarāpeti – 『ettakā, deva, hatthī, ettakā assā, ettakā rathā, ettakā pattī, ettakaṃ hiraññaṃ, ettakaṃ suvaṇṇaṃ, ettakaṃ sabbaṃ sāpateyyaṃ, taṃ devo saratū』ti, evameva kho, mahārāja, sati kusale dhamme apilāpeti – ime cattāro satipaṭṭhānā, ime cattāro sammappadhānā, ime cattāro iddhipādā, imāni pañcindriyāni, imāni pañca balāni, ime satta bojjhaṅgā, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ayaṃ samatho, ayaṃ vipassanā, ayaṃ vijjā, ayaṃ vimutti, ime lokuttarā dhammāti. Evaṃ kho, mahārāja, apilāpanalakkhaṇā satī』』ti (mi. pa. 2.1.13).

Yathā pana rañño cakkavattissa pariṇāyakaratanaṃ rañño ahite ca hite ca ñatvā ahite apayāpeti, hite upayāpeti, evameva sati hitāhitānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesitvā 『ime kāyaduccaritādayo dhammā ahitā』ti ahite dhamme apanudeti , 『ime kāyasucaritādayo dhammā hitā』ti hite dhamme upaggaṇhāti. Tenāha thero –

『『Yathā, mahārāja, rañño cakkavattissa pariṇāyakaratanaṃ rañño hitāhite jānāti 『ime rañño hitā ime ahitā, ime upakārā ime anupakārā』ti, tato ahite apanudeti hite upaggaṇhāti, evameva kho, mahārāja, sati uppajjamānā hitāhitānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesati 『ime dhammā hitā ime dhammā ahitā, ime dhammā upakārā ime dhammā anupakārā』ti , tato ahite dhamme apanudeti hite dhamme upaggaṇhāti. Evaṃ kho, mahārāja, upaggaṇhanalakkhaṇā satī』』ti (mi. pa. 2.1.13).

Aparo nayo – apilāpanalakkhaṇā sati, asammosanarasā, ārakkhapaccupaṭṭhānā visayābhimukhībhāvapaccupaṭṭhānā vā, thirasaññāpadaṭṭhānā, kāyādisatipaṭṭhānapadaṭṭhānā vā, ārammaṇe daḷhaṃ patiṭṭhitattā pana esikā viya, cakkhudvārādirakkhaṇato dovāriko viya ca daṭṭhabbā.

Ārammaṇe cittaṃ sammā adhiyati ṭhapetīti samādhi. Sova vikkhepassa abhibhavanato adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ. Avikkhepalakkhaṇe vā indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Samādhiyeva indriyaṃ samādhindriyaṃ. Lakkhaṇādīni panassa heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

Pajānātīti paññā. Kiṃ pajānāti? 『Idaṃ dukkha』ntiādinā nayena ariyasaccāni. Aṭṭhakathāyaṃ pana 『paññāpetīti paññā』ti vuttaṃ. Kinti paññāpetīti? Aniccaṃ dukkhaṃ anattāti paññāpeti. Sāva avijjāya abhibhavanato adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ. Dassanalakkhaṇe vā indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Paññāva indriyaṃ paññindriyaṃ. Sā panesā obhāsanalakkhaṇā ca paññā pajānanalakkhaṇā ca. Yathā hi catubhittike gehe rattibhāge dīpe jalite andhakāro nirujjhati āloko pātubhavati, evameva obhāsanalakkhaṇā paññā. Paññobhāsasamo obhāso nāma natthi. Paññavato hi ekapallaṅkena nisinnassa dasasahassilokadhātu ekālokā hoti. Tenāha thero –

『『Yathā, mahārāja, puriso andhakāre gehe padīpaṃ paveseyya, paviṭṭho padīpo andhakāraṃ viddhaṃseti, obhāsaṃ janeti, ālokaṃ vidaṃseti, pākaṭāni ca rūpāni karoti, evameva kho, mahārāja, paññā uppajjamānā avijjandhakāraṃ viddhaṃseti, vijjobhāsaṃ janeti, ñāṇālokaṃ vidaṃseti, pākaṭāni ca ariyasaccāni karoti. Evaṃ kho, mahārāja, obhāsanalakkhaṇā paññā』』ti (mi. pa. 2.1.15).

Yathā pana cheko bhisakko āturānaṃ sappāyāsappāyāni bhojanāni jānāti, evaṃ paññā uppajjamānā kusalākusale sevitabbāsevitabbe hīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭibhāgaappaṭibhāge dhamme pajānāti. Vuttampi cetaṃ dhammasenāpatinā – 『『pajānāti pajānātīti kho, āvuso, tasmā paññavāti vuccati. Kiñca pajānāti? Idaṃ dukkhanti pajānātī』』ti (ma. ni. 1.449) vitthāretabbaṃ. Evamassā pajānanalakkhaṇatā veditabbā.

Aparo nayo – yathāsabhāvapaṭivedhalakkhaṇā paññā; akkhalitapaṭivedhalakkhaṇā vā kusalissāsakhittausupaṭivedho viya. Visayobhāsarasā padīpo viya. Asammohapaccupaṭṭhānā araññagatasudesako viya.

Manatīti mano; vijānātīti attho. Aṭṭhakathācariyā panāhu – nāḷiyā minamāno viya, mahātulāya dhārayamāno viya ca, ārammaṇaṃ minati pajānātīti manoti. Tadeva mananalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Manova indriyaṃ manindriyaṃ. Heṭṭhā vuttacittassevetaṃ vevacanaṃ.

Pītisomanassasampayogato sobhanaṃ mano assāti sumano. Sumanassa bhāvo somanassaṃ. Sātalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Somanassameva indriyaṃ somanassindriyaṃ. Heṭṭhā vuttavedanāyevetaṃ vevacanaṃ.

Jīvanti tena taṃsampayuttakā dhammāti jīvitaṃ. Anupālanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Jīvitameva indriyaṃ jīvitindriyaṃ. Taṃ pavattasantatādhipateyyaṃ hoti. Lakkhaṇādīhi pana attanā avinibhuttānaṃ dhammānaṃ anupālanalakkhaṇaṃ jīvitindriyaṃ, tesaṃ pavattanarasaṃ, tesaṃyeva ṭhapanapaccupaṭṭhānaṃ, yāpayitabbadhammapadaṭṭhānaṃ. Santepi ca anupālanalakkhaṇādimhi vidhāne atthikkhaṇeyeva taṃ te dhamme anupāleti udakaṃ viya uppalādīni, yathāsakaṃpaccayuppannepi ca dhamme pāleti dhātī viya kumāraṃ, sayaṃpavattitadhammasambandheneva ca pavattati niyāmako viya, na bhaṅgato uddhaṃ pavattayati attano ca pavattayitabbānañca abhāvā, na bhaṅgakkhaṇe ṭhapeti sayaṃ bhijjamānattā khīyamāno viya vaṭṭisineho dīpasikhaṃ. Na ca anupālanapavattanaṭṭhapanānubhāvavirahitaṃ yathāvuttakkhaṇe tassa tassa sādhanatoti daṭṭhabbaṃ.

Maggaṅgarāsivaṇṇanā

Sammādiṭṭhiādīsu dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi. Abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo, paggahanaṭṭhena sammāvāyāmo, upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati, avikkhepanaṭṭhena sammāsamādhīti veditabbo. Vacanatthato pana sammā passati, sammā vā tāya passantīti sammādiṭṭhi. Sammā saṅkappeti, sammā vā tena saṅkappentīti sammāsaṅkappo. Sammā vāyāmeti, sammā vā tena vāyamantīti sammāvāyāmo. Sammā sarati, sammā vā tāya sarantīti sammāsati. Sammā samādhiyati, sammā vā tena samādhiyantīti sammāsamādhi. Apica, pasatthā sundarā vā diṭṭhi sammādiṭṭhīti. Imināpi nayena tesaṃ vacanattho veditabbo. Lakkhaṇādīni pana heṭṭhā vuttāneva.

Balarāsivaṇṇanā

Saddhābalādīsupi saddhādīni vuttatthāneva. Akampiyaṭṭhena pana balanti veditabbaṃ. Evametesu assaddhiye na kampatīti saddhābalaṃ. Kosajje na kampatīti vīriyabalaṃ. Muṭṭhassacce na kampatīti satibalaṃ. Uddhacce na kampatīti samādhibalaṃ. Avijjāya na kampatīti paññābalaṃ. Ahirike na kampatīti hiribalaṃ. Anottappe na kampatīti ottappabalanti. Ayaṃ ubhayapadavasena atthavaṇṇanā hoti.

Tattha purimāni pañca heṭṭhā lakkhaṇādīhi pakāsitāneva. Pacchimadvaye kāyaduccaritādīhi hiriyatīti hirī; lajjāyetaṃ adhivacanaṃ. Tehi eva ottappatīti ottappaṃ; pāpato ubbegassetaṃ adhivacanaṃ. Tesaṃ nānākaraṇadīpanatthaṃ 『samuṭṭhānaṃ adhipati lajjā bhayalakkhaṇena cā』ti imaṃ mātikaṃ ṭhapetvā ayaṃ vitthārakathā vuttā.

Ajjhattasamuṭṭhānā hirī nāma; bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ nāma. Attādhipati hirī nāma; lokādhipati ottappaṃ nāma. Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī nāma; bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ nāma. Sappatissavalakkhaṇā hirī nāma; vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ nāma.

Tattha ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti – jātiṃ paccavekkhitvā, vayaṃ paccavekkhitvā, sūrabhāvaṃ paccavekkhitvā, bāhusaccaṃ paccavekkhitvā. Kathaṃ? 『Pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ na jātisampannānaṃ kammaṃ, hīnajaccānaṃ kevaṭṭādīnaṃ idaṃ kammaṃ. Mādisassa jātisampannassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta』nti, evaṃ tāva jātiṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā 『pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ daharehi kattabbaṃ kammaṃ, mādisassa vaye ṭhitassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta』nti, evaṃ vayaṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā 『pāpakammaṃ nāmetaṃ dubbalajātikānaṃ kammaṃ, na sūrabhāvānaṃ. Mādisassa sūrabhāvasampannassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta』nti, evaṃ sūrabhāvaṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā 『pāpakammaṃ nāmetaṃ andhabālānaṃ kammaṃ, na paṇḍitānaṃ. Mādisassa paṇḍitassa bahussutassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta』nti, evaṃ bāhusaccaṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ ajjhattasamuṭṭhānahiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti. Samuṭṭhāpetvā ca pana attano citte hiriṃ pavesetvā pāpakammaṃ na karoti. Evaṃ ajjhattasamuṭṭhānā hirī nāma hoti.

Kathaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ nāma? Sace tvaṃ pāpakammaṃ karissasi catūsu parisāsu garahappatto bhavissasi.

Garahissanti taṃ viññū, asuciṃ nāgariko yathā;

Vajjito sīlavantehi, kathaṃ bhikkhu karissasīti.

Evaṃ paccavekkhanto hi bahiddhāsamuṭṭhitena ottappena pāpakammaṃ na karoti. Evaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ nāma hoti.

Kathaṃ attādhipati hirī nāma? Idhekacco kulaputto attānaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā 『mādisassa saddhāpabbajitassa bahussutassa dhutaṅgadharassa na yuttaṃ pāpakammaṃ kātu』nti pāpaṃ na karoti. Evaṃ attādhipati hirī nāma hoti. Tenāha bhagavā – 『『so attānaṃyeva adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ karitvā akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati anavajjaṃ bhāveti, suddhamattānaṃ pariharatī』』ti (a. ni. 3.40).

Kathaṃ lokādhipati ottappaṃ nāma? Idhekacco kulaputto lokaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā pāpakammaṃ na karoti. Yathāha – 『『mahā kho panāyaṃ lokasannivāso. Mahantasmiṃ kho pana lokasannivāse santi samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno, te dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ pajānanti, tepimaṃ evaṃ jānissanti 『passatha bho imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī』ti. Santi devatā iddhimantiniyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo. Tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ pajānanti, tāpi maṃ jānissanti 『passatha bho imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī』ti… so lokaṃyeva adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati anavajjaṃ bhāveti, suddhamattānaṃ pariharatī』』ti (a. ni. 3.146). Evaṃ lokādhipati ottappaṃ nāma hoti.

Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappanti. Ettha pana lajjāti lajjanākāro; tena sabhāvena saṇṭhitā hirī. Bhayanti apāyabhayaṃ; tena sabhāvena saṇṭhitaṃ ottappaṃ. Tadubhayampi pāpaparivajjane pākaṭaṃ hoti. Ekacco hi, yathā nāma eko kulaputto uccārapassāvādīni karonto lajjitabbayuttakaṃ ekaṃ disvā lajjanākārappatto bhaveyya hīḷito, evameva ajjhattaṃ lajjidhammaṃ okkamitvā pāpakammaṃ na karoti. Ekacco apāyabhayabhīto hutvā pāpakammaṃ na karoti.

Tatridaṃ opammaṃ – yathā hi dvīsu ayoguḷesu eko sītalo bhaveyya gūthamakkhito, eko uṇho āditto. Tattha paṇḍito sītalaṃ gūthamakkhitattā jigucchanto na gaṇhāti, itaraṃ ḍāhabhayena. Tattha sītalassa gūthamakkhanajigucchāya agaṇhanaṃ viya ajjhattaṃ lajjidhammaṃ okkamitvā pāpassa akaraṇaṃ. Uṇhassa ḍāhabhayena agaṇhanaṃ viya apāyabhayena pāpassa akaraṇaṃ veditabbaṃ.

Sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappanti. Idampi dvayaṃ pāpaparivajjane eva pākaṭaṃ hoti. Ekacco hi jātimahattapaccavekkhaṇā satthumahattapaccavekkhaṇā dāyajjamahattapaccavekkhaṇā sabrahmacārīmahattapaccavekkhaṇāti catūhi kāraṇehi sappatissavalakkhaṇaṃ hiriṃ samuṭṭhāpetvā pāpaṃ na karoti. Ekacco attānuvādabhayaṃ parānuvādabhayaṃ daṇḍabhayaṃ duggatibhayanti catūhi kāraṇehi vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ samuṭṭhāpetvā pāpaṃ na karoti. Tattha jātimahattapaccavekkhaṇādīni ceva attānuvādabhayādīni ca vitthāretvā kathetabbāni.

Mūlarāsivaṇṇanā

Na lubbhanti etena, sayaṃ vā na lubbhati, alubbhanamattameva vā tanti alobho. Adosāmohesupi eseva nayo. Tesu alobho ārammaṇe cittassa agedhalakkhaṇo, alaggabhāvalakkhaṇo vā kamaladale jalabindu viya. Apariggahaṇaraso muttabhikkhu viya . Anallīnabhāvapaccupaṭṭhāno asucimhi patitapuriso viya. Adoso acaṇḍikkalakkhaṇo, avirodhalakkhaṇo vā anukūlamitto viya. Āghātavinayaraso pariḷāhavinayaraso vā candanaṃ viya. Sommabhāvapaccupaṭṭhāno puṇṇacando viya. Amoho lakkhaṇādīhi heṭṭhā paññindriyapade vibhāvito eva.

Imesu pana tīsu alobho maccheramalassa paṭipakkho, adoso dussīlyamalassa, amoho kusalesu dhammesu abhāvanāya paṭipakkho. Alobho cettha dānahetu, adoso sīlahetu, amoho bhāvanāhetu. Tesu ca alobhena anadhikaṃ gaṇhāti, luddhassa adhikaggahaṇato. Adosena anūnaṃ, duṭṭhassa ūnaggahaṇato. Amohena aviparītaṃ, mūḷhassa viparītaggahaṇato.

Alobhena cettha vijjamānaṃ dosaṃ dosato dhārento dose pavattati; luddho hi dosaṃ paṭicchādeti. Adosena vijjamānaṃ guṇaṃ guṇato dhārento guṇe pavattati; duṭṭho hi guṇaṃ makkheti. Amohena yāthāvasabhāvaṃ yāthāvasabhāvato dhārento yāthāvasabhāve pavattati. Mūḷho hi 『tacchaṃ atacchanti atacchaṃ ca taccha』nti gaṇhāti. Alobhena ca piyavippayogadukkhaṃ na hoti, luddhassa piyasabhāvato piyavippayogāsahanato ca. Adosena appiyasampayogadukkhaṃ na hoti, duṭṭhassa hi appiyasabhāvato appiyasampayogāsahanato ca. Amohena icchitālābhadukkhaṃ na hoti, amūḷhassa hi 『taṃ kutettha labbhā』tievamādipaccavekkhaṇasambhavato (dī. ni. 3.34; a. ni. 9.30).

Alobhena cettha jātidukkhaṃ na hoti, alobhassa taṇhāpaṭipakkhato taṇhāmūlakattā ca jātidukkhassa. Adosena jarādukkhaṃ na hoti, tikkhadosassa khippaṃ jarāsambhavato. Amohena maraṇadukkhaṃ na hoti, sammohamaraṇañhi dukkhaṃ, na cetaṃ amūḷhassa hoti. Alobhena ca gahaṭṭhānaṃ, amohena pabbajitānaṃ, adosena pana sabbesampi sukhasaṃvāsatā hoti.

Visesato cettha alobhena pettivisaye upapatti na hoti. Yebhuyyena hi sattā taṇhāya pettivisayaṃ upapajjanti, taṇhāya ca paṭipakkho alobho. Adosena niraye upapatti na hoti. Dosena hi caṇḍajātitāya dosasadisaṃ nirayaṃ upapajjanti. Dosassa ca paṭipakkho adoso. Amohena tiracchānayoniyaṃ nibbatti na hoti. Mohena hi niccasammūḷhaṃ tiracchānayoniṃ upapajjanti. Mohassa paṭipakkho ca amoho. Etesu ca alobho rāgavasena upagamanassa abhāvakaro, adoso dosavasena apagamanassa, amoho mohavasena amajjhattabhāvassa.

Tīhipi cetehi yathāpaṭipāṭiyā nekkhammasaññā abyāpādasaññā avihiṃsāsaññāti imā tisso. Asubhasaññā appamāṇasaññā dhātusaññāti imā ca tisso saññāyo honti. Alobhena pana kāmasukhallikānuyogaantassa, adosena attakilamathānuyogaantassa parivajjanaṃ hoti; amohena majjhimāya paṭipattiyā paṭipajjanaṃ. Tathā alobhena abhijjhākāyaganthassa pabhedanaṃ hoti, adosena byāpādakāyaganthassa, amohena sesaganthadvayassa. Purimāni ca dve satipaṭṭhānāni purimānaṃ dvinnaṃ ānubhāvena, pacchimāni pacchimasseva ānubhāvena ijjhanti.

Alobho cettha ārogyassa paccayo hoti; aluddho hi lobhanīyampi asappāyaṃ na sevati, tena kho arogo hoti. Adoso yobbanassa; aduṭṭho hi valipalitāvahena dosagginā aḍayhamāno dīgharattaṃ yuvā hoti. Amoho dīghāyukatāya; amūḷho hi hitāhitaṃ ñatvā ahitaṃ parivajjanto hitañca paṭisevamāno dīghāyuko hoti.

Alobho cettha bhogasampattiyā paccayo hoti, aluddhassa hi cāgena bhogapaṭilābho. Adoso mittasampattiyā, mettāya mittānaṃ paṭilābhato ceva aparihānato ca. Amoho attasampattiyā , amūḷho hi attano hitameva karonto attānaṃ sampādeti . Alobho ca dibbavihārassa paccayo hoti, adoso brahmavihārassa, amoho ariyavihārassa.

Alobhena cettha sakapakkhesu sattasaṅkhāresu nibbuto hoti, tesaṃ vināsena abhisaṅgahetukassa dukkhassa abhāvā; adosena parapakkhesu, aduṭṭhassa hi verīsupi verisaññāya abhāvato; amohena udāsīnapakkhesu, amūḷhassa sabbābhisaṅgatāya abhāvato.

Alobhena ca aniccadassanaṃ hoti; luddho hi upabhogāsāya aniccepi saṅkhāre aniccato na passati. Adosena dukkhadassanaṃ; adosajjhāsayo hi pariccattaāghātavatthupariggaho saṅkhāreyeva dukkhato passati. Amohena anattadassanaṃ; amūḷho hi yāthāvagahaṇakusalo apariṇāyakaṃ khandhapañcakaṃ apariṇāyakato bujjhati. Yathā ca etehi aniccadassanādīni evametepi aniccadassanādīhi honti. Aniccadassanena hi alobho hoti, dukkhadassanena adoso, anattadassanena amoho hoti. Ko hi nāma 『aniccamida』nti sammā ñatvā tassatthāya pihaṃ uppādeyya, saṅkhāre vā 『dukkha』nti jānanto aparampi accantatikhiṇaṃ kodhadukkhaṃ uppādeyya, attasuññatañca bujjhitvā puna sammohamāpajjeyyāti?

Kammapatharāsivaṇṇanā

Nābhijjhāyatīti anabhijjhā. Kāyikacetasikasukhaṃ idhalokaparalokahitaṃ guṇānubhāvapaṭiladdhaṃ kittisaddañca na byāpādetīti abyāpādo. Sammā passati, sobhanā vā diṭṭhīti sammādiṭṭhi. Alobhādīnaṃyeva tāni nāmāni. Heṭṭhā panete dhammā mūlavasena gahitā, idha kammapathavasenāti veditabbā.

Lokapāladukavaṇṇanā

Hirottappānipi heṭṭhā balavasena gahitāni, idha lokapālavasena. Lokañhi ime dve dhammā pālayanti. Yathāha –

『『Dveme, bhikkhave, sukkā dhammā lokaṃ pālenti. Katame dve? Hirī ca ottappañca . Ime kho, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṃ pālenti . Sace, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṃ na pāleyyuṃ, nayidha paññāyetha mātāti vā, mātucchāti vā, mātulānīti vā, ācariyabhariyāti vā, garūnaṃ dārāti vā. Sambhedaṃ loko agamissa yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā. Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṃ pālenti, tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vā』』ti (a. ni. 2.9).

Passaddhādiyugalavaṇṇanā

Kāyassa passambhanaṃ kāyapassaddhi. Cittassa passambhanaṃ cittapassaddhi. Kāyoti cettha vedanādayo tayo khandhā. Ubhopi panetā ekato katvā kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā kāyacittapassaddhiyo, kāyacittadarathanimmaddanarasā, kāyacittānaṃ aparipphandasītibhāvapaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ avūpasamakarauddhaccādikilesapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.

Kāyassa lahubhāvo kāyalahutā. Cittassa lahubhāvo cittalahutā. Tā kāyacittagarubhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittagarubhāvanimmaddanarasā, kāyacittānaṃ adandhatāpaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ garubhāvakarathinamiddhādikilesapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.

Kāyassa mudubhāvo kāyamudutā. Cittassa mudubhāvo cittamudutā. Tā kāyacittathaddhabhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittathaddhabhāvanimmaddanarasā, appaṭighātapaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ thaddhabhāvakaradiṭṭhimānādikilesapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.

Kāyassa kammaññabhāvo kāyakammaññatā. Cittassa kammaññabhāvo cittakammaññatā. Tā kāyacittaakammaññabhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittānaṃ akammaññabhāvanimmaddanarasā, kāyacittānaṃ ārammaṇakaraṇasampattipaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ akammaññabhāvakarāvasesanīvaraṇapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā. Tā pasādanīyavatthūsu pasādāvahā, hitakiriyāsu viniyogakkhemabhāvāvahā suvaṇṇavisuddhi viyāti daṭṭhabbā.

Kāyassa pāguññabhāvo kāyapāguññatā. Cittassa pāguññabhāvo cittapāguññatā. Tā kāyacittānaṃ agelaññabhāvalakkhaṇā, kāyacittagelaññanimmaddanarasā, nirādīnavapaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittagelaññakaraassaddhiyādikilesapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.

Kāyassa ujukabhāvo kāyujukatā. Cittassa ujukabhāvo cittujukatā. Tā kāyacittānaṃ ajjavalakkhaṇā, kāyacittakuṭilabhāvanimmaddanarasā, ajimhatāpaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ kuṭilabhāvakaramāyāsāṭheyyādikilesapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.

Saratīti sati. Sampajānātīti sampajaññaṃ; samantato pakārehi jānātīti attho. Sātthakasampajaññaṃ sappāyasampajaññaṃ gocarasampajaññaṃ asammohasampajaññanti imesaṃ catunnaṃ panassa vasena bhedo veditabbo. Lakkhaṇādīni ca tesaṃ satindriyapaññindriyesu vuttanayeneva veditabbāni. Iti heṭṭhā vuttamevetaṃ dhammadvayaṃ puna imasmiṃ ṭhāne upakāravasena gahitaṃ.

Kāmacchandādayo paccanīkadhamme sametīti samatho. Aniccādivasena vividhehi ākārehi dhamme passatīti vipassanā. Paññāvesā atthato. Imesampi dvinnaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttāneva. Idha panete yuganaddhavasena gahitā.

Sahajātadhamme paggaṇhātīti paggāho. Uddhaccasaṅkhātassa vikkhepassa paṭipakkhabhāvato na vikkhepoti avikkhepo. Etesampi lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttāneva. Idha panetaṃ dvayaṃ vīriyasamādhiyojanatthāya gahitanti veditabbaṃ.

Yevāpanakavaṇṇanā

Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā, ime dhammā kusalāti 『phasso hoti…pe… avikkhepo hotī』ti na kevalaṃ padapaṭipāṭiyā uddiṭṭhā ime paropaṇṇāsadhammā eva, atha kho yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ tihetukaṃ somanassasahagataṃ paṭhamaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃ samaye ye vā pana aññepi tehiyeva phassādīhi sampayuttā hutvā pavattamānā atthi, attano attano anurūpaṃ paccayaṃ paṭicca samuppannā rūpābhāvena arūpino, sabhāvato upalabbhamānā dhammā sabbepi ime dhammā kusalā.

Ettāvatā cittaṅgavasena pāḷiyaṃ āruḷhe paropaṇṇāsadhamme dīpetvā yevāpanakavasena aparepi nava dhamme dhammarājā dīpeti. Tesu tesu hi suttapadesu 『chando adhimokkho manasikāro tatramajjhattatā karuṇā muditā kāyaduccaritavirati vacīduccaritavirati micchājīvaviratī』ti ime nava dhammā paññāyanti. Imasmiñcāpi mahācitte kattukamyatākusaladhammacchando atthi, cittaṅgavasena pana pāḷiyaṃ na āruḷho. So idha yevāpanakavasena gahito.

Adhimokkho atthi, manasikāro atthi, tatramajjhattatā atthi. Mettāpubbabhāgo atthi; so adose gahite gahito eva hoti. Karuṇāpubbabhāgo atthi, muditāpubbabhāgo atthi. Upekkhāpubbabhāgo atthi; so pana tatramajjhattatāya gahitāya gahitova hoti. Sammāvācā atthi, sammākammanto atthi. Sammāājīvo atthi; cittaṅgavasena pana pāḷiyaṃ na āruḷho. Sopi idha yevāpanakavasena gahito.

Imesu pana navasu chando adhimokkho manasikāro tatramajjhattatāti ime cattārova ekakkhaṇe labbhanti, sesā nānākkhaṇe. Yadā hi iminā cittena micchāvācaṃ pajahati, virativasena sammāvācaṃ pūreti, tadā chandādayo cattāro, sammāvācā cāti ime pañca ekakkhaṇe labbhanti. Yadā micchākammantaṃ pajahati, virativasena sammākammantaṃ pūreti…pe… micchāājīvaṃ pajahati, virativasena sammāājīvaṃ pūreti…pe… yadā karuṇāya parikammaṃ karoti…pe… yadā muditāya parikammaṃ karoti, tadā chandādayo cattāro, muditāpubbabhāgo cāti ime pañca ekakkhaṇe labbhanti. Ito pana muñcitvā, dānaṃ dentassa sīlaṃ pūrentassa yoge kammaṃ karontassa cattāri apaṇṇakaṅgāneva labbhanti.

Evametesu navasu yevāpanakadhammesu 『chando』ti kattukamyatāyetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā so kattukamyatālakkhaṇo chando, ārammaṇapariyesanaraso, ārammaṇena atthikatāpaccupaṭṭhāno . Tadevassa padaṭṭhānaṃ . Ārammaṇassa gahaṇe cāyaṃ cetaso hatthappasāraṇaṃ viya daṭṭhabbo.

Adhimuccanaṃ 『adhimokkho』. So sanniṭṭhānalakkhaṇo, asaṃsappanaraso, nicchayapaccupaṭṭhāno sanniṭṭhātabbadhammapadaṭṭhāno. Ārammaṇe niccalabhāvena indakhīlo viya daṭṭhabbo.

Kiriyā kāro, manasmiṃ kāro 『manasikāro』. Purimamanato visadisaṃ manaṃ karotītipi manasikāro. Svāyaṃ ārammaṇapaṭipādako vīthipaṭipādako javanapaṭipādakoti tippakāro. Tattha ārammaṇapaṭipādako manasmiṃ kāroti manasikāro. So sāraṇalakkhaṇo, sampayuttānaṃ ārammaṇe sampayojanaraso, ārammaṇābhimukhabhāvapaccupaṭṭhāno, saṅkhārakkhandhapariyāpanno. Ārammaṇapaṭipādakattena sampayuttānaṃ sārathi viya daṭṭhabbo. Vīthipaṭipādakoti pana pañcadvārāvajjanassetaṃ adhivacanaṃ. Javanapaṭipādakoti manodvārāvajjanassa. Na te idha adhippetā.

Tesu dhammesu majjhattatā 『tatramajjhattatā』. Sā cittacetasikānaṃ samavāhitalakkhaṇā, ūnādhikanivāraṇarasā, pakkhapātupacchedanarasā vā; majjhattabhāvapaccupaṭṭhānā. Cittacetasikānaṃ ajjhupekkhanavasena samappavattānaṃ ājāneyyānaṃ ajjhupekkhanasārathi viya daṭṭhabbā.

『Karuṇāmuditā』 brahmavihāraniddese āvi bhavissanti. Kevalañhi tā appanappattā rūpāvacarā, idha kāmāvacarāti ayameva viseso.

Kāyaduccaritato virati 『kāyaduccaritavirati』. Sesapadadvayepi eseva nayo. Lakkhaṇādito panetā tissopi kāyaduccaritādivatthūnaṃ avītikkamalakkhaṇā; amaddanalakkhaṇāti vuttaṃ hoti. Kāyaduccaritādivatthuto saṅkocanarasā, akiriyapaccupaṭṭhānā, saddhāhirottappaappicchatādiguṇapadaṭṭhānā. Pāpakiriyato cittassa vimukhībhāvabhūtāti daṭṭhabbā.

Iti phassādīni chappaññāsa yevāpanakavasena vuttāni navāti sabbānipi imasmiṃ dhammuddesavāre pañcasaṭṭhi dhammapadāni bhavanti. Tesu ekakkhaṇe kadāci ekasaṭṭhi bhavanti, kadāci samasaṭṭhi. Tāni hi sammāvācāpūraṇādivasena. Uppattiyaṃ pañcasu ṭhānesu ekasaṭṭhi bhavanti. Tehi mutte ekasmiṃ ṭhāne samasaṭṭhi bhavanti. Ṭhapetvā pana yevāpanake pāḷiyaṃ yathārutavasena gayhamānāni chappaññāsāva honti. Aggahitaggahaṇena panettha phassapañcakaṃ, vitakko vicāro pīti cittekaggatā, pañcindriyāni, hiribalaṃ ottappabalanti dve balāni, alobho adosoti dve mūlāni, kāyapassaddhicittapassaddhiādayo dvādasa dhammāti samatiṃsa dhammā honti.

Tesu samatiṃsāya dhammesu aṭṭhārasa dhammā avibhattikā honti, dvādasa savibhattikā. Katame aṭṭhārasa? Phasso saññā cetanā vicāro pīti jīvitindriyaṃ, kāyapassaddhiādayo dvādasa dhammāti ime aṭṭhārasa avibhattikā. Vedanā cittaṃ vitakko cittekaggatā, saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ paññindriyaṃ, hiribalaṃ ottappabalaṃ, alobho adosoti ime dvādasa dhammā savibhattikā. Tesu satta dhammā dvīsu ṭhānesu vibhattā, eko tīsu, dve catūsu, eko chasu, eko sattasu ṭhānesu vibhatto.

Kathaṃ? Cittaṃ vitakko saddhā hirī ottappaṃ alobho adosoti ime satta dvīsu ṭhānesu vibhattā.

Etesu hi cittaṃ tāva phassapañcakaṃ patvā cittaṃ hotīti vuttaṃ, indriyāni patvā manindriyanti. Vitakko jhānaṅgāni patvā vitakko hotīti vutto, maggaṅgāni patvā sammāsaṅkappoti. Saddhā indriyāni patvā saddhindriyaṃ hotīti vuttā, balāni patvā saddhābalanti. Hirī balāni patvā hiribalaṃ hotīti vuttā, lokapāladukaṃ patvā hirīti. Ottappepi eseva nayo. Alobho mūlaṃ patvā alobho hotīti vutto, kammapathaṃ patvā anabhijjhāti. Adoso mūlaṃ patvā adoso hotīti vutto, kammapathaṃ patvā abyāpādoti. Ime satta dvīsu ṭhānesu vibhattā.

Vedanā pana phassapañcakaṃ patvā vedanā hotīti vuttā, jhānaṅgāni patvā sukhanti, indriyāni patvā somanassindriyanti. Evaṃ eko dhammo tīsu ṭhānesu vibhatto.

Vīriyaṃ pana indriyāni patvā vīriyindriyaṃ hotīti vuttaṃ, maggaṅgāni patvā sammāvāyāmoti, balāni patvā vīriyabalanti, piṭṭhidukaṃ patvā paggāhoti. Satipi indriyāni patvā satindriyaṃ hotīti vuttā, maggaṅgāni patvā sammāsatīti, balāni patvā satibalanti, piṭṭhidukaṃ patvā sati hotīti vuttā. Evaṃ ime dve dhammā catūsu ṭhānesu vibhattā.

Samādhi pana jhānaṅgāni patvā cittassekaggatā hotīti vutto, indriyāni patvā samādhindriyanti, maggaṅgāni patvā sammāsamādhīti. Balāni patvā samādhibalanti, piṭṭhidukaṃ patvā samatho avikkhepoti. Evamayaṃ eko dhammo chasu ṭhānesu vibhatto.

Paññā pana indriyāni patvā paññindriyaṃ hotīti vuttā, maggaṅgāni patvā sammādiṭṭhīti, balāni patvā paññābalanti, mūlāni patvā amohoti, kammapathaṃ patvā sammādiṭṭhīti, piṭṭhidukaṃ patvā sampajaññaṃ vipassanāti. Evaṃ eko dhammo sattasu ṭhānesu vibhatto.

Sace pana koci vadeyya – 『ettha apubbaṃ nāma natthi, heṭṭhā gahitameva gaṇhitvā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne padaṃ pūritaṃ, ananusandhikā kathā uppaṭipāṭiyā corehi ābhatabhaṇḍasadisā, goyūthena gatamagge ālulitatiṇasadisā ajānitvā kathitā』ti, so 『māheva』nti paṭisedhetvā vattabbo – 『buddhānaṃ desanā ananusandhikā nāma natthi, sānusandhikā va hoti. Ajānitvā kathitāpi natthi, sabbā jānitvā kathitāyeva. Sammāsambuddho hi tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ kiccaṃ jānāti, taṃ ñatvā kiccavasena vibhattiṃ āropento aṭṭhārasa dhammā ekekakiccāti ñatvā ekekasmiṃ ṭhāne vibhattiṃ āropesi. Satta dhammā dvedvekiccāti ñatvā dvīsu dvīsu ṭhānesu vibhattiṃ āropesi. Vedanā tikiccāti ñatvā tīsu ṭhānesu vibhattiṃ āropesi. Vīriyasatīnaṃ cattāri cattāri kiccānīti ñatvā catūsu catūsu ṭhānesu vibhattiṃ āropesi. Samādhi chakiccoti ñatvā chasu ṭhānesu vibhattiṃ āropesi. Paññā sattakiccāti ñatvā sattasu ṭhānesu vibhattiṃ āropesi』.

Tatridaṃ opammaṃ – eko kira paṇḍito rājā rahogato cintesi – 『imaṃ rājakulasantakaṃ na yathā vā tathā vā khāditabbaṃ, sippānucchavikaṃ vetanaṃ vaḍḍhessāmī』ti. So sabbe sippike sannipātāpetvā 『ekekasippajānanake pakkosathā』ti āha. Evaṃ pakkosiyamānā aṭṭhārasa janā uṭṭhahiṃsu. Tesaṃ ekekaṃ paṭivīsaṃ dāpetvā vissajjesi. 『Dve dve sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte pana satta janā āgamaṃsu. Tesaṃ dve dve paṭivīse dāpesi. 『Tīṇi sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte ekova āgacchi. Tassa tayo paṭivīse dāpesi. 『Cattāri sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte dve janā āgamaṃsu. Tesaṃ cattāri cattāri paṭivīse dāpesi. 『Pañca sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte ekopi nāgacchi . 『Cha sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte ekova āgacchi. Tassa cha paṭivīse dāpesi. 『Satta sippāni jānantā āgacchantū』ti vutte ekova āgacchi. Tassa satta paṭivīse dāpesi.

Tattha paṇḍito rājā viya anuttaro dhammarājā. Sippajānanakā viya cittacittaṅgavasena uppannā dhammā. Sippānucchavikavetanavaḍḍhanaṃ viya kiccavasena tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ vibhattiāropanaṃ.

Sabbepi panete dhammā phassapañcakavasena jhānaṅgavasena indriyavasena maggavasena balavasena mūlavasena kammapathavasena lokapālavasena passaddhivasena lahutāvasena mudutāvasena kammaññatāvasena pāguññatāvasena ujukatāvasena satisampajaññavasena samathavipassanāvasena paggāhāvikkhepavasenāti sattarasa rāsayo hontīti.

Dhammuddesavārakathā niṭṭhitā.

Kāmāvacarakusalaṃ niddesavārakathā

  1. Idāni tāneva dhammuddesavāre pāḷiāruḷhāni chappaññāsa padāni vibhajitvā dassetuṃ 『katamo tasmiṃ samaye phasso hotī』tiādinā nayena niddesavāro āraddho.

Tattha pucchāya tāva ayamattho – yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ somanassasahagataṃ tihetukaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittaṃ uppajjati, tasmiṃ samaye phasso hotīti vutto, katamo so phassoti iminā nayena sabbapucchāsu attho veditabbo.

Yo tasmiṃ samaye phassoti tasmiṃ samaye yo phusanakavasena uppanno phasso, so phassoti. Idaṃ phassassa sabhāvadīpanato sabhāvapadaṃ nāma. Phusanāti phusanākāro. Samphusanāti phusanākārova upasaggena padaṃ vaḍḍhetvā vutto. Samphusitattanti samphusitabhāvo. Ayaṃ panettha yojanā – yo tasmiṃ samaye phusanakavasena phasso, yā tasmiṃ samaye phusanā, yā tasmiṃ samaye samphusanā, yaṃ tasmiṃ samaye samphusitattaṃ; atha vā, yo tasmiṃ samaye phusanavasena phasso, aññenāpi pariyāyena phusanā samphusanā samphusitattanti vuccati, ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hotīti. Vedanādīnampi niddesesu imināva nayena padayojanā veditabbā.

Ayaṃ panettha sabbasādhāraṇo vibhattivinicchayo. Yānimāni bhagavatā paṭhamaṃ kāmāvacaraṃ kusalaṃ mahācittaṃ bhājetvā dassentena atirekapaṇṇāsapadāni mātikāvasena ṭhapetvā puna ekekapadaṃ gahetvā vibhattiṃ āropitāni, tāni vibhattiṃ gacchantāni tīhi kāraṇehi vibhattiṃ gacchanti; nānā hontāni catūhi kāraṇehi nānā bhavanti. Aparadīpanā panettha dve ṭhānāni gacchati. Kathaṃ? Etānihi byañjanavasena upasaggavasena atthavasenāti imehi tīhi kāraṇehi vibhattiṃ gacchanti. Tattha kodho kujjhanā kujjhitattaṃ, doso dussanā dussitattanti evaṃ byañjanavasena vibhattigamanaṃ veditabbaṃ. Ettha hi ekova kodho byañjanavasena evaṃ vibhattiṃ gato. Cāro vicāro anuvicāro upavicāroti evaṃ pana upasaggavasena vibhattigamanaṃ veditabbaṃ. Paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhāti evaṃ atthavasena vibhattigamanaṃ veditabbaṃ. Tesu phassapadaniddese tāva imā tissopi vibhattiyo labbhanti. 『Phasso phusanā』ti hi byañjanavasena vibhattigamanaṃ hoti. 『Samphusanā』ti upasaggavasena. 『Samphusitatta』nti atthavasena. Iminā nayena sabbapadaniddesesu vibhattigamanaṃ veditabbaṃ.

Nānā hontānipi pana nāmanānattena lakkhaṇanānattena kiccanānattena paṭikkhepanānattenāti imehi catūhi kāraṇehi nānā honti. Tattha katamo tasmiṃ samaye byāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye doso dussanāti (dha. sa. 419) ettha byāpādoti vā, dosoti vā, dvepi ete kodho eva, nāmena nānattaṃ gatāti. Evaṃ 『nāmanānattena』 nānattaṃ veditabbaṃ.

Rāsaṭṭhena ca pañcapi khandhā ekova khandho hoti. Ettha pana rūpaṃ ruppanalakkhaṇaṃ, vedanā vedayitalakkhaṇā, saññā sañjānanalakkhaṇā, cetanā cetayitalakkhaṇā, viññāṇaṃ vijānanalakkhaṇanti iminā lakkhaṇanānattena pañcakkhandhā honti. Evaṃ 『lakkhaṇanānattena』 nānattaṃ veditabbaṃ.

Cattāro sammappadhānā – 『『idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya…pe… cittaṃ paggaṇhāti padahatī』』ti (vibha. 390; dī. ni. 2.402) ekameva vīriyaṃ kiccanānattena catūsu ṭhānesu āgataṃ. Evaṃ 『kiccanānattena』 nānattaṃ veditabbaṃ.

Cattāro asaddhammā – kodhagarutā na saddhammagarutā, makkhagarutā na saddhammagarutā, lābhagarutā na saddhammagarutā, sakkāragarutā na saddhammagarutāti, evamādīsu (a. ni. 4.44) pana 『paṭikkhepanānattena』 nānattaṃ veditabbaṃ.

Imāni pana cattāri nānattāni na phasseyeva labbhanti, sabbesupi phassapañcakādīsu labbhanti. Phassassa hi phassoti nāmaṃ…pe… cittassa cittanti. Phasso ca phusanalakkhaṇo, vedanā vedayitalakkhaṇā, saññā sañjānanalakkhaṇā, cetanā cetayitalakkhaṇā, viññāṇaṃ vijānanalakkhaṇaṃ. Tathā phasso phusanakicco, vedanā anubhavanakiccā, saññā sañjānanakiccā, cetanā cetayitakiccā, viññāṇaṃ vijānanakiccanti. Evaṃ kiccanānattena nānattaṃ veditabbaṃ.

Paṭikkhepanānattaṃ phassapañcamake natthi. Alobhādiniddese pana alobho alubbhanā alubbhitattantiādinā nayena labbhatīti evaṃ paṭikkhepanānattena nānattaṃ veditabbaṃ. Evaṃ sabbapadaniddesesu labbhamānavasena catubbidhampi nānattaṃ veditabbaṃ.

Aparadīpanā pana padatthuti vā hoti daḷhīkammaṃ vāti evaṃ dve ṭhānāni gacchati. Yaṭṭhikoṭiyā uppīḷentena viya hi sakimeva phassoti vutte etaṃ padaṃ phullitamaṇḍitavibhūsitaṃ nāma na hoti. Punappunaṃ byañjanavasena upasaggavasena atthavasena 『phasso phusanā samphusanā samphusitatta』nti vutte phullitamaṇḍitavibhūsitaṃ nāma hoti. Yathā hi daharakumāraṃ nhāpetvā, manoramaṃ vatthaṃ paridahāpetvā pupphāni piḷandhāpetvā akkhīni añjetvā athassa nalāṭe ekameva manosilābinduṃ kareyyuṃ, tassa na ettāvatā cittatilako nāma hoti. Nānāvaṇṇehi pana parivāretvā bindūsu katesu cittatilako nāma hoti. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ 『padatthuti』 nāma.

Byañjanavasena upasaggavasena atthavasena ca punappunaṃ bhaṇanameva daḷhīkammaṃ nāma. Yathā hi 『āvuso』ti vā 『bhante』ti vā 『yakkho』ti vā 『sappo』ti vā vutte daḷhīkammaṃ nāma na hoti. 『Āvuso āvuso』『bhante bhante』『yakkho yakkho』『sappo sappo』ti vutte pana daḷhīkammaṃ nāma hoti. Evameva sakideva yaṭṭhikoṭiyā uppīḷentena viya 『phasso』ti vutte padaṃ daḷhīkammaṃ nāma na hoti. Punappunaṃ byañjanavasena upasaggavasena atthavasena 『phasso phusanā samphusanā samphusitatta』nti vutteyeva 『daḷhīkammaṃ』 nāma hotīti. Evaṃ aparadīpanā dve ṭhānāni gacchati. Etassāpi vasena labbhamānakapadaniddesesu sabbattha attho veditabbo.

Ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hotīti yasmiṃ samaye paṭhamaṃ kāmāvacaraṃ mahākusalacittaṃ uppajjati, tasmiṃ samaye ayaṃ phasso nāma hotīti attho. Ayaṃ tāva phassapadaniddesassa vaṇṇanā. Ito paresu pana vedanādīnaṃ padānaṃ niddesesu visesamattameva vaṇṇayissāma. Sesaṃ idha vuttanayeneva veditabbaṃ.

3.Yaṃ tasmiṃ samayeti ettha kiñcāpi katamā tasmiṃ samaye vedanā hotīti āraddhaṃ, 『sātapadavasena pana 『ya』nti vuttaṃ. Tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajanti ettha 『tajjā』 vuccati tassa sātasukhassa anucchavikā sāruppā. Anucchavikatthopi hi ayaṃ 『tajjā』-saddo hoti. Yathāha – 『『tajjaṃ tassāruppaṃ kathaṃ mantetī』』ti (ma. ni. 3.246). Tehi vā rūpādīhi ārammaṇehi imassa ca sukhassa paccayehi jātātipi tajjā. Manoviññāṇameva nissattaṭṭhena dhātūti manoviññāṇadhātu. Samphassato jātaṃ, samphasse vā jātanti samphassajaṃ. Cittanissitattā cetasikaṃ. Madhuraṭṭhena sātaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ tasmiṃ samaye yathāvuttena atthena tajjāya manoviññāṇadhātuyā samphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ, ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hotīti. Evaṃ sabbapadehi saddhiṃ yojanā veditabbā.

Idāni cetasikaṃ sukhantiādīsu cetasikapadena kāyikasukhaṃ paṭikkhipati, sukhapadena cetasikaṃ dukkhaṃ. Cetosamphassajanti cittasamphasse jātaṃ. Sātaṃ sukhaṃ vedayitanti sātaṃ vedayitaṃ, na asātaṃ vedayitaṃ; sukhaṃ vedayitaṃ, na dukkhaṃ vedayitaṃ. Parato tīṇi padāni itthiliṅgavasena vuttāni. Sātā vedanā, na asātā; sukhā vedanā, na dukkhāti. Ayameva panettha attho.

  1. Saññāniddese tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajāti tassākusalasaññāya anucchavikāya manoviññāṇadhātuyā samphassamhi jātā. Saññāti sabhāvanāmaṃ. Sañjānanāti sañjānanākāro. Sañjānitattanti sañjānitabhāvo.

5.Cetanāniddesepi imināva nayena veditabbo.

Cittaniddese cittavicittatāya cittaṃ. Ārammaṇaṃ minamānaṃ jānātīti mano. Mānasanti mano eva. 『『Antalikkhacaro pāso yvāyaṃ carati mānaso』』ti (saṃ. ni. 1.151; mahāva. 33) hi ettha pana sampayuttakadhammo 『mānaso』ti vutto.

『『Kathañhi bhagavā tuyhaṃ, sāvako sāsane rato;

Appattamānaso sekkho, kālaṃ kayirā jane sutā』』ti. (saṃ. ni. 1.159);

Ettha arahattaṃ 『mānasa』nti vuttaṃ. Idha pana 『manova』 mānasaṃ. Byañjanavasena hetaṃ padaṃ vaḍḍhitaṃ.

Hadayanti cittaṃ. 『『Cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmī』』ti (saṃ. ni. 1.237; su. ni. āḷavakasutta) ettha uro hadayanti vuttaṃ. 『『Hadayā hadayaṃ maññe aññāya tacchatī』』ti (ma. ni. 1.63) ettha cittaṃ. 『『Vakkaṃ hadaya』』nti (dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110) ettha hadayavatthu. Idha pana cittameva abbhantaraṭṭhena 『hadaya』nti vuttaṃ. Tameva parisuddhaṭṭhena paṇḍaraṃ. Bhavaṅgaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yathāha – 『『pabhassaramidaṃ, bhikkhave, cittaṃ, tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭha』』nti (a. ni. 1.49). Tato nikkhantattā pana akusalampi, gaṅgāya nikkhantā nadī gaṅgā viya, godhāvarito nikkhantā godhāvarī viya ca, paṇḍarantveva vuttaṃ.

Mano manāyatananti idha pana manoggahaṇaṃ manasseva āyatanabhāvadīpanatthaṃ. Tenetaṃ dīpeti – 『nayidaṃ devāyatanaṃ viya manassa āyatanattā manāyatanaṃ, atha kho mano eva āyatanaṃ manāyatana』nti. Tattha nivāsaṭhānaṭṭhena ākaraṭṭhena samosaraṇaṭhānaṭṭhena sañjātidesaṭṭhena kāraṇaṭṭhena ca āyatanaṃ veditabbaṃ. Tathā hi loke 『issarāyatanaṃ vāsudevāyatana』ntiādīsu nivāsaṭṭhānaṃ āyatananti vuccati. 『Suvaṇṇāyatanaṃ rajatāyatana』ntiādīsu ākaro. Sāsane pana 『『manorame āyatane sevanti naṃ vihaṅgamā』』tiādīsu (a. ni. 5.38) samosaraṇaṭṭhānaṃ. 『『Dakkhiṇāpatho gunnaṃ āyatana』』ntiādīsu sañjātideso. 『『Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane』』tiādīsu (ma. ni. 3.158) kāraṇaṃ. Idha pana sañjātidesaṭṭhena samosaraṇaṭhānaṭṭhena kāraṇaṭṭhenāti tidhāpi vaṭṭati.

Phassādayo hi dhammā ettha sañjāyantīti sañjātidesaṭṭhenapi etaṃ āyatanaṃ. Bahiddhā rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbā ārammaṇabhāvenettha osarantīti samosaraṇaṭhānaṭṭhenapi āyatanaṃ. Phassādīnaṃ pana sahajātādipaccayaṭṭhena kāraṇattā kāraṇaṭṭhenapi āyatananti veditabbaṃ. Manindriyaṃ vuttatthameva.

Vijānātīti viññāṇaṃ viññāṇameva khandho viññāṇakkhandho. Tassa rāsiādivasena attho veditabbo. Mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchatīti (a. ni. 4.51). Ettha hi rāsaṭṭhena khandho vutto. 『『Sīlakkhandho samādhikkhandho』』tiādīsu (dī. ni. 3.355) guṇaṭṭhena. 『『Addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandha』』nti (saṃ. ni. 4.241) ettha paṇṇattimattaṭṭhena. Idha pana ruḷhito khandho vutto. Rāsaṭṭhena hi viññāṇakkhandhassa ekadeso ekaṃ viññāṇaṃ. Tasmā yathā rukkhassa ekadesaṃ chindanto rukkhaṃ chindatīti vuccati, evameva viññāṇakkhandhassa ekadesabhūtaṃ ekampi viññāṇaṃ ruḷhito viññāṇakkhandhoti vuttaṃ.

Tajjāmanoviññāṇadhātūti tesaṃ phassādīnaṃ dhammānaṃ anucchavikā manoviññāṇadhātu. Imasmiñhi pade ekameva cittaṃ minanaṭṭhena mano, vijānanaṭṭhena viññāṇaṃ, sabhāvaṭṭhena nissattaṭṭhena vā dhātūti tīhi nāmehi vuttaṃ. Iti imasmiṃ phassapañcamake phasso tāva yasmā phasso eva, na tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajo, cittañca yasmā tajjāmanoviññāṇadhātu eva, tasmā imasmiṃ padadvaye 『tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā』ti paññatti na āropitā. Vitakkapadādīsu pana labbhamānāpi idha pacchinnattā na uddhaṭā.

Imesañca pana phassapañcamakānaṃ dhammānaṃ pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ vinibbhogaṃ katvā paññattiṃ uddharamānena bhagavatā dukkaraṃ kataṃ. Nānāudakānañhi nānātelānaṃ vā ekabhājane pakkhipitvā divasaṃ nimmathitānaṃ vaṇṇa gandharasānaṃ nānatāya disvā vā ghāyitvā vā sāyitvā vā nānākaraṇaṃ sakkā bhaveyya ñātuṃ. Evaṃ santepi taṃ dukkaranti vuttaṃ. Sammāsambuddhena pana imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe pavattamānānaṃ pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ vinibbhogaṃ katvā paññattiṃ uddharamānena atidukkaraṃ kataṃ. Tenāha āyasmā nāgasenatthero –

『『Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā katanti. 『Kiṃ, bhante nāgasena, bhagavatā dukkaraṃ kata』nti. 『Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā kataṃ, yaṃ imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe pavattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhātaṃ – ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ citta』nti. 『Opammaṃ, bhante, karohī』ti. 『Yathā, mahārāja, kocideva puriso nāvāya samuddaṃ ajjhogāhetvā hatthapuṭena udakaṃ gahetvā jivhāya sāyitvā jāneyya nu kho, mahārāja, so puriso – idaṃ gaṅgāya udakaṃ, idaṃ yamunāya udakaṃ, idaṃ aciravatiyā udakaṃ, idaṃ sarabhuyā udakaṃ, idaṃ mahiyā udaka』nti? 『Dukkaraṃ, bhante, jānitu』nti. 『Tato dukkarataraṃ kho, mahārāja, bhagavatā kataṃ yaṃ imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ…pe… idaṃ citta』』』nti (mi. pa. 2.7.16).

  1. Vitakkaniddese takkanavasena takko. Tassa tittakaṃ takkesi kumbhaṃ takkesi sakaṭaṃ takkesi yojanaṃ takkesi addhayojanaṃ takkesīti evaṃ takkanavasena pavatti veditabbā. Idaṃ takkassa sabhāvapadaṃ. Vitakkanavasena vitakko. Balavataratakkassetaṃ nāmaṃ. Suṭṭhu kappanavasena saṅkappo. Ekaggaṃ cittaṃ ārammaṇe appetīti appanā. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ . Balavatarā vā appanā byappanā. Ārammaṇe cittaṃ abhiniropeti patiṭṭhāpetīti cetaso abhiniropanā. Yāthāvatāya niyyānikatāya ca kusalabhāvappatto pasattho saṅkappoti sammāsaṅkappo.

  2. Vicāraniddese ārammaṇe caraṇakavasena cāro. Idamassa sabhāvapadaṃ. Vicaraṇavasena vicāro. Anugantvā vicaraṇavasena anuvicāro. Upagantvā vicaraṇavasena upavicāroti. Upasaggavasena vā padāni vaḍḍhitāni. Ārammaṇe cittaṃ, saraṃ viya jiyāya, anusandahitvā ṭhapanato cittassa anusandhānatā. Ārammaṇaṃ anupekkhamāno viya tiṭṭhatīti anupekkhanatā. Vicaraṇavasena vā upekkhanatā anupekkhanatā.

  3. Pītiniddese pītīti sabhāvapadaṃ. Pamuditassa bhāvo pāmojjaṃ. Āmodanākāro āmodanā. Pamodanākāro pamodanā. Yathā vā bhesajjānaṃ vā telānaṃ vā uṇhodakasītodakānaṃ vā ekatokaraṇaṃ modanāti vuccati, evamayampi pīti dhammānaṃ ekatokaraṇena modanā. Upasaggavasena pana maṇḍetvā āmodanā pamodanāti vuttā. Hāsetīti hāso. Pahāsetīti pahāso. Haṭṭhapahaṭṭhākārānametaṃ adhivacanaṃ. Vittīti vittaṃ; dhanassetaṃ nāmaṃ. Ayaṃ pana somanassapaccayattā vittisarikkhatāya vitti. Yathā hi dhanino dhanaṃ paṭicca somanassaṃ uppajjati, evaṃ pītimatopi pītiṃ paṭicca somanassaṃ uppajjati, tasmā vittīti vuttā. Tuṭṭhisabhāvasaṇṭhitāya pītiyā etaṃ nāmaṃ. Pītimā pana puggalo kāyacittānaṃ uggatattā abbhuggatattā udaggoti vuccati . Udaggassa bhāvo odagyaṃ. Attano manatā attamanatā. Anabhiraddhassa hi mano dukkhapadaṭṭhānattā attano mano nāma na hoti, abhiraddhassa pana sukhapadaṭṭhānattā attano mano nāma hoti. Iti attano manatā attamanatā, sakamanatā. Sakamanassa bhāvoti attho. Sā pana yasmā na aññassa kassaci attano manatā, cittasseva paneso bhāvo, cetasiko dhammo, tasmā attamanatā cittassāti vuttā.

  4. Ekaggatāniddese acalabhāvena ārammaṇe tiṭṭhatīti ṭhiti. Parato padadvayaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Apica sampayuttadhamme ārammaṇamhi sampiṇḍetvā tiṭṭhatīti saṇṭhiti. Ārammaṇaṃ ogāhetvā anupavisitvā tiṭṭhatīti avaṭṭhiti. Kusalapakkhasmiñhi cattāro dhammā ārammaṇaṃ ogāhanti – saddhā sati samādhi paññāti. Teneva saddhā okappanāti vuttā, sati apilāpanatāti, samādhi avaṭṭhitīti, paññā pariyogāhanāti. Akusalapakkhe pana tayo dhammā ārammaṇaṃ ogāhanti – taṇhā diṭṭhi avijjāti. Teneva te oghāti vuttā. Cittekaggatā panettha na balavatī hoti. Yathā hi rajuṭṭhānaṭṭhāne udakena siñcitvā sammaṭṭhe thokameva kālaṃ rajo sannisīdati, sukkhante sukkhante puna pakatibhāvena vuṭṭhāti, evameva akusalapakkhe cittekaggatā na balavatī hoti. Yathā pana tasmiṃ ṭhāne ghaṭehi udakaṃ āsiñcitvā kudālena khanitvā ākoṭanamaddanaghaṭṭanāni katvā upalitte ādāse viya chāyā paññāyati, vassasatātikkamepi taṃmuhuttakataṃ viya hoti, evameva kusalapakkhe cittekaggatā balavatī hoti.

Uddhaccavicikicchāvasena pavattassa visāhārassa paṭipakkhato avisāhāro. Uddhaccavicikicchāvaseneva gacchantaṃ cittaṃ vikkhipati nāma. Ayaṃ pana tathāvidho vikkhepo na hotīti avikkhepo. Uddhaccavicikicchāvaseneva ca cittaṃ visāhaṭaṃ nāma hoti, ito cito ca harīyati. Ayaṃ pana evaṃ avisāhaṭassa mānasassa bhāvoti avisāhaṭamānasatā.

Samathoti tividho samatho – cittasamatho, adhikaraṇasamatho, sabbasaṅkhārasamathoti. Tattha aṭṭhasu samāpattīsu cittekaggatā cittasamatho nāma. Tañhi āgamma cittacalanaṃ cittavipphanditaṃ sammati vūpasammati, tasmā so cittasamathoti vuccati. Sammukhāvinayādisattavidho samatho adhikaraṇasamatho nāma. Tañhi āgamma tāni tāni adhikaraṇāni sammanti vūpasammanti, tasmā so adhikaraṇasamathoti vuccati. Yasmā pana sabbe saṅkhārā nibbānaṃ āgamma sammanti vūpasammanti, tasmā taṃ sabbasaṅkhārasamathoti vuccati. Imasmiṃ atthe cittasamatho adhippeto. Samādhilakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti samādhindriyaṃ. Uddhacce na kampatīti samādhibalaṃ. Sammāsamādhīti yāthāvasamādhi niyyānikasamādhi kusalasamādhi.

  1. Saddhindriyaniddese buddhādiguṇānaṃ saddahanavasena saddhā. Buddhādīni vā ratanāni saddahati pattiyāyatīti saddhā. Saddahanāti saddahanākāro. Buddhādīnaṃ guṇe ogāhati, bhinditvā viya anupavisatīti okappanā. Buddhādīnaṃ guṇesu etāya sattā ativiya pasīdanti, sayaṃ vā abhippasīdatīti abhippasādo. Idāni yasmā saddhindriyādīnaṃ samāsapadānaṃ vasena aññasmiṃ pariyāye āraddhe ādipadaṃ gahetvāva padabhājanaṃ karīyati – ayaṃ abhidhamme dhammatā – tasmā puna saddhāti vuttaṃ. Yathā vā itthiyā indriyaṃ itthindriyaṃ, na tathā idaṃ. Idaṃ pana saddhāva indriyaṃ saddhindriyanti. Evaṃ samānādhikaraṇabhāvañāpanatthampi puna saddhāti vuttaṃ. Evaṃ sabbapadaniddesesu ādipadassa puna vacane payojanaṃ veditabbaṃ. Adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti saddhindriyaṃ. Asaddhiye na kampatīti saddhābalaṃ.

  2. Vīriyindriyaniddese cetasikoti idaṃ vīriyassa niyamato cetasikabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Idañhi vīriyaṃ 『『yadapi, bhikkhave, kāyikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgo, yadapi cetasikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgoti. Itihidaṃ uddesaṃ gacchatī』』ti (saṃ. ni. 5.233) evamādīsu suttesu caṅkamādīni karontassa uppannattā 『kāyika』nti vuccamānampi kāyaviññāṇaṃ viya kāyikaṃ nāma natthi, cetasikameva panetanti dassetuṃ 『cetasiko』ti vuttaṃ. Vīriyārambhoti vīriyasaṅkhāto ārambho. Iminā sesārambhe paṭikkhipati. Ayañhi 『ārambha』-saddo kamme āpattiyaṃ kiriyāyaṃ vīriye hiṃsāya vikopaneti anekesu atthesu āgato.

『『Yaṃkiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā;

Ārambhānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo』』ti. (su. ni. 749);

Ettha hi kammaṃ 『ārambho』ti āgataṃ. 『『Ārambhati ca vippaṭisārī ca hotī』』ti (a. ni. 5.142; pu. pa. 191) ettha āpatti. 『『Mahāyaññā mahārambhā na te honti mahapphalā』』ti (a. ni. 4.39; saṃ. ni. 1.120) ettha yūpussāpanādikiriyā. 『『Ārambhatha nikkamatha yuñjatha buddhasāsane』』ti (saṃ. ni. 1.185) ettha vīriyaṃ. 『『Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhantī』』ti (ma. ni. 2.51-52) ettha hiṃsā. 『『Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī』』ti (dī. ni. 1.10; ma. ni. 1.293) ettha chedanabhañjanādikaṃ vikopanaṃ. Idha pana vīriyameva adhippetaṃ. Tenāha – 『vīriyārambhoti vīriyasaṅkhāto ārambho』ti. Vīriyañhi ārambhanakavasena ārambhoti vuccati. Idamassa sabhāvapadaṃ. Kosajjato nikkhamanavasena nikkamo. Paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanavasena parakkamo. Uggantvā yamanavasena uyyāmo. Byāyamanavasena vāyāmo. Ussāhanavasena ussāho. Adhimattussāhanavasena ussoḷhī. Thirabhāvaṭṭhena thāmo. Cittacetasikānaṃ dhāraṇavasena avicchedato vā pavattanavasena kusalasantānaṃ dhāretīti dhiti.

Aparo nayo – nikkamo ceso kāmānaṃ panudanāya, parakkamo ceso bandhanacchedāya, uyyāmo ceso oghanittharaṇāya, vāyāmo ceso pāraṅgamanaṭṭhena, ussāho ceso pubbaṅgamaṭṭhena, ussoḷhī ceso adhimattaṭṭhena, thāmo ceso palighugghāṭanatāya, dhiti ceso avaṭṭhitikāritāyāti.

『『Kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatū』』ti (ma. ni. 2.184; saṃ. ni. 2.22, 237; a. ni. 2.5; mahāni. 196; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 154) evaṃ pavattikāle asithilaparakkamavasena asithilaparakkamatā; thiraparakkamo, daḷhaparakkamoti attho. Yasmā panetaṃ vīriyaṃ kusalakammakaraṇaṭṭhāne chandaṃ na nikkhipati, dhuraṃ na nikkhipati, na otāreti, na vissajjeti, anosakkitamānasataṃ āvahati, tasmā anikkhittachandatā anikkhittadhuratāti vuttaṃ. Yathā pana tajjātike udakasambhinnaṭṭhāne dhuravāhagoṇaṃ gaṇhathāti vadanti , so jaṇṇunā bhūmiṃ uppīḷetvāpi dhuraṃ vahati, bhūmiyaṃ patituṃ na deti, evameva vīriyaṃ kusalakammakaraṇaṭṭhāne dhuraṃ ukkhipati paggaṇhāti, tasmā dhurasampaggāhoti vuttaṃ. Paggahalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti vīriyindriyaṃ. Kosajje na kampatīti vīriyabalaṃ. Yāthāvaniyyānikakusalavāyāmatāya sammāvāyāmo.

  1. Satindriyaniddese saraṇakavasena sati. Idaṃ satiyā sabhāvapadaṃ. Punappunaṃ saraṇato anussaraṇavasena anussati. Abhimukhaṃ gantvā viya saraṇato paṭisaraṇavasena paṭissati. Upasaggavasena vā vaḍḍhitamattametaṃ. Saraṇākāro saraṇatā. Yasmā pana saraṇatāti tiṇṇaṃ saraṇānampi nāmaṃ, tasmā taṃ paṭisedhetuṃ puna satiggahaṇaṃ kataṃ. Satisaṅkhātā saraṇatāti ayañhettha attho. Sutapariyattassa dhāraṇabhāvato dhāraṇatā. Anupavisanasaṅkhātena ogāhanaṭṭhena apilāpanabhāvo apilāpanatā. Yathā hi lābukaṭāhādīni udake plavanti, na anupavisanti, na tathā ārammaṇe sati. Ārammaṇañhesā anupavisati, tasmā apilāpanatāti vuttā. Cirakatacirabhāsitānaṃ asammussanabhāvato asammussanatā. Upaṭṭhānalakkhaṇe jotanalakkhaṇe ca indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Satisaṅkhātaṃ indriyaṃ satindriyaṃ. Pamāde na kampatīti satibalaṃ. Yāthāvasati niyyānikasati kusalasatīti sammāsati.

  2. Paññindriyaniddese tassa tassa atthassa pākaṭakaraṇasaṅkhātena paññāpanaṭṭhena paññā. Tena tena vā aniccādinā pakārena dhamme jānātītipi paññā. Idamassā sabhāvapadaṃ. Pajānanākāro pajānanā. Aniccādīni vicinātīti vicayo. Pavicayoti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ . Catusaccadhamme vicinātīti dhammavicayo. Aniccādīnaṃ sallakkhaṇavasena sallakkhaṇā. Sāyeva puna upasagganānattena upalakkhaṇā paccupalakkhaṇāti vuttā. Paṇḍitassa bhāvo paṇḍiccaṃ. Kusalassa bhāvo kosallaṃ. Nipuṇassa bhāvo nepuññaṃ. Aniccādīnaṃ vibhāvanavasena vebhabyā. Aniccādīnaṃ cintanakavasena cintā. Yassa vā uppajjati taṃ aniccādīni cintāpetītipi cintā. Aniccādīni upaparikkhatīti upaparikkhā. Bhūrīti pathaviyā nāmaṃ. Ayampi saṇhaṭṭhena vitthaṭaṭṭhena ca bhūrī viyāti bhūrī. Tena vuttaṃ – 『『bhūrī vuccati pathavī . Tāya pathavīsamāya vitthaṭāya vipulāya paññāya samannāgatoti bhūripaññoti (mahāni. 27). Apica paññāya etaṃ adhivacanaṃ bhūrī』』ti. Bhūte atthe ramatītipi bhūrī. Asani viya siluccaye kilese medhati hiṃsatīti medhā. Khippaṃ gahaṇadhāraṇaṭṭhena vā medhā. Yassa uppajjati taṃ attahitapaṭipattiyaṃ sampayuttadhamme ca yāthāvalakkhaṇapaṭivedhe parinetīti pariṇāyikā. Aniccādivasena dhamme vipassatīti vipassanā. Sammā pakārehi aniccādīni jānātīti sampajaññaṃ. Uppathapaṭipanne sindhave vīthiāropanatthaṃ patodo viya uppathe dhāvanakaṃ kūṭacittaṃ vīthiāropanatthaṃ vijjhatīti patodo viya patodo. Dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ. Paññāsaṅkhātaṃ indriyaṃ paññindriyaṃ. Avijjāya na kampatīti paññābalaṃ. Kilesacchedanaṭṭhena paññāva satthaṃ paññāsatthaṃ. Accuggataṭṭhena paññāva pāsādo paññāpāsādo.

Ālokanaṭṭhena paññāva āloko paññāāloko. Obhāsanaṭṭhena paññāva obhāso paññāobhāso. Pajjotanaṭṭhena paññāva pajjoto paññāpajjoto. Paññavato hi ekapallaṅkena nisinnassa dasasahassilokadhātu ekālokā ekobhāsā ekapajjotā hoti, tenetaṃ vuttaṃ. Imesu pana tīsu padesu ekapadenapi etasmiṃ atthe siddhe, yāni panetāni 『『cattārome, bhikkhave, ālokā. Katame cattāro? Candāloko sūriyāloko agyāloko paññāloko. Ime kho, bhikkhave, cattāro ālokā. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ catunnaṃ ālokānaṃ yadidaṃ paññāloko』』. Tathā 『『cattārome, bhikkhave, obhāsā…pe… cattārome, bhikkhave, pajjotā』』ti (a. ni. 4.144) sattānaṃ ajjhāsayavasena suttāni desitāni, tadanurūpeneva idhāpi desanā katā. Attho hi anekehi ākārehi vibhajjamāno suvibhatto hoti. Aññathā ca añño bujjhati, aññathā ca aññoti.

Ratikaraṇaṭṭhena pana ratidāyakaṭṭhena ratijanakaṭṭhena cittīkataṭṭhena dullabhapātubhāvaṭṭhena atulaṭṭhena anomasattaparibhogaṭṭhena ca paññāva ratanaṃ paññāratanaṃ. Na tena sattā muyhanti, sayaṃ vā ārammaṇe na muyhatīti amoho. Dhammavicayapadaṃ vuttatthameva. Kasmā panetaṃ puna vuttanti? Amohassa mohapaṭipakkhabhāvadīpanatthaṃ . Tenetaṃ dīpeti – yvāyaṃ amoho so na kevalaṃ mohato añño dhammo, mohassa pana paṭipakkho, dhammavicayasaṅkhāto amoho nāma idha adhippetoti. Sammādiṭṭhīti yāthāvaniyyānikakusaladiṭṭhi.

  1. Jīvitindriyaniddese yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyūti tesaṃ sampayuttakānaṃ arūpadhammānaṃ yo āyāpanaṭṭhena āyu, tasmiñhi sati arūpadhammā ayanti gacchanti pavattanti, tasmā āyūti vuccati. Idamassa sabhāvapadaṃ. Yasmā panete dhammā āyusmiṃyeva sati tiṭṭhanti yapenti yāpenti iriyanti vattanti pālayanti, tasmā ṭhitītiādīni vuttāni. Vacanattho panettha – etāya tiṭṭhantīti ṭhiti. Yapentīti yapanā. Tathā yāpanā. Evaṃ bujjhantānaṃ pana vasena purimapade rassattaṃ kataṃ. Etāya iriyantīti iriyanā. Vattantīti vattanā. Pālayantīti pālanā. Jīvanti etenāti jīvitaṃ. Anupālanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti jīvitindriyaṃ.

  2. Hiribalaniddese yaṃ tasmiṃ samayeti yena dhammena tasmiṃ samaye. Liṅgavipallāsaṃ vā katvā yo dhammo tasmiṃ samayetipi attho veditabbo. Hiriyitabbenāti upayogatthe karaṇavacanaṃ. Hiriyitabbayuttakaṃ kāyaduccaritādidhammaṃ hiriyati jigucchatīti attho. Pāpakānanti lāmakānaṃ. Akusalānaṃ dhammānanti akosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Samāpattiyāti idampi upayogatthe karaṇavacanaṃ. Tesaṃ dhammānaṃ samāpattiṃ paṭilābhaṃ samaṅgībhāvaṃ hiriyati jigucchatīti attho.

  3. Ottappabalaniddese ottappitabbenāti hetvatthe karaṇavacanaṃ. Ottappitabbayuttakena ottappassa hetubhūtena kāyaduccaritādinā vuttappakārāya ca samāpattiyā ottappassa hetubhūtāya ottappati, bhāyatīti attho.

  4. Alobhaniddese alubbhanakavasena alobho. Na lubbhatītipi alobho. Idamassa sabhāvapadaṃ. Alubbhanāti alubbhanākāro. Lobhasamaṅgī puggalo lubbhito nāma. Na lubbhito alubbhito . Alubbhitassa bhāvo alubbhitattaṃ. Sārāgapaṭipakkhato na sārāgoti asārāgo. Asārajjanāti asārajjanākāro. Asārajjitassa bhāvo asārajjitattaṃ. Na abhijjhāyatīti anabhijjhā. Alobho kusalamūlanti alobhasaṅkhātaṃ kusalamūlaṃ. Alobho hi kusalānaṃ dhammānaṃ mūlaṃ paccayaṭṭhenāti kusalamūlaṃ. Kusalañca taṃ paccayaṭṭhena mūlañcātipi kusalamūlaṃ.

  5. Adosaniddese adussanakavasena adoso. Na dussatītipi adoso. Idamassa sabhāvapadaṃ. Adussanāti adussanākāro. Adussitassa bhāvo adussitattaṃ. Byāpādapaṭipakkhato na byāpādoti abyāpādo. Kodhadukkhapaṭipakkhato na byāpajjoti abyāpajjo. Adosasaṅkhātaṃ kusalamūlaṃ adoso kusalamūlaṃ. Taṃ vuttatthameva.

40-41. Kāyapassaddhiniddesādīsu yasmā kāyoti tayo khandhā adhippetā, tasmā vedanākkhandhassātiādi vuttaṃ. Passambhanti etāya te dhammā, vigatadarathā bhavanti, samassāsappattāti passaddhi. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Passambhanāti passambhanākāro. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Passaddhisamaṅgitāya paṭippassambhitassa khandhattayassa bhāvo paṭippassambhitattaṃ. Sabbapadehipi tiṇṇaṃ khandhānaṃ kilesadarathapaṭippassaddhi eva kathitā. Dutiyanayena viññāṇakkhandhassa darathapaṭippassaddhi kathitā.

42-43.Lahutāti lahutākāro. Lahupariṇāmatāti lahupariṇāmo etesaṃ dhammānanti lahupariṇāmā; tesaṃ bhāvo lahupariṇāmatā; sīghaṃ sīghaṃ parivattanasamatthatāti vuttaṃ hoti. Adandhanatāti garubhāvapaṭikkhepavacanametaṃ; abhāriyatāti attho. Avitthanatāti mānādikilesabhārassa abhāvena athaddhatā. Evaṃ paṭhamena tiṇṇaṃ khandhānaṃ lahutākāro kathito. Dutiyena viññāṇakkhandhassa lahutākāro kathito.

44-45.Mudutāti mudubhāvo. Maddavatāti maddavaṃ vuccati siniddhaṃ, maṭṭhaṃ; maddavassa bhāvo maddavatā. Akakkhaḷatāti akakkhaḷabhāvo. Akathinatāti akathinabhāvo. Idhāpi purimanayena tiṇṇaṃ khandhānaṃ, pacchimanayena viññāṇakkhandhassa mudutākārova kathito.

46-47.Kammaññatāti kammani sādhutā; kusalakiriyāya viniyogakkhamatāti attho. Sesapadadvayaṃ byañjanavasena vaḍḍhitaṃ. Padadvayenāpi hi purimanayena tiṇṇaṃ khandhānaṃ, pacchimanayena viññāṇakkhandhassa kammaniyākārova kathito.

48-49.Paguṇatāti paguṇabhāvo, anāturatā niggilānatāti attho. Sesapadadvayaṃ byañjanavasena vaḍḍhitaṃ. Idhāpi purimanayena tiṇṇaṃ khandhānaṃ, pacchimanayena viññāṇakkhandhassa niggilānākārova kathito.

50-51.Ujukatāti ujukabhāvo, ujukenākārena pavattanatāti attho. Ujukassa khandhattayassa viññāṇakkhandhassa ca bhāvo ujukatā. Ajimhatāti gomuttavaṅkabhāvapaṭikkhepo. Avaṅkatāti candalekhāvaṅkabhāvapaṭikkhepo. Akuṭilatāti naṅgalakoṭivaṅkabhāvapaṭikkhepo.

Yo hi pāpaṃ katvāva 『na karomī』ti bhāsati, so gantvā paccosakkanatāya 『gomuttavaṅko』 nāma hoti. Yo pāpaṃ karontova 『bhāyāmahaṃ pāpassā』ti bhāsati, so yebhuyyena kuṭilatāya 『candalekhāvaṅko』 nāma hoti. Yo pāpaṃ karontova 『ko pāpassa na bhāyeyyā』ti bhāsati, so nātikuṭilatāya 『naṅgalakoṭivaṅko』 nāma hoti. Yassa vā tīṇipi kammadvārāni asuddhāni, so 『gomuttavaṅko』 nāma hoti. Yassa yāni kānici dve, so 『candalekhāvaṅko』 nāma. Yassa yaṃkiñci ekaṃ, so 『naṅgalakoṭivaṅko nāma.

Dīghabhāṇakā panāhu – ekacco bhikkhu sabbavaye ekavīsatiyā anesanāsu, chasu ca agocaresu carati, ayaṃ 『gomuttavaṅko』 nāma. Eko paṭhamavaye catupārisuddhisīlaṃ paripūreti, lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, majjhimavayapacchimavayesu purimasadiso, ayaṃ 『candalekhāvaṅko』 nāma. Eko paṭhamavaye majjhimavayepi catupārisuddhisīlaṃ pūreti, lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, pacchimavaye purimasadiso. Ayaṃ 『naṅgalakoṭivaṅko』 nāma.

Tassa kilesavasena evaṃ vaṅkassa puggalassa bhāvo jimhatā vaṅkatā kuṭilatāti vuccati. Tāsaṃ paṭikkhepavasena ajimhatādikā vuttā. Khandhādhiṭṭhānāva desanā katā. Khandhānañhi etā ajimhatādikā, no puggalassāti. Evaṃ sabbehipi imehi padehi purimanayena tiṇṇaṃ khandhānaṃ, pacchimanayena viññāṇakkhandhassāti arūpīnaṃ dhammānaṃ nikkilesatāya ujutākārova kathitoti veditabbo.

Idāni yvāyaṃ yevāpanāti appanāvāro vutto, tena dhammuddesavāre dassitānaṃ 『yevāpanakānaṃ』yeva saṅkhepato niddeso kathito hotīti.

Niddesavārakathā niṭṭhitā.

Ettāvatā pucchā samayaniddeso dhammuddeso appanāti uddesavāre catūhi paricchedehi, pucchā samayaniddeso dhammuddeso appanāti niddesavāre catūhi paricchedehīti aṭṭhaparicchedapaṭimaṇḍito dhammavavatthānavāro niṭṭhitova hoti.

Koṭṭhāsavāro

58-120. Idāni tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā hontīti saṅgahavāro āraddho. So uddesaniddesapaṭiniddesānaṃ vasena tividho hoti. Tattha 『tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā』ti evamādiko uddeso. Katame tasmiṃ samaye cattāro khandhā』tiādiko niddeso. Katamo tasmiṃ samaye vedanākkhandhotiādiko paṭiniddesoti veditabbo.

Tattha uddesavāre cattāro khandhātiādayo tevīsati koṭṭhāsā honti. Tesaṃ evamattho veditabbo – yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ paṭhamaṃ mahākusalacittaṃ uppajjati, ye tasmiṃ samaye cittaṅgavasena uppannā, ṭhapetvā yevāpanake, pāḷiāruḷhā atirekapaṇṇāsadhammā, te sabbepi saṅgayhamānā rāsaṭṭhena cattārova khandhā honti . Heṭṭhā vuttena āyatanaṭṭhena dve āyatanāni honti. Sabhāvaṭṭhena suññataṭṭhena nissattaṭṭhena dveva dhātuyo honti. Paccayasaṅkhātena āhāraṭṭhena tayovettha dhammā āhārā honti. Avasesā no āhārā.

『Kiṃ panete aññamaññaṃ vā taṃsamuṭṭhānarūpassa vā paccayā na hontī』ti? 『No na honti. Ime pana tathā ca honti, aññathā cāti samānepi paccayatte atirekapaccayā honti, tasmā āhārāti vuttā. Kathaṃ? Etesu hi phassāhāro, yesaṃ dhammānaṃ avasesā cittacetasikā paccayā honti, tesañca paccayo hoti, tisso ca vedanā āharati. Manosañcetanāhāro tesañca paccayo hoti tayo ca bhave āharati. Viññāṇāhāro tesañca paccayo hoti paṭisandhināmarūpañca āharatī』ti. 『Nanu ca so vipākova idaṃ pana kusalaviññāṇa』nti? 『Kiñcāpi kusalaviññāṇaṃ, taṃsarikkhatāya pana viññāṇāhāro』tveva vuttaṃ. Upatthambhakaṭṭhena vā ime tayo āhārāti vuttā. Ime hi sampayuttadhammānaṃ, kabaḷīkārāhāro viya rūpakāyassa, upatthambhakapaccayā honti. Teneva vuttaṃ – 『『arūpino āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.1.15).

Aparo nayo – ajjhattikasantatiyā visesapaccayattā kabaḷīkārāhāro ca ime ca tayo dhammā āhārāti vuttā. Visesapaccayo hi kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ sattānaṃ rūpakāyassa kabaḷīkāro āhāro; nāmakāye vedanāya phasso, viññāṇassa manosañcetanā, nāmarūpassa viññāṇaṃ. Yathāha –

『『Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati』』 (saṃ. ni. 5.183). Tathā phassapaccayā vedanā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpanti (saṃ. ni. 2.1).

Adhipatiyaṭṭhena pana aṭṭheva dhammā indriyāni honti, na avasesā. Tena vuttaṃ – aṭṭhindriyāni hontīti. Upanijjhāyanaṭṭhena pañceva dhammā jhānaṅgāni honti. Tena vuttaṃ – pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hotīti.

Niyyānaṭṭhena ca hetvaṭṭhena ca pañceva dhammā maggaṅgāni honti. Tena vuttaṃ – pañcaṅgiko maggo hotīti. Kiñcāpi hi aṭṭhaṅgiko ariyamaggo, lokiyacitte pana ekakkhaṇe tisso viratiyo na labbhanti, tasmā pañcaṅgikoti vutto. 『Nanu ca 『『yathāgatamaggoti kho, bhikkhu, ariyassetaṃ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacana』』nti (saṃ. ni. 4.245) imasmiṃ sutte 『yatheva lokuttaramaggo aṭṭhaṅgiko, pubbabhāgavipassanāmaggopi tatheva aṭṭhaṅgiko』ti yathāgatavacanena imassatthassa dīpitattā, lokiyamaggenāpi aṭṭhaṅgikena bhavitabbanti? Na bhavitabbaṃ . Ayañhi suttantikadesanā nāma pariyāyadesanā. Tenāha – 『『pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti (ma. ni. 3.431). Ayaṃ pana nippariyāyadesanā. Lokiyacittasmiñhi tisso viratiyo ekakkhaṇe na labbhanti, tasmā 『pañcaṅgiko』va vuttoti.

Akampiyaṭṭhena pana satteva dhammā balāni honti. Mūlaṭṭhena tayova dhammā hetū. Phusanaṭṭhena ekova dhammo phasso. Vedayitaṭṭhena ekova dhammo vedanā. Sañjānanaṭṭhena ekova dhammo saññā. Cetayanaṭṭhena ekova dhammo cetanā. Cittavicittaṭṭhena ekova dhammo cittaṃ. Rāsaṭṭhena ceva vedayitaṭṭhena ca ekova dhammo vedanākkhandho. Rāsaṭṭhena ca sañjānanaṭṭhena ca ekova dhammo saññākkhandho. Rāsaṭṭhena ca abhisaṅkharaṇaṭṭhena ca ekova dhammo saṅkhārakkhandho. Rāsaṭṭhena ca cittavicittaṭṭhena ca ekova dhammo viññāṇakkhandho. Vijānanaṭṭhena ceva heṭṭhā vuttaāyatanaṭṭhena ca ekameva manāyatanaṃ. Vijānanaṭṭhena ca adhipatiyaṭṭhena ca ekameva manindriyaṃ. Vijānanaṭṭhena ca sabhāvasuññatanissattaṭṭhena ca ekova dhammo manoviññāṇadhātu nāma hoti, na avasesā. Ṭhapetvā pana cittaṃ, yathāvuttena atthena avasesā sabbepi dhammā ekaṃ dhammāyatanameva, ekā ca dhammadhātuyeva hotīti.

Ye vā pana tasmiṃ samayeti iminā pana appanāvārena idhāpi heṭṭhā vuttā yevāpanakāva saṅgahitā. Yathā ca idha evaṃ sabbattha . Ito parañhi ettakampi na vicārayissāma. Niddesapaṭiniddesavāresu heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabboti.

Saṅgahavāro niṭṭhito.

Koṭṭhāsavārotipi etasseva nāmaṃ.

Suññatavāro

121-145. Idāni tasmiṃ kho pana samaye dhammā hontīti suññatavāro āraddho. So uddesaniddesavasena dvidhā vavatthito. Tattha uddesavāre 『dhammā hontī』ti iminā saddhiṃ catuvīsati koṭṭhāsā honti. Sabbakoṭṭhāsesu ca 『cattāro dve tayo』ti gaṇanaparicchedo na vutto. Kasmā? Saṅgahavāre paricchinnattā. Tattha paricchinnadhammāyeva hi idhāpi vuttā. Na hettha satto vā bhāvo vā attā vā upalabbhati. Dhammāva ete dhammamattā asārā apariṇāyakāti imissā suññatāya dīpanatthaṃ vuttā. Tasmā evamettha attho veditabbo – yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ paṭhamaṃ mahākusalacittaṃ uppajjati, tasmiṃ samaye cittaṅgavasena uppannā atirekapaṇṇāsadhammā sabhāvaṭṭhena dhammā eva honti. Na añño koci satto vā bhāvo vā poso vā puggalo vā hotīti. Tathā rāsaṭṭhena khandhāva hontīti. Evaṃ purimanayeneva sabbapadesu atthayojanā veditabbā. Yasmā pana jhānato aññaṃ jhānaṅgaṃ, maggato vā aññaṃ maggaṅgaṃ natthi, tasmā idha 『jhānaṃ hoti, maggo hoti』 icceva vuttaṃ. Upanijjhāyanaṭṭhena hi jhānameva hetvaṭṭhena maggova hoti. Na añño koci satto vā bhāvo vāti. Evaṃ sabbapadesu atthayojanā kātabbā. Niddesavāro uttānatthoyevāti.

Suññatavāro niṭṭhito.

Niṭṭhitā ca tīhi mahāvārehi maṇḍetvā niddiṭṭhassa

Paṭhamacittassa atthavaṇṇanā.

Dutiyacittaṃ

  1. Idāni dutiyacittādīni dassetuṃ puna 『『katame dhammā』』tiādi āraddhaṃ. Tesu sabbesupi paṭhamacitte vuttanayeneva tayo tayo mahāvārā veditabbā. Na kevalañca mahāvārā eva, paṭhamacitte vuttasadisānaṃ sabbapadānaṃ atthopi vuttanayeneva veditabbo. Ito parampi apubbapadavaṇṇanaṃyeva karissāma. Imasmiṃ tāva dutiyacittaniddese sasaṅkhārenāti idameva apubbaṃ. Tassattho – saha saṅkhārenāti sasaṅkhāro. Tena sasaṅkhārena sappayogena saupāyena paccayagaṇenāti attho. Yena hi ārammaṇādinā paccayagaṇena paṭhamaṃ mahācittaṃ uppajjati, teneva sappayogena saupāyena idaṃ uppajjati.

Tassevaṃ uppatti veditabbā – idhekacco bhikkhu vihārapaccante vasamāno cetiyaṅgaṇasammajjanavelāya vā therupaṭṭhānavelāya vā sampattāya, dhammasavanadivase vā sampatte 『mayhaṃ gantvā paccāgacchato atidūraṃ bhavissati, na gamissāmī』ti cintetvā puna cinteti – 『bhikkhussa nāma cetiyaṅgaṇaṃ vā therupaṭṭhānaṃ vā dhammasavanaṃ vā agantuṃ asāruppaṃ, gamissāmī』ti gacchati. Tassevaṃ attano payogena vā, parena vā vattādīnaṃ akaraṇe ca ādīnavaṃ karaṇe ca ānisaṃsaṃ dassetvā ovadiyamānassa, niggahavaseneva vā 『ehi, idaṃ karohī』ti kāriyamānassa uppannaṃ kusalacittaṃ sasaṅkhārena paccayagaṇena uppannaṃ nāma hotīti.

Dutiyacittaṃ.

Tatiyacittaṃ

147-148. Tatiye ñāṇena vippayuttanti ñāṇavippayuttaṃ. Idampi hi ārammaṇe haṭṭhapahaṭṭhaṃ hoti paricchindakañāṇaṃ panettha na hoti. Tasmā idaṃ daharakumārakānaṃ bhikkhuṃ disvā 『ayaṃ thero mayha』nti vandanakāle, teneva nayena cetiyavandanadhammasavanakālādīsu ca uppajjatīti veditabbaṃ. Pāḷiyaṃ panettha sattasu ṭhānesu paññā parihāyati. Sesaṃ pākatikamevāti.

Tatiyacittaṃ.

Catutthacittaṃ

  1. Catutthacittepi eseva nayo. Idaṃ pana sasaṅkhārenāti vacanato yadā mātāpitaro daharakumārake sīse gahetvā cetiyādīni vandāpenti te ca anatthikā samānāpi haṭṭhapahaṭṭhāva vandanti. Evarūpe kāle labbhatīti veditabbaṃ.

Catutthacittaṃ.

Pañcamacittaṃ

  1. Pañcame upekkhāsahagatanti upekkhāvedanāya sampayuttaṃ . Idañhi ārammaṇe majjhattaṃ hoti. Paricchindakañāṇaṃ panettha hotiyeva. Pāḷiyaṃ panettha jhānacatukke upekkhā hotīti indriyaṭṭhake upekkhindriyaṃ hotīti vatvā sabbesampi vedanādipadānaṃ niddese sātāsātasukhadukkhapaṭikkhepavasena desanaṃ katvā adukkhamasukhavedanā kathitā. Tassā majjhattalakkhaṇe indattakaraṇavasena upekkhindriyabhāvo veditabbo. Padapaṭipāṭiyā ca ekasmiṃ ṭhāne pīti parihīnā. Tasmā cittaṅgavasena pāḷiāruḷhā pañcapaṇṇāseva dhammā honti. Tesaṃ vasena sabbakoṭṭhāsesu sabbavāresu ca vinicchayo veditabbo.

Pañcamacittaṃ.

Chaṭṭhacittādi

156-9. Chaṭṭhasattamaaṭṭhamāni dutiyatatiyacatutthesu vuttanayeneva veditabbāni. Kevalañhi imesu vedanāparivattanañceva pītiparihānañca hoti. Sesaṃ saddhiṃ uppattinayena tādisameva. Karuṇāmuditā parikammakālepi hi imesaṃ uppatti mahāaṭṭhakathāyaṃ anuññātā eva. Imāni aṭṭha kāmāvacarakusalacittāni nāma.

Puññakiriyavatthādikathā

Tāni sabbānipi dasahi puññakiriyavatthūhi dīpetabbāni. Kathaṃ? Dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ… bhāvanāmayaṃ… apacitisahagataṃ… veyyāvaccasahagataṃ… pattānuppadānaṃ… abbhanumodanaṃ… desanāmayaṃ… savanamayaṃ… diṭṭhijukammaṃ puññakiriyavatthūti imāni dasa puññakiriyavatthūni nāma. Tattha dānameva dānamayaṃ. Puññakiriyā ca sā tesaṃ tesaṃ ānisaṃsānaṃ vatthu cāti puññakiriyavatthu. Sesesupi eseva nayo.

Tattha cīvarādīsu catūsu paccayesu, rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu, annādīsu vā dasasu dānavatthūsu, taṃ taṃ dentassa tesaṃ tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge, pariccāgakāle, pacchā somanassacittena anussaraṇakāle cāti tīsu kālesu pavattā cetanā 『dānamayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma.

Pañcasīlaṃ aṭṭhasīlaṃ dasasīlaṃ samādiyantassa, 『pabbajissāmī』ti vihāraṃ gacchantassa, pabbajantassa, 『manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā pabbajito vata』mhi, 『sādhu sādhū』ti āvajjentassa, pātimokkhaṃ saṃvarantassa, cīvarādayo paccaye paccavekkhantassa, āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa , ājīvaṃ sodhentassa ca pavattā cetanā 『sīlamayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma.

Paṭisambhidāyaṃ vuttena vipassanāmaggena cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa…pe… manaṃ… rūpe…pe… dhamme… cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ,… cakkhusamphassaṃ…pe… manosamphassaṃ, cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ, …pe… rūpasaññaṃ…pe… jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa pavattā cetanā, aṭṭhatiṃsāya vā ārammaṇesu appanaṃ appattā sabbāpi cetanā 『bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma.

Mahallakaṃ pana disvā paccuggamanapattacīvarapaṭiggahaṇaabhivādanamaggasampadānādivasena 『apacitisahagataṃ』 veditabbaṃ.

Vuḍḍhatarānaṃ vattappaṭipattikaraṇavasena gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ disvā pattaṃ gahetvā gāme bhikkhaṃ samādapetvā upasaṃharaṇavasena, 『gaccha bhikkhūnaṃ pattaṃ āharā』ti sutvā vegena gantvā pattāharaṇādivasena ca kāyaveyyāvaṭikakāle 『veyyāvaccasahagataṃ』 veditabbaṃ.

Dānaṃ datvā gandhādīhi pūjaṃ katvā 『asukassa nāma patti hotū』ti vā, 『sabbasattānaṃ hotū』ti vā pattiṃ dadato 『pattānuppadānaṃ』 veditabbaṃ. Kiṃ panevaṃ pattiṃ dadato puññakkhayo hotīti? Na hoti. Yathā pana ekaṃ dīpaṃ jāletvā tato dīpasahassaṃ jālentassa paṭhamadīpo khīṇoti na vattabbo; purimālokena pana saddhiṃ pacchimāloko ekato hutvā atimahā hoti. Evameva pattiṃ dadato parihāni nāma natthi. Vuḍḍhiyeva pana hotīti veditabbo.

Parehi dinnāya pattiyā vā aññāya vā puññakiriyāya 『sādhu sādhū』ti anumodanavasena 『abbhanumodanaṃ』 veditabbaṃ.

Eko 『evaṃ maṃ dhammakathikoti maṃ jānissantī』ti icchāya ṭhatvā lābhagaruko hutvā deseti, taṃ na mahapphalaṃ. Eko attano paguṇaṃ dhammaṃ apaccāsīsamāno vimuttāyatanasīsena paresaṃ deseti, idaṃ 『desanāmayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma.

Eko suṇanto 『iti maṃ saddhoti jānissantī』ti suṇāti, taṃ na mahapphalaṃ. Eko 『evaṃ me mahapphalaṃ bhavissatī』ti hitapharaṇena muducittena dhammaṃ suṇāti, idaṃ 『savanamayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma.

Diṭṭhiṃ ujuṃ karontassa 『diṭṭhijukammaṃ puññakiriyavatthu』 nāma. Dīghabhāṇakā panāhu – 『diṭṭhijukammaṃ sabbesaṃ niyamalakkhaṇaṃ, yaṃkiñci puññaṃ karontassa hi diṭṭhiyā ujukabhāveneva mahapphalaṃ hotī』ti.

Etesu pana puññakiriyavatthūsu dānamayaṃ tāva 『dānaṃ dassāmī』ti cintentassa uppajjati, dānaṃ dadato uppajjati, 『dinnaṃ me』ti paccavekkhantassa uppajjati. Evaṃ pubbacetanaṃ muñcanacetanaṃ aparacetananti tissopi cetanā ekato katvā 『dānamayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma hoti. Sīlamayampi 『sīlaṃ pūressāmī』ti cintentassa uppajjati, sīlapūraṇakāle uppajjati, 『pūritaṃ me』ti paccavekkhantassa uppajjati. Tā sabbāpi ekato katvā 『sīlamayaṃ puññakiriyavatthu』 nāma hoti…pe… diṭṭhijukammampi 『diṭṭhiṃ ujukaṃ karissāmī』ti cintentassa uppajjati, diṭṭhiṃ ujuṃ karontassa uppajjati, 『diṭṭhi me ujukā katā』ti paccavekkhantassa uppajjati. Tā sabbāpi ekato katvā 『diṭṭhijukammaṃ puññakiriyavatthu』 nāma hoti.

Sutte pana tīṇiyeva puññakiriyavatthūni āgatāni. Tesu itaresampi saṅgaho veditabbo. Apacitiveyyāvaccāni hi sīlamaye saṅgahaṃ gacchanti. Pattānuppadānaabbhanumodanāni dānamaye. Desanāsavanadiṭṭhijukammāni bhāvanāmaye. Ye pana 『diṭṭhijukammaṃ sabbesaṃ niyamalakkhaṇa』nti vadanti tesaṃ taṃ tīsupi saṅgahaṃ gacchati. Evametāni saṅkhepato tīṇi hutvā vitthārato dasa honti.

Tesu 『dānaṃ dassāmī』ti cintento aṭṭhannaṃ kāmāvacarakusalacittānaṃ aññatareneva cinteti; dadamānopi tesaṃyeva aññatarena deti; 『dānaṃ me dinna』nti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Sīlaṃ pūressāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti; sīlaṃ pūrentopi tesaṃyeva aññatarena pūreti, 『sīlaṃ me pūrita』nti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Bhāvanaṃ bhāvessāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti; bhāventopi tesaṃyeva aññatarena bhāveti; 『bhāvanā me bhāvitā』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati.

『Jeṭṭhāpacitikammaṃ karissāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti, karontopi tesaṃyeva aññatarena karoti, 『kataṃ me』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Kāyaveyyāvaṭikakammaṃ karissāmī』ti cintentopi, karontopi, 『kataṃ me』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Pattiṃ dassāmī』ti cintentopi, dadantopi, 『dinnaṃ me』ti paccavekkhantopi, 『pattiṃ vā sesakusalaṃ vā anumodissāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti; anumodantopi tesaṃyeva aññatarena anumodati, 『anumoditaṃ me』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Dhammaṃ desessāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti, desentopi tesaṃyeva aññatarena deseti, 『desito me』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Dhammaṃ sossāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti, suṇantopi tesaṃyeva aññatarena suṇāti, 『suto me』ti paccavekkhantopi tesaṃyeva aññatarena paccavekkhati. 『Diṭṭhiṃ ujukaṃ karissāmī』ti cintentopi tesaṃyeva aññatarena cinteti, ujuṃ karonto pana catunnaṃ ñāṇasampayuttānaṃ aññatarena karoti, 『diṭṭhi me ujukā katā』ti paccavekkhanto aṭṭhannaṃ aññatarena paccavekkhati.

Imasmiṃ ṭhāne cattāri anantāni nāma gahitāni. Cattāri hi anantāni – ākāso ananto, cakkavāḷāni anantāni, sattanikāyo ananto, buddhaññāṇaṃ anantaṃ. Ākāsassa hi puratthimāya disāya vā pacchimuttaradakkhiṇāsu vā ettakāni vā yojanasatāni ettakāni vā yojanasahassānīti paricchedo natthi. Sinerumattampi ayokūṭaṃ pathaviṃ dvidhā katvā heṭṭhā khittaṃ bhassetheva, no patiṭṭhaṃ labhetha, evaṃ ākāsaṃ anantaṃ nāma.

Cakkavāḷānampi satehi vā sahassehi vā paricchedo natthi. Sacepi hi akaniṭṭhabhavane nibbattā, daḷhathāmadhanuggahassa lahukena sarena tiriyaṃ tālacchāyaṃ atikkamanamattena kālena cakkavāḷasatasahassaṃ atikkamanasamatthena javena samannāgatā cattāro mahābrahmāno 『cakkavāḷapariyantaṃ passissāmā』ti tena javena dhāveyyuṃ, cakkavāḷapariyantaṃ adisvāva parinibbāyeyyuṃ, evaṃ cakkavāḷāni anantāni nāma.

Ettakesu pana cakkavāḷesu udakaṭṭhakathalaṭṭhakasattānaṃ pamāṇaṃ natthi. Evaṃ sattanikāyo ananto nāma. Tatopi buddhañāṇaṃ anantameva.

Evaṃ aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ sattānaṃ kāmāvacarasomanassasahagatañāṇasampayuttaasaṅkhārikakusalacittāni ekassa bahūni uppajjanti. Bahūnampi bahūni uppajjanti. Tāni sabbānipi kāmāvacaraṭṭhena somanassasahagataṭṭhena ñāṇasampayuttaṭṭhena asaṅkhārikaṭṭhena ekattaṃ gacchanti. Ekameva somanassasahagataṃ tihetukaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittaṃ hoti. Tathā sasaṅkhārikaṃ mahācittaṃ…pe… tathā upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ dvihetukaṃ sasaṅkhārikacittanti. Evaṃ sabbānipi aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ sattānaṃ uppajjamānāni kāmāvacarakusalacittāni sammāsambuddho mahātulāya tulayamāno viya, tumbe pakkhipitvā minamāno viya, sabbaññutaññāṇena paricchinditvā 『aṭṭhevetānī』ti sarikkhaṭṭhena aṭṭheva koṭṭhāse katvā dassesi.

Puna imasmiṃ ṭhāne chabbidhena puññāyūhanaṃ nāma gahitaṃ. Puññañhi atthi sayaṃkāraṃ atthi paraṃkāraṃ, atthi sāhatthikaṃ atthi āṇattikaṃ, atthi sampajānakataṃ atthi asampajānakatanti.

Tattha attano dhammatāya kataṃ 『sayaṃkāraṃ』 nāma. Paraṃ karontaṃ disvā kataṃ 『paraṃkāraṃ』 nāma. Sahatthena kataṃ 『sāhatthikaṃ』 nāma. Āṇāpetvā kāritaṃ 『āṇattikaṃ』 nāma. Kammañca phalañca saddahitvā kataṃ 『sampajānakataṃ』 nāma. Kammampi phalampi ajānitvā kataṃ 『asampajānakataṃ』 nāma. Tesu sayaṃkāraṃ karontopi imesaṃ aṭṭhannaṃ kusalacittānaṃ aññatareneva karoti. Paraṃkāraṃ karontopi, sahatthena karontopi, āṇāpetvā karontopi imesaṃ aṭṭhannaṃ kusalacittānaṃ aññatareneva karoti. Sampajānakaraṇaṃ pana catūhi ñāṇasampayuttehi hoti. Asampajānakaraṇaṃ catūhi ñāṇavippayuttehi.

Aparāpi imasmiṃ ṭhāne catasso dakkhiṇāvisuddhiyo gahitā – paccayānaṃ dhammikatā, cetanāmahattaṃ, vatthusampatti, guṇātirekatāti. Tattha dhammena samena uppannā paccayā 『dhammikā』 nāma. Saddahitvā okappetvā dadato pana 『cetanāmahattaṃ』 nāma hoti. Khīṇāsavabhāvo 『vatthusampatti』 nāma. Khīṇāsavasseva nirodhā vuṭṭhitabhāvo 『guṇātirekatā』 nāma. Imāni cattāri samodhānetvā dātuṃ sakkontassa kāmāvacaraṃ kusalaṃ imasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ deti. Puṇṇakaseṭṭhikākavaliyasumanamālākārādīnaṃ (dha. pa. aṭṭha. 2.225 puṇṇadāsīvatthu) (dha. pa. aṭṭha. 1.67 sumanamālākāravatthu) viya.

Saṅkhepato panetaṃ sabbampi kāmāvacarakusalacittaṃ 『citta』nti karitvā cittavicittaṭṭhena ekameva hoti. Vedanāvasena somanassasahagataṃ upekkhāsahagatanti duvidhaṃ hoti. Ñāṇavibhattidesanāvasena catubbidhaṃ hoti. Somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittañhi upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikaṃ mahācittañca ñāṇasampayuttaṭṭhena asaṅkhārikaṭṭhena ca ekameva hoti. Tathā ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārikaṃ, ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikaṃ, ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārikañcāti. Evaṃ ñāṇavibhattidesanāvasena catubbidhe panetasmiṃ asaṅkhārasasaṅkhāravibhattito cattāri asaṅkhārikāni cattāri sasaṅkhārikānīti aṭṭheva kusalacittāni honti. Tāni yāthāvato ñatvā bhagavā sabbaññū gaṇīvaro muniseṭṭho ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkarotīti.

Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaṭṭhakathāya

Kāmāvacarakusalaniddeso samatto.

Rūpāvacarakusalavaṇṇanā

Catukkanayo paṭhamajjhānaṃ

  1. Idāni rūpāvacarakusalaṃ dassetuṃ katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetīti rūpaṃ vuccati rūpabhavo. Upapattīti nibbatti jāti sañjāti. Maggoti upāyo. Vacanattho panettha – taṃ upapattiṃ maggati gavesati janeti nipphādetīti maggo. Idaṃ vuttaṃ hoti – yena maggena rūpabhave upapatti hoti nibbatti jāti sañjāti, taṃ maggaṃ bhāvetīti. Kiṃ panetena niyamato rūpabhave upapatti hotīti? Na hoti. 『『Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha, samāhito yathābhūtaṃ pajānāti passatī』』ti (saṃ. ni. 3.5; 4.99; 5.1071; netti. 40; mi. pa. 2.1.15) evaṃ vuttena hi nibbedhabhāgiyena rūpabhavātikkamopi hoti. Rūpūpapattiyā pana ito añño maggo nāma natthi, tena vuttaṃ 『rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetī』ti. Atthato cāyaṃ maggo nāma cetanāpi hoti, cetanāya sampayuttadhammāpi, tadubhayampi. 『『Nirayañcāhaṃ, sāriputta, pajānāmi nirayagāmiñca magga』』nti (ma. ni. 1.153) hi ettha cetanā maggo nāma.

『『Saddhā hiriyaṃ kusalañca dānaṃ, dhammā ete sappurisānuyātā;

Etañhi maggaṃ diviyaṃ vadanti, etena hi gacchati devaloka』』nti. (a. ni. 8.32);

Ettha cetanāsampayuttadhammā maggo nāma. 『『Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā』』ti saṅkhārupapattisuttādīsu (ma. ni. 3.161 ādayo) cetanāpi cetanāsampayuttadhammāpi maggo nāma. Imasmiṃ pana ṭhāne 『jhāna』nti vacanato cetanāsampayuttā adhippetā. Yasmā pana jhānacetanā paṭisandhiṃ ākaḍḍhati, tasmā cetanāpi cetanāsampayuttadhammāpi vaṭṭantiyeva.

Bhāvetīti janeti uppādeti vaḍḍheti. Ayaṃ tāva idha bhāvanāya attho. Aññattha pana upasaggavasena sambhāvanā paribhāvanā vibhāvanāti evaṃ aññathāpi attho hoti. Tattha 『『idhudāyi mama sāvakā adhisīle sambhāventi – sīlavā samaṇo gotamo, paramena sīlakkhandhena samannāgato』』ti (ma. ni. 2.243) ayaṃ sambhāvanā nāma; okappanāti attho. 『『Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso, samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā, paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccatī』』ti (dī. ni. 2.186) ayaṃ paribhāvanā nāma; vāsanāti attho. 『『Iṅgha rūpaṃ vibhāvehi, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ vibhāvehī』』ti ayaṃ vibhāvanā nāma; antaradhāpanāti attho. 『『Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventī』』ti (ma. ni. 2.247), ayaṃ pana uppādanavaḍḍhanaṭṭhena bhāvanā nāma. Imasmimpi ṭhāne ayameva adhippetā. Tena vuttaṃ – 『bhāvetīti janeti uppādeti vaḍḍhetī』ti.

Kasmā panettha, yathā kāmāvacarakusalaniddese dhammapubbaṅgamā desanā katā tathā akatvā, puggalapubbaṅgamā katāti? Paṭipadāya sādhetabbato. Idañhi catūsu paṭipadāsu aññatarāya sādhetabbaṃ; na kāmāvacaraṃ viya vinā paṭipadāya uppajjati. Paṭipadā ca nāmesā paṭipannake sati hotīti etamatthaṃ dassetuṃ puggalapubbaṅgamaṃ desanaṃ karonto 『rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetī』ti āha.

Vivicceva kāmehīti kāmehi viviccitvā, vinā hutvā, apakkamitvā. Yo panāyamettha 『eva』-kāro so niyamatthoti veditabbo. Yasmā ca niyamattho, tasmā tasmiṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharaṇasamaye avijjamānānampi kāmānaṃ tassa paṭhamajjhānassa paṭipakkhabhāvaṃ, kāmapariccāgeneva cassa adhigamaṃ dīpeti. Kathaṃ? 『Vivicceva kāmehī』ti evañhi niyame kariyamāne idaṃ paññāyati – nūnimassa kāmā paṭipakkhabhūtā yesu sati idaṃ na pavattati, andhakāre sati padīpobhāso viya? Tesaṃ pariccāgeneva cassa adhigamo hoti orimatīrapariccāgena pārimatīrasseva. Tasmā niyamaṃ karotīti.

Tattha siyā – 『kasmā panesa pubbapadeyeva vutto, na uttarapade? Kiṃ akusalehi dhammehi aviviccāpi jhānaṃ upasampajja vihareyyā』ti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Taṃnissaraṇato hi pubbapade esa vutto. Kāmadhātusamatikkamanato hi kāmarāgapaṭipakkhato ca idaṃ jhānaṃ kāmānameva nissaraṇaṃ. Yathāha – 『『kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhamma』』nti (itivu. 72; dī. ni. 3.353). Uttarapadepi pana, yathā 『『idheva, bhikkhave, samaṇo, idha dutiyo samaṇo』』ti (ma. ni. 1.139; a. ni. 4.241) ettha 『eva』-kāro ānetvā vuccati, evaṃ vattabbo. Na hi sakkā ito aññehipi nīvaraṇasaṅkhātehi akusalehi dhammehi avivicca jhānaṃ upasampajja viharituṃ, tasmā 『vivicceva kāmehi vivicceva akusalehi dhammehī』ti evaṃ padadvayepi esa daṭṭhabbo. Padadvayepi ca kiñcāpi viviccāti iminā sādhāraṇavacanena tadaṅgavivekādayo kāyavivekādayo ca sabbepi vivekā saṅgahaṃ gacchanti, tathāpi kāyaviveko cittaviveko vikkhambhanavivekoti tayo eva idha daṭṭhabbā.

Kāmehīti iminā pana padena ye ca niddese 『『katame vatthukāmā? Manāpiyā rūpā』』tiādinā (mahāni. 1) nayena vatthukāmā vuttā, ye ca tattheva vibhaṅge ca 『『chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo; saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo; ime vuccanti kāmā』』ti (mahāni. 1; vibha. 564) evaṃ kilesakāmā vuttā, te sabbepi saṅgahitāicceva daṭṭhabbā. Evañhi sati vivicceva kāmehīti vatthukāmehipi viviccevāti attho yujjati. Tena kāyaviveko vutto hoti.

Vivicca akusalehi dhammehīti kilesakāmehi sabbākusalehi vā viviccāti attho yujjati. Tena cittaviveko vutto hoti. Purimena cettha vatthukāmehi vivekavacanato eva kāmasukhapariccāgo, dutiyena kilesakāmehi vivekavacanato nekkhammasukhapariggaho vibhāvito hoti. Evaṃ vatthukāmakilesakāmavivekavacanatoyeva ca etesaṃ paṭhamena saṃkilesavatthuppahānaṃ, dutiyena saṃkilesappahānaṃ; paṭhamena lolabhāvassa hetupariccāgo, dutiyena bālabhāvassa; paṭhamena ca payogasuddhi, dutiyena āsayaposanaṃ vibhāvitaṃ hotīti ñātabbaṃ. Esa tāva nayo 『kāmehī』ti ettha vuttakāmesu vatthukāmapakkhe.

Kilesakāmapakkhe pana 『chandoti ca rāgo』ti ca evamādīhi anekabhedo kāmacchandoyeva kāmoti adhippeto. So ca akusalapariyāpannopi samāno 『『tattha katamo kāmacchando kāmo』』tiādinā nayena vibhaṅge (vibha. 564) jhānapaṭipakkhato visuṃ vutto. Kilesakāmattā vā purimapade vutto, akusalapariyāpannattā dutiyapade. Anekabhedato cassa 『kāmato』ti avatvā 『kāmehī』ti vuttaṃ. Aññesampi ca dhammānaṃ akusalabhāve vijjamāne 『『tattha katame akusalā dhammā? Kāmacchando』』tiādinā nayena vibhaṅge uparijhānaṅgapaccanīkapaṭipakkhabhāvadassanato nīvaraṇāneva vuttāni. Nīvaraṇāni hi jhānaṅgapaccanīkāni. Tesaṃ jhānaṅgāneva paṭipakkhāni, viddhaṃsakāni, vighātakānīti vuttaṃ hoti. Tathā hi 『『samādhi kāmacchandassa paṭipakkho, pīti byāpādassa, vitakko thinamiddhassa, sukhaṃ uddhaccakukkuccassa, vicāro vicikicchāyā』』ti peṭake vuttaṃ.

Evamettha 『vivicceva kāmehī』ti iminā kāmacchandassa vikkhambhanaviveko vutto hoti. 『Vivicca akusalehi dhammehī』ti iminā pañcannampi nīvaraṇānaṃ. Aggahitaggahaṇena pana paṭhamena kāmacchandassa, dutiyena sesanīvaraṇānaṃ; tathā paṭhamena tīsu akusalamūlesu pañcakāmaguṇabhedavisayassa lobhassa, dutiyena āghātavatthubhedādivisayānaṃ dosamohānaṃ. Oghādīsu vā dhammesu paṭhamena kāmoghakāmayogakāmāsavakāmupādānaabhijjhākāyaganthakāmarāgasaṃyojanānaṃ, dutiyena avasesaoghayogāsavaupādānaganthasaṃyojanānaṃ. Paṭhamena ca taṇhāya taṃsampayuttakānañca, dutiyena avijjāya taṃsampayuttakānañca. Apica paṭhamena lobhasampayuttaaṭṭhacittuppādānaṃ, dutiyena sesānaṃ catunnaṃ akusalacittuppādānaṃ vikkhambhanaviveko vutto hotīti veditabbo. Ayaṃ tāva 『vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehī』ti ettha atthappakāsanā.

Ettāvatā ca paṭhamassa jhānassa pahānaṅgaṃ dassetvā idāni sampayogaṅgaṃ dassetuṃ savitakkaṃ savicārantiādi vuttaṃ. Tattha heṭṭhā vuttalakkhaṇādivibhāgena appanāsampayogato rūpāvacarabhāvappattena vitakkena ceva vicārena ca saha vattati. Rukkho viya pupphena ca phalena cāti idaṃ jhānaṃ savitakkaṃ savicāranti vuccati. Vibhaṅge pana 『『iminā ca vitakkena iminā ca vicārena upeto hoti samupeto』』tiādinā (vibha. 565) nayena puggalādhiṭṭhānā desanā katā. Attho pana tatrapi evameva daṭṭhabbo.

Vivekajanti – ettha vivitti viveko. Nīvaraṇavigamoti attho. Vivittoti vā viveko, nīvaraṇavivitto jhānasampayuttadhammarāsīti attho. Tasmā vivekā, tasmiṃ vā viveke, jātanti vivekajaṃ. Pītisukhanti – ettha pītisukhāni heṭṭhā pakāsitāneva. Tesu pana vuttappakārāya pañcavidhāya pītiyā yā appanāsamādhissa mūlaṃ hutvā vaḍḍhamānā samādhisampayogaṃ gatā pharaṇāpīti – ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā pītīti. Ayañca pīti idañca sukhaṃ assa jhānassa, asmiṃ vā jhāne atthīti idaṃ jhānaṃ pītisukhanti vuccati. Atha vā pīti ca sukhañca pītisukhaṃ, dhammavinayādayo viya. Vivekajaṃ pītisukhamassa jhānassa, asmiṃ vā jhāne, atthīti evampi vivekajaṃ pītisukhaṃ. Yatheva hi jhānaṃ evaṃ pītisukhampettha vivekajameva hoti. Tañcassa atthi. Tasmā ekapadeneva 『vivekajaṃ pītisukha』nti vattuṃ yujjati. Vibhaṅge pana 『『idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagata』』ntiādinā nayena vuttaṃ. Attho pana tatthāpi evameva daṭṭhabbo.

Paṭhamaṃjhānanti – ettha gaṇanānupubbatā paṭhamaṃ. Paṭhamaṃ uppannanti paṭhamaṃ. Paṭhamaṃ samāpajjitabbantipi paṭhamaṃ. Idaṃ pana na ekantalakkhaṇaṃ. Ciṇṇavasībhāvo hi aṭṭhasamāpattilābhī ādito paṭṭhāya matthakaṃ pāpentopi samāpajjituṃ sakkoti. Matthakato paṭṭhāya ādiṃ pāpentopi samāpajjituṃ sakkoti. Antarantarā okkamantopi sakkoti. Evaṃ pubbuppattiyaṭṭhena pana paṭhamaṃ nāma hoti.

Jhānanti duvidhaṃ jhānaṃ – ārammaṇūpanijjhānaṃ lakkhaṇūpanijjhānanti. Tattha aṭṭha samāpattiyo pathavikasiṇādiārammaṇaṃ upanijjhāyantīti ārammaṇūpanijjhānanti saṅkhyaṃ gatā. Vipassanāmaggaphalāni pana lakkhaṇūpanijjhānaṃ nāma. Tattha vipassanā aniccādilakkhaṇassa upanijjhānato lakkhaṇūpanijjhānaṃ. Vipassanāya katakiccassa maggena ijjhanato maggo lakkhaṇūpanijjhānaṃ. Phalaṃ pana nirodhasaccaṃ tathalakkhaṇaṃ upanijjhāyatīti lakkhaṇūpanijjhānaṃ nāma. Tesu imasmiṃ atthe ārammaṇūpanijjhānaṃ adhippetaṃ. Tasmā ārammaṇūpanijjhānato paccanīkajjhāpanato vā jhānanti veditabbaṃ.

Upasampajjāti upagantvā, pāpuṇitvāti vuttaṃ hoti. Upasampādayitvā vā nipphādetvāti vuttaṃ hoti. Vibhaṅge pana 『『upasampajjāti paṭhamassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā』』ti (vibha. 570) vuttaṃ. Tassāpi evamevattho daṭṭhabbo. Viharatīti tadanurūpena iriyāpathavihārena itivuttappakārajjhānasamaṅgī hutvā attabhāvassa iriyanaṃ vuttiṃ pālanaṃ yapanaṃ yāpanaṃ cāraṃ vihāraṃ abhinipphādeti. Vuttañhetaṃ vibhaṅge – 『『viharatīti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati, tena vuccati viharatī』』ti (vibha. 512, 571).

Pathavikasiṇanti ettha pathavimaṇḍalampi sakalaṭṭhena pathavikasiṇanti vuccati. Taṃ nissāya paṭiladdhaṃ nimittampi. Pathavikasiṇanimitte paṭiladdhajjhānampi. Tattha imasmiṃ atthe jhānaṃ pathavīkasiṇanti veditabbaṃ. Pathavikasiṇasaṅkhātaṃ jhānaṃ upasampajja viharatīti ayañhettha saṅkhepattho. Imasmiṃ pana pathavikasiṇe parikammaṃ katvā catukkapañcakajjhānāni nibbattetvā jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattukāmena kulaputtena kiṃ kattabbanti? Ādito tāva pātimokkhasaṃvaraindriyasaṃvaraājīvapārisuddhipaccayasannissitasaṅkhātāni cattāri sīlāni visodhetvā suparisuddhe sīle patiṭṭhitena, yvāssa āvāsādīsu dasasu palibodhesu palibodho atthi, taṃ upacchinditvā kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā pāḷiyā āgatesu aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ upaparikkhantena sacassa idaṃ pathavikasiṇaṃ anukūlaṃ hoti, idameva kammaṭṭhānaṃ gahetvā jhānabhāvanāya ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya anurūpe vihāre viharantena khuddakapalibodhupacchedaṃ katvā kasiṇaparikammanimittānurakkhaṇasattaasappāyaparivajjanasattasappāyasevanadasavidhaappanākosallappabhedaṃ sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ aparihāpentena jhānādhigamatthāya paṭipajjitabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana visuddhimagge (visuddhi. 1.51 ādayo) vuttanayeneva veditabbo. Yathā cettha evaṃ ito paresupi. Sabbakammaṭṭhānānañhi bhāvanāvidhānaṃ sabbaṃ aṭṭhakathānayena gahetvā visuddhimagge vitthāritaṃ. Kiṃ tena tattha tattha puna vuttenāti na naṃ puna vitthārayāma. Pāḷiyā pana heṭṭhā anāgataṃ atthaṃ aparihāpentā nirantaraṃ anupadavaṇṇanameva karissāma.

Tasmiṃ samayeti tasmiṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharaṇasamaye. Phasso hoti…pe… avikkhepo hotīti ime kāmāvacarapaṭhamakusalacitte vuttappakārāya padapaṭipāṭiyā chapaṇṇāsa dhammā honti. Kevalañhi te kāmāvacarā, ime bhūmantaravasena mahaggatā rūpāvacarāti ayamettha viseso. Sesaṃ tādisameva. Yevāpanakā panettha chandādayo cattārova labbhanti. Koṭṭhāsavārasuññatavārā pākatikā evāti.

Paṭhamaṃ.

Dutiyajjhānaṃ

161-162. Dutiyajjhānaniddese vitakkavicārānaṃ vūpasamāti vitakkassa ca vicārassa cāti imesaṃ dvinnaṃ vūpasamā, samatikkamā; dutiyajjhānakkhaṇe apātubhāvāti vuttaṃ hoti. Tattha kiñcāpi dutiyajjhāne sabbepi paṭhamajjhānadhammā na santi, aññeyeva hi paṭhamajjhāne phassādayo aññe idha, oḷārikassa pana oḷārikassa aṅgassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyajjhānādīnaṃ adhigamo hotīti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ajjhattanti idha – niyakajjhattaṃ adhippetaṃ. Vibhaṅge pana 『『ajjhattaṃ paccatta』』nti (vibha. 573) ettakameva vuttaṃ. Yasmā niyakajjhattaṃ adhippetaṃ, tasmā attani jātaṃ, attano santāne nibbattanti ayamettha attho.

Sampasādananti sampasādanaṃ vuccati saddhā. Sampasādanayogato jhānampi sampasādanaṃ, nīlavaṇṇayogato nīlavatthaṃ viya. Yasmā vā taṃ jhānaṃ sampasādanasamannāgatattā vitakkavicārakkhobhavūpasamanena ca ceto sampasādayati, tasmāpi sampasādananti vuttaṃ. Imasmiñca atthavikappe 『sampasādanaṃ cetaso』ti evaṃ padasambandho veditabbo. Purimasmiṃ pana atthavikappe 『cetaso』ti etaṃ ekodibhāvena saddhiṃ yojetabbaṃ.

Tatrāyaṃ atthayojanā – eko udetīti ekodi, vitakkavicārehi anajjhāruḷhattā aggo seṭṭho hutvā udetīti attho. Seṭṭhopi hi loke ekoti vuccati. Vitakkavicāravirahato vā eko asahāyo hutvātipi vattuṃ vaṭṭati. Atha vā sampayuttadhamme udāyatīti udi. Uṭṭhāpetīti attho. Seṭṭhaṭṭhena eko ca so udi cāti ekodi. Samādhissetaṃ adhivacanaṃ. Iti imaṃ ekodiṃ bhāveti vaḍḍhetīti idaṃ dutiyajjhānaṃ ekodibhāvaṃ. So panāyaṃ ekodi yasmā cetaso, na sattassa, na jīvassa, tasmā etaṃ 『cetaso ekodibhāva』nti vuttaṃ.

『Nanu cāyaṃ saddhā paṭhamajjhānepi atthi, ayañca ekodināmako samādhi, atha kasmā idameva sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvañcāti vuttanti? Vuccate – 『aduñhi paṭhamajjhānaṃ vitakkavicārakkhobhena vīcitaraṅgasamākulamiva jalaṃ na suppasannaṃ hoti, tasmā satiyāpi saddhāya sampasādana』nti na vuttaṃ. Na suppasannattā eva cettha samādhipi na suṭṭhu pākaṭo. Tasmā ekodibhāvantipi na vuttaṃ. Imasmiṃ pana jhāne vitakkavicārapalibodhābhāvena laddhokāsā balavatī saddhā, balavasaddhāsahāyapaṭilābheneva samādhipi pākaṭo. Tasmā idameva evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Vibhaṅge pana 『『sampasādananti yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo; cetaso ekodibhāvanti yā cittassa ṭhiti…pe… sammāsamādhī』』ti (vibha. 574-575) ettakameva vuttaṃ. Evaṃ vuttena panetena saddhiṃ ayaṃ atthavaṇṇanā yathā na virujjhati aññadatthu saṃsandati ceva sameti ca, evaṃ veditabbā.

Avitakkaṃ avicāranti bhāvanāya pahīnattā etasmiṃ etassa vā vitakko natthīti avitakkaṃ. Imināva nayena avicāraṃ. Vibhaṅgepi vuttaṃ – 『『iti ayañca vitakko ayañca vicāro santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā, tena vuccati avitakkaṃ avicāra』』nti.

Etthāha – nanu ca vitakkavicārānaṃ vūpasamāti imināpi ayamattho siddho? Atha kasmā puna 『vuttaṃ avitakkaṃ avicāra』nti? Vuccate – evametaṃ, siddhovāyamattho, na panetaṃ tadatthadīpakaṃ. Nanu avocumha – 『oḷārikassa pana oḷārikassa aṅgassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyajjhānādīnaṃ samadhigamo hotīti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vutta』nti.

Apica vitakkavicārānaṃ vūpasamā idaṃ sampasādanaṃ, na kilesakālusiyassa; vitakkavicārānañca vūpasamā ekodibhāvaṃ, na upacārajjhānamiva nīvaraṇappahānā; na paṭhamajjhānamiva ca aṅgapātubhāvāti evaṃ sampasādanaekodibhāvānaṃ hetuparidīpakamidaṃ vacanaṃ. Tathā vitakkavicārānaṃ vūpasamā idaṃ avitakkaṃ avicāraṃ, na tatiyacatutthajjhānāni viya, cakkhuviññāṇādīni viya ca, abhāvāti evaṃ avitakkaavicārabhāvassa hetuparidīpakañca, na vitakkavicārābhāvamattaparidīpakaṃ. Vitakkavicārābhāvamattaparidīpakameva pana avitakkaṃ avicāranti idaṃ vacanaṃ, tasmā purimaṃ vatvāpi puna vattabbamevāti.

Samādhijanti paṭhamajjhānasamādhito sampayuttasamādhito vā jātanti attho. Tattha kiñcāpi paṭhamampi sampayuttasamādhito jātaṃ, atha kho ayameva samādhi 『samādhī』ti vattabbataṃ arahati, vitakkavicārakkhobhavirahena ativiya acalattā suppasannattā ca. Tasmā imassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ idameva samādhijanti vuttaṃ. Pītisukhanti idaṃ vuttanayameva.

Dutiyanti gaṇanānupubbatā dutiyaṃ. Idaṃ dutiyaṃ samāpajjatītipi dutiyaṃ. Tasmiṃ samaye phasso hotītiādīsu jhānapañcake vitakkavicārapadāni maggapañcake ca sammāsaṅkappapadaṃ parihīnaṃ. Tesaṃ vasena savibhattikāvibhattikapadavinicchayo veditabbo. Koṭṭhāsavārepi tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hotīti āgataṃ. Sesaṃ paṭhamajjhānasadisamevāti.

Dutiyaṃ.

Tatiyajjhānaṃ

  1. Tatiyajjhānaniddese pītiyā ca virāgāti virāgo nāma vuttappakārāya pītiyā jigucchanaṃ vā samatikkamo vā. Ubhinnaṃ pana antarā 『ca』-saddo sampiṇḍanattho. So vūpasamaṃ vā sampiṇḍeti vitakkavicāravūpasamaṃ vā. Tattha yadā vūpasamameva sampiṇḍeti tadā pītiyā virāgā ca, kiñca bhiyyo 『vūpasamā』 cāti evaṃ yojanā veditabbā. Imissā ca yojanāya virāgo jigucchanattho hoti. Tasmā pītiyā jigucchanā ca vūpasamā cāti ayamattho daṭṭhabbo. Yadā pana vitakkavicārānaṃ vūpasamaṃ sampiṇḍeti tadā pītiyā ca virāgā kiñca bhiyyo 『vitakkavicārānañca vūpasamā』ti evaṃ yojanā veditabbā. Imissā ca yojanāya virāgo samatikkamanattho hoti, tasmā pītiyā ca samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamāti ayamattho daṭṭhabbo.

Kāmañcete vitakkavicārā dutiyajjhāneyeva vūpasantā, imassa pana jhānassa maggaparidīpanatthaṃ vaṇṇabhaṇanatthañcetaṃ vuttaṃ. Vitakkavicārānañca vūpasamāti hi vutte idaṃ paññāyati – nūna vitakkavicāravūpasamo maggo imassa jhānassāti? Yathā ca tatiye ariyamagge appahīnānampi sakkāyadiṭṭhādīnaṃ 『『pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānā』』ti (ma. ni. 2.132) evaṃ pahānaṃ vuccamānaṃ vaṇṇabhaṇanaṃ hoti, tadadhigamāya ussukkānaṃ ussāhajanakaṃ, evameva idha avūpasantānampi vitakkavicārānaṃ vūpasamo vuccamāno vaṇṇabhaṇanaṃ hoti. Tenāyamattho vutto – 『pītiyā ca samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamā』ti.

Upekkhako ca viharatīti – ettha upapattito ikkhatīti upekkhā. Samaṃ passati, apakkhapatitā hutvā passatīti attho. Tāya visadāya vipulāya thāmagatāya samannāgatattā tatiyajjhānasamaṅgī upekkhakoti vuccati.

Upekkhā pana dasavidhā hoti – chaḷaṅgupekkhā brahmavihārupekkhā bojjhaṅgupekkhā vīriyupekkhā saṅkhārupekkhā vedanupekkhā vipassanupekkhā tatramajjhattupekkhā jhānupekkhā pārisuddhupekkhāti.

Tattha yā 『『idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno』』ti (a. ni. 5.1; mahāni. 90; cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddesa 18; paṭi. ma. 3.17) evamāgatā khīṇāsavassa chasu dvāresu iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvāvijahanākārabhūtā upekkhā, ayaṃ 『chaḷaṅgupekkhā』 nāma.

Yā pana 『『upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī』』ti (dī. ni. 1.556; ma. ni. 1.77) evamāgatā sattesu majjhattākārabhūtā upekkhā, ayaṃ 『brahmavihārupekkhā』 nāma.

Yā 『『upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissita』』nti (ma. ni. 1.27; 3.247) evamāgatā sahajātadhammānaṃ majjhattākārabhūtā upekkhā, ayaṃ 『bojjhaṅgupekkhā』 nāma.

Yā pana 『『kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasi karotī』』ti (a. ni. 3.103) evamāgatā anaccāraddhanātisithilavīriyasaṅkhātā upekkhā, ayaṃ 『vīriyupekkhā』 nāma.

Yā 『『kati saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti, kati saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjanti? Aṭṭha saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti, dasa saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjantī』』ti (paṭi. ma. 1.57) evamāgatā nīvaraṇādipaṭisaṅkhāsantiṭṭhanāgahaṇe majjhattabhūtā upekkhā, ayaṃ 『saṅkhārupekkhā』 nāma.

Yā pana 『『yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagata』』nti (dha. sa. 150) evamāgatā adukkhamasukhasaṅkhātā upekkhā ayaṃ 『vedanupekkhā』 nāma.

Yā 『『yadatthi, yaṃ bhūtaṃ, taṃ pajahati, upekkhaṃ paṭilabhatī』』ti (ma. ni. 3.71; a. ni. 7.55) evamāgatā vicinane majjhattabhūtā upekkhā, ayaṃ 『vipassanupekkhā』 nāma.

Yā pana chandādīsu yevāpanakesu āgatā sahajātānaṃ samavāhitabhūtā upekkhā ayaṃ, 『tatramajjhattupekkhā』 nāma.

Yā 『『upekkhako ca viharatī』』ti (dha. sa. 163; dī. ni. 1.230) evamāgatā aggasukhepi tasmiṃ apakkhapātajananī upekkhā, ayaṃ 『jhānupekkhā』 nāma.

Yā 『『upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhāna』』nti evamāgatā sabbapaccanīkaparisuddhā paccanīkavūpasamanepi abyāpārabhūtā upekkhā, ayaṃ 『pārisuddhupekkhā』 nāma.

Tattha chaḷaṅgupekkhā ca brahmavihārupekkhā ca bojjhaṅgupekkhā ca tatramajjhattupekkhā ca jhānupekkhā ca pārisuddhupekkhā ca atthato ekā tatramajjhattupekkhāva hoti. Tena tena avatthābhedena panassā ayaṃ bhedo . Ekassāpi sato sattassa kumārayuvathera senāpatirājādivasena bhedo viya. Tasmā tāsu yattha chaḷaṅgupekkhā na tattha bojjhaṅgupekkhādayo, yattha vā pana bojjhaṅgupekkhā na tattha chaḷaṅgupekkhādayo hontīti veditabbā.

Yathā cetāsaṃ atthato ekībhāvo, evaṃ saṅkhārupekkhāvipassanupekkhānampi. Paññā eva hi esā kiccavasena dvidhā bhinnā. Yathā hi purisassa sāyaṃ gehaṃ paviṭṭhaṃ sappaṃ ajapadadaṇḍaṃ gahetvā pariyesamānassa taṃ thusakoṭṭhake nipannaṃ disvā 『sappo nu kho no』ti avalokentassa sovatthikattayaṃ disvā nibbematikassa 『sappo, na sappo』ti vicinane majjhattatā hoti; evameva yā āraddhavipassakassa vipassanāñāṇena lakkhaṇattaye diṭṭhe saṅkhārānaṃ aniccabhāvādivicinane majjhattatā uppajjati, ayaṃ 『vipassanupekkhā』. Yathā pana tassa purisassa ajapadadaṇḍakena gāḷhaṃ sappaṃ gahetvā 『kintāhaṃ imaṃ sappaṃ aviheṭhento attānañca iminā aḍaṃsāpento muñceyya』nti muñcanākārameva pariyesato gahaṇe majjhattatā hoti; evameva yā lakkhaṇattayassa diṭṭhattā, āditte viya tayo bhave passato, saṅkhāraggahaṇe majjhattatā, ayaṃ 『saṅkhārupekkhā』. Iti vipassanupekkhāya siddhāya saṅkhārupekkhāpi siddhāva hoti. Iminā panesā vicinanaggahaṇesu majjhattasaṅkhātena kiccena dvidhā bhinnāti. Viriyupekkhā pana vedanupekkhā ca aññamaññañca avasesāhi ca atthato bhinnāyevāti.

Imāsu dasasu upekkhāsu 『jhānupekkhā』 idha adhippetā. Sā majjhattalakkhaṇā anābhogarasā abyāpārapaccupaṭṭhānā pītivirāgapadaṭṭhānāti. Etthāha – nanu cāyaṃ atthato tatramajjhattupekkhāva hoti? Sā ca paṭhamadutiyajjhānesupi atthi, tasmā tatrāpi 『upekkhako ca viharatī』ti evamayaṃ vattabbā siyā. Sā kasmā na vuttāti? Aparibyattakiccato. Aparibyattañhi tassā tattha kiccaṃ, vitakkādīhi abhibhūtattā. Idha panāyaṃ vitakkavicārapītīhi anabhibhūtattā ukkhittasirā viya hutvā paribyattakiccā jātā, tasmā vuttāti.

Niṭṭhitā upekkhako ca viharatīti etassa

Sabbaso atthavaṇṇanā.

Idāni sato ca sampajānoti ettha saratīti sato. Sampajānātīti sampajāno. Iti puggalena sati ca sampajaññañca vuttaṃ. Tattha saraṇalakkhaṇā sati, asammussanarasā, ārakkhapaccupaṭṭhānā. Asammohalakkhaṇaṃ sampajaññaṃ, tīraṇarasaṃ, pavicayapaccupaṭṭhānaṃ.

Tattha kiñcāpi idaṃ satisampajaññaṃ purimajjhānesupi atthi – muṭṭhassatissa hi asampajānassa upacāramattampi na sampajjati, pageva appanā – oḷārikattā pana tesaṃ jhānānaṃ, bhūmiyaṃ viya purisassa, cittassa gati sukhā hoti, abyattaṃ tattha satisampajaññakiccaṃ. Oḷārikaṅgappahānena pana sukhumattā imassa jhānassa, purisassa khuradhārāyaṃ viya, satisampajaññakiccapariggahitā eva cittassa gati icchitabbāti idheva vuttaṃ. Kiñca bhiyyo? Yathā dhenupago vaccho dhenuto apanīto arakkhiyamāno punadeva dhenuṃ upagacchati, evamidaṃ tatiyajjhānasukhaṃ pītito apanītampi satisampajaññārakkhena arakkhiyamānaṃ punadeva pītiṃ upagaccheyya, pītisampayuttameva siyā. Sukhe vāpi sattā sārajjanti, idañca atimadhuraṃ sukhaṃ, tato paraṃ sukhābhāvā. Satisampajaññānubhāvena panettha sukhe asārajjanā hoti, no aññathāti imampi atthavisesaṃ dassetuṃ idamidheva vuttanti veditabbaṃ.

Idāni sukhañca kāyena paṭisaṃvedetīti ettha kiñcāpi tatiyajjhānasamaṅgino sukhapaṭisaṃvedanābhogo natthi, evaṃ santepi yasmā tassa nāmakāyena sampayuttaṃ sukhaṃ, yaṃ vā taṃ nāmakāyasampayuttaṃ sukhaṃ, taṃsamuṭṭhānenassa yasmā atipaṇītena rūpena rūpakāyo phuṭo, yassa phuṭattā jhānā vuṭṭhitopi sukhaṃ paṭisaṃvedeyya, tasmā etamatthaṃ dassento 『sukhañca kāyena paṭisaṃvedetī』ti āha.

Idāni yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti ettha yaṃjhānahetu yaṃjhānakāraṇā taṃ tatiyajjhānasamaṅgīpuggalaṃ buddhādayo ariyā 『『ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti pakāse』』nti pasaṃsantīti adhippāyo – kinti? 『Upekkhako satimā sukhavihārī』ti – taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharatīti evamettha yojanā veditabbā.

Kasmā pana taṃ te evaṃ pasaṃsantīti? Pasaṃsārahato. Ayañhi yasmā atimadhurasukhe sukhapāramippattepi tatiyajjhāne upekkhako, na tattha sukhābhisaṅgena ākaḍḍhīyati, 『yathā ca pīti na uppajjati』 evaṃ upaṭṭhitasatitāya satimā, yasmā ca ariyakantaṃ ariyajanasevitameva asaṃkiliṭṭhaṃ sukhaṃ nāmakāyena paṭisaṃvedeti tasmā pasaṃsāraho; iti pasaṃsārahato naṃ ariyā te evaṃ pasaṃsāhetubhūte guṇe pakāsentā 『upekkhako satimā sukhavihārī』ti evaṃ pasaṃsantīti veditabbaṃ.

Tatiyanti gaṇanānupubbatā tatiyaṃ. Idaṃ tatiyaṃ samāpajjatītipi tatiyaṃ. Tasmiṃ samaye phasso hotītiādīsu jhānapañcake pītipadampi parihīnaṃ. Tassāpi vasena savibhattikāvibhattikapadavinicchayo veditabbo. Koṭṭhāsavārepi duvaṅgikaṃ jhānaṃ hotīti āgataṃ. Sesaṃ dutiyajjhānasadisamevāti.

Tatiyaṃ.

Catutthajjhānaṃ

  1. Catutthajjhānaniddese sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānāti kāyikasukhassa ca kāyikadukkhassa ca pahānā. Pubbevāti tañca kho pubbeva na catutthajjhānakkhaṇe. Somanassadomanassānaṃ atthaṅgamāti cetasikasukhassa ca cetasikadukkhassa cāti imesampi dvinnaṃ pubbeva atthaṅgamā; pahānā icceva vuttaṃ hoti. Kadā pana nesaṃ pahānaṃ hoti? Catunnaṃ jhānānaṃ upacārakkhaṇe. Somanassañhi catutthajjhānassa upacārakkhaṇeyeva pahīyati. Dukkhadomanassasukhāni paṭhamadutiyatatiyajjhānānaṃ upacārakkhaṇesu. Evametesaṃ pahānakkamena avuttānaṃ indriyavibhaṅge pana indriyānaṃ uddesakkameneva idhāpi vuttānaṃ sukhadukkhasomanassadomanassānaṃ pahānaṃ veditabbaṃ.

Yadi panetāni tassa tassa jhānassa upacārakkhaṇeyeva pahīyanti, atha kasmā 『『kattha cuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, etthuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Kattha cuppannaṃ domanassindriyaṃ… sukhindriyaṃ… somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Etthuppannaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī』』ti (saṃ. ni. 5.510) evaṃ jhānesveva nirodho vuttoti? Atisayanirodhattā. Atisayanirodho hi tesaṃ paṭhamajjhānādīsu, na nirodhoyeva. Nirodhoyeva pana upacārakkhaṇe, nātisayanirodho. Tathā hi nānāvajjane paṭhamajjhānupacāre niruddhassāpi dukkhindriyassa ḍaṃsamakasādisamphassena vā, visamāsanupatāpena vā siyā uppatti, natveva antoappanāyaṃ. Upacāre vā niruddhampetaṃ na suṭṭhu niruddhaṃ hoti, paṭipakkhena avihatattā. Antoappanāyaṃ pana pītipharaṇena sabbo kāyo sukhokkanto hoti. Sukhokkantakāyassa ca suṭṭhu niruddhaṃ hoti dukkhindriyaṃ, paṭipakkhena vihatattā. Nānāvajjaneyeva ca dutiyajjhānupacāre pahīnassa domanassindriyassa yasmā etaṃ vitakkavicārapaccayepi kāyakilamathe cittupaghāte ca sati uppajjati, vitakkavicārābhāve neva uppajjati; yattha pana uppajjati tattha vitakkavicārabhāve; appahīnā eva ca dutiyajjhānupacāre vitakkavicārāti tatthassa siyā uppatti, natveva dutiyajjhāne, pahīnapaccayattā. Tathā tatiyajjhānupacāre pahīnassāpi sukhindriyassa pītisamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭakāyassa siyā uppatti, natveva tatiyajjhāne. Tatiyajjhāne hi sukhassa paccayabhūtā pīti sabbaso niruddhāti. Tathā catutthajjhānupacāre pahīnassāpi somanassindriyassa āsannattā, appanāppattāya upekkhāya abhāvena sammā anatikkantattā ca, siyā uppatti, natveva catutthajjhāne. Tasmā eva ca 『etthuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī』ti tattha tattha aparisesaggahaṇaṃ katanti.

Etthāha – 『athevaṃ tassa tassa jhānassupacāre pahīnāpi etā vedanā idha kasmā samāhaṭā』ti? 『Sukhaggahaṇatthaṃ』. Yā hi ayaṃ 『adukkhamasukha』nti ettha adukkhamasukhā vedanā vuttā, sā sukhumā, dubbiññeyyā, na sakkā sukhena gahetuṃ. Tasmā yathā nāma duṭṭhassa yathā tathā vā upasaṅkamitvā gahetuṃ asakkuṇeyyassa goṇassa gahaṇatthaṃ gopo ekasmiṃ vaje sabbā gāvo samāharati, athekekaṃ nīharanto paṭipāṭiyā āgataṃ 『ayaṃ so, gaṇhatha na』nti tampi gāhāpayati; evameva bhagavā sukhagahaṇatthaṃ sabbāpi etā samāharīti. Evañhi samāhaṭā etā dassetvā yaṃ neva sukhaṃ na dukkhaṃ, na somanassaṃ na domanassaṃ, ayaṃ adukkhamasukhāvedanāti sakkā hoti esā gāhayituṃ.

Apica adukkhamasukhāya cetovimuttiyā paccayadassanatthañcāpi etā vuttāti veditabbā. Sukhadukkhappahānādayo hi tassā paccayā. Yathāha – 『『cattāro kho, āvuso, paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā. Idhāvuso bhikkhu, sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ime kho, āvuso, cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā』』ti (ma. ni. 1.458). Yathā vā aññattha pahīnāpi sakkāyadiṭṭhiādayo tatiyamaggassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ tattha pahīnāti vuttā, evaṃ vaṇṇabhaṇanatthampetassa jhānassetā idha vuttāti veditabbā. Paccayaghātena vā ettha rāgadosānaṃ atidūrabhāvaṃ dassetumpetā vuttāti veditabbā. Etāsu hi sukhaṃ somanassassa paccayo, somanassaṃ rāgassa; dukkhaṃ domanassassa, domanassaṃ dosassa. Sukhādighātena ca sappaccayā rāgadosā hatāti atidūre hontīti.

Adukkhamasukhanti dukkhābhāvena adukkhaṃ, sukhābhāvena asukhaṃ. Etenettha dukkhasukhappaṭipakkhabhūtaṃ tatiyavedanaṃ dīpeti, na dukkhasukhābhāvamattaṃ. Tatiyavedanā nāma adukkhamasukhā. Upekkhātipi vuccati. Sā iṭṭhāniṭṭhaviparītānubhavanalakkhaṇā, majjhattarasā, avibhūtapaccupaṭṭhānā, sukhanirodhapadaṭṭhānāti veditabbā.

Upekkhāsatipārisuddhinti upekkhāya janitasatipārisuddhiṃ. Imasmiñhi jhāne suparisuddhā sati. Yā ca tassā satiyā pārisuddhi sā upekkhāya katā, na aññena. Tasmā etaṃ upekkhāsatipārisuddhīti vuccati. Vibhaṅgepi vuttaṃ – 『『ayaṃ sati imāya upekkhāya visadā hoti parisuddhā pariyodātā, tena vuccati upekkhāsatipārisuddhī』』ti (vibha. 597). Yāya ca upekkhāya ettha sati pārisuddhi hoti sā atthato tatramajjhattatāti veditabbā. Na kevalañcettha tāya satiyeva parisuddhā apica kho sabbepi sampayuttadhammā. Satisīsena pana desanā vuttā.

Tattha kiñcāpi ayaṃ upekkhā heṭṭhāpi tīsu jhānesu vijjati – yathā pana divā sūriyappabhābhibhavā sommabhāvena ca attano upakārakattena vā sabhāgāya rattiyā alābhā divā vijjamānāpi candalekhā aparisuddhā hoti apariyodātā – evamayampi tatramajjhattupekkhācandalekhā vitakkādipaccanīkadhammatejābhibhavā sabhāgāya ca upekkhāvedanārattiyā appaṭilābhā vijjamānāpi paṭhamādijjhānabhedesu aparisuddhā hoti. Tassā ca aparisuddhāya divā aparisuddhacandalekhāya pabhā viya sahajātāpi satiādayo aparisuddhāva honti. Tasmā tesu ekampi 『upekkhāsatipārisuddhī』ti na vuttaṃ. Idha pana vitakkādipaccanīkadhammatejābhibhavābhāvā sabhāgāya ca upekkhā vedanārattiyā paṭilābhā ayaṃ tatramajjhattupekkhācandalekhā ativiya parisuddhā. Tassā parisuddhattā parisuddhacandalekhāya pabhā viya sahajātāpi satiādayo parisuddhā honti pariyodātā. Tasmā idameva upekkhāsatipārisuddhīti vuttanti veditabbaṃ.

Catutthanti gaṇanānupubbatā catutthaṃ. Idaṃ catutthaṃ samāpajjatītipi catutthaṃ. Phasso hotītiādīsu phassapañcake tāva vedanāti upekkhāvedanā veditabbā. Jhānapañcakaindriyaaṭṭhakesu pana upekkhā hoti upekkhindriyaṃ hotīti (dha. sa. 165) vuttameva. Sesāni tatiye parihīnapadāni idhāpi parihīnāneva. Koṭṭhāsavārepi duvaṅgikaṃ jhānanti upekkhācittekaggatāvaseneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbaṃ tatiyasadisamevāti.

Catukkanayo niṭṭhito.

Pañcakanayo

  1. Idāni katame dhammā kusalāti pañcakanayo āraddho. Kasmāti ce, puggalajjhāsayavasena ceva desanāvilāsena ca. Sannisinnadevaparisāya kira ekaccānaṃ devānaṃ vitakko eva oḷārikato upaṭṭhāsi, vicārapītisukhacittekaggatā santato. Tesaṃ sappāyavasena satthā caturaṅgikaṃ avitakkaṃ vicāramattaṃ dutiyajjhānaṃ nāma bhājesi. Ekaccānaṃ vicāro oḷārikato upaṭṭhāsi, pītisukhacittekaggatā santato. Tesaṃ sappāyavasena tivaṅgikaṃ tatiyajjhānaṃ nāma bhājesi. Ekaccānaṃ pīti oḷārikato upaṭṭhāsi, sukhacittekaggatā santato. Tesaṃ sappāyavasena duvaṅgikaṃ catutthajjhānaṃ nāma bhājesi. Ekaccānaṃ sukhaṃ oḷārikato upaṭṭhāsi, upekkhācittekaggatā santato. Tesaṃ sappāyavasena duvaṅgikaṃ pañcamajjhānaṃ nāma bhājesi. Ayaṃ tāva 『puggalajjhāsayo』.

Yassā pana dhammadhātuyā suppaṭividdhattā desanāvilāsappatto nāma hoti – sā tathāgatassa suṭṭhu paṭividdhā – tasmā ñāṇamahattatāya desanāvidhānesu kusalo desanāvilāsappatto satthā yaṃ yaṃ aṅgaṃ labbhati tassa tassa vasena yathā yathā icchati tathā tathā desanaṃ niyāmetīti so idha pañcaṅgikaṃ paṭhamajjhānaṃ bhājesi, caturaṅgikaṃ avitakkaṃ vicāramattaṃ dutiyajjhānaṃ, bhājesi tivaṅgikaṃ tatiyajjhānaṃ, bhājesi duvaṅgikaṃ catutthajjhānaṃ, duvaṅgikameva pañcamajjhānaṃ bhājesi. Ayaṃ 『desanāvilāso』 nāma.

Apica ye bhagavatā 『『tayome, bhikkhave, samādhī – savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhī』』ti (dī. ni. 3.305) suttante tayo samādhī desitā, tesu heṭṭhā savitakkasavicāro samādhi avitakkaavicāro samādhi ca bhājetvā dassito, avitakkavicāramatto na dassito. Taṃ dassetumpi ayaṃ pañcakanayo āraddhoti veditabbo.

Tattha dutiyajjhānaniddese phassādīsu vitakkamattaṃ parihāyati, koṭṭhāsavāre 『『caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti caturaṅgiko maggo hotī』』ti ayameva viseso. Sesaṃ sabbaṃ paṭhamajjhānasadisameva. Yāni ca catukkanaye dutiyatatiyacatutthāni tāneva idha tatiyacatutthapañcamāni. Tesaṃ adhigamapaṭipāṭidīpanatthaṃ ayaṃ nayo veditabbo –

Eko kira amaccaputto rājānaṃ upaṭṭhātuṃ janapadato nagaraṃ āgato. So ekadivasameva rājānaṃ disvā pānabyasanena sabbaṃ vibhavajātaṃ nāsesi. Taṃ ekadivasaṃ surāmadamattaṃ niccoḷaṃ katvā jiṇṇakaṭasārakamattena paṭicchādetvā pānāgārato nīhariṃsu. Tamenaṃ saṅkārakūṭe nipajjitvā niddāyantaṃ eko aṅgavijjāpāṭhako disvā 『ayaṃ puriso mahājanassa avassayo bhavissati, paṭijaggitabbo eso』ti sanniṭṭhānaṃ katvā mattikāya nhāpetvā thūlasāṭakayugaṃ nivāsāpetvā puna gandhodakena nhāpetvā sukhumena dukūlayugaḷena acchādetvā pāsādaṃ āropetvā subhojanaṃ bhojetvā 『evaṃ naṃ paricāreyyāthā』ti paricārake paṭipādetvā pakkāmi. Atha naṃ te sayanaṃ āropesuṃ. Pānāgāragamanapaṭibāhanatthañca naṃ cattāro tāva janā catūsu hatthapādesu uppīḷetvā aṭṭhaṃsu. Eko pāde parimajji. Eko tālavaṇṭaṃ gahetvā bīji. Eko vīṇaṃ vādayamāno gāyanto nisīdi.

So sayanupagamanena vigatakilamatho thokaṃ niddāyitvā vuṭṭhito hatthapādanippīḷanaṃ asahamāno 『ko me hatthapāde uppīḷeti? Apagacchathā』ti tajjesi. Te ekavacaneneva apagacchiṃsu. Tato puna thokaṃ niddāyitvā vuṭṭhito pādaparimajjanaṃ asahamāno 『ko me pāde parimajjati? Apagacchā』ti āha. Sopi ekavacaneneva apagacchi. Puna thokaṃ niddāyitvā vuṭṭhito vātavuṭṭhi viya tālavaṇṭavātaṃ asahanto 『ko esa? Apagacchatū』ti āha. Sopi ekavacaneneva apagacchi. Puna thokaṃ niddāyitvā vuṭṭhito kaṇṇasūlaṃ viya gītavāditasaddaṃ asahamāno vīṇāvādakaṃ tajjesi. Sopi ekavacaneneva apagacchi. Athevaṃ anukkamena pahīnakilamathuppīḷanaparimajjanavātappahāragītavāditasaddupaddavo sukhaṃ sayitvā vuṭṭhāya rañño santikaṃ agamāsi. Rājāpissa mahantaṃ issariyamadāsi. So mahājanassa avassayo jāto.

Tattha pānabyasanena pārijuññappatto so amaccaputto viya anekabyasanapārijuññappatto gharāvāsagato kulaputto daṭṭhabbo. Aṅgavijjāpāṭhako puriso viya tathāgato. Tassa purisassa 『ayaṃ mahājanassa avassayo bhavissati, paṭijagganaṃ arahatī』ti sanniṭṭhānaṃ viya tathāgatassa 『ayaṃ mahājanassa avassayo bhavissati, pabbajjaṃ arahati kulaputto』ti sanniṭṭhānakaraṇaṃ.

Athassa amaccaputtassa mattikāmattena nhāpanaṃ viya kulaputtassāpi pabbajjāpaṭilābho. Athassa thūlasāṭakanivāsanaṃ viya imassāpi dasasikkhāpadasaṅkhātasīlavatthanivāsanaṃ. Puna tassa gandhodakanhāpanaṃ viya imassāpi pātimokkhasaṃvarādisīlagandhodakanhāpanaṃ. Puna tassa sukhumadukūlayugaḷacchādanaṃ viya imassāpi yathāvuttasīlavisuddhisampadāsaṅkhātadukūlacchādanaṃ.

Dukūlacchāditassa panassa pāsādāropanaṃ viya imassāpi sīlavisuddhidukūlacchāditassa samādhibhāvanāpāsādārohanaṃ. Tato tassa subhojanabhuñjanaṃ viya imassāpi samādhiupakārakasatisampajaññādidhammāmataparibhuñjanaṃ.

Bhuttabhojanassa pana tassa paricārakehi sayanāropanaṃ viya imassāpi vitakkādīhi upacārajjhānāropanaṃ. Puna tassa pānāgāragamanapaṭibāhanatthaṃ hatthapāduppīḷanakapurisacatukkaṃ viya imassāpi kāmasaññābhimukhagamanapaṭibāhanatthaṃ ārammaṇe cittuppīḷanako nekkhammavitakko. Tassa pādaparimajjakapuriso viya imassāpi ārammaṇe cittānumajjanako vicāro. Tassa tālavaṇṭavātadāyako viya imassāpi cetaso sītalabhāvadāyikā pīti.

Tassa sotānuggahakaro gandhabbapuriso viya imassāpi cittānuggāhakaṃ somanassaṃ. Tassa sayanupagamanena vigatakilamathassa thokaṃ niddupagamanaṃ viya imassāpi upacārajjhānasannissayena vigatanīvaraṇakilamathassa paṭhamajjhānupagamanaṃ.

Athassa niddāyitvā vuṭṭhitassa hatthapāduppīḷanāsahanena hatthapāduppīḷakānaṃ santajjanaṃ tesañca apagamanena puna thokaṃ niddupagamanaṃ viya imassāpi paṭhamajjhānato vuṭṭhitassa cittuppīḷakavitakkāsahanena vitakkadosadassanaṃ, vitakkappahānā ca puna avitakkavicāramattadutiyajjhānupagamanaṃ.

Tato tassa punappunaṃ niddāyitvā vuṭṭhitassa yathāvuttena kamena pādaparimajjanādīnaṃ asahanena paṭipāṭiyā pādaparimajjakādīnaṃ santajjanaṃ, tesaṃ tesañca apagamanena punappunaṃ thokaṃ niddupagamanaṃ viya imassāpi punappunaṃ dutiyādīhi jhānehi vuṭṭhitassa yathāvuttadosānaṃ vicārādīnaṃ asahanena paṭipāṭiyā vicārādidosadassanaṃ. Tesaṃ tesañca pahānā punappunaṃ avitakkaavicāranippītika pahīnasomanassajjhānupagamanaṃ.

Tassa pana sayanā vuṭṭhāya rañño santikaṃ gatassa issariyappatti viya imassāpi pañcamajjhānato vuṭṭhitassa vipassanā maggaṃ upagatassa arahattappatti.

Tassa pattissariyassa bahūnaṃ janānaṃ avassayabhāvo viya imassāpi arahattappattassa bahūnaṃ avassayabhāvo veditabbo. Ettāvatā hi esa anuttaraṃ puññakkhettaṃ nāma hotīti.

Pañcakanayo niṭṭhito.

Ettāvatā catukkapañcakanayadvayabhedo suddhikanavako nāma pakāsito hoti. Atthato panesa pañcakanaye catukkanayassa paviṭṭhattā jhānapañcako evāti veditabbo.

Paṭipadācatukkaṃ

176-180. Idāni yasmā etaṃ jhānaṃ nāma paṭipadākamena sijjhati, tasmā tassa paṭipadābhedaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha dukkhā paṭipadā assāti dukkhapaṭipadaṃ. Dandhā abhiññā assāti dandhābhiññaṃ. Iti dukkhapaṭipadanti vā dandhābhiññanti vā pathavīkasiṇanti vā tīṇipi jhānasseva nāmāni. Dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññantiādīsupi eseva nayo.

Tattha paṭhamasamannāhārato paṭṭhāya yāva tassa tassa jhānassa upacāraṃ uppajjati tāva pavattā jhānabhāvanā 『paṭipadā』ti vuccati. Upacārato pana paṭṭhāya yāva appanā tāva pavattā paññā 『abhiññā』ti vuccati. Sā panesā paṭipadā ekaccassa dukkhā hoti. Nīvaraṇādipaccanīkadhammasamudācāragahanatāya kicchā asukhasevanāti attho. Ekaccassa tadabhāvena sukhā. Abhiññāpi ekaccassa dandhā hoti, mandā, asīghappavatti. Ekaccassa khippā amandā sīghappavatti. Tasmā yo ādito kilese vikkhambhento dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilamanto vikkhambheti , tassa dukkhā paṭipadā nāma hoti. Yo pana vikkhambhitakileso appanāparivāsaṃ vasanto cirena aṅgapātubhāvaṃ pāpuṇāti, tassa dandhābhiññā nāma hoti. Yo khippaṃ aṅgapātubhāvaṃ pāpuṇāti tassa khippābhiññā nāma hoti. Yo kilese vikkhambhento sukhena akilamanto vikkhambheti, tassa sukhā paṭipadā nāma hoti.

Tattha yāni sappāyāsappāyāni ca palibodhupacchedādīni pubbakiccāni ca appanākosallāni ca visuddhimagge cittabhāvanāniddese niddiṭṭhāni, tesu yo asappāyasevī hoti, tassa dukkhā paṭipadā dandhā ca abhiññā hoti. Sappāyasevino sukhā paṭipadā khippā ca abhiññā. Yo pana pubbabhāge asappāyaṃ sevitvā aparabhāge sappāyasevī hoti, pubbabhāge vā sappāyaṃ sevitvā aparabhāge asappāyasevī, tassa vomissakatā veditabbā. Tathā palibodhupacchedādikaṃ pubbakiccaṃ asampādetvā bhāvanaṃ anuyuttassa dukkhā paṭipadā hoti, vipariyāyena sukhā. Appanākosallāni pana asampādentassa dandhā abhiññā hoti, sampādentassa khippā.

Apica taṇhāavijjāvasena samathavipassanākatādhikāravasena cāpi etāsaṃ pabhedo veditabbo. Taṇhābhibhūtassa hi dukkhā paṭipadā hoti, anabhibhūtassa sukhā. Avijjābhibhūtassa ca dandhā abhiññā hoti, anabhibhūtassa khippā. Yo ca samathe akatādhikāro tassa dukkhā paṭipadā hoti, katādhikārassa sukhā. Yo pana vipassanāya akatādhikāro hoti, tassa dandhā abhiññā hoti, katādhikārassa khippā.

Kilesindriyavasena cāpi etāsaṃ pabhedo veditabbo. Tibbakilesassa hi mudindriyassa dukkhā paṭipadā hoti dandhā ca abhiññā, tikkhindriyassa pana khippā abhiññā. Mandakilesassa ca mudindriyassa sukhā paṭipadā hoti dandhā ca abhiññā, tikkhindriyassa pana khippā abhiññāti.

Iti imāsu paṭipadāabhiññāsu yo puggalo dukkhāya paṭipadāya dandhāya abhiññāya jhānaṃ pāpuṇāti, tassa taṃ jhānaṃ dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññanti vuccati. Sesesupi eseva nayo.

Tattha 『tadanudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā』ti (vibha. 799) evaṃ vuttasatiyā vā taṃtaṃjhānanikantiyā vā vikkhambhane paṭipadā, taṃtaṃjhānupacārappattassa appanāya parivāse abhiññā ca veditabbā. Āgamanavasenāpi ca paṭipadā abhiññā hontiyeva. Dukkhapaṭipadañhi dandhābhiññaṃ paṭhamajjhānaṃ patvā pavattaṃ dutiyampi tādisameva hoti. Tatiyacatutthesupi eseva nayo. Yathā ca catukkanaye evaṃ pañcakanayepi paṭipadāvasena catudhā bhedo veditabbo. Iti paṭipadāvasenapi cattāro navakā vuttā honti. Tesu pāṭhato chattiṃsa cittāni, atthato pana pañcakanaye catukkanayassa paviṭṭhattā vīsatimeva bhavantīti.

Paṭipadācatukkaṃ.

Ārammaṇacatukkaṃ

  1. Idāni yasmā etaṃ jhānaṃ nāma yathā paṭipadābhedena evaṃ ārammaṇabhedenāpi catubbidhaṃ hoti. Tasmāssa taṃ pabhedaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha parittaṃ parittārammaṇantiādīsu yaṃ appaguṇaṃ hoti, uparijjhānassa paccayo bhavituṃ na sakkoti, idaṃ parittaṃ nāma. Yaṃ pana avaḍḍhite suppamatte vā sarāvamatte vā ārammaṇe pavattaṃ, taṃ parittaṃ ārammaṇaṃ assāti parittārammaṇaṃ. Yaṃ paguṇaṃ subhāvitaṃ uparijjhānassa paccayo bhavituṃ sakkoti, idaṃ appamāṇaṃ nāma. Yaṃ vipule ārammaṇe pavattaṃ taṃ vuḍḍhippamāṇattā appamāṇaṃ ārammaṇaṃ assāti appamāṇārammaṇaṃ. Vuttalakkhaṇavomissakatāya pana vomissakanayo veditabbo. Iti ārammaṇavasenapi cattāro navakā vuttā honti. Cittagaṇanāpettha purimasadisā evāti.

Ārammaṇacatukkaṃ.

Ārammaṇapaṭipadāmissakaṃ

  1. Idāni ārammaṇapaṭipadāmissakaṃ soḷasakkhattukanayaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha paṭhamanaye vuttajjhānaṃ dukkhapaṭipadattā dandhābhiññattā parittattā parittārammaṇattāti catūhi kāraṇehi hīnaṃ, soḷasamanaye vuttajjhānaṃ sukhapaṭipadattā khippābhiññattā appamāṇattā appamāṇārammaṇattāti catūhi kāraṇehi paṇītaṃ. Sesesu cuddasasu ekena dvīhi tīhi ca kāraṇehi hīnappaṇītatā veditabbā.

Kasmā panāyaṃ nayo desitoti? Jhānuppattikāraṇattā. Sammāsambuddhena hi pathavīkasiṇe suddhikajjhānaṃ catukkanayavasena pañcakanayavasena ca dassitaṃ; tathā suddhikapaṭipadā, tathā suddhikārammaṇaṃ. Tattha yā devatā pathavīkasiṇe suddhikajjhānaṃ catukkanayavasena desiyamānaṃ bujjhituṃ sakkonti, tāsaṃ sappāyavasena suddhikajjhāne catukkanayo desito. Yā pañcakanayavasena desiyamānaṃ bujjhituṃ sakkonti, tāsaṃ sappāyavasena pañcakanayo. Yā suddhikapaṭipadāya , suddhikārammaṇe catukkanayavasena desiyamānaṃ bujjhituṃ sakkonti, tāsaṃ sappāyavasena suddhikapaṭipadāya suddhikārammaṇe catukkanayo desito. Yā pañcakanayavasena desiyamānaṃ bujjhituṃ sakkonti tāsaṃ sappāyavasena pañcakanayo. Iti heṭṭhā puggalajjhāsayavasena desanā katā.

Desanāvilāsappatto cesa pabhinnapaṭisambhido dasabalacatuvesārajjavisadañāṇo dhammānaṃ yāthāvasarasalakkhaṇassa suppaṭividdhattā dhammapaññattikusalatāya yo yo nayo labbhati tassa tassa vasena desanaṃ niyametuṃ sakkoti, tasmā imāya desanāvilāsappattiyāpi tena esā pathavīkasiṇe suddhikacatukkanayādivasena desanā katā.

Yasmā pana ye keci jhānaṃ uppādenti nāma na te ārammaṇapaṭipadāhi vinā uppādetuṃ sakkonti, tasmā niyamato jhānuppattikāraṇattā ayaṃ soḷasakkhattukanayo kathito.

Ettāvatā suddhikanavako, cattāro paṭipadānavakā, cattāro ārammaṇanavakā, ime ca soḷasa navakāti pañcavīsati navakā kathitā honti. Tattha ekekasmiṃ navake catukkapañcakavasena dve dve nayāti paññāsa nayā. Tattha 『『pañcavīsatiyā catukkanayesu sataṃ, pañcakanayesu pañcavīsasata』』nti pāṭhato pañcavīsādhikāni dve jhānacittasatāni honti. Pañcakanaye pana catukkanayassa paviṭṭhattā atthato pañcavīsādhikameva cittasataṃ hoti. Yāni cetāni pāṭhe pañcavīsādhikāni dve cittasatāni tesu ekekassa niddese dhammavavatthānādayo tayo tayo mahāvārā honti. Te pana tattha tattha nayamattameva dassetvā saṃkhittāti.

Pathavīkasiṇaṃ.

  1. Idāni yasmā āpokasiṇādīsupi etāni jhānāni uppajjanti, tasmā tesaṃ dassanatthaṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tesu sabbo pāḷinayo ca atthavibhāvanā ca cittagaṇanā ca vārasaṅkhepo ca pathavīkasiṇe vuttanayeneva veditabbo. Bhāvanānayo pana kasiṇaparikammaṃ ādiṃ katvā sabbo visuddhimagge (visuddhi 1.91 ādayo) pakāsitoyeva. Mahāsakuludāyisutte pana dasakasiṇāni (ma. ni. 2.250) vuttāni. Tesu viññāṇakasiṇaṃ ākāse pavattitamahaggataviññāṇampi tattha parikammaṃ katvā nibbattā viññāṇañcāyatanasamāpattipi hotīti sabbappakārena āruppadesanameva bhajati, tasmā imasmiṃ ṭhāne na kathitaṃ.

Ākāsakasiṇanti pana kasiṇugghāṭimamākāsampi, taṃ ārammaṇaṃ katvā pavattakkhandhāpi, bhitticchiddādīsu aññatarasmiṃ gahetabbanimittaparicchedākāsampi, taṃ ārammaṇaṃ katvā uppannaṃ catukkapañcakajjhānampi vuccati. Tattha purimanayo āruppadesanaṃ bhajati, pacchimanayo rūpāvacaradesanaṃ. Iti missakattā imaṃ rūpāvacaradesanaṃ na āruḷhaṃ. Paricchedākāse nibbattajjhānaṃ pana rūpūpapattiyā maggo hoti tasmā taṃ gahetabbaṃ. Tasmiṃ pana catukkapañcakajjhānameva uppajjati, arūpajjhānaṃ nuppajjati. Kasmā? Kasiṇugghāṭanassa alābhato. Tañhi punappunaṃ ugghāṭiyamānampi ākāsameva hotīti na tattha kasiṇugghāṭanaṃ labbhati, tasmā tatthuppannaṃ jhānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati, abhiññāpādakaṃ hoti, vipassanāpādakaṃ hoti, nirodhapādakaṃ na hoti. Anupubbanirodho panettha yāva pañcamajjhānā labbhati vaṭṭapādakaṃ hotiyeva. Yathā cetaṃ evaṃ purimakasiṇesu uppannaṃ jhānampi. Nirodhapādakabhāvo panettha viseso. Sesamettha ākāsakasiṇe yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.98-99) vuttameva.

『Ekopi hutvā bahudhā hotī』tiādinayaṃ (dī. ni. 1.239; paṭi. ma. 1.102) pana vikubbanaṃ icchantena purimesu aṭṭhasu kasiṇesu aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā kasiṇānulomato kasiṇapaṭilomato, kasiṇānulomapaṭilomato; jhānānulomato, jhānapaṭilomato, jhānānulomapaṭilomato; jhānukkantikato, kasiṇukkantikato, jhānakasiṇukkantikato; aṅgasaṅkantikato, ārammaṇasaṅkantikato, aṅgārammaṇasaṅkantikato; aṅgavavatthānato, ārammaṇavavatthānatoti imehi cuddasahākārehi cittaṃ paridametabbaṃ. Tesaṃ vitthārakathā visuddhimagge (visuddhi. 2.365-366) vuttāyeva.

Evaṃ pana cuddasahākārehi cittaṃ aparidametvā, pubbe abhāvitabhāvano ādikammiko yogāvacaro iddhivikubbanaṃ sampādessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ādikammikassa hi kasiṇaparikammampi bhāro; satesu sahassesu vā ekova sakkoti. Katakasiṇaparikammassa nimittuppādanaṃ bhāro; satesu sahassesu vā ekova sakkoti. Uppanne nimitte taṃ vaḍḍhetvā appanādhigamo bhāro, satesu sahassesu vā ekova sakkoti. Adhigatappanassa cuddasahākārehi cittaparidamanaṃ bhāro; satesu sahassesu vā ekova sakkoti. Cuddasahākārehi paridamitacittassāpi iddhivikubbanaṃ nāma bhāro, satesu sahassesu vā ekova sakkoti. Vikubbanappattassāpi khippanisantibhāvo nāma bhāro; satesu sahassesu vā ekova khippanisanti hoti. Therambatthale mahārohanaguttattherassa gilānupaṭṭhānaṃ āgatesu tiṃsamattesu iddhimantasahassesu upasampadāya aṭṭhavassiko rakkhitatthero viya. Sabbaṃ vatthu visuddhimagge (visuddhi. 2.367) vitthāritamevāti.

Kasiṇakathā.

Abhibhāyatanakathā

  1. Evaṃ aṭṭhasu kasiṇesu rūpāvacarakusalaṃ niddisitvā, idāni yasmā samānepi ārammaṇe bhāvanāya asamānaṃ imesu aṭṭhasu kasiṇesu aññampi abhibhāyatanasaṅkhātaṃ rūpāvacarakusalaṃ pavattati, tasmā taṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha ajjhattaṃ arūpasaññīti alābhitāya vā anatthikatāya vā ajjhattarūpe parikammasaññāvirahito. Bahiddhā rūpāni passatīti bahiddhā aṭṭhasu kasiṇesu kataparikammatāya parikammavasena ceva appanāvasena ca tāni bahiddhā aṭṭhasu kasiṇesu rūpāni passati. Parittānīti avaḍḍhitāni. Tāni abhibhuyyāti yathā nāma sampannagahaṇiko kaṭacchumattaṃ bhattaṃ labhitvā 『kiṃ ettha bhuñjitabbaṃ atthī』ti saṅkaḍḍhitvā ekakabaḷameva karoti, evameva ñāṇuttariko puggalo visadañāṇo 『kimettha parittake ārammaṇe samāpajjitabbaṃ atthi, nāyaṃ mama bhāro』ti tāni rūpāni abhibhavitvā samāpajjati. Saha nimittuppādenevettha appanaṃ nibbattetīti attho. Jānāmi passāmīti iminā panassa pubbabhāgo kathito. Āgamaṭṭhakathāsu pana vuttaṃ – imināssa pana ābhogo kathito. So ca kho samāpattito vuṭṭhitassa, na antosamāpattiyanti (a. ni. aṭṭha. 3.8.65).

Appamāṇānīti vaḍḍhitappamāṇāni. Abhibhuyyāti ettha pana yathā mahagghaso puriso ekaṃ bhattavaḍḍhitakaṃ labhitvā 『aññāpi hotu 『kimesā mayhaṃ karissatī』ti taṃ na mahantato passati, evameva ñāṇuttaro puggalo visadaññāṇo 『kimettha samāpajjitabbaṃ, na idaṃ appamāṇaṃ, na mayhaṃ cittekaggatākaraṇe bhāro atthī』ti tāni abhibhavitvā samāpajjati. Saha nimittuppādenevettha appanaṃ nibbattetīti attho.

Parittaṃ parittārammaṇaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇanti idha parittānīti āgatattā appamāṇārammaṇatā na gahitā, parato appamāṇānīti āgatattā parittārammaṇatā. Aṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ – 『imasmiṃ ṭhāne cattāri cattāri ārammaṇāni aggahetvā dve dveva gahitāni . Kiṃ kāraṇā? Catūsu hi gahitesu desanā soḷasakkhattukā hoti, satthārā ca heṭṭhā soḷasakkhattukā desanā kilañjamhi tile pattharantena viya vitthārato kathitā. Tassa imasmiṃ ṭhāne aṭṭhakkhattukaṃ desanaṃ kātuṃ ajjhāsayo. Tasmā dve dveyeva gahitānīti veditabbānīti.

Suvaṇṇadubbaṇṇānīti parisuddhāparisuddhavaṇṇāni. Parisuddhāni hi nīlādīni suvaṇṇāni, aparisuddhāni ca dubbaṇṇānīti idha adhippetāni. Āgamaṭṭhakathāsu pana 『suvaṇṇāni vā hontu dubbaṇṇāni vā, parittaappamāṇavaseneva imāni abhibhāyatanāni desitānī』ti (a. ni. aṭṭha. 3.8.65) vuttaṃ. Imesu pana catūsu parittaṃ vitakkacaritavasena āgataṃ, appamāṇaṃ mohacaritavasena, suvaṇṇaṃ dosacaritavasena, dubbaṇṇaṃ rāgacaritavasena. Etesañhi etāni sappāyāni. Sā ca tesaṃ sappāyatā vitthārato visuddhimagge (visuddhi. 1.43) cariyaniddese vuttā.

Kasmā pana, yathā suttante 『『ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittānī』』tiādi (dī. ni. 2.173; ma. ni. 2.249; a. ni. 8.65) vuttaṃ, evaṃ avatvā idha catūsupi abhibhāyatanesu ajjhattaṃ arūpasaññitāva vuttāti? Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyato. Tattha vā hi idha vā bahiddhārūpāneva abhibhavitabbāni, tasmā tāni niyamato vattabbānīti tatrapi idhapi vuttāni. Ajjhattaṃ arūpasaññīti idaṃ pana satthu desanāvilāsamattameva. Ayaṃ tāva catūsu abhibhāyatanesu apubbapadavaṇṇanā. Suddhikanayapaṭipadābhedo panettha pathavīkasiṇe vuttanayeneva ekekasmiṃ abhibhāyatane veditabbo. Kevalañcettha ārammaṇacatukkaṃ ārammaṇadukaṃ hoti, soḷasakkhattukañca aṭṭhakkhattukaṃ. Sesaṃ tādisameva. Evamettha ekekasmiṃ abhibhāyatane eko suddhikanavako, cattāro paṭipadānavakā, dve ārammaṇanavakā, ārammaṇapaṭipadāmissake aṭṭha navakāti pannarasa navakāti catūsupi abhibhāyatanesu samasaṭṭhi navakā veditabbā.

  1. Pañcamaabhibhāyatanādīsu nīlānīti sabbasaṅgāhikavasena vuttaṃ. Nīlavaṇṇānīti vaṇṇavasena, nīlanidassanānīti nidassanavasena, apaññāyamānavivarāni, asambhinnavaṇṇāni, ekanīlāneva hutvā dissantīti vuttaṃ hoti. Nīlanibhāsānīti idaṃ pana obhāsanavasena vuttaṃ; nīlobhāsāni nīlappabhāyuttānīti attho. Etena nesaṃ suvisuddhataṃ dasseti. Suvisuddhavaṇṇavasena hi imāni cattāri abhibhāyatanāni vuttāni. Pītānītiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Nīlakasiṇaṃ uggaṇhanto nīlasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti. Pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vātiādikaṃ panettha kasiṇakaraṇañca parikammañca appanāvidhānañca sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.93 ādayo) vitthārato vuttameva. Yathā ca pathavīkasiṇe evamettha ekekasmiṃ abhibhāyatane pañcavīsati pañcavīsati navakā veditabbā.

Abhibhāyatanakathā.

Vimokkhakathā

  1. Idāni yasmā idaṃ rūpāvacarakusalaṃ nāma na kevalaṃ ārammaṇasaṅkhātānaṃ āyatanānaṃ abhibhavanato abhibhāyatanavaseneva uppajjati, atha kho vimokkhavasenapi uppajjati, tasmā tampi nayaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ.

Kenaṭṭhena pana vimokkho veditabboti? Adhimuccanaṭṭhena. Ko ayaṃ adhimuccanaṭṭho nāma? Paccanīkadhammehi ca suṭṭhu vimuccanaṭṭho, ārammaṇe ca abhirativasena suṭṭhu vimuccanaṭṭho . Pituaṅke vissaṭṭhaaṅgapaccaṅgassa dārakassa sayanaṃ viya aniggahitabhāvena nirāsaṅkatāya ārammaṇe pavattīti vuttaṃ hoti. Evaṃlakkhaṇañhi vimokkhabhāvappattaṃ rūpāvacarakusalaṃ dassetuṃ ayaṃ nayo āraddho.

Tattha rūpīti ajjhattaṃ kesādīsu uppāditaṃ rūpajjhānaṃ rūpaṃ, tadassatthīti rūpī. Ajjhattañhi nīlaparikammaṃ karonto kese vā pitte vā akkhitārakāya vā karoti. Pītaparikammaṃ karonto mede vā chaviyā vā akkhīnaṃ pītaṭṭhāne vā karoti. Lohitaparikammaṃ karonto maṃse vā lohite vā jivhāya vā hatthatalapādatalesu vā akkhīnaṃ rattaṭṭhāne vā karoti. Odātaparikammaṃ karonto aṭṭhimhi vā dante vā nakhe vā akkhīnaṃ setaṭṭhāne vā karoti. Evaṃ parikammaṃ katvā uppannajjhānasamaṅginaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Rūpāni passatīti bahiddhāpi nīlakasiṇādirūpāni jhānacakkhunā passati. Iminā ajjhattabahiddhāvatthukesu kasiṇesu jhānapaṭilābho dassito.

Ajjhattaṃarūpasaññīti ajjhattaṃ na rūpasaññī. Attano kesādīsu anuppāditarūpāvacarajjhānoti attho. Iminā bahiddhā parikammaṃ katvā bahiddhāva paṭiladdhajjhānatā dassitā.

Subhanti iminā suvisuddhesu nīlādīsu vaṇṇakasiṇesu jhānāni dassitāni. Tattha kiñcāpi antoappanāya 『subha』nti ābhogo natthi, yo pana suvisuddhaṃ subhakasiṇaṃ ārammaṇaṃ katvā viharati, so yasmā 『subha』nti…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tathā dutiyādīni, tasmā evaṃ desanā katā. Paṭisambhidāmagge pana 『『kathaṃ subhantveva adhimutto hotīti vimokkho? Idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ…pe… viharati, mettāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti; karuṇā… muditā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ…pe… viharati, upekkhāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti, evaṃ subhantveva adhimutto hotī』』ti vimokkhoti (paṭi. ma. 1.212) vuttaṃ. Idha pana upari pāḷiyaṃyeva brahmavihārānaṃ āgatattā taṃ nayaṃ paṭikkhipitvā sunīlakasupītakasulohitakasuodātakaparisuddhanīlakaparisuddhapītakaparisuddhalohitakaparisuddhaodātakavaseneva subhavimokkho anuññāto. Iti kasiṇanti vā abhibhāyatananti vā vimokkhoti vā rūpāvacarajjhānameva . Tañhi ārammaṇassa sakalaṭṭhena kasiṇaṃ nāma, ārammaṇaṃ abhibhavanaṭṭhena abhibhāyatanaṃ nāma, ārammaṇe adhimuccanaṭṭhena paccanīkadhammehi ca vimuccanaṭṭhena vimokkho nāmāti vuttaṃ. Tattha kasiṇadesanā abhidhammavasena, itarā pana suttantadesanāvasena vuttāti veditabbā. Ayamettha apubbapadavaṇṇanā. Ekekasmiṃ pana vimokkhe pathavīkasiṇe viya pañcavīsati pañcavīsatīti katvā pañcasattati navakā veditabbā.

Vimokkhakathā.

Brahmavihārakathā

  1. Idāni mettādibrahmavihāravasena pavattamānaṃ rūpāvacarakusalaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha mettāsahagatanti mettāya samannāgataṃ. Parato karuṇāsahagatādīsupi eseva nayo. Yena panesa vidhānena paṭipanno mettādisahagatāni jhānāni upasampajja viharati, taṃ mettādīnaṃ bhāvanāvidhānaṃ sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.240) vitthāritameva. Avasesāya pāḷiyā attho pathavīkasiṇe vuttanayeneva veditabbo.

Kevalañhi pathavīkasiṇe pañcavīsati navakā, idha purimāsu tīsu tikacatukkajjhānikavasena pañcavīsati sattakā, upekkhāya catutthajjhānavasena pañcavīsati ekakā, karuṇāmuditāsu ca chandādīhi catūhi saddhiṃ karuṇāmuditāti imepi yevāpanakā labbhanti. Dukkhapaṭipadādibhāvo cettha mettāya tāva byāpādavikkhambhanavasena, karuṇāya vihiṃsāvikkhambhanavasena, muditāya arativikkhambhanavasena, upekkhāya rāgapaṭighavikkhambhanavasena veditabbo. Parittārammaṇatā pana nabahusattārammaṇavasena; appamāṇārammaṇatā bahusattārammaṇavasena hotīti ayaṃ viseso. Sesaṃ tādisameva.

Evaṃ tāva pāḷivaseneva –

Brahmuttamena kathite, brahmavihāre ime iti viditvā;

Bhiyyo etesu ayaṃ, pakiṇṇakakathāpi viññeyyā.

Etāsu hi mettākaruṇāmuditāupekkhāsu atthato tāva mejjatīti mettā, siniyhatīti attho. Mitte vā bhavā, mittassa vā esā pavattatīpi mettā. Paradukkhe sati sādhūnaṃ hadayakampanaṃ karotīti karuṇā. Kiṇāti vā paradukkhaṃ hiṃsati vināsetīti karuṇā. Kirīyati vā dukkhitesu pharaṇavasena pasāriyatīti karuṇā. Modanti tāya taṃsamaṅgino, sayaṃ vā modati, modanamattameva vā tanti muditā. 『Averā hontū』tiādibyāpārappahānena majjhattabhāvūpagamanena ca upekkhatīti upekkhā.

Lakkhaṇādito panettha hitākārappavattilakkhaṇā 『mettā』, hitūpasaṃhārarasā, āghātavinayapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ manāpabhāvadassanapadaṭṭhānā. Byāpādūpasamo etissā sampatti, sinehasambhavo vipatti. Dukkhāpanayanākārappavattilakkhaṇā 『karuṇā』, paradukkhāsahanarasā, avihiṃsāpaccupaṭṭhānā , dukkhābhibhūtānaṃ anāthabhāvadassanapadaṭṭhānā. Vihiṃsūpasamo tassā sampatti, sokasambhavo vipatti. Sattesu pamodanalakkhaṇā 『muditā』, anissāyanarasā, arativighātapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ sampattidassanapadaṭṭhānā. Arativūpasamo tassā sampatti, pahāsasambhavo vipatti. Sattesu majjhattākārappavattilakkhaṇā 『upekkhā』, sattesu samabhāvadassanarasā, paṭighānunayavūpasamapaccupaṭṭhānā, 『『kammassakā sattā, te kassa ruciyā sukhitā vā bhavissanti, dukkhato vā muccissanti, pattasampattito vā na parihāyissantī』』ti? Evaṃ pavattakammassakatādassanapadaṭṭhānā. Paṭighānunayavūpasamo tassā sampatti, gehassitāya aññāṇupekkhāya sambhavo vipatti.

Catunnampi panetesaṃ brahmavihārānaṃ vipassanāsukhañceva bhavasampatti ca sādhāraṇappayojanaṃ, byāpādādipaṭighāto āveṇikaṃ. Byāpādapaṭighātappayojanā hettha mettā, vihiṃsāaratirāgapaṭighātappayojanā itarā. Vuttampi cetaṃ –

『『Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, byāpādassa yadidaṃ mettācetovimutti, nissaraṇañhetaṃ, āvuso, vihesāya yadidaṃ karuṇācetovimutti; nissaraṇañhetaṃ, āvuso, aratiyā yadidaṃ muditācetovimutti, nissaraṇañhetaṃ, āvuso, rāgassa yadidaṃ upekkhācetovimuttī』』ti (dī. ni. 3.326; a. ni. 6.13).

Ekamekassa cettha āsannadūravasena dve dve paccatthikā. Mettābrahmavihārassa hi, samīpacāro viya purisassa sapatto, guṇadassanasabhāgatāya rāgo āsannapaccatthiko. So lahuṃ otāraṃ labhati. Tasmā tato suṭṭhu mettā rakkhitabbā. Pabbatādigahananissito viya purisassa sapatto sabhāvavisabhāgatāya byāpādo dūrapaccatthiko. Tasmā tato nibbhayena mettāyitabbaṃ. Mettāyissati ca nāma kopañca karissatīti aṭṭhānametaṃ.

Karuṇābrahmavihārassa 『『cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati gehassitaṃ domanassa』』ntiādinā nayena āgataṃ gehassitaṃ domanassaṃ vipattidassanasabhāgatāya āsannapaccatthikaṃ. Sabhāvavisabhāgatāya vihesā dūrapaccatthikā. Tasmā tato nibbhayena karuṇāyitabbaṃ. Karuṇañca nāma karissati pāṇiādīhi ca vihesissatīti aṭṭhānametaṃ.

Muditābrahmavihārassa 『『cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehassitaṃ somanassa』』ntiādinā (ma. ni. 3.306) nayena āgataṃ gehassitaṃ somanassaṃ sampattidassanasabhāgatāya āsannapaccatthikaṃ. Sabhāvavisabhāgatāya arati dūrapaccatthikā. Tasmā tato nibbhayena muditā bhāvetabbā. Pamudito ca nāma bhavissati pantasenāsanesu ca adhikusaladhammesu ca ukkaṇṭhissatīti aṭṭhānametaṃ.

Upekkhābrahmavihārassa pana 『『cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā rūpaṃ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā gehassitāti vuccatī』』tiādinā (ma. ni. 3.308) nayena āgatā gehassitā aññāṇupekkhā dosaguṇānaṃ avicāraṇavasena sabhāgattā āsannapaccatthikā. Sabhāvavisabhāgatāya rāgapaṭighā dūrapaccatthikā. Tasmā tato nibbhayena upekkhitabbaṃ. Upekkhissati ca nāma rajjissati ca paṭihaññissati cāti aṭṭhānametaṃ.

Sabbesampi ca etesaṃ kattukāmatāchando ādi, nīvaraṇādivikkhambhanaṃ majjhaṃ, appanā pariyosānaṃ, paññattidhammavasena eko vā satto anekā vā sattā ārammaṇaṃ, upacāre vā appanāya vā pattāya ārammaṇavaḍḍhanaṃ.

Tatrāyaṃ vaḍḍhanakkamo – yathā hi kusalo kassako kasitabbaṭṭhānaṃ paricchinditvā kasati, evaṃ paṭhamameva ekaṃ āvāsaṃ paricchinditvā tattha sattesu 『imasmiṃ āvāse sattā averā hontū』tiādinā nayena mettā bhāvetabbā. Tattha cittaṃ muduṃ kammaniyaṃ katvā dve āvāsā paricchinditabbā . Tato anukkamena tayo cattāro pañca cha satta aṭṭha nava dasa, ekā racchā, upaḍḍhagāmo, gāmo, janapado, rajjaṃ, ekā disāti evaṃ yāva ekaṃ cakkavāḷaṃ, tato vā pana bhiyyo tattha tattha sattesu mettā bhāvetabbā. Tathā karuṇādayoti. Ayamettha ārammaṇavaḍḍhanakkamo.

Yathā pana kasiṇānaṃ nissando āruppā, samādhīnaṃ nissando nevasaññānāsaññāyatanaṃ, vipassanānaṃ nissando phalasamāpatti, samathavipassanānaṃ nissando nirodhasamāpatti, evaṃ purimabrahmavihārattayassa nissando ettha upekkhābrahmavihāro. Yathā hi thambhe anussāpetvā tulāsaṅghāṭaṃ anāropetvā na sakkā ākāse kūṭagopānasiyo ṭhapetuṃ, evaṃ purimesu tatiyajjhānaṃ vinā na sakkā catutthaṃ bhāvetuṃ. Kasiṇesu pana uppannatatiyajjhānassapesā nuppajjati visabhāgārammaṇattāti.

Ettha siyā – 『kasmā panetā mettā karuṇā muditā upekkhā brahmavihārāti vuccanti? Kasmā ca, catassova? Ko ca etāsaṃ kamo? Vibhaṅge ca kasmā appamaññāti vuttā』ti? Vuccate – seṭṭhaṭṭhena tāva niddosabhāvena cettha brahmavihāratā veditabbā. Sattesu sammāpaṭipattibhāvena hi seṭṭhā ete vihārā. Yathā ca brahmāno niddosacittā viharanti, evaṃ etehi sampayuttā yogino brahmasamāva hutvā viharantīti seṭṭhaṭṭhena niddosabhāvena ca brahmavihārāti vuccanti.

Kasmā ca catassotiādipañhassa pana idaṃ vissajjanaṃ –

Visuddhimaggādivasā catasso,

Hitādiākāravasā panāsaṃ;

Kamo pavattanti ca appamāṇe,

Tā gocare yena tadappamaññā.

Etāsu hi yasmā mettā byāpādabahulassa, karuṇā vihiṃsābahulassa, muditā aratibahulassa, upekkhā rāgabahulassa visuddhimaggo; yasmā ca hitūpasaṃhāraahitāpanayanasampattimodanaanābhogavasena catubbidhoyeva sattesu manasikāro; yasmā ca yathā mātā daharagilānayobbanappattasakiccapasutesu catūsu puttesu daharassa abhivuḍḍhikāmā hoti, gilānassa gelaññāpanayanakāmā, yobbanappattassa yobbanasampattiyā ciraṭṭhitikāmā, sakiccapasutassa kismiñcipi pariyāye abyāvaṭā hoti, tathā appamaññāvihārikenāpi sabbasattesu mettādivasena bhavitabbaṃ, tasmā ito visuddhimaggādivasā catassova appamaññā.

Yasmā pana catassopetā bhāvetukāmena paṭhamaṃ hitākārappavattivasena sattesu paṭipajjitabbaṃ, hitākārappavattilakkhaṇā ca mettā; tato evaṃ patthitahitānaṃ sattānaṃ dukkhābhibhavaṃ disvā vā sutvā vā sambhāvetvā vā dukkhāpanayanākārappavattivasena, dukkhāpanayanākārappavattilakkhaṇā ca karuṇā; athevaṃ patthitahitānaṃ patthitadukkhāpagamānañca nesaṃ sampattiṃ disvā sampattippamodanavasena, pamodanalakkhaṇā ca muditā; tato paraṃ pana kattabbābhāvato ajjhupekkhakatāsaṅkhātena majjhattākārena paṭipajjitabbaṃ, majjhattākārappavattilakkhaṇā ca upekkhā; tasmā ito hitādiākāravasā panāsaṃ paṭhamaṃ mettā vuttā. Atha karuṇā muditā upekkhāti ayaṃ kamo veditabbo.

Yasmā pana sabbāpetā appamāṇe gocare pavattanti, tasmā appamaññāti vuccanti. Appamāṇā hi sattā etāsaṃ gocarabhūtā, 『ekasattassāpi ca ettake padese mettādayo bhāvetabbā』ti evaṃ pamāṇaṃ aggahetvā sakalapharaṇavaseneva pavattāti, tena vuttaṃ –

Visuddhimaggādivasā catasso,

Hitādiākāravasā panāsaṃ;

Kamo pavattanti ca appamāṇe,

Tā gocare yena tadappamaññāti.

Evaṃ appamāṇagocaratāya ekalakkhaṇāsu cāpi etāsu purimā tisso tikacatukkajjhānikāva honti. Kasmā? Somanassāvippayogato. Kasmā panāsaṃ somanassena avippayogoti? Domanassasamuṭṭhitānaṃ byāpādādīnaṃ nissaraṇattā. Pacchimā pana avasesekajjhānikāva. Kasmā? Upekkhāvedanāsampayogato. Na hi sattesu majjhattākārappavattā brahmavihārupekkhā upekkhāvedanaṃ vinā vattatīti.

Brahmavihārakathā.

Asubhakathā

  1. Idāni rāgacaritasattānaṃ ekantahitaṃ nānārammaṇesu ekekajjhānavaseneva pavattamānaṃ rūpāvacarakusalaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ.

Tattha uddhumātakasaññāsahagatantiādīsu, bhastā viya vāyunā, uddhaṃ jīvitapariyādānā yathānukkamaṃ samuggatena sūnabhāvena dhumātattā uddhumātaṃ. Uddhumātameva uddhumātakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ uddhumātanti uddhumātakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Vinīlaṃ vuccati viparibhinnanīlavaṇṇaṃ. Vinīlameva vinīlakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vinīlanti vinīlakaṃ. Maṃsussadaṭṭhānesu rattavaṇṇassa, pubbasannicayaṭṭhānesu setavaṇṇassa, yebhuyyena ca nīlavaṇṇassa , nīlaṭṭhāne nīlasāṭakapārutasseva chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Paribhinnaṭṭhānesu vissandamānaṃ pubbaṃ vipubbaṃ. Vipubbameva vipubbakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vipubbanti vipubbakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Vicchiddaṃ vuccati dvidhā chindanena apadhāritaṃ, vicchiddameva vicchiddakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vicchiddanti vicchiddakaṃ. Vemajjhe chinnassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Ito ca etto ca vividhākārena soṇasiṅgālādīhi khāyitaṃ vikkhāyitaṃ. Vikkhāyitameva vikkhāyitakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vikkhāyitanti vikkhāyitakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Vividhā khittaṃ vikkhittaṃ. Vikkhittameva vikkhittakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vikkhittanti vikkhittakaṃ. 『Aññena hatthaṃ aññena pādaṃ aññena sīsa』nti evaṃ tato tato khittassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Hatañca taṃ purimanayeneva vikkhittakañcāti hatavikkhittakaṃ. Kākapadākārena aṅgapaccaṅgesu satthena hanitvā vuttanayena vikkhittakassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Lohitaṃ kirati, vikkhipati, ito cito ca paggharatīti lohitakaṃ. Paggharitalohitamakkhitassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Puḷavā vuccanti kimayo. Puḷave vikiratīti puḷavakaṃ. Kimiparipuṇṇassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Aṭṭhiyeva aṭṭhikaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ aṭṭhīti aṭṭhikaṃ. Aṭṭhisaṅkhalikāyapi ekaṭṭhikassapi etaṃ adhivacanaṃ. Imāni ca pana uddhumātakādīni nissāya uppannanimittānampi nimittesu paṭiladdhajjhānānampi etāneva nāmāni.

Tattha uddhumātakanimitte appanāvasena uppannā saññā uddhumātakasaññā. Tāya uddhumātakasaññāya sampayogaṭṭhena sahagataṃ uddhumātakasaññāsahagataṃ. Vinīlakasaññāsahagatādīsupi eseva nayo. Yaṃ panettha bhāvanāvidhānaṃ vattabbaṃ bhaveyya, taṃ sabbākārena visuddhimagge (visuddhi. 1.103 ādayo) vuttameva. Avasesā pāḷivaṇṇanā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Kevalañhi idha, catutthajjhānavasena upekkhābrahmavihāre viya, paṭhamajjhānavasena ekekasmiṃ pañcavīsati ekakā honti. Asubhārammaṇassa ca avaḍḍhanīyattā, paritte uddhumātakaṭṭhāne uppannanimittārammaṇaṃ parittārammaṇaṃ, mahante appamāṇārammaṇaṃ veditabbaṃ. Sesesupi eseva nayoti.

Iti asubhāni subhaguṇo,

Dasasatalocanena thutakitti;

Yāni avoca dasabalo,

Ekekajjhānahetūni.

Evaṃ pāḷinayeneva, tāva sabbāni tāni jānitvā;

Tesveva ayaṃ bhiyyo, pakiṇṇakakathāpi viññeyyā. (visuddhi. 1.120);

Etesu hi yattha katthaci adhigatajjhāno suvikkhambhitarāgattā vītarāgo viya nilloluppacāro hoti. Evaṃ santepi yvāyaṃ asubhabhedo vutto, so sarīrasabhāvappattivasena ca rāgacaritabhedavasena cāti veditabbo.

Chavasarīrañhi paṭikūlabhāvaṃ āpajjamānaṃ uddhumātakasabhāvappattaṃ vā siyā, vinīlakādīnaṃ vā aññatarasabhāvappattaṃ. Iti yādisaṃ yādisaṃ sakkā hoti laddhuṃ tādise tādise uddhumātakapaṭikūlaṃ vinīlakapaṭikūlanti evaṃ nimittaṃ gaṇhitabbamevāti sarīrasabhāvappattivasena dasadhā asubhappabhedo vuttoti veditabbo.

Visesato cettha uddhumātakaṃ sarīrasaṇṭhānavipattippakāsanato sarīrasaṇṭhānarāgino sappāyaṃ. Vinīlakaṃ chavirāgavipattippakāsanato sarīravaṇṇarāgino sappāyaṃ. Vipubbakaṃ kāyavaṇapaṭibaddhassa duggandhabhāvassa pakāsanato mālāgandhādivasena samuṭṭhāpitasarīragandharāgino sappāyaṃ. Vicchiddakaṃ antosusirabhāvappakāsanato sarīre ghanabhāvarāgino sappāyaṃ. Vikkhāyitakaṃ maṃsūpacayasampattivināsappakāsanato thanādīsu sarīrappadesesu maṃsūpacayarāgino sappāyaṃ. Vikkhittakaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ vikkhepappakāsanato aṅgapaccaṅgalīlārāgino sappāyaṃ. Hatavikkhittakaṃ sarīrasaṅghāṭabhedavikārappakāsanato sarīrasaṅghāṭasampattirāgino sappāyaṃ. Lohitakaṃ lohitamakkhitapaṭikūlabhāvappakāsanato alaṅkārajanitasobharāgino sappāyaṃ. Puḷavakaṃ kāyassa anekakimikulasādhāraṇabhāvappakāsanato kāye mamattarāgino sappāyaṃ. Aṭṭhikaṃ sarīraṭṭhīnaṃ paṭikūlabhāvappakāsanato dantasampattirāgino sappāyanti. Evaṃ rāgacaritavasenāpi dasadhā asubhappabhedo vuttoti veditabbo.

Yasmā pana dasavidhepi etasmiṃ asubhe seyyathāpi nāma aparisaṇṭhitajalāya sīghasotāya nadiyā arittabaleneva nāvā tiṭṭhati, vinā arittena na sakkā ṭhapetuṃ, evameva dubbalattā ārammaṇassa vitakkabaleneva cittaṃ ekaggaṃ hutvā tiṭṭhati, vinā vitakkena na sakkā ṭhapetuṃ, tasmā paṭhamajjhānamevettha hoti, na dutiyādīni. Paṭikūlepi cetasmiṃ ārammaṇe 『addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā parimuccissāmī』ti evaṃ ānisaṃsadassāvitāya ceva nīvaraṇasantāpappahānena ca pītisomanassaṃ uppajjati, 『bahuṃ dāni vetanaṃ labhissāmī』ti ānisaṃsadassāvino pupphachaḍḍakassa gūtharāsimhi viya, ussannabyādhidukkhassa rogino vamanavirecanappavattiyaṃ viya ca.

Dasavidhampi cetaṃ asubhaṃ lakkhaṇato ekameva hoti. Dasavidhassapi hi etassa asuciduggandhajegucchapaṭikūlabhāvo eva lakkhaṇaṃ. Tadetaṃ iminā lakkhaṇena na kevalaṃ matasarīreyeva dantaṭṭhikadassāvino pana cetiyapabbatavāsino mahātissattherassa viya, hatthikkhandhagataṃ rājānaṃ ullokentassa saṅgharakkhitattherupaṭṭhākasāmaṇerassa viya ca, jīvamānakasarīrepi upaṭṭhāti. Yatheva hi matasarīraṃ evaṃ jīvamānakampi asubhameva. Asubhalakkhaṇaṃ panettha āgantukena alaṅkārena paṭicchannattā na paññāyatīti.

Asubhakathā.

Kiṃ pana pathavīkasiṇaṃ ādiṃ katvā aṭṭhikasaññāpariyosānāvesā rūpāvacarappanā, udāhu aññāpi atthīti? Atthi; ānāpānajjhānañhi kāyagatāsatibhāvanā ca idha na kathitā. Kiñcāpi na kathitā vāyokasiṇe pana gahite ānāpānajjhānaṃ gahitameva; vaṇṇakasiṇesu ca gahitesu kesādīsu catukkapañcakajjhānavasena uppannā kāyagatāsati, dasasu asubhesu gahitesu dvattiṃsākāre paṭikūlamanasikārajjhānavasena ceva navasivathikāvaṇṇajjhānavasena ca pavattā kāyagatāsati gahitāvāti. Sabbāpi rūpāvacarappanā idha kathitāva hotīti.

Rūpāvacarakusalakathā niṭṭhitā.

Arūpāvacarakusalavaṇṇanā

Ākāsānañcāyatanaṃ

  1. Idāni arūpāvacarakusalaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha arūpūpapattiyāti arūpabhavo arūpaṃ, arūpe upapatti arūpūpapatti, tassā arūpūpapattiyā. Maggaṃ bhāvetīti upāyaṃ hetuṃ kāraṇaṃ uppādeti vaḍḍheti. Sabbasoti sabbākārena. Sabbāsaṃ vā anavasesānanti attho. Rūpasaññānanti saññāsīsena vuttarūpāvacarajjhānānañceva tadārammaṇānañca. Rūpāvacarajjhānampi hi rūpanti vuccati 『rūpī rūpāni passatī』tiādīsu (dha. sa. 248; dī. ni. 2.129). Tassa ārammaṇampi 『『bahiddhā rūpāni passati suvaṇṇadubbaṇṇānī』』tiādīsu (dha. sa. 244-246; dī. ni. 2.173); tasmā idha rūpe saññā rūpasaññāti evaṃ saññāsīsena vuttarūpāvacarajjhānassetaṃ adhivacanaṃ. Rūpaṃ saññā assāti rūpasaññaṃ, rūpamassa nāmanti vuttaṃ hoti. Evaṃ pathavīkasiṇādibhedassa tadārammaṇassa cetaṃ adhivacananti veditabbaṃ.

Samatikkamāti virāgā nirodhā ca. Kiṃ vuttaṃ hoti? Etāsaṃ kusalavipākakiriyavasena pañcadasannaṃ jhānasaṅkhātānaṃ rūpasaññānaṃ, etesañca pathavīkasiṇādivasena aṭṭhannaṃ ārammaṇasaṅkhātānaṃ rūpasaññānaṃ, sabbākārena anavasesānaṃ vā virāgā ca nirodhā ca virāgahetu ceva nirodhahetu ca ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Na hi sakkā sabbaso anatikkantarūpasaññena etaṃ upasampajja viharitunti.

Tattha yasmā ārammaṇe avirattassa saññāsamatikkamo na hoti, samatikkantāsu ca saññāsu ārammaṇaṃ samatikkantameva hoti, tasmā ārammaṇasamatikkamaṃ avatvā 『『tattha katamā rūpasaññā? Rūpāvacarasamāpattiṃ samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ, imā vuccanti rūpasaññāyo. Imā rūpasaññāyo atikkanto hoti, vītikkanto, samatikkanto, tena vuccati sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā』』ti (vibha. 602) evaṃ vibhaṅge saññānaṃyeva samatikkamo vutto. Yasmā pana ārammaṇasamatikkamena pattabbā etā samāpattiyo, na ekasmiṃyeva ārammaṇe paṭhamajjhānādīni viya, tasmā ayaṃ ārammaṇasamatikkamavasenāpi atthavaṇṇanā katāti veditabbā.

Paṭighasaññānaṃ atthaṅgamāti cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ rūpādīnaṃ ārammaṇānañca paṭighātena samuppannā saññā paṭighasaññā. Rūpasaññādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Yathāha – 『『tattha katamā paṭighasaññā? Rūpasaññā saddasaññā gandhasaññā rasasaññā phoṭṭhabbasaññā, imā vuccanti paṭighasaññāyo』』ti (vibha. 603). Tāsaṃ kusalavipākānaṃ pañcannaṃ akusalavipākānaṃ pañcannanti sabbaso dasannampi paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā pahānā asamuppādā appavattiṃ katvāti vuttaṃ hoti.

Kāmañcetā paṭhamajjhānādīni samāpannassāpi na santi – na hi tasmiṃ samaye pañcadvāravasena cittaṃ pavattati – evaṃ santepi, aññattha pahīnānaṃ sukhadukkhānaṃ catutthajjhāne viya, sakkāyadiṭṭhādīnaṃ tatiyamagge viya ca, imasmiṃ jhāne ussāhajananatthaṃ imassa jhānassa pasaṃsāvasena etāsaṃ ettha vacanaṃ veditabbaṃ. Atha vā kiñcāpi tā rūpāvacaraṃ samāpannassa na santi, atha kho na pahīnattā na santi. Na hi rūpavirāgāya rūpāvacarabhāvanā saṃvattati, rūpāyattā ca etāsaṃ pavatti. Ayaṃ pana bhāvanā rūpavirāgāya saṃvattati. Tasmā tā ettha pahīnāti vattuṃ vaṭṭati. Na kevalañca vattuṃ, ekaṃseneva evaṃ dhāretumpi vaṭṭati. Tāsañhi ito pubbe appahīnattāyeva paṭhamajjhānaṃ samāpannassa 『『saddo kaṇṭako』』ti (a. ni. 10.72) vutto bhagavatā. Idha ca pahīnattāyeva arūpasamāpattīnaṃ āneñjatā santavimokkhatā ca vuttā. Āḷāro ca kāḷāmo āruppasamāpanno pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva addasa, na pana saddaṃ assosīti (dī. ni. 2.192).

Nānattasaññānaṃ amanasikārāti nānatte gocare pavattānaṃ saññānaṃ nānattānaṃ vā saññānaṃ. Yasmā hi etā 『『tattha katamā nānattasaññā? Asamāpannassa manodhātusamaṅgissa vā manoviññāṇadhātusamaṅgissa vā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ, imā vuccanti nānattasaññāyo』』ti (vibha. 604) evaṃ vibhaṅge vibhajitvā vuttā idha adhippetā; asamāpannassa manodhātumanoviññāṇadhātusaṅgahitā saññā rūpasaddādibhede nānatte nānāsabhāve gocare pavattanti; yasmā cetā aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā, dvādasa akusalasaññā, ekādasa kāmāvacarakusalavipākasaññā , dve akusalavipākasaññā, ekādasa kāmāvacarakiriyasaññāti evaṃ catucattālīsampi saññā nānattā nānāsabhāvā aññamaññaṃ asadisā, tasmā nānattasaññāti vuttā. Tāsaṃ sabbaso nānattasaññānaṃ amanasikārā anāvajjanā asamannāhārā apaccavekkhaṇā. Yasmā tā nāvajjati, na manasikaroti, na paccavekkhati, tasmāti vuttaṃ hoti.

Yasmā cettha purimā rūpasaññā paṭighasaññā ca iminā jhānena nibbatte bhavepi na vijjanti, pageva tasmiṃ bhave imaṃ jhānaṃ upasampajja viharaṇakāle, tasmā tāsaṃ 『samatikkamā atthaṅgamā』ti dvedhāpi abhāvoyeva vutto. Nānattasaññāsu pana yasmā aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā, nava kiriyāsaññā, dasa akusalasaññāti imā sattavīsati saññā iminā jhānena nibbatte bhave vijjanti, tasmā tāsaṃ amanasikārāti vuttanti veditabbaṃ. Tatrāpi hi imaṃ jhānaṃ upasampajja viharanto tāsaṃ amanasikārāyeva upasampajja viharati. Tā pana manasikaronto asamāpanno hotīti. Saṅkhepato cettha 『rūpasaññānaṃ samatikkamā』ti iminā sabbarūpāvacaradhammānaṃ pahānaṃ vuttaṃ. 『Paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā』ti iminā sabbesaṃ kāmāvacaracittacetasikānañca pahānaṃ amanasikāro ca vuttoti veditabbo.

Iti bhagavā 『pannarasannaṃ rūpasaññānaṃ samatikkamena, dasannaṃ paṭighasaññānaṃ atthaṅgamena, catucattālīsāya nānattasaññānaṃ amanasikārenā』ti tīhi padehi ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vaṇṇaṃ kathesi. Kiṃ kāraṇāti ce sotūnaṃ ussāhajananatthañceva palobhanatthañca. Sace hi keci apaṇḍitā vadeyyuṃ 『satthā ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ nibbattethāti vadati, ko nu kho etāya nibbattitāya attho? Ko ānisaṃso』ti te evaṃ vattuṃ mā labhantūti imehi ākārehi samāpattiyā vaṇṇaṃ kathesi. Tañhi nesaṃ sutvā evaṃ bhavissati – 『evaṃsantā kira ayaṃ samāpatti, evaṃpaṇītā, nibbattessāma na』nti. Athassa nibbattanatthāya ussāhaṃ karissantīti.

Palobhanatthañcāpi nesaṃ etissā vaṇṇaṃ kathesi, visakaṇṭakavāṇijo viya. Visakaṇṭakavāṇijo nāma guḷavāṇijo vuccati. So kira guḷaphāṇitakhaṇḍasakkarādīni sakaṭenādāya paccantagāmaṃ gantvā 『visakaṇṭakaṃ gaṇhatha visakaṇṭakaṃ gaṇhathā』ti ugghosesi. Taṃ sutvā gāmikā 『visaṃ nāma kakkhaḷaṃ, yo naṃ khādati so marati, kaṇṭakopi vijjhitvā māreti. Ubhopete kakkhaḷā, ko ettha ānisaṃso』ti gehadvārāni thakesuṃ, dārake ca palāpesuṃ. Taṃ disvā vāṇijo 『avohārakusalā ime gāmikā, handa ne upāyena gaṇhāpemī』ti 『atimadhuraṃ gaṇhatha atisāduṃ gaṇhatha, guḷaṃ phāṇitaṃ sakkaraṃ samagghaṃ labbhati, kūṭamāsakakūṭakahāpaṇādīhipi labbhatī』ti ugghosesi. Taṃ sutvā gāmikā haṭṭhapahaṭṭhā niggantvā bahumpi mūlaṃ datvā gahesuṃ.

Tattha vāṇijassa 『visakaṇṭakaṃ gaṇhathā』ti ugghosanaṃ viya bhagavato 『ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ nibbattethā』ti vacanaṃ. 『Ubhopete kakkhaḷā , ko ettha ānisaṃso』ti? Gāmikānaṃ cintanaṃ viya 『bhagavā ākāsānañcāyatanaṃ nibbattethāti āha, ko ettha ānisaṃso? Nāssa guṇaṃ jānāmā』ti sotūnaṃ cintanaṃ. Athassa vāṇijassa 『atimadhuraṃ gaṇhathā』tiādivacanaṃ viya bhagavato rūpasaññāsamatikkamanādikaṃ ānisaṃsappakāsanaṃ. Idañhi sutvā te bahumpi mūlaṃ datvā, gāmikā viya guḷaṃ, iminā ānisaṃsena palobhitacittā mahantampi ussāhaṃ katvā imaṃ samāpattiṃ nibbattessantīti ussāhajananatthaṃ palobhanatthañca kathesi.

Ākāsānañcāyatanasaññāsahagatanti ettha nāssa antoti anantaṃ. Ākāsaṃ anantaṃ ākāsānantaṃ. Ākāsānantameva ākāsānañcaṃ. Taṃ ākāsānañcaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanamassa sasampayuttadhammassa jhānassa, devānaṃ devāyatanamivāti ākāsānañcāyatanaṃ. Iti ākāsānañcaṃ ca taṃ āyatanañcātipi ākāsānañcāyatanaṃ. Kasiṇugghāṭimākāsassetaṃ adhivacanaṃ. Tasmiṃ ākāsānañcāyatane appanāppattāya saññāya sahagataṃ ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ.

Yathā pana aññattha 『ananto ākāso』ti (vibha. 508; dī. ni. 2.129) vuttaṃ, evamidha anantanti vā parittanti vā na gahitaṃ. Kasmā? Anante hi gahite parittaṃ na gayhati, paritte gahite anantaṃ na gayhati. Evaṃ sante ārammaṇacatukkaṃ na pūrati, desanā soḷasakkhattukā na hoti. Sammāsambuddhassa ca imasmiṃ ṭhāne desanaṃ soḷasakkhattukaṃ kātuṃ ajjhāsayo, tasmā anantanti vā parittanti vā avatvā 『ākāsānañcāyatanasaññāsahagata』nti āha. Evañhi sati ubhayampi gahitameva hoti. Ārammaṇacatukkaṃ pūrati, desanā soḷasakkhattukā sampajjati. Avaseso pāḷiattho heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Rūpāvacaracatutthajjhānanikantipariyādānadukkhatāya cettha dukkhā paṭipadā, pariyādinnanikantikassa appanāparivāsadandhatāya dandhābhiññā hoti. Vipariyāyena sukhā paṭipadā khippābhiññā ca veditabbā. Parittakasiṇugghāṭimākāse pana pavattaṃ jhānaṃ parittārammaṇaṃ vipulakasiṇugghāṭimākāse pavattaṃ appamāṇārammaṇanti veditabbaṃ. Upekkhābrahmavihāre viya ca idhāpi catutthajjhānavasena pañcavīsati ekakā honti . Yathā cettha evaṃ ito paresupi. Visesamattameva pana tesu vaṇṇayissāma.

Viññāṇañcāyatanaṃ

266.Ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammāti, ettha tāva pubbe vuttanayena ākāsānañcaṃ āyatanamassa adhiṭṭhānaṭṭhenāti jhānampi ākāsānañcāyatanaṃ. Vuttanayeneva ārammaṇampi. Evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca amanasikaraṇena ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayampetaṃ ekajjhaṃ katvā 『ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammā』ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Viññāṇañcāyatanasaññāsahagatanti, ettha pana anantanti manasikātabbavasena nāssa antoti anantaṃ. Anantameva ānañcaṃ. Viññāṇaṃ ānañcaṃ viññāṇānañcanti avatvā viññāṇañcanti vuttaṃ. Ayañhettha rūḷhīsaddo. Tadeva viññāṇañcaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena imāya saññāya āyatananti viññāṇañcāyatanaṃ. Tasmiṃ viññāṇañcāyatane pavattāya saññāya sahagatanti viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ. Ākāse pavattaviññāṇārammaṇassa jhānassetaṃ adhivacanaṃ. Idha ākāsānañcāyatanasamāpattiyā nikantipariyādānadukkhatāya dukkhā paṭipadā, pariyādinnanikantikassa appanāparivāsadandhatāya dandhābhiññā. Vipariyāyena sukhā paṭipadā khippābhiññā ca. Parittakasiṇugghāṭimākāsārammaṇaṃ samāpattiṃ ārabbha pavattiyā parittārammaṇatā, vipariyāyena appamāṇārammaṇatā veditabbā. Sesaṃ purimasadisameva.

Ākiñcaññāyatanaṃ

267.Viññāṇañcāyatanaṃsamatikkammāti etthāpi pubbe vuttanayeneva viññāṇañca āyatanamassa adhiṭṭhānaṭṭhenāti jhānampi viññāṇañcāyatanaṃ. Vuttanayeneva ca ārammaṇampi. Evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca amanasikaraṇena ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayampetaṃ ekajjhaṃ katvā 『viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammā』ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Ākiñcaññāyatanasaññāsahagatanti ettha pana nāssa kiñcananti akiñcanaṃ; antamaso bhaṅgamattampi assa avasiṭṭhaṃ natthīti vuttaṃ hoti. Akiñcanassa bhāvo ākiñcaññaṃ. Ākāsānañcāyatanaviññāṇāpagamassetaṃ adhivacanaṃ. Taṃ ākiñcaññaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena imissā saññāya āyatananti ākiñcaññāyatanaṃ. Tasmiṃ ākiñcaññāyatane pavattāya saññāya sahagatanti ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ. Ākāse pavattitaviññāṇāpagamārammaṇassa jhānassetaṃ adhivacanaṃ. Idha viññāṇañcāyatanasamāpattiyā nikantipariyādānadukkhatāya dukkhā paṭipadā, pariyādinnanikantikassa appanā parivāsadandhatāya dandhābhiññā. Vipariyāyena sukhā paṭipadā khippābhiññā ca. Parittakasiṇugghāṭimākāse pavattitaviññāṇāpagamārammaṇatāya parittārammaṇatā, vipariyāyena appamāṇārammaṇatā veditabbā. Sesaṃ purimasadisameva.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ

Ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammāti etthāpi pubbe vuttanayeneva ākiñcaññaṃ āyatanamassa adhiṭṭhānaṭṭhenāti jhānampi ākiñcaññāyatanaṃ. Vuttanayeneva ārammaṇampi. Evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca amanasikaraṇe ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayampetaṃ ekajjhaṃ katvā 『ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammā』ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagatanti ettha pana yāya saññāya bhāvato taṃ nevasaññānāsaññāyatananti vuccati, yathā paṭipannassa sā saññā hoti, taṃ tāva dassetuṃ vibhaṅge 『『nevasaññīnāsaññī』』ti uddharitvā 『『taññeva ākiñcaññāyatanaṃ santato manasikaroti saṅkhārāvasesasamāpattiṃ bhāveti, tena vuccati nevasaññīnāsaññī』』ti (vibha. 619) vuttaṃ. Tattha 『santato manasikarotī』ti 『santā vatāyaṃ samāpatti, yatra hi nāma natthibhāvampi ārammaṇaṃ karitvā ṭhassatī』ti evaṃ santārammaṇatāya naṃ 『santā』ti manasikaroti. Santato ce manasikaroti, kathaṃ samatikkamo hotīti? Anāvajjitukāmatāya. So hi kiñcāpi naṃ santato manasikaroti, atha khvassa 『ahametaṃ āvajjissāmi samāpajjissāmi adhiṭṭhahissāmi vuṭṭhahissāmi paccavekkhissāmī』ti esa ābhogo samannāhāro manasikāro na hoti. Kasmā? Ākiñcaññāyatanato nevasaññānāsaññāyatanassa santatarapaṇītataratāya.

Yathā hi rājā mahaccarājānubhāvena hatthikkhandhagato nagaravīthiyaṃ vicaranto dantakārādayo sippike ekaṃ vatthaṃ daḷhaṃ nivāsetvā ekena sīsaṃ veṭhetvā dantacuṇṇādīhi samokiṇṇagatte anekāni dantavikatiādīni karonte disvā 『aho vata re chekā ācariyā, īdisānipi nāma sippāni karissantī』ti, evaṃ tesaṃ chekatāya tussati, na cassa evaṃ hoti – 『aho vatāhaṃ rajjaṃ pahāya evarūpo sippiko bhaveyya』nti. Taṃ kissa hetu? Rajjasiriyā mahānisaṃsatāya. So sippike samatikkamitvāva gacchati. Evamevesa kiñcāpi taṃ samāpattiṃ santato manasikaroti, atha khvassa 『ahametaṃ samāpattiṃ āvajjissāmi samāpajjissāmi adhiṭṭhahissāmi vuṭṭhahissāmi paccavekkhissāmī』ti neva esa ābhogo samannāhāro manasikāro hoti. So taṃ santato manasi karonto taṃ paramasukhumaṃ appanāppattaṃ saññaṃ pāpuṇāti, yāya 『nevasaññīnāsaññī nāma hoti, saṅkhārāvasesasamāpattiṃ bhāvetī』ti vuccati. 『Saṅkhārāvasesasamāpatti』nti accantasukhumabhāvappattasaṅkhāraṃ catutthāruppasamāpattiṃ.

Idāni yaṃ taṃ evaṃ adhigatāya saññāya vasena nevasaññānāsaññāyatananti vuccati, taṃ atthato dassetuṃ 『『nevasaññānāsaññāyatananti nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa vā, upapannassa vā, diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā』』ti (vibha. 620) vuttaṃ. Tesu idha samāpannassa cittacetasikā dhammā adhippetā.

Vacanattho panettha – oḷārikāya saññāya abhāvato, sukhumāya ca bhāvato, nevassa sasampayuttadhammassa jhānassa saññā, nāsaññāti nevasaññānāsaññaṃ. Nevasaññānāsaññañca taṃ manāyatanadhammāyatanapariyāpannattā āyatanañcāti nevasaññānāsaññāyatanaṃ. Atha vā yāyamettha saññā, sā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ asamatthatāya nevasaññā , saṅkhārāvasesasukhumabhāvena vijjamānattā nāsaññāti nevasaññānāsaññā. Nevasaññānāsaññā ca sā sesadhammānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanañcāti nevasaññānāsaññāyatanaṃ.

Na kevalañcettha saññāva edisī, atha kho vedanāpi nevavedanā nāvedanā, cittampi nevacittaṃ nācittaṃ, phassopi nevaphasso nāphassoti. Esa nayo sesasampayuttadhammesu. Saññāsīsena panāyaṃ desanā katāti veditabbā. Pattamakkhanatelappabhutīhi ca upamāhi esamattho vibhāvetabbo – sāmaṇero kira telena pattaṃ makkhetvā ṭhapesi. Taṃ yāgupānakāle thero 『pattamāharā』ti āha. So 『patte telamatthi, bhante』ti āha. Tato 『āhara, sāmaṇera, telaṃ nāḷiṃ pūressāmī』ti vutte 『natthi, bhante, tela』nti āha. Tattha yathā antovutthattā yāguyā saddhiṃ akappiyaṭṭhena telaṃ atthīti hoti, nāḷipūraṇādīnaṃ abhāvavasena natthīti hoti, evaṃ sāpi saññā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ asamatthatāya nevasaññā, saṅkhārāvasesasukhumabhāvena vijjamānattā nāsaññā hoti.

Kimpanettha saññākiccanti? Ārammaṇasañjānanañceva vipassanāya ca visayabhāvaṃ upagantvā nibbidājananaṃ. Dahanakiccamiva hi sukhodake tejodhātu, sañjānanakiccampesā paṭuṃ kātuṃ na sakkoti. Sesasamāpattīsu saññā viya vipassanāya visayabhāvaṃ upagantvā nibbidājananampi kātuṃ na sakkoti. Aññesu hi khandhesu akatābhiniveso bhikkhu nevasaññānāsaññāyatanakkhandhe sammasitvā nibbidaṃ pattuṃ samattho nāma natthi. Apica āyasmā sāriputto, pakativipassako pana mahāpañño sāriputtasadisova sakkuṇeyya. Sopi 『『evaṃ kirime dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī』』ti (ma. ni. 3.95) evaṃ kalāpasammasanavaseneva, no anupadadhammavipassanāvasena. Evaṃ sukhumattaṃ gatā esā samāpatti.

Yathā ca pattamakkhanatelūpamāya evaṃ maggudakūpamāyapi ayamattho vibhāvetabbo. Maggapaṭipannassa kira therassa purato gacchanto sāmaṇero thokamudakaṃ disvā 『udakaṃ, bhante, upāhanā omuñcathā』ti āha. Tato therena 『sace udakamatthi, āhara nhānasāṭakaṃ, nhāyissāmī』ti vutte 『natthi, bhante』ti āha. Tattha yathā upāhanatemanamattaṭṭhena udakaṃ atthīti hoti , nhānaṭṭhena natthīti hoti, evampi sā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ asamatthatāya neva saññā, saṅkhārāvasesasukhumabhāvena vijjamānattā nāsaññā hoti. Na kevalañca etāheva, aññāhipi anurūpāhi upamāhi esa attho vibhāvetabbo. Iti imāya nevasaññānāsaññāyatane pavattāya saññāya nevasaññānāsaññāyatanabhūtāya vā saññāya sahagatanti nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ. Ākiñcaññāyatanasamāpattiārammaṇassa jhānassetaṃ adhivacanaṃ.

Idha ākiñcaññāyatanasamāpattiyā nikantipariyādānadukkhatāya dukkhā paṭipadā, pariyādinnanikantikassa appanāparivāsadandhatāya dandhābhiññā. Vipariyāyena sukhā paṭipadā khippābhiññā ca. Parittakasiṇugghāṭimākāse pavattitaviññāṇāpagamārammaṇaṃ samāpattiṃ ārabbha pavattitāya parittārammaṇatā, vipariyāyena appamāṇārammaṇatā veditabbā. Sesaṃ purimasadisameva.

Asadisarūpo nātho, āruppaṃ yaṃ catubbidhaṃ āha;

Taṃ iti ñatvā tasmiṃ, pakiṇṇakakathāpi viññeyyā.

Arūpasamāpattiyo hi –

Ārammaṇātikkamato, catassopi bhavantimā;

Aṅgātikkamametāsaṃ, na icchanti vibhāvino.

Etāsu hi rūpanimittātikkamato paṭhamā, ākāsātikkamato dutiyā, ākāse pavattitaviññāṇātikkamato tatiyā, ākāse pavattitaviññāṇassa apagamātikkamato catutthāti sabbathā 『ārammaṇātikkamato catassopi bhavantimā』 arūpasamāpattiyoti veditabbā. Aṅgātikkamaṃ pana etāsaṃ na icchanti paṇḍitā. Na hi rūpāvacarasamāpattīsu viya etāsu aṅgātikkamo atthi. Sabbāsupi hi etāsu upekkhā cittekaggatāti dve eva jhānaṅgāni honti. Evaṃ santepi –

Supaṇītatarā honti, pacchimā pacchimā idha;

Upamā tattha viññeyyā, pāsādatalasāṭikā.

Yathā hi catubhūmakapāsādassa heṭṭhimatale dibbanaccagītavāditasurabhigandhamālāsādurasapānabhojanasayanacchādanādivasena paṇītā pañca kāmaguṇā paccupaṭṭhitā assu, dutiye tato paṇītatarā, tatiye tato paṇītatamā, catutthe sabbapaṇītā; tattha kiñcāpi tāni cattāripi pāsādatalāneva, natthi nesaṃ pāsādatalabhāvena viseso, pañcakāmaguṇasamiddhivisesena pana heṭṭhimato heṭṭhimato uparimaṃ uparimaṃ paṇītataraṃ hoti.

Yathā ca ekāya itthiyā kantitathūlasaṇhasaṇhatarasaṇhatamasuttānaṃ catupalatipaladvipalaekapalasāṭikā assu, āyāmena vitthārena ca samappamāṇā; tattha kiñcāpi tā sāṭikā catassopi āyāmato ca vitthārato ca samappamāṇā, natthi tāsaṃ pamāṇato viseso, sukhasamphassasukhumabhāvamahagghabhāvehi pana purimāya purimāya pacchimā pacchimā paṇītatarā honti, evameva kiñcāpi catūsupi etāsu upekkhā cittekaggatāti etāni dveyeva aṅgāni honti, atha kho bhāvanāvisesena tesaṃ aṅgānaṃ paṇītapaṇītatarabhāvena supaṇītatarā honti pacchimā pacchimā idhāti veditabbā. Evaṃ anupubbena paṇītapaṇītā cetā –

Asucimhi maṇḍape laggo, eko taṃ nissito paro;

Añño bahi anissāya, taṃ taṃ nissāya cāparo.

Ṭhito catūhi etehi, purisehi yathākkamaṃ;

Samānatāya ñātabbā, catassopi vibhāvinā. (visuddhi. 1.291);

Tatrāyamatthayojanā – asucimhi kira dese eko maṇḍapo. Atheko puriso āgantvā taṃ asuciṃ jigucchamāno taṃ maṇḍapaṃ hatthehi ālambitvā tattha laggo, laggito viya aṭṭhāsi. Athāparo āgantvā taṃ maṇḍapalaggaṃ purisaṃ nissito. Athañño āgantvā cintesi – 『yo esa maṇḍape laggo, yo ca taṃ nissito, ubhopete duṭṭhitā; dhuvo ca nesaṃ maṇḍapapapāte pāto, handāhaṃ bahiyeva tiṭṭhāmī』ti so tannissitaṃ anissāya bahiyeva aṭṭhāsi. Athāparo āgantvā maṇḍapalaggassa tannissitassa ca akhemabhāvaṃ cintetvā bahiṭhitañca suṭṭhitoti mantvā taṃ nissāya aṭṭhāsi.

Tattha asucimhi dese maṇḍapo viya kasiṇugghāṭimākāsaṃ daṭṭhabbaṃ. Asucijigucchāya maṇḍapalaggo puriso viya rūpanimittajigucchāya ākāsārammaṇaṃ ākāsānañcāyatanaṃ . Maṇḍapalaggaṃ purisaṃ nissito viya ākāsārammaṇaṃ ākāsānañcāyatanaṃ ārabbha pavattaṃ viññāṇañcāyatanaṃ. Tesaṃ dvinnampi akhemabhāvaṃ cintetvā anissāya taṃ maṇḍapalaggaṃ, bahiṭhito viya, ākāsānañcāyatanaṃ ārammaṇaṃ akatvā tadabhāvārammaṇaṃ ākiñcaññāyatanaṃ. Maṇḍapalaggassa tannissitassa ca akhemataṃ cintetvā bahiṭhitañca 『suṭṭhito』ti mantvā taṃ nissāya ṭhito viya viññāṇābhāvasaṅkhāte bahipadese ṭhitaṃ ākiñcaññāyatanaṃ ārabbha pavattaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ daṭṭhabbaṃ. Evaṃ pavattamānañca –

Ārammaṇaṃ karoteva, aññābhāvena taṃ idaṃ;

Diṭṭhadosampi rājānaṃ, vuttihetu yathā jano. (visuddhi. 1.292);

Idañhi nevasaññānāsaññāyatanaṃ 『āsannaviññāṇañcāyatanapaccatthikā ayaṃ samāpattī』ti evaṃ diṭṭhadosampi taṃ ākiñcaññāyatanaṃ aññassa ārammaṇassa abhāvā ārammaṇaṃ karoteva. Yathā kiṃ? 『Diṭṭhadosampi rājānaṃ vuttihetu yathā jano』. Yathā hi asaṃyataṃ pharusakāyavacīmanosamācāraṃ kañci sabbadisampatiṃ rājānaṃ 『pharusasamācāro aya』nti evaṃ diṭṭhadosampi aññattha vuttiṃ alabhamāno jano vuttihetu nissāya vattati, evaṃ diṭṭhadosampi taṃ ākiñcaññāyatanaṃ aññaṃ ārammaṇaṃ alabhamānamidaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ ārammaṇaṃ karoteva. Evaṃ kurumānañca –

Āruḷho dīghanisseṇiṃ, yathā nisseṇibāhukaṃ;

Pabbataggañca āruḷho, yathā pabbatamatthakaṃ.

Yathā vā girimāruḷho, attanoyeva jaṇṇukaṃ;

Olubbhati tathevetaṃ, jhānamolubbha vattatīti. (visuddhi. 1.293);

Arūpāvacarakusalakathā niṭṭhitā.

Tebhūmakakusalavaṇṇanā

  1. Idāni yasmā sabbānipetāni tebhūmakakusalāni hīnādinā pabhedena vattanti, tasmā tesaṃ taṃ pabhedaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha hīnanti lāmakaṃ. Taṃ āyūhanavasena veditabbaṃ. Hīnuttamānaṃ majjhe bhavaṃ majjhimaṃ. Padhānabhāvaṃ nītaṃ paṇītaṃ, uttamanti attho. Tānipi āyūhanavaseneva veditabbāni. Yassa hi āyūhanakkhaṇe chando vā hīno hoti, vīriyaṃ vā, cittaṃ vā, vīmaṃsā vā, taṃ hīnaṃ nāma. Yassa te dhammā majjhimā ceva paṇītā, ca taṃ majjhimañceva paṇītañca. Yaṃ pana kattukāmatāsaṅkhātaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā āyūhitaṃ, taṃ chandādhipatito āgatattā chandādhipateyyaṃ nāma. Vīriyādhipateyyādīsupi eseva nayo.

Imasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā nayā gaṇetabbā. Sabbapaṭhamaṃ vibhatto hi eko nayo, hīnanti eko, majjhimanti eko, paṇītanti eko, chandādhipateyyanti eko. Ime tāva chandādhipateyye pañca nayā. Evaṃ vīriyādhipateyyādīsupīti cattāro pañcakā vīsati honti. Purimo vā eko suddhikanayo, hīnantiādayo tayo, chandādhipateyyantiādayo cattāro, chandādhipateyyaṃ hīnantiādayo dvādasāti evampi vīsati nayā honti.

Ime vīsati mahānayā kattha vibhattāti? Mahāpakaraṇe (paṭṭhā. 2.14.1) hīnattike vibhattā. Imasmiṃ pana ṭhāne hīnattikato majjhimarāsiṃ gahetvā hīnamajjhimapaṇītavasena tayo koṭṭhāsā kātabbā. Tatopi majjhimarāsiṃ ṭhapetvā hīnapaṇīte gahetvā nava nava koṭṭhāsā kātabbā. Hīnasmiṃyeva hi hīnaṃ atthi majjhimaṃ atthi paṇītaṃ atthi. Paṇītasmimpi hīnaṃ atthi majjhimaṃ atthi paṇītaṃ atthi. Tathā hīnahīnasmiṃ hīnaṃ, hīnahīnasmiṃ majjhimaṃ, hīnahīnasmiṃ paṇītaṃ. Hīnamajjhimasmiṃ hīnaṃ, hīnamajjhimasmiṃ majjhimaṃ, hīnamajjhimasmiṃ paṇītaṃ. Hīnapaṇītasmiṃ hīnaṃ, hīnapaṇītasmiṃ majjhimaṃ, hīnapaṇītasmiṃ paṇītanti ayameko navako. Paṇītahīnasmimpi hīnaṃ nāma atthi, paṇītahīnasmiṃ majjhimaṃ, paṇītahīnasmiṃ paṇītaṃ. Tathā paṇītamajjhimasmiṃ hīnaṃ, paṇītamajjhimasmiṃ majjhimaṃ, paṇītamajjhimasmiṃ paṇītaṃ. Paṇītapaṇītasmiṃ hīnaṃ, paṇītapaṇītasmiṃ majjhimaṃ, paṇītapaṇītasmiṃ paṇītanti. Ayaṃ dutiyo navakoti dve navakā aṭṭhārasa. Imāni aṭṭhārasa kammadvārāni nāma . Imehi pabhāvitattā , imesaṃ vasena, aṭṭhārasa khattiyā, aṭṭhārasa brāhmaṇā, aṭṭhārasa vessā, aṭṭhārasa suddā, aṭṭhacattālīsa gottacaraṇāni veditabbāni.

Imesu ca pana tebhūmakesu kusalesu kāmāvacarakusalaṃ tihetukampi duhetukampi hoti ñāṇasampayuttavippayuttavasena. Rūpāvacarārūpāvacaraṃ pana tihetukameva ñāṇasampayuttameva. Kāmāvacarampettha adhipatinā sahāpi uppajjati vināpi. Rūpāvacarārūpāvacaraṃ adhipatisampannameva hoti. Kāmāvacarakusale cettha ārammaṇādhipati sahajātādhipatīti dvepi adhipatayo labbhanti. Rūpāvacarārūpāvacaresu ārammaṇādhipati na labbhati, sahajātādhipatiyeva labbhati. Tattha cittassa cittādhipateyyabhāvo sampayuttadhammānaṃ vasena vutto. Dvinnaṃ pana cittānaṃ ekato abhāvena sampayuttacittassa cittādhipati nāma natthi. Tathā chandādīnaṃ chandādhipatiādayo. Keci pana 『sace cittavato kusalaṃ hoti, mayhaṃ bhavissatīti evaṃ yaṃ cittaṃ dhuraṃ katvā jeṭṭhakaṃ katvā aparaṃ kusalacittaṃ āyūhitaṃ, tassa taṃ purimacittaṃ cittādhipati nāma hoti, tato āgatattā idaṃ cittādhipateyyaṃ nāmā』ti evaṃ āgamanavasenāpi adhipatiṃ nāma icchanti. Ayaṃ pana nayo neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ dissati. Tasmā vuttanayeneva adhipatibhāvo veditabbo. Imesu ca ekūnavīsatiyā mahānayesu purime suddhikanaye vuttaparimāṇāneva cittāni ca navakā ca pāṭhavārā ca honti. Tasmā ñāṇasampayuttesu vuttaparimāṇato vīsatiguṇo cittanavakavārabhedo veditabbo, catūsu ñāṇavippayuttesu soḷasaguṇoti, ayaṃ tebhūmakakusale pakiṇṇakakathā nāmāti.

Tebhūmakakusalaṃ.

Lokuttarakusalavaṇṇanā

  1. Evaṃ bhavattayasampattinibbattakaṃ kusalaṃ dassetvā idāni sabbabhavasamatikkamanāya lokuttarakusalaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha lokuttaranti kenaṭṭhena lokuttaraṃ? Lokaṃ taratīti, lokuttaraṃ lokaṃ uttaratīti lokuttaraṃ; lokaṃ samatikkamma abhibhuyya tiṭṭhatīti lokuttaraṃ (paṭi. ma. 2.43). Jhānaṃ bhāvetīti ekacittakkhaṇikaṃ appanājhānaṃ bhāveti janeti vaḍḍheti.

Lokato niyyāti vaṭṭato niyyātīti niyyānikaṃ. Niyyāti vā etenāti niyyānikaṃ. Taṃsamaṅgī hi puggalo dukkhaṃ parijānanto niyyāti, samudayaṃ pajahanto niyyāti, nirodhaṃ sacchikaronto niyyāti, maggaṃ bhāvento niyyāti. Yathā ca pana tebhūmakakusalaṃ vaṭṭasmiṃ cutipaṭisandhiyo ācināti vaḍḍhetīti ācayagāmī nāma hoti, na tathā idaṃ. Idaṃ pana yathā ekasmiṃ purise aṭṭhārasahatthaṃ pākāraṃ cinante aparo mahāmuggaraṃ gahetvā tena citacitaṭṭhānaṃ apacinanto viddhaṃsento eva gaccheyya, evameva tebhūmakakusalena citā cutipaṭisandhiyo paccayavekallakaraṇena apacinantaṃ viddhaṃsentaṃ gacchatīti apacayagāmi.

Diṭṭhigatānaṃ pahānāyāti, ettha diṭṭhiyo eva diṭṭhigatāni, gūthagataṃ muttagatantiādīni (a. ni. 9.11) viya. Dvāsaṭṭhiyā vā diṭṭhīnaṃ antogadhattā diṭṭhīsu gatānītipi diṭṭhigatāni. Diṭṭhiyā vā gataṃ etesantipi diṭṭhigatāni. Diṭṭhisadisagamanāni diṭṭhisadisappavattānīti attho. Kāni pana tānīti? Sasampayuttāni sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsaapāyagamanīyarāgadosamohākusalāni. Tāni hi yāva paṭhamamaggabhāvanā tāva pavattisabbhāvato diṭṭhisadisagamanānīti vuccanti. Iti diṭṭhiyo ca diṭṭhigatāni ca diṭṭhigatāni. Tesaṃ diṭṭhigatānaṃ. Pahānāyāti samucchedavaseneva pajahanatthāya. Paṭhamāyāti gaṇanavasenapi paṭhamuppattivasenapi paṭhamāya. Bhūmiyāti 『『anantarahitāya bhūmiyā』』tiādīsu (pārā. 27; ma. ni. 2.296) tāva ayaṃ mahāpathavī bhūmīti vuccati. 『『Sukhabhūmiyaṃ kāmāvacare』』tiādīsu (dha. sa. 988) cittuppādo. Idha pana sāmaññaphalaṃ adhippetaṃ. Tañhi sampayuttānaṃ nissayabhāvato te dhammā bhavanti etthāti bhūmi. Yasmā vā samānepi lokuttarabhāve sayampi bhavati uppajjati, na nibbānaṃ viya apātubhāvaṃ, tasmāpi bhūmīti vuccati; tassā paṭhamāya bhūmiyā. Pattiyāti sotāpattiphalasaṅkhātassa paṭhamassa sāmaññaphalassa pattatthāya paṭilābhatthāyāti evamettha attho veditabbo. Viviccāti samucchedavivekavasena viviccitvā, vinā hutvā.

Idāni kiñcāpi lokiyajjhānampi na vinā paṭipadāya ijjhati, evaṃ santepi idha suddhikanayaṃ pahāya lokuttarajjhānaṃ paṭipadāya saddhiṃyeva garuṃ katvā desetukāmatāya dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññantiādimāha.

Tattha yo āditova kilese vikkhambhento dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilamanto vikkhambheti tassa dukkhā paṭipadā hoti; yo pana vikkhambhita kileso vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggapātubhāvaṃ pāpuṇāti tassa dandhābhiññā hoti. Iti yo koci vāro dukkhapaṭipadadandhābhiñño nāma kato.

Katamaṃ pana vāraṃ rocesunti? Yattha sakiṃ vikkhambhitā kilesā samudācaritvā dutiyampi vikkhambhitā puna samudācaranti, tatiyaṃ vikkhambhite pana tathāvikkhambhiteva katvā maggena samugghātaṃ pāpeti, imaṃ vāraṃ rocesuṃ. Imassa vārassa dukkhāpaṭipadā dandhābhiññāti nāmaṃ kataṃ. Ettakena pana na pākaṭaṃ hoti. Tasmā evamettha ādito paṭṭhāya vibhāvanā veditabbā – yo hi cattāri mahābhūtāni pariggahetvā upādārūpaṃ pariggaṇhāti, arūpaṃ pariggaṇhāti, 『rūpārūpaṃ』 pana pariggaṇhanto dukkhena kasirena kilamanto pariggahetuṃ sakkoti, tassa dukkhā paṭipadā nāma hoti. Pariggahitarūpārūpassa pana vipassanāparivāse maggapātubhāvadandhatāya dandhābhiññā nāma hoti.

Yopi rūpārūpaṃ pariggahetvā 『nāmarūpaṃ』 vavatthapento dukkhena kasirena kilamanto vavatthapeti, vavatthāpite ca nāmarūpe vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādetuṃ sakkoti, tassāpi dukkhā paṭipadā dandhābhiññā nāma hoti.

Aparo nāmarūpampi vavatthapetvā 『paccaye』 pariggaṇhanto dukkhena kasirena kilamanto pariggaṇhāti, paccaye ca pariggahetvā vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādeti, evampi dukkhā paṭipadā dandhābhiññā nāma hoti.

Aparo paccayepi pariggahetvā 『lakkhaṇāni』 paṭivijjhanto dukkhena kasirena kilamanto paṭivijjhati, paṭividdhalakkhaṇo ca vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādeti, evampi dukkhā paṭipadā dandhābhiññā nāma hoti.

Aparo lakkhaṇānipi paṭivijjhitvā vipassanāñāṇe tikkhe sūre pasanne vahante uppannaṃ 『vipassanānikantiṃ』 pariyādiyamāno dukkhena kasirena kilamanto pariyādiyati, nikantiñca pariyādiyitvā vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādeti, evampi dukkhā paṭipadā dandhābhiññā nāma hoti. Imaṃ vāraṃ rocesuṃ. Imassa vārassa etaṃ nāmaṃ kataṃ. Imināva upāyena parato tisso paṭipadā veditabbā.

Phasso hotītiādīsu anaññātaññassāmītindriyaṃ, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvoti cattāri padāni adhikāni. Niddesavāre ca vitakkādiniddesesu 『maggaṅga』ntiādīni padāni adhikāni. Sesaṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Bhūmantaravasena pana lokuttaratāva idha viseso.

Tattha anaññātaññassāmītindriyanti 『anamatagge saṃsāravaṭṭe anaññātaṃ amataṃ padaṃ catusaccadhammameva vā jānissāmī』ti paṭipannassa iminā pubbābhogena uppannaṃ indriyaṃ. Lakkhaṇādīni panassa heṭṭhā paññindriye vuttanayeneva veditabbāni.

Sundarā pasatthā vā vācā sammāvācā. Vacīduccaritasamugghāṭikāya micchāvācāviratiyā etaṃ adhivacanaṃ. Sā pariggahalakkhaṇā viramaṇarasā micchāvācappahānapaccupaṭṭhānā. Sundaro pasattho vā kammanto sammākammanto. Micchākammantasamucchedikāya pāṇātipātādiviratiyā etaṃ nāmaṃ. So samuṭṭhānalakkhaṇo viramaṇaraso micchākammantappahānapaccupaṭṭhāno. Sundaro pasattho vā ājīvo sammāājīvo. Micchājīvaviratiyā etaṃ adhivacanaṃ. So vodānalakkhaṇo ñāyājīvappavattiraso micchājīvappahānapaccupaṭṭhāno.

Apica heṭṭhā viratittaye vuttavasenapettha lakkhaṇādīni veditabbāni. Iti imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ vasena heṭṭhā vuttaṃ maggapañcakaṃ idha maggaṭṭhakaṃ veditabbaṃ. Yevāpanakesu ca imesaṃ abhāvo. Tathā karuṇāmuditānaṃ. Ime hi tayo dhammā idha pāḷiyaṃ āgatattāva yevāpanakesu na gahitā. Karuṇāmuditā pana sattārammaṇā, ime dhammā nibbānārammaṇāti tāpettha na gahitā. Ayaṃ tāva uddesavāre visesattho.

  1. Niddesavāre pana maggaṅgaṃ maggapariyāpannanti ettha tāva maggassa aṅganti maggaṅgaṃ; maggakoṭṭhāsoti attho. Yathā pana araññe pariyāpannaṃ araññapariyāpannaṃ nāma hoti, evaṃ magge pariyāpannanti maggapariyāpannaṃ. Maggasannissitanti attho.

285.Pītisambojjhaṅgoti ettha pīti eva sambojjhaṅgoti pītisambojjhaṅgo. Tattha bodhiyā bodhissa vā aṅgoti bojjhaṅgo. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā ayaṃ dhammasāmaggī yāya lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhatīti katvā bodhīti vuccati. Bujjhatīti kilesasantānaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikaroti. Tassā dhammasāmaggīsaṅkhātāya bodhiyā aṅgotipi bojjhaṅgo, jhānaṅgamaggaṅgādīni viya. Yopesa yathāvuttappakārāya etāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako bodhīti vuccati, tassa bodhissa aṅgotipi bojjhaṅgo; senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu aṭṭhakathācariyā – 『『bujjhanakassa puggalassa aṅgāti vā bojjhaṅgā』』ti (vibha. aṭṭha. 466; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.182).

Apica 『『bojjhaṅgāti kenaṭṭhena bojjhaṅgā? Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā, bujjhantīti bojjhaṅgā, anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, sambujjhantīti bojjhaṅgā』』ti (paṭi. ma. 2.17) iminā paṭisambhidānayenāpi bojjhaṅgattho veditabbo. Pasattho sundaro vā bojjhaṅgoti sambojjhaṅgo. Evaṃ pīti eva sambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgoti. Cittekaggatāniddesādīsupi imināva nayena attho veditabbo.

296.Tesaṃ dhammānanti ye tasmiṃ samaye paṭivedhaṃ gacchanti catusaccadhammā, tesaṃ dhammānaṃ. Anaññātānanti kiñcāpi paṭhamamaggena te dhammā ñātā nāma honti, yathā pana pakatiyā anāgatapubbaṃ vihāraṃ āgantvā vihāramajjhe ṭhitopi puggalo pakatiyā anāgatabhāvaṃ upādāya 『anāgatapubbaṃ ṭhānaṃ āgatomhī』ti vadati, yathā ca pakatiyā apiḷandhapubbaṃ mālaṃ piḷandhitvā, anivatthapubbaṃ vatthaṃ nivāsetvā, abhuttapubbaṃ bhojanaṃ bhuñjitvā, pakatiyā abhuttabhāvaṃ upādāya abhuttapubbaṃ bhojanaṃ bhuttomhīti vadati, evamidhāpi yasmā pakatiyā iminā puggalena ime dhammā na ñātapubbā tasmā anaññātānanti vuttaṃ. Adiṭṭhādīsupi eseva nayo. Tattha adiṭṭhānanti ito pubbe paññācakkhunā adiṭṭhānaṃ. Appattānanti adhigamanavasena appattānaṃ. Aviditānanti ñāṇena apākaṭakatānaṃ. Asacchikatānanti apaccakkhakatānaṃ. Sacchikiriyāyāti paccakkhakaraṇatthaṃ. Yathā ca iminā padena, evaṃ sesehipi saddhiṃ anaññātānaṃ ñāṇāya, adiṭṭhānaṃ dassanāya, appattānaṃ pattiyā, aviditānaṃ vedāyāti yojanā kātabbā.

299.Catūhi vacīduccaritehītiādīsu vacīti vacīviññatti veditabbā. Tiṇṇaṃ dosānaṃ yena kenaci duṭṭhāni caritānīti duccaritāni. Vacīto pavattāni duccaritāni vacīduccaritāni, vaciyā vā nipphāditāni duccaritāni vacīduccaritāni. Tehi vacīduccaritehi. Ārakā ramatīti ārati. Vinā tehi ramatīti virati. Tato tato paṭinivattāva hutvā tehi vinā ramatīti paṭivirati. Upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Sabbamidaṃ oramaṇabhāvassevādhivacanaṃ. Veraṃ maṇati, vināsetīti veramaṇī. Idampi oramaṇasseva vevacanaṃ. Yāya pana cetanāya musāvādādīni bhāsamāno karoti nāma, ayaṃ lokuttaramaggavirati. Uppajjitvā taṃ kiriyaṃ kātuṃ na deti, kiriyāpathaṃ pacchindatīti akiriyā. Tathā taṃ karaṇaṃ kātuṃ na deti, karaṇapathaṃ pacchindatīti akaraṇaṃ. Yāya ca cetanāya catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ bhāsamāno ajjhāpajjati nāma, ayaṃ uppajjitvā tathā ajjhāpajjituṃ na detīti anajjhāpatti.

Velāanatikkamoti ettha 『『tāya velāyā』』tiādīsu (dī. ni. 2.154; mahāva. 1-3; udā. 1 ādayo) tāva kālo velāti āgato. 『『Uruvelāyaṃ viharatī』』ti (mahāva. 1; saṃ. ni. 1.137) ettha rāsi. 『『Ṭhitadhammo velaṃ nātivattatī』』ti (cūḷava. 384; a. ni. 8.19; udā. 45) ettha sīmā. Idhāpi sīmāva. Anatikkamanīyaṭṭhena hi cattāri vacīsucaritāni velāti adhippetāni. Iti yāya cetanāya cattāri vacīduccaritāni bhāsamāno velaṃ atikkamati nāma, ayaṃ uppajjitvā taṃ velaṃ atikkamituṃ na detīti velāanatikkamoti vuttā. Velāyatīti vā velā, calayati viddhaṃsetīti attho. Kiṃ velāyati? Catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ. Iti velāyanato 『velā』. Purisassa pana hitasukhaṃ anatikkamitvā vattatīti 『anatikkamo』. Evamettha padadvayavasenāpi attho veditabbo.

Setuṃ hanatīti setughāto; catunnaṃ vacīduccaritānaṃ padaghāto paccayaghātoti attho. Paccayo hi idha setūti adhippeto. Tatrāyaṃ vacanattho – rāgādiko catunnaṃ vacīduccaritānaṃ paccayo vaṭṭasmiṃ puggalaṃ sinoti bandhatīti setu. Setussa ghāto setughāto. Vacīduccaritapaccayasamugghāṭikāya viratiyā etaṃ adhivacanaṃ. Ayaṃ pana sammāvācāsaṅkhātā virati pubbabhāge nānācittesu labbhati. Aññeneva hi cittena musāvādā viramati, aññena pesuññādīhi. Lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacittasmiṃyeva labbhati. Catubbidhāya hi vacīduccaritacetanāya padapacchedaṃ kurumānā maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva virati uppajjati.

300.Kāyaduccaritehīti kāyato pavattehi kāyena vā nipphāditehi pāṇātipātādīhi duccaritehi. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Ayampi sammākammantasaṅkhātā virati pubbabhāge nānācittesu labbhati. Aññeneva hi cittena pāṇātipātā viramati, aññena adinnādānamicchācārehi. Lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacittasmiṃyeva labbhati. Tividhāya hi kāyaduccaritacetanāya padapacchedaṃ kurumānā maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva virati uppajjati.

  1. Sammāājīvaniddese akiriyātiādīsu yāya cetanāya micchājīvaṃ ājīvamāno kiriyaṃ karoti nāma, ayaṃ uppajjitvā taṃ kiriyaṃ kātuṃ na detīti akiriyāti. Iminā nayena yojanā veditabbā. Ājīvo ca nāmesa pāṭiyekko natthi, vācākammantesu gahitesu gahitova hoti, tappakkhikattā. Dhuvapaṭisevanavasena panāyaṃ tato nīharitvā dassitoti. Evaṃ sante sammāājīvo sakiccako na hoti , aṭṭha maggaṅgāni na paripūrenti, tasmā sammāājīvo sakiccako kātabbo, aṭṭha maggaṅgāni paripūretabbānīti. Tatrāyaṃ nayo – ājīvo nāma bhijjamāno kāyavacīdvāresuyeva bhijjati. Manodvāre ājīvabhedo nāma natthi. Pūrayamānopi tasmiṃyeva dvāradvaye pūrati. Manodvāre ājīvapūraṇaṃ nāma natthi. Kāyadvāre pana vītikkamo ājīvahetukopi atthi naājīvahetukopi. Tathā vacīdvāre.

Tattha yaṃ rājarājamahāmattā khiḍḍāpasutā sūrabhāvaṃ dassentā migavadhaṃ vā panthaduhanaṃ vā paradāravītikkamaṃ vā karonti, idaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ nāma. Tato viratipi 『sammākammanto』 nāma. Yaṃ pana naājīvahetukaṃ catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ bhāsanti, idaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ nāma. Tato viratipi 『sammāvācā』 nāma.

Yaṃ pana ājīvahetu nesādamacchabandhādayo pāṇaṃ hananti, adinnaṃ ādiyanti, micchācāraṃ caranti, ayaṃ micchājīvo nāma. Tato virati 『sammāājīvo』 nāma. Yampi lañjaṃ gahetvā musā bhaṇanti, pesuññapharusasamphappalāpe pavattenti, ayampi micchājīvo nāma. Tato virati sammāājīvo nāma.

Mahāsīvatthero panāha – 『kāyavacīdvāresupi vītikkamo ājīvahetuko vā hotu no vā ājīvahetuko, akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammantveva saṅkhyaṃ gacchati. Tato viratipi sammākammanto sammāvācātveva vuccatī』ti. 『Ājīvo kuhi』nti vutte pana 『tīṇi kuhanavatthūni nissāya cattāro paccaye uppādetvā tesaṃ paribhogo』ti āha. Ayaṃ pana koṭippatto micchājīvo. Tato virati sammāājīvo nāma.

Ayampi sammāājīvo pubbabhāge nānācittesu labbhati, aññeneva hi cittena kāyadvāravītikkamā viramati, aññena vacīdvāravītikkamā. Lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacittasmiṃyeva labbhati. Kāyavacīdvāresu hi sattakammapathavasena uppannāya micchājīvasaṅkhātāya dussīlyacetanāya padapacchedaṃ kurumānā maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva virati uppajjatīti. Ayaṃ niddesavāre viseso.

Yaṃ panetaṃ indriyesu anaññātaññassāmītindriyaṃ vaḍḍhitaṃ, maggaṅgesu ca sammāvācādīni, tesaṃ vasena saṅgahavāre 『『navindriyāni, aṭṭhaṅgiko maggo』』ti vuttaṃ. Suññatavāro pākatikoyevāti. Ayaṃ tāva suddhikapaṭipadāya viseso.

  1. Ito paraṃ suddhikasuññatā suññatapaṭipadā suddhikaappaṇihitā appaṇihitapaṭipadāti ayaṃ desanābhedo hoti. Tattha suññatanti lokuttaramaggassa nāmaṃ. So hi āgamanato saguṇato ārammaṇatoti tīhi kāraṇehi nāmaṃ labhati. Kathaṃ? Idha bhikkhu anattato abhinivisitvā anattato saṅkhāre passati. Yasmā pana anattato diṭṭhamatteneva maggavuṭṭhānaṃ nāma na hoti, aniccatopi dukkhatopi daṭṭhumeva vaṭṭati, tasmā 『aniccaṃ dukkhamanattā』ti tividhaṃ anupassanaṃ āropetvā sammasanto carati. Vuṭṭhānagāminivipassanā panassa tebhūmakepi saṅkhāre suññatova passati. Ayaṃ vipassanā suññatā nāma hoti. Sā āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa 『suññata』nti nāmaṃ deti. Evaṃ maggo 『āgamanato』 suññatanāmaṃ labhati. Yasmā pana so rāgādīhi suñño tasmā 『saguṇeneva』 suññatanāmaṃ labhati. Nibbānampi rāgādīhi suññattā suññatanti vuccati. Taṃ ārammaṇaṃ katvā uppannattā maggo 『ārammaṇato』 suññatanāmaṃ labhati.

Tattha suttantikapariyāyena saguṇatopi ārammaṇatopi nāmaṃ labhati. Pariyāyadesanā hesā. Abhidhammakathā pana nippariyāyadesanā. Tasmā idha saguṇato vā ārammaṇato vā nāmaṃ na labhati, āgamanatova labhati. Āgamanameva hi dhuraṃ. Taṃ duvidhaṃ hoti – vipassanāgamanaṃ maggāgamananti. Tattha maggassa āgataṭṭhāne vipassanāgamanaṃ dhuraṃ, phalassa āgataṭṭhāne maggāgamanaṃ dhuraṃ. Idha maggassa āgatattā vipassanāgamanameva dhuraṃ jātaṃ.

350.Appaṇihitanti, etthāpi appaṇihitanti maggasseva nāmaṃ. Idampi nāmaṃ maggo tīheva kāraṇehi labhati. Kathaṃ? Idha bhikkhu āditova dukkhato abhinivisitvā dukkhatova saṅkhāre passati. Yasmā pana dukkhato diṭṭhamatteneva maggavuṭṭhānaṃ nāma na hoti, aniccatopi anattatopi daṭṭhumeva vaṭṭati, tasmā aniccaṃ dukkhamanattā』ti tividhaṃ anupassanaṃ āropetvā sammasanto carati. Vuṭṭhānagāminivipassanā panassa tebhūmakasaṅkhāresu paṇidhiṃ sosetvā pariyādiyitvā vissajjeti. Ayaṃ vipassanā appaṇihitā nāma hoti. Sā āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa 『appaṇihita』nti nāmaṃ deti. Evaṃ maggo 『āgamanato』 appaṇihitanāmaṃ labhati. Yasmā pana tattha rāgadosamohapaṇidhayo natthi, tasmā 『saguṇeneva』 appaṇihitanāmaṃ labhati. Nibbānampi tesaṃ paṇidhīnaṃ abhāvā appaṇihitanti vuccati. Taṃ ārammaṇaṃ katvā uppannattā maggo appaṇihitanāmaṃ labhati.

Tattha suttantikapariyāyena saguṇatopi ārammaṇatopi nāmaṃ labhati. Pariyāyadesanā hesā . Abhidhammakathā pana nippariyāyadesanā. Tasmā idha saguṇato vā ārammaṇato vā nāmaṃ na labhati, āgamanatova labhati. Āgamanameva hi dhuraṃ. Taṃ duvidhaṃ hoti – vipassanāgamanaṃ maggāgamananti. Tattha maggassa āgataṭṭhāne vipassanāgamanaṃ dhuraṃ, phalassa āgataṭṭhāne maggāgamanaṃ dhuraṃ. Idha maggassa āgatattā vipassanāgamanameva dhuraṃ jātaṃ.

Nanu ca suññato animitto appaṇihitoti tīṇi maggassa nāmāni? Yathāha – 『『tayome, bhikkhave, vimokkhā – suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho』』ti (paṭi. ma. 1.209). Tesu idha dve magge gahetvā animitto kasmā na gahitoti? Āgamanābhāvato. Animittavipassanā hi sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa nāmaṃ dātuṃ na sakkoti. Sammāsambuddho pana attano puttassa rāhulattherassa.

『『Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;

Tato mānābhisamayā, upasanto carissasī』』ti. (su. ni. 344);

Animittavipassanaṃ kathesi. Vipassanā hi niccanimittaṃ dhuvanimittaṃ sukhanimittaṃ attanimittañca ugghāṭeti. Tasmā animittāti kathitā. Sā ca kiñcāpi taṃ nimittaṃ ugghāṭeti, sayaṃ pana nimittadhammesu caratīti sanimittāva hoti. Tasmā sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa nāmaṃ dātuṃ na sakkoti.

Aparo nayo – abhidhammo nāma paramatthadesanā. Animittamaggassa ca paramatthato hetuvekallameva hoti. Kathaṃ? Aniccānupassanāya hi vasena animittavimokkho kathito. Tena ca vimokkhena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Taṃ ariyamagge ekaṅgampi na hoti, amaggaṅgattā attano maggassa paramatthato nāmaṃ dātuṃ na sakkoti. Itaresu pana dvīsu anattānupassanāya tāva vasena suññatavimokkho, dukkhānupassanāya vasena appaṇihitavimokkho kathito. Tesu suññatavimokkhena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, appaṇihitavimokkhena samādhindriyaṃ. Tāni ariyamaggassa aṅgattā attano maggassa paramatthato nāmaṃ dātuṃ sakkonti. Maggārammaṇattikepi hi maggādhipatidhammavibhajane chandacittānaṃ adhipatikāle tesaṃ dhammānaṃ amaggaṅgattāva maggādhipatibhāvo na vutto. Evaṃsampadamidaṃ veditabbanti. Ayamettha aṭṭhakathāmuttako ekassa ācariyassa mativinicchayo.

Evaṃ sabbathāpi animittavipassanā sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa nāmaṃ dātuṃ na sakkotīti animittamaggo na gahito. Keci pana 『animittamaggo āgamanato nāmaṃ alabhantopi suttantapariyāyena saguṇato ca ārammaṇato ca nāmaṃ labhatī』ti āhaṃsu. Te idaṃ vatvā paṭikkhittā – animittamagge saguṇato ca ārammaṇato ca nāmaṃ labhante suññataappaṇihitamaggāpi saguṇatoyeva ārammaṇatoyeva ca idha nāmaṃ labheyyuṃ. Na pana labhanti. Kiṃ kāraṇā? Ayañhi maggo nāma dvīhi kāraṇehi nāmaṃ labhati – sarasato ca paccanīkato ca; sabhāvato ca paṭipakkhato cāti attho. Tattha suññataappaṇihitamaggā sarasatopi paccanīkatopi nāmaṃ labhanti. Suññataappaṇihitamaggā hi rāgādīhi suññā, rāgapaṇidhiādīhi ca appaṇihitāti evaṃ 『sarasato』 nāmaṃ labhanti. Suññato ca attābhinivesassa paṭipakkho, appaṇihito paṇidhissāti evaṃ 『paccanīkato』 nāmaṃ labhanti. Animittamaggo pana rāgādinimittānaṃ niccanimittādīnañca abhāvena sarasatova nāmaṃ labhati, no paccanīkato. Na hi so saṅkhāranimittārammaṇāya aniccānupassanāya paṭipakkho. Aniccānupassanā panassa anulomabhāve ṭhitāti. Sabbathāpi abhidhammapariyāyena animittamaggo nāma natthīti.

Suttantikapariyāyena panesa evaṃ āharitvā dīpito – yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, tīṇi lakkhaṇāni ekāvajjanena viya āpāthamāgacchanti, tiṇṇañca ekato āpāthagamanaṃ nāma natthi. Kammaṭṭhānassa pana vibhūtabhāvadīpanatthaṃ evaṃ vuttaṃ. Ādito hi yattha katthaci abhiniveso hotu, vuṭṭhānagāminī pana vipassanā yaṃ yaṃ sammasitvā vuṭṭhāti tassa tasseva vasena āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa nāmaṃ deti. Kathaṃ? Aniccādīsu hi yattha katthaci abhinivisitvā itarampi lakkhaṇadvayaṃ daṭṭhuṃ vaṭṭati eva. Ekalakkhaṇadassanamatteneva hi maggavuṭṭhānaṃ nāma na hoti, tasmā aniccato abhiniviṭṭho bhikkhu na kevalaṃ aniccatova vuṭṭhāti, dukkhatopi anattatopi vuṭṭhātiyeva. Dukkhato anattato abhiniviṭṭhepi eseva nayo. Iti ādito yattha katthaci abhiniveso hotu, vuṭṭhānagāminī pana vipassanā yaṃ yaṃ sammasitvā vuṭṭhāti tassa tasseva vasena āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano maggassa nāmaṃ deti. Tattha aniccato vuṭṭhahantassa maggo animitto nāma hoti, dukkhato vuṭṭhahantassa appaṇihito, anattato vuṭṭhahantassa suññatoti. Evaṃ suttantapariyāyena āharitvā dīpito.

Vuṭṭhānagāminī pana vipassanā kimārammaṇāti? Lakkhaṇārammaṇāti. Lakkhaṇaṃ nāma paññattigatikaṃ na vattabbadhammabhūtaṃ. Yo pana aniccaṃ dukkhamanattāti tīṇi lakkhaṇāni sallakkheti, tassa pañcakkhandhā kaṇṭhe baddhakuṇapaṃ viya honti. Saṅkhārārammaṇameva ñāṇaṃ saṅkhārato vuṭṭhāti. Yathā hi eko bhikkhu pattaṃ kiṇitukāmo pattavāṇijena pattaṃ ābhataṃ disvā haṭṭhapahaṭṭho gaṇhissāmīti cintetvā vīmaṃsamāno tīṇi chiddāni passeyya, so na chiddesu nirālayo hoti, patte pana nirālayo hoti; evameva tīṇi lakkhaṇāni sallakkhetvā saṅkhāresu nirālayo hoti. Saṅkhārārammaṇeneva ñāṇena saṅkhārato vuṭṭhātīti veditabbaṃ. Dussopamāyapi eseva nayo.

Iti bhagavā lokuttaraṃ jhānaṃ bhājento suddhikapaṭipadāya catukkanayaṃ pañcakanayanti dvepi naye āhari. Tathā suddhikasuññatāya suññatapaṭipadāya suddhikaappaṇihitāya appaṇihitapaṭipadāyāti. Kasmā evaṃ āharīti? Puggalajjhāsayena ceva desanāvilāsena ca. Tadubhayampi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ lokuttaraṃ jhānaṃ bhāvetīti ettha suddhikapaṭipadāya catukkapañcakavasena dve nayā, tathā sesesūti sabbesupi pañcasu koṭṭhāsesu dasa nayā bhājitā.

Lokuttarakusalaṃ pakiṇṇakakathā

Tatridaṃ pakiṇṇakaṃ –

Ajjhattañca bahiddhā ca, rūpārūpesu pañcasu;

Sattaṭṭhaṅgapariṇāmaṃ, nimittaṃ paṭipadāpatīti.

Lokuttaramaggo hi ajjhattaṃ abhinivisitvā ajjhattaṃ vuṭṭhāti , ajjhattaṃ abhinivisitvā bahiddhā vuṭṭhāti, bahiddhā abhinivisitvā bahiddhā vuṭṭhāti, bahiddhā abhinivisitvā ajjhattaṃ vuṭṭhāti. Rūpe abhinivisitvā rūpā vuṭṭhāti, rūpe abhinivisitvā arūpā vuṭṭhāti. Arūpe abhinivisitvā arūpā vuṭṭhāti, arūpe abhinivisitvā rūpā vuṭṭhāti, ekappahāreneva pañcahi khandhehi vuṭṭhāti.

『Sattaṭṭhaṅgapariṇāma』nti so panesa maggo aṭṭhaṅgikopi hoti sattaṅgikopi. Bojjhaṅgāpi satta vā honti cha vā. Jhānaṃ pana pañcaṅgikaṃ vā hoti caturaṅgikaṃ vā; tivaṅgikaṃ vā duvaṅgikaṃ vā. Evaṃ sattaaṭṭhādīnaṃ aṅgānaṃ pariṇāmo veditabboti attho.

『Nimittaṃ paṭipadāpatī』ti nimittanti yato vuṭṭhānaṃ hoti; 『paṭipadāpatī』ti paṭipadāya ca adhipatino ca calanācalanaṃ veditabbaṃ.

Tattha ajjhattaṃ abhinivisitvā ajjhattaṃ vuṭṭhātītiādīsu tāva idhekacco āditova ajjhattaṃ pañcasu khandhesu abhinivisati, abhinivisitvā te aniccādito passati, yasmā pana na suddhaajjhattadassanamatteneva maggavuṭṭhānaṃ hoti, bahiddhāpi daṭṭhabbameva, tasmā parassa khandhepi anupādinnasaṅkhārepi aniccaṃ dukkhamanattāti passati. So kālena ajjhattaṃ sammasati kālena bahiddhāti. Tassevaṃ sammasato ajjhattaṃ sammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭiyati. Evaṃ ajjhattaṃ abhinivisitvā ajjhattaṃ vuṭṭhāti nāma. Sace panassa bahiddhā sammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭiyati, evaṃ ajjhattaṃ abhinivisitvā bahiddhā vuṭṭhāti nāma. Eseva nayo bahiddhā abhinivisitvā bahiddhā ca ajjhattañca vuṭṭhānepi.

Aparo āditova rūpe abhinivisati abhinivisitvā bhūtarūpañca upādārūpañca paricchinditvā aniccādito passati, yasmā pana na suddharūpadassanamatteneva vuṭṭhānaṃ hoti arūpampi daṭṭhabbameva, tasmā taṃ rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇañca idaṃ arūpanti paricchinditvā aniccādito passati. So kālena rūpaṃ sammasati kālena arūpaṃ. Tassevaṃ sammasato rūpasammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭiyati. Evaṃ rūpe abhinivisitvā rūpā vuṭṭhāti nāma. Sace panassa arūpasammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭiyati, evaṃ rūpe abhinivisitvā arūpā vuṭṭhāti nāma. Esa nayo arūpe abhinivisitvā arūpā ca rūpā ca vuṭṭhānepi.

『『Yaṃkiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma』』nti (mahāva. 16; dī. ni. 1.298) evaṃ abhinivisitvā evameva vuṭṭhānakāle pana ekappahārena pañcahi khandhehi vuṭṭhāti nāmāti. Ayaṃ tikkhavipassakassa mahāpaññassa bhikkhuno vipassanā.

Yathā hi chātajjhattassa purisassa majjhe gūthapiṇḍaṃ ṭhapetvā nānaggarasabhojanapuṇṇaṃ pātiṃ upaneyyuṃ, so byañjanaṃ hatthena viyūhanto taṃ gūthapiṇḍaṃ disvā 『kimida』nti pucchitvā gūthapiṇḍoti vutte 『dhi dhi, apanethā』ti bhattepi pātiyampi nirālayo hoti. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Bhojanapātidassanasmiñhi tassa attamanakālo viya imassa bhikkhuno bālaputhujjanakāle pañcakkhandhe 『ahaṃ mamā』ti gahitakālo. Gūthapiṇḍassa diṭṭhakālo viya tiṇṇaṃ lakkhaṇānaṃ sallakkhitakālo. Bhattepi pātiyampi nirālayakālo viya tikkhavipassakassa mahāpaññassa bhikkhuno 『『yaṃkiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma』』nti pañcahi khandhehi ekappahārena vuṭṭhitakālo veditabbo.

『Sattaṭṭhaṅgapariṇāma』nti ettha ayaṃ vuttappabhedo aṅgapariṇāmo yathā hoti tathā veditabbo. Saṅkhārupekkhāñāṇameva hi ariyamaggassa bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgavisesaṃ niyameti. Keci pana therā 『bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgavisesaṃ pādakajjhānaṃ niyametī』ti vadanti. Keci 『vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyamentī』ti vadanti. Keci 『puggalajjhāsayo niyametī』ti vadanti. Tesampi vādesu ayaṃ saṅkhārupekkhāsaṅkhātā pubbabhāgā vuṭṭhānagāminivipassanāva niyametīti veditabbā.

Tatrāyaṃ anupubbīkathā – vipassanāniyamena hi sukkhavipassakassa uppannamaggopi samāpattilābhino jhānaṃ pādakaṃ akatvā uppannamaggopi paṭhamajjhānaṃ pādakaṃ katvā pakiṇṇakasaṅkhāre sammasitvā uppāditamaggopi paṭhamajjhānikova hoti. Sabbesu satta bojjhaṅgāni aṭṭha maggaṅgāni pañca jhānaṅgāni honti. Tesañhi pubbabhāgavipassanā somanassasahagatāpi upekkhāsahagatāpi hutvā vuṭṭhānakāle saṅkhārupekkhābhāvaṃ pattā somanassasahagatāva hoti.

Pañcakanaye dutiyatatiyacatutthajjhānāni pādakāni katvā uppāditamaggesu yathākkameneva jhānaṃ caturaṅgikaṃ tivaṅgikaṃ duvaṅgikañca hoti. Sabbesu pana satta maggaṅgāni honti, catutthe cha bojjhaṅgāni. Ayaṃ viseso pādakajjhānaniyamena ceva vipassanāniyamena ca hoti. Tesampi hi pubbabhāgavipassanā somanassasahagatāpi upekkhāsahagatāpi hoti. Vuṭṭhānagāminī somanassasahagatāva.

Pañcamajjhānaṃ pādakaṃ katvā nibbattitamagge pana upekkhācittekaggatāvasena dve jhānaṅgāni bojjhaṅgamaggaṅgāni cha satta ceva. Ayampi viseso ubhayaniyamavasena hoti. Imasmiñhi naye pubbabhāgavipassanā somanassasahagatā vā upekkhāsahagatā vā hoti, vuṭṭhānagāminī upekkhāsahagatāva. Arūpajjhānāni pādakāni katvā uppāditamaggepi eseva nayo. Evaṃ pādakajjhānato vuṭṭhāya ye keci saṅkhāre sammasitvā nibbattitamaggassa āsannapadese vuṭṭhitā samāpatti attanā sadisabhāvaṃ karoti, bhūmivaṇṇo viya godhāvaṇṇassa.

Dutiyattheravāde pana yato yato samāpattito vuṭṭhāya ye ye samāpattidhamme sammasitvā maggo nibbattito hoti taṃtaṃsamāpattisadisova hoti, sammasitasamāpattisadisoti attho. Sace pana kāmāvacaradhamme sammasati paṭhamajjhānikova hoti. Tatrāpi vipassanāniyamo vuttanayeneva veditabbo.

Tatiyattheravāde 『aho vatāhaṃ sattaṅgikaṃ maggaṃ pāpuṇeyyaṃ, aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ pāpuṇeyya』nti attano ajjhāsayānurūpena yaṃ yaṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā ye vā ye vā jhānadhamme sammasitvā maggo nibbattito taṃtaṃjhānasadisova hoti. Pādakajjhānaṃ pana sammasitajjhānaṃ vā vinā, ajjhāsayamatteneva taṃ na ijjhati. Svāyamattho nandakovādasuttena dīpetabbo. Vuttañhetaṃ –

『『Seyyathāpi, bhikkhave, tadahuposathe pannarase na hoti bahuno janassa kaṅkhā vā vimati vā 『ūno nu kho cando puṇṇo nu kho cando』ti, atha kho puṇṇo candotveva hoti, evameva kho, bhikkhave, tā bhikkhuniyo nandakassa dhammadesanāya attamanā ceva paripuṇṇasaṅkappā ca. Tāsaṃ, bhikkhave, pañcannaṃ bhikkhunisatānaṃ yā pacchimikā bhikkhunī sā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā』』ti (ma. ni. 3.415).

Tāsu hi yassā bhikkhuniyā sotāpattiphalassa upanissayo, sā sotāpattiphaleneva paripuṇṇasaṅkappā ahosi…pe… yassā arahattassa upanissayo sā arahatteneva. Evameva attano ajjhāsayānurūpena yaṃ yaṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā ye vā ye vā jhānadhamme sammasitvā maggo nibbattito taṃtaṃjhānasadisova so hoti. Pādakajjhānaṃ pana sammasitajjhānaṃ vā vinā, ajjhāsayamatteneva taṃ na ijjhatīti. Etthāpi ca vipassanāniyamo vuttanayeneva veditabbo.

Tattha 『pādakajjhānameva niyametī』ti evaṃvādiṃ tipiṭakacūḷanāgattheraṃ antevāsikā āhaṃsu – 『bhante, yattha tāva pādakajjhānaṃ atthi tattha taṃ niyametu; yasmiṃ pana pādakajjhānaṃ natthi, tasmiṃ arūpabhave kiṃ niyametī』ti? 『Āvuso, tatthapi pādakajjhānameva niyameti. Yo hi bhikkhu aṭṭhasamāpattilābhī paṭhamajjhānaṃ pādakaṃ katvā sotāpattimaggaphalāni nibbattetvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā arūpabhave nibbatto, paṭhamajjhānikāya sotāpattiphalasamāpattiyā vuṭṭhāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā upari tīṇi maggaphalāni nibbatteti, tassa tāni paṭhamajjhānikāneva honti. Dutiyajjhānikādīsupi eseva nayo. Arūpe tikacatukkajjhānaṃ uppajjati, tañca kho lokuttaraṃ na lokiyaṃ. Evaṃ tatthāpi pādakajjhānameva niyameti āvuso』ti. 『Sukathito, bhante, pañho』ti.

『Vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyamenti; yaṃ yaṃ hi pañcakkhandhaṃ sammasitvā vuṭṭhāti taṃtaṃsadisova maggo hotī』ti vādiṃ moravāpivāsimahādattattherampi antevāsikā āhaṃsu 『bhante, tumhākaṃ vāde doso paññāyati – rūpaṃ sammasitvā vuṭṭhitabhikkhuno hi rūpasadisena abyākatena maggena bhavitabbaṃ, nevasaññānāsaññāyatanaṃ nayato pariggahetvā vuṭṭhitassa taṃsadiseneva nevasaññānāsaññābhāvappattena maggena bhavitabba』nti. 『Na, āvuso, evaṃ hoti. Lokuttaramaggo hi appanaṃ appatto nāma natthi, tasmā rūpaṃ sammasitvā vuṭṭhitassa aṭṭhaṅgiko somanassasahagatamaggo hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ sammasitvā vuṭṭhitassapi na sabbākārena tādiso hoti, sattaṅgiko pana upekkhāsahagatamaggo hotī』ti.

『Puggalajjhāsayo niyametī』tivādino cūḷābhayattherassāpi vādaṃ āharitvā tipiṭakacūḷanāgattherassa kathayiṃsu. So āha – 『yassa tāva pādakajjhānaṃ atthi tassa puggalajjhāsayo niyametu, yassa taṃ natthi tassa katarajjhāsayo niyamessati niddhanassa vuḍḍhigavesanakālo viya hotī』ti.

Taṃ kathaṃ āharitvā tipiṭakacūḷābhayattherassa puna kathayiṃsu. So 『pādakajjhānavato idaṃ kathitaṃ āvuso』ti āha. Yathā pana pādakajjhānavato, sammasitajjhānavatopi tatheva veditabbaṃ. Pañcamajjhānato vuṭṭhāya hi paṭhamādīni sammasato uppannamaggo paṭhamattheravādena pañcamajjhāniko. Dutiyavādena paṭhamādijjhāniko āpajjatīti dvepi vādā virujjhanti. Tatiyavādena panettha 『yaṃ icchati tajjhāniko hotī』ti te ca vādā na virujjhanti, ajjhāsayo ca sātthako hotīti. Evaṃ tayopi therā paṇḍitā byattā buddhisampannāva . Tena tesaṃ vādaṃ tantiṃ katvā ṭhapayiṃsu. Idha pana atthameva uddharitvā tayopete vāde vipassanāva niyametīti dassitaṃ.

Idāni 『nimittaṃ paṭipadāpatī』ti ettha evaṃ aṅgapariṇāmavato maggassa uppādakāle gotrabhu kuto vuṭṭhāti? Maggo kutoti? Gotrabhu tāva nimittato vuṭṭhāti, pavattaṃ chettuṃ na sakkoti, ekatovuṭṭhāno hesa. Maggo nimittato vuṭṭhāti, pavattampi chindati ubhatovuṭṭhāno hesa. Tesaṃ ayaṃ uppattinayo – yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, tasmiṃ anulomaṃ neva ekaṃ hoti, na pañcamaṃ. Ekañhi āsevanaṃ na labhati, pañcamaṃ bhavaṅgassa āsannattā pavedhati. Tadā hi javanaṃ patitaṃ nāma hoti. Tasmā neva ekaṃ hoti na pañcamaṃ. Mahāpaññassa pana dve anulomāni honti, tatiyaṃ gotrabhu, catutthaṃ maggacittaṃ, tīṇi phalāni, tato bhavaṅgotaraṇaṃ. Majjhimapaññassa tīṇi anulomāni honti, catutthaṃ gotrabhu, pañcamaṃ maggacittaṃ, dve phalāni, tato bhavaṅgotaraṇaṃ. Mandapaññassa cattāri anulomāni, honti pañcamaṃ gotrabhu, chaṭṭhaṃ maggacittaṃ, sattamaṃ phalaṃ, tato bhavaṅgotaraṇaṃ. Tatra mahāpaññamandapaññānaṃ vasena akathetvā majjhimapaññassa vasena kathetabbaṃ.

Yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, tasmiṃ kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā manodvārāvajjanaṃ hutvā vipassanāgocare khandhe ārammaṇaṃ katvā bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Tadanantaraṃ teneva āvajjanena gahitakkhandhe gahetvā uppajjati paṭhamaṃ javanaṃ anulomañāṇaṃ. Taṃ tesu khandhesu aniccāti vā dukkhāti vā anattāti vā pavattitvā oḷārikaṃ oḷārikaṃ saccapaṭicchādakatamaṃ vinodetvā tīṇi lakkhaṇāni bhiyyo bhiyyo pākaṭāni katvā nirujjhati. Tadanantaraṃ uppajjati dutiyānulomaṃ. Tesu purimaṃ anāsevanaṃ. Dutiyassa purimaṃ āsevanaṃ hoti. Tampi laddhāsevanattā tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā tasmiṃyevārammaṇe tenevākārena pavattitvā majjhimappamāṇaṃ saccapaṭicchādakatamaṃ vinodetvā tīṇi lakkhaṇāni bhiyyo bhiyyo pākaṭāni katvā nirujjhati. Tadanantaraṃ uppajjati tatiyānulomaṃ. Tassa dutiyaṃ āsevanaṃ hoti. Tampi laddhāsevanattā tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā tasmiṃyevārammaṇe tenevākārena pavattitvā tadavasesaṃ aṇusahagataṃ saccapaṭicchādakatamaṃ vinodetvā niravasesaṃ katvā tīṇi lakkhaṇāni bhiyyo bhiyyo pākaṭāni katvā nirujjhati. Evaṃ tīhi anulomehi saccapaṭicchādakatame vinodite tadanantaraṃ uppajjati gotrabhuññāṇaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ kurumānaṃ.

Tatrāyaṃ upamā – eko kira cakkhumā puriso nakkhattayogaṃ jānissāmīti rattibhāge nikkhamitvā candaṃ passituṃ uddhaṃ ullokesi. Tassa valāhakehi paṭicchannattā cando na paññāyittha. Atheko vāto uṭṭhahitvā thūlathūle valāhake viddhaṃsesi. Aparo majjhime. Aparo sukhume. Tato so puriso vigatavalāhake nabhe candaṃ disvā nakkhattayogaṃ aññāsi.

Tattha tayo valāhakā viya saccapaṭicchādakathūlamajjhimasukhumakilesandhakārā. Tayo vātā viya tīṇi anulomacittāni. Cakkhumā puriso viya gotrabhuññāṇaṃ. Cando viya nibbānaṃ. Ekekassa vātassa yathākkamena valāhakattayaviddhaṃsanaṃ viya ekekassa anulomacittassa saccapaṭicchādakatamavinodanaṃ. Vigatavalāhake nabhe tassa purisassa visuddhacandadassanaṃ viya vigate saccapaṭicchādake tame gotrabhuññāṇassa suvisuddhanibbānārammaṇakaraṇaṃ.

Yatheva hi tayo vātā candapaṭicchādake valāhakeyeva viddhaṃsetuṃ sakkonti, na candaṃ daṭṭhuṃ, evaṃ anulomāni saccapaṭicchādakatameyeva vinodetuṃ sakkonti, na nibbānaṃ ārammaṇaṃ kātuṃ . Yathā so puriso candameva daṭṭhuṃ sakkoti na valāhake viddhaṃsetuṃ, evaṃ gotrabhuññāṇaṃ nibbānameva ārammaṇaṃ kātuṃ sakkoti na kilesatamaṃ vinodetuṃ. Evaṃ anulomaṃ saṅkhārārammaṇaṃ hoti, gotrabhu nibbānārammaṇaṃ.

Yadi hi gotrabhu anulomena gahitārammaṇaṃ gaṇheyya puna anulomaṃ taṃ anubandheyyāti maggavuṭṭhānameva na bhaveyya. Gotrabhuññāṇaṃ pana anulomassa ārammaṇaṃ aggahetvā taṃ apacchatopavattikaṃ katvā sayaṃ anāvajjanampi samānaṃ āvajjanaṭṭhāne ṭhatvā evaṃ nibbattāhīti maggassa saññaṃ datvā viya nirujjhati. Maggopi tena dinnasaññaṃ amuñcitvāva avīcisantativasena taṃ ñāṇaṃ anubandhamāno anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ dosakkhandhaṃ mohakkhandhaṃ nibbijjhamānova padālayamānova nibbattati.

Tatrāyaṃ upamā – eko kira issāso dhanusatamatthake phalakasataṃ ṭhapāpetvā vatthena mukhaṃ veṭhetvā saraṃ sannayhitvā cakkayante aṭṭhāsi. Añño puriso cakkayantaṃ āvañchitvā yadā issāsassa phalakasataṃ abhimukhaṃ hoti tadā tattha daṇḍakena saññaṃ deti, issāso daṇḍakasaññaṃ amuñcitvāva saraṃ khipitvā phalakasataṃ nibbijjhati. Tattha daṇḍakasaññā viya gotrabhuññāṇaṃ. Issāso viya maggañāṇaṃ. Issāsassa daṇḍakasaññaṃ amuñcitvāva phalakasatanibbijjhanaṃ viya maggañāṇassa gotrabhuññāṇena dinnasaññaṃ amuñcitvāva nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā anibbiddhapubbaapadālitapubbānaṃ lobhakkhandhādīnaṃ nibbijjhanapadālanaṃ. Bhūmiladdhavaṭṭasetusamugghātakaraṇantipi etadeva. Maggassa hi ekameva kiccaṃ anusayappajahanaṃ. Iti so anusaye pajahanto nimittā vuṭṭhāti nāma, pavattaṃ chindati nāma. 『Nimitta』nti rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇanimittaṃ. 『Pavatta』mpi rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇapavattameva. Taṃ duvidhaṃ hoti – upādinnakaṃ anupādinnakanti. Tesu maggassa anupādinnakato vuṭṭhānacchāyā dissatīti vatvā anupādinnakato vuṭṭhātīti vadiṃsu.

Sotāpattimaggena hi cattāri diṭṭhigatasampayuttāni vicikicchāsahagatanti pañca cittāni pahīyanti. Tāni rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Taṃ anupādinnakarūpakkhandho. Tāni cittāni viññāṇakkhandho. Taṃsampayuttā vedanā saññā saṅkhārā tayo arūpakkhandhā. Tattha sace sotāpannassa sotāpattimaggo abhāvito abhavissa tāni pañca cittāni chasu ārammaṇesu pariyuṭṭhānaṃ pāpuṇeyyuṃ. Sotāpattimaggo pana tesaṃ pariyuṭṭhānenappattiṃ vārayamāno setusamugghātaṃ abhabbuppattikabhāvaṃ kurumāno anupādinnakato vuṭṭhāti nāma.

Sakadāgāmimaggena cattāri diṭṭhigatavippayuttāni dve domanassasahagatānīti oḷārikakāmarāgabyāpādavasena cha cittāni pahīyanti. Anāgāmimaggena aṇusahagatakāmarāgabyāpādavasena tāni eva cha cittāni pahīyanti. Arahattamaggena cattāri diṭṭhigatavippayuttāni uddhaccasahagatañcāti pañca akusalacittāni pahīyanti. Tattha sace tesaṃ ariyānaṃ te maggā abhāvitā assu, tāni cittāni chasu ārammaṇesu pariyuṭṭhānaṃ pāpuṇeyyuṃ. Te pana tesaṃ maggā pariyuṭṭhānappattiṃ vārayamānā setusamugghātaṃ abhabbuppattikabhāvaṃ kurumānā anupādinnakato vuṭṭhahanti nāma.

Upādinnakato vuṭṭhānacchāyā dissatīti vatvā upādinnakato vuṭṭhātītipi vadiṃsu. Sace hi sotāpannassa sotāpattimaggo abhāvito abhavissa, ṭhapetvā satta bhave anamatagge saṃsāravaṭṭe upādinnakappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Tīṇi saṃyojanāni diṭṭhānusayo vicikicchānusayoti ime pana pañca kilese sotāpattimaggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto sotāpannassa satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāravaṭṭe upādinnakappavattaṃ pavattissati? Evaṃ sotāpattimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakato vuṭṭhāti nāma.

Sace sakadāgāmissa sakadāgāmimaggo abhāvito abhavissa, ṭhapetvā dve bhave pañcasu bhavesu upādinnakapavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Oḷārikāni kāmarāgapaṭighasaṃyojanāni oḷāriko kāmarāgānusayo paṭighānusayoti ime pana cattāro kilese so maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto sakadāgāmissa dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu upādinnakappavattaṃ pavattissati? Evaṃ sakadāgāmimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakato vuṭṭhāti nāma.

Sace anāgāmissa anāgāmimaggo abhāvito abhavissa, ṭhapetvā ekaṃ bhavaṃ dutiyabhave upādinnakappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Aṇusahagatāni kāmarāgapaṭighasaṃyojanāni aṇusahagato kāmarāgānusayo paṭighānusayoti ime pana cattāro kilese so maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto anāgāmissa ekaṃ bhavaṃ ṭhapetvā dutiyabhave upādinnakappavattaṃ pavattissati? Evaṃ anāgāmimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakato vuṭṭhāti nāma.

Sace arahato arahattamaggo abhāvito abhavissa, rūpārūpabhavesu upādinnakappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya . Rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayoti ime pana aṭṭha kilese so maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto khīṇāsavassa punabbhave upādinnakappavattaṃ pavattissati? Evaṃ arahattamaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakato vuṭṭhāti nāma.

Sotāpattimaggo cettha apāyabhavato vuṭṭhāti, sakadāgāmimaggo sugatikāmabhavekadesato, anāgāmimaggo kāmabhavato, arahattamaggo rūpārūpabhavato sabbabhavehipi vuṭṭhāti evāti vadanti.

Imassa panatthassa vibhāvanatthaṃ ayaṃ pāḷi – 『『sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāravaṭṭe ye uppajjeyyuṃ, nāmañca rūpañca etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti.

『Sakadāgāmimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu ye uppajjeyyuṃ, nāmañca rūpañca etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti.

『Anāgāmimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ekaṃ bhavaṃ ṭhapetvā kāmadhātuyā dvīsu bhavesu ye uppajjeyyuṃ, nāmañca rūpañca etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti.

『Arahattamaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā ye uppajjeyyuṃ , nāmañca rūpañca etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Arahato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantassa carimaviññāṇassa nirodhena paññā ca sati ca nāmañca rūpañca etthete nirujjhanti vūpasamanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhantī』』ti (cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 6). Ayaṃ tāva nimitte vinicchayo.

『Paṭipadāpatī』ti – ettha pana paṭipadā calati na calatīti? Calati. Tathāgatassa hi sāriputtattherassa ca cattāropi maggā sukhapaṭipadā khippābhiññā ahesuṃ. Mahāmoggallānattherassa paṭhamamaggo sukhapaṭipado khippābhiñño, upari tayo maggā dukkhapaṭipadā khippābhiññā. Kasmā? Niddābhibhūtattā. Sammāsambuddho kira sattāhaṃ daharakumārakaṃ viya theraṃ parihari. Theropi ekadivasaṃ niddāyamāno nisīdi. Atha naṃ satthā āha – 『『pacalāyasi no tvaṃ, moggallāna, pacalāyasi no tvaṃ moggallānā』』ti (a. ni. 7.61). Evarūpassapi mahābhiññappattassa sāvakassa paṭipadā calati, sesānaṃ kiṃ na calissati? Ekaccassa hi bhikkhuno cattāropi maggā dukkhapaṭipadā dandhābhiññā honti, ekaccassa dukkhapaṭipadā khippābhiññā, ekaccassa sukhapaṭipadā dandhābhiññā, ekaccassa sukhapaṭipadā khippābhiññā. Ekaccassa paṭhamamaggo dukkhapaṭipado dandhābhiñño hoti, dutiyamaggo dukkhapaṭipado khippābhiñño, tatiyamaggo sukhapaṭipado dandhābhiñño, catutthamaggo sukhapaṭipado khippābhiññoti.

Yathā ca paṭipadā evaṃ adhipatipi calati eva. Ekaccassa hi bhikkhuno cattāropi maggā chandādhipateyyā honti, ekaccassa vīriyādhipateyyā, ekaccassa cittādhipateyyā, ekaccassa vīmaṃsādhipateyyā. Ekaccassa pana paṭhamamaggo chandādhipateyyo hoti, dutiyo vīriyādhipateyyo, tatiyo cittādhipateyyo, catuttho vīmaṃsādhipateyyoti.

Pakiṇṇakakathā niṭṭhitā.

Paṭhamamaggavīsatimahānayo

  1. Idāni yasmā lokuttarakusalaṃ bhāvento na kevalaṃ upanijjhāyanaṭṭhena jhānaṃyeva bhāveti, niyyānaṭṭhena pana maggampi bhāveti, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānampi, padahanaṭṭhena sammappadhānampi, ijjhanaṭṭhena iddhipādampi, adhipatiyaṭṭhena indriyampi, akampiyaṭṭhena balampi, bujjhanaṭṭhena bojjhaṅgampi, tathaṭṭhena saccampi, avikkhepaṭṭhena samathampi, suññataṭṭhena dhammampi, rāsaṭṭhena khandhampi, āyatanaṭṭhena āyatanampi, suññasabhāvanissattaṭṭhena dhātumpi, paccayaṭṭhena āhārampi, phusanaṭṭhena phassampi, vedayitaṭṭhena vedanampi, sañjānanaṭṭhena saññampi, cetayitaṭṭhena cetanampi, vijānanaṭṭhena cittampi bhāveti, tasmā etesaṃ ekūnavīsatiyā padānaṃ dassanatthaṃ puna katame dhammā kusalātiādi vuttaṃ. Evaṃ 『idampi bhāveti, idampi bhāvetī』ti puggalajjhāsayena ceva desanāvilāsena ca vīsati nayā desitā honti . Dhammaṃ sotuṃ nisinnadevaparisāya hi ye upanijjhāyanaṭṭhena lokuttaraṃ 『jhāna』nti kathite bujjhanti, tesaṃ sappāyavasena jhānanti kathitaṃ…pe… ye vijānanaṭṭhena 『citta』nti vutte bujjhanti, tesaṃ sappāyavasena cittanti kathitaṃ. Ayamettha 『puggalajjhāsayo』.

Sammāsambuddho pana attano buddhasubodhitāya dasabalacatuvesārajjacatupaṭisambhidatāya chaasādhāraṇañāṇayogena ca desanaṃ yadicchakaṃ niyametvā dasseti. Icchanto upanijjhāyanaṭṭhena lokuttaraṃ jhānanti dasseti, icchanto niyyānaṭṭhena…pe… vijānanaṭṭhena lokuttaraṃ cittanti. Ayaṃ 『desanāvilāso』 nāma. Tattha yatheva lokuttaraṃ jhānanti vuttaṭṭhāne dasa nayā vibhattā, evaṃ maggādīsupi teyeva veditabbā. Iti vīsatiyā ṭhānesu dasa dasa katvā dve nayasatāni vibhattāni honti.

  1. Idāni adhipatibhedaṃ dassetuṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha chandaṃ dhuraṃ jeṭṭhakaṃ pubbaṅgamaṃ katvā nibbattitaṃ lokuttaraṃ jhānaṃ chandādhipateyyaṃ nāma. Sesesupi eseva nayo. Iti purimasmiṃ suddhike dvenayasatāni chandādhipateyyādīsupi dve dveti nayasahassena bhājetvā paṭhamamaggaṃ dassesi dhammarājā.

Paṭhamamaggo niṭṭhito.

Dutiyamaggo

  1. Idāni dutiyamaggādīnaṃ dassanatthaṃ puna katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Tattha kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāyāti etesaṃ kilesānaṃ tanubhāvatthāya. Tattha dvīhi kāraṇehi tanubhāvo veditabbo – adhiccuppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya ca. Sakadāgāmissa hi, vaṭṭānusārimahājanasseva, kilesā abhiṇhaṃ nuppajjanti, kadāci kadāci uppajjanti; uppajjantāpi viraḷākārā hutvā uppajjanti, viraḷavāpitakhette aṅkurā viya. Uppajjamānāpi, ca vaṭṭānusārimahājanasseva, maddantā pharantā chādentā andhakāraṃ karontā nuppajjanti. Dvīhi pana maggehi pahīnattā mandā mandā uppajjanti. Tanukākārā hutvā uppajjanti, abbhapaṭalaṃ viya makkhikāpattaṃ viya ca.

Tattha keci therā vadanti – 『sakadāgāmissa kilesā kiñcāpi cirena uppajjanti, bahalāva pana hutvā uppajjanti, tathā hissa puttā ca dhītaro ca dissantī』ti. Etaṃ pana appamāṇaṃ. Puttadhītaro hi aṅgapaccaṅgaparāmasanamattenapi honti. Dvīhi pana maggehi pahīnattā natthi kilesānaṃ bahalatāti. Dvīhi eva kāraṇehissa kilesānaṃ tanubhāvo veditabbo – adhiccuppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya cāti.

Dutiyāyāti gaṇanavasenāpi dutiyuppattivasenāpi dutiyāya. Bhūmiyā pattiyāti sāmaññaphalassa paṭilābhatthāya. Tatiyacatutthesupi eseva nayo. Visesamattaṃyeva pana vakkhāma.

Aññindriyanti ājānanakaṃ indriyaṃ. Paṭhamamaggena ñātamariyādaṃ anatikkamitvā tesaṃyeva tena maggena ñātānaṃ catusaccadhammānaṃ jānanakaṃ indriyanti vuttaṃ hoti. Niddesavārepissa imināva nayena attho veditabbo. Koṭṭhāsavārepi imināva saddhiṃ navindriyāni honti. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.

Dutiyamaggo niṭṭhito.

Tatiyacatutthamaggā

  1. Tatiye anavasesappahānāyāti tesaṃyeva sakadāgāmimaggena tanubhūtānaṃ saṃyojanānaṃ nissesapajahanatthāya.

Catutthe rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānāyāti etesaṃ pañcannaṃ uddhambhāgiyasaṃyojanānaṃ nissesapajahanatthāya. Tattha rūparāgoti rūpabhave chandarāgo. Arūparāgoti arūpabhave chandarāgo. Mānoti arahattamaggavajjhako māno eva. Tathā uddhaccāvijjā. Imesupi dvīsu maggesu navamaṃ aññindriyameva hoti.

Catumagganayasahassaṃ

Sabbamaggesu padapaṭipāṭiyā samasaṭṭhipadāni, catūhi apaṇṇakaṅgehi saddhiṃ catusaṭṭhi honti. Asambhinnato pana tettiṃsa. Koṭṭhāsavārasuññatavārā pākatikā eva. Yathā ca pana paṭhamamagge evaṃ dutiyādīsupi nayasahassamevāti cattāro magge catūhi nayasahassehi bhājetvā dassesi dhammarājā.

Saccavibhaṅge pana saṭṭhi nayasahassāni lokuttarāni imesaṃ eva vasena nikkhittāni. Satipaṭṭhānavibhaṅge vīsati nayasahassāni lokuttarāni, sammappadhānavibhaṅge vīsati, iddhipādavibhaṅge dvattiṃsa, bojjhaṅgavibhaṅge dvattiṃsa, maggaṅgavibhaṅge aṭṭhavīsati nayasahassāni lokuttarāni imesaṃ eva vasena nikkhittāni.

Idha pana catūsu maggesu cattāriyeva nayasahassāni. Tesu paṭhamajjhānike paṭhamamagge aṭṭhaṅgāni bhājitāni; tathā dutiyādīsu. Tattha paṭhamamagge sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiṃ pajahatīti sammādiṭṭhi. Sammāsaṅkappādayopi micchāsaṅkappādīnaṃ pajahanaṭṭheneva veditabbā. Evaṃ sante 『paṭhamamaggeneva dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ pahīnattā uparimaggattayena pahātabbā diṭṭhi nāma natthi. Tattha sammādiṭṭhīti nāmaṃ kathaṃ hotī』ti? 『Yathā visaṃ atthi vā, hotu mā vā, agado agado tveva vuccati, evaṃ micchādiṭṭhi atthi vā, hotu mā vā, ayaṃ sammādiṭṭhi eva nāma』.

『Yadi evaṃ nāmamattamevetaṃ hoti, uparimaggattaye pana sammādiṭṭhiyā kiccābhāvo āpajjati, maggaṅgāni na paripūrenti, tasmā sammādiṭṭhi sakiccakā kātabbā maggaṅgāni pūretabbānī』ti. Sakiccakā cettha sammādiṭṭhi yathālābhaniyamena dīpetabbā. Uparimaggattayavajjho hi eko māno atthi, so diṭṭhiṭṭhāne tiṭṭhati. Sā taṃ mānaṃ pajahatīti sammādiṭṭhi. Sotāpattimaggasmiñhi sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiṃ pajahati. Sotāpannassa pana sakadāgāmimaggavajjho māno atthi, so diṭṭhiṭṭhāne tiṭṭhati sā taṃ mānaṃ pajahatīti sammādiṭṭhi. Tasseva sattaakusalacittasahajāto saṅkappo atthi. Teheva cittehi vācaṅgacopanaṃ atthi, kāyaṅgacopanaṃ atthi , paccayaparibhogo atthi, sahajātavāyāmo atthi, asatibhāvo atthi, sahajātacittekaggatā atthi. Ete micchāsaṅkappādayo nāma sakadāgāmimagge sammāsaṅkappādayo. Tesaṃ pahānena sammāsaṅkappādayoti veditabbā. Evaṃ sakadāgāmimagge aṭṭhaṅgāni sakiccakāni katvā āgatāni. Sakadāgāmissa anāgāmimaggavajjho māno atthi. So diṭṭhiṭṭhāne tiṭṭhati. Tasseva sattahi cittehi sahajātā saṅkappādayo. Tesaṃ pahānena anāgāmimagge aṭṭhannaṃ aṅgānaṃ sakiccakatā veditabbā. Anāgāmissa arahattamaggavajjho māno atthi. So diṭṭhiṭṭhāne tiṭṭhati. Yāni panassa pañca akusalacittāni, tehi sahajātā saṅkappādayo. Tesaṃ pahānena arahattamagge aṭṭhannaṃ aṅgānaṃ sakiccakatā veditabbā.

Imesu catūsu maggesu paṭhamamaggena cattāri saccāni diṭṭhāni. 『Uparimaggattayaṃ diṭṭhakameva passati, adiṭṭhakaṃ passatī』ti diṭṭhakameva passatīti ayaṃ ācariyānaṃ samānatthakathā. Vitaṇḍavādī panāha 『adiṭṭhaṃ passatī』ti. So vattabbo – 『paṭhamamagge katamaṃ indriyaṃ bhājesī』ti? Jānamāno 『anaññātaññassāmītindriya』nti vakkhati. 『Uparimaggesu katara』nti? Vuttepi 『aññindriya』nti vakkhati. So vattabbo – 『adiṭṭhasaccadassane sati uparimaggesupi anaññātaññassāmītindriyameva bhājehi. Evaṃ te pañho samessatī』ti. 『Kilese pana aññe añño pajahati; pahīne eva pajahatī』ti? 『Aññe añño pajahatī』ti. 『Yadi aññe añño, appahīne kilese pajahati. Saccānipi adiṭṭhāneva passatī』ti evaṃvādī puggalo pucchitabbo – 『saccāni nāma katī』ti? Jānanto 『cattārī』ti vakkhati. So vattabbo – 『tava vāde soḷasa saccāni āpajjanti. Tvaṃ buddhehipi adiṭṭhaṃ passasi. Bahusaccako nāma tvaṃ. Evaṃ mā gaṇha. Saccadassanaṃ nāma apubbaṃ natthi, kilese pana appahīne pajahatī』ti.

Tattha saccadassanassa apubbābhāve peḷopamaṃ nāma gahitaṃ – ekassa kira cattāro ratanapeḷā sāragabbhe ṭhapitā. So rattibhāge peḷāsu uppannakicco dvāraṃ vivaritvā, dīpaṃ jāletvā, dīpena vihate andhakāre, peḷāsu pākaṭabhāvaṃ gatāsu, tāsu kiccaṃ katvā dvāraṃ pidahitvā gato. Puna andhakāraṃ avatthari. Dutiyavārepi tatiyavārepi tatheva akāsi. Catutthavāre dvāre vivaṭe andhakāre peḷā na paññāyantīti vīmaṃsantasseva sūriyo uggañchi, sūriyobhāsena vihate andhakāre peḷāsu kiccaṃ katvā pakkāmi.

Tattha cattāro peḷā viya cattāri saccāni. Tāsu kicce uppanne dvāravivaraṇakālo viya sotāpattimaggassa vipassanābhinīharaṇakālo. Andhakāraṃ viya saccapaṭicchādakatamaṃ. Dīpo bhāso viya sotāpattimaggobhāso. Vihate andhakāre tassa purisassa peḷānaṃ pākaṭabhāvo viya maggañāṇassa saccānaṃ pākaṭabhāvo. Maggañāṇassa pākaṭāni pana maggasamaṅgissa puggalassa pākaṭāneva honti. Peḷāsu kiccaṃ katvā gatakālo viya sotāpattimaggassa attanā pahātabbakilese pajahitvā niruddhakālo. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya uparimaggattayavajjhasaccapaṭicchādakatamaṃ.

Dutiyavāre dvāravivaraṇakālo viya sakadāgāmimaggassa vipassanābhinīharaṇakālo. Dīpobhāso viya sakadāgāmimaggobhāso. Peḷāsu kiccaṃ katvā gatakālo viya sakadāgāmimaggassa attanā pahātabbakilese pajahitvā niruddhakālo. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya uparimaggadvayavajjhasaccapaṭicchādakatamaṃ.

Tatiyavāre dvāravivaraṇakālo viya anāgāmimaggassa vipassanābhinīharaṇakālo. Dīpobhāso viya anāgāmimaggobhāso. Peḷāsu kiccaṃ katvā gatakālo viya anāgāmimaggassa attanā pahātabbakilese pajahitvā niruddhakālo. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya upariarahattamaggavajjhasaccapaṭicchādakatamaṃ.

Catutthavāre dvāravivaraṇakālo viya arahattamaggassa vipassanābhinīharaṇakālo. Sūriyuggamanaṃ viya arahattamagguppādo. Andhakāravidhamanaṃ viya arahattamaggassa saccapaṭicchādakatamavinodanaṃ . Vihate andhakāre tassa peḷānaṃ pākaṭabhāvo viya arahattamaggañāṇassa catunnaṃ saccānaṃ pākaṭabhāvo. Ñāṇassa pākaṭāni pana puggalassa pākaṭāneva honti. Peḷāsu kiccaṃ katvā gatakālo viya arahattamaggassa sabbakilesakhepanaṃ. Sūriyuggamanato paṭṭhāya ālokasseva pavattikālo viya arahattamaggassa uppannakālato paṭṭhāya puna saccapaṭicchādakatamābhāvo . Idaṃ tāva saccadassanassa apubbābhāve opammaṃ.

Diṭṭhakameva hi passati. 『Kilese pana aññe añño pajahatī』ti ettha khāropamaṃ nāma gahitaṃ. Eko puriso kiliṭṭhaṃ vatthaṃ rajakassa adāsi. Rajako ūsakhāraṃ chārikakhāraṃ gomayakhāranti tayo khāre datvā khārehi khāditabhāvaṃ ñatvā udake vikkhāletvā oḷārikoḷārikaṃ malaṃ pavāhesi. Tato na tāva parisuddhanti dutiyampi tatheva khāre datvā, udake vikkhāletvā, tato nātisaṇhataraṃ malaṃ pavāhesi. Tato na tāva parisuddhanti tatiyampi te khāre datvā udake vikkhāletvā tato saṇhataraṃ malaṃ pavāhesi. Tato na tāva parisuddhanti catutthampi te khāre datvā, udake vikkhāletvā aṃsuabbhantaragatampi nissesaṃ malaṃ pavāhetvā sāmikassa adāsi. So gandhakaraṇḍake pakkhipitvā icchiticchitakāle paridahati.

Tattha kiliṭṭhavatthaṃ viya kilesānugataṃ cittaṃ. Tividhakhāradānakālo viya tīsu anupassanāsu kammassa pavattanakālo. Udake vikkhāletvā oḷārikoḷārikamalappavāhanaṃ viya sotāpattimaggena pañcakilesakhepanaṃ. Dutiyampi tesaṃ khārānaṃ anuppadānaṃ viya 『na tāva parisuddhaṃ idaṃ citta』nti tāsuyeva tīsu anupassanāsu kammappavattanaṃ. Tato nātisaṇhataramalappavāhanaṃ viya sakadāgāmimaggena oḷārikasaṃyojanadvayakhepanaṃ. Tato 『na tāva parisuddhaṃ vattha』nti puna khārattayadānaṃ viya 『na tāva parisuddhaṃ idaṃ citta』nti tāsuyeva tīsu anupassanāsu kammappavattanaṃ. Tato saṇhataramalappavāhanaṃ viya anāgāmimaggena aṇusahagatasaṃyojanadvayakhepanaṃ. 『Na tāva parisuddhaṃ vattha』nti puna khārattayadānaṃ viya 『na tāva parisuddhaṃ idaṃ citta』nti tāsuyeva tīsu anupassanāsu kammappavattanaṃ. Tato vikkhālanena aṃsuabbhantaragate male pavāhetvā parisuddhassa rajatapaṭṭasadisassa gandhakaraṇḍake nikkhittassa vatthassa icchiticchitakkhaṇe paridahanaṃ viya arahattamaggena aṭṭhannaṃ kilesānaṃ khepitattā parisuddhassa khīṇāsavacittassa icchiticchitakkhaṇe phalasamāpattivihārena vītināmanaṃ. Idaṃ 『aññe añño kilese pajahatī』ti ettha opammaṃ. Vuttampi cetaṃ –

『『Seyyathāpi , āvuso, vatthaṃ saṃkiliṭṭhaṃ malaggahitaṃ, tamenaṃ sāmikā rajakassa anupadajjeyyuṃ. Tamenaṃ rajako ūse vā khāre vā gomaye vā sammadditvā acche udake vikkhāleti. Kiñcāpi taṃ hoti vatthaṃ parisuddhaṃ pariyodātaṃ, atha khvassa hotiyeva 『aṇusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamūhato』. Tamenaṃ rajako sāmikānaṃ deti. Tamenaṃ sāmikā gandhaparibhāvite karaṇḍake nikkhipanti. Yopissa hoti aṇusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamūhato, sopi samugghātaṃ gacchati. Evameva kho, āvuso, kiñcāpi ariyasāvakassa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni bhavanti, atha khvassa hotiyeva pañcasu upādānakkhandhesu aṇusahagato 『asmī』ti māno, 『asmī』ti chando, 『asmī』ti anusayo asamūhato, so aparena samayena pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati – 『iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā iti saññā iti saṅkhārā iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo』ti. Tassimesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yopissa hoti pañcasu upādānakkhandhesu aṇusahagato 『asmī』ti māno, 『asmī』ti chando, 『asmī』ti anusayo asamūhato, sopi samugghātaṃ gacchatī』』ti (saṃ. ni. 3.89).

Tattha sotāpattimaggena pañca akusalacittāni pahīyanti saddhiṃ cittaṅgavasena uppajjanakapāpadhammehi. Sakadāgāmimaggena dve domanassasahagatacittāni tanukāni bhavanti saddhiṃ cittaṅgavasena uppajjanakapāpadhammehi. Anāgāmimaggena tāniyeva pahīyanti saddhiṃ sampayuttadhammehi. Arahattamaggena pañca akusalacittāni pahīyanti saddhiṃ cittaṅgavasena uppajjanakapāpadhammehi. Imesaṃ dvādasannaṃ akusalacittānaṃ pahīnakālato paṭṭhāya khīṇāsavassa cittaṅgavasena puna pacchatopavattanakakileso nāma na hoti.

Tatridaṃ opammaṃ – eko kira mahārājā paccante ārakkhaṃ datvā mahānagare issariyaṃ anubhavanto vasati. Athassa paccanto kuppi. Tasmiṃ samaye dvādasa corajeṭṭhakā anekehi purisasahassehi saddhiṃ raṭṭhaṃ vilumpanti. Paccantavāsino mahāmattā 『paccanto kupito』ti rañño pahiṇiṃsu. Rājā 『vissaṭṭhā gaṇhatha, ahaṃ tumhākaṃ kattabbaṃ karissāmī』ti sāsanaṃ pahiṇi . Te paṭhamasampahāreneva anekehi purisasahassehi saddhiṃ pañca corajeṭṭhake ghātayiṃsu. Sesā satta janā attano attano parivāre gahetvā pabbataṃ pavisiṃsu. Amaccā taṃ pavattiṃ rañño pesayiṃsu.

Rājā 『tumhākaṃ kattabbayuttaṃ ahaṃ jānissāmi, tepi gaṇhathā』ti dhanaṃ pahiṇi. Te dutiyasampahārena dve corajeṭṭhake pahariṃsu, parivārepi tesaṃ dubbale akaṃsu. Te sabbepi palāyitvā pabbataṃ pavisiṃsu. Tampi pavattiṃ amaccā rañño pesayiṃsu.

Puna rājā 『vissaṭṭhā gaṇhantū』ti dhanaṃ pahiṇi. Te tatiyasampahārena saddhiṃ sahāyapurisehi dve corajeṭṭhake ghātayitvā taṃ pavattiṃ rañño pesayiṃsu.

Puna rājā 『avasese vissaṭṭhā gaṇhantū』ti dhanaṃ pahiṇi. Te catutthasampahārena saparivāre pañca corajeṭṭhake ghātayiṃsu. Dvādasannaṃ corajeṭṭhakānaṃ ghātitakālato paṭṭhāya koci coro nāma natthi. Khemā janapadā ure putte naccentā maññe viharanti. Rājā vijitasaṅgāmehi yodhehi parivuto varapāsādagato mahāsampattiṃ anubhavi.

Tattha mahanto rājā viya dhammarājā. Paccantavāsino amaccā viya yogāvacarā kulaputtā. Dvādasa corajeṭṭhakā viya dvādasa akusalacittāni. Tesaṃ sahāyā anekasahassapurisā viya cittaṅgavasena uppajjanakapāpadhammā. Rañño paccanto kupitoti pahitakālo viya ārammaṇe kilesesu uppannesu 『bhante, kileso me uppanno』ti satthu ārocanakālo. 『Vissaṭṭhā gaṇhantū』ti dhanadānaṃ viya 『kilese niggaṇha bhikkhū』ti dhammarañño kammaṭṭhānācikkhanaṃ. Saparivārānaṃ pañcannaṃ corajeṭṭhakānaṃ ghātitakālo viya sotāpattimaggena sampayuttānaṃ pañcannaṃ akusalacittānaṃ pahānaṃ.

Puna rañño pavattipesanaṃ viya sammāsambuddhassa paṭiladdhaguṇārocanaṃ. 『Sesake ca gaṇhantū』ti puna dhanadānaṃ viya bhagavato sakadāgāmimaggassa vipassanācikkhanaṃ. Dutiyasampahārena saparivārānaṃ dvinnaṃ corajeṭṭhakānaṃ dubbalīkaraṇaṃ viya sakadāgāmimaggena sasampayuttānaṃ dvinnaṃ domanassacittānaṃ tanubhāvakaraṇaṃ.

Puna rañño pavattipesanaṃ viya satthu paṭiladdhaguṇārocanaṃ. 『Vissaṭṭhā gaṇhantū』ti puna dhanadānaṃ viya bhagavato anāgāmimaggassa vipassanācikkhanaṃ. Tatiyasampahārena saparivārānaṃ dvinnaṃ corajeṭṭhakānaṃ ghātanaṃ viya anāgāmimaggena sasampayuttānaṃ dvinnaṃ domanassacittānaṃ pahānaṃ.

Puna rañño pavattipesanaṃ viya tathāgatassa paṭiladdhaguṇārocanaṃ. 『Vissaṭṭhā gaṇhantū』ti puna dhanadānaṃ viya bhagavato arahattamaggassa vipassanācikkhanaṃ. Catutthasampahārena saparivārānaṃ pañcannaṃ corajeṭṭhakānaṃ ghātitakālato paṭṭhāya janapadassa khemakālo viya arahattamaggena sasampayuttesu pañcasu akusalacittesu pahīnesu dvādasannaṃ akusalacittānaṃ pahīnakālato paṭṭhāya puna cittaṅgavasena uppajjanakassa akusaladhammassa abhāvo. Rañño vijitasaṅgāmassa amaccagaṇaparivutassa varapāsāde mahāsampattianubhavanaṃ viya khīṇāsavaparivutassa dhammarañño suññataanimittaappaṇihitabhedesu samāpattisukhesu icchiticchitaphalasamāpattisukhānubhavanaṃ veditabbanti.

Kusalā dhammātipadassa vaṇṇanā niṭṭhitā.

Akusalapadaṃ

Dhammuddesavārakathā

Paṭhamacittaṃ

  1. Idāni akusaladhammapadaṃ bhājetvā dassetuṃ katame dhammā akusalātiādi āraddhaṃ. Tattha dhammavavatthānādivārappabhedo ca heṭṭhā āgatānaṃ padānaṃ atthavinicchayo ca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Tattha tattha pana visesamattameva vaṇṇayissāma. Tattha samayavavatthāne tāva yasmā, kusalassa viya, akusalassa bhūmibhedo natthi, tasmā ekantaṃ kāmāvacarampi samānaṃ etaṃ 『kāmāvacara』nti na vuttaṃ. Diṭṭhigatasampayuttanti ettha diṭṭhi eva diṭṭhigataṃ 『gūthagataṃ muttagata』ntiādīni (a. ni. 9.11) viya. Gantabbābhāvato vā diṭṭhiyā gatamattamevetantipi diṭṭhigataṃ. Tena sampayuttaṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ.

Tattha asaddhammasavanaṃ, akalyāṇamittatā, ariyānaṃ adassanakāmatādīni ayoniso manasikāroti evamādīhi kāraṇehi imassa diṭṭhigatasaṅkhātassa micchādassanassa uppatti veditabbā. Ye hi ete diṭṭhivādapaṭisaṃyuttā asaddhammā tesaṃ bahumānapubbaṅgamena atikkantamajjhattena upaparikkhārahitena savanena, ye ca diṭṭhivipannā akalyāṇamittā taṃsampavaṅkatāsaṅkhātāya akalyāṇamittatāya, buddhādīnaṃ ariyānañceva sappurisānañca adassanakāmatāya catusatipaṭṭhānādibhede ariyadhamme akovidattena pātimokkhasaṃvaraindriyasaṃvarasatisaṃvarañāṇasaṃvarapahānasaṃvarappabhede ariyadhamme ceva sappurisadhamme ca saṃvarabhedasaṅkhātena avinayena teheva kāraṇehi paribhāvitena ayoniso manasikārena kotūhalamaṅgalādipasutatāya ca etaṃ uppajjatīti veditabbaṃ. Asaṅkhārabhāvo panassa cittassa heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo.

Dhammuddesavāre phassoti akusalacittasahajāto phasso. Vedanādīsupi eseva nayo. Iti akusalamattameva etesaṃ purimehi viseso.

Cittassekaggatā hotīti pāṇātipātādīsupi avikkhittabhāvena cittassa ekaggatā hoti. Manussā hi cittaṃ samādahitvā avikkhittā hutvā avirajjhamānāni satthāni pāṇasarīresu nipātenti, susamāhitā paresaṃ santakaṃ haranti, ekarasena cittena micchācāraṃ āpajjanti. Evaṃ akusalappavattiyampi cittassa ekaggatā hoti.

Micchādiṭṭhīti ayāthāvadiṭṭhi, virajjhitvā gahaṇato vā vitathā diṭṭhi micchādiṭṭhi. Anatthāvahattā paṇḍitehi jigucchitā diṭṭhītipi micchādiṭṭhi. Micchāsaṅkappādīsupi eseva nayo. Apica micchā passanti tāya, sayaṃ vā micchā passati, micchādassanamattameva vā esāti micchādiṭṭhi. Sā ayoniso abhinivesalakkhaṇā, parāmāsarasā, micchābhinivesapaccupaṭṭhānā, ariyānaṃ adassanakāmatādipadaṭṭhānā; paramaṃ vajjanti daṭṭhabbā. Micchāsaṅkappādīsu 『micchā』ti padamattameva viseso. Sesaṃ kusalādhikāre vuttanayeneva veditabbaṃ.

Ahirikabalaṃanottappabalanti ettha balattho niddesavāre āvi bhavissati. Itaresu pana – na hiriyatīti ahiriko. Ahirikassa bhāvo ahirikaṃ. Na ottappaṃ anottappaṃ. Tesu ahirikaṃ kāyaduccaritādīhi ajigucchanalakkhaṇaṃ, alajjālakkhaṇaṃ vā. Anottappaṃ teheva asārajjanalakkhaṇaṃ anuttāsanalakkhaṇaṃ vā. Ahirikameva balaṃ ahirikabalaṃ. Anottappameva balaṃ anottappabalaṃ. Ayamettha saṅkhepattho. Vitthāro pana heṭṭhā vuttapaṭipakkhavasena veditabbo.

Lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā tanti lobho. Muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, muyhanamattameva vā tanti moho. Tesu lobho ārammaṇaggahaṇalakkhaṇo makkaṭālepo viya, abhisaṅgaraso tattakapāle khittamaṃsapesi viya, apariccāgapaccupaṭṭhāno telañjanarāgo viya, saṃyojaniyadhammesu assādadassanapadaṭṭhāno. So taṇhānadībhāvena vaḍḍhamāno, sīghasotā nadī viya mahāsamuddaṃ, apāyameva gahetvā gacchatīti daṭṭhabbo.

Moho cittassa andhabhāvalakkhaṇo aññāṇalakkhaṇo vā, asampaṭivedharaso ārammaṇasabhāvacchādanaraso vā, asammāpaṭipattipaccupaṭṭhāno andhakārapaccupaṭṭhāno vā, ayonisomanasikārapadaṭṭhāno. Sabbākusalānaṃ mūlanti daṭṭhabbo.

Abhijjhāyanti tāya, sayaṃ vā abhijjhāyati, abhijjhāyanamattameva vā esāti abhijjhā. Sā parasampattīnaṃ sakakaraṇaicchālakkhaṇā, tenākārena esanabhāvarasā, parasampatti-abhimukhabhāvapaccupaṭṭhānā, parasampattīsu abhiratipadaṭṭhānā. Parasampattiabhimukhā eva hi sā upaṭṭhahati. Tāsu ca abhiratiyā sati pavattati, parasampattīsu cetaso hatthappasāroviyāti daṭṭhabbā.

Samatho hotītiādīsu aññesu kiccesu vikkhepasamanato samatho. Akusalappavattiyaṃ cittaṃ paggaṇhātīti paggāho. Na vikkhipatīti avikkhepo.

Imasmiṃ citte saddhā, sati, paññā, cha yugaḷakānīti ime dhammā na gahitā. Kasmā? Assaddhiyacitte pasādo nāma natthi. Tasmā tāva saddhā na gahitā. Kiṃ pana diṭṭhigatikā attano attano satthārānaṃ na saddahantīti? Saddahanti. Sā pana saddhā nāma na hoti, vacanasampaṭicchanamattamevetaṃ. Atthato anupaparikkhā vā hoti, diṭṭhi vā. Asatiyacitte pana sati natthīti na gahitā. Kiṃ diṭṭhigatikā attanā katakammaṃ na sarantīti? Saranti. Sā pana sati nāma na hoti. Kevalaṃ tenākārena akusalacittappavatti. Tasmā sati na gahitā. Atha kasmā 『『micchāsatī』』ti (dī. ni. 3.333; saṃ. ni. 5.1) suttante vuttā? Sā pana akusalakkhandhānaṃ sativirahitattā satipaṭipakkhattā ca micchāmaggamicchattānaṃ pūraṇatthaṃ tattha pariyāyena desanā katā. Nippariyāyena panesā natthi. Tasmā na gahitā. Andhabālacitte pana paññā natthīti na gahitā. Kiṃ diṭṭhigatikānaṃ vañcanāpaññā natthīti? Atthi. Na panesā paññā, māyā nāmesā hoti. Sā atthato taṇhāva. Idaṃ pana cittaṃ sadarathaṃ garukaṃ bhāriyaṃ kakkhaḷaṃ thaddhaṃ akammaññaṃ gilānaṃ vaṅkaṃ kuṭilaṃ. Tasmā passaddhādīni cha yugaḷakāni na gahitāni.

Ettāvatā padapaṭipāṭiyā cittaṅgavasena pāḷiāruḷhāni dvattiṃsa padāni dassetvā idāni yevāpanakadhamme dassetuṃ ye vā pana tasmiṃ samayetiādimāha. Tattha sabbesupi akusalacittesu chando adhimokkho manasikāro māno issā macchariyaṃ thinaṃ middhaṃ uddhaccaṃ kukkuccanti ime daseva yevāpanakā honti dhammā, suttāgatā, suttapadesu dissareti vuttā. Imasmiṃ pana citte chando adhimokkho manasikāro uddhaccanti ime apaṇṇakaṅgasaṅkhātā cattārova yevāpanakā honti.

Tattha chandādayo heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Kevalañhi te kusalā, ime akusalā. Itaraṃ pana uddhatassa bhāvo 『uddhaccaṃ』. Taṃ cetaso avūpasamalakkhaṇaṃ vātābhighātacalajalaṃ viya, anavaṭṭhānarasaṃ vātābhighātacaladhajapaṭākā viya, bhantattapaccupaṭṭhānaṃ pāsāṇābhighātasamuddhatabhasmā viya, cetaso avūpasame ayonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ. Cittavikkhepoti daṭṭhabbaṃ.

Iti phassādīni dvattiṃsa, yevāpanakavasena vuttāni cattārīti sabbānipi imasmiṃ dhammuddesavāre chattiṃsa dhammapadāni bhavanti. Cattāri apaṇṇakaṅgāni hāpetvā pāḷiyaṃ āgatāni dvattiṃsameva. Aggahitaggahaṇena panettha phassapañcakaṃ, vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ lobho mohoti soḷasa dhammā honti.

Tesu soḷasasu satta dhammā avibhattikā nava savibhattikā honti. Katame satta? Phasso saññā cetanā vicāro pīti jīvitindriyaṃ mohoti ime satta avibhattikā. Vedanā cittaṃ vitakko cittassekaggatā vīriyindriyaṃ micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ lobhoti ime nava savibhattikā.

Tesu cha dhammā dvīsu ṭhānesu vibhattā, eko tīsu, eko catūsu, eko chasu. Kathaṃ? Cittaṃ vitakko micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ lobhoti ime cha dvīsu ṭhānesu vibhattā. Tesu hi cittaṃ tāva phassapañcakaṃ patvā cittaṃ hotīti vuttaṃ, indriyāni patvā manindriyanti. Vitakko jhānaṅgāni patvā vitakko hotīti vutto, maggaṅgāni patvā micchāsaṅkappoti. Micchādiṭṭhi maggaṅgesupi kammapathesupi micchādiṭṭhiyeva. Ahirikaṃ balāni patvā ahirikabalaṃ hotīti vuttaṃ, lokanāsakadukaṃ patvā ahirikanti. Anottappepi eseva nayo. Lobho mūlaṃ patvā lobho hotīti vutto. Kammapathaṃ patvā abhijjhāti. Ime cha dvīsu ṭhānesu vibhattā.

Vedanā pana phassapañcakaṃ patvā vedanā hotīti vuttā, jhānaṅgāni patvā sukhanti, indriyāni patvā somanassindriyanti. Evaṃ ekova dhammo tīsu ṭhānesu vibhatto.

Vīriyaṃ pana indriyāni patvā vīriyindriyaṃ hotīti vuttaṃ, maggaṅgāni patvā micchāvāyāmo hotīti, balāni patvā vīriyabalanti, piṭṭhidukaṃ patvā paggāho hotīti. Evaṃ ayaṃ eko dhammo catūsu ṭhānesu vibhatto.

Samādhi pana jhānaṅgāni patvā cittassekaggatā hotīti vutto, indriyāni patvā samādhindriyanti, maggaṅgāni patvā micchāsamādhīti, balāni patvā samādhibalanti, piṭṭhidukaṃ patvā dutiyaduke ekakavaseneva samathoti , tatiye avikkhepoti. Evamayaṃ eko dhammo chasu ṭhānesu vibhatto.

Sabbepi panete dhammā phassapañcakavasena jhānaṅgavasena indriyavasena maggaṅgavasena balavasena mūlavasena kammapathavasena lokanāsakavasena piṭṭhidukavasenāti nava rāsayo honti. Tattha yaṃ vattabbaṃ taṃ paṭhamakusalacittaniddese vuttamevāti.

Dhammuddesavārakathā niṭṭhitā.

Niddesavārakathā

  1. Niddesavāre cittassekaggatāniddese tāva saṇṭhiti avaṭṭhitīti. Idaṃ dvayaṃ ṭhitivevacanameva. Yaṃ pana kusalaniddese 『ārammaṇaṃ ogāhetvā anupavisitvā tiṭṭhatīti avaṭṭhitī』ti vuttaṃ, taṃ idha na labbhati. Akusalasmiñhi dubbalā cittassekaggatāti heṭṭhā dīpitameva.

  2. Uddhaccavicikicchāvasena pavattassa visāhārassa paṭipakkhato avisāhāroti evarūpopi attho idha na labbhati. Sahajātadhamme pana na visāharatīti avisāhāro. Na vikkhipatīti avikkhepo. Akusalacittekaggatāvasena avisāhaṭassa mānasassa bhāvo avisāhaṭamānasatā. Sahajātadhammesu na kampatīti samādhibalaṃ. Ayāthāvasamādhānato micchāsamādhīti evamidha attho daṭṭhabbo.

  3. Vīriyindriyaniddese yo heṭṭhā 『nikkamo ceso kāmānaṃ panudanāyā』tiādi nayo vutto, so idha na labbhati. Sahajātadhammesu akampanaṭṭheneva vīriyabalaṃ veditabbaṃ.

  4. Micchādiṭṭhiniddese ayāthāvadassanaṭṭhena micchādiṭṭhi. Diṭṭhīsu gataṃ idaṃ dassanaṃ, dvāsaṭṭhidiṭṭhiantogatattāti diṭṭhigataṃ. Heṭṭhāpissa attho vuttoyeva. Diṭṭhiyeva duratikkamanaṭṭhena diṭṭhigahanaṃ, tiṇagahanavanagahanapabbatagahanāni viya. Diṭṭhiyeva sāsaṅkasappaṭibhayaṭṭhena diṭṭhikantāro, corakantāravāḷakantāramarukantāranirudakakantāradubbhikkhakantārā viya. Sammādiṭṭhiyā vinivijjhanaṭṭhena vilomanaṭṭhena ca diṭṭhivisūkāyikaṃ. Micchādassanañhi uppajjamānaṃ sammādassanaṃ vinivijjhati ceva vilometi ca. Kadāci sassatassa kadāci ucchedassa gahaṇato diṭṭhiyā virūpaṃ phanditanti diṭṭhivipphanditaṃ. Diṭṭhigatiko hi ekasmiṃ patiṭṭhātuṃ na sakkoti, kadāci sassataṃ anupatati kadāci ucchedaṃ. Diṭṭhiyeva bandhanaṭṭhena saṃyojananti diṭṭhisaṃyojanaṃ.

Susumārādayo viya purisaṃ, ārammaṇaṃ daḷhaṃ gaṇhātīti gāho. Patiṭṭhahanato patiṭṭhāho. Ayañhi balavappavattibhāvena patiṭṭhahitvā gaṇhāti. Niccādivasena abhinivisatīti abhiniveso. Dhammasabhāvaṃ atikkamitvā niccādivasena parato āmasatīti parāmāso. Anatthāvahattā kucchito maggo, kucchitānaṃ vā apāyānaṃ maggoti kummaggo. Ayāthāvapathato micchāpatho. Yathā hi disāmūḷhena ayaṃ asukagāmassa nāma pathoti gahitopi taṃ gāmaṃ na sampāpeti, evaṃ diṭṭhigatikena sugatipathoti gahitāpi diṭṭhi sugatiṃ na pāpetīti ayāthāvapathato, micchāpatho. Micchāsabhāvato micchattaṃ. Tattheva paribbhamanato taranti ettha bālāti titthaṃ. Titthañca taṃ anatthānañca āyatananti titthāyatanaṃ. Titthiyānaṃ vā sañjātidesaṭṭhena nivāsaṭhānaṭṭhena ca āyatanantipi titthāyatanaṃ. Vipariyesabhūto gāho, vipariyesato vā gāhoti vipariyesaggāho; vipallattha gāhoti attho.

387-388. Ahirikānottappaniddesesu hirottappaniddesavipariyāyena attho veditabbo. Sahajātadhammesu pana akampanaṭṭheneva ahirikabalaṃ anottappabalañca veditabbaṃ.

  1. Lobhamohaniddesesu lubbhatīti lobho. Lubbhanāti lubbhanākāro. Lobhasampayuttacittaṃ, puggalo vā lubbhito; lubbhitassa bhāvo lubbhitattaṃ. Sārajjatīti sārāgo. Sārajjanākāro sārajjanā. Sārajjitassa bhāvo sārajjitattaṃ. Abhijjhāyanaṭṭhena abhijjhā. Puna 『lobha』-vacane kāraṇaṃ vuttameva. Akusalañca taṃ mūlañca akusalānaṃ vā mūlanti akusalamūlaṃ.

  2. Ñāṇadassanapaṭipakkhato aññāṇaṃ adassanaṃ. Abhimukho hutvā dhammena na sameti, na samāgacchatīti anabhisamayo. Anurūpato dhamme bujjhatīti anubodho. Tappaṭipakkhatāya ananubodho. Aniccādīhi saddhiṃ yojetvā na bujjhatīti asambodho. Asantaṃ asamañca bujjhatītipi asambodho. Catusaccadhammaṃ nappaṭivijjhatīti appaṭivedho. Rūpādīsu ekadhammampi aniccādisāmaññato na saṅgaṇhātīti asaṃgāhanā. Tameva dhammaṃ na pariyogāhatīti apariyogāhanā. Na samaṃ pekkhatīti asamapekkhaṇā. Dhammānaṃ sabhāvaṃ pati na apekkhatīti apaccavekkhaṇā.

Kusalākusalakammesu viparītavuttiyā sabhāvaggahaṇābhāvena vā ekampi kammaṃ etassa paccakkhaṃ natthi, sayaṃ vā kassaci kammassa paccakkhakaraṇaṃ nāma na hotīti appaccakkhakammaṃ. Yaṃ etasmiṃ anuppajjamāne cittasantānaṃ mejjhaṃ bhaveyya, suci, vodānaṃ, taṃ duṭṭhaṃ mejjhaṃ imināti dummejjhaṃ. Bālānaṃ bhāvoti bālyaṃ. Muyhatīti moho. Balavataro moho pamoho. Samantato muyhatīti sammoho. Vijjāya paṭipakkhabhāvato na vijjāti avijjā. Oghayogattho vuttoyeva. Thāmagataṭṭhena anusetīti anusayo. Cittaṃ pariyuṭṭhāti, abhibhavatīti pariyuṭṭhānaṃ. Hitaggahaṇābhāvena hitābhimukhaṃ gantuṃ na sakkoti, aññadatthu laṅgatiyevāti laṅgī; khañjatīti attho. Durugghāṭanaṭṭhena vā laṅgī. Yathā hi mahāpalighasaṅkhātā laṅgī durugghāṭā hoti, evamayampi laṅgī viyāti laṅgī. Sesaṃ uttānatthameva. Saṅgahavārasuññatavārāpi heṭṭhā vuttanayeneva atthato veditabbāti.

Dutiyacittaṃ

  1. Dutiyacitte sasaṅkhārenāti padaṃ visesaṃ. Tampi heṭṭhā vuttatthameva. Idaṃ pana cittaṃ kiñcāpi chasu ārammaṇesu somanassitassa lobhaṃ uppādetvā 『satto satto』tiādinā nayena parāmasantassa uppajjati, tathāpi sasaṅkhārikattā sappayogena saupāyena uppajjanato – yadā kulaputto micchādiṭṭhikassa kulassa kumārikaṃ pattheti. Te ca 『aññadiṭṭhikā tumhe』ti kumārikaṃ na denti. Athaññe ñātakā 『yaṃ tumhe karotha tamevāyaṃ karissatī』ti dāpenti. So tehi saddhiṃ titthiye upasaṅkamati. Āditova vematiko hoti. Gacchante gacchante kāle etesaṃ kiriyā manāpāti laddhiṃ roceti, diṭṭhiṃ gaṇhāti – evarūpe kāle idaṃ labbhatīti veditabbaṃ.

Yevāpanakesu panettha thinamiddhaṃ adhikaṃ. Tattha thinanatā 『thinaṃ』. Middhanatā 『middhaṃ』; anussāhasaṃhananatā asattivighāto cāti attho. Thinañca middhañca thinamiddhaṃ. Tattha thinaṃ anussāhalakkhaṇaṃ, vīriyavinodanarasaṃ, saṃsīdanapaccupaṭṭhānaṃ. Middhaṃ akammaññatālakkhaṇaṃ, onahanarasaṃ, līnabhāvapaccupaṭṭhānaṃ pacalāyikāniddāpaccupaṭṭhānaṃ vā. Ubhayampi aratitandīvijambhitādīsu ayonisomanasikārapadaṭṭhānanti.

Tatiyacittaṃ

  1. Tatiyaṃ chasu ārammaṇesu somanassitassa lobhaṃ uppādetvā 『satto satto』tiādinā nayena aparāmasantassa nārāyaṇavirājanamallayuddhanaṭasamajjādīni passato manāpiyasaddasavanādipasutassa vā uppajjati. Idha mānena saddhiṃ pañca apaṇṇakaṅgāni honti. Tattha maññatīti 『māno』. So unnatilakkhaṇo, sampaggaharaso, ketukamyatāpaccupaṭṭhāno, diṭṭhivippayuttalobhapadaṭṭhāno, ummādo viya daṭṭhabboti.

Catutthacittaṃ

  1. Catutthaṃ vuttappakāresu eva ṭhānesu yadā sīse kheḷaṃ khipanti, pādapaṃsuṃ okiranti, tadā tassa pariharaṇatthaṃ saussāhena antarantarā olokentānaṃ rājanāṭakesu nikkhantesu ussāraṇāya vattamānāya tena tena chiddena olokentānañcāti evamādīsu ṭhānesu uppajjati. Idha pana thinamiddhehi saddhiṃ satta yevāpanakā honti. Ubhayatthāpi micchādiṭṭhi parihāyati. Taṃ ṭhapetvā sesānaṃ vasena dhammagaṇanā veditabbāti.

Pañcamacittaṃ

  1. Pañcamaṃ chasu ārammaṇesu vedanāvasena majjhattassa lobhaṃ uppādetvā 『satto satto』tiādinā nayena parāmasantassa uppajjati. Somanassaṭṭhāne panettha upekkhāvedanā hoti, pītipadaṃ parihāyati. Sesaṃ sabbaṃ paṭhamacittasadisameva.

Chaṭṭhacittādi

409-412. Chaṭṭhasattamaṭṭhamānipi vedanaṃ parivattetvā pītipadañca hāpetvā dutiyatatiyacatutthesu vuttanayeneva veditabbāni. Imesu aṭṭhasu lobhasahagatacittesu sahajātādhipati ārammaṇādhipatīti dvepi adhipatayo labbhanti.

Navamacittaṃ

  1. Navamaṃ chasu ārammaṇesu domanassitassa paṭighaṃ uppādayato uppajjati. Tassa samayavavatthānavāre tāva duṭṭhu mano, hīnavedanattā vā kucchitaṃ manoti dummano; dummanassa bhāvo domanassaṃ. Tena sahagatanti domanassasahagataṃ. Asampiyāyanabhāvena ārammaṇasmiṃ paṭihaññatīti paṭighaṃ. Tena sampayuttanti paṭighasampayuttaṃ.

Dhammuddese tīsupi ṭhānesu domanassavedanāva āgatā. Tattha vedanāpadaṃ vuttameva. Tathā dukkhadomanassapadāni lakkhaṇādito pana aniṭṭhārammaṇānubhavanalakkhaṇaṃ domanassaṃ, yathātathā vā aniṭṭhākārasambhogarasaṃ, cetasikābādhapaccupaṭṭhānaṃ, ekanteneva hadayavatthupadaṭṭhānaṃ.

Mūlakammapathesu yathā purimacittesu lobho hoti, abhijjhā hotīti āgataṃ, evaṃ doso hoti, byāpādo hotīti vuttaṃ. Tattha dussanti tena, sayaṃ vā dussati, dussanamattameva vā tanti doso so caṇḍikkalakkhaṇo pahaṭāsiviso viya, visappanaraso visanipāto viya, attano nissayadahanaraso vā dāvaggi viya, dussanapaccupaṭṭhāno laddhokāso viya sapatto, āghātavatthupadaṭṭhāno visasaṃsaṭṭhapūtimuttaṃ viya daṭṭhabbo.

Byāpajjati tena cittaṃ, pūtibhāvaṃ upagacchati, byāpādayati vā vinayācārarūpasampattihitasukhādīnīti byāpādo. Atthato panesa dosoyeva. Idha padapaṭipāṭiyā ekūnatiṃsa padāni honti. Aggahitaggahaṇena cuddasa. Tesaṃ vasena savibhattikāvibhattikarāsibhedo veditabbo.

Yevāpanakesu chandādhimokkhamanasikārauddhaccāni niyatāni. Issāmacchariyakukkuccesu pana aññatarena saddhiṃ pañca pañca hutvāpi uppajjanti. Evamepi tayo dhammā aniyatayevāpanakā nāma. Tesu issatīti 『issā』. Sā parasampattīnaṃ usūyanalakkhaṇā, tattheva anabhiratirasā, tato vimukhabhāvapaccupaṭṭhānā, parasampattipadaṭṭhānā. Saṃyojananti daṭṭhabbā. Maccherabhāvo 『macchariyaṃ』. Taṃ laddhānaṃ vā labhitabbānaṃ vā attano sampattīnaṃ nigūhanalakkhaṇaṃ, tāsaṃyeva parehi sādhāraṇabhāvaakkhamanarasaṃ, saṅkocanapaccupaṭṭhānaṃ kaṭukañcukatāpaccupaṭṭhānaṃ vā, attasampattipadaṭṭhānaṃ. Cetaso virūpabhāvoti daṭṭhabbaṃ. Kucchitaṃ kataṃ kukataṃ. Tassa bhāvo 『kukkuccaṃ』. Taṃ pacchānutāpalakkhaṇaṃ, katākatānusocanarasaṃ, vippaṭisārapaccupaṭṭhānaṃ, katākatapadaṭṭhānaṃ. Dāsabyaṃ viya daṭṭhabbaṃ. Ayaṃ tāva uddesavāre viseso.

  1. Niddesavāre vedanāniddese asātaṃ sātapaṭipakkhavasena veditabbaṃ.

  2. Dosaniddese dussatīti doso. Dussanāti dussanākāro. Dussitattanti dussitabhāvo. Pakatibhāvavijahanaṭṭhena byāpajjanaṃ byāpatti. Byāpajjanāti byāpajjanākāro. Virujjhatīti virodho. Punappunaṃ virujjhatīti paṭivirodho. Viruddhākārapaṭiviruddhākāravasena vā idaṃ vuttaṃ. Caṇḍiko vuccati caṇḍo, thaddhapuggalo; tassa bhāvo caṇḍikkaṃ. Na etena suropitaṃ vacanaṃ hoti, duruttaṃ aparipuṇṇameva hotīti asuropo. Kuddhakāle hi paripuṇṇavacanaṃ nāma natthi. Sacepi kassaci hoti taṃ appamāṇaṃ. Apare pana assujananaṭṭhena assuropanato assuropoti vadanti. Taṃ akāraṇaṃ, somanassassāpi assujananato. Heṭṭhā vuttaattamanatāpaṭipakkhato na attamanatāti anattamanatā. Sā pana yasmā cittasseva, na sattassa, tasmā cittassāti vuttaṃ. Sesamettha saṅgahasuññatavāresu ca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Dasamacittaṃ

  1. Dasamaṃ sasaṅkhārattā parehi ussāhitassa vā, paresaṃ vā aparādhaṃ sāritassa, sayameva vā paresaṃ aparādhaṃ anussaritvā kujjhamānassa uppajjati.

Idhāpi padapaṭipāṭiyā ekūnatiṃsa, aggahitaggahaṇena ca cuddaseva padāni honti. Yevāpanakesu pana thinamiddhampi labbhati. Tasmā ettha vinā issāmacchariyakukkuccehi cattāri apaṇṇakaṅgāni thinamiddhanti ime cha issādīnaṃ uppattikāle tesu aññatarena saddhiṃ satta yevāpanakā ekakkhaṇe uppajjanti. Sesaṃ sabbaṃ sabbavāresu navamasadisameva. Imesu pana dvīsu domanassacittesu sahajātādhipatiyeva labbhati, na ārammaṇādhipati. Na hi kuddho kiñci garuṃ karotīti.

Ekādasamacittaṃ

  1. Ekādasamaṃ chasu ārammaṇesu vedanāvasena majjhattassa kaṅkhāpavattikāle uppajjati. Tassa samayavavatthāne vicikicchāsampayuttanti padaṃ apubbaṃ. Tassattho – vicikicchāya sampayuttanti vicikicchāsampayuttaṃ. Dhammuddese 『vicikicchā hotī』ti padameva viseso. Tattha vigatā cikicchāti vicikicchā. Sabhāvaṃ vā vicinanto etāya kicchati kilamatīti vicikicchā. Sā saṃsayalakkhaṇā, kampanarasā, anicchayapaccupaṭṭhānā anekaṃsagāhapaccupaṭṭhānā vā, ayonisomanasikārapadaṭṭhānā. Paṭipattiantarāyakarāti daṭṭhabbā.

Idha padapaṭipāṭiyā tevīsati padāni honti. Aggahitaggahaṇena cuddasa. Tesaṃ vasena savibhattikāvibhattikarāsivinicchayo veditabbo. Manasikāro uddhaccanti dveyeva yevāpanakā.

  1. Niddesavārassa cittassekaggatāniddese yasmā idaṃ dubbalaṃ cittaṃ pavattiṭṭhitimattakamevettha hoti, tasmā 『saṇṭhitī』tiādīni avatvā cittassa 『ṭhitī』ti ekameva padaṃ vuttaṃ. Teneva ca kāraṇena uddesavārepi 『samādhindriya』ntiādi na vuttaṃ.

  2. Vicikicchāniddese kaṅkhanavasena kaṅkhā. Kaṅkhāya āyanāti kaṅkhāyanā. Purimakaṅkhā hi uttarakaṅkhaṃ āneti nāma. Ākāravasena vā etaṃ vuttaṃ. Kaṅkhāsamaṅgicittaṃ kaṅkhāya āyitattā kaṅkhāyitaṃ nāma. Tassa bhāvo kaṅkhāyitattaṃ. Vimatīti namati. Vicikicchā vuttatthā eva. Kampanaṭṭhena dvidhā eḷayatīti dveḷhakaṃ. Paṭipattinivāraṇena dvidhāpatho viyāti dvedhāpatho. 『Niccaṃ nu kho idaṃ, aniccaṃ nu kho』tiādipavattiyā ekasmiṃ ākāre saṇṭhātuṃ asamatthatāya samantato setīti saṃsayo. Ekaṃsaṃ gahetuṃ asamatthatāya na ekaṃsaggāhoti anekaṃsaggāho. Nicchetuṃ asakkontī ārammaṇato osakkatīti āsappanā. Ogāhituṃ asakkontī parisamantato sappatīti parisappanā. Pariyogāhituṃ asamatthatāya apariyogāhanā. Nicchayavasena ārammaṇe pavattituṃ asamatthatāya thambhitattaṃ; cittassa thaddhabhāvoti attho. Vicikicchā hi uppajjitvā cittaṃ thaddhaṃ karoti. Yasmā panesā uppajjamānā ārammaṇaṃ gahetvā manaṃ vilikhantī viya, tasmā manovilekhoti vuttā. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva.

Dvādasamacittaṃ

  1. Dvādasamassa samayavavatthāne uddhaccena sampayuttanti uddhaccasampayuttaṃ. Idañhi cittaṃ chasu ārammaṇesu vedanāvasena majjhattaṃ hutvā uddhataṃ hoti. Idha dhammuddese 『vicikicchā』-ṭhāne 『uddhaccaṃ hotī』ti āgataṃ. Padapaṭipāṭiyā aṭṭhavīsati padāni honti. Aggahitaggahaṇena cuddasa. Tesaṃ vasena savibhattikāvibhattikarāsividhānaṃ veditabbaṃ. Adhimokkho manasikāroti dveyeva yevāpanakā.

  2. Niddesavārassa uddhaccaniddese cittassāti na sattassa, na posassa. Uddhaccanti uddhatākāro. Na vūpasamoti avūpasamo. Ceto vikkhipatīti cetasovikkhepo. Bhantattaṃ cittassāti cittassa bhantabhāvo, bhantayānabhantagoṇādīni viya. Iminā ekārammaṇasmiṃyeva vipphandanaṃ kathitaṃ. Uddhaccañhi ekārammaṇe vipphandati, vicikicchā nānārammaṇe. Sesaṃ sabbavāresu heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

Idāni imasmiṃ cittadvaye pakiṇṇakavinicchayo hoti. 『Ārammaṇe pavaṭṭanakacittāni nāma katī』ti? Hi vutte 『imāneva dve』ti vattabbaṃ. Tattha vicikicchāsahagataṃ ekantena pavaṭṭati, uddhaccasahagataṃ pana laddhādhimokkhattā laddhapatiṭṭhaṃ pavaṭṭati. Yathā hi vaṭṭacaturassesu dvīsu maṇīsu pabbhāraṭṭhāne pavaṭṭetvā vissaṭṭhesu vaṭṭamaṇi ekanteneva pavaṭṭati, caturasso patiṭṭhāya patiṭṭhāya pavaṭṭati, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Sabbesupi hīnādibhedo na uddhaṭo, sabbesaṃ ekantahīnattā. Sahajātādhipati labbhamānopi na uddhaṭo, heṭṭhā dassitanayattā. Ñāṇābhāvato panettha vīmaṃsādhipati nāma natthi. Pacchimadvaye sesopi natthi eva. Kasmā? Kañci dhammaṃ dhuraṃ katvā anuppajjanato, paṭṭhāne ca paṭisiddhato.

Imehi pana dvādasahipi akusalacittehi kamme āyūhite, ṭhapetvā uddhaccasahagataṃ, sesāni ekādaseva paṭisandhiṃ ākaḍḍhanti. Vicikicchāsahagate aladdhādhimokkhe dubbalepi paṭisandhiṃ ākaḍḍhamāne uddhaccasahagataṃ laddhādhimokkhaṃ balavaṃ kasmā nākaḍḍhatīti? Dassanena pahātabbābhāvato. Yadi hi ākaḍḍheyya 『dassanenapahātabba』-padavibhaṅge āgaccheyya, tasmā, ṭhapetvā taṃ, sesāni ekādasa ākaḍḍhanti. Tesu hi yena kenaci kamme āyūhite tāya cetanāya catūsu apāyesu paṭisandhi hoti. Akusalavipākesu ahetukamanoviññāṇadhātuupekkhāsahagatāya paṭisandhiṃ gaṇhāti. Itarassāpi ettheva paṭisandhidānaṃ bhaveyya. Yasmā panetaṃ natthi, tasmā 『dassanenapahātabba』-padavibhaṅge nāgatanti.

Akusalā dhammātipadassa vaṇṇanā niṭṭhitā.

Abyākatapadaṃ

Ahetukakusalavipāko

  1. Idāni abyākatapadaṃ bhājetvā dassetuṃ katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha catubbidhaṃ abyākataṃ – vipākaṃ kiriyaṃ rūpaṃ nibbānanti. Tesu vipākābyākataṃ. Vipākābyākatepi kusalavipākaṃ. Tasmimpi parittavipākaṃ. Tasmimpi ahetukaṃ. Tasmimpi pañcaviññāṇaṃ. Tasmimpi dvārapaṭipāṭiyā cakkhuviññāṇaṃ . Tassāpi, ṭhapetvā dvārārammaṇādisādhāraṇapaccayaṃ, asādhāraṇakammapaccayavaseneva uppattiṃ dīpetuṃ kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattātiādi vuttaṃ. Tattha katattāti katakāraṇā. Upacitattāti ācitattā, vaḍḍhitakāraṇā. Cakkhuviññāṇanti kāraṇabhūtassa cakkhussa viññāṇaṃ, cakkhuto vā pavattaṃ, cakkhusmiṃ vā nissitaṃ viññāṇanti cakkhuviññāṇaṃ. Parato sotaviññāṇādīsupi eseva nayo.

Tattha cakkhusannissitarūpavijānanalakkhaṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ, rūpamattārammaṇarasaṃ, rūpābhimukhabhāvapaccupaṭṭhānaṃ , rūpārammaṇāya kiriyamanodhātuyā apagamapadaṭṭhānaṃ. Parato āgatāni sotādisannissitasaddādivijānanalakkhaṇāni sotaghānajivhākāyaviññāṇāni saddādimattārammaṇarasāni, saddādiabhimukhabhāvapaccupaṭṭhānāni, saddādiārammaṇānaṃ kiriyamanodhātūnaṃ apagamapadaṭṭhānāni.

Idha padapaṭipāṭiyā dasa padāni honti. Aggahitaggahaṇena satta. Tesu pañca avibhattikāni, dve savibhattikāni. Tesu cittaṃ phassapañcakavasena ceva indriyavasena ca dvīsu ṭhānesu vibhattiṃ gacchati, vedanā phassapañcakajhānaṅgaindriyavasena tīsuyeva. Rāsayopi imeva tayo honti. Yevāpanako eko manasikāro eva.

  1. Niddesavāre cakkhuviññāṇaṃ paṇḍaranti vatthuto vuttaṃ. Kusalañhi attano parisuddhatāya paṇḍaraṃ nāma, akusalaṃ bhavaṅganissandena, vipākaṃ vatthupaṇḍarattā.

  2. Cittassekaggatāniddese cittassa ṭhitīti ekameva padaṃ vuttaṃ. Idampi hi dubbalaṃ cittaṃ pavattiṭṭhitimattamevettha labbhati, 『saṇṭhitiavaṭṭhiti』-bhāvaṃ pāpuṇituṃ na sakkoti. Saṅgahavāre jhānaṅgamaggaṅgāni na uddhaṭāni. Kasmā? Vitakkapacchimakañhi jhānaṃ nāma, hetupacchimako maggo nāma. Pakatiyā avitakkacitte jhānaṅgaṃ na labbhati, ahetukacitte ca maggaṅgāni. Tasmā idha ubhayampi na uddhaṭaṃ. Saṅkhārakkhandhopettha caturaṅgikoyeva bhājito. Suññatavāro pākatikoyeva. Sotaviññāṇādiniddesāpi imināva nayena veditabbā.

Kevalañhi cakkhuviññāṇādīsu 『upekkhā』 bhājitā, kāyaviññāṇe 『sukha』nti, ayamettha viseso. Sopi ca ghaṭṭanavasena hotīti veditabbo. Cakkhudvārādīsu hi catūsu upādārūpameva upādārūpaṃ ghaṭṭeti, upādārūpeyeva upādārūpaṃ ghaṭṭente paṭighaṭṭanānighaṃso balavā na hoti. Catunnaṃ adhikaraṇīnaṃ upari cattāro kappāsapicupiṇḍe ṭhapetvā picupiṇḍeheva pahatakālo viya phuṭṭhamattameva hoti. Vedanā majjhattaṭṭhāne tiṭṭhati. Kāyadvāre pana bahiddhā mahābhūtārammaṇaṃ ajjhattikakāyapasādaṃ ghaṭṭetvā pasādapaccayesu mahābhūtesu paṭihaññati. Yathā adhikaraṇīmatthake kappāsapicupiṇḍaṃ ṭhapetvā kūṭena paharantassa kappāsapicupiṇḍaṃ chinditvā kūṭaṃ adhikaraṇiṃ gaṇhatīti, nighaṃso balavā hoti, evameva paṭighaṭṭanānighaṃso balavā hoti. Iṭṭhe ārammaṇe sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ uppajjati, aniṭṭhe dukkhasahagataṃ.

Imesaṃ pana pañcannaṃ cittānaṃ vatthudvārārammaṇāni nibaddhāneva honti, vatthādisaṅkamanaṃ nāmettha natthi. Kusalavipākacakkhuviññāṇañhi cakkhupasādaṃ vatthuṃ katvā iṭṭhe ca iṭṭhamajjhatte ca catusamuṭṭhānikarūpārammaṇe dassanakiccaṃ sādhayamānaṃ cakkhudvāre ṭhatvā vipaccati. Sotaviññāṇādīni sotapasādādīni vatthuṃ katvā iṭṭhaiṭṭhamajjhattesu saddādīsu savanaghāyanasāyanaphusanakiccāni sādhayamānāni sotadvārādīsu ṭhatvā vipaccanti. Saddo panettha dvisamuṭṭhānikoyeva hoti.

  1. Manodhātuniddese sabhāvasuññatanissattaṭṭhena manoyeva dhātu manodhātu. Sā cakkhuviññāṇādīnaṃ anantaraṃ rūpādivijānanalakkhaṇā, rūpādīnaṃ sampaṭicchanarasā, tathābhāvapaccupaṭṭhānā, cakkhuviññāṇādiapagamapadaṭṭhānā . Idha dhammuddese dvādasa padāni honti. Aggahitaggahaṇena nava. Tesu satta avibhattikāni dve savibhattikāni. Adhimokkho manasikāroti dve yevāpanakā. Vitakkaniddeso abhiniropanaṃ pāpetvā ṭhapito. Yasmā panetaṃ cittaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ, tasmā sammāsaṅkappoti vā micchāsaṅkappoti vā na vuttaṃ. Saṅgahavāre labbhamānampi jhānaṅgaṃ pañcaviññāṇasote patitvā gatanti. Maggaṅgaṃ pana na labbhatiyevāti na uddhaṭaṃ. Suññatavāro pākatikoyeva. Imassa cittassa vatthu nibaddhaṃ hadayavatthumeva hoti. Dvārārammaṇāni anibaddhāni. Tattha kiñcāpi dvārārammaṇāni saṅkamanti, ṭhānaṃ pana ekaṃ. Sampaṭicchanakiccameva hetaṃ hoti. Idañhi pañcadvāre pañcasu ārammaṇesu sampaṭicchanaṃ hutvā vipaccati. Kusalavipākesu cakkhuviññāṇādīsu niruddhesu taṃsamanantarā tāneva ṭhānappattāni rūpārammaṇādīni sampaṭicchati.

  2. Manoviññāṇadhātuniddesesu paṭhamamanoviññāṇadhātuyaṃ 『pīti』padaṃ adhikaṃ. Vedanāpi 『somanassa』-vedanā hoti. Ayañhi iṭṭhārammaṇasmiṃyeva pavattati. Dutiyamanoviññāṇadhātu iṭṭhamajjhattārammaṇe. Tasmā tattha 『upekkhā』 vedanā hotīti. Padāni manodhātuniddesasadisāneva. Ubhayatthāpi pañcaviññāṇasote patitvā gatattāyeva jhānaṅgāni na uddhaṭāni. Maggaṅgāni alābhatoyeva. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ. Lakkhaṇādito panesā duvidhāpi manoviññāṇadhātu ahetukavipākā, chaḷārammaṇavijānanalakkhaṇā, santīraṇādirasā, tathābhāvapaccupaṭṭhānā, hadayavatthupadaṭṭhānāti veditabbā.

Tattha paṭhamā dvīsu ṭhānesu vipaccati. Sā hi pañcadvāre kusalavipākacakkhuviññāṇādianantaraṃ, vipākamanodhātuyā taṃ ārammaṇaṃ sampaṭicchitvā niruddhāya, tasmiṃ yevārammaṇe santīraṇakiccaṃ sādhayamānā pañcasu dvāresu ṭhatvā vipaccati. Chasu dvāresu pana balavārammaṇe tadārammaṇā hutvā vipaccati. Kathaṃ? Yathā hi caṇḍasote, tiriyaṃ nāvāya gacchantiyā, udakaṃ chijjitvā thokaṃ ṭhānaṃ nāvaṃ anubandhitvā yathāsotameva gacchati, evameva chasu dvāresu balavārammaṇe palobhayamāne āpāthagate javanaṃ javati. Tasmiṃ javite bhavaṅgassa vāro. Idaṃ pana cittaṃ bhavaṅgassa vāraṃ adatvā javanena gahitārammaṇaṃ gahetvā ekaṃ dve cittavāre pavattitvā bhavaṅgameva otarati. Gavakkhandhe nadiṃ tarantepi evameva upamā vitthāretabbā. Evamesā yaṃ javanena gahitārammaṇaṃ tasseva gahitattā tadārammaṇaṃ nāma hutvā vipaccati.

Dutiyā pana pañcasu ṭhānesu vipaccati. Kathaṃ? Manussaloke tāva jaccandhajaccabadhirajaccaeḷajaccummattakaubhatobyañjanakanapuṃsakānaṃ paṭisandhiggahaṇakāle paṭisandhi hutvā vipaccati. Paṭisandhiyā vītivattāya yāvatāyukaṃ bhavaṅgaṃ hutvā vipaccati. Iṭṭhamajjhatte pañcārammaṇavīthiyā santīraṇaṃ hutvā, balavārammaṇe chasu dvāresu tadārammaṇaṃ hutvā, maraṇakāle cuti hutvāti imesu pañcasu ṭhānesu vipaccatīti.

Manoviññāṇadhātudvayaṃ niṭṭhitaṃ.

Aṭṭhamahāvipākacittavaṇṇanā

  1. Idāni aṭṭhamahāvipākacittāni dassetuṃ puna katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha pāḷiyaṃ nayamattaṃ dassetvā sabbavārā saṃkhittā. Tesaṃ attho heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Yo panettha viseso taṃ dassetuṃ alobho abyākatamūlantiādi vuttaṃ. Yampi na vuttaṃ taṃ evaṃ veditabbaṃ – yo hi kāmāvacarakusalesu kammadvārakammapathapuññakiriyavatthubhedo vutto so idha natthi. Kasmā? Aviññattijanakato avipākadhammato tathā appavattito ca. Yāpi tā yevāpanakesu karuṇāmuditā vuttā, tā sattārammaṇattā vipākesu na santi. Ekantaparittārammaṇāni hi kāmāvacaravipākāni. Na kevalañca karuṇāmuditā, viratiyopettha na santi. 『Pañca sikkhāpadāni kusalānevā』ti (vibha. 715) hi vuttaṃ.

Asaṅkhārasasaṅkhāravidhānañcettha kusalato ceva paccayabhedato ca veditabbaṃ. Asaṅkhārikassa hi kusalassa asaṅkhārikameva vipākaṃ, sasaṅkhārikassa sasaṅkhārikaṃ. Balavapaccayehi ca uppannaṃ asaṅkhārikaṃ, itarehi itaraṃ. Hīnādibhedepi imāni hīnamajjhimapaṇītehi chandādīhi anipphāditattā hīnamajjhimapaṇītāni nāma na honti. Hīnassa pana kusalassa vipākaṃ hīnaṃ, majjhimassa majjhimaṃ, paṇītassa paṇītaṃ. Adhipatino pettha na santi. Kasmā? Chandādīni dhuraṃ katvā anuppādetabbato. Sesaṃ sabbaṃ aṭṭhasu kusalesu vuttasadisameva.

Idāni imesaṃ aṭṭhannaṃ mahāvipākacittānaṃ vipaccanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Etāni hi catūsu ṭhānesu vipaccanti – paṭisandhiyaṃ, bhavaṅge, cutiyaṃ, tadārammaṇeti. Kathaṃ? Manussesu tāva kāmāvacaradevesu ca puññavantānaṃ duhetukatihetukānaṃ paṭisandhiggahaṇakāle paṭisandhi hutvā vipaccanti. Paṭisandhiyā vītivattāya pavatte saṭṭhipi asītipi vassāni asaṅkhyeyyampi āyukālaṃ bhavaṅgaṃ hutvā, balavārammaṇe chasu dvāresu tadārammaṇaṃ hutvā, maraṇakāle cuti hutvāti. Evaṃ catūsu ṭhānesu vipaccanti.

Tattha sabbepi sabbaññubodhisattā pacchimapaṭisandhiggahaṇe paṭhamena somanassasahagatatihetukaasaṅkhārikamahāvipākacittena paṭisandhiṃ gaṇhanti. Taṃ pana mettāpubbabhāgacittassa vipākaṃ hoti. Tena dinnāya paṭisandhiyā asaṅkhyeyyaṃ āyu. Kālavasena pana pariṇamati. Mahāsīvatthero panāha – 『somanassasahagatato upekkhāsahagataṃ balavataraṃ. Tena paṭisandhiṃ gaṇhanti. Tena gahitapaṭisandhikā hi mahajjhāsayā honti. Dibbesupi ārammaṇesu uppilāvino na honti, tipiṭakacūḷanāgattherādayo viyā』ti . Aṭṭhakathāyaṃ pana – 『ayaṃ therassa manoratho,』『natthi eta』nti paṭikkhipitvā 『sabbaññubodhisattānaṃ hitūpacāro balavā hoti , tasmā mettāpubbabhāgakāmāvacarakusalavipākasomanassasahagatatihetukaasaṅkhārikacittena paṭisandhiṃ gaṇhantī』ti vuttaṃ.

Vipākuddhārakathā

Idāni vipākuddhārakathāya mātikā ṭhapetabbā – tipiṭakacūḷanāgatthero tāva āha – ekāya kusalacetanāya soḷasa vipākacittāni uppajjanti. Ettheva dvādasakamaggopi ahetukaṭṭhakampīti. Moravāpivāsī mahādattatthero panāha – ekāya kusalacetanāya dvādasa vipākacittāni uppajjanti. Ettheva dasakamaggopi ahetukaṭṭhakampīti. Tipiṭakamahādhammarakkhitatthero āha – ekāya kusalacetanāya dasa vipākacittāni uppajjanti, ettheva ahetukaṭṭhakanti.

Imasmiṃ ṭhāne sāketapañhaṃ nāma gaṇhiṃsu. Sākete kira upāsakā sālāyaṃ nisīditvā 『kiṃ nu kho ekāya cetanāya kamme āyūhite ekā paṭisandhi hoti udāhu nānā』ti? Pañhaṃ nāma samuṭṭhāpetvā nicchetuṃ asakkontā ābhidhammikatthere upasaṅkamitvā pucchiṃsu. Therā 『yathā ekasmā ambabījā ekova aṅkuro nikkhamati, evaṃ ekāva paṭisandhi hotī』ti saññāpesuṃ. Athekadivasaṃ 『kiṃ nu kho nānācetanāhi kamme āyūhite paṭisandhiyo nānā honti udāhu ekā』ti? Pañhaṃ samuṭṭhāpetvā nicchetuṃ asakkontā there pucchiṃsu. Therā 『yathā bahūsu ambabījesu ropitesu bahū aṅkurā nikkhamanti, evaṃ bahukāva paṭisandhiyo hontī』ti saññāpesuṃ.

Aparampi imasmiṃ ṭhāne ussadakittanaṃ nāma gahitaṃ. Imesañhi sattānaṃ lobhopi ussanno hoti, dosopi mohopi; alobhopi adosopi amohopi. Taṃ nesaṃ ussannabhāvaṃ ko niyāmetīti? Pubbahetu niyāmeti. Kammāyūhanakkhaṇeyeva nānattaṃ hoti. Kathaṃ? 『『Yassa hi kammāyūhanakkhaṇe lobho balavā hoti alobho mando, adosāmohā balavanto dosamohā mandā, tassa mando alobho lobhaṃ pariyādātuṃ na sakkoti, adosāmohā pana balavanto dosamohe pariyādātuṃ sakkonti. Tasmā so tena kammena dinnapaṭisandhivasena nibbatto luddho hoti, sukhasīlo akkodhano, paññavā pana hoti vajirūpamañāṇo』』ti.

『Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe lobhadosā balavanto honti alobhādosā mandā, amoho balavā moho mando, so purimanayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca, paññavā pana hoti vajirūpamañāṇo dattābhayatthero viya.

『Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe lobhādosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva luddho ceva hoti dandho ca, sukhasīlako pana hoti akkodhano.

『Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe tayopi lobhadosamohā balavanto honti alobhādayo mandā, so purimanayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca mūḷho ca.

『Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe alobhadosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva appakileso hoti, dibbārammaṇampi disvā niccalo, duṭṭho pana hoti dandhapañño cāti.

『Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe alobhādosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva aluddho ceva hoti, sukhasīlako ca, dandho pana hoti.

『Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe alobhadosāmohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva aluddho ceva hoti paññavā ca, duṭṭho ca pana hoti kodhano.

『Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe tayopi alobhādayo balavanto honti lobhādayo mandā, so mahāsaṅgharakkhitatthero viya aluddho aduṭṭho paññavā ca hotī』ti.

Aparampi imasmiṃ ṭhāne hetukittanaṃ nāma gahitaṃ. Tihetukakammañhi tihetukampi duhetukampi ahetukampi vipākaṃ deti. Duhetukakammaṃ tihetukavipākaṃ na deti, itaraṃ deti. Tihetukakammena paṭisandhi tihetukāpi hoti, duhetukāpi; ahetukā na hoti. Duhetukena duhetukāpi hoti ahetukāpi; tihetukā na hoti. Asaṅkhārikaṃ kusalaṃ asaṅkhārikampi sasaṅkhārikampi vipākaṃ deti. Sasaṅkhārikaṃ sasaṅkhārikampi asaṅkhārikampi vipākaṃ deti. Ārammaṇena vedanā parivattetabbā. Javanena tadārammaṇaṃ niyāmetabbaṃ.

Idāni tassa tassa therassa vāde soḷasamaggādayo veditabbā. Paṭhamakāmāvacarakusalasadisena hi paṭhamamahāvipākacittena gahitapaṭisandhikassa gabbhāvāsato nikkhamitvā saṃvarāsaṃvare paṭṭhapetuṃ samatthabhāvaṃ upagatassa cakkhudvārasmiṃ 『iṭṭhārammaṇe』 āpāthamāgate kiriyamanodhātuyā bhavaṅge anāvaṭṭiteyeva atikkamanaārammaṇānaṃ pamāṇaṃ natthi. Kasmā evaṃ hoti? Ārammaṇadubbalatāya. Ayaṃ tāva eko moghavāro.

Sace pana bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti, kiriyamanodhātuyā bhavaṅge āvaṭṭite, voṭṭhabbanaṃ apāpetvāva antarā, cakkhuviññāṇe vā sampaṭicchane vā santīraṇe vā ṭhatvā nivattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Voṭṭhabbanavasena pana ṭhatvā ekaṃ vā dve vā cittāni pavattanti. Tato āsevanaṃ labhitvā javanaṭṭhāne ṭhatvā puna bhavaṅgaṃ otarati idampi ārammaṇadubbalatāya eva hoti. Ayaṃ pana vāro 『diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me』tiādīni vadanakāle labbhati. Ayampi dutiyo moghavāro.

Aparassa kiriyamanodhātuyā bhavaṅge āvaṭṭite vīthicittāni uppajjanti, javanaṃ javati. Javanapariyosāne pana tadārammaṇassa vāro. Tasmiṃ anuppanneyeva bhavaṅgaṃ otarati. Tatrāyaṃ upamā – yathā hi nadiyā āvaraṇaṃ bandhitvā mahāmātikābhimukhe udake kate udakaṃ gantvā ubhosu tīresu kedāre pūretvā atirekaṃ kakkaṭakamaggādīhi palāyitvā puna nadiṃyeva otarati, evametaṃ daṭṭhabbaṃ. Ettha hi nadiyaṃ udakappavattanakālo viya bhavaṅgavīthippavattanakālo . Āvaraṇabandhanakālo viya kiriyamanodhātuyā bhavaṅgassa āvaṭṭanakālo. Mahāmātikāya udakappavattanakālo viya vīthicittappavatti. Ubhosu tīresu kedārapūraṇaṃ viya javanaṃ. Kakkaṭakamaggādīhi palāyitvā puna udakassa nadīotaraṇaṃ viya javanaṃ javitvā tadārammaṇe anuppanneyeva puna bhavaṅgotaraṇaṃ. Evaṃ bhavaṅgaṃ otaraṇacittānampi gaṇanapatho natthi. Idañcāpi ārammaṇadubbalatāya eva hoti. Ayaṃ tatiyo moghavāro.

Sace pana balavārammaṇaṃ āpāthagataṃ hoti kiriyamanodhātuyā bhavaṅge āvaṭṭite cakkhuviññāṇādīni uppajjanti. Javanaṭṭhāne pana paṭhamakāmāvacarakusalacittaṃ javanaṃ hutvā chasattavāre javitvā tadārammaṇassa vāraṃ deti. Tadārammaṇaṃ patiṭṭhahamānaṃ taṃsadisameva mahāvipākacittaṃ patiṭṭhāti. Idaṃ dve nāmāni labhati – paṭisandhicittasadisattā 『mūlabhavaṅga』nti ca, yaṃ javanena gahitaṃ ārammaṇaṃ tassa gahitattā 『tadārammaṇa』nti ca. Imasmiṃ ṭhāne cakkhuviññāṇaṃ sampaṭicchanaṃ santīraṇaṃ tadārammaṇanti cattāri vipākacittāni gaṇanūpagāni honti.

Yadā pana dutiyakusalacittaṃ javanaṃ hoti, tadā taṃsadisaṃ dutiyavipākacittameva tadārammaṇaṃ hutvā patiṭṭhāti. Idañca dve nāmāni labhati . Paṭisandhicittena asadisattā 『āgantukabhavaṅga』nti ca purimanayeneva 『tadārammaṇa』nti ca. Iminā saddhiṃ purimāni cattāri pañca honti.

Yadā pana tatiyakusalacittaṃ javanaṃ hoti, tadā taṃsadisaṃ tatiyavipākacittaṃ tadārammaṇaṃ hutvā patiṭṭhāti. Idampi vuttanayeneva 『āgantukabhavaṅgaṃ』『tadārammaṇa』nti ca dve nāmāni labhati. Iminā saddhiṃ purimāni pañca cha honti.

Yadā pana catutthakusalacittaṃ javanaṃ hoti, tadā taṃsadisaṃ catutthavipākacittaṃ tadārammaṇaṃ hutvā patiṭṭhāti. Idampi vuttanayeneva 『āgantukabhavaṅgaṃ』『tadārammaṇa』nti ca dve nāmāni labhati. Iminā saddhiṃ purimāni cha satta honti.

Yadā pana tasmiṃ dvāre 『iṭṭhamajjhattārammaṇaṃ』 āpāthamāgacchati, tatrāpi vuttanayeneva tayo moghavārā labbhanti. Yasmā pana ārammaṇena vedanā parivattati tasmā tattha upekkhāsahagatasantīraṇaṃ. Catunnañca upekkhāsahagatamahākusalajavanānaṃ pariyosāne cattāri upekkhāsahagatamahāvipākacittāneva tadārammaṇabhāvena patiṭṭhahanti. Tānipi vuttanayeneva 『āgantukabhavaṅgaṃ』『tadārammaṇa』nti ca dve nāmāni labhanti. 『Piṭṭhibhavaṅgānī』tipi vuccanti eva. Iti imāni pañca purimehi sattahi saddhiṃ dvādasa honti. Evaṃ cakkhudvāre dvādasa, sotadvārādīsu dvādasa dvādasāti, samasaṭṭhi honti. Evaṃ ekāya cetanāya kamme āyūhite samasaṭṭhi vipākacittāni uppajjanti. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre dvādasa, sotaghānajivhākāyaviññāṇāni cattārīti soḷasa honti.

Imasmiṃ ṭhāne ambopamaṃ nāma gaṇhiṃsu – eko kira puriso phalitambarukkhamūle sasīsaṃ pārupitvā nipanno niddāyati. Athekaṃ ambapakkaṃ vaṇṭato muccitvā tassa kaṇṇasakkhaliṃ puñchamānaṃ viya 『tha』nti bhūmiyaṃ pati. So tassa saddena pabujjhitvā ummīletvā olokesi. Tato hatthaṃ pasāretvā phalaṃ gahetvā madditvā upasiṅghitvā paribhuñji.

Tattha, tassa purisassa ambarukkhamūle niddāyanakālo viya bhavaṅgasamaṅgikālo. Ambapakkassa vaṇṭato muccitvā kaṇṇasakkhaliṃ puñchamānassa patanakālo viya ārammaṇassa pasādaghaṭṭanakālo. Tena saddena pabuddhakālo viya kiriyamanodhātuyā bhavaṅgassa āvaṭṭitakālo. Ummīletvā olokitakālo viya cakkhuviññāṇassa dassanakiccasādhanakālo. Hatthaṃ pasāretvā gahitakālo viya vipākamanodhātuyā ārammaṇassa sampaṭicchitakālo. Gahetvā madditakālo viya vipākamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa santīraṇakālo. Upasiṅghitakālo viya kiriyamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa vavatthāpitakālo . Paribhuttakālo viya javanassa ārammaṇarasaṃ anubhavitakālo. Ayaṃ upamā kiṃ dīpeti? Ārammaṇassa pasādaghaṭṭanameva kiccaṃ. Tena pasāde ghaṭṭite kiriyamanodhātuyā bhavaṅgāvaṭṭanameva, cakkhuviññāṇassa dassanamattakameva, vipākamanodhātuyā ārammaṇasampaṭicchanamattakameva, vipākamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇasantīraṇamattakameva, kiriyamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇavavatthāpanamattakameva kiccaṃ. Ekantena pana ārammaṇarasaṃ javanameva anubhavatīti dīpeti.

Ettha ca 『tvaṃ bhavaṅgaṃ nāma hohi, tvaṃ āvajjanaṃ nāma, tvaṃ dassanaṃ nāma, tvaṃ sampaṭicchanaṃ nāma, tvaṃ santīraṇaṃ nāma, tvaṃ voṭṭhabbanaṃ nāma, tvaṃ javanaṃ nāma, hohī』ti koci kattā vā kāretā vā natthi.

Imasmiṃ pana ṭhāne pañcavidhaṃ niyāmaṃ nāma gaṇhiṃsu – bījaniyāmaṃ utuniyāmaṃ kammaniyāmaṃ dhammaniyāmaṃ cittaniyāmanti. Tattha kulatthagacchassa uttaraggabhāvo, dakkhiṇavalliyā dakkhiṇato rukkhapariharaṇaṃ, sūriyāvaṭṭapupphānaṃ sūriyābhimukhabhāvo, māluvalatāya rukkhābhimukhagamanameva, nāḷikerassa matthake chiddasabbhāvoti tesaṃ tesaṃ bījānaṃ taṃtaṃsadisaphaladānaṃ bījaniyāmo nāma. Tasmiṃ tasmiṃ samaye tesaṃ tesaṃ rukkhānaṃ ekappahāreneva pupphaphalapallavaggahaṇaṃ utuniyāmo nāma. Tihetukakammaṃ tihetukaduhetukāhetukavipākaṃ deti. Duhetukakammaṃ duhetukāhetukavipākaṃ deti, tihetukaṃ na detīti, evaṃ tassa tassa kammassa taṃtaṃsadisavipākadānameva kammaniyāmo nāma.

Aparopi kammasarikkhakavipākavaseneva kammaniyāmo hoti. Tassa dīpanatthamidaṃ vatthuṃ kathenti – sammāsambuddhakāle sāvatthiyā dvāragāmo jhāyi . Tato pajjalitaṃ tiṇakaraḷaṃ uṭṭhahitvā ākāsena gacchato kākassa gīvāya paṭimuñci. So viravanto bhūmiyaṃ patitvā kālamakāsi. Mahāsamuddepi ekā nāvā niccalā aṭṭhāsi. Heṭṭhā kenaci niruddhabhāvaṃ apassantā kāḷakaṇṇisalākaṃ vicāresuṃ. Sā nāvikasseva upāsikāya hatthe pati. Tato ekissā kāraṇā mā sabbe nassantu, udake naṃ khipāmāti āhaṃsu. Nāviko 『na sakkhissāmi etaṃ udake uppilavamānaṃ passitu』nti vālikāghaṭaṃ gīvāyaṃ bandhāpetvā khipāpesi. Taṅkhaṇaññeva nāvā khittasaro viya pakkhandi. Eko bhikkhu leṇe vasati. Mahantaṃ pabbatakūṭaṃ patitvā dvāraṃ pidahi. Taṃ sattame divase sayameva apagataṃ. Sammāsambuddhassa jetavane nisīditvā dhammaṃ kathentassa imāni tīṇi vatthūni ekappahāreneva ārocesuṃ. Satthā 『na etaṃ aññehi kataṃ, tehi katakammameva ta』nti atītaṃ āharitvā dassento āha –

Kāko purimattabhāve manusso hutvā ekaṃ duṭṭhagoṇaṃ dametuṃ asakkonto gīvāya palālaveṇiṃ bandhitvā aggiṃ adāsi. Goṇo teneva mato. Idāni taṃ kammaṃ etassa ākāsena gacchatopi na muccituṃ adāsi. Sāpi itthī purimattabhāve ekā itthīyeva. Eko kukkuro tāya paricito hutvā araññaṃ gacchantiyā saddhiṃ gacchati, saddhimevāgacchati. Manussā 『nikkhanto idāni amhākaṃ sunakhaluddako』ti uppaṇḍenti. Sā tena aṭṭīyamānā kukkuraṃ nivāretuṃ asakkontī vālikāghaṭaṃ gīvāya bandhitvā udake khipi. Taṃ kammaṃ tassā samuddamajjhe muccituṃ nādāsi. Sopi bhikkhu purimattabhāve gopālako hutvā bilaṃ paviṭṭhāya godhāya sākhābhaṅgamuṭṭhiyā dvāraṃ thakesi. Tato sattame divase sayaṃ āgantvā vivari. Godhā kampamānā nikkhami. Karuṇāya taṃ na māresi. Taṃ kammaṃ tassa pabbatantaraṃ pavisitvā nisinnassa muccituṃ nādāsīti. Imāni tīṇi vatthūni samodhānetvā imaṃ gāthamāha –

『『Na antalikkhe na samuddamajjhe,

Na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa;

Na vijjate so jagatippadeso,

Yatthaṭṭhito mucceyya pāpakammā』』ti. (dha. pa. 127);

Ayampi kammaniyāmoyeva nāma. Aññānipi evarūpāni vatthūni kathetabbāni.

Bodhisattānaṃ pana paṭisandhiggahaṇe, mātukucchito nikkhamane, abhisambodhiyaṃ tathāgatassa dhammacakkappavattane, āyusaṅkhārassa ossajjane, parinibbāne ca dasasahassacakkavāḷakampanaṃ dhammaniyāmo nāma.

Ārammaṇena pana pasāde ghaṭṭite 『tvaṃ āvajjanaṃ nāma hohi…pe… tvaṃ javanaṃ nāma hohī』ti koci kattā vā kāretā vā natthi, attano attano pana dhammatāya eva ārammaṇena pasādassa ghaṭṭitakālato paṭṭhāya kiriyamanodhātucittaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti, cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādheti, vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ sādheti, vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ sādheti, kiriyamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādheti, javanaṃ ārammaṇarasaṃ anubhavatīti ayaṃ cittaniyāmo nāma. Ayaṃ idha adhippeto.

Sasaṅkhārikatihetukakusalenāpi upekkhāsahagatehi asaṅkhārikasasaṅkhārikakusalacittehipi kamme āyūhite taṃsadisavipākacittehi ādinnāya paṭisandhiyā eseva nayo. Upekkhāsahagatadvaye pana paṭhamaṃ 『iṭṭhamajjhattārammaṇavasena』 pavattiṃ dassetvā pacchā 『iṭṭhārammaṇavasena』 dassetabbā.

Evampi ekekasmiṃ dvāre dvādasa dvādasa hutvā samasaṭṭhi honti. Aggahitaggahaṇena soḷasa vipākacittāni uppajjanti.

Imasmiṃ ṭhāne pañcaucchunāḷiyantopamaṃ nāma gaṇhiṃsu. Ucchupīḷanasamaye kira ekasmā gāmā ekādasa yantavāhā nikkhamitvā ekaṃ ucchuvāṭaṃ disvā tassa paripakkabhāvaṃ ñatvā ucchusāmikaṃ upasaṅkamitvā 『yantavāhā maya』nti ārocesuṃ. So 『ahaṃ tumheyeva pariyesāmī』ti ucchusālaṃ te gahetvā agamāsi. Te tattha nāḷiyantaṃ sajjetvā 『mayaṃ ekādasa janā, aparampi ekaṃ laddhuṃ vaṭṭati, vetanena gaṇhathā』ti āhaṃsu. Ucchusāmiko 『ahameva sahāyo bhavissāmī』ti ucchūnaṃ sālaṃ pūrāpetvā tesaṃ sahāyo ahosi. Te attano attano kiccāni katvā, phāṇitapācakena ucchurase pakke, guḷabandhakena baddhe, ucchusāmikena tulayitvā bhāgesu dinnesu, attano attano bhāgaṃ ādāya ucchusālaṃ sāmikassa paṭicchāpetvā, eteneva upāyena aparāsupi catūsu sālāsu kammaṃ katvā pakkamiṃsu.

Tattha pañca yantasālā viya pañca pasādā daṭṭhabbā. Pañca ucchuvāṭā viya pañca ārammaṇāni. Ekādasa vicaraṇakayantavāhā viya ekādasa vipākacittāni. Pañca ucchusālāsāmino viya pañcaviññāṇāni. Paṭhamakasālāyaṃ sāmikena saddhiṃ dvādasannaṃ janānaṃ ekatova hutvā katakammānaṃ bhāgaggahaṇakālo viya ekādasannaṃ vipākacittānaṃ cakkhuviññāṇena saddhiṃ ekato hutvā cakkhudvāre rūpārammaṇe sakasakakiccakaraṇakālo. Sālāsāmikassa sālāya sampaṭicchanakālo viya cakkhuviññāṇassa dvārasaṅkantiakaraṇaṃ. Dutiya tatiya catuttha pañcamasālāya dvādasannaṃ ekato hutvā katakammānaṃ bhāgaggahaṇakālo viya ekādasannaṃ vipākacittānaṃ kāyaviññāṇena saddhiṃ ekato hutvā kāyadvāre phoṭṭhabbārammaṇe sakasakakiccakaraṇakālo. Sālāsāmikassa sālāya sampaṭicchanakālo viya kāyaviññāṇassa dvārasaṅkantiakaraṇaṃ veditabbaṃ. Ettāvatā tihetukakammena paṭisandhi tihetukā hotīti vāro kathito. Yā pana tena duhetukapaṭisandhi hoti, sā paṭicchannāva hutvā gatā.

Idāni duhetukakammena duhetukā paṭisandhi hotīti vāro kathetabbo. Duhetukena hi somanassasahagataasaṅkhārikacittena kamme āyūhite taṃsadiseneva duhetukavipākacittena gahitapaṭisandhikassa vuttanayeneva cakkhudvāre 『iṭṭhārammaṇe』 āpāthamāgate tayo moghavārā. Duhetukasomanassasahagataasaṅkhārikajavanāvasāne taṃsadisameva mūlabhavaṅgasaṅkhātaṃ tadārammaṇaṃ. Sasaṅkhārikajavanāvasāne taṃsadisameva āgantukabhavaṅgasaṅkhātaṃ tadārammaṇaṃ. 『Iṭṭhamajjhattārammaṇe』 dvinnaṃ upekkhāsahagatajavanānaṃ avasāne tādisāneva dve tadārammaṇāni uppajjanti. Idha ekekasmiṃ dvāre aṭṭha aṭṭha katvā samacattālīsa cittāni. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre aṭṭha, sotaghānajivhākāyaviññāṇāni cattārīti dvādasa honti. Evaṃ ekāya cetanāya kamme āyūhite dvādasa vipākacittāni uppajjanti. Ambopamapañcaniyāmakathā pākatikā eva. Duhetukasesacittattayasadisavipākena gahitapaṭisandhikepi eseva nayo. Yantavāhopamāya panettha satta yantavāhā. Tehi tattha yante nāma sajjite sālāsāmikaṃ aṭṭhamaṃ katvā vuttanayānusārena yojanā veditabbā. Ettāvatā duhetukakammena duhetukapaṭisandhi hotīti vāro kathito.

Idāni ahetukapaṭisandhikathā hoti – catunnañhi duhetukakusalacittānaṃ aññatarena kamme āyūhite kusalavipākaupekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātucittena gahitapaṭisandhikassa paṭisandhi kammasadisāti na vattabbā. Kammañhi duhetukaṃ paṭisandhi ahetukā. Tassa vuḍḍhippattassa cakkhudvāre 『iṭṭhamajjhattārammaṇe』 āpāthamāgate purimanayeneva tayo moghavārā veditabbā. Catunnaṃ pana duhetukakusalacittānaṃ aññatarajavanassa pariyosāne ahetukacittaṃ tadārammaṇabhāvena patiṭṭhāti. Taṃ 『mūlabhavaṅgaṃ』『tadārammaṇa』nti dve nāmāni labhati. Evamettha cakkhuviññāṇaṃ sampaṭicchanaṃ upekkhāsahagatasantīraṇaṃ tadārammaṇampi upekkhāsahagatamevāti tesu ekaṃ gahetvā gaṇanūpagāni tīṇeva honti.

『Iṭṭhārammaṇe』 pana santīraṇampi tadārammaṇampi somanassasahagatameva. Tesu ekaṃ gahetvā purimāni tīṇi cattāri honti. Evaṃ pañcasu dvāresu cattāri cattāri katvā ekāya cetanāya kamme āyūhite vīsati vipākacittāni uppajjantīti veditabbāni. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre cattāri sotaghānajivhākāyaviññāṇāni cattārīti aṭṭha honti. Idaṃ 『ahetukaṭṭhakaṃ』 nāma. Idaṃ manussalokena gahitaṃ.

Catūsu pana apāyesu pavatte labbhati. Yadā hi mahāmoggallānatthero niraye padumaṃ māpetvā padumakaṇṇikāya nisinno nerayikānaṃ dhammakathaṃ kathesi, tadā tesaṃ theraṃ passantānaṃ kusalavipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppajjati. Saddaṃ suṇantānaṃ sotaviññāṇaṃ, candanavane divāvihāraṃ nisīditvā gatassa cīvaragandhaghāyanakāle ghānaviññāṇaṃ, nirayaggiṃ nibbāpetuṃ devaṃ vassāpetvā pānīyadānakāle jivhāviññāṇaṃ, mandamandavātasamuṭṭhāpanakāle kāyaviññāṇanti evaṃ cakkhuviññāṇādīni pañca , ekaṃ sampaṭicchanaṃ, dve santīraṇānīti ahetukaṭṭhakaṃ labbhati . Nāgasupaṇṇavemānikapetānampi akusalena paṭisandhi hoti. Pavatte kusalaṃ vipaccati. Tathā cakkavattino maṅgalahatthiassādīnaṃ. Ayaṃ tāva 『iṭṭhaiṭṭhamajjhattārammaṇesu』 kusalajavanavasena kathāmaggo.

『Iṭṭhārammaṇe』 pana catūsu somanassasahagatākusalacittesu javitesu kusalavipākaṃ somanassasahagatāhetukacittaṃ tadārammaṇaṃ hoti. 『Iṭṭhamajjhattārammaṇe』 catūsu upekkhāsahagatalobhasampayuttesu javitesu kusalavipākaṃ upekkhāsahagatāhetukacittaṃ tadārammaṇaṃ hoti. Yaṃ pana 『javanena tadārammaṇaṃ niyametabba』nti vuttaṃ taṃ kusalaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Domanassasahagatajavanānantaraṃ tadārammaṇaṃ uppajjamānaṃ kiṃ uppajjatīti? Akusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātucittaṃ uppajjati.

Idaṃ pana javanaṃ kusalatthāya vā akusalatthāya vā ko niyāmetīti? Āvajjanañceva voṭṭhabbanañca. Āvajjanena hi yoniso āvaṭṭite voṭṭhabbanena yoniso vavatthāpite javanaṃ akusalaṃ bhavissatīti aṭṭhānametaṃ. Āvajjanena ayoniso āvaṭṭite voṭṭhabbanena ayoniso vavatthāpite javanaṃ kusalaṃ bhavissatītipi aṭṭhānametaṃ. Ubhayena pana yoniso āvaṭṭite vavatthāpite ca javanaṃ kusalaṃ hoti, ayoniso akusalanti veditabbaṃ.

『Iṭṭhārammaṇe』 pana kaṅkhato uddhatassa ca tadārammaṇaṃ kiṃ hotīti? Iṭṭhārammaṇasmiṃ kaṅkhatu vā mā vā, uddhato vā hotu mā vā, kusalavipākāhetukasomanassacittameva tadārammaṇaṃ hoti, 『iṭṭhamajjhattārammaṇe』 『kusalavipākāhetukaupekkhāsahagata』nti, ayaṃ panettha saṅkhepato atthadīpano mahādhammarakkhitattheravādo nāma. Somanassasahagatasmiñhi javane javite pañca tadārammaṇāni gavesitabbānīti. Upekkhāsahagatasmiṃ javane javite cha gavesitabbānīti.

Atha yadā somanassasahagatapaṭisandhikassa pavatte jhānaṃ nibbattetvā pamādena parihīnajjhānassa 『paṇītadhammo me naṭṭho』ti paccavekkhato vippaṭisāravasena domanassaṃ uppajjati, tadā kiṃ uppajjati? 『Somanassānantarañhi domanassaṃ domanassānantarañca somanassaṃ』 paṭṭhāne paṭisiddhaṃ. Mahaggatadhammaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇampi tattheva paṭisiddhanti? Kusalavipākā vā akusalavipākā vā upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātu uppajjati , kimassā āvajjananti? 『Bhavaṅgāvajjanānaṃ viya natthassā āvajjanakicca』nti. 『Etāni tāva attano ninnattā ca ciṇṇattā ca samudācārattā ca uppajjantu, ayaṃ kathaṃ uppajjatī』ti? 『Yathā nirodhassa anantarapaccayaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ, nirodhā vuṭṭhahantassa phalasamāpatticittaṃ, ariyamaggacittaṃ, maggānantarāni phalacittāni, evaṃ asantepi āvajjane, ninnaciṇṇasamudācārabhāvena uppajjati. Vinā hi āvajjanena cittaṃ uppajjati, ārammaṇena pana vinā nuppajjatī』ti. 『Atha kimassārammaṇa』nti? 『Rūpādīsu parittadhammesu aññataraṃ. Etesu hi yadeva tasmiṃ samaye āpāthamāgataṃ hoti, taṃ ārabbha etaṃ cittaṃ uppajjatī』ti veditabbaṃ.

Idāni sabbesampi etesaṃ cittānaṃ pākaṭabhāvatthaṃ ayaṃ pakiṇṇakanayo vutto –

Suttaṃ dovāriko ca, gāmillo ambo koliyakena ca;

Jaccandho pīṭhasappī ca, visayaggāho ca upanissayamatthasoti.

Tattha 『sutta』nti, eko panthamakkaṭako pañcasu disāsu suttaṃ pasāretvā jālaṃ katvā majjhe nipajjati. Paṭhamadisāya pasāritasutte pāṇakena vā paṭaṅgena vā makkhikāya vā pahaṭe nipannaṭṭhānato calitvā nikkhamitvā suttānusārena gantvā tassa yūsaṃ pivitvā punaāgantvā tattheva nipajjati. Dutiyadisādīsu pahaṭakālepi evameva karoti.

Tattha pañcasu disāsu pasāritasuttaṃ viya pañcapasādā. Majjhe nipannamakkaṭako viya cittaṃ. Pāṇakādīhi suttaghaṭṭanakālo viya ārammaṇena pasādassa ghaṭṭitakālo. Majjhe nipannamakkaṭakassa calanaṃ viya pasādaghaṭṭanakaṃ ārammaṇaṃ gahetvā kiriyamanodhātuyā bhavaṅgassa āvaṭṭitakālo. Suttānusārena gamanakālo viya vīthicittappavatti. Sīse vijjhitvā yūsapivanaṃ viya javanassa ārammaṇe javitakālo. Punaāgantvā majjhe nipajjanaṃ viya cittassa hadayavatthumeva nissāya pavattanaṃ.

Idaṃ opammaṃ kiṃ dīpeti? Ārammaṇena pasāde ghaṭṭite pasādavatthukacittato hadayarūpavatthukacittaṃ paṭhamataraṃ uppajjatīti dīpeti. Ekekaṃ ārammaṇaṃ dvīsu dvīsu dvāresu āpāthamāgacchatītipi.

『Dovāriko』ti , eko rājā sayanagato niddāyati. Tassa paricārako pāde parimajjanto nisīdi. Badhiradovāriko dvāre ṭhito. Tayo paṭihārā paṭipāṭiyā ṭhitā. Atheko paccantavāsī manusso paṇṇākāraṃ ādāya āgantvā dvāraṃ ākoṭesi. Badhiradovāriko saddaṃ na suṇāti. Pādaparimajjako saññaṃ adāsi. Tāya saññāya dvāraṃ vivaritvā passi. Paṭhamapaṭihāro paṇṇākāraṃ gahetvā dutiyassa adāsi, dutiyo tatiyassa, tatiyo rañño. Rājā paribhuñji.

Tattha so rājā viya javanaṃ daṭṭhabbaṃ. Pādaparimajjako viya āvajjanaṃ. Badhiradovāriko viya cakkhuviññāṇaṃ. Tayo paṭihārā viya sampaṭicchanādīni tīṇi vīthicittāni. Paccantavāsino paṇṇākāraṃ ādāya āgantvā dvārākoṭanaṃ viya ārammaṇassa pasādaghaṭṭanaṃ. Pādaparimajjakena saññāya dinnakālo viya kiriyamanodhātuyā bhavaṅgassa āvaṭṭitakālo. Tena dinnasaññāya badhiradovārikassa dvāravivaraṇakālo viya cakkhuviññāṇassa ārammaṇe dassanakiccasādhanakālo. Paṭhamapaṭihārena paṇṇākārassa gahitakālo viya vipākamanodhātuyā ārammaṇassa sampaṭicchitakālo. Paṭhamena dutiyassa dinnakālo viya vipākamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa santīraṇakālo. Dutiyena tatiyassa dinnakālo viya kiriyamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa vavatthāpitakālo. Tatiyena rañño dinnakālo viya voṭṭhabbanena javanassa niyyāditakālo. Rañño paribhogakālo viya javanassa ārammaṇarasānubhavanakālo.

Idaṃ opammaṃ kiṃ dīpeti? Ārammaṇassa pasādaghaṭṭamattanameva kiccaṃ, kiriyamanodhātuyā bhavaṅgāvaṭṭanamattameva, cakkhuviññāṇādīnaṃ dassanasampaṭicchanasantīraṇavavatthāpanamattāneva kiccāni. Ekantena pana javanameva ārammaṇarasaṃ anubhotīti dīpeti.

『Gāmillo』ti , sambahulā gāmadārakā antaravīthiyaṃ paṃsukīḷaṃ kīḷanti. Tatthekassa hatthe kahāpaṇo paṭihaññi. So 『mayhaṃ hatthe paṭihataṃ, kiṃ nu kho eta』nti āha. Atheko 『paṇḍaraṃ eta』nti āha. Aparo saha paṃsunā gāḷhaṃ gaṇhi. Añño 『puthulaṃ caturassaṃ eta』nti āha. Aparo 『kahāpaṇo eso』ti āha. Atha naṃ āharitvā mātu adāsi. Sā kamme upanesi.

Tattha sambahulānaṃ dārakānaṃ antaravīthiyaṃ kīḷantānaṃ nisinnakālo viya bhavaṅgacittappavatti daṭṭhabbā. Kahāpaṇassa hatthe paṭihatakālo viya ārammaṇena pasādassa ghaṭṭitakālo. 『Kiṃ nu kho eta』nti vuttakālo viya taṃ ārammaṇaṃ gahetvā kiriyamanodhātuyā bhavaṅgassa āvaṭṭitakālo. 『Paṇḍaraṃ eta』nti vuttakālo viya cakkhuviññāṇena dassanakiccassa sādhitakālo. Saha paṃsunā gāḷhaṃ gahitakālo viya vipākamanodhātuyā ārammaṇassa sampaṭicchitakālo. 『Puthulaṃ caturassaṃ eta』nti vuttakālo viya vipākamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa santīraṇakālo. 『Eso kahāpaṇo』ti vuttakālo viya kiriyamanoviññāṇadhātuyā ārammaṇassa vavatthāpitakālo. Mātarā kamme upanītakālo viya javanassa ārammaṇarasānubhavanaṃ veditabbaṃ.

Idaṃ opammaṃ kiṃ dīpeti? Kiriyamanodhātu adisvāva bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti, vipākamanodhātu adisvāva sampaṭicchati, vipākamanoviññāṇadhātu adisvāva santīreti, kiriyamanoviññāṇadhātu adisvāva vavatthāpeti, javanaṃ adisvāva ārammaṇarasaṃ anubhoti. Ekantena pana cakkhuviññāṇameva dassanakiccaṃ sādhetīti dīpeti.

『Ambo koliyakena cā』ti, idaṃ heṭṭhā vuttaṃ ambopamañca ucchusālāsāmikopamañca sandhāya vuttaṃ.

『Jaccandho pīṭhasappī cā』ti, ubhopi kira te nagaradvāre sālāyaṃ nisīdiṃsu. Tattha pīṭhasappī āha – 『bho andhaka, kasmā tvaṃ idha sussamāno vicarasi, asuko padeso subhikkho bahvannapāno, kiṃ tattha gantvā sukhena jīvituṃ na vaṭṭatī』ti? 『Mayhaṃ tāva tayā ācikkhitaṃ, tuyhaṃ pana tattha gantvā sukhena jīvituṃ kiṃ na vaṭṭatī』ti? 『Mayhaṃ gantuṃ pādā natthī』ti. 『Mayhampi passituṃ cakkhūni natthī』ti. 『Yadi evaṃ, tava pādā hontu, mama cakkhūnī』ti ubhopi 『sādhū』ti sampaṭicchitvā jaccandho pīṭhasappiṃ khandhaṃ āropesi. So tassa khandhe nisīditvā vāmahatthenassa sīsaṃ parikkhipitvā dakkhiṇahatthena 『imasmiṃ ṭhāne mūlaṃ āvaritvā ṭhitaṃ, imasmiṃ pāsāṇo, vāmaṃ muñca dakkhiṇaṃ gaṇha, dakkhiṇaṃ muñca vāmaṃ gaṇhā』ti maggaṃ niyametvā ācikkhati. Evaṃ jaccandhassa pādā pīṭhasappissa cakkhūnīti ubhopi sampayogena icchitaṭṭhānaṃ gantvā sukhena jīviṃsu.

Tattha jaccandho viya rūpakāyo, pīṭhasappī viya arūpakāyo. Pīṭhasappinā vinā jaccandhassa disaṃ gantuṃ gamanābhisaṅkhārassa anibbattitakālo viya rūpassa arūpena vinā ādānagahaṇacopanaṃ pāpetuṃ asamatthatā. Jaccandhena vinā pīṭhasappissa disaṃ gantuṃ gamanābhisaṅkhārassa appavattanaṃ viya pañcavokāre rūpaṃ, vinā arūpassa appavatti. Dvinnampi sampayogena icchitaṭṭhānaṃ gantvā sukhena jīvitakālo viya rūpārūpadhammānaṃ aññamaññayogena sabbakiccesu pavattisambhāvoti. Ayaṃ pañho pañcavokārabhavavasena kathito.

『Visayaggāho』 cāti, cakkhu rūpavisayaṃ gaṇhāti. Sotādīni saddādivisaye.

『Upanissayamatthaso』ti, 『upanissayato』 ca 『atthato』 ca. Tattha asambhinnattā cakkhussa, āpāthagatattā rūpānaṃ, ālokasannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha matassāpi cakkhu sambhinnaṃ hoti. Jīvato niruddhampi, pittena vā semhena vā ruhirena vā palibuddhampi, cakkhuviññāṇassa paccayo bhavituṃ asakkontaṃ 『sambhinnaṃ』 nāma hoti. Sakkontaṃ asambhinnaṃ nāma. Sotādīsupi eseva nayo. Cakkhusmiṃ pana asambhinnepi bahiddhā rūpārammaṇe āpāthaṃ anāgacchante cakkhuviññāṇaṃ nuppajjati. Tasmiṃ pana āpāthaṃ āgacchantepi ālokasannissaye asati nuppajjati. Tasmiṃ santepi kiriyamanodhātuyā bhavaṅge anāvaṭṭite nuppajjati. Āvaṭṭiteyeva uppajjati. Evaṃ uppajjamānaṃ sampayuttadhammehi saddhiṃyeva uppajjati. Iti ime cattāro paccaye labhitvā uppajjati cakkhuviññāṇaṃ (ma. ni. 1.306 thokaṃ visadisaṃ).

Asambhinnattā sotassa, āpāthagatattā saddānaṃ, ākāsasannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati sotaviññāṇaṃ, saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha 『ākāsasannissita』nti ākāsasannissayaṃ laddhāva uppajjati, na vinā tena. Na hi pihitakaṇṇacchiddassa sotaviññāṇaṃ pavattati. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Yathā cettha evaṃ ito paresupi. Visesamattaṃ pana vakkhāma.

Asambhinnattā ghānassa, āpāthagatattā gandhānaṃ, vāyosannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati ghānaviññāṇaṃ , saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha 『vāyosannissita』nti ghānabilaṃ vāyumhi pavisanteyeva uppajjati, tasmiṃ asati nuppajjatīti attho.

Asambhinnattā jivhāya, āpāthagatattā rasānaṃ, āposannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati jivhāviññāṇaṃ, saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha 『āposannissita』nti jivhātemanaṃ āpaṃ laddhāva uppajjati, na vinā tena. Sukkhajivhānañhi sukkhakhādanīye jivhāya ṭhapitepi jivhāviññāṇaṃ nuppajjateva.

Asambhinnattā kāyassa, āpāthagatattā phoṭṭhabbānaṃ, pathavisannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati kāyaviññāṇaṃ, saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha 『pathavisannissita』nti kāyapasādapaccayaṃ pathavisannissayaṃ laddhāva uppajjati, na tena vinā. Kāyadvārasmiñhi bahiddhāmahābhūtārammaṇaṃ ajjhattikaṃ kāyapasādaṃ ghaṭṭetvā pasādapaccayesu mahābhūtesu paṭihaññati.

Asambhinnattā manassa, āpāthagatattā dhammānaṃ, vatthusannissitaṃ, manasikārahetukaṃ catūhi paccayehi uppajjati manoviññāṇaṃ, saddhiṃ sampayuttadhammehi. Tattha 『mano』ti bhavaṅgacittaṃ. Taṃ niruddhampi, āvajjanacittassa paccayo bhavituṃ asamatthaṃ mandathāmagatameva pavattamānampi, sambhinnaṃ nāma hoti. Āvajjanassa pana paccayo bhavituṃ samatthaṃ asambhinnaṃ nāma. 『Āpāthagatattā dhammāna』nti dhammārammaṇe āpāthagate. 『Vatthusannissita』nti hadayavatthusannissayaṃ laddhāva uppajjati, na tena vinā. Ayampi pañho pañcavokārabhavaṃ sandhāya kathito. 『Manasikārahetuka』nti kiriyamanoviññāṇadhātuyā bhavaṅge āvaṭṭiteyeva uppajjatīti attho. Ayaṃ tāva 『upanissayamatthaso』ti ettha upanissayavaṇṇanā.

『Atthato』 pana cakkhu dassanatthaṃ, sotaṃ savanatthaṃ, ghānaṃ ghāyanatthaṃ, jivhā sāyanatthā, kāyo phusanattho , mano vijānanattho. Tattha dassanaṃ attho assa. Tañhi tena nipphādetabbanti dassanatthaṃ. Sesesupi eseva nayo. Ettāvatā tipiṭakacūḷanāgattheravāde soḷasakamaggo niṭṭhito, saddhiṃ dvādasakamaggena ceva ahetukaṭṭhakena cāti.

Idāni moravāpīvāsīmahādattattheravāde dvādasakamaggakathā hoti. Tattha sāketapañhaussadakittanahetukittanāni pākatikāneva. Ayaṃ pana thero asaṅkhārikasasaṅkhārikesu dosaṃ disvā 『asaṅkhārikaṃ asaṅkhārikameva vipākaṃ deti, no sasaṅkhārikaṃ; sasaṅkhārikampi sasaṅkhārikameva no asaṅkhārika』nti āha. Javanena cesa cittaniyāmaṃ na katheti. Ārammaṇena pana vedanāniyāmaṃ katheti. Tenassa vipākuddhāre dvādasakamaggo nāma jāto. Dasakamaggopi, ahetukaṭṭhakampi ettheva paviṭṭhaṃ.

Tatrāyaṃ nayo – somanassasahagatatihetukaasaṅkhārikacittena hi kamme āyūhite tādiseneva vipākacittena gahitapaṭisandhikassa vuḍḍhippattassa cakkhudvāre 『iṭṭhārammaṇe』 āpāthagate heṭṭhā vuttanayeneva tayo moghavārā honti. Tassa kusalato cattāri somanassasahagatāni, akusalato cattāri, kiriyato pañcāti imesaṃ terasannaṃ cittānaṃ aññatarena javitapariyosāne tadārammaṇaṃ patiṭṭhahamānaṃ somanassasahagataasaṅkhārikatihetukacittampi duhetukacittampi patiṭṭhāti. Evamassa cakkhudvāre cakkhuviññāṇādīni tīṇi, tadārammaṇāni dveti, pañca gaṇanūpagacittāni honti.

Ārammaṇena pana vedanaṃ parivattetvā kusalato catunnaṃ, akusalato catunnaṃ, kiriyato catunnanti, dvādasannaṃ upekkhāsahagatacittānaṃ aññatarena javitāvasāne upekkhāsahagatatihetukaasaṅkhārikavipākampi duhetukaasaṅkhārikavipākampi tadārammaṇaṃ hutvā uppajjati. Evamassa cakkhudvāre upekkhāsahagatasantīraṇaṃ, imāni dve tadārammaṇānīti, tīṇi gaṇanūpagacittāni honti. Tāni purimehi pañcahi saddhiṃ aṭṭha. Sotadvārādīsupi aṭṭha aṭṭhāti ekāya cetanāya kamme āyūhite samacattālīsa cittāni uppajjanti. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre aṭṭha, sotaviññāṇādīni cattārīti, dvādasa honti. Tattha 『mūlabhavaṅgatā』『āgantukabhavaṅgatā』『ambopamaniyāmakathā』 ca vuttanayeneva veditabbā.

Somanassasahagatatihetukasasaṅkhārikakusalacittena kamme āyūhitepi upekkhāsahagatatihetukaasaṅkhārikasasaṅkhārikehi kamme āyūhitepi eseva nayo. Tattha yantopamāpi ettha pākatikā eva. Ettāvatā tihetukakammena tihetukapaṭisandhi hotīti vāro kathito. Tihetukakammena duhetukapaṭisandhi hotīti vāro pana paṭicchanno hutvā gato.

Idāni duhetukakammena duhetukapaṭisandhikathā hoti. Somanassasahagataduhetukaasaṅkhārikacittena hi kamme āyūhite tādiseneva vipākacittena gahitapaṭisandhikassa vuḍḍhippattassa cakkhudvāre iṭṭhārammaṇe āpāthagate heṭṭhā vuttanayeneva tayo moghavārā honti. Duhetukassa pana javanakiriyā natthi. Tasmā kusalato cattāri somanassasahagatāni, akusalato cattārīti imesaṃ aṭṭhannaṃ aññatarena javitapariyosāne duhetukameva somanassasahagataasaṅkhārikaṃ tadārammaṇaṃ hoti. Evamassa cakkhuviññāṇādīni tīṇi, idañca tadārammaṇanti, cattāri gaṇanūpagacittāni honti. 『Iṭṭhamajjhattārammaṇe』 pana kusalato upekkhāsahagatānaṃ catunnaṃ, akusalato catunnanti, aṭṭhannaṃ aññatarena javitapariyosāne duhetukameva upekkhāsahagataṃ asaṅkhārikaṃ tadārammaṇaṃ hoti. Evamassa upekkhāsahagatasantīraṇaṃ, idañca tadārammaṇanti, dve gaṇanūpagacittāni honti. Tāni purimehi catūhi saddhiṃ cha. Sotadvārādīsupi cha chāti ekāya cetanāya kamme āyūhite samatiṃsa cittāni uppajjanti. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre cha, sotaviññāṇādīni cattārīti dasa honti. Ambopamaniyāmakathā pākatikā eva. Yantopamā idha na labbhatīti vuttaṃ.

Somanassasahagataduhetukasasaṅkhārikakusalacittena kamme āyūhitepi upekkhāsahagataduhetukaasaṅkhārikasasaṅkhārikehi kamme āyūhitepi eseva nayo. Ettāvatā duhetukakammena duhetukapaṭisandhi hotīti vāro kathito.

Ahetukapaṭisandhi hotīti vāro pana evaṃ veditabbo – kusalato catūhi ñāṇavippayuttehi kamme āyūhite, kusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātuyā upekkhāsahagatāya paṭisandhiyā gahitāya, kammasadisā paṭisandhīti na vattabbā. Ito paṭṭhāya heṭṭhā vuttanayeneva kathetvā iṭṭhepi iṭṭhamajjhattepi cittappavatti veditabbā. Imassa hi therassa vāde piṇḍajavanaṃ javati. Sesā idaṃ pana javanaṃ kusalatthāya vā akusalatthāya vā ko niyāmetītiādikathā sabbā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti. Ettāvatā moravāpīvāsīmahādattattheravāde dvādasakamaggo niṭṭhito saddhiṃ dasakamaggena ceva ahetukaṭṭhakena ca.

Idāni mahādhammarakkhitattheravāde dasakamaggakathā hoti. Tattha sāketapañhaussadakittanāni pākatikāneva. Hetukittane pana ayaṃ viseso. Tihetukakammaṃ tihetukavipākampi duhetukavipākampi ahetukavipākampi deti. Duhetukakammaṃ tihetukameva na deti, itaraṃ deti. Tihetukakammena paṭisandhi tihetukāva hoti; duhetukāhetukā na hoti. Duhetukakammena duhetukāhetukā hoti, tihetukā na hoti. Asaṅkhārikakammaṃ vipākaṃ asaṅkhārikameva deti, no sasaṅkhārikaṃ. Sasaṅkhārikampi sasaṅkhārikameva deti, no asaṅkhārikaṃ. Ārammaṇena vedanā parivattetabbā. Javanaṃ piṇḍajavanameva javati. Ādito paṭṭhāya cittāni kathetabbāni.

Tatrāyaṃ kathā – eko paṭhamakusalacittena kammaṃ āyūhati, paṭhamavipākacitteneva paṭisandhiṃ gaṇhāti. Ayaṃ kammasadisā paṭisandhi. Tassa vuḍḍhippattassa cakkhudvāre 『iṭṭhārammaṇe』 āpāthagate vuttanayeneva tayo moghavārā honti. Athassa heṭṭhā vuttānaṃ terasannaṃ somanassasahagatajavanānaṃ aññatarena javitapariyosāne paṭhamavipākacittameva tadārammaṇaṃ hoti. Taṃ 『mūlabhavaṅgaṃ』 『tadārammaṇa』nti dve nāmāni labhati. Evamassa cakkhuviññāṇādīni tīṇi, idañca tadārammaṇanti, cattāri gaṇanūpagacittāni honti. 『Iṭṭhamajjhattārammaṇe』 heṭṭhā vuttānaṃyeva dvādasannaṃ upekkhāsahagatajavanānaṃ aññatarena javitapariyosāne upekkhāsahagataṃ tihetukaṃ asaṅkhārikacittaṃ tadārammaṇatāya pavattati. Taṃ 『āgantukabhavaṅgaṃ』『tadārammaṇa』nti dve nāmāni labhati. Evamassa upekkhāsahagatasantīraṇaṃ idañca tadārammaṇanti dve gaṇanūpagacittāni. Tāni purimehi catūhi saddhiṃ cha honti. Evaṃ ekāya cetanāya kamme āyūhite pañcasu dvāresu samatiṃsa cittāni uppajjanti. Aggahitaggahaṇena pana cakkhudvāre cha, sotaviññāṇādīni cattārīti dasa honti. Ambopamaniyāmakathā pākatikāyeva.

Dutiyatatiyacatutthakusalacittehi kamme āyūhitepi ettakāneva vipākacittāni honti. Catūhi upekkhāsahagatacittehi āyūhitepi eseva nayo. Idha pana paṭhamaṃ iṭṭhamajjhattārammaṇaṃ dassetabbaṃ. Pacchā iṭṭhārammaṇena vedanā parivattetabbā. Ambopamaniyāmakathā pākatikā eva. Yantopamā na labbhati. 『Kusalato pana catunnaṃ ñāṇavippayuttānaṃ aññatarena kamme āyūhite』ti ito paṭṭhāya sabbaṃ vitthāretvā ahetukaṭṭhakaṃ kathetabbaṃ. Ettāvatā mahādhammarakkhitattheravāde dasakamaggo niṭṭhito hoti, saddhiṃ ahetukaṭṭhakenāti.

Imesaṃ pana tiṇṇaṃ therānaṃ katarassa vādo gahetabboti? Na kassaci ekaṃsena. Sabbesaṃ pana vādesu yuttaṃ gahetabbaṃ. Paṭhamavādasmiñhi sasaṅkhārāsaṅkhāravidhānaṃ paccayabhedato adhippetaṃ. Tenettha , asaṅkhārikakusalassa dubbalapaccayehi uppannaṃ sasaṅkhārikavipākaṃ, sasaṅkhārikakusalassa balavapaccayehi uppannaṃ asaṅkhārikavipākañca gahetvā, labbhamānānipi kiriyajavanāni pahāya, kusalajavanena tadārammaṇaṃ ārammaṇena ca vedanaṃ niyāmetvā, sekkhaputhujjanavasena soḷasakamaggo kathito. Yaṃ panettha akusalajavanāvasāne ahetukavipākameva tadārammaṇaṃ dassitaṃ, taṃ itaresu na dassitameva. Tasmā taṃ tattha tesu vuttaṃ sahetukavipākañca, etthāpi sabbamidaṃ labbhateva. Tatrāyaṃ nayo – yadā hi kusalajavanānaṃ antarantarā akusalaṃ javati, tadā kusalāvasāne āciṇṇasadisameva, akusalāvasāne sahetukaṃ tadārammaṇaṃ yuttaṃ. Yadā nirantaraṃ akusalameva tadā ahetukaṃ. Evaṃ tāva paṭhamavāde yuttaṃ gahetabbaṃ.

Dutiyavāde pana kusalato sasaṅkhārāsaṅkhāravidhānaṃ adhippetaṃ. Tenettha asaṅkhārikakusalassa asaṅkhārikameva vipākaṃ, sasaṅkhārikakusalassa ca sasaṅkhārikameva gahetvā, javanena tadārammaṇaniyāmaṃ akatvā, sabbesampi sekkhāsekkhaputhujjanānaṃ uppattiraho piṇḍajavanavaseneva dvādasakamaggo kathito. Tihetukajavanāvasāne panettha tihetukaṃ tadārammaṇaṃ yuttaṃ. Duhetukajavanāvasāne duhetukaṃ, ahetukajavanāvasāne ahetukaṃ bhājetvā pana na vuttaṃ. Evaṃ dutiyavāde yuttaṃ gahetabbaṃ.

Tatiyavādepi kusalatova asaṅkhārasasaṅkhāravidhānaṃ adhippetaṃ. 『Tihetukakammaṃ tihetukavipākampi duhetukavipākampi ahetukavipākampi detī』ti pana vacanato asaṅkhārikatihetukapaṭisandhikassa asaṅkhārikaduhetukenapi tadārammaṇena bhavitabbaṃ. Taṃ adassetvā hetusadisameva tadārammaṇaṃ dassitaṃ. Taṃ purimāya hetukittanaladdhiyā na yujjati. Kevalaṃ dasakamaggavibhāvanatthameva vuttaṃ. Itarampi pana labbhateva. Evaṃ tatiyavādepi yuttaṃ gahetabbaṃ. Ayañca sabbāpi paṭisandhijanakasseva kammassa vipākaṃ sandhāya tadārammaṇakathā. 『Sahetukaṃ bhavaṅgaṃ ahetukassa bhavaṅgassa anantarapaccayena paccayo』ti (paṭṭhā. 3.1.102) vacanato pana nānākammena ahetukapaṭisandhikassāpi sahetukavipākaṃ tadārammaṇaṃ uppajjati. Tassa uppattividhānaṃ mahāpakaraṇe āvi bhavissatīti.

Kāmāvacarakusalavipākakathā niṭṭhitā.

Rūpāvacarārūpāvacaravipākakathā

  1. Idāni rūpāvacarādivipākaṃ dassetuṃ puna katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha yasmā kāmāvacaravipākaṃ attano kusalena sadisampi hoti, asadisampi, tasmā na taṃ kusalānugatikaṃ katvā bhājitaṃ. Rūpāvacarārūpāvacaravipākaṃ pana yathā hatthiassapabbatādīnaṃ chāyā hatthiādisadisāva honti, tathā attano kusalasadisameva hotīti kusalānugatikaṃ katvā bhājitaṃ. Kāmāvacarakammañca yadā kadāci vipākaṃ deti, rūpāvacarārūpāvacaraṃ pana anantarāyena, dutiyasmiṃyeva attabhāve, vipākaṃ detītipi kusalānugatikameva katvā bhājitaṃ. Sesaṃ kusale vuttanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – paṭipadādibhedo ca hīnapaṇītamajjhimabhāvo ca etesu jhānāgamanato veditabbo. Chandādīnaṃ pana aññataraṃ dhuraṃ katvā anuppādanīyattā niradhipatikāneva etānīti.

Rūpāvacarārūpāvacaravipākakathā niṭṭhitā.

Lokuttaravipākakathā

  1. Lokuttaravipākampi kusalasadisattā kusalānugatikameva katvā bhājitaṃ. Yasmā pana tebhūmakakusalaṃ cutipaṭisandhivasena vaṭṭaṃ ācināti vaḍḍheti, tasmā tattha katattā upacitattāti vuttaṃ. Lokuttaraṃ pana tena ācitampi apacināti, sayampi cutipaṭisandhivasena na ācināti, tenettha 『katattā upacitattā』ti avatvā katattā bhāvitattāti vuttaṃ.

Suññatantiādīsu 『maggo』 tāva 『āgamanato saguṇato ārammaṇatoti tīhi kāraṇehi nāmaṃ labhatī』ti, idaṃ heṭṭhā kusalādhikāre vitthāritaṃ. Tattha suttantikapariyāyena saguṇatopi ārammaṇatopi nāmaṃ labhati. Pariyāyadesanā hesā. Abhidhammakathā pana nippariyāyadesanā. Tasmā idha saguṇato vā ārammaṇato vā nāmaṃ na labhati, āgamanatova labhati. Āgamanameva hi dhuraṃ. Taṃ duvidhaṃ hoti – vipassanāgamanaṃ maggāgamananti.

Tattha maggassa āgataṭṭhāne vipassanāgamanaṃ dhuraṃ, phalassa āgataṭṭhāne maggāgamanaṃ dhuranti, idampi heṭṭhā vuttameva. Tesu idaṃ phalassa āgataṭṭhānaṃ, tasmā idha maggāgamanaṃ dhuranti veditabbaṃ. So panesa maggo āgamanato 『suññata』nti nāmaṃ labhitvā saguṇato ca ārammaṇato ca 『animitto』『appaṇihito』tipi vuccati. Tasmā sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa tīṇi nāmāni deti. Kathaṃ? Ayañhi suddhāgamanavaseneva laddhanāmo 『suññatamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『suññata』nti nāmaṃ akāsi. 『Suññataanimittamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『animitta』nti nāmaṃ akāsi. 『Suññataappaṇihitamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『appaṇihita』nti nāmaṃ akāsi. Imāni pana tīṇi nāmāni maggānantare phalacittasmiṃyeva iminā nayena labbhanti, no aparabhāge vaḷañjanakaphalasamāpattiyā. Aparabhāge pana aniccatādīhi tīhi vipassanāhi vipassituṃ sakkoti. Athassa vuṭṭhitavuṭṭhitavipassanāvasena animittaappaṇihitasuññatasaṅkhātāni tīṇi phalāni uppajjanti. Tesaṃ tāneva saṅkhārārammaṇāni. Aniccānupassanādīni ñāṇāni anulomañāṇāni nāma honti.

Yo cāyaṃ suññatamagge vutto. Appaṇihitamaggepi eseva nayo. Ayampi hi suddhāgamanavasena laddhanāmo 『appaṇihitamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『appaṇihita』nti nāmaṃ akāsi. 『Appaṇihitaanimittamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『animitta』nti nāmaṃ akāsi. 『Appaṇihitasuññatamaggo』 sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno 『suññata』nti nāmaṃ akāsi. Imānipi tīṇi nāmāni maggānantare phalacittasmiṃyeva iminā nayena labbhanti, na aparabhāge vaḷañjanakaphalasamāpattiyāti. Evaṃ imasmiṃ vipākaniddese kusalacittehi tiguṇāni vipākacittāni veditabbāni.

Yathā pana tebhūmakakusalāni attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ na sakkonti, na evaṃ lokuttarakusalāni. Kasmā? Tebhūmakakusalānañhi añño āyūhanakālo añño vipaccanakālo. Tena tāni attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ na sakkonti. Lokuttarāni pana tāya saddhāya, tasmiṃ vīriye, tāya satiyā, tasmiṃ samādhimhi, tāya paññāya avūpasantāya , apaṇṇakaṃ aviraddhaṃ maggānantarameva vipākaṃ paṭilabhanti, tena attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ sakkonti.

Yathā hi parittakassa aggino gataṭṭhāne aggismiṃ nibbutamatteyeva uṇhākāro nibbāyitvā kiñci na hoti, mahantaṃ pana ādittaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetvā gomayaparibhaṇḍe katepi uṇhākāro avūpasantova hoti, evameva tebhūmakakusale añño kammakkhaṇo añño vipākakkhaṇo parittaaggiṭṭhāne uṇhabhāvanibbutakālo viya hoti. Tasmā taṃ attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ na sakkoti. Lokuttare pana tāya saddhāya…pe… tāya paññāya avūpasantāya, maggānantarameva phalaṃ uppajjati, tasmā taṃ attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetīti veditabbaṃ. Tenāhu porāṇā – 『vipāke adhipati natthi ṭhapetvā lokuttara』nti.

  1. Catutthaphalaniddese aññātāvindriyanti aññātāvino catūsu saccesu niṭṭhitañāṇakiccassa indriyaṃ, aññātāvīnaṃ vā catūsu saccesu niṭṭhitakiccānaṃ cattāri saccāni ñatvā paṭivijjhitvā ṭhitānaṃ dhammānaṃ abbhantare indaṭṭhasādhanena indriyaṃ. Niddesavārepissa aññātāvīnanti ājānitvā ṭhitānaṃ. Dhammānanti sampayuttadhammānaṃ abbhantare. Aññāti ājānanā, paññā pajānanātiādīni vuttatthāneva. Maggaṅgaṃ maggapariyāpannanti phalamaggassa aṅgaṃ, phalamagge ca pariyāpannanti attho.

Apicettha idaṃ pakiṇṇakaṃ – ekaṃ indriyaṃ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati, ekaṃ cha ṭhānāni gacchati, ekaṃ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati. Ekañhi 『anaññātaññassāmītindriyaṃ』 ekaṃ ṭhānaṃ gacchati sotāpattimaggaṃ. Ekaṃ 『aññindriyaṃ』 heṭṭhā tīṇi phalāni, upari tayo maggeti cha ṭhānāni gacchati. Ekaṃ 『aññātāvindriyaṃ』 ekaṃ ṭhānaṃ gacchati arahattaphalaṃ. Sabbesupi maggaphalesu atthato aṭṭha aṭṭha indriyānīti catusaṭṭhi lokuttarindriyāni kathitāni. Pāḷito pana nava nava katvā dvāsattati honti. Magge maggaṅganti vuttaṃ. Phalepi maggaṅgaṃ. Magge bojjhaṅgoti vutto phalepi bojjhaṅgo. Maggakkhaṇe ārati viratīti vuttā phalakkhaṇepi ārati viratīti. Tattha maggo maggabhāveneva maggo, phalaṃ pana maggaṃ upādāya maggo nāma; phalaṅgaṃ phalapariyāpannanti vattumpi vaṭṭati. Magge bujjhanakassa aṅgoti sambojjhaṅgo, phale buddhassa aṅgoti sambojjhaṅgo. Magge āramaṇaviramaṇavaseneva ārati virati. Phale pana ārativirativasenāti.

Lokuttaravipākakathā niṭṭhitā.

Akusalavipākakathā

  1. Ito parāni akusalavipākāni – pañca cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇāni, ekā manodhātu, ekā manoviññāṇadhātūti imāni satta cittāni – pāḷito ca atthato ca heṭṭhā vuttehi tādiseheva kusalavipākacittehi sadisāni.

Kevalañhi tāni kusalakammapaccayāni imāni akusalakammapaccayāni. Tāni ca iṭṭhaiṭṭhamajjhattesu ārammaṇesu vattanti, imāni aniṭṭhaaniṭṭhamajjhattesu. Tattha ca sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ, idha dukkhasahagataṃ . Tattha ca upekkhāsahagatā manoviññāṇadhātu manussesu jaccandhādīnaṃ paṭisandhiṃ ādiṃ katvā pañcasu ṭhānesu vipaccati. Idha pana ekādasavidhenāpi akusalacittena kamme āyūhite kammakammanimittagatinimittesu aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu apāyesu paṭisandhi hutvā vipaccati; dutiyavārato paṭṭhāya yāvatāyukaṃ bhavaṅgaṃ hutvā, aniṭṭhaaniṭṭhamajjhattārammaṇāya pañcaviññāṇavīthiyā santīraṇaṃ hutvā, balavārammaṇe chasu dvāresu tadārammaṇaṃ hutvā, maraṇakāle cuti hutvāti, evaṃ pañcasu eva ṭhānesu vipaccatīti.

Akusalavipākakathā niṭṭhitā.

Kiriyābyākatavaṇṇanā

Manodhātucittaṃ

  1. Idāni kiriyābyākataṃ bhājetvā dassetuṃ puna katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha kiriyāti karaṇamattaṃ. Sabbesuyeva hi kiriyacittesu yaṃ javanabhāvaṃ appattaṃ taṃ vātapupphaṃ viya. Yaṃ javanabhāvappattaṃ taṃ chinnamūlakarukkhapupphaṃ viya aphalaṃ hoti, taṃtaṃ kiccasādhanavasena pavattattā pana karaṇamattameva hoti. Tasmā kiriyāti vuttaṃ. Nevakusalānākusalātiādīsu kusalamūlasaṅkhātassa kusalahetuno abhāvā 『nevakusalā』; akusalamūlasaṅkhātassa akusalahetuno abhāvā 『nevaakusalā』; yonisomanasikāraayonisomanasikārasaṅkhātānampi kusalākusalapaccayānaṃ abhāvā 『nevakusalānākusalā』. Kusalākusalasaṅkhātassa janakahetuno abhāvā nevakammavipākā.

Idhāpi cittassekaggatāniddese pavattiṭṭhitimattameva labbhati. Dve pañcaviññāṇāni, tisso manodhātuyo, tisso manoviññāṇadhātuyo, vicikicchāsahagatanti imesu sattarasasu cittesu dubbalattā saṇṭhiti avaṭṭhitiādīni na labbhanti. Sesaṃ sabbaṃ vipākamanodhātuniddese vuttanayeneva veditabbaṃ, aññatra uppattiṭṭhānā. Tañhi cittaṃ pañcaviññāṇānantaraṃ uppajjati. Idaṃ pana pañcadvāre vaḷañjanakappavattikāle sabbesaṃ pure uppajjati. Kathaṃ? Cakkhudvāre tāva iṭṭhaiṭṭhamajjhattaaniṭṭhaaniṭṭhamajjhattesu rūpārammaṇesu yena kenaci pasāde ghaṭṭite taṃ ārammaṇaṃ gahetvā āvajjanavasena purecārikaṃ hutvā bhavaṅgaṃ āvaṭṭayamānaṃ uppajjati. Sotadvārādīsupi eseva nayoti.

Kiriyamanodhātucittaṃ niṭṭhitaṃ.

Kiriyamanoviññāṇadhātucittāni

568.Manoviññāṇadhātuuppannā hoti…pe… somanassasahagatāti, idaṃ cittaṃ aññesaṃ asādhāraṇaṃ. Khīṇāsavasseva pāṭipuggalikaṃ. Chasu dvāresu labbhati. Cakkhudvāre hi padhānasāruppaṃ ṭhānaṃ disvā khīṇāsavo iminā cittena somanassito hoti. Sotadvāre bhaṇḍabhājanīyaṭṭhānaṃ patvā mahāsaddaṃ katvā luddhaluddhesu gaṇhantesu 『evarūpā nāma me loluppataṇhā pahīnā』ti iminā cittena somanassito hoti. Ghānadvāre gandhehi vā pupphehi vā cetiyaṃ pūjento iminā cittena somanassito hoti. Jivhādvāre rasasampannaṃ piṇḍapātaṃ laddhā bhājetvā paribhuñjanto 『sāraṇīyadhammo vata me pūrito』ti iminā cittena somanassito hoti. Kāyadvāre abhisamācārikavattaṃ karonto 『kāyadvāre me vattaṃ pūrita』nti iminā cittena somanassito hoti. Evaṃ tāva pañcadvāre labbhati.

Manodvāre pana atītānāgatamārabbha uppajjati. Jotipālamāṇava(ma. ni. 2.282 ādayo) magghadevarāja(ma. ni. 2.308 ādayo) kaṇhatāpasādikālasmiñhi (jā. 1.10.11 ādayo) kataṃ kāraṇaṃ āvajjetvā tathāgato sitaṃ pātvākāsi. Taṃ pana pubbenivāsañāṇasabbaññutaññāṇānaṃ kiccaṃ. Tesaṃ pana dvinnaṃ ñāṇānaṃ ciṇṇapariyante idaṃ cittaṃ hāsayamānaṃ uppajjati. Anāgate 『tantissaro mudiṅgassaro paccekabuddho bhavissatī』ti sitaṃ pātvākāsi. Tampi anāgataṃsañāṇasabbaññutaññāṇānaṃ kiccaṃ. Tesaṃ pana dvinna ñāṇānaṃ ciṇṇapariyante idaṃ cittaṃ hāsayamānaṃ uppajjati.

Niddesavāre panassa sesaahetukacittehi balavataratāya cittekaggatā samādhibalaṃ pāpetvā ṭhapitā. Vīriyampi vīriyabalaṃ pāpetvā. Uddesavāre pana 『samādhibalaṃ hoti vīriyabalaṃ hotī』ti anāgatattā paripuṇṇena balaṭṭhenetaṃ dvayaṃ balaṃ nāma na hoti. Yasmā pana 『neva kusalaṃ nākusalaṃ』 tasmā balanti vatvāna ṭhapitaṃ. Yasmā ca na nippariyāyena balaṃ, tasmā saṅgahavārepi 『dve balāni hontī』ti na vuttaṃ. Sesaṃ sabbaṃ somanassasahagatāhetukamanoviññāṇadhātuniddese vuttanayeneva veditabbaṃ.

574.Upekkhāsahagatāti idaṃ cittaṃ tīsu bhavesu sabbesaṃ sacittakasattānaṃ sādhāraṇaṃ, na kassaci sacittakassa nuppajjati nāma. Uppajjamānaṃ pana pañcadvāre voṭṭhabbanaṃ hoti, manodvāre āvajjanaṃ. Cha asādhāraṇañāṇānipi iminā gahitārammaṇameva gaṇhanti. Mahāgajaṃ nāmetaṃ cittaṃ; imassa anārammaṇaṃ nāma natthi. 『Asabbaññutaññāṇaṃ sabbaññutaññāṇagatikaṃ nāma katama』nti vutte 『ida』nti vattabbaṃ. Sesamettha purimacitte vuttanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi tattha sappītikattā navaṅgiko saṅkhārakkhandho vibhatto. Idha nippītikattā aṭṭhaṅgiko.

Idāni yāni kusalato aṭṭha mahācittāneva khīṇāsavassa uppajjanatāya kiriyāni jātāni, tasmā tāni kusalaniddese vuttanayeneva veditabbāni.

Idha ṭhatvā hasanakacittāni samodhānetabbāni. Kati panetāni hontīti? Vuccate terasa. Puthujjanā hi kusalato catūhi somanassasahagatehi, akusalato catūhīti, aṭṭhahi cittehi hasanti. Sekkhā kusalato catūhi somanassasahagatehi, akusalato dvīhi diṭṭhigatavippayuttehi somanassasahagatehīti, chahi cittehi hasanti. Khīṇāsavā kiriyato pañcahi somanassasahagatehi hasantīti.

Rūpāvacarārūpāvacarakiriyaṃ

  1. Rūpāvacarārūpāvacarakiriyaniddesesu diṭṭhadhammasukhavihāranti diṭṭhadhamme, imasmiṃyeva attabhāve, sukhavihāramattaṃ. Tattha khīṇāsavassa puthujjanakāle nibbattitā samāpatti yāva na naṃ samāpajjati tāva kusalāva samāpannakāle kiriyā hoti. Khīṇāsavakāle panassa nibbattitā samāpatti kiriyāva hoti. Sesaṃ sabbaṃ taṃsadisattā kusalaniddese vuttanayeneva veditabbanti.

Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaaṭṭhakathāya

Cittuppādakaṇḍakathā niṭṭhitā.

Abyākatapadaṃ pana neva tāva niṭṭhitanti.

Cittuppādakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Rūpakaṇḍo

Uddesavaṇṇanā

Idāni rūpakaṇḍaṃ bhājetvā dassetuṃ puna katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha kiñcāpi heṭṭhā cittuppādakaṇḍe vipākābyākatañceva kiriyābyākatañca nissesaṃ katvā bhājitaṃ, rūpābyākatanibbānābyākatāni pana akathitāni, tāni kathetuṃ catubbidhampi abyākataṃ samodhānetvā dassento kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākātiādimāha. Tattha kusalākusalānanti catubhūmakakusalānañceva akusalānañca. Evaṃ tāva vipākābyākataṃ kusalavipākākusalavipākavasena dvīhi padehi pariyādiyitvā dassitaṃ. Yasmā pana taṃ sabbampi kāmāvacaraṃ vā hoti, rūpāvacarādīsu vā aññataraṃ, tasmā 『kāmāvacarā』tiādinā nayena tadeva vipākābyākataṃ bhūmantaravasena pariyādiyitvā dassitaṃ. Yasmā pana taṃ vedanākkhandhopi hoti…pe… viññāṇakkhandhopi, tasmā puna sampayuttacatukkhandhavasena pariyādiyitvā dassitaṃ.

Evaṃ vipākābyākataṃ kusalākusalavasena bhūmantaravasena sampayuttakkhandhavasenāti tīhi nayehi pariyādāya dassetvā, puna kiriyābyākataṃ dassento ye ca dhammā kiriyātiādimāha. Tattha 『kāmāvacarā rūpāvacarā arūpāvacarā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho』ti vattabbaṃ bhaveyya. Heṭṭhā pana gahitamevāti nayaṃ dassetvā nissajjitaṃ. Idāni avibhattaṃ dassento sabbañca rūpaṃ asaṅkhatā ca dhātūti āha. Tattha 『sabbañca rūpa』nti padena pañcavīsati rūpāni channavutirūpakoṭṭhāsā nippadesato gahitāti veditabbā. 『Asaṅkhatā cadhātū』ti padena nibbānaṃ nippadesato gahitanti. Ettāvatā 『abyākatā dhammā』ti padaṃ niṭṭhitaṃ hoti.

584.Tattha katamaṃ sabbaṃ rūpanti idaṃ kasmā gahitaṃ? Heṭṭhā rūpābyākataṃ saṅkhepena kathitaṃ. Idāni taṃ ekakadukatikacatukka…pe… ekādasakavasena vitthārato bhājetvā dassetuṃ idaṃ gahitaṃ. Tassattho – yaṃ vuttaṃ 『sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātū』ti, tasmiṃ padadvaye 『katamaṃ sabbaṃ rūpaṃ nāma』? Idāni taṃ dassento cattāro ca mahābhūtātiādimāha . Tattha cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena tesaṃ ūnādhikabhāvaṃ nivāreti. 『Ca』-saddo sampiṇḍanattho. Tena na kevalaṃ 『cattāro mahābhūtāva』 rūpaṃ, aññampi atthīti 『upādārūpaṃ』 sampiṇḍeti.

Mahābhūtāti ettha mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi mahābhūtatā veditabbā. Etāni hi mahantapātubhāvato, mahābhūtasāmaññato, mahāparihārato, mahāvikārato, mahantabhūtattā cāti imehi kāraṇehi mahābhūtānīti vuccanti. Tattha 『mahantapātubhāvato』ti, etāni hi anupādinnakasantānepi upādinnakasantānepi mahantāni pātubhūtāni. Tesaṃ anupādinnakasantāne evaṃ mahantapātubhāvatā veditabbā – ekañhi cakkavāḷaṃ āyāmato ca vitthārato ca yojanānaṃ dvādasa satasahassāni tīṇi sahassāni cattāri satāni paññāsañca yojanāni. Parikkhepato –

Sabbaṃ satasahassāni, chattiṃsa parimaṇḍalaṃ;

Dasa ceva sahassāni, aḍḍhuḍḍhāni satāni ca. (pārā. aṭṭha. 1.1; visuddhi. 1.137);

Tattha –

Duve satasahassāni, cattāri nahutāni ca;

Ettakaṃ bahalattena, saṅkhātāyaṃ vasundharā. (pārā. aṭṭha. 1.1; visuddhi. 1.137);

Tassāyeva sandhārakaṃ –

Cattāri satasahassāni, aṭṭheva nahutāni ca;

Ettakaṃ bahalattena, jalaṃ vāte patiṭṭhitaṃ.

Tassāpi sandhārako –

Navasatasahassāni, māluto nabhamuggato;

Saṭṭhi ceva sahassāni, esā lokassa saṇṭhiti.

Evaṃ saṇṭhite cettha yojanānaṃ –

Caturāsītisahassāni, ajjhogāḷho mahaṇṇave;

Accuggato tāvadeva, sineru pabbatuttamo.

Tato upaḍḍhupaḍḍhena, pamāṇena yathākkamaṃ;

Ajjhogāḷhuggatā dibbā, nānāratanacittitā.

Yugandharo īsadharo, karavīko sudassano;

Nemindharo vinatako, assakaṇṇo giri brahā.

Ete satta mahāselā, sinerussa samantato;

Mahārājānamāvāsā devayakkhanisevitā.

Yojanānaṃ satānucco, himavā pañca pabbato;

Yojanānaṃ sahassāni, tīṇi āyatavitthato;

Caturāsītisahassehi, kūṭehi paṭimaṇḍito.

Tipañcayojanakkhandhaparikkhepā nagavhayā;

Paññāsayojanakkhandhasākhāyāmā samantato.

Satayojanavitthiṇṇā , tāvadeva ca uggatā;

Jambū yassānubhāvena, jambudīpo pakāsito. (pārā. aṭṭha. 1.1; visuddhi. 1.137);

Yañcetaṃ jambuyā pamāṇaṃ tadeva asurānaṃ cittapāṭaliyā, garuḷānaṃ simbalirukkhassa, aparagoyāne kadambarukkhassa, uttarakurumhi kapparukkhassa, pubbavidehe sirīsassa, tāvatiṃsesu pāricchattakassāti. Tenāhu porāṇā –

Pāṭalī simbalī jambū, devānaṃ pāricchattako;

Kadambo kapparukkho ca, sirīsena bhavati sattamanti.

Dveasītisahassāni, ajjhogāḷho mahaṇṇave;

Uaccuggato tāvadeva, cakkavāḷasiluccayo;

Parikkhipitvā taṃ sabbaṃ, lokadhātumayaṃ ṭhitoti.

Upādinnakasantānepi macchakacchapadevadānavādisarīravasena mahantāneva pātubhūtāni. Vuttañhetaṃ bhagavatā – 『『santi, bhikkhave, mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvāti』』ādi.

『Mahābhūtasāmaññato』ti etāni hi yathā māyākāro amaṇiṃyeva udakaṃ maṇiṃ katvā dasseti, asuvaṇṇaṃyeva leḍḍuṃ suvaṇṇaṃ katvā dasseti, yathā ca sayaṃ neva yakkho na pakkhī samāno yakkhabhāvampi pakkhibhāvampi dasseti, evameva sayaṃ anīlāneva hutvā nīlaṃ upādārūpaṃ dassenti, apītāni… alohitāni… anodātāneva hutvā odātaṃ upādārūpaṃ dassentīti māyākāramahābhūtasāmaññato mahābhūtāni. Yathā ca yakkhādīni mahābhūtāni yaṃ gaṇhanti neva tesaṃ tassa anto na bahiṭhānaṃ upalabbhati, na ca taṃ nissāya na tiṭṭhanti, evameva etānipi neva aññamaññassa anto na bahi ṭhitāni hutvā upalabbhanti, na ca aññamaññaṃ nissāya na tiṭṭhantīti. Acinteyyaṭṭhānatāya yakkhādimahābhūtasāmaññatopi mahābhūtāni.

Yathā ca yakkhinīsaṅkhātāni mahābhūtāni manāpehi vaṇṇasaṇṭhānavikkhepehi attano bhayānakabhāvaṃ paṭicchādetvā satte vañcenti, evameva etānipi itthipurisasarīrādīsu manāpena chavivaṇṇena, manāpena aṅgapaccaṅgasaṇṭhānena, manāpena ca hatthapādaṅgulibhamukavikkhepena attano kakkhaḷatādibhedaṃ sarasalakkhaṇaṃ paṭicchādetvā bālajanaṃ vañcenti, attano sabhāvaṃ daṭṭhuṃ na denti. Iti vañcakaṭṭhena yakkhinīmahābhūtasāmaññatopi mahābhūtāni.

『Mahāparihārato』ti mahantehi paccayehi pariharitabbato. Etāni hi divase divase upanetabbattā mahantehi ghāsacchādanādīhi bhūtāni pavattānīti mahābhūtāni. Mahāparihārāni vā bhūtānīti mahābhūtāni.

『Mahāvikārato』ti bhūtānaṃ mahāvikārato. Etāni hi upādiṇṇānipi anupādiṇṇānipi mahāvikārāni honti. Tattha anupādiṇṇānaṃ kappavuṭṭhāne vikāramahattaṃ pākaṭaṃ hoti, upādiṇṇānaṃ dhātukkhobhakāle. Tathā hi –

Bhūmito vuṭṭhitā yāva, brahmalokā vidhāvati;

Acci accimato loke, dayhamānamhi tejasā.

Koṭisatasahassekaṃ, cakkavāḷaṃ vilīyati;

Kupitena yadā loko, salilena vinassati.

Koṭisatasahassekaṃ , cakkavāḷaṃ vikīrati;

Vāyodhātuppakopena, yadā loko vinassati.

Patthaddho bhavati kāyo, daṭṭho kaṭṭhamukhena vā;

Pathavīdhātuppakopena, hoti kaṭṭhamukheva so.

Pūtiyo bhavati kāyo, daṭṭho pūtimukhena vā;

Āpodhātuppakopena, hoti pūtimukheva so.

Santatto bhavati kāyo, daṭṭho aggimukhena vā;

Tejodhātuppakopena, hoti aggimukheva so.

Sañchinno bhavati kāyo, daṭṭho satthamukhena vā;

Vāyodhātuppakopena, hoti satthamukheva so. (saṃ. ni. aṭṭha. 3.4.238);

Iti mahāvikārāni bhūtānīti mahābhūtāni.

『Mahantabhūtattā cā』ti etāni hi mahantāni mahatā vāyāmena pariggahetabbattā, bhūtāni vijjamānattāti, mahantabhūtattā ca mahābhūtāni. Evaṃ mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi mahābhūtāni.

Catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti upayogatthe sāmivacanaṃ. Cattāri mahābhūtāni upādāya, nissāya, amuñcitvā pavattarūpanti attho. Idaṃ vuccati sabbaṃ rūpanti idaṃ cattāri mahābhūtāni, padapaṭipāṭiyā niddiṭṭhāni tevīsati upādārūpānīti, sattavīsatippabhedaṃ sabbaṃ rūpaṃ nāma.

Ekavidharūpasaṅgaho

Idāni taṃ vitthārato dassetuṃ ekavidhādīhi ekādasahi saṅgahehi mātikaṃ ṭhapento sabbaṃ rūpaṃ na hetūtiādimāha.

Tattha 『sabbaṃ rūpa』nti idaṃ padaṃ 『sabbaṃ rūpaṃ na hetu』 『sabbaṃ rūpaṃ ahetuka』nti evaṃ sabbapadehi saddhiṃ yojetabbaṃ. Sabbāneva cetāni 『na hetū』tiādīni tecattālīsapadāni uddiṭṭhāni. Tesu paṭipāṭiyā cattālīsapadāni mātikato gahetvā ṭhapitāni, avasāne tīṇi mātikāmuttakānīti. Evaṃ tāva paṭhame saṅgahe pāḷivavatthānameva veditabbaṃ. Tathā dutiyasaṅgahādīsu.

Duvidharūpasaṅgaho

Tatrāyaṃ nayo – dutiyasaṅgahe tāva sataṃ cattāro ca dukā. Tattha atthi rūpaṃ upādā, atthi rūpaṃ noupādātiādayo ādimhi cuddasa dukā aññamaññasambandhābhāvato pakiṇṇakadukā nāma. Tato atthi rūpaṃ cakkhusamphassassa vatthūtiādayo pañcavīsati dukā vatthuavatthuupaparikkhaṇavasena pavattattā vatthudukā nāma. Tato atthi rūpaṃ cakkhusamphassassa ārammaṇantiādayo pañcavīsati ārammaṇānārammaṇaupaparikkhaṇavasena pavattattā ārammaṇadukā nāma. Tato atthi rūpaṃ cakkhāyatananti ādayo dasa āyatanānāyatanaupaparikkhaṇavasena pavattattā āyatanadukā nāma. Tato atthi rūpaṃ cakkhudhātūtiādayo dasa dhātuadhātuupaparikkhaṇavasena pavattattā dhātudukā nāma. Tato atthi rūpaṃ cakkhundriyantiādayo aṭṭha indriyānindriyaupaparikkhaṇavasena pavattattā indriyadukā nāma. Tato atthi rūpaṃ kāyaviññattītiādayo dvādasa sukhumāsukhumarūpaupaparikkhaṇavasena pavattattā sukhumarūpadukā nāmāti. Idaṃ dutiyasaṅgahe pāḷivavatthānaṃ.

Tividharūpasaṅgaho

  1. Tatiyasaṅgahe sataṃ tīṇi ca tikāni. Tattha dutiyasaṅgahe vuttesu cuddasasu pakiṇṇakadukesu ekaṃ ajjhattikadukaṃ sesehi terasahi yojetvā yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ taṃ upādā; yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ taṃ atthi upādā , atthi noupādātiādinā nayena ṭhapitā terasa pakiṇṇakatikā nāma. Tato tameva dukaṃ sesadukehi saddhiṃ yojetvā yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ taṃ cakkhusamphassassa na vatthu, yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ taṃ atthi cakkhusamphassassa vatthu, atthi cakkhusamphassassa na vatthūtiādinā nayena sesatikā ṭhapitā. Tesaṃ nāmañca gaṇanā ca tesaṃyeva vatthudukādīnaṃ vasena veditabbāti. Idaṃ tatiyasaṅgahe pāḷivavatthānaṃ.

Catubbidhādirūpasaṅgahā

  1. Catutthasaṅgahe dvāvīsati catukkā. Tattha sabbapacchimo atthi rūpaṃ upādā atthi rūpaṃ noupādāti evaṃ idha vuttaṃ mātikaṃ anāmasitvā ṭhapito . Itare pana āmasitvā ṭhapitā. Kathaṃ? Ye tāva idha duvidhasaṅgahe pakiṇṇakesu ādito tayo dukā, tesu ekekaṃ gahetvā yaṃ taṃ rūpaṃ upādā taṃ atthi upādiṇṇaṃ, atthi anupādiṇṇantiādinā nayena pañcahi pañcahi dukehi saddhiṃ yojetvā dukattayamūlakā ādimhi pañcadasa catukkā ṭhapitā.

Idāni yo yaṃ catukko sanidassanaduko so yasmā yaṃ taṃ rūpaṃ sanidassanaṃ taṃ atthi sappaṭighaṃ, atthi appaṭighantiādinā nayena parehi vā, atthi upādā atthi noupādātiādinā nayena purimehi vā, dukehi saddhiṃ atthābhāvato kamābhāvato visesābhāvato ca yogaṃ na gacchati. Sanidassanañhi 『appaṭighaṃ』 nāma, 『no upādā』 vā natthīti atthābhāvato yogaṃ na gacchati. 『Upādiṇṇaṃ pana anupādiṇṇañca atthi taṃ kamābhāvā yogaṃ na gacchati. Sabbadukā hi pacchimapacchimeheva saddhiṃ yojitā. Ayamettha kamo. Purimehi pana saddhiṃ kamābhāvoti. 『Sati atthe kamābhāvo akāraṇaṃ. Tasmā upādiṇṇapadādīhi saddhiṃ yojetabbo』ti ce – na, visesābhāvā; upādiṇṇapadādīni hi iminā saddhiṃ yojitāni. Tattha 『upādiṇṇaṃ vā sanidassanaṃ, sanidassanaṃ vā upādiṇṇa』nti vutte viseso natthīti visesābhāvāpi yogaṃ na gacchati. Tasmā taṃ catutthadukaṃ anāmasitvā, tato parehi atthi rūpaṃ sappaṭighantiādīhi tīhi dukehi saddhiṃ 『yaṃ taṃ rūpaṃ sappaṭighaṃ taṃ atthi indriyaṃ, atthi na indriyaṃ, yaṃ taṃ rūpaṃ appaṭighaṃ taṃ atthi indriyaṃ, atthi na indriya』ntiādinā nayena yujjamāne dve dve duke yojetvā cha catukkā ṭhapitā.

Yathā cāyaṃ catutthaduko yogaṃ na gacchati, tathā tena saddhiṃ ādidukopi. Kasmā? Anupādārūpassa ekantena anidassanattā. So hi yaṃ taṃ rūpaṃ noupādā taṃ atthi sanidassanaṃ, atthi anidassananti – evaṃ catutthena dukena saddhiṃ yojiyamāno yogaṃ na gacchati. Tasmā taṃ atikkamitvā pañcamena saha yojito. Evaṃ yo yena saddhiṃ yogaṃ gacchati, yo ca na gacchati so veditabboti. Idaṃ catutthasaṅgahe pāḷivavatthānaṃ. Ito pare pana pañcavidhasaṅgahādayo satta saṅgahā asammissā eva. Evaṃ sakalāyapi mātikāya pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ.

Rūpavibhattiekakaniddesavaṇṇanā

  1. Idāni tassā atthaṃ bhājetvā dassetuṃ sabbaṃ rūpaṃ na hetumevātiādi āraddhaṃ. Kasmā panettha 『katamaṃ taṃ sabbaṃ rūpaṃ na hetū』ti pucchā na katāti? Bhedābhāvato. Yathā hi dukādīsu 『upādārūpa』mpi atthi 『noupādārūpa』mpi, evamidha hetu na hetūtipi sahetukamahetukantipi bhedo natthi, tasmā pucchaṃ akatvāva vibhattaṃ. Tattha 『sabba』nti sakalaṃ, niravasesaṃ. 『Rūpa』nti ayamassa sītādīhi ruppanabhāvadīpano sāmaññalakkhaṇaniddeso. Na hetumevāti sādhāraṇahetupaṭikkhepaniddeso.

Tattha hetuhetu paccayahetu uttamahetu sādhāraṇahetūti catubbidho hetu. Tesu 『tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū』ti (dha. sa. 1059) ayaṃ 『hetuhetu』 nāma. 『『Cattāro kho, bhikkhu, mahābhūtā hetu, cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāyā』』ti (ma. ni. 3.85; saṃ. ni. 3.82) ayaṃ 『paccayahetu』 nāma. 『『Kusalākusalaṃ attano vipākaṭṭhāne, uttamaṃ iṭṭhārammaṇaṃ kusalavipākaṭṭhāne, uttamaṃ aniṭṭhārammaṇaṃ akusalavipākaṭṭhāne』』ti ayaṃ 『uttamahetu』 nāma. Yathāha – 『atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānātī』ti (ma. ni. 1.148; vibha. 810; pāṭi. ma. 2.44), 『『eseva hetu esa paccayo saṅkhārānaṃ yadidaṃ avijjā』』ti avijjā saṅkhārānaṃ sādhāraṇahetu hutvā paccayaṭṭhaṃ pharatīti ayaṃ 『sādhāraṇahetu』 nāma. Yathā hi pathavīraso āporaso ca madhurassāpi amadhurassāpi paccayo, evaṃ avijjā kusalasaṅkhārānampi akusalasaṅkhārānampi sādhāraṇapaccayo hoti. Imasmiṃ panatthe 『hetuhetu』 adhippeto. Iti 『hetū dhammā na hetū dhammā』ti (dha. sa. dukamātikā 1) mātikāya āgataṃ hetubhāvaṃ rūpassa niyametvā paṭikkhipanto 『na hetumevā』ti āha. Iminā nayena sabbapadesu paṭikkhepaniddeso ca appaṭikkhepaniddeso ca veditabbo. Vacanattho pana sabbapadānaṃ mātikāvaṇṇanāyaṃ vuttoyeva.

Sappaccayamevāti ettha pana kammasamuṭṭhānaṃ kammapaccayameva hoti, āhārasamuṭṭhānādīni āhārādipaccayānevāti evaṃ rūpasseva vuttacatupaccayavasena attho veditabbo. Rūpamevāti 『rūpino dhammā arūpino dhammā』ti mātikāya vuttaṃ arūpībhāvaṃ paṭikkhipati. Uppannaṃ chahi viññāṇehīti paccuppannarūpameva cakkhuviññāṇādīhi chahi veditabbaṃ. Niyāmo pana cakkhuviññāṇādīni sandhāya gahito. Na hi tāni atītānāgataṃ vijānanti. Manoviññāṇaṃ pana atītampi anāgatampi vijānāti. Taṃ imasmiṃ pañcaviññāṇasote patitattā sotapatitameva hutvā gataṃ. Hutvā abhāvaṭṭhena pana aniccameva. Jarāya abhibhavitabbadhammakattā jarābhibhūtameva. Yasmā vā rūpakāye jarā pākaṭā hoti, tasmāpi 『jarābhibhūtamevā』ti vuttaṃ.

Evaṃ ekavidhena rūpasaṅgahoti ettha 『vidhā』-saddo mānasaṇṭhānakoṭṭhāsesu dissati. 『『Seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā』』tiādīsu (vibha. 962) hi māno vidhā nāma. 『『Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) saṇṭhānaṃ. 『Kathaṃvidha』nti hi padassa kathaṃsaṇṭhānanti attho. 『『Ekavidhena ñāṇavatthuṃ duvidhena ñāṇavatthū』』tiādīsu (vibha. 751-752) koṭṭhāso vidhā nāma. Idhāpi koṭṭhāsova adhippeto.

Saṅgahasaddopi sajātisañjātikiriyāgaṇanavasena catubbidho. Tattha 『『sabbe khattiyā āgacchantu, sabbe brāhmaṇā sabbe vessā sabbe suddā āgacchantu』』, 『『yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo – ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ 『sajātisaṅgaho』 nāma. 『Ekajātikā āgacchantū』ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbe jātiyā ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Sabbe kosalakā āgacchantu, sabbe māgadhakā, sabbe bhārukacchakā āgacchantu』』, 『『yo cāvuso visākha, sammāvāyāmo, yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi – ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā』』ti ayaṃ 『sañjātisaṅgaho』 nāma. Ekaṭṭhāne jātā saṃvuddhā āgacchantūti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbe sañjātiṭṭhānena nivutthokāsena ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Sabbe hatthārohā āgacchantu, sabbe assārohā, sabbe rathikā āgacchantu』』, 『『yā cāvuso visākha, sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo – ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ 『kiriyāsaṅgaho』 nāma. Sabbeva hete attano kiriyākaraṇena ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Cakkhāyatanaṃ katamakkhandhagaṇanaṃ gacchati? Cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati. Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati, tena vata re vattabbe – cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahita』』nti (kathā. 471), ayaṃ 『gaṇanasaṅgaho』 nāma. Ayamidha adhippeto. Ekakoṭṭhāsena rūpagaṇanāti ayañhettha attho. Esa nayo sabbattha.

Dukaniddesavaṇṇanā

Upādābhājanīyakathā

  1. Idāni duvidhasaṅgahādīsu 『atthi rūpaṃ upādā, atthi rūpaṃ noupādā』ti evaṃ bhedasabbhāvato pucchāpubbaṅgamaṃ padabhājanaṃ dassento katamaṃ taṃ rūpaṃ upādātiādimāha. Tattha upādiyatīti 『upādā』; mahābhūtāni gahetvā, amuñcitvā, tāni nissāya pavattatīti attho. Idāni taṃ pabhedato dassento cakkhāyatanantiādimāha.

  2. Evaṃ tevīsatividhaṃ upādārūpaṃ saṅkhepato uddisitvā puna tadeva vitthārato niddisanto katamaṃ taṃ rūpaṃ cakkhāyatanantiādimāha. Tattha duvidhaṃ cakkhu – maṃsacakkhu paññācakkhu ca. Etesu 『buddhacakkhu samantacakkhu ñāṇacakkhu dibbacakkhu dhammacakkhū』ti pañcavidhaṃ paññācakkhu. Tattha 『『addasaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe…pe… duviññāpaye』』ti (ma. ni. 1.283) idaṃ buddhacakkhu nāma. 『『Samantacakkhu vuccati sabbaññutaññāṇa』』nti idaṃ samantacakkhu nāma. 『『Cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādī』』ti (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 15) idaṃ ñāṇacakkhu nāma. 『『Addasaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhenā』』ti (ma. ni. 1.284) idaṃ dibbacakkhu nāma. 『『Tasmiṃ yevāsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādī』』ti (ma. ni. 2.395) idaṃ heṭṭhimamaggattayasaṅkhātaṃ ñāṇaṃ dhammacakkhu nāma.

Maṃsacakkhupi pasādacakkhu sasambhāracakkhūti duvidhaṃ hoti. Tattha yoyaṃ akkhikūpake patiṭṭhito heṭṭhā akkhikūpakaṭṭhikena, upari bhamukaṭṭhikena, ubhato akkhikūṭehi, anto matthaluṅgena, bahiddhā akkhilomehi paricchinno maṃsapiṇḍo. Saṅkhepato 『catasso dhātuyo, vaṇṇo gandho raso ojā, sambhavo saṇṭhānaṃ, jīvitaṃ bhāvo kāyapasādo cakkhupasādo』ti cuddasasambhāro. Vitthārato 『catasso dhātuyo, taṃsannissitavaṇṇagandharasaojāsaṇṭhānasambhavā cā』ti imāni dasa catusamuṭṭhānikattā cattālīsaṃ honti. Jīvitaṃ bhāvo kāyapasādo cakkhupasādoti cattāri ekantakammasamuṭṭhānānevāti imesaṃ catucattālīsāya rūpānaṃ vasena catucattālīsasambhāro. Yaṃ loko setaṃ cakkhuṃ puthulaṃ visaṭaṃ vitthiṇṇaṃ 『cakkhu』nti sañjānanto na cakkhuṃ sañjānāti, vatthuṃ cakkhuto sañjānāti, so maṃsapiṇḍo akkhikūpe patiṭṭhito, nhārusuttakena matthaluṅge ābaddho, yattha setampi atthi, kaṇhampi lohitakampi, pathavīpi āpopi tejopi vāyopi, yaṃ semhūssadattā setaṃ, pittussadattā kaṇhaṃ, ruhirussadattā lohitakaṃ, pathavussadattā patthiṇṇaṃ hoti, āpussadattā paggharati, tejussadattā paridayhati, vāyussadattā sambhamati, idaṃ sasambhāracakkhu nāma.

Yo panettha sito ettha paṭibaddho catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo, idaṃ pasādacakkhu nāma. Tadetaṃ tassa sasambhāracakkhuno setamaṇḍalaparikkhittassa kaṇhamaṇḍalassa majjhe, abhimukhe ṭhitānaṃ sarīrasaṇṭhānuppattidesabhūte diṭṭhimaṇḍale, sattasu picupaṭalesu āsittatelaṃ picupaṭalāni viya, sattakkhipaṭalāni byāpetvā, dhāraṇanhāpanamaṇḍanabījanakiccāhi catūhi dhātīhi khattiyakumāro viya, sandhāraṇaābandhanaparipācanasamudīraṇakiccāhi catūhi dhātūhi katūpakāraṃ, utucittāhārehi upatthambhiyamānaṃ, āyunā anupāliyamānaṃ, vaṇṇagandharasādīhi parivutaṃ, pamāṇato ūkāsiramattaṃ, cakkhuviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati. Vuttampi cetaṃ dhammasenāpatinā –

『『Yena cakkhuppasādena, rūpāni manupassati;

Parittaṃ sukhumaṃ etaṃ, ūkāsirasamūpama』』nti.

Cakkhu ca taṃ āyatanañcāti cakkhāyatanaṃ. Yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādoti idhāpi upayogattheyeva sāmivacanaṃ; cattāri mahābhūtāni upādiyitvā pavattappasādoti attho. Iminā pasādacakkhumeva gaṇhāti, sesacakkhuṃ paṭikkhipati. Yaṃ pana indriyagocarasutte 『『ekaṃ mahābhūtaṃ upādāya pasādo pathavīdhātuyā tīhi mahābhūtehi saṅgahito āpodhātuyā ca tejodhātuyā ca vāyodhātuyā ca,』』 catuparivattasutte 『『dvinnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo pathavīdhātuyā ca āpodhātuyā ca dvīhi mahābhūtehi saṅgahito tejodhātuyā ca vāyodhātuyā cā』』ti vuttaṃ, taṃ pariyāyena vuttaṃ. Ayañhi suttantikakathā nāma pariyāyadesanā . Yo ca catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo so tesu ekekassāpi dinnaṃ dvinnampi pasādoyevāti iminā pariyāyena tattha desanā āgatā. Abhidhammo pana nippariyāyadesanā nāma. Tasmā idha 『catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo』ti vuttaṃ.

『Ayaṃ me attā』ti bālajanena pariggahitattā attabhāvo vuccati sarīrampi khandhapañcakampi. Tasmiṃ pariyāpanno tannissitoti attabhāvapariyāpanno cakkhuviññāṇena passituṃ na sakkāti anidassano. Paṭighaṭṭanānighaṃso ettha jāyatīti sappaṭigho.

Yenātiādīsu ayaṃ saṅkhepattho – yena karaṇabhūtena cakkhunā ayaṃ satto idaṃ vuttappakāraṃ rūpaṃ atīte passi vā, vattamāne passati vā, anāgate passissati vā, sacassa aparibhinnaṃ cakkhu bhaveyya, athānena āpāthagataṃ rūpaṃ passe vā, atītaṃ vā rūpaṃ atītena cakkhunā passi, paccuppannaṃ paccuppannena passati, anāgataṃ anāgatena passissati, sace taṃ rūpaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgaccheyya cakkhunā taṃ rūpaṃ passeyyāti idamettha parikappavacanaṃ. Dassanapariṇāyakaṭṭhena cakkhuṃpetaṃ, sañjātisamosaraṇaṭṭhena cakkhāyatanaṃpetaṃ, suññatabhāvanissattaṭṭhena cakkhudhātupesā. Dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti cakkhundriyaṃpetaṃ. Lujjanapalujjanaṭṭhena lokopeso. Vaḷañjanaṭṭhena dvārāpesā. Apūraṇīyaṭṭhena samuddopeso. Parisuddhaṭṭhena paṇḍaraṃpetaṃ. Phassādīnaṃ abhijāyanaṭṭhena khettaṃpetaṃ. Tesaṃyeva patiṭṭhānaṭṭhena vatthuṃpetaṃ. Samavisamaṃ dassentaṃ attabhāvaṃ netīti nettaṃpetaṃ. Tenevaṭṭhena nayanaṃpetaṃ. Sakkāyapariyāpannaṭṭhena orimaṃ tīraṃpetaṃ. Bahusādhāraṇaṭṭhena assāmikaṭṭhena ca suñño gāmopesoti.

Ettāvatā 『passi vā』tiādīhi catūhi padehi cakkhuṃpetantiādīni cuddasa nāmāni yojetvā cakkhāyatanassa cattāro vavatthāpananayā vuttāti veditabbā. Kathaṃ? Ettha hi yena cakkhunā anidassanena sappaṭighena rūpaṃ sanidassanaṃ sappaṭighaṃ passi vā cakkhuṃpetaṃ…pe… suñño gāmopeso, idaṃ taṃ rūpaṃ cakkhāyatananti ayameko nayo. Evaṃ sesāpi veditabbā.

  1. Idāni yasmā vijjuniccharaṇādikālesu anoloketukāmassāpi rūpaṃ cakkhupasādaṃ ghaṭṭeti, tasmā taṃ ākāraṃ dassetuṃ dutiyo niddesavāro āraddho. Tattha yamhi cakkhumhīti yamhi adhikaraṇabhūte cakkhumhi. Rūpanti paccattavacanametaṃ. Tattha paṭihaññi vāti atītattho. Paṭihaññativāti paccuppannattho. Paṭihaññissati vāti anāgatattho. Paṭihaññe vāti vikappanattho. Atītañhi rūpaṃ atīte cakkhusmiṃ paṭihaññi nāma. Paccuppannaṃ paccuppanne paṭihaññati nāma. Anāgataṃ anāgate paṭihaññissati nāma. Sace taṃ rūpaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgaccheyya, cakkhumhi paṭihaññeyya taṃ rūpanti ayamettha parikappo. Atthato pana pasādaṃ ghaṭṭayamānameva rūpaṃ paṭihaññati nāma. Idhāpi purimanayeneva cattāro vavatthāpananayā veditabbā.

  2. Idāni yasmā attano icchāya oloketukāmassa rūpe cakkhuṃ upasaṃharato cakkhu rūpasmiṃ paṭihaññati, tasmā taṃ ākāraṃ dassetuṃ tatiyo niddesavāro āraddho. So atthato pākaṭoyeva. Ettha pana cakkhu ārammaṇaṃ sampaṭicchamānameva rūpamhi paṭihaññati nāma. Idhāpi purimanayeneva cattāro vavatthāpananayā veditabbā.

  3. Ito paraṃ phassapañcamakānaṃ uppattidassanavasena pañca, tesaṃyeva ārammaṇapaṭibaddhauppattidassanavasena pañcāti, dasa vārā dassitā. Tattha cakkhuṃ nissāyāti cakkhuṃ nissāya, paccayaṃ katvā. Rūpaṃ ārabbhāti rūpārammaṇaṃ āgamma, sandhāya, paṭicca. Iminā cakkhupasādavatthukānaṃ phassādīnaṃ purejātapaccayena cakkhudvārajavanavīthipariyāpannānaṃ ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayapaccayehi rūpassa paccayabhāvo dassito. Itaresu pañcasu vāresu rūpaṃ ārammaṇamassāti rūpārammaṇoti evaṃ ārammaṇapaccayamatteneva paccayabhāvo dassito. Yathā pana purimesu tīsu, evaṃ imesupi dasasu vāresu cattāro cattāro vavatthāpananayā veditabbā. Evaṃ katamaṃ taṃ rūpaṃ cakkhāyatananti pucchāya uddhaṭaṃ cakkhuṃ 『idaṃ ta』nti nānappakārato dassetuṃ, purimā tayo, ime dasāti, terasa niddesavārā dassitā. Ekekasmiñcettha catunnaṃ catunnaṃ vavatthāpananayānaṃ āgatattā dvipaññāsāya nayehi paṭimaṇḍetvāva dassitāti veditabbā.

  4. Ito paresu sotāyatanādiniddesesupi eseva nayo. Visesamattaṃ panettha evaṃ veditabbaṃ – suṇātīti sotaṃ. Taṃ sasambhārasotabilassa anto tanutambalomācite aṅgulivedhakasaṇṭhāne padese vuttappakārāhi dhātūhi katūpakāraṃ, utucittāhārehi upatthambhiyamānaṃ, āyunā anupāliyamānaṃ, vaṇṇādīhi parivutaṃ sotaviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati.

Ghāyatīti ghānaṃ. Taṃ sasambhāraghānabilassa anto ajappadasaṇṭhāne padese yathāvuttappakāraupakārupatthambhanānupālanaparivāraṃ hutvā ghānaviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati.

Sāyanaṭṭhena jivhā. Sā sasambhārajivhāmajjhassa upari uppaladalaggasaṇṭhāne padese yathāvuttappakāraupakārupatthambhanānupālanaparivārā hutvā jivhāviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānā tiṭṭhati.

Yāvatā pana imasmiṃ kāye upādiṇṇakarūpaṃ nāma atthi, sabbattha kāyāyatanaṃ, kappāsapaṭale sneho viya, yathāvuttappakāraupakārupatthambhanānupālanaparivārameva hutvā kāyaviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati. Ayamettha viseso. Seso pāḷippabhedo ca attho ca cakkhuniddese vuttanayeneva veditabbo. Kevalañhi idha cakkhupadassa ṭhāne sotapadādīni, rūpapadassa ṭhāne saddapadādīni, passīti ādīnaṃ ṭhāne suṇītiādipadāni ca āgatāni. 『Nettaṃpetaṃ , nayanaṃpeta』nti imassa ca padadvayassa abhāvā dvādasa dvādasa nāmāni honti. Sesaṃ sabbattha vuttasadisameva.

Tattha siyā – yadi yāvatā imasmiṃ kāye upādiṇṇakarūpaṃ nāma atthi, sabbattha kāyāyatanaṃ, kappāsapaṭale sneho viya. 『Evaṃ sante lakkhaṇasammissatā āpajjatī』ti. 『Nāpajjatī』ti. 『Kasmā』? 『Aññassa aññattha abhāvato』. 『Yadi evaṃ, na sabbattha kāyāyatana』nti? 『Neva paramatthato sabbattha. Vinibbhujitvā panassa nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ na sakkā, tasmā evaṃ vuttaṃ. Yathā hi rūparasādayo, vālikācuṇṇāni viya, vivecetuṃ asakkuṇeyyatāya aññamaññabyāpinoti vuccanti, na ca paramatthato rūpe raso atthi. Yadi siyā rūpaggahaṇeneva rasaggahaṇaṃ gaccheyya. Evaṃ kāyāyatanampi paramatthato neva sabbattha atthi, na ca sabbattha natthi, vivecetuṃ asakkuṇeyyatāyāti. Evamettha na lakkhaṇasammissatā āpajjatīti veditabbā』.

Apica lakkhaṇādivavatthāpanatopetesaṃ asammissatā veditabbā – etesu hi rūpābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇaṃ daṭṭhukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇaṃ vā cakkhu, rūpesu āviñchanarasaṃ, cakkhuviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, daṭṭhukāmatānidānakammajabhūtapadaṭṭhānaṃ.

Saddābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇaṃ sotukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇaṃ vā sotaṃ, saddesu āviñchanarasaṃ, sotaviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, sotukāmatānidānakammajabhūtapadaṭṭhānaṃ.

Gandhābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇaṃ ghāyitukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇaṃ vā ghānaṃ, gandhesu āviñchanarasaṃ, ghānaviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ ghāyitukāmatānidānakammajabhūtapadaṭṭhānaṃ.

Rasābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇā sāyitukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇā vā jivhā, rasesu āviñchanarasā, jivhāviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānā, sāyitukāmatānidānakammajabhūtapadaṭṭhānā.

Phoṭṭhabbābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇo phusitukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇo vā kāyo, phoṭṭhabbesu āviñchanaraso, kāyaviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhāno, phusitukāmatānidānakammajabhūtapadaṭṭhāno.

Keci pana 『tejādhikānaṃ bhūtānaṃ pasādo cakkhu, vāyupathavīāpādhikānaṃ bhūtānaṃ pasādā sotaghānajivhā, kāyo sabbesa』nti vadanti. Apare 『tejādhikānaṃ pasādo cakkhu, vivaravāyuāpapathavādhikānaṃ pasādā sotaghānajivhākāyā』ti vadanti. Te vattabbā – 『suttaṃ āharathā』ti. Addhā suttameva na dakkhissanti. Keci panettha 『tejādīnaṃ guṇehi rūpādīhi anuggayhabhāvato』ti kāraṇaṃ vadanti. Te ca vattabbā – 『ko panevamāha – rūpādayo tejādīnaṃ guṇā』ti? Avinibbhogesu hi rūpesu 『ayaṃ imassa guṇo, ayaṃ imassa guṇo』ti na labbhā vattuṃ. Athāpi vadeyyuṃ – 『yathā tesu tesu sambhāresu tassa tassa bhūtassa adhikatāya pathavīādīnaṃ sandhāraṇādīni kiccāni icchatha, evaṃ tejādiadhikesu sambhāresu rūpādīnaṃ adhikabhāvadassanato icchitabbametaṃ rūpādayo tesaṃ guṇā』ti. Te vattabbā – iccheyyāma , yadi āpādhikassa āsavassa gandhato pathavīadhike kappāse gandho adhikataro siyā, tejādhikassa ca uṇhodakassa vaṇṇatopi sītūdakassa vaṇṇo parihāyetha. Yasmā panetaṃ ubhayampi natthi, tasmā pahāyethetaṃ etesaṃ nissayabhūtānaṃ visesakappanaṃ, yathā avisesepi ekakalāpe bhūtānaṃ rūparasādayo aññamaññaṃ visadisā honti, evaṃ cakkhupasādādayo, avijjamānepi aññasmiṃ visesakāraṇeti gahetabbametaṃ.

Kiṃ pana taṃ yaṃ aññamaññassa asādhāraṇaṃ? Kammameva nesaṃ visesakāraṇaṃ. Tasmā kammavisesato etesaṃ viseso, na bhūtavisesato. Bhūtavisese hi sati pasādova nuppajjati. Samānānañhi pasādo, na visamānānanti porāṇā. Evaṃ kammevisasato visesavantesu ca etesu cakkhusotāni asampattavisayaggāhakāni attano nissayaṃ anallīnanissaye eva visaye viññāṇahetuttā. Ghānajivhākāyā sampattavisayaggāhakā, nissayavasena ceva sayañca attano nissayaṃ allīneyeva visaye viññāṇahetuttā.

Aṭṭhakathāyaṃ pana 『『āpāthagatattāva ārammaṇaṃ sampattaṃ nāma. Candamaṇḍalasūriyamaṇḍalānañhi dvācattālīsayojanasahassamatthake ṭhitānaṃ vaṇṇo cakkhupasādaṃ ghaṭṭeti. So dūre ṭhatvā paññāyamānopi sampattoyeva nāma. Taṃgocarattā cakkhu sampattagocarameva nāma. Dūre rukkhaṃ chindantānampi, rajakānañca vatthaṃ dhovantānaṃ dūratova kāyavikāro paññāyati. Saddo pana dhātuparamparāya āgantvā sotaṃ ghaṭṭetvā saṇikaṃ vavatthānaṃ gacchatī』』ti vuttaṃ.

Tattha kiñcāpi āpāthagatattā ārammaṇaṃ sampattanti vuttaṃ, candamaṇḍalādivaṇṇo pana cakkhuṃ asampatto dūre ṭhitova paññāyati. Saddopi sace saṇikaṃ āgaccheyya, dūre uppanno cirena suyyeyya, paramparaghaṭṭanāya ca āgantvā sotaṃ ghaṭṭento asukadisāya nāmāti na paññāyeyya. Tasmā asampattagocarāneva tāni.

Ahiādisamānāni cetāni. Yathā hi ahi nāma bahi sittasammaṭṭhaṭṭhāne nābhiramati, saṅkāraṭṭhānatiṇapaṇṇagahanavammikāniyeva pana pavisitvā nipannakāle abhiramati, ekaggataṃ āpajjati, evameva cakkhupetaṃ visamajjhāsayaṃ maṭṭhesu suvaṇṇabhittiādīsu nābhiramati, oloketumpi na icchati, rūpacittapupphalatādicittesuyeva pana abhiramati. Tādisesu hi ṭhānesu cakkhumhi appahonte mukhampi vivaritvā oloketukāmā honti.

Susumāropi bahi nikkhanto gahetabbaṃ na passati, akkhīni nimmīletvāva carati. Yadā pana byāmasatamattaṃ udakaṃ ogāhitvā bilaṃ pavisitvā nipanno hoti, tadā tassa cittaṃ ekaggaṃ hoti sukhaṃ supati, evameva sotaṃ tampe bilajjhāsayaṃ ākāsasannissitaṃ kaṇṇacchiddakūpakeyeva ajjhāsayaṃ karoti. Kaṇṇacchiddākāsoyeva tassa saddasavane paccayo hoti. Ajaṭākāsopi vaṭṭatiyeva. Antoleṇasmiñhi sajjhāye kariyamāne na leṇacchadanaṃ bhinditvā saddo bahi nikkhamati, dvāravātapānacchiddehi pana nikkhamitvā dhātuparamparāyeva ghaṭṭento gantvā sotapasādaṃ ghaṭṭeti. Atha tasmiṃ kāle 『asuko nāma sajjhāyatī』ti leṇapiṭṭhe nisinnā jānanti.

Evaṃ sante sampattagocaratā hoti. 『Kiṃ panetaṃ sampattagocara』nti? 『Āma, sampattagocaraṃ』. 『Yadi evaṃ, dūre bherīādīsu vajjamānesu dūre saddoti jānanaṃ na bhaveyyā』ti? 『No na bhavati. Sotapasādasmiñhi ghaṭṭite dūre saddo āsanne saddo, paratīre orimatīreti tathā tathā jānanākāro hoti. Dhammatā esā』ti. 『Kiṃ etāya dhammatāya? Yato yato chiddaṃ tato tato savanaṃ hoti, candimasūriyādīnaṃ dassanaṃ viyāti asampattagocaramevetaṃ』.

Pakkhīpi rukkhe vā bhūmiyaṃ vā na ramati. Yadā pana ekaṃ vā dve vā leḍḍupāte atikkamma ajaṭākāsaṃ pakkhando hoti, tadā ekaggacittataṃ āpajjati, evameva ghānampi ākāsajjhāsayaṃ vātūpanissayagandhagocaraṃ. Tathā hi gāvo navavuṭṭhe deve bhūmiyaṃ ghāyitvā ghāyitvā ākāsābhimukhā hutvā vātaṃ ākaḍḍhanti. Aṅgulīhi gandhapiṇḍaṃ gahetvāpi ca upasiṅghanakāle vātaṃ anākaḍḍhanto neva tassa gandhaṃ jānāti.

Kukkuropi bahi vicaranto khemaṭṭhānaṃ na passati leḍḍupahārādīhi upadduto hoti. Antogāmaṃ pavisitvā uddhanaṭṭhāne chārikaṃ byūhitvā nipannassa pana phāsukaṃ hoti, evameva jivhāpi gāmajjhāsayā āposannissitarasārammaṇā. Tathā hi tiyāmarattiṃ samaṇadhammaṃ katvāpi pātova pattacīvaramādāya gāmo pavisitabbo hoti. Sukkhakhādanīyassa ca na sakkā kheḷena atemitassa rasaṃ jānituṃ.

Siṅgālopi bahi caranto ratiṃ na vindati, āmakasusāne manussamaṃsaṃ khāditvā nipannasseva panassa phāsukaṃ hoti, evameva kāyopi upādiṇṇakajjhāsayo pathavīnissitaphoṭṭhabbārammaṇo. Tathā hi aññaṃ upādiṇṇakaṃ alabhamānā sattā attanova hatthatale sīsaṃ katvā nipajjanti. Ajjhattikabāhirā cassa pathavī ārammaṇaggahaṇe paccayo hoti. Susanthatassapi hi sayanassa, hatthe ṭhapitānampi vā phalānaṃ, na sakkā anisīdantena vā anippīḷentena vā thaddhamudubhāvo jānitunti. Ajjhattikabāhirāpathavī etassa kāyapasādassa phoṭṭhabbajānane paccayo hoti. Evaṃ lakkhaṇādivavatthānatopetesaṃ asammissatā veditabbā. Aññeyeva hi cakkhupasādassa lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānagocarajjhāsayanissayā aññe sotapasādādīnanti asammissāneva cakkhāyatanādīni.

Apica nesaṃ asammissatāya ayaṃ upamāpi veditabbā – yathā hi pañcavaṇṇānaṃ dhajānaṃ ussāpitānaṃ kiñcāpi chāyā ekābaddhā viya hoti, tassa tassa pana aññamaññaṃ asammissāva yathā ca pañcavaṇṇena kappāsena vaṭṭiṃ katvā dīpe jālite kiñcāpi jālā ekābaddhā viya hoti, tassa tassa pana aṃsuno pāṭiyekkā pāṭiyekkā jālā asammissā eva, evameva kiñcāpi imāni pañcāyatanāni ekasmiṃ attabhāve samosaṭāni aññamaññaṃ pana asammissāneva. Na kevalañca imāneva pañca, sesarūpānipi asammissāneva. Imasmiñhi sarīre heṭṭhimakāyo majjhimakāyo uparimakāyoti tayo koṭṭhāsā. Tattha nābhito paṭṭhāya heṭṭhā heṭṭhimakāyo nāma. Tasmiṃ kāyadasakaṃ, bhāvadasakaṃ, āhārasamuṭṭhānāni aṭṭha, utusamuṭṭhānāni aṭṭha, cittasamuṭṭhānāni aṭṭhāti catucattālīsa rūpāni. Nābhito uddhaṃ yāva galavāṭakā majjhimakāyo nāma. Tattha ca kāyadasakaṃ, bhāvadasakaṃ, vatthudasakaṃ, āhārasamuṭṭhānādīni tīṇi aṭṭhakānīti catupaññāsa rūpāni. Galavāṭakato uddhaṃ uparimakāyo nāma. Tattha cakkhudasakaṃ, sotadasakaṃ, ghānadasakaṃ, jivhādasakaṃ, kāyadasakaṃ, bhāvadasakaṃ, āhārasamuṭṭhānādīni tīṇi aṭṭhakānīti caturāsīti rūpāni.

Tattha cakkhupasādassa paccayāni cattāri mahābhūtāni, vaṇṇo gandho raso ojā, jīvitindriyaṃ cakkhupasādoti idaṃ ekantato avinibhuttānaṃ dasannaṃ nipphannarūpānaṃ vasena cakkhudasakaṃ nāma. Iminā nayena sesānipi veditabbāni. Tesu heṭṭhimakāye rūpaṃ majjhimakāyauparimakāyarūpehi saddhiṃ asammissaṃ. Sesakāyadvayepi rūpaṃ itarehi saddhiṃ asammissameva. Yathā hi sāyanhasamaye pabbatacchāyā ca rukkhacchāyā ca kiñcāpi ekābaddhā viya honti aññamaññaṃ pana asammissāva evaṃ imesupi kāyesu catucattālīsa catupaññāsa caturāsīti rūpāni ca kiñcāpi ekābaddhāni viya honti, aññamaññaṃ pana asammissānevāti.

  1. Rūpāyatananiddese vaṇṇova vaṇṇanibhā; nibhātīti vā nibhā. Cakkhuviññāṇassa pākaṭā hotīti attho. Vaṇṇova nibhā vaṇṇanibhā. Saddhiṃ nidassanena sanidassanaṃ, cakkhuviññāṇena passitabbanti attho. Saddhiṃ paṭighena sappaṭighaṃ, paṭighaṭṭananighaṃsajanakanti attho. Nīlādīsu umāpupphasamānaṃ nīlaṃ, kaṇikārapupphasamānaṃ pītakaṃ, bandhujīvakapupphasamānaṃ lohitakaṃ, osadhitārakasamānaṃ odātaṃ. Jhāmaṅgārasamānaṃ kāḷakaṃ, mandarattaṃ sinduvārakaravīramakuḷasamānaṃ mañjiṭṭhakaṃ. 『『Harittacahemavaṇṇakāmaṃsumukhapakkamā』』ti (jā. 1.15.133) ettha pana kiñcāpi 『harī』ti suvaṇṇaṃ vuttaṃ, parato panassa jātarūpaggahaṇena gahitattā idha sāmaṃ hari nāma. Imāni satta vatthuṃ anāmasitvā sabhāveneva dassitāni.

Harivaṇṇanti haritasaddalavaṇṇaṃ. Ambaṅkuravaṇṇanti ambaṅkurena samānavaṇṇaṃ. Imāni dve vatthuṃ āmasitvā dassitāni. Dīghādīni dvādasa vohārato dassitāni. So ca nesaṃ vohāro upanidhāyasiddho ceva sannivesasiddho ca. Dīghādīni hi aññamaññaṃ upanidhāyasiddhāni, vaṭṭādīni sannivesavisesena. Tattha rassaṃ upanidhāya tato uccataraṃ dīghaṃ, taṃ upanidhāya tato nīcataraṃ rassaṃ. Thūlaṃ upanidhāya tato khuddakataraṃ aṇuṃ, taṃ upanidhāya tato mahantataraṃ thūlaṃ. Cakkasaṇṭhānaṃ vaṭṭaṃ, kukkuṭaṇḍasaṇṭhānaṃ parimaṇḍalaṃ. Catūhi aṃsehi yuttaṃ caturaṃsaṃ. Chaḷaṃsādīsupi eseva nayo. Ninnanti onataṃ, thalanti unnataṃ.

Tattha yasmā dīghādīni phusitvā sakkā jānituṃ, nīlādīni panevaṃ na sakkā, tasmā na nippariyāyena dīghaṃ rūpāyatanaṃ; tathā rassādīni. Taṃ taṃ nissāya pana tathā tathā ṭhitaṃ dīghaṃ rassanti tena tena vohārena rūpāyatanamevettha bhāsitanti veditabbaṃ. Chāyā ātapoti idaṃ aññamaññaparicchinnaṃ; tathā āloko andhakāro ca. Abbhā mahikātiādīni cattāri vatthunāva dassitāni. Tattha 『abbhā』ti valāhako. 『Mahikā』ti himaṃ. Imehi catūhi abbhādīnaṃ vaṇṇā dassitā. Candamaṇḍalassa vaṇṇanibhātiādīhi tesaṃ tesaṃ pabhāvaṇṇā dassitā.

Tattha candamaṇḍalādīnaṃ vatthūnaṃ evaṃ viseso veditabbo – maṇimayaṃ rajatapaṭicchannaṃ ekūnapaññāsayojanāyāmavitthāraṃ candassa devaputtassa vimānaṃ candamaṇḍalaṃ nāma. Sovaṇṇamayaṃ phalikapaṭicchannaṃ samapaṇṇāsayojanāyāmavitthāraṃ sūriyassa devaputtassa vimānaṃ sūriyamaṇḍalaṃ nāma. Sattaratanamayāni sattaṭṭhadasadvādasayojanāyāmavitthārāni tesaṃ tesaṃ devaputtānaṃ vimānāni tārakarūpāni nāma.

Tattha heṭṭhā cando, sūriyo upari, ubhinnamantaraṃ yojanaṃ hoti. Candassa heṭṭhimantato sūriyassa uparimanto yojanasataṃ hoti. Dvīsu passesu nakkhattatārakā gacchanti. Etesu pana tīsu cando dandhagamano, sūriyo sīghagamano, nakkhattatārakā sabbasīghagamanā. Kālena candimasūriyānaṃ purato honti kālena pacchā.

Ādāsamaṇḍalanti kaṃsamayaṃ. Maṇīti ṭhapetvā veḷuriyaṃ seso jotirasādianekappabhedo. Saṅkhoti sāmuddiko; muttā sāmuddikāpi, sesāpi. Veḷuriyoti veḷuvaṇṇamaṇi. Jātarūpaṃ vuccati satthuvaṇṇo. Satthā hi suvaṇṇavaṇṇo, suvaṇṇampi satthuvaṇṇaṃ. Rajataṃ vuccati kahāpaṇo – lohamāsako dārumāsako jatumāsako, ye 『vohāraṃ gacchantī』ti (pārā. 584) vuttaṃ taṃ sabbampi idha gahitaṃ.

Yaṃ vā panaññampīti iminā pāḷiāgataṃ ṭhapetvā sesaṃ taṭṭikapilotikakaṇṇikavaṇṇādibhedaṃ rūpaṃ gahitaṃ. Tañhi sabbaṃ yevāpanakesu paviṭṭhaṃ.

Evametaṃ nīlādinā bhedena bhinnampi rūpaṃ sabbaṃ lakkhaṇādīhi abhinnameva. Sabbañhetaṃ cakkhupaṭihananalakkhaṇaṃ rūpaṃ, cakkhuviññāṇassa visayabhāvarasaṃ, tasseva gocarapaccupaṭṭhānaṃ, catumahābhūtapadaṭṭhānaṃ. Yathā cetaṃ tathā sabbānipi upādārūpāni. Yattha pana viseso atthi tattha vakkhāma. Sesamettha cakkhāyatananiddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi tattha cakkhupubbaṅgamo niddeso idha rūpapubbaṅgamo. Tattha 『cakkhuṃ peta』ntiādīni cuddasa nāmāni, idha 『rūpaṃpeta』ntiādīni tīṇi. Sesaṃ tādisameva. Yathā hi catūhi catūhi nayehi paṭimaṇḍetvā cakkhuṃ vavatthāpetuṃ terasa vārā vuttā, idhāpi te tatheva vuttāti.

  1. Saddāyatananiddese bherisaddoti mahābherīpahaṭabherīnaṃ saddo. Mudiṅgasaṅkhapaṇavasaddāpi mudiṅgādipaccayā saddā. Gītasaṅkhāto saddo gītasaddo. Vuttāvasesānaṃ vīṇādīnaṃ tantibaddhānaṃ saddo vāditasaddo. Sammasaddoti kaṃsatālakaṭṭhatālasaddo. Pāṇisaddoti pāṇippahārasaddo. Sattānaṃ nigghosasaddoti bahūnaṃ sannipatitānaṃ apaññāyamānapadabyañjananigghosasaddo. Dhātūnaṃ sannighātasaddoti rukkhānaṃ aññamaññanighaṃsanaghaṇṭikākoṭanādisaddo. Vātassa vāyato saddo vātasaddo. Udakassa sandamānassa vā paṭihatassa vā saddo udakasaddo. Manussānaṃ sallāpādisaddo manussasaddo. Taṃ ṭhapetvā seso sabbopi amanussasaddo. Iminā padadvayena sabbopi saddo pariyādinno. Evaṃ santepi vaṃsaphālanapilotikaphālanādīsu pavatto pāḷiyaṃ anāgatasaddo yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhoti veditabbo.

Evamayaṃ bherīsaddādinā bhedena bhinnopi saddo lakkhaṇādīhi abhinnoyeva. Sabbopi hesa sotapaṭihananalakkhaṇo saddo sotaviññāṇassa visayabhāvaraso, tasseva gocarapaccupaṭṭhāno. Sesaṃ cakkhāyatananiddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi hi catūhi catūhi nayehi paṭimaṇḍitā terasa vārā vuttā. Tesaṃ attho sakkā vuttanayeneva jānitunti na vitthārito.

  1. Gandhāyatananiddese mūlagandhoti yaṃ kiñci mūlaṃ paṭicca nibbatto gandho. Sāragandhādīsupi eseva nayo. Asiddhadusiddhānaṃ ḍākādīnaṃ gandho āmakagandho. Macchasakalikāpūtimaṃsasaṃkiliṭṭhasappiādīnaṃ gandho vissagandho. Sugandhoti iṭṭhagandho. Duggandhoti aniṭṭhagandho. Iminā padadvayena sabbopi gandho pariyādinno. Evaṃ santepi kaṇṇakagandhapilotikagandhādayo pāḷiyaṃ anāgatā sabbepi gandhā yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhāti veditabbā.

Evamayaṃ mūlagandhādinā bhedena bhinnopi gandho lakkhaṇādīhi abhinnoyeva. Sabbopi hesa ghānapaṭihananalakkhaṇo gandho, ghānaviññāṇassa visayabhāvaraso, tasseva gocarapaccupaṭṭhāno. Sesaṃ cakkhāyatananiddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi hi tatheva dvipaññāsanayapaṭimaṇḍitā terasa vārā vuttā. Te atthato pākaṭāyeva.

  1. Rasāyatananiddese mūlarasoti yaṃkiñci mūlaṃ paṭicca nibbattaraso. Khandharasādīsupi eseva nayo. Ambilanti takkambilādi. Madhuranti ekantato gosappiādi. Madhu pana kasāvayuttaṃ ciranikkhittaṃ kasāvaṃ hoti. Phāṇitaṃ khāriyuttaṃ ciranikkhittaṃ khāriyaṃ hoti. Sappi pana ciranikkhittaṃ vaṇṇagandhe jahantampi rasaṃ na jahatīti tadeva ekantamadhuraṃ. Tittakanti nimbapaṇṇādi. Kaṭukanti siṅgiveramaricādi. Loṇikanti sāmuddikaloṇādi. Khārikanti vātiṅgaṇakaḷīrādi. Lambilanti badarāmalakakapiṭṭhasālavādi. Kasāvanti haritakādi. Ime sabbepi rasā vatthuvasena vuttā. Taṃtaṃvatthuto panettha rasova ambilādīhi nāmehi vuttoti veditabbo. Sādūti iṭṭharaso, asādūti aniṭṭharaso. Iminā padadvayena sabbopi raso pariyādinno. Evaṃ santepi leḍḍurasabhittirasapilotikarasādayo pāḷiyaṃ anāgatā sabbepi rasā yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhāti veditabbā.

Evamayaṃ mūlarasādinābhedena bhinnopi raso lakkhaṇādīhi abhinnoyeva. Sabbopi hesa jivhāpaṭihananalakkhaṇo raso, jivhāviññāṇassa visayabhāvaraso, tasseva gocarapaccupaṭṭhāno. Sesaṃ cakkhāyatananiddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi hi tatheva dvipaññāsanayapaṭimaṇḍitā terasa vārā vuttā.

  1. Itthindriyaniddese yanti karaṇavacanaṃ. Yena kāraṇena itthiyā itthiliṅgādīni hontīti ayamettha attho. Tattha 『liṅga』nti saṇṭhānaṃ. Itthiyā hi hatthapādagīvāurādīnaṃ saṇṭhānaṃ na purisassa viya hoti. Itthīnañhi heṭṭhimakāyo visado hoti, uparimakāyo avisado. Hatthapādā khuddakā, mukhaṃ khuddakaṃ. Nimittanti sañjānanaṃ. Itthīnañhi uramaṃsaṃ avisadaṃ hoti, mukhaṃ nimmassudāṭhikaṃ. Kesabandhavatthaggahaṇampi na purisānaṃ viya hoti. Kuttanti kiriyā. Itthiyo hi daharakāle suppakamusalakehi kīḷanti, cittadhītalikāya kīḷanti, mattikavākena suttakaṃ nāma kantanti. Ākappoti gamanādiākāro. Itthiyo hi gacchamānā avisadā gacchanti, tiṭṭhamānā nipajjamānā nisīdamānā khādamānā bhuñjamānā avisadā bhuñjanti. Purisampi hi avisadaṃ disvā mātugāmo viya gacchati tiṭṭhati nipajjati nisīdati khādati bhuñjatīti vadanti.

Itthattaṃ itthibhāvoti ubhayampi ekatthaṃ; itthisabhāvoti attho. Ayaṃ kammajo paṭisandhisamuṭṭhito. Itthiliṅgādīni pana itthindriyaṃ paṭicca pavatte samuṭṭhitāni. Yathā hi bīje sati, bījaṃ paṭicca, bījapaccayā rukkho vaḍḍhitvā sākhāviṭapasampanno hutvā ākāsaṃ pūretvā tiṭṭhati, evameva itthibhāvasaṅkhāte itthindriye sati itthiliṅgādīni honti. Bījaṃ viya hi itthindriyaṃ, bījaṃ paṭicca vaḍḍhitvā ākāsaṃ pūretvā ṭhitarukkho viya itthindriyaṃ paṭicca itthiliṅgādīni pavatte samuṭṭhahanti. Tattha itthindriyaṃ na cakkhuviññeyyaṃ, manoviññeyyameva. Itthiliṅgādīni cakkhuviññeyyānipi manoviññeyyānipi.

Idaṃ taṃ rūpaṃ itthindriyanti idaṃ taṃ rūpaṃ, yathā cakkhundriyādīni purisassāpi honti, na evaṃ; niyamato pana itthiyā eva indriyaṃ 『itthindriyaṃ』.

  1. Purisindriyepi eseva nayo. Purisaliṅgādīni pana itthiliṅgādīnaṃ paṭipakkhato veditabbāni. Purisassa hi hatthapādagīvāurādīnaṃ saṇṭhānaṃ na itthiyā viya hoti. Purisānañhi uparimakāyo visado hoti heṭṭhimakāyo avisado, hatthapādā mahantā, mukhaṃ mahantaṃ, uramaṃsaṃ visadaṃ, massudāṭhikā uppajjanti. Kesabandhanavatthaggahaṇaṃ na itthīnaṃ viya hoti. Daharakāle rathanaṅgalādīhi kīḷanti, vālikapāḷiṃ katvā vāpiṃ nāma khananti, gamanādīni visadāni honti. Itthimpi gamanādīni visadāni kurumānaṃ disvā 『puriso viya gacchatī』tiādīni vadanti. Sesaṃ itthindriye vuttasadisameva.

Tattha itthibhāvalakkhaṇaṃ itthindriyaṃ, itthīti pakāsanarasaṃ, itthiliṅganimittakuttākappānaṃ kāraṇabhāvapaccupaṭṭhānaṃ. Purisabhāvalakkhaṇaṃ purisindriyaṃ, purisoti pakāsanarasaṃ, purisaliṅganimittakuttākappānaṃ kāraṇabhāvapaccupaṭṭhānaṃ. Ubhayampetaṃ paṭhamakappikānaṃ pavatte samuṭṭhāti. Aparabhāge paṭisandhiyaṃ. Paṭisandhisamuṭṭhitampi pavatte calati parivattati.

Yathāha –

『『Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno itthiliṅgaṃ pātubhūtaṃ hoti. Tena kho pana samayena aññatarissā bhikkhuniyā purisaliṅgaṃ pātubhūtaṃ hotī』』ti (pārā. 69).

Imesu pana dvīsu purisaliṅgaṃ uttamaṃ, itthiliṅgaṃ hīnaṃ. Tasmā purisaliṅgaṃ balavaakusalena antaradhāyati, itthiliṅgaṃ dubbalakusalena patiṭṭhāti. Itthiliṅgaṃ pana antaradhāyantaṃ dubbalaakusalena antaradhāyati, purisaliṅgaṃ balavakusalena patiṭṭhāti. Evaṃ ubhayampi akusalena antaradhāyati, kusalena patiṭṭhātīti veditabbaṃ.

Ubhatobyañjanakassa pana kiṃ ekaṃ indriyaṃ udāhu dveti? Ekaṃ. Tañca kho itthiubhatobyañjanakassa itthindriyaṃ, purisaubhatobyañjanakassa purisindriyaṃ. 『Evaṃ sante dutiyabyañjanakassa abhāvo āpajjati. Indriyañhi byañjanakāraṇaṃ vuttaṃ. Tañcassa natthī』ti? 『Na tassa indriyaṃ byañjanakāraṇaṃ』. 『Kasmā』? 『Sadā abhāvato. Itthiubhatobyañjanakassa hi yadā itthiyā rāgacittaṃ uppajjati, tadāva purisabyañjanaṃ pākaṭaṃ hoti, itthibyañjanaṃ paṭicchannaṃ guḷhaṃ hoti. Tathā itarassa itaraṃ.

Yadi ca tesaṃ indriyaṃ dutiyabyañjanakāraṇaṃ bhaveyya, sadāpi byañjanadvayaṃ tiṭṭheyya. Na pana tiṭṭhati. Tasmā veditabbametaṃ na tassa taṃ byañjanakāraṇaṃ. Kammasahāyaṃ pana rāgacittamevettha kāraṇaṃ. Yasmā cassa ekameva indriyaṃ hoti, tasmā itthiubhatobyañjanako sayampi gabbhaṃ gaṇhāti, parampi gaṇhāpeti. Purisaubhatobyañjanako paraṃ gabbhaṃ gaṇhāpeti, sayaṃ pana na gaṇhātīti.

  1. Jīvitindriyaniddese yaṃ vattabbaṃ taṃ heṭṭhā arūpajīvitindriye vuttameva. Kevalañhi tattha yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānanti vuttaṃ, idha rūpajīvitindriyattā yo tesaṃ rūpīnaṃ dhammānanti ayameva viseso. Lakkhaṇādīni panassa evaṃ veditabbāni – sahajātarūpānupālanalakkhaṇaṃ jīvitindriyaṃ, tesaṃ pavattanarasaṃ, tesaṃ yeva ṭhapanapaccupaṭṭhānaṃ, yāpayitabbabhūtapadaṭṭhānanti.

  2. Kāyaviññattiniddese kāyaviññattīti ettha tāva kāyena attano bhāvaṃ viññāpentānaṃ tiracchānehipi purisānaṃ, purisehi vā tiracchānānampi kāyagahaṇānusārena gahitāya etāya bhāvo viññāyatīti 『viññatti』. Sayaṃ kāyagahaṇānusārena viññāyatītipi 『viññatti』. 『『Kāyena saṃvaro sādhū』』tiādīsu (dha. pa. 361) āgato copanasaṅkhāto kāyova viññatti 『kāyaviññatti』. Kāyavipphandanena adhippāyaviññāpanahetuttā, sayañca tathā viññeyyattā kāyena viññattītipi 『kāyaviññatti』.

Kusalacittassa vātiādīsu aṭṭhahi kāmāvacarehi abhiññācittena cāti navahi kusalacittehi kusalacittassa vā, dvādasahipi akusalacittehi akusalacittassa vā, aṭṭhahi mahākiriyehi dvīhi ahetukakiriyehi abhiññāppattena ekena rūpāvacarakiriyenāti ekādasahi kiriyacittehi abyākatacittassa vā. Ito aññāni hi cittāni viññattiṃ na janenti. Sekkhāsekkhaputhujjanānaṃ pana ettakeheva cittehi viññatti hotīti etesaṃ kusalādīnaṃ vasena tīhi padehi 『hetuto』 dassitā.

Idāni chahi padehi 『phalato』 dassetuṃ abhikkamantassa vātiādi vuttaṃ. Abhikkamādayo hi viññattivasena pavattattā viññattiphalaṃ nāma. Tattha 『abhikkamantassā』ti purato kāyaṃ abhiharantassa. Paṭikkamantassāti pacchato paccāharantassa. Ālokentassāti ujukaṃ pekkhantassa. Vilokentassāti ito cito ca pekkhantassa. Samiñjentassāti sandhayo saṅkocentassa. Pasārentassāti sandhayo paṭipaṇāmentassa.

Idāni chahi padehi 『sabhāvato』 dassetuṃ kāyassa thambhanāti ādi vuttaṃ. Tattha 『kāyassā』ti sarīrassa. Kāyaṃ thambhetvā thaddhaṃ karotīti thambhanā. Tameva upasaggena vaḍḍhetvā santhambhanāti āha. Balavatarā vā thambhanā 『santhambhanā』. Santhambhitattanti santhambhitabhāvo. Viññāpanavasena viññatti. Viññāpanāti viññāpanākāro. Viññāpitabhāvo viññāpitattaṃ. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ taṃ heṭṭhā dvārakathāyaṃ vuttameva. Tathā vacīviññattiyaṃ.

  1. Vacīviññattītipadassa pana niddesapadānañca attho tattha na vutto, so evaṃ veditabbo – vācāya attano bhāvaṃ viññāpentānaṃ tiracchānehipi purisānaṃ, purisehi vā tiracchānānampi , vacīgahaṇānusārena gahitāya etāya bhāvo viññāyatīti viññatti. Sayañca vacīgahaṇānusārena viññāyatītipi viññatti. 『『Sādhu vācāya saṃvaro』』tiādīsu (dha. pa. 361) āgatā copanasaṅkhātā vacī eva viññatti 『vacīviññatti』. Vacīghosena adhippāyaviññāpanahetuttā sayañca tathāviññeyyattā vācāya viññattītipi 『vacīviññatti』. Vācā girātiādīsu vuccatīti 『vācā』. Giriyatīti 『girā』. Byappathoti vākyabhedo. Vākyañca taṃ patho ca atthaṃ ñātukāmānaṃ ñāpetukāmānañcātipi 『byappatho』. Udīriyatīti udīraṇaṃ. Ghussatīti ghoso. Kariyatīti kammaṃ. Ghosova kammaṃ ghosakammaṃ. Nānappakārehi kato ghosoti attho. Vaciyā bhedo vacībhedo. So pana 『na bhaṅgo, pabhedagatā vācā evā』ti ñāpanatthaṃ vācā vacībhedoti vuttaṃ. Imehi sabbehipi padehi 『saddavācāva』 dassitā. Idāni tāya vācāya saddhiṃ yojetvā heṭṭhā vuttatthānaṃ viññattiādīnaṃ padānaṃ vasena tīhākārehi sabhāvato taṃ dassetuṃ yā tāya vācāya viññattītiādi vuttaṃ. Taṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.

Idāni viññattisamuṭṭhāpakacittesu asammohatthaṃ dvattiṃsa chabbīsa ekūnavīsati soḷasa pacchimānīti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ – dvattiṃsa cittāni hi rūpaṃ samuṭṭhāpenti, iriyāpathampi upatthambhenti, duvidhampi viññattiṃ janenti. Chabbīsati viññattimeva na janenti, itaradvayaṃ karonti. Ekūnavīsati rūpameva samuṭṭhāpenti, itaradvayaṃ na karonti. Soḷasa imesu tīsu ekampi na karonti.

Tattha dvattiṃsāti heṭṭhā vuttāneva kāmāvacarato aṭṭha kusalāni, dvādasa akusalāni, kiriyato dasa cittāni, sekkhaputhujjanānaṃ abhiññācittaṃ, khīṇāsavānaṃ abhiññācittanti. Chabbīsāti rūpāvacarato pañca kusalāni, pañca kiriyāni, arūpāvacarato cattāri kusalāni, cattāri kiriyāni, cattāri maggacittāni, cattāri phalacittānīti. Ekūnavīsatīti kāmāvacarakusalavipākato ekādasa, akusalavipākato dve , kiriyato kiriyamanodhātu, rūpāvacarato pañca vipākacittānīti. Soḷasāti dve pañcaviññāṇāni, sabbasattānaṃ paṭisandhicittaṃ, khīṇāsavānaṃ cuticittaṃ, arūpe cattāri vipākacittānīti. Imāni soḷasa rūpiriyāpathaviññattīsu ekampi na karonti. Aññānipi bahūni arūpe uppannāni anokāsagatattā rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Na tāneva, kāyavacīviññattiyopi.

  1. Ākāsadhātuniddese na kassati, na nikassati, kasituṃ vā chindituṃ vā bhindituṃ vā na sakkāti ākāso. Ākāsova ākāsagataṃ, kheḷagatādi viya. Ākāsoti vā gatanti 『ākāsagataṃ』. Na haññatīti aghaṃ, aghaṭṭanīyanti attho. Aghameva aghagataṃ. Chiddaṭṭhena vivaro. Vivarova vivaragataṃ. Asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehīti etehi asamphuṭṭhaṃ nijjaṭākāsaṃva kathitaṃ. Lakkhaṇādito pana rūpaparicchedalakkhaṇā ākāsadhātu, rūpapariyantappakāsanarasā, rūpamariyādapaccupaṭṭhānā asamphuṭṭhabhāvachiddavivarabhāvapaccupaṭṭhānā vā, paricchinnarūpapadaṭṭhānā, yāya paricchinnesu rūpesu 『idamito uddhaṃ adho tiriya』nti ca hoti.

  2. Ito pare rūpassalahutādīnaṃ niddesā cittassalahutādīsu vuttanayeneva veditabbā. Lakkhaṇādito panettha adandhatālakkhaṇā rūpassa lahutā, rūpānaṃ garubhāvavinodanarasā, lahuparivattitāpaccupaṭṭhānā, lahurūpapadaṭṭhānā. Athaddhatālakkhaṇā rūpassa mudutā, rūpānaṃ thaddhabhāvavinodanarasā, sabbakiriyāsu avirodhitāpaccupaṭṭhānā, mudurūpapadaṭṭhānā. Sarīrakiriyānukūlakammaññabhāvalakkhaṇā rūpassa kammaññatā, akammaññatāvinodanarasā, adubbalabhāvapaccupaṭṭhānā, kammaññarūpapadaṭṭhānā.

Etā pana tisso na aññamaññaṃ vijahanti. Evaṃ santepi yo arogino viya rūpānaṃ lahubhāvo, adandhatālahuparivattippakāro, rūpadandhattakaradhātukkhobhapaṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno, so rūpavikāro 『rūpassalahutā』. Yo suparimadditacammasseva rūpānaṃ mudubhāvo sabbakiriyāvisesesu sarasavattanabhāvo vasavattanabhāvamaddavappakāro rūpathaddhattakaradhātukkhobhapaṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno , so rūpavikāro 『rūpassa mudutā』. Yo pana sudhantasuvaṇṇasseva rūpānaṃ kammaññabhāvo sarīrakiriyānukūlabhāvappakāro sarīrakiriyānaṃ ananukūlakaradhātukkhobhapaṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno, so rūpavikāro 『rūpassa kammaññatā』ti. Evametāsaṃ viseso veditabbo.

Etā pana tissopi kammaṃ kātuṃ na sakkoti, āhārādayova karonti. Tathā hi yogino 『ajja amhehi bhojanasappāyaṃ laddhaṃ, kāyo no lahu mudu kammañño』ti vadanti. 『Ajja utusappāyaṃ laddhaṃ, ajja amhākaṃ cittaṃ ekaggaṃ, kāyo no lahu mudu kammañño』ti vadantīti.

  1. Upacayasantatiniddesesu āyatanānanti aḍḍhekādasannaṃ rūpāyatanānaṃ. Ācayoti nibbatti. So rūpassa upacayoti yo āyatanānaṃ ācayo punappunaṃ nibbattamānānaṃ, sova rūpassa upacayo nāma hoti; vaḍḍhīti attho. Yo rūpassa upacayo sā rūpassa santatīti yā evaṃ upacitānaṃ rūpānaṃ vaḍḍhi, tato uttaritaraṃ pavattikāle sā rūpassa santati nāma hoti; pavattīti attho. Naditīre khatakūpasmiñhi udakuggamanakālo viya ācayo, nibbatti; paripuṇṇakālo viya upacayo, vaḍḍhi; ajjhottharitvā gamanakālo viya santati, pavattīti veditabbā.

Evaṃ kiṃ kathitaṃ hotīti? Āyatanena hi ācayo kathito, ācayena āyatanaṃ kathitaṃ. Ācayova kathito āyatanameva kathitaṃ. Evampi kiṃ kathitaṃ hotīti? Catusantatirūpānaṃ ācayo upacayo nibbatti vaḍḍhi kathitā. Atthato hi ubhayampetaṃ jātirūpasseva adhivacanaṃ. Ākāranānattena pana veneyyavasena ca upacayo santatīti uddesadesanaṃ katvā yasmā ettha atthato nānattaṃ natthi, tasmā niddese 『『yo āyatanānaṃ ācayo so rūpassa upacayo, yo rūpassa upacayo sā rūpassa santatī』』ti vuttaṃ.

Yasmā ca ubhayampetaṃ jātirūpasseva adhivacanaṃ tasmā ettha ācayalakkhaṇo rūpassa upacayo, pubbantato rūpānaṃ ummujjāpanaraso, niyyātanapaccupaṭṭhāno paripuṇṇabhāvapaccupaṭṭhāno vā, upacitarūpapadaṭṭhāno. Pavattilakkhaṇā rūpassa santati, anuppabandharasā, anupacchedapaccupaṭṭhānā, anuppabandharūpapadaṭṭhānāti veditabbā.

  1. Jaratāniddese jīraṇakavasena jarā; ayamettha sabhāvaniddeso . Jīraṇākāro jīraṇatā. Khaṇḍiccanti ādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Pacchimā dve pakatiniddesā. Ayañhi 『jarā』ti iminā padena sabhāvato dīpitā; tenassāyaṃ sabhāvaniddeso. 『Jīraṇatā』ti iminā ākārato; tenassāyaṃ ākāraniddeso. Khaṇḍiccanti iminā kālātikkame dantanakhānaṃ khaṇḍitabhāvakaraṇakiccato. Pāliccanti iminā kesalomānaṃ palitabhāvakaraṇakiccato. Valittacatāti iminā maṃsaṃ milāpetvā tace valibhāvakaraṇakiccato dīpitā. Tenassā ime 『khaṇḍicca』ntiādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Tehi imesaṃ vikārānaṃ dassanavasena pākaṭībhūtā pākaṭajarā dassitā. Yatheva hi udakassa vā aggino vā tiṇarukkhādīnaṃ saṃbhaggapalibhaggatāya vā jhāmatāya vā gatamaggo pākaṭo hoti, na ca so gatamaggo tāneva udakādīni, evameva jarāya dantādīsu khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, cakkhuṃ ummīletvāpi gayhati, na ca khaṇḍiccādīneva jarā. Na hi jarā cakkhuviññeyyā hoti.

Āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripākoti imehi pana padehi kālātikkameyeva abhibyattāya āyukkhayacakkhādiindriyaparipākasaññitāya pakatiyā dīpitā. Tenassime pacchimā dve pakatiniddesāti veditabbā. Tattha yasmā jaraṃ pattassa āyu hāyati, tasmā jarā 『āyuno saṃhānī』ti phalūpacārena vuttā. Yasmā ca daharakāle suppasannāni, sukhumampi attano visayaṃ sukheneva gaṇhanasamatthāni cakkhādīni indriyāni jaraṃ pattassa paripakkāni āluḷitāni avisadāni, oḷārikampi attano visayaṃ gahetuṃ asamatthāni honti, tasmā 『indriyānaṃ paripāko』tipi phalūpacāreneva vuttā.

Sā panāyaṃ evaṃ niddiṭṭhā sabbāpi jarā pākaṭā paṭicchannāti duvidhā hoti. Tattha dantādīsu khaṇḍabhāvādidassanato rūpadhammesu jarā pākaṭajarā nāma . Arūpadhammesu pana jarā tādisassa vikārassa adassanato paṭicchannajarā nāma. Puna avīci savīcīti evampi duvidhā hoti. Tattha maṇikanakarajatapavāḷacandimasūriyādīnaṃ viya, mandadasakādīsu pāṇīnaṃ viya ca, pupphaphalapallavādīsu ca apāṇīnaṃ viya, antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ duviññeyyattā jarā avīcijarā nāma; nirantarajarāti attho. Tato aññesu pana yathāvuttesu antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ suviññeyyattā jarā savīcijarā nāmāti veditabbā.

Lakkhaṇāditopi rūpaparipākalakkhaṇā rūpassa jaratā, upanayanarasā, sabhāvānapagamepi navabhāvāpagamapaccupaṭṭhānā, vīhipurāṇabhāvo viya paripaccamānarūpapadaṭṭhānāti veditabbā.

  1. Aniccatāniddese khayagamanavasena khayo, vayagamanavasena vayo, bhijjanavasena bhedo. Atha vā, yasmā taṃ patvā rūpaṃ khīyati, veti, bhijjati ca, tasmā khīyati etasminti 『khayo』, veti etasminti 『vayo』, bhijjati etasminti 『bhedo』. Upasaggavasena padaṃ vaḍḍhetvā bhedova paribhedo. Hutvā abhāvaṭṭhena, na niccanti aniccaṃ. Tassa bhāvo aniccatā. Antaradhāyati etthāti antaradhānaṃ. Maraṇañhi patvā rūpaṃ antaradhāyati, adassanaṃ gacchati. Na kevalañca rūpameva, sabbepi pañcakkhandhā. Tasmā pañcannampi khandhānaṃ aniccatāya idameva lakkhaṇanti veditabbaṃ. Lakkhaṇādito pana paribhedalakkhaṇā rūpassa aniccatā, saṃsīdanarasā, khayavayapaccupaṭṭhānā, paribhijjamānarūpapadaṭṭhānāti veditabbā.

Heṭṭhā jāti gahitā jarā gahitā, imasmiṃ ṭhāne maraṇaṃ gahitaṃ. Ime tayo dhammā imesaṃ sattānaṃ ukkhittāsikapaccāmittasadisā. Yathā hi purisassa tayo paccāmittā otāraṃ gavesamānā vicareyyuṃ. Tesu eko evaṃ vadeyya – 『etaṃ nīharitvā aṭavipavesanaṃ mayhaṃ bhāro hotū』ti. Dutiyo 『aṭavigatakāle pothetvā pathaviyaṃ pātanaṃ mayhaṃ bhāro』ti. Tatiyo 『pathavigatakālato paṭṭhāya asinā sīsacchedanaṃ mayhaṃ bhāro』ti. Evarūpā ime jāti ādayo. Nīharitvā aṭavipavesanapaccāmittasadisā hettha jāti, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne nibbattāpanato. Aṭavigataṃ pothetvā pathaviyaṃ pātanapaccāmittasadisā jarā , nibbattakkhandhānaṃ dubbalaparādhīnamañcaparāyaṇabhāvakaraṇato. Pathavigatassa asinā sīsacchedakapaccāmittasadisaṃ maraṇaṃ, jarāppattānaṃ khandhānaṃ jīvitakkhayapāpanatoti.

  1. Kabaḷīkārāhāraniddese kabaḷaṃ karīyatīti kabaḷīkāro. Āharīyatīti āhāro. Kabaḷaṃ katvā ajjhoharīyatīti attho. Rūpaṃ vā āharatītipi 『āhāro』. Evaṃ vatthuvasena nāmaṃ uddharitvā puna vatthuvasenevetaṃ pabhedato dassetuṃ odano kummāsotiādi vuttaṃ. Odanādīni hi phāṇitapariyantāni dvādasa idhādhippetassa āhārassa vatthūni. Pāḷiyaṃ anāgatāni mūlaphalādīni yevāpanakaṃ paviṭṭhāni.

Idāni tāni mūlaphalādīni kattabbato dassetuṃ yamhi yamhi janapadetiādimāha. Tattha mukhena asitabbaṃ bhuñjitabbanti mukhāsiyaṃ. Dantehi vikhāditabbanti dantavikhādanaṃ. Galena ajjhoharitabbanti galajjhoharaṇīyaṃ. Idāni taṃ kiccavasena dassetuṃ kucchivitthambhananti āha. Tañhi mūlaphalādi odanakummāsādi vā ajjhohaṭaṃ kucchiṃ vitthambheti. Idamassa kiccaṃ. Yāya ojāya sattā yāpentīti heṭṭhā sabbapadehi savatthukaṃ āhāraṃ dassetvā idāni nibbaṭṭitaojameva dassetuṃ idaṃ vuttaṃ.

Kiṃ panettha vatthussa kiccaṃ? Kiṃ ojāya? Parissayaharaṇapālanāni. Vatthuhi parissayaṃ harati pāletuṃ na sakkoti, ojā pāleti parissayaṃ harituṃ na sakkoti. Dvepi ekato hutvā pāletumpi sakkonti parissayampi harituṃ. Ko panesa parissayo nāma? Kammajatejo. Antokucchiyañhi odanādivatthusmiṃ asati, kammajatejo uṭṭhahitvā udarapaṭalaṃ gaṇhāti, 『chātomhi, āhāraṃ me dethā』ti vadāpeti. Bhuttakāle udarapaṭalaṃ muñcitvā vatthuṃ gaṇhāti. Atha satto ekaggo hoti.

Yathā hi chāyārakkhaso chāyaṃ paviṭṭhaṃ gahetvā devasaṅkhalikāya bandhitvā attano bhavane modanto chātakāle āgantvā sīse ḍaṃsati. So ḍaṭṭhattā viravati. Taṃ viravaṃ sutvā 『dukkhappatto ettha atthī』ti tato tato manussā āgacchanti. So āgatāgate gahetvā khāditvā bhavane modati. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Chāyārakkhaso viya hi kammajatejo, devasaṅkhalikāya bandhitvā ṭhapitasatto viya udarapaṭalaṃ, puna āgatamanussā viya odanādivatthu, otaritvā sīse ḍaṃsanaṃ viya kammajatejassa vatthuto muttassa udarapaṭalaggahaṇaṃ, ḍaṭṭhassa viravanakālo viya 『āhāraṃ dethā』ti vacanakālo, tāya saññāya āgatāgate gahetvā khāditvā bhavane modanakālo viya kammajatejena udarapaṭalaṃ muñcitvā vatthusmiṃ gahite ekaggacittatā.

Tattha oḷārike vatthusmiṃ ojā mandā hoti. Sukhume balavatī. Kudrūsakabhattādīni hi bhuñjitvā muhutteneva chāto hoti. Sappiādīni pivitvā ṭhitassa divasampi bhattaṃ na ruccati. Ettha ca upādāyupādāya oḷārikasukhumatā veditabbā. Kumbhīlānañhi āhāraṃ upādāya morānaṃ āhāro sukhumo. Kumbhīlā kira pāsāṇe gilanti. Te ca nesaṃ kucchippattā vilīyanti. Morā sappavicchikādipāṇe khādanti. Morānaṃ pana āhāraṃ upādāya taracchānaṃ āhāro sukhumo. Te kira tivassachaḍḍitāni visāṇāni ceva aṭṭhīni ca khādanti. Tāni ca nesaṃ kheḷena temitamattāneva kandamūlaṃ viya mudukāni honti. Taracchānampi āhāramupādāya hatthīnaṃ āhāro sukhumo. Te hi nānārukkhasākhādayo khādanti. Hatthīnaṃ āhārato gavayagokaṇṇamigādīnaṃ āhāro sukhumo. Te kira nissārāni nānārukkhapaṇṇādīni khādanti. Tesampi āhārato gunnaṃ āhāro sukhumo. Te allasukkhatiṇāni khādanti. Tesampi āhārato sasānaṃ āhāro sukhumo. Sasānaṃ āhārato sakuṇānaṃ āhāro sukhumo. Sakuṇānaṃ āhārato paccantavāsīnaṃ āhāro sukhumo. Paccantavāsīnaṃ āhārato gāmabhojakānaṃ āhāro sukhumo. Gāmabhojakānaṃ āhārato rājarājamahāmattānaṃ āhāro sukhumo. Tesampi āhārato cakkavattino āhāro sukhumo. Cakkavattino āhārato bhummadevānaṃ āhāro sukhumo. Bhummadevānaṃ āhārato cātumahārājikānaṃ āhāro sukhumo. Evaṃ yāva paranimmitavasavattīnaṃ āhāro vitthāretabbo. Tesaṃ panāhāro sukhumotveva niṭṭhaṃ patto.

Lakkhaṇāditopi ojālakkhaṇo kabaḷīkāro āhāro, rūpāharaṇaraso, upatthambhanapaccupaṭṭhāno, kabaḷaṃ katvā āharitabbavatthupadaṭṭhānoti veditabbo.

  1. Noupādāniddese yathā upādārūpaṃ upādiyateva, na aññena upādiyati, evametaṃ na upādiyatevāti noupādā.

  2. Phusitabbanti phoṭṭhabbaṃ. Phusitvā jānitabbanti attho. Phoṭṭhabbañca taṃ āyatanañcāti phoṭṭhabbāyatanaṃ. Āpo ca taṃ nissattasuññatasabhāvaṭṭhena dhātu cāti āpodhātu. Idāni yasmā tīṇi rūpāni phusitvā jānitabbāni tasmā tāni bhājetvā dassetuṃ katamaṃ taṃ rūpaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ? Pathavīdhātūtiādimāha. Tattha kakkhaḷattalakkhaṇā pathavīdhātu, patiṭṭhānarasā, sampaṭicchanapaccupaṭṭhānā. Tejodhātu uṇhattalakkhaṇā, paripācanarasā, maddavānuppadānapaccupaṭṭhānā. Vāyodhātu vitthambhanalakkhaṇā, samudīraṇarasā, abhinīhārapaccupaṭṭhānā. Purimā pana 『āpodhātu』 paggharaṇalakkhaṇā, brūhanarasā, saṅgahapaccupaṭṭhānā. Ekekā cettha sesattayapadaṭṭhānāti veditabbā.

Kakkhaḷanti thaddhaṃ. Mudukanti athaddhaṃ. Saṇhanti maṭṭhaṃ. Pharusanti kharaṃ. Sukhasamphassanti sukhavedanāpaccayaṃ iṭṭhaphoṭṭhabbaṃ. Dukkhasamphassanti dukkhavedanāpaccayaṃ aniṭṭhaphoṭṭhabbaṃ. Garukanti bhāriyaṃ. Lahukanti abhāriyaṃ, sallahukanti attho. Ettha ca 『kakkhaḷaṃ mudukaṃ saṇhaṃ pharusaṃ garukaṃ lahuka』nti padehi pathavīdhātu eva bhājitā. 『『Yadāyaṃ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato ca tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro cā』』ti (dī. ni. 2.424) suttepi lahumudubhūtaṃ pathavīdhātumeva sandhāya vuttaṃ.

『Sukhasamphassaṃ dukkhasamphassa』nti padadvayena pana tīṇipi mahābhūtāni bhājitāni. Pathavīdhātu hi sukhasamphassāpi atthi dukkhasamphassāpi. Tathā tejodhātuvāyodhātuyo. Tattha sukhasamphassā pathavīdhātu mudutaluṇahatthe dahare pāde sambāhante assādetvā assādetvā 『sambāha tāta, sambāha tātā』ti vadāpanākāraṃ karoti. Sukhasamphassā tejodhātu sītasamaye aṅgārakapallaṃ āharitvā gattaṃ sedente assādetvā assādetvā 『sedehi tāta, sedehi tātā』ti vadāpanākāraṃ karoti. Sukhasamphassā vāyodhātu uṇhasamaye vattasampanne dahare bījanena bījante assādetvā assādetvā 『bīja tāta, bīja tātā』ti vadāpanākāraṃ karoti. Thaddhahatthe pana dahare pāde sambāhante aṭṭhīnaṃ bhijjanakālo viya hoti. Sopi 『apehī』ti vattabbataṃ āpajjati. Uṇhasamaye aṅgārakapalle ābhate 『apanehi na』nti vattabbaṃ hoti. Sītasamaye bījanena bījante 『apehi, mā bījā』ti vattabbaṃ hoti. Evametāsaṃ sukhasamphassatā dukkhasamphassatā ca veditabbā.

Yaṃ phoṭṭhabbaṃ anidassanaṃ sappaṭighantiādinā nayena vuttā pana catūhi catūhi nayehi paṭimaṇḍitā terasa vārā heṭṭhā rūpāyatanādīsu vuttanayeneva veditabbā.

Kiṃ panetāni tīṇi mahābhūtāni ekappahāreneva āpāthaṃ āgacchanti udāhu noti? Āgacchanti. Evaṃ āgatāni kāyapasādaṃ ghaṭṭenti na ghaṭṭentīti? Ghaṭṭenti. Ekappahāreneva tāni ārammaṇaṃ katvā kāyaviññāṇaṃ uppajjati nuppajjatīti? Nuppajjati. Ābhujitavasena vā hi ussadavasena vā ārammaṇakaraṇaṃ hoti.

Tattha ābhujitavasena tāva, pattasmiñhi odanena pūretvā ābhate ekaṃ sitthaṃ gahetvā thaddhaṃ vā mudukaṃ vāti vīmaṃsanto kiñcāpi tattha tejopi atthi vāyopi atthi, pathavīdhātumeva pana ābhujati. Uṇhodake hatthaṃ otāretvā vīmaṃsanto kiñcāpi tattha pathavīpi atthi vāyopi atthi, tejodhātumeva pana ābhujati. Uṇhasamaye vātapānaṃ vivaritvā vātena sarīraṃ paharāpento ṭhito mandamande vāte paharante kiñcāpi tattha pathavīpi atthi tejopi atthi, vāyodhātumeva pana ābhujati. Evaṃ ābhujitavasena ārammaṇaṃ karoti nāma.

Yo pana upakkhalati vā sīsena vā rukkhaṃ paharati bhuñjanto vā sakkharaṃ ḍaṃsati, so kiñcāpi tattha tejopi atthi vāyopi atthi, ussadavasena pana pathavīdhātumeva ārammaṇaṃ karoti. Aggiṃ akkamantopi kiñcāpi tattha pathavīpi atthi vāyopi atthi, ussadavasena pana tejodhātumeva ārammaṇaṃ karoti. Balavavāte kaṇṇasakkhaliṃ paharitvā badhirabhāvaṃ karonte. Kiñcāpi tattha pathavīpi atthi tejopi atthi, ussadavasena pana vāyodhātumeva ārammaṇaṃ karoti.

Yaṃkiñci dhātuṃ ārammaṇaṃ karontassa kāyaviññāṇampi ekappahārena nuppajjati. Sūcikalāpena viddhassa ekappahārena kāyo ghaṭṭiyati. Yasmiṃ yasmiṃ pana ṭhāne kāyapasādo ussanno hoti, tattha tattha kāyaviññāṇaṃ uppajjati. Yattha yatthāpi paṭighaṭṭananighaṃso balavā hoti tattha tattha paṭhamaṃ uppajjati. Kukkuṭapattena vaṇe dhoviyamāne aṃsuaṃsu kāyapasādaṃ ghaṭṭeti. Yattha yattha pana pasādo ussanno hoti, tattha tattheva kāyaviññāṇaṃ uppajjati. Evaṃ ussadavasena ārammaṇaṃ karoti. Ussadavaseneva ca kāyaviññāṇaṃ uppajjati nāma.

Kathaṃ pana cittassa ārammaṇato saṅkanti hotīti? Dvīhākārehi hoti – ajjhāsayato vā visayādhimattato vā. Vihārapūjādīsu hi 『tāni tāni cetiyāni ceva paṭimāyo ca vandissāmi, potthakammacittakammāni ca olokessāmī』ti ajjhāsayena gato ekaṃ vanditvā vā passitvā vā itarassa vandanatthāya vā dassanatthāya vā manaṃ katvā vanditumpi passitumpi gacchatiyeva, evaṃ ajjhāsayato saṅkamati nāma.

Kelāsakūṭapaṭibhāgaṃ pana mahācetiyaṃ olokento ṭhitopi aparabhāge sabbatūriyesu paggahitesu rūpārammaṇaṃ vissajjetvā saddārammaṇaṃ saṅkamati. Manuññagandhesu pupphesu vā gandhesu vā ābhatesu saddārammaṇaṃ vissajjetvā gandhārammaṇaṃ saṅkamati. Evaṃ visayādhimattato saṅkamati nāma.

  1. Āpodhātuniddese āpoti sabhāvaniddeso. Āpova āpogataṃ. Sinehavasena sineho, sinehova sinehagataṃ. Bandhanattaṃrūpassāti pathavīdhātuādikassa bhūtarūpassa bandhanabhāvo. Ayopiṇḍiādīni hi āpodhātu ābandhitvā baddhāni karoti. Tāya ābaddhattā tāni baddhāni nāma honti. Pāsāṇapabbatatālaṭṭhihatthidantagosiṅgādīsupi eseva nayo . Sabbāni hetāni āpodhātu eva ābandhitvā baddhāni karoti. Āpodhātuyā ābaddhattāva baddhāni honti.

Kiṃ pana pathavīdhātu sesadhātūnaṃ patiṭṭhā hoti na hotīti hoti phusitvā hoti udāhu aphusitvā? Āpodhātu vā sesā ābandhamānā phusitvā ābandhati udāhu aphusitvāti? Pathavīdhātu tāva āpodhātuyā aphusitvāva patiṭṭhā hoti, tejodhātuyā ca vāyodhātuyā ca phusitvā. Āpodhātu pana pathavīdhātumpi tejovāyodhātuyopi aphusitvāva ābandhati. Yadi phusitvā ābandheyya phoṭṭhabbāyatanaṃ nāma bhaveyya.

Tejodhātuvāyodhātūnampi sesadhātūsu sakasakakiccakaraṇe eseva nayo. Tejodhātu hi pathavīdhātuṃ phusitvā jhāpeti. Sā pana na uṇhā hutvā jhāyati. Yadi uṇhā hutvā jhāyeyya uṇhattalakkhaṇā nāma bhaveyya. Āpodhātuṃ pana aphusitvāva tāpeti. Sāpi tapamānā na uṇhā hutvā tapati. Yadi uṇhā hutvā tapeyya uṇhattalakkhaṇā nāma bhaveyya. Vāyodhātuṃ pana phusitvāva tāpeti. Sāpi tapamānā na uṇhā hutvā tapati. Yadi uṇhā hutvā tapeyya uṇhattalakkhaṇā nāma bhaveyya. Vāyodhātu pathavīdhātuṃ phusitvā vitthambheti, tathā tejodhātuṃ āpodhātuṃ pana aphusitvāva vitthambheti.

Ucchurasaṃ pacitvā phāṇitapiṇḍe kariyamāne āpodhātu thaddhā hoti na hotīti? Na hoti. Sā hi paggharaṇalakkhaṇā. Pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā. Omattaṃ pana āpo adhimattapathavīgatikaṃ jātaṃ. Sā hi rasākārena ṭhitabhāvaṃ vijahati, lakkhaṇaṃ na vijahati. Phāṇitapiṇḍe vilīyamānepi pathavīdhātu na vilīyati. Kakkhaḷalakkhaṇā hi pathavīdhātu paggharaṇalakkhaṇā āpodhātu. Omattā pana pathavī adhimattaāpagatikā hoti. Sā piṇḍākārena ṭhitabhāvaṃ vijahati, lakkhaṇaṃ na vijahati. Catunnañhi mahābhūtānaṃ bhāvaññathattameva hoti, lakkhaṇaññathattaṃ nāma natthi. Tassa abhāvo aṭṭhānaparikappasuttena dīpito. Vuttañhetaṃ –

『『Siyā, ānanda, catunnaṃ mahābhūtānaṃ aññathattaṃ, pathavīdhātuyā…pe… vāyodhātuyā ; na tveva buddhe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathatta』』nti (a. ni. 3.76).

Ayañhettha attho – ānanda, kakkhaḷattalakkhaṇā pathavīdhātu parivattitvā paggharaṇalakkhaṇā āpodhātu nāma bhaveyya, ariyasāvakassa pana aññathattaṃ nāma natthīti. Evamettha aṭṭhānaparikappo āgato.

  1. Ito paresu upādiṇṇarūpādiniddesesu upādiṇṇapadādīnaṃ attho mātikākathāyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Cakkhāyatanādīni heṭṭhā vitthāritāneva. Tattha tattha pana visesamattameva vakkhāma.

Upādiṇṇaniddese tāva cakkhāyatanādīni ekantaupādiṇṇattā vuttāni. Yasmā pana rūpāyatanādīni upādiṇṇānipi atthi anupādiṇṇānipi, tasmā tāni yaṃ vā panāti saṅkhepato dassetvā puna kammassa katattā rūpāyatanantiādinā nayena vitthāritāni. Iminā upāyena sabbayevāpanakesu attho veditabbo.

Kasmā pana 『kammassa katattā』ti ca 『na kammassa katattā』ti ca ubhinnampi niddese 『jaratā ca aniccatā ca』 na gahitā, anupādiṇṇādīnaṃyeva niddesesu gahitāti? Na kammassa katattāti ettha tāva kammato aññapaccayasamuṭṭhānaṃ saṅgahitaṃ. 『Kammassa katattā』ti ettha kammasamuṭṭhānameva. Imāni ca dve rūpāni neva kammato na aññasmā rūpajanakapaccayā uppajjanti, tasmā na gahitāni. Sā ca nesaṃ anuppatti parato āvi bhavissati. Anupādiṇṇantiādīsu pana kevalaṃ anupādiṇṇādiggahaṇena kammādisamuṭṭhānatā paṭikkhittā, naaññapaccayasamuṭṭhānatā anuññātā. Tasmā tattha gahitānīti veditabbāni.

  1. Cittasamuṭṭhānaniddese kāyaviññatti vacīviññattīti idaṃ dvayaṃ yasmā ekantacittasamuṭṭhānāni bhūtāni upādāya paññāyati, tasmā vuttaṃ. Paramatthato pana tassa nissayabhūtāni bhūtāneva cittasamuṭṭhānāni, taṃnissitattā. Yathā aniccassa rūpassa jarāmaraṇaṃ aniccaṃ nāma hoti, evamidampi cittasamuṭṭhānaṃ nāma jātaṃ.

  2. Cittasahabhuniddesepi eseva nayo. Yāva cittaṃ tāva paññāyanato idameva dvayaṃ vuttaṃ. Na panetaṃ cittena saha bhūtāni viya, cetanādayo viya ca uppajjati.

  3. Cittānuparivattitāyapi eseva nayo. Yāva cittaṃ tāva paññāyanato eva hetaṃ dvayaṃ cittānuparivattīti vuttaṃ.

674.Oḷārikanti vatthārammaṇabhūtattā saṃṅghaṭṭanavasena gahetabbato thūlaṃ. Vuttavipallāsato sukhumaṃ veditabbaṃ.

676.Dūreti ghaṭṭanavasena aggahetabbattā dubbiññeyyabhāvena samīpe ṭhitampi dūre. Itaraṃ pana ghaṭṭanavasena gahetabbattā suviññeyyabhāvena dūre ṭhitampi santike. Cakkhāyatanādiniddesā heṭṭhā vuttanayeneva vitthārato veditabbā. Idaṃ tāva duvidhena rūpasaṅgahe visesamattaṃ. Tividhasaṅgaho uttānatthova.

Catukkaniddesavaṇṇanā

  1. Catubbidhasaṅgahāvasāne diṭṭhādīnaṃ pacchimapadassa bhedābhāvena ādito paṭṭhāya pucchaṃ akatvāva rūpāyatanaṃ diṭṭhaṃ saddāyatanaṃ sutantiādi vuttaṃ. Tattha rūpāyatanaṃ cakkhunā oloketvā dakkhituṃ sakkāti 『diṭṭhaṃ』 nāma jātaṃ. Saddāyatanaṃ sotena sutvā jānituṃ sakkāti 『sutaṃ』 nāma jātaṃ. Gandhāyatanādittayaṃ ghānajivhākāyehi patvā gahetabbato munitvā jānitabbaṭṭhena mutaṃ nāma jātaṃ. Phusitvā viññāṇuppattikāraṇato 『mutaṃ』 nāmātipi vuttaṃ. Sabbameva pana rūpaṃ manoviññāṇena jānitabbanti manasā viññātaṃ nāma jātaṃ.

Pañcakaniddesavaṇṇanā

  1. Pañcavidhasaṅgahaniddese kakkhaḷanti thaddhaṃ. Kharameva kharagataṃ, pharusanti attho. Itare dvepi sabhāvaniddesā eva. Ajjhattanti niyakajjhattaṃ. Bahiddhāti bāhiraṃ. Upādiṇṇanti na kammasamuṭṭhānameva. Avisesena pana sarīraṭṭhakassetaṃ gahaṇaṃ. Sarīraṭṭhakañhi upādiṇṇaṃ vā hotu anupādiṇṇaṃ vā, ādinnagahitaparāmaṭṭhavasena sabbaṃ upādiṇṇameva nāma.

969.Tejogatanti sabbatejesu gataṃ uṇhattalakkhaṇaṃ, tejo eva vā tejobhāvaṃ gatanti 『tejogataṃ』. Usmāti usmākāro. Usmāgatanti usmābhāvaṃ gataṃ. Usmākārassevetaṃ nāmaṃ. Usumanti balavausmā. Usumameva usumabhāvaṃ gatanti usumagataṃ.

  1. Vāyanakavasena vāyo. Vāyova vāyobhāvaṃ gatattā vāyogataṃ. Thambhitattanti uppalanāḷatacādīnaṃ viya vātapuṇṇānaṃ thambhitabhāvo rūpassa.

Chakkādiniddesavaṇṇanā

972-4. Chabbidhādisaṅgahānaṃ tiṇṇaṃ osānapadassa bhedābhāvato ādito paṭṭhāya apucchitvāva niddeso kato. Tattha cakkhuviññāṇena jānituṃ sakkāti cakkhuviññeyyaṃ…pe… manoviññāṇena jānituṃ sakkāti manoviññeyyaṃ. Tividhāya manodhātuyā jānituṃ sakkāti manodhātuviññeyyaṃ sabbaṃ rūpanti ettha yasmā ekaṃ rūpampi manoviññāṇadhātuyā ajānitabbaṃ nāma natthi, tasmā 『sabbaṃ rūpa』nti vuttaṃ. Sammāsambuddhena hi abhidhammaṃ patvā nayaṃ kātuṃ yuttaṭṭhāne nayo akato nāma natthi. Idañca ekarūpassāpi manoviññāṇadhātuyā ajānitabbassa abhāvena nayaṃ kātuṃ yuttaṭṭhānaṃ nāma, tasmā nayaṃ karonto 『sabbaṃ rūpa』nti āha.

974.Sukhasamphassoti sukhavedanāpaṭilābhapaccayo. Dukkhasamphassoti dukkhavedanāpaṭilābhapaccayo. Idhāpi phoṭṭhabbārammaṇassa sukhadukkhassa sabbhāvato ayaṃ nayo dinno.

Navakādiniddesavaṇṇanā

  1. Navake pana indriyarūpassa nāma atthitāya nayo dinno. Tasseva sappaṭighaappaṭighatāya dasake nayo dinno. Ekādasake aḍḍhekādasa āyatanāni vibhattāni. Tesaṃ niddesavārā heṭṭhā vuttanayena vitthārato veditabbā. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva.

Pakiṇṇakakathā

Imesu pana rūpesu asammohatthaṃ samodhānaṃ samuṭṭhānaṃ parinipphannañca saṅkhatanti idaṃ 『pakiṇṇakaṃ』 veditabbaṃ.

Tattha 『samodhāna』nti sabbameva hidaṃ rūpaṃ samodhānato cakkhāyatanaṃ…pe… kabaḷīkāro āhāro, phoṭṭhabbāyatanaṃ āpodhātūti pañcavīsatisaṅkhyaṃ hoti. Taṃ vatthurūpena saddhiṃ chabbīsatisaṅkhyaṃ veditabbaṃ. Ito aññaṃ rūpaṃ nāma natthi. Keci pana 『middharūpaṃ nāma atthī』ti vadanti. Te 『『addhā munīsi sambuddho, natthi nīvaraṇā tavā』』tiādīni (su. ni. 546) vatvā middharūpaṃ nāma natthīti paṭisedhetabbā. Apare balarūpena saddhiṃ sattavīsati, sambhavarūpena saddhiṃ aṭṭhavīsati, jātirūpena saddhiṃ ekūnatiṃsati, rogarūpena saddhiṃ samatiṃsati rūpānīti vadanti. Tepi tesaṃ visuṃ abhāvaṃ dassetvā paṭikkhipitabbā. Vāyodhātuyā hi gahitāya balarūpaṃ gahitameva, aññaṃ balarūpaṃ nāma natthi. Āpodhātuyā sambhavarūpaṃ, upacayasantatīhi jātirūpaṃ, jaratāaniccatāhi gahitāhi rogarūpaṃ gahitameva. Aññaṃ rogarūpaṃ nāma natthi. Yopi kaṇṇarogādi ābādho so visamapaccayasamuṭṭhitadhātumattameva. Na añño tattha rogo nāma atthīti samodhānato chabbīsatimeva rūpāni.

『Samuṭṭhāna』nti kati rūpāni katisamuṭṭhānāni? Dasa ekasamuṭṭhānāni, ekaṃ dvisamuṭṭhānaṃ, tīṇi tisamuṭṭhānāni, nava catusamuṭṭhānāni, dve na kenaci samuṭṭhahanti.

Tattha cakkhupasādo…pe… jīvitindriyanti imāni aṭṭha ekantaṃ kammatova samuṭṭhahanti. Kāyaviññattivacīviññattidvayaṃ ekantena cittato samuṭṭhātīti dasa『ekasamuṭṭhānāni』 nāma. Saddo ututo ca cittato ca samuṭṭhātīti eko 『dvisamuṭṭhāno』 nāma. Tattha aviññāṇakasaddo ututo samuṭṭhāti, saviññāṇakasaddo cittato. Lahutādittayaṃ pana utucittāhārehi samuṭṭhātīti tīṇi 『tisamuṭṭhānāni』 nāma. Avasesāni nava rūpāni tehi kammena cāti catūhi samuṭṭhahantīti nava 『catusamuṭṭhānāni』 nāma. Jaratā aniccatā pana etesu ekatopi na samuṭṭhahantīti dve 『na kenaci samuṭṭhahanti』 nāma. Kasmā? Ajāyanato. Na hi etāni jāyanti. Kasmā? Jātassa pākabhedattā. Uppannañhi rūpaṃ jīrati bhijjatīti avassaṃ panetaṃ sampaṭicchitabbaṃ. Na hi uppannaṃ rūpaṃ arūpaṃ vā akkhayaṃ nāma dissati. Yāva pana na bhijjati tāvassa paripākoti siddhametaṃ. 『Jātassa pākabhedattā』ti yadi ca tāni jāyeyyuṃ tesampi pākabhedā bhaveyyuṃ. Na ca pāko paccati, bhedo vā bhijjatīti jātassa pākabhedattā netaṃ dvayaṃ jāyati.

Tattha siyā – yathā 『kammassa katattā』ti ādiniddesesu 『rūpassa upacayo rūpassa santatī』ti vacanena 『jāti』 jāyatīti sampaṭicchitaṃ hoti, evaṃ 『pāko』pi paccatu 『bhedo』pi bhijjatūti. 『『Na tattha 『jāti jāyatī』ti sampaṭicchitaṃ. Ye pana dhammā kammādīhi nibbattanti tesaṃ abhinibbattibhāvato jātiyā tappaccayabhāvavohāro anumato. Na pana paramatthato jāti jāyati. Jāyamānassa hi abhinibbattimattaṃ jātī』』ti.

Tattha siyā – 『yatheva jāti yesaṃ dhammānaṃ abhinibbatti tappaccayabhāvavohāraṃ abhinibbattivohārañca labhati, tathā pākabhedāpi yesaṃ dhammānaṃ pākabhedā tappaccayabhāvavohāraṃ abhinibbattivohārañca labhantu. Evaṃ idampi dvayaṃ kammādisamuṭṭhānamevāti vattabbaṃ bhavissatī』ti. 『Na pākabhedā taṃ vohāraṃ labhanti. Kasmā? Janakapaccayānubhāvakkhaṇe abhāvato. Janakapaccayānañhi uppādetabbadhammassa uppādakkhaṇeyeva ānubhāvo, na tato uttari. Tehi abhinibbattitadhammakkhaṇasmiñca jāti paññāyamānā tappaccayabhāvavohāraṃ abhinibbattivohārañca labhati, tasmiṃ khaṇe sabbhāvato; na itaradvayaṃ, tasmiṃ khaṇe abhāvatoti nevetaṃ jāyatī』ti vattabbaṃ. 『『Jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppanna』』nti (saṃ. ni. 2.20) āgatattā idampi dvayaṃ jāyatīti ce – 『na, pariyāyadesitattā. Tattha hi paṭiccasamuppannānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇattā pariyāyena taṃ paṭiccasamuppanna』nti vuttaṃ.

『Yadi evaṃ, tayampetaṃ ajātattā sasavisāṇaṃ viya natthi; nibbānaṃ viya vā nicca』nti ce – na, nissayapaṭibaddhavuttito; pathavīādīnañhi nissayānaṃ bhāve jātiādittayaṃ paññāyati, tasmā na natthi. Tesañca abhāve na paññāyati, tasmā na niccaṃ. Etampi ca abhinivesaṃ paṭisedhetuṃ eva idaṃ vuttaṃ – 『『jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppanna』』nti (saṃ. ni. 2.20). Evamādīhi nayehi tāni dve rūpāni na kehici samuṭṭhahantīti veditabbaṃ.

Apica 『samuṭṭhāna』nti ettha ayamaññopi attho. Tassāyaṃ mātikā – 『kammajaṃ kammapaccayaṃ kammapaccayautusamuṭṭhānaṃ, āhārasamuṭṭhānaṃ āhārapaccayaṃ āhārapaccayautusamuṭṭhānaṃ, utusamuṭṭhānaṃ utupaccayaṃ utupaccayautusamuṭṭhānaṃ, cittasamuṭṭhānaṃ cittapaccayaṃ cittapaccayautusamuṭṭhāna』nti.

Tattha cakkhupasādādi aṭṭhavidhaṃ rūpaṃ saddhiṃ hadayavatthunā 『kammajaṃ』 nāma. Kesamassu hatthidantā assavālā camaravālāti evamādi 『kammapaccayaṃ』 nāma. Cakkaratanaṃ devatānaṃ uyyānavimānādīnīti evamādi 『kammapaccayautusamuṭṭhānaṃ』 nāma.

Āhārato samuṭṭhitaṃ suddhaṭṭhakaṃ 『āhārasamuṭṭhānaṃ』 nāma. Kabaḷīkāro āhāro dvinnampi rūpasantatīnaṃ paccayo hoti āhārasamuṭṭhānassa ca upādinnassa ca. Āhārasamuṭṭhānassa janako hutvā paccayo hoti, kammajassa anupālako hutvāti idaṃ āhārānupālitaṃ kammajarūpaṃ 『āhārapaccayaṃ』 nāma. Visabhāgāhāraṃ sevitvā ātape gacchantassa tilakakāḷakuṭṭhādīni uppajjanti, idaṃ 『āhārapaccayautusamuṭṭhānaṃ』 nāma.

Ututo samuṭṭhitaṃ suddhaṭṭhakaṃ 『utusamuṭṭhānaṃ』 nāma. Tasmiṃ utu aññaṃ aṭṭhakaṃ samuṭṭhāpeti, idaṃ 『utupaccayaṃ』 nāma. Tasmimpi utu aññaṃ aṭṭhakaṃ samuṭṭhāpeti, idaṃ 『utupaccayautusamuṭṭhānaṃ』 nāma. Evaṃ tissoyeva santatiyo ghaṭṭetuṃ sakkoti. Na tato paraṃ. Imamatthaṃ anupādinnakenāpi dīpetuṃ vaṭṭati. Utusamuṭṭhāno nāma valāhako. Utupaccayā nāma vuṭṭhidhārā. Deve pana vuṭṭhe bījāni virūhanti, pathavī gandhaṃ muñcati, pabbatā nīlā khāyanti, samuddo vaḍḍhati, etaṃ utupaccayautusamuṭṭhānaṃ nāma.

Cittato samuṭṭhitaṃ suddhaṭṭhakaṃ 『cittasamuṭṭhānaṃ』 nāma. 『『Pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.1.11) idaṃ 『cittapaccayaṃ』 nāma. Ākāse antalikkhe hatthimpi dasseti, assampi dasseti, rathampi dasseti , vividhampi senābyūhaṃ dassetitī (paṭi. ma. 3.18) idaṃ 『cittapaccayautusamuṭṭhānaṃ』 nāma.

『Parinipphanna』nti pannarasa rūpāni parinipphannāni nāma, dasa aparinipphannāni nāma. 『Yadi aparinipphannā, asaṅkhatā nāma bhaveyyuṃ』. 『『Tesaṃyeva pana rūpānaṃ kāyavikāro 『kāyaviññatti』 nāma, vacīvikāro 『vacīviññatti』 nāma, chiddaṃ vivaraṃ 『ākāsadhātu』 nāma, lahubhāvo 『lahutā』 nāma, mudubhāvo 『mudutā』 nāma, kammaññabhāvo 『kammaññatā』 nāma, nibbatti 『upacayo』 nāma, pavatti 『santati』 nāma, jīraṇākāro 『jaratā』 nāma, hutvā abhāvākāro 『aniccatā』 nāmāti. Sabbaṃ parinipphannaṃ saṅkhatameva hotī』』ti.

Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaaṭṭhakathāya

Rūpakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Nikkhepakaṇḍo

Tikanikkhepakathā

  1. Ettāvatā kusalattiko sabbesaṃ kusalādidhammānaṃ padabhājananayena vitthārito hoti. Yasmā pana yvāyaṃ kusalattikassa vibhajananayo vutto, sesatikadukānampi eseva vibhajananayo hoti – yathā hi ettha, evaṃ 『katame dhammā sukhāya vedanāya sampayuttā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākhandhaṃ, ime dhammā sukhāya vedanāya sampayuttā』tiādinā anukkamena sabbatikadukesu sakkā paṇḍitehi vibhājananayaṃ sallakkhetuṃ – tasmā taṃ vitthāradesanaṃ nikkhipitvā, aññena nātisaṅkhepanātivitthāranayena sabbatikadukadhammavibhāgaṃ dassetuṃ katame dhammā kusalāti nikkhepakaṇḍaṃ āraddhaṃ. Cittuppādakaṇḍañhi vitthāradesanā, aṭṭhakathākaṇḍaṃ saṅkhepadesanā. Idaṃ pana nikkhepakaṇḍaṃ cittuppādakaṇḍaṃ upādāya saṅkhepo, aṭṭhakathākaṇḍaṃ upādāya vitthāroti saṅkhittavitthāradhātukaṃ hoti. Tayidaṃ, vitthāradesanaṃ nikkhipitvā desitattāpi, heṭṭhā vuttakāraṇavasenāpi, nikkhepakaṇḍaṃ nāmāti veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ –

Mūlato khandhato cāpi, dvārato cāpi bhūmito;

Atthato dhammato cāpi, nāmato cāpi liṅgato;

Nikkhipitvā desitattā, nikkhepoti pavuccatīti.

Idañhi tīṇi kusalamūlānītiādinā nayena mūlato nikkhipitvā desitaṃ. Taṃsampayutto vedanākkhandhoti khandhato. Taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammanti dvārato. Kāyadvārappavattañhi kammaṃ kāyakammanti vuccati. Sukhabhūmiyaṃ, kāmāvacareti bhūmito nikkhipitvā desitaṃ. Tattha tattha atthadhammanāmaliṅgānaṃ vasena desitattā atthādīhi nikkhipitvā desitaṃ nāmāti veditabbaṃ.

Tattha kusalapadaniddese tāva tīṇīti gaṇanaparicchedo. Kusalāni ca tāni mūlāni ca, kusalānaṃ vā dhammānaṃ hetupaccayapabhavajanakasamuṭṭhānanibbattakaṭṭhena mūlānīti kusalamūlāni. Evaṃ atthavasena dassetvā idāni nāmavasena dassetuṃ alobho adoso amohoti āha. Ettāvatā yasmā mūlena muttaṃ kusalaṃ nāma natthi, tasmā catubhūmakakusalaṃ tīhi mūlehi pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Taṃsampayuttoti tehi alobhādīhi sampayutto. Tattha alobhena sampayutte saṅkhārakkhandhe, adosāmohāpi alobhena sampayuttasaṅkhārakkhandhagaṇanaṃyeva gacchanti. Sesadvayavasena sampayogepi eseva nayo. Iti catubhūmakakusalaṃ puna taṃsampayuttakacatukkhandhavasena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Taṃsamuṭṭhānanti tehi alobhādīhi samuṭṭhitaṃ. Imināpi nayena tadeva catubhūmikakusalaṃ tiṇṇaṃ kammadvārānaṃ vasena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Evaṃ tāva kusalaṃ tīsu ṭhānesu pariyādiyitvā dassitaṃ.

  1. Akusalepi eseva nayo. Dvādasannañhi akusalacittānaṃ ekampi mūlena muttaṃ nāma natthīti mūlena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Taṃsampayuttacatukkhandhato ca uddhaṃ akusalaṃ nāma natthīti tāneva dvādasa akusalacittāni catukkhandhavasena pariyādiyitvā dassesi. Dhammarājā kāyakammādivasena pana nesaṃ pavattisabbhāvato kammadvāravasena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Yaṃ panettha tadekaṭṭhā ca kilesātiādi vuttaṃ, tattha ekasmiṃ citte puggale vā ṭhitanti 『ekaṭṭhaṃ』. Tattha ekasmiṃ citte ṭhitaṃ sahajekaṭṭhaṃ nāma hoti. Ekasmiṃ puggale ṭhitaṃ pahānekaṭṭhaṃ nāma. Tena lobhādinā aññena vā tattha tattha niddiṭṭhena saha ekasmiṃ ṭhitanti tadekaṭṭhaṃ. Tattha 『katame dhammā saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti saṃkiliṭṭhattike; 『katame dhammā hīnā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti hīnattike 『katame dhammā akusalā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti imasmiṃ kusalattike; 『katame dhammā saṃkiliṭṭhā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti kilesagocchake 『katame dhammā saraṇā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesāti saraṇaduke』ti – imesu ettakesu ṭhānesu 『sahajekaṭṭhaṃ』 āgataṃ.

Dassanenapahātabbattike pana 『imāni tīṇi saṃyojanāni, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti, dassanenapahātabbahetukattikepi 『imāni tīṇi saṃyojanāni, tadekaṭṭhā ca kilesā』ti, puna tattheva tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso, ime dhammā dassanenapahātabbā; tadekaṭṭho lobho doso moho, ime dhammā dassanenapahātabbahetū; tadekaṭṭhā ca kilesā taṃsampayutto vedanākhandho…pe… viññāṇakkhandho, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ime dhammā dassanenapahātabbahetukāti; sammappadhānavibhaṅge 『『tattha katame pāpakā akusalā dhammā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā』』ti (vibha. 391) – imesu pana ettakesu ṭhānesu 『pahānekaṭṭhaṃ』 āgatanti veditabbaṃ.

  1. Abyākatapadaniddeso uttānatthoyevāti. Imasmiṃ tike tīṇi lakkhaṇāni tisso paññattiyo kasiṇugghāṭimākāsaṃ ajaṭākāsaṃ ākiñcaññāyatanassa ārammaṇaṃ nirodhasamāpatti ca na labbhatīti vuttaṃ.

988.Vedanāttikaniddese sukhabhūmiyanti ettha yathā tambabhūmi kaṇhabhūmīti tambakaṇhabhūmiyova vuccanti, evaṃ sukhampi sukhabhūmi nāma. Yathā ucchubhūmi sālibhūmīti ucchusālīnaṃ uppajjanaṭṭhānāni vuccanti, evaṃ sukhassa uppajjanaṭṭhānaṃ cittampi sukhabhūmi nāma. Taṃ idha adhippetaṃ. Yasmā pana sā kāmāvacare vā hoti, rūpāvacarādīsu vā, tasmāssā taṃ pabhedaṃ dassetuṃ kāmāvacaretiādi vuttaṃ. Sukhavedanaṃ ṭhapetvāti yā sā sukhabhūmiyaṃ sukhavedanā, taṃ ṭhapetvā. Taṃsampayuttoti tāya ṭhapitāya sukhavedanāya sampayutto. Sesapadadvayepi imināva nayena attho veditabboti.

Imasmiṃ tike tisso vedanā, sabbaṃ rūpaṃ, nibbānanti idampi na labbhati. Ayañhi tiko kusalattike ca alabbhamānehi imehi ca tīhi koṭṭhāsehi muttako nāma. Ito paresu pana tikadukesu pāḷito ca atthato ca yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ padānukkamena mātikākathāyañceva kusalādīnaṃ niddese ca vuttameva. Yaṃ pana yattha visesamattaṃ tadeva vakkhāma.

  1. Tattha vipākattike tāva kiñcāpi arūpadhammā viya rūpadhammāpi kammasamuṭṭhānā atthi, anārammaṇattā pana te kammasarikkhakā na hontīti sārammaṇā arūpadhammāva kammasarikkhakattā vipākāti vuttā, bījasarikkhakaṃ phalaṃ viya. Sālibījasmiñhi vapite aṅkurapattādīsu nikkhantesupi sāliphalanti na vuccati. Yadā pana sālisīsaṃ pakkaṃ hoti pariṇataṃ, tadā bījasarikkhako sāli eva sāliphalanti vuccati. Aṅkurapattādīni pana bījajātāni bījato nibbattānīti vuccanti, evameva rūpampi kammajanti vā upādiṇṇanti vā vattuṃ vaṭṭati.

994.Upādiṇṇattike kiñcāpi khīṇāsavassa khandhā 『amhākaṃ mātulatthero amhākaṃ cūḷapitutthero』ti vadantānaṃ paresaṃ upādānassa paccayā honti, maggaphalanibbānāni pana aggahitāni aparāmaṭṭhāni anupādiṇṇāneva. Tāni hi, yathā divasaṃ santatto ayoguḷo makkhikānaṃ abhinisīdanassa paccayo na hoti, evameva tejussadattā taṇhāmānadiṭṭhivasena gahaṇassa paccayā na honti. Tena vuttaṃ – ime dhammā anupādiṇṇaanupādāniyāti.

  1. Asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikesupi eseva nayo.

1000.Vitakkattike vitakkasahajātena vicārena saddhiṃ kusalattike alabbhamānāva na labbhanti.

1003.Pītisahagatattike pītiādayo attanā sahajātadhammānaṃ pītisahagatādibhāvaṃ datvā sayaṃ piṭṭhivaṭṭakā jātā. Imasmiñhi tike dve domanassasahagatacittuppādā dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ upekkhāvedanā rūpaṃ nibbānanti – idampi na labbhati. Ayañhi tiko kusalattike ca alabbhamānehi imehi ca pañcahi koṭṭhāsehi muttako nāma.

1006.Dassanenapahātabbattike saññojanānīti bandhanāni. Sakkāyadiṭṭhīti vijjamānaṭṭhena sati khandhapañcakasaṅkhāte kāye; sayaṃ vā satī tasmiṃ kāye diṭṭhīti 『sakkāyadiṭṭhi』. Sīlena sujjhituṃ sakkā, vatena sujjhituṃ sakkā, sīlavatehi sujjhituṃ sakkāti gahitasamādānaṃ pana sīlabbataparāmāso nāma.

1007.Idhāti desāpadese nipāto. Svāyaṃ katthaci lokaṃ upādāya vuccati. Yathāha – 『『idha tathāgato loke uppajjatī』』ti (dī. ni. 1.189). Katthaci sāsanaṃ. Yathāha – 『『idheva, bhikkhave, samaṇo idha dutiyo samaṇo』』ti (ma. ni. 1.139; a. ni. 4.241). Katthaci okāsaṃ. Yathāha –

『『Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato;

Punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisā』』ti. (dī. ni. 2.369);

Katthaci padapūraṇamattameva. Yathāha – 『『idhāhaṃ, bhikkhave, bhuttāvī assaṃ pavārito』』ti (ma. ni. 1.30). Idha pana lokaṃ upādāya vuttoti veditabbo.

Assutavā puthujjanoti ettha pana 『āgamādhigamābhāvā ñeyyo assutavā iti』. Yassa hi khandhadhātuāyatanapaccayākārasatipaṭṭhānādīsu uggahaparipucchāvinicchayarahitattā diṭṭhipaṭisedhako neva 『āgamo』, paṭipattiyā adhigantabbassa anadhigatattā neva 『adhigamo』 atthi, so 『āgamādhigamābhāvā ñeyyo assutavā iti』. Svāyaṃ –

Puthūnaṃ jananādīhi, kāraṇehi puthujjano;

Puthujjanantogadhattā, puthuvāyaṃ jano iti. (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.2; a. ni. aṭṭha. 1.1.51; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130; cūḷani. aṭṭha. 88; netti. aṭṭha. 56);

So hi puthūnaṃ nānappakārānaṃ kilesādīnaṃ jananādīhi kāraṇehi puthujjano. Yathāha – 『『puthu kilese janentīti puthujjanā. Puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā. Puthu satthārānaṃ mukhullokikāti puthujjanā. Puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā. Puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā. Puthu nānāoghehi vuyhantīti puthujjanā. Puthu nānāsantāpehi santappantīti puthujjanā. Puthu nānāpariḷāhehi pariḍayhantīti puthujjanā. Puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā. Puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti puthujjanā』』ti (mahāni. 94). Puthūnaṃ vā gaṇanapathamatītānaṃ ariyadhammaparammukhānaṃ nīcadhammasamācārānaṃ janānaṃ antogadhattāpi puthujjanā. Puthu vā ayaṃ – visuṃyeva saṅkhyaṃ gato, visaṃsaṭṭho sīlasutādiguṇayuttehi ariyehi – janotipi puthujjano. Evametehi 『assutavā puthujjano』ti dvīhi padehi ye te –

『『Duve puthujjanā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Andho puthujjano eko, kalyāṇeko puthujjano』』ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.7; a. ni. aṭṭha. 1.1.51; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130; cūḷani. aṭṭha. 88);

Dve puthujjanā vuttā, tesu andhaputhujjano vutto hotīti veditabbo.

Ariyānaṃ adassāvītiādīsu ariyāti ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye iriyanato, sadevakena lokena ca araṇīyato buddhā ca paccekabuddhā ca buddhasāvakā ca vuccanti. Buddhā eva vā idha ariyā. Yathāha – 『『sadevake, bhikkhave, loke…pe… tathāgato ariyoti vuccatī』』ti (saṃ. ni. 5.1098).

Sappurisāti ettha pana paccekabuddhā tathāgatasāvakā ca sappurisāti veditabbā. Te hi lokuttaraguṇayogena sobhanā purisāti sappurisā. Sabbeva vā ete dvedhāpi vuttā. Buddhāpi hi ariyā ca sappurisā ca paccekabuddhā buddhasāvakāpi. Yathāha –

『『Yo ve kataññū katavedi dhīro,

Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;

Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṃ,

Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadantī』』ti. (jā. 2.17.78);

『Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī』ti ettāvatā hi buddhasāvako vutto. Kataññutādīhi paccekabuddhā buddhāti. Idāni yo tesaṃ ariyānaṃ adassanasīlo, na ca dassane sādhukārī, so ariyānaṃ adassāvīti veditabbo. So cakkhunā adassāvī ñāṇena adassāvīti duvidho. Tesu ñāṇena adassāvī idha adhippeto. Maṃsacakkhunā hi dibbacakkhunā vā ariyā diṭṭhāpi adiṭṭhāva honti, tesaṃ cakkhūnaṃ vaṇṇamattaggahaṇato, na ariyabhāvagocarato. Soṇasiṅgālādayopi cakkhunā ariye passanti, na ca te ariyānaṃ dassāvino.

Tatridaṃ vatthu – cittalapabbatavāsino kira khīṇāsavattherassa upaṭṭhāko vuḍḍhapabbajito ekadivasaṃ therena saddhiṃ piṇḍāya caritvā therassa pattacīvaraṃ gahetvā piṭṭhito āgacchanto theraṃ pucchi – 『ariyā nāma bhante kīdisā』ti? Thero āha – 『idhekacco mahallako ariyānaṃ pattacīvaraṃ gahetvā vattapaṭipattiṃ katvā saha carantopi neva ariye jānāti, evaṃdujjānāvuso, ariyā』ti. Evaṃ vuttepi so neva aññāsi. Tasmā na cakkhunā dassanaṃ 『dassanaṃ』, ñāṇadassanameva 『dassanaṃ』. Yathāha – 『『kiṃ te vakkali iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passatī』』ti (saṃ. ni. 3.87). Tasmā cakkhunā passantopi, ñāṇena ariyehi diṭṭhaṃ aniccādilakkhaṇaṃ apassanto, ariyādhigatañca dhammaṃ anadhigacchanto, ariyakaradhammānaṃ ariyabhāvassa ca adiṭṭhattā, 『ariyānaṃ adassāvī』ti veditabbo.

Ariyadhammassaakovidoti satipaṭṭhānādibhede ariyadhamme akusalo. Ariyadhamme avinītoti, ettha pana

Duvidho vinayo nāma, ekamekettha pañcadhā;

Abhāvato tassa ayaṃ, avinītoti vuccati.

Ayañhi saṃvaravinayo pahānavinayoti duvidho vinayo. Ettha ca duvidhepi vinaye ekameko vinayo pañcadhā bhijjati. Saṃvaravinayopi hi sīlasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro khantisaṃvaro vīriyasaṃvaroti pañcavidho. Pahānavinayopi tadaṅgapahānaṃ vikkhambhanapahānaṃ samucchedapahānaṃ paṭippassaddhipahānaṃ nissaraṇapahānanti pañcavidho.

Tattha 『『iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto』』ti (vibha. 511) ayaṃ sīlasaṃvaro. 『『Rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī』』ti (dī. ni. 1.213; ma. ni. 1.295; saṃ. ni. 4.239; a. ni. 3.16) ayaṃ satisaṃvaro.

『『Yāni sotāni lokasmiṃ, (ajitāti bhagavā)

Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi,

Paññāyete pidhīyare』』ti. (su. ni. 1041) –

Ayaṃ ñāṇasaṃvaro nāma. 『『Khamo hoti sītassa uṇhassā』』ti (ma. ni. 1.24; a. ni. 4.114; 6.58) ayaṃ khantisaṃvaro. 『『Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī』』ti (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.114; 6.58) ayaṃ vīriyasaṃvaro. Sabbopi cāyaṃ saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato saṃvaro, vinayanato vinayoti vuccati. Evaṃ tāva 『saṃvaravinayo』 pañcadhā bhijjatīti veditabbo.

Tathā yaṃ nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesu paṭipakkhabhāvato, dīpālokeneva tamassa, tena tena vipassanāñāṇena tassa tassa anatthassa pahānaṃ, seyyathidaṃ – nāmarūpavavatthānena sakkāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ, tasseva aparabhāgena kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathibhāvassa, kalāpasammasanena 『ahaṃ mamā』ti gāhassa, maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena sassatadiṭṭhiyā, bhayadassanena sabhaye abhayasaññāya, ādīnavadassanena assādasaññāya, nibbidānupassanāya abhiratisaññāya, muccitukamyatāñāṇena amuccitukāmatāya, upekkhāñāṇena anupekkhāya, anulomena dhammaṭṭhitiyaṃ nibbāne ca paṭilomabhāvassa, gotrabhunā saṅkhāranimittaggāhassa pahānaṃ, etaṃ 『tadaṅgapahānaṃ』 nāma.

Yaṃ pana upacārappanābhedena samādhinā pavattibhāvanivāraṇato, ghaṭappahāreneva udakapiṭṭhe sevālassa, tesaṃ tesaṃ nīvaraṇādidhammānaṃ pahānaṃ, etaṃ 『vikkhambhanapahānaṃ』 nāma. 『『Yaṃ catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato attano attano santāne diṭṭhigatānaṃ pahānāyā』』tiādinā (dha. sa. 277) nayena vuttassa samudayapakkhikassa kilesagaṇassa accantaṃ appavattibhāvena pahānaṃ, idaṃ 『samucchedapahānaṃ』 nāma. Yaṃ pana phalakkhaṇe paṭippassaddhattaṃ kilesānaṃ, etaṃ 『paṭippassaddhipahānaṃ』 nāma. Yaṃ sabbasaṅkhatanissaṭattā pahīnasabbasaṅkhataṃ nibbānaṃ, etaṃ 『nissaraṇapahānaṃ』 nāma. Sabbampi cetaṃ pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayanaṭṭhena vinayo, tasmā 『pahānavinayo』ti vuccati. Taṃtaṃpahānavato vā tassa tassa vinayassa sambhavatopetaṃ pahānavinayoti vuccati. Evaṃ pahānavinayopi pañcadhā bhijjatīti veditabbo.

Evamayaṃ saṅkhepato duvidho, bhedato ca dasavidho vinayo, bhinnasaṃvarattā, pahātabbassa ca appahīnattā, yasmā etassa assutavato puthujjanassa natthi, tasmā abhāvato tassa, ayaṃ 『avinīto』ti vuccatīti. Esa nayo sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinītoti etthāpi. Ninnānākaraṇañhetaṃ atthato. Yathāha – 『『yeva te ariyā teva te sappurisā, yeva te sappurisā teva te ariyā. Yo eva so ariyānaṃ dhammo so eva so sappurisānaṃ dhammo, yo eva so sappurisānaṃ dhammo so eva so ariyānaṃ dhammo. Yeva te ariyavinayā teva te sappurisavinayā, yeva te sappurisavinayā teva te ariyavinayā. Ariyeti vā sappuriseti vā, ariyadhammeti vā sappurisadhammeti vā, ariyavinayeti vā sappurisavinayeti vā, esese eke ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte taññevā』』ti.

Rūpaṃ attato samanupassatīti idhekacco rūpaṃ attato samanupassati – 『yaṃ rūpaṃ so ahaṃ, yo ahaṃ taṃ rūpa』nti rūpañca attānañca advayaṃ samanupassati. 『『Seyyathāpi nāma telappadīpassa jhāyato yā acci so vaṇṇo, yo vaṇṇo sā accīti acciñca vaṇṇañca advayaṃ samanupassati,』』 evameva idhekacco rūpaṃ attato samanupassatīti evaṃ rūpaṃ attāti diṭṭhipassanāya passati. Rūpavantaṃ vā attānanti 『arūpaṃ attā』ti gahetvā, chāyāvantaṃ rukkhaṃ viya, taṃ rūpavantaṃ samanupassati. Attani vā rūpanti 『arūpameva attā』ti gahetvā, pupphamhi gandhaṃ viya, attani rūpaṃ samanupassati. Rūpasmiṃvā attānanti 『arūpameva attā』ti gahetvā, karaṇḍake maṇiṃ viya, attānaṃ rūpasmiṃ samanupassati. Vedanādīsupi eseva nayo.

Tattha 『rūpaṃ attato samanupassatī』ti suddharūpameva attāti kathitaṃ. 『Rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; vedanaṃ attato samanupassati… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī』ti imesu sattasu ṭhānesu 『arūpaṃ attā』ti kathitaṃ. Vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānanti evaṃ catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vasena dvādasasu ṭhānesu 『rūpārūpamissako attā』 kathito. Tattha 『rūpaṃ attato samanupassati vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī』ti imesu pañcasu ṭhānesu ucchedadiṭṭhi kathitā. Avasesesu sassatadiṭṭhi. Evamettha pannarasa bhavadiṭṭhiyo pañca vibhavadiṭṭhiyo honti. Tā sabbāpi maggāvaraṇā, na saggāvaraṇā, paṭhamamaggavajjhāti veditabbā.

1008.Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā ubhayattha vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno 『dvattiṃsavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno 『atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Ubhayattha kaṅkhamāno 『asītianubyañjanabyāmappabhānurañjitāya sarīranipphattiyā samannāgato sabbañeyyajānanasamatthaṃ sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhitvā ṭhito lokatārako buddho nāma atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Ayañhissa attabhāve guṇe vā kaṅkhanato ubhayattha kaṅkhati nāma. Vicikicchatīti ārammaṇaṃ nicchetuṃ asakkonto kicchati kilamati. Nādhimuccatīti tattheva adhimokkhaṃ na labhati. Na sampasīdatīti cittaṃ anāvilaṃ katvā pasīdituṃ na sakkoti, guṇesu nappasīdati.

Dhamme kaṅkhatītiādīsu pana 『kilese pajahantā cattāro ariyamaggā, paṭippassaddhakilesāni cattāri sāmaññaphalāni, maggaphalānaṃ ārammaṇapaccayabhūtaṃ amataṃ mahānibbānaṃ nāma atthi nu kho natthī』ti kaṅkhantopi 『ayaṃ dhammo niyyāniko nu kho aniyyāniko』ti kaṅkhantopi dhamme kaṅkhati nāma. 『Cattāro maggaṭṭhakā cattāro phalaṭṭhakāti idaṃ saṅgharatanaṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhantopi, 『ayaṃ saṅgho suppaṭipanno nu kho duppaṭipanno』ti kaṅkhantopi, 『etasmiṃ saṅgharatane dinnassa vipākaphalaṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhantopi saṅghe kaṅkhati nāma. 『Tisso pana sikkhā atthi nu kho natthī』ti kaṅkhantopi, 『tisso sikkhā sikkhitapaccayena ānisaṃso atthi nu kho natthī』ti kaṅkhantopi sikkhāya kaṅkhati nāma.

Pubbanto vuccati atītāni khandhadhātāyatanāni. Aparanto anāgatāni. Tattha atītesu khandhādīsu 『atītāni nu kho, na nu kho』ti kaṅkhanto pubbante kaṅkhati nāma. Anāgatesu 『anāgatāni nu kho, na nu kho』ti kaṅkhanto aparante kaṅkhati nāma. Ubhayattha kaṅkhanto pubbantāparante kaṅkhati nāma. 『Dvādasapadikaṃ paccayavaṭṭaṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhanto idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhati nāma. Tatrāyaṃ vacanattho – imesaṃ jarāmaraṇādīnaṃ paccayā 『idappaccayā』. Idappaccayānaṃ bhāvo 『idappaccayatā』. Idappaccayā eva vā 『idappaccayatā』; jātiādīnametaṃ adhivacanaṃ. Jātiādīsu taṃ taṃ paṭicca āgamma samuppannāti 『paṭiccasamuppannā』. Idaṃ vuttaṃ hoti – idappaccayatāya ca paṭiccasamuppannesu ca dhammesu kaṅkhatīti.

1009.Sīlenāti gosīlādinā. Vatenāti govatādināva. Sīlabbatenāti tadubhayena. Suddhīti kilesasuddhi; paramatthasuddhibhūtaṃ vā nibbānameva. Tadekaṭṭhāti idha pahānekaṭṭhaṃ dhuraṃ. Imissā ca pāḷiyā diṭṭhikileso vicikicchākilesoti dveyeva āgatā. Lobho doso moho māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ime pana aṭṭha anāgatā. Āharitvā pana dīpetabbā. Ettha hi diṭṭhivicikicchāsu pahīyamānāsu apāyagamanīyo lobho doso moho māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti sabbepime pahānekaṭṭhā hutvā pahīyanti. Sahajekaṭṭhaṃ pana āharitvā dīpetabbaṃ. Sotāpattimaggena hi cattāri diṭṭhisahagatāni vicikicchāsahagatañcāti pañca cittāni pahīyanti. Tattha dvīsu asaṅkhārikadiṭṭhicittesu pahīyantesu tehi sahajāto lobho moho uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ime kilesā sahajekaṭṭhavasena pahīyanti. Sesadiṭṭhikileso ca vicikicchākileso ca pahānekaṭṭhavasena pahīyanti. Diṭṭhigatasampayuttasasaṅkhārikacittesupi pahīyantesu tehi sahajāto lobho moho thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ime kilesā sahajekaṭṭhavasena pahīyanti. Sesadiṭṭhikileso ca vicikicchākileso ca pahānekaṭṭhavasena pahīyanti. Evaṃ pahānekaṭṭhasmiṃyeva sahajekaṭṭhaṃ labbhatīti idaṃ sahajekaṭṭhaṃ āharitvā dīpayiṃsu.

Taṃsampayuttoti tehi tadekaṭṭhehi aṭṭhahi kilesehi sampayutto. Vinibbhogaṃ vā katvā tena lobhena tena dosenāti evaṃ ekekena sampayuttatā dīpetabbā. Tattha lobhe gahite, moho māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ saṅkhārakkhandhe kilesagaṇo lobhasampayutto nāma. Dose gahite, moho thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ kilesagaṇo dosasampayutto nāma. Mohe gahite, lobho doso māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ kilesagaṇo mohasampayutto nāma. Māne gahite, tena sahuppanno lobho moho thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ kilesagaṇo mānasampayutto nāma. Iminā upāyena tena thinena tena uddhaccena tena ahirikena tena anottappena sampayutto taṃsampayuttoti yojanā kātabbā. Taṃsamuṭṭhānanti tena lobhena…pe… tena anottappena samuṭṭhitanti attho.

Ime dhammā dassanena pahātabbāti ettha dassanaṃ nāma sotāpattimaggo; tena pahātabbāti attho. 『Kasmā pana sotāpattimaggo dassanaṃ nāma jāto』ti? 『Paṭhamaṃ nibbānadassanato』. 『Nanu gotrabhu paṭhamataraṃ passatī』ti ? 『No na passati; disvāpi kattabbakiccaṃ pana na karoti, saṃyojanānaṃ appahānato. Tasmā passatī』ti na vattabbo. Yattha katthaci rājānaṃ disvāpi paṇṇākāraṃ datvā kiccanipphattiyā adiṭṭhattā 『ajjāpi rājānaṃ na passāmī』ti vadanto cettha jānapadapuriso nidassanaṃ.

1011.Avaseso lobhoti dassanena pahīnāvaseso. Lobho dosamohesupi eseva nayo. Dassanena hi apāyagamanīyāva pahīnā. Tehi pana aññe dassetuṃ idaṃ vuttaṃ. 『Tadekaṭṭhā』ti tehi pāḷiyaṃ āgatehi tīhi kilesehi sampayogatopi pahānatopi ekaṭṭhā pañca kilesā. Neva dassanena na bhāvanāyāti idaṃ saṃyojanādīnaṃ viya tehi maggehi appahātabbataṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ pana 『『sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāravaṭṭe ye uppajjeyyuṃ, nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī』』tiādinā nayena kusalādīnampi pahānaṃ anuññātaṃ, taṃ tesaṃ maggānaṃ abhāvitattā ye uppajjeyyuṃ, te upanissayapaccayānaṃ kilesānaṃ pahīnattā pahīnāti imaṃ pariyāyaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ.

1013.Dassanenapahātabbahetukattike ime dhammā dassanena pahātabbahetukāti niṭṭhapetvā, puna 『tīṇi saṃyojanānī』tiādi pahātabbe dassetvā, tadekaṭṭhabhāvena hetū ceva sahetuke ca dassetuṃ vuttaṃ. Tattha 『kiñcāpi dassanena pahātabbesu hetūsu lobhasahagato moho lobhena sahetuko hoti, dosasahagato moho dosena, lobhadosā ca mohenāti pahātabbahetukapadepete saṅgahaṃ gacchanti, vicikicchāsahagato pana moho aññassa sampayuttahetuno abhāvena hetuyeva, na sahetukoti tassa pahānaṃ dassetuṃ ime dhammā dassanena pahātabbahetū』ti vuttaṃ.

  1. Dutiyapade uddhaccasahagatassa mohassa pahānaṃ dassetuṃ ime dhammā bhāvanāya pahātabbahetūti vuttaṃ. So hi attanā sampayuttadhamme sahetuke katvā piṭṭhivaṭṭako jāto, vicikicchāsahagato viya aññassa sampayuttahetuno abhāvā pahātabbahetukapadaṃ na bhajati. Tatiyapade avasesā akusalāti puna akusalaggahaṇaṃ vicikicchuddhaccasahagatānaṃ mohānaṃ saṅgahatthaṃ kataṃ. Te hi sampayuttahetuno abhāvā pahātabbahetukā nāma na honti.

  2. Parittārammaṇattike ārabbhāti ārammaṇaṃ katvā. Sayañhi parittā vā hontu mahaggatā vā, parittadhamme ārammaṇaṃ katvā uppannā parittārammaṇā, mahaggate ārammaṇaṃ katvā uppannā mahaggatārammaṇā, appamāṇe ārammaṇaṃ katvā uppannā appamāṇārammaṇā. Te pana parittāpi honti mahaggatāpi appamāṇāpi.

  3. Micchattattike ānantarikānīti anantarāyena phaladāyakāni; mātughātakakammādīnametaṃ adhivacanaṃ. Tesu hi ekasmimpi kamme kate taṃ paṭibāhitvā aññaṃ kammaṃ attano vipākassa okāsaṃ kātuṃ na sakkoti. Sineruppamāṇepi hi suvaṇṇathūpe katvā cakkavāḷamattaṃ vā ratanamayapākāraṃ vihāraṃ kāretvā taṃ pūretvā nisinnassa buddhappamukhassa saṅghassa yāvajīvaṃ cattāro paccaye dadatopi taṃ kammaṃ etesaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭibāhetuṃ na sakkoti eva. Yā ca micchādiṭṭhi niyatāti ahetukavādaakiriyavādanatthikavādesu aññatarā. Tañhi gahetvā ṭhitaṃ puggalaṃ buddhasatampi buddhasahassampi bodhetuṃ na sakkoti.

  4. Maggārammaṇattike ariyamaggaṃ ārabbhāti lokuttaramaggaṃ ārammaṇaṃ katvā. Te pana parittāpi honti mahaggatāpi.

  5. Maggahetukaniddese paṭhamanayena paccayaṭṭhena hetunā maggasampayuttānaṃ khandhānaṃ sahetukabhāvo dassito. Dutiyanayena maggabhūtena sammādiṭṭhisaṅkhātena hetunā sesamaggaṅgānaṃ sahetukabhāvo dassito. Tatiyanayena magge uppannahetūhi sammādiṭṭhiyā sahetukabhāvo dassitoti veditabbo.

1040.Adhipatiṃ karitvāti ārammaṇādhipatiṃ katvā. Te ca kho parittadhammāva honti. Ariyasāvakānañhi attano maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle ārammaṇādhipati labbhati. Cetopariyañāṇena pana ariyasāvako parassa maggaṃ paccavekkhamāno garuṃ karontopi attanā paṭividdhamaggaṃ viya garuṃ na karoti. 『Yamakapāṭihāriyaṃ karontaṃ tathāgataṃ disvā tassa maggaṃ garuṃ karoti na karotī』ti? Karoti, na pana attano maggaṃ viya. Arahā na kiñci dhammaṃ garuṃ karoti ṭhapetvā maggaṃ phalaṃ nibbānanti. Etthāpi ayamevattho. Vīmaṃsādhipateyyanti idaṃ sahajātādhipatiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Chandañhi jeṭṭhakaṃ katvā maggaṃ bhāventassa chando adhipati nāma hoti, na maggo. Sesadhammāpi chandādhipatino nāma honti, na maggādhipatino. Cittepi eseva nayo. Vīmaṃsaṃ pana jeṭṭhakaṃ katvā maggaṃ bhāventassa vīmaṃsādhipati ceva hoti maggo cāti. Sesadhammā maggādhipatino nāma honti. Vīriyepi eseva nayo.

  1. Uppannattikaniddese jātāti nibbattā, paṭiladdhattabhāvā. Bhūtātiādīni tesaṃyeva vevacanāni. Jātā eva hi bhāvappattiyā bhūtā. Paccayasaṃyoge jātattā sañjātā. Nibbattilakkhaṇappattattā nibbattā. Upasaggena pana padaṃ vaḍḍhetvā abhinibbattāti vuttā. Pākaṭībhūtāti pātubhūtā. Pubbantato uddhaṃ pannāti uppannā. Upasaggena padaṃ vaḍḍhetvā samuppannāti vuttā. Nibbattaṭṭheneva uddhaṃ ṭhitāti uṭṭhitā. Paccayasaṃyoge uṭṭhitāti samuṭṭhitā. Puna uppannātivacane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Uppannaṃsena saṅgahitāti uppannakoṭṭhāsena gaṇanaṃ gatā. Rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇanti idaṃ nesaṃ sabhāvadassanaṃ. Dutiyapadaniddeso vuttapaṭisedhanayena veditabbo. Tatiyapadaniddeso uttānatthoyeva.

Ayaṃ pana tiko dvinnaṃ addhānaṃ vasena pūretvā dassito. Laddhokāsassa hi kammassa vipāko duvidho – khaṇappatto, ca appatto ca. Tattha 『khaṇappatto』 uppanno nāma. 『Appatto』 cittānantare vā uppajjatu, kappasatasahassātikkame vā. Dhuvapaccayaṭṭhena natthi nāma na hoti, uppādino dhammā nāma jāto. Yathā hi – 『『tiṭṭhateva sāyaṃ, poṭṭhapāda, arūpī attā saññāmayo . Atha imassa purisassa aññā ca saññā uppajjanti aññā ca saññā nirujjhantī』』ti (dī. ni. 1.419). Ettha āruppe kāmāvacarasaññāpavattikāle kiñcāpi mūlabhavaṅgasaññā niruddhā kāmāvacarasaññāya pana niruddhakāle avassaṃ sā uppajjissatīti arūpasaṅkhāto attā natthīti saṅkhyaṃ agantvā 『tiṭṭhateva』 nāmāti jāto. Evameva laddhokāsassa kammassa vipāko duvidho…pe… dhuvapaccayaṭṭhena natthi nāma na hoti, uppādino dhammā nāma jāto.

Yadi pana āyūhitaṃ kusalākusalakammaṃ sabbaṃ vipākaṃ dadeyya, aññassa okāso na bhaveyya. Taṃ pana duvidhaṃ hoti – dhuvavipākaṃ, adhuvavipākañca. Tattha pañca ānantariyakammāni, aṭṭha samāpattiyo, cattāro ariyamaggāti etaṃ 『dhuvavipākaṃ』 nāma. Taṃ pana khaṇappattampi atthi, appattampi. Tattha 『khaṇappattaṃ』 uppannaṃ nāma. 『Appattaṃ』 anuppannaṃ nāma. Tassa vipāko cittānantare vā uppajjatu kappasatasahassātikkame vā. Dhuvapaccayaṭṭhena anuppannaṃ nāma na hoti, uppādino dhammā nāma jātaṃ. Metteyyabodhisattassa maggo anuppanno nāma, phalaṃ uppādino dhammāyeva nāma jātaṃ.

  1. Atītattikaniddese atītāti khaṇattayaṃ atikkantā. Niruddhāti nirodhappattā. Vigatāti vibhavaṃ gatā, vigacchitā vā. Vipariṇatāti pakativijahanena vipariṇāmaṃ gatā. Nirodhasaṅkhātaṃ atthaṃ gatāti atthaṅgatā. Abbhatthaṅgatāti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Uppajjitvā vigatāti nibbattitvā vigacchitā. Puna atītavacane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva. Parato anāgatādīsupi eseva nayo. Atītaṃsena saṅgahitāti atītakoṭṭhāsena gaṇanaṃ gatā. Katame teti? Rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ. Parato anāgatādīsupi eseva nayo.

  2. Atītārammaṇattikaniddese atīte dhamme ārabbhātiādīsu parittamahaggatāva dhammā veditabbā. Te hi atītādīni ārabbha uppajjanti.

  3. Ajjhattattikaniddese tesaṃ tesanti padadvayena sabbasatte pariyādiyati. Ajjhattaṃ paccattanti ubhayaṃ niyakajjhattādhivacanaṃ. Niyatāti attani jātā. Pāṭipuggalikāti pāṭiyekkassa pāṭiyekkassa puggalassa santakā. Upādiṇṇāti sarīraṭṭhakā. Te hi kammanibbattā vā hontu mā vā, ādinnagahitaparāmaṭṭhavasena pana idha upādiṇṇāti vuttā.

1051.Parasattānanti attānaṃ ṭhapetvā avasesasattānaṃ. Parapuggalānanti tasseva vevacanaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Tadubhayanti taṃ ubhayaṃ.

  1. Ajjhattārammaṇattikassa paṭhamapade parittamahaggatā dhammā veditabbā. Dutiye appamāṇāpi. Tatiye parittamahaggatāva. Appamāṇā pana kālena bahiddhā kālena ajjhattaṃ ārammaṇaṃ na karonti. Sanidassanattikaniddeso uttānoyevāti.

Dukanikkhepakathā

  1. Dukesu adosaniddese mettāyanavasena metti. Mettākāro mettāyanā. Mettāya ayitassa mettāsamaṅgino cittassa bhāvo mettāyitattaṃ. Anudayatīti anuddā, rakkhatīti attho. Anuddākāro anuddāyanā. Anuddāyitassa bhāvo anuddāyitattaṃ. Hitassa esanavasena hitesitā. Anukampanavasena anukampā. Sabbehipi imehi padehi upacārappanāppattā mettāva vuttā. Sesapadehi lokiyalokuttaro adoso kathito.

  2. Amohaniddese dukkhe ñāṇanti dukkhasacce paññā. Dukkhasamudayetiādīsupi eseva nayo. Ettha ca dukkhe ñāṇaṃ savanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇāsu vattati. Tathā dukkhasamudaye. Nirodhe pana savanapaṭivedhapaccavekkhaṇāsu eva. Tathā paṭipadāya. Pubbanteti atītakoṭṭhāse. Aparanteti anāgatakoṭṭhāse. Pubbantāparanteti tadubhaye. Idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu ñāṇanti ayaṃ paccayo, idaṃ paccayuppannaṃ, idaṃ paṭicca idaṃ nibbattanti, evaṃ paccayesu ca paccayuppannadhammesu ca ñāṇaṃ.

  3. Lobhaniddesepi heṭṭhā anāgatānaṃ padānaṃ ayamattho – rañjanavasena rāgo. Balavarañjanaṭṭhena sārāgo. Visayesu sattānaṃ anunayanato anunayo. Anurujjhatīti anurodho, kāmetīti attho. Yattha katthaci bhave sattā etāya nandanti, sayaṃ vā nandatīti nandī. Nandī ca sā rañjanaṭṭhena rāgo cāti nandīrāgo. Tattha ekasmiṃ ārammaṇe sakiṃ uppannā taṇhā 『nandī』. Punappunaṃ uppajjamānā 『nandīrāgo』ti vuccati. Cittassa sārāgoti yo heṭṭhā balavarañjanaṭṭhena sārāgoti vutto, so na sattassa, cittasseva sārāgoti attho.

Icchanti etāya ārammaṇānīti icchā. Bahalakilesabhāvena mucchanti etāya pāṇinoti mucchā. Gilitvā pariniṭṭhapetvā gahaṇavasena ajjhosānaṃ. Iminā sattā gijjhanti, gedhaṃ āpajjantīti gedho; bahalaṭṭhena vā gedho. 『『Gedhaṃ vā pavanasaṇḍa』』nti hi bahalaṭṭheneva vuttaṃ. Anantarapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Sabbatobhāgena vā gedhoti paligedho. Sañjanti etenāti saṅgo; lagganaṭṭhena vā saṅgo. Osīdanaṭṭhena paṅko. Ākaḍḍhanavasena ejā. 『『Ejā imaṃ purisaṃ parikaḍḍhati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā』』ti hi vuttaṃ. Vañcanaṭṭhena māyā. Vaṭṭasmiṃ sattānaṃ jananaṭṭhena janikā. 『『Taṇhā janeti purisaṃ cittamassa vidhāvatī』』ti (saṃ. ni. 1.55-57) hi vuttaṃ. Vaṭṭasmiṃ satte dukkhena saṃyojayamānā janetīti sañjananī. Ghaṭanaṭṭhena sibbinī. Ayañhi vaṭṭasmiṃ satte cutipaṭisandhivasena sibbati ghaṭeti, tunnakāro viya pilotikāya pilotikaṃ; tasmā ghaṭanaṭṭhena sibbinīti vuttā. Anekappakāraṃ visayajālaṃ taṇhāvipphanditanivesasaṅkhātaṃ vā jālamassā atthīti jālinī.

Ākaḍḍhanaṭṭhena sīghasotā saritā viyāti saritā. Allaṭṭhena vā saritā. Vuttañhetaṃ – 『『saritāni sinehitāni ca somanassāni bhavanti jantuno』』ti (dha. pa. 341). Allāni ceva siniddhāni cāti ayañhettha attho. Visatāti visattikā. Visaṭāti visattikā. Visālāti visattikā. Visakkatīti visattikā. Visaṃvādikāti visattikā. Visaṃharatīti visattikā. Visamūlāti visattikā. Visaphalāti visattikā. Visaparibhogāti visattikā. Visatā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme kule gaṇe vitthatāti visattikā (mahāni. 3). Anayabyasanapāpanaṭṭhena kummānubandhasuttakaṃ viyāti suttaṃ. Vuttañhetaṃ – 『『suttakanti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṃ adhivacana』』nti (saṃ. ni. 2.159). Rūpādīsu vitthataṭṭhena visaṭā. Tassa tassa paṭilābhatthāya satte āyūhāpetīti āyūhinī. Ukkaṇṭhituṃ appadānato sahāyaṭṭhena dutiyā. Ayañhi sattānaṃ vaṭṭasmiṃ ukkaṇṭhituṃ na deti, gatagataṭṭhāne piyasahāyo viya abhiramāpeti. Tena vuttaṃ –

『『Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;

Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattatī』』ti. (a. ni. 4.9; itivu. 15; mahāni. 191; cūḷani. pārāyanānugītigāthāniddesa 107);

Paṇidhānakavasena paṇidhi. Bhavanettīti bhavarajju. Etāya hi sattā, rajjuyā gīvāya baddhā goṇā viya, icchiticchitaṭṭhānaṃ niyyanti. Taṃ taṃ ārammaṇaṃ vanati bhajati allīyatīti vanaṃ. Vanati yācatīti vā vanaṃ. Vanathoti byañjanena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Anatthadukkhānaṃ vā samuṭṭhāpanaṭṭhena gahanaṭṭhena ca vanaṃ viyāti 『vanaṃ』; balavataṇhāyetaṃ nāmaṃ. Gahanataraṭṭhena pana tato balavataro 『vanatho』 nāma. Tena vuttaṃ –

『『Vanaṃ chindatha mā rukkhaṃ, vanato jāyate bhayaṃ;

Chetvā vanañca vanathañca, nibbanā hotha bhikkhavo』』ti. (dha. pa. 283);

Santhavanavasena santhavo; saṃsaggoti attho. So duvidho – taṇhāsanthavo mittasanthavo ca. Tesu idha taṇhāsanthavo adhippeto. Sinehavasena sineho. Ālayakaraṇavasena apekkhatīti apekkhā. Vuttampi cetaṃ – 『『imāni te deva caturāsītinagarasahassāni kusāvatīrājadhānīpamukhāni. Ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekkhaṃ karohī』』ti (dī. ni. 2.266). Ālayaṃ karohīti ayañhettha attho. Pāṭiyekke pāṭiyekke ārammaṇe bandhatīti paṭibandhu. Ñātakaṭṭhena vā pāṭiyekko bandhūtipi paṭibandhu. Niccasannissitaṭṭhena hi sattānaṃ taṇhāsamo bandhu nāma natthi.

Ārammaṇānaṃ asanato āsā. Ajjhottharaṇato ceva tittiṃ anupagantvāva paribhuñjanato cāti attho. Āsisanavasena āsisanā. Āsisitassa bhāvo āsisitattaṃ. Idāni tassā pavattiṭṭhānaṃ dassetuṃ rūpāsātiādi vuttaṃ. Tattha āsisanavasena āsāti āsāya atthaṃ gahetvā rūpe āsā rūpāsāti evaṃ navapi padāni veditabbāni. Ettha ca purimāni pañca pañcakāmaguṇavasena vuttāni. Parikkhāralobhavasena chaṭṭhaṃ. Taṃ visesato pabbajitānaṃ. Tato parāni tīṇi atittiyavatthuvasena gahaṭṭhānaṃ. Na hi tesaṃ dhanaputtajīvitehi aññaṃ piyataraṃ atthi. 『Etaṃ mayhaṃ etaṃ mayha』nti vā 『asukena me idaṃ dinnaṃ idaṃ dinna』nti vā evaṃ satte jappāpetīti jappā. Parato dve padāni upasaggena vaḍḍhitāni. Tato paraṃ aññenākārena vibhajituṃ āraddhattā puna jappāti vuttaṃ. Jappanākāro jappanā. Jappitassa bhāvo jappitattaṃ. Punappunaṃ visaye lumpati ākaḍḍhatīti lolupo. Lolupassa bhāvo loluppaṃ. Loluppākāro loluppāyanā. Loluppasamaṅgino bhāvo loluppāyitattaṃ.

Pucchañjikatāti yāya taṇhāya lābhaṭṭhānesu, pucchaṃ cālayamānā sunakhā viya, kampamānā vicaranti, taṃ tassā kampanataṇhāya nāmaṃ. Sādhu manāpamanāpe visaye kāmetīti sādhukāmo. Tassa bhāvo sādhukamyatā. Mātā mātucchātiādike ayuttaṭṭhāne rāgoti adhammarāgo. Yuttaṭṭhānepi balavā hutvā uppannalobho visamalobho. 『『Rāgo visama』』ntiādivacanato (vibha. 924) vā yuttaṭṭhāne vā ayuttaṭṭhāne vā uppanno chandarāgo adhammaṭṭhena 『adhammarāgo』, visamaṭṭhena 『visamalobho』ti veditabbo.

Ārammaṇānaṃ nikāmanavasena nikanti. Nikāmanākāro nikāmanā. Patthanāvasena patthanā. Pihāyanavasena pihanā. Suṭṭhu patthanā sampatthanā. Pañcasu kāmaguṇesu taṇhā kāmataṇhā. Rūpārūpabhave taṇhā bhavataṇhā. Ucchedasaṅkhāte vibhave taṇhā vibhavataṇhā. Suddhe rūpabhavasmiṃyeva taṇhā rūpataṇhā. Arūpabhave taṇhā arūpataṇhā. Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo diṭṭhirāgo. Nirodhe taṇhā nirodhataṇhā. Rūpe taṇhā rūpataṇhā. Sadde taṇhā saddataṇhā. Gandhataṇhādīsupi eseva nayo. Oghādayo vuttatthāva.

Kusaladhamme āvaratīti āvaraṇaṃ. Chādanavasena chādanaṃ. Satte vaṭṭasmiṃ bandhatīti bandhanaṃ. Cittaṃ upagantvā kilissati saṃkiliṭṭhaṃ karotīti upakkileso. Thāmagataṭṭhena anusetīti anusayo. Uppajjamānā cittaṃ pariyuṭṭhātīti pariyuṭṭhānaṃ; uppajjituṃ appadānena kusalacāraṃ gaṇhātīti attho. 『『Corā magge pariyuṭṭhiṃsu dhuttā magge pariyuṭṭhiṃsū』』tiādīsu (cūḷava. 430) hi maggaṃ gaṇhiṃsūti attho. Evamidhāpi gahaṇaṭṭhena pariyuṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Paliveṭhanaṭṭhena latā viyāti latā. 『『Latā ubbhijja tiṭṭhatī』』ti (dha. pa. 340) āgataṭṭhānepi ayaṃ taṇhā latāti vuttā. Vividhāni vatthūni icchatīti vevicchaṃ. Vaṭṭadukkhassa mūlanti dukkhamūlaṃ. Tasseva dukkhassa nidānanti dukkhanidānaṃ. Taṃ dukkhaṃ ito pabhavatīti dukkhappabhavo. Bandhanaṭṭhena pāso viyāti pāso. Mārassa pāso mārapāso. Duruggilanaṭṭhena baḷisaṃ viyāti baḷisaṃ. Mārassa baḷisaṃ mārabaḷisaṃ. Taṇhābhibhūtā mārassa visayaṃ nātikkamanti, tesaṃ upari māro vasaṃ vattetīti iminā pariyāyena mārassa visayoti māravisayo. Sandanaṭṭhena taṇhāva nadī taṇhānadī. Ajjhottharaṇaṭṭhena taṇhāva jālaṃ taṇhājālaṃ. Yathā sunakhā gaddulabaddhā yadicchakaṃ nīyanti, evaṃ taṇhābaddhā sattāpīti daḷhabandhanaṭṭhena gaddulaṃ viyāti gaddulaṃ. Taṇhāva gaddulaṃ taṇhāgaddulaṃ. Duppūraṇaṭṭhena taṇhāva samuddo taṇhāsamuddo.

  1. Dosaniddese anatthaṃ me acarīti avuḍḍhiṃ me akāsi. Iminā upāyena sabbapadesu attho veditabbo. Aṭṭhāne vā pana āghātoti akāraṇe kopo – ekacco hi 『devo ativassatī』ti kuppati, 『na vassatī』ti kuppati, 『sūriyo tappatī』ti kuppati, 『na tappatī』ti kuppati, vāte vāyantepi kuppati, avāyantepi kuppati, sammajjituṃ asakkonto bodhipaṇṇānaṃ kuppati, cīvaraṃ pārupituṃ asakkonto vātassa kuppati, upakkhalitvā khāṇukassa kuppati idaṃ sandhāya vuttaṃ – aṭṭhāne vā pana āghāto jāyatīti. Tattha heṭṭhā navasu ṭhānesu satte ārabbha uppannattā kammapathabhedo hoti. Aṭṭhānāghāto pana saṅkhāresu uppanno kammapathabhedaṃ na karoti. Cittaṃ āghātento uppannoti cittassa āghāto. Tato balavataro paṭighāto. Paṭihaññanavasena paṭighaṃ. Paṭivirujjhatīti paṭivirodho. Kuppanavasena kopo. Pakopo sampakopoti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Dussanavasena doso. Padoso sampadosoti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Cittassa byāpattīti cittassa vipannatā, viparivattanākāro. Manaṃ padūsayamāno uppajjatīti manopadoso. Kujjhanavasena kodho. Kujjhanākāro kujjhanā. Kujjhitassa bhāvo kujjhitattaṃ.

Idāni akusalaniddese vuttanayaṃ dassetuṃ doso dussanātiādi vuttaṃ. Tasmā 『『yo evarūpo cittassa āghāto…pe… kujjhitatta』』nti ca idha vutto, 『『doso dussanā』』tiādinā nayena heṭṭhā vutto, ayaṃ vuccati dosoti. Evamettha yojanā kātabbā. Evañhi sati punaruttidoso paṭisedhito hoti. Mohaniddeso amohaniddese vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Sabbākārena panesa vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ āvi bhavissati.

1079.Tehidhammehi ye dhammā sahetukāti tehi hetudhammehi ye aññe hetudhammā vā nahetudhammā vā te sahetukā. Ahetukapadepi eseva nayo. Ettha ca hetu hetuyeva ca hoti, tiṇṇaṃ vā dvinnaṃ vā ekato uppattiyaṃ sahetuko ca. Vicikicchuddhaccasahagato pana moho hetu ahetuko. Hetusampayuttadukaniddesepi eseva nayo.

  1. Saṅkhatadukaniddese purimaduke vuttaṃ asaṅkhatadhātuṃ sandhāya yo eva so dhammoti ekavacananiddeso kato. Purimaduke pana bahuvacanavasena pucchāya uddhaṭattā ime dhammā appaccayāti pucchānusandhinayena bahuvacanaṃ kataṃ. Ime dhammā sanidassanātiādīsupi eseva nayo.

  2. Kenaci viññeyyadukaniddese cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena vijānitabbā. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca kenaci viññeyyāti cakkhuviññāṇādīsu kenaci ekena cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā vijānitabbā. Kenaci na viññeyyāti teneva cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā na vijānitabbā. 『Evaṃ sante dvinnampi padānaṃ atthanānattato duko hotī』ti heṭṭhā vuttattā 『ye te dhammā cakkhuviññeyyā na te dhammā sotaviññeyyā』ti ayaṃ duko na hoti. Rūpaṃ pana cakkhuviññeyyaṃ saddo na cakkhuviññeyyoti imamatthaṃ gahetvā 『ye te dhammā cakkhuviññeyyā na te dhammā sotaviññeyyā, ye vā pana te dhammā sotaviññeyyā na te dhammā cakkhuviññeyyā』ti ayameko dukoti veditabbo. Evaṃ ekekaindriyamūlake cattāro cattāro katvā vīsati dukā vibhattāti veditabbā.

Kiṃ pana 『manoviññāṇena kenaci viññeyyā kenaci na viññeyyā』 natthi? Tenettha dukā na vuttāti? No natthi, vavatthānābhāvato pana na vuttā. Na hi, yathā cakkhuviññāṇena aviññeyyā evāti vavatthānaṃ atthi, evaṃ manoviññāṇenāpīti vavatthānābhāvato ettha dukā na vuttā. Manoviññāṇena pana kenaci viññeyyā ceva aviññeyyā cāti ayamattho atthi. Tasmā so avuttopi yathālābhavasena veditabbo. Manoviññāṇanti hi saṅkhyaṃ gatehi kāmāvacaradhammehi kāmāvacaradhammā eva tāva kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Tehiyeva rūpāvacarādidhammāpi kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Rūpāvacarehipi kāmāvacarā kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Teheva rūpāvacarādayopi kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Arūpāvacarehi pana kāmāvacarā rūpāvacarā apariyāpannā ca neva viññeyyā. Arūpāvacarā pana kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Tepi ca kecideva viññeyyā keci aviññeyyā. Apariyāpannehi kāmāvacarādayo neva viññeyyā. Apariyāpannā pana nibbānena aviññeyyattā kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Tepi ca maggaphalānaṃ aviññeyyattā kecideva viññeyyā keci aviññeyyāti.

  1. Āsavaniddese pañcakāmaguṇiko rāgo kāmāsavo nāma. Rūpārūpabhavesu chandarāgo jhānanikanti sassatadiṭṭhisahajāto rāgo bhavavasena patthanā bhavāsavo nāma. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhāsavo nāma. Aṭṭhasu ṭhānesu aññāṇaṃ avijjāsavo nāma. Tattha tattha āgatesu pana āsavesu asammohatthaṃ ekavidhādibhedo veditabbo. Atthato hete cirapārivāsiyaṭṭhena āsavāti evaṃ ekavidhāva honti. Vinaye pana 『『diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā』』ti (pārā. 39) duvidhena āgatā. Suttante saḷāyatane tāva 『『tayome, āvuso, āsavā – kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo』』ti (saṃ. ni. 4.321) tividhena āgatā. Nibbedhikapariyāye 『『atthi, bhikkhave, āsavā nirayagamanīyā , atthi āsavā tiracchānayonigamanīyā, atthi āsavā pettivisayagamanīyā, atthi āsavā manussalokagamanīyā, atthi āsavā devalokagamanīyā』』ti (a. ni. 6.63) pañcavidhena āgatā. Chakkanipāte āhuneyyasutte – 『『atthi āsavā saṃvarā pahātabbā, atthi āsavā paṭisevanā pahātabbā, atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā, atthi āsavā parivajjanā pahātabbā, atthi āsavā vinodanā pahātabbā, atthi āsavā bhāvanā pahātabbā』』ti (a. ni. 6.58) chabbidhena āgatā. Sabbāsavapariyāye (ma. ni. 1.14 ādayo) 『dassanapahātabbehi』 saddhiṃ sattavidhena āgatā. Idha panete kāmāsavādibhedato catubbidhena āgatā. Tatrāyaṃ vacanattho – pañcakāmaguṇasaṅkhāte kāme āsavo 『kāmāsavo』. Rūpārūpasaṅkhāte kammato ca upapattito ca duvidhepi bhave āsavo 『bhavāsavo』. Diṭṭhi eva āsavo 『diṭṭhāsavo』. Avijjāva āsavo 『avijjāsavo』.

1103.Kāmesūti pañcasu kāmaguṇesu. Kāmacchandoti kāmasaṅkhāto chando, na kattukamyatāchando, na dhammacchando. Kāmanavasena rajjanavasena ca kāmoyeva rāgo kāmarāgo. Kāmanavasena nandanavasena ca kāmova nandīti kāmanandī. Evaṃ sabbattha kāmatthaṃ viditvā taṇhāyanaṭṭhena kāmataṇhā, sinehanaṭṭhena kāmasineho, pariḍayhanaṭṭhena kāmapariḷāho, mucchanaṭṭhena kāmamucchā, gilitvā pariniṭṭhāpanaṭṭhena kāmajjhosānanti veditabbaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ aṭṭhahi padehi vibhatto kāmāsavo nāma vuccati.

1104.Bhavesu bhavachandoti rūpārūpabhavesu bhavapatthanāvaseneva pavatto chando 『bhavachando』. Sesapadānipi imināva nayena veditabbāni.

1105.Sassato lokoti vātiādīhi dasahākārehi diṭṭhippabhedova vutto. Tattha sassato lokoti ettha khandhapañcakaṃ lokoti gahetvā 『ayaṃ loko nicco dhuvo sabbakāliko』ti gaṇhantassa 『sassata』nti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Asassatoti tameva lokaṃ 『ucchijjati vinassatī』ti gaṇhantassa ucchedagahaṇākārappavattā diṭṭhi. Antavāti parittakasiṇalābhino 『suppamatte vā sarāvamatte vā』 kasiṇe samāpannassa antosamāpattiyaṃ pavattitarūpārūpadhamme lokoti ca kasiṇaparicchedantena ca 『antavā』ti gaṇhantassa 『antavā loko』ti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Sā sassatadiṭṭhipi hoti ucchedadiṭṭhipi. Vipulakasiṇalābhino pana tasmiṃ kasiṇe samāpannassa antosamāpattiyaṃ pavattitarūpārūpadhamme lokoti ca kasiṇaparicchedantena ca 『ananto』ti gaṇhantassa 『anantavā loko』ti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Sā sassatadiṭṭhipi hoti, ucchedadiṭṭhipi.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti bhedanadhammassa sarīrasseva 『jīva』nti gahitattā sarīre ucchijjamāne 『jīvampi ucchijjatī』ti ucchedagahaṇākārappavattā diṭṭhi. Dutiyapade sarīrato aññassa jīvassa gahitattā sarīre ucchijjamānepi 『jīvaṃ na ucchijjatī』ti sassatagahaṇākārappavattā diṭṭhi. Hoti tathāgato paraṃ maraṇātiādīsu satto tathāgato nāma. So paraṃ maraṇā hotīti gaṇhato paṭhamā sassatadiṭṭhi. Na hotīti gaṇhato dutiyā ucchedadiṭṭhi. Hoti ca na ca hotīti gaṇhato tatiyā ekaccasassatadiṭṭhi. Neva hoti na nahotīti gaṇhato catutthā amarāvikkhepadiṭṭhi. Ime dhammā āsavāti ime kāmāsavañca bhavāsavañca rāgavasena ekato katvā, saṅkhepato tayo, vitthārato cattāro dhammā āsavā nāma.

Yo pana brahmānaṃ vimānakapparukkhaābharaṇesu chandarāgo uppajjati, so kāmāsavo hoti na hotīti? Na hoti. Kasmā? Pañcakāmaguṇikassa rāgassa idheva pahīnattā. Hetugocchakaṃ pana patvā lobho hetu nāma hoti. Ganthagocchakaṃ patvā abhijjhākāyagantho nāma. Kilesagocchakaṃ patvā lobho kileso nāma hoti. Diṭṭhisahajāto pana rāgo kāmāsavo hoti na hotīti? Na hoti; diṭṭhirāgo nāma hoti. Vuttañhetaṃ 『『diṭṭhirāgaratte purisapuggale dinnadānaṃ na mahapphalaṃ hoti, na mahānisaṃsa』』nti (paṭi. ma. 1.129).

Ime pana āsave kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati, maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmāsavo anāgāmimaggena pahīyati, bhavāsavo arahattamaggena, diṭṭhāsavo sotāpattimaggena, avijjāsavo arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena diṭṭhāsavo pahīyati, anāgāmimaggena kāmāsavo, arahattamaggena bhavāsavo avijjāsavo cāti.

  1. Saṃyojanesu mānaniddese seyyohamasmīti mānoti uttamaṭṭhena 『ahaṃ seyyo』ti evaṃ uppannamāno. Sadisohamasmīti mānoti samasamaṭṭhena 『ahaṃ sadiso』ti evaṃ uppannamāno. Hīnohamasmīti mānoti lāmakaṭṭhena 『ahaṃ hīno』ti evaṃ uppannamāno. Evaṃ seyyamāno sadisamāno hīnamānoti ime tayo mānā tiṇṇaṃ janānaṃ uppajjanti. Seyyassāpi hi 『ahaṃ seyyo sadiso hīno』ti tayo mānā uppajjanti. Sadisassāpi, hīnassāpi. Tattha seyyassa seyyamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Sadisassa sadisamānova…pe… hīnassa hīnamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Iminā kiṃ kathitaṃ? Ekassa tayo mānā uppajjantīti kathitaṃ. Khuddakavatthuke pana paṭhamakamānabhājanīye eko māno tiṇṇaṃ janānaṃ uppajjatīti kathito.

Mānakaraṇavasena māno. Maññanā maññitattanti ākārabhāvaniddesā. Ussitaṭṭhena unnati. Yassuppajjati taṃ puggalaṃ unnāmeti, ukkhipitvā ṭhapetīti unnamo. Samussitaṭṭhena dhajo. Ukkhipanaṭṭhena cittaṃ sampaggaṇhātīti sampaggāho. Ketu vuccati bahūsu dhajesu accuggatadhajo. Mānopi punappunaṃ uppajjamāno aparāpare upādāya accuggataṭṭhena ketu viyāti 『ketu』. Ketuṃ icchatīti ketukamyaṃ, tassa bhāvo ketukamyatā. Sā pana cittassa, na attano. Tena vuttaṃ – 『ketukamyatā cittassā』ti. Mānasampayuttañhi cittaṃ ketuṃ icchati. Tassa ca bhāvo ketukamyatā; ketusaṅkhāto mānoti.

  1. Issāniddese yā paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issāti yā etesu paresaṃ lābhādīsu 『kiṃ iminā imesa』nti parasampattikhiyyanalakkhaṇā issā. Tattha lābhoti cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānaṃ paṭilābho. Issukī hi puggalo parassa taṃ lābhaṃ khiyyati, 『kiṃ imassa iminā』ti na icchati. Sakkāroti tesaṃyeva paccayānaṃ sukatānaṃ sundarānaṃ paṭilābho. Garukāroti garukiriyā, bhāriyakaraṇaṃ. Mānananti manena piyakaraṇaṃ. Vandananti pañcapatiṭṭhitena vandanaṃ. Pūjanāti gandhamālādīhi pūjanā. Issāyanavasena issā. Issākāro issāyanā. Issāyitabhāvo issāyitattaṃ. Usūyādīni issādivevacanāni.

Imissā pana issāya khiyyanalakkhaṇaṃ āgārikenāpi anāgārikenāpi dīpetabbaṃ. Āgāriko hi ekacco kasivaṇijjādīsu aññatarena ājīvena attano purisakāraṃ nissāya bhaddakaṃ yānaṃ vā vāhanaṃ vā ratanaṃ vā labhati. Aparo tassa alābhatthiko tena lābhena na tussati. 『Kadā nu kho esa imāya sampattiyā parihāyitvā kapaṇo hutvā carissatī』ti cintetvā ekena kāraṇena tasmiṃ tāya sampattiyā parihīne attamano hoti. Anāgārikopi eko issāmanako aññaṃ attano sutapariyattiādīni nissāya uppannalābhādisampattiṃ disvā 『kadā nu kho eso imehi lābhādīhi parihāyissatī』ti cintetvā, yadā taṃ ekena kāraṇena parihīnaṃ passati, tadā attamano hoti. Evaṃ parasampattikhiyyanalakkhaṇā 『issā』ti veditabbā.

  1. Macchariyaniddese vatthuto macchariyadassanatthaṃ 『pañca macchariyāni āvāsamacchariya』ntiādi vuttaṃ. Tattha āvāse macchariyaṃ āvāsamacchariyaṃ. Sesapadesupi eseva nayo.

Āvāso nāma sakalārāmopi pariveṇampi ekovarakopi rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīnipi. Tesu vasantā sukhaṃ vasanti paccaye labhanti. Eko bhikkhu vattasampannasseva pesalassa bhikkhuno tattha āgamanaṃ na icchati. Āgatopi 『khippaṃ gacchatū』ti cinteti. Idaṃ 『āvāsamacchariyaṃ』 nāma. Bhaṇḍanakārakādīnaṃ pana tattha vāsaṃ anicchato āvāsamacchariyaṃ nāma na hoti.

Kulanti upaṭṭhākakulampi ñātikulampi. Tattha aññassa upasaṅkamanaṃ anicchato kulamacchariyaṃ hoti. Pāpapuggalassa pana upasaṅkamanaṃ anicchantopi maccharī nāma na hoti. So hi tesaṃ pasādabhedāya paṭipajjati. Pasādaṃ rakkhituṃ samatthasseva pana bhikkhuno tattha upasaṅkamanaṃ anicchanto maccharī nāma hoti.

Lābhoti catupaccayalābhova. Taṃ aññasmiṃ sīlavanteyeva labhante 『mā labhatū』ti cintentassa lābhamacchariyaṃ hoti. Yo pana saddhādeyyaṃ vinipāteti, aparibhogadupparibhogādivasena vināseti, pūtibhāvaṃ gacchantampi aññassa na deti, taṃ disvā 『sace imaṃ esa na labheyya , añño sīlavā labheyya, paribhogaṃ gaccheyyā』ti cintentassa macchariyaṃ nāma natthi.

Vaṇṇo nāma sarīravaṇṇopi guṇavaṇṇopi. Tattha sarīravaṇṇe maccharipuggalo 『paro pāsādiko rūpavā』ti vutte taṃ na kathetukāmo hoti. Guṇavaṇṇamaccharī sīlena dhutaṅgena paṭipadāya ācārena vaṇṇaṃ na kathetukāmo hoti.

Dhammoti pariyattidhammo ca paṭivedhadhammo ca. Tattha ariyasāvakā paṭivedhadhammaṃ na maccharāyanti, attanā paṭividdhadhamme sadevakassa lokassa paṭivedhaṃ icchanti. Taṃ pana paṭivedhaṃ 『pare jānantū』ti icchanti. Tantidhammeyeva pana dhammamacchariyaṃ nāma hoti. Tena samannāgato puggalo yaṃ guḷhaṃ ganthaṃ vā kathāmaggaṃ vā jānāti taṃ aññaṃ na jānāpetukāmo hoti. Yo pana puggalaṃ upaparikkhitvā dhammānuggahena, dhammaṃ vā upaparikkhitvā puggalānuggahena na deti, ayaṃ dhammamaccharī nāma na hoti.

Tattha ekacco puggalo lolo hoti, kālena samaṇo hoti, kālena brāhmaṇo, kālena nigaṇṭho. Yo hi bhikkhu 『ayaṃ puggalo paveṇiāgataṃ tantiṃ saṇhaṃ sukhumaṃ dhammantaraṃ bhinditvā āluḷissatī』ti na deti, ayaṃ puggalaṃ upaparikkhitvā dhammānuggahena na deti nāma . Yo pana 『ayaṃ dhammo saṇho sukhumo, sacāyaṃ puggalo gaṇhissati aññaṃ byākaritvā attānaṃ āvikatvā nassissatī』ti na deti, ayaṃ dhammaṃ upaparikkhitvā puggalānuggahena na deti nāma. Yo pana 『sacāyaṃ imaṃ dhammaṃ gaṇhissati, amhākaṃ samayaṃ bhindituṃ samattho bhavissatī』ti na deti, ayaṃ dhammamaccharī nāma hoti.

Imesu pañcasu macchariyesu āvāsamacchariyena tāva yakkho vā peto vā hutvā tasseva āvāsassa saṅkāraṃ sīsena ukkhipitvā vicarati. Kulamacchariyena tasmiṃ kule aññesaṃ dānamānanādīni karonte disvā 『bhinnaṃ vatidaṃ kulaṃ mamā』ti cintayato lohitampi mukhato uggacchati, kucchivirecanampi hoti, antānipi khaṇḍākhaṇḍāni hutvā nikkhamanti. Lābhamacchariyena saṅghassa vā gaṇassa vā santake lābhe maccharāyitvā puggalikaparibhogaṃ viya paribhuñjitvā yakkho vā peto vā mahāajagaro vā hutvā nibbattati. Sarīravaṇṇaguṇavaṇṇamaccharena pariyattidhammamacchariyena ca attanova vaṇṇaṃ vaṇṇeti, paresaṃ vaṇṇe 『kiṃ vaṇṇo eso』ti taṃ taṃ dosaṃ vadanto pariyattidhammañca kassaci kiñci adento dubbaṇṇo ceva eḷamūgo ca hoti.

Apica āvāsamacchariyena lohagehe paccati. Kulamacchariyena appalābho hoti. Lābhamacchariyena gūthaniraye nibbattati. Vaṇṇamacchariyena bhave bhave nibbattassa vaṇṇo nāma na hoti. Dhammamacchariyena kukkuḷaniraye nibbattatīti.

Maccharāyanavasena maccheraṃ. Maccharāyanākāro maccharāyanā. Maccharena ayitassa maccherasamaṅgino bhāvo maccharāyitattaṃ. 『Mayhameva hontu mā aññassā』ti sabbāpi attano sampattiyo byāpetuṃ na icchatīti viviccho. Vivicchassa bhāvo vevicchaṃ, mudumacchariyassetaṃ nāmaṃ. Kadariyo vuccati anādaro. Tassa bhāvo kadariyaṃ. Thaddhamacchariyassetaṃ nāmaṃ. Tena hi samannāgato puggalo parampi paresaṃ dadamānaṃ nivāreti. Vuttampi cetaṃ –

Kadariyo pāpasaṅkappo, micchādiṭṭhi anādaro;

Dadamānaṃ nivāreti, yācamānāna bhojananti. (saṃ. ni. 1.132);

Yācake disvā kaṭukabhāvena cittaṃ añcati saṅkocetīti kaṭukañcuko. Tassa bhāvo kaṭukañcukatā. Aparo nayo – kaṭukañcukatā vuccati kaṭacchuggāho. Samatittikapuṇṇāya hi ukkhaliyā bhattaṃ gaṇhanto sabbatobhāgena saṅkuṭitena aggakaṭacchunā gaṇhāti, pūretvā gahetuṃ na sakkoti; evaṃ maccharipuggalassa cittaṃ saṅkucati. Tasmiṃ saṅkucite kāyopi tatheva saṅkucati, paṭikuṭati, paṭinivattati, na sampasāriyatīti maccheraṃ 『kaṭukañcukatā』ti vuttaṃ.

Aggahitattaṃ cittassāti paresaṃ upakārakaraṇe dānādinā ākārena yathā na sampasāriyati, evaṃ āvaritvā gahitabhāvo cittassa. Yasmā pana maccharipuggalo attano santakaṃ paresaṃ adātukāmo hoti parasantakaṃ gaṇhitukāmo, tasmā 『idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññassā』ti pavattivasenassa attasampattinigūhanalakkhaṇatā attasampattiggahaṇalakkhaṇatā vā veditabbā. Sesaṃ imasmiṃ gocchake uttānatthameva.

Imāni pana saṃyojanāni kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmarāgapaṭighasaṃyojanāni anāgāmimaggena pahīyanti, mānasaṃyojanaṃ arahattamaggena, diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsā sotāpattimaggena, bhavarāgasaṃyojanaṃ arahattamaggena, issāmacchariyāni sotāpattimaggena, avijjā arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsaissāmacchariyāni sotāpattimaggena pahīyanti, kāmarāgapaṭighā anāgāmimaggena, mānabhavarāgaavijjā arahattamaggenāti.

  1. Ganthagocchake nāmakāyaṃ gantheti, cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ghaṭetīti kāyagantho. Sabbaññubhāsitampi paṭikkhipitvā sassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti iminā ākārena abhinivisatīti idaṃsaccābhiniveso. Yasmā pana abhijjhākāmarāgānaṃ viseso atthi, tasmā abhijjhākāyaganthassa padabhājane 『『yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo』』ti avatvā yo rāgo sārāgotiādi vuttaṃ. Iminā yaṃ heṭṭhā vuttaṃ 『brahmānaṃ vimānādīsu chandarāgo kāmāsavo na hoti, ganthagocchakaṃ patvā abhijjhākāyagantho hotī』ti taṃ suvuttanti veditabbaṃ. Parato kilesagocchakepi eseva nayo. Ṭhapetvā sīlabbataparāmāsanti idaṃ yasmā sīlabbataparāmāso 『idameva sacca』ntiādinā ākārena nābhinivisati, 『sīlena suddhī』tiādinā eva pana abhinivisati, tasmā micchādiṭṭhibhūtampi taṃ paṭikkhipanto 『ṭhapetvā』ti āha.

  2. Nīvaraṇagocchakassa thinamiddhaniddese cittassa akallatāti cittassa gilānabhāvo. Gilāno hi akallakoti vuccati. Vinayepi vuttaṃ – 『『nāhaṃ, bhante, akallako』』ti (pārā. 151). Akammaññatāti cittagelaññasaṅkhātova akammaññatākāro. Olīyanāti olīyanākāro. Iriyāpathikacittañhi iriyāpathaṃ sandhāretuṃ asakkontaṃ, rukkhe vagguli viya, khīle laggitaphāṇitavārako viya ca, olīyati. Tassa taṃ ākāraṃ sandhāya olīyanāti vuttaṃ. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Līnanti avipphārikatāya paṭikuṭitaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Thinanti sappipiṇḍo viya avipphārikatāya ghanabhāvena ṭhitaṃ. Thiyanāti ākāraniddeso. Thiyitabhāvo thiyitattaṃ, avipphāravaseneva thaddhatāti attho.

1163.Kāyassāti khandhattayasaṅkhātassa nāmakāyassa. Akallatā akammaññatāti heṭṭhā vuttanayameva. Megho viya ākāsaṃ kāyaṃ onayhatīti onāho. Sabbatobhāgena onāho pariyonāho. Abbhantare samorundhatīti antosamorodho. Yathā hi nagare rundhitvā gahite manussā bahi nikkhamituṃ na labhanti, evampi middhena samoruddhā dhammā vipphāravasena nikkhamituṃ na labhanti. Tasmā antosamorodhoti vuttaṃ. Medhatīti middhaṃ; akammaññabhāvena vihiṃsatīti attho. Supanti tenāti soppaṃ. Akkhidalādīnaṃ pacalabhāvaṃ karotīti pacalāyikā. Supanā supitattanti ākārabhāvaniddesā. Yaṃ pana tesaṃ purato soppapadaṃ tassa punavacane kāraṇaṃ vuttameva. Idaṃ vuccati thinamiddhanīvaraṇanti idaṃ thinañca middhañca ekato katvā āvaraṇaṭṭhena thinamiddhanīvaraṇanti vuccati. Yaṃ yebhuyyena sekkhaputhujjanānaṃ niddāya pubbabhāgaaparabhāgesu uppajjati taṃ arahattamaggena samucchijjati. Khīṇāsavānaṃ pana karajakāyassa dubbalabhāvena bhavaṅgotaraṇaṃ hoti, tasmiṃ asammisse vattamāne te supanti, sā nesaṃ niddā nāma hoti. Tenāha bhagavā – 『『abhijānāmi kho panāhaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā』』ti (ma. ni. 1.387). Evarūpo panāyaṃ karajakāyassa dubbalabhāvo na maggavajjho, upādinnakepi anupādinnakepi labbhati. Upādinnake labbhamāno yadā khīṇāsavo dīghamaggaṃ gato hoti, aññataraṃ vā pana kammaṃ katvā kilanto, evarūpe kāle labbhati. Anupādinnake labbhamāno paṇṇapupphesu labbhati. Ekaccānañhi rukkhānaṃ paṇṇāni sūriyātapena pasāriyanti rattiṃ paṭikuṭanti, padumapupphādīni sūriyātapena pupphanti, rattiṃ puna paṭikuṭanti . Idaṃ pana middhaṃ akusalattā khīṇāsavānaṃ na hotīti.

Tattha siyā – 『『na middhaṃ akusalaṃ. Kasmā? Rūpattā. Rūpañhi abyākataṃ. Idañca rūpaṃ. Tenevettha 『kāyassa akallatā akammaññatā』ti kāyaggahaṇaṃ kata』』nti. Yadi 『kāyassā』ti vuttamattenevetaṃ rūpaṃ, kāyapassaddhādayopi dhammā rūpameva bhaveyyuṃ. 『Sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti』 (dha. sa. 163; dī. ni. 1.230) 『kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikarotī』ti (ma. ni. 2.183; a. ni. 4.113) sukhapaṭisaṃvedanaparamatthasaccasacchikaraṇānipi rūpakāyeneva siyuṃ. Tasmā na vattabbametaṃ 『rūpaṃ middha』nti. Nāmakāyo hettha kāyo nāma. Yadi nāmakāyo, atha kasmā 『soppaṃ pacalāyikā』ti vuttaṃ? Na hi nāmakāyo supati, na ca pacalāyatīti. 『Liṅgādīni viya indriyassa, tassa phalattā. Yathā hi 『itthiliṅgaṃ itthinimittaṃ itthikuttaṃ itthākappo』ti imāni liṅgādīni itthindriyassa phalattā vuttāni, evaṃ imassāpi nāmakāyagelaññasaṅkhātassa middhassa phalattā soppādīni vuttāni. Middhe hi sati tāni hontīti. Phalūpacārena, middhaṃ arūpampi samānaṃ 『soppaṃ pacalāyikā supanā supitatta』nti vuttaṃ.

『Akkhidalādīnaṃ pacalabhāvaṃ karotīti pacalāyikā』ti vacanatthenāpi cāyamattho sādhitoyevāti na rūpaṃ middhaṃ. Onāhādīhipi cassa arūpabhāvo dīpitoyeva. Na hi rūpaṃ nāmakāyassa 『onāho pariyonāho antosamorodho』 hotīti. 『Nanu ca imināva kāraṇenetaṃ rūpaṃ? Na hi arūpaṃ kassaci onāho, na pariyonāho, na antosamorodho hotī』ti. Yadi evaṃ, āvaraṇampi na bhaveyya. Tasmā. Yathā kāmacchandādayo arūpadhammā āvaraṇaṭṭhena nīvaraṇā, evaṃ imassāpi onāhanādiatthena onāhāditā veditabbā. Apica 『『pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe』』ti (dī. ni. 2.146; saṃ. ni. 5.233) vacanatopetaṃ arūpaṃ. Na hi rūpaṃ cittupakkileso, na paññāya dubbalīkaraṇaṃ hotīti.

Kasmā na hoti? Nanu vuttaṃ –

『『Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā suraṃ pivanti merayaṃ, surāmerayapānā appaṭiviratā, ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso』』ti (a. ni. 4.50).

Aparampi vuttaṃ 『『cha khome, gahapatiputta, ādīnavā surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyoge – sandiṭṭhikā dhanajāni, kalahappavaḍḍhanī, rogānaṃ āyatanaṃ, akittisañjananī, kopīnanidaṃsanī, paññāya dubbalīkaraṇītveva chaṭṭhaṃ padaṃ bhavatī』』ti (dī. ni. 3.248). Paccakkhatopi cetaṃ siddhameva. Yathā majje udaragate, cittaṃ saṃkilissati, paññā dubbalā hoti, tasmā majjaṃ viya middhampi cittasaṃkileso ceva paññāya dubbalīkaraṇañca siyāti. Na, paccayaniddesato. Yadi hi majjaṃ saṃkileso bhaveyya, so 『『ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese』』ti (ma. ni. 1.297) vā, 『『evameva kho, bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti, na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ, pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, cittassa upakkileso』』ti (saṃ. ni. 5.214) vā, 『『katame ca, bhikkhave, cittassa upakkilesā? Abhijjhā visamalobho cittassa upakkileso』』ti (ma. ni. 1.71) vā – evamādīsu upakkilesaniddesesu niddesaṃ āgaccheyya. Yasmā pana tasmiṃ pīte upakkilesā uppajjanti ye cittasaṃkilesā ceva paññāya ca dubbalīkaraṇā honti, tasmā taṃ tesaṃ paccayattā paccayaniddesato evaṃ vuttaṃ. Middhaṃ pana sayameva cittassa saṃkileso ceva paññāya dubbalīkaraṇañcāti arūpameva middhaṃ.

Kiñca bhiyyo? Sampayogavacanato. 『『Thinamiddhanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañcā』』ti (dha. sa. 1176) hi vuttaṃ. Tasmā sampayogavacanato nayidaṃ rūpaṃ. Na hi rūpaṃ sampayuttasaṅkhyaṃ labhatīti. Athāpi siyā – 『yathālābhavasenetaṃ vuttaṃ. Yathā hi 『『sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampī』』ti (dī. ni. 1.249; ma. ni. 1.433) evaṃ ekato katvā yathālābhavasena vuttaṃ. Sakkharakathalañhi tiṭṭhati yeva na carati, itaradvayaṃ tiṭṭhatipi caratipi. Evamidhāpi middhaṃ nīvaraṇameva, na sampayuttaṃ , thinaṃ nīvaraṇampi sampayuttampīti sabbaṃ ekato katvā yathālābhavasena 『『nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañcā』』ti vuttaṃ. Middhaṃ pana yathā sakkharakathalaṃ tiṭṭhateva na carati, evaṃ nīvaraṇameva, na sampayuttaṃ. Tasmā rūpameva middhanti. Na, rūpabhāvāsiddhito. Sakkharakathalañhi na caratīti vināpi suttena siddhaṃ. Tasmā tattha yathālābhavasenattho hotu . Middhaṃ pana rūpanti asiddhametaṃ. Na sakkā tassa iminā suttena rūpabhāvo sādhetunti middhassa rūpabhāvāsiddhito na idaṃ yathālābhavasena vuttanti arūpameva middhaṃ.

Kiñca bhiyyo? 『Cattattā』tiādivacanato. Vibhaṅgasmiñhi 『『vigatathinamiddhoti tassa thinamiddhassa cattattā vantattā muttattā pahīnattā paṭinissaṭṭhattā, tena vuccati vigatathinamiddho』』ti (vibha. 547) ca, 『『idaṃ cittaṃ imamhā thinamiddhā sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti, tena vuccati thinamiddhā cittaṃ parisodheti』』 cāti (vibha. 551) – evaṃ 『cattattā』tiādi vuttaṃ. Na ca 『rūpaṃ』 evaṃ vuccati, tasmāpi arūpameva middhanti. Na, cittajassāsambhavavacanato. Tividhañhi middhaṃ – cittajaṃ utujaṃ āhārajañca. Tasmā yaṃ tattha cittajaṃ tassa vibhaṅge jhānacittehi asambhavo vutto, na arūpabhāvo sādhitoti rūpameva middhanti. Na, rūpabhāvāsiddhitova. Middhassa hi rūpabhāve siddhe sakkā etaṃ laddhuṃ. Tattha cittajassāsambhavo vutto. So eva ca na sijjhatīti arūpameva middhaṃ.

Kiñca bhiyyo? Pahānavacanato. Bhagavatā hi 『『cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharituṃ; katame cha? Kāmacchandaṃ, byāpādaṃ, thinamiddhaṃ, uddhaccaṃ, kakkuccaṃ, vicikicchaṃ; kāmesu kho panassa ādīnavo sammapaññāya sudiṭṭho hotī』』ti (a. ni. 6.73) ca, 『『ime pañca nīvaraṇe pahāya balavatiyā paññāya attatthaṃ vā paratthaṃ vā ñassatī』』ti (a. ni. 5.51) ca ādīsu middhassāpi pahānaṃ vuttaṃ. Na ca rūpaṃ pahātabbaṃ. Yathāha – 『『rūpakkhandho abhiññeyyo, pariññeyyo, na pahātabbo, na bhāvetabbo na sacchikātabbo』』ti (vibha. 1031) imassāpi pahānavacanato arūpameva middhanti. Na, rūpassāpi pahānavacanato. 『『Rūpaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahathā』』ti (ma. ni. 1.247; saṃ. ni. 3.33). Ettha hi rūpassāpi pahānaṃ vuttameva. Tasmā akāraṇametanti. Na, aññathā vuttattā. Tasmiñhi sutte 『『yo, bhikkhave, rūpe chandarāgavinayo taṃ tattha pahāna』』nti (saṃ. ni. 3.25) evaṃ chandarāgappahānavasena rūpassa pahānaṃ vuttaṃ, na yathā 『『cha dhamme pahāya pañca nīvaraṇe pahāyā』』ti evaṃ pahātabbameva vuttanti, aññathā vuttattā, na rūpaṃ middhaṃ. Tasmā yānetāni 『『so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese』』tiādīni suttāni vuttāni, etehi ceva aññehi ca suttehi arūpameva middhanti veditabbaṃ. Tathā hi –

『『Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo…pe… thinamiddhaṃ, bhikkhave, āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso ajjhāruhaṃ paññāya dubbalīkaraṇa』』nti (saṃ. ni. 5.220) ca, 『『thinamiddhanīvaraṇaṃ, bhikkhave, andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanika』』nti (saṃ. ni. 5.221) ca, 『『evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetenā』』ti (saṃ. ni. 5.236) ca, 『『ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati…pe… anuppannañceva thinamiddhaṃ uppajjatī』』ti (saṃ. ni. 5.216) ca, 『『kevalohāyaṃ, bhikkhave, akusalarāsi yadidaṃ pañca nīvaraṇā』』ti (saṃ. ni. 5.371) ca –

Evamādīni ca anekāni etassa arūpabhāvajotakāneva suttāni vuttāni. Yasmā cetaṃ arūpaṃ tasmā āruppepi uppajjati. Vuttañhetaṃ mahāpakaraṇe paṭṭhāne – 『『nīvaraṇaṃ dhammaṃ paṭicca nīvaraṇo dhammo uppajjati, na purejātapaccayā』』ti etassa vibhaṅge 『『āruppe kāmacchandanīvaraṇaṃ paṭicca thinamiddhaṃ… uddhaccaṃ avijjānīvaraṇa』』nti (paṭṭhā. 3.8.8) sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Tasmā sanniṭṭhānamettha gantabbaṃ arūpameva middhanti.

  1. Kukkuccaniddese akappiye kappiyasaññitātiādīni mūlato kukkuccadassanatthaṃ vuttāni. Evaṃsaññitāya hi kate vītikamme, niṭṭhite vatthujjhācāre, puna sañjātasatinopi 『duṭṭhu mayā kata』nti evaṃ anutappamānassa pacchānutāpavasenetaṃ uppajjati. Tena taṃ mūlato dassetuṃ 『akappiye kappiyasaññitā』tiādi vuttaṃ. Tattha akappiyabhojanaṃ kappiyasaññī hutvā paribhuñjati, akappiyamaṃsaṃ kappiyamaṃsasaññī hutvā, acchamaṃsaṃ sūkaramaṃsanti, dīpimaṃsaṃ vā migamaṃsanti khādati; kāle vītivatte kālasaññāya, pavāretvā appavāritasaññāya, pattasmiṃ raje patite paṭiggahitasaññāya bhuñjati – evaṃ 『akappiye kappiyasaññāya』 vītikkamaṃ karoti nāma. Sūkaramaṃsaṃ pana acchamaṃsasaññāya khādamāno, kāle ca vikālasaññāya bhuñjamāno 『kappiye akappiyasaññitāya』 vītikkamaṃ karoti nāma. Anavajjaṃ pana kiñcideva vajjasaññitāya, vajjañca anavajjasaññitāya karonto 『anavajje vajjasaññāya vajje ca anavajjasaññāya』 vītikkamaṃ karoti nāma. Yasmā panetaṃ 『『akataṃ vata me kalyāṇaṃ, akataṃ kusalaṃ, akataṃ bhīruttāṇaṃ, kataṃ pāpaṃ, kataṃ luddaṃ, kataṃ kibbisa』』nti evaṃ anavajje vajjasaññitāyapi kate vītikkame uppajjati, tasmāssa aññampi vatthuṃ anujānanto yaṃ evarūpantiādimāha.

Tattha kukkuccapadaṃ vuttatthameva. Kukkuccāyanākāro kukkuccāyanā. Kukkuccena ayitassa bhāvo kukkuccāyitattaṃ. Cetaso vippaṭisāroti ettha katākatassa sāvajjānavajjassa vā abhimukhagamanaṃ 『vippaṭisāro』 nāma. Yasmā pana so kataṃ vā pāpaṃ akataṃ na karoti, akataṃ vā kalyāṇaṃ kataṃ na karoti, tasmā virūpo kucchito vā paṭisāroti 『vippaṭisāro』. So pana cetaso, na sattassāti ñāpanatthaṃ 『cetaso』 vippaṭisāroti vuttaṃ. Ayamassa sabhāvaniddeso. Uppajjamānaṃ pana kukkuccaṃ āraggamiva kaṃsapattaṃ manaṃ vilikhamānameva uppajjati, tasmā manovilekhoti vuttaṃ. Ayamassa kiccaniddeso. Yaṃ pana vinaye 『『atha kho āyasmā sāriputto bhagavatā paṭikkhittaṃ anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ paribhuñjitu』』nti kukkuccāyanto na paṭiggahesīti (pāci. 204) kukkuccaṃ āgataṃ, na taṃ nīvaraṇaṃ. Na hi arahato 『duṭṭhu mayā idaṃ kata』nti evaṃ anutāpo atthi. Nīvaraṇapatirūpakaṃ panetaṃ 『kappati na kappatī』ti vīmaṃsanasaṅkhātaṃ vinayakukkuccaṃ nāma.

1176.『『Katame dhammā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cā』』ti padassa niddese yasmā thinamiddhaṃ aññamaññaṃ na vijahati, tasmā thinamiddhanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañcāti abhinditvā vuttaṃ. Yasmā pana uddhacce satipi kukkuccassa abhāvā kukkuccena vināpi uddhaccaṃ uppajjati, tasmā taṃ bhinditvā vuttaṃ. Yañca yena sampayogaṃ na gacchati, taṃ na yojitanti veditabbaṃ.

Ime pana nīvaraṇe kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmacchandabyāpādā anāgāmimaggena pahīyanti, thinamiddhuddhaccāni arahattamaggena, kukkuccavicikicchā sotāpattimaggena, avijjā arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena kukkuccavicikicchā pahīyanti, anāgāmimaggena kāmacchandabyāpādā, arahattamaggena thinamiddhuddhaccāvijjāti.

  1. Parāmāsagocchake te dhamme ṭhapetvāti pucchāsabhāgena bahuvacanaṃ kataṃ.

  2. Upādānaniddese vatthusaṅkhātaṃ kāmaṃ upādiyatīti kāmupādānaṃ kāmo ca so upādānañcātipi kāmupādānaṃ. Upādānanti daḷhaggahaṇaṃ. Daḷhattho hi ettha upasaddo upāyāsaupakaṭṭhādīsu viya. Tathā diṭṭhi ca sā upādānañcāti diṭṭhupādānaṃ. Diṭṭhiṃ upādiyatīti diṭṭhupādānaṃ. 『Sassato attā ca loko cā』tiādīsu (dī. ni. 1.31) hi purimadiṭṭhiṃ uttaradiṭṭhi upādiyahi. Tathā sīlabbataṃ upādiyatīti sīlabbatupādānaṃ. Sīlabbatañca taṃ upādānañcātipi sīlabbatupādānaṃ. Gosīlagovatādīni hi 『evaṃ suddhī』ti abhinivesato sayameva upādānāni. Tathā, vadanti etenāti 『vādo』; upādiyanti etenāti 『upādānaṃ』. Kiṃ vadanti, upādiyanti vā? Attānaṃ. Attano vādupādānaṃ attavādupādānaṃ; 『attavādamattameva vā attā』ti upādiyanti etenāti attavādupādānaṃ.

1220.Yo kāmesu kāmacchandoti etthāpi vatthukāmāva anavasesato kāmāti adhippetā. Tasmā vatthukāmesu kāmacchando idha kāmupādānanti anāgāminopi taṃ siddhaṃ hoti. Pañcakāmaguṇavatthuko panassa kāmarāgova natthīti.

  1. Diṭṭhupādānaniddese natthi dinnanti. Dinnaṃ nāma atthi, sakkā kassaci kiñci dātunti jānāti; dinnassa pana phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi yiṭṭhanti. Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo. Taṃ yajituṃ sakkāti jānāti; yiṭṭhassa pana phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi hutanti āhunapāhunamaṅgalakiriyā. Taṃ kātuṃ sakkāti jānāti; tassa pana phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi, sukatadukkaṭānanti ettha dasa kusalakammapathā sukatakammāni nāma. Dasa akusalakammapathā dukkaṭakammāni nāma. Tesaṃ atthibhāvaṃ jānāti phalaṃ vipāko pana natthīti gaṇhāti. Natthi ayaṃ lokoti paraloke ṭhito imaṃ lokaṃ natthīti gaṇhāti. Natthi paralokoti idha loke ṭhito paralokaṃ natthīti gaṇhāti. Natthi mātā natthi pitāti mātāpitūnaṃ atthibhāvaṃ jānāti, tesu katapaccayena koci phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi sattā opapātikāti cavanakaupapajjanakā sattā natthīti gaṇhāti. Sammaggatā sammā paṭipannāti anulomapaṭipadaṃ paṭipannā dhammikasamaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ natthīti gaṇhāti. Ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti imañca lokaṃ parañca lokaṃ attanāva abhivisiṭṭhena ñāṇena ñatvā pavedanasamattho sabbaññū buddho nāma natthīti gaṇhāti.

Imāni pana upādānāni kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmupādānaṃ catūhi maggehi pahīyati, sesāni tīṇi sotāpattimaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena diṭṭhupādānādīni pahīyanti, catūhi maggehi kāmupādānanti.

  1. Kilesagocchake kilesā eva kilesavatthūni. Vasanti vā ettha akhīṇāsavā sattā lobhādīsu patiṭṭhitattāti 『vatthūni』. Kilesā ca te tappatiṭṭhānaṃ sattānaṃ vatthūni cāti 『kilesavatthūni』. Yasmā cettha anantarapaccayādibhāvena uppajjamānā kilesāpi vasanti eva nāma, tasmā kilesānaṃ vatthūnītipi 『kilesavatthūni』.

1236.Tattha katamo lobho? Yo rāgo sārāgoti ayaṃ pana lobho hetugocchake ganthagocchake imasmiṃ kilesagocchaketi tīsu ṭhānesu atirekapadasatena niddiṭṭho. Āsavasaṃyojanaoghayoganīvaraṇaupādānagocchakesu aṭṭhahi aṭṭhahi padehi niddiṭṭho. Svāyaṃ atirekapadasatena niddiṭṭhaṭṭhānepi aṭṭhahi aṭṭhahi padehi niddiṭṭhaṭṭhānepi nippadesatova gahitoti veditabbo. Tesu hetuganthanīvaraṇaupādānakilesagocchakesu catumaggavajjhā taṇhā ekeneva koṭṭhāsena ṭhitā. Āsavasaṃyojanaoghayogesu catumaggavajjhāpi dve koṭṭhāsā hutvā ṭhitā. Kathaṃ? Āsavesu kāmāsavo bhavāsavoti, saṃyojanesu kāmarāgasaṃyojanaṃ bhavarāgasaṃyojananti, oghesu kāmogho bhavoghoti, yogesu kāmayogo bhavayogoti.

Imāni pana kilesavatthūni kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā lobho catūhi maggehi pahīyati, doso anāgāmimaggena, mohamānā arahattamaggena, diṭṭhivicikicchā sotāpattimaggena, thinādīni arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena diṭṭhivicikicchā pahīyanti, anāgāmimaggena doso, arahattamaggena sesā sattāti.

  1. Kāmāvacaraniddese heṭṭhatoti heṭṭhābhāgena. Avīcinirayanti vā aggijālānaṃ vā sattānaṃ vā dukkhavedanāya vīci, antaraṃ, chiddaṃ ettha natthīti avīci. Sukhasaṅkhāto ayo ettha natthīti nirayo. Niratiatthenapi nirassādatthenapi nirayo. Pariyantaṃ karitvāti taṃ avīcisaṅkhātaṃ nirayaṃ antaṃ katvā. Uparitoti uparibhāgena. Paranimmitavasavattideveti paranimmitesu kāmesu vasaṃ vattanato evaṃladdhavohāre deve. Anto karitvāti anto pakkhipitvā. Yaṃ etasmiṃ antareti ye etasmiṃ okāse. Etthāvacarāti iminā yasmā etasmiṃ antare aññepi caranti kadāci katthaci sambhavato, tasmā tesaṃ asaṅgaṇhanatthaṃ 『avacarā』ti vuttaṃ. Tena ye etasmiṃ antare ogāḷhā hutvā caranti sabbattha sadā ca sambhavato, adhobhāge caranti avīcinirayassa heṭṭhā bhūtupādāyapavattibhāvena, tesaṃ saṅgaho kato hoti. Te hi avagāḷhāva caranti, adhobhāgeva carantīti avacarā. Ettha pariyāpannāti iminā pana yasmā ete etthāvacarā aññatthāpi avacaranti, na pana tattha pariyāpannā honti, tasmā tesaṃ aññatthāpi avacarantānaṃ pariggaho kato hoti. Idāni te ettha pariyāpannadhamme rāsisuññatapaccayabhāvato ceva sabhāvato ca dassento khandhātiādimāha.

  2. Rūpāvacaraniddese brahmalokanti paṭhamajjhānabhūmisaṅkhātaṃ brahmaṭṭhānaṃ. Sesamettha kāmāvacaraniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Samāpannassa vātiādīsu paṭhamapadena kusalajjhānaṃ vuttaṃ, dutiyena vipākajjhānaṃ, vuttaṃ tatiyena kiriyajjhānaṃ vuttanti veditabbaṃ.

  3. Arūpāvacaraniddese ākāsānañcāyatanūpageti ākāsānañcāyatanasaṅkhātaṃ bhavaṃ upagate. Dutiyapadepi eseva nayo. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

  4. Saraṇadukaniddese yvāyaṃ tīsu akusalamūlesu moho, so lobhasampayutto ca lobhena saraṇo, dosasampayutto ca dosena saraṇo. Vicikicchuddhaccasampayutto pana moho diṭṭhisampayuttena ceva rūparāgaarūparāgasaṅkhātena ca rāgaraṇena pahānekaṭṭhabhāvato saraṇo sarajoti veditabbo.

Suttantikadukanikkhepakathā

  1. Suttantikadukesu mātikākathāyaṃ atthato vivecitattā yāni ca nesaṃ niddesapadāni tesampi heṭṭhā vuttanayeneva suviññeyyattā yebhuyyena uttānatthāni eva. Idaṃ panettha visesamattaṃ – vijjūpamaduke tāva cakkhumā kira puriso meghandhakāre rattiṃ maggaṃ paṭipajji. Tassa andhakāratāya maggo na paññāyi. Vijju niccharitvā andhakāraṃ viddhaṃsesi. Athassa andhakāravigamā maggo pākaṭo ahosi. So dutiyampi gamanaṃ abhinīhari. Dutiyampi andhakāro otthari. Maggo na paññāyi. Vijju niccharitvā taṃ viddhaṃsesi. Vigate andhakāre maggo pākaṭo ahosi. Tatiyampi gamanaṃ abhinīhari. Andhakāro otthari. Maggo na paññāyi. Vijju niccharitvā andhakāraṃ viddhaṃsesi.

Tattha cakkhumato purisassa andhakāre maggapaṭipajjanaṃ viya ariyasāvakassa sotāpattimaggatthāya vipassanārambho. Andhakāre maggassa apaññāyanakālo viya saccacchādakatamaṃ. Vijjuyā niccharitvā andhakārassa viddhaṃsitakālo viya sotāpattimaggobhāsena uppajjitvā saccacchādakatamassa vinoditakālo. Vigate andhakāre maggassa pākaṭakālo viya sotāpattimaggassa catunnaṃ saccānaṃ pākaṭakālo. Maggassa pākaṭaṃ pana maggasamaṅgipuggalassa pākaṭameva. Dutiyagamanābhinīhāro viya sakadāgāmimaggatthāya vipassanārambho. Andhakāre maggassa apaññāyanakālo viya saccacchādakatamaṃ. Dutiyaṃ vijjuyā niccharitvā andhakārassa viddhaṃsitakālo viya sakadāgāmimaggobhāsena uppajjitvā saccacchādakatamassa vinoditakālo. Vigate andhakāre maggassa pākaṭakālo viya sakadāgāmimaggassa catunnaṃ saccānaṃ pākaṭakālo. Maggassa pākaṭaṃ pana maggasamaṅgipuggalassa pākaṭameva. Tatiyagamanābhinīhāro viya anāgāmimaggatthāya vipassanārambho. Andhakāre maggassa apaññāyanakālo viya saccacchādakatamaṃ. Tatiyaṃ vijjuyā niccharitvā andhakārassa viddhaṃsitakālo viya anāgāmimaggobhāsena uppajjitvā saccacchādakatamassa vinoditakālo. Vigate andhakāre maggassa pākaṭakālo viya anāgāmimaggassa catunnaṃ saccānaṃ pākaṭakālo. Maggassa pākaṭaṃ pana maggasamaṅgipuggalassa pākaṭameva.

Vajirassa pana pāsāṇo vā maṇi vā abhejjo nāma natthi. Yattha patati taṃ vinividdhameva hoti. Vajiraṃ khepentaṃ asesetvā khepeti. Vajirena gatamaggo nāma puna pākatiko na hoti. Evameva arahattamaggassa avajjhakileso nāma natthi. Sabbakilese vinivijjhati vajiraṃ viya. Arahattamaggopi kilese khepento asesetvā khepeti. Vajirena gatamaggassa puna pākatikattābhāvo viya arahattamaggena pahīnakilesānaṃ puna paccudāvattanaṃ nāma natthīti.

1307.Bāladukaniddese bālesu ahirikānottappāni pākaṭāni, mūlāni ca sesānaṃ bāladhammānaṃ. Ahiriko hi anottappī ca na kiñci akusalaṃ na karoti nāmāti. Etāni dve paṭhamaṃyeva visuṃ vuttāni. Sukkapakkhepi ayameva nayo. Tathā kaṇhaduke.

1311.Tapanīyadukaniddese katattā ca akatattā ca tapanaṃ veditabbaṃ. Kāyaduccaritādīni hi katattā tapanti, kāyasucaritādīni akatattā. Tathā hi puggalo 『kataṃ me kāyaduccarita』nti tappati, 『akataṃ me kāyasucarita』nti tappati. 『Kataṃ me vacīduccarita』nti tappati…pe… 『akataṃ me manosucarita』nti tappati. Atapanīyepi eseva nayo. Kalyāṇakārī hi puggalo 『kataṃ me kāyasucarita』nti na tappati, 『akataṃ me kāyaduccarita』nti na tappati…pe… 『akataṃ me manoduccarita』nti na tappatīti (a. ni. 2.3).

1313.Adhivacanadukaniddese yā tesaṃ tesaṃ dhammānanti sabbadhammaggahaṇaṃ. Saṅkhāyatīti saṅkhā, saṃkathiyatīti attho. Kinti saṃkathiyati? Ahanti mamanti paroti parassāti sattoti bhāvoti posoti puggaloti naroti māṇavoti tissoti dattoti, 『mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohanaṃ』 『vihāro pariveṇaṃ dvāraṃ vātapāna』nti evaṃ anekehi ākārehi saṃkathiyatīti 『saṅkhā』. Samaññāyatīti samaññā. Kinti samaññāyati? 『Ahanti…pe… vātapāna』nti samaññāyatīti 『samaññā』. Paññāpiyatīti paññatti. Vohariyatīti vohāro. Kinti vohariyati? 『Aha』nti…pe… 『vātapāna』nti vohariyatīti vohāro.

Nāmanti catubbidhaṃ nāmaṃ – sāmaññanāmaṃ guṇanāmaṃ kittimanāmaṃ opapātikanāmanti. Tattha paṭhamakappikesu mahājanena sammannitvā ṭhapitattā mahāsammatoti rañño nāmaṃ 『sāmaññanāmaṃ』 nāma. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『mahājanasammatoti kho, vāseṭṭha, mahāsammato tveva paṭhamaṃ akkharaṃ upanibbatta』』nti (dī. ni. 3.131). Dhammakathiko paṃsukūliko vinayadharo tepiṭako saddho pasannoti evarūpaṃ guṇato āgatanāmaṃ 『guṇanāmaṃ』 nāma. Bhagavā arahaṃ sammāsambuddhotiādīnipi tathāgatassa anekāni nāmasatāni guṇanāmāneva. Tena vuttaṃ –

『『Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;

Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato』』ti.

Yaṃ pana jātassa kumārakassa nāmaggahaṇadivase dakkhiṇeyyānaṃ sakkāraṃ katvā samīpe ṭhitā ñātakā kappetvā pakappetvā 『ayaṃ asukonāmā』ti nāmaṃ karonti, idaṃ 『kittimanāma』 nāma. Yā pana purimapaññatti pacchimapaññattiyaṃ patati, purimavohāro pacchimavohāre patati, seyyathidaṃ – purimakappepi cando candoyeva nāma, etarahipi candova. Atīte sūriyo… samuddo… pathavī… pabbato pabbatoyeva, nāma, etarahipi pabbatoyevāti idaṃ 『opapātikanāmaṃ』 nāma. Idaṃ catubbidhampi nāmaṃ ettha nāmameva hoti.

Nāmakammanti nāmakaraṇaṃ. Nāmadheyyanti nāmaṭṭhapanaṃ. Niruttīti nāmanirutti. Byañjananti nāmabyañjanaṃ. Yasmā panetaṃ atthaṃ byañjeti tasmā evaṃ vuttaṃ. Abhilāpoti nāmābhilāpova. Sabbeva dhammā adhivacanapathāti adhivacanassa nopathadhammo nāma natthi. Ekadhammo sabbadhammesu nipatati, sabbadhammā ekadhammasmiṃ nipatanti. Kathaṃ? Ayañhi nāmapaññatti ekadhammo, so sabbesu catubhūmakadhammesu nipatati. Sattopi saṅkhāropi nāmato muttako nāma natthi.

Aṭavīpabbatādīsu rukkhopi jānapadānaṃ bhāro. Te hi 『ayaṃ kiṃ rukkho nāmā』ti puṭṭhā 『khadiro』 『palāso』ti attanā jānanakanāmaṃ kathenti. Yassa nāmaṃ na jānanti tampi 『anāmako』 nāmāti vadanti. Tampi tassa nāmadheyyameva hutvā tiṭṭhati. Samudde macchakacchapādīsupi eseva nayo. Itare dve dukā iminā samānatthā eva.

1316.Nāmarūpaduke nāmakaraṇaṭṭhena ca namanaṭṭhena ca nāmanaṭṭhena ca nāmaṃ. Tattha cattāro khandhā tāva nāmakaraṇaṭṭhena 『nāmaṃ』. Yathā hi mahājanasammatattā mahāsammatassa mahāsammatoti nāmaṃ ahosi, yathā vā mātāpitaro 『ayaṃ tisso nāma hotu, phusso nāma hotū』ti evaṃ puttassa kittimanāmaṃ karonti, yathā vā 『dhammakathiko』 『vinayadharo』ti guṇato nāmaṃ āgacchati, na evaṃ vedanādīnaṃ. Vedanādayo hi mahāpathavīādayo viya attano nāmaṃ karontāva uppajjanti. Tesu uppannesu tesaṃ nāmaṃ uppannameva hoti. Na hi vedanaṃ uppannaṃ 『tvaṃ vedanā nāma hohī』ti koci bhaṇati. Na ca tassā nāmaggahaṇakiccaṃ atthi. Yathā pathaviyā uppannāya 『tvaṃ pathavī nāma hohī』ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, cakkavāḷasinerucandimasūriyanakkhattesu uppannesu 『tvaṃ cakkavāḷaṃ nāma hohi tvaṃ nakkhattaṃ nāma hohī』ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, nāmaṃ uppannameva hoti, opapātikapaññattiyaṃ nipatati, evaṃ vedanāya uppannāya 『tvaṃ vedanā nāma hohī』ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi. Tāya uppannāya vedanāti nāmaṃ uppannameva hoti. Opapātikapaññattiyaṃ nipatati. Saññādīsupi eseva nayo. Atītepi hi vedanā vedanāyeva, saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ viññāṇameva. Anāgatepi, paccuppannepi. Nibbānaṃ pana sadāpi nibbānamevāti. 『Nāmakaraṇaṭṭhena』 nāmaṃ.

『Namanaṭṭhenā』pi cettha cattāro khandhā nāmaṃ. Te hi ārammaṇābhimukhā namanti. 『Nāmanaṭṭhena』 sabbampi nāmaṃ. Cattāro hi khandhā ārammaṇe aññamaññaṃ nāmenti. Nibbānaṃ ārammaṇādhipatipaccayatāya attani anavajjadhamme nāmeti.

  1. Avijjābhavataṇhā vaṭṭamūlasamudācāradassanatthaṃ gahitā.

1320.Bhavissati attā ca loko cāti khandhapañcakaṃ attā ca loko cāti gahetvā 『taṃ bhavissatī』ti gahaṇākārena niviṭṭhā sassatadiṭṭhi. Dutiyā 『na bhavissatī』ti ākārena niviṭṭhā ucchedadiṭṭhi.

1326.Pubbantaṃārabbhāti atītakoṭṭhāsaṃ ārammaṇaṃ karitvā. Iminā brahmajāle āgatā aṭṭhārasa pubbantānudiṭṭhiyo gahitā. Aparantaṃ ārabbhāti anāgatakoṭṭhāsaṃ ārammaṇaṃ karitvā. Iminā tattheva āgatā catucattālīsa aparantānudiṭṭhiyo gahitā.

  1. Dovacassatāniddese sahadhammike vuccamāneti sahadhammikaṃ nāma yaṃ bhagavatā paññattaṃ sikkhāpadaṃ, tasmiṃ vatthuṃ dassetvā āpattiṃ āropetvā 『idaṃ nāma tvaṃ āpattiṃ āpanno, iṅgha desehi vuṭṭhāhi paṭikarohī』ti vuccamāne. Dovacassāyantiādīsu evaṃ codiyamānassa paṭicodanāya vā appadakkhiṇagāhitāya vā dubbacassa kammaṃ dovacassāyaṃ. Tadeva dovacassantipi vuccati. Tassa bhāvo dovacassiyaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Vippaṭikūlagāhitāti vilomagāhitā. Vilomagahaṇasaṅkhātena vipaccanīkena sātaṃ assāti vipaccanīkasāto. 『Paṭāṇikagahaṇaṃ gahetvā ekapadeneva taṃ nissaddamakāsi』nti sukhaṃ paṭilabhantassetaṃ adhivacanaṃ. Tassa bhāvo vipaccanīkasātatā. Ovādaṃ anādiyanavasena anādarassa bhāvo anādariyaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Anādiyanākāro vā anādaratā. Garuvāsaṃ avasanavasena uppanno agāravabhāvo agāravatā. Sajeṭṭhakavāsaṃ avasanavasena uppanno appaṭissavabhāvo appaṭissavatā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpā dovacassatā nāma vuccati. Atthato panesā tenākārena pavattā cattāro khandhā, saṅkhārakkhandhoyeva vāti. Pāpamittatādīsupi eseva nayo. Dovacassatā pāpamittatādayo hi visuṃ cetasikadhammā nāma natthi.

  2. Natthi etesaṃ saddhāti assaddhā; buddhādīni vatthūni na saddahantīti attho. Dussīlāti sīlassa dunnāmaṃ natthi, nissīlāti attho. Appassutāti sutarahitā. Pañca macchariyāni etesaṃ atthīti maccharino. Duppaññāti nippaññā. Sevanakavasena sevanā. Balavasevanā nisevanā. Sabbatobhāgena sevanā saṃsevanā. Upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Tīhipi sevanāva kathitā. Bhajanāti upasaṅkamanā. Sambhajanāti sabbatobhāgena bhajanā. Upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Bhattīti daḷhabhatti. Sambhattīti sabbatobhāgena bhatti. Upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Dvīhipi daḷhabhatti eva kathitā. Taṃsampavaṅkatāti tesu puggalesu kāyena ceva cittena ca sampavaṅkabhāvo; tanninnatā tappoṇatā tappabbhāratāti attho.

  3. Sovacassatādukaniddesopi vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.

1336.Pañcapiāpattikkhandhāti mātikāniddesena 『pārājikaṃ saṅghādisesaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭa』nti imā pañca āpattiyo. Sattapi āpattikkhandhāti vinayaniddesena 『pārājikaṃ saṅghādisesaṃ thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsita』nti imā satta āpattiyo. Tattha saha vatthunā tāsaṃ āpattīnaṃ paricchedajānanakapaññā āpattikusalatā nāma. Saha kammavācāya āpattivuṭṭhānaparicchedajānanakapaññā pana āpattivuṭṭhānakusalatā nāma.

  1. Samāpajjitabbato samāpatti. Saha parikammena appanāparicchedajānanakapaññā pana samāpattikusalatā nāma. 『Cande vā sūriye vā nakkhatte vā ettakaṃ ṭhānaṃ gate vuṭṭhahissāmī』ti avirajjhitvā tasmiṃyeva samaye vuṭṭhānakapaññāya atthitāya samāpattivuṭṭhānakusalatā nāma.

  2. Aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ uggahamanasikārasavanadhāraṇaparicchedajānanakapaññā dhātukusalatā nāma. Tāsaṃyeva uggahamanasikārajānanakapaññā manasikārakusalatā nāma.

  3. Dvādasannaṃ āyatanānaṃ uggahamanasikārasavanadhāraṇaparicchedajānanakapaññā latā nāma. Tīsupi vā etāsu kusalatāsu uggaho manasikāro savanaṃ sammasanaṃ paṭivedho paccavekkhaṇāti sabbaṃ vaṭṭati. Tattha savanauggahapaccavekkhaṇā lokiyā, paṭivedho lokuttaro. Sammasanamanasikārā lokiyalokuttaramissakā. 『Avijjāpaccayā saṅkhārā』tiādīni (vibha. aṭṭha. 225) paṭiccasamuppādavibhaṅge āvibhavissanti. 『Iminā pana paccayena idaṃ hotī』ti jānanakapaññā paṭiccasamuppādakusalatā nāma.

  4. Ṭhānāṭṭhānakusalatādukaniddese hetū paccayāti ubhayampetaṃ aññamaññavevacanaṃ. Cakkhupasādo hi rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakassa cakkhuviññāṇassa hetu ceva paccayo ca. Tathā sotapasādādayo sotaviññāṇādīnaṃ, ambabījādīni ca ambaphalādīnaṃ. Dutiyanaye ye ye dhammāti visabhāgapaccayadhammānaṃ nidassanaṃ. Yesaṃ yesanti visabhāgapaccayasamuppannadhammanidassanaṃ. Na hetū na paccayāti cakkhupasādo saddaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakassa sotaviññāṇassa na hetu na paccayo. Tathā sotapasādādayo avasesaviññāṇādīnaṃ. Ambādayo ca tālādīnaṃ uppattiyāti evamattho veditabbo.

  5. Ajjavamaddavaniddese nīcacittatāti padamattameva viseso. Tassattho – mānābhāvena nīcaṃ cittaṃ assāti nīcacitto. Nīcacittassa bhāvo nīcacittatā. Sesaṃ cittujukatācittamudutānaṃ padabhājanīye āgatameva.

  6. Khantiniddese khamanakavasena khanti. Khamanākāro khamanatā. Adhivāsenti etāya, attano upari āropetvā vāsenti, na paṭibāhanti, na paccanīkatāya tiṭṭhantīti adhivāsanatā. Acaṇḍikassa bhāvo acaṇḍikkaṃ. Anasuropoti asuropo vuccati na sammāropitattā duruttavacanaṃ. Tappaṭipakkhato anasuropo suruttavācāti attho. Evamettha phalūpacārena kāraṇaṃ niddiṭṭhaṃ. Attamanatā cittassāti somanassavasena cittassa sakamanatā, attano cittasabhāvoyeva, na byāpannacittatāti attho.

  7. Soraccaniddese kāyiko avītikkamoti tividhaṃ kāyasucaritaṃ. Vācasiko avītikkamoti catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ. Kāyikavācasikoti iminā kāyavacīdvārasamuṭṭhitaṃ ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pariyādiyati. Idaṃ vuccati soraccanti idaṃ pāpato suṭṭhu oratattā soraccaṃ nāma vuccati. Sabbopi sīlasaṃvaroti idaṃ yasmā na kevalaṃ kāyavācāheva anācāraṃ ācarati manasāpi ācarati eva, tasmā mānasikasīlaṃ pariyādāya dassetuṃ vuttaṃ.

  8. Sākhalyaniddese aṇḍakāti yathā sadose rukkhe aṇḍakāni uṭṭhahanti, evaṃ sadosatāya khuṃsanavambhanādivacanehi aṇḍakā jātā. Kakkasāti pūtikā sā yathā nāma pūtirukkho kakkaso hoti paggharitacuṇṇo evaṃ kakkasā hoti. Sotaṃ ghaṃsayamānā viya pavisati. Tena vuttaṃ 『kakkasā』ti. Parakaṭukāti paresaṃ kaṭukā amanāpā dosajananī. Parābhisajjanīti kuṭilakaṇṭakasākhā viya cammesu vijjhitvā paresaṃ abhisajjanī, gantukāmānampi gantuṃ adatvā lagganakārī. Kodhasāmantāti kodhassa āsannā. Asamādhisaṃvattanikāti appanāsamādhissa vā upacārasamādhissa vā asaṃvattanikā. Iti sabbānevetāni sadosavācāya vevacanāni. Tathārūpiṃ vācaṃ pahāyāti idaṃ pharusavācaṃ appajahitvā ṭhitassa antarantare pavattāpi saṇhavācā asaṇhavācā eva nāmāti dīpanatthaṃ vuttaṃ.

Neḷāti eḷaṃ vuccati doso. Nāssā eḷanti neḷā; niddosāti attho. 『『Neḷaṅgo setapacchādo』』ti (udā. 65; saṃ. ni. 4.347; peṭako. 25) ettha vuttaneḷaṃ viya. Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā, sūcivijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti. Atthamadhuratāya sarīre kopaṃ ajanetvā pemaṃ janetīti pemanīyā. Hadayaṃ gacchati, appaṭihaññamānā sukhena cittaṃ pavisatīti hadayaṅgamā. Guṇaparipuṇṇatāya pure bhavāti porī. Pure saṃvaḍḍhanārī viya sukumārātipi porī. Purassa esātipi porī; nagaravāsīnaṃ kathāti attho. Nagaravāsino hi yuttakathā honti. Pitimattaṃ pitāti bhātimattaṃ bhātāti vadanti. Evarūpī kathā bahuno janassa kantā hotīti bahujanakantā. Kantabhāveneva bahuno janassa manāpā cittavuḍḍhikarāti bahujanamanāpā. Yā tatthāti yā tasmiṃ puggale. Saṇhavācatāti maṭṭhavācatā. Sakhilavācatāti muduvācatā. Apharusavācatāti akakkhaḷavācatā.

  1. Paṭisanthāraniddese āmisapaṭisanthāroti āmisaalābhena attanā saha paresaṃ chiddaṃ yathā pihitaṃ hoti paṭicchannaṃ evaṃ āmisena paṭisantharaṇaṃ. Dhammapaṭisanthāroti dhammassa appaṭilābhena attanā saha paresaṃ chiddaṃ yathā pihitaṃ hoti paṭicchannaṃ, evaṃ dhammena paṭisantharaṇaṃ. Paṭisanthārako hotīti dveyeva hi lokasannivāsassa chiddāni, tesaṃ paṭisanthārako hoti. Āmisapaṭisanthārena vā dhammapaṭisanthārena vāti iminā duvidhena paṭisanthārena paṭisanthārako hoti, paṭisantharati, nirantaraṃ karoti.

Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya kathā – paṭisanthārakena hi bhikkhunā āgantukaṃ āgacchantaṃ disvāva paccuggantvā pattacīvaraṃ gahetabbaṃ, āsanaṃ dātabbaṃ, tālavaṇṭena bījitabbaṃ, pādā dhovitvā makkhetabbā, sappiphāṇite sati bhesajjaṃ dātabbaṃ, pānīyena pucchitabbo, āvāso paṭijaggitabbo. Evaṃ ekadesena āmisapaṭisanthāro kato nāma hoti.

Sāyaṃ pana navakatarepi attano upaṭṭhānaṃ anāgateyeva, tassa santikaṃ gantvā nisīditvā avisaye apucchitvā tassa visaye pañho pucchitabbo. 『Tumhe katarabhāṇakā』ti apucchitvā tumhākaṃ 『ācariyupajjhāyā kataraṃ ganthaṃ vaḷañjentī』ti pucchitvā pahonakaṭṭhāne pañho pucchitabbo. Sace kathetuṃ sakkoti iccetaṃ kusalaṃ. No ce sakkoti sayaṃ kathetvā dātabbaṃ. Evaṃ ekadesena dhammapaṭisanthāro kato nāma hoti.

Sace attano santike vasati taṃ ādāya nibaddhaṃ piṇḍāya caritabbaṃ. Sace gantukāmo hoti punadivase gamanasabhāgena taṃ ādāya ekasmiṃ gāme piṇḍāya caritvā uyyojetabbo. Sace aññasmiṃ disābhāge bhikkhū nimantitā honti taṃ bhikkhuṃ icchamānaṃ ādāya gantabbaṃ. 『Na mayhaṃ esā disā sabhāgā』ti gantuṃ anicchante sesabhikkhū pesetvā taṃ ādāya piṇḍāya caritabbaṃ. Attanā laddhāmisaṃ tassa dātabbaṃ. Evaṃ 『āmisapaṭisanthāro』 kato nāma hoti.

Āmisapaṭisanthārakena pana attanā laddhaṃ kassa dātabbanti? Āgantukassa tāva dātabbaṃ. Sace gilāno vā avassiko vā atthi, tesampi dātabbaṃ. Ācariyupajjhāyānaṃ dātabbaṃ. Bhaṇḍagāhakassa dātabbaṃ. Sārāṇīyadhammapūrakena pana satavārampi sahassavārampi āgatāgatānaṃ therāsanato paṭṭhāya dātabbaṃ. Paṭisanthārakena pana yena yena na laddhaṃ, tassa tassa dātabbaṃ. Bahigāmaṃ nikkhamitvā jiṇṇakaṃ vā anāthaṃ bhikkhuṃ vā bhikkhuniṃ vā disvā tesampi dātabbaṃ.

Tatridaṃ vatthu – corehi kira guttasālagāme pahate taṅkhaṇaññeva ekā nirodhato vuṭṭhitā khīṇāsavattherī daharabhikkhuniyā bhaṇḍakaṃ gāhāpetvā mahājanena saddhiṃ maggaṃ paṭipajjitvā ṭhitamajjhanhike nakulanagaragāmadvāraṃ patvā rukkhamūle nisīdi. Tasmiṃ samaye kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero nakulanagaragāme piṇḍāya caritvā nikkhanto theriṃ disvā bhattena āpucchi. Sā 『patto me natthī』ti āha. Thero 『imināva bhuñjathā』ti saha pattena adāsi. Therī bhattakiccaṃ katvā pattaṃ dhovitvā therassa datvā āha – 『ajja tāva bhikkhācārena kilamissatha, ito paṭṭhāya pana vo bhikkhācāraparittāso nāma na bhavissati, tātā』ti. Tato paṭṭhāya therassa ūnakahāpaṇagghanako piṇḍapāto nāma na uppannapubbo. Ayaṃ 『āmisapaṭisanthāro』 nāma.

Imaṃ paṭisanthāraṃ katvā bhikkhunā saṅgahapakkhe ṭhatvā tassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ, dhammo vācetabbo, kukkuccaṃ vinodetabbaṃ, uppannaṃ kiccaṃ karaṇīyaṃ kātabbaṃ, abbhānavuṭṭhānamānattaparivāsā dātabbā. Pabbajjāraho pabbājetabbo upasampadāraho upasampādetabbo. Bhikkhuniyāpi attano santike upasampadaṃ ākaṅkhamānāya kammavācaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ayaṃ 『dhammapaṭisanthāro』 nāma.

Imehi dvīhi paṭisanthārehi paṭisanthārako bhikkhu anuppannaṃ lābhaṃ uppādeti, uppannaṃ thāvaraṃ karoti, sabhayaṭṭhāne attano jīvitaṃ rakkhati coranāgarañño pattaggahaṇahattheneva aggaṃ gahetvā patteneva bhattaṃ ākiranto thero viya. Aladdhalābhuppādane pana ito palāyitvā paratīraṃ gatena mahānāgaraññā ekassa therassa santike saṅgahaṃ labhitvā puna āgantvā rajje patiṭṭhitena setambaṅgaṇe yāvajīvaṃ pavattitaṃ mahābhesajjadānavatthu kathetabbaṃ. Uppannalābhathāvarakaraṇe dīghabhāṇakaabhayattherassa hatthato paṭisanthāraṃ labhitvā cetiyapabbate corehi bhaṇḍakassa aviluttabhāve vatthu kathetabbaṃ.

  1. Indriyesu aguttadvāratāniddese cakkhunā rūpaṃ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā. Porāṇā panāhu – 『『cakkhu rūpaṃ na passati, acittakattā; cittaṃ na passati, acakkhukattā; dvārārammaṇasaṅghaṭṭanena pana pasādavatthukena cittena passati. Īdisī panesā 『dhanunā vijjatī』tiādīsu viya sasambhārakathā nāma hoti. Tasmā cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā』』ti ayamevettha atthoti. Nimittaggāhīti itthipurisanimittaṃ vā subhanimittādikaṃ vā kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ chandarāgavasena gaṇhāti, diṭṭhamatteyeva na saṇṭhāti. Anubyañjanaggāhīti kilesānaṃ anubyañjanato pākaṭabhāvakaraṇato anubyañjananti laddhavohāraṃ hatthapādasitahasitakathitaālokitavilokitādibhedaṃ ākāraṃ gaṇhāti. Yatvādhikaraṇamenantiādimhi yaṃkāraṇā yassa cakkhundriyāsaṃvarassa hetu, etaṃ puggalaṃ satikavāṭena cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ apihitacakkhudvāraṃ hutvā viharantaṃ ete abhijjhādayo dhammā anvāssaveyyuṃ anubandheyyuṃ ajjhotthareyyuṃ. Tassa saṃvarāya na paṭipajjatīti tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāya na paṭipajjati. Evaṃbhūtoyeva ca na rakkhati cakkhundriyaṃ, na cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatīti vuccati.

Tattha kiñcāpi cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi, na hi cakkhupasādaṃ nissāya sati vā muṭṭhassaccaṃ vā uppajjati. Apica yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthamāgacchati tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ, tato vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ, tato vipākāhetukamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati. Tadanantaraṃ javanaṃ javati. Tatrāpi neva bhavaṅgasamaye na āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi. Javanakkhaṇe pana dussīlyaṃ vā muṭṭhassaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajjati, asaṃvaro hoti.

Evaṃ honto pana so 『cakkhundriye asaṃvaro』ti vuccati. Kasmā? Yasmā tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā nagare catūsu dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo susaṃvutā, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitameva hoti. Nagaradvārena hi pavisitvā corā yadicchakaṃ kareyyuṃ. Evameva javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittānīti.

Sotena saddaṃ sutvātiādīsupi eseva nayo. Yā imesanti evaṃ saṃvaraṃ anāpajjantassa imesaṃ channaṃ indriyānaṃ yā agutti yā agopanā yo anārakkho yo asaṃvaro, athakanaṃ, apidahananti attho.

  1. Bhojane amattaññutāniddese idhekaccoti imasmiṃ sattaloke ekacco. Appaṭisaṅkhāti paṭisaṅkhānapaññāya ajānitvā anupadhāretvā. Ayonisoti anupāyena. Āhāranti asitapītādiajjhoharaṇīyaṃ. Āhāretīti paribhuñjati ajjhoharati. Davāyātiādi anupāyadassanatthaṃ vuttaṃ. Anupāyena hi āhārento davatthāya madatthāya maṇḍanatthāya vibhūsanatthāya vā āhāreti, no idamatthitaṃ paṭicca. Yā tattha asantuṭṭhitāti yā tasmiṃ ayoniso āhāraparibhoge asantussanā asantuṭṭhibhāvo. Amattaññutāti amattaññubhāvo, pamāṇasaṅkhātāya mattāya ajānanaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ apaccavekkhitaparibhogavasena pavattā bhojane amattaññutā nāma vuccati.

  2. Indriyesu guttadvāratāniddese cakkhunātiādi vuttanayeneva veditabbaṃ. Na nimittaggāhī hotīti chandarāgavasena vuttappakāraṃ nimittaṃ na gaṇhāti. Evaṃ sesapadānipi vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbāni. Yathā ca heṭṭhā 『javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati, dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittānī』ti vuttaṃ, evamidha tasmiṃ sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā nagaradvāresu susaṃvutesu, kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā honti, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitameva hoti – nagaradvāresu pihitesu corānaṃ paveso natthi – evameva javane sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittāni. Tasmā javanakkhaṇe uppajjamānopi 『cakkhundriye saṃvaro』ti vutto. Sotena saddaṃ sutvātiādīsupi eseva nayo.

  3. Bhojane mattaññutāniddese paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāretīti paṭisaṅkhānapaññāya jānitvā upāyena āhāraṃ paribhuñjati. Idāni taṃ upāyaṃ dassetuṃ neva davāyātiādi vuttaṃ.

Tattha 『neva davāyā』ti davatthāya na āhāreti. Tattha naṭalaṅghakādayo davatthāya āhārenti nāma. Yañhi bhojanaṃ bhuttassa naccagītakabyasilokasaṅkhāto davo atirekatarena paṭibhāti, taṃ bhojanaṃ adhammena visamena pariyesitvā te āhārenti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ na āhāreti.

Namadāyāti mānamadapurisamadānaṃ vaḍḍhanatthāya na āhāreti. Tattha rājarājamahāmattā madatthāya āhārenti nāma. Te hi attano mānamadapurisamadānaṃ vaḍḍhanatthāya piṇḍarasabhojanādīni paṇītabhojanāni bhuñjanti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ na āhāreti.

Na maṇḍanāyāti sarīramaṇḍanatthāya na āhāreti. Tattha rūpūpajīviniyo mātugāmā antepurikādayo ca sappiphāṇitaṃ nāma pivanti, te hi siniddhaṃ muduṃ mandaṃ bhojanaṃ āhārenti 『evaṃ no aṅgalaṭṭhi susaṇṭhitā bhavissati, sarīre chavivaṇṇo pasanno bhavissatī』ti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ na āhāreti.

Na vibhūsanāyāti sarīre maṃsavibhūsanatthāya na āhāreti. Tattha nibbuddhamallamuṭṭhikamallādayo susiniddhehi macchamaṃsādīhi sarīramaṃsaṃ pīṇenti 『evaṃ no maṃsaṃ ussadaṃ bhavissati pahārasahanatthāyā』ti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ sarīre maṃsavibhūsanatthāya na āhāreti.

Yāvadevāti āhārāharaṇe payojanassa paricchedaniyamadassanaṃ. Imassa kāyassa ṭhitiyāti imassa catumahābhūtikakarajakāyassa ṭhapanatthāya āhāreti. Idamassa āhārāharaṇe payojananti attho. Yāpanāyāti jīvitindriyayāpanatthāya āhāreti. Vihiṃsūparatiyāti vihiṃsā nāma abhuttapaccayā uppajjanakā khuddā. Tassā uparatiyā vūpasamanatthāya āhāreti. Brahmacariyānuggahāyāti brahmacariyaṃ nāma tisso sikkhā, sakalaṃ sāsanaṃ, tassa anuggaṇhanatthāya āhāreti.

Itīti upāyanidassanaṃ; iminā upāyenāti attho. Purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmīti purāṇavedanā nāma abhuttappaccayā uppajjanakavedanā. Taṃ paṭihanissāmīti āhāreti. Navañca vedanaṃ na uppādessāmīti navavedanā nāma atibhuttappaccayena uppajjanakavedanā. Taṃ na uppādessāmīti āhāreti. Atha vā, 『navavedanā』 nāma bhuttappaccayā nauppajjanakavedanā. Tassā anuppannāya anuppajjanatthameva āhāreti. Yātrā ca me bhavissatīti yāpanā ca me bhavissati. Anavajjatā cāti ettha atthi sāvajjaṃ atthi anavajjaṃ. Tattha adhammikapariyesanā adhammikapaṭiggahaṇaṃ adhammena paribhogoti idaṃ 『sāvajjaṃ』 nāma. Dhammena pariyesitvā dhammena paṭiggahetvā paccavekkhitvā paribhuñjanaṃ 『anavajjaṃ』 nāma. Ekacco anavajjeyeva sāvajjaṃ karoti, 『laddhaṃ me』ti katvā pamāṇātikkantaṃ bhuñjati. Taṃ jīrāpetuṃ asakkonto uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi kilamati. Sakalavihāre bhikkhū tassa sarīrapaṭijagganabhesajjapariyesanādīsu ussukkaṃ āpajjanti. 『Kiṃ ida』nti vutte 『asukassa nāma udaraṃ uddhumāta』ntiādīni vadanti. 『Esa niccakālampi evaṃpakatikoyeva, attano kucchipamāṇaṃ nāma na jānātī』ti nindanti garahanti. Ayaṃ anavajjeyeva sāvajjaṃ karoti nāma. Evaṃ akatvā 『anavajjatā ca bhavissatī』ti āhāreti.

Phāsuvihāro cāti etthāpi atthi phāsuvihāro atthi na phāsuvihāro. Tattha 『āharahatthako alaṃsāṭako tatthavaṭṭako kākamāsako bhuttavamitako』ti imesaṃ pañcannaṃ brāhmaṇānaṃ bhojanaṃ na phāsuvihāro nāma. Etesu hi 『āharahatthako』 nāma bahuṃ bhuñjitvā attano dhammatāya uṭṭhātuṃ asakkonto 『āhara hattha』nti vadati. 『Alaṃsāṭako』 nāma accuddhumātakucchitāya uṭṭhitopi sāṭakaṃ nivāsetuṃ na sakkoti. 『Tatthavaṭṭako』 nāma uṭṭhātuṃ asakkonto tattheva parivaṭṭati. 『Kākamāsako』 nāma yathā kākehi āmasituṃ sakkā hoti, evaṃ yāva mukhadvārā āhāreti. 『Bhuttavamitako』 nāma mukhena sandhāretuṃ asakkonto tattheva vamati. Evaṃ akatvā 『phāsuvihāro ca me bhavissatī』ti āhāreti. Phāsuvihāro nāma catūhi pañcahi ālopehi ūnūdaratā. Ettakañhi bhuñjitvā pānīyaṃ pivato cattāro iriyāpathā sukhena pavattanti. Tasmā dhammasenāpati evamāha –

『『Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno』』ti. (theragā. 983);

Imasmiṃ pana ṭhāne aṅgāni samodhānetabbāni. 『Neva davāyā』tihi ekaṃ aṅgaṃ, 『na madāyā』ti ekaṃ, 『na maṇḍanāyā』ti ekaṃ, 『na vibhūsanāyā』ti ekaṃ, 『yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāyā』ti ekaṃ, 『vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāyā』ti ekaṃ, 『iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmī』ti ekaṃ, 『yātrā ca me bhavissatī』ti ekaṃ aṅgaṃ. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti ayamettha bhojanānisaṃso. Mahāsīvatthero panāha – heṭṭhā cattāri aṅgāni paṭikkhepo nāma. Upari pana aṭṭhaṅgāni samodhānetabbānīti – tattha 『yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā』ti ekaṃ aṅgaṃ, 『yāpanāyā』ti ekaṃ, 『vihiṃsūparatiyāti』 ekaṃ, 『brahmacariyānuggahāyā』ti ekaṃ, 『iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmī』ti ekaṃ, 『navañca vedanaṃ na uppādessāmī』ti ekaṃ, 『yātrā ca me bhavissatī』ti ekaṃ, 『anavajjatā』 cāti ekaṃ. Phāsuvihāro pana bhojanānisaṃsoti. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhārento bhojane mattaññū nāma hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ pariyesanapaṭiggahaṇaparibhogesu yuttappamāṇajānanavasena pavatto paccavekkhitaparibhogo bhojane mattaññutā nāma vuccati.

  1. Muṭṭhassaccaniddese asatīti sativirahitā cattāro khandhā. Ananussati appaṭissatīti upasaggavasena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Asaraṇatāti asaraṇākāro. Adhāraṇatāti dhāretuṃ asamatthatā. Tāya hi samannāgato puggalo ādhānappatto nidhānakkhamo na hoti. Udake alābukaṭāhaṃ viya ārammaṇe pilavatīti pilāpanatā. Saṃmusanatāti naṭṭhamuṭṭhassatitā. Tāya hi samannāgato puggalo nikkhittabhatto viya kāko, nikkhittamaṃso viya ca siṅgālo hoti.

  2. Bhāvanābalaniddese kusalānaṃ dhammānanti bodhipakkhiyadhammānaṃ āsevanāti ādisevanā. Bhāvanāti vaḍḍhanā. Bahulīkammanti punappunaṃ karaṇaṃ.

  3. Sīlavipattiniddeso sīlasampadāniddesapaṭipakkhato veditabbo. Diṭṭhivipattiniddeso ca diṭṭhisampadāniddesapaṭipakkhato diṭṭhisampadāniddeso ca diṭṭhupādānaniddesapaṭipakkhato. Sīlavisuddhiniddeso kiñcāpi sīlasampadāniddesena samāno, tattha pana visuddhisampāpakaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ kathitaṃ, idha visuddhippattaṃ sīlaṃ. Sati ca sampajaññañca, paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca, samatho ca vipassanā ca, samathanimittañca paggahanimittañca, paggāho ca avikkhepo ca, sīlasampadā ca diṭṭhisampadā cāti imehi pana chahi dukehi catubhūmakāpi lokiyalokuttaradhammāva kathitā.

  4. Diṭṭhivisuddhiniddese kammassakataññāṇanti 『idaṃ kammaṃ sakaṃ, idaṃ no saka』nti jānanapaññā. Tattha attanā vā kataṃ hotu parena vā sabbampi akusalakammaṃ no sakaṃ. Kasmā? Atthabhañjanato anatthajananato ca. Kusalakammaṃ pana anatthabhañjanato atthajananato ca 『sakaṃ』 nāma. Tattha yathā nāma sadhano sabhogo puriso addhānamaggaṃ paṭipajjitvā antarāmagge gāmanigamādīsu nakkhatte saṅghuṭṭhe 『ahaṃ āgantuko, kaṃ nu kho nissāya nakkhattaṃ kīḷeyya』nti acintetvā yathā yathā icchati tena tena nīhārena nakkhattaṃ kīḷanto sukhena kantāraṃ atikkamati, evameva imasmiṃ kammassakataññāṇe ṭhatvā ime sattā bahuṃ vaṭṭagāmikammaṃ āyūhitvā sukhena sukhaṃ anubhavantā arahattaṃ pattā gaṇanapathaṃ vītivattā. Saccānulomikañāṇanti catunnaṃ saccānaṃ anulomaṃ vipassanāñāṇaṃ. Maggasamaṅgissa ñāṇaṃ phalasamaṅgissa ñāṇanti maggañāṇaphalañāṇāniyeva.

  5. 『Diṭṭhivisuddhi kho panā』tipadassa niddese yā paññā pajānanātiādīhi padehi heṭṭhā vuttāni kammassakataññāṇādīneva cattāri ñāṇāni vibhattāni.

1375.『Yathādiṭṭhissaca padhāna』nti padassa niddese yo cetasiko vīriyārambhotiādīhi padehi niddiṭṭhaṃ vīriyaṃ paññāgatikameva; paññāya hi lokiyaṭṭhāne lokiyaṃ lokuttaraṭṭhāne lokuttaranti veditabbaṃ.

  1. Saṃvegadukaniddese jātibhayanti jātiṃ bhayato disvā ṭhitañāṇaṃ. Jarāmaraṇabhayādīsupi eseva nayo.

1377.Anuppannānaṃ pāpakānantiādīhi jātiādīni bhayato disvā jātijarābyādhimaraṇehi muccitukāmassa upāyapadhānaṃ kathitaṃ. Padabhājanīyassa panattho vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ (vibha. aṭṭha. 367 bojjhaṅgapabbavaṇṇanā) āvi bhavissati.

1378.『Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesū』ti padaniddese bhiyyokamyatāti visesakāmatā. Idhekacco hi āditova pakkhikabhattaṃ vā salākabhattaṃ vā uposathikaṃ vā pāṭipadikaṃ vā deti, so tena asantuṭṭho hutvā puna dhurabhattaṃ saṅghabhattaṃ vassāvāsikaṃ deti, āvāsaṃ kāreti, cattāropi paccaye deti. Tatrāpi asantuṭṭho hutvā saraṇāni gaṇhāti, pañca sīlāni samādiyati. Tatrāpi asantuṭṭho hutvā pabbajati. Pabbajitvā ekaṃ nikāyaṃ dve nikāyeti tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ gaṇhāti, aṭṭha samāpattiyo bhāveti, vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ gaṇhāti . Arahattappattito paṭṭhāya mahāsantuṭṭho nāma hoti. Evaṃ yāva arahattā visesakāmatā 『bhiyyokamyatā』 nāma.

1379.『Appaṭivānitā ca padhānasmi』nti padassa niddese yasmā pantasenāsanesu adhikusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya ukkaṇṭhamāno padhānaṃ paṭivāseti nāma , anukkaṇṭhamāno no paṭivāseti nāma, tasmā taṃ nayaṃ dassetuṃ yā kusalānaṃ dhammānantiādi vuttaṃ. Tattha sakkaccakiriyatāti kusalānaṃ karaṇe sakkaccakāritā. Sātaccakiriyatāti satatameva karaṇaṃ. Aṭṭhitakiriyatāti khaṇḍaṃ akatvā aṭṭhapetvā karaṇaṃ. Anolīnavuttitāti alīnajīvitā, alīnapavattitā vā. Anikkhittachandatāti kusalacchandassa anikkhipanaṃ. Anikkhittadhuratāti kusalakaraṇe vīriyadhurassa anikkhipanaṃ.

1380.『Pubbenivāsānussatiñāṇaṃvijjā』ti ettha pubbenivāsoti pubbe nivutthakkhandhā ca khandhapaṭibaddhañca. Pubbenivāsassa anussati pubbenivāsānussati. Tāya sampayuttaṃ ñāṇaṃ pubbenivāsānussatiñāṇaṃ. Tayidaṃ pubbe nivutthakkhandhapaṭicchādakaṃ tamaṃ vijjhatīti vijjā. Taṃ tamaṃ vijjhitvā te khandhe vidite pākaṭe karotīti viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā.

Cutūpapāte ñāṇanti cutiyañca upapāte ca ñāṇaṃ. Idampi sattānaṃ cutipaṭisandhicchādakaṃ tamaṃ vijjhatīti vijjā. Taṃ tamaṃ vijjhitvā sattānaṃ cutipaṭisandhiyo viditā pākaṭā karotīti viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā. Āsavānaṃ khaye ñāṇanti sabbakilesānaṃ khayasamaye ñāṇaṃ. Tayidaṃ catusaccacchādakatamaṃ vijjhatīti vijjā. Taṃ tamaṃ vijjhitvā cattāri saccāni viditāni pākaṭāni karotīti viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā.

1381.『Cittassaca adhimutti nibbānañcā』ti ettha ārammaṇe adhimuccanaṭṭhena, paccanīkadhammehi ca suṭṭhumuttaṭṭhena aṭṭha samāpattiyo cittassa adhimutti nāma. Itaraṃ pana 『natthi ettha taṇhāsaṅkhātaṃ vānaṃ』, 『niggataṃ vā tasmā vānā』ti nibbānaṃ. Tattha aṭṭha samāpattiyo sayaṃ vikkhambhitakilesehi vimuttattā vimuttīti vuttā, nibbānaṃ pana sabbakilesehi accantaṃ vimuttattā vimuttīti.

1382.Maggasamaṅgissañāṇanti cattāri maggañāṇāni. Phalasamaṅgissa ñāṇanti cattāri phalañāṇāni. Tattha paṭhamamaggañāṇaṃ pañca kilese khepentaṃ nirodhentaṃ vūpasamentaṃ paṭippassambhentaṃ uppajjatīti khaye ñāṇaṃ nāma jātaṃ. Dutiyamaggañāṇaṃ cattāro kilese. Tathā tatiyamaggañāṇaṃ. Catutthamaggañāṇaṃ pana aṭṭha kilese khepentaṃ nirodhentaṃ vūpasamentaṃ paṭippassambhentaṃ uppajjatīti 『khaye ñāṇaṃ』 nāma jātaṃ. Taṃ taṃ maggaphalañāṇaṃ pana tesaṃ tesaṃ kilesānaṃ khīṇante niruddhante vūpasamante paṭippassambhante anuppādante appavattante uppannanti anuppāde ñāṇaṃ nāma jātanti.

Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaaṭṭhakathāya

Nikkhepakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Aṭṭhakathākaṇḍo

Tikaatthuddhāravaṇṇanā

  1. Idāni nikkhepakaṇḍānantaraṃ ṭhapitassa aṭṭhakathākaṇḍassa vaṇṇanākkamo anuppatto. Kasmā panetaṃ aṭṭhakathākaṇḍaṃ nāma jātanti? Tepiṭakassa buddhavacanassa atthaṃ uddharitvā ṭhapitattā. Tīsupi hi piṭakesu dhammantaraṃ āgataṃ aṭṭhakathākaṇḍeneva paricchinditvā vinicchitaṃ suvinicchitaṃ nāma hoti. Sakale abhidhammapiṭake nayamaggaṃ mahāpakaraṇe pañhuddhāraṃ gaṇanacāraṃ asallakkhentenāpi aṭṭhakathākaṇḍatoyeva samānetuṃ vaṭṭati.

Kuto pabhavaṃ pana etanti? Sāriputtattherappabhavaṃ. Sāriputtatthero hi ekassa attano saddhivihārikassa nikkhepakaṇḍe atthuddhāraṃ sallakkhetuṃ asakkontassa aṭṭhakathākaṇḍaṃ kathetvā adāsi. Idaṃ pana mahāaṭṭhakathāyaṃ paṭikkhipitvā idaṃ vuttaṃ – abhidhammo nāma na sāvakavisayo, na sāvakagocaro; buddhavisayo esa, buddhagocaro. Dhammasenāpati pana saddhivihārikena pucchito taṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā sammāsambuddhassa kathesi. Sammāsambuddho tassa bhikkhuno aṭṭhakathākaṇḍaṃ kathetvā adāsi. Kathaṃ? Bhagavā hi 『katame dhammā kusalā』ti pucchi. 『Kusalā dhammā nāma katame』ti sallakkhesīti attho. Athassa tuṇhībhūtassa 『nanu yaṃ mayā katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotītiādinā nayena bhūmibhedato kusalaṃ dassitaṃ, sabbampi taṃ catūsu bhūmīsu kusalaṃ, ime dhammā kusalā』ti iminā nayena kaṇṇikaṃ kaṇṇikaṃ ghaṭaṃ ghaṭaṃ gocchakaṃ gocchakaṃ katvā atthuddhāravasena kusalādidhamme dassento kathetvā adāsi.

Tattha catūsūti kāmāvacararūpāvacarārūpāvacaraapariyāpannāsu. Kusalanti phassādibhedaṃ kusalaṃ. Ime dhammā kusalāti ime sabbepi tāsu tāsu bhūmīsu vuttā phassādayo dhammā kusalā nāma.

  1. Akusalānaṃ pana bhūmivasena bhedābhāvato dvādasa akusalacittuppādāti āha. Tattha uppajjatīti uppādo. Cittameva uppādo cittuppādo. Desanāsīsameva cetaṃ. Yathā pana 『rājā āgato』ti vutte amaccādīnampi āgamanaṃ vuttameva hoti, evaṃ 『cittuppādā』ti vutte tehi sampayuttadhammāpi vuttāva hontīti. Sabbattha cittuppādaggahaṇena sasampayuttadhammaṃ cittaṃ gahitanti veditabbaṃ. Ito paraṃ catūsu bhūmīsu vipākotiādīnaṃ sabbesampi tikadukabhājanīyapadānaṃ attho, vedanāttikādīsu ca sukhādīnaṃ navattabbatā heṭṭhā vuttanayeneva pāḷiyatthaṃ vīmaṃsitvā veditabbā. Visesamattameva pana vakkhāma.

  2. Tattha parittārammaṇattike tāva sabbo kāmāvacarassa vipākoti ettha dvipañcaviññāṇāni cakkhupasādādayo nissāya niyameneva iṭṭhāniṭṭhādibhede rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhamme ārabbha pavattantīti parittārammaṇāni. Kusalākusalavipākā pana dve manodhātuyo hadayavatthuṃ nissāya cakkhuviññāṇādīnaṃ anantarā niyamato rūpādīneva ārabbha pavattantīti parittārammaṇā. Kusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātu somanassasahagatā pañcadvāre santīraṇavasena chasu dvāresu tadārammaṇavasenāti niyamato rūpādīni cha parittārammaṇāneva ārabbha pavattatīti parittārammaṇā. Kusalākusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātudvayaṃ pañcadvāre santīraṇavasena chasu dvāresu tadārammaṇavasena niyamato rūpādīni cha parittārammaṇāneva ārabbha pavattati. Paṭisandhivasena pavattamānampi parittaṃ kammaṃ kammanimittaṃ gatinimittaṃ vā ārammaṇaṃ karoti, pavattiyaṃ bhavaṅgavasena, pariyosāne cutivasena pavattamānampi tadeva ārammaṇaṃ karotīti parittārammaṇaṃ. Aṭṭha pana sahetukavipākacittuppādā ettha vuttanayeneva tadārammaṇavasena paṭisandhibhavaṅgacutivasena ca parittadhammeyeva ārabbha pavattanti. Kiriyamanodhātu pañcadvāre rūpādīni ārabbha pavattati. Somanassasahagatāhetukakiriyamanoviññāṇadhātu chasu dvāresu paccuppanne manodvāre atītānāgatepi paritte rūpādidhammeyeva ārabbha khīṇāsavānaṃ pahaṭṭhākāraṃ kurumānā pavattatīti parittārammaṇā. Evamime pañcavīsati cittuppādā ekanteneva parittārammaṇāti veditabbā.

  3. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanadhammā attano attano heṭṭhimaṃ samāpattiṃ ārabbha pavattanato mahaggatārammaṇā. Eva maggaphaladhammā nibbānārammaṇattā appamāṇārammaṇā.

Kusalato cattāro kiriyato cattāroti aṭṭha ñāṇavippayuttacittuppādā sekkhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ asakkaccadānapaccavekkhaṇadhammasavanādīsu kāmāvacaradhamme ārabbha pavattikāle parittārammaṇā. Atipaguṇānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ paccavekkhaṇakāle mahaggatārammaṇā. Kasiṇanimittādipaññattipaccavekkhaṇakāle navattabbārammaṇā. Akusalato cattāro diṭṭhigatasampayuttacittuppādā pañcapaṇṇāsāya kāmāvacaradhammānaṃ 『satto satto』ti parāmasanaassādanābhinandanakāle parittārammaṇā. Tenevākārena sattavīsati mahaggatadhamme ārabbha pavattikāle mahaggatārammaṇā. Paṇṇattidhamme ārabbha pavattanakāle siyā navattabbārammaṇā. Diṭṭhivippayuttānaṃ teyeva dhamme ārabbha kevalaṃ assādanābhinandanavasena, pavattiyaṃ paṭighasampayuttānaṃ domanassavasena, vicikicchāsampayuttacittuppādassa aniṭṭhaṅgatavasena, uddhaccasahagatassa vikkhepavasena avūpasamavasena ca pavattiyaṃ parittamahaggatanavattabbārammaṇatā veditabbā. Etesu pana ekadhammopi appamāṇe ārabbha pavattituṃ na sakkoti, tasmā na appamāṇārammaṇā.

Kusalato cattāro kiriyato cattāroti aṭṭha ñāṇasampayuttacittuppādā sekkhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ sakkaccadānapaccavekkhaṇadhammasavanādīsu yathāvuttappakāre dhamme ārabbha pavattikāle parittamahaggatanavattabbārammaṇā honti. Gotrabhukāle lokuttaradhamme paccavekkhaṇakāle ca nesaṃ appamāṇārammaṇatā veditabbā.

Yaṃ panetaṃ rūpāvacaracatutthajjhānaṃ taṃ sabbatthapādakacatutthaṃ ākāsakasiṇacatutthaṃ ālokakasiṇacatutthaṃ brahmavihāracatutthaṃ ānāpānacatutthaṃ iddhividhacatutthaṃ dibbasotacatutthaṃ cetopariyañāṇacatutthaṃ yathākammupagañāṇacatutthaṃ dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ pubbenivāsañāṇacatutthaṃ anāgataṃsañāṇacatutthanti kusalatopi kiriyatopi dvādasavidhaṃ hoti.

Tattha 『sabbatthapādakacatutthaṃ』 nāma aṭṭhasu kasiṇesu catutthajjhānaṃ. Tañhi vipassanāyapi pādakaṃ hoti, abhiññānampi, nirodhassāpi, vaṭṭassāpi pādakaṃ hotiyevāti sabbatthapādakanti vuttaṃ. 『Ākāsakasiṇaālokakasiṇacatutthāni』 pana vipassanāyapi abhiññānampi vaṭṭassāpi pādakāni honti, nirodhapādakāneva na honti. 『Brahmavihāraānāpānacatutthāni』 vipassanāya ceva vaṭṭassa ca pādakāni honti, abhiññānaṃ pana nirodhassa ca pādakāni na honti. Tattha dasavidhampi kasiṇajjhānaṃ kasiṇapaṇṇattiṃ ārabbha pavattattā, brahmavihāracatutthaṃ sattapaṇṇattiṃ ārabbha pavattattā, ānāpānacatutthaṃ nimittaṃ ārabbha pavattattā parittādivasena navattabbadhammārammaṇato navattabbārammaṇaṃ nāma hoti.

『Iddhividhacatutthaṃ』 parittamahaggatārammaṇaṃ hoti. Kathaṃ? Tañhi yadā kāyaṃ cittasannissitaṃ katvā adissamānena kāyena gantukāmo cittavasena kāyaṃ pariṇāmeti, mahaggatacitte samodahati, samāropeti, tadā upayogaladdhaṃ ārammaṇaṃ hotīti katvā rūpakāyārammaṇato parittārammaṇaṃ hoti. Yadā cittaṃ kāyasannissitaṃ katvā dissamānena kāyena gantukāmo kāyavasena cittaṃ pariṇāmeti, pādakajjhānacittaṃ rūpakāye samodahati, samāropeti, tadā upayogaladdhaṃ ārammaṇaṃ hotīti katvā mahaggatacittārammaṇato mahaggatārammaṇaṃ hoti.

『Dibbasotacatutthaṃ』 saddaṃ ārabbha pavattattā ekantaparittārammaṇameva. 『Cetopariyañāṇacatutthaṃ』 parittamahaggataappamāṇārammaṇaṃ hoti. Kathaṃ? Tañhi paresaṃ kāmāvacaracittajānanakāle parittārammaṇaṃ hoti, rūpāvacarārūpāvacaracittajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, maggaphalajānanakāle appamāṇārammaṇaṃ hoti. Ettha ca puthujjano sotāpannassa cittaṃ na jānāti, sotāpanno vā sakadāgāmissāti evaṃ yāva arahato netabbaṃ. Arahā pana sabbesaṃ cittaṃ jānāti. Aññopi ca uparimo heṭṭhimassāti ayaṃ viseso veditabbo. 『Yathākammupagañāṇacatutthaṃ』 kāmāvacarakammajānanakāle parittārammaṇaṃ hoti, rūpāvacarārūpāvacarakammajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ.

『Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ』 rūpārammaṇattā ekantaparittārammaṇameva. 『Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ』 parittamahaggataappamāṇanavattabbārammaṇaṃ hoti. Kathaṃ? Tañhi kāmāvacarakkhandhānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ hoti. Rūpāvacarārūpāvacarakkhandhānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ. Atīte attanā vā parehi vā bhāvitamaggaṃ sacchikataphalañca anussaraṇakāle appamāṇārammaṇaṃ. Atīte buddhā maggaṃ bhāvayiṃsu, phalaṃ sacchākaṃsu, nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsūti chinnavaṭumakānussaraṇavasena maggaphalanibbānapaccavekkhaṇatopi appamāṇārammaṇaṃ. Atīte 『vipassī nāma bhagavā』 ahosi . Tassa 『bandhumatī nāma nagaraṃ ahosi, bandhumā nāma rājā pitā, bandhumatī nāma mātā』tiādinā nayena nāmagottapathavīnimittādianussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ hoti.

『Anāgataṃsañāṇacatutthe』pi eseva nayo. Tampi ayaṃ anāgate 『kāmāvacare nibbattissatī』ti jānanakāle parittārammaṇaṃ hoti. 『Rūpāvacare vā arūpāvacare vā nibbattissatī』ti jānanakāle mahaggatārammaṇaṃ. 『Maggaṃ bhāvessati phalaṃ sacchikarissati』 『nibbānadhātuyā parinibbāyissatī』ti jānanakāle appamāṇārammaṇaṃ. Anāgate 『『metteyyo nāma bhagavā uppajjissati, subrahmā nāmassa brāhmaṇo pitā bhavissati, brahmavatī nāma brāhmaṇī mātā bhavissatī』』tiādinā nayena nāmagottajānanakāle navattabbārammaṇaṃ hoti.

Arūpāvacaracatutthaṃ pana āsavānaṃ khayacatutthañca pāḷiyaṃ āgataṭṭhāneyeva kathessāmi. Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā sabbesampi etesaṃ kusalākusalakiriyacittānaṃ purecārikā. Tassā tesu vuttanayeneva ārammaṇabhedo veditabbo. Pañcadvāre pana voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ ekantaparittārammaṇāva hoti. Rūpāvacaratikacatukkajjhānādīni parittādibhāvena navattabbadhammaṃ ārabbha pavattito navattabbārammaṇāni. Ettha hi rūpāvacarāni pathavīkasiṇādīsu pavattanti, ākāsānañcāyatanaṃ ugghāṭimākāse, ākiñcaññāyatanaṃ viññāṇāpagameti.

  1. Maggārammaṇattike ādimhi vuttā aṭṭha ñāṇasampayuttacittuppādā sekkhāsekkhānaṃ attanā paṭividdhamaggānaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggena pana asahajātattā na maggahetukā, attanā paṭividdhamaggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle ārammaṇādhipativasena maggādhipatino, aññadhammārammaṇakāle na vattabbā maggārammaṇātipi maggādhipatinotipi. Cattāro ariyamaggā maggasaṅkhātassa maggasampayuttassa vā hetuno atthitāya ekantato maggahetukāva. Vīriyaṃ pana vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle sahajātādhipatinā siyā maggādhipatino, chandacittānaṃ aññatarajeṭṭhakakāle siyā na vattabbā maggādhipatinoti.

Dvādasavidhe rūpāvacaracatutthajjhāne sabbatthapādakacatutthādīni nava jhānāni neva maggārammaṇāni na maggahetukāni na maggādhipatīni. Cetopariyañāṇapubbenivāsañāṇaanāgataṃsañāṇacatutthāni pana ariyānaṃ maggacittajānanakāle maggārammaṇāni honti, maggena pana asahajātattā na maggahetukāni, maggaṃ garuṃ katvā appavattito na maggādhipatīni. Kasmā panetāni na maggaṃ garuṃ karontīti? Attano mahaggatatāya. Yathā hi rājānaṃ sabbo loko garuṃ karoti, mātāpitaro pana na karonti. Na hi te rājānaṃ disvā āsanā vuṭṭhahanti, na añjalikammādīni karonti, daharakāle voharitanayeneva voharanti. Evametānipi attano mahaggatatāya na maggaṃ garuṃ karonti.

Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātupi ariyānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle paccavekkhaṇapurecārikattā maggārammaṇā hoti, maggena asahajātattā pana na maggahetukā, maggaṃ garuṃ katvā appavattito na maggādhipati. Kasmā garuṃ na karotīti? Attano ahetukatāya hīnatāya jaḷatāya. Yathā hi rājānaṃ sabbo loko garuṃ karoti, attano parijanā pana khujjavāmanakaceṭakādayo attano aññāṇatāya paṇḍitamanussā viya nātigaruṃ karonti, evameva idampi cittaṃ attano ahetukatāya hīnatāya jaḷatāya maggaṃ garuṃ na karoti.

Ñāṇavippayuttakusalādīni ñāṇābhāvena ceva lokiyadhammārammaṇatāya ca maggārammaṇādibhāvaṃ na labhanti, navattabbārammaṇāneva hontīti veditabbānīti.

  1. Atītārammaṇattike viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanadhammā heṭṭhā atītasamāpattiṃ ārabbha pavattitā ekantena atītārammaṇāva.

1433.Niyogā anāgatārammaṇā natthīti niyamena pāṭiyekkaṃ cittaṃ anāgatārammaṇaṃ nāma natthi. Nanu ca anāgataṃsañāṇaṃ ekantena anāgatārammaṇaṃ, cetopariyañāṇampi anāgataṃ ārabbha pavattatīti? No na pavattati. Pāṭiyekkaṃ pana etaṃ ekaṃ cittaṃ nāma natthi. Rūpāvacaracatutthajjhānena saṅgahitattā aññehi mahaggatacittehi missakaṃ hoti. Tena vuttaṃ 『niyogā anāgatārammaṇā natthī』ti.

  1. Dvipañcaviññāṇāni , tisso manodhātuyo ca paccuppannesu rūpādīsu pavattito paccuppannārammaṇā nāma. Dasa cittuppādāti ettha aṭṭha tāva sahetukā devamanussānaṃ paṭisandhiggahaṇakāle kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha pavattiyaṃ atītārammaṇā. Bhavaṅgacutikālesupi eseva nayo. Gatinimittaṃ pana ārabbha paṭisandhiggahaṇakāle tato paraṃ bhavaṅgakāle ca paccuppannārammaṇā. Tathā pañcadvāre tadārammaṇavasena pavattiyaṃ. Manodvāre pana atītānāgatapaccuppannārammaṇānaṃ javanānaṃ ārammaṇaṃ gahetvā pavattito atītānāgatapaccuppannārammaṇā. 『Kusalavipākāhetukaupekkhāsahagatamanoviññāṇadhātuya』mpi eseva nayo. Kevalañhi sā manussesu jaccandhādīnaṃ paṭisandhi hoti. Pañcadvāre ca santīraṇavasenāpi paccuppannārammaṇā hotīti ayamettha viseso. 『Somanassasahagatā』 pana pañcadvāre santīraṇavasena tadārammaṇavasena ca paccuppannārammaṇā hoti. Manodvāre tadārammaṇavasena sahetukavipākā viya atītānāgatapaccuppannārammaṇāti veditabbā.

『Akusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātu』 pana kusalavipākāya upekkhāsahagatāhetukāya samānagatikā eva. Kevalañhi sā āpāyikānaṃ paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattatīti ayamettha viseso. 『Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu』 somanassasahagatā khīṇāsavānaṃ pañcadvāre pahaṭṭhākāraṃ kurumānā paccuppannārammaṇā hoti. Manodvāre atītādibhede dhamme ārabbha hasituppādavasena pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannārammaṇā hoti.

Kāmāvacarakusalantiādīsu kusalato tāva cattāro ñāṇasampayuttacittuppādā. Sekkhaputhujjanānaṃ atītādibhedāni khandhadhātuāyatanāni sammasantānaṃ paccavekkhantānaṃ atītānāgatapaccuppannārammaṇā honti. Paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇe navattabbārammaṇā. Ñāṇavippayuttesupi eseva nayo . Kevalañhi tehi maggaphalanibbānapaccavekkhaṇā natthi. Ayamevettha viseso.

Akusalato cattāro diṭṭhisampayuttacittuppādā atītādibhedānaṃ khandhadhātuāyatanānaṃ assādanābhinandanaparāmāsakāle atītādiārammaṇā honti. Paṇṇattiṃ ārabbha assādentassa abhinandantassa 『satto satto』ti parāmasitvā gaṇhantassa navattabbārammaṇā honti. Diṭṭhivippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tehi parāmāsaggahaṇaṃ natthi. Dve paṭighasampayuttacittuppādā atītādibhede dhamme ārabbha domanassitānaṃ atītādiārammaṇā, paṇṇattiṃ ārabbha domanassitānaṃ navattabbārammaṇā. Vicikicchuddhaccasampayuttā tesu eva dhammesu aniṭṭhaṅgatabhāvena ceva uddhatabhāvena ca pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannanavattabbārammaṇā. Kiriyato aṭṭha sahetukacittuppādā kusalacittuppādagatikā eva. Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā pañcadvāre voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ paccuppannārammaṇāva . Manodvāre atītānāgatapaccuppannārammaṇānañceva paṇṇattinibbānārammaṇānañca javanānaṃ purecārikakāle atītānāgatapaccuppannanavattabbārammaṇā.

Yathāvuttappabhede rūpāvacarajjhāne sabbatthapādakacatutthaṃ ākāsakasiṇacatutthaṃ ālokakasiṇacatutthaṃ brahmavihāracatutthaṃ ānāpānacatutthanti imāni pañca navattabbārammaṇāneva. 『Iddhividhacatutthaṃ』 kāyavasena cittaṃ pariṇāmentassa atītapādakajjhānacittaṃ ārabbha pavattanato atītārammaṇaṃ. Mahādhātunidhāne mahākassapattherādīnaṃ viya anāgataṃ adhiṭṭhahantānaṃ anāgatārammaṇaṃ hoti. Mahākassapatthero kira mahādhātunidhānaṃ karonto anāgate aṭṭhārasavassādhikāni dve vassasatāni ime gandhā mā sussiṃsu, pupphāni mā milāyiṃsu, dīpā mā nibbāyiṃsūti adhiṭṭhahi. Sabbaṃ tatheva ahosi. Assaguttatthero vattaniyasenāsane bhikkhusaṅghaṃ sukkhabhattaṃ bhuñjamānaṃ disvā 『udakasoṇḍi divase divase, purebhattaṃ dadhirasā hotū』ti adhiṭṭhahi. Purebhattaṃ gahitaṃ dadhirasaṃ hoti pacchābhatte pākatikameva. Kāyaṃ pana cittasannissitaṃ katvā adissamānena kāyena gamanakāle, aññassa vā pāṭihāriyassa karaṇakāle, kāyaṃ ārabbha pavattattā paccuppannārammaṇaṃ hoti.

『Dibbasotacatutthaṃ』 vijjamānasaddameva ārabbha pavattito paccuppannārammaṇaṃ hoti. Cetopariyañāṇacatutthaṃ atīte sattadivasabbhantare anāgate sattadivasabbhantare paresaṃ cittaṃ jānantassa atītārammaṇaṃ anāgatārammaṇañca hoti. Sattadivasātikkame pana taṃ jānituṃ na sakkoti. Atītānāgataṃsañāṇānañhi esa visayo. Na etassa paccuppannajānanakāle pana paccuppannārammaṇaṃ hoti.

Paccuppannañca nāmetaṃ tividhaṃ – khaṇapaccuppannaṃ santatipaccuppannaṃ addhāpaccuppannañca. Tattha uppādaṭṭhitibhaṅgappattaṃ 『khaṇapaccuppannaṃ』. Ekadvisantativārapariyāpannaṃ 『santatipaccuppannaṃ』. Tattha andhakāre nisīditvā ālokaṭṭhānaṃ gatassa na tāva ārammaṇaṃ pākaṭaṃ hoti; yāva pana taṃ pākaṭaṃ hoti, etthantare ekadvisantativārā veditabbā. Ālokaṭṭhāne vicaritvā ovarakaṃ paviṭṭhassāpi na tāva sahasā rūpaṃ pākaṭaṃ hoti; yāva taṃ pākaṭaṃ hoti, etthantare ekadvisantativārā veditabbā. Dūre ṭhatvā pana rajakānaṃ hatthavikāraṃ ghaṇḍibherīādiākoṭanavikārañca disvāpi na tāva saddaṃ suṇāti; yāva pana taṃ suṇāti, etasmimpi antare ekadvisantativārā veditabbā. Evaṃ tāva majjhimabhāṇakā. Saṃyuttabhāṇakā pana 『rūpasantati arūpasantatī』ti dve santatiyo vatvā, 『udakaṃ akkamitvā gatassa yāva tīre akkantaudakalekhā na vippasīdati, addhānato āgatassa yāva kāye usumabhāvo na vūpasammati, ātapā āgantvā gabbhaṃ paviṭṭhassa yāva andhakārabhāvo na vigacchati, antogabbhe kammaṭṭhānaṃ manasikaritvā divā vātapānaṃ vivaritvā olokentassa yāva akkhīnaṃ phandanabhāvo na vūpasammati, ayaṃ rūpasantati nāma; dve tayo javanavārā arūpasantati nāmā』ti vatvā 『tadubhayampi santatipaccuppannaṃ nāmā』ti vadanti.

Ekabhavaparicchinnaṃ pana addhāpaccuppannaṃ nāma. Yaṃ sandhāya bhaddekarattasutte 『『yo cāvuso, mano ye ca dhammā ubhayametaṃ paccuppannaṃ. Tasmiṃ ce paccuppanne chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ, chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu saṃhīratī』』ti (ma. ni. 3.284) vuttaṃ. Santatipaccuppannañcettha aṭṭhakathāsu āgataṃ. Addhāpaccuppannaṃ sutte.

Tattha keci 『khaṇapaccuppannaṃ cittaṃ cetopariyañāṇassa ārammaṇaṃ hotī』ti vadanti. Kiṃkāraṇā? Yasmā iddhimassa ca parassa ca ekakkhaṇe cittaṃ uppajjatīti. Idañca nesaṃ opammaṃ – yathā ākāse khitte pupphamuṭṭhimhi avassaṃ ekaṃ pupphaṃ ekassa vaṇṭaṃ paṭivijjhati vaṇṭena vaṇṭaṃ paṭivijjhati, evaṃ parassa cittaṃ jānissāmīti rāsivasena mahājanassa citte āvajjite avassaṃ ekassa cittaṃ ekena cittena uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā paṭivijjhatīti. Taṃ pana vassasatampi vassasahassampi āvajjanto yena cittena āvajjeti, yena ca jānāti tesaṃ dvinnaṃ sahaṭṭhānābhāvato āvajjanajavanānañca aniṭṭhe ṭhāne nānārammaṇabhāvappattidosato ayuttanti aṭṭhakathāsu paṭikkhittaṃ. Santatipaccuppannaṃ pana addhāpaccuppannañca ārammaṇaṃ hotīti veditabbaṃ.

Tattha yaṃ vattamānajavanavīthito atītānāgatavasena dvitijavanavīthiparimāṇakāle parassa cittaṃ, taṃ sabbampi santatipaccuppannaṃ nāma. Addhāpaccuppannaṃ pana javanavārena dīpetabbanti yaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ taṃ suvuttaṃ. Tatrāyaṃ dīpanā – iddhimā parassa cittaṃ jānitukāmo āvajjeti. Āvajjanaṃ khaṇapaccuppannaṃ ārammaṇaṃ katvā teneva saha nirujjhati. Tato cattāri pañca javanāni yesaṃ pacchimaṃ iddhicittaṃ, sesāni kāmāvacarāni. Tesaṃ sabbesampi tadeva niruddhaṃ cittamārammaṇaṃ hoti. Na ca tāni nānārammaṇāni honti. Addhāpaccuppannavasena paccuppannārammaṇattā ekārammaṇāni. Ekārammaṇattepi ca iddhicittameva parassa cittaṃ pajānāti, na itarāni; yathā cakkhudvāre cakkhuviññāṇameva rūpaṃ passati, na itarānīti. Iti idaṃ santatipaccuppannassa ceva addhāpaccuppannassa ca vasena paccuppannārammaṇaṃ hoti. Yasmā vā santatipaccuppannampi addhāpaccuppanneyeva patati, tasmā addhāpaccuppannavasenetaṃ paccuppannārammaṇanti veditabbaṃ.

『Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ』 nāmagottānussaraṇe nibbānanimittapaccavekkhaṇe ca navattabbārammaṇaṃ, sesakāle atītārammaṇameva. Yathākammupagañāṇacatutthampi atītārammaṇameva. Tattha kiñcāpi pubbenivāsacetopariyañāṇānipi atītārammaṇāni honti, atha kho tesaṃ pubbenivāsañāṇassa atītakkhandhā khandhapaṭibaddhañca kiñci anārammaṇaṃ nāma natthi. Tañhi atītakkhandhakhandhapaṭibaddhesu dhammesu sabbaññutaññāṇasamagatikaṃ hoti. Cetopariyañāṇassa ca sattadivasabbhantarātītaṃ cittameva ārammaṇaṃ. Tañhi aññaṃ khandhaṃ vā khandhapaṭibaddhaṃ vā na jānāti, maggasampayuttacittārammaṇattā pana pariyāyato maggārammaṇanti vuttaṃ. Yathākammupagañāṇassa ca atītacetanāmattamevārammaṇanti. Ayaṃ viseso veditabbo. Ayamettha aṭṭhakathānayo. Yasmā pana 『『kusalā khandhā iddhividhañāṇassa cetopariyañāṇassa pubbenivāsānussatiñāṇassa yathākammupagañāṇassa anāgataṃsañāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.1.404) paṭṭhāne vuttaṃ, tasmā cattāropi khandhā cetopariyañāṇayathākammupagañāṇānaṃ ārammaṇaṃ honti. Tatrāpi yathākammupagañāṇassa kusalākusalā evāti.

『Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ』 vijjamānavaṇṇārammaṇattā paccuppannārammaṇameva. Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgatārammaṇameva. Tañhi anāgatakkhandhakhandhapaṭibaddhesu dhammesu pubbenivāsañāṇaṃ viya sabbaññutaññāṇasamagatikaṃ hoti. Tattha kiñcāpi cetopariyañāṇampi anāgatārammaṇaṃ hoti, taṃ pana sattadivasabbhantare uppajjanakacittameva ārammaṇaṃ karoti. Idaṃ anāgate kappasatasahasse uppajjanakacittampi khandhepi khandhapaṭibaddhampi. Rūpāvacaratikacatukkajjhānādīni atītānāgatapaccuppannesu ekadhammampi ārabbha appavattito ekantanavattabbārammaṇānevāti veditabbāni.

  1. Ajjhattattike anindriyabaddharūpañca nibbānañca bahiddhāti idaṃ yathā indriyabaddhaṃ parapuggalasantāne bahiddhāti vuccamānampi tassa attano santānapariyāpannattā niyakajjhattaṃ hoti, evaṃ na kenaci pariyāyena ajjhattaṃ hotīti niyakajjhattapariyāyassa abhāvena bahiddhāti vuttaṃ, na niyakajjhattamattassa asambhavato. Niyakajjhattamattassa pana asambhavamattaṃ sandhāya ajjhattārammaṇattike bahiddhārammaṇatā vuttā. Ajjhattadhammāpagamamattatova ākiñcaññāyatanārammaṇassa ajjhattabhāvampi bahiddhābhāvampi ajjhattabahiddhābhāvampi ananujānitvā ākiñcaññāyatanaṃ na vattabbaṃ ajjhattārammaṇantipītiādi vuttaṃ.

Tattha na kevalaṃ tadeva navattabbārammaṇaṃ, tassa pana āvajjanampi, upacāracittānipi, tassārammaṇassa paccavekkhaṇacittānipi, tasseva assādanādivasena pavattāni akusalacittānipi navattabbārammaṇānevāti. Tāni pana tasmiṃ vutte vuttāneva hontīti visuṃ na vuttāni. Kathaṃ vuttāneva hontīti? Etañhi ākiñcaññāyatanaṃ, yañca tassa purecārikaṃ āvajjanaupacārādivasena pavattaṃ, tena saha ekārammaṇaṃ bhaveyya. Taṃ sabbaṃ atītārammaṇattike 『kāmāvacarakusalaṃ, akusalaṃ, kiriyato nava cittuppādā, rūpāvacaracatutthajjhāna』nti evaṃ vuttānaṃ etesaṃ cittuppādānaṃ 『siyā na vattabbā atītārammaṇātipī』tiādinā nayena navattabbārammaṇabhāvassa anuññātattā, ākiñcaññāyatanassa ca 『ākiñcaññāyatanaṃ, cattāro maggā apariyāpannā, cattāri ca sāmaññaphalāni, ime dhammā na vattabbā atītārammaṇātipī』ti evaṃ ekantena navattabbārammaṇattavacanato navattabbārammaṇanti vuttaṃ. Idāni taṃ ajjhattārammaṇattike ekampi vuccamānaṃ yasmā heṭṭhā tena saha ekārammaṇabhāvampi sandhāya kāmāvacarakusalādīnaṃ navattabbārammaṇatā vuttā, tasmā idhāpi tesaṃ navattabbārammaṇabhāvaṃ dīpeti. Ko hi tena saha ekārammaṇānaṃ navattabbārammaṇabhāve antarāyoti ? Evaṃ tasmiṃ vutte 『vuttāneva hontī』ti veditabbāni. Sesamettha ajjhattārammaṇattike pāḷito uttānameva.

Ārammaṇavibhāge pana viññāṇañcāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatananti imesaṃ tāva kusalavipākakiriyavasena channaṃ cittuppādānaṃ attano santānasambandhaṃ heṭṭhimasamāpattiṃ ārabbha pavattito ajjhattārammaṇatā veditabbā. Ettha ca kiriyaākāsānañcāyatanaṃ kiriyaviññāṇañcāyatanasseva ārammaṇaṃ hoti, na itarassa. Kasmā? Ākāsānañcāyatanakiriyasamaṅgino kusalassa vā vipākassa vā viññāṇañcāyatanassa abhāvato. Kusalaṃ pana kusalavipākakiriyānaṃ tiṇṇampi ārammaṇaṃ hoti. Kasmā? Ākāsānañcāyatanakusalaṃ nibbattetvā ṭhitassa tato uddhaṃ tividhassapi viññāṇañcāyatanassa uppattisambhavato. Vipākaṃ pana na kassaci ārammaṇaṃ hoti. Kasmā? Vipākato vuṭṭhahitvā cittassa abhinīhārāsambhavato. Nevasaññānāsaññāyatanassa ārammaṇakaraṇepi eseva nayo. Rūpāvacarattikacatukkajjhānādīnaṃ sabbesampi niyakajjhattato bahiddhābhāvena bahiddhābhūtāni pathavīkasiṇādīni ārabbha pavattito bahiddhārammaṇatā veditabbā.

Sabbeva kāmāvacarā kusalākusalābyākatā dhammā, rūpāvacaraṃ catutthaṃ jhānanti ettha kusalato tāva cattāro ñāṇasampayuttacittuppādā attano khandhādīni paccavekkhantassa ajjhattārammaṇā. Paresaṃ khandhādipaccavekkhaṇe paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇe ca bahiddhārammaṇā. Tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Ñāṇavippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tesaṃ nibbānapaccavekkhaṇaṃ natthi. Akusalato cattāro diṭṭhisampayuttacittuppādā attano khandhādīnaṃ assādanābhinandanaparāmāsagahaṇakāle ajjhattārammaṇā, parassa khandhādīsu ceva anindriyabaddharūpakasiṇādīsu ca tatheva pavattikāle bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Diṭṭhivippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tesaṃ parāmāsagahaṇaṃ natthi. Dvepi paṭighasampayuttā attano khandhādīsu domanassitassa ajjhattārammaṇā, parassa khandhādīsu ceva anindriyabaddharūpapaṇṇattīsu ca bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Vicikicchuddhaccasampayuttānampi vuttapakāresu dhammesu vicikicchanaphandanabhāvavasena pavattiyaṃ ajjhattādiārammaṇatā veditabbā.

Dvipañcaviññāṇāni , tisso ca manodhātuyoti, ime terasa cittuppādā attano rūpādīni ārabbha pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, parassa rūpādīsu pavattā bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Somanassasahagataahetukavipākamanoviññāṇadhātu pañcadvāre santīraṇatadārammaṇavasena attano pañca rūpādidhamme, manodvāre tadārammaṇavaseneva aññepi ajjhattike kāmāvacaradhamme ārabbha pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, paresaṃ dhammesu pavattamānā bahiddhārammaṇā, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Upekkhāsahagatavipākāhetukamanoviññāṇadhātudvayepi eseva nayo. Kevalaṃ panetā sugatiyaṃ duggatiyañca paṭisandhibhavaṅgacutivasenāpi ajjhattādibhedesu kammādīsu pavattanti.

Aṭṭha mahāvipākacittānipi tāsaṃyeva dvinnaṃ samānagatikāni. Kevalaṃ panetāni santīraṇavasena na pavattanti. Paṭisandhibhavaṅgacutivaseneva etāni sugatiyaṃyeva pavattanti. Somanassasahagatāhetukakiriyā pañcadvāre attano rūpādīni ārabbha pahaṭṭhākārakaraṇavasena pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, parassa rūpādīsu pavattā bahiddhārammaṇā. Manodvāre tathāgatassa jotipālamāṇavamaghadevarājakaṇhatāpasādikālesu attanā katakiriyaṃ paccavekkhantassa hasituppādavasena pavattā ajjhattārammaṇā .

Mallikāya deviyā santatimahāmattassa sumanamālākārassāti evamādīnaṃ kiriyākaraṇaṃ ārabbha pavattikāle bahiddhārammaṇā. Ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Upekkhāsahagatakiriyāhetukamanoviññāṇadhātu pañcadvāre voṭṭhabbanavasena manodvāre ca āvajjanavasena pavattiyaṃ ajjhattādiārammaṇā. Aṭṭha mahākiriyā kusalacittagatikā eva. Kevalañhi tā khīṇāsavānaṃ uppajjanti, kusalāni sekkhaputhujjanānanti ettakamevettha nānākaraṇaṃ.

Vuttappakāre rūpāvacaracatutthajjhāne sabbatthapādakacatutthādīni pañca jhānāni imasmiṃ tike okāsaṃ labhanti. Etāni hi kasiṇapaṇṇattinimittārammaṇattā bahiddhārammaṇāni.

『Iddhividhacatutthaṃ』 kāyavasena cittaṃ, cittavasena vā kāyaṃ pariṇāmanakāle attano kumārakavaṇṇādinimmānakāle ca sakāyacittānaṃ ārammaṇakaraṇato ajjhattārammaṇaṃ, bahiddhā hatthiassādidassanakāle bahiddhārammaṇaṃ, kālena ajjhattaṃ kālena bahiddhā, pavattiyaṃ ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

『Dibbasotacatutthaṃ』 attano kucchisaddasavanakāle ajjhattārammaṇaṃ, paresaṃ saddasavanakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ. 『Cetopariyañāṇacatutthaṃ』 paresaṃ cittārammaṇato bahiddhārammaṇameva. Attano cittajānane pana tena payojanaṃ natthi. 『Pubbenivāsacatutthaṃ』 attano khandhānussaraṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhe, anidriyabaddharūpaṃ, tisso ca paṇṇattiyo anussaraṇato bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

『Dibbacakkhucatutthaṃ』 attano kucchigatādirūpadassanakāle ajjhattārammaṇaṃ, avasesarūpadassanakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ. 『Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ』 attano anāgatakkhandhānussaraṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa anāgatakkhandhānaṃ vā anindriyabaddhassa vā rūpassa anussaraṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ. Ākiñcaññāyatanassa navattabbārammaṇatāya kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva.

Dukaatthuddhāravaṇṇanā

  1. Hetugocchakaniddese tayo kusalahetūtiādinā nayena hetū dassetvā puna teyeva uppattiṭṭhānato dassetuṃ catūsu bhūmīsu kusalesu uppajjantītiādi vuttaṃ. Iminā upāyena sesagocchakesupi desanānayo veditabbo.

1473.Yattha dve tayo āsavā ekato uppajjantīti ettha tividhena āsavānaṃ ekato uppatti veditabbā. Tattha catūsu diṭṭhivippayuttesu avijjāsavena, diṭṭhisampayuttesu diṭṭhāsavaavijjāsavehi saddhinti kāmāsavo duvidhena ekato uppajjati. Bhavāsavo catūsu diṭṭhivippayuttesu avijjāsavena saddhinti ekadhāva ekato uppajjati. Yathā cettha evaṃ yattha dve tīṇi saṃyojanāni ekato uppajjantīti etthāpi saṃyojanānaṃ uppatti ekato dasadhā bhave. Tattha kāmarāgo catudhā ekato uppajjati, paṭigho tidhā, māno ekadhā. Tathā vicikicchā ceva bhavarāgo ca. Kathaṃ? Kāmarāgo tāva mānasaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ceva, diṭṭhisaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ca, sīlabbataparāmāsaavijjāsaṃyojanehi ca, avijjāsaṃyojanamatteneva ca saddhinti evaṃ catudhā ekato uppajjati. Paṭigho pana issāsaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ceva, macchariyasaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ca, avijjāsaṃyojanamatteneva ca saddhinti evaṃ tidhā ekato uppajjati. Māno bhavarāgāvijjāsaṃyojanehi saddhiṃ ekadhāva ekato uppajjati . Tathā vicikicchā. Sā hi avijjāsaṃyojanena saddhiṃ ekadhā uppajjati. Bhavarāgepi eseva nayoti. Evamettha dve tīṇi saṃyojanāni ekato uppajjanti.

  1. Yaṃ panetaṃ nīvaraṇagocchake yattha dve tīṇi nīvaraṇāni ekato uppajjantīti vuttaṃ, tatthāpi aṭṭhadhā nīvaraṇānaṃ ekato uppatti veditabbā. Etesu hi kāmacchando duvidhā ekato uppajjati, byāpādo catudhā, uddhaccaṃ ekadhā. Tathā vicikicchā. Kathaṃ? Kāmacchando tāva asaṅkhārikacittesu uddhaccanīvaraṇaavijjānīvaraṇehi, sasaṅkhārikesu thinamiddhauddhaccaavijjānīvaraṇehi saddhiṃ duvidhā ekato uppajjati. Yaṃ panetaṃ dve tīṇīti vuttaṃ, taṃ heṭṭhimaparicchedavasena vuttaṃ. Tasmā catunnampi ekato uppajjatīti vacanaṃ yujjati eva. Byāpādo pana asaṅkhārikacitte uddhaccaavijjānīvaraṇehi, sasaṅkhārike thinamiddhauddhaccaavijjānīvaraṇehi, asaṅkhārikeyeva uddhaccakukkuccaavijjānīvaraṇehi, sasaṅkhārikeyeva thinamiddhauddhaccakukkuccaavijjānīvaraṇehi saddhinti catudhā ekato uppajjati. Uddhaccaṃ pana avijjānīvaraṇamattena saddhiṃ ekadhāva ekato uppajjati. Vicikicchuddhaccaavijjānīvaraṇehi saddhiṃ ekadhāva ekato uppajjati.

  2. Yampidaṃ kilesagocchake yattha dve tayo kilesā ekato uppajjantīti vuttaṃ, tattha 『dve kilesā aññehi, tayo vā kilesā aññehi kilesehi saddhiṃ uppajjantī』ti evamattho veditabbo. Kasmā? Dvinnaṃ tiṇṇaṃyeva vā ekato uppattiyā asambhavato.

Tattha dasadhā kilesānaṃ ekato uppatti hoti. Ettha hi lobho chadhā ekato uppajjati. Paṭigho dvidhā. Tathā mohoti veditabbo. Kathaṃ? Lobho tāva asaṅkhārike diṭṭhivippayutte mohauddhaccaahirikānottappehi, sasaṅkhārike mohathinauddhaccaahirikānottappehi, asaṅkhārikeyeva mohamānuddhaccāhirikānottappehi , sasaṅkhārikeyeva mohamānathinauddhaccaahirikānottappehi, diṭṭhisampayutte pana asaṅkhārike mohauddhaccadiṭṭhiahirikānottappehi, sasaṅkhārike mohadiṭṭhithinauddhaccaahirikānottappehi saddhinti chadhā ekato uppajjati.

Paṭigho pana asaṅkhārike mohauddhaccaahirikānottappehi, sasaṅkhārike mohathinauddhaccaahirikānottappehi saddhinti evaṃ dvidhā ekato uppajjati. Moho pana vicikicchāsampayutte vicikicchuddhaccaahirikānottappehi, uddhaccasampayutte uddhaccaahirikānottappehi saddhinti evaṃ dvidhā ekato uppajjati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaaṭṭhakathāya

Aṭṭhakathākaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Cittaṃ rūpañca nikkhepaṃ, atthuddhāraṃ manoramaṃ;

Yaṃ lokanātho bhājento, desesi dhammasaṅgaṇiṃ.

Abhidhammassa saṅgayha, dhamme anavasesato;

Ṭhitāya tassā āraddhā, yā mayā atthavaṇṇanā.

Anākulānamatthānaṃ, sambhavā aṭṭhasālinī;

Iti nāmena sā esā, sanniṭṭhānamupāgatā.

Ekūnacattālīsāya, pāḷiyā bhāṇavārato;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, niṭṭhāpentena taṃ mayā.

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tassa, ānubhāvena pāṇino;

Sabbe saddhammarājassa, ñatvā dhammaṃ sukhāvahaṃ.

Pāpuṇantu visuddhāya, sukhāya paṭipattiyā;

Asokamanupāyāsaṃ, nibbānasukhamuttamaṃ.

Ciraṃ tiṭṭhatu saddhammo, dhamme hontu sagāravā;

Sabbepi sattā kālena, sammā devo pavassatu.

Yathā rakkhiṃsu porāṇā, surājāno tathevimaṃ;

Rājā rakkhatu dhammena, attanova pajaṃ pajanti.

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ aṭṭhasālinī nāma dhammasaṅgahaṭṭhakathā.

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.

Yāva 『buddho』ti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Aṭṭhasālinī nāma

Dhammasaṅgaha-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

B020302Sammohavinodanī-aṭṭhakathā(除癡論註釋) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Sammohavinodanī nāma

Vibhaṅga-aṭṭhakathā

  1. Khandhavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

Catusaccadaso nātho, catudhā dhammasaṅgaṇiṃ;

Pakāsayitvā sambuddho, tasseva samanantaraṃ.

Upeto buddhadhammehi, aṭṭhārasahi nāyako;

Aṭṭhārasannaṃ khandhādi-vibhaṅgānaṃ vasena yaṃ.

Vibhaṅgaṃ desayī satthā, tassa saṃvaṇṇanākkamo;

Idāni yasmā sampatto, tasmā tassatthavaṇṇanaṃ.

Karissāmi vigāhetvā, porāṇaṭṭhakathānayaṃ;

Saddhamme gāravaṃ katvā, taṃ suṇātha samāhitāti.

1.Pañcakkhandhā – rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti idaṃ vibhaṅgappakaraṇassa ādibhūte khandhavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ nāma. Tattha pañcāti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti dasseti. Khandhāti paricchinnadhammanidassanaṃ. Tatrāyaṃ khandha-saddo sambahulesu ṭhānesu dissati – rāsimhi, guṇe, paṇṇattiyaṃ, ruḷhiyanti. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā, atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchatī』』tiādīsu (a. ni. 4.51; 6.37) hi rāsito khandho nāma. Nahi parittakaṃ udakaṃ udakakkhandhoti vuccati, bahukameva vuccati. Tathā na parittako rajo rajakkhandho, na appamattakā gāvo gavakkhandho, na appamattakaṃ balaṃ balakkhandho, na appamattakaṃ puññaṃ puññakkhandhoti vuccati. Bahukameva hi rajo rajakkhandho, bahukāva gavādayo gavakkhandho, balakkhandho, puññakkhandhoti vuccanti. 『『Sīlakkhandho samādhikkhandho』』tiādīsu (dī. ni. 3.355) pana guṇato khandho nāma. 『『Addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamāna』』nti (saṃ. ni.

皈依世尊、阿羅漢、正等正覺者 阿毗達摩藏 分別論 1. Khandhavibhaṅgo(蘊分別) 1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā(契經引言) 四諦之主、四種法集, 正等正覺者宣說完畢,隨即。 具足佛法十八種,導師, 以十八種蘊等分別之緣故。 世尊宣說了分別,它的解釋次第; 現在既然已到,因此它的義理解釋。 我將攝取古代論釋, 恭敬于正法,請專心聆聽。 1. 五蘊——色蘊……乃至……識蘊,此是分別論開篇之蘊分別中契經引言。其中,「五」是計數界限。由此表示不低於此,不高於此。 「蘊」是分別法的顯示。這裡,「蘊」這個詞在很多地方出現——在數量、性質、假名、堆積上。「譬如,比丘們,在大海中不容易測量水的數量——這麼多水滴,或這麼多百水滴,或這麼多千水滴,或這麼多十萬水滴,然而,無數、不可測量的巨大水蘊仍然可以計數」等等(長部22.51; 34.37)中,「蘊」是指數量。並非少量的水被稱為水蘊,而是大量的水。「同樣,並非少量的塵土是塵蘊,並非少量的牛是牛蘊,並非少量的力量是力蘊,並非少量的功德是功德蘊」的說法。大量的塵土才是塵蘊,大量的牛等等才是牛蘊、力蘊、功德蘊。「戒蘊、定蘊」等等(長部3.355)中,「蘊」是指性質。「世尊看見一大塊木頭被恒河水流沖走」 (中部1.25)

4.241). Ettha paṇṇattito khandho nāma. 『『Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… viññāṇaṃ viññāṇakkhandho』』tiādīsu (dha. sa. 63, 65) ruḷhito khandho nāma. Svāyamidha rāsito adhippeto. Ayañhi khandhaṭṭho nāma piṇḍaṭṭho pūgaṭṭho ghaṭaṭṭho rāsaṭṭho. Tasmā 『rāsilakkhaṇā khandhā』ti veditabbā. Koṭṭhāsaṭṭhotipi vattuṃ vaṭṭati; lokasmiñhi iṇaṃ gahetvā codiyamānā 『dvīhi khandhehi dassāma, tīhi khandhehi dassāmā』ti vadanti. Iti 『koṭṭhāsalakkhaṇā khandhā』tipi vattuṃ vaṭṭati. Evamettha rūpakkhandhoti rūparāsi rūpakoṭṭhāso, vedanākkhandhoti vedanārāsi vedanākoṭṭhāsoti iminā nayena saññākkhandhādīnaṃ attho veditabbo.

Ettāvatā sammāsambuddho yvāyaṃ 『『cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』』nti atītānāgatapaccuppannādīsu ekādasasu okāsesu vibhatto 『pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā』ti ca 『channavuti rūpakoṭṭhāsā』ti ca evaṃpabhedo rūparāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā rūpakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikavedanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā vedanākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā saññā…pe… manosamphassajā saññā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikasaññārāsi , taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saññākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā cetanā…pe… manosamphassajā cetanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacetanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saṅkhārakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhuviññāṇaṃ, sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātū』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacittarāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā viññāṇakkhandho nāmāti dassesi.

Apicettha sabbampi catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ rūpakkhandho, kāmāvacaraaṭṭhakusalacittādīhi ekūnanavuticittehi sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādayo dhammā saṅkhārakkhandho, ekūnanavuti cittāni viññāṇakkhandhoti. Evampi pañcasu khandhesu dhammaparicchedo veditabbo.

  1. Rūpakkhandhaniddeso

  2. Idāni te rūpakkhandhādayo vibhajitvā dassetuṃ tattha katamo rūpakkhandhotiādimāha. Tattha tatthāti tesu pañcasu khandhesu. Katamoti kathetukamyatāpucchā. Rūpakkhandhoti pucchitadhammanidassanaṃ. Idāni taṃ vibhajanto yaṃ kiñci rūpantiādimāha. Tattha yaṃ kiñcīti anavasesapariyādānaṃ. Rūpanti atippasaṅganiyamanaṃ. Evaṃ padadvayenāpi rūpassa anavasesapariggaho kato hoti.

Tattha kenaṭṭhena rūpanti? Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Kiñca , bhikkhave, rūpaṃ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarisapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī』』ti (saṃ. ni.

4.241). Ettha paṇṇattito khandho nāma. 『『Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… viññāṇaṃ viññāṇakkhandho』』tiādīsu (dha. sa. 63, 65) ruḷhito khandho nāma. Svāyamidha rāsito adhippeto. Ayañhi khandhaṭṭho nāma piṇḍaṭṭho pūgaṭṭho ghaṭaṭṭho rāsaṭṭho. Tasmā 『rāsilakkhaṇā khandhā』ti veditabbā. Koṭṭhāsaṭṭhotipi vattuṃ vaṭṭati; lokasmiñhi iṇaṃ gahetvā codiyamānā 『dvīhi khandhehi dassāma, tīhi khandhehi dassāmā』ti vadanti. Iti 『koṭṭhāsalakkhaṇā khandhā』tipi vattuṃ vaṭṭati. Evamettha rūpakkhandhoti rūparāsi rūpakoṭṭhāso, vedanākkhandhoti vedanārāsi vedanākoṭṭhāsoti iminā nayena saññākkhandhādīnaṃ attho veditabbo.

Ettāvatā sammāsambuddho yvāyaṃ 『『cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』』nti atītānāgatapaccuppannādīsu ekādasasu okāsesu vibhatto 『pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā』ti ca 『channavuti rūpakoṭṭhāsā』ti ca evaṃpabhedo rūparāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā rūpakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikavedanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā vedanākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā saññā…pe… manosamphassajā saññā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikasaññārāsi , taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saññākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā cetanā…pe… manosamphassajā cetanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacetanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saṅkhārakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhuviññāṇaṃ, sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātū』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacittarāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā viññāṇakkhandho nāmāti dassesi.

Apicettha sabbampi catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ rūpakkhandho, kāmāvacaraaṭṭhakusalacittādīhi ekūnanavuticittehi sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādayo dhammā saṅkhārakkhandho, ekūnanavuti cittāni viññāṇakkhandhoti. Evampi pañcasu khandhesu dhammaparicchedo veditabbo.

  1. Rūpakkhandhaniddeso

  2. Idāni te rūpakkhandhādayo vibhajitvā dassetuṃ tattha katamo rūpakkhandhotiādimāha. Tattha tatthāti tesu pañcasu khandhesu. Katamoti kathetukamyatāpucchā. Rūpakkhandhoti pucchitadhammanidassanaṃ. Idāni taṃ vibhajanto yaṃ kiñci rūpantiādimāha. Tattha yaṃ kiñcīti anavasesapariyādānaṃ. Rūpanti atippasaṅganiyamanaṃ. Evaṃ padadvayenāpi rūpassa anavasesapariggaho kato hoti.

Tattha kenaṭṭhena rūpanti? Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Kiñca , bhikkhave, rūpaṃ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarisapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī』』ti (saṃ. ni.

4.241). Ettha paṇṇattito khandho nāma. 『『Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… viññāṇaṃ viññāṇakkhandho』』tiādīsu (dha. sa. 63, 65) ruḷhito khandho nāma. Svāyamidha rāsito adhippeto. Ayañhi khandhaṭṭho nāma piṇḍaṭṭho pūgaṭṭho ghaṭaṭṭho rāsaṭṭho. Tasmā 『rāsilakkhaṇā khandhā』ti veditabbā. Koṭṭhāsaṭṭhotipi vattuṃ vaṭṭati; lokasmiñhi iṇaṃ gahetvā codiyamānā 『dvīhi khandhehi dassāma, tīhi khandhehi dassāmā』ti vadanti. Iti 『koṭṭhāsalakkhaṇā khandhā』tipi vattuṃ vaṭṭati. Evamettha rūpakkhandhoti rūparāsi rūpakoṭṭhāso, vedanākkhandhoti vedanārāsi vedanākoṭṭhāsoti iminā nayena saññākkhandhādīnaṃ attho veditabbo.

Ettāvatā sammāsambuddho yvāyaṃ 『『cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』』nti atītānāgatapaccuppannādīsu ekādasasu okāsesu vibhatto 『pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā』ti ca 『channavuti rūpakoṭṭhāsā』ti ca evaṃpabhedo rūparāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā rūpakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikavedanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā vedanākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā saññā…pe… manosamphassajā saññā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikasaññārāsi , taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saññākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā cetanā…pe… manosamphassajā cetanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacetanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saṅkhārakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhuviññāṇaṃ, sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātū』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacittarāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā viññāṇakkhandho nāmāti dassesi.

Apicettha sabbampi catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ rūpakkhandho, kāmāvacaraaṭṭhakusalacittādīhi ekūnanavuticittehi sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādayo dhammā saṅkhārakkhandho, ekūnanavuti cittāni viññāṇakkhandhoti. Evampi pañcasu khandhesu dhammaparicchedo veditabbo.

  1. Rūpakkhandhaniddeso

  2. Idāni te rūpakkhandhādayo vibhajitvā dassetuṃ tattha katamo rūpakkhandhotiādimāha. Tattha tatthāti tesu pañcasu khandhesu. Katamoti kathetukamyatāpucchā. Rūpakkhandhoti pucchitadhammanidassanaṃ. Idāni taṃ vibhajanto yaṃ kiñci rūpantiādimāha. Tattha yaṃ kiñcīti anavasesapariyādānaṃ. Rūpanti atippasaṅganiyamanaṃ. Evaṃ padadvayenāpi rūpassa anavasesapariggaho kato hoti.

Tattha kenaṭṭhena rūpanti? Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Kiñca , bhikkhave, rūpaṃ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarisapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī』』ti (saṃ. ni.

4.241. 「蘊是從何種約定俗成的?」「在『心、意、意識……識蘊』等(《法集論》63, 65)中,『蘊』一詞的含義是約定俗成的。」這裡所說的,正是意圖要表達的。這蘊的意義,如同堆、團、聚、積。因此,應該理解為「蘊是具有堆積特性的」。也可以說它是部分;因為在世間,人們借貸時,被催債的人會說「我用兩份還你,我用三份還你」。因此,也可以說「蘊是具有部分特性的」。這樣,色蘊就是色的堆積、色的部分,受蘊就是受的堆積、受的部分,以此類推,應該理解想蘊等的含義。 如此,正等正覺所說的「四大以及四大所生的色」,分佈於過去、未來、現在等十一個時間段,分為「二十五色聚」和「七十二色聚」,如此種種不同的色聚,將所有這些概括起來,稱為色蘊。他所說的「樂受、苦受、不苦不樂受」,也分佈於同樣的十一個時間段,分為四種基礎的受聚,將所有這些概括起來,稱為受蘊。他所說的「眼觸所生的想……乃至意觸所生的想」,也分佈於同樣的十一個時間段,分為四種基礎的想聚,將所有這些概括起來,稱為想蘊。他所說的「眼觸所生的思……乃至意觸所生的思」,也分佈於同樣的十一個時間段,分為四種基礎的思聚,將所有這些概括起來,稱為行蘊。他所說的「眼識、耳鼻舌身識、意界、意識界」,也分佈於同樣的十一個時間段,分為四種基礎的心聚,將所有這些概括起來,稱為識蘊。 此外,所有四界生的色都是色蘊,與欲界八種善心等九十八心共生的受是受蘊,想是想蘊,觸等法是行蘊,九十八心是識蘊。也應該這樣理解五蘊中的法的範疇。 1. 色蘊的闡述 2. 現在,爲了分別闡述這些色蘊等,(經中)問「其中哪個是色蘊」等等。其中,「在那些蘊中」指的是在五蘊中。「哪個」是疑問代詞,用於詢問所要討論的事物。「色蘊」指被問及的法。「現在,爲了分析它,什麼是色」等等,(經中)這樣說。其中,「任何」表示沒有遺漏的包含。「色」是所要分析的對象。即使只用這兩個詞,也已經完全包含了色。 其中,色以什麼為特徵呢?以變壞的特徵為特徵。世尊曾說過: 「比丘們,你們認為色是什麼?比丘們,因為變壞,所以被稱為色。它被什麼變壞呢?它被冷變壞,被熱變壞,被饑變壞,被渴變壞,被蚊蟲、毒蛇、風、日曬、爬行動物的接觸變壞。比丘們,因為變壞,所以被稱為色。」(《相應部·蘊相應》)

Tattha kinti kāraṇapucchā; kena kāraṇena rūpaṃ vadetha, kena kāraṇena taṃ rūpaṃ nāmāti attho. Ruppatīti ettha itīti kāraṇuddeso. Yasmā ruppati tasmā rūpanti vuccatīti attho. Ruppatīti kuppati ghaṭṭīyati pīḷiyati bhijjatīti attho. Evaṃ iminā ettakena ṭhānena ruppanaṭṭhena rūpaṃ vuttaṃ. Ruppanalakkhaṇena rūpantipi vattuṃ vaṭṭati. Ruppanalakkhaṇañhetaṃ.

Sītenapiruppatītiādīsu pana sītena tāva ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ. Tiṇṇaṃ tiṇṇañhi cakkavāḷānaṃ antare ekeko lokantarikanirayo nāma hoti aṭṭhayojanasahassappamāṇo, yassa neva heṭṭhā pathavī atthi, na upari candimasūriyadīpamaṇiāloko, niccandhakāro. Tattha nibbattasattānaṃ tigāvuto attabhāvo hoti. Te vagguliyo viya pabbatapāde dīghaputhulehi nakhehi laggitvā avaṃsirā olambanti. Yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsagatā honti atha 『bhakkho no laddho』ti maññamānā tattha byāvaṭā viparivattitvā lokasandhārake udake patanti, sītavāte paharantepi pakkamadhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti. Patitamattāva accantakhārena sītodakena chinnacammanhārumaṃsaaṭṭhīhi bhijjamānehi tattatele patitapiṭṭhapiṇḍi viya paṭapaṭāyamānā vilīyanti. Evaṃ sītena ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ. Mahiṃsakaraṭṭhādīsupi himapātasītalesu padesesu etaṃ pākaṭameva. Tattha hi sattā sītena bhinnacchinnasarīrā jīvitakkhayampi pāpuṇanti.

Uṇhena ruppanaṃ avīcimahāniraye pākaṭaṃ. Tattha hi tattāya lohapathaviyā nipajjāpetvā pañcavidhabandhanādikaraṇakāle sattā mahādukkhaṃ anubhavanti.

Jighacchāya ruppanaṃ pettivisaye ceva dubbhikkhakāle ca pākaṭaṃ. Pettivisayasmiñhi sattā dve tīṇi buddhantarāni kiñcideva āmisaṃ hatthena gahetvā mukhe pakkhipantā nāma na honti . Antoudaraṃ ādittasusirarukkho viya hoti. Dubbhikkhe kañjikamattampi alabhitvā maraṇappattānaṃ pamāṇaṃ nāma natthi.

Pipāsāya ruppanaṃ kālakañjikādīsu pākaṭaṃ. Tattha hi sattā dve tīṇi buddhantarāni hadayatemanamattaṃ vā jivhātemanamattaṃ vā udakabinduṃ laddhuṃ na sakkonti. 『Pānīyaṃ pivissāmā』ti nadiṃ gatānampi nadī vālikātalaṃ sampajjati. Mahāsamuddaṃ pakkhantānampi mahāsamuddo piṭṭhipāsāṇo hoti. Te sussantā balavadukkhapīḷitā vicaranti.

在此,問的是原因:什麼原因令你們說「色」?什麼原因令你們說那色是「名」的意義? 「破壞」在此, 「故」 指原因。因為破壞,所以被稱為色,是其義。破壞,即腐壞、磨損、受苦、破裂之義。這樣,在此,以這一個地方的破壞義,說色。以破壞的特徵說色也可以。這是破壞的特徵。 然而在「以冷而破壞」等處,以冷的破壞在無間地獄顯現。三個三個三千大千世界之間,有一個無間地獄,八千由旬大小,其下沒有大地,其上沒有日月光明,一片漆黑。在那裡出生的眾生,身體有三由旬大。他們像蝙蝠一樣,用長而粗的指甲抓住山崖,倒掛著。當他們相爭時,互相抓著對方的手臂,以為「我們得到了食物」,在那裡互相撕扯,像落入世界縫隙的水一樣,即使被冷風吹,也像熟透的甜果一樣裂開,落入水中。一掉下去,就被極其寒冷的水割裂面板、肌肉、骨骼,像被打碎的芝麻粒一樣,散落在水底,噼啪作響地消融。這樣,以冷的破壞在無間地獄顯現。在強盜等處,在寒冷多雪的地方,這也是顯而易見的。在那裡,眾生被寒冷撕裂身體,也會死亡。 以熱而破壞,在阿鼻大地獄顯現。在那裡,爲了這個,在燒熱的鐵地上,在五種捆綁等刑罰時,眾生承受著巨大的痛苦。 以飢餓而破壞,在餓鬼界和饑荒時顯現。在餓鬼界,眾生兩三個佛陀之間,幾乎沒有用手抓取食物放進嘴裡。他們的肚子像乾枯的無花果樹一樣。在饑荒中,沒有得到哪怕一點粥而死去的人,數不勝數。 以渴而破壞,在極度乾旱等時顯現。在那裡,眾生兩三個佛陀之間,連一滴像心臟那麼大或像舌頭那麼大的水都得不到。「我們要去喝水」,去到河邊,河流卻變成沙地。前往大海,大海也變成石頭。他們非常乾渴,被巨大的痛苦折磨著,四處遊蕩。

Eko kira kālakañjikaasuro pipāsaṃ adhivāsetuṃ asakkonto yojanagambhīravitthāraṃ mahāgaṅgaṃ otari. Tassa gatagataṭṭhāne udakaṃ chijjati, dhūmo uggacchati, tatte piṭṭhipāsāṇe caṅkamanakālo viya hoti. Tassa udakasaddaṃ sutvā ito cito ca vicarantasseva ratti vibhāyi. Atha naṃ pātova bhikkhācāraṃ gacchantā tiṃsamattā piṇḍacārikabhikkhū disvā – 『『ko nāma tvaṃ, sappurisā』』ti pucchiṃsu. 『『Petohamasmi, bhante』』ti. 『『Kiṃ pariyesasī』』ti? 『『Pānīyaṃ, bhante』』ti. 『『Ayaṃ gaṅgā paripuṇṇā, kiṃ tvaṃ na passasī』』ti? 『『Na upakappati, bhante』』ti. 『『Tena hi gaṅgāpiṭṭhe nipajja, mukhe te pānīyaṃ āsiñcissāmā』』ti. So vālikāpuḷine uttāno nipajji. Bhikkhū tiṃsamatte patte nīharitvā udakaṃ āharitvā āharitvā tassa mukhe āsiñciṃsu. Tesaṃ tathā karontānaṃyeva velā upakaṭṭhā jātā. Tato 『『bhikkhācārakālo amhākaṃ, sappurisa; kacci te assādamattā laddhā』』ti āhaṃsu. Peto 『『sace me, bhante, tiṃsamattānaṃ ayyānaṃ tiṃsamattehi pattehi āsittaudakato aḍḍhapasatamattampi paragalagataṃ, petattabhāvato mokkho mā hotū』』ti āha. Evaṃ pipāsāya ruppanaṃ pettivisaye pākaṭaṃ.

Ḍaṃsādīhi ruppanaṃ ḍaṃsamakkhikādisambabahulesu padesesu pākaṭaṃ. Ettha ca ḍaṃsāti piṅgalamakkhikā, makasāti makasāva vātāti kucchivātapiṭṭhivātādivasena veditabbā. Sarīrasmiñhi vātarogo uppajjitvā hatthapādapiṭṭhiādīni bhindati, kāṇaṃ karoti, khujjaṃ karoti, pīṭhasappiṃ karoti. Ātapoti sūriyātapo. Tena ruppanaṃ marukantārādīsu pākaṭaṃ. Ekā kira itthī marukantāre rattiṃ satthato ohīnā divā sūriye uggacchante vālikāya tappamānāya pāde ṭhapetuṃ asakkontī sīsato pacchiṃ otāretvā akkami. Kamena pacchiyā uṇhābhitattāya ṭhātuṃ asakkontī tassā upari sāṭakaṃ ṭhapetvā akkami. Tasmimpi santatte aṅkena gahitaṃ puttakaṃ adhomukhaṃ nipajjāpetvā kandantaṃ kandantaṃ akkamitvā saddhiṃ tena tasmiṃyeva ṭhāne uṇhābhitattā kālamakāsi.

Sarīsapāti ye keci dīghajātikā sarantā gacchanti. Tesaṃ samphassena ruppanaṃ āsīvisadaṭṭhādīnaṃ vasena veditabbaṃ.

Idāni 『yaṃ kiñci rūpa』nti padena saṃgahitaṃ pañcavīsatikoṭṭhāsachannavutikoṭṭhāsappabhedaṃ sabbampi rūpaṃ atītādikoṭṭhāsesu pakkhipitvā dassetuṃ atītānāgatapaccuppannanti āha. Tato paraṃ tadeva ajjhattadukādīsu catūsu dukesu pakkhipitvā dassetuṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vātiādi vuttaṃ. Tato paraṃ sabbampetaṃ ekādasasu padesesu pariyādiyitvā dassitaṃ rūpaṃ ekato piṇḍaṃ katvā dassetuṃ tadekajjhantiādi vuttaṃ.

Tattha tadekajjhanti taṃ ekajjhaṃ; abhisaññūhitvāti abhisaṃharitvā; abhisaṅkhipitvāti saṅkhepaṃ katvā; idaṃ vuttaṃ hoti – sabbampetaṃ vuttappakāraṃ rūpaṃ ruppanalakkhaṇasaṅkhāte ekavidhabhāve paññāya rāsiṃ katvā rūpakkhandho nāmāti vuccatīti. Etena sabbampi rūpaṃ ruppanalakkhaṇe rāsibhāvūpagamanena rūpakkhandhoti dassitaṃ hoti. Na hi rūpato añño rūpakkhandho nāma atthi. Yathā ca rūpaṃ, evaṃ vedanādayopi vedayitalakkhaṇādīsu rāsibhāvūpagamanena. Na hi vedanādīhi aññe vedanākkhandhādayo nāma atthi.

據說,有一個極度乾渴的餓鬼,無法忍受乾渴,走下了一條一由旬深、一由旬寬的大河。他每走到一個地方,水就斷流,冒出煙霧,那個地方就像燒紅的鐵板。他聽著水聲,四處奔走,直到天亮。然後,三十位托缽比丘看見他,問他:「善男子,你是誰?」「我是餓鬼,尊者。」「你在尋找什麼?」「水,尊者。」「這條河水很滿,你沒看見嗎?」「我喝不到,尊者。」「那麼你趴在河岸上,我們把水灑在你嘴裡。」他臉朝下趴在沙灘上。比丘們拿出三十個缽,取水來灑在他的嘴裡。他們這樣做時,時間已經很晚了。於是他們說:「善男子,我們的托缽時間到了,你嚐到一點味道了嗎?」餓鬼說:「尊者們,如果我從三十位尊者用三十個缽灑下的水中,哪怕有一滴半滴水流進了我的喉嚨,愿我不要從餓鬼的境地解脫。」這樣,以渴而破壞,在餓鬼界顯現。 以蚊蟲等而破壞,在蚊蟲等聚集的地方顯現。這裡,蚊蟲指黃蜂,毒蟲指蜘蛛,風指胃風、背風等。風病在體內產生,使手腳背等破裂,致盲,致跛,致癱。熱,指太陽的熱。因此,以熱而破壞,在沙漠等地顯現。據說,有一個女人在沙漠中夜裡迷路了,白天太陽升起時,她無法忍受沙子的灼熱,把腳放在頭上,倒退著走。倒退著走時,也無法忍受頭上的熱,就把衣服放在頭上,繼續走。即使這樣,她還是把懷抱的孩子臉朝下放在地上,哭著走,最終和孩子一起死在了那個地方,因為無法忍受酷熱。 對於那些長壽的眾生,他們邊走邊老。他們因為接觸而破壞,可以通過看見阿修羅等來理解。 現在,「任何色」這句話,包含了二十五億、九十二億種類的所有色,把它們都歸入過去等三世,來說明過去、未來、現在。之後,把它們都歸入內苦等四苦,來說明內或外等等。之後,把所有這些都歸入十一個處,來說明色,把它們集中起來,來說明「它們是一體的」等等。 在此,「它們是一體的」指它們是一體;「集中」指收集;「概括」指總結;意思是:所有這些所說的色,在名為破壞特徵的同一種類中,用智慧歸納起來,被稱為色蘊。這樣,所有色都通過破壞特徵的歸納,被說明為色蘊。除了色,沒有其他的色蘊。如同色一樣,受等也通過感受的特徵等歸納起來。除了受等,沒有其他的受蘊等。

  1. Idāni ekekasmiṃ okāse pakkhittaṃ rūpaṃ visuṃ visuṃ bhājetvā dassento tattha katamaṃ rūpaṃ atītantiādimāha. Tattha tatthāti ekādasasu okāsesu pakkhipitvā ṭhapitamātikāya bhummaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – atītānāgatapaccuppannantiādinā nayena ṭhapitāya mātikāya yaṃ atītaṃ rūpanti vuttaṃ, taṃ katamanti? Iminā upāyena sabbapucchāsu attho veditabbo. Atītaṃ niruddhantiādīni padāni nikkhepakaṇḍassa atītattikabhājanīyavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1044) vuttāneva. Cattāro ca mahābhūtāti idaṃ atītanti vuttarūpassa sabhāvadassanaṃ. Yathā cettha evaṃ sabbattha attho veditabbo. Iminā idaṃ dasseti – atītarūpampi bhūtāni ceva bhūtāni upādāya nibbattarūpañca, anāgatampi…pe… dūrasantikampi . Na hi bhūtehi ceva bhūtāni upādāya pavattarūpato ca aññaṃ rūpaṃ nāma atthīti.

Aparo nayo – atītaṃsena saṅgahitanti atītakoṭṭhāseneva saṅgahitaṃ, ettheva gaṇanaṃ gataṃ. Kinti? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Anāgatapaccuppannaniddesapadānipi heṭṭhā vuttatthāneva.

Idaṃ pana atītānāgatapaccuppannaṃ nāma suttantapariyāyato abhidhammaniddesatoti duvidhaṃ. Taṃ suttantapariyāye bhavena paricchinnaṃ. Paṭisandhito hi paṭṭhāya atītabhavesu nibbattaṃ rūpaṃ, anantarabhave vā nibbattaṃ hotu kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ atītameva nāma. Cutito paṭṭhāya anāgatabhavesu nibbattanakarūpaṃ, anantarabhave vā nibbattaṃ hotu kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ anāgatameva nāma. Cutipaṭisandhianantare pavattarūpaṃ paccuppannaṃ nāma. Abhidhammaniddese pana khaṇena paricchinnaṃ. Tayo hi rūpassa khaṇā – uppādo, ṭhiti, bhaṅgoti. Ime tayo khaṇe patvā niruddhaṃ rūpaṃ, samanantaraniruddhaṃ vā hotu atīte kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ atītameva nāma. Tayo khaṇe asampattaṃ rūpaṃ, ekacittakkhaṇamattena vā asampattaṃ hotu anāgate kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ anāgatameva nāma. Ime tayo khaṇe sampattaṃ rūpaṃ pana paccuppannaṃ nāma. Tattha kiñcāpi idaṃ suttantabhājanīyaṃ, evaṃ santepi abhidhammaniddeseneva atītānāgatapaccuppannarūpaṃ niddiṭṭhanti veditabbaṃ.

Aparo nayo – idañhi rūpaṃ addhāsantatisamayakhaṇavasena catudhā atītaṃ nāma hoti. Tathā anāgatapaccuppannaṃ. Addhāvasena tāva ekassa ekasmiṃ bhave paṭisandhito pubbe atītaṃ, cutito uddhaṃ anāgataṃ, ubhinnamantare paccuppannaṃ. Santativasena sabhāgaekautusamuṭṭhānaṃ ekāhārasamuṭṭhānañca pubbāpariyavasena pavattamānampi paccuppannaṃ. Tato pubbe visabhāgautuāhārasamuṭṭhānaṃ atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Cittajaṃ ekavīthiekajavanaekasamāpattisamuṭṭhānaṃ paccuppannaṃ. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Kammasamuṭṭhānassa pāṭiyekkaṃ santativasena atītādibhedo natthi. Tesaññeva pana utuāhāracittasamuṭṭhānānaṃ upatthambhakavasena tassa atītādibhedo veditabbo. Samayavasena ekamuhuttapubbaṇhasāyanharattidivādīsu samayesu santānavasena pavattamānaṃ taṃ taṃ samayaṃ paccuppannaṃ nāma. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Khaṇavasena uppādādikkhaṇattayapariyāpannaṃ paccuppannaṃ nāma. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ.

3.。現在,在一些場合,爲了分別展示投擲出的色,(論師)說到:其中,什麼是過去色等等? 在此,「在其中」是指在十一個場合投擲安置了母體文句之後。意思是說:以過去、未來、現在等等方式安置於母體文句中所說的「過去色」,它是什麼?用這種方法,所有問題中的意義都應該被理解。「過去」、「滅」等等詞語,正如(《法集論》第八品1044頌)中爲了分別解釋過去等所闡述的那樣。而「四大」是對於所說的「過去」色的全體的說明。就像這裡一樣,所有地方的意義都應該這樣理解。由此,(論師)說明了這一點:過去色也是隻有四大以及由四大為緣而生起的色,未來色也是如此……乃至……遠色也是如此。因為除了四大以及由四大為緣而生起的色之外,沒有別的色存在。 另一種解釋:被過去所攝取,即被過去時所攝取,計算也歸於此。是什麼呢?四大以及由四大為緣而生起的色。所有地方的意義都應該這樣理解。未來、現在的指示詞語也與前面所說的位置相同。 然而,這過去、未來、現在,從經分別和論分別來說有兩種。以經分別來說,它以有情生命(bhava,存在)為界限劃分。從結生以來,在過去生命中生起的色,無論是在下一生命中生起,還是在一百俱胝劫之後生起,都稱為過去。從死後到未來生命中將要生起的色,無論是在下一生命中生起,還是在一百俱胝劫之後生起,都稱為未來。在死與結生之間持續的色稱為現在。以論分別來說,它以剎那為界限劃分。色有三個剎那:生起、持續、滅。這三個剎那已經過去且已滅的色,無論是剛剛滅的,還是過去一百俱胝劫的,都稱為過去。尚未到達這三個剎那的色,無論是隻差一個心剎那,還是在未來一百俱胝劫之後,都稱為未來。到達這三個剎那的色稱為現在。其中,雖然這部分內容是屬於經分別的,即使這樣,也應該知道過去、未來、現在色是以論分別來決定的。 另一種解釋:這色以半劫、相續、時刻、剎那四種方式稱為過去。未來、現在也一樣。以半劫來說,在一個有情生命中,結生以前是過去,死後是未來,兩者之間是現在。以相續來說,同分位、同食、同處所的色,以過去和未來部分持續存在也稱為現在。在此之前異分位、異食、異處所的色是過去,在此之後是未來。心生色在同一趣、同一生、同一禪那、同處所持續也稱為現在。在此之前是過去,在此之後是未來。業生色,各自以相續來說沒有過去等等的差別。然而,它們的過去等等的差別應該根據它們各自的處所、食、心生色的增上緣來理解。以時刻來說,在上午、下午、傍晚、夜晚、白天等等時刻,以相續持續存在於各個時刻的稱為現在。在此之前是過去,在此之後是未來。以剎那來說,經歷了生起等三個剎那的稱為現在。在此之前是過去,在此之後是未來。

Apica atikkahetupaccayakiccaṃ atītaṃ. Niṭṭhitahetukiccaṃ aniṭṭhitapaccayakiccaṃ paccuppannaṃ. Ubhayakiccamasampattaṃ anāgataṃ. Sakiccakkhaṇe vā paccuppannaṃ. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Ettha ca khaṇādikathāva nippariyāyā, sesā sapariyāyā. Tāsu nippariyāyakathā idha adhippetā. Ajjhattadukassāpi niddesapadāni heṭṭhā ajjhattattikaniddese (dha. sa. aṭṭha. 1050) vuttatthāneva. Oḷārikādīni rūpakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 674) vuttatthāneva.

  1. Hīnadukaniddese tesaṃ tesaṃ sattānanti bahūsu sattesu sāmivacanaṃ. Aparassāpi aparassāpīti hi vuccamāne divasampi kappasatasahassampi vadanto ettakameva vadeyya. Iti satthā dvīheva padehi anavasese satte pariyādiyanto 『tesaṃ tesaṃ sattāna』nti āha. Ettakena hi sabbampi aparadīpanaṃ siddhaṃ hoti. Uññātanti avamataṃ. Avaññātanti vambhetvā ñātaṃ. Rūpantipi na viditaṃ. Hīḷitanti agahetabbaṭṭhena khittaṃ chaḍḍitaṃ, jigucchitantipi vadanti. Paribhūtanti kimetenāti vācāya paribhavitaṃ. Acittīkatanti na garukataṃ. Hīnanti lāmakaṃ. Hīnamatanti hīnanti mataṃ, lāmakaṃ katvā ñātaṃ. Hīnasammatanti hīnanti loke sammataṃ, hīnehi vā sammataṃ, gūthabhakkhehi gūtho viya. Aniṭṭhanti appiyaṃ, paṭilābhatthāya vā apariyesitaṃ. Sacepi naṃ koci pariyeseyya, pariyesatu. Etassa pana ārammaṇassa etadeva nāmaṃ. Akantanti akāmitaṃ, nissirikaṃ vā. Amanāpanti manasmiṃ na appitaṃ. Tādisañhi ārammaṇaṃ manasmiṃ na appīyati. Atha vā manaṃ appāyati vaḍḍhetīti manāpaṃ, na manāpaṃ amanāpaṃ.

Aparo nayo – aniṭṭhaṃ sampattivirahato. Taṃ ekantena kammasamuṭṭhānesu akusalakammasamuṭṭhānaṃ. Akantaṃ sukhassa ahetubhāvato. Amanāpaṃ dukkhassa hetubhāvato. Rūpā saddāti idamassa sabhāvadīpanaṃ. Imasmiñhi pade akusalakammajavasena aniṭṭhā pañca kāmaguṇā vibhattā. Kusalakammajaṃ pana aniṭṭhaṃ nāma natthi, sabbaṃ iṭṭhameva.

Paṇītapadaniddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Imasmiṃ pana pade kusalakammajavasena iṭṭhā pañca kāmaguṇā vibhattā. Kusalakammajañhi aniṭṭhaṃ nāma natthi, sabbaṃ iṭṭhameva. Yathā ca kammajesu evaṃ utusamuṭṭhānādīsupi iṭṭhāniṭṭhatā atthi evāti imasmiṃ duke iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ paṭivibhattanti veditabbaṃ. Ayaṃ tāva ācariyānaṃ samānatthakathā. Vitaṇḍavādī panāha – iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ natthi, tesaṃ tesaṃ rucivasena kathitaṃ.

Yathāha –

『『Manāpapariyantaṃ khvāhaṃ, mahārāja, pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. Teva, mahārāja, rūpā ekaccassa manāpā honti, ekaccassa amanāpā honti. Teva, mahārāja, saddā, gandhā, rasā, phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti, ekaccassa amanāpā hontī』』ti (saṃ. ni.

4.。過去是已經完成了因和緣的作業。現在是完成了因的作業和未完成緣的作業。未來是兩項作業都尚未完成。或者,在作業的剎那也是現在。在此之前是過去,在此之後是未來。這裡,以剎那等等的說法是不遍的,其餘的是遍的。其中,不遍的說法在此被採用。對於內苦的指示詞語,與前面在內苦分別中(《法集論》第八品1050頌)所說的位置相同。「粗劣」等等,與色蘊分別中(《法集論》第八品674頌)所說的位置相同。 6.。在劣苦的分別中,「那些那些有情」是在許多有情中使用的共同說法。即使說「另一個又另一個」,即使說到一天或一百俱胝劫,也只說了這麼多。因此,導師只用兩個詞就遍及了所有有情,說「那些那些有情」。用這一點,所有其餘的闡明就完成了。「被輕視」是指被輕蔑。「被貶低」是指被扭曲地認識。「色」也沒有被認識。「被丟棄」是指以無法取得的方式被丟棄、捨棄,也說是被厭惡。「被侮辱」是指用「這算什麼」這樣的話語被輕蔑。「不被重視」是指不被尊重。「低劣」是指微小。「被認為低劣」是指被認為低劣,被當作微小來認識。「被公認為低劣」是指在世間被公認為低劣,或者被低劣的人,例如被吃糞便的人認為糞便一樣。「不喜愛」是指不喜歡的,或者爲了獲得而未被期望。即使有人期望它,也讓他期望。然而,對於這個對像來說,只有這個名稱。「不想要」是指不想要的,或者令人厭惡。「不悅意」是指在心中不被喜愛。像這樣的對象在心中不被喜愛。或者,「悅意」是指使心歡喜、增長,不悅意即不使心歡喜。「不悅意」。 另一種解釋:不喜愛是因為缺乏獲得。這在業生色中,完全是不善業生色。不想要是因為快樂沒有因。不悅意是因為痛苦有因。「色、聲」等等是對它的全體的闡明。在這個詞語中,以不善業的力量,不喜愛的五欲功德被區分開來。然而,沒有善業生的不喜愛,一切都是喜愛的。 美好詞語的解釋應該以與上述相反的方式來理解。然而,在這個詞語中,以善業的力量,喜愛的五欲功德被區分開來。因為沒有善業生的不喜愛,一切都是喜愛的。正如在業生色中一樣,在處所生色等等中,喜愛和不喜愛也是存在的,因此,應該知道在這個苦中,喜愛和不喜愛的對象被區分開來。這是論師們一致的解釋。詭辯者卻說:喜愛和不喜愛並沒有各自地被區分開來,而是根據各自的喜好來說的。 正如所說: 「大王,我所說的在五欲功德中執取,是指達到悅意的極限。大王,色對於一些人來說是悅意的,對於一些人來說是不悅意的。大王,聲、香、味、觸對於一些人來說是悅意的,對於一些人來說是不悅意的。」(《相應部·經集》)

Evaṃ yasmā teyeva rūpādayo eko assādeti abhinandati, tattha lobhaṃ uppādeti. Eko kujjhati paṭihaññati, tattha dosaṃ uppādeti. Ekassa iṭṭhā honti kantā manāpā, ekassa aniṭṭhā akantā amanāpā. Eko cete 『iṭṭhā kantā manāpā』ti dakkhiṇato gaṇhāti, eko 『aniṭṭhā akantā amanāpā』ti vāmato. Tasmā iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ nāma natthi. Paccantavāsīnañhi gaṇḍuppādāpi iṭṭhā honti kantā manāpā, majjhimadesavāsīnaṃ atijegucchā. Tesañca moramaṃsādīni iṭṭhāni honti, itaresaṃ tāni atijegucchānīti.

So vattabbo – 『『kiṃ pana tvaṃ iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ nāma natthīti vadesī』』ti? 『『Āma natthī』』ti vadāmi. Puna tatheva yāvatatiyaṃ patiṭṭhāpetvā pañho pucchitabbo – 『『nibbānaṃ nāma iṭṭhaṃ udāhu aniṭṭha』』nti? Jānamāno 『『iṭṭha』』nti vakkhati. Sacepi na vadeyya, mā vadatu. Nibbānaṃ pana ekantaiṭṭhameva. 『『Nanu eko nibbānassa vaṇṇe kathiyamāne kujjhitvā – 『tvaṃ nibbānassa vaṇṇaṃ kathesi, kiṃ tattha annapānamālāgandhavilepanasayanacchādanasamiddhā pañca kāmaguṇā atthī』ti vatvā 『natthī』ti vutte 『alaṃ tava nibbānenā』ti nibbānassa vaṇṇe kathiyamāne kujjhitvā ubho kaṇṇe thaketīti iṭṭhetaṃ. Etassa pana vasena tava vāde nibbānaṃ aniṭṭhaṃ nāma hoti . Na panetaṃ evaṃ gahetabbaṃ. Eso hi viparītasaññāya katheti. Saññāvipallāsena ca tadeva ārammaṇaṃ ekassa iṭṭhaṃ hoti, ekassa aniṭṭhaṃ』』.

Iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ pana pāṭiyekkaṃ vibhattaṃ atthīti. Kassa vasena vibhattanti? Majjhimakasattassa. Idañhi na atiissarānaṃ mahāsammatamahāsudassanadhammāsokādīnaṃ vasena vibhattaṃ. Tesañhi dibbakappampi ārammaṇaṃ amanāpaṃ upaṭṭhāti. Na atiduggatānaṃ dullabhannapānānaṃ vasena vibhattaṃ. Tesañhi kaṇājakabhattasitthānipi pūtimaṃsarasopi atimadhuro amatasadiso ca hoti. Majjhimakānaṃ pana gaṇakamahāmattaseṭṭhikuṭumbikavāṇijādīnaṃ kālena iṭṭhaṃ kālena aniṭṭhaṃ labhamānānaṃ vasena vibhattaṃ. Evarūpā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ paricchindituṃ sakkontīti.

Tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – 『『iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma vipākavaseneva paricchinnaṃ, na javanavasena. Javanaṃ pana saññāvipallāsavasena iṭṭhasmiṃyeva rajjati, iṭṭhasmiṃyeva dussati; aniṭṭhasmiṃyeva rajjati, aniṭṭhasmiṃyeva dussatī』』ti. Vipākavaseneva panetaṃ ekantato paricchijjati. Na hi sakkā vipākacittaṃ vañcetuṃ. Sace ārammaṇaṃ iṭṭhaṃ hoti, kusalavipākaṃ uppajjati. Sace aniṭṭhaṃ, akusalavipākaṃ uppajjati. Kiñcāpi hi micchādiṭṭhikā buddhaṃ vā saṅghaṃ vā mahācetiyādīni vā uḷārāni ārammaṇāni disvā akkhīni pidahanti, domanassaṃ āpajjanti, dhammasaddaṃ sutvā kaṇṇe thakenti, cakkhuviññāṇasotaviññāṇāni pana nesaṃ kusalavipākāneva honti.

Kiñcāpi gūthasūkarādayo gūthagandhaṃ ghāyitvā 『khādituṃ labhissāmā』ti somanassajātā honti, gūthadassane pana tesaṃ cakkhuviññāṇaṃ, tassa gandhaghāyane ghānaviññāṇaṃ, rasasāyane jivhāviññāṇañca akusalavipākameva hoti. Bandhitvā varasayane sayāpitasūkaro ca kiñcāpi viravati, saññāvipallāsena panassa javanasmiṃyeva domanassaṃ uppajjati, kāyaviññāṇaṃ kusalavipākameva. Kasmā? Ārammaṇassa iṭṭhatāya.

  1. 正因為對於色等,有人歡喜,認為「這隻有一個」,在那裡生起貪;有人厭惡,排斥,在那裡生起嗔。對一個人來說是可愛的、悅意的、合意的,對另一個人來說是不可愛的、不悅意的、不合意的。有人執取「可愛、悅意、合意」于右邊,有人執取「不可愛、不悅意、不合意」於左邊。因此,所謂可愛不可愛,並沒有絕對的區分。對邊地居民來說,即使是洋蔥也是可愛的、悅意的、合意的,對中部地區居民來說卻極其厭惡。對他們來說,腐肉等是可愛的,對其他人來說卻是極其厭惡的。
  2. 這樣應該說:「那麼,你說可愛不可愛沒有絕對的區分嗎?」「是的,沒有。」 再次這樣反覆三次確立后,應該問:「涅槃是可愛還是不可愛?」他知道後會說「可愛」。即使他不說,也讓他不說。然而涅槃絕對是可愛的。「有人在聽聞涅槃的描述時會生氣,說:『你描述涅槃,那裡有飲食、花鬘、香料、涂香、床榻、臥具、光明這五欲功德嗎?』當被告知『沒有』時,他會說:『你的涅槃與我無關!』在聽聞涅槃的描述時生氣,摀住雙耳。」這是可愛的。然而根據你的說法,涅槃就成了不可愛的。這不應該這樣理解。他這是以顛倒的認知來說的。正因為認知顛倒,同一個對像對一個人來說是可愛的,對另一個人來說是不可愛的。
  3. 可愛不可愛有絕對的區分。根據什麼區分呢?根據中等眾生。這並不是根據諸如伊舍羅、大自在天、大善見王、阿育王等超勝者來區分的。對他們來說,即使是天上的事物出現也可能不合意。也不是根據極其貧困、難以獲得飲食的人來區分的。對他們來說,即使是糠皮飯、粥,即使是腐肉的味道也極其甜美,如同甘露。而是根據中等眾生,諸如官員、大臣、富豪、家主、商人等,有時得到可愛之物,有時得到不可愛之物來區分的。這樣的人才能區分可愛不可愛。
  4. 三藏註疏小 Naga長老說:「可愛不可愛只是根據異熟來區分,而不是根據速行心。速行心會因為認知顛倒,在可愛之處貪愛,在可愛之處厭惡;在不可愛之處貪愛,在不可愛之處厭惡。」 但這最終是根據異熟來區分的。異熟心是無法欺騙的。如果對象是可愛的,則生起善異熟;如果對象是不可愛的,則生起不善異熟。即使是邪見者,看到佛、僧、大塔等殊勝對像時,也會閉上眼睛,生起嗔恚,聽到佛法的聲音也會摀住耳朵,然而他們的眼識、耳識仍然是善異熟。
  5. 即使是豬等,聞到糞便的氣味也會生起喜悅,想著「可以吃了」,然而它們在看到糞便時的眼識,在聞到糞便氣味時的鼻識,在嚐到糞便味道時的舌識仍然是不善異熟。被綁在精美床榻上的豬也會號叫,因為認知顛倒,它的速行心中生起嗔恚,但身識仍然是善異熟。為什麼?因為對象是可愛的。

Apica dvāravasenāpi iṭṭhāniṭṭhatā veditabbā. Sukhasamphassañhi gūthakalalaṃ cakkhudvāraghānadvāresu aniṭṭhaṃ, kāyadvāre iṭṭhaṃ hoti. Cakkavattino maṇiratanena pothiyamānassa, suvaṇṇasūle uttāsitassa ca maṇiratanasuvaṇṇasūlāni cakkhudvāre iṭṭhāni honti, kāyadvāre aniṭṭhāni. Kasmā? Mahādukkhassa uppādanato. Evaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ ekantato vipākeneva paricchijjatīti veditabbaṃ.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Na hi bhagavā sammutimanāpaṃ bhindati, puggalamanāpaṃ pana bhindati. Tasmā taṃtaṃvāpanavaseneva upādāyupādāya hīnappaṇītatā veditabbā. Nerayikānañhi rūpaṃ koṭippattaṃ hīnaṃ nāma; taṃ upādāya tiracchānesu nāgasupaṇṇānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesaṃ rūpaṃ hīnaṃ; taṃ upādāya petānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya jānapadānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya gāmabhojakānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya janapadasāmikānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya padesarājūnaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya cakkavattirañño rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tassāpi hīnaṃ; taṃ upādāya bhummadevānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya cātumahārājikānaṃ devānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya tāvatiṃsānaṃ devānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma…pe… akaniṭṭhadevānaṃ pana rūpaṃ matthakappattaṃ paṇītaṃ nāma.

也應該通過五門了知可愛與不可愛。糞尿等對眼門和鼻門來說是不可愛的,對身門來說是可愛的。轉輪聖王的寶石珍寶涂身,以及被舉在黃金尖刺上時,寶石珍寶和黃金尖刺對眼門來說是可愛的,對身門來說是不可愛的。為什麼?因為產生巨大的痛苦。這樣應該了知可愛與不可愛完全是由異熟決定的。 1. 在此,不要執取于低劣的心。世尊不破除世俗心,但破除補特伽羅心。因此,應該了知,正是由於執取于各種事物,取著于取著,才會有低劣和殊勝。地獄眾生的色身名為極度低劣;取著於它,畜生道中龍與金翅鳥的色身名為殊勝。它們的色身是低劣的;取著於它,餓鬼的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,鄉村居民的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,村落富戶的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,地方豪強的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,地域國王的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,轉輪聖王的色身名為殊勝。他的也是低劣的;取著於它,地居天神的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,四大天王天神的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,忉利天神的色身名為殊勝……乃至……無想有情天神的色身名為達到了頂點,是殊勝的。

  1. Dūradukaniddese itthindriyādīni heṭṭhā vibhattāneva. Imasmiṃ pana duke duppariggahaṭṭhena lakkhaṇaduppaṭivijjhatāya sukhumarūpaṃ dūreti kathitaṃ. Sukhapariggahaṭṭhena lakkhaṇasuppaṭivijjhatāya oḷārikarūpaṃ santiketi. Kabaḷīkārāhārapariyosāne ca niyyātanaṭṭhānepi 『idaṃ vuccati rūpaṃ dūre』ti na nīyyātitaṃ. Kasmā? Duvidhañhi dūre nāma – lakkhaṇato ca okāsato cāti. Tattha lakkhaṇato dūreti na kathitaṃ, taṃ okāsato kathetabbaṃ. Tasmā dūreti akathitaṃ. Oḷārikarūpaṃ okāsato dūreti dassetuṃ aniyyātetvāva yaṃ vā panaññampītiādimāha. Santikapadaniddesepi eseva nayo. Tattha anāsanneti na āsanne, anupakaṭṭheti nissaṭe, dūreti dūramhi, asantiketi na santike. Idaṃ vuccati rūpaṃ dūreti idaṃ paṇṇarasavidhaṃ sukhumarūpaṃ lakkhaṇato dūre, dasavidhaṃ pana oḷārikarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato dūreti vuccati. Santikapadaniddeso uttānatthoyeva.

Idaṃvuccati rūpaṃ santiketi idaṃ dasavidhaṃ oḷārikarūpaṃ lakkhaṇato santike, pañcadasavidhaṃ pana sukhumarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato santiketi vuccati. Kittakato paṭṭhāya pana rūpaṃ okāsavasena santike nāma? Kittakato paṭṭhāya dūre nāmāti? Pakatikathāya kathentānaṃ dvādasahattho savanūpacāro nāma hoti. Tassa orato rūpaṃ santike, parato dūre. Tattha sukhumarūpaṃ dūre hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi dūre hoti; santike hontaṃ pana okāsatova santike hoti, na lakkhaṇato. Oḷārikarūpaṃ santike hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi santike hoti; dūre hontaṃ okāsatova dūre hoti, na lakkhaṇato.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Heṭṭhā hi bhindamāno gato. Idha pana na lakkhaṇato dūraṃ bhindati, okāsato dūrameva bhindati. Upādāyupādāya dūrasantikañhi ettha dassitaṃ. Attano hi rūpaṃ santike nāma; antokucchigatassāpi parassa dūre. Antokucchigatassa santike; bahiṭhitassa dūre. Ekamañce sayitassa santike; bahipamukhe ṭhitassa dūre. Antopariveṇe rūpaṃ santike; bahipariveṇe dūre. Antosaṅghārāme rūpaṃ santike; bahisaṅghārāme dūre. Antosīmāya rūpaṃ santike; bahisīmāya dūre. Antogāmakhette rūpaṃ santike; bahigāmakkhette dūre. Antojanapade rūpaṃ santike; bahijanapade dūre. Antorajjasīmāya rūpaṃ santike; bahirajjasīmāya dūre. Antosamudde rūpaṃ santike; bahisamudderūpaṃ dūre. Antocakkavāḷe rūpaṃ santike; bahicakkavāḷe dūreti.

Ayaṃ rūpakkhandhaniddeso.

  1. Vedanākkhandhaniddeso

  2. Dūradukaniddese itthindriyādīni heṭṭhā vibhattāneva. Imasmiṃ pana duke duppariggahaṭṭhena lakkhaṇaduppaṭivijjhatāya sukhumarūpaṃ dūreti kathitaṃ. Sukhapariggahaṭṭhena lakkhaṇasuppaṭivijjhatāya oḷārikarūpaṃ santiketi. Kabaḷīkārāhārapariyosāne ca niyyātanaṭṭhānepi 『idaṃ vuccati rūpaṃ dūre』ti na nīyyātitaṃ. Kasmā? Duvidhañhi dūre nāma – lakkhaṇato ca okāsato cāti. Tattha lakkhaṇato dūreti na kathitaṃ, taṃ okāsato kathetabbaṃ. Tasmā dūreti akathitaṃ. Oḷārikarūpaṃ okāsato dūreti dassetuṃ aniyyātetvāva yaṃ vā panaññampītiādimāha. Santikapadaniddesepi eseva nayo. Tattha anāsanneti na āsanne, anupakaṭṭheti nissaṭe, dūreti dūramhi, asantiketi na santike. Idaṃ vuccati rūpaṃ dūreti idaṃ paṇṇarasavidhaṃ sukhumarūpaṃ lakkhaṇato dūre, dasavidhaṃ pana oḷārikarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato dūreti vuccati. Santikapadaniddeso uttānatthoyeva.

Idaṃvuccati rūpaṃ santiketi idaṃ dasavidhaṃ oḷārikarūpaṃ lakkhaṇato santike, pañcadasavidhaṃ pana sukhumarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato santiketi vuccati. Kittakato paṭṭhāya pana rūpaṃ okāsavasena santike nāma? Kittakato paṭṭhāya dūre nāmāti? Pakatikathāya kathentānaṃ dvādasahattho savanūpacāro nāma hoti. Tassa orato rūpaṃ santike, parato dūre. Tattha sukhumarūpaṃ dūre hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi dūre hoti; santike hontaṃ pana okāsatova santike hoti, na lakkhaṇato. Oḷārikarūpaṃ santike hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi santike hoti; dūre hontaṃ okāsatova dūre hoti, na lakkhaṇato.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Heṭṭhā hi bhindamāno gato. Idha pana na lakkhaṇato dūraṃ bhindati, okāsato dūrameva bhindati. Upādāyupādāya dūrasantikañhi ettha dassitaṃ. Attano hi rūpaṃ santike nāma; antokucchigatassāpi parassa dūre. Antokucchigatassa santike; bahiṭhitassa dūre. Ekamañce sayitassa santike; bahipamukhe ṭhitassa dūre. Antopariveṇe rūpaṃ santike; bahipariveṇe dūre. Antosaṅghārāme rūpaṃ santike; bahisaṅghārāme dūre. Antosīmāya rūpaṃ santike; bahisīmāya dūre. Antogāmakhette rūpaṃ santike; bahigāmakkhette dūre. Antojanapade rūpaṃ santike; bahijanapade dūre. Antorajjasīmāya rūpaṃ santike; bahirajjasīmāya dūre. Antosamudde rūpaṃ santike; bahisamudderūpaṃ dūre. Antocakkavāḷe rūpaṃ santike; bahicakkavāḷe dūreti.

Ayaṃ rūpakkhandhaniddeso.

  1. Vedanākkhandhaniddeso

7.。在「遠」的界定中,諸內根等是向下分別的。然而,在這個「苦」中,由於難以領受、難以辨識其相,細微色被稱為「遠」。由於易於領受、易於辨識其相,粗顯色被稱為「近」。並且在食團食之後,在排泄處,「此色被稱為遠」並沒有被排除。為什麼呢?因為「遠」有兩種——從相上說和從處所上說。其中,並沒有說從相上說遠,而是應該從處所上說。因此,沒有說「遠」。爲了說明粗顯色從處所上說是遠,在沒有排除[之前所說的]情況下,[經中]說了「或其他的樂等」。在界定「近」一詞時也是同樣的道理。其中,「不近」即是不在近處,「不連線」即是分離,「遠」即是在遠處,「不近」即是不在近處。此色被稱為「遠」,是指這十五種細微色從相上說是遠,而十種粗顯色則無論如何從處所上說是遠。「近」一詞的界定意義明顯。 此色被稱為「近」,是指這十種粗顯色從相上說是近,而十五種細微色則無論如何從處所上說是近。然而,從何處開始色從處所上說是近呢?從何處開始說是遠呢?依照自然法則來說,有十二尋稱為可聞範圍。比這更近的色是近,更遠的色是遠。其中,細微色如果是遠,從相上和處所上都是遠;如果是近,只是從處所上說是近,而不是從相上說。粗顯色如果是近,從相上和處所上都是近;如果是遠,只是從處所上說是遠,而不是從相上說。 這裡的「或其他」不應該按照下面的解釋來理解。下面的解釋是分別說明的。而這裡並沒有從相上說遠進行分別,只是從處所上說遠進行分別。這裡說明的是依附與不依附的遠近。自己的色是近,即使在腹內的他人的色也是遠。在腹內的[他人的色]是近,在外面的[他人的色]是遠。在同一張床上躺著的是近,在外面站著的是遠。在內院的色是近,在外院的色是遠。在僧院內的色是近,在僧院外的色是遠。在本國境內的色是近,在本國境外的色是遠。在本村田地裡的色是近,在外村田地裡的色是遠。在本地區的色是近,在外地區的色是遠。在本王國的色是近,在外王國的色是遠。在本海域的色是近,在外海域的色是遠。在世界內的色是近,在世界外的色是遠。 這是對色蘊的闡述。 2.。受蘊的闡述

  1. Vedanākkhandhaniddesādīsu heṭṭhā vuttasadisaṃ pahāya apubbameva vaṇṇayissāma. Yā kāci vedanāti catubhūmikavedanaṃ pariyādiyati. Sukhā vedanātiādīni atītādivasena niddiṭṭhavedanaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha sukhā vedanā atthi kāyikā, atthi cetasikā . Tathā dukkhā vedanā. Adukkhamasukhā pana cakkhādayo pasādakāye sandhāya pariyāyena 『atthi kāyikā, atthi cetasikā』. Tattha sabbāpi kāyikā kāmāvacarā. Tathā cetasikā dukkhā vedanā . Cetasikā sukhā pana tebhūmikā. Adukkhamasukhā catubhūmikā. Tassā sabbappakārāyapi santativasena, khaṇādivasena ca atītādibhāvo veditabbo.

Tattha santativasena ekavīthiekajavanaekasamāpattipariyāpannā, ekavidhavisayasamāyogappavattā ca paccuppannā. Tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Khaṇādivasena khaṇattayapariyāpannā pubbantāparantamajjhagatā sakiccañca kurumānā vedanā paccuppannā. Tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Tattha khaṇādivasena atītādibhāvaṃ sandhāya ayaṃ niddeso katoti veditabbo.

8.。在「受覺聚滅析論」等中,如同下面所說的那樣,捨棄(已有的說法),我們將闡述一種新的(說法)。任何感受,都涵蓋了四種來源的感受。以樂受為首的,以過去等方式確定的感受,是爲了闡明本質而說的。其中,樂受,有屬於身的,有屬於心的。苦受也是如此。舍受,依據眼等凈色根,分別有屬於身的,有屬於心的。其中,所有屬於身的(感受)都屬於欲界。屬於心的苦受也是如此。屬於心的樂受則有三種來源。舍受有四種來源。它的所有種類,都應該以持續存在的方式,以及剎那等方式,瞭解其過去等狀態。 其中,以持續存在的方式,處於一禪、二禪、三禪、四禪的,以及與同一種目標連線而生起的當下的(感受)。在此之前的,是過去的;在此之後的,是未來的。以剎那等方式,存在於三個剎那間的,處於前、后以及中間的,正在行使作用的感受是當下的。在此之前的,是過去的;在此之後的,是未來的。其中,應該知道,關於剎那等方式的過去等狀態,這個闡述是基於此而作的。

  1. Oḷārikasukhumaniddese akusalā vedanātiādīni jātito oḷārikasukhumabhāvaṃ dassetuṃ vuttāni. Dukkhā vedanā oḷārikātiādīni sabhāvato. Asamāpannassa vedanātiādīni puggalato. Sāsavātiādīni lokiyalokuttarato oḷārikasukhumabhāvaṃ dassetuṃ vuttāni. Tattha akusalā tāva sadarathaṭṭhena dukkhavipākaṭṭhena ca oḷārikā. Kusalā niddarathaṭṭhena sukhavipākaṭṭhena ca sukhumā. Abyākatā nirussāhaṭṭhena avipākaṭṭhena ca sukhumā. Kusalākusalā saussāhaṭṭhena savipākaṭṭhena ca oḷārikā. Abyākatā vuttanayeneva sukhumā.

Dukkhā asātaṭṭhena dukkhaṭṭhena ca oḷārikā. Sukhā sātaṭṭhena sukhaṭṭhena ca sukhumā. Adukkhamasukhā santaṭṭhena paṇītaṭṭhena ca sukhumā. Sukhadukkhā khobhanaṭṭhena pharaṇaṭṭhena ca oḷārikā. Sukhavedanāpi hi khobheti pharati. Tathā dukkhavedanāpi. Sukhañhi uppajjamānaṃ sakalasarīraṃ khobhentaṃ āluḷentaṃ abhisandayamānaṃ maddayamānaṃ chādayamānaṃ sītodakaghaṭena āsiñcayamānaṃ viya uppajjati. Dukkhaṃ uppajjamānaṃ tattaphālaṃ anto pavesantaṃ viya tiṇukkāya bahi jhāpayamānaṃ viya uppajjati. Adukkhamasukhā pana vuttanayeneva sukhumā. Asamāpannassa vedanā nānārammaṇe vikkhittabhāvato oḷārikā . Samāpannassa vedanā ekattanimitteyeva caratīti sukhumā. Sāsavā āsavuppattihetuto oḷārikā. Āsavacāro nāma ekantaoḷāriko. Anāsavā vuttavipariyāyena sukhumā.

Tattha eko neva kusalattike kovido hoti, na vedanāttike. So 『kusalattikaṃ rakkhāmī』ti vedanāttikaṃ bhindati; 『vedanāttikaṃ rakkhāmī』ti kusalattikaṃ bhindati. Eko 『tikaṃ rakkhāmī』ti bhūmantaraṃ bhindati. Eko na bhindati. Kathaṃ? 『『Sukhadukkhā vedanā oḷārikā, adukkhamasukhā vedanā sukhumā』』ti hi vedanāttike vuttaṃ. Taṃ eko paṭikkhipati – na sabbā adukkhamasukhā sukhumā. Sā hi kusalāpi atthi akusalāpi abyākatāpi. Tattha kusalākusalā oḷārikā, abyākatā sukhumā. Kasmā? Kusalattike pāḷiyaṃ āgatattāti. Evaṃ kusalattiko rakkhito hoti, vedanāttiko pana bhinno.

Kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā sukhumā』』ti yaṃ pana kusalattike vuttaṃ, taṃ eko paṭikkhipati – na sabbā abyākatā sukhumā. Sā hi sukhāpi atthi dukkhāpi adukkhamasukhāpi. Tattha sukhadukkhā oḷārikā, adukkhamasukhā sukhumā. Kasmā? Vedanāttike pāḷiyaṃ āgatattāti. Evaṃ vedanāttiko rakkhito hoti, kusalattiko pana bhinno. Kusalattikassa pana āgataṭṭhāne vedanāttikaṃ anoloketvā vedanāttikassa āgataṭṭhāne kusalattikaṃ anoloketvā kusalādīnaṃ kusalattikalakkhaṇena, sukhādīnaṃ vedanāttikalakkhaṇena oḷārikasukhumataṃ kathento na bhindati nāma.

11.。在粗重樂的闡述中,不善的感受等等,是爲了闡明從生起到粗重樂的狀態而說的。苦受等等是就本質而言粗重的。不定的等等是就個人而言的。有漏的等等是就世間和出世間而言,爲了闡明粗重樂的狀態而說的。其中,不善的感受,就熱惱的方面來說,以及苦果的方面來說,是粗重的。善的感受,就寂靜的方面來說,以及樂果的方面來說,是樂的。無記的感受,就無勤的方面來說,以及無果的方面來說,是樂的。善和不善的感受,就有勤的方面來說,以及有果的方面來說,是粗重的。無記的感受,如同所說的那樣,是樂的。 苦受,就非悅意的方面來說,以及苦的方面來說,是粗重的。樂受,就悅意的方面來說,以及樂的方面來說,是樂的。舍受,就平靜的方面來說,以及殊勝的方面來說,是樂的。樂和苦,就擾動的方面來說,以及散亂的方面來說,是粗重的。樂受也會擾動,也會散亂。苦受也是如此。樂受生起時,就像遍及全身的擾動,翻騰,衝擊,陶醉,覆蓋,如同被冷水澆灌一樣生起。苦受生起時,就像把燒紅的鐵球放進體內一樣,就像把草刺扎進身體外面一樣生起。舍受,如同所說的那樣,是樂的。不定者的感受,由於在各種目標上散亂,所以是粗重的。定者的感受,由於只在一境上執行,所以是樂的。有漏的,由於有漏產生的緣故,是粗重的。有漏的執行,必定是粗重的。無漏的,與所說的相反,是樂的。 其中,有人既不精通於善的方面,也不精通於感受的方面。他爲了「守護善的方面」,就破壞了感受的方面;爲了「守護感受的方面」,就破壞了善的方面。有人爲了「守護方面」,就破壞了其他方面。有人則不破壞。怎麼(不破壞)呢?因為在感受的方面,說的是「樂受和苦受是粗重的,舍受是樂的」。有人反駁這(說法)——並非所有舍受都是樂的。它也有善的、不善的和無記的。其中,善的和不善的是粗重的,無記的是樂的。為什麼呢?因為在善的方面經典里是這樣說的。這樣,善的方面就得到了守護,而感受的方面卻被破壞了。 然而,在善的方面所說的「善和不善的感受是粗重的,無記的感受是樂的」,有人反駁這(說法)——並非所有無記的都是樂的。它也有樂的、苦的和舍的。其中,樂和苦是粗重的,舍是樂的。為什麼呢?因為在感受的方面經典里是這樣說的。這樣,感受的方面就得到了守護,而善的方面卻被破壞了。但是,在善的方面出現的地方,不觀察感受的方面,在感受的方面出現的地方,不觀察善的方面,以善等(感受)的善的方面的特徵,以樂等(感受)的感受的方面的特徵,闡述粗重和樂,就不會破壞(任何方面)。

Yampi 『『kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā sukhumā』』ti kusalattike vuttaṃ, tattheko 『kusalā lokuttaravedanāpi samānā oḷārikā nāma, vipākā antamaso dvipañcaviññāṇasahajātāpi samānā sukhumā nāma hotī』ti vadati. So evarūpaṃ santaṃ paṇītaṃ lokuttaravedanaṃ oḷārikaṃ nāma karonto, dvipañcaviññāṇasampayuttaṃ ahetukaṃ hīnaṃ jaḷaṃ vedanaṃ sukhumaṃ nāma karonto 『tikaṃ rakkhissāmī』ti bhūmantaraṃ bhindati nāma. Tattha tattha bhūmiyaṃ kusalaṃ pana taṃtaṃbhūmivipākeneva saddhiṃ yojetvā kathento na bhindati nāma. Tatrāyaṃ nayo – kāmāvacarakusalā hi oḷārikā; kāmāvacaravipākā sukhumā . Rūpāvacarārūpāvacaralokuttarakusalā oḷārikā; rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākā sukhumāti. Iminā nīhārena kathento na bhindati nāma.

Tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – 『『akusale oḷārikasukhumatā nāma na uddharitabbā. Tañhi ekantaoḷārikameva. Lokuttarepi oḷārikasukhumatā na uddharitabbā. Tañhi ekantasukhuma』』nti . Imaṃ kathaṃ āharitvā tipiṭakacūḷābhayattherassa kathayiṃsu – evaṃ therena kathitanti. Tipiṭakacūḷābhayatthero āha – 『『sammāsambuddhena abhidhammaṃ patvā ekapadassāpi dvinnampi padānaṃ āgataṭṭhāne nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo adinno nāma natthi, nayaṃ kātuṃ yuttaṭṭhāne nayo akato nāma natthi. Idha panekacco 『ācariyo asmī』ti vicaranto akusale oḷārikasukhumataṃ uddharamāno kukkuccāyati. Sammāsambuddhena pana lokuttarepi oḷārikasukhumatā uddharitā』』ti. Evañca pana vatvā idaṃ suttaṃ āhari – 『『tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā dukkhā dandhābhiññā, ayaṃ, bhante, paṭipadā ubhayeneva hīnā akkhāyati – dukkhattā dandhattā cā』』ti (dī. ni.

有人說:「善與不善的感受是粗大的,無記的感受是細微的。」這是針對善而說的。其中有人主張:「善的出世間感受也同樣是粗大的,果報至少與五門轉向心俱起的也同樣是細微的。」他如此這般,把殊勝美妙的出世間感受說成是粗大的,把與五門轉向心相應、無因的、低劣的、粗俗的感受說成是細微的,(如此)「我要維護註疏」就破壞了經義。在各處經中,把善與其相應的異熟果聯繫起來解說,就不會破壞經義。其中的原則是:欲界善是粗大的;欲界異熟果是細微的。色界、無色界、出世間善是粗大的;色界、無色界、出世間異熟果是細微的。依照這個原則解說就不會破壞經義。 三藏小長老卻說:「不善的粗大細微不應該提出。那完全是粗大的。出世間的粗大細微也不應該提出。那完全是細微的。」他們引出這番言論,對三藏小無畏長老說:長老也是這樣說的。三藏小無畏長老說:「正等正覺宣說了阿毗達摩,即使對於一個詞,在應該給予兩種解釋的地方,沒有給予解釋的情況是沒有的,在應該作解釋的地方,沒有作解釋的情況是沒有的。在此,某人自以為是「我是老師」,提出不善的粗大細微,就自相矛盾了。然而,正等正覺也提出了出世間的粗大細微。」如此這般說完,引出了這段經文:「尊者,那條道路是痛苦的、艱難的,尊者,這條道路被稱為兩方面都低劣——因為痛苦,因為艱難。」(長部·小緣經)

Ettha hi catasso paṭipadā lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Taṃtaṃvāpanavaseneva kathetabbaṃ. Duvidhā hi akusalā – lobhasahagatā dosasahagatā ca. Tattha dosasahagatā oḷārikā, lobhasahagatā sukhumā. Dosasahagatāpi duvidhā – niyatā aniyatā ca. Tattha niyatā oḷārikā, aniyatā sukhumā. Niyatāpi kappaṭṭhitikā oḷārikā, nokappaṭṭhitikā sukhumā. Kappaṭṭhitikāpi asaṅkhārikā oḷārikā, sasaṅkhārikā sukhumā. Lobhasahagatāpi dvidhā – diṭṭhisampayuttā diṭṭhivippayuttā ca. Tattha diṭṭhisampayuttā oḷārikā, diṭṭhivippayuttā sukhumā. Diṭṭhisampayuttāpi niyatā oḷārikā, aniyatā sukhumā. Sāpi asaṅkhārikā oḷārikā, sasaṅkhārikā sukhumā.

Saṅkhepato akusalaṃ patvā yā vipākaṃ bahuṃ deti sā oḷārikā, yā appaṃ sā sukhumā. Kusalaṃ patvā pana appavipākā oḷārikā, bahuvipākā sukhumā. Catubbidhe kusale kāmāvacarakusalā oḷārikā, rūpāvacarakusalā sukhumā. Sāpi oḷārikā, arūpāvacarakusalā sukhumā . Sāpi oḷārikā, lokuttarakusalā sukhumā. Ayaṃ tāva bhūmīsu abhedato nayo.

Bhedato pana kāmāvacarā dānasīlabhāvanāmayavasena tividhā. Tattha dānamayā oḷārikā, sīlamayā sukhumā. Sāpi oḷārikā, bhāvanāmayā sukhumā. Sāpi duhetukā tihetukāti duvidhā. Tattha duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tihetukāpi sasaṅkhārikaasaṅkhārikabhedato duvidhā. Tattha sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Rūpāvacare paṭhamajjhānakusalavedanā oḷārikā, dutiyajjhānakusalavedanā sukhumā…pe… catutthajjhānakusalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanakusalavedanā sukhumā ākāsānañcāyatanakusalavedanā oḷārikā…pe…. Nevasaññānāsaññāyatanakusalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, vipassanāsahajātā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sotāpattimaggasahajātā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… arahattamaggasahajātā sukhumā.

Catubbidhe vipāke kāmāvacaravipākavedanā oḷārikā, rūpāvacaravipākavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… lokuttaravipākavedanā sukhumā. Evaṃ tāva abhedato.

Bhedato pana kāmāvacaravipākā atthi ahetukā, atthi sahetukā. Sahetukāpi atthi duhetukā, atthi tihetukā. Tattha ahetukā oḷārikā, sahetukā sukhumā. Sāpi duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tatthāpi sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Paṭhamajjhānavipākā oḷārikā, dutiyajjhānavipākā sukhumā…pe… catutthajjhānavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… nevasaññānāsaññāyatanavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sotāpattiphalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sakadāgāmi…pe… arahattaphalavedanā sukhumā.

Tīsu kiriyāsu kāmāvacarakiriyavedanā oḷārikā, rūpāvacarakiriyavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, arūpāvacarakiriyavedanā sukhumā. Evaṃ tāva abhedato. Bhedato pana ahetukādivasena bhinnāya kāmāvacarakiriyāya ahetukakiriyavedanā oḷārikā, sahetukā sukhumā. Sāpi duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tatthāpi sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Paṭhamajjhāne kiriyavedanā oḷārikā, dutiyajjhāne sukhumā. Sāpi oḷārikā, tatiye…pe… catutthe sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanakiriyavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, viññāṇañcā…pe… nevasaññānāsaññāyatanakiriyavedanā sukhumā. Yā oḷārikā sā hīnā. Yā sukhumā sā paṇītā.

這裡講述了世俗與出世間雜糅的四種道支。 1. 在此,不要從下劣的角度去理解它,而要根據它本身的性質來解釋。不善有兩種:與貪相應的不善,與嗔相應的不善。其中,與嗔相應的不善粗重,與貪相應的不善細微。與嗔相應的不善也有兩種:確定的與不確定的。其中,確定的粗重,不確定的細微。確定的不善中,能長久持續的粗重,不能長久持續的細微。能長久持續的不善中,有尋的粗重,無尋的細微。與貪相應的不善也有兩種:與邪見相應的,與邪見不相應的。其中,與邪見相應的粗重,與邪見不相應的細微。與邪見相應的不善中,確定的粗重,不確定的細微。這其中,有尋的粗重,無尋的細微。 簡而言之,就以不善來說,導致多異熟的粗重,導致少異熟的細微。就以善來說,導致少異熟的粗重,導致多異熟的細微。四種善中,欲界善粗重,色界善細微。色界善也粗重,無色界善細微。無色界善也粗重,出世間善細微。這是就地(境界)的差別而言的解釋。 2. 就體(性質)的差別而言,欲界善以佈施、持戒、修習禪定這三個要素而分為三種。其中,以佈施為主的粗重,以持戒為主的細微。持戒為主的也粗重,以修習禪定為主的細微。修習禪定為主的又分為二因與三因兩種。其中,二因的粗重,三因的細微。三因的又以有尋、無尋的區別分為兩種。其中,有尋的粗重,無尋的細微。色界中,初禪善受粗重,二禪善受細微……乃至……四禪善受細微。四禪善受也粗重,空無邊處善受細微。空無邊處善受也粗重……乃至……非想非非想處善受細微。非想非非想處善受也粗重,與毗婆舍那相應的細微。與毗婆舍那相應的也粗重,與須陀洹道相應的細微。與須陀洹道相應的也粗重……乃至……與阿羅漢道相應的細微。 3. 四種異熟中,欲界異熟受粗重,色界異熟受細微。色界異熟受也粗重……乃至……出世間異熟受細微。以上是就地(境界)的差別而言的。 就體(性質)的差別而言,欲界異熟有的無因,有的有因。有因的異熟有的二因,有的三因。其中,無因的粗重,有因的細微。有因的異熟中,二因的粗重,三因的細微。這其中,有尋的粗重,無尋的細微。初禪異熟粗重,二禪異熟細微……乃至……四禪異熟細微。四禪異熟也粗重,空無邊處異熟細微。空無邊處異熟也粗重……乃至……非想非非想處異熟細微。非想非非想處異熟也粗重,須陀洹果受細微。須陀洹果受也粗重,斯陀含……乃至……阿羅漢果受細微。 4. 三種作用中,欲界作用受粗重,色界作用受細微。色界作用受也粗重,無色界作用受細微。以上是就地(境界)的差別而言的。就體(性質)的差別而言,以無因等區別的欲界作用中,無因作用受粗重,有因的細微。有因的也分二因的粗重,三因的細微。這其中,有尋的粗重,無尋的細微。初禪作用受粗重,二禪的細微。二禪的也粗重,三禪的……乃至……四禪的細微。四禪的也粗重,空無邊處作用受細微。空無邊處作用受也粗重,識無邊處……乃至……非想非非想處作用受細微。粗重的下劣,細微的殊勝。

  1. Dūradukaniddese akusalavedanā visabhāgaṭṭhena visaṃsaṭṭhena ca kusalābyākatāhi dūre. Iminā nayena sabbapadesu dūratā veditabbā. Sacepi hi akusalādivedanāsamaṅgino dukkhādivedanāsamaṅgino ca tayo tayo janā ekamañce nisinnā honti, tesampi tā vedanā visabhāgaṭṭhena visaṃsaṭṭhena ca dūreyeva nāma. Samāpannavedanādisamaṅgīsupi eseva nayo. Akusalā pana akusalāya sabhāgaṭṭhena sarikkhaṭṭhena ca santike nāma. Iminā nayena sabbapadesu santikatā veditabbā. Sacepi hi akusalādivedanāsamaṅgīsu tīsu janesu eko kāmabhave, eko rūpabhave, eko arūpabhave, tesampi tā vedanā sabhāgaṭṭhena sarikkhaṭṭhena ca santikeyeva nāma. Kusalādivedanāsamaṅgīsupi eseva nayo.

Taṃ taṃ vā panāti ettha heṭṭhimanayaṃ anoloketvā taṃ taṃ vāpanavaseneva kathetabbaṃ. Kathentena ca na dūrato santikaṃ uddharitabbaṃ, santikato pana dūraṃ uddharitabbaṃ. Duvidhā hi akusalā – lobhasahagatā dosasahagatā ca. Tattha lobhasahagatā lobhasahagatāya santike nāma, dosasahagatāya dūre nāma. Dosasahagatā dosasahagatāya santike nāma, lobhasahagatāya dūre nāma. Dosasahagatāpi niyatā niyatāya santike nāmāti. Evaṃ aniyatā. Kappaṭṭhitikaasaṅkhārikasasaṅkhārikabhedaṃ lobhasahagatādīsu ca diṭṭhisampayuttādibhedaṃ sabbaṃ oḷārikadukaniddese vitthāritavasena anugantvā ekekakoṭṭhāsavedanā taṃtaṃkoṭṭhāsavedanāya eva santike, itarā itarāya dūreti veditabbāti.

Ayaṃ vedanākkhandhaniddeso.

  1. Saññākkhandhaniddeso

  2. Saññākkhandhaniddese yā kāci saññāti catubhūmikasaññaṃ pariyādiyati. Cakkhusamphassajā saññātiādīni atītādivasena niddiṭṭhasaññaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha cakkhusamphassato cakkhusamphassasmiṃ vā jātā cakkhusamphassajā nāma. Sesāsupi eseva nayo . Ettha ca purimā pañca cakkhupasādādivatthukāva. Manosamphassajā hadayavatthukāpi avatthukāpi. Sabbā catubhūmikasaññā.

  3. 在論述粗重與痛苦的章節中,不善的感受以種類不同、個體不同而與善和無記的感受相遠離。以此原則,在所有地方都應知道遠離。即使是不善等感受的領受者、苦等感受的領受者這三類人坐在同一個地方,他們的感受也以種類不同、個體不同而仍然是遠離的。對於領受樂受等的人也是同樣的原則。然而,不善對不善來說,以種類相同、個體相近而相近。以此原則,在所有地方都應知道相近。即使是不善等感受的三位領受者,一位在欲界,一位在色界,一位在無色界,他們的感受也以種類相同、個體相近而仍然是相近的。對於領受善等感受的人也是同樣的原則。 在此,不要從下劣的角度去理解它,而要根據它本身的性質來解釋。在解釋的時候,不要從遠離的推導出相近的,而要從相近的推導出遠離的。不善有兩種:與貪相應的不善,與嗔相應的不善。其中,與貪相應的不善與與貪相應的不善相近,與與嗔相應的不善相遠離。與嗔相應的不善與與嗔相應的不善相近,與與貪相應的不善相遠離。與嗔相應的不善中,確定的與確定的相近。不確定的也如此。能長久持續的、有尋的、無尋的區別,與貪相應的不善等與邪見相應等的區別,所有這些都在論述粗重與痛苦的章節中詳細地解釋過,每一個個體的感受都只與同一個個體的感受相近,與其他的相遠離,應該這樣理解。 這是關於受蘊的論述。 想蘊的論述

  4. 在想蘊的論述中,任何想都包含在四地的想中。由眼觸生的想等等,以過去等等的方式確定了想,是爲了從整體上說明(想蘊)而說的。其中,由眼觸生,或在眼觸中生的,稱為由眼觸生的想。其餘的也是同樣的原則。這裡,前五種是由眼根等為緣。由意觸生的,以心為緣,也可能是無緣的。所有(這些想)都是四地的想。

  5. Oḷārikadukaniddese paṭighasamphassajāti sappaṭighe cakkhupasādādayo vatthuṃ katvā sappaṭighe rūpādayo ārabbha uppanno phasso paṭighasamphasso nāma. Tato tasmiṃ vā jātā paṭighasamphassajā nāma. Cakkhusamphassajā saññā…pe… kāyasamphassajā saññātipi tassāyeva vatthuto nāmaṃ. Rūpasaññā…pe… phoṭṭhabbasaññātipi tassāyeva ārammaṇato nāmaṃ. Idaṃ pana vatthārammaṇato nāmaṃ. Sappaṭighāni hi vatthūni nissāya, sappaṭighāni ca ārammaṇāni ārabbha uppattito esā paṭighasamphassajā saññāti vuttā. Manosamphassajātipi pariyāyena etissā nāmaṃ hotiyeva. Cakkhuviññāṇañhi mano nāma. Tena sahajāto phasso manosamphasso nāma. Tasmiṃ manosamphasse, tasmā vā manosamphassā jātāti manosamphassajā. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ mano nāma. Tena sahajāto phasso manosamphasso nāma. Tasmiṃ manosamphasse, tasmā vā manosamphassā jātāti manosamphassajā.

Adhivacanasamphassajā saññātipi pariyāyena etissā nāmaṃ hotiyeva. Tayo hi arūpino khandhā sayaṃ piṭṭhivaṭṭakā hutvā attanā sahajātāya saññāya adhivacanasamphassajā saññātipi nāmaṃ karonti. Nippariyāyena pana paṭighasamphassajā saññā nāma pañcadvārikasaññā , adhivacanasamphassajā saññā nāma manodvārikasaññā. Tattha pañcadvārikasaññā oloketvāpi jānituṃ sakkāti oḷārikā. Rajjitvā upanijjhāyantañhi 『rajjitvā upanijjhāyatī』ti, kujjhitvā upanijjhāyantaṃ 『kujjhitvā upanijjhāyatī』ti oloketvāva jānanti.

Tatridaṃ vatthu – dve kira itthiyo nisīditvā suttaṃ kantanti. Dvīsu daharesu gāme carantesu eko purato gacchanto ekaṃ itthiṃ olokesi. Itarā taṃ pucchi 『kasmā nu kho taṃ eso olokesī』ti? 『Na eso bhikkhu maṃ visabhāgacittena olokesi, kaniṭṭhabhaginīsaññāya pana olokesī』ti. Tesupi gāme caritvā āsanasālāya nisinnesu itaro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ pucchi – 『tayā sā itthī olokitā』ti? 『Āma olokitā』. 『Kimatthāyā』ti? 『Mayhaṃ bhaginīsarikkhattā taṃ olokesi』nti āha. Evaṃ pañcadvārikasaññā oloketvāpi jānituṃ sakkāti veditabbā. Sā panesā pasādavatthukā eva. Keci pana javanappavattāti dīpenti. Manodvārikasaññā pana ekamañce vā ekapīṭhe vā nisīditvāpi aññaṃ cintentaṃ vitakkentañca 『kiṃ cintesi, kiṃ vitakkesī』ti pucchitvā tassa vacanavaseneva jānitabbato sukhumā. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ saññākkhandhaniddeso.

  1. Saṅkhārakkhandhaniddeso

  2. Saṅkhārakkhandhaniddese ye keci saṅkhārāti catubhūmikasaṅkhāre pariyādiyati. Cakkhusamphassajā cetanātiādīni atītādivasena niddiṭṭhasaṅkhāre sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Cakkhusamphassajātiādīni vuttatthāneva. Cetanāti heṭṭhimakoṭiyā padhānasaṅkhāravasena vuttaṃ. Heṭṭhimakoṭiyā hi antamaso cakkhuviññāṇena saddhiṃ pāḷiyaṃ āgatā cattāro saṅkhārā uppajjanti. Tesu cetanā padhānā āyūhanaṭṭhena pākaṭattā. Tasmā ayameva gahitā. Taṃsampayuttasaṅkhārā pana tāya gahitāya gahitāva honti. Idhāpi purimā pañca cakkhupasādādivatthukāva. Manosamphassajā hadayavatthukāpi avatthukāpi. Sabbā catubhūmikacetanā. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ saṅkhārakkhandhaniddeso.

  1. Viññāṇakkhandhaniddeso

  2. 在眼等根門互動生起的觸類中,以眼根等為緣,以色等為境而生起的觸,名為互動觸。然後,在那(互動觸)中或者從那(互動觸)生起的,名為互動觸生。眼觸生受……乃至……身觸生受也以它為緣而立名。色受……乃至……所觸受也以它為境而立名。這卻是以緣與境而立名。因為依止於互動的諸緣,以及緣于互動的諸境而生起,所以這互動觸生受才被這樣說。意觸生類也同樣依次這樣立名。眼識也名為意。與它俱生的觸名為意觸。在那意觸中,或者從那意觸生起的,名為意觸生。同樣,耳鼻舌身識也名為意。與它俱生的觸名為意觸。在那意觸中,或者從那意觸生起的,名為意觸生。 名觸生受也同樣依次這樣立名。因為三個非色蘊自身成為支柱,以自身與俱生的受,也立名為名觸生受。而詳細來說,互動觸生受名為五門受,名觸生受名為意門受。其中,五門受通過觀察也能知道,所以是粗顯的。因為在嗔怒后省察時,「在嗔怒后省察」;歡喜后省察時,「在歡喜后省察」,通過觀察就能知道。 這裡有這樣一個例子:兩個女人坐著誦經。在兩人去村子的路上,一個(男人)走在前面,看了一個女人。另一個問她:「為什麼他看你?」「那比丘不是以貪慾心看我,而是以看待小妹妹的心態看我。」她們在村子裡走了一圈,在休息室裡坐下後,另一個比丘問那比丘:「你看了那女人?」「是的,看了。」「為什麼?」「我把她看作我的妹妹。」這樣,應該知道,五門受通過觀察也能知道。這(五門受)本身是信敬的所緣。但有些人解釋為快速生起。而意門受,即使是兩人同坐一處,一人想著或思慮著另一事,(也只能)通過問他「你在想什麼,你在思慮什麼」,根據他的回答才能知道,所以是微細的。其餘的與受蘊所說的相同。 這是受蘊的說明。

  3. 行蘊的說明
  4. 在行蘊的說明中,「一切行」概括了四種地(根)的行。眼觸生作意等等,以過去等等的方式說明了已確定的行,是爲了闡明其本質而說的。眼觸生類等與前文所說的一樣。作意等以最低限度來說明了主要行。因為最低限度來說,至少與眼識一起在剎那間生起四個行。在這些行中,作意由於推動作用而顯著。因此,只舉出了這(作意)。與它相應的行,由於它被舉出,也就被舉出了。這裡,前五種以眼根等為緣。意觸生以心臟為緣,也可能沒有緣。所有(作意)都是四種地(根)的作意。其餘的與受蘊所說的相同。 這是行蘊的說明。
  5. 識蘊的說明

  6. Viññāṇakkhandhaniddese yaṃ kiñci viññāṇanti catubhūmakaviññāṇaṃ pariyādiyati. Cakkhuviññāṇantiādīni atītādivasena niddiṭṭhaviññāṇaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha cakkhuviññāṇādīni pañca cakkhupasādādivatthukāneva, manoviññāṇaṃ hadayavatthukampi avatthukampi. Sabbaṃ catubhūmakaviññāṇaṃ. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ viññāṇakkhandhaniddeso.

Pakiṇṇakakathā

Idāni pañcasupi khandhesu samuggamato, pubbāparato, addhānaparicchedato, ekuppādanānānirodhato, nānuppādaekanirodhato, ekuppādaekanirodhato, nānuppādanānānirodhato, atītānāgatapaccuppannato, ajjhattikabāhirato, oḷārikasukhumato, hīnapaṇītato, dūrasantikato, paccayato, samuṭṭhānato, parinipphannato, saṅkhatatoti soḷasahākārehi pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.

Tattha duvidho samuggamo – gabbhaseyyakasamuggamo, opapātikasamuggamoti. Tattha gabbhaseyyakasamuggamo evaṃ veditabbo – gabbhaseyyakasattānañhi paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā apacchāapure ekato pātubhavanti. Tasmiṃ khaṇe pātubhūtā kalalasaṅkhātā rūpasantati parittā hoti. Khuddakamakkhikāya ekavāyāmena pātabbamattāti vatvā puna 『atibahuṃ etaṃ, saṇhasūciyā tele pakkhipitvā ukkhittāya paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『ekakese telato uddharitvā gahite tassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『imasmiṃ janapade manussānaṃ kese aṭṭhadhā phālite tato ekakoṭṭhāsappamāṇo uttarakurukānaṃ keso; tassa pasannatilatelato uddhaṭassa agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『etaṃ bahu, jātiuṇṇā nāma sukhumā; tassā ekaaṃsuno pasannatilatele pakkhipitvā uddhaṭassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Taṃ panetaṃ acchaṃ hoti vippasannaṃ anāvilaṃ parisuddhaṃ pasannatilatelabindusamānavaṇṇaṃ . Vuttampi cetaṃ –

Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;

Evaṃ vaṇṇapaṭibhāgaṃ, kalalanti pavuccatīti.

Evaṃ parittāya rūpasantatiyā tīṇi santatisīsāni honti – vatthudasakaṃ, kāyadasakaṃ, itthiyā itthindriyavasena purisassa purisindriyavasena bhāvadasakanti. Tattha vatthurūpaṃ, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, taṃnissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ vatthudasakaṃ nāma. Kāyapasādo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ kāyadasakaṃ nāma. Itthiyā itthibhāvo, purisassa purisabhāvo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ bhāvadasakaṃ nāma.

Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhiyaṃ ukkaṭṭhaparicchedena samatiṃsa kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Paṭisandhicittena pana sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, saṅkhārā saṅkhārakkhandho, paṭisandhicittaṃ viññāṇakkhandhoti. Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti. Sace pana napuṃsakapaṭisandhi hoti, bhāvadasakaṃ hāyati. Dvinnaṃ dasakānaṃ vasena samavīsati kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Vedanākkhandhādayo vuttappakārā evāti. Evampi gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti.

  1. Viññāṇakkhandhaniddese yaṃ kiñci viññāṇanti catubhūmakaviññāṇaṃ pariyādiyati. Cakkhuviññāṇantiādīni atītādivasena niddiṭṭhaviññāṇaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha cakkhuviññāṇādīni pañca cakkhupasādādivatthukāneva, manoviññāṇaṃ hadayavatthukampi avatthukampi. Sabbaṃ catubhūmakaviññāṇaṃ. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ viññāṇakkhandhaniddeso.

Pakiṇṇakakathā

Idāni pañcasupi khandhesu samuggamato, pubbāparato, addhānaparicchedato, ekuppādanānānirodhato, nānuppādaekanirodhato, ekuppādaekanirodhato, nānuppādanānānirodhato, atītānāgatapaccuppannato, ajjhattikabāhirato, oḷārikasukhumato, hīnapaṇītato, dūrasantikato, paccayato, samuṭṭhānato, parinipphannato, saṅkhatatoti soḷasahākārehi pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.

Tattha duvidho samuggamo – gabbhaseyyakasamuggamo, opapātikasamuggamoti. Tattha gabbhaseyyakasamuggamo evaṃ veditabbo – gabbhaseyyakasattānañhi paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā apacchāapure ekato pātubhavanti. Tasmiṃ khaṇe pātubhūtā kalalasaṅkhātā rūpasantati parittā hoti. Khuddakamakkhikāya ekavāyāmena pātabbamattāti vatvā puna 『atibahuṃ etaṃ, saṇhasūciyā tele pakkhipitvā ukkhittāya paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『ekakese telato uddharitvā gahite tassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『imasmiṃ janapade manussānaṃ kese aṭṭhadhā phālite tato ekakoṭṭhāsappamāṇo uttarakurukānaṃ keso; tassa pasannatilatelato uddhaṭassa agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『etaṃ bahu, jātiuṇṇā nāma sukhumā; tassā ekaaṃsuno pasannatilatele pakkhipitvā uddhaṭassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Taṃ panetaṃ acchaṃ hoti vippasannaṃ anāvilaṃ parisuddhaṃ pasannatilatelabindusamānavaṇṇaṃ . Vuttampi cetaṃ –

Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;

Evaṃ vaṇṇapaṭibhāgaṃ, kalalanti pavuccatīti.

Evaṃ parittāya rūpasantatiyā tīṇi santatisīsāni honti – vatthudasakaṃ, kāyadasakaṃ, itthiyā itthindriyavasena purisassa purisindriyavasena bhāvadasakanti. Tattha vatthurūpaṃ, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, taṃnissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ vatthudasakaṃ nāma. Kāyapasādo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ kāyadasakaṃ nāma. Itthiyā itthibhāvo, purisassa purisabhāvo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ bhāvadasakaṃ nāma.

Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhiyaṃ ukkaṭṭhaparicchedena samatiṃsa kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Paṭisandhicittena pana sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, saṅkhārā saṅkhārakkhandho, paṭisandhicittaṃ viññāṇakkhandhoti. Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti. Sace pana napuṃsakapaṭisandhi hoti, bhāvadasakaṃ hāyati. Dvinnaṃ dasakānaṃ vasena samavīsati kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Vedanākkhandhādayo vuttappakārā evāti. Evampi gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti.

  1. 在識蘊的論述中,所有被稱為「識」的,都涵蓋在四界識之中。眼識等等,是根據過去等等時態來確定識的自性而說的。其中,眼識等五識只有眼根等等為所依處,意識則有心臟為所依處,也有非心臟為所依處。所有(這些識)都屬於四界識。其餘的(論述)與受蘊相同。 這就是識蘊的論述。 雜說 現在,對於五蘊,應該從以下十六種方式來理解雜說:從生起、前後、增減界限、一期生多期滅、非一期生一期滅、一期生一期滅、非一期生多期滅、過去現在未來、內外、粗細、劣勝、遠近、因緣、生起處、圓滿、有為。 其中,生起有兩種:胎生和化生。這裡,胎生應該這樣理解:對於胎生眾生,在結生之時,五蘊同時產生。在那一刻產生的、被稱為「羯剌藍」的色相續非常微小。經中說,它像小果蠅一口能吞下的量;又進一步說,「那太多了,像用細針蘸油,提起后針尖上留下的油滴那麼大。」 又否定這種說法,「像用一根頭髮蘸油,提起后在發尖上留下的油滴那麼大。」 又否定這種說法,「這個地方的人的頭髮分成八份,其中一份的量相當於北俱盧洲人的一根頭髮;像用北俱盧洲人的一根頭髮蘸取澄清的油,提起后在發尖上留下的油滴那麼大。」 又否定這種說法,「這還是很多,有一種叫『闍體鄔瑟』的微塵;像把這樣一粒微塵放入澄清的油中,提起后在它上面留下的油滴那麼大。」 這滴油光滑、清澈、純凈、透明,顏色如同澄清的油滴。也正如經中所說: 如同芝麻油的油滴,光滑圓潤又清澈; 同樣的顏色和光澤,被稱為羯剌藍。 這樣微小的色相續,引領著三種相續支:物質支、身體支、女性的女性特徵和男性的男性特徵支。其中,物質色、依靠它的四大種、依附於它們的色聲香味觸、命根——這叫做物質支。身體、依靠它的四大種、依附於它們的色聲香味觸、命根——這叫做身體支。女性的女性特徵、男性的男性特徵、依靠它們的四大種、依附於它們的色聲香味觸、命根——這叫做特徵支。 這樣,對於胎生者,在結生時,以最廣義的界限來說,三十種業生色構成了色蘊。而與結生心同時產生的受是受蘊,想是想蘊,行是行蘊,結生心是識蘊。這樣,對於胎生者,在結生之時,五蘊就圓滿了。如果是中性者的結生,就缺少特徵支。以兩種支來算,二十種業生色構成了色蘊。受蘊等等如前所述。這樣,對於胎生者,在結生之時,五蘊也圓滿了。

Imasmiṃ ṭhāne tisamuṭṭhānikappaveṇī kathetabbā bhaveyya. Taṃ pana akathetvā 『opapātikasamuggamo』 nāma dassito. Opapātikānañhi paripuṇṇāyatanānaṃ paṭisandhikkhaṇe heṭṭhā vuttāni tīṇi, cakkhusotaghānajivhādasakāni cāti satta rūpasantatisīsāni pātubhavanti. Tattha cakkhudasakādīni kāyadasakasadisāneva. Napuṃsakassa pana bhāvadasakaṃ natthi. Evaṃ paripuṇṇāyatanānaṃ opapātikānaṃ samasattati ceva samasaṭṭhi ca kammajarūpāni rūpakkhandho nāma. Vedanākkhandhādayo vuttappakārā evāti. Evaṃ opapātikānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti. Ayaṃ 『opapātikasamuggamo』 nāma. Evaṃ tāva pañcakkhandhā 『samuggamato』 veditabbā.

『Pubbāparato』ti evaṃ pana gabbhaseyyakānaṃ apacchāapure uppannesu pañcasu khandhesu kiṃ rūpaṃ paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti udāhu arūpanti? Rūpaṃ rūpameva samuṭṭhāpeti, na arūpaṃ. Kasmā? Paṭisandhicittassa na rūpajanakattā. Sabbasattānañhi paṭisandhicittaṃ, khīṇāsavassa cuticittaṃ, dvipañcaviññāṇāni, cattāri arūppavipākānīti soḷasa cittāni rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Tattha paṭisandhicittaṃ tāva vatthuno dubbalatāya appatiṭṭhitatāya paccayavekallatāya āgantukatāya ca rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Tattha hi sahajātaṃ vatthu uppādakkhaṇe dubbalaṃ hotīti vatthuno dubbalatāya rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Yathā ca papāte patanto puriso aññassa nissayo bhavituṃ na sakkoti, evaṃ etampi kammavegakkhittattā papāte patamānaṃ viya appatiṭṭhitaṃ. Iti kammavegakkhittattā, appatiṭṭhitatāyapi rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Paṭisandhicittañca vatthunā saddhiṃ apacchāapure uppannaṃ. Tassa vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ na sakkoti. Sace sakkuṇeyya, rūpaṃ samuṭṭhāpeyya. Yatrāpi vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ sakkoti, paveṇī ghaṭiyati, tatrāpi cittaṃ aṅgato aparihīnaṃyeva rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Yadi hi cittaṃ ṭhānakkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā rūpaṃ samuṭṭhāpeyya, paṭisandhicittampi rūpaṃ samuṭṭhāpeyya. Na pana cittaṃ tasmiṃ khaṇadvaye rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Yathā pana ahicchattakamakulaṃ pathavito uṭṭhahantaṃ paṃsucuṇṇaṃ gahetvāva uṭṭhahati, evaṃ cittaṃ purejātaṃ vatthuṃ nissāya uppādakkhaṇe aṭṭha rūpāni gahetvāva uṭṭhahati. Paṭisandhikkhaṇe ca vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ na sakkotīti paccayavekallatāyapi paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Yathā ca āgantukapuriso agatapubbaṃ padesaṃ gato aññesaṃ – 『etha bho, antogāme vo annapānagandhamālādīni dassāmī』ti vattuṃ na sakkoti, attano avisayatāya appahutatāya, evameva paṭisandhicittaṃ āgantukanti attano āgantukatāyapi rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Apica samatiṃsa kammajarūpāni cittasamuṭṭhānarūpānaṃ ṭhānaṃ gahetvā ṭhitānītipi paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Khīṇāsavassa pana cuticittaṃ vaṭṭamūlassa vūpasantattā na samuṭṭhāpeti. Tassa hi sabbabhavesu vaṭṭamūlaṃ vūpasantaṃ abhabbuppattikaṃ punabbhave paveṇī nāma natthi. Sotāpannassa pana satta bhave ṭhapetvā aṭṭhameva vaṭṭamūlaṃ vūpasantaṃ. Tasmā tassa cuticittaṃ sattasu bhavesu rūpaṃ samuṭṭhāpeti , sakadāgāmino dvīsu, anāgāmino ekasmiṃ. Khīṇāsavassa sabbabhavesu vaṭṭamūlassa vūpasantattā neva samuṭṭhāpeti.

在這個地方,應該講述三生相續的次第。但是不講那個,而講述「化生」。對於化生者,在具有圓滿根門(六根具足)的結生之時,前述的三種,以及眼耳鼻舌身支,共七種色相續支同時產生。其中,眼支等等與身支相同。但如果是中性者,就沒有特徵支。這樣,對於具有圓滿根門的化生者來說,六十七種或者六十六種業生色構成了色蘊。受蘊等等如前所述。這樣,化生者在結生之時,五蘊就圓滿了。這就是所謂的「化生」。這樣,「從生起」來說,五蘊就應該這樣理解。 「從前後」來說,對於胎生者,在後后產生的五蘊中,是色先生起色,還是非色先生起色呢?是色先生起色,而不是非色。為什麼呢?因為結生心不能生起色。所有眾生的結生心、阿羅漢的滅盡心、十二種五識、四種無色界異熟心,這十六種心都不能生起色。其中,結生心由於所依處微弱、不穩固、只有因緣的單一性、以及是外來的,所以不能生起色。因為同時產生的所依處在生起的那一刻是微弱的,所以由於所依處的微弱,結生心不能生起色。如同墜落的人不能成為其他人的依靠一樣,由於業力的推動,它也像墜落一樣不穩固。因此,由於業力的推動和不穩固,結生心不能生起色。 結生心和所依處同時後後生起。它的所依處先生起后,不能成為它的因緣。如果能夠成為因緣,次第就成立了,即使在那裡,心也只有不缺少肢體才能生起色。如果心在停留的剎那或者壞滅的剎那生起色,那麼結生心也能生起色。但是心在這兩個剎那都不能生起色。如同蛇從洞中出來時,裹挾著塵土一起出來一樣,心依靠先生起的所依處,在生起的剎那裹挾著八種色一起生起。在結生之時,所依處先生起后,不能成為因緣,因此由於只有因緣的單一性,結生心也不能生起色。 如同外來的客人到了一個以前沒來過的地方,不能對別人說「來吧,我帶你們去村裡看看食物、飲料、香料、花環等等」,因為他對這裡不熟悉、沒有被邀請;同樣,結生心是外來的,由於它的外來性,也不能生起色。而且,三十種業生色佔據了心生色的位置,因此結生心也不能生起色。 阿羅漢的滅盡心,由於輪迴的根源已經斷絕,所以不能生起色。對於他來說,在所有存在中,輪迴的根源已經斷絕,沒有再生起的可能,在未來世沒有相續可言。而預流果聖者,除了七生之外,在第八生輪迴的根源就斷絕了。因此,他的滅盡心在七生中能生起色,一來果聖者在兩生中,不還果聖者在一生中。而阿羅漢在所有存在中,由於輪迴的根源已經斷絕,所以不能生起色。

Dvipañcaviññāṇesu pana jhānaṅgaṃ natthi, maggaṅgaṃ natthi, hetu natthīti cittaṅgaṃ dubbalaṃ hotīti cittaṅgadubbalatāya tāni rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Cattāri arūpavipākāni tasmiṃ bhave rūpassa natthitāya rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Na kevalañca tāneva, yāni aññānipi tasmiṃ bhave aṭṭha kāmāvacarakusalāni, dasa akusalāni, nava kiriyacittāni, cattāri āruppakusalāni, catasso āruppakiriyā, tīṇi maggacittāni, cattāri phalacittānīti dvecattālīsa cittāni uppajjanti, tānipi tattha rūpassa natthitāya eva rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Evaṃ paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Utu pana paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Ko esa utu nāmāti? Paṭisandhikkhaṇe uppannānaṃ samatiṃsakammajarūpānaṃ abbhantarā tejodhātu. Sā ṭhānaṃ patvā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Utu nāma cesa dandhanirodho; cittaṃ khippanirodhaṃ. Tasmiṃ dharanteyeva soḷasa cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Tesu paṭisandhianantaraṃ paṭhamabhavaṅgacittaṃ uppādakkhaṇeyeva aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Yadā pana saddassa uppattikālo bhavissati, tadā utucittāni saddanavakaṃ nāma samuṭṭhāpessanti. Kabaḷīkārāhāropi ṭhānaṃ patvā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Kuto panassa kabaḷīkārāhāroti? Mātito. Vuttampi cetaṃ –

『『Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro』』ti. (saṃ. ni.

十二種五識中沒有禪支,沒有道支,沒有因,所以心支微弱,由於心支微弱,它們不能生起色。四種無色界異熟心,由於在那個界中沒有色,所以不能生起色。不僅是它們,在那個界中產生的其他四十二種心,即八種欲界善心、十種不善心、九種唯作心、四種無色界善心、四種無色界唯作心、三種道心、四種果心,也由於在那裡沒有色,所以不能生起色。這樣,結生心不能生起色。 那麼,是溫度先生起色。這溫度指的是什麼呢?就是在結生之時產生的三十種業生色中的內在火大。它佔據位置后,生起八種色。溫度的滅盡像棍棒的斷裂;心的滅盡像火花的熄滅。就在它持續的時候,十六種心生起又滅去。在這些心中,結生后第一個有分心在生起的剎那,就生起八種色。當聲音生起的時候,溫度心會生起聲音處。食團的攝取,佔據位置后,也生起八種色。這食團的攝取從哪裡來呢?從母親那裡來。也正如經中所說: 母親所食所飲,食物和飲料; 藉此他獲得滋養,在母親腹中的胎兒。

Evaṃ kucchigato dārako mātarā ajjhohaṭaannapānaojāya yāpeti. Sāva ṭhānappattā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Nanu ca sā ojā kharā? Vatthu sukhumaṃ? Kathaṃ tattha patiṭṭhātīti? Paṭhamaṃ tāva na patiṭṭhāti; ekassa vā dvinnaṃ vā sattāhānaṃ gatakāle patiṭṭhāti. Tato pana pure vā patiṭṭhātu pacchā vā; yadā mātarā ajjhohaṭaannapānaojā dārakassa sarīre patiṭṭhāti, tadā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti.

Opapātikassāpi pakatipaṭiyattānaṃ khādanīyabhojanīyānaṃ atthiṭṭhāne nibbattassa tāni gahetvā ajjhoharato ṭhānappattā ojā rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Eko annapānarahite araññe nibbattati, mahāchātako hoti, attanova jivhāya kheḷaṃ parivattetvā gilati. Tatrāpissa ṭhānappattā ojā rūpaṃ samuṭṭhāpeti.

Evaṃ pañcavīsatiyā koṭṭhāsesu dveva rūpāni rūpaṃ samuṭṭhāpenti – tejodhātu ca kabaḷīkārāhāro ca. Arūpepi dveyeva dhammā rūpaṃ samuṭṭhāpenti – cittañceva kammacetanā ca. Tattha rūpaṃ uppādakkhaṇe ca bhaṅgakkhaṇe ca dubbalaṃ, ṭhānakkhaṇe balavanti ṭhānakkhaṇe rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Cittaṃ ṭhānakkhaṇe ca bhaṅgakkhaṇe ca dubbalaṃ, uppādakkhaṇeyeva balavanti uppādakkhaṇeyeva rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Kammacetanā niruddhāva paccayo hoti. Atīte kappakoṭisatasahassamatthakepi hi āyūhitaṃ kammaṃ etarahi paccayo hoti. Etarahi āyūhitaṃ anāgate kappakoṭisatasahassapariyosānepi paccayo hotīti. Evaṃ 『pubbāparato』 veditabbā.

『Addhānaparicchedato』ti rūpaṃ kittakaṃ addhānaṃ tiṭṭhati? Arūpaṃ kittakanti? Rūpaṃ garupariṇāmaṃ dandhanirodhaṃ. Arūpaṃ lahupariṇāmaṃ khippanirodhaṃ. Rūpe dharanteyeva soḷasa cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Taṃ pana sattarasamena cittena saddhiṃ nirujjhati. Yathā hi puriso 『phalaṃ pātessāmī』ti muggarena rukkhasākhaṃ pahareyya, phalāni ca pattāni ca ekakkhaṇeyeva vaṇṭato mucceyyuṃ. Tattha phalāni attano bhārikatāya paṭhamataraṃ pathaviyaṃ patanti, pattāni lahukatāya pacchā. Evameva muggarappahārena pattānañca phalānañca ekakkhaṇe vaṇṭato muttakālo viya paṭisandhikkhaṇe rūpārūpadhammānaṃ ekakkhaṇe pātubhāvo; phalānaṃ bhārikatāya paṭhamataraṃ pathaviyaṃ patanaṃ viya rūpe dharanteyeva soḷasannaṃ cittānaṃ uppajjitvā nirujjhanaṃ; pattānaṃ lahukatāya pacchā pathaviyaṃ patanaṃ viya rūpassa sattarasamena cittena saha nirujjhanaṃ.

這樣在母胎中的嬰兒依靠母親攝入的食物飲料的精華而生存。當那精華到達適當位置時,就產生八種色法。然而,那精華不是粗糙的嗎?胎位不是細微的嗎?它如何在那裡安立呢?首先,它並不立即安立;經過一個或兩個七日後才安立。此後,無論是先安立還是后安立;當母親攝入的食物飲料的精華在嬰兒身體中安立時,就產生八種色法。 對於化生者,即使在準備好的固體食物和液體食物所在之處出生,攝取那些食物后,當精華到達適當位置時也會產生色法。有人出生在沒有食物飲料的森林裡,非常飢餓,只能轉動自己舌頭上的唾液吞嚥。在那種情況下,當精華到達適當位置時也會產生色法。 這樣,在二十五種成分中,只有兩種產生色法 - 火界和段食。在無色界中,也只有兩種法產生色法 - 心和業思。其中,色法在生起剎那和壞滅剎那是軟弱的,在住立剎那是強盛的,所以在住立剎那產生色法。心在住立剎那和壞滅剎那是軟弱的,只在生起剎那是強盛的,所以只在生起剎那產生色法。業思雖然已滅,仍然成為緣。即使在過去百千俱胝劫之前所造作的業,現在也能成為緣。現在所造作的業,在未來百千俱胝劫之末也能成為緣。這樣應當瞭解"前後"。 "就時間限度而言",色法持續多長時間?無色法持續多長時間?色法變化緩慢,滅去遲緩。無色法變化迅速,滅去迅速。在色法還存在時,十六個心已經生起又滅去。而色法則與第十七個心一同滅去。就像一個人想"我要讓果實掉落"而用木槌敲打樹枝,果實和樹葉會在同一剎那從枝條上脫落。其中,果實因為自身重量而先落到地上,樹葉因為輕盈而後落。同樣地,就像木槌敲擊使得樹葉和果實在同一剎那從枝條上脫落一樣,在結生剎那色法和無色法在同一剎那出現;就像果實因為重量而先落地一樣,在色法還存在時十六個心已經生起又滅去;就像樹葉因為輕盈而後落地一樣,色法與第十七個心一同滅去。

Tattha kiñcāpi rūpaṃ dandhanirodhaṃ garupariṇāmaṃ, cittaṃ khippanirodhaṃ lahupariṇāmaṃ, rūpaṃ pana arūpaṃ arūpaṃ vā rūpaṃ ohāya pavattituṃ na sakkonti. Dvinnampi ekappamāṇāva pavatti. Tatrāyaṃ upamā – eko puriso lakuṇṭakapādo, eko dīghapādo. Tesu ekato maggaṃ gacchantesu yāva dīghapādo ekapadavāraṃ akkamati, tāva itaro pade padaṃ akkamitvā soḷasapadavārena gacchati. Dīghapādo lakuṇṭakapādassa soḷasa padavāre attano pādaṃ añchitvā ākaḍḍhitvā ekameva padavāraṃ karoti. Iti ekopi ekaṃ atikkamituṃ na sakkoti. Dvinnampi gamanaṃ ekappamāṇameva hoti. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Lakuṇṭakapādapuriso viya arūpaṃ; dīghapādapuriso viya rūpaṃ; dīghapādassa ekaṃ padavāraṃ akkamaṇakāle itarassa soḷasapadavāraakkamanaṃ viya rūpe dharanteyeva arūpadhammesu soḷasannaṃ cittānaṃ uppajjitvā nirujjhanaṃ; dvinnaṃ purisānaṃ lakuṇṭakapādapurisassa soḷasa padavāre itarassa attano pādaṃ añchitvā ākaḍḍhitvā ekapadavārakaraṇaṃ viya rūpassa sattarasamena cittena saddhiṃ nirujjhanaṃ; dvinnaṃ purisānaṃ aññamaññaṃ anohāya ekappamāṇeneva gamanaṃ viya arūpassa rūpaṃ rūpassa arūpaṃ anohāya ekappamāṇeneva pavattananti. Evaṃ 『addhānaparicchedato』 veditabbā.

『Ekuppādanānānirodhato』ti idaṃ pacchimakammajaṃ ṭhapetvā dīpetabbaṃ. Paṭhamañhi paṭisandhicittaṃ, dutiyaṃ bhavaṅgaṃ, tatiyaṃ bhavaṅgaṃ…pe… soḷasamaṃ bhavaṅgaṃ. Tesu ekekassa uppādaṭṭhitibhaṅgavasena tayo tayo khaṇā. Tattha ekekassa cittassa tīsu tīsu khaṇesu samatiṃsa samatiṃsa kammajarūpāni uppajjanti. Tesu paṭisandhicittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ kammajarūpaṃ sattarasamassa bhavaṅgacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ ṭhitikkhaṇeyeva; bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Evaṃ dutiyabhavaṅgacittaṃ ādiṃ katvā attano attano sattarasamena cittena saddhiṃ yojetvā nayo netabbo. Iti soḷasa tikā aṭṭhacattālīsa honti. Ayaṃ aṭṭhacattālīsakammajarūpapaveṇī nāma. Sā panesā rattiñca divā ca khādantānampi bhuñjantānampi suttānampi pamattānampi nadīsoto viya ekantaṃ pavattati yevāti. Evaṃ 『ekuppādanānānirodhato』 veditabbā.

『Nānuppādaekanirodhatā』 pacchimakammajena dīpetabbā. Tattha āyusaṃkhārapariyosāne soḷasannaṃ cittānaṃ vāre sati heṭṭhāsoḷasakaṃ uparisoḷasakanti dve ekato yojetabbāni. Heṭṭhāsoḷasakasmiñhi paṭhamacittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ samatiṃsakammajarūpaṃ uparisoḷasakasmiṃ paṭhamacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ tassa ṭhitikkhaṇeyeva bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ tassa bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Heṭṭhimasoḷasakasmiṃ pana dutiyacittassa…pe… soḷasamacittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ samatiṃsakammajarūpaṃ cuticittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; tassa ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ cuticittassa ṭhitikkhaṇeyeva; bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ cuticittassa bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Tato paṭṭhāya kammajarūpapaveṇī na pavattati. Yadi pavatteyya, sattā akkhayā avayā ajarā amarā nāma bhaveyyuṃ.

雖然色法滅去遲緩、變化緩慢,而心滅去迅速、變化迅速,但是色法不能離開無色法而運作,無色法也不能離開色法而運作。兩者的運作是同等的。這裡有一個比喻:有一個人腿短,一個人腿長。當他們一起走路時,長腿的人邁一步,短腿的人就要邁十六步。長腿的人會拉住短腿的人的十六步,使之成為自己的一步。因此,沒有一個能超過另一個。兩人的行進是同等的。應當這樣理解這個比喻。短腿的人就像無色法;長腿的人就像色法;長腿的人邁一步時短腿的人邁十六步,就像在色法還存在時十六個心已經生起又滅去;兩個人中短腿的人邁十六步而長腿的人拉住使之成為自己的一步,就像色法與第十七個心一同滅去;兩個人互不分離而以同等速度行進,就像無色法不離開色法、色法不離開無色法而以同等方式運作。這樣應當瞭解"就時間限度而言"。 "同生異滅"這一點應該除去最後的業生色法來解釋。首先是結生心,第二是有分心,第三是有分心...第十六是有分心。每一個心都有生、住、滅三個階段。在每一個心的三個階段中,各有三十個業生色法生起。其中,在結生心的生起階段所產生的業生色法在第十七個有分心的生起階段滅去;在住立階段所產生的在住立階段滅去;在壞滅階段所產生的在壞滅階段滅去。從第二個有分心開始,應當以同樣的方式與各自的第十七個心相配而理解。這樣,十六個三階段就是四十八。這就是所謂的四十八業生色法相續。這種相續無論是在夜晚還是白天,無論是在進食還是睡眠,無論是在專注還是放逸時,都像河流一樣持續不斷。這樣應當瞭解"同生異滅"。 "異生同滅"應該用最後的業生色法來解釋。在壽命行將終止時,如果有十六個心的機會,應當將下面的十六個和上面的十六個配合在一起。在下面十六個中第一個心的生起階段所產生的三十個業生色法,會在上面十六個中第一個心的生起階段滅去;在住立階段所產生的在其住立階段滅去;在壞滅階段所產生的在其壞滅階段滅去。而在下面十六個中第二個心...第十六個心的生起階段所產生的三十個業生色法,會在死亡心的生起階段滅去;在其住立階段所產生的在死亡心的住立階段滅去;在壞滅階段所產生的在死亡心的壞滅階段滅去。從那時起,業生色法的相續就不再繼續。如果繼續的話,眾生就會成為不會衰減、不會衰老、不會死亡的存在。

Ettha pana yadetaṃ 『sattarasamassa bhavaṅgacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhatī』tiādinā nayena 『ekassa cittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ rūpaṃ aññassa uppādakkhaṇe nirujjhatī』ti aṭṭhakathāyaṃ āgatattā vuttaṃ, taṃ 『『yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhatī』』ti? 『『Āmantā』』ti (yama.

在這裡所說的「在第十七個有分心的生起階段滅去」以及「在一個心的生起階段所生的色法在另一個生起階段滅去」的說法,是因為在註釋中提到的。因此,「當身體的構成滅去時,心的構成也會滅去」這一點又如何呢?「這就是所說的」 (依于其意)。

2.saṅkhārayamaka.79) imāya pāḷiyā virujjhati. Kathaṃ? Kāyasaṅkhāro hi cittasamuṭṭhāno assāsapassāsavāto. Cittasamuṭṭhānarūpañca cittassa uppādakkhaṇe uppajjitvā yāva aññāni soḷasa cittāni uppajjanti tāva tiṭṭhati. Tesaṃ soḷasannaṃ sabbapacchimena saddhiṃ nirujjhati. Iti yena cittena saddhiṃ uppajjati, tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati; na kassaci cittassa uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā nirujjhati, nāpi ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā uppajjati. Esā cittasamuṭṭhānarūpassa dhammatāti niyamato cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato 『『āmantā』』ti vuttaṃ.

Yo cāyaṃ cittasamuṭṭhānassa khaṇaniyamo vutto kammādisamuṭṭhānassāpi ayameva khaṇaniyamo. Tasmā paṭisandhicittena sahuppannaṃ kammajarūpaṃ tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati. Paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe uppannaṃ aṭṭhārasamassa uppādakkhaṇe nirujjhati. Paṭisandhicittassa bhaṅgakkhaṇe uppannaṃ aṭṭhārasamassa ṭhānakkhaṇe nirujjhatīti iminā nayenettha yojanā kātabbā. Tato paraṃ pana utusamuṭṭhānikapaveṇīyeva tiṭṭhati. 『Nīharitvā jhāpethā』ti vattabbaṃ hoti. Evaṃ 『nānuppādaekanirodhato』 veditabbā.

『Ekuppādaekanirodhato』ti rūpaṃ pana rūpena saha ekuppādaṃ ekanirodhaṃ. Arūpaṃ arūpena saha ekuppādaṃ ekanirodhaṃ. Evaṃ 『ekuppādaekanirodhato』 veditabbā.

『Nānuppādanānānirodhatā』 pana catusantatirūpena dīpetabbā. Imassa hi uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantassa sarīrassa tattha tattha catusantatirūpaṃ ghanapuñjabhāvena vattati. Evaṃ vattamānassāpissa na ekuppādāditā sallakkhetabbā. Yathā pana upacikarāji vā kipillikarāji vā olokiyamānā ekābaddhā viya hoti, na pana ekābaddhā. Aññissā hi sīsasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi, aññissā udarasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi, aññissā pādasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi honti. Evameva catusantatirūpānampi aññassa uppādakkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi, aññassa ṭhitikkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi, aññassa bhaṅgakkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi. Evamettha 『nānuppādanānānirodhatā』 veditabbā.

『Atītādīni』 pana dūradukapariyosānāni pāḷiyaṃ āgatāneva. 『Paccayasamuṭṭhānāni』pi 『『kammajaṃ, kammapaccayaṃ, kammapaccayautusamuṭṭhāna』』ntiādinā (dha. sa. aṭṭha. 975) nayena heṭṭhā kathitāniyeva. Pañcapi pana khandhā parinipphannāva honti, no aparinipphannā; saṅkhatāva no asaṅkhatā; apica nipphannāpi hontiyeva. Sabhāvadhammesu hi nibbānamevekaṃ aparinipphannaṃ anipphannañca. Nirodhasamāpatti pana nāmapaññatti ca kathanti? Nirodhasamāpatti lokiyalokuttarāti vā saṅkhatāsaṅkhatāti vā parinipphannāparinipphannāti vā na vattabbā. Nipphannā pana hoti samāpajjantena samāpajjitabbato. Tathā nāmapaññatti. Sāpi hi lokiyādibhedaṃ na labhati; nipphannā pana hoti no anipphannā; nāmaggahaṇañhi gaṇhantova gaṇhātīti.

Kamādivinicchayakathā

Evaṃ pakiṇṇakato khandhe viditvā puna etesuyeva –

Khandhesu ñāṇabhedatthaṃ, kamatotha visesato;

Anūnādhikato ceva, upamāto tatheva ca.

Daṭṭhabbato dvidhā evaṃ, passantassatthasiddhito;

Vinicchayanayo sammā, viññātabbo vibhāvinā.

2.雅摩迦.79)這段經文相矛盾。為什麼?因為身行是由心產生的入息和出息。而由心產生的色法在心的生起階段生起,一直持續到其他十六個心生起。它與這十六個心中的最後一個一同滅去。因此,它與產生它的心一起生起,然後與第十七個心一同滅去;它不會在任何心的生起階段或住立階段滅去,也不會在住立階段或壞滅階段生起。這是由心產生的色法的本質,因為它必定與心行在同一剎那滅去,所以說"是的"。 這裡所說的由心產生的色法的剎那規律,對於由業等產生的色法也是同樣的規律。因此,與結生心同時生起的業生色法從那時起與第十七個心一同滅去。在結生心的住立階段生起的色法在第十八個心的生起階段滅去。在結生心的壞滅階段生起的色法在第十八個心的住立階段滅去。應當以這種方式來理解這裡的聯繫。此後,只有由時節產生的相續存在。應該說"拿出去火化"。這樣應當瞭解"異生同滅"。 "同生同滅"是指色法與色法同生同滅。無色法與無色法同生同滅。這樣應當瞭解"同生同滅"。 "異生異滅"則應該用四相續色法來解釋。在這個身體中,從腳底向上到頭頂,以面板為界限,在各處都有四相續色法以密集的方式存在。即使是這樣存在,也不應認為它們是同生等。就像觀察螞蟻行列或白蟻行列時,看起來像是連在一起的,但實際上並不是連在一起的。在一隻螞蟻的頭部附近,另一隻的頭部、腹部和腳都可能存在,在一隻的腹部附近,另一隻的頭部、腹部和腳都可能存在,在一隻的腳部附近,另一隻的頭部、腹部和腳都可能存在。同樣地,在四相續色法中,當一個在生起階段時,另一個可能在生起、住立或壞滅階段,當一個在住立階段時,另一個可能在生起、住立或壞滅階段,當一個在壞滅階段時,另一個可能在生起、住立或壞滅階段。這樣應當瞭解這裡的"異生異滅"。 "過去等"直到"遠近"結尾的內容在經文中已經出現。"緣起"等也如前面所說的"業生的,業緣的,業緣時節所生的"等方式已經解釋過了。五蘊都是完全成就的,不是不完全成就的;是有為的,不是無為的;而且也是已產生的。在實有法中,只有涅槃是不完全成就的和未產生的。那麼滅盡定和名稱概念又如何呢?滅盡定不能說是世間的還是出世間的,有為的還是無為的,完全成就的還是不完全成就的。但它是已產生的,因為它是由入定者所入定的。名稱概念也是如此。它也不能區分為世間的等,但它是已產生的,不是未產生的;因為取名字的人確實在取名字。 業等的決定之說 這樣從雜項的角度瞭解了蘊之後,再次對於這些蘊 - 爲了分別蘊中的智慧,從順序和特殊性, 從無缺無餘和

Tattha 『kamato』ti idha uppattikkamo, pahānakkamo, paṭipattikkamo, bhūmikkamo, desanākkamoti bahuvidho kamo.

Tattha 『『paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbuda』』nti (saṃ. ni. 1.235) evamādi uppattikkamo. 『『Dassanena pahātabbā dhammā, bhāvanāya pahātabbā dhammā』』ti (dha. sa. tikamātikā 8) evamādi pahānakkamo. 『『Sīlavisuddhi, cittavisuddhī』』ti (ma. ni. 1.259; paṭi. ma. 3.41) evamādi paṭipattikkamo. 『『Kāmāvacarā , rūpāvacarā』』ti evamādi bhūmikkamo. 『『Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā』』ti (dī. ni. 3.145) vā 『『dānakathaṃ sīlakatha』』nti (ma. ni. 2.69; dī. ni. 1.298) vā evamādi desanākkamo. Tesu idha uppattikkamo tāva na yujjati, kalalādīnaṃ viya khandhānaṃ pubbāpariyavavatthānena anuppattito; na pahānakkamo kusalābyākatānaṃ appahātabbato; na paṭipattikkamo akusalānaṃ appaṭipajjanīyato; na bhūmikkamo vedanādīnaṃ catubhūmakapariyāpannattā.

Desanākkamo pana yujjati. Abhedena hi yaṃ pañcasu khandhesu attaggāhapatitaṃ veneyyajanaṃ samūhaghanavinibbhogadassanena attaggāhato mocetukāmo bhagavā hitakāmo tassa janassa sukhaggahaṇatthaṃ cakkhuādīnampi visayabhūtaṃ oḷārikaṃ paṭhamaṃ rūpakkhandhaṃ desesi. Tato iṭṭhāniṭṭharūpasaṃveditaṃ vedanaṃ, yaṃ vedayati taṃ sañjānātīti evaṃ vedanāvisayassa ākāraggāhikaṃ saññaṃ, saññāvasena abhisaṅkhārake saṅkhāre, tesaṃ vedanādīnaṃ nissayaṃ adhipatibhūtañca viññāṇanti evaṃ tāva 『kamato』 vinicchayanayo viññātabbo.

『Visesato』ti khandhānañca upādānakkhandhānañca visesato. Ko pana tesaṃ viseso? Khandhā tāva avisesato vuttā, upādānakkhandhā sāsavaupādānīyabhāvena visesetvā. Yathāha –

『『Pañca, bhikkhave, khandhe desessāmi pañcupādānakkhandhe ca, taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pañcakkhandhā? Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… santike vā – ayaṃ vuccati, rūpakkhandho. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā…pe… ye keci saṅkhārā…pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ …pe… santike vā – ayaṃ vuccati, viññāṇakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcakkhandhā. Katame ca, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā? Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ…pe… santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ – ayaṃ vuccati, rūpūpādānakkhandho. Yā kāci vedanā…pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ…pe… santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhave, viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā』』ti (saṃ. ni.

在這裡「因緣」是指生起的過程、放棄的過程、修行的過程、基礎的過程、教導的過程等多種形式的因緣。 在這裡「首先是微細的,微細的便是粗大的」等等是生起的過程。「應當捨棄的法是通過見,應當捨棄的法是通過修行」等等是放棄的過程。「戒的清凈、心的清凈」等等是修行的過程。「欲界、色界」等等是基礎的過程。「四個正念處、四個正努力」等等,或者「佈施的法、戒的法」等等是教導的過程。在這些方面,生起的過程不適用,因為它們像微細的等法在生起的前後界限上是不生起的;放棄的過程不適用,因為善法的少許不應被捨棄;修行的過程不適用,因為不善法的少許不應被修行;基礎的過程不適用,因為感覺等四個基礎的範圍是有限的。 然而,教導的過程是適用的。因為在五蘊中,通過分離的觀察,想要解脫的佛陀爲了眾生的幸福,首先教導了作為眼等的粗大法的色法。然後是所感知的感覺,所感知的感覺便是所感知的印象,通過印象產生的造作法,依于這些感覺等的支配和主導的意識。這樣,關於「因緣」的決定法應當被理解。 「特別的」是指蘊和取蘊的特別。那它們的特別是什麼呢?蘊被稱為無特別,而取蘊則因其有漏和取的性質而特別。正如所說: 「我將為你們講解五蘊和五取蘊,請傾聽。什麼是五蘊呢?任何色法,無論是過去、未來還是現在……等等……在這裡被稱為色蘊。任何感覺……等等……任何印象……等等……任何造作法……等等……任何意識……等等……在這裡被稱為意識蘊。這些被稱為五蘊。什麼是五取蘊呢?任何色法……等等……在這裡被稱為有漏取蘊。任何感覺……等等……任何意識……等等……在這裡被稱為意識取蘊。這些被稱為五取蘊。」

3.48).

Ettha ca yathā vedanādayo anāsavāpi sāsavāpi atthi, na evaṃ rūpaṃ. Yasmā panassa rāsaṭṭhena khandhabhāvo yujjati tasmā khandhesu vuttaṃ. Yasmā rāsaṭṭhena ca sāsavaṭṭhena ca upādānakkhandhabhāvo yujjati tasmā upādānakkhandhesu vuttaṃ. Vedanādayo pana anāsavāva khandhesu vuttā, sāsavā upādānakkhandhesu. 『Upādānakkhandhā』ti ettha ca upādānagocarā khandhā upādānakkhandhāti evamattho daṭṭhabbo. Idha pana sabbepete ekajjhaṃ katvā khandhāti adhippetā.

『Anūnādhikato』ti kasmā pana bhagavatā pañceva khandhā vuttā anūnā anadhikāti? Sabbasaṅkhatasabhāgekasaṅgahato, attattaniyaggāhavatthussa etapparamato, aññesañca tadavarodhato. Anekappabhedesu hi saṅkhatadhammesu sabhāgavasena saṅgayhamānesu rūpaṃ rūpasabhāgasaṅgahavasena eko khandho hoti, vedanā vedanāsabhāgasaṅgahavasena eko khandho hoti. Esa nayo saññādīsupi. Tasmā sabbasaṅkhatasabhāgasaṅgahato pañceva vuttā. Etaparamañcetaṃ attattaniyaggāhavatthu yadidaṃ rūpādayo pañca. Vuttañhetaṃ – 『『rūpe kho, bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』ti (saṃ. ni. 3.207). Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu…. Viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』』』ti. Tasmā attattaniyaggāhavatthussa etaparamatopi pañceva vuttā. Yepi caññe sīlādayo pañca dhammakkhandhā vuttā, tepi saṅkhārakkhandhapariyāpannattā ettheva avarodhaṃ gacchanti. Tasmā aññesaṃ tadavarodhatopi pañceva vuttāti. Evaṃ 『anūnādhikato』 vinicchayanayo viññātabbo.

『Upamāto』ti ettha hi gilānasālūpamo rūpupādānakkhandho gilānūpamassa viññāṇupādānakkhandhassa vatthudvārārammaṇavasena nivāsanaṭṭhānato, gelaññūpamo vedanupādānakkhandho ābādhakattā, gelaññasamuṭṭhānūpamo saññupādānakkhandho kāmasaññādivasena rāgādisampayuttavedanāsambhavā, asappāyasevanūpamo saṅkhārupādānakkhandho vedanāgelaññassa nidānattā. 『『Vedanaṃ vedanattāya saṅkhatamabhisaṅkharontī』』ti (saṃ. ni. 3.79) hi vuttaṃ. Tathā 『『akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagata』』nti (dha. sa. 556). Gilānūpamo viññāṇupādānakkhandho vedanāgelaññena aparimuttattā. Apica cārakakāraṇaaparādhakāraṇakārakaaparādhikūpamā ete bhājanabhojanabyañjanaparivesakabhuñjakūpamā cāti, evaṃ 『upamāto』 vinicchayanayo viññātabbo.

『Daṭṭhabbato dvidhā』ti saṅkhepato vitthārato cāti evaṃ dvidhā daṭṭhabbato pettha vinicchayanayo viññātabbo. Saṅkhepato hi pañcupādānakkhandhā āsivisūpame (saṃ. ni. 4.238) vuttanayena ukkhittāsikapaccatthikato, bhārasuttavasena (saṃ. ni. 3.22) bhārato, khajjanīyapariyāyavasena (saṃ. ni. 3.79) khādakato, yamakasuttavasena (saṃ. ni. 3.85) aniccadukkhānattasaṅkhatavadhakato daṭṭhabbā.

Vitthārato panettha pheṇapiṇḍo viya rūpaṃ daṭṭhabbaṃ, udakapubbuḷo viya vedanā, marīcikā viya saññā, kadalikkhandho viya saṅkhārā, māyā viya viññāṇaṃ. Vuttañhetaṃ –

『『Pheṇapiṇḍūpamaṃ rūpaṃ, vedanā pubbuḷūpamā;

Marīcikūpamā saññā, saṅkhārā kadalūpamā;

Māyūpamañca viññāṇaṃ, desitādiccabandhunā』』ti. (saṃ. ni.

3.48). 在這裡,關於感覺等法,即使是無漏的也有漏的存在,而色法則不然。因為從根本上講,色法的存在是適用的,因此在蘊中提到了色法。由於從根本上講,有漏的取蘊存在,因此在取蘊中提到了取蘊。而感覺等法則是在無漏的蘊中提到的,在有漏的取蘊中提到的。「取蘊」在此處是指與取相關的蘊,應該這樣理解。在這裡,所有這些都是合在一起的蘊的意思。 「無缺無餘」是指為什麼佛陀提到五蘊是無缺無餘的?因為它們是由所有有為法的共同體組成的,基於自我所執的對象,這一點是更為重要的,且與其他法沒有衝突。在眾多不同的有為法中,色法作為色法的共同體形成一個蘊,感覺作為感覺的共同體形成一個蘊。印象等法也是如此。因此,因所有有為法的共同體,五蘊被提到。除此之外,色法等五法也是基於自我所執的對象。正如所說:「當色法存在時,依於色法,色法便會產生執念——『這是我的,我是這個,我是自我』」(《相應部·尼柯摩經》3.207)。感覺……印象……造作法……意識存在時,依于意識,意識便會產生執念——『這是我的,我是這個,我是自我』」。因此,基於自我所執的對象,這五法也被提到。即使是其他的戒等五法也被提到,因為它們屬於造作蘊的範疇。因此,其他法的衝突也被提到。因此,關於「無缺無餘」的決定法應當被理解。 「比喻」在這裡,病人的房間比喻為色取蘊,病人比喻為意識取蘊,以對像為基礎的所緣為居住之處;感覺的取蘊比喻為因痛苦而存在的,因痛苦所產生的感覺;印象的取蘊比喻為因慾望等而產生的感覺;造作的取蘊比喻為因感覺而產生的。正如所說:「感覺是因緣而生的」(《相應部·尼柯摩經》3.79)。同樣,「因不善的業而產生的,因積累而生的,身體意識便會生起,伴隨苦受」(《法句經》556)。病人的意識取蘊因感覺而無法解脫。此外,因行動、因果、因果的比喻,因食物、飲料、調味品的追求而產生的比喻等,關於「比喻」的決定法應當被理解。 「應見的二種」是指從簡要到詳細。因而在這裡,關於應見的二種的決定法應當被理解。從簡要來看,五個取蘊如同毒蛇(《相應部·尼柯摩經》4.238)所說的那樣,像被拋棄的蛇;根據《重負經》(《相應部·尼柯摩經》3.22)所說,像重擔;根據《食物經》(《相應部·尼柯摩經》3.79)所說,像食物;根據《雙重經》(《相應部·尼柯摩經》3.85)所說,像無常、痛苦和我執的有為法。 而從詳細來看,這裡應當看作像泡沫的色法,像水泡的感覺,像蜃景的印象,像香蕉的造作,像幻影的意識。正如所說: 「色法如泡沫,感覺如水泡; 印象如蜃景,造作如香蕉; 意識如幻影,由教導的親屬所示。」

3.95);

Tattha rūpādīnaṃ pheṇapiṇḍādīhi evaṃ sadisatā veditabbā – yathā hi pheṇapiṇḍo nissārova evaṃ rūpampi niccasāradhuvasāraattasāravirahena nissārameva. Yathā ca so 『iminā pattaṃ vā thālakaṃ vā karissāmī』ti gahetuṃ na sakkā, gahitopi tamatthaṃ na sādheti bhijjateva; evaṃ rūpampi 『nicca』nti vā 『dhuva』nti vā 『aha』nti vā 『mama』nti vā gahetuṃ na sakkā, gahitampi na tathā tiṭṭhati, aniccaṃ dukkhaṃ anattā asubhaññeva hotīti. Evaṃ 『pheṇapiṇḍasadisameva』 hoti.

Yathā vā pana pheṇapiṇḍo chiddāvachiddo anekasandhighaṭito bahūnnaṃ udakasappādīnaṃ pāṇānaṃ āvāso, evaṃ rūpampi chiddāvachiddaṃ anekasandhighaṭitaṃ. Kulavasena cettha asīti kimikulāni vasanti. Tadeva tesaṃ sūtigharampi vaccakuṭipi gilānasālāpi susānampi. Na te aññattha gantvā gabbhavuṭṭhānādīni karonti. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ. Yathā ca pheṇapiṇḍo āditova badarapakkamatto hutvā anupubbena pabbatakūṭamattopi hoti, evaṃ rūpampi ādito kalalamattaṃ hutvā anupubbena byāmamattampi gomahiṃsahatthiādīnaṃ vasena pabbatakūṭamattampi hoti, macchakacchapādīnaṃ vasena anekayojanasatappamāṇampi. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ. Yathā ca pheṇapiṇḍo uṭṭhitamattopi bhijjati, thokaṃ gantvāpi, samuddaṃ patvā pana avassameva bhijjati; evameva rūpampi kalalabhāvepi bhijjati, abbudādibhāve, antarā pana abhejjamānampi vassasatāyukānaṃ vassasataṃ patvā avassameva bhijjati, maraṇamukhe cuṇṇavicuṇṇaṃ hoti. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ.

Yathā pana pubbuḷo asāro, evaṃ vedanāpi. Yathā ca so abalo, agayhupago, na sakkā taṃ gahetvā phalakaṃ vā āsanaṃ vā kātuṃ, gahitaggahitopi bhijjateva; evaṃ vedanāpi abalā, agayhupagā, na sakkā 『niccā』ti vā 『dhuvā』ti vā gahetuṃ, gahitāpi na tathā tiṭṭhati. Evaṃ agayhupagatāyapi vedanā 『pubbuḷasadisā』. Yathā pana tasmiṃ tasmiṃ udakabindumhi pubbuḷo uppajjati ceva nirujjhati ca, na ciraṭṭhitiko hoti; evaṃ vedanāpi uppajjati ceva nirujjhati ca, na ciraṭṭhitikā hoti, ekaccharakkhaṇe koṭisatasahassasaṅkhyā uppajjitvā nirujjhati. Yathā ca pubbuḷo udakatalaṃ, udakabinduṃ , udakajallakaṃ saṅkaḍḍhitvā puṭaṃ katvā gahaṇavātañcāti cattāri kāraṇāni paṭicca uppajjati; evaṃ vedanāpi vatthuṃ, ārammaṇaṃ, kilesajālaṃ, phassasaṅghaṭṭanañcāti cattāri kāraṇāni paṭicca uppajjati. Evampi vedanā pubbuḷasadisā.

Saññāpi asārakaṭṭhena 『marīcisadisā』. Tathā agayhupagaṭṭhena; na hi sakkā taṃ gahetvā pivituṃ vā nhāyituṃ vā bhājanaṃ vā pūretuṃ. Apica yathā marīci vipphandati, sañjātūmivego viya khāyati; evaṃ nīlasaññādibhedā saññāpi nīlādianubhavanatthāya phandati vipphandati. Yathā ca marīci mahājanaṃ vippalambheti , 『paripuṇṇavāpī viya paripuṇṇanadī viya dissatī』ti vadāpeti; evaṃ saññāpi vippalambheti, 『idaṃ nīlakaṃ subhaṃ sukhaṃ nicca』nti vadāpeti. Pītakādīsupi eseva nayo. Evaṃ vippalambhanenāpi marīcisadisā.

3.95). 在這裡,關於色法等應當理解為像泡沫一樣的存在——就像泡沫是無實質的,色法也是因缺乏恒常、堅固、真實而無實質。就像泡沫「我將抓住這個碗或盤子」是無法做到的,即使抓住了也無法實現,泡沫便會破裂;同樣,色法也無法說是「恒常」、「堅固」、「我」或「我的」,即使抓住了也不會持久,色法是無常、苦、無我,都是不凈的。因此,色法確實是「像泡沫一樣」。 或者,泡沫是被切割和分割的,眾多的水生動物如水蛇等的棲息地;同樣,色法也是被切割和分割的,眾多的水生動物棲息的地方。根據家族的情況,這裡有八十個家族居住。那些地方如同它們的房屋、病人的房間、安葬場所等。它們不會去別處進行生育等活動。這樣,色法也是如此。正如泡沫從開始到達壞掉的程度,逐漸地變得和山頂一樣高;同樣,色法從開始是微細的,逐漸地變得像牛、馬等的棲息地一樣高,甚至達到數百里遠的地方。這樣,色法也是像泡沫一樣。正如泡沫一旦被抬起便會破裂,稍微移動一下,碰到海水便會立即破裂;同樣,色法在微細的狀態下也會破裂,在極細的狀態下,然而在中間卻是不會破裂的,然而在經歷了數百年的時間后,碰到數百年便會立即破裂,在死亡的面前便會粉碎。這樣,色法確實是「像泡沫一樣」。 正如微細的水泡是無實質的,感覺也是如此。就像它是微弱的、無形的,無法抓住它以製作平臺或坐墊,即使抓住了也會破裂;同樣,感覺是微弱的、無形的,無法說是「恒常」、「堅固」,即使抓住了也不會持久。感覺也是無形的。正如在某個水滴中,微細的水泡會生起並消失,無法長久存在;同樣,感覺也會生起並消失,無法長久存在,在瞬間會有數以千計的感覺生起並消失。正如微細的水泡在水面上,水滴、泡沫、細水流等因四個原因而生起;同樣,感覺也因對像、所緣、煩惱網、觸碰的結合等四個原因而生起。這樣,感覺確實是微細的。 印象也是無實質的,像蜃景一樣。就像它是無形的,無法抓住它以飲用、洗澡或裝滿容器。而且,正如蜃景閃爍,像被激起的波浪一樣;同樣,藍色印象等也因體驗而閃爍。正如蜃景讓大眾誤解,「看起來像是滿水池、滿河流的樣子」;同樣,印象也讓人誤解,「這是藍色的、美麗的、快樂的、恒常的」等等。其他的黃色等也是如此。這樣,通過誤導的方式,印象確實是像蜃景一樣。

Saṅkhārāpi asārakaṭṭhena 『kadalikkhandhasadisā』. Tathā agayhupagaṭṭhena. Yatheva hi kadalikkhandhato kiñci gahetvā na sakkā gopānasīādīnamatthāya upanetuṃ, upanītampi na tathā hoti; evaṃ saṅkhārāpi na sakkā niccādivasena gahetuṃ, gahitāpi na tathā honti. Yathā ca kadalikkhandho bahuvaṭṭisamodhāno hoti, evaṃ saṅkhārakkhandhopi bahudhammasamodhāno. Yathā ca kadalikkhandho nānālakkhaṇo, aññoyeva hi bāhirāya pattavaṭṭiyā vaṇṇo, añño tato abbhantarabbhantarānaṃ; evameva saṅkhārakkhandhopi aññadeva phassassa lakkhaṇaṃ, aññaṃ cetanādīnaṃ. Samodhānetvā pana saṅkhārakkhandhotveva vuccatīti. Evampi saṅkhārakkhandho kadalikkhandhasadiso.

Viññāṇampi asārakaṭṭhena 『māyāsadisaṃ』. Tathā agayhupagaṭṭhena. Yathā ca māyā ittarā lahupaccupaṭṭhānā, evaṃ viññāṇaṃ. Tañhi tatopi ittaratarañceva lahupaccupaṭṭhānatarañca. Teneva hi cittena puriso āgato viya, gato viya, ṭhito viya, nisinno viya hoti. Aññadeva cāgamanakāle cittaṃ, aññaṃ gamanakālādīsu. Evampi viññāṇaṃ māyāsadisaṃ. Māyā ca mahājanaṃ vañceti, yaṃ kiñcideva 『idaṃ suvaṇṇaṃ rajataṃ muttā』tipi gahāpeti. Viññāṇampi mahājanaṃ vañceti, teneva cittena āgacchantaṃ viya, gacchantaṃ viya, ṭhitaṃ viya, nisinnaṃ viya katvā gāhāpeti. Aññadeva ca āgamane cittaṃ, aññaṃ gamanādīsu. Evampi viññāṇaṃ māyāsadisaṃ. Visesato ca subhārammaṇampi oḷārikampi ajjhattikarūpaṃ asubhanti daṭṭhabbaṃ. Vedanā tīhi dukkhatāhi avinimuttato dukkhāti saññāsaṅkhārā avidheyyato anattāti viññāṇaṃ udayabbayadhammato aniccanti daṭṭhabbaṃ.

『Evaṃ passantassatthasiddhito』ti evañca saṅkhepavitthāravasena dvidhā passato yā atthasiddhi hoti, tatopi vinicchayanayo viññātabbo, seyyathidaṃ – saṅkhepato tāva pañcupādānakkhandhesu ukkhittāsikapaccatthikādibhāvena passanto khandhehi na vihaññati. Vitthārato pana rūpādīni pheṇapiṇḍādisadisabhāvena passanto na asāresu sāradassī hoti. Visesato ca ajjhattikarūpaṃ asubhato passanto kabaḷīkārāhāraṃ parijānāti , asubhe subhanti vipallāsaṃ pajahati, kāmoghaṃ uttarati, kāmayogena visaṃyujjati, kāmāsavena anāsavo hoti, abhijjhākāyaganthaṃ bhindati, kāmupādānaṃ na upādiyati. Vedanaṃ dukkhato passanto phassāhāraṃ parijānāti, dukkhe sukhanti vipallāsaṃ pajahati, bhavoghaṃ uttarati, bhavayogena visaṃyujjati, bhavāsavena anāsavo hoti, byāpādakāyaganthaṃ bhindati, sīlabbatupādānaṃ na upādiyati. Saññaṃ saṅkhāre ca anattato passanto manosañcetanāhāraṃ parijānāti, anattani attāti vipallāsaṃ pajahati, diṭṭhoghaṃ uttarati, diṭṭhiyogena visaṃyujjati, diṭṭhāsavena anāsavo hoti, idaṃ saccābhinivesakāyaganthaṃ bhindati, attavādupādānaṃ na upādiyati. Viññāṇaṃ aniccato passanto viññāṇāhāraṃ parijānāti, anicce niccanti vipallāsaṃ pajahati, avijjoghaṃ uttarati, avijjāyogena visaṃyujjati, avijjāsavena anāsavo hoti, sīlabbataparāmāsakāyaganthaṃ bhindati, diṭṭhupādānaṃ na upādiyati.

Evaṃ mahānisaṃsaṃ, vadhakādivasena dassanaṃ yasmā;

Tasmā khandhe dhīro, vadhakādivasena passeyyāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

造作法也是無實質的,像香蕉樹幹一樣。同樣,它也是無法抓住的。就像無法從香蕉樹幹上取下任何東西來用作椽子等,即使取下來也不會如此;同樣,造作法也無法以恒常等方式來抓住,即使抓住了也不會如此。就像香蕉樹幹是由許多層組成的,造作蘊也是由許多法組成的。就像香蕉樹幹有不同的特徵,外層葉鞘的顏色與內層不同;同樣,造作蘊也有不同的特徵,觸的特徵與思等的特徵不同。但是合在一起時,它被稱為造作蘊。這樣,造作蘊確實像香蕉樹幹一樣。 意識也是無實質的,像幻術一樣。同樣,它也是無法抓住的。就像幻術是短暫的、迅速出現的,意識也是如此。它比那更短暫、更迅速出現。因此,一個人似乎來了、去了、站著、坐著,都是由於那個心。來的時候是一個心,去的時候等是另一個心。這樣,意識確實像幻術一樣。幻術欺騙大眾,使人誤以為某物是"這是金子、銀子、珍珠"。意識也欺騙大眾,使人誤以為以同一個心來了、去了、站著、坐著。但來的時候是一個心,去的時候等是另一個心。這樣,意識確實像幻術一樣。特別是,即使是美麗的對象,即使是粗糙的內在色法,也應該被視為不凈。感受因為無法脫離三種苦而應該被視為苦。想和行因為無法控制而應該被視為無我。意識因為有生滅法而應該被視為無常。 "如此觀察者的意義成就"是指,通過簡略和詳細兩種方式觀察而獲得的意義成就,從這一點也應該理解決定的方法,即:首先,簡略地觀察五取蘊如同舉劍的敵人等,不會被蘊所困擾。詳細地觀察色等如同泡沫等,不會在無實質中看到實質。特別是,觀察內在色法為不凈,便能完全了知段食,斷除"不凈為凈"的顛倒,超越欲流,脫離欲結,不受欲漏影響,破除貪慾身繫,不執取欲取。觀察感受為苦,便能完全了知觸食,斷除"苦為樂"的顛倒,超越有流,脫離有結,不受有漏影響,破除嗔恚身繫,不執取戒禁取。觀察想和行為無我,便能完全了知意思食,斷除"無我為我"的顛倒,超越見流,脫離見結,不受見漏影響,破除執著"這是真理"的身繫,不執取我語取。觀察意識為無常,便能完全了知識食,斷除"無常為常"的顛倒,超越無明流,脫離無明結,不受無明漏影響,破除戒禁取身繫,不執取見取。 因為如此觀察有如此大的利益, 所以智者應當觀察蘊如同殺手等。 經分別註釋完畢。 2. 阿毗達摩分別註釋

  1. Idāni abhidhammabhājanīyaṃ hoti. Tattha rūpakkhandhaniddeso heṭṭhā rūpakaṇḍe vitthāritanayeneva veditabbo.

  2. 現在是阿毗達摩分別註釋的部分。在這裡,色蘊的定義應當根據下面色部分的詳細說明來理解。

  3. Vedanākkhandhaniddese ekavidhenāti ekakoṭṭhāsena. Phassasampayuttoti phassena sampayutto. Sabbāpi catubhūmikavedanā. Sahetukaduke sahetukā catubhūmikavedanā, ahetukā kāmāvacarāva. Iminā upāyena kusalapadādīhi vuttā vedanā jānitabbā. Apicāyaṃ vedanākkhandho ekavidhena phassasampayuttato dassito, duvidhena sahetukāhetukato, tividhena jātito , catubbidhena bhūmantarato, pañcavidhena indriyato. Tattha sukhindriyadukkhindriyāni kāyappasādavatthukāni kāmāvacarāneva. Somanassindriyaṃ chaṭṭhavatthukaṃ vā avatthukaṃ vā tebhūmakaṃ . Domanassindriyaṃ chaṭṭhavatthukaṃ kāmāvacaraṃ. Upekkhindriyaṃ cakkhādicatuppasādavatthukaṃ chaṭṭhavatthukaṃ avatthukañca catubhūmakaṃ. Chabbidhena vatthuto dassito. Tattha purimā pañca vedanā pañcappasādavatthukā kāmāvacarāva chaṭṭhā avatthukā vā savatthukā vā catubhūmikā.

Sattavidhena tattha manosamphassajā bhedato dassitā, aṭṭhavidhena tattha kāyasamphassajā bhedato, navavidhena sattavidhabhede manoviññāṇadhātusamphassajā bhedato, dasavidhena aṭṭhavidhabhede manoviññāṇadhātusamphassajā bhedato. Etesu hi sattavidhabhede manosamphassajā manodhātusamphassajā, manoviññāṇadhātusamphassajāti dvidhā bhinnā. Aṭṭhavidhabhede tāya saddhiṃ kāyasamphassajāpi sukhā dukkhāti dvidhā bhinnā. Navavidhabhede sattavidhe vuttā manoviññāṇadhātusamphassajā kusalādivasena tidhā bhinnā. Dasavidhabhede aṭṭhavidhe vuttā manoviññāṇadhātusamphassajā kusalādivaseneva tidhā bhinnā.

Kusalattiko cettha kevalaṃ pūraṇatthameva vutto. Sattavidhaaṭṭhavidhanavavidhabhedesu pana nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo dinno. Abhidhammañhi patvā tathāgatena nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo adinno nāma natthi. Ayaṃ tāva dukamūlake eko vāro.

Satthā hi imasmiṃ abhidhammabhājanīye vedanākkhandhaṃ bhājento tike gahetvā dukesu pakkhipi, duke gahetvā tikesu pakkhipi, tike ca duke ca ubhatovaḍḍhananīhārena āhari; sattavidhena, catuvīsatividhena, tiṃsavidhena, bahuvidhenāti sabbathāpi bahuvidhena vedanākkhandhaṃ dassesi. Kasmā? Puggalajjhāsayena ceva desanāvilāsena ca. Dhammaṃ sotuṃ nisinnadevaparisāya hi ye devaputtā tike ādāya dukesu pakkhipitvā kathiyamānaṃ paṭivijjhituṃ sakkonti, tesaṃ sappāyavasena tathā katvā desesi. Ye itarehi ākārehi kathiyamānaṃ paṭivijjhituṃ sakkonti, tesaṃ tehākārehi desesīti. Ayamettha 『puggalajjhāsayo』. Sammāsambuddho pana attano mahāvisayatāya tike vā dukesu pakkhipitvā, duke vā tikesu ubhatovaḍḍhanena vā, sattavidhādinayena vā, yathā yathā icchati tathā tathā desetuṃ sakkoti. Tasmāpi imehākārehi desesīti ayamassa 『desanāvilāso』.

Tattha tike ādāya dukesu pakkhipitvā desitavāro dukamūlako nāma. Duke ādāya tikesu pakkhipitvā desitavāro tikamūlako nāma. Tike ca duke ca ubhato vaḍḍhetvā desitavāro ubhatovaḍḍhitako nāma. Avasāne sattavidhenātiādivāro bahuvidhavāro nāmāti ime tāva cattāro mahāvārā.

  1. 在感受蘊的定義中,"一種"是指一個部分。"與觸相應"是指與觸相應。所有四地的感受都包括在內。在有因二法中,有因的是四地的感受,無因的只是欲界的感受。以這種方法,應當瞭解善等所說的感受。而且,這個感受蘊被展示為一種是與觸相應,二種是有因和無因,三種是根據本質,四種是根據界的差異,五種是根據根。其中,樂根和苦根以身凈色為所依,只屬於欲界。喜根以第六所依或無所依為基礎,屬於三界。憂根以第六所依為基礎,屬於欲界。舍根以眼等四凈色為所依,以第六所依或無所依為基礎,屬於四界。六種是根據所依而展示的。其中,前五種感受以五凈色為所依,只屬於欲界;第六種或無所依或有所依,屬於四界。 七種是根據意觸所生的差別而展示的,八種是根據身觸所生的差別,九種是在七種差別中加上意識界觸所生的差別,十種是在八種差別中加上意識界觸所生的差別。在這些中,七種差別中的意觸所生分為意界觸所生和意識界觸所生兩種。八種差別中,除此之外,身觸所生的樂和苦也分為兩種。九種差別中,七種中所說的意識界觸所生根據善等分為三種。十種差別中,八種中所說的意識界觸所生同樣根據善等分為三種。 這裡的善三法僅僅是爲了填補而說的。在七種、八種、九種差別中,在適當的地方給出了方法。因為在阿毗達摩中,如來在適當的地方給出方法,沒有不給出方法的地方。這是二法根本的第一輪。 導師在這個阿毗達摩分別中分析感受蘊時,取三法放入二法中,取二法放入三法中,將三法和二法兩者都擴充套件;以七種、二十四種、三十種、多種等方式展示感受蘊。為什麼?因為個人傾向和教說的風格。對於坐著聽法的天眾中,那些能夠通過取三法放入二法中來理解的天子,爲了適合他們而如此教說。對於能夠通過其他方式來理解的,則以那些方式教說。這就是這裡的"個人傾向"。而正等覺者因為自己的廣大境界,無論是將三法放入二法中,還是將二法放入三法中,或者兩者都擴充套件,或者以七種等方式,都能隨意教說。因此也以這些方式教說,這是他的"教說風格"。 其中,取三法放入二法中教說的輪稱為二法根本。取二法放入三法中教說的輪稱為三法根本。將三法和二法兩者都擴充套件教說的輪稱為兩者擴充套件。最後以七種等方式的輪稱為多種輪。這是首先的四大輪。

Tattha dukamūlake dukesu labbhamānena ekekena dukena saddhiṃ tikesu alabbhamāne vedanāttikapītittikasanidassanattike apanetvā, sese labbhamānake ekūnavīsati tike yojetvā, dutiyadukapaṭhamattikayojanavārādīni navavārasatāni paññāsañca vārā honti. Te sabbepi pāḷiyaṃ saṃkhipitvā tattha tattha dassetabbayuttakaṃ dassetvā vuttā. Asammuyhantena pana vitthārato veditabbā.

Tikamūlakepi tikesu labbhamānena ekekena tikena saddhiṃ dukesu alabbhamāne paṭhamadukādayo duke apanetvā, sese labbhamānake sahetukadukādayo paññāsa duke yojetvā, paṭhamattikadutiyadukayojanavārādīni navavārasatāni paññāsañca vārā honti. Tepi sabbe pāḷiyaṃ saṅkhipitvā tattha tattha dassetabbayuttakaṃ dassetvā vuttā. Asammuyhantena pana vitthārato veditabbā.

Ubhatovaḍḍhitake duvidhabhede dutiyadukaṃ tividhabhede ca paṭhamatikaṃ ādiṃ katvā labbhamānehi ekūnavīsatiyā dukehi labbhamāne ekūnavīsatitike yojetvā dutiyadukapaṭhamatikayojanavārādayo ekūnavīsativārā vuttā. Esa dukatikānaṃ vasena ubhatovaḍḍhitattā ubhatovaḍḍhitako nāma tatiyo mahāvāro.

Bahuvidhavārassa sattavidhaniddese ādito paṭṭhāya labbhamānesu ekūnavīsatiyā tikesu ekekena saddhiṃ catasso bhūmiyo yojetvā ekūnavīsati sattavidhavārā vuttā. Catuvīsatividhaniddesepi tesaṃyeva tikānaṃ vasena ekūnavīsativārā vuttā. Tathā bahuvidhavāre cāti . Tiṃsavidhavāro ekoyevāti sabbepi aṭṭhapaññāsa vārā honti. Ayaṃ tāvettha vāraparicchedavasena pāḷivaṇṇanā.

Idāni atthavaṇṇanā hoti. Tattha sattavidhaniddeso tāva uttānatthoyeva. Catuvīsatividhaniddese cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusaloti kāmāvacaraaṭṭhakusalacittavasena veditabbo. Atthi akusaloti dvādasaakusalacittavasena veditabbo. Atthi abyākatoti tisso manodhātuyo, tisso ahetukamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha mahāvipākāni, dasa kāmāvacarakiriyāti catuvīsatiyā cittānaṃ vasena veditabbo.

Tattha aṭṭha kusalāni dvādasa akusalāni ca javanavasena labbhanti. Kiriyamanodhātu āvajjanavasena labbhati. Dve vipākamanodhātuyo sampaṭicchanavasena, tisso vipākamanoviññāṇadhātuyo santīraṇatadārammaṇavasena, kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanavasena, aṭṭha mahāvipākacittāni tadārammaṇavasena, nava kiriyacittāni javanavasena labbhanti. Sotaghānajivhākāyadvāresupi eseva nayo.

Manodvāre pana atthi kusaloti catubhūmakakusalavasena kathitaṃ, atthi akusaloti dvādasaakusalavasena. Atthi abyākatoti ekādasannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ, dasannaṃ kiriyānaṃ , navannaṃ rūpāvacarārūpāvacarakiriyānaṃ, catunnaṃ sāmaññaphalānanti catuttiṃsacittuppādavasena kathitaṃ. Tattha catubhūmakakusalañceva akusalañca javanavasena labbhati. Kiriyato ahetukamanoviññāṇadhātu āvajjanavasena, ekādasa vipākacittāni tadārammaṇavasena, tebhūmakakiriyā ceva sāmaññaphalāni ca javanavaseneva labbhanti. Tāni sattavidhādīsu yattha katthaci ṭhatvā kathetuṃ vaṭṭanti. Tiṃsavidhe pana ṭhatvā dīpiyamānāni sukhadīpanāni hontīti tiṃsavidhasmiṃyeva ṭhatvā dīpayiṃsu.

在二法根本中,與二法中可得的每一個二法相應,在三法中不可得的感受三法、喜三法、可見三法除外,剩餘可得的十九個三法結合,從第二個二法與第一個三法的結合輪開始,有九百五十個輪。這些都在經文中簡略地說明,在適當的地方展示了應當展示的內容。不迷惑的人應當詳細地瞭解。 在三法根本中,與三法中可得的每一個三法相應,在二法中不可得的第一個二法等除外,剩餘可得的有因二法等五十個二法結合,從第一個三法與第二個二法的結合輪開始,有九百五十個輪。這些也都在經文中簡略地說明,在適當的地方展示了應當展示的內容。不迷惑的人應當詳細地瞭解。 在兩者擴充套件中,以二種差別的第二個二法和三種差別的第一個三法為開始,與可得的十九個二法中可得的十九個三法結合,從第二個二法與第一個三法的結合輪開始,說了十九個輪。這是因為二法和三法都擴充套件而稱為兩者擴充套件的第三大輪。 在多種輪的七種定義中,從開始起,在可得的十九個三法中,每一個與四界結合,說了十九個七種輪。在二十四種定義中,也是根據這些三法說了十九個輪。在多種輪中也是如此。三十種輪只有一個,所以總共有五十八個輪。這就是根據輪的區分對經文的解釋。 現在是對意義的解釋。其中,七種定義的意義是明顯的。在二十四種定義中,"因眼觸而有感受蘊,有善"應當根據欲界八善心來理解。"有不善"應當根據十二不善心來理解。"有無記"應當根據三個意界、三個無因意識界、八個大果報心、十個欲界唯作心,共二十四種心來理解。 其中,八個善心和十二個不善心是在速行中獲得。唯作意界是在轉向中獲得。兩個果報意界是在領受中獲得,三個果報意識界是在推度和彼所緣中獲得,唯作無因意識界是在確定中獲得,八個大果報心是在彼所緣中獲得,九個唯作心是在速行中獲得。在耳、鼻、舌、身門也是同樣的方法。 在意門中,"有善"是指四界善,"有不善"是指十二不善,"有無記"是指十一個欲界果報、十個唯作、九個色界無色界唯作、四個沙門果,共三十四種心生起。其中,四界善和不善是在速行中獲得。唯作無因意識界是在轉向中獲得,十一個果報心是在彼所緣中獲得,三界唯作和沙門果是在速行中獲得。這些可以在七種等任何地方說明。但在三十種中說明時更容易理解,所以只在三十種中說明。

Etāni hi sabbānipi cittāni cakkhudvāre upanissayakoṭiyā, samatikkamavasena, bhāvanāvasenāti tīhākārehi labbhanti. Tathā sotadvāramanodvāresupi. Ghānajivhākāyadvāresu pana samatikkamavasena, bhāvanāvasenāti dvīhevākārehi labbhantīti veditabbāni. Kathaṃ? Idha bhikkhu vihāracārikaṃ caramāno kasiṇamaṇḍalaṃ disvā 『kiṃ nāmeta』nti pucchitvā 『kasiṇamaṇḍala』nti vutte puna 『kiṃ iminā karontī』ti pucchati. Athassa ācikkhanti – 『evaṃ bhāvetvā jhānāni uppādetvā, samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā, arahattaṃ pāpuṇantī』ti. Ajjhāsayasampanno kulaputto 『bhāriyaṃ eta』nti asallakkhetvā 『mayāpi esa guṇo nibbattetuṃ vaṭṭati, na kho pana sakkā esa nipajjitvā niddāyantena nibbattetuṃ, āditova vīriyaṃ kātuṃ sīlaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī』ti cintetvā sīlaṃ sodheti. Tato sīle patiṭṭhāya dasa palibodhe upacchinditvā, ticīvaraparamena santosena santuṭṭho, ācariyupajjhāyānaṃ vattapaṭivattaṃ katvā, kammaṭṭhānaṃ uggaṇhitvā, kasiṇaparikammaṃ katvā, samāpattiyo uppādetvā, samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā, arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ cakkhuviññāṇaṃ catubhūmikavedanānibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva 『upanissayavasena』 labbhanti.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate 『iṭṭhe me ārammaṇe rāgo uppanno, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhanāya moho, vinibandhassa pana me māno uppanno, parāmaṭṭhassa diṭṭhi, vikkhepagatassa uddhaccaṃ, asanniṭṭhāgatassa vicikicchā, thāmagatassa anusayo uppanno』ti pariggahe ṭhito kulaputto attano kilesuppattiṃ ñatvā 『ime me kilesā vaḍḍhamānā anayabyasanāya saṃvattissanti, handa ne niggaṇhāmī』ti cintetvā 『na kho pana sakkā nipajjitvā niddāyantena kilese niggaṇhituṃ; āditova vīriyaṃ kātuṃ vaṭṭati sīlaṃ sodhetu』nti heṭṭhā vuttanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ rūpārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『samatikkamavasena』 labbhanti.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – 『idaṃ rūpaṃ kiṃ nissita』nti? Tato naṃ 『bhūtanissita』nti ñatvā cattāri mahābhūtāni upādārūpañca rūpanti pariggaṇhāti, tadārammaṇe dhamme arūpanti pariggaṇhāti. Tato sappaccayaṃ nāmarūpaṃ parigaṇhitvā tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ rūpārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti.

所有這些心都是在眼門中通過依止、超越和修習三種方式獲得的。在耳門和意門中也是如此。但在鼻、舌、身門中,只通過超越和修習兩種方式獲得,應當這樣理解。怎麼樣呢?這裡,比丘在寺院中漫步時看到遍處圓相,問道:"這是什麼名字?"當被告知"這是遍處圓相"時,他又問:"用這個做什麼?"然後有人告訴他:"這樣修習後生起禪那,以定為基礎增長觀智,達到阿羅漢果。"有善意樂的善男子不認為"這很困難",而是想:"我也應該修習這種功德,但躺著睡覺是不可能修成的,從一開始就應該精進努力,凈化戒行。"於是他凈化戒行。然後,他以戒為基礎,斷除十種障礙,以三衣為最高知足,履行對老師和戒師的義務,學習業處,做遍處準備工作,生起定,以定為基礎增長觀智,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,眼識成為四界感受生起的強有力緣,因此四界感受被稱為眼觸緣所生。這樣首先是"通過依止"獲得的。 在眼門中,當色法出現時,有善男子如此觀察:"在可意的所緣中我生起了貪慾,在不可意的所緣中生起了嗔恨,由於不如理作意生起了愚癡,由於執著生起了我慢,由於執取生起了邪見,由於散亂生起了掉舉,由於不確定生起了懷疑,由於堅固生起了隨眠。"知道自己煩惱生起后,他想:"這些煩惱如果增長會導致不幸和災難,我應該制服它們。"他又想:"躺著睡覺是不可能制服煩惱的,從一開始就應該精進努力,凈化戒行。"他按照前面所說的方法修行,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,通過超越色所緣中生起的煩惱而達到,因此四界感受被稱為眼觸緣所生。這樣是"通過超越"獲得的。 在眼門中,當色法出現時,有人如此觀察:"這個色法依靠什麼?"然後他知道"依靠大種",於是觀察四大種和所造色是色法,以此為所緣的法是非色法。然後他觀察有因的名色,思惟三相,按照觀智的次第觀察諸行,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,通過觀察色所緣而生起,因此這個感受被稱為眼觸緣所生。這樣是"通過修習"獲得的。

Aparo bhikkhu suṇāti – 『kasiṇaparikammaṃ kira katvā samāpattiyo uppādetvā samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇantī』ti. Ajjhāsayasampanno kulaputto 『bhāriyaṃ eta』nti asallakkhetvā 『mayāpi esa guṇo nibbattetuṃ vaṭṭatī』ti purimanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ sotaviññāṇaṃ catubhūmikavedanā nibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva 『upanissayavasena』 labbhanti.

Sotadvāre pana sadde āpāthagateti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ saddārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『samatikkamavasena』 labbhanti.

Sotadvāre pana sadde āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – ayaṃ saddo kiṃ nissitoti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ saddārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti.

Ghānajivhākāyadvāresu pana gandhārammaṇādīsu āpāthagatesu 『iṭṭhe me ārammaṇe rāgo uppanno』ti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ gandhārammaṇādīsu uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā ghānajivhākāyasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tīsu dvāresu 『samatikkamavasena』 labbhanti.

Ghānadvārādīsu pana gandhādīsu āpāthagatesu eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – 『ayaṃ gandho, ayaṃ raso, idaṃ phoṭṭhabbaṃ kiṃ nissita』nti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ gandhārammaṇādīni sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā ghānajivhākāyasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti.

Manodvāre pana tīhipi ākārehi labbhanti. Ekacco hi jātiṃ bhayato passati, jaraṃ byādhiṃ maraṇaṃ bhayato passati, bhayato disvā 『jātijarābyādhimaraṇehi muccituṃ vaṭṭati, na kho pana sakkā nipajjitvā niddāyantena jātiādīhi muccituṃ, āditova vīriyaṃ kātuṃ sīlaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī』ti cintetvā cakkhudvāre vuttanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ jātijarābyādhimaraṇaṃ catubhūmikavedanānibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva 『upanissayavasena』 labbhanti.

Manodvāre pana dhammārammaṇe āpāthagateti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ dhammārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『samatikkamavasena』 labbhanti.

另一位比丘聽說:"據說做了遍處準備工作,生起定,以定為基礎增長觀智,就能達到阿羅漢果。"有善意樂的善男子不認為"這很困難",而是想:"我也應該修習這種功德。"他按照前面所說的方法修行,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,耳識成為四界感受生起的強有力緣,因此四界感受被稱為耳觸緣所生。這樣首先是"通過依止"獲得的。 在耳門中,當聲音出現時,一切都應當按照眼門中所說的方法來理解。這樣,通過超越聲所緣中生起的煩惱而達到,因此四界感受被稱為耳觸緣所生。這樣是"通過超越"獲得的。 在耳門中,當聲音出現時,有人如此觀察:"這個聲音依靠什麼?"一切都應當按照眼門中所說的方法來理解。這樣,通過觀察聲所緣而生起,因此這個感受被稱為耳觸緣所生。這樣是"通過修習"獲得的。 在鼻、舌、身門中,當香、味、觸等所緣出現時,"在可意的所緣中我生起了貪慾"等,一切都應當按照眼門中所說的方法來理解。這樣,通過超越香、味、觸等所緣中生起的煩惱而達到,因此四界感受被稱為鼻、舌、身觸緣所生。這樣在三門中是"通過超越"獲得的。 在鼻門等中,當香等出現時,有人如此觀察:"這個香、這個味、這個觸依靠什麼?"一切都應當按照眼門中所說的方法來理解。這樣,通過觀察香、味、觸等所緣而生起,因此這個感受被稱為鼻、舌、身觸緣所生。這樣是"通過修習"獲得的。 在意門中,通過三種方式獲得。有些人看到生為可怕的,看到老、病、死為可怕的,看到可怕后想:"應該從生、老、病、死中解脫,但躺著睡覺是不可能從生等解脫的,從一開始就應該精進努力,凈化戒行。"他按照眼門中所說的方法修行,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,生、老、病、死成為四界感受生起的強有力緣,因此四界感受被稱為意觸緣所生。這樣首先是"通過依止"獲得的。 在意門中,當法所緣出現時,一切都應當按照眼門中所說的方法來理解。這樣,通過超越法所緣中生起的煩惱而達到,因此四界感受被稱為意觸緣所生。這樣是"通過超越"獲得的。

Manodvāre pana dhammārammaṇe āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – 『etaṃ dhammārammaṇaṃ kiṃ nissita』nti? 『Vatthunissita』nti. 『Vatthu kiṃ nissita』nti? 『Mahābhūtāni nissita』nti. So cattāri mahābhūtāni upādārūpañca rūpanti pariggaṇhāti, tadārammaṇe dhamme arūpanti pariggaṇhāti. Tato sappaccayaṃ nāmarūpaṃ pariggaṇhitvā tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ dhammārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti. Yā panetā sabbesampi catuvīsatividhādīnaṃ vārānaṃ pariyosānesu cakkhusamphassajā vedanā…pe… manosamphassajā vedanāti cha cha vedanā vuttā, tā sampayuttapaccayavasena vuttāti.

Ayaṃ vedanākkhandhaniddeso.

Saññākkhandhādayopi iminā upāyena veditabbā. Kevalañhi saññākkhandhaniddese tikesu vedanāttikapītittikāpi labbhanti, dukesu ca sukhasahagatadukādayopi. Saṅkhārakkhandhaniddese phassassāpi saṅkhārakkhandhapariyāpannattā phassasampayuttoti avatvā cittasampayuttoti vuttaṃ. Dukesu cettha hetudukādayopi labbhanti. Tikā saññākkhandhasadisā eva . Viññāṇakkhandhaniddese cakkhusamphassajādibhāvaṃ avatvā cakkhuviññāṇantiādi vuttaṃ. Na hi sakkā viññāṇaṃ manosamphassajanti niddisituṃ. Sesamettha saññākkhandhe vuttasadisameva. Imesaṃ pana tiṇṇampi khandhānaṃ niddeseyeva vedanākkhandhaniddesato atirekatikadukā laddhā. Tesaṃ vasena vārappabhedo veditabboti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

在意門中,當法所緣出現時,有人如此觀察:「這個法所緣依靠什麼?」「依靠物質。」 「物質依靠什麼?」「依靠四大種。」他將四大種和所造色法歸納為色法,將與所緣法無關的法歸納為非色法。然後,他觀察有因的名色,思惟三相,按照觀智的次第觀察諸行,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,觀察法所緣而生起,因此這個感受被稱為意觸緣所生。這樣是「通過修習」獲得的。關於這所有的四十種定義的結局,眼觸緣所生的感受……等……意觸緣所生的感受共六種感受被稱為隨緣的緣。 這是感受蘊的定義。 感受蘊及其他蘊也應當用這種方法理解。僅在感受蘊的定義中,某些感受可得,亦包括在痛苦中與快樂相伴的痛苦等。在行蘊的定義中,觸也因行蘊的範圍而被稱為觸的隨緣,而不被稱為心的隨緣。痛苦中也有因的痛苦等可得。感受蘊與感受蘊相似。關於意識蘊的定義,除了眼觸緣等的狀態外,亦被稱為眼識等。意識無法被稱為意觸緣的緣。其餘的與感受蘊的定義相似。這裡的三種蘊的定義中,感受蘊的定義是特別的。根據這些,緣的分類應當被理解。 這是《阿毗達摩》中的解釋。 問答的解釋

  1. Idāni pañhāpucchakaṃ hoti. Tattha pañhāpucchane pañcannaṃ khandhānaṃ 『『katikusalā? Katiakusalā? Katiabyākatā』』tiādinā nayena yaṃ labbhati, yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchitvā vissajjane 『『rūpakkhandho abyākato』』tiādinā nayena yaṃ labbhati tadeva uddhaṭanti veditabbaṃ. Yattha yattha ca 『eko khandho』ti vā 『dve khandhā』ti vā paricchedaṃ akatvā 『『siyā uppannā, siyā anuppannā』』tiādinā nayena tanti ṭhapitā, tattha tattha pañcannampi khandhānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Seso tesaṃ tesaṃ khandhānaṃ kusalādivibhāgo heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 985) vuttoyeva.

Ārammaṇattikesu pana cattāro khandhā pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa sammasantassa paccavekkhantassa ca parittārammaṇā honti, sattavīsati rūpārūpāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa mahaggatārammaṇā, maggaphalanibbānāni paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā, paññattiṃ paccavekkhaṇakāle navattabbārammaṇāti.

Teyeva sekkhāsekkhānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇā honti, maggakāle sahajātahetunā maggahetukā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle ārammaṇādhipatinā maggādhipatino , vīriyajeṭṭhakaṃ vā vīmaṃsajeṭṭhakaṃ vā maggaṃ bhāventassa sahajātādhipatinā maggādhipatino, chandajeṭṭhakaṃ pana cittajeṭṭhakaṃ vā bhāventassa navattabbārammaṇā nāma honti.

Atītāni pana khandhadhātuāyatanāni ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa atītārammaṇā honti, anāgatāni ārabbha anāgatārammaṇā honti, paccuppannāni ārabbha paccuppannārammaṇā honti, paññattiṃ vā nibbānaṃ vā paccavekkhantassa navattabbārammaṇā honti.

Tathā attano khandhadhātuāyatanāni ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa ajjhattārammaṇā honti, paresaṃ khandhadhātuāyatanāni ārabbha evaṃ pavattentassa bahiddhārammaṇā, paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇakālepi bahiddhārammaṇāyeva, kālena ajjhattaṃ kālena bahiddhā dhammesu evaṃ pavattentassa ajjhattabahiddhārammaṇā, ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇāti veditabbā.

Iti bhagavā imaṃ khandhavibhaṅgaṃ suttantabhājanīyādivasena tayo parivaṭṭe nīharitvā bhājento dassesi. Tīsupi hi parivaṭṭesu ekova paricchedo. Rūpakkhandho hi sabbattha kāmāvacaroyeva. Cattāro khandhā catubhūmakā lokiyalokuttaramissakā kathitāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Khandhavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Āyatanavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

現在是問答的部分。在問答中,關於五蘊的「多少是善的?多少是非善的?」等問題所得到的,和未得到的,全部應當詢問並在回答中說「色蘊是非善的」等,應該這樣理解。在任何地方提到「一個蘊」或「兩個蘊」時,不應當劃分,而是應當以「可能生起的,可能不生起的」等方式來陳述,因此五蘊的歸納應當這樣理解。其餘的關於這些蘊的善與非善的分類在下面的《法集論》中已有說明(《法集論》八百九十五)。 在所緣方面,四蘊依於五十種欲界法而生起的感受是微小的,關於生起、墮落、迷失、約束、觀察及反省等方面的感受。而關於二十七種色法和無色法而生起的感受是廣大的,關於道果和涅槃的反省則是微小的,關於定義的反省時則是不可思議的。 同樣,關於修行者和未修行者的道的反省時則是道的所緣,修行時因自然緣而生起的道的所緣,修行時以重的心為所緣的道的所緣,修行時以能量或思維為所緣的道的所緣,修行時以渴望或心為所緣的道的所緣則是不可思議的。 關於過去的蘊、元素、感官的範圍,生起的感受是過去的所緣,關於未來的則是未來的所緣,關於當下的則是當下的所緣,關於定義或涅槃的反省時則是不可思議的。 同樣,關於自身的蘊、元素、感官的範圍,生起的感受是內部的所緣,關於他人的蘊、元素、感官的範圍,生起的感受是外部的所緣,關於定義或涅槃的反省時則是外部的所緣,關於時機的內部與外部,關於法的生起時則是內部與外部的所緣,關於無所依的所緣則是不可思議的。 因此,佛陀通過這一蘊的分析,以《經》及《法集論》的方式進行了解釋。因為在這三種分析中,只有一個劃分。色蘊在任何地方都是欲界的。四蘊被稱為四種層次的世俗與出世間的混合。 關於《消除迷惑》的分析。 蘊的分析已完成。 感官的分析 《經》及《法集論》的說明

  1. Idāni tadanantare āyatanavibhaṅganiddese suttantabhājanīyaṃ tāva dassento dvādasāyatanāni cakkhāyatanaṃ rūpāyatanantiādimāha. Tattha pāḷimuttakena tāva nayena –

Atthalakkhaṇatāvatva, kamasaṅkhepavitthārā;

Tathā daṭṭhabbato ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha visesato tāva cakkhatīti cakkhu; rūpaṃ assādeti, vibhāveti cāti attho. Rūpayatīti rūpaṃ; vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetīti attho. Suṇātīti sotaṃ. Sappatīti saddo; udāhariyatīti attho. Ghāyatīti ghānaṃ. Gandhayatīti gandho; attano vatthuṃ sūcayatīti attho. Jīvitaṃ avhāyatīti jivhā. Rasanti taṃ sattāti raso; assādentīti attho. Kucchitānaṃ sāsavadhammānaṃ āyoti kāyo. Āyoti uppattideso. Phusīyatīti phoṭṭhabbaṃ. Manatīti mano. Attano lakkhaṇaṃ dhārayantīti dhammā.

Avisesato pana āyatanato, āyānaṃ tananato, āyatassa ca nayanato āyatananti veditabbaṃ. Cakkhurūpādīsu hi taṃtaṃdvārārammaṇā cittacetasikā dhammā sena sena anubhavanādinā kiccena āyatanti uṭṭhahanti ghaṭṭenti vāyamantīti vuttaṃ hoti. Te ca pana āyabhūte dhamme etāni tanonti vitthārentīti vuttaṃ hoti. Idañca anamatagge saṃsāre pavattaṃ atīva āyataṃ saṃsāradukkhaṃ yāva na nivattati tāva nayanteva, pavattayantīti vuttaṃ hoti. Iti sabbepi me dhammā āyatanato āyānaṃ tananato āyatassa ca nayanato 『āyatanaṃ āyatana』nti vuccanti.

Apica nivāsaṭṭhānaṭṭhena, ākaraṭṭhena, samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena , sañjātidesaṭṭhena, kāraṇaṭṭhena ca āyatanaṃ veditabbaṃ. Tathā hi loke 『『issarāyatanaṃ vāsudevāyatana』』ntiādīsu nivāsaṭṭhānaṃ āyatananti vuccati . 『『Suvaṇṇāyatanaṃ rajatāyatana』』ntiādīsu ākaro. Sāsane pana 『『manorame āyatane sevanti naṃ vihaṅgamā』』tiādīsu (a. ni. 5.38) samosaraṇaṭṭhānaṃ. 『『Dakkhiṇāpatho gunnaṃ āyatana』』ntiādīsu sañjātideso. 『『Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane』』tiādīsu (a. ni.

現在在接下來的關於感官的分析中,首先解釋十二個感官,即眼根、色法等。根據巴利文的解釋: 「如是特徵,簡明與廣泛;同樣應當觀察,能知之事應當分析。」 在這裡,特別是眼根,即眼;它能感知色法,顯現色的本質。色法,即色;它能顯現色彩變化,顯示心的內在狀態。耳根,即耳;聲音即聲;它能引發聲音,顯現聲音的來源。鼻根,即鼻;香即香;它能指示自身的物質。舌根,即舌;味即味;它能引發味道,顯現味的本質。身體,即身體;它是感受的地方。感受即感受;它是生起的地方。觸法,即觸;它是能被感知的。心根,即心;它能保持自身的特徵。 此外,不特別區分的感官,應當理解為「依靠」的意思。眼根、色法等通過各自的門,因而生起的心法,因而稱為感官。它們也因感官法的存在而顯現。這裡的輪迴是無始無終的,極度的輪迴痛苦,直到它停止為止。因此,所有這些法因感官而生,被稱為「感官」。 此外,從居住的地方、性質、聚集的地方、產生的地方、原因等方面,感官也應被理解。因為在世間中,「神的居所即為維蘇德哈的居所」等等,視為居住的地方。關於「黃金的地方、白銀的地方」等等,則是性質。而在教法中,「在美妙的感官中,鳥兒們享受它」等等(《阿毗達摩經》五三十八),則是聚集的地方。「南方即為美德的地方」等等,則是產生的地方。「在那裡,若有證人,就能達到證人所能到達的地方」等等(《阿毗達摩經》)。

5.23) kāraṇaṃ.

Cakkhurūpādīsu cāpi te te cittacetasikā dhammā nivasanti tadāyattavuttitāyāti cakkhādayo nesaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ. Cakkhādīsu ca te ākiṇṇā taṃ nissitattā tadārammaṇattā cāti cakkhādayo nesaṃ ākaro. Cakkhādayo ca nesaṃ samosaraṇaṭṭhānaṃ, tattha tattha vatthudvārārammaṇavasena samosaraṇato. Cakkhādayo ca nesaṃ sañjātideso; taṃ nissayārammaṇabhāvena tattheva uppattito. Cakkhādayo ca nesaṃ kāraṇaṃ, tesaṃ abhāve abhāvatoti. Iti nivāsaṭṭhānaṭṭhena, ākaraṭṭhena, samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena, sañjātidesaṭṭhena, kāraṇaṭṭhenāti imehi kāraṇehi ete dhammā 『āyatanaṃ āyatana』nti vuccanti. Tasmā yathāvuttenatthena cakkhu ca taṃ āyatanañcāti cakkhāyatanaṃ…pe… dhammā ca te āyatanañcāti dhammāyatananti evaṃ tāvettha 『atthato』 viññātabbo vinicchayo.

『Lakkhaṇato』ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇatopettha viññātabbo vinicchayo. Tāni ca pana nesaṃ lakkhaṇāni heṭṭhā rūpakaṇḍaniddese vuttanayeneva veditabbāni.

『Tāvatvato』ti tāvabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – cakkhādayopi hi dhammā eva. Evaṃ sati dhammāyatanamicceva avatvā kasmā dvādasāyatanāni vuttānīti ce? Cha viññāṇakāyuppattidvārārammaṇavavatthānato. Idha channaṃ viññāṇakāyānaṃ dvārabhāvena ārammaṇabhāvena ca vavatthānato ayameva tesaṃ bhedo hotīti dvādasa vuttāni. Cakkhuviññāṇavīthipariyāpannassa hi viññāṇakāyassa cakkhāyatanameva uppattidvāraṃ, rūpāyatanameva cārammaṇaṃ . Tathā itarāni itaresaṃ. Chaṭṭhassa pana bhavaṅgamanasaṅkhāto manāyatanekadesova uppattidvāraṃ, asādhāraṇañca dhammāyatanaṃ ārammaṇanti . Iti channaṃ viññāṇakāyānaṃ uppattidvārārammaṇavavatthānato dvādasa vuttānīti. Evamettha 『tāvatvato』 viññātabbo vinicchayo.

『Kamato』ti idhāpi pubbe vuttesu uppattikkamādīsu desanākkamova yujjati. Ajjhattikesu hi āyatanesu sanidassanasappaṭighavisayattā cakkhāyatanaṃ pākaṭanti paṭhamaṃ desitaṃ. Tato anidassanasappaṭighavisayāni sotāyatanādīni. Atha vā dassanānuttariyasavanānuttariyahetubhāvena bahūpakārattā ajjhattikesu cakkhāyatanasotāyatanāni paṭhamaṃ desitāni. Tato ghānāyatanādīni tīṇi. Pañcannampi gocaravisayattā ante manāyatanaṃ. Cakkhādīnaṃ pana gocarattā tassa tassa anantarāni bāhiresu rūpāyatanādīni. Apica viññāṇuppattikāraṇavavatthānatopi ayameva tesaṃ kamo veditabbo. Vuttañhetaṃ 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa』』nti (ma. ni.

5.23),則是原因。 在眼、色等中,那些心和心所法居住其中,因為它們依賴於此而存在,所以眼等是它們的居住處。在眼等中,它們遍佈其中,因為依賴於此且以此為所緣,所以眼等是它們的來源。眼等是它們的聚集處,因為在各處依據所依、門和所緣而聚集。眼等是它們的出生地,因為作為所依和所緣,它們就在那裡生起。眼等是它們的原因,因為沒有眼等就沒有它們。因此,從居住處、來源、聚集處、出生地、原因這些方面來說,這些法被稱為"處"。所以,根據上述意義,眼和它是處,所以稱為眼處......法和它們是處,所以稱為法處。這樣首先應從"意義"上理解其判斷。 "從特徵上",這裡也應從眼等的特徵上理解其判斷。它們的特徵應當按照前面色蘊定義中所說的方法來理解。 "從數量上",即從數量的角度。這是說,眼等也只是法而已。既然如此,為什麼不只說法處,而說十二處呢?這是因為六識身生起的門和所緣的區分。這裡是因為六識身的門和所緣的區分而有這樣的差別,所以說十二處。因為對於眼識路線所攝的識身來說,只有眼處是生起之門,只有色處是所緣。其他的也是如此。對於第六識身來說,只有被稱為有分意的意處的一部分是生起之門,而不共的法處是所緣。這樣,因為六識身生起的門和所緣的區分,所以說十二處。這樣應從"數量"上理解其判斷。 "從次第上",這裡也只有前面所說的生起次第等中的說法次第是合適的。因為在內處中,眼處因為是有見有對的對象而明顯,所以先說。然後是無見有對的對象,即耳處等。或者說,因為眼處和耳處在內處中是見無上和聞無上的因,所以利益很大,因此先說。然後是鼻處等三處。因為是五種的行境對象,所以最後說意處。而在外處中,因為是眼等的行境,所以緊接著各自說色處等。此外,也應當從識生起的原因的區分來理解它們的這個次第。因為這樣說:"緣于眼和色生起眼識......緣于意和法生起意識。"(《中部》)

3.421) evaṃ 『kamato』pettha viññātabbo vinicchayo.

『Saṅkhepavitthārā』ti saṅkhepato hi manāyatanassa ceva dhammāyatanekadesassa ca nāmena, tadavasesānañca āyatanānaṃ rūpena saṅgahitattā dvādasāpi āyatanāni nāmarūpamattameva honti.

Vitthārato pana ajjhattikesu tāva cakkhāyatanaṃ jātivasena cakkhupasādamattameva, paccayagatinikāyapuggalabhedato pana anantappabhedaṃ. Tathā sotāyatanādīni cattāri. Manāyatanaṃ tebhūmakakusalākusalavipākakiriyaviññāṇabhedena ekāsītippabhedaṃ, vatthupaṭipadādibhedato pana anantappabhedaṃ. Rūpagandharasāyatanāni samuṭṭhānabhedato catuppabhedāni, saddāyatanaṃ dvippabhedaṃ. Sabhāgavisabhāgabhedato pana sabbānipi anantappabhedāni. Phoṭṭhabbāyatanaṃ pathavīdhātutejodhātuvāyodhātuvasena tippabhedaṃ, samuṭṭhānato catuppabhedaṃ, sabhāgavisabhāgato anekappabhedaṃ. Dhammāyatanaṃ tebhūmakadhammārammaṇavasena anekappabhedanti. Evaṃ saṅkhepavitthārā viññātabbo vinicchayo.

『Daṭṭhabbato』ti ettha pana sabbānevetāni āyatanāni anāgamanato aniggamanato ca daṭṭhabbāni. Na hi tāni pubbe udayā kutoci āgacchanti, nāpi uddhaṃ vayā kuhiñci gacchanti; atha kho pubbe udayā appaṭiladdhasabhāvāni, uddhaṃ vayā paribhinnasabhāvāni, pubbantāparantavemajjhe paccayāyattavuttitāya avasāni pavattanti. Tasmā anāgamanato aniggamanato ca daṭṭhabbāni. Tathā nirīhato abyāpārato ca. Na hi cakkhurūpādīnaṃ evaṃ hoti – 『aho vata amhākaṃ sāmaggiyā viññāṇaṃ nāma uppajjeyyā』ti, na ca tāni viññāṇuppādanatthaṃ dvārabhāvena vatthubhāvena ārammaṇabhāvena vā īhanti, na byāpāramāpajjanti; atha kho dhammatāvesā yaṃ cakkhurūpādīnaṃ sāmaggiyaṃ cakkhuviññāṇādīni sambhavanti. Tasmā nirīhato abyāpārato ca daṭṭhabbāni. Apica ajjhattikāni suññagāmo viya daṭṭhabbāni dhuvasubhasukhattabhāvavirahitattā, bāhirāni gāmaghātakacorā viya ajjhattikānaṃ abhighātakattā. Vuttañhetaṃ – 『『cakkhu, bhikkhave, haññati manāpāmanāpehi rūpehīti vitthāro. Apica ajjhattikāni cha pāṇakā viya daṭṭhabbāni, bāhirāni tesaṃ gocarā viyāti. Evampettha 『daṭṭhabbato』 viññātabbo vinicchayoti.

Idāni tesaṃ vipassitabbākāraṃ dassetuṃ cakkhuṃ aniccantiādi āraddhaṃ. Tattha cakkhu tāva hutvā abhāvaṭṭhena aniccanti veditabbaṃ. Aparehipi catūhi kāraṇehi aniccaṃ – uppādavayavantato, vipariṇāmato, tāvakālikato, niccapaṭikkhepatoti.

Tadeva paṭipīḷanaṭṭhena dukkhaṃ. Yasmā vā etaṃ uppannaṃ ṭhitiṃ pāpuṇāti, ṭhitiyaṃ jarāya kilamati, jaraṃ patvā avassaṃ bhijjati; tasmā abhiṇhasampaṭipīḷanato, dukkhamato, dukkhavatthuto, sukhapaṭikkhepatoti imehi catūhi kāraṇehi dukkhaṃ.

Avasavattanaṭṭhena pana anattā. Yasmā vā etaṃ uppannaṃ ṭhitiṃ mā pāpuṇātu, ṭhānappattaṃ mā jiratu, jarappataṃ mā bhijjatūti imesu tīsu ṭhānesu kassaci vasavattibhāvo natthi, suññaṃ tena vasavattanākārena; tasmā suññato, assāmikato, akāmakāriyato, attapaṭikkhepatoti imehi catūhi kāraṇehi anattā.

這樣也應從"次第"上理解其判斷。 "從簡略和詳細"來說,簡略地說,因為意處和法處的一部分以名稱包括,其餘的處以色法包括,所以十二處只不過是名色而已。 詳細地說,首先在內處中,眼處就其本質而言只是眼凈色,但從緣、趣、種族、人等的差別來看則有無量差別。耳處等四處也是如此。意處有三界善、不善、異熟、唯作識的差別,共八十一種,但從所依、道路等的差別來看則有無量差別。色、香、味處從生起的差別來看有四種,聲處有兩種。但從同類和異類的差別來看,一切都有無量差別。觸處從地界、火界、風界來看有三種,從生起來看有四種,從同類和異類來看有多種。法處從三界法所緣來看有多種。這樣應從簡略和詳細理解其判斷。 "從應見"來說,這裡一切處都應從不來不去的角度來看。它們在生起之前不從任何地方來,滅去之後也不去任何地方;而是在生起之前沒有獲得自性,滅去之後失去自性,在前際、后際、中際都依緣而轉,無自在。因此應從不來不去的角度來看。同樣,也應從無作為、無功用的角度來看。因為眼、色等並不會想:"啊,愿我們和合而生識。"它們也不會爲了生識而作為門、所依、所緣而努力或發生作用;而只是法性如此,當眼、色等和合時,眼識等就生起。因此應從無作為、無功用的角度來看。此外,內處應如空村來看,因為沒有常、凈、樂、我的本質;外處應如村賊來看,因為傷害內處。因為這樣說:"比丘們,眼被可意不可意的色所傷害"等。此外,內處應如六種動物來看,外處應如它們的活動場所來看。這樣應從"應見"的角度理解其判斷。 現在爲了顯示它們應被觀察的方式而開始說"眼是無常"等。其中,首先應理解眼因為有而後無的意義是無常的。還有其他四個原因是無常的:有生有滅、變異、暫時、與常相違。 同樣,它因為壓迫的意義是苦的。或者因為它生起后達到住位,在住位中被老所折磨,到達老時必然破壞;因此,從不斷壓迫、苦性、苦處、與樂相違這四個原因來看是苦的。 因為不受控制的意義是無我的。或者因為它生起后不能不達到住位,達到住位不能不衰老,衰老后不能不破壞,在這三個階段中沒有任何人能控制,是空無那種可控制的狀態;因此,從空、無主、不能如意、與我相違這四個原因來看是無我的。

Vibhavagatikato , pubbāparavasena bhavasaṅkantigamanato, pakatibhāvavijahanato ca vipariṇāmadhammaṃ. Idaṃ aniccavevacanameva. Rūpā aniccātiādīsupi eseva nayo. Apicettha ṭhapetvā cakkhuṃ tebhūmakadhammā aniccā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva aniccañca. Tathā sesadhammā dukkhā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva dukkhañca. Sesadhammā anattā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva anattā cāti. Rūpādīsupi eseva nayo.

Imasmiṃ pana suttantabhājanīye tathāgatena kiṃ dassitanti? Dvādasannaṃ āyatanānaṃ anattalakkhaṇaṃ. Sammāsambuddho hi anattalakkhaṇaṃ dassento aniccena vā dasseti, dukkhena vā, aniccadukkhehi vā. Tattha 『『cakkhu, attāti yo vadeyya, taṃ na upapajjati. Cakkhussa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati 『attā me uppajjati ca veti cā』ti iccassa evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati – cakkhu attāti yo vadeyya iti cakkhu anattā』』ti (ma. ni. 3.422). Imasmiṃ sutte aniccena anattalakkhaṇaṃ dassesi. 『『Rūpaṃ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, na yidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya; labbhetha ca rūpe – evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosīti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṃ anattā tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati; na ca labbhati rūpe – evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī』』ti (saṃ. ni. 3.59; mahāva. 20) imasmiṃ sutte dukkhena anattalakkhaṇaṃ dassesi. 『『Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā』』tiādīsu (saṃ. ni.

從趨向滅的角度,從前後相續的角度,從捨棄原有狀態的角度來看是變異法。這只是無常的同義詞。對於"色是無常"等也是同樣的道理。此外,除了眼之外,三界法是無常的,不是眼。而眼既是眼又是無常的。同樣,其他法是苦的,不是眼。而眼既是眼又是苦的。其他法是無我的,不是眼。而眼既是眼又是無我的。對於色等也是同樣的道理。 在這個經分別中,如來顯示了什麼?十二處的無我相。因為正等覺者在顯示無我相時,或者通過無常來顯示,或者通過苦來顯示,或者通過無常和苦來顯示。其中,"如果有人說眼是我,這是不合理的。眼的生起和滅去是可見的。對於生起和滅去是可見的,如果說'我的我生起和消失',這樣的說法就會出現。因此,如果有人說眼是我,這是不合理的。所以眼是無我的。"(《中部》3.422)在這部經中,通過無常顯示了無我相。"諸比丘,色是無我。諸比丘,如果這色是我,這色就不會導致affliction;也應該能夠在色上得到'愿我的色是這樣,愿我的色不是這樣'。諸比丘,正因為色是無我,所以色導致affliction;也不能在色上得到'愿我的色是這樣,愿我的色不是這樣'。"(《相應部》3.59;《大品》20)在這部經中,通過苦顯示了無我相。"諸比丘,色是無常的,無常的就是苦的,苦的就是無我的,無我的就不是我的,不是我,不是我的我。"等(《相應部》

3.15) aniccadukkhehi anattalakkhaṇaṃ dassesi. Kasmā? Aniccadukkhānaṃ pākaṭattā.

Hatthato hi taṭṭake vā sarake vā kismiñcideva vā patitvā bhinne 『aho anicca』nti vadanti. Evaṃ aniccaṃ pākaṭaṃ nāma. Attabhāvasmiṃ pana gaṇḍapiḷakādīsu vā uṭṭhitāsu khāṇukaṇṭakādīhi vā viddhāsu 『aho dukkha』nti vadanti. Evaṃ dukkhaṃ pākaṭaṃ nāma. Anattalakkhaṇaṃ apākaṭaṃ andhakāraṃ avibhūtaṃ duppaṭivijjhaṃ duddīpanaṃ duppaññāpanaṃ . Aniccadukkhalakkhaṇāni uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā paññāyanti. Anattalakkhaṇaṃ vinā buddhuppādā na paññāyati, buddhuppādeyeva paññāyati. Mahiddhikā hi mahānubhāvā tāpasaparibbājakā sarabhaṅgasatthārādayopi 『aniccaṃ dukkha』nti vattuṃ sakkonti, 『anattā』ti vattuṃ na sakkonti. Sace hi te sampattaparisāya anattāti vattuṃ sakkuṇeyyuṃ, sampattaparisāya maggaphalapaṭivedho bhaveyya. Anattalakkhaṇapaññāpanañhi aññassa kassaci avisayo, sabbaññubuddhānameva visayo. Evametaṃ anattalakkhaṇaṃ apākaṭaṃ. Tasmā satthā anattalakkhaṇaṃ dassento aniccena vā dassesi, dukkhena vā, aniccadukkhehi vā. Idha pana taṃ aniccadukkhehi dassesīti veditabbaṃ.

Imāni pana lakkhaṇāni kissa amanasikārā appaṭivedhā, kena paṭicchannattā, na upaṭṭhahanti? Aniccalakkhaṇaṃ tāva udayabbayānaṃ amanasikārā appaṭivedhā, santatiyā paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Dukkhalakkhaṇaṃ abhiṇhasampaṭipīḷanassa amanasikārā appaṭivedhā, iriyāpathehi paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Anattalakkhaṇaṃ nānādhātuvinibbhogassa amanasikārā appaṭivedhā, ghanena paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Udayabbayaṃ pana pariggahetvā santatiyā vikopitāya aniccalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Abhiṇhasampaṭipīḷanaṃ manasikatvā iriyāpathe ugghāṭite dukkhalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Nānādhātuyo vinibbhujitvā ghanavinibbhoge kate anattalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti.

Ettha ca aniccaṃ aniccalakkhaṇaṃ, dukkhaṃ dukkhalakkhaṇaṃ, anattā anattalakkhaṇanti ayaṃ vibhāgo veditabbo. Tattha aniccanti khandhapañcakaṃ. Kasmā? Uppādavayaññathattabhāvā, hutvā abhāvato vā; uppādavayaññathattaṃ aniccalakkhaṇaṃ, hutvā abhāvasaṅkhāto ākāravikāro vā. 『『Yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti vacanato pana tadeva khandhapañcakaṃ dukkhaṃ. Kasmā? Abhiṇhasampaṭipīḷanato; abhiṇhasampaṭipīḷanākāro dukkhalakkhaṇaṃ. 『『Yaṃ dukkhaṃ taṃ anattā』』ti pana vacanato tadeva khandhapañcakaṃ anattā. Kasmā? Avasavattanato; avasavattanākāro anattalakkhaṇaṃ. Iti aññadeva aniccaṃ dukkhaṃ anattā, aññāni aniccadukkhānattalakkhaṇāni. Pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyoti idañhi sabbampi aniccaṃ dukkhaṃ anattā nāma. Vuttappakārākāravikārā aniccadukkhānattalakkhaṇānīti.

Saṅkhepato panettha dasāyatanāni kāmāvacarāni, dve tebhūmakāni. Sabbesupi sammasanacāro kathitoti veditabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye yathā heṭṭhā vipassakānaṃ upakāratthāya 『『cakkhāyatanaṃ rūpāyatana』』nti yugalato āyatanāni vuttāni, tathā avatvā ajjhattikabāhirānaṃ sabbākārato sabhāvadassanatthaṃ 『『cakkhāyatanaṃ sotāyatana』』nti evaṃ ajjhattikabāhiravavatthānanayena vuttāni.

3.15) 通過無常和苦顯示無我相。為什麼?因為無常和苦是顯而易見的。 當手落在水面或沙地上時,若跌落後破裂,人們會說:「啊,無常。」這樣,無常就顯而易見。在身體存在時,若因腫塊等而被刺入,便會說:「啊,苦。」因此,苦也是顯而易見的。無我相則是不顯而易見的,黑暗、未被分明、難以理解、難以辨別。無常和苦的特徵是可以顯現的,或者是如來所顯現的。無我相則沒有佛的顯現是無法顯現的,只有在佛顯現時才會顯現。那些偉大的、偉大的人,比如修行者、乞士,甚至是薩拉班伽(Sarabhaṅga)等也能說「無常、苦」,但卻無法說「無我」。如果他們能在成就的群體中說「無我」,就會有成就的果位的證悟。無我相的顯現對其他人來說沒有任何意義,只有對全知的佛陀才有意義。因此,這樣的無我相是不顯而易見的。因此,老師在顯示無我相時,或通過無常來顯示,或通過苦來顯示,或通過無常和苦來顯示。在這裡,應理解為通過無常和苦來顯示。 這些特徵因為什麼不被注意、難以理解,因為什麼被遮蔽而不被顯現?無常的特徵因生起和滅去而不被注意、因連續性而被遮蔽,因此不顯現。苦的特徵因持續的壓迫而不被注意、因活動方式而被遮蔽,因此不顯現。無我相因各種元素的分解而不被注意、因凝聚而被遮蔽,因此不顯現。然而,生起和滅去被理解后,因連續性而被激發的無常特徵是如其本質所顯現的。持續的壓迫被注意到后,因活動方式而被揭示的苦的特徵是如其本質所顯現的。各種元素被分解后,因凝聚而顯現的無我特徵是如其本質所顯現的。 在這裡,無常是無常的特徵,苦是苦的特徵,無我是無我相的特徵,這種分類應被理解。在這裡,無常指的是五蘊。為什麼?因為生起和滅去的不同狀態,因存在與不存在而異;生起與滅去的不同狀態是無常的特徵,存在與不存在的變化是特徵的變化。「無常的就是苦」,因此五蘊就是苦。為什麼?因為持續的壓迫;持續的壓迫的狀態是苦的特徵。「苦的就是無我」,因此五蘊就是無我。為什麼?因為受制於因果;受制於因果的狀態是無我的特徵。因此,除了無常、苦之外,還有其他的無常、苦、無我的特徵。五蘊、十二處、十八元素,所有這些都是無常、苦、無我的。 從簡略的角度來看,這十個處是欲界的,兩個是三界的。所有這些都應被理解為有適當的行為。 經文的解釋。 阿毗達摩的解釋 在阿毗達摩的解釋中,如上所述,爲了方便修行者,提到「眼處、色處」這對處的名稱,此外,在不提及的情況下,也提到內外的所有方面,以「眼處、耳處」這樣的方式,按照內外的分類來說明。

  1. Tesaṃ niddesavāre tattha katamaṃ cakkhāyatanantiādīni heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

  2. Yaṃ panetaṃ dhammāyatananiddese 『『tattha katamā asaṅkhatā dhātu? Rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo』』ti vuttaṃ, tatrāyamattho – asaṅkhatā dhātūti asaṅkhatasabhāvaṃ nibbānaṃ. Yasmā panetaṃ āgamma rāgādayo khīyanti, tasmā rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuttaṃ. Ayamettha ācariyānaṃ samānatthakathā.

Vitaṇḍavādī panāha – 『pāṭiyekkaṃ nibbānaṃ nāma natthi, kilesakkhayova nibbāna』nti. 『Suttaṃ āharā』ti ca vutte 『『nibbānaṃ nibbānanti kho, āvuso sāriputta, vuccati; katamaṃ nu kho, āvuso, nibbānanti? Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati nibbāna』』nti etaṃ jambukhādakasuttaṃ āharitvā 『iminā suttena veditabbaṃ pāṭiyekkaṃ nibbānaṃ nāma natthi, kilesakkhayova nibbāna』nti āha. So vattabbo – 『kiṃ pana yathā cetaṃ suttaṃ tathā attho』ti? Addhā vakkhati – 『āma , natthi suttato muñcitvā attho』ti. Tato vattabbo – 『idaṃ tāva te suttaṃ ābhataṃ; anantarasuttaṃ āharā』ti. Anantarasuttaṃ nāma – 『『arahattaṃ arahattanti, āvuso sāriputta, vuccati; katamaṃ nu kho, āvuso, arahattanti? Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati arahatta』』nti (saṃ. ni.

在這些解釋中,所提到的「眼處」等等應如上所述理解。 關於法處的解釋中提到「那裡是什麼無造作的元素?即是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡」,此處的意思是,無造作的元素即是無造作的本質,即涅槃。因為此處的到來使得貪等消失,所以說是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。這是對老師們的共同論述。 然而,反駁者則說:「單獨的涅槃並不存在,只有煩惱的滅盡才是涅槃。」當提到「涅槃被稱為涅槃」時,薩里普塔(Sāriputta)問:「什麼是涅槃?即是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡——這被稱為涅槃。」因此引用了《果實經》來說明「根據這部經文,單獨的涅槃並不存在,只有煩惱的滅盡才是涅槃。」對此應當這樣說:「那麼,這部經文的意義是什麼呢?」確實他說:「是的,離開經文的意義是不存在的。」因此應當說:「這只是你的經文所述;請引用下一部經。」下一部經是:「阿羅漢被稱為阿羅漢,薩里普塔問:『什麼是阿羅漢?即是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡——這被稱為阿羅漢。」(《相應部》)

4.315) idaṃ tassevānantaraṃ ābhatasuttaṃ.

Imasmiṃ pana naṃ ābhate āhaṃsu – 『nibbānaṃ nāma dhammāyatanapariyāpanno dhammo, arahattaṃ cattāro khandhā. Nibbānaṃ sacchikatvā viharanto dhammasenāpati nibbānaṃ pucchitopi arahattaṃ pucchitopi kilesakkhayameva āha. Kiṃ pana nibbānañca arahattañca ekaṃ udāhu nāna』nti? 『Ekaṃ vā hotu nānaṃ vā. Ko ettha tayā atibahuṃ cuṇṇīkaraṇaṃ karontena attho』? 『Na tvaṃ ekaṃ nānaṃ jānāsīti. Nanu ñāte sādhu hotī』ti evaṃ punappunaṃ pucchito vañcetuṃ asakkonto āha – 『rāgādīnaṃ khīṇante uppannattā arahattaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo』ti vuccatīti. Tato naṃ āhaṃsu – 『mahākammaṃ te kataṃ. Lañjaṃ datvāpi taṃ vadāpento etadeva vadāpeyya. Yatheva ca te etaṃ vibhajitvā kathitaṃ, evaṃ idampi sallakkhehi – nibbānañhi āgamma rāgādayo khīṇāti nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuttaṃ. Tīṇipi hi etāni nibbānasseva adhivacanānī』ti.

Sace evaṃ vutte saññattiṃ gacchati iccetaṃ kusalaṃ; no ce, bahunibbānatāya kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – 『rāgakkhayo nāma rāgasseva khayo udāhu dosamohānampi? Dosakkhayo nāma dosasseva khayo udāhu rāgamohānampi? Mohakkhayo nāma mohasseva khayo udāhu rāgadosānampī』ti? Addhā vakkhati – 『rāgakkhayo nāma rāgasseva khayo, dosakkhayo nāma dosasseva khayo, mohakkhayo nāma mohasseva khayo』ti.

Tato vattabbo – 『tava vāde rāgakkhayo ekaṃ nibbānaṃ hoti, dosakkhayo ekaṃ, mohakkhayo ekaṃ; tiṇṇaṃ akusalamūlānaṃ khaye tīṇi nibbānāni honti, catunnaṃ upādānānaṃ khaye cattāri, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ khaye pañca, channaṃ taṇhākāyānaṃ khaye cha, sattannaṃ anusayānaṃ khaye satta, aṭṭhannaṃ micchattānaṃ khaye aṭṭha, navannaṃ taṇhāmūlakadhammānaṃ khaye nava, dasannaṃ saṃyojanānaṃ khaye dasa, diyaḍḍhakilesasahassassa khaye pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ nibbānanti bahūni nibbānāni honti. Natthi pana te nibbānānaṃ pamāṇanti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha』.

Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, oḷārikatāya kāretabbo. Kathaṃ? 『Andhabālā hi acchadīpimigamakkaṭādayopi kilesapariyuṭṭhitā vatthuṃ paṭisevanti. Atha nesaṃ paṭisevanapariyante kileso vūpasammati. Tava vāde acchadīpimigamakkaṭādayo nibbānappattā nāma honti. Oḷārikaṃ vata te nibbānaṃ thūlaṃ, kaṇṇehi piḷandhituṃ na sakkāti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha』.

4.315) 這是緊接著的《光明經》。 在這裡,他們對他解釋說:「涅槃是法處的範圍,阿羅漢是四個蘊。住于證悟涅槃的法軍統帥,問涅槃時也問阿羅漢時只說是煩惱的滅盡。那涅槃和阿羅漢是一個還是不同?」「是一個還是不同。」你在這裡所做的太多了,是什麼意義呢?「你並不知道一個和不同。」難道知道是好的?這樣反覆被問,無法欺騙地說:「因為貪等已滅盡,所以阿羅漢是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。」於是他們對他說:「你做了很大的功德。即使給了你一千,也應當這樣說。」就像你所說的那樣,應該這樣理解:「涅槃到來時,貪等消失,因此涅槃是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。」這三者確實是涅槃的代名詞。 如果這樣說的話,若歸結為此則是善的;否則,應當因廣泛的涅槃而進行討論。如何?應當這樣問:「貪的滅盡是貪的滅盡,還是恚和癡的滅盡?」恚的滅盡是恚的滅盡,還是貪和癡的滅盡?癡的滅盡是癡的滅盡,還是貪和恚的滅盡?」確實他會說:「貪的滅盡是貪的滅盡,恚的滅盡是恚的滅盡,癡的滅盡是癡的滅盡。」 於是應當說:「在你所說的中,貪的滅盡是一個,恚的滅盡是一個,癡的滅盡是一個;三種惡根的滅盡是三種涅槃,四種執取的滅盡是四種,五種障礙的滅盡是五種,六種慾望的滅盡是六種,七種潛在的滅盡是七種,八種邪見的滅盡是八種,九種以欲為根的法的滅盡是九種,十種束縛的滅盡是十種,數以千計的煩惱的滅盡是一個個涅槃,因此有許多涅槃。然而,沒有涅槃的標準。因此,若不考慮此,涅槃到來時貪等消失,便稱為一個涅槃是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。這三者確實是涅槃的代名詞。」 如果這樣說仍然不理解,則應當因粗糙的事物而討論。如何?「盲者、愚者、遮蔽的野獸等也被煩惱所纏擾。至於他們在所接觸的範圍內,煩惱會平息。根據你的說法,遮蔽的野獸等是獲得涅槃的。」粗糙的涅槃,無法用耳朵來理解。因此,若不考慮此,涅槃到來時貪等消失,便稱為一個涅槃是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。這三者確實是涅槃的代名詞。

Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, gotrabhunāpi kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – 『tvaṃ gotrabhu nāma atthīti vadesī』ti? 『Āma vadāmī』ti. 『Gotrabhukkhaṇe kilesā khīṇā, khīyanti, khīyissantī』ti? Na khīṇā, na khīyanti; apica kho khīyissantīti. 『Gotrabhu pana kiṃ ārammaṇaṃ karotī』ti? 『Nibbānaṃ』. 『Tava gotrabhukkhaṇe kilesā na khīṇā, na khīyanti; atha kho khīyissanti. Tvaṃ akhīṇesuyeva kilesesu kilesakkhayaṃ nibbānaṃ paññapesi, appahīnesu anusayesu anusayappahānaṃ nibbānaṃ paññapesi. Taṃ te na sameti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha』.

Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, maggena kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – 『tvaṃ maggaṃ nāma vadesī』ti? 『Āma vademī』ti. 『Maggakkhaṇe kilesā khīṇā, khīyanti, khiyissantī』ti? Jānamāno vakkhati – 『khīṇāti vā khīyissantīti vā vattuṃ na vaṭṭati, khīyantīti vattuṃ vaṭṭatī』ti. 『Yadi evaṃ, maggassa kilesakkhayaṃ nibbānaṃ katamaṃ? Maggena khīyanakakilesā katame? Maggo katamaṃ kilesakkhayaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā katame kilese khepeti? Tasmā mā evaṃ gaṇha. Nibbānaṃ pana āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānī』ti.

Evaṃ vutte evamāha – 『tvaṃ āgamma āgammāti vadesī』ti? 『Āma vademī』ti. 『Āgamma nāmāti idaṃ te kuto laddha』nti? 『Suttato laddha』nti . 『Āhara sutta』nti. 『『Evaṃ avijjā ca taṇhā ca taṃ āgamma, tamhi khīṇā, tamhi bhaggā, na ca kiñci kadācī』』ti. Evaṃ vutte paravādī tuṇhībhāvaṃ āpannoti.

Idhāpi dasāyatanāni kāmāvacarāni, dve pana catubhūmakāni lokiyalokuttaramissakānīti veditabbāni.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Idhāpi pañhāpucchake yaṃ labbhati yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchitvā labbhamānavaseneva vissajjanaṃ vuttaṃ; na kevalañca idha, sabbesupi pañhāpucchakesu eseva nayo. Idha pana dasannaṃ āyatanānaṃ rūpabhāvena abyākatatā veditabbā. Dvinnaṃ āyatanānaṃ khandhavibhaṅge catunnaṃ khandhānaṃ viya kusalādibhāvo veditabbo. Kevalañhi cattāro khandhā sappaccayāva saṅkhatāva dhammāyatanaṃ pana 『『siyā appaccayaṃ, siyā asaṅkhata』』nti āgataṃ. Ārammaṇattikesu ca anārammaṇaṃ sukhumarūpasaṅkhātaṃ dhammāyatanaṃ na-vattabbakoṭṭhāsaṃ bhajati. Tañca kho anārammaṇattā na parittādibhāvena navattabbadhammārammaṇattāti ayamettha viseso. Sesaṃ tādisameva. Idhāpi hi cattāro khandhā viya dvāyatanā pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa sammasantassa paccavekkhantassa ca parittārammaṇāti sabbaṃ khandhesu vuttasadisamevāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Āyatanavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhātuvibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

如果這樣說仍然不理解,則應當用種姓智來討論。如何?應當這樣問:"你說有所謂的種姓智嗎?""是的,我說有。""在種姓智的剎那,煩惱已滅盡、正在滅盡還是將要滅盡?""沒有滅盡,也不正在滅盡;但將要滅盡。""種姓智以什麼為所緣?""以涅槃為所緣。""在你說的種姓智剎那,煩惱沒有滅盡,也不正在滅盡;但將要滅盡。你在煩惱還未滅盡時就說煩惱的滅盡是涅槃,在隨眠還未斷除時就說隨眠的斷除是涅槃。這是不合理的。因此,不要這樣理解。應當理解為:涅槃到來時貪等消失,因此一個涅槃被稱為貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。這三者確實是涅槃的代名詞。" 如果這樣說仍然不理解,則應當用道來討論。如何?應當這樣問:"你說有所謂的道嗎?""是的,我說有。""在道的剎那,煩惱已滅盡、正在滅盡還是將要滅盡?"如果他知道,會說:"不能說已滅盡或將要滅盡,應當說正在滅盡。""如果是這樣,道的煩惱滅盡是哪個涅槃?道所滅盡的煩惱是哪些?道以哪個煩惱滅盡的涅槃為所緣而滅盡哪些煩惱?因此不要這樣理解。應當理解為:涅槃到來時貪等消失,因此一個涅槃被稱為貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。這三者確實是涅槃的代名詞。" 這樣說時,他說:"你說'到來'嗎?""是的,我說。""你從哪裡得到'到來'這個詞?"從經典中得到。""請引用經典。""'如是無明和愛到來時,在那裡滅盡,在那裡破碎,不再有任何東西。'"這樣說時,反對者沉默了。 這裡也應理解,十個處是欲界的,兩個是四界的,是世間和出世間的混合。 阿毗達摩分別的解釋完成。 問答的解釋 這裡在問答中,凡是可得到的和不可得到的,都問了,只根據可得到的來回答;不僅是這裡,在所有的問答中都是這樣的方法。這裡應理解十個處因為是色法所以是無記的。兩個處應像蘊分別中的四蘊那樣理解是善等。只是四蘊都是有因的、有為的,而法處則說"或無因,或無為"。在所緣三法中,無所緣的微細色被稱為法處,屬於不可說的部分。這是因為它是無所緣的,不能說是小等,因為它不是法所緣,這是這裡的特殊之處。其餘的是相同的。這裡也像四蘊一樣,兩個處緣五十五個欲界法而生起貪、恚、癡、防護、觀察、省察時,是小所緣等,一切都與蘊中所說的相同。 《破除愚癡》《分別論注》 處分別的解釋結束。 界分別 經分別的解釋

  1. Idāni tadanantare dhātuvibhaṅge sabbā dhātuyo chahi chahi dhātūhi saṅkhipitvā tīhi chakkehi suttantabhājanīyaṃ dassento cha dhātuyotiādimāha. Tattha chāti gaṇanaparicchedo. Dhātuyoti paricchinnadhammanidassanaṃ. Pathavīdhātūtiādīsu dhātvaṭṭho nāma sabhāvaṭṭho, sabhāvaṭṭho nāma suññataṭṭho, suññataṭṭho nāma nissattaṭṭhoti evaṃ sabhāvasuññatanissattaṭṭhena pathavīyeva dhātu pathavīdhātu. Āpodhātuādīsupi eseva nayo. Evamettha padasamāsaṃ viditvā evamattho veditabbo – pathavīdhātūti patiṭṭhānadhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātu. Viññāṇadhātūti vijānanadhātu.

173.Pathavīdhātudvayanti pathavīdhātu dve ayaṃ. Ayaṃ pathavīdhātu nāma na ekā eva ajjhattikabāhirabhedena pana dve dhātuyo evāti attho. Tenevāha – 『『atthi ajjhattikā atthi bāhirā』』ti. Tattha ajjhattikāti sattasantānapariyāpannā niyakajjhattā. Bāhirāti saṅkhārasantānapariyāpannā anindriyabaddhā. Ajjhattaṃ paccattanti ubhayampetaṃ niyakajjhattādhivacanameva. Idāni taṃ sabhāvākārato dassetuṃ kakkhaḷantiādi vuttaṃ. Tattha kakkhaḷanti thaddhaṃ. Kharigatanti pharusaṃ. Kakkhaḷattanti kakkhaḷabhāvo. Kakkhaḷabhāvoti kakkhaḷasabhāvo. Ajjhattaṃ upādinnanti niyakajjhattasaṅkhātaṃ upādinnaṃ. Upādinnaṃ nāma sarīraṭṭhakaṃ. Sarīraṭṭhakañhi kammasamuṭṭhānaṃ vā hotu mā vā, taṃ sandhāya upādinnampi atthi anupādinnampi; ādinnaggahitaparāmaṭṭhavasena pana sabbampetaṃ upādinnamevāti dassetuṃ 『『ajjhattaṃ upādinna』』nti āha.

Idāni tameva pathavīdhātuṃ vatthuvasena dassetuṃ seyyathidaṃ kesā lomātiādi vuttaṃ. Tattha seyyathidanti nipāto. Tassattho – yā sā ajjhattikā pathavīdhātu sā katamā? Yaṃ vā ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ nāma taṃ katamanti? Kesā lomātiādi tassā ajjhattikāya pathavīdhātuyā vatthuvasena pabhedadassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – kesā nāma ajjhattā upādinnā sarīraṭṭhakā kakkhaḷattalakkhaṇā imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Lomā nāma…pe… karīsaṃ nāma. Idha pana avuttampi paṭisambhidāmagge (paṭi. ma.

現在,在緊接著的界分別中,將所有的界以六六界來概括,以三個六組來顯示經分別,因此說"六界"等。其中,"六"是數量的限定。"界"是對所限定法的指示。在"地界"等中,界的意思就是自性的意思,自性的意思就是空的意思,空的意思就是無我的意思。因此,以自性、空、無我的意思,地本身就是界,稱為地界。在水界等中也是同樣的道理。這樣理解詞的組合后,應當這樣理解其意義:地界是支撐的界。水界是粘結的界。火界是成熟的界。風界是支援的界。空界是不接觸的界。識界是了別的界。 "兩種地界"意思是這地界有兩種。這所謂的地界不是隻有一種,而是由內外的區別分為兩種界。因此說:"有內的,有外的。"其中,"內的"是屬於有情相續的自身內在的。"外的"是屬於行相續的非根所繫的。"內在的自身的"這兩個詞都是指自身內在的同義詞。現在爲了從自性的狀態來顯示它,說"堅硬"等。其中,"堅硬"是僵硬的。"粗糙"是粗糙的。"堅硬性"是堅硬的狀態。"堅硬狀態"是堅硬的自性。"內在的所執取"是指自身內在的所執取。所執取是指身體的八種。因為身體的八種,無論是業所生還是不是,都有所執取的和非所執取的;但從被執取、被抓住、被觸碰的角度來看,這一切都是所執取的,因此說"內在的所執取"。 現在爲了從事物的角度來顯示那個地界,說"即是頭髮、體毛"等。其中,"即是"是一個不變詞。它的意思是:那個內在的地界是什麼?或者所謂內在自身的堅硬是什麼?頭髮、體毛等是從事物的角度來顯示那個內在地界的區別。這裡的意思是:所謂頭髮是內在的所執取的身體的八種,以堅硬為特徵,在這個身體中是個別的部分。所謂體毛...乃至...所謂糞便。這裡雖然沒有說,但在《無礙解道》中

1.4) pāḷiāruḷhaṃ matthaluṅgaṃ āharitvā matthaluṅgaṃ nāma ajjhattaṃ upādinnaṃ sarīraṭṭhakaṃ kakkhaḷattalakkhaṇaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Parato āpodhātuādīnaṃ niddese pittādīsupi eseva nayo.

Iminā kiṃ dassitaṃ hoti? Dhātumanasikāro. Imasmiṃ pana dhātumanasikāre kammaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā uttamatthaṃ arahattaṃ pāpuṇitukāmena kiṃ kattabbaṃ? Catupārisuddhisīlaṃ sodhetabbaṃ. Sīlavato hi kammaṭṭhānabhāvanā ijjhati. Tassa sodhanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Visuddhasīlena pana sīle patiṭṭhāya dasa pubbapalibodhā chinditabbā. Tesampi chindanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Chinnapalibodhena dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhitabbaṃ. Ācariyenāpi dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhāpentena sattavidhaṃ uggahakosallaṃ dasavidhañca manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Antevāsikenāpi ācariyassa santike bahuvāre sajjhāyaṃ katvā nijjaṭaṃ paguṇaṃ kammaṭṭhānaṃ kātabbaṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ – 『『ādikammikena bhikkhunā jarāmaraṇā muccitukāmena sattahākārehi uggahakosallaṃ icchitabbaṃ, dasahākārehi manasikārakosallaṃ icchitabba』』nti.

Tattha vacasā, manasā, vaṇṇato, saṇṭhānato, disato, okāsato, paricchedatoti imehi sattahākārehi imasmiṃ dhātumanasikārakammaṭṭhāne 『uggahakosallaṃ』 icchitabbaṃ. Anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato , paṇṇattisamatikkamato, anupubbamuñcanato, lakkhaṇato, tayo ca suttantāti imehi dasahākārehi 『manasikārakosallaṃ』 icchitabbaṃ. Tadubhayampi parato satipaṭṭhānavibhaṅge āvi bhavissati.

Evaṃ uggahitakammaṭṭhānena pana visuddhimagge vutte aṭṭhārasa senāsanadose vajjetvā pañcaṅgasamannāgate senāsane vasantena attanāpi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatena pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena vivittokāsagatena kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Manasikarontena ca vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena kesādīsu ekekakoṭṭhāsaṃ manasikaritvā avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo – ime kesā nāma sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā. Tattha yathā vammikamatthake jātesu kuṇṭhatiṇesu na vammikamatthako jānāti 『mayi kuṇṭhatiṇāni jātānī』ti, nāpi kuṇṭhatiṇāni jānanti 『mayaṃ vammikamatthake jātānī』ti, evameva na sīsakaṭāhapaliveṭhanacammaṃ jānāti 『mayi kesā jātā』ti, nāpi kesā jānanti 『mayaṃ sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kesā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Lomā sarīraveṭhanacamme jātā. Tattha yathā suññagāmaṭṭhāne jātesu dabbatiṇesu na suññagāmaṭṭhānaṃ jānāti 『mayi dabbatiṇāni jātānī』ti, nāpi dabbatiṇāni jānanti 『mayaṃ suññagāmaṭṭhāne jātānī』ti, evameva na sarīraveṭhanacammaṃ jānāti 『mayi lomā jātā』ti, nāpi lomā jānanti 『mayaṃ sarīraveṭhanacamme jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lomā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

1.4) 取出巴利文中的頭髮,頭髮是內在的所執取的身體的八種,以堅硬為特徵,是這個身體中的一個部分。至於水、火等的界的解釋也是如此。 這說明了什麼呢?這是對界的思維。在這個界的思維中,做了功德,建立了觀照,想要達到最上等的果位阿羅漢,應該做什麼呢?應當清凈四種戒。因為有戒的人,修行的地方是值得稱讚的。對此的清凈方法應當根據清凈道的說法來理解。以清凈的戒為基礎,應當斷除十種前生的習氣。對此的斷除方法也應當根據清凈道的說法來理解。通過斷除的習氣,應當學習與界的思維相應的修行。通過老師學習界的思維的修行,應當說明七種學習的能力和十種觀照的能力。通過住持的老師,多次進行反覆的教導,建立起紮實的修行。阿毗達摩的註釋中說:「爲了從初始的出家人那裡解脫于生老病死,應當學習七種學習的能力和十種觀照的能力。」 在這裡,通過言語、思維、外表、位置、方向、機會、分界等七種能力,在這個界的思維中應當學習「學習的能力」。通過逐步、不過於急促、不過於緩慢、克服散亂、超越十種表現、逐步放鬆、特徵、三種經典等十種能力,應當學習「觀照的能力」。這兩者在《正念的分別》中都有所闡述。 這樣,通過學習的修行,按照清凈道的說法,去掉十八種住處的缺陷,居住在具備五種修行的住處,自己也應當具備五種精進的修行,之後在乞食后返回,住于幽靜的地方,進行修行。進行修行時,應當根據顏色、姿態、方向、位置等方面,逐個思維頭髮等的部分,最後應當這樣進行思維:這些頭髮是從頭皮上生長出來的。在那裡,就像在草地上生長的草一樣,不知道「我是在草地上生長的」,也不知道草「是在我這裡生長的」,同樣的,頭髮也不知道「我是在頭皮上生長的」,也不知道頭髮「是在頭皮上生長的」。彼此之間沒有反思的能力,這些法則。因此,頭髮在這個身體中是一個部分,非意識、不可說、空、無我、堅硬的地界。 體毛是身體的外皮。就像在空曠的地方生長的草一樣,不知道「我是在空曠的地方生長的」,也不知道草「是在我這裡生長的」,同樣的,體毛也不知道「我是在身體的外皮上生長的」,也不知道體毛「是在身體的外皮上生長的」。彼此之間沒有反思的能力,這些法則。因此,體毛在這個身體中是一個部分,非意識、不可說、空、無我、堅硬的地界。

Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā. Tattha yathā kumārakesu daṇḍakehi madhukaṭṭhike vijjhitvā kīḷantesu na daṇḍakā jānanti 『amhesu madhukaṭṭhikā ṭhapitā』ti, nāpi madhukaṭṭhikā jānanti 『mayaṃ daṇḍakesu ṭhapitā』ti, evameva na aṅguliyo jānanti 『amhākaṃ aggesu nakhā jātā』ti, nāpi nakhā jānanti 『mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nakhā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Dantā hanukaṭṭhikesu jātā. Tattha yathā vaḍḍhakīhi pāsāṇaudukkhalesu kenacideva silesajātena bandhitvā ṭhapitathambhesu na udukkhalāni jānanti 『amhesu thambhā ṭhitā』ti, nāpi thambhā jānanti 『mayaṃ udukkhalesu ṭhitā』ti, evameva na hanukaṭṭhikā jānanti 『amhesu dantā jātā』ti , nāpi dantā jānanti 『mayaṃ hanukaṭṭhikesu jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti dantā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Taco sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Tattha yathā allagocammapariyonaddhāya mahāvīṇāya na mahāvīṇā jānāti 『ahaṃ allagocammena pariyonaddhā』ti, nāpi allagocammaṃ jānāti 『mayā mahāvīṇā pariyoddhā』ti, evameva na sarīraṃ jānāti 『ahaṃ tacena pariyonaddha』nti, nāpi taco jānāti 『mayā sarīraṃ pariyonaddhanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti taco nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Maṃsaṃ aṭṭhisaṅghāṭaṃ anulimpitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā mahāmattikāya littāya bhittiyā na bhitti jānāti 『ahaṃ mahāmattikāya littā』ti, nāpi mahāmattikā jānāti 『mayā mahābhitti littā』ti, evameva na aṭṭhisaṅghāṭo jānāti 『ahaṃ navamaṃsapesisatappabhedena maṃsena litto』ti, nāpi maṃsaṃ jānāti 『mayā aṭṭhisaṅghāṭo litto』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti maṃsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Nhāru sarīrabbhantare aṭṭhīni ābandhamānā ṭhitā. Tattha yathā vallīhi vinaddhesu kuṭṭadārūsu na kuṭṭadārūni jānanti 『mayaṃ vallīhi vinaddhānī』ti, nāpi valliyo jānanti 『amhehi kuṭṭadārūni vinaddhānī』ti, evameva na aṭṭhīni jānanti 『mayaṃ nhārūhi ābaddhānī』ti, nāpi nhārū jānanti 『amhehi aṭṭhīni ābaddhānī』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nhāru nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Aṭṭhīsu paṇhikaṭṭhi gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Ūruṭṭhi kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ . Kaṭiṭṭhi piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito. Gīvaṭṭhi sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Sīsaṭṭhi gīvaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gīvaṭṭhi piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito. Kaṭiṭṭhi ūruṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Ūruṭṭhi jaṅghaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi gopphakaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi paṇhikaṭṭhike patiṭṭhitaṃ.

指甲生長在手指的末端。就像孩子們用木棒穿過蜂蜜糖果玩耍時,木棒不知道"蜂蜜糖果被放在我們上面",蜂蜜糖果也不知道"我們被放在木棒上",同樣地,手指不知道"指甲生長在我們的末端",指甲也不知道"我們生長在手指的末端"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,指甲在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 牙齒生長在顎骨上。就像木匠用某種粘合劑將柱子固定在石臼上時,石臼不知道"柱子立在我們上面",柱子也不知道"我們立在石臼上",同樣地,顎骨不知道"牙齒生長在我們上面",牙齒也不知道"我們生長在顎骨上"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,牙齒在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 面板包裹著整個身體。就像用濕牛皮包裹的大琵琶,大琵琶不知道"我被濕牛皮包裹著",濕牛皮也不知道"我包裹著大琵琶",同樣地,身體不知道"我被面板包裹著",面板也不知道"我包裹著身體"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,面板在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 肉附著在骨架上。就像用大量泥土塗抹的墻壁,墻壁不知道"我被大量泥土塗抹",大量泥土也不知道"我塗抹著大墻",同樣地,骨架不知道"我被九百塊肉塗抹",肉也不知道"我塗抹著骨架"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肉在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 筋在身體內部連線著骨頭。就像用藤蔓捆綁的墻板,墻板不知道"我們被藤蔓捆綁",藤蔓也不知道"我們捆綁著墻板",同樣地,骨頭不知道"我們被筋連線",筋也不知道"我們連線著骨頭"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,筋在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 在骨頭中,跟骨支撐著踝骨。踝骨支撐著小腿骨。小腿骨支撐著大腿骨。大腿骨支撐著髖骨。髖骨支撐著脊柱。脊柱支撐著頸骨。頸骨支撐著頭骨。頭骨安置在頸骨上。頸骨安置在脊柱上。脊柱安置在髖骨上。髖骨安置在大腿骨上。大腿骨安置在小腿骨上。小腿骨安置在踝骨上。踝骨安置在跟骨上。

Tattha yathā iṭṭhakadārugomayādisañcayesu na heṭṭhimā heṭṭhimā jānanti 『mayaṃ uparime uparime ukkhipitvā ṭhitā』ti, nāpi uparimā uparimā jānanti 『mayaṃ heṭṭhimesu heṭṭhimesu patiṭṭhitā』ti, evameva na paṇhikaṭṭhi jānāti 『ahaṃ gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na gopphakaṭṭhi jānāti 『ahaṃ jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti 『ahaṃ ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na ūruṭṭhi jānāti 『ahaṃ kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na kaṭiṭṭhi jānāti 『ahaṃ piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti 『ahaṃ gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito』ti, na gīvaṭṭhi jānāti 『ahaṃ sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na sīsaṭṭhi jānāti 『ahaṃ gīvaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na gīvaṭṭhi jānāti 『ahaṃ piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhita』nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti 『ahaṃ kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito』ti, na kaṭiṭṭhi jānāti 『ahaṃ ūruṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na ūruṭṭhi jānāti 『ahaṃ jaṅghaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti 『ahaṃ gopphakaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na gopphakaṭṭhi jānāti 『ahaṃ paṇhikaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhi nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Aṭṭhimiñjaṃ tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbādīnaṃ anto pakkhittesu sinnavettaggādīsu na veḷupabbādīni jānanti 『amhesu vettaggādīni pakkhittānī』ti, nāpi vettaggādīni jānanti 『mayaṃ veḷupabbādīsu ṭhitānīti, evameva na aṭṭhīni jānanti 『amhākaṃ anto aṭṭhimiñjaṃ ṭhita』nti, nāpi aṭṭhimiñjaṃ jānāti 『ahaṃ aṭṭhīnaṃ anto ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhimiñjaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Vakkaṃ galavāṭakato nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanhārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā vaṇṭupanibaddhe ambaphaladvaye na vaṇṭaṃ jānāti 『mayā ambaphaladvayaṃ upanibaddha』nti, nāpi ambaphaladvayaṃ jānāti 『ahaṃ vaṇṭena upanibaddha』nti, evameva na thūlanhāru jānāti 『mayā vakkaṃ upanibaddha』nti, nāpi vakkaṃ jānāti 『ahaṃ thūlanhārunā upanibaddha』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vakkaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Hadayaṃ sarīrabbhantare uraṭṭhipañjaramajjhaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhapitāya maṃsapesiyā na jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ jānāti 『maṃ nissāya maṃsapesi ṭhapitā』ti, nāpi maṃsapesi jānāti 『ahaṃ jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhitā』ti, evameva na uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ jānāti 『maṃ nissāya hadayaṃ ṭhita』nti, nāpi hadayaṃ jānāti 『ahaṃ uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti hadayaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

在這裡,就像磚塊、木頭、牛糞等堆積物中,下面的不知道"我們支撐著上面的",上面的也不知道"我們安置在下面的上面",同樣地,跟骨不知道"我支撐著踝骨",踝骨不知道"我支撐著小腿骨",小腿骨不知道"我支撐著大腿骨",大腿骨不知道"我支撐著髖骨",髖骨不知道"我支撐著脊柱",脊柱不知道"我支撐著頸骨",頸骨不知道"我支撐著頭骨",頭骨不知道"我安置在頸骨上",頸骨不知道"我安置在脊柱上",脊柱不知道"我安置在髖骨上",髖骨不知道"我安置在大腿骨上",大腿骨不知道"我安置在小腿骨上",小腿骨不知道"我安置在踝骨上",踝骨不知道"我安置在跟骨上"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,骨頭在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 骨髓存在於各種骨頭的內部。就像放在竹節等內部的濕藤條等,竹節等不知道"藤條等放在我們裡面",藤條等也不知道"我們存在於竹節等裡面",同樣地,骨頭不知道"骨髓存在於我們內部",骨髓也不知道"我存在於骨頭內部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,骨髓在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 腎臟從喉嚨處出來,經過一個根部稍微前進後分成兩個,被粗大的筋連線著,圍繞著心臟肌肉。就像兩個芒果果實連線在一個莖上,莖不知道"兩個芒果果實連線在我上面",兩個芒果果實也不知道"我們連線在莖上",同樣地,粗大的筋不知道"腎臟連線在我上面",腎臟也不知道"我連線在粗大的筋上"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,腎臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 心臟依靠著身體內部胸腔的中央。就像放置在破舊車廂內部的一塊肉,破舊車廂內部不知道"一塊肉依靠著我放置",那塊肉也不知道"我依靠著破舊車廂內部放置",同樣地,胸腔內部不知道"心臟依靠著我",心臟也不知道"我依靠著胸腔內部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,心臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。

Yakanaṃ antosarīre dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā ukkhalikapālapassamhi lagge yamakamaṃsapiṇḍe na ukkhalikapālapassaṃ jānāti 『mayi yamakamaṃsapiṇḍo laggo』ti, nāpi yamakamaṃsapiṇḍo jānāti 『ahaṃ ukkhalikapālapasse laggo』ti, evameva na thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ jānāti 『maṃ nissāya yakanaṃ ṭhita』nti, nāpi yakanaṃ jānāti 『ahaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti yakanaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Kilomakesu paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca parivāretvā ṭhitaṃ, apaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pilotikapaliveṭhite maṃse na maṃsaṃ jānāti 『ahaṃ pilotikāya paliveṭhita』nti, nāpi pilotikā jānāti 『mayā maṃsaṃ paliveṭhita』nti, evameva na vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca jānāti 『ahaṃ kilomakena paṭicchanna』nti, nāpi kilomakaṃ jānāti 『mayā vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca paṭicchanna』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kilomakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Pihakaṃ hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitāya gomayapiṇḍiyā na koṭṭhakamatthakapassaṃ jānāti 『gomayapiṇḍi maṃ nissāya ṭhitā』ti, nāpi gomayapiṇḍi jānāti 『ahaṃ koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitā』ti, evameva na udarapaṭalassa matthakapassaṃ jānāti 『pihakaṃ maṃ nissāya ṭhita』nti, nāpi pihakaṃ jānāti 『ahaṃ udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pihakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Papphāsaṃ sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare hadayañca yakanañca uparichādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāne sakuṇakulāvake na jiṇṇakoṭṭhabbhantaraṃ jānāti 『mayi sakuṇakulāvako olambamāno ṭhito』ti, nāpi sakuṇakulāvako jānāti 『ahaṃ jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāno ṭhito』ti , evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti 『mayi papphāsaṃ olambamānaṃ ṭhita』nti, nāpi papphāsaṃ jānāti 『ahaṃ evarūpe sarīrabbhantare olambamānaṃ ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti papphāsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Antaṃ galavāṭakato karīsamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā lohitadoṇikāya obhujitvā ṭhapite chinnasīsadhamanikaḷevare na lohitadoṇi jānāti 『mayi dhamanikaḷevaraṃ ṭhita』nti, nāpi dhamanikaḷevaraṃ jānāti 『ahaṃ lohitadoṇikāyaṃ ṭhita』nti, evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti 『mayi antaṃ ṭhita』nti, nāpi antaṃ jānāti 『ahaṃ sarīrabbhantare ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

在這裡,在兩處位置的內部,依靠右側的支撐而存在的肝臟。就像在磨坊的石頭上放置的肉團,磨坊的石頭不知道"我被肉團支撐著",肉團也不知道"我支撐著磨坊的石頭",同樣地,位置的內部也不知道"我依靠肝臟而存在",肝臟也不知道"我依靠位置的內部而存在"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肝臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 在封閉的肝臟內,心臟和肚子被包圍著,而開放的肝臟則包裹著整個身體的肉。就像包裹在薄膜中的肉,肉不知道"我被薄膜包裹著",薄膜也不知道"我包裹著肉",同樣地,肝臟和心臟也不知道"我被封閉的肝臟包裹著",封閉的肝臟也不知道"我包裹著肝臟和心臟"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肝臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 在心臟的左側,依靠腹部的頂部而存在。就像在支撐的石頭上放置的牛糞團,牛糞團不知道"我依靠支撐的石頭而存在",支撐的石頭也不知道"我依靠牛糞團而存在",同樣地,腹部的頂部也不知道"我依靠肝臟而存在",肝臟也不知道"我依靠腹部的頂部而存在"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肝臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 在身體的內部,心臟和肝臟的兩處位置被覆蓋著。就像在破舊的籠子里懸掛的鳥兒,籠子不知道"我被鳥兒懸掛著",鳥兒也不知道"我懸掛在籠子里",同樣地,身體的內部也不知道"我被肝臟覆蓋著",肝臟也不知道"我覆蓋在身體內部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肝臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 在身體的內部,依靠肝臟和其他部位而存在。就像在紅色的木桶裡放置的切割的木頭,木桶不知道"我被切割的木頭支撐著",切割的木頭也不知道"我支撐著木桶",同樣地,身體的內部也不知道"我依靠肝臟而存在",肝臟也不知道"我存在於身體內部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肝臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。

Antaguṇaṃ antantare ekavīsati antabhoge bandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitesu rajjukesu na pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ jānāti 『rajjukā maṃ sibbetvā ṭhitā』ti, nāpi rajjukā jānanti 『mayaṃ pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitā』ti, evameva na antaṃ jānāti 『antaguṇaṃ maṃ ābandhitvā ṭhita』nti, nāpi antaguṇaṃ jānāti 『ahaṃ antaṃ bandhitvā ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaguṇaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Udariyaṃ udare ṭhitaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ. Tattha yathā suvānadoṇiyaṃ ṭhite suvānavamathumhi na suvānadoṇi jānāti 『mayi suvānavamathu ṭhito』ti, nāpi suvānavamathu jānāti 『ahaṃ suvānadoṇiyaṃ ṭhito』ti, evameva na udaraṃ jānāti 『mayi udariyaṃ ṭhita』nti, nāpi udariyaṃ jānāti 『ahaṃ udare ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti udariyaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Karīsaṃ pakkāsayasaṅkhāte aṭṭhaṅgulaveḷupabbasadise antapariyosāne ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbe omadditvā pakkhittāya saṇhapaṇḍumattikāya na veḷupabbaṃ jānāti 『mayi paṇḍumattikā ṭhitā』ti, nāpi paṇḍumattikā jānāti 『ahaṃ veḷupabbe ṭhitā』ti, evameva na pakkāsayo jānāti 『mayi karīsaṃ ṭhita』nti, nāpi karīsaṃ jānāti 『ahaṃ pakkāsaye ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti karīsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Matthaluṅgaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā purāṇalābukaṭāhe pakkhittāya piṭṭhapiṇḍiyā na lābukaṭāhaṃ jānāti 『mayi piṭṭhapiṇḍi ṭhitā』ti, nāpi piṭṭhapiṇḍi jānāti 『ahaṃ lābukaṭāhe ṭhitā』ti, evameva na sīsakaṭāhabbhantaraṃ jānāti 『mayi matthaluṅgaṃ ṭhita』nti, nāpi matthaluṅgaṃ jānāti 『ahaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti matthaluṅgaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Yaṃvā panaññampīti iminā āpokoṭṭhāsādīsu tīsu anugataṃ pathavīdhātuṃ lakkhaṇavasena yevāpanakaṃ pathaviṃ katvā dasseti.

Bāhirapathavīdhātuniddese ayoti kāḷalohaṃ. Lohanti jātilohaṃ, vijātilohaṃ, kittimalohaṃ, pisācalohanti catubbidhaṃ. Tattha ayo, sajjhu, suvaṇṇaṃ, tipu, sīsaṃ, tambalohaṃ, vekantakanti imāni satta jātilohāni nāma. Nāganāsikalohaṃ vijātilohaṃ nāma. Kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohaṃ, ārakūṭanti tīṇi kittimalohāni nāma. Morakkhakaṃ, puthukaṃ, malinakaṃ, capalakaṃ, selakaṃ, āṭakaṃ, bhallakaṃ, dūsilohanti aṭṭha pisācalohāni nāma. Tesu pañca jātilohāni pāḷiyaṃ visuṃ vuttāneva. Tambalohaṃ, vekantakalohanti imehi pana dvīhi jātilohehi saddhiṃ sesaṃ sabbampi idha lohanti veditabbaṃ.

腸繫膜在腸內部,將二十一段腸子連線在一起。就像縫製的擦腳繩圈,擦腳繩圈不知道"繩子縫製著我",繩子也不知道"我們縫製著擦腳繩圈",同樣地,腸子不知道"腸繫膜連線著我",腸繫膜也不知道"我連線著腸子"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,腸繫膜在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 胃中物存在於胃中,是已吃、已喝、已咀嚼、已品嚐的東西。就像在狗食盆中的狗嘔吐物,狗食盆不知道"狗嘔吐物在我裡面",狗嘔吐物也不知道"我在狗食盆裡",同樣地,胃不知道"胃中物在我裡面",胃中物也不知道"我在胃裡"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,胃中物在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 糞便存在於稱為直腸的、像八指寬的竹節一樣的腸子末端。就像在竹節中壓入的細黃泥土,竹節不知道"黃泥土在我裡面",黃泥土也不知道"我在竹節里",同樣地,直腸不知道"糞便在我裡面",糞便也不知道"我在直腸里"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,糞便在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 腦髓存在於頭蓋骨內部。就像在舊葫蘆殼中放入的麵團,葫蘆殼不知道"麵團在我裡面",麵團也不知道"我在葫蘆殼裡",同樣地,頭蓋骨內部不知道"腦髓在我裡面",腦髓也不知道"我在頭蓋骨內部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,腦髓在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 "或其他任何"這句話是指在水等三種部分中附帶的地界,根據其特徵而被稱為地。 在外部地界的解釋中,"鐵"是黑鐵。"金屬"有四種:天然金屬、混合金屬、人造金屬和鬼金屬。其中,鐵、白銀、黃金、錫、鉛、銅、水晶,這七種是天然金屬。龍鼻金屬是混合金屬。青銅、圓形金屬、黃銅,這三種是人造金屬。孔雀石、浮石、銹金屬、閃光金屬、巖石金屬、沙金屬、鐵礦石、劣質金屬,這八種是鬼金屬。在這些中,五種天然金屬在經文中已單獨提到。銅和水晶這兩種天然金屬,以及其餘所有的,在這裡都應理解為"金屬"。

Tipūti setatipu. Sīsanti kāḷatipu. Sajjhūti rajataṃ. Muttāti sāmuddikamuttā. Maṇīti ṭhapetvā pāḷiāgate veḷuriyādayo seso jotirasādibhedo sabbopi maṇi. Veḷuriyoti vaṃsavaṇṇamaṇi. Saṅkhoti sāmuddikasaṅkho. Silāti kāḷasilā, paṇḍusilā, setasilātiādibhedā sabbāpi silā. Pavāḷanti pavāḷameva. Rajatanti kahāpaṇo. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Lohitaṅkoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaramaṇi. Tiṇādīsu bahisārā antamaso nāḷikerādayopi tiṇaṃ nāma. Antosāraṃ antamaso dārukhaṇḍampi kaṭṭhaṃ nāma. Sakkharāti muggamattato yāva muṭṭhippamāṇā marumbā sakkharā nāma. Muggamattato pana heṭṭhā vālikāti vuccati. Kaṭhalanti yaṃ kiñci kapālaṃ. Bhūmīti pathavī. Pāsāṇoti antomuṭṭhiyaṃ asaṇṭhahanato paṭṭhāya hatthippamāṇaṃ asampatto pāsāṇo nāma. Hatthippamāṇato paṭṭhāya pana upari pabbato nāma. Yaṃ vā panāti iminā tālaṭṭhi-nāḷikera-phalādibhedaṃ sesapathaviṃ gaṇhāti. Yā ca ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirāti iminā dvepi pathavīdhātuyo kakkhaḷaṭṭhena lakkhaṇato ekā pathavīdhātu evāti dasseti.

錫是白錫。鉛是黑錫。白銀是銀。珍珠是海珍珠。寶石是除了經典中提到的琉璃等之外的所有寶石,包括光明寶等各種。琉璃是竹色的寶石。貝殼是海貝殼。石頭是所有種類的石頭,包括黑石、黃石、白石等。珊瑚就是珊瑚。銀是錢幣。黃金是金子。紅寶石是紅色寶石。貓眼石是雜色寶石。草等包括外皮堅硬的,甚至椰子等也稱為草。內部堅硬的,甚至木塊也稱為木頭。砂礫是從綠豆大小到拳頭大小的碎石稱為砂礫。比綠豆小的則稱為沙子。陶片是任何種類的碎片。土地是地。巖石是從不能握在手中開始,到未達到像那么大的稱為巖石。從像那么大開始往上則稱為山。"或其他任何"這句話包括其餘的地,如棕櫚樹幹、椰子果等各種。"無論是內在的地界還是外在的"這句話表明,這兩種地界在堅硬性的特徵上是同一個地界。

174.Āpodhātuniddesādīsu heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Āpo āpogatantiādīsu ābandhanavasena āpo. Tadeva āposabhāvaṃ gatattā āpogataṃ nāma. Snehavasena sneho. Soyeva snehasabhāvaṃ gatattā snehagataṃ nāma. Bandhanattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa bandhanabhāvo. Pittaṃ semhantiādīnipi vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pariggahetvā dhātuvaseneva manasikātabbāni.

Tatrāyaṃ nayo – pittesu hi abaddhapittaṃ jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ, baddhapittaṃ pittakosake ṭhitaṃ. Tattha yathā pūvaṃ byāpetvā ṭhite tele na pūvaṃ jānāti 『telaṃ maṃ byāpetvā ṭhita』nti, nāpi telaṃ jānāti 『ahaṃ pūvaṃ byāpetvā ṭhita』nti, evameva na sarīraṃ jānāti 『abaddhapittaṃ maṃ byāpetvā ṭhita』nti, nāpi abaddhapittaṃ jānāti 『ahaṃ sarīraṃ byāpetvā ṭhita』nti. Yathā ca vassodakena puṇṇe kosātakīkosake na kosātakīkosako jānāti 『mayi vassodakaṃ ṭhita』nti, nāpi vassodakaṃ jānāti 『ahaṃ kosātakīkosake ṭhita』nti, evameva na pittakosako jānāti mayi baddhapittaṃ ṭhitanti, nāpi baddhapittaṃ jānāti 『ahaṃ pittakosake ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pittaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Semhaṃ ekapatthapūrappamāṇaṃ udarapaṭale ṭhitaṃ. Tattha yathā upari sañjātapheṇapaṭalāya candanikāya na candanikā jānāti 『mayi pheṇapaṭalaṃ ṭhita』nti, nāpi pheṇapaṭalaṃ jānāti 『ahaṃ candanikāya ṭhita』nti, evameva na udarapaṭalaṃ jānāti 『mayi semhaṃ ṭhita』nti, nāpi semhaṃ jānāti 『ahaṃ udarapaṭale ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti semhaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Pubbo anibaddhokāso, yattha yattheva khāṇukaṇṭakappaharaṇaaggijālādīhi abhihaṭe sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapīḷakādayo vā uppajjanti, tattha tattheva tiṭṭhati. Tattha yathā pharasuppahārādivasena paggharitaniyāse rukkhe na rukkhassa pharasuppahārādippadesā jānanti 『amhesu niyyāso ṭhito』ti, nāpi niyyāso jānāti 『ahaṃ rukkhassa pharasuppahārādippadesesu ṭhito』ti, evameva na sarīrassa khāṇukaṇṭakādīhi abhihaṭappadesā jānanti 『amhesu pubbo ṭhito』ti, nāpi pubbo jānāti 『ahaṃ tesu padesesu ṭhito』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pubbo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

174.在水界等的解釋中,應當按照前面所說的方法來理解。在"水、水性"等詞中,水是指具有凝聚性的水。由於具有水的本性而稱為水性。由於具有粘性而稱為粘液。由於具有粘液的本性而稱為粘液性。"物質的凝聚性"是指不可分離的物質的凝聚狀態。膽汁、痰等也應當根據顏色、形狀、方向、位置、界限等方面來把握,並且只從界的角度來思維。 在這裡,方法如下:在膽汁中,不結合的膽汁與生命根相連,遍佈全身;結合的膽汁存在於膽囊中。就像油遍佈在糕點中,糕點不知道"油遍佈在我裡面",油也不知道"我遍佈在糕點裡";同樣地,身體不知道"不結合的膽汁遍佈在我裡面",不結合的膽汁也不知道"我遍佈在身體里"。就像裝滿雨水的葫蘆,葫蘆不知道"雨水在我裡面",雨水也不知道"我在葫蘆里";同樣地,膽囊不知道"結合的膽汁在我裡面",結合的膽汁也不知道"我在膽囊里"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,膽汁在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 痰約一碗量,存在於腹膜中。就像在上面形成泡沫層的污水池,污水池不知道"泡沫層在我上面",泡沫層也不知道"我在污水池上面";同樣地,腹膜不知道"痰在我裡面",痰也不知道"我在腹膜里"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,痰在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 膿沒有固定的位置,無論在身體的哪個部位被木樁、刺、打擊、火燒等傷害,血液凝結后形成膿,或者產生膿包、瘡等,就在那裡存在。就像因斧頭砍傷等而流出樹液的樹,樹的被斧頭砍傷等的部位不知道"樹液在我們這裡",樹液也不知道"我在樹的被斧頭砍傷等的部位";同樣地,身體被木樁、刺等傷害的部位不知道"膿在我們這裡",膿也不知道"我在這些部位"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,膿在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。

Lohitesu saṃsaraṇalohitaṃ abaddhapittaṃ viya sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ. Sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūraṇappamāṇaṃ vakkahadayayakanapapphāsāni tementaṃ ṭhitaṃ. Tattha saṃsaraṇalohite abaddhapittasadisova vinicchayo. Itaraṃ pana yathā jajjarakapālaṭṭhe udake heṭṭhā leḍḍukhaṇḍāni temayamāne na leḍḍukhaṇḍāni jānanti 『mayaṃ udakena temiyamānā ṭhitā』ti, nāpi udakaṃ jānāti 『ahaṃ leḍḍukhaṇḍāni tememī』ti, evameva na yakanassa heṭṭhābhāgaṭṭhānaṃ vakkādīni vā jānanti 『mayi lohitaṃ ṭhitaṃ, amhe vā temayamānaṃ ṭhita』nti, nāpi lohitaṃ jānāti 『ahaṃ yakanassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā vakkādīni temayamānaṃ ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lohitaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Sedo aggisantāpādikālesu kesalomakūpavivarāni pūretvā tiṭṭhati ceva paggharati ca. Tattha yathā udakā abbūḷhamattesu bhisamuḷālakumudanāḷakalāpesu na bhisādikalāpavivarāni jānanti 『amhehi udakaṃ paggharatī』ti, nāpi bhisādikalāpavivarehi paggharantaṃ udakaṃ jānāti 『ahaṃ bhisādikalāpavivarehi paggharāmī』ti, evameva na kesalomakūpavivarāni jānanti 『amhehi sedo paggharatī』ti, nāpi sedo jānāti 『ahaṃ kesalomakūpavivarehi paggharāmī』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti sedo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Medo thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito patthinnasneho. Tattha yathā haliddipilotikapaṭicchanne maṃsapuñje na maṃsapuñjo jānāti 『maṃ nissāya haliddipilotikā ṭhitā』ti, nāpi haliddipilotikā jānāti 『ahaṃ maṃsapuñjaṃ nissāya ṭhitā』ti, evameva na sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ jānāti 『maṃ nissāya medo ṭhito』ti, nāpi medo jānāti 『ahaṃ sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ nissāya ṭhito』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti medo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto patthinnasneho patthinnayūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Assu yadā sañjāyati tadā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā udakapuṇṇesu taruṇatālaṭṭhikūpakesu na taruṇatālaṭṭhikūpakā jānanti 『amhesu udakaṃ ṭhita』nti, nāpi udakaṃ jānāti 『ahaṃ taruṇatālaṭṭhikūpakesu ṭhita』nti, evameva na akkhikūpakā jānanti 『amhesu assu ṭhita』nti, nāpi assu jānāti 『ahaṃ akkhikūpakesu ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti assu nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

在血液中,不結合的膽汁像遍佈全身的血液一樣存在。凝聚的血液填充在肝臟的下方,形成一個如同一碗量的量度。就像在一片血液中,不結合的膽汁的性質是顯而易見的。其他的,就像在水中,在水面下的青蛙等並不知道"水在我們裡面",水也不知道"我在青蛙等裡面";同樣地,在肝臟下方的部分也不知道"血在我裡面",血也不知道"我填充在肝臟下方的部分"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,血液在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 汗是在高溫下,填充在毛孔中而存在的,並且流動。就像在水中,在水面下的蓮花等並不知道"水在我們裡面",水也不知道"我在蓮花等裡面";同樣地,毛孔也不知道"汗在我裡面",汗也不知道"我填充在毛孔中"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,汗在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 脂肪覆蓋著全身,依賴於瘦弱的肌肉等而存在。就像在黃油包裹的肉塊中,肉塊並不知道"我依賴於黃油而存在",黃油也不知道"我依賴於肉塊而存在";同樣地,在全身的肌肉等也不知道"我依賴於脂肪而存在",脂肪也不知道"我依賴於全身的肌肉等而存在"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,脂肪在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 眼淚在形成時,填充在眼窩中而存在或流動。就像在水中,在年輕的椰子殼中並不知道"水在我們裡面",水也不知道"我在年輕的椰子殼裡面";同樣地,眼窩也不知道"眼淚在我裡面",眼淚也不知道"我填充在眼窩中"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,眼淚在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。

Vasā aggisantāpādikāle hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhināsapuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitavilīnasneho. Tattha yathā pakkhittatele ācāme na ācāmo jānāti 『maṃ telaṃ ajjhottharitvā ṭhita』nti, nāpi telaṃ jānāti 『ahaṃ ācāmaṃ ajjhottharitvā ṭhita』nti, evameva na hatthatalādippadeso jānāti 『maṃ vasā ajjhottharitvā ṭhitā』ti, nāpi vasā jānāti 『ahaṃ hatthatalādippadese ajjhottharitvā ṭhitā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vasā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Kheḷo tathārūpe kheḷuppattipaccaye sati ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhāya tiṭṭhati. Tattha yathā abbocchinnaudakanissande nadītīrakūpake na kūpatalaṃ jānāti 『mayi udakaṃ santiṭṭhatī』ti, nāpi udakaṃ jānāti 『ahaṃ kūpatale santiṭṭhāmī』ti , evameva na jivhātalaṃ jānāti 『mayi ubhohi kapolapassehi orohitvā kheḷo ṭhito』ti, nāpi kheḷo jānāti 『ahaṃ ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhātale ṭhito』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kheḷo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Siṅghāṇikā yadā sañjāyati tadā nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā pūtidadhibharitāya sippikāya na sippikā jānāti 『mayi pūtidadhi ṭhita』nti, nāpi pūtidadhi jānāti 『ahaṃ sippikāya ṭhita』nti, evameva na nāsāpuṭā jānanti 『amhesu siṅghāṇikā ṭhitā』ti, nāpi siṅghāṇikā jānāti 『ahaṃ nāsāpuṭesu ṭhitā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti siṅghāṇikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Lasikā aṭṭhikasandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīsu ṭhitā. Tattha yathā telabbhañjite akkhe na akkho jānāti 『maṃ telaṃ abbhañjitvā ṭhita』nti, nāpi telaṃ jānāti 『ahaṃ akkhaṃ abbhañjitvā ṭhita』nti, evameva na asītisatasandhayo jānanti 『lasikā amhe abbhañjitvā ṭhitā』ti, nāpi lasikā jānāti 『ahaṃ asītisatasandhayo abbhañjitvā ṭhitā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lasikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Muttaṃ vatthissa abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā candanikāya pakkhitte adhomukhe ravaṇaghaṭe na ravaṇaghaṭo jānāti 『mayi candanikāraso ṭhito』ti, nāpi candanikāraso jānāti 『ahaṃ ravaṇaghaṭe ṭhito』ti, evameva na vatthi jānāti 『mayi muttaṃ ṭhita』nti, nāpi muttaṃ jānāti 『ahaṃ vatthimhi ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti muttaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti. Yaṃ vā panāti avasesesu tīsu koṭṭhāsesu āpodhātuṃ sandhāya vuttaṃ.

在汗液中,濕氣像遍佈全身的濕氣一樣存在。就像在塗抹油的情況下,不知油塗抹在我身上,油也不知"我塗抹在塗抹油的地方";同樣地,手掌等部位也不知"濕氣塗抹在我身上",濕氣也不知"我塗抹在手掌等部位"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,濕氣在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 在這種狀態下,濕氣因條件而存在,在兩側的頰部下降並停留在舌頭上。就像在被水淹沒的河流中,水面下的部分並不知道"水在我裡面",水也不知"我在水面下";同樣地,舌頭的底部也不知"濕氣從兩側的頰部下降而停留在我上面",濕氣也不知"我停留在舌頭底部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,濕氣在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 獅子吼聲產生時,它在鼻孔中充滿並存在或流動。就像在充滿腐臭的黏土中,黏土並不知道"我被腐臭填滿",腐臭也不知"我在黏土里";同樣地,鼻孔也不知"獅子吼聲在我們這裡",獅子吼聲也不知"我在鼻孔里"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,獅子吼聲在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 面板在骨頭關節處的接觸中,在八十個關節上存在。就像在塗抹油的眼睛上,眼睛並不知道"我被油塗抹",油也不知"我在眼睛裡";同樣地,八十個關節也不知"面板在我們這裡",面板也不知"我在八十個關節上"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,面板在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 珍珠在衣物的內部存在。就像在塗抹油的情況下,向下傾斜的聲音的容器並不知道"我被珍珠填滿",珍珠也不知"我在容器里";同樣地,衣物也不知"珍珠在我裡面",珍珠也不知"我在衣物里"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,珍珠在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。或者說,這是爲了說明其他三種部分的水界。

Bāhiraāpodhātuniddese mūlaṃ paṭicca nibbatto raso mūlaraso nāma. Khandharasādīsupi eseva nayo. Khīrādīni pākaṭāneva. Yathā pana bhesajjasikkhāpade evamidha niyamo natthi. Yaṃ kiñci khīraṃ khīrameva. Sesesupi eseva nayo. Bhummānīti āvāṭādīsu ṭhitaudakāni. Antalikkhānīti pathaviṃ appattāni vassodakāni. Yaṃ vā panāti himodakakappavināsakaudakapathavīsandhārakaudakādīni idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhāni.

175.Tejodhātuniddese tejanavasena tejo. Tejova tejobhāvaṃ gatattā tejogataṃ. Usmāti uṇhākāro. Usmāva usmābhāvaṃ gatattā usmāgataṃ. Usumanti caṇḍausumaṃ. Tadeva usumabhāvaṃ gatattā usumagataṃ. Yena cāti yena tejogatena kuppitena. Santappatīti ayaṃ kāyo santappati, ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti. Yena ca jīrīyatīti yena ayaṃ kāyo jīrīyati, indriyavekallataṃ balaparikkhayaṃ valipalitādibhāvañca pāpuṇāti. Yena ca pariḍayhatīti yena kuppitena ayaṃ kāyo ḍayhati, so ca puggalo 『ḍayhāmi ḍayhāmī』ti kandanto satadhotasappigosītacandanādilepanañceva tālavaṇṭavātañca paccāsīsati. Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchatīti yenetaṃ asitaṃ vā odanādi, pītaṃ vā pānakādi, khāyitaṃ vā piṭṭhakhajjakādi, sāyitaṃ vā ambapakkamadhuphāṇitādi sammā paripākaṃ gacchati, rasādibhāvena vivekaṃ gacchatīti attho. Ettha ca purimā tayo tejodhātū catusamuṭṭhānā, pacchimo kammasamuṭṭhānova. Ayaṃ tāvettha padasaṃvaṇṇanā.

Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu 『yena santappati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū』ti manasi karoti; 『yena jīrīyati, yena pariḍayhati, yena asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū』ti manasi karoti. Yaṃ vā panāti imasmiṃ sarīre pākatiko eko utu atthi, so yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭho.

Bāhiratejodhātuniddese kaṭṭhaṃ paṭicca pajjalito kaṭṭhupādāno aggi kaṭṭhaggi nāma. Sakalikaggiādīsupi eseva nayo. Saṅkāraggīti kacavaraṃ saṃkaḍḍhitvā jālāpito kacavaraggi. Indaggīti asaniaggi. Aggisantāpoti jālāya vā vītaccikaṅgārānaṃ vā santāpo. Sūriyasantāpoti ātapo. Kaṭṭhasannicayasantāpoti kaṭṭharāsiṭṭhāne santāpo. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti petaggi kappavināsaggi nirayaggiādayo idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.

在外部水界的解釋中,依靠根而產生的液體稱為根液。對於樹幹液等也是同樣的道理。牛奶等是明顯的。就像在藥物學習戒條中那樣,這裡沒有限制。任何牛奶都是牛奶。對於其他的也是同樣的道理。地面的是指存在於坑洼等處的水。天空的是指還未落到地面的雨水。"或其他任何"是指冰水、劫末水、支撐地球的水等,這些都包含在這裡的附加部分中。 175.在火界的解釋中,因為有加熱的作用而稱為火。火本身因為具有火的性質而稱為火性。熱是指熱的狀態。熱本身因為具有熱的性質而稱為熱性。暖是指強烈的暖。它本身因為具有暖的性質而稱為暖性。"由此而"是指由於這火性的激動。"被加熱"是指這個身體被加熱,因為一日熱等而產生熱。"由此而衰老"是指由於這個身體衰老,達到感官能力的缺失、力量的耗盡、皺紋白髮等狀態。"由此而燃燒"是指由於這個激動,這個身體燃燒,那個人喊叫著"我在燃燒,我在燃燒",渴望百次洗凈的酥油、牛乳、檀香等的塗抹以及棕櫚扇的風。"由此而所吃、所喝、所咀嚼、所品嚐的得到適當的消化"是指由於這個,所吃的如飯等,所喝的如飲料等,所咀嚼的如麵食點心等,所品嚐的如芒果、蜂蜜、糖漿等得到適當的消化,意思是變成汁液等的分離狀態。這裡,前三種火界是由四種因緣產生的,最後一種只是由業產生的。這就是這裡的詞語解釋。 這是思維的方法:在這裡,比丘思維"由此而被加熱的,這在身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、具有消化作用的火界";他思維"由此而衰老的,由此而燃燒的,由此而所吃、所喝、所咀嚼、所品嚐的得到適當消化的,這在身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、具有消化作用的火界"。"或其他任何"是指在這個身體中有一種自然的溫度,它包含在這裡的附加部分中。 在外部火界的解釋中,依靠木頭而燃燒的、以木頭為燃料的火稱為木火。對於木屑火等也是同樣的道理。垃圾火是指收集垃圾而點燃的垃圾火。因陀羅火是指雷電火。火的熱是指火焰或無焰炭火的熱。太陽的熱是指陽光。木堆的熱是指木堆處的熱。對於其他的也是同樣的道理。"或其他任何"是指餓鬼火、劫末火、地獄火等,這些都包含在這裡的附加部分中。

176.Vāyodhātuniddese vāyanavasena vāyo. Vāyova vāyobhāvaṃ gatattā vāyogataṃ. Thambhitattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa thambhitabhāvo. Uddhaṅgamā vātāti uggārahikkādi pavattakā uddhaṃ ārohanavātā . Adhogamā vātāti uccārapassāvādinīharaṇakā adho orohanavātā. Kucchisayā vātāti antānaṃ bahivātā. Koṭṭhāsayā vātāti antānaṃ antovātā. Aṅgamaṅgānusārino vātāti dhamanijālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādinibbattakā vātā. Satthakavātāti sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā. Khurakavātāti khurena viya hadayaṃ phālanavātā. Uppalakavātāti hadayamaṃsameva uppāṭanakavātā. Assāsoti antopavisananāsikāvato. Passāsoti bahinikkhamananāsikāvato. Ettha ca purimā sabbe catusamuṭṭhānā, assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva. Ayamettha padavaṇṇanā.

Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu uddhaṅgamādibhede vāte uddhaṅgamādivasena pariggahetvā 『uddhaṅgamā vātā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto vitthambhanākāro vāyodhātū』ti manasi karoti. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti sese vāyokoṭṭhāse anugatā vātā idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.

Bāhiravāyodhātuniddese puratthimā vātāti puratthimadisato āgatā vātā. Pacchimuttaradakkhiṇesupi eseva nayo. Sarajā vātāti saha rajena sarajā. Arajā vātāti rajavirahitā suddhā arajā nāma. Sītāti sītautusamuṭṭhānā sītavalāhakantare samuṭṭhitā. Uṇhāti uṇhautusamuṭṭhānā uṇhavalāhakantare samuṭṭhitā. Parittāti mandā tanukavātā. Adhimattāti balavavātā. Kāḷāti kāḷavalāhakantare samuṭṭhitā, yehi abbhāhato chavivaṇṇo kāḷako hoti. Tesaṃ etaṃ adhivacanantipi eke. Verambhavātāti yojanato upari vāyanavātā. Pakkhavātāti antamaso makkhikāyapi pakkhāyūhanasamuṭṭhitā vātā. Supaṇṇavātāti garuḷavātā. Kāmañca imepi pakkhavātāva ussadavasena pana visuṃ gahitā. Tālavaṇṭavātāti tālapaṇṇehi vā aññena vā kenaci maṇḍalasaṇṭhānena samuṭṭhāpitā vātā. Vidhūpanavātāti bījanapattakena samuṭṭhāpitā vātā. Imāni ca tālavaṇṭavidhūpanāni anuppannampi vātaṃ uppādenti, uppannampi parivattenti. Yaṃ vā panāti idha pāḷiāgate ṭhapetvā sesavātā yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.

176.在風界的解釋中,因為有吹動的作用而稱為風。風本身因為具有風的性質而稱為風性。"物質的僵硬性"是指不可分離的物質的僵硬狀態。上行風是指引起打嗝、呃逆等的向上升起的風。下行風是指引起大小便等排出的向下降下的風。腹中風是指腸子外部的風。腸中風是指腸子內部的風。遍行全身的風是指沿著脈絡網遍佈全身各肢節,產生彎曲伸展等作用的風。刀風是指像刀切斷關節連線一樣執行的風。剃刀風是指像剃刀一樣切割心臟的風。蓮花風是指像拔出蓮花一樣拔出心肉的風。入息是指從鼻子進入的氣息。出息是指從鼻子呼出的氣息。這裡,前面所有的風都是由四種因緣產生的,而入息出息只是由心產生的。這就是這裡的詞語解釋。 這是思維的方法:在這裡,比丘把上行等各種風按照上行等方式把握后,思維"上行風在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、具有支撐作用的風界"。對於其他的也是同樣的方法。"或其他任何"是指其餘風的部分中附帶的風,這些都包含在這裡的附加部分中。 在外部風界的解釋中,東風是指從東方來的風。對於西北南也是同樣的道理。有塵風是指帶有塵土的風。無塵風是指沒有塵土的純凈風。冷風是指由冷季節產生的,在冷雲中產生的。熱風是指由熱季節產生的,在熱雲中產生的。微風是指輕微的細風。強風是指猛烈的風。黑風是指在黑雲中產生的,被它們擊中的面板會變黑。有些人說這是它們的代名詞。高空風是指在一由旬以上吹動的風。翅風是指至少由蚊子的翅膀扇動產生的風。金翅鳥風是指大鵬鳥的風。雖然這些也是翅風,但因為特別強烈所以單獨列出。棕櫚扇風是指由棕櫚葉或其他任何圓形物產生的風。扇風是指由扇子產生的風。這些棕櫚扇和扇子不僅能產生未生的風,也能改變已生的風。"或其他任何"是指除了在經文中提到的,其餘的風都包含在這裡的附加部分中。

177.Ākāsadhātuniddese appaṭighaṭṭanaṭṭhena na kassatīti ākāso. Ākāsova ākāsabhāvaṃ gatattā ākāsagataṃ. Aghaṭṭanīyatāya aghaṃ. Aghameva aghabhāvaṃ gatattā aghagataṃ. Vivaroti antaraṃ. Tadeva vivarabhāvaṃ gatattā vivaragataṃ. Asamphuṭṭhaṃ maṃsalohitehīti maṃsalohitehi nissaṭaṃ. Kaṇṇacchiddantiādi pana tasseva pabhedadassanaṃ. Tattha kaṇṇacchiddanti kaṇṇasmiṃ chiddaṃ vivaraṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhokāso. Sesesupi eseva nayo. Yenāti yena vivarena etaṃ asitādibhedaṃ ajjhoharaṇīyaṃ ajjhoharati, anto paveseti. Yatthāti yasmiṃ antoudarapaṭalasaṅkhāte okāse etadeva catubbidhaṃ ajjhoharaṇīyaṃ tiṭṭhati. Yenāti yena vivarena sabbampetaṃ vipakkaṃ kasaṭabhāvaṃ āpannaṃ nikkhamati, taṃ udarapaṭalato yāva karīsamaggā vidatthicaturaṅgulamattaṃ chiddaṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhaṃ nissaṭaṃ ākāsadhātūti veditabbaṃ. Yaṃ vā panāti ettha cammantaraṃ maṃsantaraṃ nhāruntaraṃ aṭṭhintaraṃ lomantaranti idaṃ sabbaṃ yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhaṃ.

Bāhirakaākāsadhātuniddese asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehīti catūhi mahābhūtehi nissaṭaṃ bhittichiddakavāṭachiddādikaṃ veditabbaṃ. Iminā yasmiṃ ākāse parikammaṃ karontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti taṃ kathitaṃ.

178.Viññāṇadhātuniddese cakkhuviññāṇasaṅkhātā dhātu cakkhuviññāṇadhātu. Sesāsupi eseva nayo. Iti imāsu chasu dhātūsu pariggahitāsu aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Kathaṃ? Pathavītejovāyodhātuggahaṇena tāva phoṭṭhabbadhātu gahitāva hoti, āpodhātuākāsadhātuggahaṇena dhammadhātu, viññāṇadhātuggahaṇena tassā purecārikapacchācārikattā manodhātu gahitāva hoti. Cakkhuviññāṇadhātuādayo sutte āgatā eva. Sesā nava āharitvā dassetabbā . Cakkhuviññāṇadhātuggahaṇena hi tassā nissayabhūtā cakkhudhātu, ārammaṇabhūtā rūpadhātu ca gahitāva honti. Evaṃ sotaviññāṇadhātuādiggahaṇena sotadhātuādayoti aṭṭhārasāpi gahitāva honti. Tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggaho kathito hoti. Sattahi arūpapariggaho. Dhammadhātuyā siyā rūpapariggaho, siyā arūpapariggaho. Iti aḍḍhekādasahi dhātūhi rūpapariggaho, aḍḍhaṭṭhadhātūhi arūpapariggahoti rūpārūpapariggaho kathito hoti. Rūpārūpaṃ pañcakkhandhā. Taṃ hoti dukkhasaccaṃ. Taṃsamuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ . Ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ. Taṃpajānano maggo maggasaccanti idaṃ catusaccakammaṭṭhānaṃ aṭṭhārasadhātuvasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitanti veditabbaṃ.

177.在空界的解釋中,因為不受阻礙的特性而不被耕耘,所以稱為空。空本身因為具有空的性質而稱為空性。因為不可觸碰而稱為虛。虛本身因為具有虛的性質而稱為虛性。孔隙是指間隙。它本身因為具有孔隙的性質而稱為孔隙性。"不被肉和血接觸"是指與肉和血分離。耳孔等是對它的分類說明。其中,耳孔是指耳朵中的孔隙,是不被肉和血接觸的空間。對於其他的也是同樣的道理。"由此"是指由這個孔隙,吞嚥這些可吞嚥的食物等,進入內部。"在那裡"是指在被稱為內腹膜的空間中,這四種可吞嚥的食物停留。"由此"是指由這個孔隙,所有這些消化后變成渣滓的排出,應當知道從腹膜到大便道,約一拃四指寬的孔隙,不被肉和血接觸,是分離的空界。"或其他任何"是指這裡面板之間、肉之間、筋之間、骨之間、毛髮之間,所有這些都包含在附加部分中。 在外部空界的解釋中,"不被四大種接觸"是指應當理解為與四大種分離的墻壁孔、門孔等。這裡說的是在修習時產生四禪五禪的那個空間。 178.在識界的解釋中,被稱為眼識的界是眼識界。對於其他的也是同樣的道理。這樣,在把握了這六界時,十八界就都被把握了。怎麼說呢?首先,通過把握地、火、風界,觸界就被把握了;通過把握水界和空界,法界就被把握了;通過把握識界,因為它是意界的前導和後續,所以意界也被把握了。眼識界等在經中已經出現。其餘的九界應當引用來說明。因為通過把握眼識界,作為它的所依的眼界和作為它的所緣的色界也就被把握了。同樣地,通過把握耳識界等,耳界等也就被把握了,這樣十八界都被把握了。在這些界中,通過十界說明了對色的把握。通過七界說明了對無色的把握。通過法界,可能是對色的把握,可能是對無色的把握。這樣,通過十一個半界說明了對色的把握,通過七個半界說明了對無色的把握,因此說明了對色無色的把握。色和無色是五蘊。這是苦諦。產生它的前面的愛是集諦。兩者的不生起是滅諦。了知它的道是道諦。應當知道,這是對專注於十八界的比丘所說的四諦業處,直到達到阿羅漢果的頂點的結論。

  1. Idāni dutiyachakkaṃ dassento aparāpi cha dhātuyotiādimāha. Tattha sukhadhātu dukkhadhātūti kāyappasādavatthukāni sukhadukkhāni sappaṭipakkhavasena yugaḷakato dassitāni. Sukhañhi dukkhassa paṭipakkho, dukkhaṃ sukhassa. Yattakaṃ sukhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ dukkhaṃ pharati. Yattakaṃ dukkhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ sukhaṃ pharati. Somanassadhātu domanassadhātūti idampi tatheva yugaḷakaṃ kataṃ. Somanassañhi domanassassa paṭipakkho, domanassaṃ somanassassa. Yattakaṃ somanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ domanassaṃ pharati. Yattakaṃ domanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ somanassaṃ pharati.

Upekkhādhātu avijjādhātūti idaṃ pana dvayaṃ sarikkhakavasena yugaḷakaṃ kataṃ. Ubhayampi hetaṃ avibhūtattā sarikkhakaṃ hoti. Tattha sukhadukkhadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā kāyaviññāṇadhātu, vatthubhūtā kāyadhātu, ārammaṇabhūtā phoṭṭhabbadhātu ca gahitāva honti. Somanassadomanassadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā manoviññāṇadhātu gahitā hoti. Avijjādhātuggahaṇena dhammadhātu gahitā. Upekkhādhātuggahaṇena cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātumanodhātuyo , tāsaṃyeva vatthārammaṇabhūtā cakkhudhāturūpadhātuādayo ca gahitāti evaṃ aṭṭhārasapi dhātuyo gahitāva honti. Idāni tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggahotiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Evampi ekassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitaṃ hotīti veditabbaṃ. Tattha katamā sukhadhātu yaṃ kāyikaṃ sātanti ādīni heṭṭhā vuttanayāneva.

  1. Tatiyachakke kāmoti dve kāmā – vatthukāmo ca kilesakāmo ca. Tattha kilesakāmaṃ sandhāya kāmapaṭisaṃyuttā dhātu kāmadhātu, kāmavitakkassetaṃ nāmaṃ. Vatthukāmaṃ sandhāya kāmoyeva dhātu kāmadhātu, kāmāvacaradhammānametaṃ nāmaṃ. Byāpādapaṭisaṃyuttā dhātu byāpādadhātu, byāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Byāpādova dhātu byāpādadhātu, dasaāghātavatthukassa paṭighassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsā paṭisaṃyuttā dhātu vihiṃsādhātu, vihiṃsāvitakkassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsāyeva dhātu vihiṃsādhātu, parasattavihesanassetaṃ nāmaṃ. Ayaṃ pana heṭṭhā anāgatattā evaṃ atthādivibhāgato veditabbā – vihiṃsanti etāya satte, vihiṃsanaṃ vā etaṃ sattānanti vihiṃsā. Sā viheṭhanalakkhaṇā, karuṇāpaṭipakkhalakkhaṇā vā; parasantāne ubbegajananarasā, sakasantāne karuṇāviddhaṃsanarasā vā; dukkhāyatanapaccupaṭṭhānā; paṭighapadaṭṭhānāti veditabbā. Nekkhammaṃ vuccati lobhā nikkhantattā alobho, nīvaraṇehi nikkhantattā paṭhamajjhānaṃ, sabbākusalehi nikkhantattā sabbakusalaṃ. Nekkhammapaṭisaṃyuttā dhātu nekkhammadhātu, nekkhammavitakkassetaṃ nāmaṃ. Nekkhammameva dhātu nekkhammadhātu, sabbassāpi kusalassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādapaṭisaṃyuttā dhātu abyāpādadhātu, abyāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādova dhātu abyāpādadhātu, mettāyetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāpaṭisaṃyuttā dhātu avihiṃsādhātu, avihiṃsā vitakkassetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāva dhātu avihiṃsādhātu, karuṇāyetaṃ nāmaṃ.

179.現在爲了顯示第二個六法,他說"另外六界"等。其中,樂界和苦界是以身體清凈為基礎的樂和苦,通過相對的方式成對顯示。因為樂是苦的對立,苦是樂的對立。樂遍滿的地方,苦也遍滿;苦遍滿的地方,樂也遍滿。喜界和憂界也同樣成對。因為喜是憂的對立,憂是喜的對立。喜遍滿的地方,憂也遍滿;憂遍滿的地方,喜也遍滿。 舍界和無明界這兩個是通過相似的方式成對的。因為這兩者都是不明顯的,所以是相似的。其中,通過把握樂苦界,與之相應的身識界、作為所依的身界、作為所緣的觸界也就被把握了。通過把握喜憂界,與之相應的意識界就被把握了。通過把握無明界,法界就被把握了。通過把握舍界,眼耳鼻舌識界和意界,以及作為它們的所依和所緣的眼界色界等也就被把握了。這樣,十八界都被把握了。現在,通過十界對色的把握等,都應當按照前面所說的方法來理解。應當知道,這樣也是對一個比丘直到達到阿羅漢果的頂點的結論。其中,"什麼是樂界?是身體的愉悅"等,都與前面所說的方法相同。 181.在第三個六法中,欲有兩種:事欲和煩惱欲。其中,關於煩惱欲,與欲相應的界是欲界,這是欲尋的名稱。關於事欲,欲本身就是界,稱為欲界,這是欲界法的名稱。與嗔恚相應的界是嗔恚界,這是嗔恚尋的名稱。嗔恚本身就是界,稱為嗔恚界,這是十種嗔恚事的嗔恚的名稱。與害相應的界是害界,這是害尋的名稱。害本身就是界,稱為害界,這是傷害其他眾生的名稱。這個應當這樣從義等的分別來理解:以此傷害眾生,或者這是對眾生的傷害,所以稱為害。它的特徵是傷害,或者是與悲憫相對的特徵;它的作用是在他人相續中產生恐懼,或者在自己相續中破壞悲憫;它的現起是痛苦的處所;它以嗔恚為近因。出離是指因為離開貪慾而稱為無貪,因為離開障礙而稱為初禪,因為離開一切不善而稱為一切善。與出離相應的界是出離界,這是出離尋的名稱。出離本身就是界,稱為出離界,這是一切善的名稱。與無嗔恚相應的界是無嗔恚界,這是無嗔恚尋的名稱。無嗔恚本身就是界,稱為無嗔恚界,這是慈的名稱。與無害相應的界是無害界,這是無害尋的名稱。無害本身就是界,稱為無害界,這是悲的名稱。

  1. Idāni tamevatthaṃ dassetuṃ tattha katamā kāmadhātūti padabhājanaṃ āraddhaṃ. Tattha paṭisaṃyuttoti saṃpayogavasena paṭisaṃyutto. Takko vitakkotiādīni vuttatthāneva. Viheṭhetīti bādheti, dukkhāpeti. Heṭhanāti pāṇippahārādīhi bādhanā, dukkhuppādanā. Balavaheṭhanā viheṭhanā. Hiṃsanti etāyāti hiṃsanā. Balavahiṃsanā vihiṃsanā. Rosanāti ghaṭṭanā. Virosanāti balavaghaṭṭanā. Sabbattha vā 『vi』 upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Upahananti etenāti upaghāto, paresaṃ upaghāto parūpaghāto.

Mettāyanti etāyāti metti. Mettāyanākāro mettāyanā. Mettāya ayitassa mettāsamaṅgino bhāvo mettāyitattaṃ. Byāpādena vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Ettha ca purimehi tīhi upacārappattāpi appanāpatāpi mettā kathitā, pacchimena appanāpattāva.

Karuṇāyanti etāyāti karuṇā. Karuṇāyanākāro karuṇāyanā. Karuṇāya ayitassa karuṇāsamaṅgino bhāvo karuṇāyitattaṃ. Vihiṃsāya vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Idhāpi purimanayeneva upacārappanābhedo veditabbo. Ubhayatthāpi ca pariyosānapade mettākaruṇāti cetovimuttivisesanatthaṃ vuttaṃ.

Ettha ca kāmavitakko sattesupi uppajjati saṅkhāresupi. Ubhayattha uppannopi kammapathabhedova. Byāpādo pana sattesu uppannoyeva kammapathaṃ bhindati, na itaro. Vihiṃsāyapi eseva nayo. Ettha ca duvidhā kathā – sabbasaṅgāhikā ceva asambhinnā ca. Kāmadhātuggahaṇena hi byāpādavihiṃsādhātuyopi gahitā. Kāmadhātuyāyeva pana nīharitvā nīharitvā dvepi etā dassitāti. Ayaṃ tāvettha sabbasaṅgāhikakathā . Ṭhapetvā pana byāpādavihiṃsādhātuyo sesā sabbāpi kāmadhātu evāti. Ayaṃ asambhinnakathā nāma. Nekkhammadhātuggahaṇenāpi abyāpādaavihiṃsādhātuyo gahitāyeva. Nekkhammadhātuto pana nīharitvā nīharitvā tadubhayampi dassitanti ayametthāpi sabbasaṅgāhikakathā. Ṭhapetvā abyāpādaavihiṃsādhātuyo avasesā nekkhammadhātūti ayaṃ asambhinnakathā nāma.

Imāhi ca chahi dhātūhi pariggahitā hi aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Sabbāpi hi tā kāmadhātutova nīharitvā nīharitvā labhāpetabbā aṭṭhārasa dhātuyova hontīti tiṇṇaṃ chakkānaṃ vasena aṭṭhārasa honti. Evaṃ pana aggahetvā ekekasmiṃ chakke vuttanayena aṭṭhārasa aṭṭhārasa katvā sabbānipi tāni aṭṭhārasakāni ekajjhaṃ abhisaṅkhipitvā aṭṭhāraseva hontīti veditabbā. Iti imasmiṃ suttantabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve tebhūmikāti evamettha sammasanacārova kathitoti veditabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

182.現在爲了說明同樣的內容,問"什麼是欲界?"等。這裡,所說的"相應"是指通過結合而相應。推理和思維等在前面已經說明。侵擾是指干擾,使其痛苦。強烈的干擾是指通過對生命的傷害等造成的干擾,使其痛苦。強烈的傷害是指傷害的行為。傷害是指以此傷害眾生的行為。強烈的傷害是指強烈的傷害行為。憤怒是指撞擊。強烈的憤怒是指強烈的撞擊。無論何處,通過"vi"的字首使詞語增強。傷害是指以此為基礎的傷害,對他人的傷害或對他人造成的傷害。 慈是指以此為基礎的慈。慈的性質是慈的特性。慈是指對他人安寧的狀態,因此稱為慈。心中無煩惱的解脫是心的解脫,是心的解脫。在這裡,通過前面的三種方法,無論是安住還是專注,都可以說是慈,而後者是專注的結果。 悲是指以此為基礎的悲。悲的性質是悲的特性。悲是指對他人痛苦的狀態,因此稱為悲。心中無傷害的解脫是心的解脫。在這裡,也應當按照前面的方法理解安住與專注的區別。無論是兩者,都被稱為慈悲,是爲了說明心的解脫的特殊性質。 在這裡,欲尋也會在眾生和因緣中產生。兩者的產生是因果法則的不同。煩惱則是在眾生中產生,會破壞因果法則,而其他則不會。傷害也是同樣的道理。在這裡有兩種討論——一種是普遍的,另一種是不分的。通過把握欲界,煩惱和傷害的界也被把握了。通過欲界的特性,將兩者分別展示出來。這是普遍的討論。通過把握出離界,無煩惱和無傷害的界也被把握了。同樣地,通過出離界的特性,將兩者分別展示出來。這是不分的討論。 通過這六種界,十八界就被把握了。所有這些都是欲界的特性,因此應當通過三種法則來理解十八界。這樣,通過不考慮個別的情況,而是將所有這些界合併在一起,十八界就被視為一種整體。因此,在這部經文中,十六種界是欲界的,兩者是三界的,這樣在這裡的討論也應當被理解為如此。 經文的解釋。 2.《阿毗達摩經》的解釋。

  1. Abhidhammabhājanīye sarūpeneva sabbāpi dhātuyo dassento aṭṭhārasa dhātuyo – cakkhudhātu rūpadhātūtiādimāha. Tattha uddesavāre tāva –

Atthato lakkhaṇādito, kamatāvatvasaṅkhato;

Paccayā atha daṭṭhabbā, veditabbo vinicchayo.

Tattha 『atthato』ti cakkhatīti cakkhu. Rūpayatīti rūpaṃ. Cakkhussa viññāṇaṃ cakkhuviññāṇanti evamādinā tāva nayena cakkhādīnaṃ visesatthato veditabbo vinicchayo. Avisesena pana vidahati, dhīyate, vidhānaṃ, vidhīyate etāya, ettha vā dhīyatīti dhātu. Lokiyā hi dhātuyo kāraṇabhāvena vavatthitā hutvā suvaṇṇarajatādidhātuyo viya suvaṇṇarajatādiṃ anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti ; bhārahārehi ca bhāro viya sattehi dhīyante dhārīyanteti attho. Dukkhavidhānamattameva cetā avasavattanato. Etāhi ca karaṇabhūtāhi saṃsāradukkhaṃ sattehi anuvidhīyati; tathāvihitañcetaṃ etāsveva dhīyati ṭhapīyatīti attho. Iti cakkhādīsu ekeko dhammo yathāsambhavaṃ vidahati dhīyatetiādiatthavasena dhātūti vuccati.

Apica yathā titthiyānaṃ attā nāma sabhāvato natthi, na evametā. Etā pana attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo. Yathā ca loke vicittā haritālamanosilādayo silāvayavā dhātuyoti vuccanti, evametāpi dhātuyo viya dhātuyo. Vicittā hetā ñāṇañeyyāvayavāti. Yathā vā sarīrasaṅkhātassa samudāyassa avayavabhūtesu rasasoṇitādīsu aññamaññaṃ visabhāgalakkhaṇaparicchinnesu dhātusamaññā, evametesupi pañcakkhandhasaṅkhātassa attabhāvassa avayavesu dhātusamaññā veditabbā. Aññamaññavisabhāgalakkhaṇaparicchinnā hete cakkhādayoti. Apica dhātūti nijjīvamattassetaṃ adhivacanaṃ. Tathā hi bhagavā – 『『cha dhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso』』tiādīsu (ma. ni.

183.在《阿毗達摩經》的解釋中,爲了直接顯示所有的界,他說"十八界 - 眼界、色界"等。其中,在列舉部分: 應當從意義、特徵等、 次第、數量和簡略、 緣等方面來理解 判斷。 其中,"從意義"是指:看見,所以是眼。顯現,所以是色。眼的識是眼識。這樣,首先應當從眼等的特殊意義來理解判斷。一般來說,安排、被放置、規定、由此規定、或在此被放置,所以是界。因為世間的界作為原因而確立,就像金銀等界產生金銀等,產生各種輪迴的苦;被眾生所承擔,就像重擔被負重者所承擔。這些只是苦的安排,因為不受控制。由這些作為工具,輪迴的苦被眾生所隨順;這樣安排的苦被放置在這些界中。因此,眼等每一法根據適合的情況,以安排、被放置等的意義而被稱為界。 而且,就像外道所說的我在本質上是不存在的,這些界不是這樣。這些界是因為保持自己的本質而稱為界。就像在世間中,各種各樣的黃土、硃砂等巖石的部分被稱為界,同樣地,這些也像界一樣是界。因為這些是智慧所知的各種部分。或者,就像在被稱為身體的集合體中,作為部分的液體、血液等,以相互不同的特徵而區分,有界的名稱,同樣地,在被稱為五蘊的自體的部分中,也應當理解有界的名稱。因為這些眼等是以相互不同的特徵而區分的。而且,界是無生命實體的代名詞。因此,世尊說:"比丘,這個人有六界"等。

3.343-344) jīvasaññāsamūhanatthaṃ dhātudesanaṃ akāsīti. Tasmā yathāvuttenatthena cakkhu ca taṃ dhātu cāti cakkhudhātu …pe… manoviññāṇañca taṃ dhātu cāti manoviññāṇadhātūti evaṃ tāvettha atthato viññātabbo vinicchayo.

『Lakkhaṇādito』ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇādito pettha veditabbo vinicchayo. Tāni ca pana tesaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

『Kamato』ti idhāpi pubbe vuttesu uppattikkamādīsu desanākkamova yujjati. So ca panāyaṃ hetuphalānupubbavavatthānavasena vutto. Cakkhudhātu rūpadhātūti idañhi dvayaṃ hetu. Cakkhuviññāṇadhātūti phalaṃ. Evaṃ sabbattha kamato veditabbo vinicchayo.

『Tāvatvato』ti tāvabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – tesu tesu hi suttābhidhammapadesesu ābhādhātu, subhadhātu, ākāsānañcāyatanadhātu, viññāṇañcāyatanadhātu, ākiñcaññāyatanadhātu , nevasaññānāsaññāyatanadhātu, saññāvedayitanirodhadhātu, kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu, sukhadhātu, dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu , avijjādhātu, ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu, hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu, pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu, saṅkhatadhātu, asaṅkhatadhātu, anekadhātunānādhātulokoti evamādayo aññāpi dhātuyo dissanti.

Evaṃ sati sabbāsaṃ vasena paricchedaṃ akatvā kasmā aṭṭhārasāti ayameva paricchedo katoti ce? Sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā. Rūpadhātuyeva hi ābhādhātu. Subhadhātu pana rūpādippaṭibaddhā. Kasmā? Subhanimittattā. Subhanimittañhi subhadhātu. Tañca rūpādivinimuttaṃ na vijjati, kusalavipākārammaṇā vā rūpādayo eva subhadhātūti rūpādimattamevesā. Ākāsānañcāyatanadhātuādīsu cittaṃ manoviññāṇadhātu. Sesā dhammā dhammadhātu. Saññāvedayitanirodhadhātu pana sabhāvato natthi; dhātudvayanirodhamattameva hi sā. Kāmadhātu dhammadhātumattaṃ vā hoti, yathāha 『『tattha katamā kāmadhātu? Kāmapaṭisaṃyutto takko …pe… micchāsaṅkappo』』ti; aṭṭhārasapi dhātuyo vā, yathāha 『『heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ katvā uparito paranimmitavasavattideve antokaritvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā, rūpā, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ayaṃ vuccati kāmadhātū』』ti. Nekkhammadhātu dhammadhātu eva; 『『sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātū』』ti vā vacanato manoviññāṇadhātupi hotiyeva. Byāpādavihiṃsāabyāpādaavihiṃsāsukhadukkhasomanassadomanassupekkhāavijjāārambhanikkamaparakkamadhātuyo dhammadhātuyeva.

3.343-344)爲了去除生命的想法而作界的教導。因此,根據所說的意義,眼和它是界,所以是眼界...乃至...意識和它是界,所以是意識界。這樣,首先應當從意義上理解判斷。 "從特徵等"是指,這裡也應當從眼等的特徵等來理解判斷。它們的特徵等應當按照前面所說的方法來理解。 "從次第"是指,這裡也適合前面所說的生起次第等中的教導次第。這是根據因果的次第而說的。眼界和色界這兩個是因。眼識界是果。這樣,應當從次第上理解所有的判斷。 "從數量"是指從數量的狀態。這是說:在那些經和阿毗達摩的各個部分中,可以看到光明界、凈界、空無邊處界、識無邊處界、無所有處界、非想非非想處界、想受滅界、欲界、嗔恚界、傷害界、出離界、無嗔恚界、無傷害界、樂界、苦界、喜界、憂界、舍界、無明界、精進界、出發界、勇猛界、地獄、中界、上界、地界、水界、火界、風界、空界、識界、有為界、無為界、多界種種界世間等其他的界。 既然如此,為什麼不包括所有界而只限定為十八界呢?因為所有實際存在的界都包含在其中。光明界就是色界。凈界則與色等相關。為什麼?因為是凈相。凈相就是凈界。它離開色等是不存在的,或者說善業果報的所緣色等就是凈界,所以它只是色等而已。在空無邊處界等中,心是意識界。其餘的法是法界。想受滅界實際上是不存在的;它只是兩種界的滅盡而已。欲界只是法界,如說"什麼是欲界?與欲相應的思維...乃至...邪思惟";或者是十八界,如說"以下至阿鼻地獄為邊界,上至他化自在天為內,在這中間,屬於這裡、包含在這裡的蘊界處、色、受、想、行、識,這被稱為欲界"。出離界就是法界;或者因為說"一切善法是出離界",所以也包括意識界。嗔恚界、傷害界、無嗔恚界、無傷害界、樂界、苦界、喜界、憂界、舍界、無明界、精進界、出發界、勇猛界都只是法界。

Hīnamajjhimapaṇītadhātuyo aṭṭhārasadhātumattameva. Hīnā hi cakkhādayo hīnadhātu. Majjhimapaṇītā cakkhādayo majjhimā ceva paṇītā ca dhātū. Nippariyāyena pana akusalā dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo hīnadhātu. Lokiyā kusalābyākatā ubhopi cakkhudhātuādayo ca majjhimadhātu. Lokuttarā pana dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo paṇītadhātu. Pathavītejovāyodhātuyo phoṭṭhabbadhātuyeva. Āpodhātu ākāsadhātu ca dhammadhātuyeva. Viññāṇadhātu cakkhuviññāṇādisattaviññāṇadhātusaṅkhepoyeva. Sattarasa dhātuyo dhammadhātuekadeso ca saṅkhatadhātu. Asaṅkhatadhātu pana dhammadhātuekadesova. Anekadhātunānādhātuloko pana aṭṭhārasadhātuppabhedamattamevāti. Iti sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā aṭṭhāraseva vuttāti.

Apica vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññīnaṃ jīvasaññāsamūhanatthampi aṭṭhāraseva vuttā . Santi hi sattā vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññino. Tesaṃ cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇamanoviññāṇadhātubhedena tassā anekattaṃ, cakkhurūpādipaccayāyattavuttitāya aniccatañca pakāsetvā dīgharattānusayitaṃ jīvasaññaṃ samūhanitukāmena bhagavatā aṭṭhārasa dhātuyo pakāsitā. Kiñca bhiyyo? Tathā veneyyajjhāsayavasena; ye ca imāya nātisaṅkhepavitthārāya desanāya veneyyā sattā, tadajjhāsayavasena ca aṭṭhāraseva pakāsitā.

Saṅkhepavitthāranayena tathā tathā hi,

Dhammaṃ pakāsayati esa yathā yathāssa;

Saddhammatejavihataṃ vilayaṃ khaṇena,

Veneyyasattahadayesu tamo payātīti.

Evamettha 『tāvatvato』 veditabbo vinicchayo.

『Saṅkhato』ti cakkhudhātu tāva jātito eko dhammotveva saṅkhaṃ gacchati cakkhupasādavasena. Tathā sotaghānajivhākāyarūpasaddagandharasadhātuyo sotapasādādivasena. Phoṭṭhabbadhātu pana pathavītejovāyovasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Cakkhuviññāṇadhātu kusalākusalavipākavasena dve dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇadhātuyo. Manodhātu pana pañcadvārāvajjanakusalākusalavipākasampaṭicchanavasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Dhammadhātu tiṇṇaṃ arūpakkhandhānaṃ, soḷasannaṃ sukhumarūpānaṃ, asaṅkhatāya ca dhātuyā vasena vīsatidhammāti saṅkhaṃ gacchati. Manoviññāṇadhātu sesakusalākusalābyākataviññāṇavasena chasattatidhammāti saṅkhaṃ gacchatīti evamettha 『saṅkhato』 veditabbo vinicchayo.

『Paccayā』ti cakkhudhātuādīnaṃ cakkhuviññāṇadhātuādīsu paccayato veditabbo vinicchayo. So panetesaṃ paccayabhāvo niddesavāre āvi bhavissati.

『Daṭṭhabbā』ti daṭṭhabbatopettha vinicchayo veditabboti attho. Sabbā eva hi saṅkhatā dhātuyo pubbantāparantavivittato, dhuvasubhasukhattabhāvasuññato, paccayāyattavuttito ca daṭṭhabbā. Visesato panettha bheritalaṃ viya cakkhudhātu daṭṭhabbā, daṇḍo viya rūpadhātu, saddo viya cakkhuviññāṇadhātu . Tathā ādāsatalaṃ viya cakkhudhātu, mukhaṃ viya rūpadhātu, mukhanimittaṃ viya cakkhuviññāṇadhātu. Atha vā ucchutilāni viya cakkhudhātu, yantacakkayaṭṭhi viya rūpadhātu, ucchurasatelāni viya cakkhuviññāṇadhātu. Tathā adharāraṇī viya cakkhudhātu, uttarāraṇī viya rūpadhātu, aggi viya cakkhuviññāṇadhātu. Esa nayo sotadhātuādīsupi.

Hīnamajjhimapaṇītadhātuyo aṭṭhārasadhātumattameva. 低劣、中等、崇高的界僅限於十八界。眼等是低劣的界。眼等既是中等的也是崇高的界。一般來說,惡法的界和意識界是低劣的界。世間的善法被稱為兩種,眼界等是中等的界。而超世間的法界和意識界則是崇高的界。地、水、火、風四大界僅是可觸界。空界和法界也是法界。意識界是眼識等的眾生意識界的簡略。七十七界是法界的一個部分。無為界則是法界的一個部分。多種界、不同界的世界僅限於十八界的細分。因此,所有實際存在的界都因其內在的特性而被稱為十八界。 此外,在意識特性中,意識的生命想法也僅限於十八界。確實有眾生在意識特性中有生命的想法。它們的眼、耳、鼻、舌、身、意識的界由此而異,因眼、色等的緣而顯現出無常的特性。爲了去除長久以來的生命想法,世尊顯現了十八界。再者,依據受法的意圖;那些以此為基礎的眾生,依照這教導而被描述為十八界。 以簡略與廣泛的方式,如下所示: 如是法教導,逐漸顯現, 正法如光照耀,瞬間消除黑暗。 因此,在這裡應當理解為"從數量上"的判斷。 「從因」是指眼界等從出生的因而成為法界。眼界的清凈等同樣是因。耳、鼻、舌、身、色、聲、香、味、觸等的界根據耳的清凈等而成為法。可觸界則是地、水、火、風三種法。眼識界因善、惡、果而成為兩種法。耳、鼻、舌、身、意識的界也是如此。意識界因五感的作用、善、惡、果而成為三種法。法界是三種無色蘊,十六種微細的色法,以及無為法的緣而成為二十種法。因此,在這裡應當理解為「從因」的判斷。 「從緣」是指眼界等的眼識界等應當從緣的角度理解判斷。它們的緣的特性將在定義部分中說明。 「應當被觀察」是指應當從觀察的角度理解。在這裡,所有的有為界都因其存在的特性而顯現出恒常、美好、幸福的特性,因緣的特性而應當被觀察。特別地,像鼓聲的眼界應當被觀察,像杖的色界,像聲音的眼識界。同樣,像基礎的眼界,像臉的色界,像臉的象徵的眼識界。或者,像身體的眼界,像車輪的色界,像身體的象徵的眼識界。又或者,像下方的眼界,像上方的色界,像火的眼識界。這樣的方式也適用於耳界等。

Manodhātu pana yathāsambhavato cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ purecarānucarā viya daṭṭhabbā. Dhammadhātuyā vedanākkhandho sallamiva sūlamiva ca daṭṭhabbo ; saññāsaṅkhārakkhandhā vedanāsallasūlayogā āturā viya; puthujjanānaṃ vā saññā āsādukkhajananato rittamuṭṭhi viya, ayathābhuccanimittaggāhakato vanamigo viya; saṅkhārā paṭisandhiyaṃ pakkhipanato aṅgārakāsuyaṃ khipanakapuriso viya, jātidukkhānubandhanato rājapurisānubandhacorā viya, sabbānatthāvahassa khandhasantānassa hetuto visarukkhabījāni viya; rūpaṃ nānāvidhūpaddavanimittato khuracakkaṃ viya daṭṭhabbaṃ.

Asaṅkhatā pana dhātu amatato santato khemato ca daṭṭhabbā. Kasmā? Sabbānatthapaṭipakkhabhūtattā. Manoviññāṇadhātu gahitārammaṇaṃ muñcitvāpi aññaṃ gahetvāva pavatanato vanamakkaṭo viya, duddamanato assakhaḷuṅko viya, yatthakāmanipātito vehāsaṃ khittadaṇḍo viya, lobhadosādinānappakārakilesayogato raṅganaṭo viya daṭṭhabboti.

  1. Niddesavāre cakkhuñca paṭicca rūpe cāti idañca dvayaṃ paṭicca aññañca kiriyāmanodhātuñceva sampayuttakhandhattayañcāti attho. Cakkhuviññāṇadhātuyā hi cakkhu nissayapaccayo hoti, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, kiriyamanodhātu vigatapaccayo, tayo arūpakkhandhā sahajātapaccayo. Tasmā esā cakkhuviññāṇadhātu ime cattāro paṭicca uppajjati nāma. Sotañca paṭiccātiādīsupi eseva nayo.

Niruddhasamanantarāti niruddhāya samanantarā. Tajjā manodhātūti tasmiṃ ārammaṇe jātā kusalākusalavipākato duvidhā manodhātu sampaṭicchanakiccā. Sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāroti etesu cakkhuviññāṇādīsu sabbadhammesu uppajjamānesu paṭhamasamannāhāro; cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ vā ārammaṇasaṅkhātesu sabbadhammesu paṭhamasamannāhāroti ayamettha attho veditabbo. Etena pañcadvārāvajjanakiccā kiriyamanodhātu gahitāti veditabbā.

Manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarāti ettha pi-kāro sampiṇḍanattho. Tasmā manodhātuyāpi manoviññāṇadhātuyāpīti ayamettha attho veditabbo. Tena yā ca vipākamanodhātuyā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati santīraṇakiccā vipākamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati voṭṭhabbanakiccā kiriyamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati javanakiccā manoviññāṇadhātu – tā sabbāpi kathitā hotīti veditabbā. Manañca paṭiccāti bhavaṅgamanaṃ. Dhamme cāti catubhūmikadhammārammaṇaṃ. Uppajjati manoviññāṇanti sahāvajjanakaṃ javanaṃ nibbattati.

Imasmiṃ pana ṭhāne hatthe gahitapañhaṃ nāma gaṇhiṃsu. Mahādhammarakkhitatthero kira nāma dīghabhāṇakābhayattheraṃ hatthe gahetvā āha – 『paṭiccāti nāma āgataṭṭhāne āvajjanaṃ visuṃ na kātabbaṃ, bhavaṅganissitakameva kātabba』nti. Tasmā idha manoti sahāvajjanakaṃ bhavaṅgaṃ. Manoviññāṇanti javanamanoviññāṇaṃ. Imasmiṃ pana abhidhammabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

意界應當根據情況被觀察為如同眼識界等的前導和后隨。在法界中,受蘊應當被觀察為如同箭或刺;想蘊和行蘊如同被受的箭或刺所傷的病人;或者對於凡夫來說,想如同產生不愉快的空拳頭,如同錯誤地抓取相的林中鹿;行如同將人投入轉生的人,如同將人投入火坑,如同追隨國王的盜賊,如同一切不幸的蘊相續的因,如同毒樹的種子;色應當被觀察為如同能帶來各種災難的剃刀輪。 無為界則應當被觀察為不死、寂靜、安穩。為什麼?因為它是一切不幸的對立面。意識界應當被觀察為如同抓住所緣后又放開抓住另一個的森林猴子,如同難以馴服的野馬,如同隨意投擲的木棒,如同具有貪嗔等各種煩惱的舞臺演員。 184.在解釋部分,"緣于眼和色"是指緣于這兩者以及其他的作意界和相應的三蘊的意思。對於眼識界來說,眼是依止緣,色是所緣緣,作意界是無間緣,三無色蘊是俱生緣。因此,這個眼識界被稱為緣于這四者而生起。對於"緣于耳"等也是同樣的道理。 "剛滅之後"是指剛剛滅去之後。"相應的意界"是指在那個所緣中生起的善或不善果報的兩種意界,具有領受的作用。或者在一切法中的最初作意,是指在這些眼識等一切法生起時的最初作意;或者是眼識界等的所緣所稱的一切法的最初作意,這裡應當理解這個意思。由此應當理解包括了五門轉向作用的唯作意界。 "意界也生起后剛滅之後"中的"也"字是連線的意思。因此,這裡應當理解為"意界也,意識界也"的意思。由此應當理解,無論是在果報意界生起后剛滅之後生起的具有推度作用的果報意識界,還是在它生起后剛滅之後生起的具有確定作用的唯作意識界,或者是在它生起后剛滅之後生起的具有速行作用的意識界 - 這些都被說到了。"緣于意"是指有分意。"和法"是指四地的法所緣。"生起意識"是指包括轉向的速行生起。 在這個地方,他們提出了所謂的"手中握著的問題"。據說,大法護長老抓住長部誦者無畏長老的手說:"在'緣于'這個詞出現的地方,不應該把轉向分開,應該與有分相連。"因此,這裡的"意"是包括轉向的有分。"意識"是速行意識。在這個阿毗達摩分別中,十六界是欲界的,兩個是四地的,說的是世間和出世間的混合。 阿毗達摩分別的解釋。 3.問答的解釋

  1. Pañhāpucchake aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ heṭṭhā vuttanayānusāreneva kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana cha dhātuyo parittārammaṇāti idaṃ pana pañcannaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ manodhātuyā ca ekantena pañcasu rūpārammaṇādīsu pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Dve dhātuyoti vuttānaṃ pana dhammadhātumanoviññāṇadhātūnaṃ manāyatanadhammāyatanesu vuttanayeneva parittārammaṇāditā veditabbā. Iti imasmimpi pañhāpucchake soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitā. Evamayaṃ dhātuvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā desitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Dhātuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Saccavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare saccavibhaṅge cattārīti gaṇanaparicchedo. Ariyasaccānīti paricchinnadhammanidassanaṃ. Dukkhaṃ ariyasaccantiādimhi pana uddesavāre –

Vibhāgato nibbacana-lakkhaṇādippabhedato;

Atthatthuddhārato ceva, anūnādhikato tathā.

Kamato ariyasaccesu, yaṃ ñāṇaṃ tassa kiccato;

Antogadhānaṃ pabhedo, upamāto catukkato.

Suññatekavidhādīhi, sabhāgavisabhāgato;

Vinicchayo veditabbo, viññunā sāsanakkame.

Tattha 『vibhāgato』ti dukkhādīnañhi cattāro cattāro atthā vibhattā tathā avitathā anaññathā, ye dukkhādīni abhisamentehi abhisametabbā. Yathāha, 『『dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, vipariṇāmaṭṭho – ime cattāro dukkhassa dukkhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Samudayassa āyūhanaṭṭho, nidānaṭṭho, saṃyogaṭṭho, palibodhaṭṭho…pe… nirodhassa nissaraṇaṭṭho, vivekaṭṭho, asaṅkhataṭṭho, amataṭṭho…pe… maggassa niyyānaṭṭho, hetvaṭṭho, dassanaṭṭho, ādhipateyyaṭṭho – ime cattāro maggassa maggaṭṭhā tathā avitathā anaññathā』』ti (paṭi. ma. 2.8). Tathā 『『dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, viparināmaṭṭho, abhisamayaṭṭho』』ti (paṭi. ma. 2.11) evamādi. Iti evaṃ vibhattānaṃ catunnaṃ catunnaṃ atthānaṃ vasena dukkhādīni veditabbānīti. Ayaṃ tāvettha vibhāgato vinicchayo veditabbo.

『Nibbacanalakkhaṇādippabhedato』ti ettha pana 『nibbacanato』 tāva idha 『du』iti ayaṃ saddo kucchite dissati; kucchitañhi puttaṃ duputtoti vadanti. 『Khaṃ』saddo pana tucche; tucchañhi ākāsaṃ khanti vuccati. Idañca paṭhamasaccaṃ kucchitaṃ anekaupaddavādhiṭṭhānato, tucchaṃ bālajanaparikappitadhuvasubhasukhattabhāvavirahitato. Tasmā kucchitattā tucchattā ca dukkhanti vuccati. 『Saṃ』iti ca ayaṃ saddo 『『samāgamo sameta』』ntiādīsu (vibha. 199; dī. ni.

在問答中,關於十八種界的內容應當根據前述的方式理解善等的性質。在所緣中,六種界被稱為微小的所緣;而這是指五種眼識等的意識界和單獨的一種意識界的情況。因此,對於所述的兩種界,法界和意識界在心所界和法所界中也應當理解為微小的所緣。這樣,在這個問答中,十六種界是欲界,兩個是四地的,世間與出世間的混合被提及。這樣,界的分析也被描述為經過反覆的解釋。 關於《解惑的分析》的分析部分 界的分析已完成。 真理的分析 佛經的分析 現在在真理的分析中,分為四個部分的計算。阿利耶真理是指有限的法的顯現。苦是真理的開始。 從分析的角度來看,關於苦等的四個方面被分開並且不變且沒有其他的,苦等應當被明白。比如說:「苦的受苦處、因緣處、聚集處、變遷處——這四個苦的處所同樣不變且沒有其他。集的生起處、因緣處、結合處、障礙處……滅的解脫處、離開處、無為處、不死處……道的引導處、因處、見處、主導處——這四個道的處所同樣不變且沒有其他。」(《中部經典》2.8)。同樣,「苦的受苦處、因緣處、聚集處、變遷處、顯現處」(《中部經典》2.11)等如此。因此,依照這四個方面的分開,苦等應當被理解。這是這裡應當理解的分析判斷。 「從分析的角度來看」的意思是,在這裡「從分開」是指苦等的四個方面被分開且不變且沒有其他,苦等應當被明白。比如說,「苦的受苦處、因緣處、聚集處、變遷處、顯現處」應當是如此。 「關於因緣的特性等」是指「因緣」的意思在這裡顯現為「苦」的意思;因為在痛苦中,常常會說「苦的兒子」。而「空」的意思則是指空洞;空洞被稱為空中。因此,第一真理是痛苦的,因多種苦的存在而顯現,空洞是因為缺乏無知的愚人所構成的恒常、美好、幸福的存在。因此,因痛苦的存在和空洞的存在而稱為痛苦。「相聚」是指「聚集」、「集合」等等。

2.396) saṃyogaṃ dīpeti; 『u』iti ayaṃ saddo 『『uppannaṃ udita』』ntiādīsu (pārā. 172; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 141) uppattiṃ. 『Aya』saddo pana kāraṇaṃ dīpeti. Idañcāpi dutiyasaccaṃ avasesapaccayasamāyoge sati dukkhassuppattikāraṇaṃ. Iti dukkhassa saṃyoge uppattikāraṇattā dukkhasamudayanti vuccati.

Tatiyasaccaṃ pana yasmā 『ni』saddo abhāvaṃ 『rodha』saddo ca cārakaṃ dīpeti, tasmā abhāvo ettha saṃsāracārakasaṅkhātassa dukkharodhassa sabbagatisuññattā, samadhigate vā tasmiṃ saṃsāracārakasaṅkhātassa dukkharodhassa abhāvo hoti tappaṭipakkhattātipi dukkhanirodhanti vuccati, dukkhassa vā anuppādanirodhapaccayattā dukkhanirodhanti. Catutthasaccaṃ pana yasmā etaṃ dukkhanirodhaṃ gacchati ārammaṇavasena tadabhimukhībhūtattā, paṭipadā ca hoti dukkhanirodhappattiyā, tasmā dukkhanirodhagāminī paṭipadāti vuccati.

Yasmā panetāni buddhādayo ariyā paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānīti vuccanti. Yathāha – 『『catārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni (saṃ. ni. 5.1097). Katamāni…pe… imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Ariyā imāni paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānīti vuccantī』』ti. Apica ariyassa saccānītipi ariyasaccāni. Yathāha – 『『sadevake, bhikkhave, loke…pe… sadevamanussāya tathāgato ariyo, tasmā ariyasaccānīti vuccantī』』ti. Atha vā etesaṃ abhisambuddhattā ariyabhāvasiddhitopi ariyasaccāni. Yathāha – 『『imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisambuddhattā tathāgato arahaṃ sammāsambuddho 『ariyo』ti vuccatī』』ti. Apica kho pana ariyāni saccānītipi ariyasaccāni; ariyānīti tathāni avitathāni avisaṃvādakānīti attho. Yathāha – 『『imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni tathāni avitathāni anaññathāni, tasmā ariyasaccānīti vuccantī』』ti. Evamettha nibbacanato vinicchayo veditabbo.

Kathaṃ 『lakkhaṇādippabhedato』? Ettha hi bādhanalakkhaṇaṃ dukkhasaccaṃ, santāpanarasaṃ, pavattipaccupaṭṭhānaṃ. Pabhavalakkhaṇaṃ samudayasaccaṃ, anupacchedakaraṇarasaṃ, palibodhapaccupaṭṭhānaṃ. Santilakkhaṇaṃ nirodhasaccaṃ, accutirasaṃ, animittapaccupaṭṭhānaṃ . Niyyānalakkhaṇaṃ maggasaccaṃ, kilesappahānakaraṇarasaṃ, vuṭṭhānapaccupaṭṭhānaṃ. Apica pavattipavattakanivattinivattakalakkhaṇāni paṭipāṭiyā. Tathā saṅkhatataṇhāasaṅkhatadassanalakkhaṇāni cāti evamettha 『lakkhaṇādippabhedato』 vinicchayo veditabbo.

『Atthatthuddhārato cevā』ti ettha pana atthato tāva ko saccaṭṭhoti ce? Yo paññācakkhunā upaparikkhamānānaṃ māyāva viparītako, marīcīva visaṃvādako, titthiyānaṃ attāva anupalabbhasabhāvo ca na hoti; atha kho bādhanapabhavasantiniyyānappakārena tacchāviparītabhūtabhāvena ariyañāṇassa gocaro hotiyeva; esa aggilakkhaṇaṃ viya, lokapakati viya ca tacchāviparītabhūtabhāvo saccaṭṭhoti veditabbo. Yathāha – 『『idaṃ dukkhanti kho, bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathameta』』nti (saṃ. ni.

2.396) 說明結合;「u」這個詞在「生起的、出現的」等等中顯示了生起。「這」這個詞則表示原因。在第二真理中,關於剩餘條件的結合存在時,痛苦的生起原因。由此,因痛苦的結合而稱為痛苦的生起。 第三真理是因為「ni」這個詞表示缺失,「rodha」這個詞表示消除,因此在這裡缺失是指輪迴的消除,因所有生處的空無而存在,在此輪迴的消除中,因對立面而稱為痛苦的消除,或者因痛苦的不再生起的原因而稱為痛苦的消除。第四真理是因為它是痛苦的消除,因所緣而顯現,因其面向而成為修道,因達到痛苦的消除而稱為通往痛苦消除的道路。 因為這些,佛陀等聖者洞察了這些真理,因此稱為聖者的真理。正如所說:「四種,僧侶們,聖者的真理。」(《增支部》5.1097)。哪四種……這些就是,僧侶們,這四種聖者的真理。聖者們洞察這些,因此稱為聖者的真理。此外,聖者的真理也可以稱為聖者的真理。正如所說:「在有天有人的世界中……正如如來是聖者,因此稱為聖者的真理。」又或者因為他們的完全覺悟而稱為聖者的真理。正如所說:「這些,僧侶們,四種聖者的真理,因如實的覺悟而稱為如來、應供、正覺者『聖者』。」此外,聖者的真理也可以稱為聖者的真理;聖者是指不變、不虛妄的意思。正如所說:「這些,僧侶們,這四種聖者的真理是不變的、沒有其他的,因此稱為聖者的真理。」因此,在這裡應當理解為關於消除的分析判斷。 「如何從特性等的角度來看?」在這裡,痛苦的特性是痛苦的真理,痛苦的滋味、產生的條件。生起的特性是生起的真理,消除的條件、障礙的條件。寧靜的特性是消除的真理,安穩的滋味、無相的條件。引導的特性是道路的真理,煩惱的去除條件、覺醒的條件。此外,還有產生、轉變、消除的特性。這樣,因緣的渴望、因緣的見解等特性,因而在這裡應當理解為「從特性等的角度來看」的分析判斷。 「從意義的提升來看」,這裡的意思是,什麼是真理的所在?誰在以智慧之眼觀察時,像幻影般的、像海市蜃樓般的、像異端者所說的自我等是不存在的;而是以障礙的性質、消除的性質、痛苦的性質而稱為真實;這就像火的特性,或像世間的常態,這樣的性質被稱為真理。正如所說:「這是痛苦,僧侶們,這確實是如此,不變的、沒有其他的。」(《增支部》)

5.1090) vitthāro. Apica –

Nābādhakaṃ yato dukkhaṃ, dukkhā aññaṃ na bādhakaṃ;

Bādhakattaniyāmena, tato saccamidaṃ mataṃ.

Taṃ vinā nāññato dukkhaṃ, na hoti na ca taṃ tato;

Dukkhahetuniyāmena, iti saccaṃ visattikā.

Nāññā nibbānato santi, santaṃ na ca na taṃ yato;

Santabhāvaniyāmena, tato saccamidaṃ mataṃ.

Maggā aññaṃ na niyyānaṃ, aniyyāno na cāpi so;

Tacchaniyyānabhāvattā, iti so saccasammato.

Iti tacchāvipallāsa-bhūtabhāvaṃ catūsupi;

Dukkhādīsvavisesena, saccaṭṭhaṃ āhu paṇḍitāti.

Evaṃ 『atthato』 vinicchayo veditabbo.

Kathaṃ 『atthuddhārato』? Idhāyaṃ 『sacca』saddo anekesu atthesu dissati, seyyathidaṃ – 『『saccaṃ bhaṇe, na kujjheyyā』』tiādīsu (dha. pa. 224) vācāsacce. 『『Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā cā』』tiādīsu (jā. 2.21.433) viratisacce. 『『Kasmā nu saccāni vadanti nānā, pavādiyāse kusalāvadānā』』tiādīsu (su. ni. 891) diṭṭhisacce. 『『Ekañhi saccaṃ na dutiyamatthī』』tiādīsu (su. ni. 890) paramatthasacce nibbāne ceva magge ca. 『『Catunnaṃ ariyasaccānaṃ kati kusalā』』tiādīsu (vibha. 216) ariyasacce. Svāyamidhāpi ariyasacce vattatīti evamettha 『atthuddhārato』pi vinicchayo veditabbo.

『Anūnādhikato』ti kasmā pana cattāreva ariyasaccāni vuttāni, anūnāni anadhikānīti ce? Aññassāsambhavato, aññatarassa ca anapaneyyabhāvato; na hi etehi aññaṃ adhikaṃ vā etesaṃ vā ekampi apanetabbaṃ sambhoti. Yathāha – 『『idha, bhikkhave, āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā 『netaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ, aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ ṭhapetvā aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī』ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』tiādi. Yathā cāha – 『『yo hi koci, bhikkhave, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya 『netaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ, yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī』ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』tiādi (saṃ. ni.

5.1090) 詳細說明。此外 - 「痛苦是沒有障礙的,其他的痛苦不是障礙;因障礙的性質,因此這個真理被理解。」 「沒有其他的痛苦,不能存在,也不從此而來;因痛苦的原因,因此這個真理被理解。」 「沒有其他的涅槃,安寧的狀態,因安寧的性質,因此這個真理被理解。」 「道路沒有其他的引導,沒有引導也不是;因引導的性質,因此這個真理被承認。」 因此,關於痛苦等四種方面的特性,智慧者稱之為真理。 因此,關於「意義的提升」的分析應當這樣理解。 「如何從意義的提升來看?」在這裡,「真理」這個詞在許多意義中顯現,比如:「說真理時,不應生氣」等等(《法句經》224)語言的真理。「在真理中堅定的修行者」等(《增支部》2.21.433)戒律的真理。「為什麼真理有不同的說法,善良的教導?」等(《增支部》891)見解的真理。「一個真理沒有第二個意義」等(《增支部》890)究竟意義的真理,涅槃和道路。「四種聖者的真理有多少個善法?」等(《分部經典》216)聖者的真理。這裡也同樣是聖者的真理,因此關於「意義的提升」也應當理解為分析判斷。 「為什麼說不多不少」是指四種聖者的真理被提到,既不多也不少?是因為它們的不同性質,以及其中任何一種都不能被忽略;因為在這些中沒有其他的多或少。正如所說:「在這裡,僧侶們,若有修行者或婆羅門說『這不是第一痛苦的聖者真理,其他的痛苦的聖者真理是由釋迦牟尼所教導的。我將這第一痛苦的聖者真理放在一邊,另一個痛苦的聖者真理我將闡明。』這樣的地方是不存在的」等等。正如所說:「若有任何人,僧侶們,修行者或婆羅門如此說『這不是第一痛苦的聖者真理,由釋迦牟尼所教導的。我將這第一痛苦的聖者真理親自觀察,另一個痛苦的聖者真理我將闡明。』這樣的地方是不存在的」等等(《增支部》)。

5.1086).

Apica pavattimācikkhanto bhagavā sahetukaṃ ācikkhi, nivattiñca saupāyaṃ. Iti pavattinivattitadubhayahetūnaṃ etapparamato cattāreva vuttāni. Tathā pariññeyya pahātabba sacchikātabba bhāvetabbānaṃ, taṇhāvatthutaṇhātaṇhānirodhataṇhānirodhupāyānaṃ, ālayālayarāmatāālayasamugghātaālayasamugghātūpāyānañca vasenāpi cattāreva vuttānīti. Evamettha 『anūnādhikato』 vinicchayo veditabbo.

『Kamato』ti ayampi desanākkamova. Ettha ca oḷārikattā sabbasattasādhāraṇattā ca suviññeyyanti dukkhasaccaṃ paṭhamaṃ vuttaṃ, tasseva hetudassanatthaṃ tadanantaraṃ samudayasaccaṃ, hetunirodhā phalanirodhoti ñāpanatthaṃ tato nirodhasaccaṃ, tadadhigamupāyadassanatthaṃ ante maggasaccaṃ. Bhavasukhassādagadhitānaṃ vā sattānaṃ saṃvegajananatthaṃ paṭhamaṃ dukkhamāha. Taṃ neva akataṃ āgacchati, na issaranimmānādito hoti, ito pana hotīti ñāpanatthaṃ tadanantaraṃ samudayaṃ. Tato sahetukena dukkhena abhibhūtattā saṃviggamānasānaṃ dukkhanissaraṇagavesīnaṃ nissaraṇadassanena assāsajananatthaṃ nirodhaṃ. Tato nirodhādhigamatthaṃ nirodhasampāpakaṃ magganti evamettha 『kamato』 vinicchayo veditabbo.

『Ariyasaccesu yaṃ ñāṇaṃ tassa kiccato』ti saccañāṇakiccatopi vinicchayo veditabboti attho. Duvidhañhi saccañāṇaṃ – anubodhañāṇañca paṭivedhañāṇañca. Tattha anubodhañāṇaṃ lokiyaṃ anussavādivasena nirodhe magge ca pavattati. Paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ nirodhārammaṇaṃ katvā kiccato cattāripi saccāni paṭivijjhati. Yathāha – 『『yo, bhikkhave, dukkhaṃ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passatī』』ti (saṃ. ni.

5.1086). 此外,釋迦牟尼在描述過程中講解了因緣法,且有迴歸的方式。因此,關於因緣和迴歸的這兩種原因,已提到四種真理。同樣,應當理解為應知、應斷、應證、應修的四種真理,以及因渴望的存在、渴望的消除、渴望的消除方法、根本的存在、根本的狀態、根本的聚集、根本的聚集方法等四種真理。因此,關於「不多不少」的分析應當這樣理解。 「如何理解?」這個教導的過程也是如此。在這裡,由於普遍性和所有眾生的共同性,痛苦的真理首先被提到,其後是爲了說明其原因而提到的生起的真理,因緣的消除和果的消除因此被提到,接著是爲了說明其獲得方法而提到的道路的真理。爲了使那些沉迷於生的快樂的眾生產生覺醒,首先提到痛苦。痛苦不由未做而來,也不是因他人所生,而是從此而來,因此接著提到生起。然後,由於因痛苦的存在而被壓迫的眾生,因尋求痛苦的解脫而產生覺醒,因此提到消除。接著,爲了獲得消除的狀態而提到通往消除的道路,因此關於「如何理解」的分析應當這樣理解。 「關於在聖者的真理中,什麼是知識的責任」,這也是應當理解的意思。真理的知識有兩種:一種是覺知的知識,另一種是領悟的知識。在這裡,覺知的知識是世俗的,因聽聞等而生起,適用於消除和道路。領悟的知識是出世的,以消除為所緣,因而能洞察四種真理。正如所說:「誰見到痛苦,就見到痛苦的生起,見到痛苦的消除,見到通往痛苦消除的道路。」(《增支部》)

5.1100) sabbaṃ vattabbaṃ. Yaṃ panetaṃ lokiyaṃ, tattha dukkhañāṇaṃ pariyuṭṭhānābhibhavanavasena pavattamānaṃ sakkāyadiṭṭhiṃ nivatteti, samudayañāṇaṃ ucchedadiṭṭhiṃ, nirodhañāṇaṃ sassatadiṭṭhiṃ, maggañāṇaṃ akiriyadiṭṭhiṃ; dukkhañāṇaṃ vā dhuvasubhasukhattabhāvarahitesu khandhesu dhuvasubhasukhattabhāvasaññāsaṅkhātaṃ phale vippaṭipattiṃ, samudayañāṇaṃ issarappadhānakālasabhāvādīhi loko pavattatīti akāraṇe kāraṇābhimānappavattaṃ hetumhi vippaṭipattiṃ, nirodhañāṇaṃ arūpalokalokathūpikādīsu apavaggaggāhabhūtaṃ nirodhe vippaṭipattiṃ, maggañāṇaṃ kāmasukhallikaattakilamathānuyogappabhede avisuddhimagge visuddhimaggaggāhavasena pavattaṃ upāye vippaṭipattiṃ nivatteti. Tenetaṃ vuccati –

Loke lokappabhave, lokatthagame sive ca tadupāye;

Sammuyhati tāva naro, na vijānāti yāva saccānīti.

Evamettha 『ñāṇakiccato』pi vinicchayo veditabbo.

『Antogadhānaṃ pabhedā』ti dukkhasaccasmiñhi, ṭhapetvā taṇhañceva anāsavadhamme ca, sesā sabbadhammā antogadhā; samudayasacce chattiṃsa taṇhāvicaritāni; nirodhasaccaṃ asammissaṃ; maggasacce sammādiṭṭhimukhena vīmaṃsiddhipādapaññindriyapaññābaladhammavicayasambojjhaṅgāni. Sammāsaṅkappāpadesena tayo nekkhammavitakkādayo, sammāvācāpadesena cattāri vacīsucaritāni, sammākammantāpadesena tīṇi kāyasucaritāni, sammāājīvamukhena appicchatā santuṭṭhitā ca, sabbesaṃyeva vā etesaṃ sammāvācākammantājīvānaṃ ariyakantasīlattā sīlassa ca saddhāhatthena paṭiggahetabbattā tesaṃ atthitāya ca atthibhāvato saddhindriyasaddhābalachandiddhipādā, sammāvāyāmāpadesena catubbidhasammappadhānavīriyindriyavīriyabalavīriyasambojjhaṅgāni, sammāsatiapadesena catubbidhasatipaṭṭhānasatindriyasatibalasatisambojjhaṅgāni, sammāsamādhiapadesena savitakkasavicārādayo tayo tayo samādhī, cittasamādhisamādhindriyasamādhibalapītipassaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgāni antogadhānīti. Evamettha 『antogadhānaṃ pabhedā』pi vinicchayo veditabbo.

『Upamāto』ti bhāro viya hi dukkhasaccaṃ daṭṭhabbaṃ, bhārādānamiva samudayasaccaṃ, bhāranikkhepanamiva nirodhasaccaṃ, bhāranikkhepanūpāyo viya maggasaccaṃ; rogo viya ca dukkhasaccaṃ, roganidānamiva samudayasaccaṃ, rogavūpasamo viya nirodhasaccaṃ, bhesajjamiva maggasaccaṃ; dubbhikkhamiva vā dukkhasaccaṃ, dubbuṭṭhi viya samudayasaccaṃ, subhikkhamiva nirodhasaccaṃ , suvuṭṭhi viya maggasaccaṃ. Apica verīveramūlaverasamugghātaverasamugghātupāyehi, visarukkharukkhamūlamūlupacchedatadupacchedupāyehi, bhayabhayamūlanibbhayatadadhigamupāyehi, orimatīramahoghapārimatīrataṃsampāpakavāyāmehi ca yojetvāpetāni upamāto veditabbānīti. Evamettha 『upamāto』 vinicchayo veditabbo.

『Catukkato』ti atthi cettha dukkhaṃ na ariyasaccaṃ, atthi ariyasaccaṃ na dukkhaṃ, atthi dukkhañceva ariyasaccañca, atthi neva dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Esa nayo samudayādīsu. Tattha maggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca 『『yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti (saṃ. ni.

5.1100)應當全部說明。關於世俗的知識,痛苦的知識通過克服執著而消除身見,生起的知識消除斷見,消除的知識消除常見,道路的知識消除無作見;或者說,痛苦的知識在無常、無我、無樂的蘊中消除常、樂、我、凈的想法,這是對果的錯誤理解,生起的知識消除認為世界由自

3.15) vacanato saṅkhāradukkhatāya dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Nirodho ariyasaccaṃ na dukkhaṃ. Itaraṃ pana ariyasaccadvayaṃ siyā dukkhaṃ aniccato, na pana yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati tathatthena. Sabbākārena pana upādānakkhandhapañcakaṃ dukkhañceva ariyasaccañca aññatra taṇhāya. Maggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca yassa pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussati tathatthena neva dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Evaṃ samudayādīsupi yathāyogaṃ yojetvā 『catukkato』pettha vinicchayo veditabbo.

『Suññatekavidhādīhī』ti ettha suññato tāva paramatthena hi sabbāneva saccāni vedakakārakanibbutagamakābhāvato suññānīti veditabbāni. Tenetaṃ vuccati –

Dukkhameva hi na koci dukkhito, kārako na kiriyāva vijjati;

Atthi nibbuti na nibbuto pumā, maggamatthi gamako na vijjatīti.

Atha vā –

Dhuvasubhasukhattasuññaṃ, purimadvayamattasuññamamatapadaṃ;

Dhuvasukhaattavirahito, maggo iti suññato tesu.

Nirodhasuññāni vā tīṇi, nirodho ca sesattayasuñño. Phalasuñño vā ettha hetu samudaye dukkhassābhāvato magge ca nirodhassa, na phalena sagabbho pakativādīnaṃ pakati viya. Hetusuññañca phalaṃ dukkhasamudayānaṃ nirodhamaggānañca asamavāyā, na hetusamavetaṃ hetuphalaṃ hetuphalasamavāyavādīnaṃ dviaṇukādīni viya. Tenetaṃ vuccati –

Tayamidha nirodhasuññaṃ, tayena tenāpi nibbuti suññā;

Suñño phalena hetu, phalampi taṃ hetunā suññanti.

Evaṃ tāva 『suññato』 vinicchayo veditabbo.

『Ekavidhādīhī』ti sabbameva cettha dukkhaṃ ekavidhaṃ pavattibhāvato, duvidhaṃ nāmarūpato, tividhaṃ kāmarūpārūpūpapatibhavabhedato, catubbidhaṃ catuāhārabhedato, pañcavidhaṃ pañcupādānakkhandhabhedato. Samudayopi ekavidho pavattakabhāvato, duvidho diṭṭhisampayuttāsampayuttato, tividho kāmabhavavibhavataṇhābhedato, catubbidho catumaggappaheyyato, pañcavidho rūpābhinandanādibhedato, chabbidho chataṇhākāyabhedato. Nirodhopi ekavidho asaṅkhatadhātubhāvato, pariyāyena pana duvidho saupādisesaanupādisesato, tividho bhavattayavūpasamato, catubbidho catumaggādhigamanīyato, pañcavidho pañcābhinandanavūpasamato, chabbidho chataṇhākāyakkhayabhedato. Maggopi ekavidho bhāvetabbato, duvidho samathavipassanābhedato dassanabhāvanābhedato vā , tividho khandhattayabhedato. Ayañhi sappadesattā nagaraṃ viya rajjena nippadesehi tīhi khandhehi saṅgahito. Yathāha –

『『Na kho, āvuso visākha, ariyena aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahitā. Tīhi ca kho, āvuso visākha, khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito. Yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo – ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā; yo ca sammāvāyāmo, yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi – ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā; yā ca sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo – ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni.

3.15) 由於緣起的痛苦不是聖者的真理。消滅是聖者的真理,而痛苦的其他兩個聖者的真理則是由於無常而存在,但若通過釋迦的教導,能在此處修行聖道則不然。總體而言,五蘊的執著是痛苦和聖者的真理,除了渴望之外。與道路相關的法則及其共同的果實,若通過釋迦的教導修行聖道,則既不是痛苦,也不是聖者的真理。因此,關於生起等的分析也應當理解為「四種」。 「關於空無的方式」,在這裡,空無的意義在於所有的真理都是空無的,因為沒有能覺知、能造作的存在。因此說: 「痛苦的確無人痛苦,因果的確沒有能作之者; 存在的確有涅槃,因果的確沒有能行之者。」 或者說: 「無常、快樂、無我之中是空無, 前兩者之中是空無之絕對境界; 無常之樂的缺失, 道路即是空無的存在。」 消滅的空無有三種,消滅本身在其他三種中也是空無。果的空無在生起的痛苦不存在的情況下,也在消滅的道路中沒有果,因此不因果而生起。因的空無與果的痛苦生起之間,消滅的道路也沒有平等性,而因的平等性則如同因果的相互關係。因此說: 「在這裡,消滅的空無, 因它而生的涅槃也是空無; 空無因果,因果也因之而空無。」 因此,關於「空無」的分析應當這樣理解。 「關於單一的方式」,在這裡,所有的痛苦都是單一的存在狀態, 而非二元的名色, 三元的欲界、色界、無色界的分別, 四元的四種食物的分別, 五元的五種執著的分別。 生起也是單一的存在狀態, 而非二元的見取, 三元的欲界生起的渴望, 四元的四種道路的分別, 五元的對色的貪愛等的分別, 六元的六種身、口、意的分別。 消滅也是單一的非造作的存在狀態, 而按名稱則為二元的有餘依與無餘依, 三元的三界的平息, 四元的四種道路的可達性, 五元的五種貪愛的平息, 六元的六種身、口、意的滅盡的分別。 道路也是單一的應當修行的狀態, 而非二元的止觀的分別,或是見修的分別, 三元的三種蘊的分別。 這確實如同城市的真實狀態, 由三種蘊的集合而成。 正如所說: 「無論如何,朋友維薩卡, 在聖者的八正道中,三種蘊是集合的。 確實,朋友維薩卡, 在三種蘊中,聖者的八正道是集合的。 那位朋友維薩卡, 正言、正業、正命—— 這些法則是集合在戒蘊中; 正精進、正念、正定—— 這些法則是集合在定蘊中; 正見、正思維—— 這些法則是集合在慧蘊中。」(《中部經典》)

1.462).

Ettha hi sammāvācādayo tayo sīlameva. Tasmā te sajātito sīlakkhandhena saṅgahitā. Kiñcāpi hi pāḷiyaṃ sīlakkhandheti bhummena niddeso kato, attho pana karaṇavaseneva veditabbo. Sammāvāyāmādīsu pana tīsu samādhi attano dhammatāya ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ na sakkoti, vīriye pana paggahakiccaṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhūpakāro hutvā sakkoti.

Tatrāyaṃ upamā – yathā hi nakkhattaṃ kīḷissāmāti uyyānaṃ paviṭṭhesu tīsu sahāyesu eko supupphitaṃ campakarukkhaṃ disvā hatthaṃ ukkhipitvāpi gahetuṃ na sakkuṇeyya. Athassa dutiyo onamitvā piṭṭhiṃ dadeyya. So tassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvāpi kampamāno gahetuṃ na sakkuṇeyya. Athassa itaro aṃsakūṭaṃ upanāmeyya. So ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha yathāruci pupphāni ocinitvā piḷandhitvā nakkhattaṃ kīḷeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Ekato uyyānaṃ paviṭṭhā tayo sahāyā viya hi ekato jātā sammāvāyāmādayo tayo dhammā, supupphitacampakarukkho viya ārammaṇaṃ, hatthaṃ ukkhipitvāpi gahetuṃ asakkonto viya attano dhammatāya ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ asakkonto samādhi, piṭṭhiṃ datvā onatasahāyo viya vāyāmo, aṃsakūṭaṃ datvā ṭhitasahāyo viya sati. Yathā tesu ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha itaro yathāruci pupphaṃ gahetuṃ sakkoti, evameva vīriye paggahakiccaṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhūpakāro samādhi sakkoti ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ. Tasmā samādhiyevettha sajātito samādhikkhandhena saṅgahito. Vāyāmasatiyo pana kiriyato saṅgahitā honti.

Sammādiṭṭhisammāsaṅkappesupi paññā attano dhammatāya 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti ārammaṇaṃ nicchetuṃ na sakkoti, vitakke pana ākoṭetvā ākoṭetvā dente sakkoti. Kathaṃ? Yathā hi heraññiko kahāpaṇaṃ hatthe ṭhapetvā sabbabhāgesu oloketukāmo samānopi na cakkhutaleneva parivattetuṃ sakkoti, aṅgulipabbehi pana parivattetvā parivattetvā ito cito ca oloketuṃ sakkoti; evameva na paññā attano dhammatāya aniccādivasena ārammaṇaṃ nicchetuṃ sakkoti, abhiniropanalakkhaṇena pana āhananapariyāhananarasena vitakkena ākoṭentena viya parivattentena viya ca ādāya ādāya dinnameva nicchetuṃ sakkoti. Tasmā idhāpi sammādiṭṭhiyeva sajātito paññākkhandhena saṅgahitā, sammāsaṅkappo pana kiriyato saṅgahito hoti. Iti imehi tīhi khandhehi maggo saṅgahaṃ gacchati. Tena vuttaṃ – 『『tividho khandhattayabhedato』』ti. Catubbidho sotāpattimaggādivasena.

Apica sabbāneva saccāni ekavidhāni avitathattā abhiññeyyattā vā, duvidhāni lokiyalokuttarato saṅkhatāsaṅkhatato ca, tividhāni dassanabhāvanāhi pahātabbato appahātabbato nevapahātabbanāpahātabbato ca, catubbidhāni pariññeyyādibhedatoti. Evamettha 『ekavidhādīhi』 vinicchayo veditabbo.

在這裡,正語等三種就是戒本身。因此,它們按照同類被歸入戒蘊。雖然在經文中用處格表示"在戒蘊中",但意思應該理解為工具格。在正精進等三種中,定由於自身的本性無法單獨專注于所緣,但在精進發揮提升作用、念發揮不忘失作用的幫助下,就能夠做到。 這裡有一個比喻:就像三個朋友進入花園玩耍,一個看到盛開的瞻波花樹,伸手也夠不到花。另一個就彎腰讓他踩在背上。他站在背上還是搖搖晃晃拿不到。第三個就把肩膀給他靠。他站在一個人背上,靠著另一個人的肩膀,就能隨意採摘戴上花朵玩耍了。這個比喻應該這樣理解: 三個一起進花園的朋友就像同時生起的正精進等三法,盛開的瞻波花樹就像所緣,伸手夠不到就像定靠自身無法專注于所緣,彎腰的朋友就像精進,提供肩膀的朋友就像念。就像站在一個人背上靠著另一個人肩膀就能隨意採花一樣,在精進發揮提升作用、念發揮不忘失作用的幫助下,定就能專注于所緣。所以這裡只有定按同類歸入定蘊,精進和念則按作用歸入。 在正見和正思維中,慧靠自身也無法決定"無常、苦、無我"的所緣,但在尋反覆敲擊時就能做到。怎麼說呢?就像金匠把錢幣放在手中想要觀察各個部分,但僅憑眼睛無法翻轉,需要用手指反覆翻轉才能從各個角度觀察。同樣,慧靠自身無法決定無常等所緣,但在具有安立特徵、敲擊和反覆敲擊作用的尋的幫助下,就能決定所給予的對象。所以這裡只有正見按同類歸入慧蘊,正思維則按作用歸入。這樣,道被歸入這三蘊。所以說"三種是按三蘊的區別"。四種是按預流道等的區別。 此外,所有真理都是一種,因為是真實的或應被了知的;是兩種,因為是世間和出世間的,或有為和無為的;是三種,因為應由見或修斷除,或不應斷除,或既不應斷除也不是不應斷除;是四種,因為應被遍知等的區別。這樣應理解"從一種等"的分析。

『Sabhāgavisabhāgato』ti sabbāneva ca saccāni aññamaññaṃ sabhāgāni avitathato attasuññato dukkarapaṭivedhato ca. Yathāha –

『『Taṃ kiṃ maññasi, ānanda, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā – yo dūratova sukhumena tālacchiggaḷena asanaṃ atipāteyya poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitaṃ, yo vā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā』』ti? 『『Etadeva, bhante, dukkaratarañceva durabhisambhavatarañca – yo sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā』』ti. 『『Tato kho te, ānanda, duppaṭivijjhataraṃ paṭivijjhanti ye idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ paṭivijjhanti…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ paṭivijjhantī』』ti (saṃ. ni. 5.1115).

Visabhāgāni salakkhaṇavavatthānato. Purimāni ca dve sabhāgāni duravagāhatthena gambhīrattā lokiyattā sāsavattā ca, visabhāgāni phalahetubhedato pariññeyyappahātabbato ca. Pacchimānipi dve sabhāgāni gambhīratthena duravagāhattā lokuttarattā anāsavattā ca, visabhāgāni visayavisayībhedato sacchikātabbabhāvetabbato ca. Paṭhamatatiyāni cāpi sabhāgāni phalāpadesato, visabhāgāni saṅkhatāsaṅkhatato. Dutiyacatutthāni cāpi sabhāgāni hetuapadesato, visabhāgāni ekantakusalākusalato. Paṭhamacatutthāni cāpi sabhāgāni saṅkhatato, visabhāgāni lokiyalokuttarato. Dutiyatatiyāni cāpi sabhāgāni nevasekkhānāsekkhabhāvato, visabhāgāni sārammaṇānārammaṇato.

Iti evaṃ pakārehi, nayehi ca vicakkhaṇo;

Vijaññā ariyasaccānaṃ, sabhāgavisabhāgatanti.

Suttantabhājanīyauddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā

Jātiniddeso

『關於同類與異類』,所有真理彼此之間是同類的,因為真實不虛、無我難以理解。正如所說: 「你怎麼想,阿難,哪個更難、更難以理解——是遠處的細小的草葉在椅子上不被壓倒,還是七分之一的破碎的稻草的每一部分都能被穿透?」 「正是這個,尊者,更難、更難以理解——是七分之一的破碎的稻草的每一部分都能被穿透。」 「因此,阿難,那些理解痛苦的人,理解如實的痛苦是更難的……這條通往痛苦滅盡的道路也如實地被理解。」(《中部經典》5.1115) 異類的原因在於特徵的確定。前兩個同類由於難以把握的深奧性、世俗性和有味道的特徵,異類的原因在於果與因的區別,因而應被了知和斷除。后兩個同類由於深奧性、難以把握的特徵、出世間性和無味道的特徵,異類的原因在於對象的區別,應被證知和修習。第一和第三的同類也因果的地方,異類的原因在於有為與無為的區別。第二和第四的同類因因的地方,異類的原因在於善與惡的區別。第一和第四的同類也因有為的地方,異類的原因在於世俗與出世間的區別。第二和第三的同類因無學與有學的狀態,異類的原因在於所緣與非所緣的區別。 因此,通過這些方式、方法的觀察; 應瞭解聖者的真理是同類與異類的。 《經文的分類及其說明》已完成。 痛苦真理的說明 出生的說明

  1. Idāni saṅkhepato uddiṭṭhāni dukkhādīni vibhajitvā dassetuṃ ayaṃ tattha katamaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ jātipi dukkhāti niddesavāro āraddho. Tattha jāti veditabbā, jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo; jarā, maraṇaṃ, soko , paridevo, dukkhaṃ, domanassaṃ, upāyāso, appiyasampayogo, piyavippayogo veditabbo; appiyasampayogassa piyavippayogassa dukkhaṭṭho veditabbo; icchā veditabbā, icchāya dukkhaṭṭho veditabbo; khandhā veditabbā, khandhānaṃ dukkhaṭṭho veditabbo.

Tattha dukkhassa ariyasaccassa kathanatthāya ayaṃ mātikā – idañhi dukkhaṃ nāma anekaṃ nānappakāraṃ, seyyathidaṃ – dukkhadukkhaṃ, vipariṇāmadukkhaṃ, saṅkhāradukkhaṃ, paṭicchannadukkhaṃ, appaṭicchannadukkhaṃ, pariyāyadukkhaṃ, nippariyāyadukkhanti.

Tattha kāyikacetasikā dukkhavedanā sabhāvato ca nāmato ca dukkhattā 『dukkhadukkhaṃ』 nāma. Sukhavedanā vipariṇāmena dukkhuppattihetuto 『vipariṇāmadukkhaṃ』 nāma. Upekkhāvedanā ceva avasesā ca tebhūmakā saṅkhārā udayabbayapīḷitattā 『saṅkhāradukkhaṃ』 nāma. Tathā pīḷanaṃ pana maggaphalānampi atthi. Tasmā ete dhammā dukkhasaccapariyāpannattena saṅkhāradukkhaṃ nāmāti veditabbā. Kaṇṇasūladantasūlarāgajapariḷāhadosajapariḷāhādi kāyikacetasiko ābādho pucchitvā jānitabbato upakkamassa ca apākaṭabhāvato 『paṭicchannadukkhaṃ』 nāma, apākaṭadukkhantipi vuccati. Dvattiṃsakammakāraṇādisamuṭṭhāno ābādho apucchitvāva jānitabbato upakkamassa ca pākaṭabhāvato 『appaṭicchannadukkhaṃ』 nāma, pākaṭadukkhantipi vuccati. Ṭhapetvā dukkhadukkhaṃ sesaṃ dukkhasaccavibhaṅge āgataṃ jātiādi sabbampi tassa tassa dukkhassa vatthubhāvato 『pariyāyadukkhaṃ』 nāma. Dukkhadukkhaṃ 『nippariyāyadukkhaṃ』 nāma.

Tattha pariyāyadukkhaṃ nippariyāyadukkhanti imasmiṃ padadvaye ṭhatvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ kathetabbaṃ. Ariyasaccañca nāmetaṃ pāḷiyaṃ saṅkhepatopi āgacchati vitthāratopi. Saṅkhepato āgataṭṭhāne saṅkhepenapi vitthārenapi kathetuṃ vaṭṭati . Vitthārato āgataṭṭhāne pana vitthāreneva kathetuṃ vaṭṭati, na saṅkhepena. Taṃ idaṃ imasmiṃ ṭhāne vitthārena āgatanti vitthāreneva kathetabbaṃ. Tasmā yaṃ taṃ niddesavāre 『『tattha katamaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ? Jātipi dukkhā』』tiādīni padāni gahetvā 『『jāti veditabbā, jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo』』tiādi vuttaṃ. Tattha jātiādīni tāva 『『tattha katamā jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjātī』』ti imassa pana padabhājanīyassa vasena veditabbāni.

  1. Tatrāyaṃ atthavaṇṇanā – tesaṃ tesaṃ sattānanti ayaṃ saṅkhepato anekesaṃ sattānaṃ sādhāraṇaniddeso. Yā devadattassa jāti, yā somadattassa jātīti evañhi divasampi kathiyamāne neva sattā pariyādānaṃ gacchanti, na sabbaṃ aparatthadīpanaṃ sijjhati. Imehi pana dvīhi padehi na koci satto apariyādinno hoti, na kiñci aparatthadīpanaṃ na sijjhati. Tena vuttaṃ – 『『yā tesaṃ tesaṃ sattāna』』nti. Tamhi tamhīti ayaṃ jātigativasena anekesaṃ sattanikāyānaṃ sādhāraṇaniddeso. Sattanikāyeti sattānaṃ nikāye, sattaghaṭāyaṃ sattasamūheti attho.

Jātīti ayaṃ jātisaddo anekattho. Tathā hesa 『『ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo』』ti (pārā. 12; ma. ni. 2.257) ettha bhave āgato. 『『Atthi visākhe , nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā』』ti (a. ni.

現在爲了詳細解釋簡要提到的痛苦等,開始了"什麼是痛苦聖諦?出生是痛苦"等的說明部分。在這裡,應當瞭解出生,應當瞭解出生的痛苦意義;應當瞭解衰老、死亡、悲傷、哀嘆、痛苦、憂愁、絕望、與不喜歡的結合、與喜歡的分離;應當瞭解與不喜歡結合和與喜歡分離的痛苦意義;應當瞭解慾望,應當瞭解慾望的痛苦意義;應當瞭解五蘊,應當瞭解五蘊的痛苦意義。 在這裡,爲了解釋痛苦聖諦,這是大綱 - 所謂痛苦有多種不同的形式,即:苦苦、壞苦、行苦、隱蔽苦、非隱蔽苦、間接苦、直接苦。 其中,身心的苦受因其本質和名稱都是苦,稱為"苦苦"。樂受因變化而產生苦,稱為"壞苦"。舍受以及其他三界的有為法因生滅而受壓迫,稱為"行苦"。但這種壓迫道果也有。因此,應當瞭解這些法因屬於苦諦而稱為行苦。耳痛、牙痛、貪慾引起的熱惱、嗔恨引起的熱惱等身心的病痛,因需詢問才能知道,且其對治方法不明顯,稱為"隱蔽苦",也稱為不明顯的苦。由三十二種刑罰等引起的病痛,不需詢問就能知道,且其對治方法明顯,稱為"非隱蔽苦",也稱為明顯的苦。除了苦苦之外,其他在苦諦分別中提到的出生等一切,因為是各種苦的基礎,稱為"間接苦"。苦苦稱為"直接苦"。 在這裡,應當依據間接苦和直接苦這兩個詞來解釋痛苦聖諦。這個聖諦在經典中有簡略和詳細的說法。在簡略說法的地方,可以簡略或詳細地解釋。但在詳細說法的地方,應當詳細地解釋,不應簡略。這裡是詳細說法,所以應當詳細地解釋。因此,在說明部分中說"什麼是痛苦聖諦?出生是痛苦"等詞,然後說"應當瞭解出生,應當瞭解出生的痛苦意義"等。在這裡,首先應當根據"什麼是出生?是各種眾生在各種眾生群中的出生、產生"這個詞的解釋來理解出生等。 這裡是意義的解釋 - "各種眾生"這是簡要地指代許多眾生的共同表述。如果說"提婆達多的出生,蘇摩達多的出生"等,即使說一整天也不能包括所有眾生,也不能完全表達其他的意義。但用這兩個詞就沒有遺漏任何眾生,也沒有任何意義不能表達。因此說"各種眾生"。"在各種"這是根據出生和趣向來指代許多眾生群的共同表述。"眾生群"意為眾生的群體,眾生的聚集,眾生的集合。 "出生"這個詞有多種含義。如"一生,兩生"(《波羅提木叉》12;《中部》2.257)中指存在。"毗舍佉,有稱為尼乾子的出家者"(《增支部》)

3.71) ettha nikāye. 『『Tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaṃ āhacca ṭhitā ahosī』』ti (a. ni. 5.196) ettha paññattiyaṃ. 『『Jāti dvīhi khandhehi saṅgahitā』』ti (dhātu. 71) ettha saṅkhatalakkhaṇe. 『『Yaṃ, bhikkhave, mātukucchimhi paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ, paṭhamaṃ viññāṇaṃ pātubhūtaṃ, tadupādāya sāvassa jātī』』ti (mahāva. 124) ettha paṭisandhiyaṃ. 『『Sampatijāto, ānanda, bodhisatto』』ti (ma. ni. 3.207) ettha pasūtiyaṃ. 『『Anupakkuṭṭho jātivādenā』』ti (dī. ni. 1.331) ettha kule. 『『Yatohaṃ, bhagini, ariyāya jātiyā jāto』』ti (ma. ni. 2.351) ettha ariyasīle. Idha panāyaṃ savikāresu paṭhamābhinibbattakkhandhesu vattati. Tasmā jāyamānakavasena jātīti idamettha sabhāvapaccattaṃ. Sañjāyanavasena sañjātīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Okkamanavasena okkanti. Jāyanaṭṭhena vā jāti, sā aparipuṇṇāyatanavasena yuttā. Sañjāyanaṭṭhena sañjāti, sā paripuṇṇāyatanavasena yuttā. Okkamanaṭṭhena okkanti, sā aṇḍajajalābujavasena yuttā. Te hi aṇḍakosañca vatthikosañca okkamanti, okkamantāpi pavisantā viya paṭisandhiṃ gaṇhanti. Abhinibbattanaṭṭhena abhinibbatti. Sā saṃsedajaopapātikavasena yuttā. Te hi pākaṭā eva hutvā nibbattanti. Ayaṃ tāva sammutikathā.

Idāni paramatthakathā hoti. Khandhā eva hi paramatthato pātubhavanti, na sattā. Tattha ca khandhānanti ekavokārabhave ekassa, catuvokārabhave catunnaṃ, pañcavokārabhave pañcannaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Pātubhāvoti uppatti. Āyatanānanti ettha tatra tatra uppajjamānāyatanavasena saṅgaho veditabbo. Paṭilābhoti santatiyaṃ pātubhāvoyeva; pātubhavantāneva hi tāni paṭiladdhāni nāma honti. Ayaṃ vuccati jātīti ayaṃ jāti nāma kathiyati. Sā panesā tattha tattha bhave paṭhamābhinibbattilakkhaṇā, nīyyātanarasā, atītabhavato idha ummujjanapaccupaṭṭhānā, phalavasena dukkhavicittatāpaccupaṭṭhānā vā.

Idāni 『jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo』ti ayañhi jāti sayaṃ na dukkhā, dukkhuppattiyā pana vatthubhāvena dukkhāti vuttā. Kataradukkhassa panāyaṃ vatthūti? Yaṃ taṃ bālapaṇḍitasuttādīsu (ma. ni.

3.71)中指種類。"有一種名為'提利亞'的草,從臍部生長直至天空"(《增支部》5.196)中指概念。"出生由兩蘊組成"(《界論》71)中指有為相。"比丘們,當母胎中第一個心生起,第一個識出現時,從那時起就是他的出生"(《大品》124)中指結生。"阿難,菩薩剛剛出生"(《中部》3.207)中指分娩。"不因出身而受責備"(《長部》1.331)中指家族。"姐妹,自從我以聖者的出生而出生以來"(《中部》2.351)中指聖戒。但在這裡,它指帶有變化的初次生起的諸蘊。因此,"出生"是指正在出生的狀態,這是其本質的意義。"產生"是通過加上字首而增強的詞。"進入"是指進入的狀態。或者說,"出生"是指出生的意義,適用於器官未完全發育的狀態。"產生"是指產生的意義,適用於器官完全發育的狀態。"進入"是指進入的意義,適用於卵生和胎生的狀態。因為它們進入蛋殼和子宮,進入時就像是進入而獲得結生。"生起"是指生起的意義,適用於濕生和化生的狀態。因為它們是明顯地生起的。這是世俗的說法。 現在是勝義的說法。從勝義諦來說,只有諸蘊出現,而不是眾生。在這裡,應當理解"諸蘊"是指在一蘊有中指一蘊,在四蘊有中指四蘊,在五蘊有中指五蘊。"出現"是指生起。"諸處"在這裡應當理解為在各處生起的諸處的總稱。"獲得"就是在相續中的出現;因為它們出現時就被稱為獲得。這被稱為出生。這個出生的特徵是在各種存在中初次生起,作用是引導,現起是從過去有中浮現,或者從果的角度來說,現起是痛苦的多樣性。 現在"應當瞭解出生的痛苦意義"。這個出生本身不是痛苦,但因為是痛苦生起的基礎而被稱為痛苦。這是哪種痛苦的基礎呢?在《愚者智者經》等(《中部》

3.246 ādayo) bhagavatāpi upamāvasena pakāsitaṃ āpāyikaṃdukkhaṃ, yañca sugatiyaṃ manussaloke gabbhokkantimūlakādibhedaṃ dukkhaṃ uppajjati, tassa sabbassāpi esā vatthu. Tatridaṃ gabbhokkantimūlakādibhedaṃ dukkhaṃ – ayañhi satto mātukucchimhi nibbattamāno na uppalapadumapuṇḍarīkādīsu nibbattati. Atha kho heṭṭhā āmāsayassa upari pakkāsayassa udarapaṭalapiṭṭhikaṇḍakānaṃ vemajjhe paramasambādhe tibbandhakāre nānākuṇapagandhaparibhāvite asuciparamaduggandhapavanavicarite adhimattajegucche kucchippadese pūtimacchapūtikummāsacandanikādīsu kimi viya nibbattati. So tattha nibbatto dasa māse mātukucchisambhavena usmanā puṭapākaṃ viya paccamāno piṭṭhapiṇḍi viya sediyamāno samiñjanapasāraṇādirahito adhimattaṃ dukkhaṃ paccanubhotīti. Idaṃ tāva 『gabbhokkantimūlakaṃ』 dukkhaṃ.

Yaṃ pana so mātu sahasā upakkhalanagamananisīdanauṭṭhānaparivattanādīsu surādhuttahatthagato eḷako viya ahiguṇṭhikahatthagato sappapotako viya ca ākaḍḍhanaparikaḍḍhanaodhunananiddhunanādinā upakkamena adhimattaṃ dukkhamanubhavati, yañca mātu sītudakapānakāle sītanarakūpapanno viya, uṇhayāgubhattādiajjhoharaṇakāle aṅgāravuṭṭhisamparikiṇṇo viya, loṇambilādiajjhoharaṇakāle khārāpaṭicchakādikammakāraṇappatto viya tibbaṃ dukkhamanubhoti – idaṃ 『gabbhapariharaṇamūlakaṃ』 dukkhaṃ.

Yaṃ panassa mūḷhagabbhāya mātuyā mittāmaccasuhajjādīhipi adassanārahe dukkhuppattiṭṭhāne chedanaphālanādīhi dukkhaṃ uppajjati – idaṃ 『gabbhavipattimūlakaṃ』 dukkhaṃ. Yaṃ vijāyamānāya mātuyā kammajehi vātehi parivattetvā narakapapātaṃ viya atibhayānakaṃ yonimaggaṃ paṭipātiyamānassa paramasambādhena yonimukhena tāḷacchiggaḷena viya nikkaḍḍhiyamānassa mahānāgassa narakasattassa viya ca saṅghāṭapabbatehi vicuṇṇiyamānassa dukkhaṃ uppajjati – idaṃ 『vijāyanamūlakaṃ』 dukkhaṃ. Yaṃ pana jātassa taruṇavaṇasadisassa sukumārasarīrassa hatthaggahaṇanhāpanadhovanacoḷaparimajjanādikāle sūcimukhakhuradhāravijjhanaphālanasadisaṃ dukkhaṃ uppajjati – idaṃ mātukucchito 『bahi nikkhamanamūlakaṃ』 dukkhaṃ. Yaṃ tato paraṃ pavattiyaṃ attanāva attānaṃ vadhantassa, acelakavatādivasena ātāpanaparitāpanānuyogamanuyuttassa, kodhavasena abhuñjantassa, ubbandhantassa ca dukkhaṃ hoti – idaṃ 『attūpakkamamūlakaṃ』 dukkhaṃ.

Yaṃ pana parato vadhabandhanādīni anubhavantassa dukkhaṃ uppajjati – idaṃ 『parūpakkamamūlakaṃ』 dukkhanti. Iti imassa sabbassāpi dukkhassa ayaṃ jāti vatthumeva hotīti. Tenetaṃ vuccati –

Jāyetha no ce narakesu satto,

Tatthaggidāhādikamappasayhaṃ;

Labhetha dukkhaṃ nu kuhiṃ patiṭṭhaṃ,

Iccāha dukkhāti munīdha jāti.

Dukkhaṃ tiracchesu kasāpatoda-

Daṇḍābhighātādibhavaṃ anekaṃ;

Yaṃ taṃ kathaṃ tattha bhaveyya jātiṃ,

Vinā tahiṃ jāti tatopi dukkhā.

Petesu dukkhaṃ pana khuppipāsā-

Vātātapādippabhavaṃ vicittaṃ;

Yasmā ajātassa na tattha atthi,

Tasmāpi dukkhaṃ muni jātimāha.

Tibbandhakāre ca asayhasīte,

Lokantare yaṃ asuresu dukkhaṃ;

Na taṃ bhave tattha na cassa jāti,

Yato ayaṃ jāti tatopi dukkhā.

3.246 由此,佛陀通過比喻闡明了墮落之苦,以及在善道中人間所生的各種痛苦,所有這些都是其基礎。這裡所說的胎內生的各種痛苦——因為眾生在母親的子宮中出生時,並不生於睡蓮、白蓮等花中。然而,在下面的地方,眾生在肚子底部的上方,處於腹部的最深處,受到各種氣味的影響,充滿了污濁的氣味,漂浮在惡臭的空氣中,像是被壓迫的魚、腐臭的屍體等,便在這樣的環境中出生。因此,在十個月的母胎中,眾生因熱而像是被烤熟,像是被壓迫的食物,處於沒有任何伸展的狀態,承受著極大的痛苦。這就是所謂的「胎內生的痛苦」。 而當衆生突然被母親擠壓、移動、坐起、站起、轉動等時,像是被酒醉的手抓住,像是被蛇抓住,因而經歷極大的痛苦;而在母親飲用冷水時,像是進入寒冷的地獄,或在熱水、熱飯等被烹煮時,像是被火焚燒,或在鹽水等被處理時,像是被刺痛,因而經歷極大的痛苦——這就是所謂的「胎內保護的痛苦」。 而當衆生在母親的肚子里,因看不見的朋友、親戚等而遭受痛苦時,因切割、破壞等而產生的痛苦——這就是所謂的「胎內失落的痛苦」。當衆生在母親的子宮中,因風等的作用而面臨地獄的墮落,像是遭受極大的恐懼,走向生死之路,像是被巨蛇壓迫,或在大山的巖石中被擠壓而遭受痛苦——這就是所謂的「出生的痛苦」。 而當衆生出生時,像是脆弱的年輕身體在被抓、洗、擦拭等時所經歷的痛苦——這就是「從母體外出生的痛苦」。而當衆生因自身的行為而自我傷害,像是孤獨的修行者等,因熱而被壓迫,因憤怒而不吃東西,或因束縛而遭受痛苦——這就是「自我傷害的痛苦」。 而當衆生因外部的傷害、束縛等而經歷的痛苦——這就是「他人傷害的痛苦」。因此,所有這些痛苦的基礎都是出生。因此說: 「若眾生不在地獄中出生, 那裡沒有火焰等微小的痛苦; 痛苦從何而來,何處存在, 因此,智者說,痛苦就是出生。 痛苦在畜生中如刀刺, 因打擊等而產生多種痛苦; 那樣的痛苦如何存在出生, 若沒有出生,痛苦亦存在。 在餓鬼中痛苦因飢渴, 由風、熱、日光等而產生; 因為未出生者在那裡不存在, 因此,智者說,痛苦就是出生。 在極度壓迫和寒冷中, 在異界中,阿修羅中痛苦; 那裡沒有存在,也沒有出生, 因為出生的痛苦依然存在。」

Yañcāpi gūthanarake viya mātugabbhe,

Satto vasaṃ ciramato bahi nikkhamanañca;

Pappoti dukkhamatighoramidampi natthi,

Jātiṃ vinā itipi jātirayañhi dukkhā.

Kiṃ bhāsitena bahunā nanu yaṃ kuhiñci,

Atthīdha kiñcidapi dukkhamidaṃ kadāci;

Nevatthi jātivirahe yadato mahesī,

Dukkhāti sabbapaṭhamaṃ imamāha jātinti.

Jarāniddeso

若眾生如同在地獄中被束縛, 在母親的子宮中長久受囚禁; 痛苦降臨,極其可怕,這裡沒有, 無出生,故此出生的痛苦。 何必多言,若在何處, 此處確有任何痛苦,何時會有; 若無出生,那裡沒有女王, 故此說,痛苦首先在於出生。 衰老的說明

192.Jarāniddese jarāti sabhāvapaccattaṃ. Jīraṇatāti ākāraniddeso. Khaṇḍiccantiādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Pacchimā dve pakatiniddesā. Ayañhi jarāti iminā padena sabhāvato dīpitā, tenassā idaṃ sabhāvapaccattaṃ. Jīraṇatāti iminā ākārato , tenassāyaṃ ākāraniddeso. Khaṇḍiccanti iminā kālātikkame dantanakhānaṃ khaṇḍitabhāvakaraṇakiccato. Pāliccanti iminā kesalomānaṃ palitabhāvakaraṇakiccato. Valittacatāti iminā maṃsaṃ milāpetvā tace valittabhāvakaraṇakiccato dīpitā. Tenassā ime khaṇḍiccanti ādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Tehi imesaṃ vikārānaṃ dassanavasena pākaṭībhūtāti pākaṭajarā dassitā. Yatheva hi udakassa vā vātassa vā aggino vā tiṇarukkhādīnaṃ saṃsaggapalibhaggatāya vā jhāmatāya vā gatamaggo pākaṭo hoti, na ca so gatamaggo tāneva udakādīni, evameva jarāya dantādīsu khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, cakkhuṃ ummīletvāpi gayhati. Na ca khaṇḍiccādīneva jarā; na hi jarā cakkhuviññeyyā hoti.

Āyunosaṃhāni indriyānaṃ paripākoti imehi pana padehi kālātikkameyeva abhibyattāya āyukkhayacakkhādiindriyaparipākasaṅkhātāya pakatiyā dīpitā. Tenassime pacchimā dve pakatiniddesāti veditabbā. Tattha yasmā jaraṃ pattassa āyu hāyati tasmā jarā 『『āyuno saṃhānī』』ti phalūpacārena vuttā. Yasmā daharakāle suppasannāni sukhumampi attano visayaṃ sukheneva gaṇhanasamatthāni cakkhādīni indriyāni jaraṃ pattassa paripakkāni āluḷitāni avisadāni oḷārikampi attano visayaṃ gahetuṃ asamatthāni honti, tasmā 『『indriyānaṃ paripāko』』ti phalūpacāreneva vuttā.

Sā panesā evaṃ niddiṭṭhā sabbāpi jarā pākaṭā paṭicchannāti duvidhā hoti. Tattha dantādīsu khaṇḍādibhāvadassanato rūpadhammesu jarā 『pākaṭajarā』 nāma. Arūpadhammesu pana jarā tādisassa vikārassa adassanato 『paṭicchannajarā』 nāma. Tattha yvāyaṃ khaṇḍādibhāvo dissati, so tādisānaṃ dantādīnaṃ suviññeyyattā vaṇṇoyeva. Taṃ cakkhunā disvā manodvārena cintetvā 『『ime dantā jarāya pahaṭā』』ti jaraṃ jānāti, udakaṭṭhāne baddhāni gosiṅgādīni oloketvā heṭṭhā udakassa atthibhāvaṃ jānanaṃ viya. Puna avīci savīcīti evampi ayaṃ jarā duvidhā hoti. Tattha maṇikanakarajatapavāḷacandasūriyādīnaṃ mandadasakādīsu pāṇīnaṃ viya ca pupphaphalapallavādīsu apāṇīnaṃ viya ca antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ dubbiññeyyattā jarā 『avīcijarā』 nāma, nirantarajarāti attho. Tato aññesu pana yathāvuttesu antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ suviññeyyattā jarā 『savīcijarā』 nāma.

衰老的說明,衰老的本質是自然的。衰老是指其特徵的說明。破碎等三種是指超越時間的可行性說明。後兩者是指本質的說明。衰老的本質通過這個詞被闡明,因此它的本質是自然的。衰老是通過這個特徵被說明,因此這是其特徵的說明。破碎是指在超越時間的情況下,因牙齒等的破損而產生的可行性。掉髮是指因頭髮等的白化而產生的可行性。衰弱是指因肉體的衰退而產生的可行性。因此,這三種破碎等是指超越時間的可行性說明。通過這些變化的顯現,衰老被顯明為顯而易見的。就如水、風、火等與草木等的接觸或分離,或因熱而產生的變化一樣,衰老在牙齒等的破損中顯而易見,眼睛即使睜開也能看見。並非只有破碎等是衰老;衰老並不是僅僅被眼睛所知。 生命的消逝是感官的成熟,這些詞通過超越時間的影響被闡明為生命減退的感官成熟。因此,後兩者應被理解為本質的說明。在這裡,由於衰老的到來,生命減少,因此衰老被稱為「生命的消逝」。由於在幼年時期,感官如眼睛等在愉悅的環境中能夠輕鬆地把握自己的對象,而在衰老后則變得無能為力,因此被稱為「感官的成熟」。 因此,所有衰老都是顯而易見的,顯而易見與隱藏是兩種不同的狀態。在那裡,因牙齒等的破損而顯現的衰老被稱為「顯而易見的衰老」。而在無形的事物中,因變化的不可見性而被稱為「隱藏的衰老」。在那裡,若這種破碎顯現出來,則因其對牙齒等的明顯性而被稱為顏色。通過眼睛看到后,心中思考「這些牙齒被衰老所打擊」,便知衰老的存在,猶如觀察水中的魚等,瞭解水的存在。 再者,衰老也有明顯與隱秘之分。在那裡,像寶石、金銀、珊瑚、月亮、太陽等的微弱光輝,像生物的花果葉等,因其變化的不可知性而被稱為「無間斷的衰老」,即持續的衰老。而在其他的情況下,因其對顏色的明顯性而被稱為「有間斷的衰老」。

Tattha savīcijarā upādinnānupādinnakavasena evaṃ dīpetabbā – daharakumārakānañhi paṭhamameva khīradantā nāma uṭṭhahanti, na te thirā. Tesu pana patitesu puna dantā uṭṭhahanti. Te paṭhamameva setā honti, jarāvātena pana pahaṭakāle kāḷakā honti. Kesā pana paṭhamameva tambāpi honti kāḷakāpi setāpi. Chavi pana salohitikā hoti. Vaḍḍhantānaṃ vaḍḍhantānaṃ odātānaṃ odātabhāvo, kāḷakānaṃ kāḷakabhāvo paññāyati, jarāvātena pana pahaṭakāle vaḷiṃ gaṇhāti. Sabbampi sassaṃ vapitakāle setaṃ hoti, pacchā nīlaṃ, jarāvātena pana pahaṭakāle paṇḍukaṃ hoti. Ambaṅkurenāpi dīpetuṃ vaṭṭati eva. Ayaṃ vuccati jarāti ayaṃ jarā nāma kathiyati. Sā panesā khandhaparipākalakkhaṇā, maraṇūpanayanarasā, yobbanavināsapaccupaṭṭhānā.

『Jarāya dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkhā, dukkhassa pana vatthubhāvena dukkhāti vuttā. Katarassa dukkhassa? Kāyadukkhassa ceva domanassadukkhassa ca. Jiṇṇassa hi attabhāvo jarasakaṭaṃ viya dubbalo hoti, ṭhātuṃ vā gantuṃ vā nisīdituṃ vā vāyamantassa balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati; puttadāre yathāpure asallakkhente domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhāti veditabbā. Apica –

Aṅgānaṃ sithilabhāvā, indriyānaṃ vikārato;

Yobbanassa vināsena, balassa upaghātato.

Vippavāsā satādīnaṃ, puttadārehi attano;

Apasādanīyato ceva, bhīyyo bālattapattiyā.

Pappoti dukkhaṃ yaṃ macco, kāyikaṃ mānasaṃ tathā;

Sabbametaṃ jarāhetu, yasmā tasmā jarā dukhāti.

Maraṇaniddeso

在這裡,顯而易見的衰老應以獲得與未獲得的方式來說明——在幼年時期,初生的牙齒稱為乳牙,它們並不牢固。然而,當它們掉落後,新的牙齒又會重新長出。初生時它們是白色的,但在衰老的影響下,長大後會變黑。頭髮初生時可能是紅色或黑色,也可能是白色。面板則是光滑的。隨著成長,白色的狀態會變為黑色,黑色的狀態在衰老的影響下會變得鬆弛。所有這些在生長時都是白色的,之後會變為藍色,而在衰老的影響下則會變為淡色。即使通過芒果樹也可以說明這一點。這被稱為衰老,這就是衰老的定義。它的特徵是五蘊的成熟,帶來死亡的味道,伴隨著青春的消逝。 「應當理解衰老是痛苦」的這裡,衰老本身並不是痛苦,而是因痛苦的本質而被稱為痛苦。那麼,哪種痛苦呢?是身體的痛苦和心情的不快。因為衰老的身體如同衰弱的樹木,難以站立、行走或坐下,因而產生強烈的身體痛苦;而對兒女的關心則因無法照顧而產生不快。因此,這兩種痛苦應被理解為因其本質而產生的痛苦。此外—— 身體的鬆弛,感官的變化; 青春的消逝,力量的損害。 因子女的疏遠,親人之間的關係; 因不被重視而感到更為失落,愚昧無知的狀態。 眾生所遭受的痛苦,無論是身體的還是心理的; 這一切都是因衰老而起,故而衰老被稱為痛苦。 死亡的說明

193.Maraṇaniddese cavanakavasena cuti; ekacatupañcakkhandhāya cutiyā sāmaññavacanametaṃ. Cavanatāti bhāvavacanena lakkhaṇanidassanaṃ. Bhedoti cutikhandhānaṃ bhaṅguppattiparidīpanaṃ . Antaradhānanti ghaṭassa viya bhinnassa bhinnānaṃ cutikhandhānaṃ yena kenaci pariyāyena ṭhānābhāvaparidīpanaṃ. Maccu maraṇanti maccusaṅkhātaṃ maraṇaṃ. Kālo nāma antako, tassa kiriyā kālakiriyā. Ettāvatā sammutiyā maraṇaṃ dīpitaṃ hoti.

Idāni paramatthena dīpetuṃ khandhānaṃ bhedotiādimāha. Paramatthena hi khandhāyeva bhijjanti, na satto nāma koci marati. Khandhesu pana bhijjamānesu satto marati bhinnesu matoti vohāro hoti. Ettha ca catupañcavokāravasena khandhānaṃ bhedo, ekavokāravasena kaḷevarassa nikkhepo; catuvokāravasena vā khandhānaṃ bhedo, sesadvayavasena kaḷevarassa nikkhepo veditabbo. Kasmā? Bhavadvayepi rūpakāyasaṅkhātassa kaḷevarassa sambhavato. Yasmā vā cātumahārājikādīsu khandhā bhijjanteva, na kiñci nikkhipati, tasmā tesaṃ vasena khandhānaṃ bhedo. Manussādīsu kaḷevarassa nikkhepo. Ettha ca kaḷevarassa nikkhepakaraṇato maraṇaṃ 『『kaḷevarassa nikkhepo』』ti vuttaṃ.

Jīvitindriyassa upacchedoti iminā indriyabaddhasseva maraṇaṃ nāma hoti, anindriyabaddhassa maraṇaṃ nāma natthīti dasseti. 『Sassaṃ mataṃ, rukkho mato』ti idaṃ pana vohāramattameva. Atthato pana evarūpāni vacanāni sassādīnaṃ khayavayabhāvameva dīpenti. Idaṃ vuccati maraṇanti idaṃ sabbampi maraṇaṃ nāma kathiyati.

Apicettha khaṇikamaraṇaṃ, sammutimaraṇaṃ, samucchedamaraṇanti ayampi bhedo veditabbo. Tattha 『khaṇikamaraṇaṃ』 nāma pavatte rūpārūpadhammānaṃ bhedo. 『Tisso mato, phusso mato』ti idaṃ 『sammutimaraṇaṃ』 nāma. Khīṇāsavassa appaṭisandhikā kālakiriyā 『samucchedamaraṇaṃ』 nāma. Imasmiṃ panatthe sammutimaraṇaṃ adhippetaṃ. Jātikkhayamaraṇaṃ, upakkamamaraṇaṃ, sarasamaraṇaṃ, āyukkhayamaraṇaṃ, puññakkhayamaraṇantipi tasseva nāmaṃ. Tayidaṃ cutilakkhaṇaṃ, viyogarasaṃ, vippavāsapaccupaṭṭhānaṃ.

『Maraṇassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana idampi sayaṃ na dukkhaṃ, dukkhassa pana vatthubhāvena dukkhanti vuttaṃ. Maraṇantikāpi hi sārīrikā vedanā, paṭivāte gahitā ādittatiṇukkā viya, sarīraṃ nidahanti. Narakanimittādīnaṃ upaṭṭhānakāle balavadomanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhanti veditabbaṃ. Api ca –

Pāpassa pāpakammādi, nimittamanupassato;

Bhaddassāpasahantassa, viyogaṃ piyavatthukaṃ.

Mīyamānassa yaṃ dukkhaṃ, mānasaṃ avisesato;

Sabbesañcāpi yaṃ sandhi-bandhanacchedanādikaṃ.

Vitujjamānamammānaṃ, hoti dukkhaṃ sarīrajaṃ;

Asayhamappaṭikāraṃ, dukkhassetassidaṃ yato;

Maraṇaṃ vatthu tenetaṃ, dukkhamicceva bhāsitanti.

在死亡的說明中,死亡是指離去;這是對五蘊的共通稱謂。離去是指狀態的變化的說明。分裂是指離去五蘊的破碎的顯現。消失是指如同破裂的器皿般,離去的五蘊以某種方式顯現出不存在的狀態。死亡是指被稱為死亡的離去。時間是終結者,其作用是時間的作用。至此,死亡被稱為共識的。 現在爲了從究竟的角度說明五蘊的分裂等。究竟而言,五蘊是分裂的,名為眾生的並不存在死亡。在五蘊被分裂時,眾生在分裂中被稱為死亡的狀態。在這裡,四個或五個方面的五蘊的分裂,單一方面的身體的存在;四個方面的五蘊的分裂,其他兩方面的身體的存在應被理解。為何如此?因為在生與死的兩種狀態中,身體被稱為生。由於在四天王等中,五蘊是分裂的,並沒有任何存在,因此根據這些,五蘊的分裂是顯而易見的。在人類等中,身體的存在。在這裡,由於身體的存在,死亡被稱為「身體的存在」。 生命的消亡是指有感官的存在,非有感官的存在則無死亡可言。這是「植物死亡,樹木死亡」的說法,僅僅是稱謂而已。從意義上看,這些話是指植物等的衰亡狀態。這被稱為死亡,這一切都被稱為死亡。 此外,這裡還有瞬間死亡、共識死亡和完全死亡的分裂應被理解。在這裡,「瞬間死亡」是指發生的色法與無色法的分裂。「共識死亡」是指「三種死亡,觸碰死亡」的說法。對於已斷除的者,幾乎無再生的死亡是「完全死亡」。在此特指共識死亡。出生的消亡、條件的消亡、生命的消亡、生命的減少、善業的消亡等也同樣被稱為。這裡是死亡的特徵,離去的本質,疏遠的狀態。 「應當理解死亡是痛苦」的這裡,死亡本身並不是痛苦,而是因痛苦的本質而被稱為痛苦。死亡的痛苦如同身體的感覺,像被火焰灼燒的草一樣,身體被焚燒。因地獄等的緣故,強烈的不快會產生。因此,這兩種痛苦應被理解為因其本質而產生的痛苦。此外—— 惡行的惡果,觀察其因緣; 善者的承受,離去的親近。 在消亡中所遭受的痛苦,心理上無差別; 所有的纏綿、束縛、破壞等。 在被消亡的身體中,痛苦是身體的; 無力的無反應,因而痛苦是如此; 因此,死亡的對象被稱為痛苦。

Apica imāni jātijarāmaraṇāni nāma imesaṃ sattānaṃ vadhakapaccāmittā viya otāraṃ gavesantāni vicaranti. Yathā hi purisassa tīsu paccāmittesu otārāpekkhesu vicarantesu eko vadeyya – 『『ahaṃ asukaaraññassa nāma vaṇṇaṃ kathetvā etaṃ ādāya tattha gamissāmi, ettha mayhaṃ dukkaraṃ natthī』』ti. Dutiyo vadeyya 『『ahaṃ tava etaṃ gahetvā gatakāle pothetvā dubbalaṃ karissāmi, ettha mayhaṃ dukkaraṃ natthī』』ti. Tatiyo vadeyya – 『『tayā etasmiṃ pothetvā dubbale kate tiṇhena asinā sīsacchedanaṃ nāma mayhaṃ bhāro hotū』』ti. Te evaṃ vatvā tathā kareyyuṃ.

Tattha paṭhamapaccāmittassa araññassa vaṇṇaṃ kathetvā taṃ ādāya tattha gatakālo viya suhajjañātimaṇḍalato nikkaḍḍhitvā yattha katthaci nibbattāpanaṃ nāma jātiyā kiccaṃ. Dutiyassa pothetvā dubbalakaraṇaṃ viya nibbattakkhandhesu nipatitvā parādhīnamañcaparāyaṇabhāvakaraṇaṃ jarāya kiccaṃ. Tatiyassa tiṇhena asinā sīsacchedanaṃ viya jīvitakkhayapāpanaṃ maraṇassa kiccanti veditabbaṃ.

Apicettha jātidukkhaṃ sādīnavamahākantārappaveso viya daṭṭhabbaṃ. Jarādukkhaṃ tattha annapānarahitassa dubbalyaṃ viya daṭṭhabbaṃ. Maraṇadukkhaṃ dubbalassa iriyāpathapavattane vihataparakkamassa vāḷādīhi anayabyasanāpādanaṃ viya daṭṭhabbanti.

Sokaniddeso

此外,這些出生、衰老和死亡對眾生來說就

194.Sokaniddese byasatīti byasanaṃ; hitasukhaṃ khipati viddhaṃsetīti attho. Ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ; corarogabhayādīhi ñātikkhayo ñātivināsoti attho. Tena ñātibyasanena phuṭṭhassāti ajjhotthaṭassa abhibhūtassa samannāgatassāti attho. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – bhogānaṃ byasanaṃ bhogabyasanaṃ; rājacorādivasena bhogakkhayo bhogavināsoti attho. Rogoyeva byasanaṃ rogabyasanaṃ; rogo hi ārogyaṃ byasati vināsetīti byasanaṃ. Sīlassa byasanaṃ sīlabyasanaṃ; dussīlyassetaṃ nāmaṃ. Sammādiṭṭhiṃ vināsayamānā uppannā diṭṭhiyeva byasanaṃ diṭṭhibyasanaṃ. Ettha ca purimāni dve anipphannāni, pacchimāni tīṇi nipphannāni tilakkhaṇabbhāhatāni. Purimāni ca tīṇi neva kusalāni na akusalāni. Sīladiṭṭhibyasanadvayaṃ akusalaṃ.

Aññataraññatarenāti gahitesu vā yena kenaci aggahitesu vā mittāmaccabyasanādīsu yena kenaci. Samannāgatassāti samanubandhassa aparimuccamānassa. Aññataraññatarena dukkhadhammenāti yena kenaci sokadukkhassa uppattihetunā. Sokoti socanakavasena soko; idaṃ tehi kāraṇehi upajjanakasokassa sabhāvapaccattaṃ. Socanāti socanākaro. Socitattanti socitabhāvo. Antosokoti abbhantare soko. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. So hi abbhantare sukkhāpento viya parisukkhāpento viya uppajjatīti 『『antosoko antoparisoko』』ti vuccati.

Cetaso parijjhāyanāti cittassa jhāyanākāro. Soko hi uppajjamāno aggi viya cittaṃ jhāpeti paridahati, 『『cittaṃ me jhāmaṃ, na me kiñci paṭibhātī』』ti vadāpeti. Dukkhito mano dummano, tassa bhāvo domanassaṃ. Anupaviṭṭhaṭṭhena sokova sallanti sokasallaṃ. Ayaṃ vuccati sokoti ayaṃ soko nāma kathiyati. So panāyaṃ kiñcāpi atthato domanassavedanāva hoti, evaṃ santepi antonijjhānalakkhaṇo, cetaso parinijjhāyanaraso, anusocanapaccupaṭṭhāno.

『Sokassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayaṃ sabhāvadukkhattā ceva dukkhassa ca vatthubhāvena dukkhoti vutto. Kataradukkhassāti? Kāyikadukkhassa ceva javanakkhaṇe ca domanassadukkhassa. Sokavegena hi hadaye mahāgaṇḍo uṭṭhahitvā paripaccitvā bhijjati, mukhato vā kāḷalohitaṃ nikkhamati, balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. 『『Ettakā me ñātayo khayaṃ gatā, ettakā me bhogā』』ti cintentassa ca balavaṃ domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnaṃ dukkhānaṃ vatthubhāvenapesa dukkhoti veditabbo. Apica –

Sattānaṃ hadayaṃ soko, sallaṃ viya vitujjati;

Aggitattova nārāco, bhusañca ḍahate puna.

Samāvahati ca byādhi-jarāmaraṇabhedanaṃ;

Dukkhampi vividhaṃ yasmā, tasmā dukkhoti vuccatīti.

Paridevaniddeso

悲傷的說明中,"衰敗"是指毀滅;意思是摧毀幸福。親屬的衰敗是指親屬的衰敗;因盜賊、疾病、恐懼等導致親屬的消亡、毀滅。被親屬衰敗所觸及的意思是被壓倒、被征服、被擁有。其他方面也是同樣的道理。這裡有一些區別:財富的衰敗是指財富的衰敗;因國王、盜賊等導致財富的消亡、毀滅。疾病本身就是衰敗,疾病衰敗;因為疾病摧毀健康,所以稱為衰敗。道德的衰敗是指道德的衰敗;這是對不道德的稱呼。摧毀正見而產生的見解本身就是衰敗,見解衰敗。在這裡,前兩種是非實在的,后三種是實在的,被三相所擊破。前三種既不是善的也不是不善的。道德和見解的衰敗是不善的。 任何一種是指在所提到的或未提到的朋友、親戚衰敗等中的任何一種。擁有是指被束縛、無法擺脫。任何一種痛苦的法則是指任何導致悲傷痛苦產生的原因。悲傷是指悲傷的狀態;這是因這些原因而產生的悲傷的本質。悲傷是指悲傷的形式。已悲傷是指悲傷的狀態。內心悲傷是指內心的悲傷。第二個詞是通過字首來加強的。因為它產生時似乎在內心乾涸,似乎完全乾涸,所以被稱為"內心悲傷,內心完全悲傷"。 心靈的焦灼是指心靈焦灼的狀態。因為悲傷產生時像火一樣焚燒心靈,使人說"我的心靈被焚燒了,我什麼都想不起來了"。痛苦的心是不快樂的,這種狀態就是憂愁。因為深入的緣故,悲傷本身就像箭一樣,所以稱為悲傷之箭。這被稱為悲傷,這就是所謂的悲傷。雖然從本質上來說它只是憂愁的感受,但即使如此,它的特徵是內心的焦灼,本質是心靈的完全焦灼,表現爲持續的悲傷。 "應當理解悲傷是痛苦"的這裡,它因其本質是痛苦,也因為是痛苦的基礎而被稱為痛苦。哪種痛苦呢?身體的痛苦和在速行的瞬間的憂愁的痛苦。因為在悲傷的衝擊下,心臟會產生大腫塊,成熟后破裂,或從口中流出黑血,產生強烈的身體痛苦。當想到"我失去了這麼多親人,這麼多財富"時,也會產生強烈的憂愁。因此,這應被理解為這兩種痛苦的基礎。此外—— 悲傷像箭一樣刺穿眾生的心; 像火熱的鐵箭,再次燃燒塵埃。 它帶來疾病、衰老、死亡的破壞; 因為它帶來各種痛苦,所以被稱為痛苦。 悲嘆的說明

195.Paridevaniddese 『mayhaṃ dhītā, mayhaṃ putto』ti evaṃ ādissa ādissa devanti rodanti etenāti ādevo. Taṃ taṃ vaṇṇaṃ parikittetvā parikittetvā devanti etenāti paridevo. Tato parāni dve dve padāni purimadvayasseva ākārabhāvaniddesavasena vuttāni. Vācāti vacanaṃ. Palāpoti tucchaṃ niratthakavacanaṃ. Upaḍḍhabhaṇitaaññabhaṇitādivasena virūpo palāpo vippalāpo. Lālappoti punappunaṃ lapanaṃ. Lālappanākāro lālappanā. Lālappitassa bhāvo lālappitattaṃ. Ayaṃ vuccati paridevoti ayaṃ paridevo nāma kathiyati. So lālappanalakkhaṇo, guṇadosaparikittanaraso, sambhamapaccupaṭṭhāno.

『Paridevassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkho, kāyadukkhadomanassadukkhānaṃ pana vatthubhāvena dukkhoti vutto. Paridevanto hi attano khandhaṃ muṭṭhīhi potheti, ubhohi hatthehi uraṃ paharati piṃsati, sīsena bhittiyā saddhiṃ yujjhati. Tenassa balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. 『Ettakā me ñātayo khayaṃ vayaṃ abbhatthaṃ gatā』tiādīni cinteti. Tenassa balavaṃ domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti veditabbo. Apica –

Yaṃ sokasallavihato paridevamāno,

Kaṇṭhoṭṭhatālutalasosajamappasayhaṃ;

Bhiyyodhimattamadhigacchatiyeva dukkhaṃ,

Dukkhoti tena bhagavā paridevamāhāti.

Dukkhadomanassaniddeso

196-7.Dukkhadomanassaniddesā heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vaṇṇitattā pākaṭā eva. Lakkhaṇādīni pana tesaṃ tattha vuttāneva.

『Dukkhassa dukkhaṭṭho veditabbo, domanassassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ubhayampetaṃ sayañca dukkhattā kāyikacetasikadukkhānañca vatthubhāvena dukkhanti vuttaṃ. Hatthapādānañhi kaṇṇanāsikānañca chedanadukkhena dukkhitassa , anāthasālāyaṃ ucchiṭṭhakapālaṃ purato katvā nipannassa, vaṇamukhehi puḷuvakesu nikkhamantesu balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati; nānāraṅgarattavatthamanuññālaṅkāraṃ nakkhattaṃ kīḷantaṃ mahājanaṃ disvā balavadomanassaṃ uppajjati. Evaṃ tāva dukkhassa dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvo veditabbo. Apica –

Pīḷeti kāyikamidaṃ, dukkhaṃ dukkhañca mānasaṃ bhiyyo;

Janayati yasmā tasmā, dukkhanti visesato vuttanti.

Cetodukkhasamappitā pana kese pakiriya urāni patipisenti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti, chinnapapātaṃ papatanti, satthaṃ āharanti, visaṃ khādanti, rajjuyā ubbandhanti, aggiṃ pavisanti . Taṃ taṃ viparītaṃ vatthuṃ tathā tathā vippaṭisārino pariḍayhamānacittā cintenti. Evaṃ domanassassa ubhinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvo veditabbo. Apica –

Pīḷeti yato cittaṃ, kāyassa ca pīḷanaṃ samāvahati;

Dukkhanti domanassampi, domanassaṃ tato ahūti.

Upāyāsaniddeso

悲嘆的說明中,"我的女兒,我的兒子"等這樣反覆哀嘆、哭泣的是哀嘆。反覆稱頌某種美德而哀嘆的是悲嘆。接下來的兩對詞是根據前兩個詞的形式和狀態來說明的。言語是指說話。廢話是指空洞無意義的話語。不正常的廢話是指說了一半或說了其他的話等。喃喃自語是指反覆說話。喃喃自語的形式是喃喃自語。喃喃自語的狀態是喃喃自語的性質。這被稱為悲嘆,這就是所謂的悲嘆。它的特徵是喃喃自語,本質是稱頌優點和缺點,表現爲驚慌失措。 "應當理解悲嘆是痛苦"的這裡,它本身並不是痛苦,而是因為是身體痛苦和心理痛苦的基礎而被稱為痛苦。因為悲嘆的人會用拳頭捶打自己的身體,用雙手擊打、揉搓胸部,用頭撞墻。因此會產生強烈的身體痛苦。他會想"我失去了這麼多親人,他們已經消失、滅亡"等。因此會產生強烈的憂愁。因此,這應被理解為這兩種痛苦的基礎。此外—— 被悲傷之箭所傷而悲嘆, 喉嚨、嘴唇、上顎乾燥難忍; 更加深重的痛苦隨之而來, 因此世尊稱悲嘆為痛苦。 痛苦和憂愁的說明 196-7. 痛苦和憂愁的說明在前面的法集論註釋中已經解釋過,所以很清楚。它們的特徵等在那裡已經說明。 "應當理解痛苦是痛苦,應當理解憂愁是痛苦"的這裡,這兩者本身就是痛苦,也因為是身體和心理痛苦的基礎而被稱為痛苦。因為手腳、耳鼻被切割的痛苦而痛苦的人,在無助的庇護所里把剩飯碗放在前面躺下,從傷口中爬出蛆蟲時會產生強烈的身體痛苦;看到穿著各種顏色的衣服、戴著漂亮裝飾的人們在慶祝節日時會產生強烈的憂愁。這樣,應當理解痛苦是這兩種痛苦的基礎。此外—— 這身體的痛苦折磨,心理的痛苦更甚; 因為它產生更多痛苦,所以特別被稱為痛苦。 而那些心理痛苦的人會散亂頭髮,捶打胸部,翻來覆去,跳下懸崖,拿刀自殺,吃毒藥,上吊,投火自盡。他們會以各種方式後悔,心中燃燒,思考各種錯誤的事物。這樣,應當理解憂愁是這兩種痛苦的基礎。此外—— 因為它折磨心靈,也帶來身體的折磨; 所以憂愁也被稱為痛苦,因此憂愁就是痛苦。 絕望的說明

198.Upāyāsaniddese āyāsanaṭṭhena āyāso; saṃsīdanavisīdanākārappavattassa cittakilamathassetaṃ nāmaṃ. Balavaṃ āyāso upāyāso. Āyāsitabhāvo āyāsitattaṃ. Upāyāsitabhāvo upāyāsitattaṃ. Ayaṃ vuccati upāyāsoti ayaṃ upāyāso nāma kathiyati. So panesa byāsattilakkhaṇo, nitthunanaraso, visādapaccupaṭṭhāno.

『Upāyāsassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkho, ubhinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti vutto. Kupitena hi raññā issariyaṃ acchinditvā hataputtabhātikānaṃ āṇattavadhānaṃ bhayena aṭaviṃ pavisitvā nilīnānaṃ mahāvisādappattānaṃ dukkhaṭṭhānena dukkhaseyyāya dukkhanisajjāya balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. 『Ettakā no ñātakā, ettakā bhogā naṭṭhā』ti cintentānaṃ balavadomanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti veditabboti. Apica –

Cittassa paridahanā, kāyassa visādanā ca adhimattaṃ;

Yaṃ dukkhamupāyāso, janeti dukkho tato vutto.

Ettha ca mandagginā antobhājaneyeva telādīnaṃ pāko viya soko. Tikkhagginā paccamānassa bhājanato bahinikkhamanaṃ viya paridevo. Bahinikkhantāvasesassa nikkhamitumpi appahontassa antobhājaneyeva yāva parikkhayā pāko viya upāyāso daṭṭhabbo.

Appiyasampayoganiddeso

199.Appiyasampayoganiddese yassāti ye assa. Aniṭṭhāti apariyesitā. Pariyesitā vā hontu apariyesitā vā, nāmamevetaṃ amanāpārammaṇānaṃ. Manasmiṃ na kamanti, na pavisantīti akantā. Manasmiṃ na appiyanti, na vā manaṃ vaḍḍhentīti amanāpā. Rūpātiādi tesaṃ sabhāvanidassanaṃ. Anatthaṃ kāmenti icchantīti anatthakāmā. Ahitaṃ kāmenti icchantīti ahitakāmā. Aphāsukaṃ dukkhavihāraṃ kāmenti icchantīti aphāsukakāmā. Catūhi yogehi khemaṃ nibbhayaṃ vivaṭṭaṃ na icchanti, sabhayaṃ vaṭṭameva nesaṃ kāmenti icchantīti āyogakkhemakāmā.

Apica saddhādīnaṃ vuddhisaṅkhātassa atthassa akāmanato tesaṃyeva hānisaṅkhātassa anatthassa ca kāmanato anatthakāmā. Saddhādīnaṃyeva upāyabhūtassa hitassa akāmanato saddhāhāniādīnaṃ upāyabhūtassa ahitassa ca kāmanato ahitakāmā. Phāsukavihārassa akāmanato aphāsukavihārassa ca kāmanato aphāsukakāmā. Yassa kassaci nibbhayassa akāmanato bhayassa ca kāmanato ayogakkhemakāmāti evampettha attho daṭṭhabbo.

Saṅgatīti gantvā saṃyogo. Samāgamoti āgatehi saṃyogo. Samodhānanti ṭhānanisajjādīsu sahabhāvo. Missībhāvoti sabbakiccānaṃ sahakaraṇaṃ. Ayaṃ sattavasena yojanā. Saṅkhāravasena pana yaṃ labbhati taṃ gahetabbaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ appiyasampayogo nāma kathiyati. So aniṭṭhasamodhānalakkhaṇo, cittavighātakaraṇaraso, anatthabhāvapaccupaṭṭhāno.

So atthato eko dhammo nāma natthi. Kevalaṃ appiyasampayuttānaṃ duvidhassāpi dukkhassa vatthubhāvato dukkhoti vutto. Aniṭṭhāni hi vatthūni samodhānagatāni vijjhanachedanaphālanādīhi kāyikampi dukkhaṃ uppādenti, ubbegajananato mānasampi. Tenetaṃ vuccati –

Disvāva appiye dukkhaṃ, paṭhamaṃ hoti cetasi;

Tadupakkamasambhūta-matha kāye yato idha.

Tato dukkhadvayassāpi, vatthuto so mahesinā;

Dukkho vuttoti viññeyyo, appiyehi samāgamoti.

Piyavippayoganiddeso

絕望的說明中,因折磨而稱為折磨;這是指心靈疲憊的狀態,表現爲沉淪和失望的形式。強烈的折磨是絕望。折磨的狀態是被折磨。絕望的狀態是被絕望。這被稱為絕望,這就是所謂的絕望。它的特徵是執著,本質是嘆息,表現爲沮喪。 "應當理解絕望是痛苦"的這裡,它本身並不是痛苦,而是因為是兩種痛苦的基礎而被稱為痛苦。因為被憤怒的國王剝奪權力,因害怕被殺害兒子和兄弟的命令而逃入森林隱藏的人,陷入極度沮喪,在痛苦的地方,痛苦的床上,痛苦的坐姿中會產生強烈的身體痛苦。當想到"我們失去了這麼多親人,這麼多財富"時,會產生強烈的憂愁。因此,這應被理解為這兩種痛苦的基礎。此外—— 因為心靈的燃燒,身體的極度沮喪; 絕望產生的痛苦,因此被稱為痛苦。 在這裡,悲傷就像用微弱的火在容器內煮油等。悲嘆就像用猛烈的火煮沸的東西從容器中溢出。絕望應被理解為像剩餘的東西無法溢出,在容器內煮到完全消失。 與不喜歡的結合的說明 與不喜歡的結合的說明中,"他的"是指那些人的。"不想要的"是指未被尋求的。無論是被尋求還是未被尋求,這只是不愉快對象的名稱。不進入心中的是不喜歡的。不親近心或不增長心的是不愉快的。色等是指它們的本質。希望不利的是希望不利的。希望有害的是希望有害的。希望不舒適的是希望痛苦生活的。不希望從四種束縛中解脫、無畏、解脫,而是希望有畏懼、輪迴的是希望不安全的。 此外,因為不希望信仰等的增長,而希望它們的減少,所以是希望不利的。因為不希望有利於信仰等的方法,而希望有害於信仰等的方法,所以是希望有害的。因為不希望舒適的生活,而希望不舒適的生活,所以是希望不舒適的。因為不希望任何無畏的狀態,而希望畏懼的狀態,所以是希望不安全的。這裡應該這樣理解。 結合是指去了之後的結合。相遇是指來了之後的結合。聚集是指在站立、坐下等情況下的共處。混合是指所有事情的共同進行。這是從眾生的角度來解釋的。從行的角度來看,應該取所能得到的。這被稱為與不喜歡的結合,這就是所謂的與不喜歡的結合。它的特徵是不想要的聚集,本質是造成心靈的困擾,表現爲不利的狀態。 從本質上來說,它並不是一個獨立的法。僅僅因為它是兩種痛苦的基礎,所以被稱為痛苦。因為不想要的事物聚集在一起,通過刺、切、破等方式產生身體的痛苦,通過產生恐懼而產生心理的痛苦。因此說—— 一見不喜歡的事物,首先心中產生痛苦; 然後因其行為而產生身體的痛苦。 因此,大仙說這是兩種痛苦的基礎; 應當理解,與不喜歡的結合是痛苦的。 與喜歡的分離的說明

200.Piyavippayoganiddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Mātā vātiādi panettha atthakāme sarūpena dassetuṃ vuttaṃ. Tattha mamāyatīti mātā. Piyāyatīti pitā. Bhajatīti bhātā. Tathā bhaginī. Mettāyantīti mittā, minantīti vā mittā; sabbaguyhesu anto pakkhipantīti attho. Kiccakaraṇīyesu sahabhāvaṭṭhena amā hontīti amaccā. Ayaṃ amhākaṃ ajjhattikoti evaṃ jānanti ñāyantīti vā ñātī. Lohitena sambandhāti sālohitā. Evametāni padāni atthato veditabbāni. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ piyehi vippayogo nāma kathiyati. So iṭṭhavatthuviyogalakkhaṇo, sokuppādanaraso, byasanapaccupaṭṭhāno.

So atthato eko dhammo nāma natthi. Kevalaṃ piyavippayuttānaṃ duvidhassāpi dukkhassa vatthubhāvato dukkhoti vutto. Iṭṭhāni hi vatthūni viyujjamānāni sarīrassa sosanamilāpanādibhāvena kāyikampi dukkhaṃ uppādenti, 『yampi no ahosi, tampi no natthī』ti anusocāpanato mānasampi. Tenetaṃ vuccati –

Ñātidhanādiviyogā, sokasarasamappitā vitujjanti;

Bālā yato tato yaṃ, dukkhoti mato piyaviyogoti.

Icchāniddeso

201.Icchāniddese jātidhammānanti jātisabhāvānaṃ jātipakatikānaṃ. Icchā uppajjatīti taṇhā uppajjati. Aho vatāti patthanā. Nakho panetaṃ icchāya pattabbanti yaṃ etaṃ 『『aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyā』』ti evaṃ pahīnasamudayesu sādhūsu vijjamānaṃ ajātidhammattaṃ, parinibbutesu ca vijjamānaṃ jātiyā anāgamanaṃ icchitaṃ, taṃ icchantassāpi maggabhāvanāya vinā apattabbato anicchantassa ca bhāvanāya pattabbato na icchāya pattabbaṃ nāma hoti. Idampīti etampi; upari sesāni upādāya pikāro. Yampicchanti yenapi dhammena alabbhaneyyaṃ vatthuṃ icchanto na labhati, taṃ alabbhaneyyavatthuicchanaṃ dukkhanti veditabbaṃ. Jarādhammānantiādīsupi eseva nayo. Evamettha alabbhaneyyavatthūsu icchāva 『『yampicchaṃ na labhati tampi dukkha』』nti vuttā. Sā alabbhaneyyavatthuicchanalakkhaṇā, tappariyesanarasā, tesaṃ appattipaccupaṭṭhānā.

Dvinnaṃ pana dukkhānaṃ vatthubhāvato dukkhāti vuttā. Ekacco hi rājā bhavissatīti sambhāvito hoti. So chinnabhinnagaṇena parivārito pabbatavisamaṃ vā vanagahanaṃ vā pavisati. Atha rājā taṃ pavattiṃ ñatvā balakāyaṃ peseti. So rājapurisehi nihataparivāro sayampi laddhappahāro palāyamāno rukkhantaraṃ vā pāsāṇantaraṃ vā pavisati. Tasmiṃ samaye mahāmegho uṭṭhahati, tibbandhakārā kāḷavaddalikā hoti. Atha naṃ samantato kāḷakipillikādayo pāṇā parivāretvā gaṇhanti. Tenassa balavakāyadukkhaṃ uppajjati. 『Maṃ ekaṃ nissāya ettakā ñātī ca bhogā ca vinaṭṭhā』ti cintentassa balavadomanassaṃ uppajjati. Iti ayaṃ icchā imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhāti veditabbā. Apica –

Taṃ taṃ patthayamānānaṃ, tassa tassa alābhato;

Yaṃ vighātamayaṃ dukkhaṃ, sattānaṃ idha jāyati.

Alabbhaneyyavatthūnaṃ, patthanā tassa kāraṇaṃ;

Yasmā tasmā jino dukkhaṃ, icchitālābhamabravīti.

Upādānakkhandhaniddeso

與喜歡的分離的說明應該從與前面相反的角度來理解。這裡提到"母親等"是爲了具體說明那些希望利益的人。其中,"母親"是指疼愛的人。"父親"是指喜愛的人。"兄弟"是指親近的人。"姐妹"也是如此。"朋友"是指友愛的人,或者是指衡量的人;意思是把所有秘密都放在心裡。"大臣"是指在各種事務中共同存在的人。"親戚"是指被認為是"這是我們的親人"的人,或者是被認識的人。"血親"是指有血緣關係的人。這些詞的含義應該這樣理解。這被稱為與喜歡的分離,這就是所謂的與喜歡的分離。它的特徵是與想要的事物分離,本質是產生悲傷,表現爲災難。 從本質上來說,它並不是一個獨立的法。僅僅因為它是兩種痛苦的基礎,所以被稱為痛苦。因為想要的事物分離時,通過使身體枯萎、憔悴等方式產生身體的痛苦,通過使人回憶"我們曾經擁有的,現在已經沒有了"而產生心理的痛苦。因此說—— 因與親人、財富等分離,被悲傷之箭所傷而痛苦; 因此愚人感到痛苦,所以與喜歡的分離被認為是痛苦的。 慾望的說明 慾望的說明中,"有生之法"是指具有出生本質的、天生如此的。"慾望生起"是指渴愛生起。"啊,但願"是指願望。"但這不是通過慾望就能獲得的"是指這種"啊,但願我們不是有生之法,但願生不會來到我們身上"這樣的願望,在已斷除集諦的聖者中存在的不生之法,在已完全涅槃者中存在的生不再來的狀態,即使想要也無法通過慾望獲得,因為沒有修行聖道就無法獲得,而不想要卻通過修行而能獲得,所以不是通過慾望就能獲得的。"這也是"中的"也"字是指上面剩餘的部分。"想要卻得不到"是指因某種法而想要無法獲得的事物卻得不到,這種想要無法獲得的事物的慾望應被理解為痛苦。對於"有老之法"等也是同樣的道理。這裡就是說,對於無法獲得的事物的慾望就是"想要卻得不到,這也是痛苦"。它的特徵是想要無法獲得的事物,本質是追求這些事物,表現爲無法獲得這些事物。 因為它是兩種痛苦的基礎,所以被稱為痛苦。例如,有人被認為將成為國王。他被一群被打敗的人包圍,進入山中險地或森林深處。然後國王得知這個訊息,派遣軍隊。他的隨從被國王的人殺死,自己也受傷逃跑,進入樹林或巖石間。這時大雨傾盆,漆黑一片。然後他被周圍的黑螞蟻等生物包圍捕獲。因此他產生強烈的身體痛苦。當他想到"因為我一個人,這麼多親人和財富都失去了"時,產生強烈的憂愁。因此,這種慾望應被理解為這兩種痛苦的基礎。此外—— 因為渴望這個那個,卻無法獲得這個那個; 眾生在此產生的痛苦,是由挫折造成的。 對無法獲得的事物的渴望,是其原因; 因此,勝者說欲而不得是痛苦的。 取蘊的說明

202.Upādānakkhandhaniddese saṃkhittenāti desanaṃ sandhāya vuttaṃ. Dukkhañhi ettakāni dukkhasatānīti vā ettakāni dukkhasahassānīti vā ettakāni dukkhasatasahassānīti vā saṃkhipituṃ na sakkā, desanā pana sakkā, tasmā 『『dukkhaṃ nāma aññaṃ kiñci natthi, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā』』ti desanaṃ saṅkhipento evamāha. Seyyathidanti nipāto; tassa te katameti ceti attho. Rūpūpādānakkhandhotiādīnaṃ attho khandhavibhaṅge vaṇṇitoyeva.

『Khandhānaṃdukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana –

Jātippabhutikaṃ dukkhaṃ, yaṃ vuttaṃ idha tādinā;

Avuttaṃ yañca taṃ sabbaṃ, vinā ete na vijjati.

Yasmā tasmā upādāna-kkhandhā saṅkhepato ime;

Dukkhāti vuttā dukkhanta-desakena mahesinā.

Tathā hi indhanamiva pāvako, lakkhamiva paharaṇāni, gorūpamiva ḍaṃsamakasādayo, khettamiva lāvakā, gāmaṃ viya gāmaghātakā, upādānakkhandhapañcakameva jātiādayo nānappakārehi bādhayamānā, tiṇalatādīni viya bhūmiyaṃ, pupphaphalapallavādīni viya rukkhesu, upādānakkhandhesuyeva nibbattanti. Upādānakkhandhānañca ādidukkhaṃ jāti, majjhedukkhaṃ jarā, pariyosānadukkhaṃ maraṇaṃ. Māraṇantikadukkhābhighātena pariḍayhamānadukkhaṃ soko, tadasahanato lālappanadukkhaṃ paridevo. Tato dhātukkhobhasaṅkhātaaniṭṭhaphoṭṭhabbasamāyogato kāyassa ābādhanadukkhaṃ dukkhaṃ. Tena bādhiyamānānaṃ puthujjanānaṃ tattha paṭighuppattito cetobādhanadukkhaṃ domanassaṃ. Sokādivuḍḍhiyā janitavisādānaṃ anutthunanadukkhaṃ upāyāso. Manorathavighātappattānaṃ icchāvighātadukkhaṃ icchitālābhoti evaṃ nānappakārato upaparikkhiyamānā upādānakkhandhāva dukkhāti yadetaṃ ekamekaṃ dassetvā vuccamānaṃ anekehi kappehi na sakkā asesato vattuṃ, taṃ sabbampi dukkhaṃ ekajalabindumhi sakalasamuddajalarasaṃ viya yesu kesuci pañcasu upādānakkhandhesu saṅkhipitvā dassetuṃ 『『saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā』』ti bhagavā avocāti.

Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Samudayasaccaniddesavaṇṇanā

取蘊的說明中,"簡而言之"是指所講的教義。因為痛苦實在無法簡化為這樣那樣的痛苦數量,無法簡化為這樣那樣的千種痛苦,無法簡化為這樣那樣的百種痛苦,所以教義是可以的,因此說「痛苦沒有其他任何東西,簡而言之,五取蘊就是痛苦。」這樣簡化地說了。比如說,"如是"是一個引導詞;它的意思是指「它是這樣的」。"色取蘊"等的意思在於五蘊的分析中已經被闡述過。 "應當理解蘊是痛苦"的這裡—— "出生所生的痛苦",在這裡是這樣說的; "未說的那一切",沒有這些就不存在。 因此,五取蘊從簡而言之被稱為痛苦,正如偉大的導師所說的痛苦的地方。 因為就像火焰中的燃料,像武器的特徵,像牛的咬傷,像田地的雜草,像村莊的村民,五取蘊如出生等各類痛苦所困擾,像地上的草木,像樹上的花果,五取蘊本身就會產生。五取蘊的初始痛苦是出生,中間的痛苦是衰老,終結的痛苦是死亡。因死亡而產生的痛苦是悲傷,因無法忍受而產生的痛苦是哀嘆。接著,通過元素的震動而產生的痛苦是身體的痛苦。因此,因眾生被困擾而產生的痛苦是心靈的痛苦。因悲傷等的增加而引起的痛苦是絕望。因心願受挫而產生的痛苦是渴望的痛苦。這樣,五取蘊被稱為痛苦,因其種種不同的表現形式,無法一一列舉,因此說"簡而言之,五取蘊就是痛苦",正如世尊所說的。 痛苦的真理的說明已完成。 集的真理的說明

203.Samudayasaccaniddese yāyaṃ taṇhāti yā ayaṃ taṇhā. Ponobbhavikāti punabbhavakaraṇaṃ punobbhavo, punobbhavo sīlamassāti ponobbhavikā. Apica punabbhavaṃ deti, punabbhavāya saṃvattati, punappunaṃ bhave nibbattetīti ponobbhavikā. Sā panesā punabbhavassa dāyikāpi atthi adāyikāpi, punabbhavāya saṃvattanikāpi atthi asaṃvattanikāpi, dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkamattāpi. Sā punabbhavaṃ dadamānāpi adadamānāpi, punabbhavāya saṃvattamānāpi asaṃvattamānāpi, dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkamattāpi ponobbhavikā evāti nāmaṃ labhati. Abhinandanasaṅkhātena nandirāgena sahagatāti nandirāgasahagatā, nandirāgena saddhiṃ atthato ekattameva gatāti vuttaṃ hoti. Tatratatrābhinandinīti yatra yatra attabhāvo tatratatrābhinandinī, rūpādīsu vā ārammaṇesu tatratatrābhinandinī; rūpābhinandinī saddagandharasaphoṭṭhabbadhammābhinandinīti attho. Seyyathidanti nipāto; tassa sā katamāti ceti attho. Kāmataṇhāti kāme taṇhā kāmataṇhā; pañcakāmaguṇikarāgassetaṃ adhivacanaṃ. Bhave taṇhā bhavataṇhā; bhavapatthanāvasena uppannassa sassatadiṭṭhisahagatassa rūpārūpabhavarāgassa ca jhānanikantiyā cetaṃ adhivacanaṃ. Vibhave taṇhā vibhavataṇhā; ucchedadiṭṭhisahagatassa rāgassetaṃ adhivacanaṃ.

Idāni tassā taṇhāya vatthuṃ vitthārato dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha uppajjatīti jāyati. Nivisatīti punappunaṃ pavattivasena patiṭṭhahati. Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpanti yaṃ lokasmiṃ piyasabhāvañceva madhurasabhāvañca. Cakkhuṃ loketiādīsu lokasmiñhi cakkhādīsu mamattena abhiniviṭṭhā sattā sampattiyaṃ patiṭṭhitā attano cakkhuṃ ādāsādīsu nimittaggahaṇānusārena vippasannapañcapasādaṃ suvaṇṇavimāne ugghāṭitamaṇisīhapañjaraṃ viya maññanti, sotaṃ rajatapanāḷikaṃ viya pāmaṅgasuttakaṃ viya ca maññanti, tuṅganāsāti laddhavohāraṃ ghānaṃ vaṭṭetvā ṭhapitaharitālavaṭṭiṃ viya maññanti, jivhaṃ rattakambalapaṭalaṃ viya mudusiniddhamadhurarasadaṃ maññanti, kāyaṃ sālalaṭṭhiṃ viya suvaṇṇatoraṇaṃ viya ca maññanti, manaṃ aññesaṃ manena asadisaṃ uḷāraṃ maññanti, rūpaṃ suvaṇṇakaṇikārapupphādivaṇṇaṃ viya , saddaṃ mattakaravīkakokilamandadhamitamaṇivaṃsanigghosaṃ viya, attanā paṭiladdhāni catusamuṭṭhānikagandhārammaṇādīni 『kassa aññassa evarūpāni atthī』ti maññanti. Tesaṃ evaṃ maññamānānaṃ tāni cakkhādīni piyarūpāni ceva honti sātarūpāni ca. Atha nesaṃ tattha anuppannā ceva taṇhā uppajjati, uppannā ca punappunaṃ pavattivasena nivisati. Tasmā bhagavā – 『『cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ. Etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjatī』』tiādimāha. Tattha uppajjamānāti yadā uppajjati tadā ettha uppajjatīti attho. Esa nayo sabbatthāpīti.

Samudayasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā

集的真理的說明中,"這渴愛"是指這種渴愛。"導致再生"是指造成再生的是再生,以再生為習性的是導致再生的。此外,它給予再生,導致再生,反覆在生存中產生,所以是導致再生的。這渴愛有時給予再生,有時不給予;有時導致再生,有時不導致;有時只是在已給予的結生中成熟生存的基礎。無論它是否給予再生,是否導致再生,是否只是在已給予的結生中成熟生存的基礎,它都被稱為導致再生的。"伴隨著歡喜貪愛"是指與所謂的歡喜貪愛相伴,意思是與歡喜貪愛在本質上成為一體。"處處歡喜"是指在每一個自我存在的地方都歡喜,或者在色等對像中處處歡喜;意思是歡喜於色、聲、香、味、觸、法。"即是"是一個引導詞;它的意思是"它是這樣的"。"欲愛"是指對慾望的渴愛;這是對五種感官慾望之貪的代稱。"有愛"是指對存在的渴愛;這是對因渴望存在而產生的伴隨常見的色界、無色界之貪,以及對禪那的執著的代稱。"無有愛"是指對非存在的渴愛;這是對伴隨斷見的貪的代稱。 現在爲了詳細說明這渴愛的對象,他說"這渴愛"等。其中,"生起"是指產生。"安住"是指通過反覆發生而建立。"世間可愛可喜"是指在世間中具有可愛的本質和甜美的本質。在"眼在世間"等中,在世間的眼等中,眾生因為執著而安住在幸福中,他們認為自己的眼睛根據鏡子等中的影像反射,具有清凈的五種感官,如同在黃金宮殿中打開的寶石獅子窗;他們認為耳朵如同銀管或金線;他們認為被稱為高挺的鼻子如同捲起的黃色棒;他們認為舌頭如同紅色的毛毯,能給予柔軟、滑潤、甜美的味道;他們認為身體如同沙羅樹或黃金門;他們認為自己的心比其他人的心更高貴;他們認為色如同金色的卡尼卡拉花等的顏色;他們認為聲音如同醉酒的迦陵頻伽鳥、杜鵑鳥的柔和吹奏和寶石笛的聲音;他們認為自己獲得的四種來源的香等對像"誰還有這樣的東西?"。對於這樣認為的人來說,這些眼等是可愛的和可喜的。然後,對他們來說,在那裡未生起的渴愛生起,已生起的通過反覆發生而安住。因此,世尊說:"眼在世間是可愛可喜的。這渴愛在這裡生起時生起"等。其中,"生起時"的意思是當它生起時在這裡生起。這個道理適用於所有情況。 集的真理的說明已完成。 滅的真理的說明

204.Nirodhasaccaniddese yo tassāyeva taṇhāyāti ettha 『yo tasseva dukkhassā』ti vattabbe yasmā samudayanirodheneva dukkhaṃ nirujjhati no aññathā, yathāha –

『『Yathāpi mūle anupaddave daḷhe,

Chinnopi rukkho punareva rūhati;

Evampi taṇhānusaye anūhate,

Nibbattati dukkhamidaṃ punappuna』』nti. (dha. pa. 338);

Tasmā taṃ dukkhanirodhaṃ dassento samudayanirodhena dassetuṃ evamāha. Sīhasamānavuttino hi tathāgatā. Te dukkhaṃ nirodhentā dukkhanirodhañca dassentā hetumhi paṭipajjanti, na phale. Suvānavuttino pana aññatitthiyā. Te dukkhaṃ nirodhentā dukkhanirodhañca dassentā attakilamathānuyogena ceva tasseva ca desanāya phale paṭipajjanti, na hetumhīti. Sīhasamānavuttitāya satthā hetumhi paṭipajjanto yo tassāyevātiādimāha.

Tattha tassāyevāti yā sā uppatti nivesavasena heṭṭhā pakāsitā tassāyeva. Asesavirāganirodhotiādīni sabbāni nibbānavevacanāneva . Nibbānañhi āgamma taṇhā asesā virajjati nirujjhati. Tasmā taṃ 『『tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho』』ti vuccati. Nibbānañca āgamma taṇhā cajiyati, paṭinissajjiyati, muccati, na alliyati. Tasmā nibbānaṃ 『『cāgo paṭinissaggo mutti anālayo』』ti vuccati. Ekameva hi nibbānaṃ. Nāmāni panassa sabbasaṅkhatānaṃ nāmapaṭipakkhavasena anekāni nibbānavevacanāneva honti, seyyathidaṃ – asesavirāganirodho, cāgo, paṭinissaggo, mutti, anālayo, rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo, taṇhākkhayo, anuppādo, appavattaṃ, animittaṃ, appaṇihitaṃ, anāyūhanaṃ, appaṭisandhi, anupapatti, agati, ajātaṃ, ajaraṃ, abyādhi, amataṃ, asokaṃ, aparidevaṃ, anupāyāsaṃ, asaṃkiliṭṭhantiādīni.

Idāni maggena chinnāya nibbānaṃ āgamma appavattipattāyapi ca taṇhāya yesu vatthūsu tassā uppatti dassitā, tattheva abhāvaṃ dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha yathā puriso khette jātaṃ tittaalābuvalliṃ disvā aggato paṭṭhāya mūlaṃ pariyesitvā chindeyya, sā anupubbena milāyitvā appavattiṃ gaccheyya. Tato tasmiṃ khette tittaalābu niruddhā pahīnāti vucceyya. Evameva khette tittaalābu viya cakkhādīsu taṇhā. Sā ariyamaggena mūlacchinnā nibbānaṃ āgamma appavattiṃ gacchati. Evaṃ gatā pana tesu vatthūsu khette tittaalābu viya na paññāyati. Yathā ca aṭavito core ānetvā nagarassa dakkhiṇadvāre ghāteyyuṃ, tato aṭaviyaṃ corā matāti vā māritāti vā vucceyyuṃ; evameva aṭaviyaṃ corā viya yā cakkhādīsu taṇhā, sā dakkhiṇadvāre corā viya nibbānaṃ āgamma niruddhattā nibbāne niruddhā. Evaṃ niruddhā pana tesu vatthūsu aṭaviyaṃ corā viya na paññāyati. Tenassā tattheva nirodhaṃ dassento 『『cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhatī』』tiādimāha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Maggasaccaniddesavaṇṇanā

滅的真理的說明中,"那渴愛"是指那種痛苦的渴愛。因為通過集的滅除,痛苦得以消除,而不是以其他方式,如所說—— 「就如根部穩固不動, 即使被砍伐樹木仍再生; 同樣,這種渴愛的潛伏, 反覆產生痛苦。」(《大般涅槃經》338頁) 因此,爲了說明這種痛苦的滅除,便通過集的滅除來說明。像獅子般的說法,正如如來所言。那些消除痛苦的人,正是通過痛苦的滅除和痛苦的滅除的說明而以因作為基礎,而非果。相反,善於言辭的人則不同。那些消除痛苦的人,正是通過自我修行和該教義的果而以果作為基礎,而非因。以獅子般的說法,導師便說「那渴愛」。 在這裡「那渴愛」是指前面所述的渴愛。無餘滅除是指所有的涅槃的名稱。因為到達涅槃時,渴愛將無餘地消退和滅除。因此,這被稱為「那渴愛的無餘滅除」。而到達涅槃時,渴愛被放棄,被捨棄,被解脫,而不再束縛。因此,涅槃被稱為「放棄、捨棄、解脫、無依」。因為涅槃是唯一的。雖然它的名稱因所有有為法的對立而有多種涅槃的名稱,例如:無餘滅除、放棄、捨棄、解脫、無依、貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡、渴愛的滅盡、未生、少量、無相、無所依、無再生、無生、無老、無病、無死、無憂、無悲、無煩惱、無束縛等。 現在爲了通過道來證明到達涅槃的渴愛的存在,便說「那渴愛」。就如一個人看到田地中長出的苦瓜藤,便從根部開始尋找並砍斷它,這樣它便逐漸枯萎,最終變得不再生長。然後在那田地中,苦瓜藤便被阻止、被拋棄。就如同在眼等中,渴愛被砍斷,便前往涅槃,最終不再生長。這樣,渴愛在這些對像中就不再顯現。就如同從森林中抓來的盜賊被帶到城南門,隨後在森林中,盜賊被殺或被捕;同樣,眼等中的渴愛,像城南門的盜賊一樣,因到達涅槃而被阻止。這樣阻止后在這些對像中就不再顯現。因此,爲了在此說明滅除,便說「眼在世間是可愛可喜的,這渴愛在這裡被放棄時被放棄,正在被滅除時被滅除」。其他的內容也同樣適用。 滅的真理的說明已完成。 道的真理的說明

205.Maggasaccaniddese ayamevāti aññamaggapaṭikkhepanatthaṃ niyamanaṃ. Ariyoti taṃtaṃmaggavajjhehi kilesehi ārakattā ariyabhāvakarattā ariyaphalapaṭilābhakarattā ca ariyo. Aṭṭhaṅgāni assāti aṭṭhaṅgiko. Svāyaṃ caturaṅgikā viya senā, pañcaṅgikaṃ viya tūriyaṃ aṅgamattameva hoti, aṅgavinimutto natthi. Nibbānatthikehi maggīyati, nibbānaṃ vā maggati, kilese vā mārento gacchatīti maggo. Seyyathidanti so katamoti ceti attho.

Idāni aṅgamattameva maggo hoti, aṅgavinimmutto natthīti dassento sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhīti āha. Tattha sammā dassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi. Sammā abhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkappo. Sammā pariggahalakkhaṇā sammāvācā. Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Sammā vodānalakkhaṇo sammāājīvo. Sammā paggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sammā samādhānalakkhaṇo sammāsamādhi.

Tesu ca ekekassa tīṇi tīṇi kiccāni honti, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi tāva aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nirodhaṃ ārammaṇaṃ karoti, sampayuttadhamme ca passati tappaṭicchādakamohavidhamanavasena asammohato. Sammāsaṅkappādayopi tatheva micchāsaṅkappādīni ca pajahanti, nirodhañca ārammaṇaṃ karonti. Visesato panettha sammāsaṅkappo sahajātadhamme abhiniropeti, sammāvācā sammā pariggaṇhāti, sammākammanto sammā samuṭṭhāpeti, sammāājīvo sammā vodāpeti, sammāvāyāmo sammā paggaṇhāti, sammāsati sammā upaṭṭhāti, sammāsamādhi sammā padahati.

Apicesā sammādiṭṭhi nāma pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā hoti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā, kiccato pana dukkhe ñāṇantiādīni cattāri nāmāni labhati. Sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā honti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Tesu sammāsaṅkappo kiccato nekkhammasaṅkappotiādīni tīṇi nāmāni labhati. Sammāvācādayo tayo pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā viratiyopi honti cetanāyopi, maggakkhaṇe pana viratiyova. Sammāvāyāmo sammāsatīti idampi dvayaṃ kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyeva.

Iti imesu aṭṭhasu dhammesu bhagavatā nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahūpakārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā. Ayañhi 『『paññāpajjoto paññāsattha』』nti (dha. sa. 16, 20, 29, 34) ca vuttā. Tasmā etāya pubbabhāge vipassanāñāṇasaṅkhātāya sammādiṭṭhiyā avijjandhakāraṃ viddhaṃsetvā kilesacore ghātento khemena yogāvacaro nibbānaṃ pāpuṇāti. Tena vuttaṃ 『『nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahūpakārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā』』ti.

道的真理的說明中,「這就是」是爲了排除其他道而設定的限制。所謂「高貴的」,是指因各種道的過失而能防護,因高貴的特質而成為高貴,因獲得高貴的果而成為高貴。八支即是八支道。正如四分之一的軍隊,五分之一的樂器,僅僅是一個部分,且沒有部分的解脫。因追求涅槃而被稱為道,或是通向涅槃,或是對煩惱的征服而行走的道。比如說,「那麼」是指「那是什麼」。 現在爲了說明道僅僅是一個部分,且沒有部分的解脫,便說「正見……正定」等。這裡的正見是指正見的特徵。正思惟是指正思惟的特徵。正語是指正語的特徵。正業是指正業的特徵。正命是指正命的特徵。正精進是指正精進的特徵。正念是指正念的特徵。正定是指正定的特徵。 在這些中,每一個都有三個功德,例如:正見首先能拋棄與他人相關的錯誤見,能以滅除為對象,能清晰地觀察所伴隨的法,因而不再迷惑。正思惟等也是如此,能拋棄錯誤思惟,並以滅除為對象。特別是在這裡,正思惟能引導善法,正語能正確地理解,正業能正當地產生,正命能正確地維持,正精進能正確地接受,正念能正確地維持,正定能正確地努力。 此外,正見在早期階段是多種多樣的,因對象的不同而多種多樣,在道的時刻則是單一的對象,但在功德上卻是痛苦的知識等四種名稱。正思惟等在早期階段也是多種多樣的,在道的時刻則是單一的對象。在這些中,正思惟在功德上被稱為出離的思惟等三種名稱。正語等三種在早期階段也是多種多樣的,因意志而存在,在道的時刻則是單一的。正精進和正念這兩者在功德上被稱為四種名稱。正定在早期階段和道的時刻都是正定。 因此,在這八種法中,爲了達到涅槃,佛陀首先教授了正見。因為這裡提到「智慧的光明,智慧的意義」等等。因此,通過這種早期的正見,能破除無明的黑暗,擊敗煩惱的盜賊,憑藉安住的修行者能達到涅槃。因此說「爲了達到涅槃,修行者因多種方便而教授了正見」。

Sammāsaṅkappo pana tassā bahūpakāro, tasmā tadanantaraṃ vutto. Yathā hi heraññiko hatthena parivattetvā parivattetvā cakkhunā kahāpaṇaṃ olokento 『ayaṃ kūṭo, ayaṃ cheko』ti jānāti, evaṃ yogāvacaropi pubbabhāge vitakkena vitakketvā vipassanāpaññāya olokayamāno 『ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarādayo』ti jānāti. Yathā vā pana purisena koṭiyaṃ gahetvā parivattetvā parivattetvā dinnaṃ mahārukkhaṃ tacchako vāsiyā tacchetvā kamme upaneti, evaṃ vitakkena vitakketvā vitakkatvā dinnadhamme yogāvacaro paññāya 『ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarā』tiādinā nayena paricchinditvā kamme upaneti. Tena vuttaṃ 『sammāsaṅkappo pana tassā bahūpakāro, tasmā tadanantaraṃ vutto』』ti.

Svāyaṃ yathā sammādiṭṭhiyā, evaṃ sammāvācāyapi upakārako. Yathāha – 『『pubbe kho, gahapati, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindatī』』ti (ma. ni.

1.463). Tasmā tadanantaraṃ sammāvācā vuttā.

Yasmā pana 『idañcidañca karissāmā』ti paṭhamaṃ vācāya saṃvidahitvā loke kammante payojenti, tasmā vācā kāyakammassa upakārikāti sammāvācāya anantaraṃ sammākammanto vutto.

Catubbidhaṃ pana vacīduccaritaṃ, tividhaṃ kāyaduccaritaṃ pahāya ubhayaṃ sucaritaṃ pūrentasseva yasmā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pūrati, na itarassa, tasmā tadubhayānantaraṃ sammāājīvo vutto.

Evaṃ suddhājīvena 『parisuddho me ājīvo』ti ettāvatā paritosaṃ akatvā suttappamattena viharituṃ na yuttaṃ, atha kho sabbairiyāpathesu idaṃ vīriyamārabhitabbanti dassetuṃ tadanantaraṃ sammāvāyāmo vutto.

Tato āraddhavīriyenāpi kāyādīsu catūsu vatthūsu sati suppatiṭṭhitā kātabbāti dassanatthaṃ tadanantaraṃ sammāsati desitā.

Yasmā pana evaṃ suppatiṭṭhitā sati samādhissa upakārānupakārānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesitvā pahoti ekattārammaṇe cittaṃ samādhātuṃ, tasmā sammāsatianantaraṃ sammāsamādhi desitoti veditabbo.

Sammādiṭṭhiniddese 『『dukkhe ñāṇa』』ntiādinā catusaccakammaṭṭhānaṃ dassitaṃ. Tattha purimāni dve saccāni vaṭṭaṃ, pacchimāni vivaṭṭaṃ. Tesu bhikkhuno vaṭṭe kammaṭṭhānābhiniveso hoti, vivaṭṭe natthi abhiniveso. Purimāni hi dve saccāni 『『pañcakkhandhā dukkhaṃ, taṇhā samudayo』』ti evaṃ saṅkhepena ca 『『katame pañcakkhandhā? Rūpakkhandho』』tiādinā nayena vitthārena ca ācariyassa santike uggaṇhitvā vācāya punappunaṃ parivattento yogāvacaro kammaṃ karoti; itaresu pana dvīsu saccesu 『『nirodhasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ, maggasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa』』nti evaṃ savaneneva kammaṃ karoti. So evaṃ kammaṃ karonto cattāri saccāni ekena paṭivedhena paṭivijjhati, ekābhisamayena abhisameti; dukkhaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati, samudayaṃ pahānapaṭivedhena, nirodhaṃ sacchikiriyapaṭivedhena, maggaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhati; dukkhaṃ pariññābhisamayena…pe… maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti.

Evamassa pubbabhāge dvīsu saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho hoti, dvīsu savanapaṭivedhoyeva; aparabhāge tīsu kiccato paṭivedho hoti, nirodhe ārammaṇapaṭivedho. Tattha sabbampi paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, savanadhāraṇasammasanañāṇaṃ lokiyaṃ kāmāvacaraṃ, paccavekkhaṇā pana pattasaccassa hoti. Ayañca ādikammiko. Tasmā sā idha na vuttā. Imassa ca bhikkhuno pubbe pariggahato 『dukkhaṃ parijānāmi , samudayaṃ pajahāmi, nirodhaṃ sacchikaromi, maggaṃ bhāvemī』ti ābhogasamannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi, pariggahato paṭṭhāya hoti; aparabhāge pana dukkhaṃ pariññātameva hoti…pe… maggo bhāvitova hoti.

1.463). 因此,緊接著說到正語。 而「我將這樣那樣去做」是指通過第一句話的理解在世間的行為中進行運用,因此,正語是身體行為的輔助,緊接著說到正業。 而四種語言的不善行為,三種身體的不善行為被拋棄后,兩者的善行為得以充實,因為它充實了生計的基本倫理,而不是其他的,因此緊接著說到正命。 因此,通過純潔的生計「我的生計是純潔的」,到此為止未能滿足,不能僅僅依靠少許的經文而生活,而是爲了在所有的行為中應當努力,因此緊接著說到正精進。 因此,即使以努力為基礎,在身體等四種對像中,正念應當確立,因此緊接著說到正念。 由於如此確立的正念,因其對定的輔助與非輔助法的趨向,能使心在單一的對象上專注,因此應當理解緊接著的正定。 在正見的說明中,「痛苦的知識」等等四聖諦的修行處被說明。在這裡,前兩個真理是輪迴,后兩個是真實解脫。在這其中,出家人對輪迴的修行處有執著,而對真實解脫則沒有執著。前兩個真理確實是「五蘊是痛苦,渴愛是生起」,通過這樣的簡要方式,或通過「什麼是五蘊?」「色蘊」等的詳細方式,在老師的指導下,反覆通過言語進行理解,修行者便進行相應的行為;而在後兩個真理中則是「滅的真理是所欲的、可愛的,道的真理是所欲的、可愛的」,通過這樣的聽聞而進行相應的行為。這樣,修行者通過相應的行為,便通過一種直接的體驗而領悟四個真理;痛苦通過完全的瞭解而領悟,生起通過放棄而領悟,滅通過真實的體驗而領悟,道通過修習而領悟;痛苦通過完全的領悟……等……道通過修習的領悟而獲得。 因此,在他之前的階段,對前兩個真理的理解是通過提問、聽聞、理解、保持而進行的;而在後兩個真理中則是通過聽聞的理解。後面的階段則是對后三個功德的領悟,滅的對象的領悟。在這裡,所有的領悟知識是超越世俗的,聽聞的理解與保持的理解是世俗的,而反思則是對所獲得的真實的理解。這是初步的行為。因此這裡沒有提到。在這位出家人的早期理解中「我認識痛苦,放棄生起,體驗滅,修習道」沒有關於感受的反思,而是基於理解;而在後面的階段,痛苦則是完全被理解……等……道則是被修習。

Tattha dve saccāni duddasattā gambhīrāni, dve gambhīrattā duddasāni. Dukkhasaccañhi uppattito pākaṭaṃ; khāṇukaṇṭakappahārādīsu 『aho dukkha』nti vattabbatampi āpajjati. Samudayampi khāditukāmatābhuñjitukāmatādivasena uppattito pākaṭaṃ. Lakkhaṇapaṭivedhato pana ubhayampi gambhīraṃ. Iti tāni duddasattā gambhīrāni. Itaresaṃ pana dvinnaṃ dassanatthāya payogo bhavaggagahaṇatthaṃ hatthappasāraṇaṃ viya, avīciphusanatthaṃ pādappasāraṇaṃ viya, satadhā bhinnavālassa koṭiyā koṭiṃ paṭipādanaṃ viya ca hoti. Iti tāni gambhīrattā duddasāni. Evaṃ duddasattā gambhīresu gambhīrattā ca duddasesu catūsu saccesu uggahādivasena pubbabhāgañāṇuppattiṃ sandhāya idaṃ 『『dukkhe ñāṇa』』ntiādi vuttaṃ. Paṭivedhakkhaṇe pana ekameva ñāṇaṃ hoti.

Sammāsaṅkappaniddese kāmato nissaṭoti nekkhammasaṅkappo. Byāpādato nissaṭoti abyāpādasaṅkappo. Vihiṃsāya nissaṭoti avihiṃsāsaṅkappo. Tattha nekkhammavitakko kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati, abyāpādavitakko byāpādavitakkassa, avihiṃsāvitakko vihiṃsāvitakkassa. Nekkhammavitakko ca kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati, abyāpādaavihiṃsāvitakkā byāpādavihiṃsāvitakkānaṃ.

Tattha yogāvacaro kāmavitakkassa padaghātanatthaṃ kāmavitakkaṃ vā sammasati aññaṃ vā pana kiñci saṅkhāraṃ. Athassa vipassanākkhaṇe vipassanāsampayutto saṅkappo tadaṅgavasena kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati, vipassanaṃ ussukkāpetvā maggaṃ pāpeti. Athassa maggakkhaṇe maggasampayutto saṅkappo samucchedavasena kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati; byāpādavitakkassāpi padaghātanatthaṃ byāpādavitakkaṃ vā aññaṃ vā saṅkhāraṃ sammasati; vihiṃsāvitakkassa padaghātanatthaṃ vihiṃsāvitakkaṃ vā aññaṃ vā saṅkhāraṃ sammasati. Athassa vipassanākkhaṇeti sabbaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ.

Kāmavitakkādīnaṃ pana tiṇṇaṃ pāḷiyaṃ vibhattesu aṭṭhatiṃsārammaṇesu ekakammaṭṭhānampi apaccanīkaṃ nāma natthi. Ekantato pana kāmavitakkassa tāva asubhesu paṭhamajjhānameva paccanīkaṃ, byāpādavitakkassa mettāya tikacatukkajjhānāni, vihiṃsāvitakkassa karuṇāya tikacatukkajjhānāni. Tasmā asubhe parikammaṃ katvā jhānaṃ samāpannassa samāpattikkhaṇe jhānasampayutto saṅkappo vikkhambhanavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapentassa vipassanākkhaṇe vipassanāsampayutto saṅkappo tadaṅgavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Vipassanaṃ ussukkāpetvā maggaṃ pāpentassa maggakkhaṇe maggasampayutto saṅkappo samucchedavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Evaṃ uppanno nekkhammasaṅkappoti vuccatīti veditabbo.

Mettāya pana parikammaṃ katvā, karuṇāya parikammaṃ katvā jhānaṃ samāpajjatīti sabbaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ. Evaṃ uppanno abyāpādasaṅkappoti vuccati, avihiṃsāsaṅkappoti ca vuccatīti veditabbo. Evamete nekkhammasaṅkappādayo vipassanājhānavasena uppattīnaṃ nānattā pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannassa akusalasaṅkappassa padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamāno ekova kusalasaṅkappo uppajjati. Ayaṃ sammāsaṅkappo nāma.

在那裡,有兩個真理難以理解而深奧,兩個因深奧而難以理解。痛苦的真理因其發生而顯而易見;在刺痛、刺喉等方面,「真是痛苦」這句話也適用。生起的真理也因對食慾、享受欲等的渴求而顯而易見。從特徵的領悟來看,兩者都是深奧的。因此,它們是難以理解且深奧的。至於另外兩個真理,是爲了說明而進行的比喻,像是抓住生死的把握,像是伸出手掌,像是用腳掌去觸碰,像是以百倍的方式去進行。因此,它們是因深奧而難以理解的。這樣,難以理解的深奧的真理通過對四個真理的理解而被提及,稱為「痛苦的知識」等等。在領悟的時刻只有一種知識。 在正思惟的說明中,因慾望而解脫的是出離的思惟。因敵意而解脫的是無敵意的思惟。因傷害而解脫的是無傷害的思惟。在這裡,出離的思惟是對慾望的思惟的破壞、切斷而生起,非敵意的思惟是對敵意的思惟的破壞、切斷,非傷害的思惟是對傷害的思惟的破壞、切斷。 在這裡,修行者為破壞慾望的思惟而思考慾望的思惟,或者思考其他任何造作。然後,在他進入觀照的時刻,伴隨觀照的思惟生起,便以慾望的思惟的破壞、切斷為基礎而生起,觀照促使他走向道。然後,在他走向道的時刻,伴隨道的思惟生起,以徹底的方式破壞、切斷慾望的思惟;為破壞敵意的思惟而思考敵意的思惟,或者思考其他任何造作;為破壞傷害的思惟而思考傷害的思惟,或者思考其他任何造作。然後在觀照的時刻,所有的內容都應以先前的方式聯繫起來。 對於慾望的思惟等在三種不同的情況下,沒有任何與之相對的單一修行處。絕對來說,慾望的思惟在不凈的方面是第一中間的相對;敵意的思惟在慈悲的三種四禪中;傷害的思惟在慈悲的三種四禪中。因此,在不凈的方面進行準備后,達到禪定的時刻,伴隨禪定的思惟以破壞慾望的思惟而生起。以禪定為基礎,開始觀照的時刻,伴隨觀照的思惟以破壞慾望的思惟而生起。通過激發觀照而走向道的時刻,伴隨道的思惟以徹底的方式破壞慾望的思惟而生起。這樣生起的思惟稱為出離的思惟。 在慈悲的準備后,進行慈悲的準備而達到禪定,所有的內容應以先前的方式聯繫起來。因此生起的思惟稱為無敵意的思惟,稱為無傷害的思惟。因此,這些出離的思惟等因觀照的禪定而生起,在早期階段是多樣的;而在走向道的時刻,這三種狀態中生起的非善的思惟因切斷的原因而不再生起,因而以修行的方式充實道的部分,生起的只有一種善的思惟。這便是正思惟。

Sammāvācāniddesepi yasmā aññeneva cittena musāvādā viramati, aññenaññena pisuṇavācādīhi, tasmā catassopetā veramaṇiyo pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana micchāvācāsaṅkhātāya catubbidhāya akusaladussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammāvācāsaṅkhātā kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāvācā nāma.

Sammākammantaniddesepi yasmā aññeneva cittena pāṇātipātā viramati, aññena adinnādānā, aññena kāmesumicchācārā, tasmā tissopetā veramaṇiyo pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana micchākammantasaṅkhātāya tividhāya akusaladussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammākammantasaṅkhātā akusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammākammanto nāma.

Sammāājīvaniddese idhāti imasmiṃ sāsane. Ariyasāvakoti ariyassa buddhassa sāvako. Micchāājīvaṃ pahāyāti pāpakaṃ ājīvaṃ pajahitvā. Sammāājīvenāti buddhapasatthena kusalaājīvena. Jīvikaṃ kappetīti jīvitappavattiṃ pavatteti. Idhāpi yasmā aññeneva cittena kāyadvāravītikkamā viramati; aññena vacīdvāravītikkamā, tasmā pubbabhāge nānākkhaṇesu uppajjati; maggakkhaṇe pana dvīsu dvāresu sattannaṃ kammapathānaṃ vasena uppannāya micchāājīvadussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammāājīvasaṅkhātā kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāājīvo nāma.

Sammāvāyāmaniddeso sammappadhānavibhaṅge anupadavaṇṇanāvasena āvibhavissati. Ayaṃ pana pubbabhāge nānācittesu labhati. Aññeneva hi cittena anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya vāyāmaṃ karoti, aññena uppannānaṃ pahānāya; aññeneva ca anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya, aññena uppannānaṃ ṭhitiyā; maggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhati. Ekameva hi maggasampayuttaṃ vīriyaṃ catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labbhati.

Sammāsatiniddesopi satipaṭṭhānavibhaṅge anupadavaṇṇanāvasena āvibhavissati. Ayampi ca pubbabhāge nānācittesu labbhati. Aññeneva hi cittena kāyaṃ pariggaṇhāti, aññenaññena vedanādīni; maggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhati. Ekāyeva hi maggasampayuttā sati catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labhati.

Sammāsamādhiniddese cattāri jhānāni pubbabhāgepi nānā, maggakkhaṇepi. Pubbabhāge samāpattivasena nānā, maggakkhaṇe nānāmaggavasena. Ekassa hi paṭhamamaggo paṭhamajjhāniko hoti, dutiyamaggādayopi paṭhamajjhānikā, dutiyādīsu aññatarajjhānikā vā. Ekassa paṭhamamaggo dutiyādīnaṃ aññatarajjhāniko hoti, dutiyādayopi dutiyādīnaṃ aññatarajjhānikā vā paṭhamajjhānikā vā. Evaṃ cattāropi maggā jhānavasena sadisā vā asadisā vā ekaccasadisā vā honti.

Ayaṃ panassa viseso pādakajjhānaniyāmena hoti. Pādakajjhānaniyāmena tāva paṭhamajjhānalābhino paṭhamajjhānā vuṭṭhāya vipassantassa uppannamaggo paṭhamajjhāniko hoti; maggaṅgabojjhaṅgāni panettha paripuṇṇāneva honti. Dutiyajjhānato uṭṭhāya vipassantassa uppanno maggo dutiyajjhāniko hoti; maggaṅgāni panettha satta honti. Tatiyajjhānato uṭṭhāya vipassantassa uppanno maggo tatiyajjhāniko hoti; maggaṅgāni panettha satta, bojjhaṅgāni cha honti. Esa nayo catutthajjhānato paṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanā.

以下是巴利文的完整直譯: 在正語的解說中,由於以一種心遠離妄語,以另一種心遠離離間語等,因此這四種離也在前分是不同的;但在道心剎那,作為斷除被稱為邪語的四種不善惡行思的方式,以不生起的方式來圓滿道支,只生起一種被稱為正語的善離。這就是所謂的正語。 在正業的解說中,由於以一種心遠離殺生,以另一種心遠離不與取,以另一種心遠離欲邪行,因此這三種離也在前分是不同的;但在道心剎那,作為斷除被稱為邪業的三種不善惡行思的方式,以不生起的方式來圓滿道支,只生起一種被稱為正業的不善離。這就是所謂的正業。 在正命的解說中,"此中"是指在這個教法中。"聖弟子"是指聖佛陀的弟子。"捨棄邪命"是指捨棄惡劣的生計。"以正命"是指以佛陀稱讚的善生計。"維持生活"是指維持生命的延續。在這裡也是,由於以一種心遠離身門的違犯,以另一種心遠離語門的違犯,因此在前分生起于不同的剎那;但在道心剎那,作為斷除在兩門中依七業道而生起的邪命惡行思的方式,以不生起的方式來圓滿道支,只生起一種被稱為正命的善離。這就是所謂的正命。 正精進的解說將在正勤分別中以逐句解釋的方式顯明。這在前分得於不同的心。因為以一種心爲了未生起的惡不善法不生起而精進,以另一種心爲了已生起的斷除;又以一種心爲了未生起的善法生起,以另一種心爲了已生起的住立;但在道心剎那隻在一心中得到。因為一個與道相應的精進以完成四種作用的意義而得到四個名稱。 正念的解說也將在念處分別中以逐句解釋的方式顯明。這也在前分得於不同的心。因為以一種心把握身,以其他不同的心把握受等;但在道心剎那隻在一心中得到。因為一個與道相應的念以完成四種作用的意義而得到四個名稱。 在正定的解說中,四禪在前分也是不同的,在道心剎那也是不同的。在前分依等至而不同,在道心剎那依不同的道而不同。因為對一個人來說,初道是初禪的,第二道等也是初禪的,或者是第二禪等中任一禪的。對一個人來說,初道是第二禪等中任一禪的,第二道等也是第二禪等中任一禪的或者是初禪的。這樣四道在禪那方面可能相同或不同或部分相同。 這裡的差別是由基礎禪那的決定而來的。首先,依基礎禪那的決定,對於得到初禪者,從初禪出來修觀而生起的道是初禪的;但這裡的道支和覺支是完全具足的。對於從第二禪出來修觀而生起的道是第二禪的;但這裡的道支有七個。對於從第三禪出來修觀而生起的道是第三禪的;但這裡的道支有七個,覺支有六個。這個方法從第四禪開始直到非想非非想處都是如此。

Āruppe catukkapañcakajjhānaṃ uppajjati. Tañca kho lokuttaraṃ no lokiyanti vuttaṃ. Ettha kathanti? Etthāpi paṭhamajjhānādīsu yato uṭṭhāya sotāpattimaggaṃ paṭilabhitvā āruppasamāpattiṃ bhāvetvā yo āruppe uppanno, taṃjhānikāva tassa tattha tayo maggā uppajjanti . Evaṃ pādakajjhānameva niyāmeti. Keci pana therā 『『vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyāmentī』』ti vadanti. Keci 『『puggalajjhāsayo niyāmetī』』ti vadanti. Keci 『『vuṭṭhānagāminīvipassanā niyāmetī』』ti vadanti. Tesaṃ vādavinicchayo heṭṭhā cittuppādakaṇḍe lokuttarapadabhājanīyavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 350) vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ vuccati sammāsamādhīti yā imesu catūsu jhānesu ekaggatā, ayaṃ pubbabhāge lokiyo, aparabhāge lokuttaro sammāsamādhi nāma vuccatīti. Evaṃ lokiyalokuttaravasena bhagavā maggasaccaṃ desesi.

Tattha lokiyamagge sabbāneva maggaṅgāni yathānurūpaṃ chasu ārammaṇesu aññatarārammaṇāni honti. Lokuttaramagge pana catusaccapaṭivedhāya pavattassa ariyassa nibbānārammaṇaṃ avijjānusayasamugghātakaṃ paññācakkhu sammādiṭṭhi. Tathā sampannadiṭṭhissa taṃsampayuttaṃ tividhamicchāsaṅkappasamugghātakaṃ cetaso nibbānapadābhiniropanaṃ sammāsaṅkappo. Tathā passantassa vitakkentassa ca taṃsampayuttāva catubbidhavacīduccaritasamugghātikāya micchāvācāya virati sammāvācā. Tathā viramantassa taṃsampayuttāva micchākammantasamucchedikā tividhakāyaduccaritavirati sammākammanto. Tesaṃyeva sammāvācākammantānaṃ vodānabhūtā taṃsampayuttāva kuhanādisamucchedikā micchāājīvavirati sammāājīvo. Imissā sammāvācākammantājīvasaṃkhātāya sīlabhūmiyaṃ patiṭṭhamānassa tadanurūpo taṃsampayuttova kosajjasamucchedako anuppannuppannānaṃ akusalakusalānaṃ anuppādapahānuppādaṭṭhitisādhako ca vīriyārambho sammāvāyāmo. Evaṃ vāyamantassa taṃsampayuttova micchāsativiniddhunanako kāyādīsu kāyānupassanādisādhako ca cetaso asammoso sammāsati. Iti anuttarāya satiyā suvihitacittārakkhassa taṃsampayuttāva micchāsamādhisamugghātikā cittekaggatā sammāsamādhīti. Esa lokuttaro ariyo aṭṭhaṅgiko maggo yo saha lokiyena maggena dukkhanirodhagāminī paṭipadāti saṅkhaṃ gato.

以下是巴利文的完整直譯: 在無色界中生起四禪或五禪。那也只是說出世間的,不是世間的。這裡如何呢?在這裡也是,從初禪等出來獲得須陀洹道后修習無色定,在無色界中生起的,他在那裡生起的三道也是那種禪那的。這樣只有基礎禪那決定。但有些長老說:"作為觀的所緣的諸蘊決定。"有些說:"個人的傾向決定。"有些說:"導向出起的觀決定。"他們的論點的判斷應該按照下面心生起品中出世間分別解釋中所說的方法來理解。這被稱為正定,即在這四禪中的一境性,這在前分是世間的,在後分被稱為出世間的正定。這樣世尊依世間和出世間的方式開示了道諦。 其中,在世間道中,所有的道支都以適當的方式緣取六種所緣中的任一所緣。但在出世間道中,爲了通達四諦而生起的聖者的智慧之眼是正見,它以涅槃為所緣,斷除無明隨眠。同樣地,對於具足見的人,與之相應的、斷除三種邪思惟的、心的涅槃之詞的安立是正思惟。同樣地,對於如此見和思惟的人,與之相應的、斷除四種語惡行的邪語的離是正語。同樣地,對於如此離的人,與之相應的、斷除邪業的三種身惡行的離是正業。對於這些正語和正業的清凈,與之相應的、斷除詭詐等的邪命的離是正命。對於安立在這個被稱為正語、正業、正命的戒地的人,與之相應的、適合那個、斷除懈怠的、成就未生起和已生起的不善和善的不生起、斷除、生起和住立的精進努力是正精進。對於如此精進的人,與之相應的、搖脫邪念的、成就對身等的身隨觀等的心不迷亂是正念。這樣對於以無上的念善加保護心的人,與之相應的、斷除邪定的心一境性是正定。這是出世間的八支聖道,它與世間道一起被稱為導向苦滅的道路。

So kho panesa maggo sammādiṭṭhisaṅkappānaṃ vijjāya, sesadhammānaṃ caraṇena saṅgahitattā vijjā ceva caraṇañca. Tathā tesaṃ dvinnaṃ vipassanāyānena, itaresaṃ samathayānena saṅgahitattā samatho ceva vipassanā ca. Tesaṃ vā dvinnaṃ paññākkhandhena, tadanantarānaṃ tiṇṇaṃ sīlakkhandhena, avasesānaṃ samādhikkhandhena adhipaññāadhisīlaadhicittasikkhāhi ca saṅgahitattā khandhattayañceva sikkhāttayañca hoti; yena samannāgato ariyasāvako dassanasamatthehi cakkhūhi gamanasamatthehi ca pādehi samannāgato addhiko viya vijjācaraṇasampanno hutvā vipassanāyānena kāmasukhallikānuyogaṃ, samathayānena attakilamathānuyoganti antadvayaṃ parivajjetvā majjhimapaṭipadaṃ paṭipanno paññākkhandhena mohakkhandhaṃ, sīlakkhandhena dosakkhandhaṃ, samādhikkhandhena ca lobhakkhandhaṃ padālento adhipaññāsikkhāya paññāsampadaṃ, adhisīlasikkhāya sīlasampadaṃ, adhicittasikkhāya samādhisampadanti tisso sampattiyo patvā amataṃ nibbānaṃ sacchikaroti, ādimajjhapariyosānakalyāṇaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyadhammaratanavicittaṃ sammattaniyāmasaṅkhātaṃ ariyabhūmiñca okkanto hotīti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

206-214. Idāni abhidhammabhājanīyaṃ hoti. Tattha 『『ariyasaccānī』』ti avatvā nippadesato paccayasaṅkhātaṃ samudayaṃ dassetuṃ 『『cattāri saccānī』』ti vuttaṃ . Ariyasaccānīti hi vutte avasesā ca kilesā, avasesā ca akusalā dhammā, tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā na saṅgayhanti. Na ca kevalaṃ taṇhāva dukkhaṃ samudāneti, imepi avasesā ca kilesādayo paccayā samudānentiyeva. Iti imepi paccayā dukkhaṃ samudānentiyevāti nippadesato paccayasaṅkhātaṃ samudayaṃ dassetuṃ 『『ariyasaccānī』』ti avatvā 『『cattāri saccānī』』ti vuttaṃ.

Niddesavāre ca nesaṃ paṭhamaṃ dukkhaṃ aniddisitvā tasseva dukkhassa sukhaniddesatthaṃ dukkhasamudayo niddiṭṭho. Tasmiñhi niddiṭṭhe 『『avasesā ca kilesā』』tiādinā nayena dukkhasaccaṃ sukhaniddesaṃ hoti. Nirodhasaccampettha taṇhāya pahānaṃ 『『taṇhāya ca avasesānañca kilesānaṃ pahāna』』nti evaṃ yathāvuttassa samudayassa pahānavasena pañcahākārehi niddiṭṭhaṃ. Maggasaccaṃ panettha paṭhamajjhānikasotāpattimaggavasena dhammasaṅgaṇiyaṃ vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhaṃ. Tattha nayabhedo veditabbo. Taṃ upari pakāsayissāma.

Yasmā pana na kevalaṃ aṭṭhaṅgiko maggova paṭipadā 『『pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 這個道由於正見和正思惟包含在明中,其餘諸法包含在行中,所以是明和行。同樣,由於那兩者包含在觀的車乘中,其餘的包含在止的車乘中,所以是止和觀。或者,由於那兩者包含在慧蘊中,緊接著的三者包含在戒蘊中,剩餘的包含在定蘊中,也由增上慧、增上戒、增上心學所包含,所以是三蘊和三學;具足這些的聖弟子,如同具足能見的眼睛和能行的腳的旅行者一樣,成為明行具足者,以觀的車乘避開耽溺欲樂,以止的車乘避開自我折磨這兩個極端,行於中道,以慧蘊摧破癡蘊,以戒蘊摧破嗔蘊,以定蘊摧破貪蘊,以增上慧學達到慧圓滿,以增上戒學達到戒圓滿,以增上心學達到定圓滿,這樣達到三種圓滿后證悟不死的涅槃,進入初中后善、以三十七菩提分法寶莊嚴的被稱為正性決定的聖地。 經分別解釋完畢。 阿毗達摩分別解釋 206-214. 現在是阿毗達摩分別。其中沒有說"聖諦",爲了顯示被稱為無餘因的集,所以說"四諦"。因為如果說"聖諦",其餘的煩惱、其餘的不善法、三個有漏善根、其餘的有漏善法就不包括在內。不僅僅是愛生起苦,這些其餘的煩惱等因也確實生起。因此,這些因也確實生起苦,爲了顯示被稱為無餘因的集,所以沒有說"聖諦",而說"四諦"。 在解說段中,首先沒有解說苦,爲了容易解說那個苦而解說了苦集。因為當那個被解說時,以"其餘的煩惱"等方式,苦諦就容易解說。滅諦在這裡也是以斷除愛,"斷除愛和其餘煩惱"這樣,依所說的集的斷除方式以五種行相解說。道諦在這裡則是以初禪須陀洹道的方式,只是顯示在法集論中分別的教說方法的開端而解說。其中應知道方法的區別。我們將在後面解釋那個。 因為不僅僅是八支道是道路,"在這之前,他的身業、語業、生計已經非常清凈"

3.433) vacanato pana puggalajjhāsayavasena pañcaṅgikopi maggo paṭipadā evāti desito, tasmā taṃ nayaṃ dassetuṃ pañcaṅgikavāropi niddiṭṭho. Yasmā ca na kevalaṃ aṭṭhaṅgikapañcaṅgikamaggāva paṭipadā, sampayuttakā pana atirekapaññāsadhammāpi paṭipadā eva, tasmā taṃ nayaṃ dassetuṃ tatiyo sabbasaṅgāhikavāropi niddiṭṭho. Tattha 『『avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā』』ti idaṃ parihāyati. Sesaṃ sabbattha sadisameva.

Tattha aṭṭhaṅgikavārassa 『『taṇhāya avasesānañca kilesānaṃ pahāna』』ntiādīsu pañcasu koṭṭhāsesu paṭhamakoṭṭhāse tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitaṃ, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu vāresu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catugguṇitāni aṭṭha . Iti suddhikāni dve sādhipatī aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti cattāri nayasahassāni honti. Yathā ca paṭhamakoṭṭhāse cattāri, evaṃ sesesupīti aṭṭhaṅgikavāre pañcasu koṭṭhāsesu vīsati nayasahassāni honti. Tathā pañcaṅgikavāre sabbasaṅgāhikavāre cāti sabbānipi saṭṭhinayasahassāni satthārā vibhattāni. Pāḷi pana saṅkhepena āgatā. Evamidaṃ tividhamahāvāraṃ pañcadasakoṭṭhāsaṃ saṭṭhinayasahassapaṭimaṇḍitaṃ abhidhammabhājanīyaṃ nāma niddiṭṭhanti veditabbaṃ.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake catunnampi saccānaṃ khandhavibhaṅge vuttanayānusāreneva kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana samudayasaccaṃ kāmāvacaradhamme assādentassa parittārammaṇaṃ hoti, mahaggatadhamme assādentassa mahaggatārammaṇaṃ, paññattiṃ assādentassa navattabbārammaṇaṃ. Dukkhasaccaṃ kāmāvacaradhamme ārabbha uppannaṃ parittārammaṇaṃ, rūpārūpāvacaradhamme ārabbha uppattikāle mahaggatārammaṇaṃ, nava lokuttaradhamme paccavekkhaṇakāle appamāṇārammaṇaṃ, paṇṇattiṃ paccavekkhaṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Maggasaccaṃ sahajātahetuvasena sabbadāpi maggahetukaṃ vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipati, chandacittesu aññatarādhipatikāle navattabbaṃ nāma hoti. Dukkhasaccaṃ ariyānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇaṃ, tesaṃyeva maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle maggādhipati, sesadhammapaccavekkhaṇakāle navattabbaṃ hoti.

Dve saccānīti dukkhasamudayasaccāni. Etāni hi atītādibhede dhamme ārabbha uppattikāle atītādiārammaṇāni honti. Samudayasaccaṃ ajjhattādibhede dhamme assādentassa ajjhattādiārammaṇaṃ hoti, dukkhasaccaṃ ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇampīti veditabbaṃ. Iti imasmiṃ pañhāpucchake dve saccāni lokiyāni honti, dve lokuttarāni. Yathā ca imasmiṃ, evaṃ purimesupi dvīsu. Sammāsambuddhena hi tīsupi suttantabhājanīyādīsu lokiyalokuttarāneva saccāni kathitāni. Evamayaṃ saccavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodanīyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Saccavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Indriyavibhaṅgo

  2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

以下是巴利文的完整直譯: 因此,根據個人的傾向,五分道的修行被描述為這樣,因此爲了顯示這一點,五分道也被提到。因為不僅僅是八支道和五分道的修行,相關的額外三十七法也屬於修行,因此爲了顯示這一點,第三個全面包含的道也被提到。在那裡,「其餘的法與通向苦滅的修行相應」這句話是顯而易見的。其餘部分在各處都是相似的。 在八支道中,「斷除欲和其餘煩惱」這類的五個部分中,第一部分是須陀洹道中禪那的安住,清凈的修行,清凈的空性,清凈的無所執著,少執著的修行,這五個部分中,按照兩兩成對的四個五個的方式有十種方法。這樣其餘的也是如此,因此在二十個安住中有二百種方法。這四個主要的有四個特質的八個。因此,清凈的兩個主要的有八個,所有的方法總共有一千種。正如在須陀洹道中一樣,其餘的道路也是如此,因此在四個方法中有四千種方法。正如在第一部分中有四種,其餘的也是如此,因此在八支道的五個部分中有二十種方法。同樣,在五分道和全面包含的道中,總共六十種方法被老師詳細闡述。巴利文是簡略的。這樣,這個三種主要的部分有十五個部分,六十種方法裝飾著阿毗達摩的分別解釋。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問題解答的解釋 在問題解答中,四個真理的蘊的分別解釋中,善等的存在應該根據所說的方式理解。在所緣方面,苦集是欲界法所生起的,少量所緣;對於高尚法所生起的,則是大量所緣;對於名言所生起的,則是不可再生的所緣。苦諦是基於欲界法所生起的,少量所緣;基於色和無色法所生起的,在生起時是大量所緣;在回觀九種出世法時是無量所緣;在回觀名言時是不可再生的所緣。道諦是以自然因的方式,始終是道因的精進或思惟,以首要的方式在道的修行中是道的主導;在慾望心中某一主導時是不可再生的。苦諦是在聖者的道回觀時是道的所緣,依他們的道回觀時是道的主導,其餘法回觀時是不可再生的。 兩個真理是苦集真理。這些確實是基於過去等類別的法在生起時是過去等的所緣。集諦是依內外類別的法所生起的,內外的所緣;苦諦是在無所執著的時刻是不可再生的所緣。這樣,在這個問題解答中,兩個真理是世間的,兩個是出世間的。正如在這個中一樣,前面的兩個也是如此。因為完全覺悟者在三種經文和阿毗達摩的分別解釋中講述的都是世間和出世間的真理。因此,這個真理的分別解釋也是如此,經過轉變后顯現出來。 迷惑的解說部分 真理的分別解釋完成。 感官的分別解釋 阿毗達摩分別解釋

  1. Idāni tadanantare indriyavibhaṅge bāvīsatīti gaṇanaparicchedo. Indriyānīti paricchinnadhammanidassanaṃ. Idāni tāni sarūpato dassento cakkhundriyantiādimāha. Tattha cakkhudvāre indaṭṭhaṃ kāretīti cakkhundriyaṃ. Sotaghānajivhākāyadvāre indaṭṭhaṃ kāretīti kāyindriyaṃ. Vijānanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti manindriyaṃ. Itthibhāve indaṭṭhaṃ kāretīti itthindriyaṃ. Purisabhāve indaṭṭhaṃ kāretīti purisindriyaṃ. Anupālanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti jīvitindriyaṃ. Sukhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti sukhindriyaṃ. Dukkhasomanassa domanassa upekkhālakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti upekkhindriyaṃ. Adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti saddhindriyaṃ. Paggahalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti vīriyindriyaṃ. Upaṭṭhānalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti satindriyaṃ. Avikkhepalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti samādhindriyaṃ. Dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti paññindriyaṃ. Anaññātaññassāmīti pavatte jānanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti anaññātaññassāmītindriyaṃ. Ñātānaṃyeva dhammānaṃ puna ājānane indaṭṭhaṃ kāretīti aññindriyaṃ. Aññātāvībhāve indaṭṭhaṃ kāretīti aññātāvindriyaṃ.

Idha suttantabhājanīyaṃ nāma na gahitaṃ. Kasmā? Suttante imāya paṭipāṭiyā bāvīsatiyā indriyānaṃ anāgatattā. Suttantasmiñhi katthaci dve indriyāni kathitāni, katthaci tīṇi, katthaci pañca. Evaṃ pana nirantaraṃ dvāvīsati āgatāni nāma natthi. Ayaṃ tāvettha aṭṭhakathānayo. Ayaṃ pana aparo nayo – etesu hi

Atthato lakkhaṇādīhi, kamato ca vijāniyā;

Bhedābhedā tathā kiccā, bhūmito ca vinicchayaṃ.

Tattha cakkhādīnaṃ tāva 『『cakkhatīti cakkhū』』tiādinā nayena attho pakāsito. Pacchimesu pana tīsu paṭhamaṃ 『pubbabhāge anaññātaṃ amataṃ padaṃ catusaccadhammaṃ vā jānissāmī』ti evaṃ paṭipannassa uppajjanato indriyaṭṭhasambhavato ca anaññātaññassāmītindriyanti vuttaṃ. Dutiyaṃ ājānanato ca indriyaṭṭhasambhavato ca aññindriyaṃ. Tatiyaṃ aññātāvino catūsu saccesu niṭṭhitañāṇakiccassa khīṇāsavasseva uppajjanato indriyaṭṭhasambhavato ca aññātāvindriyaṃ.

Ko panesa indriyaṭṭho nāmāti? Indaliṅgaṭṭho indriyaṭṭho, indadesitaṭṭho indriyaṭṭho, indadiṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho, indasiṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho, indajuṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho. So sabbopi idha yathāyogaṃ yujjati. Bhagavā hi sammāsambuddho paramissariyabhāvato indo. Kusalākusalañca kammaṃ kammesu kassaci issariyābhāvato. Tenevettha kammasañjanitāni indriyāni kusalākusalakammaṃ ulliṅgenti. Tena ca siṭṭhānīti indaliṅgaṭṭhena indasiṭṭhaṭṭhena ca indriyāni. Sabbāneva panetāni bhagavatā yathābhūtato pakāsitāni ca abhisambuddhāni cāti indadesitaṭṭhena indadiṭṭhaṭṭhena ca indriyāni. Teneva bhagavatā munindena kānici gocarāsevanāya, kānici bhāvanāsevanāya sevitānīti indajuṭṭhaṭṭhenapi indriyāni. Apica ādhipaccasaṅkhātena issariyaṭṭhenāpi etāni indriyāni. Cakkhuviññāṇādippavattiyañhi cakkhādīnaṃ siddhamādhipaccaṃ; tasmiṃ tikkhe tikkhattā mande ca mandattāti. Ayaṃ tāvettha 『atthato』 vinicchayo.

以下是巴利文的完整直譯: 現在接下來是感官的分別,二十個的計算部分。感官是指有限的法的顯現。現在爲了顯示這些,首先提到眼根等。在這裡,眼根是指通過眼門所見的。耳根、鼻根、舌根、身根是指通過身門所見的。意根是指通過意的特徵所見的。女性根是指女性的顯現。男性根是指男性的顯現。生命根是指生命的顯現。快樂根是指快樂的顯現。苦、快樂、不快樂、超越的特徵是指超越根。意志根是指意志的顯現。精進根是指精進的顯現。正念根是指正念的顯現。定根是指定的顯現。智慧根是指智慧的顯現。無我相的顯現是指無我相根。對於親屬的法再一次顯現是指其他根。對於他者的顯現是指他者根。 在這裡,經典的分別解釋沒有被包含。為什麼?在經典中,按照這個修行法,二十個感官是未來的。在經典中,有時提到兩個感官,有時提到三個,有時提到五個。這樣一來,連續的二十個未來的感官是不存在的。這是這裡的註釋內容。這是另一種解釋——在這些法中, 在意義上、特徵等方面,應該被理解; 在分類和不分類方面以及在功能上進行判斷。 在這裡,眼等的特徵通過「眼者即眼」這樣的方式被顯現。在後面的三者中,第一是「在前分的無我無死的涅槃或四聖諦法中我會知道」,因此被稱為無我相根,因其存在於感官的產生中。第二是因為再一次顯現的特徵和感官的產生,因此被稱為其他根。第三是因為已知的四個真理的完成以及已滅盡的阿羅漢的產生,因此被稱為他者根。 那麼,這個感官的特徵是什麼呢?是指感官的特徵、感官的顯現、感官的視見、感官的顯現、感官的結合。所有這些在這裡都適用。因為世尊完全覺悟者由於至高的主宰而成為「天」。善惡的行為在行為中由於某種主宰而成為「主宰」。因此,這裡感官的生起與善惡行為相應。因而這些地方的特徵是感官的特徵。所有這些都由世尊如實顯現並被完全覺悟。因而世尊通過某些行為的修習、某些修行的修習,顯現出感官的結合。此外,依主宰的定義也有這些感官。眼識等的作用中,眼等的特徵是確實的;在這個方面,敏銳的敏銳和遲鈍的遲鈍。這裡的定義就是這樣。

『Lakkhaṇādīhī』ti lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānehipi cakkhādīnaṃ vinicchayaṃ vijāniyāti attho. Tāni nesaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttanayāneva. Paññindriyādīni hi cattāri atthato amohoyeva. Sesāni tattha sarūpenevāgatāni.

『Kamato』ti ayampi desanākkamova. Tattha ajjhattadhammaṃ pariññāya ariyabhūmipaṭilābho hotīti attabhāvapariyāpannāni cakkhundriyādīni paṭhamaṃ desitāni. So panattabhāvo yaṃ dhammaṃ upādāya itthīti vā purisoti vā saṅkhaṃ gacchati, ayaṃ soti nidassanatthaṃ tato itthindriyaṃ purisindriyañca . So duvidhopi jīvitindriyapaṭibaddhavuttīti ñāpanatthaṃ tato jīvitindriyaṃ. Yāva tassa pavatti tāva etesaṃ vedayitānaṃ anivatti. Yaṃ kiñci vedayitaṃ sabbaṃ taṃ sukhadukkhanti ñāpanatthaṃ tato sukhindriyādīni. Taṃnirodhatthaṃ pana ete dhammā bhāvetabbāti paṭipattidassanatthaṃ tato saddhādīni. Imāya paṭipattiyā esa dhammo paṭhamaṃ attani pātubhavatīti paṭipattiyā amoghabhāvadassanatthaṃ tato anaññātaññassāmītindriyaṃ. Tasseva phalattā tato anantaraṃ bhāvetabbattā ca tato aññindriyaṃ. Ito paraṃ bhāvanāya imassa adhigamo, adhigate ca panimasmiṃ natthi kiñci uttari karaṇīyanti ñāpanatthaṃ ante paramassāsabhūtaṃ aññātāvindriyaṃ desitanti ayamettha kamo.

『Bhedābhedā』ti jīvitindriyasseva cettha bhedo. Tañhi rūpajīvitindriyaṃ arūpajīvitindriyanti duvidhaṃ hoti. Sesānaṃ abhedoti evamettha bhedābhedato vinicchayaṃ vijāniyā.

『Kiccā』ti kiṃ indriyānaṃ kiccanti ce? Cakkhundriyassa tāva 『『cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo』』ti vacanato yaṃ taṃ indriyapaccayabhāvena sādhetabbaṃ attano tikkhamandādibhāvena cakkhuviññāṇādidhammānaṃ tikkhamandādisaṅkhātaṃ attākārānuvattāpanaṃ idaṃ 『kiccaṃ』. Evaṃ sotaghānajivhākāyānaṃ. Manindriyassa pana sahajātadhammānaṃ attano vasavattāpanaṃ, jīvitindriyassa sahajātadhammānupālanaṃ, itthindriyapurisindriyānaṃ itthipurisanimittakuttākappākārānuvidhānaṃ, sukhadukkhasomanassadomanassindriyānaṃ sahajātadhamme abhibhavitvā yathāsakaṃ oḷārikākārānupāpanaṃ, upekkhindriyassa santapaṇītamajjhattākārānupāpanaṃ, saddhādīnaṃ paṭipakkhābhibhavanaṃ sampayuttadhammānañca pasannākārādibhāvasampāpanaṃ, anaññātaññassāmītindriyassa saṃyojanattayappahānañceva sampayuttakānañca tappahānābhimukhabhāvakaraṇaṃ, aññindriyassa kāmarāgabyāpādāditanukaraṇapahānañceva sahajātānañca attano vasānuvattāpanaṃ, aññātāvindriyassa sabbakiccesu ussukkappahānañceva amatābhimukhabhāvapaccayatā ca sampayuttānanti evamettha kiccato vinicchayaṃ vijāniyā.

『Bhūmito』ti cakkhusotaghānajivhākāyaitthipurisasukhadukkhadomanassindriyāni cettha kāmāvacarāneva . Manindriyajīvitindriyaupekkhindriyāni, saddhāvīriyasatisamādhipaññindriyāni ca catubhūmipariyāpannāni. Somanassindriyaṃ kāmāvacara-rūpāvacara-lokuttaravasena bhūmittayapariyāpannaṃ. Avasāne tīṇi lokuttarānevāti evaṃ bhūmito vinicchayaṃ vijāniyā. Evañhi vijānanto –

Saṃvegabahulo bhikkhu, ṭhito indriyasaṃvare;

Indriyāni pariññāya, dukkhassantaṃ nigacchatīti.

以下是巴利文的完整直譯: 「特徵等」是指通過特徵、味道、處所等方面來理解眼等的判斷。這些特徵在前面所說的方式中已經提到。智慧根等確實是四個意義上是無漏的。其餘的在這裡是以相同的性質出現。 「因緣」也是這個教導的內容。在這裡,通過內在法的瞭解,獲得聖地的進入,因此以身體的存在為範圍的眼根等首先被講述。這個身體的存在是指以此法為基礎的女性或男性的概念,因此這裡是爲了說明女性根和男性根。這個是雙重的生命根與其相關的現象,因此爲了說明這裡的生命根。直到這一過程,這些感受是不會停止的。任何感受的存在都是快樂或痛苦,因此爲了說明這裡的快樂根等。爲了斷除這些法,應該修習這些法,因此爲了顯示修行的過程,信根等被提到。通過這個修行法,這個法首先在自身中顯現,因此爲了顯示修行的無漏性,智慧根被提到。由於其果實,因此接下來應該修習,因此被稱為其他根。進一步的修習中,這個獲得是沒有任何可做的,因此爲了說明這裡的至高無上的他者根。 「分類和不分類」是指這裡的生命根。它是色界生命根和無色界生命根的雙重性。其他的則是沒有分類的,因此在這裡通過分類和不分類的判斷來理解。 「功能」是指感官的功能是什麼呢?眼根的功能是「眼所依的眼識及與之相應的法的因緣」,因此以感官的因緣來理解,作為自身的敏銳、遲鈍等的眼識等法的敏銳、遲鈍的特徵的維持,這是「功能」。同樣的適用於耳根、鼻根、舌根、身根。意根的功能是自然產生的法的維持,生命根的功能是自然產生法的保養,女性根和男性根的功能是根據女性和男性的特徵進行維持,快樂、痛苦、不快樂根的功能是超越自然法的影響,超越根的功能是維持適中的特徵,信根等的功能是通過反對的影響來維持相應的法的特徵,智慧根的功能是通過三種束縛的斷除和相應的法的斷除,其他根的功能是慾望、貪婪等的影響和自然法的維持,至高無上的他者根的功能是對所有事情的覺醒和無死的特徵的因緣,這樣在這裡通過功能的判斷來理解。 「領域」是指眼、耳、鼻、舌、身、女性、男性、快樂、痛苦、不快樂的根,這些都是欲界的。意根、生命根、超越根、信根、精進根、正念根、定根和智慧根則是四種領域所包含的。快樂根是欲界、色界和出世間的,因此是領域的範圍。在最後三者中,只有出世間的,因此通過領域的判斷來理解。正如這樣理解— 充滿覺醒的比丘,站立於感官的控制中; 通過了解感官,走向苦的盡頭。

  1. Niddesavāre 『『yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtāna』』ntiādi sabbaṃ dhammasaṅgaṇiyaṃ padabhājane (dha. sa. aṭṭha. 595 ādayo) vuttanayeneva veditabbaṃ. Vīriyindriyasamādhindriyaniddesādīsu ca sammāvāyāmo micchāvāyāmo sammāsamādhi micchāsamādhītiādīni na vuttāni. Kasmā? Sabbasaṅgāhakattā. Sabbasaṅgāhakāni hi idha indriyāni kathitāni. Evaṃ santepettha dasa indriyāni lokiyāni kāmāvacarāneva, tīṇi lokuttarāni, nava lokiyalokuttaramissakānīti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake sabbesampi indriyānaṃ kusalādivibhāgo pāḷinayānusāreneva veditabbo.

  3. Ārammaṇattikesu pana sattindriyā anārammaṇāti cakkhusotaghānajivhākāyaitthipurisindriyāni sandhāya vuttaṃ. Jīvitindriyaṃ pana arūpamissakattā idha anābhaṭṭhaṃ. Dvindriyāti dve indriyā; sukhadukkhadvayaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tañhi ekantaparittārammaṇaṃ. Domanassindriyaṃ siyā parittārammaṇaṃ, siyā mahaggatārammaṇanti kāmāvacaradhamme ārabbha pavattikāle parittārammaṇaṃ hoti , rūpāvacarārūpāvacare pana ārabbha pavattikāle mahaggatārammaṇaṃ, paṇṇattiṃ ārabbha pavattikāle navattabbārammaṇaṃ. Navindriyā siyā parittārammaṇāti manindriyajīvitindriyasomanassindriyaupekkhindriyāni ceva saddhādipañcakañca sandhāya idaṃ vuttaṃ. Jīvitindriyañhi rūpamissakattā anārammaṇesu rūpadhammesu saṅgahitampi arūpakoṭṭhāsena siyāpakkhe saṅgahitaṃ.

Cattāri indriyānīti sukhadukkhadomanassaaññātāvindriyāni. Tāni hi maggārammaṇattike na bhajanti. Maggahetukanti sahajātahetuṃ sandhāya vuttaṃ. Vīriyavīmaṃsājeṭṭhakakāle siyā maggādhipati, chandacittajeṭṭhakakāle siyā navattabbā.

Dasindriyāsiyā uppannā, siyā uppādinoti satta rūpindriyāni tīṇi ca vipākindriyāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dasindriyāni domanassena saddhiṃ heṭṭhā vuttāneva. Tattha domanassindriyaṃ paṇṇattiṃ ārabbha pavattikāle navattabbārammaṇaṃ, sesāni nibbānapaccavekkhaṇakālepi. Tīṇindriyāni bahiddhārammaṇānīti tīṇi lokuttarindriyāni. Cattārīti sukhadukkhasomanassadomanassāni. Tāni hi ajjhattadhammepi bahiddhādhammepi ārabbha pavattanti. Aṭṭhindriyāti manindriyajīvitindriyaupekkhindriyāni ceva saddhādipañcakañca. Tattha ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇatā veditabbā.

Iti imasmimpi pañhāpucchake dasindriyāni kāmāvacarāni, tīṇi lokuttarāni, nava lokiyalokuttaramissakāneva kathitānīti. Ayampi abhidhammabhājanīyena saddhiṃ ekaparicchedova hoti. Ayaṃ pana indriyavibhaṅgo dveparivaṭṭaṃ nīharitvā bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Indriyavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paṭiccasamuppādavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ uddesavāravaṇṇanā

以下是巴利文的完整直譯: 在解說段中,"眼是四大種"等所有內容應該按照法集論中的詞義解釋的方式來理解。在精進根、定根等的解說中,正精進、邪精進、正定、邪定等沒有被提到。為什麼?因為是全面包含的。這裡講述的感官是全面包含的。即使如此,這裡十個感官是世間的欲界法,三個是出世間的,九個是世間和出世間混合的。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問題解答的解釋 在問題解答中,所有感官的善等分類應該按照巴利文的方式來理解。 在所緣三法中,七根無所緣是指眼、耳、鼻、舌、身、女性、男性根。生命根由於混合無色,這裡沒有被提到。二根是指兩個根;這是指樂和苦兩個。它們確實只是少量所緣。憂根可能是少量所緣,可能是廣大所緣,即在以欲界法為所緣時是少量所緣,在以色界無色界法為所緣時是廣大所緣,在以概念為所緣時是不可說所緣。九根可能是少量所緣,這是指意根、生命根、喜根、舍根以及信等五根。生命根雖然由於混合色法而被包括在無所緣的色法中,但由於無色部分而被包括在可能的部分。 四根是指樂、苦、憂、具知根。它們在道所緣三法中不被分類。道因是指俱生因。在精進和慧為主導時可能是道增上,在欲和心為主導時可能是不可說。 十根可能是已生,可能是將生,這是指七色根和三異熟根。十根與憂根一起如前所述。其中憂根在以概念為所緣時是不可說所緣,其餘在觀察涅槃時也是。三根是外所緣,是指三出世間根。四根是指樂、苦、喜、憂。它們確實緣取內法和外法而生起。八根是指意根、生命根、舍根以及信等五根。其中在無所有處時應該理解為不可說所緣。 因此,在這個問題解答中也是,十根是欲界的,三根是出世間的,九根是世間和出世間混合的。這與阿毗達摩分別解釋是同一個部分。這個感官分別解釋是通過兩個轉變來分別顯示的。 迷惑的解說部分 感官分別解釋完成。 緣起分別解釋 經分別解釋的列舉段解釋

  1. Idāni tadanantare paṭiccasamuppādavibhaṅge yā 『『ayaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā』』tiādinā nayena tanti nikkhittā, tassā atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena vibhajjavādimaṇḍalaṃ otaritvā ācariye anabbhācikkhantena sakasamayaṃ avokkamantena parasamayaṃ anāyūhantena suttaṃ appaṭibāhantena vinayaṃ anulomentena mahāpadese olokentena dhammaṃ dīpentena atthaṃ saṅgahantena tamevatthaṃ puna āvattetvā aparehipi pariyāyehi niddisantena ca yasmā atthasaṃvaṇṇanā kātabbā hoti, pakatiyāpi ca dukkarāva paṭiccasamuppādassa atthasaṃvaṇṇanā, yathāhu porāṇā –

『『Saccaṃ satto paṭisandhi, paccayākārameva ca;

Duddasā caturo dhammā, desetuñca sudukkarā』』ti.

Tasmā 『『aññatra āgamādhigamappattehi na sukarā paṭiccasamuppādassa atthavaṇṇanā』』ti paritulayitvā –

Vattukāmo ahaṃ ajja, paccayākāravaṇṇanaṃ;

Patiṭṭhaṃ nādhigacchāmi, ajjhogāḷhova sāgaraṃ.

Sāsanaṃ panidaṃ nānā-desanānayamaṇḍitaṃ;

Pubbācariyamaggo ca, abbocchinno pavattati.

Yasmā tasmā tadubhayaṃ, sannissāyatthavaṇṇanaṃ;

Ārabhissāmi etassa, taṃ suṇātha samāhitā.

Vuttañhetaṃ pubbācariyehi –

『『Yo kocimaṃ aṭṭhiṃ katvā suṇeyya,

Labhetha pubbāpariyaṃ visesaṃ;

Laddhāna pubbāpariyaṃ visesaṃ,

Adassanaṃ maccurājassa gacche』』ti.

Avijjāpaccayāsaṅkhārātiādīsu hi āditoyeva tāva –

Desanābhedato attha-lakkhaṇekavidhādito;

Aṅgānañca vavatthānā, viññātabbo vinicchayo.

Tattha 『desanābhedato』ti bhagavato hi vallihārakānaṃ catunnaṃ purisānaṃ valliggahaṇaṃ viya ādito vā majjhato vā paṭṭhāya yāva pariyosānaṃ, tathā pariyosānato vā majjhato vā paṭṭhāya yāva ādīti catubbidhā paṭiccasamuppādadesanā. Yathā hi vallihārakesu catūsu purisesu eko valliyā mūlameva paṭhamaṃ passati, so taṃ mūle chetvā sabbaṃ ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā 『『iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā saṅkhārā…pe… jātipaccayā jarāmaraṇa』』nti ādito (ma. ni. 1.402) paṭṭhāya yāva pariyosānāpi paṭiccasamuppādaṃ deseti.

Yathā pana tesu purisesu eko valliyā majjhaṃ paṭhamaṃ passati, so majjhe chinditvā uparibhāgaṃyeva ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā 『『tassa taṃ vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī; yā vedanāsu nandī, tadupādānaṃ, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jātī』』ti (ma. ni. 1.409; saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 現在接下來在緣起的分別中,像「這是由於無明所引起的行」這樣的話已經被拋棄。爲了闡明其意義,經過分析的討論圈,下降至老師所講述的內容,自己在適當的時候進行闡釋,別人不需要過多解釋,經典的內容不被排斥,戒律的內容被遵循,廣大的教義被觀察,法被宣揚,意義被匯聚,因此在此處再次回到同樣的主題,進一步以其他的方式進行闡釋,因為意義的闡明是必須的,實際上緣起的意義是困難的,正如古人所說— 「確實,存在的再生,因緣的法則也如此; 難以理解的四法,教導也非常困難。」 因此,「在沒有獲得經典的情況下,緣起的意義並不容易」這樣總結— 「今天我想說,因緣法則的闡明; 但我沒有獲得基礎,猶如沉沒在海洋。」 而這個教義則是裝飾著多種教導的內容; 前師的道路也被阻斷。 因此,這兩個內容的闡明, 我將開始闡述這個,請你們專心聽。 這正是前師所說的— 「如果有人聽到這段教義, 將獲得前所未有的特殊; 獲得前所未有的特殊, 將不見於死王的境界。」 「由於無明所引起的行」等等在開頭即已提到— 從教導的分解到意義的特徵等, 以及部分的確定,應該被理解為判斷。 在這裡「從教導的分解」是指世尊對四種人所講的教導, 就像在抓住繩索的過程中,從開始到結束, 以及從結束到開始,四種緣起的教導。 正如在抓住繩子的四個人中,有一個人首先看到繩子的根部, 他會將根部切斷,抓住所有的部分,進行工作, 世尊也是如此,「正是如此,比丘們,由無明所引起的行……等……因生而有老死」,從開始到結束也在教導緣起。 而在這些人中,有一個人首先看到繩子的中間, 他會切斷中間部分,只抓住上面的部分,進行工作, 世尊也如此,「當他對這種感受生起歡喜、歡喜、安住時,歡喜就會生起;在感受中生起歡喜,依賴於這種歡喜,因歡喜而生起存在,因存在而生起再生」。

3.5) majjhato paṭṭhāya yāva pariyosānāpi deseti.

Yathā ca tesu purisesu eko valliyā aggaṃ paṭhamaṃ passati, so agge gahetvā aggānusārena yāva mūlā sabbaṃ ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā 『『jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ, jātipaccayā nu kho, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ no vā kathaṃ vā ettha hotī』』ti? 『『Jātipaccayā, bhante, jarāmaraṇaṃ; evaṃ no ettha hoti – jātipaccayā jarāmaraṇa』』nti. 『『Bhavapaccayā jāti…pe… avijjāpaccayā saṅkhārāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, avijjāpaccayā nu kho, bhikkhave, saṅkhārā no vā kathaṃ vā ettha hotī』』ti? 『『Avijjāpaccayā, bhante, saṅkhārā; evaṃ no ettha hoti – avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti pariyosānato paṭṭhāya yāva āditopi paṭiccasamuppādaṃ deseti.

Yathā pana tesu purisesu eko valliyā majjhameva paṭhamaṃ passati, so majjhe chinditvā heṭṭhā otaranto yāva mūlā ādāya kamme upaneti , evaṃ bhagavā 『『ime, bhikkhave, cattāro āhārā kiṃ nidānā, kiṃ samudayā, kiṃ jātikā, kiṃ pabhavā? Ime cattāro āhārā taṇhānidānā, taṇhāsamudayā, taṇhājātikā, taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃ nidānā? Vedanā, phasso, saḷāyatanaṃ, nāmarūpaṃ, viññāṇaṃ. Saṅkhārā kiṃ nidānā…pe… saṅkhārā avijjānidānā, avijjāsamudayā, avijjājātikā, avijjāpabhavā』』ti (saṃ. ni. 2.11) majjhato paṭṭhāya yāva ādito deseti.

Kasmā panevaṃ desetīti? Paṭiccasamuppādassa samantabhaddakattā, sayañca desanāvilāsappattattā. Samantabhaddako hi paṭiccasamuppādo tato tato ñāyappaṭivedhāya saṃvattatiyeva. Desanāvilāsappatto ca bhagavā catuvesārajjappaṭisambhidāyogena catubbidhagambhīrabhāvappattiyā ca. So desanāvilāsappattattā nānānayeheva dhammaṃ deseti. Visesato panassa yā ādito paṭṭhāya anulomadesanā, sā pavattikāraṇavibhāgasammūḷhaṃ veneyyajanaṃ samanupassato yathāsakehi kāraṇehi pavattisandassanatthaṃ uppattikkamasandassanatthañca pavattitāti ñātabbā.

Yā pariyosānato paṭṭhāya paṭilomadesanā, sā 『『kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati cā』』ti (dī. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 從中間開始直到結束也在教導。 正如在這些人中,有一個人首先看到繩子的頂端,他會抓住頂端,沿著頂端一直到根部抓住所有部分,進行工作,世尊也如此,"因生而有老死,這是所說的,比丘們,是否因生而有老死,或者在這裡是如何的?" "尊者,因生而有老死;我們在這裡認為是因生而有老死。" "因有而有生……乃至……因無明而有行,這是所說的,比丘們,是否因無明而有行,或者在這裡是如何的?" "尊者,因無明而有行;我們在這裡認為是因無明而有行。"從結束開始直到開頭也在教導緣起。 正如在這些人中,有一個人首先看到繩子的中間,他會切斷中間,向下延伸直到根部抓住所有部分,進行工作,世尊也如此,"比丘們,這四種食物是什麼因,什麼集,什麼生,什麼源?這四種食物是以愛為因,以愛為集,以愛為生,以愛為源。比丘們,這愛是什麼因?受、觸、六入、名色、識。行是什麼因……乃至……行是以無明為因,以無明為集,以無明為生,以無明為源。"從中間開始直到開頭在教導。 為什麼這樣教導呢?因為緣起是全面美好的,自身也達到了教導的巧妙。因為緣起是全面美好的,從各個方面都能導向正道的證悟。世尊也達到了教導的巧妙,通過四無畏和四無礙解的結合,以及達到四種深奧的境界。他因為達到了教導的巧妙,以各種方法來教導法。特別是,從開頭開始的順序教導,是爲了對於迷惑于存在原因的眾生,顯示各自的原因和存在的順序而進行的,應該這樣理解。 從結尾開始的逆序教導,是爲了"這個世間確實陷入困難,生、老、死"

2.57) ādinā nayena kicchāpannaṃ lokamanuvilokayato pubbabhāgappaṭivedhānusārena tassa tassa jarāmaraṇādikassa dukkhassa attanādhigatakāraṇasandassanatthaṃ. Yā pana majjhato paṭṭhāya yāva ādi, sā āhāranidānavavatthāpanānusārena yāva atītaṃ addhānaṃ atiharitvā puna atītaddhato pabhuti hetuphalapaṭipāṭisandassanatthaṃ. Yā pana majjhato paṭṭhāya yāva pariyosānā pavattā, sā paccuppanne addhāne anāgataddhahetusamuṭṭhānato pabhuti anāgataddhasandassanatthaṃ. Tāsu yā sā pavattikāraṇasammūḷhassa veneyyajanassa yathāsakehi kāraṇehi pavattisandassanatthaṃ uppattikkamasandassanatthañca ādito paṭṭhāya anulomadesanā vuttā, sā idha nikkhittāti veditabbā.

Kasmā panettha avijjā ādito vuttā? Kiṃ pakativādīnaṃ pakati viya avijjāpi akāraṇaṃ mūlakāraṇaṃ lokassāti? Na akāraṇaṃ. 『『Āsavasamudayā avijjāsamudayo』』ti hi avijjāya kāraṇaṃ vuttaṃ. Atthi pana pariyāyo yena mūlakāraṇaṃ siyā. Ko pana soti? Vaṭṭakathāya sīsabhāvo. Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento dve dhamme sīsaṃ katvā kathesi – avijjaṃ vā bhavataṇhaṃ vā. Yathāha – 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya 『ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī』ti. Evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati 『idappaccayā avijjā』』ti (a. ni. 10.61); bhavataṇhaṃ vā, yathāha – 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya 『ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā samabhavī』ti. Evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati 『idappaccayā bhavataṇhā』』ti (a. ni. 10.62).

Kasmā pana bhagavā vaṭṭakathaṃ kathento ime dveva dhamme sīsaṃ katvā kathesīti? Sugatiduggatigāmino kammassa visesahetubhūtattā. Duggatigāmino hi kammassa visesahetu avijjā. Kasmā? Yasmā avijjābhibhūto puthujjano, aggisantāpalaguḷābhighātaparissamābhibhūtā vajjhagāvī tāya parissamāturatāya nirassādampi attano anatthāvahampi ca uṇhodakapānaṃ viya, kilesasantāpato nirassādampi duggativinipātato ca attano anatthāvahampi pāṇātipātādimanekappakāraṃ duggatigāmikammaṃ ārabhati. Sugatigāmino pana kammassa visesahetu bhavataṇhā. Kasmā? Yasmā bhavataṇhābhibhūto puthujjano, yathā vuttappakārā gāvī sītudakataṇhāya saassādaṃ attano parissamavinodanañca sītudakapānaṃ viya, kilesasantāpavirahato saassādaṃ sugatisampāpanena attano duggatidukkhaparissamavinodanañca pāṇātipātāveramaṇīādimanekappakāraṃ sugatigāmikammaṃ ārabhati.

Etesu pana vaṭṭakathāya sīsabhūtesu dhammesu katthaci bhagavā ekadhammamūlikaṃ desanaṃ deseti, seyyathidaṃ – 『『iti kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṃ viññāṇa』』ntiādi (saṃ. ni. 2.23). Tathā 『『upādānīyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati, taṇhāpaccayā upādāna』』ntiādi (saṃ. ni. 2.52). Katthaci ubhayamūlikampi, seyyathidaṃ – 『『avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, bālassa taṇhāya sampayuttassa evamayaṃ kāyo samudāgato. Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ itthetaṃ dvayaṃ, dvayaṃ paṭicca phasso, saḷevāyatanāni yehi phuṭṭho bālo sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedetī』』tiādi (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 從開頭開始,直到結束也在教導。 正如在觀察到艱難的世間時,依據前半部分的理解,展示每個老死等痛苦的自我獲得的因緣。至於從中間開始,直到開頭的教導,是通過食物的因緣建立起的,經過過去的時間,再從過去的角度展示因果法則。從中間開始,直到結束的教導,是爲了展示目前的因緣和未來的因緣。對於那些因緣的迷惑,依據特定的原因進行發生的展示,應該理解為從開頭開始的順序教導。 那麼這裡為什麼從無明開始講述呢?無明是否像自然法則一樣,是世間的根本因緣呢?不是根本因緣。「因煩惱的生起而生起無明」,這是無明的因緣。確實有某種方式使其成為根本因緣。那麼是什麼呢?是輪迴的本質。世尊在講述輪迴時,講述了兩個法的本質——無明或生的渴望。正如所說——「比丘們,早期的世間沒有無明,後來才有的。」這就是這樣,比丘們被稱為「因緣而生的無明」。 生的渴望又如何呢?正如所說——「比丘們,早期的世間沒有生的渴望,後來才有的。」這就是這樣,比丘們被稱為「因緣而生的生的渴望」。 那麼為什麼世尊在講述輪迴時只講這兩個法的本質呢?因為善道和惡道的眾生因果的特別原因。惡道的眾生因果的特別原因是無明。為什麼呢?因為被無明所覆蓋的凡夫,如同被強烈的風暴所擊打,因這種困擾而感到痛苦,甚至連自己的利益也無法獲得,猶如溫熱的水飲用。因煩惱的煎熬而感到痛苦,因惡道的墮落而失去自己的利益,因而多次造作殺生等種種惡道的行為。而善道的眾生因果的特別原因是生的渴望。為什麼呢?因為被生的渴望所覆蓋的凡夫,如同飲用溫熱的水,因這種困擾而感到痛苦,因遠離煩惱而獲得快樂,因而多次造作善道的行為。 在這些輪迴的核心法中,世尊在某些地方教導了單一法的教導,例如——「正是如此,比丘們,因無明而有行,因行而有識」等等。又如「在依賴的法中,比丘們,觀察快樂時,渴望會增長,因渴望而有依賴」等等。在某些地方兩者都作為根本法,例如——「因無明的遮蔽而有愚者的渴望,這個身體是由此而生的。正是這個身體以及外在的名色,這兩個法因觸而生,愚者因觸而體驗快樂與痛苦」。

2.19). Tāsu tāsu desanāsu 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti ayamidha avijjāvasena ekadhammamūlikā desanāti veditabbā. Evaṃ tāvettha desanābhedato viññātabbo vinicchayo.

『Atthato』ti avijjādīnaṃ padānaṃ atthato, seyyathidaṃ – pūretuṃ ayuttaṭṭhena kāyaduccaritādi avindiyaṃ nāma; aladdhabbanti attho. Taṃ avindiyaṃ vindatīti avijjā. Tabbiparītato kāyasucaritādi vindiyaṃ nāma. Taṃ vindiyaṃ na vindatīti avijjā. Khandhānaṃ rāsaṭṭhaṃ, āyatanānaṃ āyatanaṭṭhaṃ, dhātūnaṃ suññaṭṭhaṃ, saccānaṃ tathaṭṭhaṃ, indriyānaṃ ādhipateyyaṭṭhaṃ aviditaṃ karotīti avijjā. Dukkhādīnaṃ pīḷanādivasena vuttaṃ catubbidhaṃ catubbidhaṃ atthaṃ aviditaṃ karotītipi avijjā. Antavirahite saṃsāre sabbayonigatibhavaviññāṇaṭṭhitisattāvāsesu satte javāpetīti avijjā. Paramatthato avijjamānesu itthipurisādīsu javati, vijjamānesupi khandhādīsu na javatīti avijjā. Apica cakkhuviññāṇādīnaṃ vatthārammaṇānaṃ paṭiccasamuppādapaṭiccasamuppannānañca dhammānaṃ chādanatopi avijjā.

Yaṃ paṭicca phalameti so paccayo. Paṭiccāti na vinā tena; taṃ apaccakkhitvāti attho. Etīti uppajjati ceva pavattati cāti attho. Api ca upakārakaṭṭho paccayaṭṭho. Avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo. Tasmā avijjāpaccayā.

Saṅkhatamabhisaṅkharontīti saṅkhārā. Apica avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārasaddena āgatasaṅkhārā cāti duvidhā saṅkhārā. Tattha puññāpuññāneñjābhisaṅkhārā tayo, kāyavacīcittasaṅkhārā tayoti ime cha avijjāpaccayā saṅkhārā . Te sabbepi lokiyakusalākusalacetanāmattameva honti.

Saṅkhatasaṅkhāro, abhisaṅkhatasaṅkhāro, abhisaṅkharaṇasaṅkhāro, payogābhisaṅkhāroti ime pana cattāro saṅkhārasaddena āgatasaṅkhārā. Tattha 『『aniccā vata saṅkhārā』』tiādīsu (dī. ni. 2.221, 272; saṃ. ni. 1.186; 2.143) vuttā sabbepi sappaccayā dhammā 『saṅkhatasaṅkhārā』 nāma. Kammanibbattā tebhūmakā rūpārūpadhammā 『abhisaṅkhatasaṅkhārā』ti aṭṭhakathāsu vuttā. Tepi 『『aniccā vata saṅkhārā』』ti ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Visuṃ pana nesaṃ āgataṭṭhānaṃ na paññāyati. Tebhūmakakusalākusalacetanā pana 『abhisaṅkharaṇakasaṅkhāro』ti vuccati. Tassa 『『avijjāgatoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo puññañce abhisaṅkharotī』』tiādīsu (saṃ. ni. 2.51) āgataṭṭhānaṃ paññāyati. Kāyikacetasikaṃ pana vīriyaṃ 『payogābhisaṅkhāro』ti vuccati. So 『『yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsī』』tiādīsu (a. ni. 3.15) āgato.

Na kevalañca eteyeva, aññepi 『『saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati vacīsaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro』』tiādinā (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在這些教導中,「由於無明所引起的行」,應理解為這是基於無明的單一法的教導。因此,從教導的分解來看,應當被理解為。 「在意義上」,無明等的詞語的意義,例如——「無法圓滿地達到的身體惡行等」,這是未獲得的意義。獲得未獲得的意義,即是無明。依此類推,身體善行等是獲得的意義。未獲得的意義,即是無明。五蘊的聚合,六處的聚合,元素的空無,真理的聚合,感官的主宰,都是被無明所遮蔽。因痛苦等的壓迫而被稱為四種意義,都是被無明所遮蔽。因遠離而在輪迴中,所有生存的存在都是無明的。至於在絕對存在中,存在的男女等是顯現的,而在存在的五蘊等中並不顯現,這也是無明。此外,眼識等的基礎對象的因緣法則所引起的法的遮蔽也是無明。 因緣所生的果。因緣即是沒有缺失的;這意味著沒有被排斥。此處意味著生起和發生。並且是有助於的因緣。無明也是因緣,因此是由於無明所引起的。 「造作是因緣而生」的是行。並且由於無明所引起的行,分為兩類:一類是因緣所生的行。其中特別的善行和惡行的造作有三種,身體、言語、心的造作各有三種,這六種都是由於無明所引起的行。它們都是僅僅是世間的善惡意識而已。 因緣所生的行、造作的行、造作的造作,以及功能的造作,這四種是因緣所生的行。在「因無常而生的行」等等中,所說的都是有條件的法,稱為「因緣所生的行」。因果所生的物質法則被稱為「造作的行」,在註釋中被提到。它們「因無常而生的行」在這裡匯聚。然而,它們的來源並不明顯。因果的善惡意識被稱為「造作的造作」。在「因無明而有的,比丘們,若有人造作善行」中的來源是顯現的。身體的心意的努力被稱為「功能的造作」。它在「只要造作的去處,便會到達那裡」中提到。 不僅僅是這些,還有其他的「當一個比丘進入感受的滅盡時,首先滅盡的是言語的造作,然後是身體的造作,最後是心的造作」等等。

1.464) nayena saṅkhārasaddena āgatā anekasaṅkhārā. Tesu natthi so saṅkhāro, yo saṅkhatasaṅkhāre saṅgahaṃ na gaccheyya. Ito paraṃ saṅkhārapaccayā viññāṇantiādīsu yaṃ vuttaṃ taṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Avutte pana vijānātīti viññāṇaṃ. Namatīti nāmaṃ. Ruppatīti rūpaṃ. Āye tanoti, āyatañca nayatīti āyatanaṃ. Phusatīti phasso. Vedayatīti vedanā. Paritassatīti taṇhā. Upādiyatīti upādānaṃ. Bhavati bhāvayati cāti bhavo. Jananaṃ jāti. Jīraṇaṃ jarā. Maranti etenāti maraṇaṃ. Socanaṃ soko. Paridevanaṃ paridevo. Dukkhayatīti dukkhaṃ; uppādaṭṭhitivasena vā dvedhā khaṇatīti dukkhaṃ. Dummanassa bhāvo domanassaṃ. Bhuso āyāso upāyāso.

Sambhavantīti nibbattanti. Na kevalañca sokādīheva, atha kho sabbapadehi 『sambhavantī』ti saddassa yojanā kātabbā. Itarathā hi 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti vutte kiṃ karontīti na paññāyeyyuṃ. 『『Sambhavantī』』ti pana yojanāya sati 『『avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo; tasmā avijjāpaccayā saṅkhārā sambhavantī』』ti paccayapaccayuppannavavatthānaṃ kataṃ hoti. Esa nayo sabbattha.

Evanti niddiṭṭhanayanidassanaṃ. Tena avijjādīheva kāraṇehi, na issaranimmānādīhīti dasseti. Etassāti yathāvuttassa. Kevalassāti asammissassa sakalassa vā. Dukkhakkhandhassāti dukkhasamūhassa, na sattassa, na sukhasubhādīnaṃ. Samudayoti nibbatti. Hotīti sambhavati. Evamettha atthato viññātabbo vinicchayo.

『Lakkhaṇādito』ti avijjādīnaṃ lakkhaṇādito, seyyathidaṃ – aññāṇalakkhaṇā avijjā, sammohanarasā, chādanapaccupaṭṭhānā, āsavapadaṭṭhānā. Abhisaṅkharaṇalakkhaṇā saṅkhārā, āyūhanarasā, cetanāpaccupaṭṭhānā, avijjāpadaṭṭhānā. Vijānanalakkhaṇaṃ viññāṇaṃ, pubbaṅgamarasaṃ, paṭisandhipaccupaṭṭhānaṃ, saṅkhārapadaṭṭhānaṃ, vatthārammaṇapadaṭṭhānaṃ vā. Namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, sampayogarasaṃ, avinibbhogapaccupaṭṭhānaṃ, viññāṇapadaṭṭhānaṃ. Ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, vikiraṇarasaṃ, abyākatapaccupaṭṭhānaṃ, viññāṇapadaṭṭhānaṃ. Āyatanalakkhaṇaṃ saḷāyatanaṃ, dassanādirasaṃ, vatthudvārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ , nāmarūpapadaṭṭhānaṃ. Phusanalakkhaṇo phasso, saṅghaṭṭanaraso, saṅgatipaccupaṭṭhāno, saḷāyatanapadaṭṭhāno. Anubhavanalakkhaṇā vedanā, visayarasasambhogarasā, sukhadukkhapaccupaṭṭhānā, phassapadaṭṭhānā. Hetulakkhaṇā taṇhā, abhinandanarasā, atittibhāvapaccupaṭṭhānā, vedanāpadaṭṭhānā. Gahaṇalakkhaṇaṃ upādānaṃ, amuñcanarasaṃ, taṇhādaḷhattadiṭṭhipaccupaṭṭhānaṃ, taṇhāpadaṭṭhānaṃ. Kammakammaphalalakkhaṇo bhavo, bhāvanabhavanaraso, kusalākusalābyākatapaccupaṭṭhāno, upādānapadaṭṭhāno. Jātiādīnaṃ lakkhaṇādīni saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbāni. Evamettha lakkhaṇāditopi viññātabbo vinicchayo.

『Ekavidhādito』ti ettha avijjā aññāṇādassanamohādibhāvato ekavidhā, appaṭipattimicchāpaṭipattito duvidhā tathā saṅkhārāsaṅkhārato, vedanāttayasampayogato tividhā, catusaccaappaṭivedhato catubbidhā, gatipañcakādīnavacchādanato pañcavidhā, dvārārammaṇato pana sabbesupi arūpadhammesu chabbidhatā veditabbā.

以下是巴利文的完整直譯: 以這種方式出現的各種行。在這些中,沒有一種行不包含在因緣所生的行中。從此以後,"由行而生識"等等所說的,應該按照已經說過的方式來理解。 未說的是,了知的是識。傾向的是名。被破壞的是色。延伸和引導的是處。接觸的是觸。感受的是受。渴求的是愛。執取的是取。存在和使存在的是有。產生的是生。衰老的是老。死亡的是死。憂愁的是憂。悲嘆的是悲。痛苦的是苦;或者說由於生起和持續而兩次破壞的是苦。不快的狀態是憂。極度的疲憊是惱。 "生起"是指產生。不僅僅是憂等,而且所有的詞都應該與"生起"這個詞連線。否則,當說"由無明而有行"時,就不清楚它們做什麼。但是當與"生起"連線時,"無明既是因又是緣,因此由無明而生行"這樣就確立了因緣和所生法的關係。這個方法適用於所有情況。 "如此"是指示已經說明的方法。這表明只是由無明等原因,而不是由神的創造等。"這"是指已經說過的。"全部"是指不混雜的或完整的。"苦蘊"是指苦的集合,不是指有情,也不是指樂或凈等。"集"是指生起。"有"是指產生。這就是從意義上應該理解的判斷。 "從特徵等"是指從無明等的特徵等,例如 - 無明的特徵是無知,作用是迷惑,現起是遮蔽,近因是漏。行的特徵是造作,作用是積集,現起是意志,近因是無明。識的特徵是了知,作用是領導,現起是結生,近因是行,或者說是所依和所緣。名的特徵是傾向,作用是相應,現起是不可分離,近因是識。色的特徵是被破壞,作用是分散,現起是無記,近因是識。六處的特徵是處所,作用是看等,現起是所依和門,近因是名色。觸的特徵是接觸,作用是撞擊,現起是結合,近因是六處。受的特徵是體驗,作用是享受所緣之味,現起是樂和苦,近因是觸。愛的特徵是因,作用是歡喜,現起是不滿足,近因是受。取的特徵是執取,作用是不放,現起是愛的堅固和見,近因是愛。有的特徵是業和業果,作用是存在和使存在,現起是善、不善和無記,近因是取。生等的特徵等應該按照諦分別中所說的方式來理解。這就是從特徵等應該理解的判斷。 "從一種等"在這裡,無明由於是無知、不見、癡等而為一種,由於不實行和錯誤實行而為兩種,同樣由於有為和無為而為兩種,由於與三種受相應而為三種,由於不通達四諦而為四種,由於遮蔽五趣等的過患而為五種,但是由於門和所緣,在所有無色法中應該理解為六種。

Saṅkhārā sāsavavipākadhammadhammādibhāvato ekavidhā, kusalākusalato duvidhā tathā parittamahaggatahīnamajjhimamicchattaniyatāniyatato, tividhā puññābhisaṅkhārādibhāvato, catubbidhā catuyonisaṃvattanato, pañcavidhā pañcagatigāmito.

Viññāṇaṃ lokiyavipākādibhāvato ekavidhaṃ, sahetukāhetukādito duvidhaṃ, bhavattayapariyāpannato vedanāttayasampayogato ahetukaduhetukatihetukato ca tividhaṃ, yonigativasena catubbidhaṃ pañcavidhañca.

Nāmarūpaṃ viññāṇasannissayato kammapaccayato ca ekavidhaṃ, sārammaṇānārammaṇato duvidhaṃ, atītādito tividhaṃ, yonigativasena catubbidhaṃ pañcavidhañca.

Saḷāyatanaṃ sañjātisamosaraṇaṭṭhānato ekavidhaṃ, bhūtappasādaviññāṇādito duvidhaṃ, sampattāsampattanobhayagocarato tividhaṃ, yonigatipariyāpannato catubbidhaṃ pañcavidhañcāti iminā nayena phassādīnampi ekavidhādibhāvo veditabboti. Evamettha ekavidhāditopi viññātabbo vinicchayo.

『Aṅgānañcavavatthānā』ti sokādayo cettha bhavacakkassa avicchedadassanatthaṃ vuttā. Jarāmaraṇabbhāhatassa hi bālassa te sambhavanti. Yathāha – 『『assutavā, bhikkhave, puthujjano sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohamāpajjatī』』ti (saṃ. ni. 4.252). Yāva ca tesaṃ pavatti tāva avijjāyāti punapi avijjāpaccayā saṅkhārāti sambandhameva hoti bhavacakkaṃ. Tasmā tesampi jarāmaraṇeneva ekasaṅkhepaṃ katvā dvādaseva paṭiccasamuppādaṅgānīti veditabbāni. Evamettha aṅgānaṃ vavatthānatopi viññātabbo vinicchayo. Ayaṃ tāvettha uddesavāravasena saṅkhepakathā.

Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Avijjāpadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 行由於是有漏、異熟法等而為一種,由於善和不善而為兩種,同樣由於小、大、劣、中、邪性、決定、不決定而為兩種,由於福行等而為三種,由於導向四種生而為四種,由於趨向五趣而為五種。 識由於是世間異熟等而為一種,由於有因和無因等而為兩種,由於包含在三有中、與三受相應、無因、二因和三因而為三種,由於生和趣而為四種和五種。 名色由於依賴識和業緣而為一種,由於有所緣和無所緣而為兩種,由於過去等而為三種,由於生和趣而為四種和五種。 六處由於生起和匯聚之處而為一種,由於大種、凈色和識等而為兩種,由於已達、未達和兩者的境界而為三種,由於包含在生和趣中而為四種和五種,以這種方式應該理解觸等也是一種等。這就是從一種等應該理解的判斷。 "從部分的確定"在這裡,憂等是爲了顯示有輪不斷而說的。因為對於被老死所擊打的愚者,它們會生起。如所說:"比丘們,無聞凡夫被身體的痛苦感受所觸時,會憂愁、疲憊、悲嘆、捶胸而哭、陷入迷亂。"只要它們存在,就會有無明,因此再次"由無明而有行"這樣輪迴就會相續。因此,應該理解它們與老死一起歸為一類,緣起支只有十二個。這就是從部分的確定應該理解的判斷。這就是關於列舉段的簡略說明。 列舉段的解釋結束。 無明詞的解釋

  1. Idāni niddesavāravasena vitthārakathā hoti. 『『Avijjā paccayā saṅkhārā』』ti hi vuttaṃ. Tattha avijjāpaccayesu saṅkhāresu dassetabbesu yasmā putte kathetabbe paṭhamaṃ pitā kathīyati. Evañhi sati 『mittassa putto, dattassa putto』ti putto sukathito hoti. Tasmā desanākusalo satthā saṅkhārānaṃ janakatthena pitusadisaṃ avijjaṃ tāva dassetuṃ tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇantiādimāha.

Tattha yasmā ayaṃ avijjā dukkhasaccassa yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā 『『dukkhe aññāṇa』』nti vuccati. Tathā yasmā dukkhasamudayassa dukkhanirodhassa dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇanti vuccati. Imesu catūsu ṭhānesu suttantikapariyāyena aññāṇaṃ avijjāti kathitaṃ.

Nikkhepakaṇḍe (dha. sa. 1067) pana abhidhammapariyāyena 『『pubbante aññāṇa』』nti aparesupi catūsu ṭhānesu aññāṇaṃ gahitaṃ. Tattha pubbanteti atīto addhā, atītāni khandhadhātuāyatanāni. Aparanteti anāgato addhā, anāgatāni khandhadhātuāyatanāni. Pubbantāparanteti tadubhayaṃ. Idappaccayatāti saṅkhārādīnaṃ kāraṇāni avijjādīni aṅgāni. Paṭiccasamuppannadhammāti avijjādīhi nibbattā saṅkhārādayo dhammā. Tatrāyaṃ avijjā yasmā atītānaṃ khandhādīnaṃ yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā 『『pubbante aññāṇa』』nti vuccati. Tathā yasmā anāgatānaṃ khandhādīnaṃ, atītānāgatānaṃ khandhādīnaṃ idappaccayatāya ceva paṭiccasamuppannadhammānañca yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇanti vuccati. Imesu aṭṭhasu ṭhānesu abhidhammapariyāyena aññāṇaṃ avijjāti kathitaṃ.

Evaṃ kiṃ kathitaṃ hoti? Kiccato ceva jātito ca avijjā kathitā nāma hoti. Kathaṃ ? Ayañhi avijjā imāni aṭṭha ṭhānāni jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na detīti kiccato kathitā; uppajjamānāpi imesu aṭṭhasu ṭhānesu uppajjatīti jātitopi kathitā. Evaṃ kathetvā puna 『『yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassana』』ntiādīni pañcavīsati padāni avijjāya lakkhaṇaṃ dassetuṃ gahitāni.

Tattha yasmā ayaṃ avijjā imehi aṭṭhahi padehi kathitāpi puna pañcavīsatiyā padehi lakkhaṇe akathite sukathitā nāma na hoti, lakkhaṇe pana kathiteyeva sukathitā nāma hoti. Yathā puriso naṭṭhaṃ goṇaṃ pariyesamāno manusse puccheyya – 『『api, ayyā, setaṃ goṇaṃ passatha, rattaṃ goṇaṃ passathā』』ti? Te evaṃ vadeyyuṃ – 『『imasmiṃ raṭṭhe setarattānaṃ goṇānaṃ anto natthi, kiṃ te goṇassa lakkhaṇa』』nti? Atha tena 『saṅghāṭi』 vā 『naṅgalaṃ』 vāti vutte goṇo sukathito nāma bhaveyya; evameva yasmā ayaṃ avijjā aṭṭhahi padehi kathitāpi puna pañcavīsatiyā padehi lakkhaṇe akathite sukathitā nāma na hoti, lakkhaṇe pana kathiteyeva sukathitā nāma hoti. Tasmā yānassā lakkhaṇadassanatthaṃ pañcavīsati padāni kathitāni, tesampi vasena veditabbā.

以下是巴利文的完整直譯: 226. 現在是根據解釋段的詳細說明。因為說"由無明而有行"。在這裡,當要說明由無明而有的行時,因為要說兒子時先說父親。這樣,當說"彌特的兒子,達特的兒子"時,兒子就容易說明。因此,善於教導的導師爲了首先說明與行具有產生意義相似的無明,說"在這裡,什麼是無明?對苦的無知"等等。 在這裡,因為這個無明不允許知道、看到、洞察苦諦的真實本質特徵,而是遮蔽、包圍、束縛它,所以稱為"對苦的無知"。同樣,因為不允許知道、看到、洞察苦集、苦滅、導向苦滅之道的真實本質特徵,而是遮蔽、包圍、束縛它,所以稱為對導向苦滅之道的無知。在這四個方面,根據經典的方式,無知被稱為無明。 但在論母中,根據阿毗達摩的方式,"對前際的無知"等在另外四個方面也被理解為無知。在這裡,前際是指過去世,過去的蘊、處、界。后際是指未來世,未來的蘊、處、界。前際后際是指這兩者。此緣性是指行等的因,即無明等支。緣起法是指由無明等所生的行等法。在這裡,這個無明因為不允許知道、看到、洞察過去蘊等的真實本質特徵,而是遮蔽、包圍、束縛它,所以稱為"對前際的無知"。同樣,因為不允許知道、看到、洞察未來蘊等、過去未來蘊等、此緣性以及緣起法的真實本質特徵,而是遮蔽、包圍、束縛它,所以稱為對此緣性和緣起法的無知。在這八個方面,根據阿毗達摩的方式,無知被稱為無明。 這樣說的是什麼?從作用和生起兩方面來說明無明。怎麼說呢?這個無明不允許知道、看到、洞察這八個方面,這是從作用上說的;生起時也在這八個方面生起,這是從生起上說的。這樣說了之後,又取"如此的無知、不見"等二十五個詞來說明無明的特徵。 在這裡,因為這個無明即使用這八個詞說明了,如果不用二十五個詞說明特徵,就不能說是很好地說明了;只有在說明了特徵時,才能說是很好地說明了。就像一個人在尋找丟失的牛時問人:"先生們,你們看到白牛嗎?看到紅牛嗎?"他們會這樣說:"在這個國家裡沒有白牛紅牛,你的牛有什麼特徵?"然後他說"僧衣"或"犁"時,牛就能很好地說明;同樣,因為這個無明即使用八個詞說明了,如果不用二十五個詞說明特徵,就不能說是很好地說明了;只有在說明了特徵時,才能說是很好地說明了。因此,爲了說明它的特徵而說的二十五個詞,也應該從這些方面來理解。

Seyyathidaṃ – ñāṇaṃ nāma paññā. Sā atthatthaṃ kāraṇakāraṇaṃ catusaccadhammaṃ viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Ayaṃ pana avijjā uppajjitvā taṃ viditaṃ pākaṭaṃ kātuṃ na detīti ñāṇapaccanīkato aññāṇaṃ. Dassanantipi paññā. Sāpi taṃ ākāraṃ passati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ passituṃ na detīti adassanaṃ. Abhisamayotipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ abhisameti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ abhisametuṃ na detīti anabhisamayo. Anubodho sambodho paṭivedhotipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ anubujjhati sambujjhati paṭivijjhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ anubujjhituṃ saṃbujjhituṃ paṭivijjhituṃ na detīti ananubodho asambodho appaṭivedho. Saṅgāhanātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ gahetvā ghaṃsitvā gaṇhāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ gahetvā ghaṃsitvā gaṇhituṃ na detīti asaṅgāhanā. Pariyogāhanātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ ogāhitvā anupavisitvā gaṇhāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ ogāhitvā anupavisitvā gaṇhituṃ na detīti apariyogāhanā. Samapekkhanātipi paññā . Sā taṃ ākāraṃ samaṃ sammā ca pekkhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ samaṃ sammā ca pekkhituṃ na detīti asamapekkhanā. Paccavekkhaṇātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ paccavekkhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ paccavekkhituṃ na detīti apaccavekkhaṇā. Nāssā kiñci kammaṃ paccakkhaṃ atthi, sayañca apaccavekkhitvā kataṃ kammanti apaccakkhakammaṃ. Dummedhabhāvatāya dummejjhaṃ. Bālabhāvatāya bālyaṃ.

Sampajaññantipi paññā. Sā atthatthaṃ kāraṇakāraṇaṃ catusaccadhammaṃ sammā pajānāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ ākāraṃ pajānituṃ na detīti asampajaññaṃ. Mohanavasena moho. Pamohanavasena pamoho. Sammohanavasena sammoho. Avindiyaṃ vindatītiādivasena avijjā. Vaṭṭasmiṃ ohanati osīdāpetīti avijjogho. Vaṭṭasmiṃ yojetīti avijjāyogo. Appahīnavasena punappunaṃ uppajjanato ca avijjānusayo. Magge pariyuṭṭhitacorā addhike viya kusalacittaṃ pariyuṭṭhāti gaṇhāti vilumpatīti avijjāpariyuṭṭhānaṃ. Yathā nagaradvāre palighasaṅkhātāya laṅgiyā patitāya antonagare manussānaṃ bahinagaragamanampi bahinagare manussānaṃ antonagarapavesanampi pacchijjati, evameva yassa sakkāyanagare ayaṃ patitā tassa nibbānasampāpakaṃ ñāṇagamanaṃ pacchijjatīti avijjālaṅgī nāma hoti. Akusalañca taṃ mūlañca, akusalānaṃ vā mūlanti akusalamūlaṃ. Taṃ pana na aññaṃ, idhādhippeto mohoti moho akusalamūlaṃ. Ayaṃ vuccati avijjāti ayaṃ evaṃlakkhaṇā avijjā nāmāti vuccati. Evaṃ pañcavīsatipadavasena avijjāya lakkhaṇaṃ veditabbaṃ.

Evaṃlakkhaṇā panāyaṃ avijjā dukkhādīsu aññāṇanti vuttāpi dukkhasaccassa ekadeso hoti, sahajātā hoti, taṃ ārammaṇaṃ karoti, chādeti; samudayasaccassa na ekadeso hoti, sahajātā hoti, taṃ ārammaṇaṃ karoti, chādeti; nirodhasaccassa neva ekadeso hoti, na sahajātā, na taṃ ārammaṇaṃ karoti, kevalaṃ chādeti; maggasaccassāpi na ekadeso, na sahajātā, na taṃ ārammaṇaṃ karoti, kevalaṃ chādeti. Dukkhārammaṇatā avijjā uppajjati, tañca chādeti. Samudayārammaṇatā avijjā uppajjati, tañca chādeti. Nirodhārammaṇatā avijjā nuppajjati, tañca chādeti. Maggārammaṇatā avijjā nūppajjati, tañca chādeti.

以這種方式——智慧是名為智慧。它使四聖諦的因和果得以顯現、顯明。但是,這個無明生起后不允許顯現、顯明這種已知的事物,因此被稱為無知。見解也是智慧。它也能看到那個特徵。但是無明生起后不允許看見,因此被稱為無見。透徹也是智慧。它能體悟那個特徵。但是無明生起后不允許體悟,因此被稱為無透徹。覺悟、完全覺悟、徹底理解也是智慧。它能理解那個特徵。但是無明生起后不允許理解,因此被稱為無覺悟、無完全覺悟、無徹底理解。掌握也是智慧。它能把握、抓住那個特徵。但是無明生起后不允許把握、抓住,因此被稱為無掌握。全面把握也是智慧。它能全面掌握那個特徵。但是無明生起后不允許全面掌握,因此被稱為無全面把握。平等觀察也是智慧。它能平等、正確地觀察那個特徵。但是無明生起后不允許平等、正確地觀察,因此被稱為無平等觀察。反省也是智慧。它能反省那個特徵。但是無明生起后不允許反省,因此被稱為無反省。沒有任何行為是顯現的,自己也不反省所做的行為是無顯現的行為。由於愚癡的狀態而愚癡。由於愚蠢的狀態而愚蠢。 正念也是智慧。它能正確理解四聖諦的因和果。但是無明生起后不允許理解那個特徵,因此被稱為無正念。由於迷惑而迷惑。由於極度迷惑而極度迷惑。由於正確迷惑而正確迷惑。由於不見而不見等的方式來說明無明。纏繞在輪迴中使其衰敗等的無明之重。纏繞在輪迴中使其連線等的無明之連。由於未能消除的原因而不斷生起的無明習氣。正道上被圍繞的盜賊似乎抓住並竊取善法,這就是無明的圍繞。就像在城市門口被稱為障礙的障礙物落在城市內部一樣,外出城市的人被阻擋,進入城市的人也被阻擋,正如那樣,若這個自我在此處被阻擋,則涅槃的智慧之路也被阻擋,因此被稱為無明的障礙。惡法和其根本,或惡法的根本。這個根本不是其他,在這裡所指的是迷惑,迷惑是惡法的根本。這個被稱為無明;這就是這樣特徵的無明。這樣,關於無明的特徵應該理解為二十五個詞的方式。 這樣特徵的無明在苦等方面被稱為無知,是苦諦的一部分,是與生俱來的,作為對像而存在,遮蔽它;在集諦方面不是一部分,也不是與生俱來的,作為對像而存在,遮蔽它;在滅諦方面既不是一部分,也不是與生俱來的,不作為對象,單純遮蔽;在道諦方面也不是一部分,也不是與生俱來的,不作為對象,單純遮蔽。無明生起于苦的對象,並遮蔽它。無明生起于集的對象,並遮蔽它。無明不生起于滅的對象,並遮蔽它。無明不生起于道的對象,並遮蔽它。

Dve saccā duddasattā gambhīrā. Dve saccā gambhīrattā duddasā. Apica kho pana dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ gambhīrañceva duddasañca. Tattha dukkhaṃ nāma pākaṭaṃ, lakkhaṇassa pana duddasattā gambhīraṃ nāma jātaṃ. Samudayepi eseva nayo. Yathā pana mahāsamuddaṃ manthetvā ojāya nīharaṇaṃ nāma bhāro, sinerupādato vālikāya uddharaṇaṃ nāma bhāro, pabbataṃ pīḷetvā rasassa nīharaṇaṃ nāma bhāro; evameva dve saccāni gambhīratāya eva duddasāni, nirodhasaccaṃ pana atigambhīrañca atiduddasañcāti. Evaṃ duddasattā gambhīrānaṃ gambhīrattā ca duddasānaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ paṭicchādakaṃ mohandhakāraṃ ayaṃ vuccati avijjāti.

Avijjāpadaniddeso.

Saṅkhārapadaniddeso

Saṅkhārapade heṭṭhā vuttasaṅkhāresu saṅkhārasaddena āgatasaṅkhāre anāmasitvā avijjāpaccayā saṅkhāreyeva dassento tattha katame avijjāpaccayā saṅkhārā? Puññābhisaṅkhārotiādimāha. Tattha punāti attano kārakaṃ, pūreti cassa ajjhāsayaṃ, pujjañca bhavaṃ nibbattetīti puñño. Abhisaṅkharoti vipākaṃ kaṭattārūpañcāti abhisaṅkhāro. Puññova abhisaṅkhāro puññābhisaṅkhāro. Puññapaṭipakkhato apuñño. Apuññova abhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro. Na iñjatīti āneñjaṃ. Āneñjameva abhisaṅkhāro, āneñjañca bhavaṃ abhisaṅkharotīti āneñjābhisaṅkhāro. Kāyena pavattito, kāyato vā pavatto, kāyassa vā saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Vacīsaṅkhāracittasaṅkhāresupi eseva nayo.

Tattha paṭhamattiko parivīmaṃsanasuttavasena gahito. Tattha hi 『『puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, puññūpagaṃ hoti viññāṇaṃ. Apuññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, apuññupagaṃ hoti viññāṇaṃ. Āneñjañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, āneñjupagaṃ hoti viññāṇa』』nti (saṃ. ni. 2.51) vuttaṃ. Dutiyattiko tadanantarassa vibhaṅgasuttassa vasena gahito, sammādiṭṭhisuttapariyāyena (ma. ni. 1.102) gahitotipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Tattha hi 『『tayome, bhikkhave, saṅkhārā. Katame tayo? Kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro』』ti (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 兩種諦因難以理解而深奧。兩種諦因深奧而難以理解。但是苦滅聖諦既深奧又難以理解。在這裡,苦是顯而易見的,但因其特徵難以理解而變得深奧。對於集諦也是同樣的道理。就像從大海中攪拌出精華是很困難的,從須彌山腳下取出沙子是很困難的,從山中壓榨出汁液是很困難的;同樣地,兩種諦因深奧而難以理解,但滅諦更加深奧和難以理解。這樣,對於因難以理解而深奧、因深奧而難以理解的四聖諦,這個遮蔽的愚癡黑暗被稱為無明。 無明詞的解釋。 行詞的解釋 在行這個詞中,不涉及前面提到的由行這個詞所表示的行,而是爲了說明由無明為緣而有的行,他說"在這裡,什麼是由無明為緣而有的行?福行"等等。在這裡,福德使自己的造作者得到滿足,滿足他的願望,產生可讚嘆的存在,因此是福德。造作異熟和業生色,因此是造作。福德即是造作,因此是福德造作。與福德相反的是非福德。非福德即是造作,因此是非福德造作。不動搖的是不動。不動即是造作,造作不動的存在,因此是不動造作。由身體發起的,或者從身體發起的,或者是身體的造作,因此是身行。對於語行和心行也是同樣的道理。 在這裡,第一組三法是根據思惟經而取的。因為在那裡說:"如果造作福行,識就趨向福德。如果造作非福行,識就趨向非福德。如果造作不動行,識就趨向不動。"第二組三法是根據緊接著的分別經而取的,也可以說是根據正見經的方法而取的。因為在那裡說:"比丘們,這三種是行。哪三種?身行、語行、心行。"

2.2) vuttaṃ. Kasmā panetesaṃ suttānaṃ vasena te gahitāti? Ayaṃ abhidhammo nāma na adhunākato, nāpi bāhirakaisīhi vā sāvakehi vā devatāhi vā bhāsito. Sabbaññujinabhāsito pana ayaṃ. Abhidhammepi hi suttepi ekasadisāva tanti niddiṭṭhāti imassatthassa dīpanatthaṃ.

Idāni te saṅkhāre pabhedato dassetuṃ tattha katamo puññābhisaṅkhārotiādimāha. Tattha kusalā cetanāti aniyamato catubhūmikacetanāpi vuttā. Kāmāvacarā rūpāvacarāti niyamitattā pana aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā, pañca rūpāvacarakusalacetanāti terasa cetanā puññābhisaṅkhāro nāma. Dānamayātiādīhi tāsaṃyeva cetanānaṃ puññakiriyavatthuvasena pavatti dassitā. Tattha aṭṭha kāmāvacarāva dānasīlamayā honti. Bhāvanāmayā pana terasapi. Yathā hi paguṇaṃ dhammaṃ sajjhāyamāno ekaṃ dve anusandhigatepi na jānāti, pacchā āvajjanto jānāti; evameva kasiṇaparikammaṃ karontassa paguṇajjhānaṃ paccavekkhantassa paguṇakammaṭṭhānañca manasikarontassa ñāṇavippayuttāpi bhāvanā hoti. Tena vuttaṃ 『『bhāvanāmayā pana terasapī』』ti.

Tattha dānamayādīsu 『『dānaṃ ārabbha dānamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ vuccati dānamayo puññābhisaṅkhāroti. Sīlaṃ ārabbha…pe… bhāvanaṃ ārabbha bhāvanamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ vuccati bhāvanāmayo puññābhisaṅkhāro』』ti (vibha. 769) ayaṃ saṅkhepadesanā.

Cīvarādīsu pana catūsu paccayesu rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu annādīsu vā dasasu dānavatthūsu taṃ taṃ dentassa tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge pariccāgakāle pacchā somanassacittena anussaraṇe cāti tīsu kālesu pavattā cetanā dānamayā nāma. Sīlaṃ paripūraṇatthāya pana 『pabbajissāmī』ti vihāraṃ gacchantassa pabbajantassa manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā 『pabbajito vatamhi, sādhu suṭṭhū』ti āvajjantassa pātimokkhaṃ saṃvarantassa cīvarādayo paccaye paccavekkhantassa āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa ājīvaṃ sodhentassa ca pavattā cetanā sīlamayā nāma. Paṭisambhidāyaṃ vuttena vipassanāmaggena cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa rūpe…pe… dhamme, cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ, cakkhusamphassaṃ…pe… manosamphassaṃ, cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ, rūpasaññaṃ …pe… dhammasaññaṃ jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa pavattā cetanā bhāvanāmayā nāmāti ayaṃ vitthārakathā.

Apuññābhisaṅkhāraniddese akusalā cetanāti dvādasaakusalacittasampayuttā cetanā. Kāmāvacarāti kiñcāpi tattha ṭhapetvā dve domanassasahagatacetanā sesā rūpārūpabhavepi uppajjanti, tattha pana paṭisandhiṃ na ākaḍḍhanti, kāmāvacareyeva paṭisandhivasena vipākaṃ avacārentīti kāmāvacarātveva vuttā.

以下是巴利文的完整直譯: 2.2)中說。為什麼要根據這些經而取呢?這個阿毗達摩不是最近才造的,也不是外道或聲聞或諸天所說的。而是一切知的勝者所說的。爲了說明在阿毗達摩和經中都有相同的傳統這個意義。 現在爲了顯示這些行的分類,他說"在這裡,什麼是福行"等等。在這裡,"善思"不確定地說是四界的思。但由於限定為"欲界和色界",因此八種欲界善思和五種色界善思,這十三種思被稱為福行。通過"佈施所成"等顯示這些思依佈施等功德事而轉起。在這裡,只有八種欲界善思是佈施和持戒所成。但是修習所成則是十三種。就像熟練地誦讀法時,不知道一兩個連線,之後回想時才知道;同樣地,對於正在做遍處準備工作的人、正在省察熟練的禪那的人、正在作意熟練的業處的人來說,即使是離開智的修習也存在。因此說"但是修習所成則是十三種"。 在這裡,關於佈施所成等,"緣于佈施,以佈施為主題而生起的思、意志、意向 - 這被稱為佈施所成的福行。緣于持戒...緣于修習,以修習為主題而生起的思、意志、意向 - 這被稱為修習所成的福行。"這是簡略的教導。 對於衣服等四種資具或色等六種所緣或食物等十種佈施事,從開始準備佈施那個東西開始,在佈施的時候,之後以歡喜心回憶時,在這三個時間生起的思被稱為佈施所成。爲了圓滿戒而想"我要出家"而去寺院,出家后實現願望而思惟"我已經出家了,很好,很好",守護別解脫戒,省察衣服等資具,在遇到色等所緣時守護眼等門,凈化活命時生起的思被稱為持戒所成。以分別論中所說的觀智道觀察眼是無常、苦、無我,色...法,眼識...意識,眼觸...意觸,眼觸所生受...意觸所生受,色想...法想,老死是無常、苦、無我時生起的思被稱為修習所成。這是詳細的解釋。 在非福行的解釋中,"不善思"是與十二種不善心相應的思。"欲界"雖然除了兩種與憂俱的思之外,其餘的也在色無色界生起,但是在那裡不引生結生,只在欲界以結生的方式產生異熟,因此只說是欲界的。

Āneñjābhisaṅkhāraniddese kusalā cetanā arūpāvacarāti catasso arūpāvacarakusalacetanā. Etā hi catasso aniñjanaṭṭhena aniñjanassa ca abhisaṅkharaṇaṭṭhena āneñjābhisaṅkhāroti vuccanti. Rūpāvacaracatutthajjhānato hi tisso kusalavipākakiriyācetanā dvādasa arūpāvacaracetanāti pañcadasa dhammā aniccalaṭṭhena aphandanaṭṭhena āneñjā nāma. Tattha rūpāvacarā kusalā cetanā aniñjā samānāpi attanā sarikkhakampi asarikkhakampi saiñjanampi aniñjanampi rūpārūpaṃ janetīti āneñjābhisaṅkhāro nāma na hoti. Vipākakiriyacetanā pana avipākattā vipākaṃ na abhisaṅkharonti, tathā arūpāvacarā vipākakiriyacetanāpīti ekādasāpi etā cetanā āneñjāva na abhisaṅkhārā. Catubbidhā pana arūpāvacarakusalacetanā yathā hatthiassādīnaṃ sadisāva chāyā honti, evaṃ attanā sadisaṃ niccalaṃ arūpameva janetīti āneñjābhisaṅkhāroti vuccatīti.

Evaṃ puñjābhisaṅkhāravasena terasa, apuññābhisaṅkhāravasena dvādasa, āneñjābhisaṅkhāravasena catassoti sabbāpetā paripiṇḍitā ekūnatiṃsa cetanā honti. Iti bhagavā aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ sattānaṃ uppajjanakakusalākusalacetanā mahātulāya dhārayamāno viya, nāḷiyaṃ pakkhipitvā minamāno viya ca sabbaññutañāṇena paricchinditvā ekūnatiṃsameva dassesi.

Idāni aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇā sattā kusalākusalakammaṃ āyūhamānā yehi dvārehi āyūhanti, tāni tīṇi kammadvārāni dassento tattha katamo kāyasaṅkhāro? Kāyasañcetanātiādimāha. Tattha kāyasañcetanāti kāyaviññattiṃ samuṭṭhāpetvā kāyadvārato pavattā aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā dvādasa akusalacetanāti samavīsati cetanā; kāyadvāre ādānaggahaṇacopanaṃ pāpayamānā uppannā vīsati kusalākusalacetanātipi vattuṃ vaṭṭati.

Vacīsañcetanāti vacīviññattiṃ samuṭṭhāpetvā vacīdvārato pavattā tāyeva vīsati cetanā; vacīdvāre hanusañcopanaṃ vākyabhedaṃ pāpayamānā uppannā vīsati cetanātipi vattuṃ vaṭṭati. Abhiññācetanā panettha parato viññāṇassa paccayo na hotīti na gahitā. Yathā ca abhiññācetanā, evaṃ uddhaccacetanāpi na hoti. Tasmā sāpi viññāṇassa paccayabhāve apanetabbā. Avijjāpaccayā pana sabbāpetā honti.

Manosañcetanāti ubhopi viññattiyo asamuṭṭhāpetvā manodvāre uppannā sabbāpi ekūnatiṃsa cetanā. Iti bhagavā aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇā sattā kusalākusalakammaṃ āyūhamānā imehi tīhi dvārehi āyūhantīti āyūhanakammadvāraṃ dassesi.

Imesaṃ pana dvinnampi tikānaṃ aññamaññaṃ sampayogo veditabbo. Kathaṃ? Puññābhisaṅkhāro hi kāyaduccaritā viramantassa siyā kāyasaṅkhāro, vacīduccaritā viramantassa siyā vacīsaṅkhāro. Evaṃ aṭṭha kusalacetanā kāmāvacarā puññābhisaṅkhāro ca hoti kāyasaṅkhāro ca vacīsaṅkhāro ca. Manodvāre uppannā pana terasa cetanā puññābhisaṅkhāro ca hoti cittasaṅkhāro ca. Apuññābhisaṅkhāropi kāyaduccaritavasena pavattiyaṃ siyā kāyasaṅkhāro, vacīduccaritavasena pavattiyaṃ siyā vacīsaṅkhāro, dve dvārāni muñcitvā manodvāre pavattiyaṃ siyā cittasaṅkhāroti. Evaṃ apuññābhisaṅkhāro kāyasaṅkhāropi hoti vacīsaṅkhāropi cittasaṅkhāropi.

以下是巴利文的完整直譯: 在不動行的解釋中,"無色界善思"是指四種無色界善思。這四種思因為不動的特性和造作不動的特性而被稱為不動行。因為從色界第四禪開始,三種善、異熟、唯作思和十二種無色界思,這十五法因為不動搖和不震動的特性而被稱為不動。在這裡,色界善思雖然是不動的,但它產生與自己相似或不相似的、動或不動的色和無色,因此不被稱為不動行。而異熟和唯作思因為不是異熟,所以不造作異熟,同樣無色界的異熟和唯作思也是如此,因此這十一種思只是不動而不是行。但四種無色界善思就像大象和馬等的影子一樣,只產生與自己相似的不動的無色,因此被稱為不動行。 這樣,福行有十三種,非福行有十二種,不動行有四種,所有這些加起來共有二十九種思。這樣,世尊對無量世界中無量有情所生起的善不善思,就像用大秤稱量一樣,就像放入量器測量一樣,以一切知智限定后只顯示二十九種。 現在爲了顯示無量世界中無量有情造作善不善業時通過哪些門造作,他顯示三種業門,說"在這裡,什麼是身行?身思"等。在這裡,"身思"是指引發身表后通過身門轉起的八種欲界善思和十二種不善思,共二十種思;也可以說是在身門中引起拿取、抓握、移動而生起的二十種善不善思。 "語思"是指引發語表后通過語門轉起的同樣二十種思;也可以說是在語門中引起下顎移動、語言分別而生起的二十種思。在這裡,神通思不成為後面識的緣,因此不被包括。就像神通思一樣,掉舉思也不是。因此,它們也應該在成為識的緣的情況下被除去。但是由無明為緣,所有這些都存在。 "意思"是指不引發兩種表而在意門中生起的所有二十九種思。這樣,世尊顯示無量世界中無量有情造作善不善業時通過這三門造作的造作業門。 應該理解這兩組三法之間的相互關係。怎麼說呢?福行對於離身惡行的人可能是身行,對於離語惡行的人可能是語行。這樣,八種欲界善思既是福行,也是身行和語行。但在意門中生起的十三種思既是福行,也是心行。非福行在身惡行方面轉起時可能是身行,在語惡行方面轉起時可能是語行,離開兩門在意門中轉起時可能是心行。這樣,非福行既可以是身行,也可以是語行,也可以是心行。

Kāyasaṅkhāro pana siyā puññābhisaṅkhāro, siyā apuññābhisaṅkhāro, na āneñjābhisaṅkhāro. Tathā vacīsaṅkhāro. Cittasaṅkhāro pana siyā puññābhisaṅkhāro , siyā apuññābhisaṅkhāro, siyā āneñjābhisaṅkhāroti. Ime avijjāpaccayā saṅkhārā nāma.

Kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ – ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontīti? Avijjābhāve bhāvato. Yassa hi dukkhādīsu avijjāsaṅkhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe tāva pubbantādīsu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā tassa hetubhūte tividhepi saṅkhāre ārabhati , samudaye aññāṇena dukkhahetubhūtepi taṇhāparikkhāre saṅkhāre sukhahetuto maññamāno ārabhati, nirodhe pana magge ca aññāṇena dukkhassa anirodhabhūtepi gativisese dukkhanirodhasaññī hutvā nirodhassa ca amaggabhūtesupi yaññāmaratapādīsu nirodhamaggasaññī hutvā dukkhanirodhaṃ patthayamāno yaññāmaratapādimukhena tividhepi saṅkhāre ārabhati.

Apica so tāya catūsu saccesu appahīnāvijjatāya visesato jātijarārogamaraṇādianekādīnavavokiṇṇaṃ puññaphalasaṅkhātaṃ dukkhaṃ dukkhato ajānanto tassa adhigamāya kāyavacīcittasaṅkhārabhedaṃ puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati devaccharakāmako viya marupapātaṃ; sukhasammatassāpi ca tassa puññaphalassa ante mahāpariḷāhajanakaṃ vipariṇāmadukkhataṃ appassādatañca apassantopi tappaccayaṃ vuttappakārameva puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati salabho viya dīpasikhābhinipātaṃ, madhubindugiddho viya ca madhulittasatthadhārālehanaṃ.

Kāmūpasevanādīsu ca savipākesu ādīnavaṃ apassanto sukhasaññāya ceva kilesābhibhūtatāya ca dvārattayappavattampi apuññābhisaṅkhāraṃ ārabhati bālo viya gūthakīḷanaṃ, maritukāmo viya ca visakhādanaṃ. Āruppavipākesu cāpi saṅkhāravipariṇāmadukkhataṃ anavabujjhamāno sassatādivipallāsena cittasaṅkhārabhūtaṃ āneñjābhisaṅkhāraṃ ārabhati disāmūḷho viya pisācanagarābhimukhamaggagamanaṃ.

Evaṃ yasmā avijjābhāvatova saṅkhārabhāvo, na abhāvato; tasmā jānitabbametaṃ – ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontīti. Vuttampi cetaṃ – 『『avidvā, bhikkhave, avijjāgato puññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti, apuññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti, āneñjābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā, vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva puññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharotī』』ti.

Etthāha – gaṇhāma tāva etaṃ 『avijjā saṅkhārānaṃ paccayo』ti. Idaṃ pana vattabbaṃ – 『katamesaṃ saṅkhārānaṃ kathaṃ paccayo hotī』ti? Tatridaṃ vuccati –

Paccayo hoti puññānaṃ, duvidhānekadhā pana;

Paresaṃ pacchimānaṃ sā, ekadhā paccayo matā.

Tattha 『puññānaṃ duvidhā』ti ārammaṇapaccayena ca upanissayapaccayena cāti dvedhā paccayo hoti. Sā hi avijjaṃ khayato vayato sammasanakāle kāmāvacarānaṃ puññābhisaṅkhārānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo hoti, abhiññācittena samohacittajānanakāle rūpāvacarānaṃ, avijjāsamatikkamanatthāya pana dānādīni ceva kāmāvacarapuññakiriyavatthūni pūrentassa rūpāvacarajjhānāni ca uppādentassa dvinnampi tesaṃ upanissayapaccayena paccayo hoti; tathā avijjāsammūḷhattā kāmabhavarūpabhavasampattiyo patthetvā tāneva puññāni karontassa.

以下是巴利文的完整直譯: 身行可能是福行,可能是非福行,不是不動行。語行也是如此。但心行可能是福行,可能是非福行,可能是不動行。這些被稱為由無明為緣的行。 怎麼知道這些行是由無明為緣的呢?因為在有無明時它們存在。對於在苦等方面未斷除被稱為無明的無知的人,首先由於對苦和前際等的無知,他以樂想抓取輪迴之苦,而開始造作作為其因的三種行;由於對集的無知,他認為即使是作為苦因的渴愛資具的行也是樂因,而開始造作;由於對滅和道的無知,他對非苦滅的特殊趣處產生苦滅想,對非道的祭祀、苦行等產生滅道想,希求苦滅而通過祭祀、苦行等開始造作三種行。 而且,他由於在四諦中未斷除無明,特別是不知道被稱為福果的苦是充滿生老病死等眾多過患的,爲了獲得它而開始造作身語意行的福行,就像渴望天女而跳下懸崖一樣;即使對被認為是樂的福果,他也看不到它最後會產生大熱惱、變壞苦和少味,而開始造作如前所說的福行,就像飛蛾撲向燈火,就像貪求蜜滴而舔舐塗有蜜的刀刃。 他看不到享受欲樂等及其果報的過患,由於樂想和被煩惱壓倒而開始造作通過三門轉起的非福行,就像愚人玩弄糞便,就像想死的人吃毒藥。對於無色果報,他不瞭解行的變壞苦,由於常等顛倒而開始造作作為心行的不動行,就像迷失方向的人走向鬼城的道路。 這樣,因為只有在有無明時才有行,而不是在無明不存在時;因此應該知道這些行是由無明為緣的。這也被說過:"比丘們,無知者、被無明所覆的人造作福行,也造作非福行,也造作不動行。比丘們,當比丘斷除了無明,生起了明,他由於離貪于無明、生起明而不再造作福行。" 在這裡他說:我們暫且接受"無明是行的緣"這一點。但應該說明:"它是哪些行的緣?怎樣成為緣?"對此回答如下: 它是福行的緣,以兩種方式,而對其他的後面的行,它被認為是以一種方式成為緣。 在這裡,"對福行以兩種方式"是指以所緣緣和親依止緣兩種方式成為緣。因為它在觀察無明為滅盡、衰敗時,以所緣緣的方式成為欲界福行的緣,在以神通心了知有癡心時,成為色界福行的緣,而爲了超越無明而圓滿佈施等欲界功德事和生起色界禪那時,它以親依止緣的方式成為這兩種行的緣;同樣,由於被無明迷惑而希求欲有、色有的成就而造作那些福行時也是如此。

『Anekadhā pana paresa』nti apuññābhisaṅkhārānaṃ anekadhā paccayo hoti. Kathaṃ? Esā hi avijjaṃ ārabbha rāgādīnaṃ uppajjanakāle ārammaṇapaccayena, garuṃ katvā assādanakāle ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayehi, avijjāsammūḷhassa anādīnavadassāvino pāṇātipātādīni karontassa upanissayapaccayena, dutiyajavanādīnaṃ anantarasamanantarānantarūpanissayāsevananatthivigatapaccayehi, yaṃ kiñci akusalaṃ karontassa hetusahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatapaccayehīti anekadhā paccayo hoti.

『Pacchimānaṃ sā ekadhā paccayo matā』ti āneñjābhisaṅkhārānaṃ upanissayapaccayeneva ekadhā paccayo matā. So panassā upanissayabhāvo puññābhisaṅkhāre vuttanayeneva veditabboti.

Etthāha – 『kiṃ panāyamekāva avijjā saṅkhārānaṃ paccayo udāhu aññepi paccayā hontī』ti? Kiñcettha yadi tāva ekāva ekakāraṇavādo āpajjati. Atha 『aññepi santi avijjāpaccayā saṅkhārā』ti ekakāraṇaniddeso nupapajjatīti? Na nupapajjati. Kasmā? Yasmā –

Ekaṃ na ekato idha, nānekamanekatopi no ekaṃ;

Phalamatthi atthi pana eka-hetuphaladīpane attho.

Ekato hi kāraṇato na idha kiñci ekaṃ phalamatthi, na anekaṃ. Nāpi anekehi kāraṇehi ekaṃ. Anekehi pana kāraṇehi anekameva hoti. Tathā hi anekehi utupathavībījasalilasaṅkhātehi kāraṇehi anekameva rūpagandharasādiaṅkurasaṅkhātaṃ phalamuppajjamānaṃ dissati. Yaṃ panetaṃ 『『avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti ekekahetuphaladīpanaṃ kataṃ, tattha attho atthi, payojanaṃ vijjati.

Bhagavā hi katthaci padhānattā, katthaci pākaṭattā, katthaci asādhāraṇattā, desanāvilāsassa ca veneyyānañca anurūpato ekamevahetuṃ vā phalaṃ vā dīpeti; 『『phassapaccayā vedanā』』ti (dī. ni. 2.97) hi ekameva hetuṃ phalañcāha. Phasso hi vedanāya padhānahetu yathāphassaṃ vedanāvavatthānato. Vedanā ca phassassa padhānaphalaṃ yathāvedanaṃ phassavavatthānato.

『『Semhasamuṭṭhānā ābādhā』』ti (mahāni. 5) pākaṭattā ekaṃ hetumāha. Pākaṭo hettha semho, na kammādayo. 『『Ye keci, bhikkhave, akusalā dhammā, sabbete ayonisomanasikāramūlakā』』ti asādhāraṇattā ekaṃ hetumāha; asādhāraṇo hi ayonisomanasikāro akusalānaṃ, sādhāraṇāni vatthārammaṇādīnīti.

Tasmā ayamidha avijjā vijjamānesupi aññesu vatthārammaṇasahajātadhammādīsu saṅkhārakāraṇesu 『『assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī』』ti (saṃ. ni. 2.52) ca 『『avijjāsamudayā āsavasamudayo』』ti (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: "對其他的以多種方式"是指對非福行以多種方式成為緣。怎麼說呢?因為它在緣無明而生起貪等時,以所緣緣的方式;在重視並享受時,以所緣增上緣、所緣親依止緣的方式;對於被無明迷惑、不見過患而殺生等的人,以親依止緣的方式;對第二速行等,以無間緣、等無間緣、無間親依止緣、習行緣、無有緣、離去緣的方式;對造作任何不善的人,以因緣、俱生緣、相互緣、依止緣、相應緣、有緣、不離去緣的方式,這樣以多種方式成為緣。 "對後面的行被認為是以一種方式成為緣"是指對不動行只以親依止緣一種方式被認為是緣。但它成為親依止的方式應該理解為與福行中所說的方法相同。 在這裡他問:"是隻有這一個無明是行的緣,還是還有其他的緣?"對此,如果只有一個,就會落入單一因論。如果"還有其他的緣,行是由無明為緣"的話,單一因的說明就不合理了。這不是不合理的。為什麼?因為: 在這裡,一個果不是從一因,也不是多果從多因,也不是一果從多因; 但是有果,在說明單一因果時有意義。 因為在這裡,從一個因不會有一個果,也不會有多個果。也不會從多個因有一個果。但是從多個因會有多個果。因為我們看到從被稱為季節、土地、種子、水等多個因生起被稱為色、香、味等芽的多個果。但是在"由無明為緣而有行,由行為緣而有識"等說明單一因果時是有意義的,是有目的的。 因為世尊有時因為主要性,有時因為明顯性,有時因為特殊性,以及適合教說的風格和應被教導者,而只說明一個因或一個果;"由觸為緣而有受"就只說了一個因和一個果。因為觸是受的主要因,因為受是依觸而確立的。受是觸的主要果,因為觸是依受而確立的。 "由痰引起的疾病"因為明顯性而只說一個因。因為在這裡痰是明顯的,而不是業等。"比丘們,任何不善法,都以不如理作意為根本"因為特殊性而只說一個因;因為不如理作意對不善法來說是特殊的,而所依、所緣等是共同的。 因此,這裡的無明,雖然還有其他的所依、所緣、俱生法等行的因,但像"對於隨觀樂味的人,渴愛增長"和"由無明集而有漏集"

1.104) ca vacanato aññesampi taṇhādīnaṃ saṅkhārahetūnaṃ hetūti padhānattā, 『『avidvā, bhikkhave, avijjāgato puññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharotī』』ti pākaṭattā asādhāraṇattā ca saṅkhārānaṃ hetubhāvena dīpitāti veditabbā. Eteneva ca ekekahetuphaladīpanaparihāravacanena sabbattha ekekahetuphaladīpane payojanaṃ veditabbanti.

Etthāha – evaṃ santepi ekantāniṭṭhaphalāya sāvajjāya avijjāya kathaṃ puññāneñjābhisaṅkhārapaccayattaṃ yujjati? Na hi nimbabījato ucchu uppajjatīti. Kathaṃ na yujjissati? Lokasmiñhi –

Viruddho cāviruddho ca, sadisāsadiso tathā;

Dhammānaṃ paccayo siddho, vipākā eva te ca na.

Dhammānañhi ṭhānasabhāvakiccādiviruddho ca aviruddho ca paccayo loke siddho. Purimacittañhi aparacittassa ṭhānaviruddho paccayo, purimasippādisikkhā ca pacchāpavattamānānaṃ sippādikiriyānaṃ. Kammaṃ rūpassa sabhāvaviruddho paccayo, khīrādīni ca dadhiādīnaṃ. Āloko cakkhuviññāṇassa kiccaviruddho, guḷādayo ca āsavādīnaṃ. Cakkhurūpādayo pana cakkhuviññāṇādīnaṃ ṭhānāviruddhā paccayā . Purimajavanādayo pacchimajavanādīnaṃ sabhāvāviruddhā kiccāviruddhā ca.

Yathā ca viruddhāviruddhā paccayā siddhā, evaṃ sadisāsadisāpi. Sadisameva hi utuāhārasaṅkhātaṃ rūpaṃ rūpassa paccayo hoti, sālibījādīni ca sāliphalādīnaṃ. Asadisampi rūpaṃ arūpassa, arūpañca rūpassa paccayo hoti; golomāvilomavisāṇadadhitilapiṭṭhādīni ca dabbabhūtiṇakādīnaṃ. Yesañca dhammānaṃ ye viruddhāviruddhā sadisāsadisā paccayā, na te dhammā tesaṃ dhammānaṃ vipākāyeva. Iti ayaṃ avijjā vipākavasena ekantāniṭṭhaphalasabhāvavasena ca sāvajjāpi samānā sabbesampi etesaṃ puññābhisaṅkhārādīnaṃ yathānurūpaṃ ṭhānakiccasabhāvaviruddhāviruddhapaccayavasena sadisāsadisapaccayavasena ca paccayo hotīti veditabbā.

So cassā paccayabhāvo 『『yassa hi dukkhādīsu avijjāsaṅkhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe tāva pubbantādīsu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā tassa hetubhūte tividhepi saṅkhāre ārabhatī』』tiādinā nayena vutto eva.

Apica ayaṃ aññopi pariyāyo –

Cutūpapāte saṃsāre, saṅkhārānañca lakkhaṇe;

Yo paṭiccasamuppanna-dhammesu ca vimuyhati.

Abhisaṅkharoti so ete, saṅkhāre tividhe yato;

Avijjā paccayo tesaṃ, tividhānampi yaṃ tatoti.

Kathaṃ pana yo etesu vimuyhati, so tividhepete saṅkhāre karotīti ce? Cutiyā tāva vimūḷho sabbattha 『『khandhānaṃ bhedo maraṇa』』nti cutiṃ agaṇhanto 『satto marati, sattassa desantarasaṅkamana』ntiādīni vikappeti. Upapāte vimūḷho sabbattha 『『khandhānaṃ pātubhāvo jātī』』ti upapātaṃ agaṇhanto 『satto upapajjati, sattassa navasarīrapātubhāvo』tiādīni vikappeti. Saṃsāre vimūḷho yo esa –

『『Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;

Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī』』ti.

以下是巴利文的完整直譯: 1.104)等說法,因為是其他貪等行的因的因,所以由於主要性、明顯性和特殊性而被說明為行的因,應該這樣理解。通過這種解釋單一因果說明的方法,應該理解在所有地方說明單一因果的目的。 在這裡他問:即使如此,怎麼能合理地說絕對不可愛果報的、有過失的無明是福行和不動行的緣呢?因為苦楝樹的種子不會長出甘蔗。怎麼會不合理呢?因為在世間: 相違的和不相違的,相似的和不相似的, 都被證實是諸法的緣,而它們不只是果報。 因為在世間,在處所、自性、作用等方面相違和不相違的都被證實是諸法的緣。前心是後心的處所相違的緣,前面的技藝等學習是後來進行的技藝等活動的緣。業是色法的自性相違的緣,牛奶等是酸奶等的緣。光是眼識的作用相違的緣,糖漿等是酒等的緣。眼和色等是眼識等的處所不相違的緣。前面的速行等是後面的速行等的自性不相違和作用不相違的緣。 就像相違和不相違的緣被證實一樣,相似和不相似的也是如此。因為相似的被稱為時節和食物的色法是色法的緣,稻種等是稻果等的緣。不相似的色法也是非色法的緣,非色法也是色法的緣;牛毛、羊毛、牛角、酸奶、芝麻粉等是藥草等的緣。對於那些法,哪些是相違的、不相違的、相似的、不相似的緣,那些法不只是那些法的果報。因此,應該理解這個無明雖然在果報方面和絕對不可愛果報的自性方面是有過失的,但對所有這些福行等,根據適當的處所、作用、自性的相違和不相違的緣的方式,以及相似和不相似的緣的方式成為緣。 它成為緣的方式已經通過"對於在苦等方面未斷除被稱為無明的無知的人,首先由於對苦和前際等的無知,他以樂想抓取輪迴之苦,而開始造作作為其因的三種行"等方式說明了。 而且,這裡還有另一種方法: 對於死生、輪迴和諸行的特相, 以及緣起法,誰迷惑, 他就造作這三種行; 因此無明是這三種行的緣。 怎麼說對這些迷惑的人造作這三種行呢?首先,對死迷惑的人不理解在一切處"蘊的破壞是死",而臆想"有情死亡,有情轉移到另一處"等。對生迷惑的人不理解在一切處"蘊的顯現是生",而臆想"有情出生,有情的新身體顯現"等。對輪迴迷惑的人不理解: "蘊、界、處的相續, 不間斷地運轉, 被稱為輪迴。"

Evaṃ vaṇṇito saṃsāro. Taṃ evaṃ agaṇhanto 『ayaṃ satto asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchati, parasmā lokā imaṃ lokaṃ āgacchatī』tiādīni vikappeti. Saṅkhārānaṃ lakkhaṇe vimūḷho saṅkhārānaṃ sabhāvalakkhaṇaṃ sāmaññalakkhaṇañca agaṇhanto saṅkhāre attato attaniyato dhuvato subhato sukhato ca vikappeti. Paṭiccasamuppannadhammesu vimūḷho avijjādīhi saṅkhārādīnaṃ pavattiṃ agaṇhanto 『『attā jānāti vā na jānāti vā, so eva karoti ca kāreti ca so paṭisandhiyaṃ upapajjati, tassa aṇuissarādayo kalalādibhāvena sarīraṃ saṇṭhapetvā indriyāni sampādenti, so indriyasampanno phusati vediyati taṇhiyati upādiyati ghaṭiyati, so puna bhavantare bhavatī』』ti vā 『『sabbe sattā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā』』ti (dī. ni. 1.168) vā vikappeti. So evaṃ avijjāya andhīkato evaṃ vikappento yathā nāma andho pathaviyaṃ vicaranto maggampi amaggampi thalampi ninnampi samampi visamampi paṭipajjati, evaṃ puññampi apuññampi āneñjampi saṅkhāraṃ abhisaṅkharotīti. Tenetaṃ vuccati –

Yathāpi nāma jaccandho, naro aparināyako;

Ekadā yāti maggena, kummaggenāpi ekadā.

Saṃsāre saṃsaraṃ bālo, tathā aparināyako;

Karoti ekadā puññaṃ, apuññamapi ekadā.

Yadā ñatvā ca so dhammaṃ, saccāni abhisamessati;

Tadā avijjūpasamā, upasanto carissatīti.

Ayaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti padasmiṃ vitthārakathā.

Avijjāpaccayā saṅkhārapadaniddeso.

Viññāṇapadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 這樣描述了輪迴。不理解這點的人臆想"這個有情從這個世界去到另一個世界,從另一個世界來到這個世界"等。對諸行的特相迷惑的人不理解諸行的自相和共相,而臆想諸行是我、我所、常、凈、樂。對緣起法迷惑的人不理解由無明等而有行等的運轉,而臆想"我知道或不知道,它造作和使造作,它在結生時出生,阿努、自在天等以羯羅藍等形式安立身體,完成諸根,它具足諸根后觸、受、愛、取、努力,它在另一個有中再生"或"一切有情都被命運、境遇、自性所決定"。他被無明弄瞎了眼睛,這樣臆想,就像一個盲人在地上行走,走上正道或邪道、高地或低地、平地或不平之地,同樣地造作福行、非福行或不動行。因此說: 就像生來盲目的人,沒有引導者, 有時走在正道上,有時走在邪道上。 愚人在輪迴中輪轉,也是沒有引導者, 有時造作福德,有時造作非福德。 當他了知法,現觀諸諦時, 那時由於無明息滅,他將寂靜而行。 這是對"由無明為緣而有行"這個句子的詳細解釋。 由無明為緣而有行句的解釋。 識句的解釋

  1. Saṅkhārapaccayā viññāṇapadaniddese cakkhuviññāṇantiādīsu cakkhuviññāṇaṃ kusalavipākaṃ akusalavipākanti duvidhaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇāni. Manoviññāṇaṃ pana kusalākusalavipākā dve manodhātuyo, tisso ahetukamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha sahetukāni kāmāvacaravipākacittāni, pañca rūpāvacarāni, cattāri arūpāvacarānīti bāvīsatividhaṃ hoti. Iti imehi chahi viññāṇehi sabbānipi bāttiṃsa lokiyavipākaviññāṇāni saṅgahitāni honti. Lokuttarāni pana vaṭṭakathāyaṃ na yujjantīti na gahitāni.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『idaṃ vuttappakāraṃ viññāṇaṃ saṅkhārapaccayā hotī』ti? Upacitakammābhāve vipākābhāvato. Vipākañhetaṃ, vipākañca na upacitakammābhāve uppajjati. Yadi uppajjeyya, sabbesaṃ sabbavipākāni uppajjeyyuṃ; na ca uppajjantīti jānitabbametaṃ – 『saṅkhārapaccayā idaṃ viññāṇaṃ hotī』ti.

Katarasaṅkhārapaccayā kataraviññāṇanti ce? Kāmāvacarapuññābhisaṅkhārapaccayā tāva kusalavipākāni pañca cakkhuviññāṇādīni, manoviññāṇe ekā manodhātu, dve manoviññāṇadhātuyo, aṭṭha kāmāvacaramahāvipākānīti soḷasa. Yathāha –

『『Kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti, vipākā manodhātu uppannā hoti, manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā, manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā, manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā, somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena, somanassasahagatā ñāṇavippayuttā, somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena, upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā, upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena, upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā, upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārenā』』ti (dha. sa. 431, 498).

Rūpāvacarapuññābhisaṅkhārapaccayā pana pañca rūpāvacaravipākāni. Yathāha –

『『Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī』』ti (dha. sa. 499).

Evaṃ puññābhisaṅkhārapaccayā ekavīsatividhaṃ viññāṇaṃ hoti.

Apuññābhisaṅkhārapaccayā pana akusalavipākāni pañca cakkhuviññāṇādīni, ekā manodhātu, ekā manoviññāṇadhātūti evaṃ sattavidhaṃ viññāṇaṃ hoti. Yathāha –

『『Akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ , vipākā manodhātu, vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hotī』』ti (dha. sa. 556).

Āneñjābhisaṅkhārapaccayā pana cattāri arūpavipākānīti evaṃ catubbidhaṃ viññāṇaṃ hotīti. Yathāha –

『『Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ…pe… viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ…pe… ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī』』ti (dha. sa. 501).

以下是巴利文的完整直譯: 227. 在"由行為緣而有識"句的解釋中,關於眼識等,眼識有善異熟和不善異熟兩種。耳、鼻、舌、身識也是如此。但意識有善不善異熟的兩種意界,三種無因意識界,八種有因欲界異熟心,五種色界,四種無色界,共二十二種。這樣,通過這六種識,包括了所有三十二種世間異熟識。但出世間的在輪迴的討論中不合適,所以沒有包括。 在這裡可能會問:怎麼知道這種所說的識是由行為緣的呢?因為在沒有積集業的情況下就沒有異熟。因為這是異熟,而異熟不會在沒有積集業的情況下生起。如果會生起的話,所有人都會生起所有的異熟;但是並沒有生起,所以應該知道"這個識是由行為緣的"。 如果問哪些識是由哪些行為緣的?首先,由欲界福行為緣的有善異熟的五種眼識等,在意識中有一種意界,兩種意識界,八種欲界大異熟,共十六種。如所說: "由於已作、已積集欲界善業,生起異熟眼識。同樣地,生起耳、鼻、舌、身識,生起異熟意界,生起意識界俱喜,生起意識界俱舍,生起意識界俱喜相應智,俱喜相應智有行,俱喜不相應智,俱喜不相應智有行,俱舍相應智,俱舍相應智有行,俱舍不相應智,俱舍不相應智有行。" 由色界福行為緣的有五種色界異熟。如所說: "由於已作、已積集那個色界善業,遠離諸欲...證得並住于初禪...第五禪。" 這樣,由福行為緣的有二十一種識。 由非福行為緣的有不善異熟的五種眼識等,一種意界,一種意識界,這樣有七種識。如所說: "由於已作、已積集不善業,生起異熟眼識。同樣地,生起耳、鼻、舌、身識,異熟意界,異熟意識界。" 由不動行為緣的有四種無色異熟,這樣有四種識。如所說: "由於已作、已積集那個無色界善業,完全超越色想...證得並住于空無邊處想俱...識無邊處想俱...無所有處想俱...非想非非想處想俱...第四禪。"

Evaṃ yaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ hoti, taṃ ñatvā idānissa evaṃ pavatti veditabbā – sabbameva hi idaṃ pavattipaṭisandhivasena dvidhā pavattati. Tattha dve pañcaviññāṇāni, dve manodhātuyo, somanassasahagatāhetukamanoviññāṇadhātūti imāni terasa pañcavokārabhave pavattiyaṃyeva pavattanti. Sesāni ekūnavīsati tīsu bhavesu yathānurūpaṃ pavattiyampi paṭisandhiyampi pavattanti.

Kathaṃ? Kusalavipākāni tāva cakkhuviññāṇādīni pañca kusalavipākena vā akusalavipākena vā nibbattassa yathākkamaṃ paripākamupagatindriyassa cakkhādīnaṃ āpāthagataṃ iṭṭhaṃ vā iṭṭhamajjhattaṃ vā rūpādiārammaṇaṃ ārabbha cakkhādipasādaṃ nissāya dassanasavanaghāyanasāyanaphusanakiccaṃ sādhayamānāni pavattanti. Tathā akusalavipākāni pañca. Kevalañhi tesaṃ aniṭṭhaṃ aniṭṭhamajjhattaṃ vā rūpādiārammaṇaṃ hoti, ayameva viseso. Dasāpi cetāni niyatadvārārammaṇavatthuṭṭhānāni niyatakiccāneva ca bhavanti.

Tato kusalavipākānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ anantaraṃ kusalavipākamanodhātu tesaññeva ārammaṇamārabbha hadayavatthuṃ nissāya sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā pavattati. Tathā akusalavipākānaṃ anantaraṃ akusalavipākā . Idañca pana dvayaṃ aniyatadvārārammaṇaṃ niyatavatthuṭṭhānaṃ niyatakiccañca hoti.

Somanassasahagatā pana ahetukamanoviññāṇadhātu kusalavipākamanodhātuyā anantaraṃ tassā eva ārammaṇaṃ ārabbha hadayavatthuṃ nissāya santīraṇakiccaṃ sādhayamānā ca chasu dvāresu balavārammaṇe kāmāvacarasattānaṃ yebhuyyena lobhasampayuttajavanāvasāne bhavaṅgavīthiṃ pacchinditvā javanena gahitārammaṇe tadārammaṇavasena ca sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā pavattati. Cittappavattigaṇanāyaṃ pana sabbadvāresu tadārammaṇe dve eva cittavārā āgatā. Idaṃ pana cittaṃ tadārammaṇanti ca piṭṭhibhavaṅganti cāti dve nāmāni labhati, aniyatadvārārammaṇaṃ niyatavatthukaṃ aniyataṭṭhānakiccañca hotīti. Evaṃ tāva terasa pañcavokārabhave pavattiyaṃyeva pavattantīti veditabbāni. Sesesu ekūnavīsatiyā cittesu na kiñci attano anurūpāya paṭisandhiyā na pavattati.

Pavattiyaṃ pana kusalākusalavipākā tāva dve ahetukamanoviññāṇadhātuyo pañcadvāre kusalākusalavipākamanodhātūnaṃ anantaraṃ santīraṇakiccaṃ , chasu dvāresu pubbe vuttanayeneva tadārammaṇakiccaṃ, attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti cattāri kiccāni sādhayamānā niyatavatthukā aniyatadvārārammaṇaṭṭhānakiccā hutvā pavattanti.

Aṭṭha kāmāvacarasahetukacittāni pavattiyaṃ vuttanayeneva chasu dvāresu tadārammaṇakiccaṃ, attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti tīṇi kiccāni sādhayamānāni niyatavatthukāni aniyatadvārārammaṇaṭṭhānakiccāni hutvā pavattanti.

以下是巴利文的完整直譯: 這樣,應該知道由行為緣而有的識,現在應該瞭解它的轉起:所有這些都以轉生和結生兩種方式轉起。其中,兩種五識、兩種意界、俱喜無因意識界,這十三種只在五蘊有中的轉生時轉起。其餘十九種在三有中根據適宜的情況在轉生和結生時都轉起。 怎麼說呢?首先,善異熟的五種眼識等,對於由善異熟或不善異熟而生的、諸根已成熟的人,以次第進入眼等的範圍的可意或中性的色等所緣為緣,依止眼等凈色,完成見、聞、嗅、嘗、觸的作用而轉起。不善異熟的五種也是如此。只是它們的所緣是不可意或中性的色等,這是唯一的區別。這十種都是固定門、所緣、所依和處所,並且作用也是固定的。 然後,在善異熟的眼識等之後,善異熟意界以它們的所緣為緣,依止心所依處,完成領受作用而轉起。同樣,在不善異熟之後,不善異熟(意界轉起)。這兩種是不固定門和所緣,但固定所依處和作用。 俱喜無因意識界在善異熟意界之後,以它的所緣為緣,依止心所依處,完成推度作用而轉起,並且在六門中對強烈所緣,對欲界有情大多在貪相應速行之後,切斷有分路線,對速行所取的所緣,以彼所緣的方式一次或兩次轉起。但在心轉起的計算中,在所有門中彼所緣只有兩個心路。這個心得到彼所緣和背後有分兩個名稱,是不固定門和所緣,固定所依,不固定處所和作用。這樣應該知道十三種只在五蘊有中的轉生時轉起。在其餘十九心中,沒有任何一個不在與自己相應的結生中轉起。 在轉生中,首先兩種善不善異熟無因意識界在五門中在善不善異熟意界之後完成推度作用,在六門中如前所說的方式完成彼所緣作用,在自己所給予的結生之後,在沒有切斷有分的心生起時完成有分作用,在最後完成死亡作用,這樣完成四種作用,成為固定所依,不固定門、所緣、處所和作用而轉起。 八種欲界有因心在轉生中如前所說的方式在六門中完成彼所緣作用,在自己所給予的結生之後,在沒有切斷有分的心生起時完成有分作用,在最後完成死亡作用,這樣完成三種作用,成為固定所依,不固定門、所緣、處所和作用而轉起。

Pañca rūpāvacarāni cattāri ca arūpāvacarāni attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti kiccadvayaṃ sādhayamānāni pavattanti. Tesu rūpāvacarāni niyatavatthārammaṇāni aniyataṭṭhānakiccāni, itarāni avatthukāni niyatārammaṇāni aniyataṭṭhānakiccāni hutvā pavattantīti. Evaṃ tāva bāttiṃsavidhampi viññāṇaṃ pavattiyaṃ saṅkhārapaccayā pavattati. Tatrassa te te saṅkhārā kammapaccayena ca upanissayapaccayena ca paccayā honti.

Tattha yānetāni ekādasa tadārammaṇacittāni vuttāni, tesu ekampi rūpārūpabhave tadārammaṇaṃ hutvā na pavattati. Kasmā? Bījābhāvā. Tattha hi kāmāvacaravipākasaṅkhātaṃ paṭisandhibījaṃ natthi, yaṃ rūpādīsu ārammaṇesu pavattiyaṃ tassa janakaṃ bhaveyya. Cakkhuviññāṇādīnampi rūpabhave abhāvo āpajjatīti ce? Na; indriyappavattiānubhāvato dvāravīthibhede cittaniyamato ca.

Yathā cetaṃ tadārammaṇaṃ ekantena rūpārūpabhave nappavattati tathā sabbepi akāmāvacare dhamme nānubandhati. Kasmā? Ajanakattā ceva janakassa ca asadisattā. Tañhi yathā nāma gehā nikkhamitvā bahi gantukāmo taruṇadārako attano janakaṃ pitaraṃ vā aññaṃ vā pitusadisaṃ hitakāmaṃ ñātiṃ aṅguliyaṃ gahetvā anubandhati, na aññaṃ rājapurisādiṃ, tathā etampi bhavaṅgārammaṇato bahi nikkhamitukāmaṃ sabhāgatāya attano janakaṃ pitaraṃ vā pitusadisaṃ vā kāmāvacarajavanameva anubandhati, na aññaṃ mahaggataṃ anuttaraṃ vā.

Yathā cetaṃ mahaggatalokuttare dhamme nānubandhati, tathā yadā ete kāmāvacaradhammāpi mahaggatārammaṇā hutvā pavattanti tadā tepi nānubandhati. Kasmā? Aparicitadesattā accantaparittārammaṇattā ca. Tañhi yathā pitaraṃ vā pitusadisaṃ vā ñātiṃ anubandhantopi taruṇadārako gharadvāraantaravīthicatukkādimhi pariciteyeva dese anubandhati, na araññaṃ vā yuddhabhūmiṃ vā gacchantaṃ; evaṃ kāmāvacaradhamme anubandhantampi amahaggatādimhi pariciteyeva dese pavattamāne dhamme anubandhati, na mahaggatalokuttaradhamme ārabbha pavattamāneti.

Yasmā cassa 『『sabbo kāmāvacaravipāko kiriyamanodhātu kiriyaahetukamanoviññāṇadhātu somanassasahagatā ime dhammā parittārammaṇā』』ti evaṃ accantaparittameva ārammaṇaṃ vuttaṃ, tasmāpetaṃ mahaggatalokuttarārammaṇe kāmāvacaradhammepi nānubandhatīti veditabbaṃ.

五種色界心和四種無色界心在自己所給予的結生中,依止心所依處,完成有分作用、最後完成死亡作用,這樣完成兩種作用而轉起。在這些中,色界的心是固定所緣,不固定處所的作用,其餘的則是固定處所的所緣而不固定作用而轉起。這樣,三十二種識在轉生中都是由行為緣而轉起。在這裡,這些行為是由業緣和依緣而生的。 在這裡提到的這十一種所緣心中,任何一種在色界或無色界中作為所緣時都不會轉起。為什麼呢?因為沒有種子。因為在欲界中沒有被稱為異熟的結生種子,若在色等所緣中轉起,則會有其生起的因。若說眼識等在色界中沒有存在,那是錯誤的;因緣于根的作用和門的分開,心的規律。 就像這個所緣在色界或無色界中不會轉起一樣,所有的欲界法也不會相應。為什麼呢?因為它們的產生和生起的因是不同的。就像一個年輕的男孩走出家門,想要出去,抓住自己的父母或其他與父親相似的親戚,而不是其他的王公貴族等;同樣地,這個也從生起的心所緣中想要走出去,只與自己的父母或父親相似的欲界速行相應,而不是其他的高貴或無上的。 就像這個與高貴的出世間法不相應一樣,當這些欲界法也作為高貴的所緣而轉起時,它們也不會相應。為什麼呢?因為它們的地方不熟悉,所緣非常有限。就像年輕的男孩即使與父親或與父親相似的親戚相應,也只會在熟悉的地方相應,而不會去到荒野或戰場;同樣地,欲界法在相應時也只會在熟悉的地方轉起,而不會以高貴的出世間法為所緣而轉起。 因為在這些中說到"所有欲界異熟都是行為意界、行為因緣的無因意識界、俱喜的這些法都是微小的所緣",因此應當知道,這些高貴的出世間法也不會與欲界法相應。

Kiṃ vā imāya yuttikathāya? Aṭṭhakathāyañhi ekanteneva vuttaṃ – ekādasa tadārammaṇacittāni nāmagottaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na gaṇhanti. Paṇṇattiṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Tilakkhaṇārammaṇikavipassanāya tadārammaṇaṃ na labbhati. Vuṭṭhānagāminiyā balavavipassanāya tadārammaṇaṃ na labbhati. Rūpārūpadhamme ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Micchattaniyatadhammesu tadārammaṇaṃ na labbhati. Sammattaniyatadhammesu tadārammaṇaṃ na labbhati. Lokuttaradhamme ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Abhiññāñāṇaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Paṭisambhidāñāṇaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Kāmāvacare dubbalārammaṇe tadārammaṇaṃ na labbhati, chasu dvāresu balavārammaṇe āpāthagateyeva labbhati, labbhamānañca kāmāvacareyeva labbhati. Rūpārūpabhave tadārammaṇaṃ nāma natthīti.

Yaṃ pana vuttaṃ 『『sesesu ekūnavīsatiyā cittesu na kiñci attano anurūpāya paṭisandhiyā na pavattatī』』ti, taṃ atisaṃkhittattā dubbijānaṃ. Tenassa vitthāranayadassanatthaṃ vuccati – 『『kati paṭisandhiyo? Kati paṭisandhicittāni? Kena kattha paṭisandhi hoti? Kiṃ paṭisandhiyā ārammaṇa』』nti?

Asaññapaṭisandhiyā saddhiṃ vīsati paṭisandhiyo. Vuttappakārāneva ekūnavīsati paṭisandhicittāni. Tattha akusalavipākāya ahetukamanoviññāṇadhātuyā apāyesu paṭisandhi hoti, kusalavipākāya manussaloke jaccandhajātibadhirajātiummattakaeḷamūganapuṃsakādīnaṃ. Aṭṭhahi sahetukamahāvipākehi kāmāvacaradevesu ceva manussesu ca puññavantānaṃ paṭisandhi hoti, pañcahi rūpāvacaravipākehi rūpībrahmaloke, catūhi arūpāvacaravipākehi arūpaloketi. Yena ca yattha paṭisandhi hoti, sā eva tassā anurūpapaṭisandhi nāma.

Saṅkhepato paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti – kammaṃ, kammanimittaṃ , gatinimittanti. Tattha kammaṃ nāma āyūhitā kusalākusalacetanā. Kammanimittaṃ nāma yaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā kammaṃ āyūhati. Tattha atīte kappakoṭisatasahassamatthakasmimpi kamme kate tasmiṃ khaṇe kammaṃ vā kammanimittaṃ vā āgantvā upaṭṭhāti.

以下是巴利文的完整直譯: 為什麼要說這種推理的話呢?因為在註釋中已經明確地說:十一種彼所緣心以名和姓為所緣時,在速行之後不會取彼所緣。以概念為所緣時,在速行之後不會得到彼所緣。在以三相為所緣的觀智中不會得到彼所緣。在出起導向的強力觀智中不會得到彼所緣。以色無色法為所緣時,在速行之後不會得到彼所緣。在邪性決定法中不會得到彼所緣。在正性決定法中不會得到彼所緣。以出世間法為所緣時,在速行之後不會得到彼所緣。以神通智為所緣時,在速行之後不會得到彼所緣。以無礙解智為所緣時,在速行之後不會得到彼所緣。在欲界中以微弱所緣時不會得到彼所緣,只在六門中以強烈所緣進入範圍時才會得到,而且只在欲界中才會得到。在色界和無色界中沒有所謂的彼所緣。 關於前面所說的"在其餘十九心中,沒有任何一個不在與自己相應的結生中轉起",因為太簡略而難以理解。因此,爲了說明其詳細的方法,說:"有幾種結生?有幾種結生心?誰在哪裡結生?什麼是結生的所緣?" 包括無想結生在內有二十種結生。如前所說的有十九種結生心。其中,以不善異熟無因意識界在惡趣中結生,以善異熟(無因意識界)在人間的生來盲、聾、瘋、啞、不能人等結生。以八種有因大異熟在欲界天和有福德的人中結生,以五種色界異熟在色界梵天中,以四種無色界異熟在無色界中結生。以何種(心)在何處結生,那就是與它相應的結生。 簡而言之,結生有三種所緣:業、業相、趣相。其中,業是指已造作的善不善思。業相是指造作業時所緣的對象。在那裡,即使是在過去百千劫前所造的業,在那個時刻業或業相會來現起。

Tatridaṃ kammanimittassa upaṭṭhāne vatthu – gopakasīvalī kira nāma tālapiṭṭhikavihāre cetiyaṃ kāresi. Tassa maraṇamañce nipannassa cetiyaṃ upaṭṭhāsi. So tadeva nimittaṃ gaṇhitvā kālaṃkatvā devaloke nibbatti. Aññā sammūḷhakālakiriyā nāma hoti. Parammukhaṃ gacchantassa hi pacchato tikhiṇena asinā sīsaṃ chindanti. Nipajjitvā niddāyantassāpi tikhiṇena asinā sīsaṃ chindanti. Udake osīdāpetvā mārenti. Evarūpepi kāle aññataraṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā upaṭṭhāti. Aññaṃ lahukamaraṇaṃ nāma atthi. Nikhādanadaṇḍakamatthakasmiñhi nilīnamakkhikaṃ muggarena paharitvā pisanti. Evarūpepi kāle kammaṃ vā kammanimittaṃ vā upaṭṭhāti. Evaṃ pisiyamānāya pana makkhikāya paṭhamaṃ kāyadvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ nāvaṭṭeti, manodvārāvajjanameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre kāyadvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Tato kāyaviññāṇaṃ, sampaṭicchanaṃ, santīraṇaṃ, voṭṭhapananti vīthicittāni pavattanti. Javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Tatiyavāre manodvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Etasmiṃ ṭhāne kālakiriyaṃ karoti. Idaṃ kimatthaṃ ābhataṃ? Arūpadhammānaṃ visayo nāma evaṃ lahukoti dīpanatthaṃ.

Gatinimittaṃ nāma nibbattanakaokāse eko vaṇṇo upaṭṭhāti. Tattha niraye upaṭṭhahante lohakumbhisadiso hutvā upaṭṭhāti. Manussaloke upaṭṭhahante mātukucchikambalayānasadisā hutvā upaṭṭhāti. Devaloke upaṭṭhahante kapparukkhavimānasayanādīni upaṭṭhahanti. Evaṃ kammaṃ, kammanimittaṃ, gatinimittanti saṅkhepato paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti.

Aparo nayo – paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti? Atītaṃ, paccuppannaṃ , navattabbañca. Asaññīpaṭisandhi anārammaṇāti. Tattha viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanapaṭisandhīnaṃ atītameva ārammaṇaṃ. Dasannaṃ kāmāvacarānaṃ atītaṃ vā paccuppannaṃ vā. Sesānaṃ navattabbaṃ. Evaṃ tīsu ārammaṇesu pavattamānā pana paṭisandhi yasmā atītārammaṇassa vā navattabbārammaṇassa vā cuticittassa anantarameva hoti. Paccuppannārammaṇaṃ pana cutticittaṃ nāma natthi. Tasmā dvīsu ārammaṇesu aññatarārammaṇāya cutiyā anantaraṃ tīsu ārammaṇesu aññatarārammaṇāya paṭisandhiyā sugatiduggativasena pavattanākāro veditabbo.

Seyyathidaṃ – kāmāvacarasugatiyaṃ tāva ṭhitassa pāpakammino puggalassa 『『tānissa tamhi samaye olambantī』』tiādivacanato (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,關於業相的現起,有這樣一個例子:據說名叫戈帕卡西瓦利在多羅葉背寺建造了一座塔。他躺在臨終的床上時,塔出現在他面前。他取那個相后死去,投生到天界。還有一種叫做迷惑死亡。比如有人從背後用鋒利的刀砍斷頭,或者躺著睡覺時用鋒利的刀砍斷頭,或者把人沉到水裡殺死。即使在這樣的時候,某個業或業相也會現起。還有一種叫做快速死亡。比如用木槌擊打停在木樁頂端的蒼蠅,把它壓碎。即使在這樣的時候,業或業相也會現起。但是當蒼蠅被壓碎時,首先身門轉向不會轉起有分,只有意門轉向會轉起。然後速行后沉入有分。第二次身門轉向會轉起有分。然後身識、領受、推度、確定等路心轉起。速行后沉入有分。第三次意門轉向會轉起有分。然後速行后沉入有分。在這個時候死亡發生。為什麼要說這個?爲了說明無色法的境界是如此迅速。 趣相是指在將要投生的地方出現的某種顏色。在那裡,當地獄出現時,會像鐵鍋一樣出現。當人間出現時,會像母胎的毯子一樣出現。當天界出現時,會出現如意樹、宮殿、床等。這樣,簡而言之,結生有三種所緣:業、業相和趣相。 另一種方法 - 結生有三種所緣嗎?過去、現在和不可說。無想結生是無所緣的。其中,識無邊處和非想非非想處結生只緣過去。十種欲界(結生)緣過去或現在。其餘的緣不可說。這樣,在三種所緣中轉起的結生,因為只在緣過去或不可說所緣的死心之後立即發生。沒有所謂的緣現在所緣的死心。因此,應該瞭解在兩種所緣中的任一所緣的死心之後,在三種所緣中的任一所緣的結生,以善趣或惡趣的方式轉起的情況。 例如,首先對於處於欲界善趣的作惡者,根據"在那個時候,那些(惡業)懸掛著"等說法,

3.248) maraṇamañce nipannassa yathūpacitaṃ pāpakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya suddhāya vā javanavīthiyā anantaraṃ bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā cuticittaṃ uppajjati. Tasmiṃ niruddhe tadeva āpāthagataṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha anupacchinnakilesabalavināmitaṃ duggatipariyāpannaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā atītārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye vuttappakārakammavasena narakādīsu aggijālavaṇṇādikaṃ duggatinimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchati. Tassa dvikkhattuṃ bhavaṅge uppajjitvā niruddhe taṃ ārammaṇaṃ ārabbha ekaṃ āvajjanaṃ, maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni, dve tadārammaṇānīti tīṇi vīthicittāni uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ. Ettāvatā ekādasa cittakkhaṇā atītā honti. Athāvasesapañcacittakkhaṇāyuke tasmiṃyeva ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye pañcannaṃ dvārānaṃ aññatarasmiṃ dvāre rāgādihetubhūtaṃ hīnārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Tassa yathākkamena uppannavoṭṭhabbanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayamārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ. Ettāvatā dve bhavaṅgāni, āvajjanaṃ, dassanaṃ, sampaṭicchanaṃ, santīraṇaṃ, voṭṭhabbanaṃ, pañca javanāni, dve tadārammaṇāni, ekaṃ cuticittanti pañcadasa cittakkhaṇā atītā honti. Athāvasesaekacittakkhaṇāyuke tasmiṃ yeva ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayampi atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi. Esa tāva atītārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya duggatipaṭisandhiyā pavattanākāro.

Duggatiyaṃ ṭhitassa pana upacitānavajjakammassa vuttanayeneva taṃ anavajjakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchatīti kaṇhapakkhe sukkapakkhaṃ ṭhapetvā sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ atītārammaṇāya duggaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya sugatipaṭisandhiyā pavattanākāro.

Sugatiyaṃ ṭhitassa pana upacitānavajjakammassa 『『tānissa tamhi samaye olambantī』』tiādivacanato maraṇamañce nipannassa yathūpacitaṃ anavajjakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Tañca kho upacitakāmāvacarānavajjakammasseva. Upacitamahaggatakammassa pana kammanimittameva āpāthamāgacchati. Taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya suddhāya vā javanavīthiyā anantaraṃ bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā cuticittamuppajjati. Tasmiṃ niruddhe tadeva āpāthagataṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha anupacchinnakilesabalavināmitaṃ sugatipariyāpannaṃ paṭisandhicittamuppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā atītārammaṇā navattabbārammaṇā vā paṭisandhi.

在死亡的床上,依照所積累的惡業或業相,意門會走向彼所緣。基於此,因彼所緣的結果而生起的純凈速行之後,生起有分的所緣,隨後生起死心。在此被阻止的情況下,依照那個走向的業或業相,生起未被中斷的煩惱力的惡趣所緣的結生心。這是與過去所緣的死心相連的。 在另一個人的死亡時,依照前述的方式,業的結果會在地獄等處生起惡趣所緣。此時,生起兩次有分后被阻止,依照那個所緣生起一次意門的現起,因死亡的臨近和緩慢的速度,生起五次速行,生起兩種彼所緣,因此生起三種路心。然後生起有分的所緣,生起一次死心。至此,已發生的有十一種心的瞬間。然後在剩下的五種心的瞬間中,以同樣的所緣生起結生心。這是與過去所緣的死心相連的,隨後是與現在所緣的結生。 在另一個人的死亡時,從五個門中的任一門走向因貪等而生起的低劣所緣。根據情況的不同,生起相應的現起,因死亡的臨近和緩慢的速度,生起五次速行,生起兩種彼所緣,因此生起一次死心。至此,生起兩次有分、一次現起、一次見、一次領受、一次推度、一次確定、五次速行、兩種彼所緣、一次死心,共有十五種心的瞬間。然後在剩下的一個心的瞬間中,以同樣的所緣生起結生心。這也是與過去所緣的死心相連的,隨後是與現在所緣的結生。這是與過去所緣的善趣死心相連的,隨後是與過去與現在所緣的惡趣結生的現起情況。 在惡趣中停留的人,根據所積累的無過失的業,依照前述的方式,意門會走向那個無過失的業或業相。應該理解為在黑方和白方之間,依照前述的方式。這個是與過去所緣的惡趣死心相連的,隨後是與過去和現在所緣的善趣結生的現起情況。 在善趣中停留的人,根據"在那個時候,(善業)懸掛著"等說法,依照所積累的無過失的業或業相,意門會走向那個。這個確實是所積累的欲界無過失的業。對於所積累的高貴業,只有業相會走向。基於此,因所生起的彼所緣的結果而生起的純凈速行之後,生起有分的所緣,隨後生起死心。在此被阻止的情況下,依照那個走向的業或業相,生起未被中斷的煩惱力的善趣所緣的結生心。這是與過去所緣的死心相連的,隨後是與過去和現在所緣的不可說的結生。

Aparassa maraṇasamaye kāmāvacarānavajjakammavasena manussaloke mātukucchivaṇṇasaṅkhātaṃ vā devaloke uyyānakapparukkhādivaṇṇasaṅkhātaṃ vā sugatinimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchati. Tassa duggatinimitte dassitānukkameneva cuticittānantaraṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye ñātakā 『ayaṃ, tāta, tavatthāya buddhapūjā karīyati, cittaṃ pasādehī』ti vatvā pupphadāmadhajapaṭākādivasena rūpārammaṇaṃ vā dhammassavanatūriyapūjādivasena saddārammaṇaṃ vā dhūmavāsagandhādivasena gandhārammaṇaṃ vā 『idaṃ, tāta, sāyassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhamma』nti vatvā madhuphāṇitādivasena rasārammaṇaṃ vā 『idaṃ, tāta, phusassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhamma』nti vatvā cīnapaṭasomārapaṭādivasena phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā pañcadvāre upasaṃharanti. Tassa tasmiṃ āpāthagate rūpādiārammaṇe yathākkamena uppannavoṭṭhapanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ, tadavasāne tasmiññeva ekacittakkhaṇaṭṭhitike ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayampi atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa pana pathavīkasiṇajjhānādivasena paṭiladdhamahaggatassa sugatiyaṃ ṭhitassa maraṇasamaye kāmāvacarakusalakamma-kammanimitta-gatinimittānaṃ aññataraṃ pathavīkasiṇādikaṃ vā nimittaṃ mahaggatacittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Cakkhusotānaṃ vā aññatarasmiṃ kusaluppattihetubhūtaṃ paṇītamārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Tassa yathākkamena uppannavoṭṭhabbanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni uppajjanti. Mahaggatagatikānaṃ pana tadārammaṇaṃ natthi. Tasmā javanānantaraṃyeva bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ uppajjati . Tassāvasāne kāmāvacaramahaggatasugatīnaṃ aññatarasugatipariyāpannaṃ yathūpaṭṭhitesu ārammaṇesu aññatarārammaṇaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ navattabbārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītapaccuppannanavattabbānaṃ aññatarārammaṇā paṭisandhi.

Etenānusārena āruppacutiyāpi anantarā paṭisandhi veditabbā. Ayaṃ atītanavattabbārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītanavattabbapaccuppannārammaṇāya paṭisandhiyā pavattanākāro.

Duggatiyaṃ ṭhitassa pana pāpakammino vuttanayeneva taṃ kammaṃ kammanimittaṃ gatinimittaṃ vā manodvāre, pañcadvāre pana akusaluppattihetubhūtaṃ ārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Athassa yathākkamena cuticittāvasāne duggatipariyāpannaṃ tesu ārammaṇesu aññatarārammaṇaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya duggaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya paṭisandhiyā pavattanākāroti. Ettāvatā ekūnavīsatividhassāpi viññāṇassa paṭisandhivasena pavatti dīpitā hoti.

Tayidaṃ sabbampi evaṃ –

Pavattamānaṃ sandhimhi, dvidhā kammena vattati;

Missādīhi ca bhedehi, bhedassa duvidhādiko.

以下是巴利文的完整直譯: 在另一個人的死亡時,由於欲界無過失業的緣故,在人間被稱為母胎顏色的或在天界被稱為園林如意樹等顏色的善趣相在意門中出現。對他來說,如同在惡趣相中所示的順序,在死心之後立即生起結生心。這是與過去所緣的死心相連的,隨後是與現在所緣的結生。 在另一個人的死亡時,親屬們說:"孩子,為你而做的佛陀供養,請生起信心",通過花環、旗幟、幡等方式呈現色所緣,或通過聽法、音樂、供養等方式呈現聲所緣,或通過薰香、香料等方式呈現香所緣,或說"孩子,請品嚐這個,這是為你而準備的供品",通過蜂蜜、糖漿等方式呈現味所緣,或說"孩子,請觸控這個,這是為你而準備的供品",通過中國絲綢、孔雀羽毛等方式呈現觸所緣,在五門中呈現。對他來說,當這些色等所緣出現時,根據次第在確定之後,因為接近死亡而速度減慢,生起五個速行和兩個彼所緣。然後以有分的所緣為所緣,生起一個死心,在其結束時,在那個持續一心剎那的所緣上生起結生心。這也是與過去所緣的死心相連的,隨後是與現在所緣的結生。 另一個人,通過地遍禪等方式獲得廣大心,處於善趣,在死亡時,欲界善業、業相、趣相之一,或地遍等相,或廣大心,在意門中出現。或在眼耳之一中,作為善生起的因的殊勝所緣出現。對他來說,根據次第在確定之後,因為接近死亡而速度減慢,生起五個速行。但對於廣大趣的人沒有彼所緣。因此,就在速行之後,以有分的所緣為所緣,生起一個死心。在其結束時,在欲界、廣大善趣之一中,在已出現的所緣中的任一所緣上生起結生心。這是與不可說所緣的善趣死心相連的,隨後是與過去、現在、不可說之一為所緣的結生。 依此類推,應該理解與無色界死心相連的結生。這是與過去和不可說所緣的善趣死心相連的,隨後是與過去、不可說和現在所緣的結生的轉起方式。 對於處於惡趣的作惡者,如前所述的方式,那個業、業相或趣相在意門中,或在五門中作為不善生起的因的所緣出現。然後,根據次第,在死心結束時,在那些所緣中的任一所緣上生起屬於惡趣的結生心。這是與過去所緣的惡趣死心相連的,隨後是與過去和現在所緣的結生的轉起方式。至此,已經說明了十九種識在結生方面的轉起。 這一切可以這樣總結: 在結生中轉起時,以兩種方式由業而轉, 以混合等差別,差別有兩種等。

Idañhi ekūnavīsatividhampi vipākaviññāṇaṃ paṭisandhimhi pavattamānaṃ dvidhā kammena vattati. Yathāsakañhi etassa janakaṃ kammaṃ nānākkhaṇikakammappaccayena ceva upanissayapaccayena ca paccayo hoti. Vuttañhetaṃ 『『kusalākusalaṃ kammaṃ vipākassa upanissayapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.

以下是巴利文的完整直譯: 這十九種異熟識在結生時轉起,以兩種方式由業而轉。因為對於每一種,它的生起之業都以異時業緣和親依止緣作為緣。正如所說:"善不善業以親依止緣作為異熟的緣。"(發趣論1.)

1.423). Evaṃ vattamānassa panassa missādīhi bhedehi duvidhādikopi bhedo veditabbo, seyyathidaṃ – idañhi paṭisandhivasena ekadhā vattamānampi rūpena saha missāmissabhedato duvidhaṃ, kāmarūpārūpabhavabhedato tividhaṃ, aṇḍajajalābujasaṃsedajaopapātikayonivasena catubbidhaṃ, gativasena pañcavidhaṃ, viññāṇaṭṭhitivasena sattavidhaṃ, sattāvāsavasena aṭṭhavidhaṃ hoti. Tattha –

Missaṃ dvidhā bhāvabhedā, sabhāvaṃ tattha ca dvidhā;

Dve vā tayo vā dasakā, omato ādinā saha.

『Missaṃdvidhā bhāvabhedā』ti yañhetamettha aññatra arūpabhavā rūpamissaṃ paṭisandhiviññāṇaṃ uppajjati, taṃ rūpabhave itthindriyapurisindriyasaṅkhātena bhāvena vinā uppattito kāmabhave aññatra jātipaṇḍakapaṭisandhiyā bhāvena saha uppattito sabhāvaṃ abhāvanti duvidhaṃ hoti.

『Sabhāvaṃ tattha ca dvidhā』ti tatthāpi ca yaṃ sabhāvaṃ taṃ itthipurisabhāvānaṃ aññatarena saha uppattito duvidhameva hoti.

『Dvevā tayo vā dasakā, omato ādinā sahā』ti yañhetamettha missaṃ amissanti dvaye ādibhūtaṃ rūpamissaṃ paṭisandhiviññāṇaṃ, tena saha vatthukāyadasakavasena dve vā vatthukāyabhāvadasakavasena tayo vā dasakā omato uppajjanti, natthi ito paraṃ rūpaparihānīti. Taṃ panetaṃ evaṃ omakaparimāṇaṃ uppajjamānaṃ aṇḍajajalābujanāmikāsu dvīsu yonīsu jātiuṇṇāya ekena aṃsunā uddhatatelasappimaṇḍappamāṇaṃ kalalanti laddhasaṅkhaṃ hutvā uppajjati. Tattha yonīnaṃ gativasena sambhavabhedo veditabbo. Etāsu hi –

Niraye bhummavajjesu, devesu ca na yoniyo;

Tisso purimikā honti, catassopi gatittaye.

Tattha devesu cāti casaddena yathā niraye ca bhummavajjesu ca devesu, evaṃ nijjhāmataṇhikapetesu ca purimikā tisso yoniyo na santīti veditabbā. Opapātikā eva hi te honti. Sese pana tiracchānapettivisayamanussasaṅkhāte gatittaye pubbe vajjitabhummadevesu ca catasso yoniyo honti. Tattha –

Tiṃsa nava ceva rūpīsu, sattati ukkaṃsatova rūpāni;

Saṃsedajopapātīsu, atha vā avakaṃsato tiṃsa.

Rūpībrahmesu tāva opapātikayonikesu cakkhusotavatthudasakānaṃ jīvitanavakassa cāti catunnaṃ kalāpānaṃ vasena tiṃsa ca nava ca paṭisandhiviññāṇena saha rūpāni uppajjanti. Rūpībrahme pana ṭhapetvā aññesu saṃsedajaopapātikesu ukkaṃsato cakkhusotaghānajivhākāyabhāvavatthudasakānaṃ vasena sattati. Tāni ca niccaṃ devesu. Tattha vaṇṇo gandho raso ojā catasso cāpi dhātuyo cakkhupasādo jīvitindriyanti ayaṃ dasarūpaparimāṇo rūpapuñjo cakkhudasako nāma. Evaṃ sesā veditabbā. Avakaṃsato pana jaccandhabadhiraaghānakanapuṃsakassa jivhākāyavatthudasakānaṃ vasena tiṃsa rūpāni uppajjanti. Ukkaṃsāvakaṃsānaṃ pana antare anurūpato vikappo veditabbo.

Evaṃ viditvā puna –

Khandhārammaṇagatihetu-vedanāpītivitakkavicārehi;

Bhedābhedaviseso, cutisandhīnaṃ pariññeyyo.

Yāhesā missāmissato duvidhā paṭisandhi, yā cassā atītānantarā cuti, tāsaṃ imehi khandhādīhi bhedābhedaviseso ñātabboti attho.

以下是巴利文的完整直譯: 這樣轉起的(識),應該瞭解以混合等差別有兩種等差別,即:這(識)雖然在結生方面是一種轉起,但由於與色混合和不混合的差別而有兩種,由於欲界、色界、無色界的差別而有三種,由於卵生、胎生、濕生、化生四種生的緣故而有四種,由於趣的緣故而有五種,由於識住的緣故而有七種,由於有情居的緣故而有八種。在那裡: 混合有兩種,由性別差別,有性別的也有兩種; 兩個或三個十法,最少與初一起。 "混合有兩種,由性別差別"是指:除了無色界,在其他地方生起的與色混合的結生識,在色界中因為沒有被稱為女根和男根的性別而生起,在欲界中除了生來是黃門的結生,因為與性別一起生起,所以有性別和無性別兩種。 "有性別的也有兩種"是指:在那裡,有性別的也因為與女性或男性其中之一一起生起而有兩種。 "兩個或三個十法,最少與初一起"是指:在這裡,混合和不混合兩種中最初的與色混合的結生識,與之一起最少生起兩個或三個十法,即依處身十法或依處身性十法,沒有比這更少的色了。這樣最少量生起的(結生識),在卵生和胎生兩種生中,生起時如同用一根羊毛抽出的油、酥、醍醐的量,被稱為羯羅藍。在那裡,應該瞭解由於趣的緣故而有生的差別。因為在這些中: 在地獄、除地居天外的天界中沒有(四種)生, 前三種(生)存在於三趣中。 這裡,"在天界中"的"中"字應該理解為:就像在地獄和除地居天外的天界中一樣,在餓鬼中也沒有前三種生。因為他們都是化生的。但在其餘的畜生、餓鬼、人三趣中,以及前面除外的地居天中,有四種生。在那裡: 在有色(梵天)中三十九色,最多七十色, 在濕生和化生中,或者最少三十色。 首先,在有色梵天中,化生的(有情)與結生識一起生起三十九色,即眼、耳、所依十法,命根九法,這四種聚。但在除了有色梵天之外的其他濕生和化生(有情)中,最多有七十色,即眼、耳、鼻、舌、身、性、所依十法。這些在天界中是恒常的。在那裡,顏色、氣味、味道、營養、四大種、眼凈色、命根,這十種色的聚合被稱為眼十法。其他的應該以此類推。最少的情況是,對於生來盲、聾、無嗅覺、陽萎的人,生起三十色,即舌、身、所依十法。在最多和最少之間,應該瞭解適當的變化。 瞭解這些之後,進一步: 應該了知死和結生的差別和無差別的特性, 通過蘊、所緣、趣、因、受、喜、尋、伺。 這個混合和不混合的兩種結生,以及它之前緊接的死,應該了知它們通過這些蘊等的差別和無差別的特性。這是其意思。

Kathaṃ? Kadāci catukkhandhāya āruppacutiyā anantarā catukkhandhāva ārammaṇatopi abhinnā paṭisandhi hoti, kadāci amahaggatabahiddhārammaṇāya mahaggataajjhattārammaṇā. Ayaṃ tāva arūpabhūmīsuyeva nayo. Kadāci pana catukkhandhāya āruppacutiyā anantarā pañcakkhandhā kāmāvacarā paṭisandhi. Kadāci pañcakkhandhāya kāmāvacaracutiyā rūpāvacaracutiyā vā anantarā catukkhandhā āruppapaṭisandhi. Evaṃ atītārammaṇacutiyā atītanavattabbapaccuppannārammaṇā paṭisandhi, ekaccasugaticutiyā ekaccaduggatipaṭisandhi, ahetukacutiyā sahetukapaṭisandhi, duhetukacutiyā tihetukapaṭisandhi, upekkhāsahagatacutiyā somanassasahagatapaṭisandhi, appītikacutiyā sappītikapaṭisandhi, avitakkacutiyā savitakkapaṭisandhi, avicāracutiyā savicārapaṭisandhi, avitakkaavicāracutiyā savitakkasavicārapaṭisandhīti tassa tassa viparītato ca yathāyogaṃ yojetabbaṃ.

Laddhappaccayamitidhamma-mattametaṃ bhavantaramupeti;

Nāssa tato saṅkanti, na tato hetuṃ vinā hoti.

Iti hetaṃ laddhapaccayaṃ rūpārūpadhammamattaṃ uppajjamānaṃ bhavantaraṃ upetīti vuccati, na satto, na jīvo. Tassa nāpi atītabhavato idha saṅkanti atthi, nāpi tato hetuṃ vinā idha pātubhāvo. Tayidaṃ pākaṭena manussacutipaṭisandhikkamena pakāsayissāma –

Atītabhavasmiñhi sarasena upakkamena vā samāsannamaraṇassa asayhānaṃ sabbaṅgapaccaṅgasandhibandhanacchedakānaṃ māraṇantikavedanāsattānaṃ sannipātaṃ asahantassa ātape pakkhittaharitatālapaṇṇamiva kamena upasussamāne sarīre niruddhesu cakkhādīsu indriyesu hadayavatthumatte patiṭṭhitesu kāyindriyamanindriyajīvitindriyesu taṅkhaṇāvasesaṃ hadayavatthusannissitaṃ viññāṇaṃ garusamāsevitāsannapubbakatānaṃ aññataraṃ laddhāvasesapaccayasaṅkhārasaṅkhātaṃ kammaṃ vā tadupaṭṭhāpitaṃ vā kammanimittagatinimittasaṅkhātaṃ visayamārabbha pavattati. Tadevaṃ pavattamānaṃ taṇhāavijjānaṃ appahīnattā avijjāpaṭicchāditādīnave tasmiṃ visaye taṇhā nāmeti , sahajātasaṅkhārā khipanti. Taṃ santativasena taṇhāya nāmiyamānaṃ saṅkhārehi khippamānaṃ orimatīrarukkhavinibaddharajjumālambitvā mātikātikkamako viya purimañca nissayaṃ jahati, aparañca kammasamuṭṭhāpitaṃ nissayaṃ assādayamānaṃ vā anassādayamānaṃ vā ārammaṇādīhiyeva paccayehi pavattati.

Ettha ca purimaṃ cavanato cuti, pacchimaṃ bhavantarādipaṭisandhānato paṭisandhīti vuccati. Tadetaṃ nāpi purimabhavā idha āgataṃ, nāpi tato kammasaṅkhāranativisayādihetuṃ vinā pātubhūtanti veditabbaṃ.

Siyuṃ nidassanānettha, paṭighosādikā atha;

Santānabandhato natthi, ekatā nāpi nānatā.

Ettha cetassa viññāṇassa purimabhavato idha anāgamane atītabhavapariyāpannahetūhi ca uppāde paṭighosapadīpamuddāpaṭibimbappakārā dhammā nidassanāni siyuṃ. Yathā hi paṭighosapadīpamuddacchāyā saddādihetukā aññatra agantvā honti, evameva idaṃ cittaṃ. Ettha ca 『santānabandhato natthi ekatā nāpi nānatā』. Yadi hi santānabandhe sati ekantamekatā bhaveyya, na khīrato dadhi sambhūtaṃ siyā. Athāpi ekantanānatā bhaveyya, na khīrassādhīno dadhi siyā. Esa nayo sabbahetuhetusamuppannesu. Evañca sati sabbalokavohāralopo siyā. So ca aniṭṭho. Tasmā ettha na ekantamekatā vā nānatā vā upagantabbāti.

以下是巴利文的完整直譯: 如何?有時,因四蘊的無色死心而緊接著四蘊的結生識,有時因無大善的外緣而生起大善的內緣。這是無色界的情況。有時,因四蘊的無色死心而緊接著五蘊的欲界結生。有時,因五蘊的欲界死心而緊接著四蘊的無色結生。這樣,因過去所緣的死心而緊接著現在所緣的結生,有些善趣的死心緊接著有些惡趣的結生,無因的死心緊接著有因的結生,二因的死心緊接著三因的結生,具平等心的死心緊接著具快樂心的結生,少欲的死心緊接著多欲的結生,無思的死心緊接著有思的結生,無察的死心緊接著有察的結生,無思無察的死心緊接著有思有察的結生,因此對於每一種情況,應當如實理解其相反的道理。 獲得緣法的現象就是這樣進入生的流轉; 在此之後沒有生起,也沒有沒有緣而存在。 因此,獲得的緣法是色和無色法的現象在生的流轉中生起,不是有情,也不是生命。對此,既沒有過去生的流轉存在,也沒有沒有緣而生起的現象。再者,這樣明顯的,通過人類的死亡而顯現的: 在過去生中,通過水流或接近死亡的緣故,所有的束縛、纏繞、斷絕的死亡的感覺和生存的存在的聚合,因承受不了而像被曬乾的葉子一樣乾枯,身體被困住,眼耳等感官被阻礙,心在心所的根本上安置,身體感官、心感官、生命感官在那一瞬間,基於心所的存在的意識,成為一種重負的、被重視的、被過去所造作的某種獲得的餘下的緣法,或是被設定的緣法,或是由業的象徵和趣的象徵而生起的現象。因此,這樣生起的渴望和無明由於未曾消失的緣故,在那裡渴望並未消失,因而生起了隨生的造作。以此為基礎,因渴望而生起的造作迅速下降,像在低岸的樹木上懸掛的繩索一樣,拋棄了前面的依賴,同時又接受了由業所引起的依賴,或是未被接受的依賴,依靠所緣等緣法而生起。 在這裡,前者稱為死亡,後者稱為生的流轉。因此,應該理解這既不是前生的流轉來到這裡,也不是沒有業的因而生起的現象。 在這裡可以有這樣的例證,因接觸等而生起的; 因流轉的聯繫而沒有單一性,也沒有多樣性。 在這裡,這種意識的前生的流轉,在來到這裡時,因過去生的因緣而生起的,因接觸的光明而生起的現象可以成為例證。正如接觸的光明在沒有外來因素的情況下存在一樣,這種心也是如此。在這裡,"因流轉的聯繫而沒有單一性,也沒有多樣性"。如果在流轉的聯繫中,確實存在單一性,就不會有從奶中產生的酸奶;如果存在單一的多樣性,就不會有從奶中產生的酸奶。所有的因緣法都是如此。如果這樣,所有世界的語言也會消失。因此,這裡不應有單一性或多樣性。

Etthāha – nanu evaṃ asaṅkantipātubhāve sati ye imasmiṃ manussattabhāve khandhā, tesaṃ niruddhattā phalapaccayassa ca kammassa tattha agamanato aññassa aññato ca taṃ phalaṃ siyā? Upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ siyā? Tasmā na sundaramidaṃ vidhānanti. Tatridaṃ vuccati –

Santāne yaṃ phalaṃ etaṃ, nāññassa na ca aññato;

Bījānaṃ abhisaṅkhāro, etassatthassa sādhako.

Ekasantānasmiñhi phalamuppajjamānaṃ tattha ekantaṃ ekattanānattānaṃ paṭisiddhattā aññassāti vā aññatoti vā na hoti. Etassa ca panatthassa bījānaṃ abhisaṅkhāro sādhako. Ambabījādīnañhi abhisaṅkhāresu katesu tassa bījassa santāne laddhapaccayo kālantare phalaviseso uppajjamāno na aññabījānaṃ nāpi aññābhisaṅkhārapaccayā uppajjati, na ca tāni bījāni te abhisaṅkhārā vā phalaṭṭhānaṃ pāpuṇanti. Evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Vijjāsipposadhādīhi cāpi bālasarīre upayuttehi kālantare vuḍḍhasarīrādīsu phaladehi ayamattho veditabbo.

Yampi vuttaṃ 『upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ siyā』ti? Tattha –

Phalassuppattiyā eva, siddhā bhuñjakasammuti;

Phaluppādena rukkhassa, yathā phalati sammuti.

Yathā hi rukkhasaṅkhātānaṃ dhammānaṃ ekadesabhūtassa rukkhaphalassa uppattiyā eva rukkho phalatīti vā phalitoti vā vuccati, tathā devamanussasaṅkhātānaṃ khandhānaṃ ekadesabhūtassa upabhogasaṅkhātassa sukhadukkhaphalassa uppādeneva devo vā manusso vā upabhuñjatīti vā sukhitoti vā dukkhitoti vā vuccati. Tasmā na ettha aññena upabhuñjakena nāma koci attho atthīti.

Yopi vadeyya – 『evaṃ santepi ete saṅkhārā vijjamānā vā phalassa paccayā siyuṃ, avijjamānā vā. Yadi ca vijjamānā pavattikkhaṇeyeva nesaṃ vipākena bhavitabbaṃ. Atha avijjamānā, pavattito pubbe ca pacchā ca niccaṃ phalāvahā siyu』nti. So evaṃ vattabbo –

Katattā paccayā ete, na ca niccaṃ phalāvahā;

Pāṭibhogādikaṃ tattha, veditabbaṃ nidassanaṃ.

Katattā eva hi saṅkhārā attano phalassa paccayā honti, na vijjamānattā vā avijjamānattā vā. Yathāha 『『kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hotī』』tiādi (dha. sa. 431). Yathārahassa attano phalassa ca paccayā hutvā na puna phalāvahā honti vipakkavipākattā. Etassa catthassa vibhāvane idaṃ pāṭibhogādikaṃ nidassanaṃ veditabbaṃ.

Yathā hi loke yo kassaci atthassa niyyātanatthaṃ pāṭibhogo hoti, bhaṇḍaṃ vā kiṇāti, iṇaṃ vā gaṇhāti. Tassa taṃ kiriyākaraṇamattameva tadatthaniyyātanādimhi paccayo hoti, na kiriyāya vijjamānatā vā avijjamānatā vā. Na ca tadatthaniyyātanādito parampi dhārakova hoti. Kasmā? Niyyātanādīnaṃ katattā. Evaṃ katattāva saṅkhārāpi attano phalassa paccayā honti, na ca yathārahaṃ phaladānato parampi phalāvahā hontīti. Ettāvatā missāmissavasena dvidhāpi pavattamānassa paṭisandhiviññāṇassa saṅkhārapaccayā pavatti dīpitā hoti.

Idāni sabbesvetesu battiṃsaviññāṇesu sammohavighātatthaṃ –

Paṭisandhippavattīnaṃ , vasenete bhavādisu;

Vijānitabbā saṅkhārā, yathā yesañca paccayā.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡說:難道在這樣的情況下,若在此人類的狀態中有蘊存在,由於它們的阻斷和果的緣故,若沒有其他的緣,果會是什麼呢?若沒有享用者,那果又會是什麼呢?因此,這種情況並不美好。這裡說: 在流轉中所生的果,不屬於他人,也不屬於其他; 正如種子的造作,正是此事的助緣。 在同一流轉中生起的果,因為其完全的獨特性和多樣性而不屬於他人。並且,關於此事的種子的造作是助緣。對於芒果種子等的造作,若其種子流轉中獲得的緣在時限內生起特定的果,不會因其他種子或其他造作的緣而生起,也不會這些種子因其造作而達到果的所在。因此,這一點應當清楚理解。通過智慧、藥草等,若在愚者的身體上,流轉中生起的果也是如此。 那麼,所說的「若沒有享用者,那果又會是什麼呢?」在這裡說: 果的獲得,正是因果的存在; 果的生起,正如樹木的果實。 正如樹木所生的果實,因其果實的生起而被稱為樹木結果,或稱為結果。同樣,天人和人類所構成的蘊,因其享用的存在而被稱為快樂或痛苦。因此,這裡沒有其他享用者的意義。 如果有人會說:「即使如此,這些造作存在時,果的緣也會存在,若不存在則不會。」若確實存在,便會立即因其果而生起。若不存在,則在之前和之後的流轉中,始終會有果的存在。這應當這樣說: 因果的存在,這些造作不會是永恒的果; 應當理解的是,果的獲得等是顯現的。 正是因為造作是其果的緣,不因存在或不存在而改變。正如所說:「因欲界的善業之故,因積累的緣故,眼識的果生起。」正如所說,因自身的果的緣而不再是果的存在。關於此事的闡明,顯然是果的獲得等。 正如在世間,任何人爲了某種目的而有的獲得,買東西,或是接受債務。對此,只有作為一種行為的執行,才會成為那種目的的緣,不因行為的存在或不存在而改變。也不會因那種目的的獲得而成為其他的持有者。為什麼?因為因果的緣故。因此,正因如此,造作也是其果的緣,不會因果的給予而成為果的存在。至此,因混合和不混合而存在的兩種結生識的造作緣被闡明。 現在,對於所有的三十種識,爲了消除迷惑的障礙: 在結生的流轉中,因緣存在於生等中; 應當瞭解造作,正如它們的緣。

Tattha tayo bhavā, catasso yoniyo, pañca gatiyo, satta viññāṇaṭṭhitiyo, nava sattāvāsāti ete bhavādayo nāma. Etesu bhavādīsu paṭisandhiyaṃ pavatte ca ete yesaṃ vipākaviññāṇānaṃ paccayā yathā ca paccayā honti tathā vijānitabbāti attho.

Tattha – puññābhisaṅkhāre tāva kāmāvacaraaṭṭhacetanābhedo puññābhisaṅkhāro avisesena kāmabhave sugatiyaṃ navannaṃ vipākaviññāṇānaṃ paṭisandhiyaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena ceva upanissayapaccayena cāti dvidhā paccayo. Rūpāvacarapañcakusalacetanābhedo puññābhisaṅkhāro rūpabhave paṭisandhiyaṃ eva pañcannaṃ. Vuttappabhedakāmāvacaro pana kāmabhave sugatiyaṃ upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātuvajjānaṃ sattannaṃ parittavipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva dvidhā paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Sveva rūpabhave pañcannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Kāmabhave pana duggatiyaṃ aṭṭhannampi parittavipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ.

Tattha niraye mahāmoggallānattherassa narakacārikādīsu iṭṭhārammaṇasamāyoge so paccayo hoti. Tiracchānesu pana nāgasupaṇṇapetamahiddhikesu ca iṭṭhārammaṇaṃ labbhatiyeva. Sveva kāmabhave sugatiyaṃ soḷasannampi kusalavipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca. Avisesena puññābhisaṅkhāro rūpabhave dasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca.

Dvādasākusalacetanābhedo apuññābhisaṅkhāro kāmabhave duggatiyaṃ ekassa viññāṇassa tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ, no pavatte; channaṃ pavatte, no paṭisandhiyaṃ; sattannampi akusalavipākaviññāṇānaṃ pavatte ca paṭisandhiyañca . Kāmabhave pana sugatiyaṃ tesaṃyeva sattannaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ; rūpabhave catunnaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. So ca kho kāmāvacare aniṭṭharūpadassanasaddasavanavasena . Brahmaloke pana aniṭṭhā rūpādayo nāma natthi, tathā kāmāvacaradevalokepi.

Āneñjābhisaṅkhāro arūpabhave catunnaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca.

Kāmāvacarakusalākusalato pana sabbasaṅgāhikanayena vīsaticetanābhedopi kāyasaṅkhāro kāmabhave dasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ paṭisandhiyaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena ceva upanissayapaccayena cāti dvidhā paccayo. Sveva kāmabhave terasannaṃ, rūpabhave navannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Sveva kāmabhave tevīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca. Vacīsaṅkhārepi eseva nayo.

Aṭṭhavīsatiekūnatiṃsacetanābhedopi pana cittasaṅkhāro tīsu bhavesu ekūnavīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ, no pavatte. Sveva dvīsu bhavesu heṭṭhāvuttānaṃ terasannañca navannañcāti dvāvīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Tīsu pana bhavesu dvattiṃsāyapi vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ceva paṭisandhiyañca. Evaṃ tāva bhavesu paṭisandhipavattīnaṃ vasena te saṅkhārā yesaṃ paccayā, yathā ca paccayā honti tathā vijānitabbā. Eteneva nayena yoniādīsupi veditabbā.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,有三種生,四種生處,五種趣,七種識住,九種有情。這些生的名稱就是這些。在這些生中,關於結生的流轉以及它們的果識的緣,應該如此理解。 在這裡——善業的造作,欲界的六種心的分離,善業的造作在欲界的善趣中,因其不同的瞬間的業的緣和依賴的緣而有兩種緣。色界的五種善心的分離,善業的造作在色界的結生中,正如同樣的五種。所說的欲界的善趣中,因具平等心的緣而生起的有情的七種微小的果識,依然有兩種緣的生起,但不在結生中。在色界的五種果識中,亦然有這樣的緣的生起,但不在結生中。而在欲界的惡趣中,八種微小的果識也同樣有這樣的緣的生起,但不在結生中。 在地獄中,尊者摩訶摩羯陀的地獄之行等的所緣,便是那緣。在畜生中,如蛇、鳥、餓鬼等的所緣也同樣存在。在欲界的善趣中,有十六種善果的果識同樣有這樣的緣的生起,也在結生中。無差別的善業的造作在色界的十種果識中同樣有這樣的緣的生起,也在結生中。 十二種善心的分離,惡業的造作在欲界的惡趣中,只有一種識的緣同樣在結生中,而不在流轉中;六種在流轉中,而不在結生中;七種惡果的果識也同樣在流轉中而在結生中。欲界的善趣中,它們的七種果識也同樣有這樣的緣的生起,但不在結生中;在色界的四種果識中同樣有這樣的緣的生起,但不在結生中。此緣在欲界的惡趣中,因無不善的色相而顯現。 無色界的善業的造作在無色界的四種果識中同樣有這樣的緣的生起,也在結生中。 在欲界的善惡造作中,所有的總和中,二十種心的分離,身體的造作在欲界的十種果識中,因不同瞬間的業的緣和依賴的緣而有兩種緣。在欲界中,十三種果識和色界的九種果識同樣有這樣的緣的生起,但不在結生中。在欲界中,三十種果識同樣有這樣的緣的生起,也在結生中。語言的造作也是如此。 在八十種心的分離中,心的造作在三種生中,十九種果識同樣有這樣的緣的生起,在結生中,而不在流轉中。在兩個生中,正如上面所說的,十三種和九種果識同樣有這樣的緣的生起,但不在結生中。在三種生中,三十種果識同樣有這樣的緣的生起,也在結生中。這樣,關於生的流轉中,這些造作的緣,以及它們的緣,應該如此理解。依此類推,關於生處等也應如此理解。

Tatridaṃ ādito paṭṭhāya mukhamattappakāsanaṃ – imesu hi saṅkhāresu yasmā puññābhisaṅkhāro tāva dvīsu bhavesu paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti, tathā aṇḍajādīsu catūsu yonīsu, devamanussasaṅkhātāsu dvīsu gatīsu, nānattakāyanānattasaññīnānattakāyaekattasaññīekattakāyanānattasaññīekattakāyaekattasaññīsaṅkhātāsu manussānañceva paṭhamadutiyatatiyajjhānabhūmīnañca vasena catūsu viññāṇaṭṭhitīsu. Asaññasattāvāse panesa rūpamattamevābhisaṅkharotīti catūsuyeva sattāvāsesu ca paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti. Tasmā esa etesu dvīsu bhavesu, catūsu yonīsu, dvīsu gatīsu, catūsu viññāṇaṭṭhitīsu, catūsu sattāvāsesu ca ekavīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti yathāsambhavaṃ paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Apuññābhisaṅkhāro pana yasmā ekasmiññeva kāmabhave, catūsu yonīsu, avasesāsu tīsu gatīsu, nānattakāyaekattasaññīsaṅkhātāya ekissā viññāṇaṭṭhitiyā, tādiseyeva ca ekasmiṃ sattāvāse paṭisandhivasena vipaccati, tasmā esa ekasmiṃ bhave catūsu yonīsu, tīsu gatīsu, ekissā viññāṇaṭṭhitiyā, ekamhi ca sattāvāse sattannaṃ vipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Āneñjābhisaṅkhāro pana yasmā ekasmiṃ arūpabhave, ekissā opapātikayoniyā, ekissā devagatiyā, ākāsānañcāyatanādīsu tīsu viññāṇaṭṭhitīsu, ākāsānañcāyatanādīsu ca catūsu sattāvāsesu paṭisandhivasena vipaccati, tasmā esa ekasmiṃyeva bhave, ekissā yoniyā, ekissā devagatiyā, tīsu viññāṇaṭṭhitīsu catūsu sattāvāsesu, catunnaṃ viññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Kāyasaṅkhāropi yasmā ekasmiṃ kāmabhave, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, dvīsu viññāṇaṭṭhitīsu, dvīsu ca sattāvāsesu paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti, tasmā esa ekasmiṃ bhave, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, dvīsu viññāṇaṭṭhitīsu, dvīsu ca sattāvāsesu tevīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ pavatte ca. Vacīsaṅkhārepi eseva nayo.

Cittasaṅkhāro pana yasmā ekaṃ sattāvāsaṃ ṭhapetvā na katthaci na vipaccati, tasmā esa tīsu bhavesu, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, sattasu viññāṇaṭṭhitīsu, aṭṭhasu sattāvāsesu yathāyogaṃ dvattiṃsāya vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ pavatte ca. Aviññāṇake pana sattāvāse saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ natthi.

Apica puññābhisaṅkhāro asaññasattesu kaṭattārūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena paccayoti. Evaṃ –

Paṭisandhipavattīnaṃ , vasenete bhavādisu;

Vijānitabbā saṅkhārā, yathā yesañca paccayāti.

Saṅkhārapaccayā viññāṇapadaniddeso.

Nāmarūpapadaniddeso

  1. Viññāṇapaccayā nāmarūpaniddese –

Desanābhedato sabba-bhavādīsu pavattito;

Saṅgahā paccayanayā, viññātabbo vinicchayo.

『Desanābhedato』ti 『『tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpa』』nti (saṃ. ni. 2.2; ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,從開始到結束的主要闡述是——在這些造作中,由於善業的造作在兩個生中結生,便產生了所有的果報,也就是在四種生處、天人和人類的兩種趣、不同的身、不同的意識與不同的意識的結合,這些都應當理解為在四種識住中。對於無意識的有情,便是僅僅造作形態而已,因此在這四種有情中結生,便產生了所有的果報。因此,在這兩種生中、四種生處、兩種趣、四種識住、四種有情中,便有二十種果識的緣,依照所說的,在結生中生起。 而無善業的造作,由於在一個欲界中,在四種生處,其他三種趣中,因一種身的不同意識的緣,便如是地結生,因此在一個生中,在四種生處、三種趣中、一個意識的身中,便有七種果識的緣,依照所說的,在結生中生起。 而無色的造作,由於在一個無色的生中,因一種天人趣、在空無邊處等的三種識住,因空無邊處的四種有情而結生,因此在一個生中、一個生處、一個天人趣、三種識住、四種有情中,便有四種果識的緣,依照所說的,在結生中生起。 身體的造作,由於在一個欲界中,因四種生處、五種趣中、兩個識住、兩個有情而結生,便產生所有的果報,因此在一個生中、四種生處、五種趣中、兩個識住、兩個有情中,有三十種果識的緣,依照所說的,在結生中生起。語言的造作也是如此。 心的造作,由於在一個有情中,便不在任何地方產生,因此在這三種生中、四種生處、五種趣中、七種識住、八種有情中,依照所說的有三十種果識的緣,在結生中生起。而在無意識的有情中,因造作的緣而沒有意識。 此外,善業的造作在無意識的有情中,因不同瞬間的業的緣而存在。因此—— 在結生的流轉中,依據這些生的情況; 應當理解造作,正如它們的緣。 造作的緣導致意識的產生。 名稱與形態的產生。 關於意識的緣而導致名稱與形態的產生—— 從教導的角度來看,所有的生中都在生起; 因緣的總和,應該理解為有明確的判斷。 「從教導的角度來看」,即「那裡有什麼形態?四種大元素和基於這四種大元素的形態」。

1.100) evaṃ tāva suttante ca idha rūpapadassa abhedato ekasadisā desanā katā; nāmapadassa pana bhedato.

Suttantasmiñhi 『『tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanā saññā cetanā phasso manasikāro』』ti vuttaṃ. Idha 『『vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho』』ti. Tattha hi yampi cakkhuviññāṇapaccayā nāmaṃ uppajjati, uppannañca cittassa ṭhiti arūpīnaṃ dhammānaṃ āyūti evaṃ aññadhammasannissayena aggahetabbato pākaṭaṃ, taṃ dassento cetanāphassamanasikāravasena saṅkhārakkhandhaṃ tidhā bhinditvā dvīhi khandhehi saddhiṃ desesi. Idha pana tattha vuttañca avuttañca sabbaṃ nāmaṃ saṅgaṇhanto 『『tayo khandhā – vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho』』ti āha.

Kiṃ pana ime tayo khandhāva nāmaṃ, viññāṇaṃ nāmaṃ nāma na hotīti? No na hoti. Tasmiṃ pana viññāṇe gayhamāne nāmaviññāṇassa ca paccayaviññāṇassa cāti dvinnaṃ viññāṇānaṃ sahabhāvo āpajjati. Tasmā viññāṇaṃ paccayaṭṭhāne ṭhapetvā paccayanibbattaṃ nāmaṃ dassetuṃ tayova khandhā vuttāti. Evaṃ tāva 『desanābhedato』 viññātabbo vinicchayo.

『Sabbabhavādīsu pavattito』ti ettha pana nāmaṃ ekaṃ sattāvāsaṃ ṭhapetvā sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisesasattāvāsesu pavattati. Rūpaṃ dvīsu bhavesu, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, purimāsu catūsu viññāṇaṭṭhitīsu, pañcasu ca sattāvāsesu pavattati. Evaṃ pavattamāne cetasmiṃ nāmarūpe yasmā abhāvakagabbhaseyyakānaṃ aṇḍajānañca paṭisandhikkhaṇe vatthukāyavasena rūpato dve santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato vīsati dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete tevīsati dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Aggahitaggahaṇena pana ekasantatisīsato nava rūpadhamme apanetvā cuddasa, sabhāvakānaṃ bhāvadasakaṃ pakkhipitvā tettiṃsa. Tesampi agahitaggahaṇena santatisīsadvayato aṭṭhārasa rūpadhamme apanetvā pannarasa.

Yasmā ca opapātikasattesu brahmakāyikādīnaṃ paṭisandhikkhaṇe cakkhusotavatthudasakānaṃ jīvitindriyanavakassa ca vasena rūparūpato cattāri santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato ekūnacattālīsa dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete dvācattālīsa dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Agahitaggahaṇena pana santatisīsattayato sattavīsati dhamme apanetvā pannarasa.

Kāmabhave pana yasmā sesaopapātikānaṃ vā saṃsedajānaṃ vā sabhāvakaparipuṇṇāyatanānaṃ paṭisandhikkhaṇe rūparūpato satta santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato sattati dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete tesattati dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Aggahitaggahaṇena pana santatisīsachakkato catupaññāsa dhamme apanetvā ekūnavīsati. Esa ukkaṃsato. Avakaṃsena pana taṃtaṃrūpasantatisīsavikalānaṃ tassa tassa vasena hāpetvā hāpetvā saṅkhepato ca vitthārato ca paṭisandhiviññāṇapaccayā nāmarūpasaṅkhātā veditabbā. Arūpīnaṃ pana tayova arūpino khandhā. Asaññīnaṃ rūpato jīvitindriyanavakamevāti. Esa tāva paṭisandhiyaṃ nayo.

以下是巴利文的完整直譯: 1.100.)這樣首先在經中和這裡對色法的解釋是相同的,沒有區別;但對名法的解釋有所不同。 在經中說:"那裡什麼是名?受、想、思、觸、作意。"這裡說:"受蘊、想蘊、行蘊。"在那裡,因為由眼識緣而生起的名法,以及已生起的心的住立、無色法的壽命,這樣依靠其他法而不應被執取的顯著之法,爲了顯示它,將行蘊分為思、觸、作意三種,與其他兩蘊一起教導。而在這裡,爲了包括那裡所說和未說的一切名法,說"三蘊:受蘊、想蘊、行蘊"。 那麼,只有這三蘊是名法,識不是名法嗎?不是的,識也是名法。但是如果將那識包括在內,就會導致名法的識和緣的識這兩種識同時存在的過失。因此,將識放在緣的位置,爲了顯示由緣所生的名法,只說三蘊。這樣首先應當從"教說的差別"來理解判斷。 "在一切有等中轉起"中,名法除了一種有情居處外,在其餘一切有、生、趣、識住、有情居處中轉起。色法在兩種有、四種生、五種趣、前四種識住、五種有情居處中轉起。當這名色如此轉起時,因為對於沒有性別的胎生者和卵生者,在結生的剎那,以所依身的緣故,從色法方面有兩種相續的開端,以及三種無色蘊出現,因此對他們來說,詳細地說,從色法方面有二十法,以及三種無色蘊,這二十三法應當理解為"識緣名色"。若取未取之法,從一種相續的開端除去九種色法成為十四法,對於有性別者加入性十法成為三十三法。對他們也是如此,從兩種相續的開端除去十八種色法成為十五法。 又因為對於化生有情,如梵眾天等,在結生的剎那,以眼、耳、所依十法和命根九法的緣故,從色法方面有四種相續的開端,以及三種無色蘊出現,因此對他們來說,詳細地說,從色法方面有三十九法,以及三種無色蘊,這四十二法應當理解為"識緣名色"。若取未取之法,從三種相續的開端除去二十七法成為十五法。 在欲有中,因為對其餘的化生者或濕生者,對於有性別且諸根具足者,在結生的剎那,從色法方面有七種相續的開端,以及三種無色蘊出現,因此對他們來說,詳細地說,從色法方面有七十法,以及三種無色蘊,這七十三法應當理解為"識緣名色"。若取未取之法,從六種相續的開端除去五十四法成為十九法。這是最多的情況。最少的情況則是,對於缺少某些色法相續開端的有情,應當根據各自的情況減少,簡略地或詳細地理解被稱為"識緣名色"的法。對於無色界有情,只有三種無色蘊。對於無想有情,從色法方面只有命根九法。這是關於結生的方法。

Pavatte pana sabbattha rūpappavattidese paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe paṭisandhicittena saha pavattaututo utusamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakaṃ pātubhavati. Paṭisandhicittaṃ pana rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Tañhi yathā papāte patitapuriso parassa paccayo hotuṃ na sakkoti, evaṃ vatthudubbalatāya dubbalattā rūpaṃ samuṭṭhāpetuṃ na sakkoti. Paṭisandhicittato pana uddhaṃ paṭhamabhavaṅgato pabhuti cittasamuṭṭhānakaṃ suddhaṭṭhakaṃ. Saddapātubhāvakāle paṭisandhikkhaṇato uddhaṃ pavattaututo ceva cittato ca saddanavakaṃ. Ye pana kabaḷikārāhārūpajīvino gabbhaseyyakasattā tesaṃ –

『『Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro』』ti. (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在所有的色法轉起的地方,結生心的住立剎那,因結生心而轉起的氣候變化,清凈的色法便顯現出來。然而,結生心並不生起色法。正如從高處墜落的人,無法成為他人的緣故一樣,因物體的脆弱和虛弱,色法的生起也無法實現。至於結生心的上方,從第一生起的心生起的清凈色法。在聲音顯現的時刻,從結生的剎那起,氣候變化和心的聲音也隨之轉起。而對於那些以食物為生的胎生者,他們的情況是—— 「母親所享用的食物、飲水和飲食; 因此他在那兒生起,便從母親的子宮出生。」

1.235);

Vacanato mātarā ajjhoharitāhārena anugate sarīre, opapātikānaṃ sabbapaṭhamaṃ attano mukhagataṃ kheḷaṃ ajjhoharaṇakāle āhārasamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakanti idaṃ āhārasamuṭṭhānassa suddhaṭṭhakassa utucittasamuṭṭhānānañca ukkaṃsato dvinnaṃ navakānaṃ vasena chabbīsatividhaṃ, pubbe ekekacittakkhaṇe tikkhattuṃ uppajjamānaṃ vuttaṃ kammasamuṭṭhānaṃ sattatividhanti channavutividhaṃ rūpaṃ tayo ca arūpino khandhāti samāsato navanavuti dhammā. Yasmā vāsaddo aniyato kadācideva pātubhāvato, tasmā duvidhampi taṃ apanetvā ime sattanavuti dhammā yathāsambhavaṃ sabbasattānaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Tesañhi suttānampi pamattānampi carantānampi khādantānampi pivantānampi divā ca rattiñca ete viññāṇapaccayā pavattanti. Tañca tesaṃ viññāṇapaccayabhāvaṃ parato vaṇṇayissāma.

Yaṃ panetamettha kammajarūpaṃ taṃ bhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu sabbapaṭhamaṃ patiṭṭhahantampi tisamuṭṭhānikarūpena anupatthaddhaṃ na sakkoti saṇṭhātuṃ, nāpi tisamuṭṭhānikaṃ tena anupatthaddhaṃ. Atha kho vātabbhāhatāpi catuddisavavatthāpitā naḷakalāpiyo viya, ūmivegabbhāhatāpi mahāsamudde katthaci laddhapatiṭṭhā bhinnavāhanikā viya ca aññamaññūpatthaddhānevetāni apatamānāni saṇṭhahitvā ekampi vassaṃ dvepi vassāni…pe… vassasatampi yāva tesaṃ sattānaṃ āyukkhayo vā puññakkhayo vā tāva pavattantīti. Evaṃ 『sabbabhavādīsu pavattito』pettha viññātabbo vinicchayo.

『Saṅgahā』ti ettha ca yaṃ āruppe pavattipaṭisandhīsu pañcavokārabhave ca pavattiyā viññāṇapaccayā nāmameva, yañca asaññīsu sabbattha pañcavokārabhave ca pavattiyā viññāṇapaccayā rūpameva, yañca pañcavokārabhave sabbattha viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, taṃ sabbaṃ nāmañca rūpañca nāmarūpañca nāmarūpanti evaṃ ekadesasarūpekasesanayena saṅgahetvā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbaṃ. Asaññīsu viññāṇābhāvā ayuttanti ce nāyuttaṃ. Idañhi –

Nāmarūpassa yaṃ hetu, viññāṇaṃ taṃ dvidhā mataṃ;

Vipākamavipākañca, yuttameva yato idaṃ.

Yañhi nāmarūpassa hetu viññāṇaṃ taṃ vipākāvipākabhedato dvidhā mataṃ. Idañca asaññasattesu kammasamuṭṭhānattā pañcavokārabhave pavattaabhisaṅkhāraviññāṇapaccayā rūpaṃ, tathā pañcavokāre pavattiyaṃ kusalādicittakkhaṇe kammasamuṭṭhānanti yuttameva idaṃ. Evaṃ 『saṅgahato』pettha viññātabbo vinicchayo.

『Paccayanayā』ti ettha hi –

Nāmassa pākaviññāṇaṃ, navadhā hoti paccayo;

Vatthurūpassa navadhā, sesarūpassa aṭṭhadhā.

Abhisaṅkhāraviññāṇaṃ, hoti rūpassa ekadhā;

Tadaññaṃ pana viññāṇaṃ, tassa tassa yathārahaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 1.235.); 根據這句話,母親所吞嚥的食物進入身體,對於化生者,在最初吞嚥自己口中的唾液時,食物所生的清凈八法生起。這食物所生的清凈八法,以及氣候和心所生的,最多有兩種九法,共二十六種。前面說過,在每一心剎那三次生起的業所生色有七十七種,總共有九十六種色法和三種無色蘊。簡而言之,有九十九法。因為"或"字是不確定的,有時才出現,所以去掉這兩種,這九十七法應當理解為所有有情的"識緣名色",根據各自的情況而定。因為對於他們,無論是睡著的、放逸的、行走的、吃的、喝的,無論白天還是晚上,這些都是因識而轉起。我們稍後會解釋它們是如何成為識的緣的。 在這裡,業生色雖然在諸有、生、趣、識住、有情居處中最先建立,但如果沒有三種所生色的支撐,就無法安住,三種所生色也是如此。就像被風吹動的四面八方的蘆葦叢,或者被波浪沖擊的大海中找到立足之地的破船一樣,它們互相支撐,不會倒下,安住下來,一年、兩年...乃至百年,直到那些有情的壽命盡或福盡為止。這樣,應當從"在一切有等中轉起"來理解判斷。 "總括"中,在無色界的轉起和結生,以及在五蘊有的轉起中,只有名法是識緣;在無想有情中,在一切五蘊有的轉起中,只有色法是識緣;在五蘊有中,一切處都是名色是識緣。這一切的名和色和名色,應當以一部分代表全體的方式總括為"識緣名色"。如果說在無想有情中沒有識,所以不合理,這並不正確。因為: 名色的因是識,這被認為有兩種; 果報和非果報,這是合理的。 因為作為名色之因的識,被認為有果報和非果報兩種。在無想有情中,因為是業所生,在五蘊有的轉起中,是行識緣的色法;同樣,在五蘊有的轉起中,在善等心的剎那,是業所生的。這是合理的。這樣,應當從"總括"來理解判斷。 "緣的方法"中: 對名法,果報識成為九種緣; 對所依色,九種緣;對其餘色法,八種緣。 行識對色法成為一種緣; 其他的識,對各自的法,根據情況而定。

Yañhetaṃ paṭisandhiyaṃ pavattiyaṃ vā vipākasaṅkhātaṃ nāmaṃ, tassa rūpamissassa vā rūpaamissassa vā paṭisandhikaṃ vā aññaṃ vā vipākaviññāṇaṃ sahajātaaññamaññanissayasampayuttavipākaāhāraindriyaatthiavigatapaccayehi navadhā paccayo hoti. Vatthurūpassa paṭisandhiyaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākaāhāraindriyavippayuttaatthiavigatapaccayehi navadhā paccayo hoti. Ṭhapetvā pana vatthurūpaṃ sesarūpassa imesu navasu aññamaññapaccayaṃ apanetvā sesehi aṭṭhahi paccayehi paccayo hoti. Abhisaṅkhāraviññāṇaṃ pana asaññasattarūpassa vā pañcavokāre vā kammajassa suttantikapariyāyena upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti. Avasesaṃ paṭhamabhavaṅgato pabhuti sabbampi viññāṇaṃ tassa tassa nāmarūpassa yathārahaṃ paccayo hotīti veditabbaṃ. Vitthārato pana tassa paccayanaye dassiyamāne sabbāpi paṭṭhānakathā vitthāretabbā hotīti na taṃ ārabhāma.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『『paṭisandhināmarūpaṃ viññāṇapaccayā hotī』』ti? Suttato yuttito ca. Sutte hi 『『cittānuparivattino dhammā』』tiādinā (dha. sa. dukamātikā 62) nayena bahudhā vedanādīnaṃ viññāṇapaccayatā siddhā. Yuttito pana –

Cittajena hi rūpena, idha diṭṭhena sijjhati;

Adiṭṭhassāpi rūpassa, viññāṇaṃ paccayo iti.

Citte hi pasanne appasanne vā tadanurūpāni rūpāni uppajjamānāni diṭṭhāni. Diṭṭhena ca adiṭṭhassa anumānaṃ hotīti iminā idha diṭṭhena cittajarūpena adiṭṭhassāpi paṭisandhirūpassa viññāṇaṃ paccayo hotīti jānitabbametaṃ. Kammasamuṭṭhānassāpi hi tassa cittasamuṭṭhānasseva viññāṇapaccayatā paṭṭhāne (paṭṭhā. 1.1.53, 419) āgatāti. Evaṃ paccayanayato pettha viññātabbo vinicchayo.

Ettha ca 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti bhāsamānena bhagavatā yasmā upaparikkhamānānaṃ paṇḍitānaṃ paramatthato nāmarūpamattameva pavattamānaṃ dissati, na satto, na poso; tasmā appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ hotīti.

Viññāṇapaccayā nāmarūpapadaniddeso.

Saḷāyatanapadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 在結生或轉起中被稱為果報的名法,無論是與色法混合還是不混合,無論是結生識還是其他果報識,都以俱生、相互、依止、相應、果報、食、根、有、不離去這九種緣成為緣。對於所依色,在結生時以俱生、相互、依止、果報、食、根、不相應、有、不離去這九種緣成為緣。除了所依色之外,對其餘色法,在這九種緣中去掉相互緣,以其餘八種緣成為緣。而行識對無想有情的色法或五蘊有中的業生色,根據經典的方法,只以親依止的方式成為一種緣。應當理解,從第一有分心開始,其餘一切識對各自的名色,根據情況成為緣。若詳細解說其緣的方法,就需要闡述所有的發趣論的內容,因此我們不在此展開。 在這裡可能會有疑問:如何知道"結生名色是以識為緣"?從經典和理論兩方面來說。在經中,通過"隨心轉的法"等多種方式,已經確立了受等是以識為緣。從理論上說: 因為在此見到心生色, 所以知道識是未見色的緣。 因為我們看到,當心清凈或不清凈時,相應的色法生起。通過已見的可以推斷未見的,所以應當知道,通過在此見到的心生色,可以推知識也是未見的結生色的緣。因為在《發趣論》中也說,對於業所生的色法,識也像對心所生的色法一樣是緣。這樣,應當從"緣的方法"來理解判斷。 在這裡,當世尊說"識緣名色"時,因為對於觀察的智者來說,從究竟意義上只看到名色在運作,而不是有情或人;因此,這是沙門、婆羅門、天、魔、梵或世間任何人都無法推翻的無上法輪的轉動。 識緣名色的解釋完畢。 六處的解釋

  1. Nāmarūpapaccayā saḷāyatananiddese –

Nāmaṃ khandhattayaṃ rūpaṃ, bhūtavatthādikaṃ mataṃ;

Katekasesaṃ taṃ tassa, tādisasseva paccayo.

Yañhetaṃ saḷāyatanassa paccayabhūtaṃ nāmarūpaṃ, tattha nāmanti vedanādikkhandhattayaṃ, rūpaṃ pana sakasantatipariyāpannaṃ niyamato cattāri bhūtāni cha vatthūni jīvitindriyanti evaṃ bhūtavatthādikaṃ matanti veditabbaṃ. Taṃ pana 『『nāmañca rūpañca nāmarūpañca nāmarūpa』』nti evaṃ katekasesaṃ 『『chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatana』』nti evaṃ katekasesasseva saḷāyatanassa paccayoti veditabbaṃ. Kasmā? Yasmā āruppe nāmameva paccayo. Tañca chaṭṭhāyatanasseva, na aññassa. 『『Nāmapaccayā chaṭṭhāyatana』』nti hi abyākatavāre vakkhati. Idha saṅgahitameva hi tattha vibhattanti veditabbaṃ.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『『nāmarūpaṃ saḷāyatanassa paccayo』』ti? Nāmarūpabhāve bhāvato. Tassa tassa hi nāmassa rūpassa ca bhāve taṃ taṃ āyatanaṃ hoti, na aññathā. Sā panassa tabbhāvabhāvībhāvatā paccayanayasmiññeva āvibhavissati. Tasmā –

Paṭisandhiyaṃ pavatte vā, hoti yaṃ yassa paccayo;

Yathā ca paccayo hoti, tathā neyyaṃ vibhāvinā.

Tatrāyaṃ atthadīpanā –

Nāmameva hi āruppe, paṭisandhipavattisu;

Paccayo sattadhā chaṭṭhā, hoti taṃ avakaṃsato.

Kathaṃ? 『Paṭisandhiyaṃ』 tāva avakaṃsato sahajātaaññamaññanissayasampayuttavipākaatthiavigatapaccayehi sattadhā nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

『Pavatte』pi vipākaṃ vuttanayeneva paccayo hoti. Itaraṃ pana avakaṃsato vuttappakāresu paccayesu vipākapaccayavajjehi chahi paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Aññasmimpi bhave nāmaṃ, tatheva paṭisandhiyaṃ;

Chaṭṭhassa itaresaṃ taṃ, chahākārehi paccayo.

Āruppato hi aññasmimpi pañcavokārabhave taṃ vipākanāmaṃ hadayavatthuno sahāyaṃ hutvā chaṭṭhassa manāyatanassa yathā āruppe vuttaṃ tatheva avakaṃsato sattadhā paccayo hoti. Itaresaṃ panetaṃ pañcannaṃ cakkhāyatanādīnaṃ catumahābhūtasahāyaṃ hutvā sahajāta nissayavipākavippayuttaatthiavigatavasena chahākārehi paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Pavattepi tathā hoti, pākaṃ pākassa paccayo;

Apākaṃ avipākassa, chadhā chaṭṭhassa paccayo.

Pavattepi hi pañcavokārabhave yathā paṭisandhiyaṃ, tatheva vipākanāmaṃ vipākassa chaṭṭhāyatanassa avakaṃsato sattadhā paccayo hoti. Avipākaṃ pana avipākassa chaṭṭhassa avakaṃsatova tato vipākapaccayaṃ apanetvā chadhāva paccayo hoti. Vuttanayeneva panettha ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Tattheva sesapañcannaṃ, vipākaṃ paccayo bhave;

Catudhā avipākampi, evameva pakāsitaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 229. 在名色緣六處的解釋中—— 名為三蘊,色被認為是大種、所依等; 這是一部分代表全體,它是同類的緣。 這裡,作為六處的緣的名色中,名是指受等三蘊,色則應理解為屬於自相續的四大種、六所依和命根等,被認為是大種、所依等。這"名和色和名色"以一部分代表全體的方式,應理解為"第六處和六處"的緣。為什麼?因為在無色界中只有名是緣。而且它只是第六處的緣,不是其他處的緣。因為在無記分別中會說"名緣第六處"。應當理解,這裡所包含的就是在那裡所分別的。 這裡可能會有疑問:如何知道"名色是六處的緣"?因為名色存在時它就存在。因為當某種名和色存在時,相應的處就存在,不會有其他情況。而它們之間的這種相互依存關係將在緣的方法中變得明顯。因此—— 在結生或轉起中,是什麼的緣; 以及如何成為緣,智者應如此了知。 這裡是對意義的闡明—— 在無色界的結生和轉起中, 名至少以七種方式成為第六處的緣。 怎麼樣呢?首先,在"結生"時,名至少以俱生、相互、依止、相應、果報、有、不離去這七種方式成為第六處的緣。此外,有些以因緣,有些以食緣等其他方式成為緣。應當根據這個瞭解最多和最少的情況。 在"轉起"中,果報名也以前面所說的方式成為緣。而其他的名,至少以前面所說的緣中除去果報緣的六種方式成為緣。此外,有些以因緣,有些以食緣等其他方式成為緣。應當根據這個瞭解最多和最少的情況。 在其他有中,名在結生時, 對第六處和其他處,以六種方式成為緣。 因為在除無色界外的五蘊有中,那果報名與心所依處一起,對第六意處,如同在無色界所說的那樣,至少以七種方式成為緣。而對其他五處,即眼處等,與四大種一起,以俱生、依止、果報、不相應、有、不離去這六種方式成為緣。此外,有些以因緣,有些以食緣等其他方式成為緣。應當根據這個瞭解最多和最少的情況。 在轉起中也是如此,果報對果報是緣; 非果報對非果報,以六種方式是第六處的緣。 在五蘊有的轉起中,如同在結生時一樣,果報名對果報第六處,至少以七種方式成為緣。而非果報對非果報第六處,至少從中去掉果報緣,只以六種方式成為緣。這裡也應如前所說的方式瞭解最多和最少的情況。 在那裡,對其餘五處,果報成為緣; 非果報也是如此,以四種方式被解釋。

Tattheva hi pavatte sesānaṃ cakkhāyatanādīnaṃ pañcannaṃ cakkhuppasādādivatthukampi itarampi vipākanāmaṃ pacchājātavippayuttaatthiavigatapaccayehi catudhā paccayo hoti. Yathā ca vipākaṃ, avipākampi evameva pakāsitaṃ. Tasmā kusalādibhedampi tesaṃ catudhā paccayo hotīti veditabbaṃ. Evaṃ tāva nāmameva paṭisandhiyaṃ pavatte vā yassa yassa āyatanassa paccayo hoti, yathā ca hoti, tathā veditabbaṃ.

Rūpaṃ panettha āruppa-bhave bhavati paccayo;

Na ekāyatanassāpi, pañcakkhandhabhave pana.

Rūpato sandhiyaṃ vatthu, chadhā chaṭṭhassa paccayo;

Bhūtāni catudhā honti, pañcannaṃ avisesato.

Rūpato hi paṭisandhiyaṃ vatthurūpaṃ chaṭṭhassa manāyatanassa sahajātaaññamaññanissayavippayuttaatthiavigatapaccayehi chadhā paccayo hoti. Cattāri pana bhūtāni avisesato paṭisandhiyaṃ pavatte ca yaṃ yaṃ āyatanaṃ uppajjati, tassa tassa vasena pañcannampi cakkhāyatanādīnaṃ sahajātanissayaatthiavigatapaccayehi catudhā paccayā honti.

Tidhā jīvitametesaṃ, āhāro ca pavattiyaṃ;

Tāneva chadhā chaṭṭhassa, vatthu tasseva pañcadhā.

Etesaṃ pana cakkhādīnaṃ pañcannaṃ paṭisandhiyaṃ pavatte ca atthiavigataindriyavasena rūpajīvitaṃ tidhā paccayo hoti.

『Āhāro cā』ti āhāro ca atthiavigataāhāravasena tidhā paccayo hoti. So ca kho ye sattā āhārūpajīvino, tesaṃ āhārānugate kāye pavattiyaṃyeva, no paṭisandhiyaṃ. Tāni pana pañca cakkhāyatanādīni chaṭṭhassa cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇasaṅkhātassa manāyatanassa nissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena chahākārehi paccayā honti pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Ṭhapetvā pana pañca viññāṇāni tasseva avasesamanāyatanassa vatthurūpaṃ nissayapurejātavippayuttaatthiavigatavasena pañcadhā paccayo hoti pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Evaṃ rūpameva paṭisandhiyaṃ pavatte vā yassa yassa āyatanassa paccayo hoti yathā ca hoti tathā veditabbaṃ.

Nāmarūpaṃ panubhayaṃ, hoti yaṃ yassa paccayo;

Yathā ca tampi sabbattha, viññātabbaṃ vibhāvinā.

Seyyathidaṃ – paṭisandhiyaṃ tāva pañcavokārabhave khandhattayavatthurūpasaṅkhātaṃ nāmarūpaṃ chaṭṭhāyatanassa sahajātaaññamaññanissayavipākasampayuttavippayuttaatthiavigatapaccayādīhi paccayo hotīti idamettha mukhamattaṃ. Vuttanayānusārena pana sakkā sabbaṃ yojetunti na ettha vitthāro dassitoti.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanapadaniddeso.

Phassapadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,轉起中,其他的眼處等五處,眼的清凈等所依,果報名稱是與後生相應的,依止、相應、果報、不相應、有、不離去這幾種緣成為緣。果報與非果報也是如此,被解釋為這樣的。因此,善等的種類也是以四種方式成為緣。這樣,名在結生或轉起中,作為各自的處的緣,應當如此理解。 色法在這裡則在無色有中成為緣; 而在五蘊有中,甚至對單一處也是如此。 從色法的角度看,作為所依的對象,第六處的緣以六種方式成為緣; 四大種以四種方式存在,五種沒有區別。 從色法的結生來看,作為所依的對象,第六意處的緣以俱生、相互、依止、果報、不相應、有、不離去這六種緣成為緣。而四大種在轉起中,無論是哪個處生起,五種眼處等也以四種緣存在。 在這方面,生命是三種的,食物也是如此; 它們在第六處的緣中也是五種。 對於這些眼等處,在結生或轉起中,依止於色法的生命是三種的。 「食物」是指依止於食物的生命是三種的。那些以食物為生的有情,在身體的轉起中,確實如此,而不是在結生中。對於這五種眼處等,第六處的眼、耳、鼻、舌、身體、意識等,依止於前生的感官,以六種方式成為緣,在轉起中,而不是結生中。除了這五種意識外,作為其餘的所依,第六處的色法依止於前生的感官,以五種方式成為緣,在轉起中,而不是結生中。這樣,色法在結生或轉起中,作為各自的處的緣,應當如此理解。 名色則是兩者,作為各自的緣; 如同在各處,智者應當如此理解。 例如,在結生中,五蘊有的三蘊作為所依的對象,名色以俱生、相互、依止、果報、相應、有、不離去等幾種緣成為第六處的緣,這裡是其主要內容。根據所說的方式,能夠將所有的內容結合起來,而不是在這裡展開詳細的解釋。 名色緣六處的解釋完畢。 觸的解釋。

  1. Saḷāyatanapaccayā phassaniddese –

Chaḷeva phassā saṅkhepā, cakkhusamphassaādayo;

Viññāṇamiva battiṃsa, vitthārena bhavanti te.

『Saṅkhepato』 hi pāḷiyaṃ cakkhusamphassoti ādayo chaḷeva phassā āgatā. Vitthārena pana cakkhusamphassādayo pañca kusalavipākā pañca akusalavipākāti dasa, sesā bāvīsati lokiyavipākaviññāṇasampayuttā ca bāvīsatīti evaṃ sabbepi saṅkhārapaccayā vuttaviññāṇamiva bāttiṃsa honti. Yaṃ panetassa bāttiṃsavidhassāpi phassassa paccayo saḷāyatanaṃ. Tattha –

Chaṭṭhena saha ajjhattaṃ, cakkhādiṃ bāhirehipi;

Saḷāyatanamicchanti, chahi saddhiṃ vicakkhaṇā.

Tattha ye tāva 『『upādinnakapavattikathā aya』』nti ekasantatipariyāpannameva paccayaṃ paccayuppannañca dīpenti, te chaṭṭhāyatanapaccayā phassoti pāḷianusārato āruppe chaṭṭhāyatanañca aññattha sabbasaṅgahato saḷāyatanañca phassassa paccayoti ekadesasarūpekasesaṃ katvā chaṭṭhena saha ajjhattaṃ cakkhādiṃ saḷāyatananti icchanti. Tañhi chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatanantveva saṅghaṃ gacchati. Ye pana paccayuppannameva ekasantatipariyāpannaṃ dīpenti, paccayaṃ pana bhinnasantānampi, te yaṃ yaṃ āyatanaṃ phassassa paccayo hoti taṃ sabbaṃ dīpentā bāhirampi pariggahetvā tadeva chaṭṭhena saha ajjhattaṃ bāhirehipi rūpāyatanādīhi saddhiṃ saḷāyatananti icchanti. Tampi hi chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatananti etesaṃ ekasese kate saḷāyatanantveva saṅkhaṃ gacchati.

Etthāha – na sabbāyatanehi eko phasso sambhoti, nāpi ekamhā āyatanā sabbe phassā, ayañca saḷāyatanapaccayā phassoti ekova vutto, so kasmāti? Tatridaṃ vissajjanaṃ – saccametaṃ. Sabbehi eko ekamhā vā sabbe na sambhonti, sambhoti pana anekehi eko; yathā cakkhusamphasso cakkhāyatanā rūpāyatanā cakkhuviññāṇasaṅkhātā manāyatanā avasesā sampayuttadhammāyatanā cāti evaṃ sabbattha yathānurūpaṃ yojetabbaṃ. Tasmā eva hi –

Eko panekāyatana-ppabhavo iti dīpito;

Phassoyaṃ ekavacana-niddesenidha tādinā.

『Ekavacananiddesenā』ti saḷāyatanapaccayā phassoti iminā hi ekavacananiddesena anekehi āyatanehi eko phasso hotīti tādinā dīpitoti attho. Āyatanesu pana –

Chadhā pañca tato ekaṃ, navadhā bāhirāni cha;

Yathāsambhavametassa, paccayatte vibhāvaye.

Tatrāyaṃ vibhāvanā – cakkhāyatanādīni tāva pañca cakkhusamphassādibhedato pañcavidhassa phassassa nissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena chadhā paccayā honti. Tato paraṃ ekaṃ vipākamanāyatanaṃ anekabhedassa vipākamanosamphassassa sahajātaaññamaññanissayavipākaāhāraindriyasampayuttaatthiavigatavasena navadhā paccayo hoti. Bāhiresu pana rūpāyatanaṃ cakkhusamphassassa ārammaṇapurejātaatthiavigatavasena catudhā paccayo hoti. Tathā saddāyatanādīni sotasamphassādīnaṃ. Manosamphassassa pana tāni dhammāyatanañca tathā ca ārammaṇapaccayamatteneva cāti evaṃ bāhirāni cha yathāsambhavametassa paccayatte vibhāvayeti.

Saḷāyatanapaccayā phassapadaniddeso.

Vedanāpadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 230. 在六處緣觸的解釋中—— 六種觸法簡要來說,眼觸等; 如同識法的三十種,詳細來說,它們存在。 「從簡要來說」,在巴利文中,眼觸等六種觸法已經出現。詳細來說,眼觸等有五種善果和五種惡果,共有十種,其餘的則是二十二種世俗果報識相應的,因此總共是三十種,如同所說的緣法。至於這些三十種觸法的緣則是六處。 在這裡—— 第六處與內在的眼等一起, 六處與外在的也一起; 六處的觸法是由此而來, 與六種一起,智者應當明瞭。 在這裡,那些說「這是依賴於所取的轉起之法」的,只有一條相續的緣法,說明了緣法的產生,這些是由第六處的緣法所生的觸法;而六處的觸法與其他的觸法,整體上被稱為六處的觸法。因為在這裡,六處的觸法與六處的觸法是相互關聯的。 在此應當注意——並非所有的處都能產生一種觸法,也並非從一個處就能產生所有的觸法,而是通過六處的緣法來說明一種觸法,為什麼呢?對此的解釋是——確實如此。並非所有處能產生一種觸法,但許多處能產生一種觸法;例如,眼觸與眼處、色法、眼識、意識,以及其他相應法則,皆應如此理解。因此確實是—— 一個卻由多處所生, 觸法此處以單一的方式被描述。 「以單一的方式描述」,因此觸法是由六處緣法所生的,這裡以單一的方式描述,意味著由多個處所生的單一觸法。至於處的方面—— 六處中有五種,外在的有九種; 根據適當的情況,緣法應當被闡明。 在這裡,闡明如下——眼處等五處,因眼觸等的不同而產生的五種觸法,依止於前生的感官,以不相應的方式成為六種緣。之後,一個果報的意識處,因多種不同的果報意識的眼觸等相應的緣,成為九種緣。至於外在的色法,眼觸的緣依止於所依的對象,成為四種緣。聲音處等也如此。至於意識觸法,那些法則是由法處所依,僅依賴於所依的對象而已,因此外在的六處根據適當的情況闡明緣法。 六處緣觸的解釋完畢。 感受的解釋。

  1. Phassapaccayā vedanāniddese –

Dvārato vedanā vuttā, cakkhusamphassajādikā;

Chaḷeva tā pabhedena, ekūnanavutī matā.

Cakkhusamphassajāvedanātiādinā hi nayena pāḷiyaṃ imā cakkhusamphassajādikā dvārato chaḷeva vedanā vuttā. Tā pana pabhedena ekūnanavutiyā cittehi sampayuttattā ekūnanavutīti matā.

Vedanāsu panetāsu, idha bāttiṃsa vedanā;

Vipākacittayuttāva, adhippetāti bhāsitā.

Aṭṭhadhā tattha pañcannaṃ, pañcadvāramhi paccayo;

Sesānaṃ ekadhā phasso, manodvārepi so tathā.

Tattha hi pañcadvāre cakkhupasādādivatthukānaṃ pañcannaṃ vedanānaṃ cakkhusamphassādiko phasso sahajātaaññamaññanissayavipākaāhārasampayuttaatthiavigatavasena aṭṭhadhā paccayo hoti. Sesānaṃ pana ekekasmiṃ dvāre sampaṭicchanasantīraṇatadārammaṇavasena pavattānaṃ kāmāvacaravipākavedanānaṃ cakkhusamphassādiko phasso upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti.

『Manodvārepi so tathā』ti manodvārepi hi tadārammaṇavasena pavattānaṃ kāmāvacaravipākavedanānaṃ so sahajātamanosamphassasaṅkhāto phasso tatheva aṭṭhadhā paccayo hoti, paṭisandhibhavaṅgacutivasena ca pavattānaṃ tebhūmakavipākavedanānampi. Yā panetā manodvāre tadārammaṇavasena pavattā kāmāvacaravedanā, tāsaṃ manodvāre āvajjanasampayutto manosamphasso upanissayavasena ekadhā paccayo hotīti.

Phassapaccayā vedanāpadaniddeso.

Taṇhāpadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 231. 在觸緣受的解釋中—— 從門的角度說,受被稱為眼觸所生等; 這六種受,從分類來看,被認為有八十九種。 因為在巴利文中,以"眼觸所生受"等方式,從門的角度說明了這六種受。而這些受,從分類來看,因為與八十九種心相應,所以被認為有八十九種。 在這些受中,這裡所指的三十二種受; 只是與果報心相應的,被如此解釋。 在五門中,對五種受有八種緣; 對其餘的受,觸是一種緣,在意門中也是如此。 在這裡,在五門中,對以眼凈色等為所依的五種受,眼觸等以俱生、相互、依止、果報、食、相應、有、不離去這八種方式成為緣。而對其餘的受,在每一門中,以領受、推度、彼所緣的方式轉起的欲界果報受,眼觸等只以親依止的方式成為一種緣。 "在意門中也是如此",因為在意門中,對以彼所緣的方式轉起的欲界果報受,那被稱為俱生意觸的觸,同樣以八種方式成為緣,對以結生、有分、死的方式轉起的三界果報受也是如此。而對那些在意門中以彼所緣的方式轉起的欲界受,意門中與轉向相應的意觸,以親依止的方式成為一種緣。 觸緣受的解釋完畢。 愛的解釋。

  1. Vedanāpaccayā taṇhāniddese –

Rūpataṇhādibhedena, cha taṇhā idha dīpitā;

Ekekā tividhā tattha, pavattākārato matā.

Imasmiñhi vedanāpaccayā taṇhāniddese 『seṭṭhiputto brāhmaṇaputto』ti pitito nāmavasena putto viya imā rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti ārammaṇato nāmavasena cha taṇhā dīpitā pakāsitā kathitāti attho. Tattha rūpe taṇhā rūpataṇhāti iminā nayena padattho veditabbo.

Tāsu ca pana taṇhāsu ekekā taṇhā pavattiākārato kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhāti evaṃ tividhā matā. Rūpataṇhā eva hi yadā cakkhussa āpāthagataṃ rūpārammaṇaṃ kāmassādavasena assādayamānā pavattati, tadā kāmataṇhā nāma hoti. Yadā tadevārammaṇaṃ dhuvaṃ sassatanti pavattāya sassatadiṭṭhiyā saddhiṃ pavattati, tadā bhavataṇhā nāma hoti. Sassatadiṭṭhisahagato hi rāgo bhavataṇhāti vuccati. Yadā pana tadevārammaṇaṃ 『『ucchijjati vinassatī』』ti pavattāya ucchedadiṭṭhiyā saddhiṃ pavattati, tadā vibhavataṇhā nāma hoti. Ucchedadiṭṭhisahagato hi rāgo vibhavataṇhāti vuccati. Eseva nayo saddataṇhādīsupīti etā aṭṭhārasa taṇhā honti.

Tā ajjhattarūpādīsu aṭṭhārasa, bahiddhā aṭṭhārasāti chattiṃsa. Iti atītā chattiṃsa, anāgatā chattiṃsa, paccuppannā chattiṃsāti aṭṭhasataṃ taṇhā honti. Tā pana saṃṅkhippamānā rūpādiārammaṇavasena cha, kāmataṇhādivasena vā tissova taṇhā hontīti veditabbā. Yasmā panime sattā puttaṃ assādetvā putte mamattena dhātiyā viya rūpādiārammaṇavasena uppajjamānaṃ vedanaṃ assādetvā vedanāya mamattena rūpādiārammaṇadāyakānaṃ cittakāragandhabbagandhikasūdatantavāyarasāyanavidhāyakavejjādīnaṃ mahāsakkāraṃ karonti, tasmā sabbāpesā vedanāpaccayā taṇhā hotīti veditabbā.

Yasmā cettha adhippetā, vipākasukhavedanā;

Ekāva ekadhā cesā, tasmā taṇhāya paccayo.

『Ekadhā』ti upanissayapaccayena paccayo hoti. Yasmā vā –

Dukkhī sukhaṃ patthayati, sukhī bhiyyopi icchati;

Upekkhā pana santattā, sukhamicceva bhāsitā.

Taṇhāya paccayā tasmā, honti tissopi vedanā;

Vedanāpaccayā taṇhā, iti vuttā mahesinā.

Vedanā paccayā cāpi, yasmā nānusayaṃ vinā;

Hoti tasmā na sā hoti, brāhmaṇassa vusīmatoti.

Vedanāpaccayā taṇhāpadaniddeso.

Upādānapadaniddeso

  1. 在受緣渴求的解釋中—— 根據色渴求的不同,這裡提到六種渴求; 每一種在此被認為是三種,從轉起的方式來看。 在這受緣渴求的解釋中,「最上等的,婆羅門之子」就像是父親的名字所稱的兒子一樣,這裡的色渴求……等……法渴求以對象的名稱被提到,共有六種渴求被揭示。這裡的色渴求應當理解為「色渴求」。 在這些渴求中,每一種渴求根據轉起的方式被認為是欲渴求、存在渴求、和棄渴求,因而被認為是三種。色渴求確實是,當眼睛所接觸的色法作為慾望的對象被享受時,那就是欲渴求。當同一對像被認為是恒常不變的,被認為是永恒的,因此與永恒見相應時,那就是存在渴求。與永恒見相應的貪慾被稱為存在渴求。當同一對像被認為是「會消失、會滅亡」的,被認為與斷滅見相應時,那就是棄渴求。與斷滅見相應的貪慾被稱為棄渴求。此類推,關於信渴求等,這樣便有十八種渴求。 在內在的色等方面有十八種,在外在的則有三十六種。如此,過去有三十六種,未來有三十六種,現在有三十六種,這樣總共有一百零八種渴求。而這些渴求,簡要來說,以色等對像為依據的有六種,欲渴求等方面則有三種,故應理解為只有三種渴求。因為這些眾生像是以「兒子」為名的父親一樣,以色等對像為依據生起的受,因而以受為名的給予者,像是心、色、香、味、觸等的主宰者,因而產生極大的尊重,因此所有這些受緣渴求都是應當理解的。 因為這裡所指的是,果報的快樂受; 每一種都是以一種的方式,因此渴求是緣。 「以一種的方式」是指親依止的緣。因為—— 痛苦者渴求快樂,快樂者更渴求; 而平等者則寧靜,渴求快樂的確如此。 因渴求而生的因此,三種受也存在; 受緣渴求,如此被偉者所說。 受緣也如此,因為沒有潛藏的; 因此它不成為,婆羅門的完美者。 受緣渴求的解釋完畢。 執取的解釋。

  2. Taṇhāpaccayā upādānaniddese –

Upādānāni cattāri, tāni atthavibhāgato;

Dhammasaṅkhepavitthārā, kamato ca vibhāvaye.

Pāḷiyañhi upādānanti kāmupādānaṃ…pe… attavādupādānanti imāni cattāri upādānāni āgatāni. Tesaṃ ayaṃ atthavibhāgo – vatthusaṅkhātaṃ kāmaṃ upādiyatīti kāmupādānaṃ. Kāmo ca so upādānañcātipi kāmupādānaṃ. Upādānanti daḷhaggahaṇaṃ. Daḷhattho hettha upasaddo upāyāsa-upakaṭṭhādīsu viya. Tathā diṭṭhi ca sā upādānañcāti diṭṭhupādānaṃ. Diṭṭhiṃ upādiyatīti vā diṭṭhupādānaṃ. Sassato attā ca loko cātiādīsu hi purimadiṭṭhiṃ uttaradiṭṭhi upādiyati. Tathā sīlabbataṃ upādiyatīti sīlabbatupādānaṃ. Sīlabbatañca taṃ upādānañcātipi sīlabbatupādānaṃ. Gosīlagovatādīni hi evaṃ suddhīti abhinivesato sayameva upādānānīti. Tathā vadanti etenāti vādo, upādiyanti etenāti upādānaṃ. Kiṃ vadanti upādiyanti vā? Attānaṃ. Attano vādupādānaṃ attavādupādānaṃ. Attavādamattameva vā attāti upādiyanti etenāti attavādupādānaṃ. Ayaṃ tāva tesaṃ atthavibhāgo.

『Dhammasaṅkhepavitthāre』 pana kāmupādānaṃ tāva 『『tattha katamaṃ kāmupādānaṃ? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ – idaṃ vuccati kāmupādāna』』nti āgatattā saṅkhepato taṇhādaḷhattaṃ vuttaṃ. Taṇhādaḷhattaṃ nāma purimataṇhāupanissayapaccayena daḷhasambhūtā uttarataṇhā eva. Keci panāhu – appattavisayapatthanā taṇhā, andhakāre corassa hatthappasāraṇaṃ viya. Sampattavisayaggahaṇaṃ upādānaṃ, tasseva bhaṇḍaggahaṇaṃ viya. Appicchatāsantuṭṭhitāpaṭipakkhā ca te dhammā. Tathā pariyesanārakkhadukkhamūlāti. Sesupādānattayaṃ pana saṅkhepato diṭṭhimattameva.

Vitthārato pana pubbe rūpādīsu vuttāya aṭṭhasatappabhedāyapi taṇhāya daḷhabhāvo kāmupādānaṃ. Dasavatthukā micchādiṭṭhi diṭṭhupādānaṃ. Yathāha – 『『tattha katamaṃ diṭṭhupādānaṃ? Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… sacchikatvā pavedentīti yā evarūpā diṭṭhi…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati diṭṭhupādāna』』nti (dha. sa. 1221; vibha. 938) sīlavatehi suddhiparāmasanaṃ pana sīlabbatupādānaṃ. Yathāha – 『『tattha katamaṃ sīlabbatupādānaṃ? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi, vatena suddhi, sīlabbatena suddhīti yā evarūpā diṭṭhi…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati sīlabbatupādāna』』nti (dha. sa. 1222; vibha. 938). Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi attavādupādānaṃ. Yathāha – 『『tattha katamaṃ attavādupādānaṃ? Idha assutavā puthujjano…pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati attavādupādāna』』nti (dha. sa. 1223; vibha. 938). Ayamettha dhammasaṅkhepavitthāro.

『Kamato』ti ettha pana tividho kamo – uppattikkamo, pahānakkamo, desanākkamo ca. Tattha anamatagge saṃsāre imassa paṭhamaṃ uppattīti abhāvato kilesānaṃ nippariyāyena uppattikkamo na vuccati. Pariyāyena pana yebhuyyena ekasmiṃ bhave attaggāhapubbaṅgamo sassatucchedābhiniveso. Tato 『『sassato ayaṃ attā』』ti gaṇhato attavisuddhatthaṃ sīlabbatupādānaṃ, ucchijjatīti gaṇhato paralokanirapekkhassa kāmupādānanti evaṃ paṭhamaṃ attavādupādānaṃ, tato diṭṭhisīlabbatakāmupādānānīti ayametesaṃ ekasmiṃ bhave uppattikkamo.

以下是巴利文的完整直譯: 233. 在渴愛緣執取的解釋中—— 四種執取,從意義的分析來看; 從法的簡略和詳細,以及次第來闡明。 在巴利文中,執取被說為欲執取……乃至……我語執取,這四種執取被提到。它們的意義分析如下:執取被稱為欲的對象,因此是欲執取。欲和執取,因此也是欲執取。執取意味著牢固的抓取。這裡的"upa"字首表示堅固的意思,如在"憂惱"、"靠近"等詞中一樣。同樣,見解和執取,因此是見執取。或者說,執取見解,因此是見執取。因為在"我和世界是永恒的"等見解中,後面的見解執取前面的見解。同樣,執取戒禁,因此是戒禁取。戒禁和執取,因此也是戒禁取。因為牛戒、牛禁等被認為是清凈的,因此本身就是執取。同樣,以此說話,因此是語;以此執取,因此是執取。說什麼或執取什麼?自我。自我的語言執取是我語執取。或者說,僅僅是自我的語言,以此執取,因此是我語執取。這是它們的意義分析。 在"法的簡略和詳細"中,首先欲執取被說為:"什麼是欲執取?對欲的欲求、欲貪、欲喜、欲愛、欲戀、欲熱惱、欲迷醉、欲執著——這被稱為欲執取。"因此簡略來說,是渴愛的堅固。渴愛的堅固意味著以前面的渴愛為親依止緣而生起的更強烈的後面的渴愛。有些人說:渴愛是對未得到的對象的欲求,如同小偷在黑暗中伸手。執取是對已得到的對象的抓取,如同抓住那個物品。它們是少欲知足的對立法。同樣,它們是尋求、保護和苦的根源。其餘三種執取簡略來說只是見解而已。 詳細來說,前面所說的對色等一百零八種渴愛的堅固狀態是欲執取。十事邪見是見執取。如所說:"什麼是見執取?沒有佈施,沒有供養……乃至……親自證知后宣說——這樣的見解……乃至……顛倒執著——這被稱為見執取。"而以戒禁為清凈的執著是戒禁取。如所說:"什麼是戒禁取?在此之外,沙門婆羅門以戒為清凈,以禁為清凈,以戒禁為清凈——這樣的見解……乃至……顛倒執著——這被稱為戒禁取。"二十事有身見是我語執取。如所說:"什麼是我語執取?在此,未聽聞的凡夫……乃至……未受訓練于善士法,認為色是我……乃至……顛倒執著——這被稱為我語執取。"這是這裡法的簡略和詳細。 "次第"在這裡有三種:生起的次第、斷除的次第和教說的次第。在這裡,因為在無始的輪迴中沒有"這個最先生起"的說法,所以不說煩惱的無比喻的生起次第。但是比喻來說,通常在一生中,首先是以我執為先導的常見和斷見的執著。然後,對於執著"這個我是常恒的"人來說,爲了自我清凈而有戒禁取;對於執著"會斷滅"的人來說,不顧及來世而有欲執取。這樣,首先是我語執取,然後是見執取、戒禁取和欲執取,這是它們在一生中的生起次第。

Diṭṭhupādānādīni cettha paṭhamaṃ pahīyanti sotāpattimaggavajjhattā. Kāmupādānaṃ pacchā arahattamaggavajjhattāti. Ayametesaṃ pahānakkamo.

Mahāvisayattā pana pākaṭattā ca etesu kāmupādānaṃ paṭhamaṃ desitaṃ. Mahāvisayañhi taṃ aṭṭhacittasampayogā. Appavisayāni itarāni catucittasampayogā. Yebhuyyena ca ālayarāmatāya pajāya pākaṭaṃ kāmupādānaṃ, na itarāni. Kāmupādānavā vatthukāmānaṃ samadhigamatthaṃ kotūhalamaṅgalādibahulo hoti, na sassatadiṭṭhīti tadanantaraṃ diṭṭhupādānaṃ. Taṃ pabhijjamānaṃ sīlabbataattavādupādānavasena duvidhaṃ hoti. Tasmiṃ dvaye gokiriyaṃ vā kukkurakiriyaṃ vā disvāpi veditabbato oḷārikanti sīlabbatupādānaṃ paṭhamaṃ desitaṃ, sukhumattā ante attavādupādānanti ayametesaṃ desanākkamo.

Taṇhā ca purimassettha, ekadhā hoti paccayo;

Sattadhā aṭṭhadhā vāpi, hoti sesattayassa sā.

Ettha ca evaṃ desite upādānacatukke purimassa kāmupādānassa kāmataṇhā upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti taṇhābhinanditesu visayesu uppattito. Sesattayassa pana sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatahetuvasena sattadhā vā upanissayena saha aṭṭhadhā vāpi paccayo hoti. Yadā ca sā upanissayavasena paccayo hoti tadā asahajātāva hotīti.

Taṇhāpaccayā upādānapadaniddeso.

Bhavapadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,見執取等首先被斷除,因為它們是由入流道所斷。欲執取最後被斷除,因為它是由阿羅漢道所斷。這是它們的斷除次第。 因為範圍廣泛且明顯,所以在這些中欲執取首先被教導。它確實範圍廣泛,與八種心相應。其他的範圍較小,與四種心相應。對於大多數喜愛執著的人來說,欲執取是明顯的,其他的則不然。欲執取者爲了獲得慾望對象,多有好奇和吉祥儀式等,而不是常見。因此緊接著是見執取。它分為戒禁取和我語執取兩種。在這兩者中,即使看到牛的行為或狗的行為也能理解,所以粗顯的戒禁取首先被教導,因為微細所以我語執取最後被教導。這是它們的教說次第。 渴愛在這裡對第一種,以一種方式成為緣; 對其餘三種,以七種或八種方式成為緣。 在這裡,如此教導的四種執取中,對第一種欲執取,欲愛以親依止的方式成為一種緣,因為它在渴愛所喜愛的對象中生起。對其餘三種,以俱生、相互、依止、相應、有、不離去、因的方式成為七種緣,或者加上親依止成為八種緣。當它以親依止的方式成為緣時,它不是俱生的。 渴愛緣執取的解釋完畢。 有的解釋。

  1. Upādānapaccayā bhavaniddese –

Atthato dhammato ceva, sātthato bhedasaṅgahā;

Yaṃ yassa paccayo ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha bhavatīti bhavo. Duvidhenāti dvīhi ākārehi pavattitoti attho. Athavā duvidhenāti paccate karaṇavacanaṃ, duvidhoti vuttaṃ hoti. Atthīti saṃvijjati. Kammameva bhavo kammabhavo. Upapattiyeva bhavo upapattibhavo. Ettha ca upapatti bhavatīti bhavo. Kammaṃ pana yathā sukhakāraṇattā 『『sukho buddhānamuppādo』』ti (dha. pa. 194) vutto, evaṃ bhavakāraṇattā phalavohārena bhavoti veditabbaṃ. Tattha katamo kammabhavoti tesu dvīsu bhavesu yo kammabhavoti vutto, so katamoti attho. Puññābhisaṅkhārādayo vuttatthā eva. Sabbanti anavasesaṃ. Bhavaṃ gacchati gameti cāti bhavagāmi. Iminā lokuttaraṃ paṭikkhipati. Ayañhi vaṭṭakathā, tañca vivaṭṭanissitanti. Karīyatīti kammaṃ.

Kāmabhavādīsu kāmasaṅkhāto bhavo kāmabhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Saññāvataṃ bhavo, saññā vā ettha bhave atthīti saññābhavo. Vipariyāyena asaññābhavo. Oḷārikasaññāya abhāvā sukhumāya ca bhāvā neva saññā nāsaññā asmiṃ bhaveti nevasaññānāsaññābhavo. Ekena rūpakkhandhena vokiṇṇo bhavo ekavokārabhavo. Eko vā vokāro assa bhavassāti ekavokārabhavo. Eseva nayo catuvokārapañcavokārabhavesu. Ayaṃ vuccati upapattibhavoti esa navavidhopi upapattibhavo nāma vuccatīti. Evaṃ tāvettha 『atthato』 viññātabbo vinicchayo.

『Dhammato』 pana ettha hi puññābhisaṅkhāro dhammato terasa cetanā, apuññābhisaṅkhāro dvādasa, āneñjābhisaṅkhāro catasso. 『『Sabbampi bhavagāmikamma』』nti etena sabbepete dhammā cetanā sampayuttā vā kammasaṅkhātā ācayagāmino dhammā saṅgahitā. Kāmabhavo pañca upādinnakkhandhā, tathā rūpabhavo, arūpabhavo cattāro, saññābhavo catupañca, asaññābhavo eko upādinnakkhandho, nevasaññānāsaññābhavo cattāro. Ekavokārabhavādayo ekacatupañcakkhandhā upādinnakkhandhehīti evamettha 『dhammato』pi viññātabbo vinicchayo.

『Sātthato』ti yathā ca bhavaniddese tatheva kāmañca saṅkhāraniddesepi puññābhisaṅkhārādayova vuttā, evaṃ santepi purimā atītakammavasena idha paṭisandhiyā paccayattā vuttā. Ime paccuppannakammavasena āyatiṃ paṭisandhiyā paccayattāti punavacanaṃ sātthakameva. Pubbe vā 『『tattha katamo puññābhisaṅkhāro? Kusalacetanā kāmāvacarā』』ti evamādinā nayena cetanāva saṅkhārāti vuttā. Idha pana 『『sabbampi bhavagāmikamma』』nti vacanato cetanāsampayuttāpi. Pubbe ca viññāṇapaccayameva kammaṃ saṅkhārāti vuttaṃ, idāni asaññābhavanibbattakampi. Kiṃ vā bahunā? 『『Avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti ettha puññābhisaṅkhārādayova kusalākusaladhammā vuttā. 『『Upādānapaccayā bhavo』』ti idha pana upapattibhavassāpi saṅgahitattā kusalākusalābyākatā dhammā vuttā. Tasmā sabbathāpi sātthakamevidaṃ punavacananti. Evamettha 『sātthato』pi viññātabbo vinicchayo.

  1. 在執取緣生的解釋中—— 從意義和法的角度來看,意圖和分裂的總和; 每一種緣的性質,應當被明瞭和判斷。 在這裡,「生」是指「生」。「二種」是指以兩種方式發生的意思。或者說,「二種」是指產生的緣。意義是存在。只有業才是生,業生則是生。再生則是生。這裡的再生即是生。業因為是快樂的因,因此被說為「佛的生起」(《法句經》194),同樣,因生的緣也應當被理解為生。這裡,什麼是業生?在這兩種生中,被稱為業生的是什麼?是指善業的意圖等。所有的,毫無例外。生的意思是「去,走」。通過這個排除世間的。這裡確實是輪迴的教說,而它依賴於輪迴的解脫。做的意思是業。 在欲生等中,被稱為欲的生是欲生。這同樣適用於色生和無色生。帶有意識的生,意識在這裡是存在的意思,因此是意識生。反之,則是無意識生。以粗顯的意識為缺乏而微細的生既不是意識也不是無意識。以一種色蘊為基礎的生是單一的生。單一的生是生的意思。這同樣適用於四種生和五種生。這裡被稱為再生,因此這九種再生也被稱為再生。如此在這裡「意義上」應當被明瞭和判斷。 從法的角度來看,這裡善業的意圖有十三種,惡業的意圖有十二種,無為的意圖有四種。「所有的生業」因此所有這些法是與意圖相應的,作為業的種類的法被歸納。欲生有五種依附的蘊,同樣色生、無色生有四種,意識生有五種,無意識生有四種。單一的生等同於單一的四種或五種蘊。如此在這裡「法上」也應當被明瞭和判斷。 「意義上」如同在生的解釋中,欲的意圖等善業的意圖也被說到,因此在此也提到前面的過去業因。這裡是由於目前的業因而被提到的再生。因此前面也提到:「什麼是善業的意圖?是善的意圖。」以這樣的方式,意圖被說到。而在這裡,「所有的生業」則是與意圖相應的。前面也說過,意識是業的意圖,現在也包括無意識生的產生。何必多言?「無明為緣的業」在這裡善業、惡業等被提到。「執取緣生」在這裡由於再生的因而被歸納為善、惡、不可說的法。因此在各個方面都是有意義的。如此在這裡「意義上」也應當被明瞭和判斷。

『Bhedasaṅgahā』ti upādānapaccayā bhavassa bhedato ceva saṅgahato ca. Yañhi kāmupādānapaccayā kāmabhavanibbattakaṃ kammaṃ kariyati, so kammabhavo. Tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ kāmupādānapaccayā dve kāmabhavā, tadantogadhāva saññābhavapañcavokārabhavā; dve rūpabhavā, tadantogadhāva saññābhavaasaññābhavaekavokārabhavapañcavokārabhavā; dve arūpabhavā, tadantogadhāva saññābhavanevasaññānāsaññābhavacatuvokārabhavāti saddhiṃ antogadhehi cha bhavā. Yathā ca kāmupādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi cha bhavā tathā sesupādānapaccayāpīti evaṃ upādānapaccayā bhedato saddhiṃ antogadhehi catuvīsati bhavā.

Saṅgahato pana kammabhavaṃ upapattibhavañca ekato katvā kāmupādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi eko kāmabhavo, tathā rūpārūpabhavāti tayo bhavā. Tathā sesupādānapaccayāpīti evaṃ upādānapaccayā saṅgahato saddhiṃ antogadhehi dvādasa bhavā. Apica avisesena upādānapaccayā kāmabhavūpagaṃ kammaṃ kammabhavo. Tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ upādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi dve kāmabhavā, dve rūpabhavā, dve arūpabhavāti aparenapi pariyāyena saṅgahato cha bhavā. Kammabhavaupapattibhavabhedaṃ vā anupagamma saddhiṃ antogadhehi kāmabhavādivasena tayo bhavā honti. Kāmabhavādibhedañcāpi anupagamma kammabhavaupapattibhavavasena dve bhavā honti. Kammupapattibhedañca anupagamma upādānapaccayā bhavoti bhavavasena eko bhavo hotīti. Evamettha upādānapaccayassa bhavassa bhedasaṅgahāpi viññātabbo vinicchayo.

『Yaṃ yassa paccayo cevā』ti yañcettha upādānaṃ yassa paccayo hoti, tatopi viññātabbo vinicchayoti attho. Kiṃ panettha kassa paccayo hoti? Yaṃ kiñci yassa kassaci paccayo hotiyeva. Ummattako viya hi puthujjano. So 『idaṃ yuttaṃ, idaṃ ayutta』nti avicāretvā yassa kassaci upādānassa vasena yaṃ kiñci bhavaṃ patthetvā yaṃ kiñci kammaṃ karotiyeva. Tasmā yadekacce 『『sīlabbatupādānena rūpārūpabhavā na hontī』』ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Sabbena pana sabbo hotīti gahetabbaṃ, seyyathidaṃ – idhekacco anussavavasena vā diṭṭhānusārena vā 『『kāmā nāmete manussaloke ceva khattiyamahāsālakulādīsu chakāmāvacaradevaloke ca samiddhā』』ti cintetvā tesaṃ adhigamatthaṃ asaddhammasavanādīhi vañcito 『iminā kammena kāmā sampajjantī』ti maññamāno kāmupādānavasena kāyaduccaritādīnipi karoti. So duccaritapāripūriyā apāye uppajjati; sandiṭṭhike vā pana kāme patthayamāno paṭiladdhe vā gopayamāno kāmupādānavasena kāyaduccaritādīnipi karoti. So duccaritapāripūriyā apāye uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo saññābhavapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva.

Aparo pana saddhammasavanādīhi upabrūhitañāṇo 『『iminā kammena kāmā sampajjantī』』ti maññamāno kāmupādānavasena kāyasucaritādīni karoti. So sucaritapāripūriyā devesu vā manussesu vā uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva. Iti kāmupādānaṃ sappabhedassa sāntogadhassa kāmabhavassa paccayo hoti.

以下是巴利文的完整直譯: "分別和總括"是指執取緣生的分別和總括。因為由欲執取為緣而產生欲生的業被造作,這是業生。由此而產生的蘊是再生。這同樣適用於色生和無色生。如此,由欲執取為緣有兩種欲生,其中包括有想生和五蘊生;兩種色生,其中包括有想生、無想生、一蘊生和五蘊生;兩種無色生,其中包括有想生、非想非非想生和四蘊生。因此連同包括在內的有六種生。如同由欲執取為緣連同包括在內的有六種生,其他執取為緣也是如此。因此,從分別的角度來看,執取緣生連同包括在內的有二十四種生。 從總括的角度來看,將業生和再生合為一起,由欲執取為緣連同包括在內的有一種欲生,同樣色生和無色生也是如此,因此有三種生。其他執取為緣也是如此。因此,從總括的角度來看,執取緣生連同包括在內的有十二種生。此外,不加區分地說,由執取為緣而趨向欲生的業是業生。由此而產生的蘊是再生。這同樣適用於色生和無色生。如此,由執取為緣連同包括在內的有兩種欲生,兩種色生,兩種無色生,因此從另一個角度來總括有六種生。或者不區分業生和再生,連同包括在內的有欲生等三種生。或者不區分欲生等,有業生和再生兩種生。或者不區分業和再生,只有執取緣生一種生。如此在這裡應當明瞭執取緣生的分別和總括的判斷。 "每一種緣的性質"是指在這裡應當明瞭每一種執取是哪一種生的緣。那麼在這裡什麼是什麼的緣呢?任何一種都可能是任何一種的緣。因為凡夫就像瘋子一樣。他不考慮"這是合理的,這是不合理的",而是依據任何一種執取而希求任何一種生,造作任何一種業。因此,有些人說"由戒禁取不會產生色生和無色生",這不應該被接受。應該接受的是一切都可能產生一切,例如:這裡有人通過傳聞或者依據見解而思考"慾望在人間的剎帝利大富豪家族中和六慾天中是豐富的",爲了獲得這些,被不正法的聽聞等所欺騙,認為"通過這種業可以獲得慾望",因此依據欲執取而造作身惡行等。他因惡行的圓滿而生於惡趣;或者希求現世的慾望,或者保護已獲得的慾望,依據欲執取而造作身惡行等。他因惡行的圓滿而生於惡趣。在那裡,他的再生因的業是業生,由業而產生的蘊是再生。有想生和五蘊生則包含在其中。 另一個人則通過聽聞正法等而增長智慧,認為"通過這種業可以獲得慾望",因此依據欲執取而造作身善行等。他因善行的圓滿而生於天界或人間。在那裡,他的再生因的業是業生,由業而產生的蘊是再生。有想生和五蘊生則包含在其中。如此,欲執取是包括其分類和包含在內的欲生的緣。

Aparo 『『rūpārūpabhavesu tato samiddhatarā kāmā』』ti sutvā vā parikappetvā vā kāmupādānavaseneva rūpārūpasamāpattiyo nibbattetvā samāpattibalena rūpārūpabrahmaloke uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññāasaññā nevasaññā nāsaññāekavokāracatuvokārapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva. Iti kāmupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ rūpārūpabhavānampi paccayo hoti .

Aparo 『『ayaṃ attā nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ ucchinno suucchinno hotī』』ti ucchedadiṭṭhiṃ upādāya tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva. Iti diṭṭhupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇampi kāmarūpārūpabhavānaṃ paccayo hoti.

Aparo 『『ayaṃ attā nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ sukhī hoti, vigatapariḷāho hotī』』ti attavādupādānena tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva . Iti attavādupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇaṃ bhavānaṃ paccayo hoti.

Aparo 『『idaṃ sīlabbataṃ nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ paripūrentassa sukhaṃ pāripūriṃ gacchatī』』ti sīlabbatupādānavasena tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva. Iti sīlabbatupādānampi sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇaṃ bhavānaṃ paccayo hotīti evamettha yaṃ yassa paccayo hoti tatopi viññātabbo vinicchayo.

Kiṃ panettha kassa bhavassa kathaṃ paccayo hotīti ce?

Rūpārūpabhavānaṃ, upanissayapaccayo upādānaṃ;

Sahajātādīhipi taṃ, kāmabhavassāti viññeyyaṃ.

Rūpārūpabhavānañhi kāmabhavapariyāpannassa ca kāmabhave kusalakammasseva upapattibhavassa cetaṃ catubbidhampi upādānaṃ upanissayapaccayena ekadhā paccayo hoti. Kāmabhave attanā sampayuttaakusalakammabhavassa sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatahetupaccayappabhedehi sahajātādīhi paccayo hoti. Vippayuttassa pana upanissayapaccayenevāti.

Upādānapaccayā bhavapadaniddeso.

Jātijarāmaraṇādipadaniddeso

  1. Bhavapaccayā jātiniddesādīsu jātiādīnaṃ vinicchayo saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbo. Bhavoti panettha kammabhavova adhippeto. So hi jātiyā paccayo, na upapattibhavo. So pana kammapaccayaupanissayapaccayavasena dvidhāva paccayo hotīti.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『『bhavo jātiyā paccayo』』ti ce? Bāhirapaccayasamattepi hīnapaṇītatādivisesadassanato. Bāhirānañhi janakajanettisukkasoṇitāhārādīnaṃ paccayānaṃ samattepi sattānaṃ yamakānampi sataṃ hīnapaṇītatādiviseso dissati. So ca na ahetuko , sabbadā ca sabbesañca abhāvato; na kammabhavato aññahetuko, tadabhinibbattakasattānaṃ ajjhattasantāne aññassa kāraṇassa abhāvatoti kammabhavahetukova. Kammañhi sattānaṃ hīnapaṇītādivisesahetu. Tenāha bhagavā – 『『kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyā』』ti (ma. ni.

Aparo 「在色生和無色生中,慾望更為豐盈」是指通過聽聞或思考,依欲執取而生的色生和無色生的定力,憑藉定力而生於色生和無色天。那裡他的再生因的業是業生,由業而產生的蘊是再生。有意識生和無意識生則包含在其中。因此,欲執取也是豐盈的、安寧的色生和無色生的緣。 另一個「這個自我在欲界的豐盈或色生和無色生中會被消滅或被滅除」的觀點,依據斷滅見而造作的業。這個業是業生,由業而產生的蘊是再生。有意識生等則包含在其中。因此,見執取也是豐盈的、安寧的、三種生的緣。 又一個「這個自我在欲界的豐盈或色生和無色生中會快樂,遠離痛苦」的觀點,依據我執取而造作的業。這個業是業生,由此而產生的蘊是再生。有意識生等則包含在其中。因此,我執取也是豐盈的、安寧的、三種生的緣。 再一個「這個戒禁取在欲界的豐盈或色生和無色生中會滿盈快樂」的觀點,依據戒禁取而造作的業。這個業是業生,由此而產生的蘊是再生。有意識生等則包含在其中。因此,戒禁取也是豐盈的、安寧的、三種生的緣。如此在這裡,任何一種緣的性質也應當被明瞭和判斷。 那麼在這裡,什麼是哪個生的緣呢? 在色生和無色生中,依賴的緣是執取; 與俱生等其他緣,欲生的緣應當被明瞭。 在色生和無色生中,欲生的緣是依賴的;在欲生中,善業的緣也同樣是再生的緣,這四種執取的依賴的緣以一種方式成為緣。欲生中與自身相應的善業生也有相互的依賴的緣。與其分離的緣則僅依賴於此。 執取緣生的解釋完畢。 生緣的解釋 生緣中,出生的解釋等應當依照真理的分析來理解。在這裡,生是指業生。因為它是由出生所依賴的,而不是再生所依賴的。這個業因則是依賴於業因和依賴因而分為兩種。 在這裡,如何可以知道「生是由出生所依賴的」?即使是外在的緣,也因其低劣和高尚的差別而顯現。外在的因,例如父母的精氣、血液等,雖然是相同的,但眾生的差別在於低劣和高尚的差別。因此,它並不是無因的,所有的眾生都因其缺乏而顯現;也不是業生的其他因,因為由業而生的眾生內在的因缺乏其他因的存在。 因為業是眾生低劣和高尚的差別的因。正因如此,佛陀說:「業是眾生的差別所在。」

3.289). Tasmā jānitabbametaṃ – 『『bhavo jātiyā paccayo』』ti.

Yasmā ca asati jātiyā jarāmaraṇaṃ nāma na hoti, sokādayo ca dhammā na honti, jātiyā pana sati jarāmaraṇañceva jarāmaraṇasaṅkhātadukkhadhammaphuṭṭhassa ca bālassa jarāmaraṇābhisambandhā vā tena tena dukkhadhammena phuṭṭhassa anabhisambandhā vā sokādayo ca dhammā honti, tasmā ayaṃ jātijarāmaraṇassa ceva sokādīnañca paccayo hotīti veditabbā. Sā pana upanissayakoṭiyā ekadhāva paccayo hotīti.

Bhavapaccayā jātiādipadaniddeso.

242.Evametassātiādīnaṃ attho uddesavāre vuttanayeneva veditabbo. Saṅgatiādīni samudayavevacanāneva.

Yasmā panettha sokādayo avasāne vuttā, tasmā yā sā avijjā 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti evametassa bhavacakkassa ādimhi vuttā, sā –

Sokādīhi avijjā, siddhā bhavacakkamaviditādimidaṃ;

Kārakavedakarahitaṃ, dvādasavidhasuññatāsuññaṃ.

Satataṃ samitaṃ pavattatīti veditabbaṃ. Kathaṃ panettha sokādīhi avijjā siddhā? Kathamidaṃ bhavacakkaṃ aviditādi? Kathaṃ kārakavedakarahitaṃ? Kathaṃ dvādasavidhasuññatāsuññanti ce? Ettha hi sokadukkhadomanassupāyāsā avijjāya aviyogino, paridevo ca nāma mūḷhassāti tesu tāva siddhesu siddhāva hoti avijjā. Apica 『『āsavasamudayā avijjāsamudayo』』ti hi vuttaṃ. Āsavasamudayā cete sokādayo honti. Kathaṃ? Vatthukāmaviyoge tāva soko kāmāsavasamudayo hoti? Yathāha –

『『Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppatī』』ti. (su. ni. 773);

Yathā cāha – 『『kāmato jāyatī soko』』ti (dha. pa. 215). Sabbepi cete diṭṭhāsavasamudayā honti, yathāha – 『『tassa ahaṃ rūpaṃ, mama rūpanti pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā』』ti (saṃ. ni. 3.1). Yathā ca diṭṭhāsavasamudayā evaṃ bhavāsavasamudayāpi, yathāha – 『『yepi te devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajja』』nti (saṃ. ni. 3.78; a. ni. 4.33) pañca pubbanimittāni disvā maraṇabhayena santajjitānaṃ devānaṃ viyāti. Yathā ca bhavāsavasamudayā evaṃ avijjāsavasamudayāpi , yathāha – 『『sa kho so, bhikkhave, bālo diṭṭheva dhamme tividhaṃ dukkhadomanassaṃ paṭisaṃvedetī』』ti (ma. ni.

因此應當知道"生是出生的緣"。 因為如果沒有出生,就不會有衰老和死亡,也不會有憂愁等法。但是如果有出生,就會有衰老和死亡,以及被稱為衰老和死亡的苦法所觸及的愚人的衰老和死亡相關的,或者被各種苦法所觸及而不相關的憂愁等法。因此,應當知道這個出生是衰老和死亡以及憂愁等法的緣。它以親依止的方式成為一種緣。 生緣等的解釋完畢。 "如此這個"等的意思應當依照前面所說的方式來理解。"集合"等是"集"的同義詞。 因為在這裡憂愁等被最後提到,所以那個無明,如"無明緣行"所說的,在這個生存輪迴的開始被提到,它—— 由憂愁等無明,成就了這個生存輪迴的無始; 沒有作者和感受者,十二種空性的空。 應當知道它是持續不斷地運轉的。那麼在這裡,如何由憂愁等成就無明?如何這個生存輪迴是無始的?如何沒有作者和感受者?如何是十二種空性的空?在這裡,憂愁、苦、憂鬱、悲傷與無明是不可分離的,所謂的悲嘆是愚癡的,因此當這些成就時,無明也就成就了。此外,也說過"由漏的生起而有無明的生起"。由漏的生起而有這些憂愁等。如何?首先,由慾望對象的分離而生憂愁,這是欲漏的生起。如所說: "如果那個慾望的人,生起了渴望; 那些慾望消失時,如被箭射中而痛苦。" 如也說:"從慾望生憂愁。"所有這些也都是見漏的生起,如所說:"對於執著'這是我的色,我的色'的人,當那個色變化、改變時,由於色的變化和改變而生起憂愁、悲嘆、苦、憂鬱、悲傷。"如同是見漏的生起,也是有漏的生起,如所說:"那些長壽、美麗、多樂、長住于高處宮殿的天神,聽到如來的說法后,大多陷入恐懼、震驚、恐慌",如同看到五種前兆而被死亡恐懼所驚嚇的天神一樣。如同是有漏的生起,也是無明漏的生起,如所說:"比丘們,那個愚人在現世就體驗到三種苦和憂。"

3.246).

Iti yasmā āsavasamudayā ete honti, tasmā ete sijjhamānā avijjāya hetubhūte āsave sādhenti. Āsavesu ca siddhesu paccayabhāve bhāvato avijjāpi siddhāva hotīti. Evaṃ tāvettha 『sokādīhi avijjā siddhā』 hotīti veditabbā.

Yasmā pana evaṃ paccayabhāve bhāvato avijjāya siddhāya puna 『『avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti evaṃ hetuphalaparamparāya pariyosānaṃ natthi, tasmā taṃ hetuphalasambandhavasena pavattaṃ dvādasaṅgaṃ 『bhavacakkaṃ aviditādī』ti siddhaṃ hoti.

Evaṃ sati 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti idaṃ ādimattakathanaṃ virujjhatīti ce? Nayidaṃ ādimattakathanaṃ, padhānadhammakathanaṃ panetaṃ. Tiṇṇañhi vaṭṭānaṃ avijjā padhānā. Avijjāggahaṇena hi avasesaṃ kilesavaṭṭañca kammādīni ca bālaṃ paliveṭhenti, sappasiraggahaṇena sesaṃ sappasarīraṃ viya bāhaṃ. Avijjāsamucchede pana kate tehi vimokkho hoti, sappasiracchede kate paliveṭhitabāhāvimokkho viya. Yathāha – 『『avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho』』tiādi (saṃ. ni.

2.60)。 因此,由於這些是由漏的生起而有的,所以當這些成就時,就證明了作為無明因的漏。當漏成就時,由於緣的存在,無明也就成就了。如此,應當知道在這裡"由憂愁等無明成就"。 因為如此由於緣的存在而無明成就后,再"無明緣行,行緣識"如此因果相續沒有終點,所以那個由於因果關係而運轉的十二支"生存輪迴是無始的"就成立了。 如果是這樣,"無明緣行"這個說法就只是說明開始,是否矛盾?這不是隻說明開始,而是說明主要的法。因為在三種輪迴中,無明是主要的。通過無明的把握,剩餘的煩惱輪迴和業等纏繞愚人,就像通過抓住蛇頭而纏繞剩餘的蛇身一樣。但是當無明被完全切斷時,就從它們解脫,就像切斷蛇頭而從纏繞的身體解脫一樣。如所說:"由於無明的完全離貪滅盡,行滅"等。

2.1; mahāva. 1). Iti yaṃ gaṇhato bandho muñcato ca mokkho hoti, tassa padhānadhammassa kathanamidaṃ, na ādimattakathananti evamidaṃ bhavacakkaṃ aviditādīti veditabbaṃ. Tayidaṃ yasmā avijjādīhi kāraṇehi saṅkhārādīnaṃ pavatti, tasmā tato aññena 『『brahmā mahābrahmā seṭṭho sajitā』』ti evaṃ parikappitena brahmādinā vā saṃsārassa kārakena 『『so kho pana me ayaṃ attā vado vedeyyo』』ti evaṃ parikappitena attanā vā sukhadukkhānaṃ vedakena rahitaṃ. Iti 『kārakavedakarahita』nti veditabbaṃ.

Yasmā panettha avijjā udayabbayadhammakattā dhuvabhāvena, saṃkiliṭṭhattā saṃkilesikattā ca subhabhāvena, udayabbayapaṭipīḷitattā sukhabhāvena, paccayāyattavuttittā vasavattanabhūtena attabhāvena ca suññā, tathā saṅkhārādīnipi aṅgāni; yasmā vā avijjā na attā, na attano , na attani, na attavatī, tathā saṅkhārādīnipi aṅgāni; tasmā 『dvādasavidhasuññatāsuññamidaṃ』 bhavacakkanti veditabbaṃ.

Evañca viditvā puna –

Tassa avijjātaṇhā, mūlamatītādayo tayo kālā;

Dve aṭṭha dve eva ca, sarūpato tesu aṅgāni.

Tassa kho panetassa bhavacakkassa avijjā taṇhā cāti dve dhammā mūlanti veditabbā. Tadetaṃ pubbantāharaṇato avijjāmūlaṃ vedanāvasānaṃ, aparantasantānato taṇhāmūlaṃ jarāmaraṇāvasānanti duvidhaṃ hoti. Tattha purimaṃ diṭṭhicaritavasena vuttaṃ, pacchimaṃ taṇhācaritavasena. Diṭṭhicaritānañhi avijjā, taṇhācaritānaṃ taṇhā saṃsāranāyikā. Ucchedadiṭṭhisamugghātāya vā paṭhamaṃ, phaluppattiyā hetūnaṃ anupacchedapakāsanato; sassatadiṭṭhisamugghātāya dutiyaṃ, uppannānaṃ jarāmaraṇapakāsanato; gabbhaseyyakavasena vā purimaṃ, anupubbapavattidīpanato; opapātikavasena pacchimaṃ sahuppattidīpanato.

Atītapaccuppannānāgatā cassa tayo kālā. Tesu pāḷiyaṃ sarūpato āgatavasena avijjā saṅkhārā cāti dve aṅgāni atītakālāni , viññāṇādīni bhavāvasānāni aṭṭha paccuppannakālāni, jāti ceva jarāmaraṇañca dve anāgatakālānīti veditabbāni. Puna –

Hetuphalahetupubbaka-tisandhicatubhedasaṅgahañcetaṃ;

Vīsatiākārāraṃ, tivaṭṭamanavaṭṭhitaṃ bhamati.

Itipi veditabbaṃ. Tattha saṅkhārānañca paṭisandhiviññāṇassa ca antarā eko hetuphalasandhi nāma. Vedanāya ca taṇhāya ca antarā eko phalahetusandhi nāma. Bhavassa ca jātiyā ca antarā eko hetuphalasandhīti. Evamidaṃ hetuphalahetupubbakatisandhīti veditabbaṃ. Sandhīnaṃ ādipariyosānavavatthitā panassa cattāro saṅgahā honti, seyyathidaṃ – avijjāsaṅkhārā eko saṅgaho, viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanā dutiyo, taṇhupādānabhavā tatiyo, jātijarāmaraṇaṃ catutthoti. Evamidaṃ catubhedasaṅgahanti veditabbaṃ.

Atīte hetavo pañca, idāni phalapañcakaṃ;

Idāni hetavo pañca, āyatiṃ phalapañcakanti.

Etehi pana vīsatiyā ākārehi arehi vīsatiākārāranti veditabbaṃ. Tattha 『atīte hetavo pañcā』ti avijjā saṅkhārā cāti ime tāva dve vuttā eva. Yasmā pana avidvā paritassati, paritasito upādiyati, tassa upādānapaccayā bhavo, tasmā taṇhupādānabhavāpi gahitā honti. Tenāha 『『purimakammabhavasmiṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo, ime pañca dhammā purimakammabhavasmiṃ idha paṭisandhiyā paccayā』』ti (paṭi. ma.

2.1; mahāva. 1)。 因此,所說的「所抓住的束縛,所釋放的解脫」,這是關於主要法的討論,而不是僅僅說明開始,這樣理解「生存輪迴是無始的」是正確的。因為這裡的因是由無明等所引起的,故而有行等的發生,因此由此而有「梵天,偉大的梵天,最上者,生於世間」的說法,或是由輪迴的因而有「他確實應該被我稱為自我」的說法,或是由自身的快樂與痛苦的感知而無所依賴。由此應當理解為「沒有作者和感受者」。 因為在這裡,無明由於生起和消失的法則而是恒常的,因而被污染而被污染的法則也是美好的,由於生起和消失而被壓迫的法則是快樂的,依賴的法則是如奴隸般的存在,因而也是空的;同樣,行等也是如此;因為無明既不是自我,也不是自我的東西,也沒有自我存在,因此行等也是如此;因此應當知道「在十二種空性中,這個生存輪迴是空的」。 在此瞭解后,再次—— 他的無明和渴望,根本、過去、現在三種時間; 兩種、八種、兩種,性質上在這些方面。 因此,關於這個生存輪迴的無明和渴望這兩種法應當被理解為根本的。由此可知,從過去的引導到無明根源的感受的結束,從未來的延續到渴望根源的衰老和死亡的結束,因此分為兩種。在這裡,前者是從見的行為中說的,後者是從渴望的行為中說的。見的行為中有無明,而渴望的行為中有渴望是輪迴的引導。由於斷滅見的抬升,前者是因果的,果的獲得是因的無阻礙;由於永恒見的抬升,後者是顯現的衰老和死亡;從懷胎的角度來看,前者是逐步現象的示現;從瞬間的角度來看,後者是良好現象的示現。 過去、現在、未來這三種時間。於此,按照經文,性質上關於過去的有無明和行這兩種,關於現在的有意識等生存的結束有八種,關於未來的有出生和衰老這兩種應當被理解。 再者—— 因果、果、因的前因,四種因果結合的總結; 二十種相狀,三種輪迴的不斷運轉。 這也應當被理解。在這裡,行和依止的意識之間有一種因果結合的名為「因果結合」。在感受和渴望之間有一種果因結合的名為「果因結合」。在生存和出生之間有一種因果結合。因此應當理解為「因果、果、因的前因」。 結合的開始和結果有四種,分別是:無明與行是一種結合,意識、名色、六處、觸、感受是第二種結合,渴望、執取、輪迴是第三種結合,出生與衰老是第四種結合。因此應當理解為四種結合。 過去的因有五種,現在的果有五種; 現在的因有五種,未來的果有五種。 這些應當被理解為以二十種方式呈現的二十種相狀。在這裡,「過去的因有五種」是無明和行這兩種。因為無知使人恐懼,因恐懼而執取,因此由於執取的緣而有生存的因,因此渴望的執取也被抓住。因此說「在過去的業因中,愚癡的無明,生起的行,渴望的執取,追隨的執取,意志的生存,這五種法在過去的業因中是作為緣存在的」。

1.47).

Tattha purimakammabhavasminti purime kammabhave, atītajātiyaṃ kammabhave kariyamāneti attho. Moho avijjāti yo tadā dukkhādīsu moho, yena mūḷho kammaṃ karoti, sā avijjā. Āyūhanā saṅkhārāti taṃ kammaṃ karoto purimacetanāyo, yathā 『dānaṃ dassāmī』ti cittaṃ uppādetvā māsampi saṃvaccharampi dānūpakaraṇāni sajjentassa uppannā purimacetanāyo. Paṭiggāhakānaṃ pana hatthe dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpayato cetanā bhavoti vuccati. Ekāvajjanesu vā chasu javanesu cetanā āyūhanasaṅkhārā nāma. Sattamā cetanā bhavo. Yā kāci vā pana cetanā bhavo, taṃsampayuttā āyūhanasaṅkhārā nāma. Nikanti taṇhāti yā kammaṃ karontassa tassa phale uppattibhave nikāmanā patthanā sā taṇhā nāma. Upagamanaṃ upādānanti yaṃ kammaṃ bhavassa paccayabhūtaṃ; 『idaṃ katvā asukasmiṃ nāma ṭhāne kāme sevissāmi ucchijjissāmī』tiādinā nayena pavattaṃ upagamanaṃ gahaṇaṃ parāmasanaṃ – idaṃ upādānaṃ nāma. Cetanā bhavoti āyūhanāvasāne vuttacetanā bhavoti evamattho veditabbo.

『Idāni phalapañcaka』nti viññāṇādi vedanāvasānaṃ pāḷiyaṃ āgatameva. Yathāha 『『idha paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā ime pañca dhammā idhūpapattibhavasmiṃ purekatassa kammassa paccayā』』ti (paṭi. ma. 1.47). Tattha paṭisandhi viññāṇanti yaṃ bhavantarapaṭisandhānavasena uppannattā paṭisandhīti vuccati, taṃ viññāṇaṃ. Okkanti nāmarūpanti yā gabbhe rūpārūpadhammānaṃ okkanti, āgantvā pavisanaṃ viya – idaṃ nāmarūpaṃ. Pasādo āyatananti idaṃ cakkhādipañcāyatanavasena vuttaṃ. Phuṭṭho phassoti yo ārammaṇaṃ phuṭṭho phusanto uppanno – ayaṃ phasso. Vedayitaṃ vedanāti yaṃ paṭisandhiviññāṇena vā saḷāyatanapaccayena vā phassena sahuppannaṃ vipākavedayitaṃ, sā vedanāti evamattho veditabbo.

『Idāni hetavo pañcā』ti taṇhādayo pāḷiyaṃ āgatāva taṇhupādānabhavā. Bhave pana gahite tassa pubbabhāgā taṃsampayuttā vā saṅkhārā gahitāva honti, taṇhupādānaggahaṇena ca taṃsampayuttā, yāya vā mūḷho kammaṃ karoti sā avijjā gahitāva hotīti evaṃ pañca. Tenāha 『『idha paripakkattā āyatanānaṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo. Ime pañca dhammā idha kammabhavasmiṃ āyatiṃ paṭisandhiyā paccayā』』ti (paṭi. ma. 1.47). Tattha idha paripakkattā āyatanānanti paripakkāyatanassa kammakaraṇakāle sammoho dassito. Sesaṃ uttānameva.

『Āyatiṃ phalapañcaka』nti viññāṇādīni pañca. Tāni jātiggahaṇena vuttāni. Jarāmaraṇaṃ pana tesaṃyeva jarāmaraṇaṃ. Tenāha 『『āyatiṃ paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā. Ime pañca dhammā āyatiṃ upapattibhavasmiṃ idha katassa kammassa paccayā』』ti (paṭi. ma.

1.47)。 在這裡,"在過去的業因中"是指在過去的業中,在過去生中所造作的業的意思。"愚癡的無明"是指當時對苦等的愚癡,因為被愚癡所迷惑而造業,這就是無明。"生起的行"是指造業時的前行思,如"我將佈施"這樣生起心念,準備佈施物品一個月或一年所生起的前行思。而將佈施物放在接受者手中的思被稱為"有"。或者在一個心識過程中的六個速行心所的思被稱為"生起的行"。第七個思是"有"。任何思都是"有",與之相應的是"生起的行"。"渴望的執取"是指造業者對其果報在未來生中的渴望和期待,這被稱為渴愛。"追隨的執取"是指作為有的緣的業,以"做了這個,我將在某處享受欲樂"或"我將斷滅"等方式而生起的追隨、抓取、執著,這被稱為執取。"意志的生存"是指在生起的最後所說的思是"有",應當如此理解其意義。 "現在的果有五種"是指從識到受為止在經文中已經提到的。如所說:"在這裡,結生識,入胎的名色,凈色處,觸,所感受的受,這五法在這裡的生有中是過去業的緣"。在這裡,"結生識"是指因為連線兩個生存而生起,所以被稱為結生的識。"入胎的名色"是指在胎中色法和非色法的入胎,好像是進入一樣,這就是名色。"凈色處"是指眼等五處。"觸"是指接觸所緣而生起的,這就是觸。"所感受的受"是指與結生識或以六處為緣的觸同時生起的果報感受,這就是受,應當如此理解其意義。 "現在的因有五種"是指渴愛等在經文中已經提到的渴愛、執取、有。當提到"有"時,其前分或與之相應的行也被包括在內,當提到渴愛和執取時,與之相應的,或者說使人愚癡而造業的無明也被包括在內,因此有五種。因此說:"在這裡,由於處的成熟而有的愚癡是無明,生起是行,渴望是愛,追隨是取,意志是有。這五法在這裡的業有中是未來結生的緣"。在這裡,"由於處的成熟"是指在成熟的處造業時的愚癡被指出。其餘的很明顯。 "未來的果有五種"是指識等五種。這些被包含在"生"的概念中。而老死則是這些的老死。因此說:"未來的結生識,入胎的名色,凈色處,觸,所感受的受。這五法在未來的生有中是這裡所造業的緣"。

1.47). Evamidaṃ vīsatiākārāraṃ hoti.

Tattha purimabhavasmiṃ pañca kammasambhārā, etarahi pañca vipākasambhārā, etarahi pañca kammasambhārā, anāgate pañca vipākadhammāti dasa dhammā kammaṃ, dasa vipākoti. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammaṃ nāma, dvīsu ṭhānesu vipāko vipāko nāmāti sabbampetaṃ bhavacakkaṃ paccayākāravaṭṭaṃ kammañceva kammavipāko ca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammasaṅkhepo, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākasaṅkhepoti sabbampetaṃ kammasaṅkhepo ceva vipākasaṅkhepo ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammavaṭṭaṃ, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākavaṭṭanti sabbampetaṃ kammavaṭṭañceva vipākavaṭṭañca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammabhavo, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākabhavoti sabbampetaṃ kammabhavo ceva vipākabhavo ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammapavattaṃ , dvīsu ṭhānesu vipāko vipākapavattanti sabbampetaṃ kammapavattañceva vipākapavattañca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammasantati, dvīsu vipāko vipākasantatīti sabbampetaṃ kammasantati ceva vipākasantati ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kiriyā nāma, dvīsu vipāko kiriyāphalaṃ nāmāti sabbampetaṃ kiriyā ceva kiriyāphalañcāti.

Evaṃ samuppannamidaṃ sahetukaṃ,

Dukkhaṃ aniccaṃ calamittaraddhuvaṃ;

Dhammehi dhammā pabhavanti hetuso,

Na hettha attāva parova vijjati.

Dhammā dhamme sañjanenti, hetusambhārapaccayā;

Hetūnañca nirodhāya, dhammo buddhena desito;

Hetūsu uparuddhesu, chinnaṃ vaṭṭaṃ na vaṭṭati.

Evaṃ dukkhantakiriyāya, brahmacariyīdha vijjati;

Satte ca nūpalabbhante, nevucchedo na sassataṃ.

Tivaṭṭamanavaṭṭhitaṃ bhamatīti ettha pana saṅkhārabhavā kammavaṭṭaṃ, avijjātaṇhūpādānāni kilesavaṭṭaṃ, viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanā vipākavaṭṭanti imehi tīhi vaṭṭehi tivaṭṭamidaṃ bhavacakkaṃ yāva kilesavaṭṭaṃ na upacchijjati tāva anupacchinnapaccayattā anavaṭṭhitaṃ punappunaṃ parivaṭṭanato bhamatiyevāti veditabbaṃ.

Tayidamevaṃ bhamamānaṃ –

Saccappabhavato kiccā, vāraṇā upamāhi ca;

Gambhīranayabhedā ca, viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Tattha yasmā kusalākusalakammaṃ avisesena samudayasaccanti saccavibhaṅge vuttaṃ, tasmā avijjāpaccayā saṅkhārāti avijjāya saṅkhārā dutiyasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, saṅkhārehi viññāṇaṃ dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, viññāṇādīhi nāmarūpādīni vipākavedanāpariyosānāni paṭhamasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, vedanāya taṇhā paṭhamasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, taṇhāya upādānaṃ dutiyasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, upādānato bhavo dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamadutiyasaccadvayaṃ, bhavato jāti dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, jātiyā jarāmaraṇaṃ paṭhamasaccappabhavaṃ paṭhamasaccanti. Evaṃ tāvidaṃ 『saccappabhavato』 viññātabbaṃ yathārahaṃ.

如此,這就有二十種相狀。 在這裡,過去生中有五種業的集聚,現在有五種果報的集聚,現在有五種業的集聚,未來有五種果報法,因此有十法是業,十法是果報。在兩處稱為業的是業,在兩處稱為果報的是果報,所有這些生存輪迴都是緣起的輪轉,既是業也是業的果報。同樣,在兩處業是業的總括,在兩處果報是果報的總括,所有這些都是業的總括和果報的總括。在兩處業是業輪,在兩處果報是果報輪,所有這些都是業輪和果報輪。同樣,在兩處業是業有,在兩處果報是果報有,所有這些都是業有和果報有。在兩處業是業的進行,在兩處果報是果報的進行,所有這些都是業的進行和果報的進行。同樣,在兩處業是業的相續,在兩處果報是果報的相續,所有這些都是業的相續和果報的相續。在兩處業稱為行為,在兩處果報稱為行為的果,所有這些都是行為和行為的果。 如此生起的這個有因的, 苦、無常、動搖、短暫的; 法由法而生,因緣而起, 此中無我亦無他。 法生法,因緣和合; 為滅諸因,佛說法; 因緣止息,輪迴斷。 如此為苦盡而行, 此有梵行; 無有眾生可得, 非斷非常。 "三輪無住而轉"中,行和有是業輪,無明、愛、取是煩惱輪,識、名色、六處、觸、受是果報輪,由這三輪,這個生存輪迴是三輪,只要煩惱輪不斷,由於因緣不斷,就無法停止,不斷地輪轉,應當如此理解。 這樣不斷輪轉的—— 從諦的生起、作用、遮止、譬喻, 以及深奧的道理分別,應當如理了知。 在這裡,因為善不善業在一般意義上被稱為集諦,如在諦分別中所說,所以"無明緣行"中,無明產生行是第二諦產生第二諦,行產生識是第二諦產生第一諦,識等產生名色等直到受為止是第一諦產生第一諦,受產生愛是第一諦產生第二諦,愛產生取是第二諦產生第二諦,從取產生有是第二諦產生第一和第二諦,從有產生生是第二諦產生第一諦,從生產生老死是第一諦產生第一諦。如此,首先應當從"諦的生起"來如理了知。

Yasmā panettha avijjā vatthūsu ca satte sammoheti paccayo ca hoti saṅkhārānaṃ pātubhāvāya, tathā saṅkhārā saṅkhatañca abhisaṅkharonti paccayā ca honti viññāṇassa, viññāṇampi vatthuñca paṭijānāti paccayo ca hoti nāmarūpassa, nāmarūpampi aññamaññañca upatthambheti paccayo ca hoti saḷāyatanassa, saḷāyatanampi savisaye ca vattati paccayo ca hoti phassassa, phassopi ārammaṇañca phusati paccayo ca hoti vedanāya, vedanāpi ārammaṇarasañca anubhavati paccayo ca hoti taṇhāya, taṇhāpi rajjanīye ca dhamme rajjati paccayo ca hoti upādānassa, upādānampi upādānīye ca dhamme upādiyati paccayo ca hoti bhavassa, bhavopi nānāgatīsu ca vikkhipati paccayo ca hoti jātiyā, jātipi khandhe ca janeti tesaṃ abhinibbattibhāvena pavattatā paccayo ca hoti jarāmaraṇassa, jarāmaraṇampi khandhānaṃ pākabhedabhāvañca adhitiṭṭhati paccayo ca hoti bhavantarapātubhāvāya sokādīnaṃ adhiṭṭhānattā, tasmā sabbapadesu dvidhā pavatta『kiccato』pi idaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā cettha 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti idaṃ kārakadassananivāraṇaṃ, 『『saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti attasaṅkantidassananivāraṇaṃ, 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti attātiparikappitavatthubhedadassanato ghanasaññānivāraṇaṃ, 『『nāmarūpapaccayā saḷāyatana』』ntiādīsu 『『attā passati…pe… vijānāti phusati vedayati taṇhiyati upādiyati bhavati jāyati jīyati mīyatī』』ti evamādidassananivāraṇaṃ, tasmā micchādassananivāraṇatopetaṃ bhavacakkaṃ 『nivāraṇato』 viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā panettha salakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena dhammānaṃ adassanato andho viya avijjā , andhassa upakkhalanaṃ viya avijjāpaccayā saṅkhārā, upakkhalitassa patanaṃ viya saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, patitassa gaṇḍapātubhāvo viya viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, gaṇḍabhedapīḷakā viya nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, gaṇḍapīḷakāghaṭṭanaṃ viya saḷāyatanapaccayā phasso, ghaṭṭanadukkhaṃ viya phassapaccayā vedanā, dukkhassa paṭikārābhilāso viya vedanāpaccayā taṇhā, paṭikārābhilāsena asappāyaggahaṇaṃ viya taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādinnaasappāyālepanaṃ viya upādānapaccayā bhavo, asappāyālepanena gaṇḍavikārapātubhāvo viya bhavapaccayā jāti, gaṇḍavikārato gaṇḍabhedo viya jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.

因為在這裡,無明使眾生對事物產生迷惑,也是行生起的緣;同樣,行造作有為法,也是識的緣;識也認知所緣,也是名色的緣;名色也互相支援,也是六處的緣;六處也在各自的境界中運作,也是觸的緣;觸也接觸所緣,也是受的緣;受也體驗所緣的味道,也是愛的緣;愛也貪著可愛的法,也是取的緣;取也執取可執取的法,也是有的緣;有也散佈在各種趣中,也是生的緣;生也產生諸蘊,以其再生的方式運作,也是老死的緣;老死也確立諸蘊的成熟和破壞,也是下一生出現的緣,因為它是憂愁等的所依。因此,這應當從所有專案中兩種運作的"作用"來如理了知。 因為在這裡,"無明緣行"是爲了防止見到作者,"行緣識"是爲了防止見到自我的轉移,"識緣名色"是爲了防止由於見到被認為是自我的事物的區別而產生的實體想,"名色緣六處"等是爲了防止見到"自我看...了知、觸、感受、愛、取、有、生、老、死"等。因此,這個生存輪迴也應當從"防止"邪見來如理了知。 因為在這裡,由於不見諸法的自相和共相,無明就像盲人,無明緣行就像盲人的絆倒,行緣識就像絆倒者的跌倒,識緣名色就像跌倒者的腫塊出現,名色緣六處就像腫塊破裂的瘡,六處緣觸就像瘡的碰觸,觸緣受就像碰觸的痛苦,受緣愛就像對痛苦的治療慾望,愛緣取就像因治療慾望而抓取不適當的東西,取緣有就像塗抹所抓取的不適當的東西,有緣生就像因塗抹不適當的東西而腫塊變化出現,生緣老死就像因腫塊變化而腫塊破裂。

Yasmā vā panettha avijjā appaṭipattimicchāpaṭipattibhāvena satte abhibhavati paṭalaṃ viya akkhīni, tadabhibhūto ca bālo ponobbhavikehi saṅkhārehi attānaṃ veṭheti kosakārakimi viya kosappadesehi, saṅkhārapariggahitaṃ viññāṇaṃ gatīsu patiṭṭhaṃ labhati pariṇāyakapariggahito viya rājakumāro rajje, upapattinimittaṃ parikappanato viññāṇaṃ paṭisandhiyaṃ anekappakāraṃ nāmarūpaṃ abhinibbatteti māyākāro viya māyaṃ, nāmarūpe patiṭṭhitaṃ saḷāyatanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti subhūmiyaṃ patiṭṭhito vanappagumbo viya, āyatanaghaṭṭanato phasso jāyati araṇīsahitābhimaddanato aggi viya, phassena phuṭṭhassa vedanā pātubhavati agginā phuṭṭhassa ḍāho viya, vedayamānassa taṇhā vaḍḍhati loṇūdakaṃ pivato pipāsā viya, tasito bhavesu abhilāsaṃ karoti pipāsito viya pānīye, tadassupādānaṃ upādānena bhavaṃ upādiyati āmisalobhena maccho baḷisaṃ viya, bhave sati jāti hoti bīje sati aṅkuro viya, jātassa avassaṃ jarāmaraṇaṃ uppannassa rukkhassa patanaṃ viya, tasmā evaṃ 『upamāhi』 petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā ca bhagavatā atthatopi dhammatopi desanātopi paṭivedhatopi gambhīrabhāvaṃ sandhāya 『『gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso cā』』ti (dī. ni. 2.95; saṃ. ni.

因為在這裡,無明以不正道和邪道的方式統治眾生,像黑暗一樣遮蔽眼睛;被這種黑暗所統治的愚者,像被裝滿米的罐子一樣,被生起的行所包圍,像王子在王國中獲得的地位;識被生起的條件所主導,像被各種名色所生的多樣化,像魔法師所造的幻影;名色所依賴的六處,像紮根在肥沃土地上的樹木,生長茂盛;因六處的結合而生起的觸,像因火焰的衝擊而生起的熱;觸所接觸的受,像因火焰的灼燒而生起的痛苦;受所生起的愛,像飲用鹽水時的口渴;因口渴而對眾生的慾望,像因渴望飲水而生起的欲求;因取而執取的生,像因貪慾而被魚網捕獲的魚;在生存中,因存在而生起了生,像種子發芽;生的必然是老死,像樹木的倒下;因此,依據這些比喻,應當如理了知這個生存輪迴。 因為佛陀也曾提到「這深奧的,阿難,因緣生起是深奧的」以指代深邃的道理,正如他所說的「這因緣生起是深奧的」一樣。

2.60) vuttaṃ, tasmā 『gambhīrabhedato』petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Tattha yasmā na jātito jarāmaraṇaṃ na hoti, na ca jātiṃ vinā aññato hoti, itthañca jātito samudāgacchatīti evaṃ jātipaccayasamudāgataṭṭhassa duravabodhanīyato jarāmaraṇassa jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīro, tathā jātiyā bhavapaccaya…pe… saṅkhārānaṃ avijjāpaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ atthagambhīranti. Ayaṃ tāvettha 『atthagambhīratā』 hetuphalañhi atthoti vuccati, yathāha 『『hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti (vibha. 720).

Yasmā pana yenākārena yadavatthā ca avijjā tesaṃ tesaṃ saṅkhārānaṃ paccayo hoti, tassa duravabodhanīyato avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho gambhīro, tathā saṅkhārānaṃ…pe… jātiyā jarāmaraṇassa paccayaṭṭho gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ dhammagambhīranti ayamettha 『dhammagambhīratā』 hetuno hi dhammoti nāmaṃ, yathāha 『『hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』ti.

Yasmā cassa tena tena kāraṇena tathā tathā pavattetabbattā desanāpi gambhīrā, na tattha sabbaññutañāṇato aññaṃ ñāṇaṃ patiṭṭhaṃ labhati, tathā hetaṃ katthaci sutte anulomato, katthaci paṭilomato; katthaci anulomapaṭilomato, katthaci vemajjhato paṭṭhāya anulomato vā paṭilomato vā, katthaci tisandhicatusaṅkhepaṃ, katthaci dvisandhitisaṅkhepaṃ, katthaci ekasandhidvisaṅkhepaṃ desitaṃ, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ desanāgambhīranti ayaṃ desanāgambhīratā.

Yasmā panettha yo avijjādīnaṃ sabhāvo, yena paṭividdhena avijjādayo dhammā salakkhaṇato paṭividdhā honti, so duppariyogāhattā gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ paṭivedhagambhīraṃ. Tathā hettha avijjāya aññāṇādassanasaccāsampaṭivedhaṭṭho gambhīro, saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇāyūhanasarāgavirāgaṭṭho, viññāṇassa suññataabyāpāraasaṅkantipaṭisandhipātubhāvaṭṭho , nāmarūpassa ekuppādavinibbhogāvinibbhoganamanaruppanaṭṭho, saḷāyatanassa adhipatilokadvārakhettavisayavisayībhāvaṭṭho, phassassa phusanasaṅghaṭṭanasaṅgatisannipātaṭṭho, vedanāya ārammaṇarasānubhavanasukhadukkhamajjhattabhāvanijjīvavedayitaṭṭho, taṇhāya abhinanditajjhosānasaritālatānadītaṇhāsamuddaduppūraṇaṭṭho, upādānassa ādānaggahaṇābhinivesaparāmāsaduratikkamanaṭṭho, bhavassa āyūhanābhisaṅkharaṇayonigatiṭhitinivāsesu khipanaṭṭho, jātiyā jātisañjātiokkantinibbattipātubhāvaṭṭho, jarāmaraṇassa khayavayabhedavipariṇāmaṭṭho gambhīroti ayamettha paṭivedhagambhīratā.

Yasmā panettha ekattanayo, nānattanayo, abyāpāranayo, evaṃdhammatānayoti cattāro atthanayā honti , tasmā 『nayabhedato』petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ. Tattha 『『avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti evaṃ bījassa aṅkurādibhāvena rukkhabhāvappatti viya santānānupacchedo 『ekattanayo』 nāma; yaṃ sammā passanto hetuphalasambandhena pavattamānassa santānassa anupacchedāvabodhato ucchedadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto hetuphalasambandhena pavattamānassa santānānupacchedassa ekattaggahaṇato sassatadiṭṭhiṃ upādiyati.

2.60)所說,因此這個生存輪迴應當從"深奧的分別"來如理了知。 在這裡,因為老死不是從生而來,也不是離開生而從其他地方來,而是以這種方式從生而來,因此老死從生緣而來的生起意義是難以理解的,所以是深奧的。同樣,生從有緣而來...行從無明緣而來的生起意義是深奧的,因此這個生存輪迴是意義深奧的。這裡首先是"意義的深奧性",因為因果被稱為意義,如所說:"對因果的智慧是義無礙解"。 因為無明以某種方式和某種狀態成為各種行的緣,這是難以理解的,所以無明作為行的緣的意義是深奧的。同樣,行...生作為老死的緣的意義是深奧的,因此這個生存輪迴是法深奧的。這裡是"法的深奧性",因為因被稱為法,如所說:"對因的智慧是法無礙解"。 因為由於以這樣那樣的原因應當這樣那樣地運作,所以它的教說也是深奧的,除了一切知智之外,其他智慧無法立足於此。因此,在某些經中是順序的,在某些經中是逆序的;在某些經中是順逆序的,在某些經中是從中間開始順序或逆序的,在某些經中是三連線四總結,在某些經中是兩連線三總結,在某些經中是一連線兩總結。因此這個生存輪迴是教說深奧的。這是教說的深奧性。 因為在這裡,無明等的自性,通過洞察它而洞察無明等法的自相,這是難以深入的,所以是深奧的。因此這個生存輪迴是證悟深奧的。同樣,在這裡無明的無知、不見、不證悟諦的意義是深奧的,行的造作、努力、有貪無貪的意義,識的空性、無作用、不轉移、結生出現的意義,名色的同時生起、不可分離、可分離、彎曲、破壞的意義,六處的主導、世界之門、領域、對像、主體的意義,觸的接觸、碰撞、結合、會合的意義,受的體驗所緣味、樂苦舍、非我感受的意義,愛的歡喜、執著、流動、蔓延、河流、海洋難以填滿的意義,取的執取、抓取、執著、妄執、難以超越的意義,有的努力、造作、生處、趣、住處、居所中投生的意義,生的出生、產生、入胎、再生、出現的意義,老死的衰敗、變化、破壞、變異的意義是深奧的。這是證悟的深奧性。 因為在這裡有一性方法、異性方法、無作用方法、法如是性方法這四種意義方法,因此這個生存輪迴應當從"方法的分別"來如理了知。在這裡,"無明緣行,行緣識"等,就像種子通過芽等成為樹木一樣,相續不斷的是"一性方法"。正確地看到它的人,由於瞭解因果關係相續不斷而捨棄斷見;錯誤地看到它的人,由於執取因果關係相續不斷為一體而執取常見。

Avijjādīnaṃ pana yathāsakalakkhaṇavavatthānaṃ 『nānattanayo』 nāma; yaṃ sammā passanto navanavānaṃ uppādadassanato sassatadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto ekasantānapatitassa bhinnasantānasseva nānattaggahaṇato ucchedadiṭṭhiṃ upādiyati.

Avijjāya 『saṅkhārā mayā uppādetabbā』, saṅkhārānaṃ vā 『viññāṇaṃ amhehī』ti evamādibyāpārābhāvo 『abyāpāranayo』 nāma; yaṃ sammā passanto kārakassa abhāvāvabodhato attadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto yo asatipi byāpāre avijjādīnaṃ sabhāvaniyamasiddho hetubhāvo tassa aggahaṇato akiriyadiṭṭhiṃ upādiyati.

Avijjādīhi pana kāraṇehi saṅkhārādīnaṃyeva sambhavo khīrādīhi dadhiādīnaṃ viya, na aññesanti ayaṃ 『evaṃdhammatānayo』 nāma; yaṃ sammā passanto paccayānurūpato phalāvabodhato ahetukadiṭṭhiñca akiriyadiṭṭhiñca pajahati, micchā passanto paccayānurūpaṃ phalappavattiṃ aggahetvā yato kutoci yassa kassaci asambhavaggahaṇato ahetukadiṭṭhiñceva niyatavādañca upādiyatīti evamidaṃ bhavacakkaṃ –

Saccappabhavato kiccā, vāraṇā upamāhi ca;

Gambhīranayabhedā ca, viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Idañhi gambhīrato agādhaṃ nānānayaggahaṇato durabhiyānaṃ ñāṇāsinā samādhipavarasilāyaṃ sunisitena –

Bhavacakkamapadāletvā ,

Asanivicakkamiva niccanimmathanaṃ;

Saṃsārabhayamatīto,

Na koci supinantarepyatthi.

Vuttampi cetaṃ bhagavatā – 『『gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. Etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṃ pajā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattatī』』ti (dī. ni. 2.95; saṃ. ni. 2.60). Tasmā attano vā paresaṃ vā hitāya sukhāya paṭipanno avasesakiccāni pahāya –

Gambhīre paccayākāra-ppabhede idha paṇḍito;

Yathā gādhaṃ labhetheva-manuyuñje sadā satoti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Evaṃ mahāpathaviṃ pattharanto viya ākāsaṃ vitthārayanto viya ca sabbadhammesu appaṭihatañāṇo satthā suttantabhājanīye niggaṇṭhiṃ nijjaṭaṃ paccayākāraṃ nānācittavasena dassetvā idāni yasmā na kevalaṃ ayaṃ paccayākāro nānācittesuyeva hoti, ekacittepi hotiyeva, tasmā abhidhammabhājanīyavasena ekacittakkhaṇikaṃ paccayākāraṃ nānappakārato dassetuṃ avijjāpaccayā saṅkhārotiādinā nayena mātikaṃ tāva ṭhapesi. Evaṃ ṭhapitāya pana mātikāya –

Avijjādīhi mūlehi, nava mūlapadā nava;

Nayā tattha catukkāni, vārabhedañca dīpaye.

Tatrāyaṃ dīpanā – ettha hi avijjāsaṅkhāraviññāṇanāmachaṭṭhāyatanaphassavedanātaṇhāupādānappabhedehi avijjādīhi navahi mūlapadehi avijjādiko, saṅkhārādiko, viññāṇādiko, nāmādiko, chaṭṭhāyatanādiko, phassādiko, vedanādiko, taṇhādiko, upādānādikoti ime nava mūlapadā nava nayā honti.

Tesu yo tāva ayaṃ avijjādiko nayo, tattha paccayacatukkaṃ, hetucatukkaṃ, sampayuttacatukkaṃ, aññamaññacatukkanti cattāri catukkāni honti. Yathā cettha evaṃ sesesupīti ekekasmiṃ naye catunnaṃ catunnaṃ catukkānaṃ vasena chattiṃsa catukkāni. Tattha ekekena catukkena catunnaṃ catunnaṃ vārānaṃ saṅgahitattā catunnampi catukkānaṃ vasena ekekasmiṃ naye soḷasa soḷasa vārāti catucattālīsādhikaṃ vārasataṃ hotīti veditabbaṃ.

無明等的自性被稱為「異性方法」;正確觀察者因看到新生而捨棄常見,錯誤觀察者因把握到的斷滅而執取斷見。 無明說「行是我所造」,行則說「識是我們所造」等等,因而稱為「無作用的方法」;正確觀察者因理解因的缺失而捨棄我見,錯誤觀察者因誤解為存在的無明等法的自性而執取無為見。 無明等作為原因,行等的生起就像牛奶和酸奶一樣,並非其他,這被稱為「法如是的方法」;正確觀察者因對因果相應的果的理解而捨棄無因見和無為見,錯誤觀察者因對因果相應的果的表現而執取無因見和必然見。因此,這個生存輪迴是: 因果所生之法,借比喻而顯現; 深奧的法的分別,應當如理了知。 這確實是深奧的、無底的,因其多樣的法的把握而難以理解的,智慧的洞察者以深思熟慮的智慧來理解— 生存輪迴的路徑被打開, 就如同石頭被不斷地攪動; 超越輪迴的恐懼, 沒有任何夢境中的存在。 佛陀也曾說過:「這確實是深奧的,阿難,因緣生起是深奧的。阿難,若不瞭解、無所領悟這個法,像這樣生於家庭、束縛於家庭、被草所遮蔽的人,無法超越痛苦、劣境、墮落、輪迴。」(《長部經》2.95;《中部經》2.60)。因此,爲了他人或自己的利益、幸福,捨棄一切餘事— 深奧的因緣法,智者應當明瞭; 如同深淵,常常在心中思維。 《經論的闡釋》 《阿毗達摩的闡釋》 如同大地的廣闊,擴充套件天空,所有法中無礙的智慧,佛陀在《經論》中以各種方式展示了因緣的多樣性。現在因為這個因緣不僅僅是多樣性,也可以在單一的心中存在,因此在阿毗達摩的闡釋中,爲了展示單一心的瞬間因緣的多樣性,首先以「無明緣行」等的方式設定了框架。這樣設定的框架是— 無明的根源,九個根本詞; 其中的四個方法,闡明了差別。 在這裡,因無明、行、識、名、六處、觸、受、愛、取等方面的九個根本詞是無明的根本、行的根本、識的根本、名的根本、六處的根本、觸的根本、受的根本、愛和取的根本。 在這些中,首先是無明的根本,因而有因緣四法、因果四法、相應四法、相互四法,共有四種四法。因此在「方法的分別」中,這個生存輪迴應當如理了知。在這裡,「無明緣行,行緣識」等,像種子通過芽等成為樹木一樣,相續不斷的是「單一性的方法」。正確地看到它的人,由於瞭解因果關係相續不斷而捨棄斷見;錯誤地看到它的人,由於執取因果關係相續不斷為一體而執取常見。

  1. Paccayacatukkaṃ

Tattha yadetaṃ sabbapaṭhame avijjāmūlake naye paccayacatukkaṃ, tasmiṃ paṭhamo nāmarūpaṭṭhāne nāmassa, saḷāyatanaṭṭhāne chaṭṭhāyatanassa ca vuttattā aparipuṇṇaaṅgadvayayutto dvādasaṅgikavāro nāma. Dutiyo nāmarūpaṭṭhāne nāmasseva, saḷāyatanaṭṭhāne ca na kassaci vuttattā aparipuṇṇaekaṅgayutto ekādasaṅgikavāro nāma. Tatiyo saḷāyatanaṭṭhāne chaṭṭhāyatanassa vuttattā paripuṇṇaekaṅgayutto dvādasaṅgikavāro nāma. Catuttho pana paripuṇṇadvādasaṅgikoyeva.

Tattha siyā – ayampi chaṭṭhāyatanapaccayā phassoti vuttattā aparipuṇṇekaṅgayuttoyevāti? Na, tassa anaṅgattā. Phassoyeva hettha aṅgaṃ, na chaṭṭhāyatanaṃ. Tasmā tassa anaṅgattā nāyaṃ aparipuṇṇekaṅgayuttoti. Aṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ – 『『paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena , dutiyo paccayavisesaṭṭhena, tatiyo gabbhaseyyakasattānaṃ vasena, catuttho opapātikasattānaṃ vasena gahito. Tathā paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena, dutiyo paccayavisesaṭṭhena, tatiyo aparipuṇṇāyatanavasena, catuttho paripuṇṇāyatanavasena gahito. Tathā paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena, dutiyo mahānidānasuttantavasena (dī. ni.

四種因緣 在這裡,首先是以無明為根本的方法中的四種因緣,其中第一種因為在名色處說名,在六處處說第六處,所以是不完全的兩支,稱為十二支的篇章。第二種因為在名色處只說名,在六處處什麼也沒說,所以是不完全的一支,稱為十一支的篇章。第三種因為在六處處說第六處,所以是完全的一支,稱為十二支的篇章。第四種則是完全的十二支。 在這裡可能有人會說:這個也因為說"以第六處為緣而有觸",所以是不完全的一支?不是的,因為那不是支。這裡只有觸是支,第六處不是。因此,因為那不是支,所以這不是不完全的一支。但在註釋書中說:"第一種是從包含一切的意義,第二種是從特殊因緣的意義,第三種是從胎生眾生的角度,第四種是從化生眾生的角度來理解的。同樣,第一種是從包含一切的意義,第二種是從特殊因緣的意義,第三種是從不完全處的角度,第四種是從完全處的角度來理解的。同樣,第一種是從包含一切的意義,第二種是從《大因經》(長部經

2.95 ādayo), tatiyo rūpabhavavasena, catuttho kāmabhavavasena gahito』』ti.

Tattha paṭhamo imesu dutiyādīsu tīsu vāresu na katthaci na pavisatīti sabbasaṅgāhikoti vutto. Sesānaṃ viseso parato āvibhavissati. Tassāvibhāvatthaṃ –

Yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ;

Yaṃ yathā paccayo yassa, taṃ sabbamupalakkhaye.

Tatrāyaṃ nayo – avisesena tāva catūsupi etesu suttantabhājaniye viya saṅkhārāti avatvā saṅkhāroti vuttaṃ, taṃ kasmāti? Ekacittakkhaṇikattā. Tatra hi nānācittakkhaṇiko paccayākāro vibhatto. Idha ekacittakkhaṇiko āraddho. Ekacittakkhaṇe ca bahū cetanā na santīti saṅkhārāti avatvā saṅkhāroti vuttaṃ.

Paṭhamavāre panettha ekacittakkhaṇapariyāpannadhammasaṅgahaṇato sabbaṭṭhānasādhāraṇato ca rūpaṃ chaḍḍetvā 『『viññāṇapaccayā nāma』』ntveva vuttaṃ. Tañhi ekacittakkhaṇapariyāpannaṃ sabbaṭṭhānasādhāraṇañca, na katthaci viññāṇappavattiṭṭhāne na pavattati. Yasmā ca ekacittakkhaṇapariyāpanno ekovettha phasso, tasmā tassānurūpaṃ paccayabhūtaṃ āyatanaṃ gaṇhanto saḷāyatanaṭṭhāne 『『nāmapaccayā chaṭṭhāyatana』』nti ekaṃ manāyatanaṃyeva āha. Tañhi ekassa akusalaphassassa anurūpaṃ paccayabhūtaṃ. Kāmañcetaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇanti etthāpi vuttaṃ, hetuphalavisesadassanatthaṃ pana aṅgapuṇṇatthañca puna idha gahitaṃ. Tatra hi etassa visesena saṅkhāro hetu, avisesena nāmaṃ phalaṃ. Idha panassa avisesena nāmaṃ hetu, visesena phasso phalanti. Sokādayo pana yasmā sabbe ekacittakkhaṇe na sambhavanti, sabbasmiñca cittappavattiṭṭhāne ceva citte ca na pavattanti, tasmā na gahitā. Jātijarāmaraṇāni pana acittakkhaṇamattānipi samānāni cittakkhaṇe antogadhattā aṅgaparipūraṇatthaṃ gahitāni. Evaṃ tāvettha 『yaṃ aññathā vuttaṃ. Yañca avuttaṃ』 taṃ veditabbaṃ.

Yaṃ panettha ito paresu vāresu vuttaṃ, tassattho vuttanayeneva veditabbo. Yasmiṃ yasmiṃ pana vāre yo yo viseso āgato, taṃ taṃ tattha tattheva pakāsayissāma.

『Yaṃ yathā paccayo yassā』ti ettha pana saṅkhārassa avijjā sampayuttadhammasādhāraṇehi sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatapaccayehi chahi hetupaccayena cāti sattadhā paccayo. Tattha yasmā parato hetucatukkādīni tīṇi catukkāni avigatasampayuttaaññamaññapaccayavasena vuttāni, tasmā idha tāni apanetvā avasesānaṃ vasena avijjā saṅkhārassa catudhā paccayoti veditabbo.

2.95等),第三種是從色界的角度,第四種是從欲界的角度來理解的。" 在這裡,第一種被稱為包含一切,因為它在其他三種中無處不包含。其餘的特殊性稍後將會明顯。爲了使其明顯: 在某處以不同方式所說的,在某處未說的, 某法如何是某法的緣,應當全部觀察。 這裡的方法是:首先,在所有四種中,與《經分別》不同,沒有說"諸行",而是說"行",這是為什麼?因為是單一心剎那。因為在那裡分別了多心剎那的緣起,這裡開始了單一心剎那的緣起。在單一心剎那中沒有多個思,所以沒有說"諸行",而是說"行"。 在第一種中,由於包含單一心剎那所含的法,以及普遍於所有處,所以捨棄了色,只說"識緣名"。因為這是包含在單一心剎那中的,也是普遍於所有處的,沒有任何識生起的地方不生起。因為在這裡只有一個包含在單一心剎那中的觸,所以取與之相應的作為緣的處,在六處處說"名緣第六處",只說了一個意處。因為這是與一個不善觸相應的緣。雖然這在"行緣識"中也說了,但爲了顯示因果的特殊性和完成支分,這裡又取了。因為在那裡,特別是行是它的因,一般是名是果。但在這裡,一般是名是因,特別是觸是果。憂等沒有被取,因為不是所有的都在單一心剎那中生起,也不是在所有的心生起處和心中生起。但生老死雖然只是非心剎那,但因為包含在心剎那中,爲了完成支分而被取。如此,應當了知"在這裡以不同方式所說的,以及未說的"。 在這裡之後的其他篇章中所說的,其意義應當以已說的方法來了解。在任何篇章中有任何特殊之處,我們將在那裡解釋。 關於"某法如何是某法的緣",在這裡,無明對行是七種緣:與相應法共同的俱生、相互、依止、相應、有、不離去六種緣,以及因緣。在這裡,因為後面的因四法等三種四法是以不離去、相應、相互緣的方式說的,所以這裡除去它們,應當了知無明對行是其餘四種緣。

Saṅkhāro viññāṇassa sādhāraṇehi chahi, kammāhārapaccayehi cāti aṭṭhadhā paccayo. Idha pana teyeva tayo apanetvā pañcadhā. Viññāṇaṃ nāmassa sādhāraṇehi chahi, indriyāhārādhipatīhi cāti navadhā. Idha pana tayo apanetvā chadhā. Nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa sādhāraṇehi chahi. Kiñci panettha adhipatipaccayena, kiñci āhārapaccayādīhīti anekadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā tidhā catudhā pañcadhā vā. Chaṭṭhāyatanaṃ phassassa yathā viññāṇaṃ nāmassa. Evaṃ phasso vedanāya sādhāraṇehi chahi āhārapaccayena cāti sattadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā catudhā. Vedanā taṇhāya sādhāraṇehi chahi jhānindriyapaccayehi cāti aṭṭhadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā pañcadhā. Taṇhā upādānassa, yathā avijjā saṅkhārassa. Evaṃ upādānaṃ bhavassa sādhāraṇehi chahi maggapaccayena cāti sattadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā catudhā. Bhavo jātiyā, yasmā jātīti idha saṅkhatalakkhaṇaṃ adhippetaṃ, tasmā pariyāyena upanissayapaccayeneva paccayo. Tathā jāti jarāmaraṇassāti.

Ye pana evaṃ vadanti – 『『imasmiṃ catukke sabbesampi saṅkhārādīnaṃ avijjādayo sahajātapaccayena paccayā honti. Sahajātapaccayavaseneva hi paṭhamavāro āraddho』』ti, te bhavādīnaṃ tathā abhāvaṃ sesapaccayānañca sambhavaṃ dassetvā paṭikkhipitabbā. Na hi bhavo jātiyā sahajātapaccayo hoti, na jāti jarāmaraṇassa. Ye cetesaṃ saṅkharādīnaṃ avasesā paccayā vuttā, tepi sambhavantiyeva. Tasmā na sakkā chaḍḍetunti. Evaṃ tāva paṭhamavāre yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ, yañca yathā yassa paccayo hoti, taṃ veditabbaṃ. Dutiyavārādīsupi eseva nayo.

Ayaṃ pana viseso – dutiyavāre 『『nāmapaccayā phasso』』ti vatvā saḷāyatanaṭṭhāne na kiñci vuttaṃ, taṃ kimatthanti? Paccayavisesadassanatthañceva mahānidānadesanāsaṅgahatthañca. Phassassa hi na kevalañca chaṭṭhāyatanameva paccayo, vedanākkhandhādayo pana tayo khandhāpi paccayāyeva. Mahānidānasuttante cassa 『『atthi idappaccayā phassoti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. Kiṃ paccayā phassoti? Iti ce vadeyya, nāmapaccayā phassoti iccassa vacanīya』』nti (dī. ni. 2.96). Evaṃ saḷāyatanaṃ chaḍḍetvā ekādasaṅgiko paṭiccasamuppādo vutto. Tasmā imassa paccayavisesassa dassanatthaṃ imissā ca mahānidānasuttantadesanāya pariggahatthaṃ dutiyavāre 『『nāmapaccayā phasso』』ti vatvā saḷāyatanaṭṭhāne na kiñci vuttanti. Esa tāva dutiyavāre viseso.

Tatiyavāre pana 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti suttantabhājanīye āgatameva catutthamaṅgaṃ vuttaṃ, taṃ ekacittakkhaṇikattā paccayākārassa idha ayuttanti ce? Taṃ nāyuttaṃ. Kasmā? Sakakkhaṇe paccayabhāvato. Sacepi hi tattha rūpaṃ cittakkhaṇato uddhaṃ tiṭṭhati, tathāpissa taṃ viññāṇaṃ sakakkhaṇe paccayo hoti. Kathaṃ? Purejātassa tāva cittasamuṭṭhānassa aññassa vā pacchājātapaccayena. Vuttañcetaṃ 『『pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.1.11). Sahajātassa pana cittasamuṭṭhānassa nissayapaccayena paccayo. Yathāha 『『cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ nissayapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.

行是通過六種共同的緣起來理解的,因果所依的緣起有八種。在這裡,除了這三種之外,還有五種。識是通過六種共同的緣起來理解的,依于感官的主導有九種。在這裡,除了這三種之外,還有六種。名是通過六種共同的緣起來理解的。這裡面有些是依于主導的緣起,有些是依于食的緣起等,因此有多種。在這裡,除了這三種之外,還有三種,四種和五種。第六處是通過觸的緣起來理解的,正如識通過名的緣起一樣。這樣,觸是通過七種共同的緣起來理解的,依于食的緣起等。在這裡,除了這三種之外,還有四種。受是通過八種共同的緣起來理解的,依于禪定的緣起等。在這裡,除了這三種之外,還有五種。渴愛是通過無明的緣起來理解的,正如行的緣起一樣。這樣,執取是通過七種共同的緣起來理解的,依于道的緣起等。在這裡,除了這三種之外,還有四種。生是通過出生來理解的,因為出生是指生的特徵,因此是通過依止的緣起來理解的。同樣,出生是通過老死來理解的。 那些這樣說的人——「在這個四法中,所有的行等因無明等而生,是共生的緣起。因為是共生的緣起,所以第一種被引入」,他們應該被駁斥,因為它顯示了生等的不存在和其他緣起的可能性。因為生並不是通過出生而生起的,老死也不是。那些在這些行等的餘下緣起中被說的,也確實是存在的。因此,不能捨棄。這樣,在第一種中,任何地方所說的和未說的,以及如何是某法的緣,都應當了知。第二種及其餘的法也是如此。 這裡的特殊性是——在第二種中說「名緣觸」,在第六處沒有說任何東西,這是什麼意思呢?這是爲了顯示緣起的特殊性和《大因經》的關聯。因為觸不僅僅是依于第六處的緣起,受等三處也確實是緣起。正如在《大因經》中說:「有這個緣起的觸」,被問到:「什麼是緣起的觸?」如果他這樣回答:「名緣觸」,這就是他的說法」(《長部經》2.96)。因此,捨棄第六處的情況下,說明了十一支的因緣。因此,第二種中說「名緣觸」,在第六處沒有說任何東西。 在第三種中說「識緣名」,在《經論》中已經提到第四個因緣,這在單一心的剎那中是合適的呢?這並不合適。為什麼?因為在單一心的剎那中是緣起的。如果在那裡色因心的緣起而存在,那麼它的識在單一心的剎那中就是緣起。如何呢?因為在先生的心起源的其他緣起。正如所說:「後生的心法和心所法,是因先生的身體的後生緣起的緣起」(《基礎》1.1.11)。而在共生的心起源中是依賴的緣起。正如所說:「心法是因心起源的色法的依賴緣起」(《基礎》1.

1.8).

Yadi evaṃ, purimavāresu kasmā evaṃ na vuttanti ? Rūpappavattidesaṃ sandhāya desitattā. Ayañhi paccayākāro rūpappavattidese kāmabhave gabbhaseyyakānañceva aparipuṇṇāyatanaopapātikānañca rūpāvacaradevānañca vasena desito. Tenevettha 『『nāmarūpapaccayā saḷāyatana』』nti avatvā chaṭṭhāyatananti vuttaṃ. Tattha nāmaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Rūpaṃ pana hadayarūpaṃ veditabbaṃ. Taṃ panetassa chaṭṭhāyatanassa nissayapaccayena ceva purejātapaccayena cāti dvidhā paccayo hotīti esa tatiyavāre viseso.

Catutthavāro pana yonivasena opapātikānaṃ, āyatanavasena paripuṇṇāyatanānaṃ, bhavavasena kāmāvacarasattānaṃ vasena vutto. Tenevettha 『『nāmarūpapaccayā saḷāyatana』』nti vuttaṃ. Tattha nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa sahajātādīhi, cakkhāyatanādīnaṃ pacchājātapaccayena. Rūpe hadayarūpaṃ chaṭṭhāyatanassa nissayapaccayapurejātapaccayehi, cattāri mahābhūtāni cakkhāyatanādīnaṃ sahajātanissayaatthiavigatehi. Yasmā panesa ekacittakkhaṇiko paccayākāro, tasmā ettha saḷāyatanapaccayāti avatvā 『『chaṭṭhāyatanapaccayā phasso』』ti vuttoti ayaṃ catutthavāre viseso.

Evametesaṃ nānākaraṇaṃ ñatvā puna sabbesveva tesu visesena paṭhamakā dve vārā arūpabhave paccayākāradassanatthaṃ vuttāti veditabbā. Arūpabhavasmiñhi rūpena asammissāni paṭiccasamuppādaṅgāni pavattanti. Tatiyo rūpabhave paccayākāradassanatthaṃ vutto. Rūpabhavasmiñhi satipi rūpasammissatte saḷāyatanaṃ na pavattati. Catuttho kāmabhave paccayākāradassanatthaṃ vutto. Kāmabhavasmiñhi sakalaṃ saḷāyatanaṃ pavattati. Tatiyo vā rūpabhave ceva kāmabhave ca aparipuṇṇāyatanānaṃ akusalappavattikkhaṇaṃ sandhāya vutto. Catuttho vā kāmabhave paripuṇṇāyatanānaṃ. Paṭhamo vā sabbatthagāmitaṃ sandhāya vutto. So hi na katthaci cittappavattidese na pavattati. Dutiyo paccayavisesaṃ sandhāya vutto. Ekādasaṅgikattañhettha phassassa ca nāmapaccayattaṃ paccayaviseso. Tatiyo purimayonidvayaṃ sandhāya vutto. Purimāsu hi dvīsu yonīsu so sambhavati, tattha sadā saḷāyatanassa asambhavato. Catuttho pacchimayonidvayaṃ sandhāya vutto. Pacchimāsu hi so dvīsu yonīsu sambhavati, tattha sadā saḷāyatanassa sambhavatoti.

Ettāvatā ca yaṃ vuttaṃ catūsupi vāresu –

Yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ;

Yaṃ yathā paccayo yassa, taṃ sabbamupalakkhayeti.

Gāthāya atthadīpanā katā hoti.

Etenevānusārena, sabbametaṃ nayaṃ ito;

Viseso yo ca taṃ jaññā, catukkesu paresupi.

  1. Hetucatukkaṃ

1.1.8)。 如果是這樣,為什麼在前面的篇章中沒有這樣說呢?因為是針對色法生起的地方而說的。這個緣起是針對色法生起的地方,在欲界中對於胎生和不完全處化生的眾生,以及色界天神而說的。因此在這裡沒有說"名色緣六處",而是說"第六處"。在那裡,名如前所說。色則應當理解為心所依處色。它對第六處是依止緣和前生緣這兩種緣,這是第三種的特殊之處。 第四種則是針對化生眾生的生處,完全處眾生的處,欲界眾生的有而說的。因此在這裡說"名色緣六處"。在那裡,名對第六處是俱生等緣,對眼處等是後生緣。在色中,心所依處色對第六處是依止緣和前生緣,四大種對眼處等是俱生、依止、有、不離去緣。因為這是單一心剎那的緣起,所以在這裡沒有說"六處緣",而是說"第六處緣觸",這是第四種的特殊之處。 如此了知了這些差異之後,應當再次理解,所有這些中特別是前兩種是爲了顯示無色界的緣起而說的。因為在無色界中,緣起支是不與色混合的。第三種是爲了顯示色界的緣起而說的。因為在色界中,雖然有色的混合,但六處不生起。第四種是爲了顯示欲界的緣起而說的。因為在欲界中,完整的六處生起。或者說,第三種是針對色界和欲界中不完全處眾生的不善生起剎那而說的。第四種是針對欲界中完全處眾生而說的。或者說,第一種是針對普遍性而說的。因為它在任何心生起的地方都不會不生起。第二種是針對緣的特殊性而說的。因為這裡十一支和名作為觸的緣是特殊的緣。第三種是針對前兩種生而說的。因為在前兩種生中它生起,因為在那裡六處並不總是生起。第四種是針對后兩種生而說的。因為在後兩種生中它生起,因為在那裡六處總是生起。 到此為止,對於在所有四種中所說的: "在某處以不同方式所說的,在某處未說的, 某法如何是某法的緣,應當全部觀察。" 這個偈頌的意義已經解釋完畢。 依照這個方法,從這裡開始, 所有這些方法以及其特殊性, 在其他的四法中也應當了知。 因四法

  1. Tattha yo tāva idha vutto nayo, so sabbattha pākaṭoyeva. Viseso pana evaṃ veditabbo – hetucatukke tāva avijjā hetu assāti avijjāhetuko. Avijjā assa sahavattanato yāvabhaṅgā pavattikā gamikāti vuttaṃ hoti. 『『Avijjāpaccayā』』ti ca ettāvatā sahajātādipaccayavasena sādhāraṇato saṅkhārassa avijjā paccayoti dassetvā, puna 『『avijjāhetuko』』ti eteneva visesato avigatapaccayatā dassitā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukantiādīsupi eseva nayo.

Kasmā pana bhavādīsu hetukaggahaṇaṃ na katanti? Avigatapaccayaniyamābhāvato abhāvato ca avigatapaccayassa. 『『Tattha katamo upādānapaccayā bhavo? Ṭhapetvā upādānaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati upādānapaccayā bhavo』』ti vacanato upādānapaccayā catunnaṃ khandhānaṃ idha bhavoti nāmaṃ. Saṅkhārakkhandhe ca 『『jāti dvīhi khandhehi saṅgahitā』』tiādivacanato (dhātu. 71) jātijarāmaraṇāni antogadhāni.

Tattha yāva upādānaṃ tāva jātijarāmaraṇānaṃ anupalabbhanato upādānaṃ bhavassa na niyamato avigatapaccayo hoti. 『『Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jātī』』ti ādivacanato saṅkhatalakkhaṇesu jātiyā jarāmaraṇasaṅkhātassa bhavassa jātikkhaṇamatteyeva abhāvato avigatapaccayabhāvo na sambhavati. Tathā jātiyā jarāmaraṇakkhaṇe abhāvato . Upanissayapaccayeneva pana bhavo jātiyā. Jāti jarāmaraṇassa paccayoti sabbathāpi avigatapaccayaniyamābhāvato abhāvato ca avigatapaccayassa bhavādīsu hetukaggahaṇaṃ na katanti veditabbaṃ.

Keci panāhu – 『『bhavo duvidhenā』』ti vacanato upapattimissako bhavo, na ca upapattibhavassa upādānaṃ avigatapaccayo hotīti 『『upādānapaccayā bhavo upādānahetuko』』ti avatvā 『『upādānapaccayā bhavo』』ti vutto. Idha pacchinnattā paratopi na vuttanti. Taṃ idha upapattimissakassa bhavassa anadhippetattā ayuttaṃ. Arūpakkhandhā hi idha bhavoti āgatā.

Bhavapaccayājātīti ettha ca ṭhapetvā jātijarāmaraṇāni avaseso bhavo jātiyā paccayoti veditabbo. Kasmā? Jātiādīnaṃ jātiyā appaccayattā. Yadi evaṃ, ṭhapetvā jātijarāmaraṇāni bhavo jātiyā paccayoti vattabboti? Āma vattabbo, vattabbapadesābhāvato pana na vutto. Dasamaṅganiddese hi upādānapaccayasambhūto bhavo vattabbo. Ekādasamaṅganiddese jāti vattabbā. Yo pana bhavo jātiyā paccayo, tassa vattabbapadeso natthīti vattabbapadesābhāvato na vutto. Avuttopi pana yuttito gahetabboti. Viññāṇapaccayā nāmarūpantiādīsu ca viññāṇādīnaṃ avigatapaccayabhāvasambhavato viññāṇahetukādivacanaṃ katanti esa hetucatukke viseso.

  1. Sampayuttacatukkaṃ

  2. Sampayuttacatukkepi avijjāpaccayāti ettāvatā sahajātādipaccayavasena saṅkhārassa avijjāpaccayataṃ dassetvā puna 『『avijjāsampayutto』』ti sampayuttapaccayatā dassitā. Sesapadesupi eseva nayo. Yasmā pana arūpīnaṃ dhammānaṃ rūpadhammehi sampayogo natthi, tasmā viññāṇapaccayā nāmarūpantiādīsu tatiyacatutthavārapadesu 『『viññāṇasampayuttaṃ nāma』』ntiādinā nayena yaṃ labbhati, tadeva gahitanti esa sampayuttacatukke viseso.

  3. Aññamaññacatukkaṃ

244。 在這裡所說的方式是普遍的。特別的應當這樣理解——因緣四法中,無明是因,因此無明是因。無明是指因緣的生起,直到其消亡的過程被稱為生起的過程。「因無明而生」是通過共生等緣來說明無明是因的,因此再通過「因無明而生」來特別說明其不離去的緣起。因緣生起的識也是如此。 那麼,為什麼在生等中不抓住因呢?因為沒有不離去的緣起的限制和不存在的緣起。「那麼,什麼是因執取而生的呢?除了執取的感受、識、行、識——這稱為因執取而生。」根據這個說法,因執取是四個聚集的生。在行中說「生是由兩個聚集而成的」,因此生老死是內在的。 在這裡,直到執取為止,生老死的不存在使得執取不成為生的限制。根據「這些法的生」,在生的特徵中,生老死的生起僅僅是生的時刻,沒有不離去的緣起的可能性。因此,在生老死的時刻,執取是通過依止的緣起而生。生老死的因緣是普遍的,因此在生等中不抓住因。 有些人說——「生分為兩種」,即是生起的生,而不是生起的生的執取不成為不離去的緣起,因此說「因執取而生,因執取而生」。在這裡,因為是後生的緣起,所以沒有說。這裡的生是指生起的生。 在此,除了生老死之外,剩下的生應當理解為生的因。為什麼?因為生的因少之又少。如果是這樣,除了生老死之外,生應當是生的因嗎?是的,應當是,但並沒有說生的因。在第十種因的說明中,因執取而生的生應當說。第十一種因的說明中,生應當說。至於生的因,生的因沒有說。因此,沒有說生的因,但應當根據推理來理解。 關於因緣生起的識等,因緣生起的可能性,因此說識是因的特殊性。 相關四法 245。相關四法也因無明而生,通過共生等緣來說明行的因無明,而再次通過「因無明而生」來說明相關的緣起。在其他部分也是如此。由於無色法與色法沒有相關性,因此在識緣名等第三和第四種法中,因識而生的法應當被理解為是相關的。 互為四法

  1. Aññamaññacatukkepi avijjāpaccayāti sahajātādipaccayavasena saṅkhārassa avijjāpaccayataṃ dassetvā 『『saṅkhārapaccayāpi avijjā』』ti aññamaññapaccayatā dassitā. Sesapadesupi eseva nayo. Yasmā pana bhavo nippadeso, upādānaṃ sappadesaṃ, sappadesadhammo ca nippadesadhammassa paccayo hoti, na nippadesadhammo sappadesadhammassa, tasmā ettha 『『bhavapaccayāpi upādāna』』nti na vuttaṃ; heṭṭhā vā desanāya pacchinnattā evaṃ na vuttaṃ . Yasmā ca nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ atthi, saḷāyatanapaccayā ekacittakkhaṇe nāmarūpaṃ natthi, yassa saḷāyatanaṃ aññamaññapaccayo bhaveyya, tasmā catutthavāre 『『chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpa』』nti yaṃ labbhati tadeva gahitanti esa aññamaññacatukke viseso.

Avijjāmūlakanayamātikā.

Saṅkhārādimūlakanayamātikā

  1. Idāni saṅkhārapaccayā avijjāti saṅkhāramūlakanayo āraddho. Tatthāpi yathā avijjāmūlake evaṃ cattāri catukkāni soḷasa ca vārā veditabbā. Paṭhamacatukke pana paṭhamavārameva dassetvā desanā saṃkhittā. Yathā cettha evaṃ viññāṇamūlakādīsupi. Tattha sabbesveva tesu saṅkhāramūlakādīsu aṭṭhasu nayesu 『『saṅkhārapaccayā avijjā』』tiādinā nayena sahajātādipaccayavasena avijjāya saṅkhārādipaccayataṃ dassetvā puna 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』tiādinā nayena ekacittakkhaṇepi paccayākāracakkassa pavatti dassitā.

Kasmā pana bhavamūlakā jātijarāmaraṇamūlakā vā nayā na vuttā? Kiṃ bhavapaccayā avijjā na hotīti? No na hoti. 『『Saṅkhārapaccayā avijjā』』ti evamādīsu pana vuccamānesu na koci bhavapariyāpanno dhammo avijjāya paccayo na vutto. Tasmā apubbassa aññassa avijjāpaccayassa vattabbassa abhāvato bhavamūlako nayo na vutto. Bhavaggahaṇena ca avijjāpi saṅgahaṃ gacchati. Tasmā 『『bhavapaccayā avijjā』』ti vuccamāne 『『avijjāpaccayā avijjā』』tipi vuttaṃ siyā. Na ca ekacittakkhaṇe avijjā avijjāya paccayo nāma hoti. Tattha pacchinnattāva jātijarāmaraṇamūlakāpi nayā na gahitā. Apica bhave jātijarāmaraṇānipi antogadhāni. Na cetāni ekacittakkhaṇe avijjāya paccayā hontīti bhavamūlakā jātijarāmaraṇamūlakā vā nayā na vuttāti.

Mātikāvaṇṇanā.

Akusalaniddesavaṇṇanā

248-249. Idāni yathā heṭṭhā cittuppādakaṇḍe kusalattikaṃ ādiṃ katvā nikkhittamātikāya paṭipāṭiyā paṭhamaṃ kusalaṃ bhājitaṃ, tathā idha mātikāya anikkhittattā paṭhamaṃ kusalaṃ anāmasitvā 『『avijjāpaccayā saṅkhāro』』ti akusaladhammavasena mātikāya nikkhittattā nikkhepapaṭipāṭiyāva avijjādīni paṭiccasamuppādaṅgāni bhājetvā dassetuṃ katame dhammāakusalātiādimāha. Tassattho heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. aṭṭha. 365) vuttanayeneva veditabbo. Yasmā pana ekacittakkhaṇe taṇhāya ca kāmupādānassa ca sambhavo natthi, tasmā yaṃ ettha taṇhāpaccayā upādānaṃ labbhati, tadeva dassetuṃ diṭṭhi diṭṭhigatantiādi vuttaṃ.

Bhavaniddese ca yasmā upādānaṃ saṅkhārakkhandhe saṅgahaṃ gacchati, tasmā 『『ṭhapetvā upādānaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho』』ti vuttaṃ. Evañhi vuccamāne upādānassa upādānapaccayattaṃ āpajjeyya. Na ca tadeva tassa paccayo hoti. Jātiādiniddesesu yasmā ete arūpadhammānaṃ jātiādayo, tasmā 『『khaṇḍiccaṃ, pāliccaṃ, valittacatā, cuti, cavanatā』』ti na vuttaṃ.

246。 互為四法也因無明而生,通過共生等緣來說明行的因無明,而再次通過「因無明而生」來說明互為的緣起。在其他部分也是如此。由於生是無特定的,執取是有特定的,特定的法則是無特定法的因,而不是無特定法是特定法的因,因此在這裡沒有說「因生而執取」;因為前面的教導的後生緣起,因此沒有這樣說。由於名色緣六處存在,六處緣起時在單一心的剎那中名色並不存在,而六處之間互為緣起,因此在第四種中「因第六處而生名色」的所得到的應當被理解為是互為四法的特殊性。 無明根本緣起的法則。 行等根本緣起的法則。 247。 現在因行而生的無明是行根本的法則開始了。在那裡,正如無明根本一樣,四個四法和十六個法應當被理解。在第一四法中,教導僅顯示第一種。正如在這裡,識根本等也如此。在那裡,所有的行根本等的八種法中,通過「因行而生的無明」等的方式,說明了無明是行的因,而再次通過「因無明而生的行」等的方式,說明了在單一心的剎那中因緣的生起過程。 那麼,為什麼生根本的生老死根本的法則沒有說?生的因無明是否存在?不,不存在。在「因行而生的無明」等被提及時,沒有任何生的法被說成是無明的因。因此,由於沒有其他的無明的因的存在,生根本的法則沒有被說。在生的把握中,無明也歸入其中。因此,當說「因生而無明」時,也可以說「因無明而無明」。而在單一心的剎那中,無明並不是無明的因。在那裡,由於後生的緣起,生老死根本的法則也沒有被抓住。此外,在生中,生老死也內在存在。並且這些在單一心的剎那中並不是無明的因,因此生根本的生老死根本的法則沒有被說。 法則的說明。 不善的說明。 248-249。 現在,如同在前面心生部分中,經過善的部分開始的法則,第一善被提及,因此在這裡,由於法則沒有被提及,第一善並未被說明,因此「因無明而生的行」是基於不善法的法則而被提及,因而通過法則的引入,說明無明等緣起的法則,哪些法是不善的等。其意義應當根據前面心生部分的說法來理解。由於在單一心的剎那中,渴愛和欲的執取並不存在,因此在這裡通過渴愛而獲得的執取,正如所說的見、見的取等。 在生的說明中,由於執取歸入行的法則,因此說「除了執取的感受、識、行、識」是被提及的。因為這樣說,執取的緣起應當被理解。並且這並不是它的因。在生的說明中,由於這些是無色法的生等,因此沒有說「分裂、保留、四種變遷、死亡、消逝」。

  1. Evaṃ paṭhamavāraṃ niṭṭhapetvā puna dutiyavāre yasmiṃ samaye paṭhamavārena paccayākāro dassito, tasmiṃyeva samaye aparenapi nayena paccayākāraṃ dassetuṃ visuṃ samayavavatthānavāraṃ avatvā tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhārotiādināva nayena desanā katā. Tattha ṭhapetvā phassanti idaṃ yasmā phassopi nāmapariyāpanno, tasmā phassassa nāmato nīharaṇatthaṃ vuttaṃ.

  2. Tatiyavāre yassa cittasamuṭṭhānarūpassa viññāṇaṃ paccayo, tasmiṃ pavattamāne yasmā tenupatthaddhānaṃ cakkhāyatanādīnaṃ upacitattaṃ paññāyati, tasmā cakkhāyatanassa upacayotiādi vuttaṃ. Yasmā ca kammajarūpassapi tasmiṃ samaye vattamānassa viññāṇaṃ pacchājātapaccayena paccayo hoti, tasmāpi evaṃ vuttaṃ. Tattha kiñcāpi kammajaṃ cittasamuṭṭhānanti dveva santatiyo gahitā, itarāpi pana dve santatiyo gahetabbā. Tāsampi hi viññāṇaṃ paccayo hotiyeva.

  3. Catutthavāre pana yasmā ekacittakkhaṇepi mahābhūtarūpapaccayā cakkhāyatanādīni, hadayarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, nāmapaccayā ca pacchājātasahajātādivasena yathānurūpaṃ sabbānipi pavattanti, tasmā tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ? Cakkhāyatanantiādi vuttaṃ.

  4. Dutiyacatukke sabbaṃ uttānameva.

  5. Tatiyacatukke yassa sampayuttapaccayabhāvo na hoti, yassa ca hoti, taṃ visuṃ visuṃ dassetuṃ idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmantiādi vuttaṃ.

  6. Catutthacatukke phassapaccayā nāmaniddese kiñcāpi 『『ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – idaṃ vuccati phassapaccayā nāma』』nti na vuttaṃ, tathāpi anantarātītapadaniddese 『『ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho』』ti vuttattā avuttampi taṃ vuttameva hoti. Yadeva hi nāmaṃ phassassa paccayo, phassopi tasseva paccayoti.

Yathā cāyaṃ catucatukko soḷasavārappabhedo avijjāmūlako paṭhamanayo etasmiṃ paṭhamākusalacitte pakāsito, evaṃ saṅkhāramūlakādayo aṭṭha nayāpi veditabbā. Pāḷi pana saṃkhittā. Evameva tasmiṃ paṭhamākusalacitteyeva nava nayā, chattiṃsa catukkāni, catucattālīsādhikañca vārasataṃ hotīti veditabbaṃ.

這樣完成了第一種之後,爲了在第一種中顯示緣起的同一時刻,以另一種方式顯示緣起,沒有單獨說明時間確定的部分,而是直接以"在那個時候,因無明而有行"等方式進行教導。在那裡,"除了觸"是因為觸也包含在名中,所以爲了把觸從名中分離出來而說的。 在第三種中,對於識是因的心生色,當它生起時,由於被它支援的眼處等的增長變得明顯,所以說"眼處的增長"等。由於在那個時候,識對正在生起的業生色也是後生緣,所以也這樣說。在那裡,雖然只提到了業生和心生兩種相續,但其他兩種相續也應該包括在內。因為識對它們也是緣。 在第四種中,由於即使在一個心剎那中,大種色也是眼處等的緣,心所依處色是第六處的緣,名通過後生、俱生等方式適當地成為一切的緣,所以在那裡說"什麼是名色緣六處?眼處"等。 在第二個四法中,一切都很清楚。 在第三個四法中,爲了分別顯示哪些不是相應緣,哪些是相應緣,所以說"這稱為識緣名色,與識相應的名"等。 在第四個四法中,觸緣名的說明中,雖然沒有說"除了觸,受蘊...識蘊 - 這稱為觸緣名",但因為在前面的段落中說了"除了觸,受蘊...識蘊",所以雖然沒說,也等於說了。因為凡是名是觸的緣,觸也是那個名的緣。 就像這個四個四法、十六種差別的以無明為根本的第一種方法在第一不善心中被解釋一樣,以行為根本等八種方法也應該這樣理解。但經文是簡略的。應當瞭解,就在那第一不善心中,有九種方法、三十六個四法、一百四十四種差別。

  1. Idāni imināva nayena sesākusalacittesupi paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā akusalātiādi āraddhaṃ. Tattha yasmā diṭṭhivippayuttesu taṇhāpaccayā upādānaṃ natthi, tasmā upādānaṭṭhāne upādānaṃ viya daḷhanipātinā adhimokkhena padaṃ pūritaṃ. Domanassasahagatesu ca yasmā vedanāpaccayā taṇhāpi natthi, tasmā taṇhāṭṭhāne taṇhā viya balavakilesena paṭighena padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhāne adhimokkheneva. Vicikicchāsampayutte pana yasmā sanniṭṭhānābhāvato adhimokkhopi natthi, tasmā taṇhāṭṭhāne balavakilesabhūtāya vicikicchāya padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhānaṃ parihīnameva. Uddhaccasampayutte pana yasmā adhimokkho atthi, tasmā taṇhāṭṭhāne balavakilesena uddhaccena padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhāne adhimokkheneva. Sabbattheva ca visesamattaṃ dassetvā pāḷi saṃkhittā. Yo cāyaṃ viseso dassito, tattha kevalaṃ adhimokkhaniddesova apubbo. Sesaṃ heṭṭhā āgatameva.

Adhimokkhaniddese pana adhimuccanavasena adhimokkho. Adhimuccati vā tena ārammaṇe cittaṃ nibbicikicchatāya sanniṭṭhānaṃ gacchatīti adhimokkho. Adhimuccanākāro adhimuccanā. Tassa cittassa, tasmiṃ vā ārammaṇe adhimuttattāti tadadhimuttatā. Sabbacittesu ca paṭhamacitte vuttanayeneva nayacatukkavārappabhedo veditabbo. Kevalañhi vicikicchāsampayutte upādānamūlakassa nayassa abhāvā aṭṭha nayā, dvattiṃsa catukkāni, aṭṭhavīsādhikañca vārasataṃ hotīti.

Akusalaniddesavaṇṇanā.

Kusalaniddesavaṇṇanā

  1. Idāni imināva nayena kusalacittādīsupi paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Yathā pana akusale paṭhamaṃ mātikaṃ nikkhipitvā pacchā niddeso kato, na tathā idha. Kasmā? Appanāvāre nānattasambhavato. Lokiyakusalādīsu hi tesaṃ dhammānaṃ dukkhasaccapariyāpannattā 『『evametassa kevalassa dukkhakkhandhassā』』ti appanā hoti, lokuttarakusalādīsu 『『evametesaṃ dhammāna』』nti. Tasmā ettha sādhāraṇato mātikaṃ ṭhapetuṃ na sakkāti pāṭiyekkaṃ tesaṃ tesaṃ kusalādīnaṃ mātikaṃ uddisitvāva niddeso katoti.

Tattha yasmā ekacittakkhaṇe kusalasaṅkhārena saddhiṃ avijjā natthi, tasmā taṃ avatvā, avijjā viya akusalānaṃ, kusalānaṃ mūlato kusalamūlaṃ, taṇhupādānānañca abhāvato taṇhāṭṭhāne taṇhā viya ārammaṇe ajjhogāḷho pasādo, upādānaṭṭhāne upādānaṃ viya daḷhanipātī nāma adhimokkho vutto. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Kusalaniddesavaṇṇanā.

Abyākataniddesavaṇṇanā

現在,爲了以同樣的方式顯示其他不善心中的緣起,開始了"哪些法是不善"等。在那裡,由於在離見的心中沒有因渴愛而有執取,所以在執取處用像執取一樣堅固的勝解來填補。在憂俱的心中,由於也沒有因受而有渴愛,所以在渴愛處用像渴愛一樣強烈的煩惱瞋恚來填補。在執取處仍用勝解。在疑相應的心中,由於沒有決定所以也沒有勝解,因此在渴愛處用作為強烈煩惱的疑來填補。執取處則缺失。在掉舉相應的心中,由於有勝解,所以在渴愛處用強烈煩惱掉舉來填補。在執取處仍用勝解。在一切處只顯示特殊之處,經文是簡略的。這裡所顯示的特殊之處,只有勝解的說明是新的。其餘的在前面已經出現過。 在勝解的說明中,勝解是以決定的方式。或者說,心由於它而對所緣無疑地達到決定,所以是勝解。決定的狀態是決定。對那個心,或對那個所緣的決定性是對它的決定性。在所有心中,應當以第一心中所說的方式理解方法四法和種類的差別。只是在疑相應的心中,由於沒有以執取為根本的方法,所以有八種方法、三十二個四法、一百二十八種差別。 不善說明的註釋。 善說明的註釋 現在,爲了以同樣的方式顯示善心等中的緣起,開始了"哪些法是善"等。但是,不像在不善中先列出綱要后再解釋,這裡不是這樣。為什麼?因為在結論部分有差異的可能性。在世間善等中,由於這些法屬於苦諦,所以結論是"如是這整個苦蘊"。在出世間善等中,結論是"如是這些法"。因此,在這裡不能普遍地列出綱要,而是對各個善等分別列出綱要后再進行解釋。 在那裡,由於在一個心剎那中善行與無明不共存,所以沒有說它,而是像無明對不善那樣,對善來說是善根,由於沒有渴愛和執取,所以在渴愛處用像渴愛一樣深入所緣的信,在執取處用像執取一樣堅固的勝解。其餘的應當以前面所說的方式理解。 善說明的註釋。 無記說明的註釋

  1. Abyākataṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe āgatapaṭipāṭiyāva vibhattaṃ. Sabbavāresu ca avijjāmūlakā nayā parihīnā. Kasmā? Avijjāṭṭhāne ṭhapetabbassa abhāvato. Kusalacittesu hi avijjāṭṭhāne ṭhapetabbaṃ kusalamūlaṃ atthi, cakkhuviññāṇādīsu natthi. Sahetukesu pana kiñcāpi atthi, evaṃ santepi idha pacchinnattā tattha na gahitaṃ. Pañcaviññāṇasote sotapatitāva hutvā desanā katāti veditabbā.

Visesato panettha cakkhuviññāṇādīsu taṇhāṭṭhānaṃ upādānaṭṭhānañca parihīnaṃ. Kasmā? Taṇhāṭṭhānārahassa balavadhammassa abhāvā adhimokkharahitattā ca. Sesāhetukesu taṇhāṭṭhānameva parihīnaṃ. Sahetukesu pasādasabbhāvato taṇhāṭṭhāne pasādena padaṃ pūritaṃ. Evamettha kusalākusalavipākesu cakkhuviññāṇādīsu saṅkhāraviññāṇanāmachaṭṭhāyatanaphassavedanāmūlakā cha cha, sesāhetukesu adhimokkhamūlakena saddhiṃ satta satta, sahetukesu pasādamūlakena saddhiṃ aṭṭha aṭṭha nayā veditabbā.

Tattha cakkhuviññāṇādīsupi catunnampi catukkānaṃ ādivārova vutto. Dutiyavāro paccayavisesaṭṭhena labbhamānopi na vutto. Tatiyacatutthavārā asambhavatoyeva. Rūpamissakā hi te, na ca cakkhuviññāṇādīni rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Yathā ca paṭhamacatukke dve vārā labbhanti, evaṃ sesacatukkesupi. Tasmā paṭhamacatukke dutiyavāro, sesacatukkesu ca dve dve vārā avuttāpi vuttāva hontīti veditabbā. Sesāhetukābyākate sabbacatukkesu sabbepi vārā labbhanti. Idha pacchinnattā pana parato na gahitā. Sotapatitāva hutvā desanā katāti. Sesasahetukavipākesupi eseva nayo aññatra arūpāvacaravipākā. Arūpāvacaravipākasmiñhi vāradvayameva labbhatīti.

Abyākataniddesavaṇṇanā.

Avijjāmūlakakusalaniddesavaṇṇanā

  1. Idāni aparena pariyāyena ekacittakkhaṇe paccayākāraṃ dassetuṃ puna katame dhammākusalātiādi āraddhaṃ. Tattha avijjāpaccayāti upanissayapaccayataṃ sandhāya vuttaṃ. Teneva niddesavāre 『『tattha katamā avijjā』』ti avibhajitvā 『『tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro』』ti vibhattaṃ. Kusalacetanāsaṅkhāto hi saṅkhāroyeva tasmiṃ samaye cittena sahajāto hoti, na avijjā.

Tattha lokiyakusalassa heṭṭhā suttantabhājanīye vuttanayeneva avijjā paccayo hoti. Yasmā pana appahīnāvijjo avijjāya pahānatthaṃ lokuttaraṃ bhāveti, tasmā tassāpi samatikkamavasena paccayo hoti. Avijjāvatoyeva hi kusalāyūhanaṃ hoti, na itarassa. Tattha tebhūmakakusale sammohavasenapi samatikkamabhāvanāvasenapi āyūhanaṃ labbhati; lokuttare samucchedabhāvanāvasenāti. Sesaṃ vuttanayameva.

Ayaṃ pana viseso – yathā heṭṭhā ekekakusale catunnaṃ catukkānaṃ vasena nava soḷasakā laddhā, tathā idha na labbhanti. Kasmā? Avijjāya avigatasampayuttaaññamaññapaccayābhāvato. Upanissayavasena panettha paṭhamacatukkameva labbhati. Tampi paṭhamavārameva dassetvā saṃkhittaṃ. Nīharitvā pana dassetabbanti.

Avijjāmūlakakusalaniddesavaṇṇanā.

Kusalamūlakavipākaniddesavaṇṇanā

不明的部分在前面的心生部分中已經提到過。在所有的部分中,以無明為根本的法則已經缺失。為什麼?因為沒有應當放置的無明處。在善心中,由於應當放置的無明處存在善根,而在眼識等中並不存在。但是在有因的部分中,雖然有一些存在,但在這裡由於後生的緣故並沒有被抓住。應當理解為五識流中已經成爲了初果。 特別是在眼識等中,渴愛處和執取處也缺失。為什麼?因為缺少與渴愛處相應的強烈法,以及沒有勝解的緣故。其餘的有因部分中,渴愛處是唯一缺失的。在有因的部分中,由於心的性質,渴愛處用心的歡喜來填補。因此在這裡,在善與不善的果中,眼識等中有六個、六個、六個、六個、六個、六個、六個、六個的法應當被理解。 在這裡,眼識等中也提到了四個四法的初種。第二種法雖然因緣特殊而被提到,但並沒有被說明。第三和第四種法則是因為不可得而沒有。因為它們是依賴於色法的,而眼識等並不產生色法。正如在第一四法中有兩個法可以獲得,在其他四法中也是如此。因此,在第一四法中有第二種法,在其他四法中也有兩個法雖然沒有被提到但實際上是存在的。其餘的有因部分中,在所有四法中都可以獲得所有法。但在這裡由於後生的緣故並未被抓住。應當理解為已經成為初果。其餘的有因的果中也同樣如此,除了無色法的果外。在無色法的果中,只有兩個法可以獲得。 無記說明的註釋。 以無明為根本的善說明的註釋。 現在,爲了以另一種方式在一個心剎那中顯示緣起,開始了"哪些法是不善"等。在那裡,因無明而生是指依賴因緣的緣起。因此在說明的部分中,說"在那裡什麼是無明"時,並未分開,而是說"在那裡因無明而生的行"。善的意志所生的行在那個時候與心共同存在,而不是無明。 在世間善的部分中,根據經典的說法,無明是因。由於不完全消失的無明爲了消除而修習出世間的法,因此在超越的緣起中也成為因。因為無明確實是善的生起的原因,而不是其他的。在那裡,三界的善由於迷惑的緣起或超越的修習而獲得生起;在出世間則是因斷滅的修習。其餘的應當根據前面的說法理解。 這裡的特殊之處在於——正如在前面每個善中因四個四法的緣起獲得了九和十六法,在這裡並不獲得。為什麼?因為由於無明未能與其他因緣相應。依賴因緣的部分中,只獲得第一四法。對此僅在第一部分中顯示,而其餘的應當被理解為已經被提取。 以無明為根本的善說明的註釋。 以善為根本的果的說明的註釋。

  1. Idāni abyākatesupi apareneva nayena paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha kusalamūlapaccayāti idampi upanissayapaccayataṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalavipākassa hi kusalamūlaṃ , akusalavipākassa ca akusalamūlaṃ upanissayapaccayo hoti; nānākkhaṇikakammapaccaye pana vattabbameva natthi. Tasmā esa upanissayapaccayena ceva nānākkhaṇikakammapaccayena ca paccayo hoti. Teneva niddesavāre 『『tattha katamaṃ kusalamūla』』nti avibhajitvā 『『tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro』』ti vibhattaṃ. Akusalavipākepi eseva nayo.

Avijjāmūlakakusalaniddese viya ca imasmimpi vipākaniddese paṭhamaṃ paccayacatukkameva labbhati. Tampi paṭhamavāraṃ dassetvā saṃkhittaṃ. Tasmā ekekasmiṃ vipākacitte ekamekasseva catukkassa vasena kusalamūlamūlake akusalamūlamūlake ca naye vārappabhedo veditabbo. Kiriyādhammānaṃ pana yasmā neva avijjā na kusalākusalamūlāni upanissayapaccayataṃ labhanti, tasmā kiriyavasena paccayākāro na vuttoti.

Evamesa –

Akusalakusalābyākata-dhammesu anekabhedato vatvā;

Kusalākusalānaṃ pana, vipāke ca upanissayavasena.

Puna ekadhāva vutto, vādippavarena paccayākāro;

Dhammappaccayabhede, ñāṇassa pabhedajananatthaṃ.

Pariyattisavanacintana-paṭipattikkamavivajjitānañca;

Yasmā ñāṇapabhedo, na kadācipi hoti etasmiṃ.

Pariyattisavanacintana-paṭipattikkamato sadā dhīro;

Tattha kayirā na haññaṃ, karaṇīyataraṃ tato atthīti.

Ayaṃ pana paccayākāro suttantaabhidhammabhājanīyavasena dveparivaṭṭameva nīharitvā bhājetvā dassito hoti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Paṭiccasamuppādavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Satipaṭṭhānavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ uddesavāravaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare satipaṭṭhānavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti satipaṭṭhānaparicchedaṃ dīpeti. Satipaṭṭhānāti tayo satipaṭṭhānā – satigocaropi, tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭidhānunayavītivattatāpi, satipi. 『『Catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṃ suṇātha…pe… ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo? Āhārasamudayā kāyassa samudayo』』tiādīsu (saṃ. ni. 5.408) hi satigocaro satipaṭṭhānanti vuccati. Tathā 『『kāyo upaṭṭhānaṃ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati cā』』tiādīsu (paṭi. ma. 3.35). Tassattho – patiṭṭhāti asminti paṭṭhānaṃ. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ, padhānaṃ ṭhānanti vā paṭṭhānaṃ; satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ hatthiṭṭhānaassaṭṭhānādīni viya.

『『Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇaṃ anusāsitumarahatī』』ti (ma. ni. 3.304, 311) ettha tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatā satipaṭṭhānanti vuttā. Tassattho – paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṃ, pavattayitabbatoti attho. Kena paṭṭhapetabbatoti? Satiyā; satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. 『『Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī』』tiādīsu (ma. ni.

現在,爲了以另一種方式顯示不明的緣起,開始了"哪些法是不明"等。在那裡,善根因緣是指依賴因緣的緣起。因此,善的果是善根,而惡的果是惡根,是依賴因緣的緣起;在各種瞬間的業緣中並沒有可行之處。因此,它既是依賴因緣的緣起,也是各種瞬間的業緣的緣起。因此在說明的部分中說"在那裡什麼是善根"時,並未分開,而是說"在那裡因善根而生的行"。惡的果也是如此。 在以無明為根本的善說明中,在這部分的果的說明中,只獲得第一種緣起的四法。也因此,在第一部分中顯示得很簡略。因此,在每個果的心中,根據每個四法的緣起,善根和惡根的法的差別應當被理解。至於行為法,由於無明和善惡根都不依賴於因緣,因此行為的緣起未被說明。 因此如此—— 在不善、善和不明的法中,由於有多種差別; 而在善與不善的果中,則是依賴因緣的緣起。 再次以一種方式說明,由於有因緣的緣起; 在法的因緣差別中,爲了產生智慧的差別。 由於對法的因緣的思考和修習的行為被排除; 因為智慧的差別,在這個過程中從未產生。 由於對法的因緣的思考和修習,智者總是; 在那裡應當做而不應當被傷害,比這更為可行。 這裡的緣起根據經典和阿毗達摩的說法,僅在兩個方面被提取並說明。 阿毗達摩的說明。 關於消除迷惑的分析。 因緣生起的分析已完成。 正念的分析 經典的說明部分 現在在正念的分析中有四個部分的計數。因此,在下面沒有提到正念的部分。正念是三種正念——正念的對象,三者中修習的弟子們,老師的教導的方式,也是正念。"比丘們,我將教導四種正念的生起與滅盡。你們要聽……比丘們,身體的生起是什麼?是飲食的生起"等(《相應部·尼》5.408)中,正念的對象被稱為正念。如此在「身體的存在,而非正念。正念的存在與正念」中(《法集·摩》3.35)。其意是——"立足於此"即為立足。身體立足於什麼?正念。正念的立足即為正念的立足,或是修行的地方;正念的立足如同立足於身體、立足於其他地方。 "三種正念如果被善巧地修習,那麼善巧的老師能夠指導一群人"(《中部·尼》3.304, 311)中,在三者中修習的弟子們的教導方式被稱為正念。其意是——應當建立的即為立足,能夠產生的即為立足。由誰來建立?由正念;由正念的立足即為正念的立足。

3.147) pana satiyeva satipaṭṭhānanti vuccati. Tassattho – patiṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, upaṭṭhāti okkanditvā pakkhanditvā pavattatīti attho; satiyeva paṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānaṃ; athavā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ. Iti sati ca sā paṭṭhānañcātipi satipaṭṭhānaṃ. Idamidha adhippetaṃ. Yadi evaṃ, kasmā satipaṭṭhānāti bahuvacanaṃ katanti? Satiyā bahuttā; ārammaṇabhedena hi bahukā tā satiyoti.

Kasmā pana bhagavatā cattārova satipaṭṭhānā vuttā, anūnā anadhikāti? Veneyyahitattā. Taṇhācaritadiṭṭhicaritasamathayānikavipassanāyānikesu hi mandatikkhavasena dvidhā pavattesu mandassa taṇhācaritassa oḷārikaṃ kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa sukhumaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Diṭṭhicaritassapi mandassa nātippabhedagataṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa atippabhedagataṃ dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Samathayānikassa ca mandassa akicchena adhigantabbanimittaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato dutiyaṃ. Vipassanāyānikassāpi mandassa nātippabhedagatārammaṇaṃ tatiyaṃ, tikkhassa atippabhedagatārammaṇaṃ catutthaṃ. Iti cattārova vuttā, anūnā anadhikāti.

Subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā. Kāyo hi asubho. Tattha subhavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha asubhabhāvadassanena tassa vipallāsassa pahānatthaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Sukhaṃ, niccaṃ, attāti gahitesupi ca vedanādīsu vedanā dukkhā, cittaṃ aniccaṃ, dhammā anattā. Etesu ca sukhaniccaattabhāvavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha dukkhādibhāvadassanena tesaṃ vipallāsānaṃ pahānatthaṃ sesāni tīṇi vuttānīti. Evaṃ subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā cattārova vuttā anūnā anadhikāti veditabbā. Na kevalañca vipallāsapahānatthameva, atha kho caturoghayogāsavaganthaupādānaagatippahānatthampi catubbidhāhārapariññatthañca cattārova vuttāti veditabbā. Ayaṃ tāva pakaraṇanayo.

Aṭṭhakathāyaṃ pana 『『saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāroti etadeva vuttaṃ. Yathā hi catudvāre nagare pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, dakkhiṇato, pacchimato, uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Nagaraṃ viya hi nibbānamahānagaraṃ, dvāraṃ viya aṭṭhaṅgiko lokuttaramaggo. Pācīnadisādayo viya kāyādayo.

3.147) 而正念被稱為正念的基礎。其意為——"立足"即為基礎,"維持"則是指進入、離開、運作的意思;因此,正念的基礎即為正念的存在;或者說,從依靠的方面來看,正念的基礎。如此,正念的基礎即是正念的基礎。這裡的意思是如此。如果是這樣,為什麼正念用複數形式表示?因為正念的多樣性;因所緣不同而有多種正念。 那麼,為什麼佛陀只提到四種正念,而沒有多於或少於?是爲了眾生的利益。因渴愛、見解的行為而生的,依止於安定的觀察和洞察的修行中,因而在觀察粗重的身體時,獲得的是清凈的道路,而在觀察細微的感覺時,獲得的是精細的道路。對於見解行為中的粗重心,觀察心的正念的道路也沒有多於,而對於細微的法則觀察的正念則有多於。因此,四種正念被提到,沒有多於或少於。 爲了消除善、樂、常、我等的顛倒。身體確實是非善的。在那裡,善的顛倒是眾生。在那裡,通過觀察非善的存在來消除顛倒,故而提到第一種正念。樂、常、我被認為是存在於感覺等中,感覺是苦的,心是無常的,法是無我的。在這些中,善、樂、常、我等的顛倒是眾生。在那裡,通過觀察苦等的存在來消除它們的顛倒,因此其他三種正念被提到。如此,爲了消除善、樂、常、我等的顛倒而提到的四種正念並沒有多於或少於。並不僅僅是爲了消除顛倒,實際上也包括了四種苦、因、緣、取的消除和四種食的了知。因此四種正念被提到。 在註釋中說:「從依靠的方面和統一的依靠的方面來看,正念是唯一的,因所緣而有四種。」正如在四門城中,從東邊來的行人,手中拿著東邊的貨物,便從東門進入城市;而從南、從西、從北來的行人,則手中拿著南方、南方的貨物,便從南門進入城市。應當如此理解。因為涅槃如同大城市,八正道如同城門。東、南、西、北等則如同身體等。

Yathā pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ kāyānupassanāmukhena āgacchantā cuddasavidhena kāyānupassanaṃ bhāvetvā kāyānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā dakkhiṇato āgacchantā dakkhiṇadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā dakkhiṇadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ vedanānupassanāmukhena āgacchantā navavidhena vedanānupassanaṃ bhāvetvā vedanānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā pacchimato āgacchantā pacchimadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pacchimadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ cittānupassanāmukhena āgacchantā soḷasavidhena cittānupassanaṃ bhāvetvā cittānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ dhammānupassanāmukhena āgacchantā pañcavidhena dhammānupassanaṃ bhāvetvā dhammānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osarantīti. Evaṃ saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāroti vuttāti veditabbā.

Idha bhikkhūti ettha kiñcāpi bhagavatā devaloke nisīditvā ayaṃ satipaṭṭhānavibhaṅgo kathito, ekabhikkhupi tattha bhagavato santike nisinnako nāma natthi. Evaṃ santepi yasmā ime cattāro satipaṭṭhāne bhikkhū bhāventi, bhikkhugocarā hi ete, tasmā idha bhikkhūti ālapati. Kiṃ panete satipaṭṭhāne bhikkhūyeva bhāventi, na bhikkhunīādayoti? Bhikkhunīādayopi bhāventi. Bhikkhū pana aggaparisā. Iti aggaparisattā idha bhikkhūti ālapati. Paṭipattiyā vā bhikkhubhāvadassanato evamāha. Yo hi imaṃ paṭipattiṃ paṭipajjati, so bhikkhu nāma hoti. Paṭipannako hi devo vā hotu manusso vā, bhikkhūti saṅkhaṃ gacchatiyeva. Yathāha –

『『Alaṅkato cepi samañcareyya,

Santo danto niyato brahmacārī;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū』』ti. (dha. pa. 142);

Kāyānupassanāuddesavaṇṇanā

Ajjhattanti niyakajjhattaṃ adhippetaṃ. Tasmā ajjhattaṃ kāyeti attano kāyeti attho. Tattha kāyeti rūpakāye. Rūpakāyo hi idha aṅgapaccaṅgānaṃ kesādīnañca dhammānaṃ samūhaṭṭhena, hatthikāyaassakāyarathakāyādayo viya, kāyoti adhippeto. Yathā ca samūhaṭṭhena evaṃ kucchitānaṃ āyaṭṭhena. Kucchitānañhi paramajegucchānaṃ so āyotipi kāyo. Āyoti uppattideso. Tatrāyaṃ vacanattho – āyanti tatoti āyo. Ke āyanti? Kucchitā kesādayo. Iti kucchitānaṃ kesādīnaṃ āyoti kāyo.

如同從東邊而來的行人,手中拿著東邊的貨物,便從東門進入城市;同樣,從身體觀察的方向而來的,修習十四種身體觀察,依靠身體觀察的修習所生的清凈之道,最終只達到一個涅槃。又如從南邊而來的行人,手中拿著南邊的貨物,便從南門進入城市;同樣,從感覺觀察的方向而來的,修習九種感覺觀察,依靠感覺觀察的修習所生的清凈之道,最終只達到一個涅槃。又如從西邊而來的行人,手中拿著西邊的貨物,便從西門進入城市;同樣,從心的觀察的方向而來的,修習十六種心的觀察,依靠心的觀察的修習所生的清凈之道,最終只達到一個涅槃。又如從北邊而來的行人,手中拿著北邊的貨物,便從北門進入城市;同樣,從法的觀察的方向而來的,修習五種法的觀察,依靠法的觀察的修習所生的清凈之道,最終只達到一個涅槃。由此,正念的基礎可以從依靠的方面和統一的依靠的方面來看,正念是唯一的,因所緣而有四種。 在這裡,比丘們,雖然佛陀在天界坐著講述正念的分析,但在這裡並沒有一個比丘坐在佛陀的身邊。即便如此,由於這四種正念是比丘們所修習的,因為這些是比丘的所緣,所以稱為"比丘們"。那麼,這些正念是否僅僅是比丘所修習,而不包括比丘尼等?比丘尼等也修習。比丘卻是優越的群體。因此,因優越的群體而稱為"比丘們"。根據修行的行為來看,亦是如此。若能修行此道,便是比丘。無論是神或人,皆被稱為比丘。正如所說—— 「即使裝飾華麗,若能修行, 內心安定、馴服、持戒的修行者; 對所有眾生,心中持有戒杖, 他便是婆羅門、他便是修行者、他便是比丘。」(《法句經》142) 身體觀察的說明 內心的意思是指自身的身體。因此,內心的身體即為自身的身體。在這裡,身體是指色法的身體。色法的身體是由這裡的肢體、部分及毛髮等法的集合而成,如同大象的身體、馬的身體、車的身體等,身體即為此意。正如通過集合而形成的,亦如通過孕育而形成的。孕育者是最為堅固的身體。身體的意思是指出生的地方。在這裡,言語的意思是——「出生的地方即是身體」。誰是出生的?孕育者如毛髮等。因此,孕育者的毛髮等是身體。

Kāyānupassīti kāyaṃ anupassanasīlo, kāyaṃ vā anupassamāno kāyeti ca vatvāpi puna kāyānupassīti dutiyaṃ kāyaggahaṇaṃ asammissato vavatthānaghanavinibbhogādidassanatthaṃ katanti veditabbaṃ. Tena na kāye vedanānupassī cittadhammānupassī vā; atha kho kāye kāyānupassī yevāti kāyasaṅkhāte vatthusmiṃ kāyānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṃ dassitaṃ hoti. Tathā na kāye aṅgapaccaṅgavinimuttaekadhammānupassī, nāpi kesalomādivinimuttaitthipurisānupassī. Yopi cettha kesalomādiko bhūtupādāyasamūhasaṅkhāto kāyo, tatthāpi na bhūtupādāyavinimuttaekadhammānupassī; atha kho rathasambhārānupassako viya aṅgapaccaṅgasamūhānupassī, nagarāvayavānupassako viya kesalomādisamūhānupassī, kadalikkhandhapattavaṭṭivinibhuñjako viya rittamuṭṭhiviniveṭhako viya ca bhūtupādāyasamūhānupassīyevāti nānappakārato samūhavasena kāyasaṅkhātassa vatthuno dassanena ghanavinibbhogo dassito hoti. Na hettha yathāvuttasamūhavinimutto kāyo vā itthī vā puriso vā añño vā koci dhammo dissati. Yathāvuttadhammasamūhamatteyeva pana tathā tathā sattā micchābhinivesaṃ karonti. Tenāhu porāṇā –

『『Yaṃ passati na taṃ diṭṭhaṃ, yaṃ diṭṭhaṃ taṃ na passati;

Apassaṃ bajjhate mūḷho, bajjhamāno na muccatī』』ti.

Ghanavinibbhogādidassanatthanti vuttaṃ. Ādisaddena cettha ayampi attho veditabbo – ayañhi etasmiṃ kāye kāyānupassīyeva, na aññadhammānupassī. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yathā anudakabhūtāyapi marīciyā udakānupassino honti, na evaṃ aniccadukkhānattaasubhabhūteyeva imasmiṃ kāye niccasukhaattasubhabhāvānupassī; atha kho kāyānupassī aniccadukkhānattaasubhākārasamūhānupassīyevāti vuttaṃ hoti. Atha vā yvāyaṃ mahāsatipaṭṭhāne 『『idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā…pe… so satova assasatī』』tiādinā (dī. ni. 2.374; ma. ni. 1.107) nayena assāsapassāsādicuṇṇakajātaaṭṭhikapariyosāno kāyo vutto, yo ca 『『idhekacco pathavīkāyaṃ aniccato anupassati, tathā āpokāyaṃ, tejokāyaṃ, vāyokāyaṃ, kesakāyaṃ, lomakāyaṃ, chavikāyaṃ, cammakāyaṃ, maṃsakāyaṃ, rudhirakāyaṃ, nhārukāyaṃ, aṭṭhikāyaṃ, aṭṭhimiñjakāya』』nti paṭisambhidāyaṃ kāyo vutto, tassa sabbassa imasmiṃyeva kāye anupassanato kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo.

Atha vā kāye ahanti vā mamanti vā evaṃ gahetabbassa kassaci ananupassanato, tassa tasseva pana kesalomādikassa nānādhammasamūhassa anupassanato kāye kesādidhammasamūhasaṅkhāte kāyānupassīti evamattho daṭṭhabbo. Apica 『『imasmiṃ kāye aniccato anupassati, no niccato』』tiādinā (paṭi. ma.

身體觀察者是指習慣於觀察身體的人,或正在觀察身體的人。說完"身體"之後又說"身體觀察者",這第二次提到身體是爲了顯示不混雜、確立、實體分解等的目的。由此可知,他不是在身體中觀察感受、心、法,而只是在身體中觀察身體,通過在被稱為身體的對象中只顯示身體觀察的形式來顯示不混雜的確立。同樣,他不是觀察身體中離開肢體的單一法,也不是觀察離開頭髮等的女人或男人。即使在這裡由地、水等元素組成的頭髮等被稱為身體,他也不是觀察離開地、水等元素的單一法;而是像觀察車輛部件一樣觀察肢體的集合,像觀察城市部分一樣觀察頭髮等的集合,像剝開芭蕉樹幹的葉鞘一樣,像打開空拳頭一樣觀察地、水等元素的集合,通過以各種方式集合而稱為身體的對象的顯示來顯示實體的分解。因為在這裡看不到離開上述集合的身體、女人、男人或任何其他法。但是眾生對上述法的集合產生錯誤的執著。因此古人說: "所見非所見,所見非能見; 愚者不見而執著,執著而不能解脫。" 說"爲了顯示實體分解等"。這裡的"等"字還應理解以下含義:他只是在這個身體中觀察身體,而不是觀察其他法。這是什麼意思?就像對沒有水的海市蜃樓觀察為有水一樣,他不是對這個實際上是無常、苦、無我、不凈的身體觀察為常、樂、我、凈;而是說他是身體觀察者,只觀察無常、苦、無我、不凈的形態的集合。或者,如在《大念處經》中所說的"比丘們,在這裡,比丘到林中...他正念地呼吸"等方式(《長部》2.374;《中部》1.107)所說的從入出息到碎骨的身體,以及在《無礙解道》中所說的"在這裡,有人觀察地界是無常的,同樣觀察水界、火界、風界、發界、毛界、皮界、肉界、血界、筋界、骨界、骨髓界",由於他在這個身體中觀察所有這些,所以應該這樣理解"在身體中觀察身體"的含義。 或者,由於他不觀察身體中有"我"或"我所"等可執取的東西,而是觀察頭髮等各種法的集合,所以應該這樣理解"在被稱為頭髮等法的集合的身體中觀察身體"的含義。此外,如"他觀察這個身體是無常的,而不是常的"等(《無礙解道》

3.35) anukkamena paṭisambhidāyaṃ āgatanayassa sabbasseva aniccalakkhaṇādino ākārasamūhasaṅkhātassa kāyassa anupassanatopi kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo.

Tathā hi ayaṃ kāye kāyānupassanāpaṭipadaṃ paṭipanno bhikkhu imaṃ kāyaṃ aniccānupassanādīnaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ vasena aniccato anupassati no niccato, dukkhato anupassati no sukhato, anattato anupassati no attato, nibbindati no nandati, virajjati no rajjati, nirodheti no samudeti, paṭinissajjati no ādiyati. So taṃ aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati , nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatīti (paṭi. ma. 3.35) veditabbo.

Viharatīti catūsu iriyāpathavihāresu aññataravihārasamāyogaparidīpanametaṃ, ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aparena iriyāpathena vicchinditvā apatamānaṃ attabhāvaṃ harati pavattetīti attho.

Bahiddhākāyeti parassa kāye. Ajjhattabahiddhā kāyeti kālena attano kāye, kālena parassa kāye. Paṭhamanayena hi attano kāye kāyapariggaho vutto, dutiyanayena parassa kāye, tatiyanayena kālena attano kālena parassa kāye. Ajjhattabahiddhā pana ghaṭitārammaṇaṃ nāma natthi. Paguṇakammaṭṭhānassa pana aparāparaṃ sañcaraṇakālo ettha kathito. Ātāpīti kāyapariggāhakavīriyasamāyogaparidīpanametaṃ. So hi yasmā tasmiṃ samaye yaṃ taṃ vīriyaṃ tīsu bhavesu kilesānaṃ ātāpanato ātāpoti vuccati, tena samannāgato hoti, tasmā ātāpīti vuccati.

Sampajānoti kāyapariggāhakena sampajaññasaṅkhātena ñāṇena samannāgato. Satimāti kāyapariggāhikāya satiyā samannāgato. Ayaṃ pana yasmā satiyā ārammaṇaṃ pariggahetvā paññāya anupassati, na hi sativirahitassa anupassanā nāma atthi, tenevāha – 『『satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī』』ti (saṃ. ni.

3.35) 逐步地,通過分析而來,所有的無常特徵等的身體的集合體的觀察,亦稱為身體觀察。 因此,這位修習身體觀察的比丘,基於對這個身體的無常觀察等七種觀察,觀察到這個身體是無常的,而不是常的;觀察到是苦的,而不是樂的;觀察到是無我的,而不是有我的;因此,他感到厭倦,而不是歡喜;他生起厭離,而不是貪戀;他觀察到滅,而不是生起;他放下,而不是執取。如此,他在觀察無常時,放棄了常的念頭;在觀察苦時,放棄了樂的念頭;在觀察無我時,放棄了我的念頭;在感到厭倦時,放棄了歡喜;在生起厭離時,放棄了貪慾;在觀察滅時,放棄了生起;在放下時,放棄了執取。(《無礙解道》3.35) 「居住」是指在四種行走中,某一種行走的結合;一個行走的障礙,經過其他行走的切斷而產生的存在。 「外在身體」是指他人的身體。「內外身體」是指時而自身的身體,時而他人的身體。根據第一種方式,指的是自身的身體的界定;根據第二種方式,指的是他人的身體;根據第三種方式,指的是時而自身,時而他人的身體。然而,內外的觀察對象並不存在。對於強烈的行為場所,這裡討論的是反覆的行走時間。 「精進」是指身體界定的精進結合的描述。因他在那個時候,因這精進而對三界的煩惱生起的熱情,故而被稱為「精進」。 「正念」是指身體界定的正念結合的知識。 「正念」是指與身體界定的正念相結合。這裡因正念而把所緣界定,依靠智慧觀察,而不依靠缺乏正念的觀察,故而說:「我確實說,正念是無處不在的。」(《相應部》)

5.234), tasmā ettha 『『kāye kāyānupassī viharatī』』ti ettāvatā kāyānupassanāsatipaṭṭhānakammaṭṭhānaṃ vuttaṃ hoti. Atha vā yasmā anātāpino antosaṅkhepo antarāyakaro hoti, asampajāno upāyapariggahe anupāyaparivajjane ca sammuyhati, muṭṭhassatī upāyāpariccāge anupāyāpariggahe ca asamatthova hoti, tenassa taṃ kammaṭṭhānaṃ na sampajjati; tasmā yesaṃ dhammānaṃ ānubhāvena taṃ sampajjati tesaṃ dassanatthaṃ 『『ātāpī sampajāno satimā』』ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Iti kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ sampayogaṅgañca dassetvā idāni pahānaṅgaṃ dassetuṃ vineyya loke abhijjhādomanassanti vuttaṃ. Tattha vineyyāti tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā vinayitvā. Loketi ettha yvāyaṃ ajjhattādibhedo kāyo pariggahito sveva idha loko nāma. Tasmiṃ loke abhijjhādomanassaṃ vinayitvāti attho. Yasmā panettha abhijjhāgahaṇena kāmacchando, domanassaggahaṇena byāpādo saṅgahaṃ gacchati, tasmā nīvaraṇapariyāpannabalavadhammadvayadassanena nīvaraṇappahānaṃ vuttaṃ hotīti veditabbaṃ.

Visesena cettha abhijjhāvinayena kāyasampattimūlakassa anurodhassa, domanassavinayena kāyavipattimūlakassa virodhassa, abhijjhāvinayena ca kāye abhiratiyā, domanassavinayena kāyabhāvanāya anabhiratiyā, abhijjhāvinayena kāye abhūtānaṃ subhasukhabhāvādīnaṃ pakkhepassa, domanassavinayena kāye bhūtānaṃ asubhāsukhabhāvādīnaṃ apanayanassa ca pahānaṃ vuttaṃ. Tena yogāvacarassa yogānubhāvo yogasamatthatā ca dīpitā hoti. Yogānubhāvo hi esa yadidaṃ anurodhavirodhavippamutto, aratiratisaho, abhūtapakkhepabhūtāpanayanavirahito ca hoti. Anurodhavirodhavippamutto cesa aratiratisaho abhūtaṃ apakkhipanto bhūtañca anapanento yogasamattho hotīti.

Aparo nayo – 『『kāye kāyānupassī』』ti ettha anupassanāya kammaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Viharatīti ettha vuttavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṃ. Ātāpītiādīsu ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena sabbatthikakammaṭṭhānaṃ, kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo vā; satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdhasamatho, sampajaññena vipassanā , abhijjhādomanassavinayena bhāvanāphalaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayaṃ tāva kāyānupassanāsatipaṭṭhānuddesassa atthavaṇṇanā.

Vedanānupassanādiuddesavaṇṇanā

Vedanānupassanāsatipaṭṭhānuddesādīsupi ajjhattādīni vuttanayeneva veditabbāni. Etesupi hi attano vedanādīsu, parassa vedanādīsu, kālena attano kālena parassa vedanādīsūti tividho pariggaho vutto. Vedanāsu vedanānupassītiādīsu ca vedanādīnaṃ punavacane payojanaṃ kāyānupassanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Vedanāsu vedanānupassī, citte cittānupassī, dhammesu dhammānupassīti ettha pana vedanāti tisso vedanā. Tā ca lokiyā eva; cittampi lokiyaṃ, tathā dhammā. Tesaṃ vibhāgo niddesavāre pākaṭo bhavissati. Kevalaṃ panidha yathā vedanā anupassitabbā tathā anupassanto 『『vedanāsu vedanānupassī』』ti veditabbo. Esa nayo cittadhammesu. Kathañca vedanā anupassitabbāti? Sukhā tāva vedanā dukkhato, dukkhā sallato, adukkhamasukhā aniccato. Yathāha –

『『Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṃ santaṃ, addakkhi naṃ aniccato;

Sa ve sammadaso bhikkhu, upasanto carissatī』』ti. (saṃ. ni.

5.234) 因此這裡提到「身體觀察者居住」,這指的是身體觀察的正念修習。或者,由於無慾者內心的聚焦會造成障礙,未覺察者在對方法的掌握與避免上會迷惑,迷失的正念在對方法的放棄與掌握上也會無能為力,因此他無法獲得這種修習;因此,對於那些因法的因緣而能獲得此修習的人,故說「精進、覺察、正念」。 因此,通過顯示身體觀察的正念及其結合,現在將顯示放棄的要素,亦即放棄世間的貪慾與苦惱。這裡的「放棄」是指通過當時的要素的放棄或通過抑制的放棄而放棄。這裡的「世間」是指此處所掌握的內外身體。故此在這個世間中,放棄貪慾與苦惱的意思。由於在這裡,因貪慾的執取而生起對慾望的追求,因苦惱的執取而生起對痛苦的憤怒,因此通過對障礙的兩種強烈法的觀察,故而說到放棄障礙。 特別地,通過放棄貪慾,放棄身體的財富根本的追求;通過放棄苦惱,放棄身體的損失根本的對立;通過放棄貪慾而對身體的喜愛,放棄苦惱而對身體的修習的厭惡;通過放棄貪慾而對身體的美好、快樂的存在,放棄苦惱而對身體的不美好、痛苦的存在的放棄也被提及。因此,修行者的修行的體驗與修行的能力被揭示。修行的體驗是指在沒有執著、沒有對立、沒有困擾、沒有對美好的執著與對痛苦的放棄的狀態下,具備修行的能力。 另一種解釋是:「身體觀察者」在這裡提到的是觀察的修習。居住是指在此處提到的修習的身體的保持。精進等方面是指通過精進而正確的努力,通過正念與覺察而獲得全面的修習,或是保持修習的方式;或是通過正念的身體觀察所獲得的安寧,通過覺察的觀察所獲得的智慧,通過放棄貪慾與苦惱的修習所獲得的成果也被提及。這是身體觀察的正念修習目的的說明。 感覺觀察等的說明 感覺觀察的正念修習的說明等同於內外的所述。因為在這裡,關於自身的感覺等、他人的感覺等,以及時而自身的,時而他人的感覺等,三種方式的掌握被提到。在感覺中,觀察感覺等的目的也應通過身體觀察的方式說明。在感覺中觀察感覺,心中觀察心,法中觀察法,然而這裡的感覺是指三種感覺。它們都是世俗的;心也是世俗的,法也是如此。它們的分類在說明中會變得明顯。僅僅是以觀察感覺的方式來觀察「在感覺中觀察感覺」,應如此理解。這個原則同樣適用於心與法。那麼,如何觀察感覺呢?快樂的感覺是從苦中觀察,痛苦的感覺是從刺中觀察,無苦無樂的感覺是從無常中觀察。正如所說—— 「誰在快樂中觀察痛苦,痛苦中觀察快樂; 無苦無樂的安寧,觀察到它是無常的; 他確實是見到真理的比丘,安寧地行走。」

4.253);

Sabbā eva cetā dukkhātipi anupassitabbā. Vuttañcetaṃ – 『『yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasminti vadāmī』』ti (saṃ. ni. 4.259). Sukhadukkhatopi ca anupassitabbā, yathāha – 『『sukhā kho, āvuso visākha, vedanā ṭhitisukhā, vipariṇāmadukkhā』』ti (ma. ni. 1.465) sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Apica aniccādisattānupassanāvasenapi (paṭi. ma. 3.35) anupassitabbā. Sesaṃ niddesavāreyeva pākaṭaṃ bhavissati.

Cittadhammesupi cittaṃ tāva ārammaṇādhipatisahajātabhūmikammavipākakiriyādinānattabhedānaṃ aniccādinupassanānaṃ niddesavāre āgatasarāgādibhedānañca vasena anupassitabbaṃ. Dhammā salakkhaṇasāmaññalakkhaṇānaṃ suññatādhammassa aniccādisattānupassanānaṃ niddesavāre āgatasantāsantādibhedānañca vasena anupassitabbā. Sesaṃ vuttanayameva. Kāmañcettha yassa kāyasaṅkhāte loke abhijjhādomanassaṃ pahīnaṃ, tassa vedanādilokesupi taṃ pahīnameva. Nānāpuggalavasena pana nānācittakkhaṇikasatipaṭṭhānabhāvanāvasena ca sabbattha vuttaṃ. Yato vā ekattha pahīnaṃ, sesesupi pahīnaṃ hoti. Tenevassa tattha pahānadassanatthampi evaṃ vuttanti veditabbanti.

Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā

  1. Idāni seyyathāpi nāma cheko vilīvakārako thūlakilañjasaṇhakilañjacaṅkoṭakapeḷāpuṭādīni upakaraṇāni kattukāmo ekaṃ mahāveḷuṃ labhitvā catudhā chinditvā tato ekekaṃ veḷukhaṇḍaṃ gahetvā phāletvā taṃ taṃ upakaraṇaṃ kareyya, yathā vā pana cheko suvaṇṇakāro nānāvihitaṃ piḷandhanavikatiṃ kattukāmo suparisuddhaṃ suvaṇṇaghaṭikaṃ labhitvā catudhā bhinditvā tato ekekaṃ koṭṭhāsaṃ gahetvā taṃ taṃ piḷandhanaṃ kareyya, evameva bhagavā satipaṭṭhānadesanāya sattānaṃ anekappakāraṃ visesādhigamaṃ kattukāmo ekameva sammāsatiṃ 『『cattāro satipaṭṭhānā – idha bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharatī』』tiādinā nayena ārammaṇavasena catudhā bhinditvā tato ekekaṃ satipaṭṭhānaṃ gahetvā vibhajanto kathañca bhikkhu ajjhattaṃ kāyetiādinā nayena niddesavāraṃ vattumāraddho.

Tattha kathañcātiādi vitthāretuṃ kathetukamyatāpucchā. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – kena ca ākārena kena pakārena bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharatīti? Sesapucchāvāresupi eseva nayo. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Ayañhettha idha-saddo ajjhattādivasena sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano ca. Vuttañhetaṃ – 『『idheva, bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇebhi aññehī』』ti (ma. ni. 1.139; a. ni.

4.253); 所有這些感覺也應當觀察為苦。正如所說:"凡是感受到的,我說那都是苦。"(《相應部》4.259)也應當從樂苦的角度觀察,如所說:"朋友毗舍佉,樂受在持續時是樂的,在變化時是苦的。"(《中部》1.465)應當詳細解釋全部。此外,也應當根據無常等七種觀察的方式(《無礙解道》3.35)來觀察。其餘的將在解釋部分變得清楚。 關於心和法,首先應當根據所緣、增上、俱生、地、業、果報、作用等各種差別,以及無常等觀察,和在解釋部分提到的有貪等差別來觀察心。應當根據自相、共相、空性法、無常等七種觀察,以及在解釋部分提到的有寂靜等差別來觀察法。其餘的如前所述。雖然在這裡,對於在身體世間中已經斷除貪慾和憂惱的人,在感受等世間中也已經斷除了,但是根據不同的人和不同的心剎那的念住修習,在所有地方都提到了。或者,在一處斷除,在其他處也斷除了。因此,爲了顯示在那裡的斷除,應當知道是這樣說的。 解說部分結束。 身隨觀解釋 現在,就像一個熟練的竹篾工人想要製作粗細不同的蓆子、籃子、盒子等工具,得到一根大竹子后,把它切成四段,然後取每一段竹子,劈開它來製作各種工具,或者就像一個熟練的金匠想要製作各種裝飾品,得到一塊純凈的金塊后,把它分成四份,然後取每一份來製作各種裝飾品,同樣地,世尊爲了使眾生獲得各種特殊成就,通過念住的教導,把同一個正念以"四念住 - 在這裡,比丘內在地隨觀身體"等方式,根據所緣分成四種,然後取每一種念住來分析,開始以"比丘如何內在地"等方式來說明解釋部分。 其中,"如何"等是想要詳細解釋的詢問。這裡的簡要含義是:比丘以何種方式、何種形式內在地隨觀身體而住?其他詢問部分也是同樣的方法。"在這裡,比丘"是指在這個教法中的比丘。這裡的"在這裡"一詞表示能夠產生所有型別的內在等身隨觀的人所依靠的教法,也否定了其他教法的這種性質。因為這樣說:"比丘們,只有在這裡才有沙門...其他的教說是空洞的,沒有沙門。"(《中部》1.139;《增支部》

4.241). Tena vuttaṃ 『『imasmiṃ sāsane bhikkhū』』ti.

Ajjhattaṃ kāyanti attano kāyaṃ. Uddhaṃ pādatalāti pādatalato upari. Adho kesamatthakāti kesaggato heṭṭhā. Tacapariyantanti tiriyaṃ tacaparicchinnaṃ. Pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhatīti nānappakārakesādiasucibharito ayaṃ kāyoti passati. Kathaṃ? Atthi imasmiṃ kāye kesā…pe… muttanti. Tattha atthīti saṃvijjanti. Imasminti yvāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tiriyaṃ tacapariyanto pūro nānappakārassa asucinoti vuccati tasmiṃ. Kāyeti sarīre. Sarīrañhi asucisañcayato kucchitānaṃ kesādīnañceva cakkhurogādīnañca rogasatānaṃ āyabhūtato kāyoti vuccati.

Kesā lomāti ete kesādayo dvattiṃsākārā. Tattha atthi imasmiṃ kāye kesā, atthi imasmiṃ kāye lomāti evaṃ sambandho veditabbo. Imasmiñhi pādatalato paṭṭhāya upari, kesamatthakā paṭṭhāya heṭṭhā, tacato paṭṭhāya tiriyantatoti ettake byāmamatte kaḷevare sabbākārenapi vicinanto na koci kiñci muttaṃ vā maṇiṃ vā veḷuriyaṃ vā agaruṃ vā kuṅkumaṃ vā kappūraṃ vā vāsacuṇṇādiṃ vā aṇumattampi sucibhāvaṃ passati, atha kho paramaduggandhajegucchaṃ assirīkadassanaṃ nānappakāraṃ kesalomādibhedaṃ asuciṃyeva passati. Tena vuttaṃ – atthi imasmiṃ kāye kesā lomā…pe… muttanti. Ayamettha padasambandhato vaṇṇanā.

Imaṃ pana kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā arahattaṃ pāpuṇitukāmena kulaputtena āditova catubbidhaṃ sīlaṃ sodhetvā suparisuddhasīle patiṭṭhitena, yvāyaṃ dasasu palibodhesu palibodho atthi taṃ upacchinditvā, paṭikkūlamanasikārakammaṭṭhānabhāvanāya paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā, jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā, arahattaṃ anāgāmiphalādīsu vā aññataraṃ pattassa sabbantimena paricchedena sāṭṭhakathāya pāḷiyā kataparicayassa tantiācariyassāpi kalyāṇamittassa santike uggahetabbaṃ. Visuddhaṃ tathārūpaṃ kalyāṇamittaṃ ekavihāre alabhantena tassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā uggahetabbaṃ. Tattha catubbidhasīlavisodhanañceva (visuddhi. 1.19) palibodho (visuddhi.

4.241) 因此說:「在這個教法中比丘們」。 「內在身體」是指自身的身體。 「向上至足底」是指從足底向上。 「向下至髮根」是指從髮根向下。 「橫向的邊界」是指橫向的邊界。 「滿是各種不潔」是指觀察到各種不同型別的污垢,這個身體被稱為是各種污垢的集合。如何觀察?在這個身體中有頭髮……等。這裡的「有」是指存在。在這裡,這個身體從足底向上、從髮根向下、橫向的邊界被稱為滿是各種不潔的。 「身體」是指肉體。肉體因污垢的積聚而被稱為身體,包括腹中的頭髮等和眼疾等各種疾病的根源。 「頭髮、體毛」是指這些頭髮等共有三十二種特徵。在這裡有這樣的關係:在這個身體中有頭髮,在這個身體中有體毛。這裡從足底開始向上、從髮根開始向下、從橫向開始的邊界,縱使細緻地觀察這個狹小的肉體,也沒有發現任何的清凈之物,無論是珠寶、金子、香料、香粉、香油,甚至微小的清凈之物,反而只看到令人厭惡的臭味、污穢的身體、各種型別的頭髮和體毛。因此說:「在這個身體中有頭髮、體毛……等。」這是對這些詞語的解釋。 而這個修習法是爲了使一個出身良好的子弟能夠達到阿羅漢果位,首先要清凈四種戒律,建立在極為清凈的戒律上。然後,若有十種障礙,去除它們,通過反向的正念修習,進入第一禪,成為禪的基礎,建立觀察,若在阿羅漢果、無流果等中獲得其中之一,所有的界限都被完全消除,若在此處沒有清凈的善友,需前往善友的居所接受教導。應當在那兒獲得四種戒律的清凈以及障礙的去除。

1.41) ca palibodhupacchedo ca ācariyassa santikaṃ upasaṅkamanavidhānañca sabbampi visuddhimagge vitthārato kathitaṃ. Tasmā taṃ tattha kathitanayeneva veditabbaṃ.

Ācariyena pana kammaṭṭhānaṃ kathentena tividhena kathetabbaṃ. Eko bhikkhu pakatiyā uggahitakammaṭṭhāno hoti. Tassa ekaṃ dve nisajjavāre sajjhāyaṃ kāretvā kathetabbaṃ. Eko santike vasitvā uggaṇhitukāmo hoti. Tassa āgatāgatavelāya kathetabbaṃ. Eko uggaṇhitvā aññattha gantukāmo hoti. Tassa nātipapañcaṃ nātisaṅkhepaṃ katvā nijjaṭaṃ niggaṇṭhikaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ. Kathentena kiṃ ācikkhitabbanti? Sattadhā uggahakosallaṃ dasadhā ca manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ.

Tattha vacasā manasā vaṇṇato saṇṭhānato disato okāsato paricchedatoti evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Imasmiñhi paṭikkūlamanasikārakammaṭṭhāne yopi tipiṭako hoti, tenapi manasikārakāle paṭhamaṃ vācāya sajjhāyo kātabbo. Ekaccassa hi sajjhāyaṃ karontasseva kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti, malayavāsīmahādevattherassa santike uggahitakammaṭṭhānānaṃ dvinnaṃ therānaṃ viya. Thero kira tehi kammaṭṭhānaṃ yācito 『cattāro māse imaṃ evaṃ sajjhāyaṃ karothā』ti dvattisākārapāḷiṃ adāsi. Te, kiñcāpi tesaṃ dve tayo nikāyā paguṇā, padakkhiṇaggāhitāya pana cattāro māse dvattiṃsākāraṃ sajjhāyantāva sotāpannā ahesuṃ.

Tasmā kammaṭṭhānaṃ kathentena ācariyena antevāsiko vattabbo – 『paṭhamaṃ tāva vācāya sajjhāyaṃ karohī』ti. Karontena ca tacapañcakādīni paricchinditvā anulomapaṭilomavasena sajjhāyo kātabbo. 『『Kesā lomā nakhā dantā taco』』ti hi vatvā puna paṭilomato 『『taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ. Tadanantaraṃ vakkapañcake 『『maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakka』』nti vatvā puna paṭilomato 『『vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ. Tato papphāsapañcake 『『hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsa』』nti vatvā puna paṭilomato 『『papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ.

Tato imaṃ tantiṃ anāruḷhampi paṭisambhidāmagge (paṭi. ma.

1.41) 以及去除障礙和向老師請教的方式,所有這些在清凈道中都有詳細的闡述。因此,應當根據那裡所述的方式去理解。 而老師在講解修習法時應當以三種方式進行說明。一個比丘通常會掌握修習法。他應當在一次或兩次的坐下時進行講解。一個在師傅身邊學習的比丘,關於他到來與離去的時間應當進行講解。一個掌握了法則而想要去別處的比丘,應當在不多談論、不簡略的情況下,講解修習法的要點。講解時應當講述什麼呢?應當講述七種掌握的技巧和十種正念的技巧。 在這裡,關於言語、心、色、位置、狀態、空間和界限等七種掌握的技巧應當如此講述。在這裡,關於反向的正念修習法,哪怕是三藏中的內容,在正念的時間裡,首先應當通過言語進行講解。因為對於某些人而言,進行講解的修習法是顯而易見的,正如馬拉雅族的偉大長老在他身邊所掌握的修習法與兩位長老一樣。因為長老向他們請求修習法時,曾說過:「在這四個月里,你們應當這樣進行講解。」雖然他們的兩三種經典是優良的,但在經過四個月的時間裡,他們的講解仍然是三十種的修習法,成爲了初果者。 因此,在講解修習法時,老師應當對弟子說:「首先,你應當通過言語進行講解。」在進行講解時,應當去除五種障礙等,按照順序與逆序進行講解。「頭髮、體毛、指甲、牙齒、面板」應當如此說,然後反向說「面板、牙齒、指甲、體毛、頭髮」。然後在講解肉體五種時,應當說「肉、皮、骨、骨髓、肉」,然後反向說「肉、骨髓、骨、皮、肉、牙齒、指甲、體毛、頭髮」。接著在講解心臟五種時,應當說「心、肝、脾、肺、心臟」,然後反向說「心臟、肺、脾、肝、心、肉、骨髓、骨、皮、肉、牙齒、指甲、體毛、頭髮」。 接下來,關於這個修習法的說明也應當通過分辨道(《無礙解道》)。

1.4) āgataṃ matthaluṅgaṃ karīsāvasāne tantiṃ āropetvā imasmiṃ matthaluṅgapañcake 『『antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ matthaluṅga』』nti vatvā puna paṭilomato 『『matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ.

Tato medachakke 『『pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo』』ti vatvā puna paṭilomato 『『medo sedo lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ.

Tato muttachakke 『『assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta』』nti vatvā puna paṭilomato 『『muttaṃ lasikā siṅghāṇikā kheḷo vasā assu medo sedo lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti evaṃ kālasatampi kālasahassampi kālasatasahassampi vācāya sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyena hi kammaṭṭhānatanti paguṇā hoti; na ito cito ca cittaṃ vidhāvati; koṭṭhāsā pākaṭā honti, hatthasaṅkhalikā viya khāyanti, vatipādapanti viya ca khāyanti. Yathā ca pana vacasā, tatheva manasāpi sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyo hi manasā sajjhāyassa paccayo hoti. Manasā sajjhāyo lakkhaṇapaṭivedhassa paccayo hoti. Lakkhaṇapaṭivedho maggaphalapaṭivedhassa paccayo hoti.

『Vaṇṇato』ti kesādīnaṃ vaṇṇo vavatthapetabbo. 『Saṇṭhānato』ti tesaṃyeva saṇṭhānaṃ vavatthapetabbaṃ . 『Disato』ti imasmiṃ sarīre nābhito uddhaṃ uparimā disā, adho heṭṭhimā disā. Tasmā 『『ayaṃ koṭṭhāso imissā nāma disāyā』』ti disā vavatthapetabbā. 『Okāsato』ti 『『ayaṃ koṭṭhāso imasmiṃ nāma okāse patiṭṭhito』』ti evaṃ tassa tassa okāso vavatthapetabbo. 『Paricchedato』ti sabhāgaparicchedo visabhāgaparicchedoti dve paricchedā. Tattha 『『ayaṃ koṭṭhāso heṭṭhā ca upari ca tiriyañca iminā nāma paricchinno』』ti evaṃ sabhāgaparicchedo veditabbo. 『『Kesā na lomā, lomāpi na kesā』』ti evaṃ amissīkatavasena visabhāgaparicchedo veditabbo.

Evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhantena pana 『『idaṃ kammaṭṭhānaṃ asukasmiṃ sutte paṭikkūlavasena kathitaṃ, asukasmiṃ dhātuvasenā』』ti ñatvā ācikkhitabbaṃ. Idañhi mahāsatipaṭṭhāne (dī. ni. 2.372; ma. ni. 1.105 ādayo) paṭikkūlavaseneva kathitaṃ, mahāhatthipadopama (ma. ni. 1.300 ādayo) -mahārāhulovāda (ma. ni. 2.113 ādayo) -dhātuvibhaṅgesu (ma. ni. 3.342 ādayo) dhātuvasena kathitaṃ. Kāyagatāsatisutte (ma. ni.

1.4.這裡到來的腦髓,在糞便的結尾,將線索連線起來,在這個腦髓五項中說"腸、腸間膜、胃、糞便、腦髓",然後再逆序地說"腦髓、糞便、胃、腸間膜、腸、肺、脾、膜、肝、心、腎、骨髓、骨、筋、肉、皮、牙齒、指甲、體毛、頭髮"。 然後在脂肪六項中說"膽汁、痰、膿、血、汗、脂肪",然後再逆序地說"脂肪、汗、血、膿、痰、膽汁、腦髓、糞便、胃、腸間膜、腸、肺、脾、膜、肝、心、腎、骨髓、骨、筋、肉、皮、牙齒、指甲、體毛、頭髮"。 然後在尿液六項中說"淚、油、唾液、鼻涕、關節滑液、尿液",然後再逆序地說"尿液、關節滑液、鼻涕、唾液、油、淚、脂肪、汗、血、膿、痰、膽汁、腦髓、糞便、胃、腸間膜、腸、肺、脾、膜、肝、心、腎、骨髓、骨、筋、肉、皮、牙齒、指甲、體毛、頭髮",如此應當用語言誦習百次、千次、十萬次。因為通過語言誦習,業處的線索就會熟練;心不會到處遊蕩;各個部分會變得明顯,就像手上的骨鏈一樣清晰可見,就像籬笆的柱子一樣清晰可見。正如用語言誦習一樣,也應當用意念誦習。因為語言誦習是意念誦習的緣由。意念誦習是洞察特相的緣由。洞察特相是證悟道果的緣由。 "從顏色",應當確定頭髮等的顏色。"從形狀",應當確定這些的形狀。"從方位",在這個身體中,臍以上是上方,以下是下方。因此應當確定"這個部分在這個方位"。"從處所",應當確定"這個部分位於這個處所"。"從界限",有兩種界限:同類界限和異類界限。其中,"這個部分在下面、上面和橫向都被這個限定",應當如此了知同類界限。"頭髮不是體毛,體毛也不是頭髮",應當如此從不混雜的角度了知異類界限。 這樣教導七種學習技巧時,應當了知"這個業處在某某經中是從厭惡的角度講的,在某某經中是從界的角度講的",然後再教導。因為這個在《大念處經》中是從厭惡的角度講的,在《大象跡喻經》、《教誡羅睺羅大經》和《界分別經》中是從界的角度講的。在《身至唸經》中

3.153 ādayo) pana yassa vaṇṇato upaṭṭhāti, taṃ sandhāya cattāri jhānāni vibhattāni. Tattha dhātuvasena kathitaṃ vipassanākammaṭṭhānaṃ hoti, paṭikkūlavasena kathitaṃ samathakammaṭṭhānaṃ. Tadetaṃ idha samathakammaṭṭhānaṃ avisesato sabbasādhāraṇavasena kathitanti vadantiyevāti.

Evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhitvā 『『anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato, paṇṇattisamatikkamanato, anupubbamuñcanato, appanāto, tayo ca suttantā』』ti evaṃ dasadhā manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Tattha 『anupubbato』ti idañhi sajjhāyakaraṇato paṭṭhāya anupaṭipāṭiyā manasikātabbaṃ, na ekantarikāya. Ekantarikāya hi manasikaronto yathā nāma akusalo puriso dvattiṃsapadaṃ nisseṇiṃ ekantarikāya ārohanto kilantakāyo patati, na ārohanaṃ sampādeti; evameva bhāvanāsampattivasena adhigantabbassa assādassa anadhigamā kilantacitto patati, na bhāvanaṃ sampādeti.

Anupubbato manasikarontenāpi ca 『nātisīghato』 manasikātabbaṃ. Atisīghato manasikaroto hi yathā nāma tiyojanaṃ maggaṃ paṭipajjitvā okkamanavissajjanaṃ asallakkhetvā sīghena javena sattakkhattumpi gamanāgamanaṃ karoto purisassa kiñcāpi addhānaṃ parikkhayaṃ gacchati, atha kho pucchitvāva gantabbaṃ hoti; evameva kevalaṃ kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ pāpuṇāti, avibhūtaṃ pana hoti, na visesaṃ āvahati. Tasmā nātisīghato manasikātabbaṃ.

Yathā ca nātisīghato evaṃ 『nātisaṇikato』pi. Atisaṇikato manasikaroto hi yathā nāma tadaheva tiyojanaṃ maggaṃ gantukāmassa purisassa antarāmagge rukkhapabbatagahanādīsu vilambamānassa maggo parikkhayaṃ na gacchati, dvīhatīhena pariyosāpetabbo hoti; evameva kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, visesādhigamassa paccayo na hoti.

『Vikkhepapaṭibāhanato』ti kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā puthuttārammaṇe cetaso vikkhepo paṭibāhitabbo. Appaṭibāhato hi yathā nāma ekapadikaṃ papātamaggaṃ paṭipannassa purisassa akkamanapadaṃ asallakkhetvā ito cito ca vilokayato padavāro virajjhati, tato sataporise papāte patitabbaṃ hoti; evameva bahiddhā vikkhepe sati kammaṭṭhānaṃ parihāyati, paridhaṃsati. Tasmā vikkhepapaṭibāhanato manasikātabbaṃ.

『Paṇṇattisamatikkamanato』ti yā ayaṃ 『『kesā lomā』』ti ādikā paṇṇatti taṃ atikkamitvā paṭikkūlanti cittaṃ ṭhapetabbaṃ. Yathā hi udakadullabhakāle manussā araññe udapānaṃ disvā tattha tālapaṇṇādikaṃ kiñcideva saññāṇaṃ bandhitvā tena saññāṇena āgantvā nhāyanti ceva pivanti ca, yadā pana tesaṃ abhiṇhasañcārena āgatāgatapadaṃ pākaṭaṃ hoti, tadā saññāṇena kiccaṃ na hoti, icchiticchitakkhaṇe gantvā nhāyanti ceva pivanti ca; evameva pubbabhāge 『kesā lomā』ti paṇṇattivasena manasikaroto paṭikkūlabhāvo pākaṭo hoti. Atha 『kesā lomā』ti paṇṇattiṃ samatikkamitvā paṭikkūlabhāveyeva cittaṃ ṭhapetabbaṃ.

3.153.但是在《身至唸經》中,對於那些從顏色顯現的人,針對他們解說了四種禪那。其中從界的角度講的是觀禪業處,從厭惡的角度講的是止禪業處。這裡所說的是止禪業處,是從一般的、共通的角度來講的,他們就是這麼說的。 這樣教導了七種學習技巧之後,應當教導"依次、不太快、不太慢、避免散亂、超越概念、逐步放下、安止,以及三部經"這十種作意技巧。其中"依次",從開始誦習起就應當按順序作意,不要跳過。如果跳過作意,就像一個不熟練的人隔一級攀登三十二級梯子,身體疲勞就會跌落,無法完成攀登;同樣地,由於未能獲得通過修習圓滿而應當獲得的愉悅,心疲勞就會退失,無法完成修習。 即使是依次作意,也應當"不太快"地作意。如果作意太快,就像一個人走上三由旬的路,沒有注意到進入和離開的地方,以快速奔跑來回七次,雖然路程確實走完了,但還是需要詢問才能到達;同樣地,雖然業處完成了,但並不清晰,不能帶來特殊的成就。因此不應太快地作意。 正如不應太快,也不應"不太慢"。如果作意太慢,就像一個人想在當天走完三由旬的路,卻在中途在樹木、山嶽、叢林等處逗留,路程無法完成,需要兩三天才能結束;同樣地,業處無法完成,不能成為特殊成就的緣由。 "避免散亂",應當避免放棄業處,心散亂到外部的各種對像上。如果不避免,就像一個人走在一條只容一腳的懸崖小路上,沒有注意腳下,東張西望,就會錯過腳步,然後跌落百人高的懸崖;同樣地,如果有外部的散亂,業處就會退失、消失。因此應當避免散亂地作意。 "超越概念",應當超越"頭髮、體毛"等這些概念,將心安立在厭惡上。就像在缺水的時候,人們在森林裡看到一口井,在那裡用棕櫚葉等綁上某種標記,然後靠著那個標記來到這裡洗澡和喝水,當他們經常來往,來回的足跡變得明顯時,就不需要標記了,想去的時候就去洗澡和喝水;同樣地,在開始階段,通過"頭髮、體毛"等概念作意,厭惡的本質就會變得明顯。然後應當超越"頭髮、體毛"等概念,將心安立在厭惡的本質上。

『Anupubbamuñcanato』ti yo yo koṭṭhāso na upaṭṭhāti, taṃ taṃ muñcantena anupubbamuñcanato manasikātabbaṃ. Ādikammikassa hi 『kesā』ti manasikaroto manasikāro gantvā 『mutta』nti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati. 『Mutta』nti ca manasikaroto manasikāro gantvā 『kesā』ti imaṃ ādikoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati. Athassa manasikaroto keci koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, keci na upaṭṭhahanti. Tena ye ye upaṭṭhahanti tesu tesu tāva kammaṃ kātabbaṃ, yāva dvīsu upaṭṭhitesu tesampi eko suṭṭhutaraṃ upaṭṭhahati. Evaṃ upaṭṭhitaṃ pana tameva punappunaṃ manasikarontena appanā uppādetabbā.

Tatrāyaṃ upamā – yathā hi dvattiṃsatālake tālavane vasantaṃ makkaṭaṃ gahetukāmo luddo ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiṃ kareyya; atha so makkaṭo paṭipāṭiyā tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā pariyantatālameva gaccheyya; tatthapi gantvā luddena tatheva kate puna teneva nayena āditālaṃ āgaccheyya; so evaṃ punappunaṃ paṭipāṭiyā gacchanto ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāneyeva uṭṭhahitvā puna anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tassa vemajjhe makuḷatālapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānopi na uṭṭhaheyya, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – yathā hi tālavane dvattiṃsatālā, evaṃ imasmiṃ kāye dvattiṃsa koṭṭhāsā; makkaṭo viya cittaṃ; luddo viya yogāvacaro; makkaṭassa dvattiṃsatālake tālavane nivāso viya yogino cittassa dvattiṃsakoṭṭhāsake kāye ārammaṇavasena anusaṃcaraṇaṃ; luddena ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiyā katāya makkaṭassa tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā pariyantatālagamanaṃ viya yogino 『kesā』ti manasikāre āraddhe paṭipāṭiyā gantvā pariyosānakoṭṭhāse eva cittassa saṇṭhānaṃ; puna paccāgamanepi eseva nayo; punappunaṃ paṭipāṭiyā gacchamānassa makkaṭassa ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāne uṭṭhānaṃ viya punappunaṃ manasikaroto kesuci kesuci upaṭṭhitesu anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu parikammakaraṇaṃ; anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tassa vemajjhe makuḷatālapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānassāpi anuṭṭhānaṃ viya avasāne dvīsu upaṭṭhitesu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhāti tameva punappunaṃ manasikaritvā appanāya uppādanaṃ.

Aparāpi upamā – yathā nāma piṇḍapātiko bhikkhu dvattiṃsakulaṃ gāmaṃ upanissāya vasanto paṭhamagehe eva dve bhikkhā labhitvā parato ekaṃ vissajjeyya; punadivase tisso labhitvā parato dve vissajjeyya; tatiyadivase ādimhiyeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā paribhuñjeyya, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Dvattiṃsakulagāmo viya hi dvattiṃsākāro; piṇḍapātiko viya yogāvacaro; tassa taṃ gāmaṃ upanissāya vāso viya yogino dvattiṃsākāre parikammakaraṇaṃ; paṭhamagehe dve bhikkhā labhitvā parato ekissā vissajjanaṃ viya dutiyadivase tisso labhitvā parato dvinnaṃ vissajjanaṃ viya ca manasikaroto manasikaroto anupaṭṭhahante anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu upaṭṭhitesu yāva koṭṭhāsadvaye parikammakaraṇaṃ; tatiyadivase ādimhiyeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālāyaṃ nisīditvā paribhogo viya dvīsu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhahati tameva punappunaṃ manasikaritvā appanāya uppādanaṃ.

"逐步放下",應當逐步放下那些不顯現的部分來作意。對於初學者來說,當作意"頭髮"時,作意會一直到最後的部分"尿液"停止。當作意"尿液"時,作意會一直到開始的部分"頭髮"停止。然後當他作意時,一些部分會顯現,一些部分不會顯現。因此應當先在那些顯現的部分上工作,直到只有兩個部分顯現時,其中一個會更清晰地顯現。當這樣顯現時,應當反覆作意那個部分,以產生安止。 這裡有一個比喻:就像一個獵人想要捕捉住在有三十二棵棕櫚樹的棕櫚林中的猴子,他會用箭射穿第一棵樹的葉子,然後大聲喊叫。那隻猴子會依次跳到每棵樹上,最後到達最後一棵樹。到了那裡,獵人又會做同樣的事,猴子又會用同樣的方式回到第一棵樹。它這樣反覆地依次移動,每次在喊叫的地方跳起來,最後會落在一棵樹上,緊緊抓住樹中央的嫩葉尖,即使被射中也不會放開。這個比喻應該這樣理解。 這裡是比喻的對應關係:就像棕櫚林中有三十二棵樹,這個身體中有三十二個部分;猴子就像心;獵人就像修行者;猴子住在有三十二棵棕櫚樹的棕櫚林中,就像修行者的心以所緣的方式在有三十二個部分的身體中游走;獵人射穿第一棵樹的葉子並大聲喊叫,猴子依次跳到每棵樹上最後到達最後一棵樹,就像修行者開始作意"頭髮",依次進行直到心停留在最後一個部分;再次返回也是同樣的道理;猴子反覆依次移動,在每次喊叫的地方跳起來,就像反覆作意時,在一些顯現的部分上進行準備工作,放棄那些不顯現的部分;最後落在一棵樹上,緊緊抓住樹中央的嫩葉尖,即使被射中也不放開,就像最後在兩個顯現的部分中,反覆作意更清晰顯現的那個,以產生安止。 另一個比喻:就像一個托缽的比丘住在一個有三十二戶人家的村莊附近,第一天在第一戶人家得到兩份食物后,放棄後面的一份;第二天得到三份后,放棄後面的兩份;第三天在開始就得到滿缽的食物,去到座位廳吃飯。這個比喻應該這樣理解。三十二戶人家的村莊就像三十二種行相;托缽比丘就像修行者;他住在那個村莊附近就像修行者在三十二種行相上進行準備工作;第一天在第一戶人家得到兩份食物後放棄後面的一份,第二天得到三份後放棄後面的兩份,就像作意時放棄那些不顯現的部分,在顯現的部分上進行準備工作,直到只剩兩個部分;第三天一開始就得到滿缽的食物,坐在座位廳吃飯,就像在兩個部分中反覆作意更清晰顯現的那個,以產生安止。

『Appanāto』ti appanākoṭṭhāsato. Kesādīsu ekekasmiṃ koṭṭhāse appanā hotīti veditabbāti ayamettha adhippāyo.

『Tayo ca suttantā』ti adhicittaṃ, sītibhāvo, bojjhaṅgakosallanti ime tayo suttantā vīriyasamādhiyojanatthaṃ veditabbāti ayamettha adhippāyo. Tattha –

『『Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṃ manasikātabbāni…kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikātabbaṃ, kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasikātabbaṃ, kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikātabbaṃ. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ samādhinimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ paggahanimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ upekkhānimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ na sammāsamādhiyeyya āsavānaṃ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṃ samādhinimittaṃ, paggahanimittaṃ, upekkhānimittaṃ manasikaroti, taṃ hoti cittaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṃ bandhati, ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeti, ukkāmukhaṃ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, ukkāmukhe pakkhipitvā kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati . Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ abhidhameyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ ḍaheyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ udakena paripphoseyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ nibbāyeyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ ajjhupekkheyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ na sammā paripākaṃ gaccheyya.

『『Yato ca kho, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati, taṃ hoti jātarūpaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya; yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati – yadi paṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya, tañcassa atthaṃ anubhoti.

『『Evameva kho, bhikkhave, adhicittamanuyuttena…pe… sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya; yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane』』ti (a. ni.

"安止",是指安止的部分。應當了知在頭髮等每一個部分中都有安止,這裡是這個意思。 "三部經",是指應當了知《增上心經》、《清涼經》和《覺支善巧經》這三部經是爲了平衡精進和定力,這裡是這個意思。其中: "諸比丘,致力於增上心的比丘應當適時作意三種相...適時作意定相,適時作意精進相,適時作意舍相。諸比丘,如果致力於增上心的比丘只作意定相,那麼他的心可能會導致懈怠。諸比丘,如果致力於增上心的比丘只作意精進相,那麼他的心可能會導致掉舉。諸比丘,如果致力於增上心的比丘只作意舍相,那麼他的心可能不會正確地定下來以滅盡諸漏。但是,諸比丘,當致力於增上心的比丘適時作意定相、精進相、舍相時,他的心就會變得柔軟、適業、明亮而不脆弱,正確地定下來以滅盡諸漏。 "諸比丘,就像金匠或金匠的學徒會架設熔爐,架設熔爐後會塗抹爐口,塗抹爐口後會用鉗子夾住黃金放入爐口,放入爐口後會適時鼓風,適時灑水,適時觀察。諸比丘,如果金匠或金匠的學徒只是不斷地鼓風,那麼黃金可能會燒燬。諸比丘,如果金匠或金匠的學徒只是不斷地灑水,那麼黃金可能會熄滅。諸比丘,如果金匠或金匠的學徒只是不斷地觀察,那麼黃金可能不會完全成熟。 "但是,諸比丘,當金匠或金匠的學徒適時鼓風,適時灑水,適時觀察時,黃金就會變得柔軟、適業、明亮而不脆弱,完全適合加工;無論他想要製作什麼樣的裝飾品 - 無論是頭飾、耳環、項鍊還是金鍊,都能達到目的。 "同樣地,諸比丘,當致力於增上心的...正確地定下來以滅盡諸漏;無論他想要證悟什麼神通應證的法,只要有適當的基礎,他就能在那裡那裡獲得親證的能力。"

3.103) idaṃ suttaṃ adhicittanti veditabbaṃ.

『『Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātuṃ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃseti, yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati, paṇītādhimuttiko ca hoti nibbānābhirato ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātu』』nti (a. ni. 6.85) idaṃ suttaṃ sītibhāvoti veditabbaṃ.

Bojjhaṅgakosallaṃ pana 『『evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāyā』』ti (saṃ. ni.

3.103.這部經應當被理解為《增上心經》。 "諸比丘,具備六法的比丘能夠證悟無上清涼。哪六法?諸比丘,當心需要抑制時他抑制心,當心需要提升時他提升心,當心需要令歡喜時他令心歡喜,當心需要舍置時他舍置心,他傾向於殊勝,他樂於涅槃。諸比丘,具備這六法的比丘能夠證悟無上清涼。"這部經應當被理解為《清涼經》。 關於覺支善巧,"同樣地,諸比丘,當心昏沉時,那時修習輕安覺支是不合時宜的"

5.234) saṃyuttamahāvagge bojjhaṅgasaṃyutte āgatameva.

Iti idaṃ sattavidhaṃ uggahakosallaṃ suggahitaṃ katvā imañca dasavidhaṃ manasikārakosallaṃ suṭṭhu vavatthapetvā tena yoginā ubhayakosallavasena kammaṭṭhānaṃ sādhukaṃ uggahetabbaṃ. Sace panassa ācariyena saddhiṃ ekavihāreyeva phāsu hoti, evaṃ vitthārena akathāpetvā kammaṭṭhānamanuyuñjantena visesaṃ labhitvā uparūpari kathāpetabbaṃ. Aññattha vasitukāmena yathāvuttena vidhinā vitthārato kathāpetvā punappunaṃ parivattetvā sabbaṃ gaṇṭhiṭṭhānaṃ chinditvā kammaṭṭhānabhāvanāya ananurūpaṃ senāsanaṃ pahāya mahāvāsatādiaṭṭhārasadosavajjite anurūpe vihāre viharantena khuddakapalibodhupacchedaṃ katvā yo tāva rāgacarito hoti, tena yasmā rāgo pahātabbo, tasmā paṭikkūlamanasikāre parikammaṃ kātabbaṃ.

Karontena pana kesesu tāva nimittaṃ gahetabbaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ vā dve vā kese luñcitvā hatthatale ṭhapetvā vaṇṇo tāva vavatthapetabbo. Chinnaṭṭhānepi kese oloketuṃ vaṭṭati; udakapatte vā yāgupatte vā oloketumpi vaṭṭatiyeva. Kāḷakakāle disvā kāḷakāti manasikātabbā; setakāle setāti. Missakakāle pana ussadavasena manasikātabbā honti. Yathā ca kesesu, evaṃ sakalepi tacapañcake disvāva nimittaṃ gahetabbaṃ. Evaṃ nimittaṃ gahetvā sabbakoṭṭhāsesu vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena vavatthapetvā vaṇṇasaṇṭhānagandhaāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlato vavatthapetabbā.

Tatrāyaṃ sabbakoṭṭhāsesu anupubbakathā – kesā tāva pakativaṇṇena kāḷakā addāriṭṭhakavaṇṇā, saṇṭhānato dīghavaṭṭalikā tulādaṇḍasaṇṭhānā, disato uparimadisāya jātā, okāsato ubhosu passesu kaṇṇacūḷikāhi, purato nalāṭantena, pacchato galavāṭakena paricchinnā. Sīsakaṭāhaveṭhanaṃ allacammaṃ kesānaṃ okāso. Paricchedato kesā sīsaveṭhanacamme vīhaggamattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve kesā ekato natthīti ayaṃ sabhāgaparicchedo.

『Kesā na lomā, lomā na kesā』ti evaṃ avasesehi ekatiṃsakoṭṭhāsehi amissīkatā kesā nāma pāṭiyekko koṭṭhāsoti ayaṃ visabhāgaparicchedo. Idaṃ kesānaṃ vaṇṇādito vavatthāpanaṃ.

Idaṃ pana tesaṃ vaṇṇādivasena pañcadhā paṭikkūlato vavatthāpanaṃ – kesā ca nāmete vaṇṇatopi paṭikkūlā, saṇṭhānatopi gandhatopi āsayatopi okāsatopi paṭikkūlā. Manuññepi hi yāgupatte vā bhattapatte vā kesavaṇṇaṃ kiñci disvā 『kesamissakamidaṃ, haratha na』nti jigucchanti. Evaṃ kesā vaṇṇato paṭikkūlā. Rattiṃ bhuñjantāpi kesasaṇṭhānaṃ akkavākaṃ vā makacivākaṃ vā chupitvāpi tatheva jigucchanti. Evaṃ saṇṭhānato paṭikkūlā.

5.234.《相應大經》中關於覺支的部分。 因此,具備七種能力的修行者應當將這十種心意的能力很好地確立下來,以便於修行者在兩種能力的基礎上妥善地掌握修行法。如果他與老師共同在一個安靜的地方,應該詳細地討論,依照修行法的要求,逐步獲得特殊的成就。如果想在其他地方居住,則應按照上述方法詳細討論,反覆調整,切斷所有的羈絆,捨棄與修行不相應的居住地,選擇適合的修行場所,避免大規模的居住地,帶著小的覺悟,若他仍然有貪慾,那麼貪慾應當被捨棄,因此應當在對立的心意上進行準備工作。 在修行中,首先應當把握頭髮的跡象。如何把握?可以將一根或兩根頭髮拔下,放在手掌上,首先應當確定顏色。在剪斷的地方也應當觀察頭髮;在水盆或米鍋中觀察也是可以的。看到黑色時,應當作意為黑色;看到白色時,應當作意為白色。而在雜色時,則應當作意為混合色。就像在頭髮上那樣,整個身體的五蘊也應當觀察並把握跡象。通過把握這些跡象,應該根據所有部位的顏色、氣味、性質和場所進行劃分,五種顏色應當分別被確定。 這裡是關於所有部位的逐步描述:頭髮的顏色有黑色、白色,形狀是長條狀,位置在上方,左右兩側有耳垂,前面有額頭,後面有頸部包圍。頭髮的生長與頭皮的接觸。頭髮從根部進入到頭皮,向上延伸,橫向相互交錯。兩根頭髮並不相連,這就是部分的劃分。 「頭髮不是毛,毛不是頭髮」,通過這些剩餘的部分,三十個部位的頭髮是單獨的部分,這就是部分的劃分。這裡是關於頭髮的顏色的劃分。 而關於他們的顏色等的五種劃分,頭髮的顏色、形狀、氣味、性質和位置都是對立的。即使是在米鍋或飯鍋中看到頭髮的顏色,大家也會厭惡地說:「這是混合的頭髮,拿走吧。」因此,頭髮在顏色上是對立的。晚上吃飯時,即使是用頭髮的形狀,大家也會厭惡地說:「這是黑色的或是黃色的。」因此,頭髮在形狀上也是對立的。

Telamakkhanapupphadhūmādisaṅkhāravirahitānañca kesānaṃ gandho paramajeguccho hoti, tato jegucchataro aggimhi pakkhittānaṃ. Kesā hi vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlāpi siyuṃ, gandhena pana paṭikkūlāyeva. Yathā hi daharassa kumārassa vaccaṃ vaṇṇato haḷiddivaṇṇaṃ, saṇṭhānatopi haliddipiṇḍasaṇṭhānaṃ; saṅkhāraṭṭhāne chaḍḍitañca uddhumātakakāḷasunakhasarīraṃ vaṇṇato tālapakkavaṇṇaṃ, saṇṭhānato vaṭṭetvā vissaṭṭhamudiṅgasaṇṭhānaṃ, dāṭhāpissa sumanamakuḷasadisāti ubhayampi vaṇṇasaṇṭhānato siyā appaṭikkūlaṃ, gandhena pana paṭikkūlameva; evaṃ kesāpi siyuṃ vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlā, gandhena pana paṭikkūlā evāti.

Yathā pana asuciṭṭhāne gāmanissandena jātāni sūpeyyapaṇṇāni nāgarikamanussānaṃ jegucchāni honti aparibhogāni, evaṃ kesāpi pubbalohitamuttakarīsapittasemhādinissandena jātattā atijegucchāti idaṃ nesaṃ 『āsayato』 pāṭikulyaṃ. Ime ca kesā nāma gūtharāsimhi uṭṭhitakaṇṇikaṃ viya ekattiṃsakoṭṭhāsarāsimhi jātā. Te susānasaṅkāraṭṭhānādīsu jātasākaṃ viya, parikhādīsu jātakamalakuvalayādipupphaṃ viya ca asuciṭṭhāne jātattā paramajegucchāti idaṃ tesaṃ 『okāsato』 pāṭikkūlyaṃ.

Yathā ca kesānaṃ, evaṃ sabbakoṭṭhāsānaṃ vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlatā vavatthapetabbā. Vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pana sabbepi visuṃ visuṃ vavatthapetabbā.

Tattha lomā tāva pakativaṇṇato na kesā viya asambhinnakāḷakā, kāḷapiṅgalā pana honti; saṇṭhānato onataggatālamūlasaṇṭhānā; disato dvīsu disāsu jātā; okāsato ṭhapetvā kesānaṃ patiṭṭhitokāsañca hatthapādatalāni ca yebhuyyena avasesasarīraveṭhanacamme jātā; paricchedato sarīraveṭhanacamme likkhāmattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve lomā ekato natthi. Ayaṃ tesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Nakhāti vīsatiyā nakhapaṭṭānaṃ nāmaṃ. Te sabbepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato macchasakalikasaṇṭhānā; disato pādanakhā heṭṭhimadisāya jātā, hatthanakhā uparimadisāyāti dvīsu disāsu jātā; okāsato aṅgulīnaṃ aggapiṭṭhesu patiṭṭhitā; paricchedato dvīsu disāsu aṅgulikoṭimaṃsehi, anto aṅgulipiṭṭhimaṃsena, bahi ceva agge ca ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve nakhā ekato natthi. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Dantāti paripuṇṇadantassa dvattiṃsa dantaṭṭhikāni. Tepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato anekasaṇṭhānā. Tesañhi heṭṭhimāya tāva dantapāḷiyā majjhe cattāro dantā mattikāpiṇḍe paṭipāṭiyā ṭhapitaalābubījasaṇṭhānā. Tesaṃ ubhosu passesu ekeko ekamūlako ekakoṭiko mallikamakuḷasaṇṭhāno. Tato ekeko dvimūlako dvikoṭiko yānakaupatthambhanikasaṇṭhāno. Tato dve dve timūlā tikoṭikā. Tato dve dve catumūlā catukoṭikāti. Uparimapāḷiyāpi eseva nayo . Disato uparimadisāya jātā. Okāsato dvīsu hanukaṭṭhikesu patiṭṭhitā. Paricchedato heṭṭhā hanukaṭṭhike patiṭṭhitena attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve dantā ekato natthi. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Telamakkhanapupphadhūmādisaṅkhāravirahitānañca kesānaṃ gandho paramajeguccho hoti, tato jegucchataro aggimhi pakkhittānaṃ. Kesā hi vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlāpi siyuṃ, gandhena pana paṭikkūlāyeva. Yathā hi daharassa kumārassa vaccaṃ vaṇṇato haḷiddivaṇṇaṃ, saṇṭhānatopi haliddipiṇḍasaṇṭhānaṃ; saṅkhāraṭṭhāne chaḍḍitañca uddhumātakakāḷasunakhasarīraṃ vaṇṇato tālapakkavaṇṇaṃ, saṇṭhānato vaṭṭetvā vissaṭṭhamudiṅgasaṇṭhānaṃ, dāṭhāpissa sumanamakuḷasadisāti ubhayampi vaṇṇasaṇṭhānato siyā appaṭikkūlaṃ, gandhena pana paṭikkūlameva; evaṃ kesāpi siyuṃ vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlā, gandhena pana paṭikkūlā evāti。 Yathā pana asuciṭṭhāne gāmanissandena jātāni sūpeyyapaṇṇāni nāgarikamanussānaṃ jegucchāni honti aparibhogāni, evaṃ kesāpi pubbalohitamuttakarīsapittasemhādinissandena jātattā atijegucchāti idaṃ nesaṃ 『āsayato』 pāṭikulyaṃ。Ime ca kesā nāma gūtharāsimhi uṭṭhitakaṇṇikaṃ viya ekattiṃsakoṭṭhāsarāsimhi jātā。Te susānasaṅkāraṭṭhānādīsu jātasākaṃ viya, parikhādīsu jātakamalakuvalayādipupphaṃ viya ca asuciṭṭhāne jātattā paramajegucchāti idaṃ tesaṃ 『okāsato』 pāṭikkulyam。 Yathā ca kesānaṃ, evaṃ sabbakoṭṭhāsānaṃ vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlatā vavatthapetabbā。Vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pana sabbepi visuṃ visuṃ vavatthapetabbā。 Tattha lomā tāva pakativaṇṇato na kesā viya asambhinnakāḷakā, kāḷapiṅgalā pana honti; saṇṭhānato onataggatālamūlasaṇṭhānā; disato dvīsu disāsu jātā; okāsato ṭhapetvā kesānaṃ patiṭṭhitokāsañca hatthapādatalāni ca yebhuyyena avasesasarīraveṭhanacamme jātā; paricchedato sarīraveṭhanacamme likkhāmattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā。Dve lomā ekato natthīti ayaṃ sabhāgaparicchedo。Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva。 Nakhāti vīsatiyā nakhapaṭṭānaṃ nāmaṃ。Te sabbepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato macchasakalikasaṇṭhānā; disato pādanakhā heṭṭhimadisāya jātā, hatthanakhā uparimadisāyāti dvīsu disāsu jātā; okāsato aṅgulīnaṃ aggapiṭṭhesu patiṭṭhitā; paricchedato dvīsu disāsu aṅgulikoṭimaṃsehi, anto aṅgulipiṭṭhimaṃsena, bahi ceva agge ca ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā。Dve nakhā ekato natthīti ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo。Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva。 Dantāti paripuṇṇadantassa dvattiṃsa dantaṭṭhikāni。Tepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato anekasaṇṭhānā。Tesañhi heṭṭhimāya tāva dantapāḷiyā majjhe cattāro dantā mattikāpiṇḍe paṭipāṭiyā ṭhapitaalābubījasaṇṭhānā。Tesaṃ ubhosu passesu ekeko ekamūlako ekakoṭiko mallikamakuḷasaṇṭhāno。Tato ekeko dvimūlako dvikoṭiko yānakaupatthambhanikasaṇṭhāno。Tato dve dve timūlā tikoṭikā。Tato dve dve catumūlā catukoṭikāti。Uparimapāḷiyāpi eseva nayo 。Disato uparimadisāya jātā。Okāsato dvīsu hanukaṭṭhikesu patiṭṭhitā。Paricchedato heṭṭhā hanukaṭṭhike patiṭṭhitena attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā。Dve dantā ekato natthīti ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo。Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva。

Tacoti sakalasarīraṃ veṭhetvā ṭhitacammaṃ. Tassa upari kāḷasāmapītādivaṇṇā chavi nāma, yā sakalasarīratopi saṅkaḍḍhiyamānā badaraṭṭhimattā hoti. Taco pana vaṇṇato setoyeva. So cassa setabhāvo aggijālābhighātapaharaṇapahārādīhi viddhaṃsitāya chaviyā pākaṭo hoti. Saṇṭhānato sarīrasaṇṭhānova hoti. Ayamettha saṅkhepo.

Vitthārato pana pādaṅgulittaco kosakārakakosasaṇṭhāno. Piṭṭhipādattaco puṭabandhaupāhanasaṇṭhāno. Jaṅghattaco bhattapuṭakatālapaṇṇasaṇṭhāno. Ūruttaco taṇḍulabharitadīghatthavikasaṇṭhāno. Ānisadattaco udakapūritapaṭaparissāvanasaṇṭhāno. Piṭṭhittaco phalakonaddhacammasaṇṭhāno. Kucchittaco vīṇādoṇikonaddhacammasaṇṭhāno. Urattaco yebhuyyena caturassasaṇṭhāno. Ubhayabāhuttaco tūṇīronaddhacammasaṇṭhāno. Piṭṭhihatthattaco khurakosakasaṇṭhāno, phaṇakatthavikasaṇṭhāno vā. Hatthaṅgulittaco kuñcikākosakasaṇṭhāno. Gīvattaco galakañcukasaṇṭhāno. Mukhattaco chiddāvacchiddo kīṭakulāvakasaṇṭhāno. Sīsattaco pattatthavikasaṇṭhānoti.

Tacapariggaṇhakena ca yogāvacarena uttaroṭṭhato paṭṭhāya upari mukhaṃ ñāṇaṃ pesetvā paṭhamaṃ tāva mukhaṃ pariyonandhitvā ṭhitacammaṃ vavatthapetabbaṃ. Tato nalāṭaṭṭhicammaṃ. Tato thavikāya pakkhittapattassa ca thavikāya ca antarena hatthamiva sīsaṭṭhikassa ca sīsacammassa ca antarena ñāṇaṃ pesetvā aṭṭhikena saddhiṃ cammassa ekābaddhabhāvaṃ viyojentena sīsacammaṃ vavatthapetabbaṃ. Tato khandhacammaṃ. Tato anulomena paṭilomena ca dakkhiṇahatthacammaṃ. Atha teneva nayena vāmahatthacammaṃ. Tato piṭṭhicammaṃ. Taṃ taṃ vavatthapetvā anulomena ca paṭilomena ca dakkhiṇapādacammaṃ. Atha teneva nayena vāmapādacammaṃ. Tato anukkameneva vatthiudarahadayagīvacammāni vavatthapetabbāni. Atha gīvācammānantaraṃ heṭṭhimahanucammaṃ vavatthapetvā adharoṭṭhapariyosānaṃ pāpetvā niṭṭhapetabbaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ pariggaṇhantassa sukhumampi pākaṭaṃ hoti.

Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Paricchedato heṭṭhā patiṭṭhitatalena, upari ākāsena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Maṃsanti nava maṃsapesisatāni. Taṃ sabbampi vaṇṇato rattaṃ kiṃsukapupphasadisaṃ; saṇṭhānato jaṅghapiṇḍikamaṃsaṃ tālapaṇṇapuṭabhattasaṇṭhānaṃ, ūrumaṃsaṃ nisadapotakasaṇṭhānaṃ, ānisadamaṃsaṃ uddhanakoṭisaṇṭhānaṃ, piṭṭhimaṃsaṃ tālaguḷapaṭalasaṇṭhānaṃ, phāsukadvayamaṃsaṃ potthalikāya kucchiyaṃ tanumattikālepanasaṇṭhānaṃ, thanamaṃsaṃ vaṭṭetvā avakkhittamattikāpiṇḍasaṇṭhānaṃ, bāhudvayamaṃsaṃ diguṇaṃ katvā ṭhapitaniccammamahāmūsikasaṇṭhānaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ maṃsaṃ pariggaṇhantassa sukhumampi pākaṭaṃ hoti. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato sādhikāni tīṇi aṭṭhisatāni anulimpetvā ṭhitaṃ. Paricchedato heṭṭhā aṭṭhisaṅghāte patiṭṭhitatalena, upari tacena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

面板是覆蓋全身的皮。它的表面有黑、棕、黃等顏色的表皮,如果將全身的表皮收集起來,大約只有一顆棗核那麼大。面板本身是白色的。當表皮被火焰、打擊、傷害等破壞時,面板的白色就會顯現出來。形狀與身體的形狀相同。這是簡要說明。 詳細來說,腳趾的面板形狀像蠶繭。腳背的面板形狀像包裹的涼鞋。小腿的面板形狀像包裹的棕櫚葉。大腿的面板形狀像裝滿米的長袋。臀部的面板形狀像裝滿水的布濾器。背部的面板形狀像覆蓋木板的皮革。腹部的面板形狀像覆蓋琵琶腔的皮革。胸部的面板大多呈方形。兩臂的面板形狀像覆蓋箭筒的皮革。手背的面板形狀像剃刀套或蛇頭形的袋子。手指的面板形狀像鑰匙套。頸部的面板形狀像頸套。面部的面板形狀像有孔的蟲巢。頭部的面板形狀像葉子形的袋子。 觀察面板的修行者應從上唇開始,向上觀察面部,首先確定覆蓋面部的面板。然後是額骨的面板。接著像將手伸入裝有缽的袋子之間那樣,將智慧伸入頭骨和頭皮之間,分離骨頭和面板的連線,確定頭皮。然後是頸部的面板。然後順序和逆序地觀察右手的面板。然後用同樣的方法觀察左手的面板。然後是背部的面板。確定這些之後,順序和逆序地觀察右腳的面板。然後用同樣的方法觀察左腳的面板。然後依次確定腹部、胃部、心臟和頸部的面板。然後在頸部面板之後確定下顎的面板,一直到下唇結束。這樣觀察粗大的部分,細微的部分也會變得明顯。 面板生長在兩個方向上。它的位置是覆蓋全身。它的界限是下面以所依附的表面為界,上面以虛空為界。這是它的同類界限。不同類界限與頭髮相似。 肉是九百塊肉塊。它們的顏色都是紅色,像紫薇花。形狀方面,小腿肉的形狀像包裹的棕櫚葉,大腿肉的形狀像磨石,臀部肉的形狀像爐子頂端,背部肉的形狀像棕櫚糖薄片,兩側肋骨的肉的形狀像在籃子內塗抹薄薄的泥土,乳房肉的形狀像圓形拋擲的泥團,兩臂的肉的形狀像剝皮的大老鼠對摺放置。這樣觀察粗大的肉,細微的肉也會變得明顯。肉生長在兩個方向上。它的位置是黏附在三百多塊骨頭上。它的界限是下面以骨架為界,上面以面板為界,橫向以彼此為界。這是它的同類界限。不同類界限與頭髮相似。

『Nhārū』ti nava nhārusatāni. Vaṇṇato sabbepi nhārū setā; saṇṭhānato nānāsaṇṭhānā. Etesu hi gīvāya uparibhāgato paṭṭhāya pañca mahānhārū sarīraṃ vinaddhamānā hadayassa purimapassena otiṇṇā, pañca pacchimapassena, pañca dakkhiṇapassena, pañca vāmapassena, dakkhiṇahatthaṃ vinaddhamānāpi hatthassa purimapassena pañca, pacchimapassena pañca, tathā vāmahatthaṃ vinaddhamānāpi. Dakkhiṇapādaṃ vinaddhamānāpi pādassa purimapassena pañca, pacchimapassena pañca, tathā vāmapādaṃ vinaddhamānāpīti. Evaṃ sarīradhārakā nāma saṭṭhi mahānhārū kāyaṃ vinaddhamānā otiṇṇā, ye kaṇḍarātipi vuccanti. Te sabbepi kandalamakuḷasaṇṭhānā.

Aññe pana taṃ taṃ padesaṃ ajjhottharitvā ṭhitā tato sukhumatarā suttarajjukasaṇṭhānā. Aññe tato sukhumatarā pūtilatāsaṇṭhānā. Aññe tato sukhumatarā mahāvīṇātantisaṇṭhānā. Aññe thūlasuttakasaṇṭhānā. Hatthapādapiṭṭhiyaṃ nhārū sakuṇapādasaṇṭhānā. Sīsanhārū dārakānaṃ sīsajālakasaṇṭhānā. Piṭṭhinhārū ātape pasāritaallajālasaṇṭhānā. Avasesā taṃtaṃaṅgapaccaṅgānugatā nhārū sarīre paṭimukkajālakañcukasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato sakalasarīre aṭṭhīni ābandhitvā ṭhitā. Paricchedato heṭṭhā tiṇṇaṃ aṭṭhisatānaṃ upari patiṭṭhitatalehi, upari maṃsacammāni āhacca ṭhitapadesehi, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Aṭṭhīti ṭhapetvā dvattiṃsa dantaṭṭhīni avasesāni catusaṭṭhi hatthaṭṭhīni, catusaṭṭhi pādaṭṭhīni, catusaṭṭhi maṃsanissitāni muduaṭṭhīni, dve paṇhikaṭṭhīni, ekekasmiṃ pāde dve gopphakaṭṭhīni, dve jaṅghaṭṭhīni, dve jaṇṇukaṭṭhīni, dve ūruṭṭhīni, dve kaṭiṭṭhīni, aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni, catuvīsati phāsukaṭṭhīni, cuddasa uraṭṭhīni, ekaṃ hadayaṭṭhi, dve akkhakaṭṭhīni, dve koṭṭhaṭṭhīni, dve bāhaṭṭhīni, dve dve aggabāhaṭṭhīni, satta gīvaṭṭhīni, dve hanukaṭṭhīni, ekaṃ nāsikaṭṭhi, dve akkhiṭṭhīni, dve kaṇṇaṭṭhīni, ekaṃ nalāṭaṭṭhi, ekaṃ muddhaṭṭhi, nava sīsakapālaṭṭhīnīti evaṃ timattāni aṭṭhisatāni.

Tāni sabbānipi vaṇṇato setāni, saṇṭhānato nānāsaṇṭhānāni. Tattha hi aggapādaṅguliṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni. Tadanantarāni majjhapabbaṭṭhīni panasaṭṭhisaṇṭhānāni. Mūlapabbaṭṭhīni paṇavasaṇṭhānāni. Piṭṭhipādaṭṭhīni koṭṭhitakandalakandarāsisaṇṭhānāni. Paṇhikaṭṭhi ekaṭṭhitālaphalabījasaṇṭhānaṃ. Gopphakaṭṭhīni bandhakīḷāgoḷakasaṇṭhānāni. Jaṅghaṭṭhīnaṃ gopphakaṭṭhīsu patiṭṭhitaṭṭhānaṃ anapanītatacasindikaḷīrasaṇṭhānaṃ. Khuddakajaṅghaṭṭhikaṃ dhanukadaṇḍasaṇṭhānaṃ, mahantaṃ milātasappapiṭṭhisaṇṭhānaṃ. Jaṇṇukaṭṭhi ekato parikkhīṇapheṇakasaṇṭhānaṃ.

『Nhārū』是九百個面板。所有的面板都是白色的;形狀各異。在這些面板中,從喉部的上方開始,有五個大面板覆蓋著身體,前面有心臟,後面有五個,右側有五個,左側也有五個,右手被覆蓋的部分也有五個,前面有五個,後面有五個,左手被覆蓋的部分也有五個。右腳被覆蓋的部分也有五個,前面有五個,後面有五個,左腳被覆蓋的部分也有五個。這樣,全身的支撐者有六十個大面板覆蓋著身體,它們也被稱為「面板的根」。這些面板都是像豆莢一樣的形狀。 另外,有些面板在特定的地方生長得更細膩。還有一些面板更細膩,像腐爛的植物。還有一些面板更細膩,像巨大的樂器。還有一些是粗糙的面板。手腳的面板像鳥的腳。頭部的面板像兒童的頭巾。背部的面板在陽光下展開。其他的面板是附著在各個部位的,像覆蓋全身的網。這些面板在兩個方向上生長。它們的位置是附著在整個身體的骨頭上。它們的界限是下面以三百塊骨頭為界,上面以肌肉和面板為界,橫向彼此相接。這是它們的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 骨頭有二十七塊,除了三十塊牙齒之外,還有六十塊手骨,六十塊腳骨,六十塊與肉相連的骨頭,兩個問號骨,單獨的每隻腳有兩個腳趾骨,兩個小腿骨,兩個膝蓋骨,兩個大腿骨,兩個腰骨,十八塊背部骨頭,二十四塊胸部骨頭,一個心臟骨頭,兩個眼骨,兩個耳骨,一個額骨,一個頭骨,九個頭頂骨。這樣一共是三百塊骨頭。 這些骨頭都是白色的,形狀各異。因為大腳趾的骨頭是種子的形狀。接下來是中間的骨頭,像六十種的形狀。根部的骨頭是像鼓的形狀。腳底的骨頭是像覆蓋的豆莢形狀。問號骨是一種單一的種子形狀。腳趾骨是像捆綁的球的形狀。小腿骨的形狀是固定的,像弓箭的形狀,大腿骨的形狀是像彎曲的蛇的形狀。膝蓋骨是一種單獨的、被包裹的形狀。

Tattha jaṅghaṭṭhikassa patiṭṭhitaṭṭhānaṃ atikhiṇaggagosiṅgasaṇṭhānaṃ. Ūruṭṭhi duttacchitavāsipharasudaṇḍakasaṇṭhānaṃ. Tassa kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhitaṭṭhānaṃ kīḷāgoḷakasaṇṭhānaṃ. Tena kaṭiṭṭhino patiṭṭhitaṭṭhānaṃ aggacchinnamahāpunnāgaphalasaṇṭhānaṃ. Kaṭiṭṭhīni dvepi ekābaddhāni hutvā kumbhakārakauddhanasaṇṭhānāni, pāṭiyekkaṃ kammārakūṭayottakasaṇṭhānāni. Koṭiyaṃ ṭhitaānisadaṭṭhi adhomukhaṃ katvā gahitasappaphaṇasaṇṭhānaṃ sattasu ṭhānesu chiddāvachiddaṃ. Piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni abbhantarato uparūpari ṭhapitasīsakapaṭṭaveṭhakasaṇṭhānāni, bāhirato vaṭṭanāvaḷisaṇṭhānāni. Tesaṃ antarantarā kakacadantasadisā dve tayo kaṇṭakā honti. Catuvīsatiyā phāsukaṭṭhīsu aparipuṇṇāni aparipuṇṇāsitasaṇṭhānāni, paripuṇṇāni paripuṇṇāsitasaṇṭhānāni. Sabbānipi odātakukkuṭassa pasāritapakkhasaṇṭhānāni.

Cuddasa uraṭṭhīni jiṇṇasandamānikapañjarasaṇṭhānāni. Hadayaṭṭhi dabbiphaṇasaṇṭhānaṃ. Akkhakaṭṭhīni khuddakalohavāsidaṇḍasaṇṭhānāni. Koṭṭhaṭṭhīni ekato parikkhīṇasīhaḷakudālasaṇṭhānāni. Bāhuṭṭhīni ādāsadaṇḍakasaṇṭhānāni. Aggabāhuṭṭhīni yamakatālakandasaṇṭhānāni. Maṇibandhaṭṭhīni ekato allīyāpetvā ṭhapitasīsakapaṭṭaveṭhakasaṇṭhānāni. Piṭṭhihatthaṭṭhīni koṭṭitakandalakandarāsisaṇṭhānāni. Hatthaṅgulīsu mūlapabbaṭṭhīni paṇavasaṇṭhānāni; majjhapabbaṭṭhīni aparipuṇṇapanasaṭṭhisaṇṭhānāni; aggapabbaṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni. Satta gīvaṭṭhīni daṇḍena vijjhitvā paṭipāṭiyā ṭhapitavaṃsakaḷīracakkalikasaṇṭhānāni. Heṭṭhimahanukaṭṭhi kammārānaṃ ayokūṭayottakasaṇṭhānaṃ, uparimaṃ avalekhanasatthakasaṇṭhānaṃ.

Akkhikūpanāsākūpaṭṭhīni apanītamiñjataruṇatālaṭṭhisaṇṭhānāni. Nalāṭaṭṭhi adhomukhaṭhapitasaṅkhathālakakapālasaṇṭhānaṃ. Kaṇṇacūḷikaṭṭhīni nhāpitakhurakosakasaṇṭhānāni. Nalāṭakaṇṇacūḷikānaṃ upari paṭṭabandhanokāse aṭṭhi saṅkuṭitaghaṭapuṇṇapaṭalakhaṇḍasaṇṭhānaṃ. Muddhaṭṭhi mukhacchinnavaṅkanāḷikerasaṇṭhānaṃ. Sīsaṭṭhīni sibbetvā ṭhapitajajjaralābukaṭāhasaṇṭhānāni.

Disato dvīsu disāsu jātāni. Okāsato avisesena sakalasarīre ṭhitāni. Visesena panettha sīsaṭṭhīni gīvaṭṭhīsu patiṭṭhitāni, gīvaṭṭhīni piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīsu, piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni kaṭiṭṭhīsu, kaṭiṭṭhīni ūruṭṭhīsu, ūruṭṭhīni jaṇṇukaṭṭhīsu, jaṇṇukaṭṭhīni jaṅghaṭṭhīsu, jaṅghaṭṭhīni gopphakaṭṭhīsu, gopphakaṭṭhīni piṭṭhipādaṭṭhīsu patiṭṭhitāni. Paricchedato anto aṭṭhimiñjena, upari maṃsena, agge mūle ca aññamaññena paricchinnāni. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Aṭṭhimiñjanti tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ miñjaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ. Saṇṭhānato mahantamahantānaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ veḷunāḷiyaṃ pakkhittaseditamahāvettaggasaṇṭhānaṃ, khuddānukhuddakānaṃ abbhantaragataṃ veḷuyaṭṭhipabbesu pakkhittaseditatanuvettaggasaṇṭhānaṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato aṭṭhīnaṃ abbhantare patiṭṭhitaṃ. Paricchedato aṭṭhīnaṃ abbhantaratalehi paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

在這裡,小腿的固定位置是非常細小的。大腿的固定位置是被稱為「細長的杖」的形狀。腰部的固定位置是像玩具球的形狀。因此,腰部的固定位置是被稱為「主要的水果」的形狀。兩側的腰部固定位置是相連的,像陶器的形狀,單獨的每一側是像工匠的形狀。位於脊椎的部分是向下的,形成了七個位置的蛇形。脊椎的固定位置是從內部向上覆蓋的頭皮,外部是像環繞的形狀。它們之間有兩到三根像小牙齒一樣的刺。二十個柔軟的固定位置是未完全發育的,未完全發育的固定位置是完全發育的。所有的固定位置都是像展開的公雞的翅膀一樣的。 十三個胸部固定位置是像老年人的籠子的形狀。心臟的固定位置是像沉重的蛇的形狀。眼睛的固定位置是像小黑色的杖的形狀。骨盆的固定位置是像單獨的獅子頭的形狀。手臂的固定位置是像彎曲的杖的形狀。主要的手臂固定位置是像對稱的樹的形狀。手腕的固定位置是像覆蓋的頭皮的形狀。手掌的固定位置是像捆綁的蛇的形狀。手指的根部固定位置是像鼓的形狀;中間的固定位置是未完全發育的六十種形狀;主要的固定位置是種子的形狀。七個脖子的固定位置是被杖擊打後放置的形狀。下方的手腕固定位置是工匠的形狀,上方是像覆蓋的形狀。 眼睛、鼻子、耳朵的固定位置是像被切下的年輕樹的形狀。額頭的固定位置是向下的,被稱為「覆蓋的頭蓋骨」的形狀。耳朵的固定位置是像洗過的爪子的形狀。額頭和耳朵的固定位置上方是像壓縮的骨頭的形狀。頭部的固定位置是像被切割的蟲巢的形狀。頭部的固定位置是被壓縮的、放置的形狀。 它們在兩個方向上生長。它們的位置是沒有區別地覆蓋全身。特別是這裡,頭部的固定位置位於脖子的固定位置,脖子的固定位置位於背部的固定位置,背部的固定位置位於腰部的固定位置,腰部的固定位置位於大腿的固定位置,大腿的固定位置位於膝蓋的固定位置,膝蓋的固定位置位於小腿的固定位置,小腿的固定位置位於腳踝的固定位置,腳踝的固定位置位於腳底的固定位置。它們的界限是內部的骨頭,外部的肌肉,前面和後面相互連線。這是它們的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 骨頭是它們內部的部分。它們的顏色是白色的。形狀是非常大的骨頭的內部部分是像被插入的笛子一樣的形狀,微小的部分是被插入的薄片的形狀。在兩個方向上生長。它們的位置是內部的骨頭被固定。它們的界限是內部的骨頭與外部的骨頭相接。這是它們的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Vakkanti ekabandhanā dve maṃsapiṇḍā. Taṃ vaṇṇato mandarattaṃ pāḷibhaddakaṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato dārakānaṃ yamakakīḷāgoḷakasaṇṭhānaṃ, ekavaṇṭapaṭibaddhaambaphaladvayasaṇṭhānaṃ vā. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato galavāṭakā nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanhārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Paricchedato vakkaṃ vakkabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Hadayanti hadayamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ padumapattapiṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato bāhirapattāni apanetvā adhomukhaṭhapitapadumamakuḷasaṇṭhānaṃ. Bahi maṭṭhaṃ; anto kosātakīphalassa abbhantarasadisaṃ. Paññavantānaṃ thokaṃ vikasitaṃ, mandapaññānaṃ makuḷitameva. Anto cassa punnāgaṭṭhipatiṭṭhānamatto āvāṭako hoti, yattha aḍḍhapasatamattaṃ lohitaṃ saṇṭhāti; yaṃ nissāya manodhātu manoviññāṇadhātu ca vattanti. Taṃ panetaṃ rāgacaritassa rattaṃ hoti, dosacaritassa kāḷakaṃ, mohacaritassa maṃsadhovanudakasadisaṃ, vitakkacaritassa kulatthayūsavaṇṇaṃ, saddhācaritassa kaṇikārapupphavaṇṇaṃ, paññācaritassa acchaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ paṇḍaraṃ parisuddhaṃ niddhotajātimaṇi viya jutimantaṃ khāyati. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānaṃ majjhe patiṭṭhitaṃ. Paricchedato hadayaṃ hadayabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Yakananti yamakamaṃsapaṭalaṃ. Taṃ vaṇṇato rattapaṇḍukadhātukaṃ, nātirattakumudassa pattapiṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato mūle ekaṃ, agge yamakaṃ koviḷārapattasaṇṭhānaṃ . Tañca dandhānaṃ ekameva hoti mahantaṃ, paññavantānaṃ dve vā tīṇi vā khuddakāni. Disato uparimadisāya jātaṃ. Okāsato dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Paricchedato yakanaṃ yakanabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Kilomakanti paṭicchannāpaṭicchannabhedato duvidhaṃ pariyonahanamaṃsaṃ. Taṃ duvidhampi vaṇṇato setaṃ, dukūlapilotikavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato attano okāsasaṇṭhānaṃ. Disato paṭicchannakilomakaṃ uparimāya disāya jātaṃ. Itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca paṭicchādetvā ṭhitaṃ. Apaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitaṃ. Paricchedato heṭṭhā maṃsena, upari cammena, tiriyaṃ kilomakabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Pihakanti udarajivhāmaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato nīlaṃ nigguṇḍikapupphavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato sattaṅgulappamāṇaṃ abandhanaṃ kāḷavacchakajivhāsaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ, yasmiṃ paharaṇappahārena bahi nikkhante sattānaṃ jīvitakkhayo hoti. Paricchedato pihakabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

腎臟是兩個連在一起的肉塊。它的顏色是淡紅色,像棕櫚樹的顏色。形狀像兒童玩的雙球,或者像一根莖連著的兩個芒果。它生長在上方。位置是從喉嚨出來的一個根部,稍微向前延伸後分成兩部分,被粗大的筋腱包圍,環繞著心臟。它的界限是被腎臟部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 心臟是心肌。它的顏色是紅色,像蓮花瓣背面的顏色。形狀像去掉外層花瓣后倒置的蓮花蓓蕾。外部光滑;內部像絲瓜的內部。對於有智慧的人來說稍微開放,對於愚鈍的人來說是閉合的。內部有一個像樹洞一樣的空間,可以容納半杯血液;依靠它意界和意識界得以運作。對於貪慾型的人它是紅色的,對於嗔恨型的人是黑色的,對於愚癡型的人像洗肉的水,對於多思型的人像豆湯的顏色,對於信仰型的人像金樹花的顏色,對於智慧型的人像清澈透明無垢的白色,像洗凈的寶石一樣閃耀。它生長在上方。位置是在身體內部兩乳之間。它的界限是被心臟部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 肝臟是一對肉片。它的顏色是紅褐色,像不太紅的蓮花瓣背面的顏色。形狀像樹葉,根部是一個,頂端是雙叉的。對於愚鈍的人來說是一個大的,對於有智慧的人是兩三個小的。它生長在上方。位置是在兩乳之間偏右側。它的界限是被肝臟部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 膜有兩種,分為覆蓋的和不覆蓋的包裹肉。這兩種都是白色的,像細棉布的顏色。形狀與它所在位置的形狀相同。覆蓋的膜生長在上方。另一種生長在兩個方向。覆蓋的膜的位置是覆蓋心臟和腎臟。不覆蓋的膜位於全身面板下面包裹著肌肉。它的界限是下面以肌肉為界,上面以面板為界,橫向以膜的部分為界。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 脾臟是腹部的舌狀肉。它的顏色是藍色,像無根藤花的顏色。形狀像七指寬的無繫帶的黑色小牛舌。它生長在上方。位置是在心臟左側,靠近腹部膜的頂端,如果被打擊而外露,生物就會死亡。它的界限是被脾臟部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Papphāsanti dvattiṃsamaṃsakhaṇḍappabhedaṃ papphāsamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ nātipakkaudumbaraphalavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato visamacchinnabahalapūvakhaṇḍasaṇṭhānaṃ. Abbhantare asitapītānaṃ abhāve uggatena kammajatejusmanā abbhāhatattā saṅkhāditapalālapiṇḍamiva nirasaṃ nirojaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānamantare hadayañca yakanañca paṭicchādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Paricchedato phapphāsabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Antanti purisassa dvattiṃsa hatthā, itthiyā aṭṭhavīsatihatthā ekavīsatiyā ṭhānesu obhaggā antavaṭṭi. Tadetaṃ vaṇṇato setaṃ sakkharasudhāvaṇṇaṃ . Saṇṭhānato lohitadoṇiyaṃ ābhujitvā ṭhapitasīsacchinnasappasaṇṭhānaṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato upari galavāṭake heṭṭhā ca karīsamagge vinibandhattā galavāṭakakarīsamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Paricchedato antabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Antaguṇanti antabhogaṭṭhānesu bandhanaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ dakasītalikamūlavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato dakasītalikamūlasaṇṭhānameva. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato kudāḷapharasukammādīni karontānaṃ yantākaḍḍhanakāle yantasuttamiva, yantaphalakāni antabhoge ekato agaḷante ābandhitvā pādapuñchanarajjumaṇḍalakassa antarā taṃ sibbetvā ṭhitarajjukā viya ekavīsatiyā ṭhānesu antabhogānaṃ antarā ṭhitaṃ. Paricchedato antaguṇabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Udariyanti udare bhavaṃ asitapitakhāyitasāyitaṃ. Taṃ vaṇṇato ajjhohaṭāhāravaṇṇaṃ. Saṇṭhānato parissāvane sithilabandhataṇḍulasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato udare ṭhitaṃ. Udaraṃ nāma ubhato nippīḷiyamānassa allasāṭakassa majjhe sañjātaphoṭakasadisaṃ antapaṭalaṃ; bahi maṭṭhaṃ, anto maṃsakasambukapaliveṭhanakiliṭṭhapāvārakapupphakasadisaṃ, kuthitapanasatacassa abbhantarasadisantipi vattuṃ vaṭṭati; yattha takkoṭakā, gaṇḍuppādakā, tālahīrakā, sūcimukhakā, paṭatantasuttakā iccevamādidvattiṃsakulappabhedā kimayo ākulabyākulā saṇḍasaṇḍacārino hutvā nivasanti; ye pānabhojanādimhi avijjamāne ullaṅghitvā viravantā hadayamaṃsaṃ abhihananti, pānabhojanādiajjhoharaṇavelāya ca uddhaṃmukhā hutvā paṭhamajjhohaṭe dve tayo ālope turitaturitā vilumpanti; yaṃ tesaṃ kimīnaṃ sūtigharaṃ, vaccakuṭi, gilānasālā, susānañca hoti.

肺是由三十二塊肉組成的肺肉。它的顏色是紅色,像不太熟的無花果的顏色。形狀像不均勻切割的厚餅。內部由於缺乏飲食,被業生的火元素灼燒,像被燒焦的草堆一樣無味無汁。它生長在上方。位置是在身體內部兩乳之間,覆蓋著心臟和肝臟,懸掛著。它的界限是被肺部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 腸子對於男人來說是三十二手臂長,對於女人來說是二十八手臂長,在二十一個地方彎曲的腸管。它的顏色是白色,像石灰的顏色。形狀像在血盆中盤繞的無頭蛇。它生長在兩個方向。位置是在上面連線喉嚨,下面連線排泄道,位於身體內部的喉嚨和排泄道之間。它的界限是被腸部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 腸繫膜是腸子彎曲處的連線物。它的顏色是白色,像水蓮根的顏色。形狀也像水蓮根。它生長在兩個方向。位置是像做鋤頭等工作時拉動的繩子,像把木板連線在一起的繩子,像縫在擦腳墊圓圈之間的繩子,位於二十一個腸子彎曲的地方之間。它的界限是被腸繫膜部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 胃中物是胃中所吃喝咀嚼品嚐的東西。它的顏色與所吞嚥的食物的顏色相同。形狀像在濾器中鬆散捆綁的米粒。它生長在上方。位置是在胃中。胃就像兩邊擠壓的濕布中間形成的氣泡一樣的腸膜;外部光滑,內部像骯髒的毛毯花紋,也可以說像煮熟的麵包果皮的內部;那裡有蠕蟲、蛔蟲、絛蟲、針蟲、線蟲等三十二種蟲子混雜紛亂地生活;當沒有飲食時,它們會跳躍叫喊,撞擊心臟肉,在吞嚥飲食時,它們會仰起頭來迅速搶奪最初吞下的兩三口;這是那些蟲子的產房、廁所、病房和墳場。

Yattha seyyathāpi nāma caṇḍālagāmadvāre candanikāya nidāghasamaye thūlaphusitake deve vassante udakena vuyhamānaṃ muttakarīsacammaaṭṭhinhārukhaṇḍakheḷasiṅghāṇikalohitappabhuti nānākuṇapajātaṃ nipatitvā kaddamodakāluḷitaṃ dvīhatīhaccayena sañjātakimikulaṃ sūriyātapavegasantāpakuthitaṃ upari pheṇapubbulake muñcantaṃ abhinīlavaṇṇaṃ paramaduggandhajegucchaṃ neva upagantuṃ na daṭṭhuṃ araharūpataṃ āpajjitvā tiṭṭhati, pageva ghāyituṃ vā sāyituṃ vā; evameva nānappakārapānabhojanādidantamusalasañcuṇṇitaṃ jivhāhatthaparivattitakheḷalālāpalibuddhaṃ taṅkhaṇavigatavaṇṇagandharasādisampadaṃ tantavāyakhalisuvānavamathusadisaṃ nipatitvā pittasemhavātapaliveṭhitaṃ hutvā udaraggisantāpavegakuthitaṃ kimikulākulaṃ uparūpari pheṇapubbulakāni muñcantaṃ paramakasambuduggandhajegucchabhāvaṃ āpajjitvā tiṭṭhati; yaṃ sutvāpi pānabhojanādīsu amanuññatā saṇṭhāti, pageva paññācakkhunā avaloketvā, yattha ca patitaṃ pānabhojanādi pañcadhā vibhāgaṃ gacchati – ekaṃ bhāgaṃ pāṇakā khādanti, ekaṃ bhāgaṃ udaraggi jhāpeti, eko bhāgo muttaṃ hoti, eko karīsaṃ, eko rasabhāvaṃ āpajjitvā soṇitamaṃsādīni upabrūhayati. Paricchedato udarapaṭalena ceva udariyabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Karīsanti vaccaṃ. Taṃ vaṇṇato yebhuyyena ajjhohaṭāhāravaṇṇameva hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato pakkāsaye ṭhitaṃ. Pakkāsayo nāma heṭṭhā nābhipiṭṭhikaṇṭakamūlānamantare antāvasāne ubbedhena aṭṭhaṅgulamatto veḷunāḷikasadiso, yattha seyyathāpi nāma uparūpari bhūmibhāge patitaṃ vassodakaṃ ogaḷitvā heṭṭhā bhūmibhāgaṃ pūretvā tiṭṭhati; evameva yaṃ kiñci āmāsaye patitaṃ pānabhojanādikaṃ udaragginā pheṇuddehakaṃ pakkaṃ pakkaṃ nisadāya pisitamiva saṇhabhāvaṃ āpajjitvā antabilena ogaḷitvā ogaḷitvā madditvā veḷupabbe pakkhipamānapaṇḍumattikā viya sannicitaṃ hutvā tiṭṭhati. Paricchedato pakkāsayapaṭalena ceva karīsabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Matthaluṅganti sīsakaṭāhabbhantare ṭhitamiñjarāsi. Taṃ vaṇṇato setaṃ ahicchattakapiṇḍikavaṇṇaṃ, dadhibhāvaṃ asampattaduṭṭhakhīravaṇṇantipi vattuṃ vaṭṭati. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sīsakaṭāhabbhantare cattāro sibbinimagge nissāya samodhānetvā ṭhapitā cattāro piṭṭhapiṇḍā viya samohitaṃ tiṭṭhati. Paricchedato sīsakaṭāhassa abbhantaratalehi ceva matthaluṅgabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

在那裡,就像在旱季時,位於暴風雨門口的一個村莊,細雨如絲般輕柔,神靈降臨,水流淌,像被雨水沖刷的泥土,紅色的泥土在不同的地方落下,像被水沖洗過的泥沙,形成了一個小的水潭,陽光照射下,泡沫飛濺,釋放出令人厭惡的氣味,無法靠近,無法看見,甚至無法聞到,像是被物質的形態所包圍,靜靜地待著,甚至沒有嗅覺或味覺;同樣,各種各樣的飲食被細磨后,舌頭和手掌轉動著,瞬間失去顏色、氣味和味道,像被細線和繩索纏繞著,像被肝臟和膽汁包圍著,像被水泡的泡沫一樣,釋放出令人厭惡的氣味,靜靜地待著;聽到飲食的聲音,感覺到不安,像用智慧的眼睛觀察到的,那裡落下的飲食分為五個部分——一部分給飲水,另一部分給肚子帶來熱量,還有一部分是解放的,另一部分是給食物的,最後一部分是味道的,像血肉等物質一樣。它的界限被腹部和腹膜所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 腸子是肉的部分。它的顏色大致是飲食的顏色。形狀是從食物的地方延伸出來的。它生長在下方。位置是在下方的地方。它的界限是在下腹部的根部之間,像八個手指寬的細繩一樣,像從上方落下的雨水,填滿下方的土壤;同樣,任何落下的飲食都被肚子里的熱量發泡,像被攪拌的泥漿一樣,靜靜地待著,像被細線包圍的白色細粉一樣。它的界限被腸子的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 頭頂是頭骨的部分。它的顏色是白色,像蛇的顏色,或者像酸奶的顏色。形狀是從食物的地方延伸出來的。它生長在上方。位置是在頭骨的部分,像四個切割的部分一樣,像四個肉團一樣聚集在一起。它的界限被頭骨的內部和頭頂的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Pittanti dve pittāni – baddhapittañca abaddhapittañca. Tattha baddhapittaṃ vaṇṇato bahalamadhukatelavaṇṇaṃ, abaddhapittaṃ milātaākulitapupphavaṇṇaṃ. Taṃ saṇṭhānato ubhayampi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato baddhapittaṃ uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato abaddhapittaṃ ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ maṃsavinimuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca udakamiva telabinduṃ avasesasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ, yamhi kupite akkhīni pītakāni honti bhamanti, gattaṃ kampati kaṇḍuyati. Baddhapittaṃ hadayapapphāsānamantare yakanamaṃsaṃ nissāya patiṭṭhite mahākosātakīkosakasadise pittakosake ṭhitaṃ, yamhi kupite sattā ummattakā honti, vipallatthacittā hirottappaṃ chaḍḍetvā akattabbaṃ karonti, abhāsitabbaṃ bhāsanti, acintetabbaṃ cintenti. Paricchedato pittabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Semhanti sarīrabbhantare ekapattapūrappamāṇaṃ semhaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ nāgabalapaṇṇarasavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato udarapaṭale ṭhitaṃ, yaṃ pānabhojanādīni ajjhoharaṇakāle seyyathāpi nāma udake sevālapaṇakaṃ kaṭṭhe vā kapāle vā patante chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā tiṭṭhati, evameva pānabhojanādimhi nipatante chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā tiṭṭhati; yamhi ca mandībhūte pakkagaṇḍo viya pūtikukkuṭaṇḍamiva ca udaraṃ paramajegucchaṃ kuṇapagandhaṃ hoti; tato uggatena ca gandhena uddekopi mukhampi duggandhaṃ pūtikuṇapasadisaṃ hoti; so ca puriso 『apehi, duggandhaṃ vāyasī』ti vattabbataṃ āpajjati; yañca vaḍḍhitvā bahalattamāpannaṃ pidhānaphalakamiva vaccakuṭiyā udarapaṭalassa abbhantareyeva kuṇapagandhaṃ sannirujjhitvā tiṭṭhati. Paricchedato semhabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Pubboti pūtilohitavasena pavattapubbo. So vaṇṇato paṇḍupalāsavaṇṇo, matakasarīre pana pūtibahalācāmavaṇṇo hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato pana pubbassa okāso nāma nibaddho natthi yattha so sannicito tiṭṭheyya; yatra yatra pana khāṇukaṇṭakappaharaṇaggijālādīhi abhihate sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapiḷakādayo vā uppajjanti, tatra tatreva tiṭṭhati. Paricchedato pubbabhāgena paricchinno . Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

膽囊有兩種——一種是有連線的膽囊,一種是沒有連線的膽囊。連線的膽囊顏色是濃厚的蜜色,未連線的膽囊顏色是混合的花朵色。它們的形狀都是開放的。連線的膽囊生長在上方,未連線的膽囊生長在兩個方向。位置上,未連線的膽囊放置在頭髮、舌頭、指甲的肉體部分,像水滴一樣流動,剩餘的身體部分被其覆蓋;在這裡,憤怒時眼睛會變黃,震動,身體會顫抖。連線的膽囊位於心臟和肺之間,依靠膽肉而立,像大肚子里的氣泡一樣;在這裡,憤怒時生物會變得瘋狂,心智會扭曲,拋棄羞恥,做出不可做的事情,講出應當說的話,思考不該思考的事情。它的界限是被膽囊部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 肝臟在身體內部,像一個盤子大小的肝臟。它的顏色是白色,像蛇的葉子顏色。形狀是開放的。它生長在上方。位置是在腹膜的部分,像飲食被吸收時,像水被盛在碗里,像在木頭或碗中落下,切割成兩半后再重新放置;同樣,飲食在落下時被切割成兩半后再重新放置;在這裡,肚子變得非常噁心,像腐臭的雞蛋一樣;因此,氣味上升,嘴巴也變得難聞,像腐臭的屍體一樣;這個人會說:「走開,臭氣熏天!」;而當肚子變得更大時,像覆蓋在肚子內的蓋子一樣,腐臭的氣味會在肚子內部聚集。它的界限是被肝臟部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 前面是腐臭的血液。它的顏色是黑色,像黑色的泥土,屍體的顏色在肉體上是腐臭的。形狀是開放的。位置是在兩個方向。位置上,前面的地方沒有固定的地方可以讓它停留;無論在哪裡,身體的地方被刺痛、被火燒,血液流出,像肛門和肚子一樣;在那裡,那裡會出現腫塊等,停留在那個地方。它的界限是被前面部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Lohitanti dve lohitāni – sannicitalohitañca saṃsaraṇalohitañca. Tattha sannicitalohitaṃ vaṇṇato nipakkabahalalākhārasavaṇṇaṃ, saṃsaraṇalohitaṃ acchalākhārasavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato ubhayampi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato sannicitalohitaṃ uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato saṃsaraṇalohitaṃ, ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ maṃsavinimmuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca, dhamanijālānusārena sabbaṃ upādinnakasarīraṃ pharitvā ṭhitaṃ; sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūramattaṃ hadayavakkapapphāsānaṃ upari thokaṃ thokaṃ paggharantaṃ vakkahadayayakanapapphāse temayamānaṃ ṭhitaṃ. Tasmiñhi vakkahadayādīni atemente sattā pipāsitā honti. Paricchedato lohitabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Sedoti lomakūpādīhi paggharaṇakaāpodhātu. So vaṇṇato vippasannatilatelavaṇṇo. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato sedassokāso nāma nibaddho natthi, yattha so lohitaṃ viya sadā tiṭṭheyya; yadā pana aggisantāpasūriyasantāpautuvikārādīhi sarīraṃ santappati tadā udakato abbuḷhamattavisamacchinnabhisamūḷālakumudanāḷakalāpo viya sabbakesalomakūpavivarehi paggharati. Tasmā tassa saṇṭhānampi kesalomakūpavivarānaṃyeva vasena veditabbaṃ. Sedapariggaṇhakena ca yoginā kesalomakūpavivare pūretvā ṭhitavaseneva sedo manasikātabbo. Paricchedato sedabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Medoti thinasineho. So vaṇṇato phālitahaliddivaṇṇo. Saṇṭhānato thūlasarīrassa tāva cammamaṃsantare ṭhapitahaliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno hoti, kisasarīrassa jaṅghamaṃsaṃ ūrumaṃsaṃ piṭṭhikaṇṭakanissitaṃ piṭṭhamaṃsaṃ udaravaṭṭimaṃsanti etāni nissāya diguṇaṃ tiguṇaṃ katvā ṭhapitahaliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā, kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito, yaṃ sinehasaṅkhaṃ gatampi paramajegucchattā neva muddhani telatthāya, na nāsātelādīnaṃ atthāya gaṇhanti. Paricchedato heṭṭhā maṃsena, upari cammena, tiriyaṃ medabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Assūti akkhīhi pagdharaṇakaāpodhātu. Taṃ vaṇṇato vippasannatilatelavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato akkhikūpakesu ṭhitaṃ. Na cetaṃ pittakosake pittamiva akkhikūpakesu sadā sannicitaṃ tiṭṭhati; yadā pana sattā somanassajātā mahāhasitaṃ hasanti, domanassajātā rodanti paridevanti tathārūpaṃ visabhāgāhāraṃ āharanti, yadā ca nesaṃ akkhīni dhūmarajapaṃsukādīhi abhihaññanti, tadā etehi somanassadomanassavisabhāgāhārautūhi samuṭṭhahitvā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Assupariggaṇhakena pana yoginā akkhikūpake pūretvā ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbaṃ. Paricchedato assubhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

血液有兩種——積聚的血液和流動的血液。積聚的血液的顏色像濃厚的紅色樹脂,流動的血液的顏色像清澈的紅色樹脂。兩者的形狀都是開放的。積聚的血液生長在上方,另一種在兩個方向生長。流動的血液的位置,除了頭髮、體毛、牙齒、指甲的肉體部分和乾燥的面板外,沿著靜脈網路遍佈全身;積聚的血液填滿肝臟下部,大約一碗的量,少量流向心臟、腎臟和肺部,濕潤著腎臟、心臟、肝臟和肺部。如果這些器官不被血液濕潤,生物就會感到口渴。它的界限是被血液部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 汗是從毛孔等處流出的水元素。它的顏色像清澈的芝麻油。形狀是開放的。它在兩個方向生長。汗沒有固定的位置,不像血液那樣總是停留在某處;當身體因火熱、陽光或季節變化而發熱時,它就像從水中拔出的不平整的蓮莖一樣,從所有毛孔中流出。因此,它的形狀應該根據毛孔的開口來理解。修行者在觀察汗時,應該觀想它充滿毛孔開口的狀態。它的界限是被汗部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 脂肪是稠密的油脂。它的顏色像切開的薑黃。對於肥胖的身體,它的形狀像在面板和肌肉之間放置的薑黃色布料;對於瘦弱的身體,它依附於小腿肌肉、大腿肌肉、背部肌肉和腹部肌肉,形狀像兩層或三層疊放的薑黃色布料。它在兩個方向生長。位置是在肥胖者的全身,在瘦弱者的小腿肌肉等處。由於它極度令人厭惡,即使被稱為油脂,也不會被用於頭部或鼻子等處。它的界限是下面以肌肉為界,上面以面板為界,橫向以脂肪部分為界。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 淚是從眼睛流出的水元素。它的顏色像清澈的芝麻油。形狀是開放的。它生長在上方。位置是在眼窩中。它不像膽囊中的膽汁那樣總是積聚在眼窩中;當生物因快樂而大笑,因悲傷而哭泣或哀號,或者吃了不適合的食物,或者當眼睛被煙塵等刺激時,它就會因這些快樂、悲傷、不適合的食物或季節而產生,充滿眼窩或流出。修行者在觀察淚時,應該觀想它充滿眼窩的狀態。它的界限是被淚部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Vasāti vilīnasneho. Sā vaṇṇato nāḷikeratelavaṇṇā, ācāme āsittatelavaṇṇātipi vattuṃ vaṭṭati. Saṇṭhānato nhānakāle pasannaudakassa upari paribbhamantasinehabinduvisaṭasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato yebhuyyena hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhināsāpuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitā. Na cesā etesu okāsesu sadā vilīnāva hutvā tiṭṭhati; yadā pana aggisantāpasūriyasantāpautuvisabhāgadhātuvisabhāgehi te padesā usmā jātā honti, tadā tattha nhānakāle pasannaudakūpari sinehabinduvisaṭo viya ito cito ca saṃsarati. Paricchedato vasābhāgena paricchinnā . Ayamassā sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Kheḷoti antomukhe pheṇamissā āpodhātu. So vaṇṇato seto pheṇavaṇṇo. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno, pheṇasaṇṭhānatotipi vattuṃ vaṭṭati. Disato uparimāya disāya jāto. Okāsato ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya ṭhito. Na cesa ettha sadā sannicito hutvā tiṭṭhati. Yadā pana sattā tathārūpaṃ āhāraṃ passanti vā saranti vā uṇhatittakaṭukaloṇambilānaṃ vā kiñci mukhe ṭhapenti, yadā vā nesaṃ hadayaṃ ākilāyati, kismiñcideva vā jigucchā uppajjati, tadā kheḷo uppajjitvā ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya saṇṭhāti. Aggajivhāya cesa tanuko hoti, mūlajivhāya bahalo; mukhe pakkhittañca puthukaṃ vā taṇḍulaṃ vā aññaṃ vā kiñci khādanīyaṃ, nadīpuḷine khatakūpakasalilaṃ viya, parikkhayaṃ agacchantova temetuṃ samattho hoti. Paricchedato kheḷabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Siṅghāṇikāti matthaluṅgato paggharaṇakaasuci. Sā vaṇṇato taruṇatālaṭṭhimiñjavaṇṇā. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Disato uparimāya disāya jātā. Okāsato nāsāpuṭe pūretvā ṭhitā. Na cesā ettha sadā sannicitā hutvā tiṭṭhati; atha kho yathā nāma puriso paduminīpattena dadhiṃ bandhitvā heṭṭhā kaṇṭakena vijjheyya, atha tena chiddena dadhimatthu gaḷitvā bahi pateyya, evameva yadā sattā rodanti vā visabhāgāhārautuvasena vā sañjātadhātukkhobhā honti, tadā antosīsato pūtisemhabhāvaṃ āpannaṃ matthaluṅgaṃ gaḷitvā tālumatthakavivarena otaritvā nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Siṅghāṇikā pariggaṇhakena pana yoginā nāsāpuṭe pūretvā ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbā. Paricchedato siṅghāṇikābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Lasikāti sarīrasandhīnaṃ abbhantare picchilakuṇapaṃ. Sā vaṇṇato kaṇikāraniyyāsavaṇṇā. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato aṭṭhisandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīnaṃ abbhantare ṭhitā. Yassa cesā mandā hoti, tassa uṭṭhahantassa nisīdantassa abhikkamantassa paṭikkamantassa sammiñjantassa pasārentassa aṭṭhikāni kaṭakaṭāyanti, accharāsaddaṃ karonto viya vicarati, ekayojanadviyojanamattampi addhānaṃ gatassa vāyodhātu kuppati, gattāni dukkhanti. Yassa pana bahukā hoti tassa uṭṭhānanisajjādīsu na aṭṭhīni kaṭakaṭāyanti, dīghampi addhānaṃ gatassa na vāyodhātu kuppati, na gattāni dukkhanti. Paricchedato lasikābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

癱瘓是指身體的鬆弛狀態。它的顏色像椰子油,或者可以說像洗凈的油。它的形狀在沐浴時,像清澈的水珠在身體上流動。它在兩個方向生長。位置上,通常是在手掌、手背、腳掌、腳背、鼻孔、額頭等處。並不是在這些地方總是保持鬆弛;當身體因火熱、陽光或其他因素而變得溫暖時,它會在這些地方變得溫暖,像清澈的水珠一樣在這裡流動。它的界限是被癱瘓的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 泡沫是指口腔中產生的泡沫。它的顏色是白色的泡沫。它的形狀是開放的,像泡沫的狀態。它在兩個方向生長。位置上,它位於兩個臉頰之間,舌頭上方。並不是在這裡總是保持固定;當生物看到或品嚐某種食物時,或者當心臟感到不適時,或者感到噁心時,泡沫就會產生,從兩個臉頰流出,舌頭上也會有泡沫。舌尖的泡沫較少,舌根的泡沫較多;在口中放置米粒或其他食物時,像河流中的水一樣,泡沫會溢出。它的界限是被泡沫的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 鼻涕是指鼻腔中產生的污物。它的顏色像年輕的椰子。它的形狀是開放的。它在兩個方向生長。位置上,充滿了鼻孔。並不是在這裡總是保持固定;如果一個人用蓮瓣裝著酸奶,放在下面的刺上,那個刺就會被刺破,鼻涕也會流出;同樣,當生物哭泣或因其他因素而產生鼻涕時,鼻涕就會從鼻腔流出,或者在鼻腔中流動。鼻涕的部分應該由修行者觀察。它的界限是被鼻涕的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 粘液是指身體關節內部的粘稠物質。它的顏色像細小的金色顆粒。它的形狀是開放的。它在兩個方向生長。位置上,充滿了關節的內部,像在八十個關節之間。對於那些粘稠的物質,站立、坐下、走動、轉身、伸展、收縮時,骨頭會發出聲音,像音樂一樣流動;如果身體移動一段距離,氣體會流動,身體會感到不適。對於那些粘稠物質較多的人,在起立、坐下等動作中,骨頭不會發出聲音,移動一段距離時,氣體不會流動,身體也不會感到不適。它的界限是被粘液的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Muttanti vaṇṇato māsakhārodakavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato adhomukhaṭhapitaudakakumbhantaragataudakasaṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato vatthissa abbhantare ṭhitaṃ. Vatthi nāma vatthipuṭo vuccati, yattha seyyathāpi nāma candanikāya pakkhitte amukhe ravaṇaghaṭe candanikaraso pavisati, na cassa pavisanamaggo paññāyati; evameva sarīrato muttaṃ pavisati, na cassa pavisanamaggo paññāyati, nikkhamanamaggo pana pākaṭo hoti; yamhi ca muttassa bharite 『passāvaṃ karomā』ti sattānaṃ āyūhanaṃ hoti. Paricchedato vatthiabbhantarena ceva muttabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Evañhi kesādike koṭṭhāse vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena vavatthapetvā anupubbato nātisīghato nātisaṇikatotiādinā nayena vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā 『paṭikkūlā paṭikkūlā』ti manasikaroto paṇṇattisamatikkamavasena, seyyathāpi cakkhumato purisassa dvattiṃsavaṇṇānaṃ kusumānaṃ ekasuttagaṇṭhitaṃ mālaṃ olokentassa sabbapupphāni apubbāpariyamiva pākaṭāni honti, evameva 『『atthi imasmiṃ kāye kesā』』ti imaṃ kāyaṃ olokentassa sabbe te dhammā apubbāpariyamiva pākaṭā honti. Tena vuttaṃ manasikārakosallakathāyaṃ 『『ādikammikassa hi 『kesā』ti manasikaroto manasikāro gantvā 『mutta』nti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhatī』』ti.

Sace pana bahiddhāpi manasikāraṃ upasaṃharati, athassa evaṃ sabbakoṭṭhāsesu pākaṭībhūtesu āhiṇḍantā manussatiracchānādayo sattākāraṃ vijahitvā koṭṭhāsarāsivaseneva upaṭṭhahanti; tehi ca ajjhohariyamānaṃ pānabhojanādi koṭṭhāsarāsimhi pakkhipiyamānamiva upaṭṭhāti. Athassa anupubbamuñcanādivasena 『paṭikūlā paṭikūlā』ti punappunaṃ manasikaroto anukkamena appanā uppajjati.

Tattha kesādīnaṃ vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena upaṭṭhānaṃ uggahanimittaṃ, sabbākārato paṭikūlavasena upaṭṭhānaṃ paṭibhāganimittaṃ. Taṃ punappunaṃ āvajjentassa manasikarontassa takkāhataṃ vitakkāhataṃ karontassa cattāro khandhā paṭikūlārammaṇā honti, paṭhamajjhānavasena appanā pavattati. Pubbabhāge parikammaupacāracittāni savitakkasavicārāni sappītikāni somanassasahagatāni paṭikūlanimittārammaṇāni; appanāpi savitakkasavicārā sappītikā somanassasahagatāva. Bhūmantarena pana mahaggatā rūpāvacarā honti. Paṭikkūlepi ca etasmiṃ ārammaṇe ānisaṃsadassāvitāya somanassaṃ uppajjati, ekattārammaṇabaleneva vā taṃ uppajjati. Dutiyajjhānādīni panettha na nibbattanti. Kasmā? Oḷārikattā. Idañhi ārammaṇaṃ oḷārikaṃ. Vitakkabalenevettha cittekaggatā jāyati, na vitakkasamatikkamenāti. Ayaṃ tāva samathavasena kammaṭṭhānakathā.

尿液的顏色像豆湯的顏色。形狀像倒置的水罐中的水的形狀。它生長在下方。位置是在膀胱內。膀胱是指膀胱囊,就像在污水坑裡放置一個沒有口的水罐,污水會進入,但看不到進入的通道;同樣,尿液從身體進入膀胱,但看不到進入的通道,只有排出的通道是明顯的;當膀胱充滿時,生物就會想要排尿。它的界限是被膀胱內部和尿液部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 這樣,通過顏色、形狀、方向、位置和界限來確定頭髮等部分,然後按順序,不太快也不太慢地,以顏色、形狀、氣味、來源和位置五個方面思考"這是可厭的,這是可厭的",超越概念,就像一個有眼睛的人看著用一根線串起的三十二種顏色的花朵做成的花環,所有的花朵都同時清晰可見一樣,當觀察"這個身體中有頭髮"等時,所有這些法也同時清晰可見。因此在講述如何善巧作意時說:"對於初學者,當作意'頭髮'時,作意會一直到達最後的'尿液'這個部分而停止。" 如果他也把作意引向外部,那麼當所有部分都變得明顯時,走動的人類和動物等生物就會失去生物的形態,只以部分的堆積呈現;他們所吞嚥的飲食等也會呈現為被放入部分堆積中。然後,通過逐步放鬆等方式,反覆思考"這是可厭的,這是可厭的",最終會生起安止定。 在這裡,通過顏色、形狀、方向、位置和界限來呈現頭髮等是取相;從所有方面呈現為可厭是似相。反覆思惟、作意、思考這個似相時,四蘊以可厭為所緣,生起初禪的安止定。前面的遍作和近行心有尋有伺、有喜、與樂俱行,以可厭相為所緣;安止定也是有尋有伺、有喜、與樂俱行。但是按照境界的不同,它們是廣大的色界法。即使在這個可厭的所緣上,由於看到利益而生起喜悅,或者僅僅由於專注於一個所緣而生起喜悅。第二禪等在這裡不會生起。為什麼?因為粗糙。這個所緣是粗糙的。在這裡,心一境性只能通過尋的力量而產生,而不是通過超越尋。這是關於止的業處的解釋。

Avisesato pana sādhāraṇavasena evaṃ veditabbaṃ – idañhi kammaṭṭhānaṃ bhāvetukāmena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā sajjhāyakāle eva kesādīnaṃ vaṇṇanimittasaṇṭhānanimittadisānimittaokāsanimittaparicchedanimittāni vācāya pothetvā pothetvā ekekakoṭṭhāse 『ayaṃ etaṃsarikkhako』ti tividhena sajjhāyo kātabbo. Kathaṃ? Tacapañcake tāva heṭṭhā vuttanayeneva anulomato pañcāhaṃ, paṭilomato pañcāhaṃ, anulomapaṭilomato pañcāhanti addhamāsaṃ sajjhāyo kātabbo. Tato ācariyassa santikaṃ gantvā vakkapañcakaṃ uggaṇhitvā tatheva addhamāsaṃ sajjhāyo kātabbo. Tato te dasapi koṭṭhāse ekato katvā addhamāsaṃ. Puna papphāsapañcakādīsupi ekekaṃ uggaṇhitvā addhamāsaṃ. Tato te pañcadasapi koṭṭhāse addhamāsaṃ. Matthaluṅgapañcakaṃ addhamāsaṃ. Tato tevīsati koṭṭhāse addhamāsaṃ. Medachakkaṃ addhamāsaṃ. Tato te chabbīsatipi koṭṭhāse ekato katvā addhamāsaṃ. Muttachakkaṃ addhamāsaṃ. Tato sabbepi dvattiṃsa koṭṭhāse ekato katvā addhamāsanti evaṃ cha māse sajjhāyo kātabbo.

Tattha – upanissayasampannassa sappaññassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ uggaṇhantasseva koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, ekaccassa na upaṭṭhahanti. Tena 『na upaṭṭhahantī』ti vīriyaṃ na vissajjetabbaṃ. Yattakā koṭṭhāsā upaṭṭhahanti tattake gahetvā sajjhāyo kātabbo. Evaṃ kammaṭṭhānaṃ kathentena pana neva paññavato na mandapaññassa vasena kathetabbaṃ, majjhimapaññassa vasena kathetabbaṃ. Majjhimapaññassa hi vasena ācariyā chahi māsehi paricchinditvā tantiṃ ṭhapayiṃsu. Yassa pana ettāvatāpi koṭṭhāsā pākaṭā na honti, tena tato parampi sajjhāyo kātabbo eva; no ca kho aparicchinditvā, cha cha māse paricchinditvāva kātabbo.

Sajjhāyaṃ karontena vaṇṇo na paccavekkhitabbo, na lakkhaṇaṃ manasikātabbaṃ, koṭṭhāsavaseneva sajjhāyo kātabbo. Ācariyenāpi 『vaṇṇavasena sajjhāyaṃ karohī』ti niyametvā na kathetabbaṃ. Niyametvā kathite ko dosoti? Sampattiyampi vipattisaññāāpajjanaṃ. Sace hi ācariyena 『vaṇṇavasena sajjhāyaṃ karohī』ti vutte imassa bhikkhuno tathā karontassa kammaṭṭhānaṃ vaṇṇato na upaṭṭhāti, paṭikūlavasena vā dhātuvasena vā upaṭṭhāti, athesa 『na idaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa』nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. 『Paṭikūlavasena sajjhāyaṃ karohī』ti vuttepi sace tassa tathā karontassa paṭikkūlato na upaṭṭhāti, vaṇṇavasena vā dhātuvasena vā upaṭṭhāti, athesa 『nayidaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa』nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. 『Dhātuvasena taṃ sajjhāyaṃ karohī』ti vuttepi sace tassa tathā karontassa dhātuto na upaṭṭhāti, vaṇṇavasena vā paṭikūlavasena vā upaṭṭhāti, athesa 『nayidaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa』nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. Ayaṃ ācariyena niyametvā kathite doso.

這樣,關於修行法應當這樣理解——這是爲了培養修行法而應當掌握的修行法,在修行時應當一一地用語言表達頭髮等的顏色、形狀、方向、位置和界限。如何表達?首先,按照下面所說的五個方面,順序地、適度地、不過快也不過慢地,依次進行,分別進行修行。然後,去到老師那裡學習五個方面,依然進行半個月的修行。接著,將這十個部分結合起來進行半個月的修行。再者,學習五個方面的其他部分,也進行半個月的修行。然後,將這十五個部分進行半個月的修行。接著,學習五個方面的其他部分,進行半個月的修行。然後,將這二十個部分結合起來進行半個月的修行。最後,學習五個方面的其他部分,進行半個月的修行。這樣,所有三十個部分結合起來進行半個月的修行,便是六個月的修行。 在這裡——對於具備條件的智慧僧人,修行法的部分會得到支援,某些部分則不會得到支援。因此,「不支援」的情況下,精進不應被放棄。所有支援的部分都應當被掌握,進行修行。這樣講述修行法時,不應當以有智慧或無智慧的人的標準來講述,而應當以中等智慧的人的標準來講述。中等智慧的人會在六個月內將其限制在一定範圍內。若是到此為止的部分仍然不明顯,那麼還應當進行進一步的修行;但並不是說要無限制地進行,而是應當在六個月內進行限制。 在進行修行時,不應當考慮顏色,不應當關注特徵,只應當根據部分進行修行。老師也不應當規定「應當根據顏色進行修行」,而是應當以此為限。若規定這樣說有什麼錯呢?即使在適當的情況下,也會產生不好的印象。如果老師說「應當根據顏色進行修行」,而這個僧人卻沒有按照顏色進行修行,則會形成「這個修行法不明顯」的印象,老師所說的就會被忽視。即便老師說「應當根據可厭的部分進行修行」,如果他這樣做而不按照可厭的部分進行修行,也會形成「這個修行法不明顯」的印象,老師所說的就會被忽視。如果老師說「應當根據元素進行修行」,如果他這樣做而不按照元素進行修行,也會形成「這個修行法不明顯」的印象,老師所說的就會被忽視。這就是老師在規定時所產生的錯誤。

Kinti pana vattabbo hotīti? 『Koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Kathaṃ? 『Kesakoṭṭhāso lomakoṭṭhāsoti sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Sace panassa evaṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa vaṇṇato upaṭṭhāti, athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ – 『ahaṃ dvattiṃsākāraṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karomi; mayhaṃ pana vaṇṇato upaṭṭhātī』ti. Ācariyena 『kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta』nti na visaṃvādetabbaṃ. 『Sādhu, sappurisa, pubbe tayā vaṇṇakasiṇe parikammaṃ katapubbaṃ bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Vaṇṇavaseneva sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Tenapi vaṇṇavaseneva sajjhāyo kātabbo.

So evaṃ karonto ajjhattaṃ nīlakaṃ pītakaṃ lohitakaṃ odātakanti cattāri vaṇṇakasiṇāni labhati. Kathaṃ? Tassa hi kesalomapittesu ceva akkhīnañca kāḷakaṭṭhāne vaṇṇaṃ 『nīlaṃ nīla』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Medasmiṃ pana akkhīnañca pītakaṭṭhāne vaṇṇaṃ 『pītakaṃ pītaka』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Maṃsalohitesu pana akkhīnañca rattaṭṭhāne vaṇṇaṃ 『lohitakaṃ lohitaka』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Nakhadantacammaaṭṭhīsu pana akkhīnañca paṇḍaraṭṭhāne vaṇṇaṃ 『odātaṃ odāta』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti, jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ vaṇṇavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.

Aparassa koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa paṭikūlato upaṭṭhāti. Athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ. Ācariyena 『kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta』nti na visaṃvādetabbaṃ. 『Sādhu, sappurisa, pubbe tayā paṭikūlamanasikāre yogo kato bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Paṭikūlavaseneva sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Tenapi paṭikūlavasena sajjhāyo kātabbo. Tassa kesā nāma 『ajaññā duggandhā jegucchā paṭikūlā』ti evaṃ paṭikūlavasena sajjhāyaṃ karontassa paṭikūlārammaṇe paṭhamajjhānaṃ nibbattati. So jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ paṭikūlavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.

那麼應該如何說呢?應該說"根據部分進行修習"。怎麼說呢?應該說"頭髮部分、體毛部分,這樣進行修習"。如果他這樣根據部分進行修習時,顏色變得明顯,那麼他應該告訴指導老師:"我根據三十二個部分進行修習,但是對我來說顏色變得明顯了。"老師不應該誤導說"這不像是修行法,這是不正常的"。應該說"很好,善人,你以前一定修習過顏色遍,這個修行法對你來說是合適的。就根據顏色進行修習吧。"他也應該根據顏色進行修習。 他這樣做時,會在內部獲得藍、黃、紅、白四種顏色遍。怎麼獲得呢?當他在頭髮、體毛、膽汁以及眼睛的黑色部分觀想"藍色,藍色"時,會生起四禪或五禪;以禪定為基礎,開始觀察,達到阿羅漢果。當他在脂肪和眼睛的黃色部分觀想"黃色,黃色"時,會生起四禪或五禪;以禪定為基礎,開始觀察,達到阿羅漢果。當他在肉、血和眼睛的紅色部分觀想"紅色,紅色"時,會生起四禪或五禪;以禪定為基礎,開始觀察,達到阿羅漢果。當他在指甲、牙齒、面板、骨頭和眼睛的白色部分觀想"白色,白色"時,會生起四禪或五禪;以禪定為基礎,開始觀察,達到阿羅漢果。這是根據顏色修習的比丘達到阿羅漢果的過程。 另一個比丘根據部分進行修習時,可厭性變得明顯。那麼他應該告訴指導老師。老師不應該誤導說"這不像是修行法,這是不正常的"。應該說"很好,善人,你以前一定修習過可厭作意,這個修行法對你來說是合適的。就根據可厭性進行修習吧。"他也應該根據可厭性進行修習。當他這樣根據可厭性修習"頭髮是骯髒的、臭的、令人厭惡的、可厭的"時,會在可厭所緣上生起初禪。他以禪定為基礎,開始觀察,達到阿羅漢果。這是根據可厭性修習的比丘達到阿羅漢果的過程。

Aparassa koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa dhātuto upaṭṭhāti. Dhātuto upaṭṭhahantaṃ kīdisaṃ hutvā upaṭṭhātīti? Kesā tāva vammikamatthake jātakunthatiṇakāni viya hutvā upaṭṭhahanti. Lomā purāṇagāmaṭṭhāne jātadabbatiṇakāni viya. Nakhā daṇḍakesu ṭhapitamadhukaphalaṭṭhikosakā viya. Dantā mattikāpiṇḍe pavesetvā ṭhapitaalābubījāni viya. Taco vīṇāpabbake pariyonaddhaallagocammaṃ viya, maṃsaṃ bhittiyaṃ anulittamattikā viya. Nhāru dabbasambhārabaddhavallī viya. Aṭṭhi ussāpetvā ṭhapitabhittidabbasambhāro viya. Aṭṭhimiñjaṃ mahāveḷumhi pakkhittaseditavettaggaṃ viya. Vakkaṃ, hadayaṃ, yakanaṃ, kilomakaṃ, pihakaṃ, papphāsanti ime cha koṭṭhāsā sūnakāragharaṃ viya hutvā upaṭṭhahanti. Dvattiṃsahatthaṃ antaṃ lohitadoṇiyaṃ saṃvellitvā ṭhapitagharasappo viya. Antaguṇaṃ pādapuñchanake sibbitarajjukā viya. Udariyaṃ parissāvane sithilabandhataṇḍulaṃ viya. Karīsaṃ veṇupabbe pakkhittapaṇḍumattikā viya. Matthaluṅgaṃ omadditvā ṭhapitā cattāro taṇḍulapiṭṭhapiṇḍā viya. Dvādasavidhā āpodhātu paṭipāṭiyā ṭhapitesu dvādasasu udakasarāvakesu pūritaudakaṃ viya hutvā upaṭṭhāti.

Athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ. Ācariyena 『kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta』nti na visaṃvādetabbaṃ. 『Sādhu, sappurisa, pubbe tayā dhātumanasikāre yogo kato bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Dhātuvaseneva sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Tenapi dhātuvasena sajjhāyo kātabbo.

Tatridaṃ manasikāramukheneva sajjhāyavidhānaṃ – idha bhikkhu 『kesā sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacamme jātā. Te na jānanti 『mayaṃ sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacamme jātā』ti; sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacammampi na jānāti 『kesā mayi jātā』ti; acetanā ete abyākatā suññā thaddhā patthinnā pathavīdhātu esā』ti manasikaroti. 『Lomā sarīraṃ pariyonahanacamme jātā. Te na jānanti 『mayaṃ sarīraṃ pariyonahanacamme jātā』ti. Sarīraṃ pariyonahanacammampi na jānāti 『lomā mayi jātā』ti etepi acetanā. Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā. Te na jānanti 『mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā』ti. Aṅgulīnaṃ aggānipi na jānanti 『nakhā amhesu jātā』ti. Etepi acetanā. Dantā hanukaṭṭhike jātā. Te na jānanti 『mayaṃ hanukaṭṭhike jātā』ti. Hanukaṭṭhikampi na jānāti 『dantā mayi jātā』ti. Etepi acetanā. Taco na jānāti 『sarīraṃ mayā pariyonaddha』nti. Sarīrampi na jānāti 『ahaṃ tacena pariyonaddha』nti. Ayampi acetano. Maṃsaṃ na jānāti 『mayā sarīraṃ anulitta』nti. Sarīrampi na jānāti 『ahaṃ maṃsena anulitta』nti. Idampi acetanaṃ. Nhāru na jānāti 『ahaṃ aṭṭhipuñjaṃ ābandhitvā ṭhita』nti. Aṭṭhipuñjopi na jānāti 『nhārujālenāhaṃ ābaddho』ti. Idampi acetanaṃ.

Sīsaṭṭhi na jānāti 『ahaṃ gīvaṭṭhike patiṭṭhita』nti. Gīvaṭṭhikampi na jānāti 『mayi sīsaṭṭhikaṃ patiṭṭhita』nti. Gīvaṭṭhi na jānāti 『ahaṃ piṭṭhikaṇṭake ṭhita』nti. Piṭṭhikaṇṭaṭṭhikopi kaṭiṭṭhikaṃ ūruṭṭhikaṃ jaṅghaṭṭhikaṃ gopphakaṭṭhikaṃ na jānāti 『ahaṃ paṇhikaṭṭhike patiṭṭhita』nti. Paṇhikaṭṭhikampi na jānāti 『ahaṃ gopphakaṭṭhikaṃ ukkhipitvā ṭhitanti…pe… gīvaṭṭhikaṃ na jānāti 『ahaṃ sīsaṭṭhikaṃ ukkhipitvā ṭhita』nti.

另一個比丘根據部分進行修習時,元素變得明顯。那麼,什麼樣的狀態下會變得明顯呢?頭髮就像是生長在樹皮上的刺一樣顯現。體毛就像是生長在老村莊的刺一樣。指甲就像是放在干蜜果上的小果實一樣。牙齒就像是放入土塊中的小種子一樣。面板就像是被絃樂器包裹的樂器一樣,肉就像是塗抹了土塊的樣子。肌肉就像是用小麻繩綁住的藤蔓一樣。骨頭就像是被抬起的土塊一樣。頭骨就像是放在巨石上並被切割的樣子。心臟、肝臟、脾臟、腎臟、胃、肺這六個部分就像是水牛的家一樣顯現。三十根手指的末端就像是被捲起來的紅色水壺一樣。腳底的部分就像是放鬆的稻草一樣。手掌就像是放置了白色土塊的樣子。頭部被壓制后,四個稻米堆就像是被放置的樣子。十二種水的元素在被放置的水中就像是被裝滿的水一樣顯現。 因此,他應該告訴指導老師。老師不應誤導說「這不像是修行法,這是不正常的」。應該說「很好,善人,你以前一定修習過元素作意,這個修行法對你來說是合適的。就根據元素進行修習吧。」他也應該根據元素進行修習。 在這裡,修習的方式是這樣的——這裡的比丘「頭髮、頭部的面板被包裹著而存在」。他們不知道「我們是頭部的面板被包裹著而存在」;頭部的面板也不知道「頭髮在我身上生長」;他們思考「這些是無意識的、未被分類的、空無的、無所依靠的地球元素」。「體毛是身體的面板被包裹著而存在」。他們不知道「我們是身體的面板被包裹著而存在」;身體的面板也不知道「體毛在我身上生長」,這些也是無意識的。「指甲是在手指的尖端生長」。他們不知道「我們是在手指的尖端生長」;手指的尖端也不知道「指甲在我們身上生長」。這些也是無意識的。「牙齒是在下頜的地方生長」。他們不知道「我們是在下頜的地方生長」;下頜也不知道「牙齒在我身上生長」。這些也是無意識的。「面板不知道『我被身體包裹』」。身體也不知道「我被面板包裹」。這也是無意識的。「肉不知道『我被身體覆蓋』」。身體也不知道「我被肉覆蓋」。這也是無意識的。「肌肉不知道『我被骨頭包裹』」。骨頭也不知道「我被肌肉包裹」。這也是無意識的。 「頭部不知道『我被脖子支撐』」。脖子也不知道「頭部支撐在我身上」。脖子不知道「我被肩膀支撐」。肩膀、腿、膝蓋、腳踝都不知道「我支撐在腳踝上」。腳踝也不知道「我在支撐著肩膀」。

Paṭipāṭiyā aṭṭhīni ṭhitāni koṭiyā,

Anekasandhiyamito na kehici;

Baddho nahārūhi jarāya codito,

Acetano kaṭṭhakaliṅgarūpamo.

『Idampi acetanaṃ. Aṭṭhimiñjaṃ; vakkaṃ…pe… matthaluṅgaṃ acetanaṃ abyākataṃ suññaṃ thaddhaṃ patthinnaṃ pathavīdhātū』ti manasikaroti. 『Pittaṃ semhaṃ…pe… muttaṃ acetanaṃ abyākataṃ suññaṃ yūsagataṃ āpodhātū』ti manasikaroti.

Ime dve mahābhūte pariggaṇhantassa udare ussadā tejodhātu pākaṭā hoti, nāsāya ussadā vāyodhātu pākaṭā hoti. Ime cattāro mahābhūte pariggaṇhantassa upādārūpaṃ pākaṭaṃ hoti. Mahābhūtaṃ nāma upādārūpena paricchinnaṃ, upādārūpaṃ mahābhūtena. Yathā ātapo nāma chāyāya paricchinno, chāyā ātapena; evameva mahābhūtaṃ upādārūpena paricchinnaṃ , upādārūpaṃ mahābhūtena. Athassa evaṃ 『『cattāri mahābhūtāni tevīsati upādārūpāni rūpakkhandho』』ti rūpakkhandhaṃ pariggaṇhantassa āyatanadvāravasena arūpino khandhā pākaṭā honti. Iti rūpārūpapariggaho pañcakkhandhā honti, pañcakkhandhā dvādasāyatanāni honti, dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo hontīti khandhāyatanadhātuvasena yamakatālakandhaṃ phālento viya dve koṭṭhāse katvā nāmarūpaṃ vavatthapeti.

So 『『idaṃ nāmarūpaṃ na ahetu na appaccayā nibbattaṃ, sahetu sappaccayā nibbattaṃ. Ko panassa hetu? Ko pana paccayo』』ti upaparikkhanto 『『avijjāpaccayā taṇhāpaccayā kammapaccayā āhārapaccayā cā』』ti tassa paccayaṃ vavatthapetvā 『『atītepi paccayā ceva paccayasamuppannadhammā ca anāgatepi etarahipi paccayā ceva paccayasamuppannadhammā ca, tato uddhaṃ satto vā puggalo vā natthi, suddhasaṅkhārapuñjo evā』』ti – evaṃ tīsu addhāsu kaṅkhaṃ vitarati. Ayaṃ pana vipassanāsaṅkhārasallakkhaṇā ñātapariññā nāma.

Evaṃ saṅkhāre sallakkhetvā ṭhitassa pana bhikkhussa dasabalassa sāsane mūlaṃ otiṇṇaṃ nāma hoti, patiṭṭhā laddhā nāma, cūḷasotāpanno nāma hoti niyatagatiko. Tathārūpaṃ pana utusappāyaṃ, puggalasappāyaṃ, bhojanasappāyaṃ, dhammasavaṇasappāyaṃ labhitvā ekāsane ekapallaṅkavaragato tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasanto arahattaṃ gaṇhātīti idaṃ dhātuvasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.

Yassa pana neva vaṇṇato upaṭṭhāti na paṭikūlato na suññato tena 『na me upaṭṭhātī』ti na kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā nisīditabbaṃ, koṭṭhāsamanasikāreyeva pana yogo kātabbo. Porāṇakattherā kira 『koṭṭhāsamanasikārova pamāṇa』nti āhaṃsu. Iccassa punappunaṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa koṭṭhāsā paguṇā honti. Kadā pana paguṇā nāma hontīti? Yadā 『kesā』ti āvajjitamatte manasikāro gantvā 『matthaluṅga』nti antimakoṭṭhāse patiṭṭhāti, 『matthaluṅga』nti āvajjitamatte manasikāro āgantvā 『kesā』ti ādikoṭṭhāse patiṭṭhāti.

Athassa yathā nāma cakkhumato purisassa dvattiṃsavaṇṇānaṃ pupphānaṃ ekasuttaganthitaṃ mālaṃ olokentassa paṭipāṭiyā vā pana nikhāte dvattiṃsavatipāde paṭikkamitvā olokentassa paṭipāṭiyāva dvattiṃsavaṇṇāni pupphāni vatipādā vā pākaṭā honti, evameva dvattiṃsa koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, vicarantā tiracchānagatāpi manussāpi sattāti na upaṭṭhahanti, koṭṭhāsāti upaṭṭhahanti, khādanīyabhojanīyaṃ koṭṭhāsantare pakkhippamānaṃ viya hoti.

骨頭依次排列在頂端, 由許多關節連線,不被任何人所知; 被筋腱束縛,被衰老驅使, 無意識的,如同木頭和樹枝。 "這也是無意識的。骨髓、腎臟...大腦是無意識的、未被分類的、空無的、無所依靠的地球元素",他這樣思考。"膽汁、痰...尿液是無意識的、未被分類的、空無的、液態的水元素",他這樣思考。 當他觀察這兩種大元素時,腹部的火元素變得明顯,鼻子的風元素變得明顯。當他觀察這四種大元素時,所依靠的色法變得明顯。所謂大元素是被所依靠的色法所限定的,所依靠的色法是被大元素所限定的。就像陽光被陰影所限定,陰影被陽光所限定;同樣地,大元素被所依靠的色法所限定,所依靠的色法被大元素所限定。然後,當他這樣觀察"四大元素和二十三種所依靠的色法是色蘊"時,通過感官門戶,無色蘊變得明顯。這樣,通過觀察色和無色,五蘊變得明顯,五蘊成為十二處,十二處成為十八界,通過蘊、處、界的方式,就像劈開雙重的棕櫚樹幹一樣,他將名色分為兩部分。 他思考"這個名色不是無因無緣而生的,是有因有緣而生的。那麼它的因是什麼?它的緣是什麼?"他觀察"由於無明為緣、愛為緣、業為緣、食為緣",確定了它的緣,"過去有緣和緣生法,未來也有緣和緣生法,現在也有緣和緣生法,除此之外沒有眾生或個人,只是純粹的行蘊"——這樣他超越了對三世的疑惑。這是通過觀察行蘊而獲得的了知遍知。 對於這樣觀察行蘊而安住的比丘來說,他已經進入了十力佛陀的教導,獲得了立足點,成為小須陀洹,有了確定的歸宿。如果他獲得適宜的季節、適宜的人、適宜的食物、適宜的法聽,在一座位上,以最好的跏趺坐姿,觀察三相,按照觀察的順序思考行蘊,就能獲得阿羅漢果。這是根據元素修習的比丘達到阿羅漢果的過程。 對於那些既不從顏色上顯現,也不從可厭性上顯現,也不從空性上顯現的人,不應該說"對我來說不顯現"就放棄修行而坐著,而應該繼續修習部分的作意。古代長老們說"只有部分的作意才是標準"。因此,他反覆根據部分進行修習,部分就會變得熟練。什麼時候會變得熟練呢?當他一想到"頭髮",作意就會到達最後的部分"大腦",當他一想到"大腦",作意就會回到最初的部分"頭髮"。 然後,就像一個有眼睛的人看著由三十二種顏色的花朵串成的花環,或者倒退著看三十二根柱子,三十二種顏色的花朵或柱子會依次變得明顯,同樣地,三十二個部分會變得明顯,走動的動物和人不會顯現為眾生,而是顯現為部分,食物和飲料就像是被放入部分之中。

Koṭṭhāsānaṃ paguṇakālato paṭṭhāya tīsu mukhesu ekena mukhena vimuccissati. Kammaṭṭhānaṃ vaṇṇato vā paṭikūlato vā suññato vā upaṭṭhāti . Yathā nāma pūve pacitukāmā itthī madditvā ṭhapitapiṭṭhato yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ pacati, yathā vā pana same bhūmippadese ṭhapitaṃ udakapūraṃ kumbhaṃ yato yato āvijjhanti tato tatova udakaṃ nikkhamati; evameva koṭṭhāsānaṃ paguṇakālato paṭṭhāya tīsu mukhesu ekena mukhena vimuccissati. Ākaṅkhamānassa vaṇṇato, ākaṅkhamānassa paṭikūlato, ākaṅkhamānassa suññato kammaṭṭhānaṃ upaṭṭhahissatiyeva. Ayaṃ ettako uggahasandhi nāma. Imasmiṃ uggahasandhismiṃ ṭhatvā arahattaṃ pattā bhikkhu gaṇanapathaṃ vītivattā.

Yassa pana uggahasandhismiṃ kammaṭṭhānaṃ na upaṭṭhāti, tena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā, sace yattha ācariyo vasati, so āvāso sappāyo hoti, iccetaṃ kusalaṃ; no ce, sappāyaṭṭhāne vasitabbaṃ. Vasantena aṭṭhārasa vihāradose (visuddhi.

從各部分變得熟練的時候開始,他將通過三種方式中的一種獲得解脫。修行法會從顏色、可厭性或空性方面顯現。就像想要烤麵包的女人從準備好的麵粉中烤制她想要的東西,或者就像放在平地上裝滿水的水罐,從任何地方打開都會流出水來;同樣地,從各部分變得熟練的時候開始,他將通過三種方式中的一種獲得解脫。如果他希望,修行法會從顏色方面顯現;如果他希望,會從可厭性方面顯現;如果他希望,會從空性方面顯現。這就是所謂的掌握階段。站在這個掌握階段,獲得阿羅漢果的比丘已經超越了計數的範圍。 對於那些在掌握階段修行法不顯現的人,他應該學習修行法,如果老師所住的地方適合他,那就很好;如果不適合,他應該住在適合的地方。住下後,他應該避免十八種寺院的過失(清凈道論

1.52) vajjetvā pañcaṅgasamannāgate senāsane vasitabbaṃ, sayampi pañcaṅgasamannāgatena bhavitabbaṃ. Tato pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena rattiṭṭhānaṃ vā divāṭṭhānaṃ vā pavisitvā kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ.

Kathaṃ? Ādito tāva heṭṭhā vuttanayeneva anupubbato manasikātabbaṃ, na ekantarikā. Anupubbato manasikaronto hi dvattiṃsapadaṃ nisseṇiṃ padapaṭipāṭiyā akkamanto pāsādaṃ āruyha pāsādānisaṃsaṃ anubhavanakapuriso viya 『kesā lomā』ti paṭipāṭiyā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto kammaṭṭhānato ca na parihāyati, pāsādānisaṃsasadise ca nava lokuttaradhamme anubhavati. Anupubbato manasikarontenāpi ca nātisīghato nātisaṇikato manasikātabbaṃ. Atisīghato manasikarontassa hi kiñcāpi kammaṭṭhānaṃ paguṇaṃ hoti, avibhūtaṃ pana hoti. Tattha opammaṃ heṭṭhā vuttameva.

Atisaṇikato manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, antarāva osakkitabbaṃ hoti. Yathā hi puriso tiyojanaṃ maggaṃ sāyaṃ kacchaṃ bandhitvā paṭipanno nikkhantaṭṭhānato paṭṭhāya sītalacchāyaṃ disvā vissamati, ramaṇīyaṃ vālikatalaṃ disvā piṭṭhiṃ pasāreti, vanapokkharaṇiṃ disvā pānīyaṃ pivati nhāyati, pabbataṃ disvā āruyha pabbatarāmaṇeyyakaṃ passati, taṃ antarāyeva sīho vā byaggho vā dīpi vā hanati, corā vā pana viluppanti ceva hananti ca; evameva atisaṇikaṃ manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, antarāva osakkitabbaṃ hoti.

Tasmā nātisīghaṃ nātisaṇikaṃ ekadivasaṃ tiṃsavāre manasikātabbaṃ; pātova dasa vāre, majjhanhike dasavāre, sāyanhe dasa vāre sajjhāyo kātabbo, no kātuṃ na vaṭṭati. Yathā hi pātova uṭṭhāya mukhaṃ no dhovituṃ na vaṭṭati, khādanīyaṃ bhojanīyaṃ no khādituṃ no bhuñjituṃ na vaṭṭati; etaṃ pana vaṭṭeyya; idameva ekantena no kātuṃ na vaṭṭati; karonto mahantaṃ atthaṃ gahetvā tiṭṭhati. Yathā hi ekassa purisassa tīṇi khettāni; ekaṃ khettaṃ aṭṭhakumbhaṃ deti, ekaṃ soḷasa, ekaṃ dvattiṃsa; tena tīṇipi khettāni paṭijaggituṃ asakkontena dve chaḍḍetvā ekaṃ dvattiṃsakumbhadāyakameva paṭijaggitabbaṃ; tattheva kasanavapananiddānādīni kātabbāni; tadevassa itaresu dvīsu uṭṭhānakadāyaṃ dassati; evameva sesaṃ mukhadhovanādikammaṃ chaḍḍetvāpi ettheva kammaṃ kātabbaṃ, no kātuṃ na vaṭṭati. Karonto mahantaṃ atthaṃ gaṇhitvā tiṭṭhatīti ettāvatā majjhimā paṭipadā nāma kathitā.

Evaṃ paṭipannenāpi vikkhepo paṭibāhitabbo. Kammaṭṭhānañhi vissajjetvā citte bahiddhā vikkhepaṃ gacchante kammaṭṭhānato parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ na sakkoti. Yathā hi eko puriso sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ labhitvā addhānaṃ paṭipanno antarāmagge kumbhīlamakaragāharakkhasasamuṭṭhitāya gambhīragirikandarāya upari atthataṃ ekapadikaṃ daṇḍakasetuṃ āruyha gacchanto akkamanapadaṃ vissajjetvā ito cito ca olokento paripatitvā kumbhīlādibhattaṃ hoti, evameva ayampi kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā sacitte bahiddhā vikkhepaṃ gacchante kammaṭṭhānato parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ na sakkoti.

從部分的熟練開始,在三種場合中應當待在適合的地方,自己也應當在適合的地方生存。然後,在用餐后,返回到靜處或白天的靜處,應該專注于修行法。 如何做到呢?首先,應該根據前面所說的逐步進行專注,而不是間斷。逐步專注的人,就像一個人從三十個步驟中,逐步走上樓梯,體驗到樓梯的好處,像「頭髮、體毛」一樣,按照步驟專注于修行法,並且從修行法中不退失,像體驗到樓梯的好處一樣,體驗到新的超凡法。逐步專注的人也不應過於急促或緩慢。過於急促的專注,雖然修行法會變得熟練,但卻不夠細緻。這裡的比喻如前所述。 過於緩慢的專注,則無法達到修行的圓滿,反而會產生中斷。就像一個人走在三十步的路上,晚上繫好褲子,看到涼爽的陰影而停下來,看到美麗的沙灘而放鬆,看到森林的水潭而飲水、洗澡,看到山脈而攀登,看到山的美景而欣賞,但在這個過程中,獅子、老虎或者其他猛獸會突然襲來,或者盜賊會出現;同樣地,過於緩慢的專注會導致修行的圓滿無法實現,反而會產生中斷。 因此,應該在一個日子裡,不要過於急促也不要過於緩慢地專注三十次;早晨十次,中午十次,傍晚十次,應該進行修行,而不是不去做。就像早晨起床時,臉不能不洗,食物不能不吃、不能不享用;但這可以做;這一點上完全不能不做;在做的時候要把重要的事情抓住。就像一個人有三塊田地;一塊田給八個水罐,一塊給十六個,一塊給三十個;因此,三塊田都無法照顧的情況下,應該放棄兩塊,專注於一塊三十個水罐的田地;在那裡應該進行耕作、播種等;同樣地,其他兩塊田的事情也要放棄,專注于這裡的修行,不應不去做。做的時候要把重要的事情抓住。 因此,以上就是中道的修行方式。 即使在這樣修行的人中,也應當避免分散心念。因為如果放棄修行法,心就會向外分散,從而失去對修行法的專注,無法超越輪迴的恐懼。就像一個人努力獲得千次的解脫,獲得了增長,走上了道路,遇到深淵、魔鬼、鬼神的阻礙,向上攀登,放棄了不動的狀態,四處觀察,周圍的事物都變得模糊,最終成爲了魔鬼的食物;同樣地,如果放棄修行法,心就會向外分

Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – purisassa sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ laddhakālo viya hi imassa bhikkhuno ācariyasantike kammaṭṭhānassa uggahitakālo; antarā gambhīragirikandarā viya saṃsāro; tassa kumbhīlādīhi daṭṭhakālo viya vaṭṭamūlakāni mahādukkhāni; ekapadikadaṇḍakasetu viya imassa bhikkhuno sajjhāyavīthi; tassa purisassa ekapadikaṃ daṇḍakasetuṃ āruyha akkamanapadaṃ vissajjetvā ito cito ca olokentassa paripatitvā kumbhīlādīnaṃ bhattabhāvaṃ āpannakālo viya imassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā vikkhittacittassa kammaṭṭhānato parihāyitvā vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ asamatthabhāvo veditabbo.

Tasmā kesā manasikātabbā. Kese manasikaritvā cittuppādassa bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhitvā suddhacitteneva 『lomā nakhā dantā taco』ti manasikātabbaṃ. Evaṃ manasikaronto kammaṭṭhānato na parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamati. Opammaṃ panettha tadeva parivattetvā veditabbaṃ. Sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ labhitvā chekassa purisassa daṇḍakasetuṃ āruyha nivāsanapārupanaṃ saṃvidhāya dhātupatthaddhakāyaṃ katvā sotthinā paratīragamanaṃ viya chekassa bhikkhuno kese manasikaritvā cittuppādassa bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhitvā suddhacitteneva 『lomā nakhā dantā taco』ti manasikarontassa kammaṭṭhānato aparihāyitvā vaṭṭabhayaṃ samatikkamanaṃ veditabbaṃ.

Evaṃ bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhantenāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattiṃ samatikkamanato manasikātabbaṃ. 『Kesā lomā』ti paṇṇattiṃ vissajjetvā 『paṭikūlaṃ paṭikūla』nti sati ṭhapetabbā. Paṭhamaṃyeva pana paṭikūlato na upaṭṭhāti . Yāva na upaṭṭhāti tāva paṇṇatti na vissajjetabbā. Yadā upaṭṭhāti tadā paṇṇattiṃ vissajjetvā 『paṭikūla』nti manasikātabbaṃ. Karontena ca heṭṭhā vuttanayeneva pañcahākārehi paṭikūlato manasikātabbā. Tacapañcakasmiñhi vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavaseneva pañcavidhampi pāṭikūlyaṃ labbhati. Sesesupi yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena manasikāro pavattetabbo.

Tattha kesādayo pañca koṭṭhāsā subhanimittaṃ rāgaṭṭhāniyaṃ iṭṭhārammaṇanti saṅkhaṃ gatā. Ye keci rajjanakasattā nāma, sabbe te imesu pañcasu koṭṭhāsesu rajjanti. Ayaṃ pana bhikkhu mahājanassa rajjanaṭṭhāne 『paṭikūla』nti appanaṃ pāpeti. Tattha appanāppattito paṭṭhāya parato akilamantova appanaṃ pāpuṇāti.

Tatridaṃ opammaṃ – yathā hi cheko dhanuggaho rājānaṃ ārādhetvā satasahassuṭṭhānakaṃ gāmavaraṃ labhitvā sannaddhapañcāvudho tattha gacchanto antarāmagge dvattiṃsa core disvā tesu pañcacorajeṭṭhake ghāteyya; tesaṃ ghātitakālato paṭṭhāya tesu dve ekamaggaṃ paṭipajjamānā nāma na honti; evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Dhanuggahassa rājānaṃ ārādhetvā gāmavaraṃ laddhakālo viya hi imassa bhikkhuno ācariyasantike kammaṭṭhānaṃ uggahetvā ṭhitakālo; dvattiṃsa corā viya dvattiṃsa koṭṭhāsā; pañca corajeṭṭhakā viya kesādayo pañca; corajeṭṭhakānaṃ ghātitakālo viya imassa bhikkhuno sabbasattānaṃ rajjanaṭṭhāne tacapañcake 『paṭikūla』nti appanāya pāpitakālo; sesacorānaṃ pāṇippahāreneva palāyitakālo viya sesakoṭṭhāsesu akilamantasseva appanāppatti veditabbā.

這裡的比喻是——就像一個人通過千次的努力獲得了增長,獲得了時間,像這個比丘在老師的指導下掌握修行法的時間;在深淵與山谷之間,像輪迴;他像被大象等猛獸所圍困,遭遇巨大的痛苦;像一個人攀登單一的橋樑,修行的道路;這個人像攀登單一的橋樑,放棄了不動的狀態,四處觀察,最終變得像被猛獸所捕獲;同樣地,這個比丘在修行法中放棄了專注,心向外分散,無法超越輪迴的恐懼。 因此,應該專注于頭髮。專注于頭髮,避免心的外散,專注于純凈的心,思考「體毛、指甲、牙齒、面板」。這樣專注于修行法,就不會退失,能夠超越輪迴的恐懼。這裡的比喻應當理解為相同的。通過千次的努力獲得增長,像一個人攀登橋樑,準備好住所,設定目標,像一個有智慧的人,專注于頭髮,避免心的外散,專注于純凈的心,思考「體毛、指甲、牙齒、面板」,這樣專注于修行法,就能夠超越輪迴的恐懼。 即使在避免心的外散的情況下,也應當根據前面所說的逐步超越修行法。放棄「頭髮、體毛」的概念,保持「可厭」的概念。最初是不可厭的,不應當放棄。只要不放棄的情況下,概念不應當被放棄。當概念出現時,應該放棄概念,思考「可厭」。在進行時,也應當根據前面所說的五種方式來思考可厭。因為在這五種中,能夠獲得五種可厭。 在這裡,頭髮等五個部分被稱為美的對象,是慾望的根源。所有的感官生物都在這五個部分中被吸引。而這個比丘在眾人的吸引之地,產生了「可厭」的概念。在那裡,從吸引的地方開始,便能夠獲得「可厭」的概念。 這裡的比喻是——就像一個弓箭手,通過努力獲得了百個優質的村莊,準備好五種武器,前往那裡,遇到三十個盜賊,看到他們,便在這些盜賊的首領中進行攻擊;從他們被擊殺的時刻開始,那兩者便不會再在同一條路上行走;同樣地,這也是應當被理解的。通過弓箭手的努力獲得村莊的時間,像這個比丘在老師的指導下掌握修行法的時間;三十個盜賊就像三十個部分;五個盜賊的首領就像頭髮等五個部分;在盜賊首領被擊殺的時刻,便是在所有生物的吸引之地,產生「可厭」的概念;其他的盜賊則會逃跑,便被理解為在其他部分中獲得的吸引。

Evaṃ paṇṇattiṃ samatikkamantena ca anupubbamuñcanato manasikāro pavattetabbo – kese manasikarontena manasikaronteneva kesesu sāpekkhena hutvā lomesu sati pesetabbā. Yāva lomā na upaṭṭhahanti tāva 『kesā kesā』ti manasikātabbā. Yadā pana lomā upaṭṭhahanti tadā kese vissajjetvā lomesu sati upaṭṭhapetabbā. Evaṃ nakhādīsupi manasikāro pavattetabbo.

Tatridaṃ opammaṃ – yathā hi jalūkā gacchamānā yāva purato patiṭṭhaṃ na labhati tāva pacchato naṅguṭṭhena gahitaṭṭhānaṃ na muñcati; yadā pana purato patiṭṭhaṃ labhati tadā naṅguṭṭhaṃ ukkhipitvā mukhena gahitaṭṭhāne ṭhapeti; evameva kese manasikarontena manasikaronteneva kesesu sāpekkhena hutvā lomesu sati pesetabbā. Yāva lomā na upaṭṭhahanti tāva 『kesā kesā』ti manasikātabbā. Yadā lomā upaṭṭhahanti tadā kese vissajjetvā lomesu sati upaṭṭhapetabbā. Evaṃ nakhādīsupi manasikāro pavattetabbo.

Evaṃ pavattentena appanā hotīti vuttamanasikārakosallaṃ sampādetabbaṃ. Kathaṃ? Idañhi appanākammaṭṭhānaṃ manasikarontassa appanaṃ pāpuṇāti; paṭhamaṃyeva tāva na upaṭṭhāti; anamataggasmiñhi saṃsāravaṭṭe ca nānārammaṇesu vaḍḍhitaṃ cittaṃ 『kesā』ti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā matthaluṅge patiṭṭhāti. 『Matthaluṅga』nti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena āgantvā kesesu patiṭṭhāti. Manasikarontassa manasikarontassa pana so so koṭṭhāso upaṭṭhāti. Sati samādhināpi tiṭṭhamānā pavattati. Tena yo yo koṭṭhāso adhikataraṃ upaṭṭhāti tattha tattha dviguṇena yogaṃ katvā appanā pāpetabbā. Evaṃ appanāya pāpitakālato paṭṭhāya sesakoṭṭhāsesu akilamanto appanaṃ pāpeti. Tattha tālavanamakkaṭova opammaṃ.

Apicettha evampi yojanā veditabbā – dvattiṃsatālakasmiñhi tālavane makkaṭo paṭivasati. Taṃ gahetukāmo luddo koṭiyaṃ ṭhitatālamūle ṭhatvā ukkuṭṭhimakāsi. Mānajātiko makkaṭo taṃ taṃ tālaṃ laṅghitvā pariyantatāle aṭṭhāsi. Luddo tatthapi gantvā ukkuṭṭhimakāsi. Makkaṭo puna tatheva purimatāle patiṭṭhāsi. So aparāparaṃ anubandhiyamāno kilamanto tassa tasseva tālassa mūle ṭhatvā ukkuṭṭhukkuṭṭhikāle uṭṭhahitvā gacchanto gacchanto atikilamanto ekassa tālassa makuḷapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā dhanukoṭiyā vijjhitvā gaṇhantopi na palāyati.

Tattha dvattiṃsa tālā viya dvattiṃsa koṭṭhāsā; makkaṭo viya cittaṃ; luddo viya yogāvacaro; luddena tālamūle ṭhatvā ukkuṭṭhikāle mānajātikassa makkaṭassa palāyitvā pariyantakoṭiyaṃ ṭhitakālo viya anamatagge saṃsāravaṭṭe ca nānārammaṇesu vaḍḍhitacittassa 『kesā』ti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā matthaluṅge patiṭṭhānaṃ; pariyantakoṭiyaṃ ṭhatvā ukkuṭṭhe orimakoṭiṃ āgamanakālo viya 『matthaluṅga』nti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā kesesu patiṭṭhānaṃ; aparāparaṃ anubandhiyamānassa kilamantassa ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāne uṭṭhānakālo viya manasikarontassa manasikarontassa tasmiṃ tasmiṃ koṭṭhāse upaṭṭhahante satiyā patiṭṭhāya patiṭṭhāya gamanaṃ; dhanukoṭiyā vijjhitvā gaṇhantassāpi apalāyanakālo viya yo koṭṭhāso adhikataraṃ upaṭṭhāti, tasmiṃ dviguṇaṃ manasikāraṃ katvā appanāya pāpanaṃ.

這樣超越概念時,應該逐步放開地進行專注 - 專注于頭髮時,應該對頭髮保持興趣,同時將注意力轉向體毛。只要體毛還沒有顯現,就應該繼續專注"頭髮,頭髮"。當體毛顯現時,就應該放開頭髮,將注意力集中在體毛上。同樣地,也應該專注于指甲等。 這裡有一個比喻 - 就像水蛭在移動時,只要前面還沒有找到立足點,就不會放開尾部抓住的地方;目前面找到立足點時,就會抬起尾部,用嘴抓住新的地方。同樣地,專注于頭髮時,應該對頭髮保持興趣,同時將注意力轉向體毛。只要體毛還沒有顯現,就應該繼續專注"頭髮,頭髮"。當體毛顯現時,就應該放開頭髮,將注意力集中在體毛上。同樣地,也應該專注于指甲等。 這樣進行時會達到禪那,因此應該完善所說的專注技巧。怎麼做呢?對於專注于這個禪那修行法的人,會達到禪那;但一開始並不會顯現。因為在無始的輪迴中,心已經習慣於各種對像,當想到"頭髮"時,就會按照修習的順序到達大腦。當想到"大腦"時,又會按照修習的順序回到頭髮。但是不斷專注時,那個部分就會顯現。正念和定力也會持續。因此,哪個部分更加顯現,就應該在那裡加倍努力達到禪那。從達到禪那的時候開始,在其他部分也能輕鬆達到禪那。這裡可以用棕櫚樹林中的猴子作為比喻。 這裡還可以這樣理解 - 在有三十二棵棕櫚樹的樹林中住著一隻猴子。想要捕捉它的獵人站在最邊緣的樹下大喊。有傲慢性格的猴子跳到最遠的樹上。獵人又去那裡大喊。猴子又跳回原來的樹上。它被反覆追趕,疲憊不堪,每次獵人在樹下大喊時就會跳起來,最後筋疲力盡,緊緊抓住一棵樹的嫩葉尖,即使被弓箭射中也不逃跑。 這裡,三十二棵棕櫚樹就像三十二個身體部分;猴子就像心;獵人就像修行者;獵人站在樹下大喊時,傲慢的猴子逃到最遠的樹上,就像在無始輪迴中習慣於各種對象的心,當想到"頭髮"時,就會按照修習的順序到達大腦;從最遠的樹上回到最近的樹,就像當想到"大腦"時,又會按照修習的順序回到頭髮;被反覆追趕疲憊不堪時每次大喊就跳起來,就像不斷專注時,在每個部分顯現時正念就會建立;即使被弓箭射中也不逃跑,就像哪個部分更加顯現,就在那裡加倍努力達到禪那。

Tattha appanāya pāpitakālato paṭṭhāya sesakoṭṭhāsesu akilamantova appanaṃ pāpessati. Tasmā 『paṭikūlaṃ paṭikūla』nti punappunaṃ āvajjitabbaṃ samannāharitabbaṃ, takkāhataṃ vitakkāhataṃ kātabbaṃ. Evaṃ karontassa cattāro khandhā paṭikūlārammaṇā honti, appanaṃ pāpuṇāti. Pubbabhāgacittāni parikammaupacārasaṅkhātāni savitakkasavicārānīti sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Ekaṃ pana koṭṭhāsaṃ manasikarontassa ekameva paṭhamajjhānaṃ nibbattati. Pāṭiyekkaṃ manasikarontassa dvattiṃsa paṭhamajjhānāni nibbattanti. Hatthe gahitapañhāvatthu pākatikameva.

So taṃ nimittanti so bhikkhu taṃ kammaṭṭhānanimittaṃ. Āsevatīti sevati bhajati. Bhāvetīti vaḍḍheti. Bahulīkarotīti punappunaṃ karoti. Svāvatthitaṃ vavatthapetīti suvavatthitaṃ karoti. Bahiddhā kāye cittaṃ upasaṃharatīti evaṃ katvā bahiddhā parassa kāye attano cittaṃ upasaṃharati ṭhapeti peseti.

Atthissa kāyeti atthi assa kāye. Ajjhattabahiddhākāye cittaṃ upasaṃharatīti kālena attano kālena paresaṃ kāye cittaṃ upanāmeti. Atthikāyeti idaṃ yasmā na ekantena attano kāyo nāpi parasseva kāyo adhippeto, tasmā vuttaṃ. Ettha pana attano jīvamānakasarīre 『paṭikūla』nti parikammaṃ karontassa appanāpi upacārampi jāyati. Parassa jīvamānakasarīre 『paṭikūla』nti manasikarontassa neva appanā jāyati, na upacāraṃ. Nanu ca dasasu asubhesu ubhayampetaṃ jāyatīti? Āma, jāyati. Tāni hi anupādinnakapakkhe ṭhitāni. Tasmā tattha appanāpi upacārampi jāyati. Idaṃ pana upādinnakapakkhe ṭhitaṃ. Tenevettha ubhayampetaṃ na jāyati. Asubhānupassanāsaṅkhātā pana vipassanābhāvanā hotīti veditabbā. Imasmiṃ pabbe kiṃ kathitanti? Samathavipassanā kathitā.

Idānettha evaṃ sabbaṃ manasikārasādhāraṇaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Etesañhi –

Nimittato lakkhaṇato, dhātuto atha suññato;

Khandhādito ca viññeyyo, kesādīnaṃ vinicchayo.

Tattha 『nimittato』ti dvattiṃsākāre saṭṭhisataṃ nimittāni, yesaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ koṭṭhāsato pariggaṇhāti, seyyathidaṃ – kesassa vaṇṇanimittaṃ, saṇṭhānanimittaṃ, disānimittaṃ, okāsanimittaṃ, paricchedanimittanti pañca nimittāni honti. Lomādīsupi eseva nayo.

『Lakkhaṇato』ti dvattiṃsākāre aṭṭhavīsatisataṃ lakkhaṇāni honti, yesaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ lakkhaṇato manasikaroti, seyyathidaṃ – kese thaddhattalakkhaṇaṃ, ābandhattalakkhaṇaṃ, uṇhattalakkhaṇaṃ, vitthambhanalakkhaṇanti cattāri lakkhaṇāni honti. Lomādīsupi eseva nayo.

『Dhātuto』ti dvattiṃsākāre 『『catudhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso』』ti vuttāsu dhātūsu aṭṭhavīsatisataṃ dhātuyo honti, yāsaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ dhātuto pariggaṇhāti, seyyathidaṃ – kese kakkhaḷatā pathavīdhātu, ābandhanatā āpodhātu, uṇhatā tejodhātu, vitthambhanatā vāyodhātūti catasso dhātuyo honti. Lomādīsupi eseva nayo.

『Suññato』ti dvattiṃsākāre channavuti suññatā honti, yāsaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ suññato vipassati, seyyathidaṃ – kesā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vāti. Kese tāva attasuññatā, attaniyasuññatā, niccabhāvasuññatāti tisso suññatā honti. Lomādīsupi eseva nayo.

從達到禪那的時間開始,在其他部分中也能輕鬆達到禪那。因此,應該不斷地思考「可厭,可厭」,不斷地收集、分析、思考。這樣做時,四個聚合會成為可厭的對象,從而達到禪那。早期的心是被稱為準備心的,具有思考和分析的特徵,都是如前所述的。專注於一個部分時,只有一個初禪會產生。專注于多個部分時,會產生三十個初禪。手中抓住的對象是顯而易見的。 這個比丘專注于這個修行法的對象。專注的意思是追求和依賴。發展是增長。反覆做是再次進行。穩定是穩定地進行。外在的心集中在身體上,像這樣做時,外在的心會集中在他人的身體上。 「這身體是存在的」,這句話的意思是「在身體中存在」。在內外的身體上集中注意力時,隨著時間的推移,自己的身體和他人的身體的心會被引導。這裡的「存在身體」是因為既不是完全指向自己的身體,也不是完全指向他人的身體,因此這樣說。在這裡,專注于自己活著的身體時,思考「可厭」,即使在禪那中也會產生準備心。而在他人的活著的身體上思考「可厭」時,則不會產生禪那,也不會產生準備心。難道在十種不凈中,這兩者都會產生嗎?是的,會產生。因為它們是沒有依附的部分。因此,在那裡即使在禪那中也會產生準備心。而這裡是依附的部分。因此,在這裡兩者都不會產生。被稱為不凈的觀察的禪修應當被理解為是觀察的開發。在這一部分中說了什麼呢?說的是止觀。 現在這裡應當理解為所有專注的共同特徵。這些特徵是 - 從象徵、特徵、元素到空無; 從聚合到可知,頭髮等的判斷。 這裡的「從象徵」是指在三十種形式中,有六十種象徵,依靠這些象徵,修行者從三十種形式中進行歸納,例如 - 頭髮的顏色象徵、位置象徵、方向象徵、空間象徵、界限象徵等五種象徵。體毛等也是如此。 「從特徵」是指在三十種形式中,有二十八種特徵,依靠這些特徵,修行者從三十種形式中進行歸納,例如 - 頭髮的乾燥特徵、束縛特徵、溫暖特徵、擴充套件特徵等四種特徵。體毛等也是如此。 「從元素」是指在三十種形式中,有二十八種元素,依靠這些元素,修行者從三十種形式中進行歸納,例如 - 頭髮的粗糙屬於地元素,束縛屬於水元素,溫暖屬於火元素,擴充套件屬於風元素等四種元素。體毛等也是如此。 「從空無」是指在三十種形式中,有六十種空無,依靠這些空無,修行者從三十種形式中進行觀察,例如 - 頭髮是空無的,無論是自身的空無,還是他人的空無,或是永恒的空無,或是無常的空無,或是永恒不變的法等。頭髮的空無、他人的空無、永恒存在的空無等三種空無。體毛等也是如此。

『Khandhādito』ti dvattiṃsākāre kesādīsu khandhādivasena pariggayhamānesu kesā kati khandhā honti, kati āyatanāni, kati dhātuyo, kati saccāni, kati satipaṭṭhānānītiādinā nayena pettha vinicchayo viññātabbo.

  1. Evaṃ ajjhattādibhedato tividhena kāyānupassanaṃ vitthārato dassetvā idāni 『『kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno』』tiādīni padāni bhājetvā dassetuṃ anupassītiādi āraddhaṃ. Tattha yāya anupassanāya kāyānupassī nāma hoti, taṃ dassetuṃ tattha katamā anupassanā? Yā paññā pajānanātiādi vuttaṃ. Ātāpītiādīsupi eseva nayo.

Tattha paññā pajānanātiādīni heṭṭhā cittuppādakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 16) vuttanayeneva veditabbāni. Upetotiādīni sabbāni aññamaññavevacanāni. Apica āsevanavasena upeto, bhāvanāvasena suṭṭhu upetoti samupeto. Upāgato samupāgato, upapanno sampannoti imesupi dvīsu dukesu ayameva nayo. Bahulīkāravasena pana samannāgatoti evamettha yojanā veditabbā. Iminā ātāpena upetoti ādīsupi eseva nayo.

Viharatīti pade 『tattha katamo vihāro』ti pucchaṃ akatvā puggalādhiṭṭhānāya desanāya desento iriyatītiādimāha. Tassattho – catunnaṃ iriyāpathānaṃ aññatarasamaṅgībhāvato iriyati. Tehi iriyāpathacatukkehi kāyasakaṭavattanena vattati. Ekaṃ iriyāpathadukkhaṃ aparena iriyāpathena bādhitvā ciraṭṭhitikabhāvena sarīrakkhanato pāleti. Ekasmiṃ iriyāpathe asaṇṭhahitvā sabbiriyāpathavatanato yapeti. Tena tena iriyāpathena tathā tathā kāyassa yāpanato yāpeti. Cirakālavattāpanato carati. Iriyāpathena iriyāpathaṃ vicchinditvā jīvitaharaṇato viharati.

362.Sveva kāyo lokoti yasmiṃ kāye kāyānupassī viharati, sveva kāyo lujjanapalujjanaṭṭhena loko. Yasmā panassa kāye pahīyamānaṃ abhijjhādomanassaṃ vedanādīsupi pahīyati eva, tasmā pañcapi upādānakkhandhā lokoti vuttaṃ.

Santātiādīsupi nirodhavasena santatāya santā. Bhāvanāya samitattā samitā. Vatthupariññāya appavattivūpasamavasena vūpasantā. Nirodhasaṅkhātaṃ atthaṃ gatāti atthaṅgatā. Punappunaṃ nibbattiyā paṭibāhitattā ativiya atthaṃ gatāti abbhatthaṅgatā. Appitāti vināsitā, appavattiyaṃ ṭhapitātipi attho. Byappitāti suvināsitā, ativiya appavattiyaṃ ṭhapitātipi attho. Yathā puna na anvassavanti evaṃ sositattā sositā. Suṭṭhu sositāti visositā, sukkhāpitāti attho. Vigatantā katāti byantī katā. Ettha ca anupassanāya kammaṭṭhānavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṃ, ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo; satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdho samatho, sampajaññena vipassanā, abhijjhādomanassavinayena bhāvanāphalaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā

"從聚合等"是指在三十二種形式中,通過頭髮等的聚合等方式進行歸納時,頭髮是多少聚合,多少處,多少界,多少諦,多少念處等,應該以這種方式理解判斷。 這樣從內在等三種方式詳細地展示了身隨觀后,現在爲了解釋"身隨觀而住,精進、正知"等詞語,開始了"隨觀"等的解釋。其中,爲了說明通過哪種隨觀成為身隨觀,說了"什麼是隨觀?就是智慧、了知"等。對於"精進"等也是同樣的方法。 其中"智慧、了知"等應該按照前面心生起章節的解釋來理解。"具足"等都是同義詞。此外,通過修習而具足,通過修行而善巧具足就是完全具足。接近、完全接近,達到、完全達到,這兩對詞也是同樣的道理。通過反覆練習而成就,應該這樣理解這裡的聯繫。對於"通過這種精進而具足"等也是同樣的方法。 對於"住"這個詞,沒有問"什麼是住",而是從人的角度來解釋,說了"行走"等。其意思是 - 因為具備四種姿勢中的任何一種而行走。通過這四種姿勢來轉動身體的車輪而運轉。通過另一種姿勢來克服一種姿勢的痛苦,爲了長時間保持而保護身體。不停留在一種姿勢上,而是通過所有姿勢的轉換來維持。通過這樣那樣的姿勢來維持身體。因為長時間的維持而行走。通過一種姿勢切斷另一種姿勢來維持生命而住。 "這個身體就是世界",在這個身體上隨觀身體,這個身體因為破壞和毀滅的本質就是世界。因為在身體上斷除的貪憂在受等上也同樣斷除,所以說五取蘊是世界。 在"平靜"等詞中,因為滅盡而平靜。因為修行而平息。因為對所緣的遍知而止息。達到了被稱為滅盡的目標而消失。因為阻止再次生起而完全消失。"安置"意味著被摧毀,也意味著被置於不再生起的狀態。"完全安置"意味著被徹底摧毀,也意味著被完全置於不再生起的狀態。因為像不再流動那樣被幹涸而枯竭。完全枯竭意味著乾燥。"被終結"意味著被終止。這裡應該理解,通過隨觀而以修行法的方式維護身體,通過精進而正確努力,通過正念和正知而維護修行法的方法;或者通過正念而獲得身隨觀的止,通過正知而獲得觀,通過斷除貪憂而獲得修行的果實。 身隨觀的解釋完畢。 受隨觀的解釋

  1. Vedanānupassanāniddesepi heṭṭhā vuttasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sukhaṃ vedanaṃ vedayamānotiādīsu pana sukhaṃ vedananti kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『ahaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānātīti attho. Tattha kāmaṃ uttānaseyyakāpi dārakā thaññapivanādikāle sukhaṃ vedayamānā 『sukhaṃ vedanaṃ vedayāmā』ti pajānanti, na panetaṃ evarūpaṃ jānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Evarūpañhi jānanaṃ sattūpaladdhiṃ nappajahati, sattasaññaṃ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṃ sattūpaladdhiṃ pajahati, sattasaññaṃ ugghāṭeti, kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti. 『Idañhi ko vedayati, kassa vedanā, kiṃ kāraṇā vedanā』ti evaṃ sampajānavediyanaṃ sandhāya vuttaṃ.

Tattha ko vedayatīti? Na koci satto vā puggalo vā vedayati. Kassa vedanāti? Na kassaci sattassa vā puggalassa vā vedanā. Kiṃ kāraṇā vedanāti? Vatthuārammaṇā ca panesā vedanā. Tasmā esa evaṃ pajānāti – 『taṃ taṃ sukhādīnaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayati; taṃ pana vedanāpavattiṃ upādāya 『ahaṃ vedayāmī』ti vohāramattaṃ hotī』ti. Evaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatīti sallakkhento 『esa sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānātīti veditabbo, cittalapabbate aññataro thero viya.

Thero kira aphāsukakāle balavavedanāya nitthunanto aparāparaṃ parivattati. Tameko daharo āha – 『『kataraṃ vo, bhante, ṭhānaṃ rujatī』』ti? 『『Āvuso, pāṭiyekkaṃ rujanaṭṭhānaṃ nāma natthi; vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatī』』ti. 『『Evaṃ jānanakālato paṭṭhāya adhivāsetuṃ vaṭṭati no, bhante』』ti. 『『Adhivāsemi, āvuso』』ti. 『『Adhivāsanā, bhante, seyyo』』ti. Thero adhivāsesi. Vāto yāva hadayā phālesi. Mañcake antāni rāsīkatāni ahesuṃ. Thero daharassa dassesi – 『『vaṭṭatāvuso, ettakā adhivāsanā』』ti? Daharo tuṇhī ahosi. Thero vīriyasamādhiṃ yojetvā sahapaṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇitvā samasīsī hutvā parinibbāyi.

Yathā ca sukhaṃ, evaṃ dukkhaṃ…pe… nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』』ti pajānāti. Iti bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Duvidhañhi kammaṭṭhānaṃ – rūpakammaṭṭhānaṃ arūpakammaṭṭhānañca; rūpapariggaho arūpapariggahotipi etadeva vuccati. Tattha bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathento saṅkhepamanasikāravasena vā vitthāramanasikāravasena vā catudhātuvavatthānaṃ kathesi. Tadubhayampi visuddhimagge sabbākārato dassitameva.

Arūpakammaṭṭhānaṃ pana kathento yebhuyyena vedanāvasena kathesi. Tividho hi arūpakammaṭṭhāne abhiniveso – phassavasena, vedanāvasena, cittavasenāti. Kathaṃ? Ekaccassa hi saṃkhittena vā vitthārena vā pariggahite rūpakammaṭṭhāne tasmiṃ ārammaṇe cittacetasikānaṃ paṭhamābhinipāto taṃ ārammaṇaṃ phusanto uppajjamāno phasso pākaṭo hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ anubhavantī uppajjamānā vedanā pākaṭā hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ pariggahetvā vijānantaṃ uppajjamānaṃ viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti.

在受隨觀的解釋中,也應該按照前面所說的方式來理解。在"感受樂受"等中,"樂受"是指當感受身體或心理的樂受時,了知"我正在感受樂受"。雖然躺在搖籃里的嬰兒在吸奶等時也會感受樂受,知道"我正在感受樂受",但這裡所說的不是這種知道。因為這種知道不能斷除對有情的執著,不能破除有情的想法,也不是修行法或念處修行。而這個比丘的知道能斷除對有情的執著,能破除有情的想法,是修行法和念處修行。這裡是指"是誰在感受?誰的受?為什麼有受?"這樣正知地感受。 其中,"是誰在感受?"不是任何有情或個人在感受。"誰的受?"不是任何有情或個人的受。"為什麼有受?"這受是以所緣為緣而生起的。因此他這樣了知 - "以這樣那樣的樂等為所緣,只是受在感受;而'我感受'只是一種表達方式"。應該理解,他這樣觀察"只是受以所緣為緣而感受",就是了知"我正在感受樂受",就像錫蘭島(Cittala)山上的一位長老。 據說那位長老在身體不適時,因強烈的痛受而呻吟翻身。一個年輕人問他:"尊者,您哪裡痛?"長老說:"朋友,沒有特定的痛處,只是受以所緣為緣而感受。""尊者,從知道這一點開始就應該忍受了吧?""是的,朋友,我在忍受。""尊者,忍受是好的。"長老忍受著。風吹到心臟。內臟堆積在床上。長老給年輕人看:"朋友,這樣的忍受夠了嗎?"年輕人沉默了。長老運用精進和定,獲得無礙解,證得阿羅漢果,成為同時解脫者而般涅槃。 就像樂受,對於苦受...乃至...無染的不苦不樂受,當感受時了知"我正在感受無染的不苦不樂受"。這樣,世尊在講述色法修行后,又講述無色法修行,是從受的角度來講的。修行法有兩種:色法修行和無色法修行;也稱為色法把握和無色法把握。其中,世尊在講述色法修行時,是從簡略思惟或詳細思惟的角度來講述四界差別。這兩種方法在《清凈道論》中都有詳細說明。 在講述無色法修行時,主要是從受的角度來講。因為在無色法修行中有三種入手方式:從觸、從受、從心。怎麼說呢?有些人在簡略或詳細地把握了色法修行后,在那個所緣上,心和心所的最初生起,觸碰那個所緣而生起的觸變得明顯。有些人體驗那個所緣而生起的受變得明顯。有些人把握那個所緣而了知的識變得明顯。

Tattha yassa phasso pākaṭo hoti, sopi 『na kevalaṃ phassova uppajjati; tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ anubhavamānā vedanāpi uppajjati, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṃ viññāṇampi uppajjatī』ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa vedanā pākaṭā hoti, sopi 『na kevalaṃ vedanāva uppajjati; tāya saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṃ viññāṇampi uppajjatī』ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti, sopi 『na kevalaṃ viññāṇameva uppajjati; tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, anubhavamānā vedanāpi, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi uppajjatī』ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti.

So 『ime phassapañcamakā dhammā kiṃnissitā』ti upadhārento 『vatthunissitā』ti pajānāti. Vatthu nāma karajakāyo; yaṃ sandhāya vuttaṃ 『『idañca pana me viññāṇaṃ etthasitaṃ, etthapaṭibaddha』』nti (dī. ni.

在那裡,若觸變得明顯,則也應理解為「不僅僅是觸生起;與之相應的對象所經歷的受也生起,意識所知的想法也生起,心所生起的意圖也生起,了知的意識也生起。」因此,觸的五種法則被歸納在內。若受變得明顯,則也應理解為「不僅僅是受生起;與之相應的對象所觸碰的觸也生起,意識所知的想法也生起,心所生起的意圖也生起,了知的意識也生起。」因此,受的五種法則被歸納在內。若意識變得明顯,則也應理解為「不僅僅是意識生起;與之相應的對象所觸碰的觸也生起,體驗的受也生起,意識所知的想法也生起,心所生起的意圖也生起。」因此,意識的五種法則被歸納在內。 他在思考「這些觸的五種法則是依賴什麼呢?」時,了知「是依賴於所緣。」所緣是指色法;因此說「這也是我的意識在這裡存在,這裡所依附。」

1.235). So atthato bhūtāni ceva upādārūpāni ca. Evamettha vatthu rūpaṃ, phassapañcamakā nāmanti nāmarūpameva passati. Rūpañcettha rūpakkhandho, nāmaṃ cattāro arūpino khandhāti pañcakkhandhamattaṃ hoti. Nāmarūpavinimuttā hi pañcakkhandhā pañcakkhandhavinimuttaṃ vā nāmarūpaṃ natthi.

So 『ime pañcakkhandhā kiṃhetukā』ti upaparikkhanto 『avijjādihetukā』ti passati; tato paccayo ceva paccayuppannañca idaṃ; añño satto vā puggalo vā natthi; suddhasaṅkhārapuñjamattamevāti sappaccayanāmarūpavasenava tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti sammasanto vicarati. So 『ajja ajjā』ti paṭivedhaṃ ākaṅkhamāno tathārūpe divase utusappāyaṃ, puggalasappāyaṃ, bhojanasappāyaṃ, dhammasavanasappāyaṃ vā labhitvā ekapallaṅkena nisinnova vipassanaṃ matthakaṃ pāpetvā arahatte patiṭṭhāti. Evaṃ imesaṃ tiṇṇampi janānaṃ yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti.

Idha pana bhagavā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Phassavasena vā hi viññāṇavasena vā kathiyamānaṃ na pākaṭaṃ hoti, andhakāraṃ viya khāyati. Vedanāvasena pana pākaṭaṃ hoti. Kasmā? Vedanānaṃ uppattipākaṭatāya. Sukhadukkhavedanānañhi uppatti pākaṭā. Yadā sukhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ satadhotasappiṃ khādāpayantaṃ viya, satapākatelaṃ makkhāpayamānaṃ viya, udakaghaṭasahassena pariḷāhaṃ nibbāpayamānaṃ viya, 『aho sukhaṃ! Aho sukhanti』! Vācaṃ nicchārayamānameva uppajjati. Yadā dukkhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ tattaphālaṃ pavesentaṃ viya, vilīnatambalohena āsiñcantaṃ viya, sukkhatiṇavanappatimhi araññe dāruukkākalāpaṃ pakkhipamānaṃ viya 『aho dukkhaṃ! Aho dukkhanti!』 Vippalāpayamānameva uppajjati. Iti sukhadukkhavedanānaṃ uppatti pākaṭā hoti.

Adukkhamasukhā pana duddīpanā andhakārā avibhūtā. Sā sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Yathā kiṃ? Antarā piṭṭhipāsāṇaṃ āruhitvā palāyantassa migassa anupathaṃ gacchanto migaluddako piṭṭhipāsāṇassa orabhāge aparabhāgepi padaṃ disvā majjhe apassantopi 『ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe piṭṭhipāsāṇe iminā padesena gato bhavissatī』ti nayato jānāti. Evaṃ āruḷhaṭṭhāne padaṃ viya hi sukhāya vedanāya uppatti pākaṭā hoti; oruḷhaṭṭhāne padaṃ viya dukkhāya vedanāya uppatti pākaṭā hoti. 『Ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe evaṃ gato』ti nayato gahaṇaṃ viya sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti.

這實際上是指四大元素和所造色。因此,在這裡,所緣是色,觸等五法是名,他只看到名色而已。這裡的色是色蘊,名是四種無色蘊,總共只有五蘊。因為除了名色之外沒有五蘊,除了五蘊之外也沒有名色。 他在思考"這五蘊是由什麼原因產生的?"時,看到"是由無明等原因產生的";因此這是因和果,沒有其他的有情或個人;只是純粹的行蘊集合而已。他以有因的名色的方式,將三相應用於其中,按照觀察的順序思考"無常、苦、無我"。他每天都期待證悟,在適當的日子裡獲得適宜的氣候、適宜的人、適宜的食物或適宜的法語,結跏趺坐,使觀察達到頂點,安住于阿羅漢果。這樣,對這三種人來說,修行法一直講到阿羅漢果。 在這裡,世尊在講述無色修行法時,是從受的角度來講的。因為從觸或從識的角度來講是不明顯的,就像黑暗一樣。但從受的角度來講是明顯的。為什麼?因為受的生起是明顯的。樂受和苦受的生起是明顯的。當樂受生起時,遍滿全身,就像吃了百次精煉的酥油,塗抹了百次精煉的油,用千罐水熄滅熱惱,發出"啊,快樂!啊,快樂!"的聲音而生起。當苦受生起時,遍滿全身,就像插入熱鐵片,澆注熔化的銅,在乾燥的草木叢林中投入火把,發出"啊,痛苦!啊,痛苦!"的哀嘆而生起。這樣,樂受和苦受的生起是明顯的。 不苦不樂受是難以說明的,黑暗的,不明顯的。它是在樂受和苦受消失後,以拒絕快樂和不快樂的方式,處於中立狀態的不苦不樂受,對於以這種方式理解的人來說是明顯的。就像什麼呢?就像獵人追蹤從中間巖石上跑過的鹿,在巖石的這邊和那邊看到腳印,雖然在中間看不到,但通過推理知道"它從這裡上去,從這裡下來,在中間的巖石上應該是從這個地方經過的"。同樣地,樂受的生起就像上去的地方的腳印那樣明顯;苦受的生起就像下來的地方的腳印那樣明顯。通過推理"從這裡上去,從這裡下來,在中間是這樣經過的"那樣,在樂受和苦受消失後,以拒絕快樂和不快樂的方式,處於中立狀態的不苦不樂受,對於以這種方式理解的人來說是明顯的。

Evaṃ bhagavā paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena vinivattetvā dassesi; na kevalañca idheva evaṃ dasseti, dīghanikāyamhi mahānidāne, sakkapañhe, mahāsatipaṭṭhāne , majjhimanikāyamhi satipaṭṭhāne ca cūḷataṇhāsaṅkhaye, mahātaṇhāsaṅkhaye, cūḷavedalle, mahāvedalle, raṭṭhapālasutte, māgaṇḍiyasutte, dhātuvibhaṅge, āneñjasappāye, saṃyuttanikāyamhi cūḷanidānasutte, rukkhopame, parivīmaṃsanasutte, sakale vedanāsaṃyutteti evaṃ anekesu suttesu paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dassesi. Yathā ca tesu tesu, evaṃ imasmimpi satipaṭṭhānavibhaṅge paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dassesi.

Tattha sukhaṃ vedanantiādīsu ayaṃ aparopi pajānanapariyāyo – sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānātīti sukhavedanākkhaṇe dukkhāya vedanāya abhāvato sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānāti. Tena yā pubbe bhūtapubbā dukkhā vedanā, tassā idāni abhāvato imissā ca sukhāya ito paṭhamaṃ abhāvato vedanā nāma aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti itiha tattha sampajāno hoti. Vuttampi cetaṃ bhagavatā –

『『Yasmiṃ, aggivessana, samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, sukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ , aggivessana, samaye dukkhaṃ…pe… adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, adukkhamasukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Sukhāpi kho, aggivessana , vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Dukkhāpi kho…pe… adukkhamasukhāpi kho, aggivessana, vedanā aniccā saṅkhatā…pe… nirodhadhammā. Evaṃ passaṃ, aggivessana, sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti; 『khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā』ti pajānātī』』ti (ma. ni. 2.205).

Sāmisaṃvā sukhantiādīsu sāmisā sukhā nāma pañcakāmaguṇāmisanissitā cha gehassitasomanassavedanā; nirāmisā sukhā nāma cha nekkhammassitasomanassavedanā; sāmisā dukkhā nāma cha gehassitadomanassavedanā; nirāmisā dukkhā nāma cha nekkhammassitadomanassavedanā; sāmisā adukkhamasukhā nāma cha gehasitaupekkhāvedanā; nirāmisā adukkhamasukhā nāma cha nekkhammassitaupekkhāvedanā. Tāsaṃ vibhāgo uparipaṇṇāse pāḷiyaṃ (ma. ni.

這樣,世尊首先講述了色法修行,然後講述無色法修行,是從受的角度來展示的;不僅在這裡是這樣展示,在長部的《大因緣經》、《帝釋所問經》、《大念處經》,中部的《念處經》、《小愛盡經》、《大愛盡經》、《小分別經》、《大分別經》、《羅吒波羅經》、《摩犍提經》、《界分別經》、《不動利益經》,相應部的《小因緣經》、《樹喻經》、《遍尋經》,整個受相應等許多經中,都是首先講述色法修行,然後從受的角度來展示無色法修行。就像在那些經中一樣,在這個念處分別中也是首先講述色法修行,然後從受的角度來展示無色法修行。 其中,關於"樂受"等,這裡還有另一種了知的方法 - "我感受樂受"而了知,是指在樂受的時刻,因為沒有苦受,所以感受樂受時了知"我正在感受樂受"。因此,過去曾經有的苦受,現在不存在,而這個樂受之前也不存在,所以受是無常的、不穩定的、變化的法,他在那裡是正知的。世尊也這樣說: "阿耆毗沙,當感受樂受時,不感受苦受,不感受不苦不樂受,只感受樂受。阿耆毗沙,當感受苦受...乃至...不苦不樂受時,不感受樂受,不感受苦受,只感受不苦不樂受。阿耆毗沙,樂受是無常的、有為的、緣起的、滅法、壞法、離貪法、滅法。苦受...乃至...不苦不樂受也是無常的、有為的...乃至...滅法。阿耆毗沙,多聞聖弟子這樣觀察,就會厭離樂受,厭離苦受,厭離不苦不樂受,因厭離而離貪,因離貪而解脫,在解脫時有'已解脫'的智,了知'生已盡,梵行已立,所作已辦,不受後有'。" 關於"有染樂"等,有染樂是指依賴五種欲樂對象的六種世俗喜受;無染樂是指六種出離喜受;有染苦是指六種世俗憂受;無染苦是指六種出離憂受;有染不苦不樂是指六種世俗舍受;無染不苦不樂是指六種出離舍受。它們的詳細解釋在上分五十經的經文中...

3.304 ādayo) āgatoyeva. So taṃ nimittanti so taṃ vedanānimittaṃ. Bahiddhā vedanāsūti parapuggalassa vedanāsu. Sukhaṃ vedanaṃ vedayamānanti parapuggalaṃ sukhavedanaṃ vedayamānaṃ. Ajjhattabahiddhāti kālena attano kālena parassa vedanāsu cittaṃ upasaṃharati. Imasmiṃ vāre yasmā neva attā, na paro niyamito; tasmā vedanāpariggahamattameva dassetuṃ 『『idha bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ sukhā vedanā』』tiādi vuttaṃ. Sesamettha uttānameva. Imasmiṃ pana pabbe suddhavipassanāva kathitāti.

Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cittānupassanāniddesavaṇṇanā

  1. Cittānupassanāniddesepi heṭṭhā vuttasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sarāgaṃ vā cittantiādīsu pana sarāganti aṭṭhavidhaṃ lobhasahagataṃ. Vītarāganti lokiyakusalābyākataṃ. Idaṃ pana yasmā sammasanaṃ na dhammasamodhānaṃ, tasmā idha ekapadepi lokuttaraṃ na labbhati. Yasmā pahānekaṭṭhavasena rāgādīhi saha vattanti pahīyanti, tasmā dvīsu padesu nippariyāyena na labbhantīti na gahitāni. Sesāni cattāri akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Sadosanti duvidhaṃ domanassasahagataṃ. Vītadosanti lokiyakusalābyākataṃ. Sesāni dasa akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Samohanti vicikicchāsahagatañceva uddhaccasahagatañcāti duvidhaṃ. Yasmā pana moho sabbākusalesu uppajjati, tasmā sesānipi idha vaṭṭanti eva. Imasmiṃ yeva hi duke dvādasākusalacittāni pariyādiṇṇānīti. Vītamohanti lokiyakusalābyākataṃ. Saṃkhittanti thinamiddhānupatitaṃ. Etañhi saṅkuṭitacittaṃ nāma. Vikkhittanti uddhaccasahagataṃ. Etañhi pasaṭacittaṃ nāma.

Mahaggatanti rūpāvacaraṃ arūpāvacarañca. Amahaggatanti kāmāvacaraṃ. Sauttaranti kāmāvacaraṃ. Anuttaranti rūpāvacarañca arūpāvacarañca. Tatrāpi sauttaraṃ rūpāvacaraṃ, anuttaraṃ arūpāvacarameva. Samāhitanti yassa appanāsamādhi upacārasamādhi vā atthi. Asamāhitanti ubhayasamādhivirahitaṃ. Vimuttanti tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi vinimuttaṃ. Avimuttanti ubhayavimuttirahitaṃ; samucchedapaṭippassaddhinissaraṇavimuttīnaṃ pana idha okāsova natthi. Sarāgamassa cittanti sarāgaṃ assa cittaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Imasmimpi pabbe suddhavipassanāva kathitāti.

Cittānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dhammānupassanāniddesavaṇṇanā

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā

...已經出現了。"他那個相"是指他那個受的相。"在外部的受中"是指在其他人的受中。"感受樂受"是指其他人正在感受樂受。"內外"是指有時專注于自己的受,有時專注於他人的受。在這一段中,因為既不是特定的自己,也不是特定的他人;所以爲了只顯示對受的把握,說了"在這裡,比丘對樂受[了知]'這是樂受'"等。其餘的在這裡都是明顯的。在這一段中只講述了純粹的觀。 受隨觀的解釋完畢。 心隨觀的解釋 在心隨觀的解釋中,也應該按照前面所說的方式來理解。在"有貪慾的心"等中,"有貪慾"是指八種與貪相應的。"離貪慾"是指世間的善和無記。這裡因為是觀察而不是法的綜合,所以在任何一句中都不包括出世間的。因為從斷除一處的角度來說,與貪等一起存在和斷除,所以在兩句中都不能無比喻地獲得,因此沒有被取。其餘四種不善心既不屬於前句,也不屬於后句。"有嗔恨"是指兩種與憂相應的。"離嗔恨"是指世間的善和無記。其餘十種不善心既不屬於前句,也不屬於后句。"有愚癡"是指與疑相應的和與掉舉相應的兩種。因為愚癡在所有不善中都會生起,所以其餘的在這裡也適用。因為在這一對中,十二種不善心都被包括了。"離愚癡"是指世間的善和無記。"收縮"是指被昏沉睡眠所影響的。這被稱為收縮的心。"散亂"是指與掉舉相應的。這被稱為散開的心。 "廣大"是指色界和無色界的。"不廣大"是指欲界的。"有上"是指欲界的。"無上"是指色界和無色界的。在那裡,"有上"是指色界,"無上"只是指無色界。"專注"是指有安止定或近行定的。"不專注"是指缺乏這兩種定的。"解脫"是指通過暫時解脫和鎮伏解脫而解脫的。"未解脫"是指缺乏這兩種解脫的;對於斷除解脫、寂靜解脫和出離解脫,這裡沒有機會。"他有貪慾的心"是指他的心有貪慾。其餘的因為與前面所說的方法相同,所以意思是明顯的。在這一段中也只講述了純粹的觀。 心隨觀的解釋完畢。 法隨觀的解釋 蓋章的

  1. Ettāvatā yasmā kāyānupassanāya rūpakkhandhapariggahova kathito, vedanānupassanāya vedanākkhandhapariggahova cittānupassanāya viññāṇakkhandhapariggahova tasmā idāni sampayuttadhammasīsena saññāsaṅkhārakkhandhapariggahampi kathetuṃ dhammānupassanaṃ dassento kathañca bhikkhūtiādimāha. Tattha santanti abhiṇhasamudācāravasena saṃvijjamānaṃ. Asantanti asamudācāravasena vā pahīnattā vā avijjamānaṃ. Yathā cāti yena kāraṇena kāmacchandassa uppādo hoti. Tañca pajānātīti tañca kāraṇaṃ pajānāti. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo.

Tattha subhanimitte ayonisomanasikārena kāmacchandassa uppādo hoti. Subhanimittaṃ nāma subhampi subhanimittaṃ, subhārammaṇampi subhanimittaṃ. Ayonisomanasikāro nāma anupāyamanasikāro uppathamanasikāro, anicce niccanti vā dukkhe sukhanti vā anattani attāti vā asubhe subhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, subhanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Asubhanimitte pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Asubhanimittaṃ nāma asubhampi asubhanimittaṃ, asubhārammaṇampi asubhanimittaṃ. Yonisomanasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro, anicce aniccanti vā dukkhe dukkhanti vā anattani anattāti vā asubhe asubhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando pahīyati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattanti – asubhanimittassa uggaho, asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Dasavidhañhi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi kāmacchando pahīyati, bhāventassāpi; indriyesu pihitadvārassāpi ; catunnaṃ pañcannaṃ ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojane mattaññunopi. Tena vuttaṃ –

『『Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno』』ti. (theragā. 983);

Asubhakammikatissattherasadise asubhabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi kāmacchando pahīyati; ṭhānanisajjādīsu dasaasubhanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa kāmacchandassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Paṭighanimitte ayonisomanasikārena pana byāpādassa uppādo hoti. Tattha paṭighampi paṭighanimittaṃ nāma; paṭighārammaṇampi paṭighanimittaṃ. Ayonisomanasikāro sabbattha ekalakkhaṇova. Taṃ tasmiṃ nimitte bahulaṃ pavattayato byāpādo uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni.

到此為止,因為在身隨觀中只講述了對色蘊的把握,在受隨觀中只講述了對受蘊的把握,在心隨觀中只講述了對識蘊的把握,所以現在爲了通過相應法的方式來講述對想蘊和行蘊的把握,展示法隨觀,說了"比丘如何"等。其中,"存在"是指因為經常生起而存在。"不存在"是指因為不生起或已斷除而不存在。"如何"是指欲貪生起的原因。"他了知那個"是指他了知那個原因。應該以這種方式理解所有句子的意思。 其中,由於對凈相的不如理作意,欲貪生起。凈相是指凈的和凈相,也指凈的所緣。不如理作意是指不恰當的作意,錯誤的作意,對無常作意為常,對苦作意為樂,對無我作意為我,對不凈作意為凈。對那個經常作意的人,欲貪就會生起。因此世尊說: "比丘們,有凈相。對那個多作不如理作意 - 這是未生起的欲貪生起的食,已生起的欲貪增長廣大的食。" 但是,由於對不凈相的如理作意,欲貪就會斷除。不凈相是指不凈的和不凈相,也指不凈的所緣。如理作意是指恰當的作意,正確的作意,對無常作意為無常,對苦作意為苦,對無我作意為無我,對不凈作意為不凈。對那個經常作意的人,欲貪就會斷除。因此世尊說: "比丘們,有不凈相。對那個多作如理作意 - 這是未生起的欲貪不生起的非食,已生起的欲貪不增長廣大的非食。" 此外,有六法能導致欲貪的斷除 - 學習不凈相,修習不凈觀,守護諸根門,飲食知量,善友誼,適當的談話。學習十種不凈相的人,欲貪會斷除;修習的人也會斷除;守護諸根門的人也會斷除;當還有四五口食物的空間時就喝水而活命的人,飲食知量的人也會斷除。因此說: "未食四五口,就應飲些水; 足以安樂住,精進比丘眾。" 親近像不凈業的帝須長老那樣喜好修習不凈觀的善友,欲貪也會斷除;在行住坐臥等時談論依靠十種不凈的適當話題,欲貪也會斷除。因此說"六法能導致欲貪的斷除"。他了知,通過這六法斷除的欲貪,將來不會再生起,這是通過阿羅漢道實現的。 由於對嗔恨相的不如理作意,嗔恨生起。其中,嗔恨也叫做嗔恨相;嗔恨的所緣也叫做嗔恨相。不如理作意在所有地方都是同樣的特徵。對那個相經常作意的人,嗔恨就會生起。因此世尊說: "比丘們,有嗔恨相。對那個多作不如理作意 - 這是未生起的嗔恨生起的食,已生起的嗔恨增長廣大的食。"

5.232).

Mettāya pana cetovimuttiyā yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tattha mettāti vutte appanāpi upacāropi vaṭṭati; cetovimuttīti appanāva. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇova. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato byāpādo pahīyati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi , bhikkhave, mettācetovimutti. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232 thokaṃ visadisaṃ).

Apica cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattanti – mettānimittassa uggaho, mettābhāvanānuyogo, kammassakatāpaccavekkhaṇā, paṭisaṅkhānabahulīkatā , kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Odissakānodissakadisāpharaṇānañhi aññataravasena mettaṃ uggaṇhantassāpi byāpādo pahīyati. Odhiso anodhiso disāpharaṇavasena mettaṃ bhāventassāpi. 『Tvaṃ etassa kuddho kiṃ karissasi, kimassa sīlādīni vināsetuṃ sakkhissasi? Nanu tvaṃ attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissasi? Parassa kujjhanaṃ nāma vītaccitaṅgāratattaayosalākagūthādīni gahetvā parassa paharitukāmatāsadisaṃ hoti. Esopi tava kuddho kiṃ karissati? Kiṃ te sīlādīni vināsetuṃ sakkhissati? Esa attano kammenāgantvā attano kammeneva gamissati; appaṭicchitapaheṇakaṃ viya paṭivātakhittarajomuṭṭhi viya ca etassevesa kodho matthake patissatī』ti. Evaṃ attano ca parassa ca kammassakataṃ paccavekkhatopi, ubhayakammassakataṃ paccavekkhitvā paṭisaṅkhāne ṭhitassāpi, assaguttattherasadise mettābhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi byāpādo pahīyati; ṭhānanisajjādīsu mettānissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa byāpādassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Aratītiādīsu ayonisomanasikārena thinamiddhassa uppādo hoti. Arati nāma ukkaṇṭhitatā. Tandī nāma kāyālasiyatā. Vijambhikā nāma kāyavināmanā. Bhattasammado nāma bhattamucchā bhattapariḷāho. Cetaso līnattaṃ nāma cittassa līnākāro. Imesu aratiādīsu ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, arati tandī vijambhikā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya , uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Ārambhadhātuādīsu pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Ārambhadhātu nāma paṭhamārambhavīriyaṃ. Nikkamadhātu nāma kosajjato nikkhantattā tato balavataraṃ. Parakkamadhātu nāma paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ. Imasmiṃ tippabhede vīriye yonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ pahīyati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni.

Mettā的心解脫是通過正念而斷除的。在這裡,Mettā是指心的安住,無論是專注還是近行都是適用的;心解脫則是指專注的狀態。正念是指如上所述的特徵。對那個經常生起的人,嗔恨就會斷除。因此世尊說: 「比丘們,存在Mettā的心解脫。在那裡,正念的多作是 - 這是未生起的嗔恨生起的食,已生起的嗔恨增長廣大的食。」 此外,有六法能導致嗔恨的斷除 - 學習Mettā的相,修習Mettā的觀,觀察業的結果,常常進行反思,善友誼,適當的談話。在對方向和反方向的學習中,哪怕是其中之一,學習Mettā的人也會斷除嗔恨。對方向的Mettā修習者也是如此。「你對他生氣能做什麼?你能摧毀他的德行嗎?難道你不應該通過自己的行為而來,最終還是會依賴自己的行為嗎?對他人的憤怒就像抓住泥土和糞便一樣。你對他生氣能做什麼?你能摧毀他的德行嗎?他最終還是會依賴自己的行為而來;就像在風中飛揚的塵土一樣,這種憤怒會落在你自己身上。」這樣,通過反思自己的和他人的業,雖然站在反思的立場上,親近像阿薩古達長老那樣修習Mettā的善友,嗔恨也會斷除;在行住坐臥等時談論依靠與Mettā相關的適當話題,嗔恨也會斷除。因此說「六法能導致嗔恨的斷除」。他了知,通過這六法斷除的嗔恨,將來不會再生起,這是通過不還道實現的。 由於不如理作意,懈怠和睡眠生起。懈怠是指對事物的厭倦。沉重是指身體的沉重。昏沉是指身體的無力。飲食的混亂是指飲食的迷亂和飲食的痛苦。心的沉重是指心的沉重狀態。在這些懈怠等中,由於不如理作意的經常生起,懈怠和睡眠生起。因此世尊說: 「比丘們,存在懈怠、沉重、昏沉、飲食的混亂和心的沉重。在那裡,正念的多作是 - 這是未生起的懈怠生起的食,已生起的懈怠增長廣大的食。」 在開始的因素等中,由於正念而斷除。開始的因素是指初始的努力。放棄的因素是指因懈怠而放棄,因此更為強大。努力的因素是指向前推進,因此也更為強大。在這三種力量中,由於正念的經常生起,懈怠被斷除。因此世尊說: 「比丘們,存在開始的因素、放棄的因素、努力的因素。在那裡,正念的多作是 - 這是未生起的懈怠生起的食,已生起的懈怠增長廣大的食。」

5.232).

Apica cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattanti – atibhojane nimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Āharahatthaka bhuttavamitaka tatravaṭṭaka alaṃsāṭaka kākamāsakabhojanaṃ bhuñjitvā rattiṭṭhānadivāṭṭhāne nisinnassa hi samaṇadhammaṃ karoto thinamiddhaṃ mahāhatthī viya ottharantaṃ āgacchati. Catupañcaālopaokāsaṃ pana ṭhapetvā pānīyaṃ pivitvā yāpanasīlassa bhikkhuno taṃ na hotīti atibhojane nimittaṃ gaṇhantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati. Yasmiṃ iriyāpathe thinamiddhaṃ okkamati tato aññaṃ parivattentassāpi, rattiṃ candālokadīpālokaukkāloke divā sūriyālokaṃ manasikarontassāpi, abbhokāse vasantassāpi, mahākassapattherasadise pahīnathinamiddhe kalyāṇamitte sevantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati; ṭhānanisajjādīsu dhutaṅganissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa thinamiddhassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Cetaso avūpasame ayonisomanasikārena uddhaccakukkuccassa uppādo hoti. Avūpasamo nāma avūpasantākāro; uddhaccakukkuccamevetaṃ atthato. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato uddhaccakukkuccaṃ uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi , bhikkhave, cetaso avūpasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Samādhisaṅkhāte pana cetaso vūpasame yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, vuḍḍhasevitā , kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā dve vā tayo vā cattāro vā pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati. Kappiyākappiyaparipucchābahulassāpi, vinayapaññattiyaṃ ciṇṇavasībhāvatāya pakataññunopi, vuḍḍhe mahallakatthere upasaṅkamantassāpi, upālittherasadise vinayadhare kalyāṇamitte sevantassapi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati; ṭhānanisajjādīsu kappiyākappiyanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīne uddhaccakukkucce uddhaccassa arahattamaggena kukkuccassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Vicikicchāṭhānīyesu dhammesu ayonisomanasikārena vicikicchāya uppādo hoti. Vicikicchāṭhānīyā dhammā nāma punappunaṃ vicikicchāya kāraṇattā vicikicchāva. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato vicikicchā uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni.

此外,有六法能導致懈怠和睡眠的斷除 - 對過量飲食的覺知,改變姿勢,光明想的作意,住在露天處,善友誼,適當的談話。對於那些像阿哈拉哈塔卡、布塔瓦米塔卡、塔特拉瓦塔卡、阿蘭薩塔卡、卡卡馬薩卡那樣吃飯的人,在夜晚和白天的住處坐著修行沙門法時,懈怠和睡眠會像大象一樣壓倒而來。但對於那些留下四五口食物空間后喝水而活命的比丘來說,這種情況就不會發生。因此,對過量飲食保持覺知的人,懈怠和睡眠會斷除。當懈怠和睡眠在某個姿勢中出現時,改變到另一個姿勢的人;在夜晚作意月光、燈光、火把光,在白天作意陽光的人;住在露天處的人;親近像大迦葉長老那樣已斷除懈怠和睡眠的善友的人,懈怠和睡眠會斷除;在行住坐臥等時談論與頭陀行相關的適當話題,懈怠和睡眠也會斷除。因此說"六法能導致懈怠和睡眠的斷除"。他了知,通過這六法斷除的懈怠和睡眠,將來不會再生起,這是通過阿羅漢道實現的。 由於對心的不平靜的不如理作意,掉舉和惡作生起。不平靜是指不平靜的狀態;實際上就是掉舉和惡作。在那裡,由於不如理作意的經常生起,掉舉和惡作生起。因此世尊說: "比丘們,存在心的不平靜。在那裡,不如理作意的多作是 - 這是未生起的掉舉和惡作生起的食,已生起的掉舉和惡作增長廣大的食。" 但是,在被稱為定的心平靜中,由於如理作意而斷除。因此世尊說: "比丘們,存在心的平靜。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的掉舉和惡作不生起的非食,已生起的掉舉和惡作不增長廣大的非食。" 此外,有六法能導致掉舉和惡作的斷除 - 多聞,詢問,熟悉戒律,親近長者,善友誼,適當的談話。通過多聞,學習一部或兩部或三部或四部或五部經典的經文和意義的人,掉舉和惡作會斷除。經常詢問什麼是允許的和不允許的人,熟悉戒律規定的人,親近年長的長老的人,親近像優波離長老那樣精通戒律的善友的人,掉舉和惡作會斷除;在行住坐臥等時談論與允許和不允許相關的適當話題,掉舉和惡作也會斷除。因此說"六法能導致掉舉和惡作的斷除"。他了知,通過這六法斷除的掉舉和惡作,掉舉將來不會再生起是通過阿羅漢道實現的,惡作將來不會再生起是通過不還道實現的。 由於對疑惑處的法的不如理作意,疑惑生起。疑惑處的法是指反覆成為疑惑原因的疑惑本身。在那裡,由於不如理作意的經常生起,疑惑生起。因此世尊說: "比丘們,存在疑惑處的法。在那裡,不如理作意的多作是 - 這是未生起的疑惑生起的食,已生起的疑惑增長廣大的食。"

5.232).

Kusalādidhammesu yonisomanasikārena panassā pahānaṃ hoti. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnappaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, adhimokkhabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā…pe… pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi vicikicchā pahīyati. Tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassāpi, vinaye ciṇṇavasībhāvassāpi, tīsu ratanesu okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāpi , saddhādhimutte vakkalittherasadise kalyāṇamitte sevantassāpi vicikicchā pahīyati. Ṭhānanissajjādīsu tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnāya vicikicchāya sotāpattimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā

Bojjhaṅgapabbe santanti paṭilābhavasena vijjamānaṃ. Asantanti appaṭilābhavasena avijjamānaṃ. Yathā ca anuppannassātiādīsu pana satisambojjhaṅgassa tāva –

『『Atthi , bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni. 5.183) – evaṃ uppādo hoti. Tattha satiyeva satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇoyeva. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato satisambojjhaṅgo uppajjati.

Apica cattāro dhammā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – satisampajaññaṃ, muṭṭhassatipuggalaparivajjanatā, upaṭṭhitassatipuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Abhikkantādīsu hi sattasu ṭhānesu satisampajaññena, bhattanikkhittakākasadise muṭṭhassatipuggale parivajjanena, tissadattattheraabhayattherasadise upaṭṭhitassatipuggale sevanena, ṭhānanisajjādīsu satisamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatāya ca satisambojjhaṅgo uppajjati. Evaṃ catūhi kāraṇehi uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Dhammavicayasambojjhaṅgassa pana –

『『Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā…pe… kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni.

但是,通過對善法等的如理作意,疑惑得以斷除。因此世尊說: "比丘們,存在善法和不善法,有過失的法和無過失的法,低劣的法和高尚的法,黑法和白法。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的疑惑不生起的非食,已生起的疑惑不增長廣大的非食。" 此外,有六法能導致疑惑的斷除 - 多聞,詢問,熟悉戒律,堅定信仰,善友誼,適當的談話。通過多聞,學習一部或...乃至...五部經典的**和意義的人,疑惑會斷除。經常詢問關於三寶的人,熟悉戒律的人,對三寶有堅定信仰的人,親近像瓦卡利長老那樣有堅定信仰的善友的人,疑惑會斷除;在行住坐臥等時談論與三寶功德相關的適當話題,疑惑也會斷除。因此說"六法能導致疑惑的斷除"。他了知,通過這六法斷除的疑惑,將來不會再生起,這是通過預流道實現的。 蓋章的解釋完畢。 覺支章的解釋 在覺支章中,"存在"是指通過獲得而存在。"不存在"是指通過未獲得而不存在。關於"如何未生起的"等,首先是念覺支 - "比丘們,存在念覺支處的法。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的念覺支生起的食,已生起的念覺支增長廣大、修習、圓滿的食。" - 這樣生起。其中,念本身就是念覺支處的法。如理作意如前所述的特徵。對那個經常生起的人,念覺支生起。 此外,有四法能導致念覺支的生起 - 正念正知,遠離忘唸的人,親近具唸的人,傾向於那個。通過在行進等七個場合中的正念正知,通過遠離像飯粒掉落時鴉飛走的忘唸的人,通過親近像提沙達塔長老和阿巴耶長老那樣具唸的人,通過在行住坐臥等時傾向於生起正念的心,念覺支生起。他了知,通過這四個原因生起的念覺支,通過阿羅漢道達到修習圓滿。 關於擇法覺支 - "比丘們,存在善法和不善法...乃至...黑法和白法。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的擇法覺支生起的食,已生起的擇法覺支增長廣大、修習、圓滿的食。"

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti.

Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paripucchakatā, vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaṭipādanā, duppaññapuggalaparivajjanā, paññavantapuggalasevanā, gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā, tadadhimuttatāti. Tattha paripucchakatāti khandhadhātuāyatanaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgajhānasamathavipassanānaṃ atthasannissitaparipucchābahulatā. Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hissa kesanakhalomāni dīghāni honti, sarīraṃ vā ussannadosañceva sedamalamakkhitañca, tadā ajjhattikaṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā pana cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiraṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Tasmā kesādichedanena uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi sarīrasallahukabhāvakaraṇena, ucchādananhāpanena ca ajjhattikavatthu visadaṃ kātabbaṃ. Sūcikammadhovanarajanaparibhaṇḍakaraṇādīhi bāhiravatthu visadaṃ kātabbaṃ. Etasmiñhi ajjhattikabāhiravatthumhi avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ; aparisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Visade pana ajjhattikabāhiravatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi visadaṃ hoti parisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Tena vuttaṃ 『『vatthuvisadakiriyā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattatī』』ti.

Indriyasamattapaṭipādanā nāma saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace hissa saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, itarāni mandāni, tato vīriyindriyaṃ paggahakiccaṃ, satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā yathā vā manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena hāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha nidassanaṃ. Sace pana vīriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha neva saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṃ. Tasmā taṃ passaddhādibhāvanāya hāpetabbaṃ. Tatrāpi soṇattheravatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesupi ekassa balavabhāve sati itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā.

Visesato panettha saddhāpaññānaṃ samādhivīriyānañca samataṃ pasaṃsanti. Balavasaddho hi mandapañño muddhappasanno hoti, avatthusmiṃ pasīdati. Balavapañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati, bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti 『cittuppādamatteneva kusalaṃ hotī』ti atidhāvitvā dānādīni puññāni akaronto niraye uppajjati. Ubhinnaṃ pana samatāya vatthusmiṃyeva pasīdati. Balavasamādhiṃ pana mandavīriyaṃ, samādhissa kosajjapakkhattā, kosajjaṃ adhibhavati. Balavavīriyaṃ mandasamādhiṃ, vīriyassa uddhaccapakkhattā, uddhaccaṃ adhibhavati. Samādhi pana vīriyena saṃyojito kosajje patituṃ na labhati. Vīriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati. Tasmā tadubhayampi samaṃ kātabbaṃ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti . Apica samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati. Evaṃ so saddahanto okappento appanaṃ pāpuṇissati.

如此生起。 此外,有七法能導致擇法覺支的生起 - 經常詢問, 使對像清晰的行為, 使感官適應的實踐, 避免愚蠢的人, 親近明智的人, 深入的智慧行為反思, 以及堅定信仰。在這裡,經常詢問是指與色、受、想、行、識的元素、感官、覺支、道、禪定、智慧的相關的有意義的詢問的多作。使對像清晰的行為是指使內外對象的清晰度。當頭發和體毛長得很長,身體有污垢和污垢時,內在的對象就會變得不清晰和不純凈。當袈裟臟、發臭,寢具不整潔時,外在的對象就會變得不清晰和不純凈。因此,通過剪髮、洗澡等使身體輕盈的行為,和用清水洗滌等使外在對像清晰的行為是必要的。在這些情況下,內在和外在對象的不清晰會使心的認識也變得不清晰和不純凈,就像不純凈的燈火所發出的光芒一樣。而在內外對像清晰的情況下,心的認識也會變得清晰,像純凈的燈火所發出的光芒一樣。因此說「使對像清晰的行為能導致擇法覺支的生起」。 使感官適應的實踐是指信等感官的適應。如果信的感官強大,而其他感官較弱,那麼就無法進行信的堅定行為、其他感官的各自行為。因此,必須通過對法的反思,或者通過正念來保持。這裡提到的瓦卡利長老的情況就是一個例子。如果勇氣的感官強大,那麼就無法進行信的堅定行為,也無法進行其他感官的各自行為。因此,必須通過安寧等的修習來保持。在這方面,所羅門長老的例子也是一個例子。如此,對於其他的情況也是如此,在一個強大的感官存在的情況下,其他感官在其各自的行為上就會顯得無能。 特別是,在這裡信和智慧的感官與禪定和勇氣的感官是相互稱讚的。強大的信使愚蠢的智慧變得堅定,安寧中會感到安慰。強大的智慧使愚蠢的信變得堅定,像藥物引起的疾病一樣,無法進行任何行為,最終導致「僅憑心的生起就能做善事」,因此急於做出善行而墮入地獄。兩者在同一對像上都能感到安慰。強大的禪定使愚蠢的勇氣,因禪定的懈怠而沉淪。強大的勇氣使愚蠢的禪定,因勇氣的掉舉而沉淪。禪定與勇氣結合在一起時,無法陷入懈怠。勇氣與禪定結合在一起時,無法陷入掉舉。因此,兩者都應保持平衡。只有在兩者平衡的情況下,心的專注才能實現。此外,強大的禪定也會影響信的存在。因此,信者應保持專注。如此,信者在反思中將達到專注。

Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati. Evañhi so appanaṃ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa paññā balavatī vaṭṭati. Evañhi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti. Ubhinnaṃ pana samatāya appanā hotiyeva. Sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṃ uddhaccapakkhikānaṃ saddhāvīriyapaññānaṃ vasena uddhaccapātato, kosajjapakkhikena ca samādhinā kosajjapātato rakkhati. Tasmā sā, loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca sabbarājakiccesu, sabbattha icchitabbā. Tenāha 『『sati ca pana sabbatthikā vuttā bhagavatā. Kiṃ kāraṇā? Cittañhi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaccupaṭṭhānā ca sati; na vinā satiyā cittassa paggahaniggaho hotī』』ti.

Duppaññapuggalaparivajjanā nāma khandhādibhede anogāḷhapaññānaṃ dummedhapuggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Paññavantapuggalasevanā nāma samapaññāsalakkhaṇapariggāhikāya udayabbayapaññāya samannāgatapuggalasevanā. Gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā nāma gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu dhammavicayasambojjhaṅgasamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatā. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Vīriyasambojjhaṅgassa –

『『Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni.

在禪定和智慧中,對於修習禪定的人來說,強大的專注力是有益的。這樣他就能達到專注。對於修習觀的人來說,強大的智慧是有益的。這樣他就能洞察特徵。兩者平衡時,專注就會實現。正念在任何情況下都應該強大。因為正念能保護心不因信、精進、智慧等而陷入掉舉,也不因禪定而陷入懈怠。因此,正念就像所有調味品中的鹽和香料,就像所有王事中的大臣,在任何情況下都是需要的。因此說:"世尊說正念在任何情況下都是需要的。為什麼?因為心以正念為依靠,正念具有保護的特性;沒有正念,心就無法被提升和抑制。" 避免愚蠢的人是指遠離那些在蘊等方面沒有深入智慧的愚蠢之人。親近明智的人是指親近那些具有平等智慧、能把握特徵、具有生滅智慧的人。深入的智慧行為反思是指對深奧的蘊等進行深入智慧的分別反思。堅定信仰是指在行住坐臥等時傾向於生起擇法覺支的心。他了知,通過這些方法生起的擇法覺支,通過阿羅漢道達到修習圓滿。 關於精進覺支 - "比丘們,存在開始的因素、放棄的因素、努力的因素。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的精進覺支生起的食,已生起的精進覺支增長廣大、修習、圓滿的食。"

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti.

Apica ekādasa dhammā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – apāyabhayapaccavekkhaṇatā, ānisaṃsadassāvitā, gamanavīthipaccavekkhaṇatā, piṇḍapātāpacāyanatā , dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā, satthumahattapaccavekkhaṇatā, jātimahattapaccavekkhaṇatā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇatā, kusītapuggalaparivajjanatā, āraddhavīriyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti.

Tattha nirayesu pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāya mahādukkhaṃ anubhavanakālepi, tiracchānayoniyaṃ jālakkhipakumīnādīhi gahitakālepi, pācanakaṇṭakādippahārāvitunnassa pana sakaṭavahanādikālepi, pettivisaye anekānipi vassasahassāni ekaṃ buddhantarampi khuppipāsāhi āturībhūtakālepi, kālakañjikaasuresu saṭṭhihatthaasītihatthappamāṇena aṭṭhicammamatteneva attabhāvena vātātapādidukkhānubhavanakālepi na sakkā vīriyasambojjhaṅgaṃ uppādetuṃ. 『Ayameva te, bhikkhu, kālo vīriyakaraṇāyā』ti evaṃ apāyabhayaṃ paccavekkhantassāpi vīriyasambojjhaṅgo uppajjati. 『Na sakkā kusītena nava lokuttaradhammā laddhuṃ; āraddhavīriyeneva sakkā; ayamānisaṃso vīriyassā』ti evaṃ ānisaṃsadassāvinopi uppajjati. 『Sabbabuddhapaccekabuddhamahāsāvakeheva te gatamaggo gantabbo; so ca na sakkā kusītena gantu』nti evaṃ gamanavīthiṃ paccavekkhantassāpi uppajjati. 『Ye taṃ piṇḍapātādīhi upaṭṭhahanti, ime te manussā neva ñātakā, na dāsakammakarā, nāpi taṃ nissāya 『jīvissāmā』ti te paṇītāni piṇḍapātādīni denti; atha kho attano kārānaṃ mahapphalataṃ paccāsiṃsamānā denti. Satthārāpi 『ayaṃ ime paccaye paribhuñjitvā kāyadaḷhībahulo sukhaṃ viharissatī』ti na evañca sampassatā tuyhaṃ paccayā anuññatā; atha kho 『ayaṃ ime paribhuñjamāno samaṇadhammaṃ katvā vaṭṭadukkhato muccissatī』ti te paccayā anuññātā. So dāni tvaṃ kusīto viharanto na taṃ piṇḍapātaṃ apacāyissasi. Āraddhavīriyasseva hi piṇḍapātāpacāyanaṃ nāma hotī』ti evaṃ piṇḍapātāpacāyanaṃ paccavekkhantassāpi uppajjati, mahāmittattherassa viya.

Thero kira kassakaleṇe nāma paṭivasati. Tassa ca gocaragāme ekā mahāupāsikā theraṃ puttaṃ katvā paṭijaggati. Sā ekadivasaṃ araññaṃ gacchantī dhītaraṃ āha – 『『amma, asukasmiṃ ṭhāne purāṇataṇḍulā, asukasmiṃ khīraṃ, asukasmiṃ sappi, asukasmiṃ phāṇitaṃ. Tava bhātikassa ayyamittassa āgatakāle bhattaṃ pacitvā khīrasappiphāṇitehi saddhiṃ dehi , tvañca bhuñjeyyāsī』』ti. 『『Tvaṃ pana kiṃ bhuñjissasi, ammā』』ti? 『『Ahaṃ pana hiyyo pakkaṃ pārivāsikabhattaṃ kañjiyena bhuttamhī』』ti. 『『Divā kiṃ bhuñjissasi, ammā』』ti? 『『Sākapaṇṇaṃ pakkhipitvā kaṇataṇḍulehi ambilayāguṃ pacitvā ṭhapehi, ammā』』ti.

如此生起。 此外,有十一法能導致精進覺支的生起 - 反思惡道的危險,看到利益,反思行進的道路,尊重食物,反思遺產的偉大,反思導師的偉大,反思出身的偉大,反思同修的偉大,避免懶惰的人,親近精進的人,以及堅定信仰。 其中,從地獄中五種束縛的懲罰開始,經歷巨大的痛苦時;在畜生道中被網、陷阱等捕獲時;被鞭打、刺戳等折磨時拉車等;在餓鬼道中數千年甚至一個佛陀時期受飢渴折磨時;在黑暗的阿修羅中以六十或八十肘高只有骨頭和皮的身體經歷風吹日曬等痛苦時,都無法生起精進覺支。"比丘,現在正是你精進的時候",如此反思惡道的危險時,精進覺支就會生起。"懶惰的人無法獲得九種出世間法;只有精進的人才能獲得;這就是精進的利益",如此看到利益時也會生起。"所有佛陀、辟支佛、大弟子走過的道路你也必須走;懶惰的人是無法走的",如此反思行進的道路時也會生起。"那些供養你食物等的人不是你的親戚,不是你的奴僕,也不是依靠你而活;他們是希望自己的行為能帶來巨大的果報而供養你。導師允許你使用這些資具不是因為'這個人使用這些資具後身體會強壯快樂地生活',而是因為'這個人使用這些資具後會修行沙門法,從輪迴的痛苦中解脫'。現在你懶惰地生活就不會尊重這些食物。只有精進的人才能尊重食物",如此反思尊重食物時也會生起,就像大密多長老一樣。 據說,長老住在一個叫做農夫洞的地方。在他的托缽村莊里有一位大女居士把長老當兒子照顧。有一天她要去森林,對女兒說:"女兒,在某處有陳米,某處有牛奶,某處有酥油,某處有蜜糖。當你哥哥密多尊者來的時候,煮飯並加上牛奶、酥油和蜜糖給他,你也吃。""那你吃什麼,媽媽?""我昨天吃了剩飯和米湯。""白天你吃什麼,媽媽?""女兒,你放些蔬菜葉子,用糠米煮成酸粥放著。"

Thero cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharantova taṃ saddaṃ sutvā attānaṃ ovadi – 『mahāupāsikā kira kañjiyena pārivāsikabhattaṃ bhuñji; divāpi kaṇapaṇṇambilayāguṃ bhuñjissati; tuyhaṃ atthāya pana purāṇataṇḍulādīni ācikkhati. Taṃ nissāya kho panesā neva khettaṃ, na vatthuṃ, na bhattaṃ, na vatthaṃ paccāsīsati; tisso pana sampattiyo patthayamānā deti. Tvaṃ etissā tā sampattiyo dātuṃ sakkhissasi, na sakkhissasīti? Ayaṃ kho pana piṇḍapāto tayā sarāgena sadosena samohena na sakkā bhuñjitu』nti pattaṃ thavikāya pakkhipitvā gaṇṭhikaṃ muñcitvā nivattitvā kassakaleṇameva gantvā pattaṃ heṭṭhāmañce cīvaraṃ cīvaravaṃse ṭhapetvā 『arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī』ti vīriyaṃ adhiṭṭhahitvā nisīdi. Dīgharattaṃ appamatto hutvā nivutthabhikkhu vipassanaṃ vaḍḍhetvā purebhattameva arahattaṃ patvā vikasamānamiva padumaṃ mahākhīṇāsavo sitaṃ karontova nisīdi. Leṇadvāre rukkhamhi adhivatthā devatā –

『『Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisā』』ti.

Udānaṃ udānetvā – 『bhante, piṇḍāya paviṭṭhānaṃ tumhādisānaṃ arahantānaṃ bhikkhaṃ datvā mahallakitthiyo dukkhā muccissantī』ti āha.

Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā kālaṃ olokento 『pātoyevā』ti ñatvā pattacīvaramādāya gāmaṃ pāvisi. Dārikāpi bhattaṃ sampādetvā 『idāni me bhātā āgamissati, idāni me bhātā āgamissatīti dvāraṃ vivaritvā olokayamānā nisīdi. Sā, there gharadvāraṃ sampatte, pattaṃ gahetvā sappiphāṇitayojitassa khīrapiṇḍapātassa pūretvā hatthe ṭhapesi. Thero 『sukhaṃ hotū』ti anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sāpi taṃ olokayamānā aṭṭhāsi.

Therassa hi tadā ativiya parisuddho chavivaṇṇo ahosi, vippasannāni indriyāni, mukhaṃ bandhanā muttatālapakkaṃ viya ativiya virocittha. Mahāupāsikā araññā āgantvā – 『『kiṃ, amma, bhātiko te āgato』』ti pucchi. Sā sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Upāsikā 『ajja me puttassa pabbajitakiccaṃ matthakaṃ patta』nti ñatvā 『『abhiramati te, amma, bhātā buddhasāsane, na ukkaṇṭhatī』』ti āha.

Mahantaṃ kho panetaṃ satthu dāyajjaṃ yadidaṃ satta ariyadhanāni nāma. Taṃ na sakkā kusītena gahetuṃ. Yathā hi vippaṭipannaṃ puttaṃ mātāpitaro 『ayaṃ amhākaṃ aputto』ti paribāhiraṃ karonti; so tesaṃ accayena dāyajjaṃ na labhati; evaṃ kusītopi idaṃ ariyadhanadāyajjaṃ na labhati, āraddhavīriyova labhatīti dāyajjamahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. 『Mahā kho pana te satthā. Satthuno hi te mātukucchismiṃ paṭisandhigaṇhanakālepi abhinikkhamanepi abhisambodhiyampi dhammacakkapavattanayamakapāṭihāriyadevorohanaāyusaṅkhāravossajjanesupi parinibbānakālepi dasasahassilokadhātu kampittha. Yuttaṃ nu te evarūpassa satthuno sāsane pabbajitvā kusītena bhavitu』nti evaṃ satthumahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

長老穿好袈裟,正準備取托缽時,聽到這個聲音,勸誡自己:「大居士似乎用米湯吃了剩飯;白天也會吃蔬菜葉子;但她爲了我而提到這些舊米等。依靠她,田地、財物、食物、衣服都不會得到;然而她卻渴望三種福報。你能給她這些福報嗎?可這托缽食物,因你貪心、愚癡、無知而無法享用。」於是,他將托缽放入堅固的地方,解開束帶,轉身回到農夫洞,放下托缽和袈裟,心中立志:「未得阿羅漢果,我不離開。」他長時間保持警覺,專注于觀察,最終在早飯時獲得了阿羅漢果,如盛開的蓮花般綻放。 在洞口的樹上,有天神在守護,吟唱道: 「向你致敬,勇士中的勇士,向你致敬,最優秀的人; 因你已斷盡煩惱,真是值得敬仰的。」 他發出感慨:「尊者,托缽乞食的人,像你這樣的阿羅漢,給年長的女人施捨,她們將會解脫痛苦。」 長老起身,打開門,察看時間,意識到是早晨,便拿起托缽進入村莊。小女孩也準備了飯,心想:「我哥哥現在就要來了,現在我哥哥就要來了。」於是她打開門,坐在那兒等待。當長老到達家門口時,她拿起托缽,裝滿了牛奶和蜜糖,放在手中。長老祝願她:「愿你幸福。」然後離開。她則站在那兒目送他。 那時,長老的容顏非常清凈,五官端正,面容如同無瑕的明珠般光彩照人。大居士來到森林,問道:「媽媽,你的哥哥來了嗎?」她將所有事情的經過告訴了她。居士知曉今天她的兒子要出家,便說:「你哥哥在佛法中得到了樂趣,不會煩惱。」 這確實是師父的遺產,即所謂的七種高貴的財富。懶惰的人無法獲得。就像父母對失去的孩子感到悲傷一樣;他因此而不能繼承遺產;同樣,懶惰的人也不能獲得這高貴的財富,只有精進的人才能獲得。這就是反思遺產偉大的道理。「你的師父是偉大的。在師父的母胎中,成佛時、出家時、證悟時、轉法輪時、降神時、放棄生命時,十萬世界都在震動。難道你能在這樣偉大的師父的教義下,懶惰地生活嗎?」如此反思師父的偉大時,也會生起。

『Jātiyāpi tvaṃ idāni na lāmakajātikosi; asambhinnāya mahāsammatapaveṇiyā āgate okkākarājavaṃse jāto; sirisuddhodanamahārājassa ca mahāmāyādeviyā ca nattā; rāhulabhaddassa kaniṭṭho. Tayā nāma evarūpena jinaputtena hutvā na yuttaṃ kusītena viharitu』nti evaṃ jātimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. 『Sāriputtamoggallānā ceva asītimahāsāvakā ca vīriyeneva lokuttaradhammaṃ paṭivijjhiṃsu. Tvaṃ etesaṃ sabrahmacārīnaṃ maggaṃ paṭipajjasi, nappaṭipajjasī』ti evaṃ sabrahmacārimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

Kucchiṃ pūretvā ṭhitaajagarasadise vissaṭṭhakāyikacetasikavīriye kusītapuggale parivajjentassāpi āraddhavīriye pahitatte puggale sevantassāpi ṭhānanisajjādīsu viriyuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Pītisambojjhaṅgassa –

『『Atthi , bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni. 5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha pītiyeva pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma. Tassā uppādakamanasikāro yonisomanasikāro nāma.

Apica ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – buddhānussati, dhammasaṅghasīlacāgadevatānussati, upasamānussati, lūkhapuggalaparivajjanatā, siniddhapuggalasevanatā, pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti.

Buddhaguṇe anussarantassāpi hi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjati; dhammasaṅghaguṇe anussarantassāpi, dīgharattaṃ akkhaṇḍaṃ katvā rakkhitaṃ catupārisuddhisīlaṃ paccavekkhantassāpi, gihino dasasīlaṃ pañcasīlaṃ paccavekkhantassāpi, dubbhikkhabhayādīsu paṇītaṃ bhojanaṃ sabrahmacārīnaṃ datvā 『evaṃ nāma adamhā』ti cāgaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi evarūpe kāle sīlavantānaṃ dinnadānaṃ paccavekkhantassāpi, yehi guṇehi samannāgatā devatā devattaṃ pattā tathārūpānaṃ guṇānaṃ attani atthitaṃ paccavekkhantassāpi, samāpattiyā vikkhambhite kilese saṭṭhipi sattatipi vassāni na samudācarantīti paccavekkhantassāpi, cetiyadassanabodhidassanatheradassanesu asakkaccakiriyāya saṃsūcitalūkhabhāve buddhādīsu pasādasinehābhāvena gadrabhapiṭṭhe rajasadise lūkhapuggale parivajjentassāpi, buddhādīsu pasādabahule muducitte siniddhapuggale sevantassāpi, ratanattayaguṇaparidīpake pasādanīyasuttante paccavekkhantassāpi, ṭhānanisajjādīsu pītiuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Passaddhisambojjhaṅgassa –

『『Atthi , bhikkhave, kāyapassaddhi cittapassaddhi. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni.

「你現在並非低賤的種族;你是以無缺陷的偉大法王的家族出生;是悉達多大王和摩耶女的兒子;是拉胡拉的弟弟。你以這樣的身份作為佛陀的兒子,不應懶惰地生活。」如此反思出身的偉大時也會生起。「舍利弗、目犍連和八十位大弟子都是通過精進而證得出世間法。你正在走向他們的道路,而不是停滯不前。」如此反思同修的偉大時也會生起。 充滿母腹時,像大蛇般的身體中充滿了精神力量,遠離懶惰的人,親近精進的人,因而在位置、安住等方面生起精進的力量。這樣生起的正是通過阿羅漢道的修習而圓滿。 關於喜悅覺支 - 「比丘們,存在喜悅覺支的法。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的喜悅覺支生起的食,已生起的喜悅覺支增長廣大、修習、圓滿的食。」 因此,喜悅覺支生起。這裡的喜悅覺支的法是指喜悅的生起。它的生起的如理作意是指如理作意的生起。 此外,有十一法能導致喜悅覺支的生起 - 追憶佛陀、追憶法、追憶僧、追憶慈悲、避免懶惰的人、親近精進的人、反思美好的教義、堅定信仰。 追憶佛陀的功德時,整個身體都會因而顫動,喜悅覺支便生起;追憶法和僧的功德時,長久以來的清凈四種戒律被觀察時,家庭人觀察十種戒律和五種戒律時,因饑荒等原因給予同修上好的食物時,反思「這樣是對的」,家庭人也在這種時刻觀察給予有德者的施捨,因而擁有這些功德的天神能獲得這種福報,反思這些功德的存在時,因修行的境界消除煩惱,即使六十年、七十年也不會被煩惱所困擾,反思這些時也會生起,因而在聖地、菩提樹、長老的教導等方面,因無法精進而被懶惰的人所避開,因而在佛陀等的教導中,因喜悅而親近懶惰的人,因而反思寶貴的經文時也會生起,爲了生起喜悅而在位置、安住等方面生起精進的力量。這樣生起的正是通過阿羅漢道的修習而圓滿。 關於安寧覺支 - 「比丘們,存在身體的安寧和心靈的安寧。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的安寧覺支生起的食,已生起的安寧覺支增長廣大、修習、圓滿的食。」

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Apica satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paṇītabhojanasevanatā, utusukhasevanatā , iriyāpathasukhasevanatā, majjhattapayogatā, sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā, passaddhikāyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Paṇītañhi siniddhaṃ sappāyabhojanaṃ bhuñjantassāpi, sītuṇhesu utūsu ṭhānādīsu ca iriyāpathesu sappāyaṃ utuñca iriyāpathañca sevantassāpi passaddhi uppajjati. Yo pana mahāpurisajātiko sabbautuiriyāpathakkhamova hoti, na taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yassa sabhāgavisabhāgatā atthi, tasseva visabhāge utuiriyāpathe vajjetvā sabhāge sevantassāpi uppajjati. Majjhattapayogo vuccati attano ca parassa ca kammassakatapaccavekkhaṇā; iminā majjhattapayogena uppajjati. Yo leḍḍudaṇḍādīhi paraṃ viheṭhayamānova vicarati, evarūpaṃ sāraddhakāyaṃ puggalaṃ parivajjentassāpi, saṃyatapādapāṇiṃ passaddhakāyaṃ puggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu passaddhiuppādanatthāya ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Samādhisambojjhaṅgassa –

『『Atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni.

如此生起。此外,有七法能導致安寧覺支的生起 - 精緻食物的享用、舒適氣候的享用、適宜的行走方式、適度的行為、遠離懶惰的人、親近安寧的人,以及堅定信仰。因享用精緻的、溫熱的食物時,舒適的氣候和行走方式也會帶來安寧。若是偉人,他在所有行走方式中都能自在,正是指他。若有善惡之分,善的行走方式在不善的行走方式中被避免,安寧也會生起。適度的行為是指對自己和他人所做的行為的反思;通過這種適度的行為而生起。若是被棍棒等折磨的人,遠離這樣的身體,親近安寧的人時,爲了在位置、安住等方面生起安寧的力量,也會生起。這樣生起的正是通過阿羅漢道的修習而圓滿。 關於定的覺支 - 「比丘們,存在安靜的標誌和不動的標誌。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的定的覺支生起的食,已生起的定的覺支增長廣大、修習、圓滿的食。」

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha samathova samathanimittaṃ, avikkhepaṭṭhena ca abyagganimittanti.

Apica ekādasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – vatthuvisadakiriyatā , indriyasamattapaṭipādanatā, nimittakusalatā, samaye cittassa paggaṇhanatā, samaye cittassa niggahaṇanatā, samaye sampahaṃsanatā, samaye ajjhupekkhaṇatā, asamāhitapuggalaparivajjanatā, samāhitapuggalasevanatā, jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti. Tattha vatthuvisadakiriyatā ca indriyasamattapaṭipādanatā ca vuttanayeneva veditabbā.

Nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā. Samaye cittassa paggahaṇanatāti yasmiṃ samaye atisithilavīriyatādīhi līnaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa paggaṇhanaṃ. Samaye cittassa niggahaṇanatāti yasmiṃ samaye accāraddhavīriyatādīhi uddhaṭaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa niggaṇhanaṃ. Samaye sampahaṃsanatāti yasmiṃ samaye cittaṃ paññāpayogamandatāya vā upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ hoti, tasmiṃ samaye aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti. Aṭṭha saṃvegavatthūni nāma jātijarābyādhimaraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhanti. Ratanattayaguṇānussaraṇena ca pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati samaye sampahaṃsanatāti.

Samaye ajjhupekkhanatā nāma yasmiṃ samaye sammāpaṭipattiṃ āgamma alīnaṃ anuddhaṭaṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti, tadāyaṃ paggahaniggahasampahaṃsanesu na byāpāraṃ āpajjati sārathī viya samappavattesu assesu. Ayaṃ vuccati samaye ajjhupekkhanatāti. Asamāhitapuggalaparivajjanatā nāma upacāraṃ vā appanaṃ vā appattānaṃ vikkhittacittānaṃ puggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Samāhitapuggalasevanatā nāma upacārena vā appanāya vā samāhitacittānaṃ sevanā bhajanā payirupāsanā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu samādhiuppādanatthaṃyeva ninnapoṇapabbhāracittatā. Evañhi paṭipajjato esa uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Upekkhāsambojjhaṅgassa –

『『Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni.

如此生起。這裡的安靜就是安靜的標誌,不動的意思就是不動的標誌。 此外,有十一法能導致定的覺支的生起 - 使對像清晰的行為、使感官適應的實踐、善於把握相、適時提升心、適時抑制心、適時鼓舞、適時觀察、避免不專注的人、親近專注的人、反思禪定和解脫、堅定信仰。其中,使對像清晰的行為和使感官適應的實踐應如前所述理解。 善於把握相是指善於把握禪修對象的相。適時提升心是指當心因精進不足等而低沉時,通過生起擇法、精進、喜悅等覺支來提升它。適時抑制心是指當心因精進過度等而浮躁時,通過生起輕安、定、舍等覺支來抑制它。適時鼓舞是指當心因缺乏智慧或未獲得安寧的快樂而無味時,通過反思八種警惕事來激勵它。八種警惕事是指生、老、病、死四種,第五是惡道之苦,過去輪迴的苦,未來輪迴的苦,現在尋食的苦。通過憶念三寶的功德來生起信心。這就是所謂的適時鼓舞。 適時觀察是指當心因正確修行而不低沉、不浮躁、有味道、專注于所緣、走在安靜的道路上時,這時就不需要提升、抑制或鼓舞,就像駕車者對平穩行駛的馬一樣。這就是所謂的適時觀察。避免不專注的人是指遠離那些未達到近行定或安止定、心散亂的人。親近專注的人是指親近、結交、拜訪那些達到近行定或安止定的人。堅定信仰是指在行住坐臥等時傾向於生起定的心。這樣修行時,定就會生起。這樣生起的正是通過阿羅漢道的修習而圓滿。 關於舍覺支 - "比丘們,存在舍覺支的法。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的舍覺支生起的食,已生起的舍覺支增長廣大、修習、圓滿的食。"

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha upekkhāva upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma. Apica pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – sattamajjhattatā, saṅkhāramajjhattatā, sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā, sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti.

Tattha dvīhākārehi sattamajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – 『tvaṃ attano kammena āgantvā attanova kammena gamissasi. Esopi attano kammena āgantvā attanova kammena gamissati. Tvaṃ kaṃ kelāyasī』ti evaṃ kammassakatapaccavekkhaṇena ca 『paramatthato sattoyeva natthi. So tvaṃ kaṃ kelāyasī』ti evaṃ nissattapaccavekkhaṇena ca. Dvīhevākārehi saṅkhāramajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – 『idaṃ cīvaraṃ anupubbena vaṇṇavikārañceva jiṇṇabhāvañca upagantvā pādapuñchanacoḷakaṃ hutvā yaṭṭhikoṭiyā chaḍḍanīyaṃ bhavissati. Sace panassa sāmiko bhaveyya, nāssa evaṃ vinassituṃ dadeyyā』ti evaṃ assāmikabhāvapaccavekkhaṇena ca. 『Anaddhaniyaṃ idaṃ tāvakālika』nti evaṃ tāvakālikabhāvapaccavekkhaṇena ca. Yathā ca cīvare, evaṃ pattādīsupi yojanā kātabbā.

Sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatāti ettha yo puggalo gihī vā attano puttadhītādike, pabbajito vā attano antevāsikasamānupajjhāyakādike mamāyati, sahattheneva nesaṃ kesacchedanasūcikammacīvaradhovanarajanapattapacanādīni karoti, muhuttampi apassanto 『asuko sāmaṇero kuhiṃ? Asuko daharo kuhi』nti? Bhantamigo viya ito cito ca āloketi; aññena kesacchedanādīnaṃ atthāya 『muhuttaṃ tāva asukaṃ pesethā』ti yāciyamānopi 『amhepi taṃ attano kammaṃ na kārema, tumhe naṃ gahetvā kilamessathā』ti na deti – ayaṃ sattakelāyano nāma.

Yo pana cīvarapattathālakakattarayaṭṭhiādīni mamāyati, aññassa hatthena parāmasitumpi na deti, tāvakālikaṃ yācitopi 『mayampi imaṃ mamāyantā na paribhuñjāma, tumhākaṃ kiṃ dassāmā』ti vadati – ayaṃ saṅkhārakelāyano nāma. Yo pana tesu dvīsupi vatthūsu majjhatto udāsīno – ayaṃ sattasaṅkhāramajjhatto nāma. Iti ayaṃ upekkhāsambojjhaṅgo evarūpe sattasaṅkhārakelāyanapuggale ārakā parivajjentassāpi, sattasaṅkhāramajjhattapuggale sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu taduppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā.

如此生起。這裡的舍就是舍覺支的法。此外,有五法能導致舍覺支的生起 - 對眾生保持中立、對諸行保持中立、遠離寵愛眾生和諸行的人、親近對眾生和諸行保持中立的人,以及堅定信仰。 其中,通過兩種方式生起對眾生的中立 - "你因自己的業而來,也將因自己的業而去。他也是因自己的業而來,將因自己的業而去。你寵愛誰呢?"如此反思業的所有權;以及"從究竟意義上說,根本沒有眾生。你寵愛誰呢?"如此反思無我。同樣通過兩種方式生起對諸行的中立 - "這件袈裟逐漸變色、破舊,最終成為擦腳布,被扔在路邊。如果它有主人,就不會讓它這樣毀壞。"如此反思無主性;以及"這是無常的,是暫時的。"如此反思暫時性。如對袈裟,對缽等也應如此類推。 遠離寵愛眾生和諸行的人是指:在家人對自己的兒女等,出家人對自己的弟子、同修等產生執著,親自為他們剪髮、縫衣、洗衣、染衣、煮飯等,片刻見不到就問"某沙彌在哪裡?某年輕人在哪裡?",像受驚的鹿一樣東張西望;即使有人請求"請讓某人暫時幫忙剪髮等",也會說"我們自己都沒時間做這些事,你們帶走他會讓他疲勞的"而不允許 - 這就是寵愛眾生的人。 而對袈裟、缽、碗、枴杖等產生執著,不讓別人碰,即使暫時借用也會說"我們自己都捨不得用,怎麼能給你們呢?" - 這就是寵愛諸行的人。對這兩種事物保持中立、無關心的人就是對眾生和諸行保持中立的人。因此,這個舍覺支會在遠離這樣寵愛眾生和諸行的人時生起,在親近對眾生和諸行保持中立的人時生起,在行住坐臥等時爲了生起舍而傾心時生起。這樣生起的正是通過阿羅漢道的修習而圓滿。其餘的在各處都是淺顯的意思。 覺支品註釋完畢。

Imesupi dvīsu pabbesu suddhavipassanāva kathitā. Iti ime cattāro satipaṭṭhānā pubbabhāge nānācittesu labbhanti. Aññeneva hi cittena kāyaṃ pariggaṇhāti, aññena vedanaṃ, aññena cittaṃ, aññena dhamme pariggaṇhāti; lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhanti. Ādito hi kāyaṃ pariggaṇhitvā āgatassa vipassanāsampayuttā sati kāyānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo kāyānupassī nāma. Vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyamaggaṃ pattassa maggakkhaṇe maggasampayuttā sati kāyanupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo kāyānupassī nāma. Vedanaṃ pariggaṇhitvā…. Cittaṃ pariggaṇhitvā…. Dhamme pariggaṇhitvā āgatassa vipassanāsampayuttā sati dhammānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo dhammānupassī nāma. Vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyamaggaṃ pattassa maggakkhaṇe maggasampayuttā sati dhammānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo dhammānupassī nāma. Evaṃ tāva desanā puggale tiṭṭhati. Kāye pana 『subha』nti vipallāsappahānā kāyapariggāhikā sati maggena samijjhatīti kāyānupassanā nāma. Vedanāya 『sukha』nti vipallāsappahānā vedanāpariggāhikā sati maggena samijjhatīti vedanānupassanā nāma. Citte 『nicca』nti vipallāsappahānā cittapariggāhikā sati maggena samijjhatīti cittānupassanā nāma. Dhammesu 『attā』ti vipallāsappahānā dhammapariggāhikā sati maggena samijjhatīti dhammānupassanā nāma. Iti ekāva maggasampayuttā sati catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labhati. Tena vuttaṃ – 『lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhantī』ti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye lokuttarasatipaṭṭhānavasena desanāya āraddhattā yathā kāyādiārammaṇesu lokiyasatipaṭṭhānesu tanti ṭhapitā, evaṃ aṭṭhapetvā sabbānipi kāyānupassādīni satipaṭṭhānāni dhammasaṅgaṇiyaṃ (dha. sa. 355 ādayo) vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhāni.

Tattha nayabhedo veditabbo. Kathaṃ? Kāyānupassanāya tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitaṃ, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu ṭhānesu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catuguṇitāni aṭṭha. Iti suddhikāni dve sādhipatīni aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Tathā vedanānupassanādīsu suddhikasatipaṭṭhāne cāti sotāpattimagge pañca nayasahassāni. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti kusale vīsati nayasahassāni; suññatāpaṇihitānimittādibhedesu pana tato tiguṇe vipāke saṭṭhi nayasahassānīti. Evameva sakiccasādhakānañceva saṃsiddhikakiccānañca kusalavipākasatipaṭṭhānānaṃ niddesavasena duvidho kāyānupassanādivasena ca suddhikavasena ca kusale pañcannaṃ vipāke pañcannanti dasannaṃ niddesavārānaṃ vasena dasappabhedo asītinayasahassapatimaṇḍito abhidhammabhājanīyaniddeso.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

這些在兩個方面中,清凈的觀照已被闡述。因此,這四個正念建立在不同的心態上。因為不同的心態會以不同的方式把握身體、感受、心和法;而在超凡的道的瞬間,則只有一個心態。最初把握身體的正念,稱為身體的正念,因與觀察的覺知相應而生。因這種正念而具足的修行者稱為身體的正念者。通過觀察而生起的正念,達到聖道時的道的正念,稱為身體的正念,因這種正念而具足的修行者稱為身體的正念者。把握感受……把握心……把握法的正念,因與觀察的覺知相應而生,稱為法的正念。因這種正念而具足的修行者稱為法的正念者。通過觀察而生起的正念,達到聖道時的道的正念,稱為法的正念,因這種正念而具足的修行者稱為法的正念者。如此,教導在修行者身上存在。對於身體而言,因放棄「美」的誤解而生起的身體的正念,因與道相應而生。對於感受而言,因放棄「快樂」的誤解而生起的感受的正念,因與道相應而生。對於心而言,因放棄「常」的誤解而生起的心的正念,因與道相應而生。對於法而言,因放棄「我」的誤解而生起的法的正念,因與道相應而生。因此,因與道相應的正念,作為四個功具的基礎,獲得四個名稱。因此說:「在超凡的道的瞬間,只有一個心態。」 經典的闡述。 阿毗達摩的闡述 在阿毗達摩的闡述中,關於超凡的正念建立的教導,正如在身體等的對象上建立世俗的正念一樣,排除這些后,所有的身體正念等正念都在法的集合中(阿毗達摩集 355等)被闡明。 在這裡應理解教義的分歧。如何呢?在身體的正念中,至於入道的禪定,有清凈的修行、清凈的空性、空性的修行、清凈的無所執著、無所執著的修行等,在這五個方面中,依照二二的四重五重的教義,有十種教義。如此在其他方面也是如此,因此在二十個入道的方面中有二百種教義。這些教義由四種主導而成,四種特質,故而所有的教義有一千種。如此在感受的正念等的清凈正念中,至於入道有五千種教義。正如在入道中一樣,其他的道中也有二萬種教義;而在空性、無所執著等的種類中,則有六十種教義。如此在修行者和成就的修行中,因善的果報的正念而有清凈的五種果報,故而在十種闡述中有十種差異,圍繞著八十種教義的阿毗達摩的闡述。 問答的闡述

  1. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva satipaṭṭhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipi etāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattanato appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni; sahajātahetuvasena pana maggahetukāni; vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhakāya maggabhāvanāya navattabbāni maggādhipatīnīti phalakālepi navattabbāneva; atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi navattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāneva satipaṭṭhānāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā satipaṭṭhānā kathitā; abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ satipaṭṭhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvā bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Satipaṭṭhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Sammappadhānavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare sammappadhānavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti sammappadhānaparicchedaṃ dīpeti. Sammappadhānāti kāraṇappadhānā upāyappadhānā yonisopadhānā. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane paṭipannako bhikkhu. Anuppannānanti anibbattānaṃ. Pāpakānanti lāmakānaṃ. Akusalānaṃ dhammānanti akosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Anuppādāyāti na uppādanatthāya. Chandaṃ janetīti kattukamyatāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ janeti uppādeti. Vāyamatīti payogaṃ parakkamaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti kāyikacetasikaṃ vīriyaṃ karoti. Cittaṃ paggaṇhātīti teneva sahajātavīriyena cittaṃ ukkhipati. Padahatīti padhānavīriyaṃ karoti. Paṭipāṭiyā panetāni cattāripi padāni āsevanābhāvanābahulīkammasātaccakiriyāhi yojetabbāni.

Uppannānaṃ pāpakānanti anuppannanti avattabbataṃ āpannānaṃ pāpadhammānaṃ. Pahānāyāti pajahanatthāya. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānanti anibbattānaṃ kosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Uppādāyāti uppādanatthāya. Uppannānanti nibbattānaṃ. Ṭhitiyāti ṭhitatthāya. Asammosāyāti anassanatthaṃ. Bhiyyobhāvāyāti punappunaṃ bhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Bhāvanāyāti vaḍḍhiyā. Pāripūriyāti paripūraṇatthāya. Ayaṃ tāva catunnaṃ sammappadhānānaṃ uddesavāravasena ekapadiko atthuddhāro.

在問答中,應根據經文理解正念建立的善等性質。在所緣三法中,所有這些都是無量所緣,因為它們以無量的涅槃為所緣而生起,而不是以道為所緣;但由於俱生因的緣故,它們是道因;以精進或慧為主導時修習道時,它們是道增上;以欲或心為主導修習道時,不能說它們是道增上;在果時也不能說它們是道增上;在過去等中也不能說它們是一所緣;但由於涅槃是外法,所以它們是外所緣。如此在這問答中,只說明瞭出世間的正念建立。正等覺者在經分別中已說明了世間和出世間混合的正念建立;而在阿毗達摩分別和問答中只說明瞭出世間的。如此,這正念建立分別也是以三輪轉方式解說的。 《破除愚癡》《分別論注》 正念建立分別註釋完畢。 正勤分別 經分別註釋 現在,在其後的正勤分別中,"四"是數量的限定。這表明正勤的數量不多不少。正勤是指原因的精進、方法的精進、如理的精進。"在此,比丘"是指在這教法中修行的比丘。"未生起的"是指未產生的。"惡的"是指低劣的。"不善法"是指由無智慧產生的法。"爲了不生起"是爲了不產生。"生起欲"是指生起、產生被稱為欲做的善欲。"精進"是指作出努力、奮鬥。"發起精進"是指作出身心的精進。"提起心"是指以那俱生的精進提升心。"勤奮"是指作出勤奮的精進。依次,這四個詞應與修習、培養、多作、持續實踐相結合。 "已生起的惡"是指已達到不能說未生起的惡法。"爲了斷除"是爲了捨棄。"未生起的善法"是指未產生的由智慧產生的法。"爲了生起"是爲了產生。"已生起的"是指已產生的。"爲了住立"是爲了安住。"爲了不忘失"是爲了不消失。"爲了增長"是爲了反覆生起。"爲了廣大"是爲了廣泛。"爲了修習"是爲了增長。"爲了圓滿"是爲了完全圓滿。這是四正勤的簡要義理解釋。

  1. Idāni paṭipāṭiyā tāni padāni bhājetvā dassetuṃ kathañca bhikkhu anuppannānantiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha yaṃ heṭṭhā dhammasaṅgahe āgatasadisaṃ, taṃ tassa vaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Yaṃ pana tasmiṃ anāgataṃ, tattha chandaniddese tāva yo chandoti yo chandaniyavasena chando. Chandikatāti chandikabhāvo, chandakaraṇākāro vā. Kattukamyatāti kattukāmatā. Kusaloti cheko. Dhammacchandoti sabhāvacchando. Ayañhi chando nāma taṇhāchando, diṭṭhichando, vīriyachando, dhammacchandoti bahuvidho nānappakārako. Tesu dhammacchandoti imasmiṃ ṭhāne kattukamyatākusaladhammacchando adhippeto.

Imaṃ chandaṃ janetīti chandaṃ kurumānova chandaṃ janeti nāma. Sañjanetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Uṭṭhapetīti chandaṃ kurumānova taṃ uṭṭhapeti nāma. Samuṭṭhapetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Nibbattetīti chandaṃ kurumānova taṃ nibbatteti nāma. Abhinibbattetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Apica chandaṃ karontova chandaṃ janeti nāma. Tameva satataṃ karonto sañjaneti nāma. Kenacideva antarāyena patitaṃ puna ukkhipanto uṭṭhapeti nāma. Pabandhaṭṭhitiṃ pāpento samuṭṭhapeti nāma. Taṃ pākaṭaṃ karonto nibbatteti nāma. Anosakkanatāya alīnavuttitāya anolīnavuttitāya abhimukhabhāvena nibbattento abhinibbatteti nāma.

  1. Vīriyaniddese vīriyaṃ karontova vīriyaṃ ārabhati nāma. Dutiyapadaṃ upasaggena vaḍḍhitaṃ. Vīriyaṃ karontoyeva ca āsevati bhāveti nāma. Punappunaṃ karonto vahulīkaroti. Āditova karonto ārabhati. Punappunaṃ karonto samārabhati. Bhāvanāvasena bhajanto āsevati. Vaḍḍhento bhāveti. Sabbakiccesu tadeva bahulīkaronto bahulīkarotīti veditabbo.

  2. Cittapaggahaniddese vīriyapaggahena yojento cittaṃ paggaṇhāti, ukkhipatīti attho. Punappunaṃ paggaṇhanto sampaggaṇhāti. Evaṃ sampaggahitaṃ yathā na patati tathā naṃ vīriyupatthambhena upatthambhento upatthambheti. Upatthambhitampi thirabhāvatthāya punappunaṃ upatthambhento paccupatthambheti nāma.

406.Ṭhitiyātipadassa niddese sabbesampi asammosādīnaṃ ṭhitivevacanabhāvaṃ dassetuṃ yā ṭhiti so asammosotiādi vuttaṃ. Ettha hi heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa padassa attho, uparimaṃ uparimaṃ padaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi vattuṃ vaṭṭati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti. Ayaṃ tāva pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ panettha vinicchayakathā. Ayañhi sammappadhānakathā nāma duvidhā – lokiyā lokuttarā ca. Tattha lokiyā sabbapubbabhāge hoti. Sā kassapasaṃyuttapariyāyena lokiyamaggakkhaṇe veditabbā. Vuttañhi tattha –

『『Cattāro me, āvuso, sammappadhānā. Katame cattāro?

Idhāvuso, bhikkhu 『anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karoti; 『uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karoti; 『anuppannā me kusalā dhammā anuppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karoti. 『Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karotī』』ti (saṃ. ni.

現在爲了依次解釋這些詞,開始以"比丘如何未生起"等方式的解說。其中與前面法聚中相同的部分,應按照其註釋中所說的方式理解。對於其中未出現的部分,首先在欲的解釋中,"欲"是指以可欲的方式的欲。"欲性"是指欲的狀態,或者是作欲的樣子。"欲作"是指欲做。"善"是指巧妙。"法欲"是指本性的欲。這裡的欲有多種不同型別,如愛慾、見欲、精進欲、法欲等。其中這裡的"法欲"是指欲作善法的欲。 "生起這欲"是指正在作欲時就稱為生起欲。"等生起"是用字首增加詞義。"使生起"是指正在作欲時就稱為使之生起。"等使生起"是用字首增加詞義。"產生"是指正在作欲時就稱為產生它。"等產生"是用字首增加詞義。或者,正在作欲時就稱為生起欲。持續地作那欲就稱為等生起。因某種障礙而墮落後再次提起就稱為使生起。使之持續安住就稱為等使生起。使之明顯就稱為產生。以不退縮、不懈怠、不停滯、面對的方式產生就稱為等產生。 在精進的解釋中,正在作精進時就稱為發起精進。第二個詞是用字首增加詞義。正在作精進時就稱為修習、培養。反覆作就稱為多作。從開始就作就稱為發起。反覆作就稱為等發起。以修習的方式親近就稱為修習。增長就稱為培養。在一切事中多作那個就稱為多作,應當如此理解。 在提起心的解釋中,以精進提起而結合就稱為提起心,意思是提升。反覆提起就稱為等提起。如此等提起后,爲了不墮落而以精進支撐就稱為支撐。已支撐后爲了堅固而反覆支撐就稱為等支撐。 在"爲了住立"一詞的解釋中,爲了顯示所有不忘失等都是住立的同義詞,所以說"凡是住立,那就是不忘失"等。這裡,下面的詞是上面的詞的意思,上面的詞是下面的詞的意思,也可以這樣說。其餘在各處都是淺顯的意思。這是對經文的註釋。 這裡有決定的說明。這正勤的說明有兩種 - 世間的和出世間的。其中世間的在一切前分中存在。它應當按照迦葉相應的方法在世間道的剎那中理解。在那裡說: "朋友們,有四種正勤。哪四種? 朋友們,在這裡,比丘作精進:'我未生起的惡不善法若生起會導致不利'。他作精進:'我已生起的惡不善法若不斷除會導致不利'。他作精進:'我未生起的善法若不生起會導致不利'。他作精進:'我已生起的善法若滅去會導致不利'。"

2.145).

Ettha ca 『anuppannā me kusalā dhammā』ti samathavipassanā ceva maggo ca. Uppannākusalā nāma samathavipassanāva. Maggo pana sakiṃ uppajjitvā nirujjhamāno anatthāya saṃvattanako nāma natthi. So hi phalassa paccayaṃ datvāva nirujjhati. Purimasmiṃ vā samathavipassanāva gahetabbāti vuttaṃ, taṃ pana na yuttaṃ.

Tattha 『『uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattantī』』ti atthassa āvibhāvatthaṃ idaṃ vatthu – eko kira khīṇāsavatthero 『mahācetiyañca mahābodhiñca vandissāmī』ti samāpattilābhinā bhaṇḍagāhakasāmaṇerena saddhiṃ janapadato mahāvihāraṃ āgantvā vihārapariveṇaṃ pāvisi; sāyanhasamaye mahābhikkhusaṅghe cetiyaṃ vandamāne cetiyaṃ vandanatthāya na nikkhami. Kasmā? Khīṇāsavānañhi tīsu ratanesu mahantaṃ gāravaṃ hoti. Tasmā bhikkhusaṅghe vanditvā paṭikkante manussānaṃ sāyamāsabhuttavelāya sāmaṇerampi ajānāpetvā 『cetiyaṃ vandissāmī』ti ekakova nikkhami. Sāmaṇero 『kiṃ nu kho thero avelāya ekakova gacchati, jānissāmī』ti upajjhāyassa padānupadikova nikkhami. Thero anāvajjanena tassa āgamanaṃ ajānanto dakkhiṇadvārena mahācetiyaṅgaṇaṃ āruḷho. Sāmaṇeropi anupadaṃyeva āruḷho.

Mahāthero mahācetiyaṃ ulloketvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā haṭṭhapahaṭṭho mahācetiyaṃ vandati. Sāmaṇero therassa vandanākāraṃ disvā 『upajjhāyo me ativiya pasannacitto vandati; kiṃ nu kho pupphāni labhitvā pūjaṃ kareyyā』ti cintesi. There vanditvā uṭṭhāya sirasi añjaliṃ ṭhapetvā mahācetiyaṃ ulloketvā ṭhite sāmaṇero ukkāsitvā attano āgatabhāvaṃ jānāpesi. Thero parivattetvā olokento 『『kadā āgatosī』』ti pucchi. 『『Tumhākaṃ cetiyaṃ vandanakāle, bhante; ativiya pasannā cetiyaṃ vandittha; kinnu kho pupphāni labhitvā pūjeyyāthā』』ti? 『『Āma, sāmaṇera, imasmiṃ cetiye viya aññatra ettakaṃ dhātunidhānaṃ nāma natthi. Evarūpaṃ asadisaṃ mahāthūpaṃ pupphāni labhitvā ko na pūjeyyā』』ti? 『『Tena hi, bhante, adhivāsetha, āharissāmī』』ti tāvadeva jhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā himavantaṃ gantvā vaṇṇagandhasampannāni pupphāni gahetvā parissāvanaṃ pūretvā mahāthere dakkhiṇamukhato pacchimamukhe asampatteyeva āgantvā pupphaparissāvanaṃ hatthe ṭhapetvā 『『pūjetha bhante』』ti āha. Thero 『『atimandāni no, sāmaṇera, pupphānī』』ti āha. 『『Gacchatha, bhante, bhagavato guṇe āvajjetvā pūjethā』』ti.

2.145) 在這裡,"我未生起的善法"是指靜慮和觀照的道。已生起的善法是指靜慮和觀照。道則是指在生起后被滅除的,不會導致不利的。因為它確實是以果的條件而滅除。前面所說的靜慮和觀照應被理解為應當掌握的,但這並不合適。 在這裡,「已生起的靜慮和觀照被滅除而導致不利」的意義在於說明這個故事——有一位名叫Khīṇāsava的長老,他想要禮拜大聖地和大佛塔,便與一位持物的沙彌從鄉村來到大寺,進入了寺院的圍廊;在傍晚時分,因大比丘僧團在禮拜佛塔而不願離開。為什麼呢?因為對已解脫者的三寶有極大的尊重。因此,在比丘僧團中禮拜后,退去時人們在傍晚吃飯的時候,沙彌也未被告知,便獨自離去。沙彌想:「師父為何在這個時候獨自去呢,我要問問。」於是便緊跟著師父而去。長老在不知曉其到來的情況下,從右門走向大聖地。沙彌也是同樣地緊隨其後。 長老抬頭望向大聖地,心中充滿了對佛的歡喜,集中精神,心無旁騖地禮拜大聖地。沙彌見到長老的禮拜方式,心中想:「我的老師心中極為歡喜,正在禮拜;我若能獲得花朵來供養該如何呢?」於是長老禮拜後起身,將雙手合十抬頭望向大聖地,沙彌則高聲宣佈自己的到來。長老轉過身,望著他,問道:「你何時來的?」「在您禮拜大聖地的時候,尊者;我極為歡喜地禮拜大聖地,您能否告訴我如何獲得花朵供養?」「是的,沙彌,除了這座聖地之外,沒有其他地方有如此多的舍利寶藏。如此不同尋常的偉大佛塔,若能獲得花朵,誰會不供養呢?」「那好吧,尊者,請您加持,我將去採集。」於是他便入定,憑藉神通前往喜馬拉雅山,採集了芬芳的花朵,滿載而歸,直至大長老的右側,未到達西側便將花朵放在手中,稱道:「請供養,尊者。」長老迴應道:「不,沙彌,花朵不算多。」沙彌則說:「請您回憶佛陀的功德而供養。」

Thero pacchimamukhanissitena sopānena āruyha kucchivedikābhūmiyaṃ pupphapūjaṃ kātuṃ āraddho. Vedikābhūmi paripuṇṇā; pupphāni patitvā dutiyabhūmiyaṃ jaṇṇuppamāṇena odhinā pūrayiṃsu. Tato otaritvā pādapiṭṭhikapantiṃ pūjesi; sāpi paripūri; paripuṇṇabhāvaṃ ñatvā heṭṭhimatale vikiranto agamāsi; sabbaṃ cetiyaṅgaṇaṃ paripūri; tasmiṃ paripuṇṇe 『『sāmaṇera, pupphāni na khīyantī』』ti āha. 『『Parissāvanaṃ, bhante, adhomukhaṃ karothā』』ti. Adhomukhaṃ katvā cālesi. Tadā pupphāni khīṇāni. Thero parissāvanaṃ sāmaṇerassa datvā saddhiṃ hatthipākārena cetiyaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā pariveṇaṃ gacchanto cintesi – 『yāva mahiddhiko vatāyaṃ sāmaṇero; sakkhissati nu kho imaṃ iddhānubhāvaṃ rakkhitunti? Tato 『na sakkhissatī』ti disvā sāmaṇeraṃ āha – 『『sāmaṇera, tvaṃ idāni mahiddhiko; evarūpaṃ pana iddhiṃ nāsetvā pacchimakāle kāṇapesakāriyā hatthena madditaṃkañjiyaṃ pivissasī』』ti. Daharakabhāvassa nāmesa doso yaṃ so upajjhāyassa kathāya saṃvejetvā 『kammaṭṭhānaṃ me, bhante, ācikkhathā』ti na yāci; 『amhākaṃ upajjhāyo kiṃ vadatī』ti taṃ pana asuṇanto viya agamāsi.

Thero mahācetiyañca mahābodhiñca vanditvā sāmaṇeraṃ pattacīvaraṃ gāhāpetvā anupubbena kuṭeḷitissamahāvihāraṃ agamāsi. Sāmaṇero upajjhāyassa padānupadiko hutvā bhikkhācāraṃ na gacchati. 『『Kataraṃ gāmaṃ pavisatha, bhante』』ti pucchitvā pana 『idāni me upajjhāyo gāmadvāraṃ sampatto bhavissatī』ti ñatvā attano ca upajjhāyassa ca pattacīvaraṃ gahetvā ākāsenāgantvā therassa pattacīvaraṃ datvā piṇḍāya pavisati. Thero sabbakālaṃ ovadati – 『『sāmaṇera, mā evamakāsi; puthujjaniddhi nāma calā anibaddhā; asappāyaṃ rūpādiārammaṇaṃ labhitvā appamattakeneva bhijjati; santāya samāpattiyā parihīnā brahmacariyavāse santhambhituṃ na sakkontī』』ti. Sāmaṇero 『kiṃ katheti mayhaṃ upajjhāyo』ti sotuṃ na icchati, tatheva karoti. Thero anupubbena cetiyavandanaṃ karonto kammupendavihāraṃ nāma gato. Tattha vasantepi there sāmaṇero tatheva karoti.

Athekadivasaṃ ekā pesakāradhītā abhirūpā paṭhamavaye ṭhitā kammupendagāmato nikkhamitvā padumassaraṃ oruyha gāyamānā pupphāni bhañjati. Tasmiṃ samaye sāmaṇero padumassaramatthakena gacchati gacchanto pana, sakkaralasikāya kāṇamakkhikā viya, tassā gītasadde bajjhi; tāvadeva iddhi antarahitā, chinnapakkho kāko viya ahosi. Santasamāpattibalena pana tattheva udakapiṭṭhe apatitvā simbalitūlaṃ viya patamānaṃ anupubbena padumassaratīre aṭṭhāsi. So vegena gantvā upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā nivatti. Mahāthero 『pagevetaṃ mayā diṭṭhaṃ, nivāriyamānopi na nivattissatī』ti kiñci avatvā piṇḍāya pāvisi.

長老從西面的臺階上去,開始在欄桿平臺上供養花朵。欄桿平臺裝滿了;花朵落下,在第二層堆積到膝蓋高。然後他下來,供養臺階的行列;那裡也裝滿了;知道已經裝滿后,他散佈在下層;整個聖地廣場都裝滿了;當那裡裝滿時,他說:"沙彌,花朵不減少啊。""尊者,請將濾水器倒置。"他倒置后搖動,這時花朵用盡了。長老將濾水器交給沙彌,與象墻一起繞聖地三圈,在四處禮拜后,回到住處時想:"這沙彌有如此大的神通;他能否保持這神通力呢?"然後看到"他不能",就對沙彌說:"沙彌,你現在有大神通;但失去這樣的神通后,在最後時刻你將喝由瞎眼織工之手碾碎的粥。"這是年輕人的過錯,他沒有因老師的話而感到警惕,沒有請求"請教導我業處,尊者";而是好像沒聽到老師說什麼一樣離去。 長老禮拜了大聖地和大菩提樹后,讓沙彌拿著缽和衣,逐漸來到kuṭeḷitissa大寺。沙彌跟隨著老師的腳步,不去乞食。但他問"尊者,您要進哪個村莊?"然後知道"現在我的老師應該已到達村門口了",就拿著自己和老師的缽衣,從空中飛來,將老師的缽衣交給他後進村乞食。長老一直教導說:"沙彌,不要這樣做;凡夫的神通是不穩定的、不固定的;遇到不適當的色等所緣,稍微一點就會破壞;失去了平靜的定,就無法在梵行生活中堅持。"沙彌不願聽"我的老師在說什麼",仍然如此行事。長老逐漸禮拜聖地,來到名為kammupenda的寺院。即使長老住在那裡,沙彌也是如此行事。 有一天,一位美麗的年輕織工女子從kammupenda村出來,下到蓮花池中,邊唱歌邊採摘花朵。那時沙彌正從蓮花池上空飛過,但他像被糖漿粘住的瞎眼蒼蠅一樣,被她的歌聲吸引;立刻神通消失,像斷了翅膀的烏鴉。但由於平靜定力的力量,他沒有立即掉入水中,而是像棉絮一樣慢慢落下,最後站在蓮花池岸邊。他迅速去給老師送缽衣后返回。大長老想:"我早就預見到這一點,即使被勸阻也不會回頭",什麼也沒說就進村乞食。

Sāmaṇero gantvā padumassaratīre aṭṭhāsi tassā paccuttaraṇaṃ āgamayamāno. Sāpi sāmaṇeraṃ ākāsena gacchantañca punāgantvā ṭhitañca disvā 『addhā esa maṃ nissāya ukkaṇṭhito』ti ñatvā 『paṭikkama sāmaṇerā』ti āha. Sopi paṭipakkami. Itarā paccuttaritvā sāṭakaṃ nivāsetvā taṃ upasaṅkamitvā 『kiṃ, bhante』ti pucchi. So tamatthaṃ ārocesi. Sā bahūhi kāraṇehi gharāvāse ādīnavaṃ brahmacariyavāse ānisaṃsañca dassetvā ovadamānāpi tassa ukkaṇṭhaṃ vinodetuṃ asakkontī 『ayaṃ mama kāraṇā evarūpāya iddhiyā parihīno; na dāni yuttaṃ pariccajitu』nti. 『Idheva tiṭṭhā』ti vatvā gharaṃ gantvā mātāpitūnaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Tepi āgantvā nānappakāraṃ ovadamānā vacanaṃ aggaṇhantaṃ āhaṃsu – 『『tvaṃ amhe uccākulāti mā sallakkhesi. Mayaṃ pesakārā. Sakkhissasi pesakārakammaṃ kātu』』nti? Sāmaṇero āha – 『『upāsaka, gihībhūto nāma pesakārakammaṃ vā kareyya naḷakārakammaṃ vā, kiṃ iminā, mā sāṭakamatte lobhaṃ karothā』』ti . Pesakārako udare baddhasāṭakaṃ datvā gharaṃ netvā dhītaraṃ adāsi.

So pesakārakammaṃ uggaṇhitvā pesakārehi saddhiṃ sālāya kammaṃ karoti. Aññesaṃ itthiyo pātova bhattaṃ sampādetvā āhariṃsu. Tassa bhariyā na tāva āgacchati. So itaresu kammaṃ vissajjetvā bhuñjamānesu tasaraṃ vaṭṭento nisīdi. Sā pacchā āgamāsi. Atha naṃ so 『aticirena āgatāsī』ti tajjesi. Mātugāmo ca nāma api cakkavattirājānaṃ attani paṭibaddhacittaṃ ñatvā dāsaṃ viya sallakkheti. Tasmā sā evamāha – 『『aññesaṃ ghare dārupaṇṇaloṇādīni sannihitāni; bāhirato āharitvā dāyakā pesakārakāpi atthi. Ahaṃ pana ekikā; tvampi 『mayhaṃ ghare idaṃ atthi, idaṃ natthī』ti na jānāsi. Sace icchasi bhuñja, no ce icchasi mā bhuñjā』』ti. So 『na kevalaṃ ussūre bhattaṃ āharasi, vācāyapi maṃ ghaṭṭesī』ti kujjhitvā aññaṃ paharaṇaṃ apassanto tameva tasaradaṇḍakaṃ tasarato luñcitvā khipi. Sā taṃ āgacchantaṃ disvā īsakaṃ parivatti. Tasaradaṇḍakassa ca koṭi nāma tikhiṇā hoti. Sā tassā parivattamānāya akkhikoṭiyaṃ pavisitvā aṭṭhāsi. Sā ubhohi hatthehi vegena akkhiṃ aggahesi. Bhinnaṭṭhānato lohitaṃ paggharati.

So tasmiṃ kāle upajjhāyassa vacanaṃ anussari 『idaṃ sandhāya maṃ upajjhāyo 『『anāgate kāle kāṇapesakāriyā hatthena madditaṃ kañjiyaṃ pivissasī』』ti āha. Idaṃ therena diṭṭhaṃ bhavissati. Aho dīghadassī ayyo』ti mahāsaddena rodituṃ ārabhi. Tamenaṃ aññe 『『alaṃ, āvuso, mā rodi; akkhi nāma bhinnaṃ na sakkā rodanena paṭipākatikaṃ kātu』』nti āhaṃsu. So 『『nāhaṃ etamatthaṃ rodāmi; apica kho idaṃ sandhāya rodāmī』』ti sabbaṃ pavattiṃ paṭipāṭiyā kathesi. Evaṃ uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattanti.

沙彌去到蓮花池岸邊站著,等待她上岸。她看到沙彌從空中飛來又返回站著,就知道"他一定是因為我而煩惱",就說:"退後,沙彌。"他就退後了。她上岸后穿好衣服,走近他問:"尊者,怎麼了?"他就說明了事情。她用許多理由說明在家生活的過患和梵行生活的功德,雖然勸誡但無法消除他的煩惱,就想:"他因我而失去如此神通;現在不應該拋棄他。""你就在這裡等著。"說完后回家,把這事告訴父母。他們也來勸誡他,但他不聽,就說:"你不要以為我們是高貴家庭。我們是織工。你能做織工的工作嗎?"沙彌說:"居士,在家人可以做織工或制竹工,這有什麼關係,不要對一件衣服貪戀。"織工解下腰間的衣服給他,帶他回家,把女兒嫁給他。 他學會織工技術后,和其他織工一起在工作室工作。其他人的妻子一大早就準備好飯送來。他的妻子還沒來。其他人停工吃飯時,他坐著轉動織梭。她後來才來。他就責備她說:"你來得太晚了。"女人知道即使轉輪王對自己有愛戀之心,也會把他看作奴僕。所以她說:"別人家裡有柴、葉、鹽等儲備;有人從外面帶來,也有施主和織工。我只有一個人;你也不知道'我家裡有這個,沒有那個'。你想吃就吃,不想吃就別吃。"他生氣說:"你不僅遲送飯,還用言語刺我",找不到其他武器,就從織機上拔出織梭扔過去。她看到織梭飛來,稍微轉身。織梭的尖端很銳利。當她轉身時,織梭刺入她的眼角。她雙手摀住眼睛。傷口處流血不止。 這時他想起了老師的話:'老師說"將來你會喝瞎眼織工女用手攪拌的粥"就是指這個。這一定是長老預見到的。啊,尊者真是有遠見啊!'他開始大聲哭泣。其他人說:"夠了,朋友,別哭了;眼睛受傷了,哭也不能恢復原樣。"他說:"我不是為這個哭;我是為這個而哭",然後把整個經過都講述了一遍。這樣,已生起的止觀被滅除會導致不利。

Aparampi vatthu – tiṃsamattā bhikkhū kalyāṇiyaṃ mahācetiyaṃ vanditvā aṭavimaggena mahāmaggaṃ otaramānā antarāmagge jhāmakkhette kammaṃ katvā āgacchantaṃ ekaṃ manussaṃ addasaṃsu. Tassa sarīraṃ masimakkhitaṃ hoti, masimakkhitameva ca ekaṃ kāsāvaṃ kacchaṃ pīḷetvā nivatthaṃ. Olokiyamāno jhāmakhāṇuko viya khāyati. So divasabhāge kammaṃ katvā upaḍḍhajhāyamānānaṃ dārūnaṃ kalāpaṃ ukkhipitvā piṭṭhiyaṃ vippakiṇṇehi kesehi kummaggena āgantvā bhikkhūnaṃ sammukhe aṭṭhāsi. Sāmaṇerā disvā aññamaññaṃ olokayamānā 『『āvuso, tuyhaṃ pitā, tuyhaṃ mahāpitā, tuyhaṃ mātulo』』ti hasamānā gantvā 『『ko nāmosi tvaṃ, upāsakā』』ti nāmaṃ pucchiṃsu. So nāmaṃ pucchito vippaṭisārī hutvā dārukalāpaṃ chaḍḍetvā vatthaṃ saṃvidhāya nivāsetvā mahāthere vanditvā 『『tiṭṭhatha tāva, bhante』』ti āha. Mahātherā aṭṭhaṃsu.

Daharasāmaṇerā āgantvā mahātherānaṃ sammukhāpi parihāsaṃ karonti. Upāsako āha – 『『bhante, tumhe maṃ passitvā parihasatha; ettakeneva matthakaṃ pattamhāti sallakkhetha. Ahampi pubbe tumhādisova samaṇo ahosiṃ. Tumhākaṃ pana cittekaggatāmattampi natthi. Ahaṃ imasmiṃ sāsane mahiddhiko mahānubhāvo ahosiṃ; ākāsaṃ gahetvā pathaviṃ karomi, pathaviṃ ākāsaṃ; dūraṃ gaṇhitvā santikaṃ karomi, santikaṃ dūraṃ; cakkavāḷasahassaṃ khaṇena vinivijjhāmi. Hatthe me passatha; idāni pana makkaṭahatthasadisā. Ahaṃ imeheva hatthehi idha nisinnova candimasūriye parāmasiṃ. Imesaṃyeva pādānaṃ candimasūriye pādakathalikaṃ katvā nisīdiṃ. Evarūpā me iddhi pamādena antarahitā. Tumhe mā pamajjittha. Pamādena hi evarūpaṃ byasanaṃ pāpuṇanti. Appamattā viharantā jātijarāmaraṇassa antaṃ karonti. Tasmā tumhe maññeva ārammaṇaṃ karitvā appamattā hotha, bhante』』ti tajjetvā ovādamadāsi. Te tassa kathentasseva saṃvegaṃ āpajjitvā vipassamānā tiṃsa janā tattheva arahattaṃ pāpuṇiṃsūti. Evampi uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattantīti veditabbā. Ayaṃ tāva lokiyasammappadhānakathāya vinicchayo.

Lokuttaramaggakkhaṇe panetaṃ ekameva vīriyaṃ catukiccasādhanavasena cattāri nāmāni labhati. Tattha anuppannānanti asamudācāravasena vā ananubhūtārammaṇavasena vā anuppannānaṃ; aññathā hi anamatagge saṃsāre anuppannā pāpakā akusalā dhammā nāma natthi. Anuppannā pana uppajjamānāpi eteyeva uppajjanti , pahīyamānāpi eteyeva pahīyanti.

Tattha ekaccassa vattavasena kilesā na samudācaranti. Ekaccassa ganthadhutaṅgasamādhivipassanā navakammikānaṃ aññataravasena. Kathaṃ? Ekacco hi vattasampanno hoti. Tassa dvāsītikhuddakavattāni (cūḷava. 243 ādayo), cuddasa mahāvattāni (cūḷava. 356 ādayo), cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇapānīyamāḷauposathāgāraāgantukagamikavattāni ca karontasseva kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa vattaṃ vissajjetvā bhinnavattassa vicarato ayonisomanasikārañceva sativossaggañca āgamma uppajjanti. Evaṃ asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.

另一個故事 - 大約三十位比丘禮拜了Kalyāṇiya大聖地后,正從森林小路下到大路,在途中看到一個人從燒過的田地裡工作回來。他的身體沾滿了灰,穿著一件沾滿灰的袈裟,把它塞在腰間。看起來就像一根燒焦的木樁。他白天工作后,扛著半燒的木柴捆,頭髮散亂,從小路走來,站在比丘們面前。沙彌們看到后互相看著,笑著說:"朋友,這是你的父親,你的祖父,你的舅舅",然後走過去問:"居士,你叫什麼名字?"他被問到名字後感到後悔,扔下木柴捆,整理好衣服穿好,向大長老們禮拜后說:"尊者們,請稍等。"大長老們就站住了。 年輕的沙彌們走過來,在大長老面前也開玩笑。居士說:"尊者們,你們看到我就嘲笑;不要以為你們已經達到頂點。我以前也和你們一樣是沙門。但你們連一點心一境性都沒有。我在這教法中曾有大神通大威力;我能把虛空變成大地,把大地變成虛空;能把遠的變近,把近的變遠;能在一瞬間穿透千個世界。看看我的手;現在像猴子的手一樣。我曾用這雙手坐在這裡就能觸控日月。我曾以這雙腳為腳凳坐在日月上。如此的神通因放逸而消失了。你們不要放逸。因為放逸會導致這樣的災難。不放逸而住的人能終結生老死。所以你們要以我為警戒而不放逸,尊者們。"他這樣呵斥並教誡他們。他們在他說話時就生起警惕,修習觀照,三十人就在那裡證得阿羅漢果。這樣,已生起的止觀被滅除也會導致不利,應當了知。這是關於世間正勤的決定。 在出世間道的剎那,這同一精進以完成四種作用而得四個名稱。其中,"未生起的"是指未現行或未經歷的所緣;否則在無始輪迴中就沒有未生起的惡不善法。未生起的生起時也是這些生起,斷除時也是這些斷除。 其中,有些人因行持而煩惱不現行。有些人因誦經、頭陀行、禪定、觀照、新業等之一而不現行。如何?有些人具足行持。他行持八十二種小行持、十四種大行持、塔院、菩提樹院、飲水處、布薩堂、客房等行持時,煩惱就沒有機會;但後來放棄行持,破壞行持而行動時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的就生起了。

Ekacco ganthayutto hoti; ekampi nikāyaṃ gaṇhāti, dvepi, tayopi, cattāropi, pañcapi. Tasseva tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ atthavasena pāḷivasena anusandhivasena pubbāparavasena gaṇhantassa sajjhāyantassa cintentassa vācentassa desentassa pakāsentassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa ganthakammaṃ pahāya kusītassa vicarato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.

Ekacco pana dhutaṅgadharo hoti, terasa dhutaṅgaguṇe samādāya vattati. Tassa dhutaṅgaguṇe pariharantassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa dhutaṅgāni vissajjetvā bāhullāya āvaṭṭassa vicarato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.

Ekacco pana aṭṭhasu samāpattīsu ciṇṇavasī hoti. Tassa paṭhamajjhānādīsu āvajjanavasīādīnaṃ vasena viharantassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa parihīnajjhānassa vā vissaṭṭhajjhānassa vā bhassādīsu anuyuttassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana vipassako hoti; sattasu vā vipassanāsu aṭṭhārasasu vā mahāvipassanāsu kammaṃ karonto viharati. Tassevaṃ viharato kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa vipassanākammaṃ pahāya kāyadaḷhībahulassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana navakammiko hoti, uposathāgārabhojanasālādīni karoti. Tassa tesaṃ upakaraṇāni cintentassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa navakamme niṭṭhite vā vissaṭṭhe vā ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana brahmalokā āgato suddhasatto hoti. Tassa anāsevanāya kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa laddhāsevanassa ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma. Evaṃ tāva asamucāravasena anuppannatā veditabbā.

Kathaṃ ananubhūtārammaṇavasena? Idhekacco ananubhūtapubbaṃ manāpiyādibhedaṃ ārammaṇaṃ labhati. Tassa tattha ayonisomanasikārasativossagge āgamma rāgādayo kilesā uppajjanti. Evaṃ ananubhūtārammaṇavasena anuppannā uppajjanti nāma. Lokuttaramaggakkhaṇe pana ekameva vīriyaṃ.

Ye ca evaṃ anuppannā uppajjeyyuṃ, te yathā neva uppajjanti, evaṃ nesaṃ anuppādakiccaṃ uppannānañca pahānakiccaṃ sādheti. Tasmā uppannānaṃ pāpakānanti ettha pana catubbidhaṃ uppannaṃ – vattamānuppannaṃ, bhutvā vigatuppannaṃ, okāsakatuppannaṃ, bhūmiladdhuppannanti. Tattha ye kilesā vijjamānā uppādādisamaṅgino – idaṃ vattamānuppannaṃ nāma. Kamme pana javite ārammaṇarasaṃ anubhavitvā niruddhavipāko bhutvā vigataṃ nāma. Kammaṃ uppajjitvā niruddhaṃ bhutvā vigataṃ nāma. Tadubhayampi bhutvā vigatuppannanti saṅkhaṃ gacchati. Kusalākusalakammaṃ aññassa kammassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karoti. Evaṃ kate okāse vipāko uppajjamāno okāsakaraṇato paṭṭhāya uppannoti vuccati. Idaṃ okāsakatuppannaṃ nāma.

有些人專注于學習;學習一部、兩部、三部、四部或五部聖典。他以義理、經文、關聯、前後關係來學習、誦讀、思考、教授、宣說、解釋三藏佛語時,煩惱就沒有機會;但後來放棄學習工作,懶惰地生活時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的也會生起。 有些人持守頭陀行,實踐十三種頭陀功德。他保持頭陀功德時,煩惱就沒有機會;但後來放棄頭陀行,轉向奢侈生活時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的也會生起。 有些人精通八種等至。他住于初禪等,以自在轉向等方式時,煩惱就沒有機會;但後來失去禪那或放棄禪那,專注于閑談等時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的煩惱也會生起。 有些人修習觀照;住於七種觀或十八種大觀。他如此住時,煩惱就沒有機會;但後來放棄觀照工作,多住于身體強健時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的煩惱也會生起。 有些人從事新業,建造布薩堂、食堂等。他思考這些用具時,煩惱就沒有機會;但後來新業完成或放棄時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的煩惱也會生起。 有些人是從梵天界來的純凈有情。他因不熟習而煩惱沒有機會;但後來得到熟習時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的煩惱也會生起。這樣應當了知未現行的情況。 如何是未經歷的所緣?這裡有人得到從未經歷過的可愛等所緣。他對此由於不如理作意和放棄正念而生起貪等煩惱。這樣,未經歷所緣的未生起而生起。但在出世間道的剎那只有一種精進。 那些如此未生起而可能生起的,它使之不生起,並斷除已生起的。因此在"已生起的惡"中,有四種生起 - 現在生起、已享受而去的生起、已造作的生起、已得地的生起。其中,存在的煩惱具有生起等 - 這是現在生起。業已造作,享受所緣后滅去的果報是已享受而去。業生起后滅去是已享受而去。這兩者都稱為已享受而去的生起。善不善業阻止其他業的果報,為自己的果報造作機會。在如此造作機會後,果報生起時從造作機會開始就稱為已生起。這是已造作的生起。

Pañcakkhandhā pana vipassanāya bhūmi nāma. Te atītādibhedā honti. Tesu anusayitakilesā pana atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Atītakkhandhesu anusayitāpi hi appahīnāva honti. Anāgatakkhandhesu, paccuppannakkhandhesu anusayitāpi appahīnāva honti. Idaṃ bhūmiladdhuppannaṃ nāma. Tenāhu porāṇā – 『『tāsu tāsu bhūmīsu asamugghātitā kilesā bhūmiladdhuppannāti saṅkhaṃ gacchantī』』ti.

Aparampi catubbidhaṃ uppannaṃ – samudācāruppannaṃ, ārammaṇādhigahituppannaṃ, avikkhambhituppannaṃ, asamugdhātituppannanti. Tattha sampati vattamānaṃyeva 『samudācāruppannaṃ』 nāma. Sakiṃ cakkhūni ummīletvā ārammaṇe nimitte gahite anussaritānussaritakkhaṇe kilesā nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? Ārammaṇassa adhigahitattā. Yathā kiṃ? Yathā khīrarukkhassa kuṭhāriyā āhatāhataṭṭhāne khīraṃ na nikkhamissatīti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ 『ārammaṇādhigahituppannaṃ』 nāma. Samāpattiyā avikkhambhitakilesā pana imasmiṃ nāma ṭhāne nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? Avikkhambhitattā. Yathā kiṃ? Yathā sace khīrarukkhaṃ kuṭhāriyā āhaneyyuṃ, 『imasmiṃ nāma ṭhāne khīraṃ na nikkhameyyā』ti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ 『avikkhambhituppannaṃ』 nāma. Maggena asamugghātitakilesā pana bhavagge nibbattassāpi nuppajjissantīti purimanayeneva vitthāretabbaṃ. Idaṃ 『asamugghātituppannaṃ』 nāma.

Imesu uppannesu vattamānuppannaṃ, bhutvāvigatuppannaṃ, okāsakatuppannaṃ, samudācāruppannanti catubbidhaṃ uppannaṃ na maggavajjhaṃ; bhūmiladdhuppannaṃ, ārammaṇādhiggahituppannaṃ, avikkhambhituppannaṃ, asamugghātituppannanti catubbidhaṃ maggavajjhaṃ. Maggo hi uppajjamāno ete kilese pajahati. So ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Vuttampi cetaṃ –

『『Hañci atīte kilese pajahati, tena hi khīṇaṃ khepeti, niruddhaṃ nirodheti, vigataṃ vigameti, atthaṅgataṃ atthaṃ gameti, atītaṃ yaṃ natthi taṃ pajahati. Hañci anāgate kilese pajahati, tena hi ajātaṃ pajahati, anibbattaṃ anuppannaṃ apātubhūtaṃ pajahati, anāgataṃ yaṃ natthi taṃ pajahati. Hañci paccuppanne kilese pajahati, tena hi ratto rāgaṃ pajahati, duṭṭho dosaṃ, mūḷho mohaṃ, vinibaddho mānaṃ, parāmaṭṭho diṭṭhiṃ, vikkhepagato uddhaccaṃ, aniṭṭhaṅgato vicikicchaṃ, thāmagato anusayaṃ pajahati; kaṇhasukkadhammā yuganaddhā samameva vattanti; saṃkilesikā maggabhāvanā hoti…pe… tena hi natthi maggabhāvanā, natthi phalasacchikiriyā, natthi kilesappahānaṃ, natthi dhammābhisamayo』ti. 『Atthi maggabhāvanā…pe… atthi dhammābhisamayo』ti. Yathā kathaṃ viya? Seyyathāpi taruṇo rukkho…pe… apātubhūtāneva na pātubhavanti』』ti (paṭi. ma.

五蘊是觀照的地,它們分為過去等。其中潛伏的煩惱不能說是過去、未來還是現在。因為潛伏在過去蘊中的也是未斷除的,潛伏在未來蘊中的、現在蘊中的也是未斷除的。這稱為已得地的生起。因此古人說:"在各個地中未完全斷除的煩惱稱為已得地的生起。" 另有四種生起 - 現行生起、所緣執取生起、未鎮伏生起、未根除生起。其中,正在發生的稱為"現行生起"。一旦睜開眼睛,執取所緣相后,不能說在回憶的每一刻煩惱都不會生起。為什麼?因為所緣已被執取。就像什麼?就像不能說砍過的乳樹處不會流出乳汁一樣。這稱為"所緣執取生起"。未被等至鎮伏的煩惱,不能說在某處不會生起。為什麼?因為未被鎮伏。就像什麼?就像如果用斧頭砍乳樹,不能說在某處不會流出乳汁一樣。這稱為"未鎮伏生起"。未被道根除的煩惱,即使投生到有頂也不能說不會生起,應當如前面的方法詳述。這稱為"未根除生起"。 在這些生起中,現在生起、已享受而去的生起、已造作的生起、現行生起這四種不是道所斷;已得地的生起、所緣執取生起、未鎮伏生起、未根除生起這四種是道所斷。因為道生起時斷除這些煩惱。它所斷除的煩惱不能說是過去、未來還是現在。這也曾說過: "如果斷除過去的煩惱,那就是滅除已滅的,止息已止息的,去除已去除的,使已消失的消失,斷除過去不存在的。如果斷除未來的煩惱,那就是斷除未生的,斷除未產生、未生起、未顯現的,斷除未來不存在的。如果斷除現在的煩惱,那就是有貪者斷除貪,有嗔者斷除嗔,有癡者斷除癡,被束縛者斷除慢,執取者斷除見,散亂者斷除掉舉,未決定者斷除疑,堅固者斷除隨眠;黑白法相應而同時運作;修道成為染污...因此就沒有修道,沒有證果,沒有斷煩惱,沒有現觀法。'有修道...有現觀法'。如何呢?就像幼樹...未顯現的就不顯現。"

3.21).

Iti pāḷiyaṃ ajātaphalarukkho āgato; jātaphalarukkhena pana dīpetabbaṃ. Yathā hi saphalo taruṇaambarukkho. Tassa phalāni manussā paribhuñjeyyuṃ, sesāni pātetvā pacchiyo pūreyyuṃ. Athañño puriso taṃ pharasunā chindeyya. Tenassa neva atītāni phalāni nāsitāni honti, na anāgatapaccuppannāni ca nāsitāni; atītāni hi manussehi paribhuttāni, anāgatāni anibbattāni na sakkā nāsetuṃ . Yasmiṃ pana samaye so chinno tadā phalāniyeva natthīti paccuppannānipi anāsitāni. Sace pana rukkho acchinno assa, athassa pathavīrasañca āporasañca āgamma yāni phalāni nibbatteyyuṃ, tāni nāsitāni honti. Tāni hi ajātāneva na jāyanti, anibbattāneva na nibbattanti, apātubhūtāneva na pātubhavanti. Evameva maggo nāpi atītādibhede kilese pajahati, nāpi na pajahati. Yesañhi kilesānaṃ maggena khandhesu apariññātesu uppatti siyā, maggena uppajjitvā khandhānaṃ pariññātattā te kilesā ajātāva na jāyanti, anibbattāva na nibbattanti, apātubhūtāva na pātubhavanti. Taruṇaputtāya itthiyā puna avijāyanatthaṃ byādhitānaṃ rogavūpasamatthaṃ pītabhesajjehi cāpi ayamattho vibhāvetabbo. Evaṃ maggo ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Na ca maggo kilese na pajahati. Ye pana maggo kilese pajahati, te sandhāya 『uppannānaṃ pāpakāna』ntiādi vuttaṃ.

Na kevalañca maggo kileseyeva pajahati, kilesānaṃ pana appahīnattā ye uppajjeyyuṃ upādinnakkhandhā, tepi pajahatiyeva. Vuttampi cetaṃ 『『sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī』』ti (cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 6) vitthāro. Iti maggo upādinnato anupādinnato ca vuṭṭhāti. Bhavavasena pana sotāpattimaggo apāyabhavato vuṭṭhāti . Sakadāgāmimaggo sugatibhavekadesato; anāgāmimaggo sugatikāmabhavato; vuṭṭhāti arahattamaggo rūpārūpabhavato vuṭṭhāti, sabbabhavehi vuṭṭhātiyevātipi vadanti.

Atha maggakkhaṇe kathaṃ anuppannānaṃ uppādāya bhāvanā hoti? Kathaṃ vā uppannānaṃ ṭhitiyāti? Maggappavattiyā eva. Maggo hi pavattamāno pubbe anuppannapubbattā anuppanno nāma vuccati. Anāgatapubbañhi ṭhānaṃ gantvā ananubhūtapubbaṃ vā ārammaṇaṃ anubhavitvā vattāro bhavanti – 『anāgataṭṭhānaṃ āgatamha, ananubhūtaṃ ārammaṇaṃ anubhavāmā』ti. Yā cassa pavatti, ayameva ṭhiti nāmāti ṭhitiyā bhāvetīti vattuṃ vaṭṭati. Evametassa bhikkhuno idaṃ lokuttaramaggakkhaṇe vīriyaṃ 『『anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāyā』』tiādīni cattāri nāmāni labhati. Ayaṃ lokuttaramaggakkhaṇe sammappadhānakathā. Evamettha lokiyalokuttaramissakā sammappadhānā niddiṭṭhāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

3.21) 這樣在經文中提到了未結果的樹;但應以已結果的樹來說明。就像有果實的幼芒果樹。人們會食用它的果實,剩下的摘下來裝滿籃子。然後另一個人用斧頭砍倒它。這樣既沒有毀壞過去的果實,也沒有毀壞未來和現在的果實;因為過去的已被人食用,未來的未生起不能毀壞。而在它被砍倒的時候,正好沒有果實,所以現在的也未被毀壞。但如果樹沒被砍倒,那麼由於地味和水味而會生長的果實就被毀壞了。因為它們未生就不生,未產生就不產生,未顯現就不顯現。同樣地,道既不斷除過去等差別的煩惱,也不是不斷除。因為若蘊未被道遍知,那些煩惱就會生起,由於道生起而蘊被遍知,那些煩惱未生就不生,未產生就不產生,未顯現就不顯現。這個意思也可以用年輕婦女不再生育、病人服藥痊癒來說明。這樣,道所斷除的煩惱不能說是過去、未來還是現在。但道並非不斷除煩惱。關於道所斷除的煩惱,才說"已生起的惡"等。 不僅道斷除煩惱,而且由於煩惱未斷除而會生起的所取蘊,也斷除。這也曾說過:"以須陀洹道智,由於行識的滅除,除了七有之外,在無始輪迴中會生起的名色在此滅盡。"詳細內容。這樣,道從所取和非所取中出離。就有而言,須陀洹道從惡趣有出離,斯陀含道從部分善趣有出離,阿那含道從善趣欲有出離,阿羅漢道從色無色有出離,也有人說從一切有出離。 那麼在道的剎那,如何修習未生起的生起?如何為已生起的住立?就是由於道的運作。因為道運作時,由於之前未曾生起而稱為未生起。因為到達從未到達的地方,或經歷從未經歷的所緣后,人們會說:"我們到達了未到達的地方,經歷了未經歷的所緣。"而它的運作就是住立,所以可以說為住立而修習。這樣,這位比丘在出世間道的剎那,這精進得到"為未生起的惡不善法不生起"等四個名稱。這是出世間道剎那的正勤說明。這樣在此說明了世間出世間混合的正勤。 經分別解釋完畢。 阿毗達摩分別解釋

  1. Abhidhammabhājanīye sabbānipi sammappadhānāni dhammasaṅgaṇiyaṃ vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhāni. Tattha nayabhedo veditabbo. Kathaṃ? Paṭhamasammappadhāne tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitā, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu ṭhānesu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catugguṇitāni aṭṭha. Iti suddhikāni dve sādhipatīni aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Tathādutiyasammappadhānādīsu suddhikasammappadhāne cāti sotāpattimagge pañcanayasahassāni. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti kusalavaseneva vīsati nayasahassāni. Vipāke pana sammappadhānehi kattabbakiccaṃ natthīti vipākavāro na gahitoti. Sammappadhānāni panettha nibbattitalokuttarāneva kathitānīti veditabbāni.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva sammappadhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipi etāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni; sahajātahetuvasena pana maggahetukāni; vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbāni maggādhipatīnīti; vīriyajeṭṭhikāya pana aññassa vīriyassa abhāvā na vattabbāni maggādhipatīnīti vā na maggādhipatīnīti vā; atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāneva sammappadhānāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā sammappadhānā kathitā; abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ sammappadhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Sammappadhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Iddhipādavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

在阿毗達摩分別中,所有的正勤都是通過簡略顯示《法集論》中分別的教說方法而說明的。其中應當瞭解方法的差別。如何?首先在第一正勤中,在須陀洹道的禪那專注中,有純凈行道、純凈空、空行道、純凈無愿、無願行道這五處,以兩種四法和五法的方法,有十種方法。其他也同樣,在二十種專注中有二百種方法。它們被四種增上乘以四,成為八。這樣純凈的二和有增上的八,總共有一千種方法。同樣在第二正勤等中,以及在純凈正勤中,在須陀洹道有五千種方法。如須陀洹道,其他道也同樣,僅就善而言有二萬種方法。但在果報中正勤沒有所作,所以沒有取果報分。應當了知這裡所說的正勤是已生起的出世間法。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問答分解釋 在問答中,應當依據經文了知正勤的善等性質。在所緣三法中,所有這些都是緣取無量的涅槃而轉起,所以是無量所緣,不是道所緣;但由俱生因而是道因;以慧為首而修道時是道增上;以欲心為首而修道時不能說是道增上還是非道增上;以精進為首時,由於沒有其他精進,不能說是道增上還是非道增上;在過去等中也不能說是一所緣;但由於涅槃是外法,所以稱為外所緣。這樣在這問答中所說的正勤是已生起的出世間法。因為正等覺者在經分別中已說明世間出世間混合的正勤;而在阿毗達摩分別和問答中只說出世間法。這樣,這正勤分別也是以三轉而分別顯示的。 《破除愚癡》《分別論注》 正勤分別解釋結束。 神足分別 經分別解釋

  1. Idāni tadanantare iddhipādavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Iddhipādāti ettha ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti vā etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontītipi iddhi. Paṭhamenatthena iddhi eva pādo iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho. Dutiyenatthena iddhiyā pādoti iddhipādo; pādoti patiṭṭhā, adhigamupāyoti attho. Tena hi yasmā uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti, tasmā pādoti vuccati. Evaṃ tāva 『『cattāro iddhipādā』』ti ettha attho veditabbo.

Idāni te bhājetvā dassetuṃ idha bhikkhūtiādi āraddhaṃ. Tattha idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgatanti ettha chandahetuko chandādhiko vā samādhi chandasamādhi. Kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhissetaṃ adhivacanaṃ. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Samannāgatanti chandasamādhinā ca padhānasaṅkhārehi ca upetaṃ. Iddhipādanti nipphattipariyāyena vā ijjhanakaṭṭhena ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena iddhīti saṅkhaṃ gatānaṃ upacārajjhānādikusalacittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūtaṃ sesacittacetasikarāsinti attho. Yañhi parato 『『iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho』』ti vuttaṃ, taṃ iminā atthena yujjati. Iminā nayena sesesupi attho veditabbo. Yatheva hi chandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi chandasamādhīti vutto, evaṃ vīriyaṃ…pe… cittaṃ. Vīmaṃsaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi vīmaṃsasamādhīti vuccati.

Idāni chandasamādhiādīni padāni bhājetvā dassetuṃ kathañca bhikkhūtiādi āraddhaṃ. Tattha chandañce bhikkhu adhipatiṃ karitvāti yadi bhikkhu chandaṃ adhipatiṃ chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā samādhiṃ paṭilabhati nibbatteti, evaṃ nibbattito ayaṃ samādhi chandasamādhi nāma vuccatīti attho. Vīriyañcetiādīsupi eseva nayo. Ime vuccanti padhānasaṅkhārāti ettāvatā chandiddhipādaṃ bhāvayamānassa bhikkhuno padhānābhisaṅkhārasaṅkhātacatukiccasādhakaṃ vīriyaṃ kathitaṃ. Tadekajjhaṃ abhisaññūhitvāti taṃ sabbaṃ ekato rāsiṃ katvāti attho. Saṅkhyaṃ gacchatīti etaṃ vohāraṃ gacchatīti veditabbanti attho.

現在在此之後是神足分別的四種計算界限。神足是指能成就之意,能聚集、能產生的意思。眾生因此而得神足,因此被稱為神足。以第一個意義來說,神足即為神足之足,指神足的根本。以第二個意義來說,因神足而得之足,指為基礎、為通達之道的意思。因此,由於能獲得如上所述的神足,所以稱之為足。這樣,「四種神足」在此應當如此理解。 現在爲了闡明這些,開始說「在此比丘」的內容。在這裡,「在此比丘」是指在此教法中的比丘。因欲、定、正勤等所成就的意思,在此因欲而生起的欲定。因欲的能力而成為正勤的這個稱謂。正勤是指成為正勤的所作。對於四種事的成就,正勤的精進便是這個稱謂。因欲而成就的定與正勤相結合。神足是通過成就的術語所稱,眾生因此而得神足,因此稱為神足。這裡所說的「神足」與「如是之受蘊…等…意識蘊」相應,因此用此意義來理解。以此方式,其他的意義也應如此理解。就像因欲而成就的定稱為欲定一樣,精進…等…心也是如此。因思維而成就的定稱為思維定。 現在爲了闡明欲定等詞彙,開始說「如何比丘」之類的內容。在這裡,若比丘因欲而成就欲,成為欲的首要、欲的重擔、欲的前導而獲得定,便是因而生起的,因此稱其為欲定。對於精進等也是同樣的道理。以上所說的便是正勤的所作。若將所有這些匯聚為一體,便是指將其彙集為一體的意思。應當理解為這是指所說的內容。

  1. Idāni 『『chandasamādhipadhānasaṅkhāro』』ti etasmiṃ padasamūhe chandādidhamme bhājetvā dassetuṃ tattha katamo chandotiādi āraddhaṃ. Taṃ uttānatthameva.

Upeto hotīti iddhipādasaṅkhāto dhammarāsi upeto hoti. Tesaṃ dhammānanti tesaṃ sampayuttānaṃ chandādidhammānaṃ. Iddhi samiddhītiādīni sabbāni nipphattivevacanāneva. Evaṃ santepi ijjhanakaṭṭhena iddhi. Sampuṇṇā iddhi samiddhi; upasaggena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Ijjhanākāro ijjhanā. Samijjhanāti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Attano santāne pātubhāvavasena labhanaṃ lābho. Parihīnānampi vīriyārambhavasena puna lābho paṭilābho; upasaggena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Pattīti adhigamo. Aparihānavasena sammā pattīti sampatti. Phusanāti paṭilābhaphusanā. Sacchikiriyāti paṭilābhasacchikiriyāva. Upasampadāti paṭilābhaupasampadā evāti veditabbā.

Tayābhūtassāti tena ākārena bhūtassa; te chandādidhamme paṭilabhitvā ṭhitassāti attho. Vedanākkhandhotiādīhi chandādayo anto katvā cattāropi khandhā kathitā. Te dhammeti te cattāro arūpakkhandhe; chandādayo vā tayo dhammetipi vuttaṃ. Āsevatītiādīni vuttatthāneva. Sesaiddhipādaniddesesupi imināva nayena attho veditabbo.

Ettāvatā kiṃ kathitanti? Catunnaṃ bhikkhūnaṃ matthakappattaṃ kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ. Eko hi bhikkhu chandaṃ avassayati; kattukamyatākusaladhammacchandena atthanipphattiyaṃ sati 『ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi, natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro』ti chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbatteti. Eko vīriyaṃ avassayati. Eko cittaṃ, eko paññaṃ avassayati. Paññāya atthanipphattiyaṃ sati 『ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi , natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro』ti paññaṃ jeṭṭhakaṃ paññaṃ dhuraṃ paññaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbatteti.

Kathaṃ? Yathā hi catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā vicarantesu eko upaṭṭhānaṃ avassayi, eko sūrabhāvaṃ, eko jātiṃ, eko mantaṃ. Kathaṃ? Tesu hi paṭhamo 『upaṭṭhāne appamādakāritāya atthanipphattiyā sati labbhamānaṃ lacchāmetaṃ ṭhānantara』nti upaṭṭhānaṃ avassayi. Dutiyo 『upaṭṭhāne appamattopi ekacco saṅgāme paccupaṭṭhite saṇṭhātuṃ na sakkoti; avassaṃ kho pana rañño paccanto kuppissati; tasmiṃ kuppite rathadhure kammaṃ katvā rājānaṃ ārādhetvā āharāpessāmetaṃ ṭhānantara』nti sūrabhāvaṃ avassayi. Tatiyo 『sūrabhāvepi sati ekacco hīnajātiko hoti; jātiṃ sodhetvā ṭhānantaraṃ dadantā mayhaṃ dassantī』ti jātiṃ avassayi. Catuttho 『jātimāpi eko amantanīyo hoti; mantena kattabbakicce uppanne āharāpessāmetaṃ ṭhānantara』nti mantaṃ avassayi. Te sabbepi attano attano avassayabalena ṭhānantarāni pāpuṇiṃsu.

Tattha upaṭṭhāne appamatto hutvā ṭhānantaraṃ patto viya chandaṃ avassāya kattukamyatākusaladhammacchandena atthanibbattiyaṃ sati 『ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi, natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro』ti chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, raṭṭhapālatthero (ma. ni.

現在爲了闡明"欲定正勤"這一詞組中的欲等法,開始說"其中什麼是欲"等內容。這是明顯的意思。 "具足"是指具足稱為神足的法聚。"那些法"是指與欲等法相應的法。"神通、成就"等都是成就的同義詞。雖然如此,神通是指成就的意思。完全的神通是成就;或者是以字首增加詞義。成就的狀態是成就。"圓滿成就"是以字首增加詞義。在自相續中顯現而獲得是得。對於已失去的,由於精進努力而再次獲得是再得;或者是以字首增加詞義。證得是指通達。由於不退失而正確證得是圓滿證得。觸證是指獲得的觸證。現證是指獲得的現證。具足是指獲得的具足,應當如此理解。 "如是成就"是指以那種方式成就;意思是獲得那些欲等法而住立。以"受蘊"等說明了包括欲等在內的四蘊。"那些法"是指那四無色蘊;或者說是欲等三法。"修習"等是已說明的意思。在其他神足的解釋中也應以此方法理解意思。 到此為止說明了什麼?說明了四種比丘達到頂點的業處。一位比丘依靠欲;以欲作善法的慾望,在成就義利時,'我將生起出世間法,對我來說生起它沒有負擔',以欲為首要、以欲為重擔、以欲為前導而生起出世間法。一位依靠精進。一位依靠心,一位依靠慧。以慧成就義利時,'我將生起出世間法,對我來說生起它沒有負擔',以慧為首要、以慧為重擔、以慧為前導而生起出世間法。 如何?就像四位大臣之子希求高位而行動,一位依靠侍奉,一位依靠勇猛,一位依靠出身,一位依靠智慧。如何?其中第一位認為'在侍奉時不放逸,在成就義利時,我將獲得這個高位',因此依靠侍奉。第二位認為'雖然在侍奉時不放逸,但有些人在戰爭來臨時無法站立;國王的邊境必定會動亂;當動亂發生時,我將在戰車前線工作,取悅國王,獲得這個高位',因此依靠勇猛。第三位認為'即使有勇猛,有些人出身低賤;他們會檢查出身後給我這個高位',因此依靠出身。第四位認為'即使有高貴出身,有些人不善言辭;當需要智慧的事情發生時,我將獲得這個高位',因此依靠智慧。他們都依靠各自的力量獲得了高位。 其中,就像在侍奉時不放逸而獲得高位一樣,應當看到依靠欲,以欲作善法的慾望,在成就義利時,'我將生起出世間法,對我來說生起它沒有負擔',以欲為首要、以欲為重擔、以欲為前導而生起出世間法的人,如長老羅吒波羅(中部

2.293 ādayo) viya. So hi āyasmā chandaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Sūrabhāvena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ patto viya vīriyaṃ jeṭṭhakaṃ vīriyaṃ dhuraṃ vīriyaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, soṇatthero (mahāva. 243) viya. So hi āyasmā vīriyaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi.

Jātisampattiyā ṭhānantaraṃ patto viya cittaṃ jeṭṭhakaṃ cittaṃ dhuraṃ cittaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, sambhūtatthero viya. So hi āyasmā cittaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Mantaṃ avassāya ṭhānantarappatto viya vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ vīmaṃsaṃ dhuraṃ vīmaṃsaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, thero mogharājā viya. So hi āyasmā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi.

Ettha ca tayo chandasamādhipadhānasaṅkhārasaṅkhātā dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā pana sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Vīriyacittavīmaṃsasamādhipadhānasaṅkhārasaṅkhātāpi tayo dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā pana sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Ayaṃ tāva abhedato kathā.

Bhedato pana 『chando』 iddhi nāma. Chandadhurena bhāvitā cattāro khandhā chandiddhipādo nāma. Samādhi padhānasaṅkhāroti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena chandiddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Tattheva 『samādhi』 iddhi nāma. Samādhidhurena bhāvitā cattāro khandhā samādhiddhipādo nāma. Chando padhānasaṅkhāroti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena samādhiddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Tattheva 『padhānasaṅkhāro』 iddhi nāma. Padhānasaṅkhārabhāvitā cattāro khandhā padhānasaṅkhāriddhipādo nāma. Chando samādhīti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena padhānasaṅkhāriddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Tattheva 『vīriyaṃ』 iddhi nāma, 『cittaṃ』 iddhi nāma, 『vīmaṃsā』 iddhi nāma…pe… pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Ayaṃ bhedato kathā nāma.

Ettha pana abhinavaṃ natthi; gahitameva vibhūtadhātukaṃ kataṃ. Kathaṃ? Chando, samādhi, padhānasaṅkhāroti ime tayo dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Ime hi tayo dhammā ijjhamānā sampayuttakehi catūhi khandhehi saddhiṃyeva ijjhanti, na vinā. Sampayuttakā pana cattāro khandhā ijjhanakaṭṭhena iddhi nāma honti, patiṭṭhānaṭṭhena pādo nāma. 『Iddhī』ti vā 『iddhipādo』ti vā na aññassa kassaci adhivacanaṃ, sampayuttakānaṃ catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacanaṃ. Vīriyaṃ, cittaṃ, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhāroti tayo dhammā…pe… catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacanaṃ.

2.293 如此。彼確實以欲為重擔而生起出世間法。通過勇猛懇請國王而達到的,似乎是以勇猛為首要、以勇猛為重擔、以勇猛為前導而生起出世間法的應當被看作是尊者索那(《大毗婆沙》243)一樣。彼確實以勇猛為重擔而生起出世間法。 通過種姓的成就而達到的,似乎是以心為首要、以心為重擔、以心為前導而生起出世間法的應當被看作是尊者桑布哈一樣。彼確實以心為重擔而生起出世間法。通過智慧的運用而達到的,似乎是以思維為首要、以思維為重擔、以思維為前導而生起出世間法的應當被看作是尊者摩訶王一樣。彼確實以思維為重擔而生起出世間法。 在此,有三種欲定正勤所成就的法,神通也存在,神足也存在。其餘的則是與四蘊相應的神足。勇猛、心、思維、定正勤所成就的三種法,神通也存在,神足也存在。其餘的則是與四蘊相應的神足。這是從無差別的角度所說。 從差別的角度來看,「欲」是神通的名稱。通過欲的重擔所生起的四蘊被稱為欲神足。正勤的正念是指兩種法通過法蘊進入欲神足;也可以說是進入足中。在那裡「正勤」是神通的名稱。通過正勤的重擔所生起的四蘊被稱為正念神足。欲的正勤是指兩種法通過法蘊進入正念神足;也可以說是進入足中。在那裡「正勤」是神通的名稱。通過正勤所生起的四蘊被稱為正勤神足。欲與正念是指兩種法通過法蘊進入正勤神足;也可以說是進入足中。在那裡「勇猛」是神通的名稱,「心」是神通的名稱,「思維」是神通的名稱……也可以說是進入足中。 這是從差別的角度所說。 在此沒有新意;只是抓住了顯現的法。如何呢?欲、正念、正勤這三種法也確實是神足,其他的則是與四蘊相應的神足。這三種法與四種相應的蘊共同顯現,而不是單獨顯現。相應的四蘊因顯現而被稱為神通,因基礎而被稱為足。「神通」或「神足」並不是其他任何東西的名稱,而是與這四個相應的蘊的名稱。勇猛、心、思維、正念、正勤這三種法……是與這四個蘊的名稱。

Apica pubbabhāgo pubbabhāgo iddhipādo nāma; paṭilābho paṭilābho iddhi nāmāti veditabbo. Ayamattho upacārena vā vipassanāya vā dīpetabbo. Paṭhamajjhānaparikammañhi iddhipādo nāma, paṭhamajjhānaṃ iddhi nāma. Dutiyatatiyacatutthaākāsānañcāyatana, viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatananevasaññānāsaññāyatanaparikammaṃ iddhipādo nāma, nevasaññānāsaññāyatanaṃ iddhi nāma. Sotāpattimaggassa vipassanā iddhipādo nāma, sotāpattimaggo iddhi nāma. Sakadāgāmi, anāgāmi, arahattamaggassa vipassanā iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma. Paṭilābhenāpi dīpetuṃ vaṭṭatiyeva. Paṭhamajjhānañhi iddhipādo nāma, dutiyajjhānaṃ iddhi nāma; dutiyajjhānaṃ iddhipādo nāma, tatiyajjhānaṃ iddhi nāma…pe… anāgāmimaggo iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma.

Kenaṭṭhena iddhi? Kenaṭṭhena pādoti? Ijjhanakaṭṭheneva iddhi. Patiṭṭhānaṭṭheneva pādo. Evamidhāpi iddhīti vā pādoti vā na aññassa kassaci adhivacanaṃ, sampayuttakānaṃ catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacananti. Evaṃ vutte pana idamāhaṃsu – catunnaṃ khandhānameva adhivacanaṃ bhaveyya, yadi satthā parato uttaracūḷabhājanīyaṃ nāma na āhareyya. Uttaracūḷabhājanīye pana 『『chandoyeva chandiddhipādo, vīriyameva, cittameva, vīmaṃsāva vīmaṃsiddhipādo』』ti kathitaṃ. Keci pana 『『iddhi nāma anipphannā, iddhipādo nipphanno』』ti vadiṃsu. Tesaṃ vacanaṃ paṭikkhipitvā iddhīpi iddhipādopi 『nipphanno tilakkhaṇabbhāhato』ti sanniṭṭhānaṃ kataṃ. Iti imasmiṃ suttantabhājanīye lokiyalokuttaramissakā iddhipādā kathitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīyaṃ uttānatthameva. Nayā panettha gaṇetabbā. 『『Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvetī』』ti vuttaṭṭhānasmiñhi lokuttarāni cattāri nayasahassāni vibhattāni. Vīriyasamādhiādīsupi eseva nayo. Tathā uttaracūḷabhājanīye chandiddhipāde cattāri nayasahassāni vibhattāni, vīriyacittavīmaṃsiddhipāde cattāri cattārīti sabbānipi aṭṭhannaṃ catukkānaṃ vasena dvattiṃsa nayasahassāni vibhattāni. Evametaṃ nibbattitalokuttarānaṃyeva iddhipādānaṃ vasena dvattiṃsanayasahassappaṭimaṇḍitaṃ abhidhammabhājanīyaṃ kathitanti veditabbaṃ.

  3. Pañhāpucchakavaṇṇanā

Apica pubbabhāgo pubbabhāgo iddhipādo nāma; paṭilābho paṭilābho iddhi nāmāti veditabbo. Ayamattho upacārena vā vipassanāya vā dīpetabbo. Paṭhamajjhānaparikammañhi iddhipādo nāma, paṭhamajjhānaṃ iddhi nāma. Dutiyatatiyacatutthaākāsānañcāyatana, viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatananevasaññānāsaññāyatanaparikammaṃ iddhipādo nāma, nevasaññānāsaññāyatanaṃ iddhi nāma. Sotāpattimaggassa vipassanā iddhipādo nāma, sotāpattimaggo iddhi nāma. Sakadāgāmi, anāgāmi, arahattamaggassa vipassanā iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma. Paṭilābhenāpi dīpetuṃ vaṭṭatiyeva. Paṭhamajjhānañhi iddhipādo nāma, dutiyajjhānaṃ iddhi nāma; dutiyajjhānaṃ iddhipādo nāma, tatiyajjhānaṃ iddhi nāma…pe… anāgāmimaggo iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma。 「什麼是神通?」「什麼是足?」以成就的狀態為神通。以基礎的狀態為足。這樣在這裡的神通或足並不是其他任何東西的名稱,而是與這四個相應的蘊的名稱。因此,若是這樣說的話,便會說:四個蘊的名稱應當是這樣的,若是導師從外面不引入更高的器皿。對於更高的器皿而言,「欲即是欲神足,勇猛即是勇猛,心即是心,思維即是思維神足」如此說。有些人則說:「神通是未成就的,神足是已成就的。」對於他們的說法,反駁了神通與神足也「已成就,具有特徵的」這一結論。因此,在這個經典的部分中,世俗與出世間混合的神足被稱為。 經典部分的說明。 阿毗達摩部分的說明 阿毗達摩部分的內容是顯而易見的。在這裡應當計算的方法。「欲定正勤所成就的神足」在所說的地方,出世間的四種方法被劃分。勇猛、定等也是同樣的道理。同樣,在更高的器皿中,欲神足的四種方法被劃分,勇猛、心、思維的神足的四種方法也被劃分,所有這些都是以八種四重的方式劃分三十種方法。因此,這種因緣所生的出世間的神足應當被理解為以三十種方法所裝飾的阿毗達摩部分。 問答部分的說明。

  1. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva iddhipādānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbepete appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇā eva, na maggārammaṇā; sahajātahetuvasena pana maggahetukā, na maggādhipatino. Cattāro hi adhipatayo aññamaññaṃ garuṃ na karonti. Kasmā? Sayaṃ jeṭṭhakattā. Yathā hi samajātikā samavayā samathāmā samasippā cattāro rājaputtā attano attano jeṭṭhakatāya aññamaññassa apacitiṃ na karonti, evamimepi cattāro adhipatayo pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ jeṭṭhakadhammatāya aññamaññaṃ garuṃ na karontīti ekanteneva na maggādhipatino. Atītādīsu ekārammaṇabhāvepi na vattabbā. Nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇā nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāva iddhipādā kathitā. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā iddhipādā kathitā, abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ iddhipādavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Iddhipādavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Bojjhaṅgavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare bojjhaṅgavibhaṅge sattāti gaṇanaparicchedo. Bojjhaṅgāti bodhiyā bodhissa vā aṅgāti bojjhaṅgā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā esā dhammasāmaggī yāya lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhatīti katvā bodhīti vuccati, bujjhati kilesasantānaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikaroti, tassā dhammasāmaggīsaṅkhātāya bodhiyā aṅgātipi bojjhaṅgā, jhānaṅgamaggaṅgādīni viya. Yo panesa yathāvuttappakārāya etāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako bodhīti vuccati, tassa bodhissa aṅgātipi bojjhaṅgā, senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu aṭṭhakathācariyā – 『『bujjhanakassa puggalassa aṅgāti vā bojjhaṅgā』』ti.

Apica 『『bojjhaṅgāti kenaṭṭhena bojjhaṅgā? Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā, bujjhantīti bojjhaṅgā, anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, sambujjhantīti bojjhaṅgā』』ti iminā paṭisambhidānayenāpi bojjhaṅgattho veditabbo.

Satisambojjhaṅgotiādīsu pasattho sundaro ca bojjhaṅgo sambojjhaṅgo, satiyeva sambojjhaṅgo satisambojjhaṅgo. Tattha upaṭṭhānalakkhaṇo satisambojjhaṅgo, pavicayalakkhaṇo dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahalakkhaṇo vīriyasambojjhaṅgo, pharaṇalakkhaṇo pītisambojjhaṅgo, upasamalakkhaṇo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepalakkhaṇo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānalakkhaṇo upekkhāsambojjhaṅgo. Tesu 『『satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī』』ti (saṃ. ni.

在問答部分,根據巴利文的解釋,神足的善等性質應當被理解。在與對像相關的方面,這些都是以無量的涅槃為基礎而產生的,都是無量的對象,而不是道的對象;而是因緣所生的道的因,而不是道的支配者。四種主導力彼此之間並不相互輕視。為什麼?因為彼此都是長者。就像四位同族的王子,各自因其長者身份而不輕視彼此一樣,這四種主導力因各自的長者法則而不輕視彼此,因此完全不屬於道的支配者。在過去等的同一對象的狀態下也不應當被說。至於涅槃,由於其外在的法性,稱為外在的對象。因此在這問答部分中,出世間的神足被說明。確實,正等覺者在經典部分中說明了世俗與出世間混合的神足,而在阿毗達摩的問答部分中則僅說明了出世間的神足。因此,這個神足的劃分也是經過精心闡明的。 關於《消除迷惑》的劃分部分 神足的劃分說明已完成。 七覺支的劃分 經典部分的說明 現在在七覺支的劃分中,包含了「七」的計算部分。七覺支是指覺悟的支援。這裡的意思是——那種法的相應,因而在出世間的道的時刻產生的,依靠安住、努力、快樂、平靜、專注、觀察等的眾多法的反對者,稱為覺支,因而稱為覺悟。覺悟是指從煩惱的沉睡中覺醒,或是理解四個聖諦,或是證悟涅槃,這些都屬於覺支的法,像禪定、道等。若是以這樣的法的相應來覺悟的聖者,稱為覺悟者,覺支也屬於他,像軍隊、車隊等。因此,註釋師說:「覺者的支援即是覺支。」 此外,「覺支是什麼?」「因覺而生的稱為覺支,因覺而覺醒的稱為覺支,因覺而理解的稱為覺支,因覺而再覺的稱為覺支,因完全覺悟的稱為覺支。」通過這種分類法也應當理解覺支的意思。 「念覺支」及其他的覺支都是美好且顯著的,念覺支即是覺支,念覺支即是念覺支。在此,具備支援的特徵的念覺支,具備分析的特徵的法覺支,具備掌握的特徵的精進覺支,具備推動的特徵的快樂覺支,具備平靜的特徵的安寧覺支,具備不散亂的特徵的定覺支,具備反思的特徵的舍覺支。在這些中,「我說,僧眾,念是普遍的」這樣說。

5.234) vacanato sabbesaṃ bojjhaṅgānaṃ upakārakattā satisambojjhaṅgo paṭhamaṃ vutto. Tato paraṃ 『『so tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinatī』』tiādinā (ma. ni. 150) nayena evaṃ anukkameneva nikkhepapayojanaṃ pāḷiyaṃ āgatameva.

Kasmā panete satteva vuttā, anūnā anadhikāti? Līnuddhaccapaṭipakkhato sabbatthikato ca. Ettha hi tayo bojjhaṅgā līnassa paṭipakkhā, yathāha – 『『yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāyā』』ti (saṃ. ni. 5.234). Tayo uddhaccassa paṭipakkhā, yathāha – 『『yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāyā』』ti (saṃ. ni. 5.234). Eko panettha loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca sabbesu rājakiccesu, sabbabojjhaṅgesu icchitabbato sabbatthiko, yathāha – 『『satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī』』ti. 『『Sabbatthaka』』ntipi pāḷi. Dvinnampi sabbattha icchitabbanti attho. Evaṃ līnuddhaccapaṭipakkhato sabbatthikato ca satteva vuttāti veditabbā.

5.234) 由於所有覺支的輔助作用,念覺支首先被提及。隨後,「如是,正念的修行者以智慧分辨該法」這樣的說法,依照巴利文的順序逐漸引入了放棄的目的。 那麼,為什麼這些是以「確實」來表述,不多也不少呢?這是因為與沉迷相對立的,普遍的原因。在這裡,三種覺支是與沉迷相對立的,如所說:「在某個時候,僧眾,若心沉迷,正是此時,法覺支的培養是合時的,勇猛覺支的培養是合時的,快樂覺支的培養是合時的。」三種覺支是與動盪相對立的,如所說:「在某個時候,僧眾,若心動盪,正是此時,平靜覺支的培養是合時的,定覺支的培養是合時的,舍覺支的培養是合時的。」這裡有一個如鹽和香料般的普遍性,像所有的工作者在所有的國王事務中一樣,在所有的覺支中是應當被期望的,如所說:「我確實說,僧眾,念是普遍的。」巴利文中也有「普遍」的說法。兩者在所有的方面都是應當被期望的意思。因此,這樣的確是以沉迷相對立的,普遍的原因來表述的。

  1. Idāni nesaṃ ekasmiṃyevārammaṇe attano attano kiccavasena nānākaraṇaṃ dassetuṃ tattha katamo satisambojjhaṅgotiādi āraddhaṃ. Tattha idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Satimā hotīti paññāya paññavā, yasena yasavā, dhanena dhanavā viya satiyā satimā hoti, satisampannoti attho. Paramenāti uttamena; tañhi paramatthasaccassa nibbānassa ceva maggassa ca anulomato paramaṃ nāma hoti uttamaṃ seṭṭhaṃ. Satinepakkenāti nepakkaṃ vuccati paññā; satiyā ceva nepakkena cāti attho.

Kasmā pana imasmiṃ satibhājanīye paññā saṅgahitāti? Satiyā balavabhāvadīpanatthaṃ. Sati hi paññāya saddhimpi uppajjati vināpi, paññāya saddhiṃ uppajjamānā balavatī hoti, vinā uppajjamānā dubbalā. Tenassā balavabhāvadīpanatthaṃ paññā saṅgahitā. Yathā hi dvīsu disāsu dve rājamahāmattā tiṭṭheyyuṃ; tesu eko rājaputtaṃ gahetvā tiṭṭheyya, eko attano dhammatāya ekakova tesu rājaputtaṃ gahetvā ṭhito attanopi tejena rājaputtassapi tejena tejavā hoti; attano dhammatāya ṭhito na tena samatejo hoti; evameva rājaputtaṃ gahetvā ṭhitamahāmatto viya paññāya saddhiṃ uppannā sati, attano dhammatāya ṭhito viya vinā paññāya uppannā. Tattha yathā rājaputtaṃ gahetvā ṭhito attanopi tejena rājaputtassapi tejena tejavā hoti, evaṃ paññāya saddhiṃ uppannā sati balavatī hoti; yathā attano dhammatāya ṭhito na tena samatejo hoti, evaṃ vinā paññāya uppannā dubbalā hotīti balavabhāvadīpanatthaṃ paññā gahitāti.

Cirakatampīti attano vā parassa vā kāyena cirakataṃ vattaṃ vā kasiṇamaṇḍalaṃ vā kasiṇaparikammaṃ vā. Cirabhāsitampīti attanā vā parena vā vācāya cirabhāsitaṃ bahukampi, vattasīse ṭhatvā dhammakathaṃ vā kammaṭṭhānavinicchayaṃ vā, vimuttāyatanasīse vā ṭhatvā dhammakathameva. Saritā hotīti taṃ kāyaviññattiṃ vacīviññattiñca samuṭṭhāpetvā pavattaṃ arūpadhammakoṭṭhāsaṃ 『evaṃ uppajjitvā evaṃ niruddho』ti saritā hoti. Anussaritāti punappunaṃ saritā. Ayaṃ vuccati satisambojjhaṅgoti ayaṃ evaṃ uppannā sesabojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā sati satisambojjhaṅgo nāma kathīyati.

So tathā sato viharantoti so bhikkhu tenākārena uppannāya satiyā sato hutvā viharanto. Taṃ dhammanti taṃ cirakataṃ cirabhāsitaṃ heṭṭhā vuttappakāraṃ dhammaṃ. Paññāya pavicinatīti paññāya 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti pavicinati. Pavicaratīti 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti tattha paññaṃ carāpento pavicarati. Parivīmaṃsaṃ āpajjatīti olokanaṃ gavesanaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccatīti idaṃ vuttappakāraṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpakaṃ vipassanāñāṇaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo nāma vuccati.

Tassa taṃ dhammanti tassa bhikkhuno taṃ heṭṭhā vuttappakāraṃ dhammaṃ. Āraddhaṃ hotīti paripuṇṇaṃ hoti paggahitaṃ. Asallīnanti āraddhattāyeva asallīnaṃ. Ayaṃ vuccatīti idaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpakaṃ vipassanāsampayuttaṃ vīriyaṃ vīriyasambojjhaṅgo nāma vuccati.

Nirāmisāti kāmāmisalokāmisavaṭṭāmisānaṃ abhāvena nirāmisā parisuddhā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā pīti pītisambojjhaṅgo nāma vuccati.

現在爲了顯示它們在同一對像上各自作用的差異,開始說"其中什麼是念覺支"等。在此,"在此比丘"是指在此教法中的比丘。"具念"是指具有念,如具有智慧、具有名聲、具有財富一樣,意思是具足念。"最上"是指最高的;因為它與第一義諦的涅槃和道路相應,所以稱為最上、最高、最勝。"念與智慧"中,智慧被稱為聰明;意思是具有念和智慧。 為什麼在這唸的分別中包括了智慧?爲了顯示唸的強大。念有時與智慧一起生起,有時單獨生起,與智慧一起生起時更強大,單獨生起時較弱。因此爲了顯示它的強大而包括了智慧。就像兩個方向站著兩位大臣;其中一位抱著王子站著,另一位獨自站著,抱著王子站著的人因自己的威嚴和王子的威嚴而更有威嚴;獨自站著的人則不如他有威嚴。同樣,與智慧一起生起的念就像抱著王子站著的大臣,單獨生起的念就像獨自站著的人。其中,就像抱著王子站著的人因自己和王子的威嚴而更有威嚴,同樣與智慧一起生起的念更強大;就像獨自站著的人不如他有威嚴,同樣單獨生起的念較弱。因此爲了顯示強大而包括了智慧。 "長時所作"是指自己或他人身體長時所作的行為或遍處圓相或遍處準備。"長時所說"是指自己或他人口中長時所說的很多內容,或者站在行為的頂點說法或決定業處,或者站在解脫處的頂點說法。"能憶念"是指能憶念那身表和語表所引起的無色法部分'如是生起如是滅去'。"能隨念"是指反覆憶念。"這被稱爲念覺支"是指這樣生起的、能引發其他覺支的、與觀智相應的念被稱爲念覺支。 "他如是具念而住"是指那比丘以那種方式生起的念而具念而住。"那法"是指那長時所作長時所說的前面所說的法。"以慧觀察"是指以慧觀察'無常、苦、無我'。"思維"是指在那裡運用智慧思維'無常、苦、無我'。"詳細考察"是指進行觀察、探索。"這被稱為"是指這種前面所說的能引發覺支的觀智被稱為擇法覺支。 "他對那法"是指那比丘對那前面所說的法。"精進"是指圓滿、提起。"不懈怠"是因為精進而不懈怠。"這被稱為"是指這種能引發覺支的與觀智相應的精進被稱為精進覺支。 "無染"是指因為沒有欲染、世間染、輪迴染而無染、清凈。"這被稱為"是指這種能引發覺支的與觀智相應的喜被稱為喜覺支。

Pītimanassāti pītisampayuttacittassa. Kāyopi passambhatīti khandhattayasaṅkhāto nāmakāyo kilesadarathapaṭippassaddhiyā passambhati. Cittampīti viññāṇakkhandhopi tatheva passambhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā passaddhi passaddhisambojjhaṅgo nāma vuccati.

Passaddhakāyassa sukhinoti passaddhakāyatāya uppannasukhena sukhitassa. Samādhiyatīti sammā ādhiyati, niccalaṃ hutvā ārammaṇe ṭhapīyati, appanāppattaṃ viya hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā cittekaggatā samādhisambojjhaṅgo nāma vuccati.

Tathā samāhitanti tena appanāppattena viya samādhinā samāhitaṃ. Sādhukaṃ ajjhupekkhitā hotīti suṭṭhu ajjhupekkhitā hoti; tesaṃ dhammānaṃ pahānavaḍḍhane abyāvaṭo hutvā ajjhupekkhati. Ayaṃvuccatīti ayaṃ channaṃ bojjhaṅgānaṃ anosakkanaanativattanabhāvasādhako majjhattākāro upekkhāsambojjhaṅgo nāma vuccati.

Ettāvatā kiṃ kathitaṃ nāma hoti? Apubbaṃ acarimaṃ ekacittakkhaṇe nānārasalakkhaṇā pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgā kathitā hontīti.

Paṭhamo nayo.

468-

Pītimanassāti pītisampayuttacittassa. Kāyopi passambhatīti khandhattayasaṅkhāto nāmakāyo kilesadarathapaṭippassaddhiyā passambhati. Cittampīti viññāṇakkhandhopi tatheva passambhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā passaddhi passaddhisambojjhaṅgo nāma vuccati. "喜悅者的"是指與喜相應的心。"身也輕安"是指由三蘊組成的名身因煩惱熱惱的平息而輕安。"心也"是指識蘊也同樣輕安。"這被稱為"是指這種能引發覺支的與觀智相應的輕安被稱為輕安覺支。 Passaddhakāyassa sukhinoti passaddhakāyatāya uppannasukhena sukhitassa. Samādhiyatīti sammā ādhiyati, niccalaṃ hutvā ārammaṇe ṭhapīyati, appanāppattaṃ viya hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā cittekaggatā samādhisambojjhaṅgo nāma vuccati. "輕安身而樂"是指因身輕安而生起快樂的人。"定"是指正確地安住,不動搖地安住于所緣,如同達到安止定。"這被稱為"是指這種能引發覺支的與觀智相應的心一境性被稱為定覺支。 Tathā samāhitanti tena appanāppattena viya samādhinā samāhitaṃ. Sādhukaṃ ajjhupekkhitā hotīti suṭṭhu ajjhupekkhitā hoti; tesaṃ dhammānaṃ pahānavaḍḍhane abyāvaṭo hutvā ajjhupekkhati. Ayaṃvuccatīti ayaṃ channaṃ bojjhaṅgānaṃ anosakkanaanativattanabhāvasādhako majjhattākāro upekkhāsambojjhaṅgo nāma vuccati. "如是入定"是指以那種如同達到安止定的定而入定。"善於觀察"是指很好地觀察;對那些法的斷除和增長保持中立而觀察。"這被稱為"是指這種能成就六覺支不退不過的中立狀態被稱為舍覺支。 Ettāvatā kiṃ kathitaṃ nāma hoti? Apubbaṃ acarimaṃ ekacittakkhaṇe nānārasalakkhaṇā pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgā kathitā hontīti. 到此為止說明了什麼?說明了在一心剎那中不先不后具有不同味道特徵的前分觀智覺支。 Paṭhamo nayo. 第一種方法。

  1. Idāni yena pariyāyena satta bojjhaṅgā cuddasa honti, tassa pakāsanatthaṃ dutiyanayaṃ dassento puna satta bojjhaṅgātiādimāha. Tatrāyaṃ anupubbapadavaṇṇanā – ajjhattaṃ dhammesu satīti ajjhattikasaṅkhāre pariggaṇhantassa uppannā sati. Bahiddhā dhammesu satīti bahiddhāsaṅkhāre pariggaṇhantassa uppannā sati. Yadapīti yāpi. Tadapīti sāpi. Abhiññāyāti abhiññeyyadhamme abhijānanatthāya. Sambodhāyāti sambodhi vuccati maggo, maggatthāyāti attho. Nibbānāyāti vānaṃ vuccati taṇhā; sā tattha natthīti nibbānaṃ, tadatthāya, asaṅkhatāya amatadhātuyā sacchikiriyatthāya saṃvattatīti attho. Dhammavicayasambojjhaṅgepi eseva nayo.

Kāyikaṃ vīriyanti caṅkamaṃ adhiṭṭhahantassa uppannavīriyaṃ. Cetasikaṃ vīriyanti 『『na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī』』ti evaṃ kāyapayogaṃ vinā uppannavīriyaṃ. Kāyapassaddhīti tiṇṇaṃ khandhānaṃ darathapassaddhi. Cittapassaddhīti viññāṇakkhandhassa darathapassaddhi. Upekkhāsambojjhaṅge satisambojjhaṅgasadisova vinicchayo. Imasmiṃ naye satta bojjhaṅgā lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Porāṇakattherā pana 『ettakena pākaṭaṃ na hotī』ti vibhajitvā dassesuṃ. Etesu hi ajjhattadhammesu sati pavicayo upekkhāti ime tayo attano khandhārammaṇattā lokiyāva honti. Tathā maggaṃ appattaṃ kāyikavīriyaṃ. Avitakkaavicārā pana pītisamādhiyo lokuttarā honti. Sesā lokiyalokuttaramissakāti.

Tattha ajjhattaṃ tāva dhammesu satipavicayaupekkhā ajjhattārammaṇā, lokuttarā pana bahiddhārammaṇāti tesaṃ lokuttarabhāvo mā yujjittha. Caṅkamappayogena nibbattavīriyampi lokiyanti vadanto na kilamati. Avitakkaavicārā pana pītisamādhiyo kadā lokuttarā hontīti? Kāmāvacare tāva pītisambojjhaṅgo labbhati, avitakkaavicārā pīti na labbhati. Rūpāvacare avitakkaavicārā pīti labbhati, pītisambojjhaṅgo pana na labbhati. Arūpāvacare sabbena sabbaṃ na labbhati. Ettha pana alabbhamānakaṃ upādāya labbhamānakāpi paṭikkhittā. Evamayaṃ avitakkaavicāro pītisambojjhaṅgo kāmāvacaratopi nikkhanto rūpāvacaratopi arūpāvacaratopīti nibbattitalokuttaro yevāti kathito.

Tathā kāmāvacare samādhisambojjhaṅgo labbhati, avitakkaavicāro pana samādhi na labbhati. Rūpāvacaraarūpāvacaresu avitakkaavicāro samādhi labbhati, samādhisambojjhaṅgo pana na labbhati. Ettha pana alabbhamānakaṃ upādāya labbhamānakopi paṭikkhitto. Evamayaṃ avitakkaavicāro samādhi kāmāvacaratopi nikkhanto rūpāvacaratopi arūpāvacaratopīti nibbattitalokuttaro yevāti kathito.

Apica lokiyaṃ gahetvā lokuttaro kātabbo; lokuttaraṃ gahetvā lokiyo kātabbo. Ajjhattadhammesu hi satipavicayaupekkhānaṃ lokuttarabhāvanākālopi atthi. Tatridaṃ suttaṃ – 『『ajjhattavimokkhaṃ khvāhaṃ, āvuso, sabbupādānakkhayaṃ vadāmi; evamassime āsavā nānusentī』』ti (saṃ. ni.

現在爲了說明七覺支如何成為十四種,展示第二種方法,再次說"七覺支"等。這裡是對每個詞的逐一解釋 - "內法中的念"是指觀察內在諸行而生起的念。"外法中的念"是指觀察外在諸行而生起的念。"凡是"即是"任何"。"那也"即是"那個也"。"爲了證知"是爲了證知應當證知的法。"爲了覺悟"中覺悟是指道,意思是爲了道。"爲了涅槃"中,渴愛被稱為結縛,那裡沒有渴愛所以稱為涅槃,爲了那個,意思是爲了證悟無為的不死界。對於擇法覺支也是同樣的方法。 "身體的精進"是指決意經行時生起的精進。"心理的精進"是指"在我的心未從諸漏中解脫之前,我不會打破這個跏趺坐"這樣不依靠身體活動而生起的精進。"身輕安"是指三蘊的熱惱平息。"心輕安"是指識蘊的熱惱平息。對於舍覺支,判斷方法與念覺支相同。在這種方法中,七覺支被說為世間與出世間混合。 然而古代長老們認為"這樣還不夠明顯",所以進行了分析說明。其中,內法中的念、擇法、舍這三種因為以自己的蘊為所緣而只是世間的。同樣,未達到道的身體精進也是。但無尋無伺的喜和定是出世間的。其餘的是世間與出世間混合的。 其中,首先內法中的念、擇法、舍是內所緣,而出世間的是外所緣,所以它們的出世間性可能不合適。說經行產生的精進是世間的也不會感到疲倦。但無尋無伺的喜和定何時是出世間的呢?在欲界中有喜覺支,但沒有無尋無伺的喜。在色界中有無尋無伺的喜,但沒有喜覺支。在無色界中完全沒有。這裡以不存在的為基礎否定了存在的。這樣,這無尋無伺的喜覺支超越了欲界、色界和無色界,所以被說為只是出世間的。 同樣,在欲界中有定覺支,但沒有無尋無伺的定。在色界和無色界中有無尋無伺的定,但沒有定覺支。這裡以不存在的為基礎否定了存在的。這樣,這無尋無伺的定超越了欲界、色界和無色界,所以被說為只是出世間的。 此外,應當以世間來理解出世間;應當以出世間來理解世間。因為內法中的念、擇法、舍也有出世間修習的時候。這裡有這樣的經文:"朋友們,我說內解脫是一切執取的滅盡;這樣我的諸漏就不會潛伏。"

2.32 thokaṃ visadisaṃ) iminā suttena lokuttarā honti. Yadā pana caṅkamapayogena nibbatte kāyikavīriye anupasanteyeva vipassanā maggena ghaṭīyati, tadā taṃ lokuttaraṃ hoti. Ye pana therā 『『kasiṇajjhāne, ānāpānajjhāne, brahmavihārajjhāne ca bojjhaṅgo uddharanto na vāretabbo』』ti vadanti, tesaṃ vāde avitakkaavicārā pītisamādhisambojjhaṅgā lokiyā hontīti.

Dutiyo nayo.

470-471. Idāni bojjhaṅgānaṃ bhāvanāvasena pavattaṃ tatiyanayaṃ dassento puna satta bojjhaṅgātiādimāha. Tatthāpi ayaṃ anupubbapadavaṇṇanā – bhāvetīti vaḍḍheti; attano santāne punappunaṃ janeti abhinibbatteti. Vivekanissitanti viveke nissitaṃ. Vivekoti vivittatā. So cāyaṃ tadaṅgaviveko, vikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇavivekoti pañcavidho. Tattha tadaṅgaviveko nāma vipassanā. Vikkhambhanaviveko nāma aṭṭha samāpattiyo. Samucchedaviveko nāma maggo. Paṭippassaddhiviveko nāma phalaṃ. Nissaraṇaviveko nāma sabbanimittanissaṭaṃ nibbānaṃ. Evametasmiṃ pañcavidhe viveke nissitaṃ vivekanissitanti tadaṅgavivekanissitaṃ samucchedavivekanissitaṃ nissaraṇavivekanissitañca satisambojjhaṅgaṃ bhāvetīti ayamattho veditabbo.

Tathā hi ayaṃ satisambojjhaṅgabhāvanānuyogamanuyutto yogī vipassanākkhaṇe kiccato tadaṅgavivekanissitaṃ, ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitaṃ, maggakāle pana kiccato samucchedavivekanissitaṃ, ārammaṇato nissaraṇavivekanissitaṃ, satisambojjhaṅgaṃ bhāveti. Pañcavivekanissitampīti eke. Te hi na kevalaṃ balavavipassanāmaggaphalakkhaṇesu eva bojjhaṅgaṃ uddharanti, vipassanāpādakakasiṇajjhānaānāpānāsubhabrahmavihārajjhānesupi uddharanti, na ca paṭisiddhā aṭṭhakathācariyehi . Tasmā tesaṃ matena etesaṃ jhānānaṃ pavattikkhaṇe kiccato eva vikkhambhanavivekanissitaṃ. Yathā ca vipassanākkhaṇe 『『ajjhāsayato nissaraṇavivekanissita』』nti vuttaṃ, evaṃ 『『paṭippassaddhivivekanissitampi bhāvetī』』ti vattuṃ vaṭṭati. Esa nayo virāganissitādīsu. Vivekatthā eva hi virāgādayo.

Kevalañcettha vossaggo duvidho – pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo cāti. Tattha 『pariccāgavossaggo』ti vipassanākkhaṇe ca tadaṅgavasena maggakkhaṇe ca samucchedavasena kilesappahānaṃ. 『Pakkhandanavossaggo』ti vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe pana ārammaṇakaraṇena nibbānapakkhandanaṃ. Tadubhayampi imasmiṃ lokiyalokuttaramissake atthavaṇṇanānaye vaṭṭati. Tathā hi ayaṃ sati sambojjhaṅgo yathāvuttena pakārena kilese pariccajati, nibbānañca pakkhandati.

Vossaggapariṇāminti iminā pana sakalena vacanena vossaggatthaṃ pariṇamantaṃ pariṇatañca, paripaccantaṃ paripakkañcāti idaṃ vuttaṃ hoti. Ayañhi bojjhaṅgabhāvanamanuyutto bhikkhu yathā satisambojjhaṅgo kilesapariccāgavossaggatthaṃ nibbānapakkhandanavossaggatthañca paripaccati, yathā ca paripakko hoti, tathā naṃ bhāvetīti. Esa nayo sesabojjhaṅgesupi. Imasmimpi naye lokiyalokuttaramissakā bojjhaṅgā kathitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

2.32 有一點明確) 通過這一教義,他們成為出世間的。當通過經行的方式生起身體的精進時,專注的智慧通過道的連線而顯現,那時它就成為出世間的。那些長老們說:「在色界禪定、出入息禪定、梵住禪定中,覺支的生起是不可阻止的」,他們的觀點是無尋無伺的喜和定覺支是世間的。 第二種方法。 470-471. 現在爲了說明覺支的修習所引發的第三種方法,再次說「七覺支」等。這裡是對每個詞的逐一解釋 - 「修習」是指增長;不斷地從自身的傳承中生起、再生。與離別相關的"是指依靠離別。"離別"是指獨處。這裡有五種離別:部分離別、抑制離別、斷滅離別、安寧離別、解脫離別。部分離別是指觀智。抑制離別是指八種定。斷滅離別是指道路。安寧離別是指果。解脫離別是指完全脫離一切相的涅槃。這樣,在這五種離別中,與離別相關的、與觀智相應的覺支被稱為部分離別、斷滅離別、解脫離別的覺支。 因此,這位修行者在觀智的時刻,因其職責而修習部分離別,因其內心的緣故而修習解脫離別,而在道的時刻則因其職責而修習斷滅離別,因其所緣而修習解脫離別,修習覺支。與五種離別相關的被稱為某些人。他們不僅在強大的觀智道的特徵中生起覺支,還在觀智的基礎上、色界禪定、出入息、善法的梵住禪定中生起,而並非被已知的註釋師所禁止。因此根據他們的觀點,在這些禪定的生起時,因其職責而生起的抑制離別。正如在觀智的時刻說「因其內心的緣故而修習解脫離別」,同樣也可以說「也修習安寧離別」。這種方法適用於無慾、無嗔等。 在這裡,放棄是有兩種的 - 放棄的放棄和追求的放棄。在這裡,「放棄的放棄」是指在觀智的時刻和部分的生起時通過道路的生起來放棄煩惱。「追求的放棄」是指在觀智的時刻由此而生起,在道路的時刻則是通過所緣的生起來追求涅槃。兩者在這世間與出世間的意義上是相互關聯的。正如這覺支以所述的方式放棄煩惱,也追求涅槃。 「放棄的轉變」是指通過整體的言辭來說明放棄的轉變、轉變的過程和成熟的過程。因為這位與覺支修習相應的比丘,正如覺支為放棄煩惱而存在,也為追求涅槃而存在,正如他成熟一樣,他也修習。其他覺支也是如此。在這個方法中,世間與出世間的覺支被討論。 經文的解釋。 阿毗達摩的解釋。

  1. Abhidhammabhājanīye sattapi bojjhaṅge ekato pucchitvā vissajjanassa ca pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjanassa ca vasena dve nayā. Tesaṃ atthavaṇṇanā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā.

Upekkhāsambojjhaṅganiddese pana upekkhanavasena upekkhā. Upekkhanākāro upekkhanā. Upekkhitabbayutte samappavatte dhamme ikkhati, na codetīti upekkhā. Puggalaṃ upekkhāpetīti upekkhanā . Bojjhaṅgabhāvappattiyā lokiyaupekkhanāya adhikā upekkhanā ajjhupekkhanā. Abyāpārāpajjanena majjhattabhāvo majjhattatā. Sā pana cittassa, na sattassāti dīpetuṃ majjhattatā cittassāti vuttanti. Ayamettha anupubbapadavaṇṇanā.

Nayā panettha gaṇetabbā – sattannampi hi bojjhaṅgānaṃ ekato pucchitvā vissajjane ekekamagge nayasahassaṃ nayasahassanti cattāri nayasahassāni vibhattāni. Pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjane ekekabojjhaṅgavasena cattāri cattārīti satta catukkā aṭṭhavīsati. Tāni purimehi catūhi saddhiṃ dvattiṃsāti sabbānipi abhidhammabhājanīye dvattiṃsa nayasahassāni vibhattāni kusalāneva. Yasmā pana phalakkhaṇepi bojjhaṅgā labbhanti, kusalahetukāni ca sāmaññaphalāni, tasmā tesupi bojjhaṅgadassanatthaṃ kusalaniddesapubbaṅgamāya eva tantiyā vipākanayo āraddho. Sopi ekato pucchitvā vissajjanassa ca, pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjanassa ca vasena duvidho hoti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Vipāke pana kusalato tiguṇā nayā kātabbāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva bojjhaṅgānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbepete appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇā eva, na maggārammaṇā. Sahajātahetuvasena panettha kusalā maggahetukā, vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatino, chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbā maggādhipatinoti, phalakālepi na vattabbā eva.

Atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbā, nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇā nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchakepi nibbattitalokuttarāva bojjhaṅgā kathitā . Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasseva paṭhamanayasmiṃ lokiyā, dutiyatatiyesu lokiyalokuttaramissakā bojjhaṅgā kathitā. Abhidhammabhājanīyassa pana catūsupi nayesu imasmiñca pañhāpucchake lokuttarāyevāti evamayaṃ bojjhaṅgavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Bojjhaṅgavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Maggaṅgavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare maggavibhaṅge ariyo aṭṭhaṅgiko maggotiādi sabbaṃ saccavibhaṅge dukkhanirodhagāminīpaṭipadāniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Bhāvanāvasena pāṭiyekkaṃ dassite dutiyanayepi sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitantiādi sabbaṃ bojjhaṅgavibhaṅge vuttanayeneva veditabbaṃ. Evamidaṃ dvinnampi nayānaṃ vasena suttantabhājanīyaṃ lokiyalokuttaramissakameva kathitaṃ.

  4. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

在阿毗達摩的解釋中,七覺支有兩種方法:一起問答和分別問答。這些的意義解釋應當按照前面所說的方法來理解。 在舍覺支的定義中,舍是以舍的方式。舍的狀態是舍。舍是觀察適合舍的平等運作的法,不催促。使人舍是舍的狀態。因為達到覺支的狀態,世間舍的狀態更高的舍的狀態是深舍。以不干預而達到中立狀態是中立性。但這是心的,不是有情的,爲了說明這一點而說"心的中立性"。這是對每個詞的逐一解釋。 這裡應當計算的方法是 - 對七覺支一起問答時,在每一道中有一千種方法,共四千種方法被分析。分別問答時,對每一覺支有四種,七個四組共二十八。這些加上前面的四種,共三十二,所以在阿毗達摩的解釋中共分析了三十二千種善的方法。因為在果的時刻也有覺支,沙門果是善因的,所以爲了在這些中也顯示覺支,以善的說明為首而開始了異熟的方法。這也分為一起問答和分別問答兩種。其餘的應當按照前面所說的方法來理解。但在異熟中,應當做善的三倍的方法。 阿毗達摩的解釋。 問答的解釋 在問答中,應當根據巴利文來理解覺支的善等性質。在所緣三法中,所有這些都是以無量的涅槃為所緣而生起的,都是無量所緣,不是道所緣。但這裡因為俱生因,善的是道因,以精進或觀察為主導時在修道時是道主導,以欲或心為主導的修道不能說是道主導,在果時也不能說。 在過去等的同一所緣的狀態下也不應當說,但因為涅槃是外在法,所以稱為外所緣。這樣在這問答中也只說明瞭出世間的覺支。確實,正等覺者在經典部分的第一種方法中說明了世間的,在第二第三種方法中說明了世間出世間混合的覺支。但在阿毗達摩的解釋的四種方法中和這問答中只說明瞭出世間的。這樣這覺支的劃分也是經過三種方式精心闡明的。 關於《消除迷惑》的劃分部分 覺支的劃分說明已完成。 道支的劃分 經典部分的解釋 現在在隨後的道的劃分中,"八支聖道"等一切應當按照諦的劃分中苦滅道諦的說明來理解。在以修習方式分別顯示的第二種方法中,"修習正見,依止於遠離"等一切也應當按照覺支的劃分中所說的方法來理解。這樣,這經典部分通過兩種方法說明了世間出世間混合的。 阿毗達摩的解釋

  1. Abhidhammabhājanīye 『ariyo』ti avatvā aṭṭhaṅgiko maggoti vuttaṃ. Evaṃ avuttepi ayaṃ ariyo eva. Yathā hi muddhābhisittassa rañño muddhābhisittāya deviyā kucchismiṃ jāto putto rājaputtoti avuttepi rājaputtoyeva hoti, evamayampi ariyoti avuttepi ariyo evāti veditabbo. Sesamidhāpi saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbaṃ.

  2. Pañcaṅgikavārepi aṭṭhaṅgikoti avuttepi aṭṭhaṅgiko eva veditabbo. Lokuttaramaggo hi pañcaṅgiko nāma natthi. Ayamettha ācariyānaṃ samānatthakathā. Vitaṇḍavādī panāha – 『『lokuttaramaggo aṭṭhaṅgiko nāma natthi, pañcaṅgikoyeva hotī』』ti. So 『『suttaṃ āharāhī』』ti vutto addhā aññaṃ apassanto imaṃ mahāsaḷāyatanato suttappadesaṃ āharissati 『『yā tathābhūtassa diṭṭhi, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Yo tathābhūtassa saṅkappo, vāyāmo, sati, yo tathābhūtassa samādhi, svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti.

Tato 『『etassa anantaraṃ suttapadaṃ āharā』』ti vattabbo. Sace āharati iccetaṃ kusalaṃ, no ce āharati sayaṃ āharitvā 『『evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī』』ti (ma. ni.

在阿毗達摩的解釋中,沒有說"聖",而是說"八支道"。即使沒有這樣說,這也是聖的。就像已受灌頂的國王與已受灌頂的王后所生的兒子,即使不說"王子",也確實是王子一樣,這即使不說"聖",也應當理解為確實是聖的。其餘的在這裡也應當按照諦的劃分中所說的方法來理解。 在五支的部分中,即使沒有說"八支",也應當理解為確實是八支。因為沒有所謂的五支出世間道。這是諸阿阇黎的一致註釋。但詭辯論者說:"沒有所謂的八支出世間道,只有五支。"他被要求"拿出經文來",確實看不到其他的,就會從大六處經中拿出這段經文:"如實者的見,那是他的正見。如實者的思惟、精進、念,如實者的定,那是他的正定。在此之前,他的身業、語業、命已經很清凈。" 然後應當對他說"拿出這段經文的下一句來"。如果他拿出來那就好,如果他拿不出來,就應當自己拿出來:"這樣他的這八支聖道達到修習圓滿。"

3.431) 『『iminā te satthusāsanena vādo bhinno; lokuttaramaggo pañcaṅgiko nāma natthi, aṭṭhaṅgikova hotī』』ti vattabbo.

Imāni pana tīṇi aṅgāni pubbe parisuddhāni vattanti, lokuttaramaggakkhaṇe parisuddhatarāni honti. Atha 『pañcaṅgiko maggo』ti idaṃ kimatthaṃ gahitanti? Atirekakiccadassanatthaṃ. Yasmiñhi samaye micchāvācaṃ pajahati, sammāvācaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammākammantasammāājīvā natthi. Imāni pañcakārāpakaṅgāneva micchāvācaṃ pajahanti; sammāvācā pana sayaṃ virativasena pūreti. Yasmiṃ samaye micchākammantaṃ pajahati, sammākammantaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammāvācāsammāājīvā natthi. Imāni pañca kārāpakaṅgāneva micchākammantaṃ pajahanti; sammākammanto pana sayaṃ virativasena pūreti. Yasmiṃ samaye micchāājīvaṃ pajahati, sammāājīvaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammāvācāsammākammantā natthi. Imāni pañca kārāpakaṅgāneva micchāājīvaṃ pajahanti; sammāājīvo pana sayaṃ virativasena pūreti. Imaṃ etesaṃ pañcannaṃ kārāpakaṅgānaṃ kiccātirekataṃ dassetuṃ pañcaṅgiko maggoti gahitaṃ. Lokuttaramaggo pana aṭṭhaṅgikova hoti, pañcaṅgiko nāma natthi.

『『Yadi sammāvācādīhi saddhiṃ aṭṭhaṅgikoti vadatha, catasso sammāvācācetanā, tisso sammākammantacetanā, satta sammāājīvacetanāti imamhā cetanābahuttā kathaṃ muccissatha? Tasmā pañcaṅgikova lokuttaramaggo』』ti. 『『Cetanābahuttā ca pamuccissāma; aṭṭhaṅgikova lokuttaramaggoti ca vakkhāma』』. 『『Tvaṃ tāva mahācattārīsakabhāṇako hosi, na hosī』』ti pucchitabbo. Sace 『『na homī』』ti vadati, 『『tvaṃ abhāṇakattā na jānāsī』』ti vattabbo. Sace 『『bhāṇakosmī』』ti vadati, 『『suttaṃ āharā』』ti vattabbo. Sace suttaṃ āharati iccetaṃ kusalaṃ, no ce āharati sayaṃ uparipaṇṇāsato āharitabbaṃ –

『『Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Sammāvācaṃpahaṃ, bhikkhave, dvāyaṃ vadāmi – atthi, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā; atthi, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā.

『『Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā.

『『Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā…pe….

『『Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Sammākammantaṃpahaṃ, bhikkhave, dvayaṃ vadāmi…pe… upadhivepakko.

『『Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaro…pe….

『『Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Sammāājīvaṃpahaṃ, bhikkhave, dvāyaṃ vadāmi…pe… upadhivepakko.

『『Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato micchāājīvā ārati virati paṭivirati veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo』』ti (ma. ni.

3.431) 「通過這個,你的老師的教導被打破; 出世間的道沒有五支, 只有八支。」這樣說。 這三種支在之前是清凈的, 在出世間道的時刻更加清凈。那麼「五支道」這句話有什麼意義呢? 是爲了顯示過分的責任。在那個時候,如果放棄錯誤的言辭, 充實正確的言辭, 在那個時候就沒有正確的身業和正確的生活。在這五種支中, 僅僅放棄錯誤的言辭; 而正確的言辭則是自然而然地充實。在那個時候,如果放棄錯誤的身業, 充實正確的身業, 在那個時候就沒有正確的言辭和正確的生活。在這五種支中, 僅僅放棄錯誤的身業; 而正確的身業則是自然而然地充實。在那個時候,如果放棄錯誤的生活, 充實正確的生活, 在那個時候就沒有正確的言辭和正確的身業。在這五種支中, 僅僅放棄錯誤的生活; 而正確的生活則是自然而然地充實。爲了顯示這五種支的責任過分, 因此稱為五支道。出世間的道則是八支, 不是五支。 「如果你說與正確的言辭等一起是八支, 四種正確的言辭意圖, 三種正確的身業意圖, 七種正確的生活意圖, 從這些意圖的多樣性中, 你們將如何解脫? 所以出世間道是五支。」 「我們將從意圖的多樣性中解脫; 也說出世間道是八支。」 「你是偉大的四十位講師, 還是不是?」 應該問。如果他說「我不是」, 就應說「因為你沒有說, 所以你不知道。」 如果他說「我是講師」, 就應說「請拿出經典來。」 如果他拿出經典來, 那就是善的; 如果不拿出, 就應從上面的經典中拿出。 「什麼是, 比丘們, 正確的言辭? 我說有兩個正確的言辭 - 有, 比丘們, 有帶有雜染的正確言辭, 有清凈的正確言辭。 「什麼是, 比丘們, 帶有雜染的正確言辭? 我說有五種 - 放棄謊言, 放棄惡口, 放棄粗言, 放棄閑聊 - 這就是, 比丘們, 帶有雜染的正確言辭。 「什麼是, 比丘們, 清凈的正確言辭? 那是, 比丘們, 與正念、正定相應的, 通過四種言辭的惡行, 對於有情的心, 通過正道的修習, 放棄厭惡、放棄離欲、放棄怨恨 - 這就是, 比丘們, 清凈的正確言辭……等等。 「什麼是, 比丘們, 正確的身業? 我說有兩個 - ……等等,帶有雜染。 「什麼是, 比丘們, 正確的身業, 清凈的出世間道……等等。 「什麼是, 比丘們, 正確的生活? 我說有兩個 - ……等等,帶有雜染。 「什麼是, 比丘們, 正確的生活, 清凈的出世間道? 那是, 比丘們, 與正念、正定相應的, 通過錯誤的生活的修習, 放棄厭惡、放棄離欲、放棄怨恨 - 這就是, 比丘們, 正確的生活, 清凈的出世間道。」

3.138 ādayo).

Evamettha catūhi vacīduccaritehi, tīhi kāyaduccaritehi, micchājīvato cāti ekekāva virati ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgāti vuttā. 『『Kuto ettha cetanābahuttaṃ? Kuto pañcaṅgiko maggo? Idaṃ te suttaṃ akāmakassa lokuttaramaggo aṭṭhaṅgikoti dīpeti』』. Sace ettakena sallakkheti iccetaṃ kusalaṃ, no ce sallakkheti aññānipi kāraṇāni āharitvā saññāpetabbo. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Yasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati, samaṇopi tattha na upalabbhati…pe… imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati; idheva , subhadda, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇehi aññehīti (dī. ni. 2.214).

Aññesupi anekesu suttasatesu aṭṭhaṅgikova maggo āgato. Kathāvatthuppakaraṇepi vuttaṃ –

『『Maggānaṃ aṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā;

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā』』ti (kathā. 872) –

『『Attheva suttantoti』』? 『『Āmantā』』『『tena hi aṭṭhaṅgiko maggo』』ti. Sace pana ettakenāpi saññattiṃ na gacchati, 『『gaccha, vihāraṃ pavisitvā yāguṃ pivāhī』』ti uyyojetabbo. Uttarimpana kāraṇaṃ vakkhatīti aṭṭhānametaṃ. Sesamettha uttānatthameva.

Nayā panettha gaṇetabbā. Aṭṭhaṅgikamaggasmiñhi ekato pucchitvā ekato vissajjane catūsu maggesu cattāri nayasahassāni vibhattāni. Pañcaṅgikamagge ekato pucchitvā ekato vissajjane cattāri; pāṭiyekkaṃ pucchitvā pāṭiyekkaṃ vissajjane cattāri cattārīti pañcasu aṅgesu vīsati. Iti purimāni aṭṭha imāni ca vīsatīti sabbānipi maggavibhaṅge aṭṭhavīsati nayasahassāni vibhattāni. Tāni ca kho nibbattitalokuttarāni kusalāneva. Vipāke pana kusalato tiguṇā nayā kātabbāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva maggaṅgānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipetāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni. Neva hi maggo na phalaṃ maggaṃ ārammaṇaṃ karoti. Sahajātahetuvasena panettha kusalāni maggahetukāni; vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbāni maggādhipatīnīti; phalakālepi na vattabbāneva.

Atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti evametasmiṃ pañhāpucchakepi nibbattitalokuttarāneva maggaṅgāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttarāni maggaṅgāni kathitāni; abhidhammabhājanīye pana pañhāpucchake ca lokuttarānevāti evamayaṃ maggavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Maggaṅgavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Jhānavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ

Mātikāvaṇṇanā

  1. Idāni tadanantare jhānavibhaṅge yā tāva ayaṃ sakalassāpi suttantabhājanīyassa paṭhamaṃ mātikā ṭhapitā, tattha idhāti vacanaṃ pubbabhāgakaraṇīyasampadāya sampannassa sabbappakārajjhānanibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpanaṃ, aññasāsanassa ca tathābhāvapaṭisedhanaṃ. Vuttañhetaṃ – 『『idheva, bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇehi aññehī』』ti (a. ni.

3.138) 由此可知,通過四種錯誤的言辭、三種錯誤的身業、錯誤的生活等,單獨放棄這些是清凈的出世間道。 「從哪裡來的意圖的多樣性? 從哪裡來的五支道? 這是對你說的經典,無慾的出世間道是八支。」 如果僅憑這些來理解,那是善的; 如果不理解,就應當拿出其他原因進行說明。正如佛陀所說: 「在那時,善知識, 在法的教義中, 聖的八支道並不存在, 甚至連修行者也無法找到……在這裡, 善知識, 在法的教義中, 聖的八支道是可以找到的;在這裡, 善知識……空無的外道和其他人。」(《大毗婆沙論》2.214) 在其他許多經典中, 也有提到八支道。關於《法句》的內容也有說明: 「道中八支是最好的, 四種是真理的基礎;無慾是法中最好的, 對於兩足的有眼者。」(《法句》872) 「這正是經典的意思嗎?」「是的。」 「因此, 八支道是如此。」 如果因此沒有達到任何理解, 「去吧, 進入禪房喝粥。」 這是應當被引導的地方。其餘的內容在這裡也只是引述。 這裡應當計算的方法。在八支道中, 通過一起問答和一起回答, 在四條道路中有四千種方法被分析。在五支道中, 通過一起問答和一起回答, 有四種;分別問答和分別回答有四種四種共二十種。這樣, 在前面的八支與這些共計二十種, 因此在所有的道的劃分中, 總共分析了八萬種方法。這些都是出世間的善法。關於果的時刻, 應當做善的三倍的方法。 阿毗達摩的解釋。 問答的解釋 在問答中, 應當根據巴利文來理解道支的善等性質。在所緣的三法中, 所有這些都是以無量的涅槃為所緣而生起的, 都是無量所緣, 而不是道所緣。因為道和果都不以道為所緣。由於俱生因的關係, 善的則是道因;在精進或觀察為主導時, 在修道時是道的主導;以欲或心為主導的修道不能說是道的主導, 在果時也不能說。 在過去等的同一所緣的狀態下也不應當說, 但因為涅槃是外在法, 所以稱為外所緣。這樣在這問答中也只說明瞭出世間的道支。確實, 正等覺者在經典部分的第一種方法中說明了世間的, 在第二第三種方法中說明了世間出世間混合的道支。但在阿毗達摩的解釋的四種方法中和這問答中只說明瞭出世間的。這樣這道支的劃分也是經過三種方式精心闡明的。 關於《消除迷惑》的劃分部分 道支的劃分說明已完成。 禪定的劃分 經典部分的解釋 目錄的說明 現在在隨後的禪定的劃分中, 這是對整個經典部分的第一種目錄的建立, 在這裡「這裡」是指在前面部分所說的, 具備所有型別的禪定的生起, 以及對其他教義的否定。正如所說:「在這裡, 比丘們, 修行者……空無的外道和其他人。」(《阿含經》)

4.241). Bhikkhūti tesaṃ jhānānaṃ nibbattakapuggalaparidīpanaṃ. Pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti idamassa pātimokkhasaṃvare patiṭṭhitabhāvaparidīpanaṃ. Viharatīti idamassa tadanurūpavihārasamaṅgībhāvaparidīpanaṃ. Ācāragocarasampannoti idamassa heṭṭhā pātimokkhasaṃvarassa upari jhānānuyogassa ca upakāradhammaparidīpanaṃ. Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīti idamassa pātimokkhato acavanadhammatāparidīpanaṃ. Samādāyāti idamassa sikkhāpadānaṃ anavasesato ādānaparidīpanaṃ. Sikkhatīti idamassa sikkhāya samaṅgībhāvaparidīpanaṃ. Sikkhāpadesūti idamassa sikkhitabbadhammaparidīpanaṃ.

Indriyesūti idamassa guttadvāratāya bhūmiparidīpanaṃ; rakkhitabbokāsaparidīpanantipi vadanti eva. Guttadvāroti idamassa chasu dvāresu saṃvihitārakkhabhāvaparidīpanaṃ. Bhojane mattaññūti idamassa santosādiguṇaparidīpanaṃ. Pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyuttoti idamassa kāraṇabhāvaparidīpanaṃ. Sātaccaṃnepakkanti idamassa paññāpariggahitena vīriyena sātaccakāritāparidīpanaṃ . Bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyuttoti idamassa paṭipattiyā nibbedhabhāgiyattaparidīpanaṃ.

So abhikkante…pe… tuṇhībhāve sampajānakārī hotīti idamassa sabbattha satisampajaññasamannāgatattaparidīpanaṃ. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajatīti idamassa anurūpasenāsanapariggahaparidīpanaṃ. Araññaṃ…pe… paṭisallānasāruppanti idamassa senāsanappabhedanirādīnavatānisaṃsaparidīpanaṃ. Soaraññagato vāti idamassa vuttappakārena senāsanena yuttabhāvaparidīpanaṃ. Nisīdatīti idamassa yogānurūpairiyāpathaparidīpanaṃ. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti idamassa yogārambhaparidīpanaṃ. So abhijjhaṃ loke pahāyātiādi panassa kammaṭṭhānānuyogena nīvaraṇappahānaparidīpanaṃ. Tasseva pahīnanīvaraṇassa vivicceva kāmehītiādi paṭipāṭiyā jhānuppattiparidīpanaṃ.

Api ca idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane jhānuppādako bhikkhu. Idāni yasmā jhānuppādakena bhikkhunā cattāri sīlāni sodhetabbāni, tasmāssa pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti iminā pātimokkhasaṃvarasīlavisuddhiṃ upadisati. Ācāragocarasampannotiādinā ājīvapārisuddhisīlaṃ. Samādāya sikkhati sikkhāpadesūti iminā tesaṃ dvinnaṃ sīlānaṃ anavasesato ādānaṃ. Indriyesu guttadvāroti iminā indriyasaṃvarasīlaṃ. Bhojane mattaññūti iminā paccayasannissitasīlaṃ. Pubbarattāpararattantiādinā sīle patiṭṭhitassa jhānabhāvanāya upakārake dhamme. So abhikkantetiādinā tesaṃ dhammānaṃ aparihānāya kammaṭṭhānassa ca asammosāya satisampajaññasamāyogaṃ. So vivittantiādinā bhāvanānurūpasenāsanapariggahaṃ. Soaraññagato vātiādinā taṃ senāsanaṃ upagatassa jhānānurūpairiyāpathañceva jhānabhāvanārambhañca. So abhijjhantiādinā jhānabhāvanārambhena jhānapaccanīkadhammappahānaṃ. So ime pañca nīvaraṇe pahāyātiādinā evaṃ pahīnajjhānapaccanīkadhammassa sabbajjhānānaṃ uppattikkamaṃ upadisatīti.

Mātikāvaṇṇanā.

Niddesavaṇṇanā

4.241)。比丘是指能生起這些禪定的人。"守護波羅提木叉律儀"是說明他已建立在波羅提木叉律儀中。"安住"是說明他具備與之相應的生活。"具足行為和行境"是說明他在波羅提木叉律儀之下和禪修之上的輔助法。"對微小的過失也見到危險"是說明他不會從波羅提木叉中退失。"受持"是說明他完全接受學處。"學習"是說明他具備學習。"在學處中"是說明他應當學習的法。 "在諸根中"是說明他守護根門的基礎;也有人說是說明應當保護的處所。"守護根門"是說明他在六門中已建立防護。"飲食知量"是說明他具足知足等功德。"初夜后夜精進修習"是說明他的原因。"持續不斷"是說明他以慧所攝受的精進持續行動。"致力於修習覺支法"是說明他的修行達到通達的部分。 "他在前進……沉默中都是正知而行"是說明他在一切處都具足念和正知。"他親近寂靜的住處"是說明他獲得適合的住處。"林野……適合獨處"是說明他住處的種類和無過患的功德。"他到林野"是說明他與所說的住處相應。"坐下"是說明他適合修行的姿勢。"建立正念"是說明他開始修行。"他在世間捨棄貪慾"等是說明他通過修習業處而捨棄障礙。對於已捨棄障礙的他,"遠離欲"等是說明他次第生起禪定。 此外,"在這裡比丘"是指在這教法中能生起禪定的比丘。現在,因為能生起禪定的比丘應當清凈四種戒,所以以"守護波羅提木叉律儀"來指示他清凈波羅提木叉律儀戒。以"具足行為和行境"等來指示活命遍凈戒。以"受持學習學處"來指示他完全接受這兩種戒。以"在諸根中守護根門"來指示根律儀戒。以"飲食知量"來指示資具依止戒。以"初夜后夜"等來指示已建立在戒中的有助於修習禪定的法。以"他在前進"等來指示爲了不失去這些法和不忘失業處而結合念和正知。以"他親近"等來指示獲得適合修行的住處。以"他到林野"等來指示到達那住處的適合禪修的姿勢和開始禪修。以"他捨棄貪慾"等來指示通過開始禪修而捨棄與禪相違的法。以"他捨棄這五蓋"等來指示如此捨棄與禪相違法的人生起一切禪定的次第。 目錄的解釋。 詳細解釋。

  1. Idāni yathānikkhittaṃ mātikaṃ paṭipāṭiyā bhājetvā dassetuṃ idhāti imissā diṭṭhiyātiādi āraddhaṃ. Tattha imissā diṭṭhiyātiādīhi dasahi padehi sikkhattayasaṅkhātaṃ sabbaññubuddhasāsanameva kathitaṃ. Tañhi buddhena bhagavatā diṭṭhattā diṭṭhīti vuccati. Tasseva khamanavasena khanti, ruccanavasena ruci, gahaṇavasena ādāyo, sabhāvaṭṭhena dhammo, sikkhitabbaṭṭhena vinayo, tadubhayenāpi dhammavinayo, pavuttavasena pāvacanaṃ, seṭṭhacariyaṭṭhena brahmacariyaṃ, anusiṭṭhidānavasena satthusāsananti vuccati. Tasmā imissā diṭṭhiyātiādīsu imissā buddhadiṭṭhiyā, imissā buddhakhantiyā, imissā buddharuciyā, imasmiṃ buddhaādāye, imasmiṃ buddhadhamme, imasmiṃ buddhavinaye.

『『Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – 『ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saṃyogāya saṃvattanti no visaṃyogāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya, upādāya saṃvattanti no paṭinissaggiyā, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya, kosajjāya saṃvattanti no vīriyārambhāya, dubbharatāya saṃvattanti no subharatāyā』ti ekaṃsena hi, gotami, dhāreyyāsi – 『neso dhammo, neso vinayo, netaṃ satthusāsana』nti. Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – 『ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya…pe… subharatāya saṃvattanti no dubbharatāyā』ti. Ekaṃsena hi, gotami, dhāreyyāsi – 『eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana』』nti (a. ni. 8.53; cūḷava. 406).

Evaṃ vutte imasmiṃ buddhadhammavinaye , imasmiṃ buddhapāvacane, imasmiṃ buddhabrahmacariye, imasmiṃ buddhasatthusāsaneti evamattho veditabbo.

Apicetaṃ sikkhāttayasaṅkhātaṃ sakalaṃ sāsanaṃ bhagavatā diṭṭhattā sammādiṭṭhipaccayattā sammādiṭṭhipubbaṅgamattā ca diṭṭhi, bhagavato khamanavasena khanti, ruccanavasena ruci, gahaṇavasena ādāyo. Attano kārakaṃ apāyesu apatamānaṃ dhāretīti dhammo. Sova saṃkilesapakkhaṃ vinatīti vinayo. Dhammo ca so vinayo cāti dhammavinayo. Kusaladhammehi vā akusaladhammānaṃ esa vinayoti dhammavinayo. Teneva vuttaṃ – 『『ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – 『ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya…pe… ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi 『eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana』nti.

Dhammena vā vinayo, na daṇḍādīhīti dhammavinayo, vuttampi cetaṃ –

『『Daṇḍeneke damayanti, aṅkusehi kasāhi ca;

Adaṇḍena asatthena, nāgo danto mahesinā』』ti. (cūḷava. 342; ma. ni. 2.352);

Tathā –

『『Dhammena nīyamānānaṃ, kā usūyā vijānata』』nti; (Mahāva. 63);

Dhammāya vā vinayo dhammavinayo. Anavajjadhammatthañhesa vinayo, na bhavabhogāmisatthaṃ. Tenāha bhagavā – 『『nayidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati janakuhanattha』』nti (a. ni. 4.25) vitthāro. Puṇṇattheropi āha – 『『anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』』ti (ma. ni.

509。現在爲了顯示如前所述的目錄而進行解釋,這裡是說「由此可知」。在那裡,通過這十個詞彙,說明了被稱為三學的所有無上正等覺者的教法。因為這是佛陀所說的,故稱為「已見」。因此,忍耐是以忍為基礎,喜悅是以喜為基礎,接受是以接受為基礎,法是以法為基礎,戒律是以戒律為基礎,這兩者皆可稱為法與戒律,行為是以行為為基礎,最好的生活是以最好的生活為基礎,老師的教導是以老師的教導為基礎。因此,在這裡所說的包括佛的見解、佛的忍耐、佛的喜悅、佛的接受、佛的法、佛的戒律。 「你所知道的,戈塔米,法是『這些法導致有欲的,而非無慾的,導致結合的,而非分離的,導致積累的,而非減少的,導致執著的,而非放棄的,導致貪慾的,而非知足的,導致不滿足的,而非滿足的,導致聚集的,而非獨處的,導致懈怠的,而非精進的,導致難以承受的,而非容易承受的』。因此,戈塔米,你應當理解『這不是法,這不是戒律,這不是老師的教導』。你所知道的,戈塔米,法是『這些法導致無慾的,而非有欲的……等等,導致容易承受的,而非難以承受的』。因此,戈塔米,你應當理解『這是法,這是戒律,這是老師的教導』。」(《阿含經》8.53;《小品經》406) 如此說來,在這佛法中,在這佛陀的教法中,在這佛陀的戒律中,在這佛陀的聖教中,應該這樣理解其意義。 此外,這被稱為三學的整個教法,因佛陀所說的,因正見的因緣而生起,因正見的先行而生起,佛陀的忍耐是以忍為基礎,喜悅是以喜為基礎,接受是以接受為基礎。法是指自身的因緣,因而不落入惡道;因此,法是指不被污染的。法與戒律是指法與戒律的結合。此法與此戒律是善法與惡法的不同。因此,正如你所知道的,戈塔米,法是「這些法導致無慾的,而非有欲的……等等,因此,戈塔米,你應當理解『這是法,這是戒律,這是老師的教導』」。 法與戒律是法與戒律的結合,而非通過懲罰等來實現的。正如所說: 「有的人通過杖來約束,有的人通過鉤來約束;而不通過懲罰,正如被偉大的王者所約束的象。」(《小品經》342;《大毗婆沙論》2.352) 同樣: 「被法所引導的人,怎會生起妒忌?」(《大品經》63) 法與戒律的結合是法與戒律的結合。此法是無過失的,不是爲了享樂而設立的。因此,佛陀說:「這不是,比丘們,出世間的生活是爲了生育的目的。」(《阿含經》4.25)詳細說明。普恭長老也說:「爲了無執而涅槃,朋友,出世間的生活是如此。」(《大毗婆沙論》)

1.259). Visiṭṭhaṃ vā nayatīti vinayo. Dhammato vinayo dhammavinayo. Saṃsāradhammato hi sokādidhammato vā esa visiṭṭhaṃ nibbānaṃ nayati. Dhammassa vā vinayo, na titthakarānanti dhammavinayo; dhammabhūto hi bhagavā, tasseva vinayo. Yasmā vā dhammāyeva abhiññeyyā pariññeyyā pahātabbā bhāvetabbā sacchikātabbā ca, tasmā esa dhammesu vinayo, na sattesu, na jīvesu cāti dhammavinayo. Sātthasabyañjanatādīhi aññesaṃ vacanato padhānaṃ vacananti pavacanaṃ; pavacanameva pāvacanaṃ. Sabbacariyāhi visiṭṭhacariyābhāvena brahmacariyaṃ. Devamanussānaṃ satthubhūtassa bhagavato sāsananti satthusāsanaṃ; satthubhūtaṃ vā sāsanantipi satthusāsanaṃ. 『『So vo mamaccayena satthā』』ti (dī. ni. 2.216) hi dhammavinayova satthāti vuttoti evametesaṃ padānaṃ attho veditabbo.

Yasmā pana imasmiṃyeva sāsane sabbapakārajjhānanibbattako bhikkhu dissati, na aññatra, tasmā tattha tattha 『imissā』ti ca 『imasmi』nti ca ayaṃ niyamo katoti veditabboti. Ayaṃ 『idhā』ti mātikāpadaniddesassa attho.

  1. Bhikkhuniddese samaññāyāti paññattiyā, vohārenāti attho. Samaññāya eva hi ekacco bhikkhūti paññāyati. Tathā hi nimantanādimhi bhikkhūsu gaṇīyamānesu sāmaṇerepi gahetvā 『sataṃ bhikkhū, sahassaṃ bhikkhū』ti vadanti. Paṭiññāyāti attano paṭijānanena. Paṭiññāyapi hi ekacco bhikkhūti paññāyati. Tassa 『『ko ettha āvuso』』ti? 『『Ahaṃ, āvuso, bhikkhū』』ti evamādīsu (a. ni.

1.259)。卓越者是指戒律。法的戒律是法的戒律。因為從輪迴法中,悲傷等法引導到涅槃的卓越。法的戒律不是指不動者的戒律;因為佛陀是法的具現,因此他的戒律也是如此。因為法應當被知曉、被徹底理解、被捨棄、被修習、被證悟,所以這個戒律是針對法的,而非針對眾生,非針對生命的,因此稱為法的戒律。通過有意義的言辭等,稱為主要的言辭;主要的言辭即是清凈的言辭。所有行為中,因其卓越而稱為梵行。對於天人和人類的老師而言,佛陀的教法稱為老師的教法;稱為老師的教法也是指老師的教法。「所以你們以我為老師」正是法的戒律被稱為老師的教法,因此這些詞的意義應當如此理解。 然而,在這教法中,所有型別的具足者比丘是顯現的,不在其他地方,因此在其中「由此」和「在此」應當被理解為一種限制。這是「這裡」的目錄的詞義。 510。關於比丘的定義是指以名稱為依據,意指以言辭為基礎。因為只有通過名稱才能稱為某位比丘。正如在邀請等場合中,當比丘被召集時,連沙門也被包含在內,因此說「有一百比丘,有一千比丘」。「承諾」是指自己的承諾。承諾時也能稱為某位比丘。因此他會問:「這裡有誰,朋友?」「我在這裡,朋友,是比丘。」等類似的對話。

10.96) sambhavo daṭṭhabbo. Ayaṃ pana ānandattherena vuttattā dhammikā paṭiññā. Rattibhāge pana dussīlāpi paṭipathaṃ āgacchantā 『『ko etthā』』ti vutte adhammikāya paṭiññāya abhūtatthāya 『『mayaṃ bhikkhū』』ti vadanti.

Bhikkhatīti yācati. Yo hi koci bhikkhati, bhikkhaṃ esati gavesati, so taṃ labhatu vā mā vā, atha kho bhikkhatīti bhikkhu. Bhikkhakoti byañjanena padaṃ vaḍḍhitaṃ; bhikkhanadhammatāya bhikkhūti attho. Bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti buddhādīhi ajjhupagataṃ bhikkhācariyaṃ ajjhupagatattā bhikkhācariyaṃ ajjhupagato nāma. Yo hi koci appaṃ vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, kasigorakkhādīhi jīvitakappanaṃ hitvā liṅgasampaṭicchaneneva bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu. Parappaṭibaddhajīvikattā vā vihāramajjhe kājabhattaṃ bhuñjamānopi bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu. Piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāya pabbajjāya ussāhajātattā vā bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu.

Agghaphassavaṇṇabhedena bhinnaṃ paṭaṃ dhāretīti bhinnapaṭadharo. Tattha satthakacchedanena agghabhedo veditabbo. Sahassagghanakopi hi paṭo satthakena khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinno bhinnaggho hoti, purimagghato upaḍḍhampi na agghati. Suttasaṃsibbanena phassabhedo veditabbo. Sukhasamphassopi hi paṭo suttehi saṃsibbito bhinnaphasso hoti, kharasamphassataṃ pāpuṇāti. Sūcimalādīhi vaṇṇabhedo veditabbo. Suparisuddhopi hi paṭo sūcikammato paṭṭhāya sūcimalena, hatthasedamalajallikādīhi , avasāne rajanakappakaraṇehi ca bhinnavaṇṇo hoti, pakativaṇṇaṃ vijahati. Evaṃ tīhākārehi bhinnapaṭadhāraṇato bhinnapaṭadharoti bhikkhu. Gihīvatthavisabhāgānaṃ vā kāsāvānaṃ dhāraṇamatteneva bhinnapaṭadharoti bhikkhu.

Bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu. Sotāpattimaggena pañca kilese bhindatīti bhikkhu. Sakadāgāmimaggena cattāro, anāgāmimaggena cattāro, arahattamaggena aṭṭha kilese bhindatīti bhikkhu. Ettāvatā cattāro maggaṭṭhā dassitā. Bhinnattāti iminā pana cattāro phalaṭṭhā. Sotāpanno hi sotāpattimaggena pañca kilese bhinditvā ṭhito. Sakadāgāmī sakadāgāmimaggena cattāro, anāgāmī anāgāmimaggena cattāro, arahā arahattamaggena aṭṭha kilese bhinditvā ṭhito. Evamayaṃ catubbidho phalaṭṭho bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ bhikkhu nāma.

Odhiso kilesānaṃ pahānāti ettha dve odhī – maggodhi ca kilesodhi ca. Odhi nāma sīmā, mariyādā. Tattha sotāpanno maggodhinā odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi catūsu maggesu ekeneva odhinā kilesā pahīnā, na sakalena maggacatukkena. Sakadāgāmīanāgāmīsupi eseva nayo. Sotāpanno ca kilesodhināpi odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi pahātabbakilesesu odhināva kilesā pahīnā, na sabbena sabbaṃ. Arahā pana anodhisova kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi maggacatukkena anodhināva kilesā pahīnā, na ekāya maggasīmāya. Pahātabbakilesesu ca anodhisova kilesā pahīnā. Ekāpi hi kilesasīmā ṭhitā nāma natthi. Evaṃ so ubhayathāpi anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu.

10.96)中可以看到。這是阿難尊者所說的,因此是合法的承諾。但在夜間,即使是破戒者遇到對面來的人時,被問"這裡是誰?"也會用不合法的承諾,不真實地說"我們是比丘"。 "乞食"是指乞討。任何人乞食,尋求食物,無論得到與否,因為乞食而被稱為比丘。"乞食者"是詞的延伸;意思是因為乞食的本質而稱為比丘。"從事乞食生活"是指因為接受了佛陀等人所從事的乞食生活而被稱為從事乞食生活者。任何人放棄了少量或大量的財富,從家庭生活出家成為無家者,放棄了耕種和牧牛等謀生方式,僅僅通過接受僧衣而從事乞食生活,因此被稱為比丘。或者因為生活依賴他人,即使在寺院中吃著托缽的食物,也因為從事乞食生活而被稱為比丘。或者因為出家時生起了依靠托缽食物的熱忱,因此從事乞食生活而被稱為比丘。 "穿破碎的衣服"是指穿著在價值、觸感和顏色上已經破碎的衣服。其中,通過剪刀切割來理解價值的破碎。即使價值一千的衣服,被剪刀切成碎片后價值就破碎了,甚至不值原來的一半。通過縫線來理解觸感的破碎。即使是柔軟的衣服,被縫線縫合后觸感就破碎了,變得粗糙。通過針眼等來理解顏色的破碎。即使是非常乾淨的衣服,從縫紉開始,因針眼、手汗污垢等,最後因染色而顏色破碎,失去了原來的顏色。因為以這三種方式穿著破碎的衣服,所以稱為穿破碎衣服的比丘。或者僅僅因為穿著與在家人衣服不同的袈裟,就稱為穿破碎衣服的比丘。 "破除惡不善法"是比丘。通過初果道破除五種煩惱而成為比丘。通過一來果道破除四種,通過不還果道破除四種,通過阿羅漢道破除八種煩惱而成為比丘。到此為止說明了四種道果位。"已破除"則說明了四種果位。因為初果聖者已經通過初果道破除了五種煩惱而住立。一來果聖者通過一來果道破除四種,不還果聖者通過不還果道破除四種,阿羅漢通過阿羅漢道破除八種煩惱而住立。這樣,這四種果位因為已經破除惡不善法而被稱為比丘。 "部分地斷除煩惱"中有兩種部分 - 道的部分和煩惱的部分。部分是指界限、邊界。其中,初果聖者因為通過道的部分而部分地斷除煩惱,稱為比丘。因為他在四種道中只通過一個部分斷除了煩惱,而不是通過全部四種道。對於一來果和不還果聖者也是同樣的道理。初果聖者也因為通過煩惱的部分而部分地斷除煩惱,稱為比丘。因為在應當斷除的煩惱中,只有部分煩惱被斷除,而不是全部。但阿羅漢因為無部分地斷除煩惱而稱為比丘。因為他通過四種道無部分地斷除了煩惱,而不是通過一個道的界限。在應當斷除的煩惱中也是無部分地斷除。因為沒有任何一個煩惱的界限還存在。這樣,他從兩個方面都是因為無部分地斷除煩惱而稱為比丘。

Sekkhoti puthujjanakalyāṇakena saddhiṃ satta ariyā. Tisso sikkhā sikkhantīti sekkhā. Tesu yo koci sekkho bhikkhuti veditabbo. Na sikkhatīti asekkho. Sekkhadhamme atikkamma aggaphale ṭhito tato uttari sikkhitabbābhāvato khīṇāsavo asekkhoti vuccati. Avaseso puthujjanabhikkhu tisso sikkhā neva sikkhati, na sikkhitvā ṭhitoti nevasekkhanāsekkhoti veditabbo.

Sīlaggaṃ samādhiggaṃ paññaggaṃ vimuttagganti idaṃ aggaṃ patvā ṭhitattā aggo bhikkhu nāma. Bhadroti apāpako. Kalyāṇaputhujjanādayo hi yāva arahā tāva bhadrena sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena ca samannāgatattā bhadro bhikkhūti saṅkhyaṃ gacchanti. Maṇḍo bhikkhūti pasanno bhikkhu; sappimaṇḍo viya anāvilo vippasannoti attho. Sāroti tehiyeva sīlasārādīhi samannāgatattā, nīlasamannāgamena nīlo paṭo viya, sāro bhikkhūti veditabbo. Vigatakilesapheggubhāvato vā khīṇāsavova sāroti veditabbo.

Tattha ca 『『bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu, odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, sekkho bhikkhū』』ti imesu tīsu ṭhānesu satta sekkhā kathitā. 『『Bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānanti bhikkhu, anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, asekkho bhikkhu, aggo bhikkhu, maṇḍo bhikkhū』』ti imesu pañcasu ṭhānesu khīṇāsavova kathito. 『『Nevasekkhanāsekkho』』ti ettha puthujjanova kathito. Sesaṭṭhānesu puthujjanakalyāṇako, satta sekkhā, khīṇāsavoti ime sabbepi kathitā.

Evaṃ samaññādīhi bhikkhuṃ dassetvā idāni upasampadāvasena dassetuṃ samaggena saṅghenātiādimāha. Tattha samaggena saṅghenāti sabbantimena paricchedena pañcavaggakaraṇīye kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, tesaṃ āgatattā chandārahānaṃ chandassa āhaṭattā sammukhībhūtānañca appaṭikkosanato ekasmiṃ kamme samaggabhāvaṃ upagatena. Ñatticatutthenāti tīhi anussāvanāhi ekāya ca ñattiyā kātabbena. Kammenāti dhammikena vinayakammena. Akuppenāti vatthuñattianussāvanasīmāparisasampattisampannattā akopetabbataṃ appaṭikkositabbataṃ upagatena. Ṭhānārahenāti kāraṇārahena satthusāsanārahena.

Upasampanno nāma uparibhāvaṃ samāpanno, pattoti attho. Bhikkhubhāvo hi uparibhāvo. Tañcesa yathāvuttena kammena samāpannattā upasampannoti vuccati. Etena yā imā ehibhikkhūpasampadā, saraṇāgamanūpasampadā, ovādapaṭiggahaṇūpasampadā, pañhabyākaraṇūpasampadā, garudhammapaṭiggahaṇūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadā, ñatticatutthakammūpasampadāti aṭṭha upasampadā vuttā, tāsaṃ ñatticatutthakammūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadāti imā tissova thāvarā. Sesā buddhe dharamāneyeva ahesuṃ. Tāsu upasampadāsu imasmiṃ ṭhāne ayaṃ ñatticatutthakammūpasampadāva adhippetā.

Sekkhoti puthujjanakalyāṇakena saddhiṃ satta ariyā。三種學習的學習者。對此,任何人被稱為學習者比丘。若不學習,則稱為不學習者。超越學習法而達到最高果位的比丘因無漏而稱為不學習者。其餘的凡夫比丘則不學習這三種學習,既不學習也不站立,因此被稱為既不是學習者也不是不學習者。 持戒、修定、具智慧、獲得解脫,這些因其具足而稱為比丘中的上等者。善者是指無過失者。善的凡夫等,直到阿羅漢,因具足善的戒、定、智慧、解脫及解脫知識的見解,而被稱為善比丘。美好的比丘是指受人尊敬的比丘;如同美麗的花朵,意指沒有污點、清凈明亮。根本的比丘是因具足戒、根本等而稱為比丘,猶如清凈的藍色布,根本的比丘是如此被理解。因去除煩惱而稱為根本的比丘。 在此,「破除惡不善法」的比丘、部分斷除煩惱的比丘、學習者比丘,這三處中提到七位學習者。「因破除惡不善法而稱為比丘、部分斷除煩惱的比丘、不學習的比丘、上等比丘、美好的比丘」,這五處中提到無漏的比丘。「既不是學習者也不是不學習者」此處提到的是凡夫。其餘的地方提到的是善的凡夫、七位學習者、無漏者,皆是如此說明。 如此通過稱謂等描述比丘,現在爲了說明入戒的性質,提到「通過全體僧眾」。在這裡,提到「通過全體僧眾」是指所有比丘在五個團體的事務中,因其到來而聚集在一起,因其相聚而成為和諧的團體。通過三種傳達的方式,因一條通知而應當進行。以合法的方式進行的事務。因不動怒而應當被尊重,因不反對而應當被接納。因因緣而應當被接受的。 被稱為入戒者,是指達到更高的境界,意指已經獲得的比丘身份。因其如前所述的事務而獲得,因此稱為入戒者。對此,提到的有八種入戒,包括:依靠比丘的入戒、歸依的入戒、接受教導的入戒、回答問題的入戒、重大的法的接受入戒、通過使者的入戒、八種語言的入戒、通過三種傳達的入戒。所提到的入戒中,這裡所指的為通過三種傳達的入戒。其餘的則是依靠佛陀的教法而存在。此處的入戒中,所指的為通過三種傳達的入戒。

  1. Pātimokkhasaṃvaraniddese pātimokkhanti sikkhāpadasīlaṃ. Tañhi, yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti mocayati āpāyikādīhi dukkhehi, tasmā pātimokkhanti vuttaṃ. Sīlaṃ patiṭṭhātiādīni tasseva vevacanāni. Tattha sīlanti kāmañcetaṃ saha kammavācāpariyosānena ijjhanakassa pātimokkhassa vevacanaṃ, evaṃ santepi dhammato etaṃ sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattappaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanādayo dhammā veditabbā. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāyaṃ 『『kiṃ sīla』』nti? Cetanā sīlaṃ, cetasikaṃ sīlaṃ, saṃvaro sīlaṃ, avītikkamo sīla』』nti (paṭi. ma. 1.39).

Tattha cetanā sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi viramantassa virati. Apica cetanā sīlaṃ nāma pāṇātipātādīni pajahantassa satta kammapathacetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ nāma 『『abhijjhaṃ pahāya vigatābhijjhena cetasā viharatī』』tiādinā nayena saṃyuttamahāvagge vuttā anabhijjhāabyāpādasammādiṭṭhidhammā. Saṃvaro sīlanti ettha pañcavidhena saṃvaro veditabbo – pātimokkhasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro , khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti. Tassa nānākaraṇaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.6) vuttaṃ. Avītikkamo sīlanti samādiṇṇasīlassa kāyikavācasiko avītikkamo. Ettha ca saṃvarasīlaṃ avītikkamasīlanti idameva nippariyāyato sīlaṃ; cetanā sīlaṃ cetasikaṃ sīlanti pariyāyato sīlanti veditabbaṃ.

Yasmā pana pātimokkhasaṃvarasīlena bhikkhu sāsane patiṭṭhāti nāma, tasmā taṃ 『patiṭṭhā』ti vuttaṃ; patiṭṭhahati vā ettha bhikkhu, kusaladhammā eva vā ettha patiṭṭhahantīti patiṭṭhā. Ayamattho –

『『Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa』』nti ca. (saṃ. ni. 1.23);

『『Patiṭṭhā , mahārāja, sīlaṃ sabbesaṃ kusaladhammāna』』nti ca 『『sīle patiṭṭhitassa kho, mahārāja, sabbe kusalā dhammā na parihāyantī』』ti (mi. pa. 2.1.9) ca ādisuttavasena veditabbo.

Tadetaṃ pubbuppattiatthena ādi. Vuttampi cetaṃ –

『『Tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā』』ti (saṃ. ni.

在波羅提木叉律儀的解釋中,波羅提木叉是指學處戒。因為,誰保護它,誰就從惡道等痛苦中解脫,所以稱為波羅提木叉。戒是基礎等是它的同義詞。其中,戒雖然是與羯磨文結束時成就的波羅提木叉的同義詞,但即使如此,從法的角度來說,這個戒是指遠離殺生等或履行義務的人的思等法。正如在《無礙解道》中所說:"什麼是戒?思是戒,心所是戒,防護是戒,不違犯是戒。"(《無礙解道》1.39) 其中,思是戒是指遠離殺生等或履行義務的人的思。心所是戒是指遠離殺生等的人的離。此外,思是戒是指捨棄殺生等的七種業道思。心所是戒是指在《相應部·大品》中以"捨棄貪慾,以離貪慾的心而住"等方式所說的無貪、無瞋、正見法。防護是戒,這裡應當瞭解五種防護 - 波羅提木叉防護、念防護、智防護、忍防護、精進防護。它們的差別在《清凈道論》(《清凈道論》1.6)中說明。不違犯是戒是指已受持戒的人在身語上不違犯。這裡,防護戒和不違犯戒是無比喻的戒;思是戒和心所是戒應當理解為比喻的戒。 因為比丘通過波羅提木叉律儀戒而在教法中建立,所以它被稱為"基礎";或者比丘在此建立,或者善法在此建立,所以是基礎。這個意思是: "有智慧的人以戒為基礎,修習心和慧, 精進、聰明的比丘,他能解開這個結。"(《相應部》1.23) "大王,戒是一切善法的基礎"和"大王,對於已建立於戒的人,一切善法都不會退失"(《彌蘭陀問經》2.1.9)等經文應當如此理解。 這個戒因為是最初生起的意義而稱為開始。也如此說: "因此,優底耶,你應當首先凈化善法。什麼是善法的開始?戒清凈和見正直。"(《相應部》

5.382).

Yathā hi nagaravaḍḍhakī nagaraṃ māpetukāmo paṭhamaṃ nagaraṭṭhānaṃ sodheti, tato aparabhāge vīthicatukkasiṅghāṭakādiparicchedena vibhajitvā nagaraṃ māpeti; evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodheti, tato aparabhāge samathavipassanāmaggaphalanibbānāni sacchikaroti. Yathā vā pana rajako paṭhamaṃ tīhi khārehi vatthaṃ dhovitvā parisuddhe vatthe yadicchakaṃ raṅgajātaṃ upaneti; yathā vā pana cheko cittakāro rūpaṃ likhitukāmo āditova bhittiparikammaṃ karoti, tato aparabhāge rūpaṃ samuṭṭhāpeti; evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodhetvā aparabhāge samathavipassanādayo dhamme sacchikaroti. Tasmā sīlaṃ 『『ādī』』ti vuttaṃ.

Tadetaṃ caraṇasarikkhatāya caraṇaṃ. Caraṇāti hi pādā vuccanti. Yathā hi chinnacaraṇassa purisassa disaṃgamanābhisaṅkhāro na jāyati, paripuṇṇapādasseva jāyati; evameva yassa sīlaṃ bhinnaṃ hoti khaṇḍaṃ aparipuṇṇaṃ, tassa nibbānagamanāya ñāṇagamanaṃ na sampajjati. Yassa pana taṃ abhinnaṃ hoti akkhaṇḍaṃ paripuṇṇaṃ tassa nibbānagamanāya ñāṇagamanaṃ sampajjati. Tasmā sīlaṃ 『『caraṇa』』nti vuttaṃ.

Tadetaṃ saṃyamanavasena saṃyamo, saṃvaraṇavasena saṃvaro. Ubhayenāpi sīlasaṃyamo ceva sīlasaṃvaro ca kathito. Vacanattho panettha saṃyameti vītikkamavipphandanaṃ, puggalaṃ vā saṃyameti, vītikkamavasena tassa vipphandituṃ na detīti saṃyamo. Vītikkamassa pavesanadvāraṃ saṃvarati pidahatītipi saṃvaro. Mokkhanti uttamaṃ mukhabhūtaṃ vā. Yathā hi sattānaṃ catubbidho āhāro mukhena pavisitvā aṅgamaṅgāni pharati, evaṃ yoginopi catubhūmakakusalaṃ sīlamukhena pavisitvā atthasiddhiṃ sampādeti. Tena vuttaṃ 『『mokkha』』nti. Pamukhe sādhūti pāmokkhaṃ; pubbaṅgamaṃ seṭṭhaṃ padhānanti attho. Kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyāti catubhūmakakusalānaṃ paṭilābhatthāya pāmokkhaṃ pubbaṅgamaṃ seṭṭhaṃ padhānanti veditabbaṃ.

Kāyiko avītikkamoti tividhaṃ kāyasucaritaṃ. Vācasikoti catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ. Kāyikavācasikoti tadubhayaṃ. Iminā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pariyādāya dasseti. Saṃvutoti pihito; saṃvutindriyo pihitindriyoti attho. Yathā hi saṃvutadvāraṃ gehaṃ 『『saṃvutagehaṃ pihitageha』』nti vuccati, evamidha saṃvutindriyo 『『saṃvuto』』ti vutto. Pātimokkhasaṃvarenāti pātimokkhena ca saṃvarena ca, pātimokkhasaṅkhātena vā saṃvarena. Upetotiādīni vuttatthāneva.

512.Iriyatītiādīhi sattahipi padehi pātimokkhasaṃvarasīle ṭhitassa bhikkhuno iriyāpathavihāro kathito.

5.382)。 就像城市建築師想要建造城市時,首先清理城市的地方,然後按照街道、十字路口等界限劃分,建造城市;同樣地,修行者首先凈化戒,然後證悟止觀、道果、涅槃。或者就像染工首先用三種堿水洗凈布料,然後在潔凈的布料上染上想要的顏色;或者就像熟練的畫家想要畫畫時,首先處理墻壁,然後畫出影象;同樣地,修行者首先凈化戒,然後證悟止觀等法。因此戒被稱為"開始"。 這個戒因為類似於行走而稱為行。行是指腳。就像斷腳的人無法產生前往方向的意圖,只有腳完整的人才能產生;同樣地,對於戒破損、有缺陷、不完整的人,無法成就趨向涅槃的智慧行走。但對於戒不破損、無缺陷、完整的人,能夠成就趨向涅槃的智慧行走。因此戒被稱為"行"。 這個戒因為約束的意義而稱為約束,因為防護的意義而稱為防護。這兩者都說明了戒的約束和戒的防護。這裡的詞義是:約束違犯的躁動,或約束人,不讓他因違犯而躁動,所以稱為約束。防護違犯的入口,關閉它,所以稱為防護。解脫是指最高的或成為入口的。就像四種食物通過口進入后遍佈身體各部分,同樣地,修行者的四地善法通過戒的入口進入后成就目標。因此稱為"解脫"。在前面是善的意思是最勝;意思是前導、最上、主要。爲了獲得善法是指爲了獲得四地善法而成為前導、最上、主要,應當如此理解。 身體的不違犯是指三種身善行。語言的是指四種語善行。身語的是指這兩者。以此顯示包括活命八支戒。防護是指關閉;防護諸根意思是關閉諸根。就像關閉門的房子被稱為"關閉的房子、關門的房子",同樣地這裡防護諸根被稱為"防護"。以波羅提木叉律儀是指以波羅提木叉和律儀,或以稱為波羅提木叉的律儀。具足等詞義已經說明。 512。通過行走等七個詞,說明了安住于波羅提木叉律儀戒的比丘的四威儀住。

  1. Ācāragocaraniddese kiñcāpi bhagavā samaṇācaraṃ samaṇagocaraṃ kathetukāmo 『『ācāragocarasampannoti atthi ācāro, atthi anācāro』』ti padaṃ uddhari. Yathā pana maggakusalo puriso maggaṃ acikkhanto 『vāmaṃ muñca dakkhiṇaṃ gaṇhā』ti paṭhamaṃ muñcitabbaṃ sabhayamaggaṃ uppathamaggaṃ ācikkhati , pacchā gahetabbaṃ khemamaggaṃ ujumaggaṃ; evameva maggakusalapurisasadiso dhammarājā paṭhamaṃ pahātabbaṃ buddhappaṭikuṭṭhaṃ anācāraṃ ācikkhitvā pacchā ācāraṃ ācikkhitukāmo 『『tattha katamo anācāro』』tiādimāha. Purisena hi ācikkhitamaggo sampajjeyya vā na vā, tathāgatena ācikkhitamaggo apaṇṇako, indena vissaṭṭhaṃ vajiraṃ viya, avirajjhanako nibbānanagaraṃyeva samosarati. Tena vuttaṃ – 『『puriso maggakusaloti kho, tissa, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā』』ti (saṃ. ni.

513。關於行為和行為的解釋,即便如來想要講述出家人的行為和出家人的範疇,便提到「有行為,有不當行為」這句話。就像一個精通道路的人在描述道路時,首先指出「放開左邊,抓住右邊」,然後描述應當抓住的安全道路和直路;同樣地,如同精通道路的人,法王首先講述應當捨棄的佛陀所指的非行為,然後想要講述行為,便問「那裡有什麼是不當行為」等等。因為通過人所指的道路可能成就,而如來的所指的道路則不可成就,就像被風吹散的金剛石般,不受阻礙的涅槃之城就如是流動。因此說:「人是精通道路的,這是對如來的稱呼,即阿羅漢、正等正覺者。」(《相應部》

3.84).

Yasmā vā sasīsaṃ nahānena pahīnasedamalajallikassa purisassa mālāgandhavilepanādivibhūsanavidhānaṃ viya pahīnapāpadhammassa kalyāṇadhammasamāyogo sampannarūpo hoti, tasmā sedamalajallikkaṃ viya pahātabbaṃ paṭhamaṃ anācāraṃ ācikkhitvā, pahīnasedamalajallikassa mālāgandhavilepanādivibhūsanavidhānaṃ viya pacchā ācāraṃ ācikkhitukāmopi tattha katamo anācārotiādimāha. Tattha kāyiko vītikkamoti tividhaṃ kāyaduccaritaṃ; vācasiko vītikkamoti catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ; kāyikavācasiko vītikkamoti tadubhayaṃ. Evaṃ ājīvaṭṭhamakasīlasseva vītikkamaṃ dassesi.

Yasmā pana na kevalaṃ kāyavācāhi eva anācāraṃ ācarati, manasāpi ācarati eva, tasmā taṃ dassetuṃ 『『sabbampi dussīlyaṃ anācāro』』ti vuttaṃ. Tattha ekacciyaṃ anācāraṃ vibhajitvā dassento idhekacco veḷudānenātiādimāha. Tattha veḷudānenāti paccayahetukena veḷudānena. Vihāre uṭṭhitañhi araññato vā āharitvā rakkhitagopitaṃ veḷuṃ 『evaṃ me paccayaṃ dassantī』ti upaṭṭhākānaṃ dātuṃ na vaṭṭati. Evañhi jīvitaṃ kappento anesanāya micchājīvena jīvati. So diṭṭheva dhamme garahaṃ pāpuṇāti, samparāye ca apāyaparipūrako hoti. Attano puggalikaveḷuṃ kulasaṅgahatthāya dadanto kuladūsakadukkaṭamāpajjati; parapuggalikaṃ theyyacittena dadamāno bhaṇḍagghena kāretabbo. Saṅghikepi eseva nayo. Sace pana taṃ issaravatāya deti garubhaṇḍavissajjanamāpajjati .

Kataro pana veḷu garubhaṇḍaṃ hoti, kataro na hotīti? Yo tāva aropimo sayaṃjātako, so saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, tato paraṃ na garubhaṇḍaṃ; ropitaṭṭhāne sabbena sabbaṃ garubhaṇḍaṃ. So pana pamāṇena paricchinno telanāḷippamāṇopi garubhaṇḍaṃ, na tato heṭṭhā. Yassa pana bhikkhuno telanāḷiyā vā kattaradaṇḍena vā attho, tena phātikammaṃ katvā gahetabbo. Phātikammaṃ tadagghanakaṃ vā atirekaṃ vā vaṭṭati, ūnakaṃ na vaṭṭati. Hatthakammampi udakāharaṇamattaṃ vā appaharitakaraṇamattaṃ vā na vaṭṭati, taṃ thāvaraṃ kātuṃ vaṭṭati. Tasmā pokkharaṇito vā paṃsuṃ uddharitvā sopānaṃ vā attharāpetvā visamaṭṭhānaṃ vā samaṃ katvā gahetuṃ vaṭṭati. Phātikammaṃ akatvā gahito tattha vasanteneva paribhuñjitabbo; pakkamantena saṅghikaṃ katvā ṭhapetvā gantabbaṃ. Asatiyā gahetvā gatena yattha gato sarati, tato paccāharitabbo. Sace antarā bhayaṃ hoti, sampattavihare ṭhapetvā gantabbaṃ.

Manussā vihāraṃ gantvā veḷuṃ yācanti. Bhikkhū 『saṅghiko』ti dātuṃ na visahanti. Manussā punappunaṃ yācanti vā tajjenti vā. Tadā bhikkhūhi 『daṇḍakammaṃ katvā gaṇhathā』ti vattuṃ vaṭṭati; veḷudānaṃ nāma na hoti. Sace te daṇḍakammatthāya vāsipharasuādīni vā khādanīyabhojanīyaṃ vā denti, gahetuṃ na vaṭṭati. Vinayaṭṭhakathāyaṃ pana 『『daḍḍhagehā manussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā』』ti vuttaṃ.

3.84)。 因為像用水洗去污垢的人的花環香氣塗抹等裝飾的方式,對於已捨棄惡法的人,善法的結合是圓滿的,因此應當捨棄非行為,首先講述非行為,然後想要講述行為,便問「那裡有什麼是不當行為」等等。這裡身體的不違犯是指三種身的不善行;語言的不違犯是指四種語的不善行;身語的不違犯是指這兩者。這樣顯示了活命八支戒的不違犯。 因為不僅僅是身體和語言的不當行為,心也在行為中,因此爲了說明這一點,說「所有的不善都是不當行為」。在這裡,爲了細分不當行為,提到「某些人是不當行為的施予者」等等。在這裡,施予者是指因緣而施予的施予者。在寺院中,即便是從森林中帶來並加以保護的施予者,也不適合給予「這樣我的施予是因緣」。這樣生活著的人,其生活是錯誤的,以不正當的方式生活。他在現世中遭受譴責,在來世中成為惡道的充實者。給予自己人群的施予者,因家庭的關係,會犯下家庭的罪惡;而給予他人的施予者,則因貪心而應受懲罰。對於僧團也是如此。如果他因貪心而施予,則會犯下重罪。 那麼,什麼樣的施予者是重罪,什麼樣的施予者不是呢?那些自我產生的施予者,在僧團中是有限的重罪,而在其他地方則不是重罪;在種植地點,所有的施予者都是重罪。然而,以量來限制的施予者,即使是小量的施予者,也不是重罪。若比丘的施予是以油管或其他工具為目的,則應當以施予來取得。施予的施予者是指適度的施予,或超出適度的施予,而不足的施予則不適合。手工的工作也不適合作為水的來源或少量的取水,應當是穩定的。因而從池塘中取出泥土或放下階梯或平整不平的地方來取出是合適的。未施予的施予者應當由住在那裡的比丘來享用;若離開時應當將其放置於僧團中。若在途中有危險,則應當在安全的地方放置后離開。 人們到寺院中請求施予。比丘們不願意給予「僧團的」施予。人們一次又一次請求或責備。那時比丘們應當說「施予后抓住」來回應;施予是不當的。如果他們爲了施予而給出如獅子肉等食物,則不適合接受。在《律藏註釋》中說「被抓住的人不能被阻止」。

Sace saṅghassa veḷugumbe veḷudūsikā uppajjanti, taṃ akoṭṭāpentānaṃ veḷu nassati, kiṃ kātabbanti? Bhikkhācāre manussānaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace koṭṭetuṃ na icchanti 『samabhāgaṃ labhissathā』ti vattabbā; na icchantiyeva 『dve koṭṭhāse labhissathā』ti vattabbā. Evampi anicchantesu 『naṭṭhena attho natthi, tumhākaṃ khaṇe sati daṇḍakammaṃ karissatha, koṭṭetvā gaṇhathā』ti vattabbā; veḷudānaṃ nāma na hoti. Veḷugumbe aggimhi uṭṭhitepi, udakena vuyhamānaveḷūsupi eseva nayo. Rukkhesupi ayameva kathāmaggo. Rukkho pana sūcidaṇḍakappamāṇo garubhaṇḍaṃ hoti. Saṅghike rukkhe koṭṭāpetvā saṅghaṃ anāpucchitvāpi saṅghikaṃ āvāsaṃ kātuṃ labbhati. Vacanapathacchedanatthaṃ pana āpucchitvāva kātabbo.

Puggalikaṃ kātuṃ labbhati, na labbhatīti? Na labbhati. Hatthakammasīsena pana ekasmiṃ gehe mañcaṭṭhānamattaṃ labbhati, tīsu gehesu ekaṃ gehaṃ labhati. Sace dabbhasambhārā puggalikā honti, bhūmi saṅghikā, ekaṃ gehaṃ katvā samabhāgaṃ labhati, dvīsu gehesu ekaṃ gehaṃ labhati. Saṅghikarukkhe saṅghikaṃ āvāsaṃ bādhente saṅghaṃ anāpucchā hāretuṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Vaṭṭati. Vacanapathacchedanatthaṃ pana āpucchitvāva hāretabbo. Sace rukkhaṃ nissāya saṅghassa mahanto lābho hoti, na hāretabbo. Puggalikarukkhe saṅghikaṃ āvāsaṃ bādhente rukkhasāmikassa ācikkhitabbaṃ. Sace harituṃ na icchati, chedāpetvā hāretabbo. 『Rukkhaṃ me dethā』ti codentassa rukkhaṃ agghāpetvā mūlaṃ dātabbaṃ. Saṅghike rukkhe puggalikāvāsaṃ, puggalike ca puggalikāvāsaṃ bādhentepi eseva nayo. Valliyampi ayameva kathāmaggo. Valli pana yattha vikkāyati, dullabhā hoti, tattha garubhaṇḍaṃ. Sā ca kho upaḍḍhabāhuppamāṇato paṭṭhāya; tato heṭṭhā vallikhaṇḍaṃ garubhaṇḍaṃ na hoti.

Pattadānādīsupi pattadānenāti paccayahetukena pattadānenātiādi sabbaṃ veḷudāne vuttanayeneva veditabbaṃ. Garubhaṇḍatāya panettha ayaṃ vinicchayo. Pattampi hi yattha vikkāyati, gandhikādayo gandhapaliveṭhanādīnaṃ atthāya gaṇhanti, tādise dullabhaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ hoti. Esa tāva kiṃsukapattakaṇṇapiḷandhanatālapattādīsu vinicchayo.

Tālapaṇṇampi imasmiṃyeva ṭhāne kathetabbaṃ. Tālapaṇṇampi hi sayaṃjāte tālavane saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, na tato paraṃ. Ropimatālesu sabbampi garubhaṇḍaṃ. Tassa pamāṇaṃ heṭṭhimakoṭiyā aṭṭhaṅgulappamāṇopi rittapotthako. Tiṇampi ettheva pakkhipitvā kathetabbaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi tattha muñjapalālanāḷikerapaṇṇādīhipi chādenti. Tasmā tānipi tiṇeneva saṅgahitāni. Iti muñjapalālādīsu yaṃkiñci muṭṭhippamāṇaṃ tiṇaṃ, nāḷikerapaṇṇādīsu ca ekapaṇṇampi saṅghassa dinnaṃ vā tatthajātakaṃ vā bahiārāme saṅghassa tiṇavatthumhi jātatiṇaṃ vā rakkhitagopitaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Taṃ pana saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati. Heṭṭhā vuttaveḷumhipi eseva nayo.

如果僧團的施予者施予了草蓆,那麼在不打擊的情況下,草蓆會消失,該如何處理呢?在乞食的行為中,應當告訴人們。如果不想打擊,則應說「你們將獲得均等的分配」;如果不想打擊,則應說「你們將獲得兩個地方的分配」。即便如此,在不想打擊的情況下,應當說「沒有意義,如果你們在這個時候不執行懲罰,就應當打擊后抓住」;施予草蓆是不適合的。在施予者的火焰中,即便草蓆升起,被水沖洗的草蓆也是如此。樹木也是這個道理。樹木的大小相當於一根針的重罪。對於僧團的樹木,即便打擊而不詢問僧團,也可以建立僧團的居所。爲了切斷言辭的路徑,則應當在詢問後進行。 對於個人的居所,可以建立,也不能建立?不能建立。通過手工的工作,在一個家中只獲得一處坐臥的地方,在三個家中獲得一個家。若是由糧食製成的個人,土地是僧團的,建立一個家后獲得均等的分配,在兩個家中獲得一個家。對於僧團的樹木,在打擊僧團時,可以不詢問僧團而移除,是否適合?適合。爲了切斷言辭的路徑,則應當在詢問后移除。如果依靠樹木,對僧團有很大的利益,則不應移除。在個人的樹木中,在打擊僧團時,應告知樹木的主人。如果不想移除,則應當通過砍伐后移除。若有人催促「把樹給我」,則應當評估樹木的價值,並給予根部。對於僧團的樹木,在個人的居所中,即便打擊個人的居所也是如此。對於山谷也是如此。山谷的地方若有出售,則是稀有的,在那裡是重罪。它從上臂的大小開始;從下面的山谷部分,重罪不成立。 在施予器具等方面,施予器具是指因緣而施予的施予器具等,所有的草蓆應當以此說明。關於重罪的判斷,在這裡是這樣的。因為施予在出售的地方,如香料等香氣的塗抹等,在這樣的稀有地方,才是重罪。這是關於如金色樹葉、花瓣等的判斷。 關於棕櫚葉的地方也應當如此說明。棕櫚葉在自生的棕櫚樹中,在僧團的有限地方是重罪,而在其他地方則不是。對於種植的棕櫚樹,所有的都是重罪。其標準是從最低的地方起八指的標準。也應當在這裡提到草。若沒有草,則用蘆葦、草蓆等來遮蓋。因此,這些草也應當用草來聚集。如此,在蘆葦等中,無論多小的草,在蘆葦的葉片中,給予僧團的草或在外苑的僧團的草都是重罪。這個在僧團的工作和聖地的工作中完成後,可以多於個人的工作。下面提到的草蓆也是如此。

Pupphadāne 『『ettakesu rukkhesu pupphāni vissajjetvā yāgubhattavatthe upanentu, ettakesu senāsanapaṭisaṅkharaṇe upanentū』』ti evaṃ niyamitaṭṭhāne eva pupphāni garubhaṇḍāni honti. Paratīre sāmaṇerā pupphāni ocinitvā rāsiṃ karonti, pañcaṅgasamannāgato pupphabhājako bhikkhusaṅghaṃ gaṇetvā koṭṭhāse karoti, so sampattaparisāya saṅghaṃ anāpucchitvāva dātuṃ labhati; asammatena pana āpucchitvāva dātabbaṃ. Bhikkhu pana kassa pupphāni dātuṃ labhati, kassa na labhatīti? Mātāpitūnaṃ gehaṃ haritvāpi gehato pakkosāpetvāpi 『vatthupūjaṃ karothā』ti dātuṃ labhati, piḷandhanatthāya dātuṃ na labhati; sesañātīnaṃ pana haritvā na dātabbaṃ, pakkosāpetvā 『pūjaṃ karothā』ti dātabbaṃ; sesajanassa pūjanaṭṭhānaṃ sampattassa apaccāsīsantena dātabbaṃ; pupphadānaṃ nāma na hoti. Vihāre bahūni pupphāni pupphanti. Bhikkhunā piṇḍāya carantena manusse disvā 『vihāre bahūni pupphāni, pūjethā』ti vattabbaṃ. Vacanamatte doso natthi. 『Manussā khādanīyabhojanīyaṃ ādāya āgamissantī』ti cittena pana na vattabbaṃ. Sace vadati, khādanīyabhojanīyaṃ na paribhuñjitabbaṃ. Manussā attano dhammatāya 『vihāre pupphāni atthī』ti pucchitvā 『asukadivase vihāraṃ āgamissāma, sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā』ti vadanti. Bhikkhū sāmaṇerānaṃ kathetuṃ pamuṭṭhā. Sāmaṇerehi pupphāni ocinitvā ṭhapitāni. Manussā bhikkhū upasaṅkamitvā 『『bhante, mayaṃ tumhākaṃ asukadivaseyeva ārocayimha – 『sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā』ti. Kasmā na vārayitthā』』ti? 『『Sati me pamuṭṭhā, pupphāni ocinitamattāneva, tāva na pūjā katā』』ti vattabbaṃ. 『『Gaṇhatha pūjethā』』ti na vattabbaṃ. Sace vadati, āmisaṃ na paribhuñjitabbaṃ.

Aparo bhikkhu sāmaṇerānaṃ ācikkhati 『『asukagāmavāsino pupphāni mā ocinitthā』』ti āhaṃsūti. Manussāpi āmisaṃ āharitvā dānaṃ datvā vadanti – 『『amhākaṃ manussā na bahukā, sāmaṇere amhehi saha pupphāni ocinituṃ āṇāpethā』』ti. 『『Sāmaṇerehi bhikkhā laddhā; ye bhikkhācāraṃ na gacchanti, te sayameva jānissanti, upāsakā』』ti vattabbaṃ. Ettakaṃ nayaṃ labhitvā sāmaṇere putte vā bhātike vā katvā pupphāni ocināpetuṃ doso natthi; pupphadānaṃ nāma na hoti.

Phaladāne phalampi pupphaṃ viya niyamitameva garubhaṇḍaṃ hoti. Vihāre bahukamhi phalāphale sati aphāsukamanussā āgantvā yācanti. Bhikkhū 『saṅghika』nti dātuṃ na ussahanti. Manussā vippaṭisārino akkosanti paribhāsanti. Tattha kiṃ kātabbanti? Phalehi vā rukkhehi vā paricchinditvā katikā kātabbā – 『asukesu ca rukkhesu ettakāni phalāni gaṇhantā, ettakesu vā rukkhesu phalāni gaṇhantā na vāretabbā』ti. Corā pana issarā vā balakkārena gaṇhantā na vāretabbā; kuddhā te sakalavihārampi nāseyyuṃ. Ādīnavo pana kathetabboti.

Sinānadāne sinānacuṇṇāni koṭṭitāni na garubhaṇḍāni. Akoṭṭito rukkhattacova garubhaṇḍaṃ. Cuṇṇaṃ pana agilānassa rajananipakkaṃ vaṭṭati. Gilānassa yaṃkiñci cuṇṇaṃ vaṭṭatiyeva. Mattikāpi ettheva pakkhipitvā kathetabbā. Mattikāpi yattha dullabhā hoti, tattheva garubhaṇḍaṃ. Sāpi heṭṭhimakoṭiyā tiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇāva tato heṭṭhā na garubhaṇḍanti.

在施予花的時候,「在這些樹上施予花后,應當放置於飯食和衣物處,在這些地方安置床位」這樣規定的地方,花是重罪的。彼岸的沙門們摘取花朵,聚成一堆,有五種成分的花器,算作僧團,便為其分配,他可以在沒有詢問的情況下給予豐盈的聚會;但若是未經許可,則應當在詢問后給予。比丘究竟能向誰施予花,又向誰不能施予呢?他可以從父母的家中取走,即便是從家中召喚,也可以說「請進行物品的禮敬」;但爲了裝飾而施予則不適合;對於其他親戚的花,則不應施予,而應召喚后說「請進行禮敬」;對於其他人,在合適的情況下應當給予;施予花是不適合的。在寺院中,許多花盛開。比丘在乞食時看到人們,應當說「寺院中有許多花,請進行禮敬」。僅僅是言辭上並無過失。「人們將帶著可食用的食物而來」的想法不應存在。如果有人說,可食用的食物不應被享用。人們按照自己的本性詢問「寺院中有花嗎?」並說「在某日我們將去寺院,請不要讓沙門們摘取花」。比丘們因沙門們而被提及。沙門們摘取的花被放置。人們接近比丘說:「尊者,我們在某日曾告知你們——『請不要讓沙門們摘取花』。為何不阻止呢?」「我確實被提及,只是摘取了花而已,因此並未進行禮敬。」應當說「請接受並進行禮敬」,若有人說,物品不應被享用。 另一個比丘告知沙門們「某村的居民請不要摘取花」,人們也帶著食物施予后說:「我們的居民不多,請命令沙門們與我們一起摘取花。」 「沙門們通過乞食獲得;那些不出門乞食的人,他們自然會知道,這是信士所說。」在這樣情況下,讓沙門們的孩子或兄弟去摘花是沒有過失的;施予花是不適合的。 在施予果實的情況下,果實與花一樣,是重罪的。在寺院中,許多果實和花果的存在,有些不幸的人們前來請求。比丘們不願意給予「僧團的」施予。人們因失望而辱罵和責備。那時該如何處理呢?應當通過果實或樹木進行分配——「在這些樹上應當獲得這樣的果實,在這些樹上應當獲得這樣的果實,不應被阻止」。盜賊們則是以權力或武力進行奪取,不應被阻止;若憤怒,他們甚至會毀壞整個寺院。因此應當提及其危險。 在施予香粉的情況下,被打擊的香粉不是重罪。未被打擊的樹木則是重罪。香粉則適合病人的使用。病人所需的任何香粉都是合適的。泥土也應當在這裡提到。泥土在稀有的地方,則是重罪。它的標準是從最低的地方起三十個小團的重量,而在此以下則不是重罪。

Dantakaṭṭhadāne dantakaṭṭhaṃ acchinnakameva garubhaṇḍaṃ. Yesaṃ sāmaṇerānaṃ saṅghato dantakaṭṭhavāro pāpuṇāti, te attano ācariyupajjhāyānaṃ pāṭiyekkaṃ dātuṃ na labhanti. Yehi pana 『ettakāni dantakaṭṭhāni āharitabbānī』ti paricchinditvā vāraṃ gahitāni, te atirekāni ācariyupajjhāyānaṃ dātuṃ labhanti. Ekena bhikkhunā dantakaṭṭhamāḷakato bahūni dantakaṭṭhāni na gahetabbāni, devasikaṃ ekekameva gahetabbaṃ. Pāṭiyekkaṃ vasantenāpi bhikkhusaṅghaṃ gaṇayitvā yattakāni attano pāpuṇanti tattakāneva gahetvā gantabbaṃ; antarā āgantukesu vā āgatesu disaṃ vā pakkamantena āharitvā gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbāni.

Cāṭukamyatāyātiādīsu cāṭukamyatā vuccati attānaṃ dāsaṃ viya nīcaṭṭhāne ṭhapetvā parassa khalitavacanampi saṇṭhapetvā piyakāmatāya paggayhavacanaṃ. Muggasūpyatāyāti muggasūpasamānāya saccālikena jīvitakappanatāyetaṃ adhivacanaṃ. Yathā hi muggasūpe paccante bahū muggā pākaṃ gacchanti, thokā na gacchanti; evameva saccālikena jīvitakappake puggale bahu alikaṃ hoti, appakaṃ saccaṃ. Yathā vā muggasūpassa appavisanaṭṭhānaṃ nāma natthi, evameva saccālikavuttino puggalassa appaviṭṭhavācā nāma natthi; siṅghāṭakaṃ viya icchiticchitadhārāya patiṭṭhāti. Tenassa sā musāvāditā muggasūpyatāti vuttā. Pāribhaṭayatāti paribhaṭakammabhāvo. Paribhaṭassa hi kammaṃ pāribhaṭayaṃ, tassa bhāvo pāribhaṭayatā; alaṅkārakaraṇādīhi dārakakīḷāpanassetaṃ adhivacanaṃ.

Jaṅghapesanikanti gāmantaradesantarādīsu tesaṃ tesaṃ gihīnaṃ sāsanapaṭisāsanaharaṇaṃ. Idañhi jaṅghapesanikaṃ nāma attano mātāpitūnaṃ, ye cassa mātāpitaro upaṭṭhahanti, tesaṃ sāsanaṃ gahetvā katthaci gamanavasena vaṭṭati. Cetiyassa vā saṅghassa vā attano vā kammaṃ karontānaṃ vaḍḍhakīnampi sāsanaṃ harituṃ vaṭṭati. Manussā 『『dānaṃ dassāma, pūjaṃ karissāma, bhikkhusaṅghassa ācikkhathā』』ti vadanti; 『『asukattherassa nāma dethā』』ti piṇḍapātaṃ vā bhesajjaṃ vā cīvaraṃ vā denti; 『『vihāre pūjaṃ karothā』』ti mālāgandhavilepanādīni vā dhajapatākādīni vā nīyyādenti, sabbaṃ harituṃ vaṭṭati; jaṅghapesanikaṃ nāma na hoti. Sesānaṃ sāsanaṃ gahetvā gacchantassa padavāre padavāre doso.

Aññataraññatarenāti etesaṃ vā veḷudānādīnaṃ aññataraññatarena vejjakammabhaṇḍāgārikakammaṃ piṇḍapaṭipiṇḍakammaṃ saṅghuppādacetiyuppādaupaṭṭhāpanakammanti evarūpānaṃ vā micchājīvena jīvitakappanakakammānaṃ yena kenaci. Buddhapaṭikuṭṭhenāti buddhehi garahitena paṭisiddhena. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sabbopi anācāro nāma kathīyati. Ācāraniddeso vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbo.

在施予牙木時,牙木是不被砍斷的重罪。那些沙門的僧團獲得牙木的輪次,他們不能單獨給予自己的老師和導師。那些被規定為「應當取走這樣的牙木」的人,可以給予超過數量的老師和導師。一個比丘從牙木花環中,許多牙木是不應被拿取的,天神的牙木應當單獨拿取。即使在單獨的情況下,也應當在計算僧團的數量后,只拿取自己所獲得的數量;在途中應當將帶來的物品放置在所抓取的地方。 「爲了獲得美味」是指將自己放在低賤的地方,如同奴隸一樣,並依附於他人的惡言,而因親愛的願望而說出甜美的話。「爲了獲得食物」是指以食物為基礎的生活方式。正如在食物中,許多食物會被帶走,而少量的則不會;同樣,以真實為基礎的生存者,往往有許多虛假,而真實的則很少。正如食物的少量入口,並沒有名為真實的少量話語;如同獅子般的自我滿足。對於這種人,被稱為說謊者的食物。 「爲了保護」是指保護的行為。因為保護的行為是保護的狀態;通過裝飾等來進行兒童的遊戲。 「爲了膝蓋的接觸」是指在村莊的邊緣等地方,對於這些家庭的教導和指導。這裡的「爲了膝蓋的接觸」是指對自己父母的教導,那些照顧自己父母的人,在某些地方因出行而受到教導。對於聖地或僧團的工作,也應當遵循教導。人們說「我們將施予,我們將進行禮敬,請告訴比丘們」;也可以說「請給予某位尊者」,然後給予乞食、藥物或衣物;「請在寺院中進行禮敬」,並提供花環、香粉等物品,一切都應當被帶走;而「爲了膝蓋的接觸」則不適合。對於其他人的教導,在出行時每一步都有過失。 「在其他的情況下」是指在這些施予花等的情況下,如同施予者的行為、乞食的行為、僧團的建立、聖地的建立等,與任何人有關的錯誤生活方式。被佛陀所禁止的行為,被稱為被佛陀所譴責的。這被稱為所有的不善行為。行為的說明應當根據所說的相反方式來理解。

  1. Gocaraniddesepi paṭhamaṃ agocarassa vacane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha ca gocaroti piṇḍapātādīnaṃ atthāya upasaṅkamituṃ yuttaṭṭhānaṃ gocaro, ayuttaṭṭhānaṃ agocaro. Vesiyā gocaro assāti vesiyagocaro; mittasanthavavasena upasaṅkamitaṭṭhānanti attho. Tattha vesiyā nāma rūpūpajīviniyo yena kenacideva sulabhajjhācāratāmittasatthavasinehavasena upasaṅkamanto vesiyāgocaro nāma hoti. Tasmā evaṃ upasaṅkamituṃ na vaṭṭati. Kiṃ kāraṇā? Ārakkhavipattito. Evaṃ upasaṅkamantassa hi ciraṃ rakkhitagopitopi samaṇadhammo katipāheneva nassati; sacepi na nassati garahaṃ labhati. Dakkhiṇāvasena pana upasaṅkamantena satiṃ upaṭṭhāpetvā upasaṅkamitabbaṃ. Vidhavā vuccanti matapatikā vā pavutthapatikā vā. Thullakumāriyoti mahallikā aniviṭṭhakumāriyo. Paṇḍakāti lokāmisanissitakathābahulā ussannakilesā avūpasantapariḷāhā napuṃsakā. Tesaṃ sabbesampi upasaṅkamane ādīnavo vuttanayeneva veditabbo. Bhikkhunīsupi eseva nayo. Apica bhikkhū nāma ussannabrahmacariyā honti, tathā bhikkhuniyo. Te aññamaññaṃ santhavavasena katipāheneva rakkhitagopitasamaṇadhammaṃ nāsenti. Gilānapucchakena pana gantuṃ vaṭṭati. Bhikkhunā pupphāni labhitvā pūjanatthāyapi ovādadānatthāyapi gantuṃ vaṭṭatiyeva.

Pānāgāranti surāpānagharaṃ. Taṃ brahmacariyantarāyakarehi surāsoṇḍehi avivittaṃ hoti. Tattha tehi saddhiṃ saha soṇḍavasena upasaṅkamituṃ na vaṭṭati; brahmacariyantarāyo hoti. Saṃsaṭṭho viharati rājūhītiādīsu rājānoti abhisittā vā hontu anabhisittā vā ye rajjaṃ anusāsanti. Rājamahāmattāti rājūnaṃ issariyasadisāya mahatiyā issariyamattāya samannāgatā. Titthiyāti viparītadassanā bāhiraparibbājakā. Titthiyasāvakāti bhattivasena tesaṃ paccayadāyakā. Etehi saddhiṃ saṃsaggajāto hotīti attho.

Ananulomikena saṃsaggenāti ananulomikasaṃsaggo nāma tissannaṃ sikkhānaṃ ananulomo paccanīkasaṃsaggo, yena brahmacariyantarāyaṃ paññattivītikkamaṃ sallekhaparihāniñca pāpuṇāti, seyyathidaṃ – rājarājamahāmattehi saddhiṃ sahasokitā, sahananditā, samasukhadukkhatā, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanāva yogaṃ āpajjanatā, titthiyatitthiyasāvakehi saddhiṃ ekacchandarucisamācāratā ekacchandarucisamācārabhāvāvaho vā sinehabahumānasanthavo. Tattha rājarājamahāmattehi saddhiṃ saṃsaggo brahmacariyantarāyaṃ karoti. Itarehi titthiyasāvakehi tesaṃ laddhigahaṇaṃ. Tesaṃ pana vādaṃ bhinditvā attano laddhiṃ gaṇhāpetuṃ samatthena upasaṅkamituṃ vaṭṭati.

514。在行為範圍的解釋中,首先應當按照前面所說的方式理解非行為範圍的說明原因。在這裡,行為範圍是指爲了乞食等目的而適合前往的地方,非行為範圍是指不適合前往的地方。以妓女為行為範圍的是妓女行為範圍;意思是因友誼而前往的地方。在這裡,妓女是指以色身為生的人,因任何容易的行為、友誼、愛情而前往的人被稱為妓女行為範圍。因此,不應當這樣前往。為什麼?因為防護的失敗。對於這樣前往的人,即使長期保護和守護的沙門法,也會在幾天內消失;即使不消失,也會受到譴責。但是,以佈施的方式前往時,應當保持正念而前往。寡婦是指丈夫已死或丈夫遠行的女人。大姑娘是指年長的未婚女子。閹人是指沉溺於世俗慾望、煩惱熾盛、熱惱未息的中性人。對於所有這些人的接近,其過患應當按照前面所說的方式理解。對於比丘尼也是同樣的道理。而且,比丘是梵行增盛的人,比丘尼也是如此。他們因相互親密而在幾天內就會毀壞所保護和守護的沙門法。但是,爲了探望病人則可以前往。比丘獲得花后,爲了供養或爲了給予教誡而前往也是適合的。 酒館是指飲酒的地方。那裡充滿了妨礙梵行的酒徒。不應當與他們一起以酒徒的方式前往那裡;會妨礙梵行。與國王等人親近地生活中,國王是指無論是否受灌頂,都統治國家的人。大臣是指具有與國王相似的大權力的人。外道是指持有錯誤見解的外道遊方者。外道弟子是指因信仰而供養他們資具的人。意思是與這些人有親密的關係。 以不適合的親密關係是指不適合三學的相反的親密關係,由此會導致梵行的障礙、違犯戒律和減損精進,例如:與國王和大臣一起歡笑、一起歡喜、一起苦樂、在有事務時自己參與其中,與外道和外道弟子有相同的願望、愛好和行為,或導致相同願望、愛好和行為的親密關係。在這裡,與國王和大臣的親密關係會造成梵行的障礙。與其他外道弟子則會接受他們的見解。但是,能夠破除他們的論點並使他們接受自己見解的人,則可以前往。

Idāni aparenapi pariyāyena agocaraṃ dassetuṃ yāni vā pana tāni kulānītiādi āraddhaṃ. Tattha assaddhānīti buddhādīsu saddhāvirahitāni; buddho sabbaññū, dhammo niyyāniko, saṅgho suppaṭipannoti na saddahanti. Appasannānīti cittaṃ pasannaṃ anāvilaṃ kātuṃ na sakkonti. Akkosakaparibhāsakānīti akkosakāni ceva paribhāsakāni ca; 『corosi, bālosi, mūḷhosi, oṭṭhosi, goṇosi, gadrabhosi, āpāyikosi, nerayikosi, tiracchānagatosi, natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva pāṭikaṅkhā』ti evaṃ dasahi akkosavatthūhi akkosanti; 『hotu, idāni taṃ paharissāma, bandhissāma , vadhissāmā』ti evaṃ bhayadassanena paribhāsanti cāti attho. Anatthakāmānīti atthaṃ na icchanti, anatthameva icchanti. Ahitakāmānīti ahitameva icchanti, hitaṃ na icchanti. Aphāsukakāmānīti phāsukaṃ na icchanti, aphāsukameva icchanti. Ayogakkhemakāmānīti catūhi yogehi khemaṃ nibbhayaṃ na icchanti, sabhayameva icchanti. Bhikkhūnanti ettha sāmaṇerāpi saṅgahaṃ gacchanti. Bhikkhunīnanti ettha sikkhamānasāmaṇeriyopi. Sabbesampi hi bhagavantaṃ uddissa pabbajitānañceva saraṇagatānañca catunnampi parisānaṃ tāni anatthakāmāniyeva. Tathārūpāni kulānīti evarūpāni khattiyakulādīni kulāni. Sevatīti nissāya jīvati. Bhajatīti upasaṅkamati. Payirupāsatīti punappunaṃ upasaṅkamati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ vesiyādigocarassa vesiyādiko, rājādisaṃsaṭṭhassa rājādiko, assaddhakulādisevakassa assaddhakulādiko cāti tippakāropi ayuttagocaro agocaroti veditabbo.

Tassa iminā pariyāyena agocaratā veditabbā. Vesiyādiko tāva pañcakāmaguṇanissayato agocaroti veditabbo, yathāha – 『『ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṃ pañca kāmaguṇā』』ti (saṃ. ni. 5.372) rājādiko jhānānuyogassa anupanissayato lābhasakkārāsanicakkanipphādanato diṭṭhivipattihetuto ca, assaddhakulādiko saddhāhānicittasantāsāvahanato agocaroti.

Gocaraniddese na vesiyagocarotiādīni vuttapaṭipakkhavasena veditabbāni. Opānabhūtānītiādīsu pana opānabhūtānīti udapānabhūtāni; bhikkhusaṅghassa, cātumahāpathe khatapokkharaṇī viya, yathāsukhaṃ ogāhanakkhamāni cittamahāmattassa gehasadisāni. Tassa kira gehe kālatthambho yuttoyeva . Gharadvāraṃ sampattānaṃ bhikkhūnaṃ paccayavekallaṃ nāma natthi. Ekadivasaṃ bhesajjavattameva saṭṭhi kahāpaṇāni nikkhamanti. Kāsāvapajjotānīti bhikkhubhikkhunīhi nivatthapārutānaṃ kāsāvānaṃyeva pabhāya ekobhāsāni bhūtapālaseṭṭhikulasadisāni. Isivātapaṭivātānīti gehaṃ pavisantānaṃ nikkhamantānañca bhikkhubhikkhunīsaṅkhātānaṃ isīnaṃ cīvaravātena ceva samiñjanapasāraṇādijanitasarīravātena ca paṭivātāni pavāyitāni viniddhutakibbisāni vā.

現在爲了進一步說明非行為範圍,開始說明那些家庭等。這裡的「無信者」是指對佛等沒有信仰的人;佛是全知的,法是引導的,僧是良好的修行者,他們不相信。對於「信心薄弱者」,是指無法使心安定、清凈的人。對於「辱罵者和誹謗者」,是指辱罵和誹謗的人;例如「你是盜賊,你是愚蠢的,你是傻瓜,你是畜生,你是驢子,你是墮落者,你是地獄的居民,你沒有善道,只有惡道可盼」等等,以這樣的十種辱罵方式進行辱罵;他們還可能說「好吧,現在我要打你,綁住你,殺了你」,以這樣的恐嚇方式進行誹謗。對於「無利益者」,是指不希望得到利益,而是希望得到無利益的狀態。對於「無害者」,是指只希望得到無害的事物,而不希望得到有益的事物。對於「無樂者」,是指只希望得到不愉快的事物,而不希望得到愉快的事物。對於「無安寧者」,是指不希望得到四種安寧,而只希望得到恐懼。這裡的「比丘」也包括沙門。這裡的「比丘尼」也包括正在學習的沙門。所有這些人都是爲了佛而出家,歸依佛教的四類人,他們都是無利益者。類似的家庭是指這樣的王族等家庭。依賴於他人而生存。歸屬於他人。多次前往也歸屬於他人。這裡所說的,是指與妓女等相關的行為,與國王等相關的行為,與無信的家庭相關的行為,這些都應被視為非行為範圍。 因此,按照這樣的方式應當理解非行為範圍。妓女的行為是由於五種慾望的依賴而被視為非行為範圍,如所說:「比丘們,什麼是比丘的非行為範圍?那就是五種慾望。」國王的行為是由於不依賴於禪定而被視為非行為範圍,因而導致了名聲的損失和對教法的誤解,而無信的家庭則是由於缺乏信仰而被視為非行為範圍。 在行為範圍的定義中,妓女的行為等應當按照所說的相反方式理解。「如地下水」是指地下水;如比丘僧團,像四大國的水流一樣,能夠隨意地流動,像心靈的偉大狀態一樣,像家的狀態一樣。確實在他們的家中,時間是固定的。對於到達家門的比丘們,沒有任何供養的機會。在某一天,藥物的供養中,六十卡帕納的供養是可以出去的。這裡的「袈裟的光輝」是指比丘和比丘尼穿著袈裟的光輝,像保護者的家族一樣。這裡的「聖者的風」是指進入家中和離開家中的比丘和比丘尼,由於聖者的袈裟的風和身體的溫暖而形成的風,像被清洗過的污垢一樣被驅散。

515.Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvitāniddese aṇumattānīti aṇuppamāṇā. Vajjāti dosā. Yāni tāni vajjānīti yāni tāni garahitabbaṭṭhena vajjāni. Appamattakānīti parittamattakāni khuddakappamāṇāni. Oramattakānīti parittatopi orimappamāṇattā oramattakāni. Lahusānīti lahukāni. Lahusammatānīti lahūti sammatāni. Saṃyamakaraṇīyānīti saṃyamena kattabbapaṭikammāni. Saṃvarakaraṇīyānīti saṃvarena kātabbāni saṃvarena kattabbapaṭikammāni. Cittuppādakaraṇīyānīti cittuppādamattena kattabbapaṭikammāni. Manasikārapaṭibaddhānīti manasā āvajjitamatteneva kattabbapaṭikammāni. Kāni pana tānīti? Divāvihāravāsī sumatthero tāva āha – 『『anāpattigamanīyāni cittuppādamattakāni yāni 『na puna evarūpaṃ karissāmī』ti manasā āvajjitamatteneva sujjhanti. Adhiṭṭhānāvikammaṃ nāmetaṃ kathita』』nti. Antevāsiko panassa tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – 『『idaṃ pātimokkhasaṃvarasīlasseva bhājanīyaṃ. Tasmā sabbalahukaṃ dukkaṭadubbhāsitaṃ idha vajjanti veditabbaṃ. Vuṭṭhānāvikammaṃ nāmetaṃ kathita』』nti. Itiimesūti evaṃpakāresu imesu. Vajjadassāvīti vajjato dosato dassanasīlo. Bhayadassāvīti catubbidhassa bhayassa kāraṇattā bhayato dassanasīlo. Ādīnavadassāvīti idha nindāvahanato, āyatiṃ dukkhavipākato, upariguṇānaṃ antarāyakaraṇato, vippaṭisārajananato ca etena nānappakārena ādīnavato dassanasīlo.

Nissaraṇadassāvīti yaṃ tattha nissaraṇaṃ tassa dassanasīlo. Kiṃ panettha nissaraṇanti? Ācariyattheravāde tāva 『『anāpattigamanīyatāya sati adhiṭṭhānāvikammaṃ nissaraṇa』』nti kathitaṃ. Antevāsikattheravāde tāva 『『āpattigamanīyatāya sati vuṭṭhānāvikammaṃ nissaraṇa』』nti kathitaṃ.

515。在微小的過失中,恐懼的顯現是指微小的事物,即微不足道的事物。過失是指缺點。那些被稱為過失的事物是指那些應被指責的事物。微小的事物是指極小的、微不足道的事物。向下的事物是指即使微小也因其下沉的特性而被視為向下的事物。輕微的事物是指輕巧的事物。輕微的事物是指被認為是輕巧的事物。應當謹慎的事物是指應當以謹慎的方式進行的行為。應當防護的事物是指應當以防護來進行的行為。以心念產生的事物是指僅因心念而應當進行的行為。以心念專注的事物是指僅因心念的關注而應當進行的行為。那麼,哪些是這些呢?白天居住的善長者說:「不違反的可行的,僅因『我不再這樣做』的心念而消失的事物。」這是指意志的行為,不是指此類行為。住持的比丘則說:「這是屬於戒律的保守。因此,所有輕微的、惡劣的、可恥的事物在這裡應被視為過失。」這是指意志的行為,不是指此類行為。 因此,在這些方面應當如此理解。過失的顯現是指因過失而顯現的缺點。恐懼的顯現是指因四種恐懼的原因而顯現的缺點。痛苦的顯現是指因在此處被指責、因未來的痛苦果報、因上面的過失而造成的障礙、因痛苦的顯現而顯現的缺點。 解脫的顯現是指在此處顯現的解脫。那麼,這裡的解脫是什麼呢?在老師的教導中,所說的「因不違反而可行的行為是解脫」。在住持的教導中,所說的「因違反而可行的行為是解脫」。

Tattha tathārūpo bhikkhu aṇumattāni vajjāni vajjato bhayato passati nāma. Taṃ dassetuṃ ayaṃ nayo kathito – paramāṇu nāma, aṇu nāma, tajjārī nāma, rathareṇu nāma, likkhā nāma, ūkā nāma, dhaññamāso nāma, aṅgulaṃ nāma, vidatthi nāma, ratanaṃ nāma, yaṭṭhi nāma, usabhaṃ nāma, gāvutaṃ nāma, yojanaṃ nāma. Tattha 『paramāṇu』 nāma ākāsakoṭṭhāsiko maṃsacakkhussa āpāthaṃ nāgacchati, dibbacakkhusseva āgacchati. 『Aṇu』 nāma bhitticchiddatālacchiddehi paviṭṭhasūriyarasmīsu vaṭṭi vaṭṭi hutvā paribbhamanto paññāyati. 『Tajjārī』 nāma gopathamanussapathacakkapathesu chijjitvā ubhosu passesu uggantvā tiṭṭhati. 『Rathareṇu』 nāma tattha tattheva allīyati. Likkhādayo pākaṭā eva. Etesu pana chattiṃsa paramāṇavo ekassa aṇuno pamāṇaṃ. Chattiṃsa aṇū ekāya tajjāriyā pamāṇaṃ. Chattiṃsa tajjāriyo eko rathareṇu. Chattiṃsa rathareṇū ekā likkhā. Satta likkhā ekā ūkā. Satta ūkā eko dhaññamāso. Sattadhaññamāsappamāṇaṃ ekaṃ aṅgulaṃ. Tenaṅgulena dvādasaṅgulāni vidatthi. Dve vidatthiyo ratanaṃ. Satta ratanāni yaṭṭhi. Tāya yaṭṭhiyā vīsati yaṭṭhiyo usabhaṃ. Asīti usabhāni gāvutaṃ. Cattāri gāvutāni yojanaṃ. Tena yojanena aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedho sinerupabbatarājā. Yo bhikkhu aṇumattaṃ vajjaṃ aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedhasinerupabbatasadisaṃ katvā daṭṭhuṃ sakkoti – ayaṃ bhikkhu aṇumattāni vajjāni bhayato passati nāma. Yopi bhikkhu sabbalahukaṃ dukkaṭadubbhāsitamattaṃ paṭhamapārājikasadisaṃ katvā daṭṭhuṃ sakkoti – ayaṃ aṇumattāni vajjāni vajjato bhayato passati nāmāti veditabbo.

516.Samādāya sikkhati sikkhāpadesūtipadaniddese bhikkhusikkhāti bhikkhūhi sikkhitabbasikkhā. Sā bhikkhunīhi sādhāraṇāpi asādhāraṇāpi bhikkhusikkhā eva nāma. Bhikkhunīsikkhāti bhikkhunīhi sikkhitabbasikkhā. Sāpi bhikkhūhi sādhāraṇāpi asādhāraṇāpi bhikkhunīsikkhā eva nāma. Sāmaṇerasikkhamānasāmaṇerīnaṃ sikkhāpi ettheva paviṭṭhā. Upāsakasikkhāti upāsakehi sikkhitabbasikkhā. Sā pañcasīladasasīlavasena vaṭṭati. Upāsikāsikkhāti upāsikāhi sikkhitabbasikkhā. Sāpi pañcasīladasasīlavasena vaṭṭati. Tattha bhikkhubhikkhunīnaṃ sikkhā yāva arahattamaggā vaṭṭati. Upāsakaupāsikānaṃ sikkhā yāva anāgāmimaggā. Tatrāyaṃ bhikkhu attanā sikkhitabbasikkhāpadesu eva sikkhati. Sesasikkhā pana atthuddhāravasena sikkhāpadassa atthadassa dassanatthaṃ vuttā. Iti imāsu sikkhāsūti evaṃpakārāsu etāsu sikkhāsu. Sabbena sabbanti sabbena sikkhāsamādānena sabbaṃ sikkhaṃ. Sabbathā sabbanti sabbena sikkhitabbākārena sabbaṃ sikkhaṃ. Asesaṃ nissesanti sesābhāvato asesaṃ; satisammosena bhinnassāpi sikkhāpadassa puna pākatikakaraṇato nissesaṃ. Samādāya vattatīti samādiyitvā gahetvā vattati. Tena vuccatīti yena kāraṇena etaṃ sabbaṃ sikkhāpadaṃ sabbena sikkhitabbākārena samādiyitvā sikkhati pūreti, tena vuccati 『『samādāya sikkhati sikkhāpadesū』』ti.

517-8.Indriyesu guttadvāro bhojane mattaññūtipadadvayassa niddese kaṇhapakkhassa paṭhamavacane payojanaṃ ācāraniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha katamā indriyesu aguttadvāratātiādīsu pana yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ vuttameva.

在這裡,這樣的比丘被稱為看到微小的過失如同過失和恐懼。爲了說明這一點,提出了以下的方法:極微塵、微塵、浮塵、車輪塵、虱卵、虱子、稻穀、指、張手、肘、杖、牛行、驛站、由旬。其中,"極微塵"是指空間的最小部分,肉眼無法看到,只有天眼才能看到。"微塵"是指通過墻壁或樹葉的縫隙進入的陽光中可以看到的旋轉的塵埃。"浮塵"是指在牛路、人路、車路上被切斷並在兩側升起的塵埃。"車輪塵"是指附著在各處的塵埃。從虱卵開始是衆所周知的。在這些中,三十六個極微塵等於一個微塵。三十六個微塵等於一個浮塵。三十六個浮塵等於一個車輪塵。三十六個車輪塵等於一個虱卵。七個虱卵等於一個虱子。七個虱子等於一粒稻穀。七粒稻穀的大小等於一指。以這個指為單位,十二指等於一張手。兩張手等於一肘。七肘等於一杖。以這個杖為單位,二十杖等於一牛行。八十牛行等於一驛站。四驛站等於一由旬。以這個由旬為單位,須彌山王高六十八萬由旬。如果一個比丘能夠將微小的過失看作如同六十八萬由旬高的須彌山一樣 - 這個比丘被稱為看到微小的過失如同恐懼。如果一個比丘能夠將最輕微的惡作和惡語看作如同第一波羅夷一樣 - 這個比丘應被理解為看到微小的過失如同過失和恐懼。 516。在"受持學習學處"這個詞的解釋中,"比丘學"是指比丘應當學習的學處。無論是與比丘尼共同的還是不共同的,都被稱為比丘學。"比丘尼學"是指比丘尼應當學習的學處。無論是與比丘共同的還是不共同的,都被稱為比丘尼學。沙彌、式叉摩那、沙彌尼的學處也包括在這裡。"優婆塞學"是指優婆塞應當學習的學處。它是以五戒和十戒為基礎的。"優婆夷學"是指優婆夷應當學習的學處。它也是以五戒和十戒為基礎的。在這裡,比丘和比丘尼的學處一直到阿羅漢道都是有效的。優婆塞和優婆夷的學處一直到不還道都是有效的。在這裡,這個比丘只在自己應當學習的學處中學習。其他的學處是爲了說明學處的意義而提出的。因此,在這些學處中,完全地、全面地、無遺漏地、無餘地受持而行。因此被稱為"受持學習學處"。 517-8。在"守護根門,飲食知量"這兩個詞的解釋中,黑分的第一句話的目的應當按照行為的解釋來理解。在"什麼是不守護根門"等中,所有應當說的內容都已經在分類的解釋中說過了。

519.Jāgariyānuyoganiddese pubbarattāpararattanti ettha aḍḍharattasaṅkhātāya rattiyā pubbe pubbarattaṃ; iminā paṭhamayāmañceva pacchābhattañca gaṇhāti . Rattiyā pacchā apararattaṃ; iminā pacchimayāmañceva purebhattañca gaṇhāti. Majjhimayāmo panassa bhikkhuno niddākilamathavinodanokāsoti na gahito. Jāgariyānuyoganti jāgariyassa asupanabhāvassa anuyogaṃ. Anuyutto hotīti taṃ anuyogasaṅkhātaṃ āsevanaṃ bhāvanaṃ anuyutto hoti sampayutto. Niddese panassa idha bhikkhu divasanti pubbaṇho, majjhanho, sāyanhoti tayopi divasakoṭṭhāsā gahitā. Caṅkamena nisajjāyāti sakalampi divasaṃ iminā iriyāpathadvayeneva viharanto. Cittassa āvaraṇato āvaraṇīyehi dhammehi pañcahipi nīvaraṇehi sabbākusaladhammehi vā cittaṃ parisodheti. Tehi dhammehi visodheti parimoceti. Ṭhānaṃ panettha kiñcāpi na gahitaṃ, caṅkamanisajjāsannissitaṃ pana katvā gahetabbameva. Paṭhamayāmanti sakalasmimpi paṭhamayāme. Majjhimayāmanti rattindivassa chaṭṭhakoṭṭhāsasaṅkhāte majjhimayāme.

Sīhaseyyanti ettha kāmabhogīseyyā, petaseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyāti catasso seyyā. Tattha 『『yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī vāmena passena sentī』』ti ayaṃ kāmabhogīseyyā. Tesu hi yebhuyyena dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi. 『『Yebhuyyena, bhikkhave , petā uttānā sentī』』ti ayaṃ petaseyyā; appamaṃsalohitattā hi aṭṭhisaṅghāṭajaṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti. Sīho, bhikkhave, migarājā dakkhiṇena passena seyyaṃ kappeti…pe… attamano hotī』』ti (a. ni. 4.246) ayaṃ sīhaseyyā; tejussadattā hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ ṭhāne dve pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati; divasampi sayitvā pabujjhamāno na uttasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti; sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti 『nayidaṃ tuyhaṃ jātiyā na sūrabhāvassa anurūpa』nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati; avijahitvā ṭhite pana 『tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida』nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Catutthajjhānaseyyā pana tathāgataseyyāti vuccati. Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.

Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā gopphakena hi gopphake jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsukā hoti; yathā pana na saṅghaṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsukā hoti. Tena vuttaṃ 『『pāde pādaṃ accādhāyā』』ti. Sato sampajānoti satiyā ceva sampajānapaññāya ca samannāgato hutvā. Iminā supariggāhakaṃ satisampajaññaṃ kathitaṃ. Uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvāti asukavelāya nāma uṭṭhahissāmī』ti evaṃ uṭṭhānavelāparicchedakaṃ uṭṭhānasaññaṃ citte upetvā. Evaṃ katvā nipanno hi yathāparicchinnakāleyeva uṭṭhātuṃ yutto.

520-

519。在「警覺的修行」一節中,提到「早晚」的意思是指半夜的夜晚,早晨和晚上的時間;通過這個,提到第一段和最後一段的時間。晚上的最後一段是指晚上的最後部分;通過這個,提到最後的早晨和之前的早晨。中間的時間則是指比丘在睡眠和懈怠的放鬆時期是沒有被提及的。警覺的修行是指警覺的狀態,保持警覺的修行。被稱為「隨順」的是指這種隨順的修行、修習的狀態。關於這裡的比丘,白天分為早晨、中午和傍晚,這三段時間都被視為白天的部分。通過行走和坐著的方式,整天都在這種兩種行為中生活。由於心的遮蔽,因而通過五種障礙、所有不善法來清凈心。通過這些法來凈化和解脫心。在這裡,雖然沒有明確的地點,但應當將行走和坐著結合起來。第一段是指整天的第一段。中間的時間是指夜晚和白天的第六段。 獅子臥是指欲樂臥、鬼神臥、獅子臥、如來臥這四種臥姿。這裡的「通常,比丘,欲樂者通常是側臥的」是指欲樂臥。因為在這些情況下,通常沒有人是面朝右側臥的。「通常,比丘,鬼神是直臥的」是指鬼神臥;因為他們的身體不太紅,無法靠著一側臥,通常是直臥的。獅子,比丘,動物之王,通常是面朝右側的臥姿……(省略)這是獅子臥;因為獅子之王的特性,前腳和後腳分別在一個地方,後腳和前腳分別在一個地方,爪子收回到身體內部,頭部放在前腳和後腳之間的地方,白天也在睡覺,醒來時不抬起頭,抬起頭時觀察前腳和後腳之間的空間;如果有任何地方被忽視而站著,就會感到「這與你的種族和特性不相符」,於是就會在那裡繼續睡覺,不離開活動範圍;如果在未離開的情況下,感到「這與你的種族和特性相符」,就會突然起身,搖動獅子的身軀,搖動鬃毛,發出三聲獅吼,離開活動範圍。第四禪的臥姿被稱為如來臥。在這些中,獅子臥被提及。因為這是一種極其優雅的臥姿。 腳與腳是指右腳與左腳。壓住是指壓住並超過一個地方,放置在腳後跟上,因而在腳踝上或腳踝和腳之間摩擦時,常常會產生痛苦,心不會集中,臥姿會很不舒服;如果不摩擦,超過的地方不會產生痛苦,心會集中,臥姿則會很舒服。因此說「腳與腳壓住」。注意清醒是指以覺知和智慧相結合。通過這個,提到了清醒的智慧。對於「起身的念頭」,意味著在某個時刻我將起身,這樣的起身念頭在心中出現。如此一來,便能夠在適當的時間起身。 520-

521.Sātaccaṃ nepakkanti satataṃ pavattayitabbato sātaccasaṅkhātaṃ vīriyañceva paripākagatattā nepakkasaṅkhātaṃ paññañca yutto anuyutto pavattayamānoyeva jāgariyānuyogaṃ anuyutto viharatīti attho. Ettha ca vīriyaṃ lokiyalokuttaramissakaṃ kathitaṃ, paññāpi vīriyagatikā eva; vīriye lokiyamhi lokiyā, lokuttare lokuttarāti attho.

522.Bodhipakkhiyānaṃdhammānanti catusaccabodhisaṅkhātassa maggañāṇassa pakkhe bhavānaṃ dhammānaṃ. Ettāvatā sabbepi sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme samūhato gahetvā lokiyāyapi bhāvanāya ekārammaṇe ekato pavattanasamatthe bojjhaṅgeyeva dassento satta bojjhaṅgātiādimāha. Te lokiyalokuttaramissakāva kathitāti veditabbā. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.

521。正念不偏離,因其持續的作用而稱為正念。因其成熟而稱為精進,因其不偏離而稱為智慧,結合在一起的正念是警覺的修行,持續地生活於此的意思。在這裡,精進被描述為世俗與出世間的結合,智慧也是精進的推動;在世俗中精進是世俗的,在出世間中精進是出世間的。 522。所說的「覺醒的伴隨法」是指四聖諦的覺醒之道的智慧。至此,所有三十七種覺醒的伴隨法被歸納在一起,旨在通過世俗的修習,將它們與一個對像結合在一起,體現出覺醒的支柱,因此提到七種覺醒的支柱等。它們被理解為世俗與出世間的結合。其餘的內容由於在下面已有所述,故不再贅述。

  1. Abhikkantetiādiniddese abhikkante paṭikkanteti ettha tāva abhikkantaṃ vuccati purato gamanaṃ. Paṭikkantanti nivattanaṃ. Tadubhayampi catūsu iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṃ abhiharanto abhikkamati nāma, paṭinivattanto paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṃ purato onāmento abhikkamati nāma, pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāyapi nisinnakova āsannassa purimaaṅgābhimukho saṃsaranto abhikkamati nāma, pacchimaaṅgappadesaṃ paccāsaṃsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjāyapi eseva nayo.

Sampajānakārī hotīti sampajaññena sabbakiccakārī, sampajaññasseva vā kārī. So hi abhikkantādīsu sampajaññaṃ karoteva, na katthaci sampajaññavirahito hoti. Taṃ pana sampajaññaṃ yasmā satisampayuttameva hoti, tenassa niddese 『『sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno paṭikkamatī』』ti vuttaṃ.

Ayañhi abhikkamanto vā paṭikkamanto vā na muṭṭhassatī asampajāno hoti; satiyā pana samannāgato paññāya ca sampajānoyeva abhikkamati ceva paṭikkamati ca; sabbesu abhikkamādīsu catubbidhaṃ sampajaññaṃ otāreti. Catubbidhañhi sampajaññaṃ – sātthakasampajaññaṃ, sappāyasampajaññaṃ, gocarasampajaññaṃ, asammohasampajaññanti. Tattha abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā 『kinnu me ettha gatena attho atthi, natthī』ti atthānatthaṃ pariggahetvā atthapariggaṇhanaṃ 『sātthakasampajaññaṃ』. Tattha ca 『attho』ti cetiyadassanabodhidassanasaṅghadassanatheradassanaasubhadassanādivasena dhammato vaḍḍhi. Cetiyaṃ vā bodhiṃ vā disvāpi hi buddhārammaṇaṃ pītiṃ, saṅghadassanena saṅghārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. There disvā tesaṃ ovāde patiṭṭhāya, asubhaṃ disvā tattha paṭhamajjhānaṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. Tasmā etesaṃ dassanaṃ sātthaṃ. Keci pana 『『āmisatopi vaḍḍhi atthoyeva; taṃ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattā』』ti vadanti.

Tasmiṃ pana gamane sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ 『sappāyasampajaññaṃ』, seyyathidaṃ – cetiyadassanaṃ tāva sātthaṃ. Sace pana cetiyassa mahatiyā pūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti , attano vibhavānurūpaṃ itthiyopi purisāpi alaṅkatapaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti, tatra cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhane moho uppajjati, kāyasaṃsaggāpattiṃ vā āpajjati, jīvitabrahmacariyānaṃ vā antarāyo hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti. Vuttappakāraantarāyābhāve sappāyaṃ. Bodhidassanepi eseva nayo. Saṅghadassanampi sātthaṃ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṃ kāretvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ karontesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto ceva antarāyo ca hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti; antarāyābhāve sappāyaṃ hoti. Mahāparisaparivārānaṃ therānaṃ dassanepi eseva nayo.

523。在"前進"等詞的解釋中,"前進後退"這裡首先說明,"前進"是指向前走,"後退"是指返回。這兩者都適用於四種姿勢。首先在行走時,向前移動身體稱為前進,返回稱為後退。在站立時,站著向前傾身稱為前進,向後傾身稱為後退。在坐著時,坐著向前傾身稱為前進,向後傾身稱為後退。在躺臥時也是同樣的道理。 "正知而行"是指以正知做一切事,或只做正知的事。因為他在前進等動作中都保持正知,沒有任何時候失去正知。由於這種正知總是與念相應,所以在其解釋中說"念住正知而前進,念住正知而後退"。 這裡無論是前進還是後退,都不是失念和無知的;而是具有正念和正知地前進和後退;在所有前進等動作中都運用四種正知。四種正知是:有益正知、適宜正知、行處正知、不癡正知。其中,當生起前進的心時,不僅僅是隨心而行,而是思考"我去那裡是否有益,是否無益",這種考慮利益的正知叫做"有益正知"。這裡的"利益"是指從法的角度增長,如見塔、見菩提樹、見僧團、見長老、見不凈等。因為即使見到塔或菩提樹,也能生起以佛為所緣的喜悅;見到僧團,能生起以僧為所緣的喜悅,觀察其生滅而證得阿羅漢果。見到長老后,依其教誡而建立;見到不凈相后,生起初禪,觀察其生滅而證得阿羅漢果。因此,見到這些是有益的。有些人說:"物質上的增長也是利益;因為依此而支援梵行。" 在那行進中,考慮適宜與不適宜,選擇適宜的,這叫做"適宜正知"。例如,見塔雖然是有益的,但如果在塔的大型供養中,十二由旬內的人群聚集,男女都盛裝打扮如畫中人物一般行走,在那裡對可意所緣生起貪慾,對不可意所緣生起嗔恨,對中性所緣生起愚癡,或者犯了身體接觸的罪,或者對生命和梵行造成危險。這樣那個地方就是不適宜的。如果沒有上述的危險,就是適宜的。對於見菩提樹也是同樣的道理。見僧團也是有益的。但如果在村中搭建大帳篷,整夜聽法,人群如前所述聚集,造成危險,這樣那個地方就是不適宜的;如果沒有危險,就是適宜的。對於見有大眾圍繞的長老也是同樣的道理。

Asubhadassanampi sātthaṃ. Tadatthadīpanatthañca idaṃ vatthu – eko kira daharabhikkhu sāmaṇeraṃ gahetvā dantakaṭṭhatthāya gato. Sāmaṇero maggā okkamitvā purato gacchanto asubhaṃ disvā paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tīṇi phalāni sacchikatvā uparimaggatthāya kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā aṭṭhāsi. Daharo taṃ apassanto 『『sāmaṇerā』』ti pakkosi. So 『mayā pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhunā saddhiṃ dve kathā nāma na kathitapubbā, aññasmiṃ divase uparivisesaṃ nibbattessāmī』ti cintetvā 『『kiṃ, bhante』』ti paṭivacanaṃ adāsi. 『『Ehī』』ti ca vutto ekavacaneneva āgantvā 『『bhante, iminā tāva maggena gantvā mayā ṭhitokāse muhuttaṃ puratthābhimukho ṭhatvā olokethā』』ti āha. So tathā katvā tena pattavisesameva pāpuṇi. Evaṃ ekaṃ asubhaṃ dvinnaṃ janānaṃ atthāya jātaṃ. Evaṃ sātthampi panetaṃ purisassa mātugāmāsubhaṃ asappāyaṃ, mātugāmassa ca purisāsubhaṃ, sabhāgameva sappāyanti. Evaṃ sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ nāma.

Evaṃ pariggahitasātthasappāyassa pana aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano cittaruciyaṃ kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocaraṃ uggahetvā bhikkhācāragocare taṃ gahetvāva gamanaṃ 『gocarasampajaññaṃ』 nāma. Tassāvibhāvanatthaṃ idaṃ catukkaṃ veditabbaṃ –

Idhekacco bhikkhu harati na paccāharati, ekacco na harati paccāharati, ekacco pana neva harati na paccāharati, ekacco harati ca paccāharati ca. Tattha yo bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetvā, tathā rattiyā paṭhamayāme majjhimayāme seyyaṃ kappetvā pacchimayāmepi nisajjācaṅkamehi vītināmetvā pageva cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā bodhirukkhe udakaṃ āsiñcitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paccupaṭṭhāpetvā ācariyupajjhāyavattādīni sabbāni khandhakavattāni samādāya vattati, so sarīraparikammaṃ katvā senāsanaṃ pavisitvā dve tayo pallaṅke usumaṃ gāhāpento kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitvā, bhikkhācāravelāya uṭṭhahitvā kammaṭṭhānasīseneva pattacīvaramādāya senāsanato nikkhamitvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova cetiyaṅgaṇaṃ gantvā, sace buddhānussatikammaṭṭhānaṃ hoti taṃ avissajjetvāva cetiyaṅgaṇaṃ pavisati, aññaṃ ce kammaṭṭhānaṃ hoti sopānamūle ṭhatvā hatthena gahitabhaṇḍaṃ viya taṃ ṭhapetvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā cetiyaṅgaṇaṃ āruyha mahantaṃ cetiyaṃ ce, tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditabbaṃ, khuddakaṃ ce, tatheva padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditabbaṃ. Cetiyaṃ vanditvā bodhiyaṅgaṇaṃ pattenāpi buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccākāraṃ dassetvā bodhi vanditabbā.

524。見到不凈也是有益的。為此,說明這個內容——有一個年輕比丘帶著小沙彌去取牙木。小沙彌在路上走著,看到不凈的東西,生起初禪,便以此為基礎,觀察諸法,證得三果,並且爲了上升的道而修習,站在那裡。年輕比丘看不到他,便叫道:「小沙彌。」他想:「自從我出家以來,與比丘之間沒有交談過,若在其他日子裡,我會說出更深的道理。」於是他思考:「什麼,尊者?」被問到「來吧」時,單獨前來,便說:「尊者,我在這裡站著,稍微向前看一下。」他照做后,便達到了那個特殊的結果。這樣,一個不凈的緣故,成爲了兩個人的利益。這樣,這對人來說,男子對女子的不凈是不可取的,女子對男子的不凈也是不可取的,整體上都是不可取的。因此,這種對可取與不可取的判斷叫做「適宜正知」。 這樣,關於已被歸納的有益的內容,在三十七種修習法中,依照個人的心情選擇適合自己的修習法,抓住乞食的修習法,稱為「行處正知」。為此,說明這個四項內容—— 在這裡,有的比丘是抓著而不放的,有的比丘是不抓著而放的,有的比丘是既不抓著也不放的,還有的比丘是抓著並放下的。在這裡,若比丘白天以行走和坐著的方式,清凈心中的遮蔽法,晚上在初夜和中夜中安置臥具,在最後的夜晚也以坐著和行走的方式度過,便在菩提樹和水邊灑水,準備飲水和食物,依照老師和導師的要求,按照所有的戒律來行持,那麼他便完成了身體的準備,進入臥處,抓著熱水,修習所選的修習法,到了乞食的時間,起身時,帶著修習法的頭巾,走出臥處,專注于菩提樹的地方,如果是佛的念修習法,就不放開,進入菩提樹的地方;如果是其他的修習法,便在臺階下站著,像手中抓著物品一樣,抓住佛的所緣,生起喜悅,爬上菩提樹,若是大的菩提樹,三次轉身在四處敬禮,若是小的菩提樹,同樣轉身敬禮八處。敬禮菩提樹后,也應當以菩提樹的樣子向佛陀顯現,顯示出如同佛陀面前的形象,敬禮于菩提樹。

So evaṃ cetiyañca bodhiñca vanditvā paṭisāmitaṭṭhānaṃ gantvā, paṭisāmitaṃ bhaṇḍakaṃ hatthena gaṇhanto viya, nikkhittakammaṭṭhānaṃ gahetvā gāmasamīpe kammaṭṭhānasīseneva cīvaraṃ pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Atha naṃ manussā disvā 『ayyo no āgato』ti paccuggantvā pattaṃ gahetvā āsanasālāya vā gehe vā nisīdāpetvā yāguṃ datvā yāva bhattaṃ na niṭṭhāti tāva pāde dhovitvā telena makkhetvā purato nisīditvā pañhaṃ vā pucchanti dhammaṃ vā sotukāmā honti. Sacepi na kathāpenti 『『janasaṅgahatthaṃ dhammakathā nāma kātabbāyevā』』ti aṭṭhakathācariyā vadanti. Dhammakathā hi kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi. Tasmā kammaṭṭhānasīseneva āhāraṃ paribhuñjitvā anumodanaṃ vatvā nivattiyamānehipi manussehi anugatova gāmato nikkhamitvā tattha te nivattetvā maggaṃ paṭipajjati.

Atha naṃ puretaraṃ nikkhamitvā bahigāme katabhattakiccā sāmaṇeradaharabhikkhū disvā paccuggantvā pattacīvaramassa gaṇhanti. Porāṇakabhikkhū kira 『amhākaṃ upajjhāyo, amhākaṃ ācariyo』ti na mukhaṃ oloketvā vattaṃ karonti, sampattaparicchedeneva karonti. Te taṃ pucchanti 『『bhante, ete manussā tumhākaṃ kiṃ honti? Mātipakkhato sambandhā pitipakkhato』』ti? 『『Kiṃ disvā pucchathā』』ti? 『『Tumhesu etesaṃ pemaṃ bahumāna』』nti. 『『Āvuso, yaṃ mātāpitūhipi dukkaraṃ taṃ ete manussā amhākaṃ karonti. Pattacīvarampi no etesaṃ santakameva, etesaṃ ānubhāvena neva bhaye bhayaṃ, na chātake chātakaṃ jānāma. Edisā nāma amhākaṃ upakārino natthī』』ti tesaṃ guṇe kathento gacchati. Ayaṃ vuccati 『harati na paccāharatī』ti.

Yassa pana pageva vuttappakāraṃ vattapaṭipattiṃ karontassa kammajatejo pajjalati, anupādinnakaṃ muñcitvā upādinnakaṃ gaṇhāti, sarīrato sedā muccanti, kammaṭṭhānaṃ vīthiṃ nārohati, so pageva pattacīvaramādāya vegasāva cetiyaṃ vanditvā gorūpānaṃ nikkhamanavelāyameva gāmaṃ yāgubhikkhāya pavisitvā yāguṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā pivati. Athassa dvattikkhattuṃ ajjhoharaṇamatteneva kammajatejodhātu upādinnakaṃ muñcitvā anupādinnakaṃ gaṇhāti, ghaṭasatena nhāto viya tejodhātupariḷāhanibbānaṃ patvā kammaṭṭhānasīsena yāguṃ paribhuñjitvā pattañca mukhañca dhovitvā antarābhatte kammaṭṭhānaṃ manasikatvā avasesaṭṭhāne piṇḍāya caritvā kammaṭṭhānasīsena āhāraṃ paribhuñjitvā tato paṭṭhāya poṅkhānupoṅkhaṃ upaṭṭhahamānaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvāva āgacchati. Ayaṃ vuccati 『na harati paccāharatī』ti. Edisā ca bhikkhū yāguṃ pivitvā vipassanaṃ ārabhitvā buddhasāsane arahattaṃ pattā nāma gaṇanapathaṃ vītivattā. Sīhaḷadīpeyeva tesu tesu gāmesu āsanasālāya na taṃ āsanaṃ atthi, yattha yāguṃ pivitvā arahattaṃ pattā bhikkhū natthīti.

Yo pamādavihārī hoti nikkhittadhuro sabbavattāni bhinditvā pañcavidhacetokhīlavinibandhabaddhacitto viharanto 『kammaṭṭhānaṃ nāma atthī』tipi saññaṃ akatvā gāmaṃ piṇḍāya pavisitvā ananulomikena gihīsaṃsaggena saṃsaṭṭho caritvā ca bhuñjitvā ca tuccho nikkhamati – ayaṃ vuccati 『neva harati na paccāharatī』ti.

525。於是,敬禮于菩提樹和佛塔后,前往專注的地方,像抓著裝具一樣抓住專注的修習法,帶著已放下的修習法,穿上袈裟,走入村莊乞食。然後,村民們看到他,便說:「尊者來了。」迎接他,拿著碗,邀請他在座位廳或家中坐下,給他粥,直到飯未結束之前,洗腳塗油,坐在前面,問他問題,或想聽法。如果他們不說話,阿毗達摩的老師們說:「爲了聚眾,應該講法。」因為法是從修習法中解脫的。因此,便在專注的修習法中享用食物,讚歎之後,便在眾人中離開,走出村莊。 然後,他在出發之前,看到已經吃過飯的小沙彌和年輕比丘,迎接他們,拿著碗和袈裟。古老的比丘們確實不看著他們的面孔,而是隻做事,按照適當的方式行事。他們問他:「尊者,這些人對你們來說是什麼?是母方的親屬,還是父方的親屬?」「你們看到什麼問?」「你們對他們的愛和尊重。」他回答:「朋友,母親和父親所做的艱難之事,這些人都為我們做。連碗和袈裟也不是這些人的所有,因這些人的力量,沒有恐懼,沒有對小鳥的恐懼。這樣的幫助在我們這裡是沒有的。」他一邊談論這些人的優點,一邊走去。這被稱為「抓著而不放」。 然而,對於那些確實按照所說的方式行事的人,修行的火焰便燃燒,放下所執著的,抓住所依賴的,身體的汗水流出,修習法的路徑不再上升,他便在拿著碗和袈裟的情況下,迅速地去敬禮于菩提樹,進入村莊乞食,得到了粥,走向座位廳,飲水。然後,他只需兩次飲用,便放下了修習法的火焰,抓住所依賴的,像被一百個水器洗過一樣,獲得了修習法的享用,洗凈碗和臉,在飯後專注于修習法,繼續在剩餘的地方乞食,依然以修習法的方式享用食物,從那時起,像水流一樣慢慢回到家中。這被稱為「既不抓著也不放」。 這樣的比丘,飲粥后開始修習觀察,獲得了佛法的阿羅漢果,走上了數不清的道路。在錫蘭島的各個村莊中,沒有座位廳,喝粥后獲得阿羅漢果的比丘是不存在的。 若是一個懈怠的人,放下責任,打破所有的行為,五種心境的束縛纏繞著他,心中無所作為,進入村莊乞食,像是與家人不相稱的接觸,飲食后便無所事事地離開——這被稱為「既不抓著也不放」。

Yo panāyaṃ 『『harati ca paccāharati cā』』ti vutto, so gatapaccāgatikavattavasena veditabbo – atthakāmā hi kulaputtā sāsane pabbajitvā dasampi vīsampi tiṃsampi cattārīsampi paññāsampi satampi ekato vasantā katikavattaṃ katvā viharanti – 『『āvuso, tumhe na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā pabbajitā; dukkhā muñcitukāmā panettha pabbajitā. Tasmā gamane uppannakilesaṃ gamaneyeva niggaṇhatha. Ṭhāne, nisajjāya, sayane uppannakilesaṃ sayaneyeva niggaṇhathā』』ti.

Te evaṃ katikavattaṃ katvā bhikkhācāraṃ gacchantā, aḍḍhausabhausabhaaḍḍhagāvutagāvutantaresu pāsāṇā honti, tāya saññāya kammaṭṭhānaṃ manasikarontāva gacchanti. Sace kassaci gamane kileso uppajjati, tattheva naṃ niggaṇhāti. Tathā asakkonto tiṭṭhati. Athassa pacchato āgacchantopi tiṭṭhati. So 『ayaṃ bhikkhu tuyhaṃ uppannaṃ vitakkaṃ jānāti, ananucchavikaṃ te eta』nti attānaṃ paṭicodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyabhūmiṃ okkamati. Tathā asakkonto nisīdati. Athassa pacchato āgacchantopi nisīdatīti so eva nayo. Ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontopi taṃ kilesaṃ vikkhambhetvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova gacchati, na kammaṭṭhānavippayuttena cittena pādaṃ uddharati, uddharati ce paṭinivattitvā purimapadesaññeva eti, ālindakavāsī mahāphussadevatthero viya. So kira ekūnavīsati vassāni gatapaccāgatavattaṃ pūrento eva vihāsi. Manussāpi antarāmagge kasantā ca vapantā ca maddantā ca kammāni ca karontā theraṃ tathāgacchantaṃ disvā 『『ayaṃ thero punappunaṃ nivattitvā gacchati, kiṃ nu kho maggamūḷho udāhu kiñci pamuṭṭho』』ti samullapanti. So taṃ anādiyitvā kammaṭṭhānayuttacitteneva samaṇadhammaṃ karonto vīsativassabbhantare arahattaṃ pāpuṇi. Arahattapattadivase cassa caṅkamanakoṭiyaṃ adhivatthā devatā aṅgulīhi dīpaṃ ujjāletvā aṭṭhāsi. Cattāropi mahārājāno sakko ca devānamindo brahmā ca sahampati upaṭṭhānaṃ āgamiṃsu. Tañca obhāsaṃ disvā vanavāsī mahātissatthero taṃ dutiyadivase pucchi – 『『rattibhāge āyasmato santike obhāso ahosi. Kiṃ so obhāso』』ti? Thero vikkhepaṃ karonto 『『obhāso nāma dīpobhāsopi hoti, maṇiobhāsopī』』ti evamādimāha. Tato 『『paṭicchādetha tumhe』』ti nibaddho 『『āmā』』ti paṭijānitvā ārocesi.

Kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya ca. Sopi kira gatapaccāgatavattaṃ pūrento 『paṭhamaṃ tāva bhagavato mahāpadhānaṃ pūjessāmī』ti satta vassāni ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāsi; puna soḷasa vassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā arahattaṃ pāpuṇi. So kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto vippayuttena cittena uddhate pāde paṭinivattento gāmasīmaṃ gantvā 『gāvī nu kho, pabbajito nu kho』ti āsaṅkanīyappadese ṭhatvā cīvaraṃ pārupitvā kacchakantarato udakena pattaṃ dhovitvā udakagaṇḍūsaṃ karoti. Kiṃ kāraṇā? 『Mā me bhikkhaṃ dātuṃ vā vandituṃ vā āgate manusse 『dīghāyukā hothā』ti vacanamattenāpi kammaṭṭhānavikkhepo ahosī』ti. 『Ajja, bhante, katimī』ti divasaṃ vā bhikkhugaṇanaṃ vā pañhaṃ vā pucchito pana udakaṃ gilitvā āroceti; sace divasādipucchakā na honti, nikkhamanavelāyaṃ gāmadvāre niṭṭhubhitvāva yāti.

526。那個被稱為"既抓著又放下"的人,應該從往返的行為中理解 - 那些想要利益的善男子,出家進入教法后,十人、二十人、三十人、四十人、五十人、一百人住在一起,制定規則而生活:"朋友們,你們不是因為債務、恐懼或生計而出家的;而是爲了解脫痛苦而出家的。因此,在行走時生起的煩惱,就在行走中壓制;在站立、坐著、躺臥時生起的煩惱,就在躺臥中壓制。" 他們這樣制定規則后,去乞食時,在半牛行、一牛行、半驛站、一驛站的距離上有石頭,以此為記號,專注于修習法而行走。如果有人在行走時生起煩惱,就在那裡壓制。如果做不到,就站住。那麼後面來的人也站住。他想:"這位比丘知道你生起的妄想,這對你來說是不適當的",於是責備自己,增長觀察,進入聖地。如果做不到,就坐下。那麼後面來的人也坐下,方法相同。如果不能進入聖地,也要壓制那個煩惱,專注于修習法而行走,不帶著離開修習法的心抬腳,如果抬腳了就返回原來的地方,就像住在阿林達卡的大富沙長老一樣。據說他在十九年中一直履行往返的行為。人們在路上耕種、播種、收割、做工作時,看到長老這樣來回走,就議論說:"這位長老一再返回,是不是迷路了,還是忘記了什麼?"他不理會這些,只是帶著專注于修習法的心做沙門的工作,在二十年內證得阿羅漢果。在證得阿羅漢果的那天,住在經行道盡頭的神明用手指點燃燈火而站立。四大天王、帝釋天王和娑婆世界主梵天都來侍奉。看到那光明,住在森林的大帝須長老第二天問他:"夜裡尊者這裡有光明。那是什麼光明?"長老避開說:"所謂光明,可能是燈光,也可能是寶石的光"等等。然後被追問"你們隱藏了",他承認說"是的",並告訴了實情。 就像住在卡拉瓦利曼達帕的大龍長老一樣。據說他也履行往返的行為,首先想:"我要供養世尊的大精進",於是七年只站立和經行;然後十六年履行往返的行為,證得阿羅漢果。他帶著專注于修習法的心抬腳,如果心離開了就返回,到了村莊邊界,在可能被誤認為是"牛還是出家人"的地方站住,穿好袈裟,用水洗凈缽,含一口水。為什麼?因為"不要讓來佈施或禮拜的人們說'愿你長壽'這樣的話而打斷修習法"。如果被問"尊者,今天是幾號?"或者比丘的數量或其他問題,他就吞下水回答;如果沒有人問日期等,就在離開時在村門口吐掉水就走。

Kalambatitthavihāre vassūpagatā paññāsa bhikkhū viya ca. Te kira āsāḷhipuṇṇimāyaṃ katikavattaṃ akaṃsu – 『『arahattaṃ appatvā aññamaññaṃ nālapissāmā』』ti. Gāmañca piṇḍāya pavisantā udakagaṇḍūsaṃ katvā pavisiṃsu, divasādīsu pucchitesu vuttanayena paṭipajjiṃsu. Tattha manussā niṭṭhubhanaṭṭhānaṃ disvā jāniṃsu – 『ajja eko āgato, ajja dve』ti; evañca cintesuṃ – 『kinnu kho ete amheheva saddhiṃ na sallapanti udāhu aññamaññampi? Yadi aññamaññampi na sallapanti, addhā vivādajātā bhavissanti; etha ne aññamaññaṃ khamāpessāmā』ti sabbe vihāraṃ gantvā paññāsāya bhikkhūsu dvepi bhikkhū ekokāse nāddasaṃsu. Tato yo tesu cakkhumā puriso so āha – 『『na, bho, kalahakārakānaṃ vasanokāso īdiso hoti. Susammaṭṭhaṃ cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇaṃ, sunikkhittā sammajjaniyo, sūpaṭṭhitaṃ pānīyaparibhojanīya』』nti. Te tatova nivattā. Tepi bhikkhū antotemāseyeva arahattaṃ patvā mahāpavāraṇāya visuddhipavāraṇaṃ pavāresuṃ.

Evaṃ kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya, kalambutitthavihāre vassūpagatabhikkhū viya ca kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto gāmasamīpaṃ gantvā udakagaṇḍūsaṃ katvā vīthiyo sallakkhetvā yattha surāsoṇḍadhuttādayo kalahakārakā caṇḍahatthiassādayo vā natthi, taṃ vīthiṃ paṭipajjati. Tattha piṇḍāya caramāno na turitaturito viya javena gacchati, na hi javanapiṇḍapātikadhutaṅgaṃ nāma kiñci atthi, visamabhūmibhāgappattaṃ pana udakasakaṭaṃ viya niccalo hutvā gacchati, anugharaṃ paviṭṭho ca dātukāmaṃ vā adātukāmaṃ vā sallakkhetuṃ tadanurūpaṃ kālaṃ āgamento bhikkhaṃ gahetvā antogāme vā bahigāme vā vihārameva vā āgantvā , yathāphāsuke patirūpe okāse nisīditvā, kammaṭṭhānaṃ manasikaronto āhāre paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhapetvā, akkhabbhañjanavaṇālepanaputtamaṃsūpamavasena paccavekkhanto aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhāreti neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya…pe… phāsuvihāro cāti. Bhuttāvī ca udakakiccaṃ katvā muhuttaṃ bhattakilamathaṃ paṭippassambhetvā yathā purebhattaṃ, evaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ pacchimayāmañca kammaṭṭhānameva manasikaroti. Ayaṃ vuccati 『harati ca paccāharati cā』ti.

527。在卡蘭巴蒂寺中,五十位比丘如同降雨般聚集。他們在阿薩利普尼瑪時制定了規則——「若未得阿羅漢果,彼此不應交談」。進入村莊乞食時,他們洗凈缽,按照白天的詢問如法行事。在那裡,村民們看到有一個人來到,今天來了兩個,他們思考:「這些人為什麼不和我們交談,還是彼此之間不交談?如果彼此之間不交談,必定會產生爭執;那麼我們就互相寬恕吧。」於是他們都前往寺廟,五十位比丘中有兩位在獨處時未被發現。然後,在他們之中,聰明的人說:「不,朋友,爭執者的居住地往往是這樣的。應當保持清潔的菩提樹和佛塔,妥善地安排好飲水和食物。」他們因此而返回。 這些比丘在這一月內證得了阿羅漢果,準備進行大供養的清凈供養。 就像住在卡拉瓦利曼達帕的大龍長老一樣,像卡蘭巴蒂寺中的降雨比丘一樣,帶著專注于修習法的心,走向村莊,洗凈缽,觀察道路,確保沒有酒徒、爭吵者、兇猛的象馬等存在,就走上那條道路。在那裡,乞食時並不急促地走,不會像急匆匆的乞食者那樣,實際上沒有什麼急匆匆的乞食行為,而是像水車一樣穩穩地前行,進入了村莊,準備接受施捨,無論是想施捨還是不想施捨,都會根據適當的時間來接受食物,進入內村或外村,或寺廟,坐在舒適的地方,專注于修習法,保持對食物的厭惡感,反觀自己,像塗抹眼藥膏、塗抹彩色的油漆、像優質的肉一樣反思,接受八分齊全的食物,不是爲了貪慾、不是爲了醉酒、不是爲了裝飾、不是爲了美麗……等等……舒適的生活。吃完后,完成洗水的工作,稍微安撫飯後的煩惱,像之前的飯一樣,隨後飯後,繼續專注于修習法。這被稱為「既抓著又放下」。

Imaṃ pana haraṇapaccāharaṇasaṅkhātaṃ gatapaccāgatavattaṃ pūrento, yadi upanissayasampanno hoti, paṭhamavaye eva arahattaṃ pāpuṇāti, no ce paṭhamavaye pāpuṇāti atha majjhimavaye, no ce majjhimavaye pāpuṇāti atha pacchimavaye, no ce pacchimavaye pāpuṇāti atha maraṇasamaye, no ce maraṇasamaye pāpuṇāti atha devaputto hutvā, no ce devaputto hutvā pāpuṇāti anuppanne buddhe nibbatto paccekabodhiṃ sacchikaroti, no ce paccekabodhiṃ sacchikaroti atha buddhānaṃ sammukhībhāve khippābhiñño vā hoti – seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo, mahāpañño vā – seyyathāpi thero sāriputto, mahiddhiko vā – seyyathāpi thero mahāmoggallāno, dhutaṅgadharo vā – seyyathāpi thero mahākassapo, dibbacakkhuko vā – seyyathāpi thero anuruddho, vinayadharo vā – seyyathāpi thero upāli, dhammakathiko vā – seyyathāpi thero puṇṇo mantāṇiputto, āraññiko vā – seyyathāpi thero revato, bahussuto vā – seyyathāpi thero ānando, sikkhākāmo vā – seyyathāpi thero rāhulo buddhaputtoti. Iti imasmiṃ catukke yvāyaṃ harati ca paccāharati ca, tassa gocarasampajaññaṃ sikhāppattaṃ hoti.

Abhikkamādīsu pana asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ. Taṃ evaṃ veditabbaṃ – idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhabālaputhujjanā abhikkamādīsu 『attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito』ti vā 『ahaṃ abhikkamāmi, mayā abhikkamo nibbattito』ti vā sammuyhanti, tathā asammuyhanto 『abhikkamāmī』ti citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānavāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyāvāyodhātuvipphāravasena ayaṃ kāyasammato aṭṭhisaṅghāto abhikkamati. Tassevaṃ abhikkamato ekekapāduddharaṇe pathavīdhātu āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā atiharaṇavītiharaṇesu. Vossajjane tejodhātu vāyodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā sannikkhepanasannirujjhanesu tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṃ na pāpuṇanti; tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṃ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattā sannirujjhanaṃ na pāpuṇanti; tattha tattheva pabbaṃ pabbaṃ sandhi sandhi odhi odhi hutvā tattakapāle pakkhittatilaṃ viya paṭapaṭāyantā bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati? Kassa vā ekassa abhikkamanaṃ? Paramatthato hi dhātūnaṃyeva gamanaṃ, dhātūnaṃ ṭhānaṃ, dhātūnaṃ nisajjā, dhātūnaṃ sayanaṃ, tasmiṃ tasmiñhi koṭṭhāse saddhiṃ rūpehi –

Aññaṃ uppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhati;

Avīcimanusambandho, nadīsotova vattatīti.

Evaṃ abhikkamādīsu asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ nāmāti.

Niṭṭhito abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotītipadassa attho.

Ālokite vilokiteti ettha pana ālokitaṃ nāma purato pekkhanaṃ, vilokitaṃ nāma anudisāpekkhanaṃ. Aññānipi heṭṭhā upari pacchato pekkhanavasena olokitaullokitāpalokitāni nāma honti. Tāni idha na gahitāni. Sāruppavasena pana imāneva dve gahitāni. Iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevāti.

528。此時,若是具備條件的,便可在初期階段證得阿羅漢果;若在初期未得,則在中期得;若在中期未得,則在後期得;若在後期未得,則在死亡時得;若在死亡時未得,則轉生為天人;若轉生為天人未得,則在未出現的佛陀面前,證得獨覺菩提;若未證得獨覺菩提,則在諸佛面前很快會有所領悟——比如說,長老巴希尤、智者薩利普、力量強大的大目犍連、持戒的摩訶迦葉、具天眼的阿奴魯多、持戒的烏帕利、講法的普納、住在森林的雷瓦多、博學的阿難、渴望學習的拉胡拉佛子等。這樣,在這四個方面,既抓著又放下,將會獲得正確的覺知。 在行走等行為中,若不迷失,便會具備清晰的覺知。應當這樣理解——在這裡,比丘在行走或退後時,像盲人和無知的世俗人一樣,認為「我在行走,是我自己在行走」,或「我在行走,是由我所引發的」,便會迷失自我;同樣,不迷失的人在心中生起「我正在行走」的念頭時,心中便會因那個念頭而產生心的活動。這樣,按照心的活動,身體的行為便會向前推進。因而,這樣的行走中,單獨抬腳時,地水兩種元素便會適度而輕微,另外兩種元素則會適度而強大;同樣,在提起和放下時,放下的火元素和風元素便會適度而輕微,另外兩種元素則會適度而強大;因此,在提起時,發生的物質現象不會達到放下的程度;同樣,在提起時發生的放下,放下時發生的聚集,聚集時發生的消失,消失時發生的結合,都會在這裡分開,分開後像是被壓碎的米粒一樣。那時,誰在行走?誰在行走的呢?從究竟的角度來看,只有元素在移動,元素的所在,元素的站立,元素的躺臥,在這個位置上,形狀與形狀相結合—— 心中生起一種念頭,另一種念頭消失; 如同無間地獄的關係,像河流的流動一樣。 因此,在行走等行為中,不迷失的清晰覺知便被稱為。 完成行走或退後,便會成為具備覺知的行動者。 在觀察和注視中,這裡所說的觀察是指向前看,注視是指向周圍看。其他的也可以根據上下、前後看而被稱為觀察、注視。這裡的觀察並未被捕捉。而是以相似的方式,只有這兩者被捕捉。通過這種方式,所有的都被捕捉。

Tattha 『ālokessāmī』ti citte uppanne cittavaseneva anoloketvā atthapariggaṇhanaṃ 『sātthakasampajaññaṃ』. Taṃ āyasmantaṃ nandaṃ kāyasakkhiṃ katvā veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando puratthimaṃ disaṃ āloketi – 『evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato na abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī』ti. Itiha sātthakasampajāno hoti. 『『Sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā, uttarā disā, dakkhiṇā disā, uddhaṃ, adho, anudisā anuviloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando anudisaṃ anuviloketi – evaṃ me anudisaṃ anuvilokayato…pe… sampajāno hotī』』ti (a. ni.

529。在這裡,當心中生起"我要觀察"的念頭時,不僅僅是隨心而觀察,而是考慮其利益,這就是"有益正知"。這應該以尊者難陀為例來理解。正如世尊所說: "比丘們,如果難陀要觀察東方,他會全心專注地觀察東方——'我這樣觀察東方時,不會有貪慾、憂惱等不善法侵入我的心'。這就是他的有益正知。比丘們,如果難陀要觀察西方、北方、南方、上方、下方或四維,他會全心專注地觀察那個方向——'我這樣觀察那個方向時......會有正知'。"

8.9).

Apica idhāpi pubbe vuttacetiyadassanādivaseneva sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā.

Kammaṭṭhānassa pana avijahanameva 『gocarasampajaññaṃ』. Tasmā khandhadhātuāyatanakammaṭṭhānikehi attano kammaṭṭhānavaseneva, kasiṇādikammaṭṭhānikehi vā pana kammaṭṭhānasīseneva ālokanavilokanaṃ kātabbaṃ.

Abbhantare attā nāma āloketā vā viloketā vā natthi. 『Ālokessāmī』ti pana citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyāvāyodhātuvipphāravasena heṭṭhimaṃ akkhidalaṃ adho sīdati, uparimaṃ uddhaṃ laṅgheti. Koci yantakena vivaranto nāma natthi. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhentaṃ uppajjatī』ti evaṃ pajānanaṃ panettha 『asammohasampajaññaṃ』 nāma.

Apica mūlapariññāāgantukatāvakālikabhāvavasena panettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Mūlapariññāvasena tāva –

Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ;

Santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ, javanaṃ bhavati sattamaṃ.

Tattha bhavaṅgaṃ upapattibhavassa aṅgakiccaṃ sādhayamānaṃ pavattati; taṃ āvattetvā kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhayamānaṃ; tannirodhā vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā kiriyamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā sattakkhattuṃ javanaṃ javati. Tattha paṭhamajavanepi 『ayaṃ itthī, ayaṃ puriso』ti rajjanadussanamuyhanavasena ālokitavilokitaṃ na hoti; dutiyajavanepi…pe… sattamajavanepi. Etesu pana, yuddhamaṇḍale yodhesu viya, heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesu 『ayaṃ itthī, ayaṃ puriso』ti rajjanādivasena ālokitavilokitaṃ hoti. Evaṃ tāvettha 『mūlapariññāvasena』 asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate bhavaṅgacalanato uddhaṃ sakasakakiccanipphādanavasena āvajjanādīsu uppajjitvā niruddhesu avasāne javanaṃ uppajjati. Taṃ pubbe uppannānaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āgantukapuriso viya hoti. Tassa yathā paragehe kiñci yācituṃ paviṭṭhassa āgantukapurisassa gehasāmikesupi tuṇhīmāsinesu āṇākaraṇaṃ na yuttaṃ, evaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āvajjanādīsupi arajjantesu adussantesu amuyhantesu ca rajjanadussanamuyhanaṃ ayuttanti. Evaṃ 『āgantukabhāvavasena』 asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Yāni panetāni cakkhudvāre voṭṭhabbanapariyosānāni cittāni uppajjanti, tāni saddhiṃ sampayuttadhammehi tattha tattheva bhijjanti, aññamaññaṃ na passantīti ittarāni tāvakālikāni honti. Tattha yathā ekasmiṃ ghare sabbesu mānusakesu matesu avasesassa ekakassa taṅkhaṇaṃyeva maraṇadhammassa na yuttā naccagītādīsu abhirati nāma, evameva ekadvāre sasampayuttesu āvajjanādīsu tattha tattheva matesu avasesassa taṅkhaṇaṃññeva maraṇadhammassa javanassāpi rajjanadussanamuyhanavasena abhirati nāma na yuttāti. Evaṃ 『tāvakālikabhāvavasena』 asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

530。此外,在這裡還應根據之前所述的聖地、聖像等,理解其有益性和適宜性。 至於修行法的專注,僅僅是「有益正知」。因此,依照五蘊、元素、感官等修行法,應該根據自己的修行法,或根據如火、土等修行法進行觀察。 在內心中,沒有自我觀察或注視的存在。當心中生起「我要觀察」的念頭時,便會因那個念頭而產生心的活動。因此,依照心的活動,身體的行為便會向前推進。因而,在這種情況下,心的活動會向下沉降,向上升起。沒有任何人可以通過某種方式來揭示這一點。因此,眼識在觀察的過程中會升起。 此外,依據根本的明瞭和臨時的狀態,也應理解這一點的清晰正知。根據根本的明瞭來說—— 「生命流轉的活動,觀察的接受; 意識的聚集,心的活動為第七。」 在這裡,生命流轉的活動是指在生起時的生命狀態;在此基礎上,心的活動也隨之生起;因其消失,眼識的觀察便得以實現;因其消失,受的意識的接受便得以實現;因其消失,受的意識的聚集便得以實現;因其消失,心的活動的聚集便得以實現;因其消失,七次的心活動便會生起。在這裡,初次的心活動並不會因為「這是女人,這是男人」的貪慾和迷失而生起;第二次的心活動……等等……第七次的心活動也是如此。在這些情況下,就像在戰場上戰士們一樣,因其下沉而破裂,生起「這是女人,這是男人」的貪慾等迷失。這樣,根本的明瞭的有益正知便應被理解。 在眼門中,形象顯現時,因生命流轉的運動而向上生起,因各自的任務而生起的觀察等,生起后在終止時,心的活動便會生起。它就像一個已進入他人家中乞求的客人。在他人家中乞求時,若進入他人家中而不發言,則不合適;同樣,在觀察等中,若不發言,則是錯誤的。因此,依據「外來狀態」的清晰正知應被理解。 在眼門中,心的活動的結果生起的心,便會因相應的法而在這裡破裂,彼此之間不會相互觀察,因而是短暫的。在這裡,就像在一個家中,所有的人都在死亡時,若剩下一個人,便不適合在舞蹈、歌唱等中歡喜;同樣,在一個門口,若有多個相應的觀察等,彼此之間在死亡時的心活動也因貪慾而不適合。因此,依據「短暫狀態」的清晰正知應被理解。

Apica khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapetaṃ veditabbaṃ. Ettha hi cakkhu ceva rūpāni ca rūpakkhandho, dassanaṃ viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādikā saṅkhārakkhandho. Evametesaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu cakkhāyatanaṃ, rūpaṃ rūpāyatanaṃ, dassanaṃ manāyatanaṃ, vedanādayo taṃsampayuttā dhammā dhammāyatanaṃ. Evametesaṃ catunnaṃ āyatanānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu cakkhudhātu, rūpaṃ rūpadhātu, dassanaṃ cakkhuviññāṇadhātu, taṃsampayuttā vedanādayo dhammā dhammadhātu. Evametāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu nissayapaccayo, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, āvajjanaṃ anantarasamanantaraanantarūpanissayanatthivigatapaccayo, āloko upanissayapaccayo, vedanādayo sahajātādipaccayā. Evametesaṃ paccayānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketīti? Evamettha khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenāpi asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Samiñjite pasāriteti pabbānaṃ samiñjanapasāraṇe. Tattha cittavaseneva samiñjanapasāraṇaṃ akatvā hatthapādānaṃ samiñjanapasāraṇapaccayā atthānatthaṃ pariggahetvā tattha atthapariggaṇhanaṃ 『sātthakasampajaññaṃ』. Tattha hatthapāde aticiraṃ samiñjitvā vā pasāretvā eva vā ṭhitassa khaṇe khaṇe vedanā uppajjanti, cittaṃ ekaggataṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ paripatati, visesaṃ nādhigacchati; kāle samiñjantassa kāle pasārentassa pana tā vedanā nuppajjanti, cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gacchati, visesamadhigacchatīti. Evaṃ 『atthānatthapariggaṇhanaṃ』 veditabbaṃ.

Atthe pana satipi sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ 『sappāyasampajaññaṃ』.

Tatrāyaṃ nayo – mahācetiyaṅgaṇe kira daharabhikkhū sajjhāyaṃ gaṇhanti. Tesaṃ piṭṭhipasse daharabhikkhuniyo dhammaṃ suṇanti. Tatreko daharo hatthaṃ pasārento kāyasaṃsaggaṃ patvā teneva kāraṇena gihī jāto. Aparo bhikkhu pādaṃ pasārento aggimhi pasāresi. Aṭṭhiṃ āhacca pādo jhāyi. Aparo bhikkhu vammike pasāresi. So āsīvisena daṭṭho. Aparo bhikkhu cīvarakuṭidaṇḍake pasāresi. Taṃ maṇisappo ḍaṃsi. Tasmā evarūpe asappāye apasāretvā sappāye pasāretabbaṃ. Idamettha sappāyasampajaññaṃ.

『Gocarasampajaññaṃ』 pana mahātheravatthunā dīpetabbaṃ – mahāthero kira divāṭṭhāne nisinno antevāsikehi saddhiṃ kathayamāno sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjesi. Taṃ antevāsikā pucchiṃsu – 『『kasmā, bhante, sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjitthā』』ti? 『『Yato paṭṭhāya mayā, āvuso, kammaṭṭhānaṃ manasikātuṃ āraddho, na me kammaṭṭhānaṃ muñcitvā hattho samiñjitapubbo. Idāni pana me tumhehi saddhiṃ kathayamānena kammaṭṭhānaṃ muñcitvā samiñjito. Tasmā puna yathāṭhāne ṭhapetvā samiñjesi』』nti. 『『Sādhu, bhante, bhikkhunā nāma evarūpena bhavitabba』』nti. Evametthāpi kammaṭṭhānāvijahanameva 『gocarasampajañña』nti veditabbaṃ.

531。此外,依照五蘊、感官、元素的因緣觀察,也應理解這一點。在這裡,眼睛和形象是形象五蘊,觀察是知覺五蘊,與之相關的感受是感受五蘊,意識是意識五蘊,觸及等是行蘊。這樣,五蘊的結合中,觀察和注視便顯現出來。在這裡,誰在觀察?誰在注視? 同樣,眼睛是眼門,形象是形象門,觀察是心門,感受等與之相關的法是法門。這樣,四個門的結合中,觀察和注視便顯現出來。在這裡,誰在觀察?誰在注視? 同樣,眼睛是眼元素,形象是形象元素,觀察是眼識元素,與之相關的感受是法元素。這樣,四個元素的結合中,觀察和注視便顯現出來。在這裡,誰在觀察?誰在注視? 同樣,眼睛是因緣,形象是對象,觀察是隨後的觀察,光明是因緣,感受等是自生等的因緣。這樣,因緣的結合中,觀察和注視便顯現出來。在這裡,誰在觀察?誰在注視?因此,依照五蘊、感官、元素、因緣的觀察,也應理解這一點的清晰正知。 收縮與擴充套件是指身體的收縮與擴充套件。在這裡,因心的原因而收縮與擴充套件,若不收縮與擴充套件手腳,則應考慮其意義,並進行意義的把握,這就是「有益正知」。在這裡,手腳在短時間內收縮或擴充套件時,便會生起感受,心無法集中,修行法無法穩定,無法獲得特殊的成就;而在收縮與擴充套件的時刻,感受不會生起,心會集中,修行法會順利,能夠獲得特殊的成就。因此,這應被理解為「意義的把握」。 在意義上,真實的有益與不有益應被理解為有益的把握。 在這裡,有這樣的情況——在大聖地的地方,年輕的比丘們會進行修行。其中,年輕的比丘們會在背後聽到法音。此時,有一個年輕的比丘伸出手,因而與他人接觸,因此成爲了家庭中的人。另一個比丘伸出腳,觸碰到火焰。另一個比丘靠近墻壁。於是被蛇咬了。還有一個比丘靠近袈裟的木棒,因此被寶石刺傷。因此,在這種情況下,應避免不有益的行為,而應進行有益的行為。這就是這裡的有益正知。 「有益正知」應以大長老的例子為說明——大長老在白天坐著,與弟子們談話時,突然收縮手,然後再放回原位,稍微收縮。弟子們問:「尊者,為什麼突然收縮手,然後再放回原位,稍微收縮?」「因為自從我開始專注于修行法以來,我的手在未放下之前就已經收縮。現在我與你們談話時,放下了修行法,因此收縮了。」弟子們說:「好啊,尊者,僧人應當如此。」因此,在這裡,修行法的專注應被理解為「有益正知」。

『Abbhantare attā nāma koci samiñjento vā pasārento vā natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphārena pana, suttākaḍḍhanavasena dāruyantassa hatthapādacalanaṃ viya, samiñjanapasāraṇaṃ hotī』ti parijānanaṃ panettha 『asammohasampajañña』nti veditabbaṃ.

Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇeti ettha saṅghāṭicīvarānaṃ nivāsanapārupanavasena pattassa bhikkhāpaṭiggahaṇādivasena paribhogo 『dhāraṇaṃ』 nāma. Tattha saṅghāṭicīvaradhāraṇe tāva nivāsetvā pārupitvā ca piṇḍāya carato 『『āmisalābho sītassa paṭighātāyā』』tiādinā nayena bhagavatā vuttappakāroyeva ca attho 『attho』 nāma. Tassa vasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Uṇhapakatikassa pana dubbalassa ca cīvaraṃ sukhumaṃ sappāyaṃ, sītālukassa ghanaṃ dupaṭṭaṃ; viparītaṃ asappāyaṃ. Yassa kassaci jiṇṇaṃ asappāyameva. Aggaḷādidānena hissa taṃ palibodhakaraṃ hoti. Tathā paṭṭuṇṇadukūlādibhedaṃ corānaṃ lobhanīyacīvaraṃ. Tādisañhi araññe ekakassa nivāsantarāyakaraṃ jīvitantarāyakarañcāpi hoti. Nippariyāyena pana yaṃ nimittakammādimicchājīvavasena uppannaṃ, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ asappāyaṃ ; viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci cīvaraṃ pārupanto natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana cīvarapārupanaṃ hoti. Tattha cīvarampi acetanaṃ, kāyopi acetano. Cīvaraṃ na jānāti – 『mayā kāyo pārupito』ti, kāyopi na jānāti – 『ahaṃ cīvarena pārupito』ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ paṭicchādenti, paṭapilotikāya potthakarūpapaṭicchādane viya. Tasmā neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ , na asundaraṃ labhitvā domanassaṃ. Nāgavammikacetiyarukkhādīsu hi keci mālāgandhadhūpavatthādīhi sakkāraṃ karonti, keci gūthamuttakaddamadaṇḍasatthappahārādīhi asakkāraṃ. Na tehi nāgavammikarukkhādayo somanassaṃ vā domanassaṃ vā karonti. Evameva neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ, na asundaraṃ labhitvā domanassanti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Pattadhāraṇepi pattaṃ sahasāva aggahetvā 『imaṃ gahetvā piṇḍāya caramāno bhikkhaṃ labhissāmī』ti evaṃ pattaggahaṇapaccayā paṭilabhitabbaatthavasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ. Kisadubbalasarīrassa pana garupatto asappāyo; yassa kassaci catupañcagaṇṭhikāhato dubbisodhanīyo asappāyova. Duddhotapatto hi na vaṭṭati; taṃ dhovantasseva cassa palibodho hoti. Maṇivaṇṇapatto pana lobhanīyova cīvare vuttanayeneva asappāyo. Nimittakammādivasena pana laddho, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, ayaṃ ekantāsappāyova viparīto sappāyo. Tassa vasenettha 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

532。在內心中,沒有自我收縮或擴充套件的存在。根據所述的心的活動,因心的活動而產生的收縮與擴充套件,像是樹木的手腳在移動一樣,收縮與擴充套件便顯現出來,因此應理解這一點為「無迷的正知」。 持有袈裟和缽意味著,依照袈裟的穿戴和缽的接受等的使用,稱之為「持有」。在這裡,持有袈裟時,穿戴好后在乞食時,世尊所說的「食物的獲得是爲了抵禦寒冷」等等的意義,正是此處所說的「意義的把握」。 對於溫暖的、柔軟的袈裟是適宜的,寒冷的、厚重的袈裟是不適宜的;相反則是不適宜的。對於任何人來說,衰老的袈裟都是不適宜的。通過如帶子等的方式來覆蓋它是有障礙的。同樣,穿著破舊袈裟的盜賊所穿的袈裟是誘惑的。這樣的袈裟在森林中對單獨的人來說,會成為生命的障礙和生存的障礙。因此,若是因緣而生起的,因其相關的惡法會增加,善法會減少,這就是不適宜的;相反則是適宜的。因此,應理解為「有益的正知」,也應理解為「修行法的專注」。 在內心中,沒有自我穿戴袈裟的存在。根據所述的心的活動,穿戴袈裟便顯現出來。在這裡,袈裟是無意識的,身體也是無意識的。袈裟並不知道——「我被身體穿戴著」,身體也不知道——「我被袈裟穿戴著」。元素就像元素的集合一樣覆蓋著,就像用布覆蓋著書本一樣。因此,獲得美麗的袈裟時不應感到快樂,獲得醜陋的袈裟時也不應感到痛苦。在蛇皮樹、聖樹等地方,有些人能夠進行供養,有些人則無法進行供養。它們不會因而感到快樂或痛苦。因此,獲得美麗的袈裟時不應感到快樂,獲得醜陋的袈裟時也不應感到痛苦。因此,依據這種情況,應理解為「無迷的正知」。 在持缽時,若突然不拿著缽,便想著「拿著這個去乞食會得到食物」,因此應理解為「有益的正知」。對於身體虛弱的人來說,持缽是不適宜的;對於被四至五個繩子綁住的人來說,清洗是困難的。臟缽是無法使用的;因此,清洗時會有障礙。而美麗的缽則是誘惑的,正如所說的那樣是不適宜的。通過因緣而獲得的,若是相關的惡法增加,善法減少,這就是完全不適宜的,反而是適宜的。因此,應理解為「有益的正知」,也應理解為「修行法的專注」。

Abbhantare attā nāma koci pattaṃ gaṇhanto natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāravaseneva pana pattaggahaṇaṃ nāma hoti. Tattha pattopi acetano, hatthāpi acetanā. Patto na jānāti – 『ahaṃ hatthehi gahito』ti. Hatthāpi na jānanti – 『patto amhehi gahito』ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ gaṇhanti, saṇḍāsena aggivaṇṇapattagahaṇe viyāti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Apica yathā chinnahatthapāde vaṇamukhehi paggharitapubbalohitakimikule nīlamakkhikasamparikiṇṇe anāthasālāyaṃ anāthamanusse disvā dayālukā purisā tesaṃ vaṇabandhapaṭṭacoḷakāni ceva kapālādīhi ca bhesajjāni upanāmenti. Tattha coḷakānipi kesañci saṇhāni kesañci thūlāni pāpuṇanti. Bhesajjakapālakānipi kesañci susaṇṭhānāni kesañci dussaṇṭhānāni pāpuṇanti. Na te tattha sumanā vā honti dummanā vā. Vaṇapaṭicchādanamatteneva hi coḷakena, bhesajjapariggahaṇamatteneva ca kapālakena tesaṃ attho. Evameva yo bhikkhu vaṇacoḷakaṃ viya cīvaraṃ, bhesajjakapālakaṃ viya ca pattaṃ, kapāle bhesajjamiva ca patte laddhabhikkhaṃ sallakkheti – ayaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asammohasampajaññena uttamasampajānakārīti veditabbo.

Asitādīsu asiteti piṇḍapātādibhojane. Pīteti yāguādipāne. Khāyiteti piṭṭhakhajjakādikhādane. Sāyiteti madhuphāṇitādisāyane. Tattha 『『neva davāyā』』tiādinā nayena vutto aṭṭhavidhopi attho 『attho』 nāma. Tassa vasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Lūkhapaṇītatittamadhurādīsu pana yena bhojanena yassa aphāsu hoti, taṃ tassa asappāyaṃ. Yaṃ pana nimittakammādivasena paṭiladdhaṃ, yañcassa bhuñjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ ekantaṃ asappāyameva; viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

533。在內心中,沒有自我拿著缽的存在。根據所述的心的活動,拿缽的行為便顯現出來。在這裡,缽是無意識的,手也是無意識的。缽並不知道——"我被手拿著",手也不知道——"我們拿著缽"。元素就像元素的集合一樣拿著,就像用鉗子拿著火紅的缽一樣。因此,依據這種情況,應理解為"無迷的正知"。 此外,就像看到在無助者之家中,斷手斷腳、傷口流膿血、被藍色蒼蠅包圍的無助之人,慈悲的人會為他們提供繃帶和藥物。其中,有些人得到柔軟的繃帶,有些人得到粗糙的繃帶。有些人得到形狀良好的藥碗,有些人得到形狀不好的藥碗。他們不會因此而感到快樂或痛苦。因為繃帶只是用來包紮傷口,藥碗只是用來盛放藥物。同樣,比丘將袈裟視為包紮傷口的繃帶,將缽視為盛放藥物的碗,將缽中得到的食物視為藥物——這樣的人應被理解為在持有袈裟和缽時具有最高的無迷正知。 在吃喝等行為中,"吃"是指食用食物等;"喝"是指飲用粥等;"咀嚼"是指咀嚼糕點等;"品嚐"是指品嚐蜂蜜糖漿等。在這裡,如所說的"不是爲了玩樂"等八種目的就是所謂的"目的"。依據這個,應理解為"有益的正知"。 在粗糙、精緻、飽滿、甜美等食物中,若某種食物對某人不適合,那對他來說就是不適宜的。若是通過因緣而獲得的,或是食用後會增加不善法、減少善法的,那就是完全不適宜的;相反則是適宜的。因此,應理解為"有益的正知",也應理解為"修行法的專注"。

Abbhantare attā nāma koci bhuñjako natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana pattapaṭiggahaṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva hatthassa patte otāraṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva ālopakaraṇaṃ, ālopauddharaṇaṃ, mukhavivaraṇañca hoti. Na koci kuñcikāya, na yantakena hanukaṭṭhiṃ vivarati. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva ālopassa mukhe ṭhapanaṃ, uparidantānaṃ musalakiccasādhanaṃ, heṭṭhādantānaṃ udukkhalakiccasādhanaṃ, jivhāya hatthakiccasādhanañca hoti. Iti naṃ tattha aggajivhāya tanukakheḷo mūlajivhāya bahalakheḷo makkheti. Taṃ heṭṭhādantaudukkhale jivhāhatthaparivattitaṃ kheḷaudakatemitaṃ uparidantamusalasañcuṇṇitaṃ koci kaṭacchunā vā dabbiyā vā anto pavesento nāma natthi; vāyodhātuyāva pavisati. Paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ koci palālasanthāraṃ katvā dhārento nāma natthi; vāyodhātuvaseneva tiṭṭhati. Ṭhitaṃ ṭhitaṃ koci uddhanaṃ katvā aggiṃ jāletvā pacanto nāma natthi; tejodhātuyāva paccati. Pakkaṃ pakkaṃ koci daṇḍakena vā yaṭṭhiyā vā bahi nīhārako nāma natthi; vāyodhātuyeva nīharati. Iti vāyodhātu atiharati ca vītiharati ca dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca nīharati ca. Pathavīdhātu dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca nīharati ca. Āpodhātu sineheti ca allattañca anupāleti. Tejodhātu antopaviṭṭhaṃ paripāceti. Ākāsadhātu añjaso hoti. Viññāṇadhātu tattha tattha sammāpayogamanvāya ābhujatīti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Apica gamanato, pariyesanato, paribhogato, āsayato, nidhānato, aparipakkato, paripakkato, phalato, nissandanato, sammakkhanatoti evaṃ dasavidhapaṭikūlabhāvapaccavekkhaṇatopettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ. Vitthārakathā panettha visuddhimagge āhārapaṭikūlasaññāniddesato gahetabbā.

Uccārapassāvakammeti uccārassa ca passāvassa ca karaṇe. Tattha pakkakāle uccārapassāvaṃ akarontassa sakalasarīrato sedā muccanti, akkhīni bhamanti, cittaṃ na ekaggaṃ hoti, aññe ca rogā uppajjanti; karontassa pana sabbaṃ taṃ na hotīti ayamettha attho. Tassa vasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Aṭṭhāne uccārapassāvaṃ karontassa pana āpatti hoti, ayaso vaḍḍhati, jīvitantarāyo hoti; patirūpe ṭhāne karontassa sabbaṃ taṃ na hotīti idamettha sappāyaṃ. Tassa vasena 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci uccārapassāvakammaṃ karonto natthi. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana uccārapassāvakammaṃ hoti. Yathā pana pakke gaṇḍe gaṇḍabhedena pubbalohitaṃ akāmatāya nikkhamati, yathā ca atibharitā udakabhājanā udakaṃ akāmatāya nikkhamati, evaṃ pakkāsayamuttavatthīsu sannicitā uccārapassāvā vāyuvegasamuppīḷitā akāmatāyapi nikkhamanti. So panāyaṃ evaṃ nikkhamanto uccārapassāvo neva tassa bhikkhuno attano hoti na parassa; kevalaṃ pana sarīranissandova hoti. Yathā kiṃ? Yathā udakatumbhato purāṇaudakaṃ chaḍḍentassa neva taṃ attano hoti na paresaṃ, kevalaṃ paṭijagganamattameva hoti, evanti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

534。在內心中,沒有自我享用的存在。根據所述的心的活動,拿缽的行為便顯現出來。根據心的活動,手向缽的放置便顯現出來。根據心的活動,放置、舉起、張口等行為便顯現出來。沒有人用手指或其他工具打開嘴巴。根據心的活動,放置口中的食物、上面牙齒的食物、下面牙齒的食物、舌頭的食物等行為便顯現出來。因此,舌頭的微小動作會影響到根本舌頭的較大動作。在下面牙齒的食物中,舌頭與手的轉動是相互的,舌頭的水分與上面牙齒的食物是相互的,沒有人通過嘴巴進入;而是通過空氣元素進入。進入時,沒有人會持有灰塵;而是依賴於空氣元素而存在。存在時,沒有人會將其拋棄而放火;而是依賴於火元素而燃燒。成熟時,沒有人會用棍子或其他工具將其拋棄;而是依賴於空氣元素而被拋棄。因此,空氣元素會推動、引導、攜帶、轉動、壓縮、排空和拋棄。土地元素會攜帶、轉動、壓縮、排空和拋棄。水元素會保持和滋養。火元素會在內部成熟。空間元素則是直接的。意識元素在此處此處依照正當的結合而生起。因此,依據這種情況,應理解為「無迷的正知」。 此外,行走、尋找、享用、安置、儲藏、未成熟、成熟、結果、無因、正確的行為等十種狀態的觀察也應理解為「無迷的正知」。詳細的討論應根據《清凈道論》中關於食物的十種狀態的描述進行理解。 發聲和打嗝是指發聲和打嗝的行為。在這裡,若在適當的時候不發聲或打嗝,整個身體會出汗,眼睛會流動,心無法集中,其他疾病會出現;而若發聲時,所有這些情況便不會發生。因此,應理解為「有益的正知」。 在適當的地方發聲或打嗝則會有過失,身體會受到傷害,生命會有危險;而在適當的地方發聲或打嗝則不會有這些情況,因此這就是適宜的。因此,應理解為「有益的正知」,也應理解為「修行法的專注」。 在內心中,沒有自我發聲或打嗝的存在。根據所述的心的活動,發聲或打嗝的行為便顯現出來。就像成熟的耳朵因耳朵的不同而自然流出紅色的液體,就像沉重的水器因水的不同而自然流出水一樣,成熟的、適合的衣物在適當的情況下也會自然流出。此時,發聲或打嗝並不是比丘的自我,而是身體的自然反應。就像從水器中倒掉舊水一樣,發聲或打嗝並不是自我或他人的,而只是簡單的身體反應。因此,依據這種情況,應理解為「無迷的正知」。

Gatādīsu gateti gamane. Ṭhiteti ṭhāne. Nisinneti nisajjāya. Sutteti sayane. Tattha abhikkantādīsu vuttanayeneva sampajānakāritā veditabbā.

Ayaṃ panettha aparopi nayo – eko hi bhikkhu gacchanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento gacchati. Eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva gacchati. Tathā eko bhikkhu tiṭṭhanto, nisīdanto, sayanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento sayati. Eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva sayati.

Ettakena pana na pākaṭaṃ hotīti caṅkamena dīpayiṃsu. Yo hi bhikkhu caṅkamanaṃ otaritvā caṅkamanakoṭiyaṃ ṭhito pariggaṇhāti; 『pācīnacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattā rūpārūpadhammā pacchimacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, pacchimacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattāpi pācīnacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, caṅkamanavemajjhe pavattā ubho koṭiyo appatvā ettheva niruddhā, caṅkamane pavattā rūpārūpadhammā ṭhānaṃ appatvā ettheva niruddhā, ṭhāne pavattā nisajjaṃ, nisajjāya pavattā sayanaṃ appatvā ettheva niruddhā』ti evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva bhavaṅgaṃ otāreti; uṭṭhahanto kammaṭṭhānaṃ gahetvāva uṭṭhāti – ayaṃ bhikkhu gatādīsu sampajānakārī nāma hotīti.

Evaṃ pana sutte kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ hoti. Kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ na kātabbaṃ. Tasmā yo bhikkhu yāva sakkoti tāva caṅkamitvā ṭhatvā nisīditvā sayamāno evaṃ pariggahetvā sayati – 『kāyo acetano, mañco acetano. Kāyo na jānāti – ahaṃ mañce sayitoti. Mañcopi na jānāti – mayi kāyo sayitoti. Acetano kāyo acetane mañce sayito』ti. Evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva cittaṃ bhavaṅgaṃ otāreti, pabujjhamāno kammaṭṭhānaṃ gahetvāva pabujjhati. Ayaṃ sutte sampajānakārī nāma hotīti.

Jāgariteti jāgaraṇe. Tattha 『kiriyāmayapavattassa appavattiyā sati jāgaritaṃ nāma na hoti; kiriyāmayapavattavaḷañje pavattante jāgaritaṃ nāma hotī』ti pariggaṇhanto bhikkhu jāgarite sampajānakārī nāma hoti. Apica rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi jāgarite sampajānakārī nāma hoti.

Bhāsiteti kathane. Tattha 『upādārūpassa saddāyatanassa appavatte sati bhāsitaṃ nāma na hoti; tasmiṃ pavattante hotī』ti pariggāhako bhikkhu bhāsite sampajānakārī nāma hoti. Vimuttāyatanasīsena dhammaṃ desentopi bāttiṃsa tiracchānakathā pahāya dasakathāvatthunissitaṃ kathaṃ kathentopi bhāsite sampajānakārī nāma hoti.

Tuṇhībhāveti akathane. Tattha 『upādārūpassa saddāyatanassa pavattiyaṃ sati tuṇhībhāvo nāma natthi; appavattiyaṃ hotī』ti pariggāhako bhikkhu tuṇhībhāve sampajānakārī nāma hoti. Aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu cittaruciyaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā nisinnopi dutiyajjhānaṃ samāpannopi tuṇhībhāve sampajānakārīyeva nāma hoti.

Ettha ca eko iriyāpatho dvīsu ṭhānesu āgato. So heṭṭhā abhikkante paṭikkanteti ettha bhikkhācāragāmaṃ gacchato ca āgacchato ca addhānagamanavasena kathito. Gate ṭhite nisinneti ettha vihāre cuṇṇikapāduddhārairiyāpathavasena kathitoti veditabbo.

524.Tattha katamā satītiādi sabbaṃ uttānatthameva.

535。在行走中,意指移動。在停留中,意指停留。在坐下時,意指坐下。在睡覺時,意指睡覺。在這裡,應理解為根據所述的出色等的意義而具備的正知。 然而,這裡還有另一種方式——一個比丘在行走時,心中思考其他事情,心中推測其他事情而行走。一個比丘在不放棄修行法的情況下行走。類似地,一個比丘在停留、坐下、睡覺時,心中思考其他事情,心中推測其他事情而睡覺。一個比丘在不放棄修行法的情況下睡覺。 因此,這樣的情況並不明顯。若比丘在行走後停在行走的地方,觀察到『東方的行走方向上發生的色法和無色法不再繼續存在,西方的行走方向上發生的色法和無色法不再繼續存在,行走的中間發生的兩者都不再繼續存在,行走中發生的色法和無色法在此處不再繼續存在,停留時發生的坐下,坐下時發生的睡覺也不再繼續存在』時,觀察到這些,便會將心的流動引導到流動的狀態;而起身時,抓住修行法而起身——這樣的比丘在行走中具備正知。 因此,在這些情況下,修行法是沒有被分散的。修行法不應被分散。因此,任何比丘在能夠行走、站立、坐下、睡覺的情況下,觀察到『身體是無意識的,床也是無意識的。身體不知道——「我在床上睡覺」。床也不知道——「我的身體在睡覺」。無意識的身體在無意識的床上睡覺』時,觀察到這些,便會將心的流動引導到流動的狀態,醒來時抓住修行法而醒來。這樣的比丘在睡眠中具備正知。 在覺醒中,意指保持清醒。在這裡,「若行為的發生很少,則不算清醒;若行為的發生很多,則算作清醒。」因此,觀察到這一點的比丘在覺醒中具備正知。此外,在夜間分為六個階段,分為五個階段而清醒的比丘也具備正知。 在說話時,意指談論。在這裡,「若依附於色法的聲音感官發生很少,則不算說話;若發生很多,則算作說話。」因此,觀察到這一點的比丘在說話時具備正知。以解脫的感官為首,講授法時,拋棄三十種低劣的談話,講述十種與法相關的談話時,也具備正知。 在沉默中,意指不說。在這裡,「若依附於色法的聲音感官發生時,則沒有沉默;若發生很少,則算作沉默。」因此,觀察到這一點的比丘在沉默中具備正知。在三十種對像中,抓住色法而坐下的比丘,即使進入第二禪定,也仍然具備沉默的正知。 在這裡,有一個行為方式到達兩個地方。它在下面向前行進,指的是比丘在乞食村中行走和到達的過程。在行走、停留、坐下時,這裡應被理解為在寺院中以清潔的腳步行走。 在這裡,關於「什麼是存在」等所有內容都僅僅是爲了闡明目的。

526.Sovivittanti iminā kiṃ dasseti? Etassa bhikkhuno upāsanaṭṭhānaṃ yogapathaṃ sappāyasenāsanaṃ dasseti. Yassa hi abbhantare ettakā guṇā atthi, tassa anucchaviko araññavāso. Yassa panete natthi, tassa ananucchaviko. Evarūpassa hi araññavāso kāḷamakkaṭaacchataracchadīpimigādīnaṃ aṭavīvāsasadiso hoti. Kasmā? Icchāya ṭhatvā paviṭṭhattā. Tassa hi araññavāsamūlako koci attho natthi; araññavāsañceva āraññake ca dūseti; sāsane appasādaṃ uppādeti. Yassa pana abbhantare ettakā guṇā atthi, tasseva so anucchaviko. So hi araññavāsaṃ nissāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhitvā parinibbāti, sakalaaraññavāsaṃ upasobheti, āraññikānaṃ sīsaṃ dhovati, sakalasāsanaṃ pasāreti. Tasmā satthā evarūpassa bhikkhuno upāsanaṭṭhānaṃ yogapathaṃ sappāyasenāsanaṃ dassento so vivittaṃ senāsanaṃ bhajatītiādimāha. Tattha vivittanti suññaṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ. Etameva hi atthaṃ dassetuṃ tañca anākiṇṇantiādi vuttaṃ. Tattha anākiṇṇanti asaṅkiṇṇaṃ asambādhaṃ. Tattha yassa senāsanassa sāmantā gāvutampi aḍḍhayojanampi pabbatagahanaṃ vanagahanaṃ nadīgahanaṃ hoti, na koci avelāya upasaṅkamituṃ sakkoti – idaṃ santikepi anākiṇṇaṃ nāma. Yaṃ pana aḍḍhayojanikaṃ vā yojanikaṃ vā hoti – idaṃ dūratāya eva anākiṇṇaṃ nāma hoti.

  1. Seti ceva āsati ca etthāti senāsanaṃ. Tassa pabhedaṃ dassetuṃ mañco pīṭhantiādi vuttaṃ. Tattha mañcoti cattāro mañcā – masārako, bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādakoti. Tathā pīṭhaṃ. Bhisīti pañca bhisiyo – uṇṇābhisi, coḷabhisi, vākabhisi, tiṇabhisi, paṇṇabhisīti. Bimbohananti sīsupadhānaṃ vuttaṃ. Taṃ vitthārato vidatthicaturaṅgulaṃ vaṭṭati, dīghato mañcavitthārappamāṇaṃ. Vihāroti samantā parihārapathaṃ antoyeva rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni dassetvā katasenāsanaṃ. Aḍḍhayogoti supaṇṇavaṅkagehaṃ. Pāsādoti dve kaṇṇikāni gahetvā kato dīghapāsādo. Aṭṭoti paṭirājādipaṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmiko patissayaviseso. Māḷoti bhojanasālasadiso maṇḍalamāḷo; vinayaṭṭhakathāyaṃ pana ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādoti vuttaṃ. Leṇanti pabbataṃ khaṇitvā vā pabbhārassa appahonakaṭṭhāne kuṭṭaṃ uṭṭhāpetvā vā katasenāsanaṃ. Guhāti bhūmidari vā yattha rattindivaṃ dīpaṃ laddhuṃ vaṭṭati, pabbataguhā vā bhūmiguhā vā. Rukkhamūlanti rukkhassa heṭṭhā parikkhittaṃ vā aparikkhittaṃ vā. Veḷugumboti veḷugaccho. Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti ṭhapetvā vā etāni mañcādīni yattha bhikkhū sannipatanti, yaṃ tesaṃ sannipātārahaṭṭhānaṃ, sabbametaṃ senāsanaṃ.

528.Bhajatīti upeti. Sambhajatīti tattha abhirativasena anukkaṇṭhito suṭṭhu upeti. Sevatīti nivāsanavasena sevati nisevatīti anukkaṇṭhamāno sannisito hutvā sevati. Saṃsevatīti senāsanavattaṃ sampādento sammā sevati.

526。此處所說的「寂靜」意指什麼?它向這位比丘展示了修行的場所、正當的宿處。因為在內心中有如此多的優點,故而他是適合的隱居者。而若沒有這些優點,則他是不適合的。這樣的隱居者就像黑色的猴子、狡猾的野豬、被捕的野獸等在森林中棲息的樣子。為什麼呢?因為他是根據願望而停留的。因為他沒有根基於隱居生活的意義;隱居生活也會使他變得墮落;在教法中引起不信。因此,若在內心中有如此多的優點,他便是適合的。因為他依靠隱居生活建立了正見,獲得了阿羅漢果,最終得以涅槃,照亮了整個森林,洗凈了隱居者的頭,提升了整個教法。因此,導師在向這樣的比丘展示修行的場所和正當的宿處時,便提到「他居住在寂靜的宿處」。在這裡,「寂靜」意指空曠、少聲、少擾。正是爲了闡明這個意義,才提到「無擾」等等。在這裡,「無擾」意指沒有紛亂、沒有障礙。在那裡,若宿處的周圍有村莊、半個遊程、山的棲息地、林中的棲息地、河流的棲息地,沒有人能在此時靠近——這便是「在此處也是無擾」。而若是半個遊程或一遊程的距離——這便是遠離而無擾。 527。這裡的「宿處」意指坐臥和休息。爲了展示其細分,提到「床、座椅」等等。在這裡,「床」指的是四種床——草床、繩床、木床、坐墊床。類似地,「座椅」指的是五種座椅——毛毯座椅、布座椅、草座椅、草蓆座椅、樹葉座椅。這裡提到的「飲食」指的是食物的準備。它的詳細尺寸與四個手指的寬度相當,長度為床的長度。這裡「寺院」指的是四周的安置,展示了夜間和白天的各種居住地。半個遊程指的是像金翅鳥的家。宮殿指的是帶有兩個窗戶的

  1. Idāni yaṃ taṃ vivittanti vuttaṃ, tassa pabhedaṃ dassetuṃ araññaṃ rukkhamūlantiādi āraddhaṃ. Tattha araññanti vinayapariyāyena tāva 『『ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ arañña』』nti (pārā. 12) āgataṃ. Suttantapariyāyena āraññikaṃ bhikkhuṃ sandhāya 『『āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikapacchima』』nti (pāci. 573) āgataṃ. Vinayasuttantā pana ubhopi pariyāyadesanā nāma. Abhidhammo nippariyāyadesanāti abhidhammapariyāyena araññaṃ dassetuṃ nikkhamitvā bahi indakhīlāti vuttaṃ; indakhīlato bahi nikkhamitvāti attho.

  2. Rukkhamūlādīnaṃ pakatiyā ca suviññeyyabhāvato rukkhamūlaṃyeva rukkhamūlantiādi vuttaṃ. Apicettha rukkhamūlanti yaṃkiñci sītacchāyaṃ vivittaṃ rukkhamūlaṃ. Pabbatanti selaṃ. Tattha hi udakasoṇḍīsu udakakiccaṃ katvā sītāya rukkhacchāyāya nisinnassa nānādisāsu khāyamānāsu sītena vātena bījiyamānassa cittaṃ ekaggaṃ hoti. Kandaranti kaṃ vuccati udakaṃ, tena daritaṃ udakena bhinnaṃ pabbatappadesaṃ; yaṃ nitumbantipi nadīkuñjantipi vadanti. Tattha hi rajatapaṭṭasadisā vālikā honti, matthake maṇivitānaṃ viya vanagahanaṃ, maṇikkhandhasadisaṃ udakaṃ sandati. Evarūpaṃ kandaraṃ oruyha pānīyaṃ pivitvā gattāni sītaṃ katvā vālikaṃ ussāpetvā paṃsukūlacīvaraṃ paññapetvā nisinnassa samaṇadhammaṃ karoto cittaṃ ekaggaṃ hoti. Giriguhanti dvinnaṃ pabbatānaṃ antaraṃ, ekasmiṃyeva vā umaṅgasadisaṃ mahāvivaraṃ. Susānalakkhaṇaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.34) vuttaṃ.

531.Vanapatthanti gāmantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāraṭṭhānaṃ, yattha na kasanti na vapanti. Tenevassa niddese 『『vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana』』ntiādi vuttaṃ. Yasmā vā rukkhamūlādīsu idamevekaṃ bhājetvā dassitaṃ, tasmāssa nikkhepapaṭipāṭiyā niddesaṃ akatvā sabbapariyante niddeso katoti veditabbo. Abbhokāsanti acchannaṃ. Ākaṅkhamāno panettha cīvarakuṭiṃ katvā vasati. Palālapuñjanti palālarāsi. Mahāpalālapuñjato hi palālaṃ nikkaḍḍhitvā pabbhāraleṇasadise ālaye karonti, gacchagumbādīnampi upari palālaṃ pakkhipitvā heṭṭhā nisinnā samaṇadhammaṃ karonti; taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Vanapatthaniddese salomahaṃsānanti yattha paviṭṭhassa lomahaṃso uppajjati; evarūpānaṃ bhīsanakasenāsanānaṃ. Pariyantānanti dūrabhāvena pariyante ṭhitānaṃ. Na manussūpacārānanti kasanavapanavasena manussehi upacaritabbaṃ vanantaṃ atikkamitvā ṭhitānaṃ. Durabhisambhavānanti aladdhavivekassādehi abhibhuyya vasituṃ nasakkuṇeyyānaṃ.

  1. Appasaddādiniddese appasaddanti vacanasaddena appasaddaṃ.

529。現在,爲了展示之前所說的"寂靜"的細分,開始講述"森林、樹下"等。在這裡,"森林"根據戒律的解釋,除了村莊和村莊附近的區域外,其餘的都是森林。根據經典的解釋,關於森林中的比丘,"森林住處是指距離村莊至少五百弓箭射程"。但是戒律和經典都是比喻性的教導。阿毗達摩是非比喻性的教導,因此根據阿毗達摩的解釋,森林被描述為"走出門檻之外";意思是走出門檻之外。 530。由於樹根等的本質容易理解,所以直接說"樹根就是樹根"等。此外,在這裡,"樹根"指的是任何涼爽陰涼的隱蔽樹根。"山"指的是巖石。在那裡,在水池中完成洗滌后,坐在涼爽的樹蔭下,面向各個方向,被涼風吹拂,心便能專注。"山谷"指的是被水沖刷的山區;也稱為山坡或河谷。那裡有如銀板般的沙地,上面有如寶石般的樹林,流淌著如寶石般的水。進入這樣的山谷,喝水后使身體涼爽,鋪上沙地,展開粗布袈裟坐下修行,心便能專注。"山洞"指的是兩座山之間,或者一座山中如隧道般的大洞穴。"墓地"的特徵在《清凈道論》中已經描述過。 531。"森林"指的是超越村莊邊界,人們不耕種不播種的地方。因此在其解釋中說:"森林是指遠離住處的代名詞"等。或者因為在樹根等中只有這一項被單獨解釋,所以應該理解為它的解釋不是按照排列順序進行的,而是在最後進行的。"露天"指的是無遮蔽處。若有需要,可以在那裡搭建簡易的布帳居住。"稻草堆"指的是稻草堆。從大稻草堆中拉出稻草,做成如山洞般的住處,或者在灌木叢上鋪上稻草,在下面坐著修行;這裡指的就是這種情況。在森林的解釋中,"令人毛骨悚然的"指的是進入後會感到恐懼的地方;這樣的可怕住處。"邊遠的"指的是因遠離而處於邊緣的地方。"非人跡罕至"指的是超越了人們耕種播種的森林邊緣的地方。"難以接近"指的是那些未獲得獨處之樂的人難以征服並居住的地方。 532。在"寂靜"等的解釋中,"寂靜"指的是言語聲音的寂靜。

533.Appanigghosanti nagaranigghosasaddena appanigghosaṃ. Yasmā pana ubhayampetaṃ saddaṭṭhena ekaṃ, tasmāssa niddese 『『yadeva taṃ appasaddaṃ tadeva taṃ appanigghosa』』nti vuttaṃ. Vijanavātanti anusañcaraṇajanassa sarīravātena virahitaṃ. Vijanavādantipi pāṭho; antojanavādena virahitanti attho. Yasmā pana yaṃ appanigghosaṃ, tadeva janasañcaraṇena ca janavādena ca virahitaṃ hoti, tasmāssa niddese 『『yadeva taṃ appanigghosaṃ tadeva taṃ vijanavāta』』nti vuttaṃ. Manussarāhaseyyakanti manussānaṃ rahassakiriyaṭṭhāniyaṃ. Yasmā pana taṃ janasañcaraṇarahitaṃ hoti, tenassa niddese 『『yadeva taṃ vijanavātaṃ tadeva taṃ manussarāhaseyyaka』』nti vuttaṃ. Paṭisallānasāruppanti vivekānurūpaṃ. Yasmā pana taṃ niyameneva manussarāhaseyyakaṃ hoti, tasmāssa niddese 『『yadeva taṃ manussarāhaseyyakaṃ tadeva taṃ paṭisallānasāruppa』』nti vuttaṃ.

  1. Araññagatādiniddese araññaṃ vuttameva. Tathā rukkhamūlaṃ. Avasesaṃ pana sabbampi senāsanaṃ suññāgārena saṅgahitaṃ.

535.Pallaṅkaṃ ābhujitvāti samantato ūrubaddhāsanaṃ bandhitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujuṃ ṭhapetvā aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evañhi nisinnassa cammamaṃsanhārūni na paṇamanti. Athassa yā tesaṃ paṇamanapaccayā khaṇe khaṇe vedanā uppajjeyyuṃ, tā nuppajjanti. Tāsu na uppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ na paripatati, vuḍḍhiṃ phātiṃ upagacchati.

536.Ujuko hoti kāyo ṭhito paṇihitoti idampi hi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ.

537.Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā, mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vuttaṃ 『『ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā』』ti. Mukhanimittanti cettha uttaroṭṭhassa vemajjhappadeso daṭṭhabbo, yattha nāsikavāto paṭihaññati; atha vā parīti pariggahaṭṭho, mukhanti niyyānaṭṭho, satīti upaṭṭhānaṭṭho; tena vuccati 『『parimukhaṃ sati』』nti evaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.164) vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo 『『pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvā』』ti.

  1. Abhijjhāniddeso uttānatthoyeva. Ayaṃ panettha saṅkhepavaṇṇanā – abhijjhaṃ loke pahāyāti lujjanapalujjanaṭṭhena pañcupādānakkhandhā loko. Tasmā pañcasu upādānakkhandhesu rāgaṃ pahāya kāmacchandaṃ vikkhambhetvāti ayamettha attho.

539.Vigatābhijjhenāti vikkhambhanavasena pahīnattā vigatābhijjhena, na cakkhuviññāṇasadisenāti attho.

541.Abhijjhāyacittaṃ parisodhetīti abhijjhāto cittaṃ parisodheti; yathā naṃ sā muñcati ceva, muñcitvā ca na puna gaṇhāti, evaṃ karotīti attho. Niddesapadesu panassa āsevanto sodheti, bhāvento visodheti, bahulīkaronto parisodhetīti evamattho veditabbo. Mocetītiādīsupi eseva nayo.

542-543.Byāpādadosaṃ pahāyātiādīnampi imināva nayena attho veditabbo. Byāpajjati iminā cittaṃ pūtikummāsādayo viya pakatiṃ jahatīti byāpādo. Vikārappattiyā padussati, paraṃ vā padūseti vināsetīti padoso. Ubhayametaṃ kodhassevādhivacanaṃ. Teneva vuttaṃ 『『yo byāpādo so padoso; yo padoso so byāpādo』』ti. Yasmā cesa sabbasaṅgāhikavasena niddiṭṭho, tasmā 『『sabbapāṇabhūtahitānukampī』』ti avatvā 『『abyāpannacitto』』ti ettakameva vuttaṃ.

533。"寂靜"指的是沒有城市喧囂聲的寂靜。因為這兩者在聲音的意義上是相同的,所以在其解釋中說:"那寂靜就是那寂靜"。"無人煙"指的是沒有來往人群的身體氣息。也有"無人說話"的讀法,意思是沒有內部人群的談話。因為那寂靜的地方,也就是沒有人群來往和談話的地方,所以在其解釋中說:"那寂靜就是那無人煙"。"人跡罕至"指的是人們隱秘行為的場所。因為那裡沒有人群來往,所以在其解釋中說:"那無人煙就是那人跡罕至"。"適合獨處"指的是適合獨居的。因為那必定是人跡罕至的地方,所以在其解釋中說:"那人跡罕至就是那適合獨處"。 534。在"到森林"等的解釋中,森林已經解釋過了。樹根也是如此。其餘的所有住處都包含在"空屋"中。 535。"結跏趺坐"意味著全身盤腿而坐。"端正身體"意味著使上半身保持正直,使十八個脊椎骨首尾相連。這樣坐著時,皮肉筋骨就不會彎曲。因此,那些由於彎曲而每時每刻產生的感受就不會生起。當這些感受不生起時,心就能專注,修行法就不會退失,而會增長繁盛。 536。"身體正直端坐"這句話也是指這個意思。 537。"正念現前"意味著將念頭安置在修行法前,或者安置在面部附近。因此說:"這個念頭現前,很好地安置在鼻尖或嘴唇上"。這裡的"嘴唇"應該理解為上唇的中間部分,就是鼻息碰觸的地方。或者,"周圍"意味著包圍,"口"意味著出口,"念"意味著現前;因此稱為"周口念"。這裡的意思也應該按照《無礙解道》中所說的方法來理解。這裡的簡要解釋是:"使念頭成為包圍出口"。 538。對貪慾的解釋很明顯。這裡的簡要解釋是:"在世間捨棄貪慾"中的"世間"指的是五取蘊,因為它們具有破壞和被破壞的特性。因此,這裡的意思是在五取蘊中捨棄貪慾,壓制慾望。 539。"離貪"意味著因為通過壓制而捨棄,所以是離貪的,不像眼識那樣。 541。"凈化心使之離貪"意味著使心從貪慾中凈化;使它不僅擺脫貪慾,而且擺脫后不再抓取,這就是其意義。在解釋詞中,應該理解為:修習是凈化,培養是徹底凈化,多作是完全凈化。對於"解脫"等詞也是同樣的方法。 542-543。對於"捨棄嗔恨"等詞,也應該用同樣的方法來理解其意義。"嗔恨"是指心被它損害,像腐爛的酸奶等一樣失去本性。"惱怒"是指達到變態的程度,或者傷害他人、毀滅他人。這兩個詞都是憤怒的同義詞。因此說:"那嗔恨就是惱怒;那惱怒就是嗔恨"。因為這是從總括的角度來說的,所以沒有說"對一切眾生有慈悲心",而只是說"無嗔恨心"。

  1. Thinaṃ cittagelaññaṃ, middhaṃ cetasikagelaññaṃ; thinañca middhañca thinamiddhaṃ. Santā hontīti ime dvepi dhammā nirodhasantatāya santā hontīti. Idaṃ sandhāyettha vacanabhedo kato.

549.Ālokasaññīti rattimpi divāpi diṭṭhālokasañjānanasamatthāya vigatanīvaraṇāya parisuddhāya saññāya samannāgato.

550.Sato sampajānoti satiyā ca ñāṇena ca samannāgato. Idaṃ ubhayaṃ ālokasaññāya upakārakattā vuttaṃ.

  1. Vigatathinamiddhatāya pana ālokasaññāya niddesapadesu cattattātiādīni aññamaññavevacanāneva . Tattha cattattāti cattakāraṇā. Sesapadesupi eseva nayo. Cattattāti idaṃ panettha sakabhāvapariccajanavasena vuttaṃ. Vantattāti idaṃ puna anādiyanabhāvadassanavasena. Muttattāti idaṃ santatito vinimocanavasena. Pahīnattāti idaṃ muttassāpi katthaci ṭhānābhāvavasena. Paṭinissaṭṭhattāti idaṃ pubbe ādinnapubbassa nissaggadassanavasena. Paṭimuñcato vā nissaṭṭhattā bhāvanābalena abhibhuyya nissaṭṭhattāti attho. Pahīnapaṭinissaṭṭhattāti yathāvikkhambhanavaseneva pahānaṃ hoti, punappunaṃ santatiṃ na ajjhāruhati, tathā paṭinissaṭṭhattāti. Ālokā hotīti sappabhā hoti. Nirāvaraṇaṭṭhena vivaṭā. Nirupakkilesaṭṭhena parisuddhā. Pabhassaraṭṭhena pariyodātā.

556.Uddhaccakukkuccanti ettha uddhatākāro uddhaccaṃ, ārammaṇe anicchayatāya vatthujjhācāro kukkuccaṃ. Idhāpi 『『santā hontī』』ti purimanayeneva vacanabhedo veditabbo.

558.Tiṇṇavicikicchoti vicikicchaṃ taritvā atikkamitvā ṭhito. Niddesepissa tiṇṇoti idaṃ vicikicchāya animuggabhāvadassanavasena vuttaṃ. Uttiṇṇoti idaṃ tassā atikkamadassanavasena. Nittiṇṇoti idaṃ bhāvanābalena abhibhuyya upaddave tiṇṇabhāvadassanavasena. Pāraṅgatoti nibbicikicchābhāvasaṅkhātaṃ vicikicchāpāraṃ gato. Pāramanuppattoti tadeva pāraṃ bhāvanānuyogena pattoti. Evamassa paṭipattiyā saphalataṃ dasseti.

559.Akathaṃkathīti 『kathamidaṃ kathamida』nti evaṃ pavattāya kathaṃkathāya virahito. Kusalesu dhammesūti anavajjadhammesu. Na kaṅkhatīti 『ime nu kho kusalā』ti kaṅkhaṃ na uppādeti. Na vicikicchatīti te dhamme sabhāvato vinicchetuṃ na kicchati, na kilamati. Akathaṃkathī hotīti 『kathaṃ nu kho ime kusalā』ti kathaṃkathāya rahito hoti. Nikkathaṃkathī vigatakathaṃkathoti tasseva vevacanaṃ. Vacanattho panettha kathaṃkathāto nikkhantoti nikkathaṃkatho. Vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho.

562.Upakkileseti upakkilesabhūte. Te hi cittaṃ upagantvā kilissanti. Tasmā upakkilesāti vuccanti.

563.Paññāyadubbalīkaraṇeti yasmā ime nīvaraṇā uppajjamānā anuppannāya lokiyalokuttarāya paññāya uppajjituṃ na denti, uppannā api aṭṭha samāpattiyo pañca vā abhiññāyo upacchinditvā pātenti, tasmā 『paññāya dubbalīkaraṇā』ti vuccanti. 『Anuppannā ceva paññā na uppajjati, uppannā ca paññā nirujjhatī』ti idampi hi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Sesamettha sabbaṃ heṭṭhā tattha tattha pakāsitattā uttānatthameva.

546。懈怠是心的懈怠,沉睡是意識的沉睡;懈怠和沉睡是懈怠沉睡。因其二法皆因滅盡而安寧,所以說它們是安寧的。這裡的解釋是通過言辭的不同而表達的。 549。光明的念頭指的是白天和夜晚都能看見的光明,具備消除障礙、純凈的念頭。 550。正念和正知意味著具備正念和智慧。這是因為這兩者對光明的念頭有幫助而被提到。 553。關於消除懈怠和沉睡的念頭的解釋中,"四"等是彼此不同的稱謂。在這裡,"四"指的是四種原因。其餘的解釋也是同樣的道理。"四"在這裡是指捨棄自我本性的意義。消除是指從無始以來的狀態的觀察。解脫是指在任何地方都沒有存在的狀態。被放棄的狀態是指先前所獲得的狀態的放棄。被解脫的狀態是指通過修行的力量超越了被放棄的狀態。被放棄的狀態是指依據阻礙的性質而被放棄,反覆的狀態不再生起,因此被稱為被放棄的狀態。光明是指具備良好的光輝。無障礙的狀態是指顯現出來的。無污染的狀態是指純凈的。光明的狀態是指明亮的。 556。這裡的"煩惱和疑慮"指的是因煩惱而生的煩惱,因對事物的不貪戀而生的疑慮。在這裡也應當理解為"安寧"的意思。 558。"渡過疑慮"指的是超越疑慮而站立。在對其的解釋中,"渡"是指通過對疑慮的無所畏懼而生起的狀態。"超越"是指對其的超越。"渡過"指的是通過修行的力量超越了障礙的狀態。超越疑慮是指超越了被稱為疑慮的狀態。通過這樣的修行,它的成功得以顯現。 559。"無疑慮"是指沒有"這是什麼"或"那是什麼"的疑慮。善法是指沒有過失的法。沒有懷疑是指對這些法沒有疑慮。沒有疑慮是指對這些法本性上沒有懷疑,不會感到疲憊。無疑慮是指對"這些法是什麼"沒有疑慮。無疑慮的狀態是指沒有疑慮的狀態。其言辭的意思是指無疑慮的狀態是超越了疑慮的狀態。無疑慮的狀態是指沒有疑慮的狀態。 562。污染是指污染的性質。它們確實會侵襲心靈並使之污濁。因此被稱為污染。 563。智慧的削弱是指因為這些障礙的出現而使得世間和出世間的智慧無法生起,甚至是已生起的八種禪定或五種神通被阻礙而降落,因此說是"智慧的削弱"。未生起的智慧不會生起,已生起的智慧會消失,這也是為此而說的。其餘的內容在下面各處已被揭示,因此是明確的解釋。

564.Vivicceva kāmehītiādīsupi niddesesu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. aṭṭha. 160) rūpāvacaraniddese idheva ca tattha tattha vuttameva. Kevalañhi dutiyatatiyacatutthajjhānaniddesesupi yathā tāni jhānāni heṭṭhā 『tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hotī』ti vuttāni, evaṃ avatvā 『『ajjhattaṃ sampasādana』』ntiādivacanato pariyāyena sampasādādīhi saddhiṃ tāni aṅgāni gahetvā 『『jhānanti sampasādo pītisukhaṃ cittassekaggatā』』tiādinā nayena taṃ taṃ jhānaṃ niddiṭṭhanti ayamettha viseso.

588.Yaṃ taṃ ariyā ācikkhantītipadaniddese pana kiñcāpi 『ācikkhanti desentī』tiādīni sabbāneva aññamaññavevacanāni, evaṃ santepi 『upekkhako satimā sukhavihārī』tiādiuddesavasena ācikkhanti, niddesavasena desenti, paṭiniddesavasena paññāpenti, tena tena pakārena atthaṃ ṭhapetvā paṭṭhapenti, tassa tassatthassa kāraṇaṃ dassentā vivaranti, byañjanavibhāgaṃ dassentā vibhajanti, nikkujjitabhāvaṃ gambhīrabhāvañca nīharitvā vā sotūnaṃ ñāṇassa patiṭṭhaṃ janayantā uttāniṃ karonti, sabbehipi imehi ākārehi sotūnaṃ aññāṇandhakāraṃ vidhamentā pakāsentīti evamattho daṭṭhabbo.

Samatikkamaniddesepi tattha tattha tehi tehi dhammehi vuṭṭhitattā atikkamanto, uparibhūmippattiyā vītikkanto, tato aparihānibhāvena samatikkantoti evamattho daṭṭhabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye heṭṭhā cittuppādakaṇḍe āgatanayeneva tanti ṭhapitā. Tasmā tattha sabbesampi kusalavipākakiriyavasena niddiṭṭhānaṃ jhānānaṃ tattha vuttanayeneva attho veditabbo. Suddhikanavakādibhedopi sabbo tattha vuttasadisoyevāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

564。關於"遠離慾望"等的解釋中,應該說的內容在前面的心生起章節的色界解釋中,以及這裡的各處都已經說過了。只是在第二、第三、第四禪的解釋中,雖然前面說過"三支禪、二支禪",但這裡沒有這樣說,而是從"內心平靜"等詞開始,以另一種方式將平靜等與那些支分一起理解,用"禪那是指平靜、喜、樂、心一境性"等方式來解釋各種禪那,這是這裡的特點。 588。在"聖者們所說"的詞語解釋中,雖然"說、教導"等都是同義詞,但即使如此,也應該這樣理解其意義:以"舍、念、樂住"等概括的方式來說明,以詳細解釋的方式來教導,以再次解釋的方式來宣說,以各種方式來確立其意義,通過顯示各種意義的原因來揭示,通過顯示詞語的區別來分析,通過消除隱蔽性和深奧性或為聽眾的智慧建立基礎來使之明了,通過所有這些方式來驅散聽眾的無知黑暗而闡明。 在超越的解釋中也應該這樣理解其意義:因為從那裡那裡的各種法中出離而超越,因為達到更高的境界而超越,因為從那裡不再退失而完全超越。 經分別解釋完畢。 阿毗達摩分別解釋 623。在阿毗達摩分別中,按照前面心生起章節中所說的方式來安排。因此,那裡所有善、異熟、唯作方面所說的禪那,都應該按照那裡所說的方式來理解其意義。純九法等的區分也都與那裡所說的相同。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問答解釋

  1. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva jhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana tiṇṇaṃ jhānānaṃ nimittārammaṇattā parittārammaṇādibhāvena navattabbatā veditabbā. Lokuttarā panettha maggakāle phalakāle vā siyā appamāṇārammaṇā. Catutthaṃ jhānaṃ siyā parittārammaṇanti ettha kusalato terasa catutthajjhānāni sabbatthapādakacatutthaṃ, iddhividhacatutthaṃ, dibbasotañāṇacatutthaṃ, cetopariyañāṇacatutthaṃ, pubbenivāsañāṇacatutthaṃ, dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ, yathākammūpagañāṇacatutthaṃ, anāgataṃsañāṇacatutthaṃ, ākāsānañcāyatanādicatutthaṃ, lokuttaracatutthanti.

Tattha sabbatthapādakacatutthaṃ navattabbārammaṇameva hoti.

Iddhividhacatutthaṃ cittavasena kāyaṃ pariṇāmentassa adissamānena kāyena pāṭihāriyakaraṇe kāyārammaṇattā parittārammaṇaṃ, kāyavasena cittaṃ pariṇāmentassa dissamānena kāyena pāṭihāriyaṃ katvā brahmalokaṃ gacchantassa samāpatticittārammaṇattā mahaggatārammaṇaṃ.

Dibbasotañāṇacatutthaṃ saddārammaṇattā parittārammaṇaṃ.

Cetopariyañāṇacatutthaṃ kāmāvacaracittajānanakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacaracittajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, lokuttaracittajānanakāle appamāṇārammaṇaṃ. Cetopariyañāṇalābhī pana puthujjano puthujjanānaṃyeva cittaṃ jānāti, na ariyānaṃ. Sotāpanno sotāpannassa ceva puthujjanassa ca; sakadāgāmī sakadāgāmino ceva heṭṭhimānañca dvinnaṃ; anāgāmī anāgāmino ceva heṭṭhimānañca tiṇṇaṃ; khīṇāsavo sabbesampi jānāti.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ kāmāvacarakkhandhānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacarakkhandhānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ, 『『atīte buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvayiṃsu, phalaṃ sacchikariṃsū』』ti anussaraṇakāle appamāṇārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ.

Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ vaṇṇārammaṇattā parittārammaṇaṃ.

Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ kāmāvacarakammānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacarakammānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ.

Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgate kāmadhātuyā nibbattijānanakāle parittārammaṇaṃ, rūpārūpabhavesu nibbattijānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, 『『anāgate buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvessanti, phalaṃ sacchikarissantī』』ti jānanakāle appamāṇārammaṇaṃ, 『『anāgate saṅkho nāma rājā bhavissatī』』tiādinā (dī. ni.

638。在問答中,按照巴利文的傳統,應該理解禪那的善等性質。在對像方面,三種禪那的對象因其特徵而被理解為微小對象。超越世俗的對象在此可以是無量的對象。在第四禪中,可以是微小的對象;這裡的善是指從善中產生的十四種第四禪,包括神通的第四禪、天耳通的第四禪、心的遍知的第四禪、前生的知識的第四禪、天眼通的第四禪、因緣法的第四禪、未來的知識的第四禪、空無邊處的第四禪,以及超越世俗的第四禪。 在此,所有的超越世俗的第四禪是微小的對象。 神通的第四禪是指在心的作用下,身體變化而不顯現的身體對象,是微小的對象;在身體的作用下,心變化而顯現的身體對象是大對象,指的是在天界中進入的禪那的心對象,是巨大的對象。 天耳通的第四禪是指聲音的對象,是微小的對象。 心的遍知的第四禪在欲界的心知時是微小的對象,在色界的色界心知時是巨大的對象,在超越世俗的心知時是無量的對象。心的遍知者只能知道普通人心的知,而無法知覺聖者的心。初果者知道初果者與普通人;二果者知道二果者與下位者;三果者知道三果者與下位者;滅盡者則知道所有的。 前生的知識的第四禪在欲界的五蘊識別時是微小的對象,在色界的色界五蘊識別時是巨大的對象;在"過去的佛、獨覺佛、滅盡者們修行了道路,獲得了果位"的識別時是無量的對象;在名與姓的識別時是微小的對象。 天眼通的第四禪是指色彩的對象,是微小的對象。 因緣法的第四禪在欲界的因緣法識別時是微小的對象,在色界的色界因緣法識別時是巨大的對象。 未來的知識的第四禪在未來的欲界產生時是微小的對象,在色和無色的存在產生時是巨大的對象;在"未來的佛、獨覺佛、滅盡者們將修行道路,獲得果位"的識別時是無量的對象;在"未來的國王名為『姓』"等處。

3.108) nayena nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ.

Ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇaṃ. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ mahaggatārammaṇaṃ.

Lokuttaracatutthaṃ appamāṇārammaṇaṃ.

Kiriyatopi tesaṃ dvādasannaṃ jhānānaṃ idameva ārammaṇavidhānaṃ. Tīṇi jhānāni namaggārammaṇāti paccavekkhaṇañāṇaṃ vā cetopariyādiñāṇaṃ vā maggaṃ ārammaṇaṃ kareyya, tīṇi jhānāni tathā appavattito namaggārammaṇā, sahajātahetuvasena pana siyā maggahetukā; vīriyajeṭṭhikāya vā vīmaṃsājeṭṭhikāya vā maggabhāvanāya maggādhipatino; chandacittajeṭṭhakakāle phalakāle ca navattabbā.

Catutthaṃ jhānanti idhāpi kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakaiddhividhadibbasotadibbacakkhuyathākammūpagañāṇacatutthañceva catubbidhañca āruppacatutthaṃ maggārammaṇādibhāvena na vattabbaṃ. Cetopariyapubbenivāsaanāgataṃsañāṇacatutthaṃ pana maggārammaṇaṃ hoti. Na vattabbaṃ maggahetukaṃ maggādhipatīti vā; lokuttaracatutthaṃ maggārammaṇaṃ na hoti; maggakāle pana sahajātahetuvasena maggahetukaṃ; vīriyavīmaṃsājeṭṭhikāya maggabhāvanāya maggādhipati; chandacittajeṭṭhikāya ceva maggabhāvanāya phalakāle ca na vattabbaṃ. Kiriyatopi dvādasasu jhānesu ayameva nayo.

Tīṇi jhānāni na vattabbāti atītādīsu ekadhammampi ārabbha appavattito navattabbāti veditabbā.

Catutthaṃ jhānanti kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakacatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Iddhividhacatutthaṃ kāyavasena cittapariṇāmane samāpatticittārammaṇattā atītārammaṇaṃ; 『『anāgate imāni pupphāni mā milāyiṃsu, dīpā mā nibbāyiṃsu, eko aggikkhandho samuṭṭhātu, pabbato samuṭṭhātū』』ti adhiṭṭhānakāle anāgatārammaṇaṃ; cittavasena kāyapariṇāmanakāle kāyārammaṇattā paccuppannārammaṇaṃ. Dibbasotañāṇacatutthaṃ saddārammaṇattā paccuppanārammaṇaṃ. Cetopariyañāṇacatutthaṃ atīte sattadivasabbhantare uppajjitvā niruddhacittajānanakāle atītārammaṇaṃ; anāgate sattadivasabbhantare uppajjanakacittajānanakāle anāgatārammaṇaṃ. 『『Yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṃ nāma vitakkaṃ vitakkessatīti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṃ hoti no aññathā』』ti iminā hi suttena (a. ni.

3.108)在名與姓的識別時應理解為微小的對象。 在空無邊處和無所有處的第四禪應理解為微小的對象。意識的無所有處的第四禪應理解為巨大的對象。 超越世俗的第四禪應理解為無量的對象。 即使是這十二種禪那的作用,也是其對象的定義。三種禪那的對象是微小的對象,若是通過反省的智慧或心的遍知來作為對象,三種禪那就成為微小的對象;而因緣法的對象則可能是因緣法的根本;在勇氣和思維的引導下,修行的對象會成為對象的主導;在慾望心的引導下,果位的時間也是微小的對象。 第四禪在此也指善的十四種第四禪中的所有超越世俗的神通、天耳通、天眼通、因緣法的第四禪等,都不應被視為對象。心的遍知、前生的知識和未來的知識的第四禪則是作為對象的。不可視為因緣法的對象或超越世俗的對象;在修行時,因緣法的對象是因緣法的根本;在勇氣和思維的引導下,修行的對象是對象的主導;在慾望心的引導下,修行的對象在果位的時間也不應被視為對象。即使在這十二種禪那中,也應如此理解。 三種禪那不應被視為對像;在過去等方面,任何單一法也應理解為微小的對象。 第四禪是指善的十四種第四禪中的所有超越世俗的對象。神通的第四禪是指身體的變化而產生的心的對象;「愿這些花不凋謝,燈光不熄滅,愿一團火焰升起,山也升起」的願望在未來的對象;在身體變化的過程中,身體的對象是當下的對象。天耳通的第四禪是指聲音的對象,是當下的對象。心的遍知的第四禪是在過去七天之間生起的,因而是過去的對象;在未來七天之間生起的,因而是未來的對象。「如同這位尊者的心所造作的心念將會在此心中生起。」他雖然多次反覆,但總是如此,沒有其他。

3.61) cetopariyañāṇasseva pavatti pakāsitā. Addhānapaccuppannasantatipaccuppannavaseneva paccuppannaṃ ārabbha pavattikāle paccuppannārammaṇaṃ. Vitthārakathā panettha heṭṭhāaṭṭhakathākaṇḍavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbā.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ atītakkhandhānussaraṇakāle atītārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ vaṇṇārammaṇattā paccuppannārammaṇaṃ. Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ atītakammameva ārammaṇaṃ karotīti atītārammaṇaṃ. Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgatakkhandhānussaraṇakāle anāgatārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ atītārammaṇameva. Lokuttaracatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Kiriyatopi dvādasasu catutthajjhānesu eseva nayo.

Tīṇijhānāni bahiddhārammaṇāti ajjhattato bahiddhābhūtaṃ nimittaṃ ārabbha pavattito bahiddhārammaṇā.

Catutthaṃ jhānanti idhāpi kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakacatutthaṃ bahiddhārammaṇameva.

Iddhividhacatutthaṃ kāyavasena cittapariṇāmanepi cittavasena kāyapariṇāmanepi attanova kāyacittārammaṇattā ajjhattārammaṇaṃ; 『『bahiddhā hatthimpi dassetī』』tiādinā nayena pavattakāle bahiddhārammaṇaṃ.

Dibbasotañāṇacatutthaṃ attano kucchigatasaddārammaṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa saddārammaṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Cetopariyañāṇacatutthaṃ bahiddhārammaṇameva.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ attano khandhānussaraṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhānañceva nāmagottassa ca anussaraṇakāle bahiddhārammaṇaṃ.

Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ attano rūpārammaṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa rūpārammaṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ attano kammajānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa kammajānanakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ attano anāgate nibbattijānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhānussaraṇakāle ceva nāmagottānussaraṇakāle ca bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Ākāsānañcāyatanacatutthaṃ bahiddhārammaṇaṃ. Ākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇaṃ. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ ajjhattārammaṇaṃ.

Lokuttaracatutthaṃ bahiddhārammaṇameva. Kiriyatopi dvādasasu jhānesu ayameva nayoti.

Imasmiṃ pana jhānavibhaṅge sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyalokuttaramissakāneva jhānāni kathitāni; abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā tebhūmakadhammamissakattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ jhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Jhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Appamaññāvibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

3.61)心的遍知的顯現已被闡明。關於當下的對象,因其存在的連續性而成為當下的對象。詳細的討論在前面的經文解釋中已經說明。 前生的知識的第四禪在回憶過去的五蘊時是過去的對象,在名與姓的回憶時應理解為微小的對象。天眼通的第四禪因其色彩的對象而成為當下的對象。因緣法的第四禪在回憶過去的業時是過去的對象。 未來的知識的第四禪在回憶未來的五蘊時是未來的對象,在名與姓的回憶時應理解為微小的對象。空無邊處和無所有處的第四禪應理解為微小的對象。意識的無所有處的第四禪是過去的對象。超越世俗的第四禪應理解為微小的對象。在這十二種禪那中,皆應如此理解。 三種禪那的對象是外在的對象,因內在的特徵而產生的外在對象。 第四禪在此也指善的十四種第四禪中的所有外在對象。 神通的第四禪在身體的變化中,心的變化中,身體與心的對象皆為內在的對象;「外在的手也能顯現」等等的方式在此時是外在的對象。 天耳通的第四禪在自身的聲音對像時為內在的對象,在他人的聲音對像時為外在的對象,亦可理解為內外結合的對象。 心的遍知的第四禪為外在的對象。 前生的知識的第四禪在自身的五蘊回憶時為內在的對象,在他人的五蘊和名與姓的回憶時為外在的對象。 天眼通的第四禪在自身的色彩對像時為內在的對象,在他人的色彩對像時為外在的對象,亦可理解為內外結合的對象。 因緣法的第四禪在自身的業識時為內在的對象,在他人的業識時為外在的對象,亦可理解為內外結合的對象。 未來的知識的第四禪在自身未來的產生時為內在的對象,在他人的五蘊回憶和名與姓的回憶時為外在的對象,亦可理解為內外結合的對象。 空無邊處的第四禪為外在的對象。無所有處的第四禪應理解為微小的對象。意識的無所有處的第四禪為內在的對象。 超越世俗的第四禪為外在的對象。在這十二種禪那中,皆應如此理解。 在此禪那分析中,釋迦牟尼佛在經典中闡述了世俗與超越世俗混合的禪那;在阿毗達摩中以及問答中亦然。確實,這些方式因其三種特性而成為一個整體。因此,這一禪那分析也應當被理解為經過篩選而展示的。 《消除迷惑的分析》中的 禪那分析的闡釋已完成。 微小的分析 經文分析

  1. Idāni tadanantare appamaññāvibhaṅge catassoti gaṇanaparicchedo. Appamaññāyoti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyo. Etā hi ārammaṇavasena appamāṇe vā satte pharanti, ekasattampi vā anavasesapharaṇavasena pharantīti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyoti vuccanti. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Mettāsahagatenāti mettāya samannāgatena. Cetasāti cittena. Ekaṃ disanti ekissā disāya. Paṭhamapariggahitaṃ sattaṃ upādāya ekadisāpariyāpannasattapharaṇavasena vuttaṃ. Pharitvāti phusitvā ārammaṇaṃ katvā. Viharatīti brahmavihārādhiṭṭhitaṃ iriyāpathavihāraṃ pavatteti. Tathā dutiyanti yathā puratthimādīsu disāsu yaṃ kiñci ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tatheva tadanantaraṃ dutiyaṃ tatiyaṃ catutthañcāti attho.

Iti uddhanti teneva ca nayena uparimaṃ disanti vuttaṃ hoti. Adho tiriyanti adhodisampi tiriyaṃdisampi evameva. Ettha ca adhoti heṭṭhā, tiriyanti anudisā. Evaṃ sabbadisāsu assamaṇḍale assamiva mettāsahagataṃ cittaṃ sāretipi paccāsāretipīti ettāvatā ekamekaṃ disaṃ pariggahetvā odhiso mettāpharaṇaṃ dassitaṃ. Sabbadhītiādi pana anodhiso dassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha sabbadhīti sabbattha. Sabbattatāyāti sabbesu hīnamajjhimukkaṭṭhamittasapattamajjhattādippabhedesu attatāya 『ayaṃ parasatto』ti vibhāgaṃ akatvā attasamatāyāti vuttaṃ hoti; atha vā sabbattatāyāti sabbena cittabhāvena īsakampi bahi avikkhipamānoti vuttaṃ hoti. Sabbāvantanti sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. Lokanti sattalokaṃ.

Vipulenātievamādipariyāyadassanato panettha puna 『『mettāsahagatenā』』ti vuttaṃ. Yasmā vā ettha odhiso pharaṇe viya puna 『tathā』saddo 『iti』saddo vā na vutto, tasmā puna 『『mettāsahagatena cetasā』』ti vuttaṃ; nigamanavasena vā etaṃ vuttaṃ. Vipulenāti ettha ca pharaṇavasena vipulatā daṭṭhabbā. Bhūmivasena pana taṃ mahaggataṃ, paguṇavasena appamāṇaṃ, sattārammaṇavasena ca appamāṇaṃ, byāpādapaccatthikappahānena averaṃ, domanassappahānato abyāpajjhaṃ, niddukkhanti vuttaṃ hoti. Ayaṃ tāva 『『mettāsahagatena cetasā』』tiādinā nayena ṭhapitāya mātikāya attho.

642)現在是關於微小的分析的四種計數的部分。微小的意思是以「可分離的微小」為標準。因為這些對象是以對象的方式對微小的眾生進行分散,甚至是對單一眾生也以不遺餘力的方式進行分散,因此稱為「可分離的微小」。在此,僧侶是指在這個教法中的僧侶。與慈悲相伴是指充滿慈悲。心是指心。一個方向是指一個方向。第一種所把握的眾生是以一個方向為範圍的眾生的分散。分散是指觸及對像後進行的。居住是指以天人的住處為基礎的行為。第二種是指在東等方向上,什麼都可以在一個方向上進行分散,接著是第二、第三、第四等。 因此,向上升起的意思是指向上方向的描述。向下和橫向也是如此。這裡的下是指下方,橫向是指橫向的。這樣,在所有方向上,帶有慈悲的心就像在無邊界的地方一樣,能夠推動或反向推動,這樣就可以在一個方向上把慈悲的分散展現出來。至於「所有」的描述則是爲了不侷限於此而表述的。這裡的「所有」是指在所有地方。所有的特性是指在所有的低、中、高、朋友、敵人等不同層次中,不分彼此地被視為「這是他人」的分類,而是以自我相等的方式被表述;或者說,所有的特性是指在所有心的狀態下,即使是微小的外部不被分散的狀態。所有的眾生是指所有有情眾生。 由於廣泛的描述,這裡再次提到「與慈悲相伴」。因為在這裡沒有如「如此」或「這樣」的詞語,因此再次提到「與慈悲相伴的心」;這也是以總結的方式表述的。在這裡,廣泛的意思是指以分散的方式來理解。以土地的方式則是指廣大的,按數量的方式是指微小的,眾生的對象是指微小的,因擺脫敵意而無怨恨,因擺脫煩惱而無憂苦,這樣的描述是恰當的。這個「與慈悲相伴的心」的主題是以這樣的方式建立的。

  1. Idāni yadetaṃ 『『kathañca, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā』』tiādinā nayena vuttaṃ padabhājanīyaṃ, tattha yasmā idaṃ kammaṭṭhānaṃ dosacaritassa sappāyaṃ, tasmā yathārūpe puggale ayaṃ mettā appanaṃ pāpuṇāti, taṃ mettāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ tāva dassetuṃ seyyathāpi nāma ekaṃ puggalantiādi vuttaṃ. Tattha seyyathāpi nāmāti opammatthe nipāto, yathā ekaṃ puggalanti attho. Piyanti pemanīyaṃ. Manāpanti hadayavuḍḍhikaraṃ. Tattha pubbeva sannivāsena paccuppannahitena vā piyo nāma hoti, sīlādiguṇasamāyogena manāpo nāma; dānasamānattatāhi vā piyatā, piyavacanaatthacariyatāhi manāpatā veditabbā. Yasmā cettha piyatāya imassa byāpādassa pahānaṃ hoti, tato mettā sukhaṃ pharati, manāpatāya udāsīnatā na saṇṭhāti, hirottappañca paccupaṭṭhāti, tato hirottappānupālitā mettā na parihāyati, tasmā taṃ upamaṃ katvā idaṃ vuttaṃ – piyaṃ manāpanti. Mettāyeyyāti mettāya phareyya; tasmiṃ puggale mettaṃ kareyya pavatteyyāti attho. Evamevasabbe satteti yathā piyaṃ puggalaṃ mettāyeyya, evaṃ tasmiṃ puggale appanāppattāya vasībhāvaṃ upagatāya mettāya majjhattaverisaṅkhātepi sabbe satte anukkamena pharatīti attho. Metti mettāyanātiādīni vuttatthāneva.

644.Vidisaṃ vāti padaṃ tiriyaṃ vāti etassa atthavibhāvanatthaṃ vuttaṃ.

645.Pharitvāti ārammaṇakaraṇavasena phusitvā. Adhimuñcitvāti adhikabhāvena muñcitvā, yathā muttaṃ sumuttaṃ hoti suppasāritaṃ suvitthataṃ tathā muñcitvāti attho.

648.Sabbadhiādiniddese yasmā tīṇipi etāni padāni sabbasaṅgāhikāni, tasmā nesaṃ ekatova atthaṃ dassetuṃ sabbena sabbantiādi vuttaṃ. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva.

650.Vipulādiniddese yasmā yaṃ appanāppattaṃ hutvā anantasattapharaṇavasena vipulaṃ, taṃ niyamato bhūmivasena mahaggataṃ hoti. Yañca mahaggataṃ taṃ appamāṇagocaravasena appamāṇaṃ. Yaṃ appamāṇaṃ taṃ paccatthikavighātavasena averaṃ. Yañca averaṃ taṃ vihatabyāpajjatāya abyāpajjaṃ. Tasmā 『『yaṃ vipulaṃ taṃ mahaggata』』ntiādi vuttaṃ. Avero abyāpajjoti cettha liṅgavipariyāyena vuttaṃ. Manena vā saddhiṃ yojanā kātabbā – yaṃ appamāṇaṃ cittaṃ, so avero mano; yo avero so abyāpajjoti. Apicettha heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa, uparimaṃ vā uparimaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi veditabbo.

653.Seyyathāpi nāma ekaṃ puggalaṃ duggataṃ durupetanti idampi karuṇāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Evarūpasmiñhi puggale balavakāruññaṃ uppajjati. Tattha duggatanti dukkhena samaṅgībhāvaṃ gataṃ. Durupetanti kāyaduccaritādīhi upetaṃ. Gatikulabhogādivasena vā tamabhāve ṭhito puggalo duggato, kāyaduccaritādīhi upetattā tamaparāyaṇabhāve ṭhito durupetoti evamettha attho veditabbo.

663.Ekaṃ puggalaṃ piyaṃ manāpanti idampi muditāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha gatikulabhogādivasena jotibhāve ṭhito piyo, kāyasucaritādīhi upetattā jotiparāyaṇabhāve ṭhito manāpoti veditabbo.

643)現在關於「如何,僧侶們,以慈悲相伴的心」所述的詞句,因其是適合於有敵意的行為的修行,因此在適當的人身上,慈悲能夠達到其目的。爲了展示這種慈悲的對象,譬如說一個人等的描述。這裡的「譬如說」是指比喻的用法,意思是如同一個人。親愛是指可愛的。可愛是指使心快樂的。在這裡,因先前的聚集或當下的利益而親愛,因持有德行等的結合而可愛;因施捨的相似性而可愛,因可愛的言辭和行為而可愛應當被理解。由於在這裡親愛能夠使此種敵意得以消除,因此慈悲能夠快樂地分散,因可愛而不受冷漠的影響,羞愧感也因此存在,因此由此可見,具羞愧感的慈悲不會消失,因此以此比喻而說「親愛可愛」。慈悲的意思是指慈悲的分散;在此人身上施行慈悲,能夠持續不斷。如此,所有眾生皆如同親愛的人一樣,施行慈悲,因此在此人身上因未達到目的而歸於平等的狀態,慈悲也隨之逐漸分散。 644)「向某個方向」是指橫向的意思,爲了闡明其意義而提到。 645)分散是指通過對象的接觸而產生的。解脫是指以更高的狀態解脫,如同解脫后是良好的、清晰的、充分展開的狀態。 648)在「所有」等的描述中,由於這三個詞都是普遍性的,因此爲了展示它們的一體性而提到「所有的所有」等。其意義在前面已被說明。 650)在廣泛的描述中,由於在未達到目的的狀態下,因而以無盡的眾生分散為廣泛,因此在原則上以土地的方式為廣大的;而廣大的則因其範圍的微小而微小。微小的則因其對立的障礙而無敵意。無敵意的則因其被消除的煩惱而無煩惱。因此「廣大的即是偉大的」等等的說法。無敵和無煩惱在這裡是以性別的變化來表述的。也可以通過心的結合來理解——微小的心是無敵的;無敵的則是無煩惱的。此外,這裡提到的下、下、上、上,以及上、上、下、下的意義也應被理解。 653)如同一個人是可愛和令人愉悅的,這也是爲了展示慈悲的對象。這樣的眾生中產生強烈的慈悲。在這裡,受苦是指處於痛苦的狀態。難以接近是指因身體的不善行為等而接近。因生於貧窮的家庭等而處於困境的眾生,因身體的不善行為而處於惡劣的狀態,應如此理解其意義。 663)一個人是可愛和令人愉悅的,這也是爲了展示快樂的對象。在這裡,因生於貧窮的家庭等而處於光明的狀態,因身體的善行而處於光明的狀態,應如此理解其意義。

673.Neva manāpaṃ na amanāpanti idampi upekkhāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha mittabhāvaṃ asampattatāya neva manāpo, amittabhāvaṃ asampattatāya na amanāpoti veditabbo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe vuttameva. Bhāvanāvidhānampi etesaṃ kammaṭṭhānānaṃ visuddhimagge vitthārato kathitamevāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

Abhidhammabhājanīyaṃ kusalatopi vipākatopi kiriyatopi heṭṭhā cittuppādakaṇḍe bhājitanayeneva bhājitaṃ. Atthopissa tattha vuttanayeneva veditabbo.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

Pañhāpucchake pāḷianusāreneva mettādīnaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbāpi tīsu tikesu navatabbārammaṇā eva. Ajjhattārammaṇattike bahiddhārammaṇāti. Imasmiṃ pana appamaññāvibhaṅge sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyā eva appamaññāyo kathitā, abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā lokiyattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ appamaññāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Appamaññāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Sikkhāpadavibhaṅgo

  2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare sikkhāpadavibhaṅge pañcāti gaṇanaparicchedo. Sikkhāpadānīti sikkhitabbapadāni; sikkhākoṭṭhāsāti attho. Apica upari āgatā sabbepi kusalā dhammā sikkhitabbato sikkhā. Pañcasu pana sīlaṅgesu yaṃkiñci aṅgaṃ tāsaṃ sikkhānaṃ patiṭṭhānaṭṭhena padanti sikkhānaṃ padattā sikkhāpadāni. Pāṇātipātāti pāṇassa atipātā ghātanā māraṇāti attho. Veramaṇīti virati. Adinnādānāti adinnassa ādānā; parapariggahitassa haraṇāti attho. Kāmesūti vatthukāmesu. Micchācārāti kilesakāmavasena lāmakācārā. Musāvādāti abhūtavādato. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānāti ettha surāti piṭṭhasurā, pūvasurā, odanasurā, kiṇṇapakkhittā, sambhārasaṃyuttāti pañca surā. Merayanti pupphāsavo, phalāsavo, guḷāsavo, madhvāsavo, sambhārasaṃyuttoti pañca āsavā. Tadubhayampi madanīyaṭṭhena majjaṃ. Yāya cetanāya taṃ pivanti, sā pamādakāraṇattā pamādaṭṭhānaṃ; tasmā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā. Ayaṃ tāvettha mātikānikkhepassa attho.

673)"既不愉悅也不不愉悅"這句話是爲了展示舍心的對象而說的。在這裡,應理解為因未達到友好狀態而不愉悅,因未達到敵對狀態而不不愉悅。其餘在這裡應該說的內容,都已在前面的心生起章節中說過了。這些業處的修習方法在《清凈道論》中也已詳細闡述過了。 經分別解釋完畢。 阿毗達摩分別解釋 阿毗達摩分別從善、異熟、唯作的角度,都是按照前面心生起章節中分別的方式來分別的。其意義也應按照那裡所說的方式來理解。 問答解釋 在問答中,慈等的善等性質應按照經文的傳統來理解。在對像三法中,所有三法都應理解為不可說的對象。在內外對像三法中是外對象。在這個無量分別中,正等覺者在經分別中只說了世間的無量,在阿毗達摩分別和問答中也是如此。這三種方式因其世間性而成為一個整體。因此,這個無量分別也是經過篩選而展示的。 《消除迷惑的分別論注》中的 無量分別解釋完畢。 學處分別 阿毗達摩分別解釋 703)現在是關於學處分別的五種計數的部分。學處是指應當學習的部分,意思是學習的部分。此外,上面提到的所有善法因應當學習而成為學習。在五種戒行中,任何一種因其是學習的基礎而成為學習的基礎,因此稱為學處。殺生是指殺害、傷害生命的意思。遠離是指戒除。不與取是指拿取未給予的,意思是偷取他人的財物。欲是指物質慾望。邪行是指因慾望而產生的低劣行為。妄語是指不真實的言語。飲酒放逸處是指:酒有五種,即穀物酒、糕點酒、米酒、發酵酒、混合酒。醉品有五種,即花醉品、果醉品、糖醉品、蜜醉品、混合醉品。這兩種因其令人陶醉而稱為醉品。飲用它們的意圖因導致放逸而成為放逸處;因此稱為飲酒放逸處。這就是這裡所列舉的主題的意義。

  1. Padabhājanīye pana yasmiṃ samaye kāmāvacarantiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yasmā pana na kevalaṃ viratiyeva sikkhāpadaṃ, cetanāpi sikkhāpadameva, tasmā taṃ dassetuṃ dutiyanayo dassito. Yasmā ca na kevalaṃ eteyeva dve dhammā sikkhāpadaṃ, cetanāsampayuttā pana paropaṇṇāsadhammāpi sikkhitabbakoṭṭhāsato sikkhāpadameva, tasmā tatiyanayopi dassito.

Tattha duvidhaṃ sikkhāpadaṃ pariyāyasikkhāpadaṃ nippariyāyasikkhāpadañca. Tattha virati nippariyāyasikkhāpadaṃ. Sā hi 『『pāṇātipātā veramaṇī』』ti pāḷiyaṃ āgatā, no cetanā. Viramanto ca tāya eva tato tato viramati, na cetanāya. Cetanaṃ pana āharitvā dassesi. Tathā sesacetanāsampayuttadhamme. Vītikkamakāle hi veracetanā dussīlyaṃ nāma. Tasmā sā viratikālepi susīlyavasena vuttā. Phassādayo taṃsampayuttattā gahitāti.

Idāni etesu sikkhāpadesu ñāṇasamuttejanatthaṃ imesaṃ pāṇātipātādīnaṃ dhammato, koṭṭhāsato, ārammaṇato, vedanāto, mūlato, kammato, sāvajjato, payogato ca vinicchayo veditabbo.

Tattha 『dhammato』ti pañcapete pāṇātipātādayo cetanādhammāva honti. 『Koṭṭhāsato』 pañcapi kammapathā eva.

『Ārammaṇato』 pāṇātipāto jīvitindriyārammaṇo. Adinnādānaṃ sattārammaṇaṃ vā saṅkhārārammaṇaṃ vā. Micchācāro itthipurisārammaṇo. Musāvādo sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā. Surāpānaṃ saṅkhārārammaṇaṃ.

『Vedanāto』 pāṇātipāto dukkhavedano. Adinnādānaṃ tivedanaṃ. Tañhi haṭṭhatuṭṭhassa adinnaṃ ādiyato sukhavedanaṃ hoti, bhītakāle dukkhavedanaṃ, majjhattassa hutvā gaṇhato adukkhamasukhavedanaṃ. Micchācāro sukhavedano vā adukkhamasukhavedano vā. Musāvādo adinnādānaṃ viya tivedano. Surāpānaṃ sukhamajjhattavedanaṃ.

『Mūlato』 pāṇātipāto dosamohamūlo. Adinnādānaṃ kiñcikāle lobhamohamūlaṃ, kiñcikāle dosamohamūlaṃ. Micchācāro lobhamohamūlo. Musāvādo kiñcikāle lobhamohamūlo, kiñcikāle dosamohamūlo. Surāpānaṃ lobhamohamūlaṃ.

『Kammato』 musāvādo cettha vacīkammaṃ. Sesā kāyakammameva.

『Sāvajjato』 pāṇātipāto atthi appasāvajjo, atthi mahāsāvajjo. Tathā adinnādānādīni. Tesaṃ nānākaraṇaṃ heṭṭhā dassitameva.

Ayaṃ pana aparo nayo – kunthakipillikassa hi vadho appasāvajjo, tato mahantatarassa mahāsāvajjo; sopi appasāvajjo, tato mahantatarāya sakuṇikāya mahāsāvajjo; tato godhāya, tato sasakassa, tato migassa, tato gavayassa, tato assassa, tato hatthissa vadho mahāsāvajjo, tatopi dussīlamanussassa , tato gorūpasīlakamanussassa, tato saraṇagatassa, tato pañcasikkhāpadikassa, tato sāmaṇerassa, tato puthujjanabhikkhuno , tato sotāpannassa, tato sakadāgāmissa, tato anāgāmissa, tato khīṇāsavassa vadho atimahāsāvajjoyeva.

Adinnādānaṃ dussīlassa santake appasāvajjaṃ, tato gorūpasīlakassa santake mahāsāvajjaṃ; tato saraṇagatassa, tato pañcasikkhāpadikassa, tato sāmaṇerassa, tato puthujjanabhikkhuno, tato sotāpannassa, tato sakadāgāmissa, tato anāgāmissa santake mahāsāvajjaṃ, tato khīṇāsavassa santake atimahāsāvajjaṃyeva.

704)在詞句的解釋中,關於「欲界等」的所有內容,因在前面已述及,因此僅作簡要說明。由於不僅僅是戒除的學習法,意圖也屬於學習法,因此爲了展示這一點,第二種方式被提及。同時,由於不僅僅是這兩種法是學習法,意圖所結合的其他法也應作為學習的內容,因此第三種方式也被提及。 在這裡,學習法分為兩種:廣義學習法和狹義學習法。其中,戒除是狹義學習法。因為它在經文中說「遠離殺生」,而非意圖。戒除者因其而從此處到彼處戒除,而非因意圖。意圖則被提取出來進行說明。同樣,其他與意圖相結合的法也是如此。在犯戒的時刻,遠離的意圖即為不善。因此,它在戒除的時刻也被稱為善良。因接觸等而被捕捉。 現在在這些學習法中,爲了激發智慧,關於這些殺生等法的本質、內容、對像、感覺、根源、業和過失等方面的分析應被理解。 在這裡,「本質」是指五種法,殺生等是意圖法。「內容」是指五種業道。 「對像」是指殺生的生命感官對象。偷盜是指眾生對像或造作對象。邪行是指女性和男性的對象。妄語是指眾生對像或造作對象。飲酒是指造作對象。 「感覺」是指殺生的痛苦感覺。偷盜是指痛苦的感覺。因為當人受到驚嚇時,偷盜會帶來快樂的感覺,而在恐懼時則會帶來痛苦的感覺,在中間狀態則會帶來無痛無樂的感覺。邪行則是快樂的感覺或無痛無樂的感覺。妄語則像偷盜一樣是痛苦的感覺。飲酒則是快樂的中間感覺。 「根源」是指殺生的愚癡與憎恨根源。偷盜則在某些情況下是貪慾與愚癡根源,在某些情況下是憎恨與愚癡根源。邪行是貪慾與愚癡的根源。妄語則在某些情況下是貪慾與愚癡的根源,在某些情況下是憎恨與愚癡的根源。飲酒則是貪慾與愚癡的根源。 「業」在這裡是指妄語。其餘則是身體的業。 「過失」是指殺生有輕微過失,也有重大過失。同樣,偷盜等法也是如此。它們的不同之處在於前面已被說明。 另外一種方式是——小蟲的殺害是輕微過失,因此更大的動物的殺害是重大過失;而小蟲也是輕微過失,因此更大的鳥類的殺害是重大過失;接著是牛、兔、鹿、牛、馬、大象的殺害是重大過失,而這些都是不善的人,因此更大的、像牛一樣的人的殺害,以及依靠庇護的、五戒的修行者、沙彌、普通的比丘、初果、二果、三果、四果的修行者的殺害都是極重的過失。偷盜在不善者的情況下是輕微過失,而在像牛一樣的人面前則是重大過失;接著是庇護者、五戒的修行者、沙彌、普通的比丘、初果、二果、三果、四果的修行者的情況下,重大過失則是極重的過失。

Micchācāro dussīlāya itthiyā vītikkame appasāvajjo, tato gorūpasīlakāya mahāsāvajjo; tato saraṇagatāya, pañcasikkhāpadikāya, sāmaṇeriyā, puthujjanabhikkhuniyā, sotāpannāya, sakadāgāminiyā, tato anāgāminiyā vītikkame mahāsāvajjo, khīṇāsavāya pana bhikkhuniyā ekantamahāsāvajjova.

Musāvādo kākaṇikamattassa atthāya musākathane appasāvajjo, tato aḍḍhamāsakassa, māsakassa, pañcamāsakassa, aḍḍhakahāpaṇassa, kahāpaṇassa, tato anagghaniyabhaṇḍassa atthāya musākathane mahāsāvajjo, musā kathetvā pana saṅghaṃ bhindantassa ekantamahāsāvajjova.

Surāpānaṃ pasatamattassa pāne appasāvajjaṃ, añjalimattassa pāne mahāsāvajjaṃ; kāyacālanasamatthaṃ pana bahuṃ pivitvā gāmaghātanigamaghātakammaṃ karontassa ekantamahāsāvajjameva.

Pāṇātipātañhi patvā khīṇāsavassa vadho mahāsāvajjo; adinnādānaṃ patvā khīṇāsavasantakassa haraṇaṃ, micchācāraṃ patvā khīṇāsavāya bhikkhuniyā vītikkamanaṃ, musāvādaṃ patvā musāvādena saṅghabhedo, surāpānaṃ patvā kāyacālanasamatthaṃ bahuṃ pivitvā gāmanigamaghātanaṃ mahāsāvajjaṃ. Sabbehipi panetehi musāvādena saṅghabhedanameva mahāsāvajjaṃ. Tañhi kappaṃ niraye pācanasamatthaṃ mahākibbisaṃ.

『Payogato』ti pāṇātipāto sāhatthikopi hoti āṇattikopi. Tathā adinnādānaṃ. Micchācāramusāvādasurāpānāni sāhatthikānevāti.

Evamettha pāṇātipātādīnaṃ dhammādivasena vinicchayaṃ ñatvā pāṇātipātā veramaṇītiādīnampi dhammato, koṭṭhāsato, ārammaṇato, vedanāto, mūlato, kammato, khaṇḍato, samādānato, payogato ca vinicchayo veditabbo.

Tattha 『dhammato』ti pariyāyasīlavasena paṭipāṭiyā pañca cetanādhammāva. 『Koṭṭhāsato』ti pañcapi kammapathā eva. 『Ārammaṇato』ti pāṇātipātā veramaṇī parassa jīvitindriyaṃ ārammaṇaṃ katvā attano veracetanāya viramati. Itarāsupi eseva nayo. Sabbāpi hi etā vītikkamitabbavatthuṃ ārammaṇaṃ katvā veracetanāhiyeva viramanti. 『Vedanāto』ti sabbāpi sukhavedanā vā honti majjhattavedanā vā. 『Mūlato』ti ñāṇasampayuttacittena viramantassa alobhaadosaamohamūlā honti, ñāṇavippayuttacittena viramantassa alobhaadosamūlā honti. 『Kammato』ti musāvādā veramaṇīyevettha vacīkammaṃ; sesā kāyakammaṃ. 『Khaṇḍato』ti gahaṭṭhā yaṃ yaṃ vītikkamanti, taṃ tadeva khaṇḍaṃ hoti bhijjati, avasesaṃ na bhijjati. Kasmā? Gahaṭṭhā hi anibaddhasīlā honti, yaṃ yaṃ sakkonti taṃ tadeva gopenti. Sāmaṇerānaṃ pana ekasmiṃ vītikkamante sabbāni bhijjanti. Na kevalañca etāni, sesasīlānipi bhijjantiyeva. Tesaṃ pana vītikkamo daṇḍakammavatthuko. 『Puna evarūpaṃ na karissāmī』ti daṇḍakamme kate sīlaṃ paripuṇṇaṃ hoti. 『Samādānato』ti sayameva 『pañca sīlāni adhiṭṭhahāmī』ti adhiṭṭhahantenapi, pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ samādiyantenapi samādiṇṇāni honti. Aññassa santike nisīditvā 『pañca sīlāni samādiyāmī』ti samādiyantenapi, pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ samādiyantenapi samādinnāneva honti. 『Payogato』 sabbānipi sāhatthikapayogānevāti veditabbāni.

邪行對不善的女子來說是輕微過失,對像牛一樣的女子來說是重大過失;對於皈依者、五戒修行者、沙彌尼、普通比丘尼、初果、二果、三果的女子來說是重大過失,對阿羅漢比丘尼來說則是絕對的重大過失。 妄語爲了一文錢而說謊是輕微過失,爲了半分錢、一分錢、五分錢、半卡哈帕納、一卡哈帕納而說謊則是重大過失,爲了無價之寶而說謊是重大過失,說謊破壞僧團則是絕對的重大過失。 飲酒飲用少量是輕微過失,飲用一掬是重大過失;飲用大量以致身體搖晃,並做出殺害村莊城鎮的行為則是絕對的重大過失。 關於殺生,殺害阿羅漢是重大過失;關於偷盜,偷取阿羅漢的物品;關於邪行,與阿羅漢比丘尼發生關係;關於妄語,用妄語破壞僧團;關於飲酒,飲用大量以致身體搖晃並殺害村莊城鎮,這些都是重大過失。但其中以妄語破壞僧團最為重大,因為這能導致一劫地獄之苦,是極大的惡業。 "行為"方面,殺生可以是親自行為也可以是指使他人行為。偷盜也是如此。邪行、妄語、飲酒只能是親自行為。 如此瞭解殺生等從本質等方面的分析后,對於遠離殺生等也應從本質、內容、對像、感受、根源、業、缺失、受持、行為等方面進行分析。 其中"本質"是指按照戒律的次第,是五種意圖法。"內容"是指五種業道。"對像"是指遠離殺生是以他人的生命為對像而以自己的遠離意圖來遠離。其他也是如此。所有這些都是以應該遠離的事物為對像,以遠離的意圖來遠離。"感受"是指所有都是樂受或舍受。"根源"是指以有智慧的心遠離時,是無貪、無嗔、無癡的根源;以無智慧的心遠離時,是無貪、無嗔的根源。"業"是指遠離妄語是語業,其他是身業。"缺失"是指在家人違犯哪一條,哪一條就被破壞,其他不被破壞。為什麼?因為在家人的戒律不是固定的,他們只能守護力所能及的。但對沙彌來說,一條被違犯,所有都被破壞。不僅是這些,其他戒律也都被破壞。但他們的違犯是需要懲罰的。受到懲罰併發誓"不再做這樣的事"后,戒律就恢復完整。"受持"是指自己決意"我受持五戒",或者一條一條地受持,都算是受持。在他人面前坐下說"我受持五戒",或者一條一條地受持,也都算是受持。"行為"是指所有都應理解為親自行為

  1. Idāni yāsaṃ sikkhānaṃ koṭṭhāsabhāvena imāni pañca sikkhāpadāni vuttāni, tāni dassetuṃ katame dhammā sikkhāti ayaṃ sikkhāvāro āraddho. Tattha yasmā sabbepi catubhūmakakusalā dhammā sikkhitabbabhāvato sikkhā, tasmā te dassetuṃ yasmiṃ samaye kāmāvacarantiādi vuttaṃ. Tattha heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. 1) vuttanayeneva pāḷiṃ vitthāretvā attho veditabbo. Idha pana mukhamattameva dassitanti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva sikkhāpadānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana yāni sikkhāpadāni ettha sattārammaṇānīti vuttāni, tāni yasmā sattoti saṅkhaṃ gate saṅkhāreyeva ārammaṇaṃ karonti, yasmā ca sabbānipi etāni sampattavirativaseneva niddiṭṭhāni, tasmā 『『parittārammaṇā』』ti ca 『『paccuppannārammaṇā』』ti ca vuttaṃ. Yato pana viramati tassa vatthuno accantabahiddhattā sabbesampi bahiddhārammaṇatā veditabbāti.

Imasmiṃ pana sikkhāpadavibhaṅge sammāsambuddhena abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi lokiyāneva sikkhāpadāni kathitāni. Ubhopi hi ete nayā lokiyattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ sikkhāpadavibhaṅgo dveparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Sikkhāpadavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paṭisambhidāvibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ

  3. Saṅgahavāravaṇṇanā

712)現在爲了展示這五種學處作為學習的部分而被提及,開始了"什麼法是學習"這一學習章節。在這裡,由於所有四地的善法都因應當學習而成為學習,因此爲了展示它們而說"在何時欲界"等。在這裡應按照前面心生起章節中所說的方式來詳細解釋經文並理解其意義。這裡只是展示了大概。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問答解釋 714)在問答中,應按照經文的傳統來理解學處的善等性質。在所緣三法中,那些被稱為有情所緣的學處,由於它們以被稱為"有情"的諸行為所緣,又由於所有這些都是以已得遠離的方式來說明的,因此說"有小所緣"和"有現在所緣"。由於所遠離的事物完全在外部,因此應理解所有都是外部所緣。 在這個學處分別中,正等覺者在阿毗達摩分別和問答中只說了世間的學處。這兩種方式因其世間性而成為一個整體。因此,這個學處分別也是經過兩輪篩選而展示的。 《消除迷惑的分別論注》中的 學處分別解釋完畢。 無礙解分別 經分別 攝頌章解釋

  1. Idāni tadanantare paṭisambhidāvibhaṅge catassoti gaṇanaparicchedo. Paṭisambhidāti pabhedā. Yasmā pana parato atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidātiādimāha, tasmā na aññassa kassaci pabhedā, ñāṇasseva pabhedāti veditabbā. Iti 『『catasso paṭisambhidā』』ti padena cattāro ñāṇappabhedāti ayamattho saṅgahito. Atthapaṭisambhidāti atthe paṭisambhidā; atthappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇanti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Dhammappabhedassa hi sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā nāma. Niruttippabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ niruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā nāma. Paṭibhānappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ paṭibhāne pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā nāma.

Idāni yathānikkhittā paṭisambhidā bhājetvā dassento atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidātiādimāha. Tattha atthoti saṅkhepato hetuphalaṃ. Tañhi hetuvasena araṇīyaṃ gantabbaṃ pattabbaṃ, tasmā atthoti vuccati. Pabhedato pana yaṃkiñci paccayasamuppannaṃ, nibbānaṃ, bhāsitattho, vipāko, kiriyāti ime pañca dhammā atthoti veditabbā. Taṃ atthaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.

Dhammoti saṅkhepato paccayo. So hi yasmā taṃ taṃ vidahati pavatteti ceva pāpeti ca, tasmā dhammoti vuccati. Pabhedato pana yo koci phalanibbattako hetu, ariyamaggo, bhāsitaṃ , kusalaṃ, akusalanti ime pañca dhammā dhammoti veditabbā. Taṃ dhammaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.

Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe ca dhamme ca yā sabhāvanirutti, tassā abhilāpe taṃ sabhāvaniruttiṃ saddaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa tasmiṃ sabhāvaniruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Evamayaṃ niruttipaṭisambhidā saddārammaṇā nāma jātā, na paññattiārammaṇā. Kasmā? Yasmā saddaṃ sutvā 『『ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī』』ti jānanti. Paṭisambhidāppatto hi 『『phasso』』ti vutte 『『ayaṃ sabhāvaniruttī』』ti jānāti, 『『phassā』』ti vā 『『phassa』』nti vā vutte pana 『『ayaṃ na sabhāvaniruttī』』ti jānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Aññaṃ panesa nāmaākhyātaupasaggabyañjanasaddaṃ jānāti na jānātīti? Yadaggena saddaṃ sutvā 『『ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī』』ti jānāti, tadaggena tampi jānissatīti. Taṃ pana nayidaṃ paṭisambhidākiccanti paṭikkhipitvā idaṃ vatthu kathitaṃ –

Tissadattatthero kira bodhimaṇḍe suvaṇṇasalākaṃ gahetvā aṭṭhārasasu bhāsāsu 『katarabhāsāya kathemī』ti pavāresi. Taṃ pana tena attano uggahe ṭhatvā pavāritaṃ, na paṭisambhidāya ṭhitena. So hi mahāpaññatāya taṃ taṃ bhāsaṃ kathāpetvā kathāpetvā uggaṇhi; tato uggahe ṭhatvā evaṃ pavāresi.

718)現在是關於無礙解分別的四種計數的部分。無礙解是指分析。由於後面說"對義的智慧是義無礙解"等,因此應理解這不是其他任何事物的分析,而只是智慧的分析。因此,"四無礙解"這個詞包含了四種智慧分析的意思。義無礙解是指對義的分析;意思是能夠觀察、闡明、確定義的分析的智慧。其他詞也是同樣的道理。對法的分析、觀察、闡明、確定的智慧叫做法無礙解。對詞的分析、觀察、闡明、確定的智慧叫做詞無礙解。對辯才的分析、觀察、闡明、確定的智慧叫做辯無礙解。 現在爲了展示所列舉的無礙解,說"對義的智慧是義無礙解"等。其中,"義"簡而言之是因果。因為它是通過因而應該被達到、獲得的,所以叫做義。詳細來說,任何由緣而生的、涅槃、所說的意義、果報、唯作,這五法應理解為義。對這個義進行觀察時,對這個義的分析智慧就是義無礙解。 "法"簡而言之是緣。因為它使那個那個存在、運作和達到,所以叫做法。詳細來說,任何能產生果的因、聖道、所說、善、不善,這五法應理解為法。對這個法進行觀察時,對這個法的分析智慧就是法無礙解。 "對那裡法的詞的表達的智慧"是指對那個義和法的自性詞,對其表達,以那個自性詞的聲音為對像進行觀察時,對那個自性詞表達的分析智慧就是詞無礙解。這樣,這個詞無礙解就成為以聲音為對像,而不是以概念為對象。為什麼?因為聽到聲音后能知道"這是自性詞,這不是自性詞"。獲得無礙解的人聽到"觸"時知道"這是自性詞",聽到"諸觸"或"觸們"時知道"這不是自性詞"。對受等也是同樣的道理。但是他知道還是不知道其他名詞、動詞、字首、輔音的聲音呢?既然他能聽到聲音後知道"這是自性詞,這不是自性詞",那麼他也應該知道那個。但這不是無礙解的作用,因此被否定,而講述了這個故事: 據說帝須達多長老在菩提樹下拿著金針,宣稱能用十八種語言說法。但這是他基於自己的學習而宣稱的,不是基於無礙解。他因為有大智慧,所以通過反覆練習學會了這些語言;然後基於學習而如此宣稱。

Bhāsaṃ nāma sattā uggaṇhantīti vatvā ca panettha idaṃ kathitaṃ. Mātāpitaro hi daharakāle kumārake mañce vā pīṭhe vā nipajjāpetvā taṃ taṃ kathayamānā tāni tāni kiccāni karonti. Dārakā tesaṃ taṃ taṃ bhāsaṃ vavatthāpenti – iminā idaṃ vuttaṃ, iminā idaṃ vuttanti. Gacchante gacchante kāle sabbampi bhāsaṃ jānanti. Mātā damiḷī, pitā andhako. Tesaṃ jāto dārako sace mātukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, damiḷabhāsaṃ bhāsissati; sace pitukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, andhakabhāsaṃ bhāsissati. Ubhinnampi pana kathaṃ assuṇanto māgadhabhāsaṃ bhāsissati.

Yopi agāmake mahāraññe nibbatto, tattha añño kathento nāma natthi, sopi attano dhammatāya vacanaṃ samuṭṭhāpento māgadhabhāsameva bhāsissati. Niraye, tiracchānayoniyaṃ, pettivisaye, manussaloke, devaloketi sabbattha māgadhabhāsāva ussannā. Tattha sesā oṭṭakirātaandhakayonakadamiḷabhāsādikā aṭṭhārasa bhāsā parivattanti . Ayamevekā yathābhuccabrahmavohāraariyavohārasaṅkhātā māgadhabhāsā na parivattati. Sammāsabuddhopi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ tantiṃ āropento māgadhabhāsāya eva āropesi. Kasmā? Evañhi atthaṃ āharituṃ sukhaṃ hoti. Māgadhabhāsāya hi tantiṃ āruḷhassa buddhavacanassa paṭisambhidāppattānaṃ sotapathāgamanameva papañco; sote pana saṅghaṭṭitamatteyeva nayasatena nayasahassena attho upaṭṭhāti. Aññāya pana bhāsāya tantiṃ āruḷhaṃ pothetvā pothetvā uggahetabbaṃ hoti. Bahumpi uggahetvā pana puthujjanassa paṭisambhidāppatti nāma natthi. Ariyasāvako no paṭisambhidāppato nāma natthi.

Ñāṇesu ñāṇanti sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā ñāṇaṃ paccavekkhantassa pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidāti. Imā pana catassopi paṭisambhidā dvīsu ṭhānesu pabhedaṃ gacchanti, pañcahi kāraṇehi visadā hontīti veditabbā. Katamesu dvīsu? Sekkhabhūmiyañca asekkhabhūmiyañca. Tattha sāriputtattherassa mahāmoggallānattherassa mahākassapattherassa mahākaccāyanattherassa mahākoṭṭhitattherassāti asītiyāpi mahātherānaṃ paṭisambhidā asekkhabhūmiyaṃ pabhedaṃ gatā. Ānandattherassa cittassa gahapatino dhammikassa upāsakassa upālissa gahapatino khujjuttarāya upāsikāyāti evamādīnaṃ paṭisambhidā sekkhabhūmiyaṃ pabhedaṃ gatāti imāsu dvīsu bhūmīsu pabhedaṃ gacchanti.

語言是眾生所學習的,因此這裡講述了這個內容。父母在孩子幼年時,讓他們坐在椅子或凳子上,講述這些事情。孩子們通過這些語言進行辨認——用這個說了什麼,用那個說了什麼。在成長的過程中,他們最終會了解所有的語言。如果母親先講達米利語,孩子就會說達米利語;如果父親先講盲人語,孩子就會說盲人語。但如果兩者都不聽,孩子就會說摩伽陀語。 即使在遠離家鄉的偉大國度,也沒有其他語言可講,他也會根據自己的本性說出摩伽陀語。在地獄、畜生道、餓鬼道、人間、天界等所有地方,摩伽陀語都是盛行的。在那裡,其他語言如達米利語、盲人語等十八種語言在流轉。只有摩伽陀語被稱為如實的、梵語、聖語等,並沒有流轉。為什麼?因為用摩伽陀語講述佛語是容易的。用摩伽陀語講述佛語的無礙解是容易的;而用其他語言講述佛語則需要反覆推敲。對於普通人來說,無法獲得無礙解。對於阿羅漢來說,也沒有無礙解的獲得。 在智慧中,智慧是指將所有智慧的對象作為所緣進行觀察的智慧,稱為辯才無礙解。這四種無礙解分別在兩個地方有分類,因五種原因而顯而易見。哪兩個地方?是修行者的境界和未修行者的境界。在那裡,薩里普塔長老、摩訶摩嘎拉長老、摩訶卡薩帕長老、摩訶卡丘揚長老、摩訶科提塔長老等八十位大長老的無礙解進入了未修行者的境界。阿難長老、吉他家主、正信的居士、烏帕利家主、古吉特拉的居士等的無礙解進入了修行者的境界。因此,這兩種境界都有分類。

Katamehi pañcahi kāraṇehi paṭisambhidā visadā hontīti? Adhigamena, pariyattiyā, savanena, paripucchāya, pubbayogenāti. Tattha 『adhigamo』 nāma arahattaṃ. Tañhi pattassa paṭisambhidā visadā honti. 『Pariyatti』 nāma buddhavacanaṃ. Tañhi uggaṇhantassa paṭisambhidā visadā honti. 『Savanaṃ』 nāma dhammassavanaṃ. Sakkaccañhi dhammaṃ suṇantassa paṭisambhidā visadā honti. 『Paripucchā』 nāma aṭṭhakathā. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassa hi paṭisambhidā visadā honti. 『Pubbayogo』 nāma pubbayogāvacaratā, atītabhave haraṇapaccāharaṇanayena pariggahitakammaṭṭhānatā; pubbayogāvacarassa hi paṭisambhidā visadā honti . Tattha arahattappattiyā punabbasukuṭumbikaputtassa tissattherassa paṭisambhidā visadā ahesuṃ. So kira tambapaṇṇidīpe buddhavacanaṃ uggaṇhitvā paratīraṃ gantvā yonakadhammarakkhitattherassa santike buddhavacanaṃ uggaṇhitvā āgacchanto nāvaṃ abhiruhanatitthe ekasmiṃ pade uppannakaṅkho yojanasatamaggaṃ nivattitvā ācariyassa santikaṃ gacchanto antarāmagge ekassa kuṭumbikassa pañhaṃ kathesi. So pasīditvā satasahassagghanikaṃ kambalaṃ adāsi. Sopi taṃ āharitvā ācariyassa adāsi. Thero vāsiyā koṭṭetvā nisīdanaṭṭhāne paribhaṇḍaṃ kāresi. Kimatthāyāti? Pacchimāya janatāya anuggahatthāyāti. Evaṃ kirassa ahosi – 『『amhākaṃ gatamaggaṃ āvajjetvā anāgate sabrahmacārino paṭipattiṃ pūretabbaṃ maññissantī』』ti. Tissattheropi ācariyassa santike kaṅkhaṃ chinditvā jambukolapaṭṭane oruyha cetiyaṅgaṇaṃ sammajjanavelāya vālikavihāraṃ patvā sammajji. Tassa sammajjitaṭṭhānaṃ disvā 『idaṃ vītarāgassa bhikkhuno sammaṭṭhaṭṭhāna』nti therassa vīmaṃsanatthāya pañhaṃ pucchiṃsu. Thero paṭisambhidāppattatāya pucchitapucchite pañhe kathesīti.

Pariyattiyā pana tissadattattherassa ceva nāgasenattherassa ca paṭisambhidā visadā ahesuṃ. Sakkaccadhammasavanena sudhammasāmaṇerassa paṭisambhidā visadā ahesuṃ. So kira talaṅgaravāsī dhammadinnattherassa bhāgineyyo khuraggeyeva arahattaṃ patto mātulattherassa dhammavinicchayaṭṭhāne nisīditvā suṇantoyeva tīṇi piṭakāni paguṇāni akāsi. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassa pana tissadattattherassa eva paṭisambhidā visadā ahesuṃ. Gatapaccāgatavattaṃ pana pūretvā yāva anulomaṃ kammaṭṭhānaṃ ussukkāpetvā āgatānaṃ visadabhāvappattapaṭisambhidānaṃ pubbayogāvacarānaṃ anto natthi.

Etesu pana kāraṇesu pariyatti, savanaṃ, paripucchāti imāni tīṇi pabhedasseva balavakāraṇāni. Pubbayogo adhigamassa balavapaccayo, pabhedassa hoti na hotīti? Hoti, na pana tathā. Pariyattisavanaparipucchā hi pubbe hontu vā mā vā, pubbayogena pubbe ceva etarahi ca saṅkhārasammasanaṃ vinā paṭisambhidā nāma natthi. Ime pana dvepi ekato hutvā paṭisambhidā upatthambhetvā visadā karontīti.

Saṅgahavāravaṇṇanā.

  1. Saccavārādivaṇṇanā

通過哪五種原因無礙解變得清晰呢?通過證悟、學習、聽聞、詢問和前世修行。其中,"證悟"是指阿羅漢果。獲得阿羅漢果的人,無礙解變得清晰。"學習"是指佛語。學習佛語的人,無礙解變得清晰。"聽聞"是指聽法。認真聽法的人,無礙解變得清晰。"詢問"是指註釋。解釋所學經文意思的人,無礙解變得清晰。"前世修行"是指前世修行的狀態,即前世以觀察和反觀的方式修習業處;前世修行者的無礙解變得清晰。其中,通過獲得阿羅漢果,普那瓦蘇家主之子帝須長老的無礙解變得清晰。據說他在銅鍱島(斯里蘭卡)學習佛語后,去了對岸跟優那迦達摩勒奇塔長老學習佛語,回來時在登船處對一個詞產生疑問,便返回一百由旬去見老師,途中為一個家主解答問題。那人歡喜,送他價值十萬的毛毯。他把毛毯帶回給老師。長老用刀切開,做成坐墊的邊緣。為什麼?爲了利益後代。據說他這樣想:"後代的同修看到我們走過的路,會認為應該完成修行。"帝須長老在老師那裡解決了疑問,在占布科拉港口下船,到達瓦利迦寺院時正好是打掃塔院的時間,便打掃。看到他打掃的地方,人們說"這是離欲比丘打掃的地方",爲了考驗長老而問問題。長老因獲得無礙解而回答了所問的問題。 通過學習,帝須達多長老和那伽西那長老的無礙解變得清晰。通過認真聽法,蘇達摩沙彌的無礙解變得清晰。據說他是塔蘭加羅瓦西達摩丁那長老的外甥,在剃度時就證得阿羅漢果,坐在舅舅長老的法庭上聽法,就背熟了三藏。通過解釋所學經文的意思,帝須達多長老的無礙解變得清晰。完成往返修行,直到提升順觀業處而來的前世修行者的無礙解變得清晰,其數量無法計算。 在這些原因中,學習、聽聞、詢問這三種是分析的有力原因。前世修行是證悟的有力條件,對分析有影響也可能沒有影響。有影響,但不像那樣。因為無論前世是否有學習、聽聞、詢問,如果沒有前世和現在的行蘊觀察,就沒有所謂的無礙解。這兩種結合在一起,支援並使無礙解變得清晰。 攝頌章解釋完畢。 諦章等解釋

  1. Idāni ye saṅgahavāre pañca atthā ca dhammā ca saṅgahitā, tesaṃ pabhedadassananayena paṭisambhidā vibhajituṃ puna catassotiādinā nayena pabhedavāro āraddho. So saccavārahetuvāradhammavārapaccayākāravārapariyattivāravasena pañcavidho. Tattha paccayasamuppannassa dukkhasaccassa paccayena pattabbassa nibbānassa ca atthabhāvaṃ, phalanibbattakassa samudayassa nibbānasampāpakassa ariyamaggassa ca dhammabhāvañca dassetuṃ 『saccavāro』 vutto. Yassa kassaci pana hetuphalanibbattakassa hetuno dhammabhāvaṃ, hetuphalassa ca atthabhāvaṃ dassetuṃ 『hetuvāro』 vutto. Tattha ca hetuphalakkamavasena uppaṭipāṭiyā paṭhamaṃ dhammapaṭisambhidā niddiṭṭhā. Ye pana dhammā tamhā tamhā rūpārūpappabhedā hetuto jātā, tesaṃ atthabhāvaṃ, tassa tassa ca rūpārūpadhammappabhedassa hetuno dhammabhāvaṃ dassetuṃ 『dhammavāro』 vutto. Jarāmaraṇādīnaṃ pana atthabhāvaṃ, jarāmaraṇādisamudayasaṅkhātānaṃ jātiādīnañca dhammabhāvaṃ dassetuṃ 『paccayākāravāro』 vutto. Tato pariyattisaṅkhātassa tassa tassa bhāsitassa dhammabhāvaṃ, bhāsitasaṅkhātena paccayena pattabbassa bhāsitatthassa ca atthabhāvaṃ dassetuṃ 『pariyattivāro』 vutto.

Tattha ca yasmā bhāsitaṃ ñatvā tassattho ñāyati, tasmā bhāsitabhāsitatthakkamena uppaṭipāṭiyā paṭhamaṃ dhammapaṭisambhidā niddiṭṭhā. Pariyattidhammassa ca pabhedadassanatthaṃ 『『tattha katamā dhammapaṭisambhidā』』ti pucchāpubbaṅgamo paṭiniddesavāro vutto. Tattha suttantiādīhi navahi aṅgehi nippadesato tanti gahitā. Ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa atthoti imasmimpi ṭhāne bhāsitavasena nippadesato tanti eva gahitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

719)現在所述的五種意義和法則被彙集在攝頌的部分中,依據其分類的方式,重新劃分無礙解的類別。此處有真理、因緣、法則、因果、學習五種分類。這裡提到的「真理」是指苦的真理。通過因緣而獲得的涅槃的意義,以及因果法則的意義,都是爲了展示「真理」的本質。對於任何因果法則的因,展示其法則的意義,以及因果的意義,稱為「因緣」。在這裡,因果法則的分類依據是最初的法無礙解。對於那些因緣而生的法,展示其意義,以及各自的因緣法則的意義,稱為「法則」。關於衰老和死亡等的意義,以及衰老、死亡等所生的因,展示其法則的意義,稱為「因果法則」。接下來,關於學習的意義,以及通過學習所獲得的法的意義,稱為「學習法則」。 在這裡,由於瞭解了所說的內容,因此通過所說的內容的意義而產生的法無礙解被首次提及。關於學習法則的分類方式,問道「那裡有哪些法無礙解」,這是對釋義的再說明。在這裡,所說和所說的意義是通過九種要素而獲得的。這是這個所說的意義,這是那個所說的意義,因此在這個地方通過所說的方式而獲得的。 經典的解釋部分。 阿毗達摩的解釋部分。

  1. Tattha tisso paṭisambhidā lokiyā. Atthapaṭisambhidā lokiyalokuttaramissakā . Sā hi nibbānārammaṇānaṃ maggaphalañāṇānaṃ vasena lokuttarāpi hoti. Abhidhammabhājanīye kusalākusalavipākakiriyānaṃ vasena catūhi vārehi vibhattaṃ. Tattha yattakāni heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. 1 ādayo) kusalacittāni vibhattāni, tesaṃ sabbesampi vasena ekekasmiṃ cittaniddese catasso catasso paṭisambhidā vibhattāti veditabbā. Akusalacittesupi eseva nayo. Vipākakiriyavāresu vipākakiriyānaṃ atthena saṅgahitattā, dhammapaṭisambhidaṃ chaḍḍetvā, ekekasmiṃ vipākacitte ca kiriyacitte ca tisso tissova paṭisambhidā vibhattā. Pāḷi pana mukhamattameva dassetvā saṃkhittā. Sā heṭṭhā āgatavitthāravaseneva veditabbā.

Kasmā pana yathā kusalākusalavāresu 『『tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti vuttaṃ, evamidha 『『yesaṃ dhammānaṃ ime vipākā, tesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』ti evaṃ na vuttanti? Heṭṭhā vuttattā. Yadi evaṃ, 『『tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti heṭṭhā vuttattā ayaṃ atthapaṭisambhidāpi idha na vattabbā siyāti? No na vattabbā. Kasmā? Heṭṭhā vipākakiriyacittuppādavasena avuttattā. Kiriyavāre ca 『『yesaṃ dhammānaṃ ime kiriyā』』ti vacanameva na yujjatīti dvīsupi imesu vāresu tisso tissova paṭisambhidā vibhattā.

Tattha yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hotīti yāya niruttiyā tesaṃ phasso hotītiādinā nayena vuttānaṃ dhammānaṃ 『『ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā』』ti evaṃ paññatti hoti. Tattha dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe dhamme ca pavattamānāya tassā dhammaniruttiyā sabhāvapaññattiyā abhilāpe ñāṇaṃ. Abhilāpasaddaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannañāṇameva idhāpi kathitaṃ. Yena ñāṇenāti yena paṭibhānapaṭisambhidāñāṇena. Tāniñāṇāni jānātīti itarāni tīṇi paṭisambhidāñāṇāni jānāti.

Idāni yathā yaṃ ñāṇaṃ tāni ñāṇāni jānāti, tathā tassa tesu pavattiṃ dassetuṃ imāni ñāṇāni idamatthajotakānīti vuttaṃ. Tattha idamatthajotakānīti imassa atthassa jotakāni pakāsakāni; imaṃ nāma atthaṃ jotenti pakāsenti paricchindantīti attho. Iti ñāṇesu ñāṇanti iminā ākārena pavattaṃ tīsu ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā nāma.

Tattha kiñcāpi ayaṃ paṭibhānapaṭisambhidā 『imissā idaṃ kiccaṃ, imissā idaṃ kicca』nti itarāsaṃ paṭisambhidānaṃ kiccaṃ jānāti, sayaṃ pana tāsaṃ kiccaṃ kātuṃ na sakkoti, bahussutadhammakathiko viya appassutadhammakathikassa. Dve kira bhikkhū. Eko bahussuto, eko appassuto. Te ekatova ekaṃ dhammakathāmaggaṃ uggaṇhiṃsu. Tattha appassuto sarasampanno ahosi, itaro mandassaro. Tesu appassuto gatagataṭṭhāne attano sarasampattiyā sakalaparisaṃ khobhetvā dhammaṃ kathesi. Dhammaṃ suṇamānā haṭṭhatuṭṭhamānasā hutvā – 『yathā esa dhammaṃ kathesi, eko tipiṭakadharo maññe bhavissatī』ti vadanti. Bahussutabhikkhu pana – 『dhammasavane jānissatha ayaṃ tipiṭakadharo vā no vā』ti āha. So kiñcāpi evamāha, yathā pana sakalaparisaṃ khobhetvā dhammaṃ kathetuṃ sakkoti, evamassa kathanasamatthatā natthi. Tattha kiñcāpi paṭibhānapaṭisambhidā, bahussuto viya appassutassa, itarāsaṃ kiccaṃ jānāti, sayaṃ pana taṃ kiccaṃ kātuṃ na sakkotīti veditabbaṃ. Sesaṃ uttānatthameva.

725)在這裡,有三種無礙解是世俗的。意義無礙解是世俗與出世間的混合。它確實因涅槃的對象、道果的知識而成為出世間的。阿毗達摩的解釋部分依據善、不善、果報、無為的四個類別進行劃分。在這裡,下面所述的心的產生部分(如《大智度論》第一卷等)中,善心被劃分,依據它們的所有特徵,在每一種心的描述中都有四種無礙解可供理解。對於不善心也是如此。在果報和無為的部分,因果法則的意義被彙集,因此,除了法無礙解外,在每種果報心和無為心中都有三種無礙解。巴利文則僅簡要呈現。它應當以下面所述的詳細方式理解。 為什麼在善與不善的部分中提到「它們的果報的知識是意義無礙解」,而在此處卻沒有提到「這些法的果報是它們的知識是法無礙解」?因為在下面已經提到過。如果是這樣的話,是否意味著「它們的果報的知識是意義無礙解」在下面提到過,而意義無礙解在這裡就不應存在呢?不,這並不成立。為什麼?因為在下面未提及果報與無為心的產生。因此,在無為的部分中,「這些法的這些無為」這一說法並不適用,因此在這兩種類別中都有三種無礙解。 在這裡,通過什麼名詞來描述這些法的定義呢?通過「這是接觸,這是感覺」等等名詞來描述這些法的「這是接觸,這是感覺」的定義。在這裡,關於法的定義,知識是指在這個意義上,法的運作所產生的知識。關於法的描述作為對像而產生的知識在這裡也被提到。通過什麼知識呢?通過辯才無礙解的知識。那些知識是指其他三種無礙解的知識。 現在,正如那些知識知道那些知識一樣,爲了展示其在這些法中的運作,這些知識被稱為「此意義的照明者」。在這裡,「此意義的照明者」是指對這個意義的照明和顯現;它們確實照亮這個意義並使其顯現。因此,通過知識的知識是指在這三種知識中,知識是指辯才無礙解。 在這裡,儘管這個辯才無礙解知道「這是這個工作,這是那個工作」,但它自己卻無法去做那些工作,就像博學的法師與少學的法師之間的差別。有兩個比丘。一個博學,另一個少學。兩人一起學習同一部法。少學者在所學的地方因其博學而使整個大眾為之震動,開始講法。當大眾聽法時,心中突然歡喜,便說:「如同這個法師講法,我認為他將成為一位三藏的持有者。」而博學的比丘則說:「在聽法時,你們要知道他是否是三藏的持有者。」他雖然如此說,但他確實能夠使整個大眾為之震動並講法。儘管辯才無礙解如同博學者,但它知道其他人的工作,但自己卻無法去做這個工作,這是應當理解的。其餘的內容則是引述的要點。

  1. Evaṃ kusalacittuppādādivasena paṭisambhidā vibhajitvā idāni tāsaṃ uppattiṭṭhānabhūtaṃ khettaṃ dassetuṃ puna catasso paṭisambhidātiādimāha. Tattha tisso paṭisambhidā kāmāvacarakusalato catūsu ñāṇasampayuttesu cittuppādesūti idaṃ sekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tesañhipi dhammapaccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttaṃ pañcappakāraṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakusalacittesu dhammapaṭisambhidā uppajjati. Tathā niruttipaccavekkhaṇakāle saddaṃ ārammaṇaṃ katvā niruttipaṭisambhidā; ñāṇaṃ paccavekkhaṇakāle sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paṭibhānapaṭisambhidāti.

Kiriyato catūsūti idaṃ pana asekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tesañhi dhammaṃ paccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttaṃ pañcappakāraṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakiriyacittesu dhammapaṭisambhidā uppajjati. Tathā niruttipaccavekkhaṇakāle saddaṃ ārammaṇaṃ katvā niruttipaṭisambhidā; ñāṇaṃ paccavekkhaṇakāle sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paṭibhānapaṭisambhidāti.

Atthapaṭisambhidā etesu ceva uppajjatīti idaṃ pana sekkhāsekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tathā hi sekkhānaṃ atthapaccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttappabhedaṃ atthaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakusalacittesu ayaṃ uppajjati, maggaphalakāle ca maggaphalesu. Asekkhassa pana atthaṃ paccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttappabhedameva atthaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakiriyacittesu uppajjati, phalakāle ca uparime sāmaññaphaleti. Evametā sekkhāsekkhānaṃ uppajjamānā imāsu bhūmīsu uppajjantīti bhūmidassanatthaṃ ayaṃ nayo dassitoti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

746)這樣通過善心生起等方式分析了無礙解之後,現在爲了展示它們生起的場所,又說"四種無礙解"等。其中,"三種無礙解從欲界善的四種智相應心生起"這是就有學而言的。因為他們在觀察法的時候,以前面所說的五種法為所緣,在四種智相應善心中生起法無礙解。同樣,在觀察詞的時候,以聲音為所緣生起詞無礙解;在觀察智慧的時候,以一切處智為所緣生起辯無礙解。 "從唯作的四種"這是就無學而言的。因為他們在觀察法的時候,以前面所說的五種法為所緣,在四種智相應唯作心中生起法無礙解。同樣,在觀察詞的時候,以聲音為所緣生起詞無礙解;在觀察智慧的時候,以一切處智為所緣生起辯無礙解。 "義無礙解在這些中生起"這是就有學和無學而言的。因為有學在觀察義的時候,以前面所說的各種義為所緣,在四種智相應善心中生起這個,在道果時也在道果中生起。而無學在觀察義的時候,以前面所說的各種義為所緣,在四種智相應唯作心中生起,在果時也在上面的沙門果中生起。這樣,這些無礙解在有學和無學生起時,在這些地中生起,爲了展示地而說明了這個方法。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問答解釋

  1. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva catunnaṃ paṭisambhidānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana niruttipaṭisambhidā saddameva ārammaṇaṃ karotīti parittārammaṇā. Atthapaṭisambhidā kāmāvacaravipākakiriyasaṅkhātañceva paccayasamuppannañca atthaṃ paccavekkhantassa parittārammaṇā; vuttappabhedameva rūpāvacarārūpāvacaraṃ atthaṃ paccavekkhantassa mahaggatārammaṇā; lokuttaravipākatthañceva paramatthañca nibbānaṃ paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā. Dhammapaṭisambhidā kāmāvacaraṃ kusaladhammaṃ akusaladhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa parittārammaṇā; rūpāvacarārūpāvacaraṃ kusalaṃ dhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa mahaggatārammaṇā ; lokuttaraṃ kusalaṃ dhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā kāmāvacarakusalavipākakiriyañāṇāni paccavekkhantassa parittārammaṇā; rūpāvacarārūpāvacarāni kusalavipākakiriyañāṇāni paccavekkhantassa tesaṃ ārammaṇāni vijānantassa mahaggatārammaṇā; lokuttarāni kusalavipākañāṇāni paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā.

Atthapaṭisambhidā sahajātahetuvasena siyā maggahetukā, vīriyajeṭṭhikāya maggabhāvanāya siyā maggādhipati, chandacittajeṭṭhikāya navattabbā, phalakālepi navattabbā eva. Dhammapaṭisambhidā maggaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantassa ārammaṇādhipativasena maggādhipati. Paṭibhānapaṭisambhidā maggañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantassa maggādhipati, sesañāṇaṃ pañcavekkhaṇakāle navattabbārammaṇā . Niruttipaṭisambhidā paccuppannameva saddaṃ ārammaṇaṃ karotīti paccuppannārammaṇā.

Atthapaṭisambhidā atītaṃ vipākatthaṃ kiriyatthaṃ paccayasamuppannañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā, lokuttaraṃ paramatthaṃ paccavekkhantassa navattabbārammaṇā. Dhammapaṭisambhidā atītaṃ kusalaṃ akusalaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā atītaṃ kusalañāṇaṃ vipākañāṇaṃ kiriyañāṇañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā.

Niruttipaṭisambhidā saddārammaṇattā bahiddhārammaṇā. Itarāsu tīsu atthapaṭisambhidā ajjhattaṃ vipākatthaṃ kiriyatthaṃ paccayasamuppannañca paccavekkhantassa ajjhattārammaṇā, bahiddhā paccavekkhantassa bahiddhārammaṇā, ajjhattabahiddhā paccavekkhantassa ajjhattabahiddhārammaṇā , paramatthaṃ paccavekkhantassa bahiddhārammaṇā eva. Dhammapaṭisambhidā ajjhattaṃ kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattārammaṇā, bahiddhā kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle bahiddhārammaṇā, ajjhattabahiddhā kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattabahiddhārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā ajjhattaṃ kusalavipākakiriyañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattārammaṇā, bahiddhā…pe… ajjhattabahiddhā kusalavipākakiriyañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattabahiddhārammaṇāti.

747)在問答部分,根據巴利文的順序,可以理解四種無礙解的善等。關於所緣的部分,詞無礙解僅以聲音為所緣,因此是小所緣。意義無礙解對於欲界的果報、無為的因緣所生的意義,在觀察時是小所緣;而對於所述的各種色界和無色界的意義,在觀察時是大所緣;對於出世間的果報意義以及究竟的涅槃,在觀察時是無量所緣。法無礙解對於欲界的善法、不善法和因緣法,在觀察時是小所緣;而對於色界和無色界的善法和因緣法,在觀察時是大所緣;對於出世間的善法和因緣法,在觀察時是無量所緣。辯才無礙解對於欲界的善果、無為的果報和無為的知識,在觀察時是小所緣;而對於色界和無色界的善果和無為的知識,在觀察時是大所緣;對於出世間的善果,在觀察時是無量所緣。 意義無礙解可以是因緣所生的,也可以是道因所生的;對於勇氣所生的道修行來說,可以是道的主導,慾望心所生的則不應再提及,即使在果報時也不應再提及。法無礙解在觀察道的時候是道所緣,在觀察道時則是以道為重的所緣。辯才無礙解在觀察道的知識時是道所緣,在觀察道時是以道為重的所緣,其餘的知識在五種觀察時則不應再提及。詞無礙解僅以當下的聲音為所緣,因此是當下所緣。 意義無礙解在觀察過去的果報、因緣所生的意義時是過去所緣,在觀察未來時是未來所緣,在觀察當下時是當下所緣;對於出世間的究竟,在觀察時不應再提及。法無礙解在觀察過去的善、不善和因緣法時是過去所緣,在觀察未來時是未來所緣,在觀察當下時是當下所緣。辯才無礙解在觀察過去的善知識、果報知識和無為知識時是過去所緣,在觀察未來時是未來所緣,在觀察當下時是當下所緣。 詞無礙解由於以聲音為所緣,因此是外在所緣。在其他三種中,意義無礙解在觀察內部的果報、因緣所生的意義時是內部所緣,對於外在的觀察則是外在所緣,內部外在的觀察則是內部外在所緣,對於究竟的觀察則是外在所緣。法無礙解在觀察內部的善、不善和因緣法時是內部所緣,在觀察外在的善、不善和因緣法時是外在所緣,內部外在的觀察則是內部外在所緣。辯才無礙解在觀察內部的善果、果報知識、無為知識時是內部所緣,外在的……等……內部外在的善果、果報知識、無為知識在觀察時則是內部外在所緣。

Idhāpi tisso paṭisambhidā lokiyā; atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarā. Imasmiñhi paṭisambhidāvibhaṅge sammāsambuddhena tayopi nayā lokiyalokuttaramissakattā ekaparicchedāva kathitā. Tīsupi hi etāsu tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarāti. Evamayaṃ paṭisambhidāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Paṭisambhidāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Ñāṇavibhaṅgo

  2. Ekakamātikādivaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare ñāṇavibhaṅge ekavidhena ñāṇavatthūtiādinā nayena paṭhamaṃ ekavidhādīhi dasavidhapariyosānehi dasahi paricchedehi mātikaṃ ṭhapetvā nikkhittapadānukkamena niddeso kato.

Tattha ekavidhenāti ekappakārena, ekakoṭṭhāsena vā. Ñāṇavatthūti ettha pana ñāṇañca taṃ vatthu ca nānappakārānaṃ sampattīnanti ñāṇavatthu; okāsaṭṭhena ñāṇassa vatthūtipi ñāṇavatthu. Idha pana purimenevatthena ñāṇavatthu veditabbaṃ. Teneva ekavidhaparicchedāvasāne 『『yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā – evaṃ ekavidhena ñāṇavatthū』』ti vuttaṃ. Pañca viññāṇāti cakkhuviññāṇādīni pañca. Na hetūtiādīni heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1.6) vuttanayeneva veditabbāni. Saṅkhepato panettha yaṃ vattabbaṃ taṃ niddesavāre āvi bhavissati. Yathā cettha, evaṃ dukamātikādipadesupi yaṃ vattabbaṃ taṃ tattheva āvi bhavissati. Nikkhepaparicchedamattaṃ panettha evaṃ veditabbaṃ. Ettha hi 『『na hetu ahetukā』』tiādīhi tāva dhammasaṅgahamātikāvasena, 『『aniccā jarābhibhūtā』』tiādīhi amātikāvasenāti saṅkhepato duvidhehi pabhedato aṭṭhasattatiyā padehi ekakamātikā nikkhittā.

Dukānurūpehi pana pañcatiṃsāya dukehi dukamātikā nikkhittā.

Tikānurūpehi 『『cintāmayā paññā』』tiādīhi catūhi bāhirattikehi, 『『vipākā paññā』』tiādīhi aniyamitapaññāvasena vuttehi cuddasahi mātikātikehi, vitakkattike paṭhamapadena niyamitapaññāvasena vuttehi terasahi, dutiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi sattahi, tatiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi dvādasahi, pītittike ca paṭhamapadena niyamitapaññāvasena vuttehi terasahi, tathā dutiyapadena, tatiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi dvādasahīti aṭṭhāsītiyā tikehi tikamātikā nikkhittā.

Catukkamātikā pana 『kammassakatañāṇa』ntiādīhi ekavīsatiyā catukkehi, pañcakamātikā dvīhi pañcakehi, chakkamātikā ekena chakkena, sattakamātikā 『『sattasattati ñāṇavatthūnī』』ti evaṃ saṅkhepato vuttehi ekādasahi sattakehi, aṭṭhakamātikā ekena aṭṭhakena, navakamātikā ekena navakena.

  1. Dasakamātikāvaṇṇanā

Idhāpi tisso paṭisambhidā lokiyā; atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarā. Imasmiñhi paṭisambhidāvibhaṅge sammāsambuddhena tayopi nayā lokiyalokuttaramissakattā ekaparicchedāva kathitā. Tīsupi hi etāsu tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarāti. Evamayaṃ paṭisambhidāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti. Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya paṭisambhidāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā。 Ñāṇavibhaṅgo Ekakamātikādivaṇṇanā 751)現在在知識的分析中,以單一的方式描述知識的對象等,首先以單一的方式、單一的部分為基礎,設立一個包含十種分類的框架,通過十個部分的描述逐步展開。 其中,單一的方式是指單一的特徵,單一的部分。知識的對象是指知識以及它的對象,具有各種不同的成就;就空間而言,知識的對象也是知識的對象。在這裡,知識的對象應當依據前面的內容理解。因此,在單一的分類結束時,「如同由對象的劃分而生的智慧——這樣以單一的方式的知識對像」被提到。五種意識是指眼識等五種意識。沒有因等的內容應當依據下面的法的總集部分(如《大智度論》第八卷第一章)所述的內容理解。總的來說,這裡所要說的內容將在描述部分中逐步展開。正如在這裡所說的那樣,在雙重的部分也應當如此地逐步展開。關於分類的部分,應當如此理解。在這裡,「沒有因而是無因」等等是從法的總集部分的角度來看,而「無常被老所支配」是從非總集的角度來看,因此從總體上來說,單一的分類以八十七個詞彙的部分被設立。 根據二種的特徵,設立了二十五個詞彙的分類。 根據三種的特徵,「思惟的智慧」等等,設立了四種外在的分類;「果報的智慧」等等,根據不定的智慧設立了十三個分類;根據思惟的第一部分設立的智慧為限制的設立了十個分類;根據第二部分設立的智慧為限制的設立了七個分類;根據第三部分設立的智慧為限制的設立了十二個分類;根據第一部分設立的智慧為限制的設立了十三個分類;同樣,第二部分、第三部分設立的智慧為限制的設立為十二個分類,因此設立了八十個詞彙的分類。 而四種分類則以「因果的知識」等等設立了二十一個分類,五種分類則以二個五個設立,六種分類則以一個六個設立,七種分類則以「七十七個知識對像」為基礎,簡而言之設立了十一種七個的分類,八種分類則以一個八個設立,九種分類則以一個九個設立。 10)十種分類的解釋。

760.Dasakamātikā 『『dasa tathāgatassa tathāgatabalānī』』tiādinā ekeneva dasakena nikkhittā. Tattha dasāti gaṇanaparicchedo. Tathāgatassāti yathā vipassīādayo pubbakā isayo āgatā tathā āgatassa; yathā ca te gatā tathā gatassa. Tathāgatabalānīti aññehi asādhāraṇāni tathāgatasseva balāni; yathā vā pubbabuddhānaṃ balāni puññussayasampattiyā āgatāni tathā āgatabalānītipi attho. Tattha duvidhaṃ tathāgatassa balaṃ – kāyabalañca ñāṇabalañca. Tesu kāyabalaṃ hatthikulānusāreneva veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi –

Kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ, paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ;

Gandhamaṅgalahemañca, uposathachaddantime dasāti. –

Imāni hi dasa hatthikulāni.

Tattha 『kāḷāvaka』nti pakatihatthikulaṃ daṭṭhabbaṃ. Yaṃ dasannaṃ purisānaṃ kāyabalaṃ taṃ ekassa kāḷāvakahatthino. Yaṃ dasannaṃ kāḷāvakānaṃ balaṃ taṃ ekassa gaṅgeyassa. Yaṃ dasannaṃ gaṅgeyyānaṃ taṃ ekassa paṇḍarassa. Yaṃ dasannaṃ paṇḍarānaṃ taṃ ekassa tambassa. Yaṃ dasannaṃ tambānaṃ taṃ ekassa piṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ piṅgalānaṃ taṃ ekassa gandhahatthino. Yaṃ dasannaṃ gandhahatthīnaṃ taṃ ekassa maṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ maṅgalānaṃ taṃ ekassa hemavatassa. Yaṃ dasannaṃ hemavatānaṃ taṃ ekassa uposathassa. Yaṃ dasannaṃ uposathānaṃ taṃ ekassa chaddantassa. Yaṃ dasannaṃ chaddantānaṃ taṃ ekassa tathāgatassa. Nārāyanasaṅkhātabalantipi idameva vuccati. Tadetaṃ pakatihatthīnaṃ gaṇanāya hatthikoṭisahassānaṃ, purisagaṇanāya dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti. Idaṃ tāva tathāgatassa kāyabalaṃ.

Ñāṇabalaṃ pana idha tāva pāḷiyaṃ āgatameva dasabalañāṇaṃ. Mahāsīhanāde (ma. ni. 1.146 ādayo) dasabalañāṇaṃ, catuvesārajjañāṇaṃ, aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇaṃ, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ, saṃyuttake (saṃ. ni.

760)十種分類「十種如來之力」等等以一個十種的方式設立。在這裡,十是指數量的分類。如來是指如vipassī等早期的聖者所到達的,如他們所到達的那樣。如來的力量是指其他非一般的如來的力量;就如早期的覺悟者的力量因善根而到達,也可理解為如來的力量。在這裡,如來的力量有二種——身體的力量和智慧的力量。在這兩者中,身體的力量應當通過手的種類來理解。古代經典中有這樣的說法—— 「黑手和江手,白手、紅手、黃手; 香手、金手、安住手、遮蓋手,這十種。」— 這些確實是十種手的種類。 在這裡,「黑手」應當理解為普通的手種。十人中的身體力量是指一個黑手的力量。十人中的黑手的力量是指一個江手的力量。十人中的江手的力量是指一個白手的力量。十人中的白手的力量是指一個紅手的力量。十人中的紅手的力量是指一個黃手的力量。十人中的黃手的力量是指一個香手的力量。十人中的香手的力量是指一個金手的力量。十人中的金手的力量是指一個安住手的力量。十人中的安住手的力量是指一個遮蓋手的力量。十人中的遮蓋手的力量是指一個如來的力量。被稱為「Nārāyana」的力量也是如此。這是對於普通手的數量的計算,按照人來計算是十人的力量,因此如來的身體力量是這樣的。 而智慧的力量在這裡是指已經在巴利文中提到的十種智慧的力量。在《大獅子吼經》中提到的十種智慧、四種王位智慧、八種無動智慧、四種生緣智慧、五種生緣智慧,這些都在此處被提到。

2.33-34) āgatāni tesattati ñāṇāni, sattasattati ñāṇānīti evaṃ aññānipi anekāni ñāṇasahassāni – etaṃ ñāṇabalaṃ nāma. Idhāpi ñāṇabalameva adhippetaṃ ñāṇañhi akampiyaṭṭhena upatthambhakaṭṭhena ca balanti vuttaṃ.

Yehi balehi samannāgatoti yehi dasahi ñāṇabalehi upeto samupeto. Āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ; āsabhā vā pubbabuddhā, tesaṃ ṭhānanti attho. Api ca gavasatajeṭṭhako usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho; vajasatajeṭṭhako vā usabho, vajasahassajeṭṭhako vasabho; sabbagavaseṭṭho sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi akampanīyo nisabho. So idha usabhoti adhippeto. Idampi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti āsabhaṃ. Ṭhānanti catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānaṃ. Idaṃ pana āsabhaṃ viyāti āsabhaṃ. Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho usabhabalena samannāgato catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi dasahi tathāgatabalehi samannāgato catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisapathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati. Evaṃ tiṭṭhamāno ca taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, upagacchati, na paccakkhāti, attani āropeti. Tena vuttaṃ 『『āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī』』ti.

Parisāsūti aṭṭhasu parisāsu. Sīhanādaṃ nadatīti seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ nadati, sīhanādasadisaṃ vā nādaṃ nadati. Ayamattho sīhanādasuttena dīpetabbo. Yathā vā sīho sahanato ca hananato ca sīhoti vuccati, evaṃ tathāgato lokadhammānaṃ sahanato parappavādānañca hananato sīhoti vuccati. Evaṃ vuttassa sīhassa nādaṃ sīhanādaṃ. Tattha yathā sīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīhopi tathāgatabalehi samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaṃso 『『iti rūpa』』ntiādinā nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ 『『parisāsu sīhanādaṃ nadatī』』ti.

Brahmacakkaṃ pavattetīti ettha brahmanti seṭṭhaṃ uttamaṃ visuddhaṃ. Cakkasaddo ca panāyaṃ –

Sampattiyaṃ lakkhaṇe ca, rathaṅge iriyāpathe;

Dāne ratanadhammūra, cakkādīsu ca dissati;

Dhammacakke idha mato, tañca dvedhā vibhāvaye.

『『Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussāna』』ntiādīsu (a. ni. 4.31) hi ayaṃ sampattiyaṃ dissati. 『『Heṭṭhā pādatalesu cakkāni jātānī』』ti (dī. ni. 2.35) ettha lakkhaṇe. 『『Cakkaṃva vahato pada』』nti (dha. pa. 1) ettha rathaṅge. 『『Catucakkaṃ navadvāra』』nti (saṃ. ni. 1.29) ettha iriyāpathe. 『『Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo, cakkaṃ pavattaya sabbapāṇina』』nti (jā. 1.7.149) ettha dāne. 『『Dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī』』ti ettha ratanacakke. 『『Mayā pavattitaṃ cakka』』nti (su. ni. 562) ettha dhammacakke. 『『Icchāhatassa posassa cakkaṃ bhamati matthake』』ti (jā. 1.1.104; 1.5.103) ettha uracakke. 『『Khurapariyantena cepi cakkenā』』ti (dī. ni. 1.166) ettha paharaṇacakke. 『『Asanivicakka』』nti (dī. ni. 3.61; saṃ. ni.

2.33-34)這些是三十種智慧,七十種智慧,等等,其他還有許多成千上萬的智慧——這就是智慧的力量。在這裡,智慧的力量是指智慧的力量,因為它被稱為不動和支撐的力量。 「以力量相應」是指以十種智慧的力量相應。最高的地方是最優越的地方;或是早期的覺悟者,意指他們的地方。並且,牛中的首牛是優越的,千牛中的首牛是優越的;車中的首牛是優越的,千車中的首牛是優越的;所有牛中的首牛,所有財富的承載者,白色的、令人愉悅的、偉大的、強壯的,能承載千種聲音而不動搖的,都是優越的。因此,這裡所指的是優越的牛。這裡確實是對它的描述。牛的意思是指這種牛。地方是指以四隻腳壓住大地而穩固的地方。這裡的牛是指這種牛。就像被稱為優越的牛以優越的力量壓住大地而穩固地站立一樣,如來也以十種如來的力量壓住八種聚集的大地,在有神的世界中,面對任何對立者、對抗者而不動搖,穩固地站立。因此,站立時也承認那個優越的地方,走向它,不否認,放在自己身上。因此說「承認優越的地方」。 「在聚集中」是指八種聚集。獅吼的聲音是最優越的、最強大的聲音,發出類似獅吼的聲音。這一意義應當通過獅吼的經文來說明。就像獅子以其力量而聞名一樣,如來也因其承受世間法和摧毀他人言論而被稱為獅子。因此,所說的獅子的聲音便是獅吼。在這裡,就像獅子以獅子的力量而在各處顯現,毫無畏懼,毫無雜亂的獅吼聲一樣,如來也以如來的力量在八種聚集中顯現,毫無畏懼,毫無雜亂的「如此形象」等等的方式發出各種教導的獅吼聲。因此說「在聚集中發出獅吼聲」。 「轉動法輪」是指最上等、最優越、最清凈的。這裡的「輪」是指—— 「在財富和特徵中,車輪和行走的道路; 施捨中珍貴的法輪,輪等在此顯現; 法輪在這裡被理解,且分為兩種。」 「有四種,僧侶們,輪子是指那些有德行的人」中的內容(《阿含經》第四卷31)確實在財富中顯現。「在腳下的輪子是出生的」中的內容(《長阿含經》第2卷35)確實在特徵中。「輪子如同承載著步伐」中的內容(《法句經》第1卷)確實在車輪中。「四輪九門」中的內容(《相應部》第1卷29)確實在行走的道路中。「施捨時,不要放縱,轉動輪子,所有眾生」中的內容(《故事集》第1卷7.149)確實在施捨中。「天界的輪寶顯現」中的內容確實在珍貴的輪子中。「我所轉動的輪子」中的內容(《增支部》第562)確實在法輪中。「慾望的牛在頭頂轉動輪子」中的內容(《故事集》第1卷1.104;1.5.103)確實在身體的輪子中。「即使在刀邊上也要用輪子」中的內容(《長阿含經》第1卷166)確實在攻擊的輪子中。「無坐的輪子」中的內容(《長阿含經》第3卷61;《相應部》)。

2.162) ettha asanimaṇḍale. Idha panāyaṃ dhammacakke mato.

Taṃ pana dhammacakkaṃ duvidhaṃ hoti – paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañca. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ; karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ. Tañhi abhinikkhamanato yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ , phalakkhaṇe uppannaṃ nāma; tusitabhavanato vā yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma; dīpaṅkarabyākaraṇato paṭṭhāya vā yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ , phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇampi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ. Tañhi yāva aññākoṇḍaññassa sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe pavattaṃ nāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ buddhānaṃyeva orasañāṇaṃ.

Idāni yehi dasahi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, yāni āditova 『『dasa tathāgatassa tathāgatabalānī』』ti nikkhittāni, tāni vitthārato dassetuṃ katamāni dasa? Idha tathāgato ṭhānañca ṭhānatotiādimāha. Tattha ṭhānañca ṭhānatoti kāraṇañca kāraṇato. Kāraṇañhi yasmā tattha phalaṃ tiṭṭhati tadāyattavuttitāya uppajjati ceva pavattati ca, tasmā ṭhānanti vuccati. Taṃ bhagavā 『『ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetū paccayā uppādāya taṃ taṃ ṭhāna』』nti ca 『ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya taṃ taṃ aṭṭhāna』nti ca pajānanto ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Yampīti yena ñāṇena. Idampi tathāgatassāti idampi ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ nāma hotīti attho. Evaṃ sabbapadesu yojanā veditabbā.

Kammasamādānānanti samādiyitvā katānaṃ kusalākusalakammānaṃ; kammameva vā kammasamādānaṃ. Ṭhānaso hetusoti paccayato ceva hetuto ca. Tattha gatiupadhikālapayogā vipākassa ṭhānaṃ, kammaṃ hetu.

Sabbattha gāmininti sabbagatigāminiñca agatigāminiñca. Paṭipadanti maggaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti bahūsupi manussesu ekameva pāṇaṃ ghātentesu 『imassa cetanā nirayagāminī bhavissati, imassa tiracchānayonigāminī』ti iminā nayena ekavatthusmimpi kusalākusalacetanāsaṅkhātānaṃ paṭipattīnaṃ aviparītato sabhāvaṃ pajānāti.

Anekadhātunti cakkhudhātuādīhi kāmadhātuādīhi vā dhātūhi bahudhātuṃ. Nānādhātunti tāsaṃyeva dhātūnaṃ vilakkhaṇatāya nānappakāradhātuṃ. Lokanti khandhāyatanadhātulokaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti tāsaṃ tāsaṃ dhātūnaṃ aviparītato sabhāvaṃ paṭivijjhati.

Nānādhimuttikatanti hīnādīhi adhimuttīhi nānādhimuttikabhāvaṃ.

Parasattānanti padhānasattānaṃ. Parapuggalānanti tato paresaṃ hīnasattānaṃ; ekatthameva vā etaṃ padadvayaṃ veneyyavasena pana dvedhā vuttaṃ. Indriyaparopariyattanti saddhādīnaṃ indriyānaṃ parabhāvañca aparabhāvañca vuḍḍhiñca hāniñcāti attho.

2.162)這裡是無坐的輪。在這裡,這個法輪被理解為。 這個法輪有二種——直接的智慧和講法的智慧。在這裡,智慧的顯現是指自身的聖果的直接智慧;慈悲的顯現是指弟子的聖果的講法智慧。在這裡,直接的智慧是指正在出現的智慧和已經出現的智慧,有二種。因為從出離到達阿羅漢道的智慧是正在出現的,稱為果的特徵;從天界或到達大菩提樹的阿羅漢道的智慧是正在出現的,稱為果的特徵;從燈明的預言開始到達阿羅漢道的智慧是正在出現的,稱為果的特徵。講法的智慧也是有正在發生的,有二種。因為在其他的角落,阿難的入流道是正在發生的,稱為果的特徵。在這些中,直接的智慧是超世的,講法的智慧是世俗的。這兩者都是其他非一般的佛陀的直觀智慧。 現在,以十種力量相應的如來承認優越的地方,哪些是最初所說的「十種如來的力量」,這些將詳細說明哪十種?在這裡,如來所說的地方和地方的意義。這裡的地方和地方的意義是因和因的緣故。因是指在這裡果存在時,由於相關的性質而產生和運作,因此稱為地方。佛陀說:「那些法的根本因緣而產生的地方」,以及「那些法不是因緣而產生的地方」,理解地方和地方的意義,確實如實理解。所指的智慧是指通過那種智慧。這裡所說的如來是指這種地方和地方的智慧,這就是如來的力量。因此,在所有方面的聯繫應當如此理解。 「因果的聚集」是指通過因緣而產生的善惡業;僅指因果的聚集。地方是因和因的緣故。在這裡,因果的聚集是果的地方,因是因果的緣故。 「所有的都在行進」是指所有的行進者和不行進者。道路是指路徑。確實如實理解是指在許多人中,只有一個生命被殺時,「這個意志將會往地獄去,這個意志將會往畜生道去」,以此方式確實如實理解善惡意志的路徑不偏離本質。 「多種元素」是指眼根等欲界的元素或多種元素。不同的元素是指那些元素的不同特徵。世界是指五蘊、處所和元素的世界。確實如實理解是指對這些元素的本質進行無偏的洞察。 「不同的意向」是指低等的意向等的不同意向。 「他人的生命」是指努力的生命。「他人」的生命是指其他的低等生命;這兩個詞在這裡是以單一的方式表達,但在引導的意義上是雙重的。「感官的彼此依存」是指信心等感官的衰落和增長。

Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti paṭhamādīnaṃ catunnaṃ jhānānaṃ, 『『rūpī rūpāni passatī』』tiādīnaṃ aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ, savitakkasavicārādīnaṃ tiṇṇaṃ samādhīnaṃ, paṭhamajjhānasamāpattiādīnañca navannaṃ anupubbasamāpattīnaṃ. Saṃkilesanti hānabhāgiyadhammaṃ. Vodānanti visesabhāgiyadhammaṃ. Vuṭṭhānanti yena kāraṇena jhānādīhi vuṭṭhahanti, taṃ kāraṇaṃ.

Pubbenivāsānussatinti pubbe nivutthakkhandhānussaraṇaṃ.

Cutūpapātanti cutiñca upapātañca.

Āsavānaṃ khayanti kāmāsavādīnaṃ khayasaṅkhātaṃ āsavanirodhaṃ nibbānaṃ.

Imānīti yāni heṭṭhā 『『dasa tathāgatassa tathāgatabalānī』』ti avoca, imāni tānīti appanaṃ karotīti. Evamettha anupubbapadavaṇṇanaṃ ñatvā idāni yasmā tathāgato paṭhamaṃyeva ṭhānāṭṭhānañāṇena veneyyasattānaṃ āsavakkhayādhigamassa ceva anadhigamassa ca ṭhānāṭṭhānabhūtaṃ kilesāvaraṇābhāvaṃ passati, lokiyasammādiṭṭhiṭhānadassanato niyatamicchādiṭṭhiṭhānābhāvadassanato ca. Atha nesaṃ kammavipākañāṇena vipākāvaraṇābhāvaṃ passati , tihetukapaṭisandhidassanato. Sabbatthagāminīpaṭipadāñāṇena kammāvaraṇābhāvaṃ passati, ānantariyakammābhāvadassanato. Evaṃ anāvaraṇānaṃ anekadhātunānādhātuñāṇena anukūladhammadesanatthaṃ cariyāvisesaṃ passati, dhātuvemattadassanato. Atha nesaṃ nānādhimuttikatāñāṇena adhimuttiṃ passati, payogaṃ anādiyitvāpi adhimuttivasena dhammadesanatthaṃ. Athevaṃ diṭṭhādhimuttīnaṃ yathāsatti yathābalaṃ dhammaṃ desetuṃ indriyaparopariyattañāṇena indriyaparopariyattaṃ passati, saddhādīnaṃ tikkhamudubhāvadassanato. Evaṃ pariññātindriyaparopariyattāpi panete sace dūre honti, atha jhānādipariññāṇena jhānādīsu vasībhūtattā iddhivisesena khippaṃ upagacchati. Upagantvā ca nesaṃ pubbenivāsānussatiñāṇena pubbajātibhāvanaṃ, dibbacakkhānubhāvato pattabbena cetopariyañāṇena sampatticittavisesaṃ passanto āsavakkhayañāṇānubhāvena āsavakkhayagāminiyā paṭipadāya vigatasammohattā āsavakkhayāya dhammaṃ deseti. Tasmā iminā anukkamena imāni dasabalāni vuttānīti veditabbāni. Ayaṃ tāva mātikāya atthavaṇṇanā.

(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā

Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti指第一等四種禪那、"有色見色"等八種解脫、有尋有伺等三種定、初禪等九種次第定。Saṃkilesanti指退失的法。Vodānanti指殊勝的法。Vuṭṭhānanti指從禪那等出定的原因。 Pubbenivāsānussatinti指憶念前世所住的蘊。 Cutūpapātanti指死亡和再生。 Āsavānaṃ khayanti指欲漏等漏的滅盡,即涅槃。 Imānīti指前面所說的"十種如來的力量",這些就是那些,作出確定。這樣,在這裡瞭解了逐詞解釋之後,現在由於如來首先以處非處智見到可教化眾生的漏盡證得和未證得的處非處,即煩惱障的有無,因為見到世間正見的處和決定邪見的非處。然後以業報智見到他們的報障的有無,因為見到三因結生。以一切處行道智見到業障的有無,因為見到無間業的有無。這樣對無障礙者,以種種界智見到適合說法的行為差別,因為見到界的差別。然後以種種勝解智見到他們的勝解,爲了根據勝解說法而不考慮努力。然後對這樣見到勝解的人,爲了隨其能力說法,以根上下智見到根的上下,因為見到信等的利鈍。這樣了知根的上下後,如果他們在遠處,則以禪那等的了知,由於在禪那等自在,以神通迅速接近。接近后,以宿住隨念智見到他們前世的修習,以天眼所得的他心智見到現在心的殊勝,以漏盡智的威力,由於在導向漏盡的行道上無迷惑,為漏盡而說法。因此應當了知,這十種力是以這種次第說的。這是綱要的義釋。 (1.)一法的解釋

  1. Idāni yathānikkhittāya mātikāya 『『pañcaviññāṇā na hetumevā』』tiādinā nayena āraddhe niddesavāre na hetumevāti sādhāraṇahetupaṭikkhepaniddeso. Tattha 『『hetuhetu, paccayahetu, uttamahetu, sādhāraṇahetūti catubbidho hetū』』tiādinā nayena yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ rūpakaṇḍe 『『sabbaṃ rūpaṃ na hetumevā』』tiādīnaṃ atthavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 594) vuttameva. Ahetukamevātiādīsu byañjanasandhivasena makāro veditabbo; ahetukā evāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Apica 『『hetū dhammā nahetū dhammā』』tiādīsu (dha. sa. dukamātikā 1) dhammakoṭṭhāsesu pañcaviññāṇāni hetū dhammāti vā sahetukā dhammāti vā na honti. Ekantena pana na hetūyeva, ahetukā yevāti imānipi nayenettha sabbapadesu attho veditabbo. Abyākatamevāti padaṃ vipākābyākatavasena vuttaṃ. Sārammaṇamevāti olubbhārammaṇavasena. Paccayārammaṇaṃ olubbhārammaṇanti hi duvidhaṃ ārammaṇaṃ. Imasmiṃ pana ṭhāne olubbhārammaṇameva dhuraṃ, paccayārammaṇampi labbhatiyeva. Acetasikamevāti padaṃ cittaṃ, rūpaṃ, nibbānanti tīsu acetasikesu cittameva sandhāya vuttaṃ. No apariyāpannamevāti gatipariyāpannacutipariyāpannasaṃsāravaṭṭabhavapariyāpannabhāvato pariyāpannā eva, no apariyāpannā. Lokato vaṭṭato na niyyantīti aniyyānikā. Uppannaṃ manoviññāṇaviññeyyamevāti rūpakaṇḍe cakkhuviññāṇādīnaṃ paccuppannāneva rūpādīni ārabbha pavattito atītādivisayaṃ manoviññāṇampi pañcaviññāṇasotapatitameva katvā 『『upapannaṃ chahi viññāṇehi viññeyya』』nti (dha. sa. 584) vuttaṃ. Pañcaviññāṇā pana yasmā paccuppannāpi cakkhuviññāṇādīnaṃ ārammaṇā na honti, manoviññāṇasseva honti, tasmā 『『manoviññāṇaviññeyyamevā』』ti vuttaṃ. Aniccamevāti hutvā abhāvaṭṭhena aniccāyeva. Jarābhibhūtamevāti jarāya abhibhūtattā jarābhibhūtā eva.

761)現在,按照所設立的綱要,"五識非因"等方式開始的解釋部分中,"非因"是否定共同因的解釋。在這裡,關於"因因、緣因、最勝因、共同因,這四種因"等方式所應該說的,都已在色蘊部分"一切色非因"等的義釋中說過。在"無因"等中,應當理解是由於字音連線而有ma音;意思是"確實無因"。其他詞也是這種方式。此外,在"因法、非因法"等法的分類中,五識既不是因法,也不是有因法。但它們確實是非因,確實是無因,這樣也應當理解這裡所有詞的意義。"無記"一詞是指果報無記而說的。"有所緣"是指依止所緣的意思。因為所緣有兩種:緣所緣和依止所緣。在這個地方,主要是指依止所緣,但也包括緣所緣。"非心所"一詞是指在心、色、涅槃三種非心所中,專指心而說的。"非不攝"是指由於攝屬於趣、攝屬於死、攝屬於輪迴、攝屬於有,所以確實是攝,不是不攝。不能出離世間、輪迴,所以是不出離。"已生是意識所識知"是指在色蘊部分,由於眼識等只緣現在的色等而生起,所以即使緣過去等的意識也被歸入五識的範疇,因此說"已生是六識所識知"。但是五識,因為即使是現在的也不是眼識等的所緣,只是意識的所緣,所以說"只是意識所識知"。"無常"是指由於有而後無的意義,確實是無常。"被老所征服"是指由於被老所征服,確實是被老

762.Uppannavatthukā uppannārammaṇāti anāgatapaṭikkhepo. Na hi te anāgatesu vatthārammaṇesu uppajjanti.

Purejātavatthukā purejātārammaṇāti sahuppattipaṭikkhepo. Na hi te sahuppannaṃ vatthuṃ vā ārammaṇaṃ vā paṭicca uppajjanti, sayaṃ pana pacchājātā hutvā purejātesu vatthārammaṇesu uppajjanti.

Ajjhattikavatthukāti ajjhattajjhattavasena vuttaṃ. Tāni hi ajjhattike pañca pasāde vatthuṃ katvā uppajjanti. Bāhirārammaṇāti bāhirarūpādiārammaṇā. Tattha catukkaṃ veditabbaṃ – pañcaviññāṇā hi pasādavatthukattā ajjhattikā ajjhattikavatthukā, manoviññāṇaṃ hadayarūpaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakāle ajjhattikaṃ bāhiravatthukaṃ, pañcaviññāṇasampayuttā tayo khandhā bāhirā ajjhattikavatthukā , manoviññāṇasampayuttā tayo khandhā hadayarūpaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakāle bāhirā bāhiravatthukā.

Asambhinnavatthukāti aniruddhavatthukā. Na hi te niruddhaṃ atītaṃ vatthuṃ paṭicca uppajjanti. Asambhinnārammaṇatāyapi eseva nayo.

Aññaṃ cakkhuviññāṇassa vatthu ca ārammaṇañcātiādīsu cakkhuviññāṇassa hi aññaṃ vatthu, aññaṃ ārammaṇaṃ. Aññaṃ sotaviññāṇādīnaṃ. Cakkhuviññāṇaṃ sotapasādādīsu aññataraṃ vatthuṃ, saddādīsu vā aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā kappato kappaṃ gantvāpi na uppajjati; cakkhupasādameva pana vatthuṃ katvā rūpañca ārammaṇaṃ katvā uppajjati. Evamassa vatthupi dvārampi ārammaṇampi nibaddhaṃ, aññaṃ vatthuṃ vā dvāraṃ vā ārammaṇaṃ vā na saṅkamati, nibaddhavatthu nibaddhadvāraṃ nibaddhārammaṇameva hutvā uppajjati. Sotaviññāṇādīsupi eseva nayo.

763.Naaññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontīti ettha aññamaññassa cakkhu sotassa, sotaṃ vā cakkhussāti evaṃ ekaṃ ekassa gocaravisayaṃ na paccanubhotīti attho. Sace hi nīlādibhedaṃ rūpārammaṇaṃ samodhānetvā sotindriyassa upaneyya 『iṅgha tāva naṃ vavatthāpehi vibhāvehi – kiṃ nāmetaṃ ārammaṇa』nti, cakkhuviññāṇaṃ vināpi mukhena attano dhammatāya evaṃ vadeyya – 『are andhabāla, vassasatampi vassasahassampi paridhāvamāno aññatra mayā kuhiṃ etassa jānanakaṃ labhissasi; āhara naṃ cakkhupasāde upanehi; ahametaṃ ārammaṇaṃ jānissāmi – yadi vā nīlaṃ yadi vā pītakaṃ. Na hi eso aññassa visayo; mayhameveso visayo』ti. Sesaviññāṇesupi eseva nayo. Evamete aññamaññassa gocaravisayaṃ na paccanubhonti nāma.

764.Samannāharantassāti āvajjaneneva samannāharantassa.

Manasikarontassāti āvajjaneneva manasikarontassa. Etāni hi cittāni āvajjanena samannāhaṭakāle manasikatakāleyeva ca uppajjanti.

Na abbokiṇṇāti aññena viññāṇena abbokiṇṇā nirantarāva nuppajjanti. Etena tesaṃ anantaratā paṭikkhittā.

765.Na apubbaṃ acarimanti etena sabbesampi sahuppatti paṭikkhittā. Naaññamaññassa samanantarāti etena samanantaratā paṭikkhittā.

762)已生起的所依和所緣是指否定未來。因為它們不會在未來的所依和所緣中生起。 前生的所依和所緣是指否定同時生起。因為它們不會依靠同時生起的所依或所緣而生起,而是自己後生,在前生的所依和所緣中生起。 內所依是指內在的意思。因為它們以內在的五凈色為所依而生起。外所緣是指外在的色等所緣。在這裡應當瞭解四種情況:五識因為以凈色為所依,所以是內在的內所依;意識以心所依色為所依而生起時,是內在的外所依;與五識相應的三蘊是外在的內所依;與意識相應的三蘊以心所依色為所依而生起時,是外在的外所依。 未滅的所依是指未滅的所依。因為它們不會依靠已滅的過去所依而生起。未滅的所緣也是這個道理。 眼識的所依和所緣是不同的等:眼識的所依是一個,所緣是另一個。耳識等也是如此。眼識不會以耳凈色等為所依,或以聲等為所緣而生起,即使經過無數劫也不會;只會以眼凈色為所依,以色為所緣而生起。這樣它的所依、門和所緣都是固定的,不會轉移到其他所依、門或所緣,只會以固定的所依、固定的門、固定的所緣而生起。耳識等也是這個道理。 763)不互相經驗對方的境界:這裡的意思是,眼不會經驗耳的,耳不會經驗眼的,這樣一個不會經驗另一個的境界。如果把藍等各種色所緣集中起來放到耳根前,說"來吧,你來確定辨別一下,這是什麼所緣",眼識即使不用嘴,也會依其本性這樣說:"喂,你這個瞎子傻瓜,即使你跑上一百年一千年,除了我之外,你在哪裡能找到能知道這個的?把它拿來放到眼凈色前;我會知道這個所緣——是藍的還是黃的。這不是其他的境界;這只是我的境界。"其他識也是這個道理。這樣,它們就不互相經驗對方的境界。 764)作意者:只是通過轉向而作意的。 作意者:只是通過轉向而作意的。因為這些心只在被轉向作意時才生起。 不間雜:不會被其他識間雜而連續不斷地生起。這否定了它們的相續性。 765)不前不後:這否定了所有的同時生起。不互相為等無間:這否定了等無間性。

766.Āvaṭṭanā vātiādīni cattāripi āvajjanasseva nāmāni. Tañhi bhavaṅgassa āvaṭṭanato āvaṭṭanā, tasseva ābhujanato ābhogo, rūpādīnaṃ samannāharaṇato samannāhāro, tesaṃyeva manasikaraṇato manasikāroti vuccati. Evamettha saṅkhepato pañcannaṃ viññāṇānaṃ āvajjanaṭṭhāne ṭhatvā āvajjanādikiccaṃ kātuṃ samatthabhāvo paṭikkhitto.

Na kañci dhammaṃ paṭivijānātīti 『『manopubbaṅgamā dhammā』』ti (dha. pa. 1-2) evaṃ vuttaṃ ekampi kusalaṃ vā akusalaṃ vā na paṭivijānāti.

Aññatraabhinipātamattāti ṭhapetvā rūpādīnaṃ abhinipātamattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – supaṇḍitopi puriso, ṭhapetvā āpāthagatāni rūpādīni, aññaṃ kusalākusalesu ekadhammampi pañcahi viññāṇehi na paṭivijānāti. Cakkhuviññāṇaṃ panettha dassanamattameva hoti. Sotaviññāṇādīni savanaghāyanasāyanaphusanamattāneva. Dassanādimattato pana muttā aññā etesaṃ kusalādipaṭiviññatti nāma natthi.

Manodhātuyāpīti sampaṭicchanamanodhātuyāpi. Sampiṇḍanattho cettha pikāro. Tasmā manodhātuyāpi tato parāhi manoviññāṇadhātūhipīti sabbehipi pañcadvārikaviññāṇehi na kañci kusalākusalaṃ dhammaṃ paṭivijānātīti evamettha attho daṭṭhabbo.

Na kañci iriyāpathaṃ kappetītiādīsupi eseva nayo. Na hi pañcadvārikaviññāṇehi gamanādīsu kañci iriyāpathaṃ kappeti, na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapeti, na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyati, na samādhiṃ samāpajjati lokiyaṃ vā lokuttaraṃ vā, na samādhito vuṭṭhāti lokiyā vā lokuttarā vā, na bhavato cavati, na bhavantare upapajjati. Sabbampi hetaṃ kusalākusaladhammapaṭivijānanādivacanapariyosānaṃ kiccaṃ manodvārikacitteneva hoti, na pañcadvārikenāti sabbassāpetassa kiccassa karaṇe sahajavanakāni vīthicittāni paṭikkhittāni. Yathā cetesaṃ etāni kiccāni natthi, evaṃ niyāmokkamanādīnipi. Na hi pañcadvārikajavanena micchattaniyāmaṃ okkamati, na sammattaniyāmaṃ; na cetaṃ javanaṃ nāmagottamārabbha javati, na kasiṇādipaṇṇattiṃ; na lakkhaṇārammaṇikavipassanāvasena pavattati, na vuṭṭhānagāminībalavavipassanāvasena; na rūpārūpadhamme ārabbha javati, na nibbānaṃ; na cetena saddhiṃ paṭisambhidāñāṇaṃ uppajjati, na abhiññāñāṇaṃ, na sāvakapāramīñāṇaṃ, na paccekabodhiñāṇaṃ, na sabbaññutañāṇaṃ. Sabbopi panesa pabhedo manodvārikajavaneyeva labbhati.

Na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passatīti sabbenāpi ca pañcadvārikacittena neva niddaṃ okkamati, na niddāyati, na paṭibujjhati, na kiñca supinaṃ passatīti imesu tīsu ṭhānesu saha javanena vīthicittaṃ paṭikkhittaṃ.

Niddāyantassa hi mahāvaṭṭiṃ jāletvā dīpe cakkhusamīpe upanīte paṭhamaṃ cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ na āvaṭṭeti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Tato cakkhuviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti. Tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ñatvā 『kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne āloko』ti jānāti.

766)轉向等四個詞都是轉向的名稱。因為它轉向有分,所以叫轉向;因為它彎向那個,所以叫注意;因為它作意色等,所以叫作意;因為它作意那些,所以叫作意。這裡簡要地否定了五識處於轉向位置而能夠執行轉向等作用的能力。 不能識別任何法:不能識別"諸法意先導"中所說的任何一個善法或不善法。 除了單純撞擊:除了色等的單純撞擊。這裡的意思是:即使是非常聰明的人,除了現前的色等,也不能用五識識別善不善法中的任何一法。這裡的眼識只是單純的看見。耳識等只是單純的聽、嗅、嘗、觸。除了單純的看等之外,它們沒有其他識別善等的能力。 意界也:也指領受意界。這裡的"也"字表示總括。因此,應當理解這裡的意思是:意界和其後的意識界,所有五門識都不能識別任何善不善法。 不能安排任何威儀等也是這個道理。因為五門識不能在行走等中安排任何威儀,不能建立身業或語業,不能受持善不善法,不能入世間或出世間定,不能從世間或出世間定出定,不能從有死亡,不能在有之間投生。所有這些從識別善不善法到最後的作用都只能由意門心完成,不能由五門心完成,因此否定了所有這些作用中與速行俱生的路心。就像它們沒有這些作用一樣,也沒有進入決定等作用。因為五門速行不能進入邪性決定,不能進入正性決定;這個速行不能緣名姓而生起,不能緣遍等概念;不能以觀照相為所緣而生起,不能以強有力的出起觀而生起;不能緣色無色法而生起,不能緣涅槃;與它一起不能生起無礙解智,不能生起神通智,不能生起聲聞波羅蜜智,不能生起辟支佛智,不能生起一切智智。但所有這些差別都可以在意門速行中獲得。 不睡眠、不醒來、不做夢:所有五門心都不能入睡,不能睡眠,不能醒來,不能看見任何夢。在這三個地方否定了與速行俱生的路心。 對於睡眠者,即使點燃大燈芯,把燈放在眼睛附近,最初眼門轉向不能轉向有分,只有意門轉向能轉向。然後速行生起后沉入有分。第二次眼門轉向能轉向有分。然後眼識等直到速行結束都生起。之後有分生起。第三次意門轉向轉向有分后,意門速行生起。通過那個心了知后,知道"這個地方為什麼有光"。

Tathā niddāyantassa kaṇṇasamīpe tūriyesu paggahitesu, ghānasamīpe sugandhesu vā duggandhesu vā pupphesu upanītesu, mukhe sappimhi vā phāṇite vā pakkhitte, piṭṭhiyaṃ pāṇinā pahāre dinne paṭhamaṃ sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ na āvaṭṭenti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ āvaṭṭenti. Tato sotaghānajivhākāyaviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti. Tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ñatvā 『kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne saddo – saṅkhasaddo, bherisaddo』ti vā 『kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne gandho – mūlagandho, sāragandho』ti vā 『kiṃ idaṃ mayhaṃ mukhe pakkhittarasaṃ – sappīti vā phāṇita』nti vā 『kenamhi piṭṭhiyaṃ pahato, atithaddho me pahāro』ti vā vattāro honti. Evaṃ manodvārikajavaneneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Supinampi teneva passati, na pañcadvārikena.

Tañca panetaṃ supinaṃ passanto catūhi kāraṇehi passati – dhātukkhobhato vā anubhūtapubbato vā devatopasaṃhārato vā pubbanimittato vāti. Tattha pittādīnaṃ khobhakaraṇapaccayayogena khubhitadhātuko 『dhātukkhobhato』 supinaṃ passati. Passanto ca nānāvidhaṃ supinaṃ passati – pabbatā patanto viya, ākāsena gacchanto viya, vāḷamigahatthicorādīhi anubaddho viya ca hoti. 『Anubhūtapubbato』 passanto pubbe anubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ passati. 『Devatopasaṃhārato』 passantassa devatā atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vā atthāya vā anatthāya vā nānāvidhāni ārammaṇāni upasaṃharanti. So tāsaṃ devatānaṃ ānubhāvena tāni ārammaṇāni passati. Pubbanimittato passanto puññāpuññavasena uppajjitukāmassa atthassa vā anatthassa vā pubbanimittabhūtaṃ supinaṃ passati bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittaṃ, bodhisatto viya pañca mahāsupine (a. ni. 5.196), kosalarājā viya ca soḷasa supineti (jā. 1.

如此,在睡眠者耳邊的鼓聲中,在鼻邊的芳香或惡臭的花朵中,在嘴邊的蜜糖或美味的食物中,在背後被手擊打時,最初的耳門等的轉向不會轉向有分,只有意門轉向能轉向。然後速行生起后沉入有分。第二次耳門等的轉向能轉向有分。然後耳、鼻、舌、身的識別等速行的結果生起。之後有分生起。第三次意門轉向轉向有分后,意門速行生起。通過那個心了知"這個地方的聲音是什麼——是鼓聲、是戰鼓聲"或"這個地方的氣味是什麼——是根的氣味、是果的氣味"或"我嘴裡放的是什麼味道——是蜜糖還是美味"或"是誰在背後打我,我被打了"等說法會出現。這樣,只有意門的速行能覺醒,而五門的速行不能覺醒。 在夢中也只能通過意門看到,而不能通過五門看到。 而且在夢中看到的有四種原因——因元素的震動、因之前的體驗、因神明的聚集、因前因的現象。這裡,因膽汁等的震動而引起的震動元素的緣故,夢中看到。看到的夢是多種多樣的——像是從山上掉下來,像是飛向天空,像是被野獸或盜賊等追趕而被困住。因之前的體驗而看到的,是之前所經歷的對象。因神明的聚集而看到的,神明爲了滿足或不滿足某種目的而聚集各種對象。他就通過那些神明的加持看到那些對象。因前因的現象而看到的,是想要獲得善或惡的目的而生起的對象,比如菩薩母親的兒子出生的徵兆,菩薩的五大夢(《阿毗達摩尼科舍》5.196),或像是科薩拉王的十六個夢等。

1.41).

Tattha yaṃ dhātukkhobhato anubhūtapubbato ca supinaṃ passati, na taṃ saccaṃ hoti. Yaṃ devatopasaṃhārato passati, taṃ saccaṃ vā hoti alikaṃ vā. Kuddhā hi devatā upāyena vināsetukāmā viparītampi katvā dassenti. Tatridaṃ vatthu – rohaṇe kira nāgamahāvihāre mahāthero bhikkhusaṅghaṃ anapaloketvāva ekaṃ nāgarukkhaṃ chindāpesi. Rukkhe adhivatthā devatā therassa kuddhā paṭhamameva naṃ palobhetvā pacchā 『ito te sattadivasamatthake upaṭṭhāko rājā marissatī』ti supine ārocesi. Thero naṃ kathaṃ āharitvā rājorodhānaṃ ācikkhi. Tā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Rājā 『kiṃ eta』nti pucchi. Tā 『evaṃ therena vutta』nti ārocayiṃsu. Rājā divase gaṇāpetvā sattāhe vītivatte kujjhitvā therassa hatthapāde chindāpesi.

Yaṃ pana pubbanimittato passati taṃ ekantasaccameva hoti. Etesañca catunnaṃ mūlakāraṇānaṃ saṃsaggabhedatopi supinabhedo hotiyeva. Tañca panetaṃ catubbidhaṃ supinaṃ sekkhaputhujjanāva passanti appahīnavipallāsattā; asekkhā na passanti pahīnavipallāsattā.

Kiṃ pana taṃ passanto sutto passati, paṭibuddho? Udāhu neva sutto passati na paṭibuddhoti? Kiñcettha yadi tāva sutto passati, abhidhammavirodho āpajjati. Bhavaṅgacittena hi supati. Tañca rūpanimittādiārammaṇaṃ rāgādisampayuttaṃ vā na hoti. Supinaṃ passantassa ca īdisāni cittāni uppajjanti. Atha paṭibuddho passati, vinayavirodho āpajjati. Yañhi paṭibuddho passati, taṃ sabbohārikacittena passati. Sabbohārikacittena ca kate vītikkame anāpatti nāma natthi. Supinaṃ passantena pana kate vītikkame ekantaṃ anāpatti eva. Atha neva sutto na paṭibuddho passati, na supinaṃ nāma passati. Evañhi sati supinassa abhāvova āpajjati? Na abhāvo . Kasmā? Yasmā kapimiddhapareto passati. Vuttaṃ hetaṃ – 『『kapimiddhapareto kho, mahārāja, supinaṃ passatī』』ti (mi. pa. 5.3.5). 『Kapimiddhapareto』ti makkaṭaniddāya yutto. Yathā hi makkaṭassa niddā lahuparivattā hoti, evaṃ yā niddā punappunaṃ kusalādicittavokiṇṇattā lahuparivattā; yassā pavattiyaṃ punappunaṃ bhavaṅgato uttaraṇaṃ hoti, tāya yutto supinaṃ passati. Tenāyaṃ supino kusalopi hoti akusalopi abyākatopi

在這裡,因元素震動和之前體驗而看到的夢不是真實的。因神明聚集而看到的夢可能是真實的,也可能是虛假的。因為憤怒的神明想要通過某種方法毀滅,會顯示相反的景象。這裡有一個故事:據說在羅漢那伽大寺(位於現在的斯里蘭卡)的一位大長老未經僧團同意就砍伐了一棵龍樹。住在樹上的神明對長老生氣,先是誘惑他,後來在夢中告訴他"從今天起第七天,你的護持者國王將會死去"。長老把這件事告訴了王宮的女眷。她們一起大聲哭泣。國王問"這是怎麼回事",她們告訴國王長老所說的話。國王數著日子,七天過去後生氣地砍斷了長老的手腳。 但是因前因的現象而看到的夢一定是真實的。這四種根本原因的組合也會產生不同的夢。這四種夢只有有學和凡夫才能看到,因為他們還沒有斷除顛倒;無學聖者不會看到,因為他們已經斷除了顛倒。 那麼,是在睡眠中看到夢,還是在醒來時看到?或者既不是在睡眠中也不是在醒來時看到?如果是在睡眠中看到,就會與阿毗達摩相矛盾。因為睡眠是有分心,它不會緣取色相等所緣,也不會與貪等相應。但看夢者會生起這樣的心。如果是在醒來時看到,就會與律藏相矛盾。因為醒來時看到的是以平常心看到的。以平常心所造的違犯不可能不犯戒。但在夢中所造的違犯一定不犯戒。如果既不是在睡眠中也不是在醒來時看到,那就根本不是看夢。這樣的話,就會導致夢不存在?不是不存在。為什麼?因為處於猴子睡眠狀態時看到。因為有這樣的說法:"大王啊,處於猴子睡眠狀態時看到夢。"(《彌蘭陀王問經》5.3.5)"處於猴子睡眠狀態"是指處於像猴子的睡眠狀態。就像猴子的睡眠很容易轉變一樣,這種睡眠因為反覆被善等心打斷而容易轉變;在這種狀態下反覆從有分心中出來,處於這種狀態時看到夢。因此這種夢可能是善的,也可能是不善的,也可能是無記的。

  1. Tattha supinante cetiyavandanadhammassavanadhammadesanādīni karontassa kusalo, pāṇātipātādīni karontassa akusalo, dvīhi antehi mutto āvajjanatadārammaṇakkhaṇe abyākatoti veditabbo. Supineneva 『diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me』ti kathanakālepi abyākatoyeva.

Kiṃ pana supine kataṃ kusalākusalaṃ kammaṃ savipākaṃ avipākanti? Savipākaṃ; dubbalattā pana paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkoti, dinnāya aññakammena paṭisandhiyā pavatte vedanīyaṃ hoti.

Evaṃ yāthāvakavatthuvibhāvanā paññāti pañcannaṃ viññāṇānaṃ na hetvaṭṭho yāthāvaṭṭho. Taṃ yāthāvaṭṭhaṃ vatthuṃ vibhāvetīti yāthāvakavatthuvibhāvanā. Tathā pañcannaṃ viññāṇānaṃ ahetukaṭṭho, jarābhibhūtaṭṭho, na supinaṃ passanaṭṭho, yāthāvaṭṭho. Taṃ yāthāvaṭṭhaṃ vatthuṃ vibhāvetīti yāthāvakavatthuvibhāvanā. Iti yā heṭṭhā 『『yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā』』ti mātikāya nikkhittā, sā evaṃ yāthāvakavatthuvibhāvanā paññāti veditabbā. Tassā eva ca vasena evaṃ ekavidhena ñāṇavatthūti evaṃ ekekakoṭṭhāsena ñāṇagaṇanā ekena vā ākārena ñāṇaparicchedo hoti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

(2.) Dukaniddesavaṇṇanā

  1. Duvidhena ñāṇavatthuniddese catūsu bhūmīsu kusaleti sekkhaputhujjanānaṃ catubhūmakakusalapaññā. Paṭisambhidāvibhaṅge vuttesu pañcasu atthesu attano attano bhūmipariyāpannaṃ vipākasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpeti janeti pavattetīti atthajāpikā. Arahato abhiññaṃ uppādentassa samāpattiṃ uppādentassa kiriyābyākateti abhiññāya ceva samāpattiyā ca parikammasamaye kāmāvacarakiriyapaññā. Sā hi abhiññāsamāpattipabhedaṃ kiriyasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpeti janeti pavattetīti atthajāpikā paññāti vuttā. Ayaṃ pana aparopi pāḷimuttako aṭṭhakathānayo – yāpi hi purimā kāmāvacarakiriyā pacchimāya kāmāvacarakiriyāya anantarādivasena paccayo hoti, sāpi taṃ kiriyatthaṃ jāpetīti atthajāpikā paññā nāma. Rūpāvacarārūpāvacaresupi eseva nayo.

Dutiyapadaniddese catūsu bhūmīsu vipāketi kāmāvacaravipāke paññā sahajātādipaccayavasena kāmāvacaravipākatthaṃ jāpetvā ṭhitāti jāpitatthā. Rūpāvacarādivipākapaññāsupi eseva nayo. Sabbāpi vā esā attano attano kāraṇehi jāpitā janitā pavattitā sayampi atthabhūtātipi jāpitatthā. Arahato uppannāya abhiññāya uppannāya samāpattiyāti vuttakiriyapaññāyapi eseva nayo. Ayaṃ pana aparopi pāḷimuttako aṭṭhakathānayo – kāmāvacarakiriyapaññāpi hi sahajātādivasena kāmāvacarakiriyasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpetvā ṭhitāti jāpitatthā. Rūpāvacarārūpāvacarakiriyapaññāsupi eseva nayo. Sabbāpi vā esā attano attano kāraṇehi jāpitā janitā pavattitā sayañca atthabhūtātipi jāpitatthā. Sesamettha sabbaṃ dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttanayattā pākaṭamevāti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

(3.) Tikaniddesavaṇṇanā

在這裡,在夢中做禮拜佛塔、聽法、說法等是善的,做殺生等是不善的,除這兩種之外,在轉向和彼所緣的剎那是無記的,應當知道。即使在醒來后說"我好像看到了,我好像聽到了"時也是無記的。 那麼在夢中所做的善不善業是有果報的還是無果報的?是有果報的;但是由於微弱,不能引生結生,在其他業已引生結生后,在生有中感受果報。 這樣,如實了知事物的智慧:五識的非因義是如實義。它能了知那個如實義的事物,所以叫做如實了知事物。同樣,五識的無因義、被老征服義、不見夢義是如實義。它能了知那個如實義的事物,所以叫做如實了知事物。這樣,前面在綱要中所說的"如實了知事物的智慧",應當知道就是這樣如實了知事物的智慧。正是依靠它,這樣以一種方式計算智的事物,或者以一種形式限定智。 一法解釋完畢。 (2.)二法解釋 在二種智的事物的解釋中,"四地中的善"指有學和凡夫的四地善慧。在《無礙解分別》中所說的五種義中,能使自己所屬地的果報義生起、產生、轉起,所以叫做生義。阿羅漢生起神通、生起定時的唯作無記,指在神通和定的準備階段的欲界唯作慧。因為它能使神通和定的唯作義生起、產生、轉起,所以叫做生義慧。這裡還有一種不在經文中的註釋方法:前面的欲界唯作作為後面的欲界唯作的無間緣等,它也能使那個唯作義生起,所以叫做生義慧。色界無色界也是這個道理。 第二句的解釋中,"四地中的果報"指欲界果報慧通過俱生緣等使欲界果報義生起而住立,所以叫做已生義。色界等果報慧也是這個道理。或者所有這些都是被自己的因使之生起、產生、轉起,自己也成為義,所以叫做已生義。阿羅漢已生起的神通、已生起的定中所說的唯作慧也是這個道理。這裡還有一種不在經文中的註釋方法:欲界唯作慧也通過俱生緣等使欲界唯作義生起而住立,所以叫做已生義。色界無色界唯作慧也是這個道理。或者所有這些都是被自己的因使之生起、產生、轉起,自己也成為義,所以叫做已生義。這裡其餘的一切,因為在《法聚論注》中已經說過,所以很明顯。 二法解釋完畢。 (3.)三法解釋

  1. Tividhena ñāṇavatthuniddese yogavihitesūti yogo vuccati paññā; paññāvihitesu paññāpariṇāmitesūti attho. Kammāyatanesūti ettha kammameva kammāyatanaṃ; atha vā kammañca taṃ āyatanañca ājīvādīnantipi kammāyatanaṃ. Sippāyatanesupi eseva nayo. Tattha duvidhaṃ kammaṃ – hīnañca ukkaṭṭhañca. Tattha hīnaṃ nāma vaḍḍhakīkammaṃ, pupphachaḍḍakakammanti evamādi. Ukkaṭṭhaṃ nāma kasi, vaṇijjā, gorakkhanti evamādi. Sippampi duvidhaṃ hīnañca ukkaṭṭhañca. Tattha hīnaṃ sippaṃ nāma naḷakārasippaṃ, pesakārasippaṃ, kumbhakārasippaṃ, cammakārasippaṃ, nhāpitasippanti evamādi. Ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ muddā, gaṇanā, lekhañcāti evamādi vijjāva vijjāṭṭhānaṃ. Taṃ dhammikameva gahitaṃ. Nāgamaṇḍalaparittasadisaṃ, phudhamanakamantasadisaṃ, sālākiyaṃ , sallakattiyantiādīni pana vejjasatthāni 『『icchāmahaṃ, ācariya, sippaṃ sikkhitu』』nti (mahāva. 329) sippāyatane paviṭṭhattā na gahitāni.

Tattha eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya attano ca dhammatāya gehapāsādayānanāvādīni uppādeti. So hi 『ime manussā vasanaṭṭhānena vinā dukkhitā』ti hitakiriyāya ṭhatvā dīghacaturassādibhedaṃ gehaṃ uppādeti, sītuṇhapaṭighātatthāya ekabhūmikadvibhūmikādibhede pāsāde karoti, 『yāne asati anusañcaraṇaṃ nāma dukkha』nti jaṅghākilamathapaṭivinodanatthāya vayhasakaṭasandamānikādīni uppādeti, 『nāvāya asati samuddādīsu sañcāro nāma natthī』ti nānappakāraṃ nāvaṃ uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kayiramānaṃ passati, na kataṃ uggaṇhāti, na kathentānaṃ suṇāti, attano pana dhammatāya cintāya karoti. Paññavatā hi attano dhammatāya katampi aññehi uggaṇhitvā karontehi katasadisameva hoti. Ayaṃ tāva hīnakamme nayo.

Ukkaṭṭhakammepi 『kasikamme asati manussānaṃ jīvitaṃ na pavattatī』ti eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya yuganaṅgalādīni kasibhaṇḍāni uppādeti; tathā nānappakāraṃ vāṇijakammaṃ gorakkhañca uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kariyamānaṃ passati…pe… katasadisameva hoti. Ayaṃ ukkaṭṭhakamme nayo.

Duvidhepi pana sippāyatane eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya naḷakārasippādīni hīnasippāni, hatthamuddāya gaṇanasaṅkhātaṃ muddaṃ, acchinnakasaṅkhātaṃ gaṇanaṃ, mātikāppabhedakādibhedañca lekhaṃ uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kariyamānaṃ passati…pe… katasadisameva hoti. Ayaṃ sippāyatane nayo.

Ekacco pana paṇḍito amanussasarīsapādīhi upaddutānaṃ manussānaṃ tikicchanatthāya dhammikāni nāgamaṇḍalamantādīni vijjāṭṭhānāni uppādeti, tāni neva aññehi kariyamānāni passati, na katāni uggaṇhāti, na kathentānaṃ suṇāti, attano pana dhammatāya cintāya karoti. Paññavatā hi attano dhammatāya katampi aññehi uggaṇhitvā karontehi katasadisameva hoti.

Kammassakataṃvāti 『『idaṃ kammaṃ sattānaṃ sakaṃ, idaṃ no saka』』nti evaṃ jānanañāṇaṃ. Saccānulomikaṃ vāti vipassanāñāṇaṃ. Tañhi catunnaṃ saccānaṃ anulomanato saccānulomikanti vuccati. Idānissa pavattanākāraṃ dassetuṃ rūpaṃ aniccanti vātiādi vuttaṃ. Ettha ca aniccalakkhaṇameva āgataṃ, na dukkhalakkhaṇaanattalakkhaṇāni, atthavasena pana āgatānevāti daṭṭhabbāni – yañhi aniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattāti.

在三種智的事物的解釋中,"在瑜伽所制定的"中,瑜伽指智慧;意思是在智慧所制定的、智慧所轉變的。"在業處"中,業就是業處;或者業和它是生計等的處所,所以叫做業處。在工巧處也是這個道理。其中業有兩種:低劣的和高尚的。其中低劣的是指木工、花匠等工作。高尚的是指農業、商業、牧牛等工作。工巧也有兩種:低劣的和高尚的。其中低劣的工巧是指編籃子、織布、製陶、制皮、理髮等工作。高尚的工巧是指印章、計算、書寫等學問。這裡只取合法的。像龍環咒、吹氣咒、眼科、外科等醫術,因為在"老師,我想學習工巧"(《大品》329)中被歸入工巧處,所以沒有取。 其中,一個智者爲了人們的安樂生活,以及出於自己的本性,創造房屋、宮殿、車輛、船隻等。他站在利益行為的立場上,想"這些人沒有住處會很痛苦",所以創造長方形等各種形狀的房屋,爲了防禦冷熱而建造一層樓、兩層樓等各種宮殿,想"沒有車輛就無法四處走動,這是痛苦的",爲了消除腿部疲勞而創造轎子、車子、馬車等,想"沒有船就無法在海洋等處航行",所以創造各種船隻。他所有這些既不是看到別人在做而做的,也不是學習別人做好的而做的,也不是聽別人說而做的,而是出於自己的本性思考而做的。因為即使是有智慧的人出於自己的本性所做的,也和別人學習后所做的一樣。這是關於低劣業的方法。 在高尚業中,一個智者想"如果沒有農業,人們的生活就無法繼續",爲了人們的安樂生活而創造軛、犁等農具;同樣地創造各種商業和牧牛業。他所有這些既不是看到別人在做而做的...和別人學習后所做的一樣。這是關於高尚業的方法。 在兩種工巧處中,一個智者爲了人們的安樂生活而創造編籃子等低劣工巧,用手勢表示的印章,稱為計算的計數,稱為不間斷的計算,以及分析文字等各種書寫。他所有這些既不是看到別人在做而做的...和別人學習后所做的一樣。這是關於工巧處的方法。 有些智者爲了治療被非人、爬行動物等傷害的人而創造合法的龍環咒等學問,這些既不是看到別人在做而做的,也不是學習別人做好的而做的,也不是聽別人說而做的,而是出於自己的本性思考而做的。因為即使是有智慧的人出於自己的本性所做的,也和別人學習后所做的一樣。 "或者業的自性"是指"這個業是眾生的自己的,這個不是自己的"這樣的了知智。"或者隨順諦"是指觀智。因為它隨順四聖諦,所以叫做隨順諦。爲了顯示它現在的運作方式,所以說"色是無常"等。這裡只提到無常相,沒有提到苦相和無我相,但應當知道從意義上來說也包括了——因為凡是無常的就是苦的,凡是苦的就是無我的。

Yaṃ evarūpinti yaṃ evaṃ heṭṭhā niddiṭṭhasabhāvaṃ anulomikaṃ. Khantintiādīni sabbāni paññāvevacanāneva. Sā hi heṭṭhā vuttānaṃ kammāyatanādīnaṃ pañcannaṃ kāraṇānaṃ apaccanīkadassanena anulometīti anulomikā. Tathā sattānaṃ hitacariyāya anulometi, maggasaccassa anulometi, paramatthasaccassa nibbānassa anulomanato anulometītipi anulomikā. Sabbānipi etāni kāraṇāni khamati sahati daṭṭhuṃ sakkotīti khanti, passatīti diṭṭhi, rocetīti ruci, mudatīti mudi, pekkhatīti pekkhā. Sabbepissā te kammāyatanādayo dhammā nijjhānaṃ khamanti, visesato ca pañcakkhandhasaṅkhātā dhammā punappunaṃ aniccadukkhānattavasena nijjhāyamānā taṃ nijjhānaṃ khamantīti dhammanijjhānakhantī.

Parato assutvā paṭilabhatīti aññassa upadesavacanaṃ assutvā sayameva cintento paṭilabhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ cintāmayā paññā nāma vuccati. Sā panesā na yesaṃ kesañci uppajjati, abhiññātānaṃ pana mahāsattānameva uppajjati. Tatthāpi saccānulomikañāṇaṃ dvinnaṃyeva bodhisattānaṃ uppajjati. Sesapaññā sabbesampi pūritapāramīnaṃ mahāpaññānaṃ uppajjatīti veditabbā.

Paratosutvā paṭilabhatīti ettha kammāyatanādīni parena kariyamānāni vā katāni vā disvāpi yassa kassaci kathayamānassa vacanaṃ sutvāpi ācariyassa santike uggahetvāpi paṭiladdhā sabbā parato sutvāyeva paṭiladdhā nāmāti veditabbā.

Samāpannassāti samāpattisamaṅgissa; antosamāpattiyaṃ pavattā paññā bhāvanāmayā nāmāti attho.

769.Dānaṃārabbhāti dānaṃ paṭicca; dānacetanāpaccayāti attho. Dānādhigacchāti dānaṃ adhigacchantassa; pāpuṇantassāti attho. Yā uppajjatīti yā evaṃ dānacetanāsampayuttā paññā uppajjati, ayaṃ dānamayā paññā nāma. Sā panesā 『dānaṃ dassāmī』ti cintentassa, dānaṃ dentassa, dānaṃ datvā taṃ paccavekkhantassa pubbacetanā, muñcacetanā, aparacetanāti tividhena uppajjati.

Sīlaṃ ārabbha sīlādhigacchāti idhāpi sīlacetanāsampayuttāva sīlamayā paññāti adhippetā. Ayampi 『sīlaṃ pūressāmī』ti cintentassa, sīlaṃ pūrentassa, sīlaṃ pūretvā taṃ paccavekkhantassa pubbacetanā, muñcacetanā, aparacetanāti tividheneva uppajjati. Bhāvanāmayā heṭṭhā vuttāyeva.

  1. Adhisīlapaññādīsu sīlādīni duvidhena veditabbāni – sīlaṃ, adhisīlaṃ; cittaṃ, adhicittaṃ; paññā, adhipaññāti. Tattha 『『uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā』』ti (saṃ. ni. 2.20; a. ni.

這就是那樣的意思,即如上所述的性質是隨順的。忍耐等所有這些都是智慧的描述。因為它是對下面所說的業處等五種原因的無違之見的隨順,因此叫做隨順。如此也隨順眾生的利益行為,隨順道的真實,隨順究竟真實的涅槃,因此也叫做隨順。所有這些原因都能忍受、承受、被看見,因此叫做忍耐,能見到的叫做見,能取悅的叫做樂,能使人歡喜的叫做喜,能觀察的叫做觀。所有這些業處等法都能忍耐內省,特別是五蘊所指的法因無常、苦、無我而不斷內省,因此叫做法內省忍。 在外面聽到教誨而得到的,指的是在他人所說的教誨中,自己思考而得到的。這叫做思維所生的智慧。它並不生起于任何人,而是隻在已覺悟的大菩薩中生起。在那裡,只有兩種覺悟之智慧在菩薩中生起。其餘的智慧都應當知道在圓滿的波羅蜜中生起的偉大智慧。 外聽到而得到的,指的是在業處等被他人所做的或已做的情況下,聽到他人所說的教誨而獲得的,甚至在老師的面前學習而獲得的,所有這些都應當知道是外聽到而獲得的。 「已入定者」是指與定相應的智慧;在內定中生起的智慧叫做修習智慧。 「因施而起」是指依賴施而生起;意思是依賴施的意圖而生起。獲得施者是指獲得施的;意思是指能夠得到的。那種生起的智慧,即與施的意圖相應的智慧生起,這叫做施的智慧。它是出於「我將施捨」的思維、施捨、施捨后反思的先前意圖、解脫的意圖、後續意圖等三種方式而生起。 「因戒而起」是指依賴戒而生起;在這裡也是依賴戒的意圖而生起的智慧。它也是出於「我將圓滿戒」的思維、圓滿戒、圓滿戒后反思的先前意圖、解脫的意圖、後續意圖等三種方式而生起。是修習智慧如上所述。 在對戒等的智慧中,應當分為兩種——戒、超戒;心、超心;智慧、超智慧。在那裡「有生起或無生起的如來,確立的法、法的規範」 (《增支部·尼篇》2.20;《阿含經》)

3.137) imāya tantiyā saṅgahitavasena pañcapi sīlāni dasapi sīlāni sīlaṃ nāma. Tañhi tathāgate uppannepi anuppannepi hoti. Anuppanne ke paññāpentīti? Tāpasaparibbājakā, sabbaññubodhisattā, cakkavattirājāno ca paññāpenti. Uppanne sammāsambuddhe bhikkhusaṅgho, bhikkhunīsaṅgho, upāsakā, upāsikāyo ca paññāpenti. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ pana sabbasīlehi adhikaṃ uppanneyeva tathāgate uppajjati, no anuppanne. Sabbaññubuddhāyeva ca naṃ paññāpenti. 『『Imasmiṃ vatthusmiṃ vītikkame idaṃ nāma hotī』』ti paññāpanañhi aññesaṃ avisayo, buddhānaṃyeva esa visayo, buddhānaṃ balaṃ. Iti yasmā pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ, tasmā taṃ adhisīlapaññaṃ dassetuṃ pātimokkhasaṃvaraṃ saṃvarantassātiādi vuttaṃ.

Heṭṭhā vuttāya eva pana tantiyā saṅgahitavasena vaṭṭapādikā aṭṭha samāpattiyo cittaṃ nāma. Tañhi tathāgate uppannepi hoti anuppannepi. Anuppanne ke nibbattentīti? Tāpasaparibbājakā ceva sabbaññubodhisattā ca cakkavattirājāno ca. Uppanne bhagavati visesatthikā bhikkhuādayopi nibbattentiyeva. Vipassanāpādikā pana aṭṭha samāpattiyo sabbacittehi adhikā, uppanneyeva tathāgate uppajjanti, no anuppanne. Sabbaññubuddhā eva ca etā paññāpenti . Iti yasmā aṭṭha samāpattiyo adhicittaṃ, tasmā adhicittapaññaṃ dassetuṃ rūpāvacarārūpāvacarasamāpattiṃ samāpajjantassātiādi vuttaṃ.

Heṭṭhā vuttāya eva pana tantiyā saṅgahitavasena kammassakatañāṇaṃ paññā nāma. Tañhi tathāgate uppannepi hoti anuppannepi. Anuppanne velāmadānavessantaradānādivasena uppajjati; uppanne tena ñāṇena mahādānaṃ pavattentānaṃ pamāṇaṃ natthi. Maggaphalapaññā pana sabbapaññāhi adhikā, uppanneyeva tathāgate vitthārikā hutvā pavattati, no anuppanne. Iti yasmā maggaphalapaññā adhipaññā, tasmā atirekapaññāya paññaṃ dassetuṃ catūsu maggesūtiādi vuttaṃ.

Tattha siyā – sīlaṃ, adhisīlaṃ; cittaṃ, adhicittaṃ; paññā, adhipaññāti imesu chasu koṭṭhāsesu vipassanā paññā katarasannissitāti? Adhipaññāsannissitā. Tasmā yathā omakatarappamāṇaṃ chattaṃ vā dhajaṃ vā upādāya atirekappamāṇaṃ atichattaṃ atidhajoti vuccati, evamidampi pañcasīlaṃ dasasīlaṃ upādāya pātimokkhasaṃvarasīlaṃ 『adhisīlaṃ』 nāma; vaṭṭapādikā aṭṭha samāpattiyo upādāya vipassanāpādikā aṭṭha samāpattiyo 『adhicittaṃ』 nāma, kammassakatapaññaṃ upādāya vipassanāpaññā ca maggapaññā ca phalapaññā ca 『adhipaññā』 nāmāti veditabbā.

根據這個傳統的理解,五戒和十戒都叫做戒。無論如來出世與否,這些戒都存在。如果如來沒有出世,誰來制定呢?苦行者、遍行者、一切智菩薩和轉輪王來制定。如來出世后,比丘僧團、比丘尼僧團、優婆塞和優婆夷來制定。但是別解脫律儀戒比所有戒都殊勝,只有在如來出世時才出現,如來未出世時不出現。只有一切智佛才能制定它。因為"在這種情況下違犯會有這樣的結果"這樣的制定不是其他人的境界,只是佛陀的境界,是佛陀的力量。因此,由於別解脫律儀是增上戒,所以爲了顯示增上戒慧而說"守護別解脫律儀者"等。 根據前面所說的傳統理解,以輪迴為基礎的八種定叫做心。無論如來出世與否,這些定都存在。如果如來沒有出世,誰來修習呢?苦行者、遍行者、一切智菩薩和轉輪王來修習。如來出世后,追求殊勝的比丘等人也修習。但是以觀為基礎的八種定比所有心都殊勝,只有在如來出世時才出現,如來未出世時不出現。只有一切智佛才能制定它們。因此,由於八種定是增上心,所以爲了顯示增上心慧而說"入色界無色界定者"等。 根據前面所說的傳統理解,業自性智叫做慧。無論如來出世與否,這種智慧都存在。如果如來沒有出世,它通過毗羅摩佈施、毗輸安多羅布施等方式出現;如來出世后,通過這種智慧而行大布施的人沒有限量。但是道果慧比所有慧都殊勝,只有在如來出世時才廣泛流傳,如來未出世時不流傳。因此,由於道果慧是增上慧,所以爲了顯示殊勝慧而說"在四道中"等。 在這裡可能會問:戒、增上戒;心、增上心;慧、增上慧,在這六種分類中,觀慧依靠哪一種?依靠增上慧。因此,就像相對於較小尺寸的傘或旗幟,較大尺寸的叫做"超傘"或"超旗"一樣,這裡也是相對於五戒十戒,別解脫律儀戒叫做"增上戒";相對於以輪迴為基礎的八種定,以觀為基礎的八種定叫做"增上心";相對於業自性慧,觀慧、道慧和果慧叫做"增上慧",應當這樣理解。

  1. Āyakosallādiniddese yasmā āyoti vuḍḍhi, sā anatthahānito atthuppattito ca duvidhā; apāyoti avuḍḍhi, sāpi atthahānito anatthuppattito ca duvidhā; tasmā taṃ dassetuṃ ime dhamme manasikarototiādi vuttaṃ. Idaṃ vuccatīti yā imesaṃ akusaladhammānaṃ anuppattippahānesu kusaladhammānañca uppattiṭṭhitīsu paññā – idaṃ āyakosallaṃ nāma vuccati. Yā panesā kusaladhammānaṃ anuppajjananirujjhanesu akusaladhammānañca uppattiṭṭhitīsu paññā – idaṃ apāyakosallaṃ nāmāti attho. Āyakosallaṃ tāva paññā hotu; apāyakosallaṃ kathaṃ paññā nāma jātāti? Paññavāyeva hi 『mayhaṃ evaṃ manasikaroto anuppannā kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca nirujjhanti; anuppannā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā pavaḍḍhantī』ti pajānāti. So evaṃ ñatvā anuppannānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ uppajjituṃ na deti, uppanne pajahati; anuppanne kusale uppādeti, uppanne bhāvanāpāripūriṃ pāpeti. Evaṃ apāyakosallampi paññā evāti veditabbaṃ. Sabbāpi tatrūpāyā paññā upāyakosallanti idaṃ pana accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyakāraṇajānanavaseneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Tikaniddesavaṇṇanā.

(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā

  1. Catubbidhena ñāṇavatthuniddese atthi dinnantiādīsu dinnapaccayā phalaṃ atthīti iminā upāyena attho veditabbo. Idaṃ vuccatīti yaṃ ñāṇaṃ 『idaṃ kammaṃ sakaṃ, idaṃ no saka』nti jānāti – idaṃ kammassakatañāṇaṃ nāma vuccatīti attho. Tattha tividhaṃ kāyaduccaritaṃ, catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ, tividhaṃ manoduccaritanti idaṃ na sakakammaṃ nāma. Tīsu dvāresu dasavidhampi sucaritaṃ sakakammaṃ nāma. Attano vāpi hotu parassa vā sabbampi akusalaṃ na sakakammaṃ nāma. Kasmā? Atthabhañjanato anatthajananato ca. Attano vā hotu parassa vā sabbampi kusalaṃ sakakammaṃ nāma. Kasmā? Anatthabhañjanato atthajananato ca. Evaṃ jānanasamatthe imasmiṃ kammassakatañāṇe ṭhatvā bahuṃ dānaṃ datvā sīlaṃ pūretvā uposathaṃ samādiyitvā sukhena sukhaṃ sampattiyā sampattiṃ anubhavitvā nibbānaṃ pattānaṃ gaṇanaparicchedo natthi. Yathā hi sadhano puriso pañcasu sakaṭasatesu sappimadhuphāṇitādīni ceva loṇatilataṇḍulādīni ca āropetvā kantāramaggaṃ paṭipanno kenacideva karaṇīyena atthe uppanne sabbesaṃ upakaraṇānaṃ gahitattā na cinteti, na paritassati, sukheneva khemantaṃ pāpuṇāti; evameva imasmimpi kammassakatañāṇe ṭhatvā bahuṃ dānaṃ datvā…pe… nibbānaṃ pattānaṃ gaṇanapatho natthi. Ṭhapetvā saccānulomikaṃ ñāṇanti maggasaccassa paramatthasaccassa ca anulomanato saccānulomikanti laddhanāmaṃ vipassanāñāṇaṃ ṭhapetvā avasesā sabbāpi sāsavā kusalā paññā kammassakatañāṇamevāti attho.

794.Maggasamaṅgissañāṇaṃ dukkhepetaṃ ñāṇanti ettha ekameva maggañāṇaṃ catūsu saccesu ekapaṭivedhavasena catūsu ṭhānesu saṅgahitaṃ.

在利益巧智等的解釋中,由於利益是增長,它分為兩種:損害無益和生起有益;損失是衰退,它也分為兩種:損害有益和生起無益;因此爲了顯示這一點而說"作意這些法"等。這叫做,對於這些不善法的不生起和斷除,以及善法的生起和安住的智慧,叫做利益巧智。而對於善法的不生起和滅盡,以及不善法的生起和安住的智慧,叫做損失巧智。利益巧智是智慧,那麼損失巧智怎麼會成為智慧呢?只有有智慧的人才能了知"我這樣作意時,未生起的善法不生起,已生起的滅盡;未生起的不善法生起,已生起的增長"。他這樣了知后,不讓未生起的不善法生起,斷除已生起的;使未生起的善法生起,使已生起的圓滿修習。這樣,損失巧智也應當知道就是智慧。所有在那裡的方便智慧叫做方便巧智,這應當從在緊急事務或危險生起時,爲了治療它而了知生起的原因的角度來理解。其餘的在所有地方都是淺顯的意思。 三法解釋完畢。 (4.)四法解釋 在四種智的事物的解釋中,關於"有佈施"等,應當從"因佈施而有果報"這個方法來理解意思。這叫做,知道"這個業是自己的,這個不是自己的"的智慧,叫做業自性智。其中三種身惡行、四種語惡行、三種意惡行,這些叫做不是自己的業。在三門中的十種善行叫做自己的業。無論是自己的還是他人的,所有的不善都叫做不是自己的業。為什麼?因為它破壞利益,產生無益。無論是自己的還是他人的,所有的善都叫做自己的業。為什麼?因為它破壞無益,產生利益。站在這種能夠如此了知的業自性智上,佈施很多、圓滿戒行、受持布薩、以樂享受快樂、以成就享受成就,最後達到涅槃的人,數量是無法計算的。就像一個有錢的人在五百輛車上裝滿了酥油、蜂蜜、糖漿等以及鹽、芝麻、米等,踏上荒野之路,當某些事情發生時,因為帶了所有必需品而不擔心、不焦慮,輕鬆地到達安全之地;同樣地,站在這種業自性智上,佈施很多...達到涅槃的人,數量是無法計算的。除了隨順諦智,意思是除了因為隨順道諦和勝義諦而得名為隨順諦的觀智,其餘所有有漏善慧都只是業自性智。 在"具足道者的智是對苦的智"中,同一個道智在四諦中以一次領悟的方式被歸類為四個地方。

796.Dhamme ñāṇanti ettha maggapaññā tāva catunnaṃ saccānaṃ ekapaṭivedhavasena dhamme ñāṇaṃ nāma hotu; phalapaññā kathaṃ dhamme ñāṇaṃ nāmāti? Nirodhasaccavasena. Duvidhāpi hesā paññā aparappaccaye atthapaccakkhe ariyasaccadhamme kiccato ca ārammaṇato ca pavattattā dhamme ñāṇanti veditabbā. So iminā dhammenāti ettha maggañāṇaṃ dhammagocarattā gocaravohārena dhammoti vuttaṃ, upayogatthe vā karaṇavacanaṃ; imaṃ dhammaṃ ñātenāti attho; catusaccadhammaṃ jānitvā ṭhitena maggañāṇenāti vuttaṃ hoti. Diṭṭhenāti dassanena; dhammaṃ passitvā ṭhitenāti attho. Pattenāti cattāri ariyasaccāni patvā ṭhitattā dhammaṃ pattena. Viditenāti maggañāṇena cattāri ariyasaccāni viditāni pākaṭāni katāni. Tasmā taṃ dhammaṃ viditaṃ nāma hoti. Tena viditadhammena. Pariyogāḷhenāti catusaccadhammaṃ pariyogāhetvā ṭhitena. Nayaṃ netīti atīte ca anāgate ca nayaṃ neti harati peseti. Idaṃ pana na maggañāṇassa kiccaṃ, paccavekkhaṇañāṇassa kiccaṃ. Satthārā pana maggañāṇaṃ atītānāgate nayaṃ nayanasadisaṃ kataṃ. Kasmā? Maggamūlakattā. Bhāvitamaggassa hi paccavekkhaṇā nāma hoti. Tasmā satthā maggañāṇameva nayaṃ nayanasadisaṃ akāsi. Apica evamettha attho daṭṭhabbo – yadetaṃ iminā catusaccagocaraṃ maggañāṇaṃ adhigataṃ, tena ñāṇena kāraṇabhūtena atītānāgate paccavekkhaṇañāṇasaṅkhātaṃ nayaṃ neti.

Idāni yathā tena nayaṃ neti, taṃ ākāraṃ dassetuṃ ye hi keci atītamaddhānantiādimāha. Tattha abbhaññaṃsūti jāniṃsu paṭivijjhiṃsu. Imaññevāti yaṃ dukkhaṃ atīte abbhaññaṃsu, yañca anāgate abhijānissanti, na taññeva imaṃ; sarikkhaṭṭhena pana evaṃ vuttaṃ. Atītepi hi ṭhapetvā taṇhaṃ tebhūmakakkhandheyeva dukkhasaccanti paṭivijjhiṃsu, taṇhaṃyeva samudayasaccanti nibbānameva nirodhasaccanti ariyamaggameva maggasaccanti paṭivijjhiṃsu, anāgatepi evameva paṭivijjhissanti, etarahipi evameva paṭivijjhantīti sarikkhaṭṭhena 『『imaññevā』』ti vuttaṃ. Idaṃ vuccati anvaye ñāṇanti idaṃ anugamanañāṇaṃ nayanañāṇaṃ kāraṇañāṇanti vuccati.

Pariyeñāṇanti cittaparicchedañāṇaṃ. Parasattānanti ṭhapetvā attānaṃ sesasattānaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Cetasā ceto paricca pajānātīti attano cittena tesaṃ cittaṃ sarāgādivasena paricchinditvā nānappakārato jānāti. Sarāgaṃ vātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā satipaṭṭhānavibhaṅge vuttameva. Ayaṃ pana viseso – idha anuttaraṃ vā cittaṃ vimuttaṃ vā cittanti ettha lokuttarampi labbhati. Avipassanūpagampi hi paracittañāṇassa visayo hotiyeva.

Avasesā paññāti dhamme ñāṇādikā tisso paññā ṭhapetvā sesā sabbāpi paññā ñāṇanti sammatattā sammutiñāṇaṃ nāma hoti. Vacanattho panettha sammutimhi ñāṇanti sammutiñāṇaṃ.

797.Kāmāvacarakusale paññāti ayañhi ekantena vaṭṭasmiṃ cutipaṭisandhiṃ ācinateva, tasmā 『『ācayāya no apacayāyā』』ti vuttā. Lokuttaramaggapaññā pana yasmā cutipaṭisandhiṃ apacinateva, tasmā 『『apacayāya no ācayāyā』』ti vuttā. Rūpāvacarārūpāvacarapaññā cutipaṭisandhimpi ācinati, vikkhambhanavasena kilese ceva kilesamūlake ca dhamme apacinati, tasmā 『『ācayāya ceva apacayāya cā』』ti vuttā. Sesā neva cutipaṭisandhiṃ ācinati na apacinati, tasmā 『『neva ācayāya no apacayāyā』』ti vuttā.

在法的智慧中,道的智慧應當是四個真理中一次領悟的法的智慧;果的智慧又如何稱為法的智慧呢?是以滅盡真理為依據。這裡的智慧分為兩種:在他因上對法的現前和對高貴真理的功能及其對象的作用而生起的智慧,稱為法的智慧。因此,在這裡的「法」指的是道的智慧,因為它是法的對象,或者是爲了實用而用作行為的詞;"知此法"的意思是指通過道的智慧瞭解四個高貴真理而安住。通過見來理解;是指通過看法而安住。通過獲得四個高貴真理而安住,稱為法的獲得。通過智來理解;是指通過道的智慧瞭解並顯現四個高貴真理。因此,這叫做已知的法。通過已知的法。通過完全瞭解四個高貴真理而安住。此法引導過去和未來。這裡並不是道的智慧的功能,而是反省智慧的功能。老師所說的道的智慧是引導過去與未來的,為什麼?因為它是道的根本。因為修習的道的反省智慧是存在的。因此,老師所做的只是道的智慧引導過去與未來。此外,在這裡的意思也應當被理解——通過這個四個真理的範圍所獲得的道的智慧,藉此智慧作為因而引導過去與未來的反省智慧。 現在,爲了顯示如何引導過去與未來,所說的「誰在過去的中間」之類的。那裡,"已知"的意思是指知曉、理解的意思。所說的"此法"是指過去的苦,已知的苦,未來將知曉的苦,並不是僅此而已;而是從真實的角度來理解。在過去也好,除了慾望之外,他們都知曉了三種苦的真理,慾望是產生的真理,涅槃是真滅的真理,高貴的道路是真道的真理,在未來也將如是理解,甚至在此也將如是理解,因此從真實的角度來看,稱為"此法"。這稱為因果智慧、引導智慧和因緣智慧。 "反省智慧"是指心的分割智慧。除了自己,指的是他者的心。其他的則是它的解釋。通過心的分割,明白自己心的不同狀態。關於有情的心等的內容,已在前面的正念分析中說明。這裡的特別之處在於——在此處獲得的無上心或解脫心中,甚至也能獲得世間的心。因為無漏的智慧也確實是他心的對象。 其餘的智慧是指法的智慧等,除了三種智慧外,所有的智慧都稱為智慧,因為它們的同意性。這裡的用詞是指在同意中獲得的智慧。 關於欲界的善法智慧,這裡是單獨在輪迴中引導再生,因此說「是積累而非消減」。而對於出世間的道的智慧,因為它引導再生,因此說「是消減而非積累」。色界的善法智慧也引導再生,通過壓制的方式消減煩惱及煩惱的根本法,因此說「既積累又消減」。其餘的既不引導再生也不消減,因此說「既不積累也不消減」。

798.Na ca abhiññāyo paṭivijjhatīti idaṃ paṭhamajjhānapaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Sā hissa kāmavivekena pattabbattā kilesanibbidāya saṃvattati. Tāya cesa kāmesu vītarāgo hoti, abhiññāpādakabhāvaṃ pana appattatāya neva pañca abhiññāyo paṭivijjhati, nimittārammaṇattā na saccāni paṭivijjhati. Evamayaṃ paññā nibbidāya hoti no paṭivedhāya. Svevāti paṭhamajjhānaṃ patvā ṭhito. Kāmesu vītarāgo samānoti tathā vikkhambhitānaṃyeva kāmānaṃ vasena vītarāgo. Abhiññāyo paṭivijjhatīti pañca abhiññāyo paṭivijjhati. Idaṃ catutthajjhānapaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Catutthajjhānapaññā hi abhiññāpādakabhāvenāpi pañca abhiññāyo paṭivijjhati, abhiññābhāvappattiyāpi paṭivijjhati eva. Tasmā sā paṭivedhāya hoti. Paṭhamajjhānapaññāya eva pana kilesesupi nibbindattā no nibbidāya. Yā panāyaṃ dutiyatatiyajjhānapaññā, sā katarakoṭṭhāsaṃ bhajatīti? Somanassavasena paṭhamajjhānampi bhajati, avitakkavasena catutthajjhānampi. Evamesā paṭhamajjhānasannissitā vā catutthajjhānasannissitā vā kātabbā. Nibbidāyaceva paṭivedhāya cāti maggapaññā sabbasmimpi vaṭṭe nibbindanato nibbidāya, chaṭṭhaṃ abhiññaṃ paṭivijjhanato paṭivedhāya ca hoti.

799.Paṭhamassa jhānassa lābhītiādīsu yvāyaṃ appaguṇassa paṭhamajjhānassa lābhī. Taṃ tato vuṭṭhitaṃ ārammaṇavasena kāmasahagatā hutvā saññāmanasikārā samudācaranti tudanti codenti. Tassa kāmānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā hāyati parihāyati; tasmā hānabhāginīti vuttā. Tadanudhammatāti tadanurūpasabhāvā. Sati santiṭṭhatīti idaṃ micchāsatiṃ sandhāya vuttaṃ, na sammāsatiṃ. Yassa hi paṭhamajjhānānurūpasabhāvā paṭhamajjhānaṃ santato paṇītato disvā assādayamānā abhinandamānā nikanti uppajjati, tassa nikantivasena sā paṭhamajjhānapaññā neva hāyati, na vaḍḍhati, ṭhitikoṭṭhāsikā hoti. Tena vuttaṃ ṭhitibhāginī paññāti. Avitakkasahagatāti avitakkaṃ dutiyajjhānaṃ santato paṇītato manasikaroto ārammaṇavasena avitakkasahagatā. Samudācarantīti paguṇato paṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ dutiyajjhānādhigamatthāya tudanti codenti. Tassa upari dutiyajjhānānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā visesabhūtassa dutiyajjhānassa uppattiṭṭhānatāya visesabhāginīti vuttā. Nibbidāsahagatāti tameva paṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ nibbidāsaṅkhātena vipassanāñāṇena sahagatā. Vipassanāñāṇañhi jhānaṅgabhede vattante nibbindati ukkaṇṭhati, tasmā nibbidāti vuccati. Samudācarantīti nibbānasacchikiriyatthāya tudanti codenti. Virāgūpasañhitāti virāgasaṅkhātena nibbānena upasaṃhitā. Vipassanāñāṇamhi sakkā iminā maggena virāgaṃ nibbānaṃ sacchikātunti pavattito 『『virāgūpasañhita』』nti vuccati. Taṃsampayuttā saññāmanasikārāpi virāgūpasañhitā eva nāma. Tassa tesaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā ariyamaggapaṭivedhassa padaṭṭhānatāya nibbedhabhāginīti vuttā. Evaṃ catūsu ṭhānesu paṭhamajjhānapaññāva kathitā. Dutiyajjhānapaññādīsupi imināva nayena attho veditabbo.

「沒有智慧的瞭解」是指第一禪的智慧。它因離欲而獲得,導致對煩惱的厭離。通過它,面對慾望時,生起了無慾,但由於未能獲得五種神通,因此無法理解。由於是以象為對象,無法理解真實。因此,這種智慧是厭離的,而不是見到的。此時,指的是在獲得第一禪后安住。面對慾望時,生起了無慾,因而是被壓制的慾望。關於「沒有智慧的瞭解」,這是指五種神通的理解。這裡是指第四禪的智慧。第四禪的智慧因為具有神通的特性,也能理解五種神通,而因未能獲得神通而理解。因此,它是見到的。第一禪的智慧因對煩惱的厭離而不再厭離。至於這第二、第三禪的智慧,屬於哪個類別呢?因愉悅而屬於第一禪,因無思而屬於第四禪。因此,這些智慧無論是依賴第一禪還是第四禪都應當被修習。因厭離和見到而生起的道的智慧,在所有方面都因厭離而存在,因第六種神通的理解而生起。 在第一禪的獲得等的解釋中,所指的是微薄的第一禪的獲得。它從那裡起,因對象的關係而與慾望相伴,生起了念和作意。因慾望的追逐,念和作意的關係下,這第一禪的智慧減退、消失;因此稱為「減退」。「因其相應」是指與它相應的特性。關於「安住」的意思,是指錯誤的安住,而非正當的安住。因為第一禪的相應特性,看到第一禪的安住,因而生起了歡喜的感受,因而因歡喜而安住,這第一禪的智慧就不會減退,也不會增長,處於安住的狀態。因此稱為「安住的智慧」。「無思的伴隨」是指無思的第二禪,因其安住的特性而與對像相伴。生起是指因具足的第一禪而獲得第二禪的智慧。因其上,第二禪的追逐,念和作意的關係下,這第一禪的智慧因第二禪的產生而具足特殊的特性。因厭離的伴隨,是指從第一禪中獲得的厭離的智慧。因為在禪的分裂中,厭離而生起,因此稱為「厭離」。生起是指爲了證得涅槃而生起的追逐。因離欲而安住,因離欲而生起的涅槃,因而稱為「離欲的安住」。與此相關的念和作意也稱為「離欲的安住」。因其念和作意的關係,這第一禪的智慧因高貴道的見而成就,因此稱為「厭離的智慧」。這樣,關於這四個方面的第一禪的智慧已被解釋。第二禪的智慧等也應當用同樣的方式理解。

801.Kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassāti lokuttarasamādhiṃ uppādentassa pubbabhāge āgamanakāle kicchena kasirena dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilamantassa kilese vikkhambhetvā āgatassa. Dandhaṃ taṇṭhānaṃ abhijānantassāti vikkhambhitesu kilesesu vipassanāparivāse ciraṃ vasitvā taṃ lokuttarasamādhisaṅkhātaṃ ṭhānaṃ dandhaṃ saṇikaṃ abhijānantassa paṭivijjhantassa , pāpuṇantassāti attho. Ayaṃ vuccatīti yā esā evaṃ uppajjati, ayaṃ kilesavikkhambhanapaṭipadāya dukkhattā, vipassanāparivāsapaññāya ca dandhattā maggakāle ekacittakkhaṇe uppannāpi paññā āgamanavasena dukkhapaṭipadā dandhābhiññā nāmāti vuccati. Upari tīsu padesupi imināva nayena attho veditabbo.

802.Samādhissa na nikāmalābhissāti yo samādhissa na nikāmalābhī hoti, so tassa na nikāmalābhī nāma. Yassa samādhi uparūpari samāpajjanatthāya ussakkituṃ paccayo na hoti, tassa appaguṇajjhānalābhissāti attho. Ārammaṇaṃ thokaṃ pharantassāti paritte suppamatte vā sarāvamatte vā ārammaṇe parikammaṃ katvā tattheva appanaṃ patvā taṃ avaḍḍhitaṃ thokameva ārammaṇaṃ pharantassāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Nanikāmalābhīpaṭipakkhato hi paguṇajjhānalābhī ettha nikāmalābhīti vutto. Avaḍḍhitārammaṇapaṭipakkhato ca vaḍḍhitārammaṇaṃ vipulanti vuttaṃ. Sesaṃ tādisameva.

Jarāmaraṇepetaṃñāṇanti nibbānameva ārammaṇaṃ katvā catunnaṃ saccānaṃ ekapaṭivedhavasena etaṃ vuttaṃ.

Jarāmaraṇaṃ ārabbhātiādīni pana ekekaṃ vatthuṃ ārabbha pavattikāle pubbabhāge saccavavatthāpanavasena vuttāni. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā.

(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā

"以艱難痛苦生起定"是指生起出世間定時,在前行階段,以艱難痛苦、有為有作、疲勞地壓制煩惱而來。"緩慢了知那個境界"是指在壓制煩惱后,長時間住于觀察,緩慢地了知、通達、獲得那個被稱為出世間定的境界。"這被稱為"是指這樣生起的智慧,因為壓制煩惱的修行是痛苦的,觀察的智慧是緩慢的,所以即使在道的剎那間生起的智慧,從修行的角度來說也被稱為"苦行遲鈍通"。上面三種情況也應以同樣方式理解。 "不容易獲得定"是指不容易獲得定的人。對於定不能作為更上一層禪那的基礎的人,即獲得微弱禪那的人。"少量遍滿所緣"是指在小範圍如盤子或碗那樣大小的所緣上做準備工作,就在那裡達到安止,只遍滿那個未擴大的小範圍所緣。其他情況也是同樣的道理。與不容易獲得相對,這裡說的"容易獲得"是指熟練禪那的獲得者。與未擴大所緣相對,說"廣大"是指擴大的所緣。其餘的是相同的。 "對老死的智"是指以涅槃為所緣,通過一次領悟四諦而說的。 "緣于老死"等是指對每一個事物,在生起的前行階段,通過確立諦而說的。其餘的在所有地方都是淺顯的意思。 四法解釋完畢。 (5.)五法解釋

  1. Pañcavidhena ñāṇavatthuniddese pītipharaṇatādīsu pītiṃ pharamānā uppajjatīti dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā nāma. Sukhaṃ pharamānā uppajjatīti tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā nāma. Paresaṃ cetopharamānā uppajjatīti cetopariyapaññā cetopharaṇatā nāma. Ālokaṃ pharamānā uppajjatīti dibbacakkhupaññā ālokapharaṇatā nāma. Paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇānimittaṃ nāma. Teneva vuttaṃ 『『dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā』』tiādi. Tattha ca pītipharaṇatā sukhapharaṇatā dve pādā viya, cetopharaṇatā ālokapharaṇatā dve hatthā viya, abhiññāpādakajjhānaṃ majjhimakāyo viya, paccavekkhaṇānimittaṃ sīsaṃ viya. Iti bhagavā pañcaṅgikaṃ sammāsamādhiṃ aṅgapaccaṅgasampannaṃ purisaṃ viya katvā dassesi. Ayaṃ pañcaṅgiko sammāsamādhīti ayaṃ hatthapādasīsasadisehi pañcahi aṅgehi yutto sammāsamādhīti pādakajjhānasamādhiṃ kathesi.

Ayaṃ samādhi paccuppannasukho cevātiādīsu arahattaphalasamādhi adhippeto. So hi appitappitakkhaṇe sukhattā paccuppannasukho. Purimo purimo pacchimassa pacchimassa samādhisukhassa paccayattā āyatiṃ sukhavipāko. Santaṃ sukhumaṃ phalacittaṃ paṇītaṃ madhurarūpaṃ samuṭṭhāpeti. Phalasamāpattiyā vuṭṭhitassa hi sabbakāyānugataṃ sukhasamphassaṃ phoṭṭhabbaṃ paṭicca sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ uppajjati. Imināpi pariyāyena āyatiṃ sukhavipāko. Kilesehi ārakattā ariyo. Kāmāmisavaṭṭāmisalokāmisānaṃ abhāvā nirāmiso. Buddhādīhi mahāpurisehi sevitattā akāpurisasevito. Aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya sabbakilesadarathasantatāya ca santo. Atappanīyaṭṭhena paṇīto. Kilesapaṭippassaddhiyā laddhattā kilesapaṭippassaddhibhāvassa vā laddhattā paṭippassaddhiladdho. Paṭippassaddhaṃ paṭippassaddhīti hi idaṃ atthato ekaṃ. Paṭippassaddhakilesena vā arahatā laddhattāpi paṭippassaddhiladdho. Ekodibhāvena adhigatattā ekodibhāvameva vā adhigatattā ekodibhāvādhigato. Appaguṇasāsavasamādhi viya sasaṅkhārena sappayogena cittena paccanīkadhamme niggayha kilese vāretvā anadhigatattā na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Tañca samādhiṃ samāpajjanto tato vā vuṭṭhahanto sativepullappattattā satova samāpajjati satova vuṭṭhahati. Yathāparicchinnakālavasena vā sato samāpajjati sato vuṭṭhahati. Tasmā yadettha 『『ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko』』ti evaṃ paccavekkhamānassa paccattaṃyeva aparappaccayaṃ ñāṇaṃ uppajjati – taṃ ekamaṅgaṃ. Esa nayo sesesupi. Evamimehi pañcahi paccavekkhaṇañāṇehi ayaṃ samādhi pañcañāṇiko sammāsamādhi nāma vuttoti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā.

(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā

  1. Chabbidhena ñāṇavatthuniddese iddhividhe ñāṇanti 『『ekopi hutvā bahudhā hotī』』tiādinayappavatte (dī. ni. 1.484; paṭi. ma.

在五種智慧的對象解釋中,因快樂而生起的快樂稱為「快樂的生起」,在兩種禪中,智慧稱為快樂的生起。因幸福而生起的幸福稱為「幸福的生起」,在三種禪中,智慧稱為幸福的生起。因他人的心而生起的心稱為「心的生起」,這是指心的觀察智慧。因光明而生起的光稱為「光的生起」,這是指天眼的智慧。反省智慧稱為「反省的象」。因此說「在兩種禪中,智慧是快樂的生起」以及其他的。這裡,快樂的生起與幸福的生起如同兩條腿,心的生起與光的生起如同兩隻手,擁有神通的禪如同中間的身體,反省的象如同頭。因此,佛陀以五根具足的正定來比喻一個人。這個正定是五個部分如同手腳頭部相連的正定。 這個定是指「現前的快樂」等等,是指阿羅漢果的定。因為在當下的快樂中,現前的快樂存在。每一個後來的後來的定的快樂因緣而生起,產生永恒的快樂。安靜、細膩的果心生起美好的形態。因果的安止而出定時,因而生起與身體相伴的快樂的觸覺。以此方式,永恒的快樂因緣也存在。因對煩惱的遠離而成為高貴。因慾望、嗔恨的輪迴及世間的無所依賴而成為無慾。因佛等偉大之人的服務而未被偉人服務。因身心及對象的存在而安靜。因強烈的存在而顯得珍貴。因對煩惱的安寧而獲得的安寧,或因獲得的安寧而獲得的安寧,因而稱為安寧。安寧與安寧是同一的意思。因對煩惱的安寧而獲得的阿羅漢也是獲得的安寧。因獨一的狀態而獲得的獨一的狀態。微薄的帶著慾望的定,如同與有為有作的心相伴,因而壓制煩惱而未獲得。因此,在獲得定時,因保持正念而安住,保持正念而出定。因如同限制時間而安住,因而安住。因此,在這裡說「這個定是現前的快樂且是永恒的快樂的因緣」,就會在反省時自然生起智慧,這是單一的部分。這種方式也適用於其他部分。因此,通過這五種反省智慧,這個定被稱為五種智慧的正定。 五法解釋完畢。 (6.) 六法解釋

1.102) iddhividhe ñāṇaṃ. Iminā avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā bahudhābhāvādisādhikā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sotadhātuvisuddhiyā ñāṇanti dūrasantikādibhedasaddārammaṇāya dibbasotadhātuyā ñāṇaṃ. Imināpi avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā pakatisotavisayātītasaddārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Paracitteñāṇanti parasattānaṃ cittaparicchede ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā paresaṃ sarāgādicittārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Pubbenivāsānussatiyā ñāṇanti pubbenivāsānussatisampayuttaṃ ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā pubbe nivutthakkhandhānussaraṇasatisampayuttā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sattānaṃ cutūpapāte ñāṇanti sattānaṃ cutiyañca upapāte ca ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā cavanakaupapajjanakānaṃ sattānaṃ vaṇṇadhātuārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Āsavānaṃ khaye ñāṇanti saccaparicchedajānanañāṇaṃ. Idaṃ lokuttarameva. Sesāni lokiyānīti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

(7.) Sattakaniddesādivaṇṇanā

  1. Sattavidhena ñāṇavatthuniddese jātipaccayā jarāmaraṇantiādinā nayena pavattinivattivasena ekādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu ekekasmiṃ kālattayabhedato paccavekkhaṇañāṇaṃ vatvā puna 『『yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇa』』nti evaṃ tadeva ñāṇaṃ saṅkhepato khayadhammatādīhi pakārehi vuttaṃ. Tattha jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇadvayaṃ paccuppannaddhānavasena vuttaṃ. Atītampi addhānaṃ, anāgatampi addhānanti evaṃ atīte ñāṇadvayaṃ, anāgate ñāṇadvayanti cha. Tāni dhammaṭṭhitiñāṇena saddhiṃ satta. Tattha dhammaṭṭhitiñāṇanti paccayākārañāṇaṃ. Paccayākāro hi dhammānaṃ pavattiṭṭhitikāraṇattā dhammaṭṭhitīti vuccati; tattha ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Etasseva chabbidhassa ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Evaṃ ekekasmiṃ aṅge imāni satta satta katvā ekādasasu aṅgesu sattasattati honti. Tattha khayadhammanti khayagamanasabhāvaṃ. Vayadhammanti vayagamanasabhāvaṃ. Virāgadhammanti virajjanasabhāvaṃ. Nirodhadhammanti nirujjhanasabhāvaṃ. Iminā kiṃ kathitaṃ? Aparavipassanāya purimavipassanāsammasanaṃ kathitaṃ. Tena kiṃ kathitaṃ hoti? Sattakkhattuṃ vipassanāpaṭivipassanā kathitā. Paṭhamañāṇena hi sabbasaṅkhāre aniccā dukkhā anattāti disvā taṃ ñāṇaṃ dutiyena daṭṭhuṃ vaṭṭati, dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthena, catutthaṃ pañcamena, pañcamaṃ chaṭṭhena, chaṭṭhaṃ sattamena. Evaṃ satta vipassanāpaṭivipassanā kathitā hontīti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

  1. Aṭṭhavidhena ñāṇavatthuniddese sotāpattimagge paññāti sotāpattimaggamhi paññā. Iminā sampayuttapaññāva kathitā. Sesapadesupi eseva nayoti.

Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā.

1.102) 神通的智慧。通過這種方式,未思慮、無作、平等心伴隨的色界,許多存在的單瞬間的安止智慧被稱為。因耳根的凈化而生起的智慧是指通過遠離等的不同對像而生起的天耳智慧。通過這種方式,未思慮、無作、平等心伴隨的色界,超越自然耳的對象的單瞬間的安止智慧被稱為。關於他心的智慧是指對他人心的分辨智慧。通過這種方式,正如前述的那樣,其他人的有愛等心的對象的單瞬間的安止智慧被稱為。關於前生的憶念的智慧是指與前生憶念相應的智慧。通過這種方式,正如前述的那樣,關於已生的五蘊的憶念的單瞬間的安止智慧被稱為。眾生的生死的智慧是指關於眾生的死亡和再生的智慧。通過這種方式,正如前述的那樣,關於眾生的死亡和再生的色相對象的單瞬間的安止智慧被稱為。關於煩惱的滅盡的智慧是指對真理的分辨智慧。這是出世間的。其他的則是世間的。 六法解釋完畢。 (7.) 七法解釋 在七種智慧的對象解釋中,因生而生老死等,通過因緣的生起和止息的方式,在十一種因緣法中,分別在每一個時間段內反省的智慧被稱為,然後「對此的法的安住的智慧」如此這般的智慧簡要地通過滅盡等的方式被說明。在這裡,因生而生老死,若無生則無老死,因而有兩種智慧是通過現前的法而生起的。關於過去的和未來的法,過去的智慧和未來的智慧如此,這樣有六種智慧。它們與法的安住的智慧相互關聯。在這裡,法的安住的智慧是指因緣的性質的智慧。因緣的性質因法的存在而被稱為法的安住;在這裡,智慧是法的安住的智慧。這是六種智慧的定義。這樣,在每一個法中,這七種法加在一起,在十一種法中,七七共計。這裡的滅盡法是指滅盡的性質。衰敗法是指衰敗的性質。離欲法是指離欲的性質。滅息法是指滅息的性質。通過這種方式說明了什麼?是爲了後面的觀察而對前面的觀察進行說明。因此,什麼被說明呢?七次觀察與反觀察被說明。通過第一次的智慧,見到一切有為法是無常、痛苦、無我,因此該智慧應通過第二次觀察來理解,第二次應通過第三次,第三次應通過第四次,第四次應通過第五次,第五次應通過第六次,第六次應通過第七次。這樣七次觀察與反觀察被說明。 七法解釋完畢。 在八種智慧的對象解釋中,入流道的智慧是指在入流道中所生起的智慧。通過這種方式,結合的智慧被說明。其他部分也是同樣的道理。 八法解釋完畢。

  1. Navavidhena ñāṇavatthuniddese anupubbavihārasamāpattīsūti anupubbavihārasaṅkhātāsu samāpattīsu. Tāsaṃ anupubbena anupaṭipāṭiyā vihāritabbaṭṭhena anupubbavihāratā, samāpajjitabbaṭṭhena samāpattitā daṭṭhabbā. Tattha paṭhamajjhānasamāpattiyā paññātiādayo aṭṭha sampayuttapaññā veditabbā . Navamā paccavekkhaṇapaññā. Sā hi nirodhasamāpattiṃ santato paṇītato paccavekkhamānassa pavattati. Tena vuttaṃ – 『『saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇañāṇa』』nti.

Navakaniddesavaṇṇanā.

(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā

Paṭhamabalaniddeso

  1. Dasavidhena ñāṇavatthuniddese aṭṭhānanti hetupaṭikkhepo. Anavakāsoti paccayapaṭikkhepo. Ubhayenāpi kāraṇameva paṭikkhipati. Kāraṇañhi tadāyattavuttitāya attano phalassa ṭhānanti ca avakāsoti ca vuccati. Yanti yena kāraṇena. Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno ariyasāvako. Kañcisaṅkhāranti catubhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu kañci ekaṃ saṅkhārampi. Niccato upagaccheyyāti niccoti gaṇheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ natthi, na upalabbhati. Yaṃ puthujjanoti yena kāraṇena puthujjano. Ṭhānametaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ atthi; sassatadiṭṭhiyā hi so tebhūmakesu saṅkhāresu kañci saṅkhāraṃ niccato gaṇheyyāti attho. Catutthabhūmakasaṅkhāro pana tejussadattā divasaṃ santatto ayoguḷo viya makkhikānaṃ diṭṭhiyā vā aññesaṃ vā akusalānaṃ ārammaṇaṃ na hoti. Iminā nayena kañci saṅkhāraṃ sukhatotiādīsupi attho veditabbo. Sukhato upagaccheyyāti 『『ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā』』ti (ma. ni.

在九種智慧的對象解釋中,"在次第住的等至中"是指在被稱為次第住的等至中。它們應當被理解為因次第而住的意思是次第住,因應當被進入的意思是等至。其中,第一禪等至的智慧等八種應當被理解為相應的智慧。第九種是反省的智慧。它在從滅盡定出定后,反省其寂靜殊勝而生起。因此說:"從想受滅盡定出定后的反省智"。 九法解釋完畢。 (10.) 十法解釋 第一力的解釋 在十種智慧的對象解釋中,"非處"是否定原因。"無機會"是否定條件。兩者都是否定原因。因為原因被稱為"處"和"機會",因為它使自己的果依賴於它而存在。"以此"是指以此原因。"具足見"是指具足道見的入流聖弟子。"任何行"是指在四界中任何一個有為的行。"認為是常"是指執取為常。"這是不可能的"是指這個原因不存在,不可得。"凡夫"是指以此原因凡夫。"這是可能的"是指這個原因存在;因為他以常見在三界的諸行中執取某個行為常的意思。但是第四界的行,因為熱量充足,如同整天被加熱的鐵球,不會成為見或其他不善法的所緣。以此方式,對於"認為是樂"等也應當理解其意思。"認為是樂"是指"我死後將成為完全快樂、無病的

3.21) evaṃ attadiṭṭhivasena sukhato gāhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhābhibhūto pariḷāhavūpasamatthaṃ, mattahatthīparitāsito viya, sucikāmo pokkhabrāhmaṇo gūthaṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati. Attavāde kasiṇādipaṇṇattisaṅgahatthaṃ saṅkhāranti avatvā kañci dhammanti vuttaṃ. Idhāpi ariyasāvakassa catubhūmakavasena paricchedo veditabbo, puthujjanassa tebhūmakavasena; sabbavāresu vā ariyasāvakassāpi tebhūmakavaseneva paricchedo vaṭṭati. Yaṃ yañhi puthujjano gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṃ viniveṭheti. Puthujjano hi yaṃ yaṃ niccaṃ sukhaṃ attāti gaṇhāti, taṃ taṃ ariyasāvako aniccaṃ dukkhaṃ anattāti gaṇhanto gāhaṃ viniveṭheti.

Mātarantiādīsu janikāva mātā. Manussabhūtova khīṇāsavo arahāti adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako aññaṃ jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhānaṃ. Sacepi bhavantaragataṃ ariyasāvakaṃ attano ariyasāvakabhāvaṃ ajānantampi koci evaṃ vadeyya – 『imaṃ kunthakipillikaṃ jīvitā voropetvā sakalacakkavāḷagabbhe cakkavattirajjaṃ paṭipajjāhī』ti, neva so taṃ jīvitā voropeyya. Atha vāpi naṃ evaṃ vadeyyuṃ – 『sace imaṃ na ghātessasi, sīsaṃ te chindissāmā』ti, sīsamevassa chindeyyuṃ, neva so taṃ ghāteyya. Puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ ariyasāvakassa ca baladīpanatthametaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – sāvajjo puthujjanabhāvo, yatra hi nāma puthujjano mātughātādīnipi ānantariyāni karissati. Mahābalo ariyasāvako; so etāni kammāni na karotīti.

Paduṭṭhena cittenāti dosasampayuttena vadhakacittena. Lohitaṃ uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. Saṅghaṃ bhindeyyāti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāyaṃ ṭhitaṃ pañcahi kāraṇehi saṅghaṃ bhindeyya, vuttañhetaṃ – 『『pañcahupāli, ākārehi saṅgho bhijjati – kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenā』』ti (pari. 458).

Tattha 『kammenā』ti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. 『Uddesenā』ti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. 『Voharanto』ti kathayanto, tāhi tāhi uppattīhi 『adhammaṃ dhammo』tiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni dīpento. 『Anussāvanenā』ti 『nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca! Mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ gāheyyāti cittampi uppādetuṃ tumhākaṃ na yuttaṃ. Kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanaṃ viya sītalo? Kimahaṃ apāyato na bhāyāmī』tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena . 『Salākaggāhenā』ti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattanadhamme katvā 『『gaṇhatha imaṃ salāka』』nti salākaggāhena. Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharantena tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinnova hoti saṅgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atirekā vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karonti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti.

3.21) 如此,基於自我見解的快樂被稱為。具足見的聖者被煩惱所壓迫,如同被馬的駒子所逼迫的清凈的婆羅門,尋求某些因緣而快樂地接受任何一種行。這裡提到的,聖者的界限應當被理解為四界的界限,凡夫則是三界的界限;在所有的界限中,聖者的界限也同樣適用。凡夫所執取的,聖者則會加以放棄。凡夫所認為的任何常樂自我,聖者則會理解為無常、痛苦、無我而放棄。 「母親」等等是指母親。意指人類的具足滅盡的阿羅漢。那麼,聖者是否會剝奪他人的生命呢?這也是一個問題。如果有任何人即使不知道自己的聖者身份而這樣說:「把這個小蟲子殺掉,去做統治整個輪迴的輪王」,他也不會剝奪這個生命。或者,他們可能會這樣說:「如果你不殺它,我就要割掉你的頭」,他們就會割掉他的頭,他也不會殺掉它。關於凡夫的狀態和聖者的力量,這裡提到的意思是,凡夫是有過失的,因為凡夫在母親等方面也會做出不當行為。這裡的意思是,凡夫在某種情況下會做出如殺母等不善的行為。偉大的聖者則不會這樣做。 「由噁心所生」是指由憤恨所生的殺心。活著的身體中,即使是微小的蟲子也會流出血來。「他會分裂僧團」是指在相同的共同生活中,以五種原因分裂僧團,這裡說過:「五種原因中,僧團會被分裂——因業、因教、因言、因記憶、因持戒」 (《大品經》458)。 在這裡,「因業」是指在四種業中以其中一種業。「因教」是指在五種戒律中以其中一種教。「因言」是指通過言語,闡明諸多不善與善的區別。「因記憶」是指:「你們知道我已經從高貴的家族出家,且是博學的!你們不應讓這樣的教義被拋棄。」以這樣的方式,通過耳根的語言分裂。「因持戒」是指在提醒他們的同時,保持他們的心不被動搖,持戒的同時說:「抓住這個戒條」。在這裡,只有業或教是界限,而在言語、記憶和持戒中則是以前的部分。根據十八種法的闡述,言語的傳達也會使僧團的存在成為顯著的。當他們抓住四種或更多的戒條,進行不當的行為或教導時,僧團就會被稱為分裂。

Evaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ettāvatā mātughātādīni pañca ānantariyakammāni dassitāni honti, yāni puthujjano karoti, na ariyasāvako. Tesaṃ āvibhāvatthaṃ –

Kammato dvārato ceva, kappaṭṭhitiyato tathā;

Pākasādhāraṇādīhi, viññātabbo vinicchayo.

Tattha 『kammato』 tāva – ettha hi manussabhūtasseva manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā api parivattaliṅgaṃ jīvitā voropentassa kammaṃ ānantariyaṃ hoti. Tassa vipākaṃ paṭibāhissāmī』ti sakalacakkavāḷaṃ mahācetiyappamāṇehi kañcanathūpehi pūretvāpi, sakalacakkavāḷaṃ pūretvā nisinnabhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvāpi, buddhassa bhagavato saṅghāṭikaṇṇaṃ amuñcitvāva vicaritvāpi, kāyassa bhedā nirayameva upapajjati. Yo pana sayaṃ manussabhūto tiracchānabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā, sayaṃ vā tiracchānabhūto manussabhūtaṃ, tiracchānabhūtoyeva vā tiracchānabhūtaṃ jīvitā voropeti, tassa kammaṃ ānantariyaṃ na hoti, kammaṃ pana bhāriyaṃ hoti, ānantariyaṃ āhacceva tiṭṭhati. Manussajātikānaṃ pana vasena ayaṃ pañho kathito.

Ettha eḷakacatukkaṃ, saṅgāmacatukkaṃ, coracatukkañca kathetabbaṃ. 『Eḷakaṃ māremī』ti abhisandhināpi hi eḷakaṭṭhāne ṭhitaṃ manusso manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā mārento ānantariyaṃ phusati. Eḷakābhisandhinā pana mātāpitiabhisandhinā vā eḷakaṃ mārento ānantariyaṃ na phusati. Mātāpitiabhisandhinā mātāpitaro mārento phusateva. Esa nayo itarasmimpi catukkadvaye. Yathā ca mātāpitūsu, evaṃ arahantepi etāni catukkāni veditabbāni. Manussaarahantameva ca māretvā ānantariyaṃ phusati, na yakkhabhūtaṃ; kammaṃ pana bhāriyaṃ ānantariyasadisameva. Manussaarahantassa ca puthujjanakāleyeva satthappahāre vā vise vā dinnepi yadi so arahattaṃ patvā teneva marati, arahantaghāto hotiyeva. Yaṃ pana puthujjanakāle dinnaṃ dānaṃ arahattaṃ patvā paribhuñjati, puthujjanasseva taṃ dinnaṃ hoti. Sesaariyapuggale mārentassa ānantariyaṃ natthi, kammaṃ pana bhāriyaṃ ānantariyasadisameva.

Lohituppāde tathāgatassa abhejjakāyatāya parūpakkamena cammacchedaṃ katvā lohitapaggharaṇaṃ nāma natthi. Sarīrassa pana antoyeva ekasmiṃ ṭhāne lohitaṃ samosarati. Devadattena paṭividdhasilāto bhijjitvā gatā sakalikāpi tathāgatassa pādantaṃ pahari. Pharasunā pahaṭo viya pādo antolohitoyeva ahosi. Tathā karontassa ānantariyaṃ hoti. Jīvako pana tathāgatassa ruciyā satthakena cammaṃ chinditvā tamhā ṭhānā duṭṭhalohitaṃ nīharitvā phāsukamakāsi. Tathā karontassa puññakammameva hoti.

這樣,具足見的人不可能分裂僧團。到此為止,已經說明了殺母等五種無間業,這些是凡夫會做但聖者不會做的。爲了更清楚地說明這些: 從業、從門、從持續時間、 從果報、從共同等方面, 應當瞭解判斷。 其中,首先從"業"的角度來說 - 在這裡,只有人類殺害人類的母親或父親,即使改變了性別,才構成無間業。即使爲了阻止這種業的果報而用黃金塔填滿整個世界,或者佈施給坐滿整個世界的比丘僧團,或者不脫下佛陀的袈裟而四處遊行,身壞命終之後也必定會墮入地獄。但是如果人類殺害動物形態的父母,或者動物殺害人類形態的父母,或者動物殺害動物形態的父母,這不構成無間業,但是業很重,幾乎接近無間業。這個問題是針對人類而言的。 這裡應當講述四種山羊的情況、四種戰爭的情況和四種盜賊的情況。即使是想要殺山羊,但殺害了站在山羊位置的人類母親或父親,也會觸犯無間業。但是想殺山羊而殺了山羊,或者想殺父母而殺了山羊,則不會觸犯無間業。想殺父母而殺了父母,則會觸犯無間業。其他兩種四種情況也是如此。就像對待父母一樣,對待阿羅漢也應當理解這四種情況。只有殺害人類阿羅漢才會觸犯無間業,殺害夜叉形態的阿羅漢不會,但是業很重,幾乎等同於無間業。即使在凡夫時期用刀傷害或下毒,如果他證得阿羅漢果后因此而死,也構成殺害阿羅漢。但是在凡夫時期佈施,證得阿羅漢果后享用,這仍然是佈施給凡夫。殺害其他聖者不構成無間業,但是業很重,幾乎等同於無間業。 關於出佛身血,因為如來的身體不可破壞,用外力割破面板使血流出是不可能的。但是在身體內部的某個地方,血液會聚集。德瓦達特投擲的石頭碎片擊中瞭如來的腳。腳就像被斧頭砍傷一樣,內部出血。這樣做會構成無間業。但是耆婆根據如來的意願,用刀割開面板,從那個地方取出壞血,使之康復。這樣做是功

Atha ye ca parinibbute tathāgate cetiyaṃ bhindanti, bodhiṃ chindanti, dhātumhi upakkamanti, tesaṃ kiṃ hotīti? Bhāriyaṃ kammaṃ hoti ānantariyasadisaṃ. Sadhātukaṃ pana thūpaṃ vā paṭimaṃ vā bādhayamānaṃ bodhisākhañca chindituṃ vaṭṭati. Sacepi tattha nilīnā sakuṇā cetiye vaccaṃ pātenti, chindituṃ vaṭṭatiyeva. Paribhogacetiyato hi sarīracetiyaṃ mahantataraṃ. Cetiyavatthuṃ bhinditvā gacchantaṃ bodhimūlampi chinditvā harituṃ vaṭṭati. Yā pana bodhisākhā bodhigharaṃ bādhati, taṃ geharakkhaṇatthaṃ chindituṃ na labbhati. Bodhiatthañhi gehaṃ, na gehatthāya bodhi. Āsanagharepi eseva nayo. Yasmiṃ pana āsanaghare dhātu nihitā hoti, tassa rakkhaṇatthāya bodhisākhaṃ chindituṃ vaṭṭati. Bodhijagganatthaṃ ojoharaṇasākhaṃ vā pūtiṭṭhānaṃ vā chindituṃ vaṭṭatiyeva; sarīrapaṭijaggane viya puññampi hoti.

Saṅghabhede sīmaṭṭhakasaṅghe asannipatite visuṃ parisaṃ gahetvā katavohārānussāvanasalākaggāhassa kammaṃ vā karontassa uddesaṃ vā uddisantassa bhedo ca hoti ānantariyakammañca. Samaggasaññāya pana vaṭṭati. Samaggasaññāya hi karontassa neva bhedo hoti na ānantariyakammaṃ. Tathā navato ūnaparisāyaṃ. Sabbantimena pana paricchedena navannaṃ janānaṃ yo saṅghaṃ bhindati, tassa ānantariyakammaṃ hoti. Anuvattakānaṃ adhammavādīnaṃ mahāsāvajjaṃ kammaṃ; dhammavādino anavajjā. Tattha navannameva saṅghabhede idaṃ suttaṃ – 『『ekato, upāli, cattāro honti, ekato cattāro, navamo anussāveti salākaṃ gāheti – 『ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, idaṃ gaṇhatha, idaṃ rocethā』ti. Evaṃ kho, upāli, saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. Navannaṃ vā, upāli, atirekanavannaṃ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā』』ti (cūḷava. 351).

Etesu ca pana pañcasu saṅghabhedo vacīkammaṃ, sesāni kāyakammānīti. Evaṃ kammatopi viññātabbo vinicchayo.

『Dvārato』ti sabbāneva cetāni kāyadvāratopi vacīdvāratopi samuṭṭhahanti. Purimāni panettha cattāri āṇattikavijjāmayapayogavasena vacīdvārato samuṭṭhahitvāpi kāyadvārameva pūrenti. Saṅghabhedo hatthamuddāya bhedaṃ karontassa kāyadvārato samuṭṭhahitvāpi vacīdvārameva pūretīti. Evamettha dvāratopi viññātabbo vinicchayo.

『Kappaṭṭhitiyato』ti saṅghabhedoyeva cettha kappaṭṭhitiyo. Saṇṭhahante hi kappe kappavemajjhe vā saṅghabhedaṃ katvā kappavināseyeva muccati. Sacepi hi 『sve kappo vinassissatī』ti ajja saṅghabhedaṃ karoti, sveyeva muccati, ekadivasameva niraye paccati. Evaṃ karaṇaṃ pana natthi. Sesāni cattāri kammāni ānantariyāneva honti, na kappaṭṭhitiyānīti. Evamettha kappaṭṭhitiyatopi viññātabbo vinicchayo.

『Pākato』ti yena ca pañcapetāni kammāni katāni honti, tassa saṅghabhedoyeva paṭisandhivasena vipaccati. Sesāni 『『ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko』』ti evamādīsu saṅkhaṃ gacchanti. Saṅghabhedābhāve lohituppādo, tadabhāve arahantaghāto, tadabhāve sace pitā sīlavā hoti, mātā dussīlā no vā tathā sīlavatī, pitughāto paṭisandhivasena vipaccati. Sace mātā mātughāto. Dvīsupi sīlena vā dussīlena vā samānesu mātughātova paṭisandhivasena vipaccati; mātā hi dukkarakāriṇī bahūpakārā ca puttānanti. Evamettha pākatopi viññātabbo vinicchayo.

那麼,如果有人在如來般涅槃后破壞塔廟、砍伐菩提樹、損害舍利,會有什麼結果呢?這是很重的業,幾乎等同於無間業。但是,爲了移動含有舍利的塔或佛像,砍斷妨礙的菩提樹枝是允許的。即使有鳥在上面築巢並在塔上排泄,也可以砍斷。因為供養塔比身體塔更重要。爲了通路可以破壞塔基並砍斷菩提樹根。但是,如果菩提樹枝妨礙了菩提樹屋,爲了保護房子而砍斷是不允許的。因為房子是爲了菩提樹,而不是菩提樹爲了房子。對於座位房也是同樣的道理。但是,如果座位房中安置了舍利,爲了保護它可以砍斷菩提樹枝。爲了照料菩提樹,砍斷吸收養分的枝條或腐爛部分是允許的;就像照料身體一樣,這也是功德。 在分裂僧團時,如果界內的僧團未集合,而單獨召集一部分人進行表決、宣告、投票,或者進行羯磨或誦戒,這就構成分裂和無間業。但是如果認為僧團是和合的則可以。因為如果認為是和合的而這樣做,既不構成分裂也不構成無間業。同樣,如果人數不足九人也是如此。但是最少需要九個人,誰分裂九人的僧團,誰就構成無間業。追隨非法說者的人犯重罪;法說者則無罪。關於九人分裂僧團,有這樣的經文:"優波離,一邊四人,另一邊四人,第九人宣告並投票:'這是法,這是律,這是師教,你們接受這個,你們喜歡這個。'優波離,這樣就構成僧團的裂痕和分裂。優波離,九人或超過九人就構成僧團的裂痕和分裂。" 在這五種無間業中,分裂僧團是語業,其他是身業。這就是從業的角度來理解判斷。 從"門"的角度來說,所有這些都可以從身門和語門生起。但是前四種即使從語門生起,也通過命令、咒語等方式最終完成身業。分裂僧團即使用手勢從身門生起,最終也完成語業。這就是從門的角度來理解判斷。 從"持續時間"的角度來說,只有分裂僧團是持續一劫的。如果在劫初或劫中分裂僧團,要到劫末才能解脫。即使今天分裂僧團,明天劫就要毀滅,也要到明天才能解脫,只在地獄受一天苦。但實際上不會發生這種情況。其他四種業只是無間業,不會持續一劫。這就是從持續時間的角度來理解判斷。 從"果報"的角度來說,對於造作這五種業的人來說,只有分裂僧團會以結生的方式成熟。其他的則歸類為"業已造作,業果未成熟"等情況。如果沒有分裂僧團,則出佛身血成熟;如果沒有出佛身血,則殺阿羅漢成熟;如果沒有殺阿羅漢,如果父親持戒而母親不持戒或同樣持戒,則殺父以結生的方式成熟。如果母親持戒則殺母成熟。如果父母都持戒或都不持戒,殺母以結生的方式成熟;因為母親對子女來說是難得的恩人。這就是從果報的角度來理解判斷。

『Sādhāraṇādīhī』ti purimāni cattāri sabbesampi gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇāni. Saṅghabhedo pana 『『na kho, upāli, bhikkhunī saṅghaṃ bhindati, na sikkhamānā, na sāmaṇero, na sāmaṇerī, na upāsako, na upāsikā saṅghaṃ bhindati. Bhikkhu kho, upāli, pakatatto samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito saṅghaṃ bhindatī』』ti (cūḷava. 351) vacanato vuttappakārassa bhikkhunova hoti, na aññassa; tasmā asādhāraṇo. Ādisaddena sabbepete dukkhavedanāsahagatā dosamohasampayuttā cāti evamettha sādhāraṇādīhipi viññātabbo vinicchayo.

Aññaṃ satthāranti 『ayaṃ me satthā satthukiccaṃ kātuṃ samattho』ti bhavantarepi aññaṃ titthakaraṃ 『ayaṃ me satthā』ti evaṃ gaṇheyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho. Aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyyāti sabbamandapaññopi sattamaṃ bhavaṃ atikkamitvā aṭṭhamaṃ nibbatteyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjati . Uttamakoṭiyā hi sattamaṃ bhavaṃ sandhāyevesa 『『niyato sambodhiparāyaṇo』』ti vutto. Kiṃ pana taṃ niyāmeti? Kiṃ pubbahetu niyāmeti udāhu paṭiladdhamaggo udāhu upari tayo maggāti? Sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Puggalo pana niyato nāma natthi. 『『Pubbahetu niyāmetī』』ti vutte hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ upanissayo vutto hoti, paṭhamamaggassa upanissayābhāvo āpajjati. Iccassa ahetu appaccayā nibbattiṃ pāpuṇāti. 『『Paṭiladdhamaggo niyāmetī』』ti vutte upari tayo maggā akiccakā honti, paṭhamamaggova sakiccako, paṭhamamaggeneva kilese khepetvā parinibbāyitabbaṃ hoti. 『『Upari tayo maggā niyāmentī』』ti vutte paṭhamamaggo akiccako hoti, upari tayo maggāva sakiccakā, paṭhamamaggaṃ anibbattetvā upari tayo maggā nibbattetabbā honti, paṭhamamaggena ca anuppajjitvāva kilesā khepetabbā honti. Tasmā na añño koci niyāmeti, upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāva niyāmeti. Sace hi tesaṃ vipassanā tikkhā sūrā hutvā vahati, ekaṃyeva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ patvā parinibbāti. Tato mandatarapañño dutiye vā tatiye vā catutthe vā pañcame vā chaṭṭhe vā bhave arahattaṃ patvā parinibbāti. Sabbamandapañño sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ pāpuṇāti, aṭṭhame bhave paṭisandhi na hoti. Iti sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Satthā hi buddhatulāya tuletvā sabbaññutañāṇena paricchinditvā 『ayaṃ puggalo sabbamahāpañño tikkhavipassako ekameva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti 『ekabījī』ti nāmaṃ akāsi; 『ayaṃ puggalo dutiyaṃ, tatiyaṃ, catutthaṃ, pañcamaṃ, chaṭṭhaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti 『kolaṃkolo』ti nāmaṃ akāsi; 『ayaṃ puggalo sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti 『sattakkhattuparamo』ti nāmaṃ akāsi.

"從共同等方面"來說,前四種業是所有在家人和出家人共同的。但是關於分裂僧團,"優波離,比丘尼不能分裂僧團,式叉摩那不能,沙彌不能,沙彌尼不能,優婆塞不能,優婆夷不能分裂僧團。優波離,只有正常的比丘,與僧團共住,處於同一界內,才能分裂僧團。"因此,只有上述那樣的比丘才能分裂僧團,其他人不能;所以這是不共同的。等等的意思是,所有這些都伴隨著苦受,與貪嗔癡相應。這就是從共同等方面來理解判斷的。 "另一位導師"是指,認為"這是我的導師,能夠完成導師的職責",即使在其他生中也不會認為其他外道創始人是"我的導師" - 這是不可能的。"投生第八有"是指,即使是最愚鈍的人也不會超過第七有而投生第八有 - 這是不可能的。因為最多隻能到第七有,所以說他"必定趨向正覺"。是什麼使他必定呢?是前世的因使他必定,還是已獲得的道使他必定,還是上面三道使他必定?這只是正等正覺者給出的一個名稱而已。實際上並沒有所謂必定的人。如果說"前世的因使他必定",那麼上面三道的近因就被說明了,但第一道的近因就不存在了。這樣他就會無因無緣而生起。如果說"已獲得的道使他必定",那麼上面三道就沒有作用了,只有第一道有作用,應該只用第一道就滅盡煩惱而般涅槃。如果說"上面三道使他必定",那麼第一道就沒有作用了,只有上面三道有作用,應該不生起第一道而生起上面三道,不通過第一道就應該滅盡煩惱。因此,沒有其他什麼使他必定,只有對上面三道的觀使他必定。如果他們的觀銳利有力,只投生一有就證得阿羅漢而般涅槃。稍微愚鈍的則在第二、第三、第四、第五或第六有證得阿羅漢而般涅槃。最愚鈍的投生第七有證得阿羅漢,第八有就不會結生。這只是正等正覺者給出的一個名稱而已。因為導師用佛陀的衡量標準衡量,用一切智智確定,'這個人最有智慧,觀銳利,只投生一有就會證得阿羅漢',就給他取名'一種子者';'這個人投生第二、第三、第四、第五、第六有就會證得阿羅漢',就給他取名'家家者';'這個人投生第七有就會證得阿羅漢',就給他取名'極七返有者'。

Koci pana puggalo sattannaṃ bhavānaṃ niyato nāma natthi. Ariyasāvako pana yena kenacipi ākārena mandapañño samāno aṭṭhamaṃ bhavaṃ appatvā antarāva parinibbāti. Sakkasadisopi vaṭṭābhirato sattamaṃyeva bhavaṃ gacchati. Sattame bhave sabbakārena pamādavihārinopi vipassanāñāṇaṃ paripākaṃ gacchati. Appamattakepi ārammaṇe nibbinditvā nibbutiṃ pāpuṇāti. Sacepi hissa sattame bhave niddaṃ vā okkamantassa, parammukhaṃ vā gacchantassa, pacchato ṭhatvā tikhiṇena asinā kocideva sīsaṃ pāteyya, udake vā osādetvā māreyya, asani vā panassa sīse pateyya, evarūpepi kāle sappaṭisandhikā kālaṃkiriyā nāma na hoti, arahattaṃ patvāva parinibbāti. Tena vuttaṃ – 『『aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti.

Ekissā lokadhātuyāti dasasahassilokadhātuyā. Tīṇi hi khettāni – jātikhettaṃ, āṇākhettaṃ, visayakkhettanti. Tattha 『jātikkhettaṃ』 nāma dasasahassilokadhātu. Sā hi tathāgatassa mātukucchiokkamanakāle, nikkhamanakāle, sambodhikāle, dhammacakkapavattane, āyusaṅkhāravossajjane, parinibbāne ca kampati. Koṭisatasahassacakkavāḷaṃ pana 『āṇākhettaṃ』 nāma. Āṭānāṭiyamoraparittadhajaggaparittaratanaparittādīnañhi ettha āṇā vattati. 『Visayakhettassa』 pana parimāṇaṃ natthi. Buddhānañhi 『『yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ ñeyyaṃ, yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ , ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ, ñeyyapariyantikaṃ ñāṇa』』nti (paṭi. ma.

任何一個人都沒有固定在七種生中。聖者卻能以任何方式,即使是智慧遲鈍,在未達到第八生之前便中途般涅槃。即使是像天人一樣樂於輪迴的,也只會進入第七生。在第七生中,即使是所有的懈怠者,也會獲得觀察智的果。即使在微小的境界中,也能因厭離而獲得涅槃。即使在第七生中,若是入睡、走向前方、站在後方,用銳利的刀割下某人的頭,或將其沉入水中而殺死,即使在這種情況下,也不會成為有因的死亡,而是獲得阿羅漢果而般涅槃。因此說:「第八生是不可能的。」 「這一世界的領域」是指十千個世界領域。因為有三個田地——種姓田、命令田、領域田。在這裡,「種姓田」是指十千個世界領域。因為在如來的母胎中、出生時、成道時、轉法輪時、生命結束時、入涅槃時都會震動。百千個世界是「命令田」。在這裡,有如阿ṭānāṭiya咒、摩羅咒、護法咒等命令的存在。而「領域田」則沒有量度。佛陀所說:「知識有多少,就應知多少;應知多少,知識就有多少,知識的範圍應知,應知的範圍有知識。」

3.5) vacanato avisayo nāma natthi.

Imesu pana tīsu khettesu, ṭhapetvā imaṃ cakkavāḷaṃ, aññasmiṃ cakkavāḷe buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi. Tīṇi piṭakāni – vinayapiṭakaṃ, suttantapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakanti. Tisso saṅgītiyo – mahākassapattherassa saṅgīti, yasattherassa saṅgīti, moggaliputtatissattherassa saṅgītīti. Imā tisso saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake buddhavacane imaṃ cakkavāḷaṃ muñcitvā aññattha buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, nuppajjantīti pana atthi.

Apubbaṃ acarimanti apure apacchā; ekato nuppajjanti, pure vā pacchā vā uppajjantīti vuttaṃ hoti. Tattha bodhipallaṅke 『『bodhiṃ appatvā na uṭṭhahissāmī』』ti nisinnakālato paṭṭhāya yāva mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇaṃ tāva pubbenti na veditabbaṃ. Bodhisattassa hi paṭisandhiggahaṇe dasasahassacakkavāḷakampaneneva jātikkhettapariggaho kato, aññassa buddhassa uppatti nivāritā hoti. Parinibbānato paṭṭhāya ca yāva sāsapamattāpi dhātuyo tiṭṭhanti tāva pacchāti na veditabbaṃ. Dhātūsu hi ṭhitāsu buddhā ṭhitāva honti. Tasmā etthantare aññassa buddhassa uppatti nivāritāva hoti, dhātuparinibbāne pana jāte aññassa buddhassa uppatti na nivāritā.

Tīṇihi antaradhānāni nāma – pariyattiantaradhānaṃ, paṭivedhaantaradhānaṃ, paṭipattiantaradhānanti. Tattha 『pariyattī』ti tīṇi piṭakāni; 『paṭivedho』ti saccapaṭivedho; 『paṭipattī』ti paṭipadā. Tattha paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi. Ekasmiñhi kāle paṭivedhakarā bhikkhū bahū honti; 『esa bhikkhu puthujjano』ti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo hoti. Imasmiṃyeva dīpe ekavāraṃ kira puthujjanabhikkhu nāma nāhosi. Paṭipattipūrakāpi kadāci bahū honti, kadāci appā. Iti paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi.

Sāsanaṭṭhitiyā pana pariyattiyeva pamāṇaṃ. Paṇḍito hi tepiṭakaṃ sutvā dvepi pūreti. Yathā amhākaṃ bodhisatto āḷārassa santike pañcābhiññā satta ca samāpattiyo nibbattetvā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā parikammaṃ pucchi, so 『na jānāmī』ti āha; tato udakassa santikaṃ gantvā adhigatavisesaṃ saṃsandetvā nevasaññānāsaññāyatanassa parikammaṃ pucchi; so ācikkhi; tassa vacanasamanantarameva mahāsatto taṃ sampādesi; evameva paññavā bhikkhu pariyattiṃ sutvā dvepi pūreti. Tasmā pariyattiyā ṭhitāya sāsanaṃ ṭhitaṃ hoti. Yadā pana sā antaradhāyati tadā paṭhamaṃ abhidhammapiṭakaṃ nassati. Tattha paṭṭhānaṃ sabbapaṭhamaṃ antaradhāyati. Anukkamena pacchā dhammasaṅgaho. Tasmiṃ antarahite itaresu dvīsu piṭakesu ṭhitesu sāsanaṃ ṭhitameva hoti.

Tattha suttantapiṭake antaradhāyamāne paṭhamaṃ aṅguttaranikāyo ekādasakato paṭṭhāya yāva ekakā antaradhāyati. Tadanantaraṃ saṃyuttanikāyo cakkapeyyālato paṭṭhāya yāva oghataraṇā antaradhāyati. Tadanantaraṃ majjhimanikāyo indriyabhāvanato paṭṭhāya yāva mūlapariyāyā antaradhāyati. Tadanantaraṃ dīghanikāyo dasuttarato paṭṭhāya yāva brahmajālā antaradhāyati. Ekissāpi dvinnampi gāthānaṃ pucchā addhānaṃ gacchati; sāsanaṃ dhāretuṃ na sakkoti sabhiyapucchā (su. ni. 515 ādayo) viya āḷavakapucchā (su. ni. 183 ādayo; saṃ. ni.

在這些田地中,除了這個世界外,沒有其他的世界中有佛陀出生的經文,也沒有佛陀出生的經文。三部經典——律藏、經藏、阿毗達摩藏。三次集會——大迦葉尊者的集會、耶舍尊者的集會、莫迦利菩薩的集會。這三次集會在這三部經典中,佛陀的教法中沒有說到這個世界之外有其他佛陀出生的經文,但有說到沒有其他佛陀出生的經文。 「不可思議的後期」是指不再出生或後期的意思; 說的是不再出生,無論是前世或後世。在這裡,如果菩提樹下說「未獲得菩提不會站起來」,從坐下的時間開始,直到母胎中獲得再生,都不應被認為是前世。因為菩薩在獲得再生時,十千個世界的震動便已經完成,其他佛陀的出生被阻止。從涅槃開始,直到連一根草的微小元素都存在時,都不應被認為是後世。因為在這些元素中,佛陀是存在的。因此,在這裡,其他佛陀的出生被阻止,但在元素涅槃后,其他佛陀的出生並不被阻止。 有三種消失——教義的消失、證悟的消失、修行的消失。在這裡,「教義」是指三部經典; 「證悟」是指對真理的證悟; 「修行」是指修行的道路。在這裡,證悟和修行可以存在也可以不存在。在同一時間,證悟的比丘通常是很多的;「這個比丘是普通人」是可以用手指指示的。在這個島上,一次也沒有普通人比丘的存在。修行的圓滿者有時很多,有時很少。因此,證悟和修行可以存在也可以不存在。 關於教法的存在,只有教義是標準。智者聽到這三部經典,會同時圓滿。就像我們的菩薩在阿難的指導下,獲得五種神通和七種定,在無想定中進行詢問時,他說:「我不知道。」然後去水邊,獲得特殊的體驗,在無想定中進行詢問時,他描述了;在他的話語之後,大菩薩就完成了它;同樣,有智慧的比丘聽到教義后也會同時圓滿。因此,教義的存在使教法得以存在。當它消失時,第一部阿毗達摩藏就會消失。在那裡,所有的基礎首先消失。接著是後來的法的集合。在這個消失的狀態下,其餘的兩部經典仍然存在,教法依然存在。 在此,當經藏消失時,第一部增支部從一百一十開始,直到一人消失。之後,相應的相應部從輪迴的開始,直到渡過大河而消失。之後,中部從根本的修行開始,直到布拉馬網而消失。即使在這裡的兩句詩的詢問中,也會有所變化;教法無法維持,就像在阿拉瓦卡的詢問中一樣。

1.246) viya ca. Etā kira kassapabuddhakālikā antarā sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhiṃsu.

Dvīsu pana piṭakesu antarahitesupi vinayapiṭake ṭhite sāsanaṃ tiṭṭhati. Parivārakhandhakesu antarahitesu ubhatovibhaṅge ṭhite ṭhitameva hoti. Ubhatovibhaṅge antarahite mātikāya ṭhitāyapi ṭhitameva hoti. Mātikāya antarahitāya pātimokkhapabbajjāupasampadāsu ṭhitāsu sāsanaṃ tiṭṭhati. Liṅgaṃ addhānaṃ gacchati. Setavatthasamaṇavaṃso pana kassapabuddhakālato paṭṭhāya sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhi. Pacchimakassa pana saccapaṭivedhato pacchimakassa sīlabhedato ca paṭṭhāya sāsanaṃ osakkitaṃ nāma hoti. Tato paṭṭhāya aññassa buddhassa uppatti na vāritā.

Tīṇiparinibbānāni nāma – kilesaparinibbānaṃ, khandhaparinibbānaṃ, dhātuparinibbānanti. Tattha 『kilesaparinibbānaṃ』 bodhipallaṅke ahosi, 『khandhaparinibbānaṃ』 kusinārāyaṃ, 『dhātuparinibbānaṃ』 anāgate bhavissati. Sāsanassa kira osakkanakāle imasmiṃ tambapaṇṇidīpe dhātuyo sannipatitvā mahācetiyaṃ gamissanti, mahācetiyato nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ, tato mahābodhipallaṅkaṃ gamissanti. Nāgabhavanatopi devalokatopi brahmalokatopi dhātuyo mahābodhipallaṅkameva gamissanti. Sāsapamattāpi dhātu na antarā nassissati. Sabbā dhātuyo mahābodhipallaṅke rāsibhūtā suvaṇṇakkhandho viya ekaghanā hutvā chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjessanti. Tā dasasahassilokadhātuṃ pharissanti. Tato dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā 『『ajja satthā parinibbāti, ajja sāsanaṃ osakkati, pacchimadassanaṃ dāni idaṃ amhāka』』nti dasabalassa parinibbutadivasato mahantataraṃ kāruññaṃ karissanti. Ṭhapetvā anāgāmikhīṇāsave avasesā sakabhāvena sandhāretuṃ na sakkhissanti. Dhātūsu tejodhātu uṭṭhahitvā yāva brahmalokā uggacchissati. Sāsapamattāyapi dhātuyā sati ekajālāva bhavissati; dhātūsu pariyādānaṃ gatāsu pacchijjissati. Evaṃ mahantaṃ ānubhāvaṃ dassetvā dhātūsu antarahitāsu sāsanaṃ antarahitaṃ nāma hoti. Yāva evaṃ na antaradhāyati tāva acarimaṃ nāma hoti. Evaṃ apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Kasmā pana apubbaṃ acarimaṃ na uppajjantīti? Anacchariyattā. Buddhā hi acchariyamanussā, yathāha – 『『ekapuggalo, bhikkhave, loke upajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Katamo ekapuggalo? Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho』』ti (a. ni. 1.172). Yadi ca dve vā cattāro vā aṭṭha vā soḷasa vā ekato uppajjeyyuṃ, na acchariyā bhaveyyuṃ. Ekasmiñhi vihāre dvinnaṃ cetiyānampi lābhasakkāro uḷāro na hoti, bhikkhūpi bahutāya na acchariyā jātā, evaṃ buddhāpi bhaveyyuṃ; tasmā nuppajjanti. Desanāya ca visesābhāvato. Yañhi satipaṭṭhānādibhedaṃ dhammaṃ eko deseti, aññena uppajjitvāpi sova desetabbo siyā. Tato anacchariyo siyā. Ekasmiṃ pana dhammaṃ desente desanāpi acchariyā hoti. Vivādabhāvato ca. Bahūsu ca buddhesu uppannesu bahūnaṃ ācariyānaṃ antevāsikā viya 『amhākaṃ buddho pāsādiko, amhākaṃ buddho madhurassaro lābhī puññavā』ti vivadeyyuṃ; tasmāpi evaṃ nuppajjanti.

Apicetaṃ kāraṇaṃ milindaraññā puṭṭhena nāgasenattherena vitthāritameva. Vuttañhi tattha (mi. pa. 5.

1.246) 這些據說是迦葉佛時代的,在中間無法維持教法。 即使在兩部經典消失後,如果律藏仍存在,教法就仍然存在。在附隨和章節消失後,如果兩部分別仍存在,教法就仍然存在。在兩部分別消失後,如果綱要仍存在,教法也仍然存在。在綱要消失後,如果波羅提木叉、出家和受具足戒仍存在,教法就仍然存在。標誌會持續很長時間。但是白衣沙門的傳統從迦葉佛時代開始就無法維持教法。從最後一個證悟真理者和最後一個破戒者開始,教法就被認為衰退了。從那時起,其他佛陀的出現就不再被禁止。 有三種涅槃——煩惱的涅槃、蘊的涅槃和元素的涅槃。其中,"煩惱的涅槃"發生在菩提樹下,"蘊的涅槃"發生在拘尸那羅,"元素的涅槃"將在未來發生。據說,在教法衰退的時候,在這個銅色島上,舍利將聚集並前往大塔,從大塔到龍島的王園塔,然後到大菩提座。從龍界、天界和梵界,舍利也將前往大菩提座。即使是芥子大小的舍利也不會中途消失。所有的舍利在大菩提座上堆積如金山,成為一體,放射出六色光芒。這些光芒將遍及一萬個世界。然後一萬個世界的天神聚集說:"今天導師入涅槃,今天教法衰退,這是我們最後一次見到了。"他們將比十力者入涅槃那天表現出更大的悲傷。除了不還者和漏盡者,其他人將無法以自己的狀態維持。在舍利中,火元素將升起,直達梵界。只要還有芥子大小的舍利存在,就會有一團火焰;當舍利耗盡時,火焰就會熄滅。這樣展現出巨大的威力后,當舍利消失時,教法就被認為消失了。只要沒有這樣消失,就被稱為"非後期"。因此,不可能有"非前期非後期"的出現。 為什麼不會同時出現多個佛陀呢?因為這樣就不稀有了。佛陀是稀有的人,如所說:"比丘們,一個人出現在世間時,就是稀有的人出現。哪一個人?如來、阿羅漢、正等正覺者。"如果同時出現兩個、四個、八個或十六個,就不稀有了。就像在一個寺院裡,兩個塔的供養和尊敬也不會很多,比丘們因為人多也不稀有,佛陀也會是這樣;所以不會同時出現。而且教導也不會有區別。一個人教導的念處等法,另一個出現后也只能教導同樣的內容。這樣就不稀有了。但是當一個人教導時,教導也是稀有的。而且會有爭論。如果出現多個佛陀,就像多個老師的弟子一樣,會爭論說"我們的佛陀更莊嚴,我們的佛陀聲音更悅耳,更有福德";所以不會這樣出現。 這個理由已經被彌蘭陀王問過,並由那伽斯那長老詳細解釋過。在那裡說:

1.1) –

『『Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā – 『『aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti (a. ni. 1.277; ma. ni.

1.1) – 「尊者那迦森, 這是佛陀所說的——『比丘們, 這是一個地方, 在這個世界中, 兩位阿羅漢、正等正覺者不可能同時出現——這個地方是不存在的。』」

3.129). Desentā ca, bhante nāgasena, sabbepi tathāgatā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme desenti, kathayamānā ca cattāri ariyasaccāni kathenti, sikkhāpentā ca tīsu sikkhāsu sikkhāpenti, anusāsamānā ca appamādapaṭipattiyaṃ anusāsanti. Yadi, bhante nāgasena, sabbesampi tathāgatānaṃ ekā desanā ekā kathā ekā sikkhā ekānusiṭṭhi, kena kāraṇena dve tathāgatā ekakkhaṇe nuppajjanti? Ekenapi tāva buddhuppādena ayaṃ loko obhāsajāto. Yadi dutiyo buddho bhaveyya, dvinnaṃ pabhāya ayaṃ loko bhiyyoso mattāya obhāsajāto bhaveyya. Ovadantā ca dve tathāgatā sukhaṃ ovadeyyuṃ, anusāsamānā ca sukhaṃ anusāseyyuṃ. Tattha me kāraṇaṃ dassehi yathāhaṃ nissaṃsayo bhaveyya』』nti.

『『Ayaṃ, mahārāja, dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti. Yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya.

『『Yathā, mahārāja, nāvā ekapurisasandhāraṇī bhaveyya, ekasmiṃ purise abhirūḷhe sā nāvā samupādikā bhaveyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya tādiso āyunā vaṇṇena vayena pamāṇena kisathūlena sabbaṅgapaccaṅgena. So taṃ nāvaṃ abhirūheyya. Apinu sā, mahārāja, nāvā dvinnampi dhāreyyā』』ti? 『『Na hi, bhante, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya, osīdeyya udake』』ti . 『『Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti. Yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya…pe… na ṭhānamupagaccheyya.

『『Yathā vā pana, mahārāja, puriso yāvadatthaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya chādentaṃ yāvakaṇṭhamabhipūrayitvā. So tato pīṇito paripuṇṇo nirantaro tandīgato anonamitadaṇḍajāto punadeva tattakaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya. Apinu kho so, mahārāja, puriso sukhito bhaveyyā』』ti? 『『Na hi, bhante, sakiṃ bhuttova mareyyā』』ti. Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī…pe… na ṭhānamupagaccheyyā』』ti.

『『Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, atidhammabhārena pathavī calatī』』ti? 『『Idha, mahārāja, dve sakaṭā ratanaparipūritā bhaveyyuṃ yāvasmā mukhasamā. Eka sakaṭato ratanaṃ gahetvā ekamhi sakaṭe ākireyyuṃ. Apinu taṃ, mahārāja, sakaṭaṃ dvinnampi sakaṭānaṃ ratanaṃ dhāreyyā』』ti? 『『Na hi, bhante, nābhipi tassa caleyya, arāpi tassa bhijjeyyuṃ, nemipi tassa opateyya, akkhopi tassa bhijjeyyā』』ti. 『『Kinnu kho, mahārāja, atiratanabhārena sakaṭaṃ bhijjatī』』ti? 『『Āma, bhante』』ti. 『『Evameva kho, mahārāja, atidhammabhārena pathavī calatīti.

尊者那迦森,所有如來在教導時都教導三十七道品,在講說時都講說四聖諦,在訓練時都訓練三學,在教誡時都教誡不放逸的修行。尊者那迦森,如果所有如來的教導、講說、訓練和教誡都是一樣的,為什麼兩位如來不會同時出現呢?即使只有一位佛陀出現,這個世界就已經被照亮了。如果有第二位佛陀出現,這個世界會因為兩種光明而更加明亮。兩位如來在教導時會更容易教導,在教誡時會更容易教誡。請向我解釋原因,讓我不再有疑惑。" "大王,這個一萬個世界只能容納一位佛陀,只能承載一位如來的功德。如果第二位佛陀出現,這個一萬個世界就無法承受,會震動、搖晃、傾斜、下沉、翻轉、散開、破碎、毀壞,無法保持穩定。 大王,就像一艘只能承載一個人的船,當一個人登上去時,船就會平穩。如果另一個在年齡、容貌、身材、體型、四肢五官各方面都相同的人也登上去,大王,這艘船能承載兩個人嗎?" "不能,尊者,它會震動、搖晃、傾斜、下沉、翻轉、散開、破碎、毀壞,無法保持穩定,會沉入水中。" "同樣地,大王,這個一萬個世界只能容納一位佛陀,只能承載一位如來的功德。如果第二位佛陀出現,這個一萬個世界就無法承受,會震動...無法保持穩定。 或者,大王,就像一個人吃飽了食物,填滿了胃,飽脹、充實、不能再吃,像拿著棍子一樣僵硬,如果再吃同樣多的食物,大王,這個人會舒服嗎?" "不會,尊者,他吃一次就會死。" "同樣地,大王,這個一萬個世界只能容納一位佛陀...無法保持穩定。" "尊者那迦森,是因為法的重量過大而使地球震動嗎?" "大王,假設有兩輛裝滿寶物直到邊緣的車。如果從一輛車上取出寶物放到另一輛車上,大王,那輛車能承載兩輛車的寶物嗎?" "不能,尊者,它的輪轂會震動,輻條會斷裂,輪圈會掉落,車軸會斷裂。" "大王,是因為寶物的重量過大而使車子損壞嗎?" "是的,尊者。" "同樣地,大王,是因為法的重量過大而使地球震動。"

『『Apica, mahārāja, imaṃ kāraṇaṃ buddhabalaparidīpanāya osāritaṃ. Aññampi tattha patirūpaṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, parisāya vivādo uppajjeyya – 『tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho』ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Yathā, mahārāja, dvinnaṃ balavāmaccānaṃ parisāya vivādo uppajjeyya – 『tumhākaṃ amacco, amhākaṃ amacco』ti ubhatopakkhajātā honti; evameva kho, mahārāja, yadi dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, tesaṃ parisāya vivādo uppajjeyya – 『tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho』ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Idaṃ tāva mahārāja ekaṃ kāraṇaṃ yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.

『『Aparampi uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ 『aggo buddho』ti yaṃ vacanaṃ taṃ micchā bhaveyya, 『jeṭṭho buddho』ti 『seṭṭho buddho』ti 『visiṭṭho buddho』ti 『uttamo buddho』ti 『pavaro buddho』ti 『asamo buddho』ti 『asamasamo buddho』ti 『appaṭisamo buddho』ti 『appaṭibhāgī buddho』ti 『appaṭipuggalo buddho』ti yaṃ vacanaṃ taṃ micchā bhaveyya. Idampi kho tvaṃ, mahārāja, kāraṇaṃ tathato sampaṭiccha yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.

『『Apica, mahārāja, buddhānaṃ bhagavantānaṃ sabhāvapakati esā yaṃ ekoyeva buddho loke uppajjati. Kasmā kāraṇā? Mahantattā sabbaññubuddhaguṇānaṃ. Aññampi, mahārāja, yaṃ loke mahantaṃ taṃ ekaṃyeva hoti. Pathavī, mahārāja, mahantā, sā ekāyeva; sāgaro mahanto, so ekoyeva; sineru girirājā mahanto, so ekoyeva; ākāso mahanto, so ekoyeva; sakko mahanto, so ekoyeva; mahābrahmā mahanto, so ekoyeva; tathāgato arahaṃ sammāsambuddho mahanto, so ekoyeva lokasmiṃ. Yattha te uppajjanti tattha aññesaṃ okāso na hoti. Tasmā, mahārāja, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekoyeva loke uppajjatī』』ti.

『『Sukathito, bhante nāgasena, pañho opammehi kāraṇehī』』ti (mi. pa. 5.

"而且,大王,這個理由是爲了顯示佛陀的力量而提出的。請再聽另一個合適的理由,為什麼兩位正等正覺者不會同時出現。大王,如果兩位正等正覺者同時出現,他們的追隨者之間會產生爭論,說'這是你們的佛陀,這是我們的佛陀',他們會分成兩派。就像,大王,兩位有力大臣的追隨者之間會產生爭論,說'這是你們的大臣,這是我們的大臣',他們會分成兩派;同樣地,大王,如果兩位正等正覺者同時出現,他們的追隨者之間會產生爭論,說'這是你們的佛陀,這是我們的佛陀',他們會分成兩派。大王,這是第一個理由,為什麼兩位正等正覺者不會同時出現。 再聽另一個更深入的理由,為什麼兩位正等正覺者不會同時出現。大王,如果兩位正等正覺者同時出現,'佛陀是最高的'這句話就會變成錯誤,'佛陀是最長老的''佛陀是最優秀的''佛陀是最傑出的''佛陀是最上的''佛陀是最殊勝的''佛陀是無與倫比的''佛陀是無可比擬的''佛陀是無可匹敵的''佛陀是無可比較的''佛陀是無可相提並論的'這些話都會變成錯誤。大王,你應該如實接受這個理由,為什麼兩位正等正覺者不會同時出現。 而且,大王,這是諸佛世尊的本性,即世間只出現一位佛陀。為什麼呢?因為正等正覺者的功德是如此偉大。大王,世間其他偉大的事物也只有一個。大王,大地是偉大的,它只有一個;海洋是偉大的,它只有一個;須彌山王是偉大的,它只有一個;虛空是偉大的,它只有一個;帝釋天是偉大的,他只有一個;大梵天是偉大的,他只有一個;如來、阿羅漢、正等正覺者是偉大的,他在世間只有一個。當他們出現時,其他人就沒有機會了。因此,大王,如來、阿羅漢、正等正覺者在世間只出現一個。" "尊者那迦森,這個問題通過比喻和理由解釋得很好。"

1.1).

Ekissālokadhātuyāti ekasmiṃ cakkavāḷe. Heṭṭhā imināva padena dasa cakkavāḷasahassāni gahitāni. Tānipi ekacakkavāḷeneva paricchindituṃ vaṭṭanti. Buddhā hi uppajjamānā imasmiṃyeva cakkavāḷe uppajjanti; uppajjanaṭṭhāne pana vārite ito aññesu cakkavāḷesu na uppajjantīti vāritameva hoti. Apubbaṃ acarimanti ettha cakkaratanapātubhāvato pubbe pubbaṃ, tasseva antaradhānato pacchā carimaṃ. Tattha dvidhā cakkaratanassa antaradhānaṃ hoti – cakkavattino kālakiriyāya vā pabbajjāya vā. Antaradhāyamānañca pana taṃ kālakiriyato vā pabbajjato vā sattame divase antaradhāyati. Tato paraṃ cakkavattino pātubhāvo avārito. Kasmā pana ekacakkavāḷe dve cakkavattino nuppajjantīti? Vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca. Dvīsu hi uppajjantesu 『amhākaṃ rājā mahanto, amhākaṃ rājā mahanto』ti vivādo uppajjeyya. 『Ekasmiṃ dīpe cakkavattī, ekasmiṃ dīpe cakkavattī』ti ca anacchariyo bhaveyya. Yo cāyaṃ cakkaratanassa dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu issariyānuppadānasamattho mahānubhāvo, so parihāyeyya. Iti vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca na ekacakkavāḷe dve uppajjanti.

Yaṃ ittho arahaṃ assa sammāsambuddhoti ettha tiṭṭhatu tāva sabbaññuguṇe nibbattetvā lokattāraṇasamattho buddhabhāvo, paṇidhānamattampi itthiyā na sampajjati.

『『Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;

Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;

Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī』』ti. (bu. vaṃ.

1.1) 「這個世界的範圍指的是一個輪迴。在這裡,用這個詞所指的十個輪迴被包含在內。它們也只能被一個輪迴所限制。佛陀們在這個輪迴中出現;而在出現的地方,不允許在其他輪迴中出現,因此被限制。『不曾有過的最後』在這裡指的是輪迴的寶物的出現之前的過去,以及它的消失之後的最後。輪迴的消失分為兩種——通過國王的死亡或出家。正在消失的輪迴,在死亡或出家后的第七天會消失。此後,國王的出現被阻止。那麼,為什麼在同一個輪迴中不會有兩個國王出現呢?因為爭論的阻斷、不可思議的性質和輪迴的偉大。因為如果有兩個國王出現,就會產生爭論,說『我們的國王是偉大的,我們的國王是偉大的』。如果在一個島上有一個國王,在另一個島上有一個國王,這也會變得不可思議。這個輪迴的輪迴寶物,在兩千個島嶼的四個大島中,如果有能力不產生爭論的偉大特質,那麼它就會消失。因此,由於爭論的阻斷、不可思議的性質和輪迴的偉大,在同一個輪迴中不會出現兩個國王。 在這裡,『如來是正等正覺者』的意義在於具備所有的智慧,能救度眾生,而僅僅是意圖也不夠。 『人類的身份和性別的具備,是成為導師的原因; 出家的品質和能力,以及對教法的渴望; 八法的結合,是成就的根本。』」

2.59);

Imāni hi paṇidhānasampattikāraṇāni. Iti paṇidhānampi sampādetuṃ asamatthāya itthiyā kuto buddhabhāvoti 『『aṭṭhānametaṃ, anavakāso yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho』』ti vuttaṃ. Sabbākāraparipūro vā puññussayo sabbākāraparipūrameva attabhāvaṃ nibbattetīti purisova arahaṃ hoti sammāsambuddho.

Yaṃitthī rājā assa cakkavattītiādīsupi yasmā itthiyā kosohitavatthaguyhādīnaṃ abhāvena lakkhaṇāni na paripūrenti, itthiratanabhāvena sattaratanasamaṅgitā na sampajjati, sabbamanussehi ca adhiko attabhāvo na hoti, tasmā 『『aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ itthī rājā assa cakkavattī』』ti vuttaṃ. Yasmā ca sakkattādīnipi tīṇi ṭhānāni uttamāni, itthiliṅgañca hīnaṃ , tasmā tassā sakkattādīnipi paṭisiddhāni. Nanu ca yathā itthiliṅgaṃ evaṃ purisaliṅgampi brahmaloke natthi, tasmā 『『yaṃ puriso brahmattaṃ kāreyya – ṭhānametaṃ vijjatī』』tipi na vattabbaṃ siyāti? No na vattabbaṃ. Kasmā? Idha purisassa tattha nibbattanato. Brahmattanti hi mahābrahmattaṃ adhippetaṃ. Itthī ca idha jhānaṃ bhāvetvā kālaṃ katvā brahmapārisajjānaṃ sahabyataṃ upapajjati, na mahābrahmānaṃ. Puriso pana tattha na uppajjatīti na vattabbo. Samānepi cettha ubhayaliṅgābhāve purisasaṇṭhānāva brahmāno, na itthisaṇṭhānā. Tasmā suvuttamevetaṃ.

Kāyaduccaritassātiādīsu yathā nimbabījakosātakībījādīni madhuraṃ phalaṃ na nibbattenti, asātaṃ amadhurameva nibbattenti, evaṃ kāyaduccaritādīni madhuraṃ vipākaṃ na nibbattenti, amadhurameva nibbattenti. Yathā ca ucchubījasālibījādīni madhuraṃ sādhurasameva phalaṃ nibbattenti, na asātaṃ kaṭukaṃ, evaṃ kāyasucaritādīni madhurameva vipākaṃ nibbattenti, na amadhuraṃ. Vuttampi cetaṃ –

『『Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ;

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakanti. (saṃ. ni.

2.59); 這些是發願成就的原因。因此,對於無法完成發願的女性來說,怎麼可能成佛呢?所以說"這是不可能的,女性不可能成為阿羅漢、正等正覺者"。或者說,完全圓滿的福德資糧會產生完全圓滿的生命,所以只有男性才能成為阿羅漢、正等正覺者。 關於"女性不可能成為轉輪聖王"等說法,因為女性缺乏隱藏的男性器官等特徵,所以不能具備圓滿的相好;因為不能成為七寶中的女寶,所以不能具備七寶;因為身體不能超越所有人類,所以說"這是不可能的,女性不可能成為轉輪聖王"。而且,因為帝釋天等三個地位是最高的,而女性的性別是低劣的,所以她也被禁止成為帝釋天等。但是,就像女性的性別一樣,男性的性別在梵天界也是不存在的,那麼是不是也不應該說"男性可以成為梵天,這是可能的"呢?不是的,應該這麼說。為什麼?因為男性可以在那裡出生。這裡的"梵天"指的是大梵天。女性在這裡修習禪定后死去,會投生到梵眾天,而不是大梵天。但不能說男性不能在那裡出生。即使在那裡兩種性別都不存在,梵天們也是以男性的形態存在,而不是女性的形態。因此,這個說法是正確的。 關於"身惡行"等,就像苦楝種子、野瓜種子等不會結出甜美的果實,只會結出不甜美的果實一樣,身惡行等也不會產生甜美的果報,只會產生不甜美的果報。就像甘蔗種子、稻米種子等會結出甜美可口的果實,而不會結出不甜美或苦澀的果實一樣,身善行等也只會產生甜美的果報,而不會產生不甜美的果報。這也被說過: "種什麼樣的種子,就會結什麼樣的果實; 行善者得善果,作惡者得惡果。"

1.256);

Tasmā 『『aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassā』』tiādi vuttaṃ.

Kāyaduccaritasamaṅgītiādīsu samaṅgīti pañcavidhā samaṅgitā – āyūhanasamaṅgitā, cetanāsamaṅgitā, kammasamaṅgitā, vipākasamaṅgitā, upaṭṭhānasamaṅgitāti. Tattha kusalākusalakammāyūhanakkhaṇe 『āyūhanasamaṅgitā』 vuccati. Tathā 『cetanāsamaṅgitā』. Yāva pana arahattaṃ na pāpuṇanti tāva sabbepi sattā pubbe upacitaṃ vipākārahaṃ kammaṃ sandhāya kammasamaṅginoti vuccanti – esā 『kammasamaṅgitā』. 『Vipākasamaṅgitā』 pana vipākakkhaṇeyeva veditabbā. Yāva pana sattā arahattaṃ na pāpuṇanti tāva tesaṃ tato tato cavitvā niraye tāva uppajjamānānaṃ aggijālalohakumbhīādīhi upaṭṭhānākārehi nirayo, gabbhaseyyakattaṃ āpajjamānānaṃ mātukucchi, devesu uppajjamānānaṃ kapparukkhavimānādīhi upaṭṭhānākārehi devalokoti evaṃ upapattinimittaṃ upaṭṭhāti. Iti nesaṃ iminā uppattinimittūpaṭṭhānena aparimuttattā 『upaṭṭhānasamaṅgitā』 nāma. Sāva calati, sesā niccalā. Niraye hi upaṭṭhitepi devaloko upaṭṭhāti; devaloke upaṭṭhitepi nirayo upaṭṭhāti; manussaloke upaṭṭhitepi tiracchānayoni upaṭṭhāti; tiracchānayoniyā ca upaṭṭhitāyapi manussaloko upaṭṭhātiyeva.

Tatridaṃ vatthu – soṇagiripāde kira acelavihāre soṇatthero nāma eko dhammakathiko. Tassa pitā sunakhavājiko nāma luddako ahosi. Thero taṃ paṭibāhantopi saṃvare ṭhapetuṃ asakkonto 『mā nassi varāko』ti mahallakakāle akāmakaṃ pabbājesi. Tassa gilānaseyyāya nipannassa nirayo upaṭṭhāsi. Soṇagiripādato mahantā mahantā sunakhā āgantvā khāditukāmā viya samparivāresuṃ. So mahābhayabhīto 『『vārehi, tāta soṇa! Vārehi, tāta soṇā』』ti āha. 『『Kiṃ mahātherā』』ti? 『『Na passasi, tātā』』ti taṃ pavattiṃ ācikkhi. Soṇatthero 『kathañhi nāma mādisassa pitā niraye nibbattissati, patiṭṭhāhamassa bhavissāmī』ti sāmaṇerehi nānāpupphāni āharāpetvā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu mālāsanthārapūjañca āsanapūjañca kāretvā pitaraṃ mañcena cetiyaṅgaṇaṃ haritvā mañce nipajjāpetvā 『『ayaṃ me, mahāthera, pūjā tumhākaṃ atthāya katā; 『ayaṃ me, bhagavā, duggatapaṇṇākāro』ti vatvā bhagavantaṃ vanditvā cittaṃ pasādehī』』ti āha. So mahāthero pūjaṃ disvā tathākaronto cittaṃ pasādesi. Tāvadevassa devaloko upaṭṭhāsi, nandavanacittalatāvanamissakavanaphārusakavanavimānāni ceva devanāṭakāni ca parivāretvā ṭhitāni viya ahesuṃ. So 『『apetha, soṇa! Apetha, soṇā』』ti āha. 『『Kimidaṃ, mahātherā』』ti? 『『Etā te, tāta, mātaro āgacchantī』』ti. 『Thero saggo upaṭṭhito mahātherassā』ti cintesi . Evaṃ upaṭṭhānasamaṅgitā calatīti veditabbā. Etāsu samaṅgitāsu idha āyūhanacetanākammasamaṅgitāvasena 『『kāyaduccaritasamaṅgī』』tiādi vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Paṭhamabalaniddesavaṇṇanā.

Dutiyabalaniddeso

1.256); 因此說「這是不可能的,因為『這是身惡行的』」。 身惡行的相應有五種相應——生存相應、意圖相應、業相應、果報相應、存在相應。在這裡,善惡業的生存時被稱為「生存相應」。同樣,也稱為「意圖相應」。在阿羅漢果未到達之前,所有眾生都被稱為「業相應」,指的是以前所積累的可得果報的業——這就是「業相應」。而「果報相應」則僅在果報時被理解。在眾生未達到阿羅漢果之前,他們會因從此而去而生於地獄,在地獄中以火、水、金屬罐等存在的方式存在;而在母腹中生的則是因母親的懷孕而存在;在天界生的則是因天宮的存在而存在。因此,因這些因緣的存在而稱為「存在相應」。它是變化的,而其餘的則是不變的。在地獄中存在時,天界也存在;在天界存在時,地獄也存在;在人間存在時,畜生道也存在;而在畜生道存在時,人間也存在。 這裡的故事是——在索那山腳下,有一位名叫索那的長老,他是一位講法者。他的父親名叫善犬,是一位賭徒。儘管長老試圖阻止他,但無法使他保持戒律,於是他在老年時毫無慾望地出家。他因病倒而生於地獄。許多善犬前來,似乎想要吃掉他。於是他非常害怕地說:「不要來,索那! 不要來,索那!」 「怎麼了,大長老?」 「你看不見嗎,孩子?」 於是他講述了事情的經過。索那長老想:「這樣的父親怎麼能在地獄中存在呢? 我將為他準備供養。」於是他讓小沙彌們採集各種花朵,在佛塔和菩提樹下進行花環供養、座位供養等,並把父親的靈魂帶到佛塔的座位上,讓他坐下,說:「這供養是爲了你,大長老;『這是我,世尊,為貧苦者準備的』」並向佛陀頂禮,希望他的心能得到安慰。大長老看到供養,心中感到安慰。於是立即為他出現了天界,如同在南達瓦那的花園、樹木、果實、天宮和天樂中環繞著他。於是他說:「走開,索那! 走開,索那!」 「這是什麼,大長老?」 「這些是你的,孩子,母親們正在來。」 「長老的天界正在出現。」就這樣,存在相應是變化的。這裡的相應是根據生存、意圖、業相應的角度稱為「身惡行

  1. Dutiyabalaniddese gatisampattipaṭibāḷhānīti gatisampattiyā paṭibāhitāni nivāritāni paṭisedhitāni. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca gatisampattīti sampannā gati devaloko ca manussaloko ca. Gativipattīti vipannā gati cattāro apāyā. Upadhisampattīti attabhāvasamiddhi. Upadhivipattīti hīnaattabhāvatā. Kālasampattīti surājasumanussakālasaṅkhāto sampannakālo. Kālavipattīti durājadumanussakālasaṅkhāto vipannakālo. Payogasampattīti sammāpayogo. Payogavipattīti micchāpayogo.

Tattha ekaccassa bahūni pāpakammāni honti. Tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃ devesu vā manussesu vā nibbatto. Tādise ca ṭhāne akusalassa vāro natthi, ekantaṃ kusalasseva vāroti. Evamassa tāni kammāni gatisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃ ṭhito susaṇṭhitaṅgapaccaṅgo abhirūpo dassanīyo brahmavacchasadiso. Sacepi dāsiyā kucchismiṃ dāsajāto hoti 『evarūpo attabhāvo kiliṭṭhakammassa nānucchaviko』ti hatthimeṇḍaassabandhakagopālakakammādīni taṃ na kārenti; sukhumavatthāni nivāsāpetvā bhaṇḍāgārikaṭṭhānādīsu ṭhapenti. Sace itthī hoti, hatthibhattapacanādīni na kārenti; vatthālaṅkāraṃ datvā sayanapālikaṃ vā naṃ karonti, somadevi viya vallabhaṭṭhāne vā ṭhapenti. Bhātikarājakāle kira gomaṃsakhādake bahujane gahetvā rañño dassesuṃ. Te 『daṇḍaṃ dātuṃ sakkothā』ti puṭṭhā 『na sakkomā』ti vadiṃsu. Atha ne rājaṅgaṇe sodhake akaṃsu. Tesaṃ ekā dhītā abhirūpā dassanīyā pāsādikā. Taṃ disvā rājā antepuraṃ abhinetvā vallabhaṭṭhāne ṭhapesi. Sesañātakāpi tassā ānubhāvena sukhaṃ jīviṃsu. Tādisasmiñhi attabhāve pāpakammānipi vipākaṃ dātuṃ na sakkonti. Evaṃ upadhisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Ekassa bahūni pāpakammāni honti. Tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena paṭhamakappikānaṃ vā cakkavattirañño vā buddhānaṃ vā uppattisamaye surājasumanussakāle nibbatto. Tādise ca kāle nibbattassa akusalassa vipākaṃ dātuṃ okāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāsoti. Evaṃ kālasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena payogasampattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīhi virato kāyavacīmanosucaritāni pūreti. Tādise ṭhāne akusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāsoti. Evaṃ payogasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So panekena pāpakammena gativipattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti – kālena niraye nibbattāpenti, kālena tiracchānayoniyaṃ, kālena pettivisaye, kālena asurakāye, dīghenāpi addhunā apāyato sīsaṃ ukkhipituṃ na denti. Evaṃ gatisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gativipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

在第二力的解釋中,"被善趣阻礙"意味著被善趣所阻礙、阻止、禁止。其他詞也是同樣的道理。這裡,"善趣"指繁榮的去處,即天界和人間。"惡趣"指墮落的去處,即四惡道。"善身"指身體的繁榮。"惡身"指低劣的身體狀態。"善時"指好國王好人的時代。"惡時"指壞國王壞人的時代。"善行"指正確的行為。"惡行"指錯誤的行為。 在這裡,有些人有許多惡業。這些惡業本應在惡趣中成熟。但是他因為一個善業而生在天界或人間的善趣中。在這樣的地方,沒有惡業成熟的機會,只有善業成熟的機會。這樣,他知道那些惡業因善趣而被阻礙,不會成熟。 另一個人也有許多惡業。這些惡業本應在惡身中成熟。但是他因為一個善業而處於善身,四肢健全,相貌端正,如同梵天。即使他生為女奴的兒子,人們也會說"這樣的身體不適合做污穢的工作",不會讓他做照顧大象、羊、馬、牛等工作;而是給他穿上精細的衣服,讓他做管理倉庫等工作。如果是女性,就不會讓她做喂象等工作;而是給她衣服和裝飾品,讓她做照看臥室的工作,或者像索瑪王后一樣受到寵愛。據說在巴蒂卡王時期,有很多吃牛肉的人被抓到國王面前。他們被問到"能夠支付罰金嗎?",回答說"不能"。於是國王讓他們在王宮院子里做清潔工作。他們中有一個女兒非常美麗動人。國王看到她后把她帶進宮中,給予寵愛。其他親屬也因她而過上了幸福的生活。在這樣的身體中,即使是惡業也無法結果。這樣,他知道那些惡業因善身而被阻礙,不會成熟。 有一個人有許多惡業。這些惡業本應在惡時中成熟。但是他因為一個善業而生在最初的劫期,或轉輪聖王時期,或佛陀出現的時期,即好國王好人的時代。在這樣的時代出生的人,沒有惡業成熟的機會,只有善業成熟的機會。這樣,他知道那些惡業因善時而被阻礙,不會成熟。 另一個人也有許多惡業。這些惡業本應在惡行中成熟。但是他因為一個善業而處於善行,遠離殺生等,完成身語意的善行。在這樣的情況下,沒有惡業成熟的機會,只有善業成熟的機會。這樣,他知道那些惡業因善行而被阻礙,不會成熟。 另一個人也有許多惡業。這些惡業在善趣中不會成熟。但是他因為一個惡業而生在惡趣中。在那裡,那些惡業輪流給予果報——有時讓他生在地獄,有時讓他生在畜生道,有時讓他生在餓鬼道,有時讓他生在阿修羅道,長時間不讓他從惡道中抬起頭來。這樣,他知道那些惡業因被善趣阻礙而無法給予果報,但在惡趣中成熟。

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ . So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃyeva patiṭṭhito dubbaṇṇo durūpo dussaṇṭhito bībhaccho pisācasadiso. So sace dāsiyā kucchiyaṃ dāsajāto 『imāni etassa anucchavikānī』ti sabbāni naṃ kiliṭṭhakammāni kārenti antamaso pupphachaḍḍakakammaṃ upādāya. Sace itthī hoti 『imāni etissā anucchavikānī』ti sabbāni naṃ hatthibhattapacanādīni kiliṭṭhakammāni kārenti. Kulagehe jātampi baliṃ sādhayamānā rājapurisā 『gehadāsī』ti saññaṃ katvā bandhitvā gacchanti, kotalavāpīgāme mahākuṭumbikassa gharaṇī viya. Evaṃ upadhisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhivipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni kālasampattiyaṃ nibbātassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje dasavassāyukakāle nibbatto, yadā pañca gorasā pacchijjanti, kudrūsakaṃ aggabhojanaṃ hoti. Kiñcāpi manussaloke nibbatto, migapasusarikkhajīviko pana hoti. Evarūpe kāle kusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ akusalasseva hoti. Evaṃ kālasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīni dasa akusalakammāni karoti. Tamenaṃ sahoḍḍhaṃ gahetvā rañño dassenti. Rājā bahūkammakāraṇāni kāretvā ghātāpeti. Evaṃ payogasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi sampattīhi paṭibāhitaṃ pāpakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso vipattiyo āgamma deti.

Yathā hi kocideva puriso kenacideva kammena rājānaṃ ārādheyya. Athassa rājā ṭhānantaraṃ datvā janapadaṃ dadeyya. So taṃ sammā paribhuñjituṃ asakkonto makkaṭena gahitabhattapuṭaṃ viya bhindeyya; yassa yaṃ yānaṃ vā vāhanaṃ vā dāsaṃ vā dāsiṃ vā ārāmaṃ vā vatthuṃ vā sampannarūpaṃ passati, sabbaṃ balakkārena gaṇheyya. Manussā 『rājavallabho』ti kiñci vattuṃ na sakkuṇeyyuṃ. So aññassa vallabhatarassa rājamahāmattassa virujjheyya. So taṃ gahetvā supothitaṃ pothāpetvā bhūmiṃ piṭṭhiyā ghaṃsāpento nikkaḍḍhāpetvā rājānaṃ upasaṅkamitvā 『asuko nāma te , deva, janapadaṃ bhindatī』ti gaṇhāpeyya. Rājā bandhanāgāre bandhāpetvā 『asukena nāma kassa kiṃ avahaṭa』nti nagare bheriṃ carāpeyya. Manussā āgantvā 『mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahita』nti viravasahassaṃ uṭṭhāpeyyuṃ. Rājā bhiyyoso mattāya kuddho nānappakārena taṃ bandhanāgāre kilametvā ghātāpetvā 『gacchatha naṃ susāne chaḍḍetvā saṅkhalikā āharathā』ti vadeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

另一個人也有許多惡業。這些惡業在善身中不會成熟。但是他因為一個惡業而處於惡身,醜陋、難看、畸形、可怕,如同鬼怪。如果他生為女奴的兒子,人們會說"這些工作適合他",讓他做所有污穢的工作,甚至包括清理花朵的工作。如果是女性,人們會說"這些工作適合她",讓她做所有污穢的工作,如喂象等。即使生在良家,收稅的官員也會把她當作家奴,綁起來帶走,就像科塔拉瓦皮村大富翁的妻子一樣。這樣,他知道那些惡業因被善身阻礙而無法給予果報,但在惡身中成熟。 另一個人也有許多惡業。這些惡業在善時中不會成熟。但是他因為一個惡業而生在惡時,即壞國王壞人的時代,人壽只有十歲,五種乳製品都斷絕,最好的食物是粗糙的穀物。雖然生在人間,但生活如同野獸。在這樣的時代,沒有善業成熟的機會,只有惡業成熟的機會。這樣,他知道那些惡業因被善時阻礙而無法給予果報,但在惡時中成熟。 另一個人也有許多惡業。這些惡業在善行中不會成熟。但是他處於惡行中,做殺生等十種不善業。他被抓到國王面前。國王讓他受許多刑罰后處死他。這樣,他知道那些惡業因被善行阻礙而無法給予果報,但在惡行中成熟。這樣,被四種善狀況阻礙的惡業不給予果報,而是在四種惡狀況中給予果報。 就像有一個人因某種行為而取悅了國王。國王給了他一個職位,並給了他一個地區。但他不能好好管理,就像猴子抓住食物包一樣把它弄壞;他看到誰有好的車輛、奴僕、花園或財產,就用武力奪取。人們因為他是國王的寵臣而不敢說什麼。他得罪了一個更受寵的大臣。那個大臣抓住他,狠狠地打他,讓他背朝下在地上摩擦,把他趕出去,然後去見國王說:"陛下,某某人正在破壞你的地區。"國王把他關進監獄,並讓人在城裡敲鑼宣佈:"某某人從誰那裡拿走了什麼?"人們來說:"他拿走了我的這個,他拿走了我的那個",發出千種哀號。國王更加憤怒,用各種方式折磨他,然後殺死他,說:"把他扔到墓地去,把鎖鏈帶回來。"應當這樣理解這個比喻。

Tassa hi purisassa hi kenacideva kammena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ laddhakālo viya puthujjanassāpi kenacideva puññakammena sagge nibbattakālo. Tasmiṃ janapadaṃ bhinditvā manussānaṃ santakaṃ gaṇhante kassaci kiñci vattuṃ avisahanakālo viya imasmimpi sagge nibbatte akusalassa vipaccanokāsaṃ alabhanakālo. Tassa ekadivasaṃ ekasmiṃ rājavallabhatare virajjhitvā tena kuddhena naṃ pothāpetvā rañño ārocetvā bandhanāgāre bandhāpitakālo viya imassa saggato cavitvā niraye nibbattakālo. Manussānaṃ 『mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahita』nti viravakālo viya tasmiṃ niraye nibbatte sabbākusalakammānaṃ sannipatitvā gahaṇakālo. Susāne chaḍḍetvā saṅkhalikānaṃ āharaṇakālo viya ekekasmiṃ kamme khīṇe itarassa itarassa vipākena nirayato sīsaṃ anukkhipitvā sakalakappaṃ nirayamhi paccanakālo. Kappaṭṭhitikakammañhi katvā ekakappaṃ nirayamhi paccanakasattā neva eko, na dve, na sataṃ, na sahassaṃ. Evaṃ paccanakasattā kira gaṇanapathaṃ vītivattā.

Atthekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantītiādīsupi evaṃ yojanā veditabbā. Idhekaccassa bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyuṃ. So pana ekena pāpakammena gativipattiyaṃ niraye vā asurakāye vā nibbatto. Tādise ca ṭhāne kusalaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkoti, ekantaṃ akusalameva sakkotīti. Evamassa tāni kammāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃ patiṭṭhito dubbaṇṇo hoti pisācasadiso. So sacepi rājakule nibbatto pituaccayena 『kiṃ imassa nissirīkassa rajjenā』ti rajjaṃ na labhati. Senāpatigehādīsu nibbattopi senāpatiṭṭhānādīni na labhati.

Imassa panatthassāvibhāvatthaṃ dīparājavatthu kathetabbaṃ – rājā kira putte jāte deviyā pasīditvā varaṃ adāsi. Sā varaṃ gahetvā ṭhapesi. Kumāro sattaṭṭhavassakāleva rājaṅgaṇe kukkuṭe yujjhāpesi. Eko kukkuṭo uppatitvā kumārassa akkhīni bhindi. Kumāramātā devī puttassa pannarasasoḷasavassakāle 『rajjaṃ vāressāmī』ti rājānaṃ upasaṅkamitvā āha – 『『deva, tumhehi kumārassa jātakāle varo dinno. Mayā so gahetvā ṭhapito; idāni naṃ gaṇhāmī』』ti. 『『Sādhu, devi, gaṇhāhī』』ti. 『『Mayā, deva, tumhākaṃ santikā kiñci aladdhaṃ nāma natthi . Idāni pana mama puttassa rajjaṃ vāremī』』ti. 『『Devi, tava putto aṅgavikalo. Na sakkā tassa rajjaṃ dātu』』nti . 『『Tumhe mayhaṃ ruccanakavaraṃ adātuṃ asakkontā kasmā varaṃ adatthā』』ti? Rājā ativiya nippīḷiyamāno 『『na sakkā tuyhaṃ puttassa sakalalaṅkādīpe rajjaṃ dātuṃ; nāgadīpe pana chattaṃ assāpetvā vasatū』』ti nāgadīpaṃ pesesi. So dīparājā nāma ahosi. Sace cakkhuvikalo nābhavissā tiyojanasatike sakalatambapaṇṇidīpe sabbasampattiparivāraṃ rajjaṃ alabhissā. Evaṃ upadhivipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

因為這個人通過某種行為來取悅國王,之後獲得了一個職位,就像普通人通過某種善業而在天界出生。在這個地方,當人們收集財物時,沒有人敢說什麼,就像在天界出生的人不能獲得惡業的果報一樣。某一天,他在一個更受寵的國王面前感到憤怒,被他壓制后告知國王,被關進監獄,就像從天界墮落到地獄一樣。人們在說「這是我得到的,這是我得到的」時,就像在地獄中出生一樣,所有的善業聚集在一起,就像在墓地裡被扔掉時,每個業因消失時,其他的業因也會從地獄中抬起頭來。就這樣,在一個劫中,沒有一個、兩個、百個、千個生靈能夠從地獄中抬起頭來。這樣,在地獄中出生的生靈無法計算。 因此,在某些情況下,善業的積累不會受到阻礙等情況也應如此理解。在這裡,有些人有許多善業。這些善業在善趣中會成熟。但是他因為一個惡業而生在惡趣中,在地獄或阿修羅道中出生。在這樣的地方,善業無法給予果報,只有惡業才能給予果報。這樣,他知道那些善業因被惡趣阻礙而無法成熟。 另一個人也有許多善業。這些善業在善身中會成熟。但是他因為一個惡業而處於惡身,醜陋得像鬼怪。如果他生在王族,因為父親的原因而無法獲得王位。他即使生在將軍的家中,也無法獲得將軍的職位。 在這個例子中,應提到燈王的故事——國王在妻子生下兒子時很高興,給了她一個願望。她拿到願望后就把兒子放在王位上。王子在七十歲時就讓公雞打鬥。一個公雞飛起,傷了王子的眼睛。王子的母親在兒子十五歲時對國王說:「陛下,您在王子出生時給予的願望,我已實現;現在我不再需要他了。」國王說:「很好,女王,您可以拿走他。」她回答說:「陛下,在您面前我沒有得到什麼。」國王說:「但是我的兒子身體殘缺,無法給他王位。」她說:「如果您不能給我喜歡的願望,為什麼不給我一個願望?」國王非常痛苦地說:「我不能把王位給您兒子,但是可以讓他住在納伽島上。」於是他派他去納伽島。這個國王名叫燈王。如果他失去眼睛,在三十個城鎮的所有財富中都無法獲得王位。這樣,他知道那些善業因被惡身阻礙而無法給予果報。

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni kālasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje appāyuke gatikoṭike nibbatto. Tādise ca kāle kalyāṇakammaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkotīti. Evaṃ kālavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. Ayaṃ pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇaṃ hanti…pe… sabbaṃ dussīlyaṃ pūreti. Tathā tena saddhiṃ samajātikānipi kulāni āvāhavivāhaṃ na karonti; 『itthidhutto surādhutto akkhadhutto ayaṃ pāpapuriso』ti ārakā parivajjenti. Kalyāṇakammāni vipaccituṃ na sakkonti. Evaṃ payogavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catasso sampattiyo āgamma vipākadāyakaṃ kalyāṇakammaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitattā na vipaccati.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti – kālena manussaloke nibbattāpenti, kālena devaloke. Evaṃ gativipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gatimampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃyeva patiṭṭhito abhirūpo dassanīyo pāsādiko brahmavacchasadiso. Tassa upadhisampattiyaṃ ṭhitattā kalyāṇakammāni vipākaṃ denti. Sace rājakule nibbattati aññesu jeṭṭhakabhātikesu santesupi 『etassa attabhāvo samiddho, etassa chatte ussāpite lokassa phāsu bhavissatī』ti tameva rajje abhisiñcanti. Uparājagehādīsu nibbatto pituaccayena oparajjaṃ, senāpatiṭṭhānaṃ, bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṃ, seṭṭhiṭṭhānaṃ labhati. Evaṃ upadhivipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhisampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena kālasampattiyaṃ nibbatto surājasumanussakāle. Tādisāya kālasamiddhiyā nibbattassa kalyāṇakammaṃ vipākaṃ deti.

Tatridaṃ mahāsoṇattherassa vatthu kathetabbaṃ – brāhmaṇatissabhaye kira cittalapabbate dvādasa bhikkhusahassāniṃ paṭivasanti. Tathā tissamahāvihāre. Dvīsupi mahāvihāresu tiṇṇaṃ vassānaṃ vaṭṭaṃ ekarattameva mahāmūsikāyo khāditvā thusamattameva ṭhapesuṃ. Cittalapabbate bhikkhusaṅgho 『tissamahāvihāre vaṭṭaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā』ti vihārato nikkhami. Tissamahāvihārepi bhikkhusaṅgho 『cittalapabbate vaṭṭaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā』ti vihārato nikkhami. Ubhatopi ekissā gambhīrakandarāya tīre samāgatā pucchitvā vaṭṭassa khīṇabhāvaṃ ñatvā 『tattha gantvā kiṃ karissāmā』ti catuvīsati bhikkhusahassāni gambhīrakandaravanaṃ pavisitvā nisīditvā nisinnanīhāreneva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsu. Pacchā bhaye vūpasante bhikkhusaṅgho sakkaṃ devarājānaṃ gahetvā dhātuyo saṃharitvā cetiyaṃ akāsi.

另一個人也有許多善業。這些善業在好的時機中會成熟。但是他因為一個惡業而生在惡時,即壞國王壞人的時代,在短命的貧困中出生。在這樣的時代,善業無法給予果報。這樣,他知道那些善業因被惡時阻礙而無法成熟。 另一個人也有許多善業。這些善業在正確的行為中會成熟。但是他處於錯誤的行為中,殺生等十種邪行。他因此而積累了所有的不善業。因此,與他相同種族的人也不願意與他結婚;人們會說「這個惡人好色、好酒、好鬥」。善業無法給予果報。這樣,他知道那些善業因被錯誤的行為阻礙而無法成熟。這樣,通過四種善狀況的阻礙,善業無法給予果報。 另一個人也有許多善業。這些善業在善趣中不會成熟。但是他因為一個善業而生在善趣中。在那裡,那些善業輪流給予果報——有時讓他在世間出生,有時讓他在天界出生。這樣,他知道那些善業因被善趣阻礙而無法給予果報。 另一個人也有許多善業。這些善業在善身中不會成熟。但是他因為一個善業而處於善身,相貌端正、引人注目、如同梵天。他因善身而得到善業的果報。如果他生在王族,即使在其他長兄的家庭中,也會被稱讚「這個人的身體是完美的,他將會在這個王國中受歡迎」。在副王的家中,因父親的緣故而獲得副王的地位、將軍的地位、倉庫主管的地位、商人的地位。這樣,他知道那些善業因被善身阻礙而無法給予果報。 另一個人也有許多善業。這些善業在好時中不會成熟。但是他因為一個善業而生在好的時機,即好國王好人的時代。在這樣的時代出生的人,善業會給予果報。 在這裡,應提到大長老摩訶索那的故事——在婆羅門提薩的恐懼下,在奇特的山上住著一千二百名比丘。同樣,在提薩大寺中也有比丘。兩個大寺中的比丘在三年的輪迴中,僅在一個晚上就吃掉了大老鼠,並且只留下了少量的食物。在奇特的山上,比丘們說「在提薩大寺中輪迴會繼續,我們將去那裡居住」。在提薩大寺中,比丘們也說「在奇特的山上輪迴會繼續,我們將去那裡居住」。兩個比丘都聚集在一個深邃的山谷的岸邊,詢問輪迴的結束,得知輪迴已結束后,他們說「我們去那裡做什麼呢」,二十四名比丘進入深邃的山谷,坐下後,以無執著的心入滅盡的涅槃。後來,在恐懼消散后,比丘們能夠把神明的身軀收集起來,並建立了佛塔。

Brāhmaṇatissacoropi janapadaṃ viddhaṃsesi. Saṅgho sannipatitvā mantetvā 『『coraṃ paṭibāhatū』』ti sakkasantikaṃ aṭṭha there pesesi. Sakko devarājā 『『mayā, bhante, uppanno coro na sakkā paṭibāhituṃ. Saṅgho parasamuddaṃ gacchatu. Ahaṃ samuddārakkhaṃ karissāmī』』ti. Saṅgho sabbadisāhi nāgadīpaṃ gantvā jambukolapaṭṭane tibhūmikaṃ mahāuḷumpaṃ bandhāpesi. Ekā bhūmikā udake osīdi. Ekissā bhikkhusaṅgho nisinno. Ekissā pattacīvarāni ṭhapayiṃsu. Saṃyuttabhāṇakacūḷasīvatthero, isidattatthero, mahāsoṇattheroti tayo therā tāsaṃ parisānaṃ pāmokkhā. Tesu dve therā mahāsoṇattheraṃ āhaṃsu – 『『āvuso mahāsoṇa, abhiruha mahāuḷumpa』』nti. 『『Tumhe pana, bhante』』ti? 『『Āvuso, udake maraṇampi thale maraṇampi ekameva . Na mayaṃ gamissāma. Taṃ nissāya pana anāgate sāsanassa paveṇī ṭhassati. Gaccha tvaṃ, āvuso』』ti. 『『Nāhaṃ, bhante, tumhesu agacchantesu gamissāmī』』ti yāvatatiyaṃ kathetvāpi theraṃ āropetuṃ asakkontā nivattiṃsu.

Atha cūḷasīvatthero isidattattheraṃ āha – 『『āvuso isidatta, anāgate mahāsoṇattheraṃ nissāya sāsanapaveṇī ṭhassati; mā kho taṃ hatthato vissajjehī』』ti. 『『Tumhe pana, bhante』』ti? 『『Ahaṃ mahācetiyaṃ vandissāmī』』ti dve there anusāsitvā anupubbena cārikaṃ caranto mahāvihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye mahāvihāro suñño. Cetiyaṅgaṇe eraṇḍā jātā. Cetiyaṃ gacchehi parivāritaṃ, sevālena pariyonaddhaṃ. Thero dharamānakabuddhassa nipaccākāraṃ dassento viya mahācetiyaṃ vanditvā pacchimadisāya sālaṃ pavisitvā olokento 『evarūpassa nāma lābhaggayasaggappattassa sarīradhātucetiyaṭṭhānaṃ anāthaṃ jāta』nti cintayamāno nisīdi.

Atha avidūre rukkhe adhivatthā devatā addhikamanussarūpena taṇḍulanāḷiñca guḷapiṇḍañca ādāya therassa santikaṃ gantvā 『『kattha gacchatha, bhante』』ti? 『『Ahaṃ dakkhiṇadisaṃ, upāsakā』』ti. 『『Ahampi tattheva gantukāmo, saha gacchāma, bhante』』ti. 『『Ahaṃ dubbalo; tava gatiyā gantuṃ na sakkhissāmi; tvaṃ purato gaccha, upāsakā』』ti. 『『Ahampi tumhākaṃ gatiyā gamissāmī』』ti therassa pattacīvaraṃ aggahesi. Tissavāpipāḷiṃ āruḷhakāle ca pattaṃ āharāpetvā pānakaṃ katvā adāsi. Therassa pītamatteyeva balamattā saṇṭhāti. Devatā pathaviṃ saṅkhipitvā veṇunadīsantike ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ patvā therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggitvā adāsi.

Punadivase therena mukhe dhovitamatte yāguṃ pacitvā adāsi; yāguṃ pītassa bhattaṃ pacitvā upanāmesi. Thero 『『tuyhaṃ ṭhapehi, upāsakā』』ti pattaṃ hatthena pidahi. 『『Ahaṃ na dūraṃ gamissāmī』』ti devatā therasseva patte bhattaṃ pakkhipitvā katabhattakiccassa therassa pattacīvaramādāya maggaṃ paṭipannā pathaviṃ saṅkhipitvā jajjaranadīsantikaṃ netvā 『『bhante, etaṃ paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ, dhūmo paññāyati. Ahaṃ purato gamissāmī』』ti theraṃ vanditvā attano bhavanaṃ agamāsi. Thero sabbampi bhayakālaṃ paṇṇakhādakamanusse nissāya vasi.

婆羅門提薩強盜破壞了國家。僧團聚集商議后,派遣八位長老去見帝釋天,說"請驅逐強盜"。帝釋天王說:"尊者們,我無法驅逐已經出現的強盜。僧團應該去海外。我會保護海洋。"僧團從各個方向去了納伽島(Nāgadīpa),在閻浮果拉港(Jambukolapaṭṭana)建造了一艘三層的大船。一層沉入水中。一層僧團坐在上面。一層放置缽和袈裟。相應部誦者小西瓦長老、伊西達塔長老和大索那長老是這些團體的領袖。其中兩位長老對大索那長老說:"朋友大索那,請登上大船。""那你們呢,尊者們?""朋友,死在水裡還是死在陸地上都是一樣的。我們不會去。但是依靠你,未來佛法的傳承將會繼續。你去吧,朋友。""尊者們,如果你們不去,我也不會去。"他們說了三次,但無法讓長老登船,於是返回。 然後小西瓦長老對伊西達塔長老說:"朋友伊西達塔,未來依靠大索那長老,佛法的傳承將會繼續;不要放開他。""那你呢,尊者?""我要去禮拜大塔。"他指導兩位長老后,漸漸地遊歷到達了大寺。那時大寺是空的。佛塔院裡長滿了蓖麻。佛塔被灌木叢包圍,被水藻覆蓋。長老就像向活佛致敬一樣禮拜了大塔,然後進入西邊的大廳,環顧四周,想著"如此獲得利養和名聲的舍利塔竟然變得如此荒涼",然後坐下。 這時,住在不遠處樹上的神以旅人的形象,拿著一那利(nāḷi)的米和一塊糖,來到長老面前說:"尊者,您要去哪裡?""我要去南方,優婆塞。""我也想去那裡,讓我們一起去吧,尊者。""我很虛弱,無法跟上你的速度;你先走吧,優婆塞。""我會跟隨您的步伐前進。"他拿起長老的缽和袈裟。當他們到達提薩水庫(Tissavāpi)的堤壩時,他拿過缽,準備了飲料給長老。長老一喝完就恢復了力氣。神縮短了大地,來到毗努河(Veṇunadī)附近一座廢棄的寺院,為長老準備了住處。 第二天,長老剛洗完臉,神就煮好粥給他;長老喝完粥后,又準備了飯菜。長老說"給你自己留些吧,優婆塞",用手蓋住缽。"我不會走遠",神把飯菜放入長老的缽中,長老用完餐后,神拿起長老的缽和袈裟上路,縮短了大地,帶他到賈賈拉河(Jajjaranadī)附近,說:"尊者,這是吃樹葉的人居住的地方,可以看到煙。我要先走了。"向長老禮拜后回到自己的住處。長老在整個危險時期都依靠吃樹葉的人生活。

Isidattattheropi anupubbena cārikaṃ caranto aḷajanapadaṃ sampāpuṇi. Tattha manussā nātipakkāni madhukaphalāni bhinditvā aṭṭhiṃ ādāya tacaṃ chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero 『『āvuso mahāsoṇa, bhikkhāhāro paññāyatī』』ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Taruṇadārakā theraṃ ṭhitaṃ disvā 『iminā koci attho bhavissatī』ti vālukaṃ puñchitvā madhukaphalattacaṃ patte pakkhipitvā adaṃsu; therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ soyeva āhāro ahosi.

Anupubbena coriyassaraṃ sampāpuṇiṃsu. Manussā kumudāni gahetvā kumudanāle chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero 『『āvuso mahāsoṇa, bhikkhāhāro paññāyatī』』ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Gāmadārakā kumudanāle sodhetvā patte pakkhipitvā adaṃsu; therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ sova āhāro ahosi.

Anupubbena carantā paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ gāmadvāraṃ sampāpuṇiṃsu. Tattha ekissā dārikāya mātāpitaro araññaṃ gacchantā 『『sace koci ayyo āgacchati, katthaci gantuṃ mā adāsi; ayyassa vasanaṭṭhānaṃ ācikkheyyāsi, ammā』』ti āhaṃsu. Sā there disvā pattaṃ gahetvā nisīdāpesi. Gehe dhaññajāti nāma natthi. Vāsiṃ pana gahetvā guñjacocarukkhattacaṃ guñjalatāpattehi saddhiṃ ekato koṭṭetvā tayo piṇḍe katvā ekaṃ isidattattherassa ekaṃ mahāsoṇattherassa patte ṭhapetvā 『atirekapiṇḍaṃ isidattattherassa patte ṭhapessāmī』ti hatthaṃ pasāresi. Hattho parivattitvā mahāsoṇattherassa patte patiṭṭhāpesi. Isidattatthero 『brāhmaṇatissabhaye guñjacocapiṇḍe vipākadāyakakammaṃ desakālasampadāya kīvapamāṇaṃ vipākaṃ dassatī』ti āha. Te taṃ paribhuñjitvā vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Sāpi araññato āgatānaṃ mātāpitūnaṃ ācikkhi 『『dve therā āgatā. Tesaṃ me vasanaṭṭhānaṃ ācikkhita』』nti. Te ubhopi therānaṃ santikaṃ gantvā vanditvā 『『bhante, yaṃ mayaṃ labhāma, tena tumhe paṭijaggissāma; idheva vasathā』』ti paṭiññaṃ gaṇhiṃsu. Therāpi sabbabhayakālaṃ te upanissāya vasiṃsu.

伊西達塔長老在漸漸遊歷中到達了阿拉賈國(Alajanapada)。在那裡,人們不太注意到蜜果,砍下樹木后帶走了骨頭,扔掉了樹皮。長老說:「朋友大索那,食物似乎不夠。」於是他拿起缽和袈裟,穿好衣服,拿起缽站立。年輕的孩子們看到長老站著,想「這裡可能會有一些好處」,於是撿起沙子,把蜜果和樹皮放入缽中,給了長老;長老們分享了這些食物。這樣,七天的食物就這樣得到了。 漸漸地,他們又到達了強盜的地方。人們摘取了蓮花,把蓮花扔掉了。長老說:「朋友大索那,食物似乎不夠。」於是他拿起缽和袈裟,穿好衣服,拿起缽站立。村裡的孩子們把蓮花摘掉後放入缽中,給了長老;長老們分享了這些食物。這樣,七天的食物也得到了。 漸漸地,他們到達了吃樹葉的人居住的地方,來到一個村莊。那裡有一個小女孩的父母正往森林裡去,他們對小女孩說:「如果有長老來,你要告訴他,不要讓他去任何地方;你應該告訴他長老的住處。」小女孩看到長老后,拿起缽讓他坐下。在家裡沒有糧食的種類。但她拿著樹葉,把樹葉與樹皮一起搗碎,做成三份,分別放在伊西達塔長老的缽里和大索那長老的缽里,想要把多餘的食物放在伊西達塔長老的缽里。於是她的手轉動,把手放在大索那長老的缽里。伊西達塔長老說:「在婆羅門提薩的恐懼中,樹葉的食物將會給予果報。」他們分享了這些食物后,回到了他們的住處。小女孩也告訴了她的父母:「有兩個長老來了。我告訴他們我的住處。」他們兩個也都前往長老的身邊,禮拜后說:「尊者,我們會珍惜我們所得到的;我們將住在這裡。」長老們也在整個危險時期依靠他們生活。

Brāhmaṇatissacore mate pitumahārājā chattaṃ ussāpesi. 『Bhayaṃ vūpasantaṃ, janapado sampuṇṇo』ti sutvā parasamuddato bhikkhusaṅgho nāvāya mahātitthapaṭṭane oruyha 『mahāsoṇatthero kahaṃ vasatī』ti pucchitvā therassa santikaṃ agamāsi. Thero pañcasatabhikkhuparivāro kālakagāme maṇḍalārāmavihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye kālakagāme sattamattāni kulasatāni paṭivasanti. Rattibhāge devatā āhiṇḍitvā 『『mahāsoṇatthero pañcabhikkhusataparivāro maṇḍalārāmavihāraṃ patto. Ekeko navahatthasāṭakena saddhiṃ ekekakahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ detū』』ti manusse avocuṃ. Punadivase ca therā kālakagāmaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Manussā nisīdāpetvā yāguṃ adaṃsu. Maṇḍalārāmavāsī tissabhūtitthero saṅghatthero hutvā nisīdi. Eko mahāupāsako taṃ vanditvā 『『bhante, mahāsoṇatthero nāma kataro』』ti pucchi. Tena samayena thero navako hoti pariyante nisinno. Thero hatthaṃ pasāretvā 『『mahāsoṇo nāma esa, upāsakā』』ti āha. Upāsako taṃ vanditvā pattaṃ gaṇhāti. Thero na deti. Tissabhūtitthero 『『āvuso soṇa, yathā tvaṃ na jānāsi, mayampi evameva na jānāma; puññavantānaṃ devatā paripācenti; pattaṃ dehi, sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṃ karohī』』ti āha. Thero pattaṃ adāsi. Mahāupāsako pattaṃ ādāya gantvā kahāpaṇagghanakassa piṇḍapātassa pūretvā navahatthasāṭakaṃ ādhārakaṃ katvā āharitvā therassa hatthe ṭhapesi; aparopi upāsako therassāti satta sāṭakasatāni satta ca piṇḍapātasatāni therasseva adaṃsu.

Thero bhikkhusaṅghassa saṃvibhāgaṃ katvā anupubbena mahāvihāraṃ pāpuṇitvā mukhaṃ dhovitvā mahābodhiṃ vanditvā mahācetiyaṃ vanditvā thūpārāme ṭhito cīvaraṃ pārupitvā bhikkhusaṅghaparivāro dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā dvārato yāva vaḷañjanakasālā etasmiṃ antare saṭṭhikahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ labhi. Tato paṭṭhāya pana sakkārassa pamāṇaṃ natthi. Evaṃ kālavipattiyaṃ madhukaphalattacopi kumudanāḷipi dullabhā jātā. Kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho udapādi.

Vattabbakanigrodhattherassāpi sāmaṇerakāle brāhmaṇatissabhayaṃ udapādi. Sāmaṇero ca upajjhāyo cassa parasamuddaṃ nāgamiṃsu; 『paṇṇakhādakamanusse upanissāya vasissāmā』ti paccantābhimukhā ahesuṃ. Sāmaṇero sattāhamattaṃ anāhāro hutvā ekasmiṃ gāmaṭṭhāne tālarukkhe tālapakkaṃ disvā upajjhāyaṃ āha – 『『bhante, thokaṃ āgametha; tālapakkaṃ pātessāmī』』ti. 『『Dubbalosi tvaṃ, sāmaṇera, mā abhiruhī』』ti. 『『Abhiruhissāmi, bhante』』ti khuddakavāsiṃ gahetvā tālaṃ āruyha tālapiṇḍaṃ chindituṃ ārabhi. Vāsiphalaṃ nikkhamitvā bhūmiyaṃ pati.

婆羅門提薩強盜被殺后,國王升起傘蓋。聽說「危險已消除,國家繁榮」,僧團從海外乘船抵達大海岸,詢問「偉大的索那長老住在哪裡?」於是,長老們來到長老的身邊。長老帶著五百比丘來到卡拉卡村(Kalakagāma)的曼陀羅寺。那時,卡拉卡村有七百個家庭居住。夜晚,神靈巡視,告訴人們:「偉大的索那長老帶著五百比丘已經到達曼陀羅寺。請每人給他們一份九個銅錢的施捨。」第二天,長老們進入卡拉卡村乞食。人們讓他們坐下,給他們粥。曼陀羅寺的長老提薩布提長老作為僧團的長老坐下。一個大優婆塞向他致敬,問:「尊者,偉大的索那長老是哪位?」此時,長老正坐在邊緣。長老伸手說:「這位就是偉大的索那,優婆塞。」優婆塞向他致敬,拿起缽。長老不願意給他。提薩布提長老說:「朋友索那,正如你不知道,我們也不知道;善人們的神靈會保佑他們;請把缽給我,給同伴們帶來利益。」於是長老給了他缽。大優婆塞拿著缽去裝滿銅錢的施捨,裝好九個銅錢的施捨后,放在長老的手中;還有其他優婆塞也拿著長老的施捨,給了七個缽和七個施捨。 長老把施捨分配完畢,漸漸地到達了大寺,洗臉后,禮拜大菩提樹,禮拜大塔,站在佛塔院中,穿好袈裟,跟隨僧團從南門進入城市,在門口到達了巴蘭賈納克薩拉(Balañjanakasālā)的途中,得到了六十個銅錢的施捨。從那時開始,供養的數量沒有限制。這樣,在惡劣的時機中,蜜果和蓮花也變得稀少。在好的時機中,這樣的豐盈突然出現。 在伐木者的長老那裡,僧人的時候也發生了婆羅門提薩的恐懼。僧人和老師一起前往海外;他們想「依靠吃樹葉的人生活」,於是朝著邊緣的方向前進。僧人在七天內沒有吃東西,在一個村子的地方看到一棵棕櫚樹,向老師說:「尊者,請稍微過來;我想要一些棕櫚果。」老師說:「你很虛弱,僧人,不要攀爬。」他說:「我會攀爬的,尊者。」於是他抓住小的棕櫚樹,開始攀爬去切割棕櫚果。棕櫚果掉落在地上。

Thero cintesi 『『ayaṃ kilantova rukkhaṃ āruḷho; kiṃ nu kho idāni karissatī』』ti sāmaṇero tālapaṇṇaṃ phāletvā phāletvā vāsidaṇḍake bandhitvā ghaṭṭento ghaṭṭento bhūmiyaṃ pātetvā 『『bhante, sādhu vatassa sace vāsiphalaṃ ettha paveseyyāthā』』ti āha. Thero 『upāyasampanno sāmaṇero』ti vāsiphalaṃ pavesetvā adāsi. So vāsiṃ ukkhipitvā tālaphalāni pātesi. Thero vāsiṃ pātāpetvā pavaṭṭitvā gataṃ tālaphalaṃ bhinditvā sāmaṇeraṃ otiṇṇakāle āha 『『sāmaṇera, tvaṃ dubbalo, idaṃ tāva khādāhī』』ti. 『『Nāhaṃ, bhante, tumhehi akhādite khādissāmī』』ti vāsiṃ gahetvā tālaphalāni bhinditvā pattaṃ nīharitvā tālamiñjaṃ pakkhipitvā therassa datvā sayaṃ khādi. Yāva tālaphalāni ahesuṃ, tāva tattheva vasitvā phalesu khīṇesu anupubbena paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ pavisiṃsu. Sāmaṇero therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggi. Thero sāmaṇerassa ovādaṃ datvā vihāraṃ pāvisi. Sāmaṇero 『anāyatane naṭṭhānaṃ attabhāvānaṃ pamāṇaṃ natthi, buddhānaṃ upaṭṭhānaṃ karissāmī』ti cetiyaṅgaṇaṃ gantvā appaharitaṃ karoti; sattāhamattaṃ nirāhāratāya pavedhamāno patitvā nipannakova tiṇāni uddharati. Ekacce ca manussā araññe carantā madhuṃ labhitvā dārūni ceva sākapaṇṇañca gahetvā tiṇacalanasaññāya 『migo nu kho eso』ti sāmaṇerassa santikaṃ gantvā 『『kiṃ karosi, sāmaṇerā』』ti āhaṃsu. 『『Tiṇagaṇṭhiṃ gaṇhāmi, upāsakā』』ti. 『『Aññopi koci atthi, bhante』』ti? 『『Āma, upāsakā, upajjhāyo me antogabbhe』』ti. 『『Mahātherassa datvā khādeyyāsi, bhante』』ti sāmaṇerassa madhuṃ datvā attano vasanaṭṭhānaṃ ācikkhitvā 『『mayaṃ sākhābhaṅgaṃ karontā gamissāma. Etāya saññāya theraṃ gahetvā āgaccheyyāsi, ayyā』』ti vatvā agamaṃsu.

Sāmaṇero madhuṃ gahetvā therassa santikaṃ gantvā bahi ṭhatvā 『『vandāmi, bhante』』ti āha. Thero 『sāmaṇero jighacchāya anuḍayhamāno āgato bhavissatī』ti tuṇhī ahosi. So punapi 『『vandāmi, bhante』』ti āha. 『『Kasmā, sāmaṇera, dubbalabhikkhūnaṃ sukhena nipajjituṃ na desī』』ti? 『『Dvāraṃ vivarituṃ sāruppaṃ, bhante』』ti? Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā 『『kiṃ te, sāmaṇera, laddhaṃ』』ti āha. Manussehi madhu dinnaṃ, khādituṃ sāruppaṃ, bhante』』ti? 『『Sāmaṇera, evameva khādituṃ kilamissāma, pānakaṃ katvā pivissāmā』』ti. Sāmaṇero pānakaṃ katvā adāsi. Atha naṃ thero 『『manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ pucchasi, sāmaṇerā』』ti āha. Sayameva ācikkhiṃsu, bhante』』ti. 『『Sāmaṇera, pātova gacchantā kilamissāma; ajjeva gamissāmā』』ti pattacīvaraṃ gaṇhāpetvā nikkhami. Te gantvā manussānaṃ vasanaṭṭhānassa avidūre nipajjiṃsu.

長老想:"他已經很累了還爬上了樹;現在他會做什麼呢?"僧人把棕櫚葉撕開,綁在小刀的柄上,一點一點地放下來,說:"尊者,如果您能把刀刃插進去就太好了。"長老想"這個僧人很有辦法",於是把刀刃插進去給他。他舉起刀,砍下棕櫚果。長老讓刀掉下來,滾動著的棕櫚果被打碎了。當僧人下來時,長老說:"僧人,你很虛弱,先吃這個吧。"他說:"尊者,如果您不吃,我就不吃。"於是他拿起刀,砍開棕櫚果,拿出缽,把棕櫚果的果肉放進去,給了長老,自己也吃了。只要有棕櫚果,他們就住在那裡,當果子用完后,他們逐漸來到了吃樹葉的人居住的地方,進入了一座廢棄的寺院。僧人為長老準備了住處。長老給僧人指導後進入了寺院。僧人想:"在這個不適當的地方,失去的生命無法計數,我要去侍奉佛陀。"於是他去了佛塔院,開始清理雜草;七天內因為沒有食物而顫抖,倒下後躺著拔草。一些在森林裡遊蕩的人找到了蜂蜜,拿著木頭和蔬菜葉子,看到草在動,以為是鹿,就走近僧人說:"你在做什麼,僧人?""我在拔草,優婆塞。""還有其他人嗎,尊者?""是的,優婆塞,我的老師在裡面。""給大長老吃吧,尊者。"他們給了僧人蜂蜜,告訴他們自己的住處,說:"我們會折斷樹枝作為記號。你帶著長老來找我們,尊者。"然後他們就離開了。 僧人拿著蜂蜜去找長老,站在外面說:"我向您致敬,尊者。"長老想"僧人一定是餓得不行了才來的",所以保持沉默。他又說:"我向您致敬,尊者。""為什麼不讓虛弱的比丘舒服地躺著呢,僧人?""打開門是否合適,尊者?"長老起身打開門說:"你得到了什麼,僧人?""人們給了蜂蜜,可以吃,尊者。""僧人,這樣吃會很累,我們做成飲料喝吧。"僧人做了飲料給他。然後長老說:"你問了人們的住處嗎,僧人?""他們自己告訴我的,尊者。""僧人,明天早上出發會很累;我們今天就去吧。"他拿起缽和袈裟就出發了。他們走到離人們住處不遠的地方躺下了。

Sāmaṇero rattibhāge cintesi – 『mayā pabbajitakālato paṭṭhāya gāmante aruṇaṃ nāma na uṭṭhāpitapubba』nti. So pattaṃ gahetvā aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ araññaṃ agamāsi. Mahāthero sāmaṇeraṃ nipannaṭṭhāne apassanto 『manussakhādakehi gahito bhavissatī』ti cintesi. Sāmaṇero araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetvā pattena udakañca dantakaṭṭhañca gahetvā āgami. 『『Sāmaṇera, kuhiṃ gatosi? Mahallakabhikkhūnaṃ te vitakko uppādito; daṇḍakammaṃ āharā』』ti. 『『Āharissāmi, bhante』』ti. Thero mukhaṃ dhovitvā cīvaraṃ pārupi. Ubhopi manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Manussāpi attano paribhogaṃ kandamūlaphalapaṇṇaṃ adaṃsu. Theropi paribhuñjitvā vihāraṃ agamāsi. Sāmaṇero udakaṃ āharitvā 『『pāde dhovāmi, bhante』』ti āha. 『『Sāmaṇera, tvaṃ rattiṃ kuhiṃ gato? Amhākaṃ vitakkaṃ uppādesī』』ti. 『『Bhante, gāmante me aruṇaṃ na uṭṭhāpitapubbaṃ; aruṇuṭṭhāpanatthāya araññaṃ agamāsi』』nti. 『『Sāmaṇera, na tuyhaṃ daṇḍakammaṃ anucchavikaṃ amhākameva anucchavika』』nti vatvā thero tasmiṃyeva ṭhāne vasi; sāmaṇerassa ca saññaṃ adāsi 『『mayaṃ tāva mahallakā; 『idaṃ nāma bhavissatī』ti na sakkā jānituṃ. Tuvaṃ attānaṃ rakkheyyāsī』』ti. Thero kira anāgāmī. Taṃ aparabhāge manussakhādakā khādiṃsu. Sāmaṇero attānaṃ rakkhitvā bhaye vūpasante tathārūpe ṭhāne upajjhaṃ gāhāpetvā upasampanno buddhavacanaṃ uggahetvā tipiṭakadharo hutvā vattabbakanigrodhatthero nāma jāto.

Pitumahārājā rajjaṃ paṭipajji. Parasamuddā āgatāgatā bhikkhū 『『kahaṃ vattabbakanigrodhatthero, kahaṃ vattabbakanigrodhatthero』』ti pucchitvā tassa santikaṃ agamaṃsu. Mahābhikkhusaṅgho theraṃ parivāresi. So mahābhikkhusaṅghaparivuto anupubbena mahāvihāraṃ patvā mahābodhiṃ mahācetiyaṃ thūpārāmañca vanditvā nagaraṃ pāyāsi. Yāva dakkhiṇadvārā gacchantasseva navasu ṭhānesu ticīvaraṃ upapajji; antonagaraṃ paviṭṭhakālato paṭṭhāya mahāsakkāro uppajji. Iti kālavipattiyaṃ tālaphalakandamūlapaṇṇampi dullabhaṃ jātaṃ. Kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho uppannoti. Evaṃ kālavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālasampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena sammāpayoge patiṭṭhito tīṇi sucaritāni pūreti, pañcasīlaṃ dasasīlaṃ rakkhati. Kālasampattiyaṃ nibbattassa rājāno sabbālaṅkārapatimaṇḍitā rājakaññāyo 『etassa anucchavikā』ti pesenti, yānavāhanamaṇisuvaṇṇarajatādibhedaṃ taṃ taṃ paṇṇākāraṃ 『etassa anucchavika』nti pesenti .

僧人在夜裡想:"自從我出家以來,從未在村邊看到過黎明。"他拿起缽,去森林裡等待黎明。大長老看不到僧人躺著的地方,想:"他可能被食人者抓走了。"僧人在森林裡等到黎明,拿著裝水和牙刷的缽回來了。"僧人,你去哪裡了?你讓老比丘們擔心了;你應該受懲罰。""我會接受懲罰的,尊者。"長老洗臉后穿好衣服。兩人一起去了人們居住的地方。人們給了他們自己食用的根莖、水果和葉子。長老吃完后回到寺院。僧人拿來水說:"我要洗您的腳,尊者。""僧人,你晚上去哪裡了?你讓我們擔心了。""尊者,我從未在村邊看到黎明;我去森林是爲了等待黎明。""僧人,懲罰不適合你,只適合我們。"長老說完就住在那裡;他告訴僧人:"我們已經老了;無法知道'會發生什麼'。你要保護好自己。"據說長老是阿那含。後來,食人者吃掉了他。僧人保護好自己,當危險平息后,在那樣的地方接受了戒師,成為比丘,學習了佛陀的教導,精通三藏,成為著名的尼拘律陀長老。 國王的父親繼承了王位。從海外回來的比丘們問:"伐木者的尼拘律陀長老在哪裡,伐木者的尼拘律陀長老在哪裡?"然後去見他。大比丘僧團圍繞著長老。他被大比丘僧團圍繞,漸漸地到達了大寺,禮拜了大菩提樹、大塔和佛塔院,然後前往城市。在到達南門的路上,他在九個地方得到了三件袈裟;從進入城內開始,他得到了很大的供養。這樣,在惡劣的時期,棕櫚果、根莖和葉子都變得稀少。在好的時期,這樣的大供養出現了。這樣,他知道那些善業因被惡劣的時期阻礙而無法給予果報,在好的時期才能成熟。 另一個人也有許多善業。這些善業在錯誤的行為中不會成熟。但是他因為一個善業而處於正確的行為中,完成了三種善行,遵守五戒、十戒。在好的時期出生的人,國王會派遣裝飾華麗的公主,說"這適合他";他們會送來各種禮物,如車輛、寶石、金銀等,說"這適合他"。

Pabbajjūpagatopi mahāyaso hoti mahānubhāvo. Tatridaṃ vatthu – kūṭakaṇṇarājā kira girigāmakaṇṇavāsikaṃ cūḷasudhammattheraṃ mamāyati. So uppalavāpiyaṃ vasamāno theraṃ pakkosāpesi. Thero āgantvā mālārāmavihāre vasati. Rājā therassa mātaraṃ pucchi – 『『kiṃ thero piyāyatī』』ti? 『『Kandaṃ mahārājā』』ti. Rājā kandaṃ gāhāpetvā vihāraṃ gantvā therassa dadamāno mukhaṃ ulloketuṃ nāsakkhi. So nikkhamitvā ca bahipariveṇe deviṃ pucchi – 『『kīdiso thero』』ti? 『『Tvaṃ puriso hutvā ulloketuṃ na sakkosi; ahaṃ kathaṃ sakkhissāmi? Nāhaṃ jānāmi kīdiso』』ti. Rājā 『mama raṭṭhe balikāragahapatiputtaṃ ulloketuṃ na visahāmi. Mahantaṃ vata bho buddhasāsanaṃ nāmā』ti apphoṭesi. Tipiṭakacūḷanāgattherampi mamāyati. Tassa aṅguliyaṃ ekā piḷakā uṭṭhahi. Rājā 『theraṃ passissāmī』ti vihāraṃ gantvā balavapemena aṅguliṃ mukhena gaṇhi. Antomukheyeva piḷakā bhinnā, pubbalohitaṃ anuṭṭhubhitvā there sinehena amataṃ viya ajjhohari. Soyeva thero aparabhāge maraṇamañce nipajji. Rājā gantvā asucikapallakaṃ sīse ṭhapetvā 『dhammasakaṭassa akkho bhijjati akkho bhijjatī』ti paridevamāno vicari. Pathavissarassa asucikapallakaṃ sīsena ukkhipitvā vicaraṇaṃ nāma kassa gatamaggo? Sammāpayogassa gatamaggoti. Evaṃ payogavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogasampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitaṃ kalyāṇakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso sampattiyo āgamma deti.

Tatridaṃ bhūtamatthaṃ katvā opammaṃ – eko kira mahārājā ekassa amaccassa appamattena kujjhitvā taṃ bandhanāgāre bandhāpesi. Tassa ñātakā rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā kiñci avatvā caṇḍakope vigate rājānaṃ tassa niraparādhabhāvaṃ jānāpesuṃ. Rājā muñcitvā tassa ṭhānantaraṃ paṭipākatikaṃ akāsi. Athassa tato tato āgacchantānaṃ paṇṇākārānaṃ pamāṇaṃ nāhosi. Manussā sampaṭicchituṃ nāsakkhiṃsu. Tattha rañño appamattakena kujjhitvā tassa bandhanāgāre bandhāpitakālo viya puthujjanassa niraye nibbattakālo. Athassa ñātakehi rājānaṃ saññāpetvā ṭhānantarassa paṭipākatikakaraṇakālo viya tassa sagge nibbattakālo. Paṇṇākāraṃ sampaṭicchituṃ asamatthakālo viya catasso sampattiyo āgamma kalyāṇakammānaṃ devalokato manussalokaṃ, manussalokato devalokanti evaṃ sukhaṭṭhānato sukhaṭṭhānameva netvā kappasatasahassampi sukhavipākaṃ datvā nibbānasampāpanaṃ veditabbaṃ.

Evaṃ tāva pāḷivaseneva dutiyaṃ balaṃ dīpetvā puna 『『ahosi kammaṃ ahosi kammavipāko』』ti (paṭi. ma.

出家后也會有大名聲和大威力。這裡有一個故事 - 據說庫塔康納王(Kūṭakaṇṇarājā)喜愛住在吉利加馬康納(Girigāmakaṇṇa)的小善法長老(Cūḷasudhammatthera)。他住在烏帕拉瓦皮(Uppalavāpi)時召喚長老。長老來到后住在花園寺院。國王問長老的母親:"長老喜歡什麼?"她說:"喜歡薯類,大王。"國王拿著薯類去寺院給長老,但無法抬頭看他的臉。他出來后在外院問王后:"長老是什麼樣子的?""你是男人都不敢看,我怎麼能看?我不知道他是什麼樣子。"國王說:"在我的國家裡,我竟然不敢看一個納稅人的兒子。佛教真是偉大啊!"他拍手讚歎。他也喜愛三藏小龍長老(Tipiṭakacūḷanāgatthera)。長老的手指上長了一個膿包。國王去寺院看望長老,因為強烈的愛意用嘴含住他的手指。膿包在嘴裡破裂,他吐出膿血,但因為對長老的愛,就像喝甘露一樣吞下去了。同一位長老後來躺在臨終的床上。國王去看望,把不潔的痰盂頂在頭上,哭泣著說:"法車的軸要斷了,軸要斷了。"大地之主把不潔的痰盂頂在頭上走動,這是誰的道路?這是正確行為的道路。這樣,他知道那些善業因被錯誤的行為阻礙而無法給予果報,在正確的行為中才能成熟。這樣,被四種惡劣狀況阻礙的善業無法給予果報,通過四種善狀況才能給予。 這裡有一個真實的比喻 - 據說有一個大國王因為一點小事生某位大臣的氣,把他關進監獄。他的親戚知道國王生氣了,什麼也沒說,等國王的暴怒平息后,讓國王知道他是無辜的。國王釋放了他,恢復了他原來的職位。然後從各處送來的禮物多得無法計數。人們無法接受。在這裡,國王因為小事生氣把他關進監獄的時期就像凡夫投生地獄的時期。然後他的親戚讓國王明白並恢復他職位的時期就像他投生天界的時期。無法接受禮物的時期就像通過四種善狀況,善業從天界帶到人間,從人間帶到天界,這樣從一個快樂的地方帶到另一個快樂的地方,給予十萬劫的快樂果報,最後達到涅槃。 這樣,首先通過經文解釋了第二種力量,然後又說"有業,有業的果報"。

1.234) iminā paṭisambhidānayenāpi dīpetabbaṃ. Tattha 『ahosi kamma』nti atīte āyūhitaṃ kammaṃ atīteyeva ahosi. Yena pana atīte vipāko dinno, taṃ sandhāya 『ahosi kammavipāko』ti vuttaṃ. Diṭṭhadhammavedanīyādīsu pana bahūsupi āyūhitesu ekaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vipākaṃ deti, sesāni avipākāni. Ekaṃ upapajjavedanīyaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati, sesāni avipākāni. Ekenānantariyena niraye upapajjati, sesāni avipākāni. Aṭṭhasu samāpattīsu ekāya brahmaloke nibbattati, sesā avipākā. Idaṃ sandhāya 『nāhosi kammavipāko』ti vuttaṃ. Yo pana bahumpi kusalākusalaṃ kammaṃ katvā kalyāṇamittaṃ nissāya arahattaṃ pāpuṇāti, etassa kammavipāko 『nāhosi』 nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ etarahi vipākaṃ deti taṃ 『ahosi kammaṃ atthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati taṃ 『ahosi kammaṃ natthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati taṃ 『ahosi kammaṃ bhavissati kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayena avipākataṃ āpajjissati taṃ 『ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko』 nāma.

Yaṃ etarahi āyūhitaṃ etarahiyeva vipākaṃ deti taṃ 『atthi kammaṃ atthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati taṃ 『atthi kammaṃ natthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ etarahi āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati taṃ 『atthi kammaṃ bhavissati kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati taṃ 『atthi kammaṃ na bhavissati kammavipāko』 nāma.

Yaṃ sayampi anāgataṃ, vipākopissa anāgato taṃ 『bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipāko』 nāma. Yaṃ sayaṃ bhavissati, purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati taṃ 『bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko』 nāma.

Idaṃ tathāgatassāti idaṃ sabbehipi etehi ākārehi tathāgatassa kammantaravipākantarajānanañāṇaṃ akampiyaṭṭhena dutiyabalaṃ veditabbanti.

Dutiyabalaniddesavaṇṇanā.

Tatiyabalaniddeso

這樣,還應該通過《無礙解道》的方法來解釋。其中,"有業"指過去造作的業在過去就存在。"有業的果報"是指由於過去的業而在過去給予的果報。但是在現法受、次生受等多種業中,一個現法受業給予果報,其餘的不結果。一個次生受業牽引再生,其餘的不結果。一個無間業導致投生地獄,其餘的不結果。在八種定中,一個導致投生梵天界,其餘的不結果。這就是所說的"沒有業的果報"。但是,如果有人造作了許多善惡業,依靠善知識而證得阿羅漢果,這種人的業果報就稱為"沒有"。過去造作的業在現在給予果報,這稱為"有業,有業的果報"。按照前面的方法不結果的,稱為"有業,沒有業的果報"。過去造作的業將在未來給予果報的,稱為"有業,將有業的果報"。按照前面的方法將不結果的,稱為"有業,將不會有業的果報"。 現在造作的業在現在就給予果報的,稱為"有業,有業的果報"。按照前面的方法不結果的,稱為"有業,沒有業的果報"。現在造作的業將在未來給予果報的,稱為"有業,將有業的果報"。按照前面的方法將不結果的,稱為"有業,將不會有業的果報"。 業本身是未來的,它的果報也是未來的,這稱為"將有業,將有業的果報"。業本身將存在,但按照前面的方法將不結果的,這稱為"將有業,將不會有業的果報"。 這是如來的[智慧],這是以所有這些方式如來知道業與業果報之間[關係]的智慧,因為不動搖所以應該理解為第二種力量。 第二種力量的解釋完畢。 第三種力量的解釋

  1. Tatiyabalaniddese maggoti vā paṭipadāti vā kammassevetaṃ nāmaṃ. Nirayagāminītiādīsu nirassādaṭṭhena niratiatthena ca nirayo. Uddhaṃ anugantvā tiriyaṃ añcitāti tiracchānā; tiracchānāyeva tiracchānayoni. Petatāya petti; ito pecca gatabhāvenāti attho. Pettiyeva pettivisayo. Manassa ussannatāya manussā; manussāva manussaloko. Dibbanti pañcahi kāmaguṇehi adhimattāya vā ṭhānasampattiyāti devā; devāva devaloko. Vānaṃ vuccati taṇhā; taṃ tattha natthīti nibbānaṃ. Nirayaṃ gacchatīti nirayagāmī. Idaṃ maggaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭipadā pana nirayagāminī nāma hoti. Sesapadesupi eseva nayo. Idaṃ sabbampi paṭipadaṃ tathāgato pajānāti.

Kathaṃ ? Sakalagāmavāsikesupi hi ekato ekaṃ sūkaraṃ vā migaṃ vā jīvitā voropentesu sabbesampi cetanā parassa jīvitindriyārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva nānā hoti. Tesu hi eko ādarena chandajāto karoti. Eko 『ehi tvampi karohī』ti parehi nippīḷitattā karoti. Eko samānacchando viya hutvā appaṭibāhiyamāno vicarati. Tesu eko teneva kammena niraye nibbattati, eko tiracchānayoniyaṃ, eko pettivisaye. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva 『iminā nīhārena āyūhitattā esa niraye nibbattissati , esa tiracchānayoniyaṃ, esa pettivisaye』ti pajānāti . Niraye nibbattamānampi 『esa aṭṭhasu mahānirayesu nibbattissati, esa soḷasasu ussadanirayesu nibbattissatī』ti pajānāti. Tiracchānayoniyaṃ nibbattamānampi 『esa apādako bhavissati, esa dvipādako, esa catuppādako, esa bahuppādako』ti pajānāti. Pettivisaye nibbattamānampi 『esa nijjhāmataṇhiko bhavissati, esa khuppipāsiko, esa paradattūpajīvī』ti pajānāti. Tesu ca kammesu 『idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatīti pajānāti.

Tathā sakalagāmavāsikesu ekato piṇḍapātaṃ dadamānesu sabbesampi cetanā piṇḍapātārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva purimanayena nānā hoti. Tesu keci devaloke nibbattissanti, keci manussaloke. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva 『iminā nīhārena āyūhitattā esa manussaloke nibbattissati, esa devaloke』ti pajānāti. Devaloke nibbattamānānampi 『esa paranimmitavasavattīsu nibbattissati, esa nimmānaratīsu, esa tusitesu, esa yāmesu, esa tāvatiṃsesu, esa cātumahārājikesu, esa bhummadevesu; esa pana jeṭṭhakadevarājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ karonto paricārako hutvā nibbattissatī』ti pajānāti. Manussesu nibbattamānānampi 『esa khattiyakule nibbattissati, esa brāhmaṇakule, esa vessakule, esa suddakule; esa pana manussesu rājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ karonto paricārako hutvā nibbattissatī』ti pajānāti . Tesu ca kammesu 『idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatī』ti pajānāti.

第三種力量的解釋中,"道路"或"修行"指的是業的名稱。因往生地獄而稱為"地獄行者",因無慾而稱為"無慾",所以地獄。向上引導而橫向引導的稱為"畜生",畜生即是畜生的投生。因投生而稱為"鬼",從這裡去世的意思。鬼即是鬼的範圍。因心的興奮而稱為"人",人即是人間的世界。因五種慾望的極大豐盛而稱為"天",天即是天界。渴望被稱為"慾望",在那裡面沒有的稱為"涅槃"。去往地獄的稱為"地獄行者"。這是指這條道路。修行則稱為"地獄行者"。其餘的地方也是這個道理。這一切的修行,正如如來所知。 如何呢?即使在所有村莊的居民中,當他們一起捕捉一隻野豬或一隻鹿時,所有人的意念都成為他人生命的對象。然而,那時的業在他們的造作時是不同的。在他們中,有一個因尊重而生起慾望而造作的;有一個因"你也來做"而被他人壓迫而造作的;有一個像是同樣的慾望而沒有被壓迫而行走的。在他們中,有一個因那樣的業而投生地獄,有一個投生畜生道,有一個投生鬼道。對此,如來知道在造作的時刻,"因這一因緣而投生地獄,因這一因緣而投生畜生道,因這一因緣而投生鬼道"。即使投生地獄的"他將在八種大地獄中投生,他將在十六種苦地獄中投生"。投生畜生道的"他將成為四足的,他將成為兩足的,他將成為多足的"。投生鬼道的"他將成為貪婪的,他將成為飢渴的,他將成為依賴他人而生存的"。在這些業中,"這個業無法牽引再生,因其弱小而將成為再生的障礙"。 同樣,在所有村莊的居民中,當他們一起施捨乞食時,所有人的意念都成為乞食的對象。然而,那時的業在他們的造作時是不同的。在他們中,有的將在天界投生,有的將在人間投生。對此,如來知道在造作的時刻,"因這一因緣而投生人間,因這一因緣而投生天界"。投生天界的"他將在他化自在天中投生,他將在化樂天中投生,他將在天悅天中投生,他將在夜天中投生,他將在四大天王的天中投生,他將在地上的神中投生;他將成為大天王而投生,他將在這之後成為第二或第三個侍者而投生"。投生人間的"他將在王族中投生,他將在婆羅門家中投生,他將在商人家中投生,他將在賤民家中投生;他將成為人間的國王,而在這之後成為第二或第三個侍者而投生"。在這些業中,"這個業無法牽引再生,因其弱小而將成為再生的障礙"。

Tathā vipassanaṃ paṭṭhapentesuyeva yena nīhārena vipassanā āraddhā, 『esa arahattaṃ pāpuṇissati, esa arahattaṃ pattuṃ na sakkhissati, esa anāgāmīyeva bhavissati, esa sakadāgāmīyeva, esa sotāpannoyeva; esa pana maggaṃ vā phalaṃ vā sacchikātuṃ na sakkhissati, lakkhaṇārammaṇāya vipassanāyameva ṭhassati; esa paccayapariggaheyeva, esa nāmarūpapariggaheyeva, esa arūpapariggaheyeva, esa rūpapariggaheyeva ṭhassati, esa mahābhūtamattameva vavatthāpessati, esa kiñci sallakkhetuṃ na sakkhissatī』ti pajānāti.

Kasiṇaparikammaṃ karontesupi 『etassa parikammamattameva bhavissati, nimittaṃ uppādetuṃ na sakkhissati; esa pana nimittaṃ uppādetuṃ sakkhissati, appanaṃ pāpetuṃ na sakkhissati; esa appanaṃ pāpetvā jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti pajānātīti.

Tatiyabalaniddesavaṇṇanā.

Catutthabalaniddeso

  1. Catutthabalaniddese khandhanānattanti 『ayaṃ rūpakkhandho nāma…pe… ayaṃ viññāṇakkhandho nāmā』ti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ nānākaraṇaṃ pajānāti. Tesupi 『ekavidhena rūpakkhandho…pe… ekādasavidhena rūpakkhandho. Ekavidhena vedanākkhandho…pe… bahuvidhena vedanākkhandho…pe… ekavidhena saññākkhandho…pe… ekavidhena saṅkhārakkhandho…pe… ekavidhena viññāṇakkhandho…pe… bahuvidhena viññāṇakkhandho』ti evaṃ ekekassa khandhassa nānattaṃ pajānāti. Āyatananānattanti 『idaṃ cakkhāyatanaṃ nāma…pe… idaṃ dhammāyatanaṃ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve catubhūmakā』ti evaṃ āyatananānattaṃ pajānāti. Dhātunānattanti 『ayaṃ cakkhudhātu nāma…pe… ayaṃ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmakā』ti evaṃ dhātunānattaṃ pajānāti.

Puna anekadhātunānādhātulokanānattanti idaṃ na kevalaṃ upādinnakasaṅkhāralokasseva nānattaṃ tathāgato pajānāti, anupādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ tathāgato pajānātiyevāti dassetuṃ gahitaṃ. Paccekabuddhā hi dve ca aggasāvakā upādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ ekadesatova jānanti no nippadesato, anupādinnakalokassa pana nānattaṃ na jānanti. Sabbaññubuddho pana 『imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa nāma rukkhassa khandho seto hoti, imassa kāḷako, imassa maṭṭo; imassa bahalattaco, imassa tanuttaco; imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ nāma hoti; imāya pana dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pupphaṃ nīlakaṃ hoti, pītakaṃ, lohitakaṃ, odātaṃ, sugandhaṃ , duggandhaṃ hoti; imāya nāma dhātuyā ussannāya phalaṃ khuddakaṃ hoti, mahantaṃ, dīghaṃ, rassaṃ, vaṭṭaṃ, susaṇṭhānaṃ, dussaṇṭhānaṃ, maṭṭhaṃ, pharusaṃ, sugandhaṃ, duggandhaṃ, madhuraṃ, tittakaṃ, ambilaṃ, kaṭukaṃ, kasāvaṃ hoti; imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa kaṇṭako tikhiṇo hoti, atikhiṇo, ujuko, kuṭilo, tambo, kāḷako, nīlo, odāto hotī』ti evaṃ anupādinnakasaṅkhāralokassa nānattaṃ pajānāti. Sabbaññubuddhānaṃyeva hi etaṃ balaṃ, na aññesanti.

Catutthabalaniddesavaṇṇanā.

Pañcamabalaniddeso

同樣,當開始觀察時,如來知道以何種方式開始觀察,"這個人將證得阿羅漢果,這個人無法證得阿羅漢果,這個人將只成為不還果,這個人將只成為一來果,這個人將只成為入流果;這個人將無法證得道或果,只能停留在以相為所緣的觀察中;這個人將只停留在把握緣起,這個人將只停留在把握名色,這個人將只停留在把握無色,這個人將只停留在把握色法,這個人將只確定四大要素,這個人將無法觀察任何東西。" 對於那些修習遍處的人,如來知道"這個人將只停留在準備階段,無法產生相;這個人將能產生相,但無法達到安止;這個人將達到安止,以禪那為基礎開始觀察並證得阿羅漢果。" 第三種力量的解釋完畢。 第四種力量的解釋 在第四種力量的解釋中,"蘊的多樣性"指如來了知"這是色蘊...這是識蘊",這樣五蘊的差異。在這些中,"色蘊有一種...色蘊有十一種。受蘊有一種...受蘊有多種...想蘊有一種...行蘊有一種...識蘊有一種...識蘊有多種",這樣了知每一蘊的多樣性。"處的多樣性"指"這是眼處...這是法處。其中十處屬於欲界,兩處屬於四界",這樣了知處的多樣性。"界的多樣性"指"這是眼界...這是意識界。其中十六界屬於欲界,兩界屬於四界",這樣了知界的多樣性。 再者,"多界、異界、世界的多樣性"這不僅指如來了知有執取的行世間的多樣性,也指如來了知無執取的行世間的多樣性。辟支佛和兩大弟子只能部分地了知有執取的行世間的多樣性,而不能完全了知,對於無執取的世間的多樣性則完全不瞭解。但是,正等覺者了知"因為這種元素增多,這種樹的樹幹是白色的,那種是黑色的,這種是光滑的;這種樹皮厚,那種樹皮薄;因為這種元素增多,這種樹的葉子在顏色、形狀等方面是這樣的;因為這種元素增多,這種樹的花是藍色的、黃色的、紅色的、白色的、香的、臭的;因為這種元素增多,果實是小的、大的、長的、短的、圓的、形狀好的、形狀不好的、光滑的、粗糙的、香的、臭的、甜的、苦的、酸的、辣的、澀的;因為這種元素增多,這種樹的刺是鋒利的、非常鋒利的、直的、彎曲的、銅色的、黑色的、藍色的、白色的",這樣了知無執取的行世間的多樣性。這種力量只屬於正等覺者,不屬於其他人。 第四種力量的解釋完畢。 第五種力量的解釋

  1. Pañcamabalaniddese hīnādhimuttikāti hīnajjhāsayā. Paṇītādhimuttikāti kalyāṇajjhāsayā. Sevantīti nissayanti allīyanti. Bhajantīti upasaṅkamanti. Payirupāsantīti punappunaṃ upasaṅkamanti. Sace hi ācariyupajjhāyā na sīlavanto honti, saddhivihārikā sīlavanto honti, te attano ācariyupajjhāyepi na upasaṅkamanti, attanā sadise sāruppabhikkhūyeva upasaṅkamanti. Sace ācariyupajjhāyā sāruppabhikkhū, itare asāruppā, tepi na ācariyupajjhāye upasaṅkamanti, attanā sadise hīnādhimuttike eva upasaṅkamanti.

Evaṃ upasaṅkamanaṃ pana na kevalaṃ etaraheva, atītānāgatepīti dassetuṃ atītampi addhānantiādimāha. Taṃ uttānatthameva. Idaṃ pana dussīlānaṃ dussīlasevanameva, sīlavantānaṃ sīlavantasevanameva, duppaññānaṃ duppaññasevanameva, paññavantānaṃ paññavantasevanameva ko niyāmetīti? Ajjhāsayadhātu niyāmeti. Sambahulā kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ gaṇabhikkhācāraṃ caranti. Manussā bahubhattaṃ āharitvā pattāni pūretvā 『『tumhākaṃ yathāsabhāgena paribhuññathā』』ti datvā uyyojesuṃ. Bhikkhūpi āhaṃsu 『『āvuso, manussā dhātusaṃyuttakamme payojentī』』ti. Tipiṭakacūḷābhayattheropi nāgadīpe cetiyaṃ vandanāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gacchanto ekasmiṃ gāme manussehi nimantito. Therena ca saddhiṃ eko asāruppabhikkhu atthi. Dhuravihārepi eko asāruppabhikkhu atthi. Dvīsu bhikkhusaṅghesu gāmaṃ osarantesu te ubhopi janā, kiñcāpi āgantukena nevāsiko nevāsikena vā āgantuko na diṭṭhapubbo, evaṃ santepi, ekato hutvā hasitvā hasitvā kathayamānā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Thero disvā 『『sammāsambuddhena jānitvā dhātusaṃyuttaṃ kathita』』nti āha.

Evaṃ 『ajjhāsayadhātu niyāmetī』ti vatvā dhātusaṃyuttena ayamevattho dīpetabbo. Gijjhakūṭapabbatasmiñhi gilānaseyyāya nipanno bhagavā ārakkhaṇatthāya parivāretvā vasantesu sāriputtamoggallānādīsu ekamekaṃ attano attano parisāya saddhiṃ caṅkamantaṃ oloketvā bhikkhū āmantesi 『『passatha no tumhe, bhikkhave, sāriputtaṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamanta』』nti? 『『Evaṃ, bhante』』ti. 『『Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahāpaññā』』ti (saṃ. ni. 2.99) sabbaṃ vitthāretabbanti.

Pañcamabalaniddesavaṇṇanā.

Chaṭṭhabalaniddeso

  1. Chaṭṭhabalaniddese āsayanti yattha sattā āsayanti nivasanti, taṃ tesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ diṭṭhigataṃ vā yathābhūtaṃ ñāṇaṃ vā. Anusayanti appahīnānusayitaṃ kilesaṃ. Caritanti kāyādīhi abhisaṅkhataṃ kusalākusalaṃ. Adhimuttanti ajjhāsayaṃ. Apparajakkhetiādīsu paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesanti apparajakkhā. Tasseva mahantatāya mahārajakkhā. Ubhayenāpi mandakilese mahākilese ca satte dasseti. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ āsayādayo koṭṭhāsā sundarā, te svākārā. Viparītā dvākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Viparītā duviññāpayā. Ye ariyamaggapaṭivedhassa anucchavikā upanissayasampannā, te bhabbā. Viparītā abhabbā.

第五種力量的解釋中,"傾向低劣的"指低劣的意向。"傾向高尚的"指善良的意向。"親近"指依靠、接近。"結交"指接近。"侍奉"指反覆接近。如果老師和戒師不持戒,而同住的弟子持戒,他們就不會接近自己的老師和戒師,而是接近與自己相似的適當的比丘。如果老師和戒師是適當的比丘,而其他人不適當,他們也不會接近老師和戒師,而是接近與自己相似的傾向低劣的人。 這種接近不僅僅是現在,過去和未來也是如此,爲了說明這一點,他說"過去的時間"等。這是明顯的意思。但是,是什麼決定了不持戒者親近不持戒者,持戒者親近持戒者,愚鈍者親近愚鈍者,有智慧者親近有智慧者呢?是傾向和本性決定的。據說,許多比丘一起去一個村莊化緣。人們帶來許多食物,裝滿缽,說"你們按照自己的性格享用"然後離開。比丘們說:"朋友們,人們使用了與本性相應的業。"三藏小阿巴亞長老也和五百比丘一起去那伽島(Nāgadīpa)禮拜佛塔,在一個村莊被人們邀請。和長老在一起的有一個不適當的比丘。在住處也有一個不適當的比丘。當兩群比丘進入村莊時,這兩個人,雖然來訪者以前從未見過常住者,常住者也從未見過來訪者,但他們還是在一起笑著交談,站在一邊。長老看到后說:"正等覺者知道后說了與本性相應的話。" 這樣說"傾向和本性決定"后,應該用與本性相應的經來說明這個意思。在鷲峰山上,世尊臥病在床,爲了保護而圍繞他住的舍利弗、目犍連等,每個人都和自己的隨從一起經行。世尊看到后對比丘們說:"比丘們,你們看到舍利弗和許多比丘一起經行嗎?""是的,世尊。""比丘們,這些比丘都是大智慧者。"應該詳細解釋全部。 第五種力量的解釋完畢。 第六種力量的解釋 在第六種力量的解釋中,"傾向"指眾生所傾向、所居住的,那是他們的住處,或邪見,或如實智。"潛在傾向"指未斷的潛在煩惱。"習性"指由身等造作的善惡。"志向"指意向。在"少塵垢"等中,在智慧眼中有少量的貪嗔癡之塵的是少塵垢者。因為那個的巨大而成為多塵垢者。這兩個都表示輕微煩惱和重大煩惱的眾生。那些信等根銳利的是利根者。那些根鈍的是鈍根者。那些傾向等部分美好的是善相者。相反的是惡相者。那些能理解所說原因,容易被教導的是易受教者。相反的是難受教者。那些適合證悟聖道、具足因緣的是有能力者。相反的是無能力者。

  1. Evaṃ chaṭṭhabalassa mātikaṃ ṭhapetvā idāni yathāpaṭipāṭiyā bhājento katamo ca sattānaṃ āsayotiādimāha. Tattha sassato lokotiādīnaṃ attho heṭṭhā nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1105) vuttoyeva. Iti bhavadiṭṭhisannissitā vāti evaṃ sassatadiṭṭhiṃ vā sannissitā. Sassatadiṭṭhi hi ettha bhavadiṭṭhīti vuttā; ucchedadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhīti. Sabbadiṭṭhīnañhi sassatucchedadiṭṭhī hi saṅgahitattā sabbepi diṭṭhigatikā sattā imāva dve diṭṭhiyo sannissitā honti. Vuttampi cetaṃ – 『『dvayasannissito kho panāyaṃ, kaccāna, loko yebhuyyena – atthitañceva natthitañcā』』ti (saṃ. ni. 2.15). Ettha hi atthitāti sassataṃ, natthitāti ucchedo. Ayaṃ tāva vaṭṭasannissitānaṃ puthujjanasattānaṃ āsayo.

Idāni vivaṭṭasannissitānaṃ suddhasattānaṃ āsayaṃ dassetuṃ ete vā pana ubho ante anupagammātiādi vuttaṃ. Tattha ete vā panāti eteyeva. Ubho anteti sassatucchedasaṅkhāte dve ante. Anupagammāti anallīyitvā. Idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesūti idappaccayatāya ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca. Anulomikā khantīti vipassanāñāṇaṃ. Yathābhūtaṃ vā ñāṇanti maggañāṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā paṭiccasamuppāde ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca ete ubho sassatucchedaante anupagantvā vipassanā paṭiladdhā, yañca tato uttarimaggañāṇaṃ – ayaṃ sattānaṃ āsayo, ayaṃ vaṭṭasannissitānañca vivaṭṭasannissitānañca sabbesampi sattānaṃ āsayo, idaṃ vasanaṭṭhānanti. Ayaṃ ācariyānaṃ samānatthakathā.

Vitaṇḍavādī panāha – 『maggo nāma vāsaṃ viddhaṃsento gacchati, nanu tvaṃ maggo vāsoti vadesī』ti? So vattabbo 『tvaṃ ariyavāsabhāṇako hosi na hosī』ti? Sace pana 『na homī』ti vadati, 『abhāṇakatāya na jānāsī』ti vattabbo. Sace 『bhāṇakosmī』ti vadati, 『suttaṃ āharā』ti vattabbo. Sace āharati, iccetaṃ kusalaṃ; no ce āharati sayaṃ āharitabbaṃ – 『『dasayime, bhikkhave, ariyavāsā, ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā』』ti (a. ni. 10.19). Etañhi suttaṃ maggassa vāsabhāvaṃ dīpeti. Tasmā sukathitamevetanti. Idaṃ pana bhagavā sattānaṃ āsayaṃ jānanto imesañca diṭṭhigatānaṃ vipassanāñāṇamaggañāṇānaṃ appavattikkhaṇepi jānāti eva. Vuttampi cetaṃ –

『『Kāmaṃ sevantaññeva jānāti 『ayaṃ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto』ti. Nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti 『ayaṃ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto』ti. Byāpādaṃ…pe… abyāpādaṃ… thinamiddhaṃ…pe… ālokasaññaṃ nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti sevantaññeva jānāti 『ayaṃ puggalo ālokasaññāgaruko ālokasaññāsayo ālokasaññādhimutto』』ti (paṭi. ma. 1.113).

這樣設立了第六種力量的綱要后,現在按順序解釋"什麼是眾生的傾向"等。其中,"世界是常"等的意思在前面的蘊品註釋中已經說過了。"這樣依靠有見"等指這樣依靠常見。這裡常見被稱為有見;斷見被稱為無有見。因為所有見都包含在常見和斷見中,所以所有持見的眾生都依靠這兩種見。這也被說過:"迦旃延,這個世界大多依靠二法 - 有和無。"這裡,"有"指常,"無"指斷。這是輪迴中的凡夫眾生的傾向。 現在爲了顯示解脫中的純凈眾生的傾向,說"不接受這兩個極端"等。其中,"這"指這些。"兩個極端"指常和斷這兩個極端。"不接受"指不執著。"此緣性和緣起法"指此緣性和緣起法。"隨順忍"指觀智。"如實智"指道智。這是說 - 對緣起和緣起法不接受常斷兩個極端而獲得的觀智,以及更高的道智 - 這是眾生的傾向,這是輪迴中和解脫中所有眾生的傾向,這是住處。這是諸阿阇黎的共同註釋。 但是詭辯者說:"所謂的道是破壞住處而去的,你怎麼說道是住處呢?"應該對他說:"你是聖住的誦者嗎?"如果他說"不是",應該說"因為不是誦者所以你不知道。"如果他說"我是誦者",應該說"請引用經文。"如果他引用,那很好;如果不引用,應該自己引用:"比丘們,這十種是聖住,聖者已住、正住或將住。"這部經顯示道是住處。所以這是說得很好的。世尊知道眾生的傾向,即使在這些邪見、觀智、道智不生起的時候也知道。這也被說過: "他知道正在享受欲樂的人'這個人重視欲樂,傾向欲樂,志向欲樂'。他知道正在行出離的人'這個人重視出離,傾向出離,志向出離'。...嗔恨...無嗔...昏沉睡眠...光明想...他知道正在行出離的人'這個人重視光明想,傾向光明想,志向光明想'。"

  1. Anusayaniddese kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo. Yaṃ loke piyarūpanti yaṃ imasmiṃ loke piyajātikaṃ. Sātarūpanti sātajātikaṃ assādapadaṭṭhānaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Ettha sattānaṃ rāgānusayo anusetīti etasmiṃ iṭṭhārammaṇe sattānaṃ appahīnaṭṭhena rāgānusayo anuseti. Yathā nāma udake nimuggassa heṭṭhā ca upari ca samantabhāge ca udakameva hoti, evameva iṭṭhārammaṇe rāguppatti nāma sattānaṃ āciṇṇasamāciṇṇā. Tathā aniṭṭhārammaṇe paṭighuppatti. Iti imesu dvīsu dhammesūti evaṃ imesu dvīsu kāmarāgapaṭighavantesu iṭṭhāniṭṭhārammaṇadhammesu. Avijjānupatitāti kāmarāgapaṭighasampayuttā hutvā ārammaṇakaraṇavasena avijjā anupatitā. Tadekaṭṭhoti tāya avijjāya sampayuttekaṭṭhavasena ekaṭṭho. Māno ca diṭṭhi ca vicikicchā cāti navavidho māno, dvāsaṭṭhividhā diṭṭhi, aṭṭhavatthukā ca vicikicchā. Bhavarāgānusayo panettha kāmarāgānusayeneva saṅgahitoti veditabbo.

  2. Caritaniddese terasa cetanā puññābhisaṅkhāro, dvādasa apuññābhisaṅkhāro, catasso āneñjābhisaṅkhāro. Tattha kāmāvacaro parittabhūmako, itaro mahābhūmako. Tīsupi vā etesu yo koci appavipāko parittabhūmako, bahuvipāko mahābhūmakoti veditabbo.

  3. Adhimuttiniddeso heṭṭhā pakāsitova. Kasmā panāyaṃ adhimutti heṭṭhā vuttāpi puna gahitāti? Ayañhi heṭṭhā pāṭiyekkaṃ baladassanavasena gahitā, idha sattānaṃ tikkhindriyamudindriyabhāvadassanatthaṃ.

  4. Mahārajakkhaniddese ussadagatānīti vepullagatāni. Pahānakkamavasena cesa uppaṭipāṭiyā niddeso kato.

820.Anussadagatānīti avepullagatāniṃ. Tikkhindriyamudindriyaniddese upanissayaindriyāni nāma kathitāni. Uppaṭipāṭiyā niddese panettha payojanaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

  1. Tathā dvākāraniddesādīsu pāpāsayāti akusalāsayā. Pāpacaritāti apuññābhisaṅkhāraparipūrakā. Pāpādhimuttikāti sakkāyābhiratā vaṭṭajjhāsayā.

  2. Svākāraniddese yasmā kalyāṇako nāma anusayo natthi, tasmā kalyāṇānusayāti na vuttaṃ. Sesaṃ vuttavipariyāyena veditabbaṃ.

  3. Bhabbābhabbaniddese kammāvaraṇenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Vipākāvaraṇenāti ahetukapaṭisandhiyā. Yasmā pana duhetukānampi ariyamaggapaṭivedho natthi, tasmā duhetukapaṭisandhipi vipākāvaraṇamevāti veditabbā. Assaddhāti buddhādīsu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Duppaññāti bhavaṅgapaññāya parihīnā. Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṃ lokuttarassa pādakaṃ na hoti, so duppaññoyeva nāma. Abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṃ maggaṃ okkamituṃ abhabbā.

827.Na kammāvaraṇenātiādīni vuttavipariyāyena veditabbāni. Idaṃ dvinnaṃ ñāṇānaṃ bhājanīyaṃ – indriyaparopariyattiñāṇassa ca āsayānusayañāṇassa ca. Ettha hi āsayānusayañāṇena indriyaparopariyattiñāṇampi bhājitaṃ. Iti imāni dve ñāṇāni ekato hutvā ekaṃ balañāṇaṃ nāma jātanti.

Chaṭṭhabalaniddesavaṇṇanā.

Sattamabalaniddeso

第六種力量的解釋中,欲貪是未斷的傾向,因此稱為欲貪傾向。其餘部分也是如此。世間所愛的是在此世間所愛之人。所愛的根本是所愛之處的樂趣和所欲之物。在這裡,眾生的貪慾傾向是未斷的,因此在此所欲之處眾生的貪慾傾向存在。就像在水中沉沒的東西,無論在下面、上面或四周,水都是存在的,欲所欲之處的貪慾的出現也是眾生所積累所成的。同樣在不所欲之處的反感出現。因此,在這兩種法中,即在這兩種有欲和反感的法中,都是所欲和不所欲的法。由於無明的緣故,欲貪和反感相應而存在,因而無明是未斷的。這裡的"單一"是指與那無明相應的單一性。傲慢、見解和疑惑等是九種傲慢,二十六種見解,八種疑惑。輪迴的貪慾傾向應當被理解為與欲貪傾向相應。 第七種力量的解釋中,行為的定義是十三種意念的善行,十二種惡行,四種無為的善行。在這裡,欲界的善行是微小的,其他的則是大的。這三者中,任何微小的果報都應理解為微小的,任何大的果報都應理解為大的。 第八種力量的解釋在前面已經說明了。為什麼這裡的意志在前面已經說過,但又被提到呢?因為這裡是從單獨的力量的角度來說明的,這裡是爲了讓眾生看到銳利的根和鈍根的存在。 第九種力量的解釋中,"已達到"是指達到的狀態。作為放棄行為的緣故,這裡是通過開始的定義來說明的。 第十種力量的解釋中,"已達到"是指達到的狀態。銳利根和鈍根的傾向在這裡已經被說明。通過開始的定義,這裡的目的應當如前所述理解。 在第十三種力量的解釋中,惡的傾向是指不善的傾向。惡的行為是指充滿非善的意念。惡的意志是指對自我存在的執著和對輪迴的傾向。 在第十四種力量的解釋中,由於沒有善的傾向,所以沒有善的傾向的說法。因此,善的傾向不被提到。其餘的應按前面所說的相反理解。 第十六種力量的解釋中,"可行和不可行"是指通過五種直接的因緣。由於煩惱的障礙是指因果的錯誤見解。由於果報的障礙是指無因緣的再生。由於沒有二因緣的聖道的體驗,因此二因緣的再生也應理解為果報的障礙。無信者是指對佛等沒有信仰的人。無渴望者是指缺乏善行的渴望。北俱盧洲(Uttarakuru)的人們是指進入無渴望的境地。無智者是指生死智的缺失。即使生死智充足,但若生死智不成為超越的基礎,則他仍然是無智者。不可行者是指無法進入善法的道路。 在第十七種力量的解釋中,"無障礙"等應按前面所說的相反理解。這是兩個智慧的歸屬 - 指根本的依賴智慧和傾向智慧。在這裡,傾向智慧也被稱為根本的依賴智慧。因此,這兩種智慧合而爲一,成為一種力量的智慧。 第六種力量的解釋完畢。 第七種力量的解釋。

  1. Sattamabalaniddese jhāyatīti jhāyī. Cattāro jhāyīti jhāyino cattāro janā vuccanti. Tattha paṭhamacatukke tāva paṭhamo samāpattilābhī samānoyeva 『na lābhīmhī』ti, kammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva 『na kammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Ayaṃ appaguṇajjhānalābhīti veditabbo. Dutiyo samāpattiyā alābhīyeva 『lābhīmhī』ti, akammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva 『kammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Ayaṃ niddājhāyī nāma. Niddāyitvā paṭibuddho evaṃ maññati. Tatiyo samāpattilābhī samāno 『samāpattilābhīmhī』ti, kammaṭṭhānameva samānaṃ 『kammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Ayaṃ paguṇajjhānalābhīti veditabbo. Catuttho alābhīyeva 『alābhīmhī』ti, akammaṭṭhānaṃyeva 『akammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Evamettha dve janā ajjhāyinova jhāyīnaṃ anto paviṭṭhattā jhāyīti vuttā.

Dutiyacatukke sasaṅkhārena sappayogena samādhipāribandhikadhamme vikkhambhento dandhaṃ samāpajjati nāma. Ekaṃ dve cittavāre ṭhatvā sahasā vuṭṭhahantā khippaṃ vuṭṭhahati nāma. Sukheneva pana samādhipāribandhikadhamme sodhento khippaṃ samāpajjati nāma. Yathāparicchedena avuṭṭhahitvā kālaṃ atināmetvā vuṭṭhahanto dandhaṃ vuṭṭhāti nāma. Itare dvepi imināva nayena veditabbā. Ime cattāropi janā samāpattilābhinova.

Tatiyacatukke 『idaṃ jhānaṃ pañcaṅgikaṃ, idaṃ caturaṅgika』nti evaṃ aṅgavavatthānaparicchede cheko samādhismiṃ samādhikusalo nāma. Nīvaraṇāni pana vikkhambhetvā cittamañjūsāya cittaṃ ṭhapetuṃ acheko no samādhismiṃ samāpattikusalo nāma. Itarepi tayo imināva nayena veditabbā. Imepi cattāro samāpattilābhinoyeva.

Idāni yāni jhānāni nissāya ime puggalā 『jhāyī』 nāma jātā, tāni dassetuṃ cattāri jhānānītiādimāha. Tattha cattāri jhānāni tayo ca vimokkhā atthato heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyameva (dha. sa. aṭṭha. 160, 248) pakāsitā. Sesānampi vimokkhaṭṭho tattha vuttanayeneva veditabbo. Apicettha paṭipāṭiyā satta appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccanato ca ārammaṇe ca adhimuccanato vimokkho nāma. Aṭṭhamo pana sabbaso saññāvedayitehi vimuttattā apagatavimokkho nāma. Samādhīsu catukkanayapañcakanayesu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro nāma. Pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramattasamādhi nāma. Catukkanayepi pañcakanayepi upari tīsu jhānesu samādhi avitakka avicārasamādhi nāma. Samāpattīsu hi paṭipāṭiyā aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ 『samādhī』tipi nāmaṃ 『samāpattī』tipi. Kasmā? Cittekaggatāsabbhāvato. Nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na samādhīti nāmaṃ.

Hānabhāgiyo dhammoti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ kāmādianupakkhandanaṃ. Visesabhāgiyo dhammoti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ dutiyajjhānādianupakkhandanaṃ. Vodānampi vuṭṭhānanti iminā paguṇavodānaṃ vuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Heṭṭhimaṃ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṃ uparimassa uparimassa padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā vodānampi vuṭṭhānanti vuttaṃ. Tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhānanti iminā bhavaṅgavuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Bhavaṅgena hi sabbajjhānehi vuṭṭhānaṃ hoti. Nirodhato pana phalasamāpattiyāva vuṭṭhahanti. Idaṃ pāḷimuttakavuṭṭhānaṃ nāmāti.

Sattamabalaniddesavaṇṇanā.

Aṭṭhamabalādiniddeso

第七種力量的解釋中,"禪定者"是指在禪定中修行的人。四種禪定者是指四類修行者。在第一次四禪中,第一位是獲得了同樣的靜止,他認為"我沒有獲得",同樣的修行也是如此。"這是少量的定力獲得",應當如此理解。第二位在定中沒有獲得,他認為"我獲得了",同樣的修行也是如此。"這位是沉睡的禪定者"。他在沉睡中覺醒,便這樣認為。第三位是獲得了同樣的靜止,他認為"我獲得了",同樣的修行也是如此。"這是大量的定力獲得",應當如此理解。第四位沒有獲得,他認為"我沒有獲得",同樣的修行也是如此。由此可以看出,這兩位是修行者,因此被稱為禪定者。 在第二次四禪中,藉助於思維的安穩,依靠適當的禪定法,沉著地獲得了安靜。站著一兩次,突然覺醒,迅速覺醒。然則,輕鬆地依靠禪定法,迅速獲得安靜。就像在適當的時間內,超越了時間而覺醒,沉著地覺醒。其他兩位也應以此類推理解。這四位都是獲得了同樣的靜止。 在第三次四禪中,"這是五支的禪定,這是四支的禪定"等,依照支的定義,分開在禪定中,稱為禪定精通者。而若能排除障礙,依靠心的寶庫來安住,則不被稱為禪定精通者。其他三位也應以此類推理解。這四位也是獲得了同樣的靜止。 現在,依靠這些禪定而稱為"禪定者"的人,接下來說明四種禪定。這裡的四種禪定是三種解脫,實際上在前面的法藏註釋中已經說明過。其餘的解脫也應按前面所說的理解。此外,在修行中,七種微小的瞬間因緣而解脫,依靠的對象也是解脫。第八種是完全解脫,因為完全解脫是指完全的感知和感受。第一種禪定是思維和反思的禪定。第二種禪定是沒有思維和反思的安靜禪定。第三種和第四種禪定也是如此。在禪定中,依照修行的過程,八種禪定被稱為"禪定"或"安靜"。為什麼呢?因為心的專注是其本質。由於涅槃的禪定,因此不被稱為禪定。 "少量的法"是指通過少量的善行獲得的第一禪等。 "大量的法"是指通過大量的善行獲得的第二禪等。通過這樣的方式,"依靠"的狀態被稱為"覺醒"。因此,"覺醒"被稱為"覺醒"。由於此緣,"從那裡覺醒"被稱為"生起的覺醒"。因緣中,所有的覺醒都是依靠生起的覺醒而存在。 第七種力量的解釋完畢。 第八種力量的解釋。

  1. Aṭṭhamabalaniddese anekavihitaṃ pubbenivāsantiādi sabbampi visuddhimagge vitthāritameva. Navamabalaniddesepi dibbena cakkhunātiādi sabbaṃ tattheva vitthāritaṃ.

Navamabalaniddesavaṇṇanā.

Dasamabalaniddeso

  1. Dasamabalaniddese cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva. Ayaṃ tāvettha ācariyānaṃ samānatthakathā. Paravādī panāha – 『『dasabalañāṇaṃ nāma pāṭiyekkaṃ natthi, sabbaññutañāṇassevāyaṃ pabhedo』』ti. Taṃ na tathā daṭṭhabbaṃ. Aññameva hi dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutañāṇaṃ. Dasabalañāṇañhi sakasakakiccameva jānāti. Sabbaññutañāṇaṃ pana tampi tato avasesampi jānāti. Dasabalañāṇesupi hi paṭhamaṃ kāraṇākāraṇameva jānāti, dutiyaṃ kammantaravipākantarameva, tatiyaṃ kammaparicchedameva, catutthaṃ dhātunānattakaraṇameva, pañcamaṃ sattānaṃ ajjhāsayādhimuttimeva, chaṭṭhaṃ indriyānaṃ tikkhamudubhāvameva, sattamaṃ jhānādīhi saddhiṃ tesaṃ saṃkilesādimeva, aṭṭhamaṃ pubbenivutthakhandhasantatimeva, navamaṃ sattānaṃ cutipaṭisandhimeva, dasamaṃ saccaparicchedameva. Sabbaññutañāṇaṃ pana etehi jānitabbañca tato uttaritarañca pajānāti. Etesaṃ pana kiccaṃ na sabbaṃ karoti. Tañhi jhānaṃ hutvā appetuṃ na sakkoti, iddhi hutvā vikubbituṃ na sakkoti, maggo hutvā kilese khepetuṃ na sakkoti.

Apica paravādī evaṃ pucchitabbo – 『『dasabalañāṇaṃ nāma etaṃ savitakkasavicāraṃ, avitakkavicāramattaṃ, avitakkāvicāraṃ, kāmāvacaraṃ, rūpāvacaraṃ, arūpāvacaraṃ, lokiyaṃ, lokuttara』』nti? Jānanto 『『paṭipāṭiyā satta ñāṇāni savitakkasavicārānī』』ti vakkhati; tato 『『parāni dve ñāṇāni avitakkāvicārānī』』ti vakkhati; 『『āsavakkhayañāṇaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkavicāra』』nti vakkhati. Tathā 『『paṭipāṭiyā satta kāmāvacarāni, tato dve rūpāvacarāni, avasāne ekaṃ lokuttara』』nti vakkhati; 『『sabbaññutañāṇaṃ pana savitakkasavicārameva, kāmāvacarameva, lokiyamevā』』ti vakkhati. Iti aññadeva dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutañāṇanti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Ñāṇavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Khuddakavatthuvibhaṅgo

  2. Ekakamātikādivaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare khuddakavatthuvibhaṅgepi paṭhamaṃ mātikaṃ ṭhapetvā nikkhittapadānukkamena niddeso kato. Tatrāyaṃ nikkhepaparicchedo. Ādito tāva jātimadotiādayo tesattati ekakā nikkhittā, tato kodho ca upanāho cātiādayo aṭṭhārasa dukā, akusalamūlādayo pañcatiṃsa tikā, āsavacatukkādayo cuddasa catukkā, orambhāgiyasaṃyojanādayo pannarasa pañcakā, vivādamūlādayo cuddasa chakkā, anusayādayo satta sattakā, kilesavatthuādayo aṭṭha aṭṭhakā, āghātavatthuādayo nava navakā, kilesavatthuādayo satta dasakā, ajjhattikassa upādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritānītiādayo cha aṭṭhārasakāti sabbānipi etāni aṭṭha kilesasatāni nikkhittānīti veditabbāni. Ayaṃ tāva nikkhepaparicchedo.

(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā

843-

第八種力量的解釋中,"多種不同的前世"等所有內容在清凈道中已經詳細說明。在第九種力量的解釋中,"天眼"等所有內容也在其中詳細說明。 第九種力量的解釋完畢。 第十種力量的解釋。 在第十種力量的解釋中,"心的解脫"是指果位的禪定。"智慧的解脫"是指果位的智慧。其餘的部分在所有地方都只是簡要提及。這是對這些阿阇黎的共同解釋。外道則說:"十種力量的智慧是單獨的,沒有,這都是全知智慧的分支。"對此不應如此看待。因為十種力量的智慧是不同的,全知智慧是另一種。十種力量的智慧僅僅知道各自的事情。而全知智慧則知道所有的事情。十種力量的智慧中,第一是因果的知曉,第二是因果結果的知曉,第三是因果的界限,第四是元素的多樣性,第五是眾生的意向和執著,第六是感官的敏銳與遲鈍,第七是與禪定等的雜染,第八是前世的聚合,第九是眾生的再生,第十是真理的界限。而全知智慧則應當通過這些來知曉,並且更為超越。對於這些智慧的作用並非全部都能做到。因為以禪定的狀態來獲得的力量,無法去做,作為神通也無法去操作,作為道路也無法去排除煩惱。 此外,外道應當被問道:"十種力量的智慧是指有思維與反思的,只有反思的,沒有思維與反思的,欲界的,色界的,無色界的,世俗的,出世的"等?他會回答說:"在修行中有七種智慧是有思維與反思的",然後會說:"另外兩種智慧是沒有思維與反思的";"破除流轉的智慧可能是有思維與反思的,可能是隻有反思的,可能是沒有思維與反思的"。同樣地,他會說:"在修行中有七種欲界的,接著有兩種色界的,最後有一種出世的";"全知智慧則是隻有有思維與反思的,是欲界的,是世俗的"。由此可見,十種力量的智慧是不同的,而全知智慧則是另一種。 關於《消除迷惑的論》的分解註釋 《智慧的分解》已完結。 第十七章 小品的分解 第一節 單一綱要的解釋 現在在小品的分解中,首先設立綱要,按照逐步的順序進行解釋。在此,設立的綱要是:從開始的"生"等三十七個單獨的專案開始,然後是"憤怒"和"嫉妒"等十八種惡行,接著是"不善根"等三十五種小品,"流"等十四種四項,"下行的束縛"等十五種五項,"是非根源"等十三種六項,"依賴"等七種七項,"煩惱的對象"等八種八項,"打擊的對象"等九種九項,"煩惱的對象"等七種十項,"內心的執著"等十八種貪慾的變化等,共計三十六種專案。所有這些八種煩惱的根源應當被理解為單獨的專案。這個是綱要的分解。 (1)單一的解釋。

  1. Idāni yathānikkhittāya mātikāya tattha katamo jātimadotiādinā nayena āraddhe niddesavāre jātiṃ paṭiccāti jātiṃ nissāya. Ettha ca atthipaṭiccaṃ nāma kathitaṃ, tasmā jātiyā satīti ayamettha attho. Gottaṃ paṭiccātiādīsupi eseva nayo. Madanavasena mado. Majjanākāro majjanā. Majjitabhāvo majjitattaṃ. Māno maññanātiādīni heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1121) vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃ jātiyā sati taṃ jātiṃ nissāya uppanno majjanākārappavatto māno jātimadoti vuccati. Svāyaṃ khattiyādīnaṃ catunnampi vaṇṇānaṃ uppajjati. Jātisampanno hi khattiyo 『mādiso añño natthi. Avasesā antarā uṭṭhāya khattiyā jātā. Ahaṃ pana vaṃsāgatakhattiyo』ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇādīsupi eseva nayo. Gottamadaniddesādīsupi imināvupāyena attho veditabbo. Khattiyopi hi 『ahaṃ koṇḍaññagotto, ahaṃ ādiccagotto』ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇopi 『ahaṃ kassapagotto , ahaṃ bhāradvājagotto』ti mānaṃ karoti. Vessopi suddopi attano attano kulagottaṃ nissāya mānaṃ karoti. Aṭṭhārasāpi seṇiyo 『ekissā seṇiyā jātamhā』ti mānaṃ karontiyeva.

Ārogyamadādīsu 『ahaṃ arogo, avasesā rogabahulā, gadduhanamattampi mayhaṃ byādhi nāma natthī』ti majjanavasena uppanno māno ārogyamado nāma.

『Ahaṃ taruṇo, avasesasattānaṃ attabhāvo papāte ṭhitarukkhasadiso, ahaṃ pana paṭhamavaye ṭhito』ti majjanavasena uppanno māno yobbanamado nāma.

『Ahaṃ ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi; sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī』ti majjanavasena uppanno māno jīvitamado nāma.

『Ahaṃ lābhī, avasesā sattā appalābhā, mayhaṃ pana lābhassa pamāṇaṃ nāma natthī』ti majjanavasena uppanno māno lābhamado nāma.

『Avasesā sattā yaṃ vā taṃ vā labhanti, ahaṃ pana sukataṃ paṇītaṃ cīvarādipaccayaṃ labhāmī』ti majjanavasena uppanno māno sakkāramado nāma.

『Avasesabhikkhūnaṃ pādapiṭṭhiyaṃ akkamitvā gacchantā manussā ayaṃ samaṇotipi na vandanti, maṃ pana disvāva vandanti, pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ katvā aggikkhandhaṃ viya ca durāsadaṃ katvā maññantī』ti majjanavasena uppanno māno garukāramado nāma.

『Uppanno pañho mayhameva mukhena chijjati, bhikkhācāraṃ gacchantāpi mameva purato katvā parivāretvā gacchantī』ti majjanavasena uppanno māno purekkhāramado nāma.

Agārikassa tāva mahāparivārassa 『purisasatampi purisasahassampi maṃ parivāreti,』 anagāriyassa pana 『samaṇasatampi samaṇasahassampi maṃ parivāreti, sesā appaparivārā, ahaṃ mahāparivāro ceva suciparivāro cā』ti majjanavasena uppanno māno parivāramado nāma.

Bhogo pana kiñcāpi lābhaggahaṇeneva gahito hoti, imasmiṃ pana ṭhāne nikkheparāsi nāma gahito; tasmā 『avasesā sattā attano paribhogamattampi na labhanti, mayhaṃ pana nidhānagatasseva dhanassa pamāṇaṃ natthī』ti majjanavasena uppanno māno bhogamado nāma.

Vaṇṇaṃpaṭiccāti sarīravaṇṇampi guṇavaṇṇampi paṭicca. 『Avasesā sattā dubbaṇṇā durūpā, ahaṃ pana abhirūpo pāsādiko; avasesā sattā nigguṇā patthaṭaakittino, mayhaṃ pana kittisaddo devamanussesu pākaṭo – itipi thero bahussuto, itipi sīlavā, itipi dhutaguṇayutto』ti majjanavasena uppanno māno vaṇṇamado nāma.

第八章:第十種力量的解釋 現在,依照所設立的綱要,按照"生"等的方式開始解釋。在這裡,"生"是指出生的狀態。這裡所提及的內容是指與出生相關的,因此"生"是指存在的狀態。對於"家族"等的解釋也是如此。因而,"驕傲"是指驕傲的狀態。 "沉醉"是指沉醉的狀態。 "被沉醉的狀態"則是指沉醉的狀態。 "傲慢"和"認為"等的解釋在前面的法藏註釋中已說明(見《法藏》卷八,第1121頁)。這被稱為"這樣"的狀態,因而在這樣的存在中,因而出生的狀態被稱為"驕傲"。對於四種種姓中的任何一種,驕傲便會產生。因為出生的貴族會認為"沒有其他人像我這樣的"。其餘的則會認為"我生於貴族之家"。而我則認為"我是出身于高貴家族的貴族"。 對於婆羅門等的解釋也是如此。對於家族的驕傲等的解釋也應以此方式理解。因為貴族會認為"我是孔達家族的,我是日家族的"。而婆羅門則會認為"我是迦葉家族的,我是婆羅門家族的"。商人也會認為"我是高貴的,我的家族出身是高貴的"。十八種貴族也會認為"我是從某個貴族出生的"。 在健康等的方面,"我健康,其他人都多病,連一點點病痛我都沒有"的狀態被稱為健康的驕傲。 "我年輕,其他眾生的身體像倒下的樹一樣,而我則在初期的年歲中"的狀態被稱為青春的驕傲。 "我長壽,我活得久,我將長久地活著;我快樂,我快樂地活著,我將快樂地活著"的狀態被稱為生命的驕傲。 "我獲得了,其他眾生獲得得少,而我則沒有獲得的標準"的狀態被稱為獲得的驕傲。 "其他眾生獲得這個或那個,而我則獲得了美好的、珍貴的衣物等"的狀態被稱為尊重的驕傲。 "其他乞丐的腳被踩著而走,而人們看到我卻敬重我,像石頭般重視我,像火焰般難以接近"的狀態被稱為重視的驕傲。 "我提出的問題只用我自己的嘴來解答,乞討時也將我放在前面環繞著我"的狀態被稱為優先的驕傲。 對於家中有眾多隨從的人,"即使有百人、千人來圍繞我",而無家可歸的人則會說"有千個修行者圍繞我",其餘的則圍繞得少,而我則認為"我有眾多的隨從,且乾淨的隨從"的狀態被稱為隨從的驕傲。 而享受的狀態雖然是通過獲得而被獲取的,但在此處是通過所設立的狀態而被獲取的;因此"其他眾生連一點享受都無法獲得,而我則沒有財富的標準"的狀態被稱為享受的驕傲。 對於身體的顏色等,"其他眾生的容貌醜陋,我則容貌俊美;其他眾生沒有優點,而我則在天人和人類中被稱讚"的狀態被稱為容貌的驕傲。

『Avasesā sattā appassutā, ahaṃ pana bahussuto』ti majjanavasena uppanno māno sutamado nāma.

『Avasesā sattā appaṭibhānā, mayhaṃ pana paṭibhānassa pamāṇaṃ natthī』ti majjanavasena uppanno māno paṭibhānamado nāma.

『Ahaṃ rattaññū asukaṃ buddhavaṃsaṃ, rājavaṃsaṃ, janapadavaṃsaṃ, gāmavaṃsaṃ, rattindivaparicchedaṃ, nakkhattamuhuttayogaṃ jānāmī』ti majjanavasena uppanno māno rattaññumado nāma.

『Avasesā bhikkhū antarā piṇḍapātikā jātā, ahaṃ pana jātipiṇḍapātiko』ti majjanavasena uppanno māno piṇḍapātikamado nāma.

『Avasesā sattā uññātā avaññātā, ahaṃ pana anuññāto anavaññāto』ti majjanavasena uppanno māno anavaññātamado nāma.

『Avasesānaṃ iriyāpatho apāsādiko, mayhaṃ pana pāsādiko』ti majjanavasena uppanno māno iriyāpathamado nāma.

『Avasesā sattā chinnapakkhakākasadisā, ahaṃ pana mahiddhiko mahānubhāvo』ti vā 『ahaṃ yaṃ yaṃ kammaṃ karomi, taṃ taṃ ijjhatī』ti vā majjanavasena uppanno māno iddhimado nāma.

Heṭṭhā parivāraggahaṇena yaso gahitova hoti. Imasmiṃ pana ṭhāne upaṭṭhākamado nāma gahito. So agārikenapi anagārikenapi dīpetabbo. Agāriko hi ekacco aṭṭhārasasu seṇīsu ekissā jeṭṭhako hoti, tassa 『avasese purise ahaṃ paṭṭhapemi, ahaṃ vicāremī』ti ; anagārikopi ekacco katthaci jeṭṭhako hoti, tassa 『avasesā bhikkhū mayhaṃ ovāde vattanti, ahaṃ jeṭṭhako』ti majjanavasena uppanno māno yasamado nāma.

『Avasesā sattā dussīlā, ahaṃ pana sīlavā』ti majjanavasena uppanno māno sīlamado nāma. 『Avasesasattānaṃ kukkuṭassa udakapānamattepi kāle cittekaggatā natthi, ahaṃ pana upacārappanānaṃ lābhī』ti majjanavasena uppanno māno jhānamado nāma.

『Avasesā sattā nissippā, ahaṃ pana sippavā』ti majjanavasena uppanno māno sippamado nāma. 『Avasesā sattā rassā, ahaṃ pana dīgho』ti majjanavasena uppanno māno ārohamado nāma. 『Avasesā sattā rassā vā honti dīghā vā, ahaṃ nigrodhaparimaṇḍalo』ti majjanavasena uppanno māno pariṇāhamado nāma. 『Avasesasattānaṃ sarīrasaṇṭhānaṃ virūpaṃ bībhacchaṃ, mayhaṃ pana manāpaṃ pāsādika』nti majjanavasena uppanno māno saṇṭhānamado nāma. 『Avasesānaṃ sattānaṃ sarīre bahū dosā, mayhaṃ pana sarīre kesaggamattampi vajjaṃ natthī』ti majjanavasena uppanno māno pāripūrimado nāma.

  1. Iminā ettakena ṭhānena savatthukaṃ mānaṃ kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassento tattha katamo madotiādimāha. Taṃ uttānatthameva.

「其他眾生知識匱乏,而我卻博學」是指由此產生的驕傲,稱為知識的驕傲。 「其他眾生的理解能力低下,而我卻沒有理解能力的標準」是指由此產生的驕傲,稱為理解能力的驕傲。 「我瞭解某個佛的傳承、王族的傳承、城邦的傳承、村莊的傳承、晝夜的劃分、星宿的交會」是指由此產生的驕傲,稱為知識的驕傲。 「其他僧侶是乞食者,而我卻是出生于乞食者的」是指由此產生的驕傲,稱為乞食者的驕傲。 「其他眾生是被輕視的,而我卻是被認可的」是指由此產生的驕傲,稱為被認可的驕傲。 「其他眾生的行走方式是低賤的,而我卻是高貴的」是指由此產生的驕傲,稱為行走方式的驕傲。 「其他眾生像被割斷的草一樣,而我卻是強大的、有偉大力量的」或者「我所做的每一件事都能成功」是指由此產生的驕傲,稱為神通的驕傲。 在下面的部分,通過對隨從的獲取,名聲便被獲得。在此處被稱為名聲的驕傲。這個在有家者和無家者的情況下都應被說明。有家者在十八個隨從中,有一個是最尊貴的,他會說:「在其他人之中,我是最顯赫的,我是最有權威的」;無家者也會在任何地方是最尊貴的,他會說:「其他僧侶都在我指導下行事,而我是最尊貴的」是指由此產生的驕傲,稱為名聲的驕傲。 「其他眾生的品德低下,而我卻是有品德的」是指由此產生的驕傲,稱為品德的驕傲。 「其他眾生在喝水時連雞也不如,而我卻是獲得了高深的禪定」是指由此產生的驕傲,稱為禪定的驕傲。 「其他眾生沒有技藝,而我卻是技藝高超的」是指由此產生的驕傲,稱為技藝的驕傲。 「其他眾生身材矮小,而我卻是高大的」是指由此產生的驕傲,稱為身高的驕傲。 「其他眾生身材矮小或高大,而我卻是像菩提樹一樣的」是指由此產生的驕傲,稱為身形的驕傲。 「其他眾生的身體形態醜陋、可怕,而我卻是可愛的、令人愉快的」是指由此產生的驕傲,稱為形態的驕傲。 「其他眾生的身體有許多缺陷,而我卻是毫無缺陷的」是指由此產生的驕傲,稱為完美的驕傲。 通過這些內容,現在講述了無條件的驕傲,接下來將說明條件的驕傲。此處所提到的內容是指無條件的驕傲。

  1. Pamādaniddese cittassa vossaggoti imesu ettakesu ṭhānesu satiyā aniggaṇhitvā cittassa vossajjanaṃ; sativirahoti attho. Vossaggānuppadānanti vossaggassa anuppadānaṃ; punappunaṃ vissajjananti attho. Asakkaccakiriyatāti etesaṃ dānādīnaṃ kusaladhammānaṃ bhāvanāya puggalassa vā deyyadhammassa vā asakkaccakaraṇavasena asakkaccakiriyā. Satatabhāvo sātaccaṃ. Na satatabhāvo asātaccaṃ. Na sātaccakiriyatā asātaccakiriyatā. Anaṭṭhitakaraṇaṃ anaṭṭhitakiriyatā. Yathā nāma kakaṇṭako thokaṃ gantvā thokaṃ tiṭṭhati, na nirantaraṃ gacchati, evameva yo puggalo ekadivasaṃ dānaṃ vā datvā pūjaṃ vā katvā dhammaṃ vā sutvā samaṇadhammaṃ vā katvā puna cirassaṃ karoti, na nirantaraṃ pavatteti, tassa sā kiriyā anaṭṭhitakiriyatāti vuccati. Olīnavuttitāti nirantarakaraṇasaṅkhātassa vipphārasseva abhāvena līnavuttitā. Nikkhittachandatāti kusalakiriyāya vīriyachandassa nikkhittabhāvo. Nikkhittadhuratāti vīriyadhurassa oropanaṃ, osakkitamānasatāti attho. Anadhiṭṭhānanti kusalakaraṇe patiṭṭhābhāvo. Ananuyogoti ananuyuñjanaṃ. Pamādoti pamajjanaṃ. Yo evarūpo pamādoti idaṃ atthapariyāyassa byañjanapariyāyassa ca pariyantābhāvato ākāradassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yvāyaṃ ādito paṭṭhāya dassito pamādo, yo aññopi evamākāro evaṃjātiko pamādo pamajjanākāravasena pamajjanā, pamajjitabhāvavasena pamajjitattanti saṅkhaṃ gato – ayaṃ vuccati pamādoti. Lakkhaṇato panesa pañcasu kāmaguṇesu sativossaggalakkhaṇo, tattheva satiyā vissaṭṭhākāro veditabbo.

  2. Thambhaniddese thaddhaṭṭhena thambho; khaliyā thaddhasāṭakassa viya cittassa thaddhatā ettha kathitā. Thambhanākāro thambhanā. Thambhitassa bhāvo thambhitattaṃ. Kakkhaḷassa puggalassa bhāvo kakkhaḷiyaṃ. Pharusassa puggalassa bhāvo phārusiyaṃ. Abhivādanādisāmīcirahānaṃ tassā sāmīciyā akaraṇavasena ujumeva ṭhapitacittabhāvo ujucittatā. Thaddhassa amuduno bhāvo amudutā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ thambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo gilitanaṅgalasīso viya ajagaro, vātabharitā viya bhastā cetiyaṃ vā vuḍḍhatare vā disvā onamituṃ na sakkoti, pariyanteneva carati. Svāyaṃ cittassa uddhumātabhāvalakkhaṇoti veditabbo.

  3. Sārambhaniddese sārambhanavasena sārambho. Paṭippharitvā sārambho paṭisārambho. Sārambhanākāro sārambhanā. Paṭippharitvā sārambhanā paṭisārambhanā. Paṭisārambhitassa bhāvo paṭisārambhitattaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sārambho nāma vuccati. Svāyaṃ lakkhaṇato karaṇuttariyalakkhaṇo nāma vuccati, yena samannāgato puggalo taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ karoti. Agāriko samāno ekenekasmiṃ gharavatthusmiṃ sajjite aparo dve vatthūni sajjeti, aparo cattāri, aparo aṭṭha, aparo soḷasa. Anagāriko samāno ekenekasmiṃ nikāye gahite, 『nāhaṃ etassa heṭṭhā bhavissāmī』ti aparo dve gaṇhāti, aparo tayo, aparo cattāro, aparo pañca. Sārambhavasena hi gaṇhituṃ na vaṭṭati. Akusalapakkho esa nirayagāmimaggo. Kusalapakkhavasena pana ekasmiṃ ekaṃ salākabhattaṃ dente dve dātuṃ, dve dente cattāri dātuṃ vaṭṭati. Bhikkhunāpi parena ekasmiṃ nikāye gahite, 『dve nikāye gahetvā sajjhāyantassa me phāsu hotī』ti vivaṭṭapakkhe ṭhatvā taduttari gaṇhituṃ vaṭṭati.

第846章:懈怠的解釋 在這些地方,"心的放棄"是指在心中放棄的狀態,意思是沒有專注。 "放棄的非追求"是指不去追求放棄,意味著反覆的放棄。 "無法做到的行為"是指由於個人或施捨等善法的修行,無法做到的行為。 "持續的狀態"是指穩定的狀態,不是持續的狀態則是不穩定的狀態。 "持續的行為"是指不穩定的行為。 "不固定的行為"是指不固定的狀態。就像小鳥飛行,時而飛行,時而停留,並非持續飛行;同樣地,若某人某一天施捨或供養或聽聞法義,或做某種善行,之後很久才繼續進行,便稱為不固定的行為。 "放棄的狀態"是指沒有持續進行的狀態。 "放棄的狀態"是指沒有持續進行的行為。 "未能建立的狀態"是指善行的未建立狀態。 "不追隨"是指不追隨的狀態。 "懈怠"是指懈怠的狀態。 "如是懈怠"是指此種狀態的表現,意指懈怠的特徵。此處所述的懈怠,從開始到現在的表現,若是其他同類的懈怠,便稱為懈怠。此懈怠的特徵在五種慾望中與心的放棄特徵相連,故應理解為存在於此的特徵。 第847章:堅固的解釋 在堅固的解釋中,"堅固"是指堅固的狀態;如同堅固的石頭,心的堅固性在此被提及。 "堅固的表現"是指堅固的狀態。 "堅固的狀態"是指堅固的狀態。 "粗暴的人的狀態"是指粗暴的狀態。 "粗暴的人的狀態"是指粗暴的狀態。 "禮敬等的行為"是指因不做禮敬等而保持的心的狀態。 "堅固的狀態"是指某種特定的狀態。此稱為堅固,因其所具備的特性,如同被石頭吞噬的蛇,或是因風而重壓的寺廟,見到這些而無法屈服,始終保持堅固。自身的心應被理解為一種昇華的特徵。 第848章:努力的解釋 在努力的解釋中,"努力"是指努力的狀態。 "經過努力的狀態"是指經過努力的表現。 "努力的表現"是指努力的狀態。 "經過努力的狀態"是指經過努力的表現。 "經過努力的狀態"是指經過努力的狀態。此稱為努力。自身的特徵是指超越行為的特徵,因其所具備的特性,能使人具備某種特質。若有家者在某個家庭中,便會以此為基礎,另有兩個物品,另有四個,另有八個,另有十六個;若無家者在某個聚落中,則會說:「我不會在此處低於他」,然後再取兩個,取三個,取四個,取五個。因而,努力的狀態並不適合在此處進行。若是惡行則是通往地獄的道路;而若是善行,則在某個地方給予一份食物,便可給予兩份,給予兩份便可給予四份。即使是僧侶在某個聚落中,也會說:「若我能在兩個聚落中獲得安樂,則我便能在此處繼續施捨。」

  1. Atricchatāniddese yathā ariyavaṃsasutte (a. ni. 4.28) 『lāmakalāmakaṭṭho itarītaraṭṭho』 evaṃ aggahetvā cīvarādīsu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa; gihino vā pana rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa. Bhiyyokamyatāti visesakāmatā. Icchanakavasena icchā. Icchāva icchāgatā, icchanākāro vā. Attano lābhaṃ aticca icchanabhāvo aticchatā. Rāgotiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ aticchatā nāma vuccati. Atricchatātipi etissā eva nāmaṃ. Lakkhaṇato pana sakalābhe asantuṭṭhi paralābhe ca patthanā – etaṃ atricchatālakkhaṇaṃ. Atricchapuggalassa hi attanā laddhaṃ paṇītampi lāmakaṃ viya khāyati, parena laddhaṃ lāmakampi paṇītaṃ viya khāyati; ekabhājane pakkayāgu vā bhattaṃ vā pūvo vā attano patte pakkhitto lāmako viya, parassa patte paṇīto viya khāyati. Ayaṃ pana atricchatā pabbajitānampi hoti gihīnampi tiracchānagatānampi.

Tatrimāni vatthūni – eko kira kuṭumbiko tiṃsa bhikkhuniyo nimantetvā sapūvaṃ bhattaṃ adāsi . Saṅghattherī sabbabhikkhūnīnaṃ patte pūvaṃ parivattāpetvā pacchā attanā laddhameva khādi. Bārāṇasirājāpi 『aṅgārapakkamaṃsaṃ khādissāmī』ti deviṃ ādāya araññaṃ paviṭṭho ekaṃ kinnariṃ disvā, deviṃ pahāya, tassānupadaṃ gato. Devī nivattitvā assamapadaṃ gantvā kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo patvā nisinnā rājānaṃ āgacchantaṃ disvā ākāse uppatitvā agamāsi. Rukkhe adhivatthā devatā imaṃ gāthamāha –

Atricchaṃ atilobhena, atilobhamadena ca;

Evaṃ hāyati atthamhā, ahaṃva asitābhuyāti. (jā. 1.

第849章:貪婪的解釋 如在《聖族經》中所說(《阿含經》4.28)「貪婪的貪婪者,其他的貪婪者」,在此處不應執著于衣物等所獲得的任何東西,對此不滿足;或者對於家居者來說,對於色聲香味觸等所獲得的任何東西,對此不滿足。 "更進一步的渴求"是指特定的渴望。 "渴望"是指渴望的狀態。 "渴望的渴望"或是渴望的表現。 "超越自身的利益"是指對自身利益的渴望。 "貪慾"等在前面已解釋的內容。稱之為「貪婪的渴求」。貪婪的渴求也可以稱為此名稱。從特徵上看,貪婪的渴求包括對所有利益的不滿足,以及對他人利益的嚮往——這就是貪婪的特徵。貪婪的人對自己所獲得的,即使是珍貴的東西,也會像劣質物品一樣看待;而對他人所獲得的,即使是劣質的東西,也會像珍貴的東西一樣看待;如同在一個容器中放入米飯或食物,自己碗中的食物就像劣質的,別人碗中的食物則像珍貴的。貪婪的狀態同樣適用於出家人、在家人和畜生。 在這裡有這樣的事例——有一個家庭主婦邀請了三十位僧侶,提供了米飯和菜餚。僧眾的長老讓所有僧侶的碗中的米飯旋轉,最後自己只吃自己所獲得的。巴拉那西的國王也說:「我將吃肉」,於是帶著女神進入森林,見到一隻仙女,便拋下女神,跟隨仙女而去。女神轉身來到僧院,進行了禪定,獲得了八種定和五種神通,坐著時見到國王走來,便在空中飛昇而去。樹上住著的神明唱出了這首歌—— 「因貪婪而貪慾,因貪慾而貪婪;因此從此失落,我就像黑暗中的人。」

2.168);

Yathā candakinnariṃ patthayanto asitābhuyā rājadhītāya hīno parihīno, evaṃ atricchaṃ atilobhena atthamha hāyati jīyatīti devatā raññā saddhiṃ keḷimakāsi.

Kassapabuddhakālepi mittavindako nāma seṭṭhiputto assaddho appasanno mātarā 『tāta, ajja uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammasavanaṃ suṇa, sahassaṃ te dassāmī』ti vutte dhanalobhena uposathaṅgāni samādāya vihāraṃ gantvā 『idaṃ ṭhānaṃ akutobhaya』nti sallakkhetvā dhammāsanassa heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ agamāsi. Mātā pātova yāguṃ pacitvā upanāmesi. So sahassaṃ gahetvāva yāguṃ pivi. Athassa etadahosi – 『dhanaṃ saṃharissāmī』ti. So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi. Atha naṃ mātā 『『tāta, imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi; alaṃ gamanenā』』ti vāresi. So tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchati eva. Sā purato aṭṭhāsi. Atha naṃ kujjhitvā 『ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī』ti pādena paharitvā patitaṃ mātaraṃ antaraṃ katvā agamāsi. Mātā uṭṭhahitvā 『『mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa me gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatī』』ti evaṃsaññī nāma tvaṃ puttāti āha. Tassa nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi. Atha te manussā 『『addhā ettha pāpapuriso atthi; salākaṃ dethā』』ti salākā dīyamānā tasseva tikkhattuṃ pāpuṇi. Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu. So ekaṃ dīpaṃ gantvā vimānapetīhi saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi 『『purato mā agamāsī』』ti vuccamānopi taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena khuracakkadharaṃ ekaṃ purisaṃ addasa. Tassa taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāti. So taṃ āha – 『『ambho, idaṃ tayā piḷandhapadumaṃ mayhaṃ dehī』』ti. 『『Nayidaṃ, sāmi , padumaṃ; khuracakkaṃ eta』』nti. So 『『vañcesi maṃ tvaṃ. Kiṃ me padumaṃ na diṭṭhapubba』』nti vatvā 『『tvañhi lohitacandanaṃ limpetvā piḷandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmosī』』ti āha. So cintesi – 『ayampi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ anubhavitukāmo』ti. Atha naṃ 『『handa re』』ti vatvā tassa matthake cakkaṃ pakkhipitvā palāyi. Etamatthaṃ viditvā satthā imaṃ gāthamāha –

『『Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhahi pica soḷasa;

Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;

Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake』』ti. (jā. 1.1.104);

Aññataropi atriccho amacco sakavisayaṃ atikkamitvā paravisayaṃ pāvisi. Tattha pothito palāyitvā ekassa tāpasassa vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya nipajji. So tāpasena 『kiṃ te kata』nti pucchito imā gāthāyo abhāsi –

『『Sakaṃ niketaṃ atihīḷayāno,

Atricchatā mallagāmaṃ agacchiṃ;

Tato janā nikkhamitvāna gāmā,

Kodaṇḍakena paripothayiṃsu maṃ.

『『So bhinnasīso ruhiramakkhitaṅgo,

Paccāgamāsiṃ sakaṃ niketaṃ;

Tasmā ahaṃ posathaṃ pālayāmi,

Atricchatā mā punarāgamāsī』』ti. (jā. 1.14.138-139);

第2.168章: 如同渴望月亮的仙女,因貪婪而失落,生命因此而消逝,女神與國王一起進行了遊戲。 在迦葉佛的時代,有一個名叫密特溫達的富家子弟,不信任、不相信母親說:「兒子,今天是齋戒日,整晚在寺院裡聽法,我會給你一千。」於是他因貪婪而帶著齋戒的物品前往寺院,心中想著「這是一個沒有恐懼的地方」,便在法座下坐下,整晚沉沉入睡,回到家中。母親早上煮好粥,送給他。他只是拿著一千,喝了粥。然後他想:「我會收集財富。」他想要乘船出海。於是母親說:「兒子,這個家中有四十億的財富;沒必要去冒險。」他卻不聽她的話,繼續前行。她站在前面。然後他生氣地說:「她站在我面前。」於是用腳踢了她,母親跌倒在地,便離開了。他的母親站起來說:「像你這樣做了這樣的事,去的地方會幸福嗎?」這樣認為的你,兒子。「他乘船出發,到了第七天,船停了。於是人們說:「這裡一定有個惡人;給他一個木棒。」於是給了他木棒,三次打了他。他被打后被扔進了海里。他向一個島走去,享受著與天神同在的財富,聽到他們說:「不要走向前。」雖然被告誡,但他看到那種財富,逐漸看到了一個拿著輪盤的人。輪盤像蓮花一樣圍繞著他。他說:「朋友,把那蓮花給我。」他們說:「這不是蓮花,先生,這是輪盤。」他便說:「你欺騙了我。難道我以前沒有見過蓮花嗎?」於是他想:「他也做了與我相似的事情,想要享受那果實。」於是他便說:「好吧。」於是把輪盤放在他的頭上,逃走了。瞭解這一點后,佛陀說出了這首歌—— 「在四處流浪,流浪於八處;在八處又有十六處;十六處又有三十處,貪婪的輪盤在頭上旋轉。」 另有一個貪婪的官員,越過自己的領域,進入他人的領域。在那裡,他被打擊后逃走,進入一位修行者的住所,決定過齋戒。他問修行者:「你做了什麼?」於是說出了這幾句詩—— 「我越過自己的住所,貪婪地去了馬拉村;於是人們離開村子,用棍棒攻擊了我。」 「他頭破血流,滿身傷痕,回到了自己的住所;所以我守護齋戒,貪婪再也不回來。」

  1. Mahicchatāniddese mahantāni vatthūni icchati, mahatī vāssa icchāti mahiccho, tassa bhāvo mahicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā paṭiggahaṇe ca paribhoge ca amattaññutā – etaṃ mahicchatālakkhaṇaṃ. Mahiccho hi puggalo yathā nāma kacchapuṭavāṇijo piḷandhanabhaṇḍakaṃ hatthena gahetvā ucchaṅgepi pakkhipitabbayuttakaṃ pakkhipitvā mahājanassa passantasseva 『『ammā, asukaṃ gaṇhatha, asukaṃ gaṇhathā』』ti mukhena saṃvidahati. Evameva so appamattakampi attano sīlaṃ vā ganthaṃ vā dhutaguṇaṃ vā antamaso araññavāsamattakampi mahājanassa jānantasseva sambhāvetukāmo hoti, sambhāvetvā ca pana sakaṭehipi upanīte paccaye 『ala』nti avatvā gaṇhāti. Tayo hi pūretuṃ na sakkā – aggi upādānena, samuddo udakena, mahiccho paccayehīti.

Aggikkhandho samuddo ca, mahiccho cāpi puggalo;

Bahuke paccaye dente, tayo pete na pūraye.

Mahicchapuggalo hi vijātamātuyāpi manaṃ gaṇhituṃ na sakkoti, pageva upaṭṭhākānaṃ.

Tatrimāni vatthūni – eko kira daharabhikkhu piṭṭhapūve piyāyati. Athassa mātā paṭipattiṃ vīmaṃsamānā 『sace me putto paṭiggahaṇe mattaṃ jānāti, sakalampi naṃ temāsaṃ pūveheva upaṭṭhahissāmī』ti vassūpanāyikadivase parivīmaṃsamānā paṭhamaṃ ekaṃ pūvaṃ adāsi, tasmiṃ niṭṭhite dutiyaṃ, tasmimpi niṭṭhite tatiyaṃ. Daharo 『ala』nti avatvā khādiyeva. Mātā tassa amattaññubhāvaṃ ñatvā 『ajjeva me puttena sakalatemāsassa pūvā khāditā』ti dutiyadivasato paṭṭhāya ekapūvampi na adāsi.

Tissamahārājāpi devasikaṃ cetiyapabbate bhikkhusaṅghassa dānaṃ dadamāno 『mahārāja, kiṃ ekameva ṭhānaṃ bhajasi? Kiṃ aññattha dātuṃ na vaṭṭatī』ti jānapadehi vutto dutiyadivase anurādhapure mahādānaṃ dāpesi. Ekabhikkhupi paṭiggahaṇe mattaṃ na aññāsi. Ekamekena paṭiggahitaṃ khādanīyabhojanīyaṃ dve tayo janā ukkhipiṃsu. Rājā dutiyadivase cetiyapabbate bhikkhusaṅghaṃ nimantāpetvā rājantepuraṃ āgatakāle 『『pattaṃ dethā』』ti āha. 『『Alaṃ, mahārāja, attano pamāṇena bhikkhaṃ gaṇhissatī』』ti ekabhikkhupi pattaṃ na adāsi. Sabbe pamāṇayuttakameva paṭiggahesuṃ. Atha rājā āha – 『『passatha tumhākaṃ bhikkhūsu ekopi mattaṃ na jānāti. Hiyyo kiñci avasesaṃ nāhosi. Ajja gahitaṃ mandaṃ, avasesameva bahū』』ti tesaṃ mattaññutāya attamano itaresañca amattaññutāya anattamano ahosi.

第850章:大欲的解釋 大欲是指渴望巨大的事物,或者說他有巨大的慾望,這就是大欲的狀態。從特徵上看,大欲的特徵是誇大不存在的品質,以及在接受和享用時不知節制。大欲的人就像一個賣首飾的商人,手裡拿著首飾,把應該放在腰間的東西也放進去,在大眾面前說"媽媽,拿這個,拿那個"。同樣地,他即使只有一點點戒律或經典或苦行的功德,甚至只是住在森林裡,也想在大眾面前炫耀,並且在接受供養時即使用車子運來也不會說"夠了",而是照單全收。有三種東西是無法填滿的 - 火無法用燃料填滿,海洋無法用水填滿,大欲的人無法用供養填滿。 火堆、海洋和大欲的人, 即使給予大量的供養, 這三者都無法填滿。 大欲的人即使對剛生產的母親也無法滿足,更不用說對侍奉他的人了。 這裡有一些例子 - 有一個年輕比丘喜歡吃麵餅。他的母親想測試他的修行,心想"如果我兒子在接受供養時知道節制,我就整整三個月都用麵餅供養他"。於是在雨安居的第一天,她先給了他一個麵餅,吃完后又給第二個,吃完后又給第三個。這個年輕比丘沒有說"夠了",一直在吃。母親知道他不知節制,便想"今天我兒子已經吃了整整三個月的麵餅了",從第二天開始就一個麵餅也不給他了。 提沙大王每天在支提山給僧團佈施。人們問他:"大王,你為什麼只佈施一個地方?在其他地方佈施不行嗎?"於是第二天他在阿努拉德普拉城舉行了大布施。沒有一個比丘在接受供養時知道節制。每個人接受的食物都需要兩三個人來搬運。第二天,國王邀請支提山的僧團到王宮來。當他們到達時,國王說"請把缽拿出來"。但沒有一個比丘拿出缽來,他們說"夠了,大王,我們會根據自己的量來接受佈施"。他們都只接受了適量的供養。於是國王說:"看,你們的比丘中沒有一個知道節制。昨天什麼都沒剩下。今天接受的很少,剩下的很多。"他對他們的節制感到高興,對其他人的不節制感到不高興。

  1. Pāpicchatāniddese assaddho samāno saddhoti maṃ jano jānātūtiādīsu evaṃ icchanto kiṃ karoti? Assaddho saddhākāraṃ dasseti; dussīlādayo sīlavantādīnaṃ ākāraṃ dassenti. Kathaṃ? Assaddho tāva mahāmahadivase manussānaṃ vihāraṃ āgamanavelāya sammajjaniṃ ādāya vihāraṃ sammajjati, kacavaraṃ chaḍḍeti, manussehi diṭṭhabhāvaṃ ñatvā cetiyaṅgaṇaṃ gacchati, tatthāpi sammajjitvā kacavaraṃ chaḍḍeti, vālikaṃ samaṃ karoti, āsanāni dhovati, bodhimhi udakaṃ siñcati. Manussā disvā 『natthi maññe añño bhikkhu vihārajagganako, ayameva imaṃ vihāraṃ paṭijaggati, saddho thero』ti gamanakāle nimantetvā gacchanti. Dussīlopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe vinayadharaṃ upasaṅkamitvā pucchati 『『bhante, mayi gacchante goṇo ubbiggo. Tena dhāvatā tiṇāni chinnāni. Sammajjantassa me tiṇāni chijjanti. Caṅkamantassa me pāṇakā mīyanti. Kheḷaṃ pātentassa asatiyā tiṇamatthake patati; tattha tattha kiṃ hotī』』ti? 『『Anāpatti, āvuso, asañcicca asatiyā ajānantassā』』ti ca vutte 『『bhante, mayhaṃ garukaṃ viya upaṭṭhāti; suṭṭhu vīmaṃsathā』』ti bhaṇati. Taṃ sutvā manussā 『amhākaṃ ayyo ettakepi kukkuccāyati! Aññasmiṃ oḷārike kiṃ nāma karissati; natthi iminā sadiso sīlavāti pasannā sakkāraṃ karonti. Appassutopi upaṭṭhākamajjhe nisinno 『『asuko tipiṭakadharo, asuko catunikāyiko mayhaṃ antevāsiko, mama santike tehi dhammo uggahito』』ti vadati. Manussā 『amhākaṃ ayyena sadiso bahussuto natthi, etassa kira santike asukena ca asukena ca dhammo uggahito』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Saṅgaṇikārāmopi mahāmahadivase dīghapīṭhañca apassayañca gāhāpetvā vihārapaccante rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdati. Manussā āgantvā 『『thero kuhi』』nti pucchanti. 『『Gaṇṭhikaputtā nāma gaṇṭhikā eva honti. Tena thero evarūpe kāle idha na nisīdati, vihārapaccante divāṭṭhāne dīghacaṅkame viharatī』』ti vadanti. Sopi divasabhāgaṃ vītināmetvā nalāṭe makkaṭasuttaṃ alliyāpetvā pīṭhaṃ gāhāpetvā āgamma pariveṇadvāre nisīdati. Manussā 『『kahaṃ, bhante, gatattha? Āgantvā na addasamhā』』ti vadanti. 『『Upāsakā, antovihāro ākiṇṇo; daharasāmaṇerānaṃ vicaraṇaṭṭhānametaṃ saṭṭhihatthacaṅkame divāṭṭhāne nisīdimhā』』ti attano pavivittabhāvaṃ jānāpeti.

Kusītopi upaṭṭhākamajjhe nisinno 『『upāsakā, tumhehi ukkāpāto diṭṭho』』ti vadati. 『『Na passāma, bhante; kāya velāya ahosī』』ti ca puṭṭho 『『amhākaṃ caṅkamanavelāyā』』ti vatvā 『『bhūmicālasaddaṃ assutthā』』ti pucchati. 『『Na suṇāma, bhante; kāya velāyā』』ti puṭṭho 『『majjhimayāme amhākaṃ ālambanaphalakaṃ apassāya ṭhitakāle』』ti vatvā 『『mahāobhāso ahosi; so vo diṭṭho』』ti pucchati. 『『Kāya velāya, bhante』』ti ca vutte 『『mayhaṃ caṅkamamhā otaraṇakāle』』ti vadati. Manussā 『amhākaṃ thero tīsupi yāmesu caṅkameyeva hoti; natthi ayyena sadiso āraddhavīriyo』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Muṭṭhassatīpi upaṭṭhākamajjhe nisinno 『『mayā asukakāle nāma dīghanikāyo uggahito, asukakāle majjhimo, saṃyuttako, aṅguttariko; antarā olokanaṃ nāma natthi, icchiticchataṭṭhāne mukhāruḷhova tanti āgacchati; ime panaññe bhikkhū eḷakā viya mukhaṃ phandāpentā viharantī』』ti vadati. Manussā 『natthi ayyena sadiso upaṭṭhitasatī』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

第851章:惡欲的解釋 在惡欲的解釋中,不信任的狀態被稱為信任;在這種狀態下,惡行等表現出對有戒者的態度。那他到底做了什麼呢?不信任者在大日子裡,帶著清潔的工具到人們的住處,清理住處,丟掉垃圾,知道人們在場后,走向聖地,那裡也清理垃圾,整理草地,清洗座位,給菩提樹澆水。人們看到他,心想「我認為沒有其他比丘在照顧這個住處,唯有這位長老在看護這個住處,真是有信心的長老」,於是便在出行時邀請他。 即使是惡行者,也會在侍者面前走到持戒者那裡,問道:「尊者,當我走的時候,有牛在奔跑。那些草被踩壞了。清理時我的草被割斷。走動時我的生靈死去。放下時,草在那兒被打碎;那裡發生了什麼?」「沒有過失,朋友,因不小心而不知道事物的狀態。」聽到這話,他又說:「尊者,我的心如同重負;請仔細考慮。」聽到這些,人們說:「我們的長老竟然會因如此小的事而感到不安!在其他地方又能做什麼呢?沒有人能與他相比,真是有戒的人。」即使是少見的侍者坐在眾人中間,便會說:「某某比丘持有經典,某某四部教義的弟子,在我面前的教法是被他傳授的。」人們說:「沒有一個如我們的長老般博學,聽說他在某某和某某的教法中都有傳授。」 在大日子裡,整理房間的長老坐在樹下,白天在寺院後面坐著。人們來到問道:「長老在哪裡?」「只有繫繩子的孩子們是繫繩子的。因此,長老在這樣的時刻不會坐在這裡,而是在寺院後面長時間遊蕩。」他在白天度過後,抖動頭髮,坐下,抓住座位,回來後坐在僧團的門口。人們說:「尊者,您去哪裡了?我們來時沒有看到您。」他回答:「信士們,裡面的房間很擁擠;這是年輕的沙彌們的活動場所,我們在這裡坐著。」 即使懶惰的侍者坐在眾人中間,也會說:「信士們,你們看到了上升的情況嗎?」「沒有看到,尊者;這是身體的聲音。」當被問到「我們在走動時呢?」時,他回答:「地面震動的聲音不被聽見。」被問到「沒有聽見,尊者;這是身體的聲音。」他又說:「在我們中間的支撐物沒有被看到。」人們說:「我們的長老在三次時都在走動;沒有人能與他相比,真是勤奮的人。」 即使是無知的侍者坐在眾人中間,也會說:「在某個時候,我聽說有長時間的經典被傳授,在某個時候有中等的、相應的、增上的;在中間沒有觀察;在想要的地方,嘴巴出現了;而這些比丘則像小蟲子般在嘴邊遊蕩。」人們說:「沒有一個能與我們的長老相似,真是無知的人。」

Asamāhitopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe aṭṭhakathācariye pañhaṃ pucchati – 『kasiṇaṃ nāma kathaṃ bhāveti? Kittakena nimittaṃ uppannaṃ nāma hoti? Kittakena upacāro? Kittakena appanā? Paṭhamassa jhānassa kati aṅgāni? Dutiyassa tatiyassa catutthassa jhānassa kati aṅgāni』』ti pucchati. Tehi attano uggahitānurūpena kathitakāle sitaṃ katvā 『kiṃ, āvuso, evaṃ na hosī』ti vutte 『vaṭṭati, bhante』ti attano samāpattilābhitaṃ sūceti. Manussā 『samāpattilābhī ayyo』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Duppaññopi upaṭṭhākānaṃ majjhe nisinno 『majjhimanikāye me pañcattayaṃ olokentassa sahiddhiyāva maggo āgato. Pariyatti nāma amhākaṃ na dukkarā. Pariyattivāvaṭo pana dukkhato na muccatīti pariyattiṃ vissajjayimhā』tiādīni vadanto attano mahāpaññataṃ dīpeti. Evaṃ vadanto panassa sāsane pahāraṃ deti. Iminā sadiso mahācoro nāma natthi. Na hi pariyattidharo dukkhato na muccatīti. Akhīṇāsavopi gāmadārake disvā 『tumhākaṃ mātāpitaro amhe kiṃ vadantī』』ti? 『『Arahāti vadanti, bhante』』ti. 『Yāva chekā gahapatikā, na sakkā vañcetu』nti attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.

Aññepi cettha cāṭiarahantapārohaarahantādayo veditabbā – eko kira kuhako antogabbhe cāṭiṃ nikhaṇitvā manussānaṃ āgamanakāle pavisati. Manussā 『kahaṃ thero』ti pucchanti. 『Antogabbhe』ti ca vutte pavisitvā vicinantāpi adisvā nikkhamitvā 『natthi thero』ti vadanti. 『Antogabbheyeva thero』ti ca vutte puna pavisanti. Thero cāṭito nikkhamitvā pīṭhe nisinno hoti. Tato tehi 『mayaṃ, bhante, pubbe adisvā nikkhantā, kahaṃ tumhe gatatthā』』ti vutte 『samaṇā nāma attano icchiticchitaṭṭhānaṃ gacchantī』ti vacanena attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.

Aparopi kuhako ekasmiṃ pabbate paṇṇasālāyaṃ vasati. Paṇṇasālāya ca pacchato papātaṭṭhāne eko kacchakarukkho atthi. Tassa pāroho gantvā parabhāge bhūmiyaṃ patiṭṭhito. Manussā maggenāgantvā nimantenti. So pattacīvaramādāya pārohena otaritvā gāmadvāre attānaṃ dasseti. Tato manussehi pacchā āgantvā 『katarena maggena āgatattha, bhante』ti puṭṭho 『samaṇānaṃ āgatamaggo nāma pucchituṃ na vaṭṭati, attano icchiticchitaṭṭhāneneva āgacchantī』ti vacanena khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti. Taṃ pana kuhakaṃ eko viddhakaṇṇo ñatvā 『pariggahessāmi na』nti ekadivasaṃ pārohena otarantaṃ disvā pacchato chinditvā appamattakena ṭhapesi. So 『pārohato otarissāmī』ti 『ṭha』nti patito, mattikā patto bhijji. So 『ñātomhī』ti nikkhamitvā palāyi. Pāpicchassa bhāvo pāpicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā, paṭiggahaṇe ca amattaññutā; etaṃ pāpicchatālakkhaṇanti veditabbaṃ.

  1. Siṅganiddese vijjhanaṭṭhena siṅgaṃ; nāgarikabhāvasaṅkhātassa kilesasiṅgassetaṃ nāmaṃ. Siṅgārabhāvo siṅgāratā, siṅgārakaraṇākāro vā. Caturabhāvo caturatā. Tathā cāturiyaṃ. Parikkhatabhāvo parikkhatatā; parikhaṇitvā ṭhapitasseva daḷhasiṅgārabhāvassetaṃ nāmaṃ . Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Evaṃ sabbehipi padehi kilesasiṅgāratāva kathitā.

即使是心不專注的人,也會在侍者面前向註釋師提問:"如何修習遍處?多少時間才能生起相?多少時間才能達到近行定?多少時間才能達到安止定?初禪有幾個支分?二禪、三禪、四禪各有幾個支分?"當他們根據自己所學回答時,他會微笑著說:"朋友,不是這樣的嗎?"當他們說"是的,尊者"時,他暗示自己已經證得禪那。人們便相信"這位尊者已經證得禪那",對他恭敬供養。 即使是愚鈍的人,坐在侍者中間也會說:"當我觀察《中部》的《五三經》時,道果自然而來。對我們來說,經典並不困難。但是專注于經典的人無法從苦中解脫,所以我們放棄了經典。"等等,以此顯示自己的大智慧。但這樣說的人實際上是在傷害佛法。沒有比這樣的人更大的小偷了。因為精通經典的人並非不能從苦中解脫。 即使是未斷盡煩惱的人,看到村裡的孩子也會問:"你們的父母怎麼稱呼我們?"孩子們回答:"他們稱您為阿羅漢,尊者。"他便說:"這些居士真聰明,無法欺騙他們",以此暗示自己是阿羅漢。 這裡還應該瞭解其他一些偽裝成阿羅漢的人,比如藏在罐子里的阿羅漢、藤蔓阿羅漢等。據說有一個騙子在內室裡埋了一個罐子,當人們來時就躲進去。人們問:"長老在哪裡?"有人說:"在內室。"他們進去找,找不到就出來說:"長老不在。"有人說:"長老就在內室。"他們再次進去。這時長老從罐子里出來坐在座位上。人們問:"尊者,我們剛才沒看到您就出去了,您去哪裡了?"他說:"修行人可以去任何想去的地方",以此暗示自己是阿羅漢。 另一個騙子住在山上的葉屋裡。葉屋後面懸崖邊有一棵樹,樹枝延伸到另一邊的地面。人們沿路來邀請他。他拿著缽和衣服,沿著樹枝下去,在村口現身。人們後來問他:"尊者,您是從哪條路來的?"他說:"不應該問修行人來的路,他們可以從任何想來的地方來",以此暗示自己是阿羅漢。有一個耳朵被刺穿的人知道了這個騙子,想要揭穿他。有一天他看到騙子正沿樹枝下來,就在後面把樹枝砍斷,只留下一點點。騙子想要沿樹枝下來時,樹枝斷了,他掉了下來,缽也摔碎了。他知道自己被揭穿了,就逃走了。 惡欲是指惡欲的狀態。從特徵上看,惡欲的特徵是誇大不存在的品質,以及在接受時不知節制。應該這樣理解。 第852章:裝飾的解釋 裝飾是指刺穿的意思,這是煩惱裝飾的名稱。裝飾的狀態是裝飾性,或者說是裝飾的行為。精巧的狀態是精巧性。同樣,精巧也是如此。裝飾的狀態是裝飾性,這是指堅固裝飾的狀態,就像挖掘後放置的東西一樣。其他的是它的同義詞。這樣,所有這些詞都是在講述煩惱的裝飾性。

  1. Tintiṇaniddese tintiṇanti khīyanaṃ. Tintiṇāyanākāro tintiṇāyanā. Tintiṇena ayitassa tintiṇasamaṅgino bhāvo tintiṇāyitattaṃ. Lolupabhāvo loluppaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Pucchañjikatāti lābhalabhanakaṭṭhāne vedhanākampanā nīcavuttitā. Sādhukamyatāti paṇītapaṇītānaṃ patthanā. Evaṃ sabbehipi padehi suvānadoṇiyaṃ kañjiyaṃ pivanakasunakhassa aññaṃ sunakhaṃ disvā bhubhukkaraṇaṃ viya 『tava santakaṃ, mama santaka』nti kilesavasena khīyanākāro kathito.

  2. Cāpalyaniddese ākoṭitapaccākoṭitabhāvādīhi cīvarassa maṇḍanā cīvaramaṇḍanā. Maṇivaṇṇacchavikaraṇādīhi pattassa maṇḍanā pattamaṇḍanā. Cittakammādīhi puggalikasenāsanassa maṇḍanā senāsanamaṇḍanā. Imassa vā pūtikāyassāti imassa manussasarīrassa. Yathā hi tadahujātopi siṅgālo jarasiṅgālotveva ūruppamāṇāpi ca gaḷocilatā pūtilatātveva saṅkhaṃ gacchati, evaṃ suvaṇṇavaṇṇopi manussakāyo pūtikāyotveva vuccati. Tassa antarantarā rattavaṇṇapaṇḍuvaṇṇādīhi nivāsanapārupanādīhi sajjanā maṇḍanā nāma. Bāhirānaṃ vā parikkhārānanti ṭhapetvā pattacīvaraṃ sesaparikkhārānaṃ; athavā yā esā cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanāti vuttā, sā tehi vā parikkhārehi kāyassa maṇḍanā tesaṃ vā bāhiraparikkhārānaṃ maṇḍetvā ṭhapanavasena maṇḍanāti evamettha attho veditabbo. Maṇḍanā vibhūsanāti ettha ūnaṭṭhānassa pūraṇavasena maṇḍanā, chavirāgādivasena vibhūsanāti veditabbā. Keḷanāti kīḷanā. Parikeḷanāti parikīḷanā. Giddhikatāti gedhayuttatā. Giddhikattanti tasseva vevacanaṃ. Capalabhāvo capalatā. Tathā cāpalyaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ cāpalyaṃ nāma vuccati, yena samannāgato puggalo vassasatikopi samāno tadahujātadārako viya hoti.

  3. Asabhāgavuttiniddese vippaṭikūlaggāhitāti ananulomaggāhitā. Vipaccanīkasātatāti vipaccanīkena paṭiviruddhakaraṇena sukhāyanā. Anādarabhāvo anādariyaṃ. Tathā anādariyatā. Agāravassa bhāvo agāravatā. Jeṭṭhakabhāvassa akaraṇaṃ appatissavatā. Ayaṃvuccatīti ayaṃ asabhāgavutti nāma vuccati; visabhāgajīvikatāti attho; yāya samannāgato puggalo mātaraṃ pitaraṃ vā gilānaṃ paṭivattitvāpi na oloketi; pitusantakassa kāraṇā mātarā saddhiṃ, mātusantakassa kāraṇā pitarā saddhiṃ kalahaṃ karoti; visabhāgajīvitaṃ jīvati, mātāpitūnaṃ santakassa kāraṇā jeṭṭhena vā kaniṭṭhena vā bhātarā saddhiṃ kalahaṃ karoti, nillajjavacanaṃ vadati, ācariyassa vā upajjhāyassa vā vattapaṭivattaṃ na karoti, gilānaṃ na upaṭṭhāti, buddhassa bhagavato cetiyadassanaṭṭhāne uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, kheḷampi siṅghāṇikampi chaḍḍeti, chattaṃ dhāreti, upāhanā āruyha gacchati, buddhasāvakesu na lajjati, saṅghe cittīkāraṃ na karoti, mātimattapitimattādīsu garuṭṭhānīyesu hirottappaṃ na paccupaṭṭhāpeti. Tassevaṃ pavattamānassa sabbā pesā kiriyā mātarītiādīsupi vatthūsu asabhāgavuttitā nāma hoti.

  4. Aratiniddese pantesūti dūresu vivittesu vā. Adhikusalesūti samathavipassanādhammesu. Aratīti ratipaṭikkhepo. Aratitāti aramaṇākāro. Anabhiratīti anabhiratabhāvo. Anabhiramaṇāti anabhiramaṇākāro. Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhanākāro. Paritassitāti ukkaṇṭhanavaseneva paritassanā.

第853章:塗抹的解釋 塗抹是指塗抹的狀態。塗抹的方式是塗抹的方式。塗抹的狀態是指塗抹的具備。貪慾的狀態是貪慾。其他兩個是形態的具備。問的狀態是指在獲得和獲得的場所的感受震動,低劣的行為。善巧的狀態是指高貴的高貴的願望。這樣,所有的詞都在講述像飢餓的狗一樣看到其他狗時,因煩惱而感到的塗抹的狀態。 第854章:迅速的解釋 迅速是指因擊打和反擊而形成的衣服的裝飾。寶石的顏色和光澤等形成的托盤的裝飾。圖案的製作等形成的個人座位的裝飾。這個人的身體是指這個人的身體。就像當時的野兔也因老而稱為「老兔」,即使是膝蓋大小也被稱為「腐臭」,同樣,黃金色的人類身體也被稱為「腐臭」。因此,內外的裝飾是指因顏色和光澤等而形成的裝飾。除了外部的裝飾,衣服和托盤是其他裝飾。或者說,衣服的裝飾是指通過這些外部裝飾而形成的裝飾,應該這樣理解。裝飾是指裝飾品的意思,這裡是指通過填補不足的狀態而形成的裝飾,或是通過顏色和光澤等的方式而形成的裝飾。玩耍是指玩耍。玩耍是指玩耍。貪婪是指貪婪的狀態。貪婪的狀態是指貪婪的狀態。這樣,稱之為貪婪的狀態,當一個人具備這種狀態時,即使是百歲的人也如同小孩子一樣。 第855章:不正當行為的解釋 不正當行為是指不順從的行為。反對的狀態是指通過反對的方式而形成的快樂的狀態。不重視的狀態是不重視的。這樣,不重視的狀態是指不重視的狀態。無家可歸的狀態是指無家可歸的狀態。長子的狀態是指不做的狀態。這個稱之為不正當行為的狀態;是指不正當的生活;一個人即使在照顧母親和父親時,也不去看他們;因父親的緣故與母親爭吵;因母親的緣故與父親爭吵,過著不正當的生活;因父母的緣故與兄弟姐妹爭吵,言語不知羞恥;不遵循老師或導師的教導,不照顧生病的人;在佛陀的聖地也不發聲或觀看,甚至拋棄玩耍和獅子;提著傘,騎上馬,不在佛的弟子面前感到羞恥;在僧團中不做心的行為;在父母和親戚等重視的地方不感到羞恥。這樣的行為被稱為不正當行為。 第856章:無慾的解釋 無慾是指在遠處或偏僻的地方。超越的狀態是指在安住和觀察的法中。無慾是指對慾望的拒絕。無慾的狀態是指無慾的狀態。無樂的狀態是指無樂的狀態。厭煩的狀態是指厭煩的狀態。煩惱的狀態是指因厭煩而產生的煩惱。

  1. Tandīniddese tandīti jātiālasiyaṃ. Tandiyanāti tandiyanākāro. Tandimanakatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṃ. Ālasyāyanākāro ālasyāyanā. Alasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṃ. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṃ kathitaṃ.

  2. Vijambhitāniddese jambhanāti phandanā. Punappunaṃ jambhanā vijambhanā. Ānamanāti purato namanā. Vinamanāti pacchato namanā. Sannamanāti samantato namanā. Paṇamanāti yathā hi tantato uṭṭhitapesakāro kismiñcideva gahetvā ujukaṃ kāyaṃ ussāpeti, evaṃ kāyassa uddhaṃ ṭhapanā. Byādhiyakanti uppannabyādhitā. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyaphandanameva kathitaṃ.

  3. Bhattasammadaniddese bhuttāvissāti bhuttavato. Bhattamucchāti bhattagelaññaṃ; balavabhattena hi mucchāpatto viya hoti. Bhattakilamathoti bhattena kilantabhāvo. Bhattapariḷāhoti bhattadaratho. Tasmiñhi samaye pariḷāhuppattiyā upahatindriyo hoti, kāyo jīrati. Kāyaduṭṭhullanti bhattaṃ nissāya kāyassa akammaññatā.

  4. Cetaso līnattaniddeso heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttatthoyeva. Imehi pana sabbehipi padehi kilesavasena cittassa gilānākāro kathitoti veditabbo.

第857章:懶惰的解釋 懶惰是指懶惰的狀態。懶惰的方式是懶惰的方式。懶惰的心態是被懶惰所征服的狀態。懶惰的狀態是懶惰。懶惰的狀態是指懶惰的狀態。懶惰的狀態是懶惰的狀態。由此,通過這些詞語,煩惱的身體懶惰狀態被描述。 第858章:搖晃的解釋 搖晃是指震動。反覆的搖晃是搖晃的狀態。前面的搖晃是指向前的搖晃。後面的搖晃是指向后的搖晃。周圍的搖晃是指四周的搖晃。拉動是指將身體向上抬起,就像在某個地方抓住某物,使身體直立一樣,這就是身體的抬升。疾病是指生病的狀態。由此,通過這些詞語,煩惱的身體震動狀態被描述。 第859章:飲食的解釋 飲食的狀態是指已經吃過的狀態。飲食的迷惑是指飲食的混亂;因強烈的飲食而感到迷惑。飲食的疲憊是指因飲食而感到疲憊。飲食的困擾是指飲食的痛苦。在那個時候,由於痛苦的到來,感覺受到影響,身體衰退。身體的污穢是指依賴飲食而導致的身體的不潔。 第860章:心神沉迷的解釋 心神沉迷的解釋在下文的法集註釋中已說明。通過這些詞語,煩惱的心靈病態被描述。

  1. Kuhanāniddese lābhasakkārasilokasannissitassāti lābhañca sakkārañca kittisaddañca nissitassa, patthayantassāti attho. Pāpicchassāti asantaguṇadīpanakāmassa. Icchāpakatassāti icchāya apakatassa, upaddutassāti attho.

Ito paraṃ yasmā paccayapaṭisevana sāmantajappanairiyāpathasannissitavasena mahāniddese tividhaṃ kuhanavatthu āgataṃ, tasmā tividhampi taṃ dassetuṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātena vāti evamādi āraddhaṃ. Tattha cīvarādīhi nimantitassa tadatthikasseva sato pāpicchataṃ nissāya paṭikkhipanena, te ca gahapatike attani suppatiṭṭhitasaddhe ñatvā puna tesaṃ 『aho ayyo appiccho, na kiñci paṭiggaṇhituṃ icchati, suladdhaṃ vata no assa sace appamattakaṃ kiñci paṭiggaṇheyyā』ti nānāvidhehi upāyehi paṇītāni cīvarādīni upanentānaṃ tadanuggahakāmataṃyeva āvikatvā paṭiggahaṇena ca tato pabhuti asītisakaṭabhārehi upanāmanahetubhūtaṃ vimhāpanaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ mahāniddese (mahāni. 87) –

『『Katamaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho icchāpakato atthiko cīvara …pe… parikkhārānaṃ bhiyyokamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti, piṇḍapātaṃ paccakkhāti, senāsanaṃ paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paccakkhāti. So evamāha – 『『kiṃ samaṇassa mahagghena cīvarena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ katvā dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṃ kappeyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo pūtimuttena vā harītakīkhaṇḍena vā osadhaṃ kareyyāti. Tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati, lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti – 『ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo』ti bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvara…pe… parikkhārehi. So evamāha – 『tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati – saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, deyyadhammassa…pe… dakkhiṇeyyānaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Tumhākañcevāyaṃ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati, ahañca paṭiggāhako. Sacāhaṃ na paṭiggahessāmi, evaṃ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha; na mayhaṃ iminā attho, apica tumhākaṃ eva anukampāya paṭiggaṇhāmī』ti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ paṭiggaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṃ…pe… bhesajjaparikkhāraṃ paṭiggaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū』』ti.

第861章:欺騙的解釋 欺騙是指依賴於獲得、供養和讚美的狀態,渴望獲得的含義。惡欲是指希望擁有不具備的品質。渴望的狀態是指因渴望而失去的狀態,受困擾的含義。 因此,由於依賴因緣的行為、周圍的言語和行動所形成的主要欺騙內容,接下來將呈現三種欺騙的情況。這裡提到的衣物等被邀請的人,若他在場,因惡欲而拒絕這些邀請,且知道這些居士有良好的品德,便會再次對他們說:「哎呀,這位尊者真是少欲,不想接受任何東西,若是稍微接受一點,也許會覺得很容易。」以各種方式呈現出對高貴衣物等的渴望,因而從此開始接受八十種重物的贈予,這被稱為依賴因緣的欺騙內容。正如在《大論》中所述: 「什麼是依賴因緣的欺騙內容?在這裡,居士邀請比丘,提供衣物、食物、床鋪、疾病的藥品和其他供養。他因惡欲而渴望得到這些衣物……等……因渴望而想要更多的供養,便接受衣物、食物、床鋪、疾病的藥品等。他這樣說:「對於修行人來說,這樣昂貴的衣物有什麼用?這是合適的,因為修行人可以用它來遮蔽身體,或是用來做其他事情。」對於修行人來說,這樣昂貴的食物有什麼用?這是合適的,因為修行人可以用它來維持生命。對於修行人來說,這樣昂貴的床鋪有什麼用?這是合適的,因為修行人可以在樹下、樹根旁、露天等地方安置。對於修行人來說,這樣昂貴的疾病藥品有什麼用?這是合適的,因為修行人可以用腐爛的糞便或綠草根來製作藥物。」因此,他便攜帶輕薄的衣物,享用輕薄的食物,安置輕薄的床鋪,使用輕薄的疾病藥品。居士們如此瞭解他:「這位修行人少欲滿足,獨處不與人接觸,努力精進,遵循戒律。」因此,他們更加頻繁地邀請他提供衣物……等……供養。他這樣說:「三者面前,信士子能夠積累許多功德——因信而積累功德,因信而積累功德,因信而積累功德,因信而積累功德。你們也有這樣的信心,供養的法也存在,我也是接受者。如果我不接受,你們將會因功德而外在存在;這對我沒有意義,然而,我會因你們的憐憫而接受。」因此,他便接受許多衣物,許多食物……等……藥品。那些如上所述的詭計、詭計的本質、欺騙的性質——這被稱為依賴因緣的欺騙內容。

Pāpicchasseva pana sato uttarimanussadhammādhigamaparidīpanavācāya tathā tathā vimhāpanaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – 『『katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu ? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo 『evaṃ maṃ jano sambhāvessatī』ti ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ bhāsati – 『yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho』ti bhaṇati; 『yo evarūpaṃ pattaṃ, lohathālakaṃ, dhamakaraṇaṃ, parisāvanaṃ, kuñcikaṃ, upāhanaṃ, kāyabandhanaṃ, āyogaṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho』ti bhaṇati; 『yassa evarūpo upajjhāyo, ācariyo, samānupajjhāyo, samānācariyako, mitto sandiṭṭho, sambhatto, sahāyo; yo evarūpe vihāre vasati – aḍḍhayoge, pāsāde, hammiye, guhāyaṃ, leṇe, kuṭiyā, kūṭāgāre, aṭṭe, māḷe, udosite, uddaṇḍe, upaṭṭhānasālāyaṃ, maṇḍape, rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesakkho』ti bhaṇati.

『『Atha vā korajikakorajiko bhākuṭikabhākuṭiko kuhakakuhako lapakalapako mukhasambhāvito 『ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarūpānaṃ santānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhī』ti tādisaṃ gambhīraṃ gūḷhaṃ nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatāpaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū』』ti.

Pāpicchasseva pana sato sambhāvanādhippāyakatena iriyāpathena vimhāpanaṃ iriyāpathasannissitaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – 『『katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo 『evaṃ maṃ jano sambhāvessatī』ti gamanaṃ saṇṭhapeti, sayanaṃ saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati, paṇidhāya tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati, paṇidhāya seyyaṃ kappeti, samāhito viya gacchati, samāhito viya tiṭṭhati, nisīdati, seyyaṃ kappeti, āpāthakajjhāyīva hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthū』』ti.

Tattha paccayapaṭisevanasaṅkhātenāti paccayapaṭisevananti evaṃ saṅkhātena paccayapaṭisevanena. Sāmantajappitenāti samīpe bhaṇitena. Iriyāpathassāti catuiriyāpathassa. Āṭhapanāti ādiṭhapanā, ādarena vā ṭhapanā. Ṭhapanāti ṭhapanākāro. Saṇṭhapanāti abhisaṅkharaṇā, pāsādikabhāvakaraṇanti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikāti padhānapurimaṭṭhitabhāvadassanena bhākuṭikaraṇaṃ, mukhasaṅkocoti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikaraṇaṃ sīlamassāti bhākuṭiko; bhākuṭikassa bhāvo bhākuṭiyaṃ. Kuhanāti vimhāpanaṃ, kuhassa āyanā kuhāyanā. Kuhitassa bhāvo kuhitattanti.

惡欲的人通過暗示自己已證得超人法的言語來使人驚歎,這被稱為周邊言語的欺騙內容。如所說:"什麼是周邊言語的欺騙內容?這裡,有些惡欲的人,因渴望而想要獲得尊敬,心想'人們會這樣尊敬我',便說一些與聖法有關的話:'穿這樣衣服的沙門很有威望'他說;'使用這樣的缽、銅盤、水瓶、濾水器、鑰匙、鞋子、腰帶、揹帶的沙門很有威望'他說;'有這樣的戒師、老師、同戒師、同老師、朋友、熟人、親密朋友、同伴的沙門;住在這樣的住處 - 半圓頂房、宮殿、樓房、洞穴、石窟、小屋、尖頂房、閣樓、涼亭、倉庫、集會堂、帳篷、樹下的沙門很有威望'他說。 或者,他裝出嚴肅、皺眉、欺騙、喋喋不休的樣子,口頭上受人尊敬,'這位沙門獲得了這樣的寂靜禪定'他說這樣深奧、隱秘、微妙、隱蔽、出世間、與空性相應的話。這種裝作嚴肅、皺眉、欺騙、欺騙的行為、欺騙的狀態,被稱為周邊言語的欺騙內容。" 惡欲的人通過為獲得尊敬而做作的威儀來使人驚歎,這被稱為依賴威儀的欺騙內容。如所說:"什麼是依賴威儀的欺騙內容?這裡,有些惡欲的人,因渴望而想要獲得尊敬,心想'人們會這樣尊敬我',便裝作走路的樣子,裝作坐臥的樣子,有意識地走路,有意識地站立,有意識地坐下,有意識地躺下,裝作入定的樣子走路,裝作入定的樣子站立、坐下、躺下,裝作在公開場合禪修的樣子。這種威儀的裝作、擺設、安排、嚴肅、皺眉、欺騙、欺騙的行為、欺騙的狀態,被稱為依賴威儀的欺騙內容。" 其中,"依賴資具"是指依賴資具而被稱為依賴資具。"周邊言語"是指在附近說的話。"威儀"是指四種威儀。"裝作"是指最初的擺設,或是認真地擺設。"擺設"是指擺設的方式。"安排"是指精心準備,意思是使之美觀。"嚴肅"是指通過顯示自己是首要人物而做出嚴肅的樣子,意思是皺眉。習慣做出嚴肅樣子的人叫做"嚴肅者";嚴肅者的狀態叫做"嚴肅"。"欺騙"是指使人驚歎,欺騙的行為叫做"欺騙行為"。欺騙的狀態叫做"欺騙狀態"。

  1. Lapanāniddese ālapanāti vihāraṃ āgatamanusse disvā kimatthāya bhonto āgatā? Kiṃ bhikkhū nimantetuṃ? Yadi evaṃ gacchatha; ahaṃ pacchato bhikkhū gahetvā āgacchāmī』ti evaṃ āditova lapanā. Atha vā attānaṃ upanetvā 『ahaṃ tisso, mayi rājā pasanno, mayi asuko ca asuko ca rājamahāmatto pasanno』ti evaṃ attupanāyikā lapanā ālapanā. Lapanāti puṭṭhassa sato vuttappakārameva lapanaṃ. Sallapanāti gahapatikānaṃ ukkaṇṭhane bhītassa okāsaṃ datvā suṭṭhu lapanā. Ullapanāti 『mahākuṭumbiko, mahānāviko, mahādānapatī』ti evaṃ uddhaṃ katvā lapanā. Samullapanāti sabbatobhāgena uddhaṃ katvā lapanā. Unnahanāti 『upāsakā, pubbe īdise kāle dānaṃ detha; idāni kiṃ na dethā』ti evaṃ yāva 『dassāma, bhante, okāsaṃ na labhāmā』tiādīni vadanti tāva uddhaṃ nahanā, veṭhanāti vuttaṃ hoti. Atha vā ucchuhatthaṃ disvā 『kuto āgatā, upāsakā』ti pucchati. 『Ucchukhettato, bhante』ti. 『Kiṃ tattha ucchu madhura』nti? 『Khāditvā, bhante, jānitabba』nti. 『Na, upāsakā, bhikkhussa 『ucchuṃ dethā』ti vattuṃ vaṭṭatī』ti yā evarūpā nibbeṭhentassāpi veṭhanakakathā, sā unnahanā . Sabbatobhāgena punappunaṃ unnahanā samunnahanā. Ukkācanāti 『etaṃ kulaṃ maṃyeva jānāti, sace ettha deyyadhammo uppajjati, mayhameva detī』ti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā; uddīpanāti vuttaṃ hoti.

Telakandarikavatthu cettha vattabbaṃ. Dve kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ pavisitvā āsanasālāya nisīditvā ekaṃ kumārikaṃ disvā pakkosiṃsu. Tāya āgatāya tatreko ekaṃ pucchi – 『ayaṃ, bhante, kassa kumārikā』ti? 『Amhākaṃ upaṭṭhāyikāya telakandarikāya dhītā, āvuso. Imissā mātā mayi gehaṃ gate sappiṃ dadamānā ghaṭeneva deti, ayampi mātā viya ghaṭeneva detī』ti ukkāceti.

Sabbatobhāgena punappunaṃ ukkācanā samukkācanā. Anuppiyabhāṇitāti saccānurūpaṃ vā dhammānurūpaṃ vā anapaloketvā punappunaṃ piyabhaṇanameva. Cāṭukamyatāti nīcavuttitā; attānaṃ heṭṭhato ṭhapetvā vattanaṃ. Muggasūpyatāti muggasūpasadisatā. Yathā muggesu paccamānesu kocideva na paccati, avasesā paccanti; evaṃ yassa puggalassa vacane kiñcideva saccaṃ hoti, sesaṃ alikaṃ – ayaṃ puggalo muggasūpyoti vuccati. Tassa bhāvo muggasūpyatā. Pāribhaṭayatāti pāribhaṭayabhāvo. Yo hi kuladārake dhātī viya aṅkena vā khandhena vā paribhaṭati, dhāretīti attho; tassa paribhaṭassa kammaṃ pāribhaṭayaṃ; pāribhaṭayassa bhāvo pāribhaṭayatāti.

第862章:諂媚的解釋 諂媚是指看到來到寺院的人後說:"諸位為何而來?是來邀請比丘嗎?如果是這樣,請先走;我稍後帶著比丘們來。"這樣從一開始就諂媚。或者,把自己推薦給別人說:"我是提沙,國王對我很滿意,某某大臣對我很滿意。"這樣把自己推薦給別人的諂媚叫做諂媚。諂媚是指被問到時以上述方式諂媚。交談是指當居士們感到厭煩時,給他們機會好好地諂媚。讚美是指說"大富翁、大航海家、大施主"這樣抬高別人的諂媚。全面讚美是指從各方面抬高別人的諂媚。抬高是指說"優婆塞,以前在這種時候你們佈施;現在為什麼不佈施?"直到他們說"我們會佈施的,尊者,只是沒有機會"等等,這樣不斷抬高,稱為纏繞。或者,看到有人拿著甘蔗就問:"優婆塞,你們從哪裡來?""從甘蔗田來,尊者。""那裡的甘蔗甜嗎?""尊者,要嚐了才知道。""優婆塞,比丘不應該說'給我甘蔗'。"這種即使對方想要解釋也繼續纏繞的話叫做抬高。從各方面反覆抬高叫做全面抬高。吹捧是指說"這個家族只認識我,如果他們有什麼可以佈施的東西,就只會給我。"這樣抬高別人叫做吹捧,也就是稱讚的意思。 這裡應該講一下賣油女的故事。據說有兩個比丘進入一個村莊,坐在集會堂里,看到一個少女就叫她過來。她來了之後,其中一個比丘問:"尊者,這是誰家的女兒?""朋友,這是我們的施主賣油女的女兒。她母親給我酥油時都是用罐子給的,這個女兒也像她母親一樣用罐子給。"這樣吹捧。 從各方面反覆吹捧叫做全面吹捧。說討人喜歡的話是指不考慮是否符合事實或法理,只是反覆說討人喜歡的話。討好是指低姿態;把自己放在低處行事。像綠豆湯一樣是指像綠豆湯一樣。就像煮綠豆時,有些煮熟了,有些沒煮熟;同樣,這個人說的話有一些是真的,其餘的是假的 - 這種人被稱為像綠豆湯一樣。這種狀態叫做像綠豆湯一樣。撫養是指撫養的狀態。就像保姆用手臂或肩膀抱著家裡的孩子一樣撫養,意思是保護;這種撫養的行為叫做撫養;撫養的狀態叫做撫養性。

  1. Nemittikatāniddese nimittanti yaṃkiñci paresaṃ paccayadānasaṃyojanakaṃ kāyavacīkammaṃ. Nimittakammanti nimittassa karaṇakosallaṃ.

Tatridaṃ vatthu – eko kira piṇḍapātiko upaṭṭhākakammārassa gehadvāraṃ gantvā 『kiṃ bhante』ti pucchito cīvarantarena hatthaṃ nīharitvā vāsipaharaṇākāraṃ akāsi. Kammāro 『sallakkhitaṃ me, bhante』ti vāsiṃ katvā adāsi. Obhāsoti paccayapaṭisaṃyuttakathā. Obhāsakammanti vacchakapālake disvā 『kiṃ ime vacchā khīragovacchā, takkagovacchā』ti pucchitvā 『khīragovacchā, bhante』ti vutte 『na khīragovacchā, yadi khīragovacchā siyuṃ bhikkhūpi khīraṃ labheyyu』nti evamādinā nayena tesaṃ dārakānaṃ mātāpitūnaṃ nivedetvā khīradāpanādikaṃ obhāsakaraṇaṃ. Sāmantajappāti samīpaṃ katvā jappanaṃ.

Jātakabhāṇakavatthu cettha kathetabbaṃ. Eko kira jātakabhāṇakatthero bhuñjitukāmo upaṭṭhāyikāya gehaṃ pavisitvā nisīdi. Sā adātukāmā 『taṇḍulā natthī』ti bhaṇantī taṇḍule āharitukāmā viya paṭivissakagharaṃ gatā. Bhikkhu antogabbhaṃ pavisitvā olokento kavāṭakoṇe ucchuṃ, bhājane guḷaṃ, piṭake loṇamacchaphālaṃ, kumbhiyaṃ taṇḍule, ghaṭe ghataṃ disvā nikkhamitvā nisīdi. Gharaṇī 『taṇḍulaṃ nālattha』nti āgatā. Thero 『upāsike, ajja bhikkhā na sampajjissatī』ti paṭikacceva nimittaṃ addasa』nti āha. 『Kiṃ, bhante』ti? 『Kavāṭakoṇe nikkhittaṃ ucchuṃ viya sappaṃ addasaṃ; 『taṃ paharissāmī』ti olokento bhājane ṭhapitaṃ guḷapiṇḍaṃ viya pāsāṇaṃ leḍḍukena; pahaṭena sappena kataṃ, piṭake nikkhittaloṇamacchaphālasadisaṃ, phaṇaṃ; tassa taṃ leḍḍuṃ ḍaṃsitukāmassa, kumbhiyā taṇḍulasadise dante; athassa kupitassa, ghaṭe pakkhittaghatasadisaṃ, mukhato nikkhamantaṃ visamissakaṃ kheḷa』nti. Sā 『na sakkā muṇḍakaṃ vañcetu』nti ucchuṃ datvā odanaṃ pacitvā ghataguḷamacchehi saddhiṃ adāsīti. Evaṃ samīpaṃ katvā jappanaṃ sāmantajappāti veditabbaṃ. Parikathāti yathā taṃ labhati tathā parivattetvā parivattetvā kathanaṃ.

第863章:暗示的解釋 暗示是指任何能引導他人佈施資具的身體或語言行為。暗示行為是指巧妙地製造暗示。 這裡有一個故事 - 據說有一個托缽的比丘來到一個支援他的鐵匠家門口,被問"什麼事,尊者?"時,他從衣服里伸出手,做出揮斧的動作。鐵匠說"我明白了,尊者",就做了一把斧頭給他。 明示是指與資具有關的談話。明示行為是指看到牧牛人後問"這些牛犢是產奶的還是產酪的?",當他們回答"是產奶的,尊者"時,就說"不是產奶的,如果是產奶的,比丘們也能得到牛奶"。用這樣的方式告訴那些孩子的父母,使他們給予牛奶等。 旁敲側擊是指靠近后說話。 這裡應該講一下本生經誦者的故事。據說有一位本生經誦者長老想吃東西,就進入一個女施主的家裡坐下。她不想給,就說"沒有米"然後假裝要去鄰居家取米。比丘進入內室檢視,看到門角有甘蔗,碗里有糖塊,籃子里有鹹魚片,罐子里有米,瓶子里有酥油,就出來坐下。女主人回來說"沒找到米"。長老說"優婆夷,今天我預先看到了不會得到食物的徵兆。""什麼徵兆,尊者?""我看到門角放著的甘蔗像蛇;我看著想打它時,碗里放的糖塊像石頭;被打的蛇做出的樣子,像籃子里放的鹹魚片;它想咬那塊石頭時,牙齒像罐子里的米粒;它生氣時,從嘴裡流出的毒液混合物,像瓶子里倒入的酥油。"她想"不能欺騙這個禿頭"就給了他甘蔗,煮了飯,和酥油、糖、魚一起給了他。這樣靠近后說話應該理解為旁敲側擊。 暗示是指以能得到的方式反覆說話。

  1. Nippesikatāniddese akkosanāti dasahi akkosavatthūhi akkosanā. Vambhanāti paribhavitvā kathanaṃ. Garahanāti 『assaddho appasanno』tiādinā nayena dosāropanā. Ukkhepanāti 『mā etaṃ ettha kathethā』ti vācāya ukkhipanaṃ. Sabbatobhāgena savatthukaṃ sahetukaṃ katvā ukkhepanā samukkhepanā. Athavā adentaṃ 『aho dānapatī』ti evaṃ ukkhipanaṃ ukkhepanā. 『Mahādānapatī』ti evaṃ suṭṭhu ukkhepanā samukkhepanā. Khipanāti 『kiṃ imassa jīvitaṃ bījabhojino』ti evaṃ uppaṇḍanā. Saṅkhipanāti 『kiṃ imaṃ adāyakoti bhaṇatha yo niccakālaṃ sabbesampi natthīti vacanaṃ detī』ti evaṃ suṭṭhutaraṃ uppaṇḍanā. Pāpanāti adāyakattassa avaṇṇassa vā pāpanaṃ. Sabbatobhāgena pāpanā sampāpanā. Avaṇṇahārikāti 『evaṃ me avaṇṇabhayāpi dassatī』ti gehato gehaṃ, gāmato gāmaṃ, janapadato janapadaṃ avaṇṇaharaṇaṃ. Parapiṭṭhimaṃsikatāti purato madhuraṃ bhaṇitvā parammukhe avaṇṇabhāsitā. Esā hi abhimukhaṃ oloketuṃ asakkontassa parammukhānaṃ piṭṭhimaṃsakhādanaṃ viya hoti. Tasmā parapiṭṭhimaṃsikatāti vuttā. Ayaṃ vuccati nippesikatāti ayaṃ yasmā veḷupesikā viya abbhaṅgaṃ parassa guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā gandhajātaṃ nipisitvā gandhamagganā viya paraguṇe nipisitvā vicuṇṇetvā esā lābhamagganā hoti, tasmā nippesikatāti vuccatīti.

  2. Lābhena lābhaṃ nijigīsanatāniddese nijigīsanatāti magganā. Ito laddhanti imamhā gehā laddhaṃ. Amutrāti amukamhi gehe. Eṭṭhīti icchanā. Gaveṭṭhīti magganā. Pariyeṭṭhīti punappunaṃ magganā. Ādito paṭṭhāya laddhaṃ laddhaṃ bhikkhaṃ tatra tatra kuladārakānaṃ datvā ante khīrayāguṃ labhitvā gatabhikkhuvatthu cettha kathetabbaṃ. Esanātiādīni eṭṭhītiādīnaṃ vevacanāni, tasmā eṭṭhīti esanā, gaveṭṭhīti gavesanā, pariyeṭṭhīti pariyesanā. Iccevamettha yojanā veditabbā.

  3. Seyyamānaniddese jātiyāti khattiyabhāvādijātisampattiyā. Gottenāti gotamagottādinā ukkaṭṭhagottena. Kolaputtiyenāti mahākulabhāvena. Vaṇṇapokkharatāyāti vaṇṇasampannasarīratāya. Sarīrañhi pokkharanti vuccati, tassa vaṇṇasampattiyā abhirūpabhāvenāti attho. Dhanenātiādīni uttānatthāneva. Mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā 『seyyohamasmī』ti mānaṃ pavatteti karoti.

  4. Sadisamānaniddese mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā 『sadisohamasmī』ti mānaṃ pavatteti. Ayamettha atthato viseso. Pāḷiyaṃ pana nānākaraṇaṃ natthi.

  5. Hīnamānaniddese omānaṃ jappetīti heṭṭhāmānaṃ pavatteti. Omānoti lāmako heṭṭhāmāno. Omaññanā omaññitattanti ākārabhāvaniddeso. Hīḷanāti jātiādīhi attajigucchanā. Ohīḷanāti atirekato hīḷanā. Ohīḷitattanti tasseva bhāvaniddeso. Attuññāti attānaṃ hīnaṃ katvā jānanā. Attāvaññāti attānaṃ avajānanā. Attaparibhavoti jātiādisampattināmameva jātāti attānaṃ paribhavitvā maññanā. Evamime tayo mānā puggalaṃ anissāya jātiādivatthuvaseneva kathitā. Tesu ekeko tiṇṇampi seyyasadisahīnānaṃ uppajjati. Tattha 『seyyohamasmī』ti māno seyyasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. 『Sadisohamasmī』ti māno sadisasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. 『Hīnohamasmī』ti māno hīnasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno.

第864章:無恥的解釋 無恥是指用十種無恥的方式進行侮辱。侮辱是指通過貶低他人進行的言語。指責是通過說「沒有信心、少有人信」等方式來指責他人。抬高是指通過言語來抬高他人,像是說「不要在這裡談論這些」。從各個方面進行抬高,稱為全面抬高。或者,通過說「哎呀,施主」來抬高他人。通過說「偉大的施主」來進行非常好的抬高。拋棄是指說「這個人活得真沒意思」這樣拋棄他人。概括是指說「這個人不施捨嗎?」這樣進行更好的拋棄。邪惡是指不施捨的狀態或不好的狀態。全面的邪惡是指進行全面的邪惡。無恥者是指「這樣我也會顯示出無恥」的情況,指從家到家、從村到村、從地區到地區的無恥行為。對他人的詆譭是指在前面說甜言蜜語,在面前說貶低的話。這就像是一個人無法看向前方時,在他面前吃肉一樣。因此稱為對他人的詆譭。這被稱為無恥,因為它像是把他人的優點抹去、隱瞞,或者像是壓榨香料一樣壓榨他人的優點,因此稱為無恥。 第865章:獲取的解釋 獲取是指通過獲取而獲得的方式。這裡獲得的是從這個家中獲得的。那裡是指在某個特定的家中。尋求是指想要的意思。尋找是指通過道路進行尋找。反覆尋找是指不斷地進行尋找。從一開始獲得的食物,在那裡給予家庭的孩子們,最後獲得牛奶等,這裡應該講述的是這樣的托缽的故事。這裡的「尋找」等詞的意思是,尋求是指想要,尋找是指尋找,反覆尋找是指不斷尋找。這裡的意思應理解為這樣的聯繫。 第866章:優越的解釋 優越是指因種姓而獲得的優越。種姓是指以種姓的名字如「戈達瑪」的名字而獲得的。由貴族出身是指以大貴族的身份。因為外表美麗是指因外表美麗而獲得的。身體被稱為美麗,因其外表的優越而被稱為美麗。財富等其他優越的地方是指顯而易見的優越。自我抬高是指在這些方面用某種方式表現出「我更好」。 第867章:相似的解釋 相似是指在這些方面用某種方式表現出「我與他相似」。在這裡有特別的意思。而在巴利文中沒有多種解釋。 第868章:低劣的解釋 低劣是指表現出低下的狀態。低下是指低下的狀態。低下的狀態是指表現出低下的樣子。低下是指因種姓等而感到厭惡。低下是指過於低下。低下的狀態是指這種狀態的表現。自我貶低是指把自己看得低下。自我貶低是指不承認自己。自我貶低是指以種姓等的優越性來貶低自己。這樣三種自我抬高是指一個人因種姓等的狀態而被談論。在這些方面,每個人都有一種抬高的狀態。在那裡,「我更好」是指相對於更好的狀態,其他的則是相對不好的狀態。「我與他相似」是指相對於相似的狀態,其他的則是相對不好的狀態。「我很低」是指相對於低下的狀態,其他的則是相對不好的狀態。

869.Tattha katamo seyyassa seyyohamasmītiādayo pana nava mānā puggalaṃ nissāya kathitā. Tesu tayo tayo ekekassa uppajjanti. Tattha dahatīti ṭhapeti. Taṃ nissāyāti taṃ seyyato dahanaṃ nissāya. Ettha pana seyyassa seyyohamasmīti māno rājūnañceva pabbajitānañca uppajjati. Rājā hi 『raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā ko mayā sadiso atthī』ti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi 『sīladhutaṅgādīhi ko mayā sadiso atthī』ti etaṃ mānaṃ karoti.

870.Seyyassa sadisohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Rājā hi 『raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā aññarājūhi saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa』nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi 『sīladhutaṅgādīhi aññena bhikkhunā saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa』nti etaṃ mānaṃ karoti.

871.Seyyassa hīnohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Yassa hi rañño raṭṭhaṃ vā dhanaṃ vā vāhanāni vā sampannāni na honti, so 『mayhaṃ rājāti vohārasukhamattameva; kiṃ rājā nāma aha』nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi 『appalābhasakkāro ahaṃ. Dhammakathiko bahussuto mahātheroti kathāmattameva. Kiṃ dhammakathiko nāmāhaṃ, kiṃ bahussuto nāmāhaṃ, kiṃ mahāthero nāmāhaṃ yassa me lābhasakkāro natthī』ti etaṃ mānaṃ karoti.

872.Sadisassa seyyohamasmīti mānādayo amaccādīnaṃ uppajjanti. Amacco hi raṭṭhiyo vā 『bhogayānavāhanādīhi ko mayā sadiso añño rājapuriso atthī』ti vā 『mayhaṃ aññehi saddhiṃ kiṃ nānākaraṇa』nti vā 『amaccoti nāmamattameva mayhaṃ; ghāsacchādanamattampi me natthi. Kiṃ amacco nāmāha』nti ete māne karoti.

875.Hīnassa seyyohamasmīti mānādayo dāsādīnaṃ uppajjanti. Dāso hi 『mātito vā pitito vā ko mayā sadiso añño dāso nāma atthi』 aññe jīvituṃ asakkontā kucchihetu dāsā nāma jātā. Ahaṃ pana paveṇīāgatattā seyyo』ti vā 『paveṇīāgatabhāvena ubhatosuddhikadāsattena asukadāsena nāma saddhiṃ kiṃ mayhaṃ nānākaraṇa』nti vā 『kucchivasenāhaṃ dāsabyaṃ upagato. Mātāpitukoṭiyā pana me dāsaṭṭhānaṃ natthi. Kiṃ dāso nāma aha』nti vā ete māne karoti. Yathā ca dāso evaṃ pukkusacaṇḍālādayopi ete māne karontiyeva.

Ettha ca 『seyyassa seyyohamasmī』ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tathā 『sadisassa sadisohamasmī』ti 『hīnassa hīnohamasmī』ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tattha yāthāvamānā arahattamaggavajjhā, ayāthāvamānā sotāpattimaggavajjhā.

  1. Evaṃ savatthuke māne kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassetuṃ tattha katamo mānotiādi vuttaṃ.

  2. Atimānaniddese seyyādivasena puggalaṃ anāmasitvā jātiādīnaṃ vatthuvaseneva niddiṭṭho. Tattha atimaññatīti 『jātiādīhi mayā sadiso natthī』ti atikkamitvā maññati.

  3. Mānātimānaniddese yo evarūpoti yo eso 『ayaṃ pubbe mayā sadiso, idāni ahaṃ seṭṭho, ahaṃ hīnataro』ti uppanno māno. Ayaṃ bhārātibhāro viya purimaṃ sadisamānaṃ upādāya mānātimānoti dassetuṃ evamāha.

  4. Omānaniddeso hīnamānaniddesasadisoyeva. Veneyyavasena pana so 『hīnohamasmī』ti māno nāma vutto – ayaṃ omāno nāma. Apicettha 『tvaṃ jātimā, kākajāti viya te jāti; tvaṃ gottavā, caṇḍālagottaṃ viya te gottaṃ; tuyhaṃ saro atthi, kākassaro viya te saro』ti evaṃ attānaṃ heṭṭhā katvā pavattanavasena ayaṃ omānoti veditabbo.

第869章: 在這裡,什麼是"我比優秀者更優秀"等九種慢?這是依靠人而說的。其中每一種都會產生三種。在這裡,"確立"是指建立。"依靠那個"是指依靠將自己確立為優秀。在這裡,"我比優秀者更優秀"的慢會在國王和出家人中產生。國王會想:"在國土、財富或車乘方面,有誰能與我相比?"出家人也會想:"在戒律、頭陀行等方面,有誰能與我相比?" 第870章: "我與優秀者相等"的慢也會在這些人中產生。國王會想:"在國土、財富或車乘方面,我與其他國王有什麼區別?"出家人也會想:"在戒律、頭陀行等方面,我與其他比丘有什麼區別?" 第871章: "我比優秀者低劣"的慢也會在這些人中產生。如果一個國王的國土、財富或車乘不豐富,他會想:"我只是名義上的國王;我算什麼國王?"出家人也會想:"我得到的供養和尊敬很少。說我是說法者、多聞者、大長老只是空話而已。我算什麼說法者?我算什麼多聞者?我算什麼大長老?我沒有得到供養和尊敬。" 第872章: "我比與我相等者更優秀"等慢會在大臣等人中產生。大臣或地方官員會想:"在財富、車乘等方面,有哪個王臣能與我相比?"或者"我與其他人有什麼區別?"或者"我只是名義上的大臣;我連基本的衣食都沒有。我算什麼大臣?" 第875章: "我比低劣者更優秀"等慢會在奴隸等人中產生。奴隸會想:"從母親或父親方面來說,有哪個奴隸能與我相比?其他人因為無法生存而成為奴隸。而我是世代相傳的奴隸,所以更優秀。"或者"作為世代相傳的雙方純正的奴隸,我與某某奴隸有什麼區別?"或者"我是因為生計而成為奴隸的。但從父母那一方來說,我並不是奴隸。我算什麼奴隸?"不僅奴隸,賤民、旃陀羅等人也會產生這些慢。 在這裡,"我比優秀者更優秀"的慢是如實的慢,其他兩種是不如實的慢。同樣,"我與相等者相等"和"我比低劣者低劣"的慢是如實的慢,其他兩種是不如實的慢。其中,如實的慢可以通過阿羅漢道斷除,不如實的慢可以通過入流道斷除。 第878章: 這樣解釋了有依據的慢之後,現在爲了說明無依據產生的慢而說"在這裡,什麼是慢"等。 第879章: 在過度慢的解釋中,沒有提到優秀等方面的人,而是僅僅依據出身等因素來解釋。在這裡,"輕視"是指認為"在出身等方面沒有人能與我相比"而超越他人。 第880章: 在慢過慢的解釋中,"像這樣的"是指"這個人以前與我相等,現在我更優秀,我更低劣"而產生的慢。這就像重擔之上再加重擔一樣,是在之前的相等慢之上再加上的慢,所以稱為慢過慢。 第881章: 自卑慢的解釋與低劣慢的解釋相似。但爲了教化的緣故,那個"我是低劣的"慢被稱為自卑慢。此外,在這裡應該理解,自卑慢是指"你有出身,但你的出身像烏鴉一樣;你有家族,但你的家族像旃陀羅一樣;你有聲音,但你的聲音像烏鴉一樣"這樣貶低自己而產生的慢。

  1. Adhimānaniddese appatte pattasaññitāti cattāri saccāni appatvā pattasaññitāya . Akateti catūhi maggehi kattabbakicce akateyeva. Anadhigateti catusaccadhamme anadhigate. Asacchikateti arahattena apaccakkhakate. Ayaṃ vuccati adhimānoti ayaṃ adhigatamāno nāma vuccati.

Ayaṃ pana kassa uppajjati, kassa nuppajjatīti? Ariyasāvakassa tāva nuppajjati. So hi maggaphalanibbānapahīnakilesāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇena sañjātasomanasso ariyaguṇapaṭivedhe nikkaṅkho. Tasmā sotāpannādīnaṃ 『ahaṃ sakadāgāmī』tiādivasena māno nuppajjati; dussīlassāpi nuppajjati; so hi ariyaguṇādhigame nirāsova. Sīlavatopi pariccattakammaṭṭhānassa niddārāmatādimanuyuttassa nuppajjati.

Parisuddhasīlassa pana kammaṭṭhāne appamattassa nāmarūpaṃ vavatthapetvā paccayapariggahena vitiṇṇakaṅkhassa tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasantassa āraddhavipassakassa uppajjati; uppanne ca suddhasamathalābhī vā suddhavipassanālābhī vā antarā ṭhapeti. So hi dasapi vīsampi tiṃsampi vassāni kilesasamudācāraṃ apassanto 『ahaṃ sotāpanno』ti vā 『sakadāgāmī』ti vā 『anāgāmī』ti vā maññati. Samathavipassanālābhī pana arahatteyeva ṭhapeti. Tassa hi samādhibalena kilesā vikkhambhitā, vipassanābalena saṅkhārā supariggahitā. Tasmā saṭṭhipi vassāni asītipi vassāni vassasatampi kilesā na samudācaranti; khīṇāsavasseva cittacāro hoti. So evaṃ dīgharattaṃ kilesasamudācāraṃ apassanto antarā aṭṭhatvāva 『arahā aha』nti maññati, uccamālaṅkavāsī mahānāgatthero viya, haṅkanakavāsī mahādattatthero viya, cittalapabbate niṅkapoṇṇapadhānagharavāsī cūḷasumatthero viya ca.

Tatridaṃ ekavatthuparidīpanaṃ – talaṅgaravāsī dhammadinnatthero kira nāma eko pabhinnapaṭisambhido mahākhīṇāsavo mahato bhikkhusaṅghassa ovādadāyako ahosi. So ekadivasaṃ attano divāṭṭhāne nisīditvā 『kinnu kho amhākaṃ ācariyassa uccataliṅkavāsīmahānāgattherassa samaṇakiccaṃ matthakaṃ patto, no』ti āvajjanto puthujjanabhāvamevassa disvā 『mayi agacchante puthujjanakālakiriyameva karissatī』ti ca ñatvā iddhiyā vehāsaṃ uppatitvā divāṭṭhāne nisinnassa therassa samīpe orohitvā vanditvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi. 『Kiṃ, āvuso dhammadinna, akāle āgatosī』ti ca vutto 『pañhaṃ, bhante, pucchituṃ āgatomhī』ti āha.

第882章: 在過度自負的解釋中,"未達到而認為已達到"是指未證得四聖諦而認為已證得。"未做"是指四道所應做的事情尚未完成。"未獲得"是指尚未獲得四聖諦法。"未證實"是指尚未親證阿羅漢果。這被稱為過度自負。 那麼,這種過度自負會在誰身上生起,在誰身上不會生起呢?首先,它不會在聖弟子身上生起。因為他通過觀察道果、涅槃、已斷除的煩惱和剩餘的煩惱而生起喜悅,對於聖者功德的證悟毫無疑惑。因此,在須陀洹等聖者身上不會生起"我是斯陀含"等慢。在破戒者身上也不會生起,因為他對於證得聖者功德毫無希望。在持戒但放棄禪修,沉溺於睡眠等習慣的人身上也不會生起。 但是,在戒行清凈、不放逸修習禪觀,已經確立名色、通過觀察因緣而超越疑惑,將三相應用於諸行而觀察的人身上會生起。當它生起時,純粹修習止的人或純粹修習觀的人會在中途停止。因為他們十年、二十年或三十年都看不到煩惱生起,就認為自己是須陀洹、斯陀含或阿那含。但是同時修習止觀的人會停留在阿羅漢果位。因為通過定力壓制煩惱,通過觀力善巧把握諸行。因此,六十年、八十年或一百年都不會有煩惱生起,就像漏盡者的心行一樣。他長期看不到煩惱生起,不會停留在中途,就認為"我是阿羅漢",就像住在烏查馬蘭卡的大那伽長老、住在漢卡那卡的大達塔長老、住在支多羅山寧卡波納精舍的小蘇摩長老一樣。 這裡有一個故事可以說明 - 據說有一位名叫達摩丁那的長老住在塔蘭加拉,他是一位證得無礙解的大阿羅漢,經常給大比丘僧團開示。有一天,他坐在自己的日間住處思考:"我們的老師烏查塔林卡的大那伽長老的沙門任務是否已經完成?"他觀察到長老還是凡夫,就想:"如果我不去,他會以凡夫身份去世。"於是他用神通飛到空中,降落在長老的日間住處附近,頂禮后履行職責,然後坐在一旁。長老問:"朋友達摩丁那,你為什麼不是時候來?"他回答說:"尊者,我是來請教問題的。"

Tato 『pucchāvuso, jānamāno kathayissāmī』ti vutto pañhāsahassaṃ pucchi. Thero pucchitapucchitaṃ pañhaṃ asajjamānova kathesi. Tato 『atitikkhaṃ te, bhante, ñāṇaṃ. Kadā tumhehi ayaṃ dhammo adhigato』ti vutto 『ito saṭṭhivassakāle, āvuso』ti āha. 『Samādhimpi, bhante, vaḷañjethā』ti? 『Na idaṃ, āvuso, bhāriya』nti. 『Tena hi, bhante, ekaṃ hatthiṃ māpethā』ti. Thero sabbasetaṃ hatthiṃ māpesi. 『Idāni, bhante, yathā ayaṃ hatthī añcitakaṇṇo pasāritanaṅguṭṭho soṇḍaṃ mukhe pakkhipitvā bheravaṃ koñcanādaṃ karonto tumhākaṃ abhimukho āgacchati tathā taṃ karothā』ti. Thero tathā katvā vegena āgacchato hatthissa bheravaṃ ākāraṃ disvā uṭṭhāya palāyituṃ āraddho. Tamenaṃ khīṇāsavatthero hatthaṃ pasāretvā cīvarakaṇṇe gahetvā 『bhante, khīṇāsavassa sārajjaṃ nāma hotī』ti āha. So tasmiṃ kāle attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā 『avassayo me, āvuso dhammadinna, hohī』ti vatvā pādamūle ukkuṭikaṃ nisīdi. 『Bhante, tumhākaṃ avassayo bhavissāmiccevāhaṃ āgato, mā cintayitthā』ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Thero kammaṭṭhānaṃ gahetvā caṅkamaṃ āruyha tatiye padavāre aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi. Thero kira dosacarito ahosi.

  1. Asmimānaniddese rūpaṃ asmīti mānoti 『ahaṃ rūpa』nti uppannamāno. Chandoti mānaṃ anugatacchandova. Tathā anusayo. Vedanādīsupi eseva nayo.

  2. Micchāmānaniddese pāpakena vā kammāyatanenāti ādīsu pāpakaṃ kammāyatanaṃ nāma kevaṭṭamacchabandhanesādādīnaṃ kammaṃ. Pāpakaṃ sippāyatanaṃ nāma macchajālakhipanakuminakaraṇesu ceva pāsaoḍḍanasūlāropanādīsu ca chekatā. Pāpakaṃ vijjāṭṭhānaṃ nāma yā kāci parūpaghātavijjā. Pāpakaṃ sutaṃ nāma bhāratayuddhasītāharaṇādipaṭisaṃyuttaṃ. Pāpakaṃ paṭibhānaṃ nāma dubbhāsitayuttaṃ kappanāṭakavilappanādipaṭibhānaṃ. Pāpakaṃ sīlaṃ nāma ajasīlaṃ gosīlaṃ. Vatampi ajavatagovatameva. Pāpikā diṭṭhi pana dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu yā kāci diṭṭhi.

  3. Ñātivitakkaniddesādīsu 『mayhaṃ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā』ti evaṃ pañcakāmaguṇasannissitena gehasitapemena ñātake ārabbha uppannavitakkova ñātivitakko nāma. 『Khayaṃ gatā vayaṃ gatā saddhā pasannā』ti evaṃ pavatto pana ñātivitakko nāma na hoti.

  4. 『Amhākaṃ janapado subhikkho sampannasasso』ti tuṭṭhamānassa gehasitapemavaseneva uppannavitakko janapadavitakko nāma. 『Amhākaṃ janapade manussā saddhā pasannā khayaṃ gatā vayaṃ gatā』ti evaṃ pavatto pana janapadavitakko nāma na hoti.

  5. Amaratthāya vitakko, amaro vā vitakkoti amaravitakko. Tattha 『ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijjiṇṇe samparāye attā sukhī hoti amaro』ti dukkarakārikaṃ karontassa tāya dukkarakārikāya paṭisaṃyutto vitakko amaratthāya vitakko nāma. Diṭṭhigatiko pana 『sassataṃ vadesī』tiādīni puṭṭho 『evantipi me no, tathātipi me no』 aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no』ti (dī. ni. 1.62) vikkhepaṃ āpajjati, tassa so diṭṭhigatapaṭisaṃyutto vitakko. Yathā amaro nāma maccho udake gahetvā māretuṃ na sakkā, ito cito ca dhāvati, gāhaṃ na gacchati; evameva ekasmiṃ pakkhe asaṇṭhahanato na maratīti amaro nāma hoti. Taṃ duvidhampi ekato katvā ayaṃ vuccati amaravitakkoti vuttaṃ.

第882章: 於是說:「朋友,我知道了,我將會講述。」於是問了千個問題。長老在不被打擾的情況下回答了提問的問題。於是說:「你們的智慧真是了不起。」問道:「你們何時獲得了這個法?」長老回答:「在這裡六十年之後,朋友。」問道:「那麼,禪定呢?」長老說:「這個不重。」於是說:「那麼,請你們測量一頭大象。」長老測量了所有的東西。接著說:「現在,這頭大象像是耳朵豎起、伸出爪子、把鼻子放進嘴裡發出吼聲,朝著你們走來,你們也這樣做吧。」長老這樣做后,看到大象的吼聲,起身準備逃跑。此時,已斷煩惱的長老伸出手,抓住袈裟的邊緣,說:「朋友,已斷煩惱的人的尊嚴是這樣的。」在那個時候,他知道自己的凡夫身份,說:「我一定會的,朋友達摩丁那。」於是坐在長老的腳邊。長老說:「朋友,你們一定會的,因此我來這裡,不要多慮。」於是講述了修行的法門。長老抓住法門,走上行道,在第三步中證得了阿羅漢果。長老確實是個有過失的人。 第883章: 在自我認同的解釋中,「我就是色」的慢是指「我就是色」而生起的慢。慾望的慢是指與慾望相隨的慢。如此也是對其他感受的慢。 第884章: 在錯誤認同的解釋中,惡業的作用是指惡業的作用,例如在網中纏住的魚等。惡業的技藝是指在捕撈魚時的技巧。惡業的知識是指任何對他人造成傷害的知識。惡業的聽聞是指與印度戰爭、擄掠等相關的事情。惡業的智慧是指與惡言相連的智慧。惡業的戒律是指不持戒的情況。說話也同樣是指不持戒的說法。惡見則是指在二十六種見解中,任何一種見解。 第885章: 在親屬思維的解釋中,「我的親屬生活安逸,富有成就」是指與五欲相依的家庭生活而產生的親屬思維。「我們的親屬已經消亡,信心已經消逝」所產生的思維則不是親屬思維。 第886章: 「我們的國家豐饒而富有」是指因家庭生活而產生的思維。 「我們的國家的人們信心已逝,已經消亡」所產生的思維則不是國家思維。 第887章: 不死的思維是指「我不死」的思維。在這裡,通過「以自我安樂的方式在苦中生活」來實現不死的思維。對持有見解的人來說,被問及「你是否認為永恒存在」時會說:「我不這樣認為,也不是那樣認為。」這樣的人會陷入混亂,因此這種思維與見解相連。就像不死的魚被抓住后無法死亡一樣,它在水中游動,不會被捕獲;同樣,一個人如果在某一方面不安定,就不會死亡。因此,這種思維被稱為不死的思維。

888.Parānuddayatāpaṭisaṃyuttoti anuddayatāpatirūpakena gehasitapemena paṭisaṃyutto. Sahanandītiādīsu upaṭṭhākesu nandantesu socantesu ca tehi saddhiṃ diguṇaṃ nandati, diguṇaṃ socati; tesu sukhitesu diguṇaṃ sukhito hoti, dukkhitesu diguṇaṃ dukkhito hoti. Uppannesu kiccakaraṇīyesūti tesu mahantesu vā khuddakesu vā kammesu uppannesu. Attanā vā yogaṃ āpajjatīti tāni tāni kiccāni sādhento paññattiṃ vītikkamati, sallekhaṃ kopeti. Yo tatthāti yo tasmiṃ saṃsaṭṭhavihāre, tasmiṃ vā yogāpajjane gehasito vitakko – ayaṃ parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko nāma.

889.Lābhasakkārasilokapaṭisaṃyuttoti cīvarādilābhena ceva sakkārena ca kittisaddena ca saddhiṃ ārammaṇakaraṇavasena paṭisaṃyutto.

890.Anavaññattipaṭisaṃyuttoti 『aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na pothetvā viheṭhetvā katheyyu』nti evaṃ anavaññātabhāvapatthanāya saddhiṃ uppajjanavitakko. Yo tattha gehasitoti yo tasmiṃ 『mā maṃ pare avajāniṃsū』ti uppanne citte pañcakāmaguṇasaṅkhātagehanissito hutvā uppannavitakko. Sesaṃ sabbattha pākaṭamevāti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

(2.) Dukaniddesavaṇṇanā

  1. Dukesu kodhaniddesādayo heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Heṭṭhā anāgatesu pana upanāhaniddesādīsu pubbakālaṃ kodhaṃ upanayhatīti aparakālakodho upanāho nāma. Upanayhanākāro upanayhanā. Upanayhitassa bhāvo upanayhitattaṃ. Aṭṭhapanāti paṭhamuppannassa anantaraṭṭhapanā mariyādaṭṭhapanā vā. Ṭhapanāti pakatiṭhapanā. Saṇṭhapanāti sabbatobhāgena punappunaṃ āghātaṭṭhapanā. Anusaṃsandanāti paṭhamuppannena kodhena saddhiṃ antaraṃ adassetvā ekībhāvakaraṇā. Anuppabandhanāti purimena saddhiṃ pacchimassa ghaṭanā. Daḷhīkammanti thirakaraṇaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ upanandhanalakkhaṇo veraṃ appaṭinissajjanaraso upanāhoti vuccati; yena samannāgato puggalo veraṃ nissajjituṃ na sakkoti; 『evaṃ nāma maṃ esa vattuṃ ananucchaviko』ti aparāparaṃ anubandhati; ādittapūtialātaṃ viya jalateva ; dhoviyamānaṃ acchacammaṃ viya, vasātelamakkhitapilotikā viya ca na parisujjhati.

第888章: 「與他人不安定相連」是指與家庭生活的快樂相連。與他人共處時,快樂的人會感受到雙重的快樂,悲傷的人會感受到雙重的悲傷;在快樂的人中,快樂會加倍,在悲傷的人中,悲傷會加倍。對於已生起的應做之事,指的是在這些重大或微小的事情中已生起的。通過自己或他人來進行的事情,若要完成這些事情,就會偏離定義,產生憤怒。在那裡,若在某個聚集的地方,或者在某個修行的地方,關於家庭生活的思維——這被稱為「與他人不安定相連」的思維。 第889章: 「與獲得、尊重、世俗名聲相連」是指通過獲得袈裟等物品、通過能力和名聲的聲音而產生的思維。 第890章: 「與不被輕視相連」是指「真希望別人不要輕視我,不要侮辱我、欺凌我」的思維。若在某個家庭生活中,若在心中生起「別人不會輕視我」的想法,這種思維是與五欲相關的家庭生活相連的。其他的則在各處都是顯而易見的。 單一思維的解釋。 (2)雙重思維的解釋 第891章: 在痛苦中,憤怒的解釋等應依照上述所說的理解。上述所說的是在未來的憤怒中,早期的憤怒被稱為後期的憤怒。憤怒的表現是憤怒的表現。憤怒的狀態是指憤怒的存在。安置是指在首次生起后再安置,或者是限制安置。安置是指自然的安置。維持是指在各方面反覆施加壓力。關聯是指在第一次生起的憤怒中不顯示出之間的差異而使其成為一體。未相連是指與之前的相連而後續的結合。堅固的行為是指穩固的建立。這被稱為「此為憤怒的特徵」,即是憤怒的表現,因而無法放下仇恨;這樣的人無法放下仇恨,反覆會想:「這樣說我是不合理的」;如同燃燒的木炭一樣,無法熄滅;如同被洗滌的污垢一樣,無法清除;如同被施加壓力的泥土一樣,無法保持純凈。

  1. Makkhanabhāvavasena makkho; paraguṇamakkhanāya pavattentopi attano kāraṇaṃ, gūthapaharaṇakaṃ gūtho viya, paṭhamataraṃ makkhetīti attho. Tato parā dve ākārabhāvaniddesā. Niṭṭhurabhāvo niṭṭhuriyaṃ; 『taṃ nissāya ettakampi natthī』ti kheḷapātananti attho. Niṭṭhuriyakammanti niṭṭhuriyakaraṇaṃ. Gahaṭṭho vā hi gahaṭṭhaṃ, bhikkhu vā bhikkhuṃ nissāya vasanto appamattakeneva kujjhitvā 『taṃ nissāya ettakampi natthī』ti kheḷaṃ pātetvā pādena maddanto viya niṭṭhuriyaṃ nāma karoti. Tassa taṃ kammaṃ niṭṭhuriyakammanti vuccati. Lakkhaṇādito panesa paraguṇamakkhanalakkhaṇo makkho, tesaṃ vināsanaraso, parena sukatānaṃ kiriyānaṃ avacchādanapaccupaṭṭhāno.

Paḷāsatīti paḷāso; parassa guṇe dassetvā attano guṇehi samaṃ karotīti attho. Paḷāsassa āyanā paḷāsāyanā. Paḷāso ca so attano jayāharaṇato āhāro cāti paḷāsāhāro. Vivādaṭṭhānanti vivādakāraṇaṃ. Yugaggāhoti samadhuraggahaṇaṃ. Appaṭinissaggoti attanā gahitassa appaṭinissajjanaṃ. Lakkhaṇādito panesa yugaggāhalakkhaṇo paḷāso, paraguṇehi attano guṇānaṃ samakaraṇaraso, paresaṃ guṇappamāṇena upaṭṭhānapaccupaṭṭhāno. Paḷāsī hi puggalo dutiyassa dhuraṃ na deti, samaṃ pasāretvā tiṭṭhati, sākacchamaṇḍale aññena bhikkhunā bahūsu suttesu ca kāraṇesu ca ābhatesupi 『tava ca mama ca vāde kiṃ nāma nānākaraṇaṃ? Nanu majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya ekasadisameva amhākaṃ vacana』nti vadati. Issāmacchariyaniddesā vuttatthā eva.

第892章: 「因惡之心而產生的嫉妒」是指嫉妒他人的優點,雖然因他人的原因而產生,但其根源在於自己,像是抓取糞便一樣,最初的嫉妒是更強烈的。接下來是兩個關於外在表現的定義。殘忍的狀態是殘忍的表現;「依靠他人而認為自己沒有任何東西」的意思是施加壓力。殘忍的行為是指殘忍的行為。因為住在他人之上,僧人因小事而生氣,施加壓力,像是用腳踢一樣,這就是殘忍的表現。這個行為被稱為殘忍的行為。從特徵上看,這種嫉妒是對他人優點的嫉妒,具有破壞性,是對他人善行的遮蔽。 「如同芭蕉樹」是指芭蕉樹;通過顯示他人的優點來與自己相等。芭蕉樹的依靠是芭蕉樹的依靠。芭蕉樹也因其自身的勝利而獲得食物。爭執的根源是指爭執的原因。抓住平衡是指抓住甜美的平衡。少放棄是指對自己所持有的東西少放棄。從特徵上看,這種芭蕉樹是平衡的表現,具有與他人優點相等的性質,是對他人優點的遮蔽。芭蕉樹的人不會將第二個負擔交給他人,而是保持平等,站立在談話的圈子中,像是對其他比丘在許多聽聞和原因上進行解釋時說:「你和我之間有什麼不同呢?難道我們的言語不是如同中間的破黃金一樣相似嗎?」這就是嫉妒和驚訝的定義。

  1. Māyāniddese vācaṃ bhāsatīti jānaṃyeva 『paṇṇattiṃ vītikkamantā bhikkhū bhāriyaṃ karonti, amhākaṃ pana vītikkamaṭṭhānaṃ nāma natthī』ti upasanto viya bhāsati. Kāyena parakkamatīti 『mayā kataṃ idaṃ pāpakammaṃ mā keci jāniṃsū』ti kāyena vattaṃ karoti. Vijjamānadosapaṭicchādanato cakkhumohanamāyā viyāti māyā. Māyāvino bhāvo māyāvitā. Katvā pāpaṃ puna paṭicchādanato aticca āsaranti etāya sattāti accāsarā. Kāyavācākiriyāhi aññathā dassanato vañcetīti vañcanā. Etāya sattā nikarontīti nikati; micchākarontīti attho. 『Nāhaṃ evaṃ karomī』ti pāpānaṃ vikkhipanato vikiraṇā. 『Nāhaṃ evaṃ karomī』ti parivajjanato pariharaṇā. Kāyādīhi saṃvaraṇato gūhanā. Sabbatobhāgena gūhanā parigūhanā. Tiṇapaṇṇehi viya gūthaṃ kāyavacīkammehi pāpaṃ chādetīti chādanā. Sabbatobhāgena chādanā paṭicchādanā. Na uttānaṃ katvā dassetīti anuttānīkammaṃ. Na pākaṭaṃ katvā dassetīti anāvikammaṃ. Suṭṭhu chādanā vocchādanā. Katapaṭicchādanavasena punapi pāpassa karaṇato pāpakiriyā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ katapaṭicchādanalakkhaṇā māyā nāma vuccati; yāya samannāgato puggalo bhasmāpaṭicchanno viya aṅgāro, udakapaṭicchanno viya khāṇu, pilotikāpaliveṭhitaṃ viya ca satthaṃ hoti.

Sāṭheyyaniddese saṭhoti asantaguṇaparidīpanato na sammā bhāsitā. Sabbatobhāgena saṭho parisaṭho. Yaṃ tatthāti yaṃ tasmiṃ puggale. Saṭhanti asantaguṇadīpanaṃ kerāṭiyaṃ. Saṭhatāti saṭhākāro. Kakkaratāti padumanālissa viya aparāmasanakkhamo kharapharusabhāvo. Kakkariyantipi tasseva vevacanaṃ. Parikkhattatā pārikkhattiyanti padadvayena nikhaṇitvā ṭhapitaṃ viya daḷhakerāṭiyaṃ vuttaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ sāṭheyyaṃ nāma vuccati; yena samannāgatassa puggalassa kucchiṃ vā piṭṭhiṃ vā jānituṃ na sakkā.

Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo;

Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavoti.

Evaṃ vuttayakkhasūkarasadiso hoti. Avijjādiniddesā vuttatthā eva.

  1. Anajjavaniddese anajjavoti anujutākāro. Anajjavabhāvo anajjavatā. Jimhatāti candavaṅkatā. Vaṅkatāti gomuttavaṅkatā. Kuṭilatāti naṅgalakoṭivaṅkatā. Sabbehipi imehi padehi kāyavacīcittavaṅkatāva kathitā.

Amaddavaniddese na mudubhāvo amudutā. Amaddavākāro amaddavatā. Kakkhaḷabhāvo kakkhaḷiyaṃ. Maddavakarassa sinehassa abhāvato pharusabhāvo phārusiyaṃ. Anīcavuttitāya ujukameva ṭhitacittabhāvo ujucittatā. Puna amudutāgahaṇaṃ tassā visesanatthaṃ 『amudutāsaṅkhātā ujucittatā, na ajjavasaṅkhātā ujucittatā』ti.

903.Akkhantiniddesādayo khantiniddesādipaṭipakkhato veditabbā.

第894章: 在幻術的解釋中,"說話"是指明知故犯地說:"違反規定的比丘做了嚴重的事,但我們沒有違反的地方",好像是平靜地說話。"身體行動"是指"不要讓任何人知道我做了這件惡事",而用身體做出行為。因為隱藏存在的過失,就像眼睛的幻術一樣,這就是幻術。幻術者的狀態就是幻術性。因為做了惡事后又隱藏,所以眾生被它欺騙,這就是過度欺騙。因為用身語行為顯示出不同的樣子,所以欺騙就是欺騙。眾生用它來欺騙,這就是欺騙;意思是做錯事。因為散佈惡事說"我沒有這樣做",所以是散佈。因為避免說"我沒有這樣做",所以是避免。因為用身等來掩蓋,所以是隱藏。從各方面隱藏就是全面隱藏。就像用草葉掩蓋糞便一樣,用身語行為掩蓋惡事,這就是掩蓋。從各方面掩蓋就是遮蔽。不公開顯示就是不公開。不明顯顯示就是不明顯。很好地掩蓋就是完全掩蓋。因為掩蓋后又做惡事,所以是惡行。這被稱為具有掩蓋特徵的幻術;具有這種特徵的人就像被灰燼覆蓋的火炭,像被水覆蓋的樹樁,像被布包裹的刀劍。 在欺騙的解釋中,欺騙者是指因顯示不存在的功德而不正確說話的人。從各方面欺騙就是全面欺騙。在那裡的是指在那個人身上。欺騙是指顯示不存在的功德的欺騙。欺騙性是指欺騙的樣子。粗糙性是指像蓮莖一樣無法觸控的粗糙狀態。粗糙也是它的同義詞。堅固性和堅固是用兩個詞來形容像釘在地上一樣的堅固欺騙。這被稱為顯示自己不存在的功德的特徵,稱為欺騙;具有這種特徵的人的腹部或背部是無法瞭解的。 左邊是豬,右邊是山羊, 聲音像鹿,角像老牛。 這就像所說的夜叉豬一樣。無明等的解釋已經說過了。 第902章: 在不正直的解釋中,不正直是指不直的樣子。不正直的狀態是不正直性。彎曲是指像月亮一樣彎曲。彎曲是指像牛尿一樣彎曲。彎曲是指像犁頭一樣彎曲。所有這些詞都是在說身語意的彎曲。 在不柔軟的解釋中,不柔軟是指不柔軟的狀態。不柔軟的樣子是不柔軟性。堅硬的狀態是堅硬。因為缺乏柔軟的愛,所以是粗糙的狀態。因為不低下,所以是直立的心的狀態。再次提到不柔軟是爲了區分它,"是指不柔軟的直心,而不是正直的直心"。 第903章: 不忍耐的解釋等應從忍耐的解釋等的對立面來理解。

  1. Saṃyojananiddese ajjhattanti kāmabhavo. Bahiddhāti rūpārūpabhavo. Kiñcāpi hi sattā kāmabhave appaṃ kālaṃ vasanti kappassa catutthameva koṭṭhāsaṃ, itaresu tīsu koṭṭhāsesu kāmabhavo suñño hoti tuccho, rūpārūpabhave bahuṃ kālaṃ vasanti, tathāpi nesaṃ yasmā kāmabhave cutipaṭisandhiyo bahukā honti, appā rūpārūpabhavesu, yattha ca cutipaṭisandhiyo bahukā tattha ālayopi patthanāpi abhilāsopi bahu hoti, yattha appā tattha appo, tasmā kāmabhavo ajjhattaṃ nāma jāto, rūpārūpabhavā bahiddhā nāma. Iti ajjhattasaṅkhāte kāmabhave bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ nāma, bahiddhāsaṅkhātesu rūpārūpabhavesu bandhanaṃ bahiddhāsaṃyojanaṃ nāma. Tattha ekekaṃ pañcapañcavidhaṃ hoti. Tena vuttaṃ 『『pañcorambhāgiyāni pañcuddhambhāgiyānī』』ti. Tatrāyaṃ vacanattho – oraṃ vuccati kāmadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni. Uddhaṃ vuccati rūpārūpadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ uddhaṃ bhajantīti uddhambhāgiyānīti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

(3.) Tikaniddesavaṇṇanā

  1. Tikaniddese tīhi akusalamūlehi vaṭṭamūlasamudācāro kathito. Akusalavitakkādīsu vitakkanavasena vitakko, sañjānanavasena saññā, sabhāvaṭṭhena dhātūti veditabbā. Duccaritaniddese paṭhamanayo kammapathavasena vibhatto, dutiyo sabbasaṅgāhikakammavasena, tatiyo nibbattitacetanāvaseneva.

  2. Āsavaniddese suttantapariyāyena tayova āsavā kathitā.

  3. Esanāniddese saṅkhepato tattha katamā kāmesanāti ādinā nayena vutto kāmagavesanarāgo kāmesanā. Yo bhavesu bhavacchandotiādinā nayena vutto bhavagavesanarāgo bhavesanā. Sassato lokotiādinā nayena vuttā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa gavesanā diṭṭhi brahmacariyesanāti veditabbā. Yasmā ca na kevalaṃ rāgadiṭṭhiyo eva esanā, tadekaṭṭhaṃ pana kammampi esanā eva, tasmā taṃ dassetuṃ dutiyanayo vibhatto. Tattha tadekaṭṭhanti sampayuttekaṭṭhaṃ veditabbaṃ. Tattha kāmarāgekaṭṭhaṃ kāmāvacarasattānameva pavattati; bhavarāgekaṭṭhaṃ pana mahābrahmānaṃ. Samāpattito vuṭṭhāya caṅkamantānaṃ jhānaṅgānaṃ assādanakāle akusalakāyakammaṃ hoti, 『aho sukhaṃ aho sukha』nti vācaṃ bhinditvā assādanakāle vacīkammaṃ, kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva assādanakāle manokammaṃ. Antaggāhikadiṭṭhivasena sabbesampi diṭṭhigatikānaṃ caṅkamanādivasena tāni hontiyeva.

  4. Vidhāniddese 『『kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma. 『『Ekavidhena ñāṇavatthū』』tiādīsu (vibha. 751) koṭṭhāso. 『『Vidhāsu na vikampatī』』tiādīsu (theragā. 1079) māno. Idhāpi mānova vidhā nāma. So hi seyyādivasena vidahanato vidhāti vuccati. Ṭhapanaṭṭhena vā vidhā. Tasmā 『seyyohamasmī』ti evaṃ uppannā mānavidhā mānaṭhapanā seyyohamasmīti vidhāti veditabbā. Sesapadadvayesupi eseva nayo.

  5. Bhayaniddese jātiṃ paṭicca bhayanti jātipaccayā uppannabhayaṃ. Bhayānakanti ākāraniddeso. Chambhitattanti bhayavasena gattacalanaṃ. Lomahaṃsoti lomānaṃ haṃsanaṃ, uddhaggabhāvo. Iminā padadvayena kiccato bhayaṃ dassetvā puna cetaso utrāsoti sabhāvato dassitaṃ.

第908章: 在結縛的解釋中,"內"是指欲界。"外"是指色界和無色界。雖然眾生在欲界中只住短暫時間,即一劫的四分之一,其餘三分之三欲界是空虛的,而在色界和無色界中住很長時間,但是因為他們在欲界中的死亡和再生次數很多,在色界和無色界中很少,而在死亡和再生次數多的地方,執著、渴望和慾望也多,在少的地方就少,所以欲界被稱為"內",色界和無色界被稱為"外"。因此,在被稱為"內"的欲界中的束縛被稱為內結,在被稱為"外"的色界和無色界中的束縛被稱為外結。其中每一種都有五種。所以說"五下分結和五上分結"。這裡的含義是 - "下"是指欲界,因為在那裡產生再生,所以稱為下分。"上"是指色界和無色界,因為在那裡產生再生,所以稱為上分。 雙重解釋的註釋。 (3.) 三重解釋的註釋 第909章: 在三重解釋中,通過三種不善根說明了輪迴的根源和行為。在不善尋等中,應該理解:以思考的方式是尋,以認知的方式是想,以自性的方式是界。在惡行的解釋中,第一種方法是根據業道來區分的,第二種是根據所有包含的業來區分的,第三種只是根據產生的思來區分的。 第914章: 在漏的解釋中,根據經典的方法只說了三種漏。 第919章: 在尋求的解釋中,簡而言之,應該理解:"什麼是欲尋求"等方式所說的尋求慾望的貪慾是欲尋求。"在有中有慾望"等方式所說的尋求有的貪慾是有尋求。"世界是常"等方式所說的尋求持有見解者所認可的梵行是見梵行尋求。因為不僅僅是貪慾和見解是尋求,與之相應的業也是尋求,所以爲了顯示這一點,解釋了第二種方法。其中,"與之相應"應理解為與之相應的意思。其中,與欲貪相應的只在欲界眾生中發生;與有貪相應的則在大梵天中發生。從定中出來行走時,在享受禪支的時候是不善身業,在說"啊,快樂啊,快樂"而破壞語言時是語業,在不動身體和語言器官而只用意念享受時是意業。根據邊執見,對所有持有見解者來說,這些在行走等時也會發生。 第920章: 在種類的解釋中,"他們如何稱讚持戒者,他們如何稱讚有慧者"等句中,種類是指形態和形狀。"一種智識"等句中是指部分。"在種類中不動搖"等句中是指慢。這裡慢也被稱為種類。因為它根據優等等而分類,所以被稱為種類。或者因為建立的意思是種類。因此,應該理解"我是優等的"等方式生起的慢的種類、慢的建立被稱為"我是優等的"種類。其他兩個詞也是同樣的道理。 第921章: 在恐懼的解釋中,"依靠出生而有恐懼"是指因出生而生起的恐懼。"可怕的"是形態的說明。"戰慄"是因恐懼而身體顫抖。"毛骨悚然"是毛髮豎立。通過這兩個詞從作用上顯示了恐懼,然後通過"心的恐懼"從本質上顯示了恐懼。

  1. Tamaniddese vicikicchāsīsena avijjā kathitā. 『『Tamandhakāro sammoho, avijjogho mahabbhayo』』ti vacanato hi avijjā tamo nāma. Tiṇṇaṃ pana addhānaṃ vasena desanāsukhatāya vicikicchāsīsena desanā katā. Tattha 『kiṃ nu kho ahaṃ atīte khattiyo ahosiṃ udāhu brāhmaṇo vesso suddo kāḷo odāto rasso dīgho』ti kaṅkhanto atītaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. 『Kiṃ nu kho ahaṃ anāgate khattiyo bhavissāmi udāhu brāhmaṇo vesso…pe… dīgho』ti kaṅkhanto anāgataṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. 『Kiṃ nu kho ahaṃ etarahi khattiyo udāhu brāhmaṇo vesso suddo; kiṃ vā ahaṃ rūpaṃ udāhu vedanā saññā saṅkhārā viññāṇa』nti kaṅkhanto paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma.

Tattha kiñcāpi khattiyo vā attano khattiyabhāvaṃ, brāhmaṇo vā brāhmaṇabhāvaṃ, vesso vā vessabhāvaṃ, suddo vā suddabhāvaṃ ajānanako nāma natthi, jīvaladdhiko pana satto khattiyajīvādīnaṃ vaṇṇādibhedaṃ sutvā 『kīdiso nu kho amhākaṃ abbhantare jīvo – kiṃ nu kho nīlako udāhu pītako lohitako odāto caturaṃso chaḷaṃso aṭṭhaṃso』ti kaṅkhanto evaṃ kaṅkhati nāma.

923.Titthāyatanānīti titthabhūtāni āyatanāni, titthiyānaṃ vā āyatanāni. Tattha titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo. Titthiyā nāma yesaṃ tā diṭṭhiyo ruccanti khamanti. Āyatanaṭṭho heṭṭhā vuttoyeva. Tattha yasmā sabbepi diṭṭhigatikā sañjāyamānā imesuyeva tīsu ṭhānesu sañjāyanti, samosaramānāpi etesuyeva samosaranti sannipatanti, diṭṭhigatikabhāve ca nesaṃ etāniyeva kāraṇāni, tasmā titthāni ca tāni sañjātānītiādinā atthena āyatanāni cāti titthāyatanāni; tenevatthena titthiyānaṃ āyatanānītipi titthāyatanāni. Purisapuggaloti satto. Kāmañca purisotipi puggalotipi vutte sattoyeva vutto, ayaṃ pana sammutikathā nāma yo yathā jānāti tassa tathā vuccati. Paṭisaṃvedetīti attano santāne uppannaṃ jānāti, paṭisaṃviditaṃ karoti anubhavati vā. Pubbekatahetūti pubbe katakāraṇā, pubbe katakammapaccayeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ nigaṇṭhasamayo. Evaṃvādino pana te kammavedanañca kiriyavedanañca paṭikkhipitvā ekaṃ vipākavedanameva sampaṭicchanti. Pittasamuṭṭhānādīsu (mahāni. 5) ca aṭṭhasu ābādhesu satta paṭikkhipitvā aṭṭhamaṃyeva sampaṭicchanti, diṭṭhadhammavedanīyādīsu ca tīsu kammesu dve paṭikkhipitvā ekaṃ aparāpariyavedanīyameva sampaṭicchanti, kusalākusalavipākakiriyasaṅkhātāsu ca catūsu cetanāsu vipākacetanaṃyeva sampaṭicchanti.

Issaranimmānahetūti issaranimmānakāraṇā; brahmunā vā pajāpatinā vā issarena nimmitattā paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ brāhmaṇasamayo. Ayañhi nesaṃ adhippāyo – imā tisso vedanā paccuppanne attanā katamūlakena vā āṇattimūlakena vā pubbe katena vā ahetuappaccayā vā paṭisaṃvedetuṃ nāma na sakkā; issaranimmānakāraṇā eva pana imā paṭisaṃvedetīti. Evaṃvādino panete heṭṭhā vuttesu aṭṭhasu ābādhesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti. Tathā diṭṭhadhammavedanīyādīsupi sabbakoṭṭhāsesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti.

Ahetu appaccayāti hetuñca paccayañca vinā akāraṇeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ ājīvakasamayo. Evaṃ vādino etepi heṭṭhā vuttesu kāraṇesu ca byādhīsu ca ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭikkhipanti.

第922章: 在此處,懷疑的首領被稱為無明。「那黑暗的無知,毫無疑問是無明。」根據這個說法,無明被稱為黑暗。根據三種境界的存在,因講解的愉悅而以懷疑的首領進行講解。在那裡,「我過去是貴族,還是婆羅門、商人、清白人、黑色、白色、短小、長大?」在懷疑過去的境界中產生懷疑被稱為懷疑。在那裡,「我未來會是貴族,還是婆羅門、商人…或者長大?」在懷疑未來的境界中產生懷疑被稱為懷疑。在這裡,「我現在是貴族,還是婆羅門、商人、清白人;或者我是否是形式、感覺、識、行、識?」在懷疑現在的境界中產生懷疑被稱為懷疑。 在這裡,雖然貴族或其貴族身份、婆羅門或其婆羅門身份、商人或其商人身份、清白人或其清白人身份都沒有被認識,但生活在世間的眾生聽聞貴族、婆羅門等的種種特徵,因而懷疑「我們內心中究竟是什麼樣的生命——是藍色的、黃色的、紅色的、白色的、四方的、六方的、八方的?」因而產生懷疑。 第923章: 「站立的地方」是指那些站立的感官,或是指站立者的感官。在那裡,站立是指二十六種見解。站立者是那些對這些見解感到歡喜、接受的。感官的特徵在下面已經說明。在那裡,因為所有的持見者在這三種狀態中都在相互聯繫、相互結合,因此在持見者的狀態中,這些都是原因。因此,站立的地方和這些所產生的狀態被稱為站立的感官;因此,站立者的感官也被稱為站立的感官。人類是指眾生。說到人類或個人,都是指眾生,這裡是指共識之說,即按各自的理解來說明。感知是指對自己生起的意識進行認知、體驗或感受。因果關係是指因前所作的因而體驗。這裡是指尼干陀。這樣的人在說話時,除了業感受和行為感受外,僅僅接受一種果報感受。根據膽汁等所引起的八種痛苦中,除了第八種外,七種都被拒絕,而在見法感受等三種業中,除了兩種外,僅接受一種後果感受。在善惡果報和行為所引起的四種意念中,僅接受果報意念。 因緣的原因是指因緣的性質;由梵天或世主的因緣所引起的感受是指因緣的體驗。這是指婆羅門的狀態。因為他們的意思是——這三種感受,基於自己所做的根本原因或所命令的根本原因,或基於過去所做的,或沒有因緣的原因,是無法體驗的;而因緣的原因則可以體驗這些感受。因此,這樣的人在前面所說的八種痛苦中,拒絕一種,全部拒絕。如此,在見法感受等所有的狀態中,拒絕一種,全部拒絕。 沒有因緣和條件是指沒有原因和條件的情況下,因而僅僅體驗。這裡是指乞丐的狀態。這樣的人在前面所說的因果和疾病中,拒絕一種,全部拒絕。

924.Kiñcanāti palibodhā. Rāgo kiñcananti rāgo uppajjamāno satte bandhati palibundheti, tasmā kiñcananti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Aṅgaṇānīti 『『udaṅgaṇe tattha papaṃ avindu』』nti (jā. 1.1.2) āgataṭṭhāne bhūmippadeso aṅgaṇaṃ. 『『Tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamatī』』ti (ma. ni. 1.184; a. ni. 10.51) āgataṭṭhāne yaṃ kiñci malaṃ vā paṅko vā. 『『Sāṅgaṇova samāno』』ti (ma. ni. 1.57) āgataṭṭhāne nānappakāro tibbakileso. Idhāpi tadeva kilesaṅgaṇaṃ adhippetaṃ. Teneva rāgo aṅgaṇantiādimāha.

Malānīti malinabhāvakaraṇāni. Rāgo malanti rāgo uppajjamāno cittaṃ malinaṃ karoti, malaṃ gāhāpeti, tasmā malanti vuccati. Itaresupi dvīsu eseva nayo.

Visamaniddese yasmā rāgādīsu ceva kāyaduccaritādīsu ca sattā pakkhalanti, pakkhalitā ca pana sāsanatopi sugatitopi patanti, tasmā pakkhalanapātahetuto rāgo visamantiādi vuttaṃ.

Aggīti anudahanaṭṭhena aggi. Rāgaggīti rāgo uppajjamāno satte anudahati jhāpeti, tasmā aggīti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Tattha vatthūni – ekā kira daharabhikkhunī cittalapabbatavihāre uposathāgāraṃ gantvā dvārapālakarūpaṃ olokayamānā ṭhitā. Athassā anto rāgo uppanno. Sā teneva jhāyitvā kālamakāsi. Bhikkhuniyo gacchamānā 『ayaṃ daharā ṭhitā, pakkosatha na』nti āhaṃsu. Ekā gantvā 『kasmā ṭhitāsī』ti hatthe gaṇhi. Gahitamattā parivattitvā patitā. Idaṃ tāva rāgassa anudahanatāya vatthu. Dosassa pana anudahanatāya manopadosikā devā daṭṭhabbā. Mohassa anudahanatāya khiḍḍāpadosikā devā daṭṭhabbā. Mohanavasena hi tesaṃ satisammoso hoti. Tasmā khiḍḍāvasena āhārakālaṃ ativattitvā kālaṃ karonti. Kasāvāti kasaṭā nirojā. Rāgādīsu ca kāyaduccaritādīsu ca ekampi paṇītaṃ ojavantaṃ natthi, tasmā rāgo kasāvotiādi vuttaṃ.

925.Assādadiṭṭhīti assādasampayuttā diṭṭhi. Natthi kāmesu dosoti kilesakāmena vatthukāmapaṭisevanadoso natthīti vadati. Pātabyatanti pātabbabhāvaṃ paribhuñjanaṃ ajjhoharaṇaṃ. Evaṃvādī hi so vatthukāmesu kilesakāmaṃ pivanto viya ajjhoharanto viya paribhuñjati. Attānudiṭṭhīti attānaṃ anugatā diṭṭhi. Micchādiṭṭhīti lāmakā diṭṭhi. Idāni yasmā ettha paṭhamā sassatadiṭṭhi hoti, dutiyā sakkāyadiṭṭhi, tatiyā ucchedadiṭṭhi, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ sassatadiṭṭhi assādadiṭṭhītiādimāha.

926.Aratiniddeso ca vihesāniddeso ca vuttatthoyeva. Adhammassa cariyā adhammacariyā, adhammakaraṇanti attho. Visamā cariyā, visamassa vā kammassa cariyāti visamacariyā. Dovacassatāpāpamittatā niddesā vuttatthā eva. Puthunimittārammaṇesu pavattito nānattesu saññā nānattasaññā. Yasmā vā aññāva kāmasaññā, aññā byāpādādisaññā, tasmā nānattā saññātipi nānattasaññā. Kosajjapamādaniddesesu pañcasu kāmaguṇesu vissaṭṭhacittassa kusaladhammabhāvanāya ananuyogavasena līnavuttitā kosajjaṃ, pamajjanavasena pamattabhāvo pamādoti veditabbo. Asantuṭṭhitādiniddesā vuttatthā eva.

第924章: 障礙是指束縛。貪慾是障礙,因為貪慾生起時會束縛和阻礙眾生,所以被稱為障礙。對於嗔恨和愚癡也是同樣的道理。污垢在"他們在庭院裡找到了水"這句中指的是地面。在"他努力去除那污垢或塵垢"這句中指的是任何污垢或泥漿。在"他有污垢"這句中指的是各種強烈的煩惱。這裡也是指那種煩惱污垢。因此說貪慾是污垢等。 污穢是指造成污穢狀態的東西。貪慾是污穢,因為貪慾生起時會使心變得污穢,讓心抓住污穢,所以被稱為污穢。對於其他兩種也是同樣的道理。 在不平等的解釋中,因為眾生在貪慾等和身惡行等中跌倒,跌倒后就會從教義和善趣中墮落,所以說貪慾是不平等等,是因為它們是跌倒和墮落的原因。 火是指燃燒的意思。貪慾之火是指貪慾生起時會燃燒和焚燬眾生,所以被稱為火。對於嗔恨和愚癡也是同樣的道理。關於這一點的例子:有一位年輕的比丘尼在吉達拉山寺院的布薩堂看著門衛的雕像。這時她內心生起了貪慾。她就這樣被燒死了。比丘尼們離開時說:"這個年輕人站在這裡,叫她來。"一個人去抓她的手說:"你為什麼站在這裡?"一抓就倒下了。這是關於貪慾燃燒的例子。關於嗔恨燃燒的例子可以看意惡天神。關於愚癡燃燒的例子可以看嬉戲天神。因為他們由於愚癡而失去正念。所以他們因嬉戲而錯過進食時間而死亡。污穢是指無味和無精華。在貪慾等和身惡行等中沒有一個是美好和有精華的,所以說貪慾是污穢等。 第925章: 享樂見是指與享樂相應的見解。"慾望中沒有過失"是說在煩惱欲中享受慾望對像沒有過失。可飲用性是指可以飲用、享受、吞嚥的狀態。持這種見解的人就像在慾望對像中飲用煩惱欲一樣享受。自我見是指隨從自我的見解。邪見是指低劣的見解。現在,因為這裡第一個是常見,第二個是有身見,第三個是斷見,所以爲了說明這個意思而說常見是享樂見等。 第926章: 不滿的解釋和傷害的解釋已經說明過了。非法的行為是非法行為,意思是做非法的事。不平等的行為,或不平等業的行為是不平等行為。難教性和惡友性的解釋已經說明過了。在各種對像中生起的各種想是各種想。或者說,欲想是一種,嗔恨等想是另一種,所以也叫做各種想。在懶惰和放逸的解釋中,應該理解:在五種欲樂中放縱心意,不修習善法的懈怠狀態是懶惰,放縱的狀態是放逸。不知足等的解釋已

  1. Anādariyaniddese ovādassa anādiyanavasena anādarabhāvo anādariyaṃ. Anādariyanākāro anādaratā. Sagaruvāsaṃ avasanaṭṭhena agāravabhāvo agāravatā. Sajeṭṭhakavāsaṃ avasanaṭṭhena appatissavatā. Anaddāti anādiyanā. Anaddāyanāti anādiyanākāro. Anaddāya ayitassa bhāvo anaddāyitattaṃ. Asīlassa bhāvo asīlyaṃ. Acittīkāroti garucittīkārassa akaraṇaṃ.

  2. Assaddhabhāvo assaddhiyaṃ. Asaddahanākāro asaddahanā. Okappetvā anupavisitvā aggahaṇaṃ anokappanā. Appasīdanaṭṭhena anabhippasādo.

Avadaññutāti thaddhamacchariyavasena 『dehi, karohī』ti vacanassa ajānatā.

934.Buddhāca buddhasāvakā cāti ettha buddhaggahaṇena paccekabuddhāpi gahitāva. Asametukamyatāti tesaṃ samīpaṃ agantukāmatā. Saddhammaṃ asotukamyatāti sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā saddhammo nāma, taṃ asuṇitukāmatā. Anuggahetukamyatāti na uggahetukāmatā.

Upārambhacittatāti upārambhacittabhāvo. Yasmā pana so atthato upārambhova hoti, tasmā taṃ dassetuṃ tattha katamo upārambhotiādi vuttaṃ. Tattha upārambhanavasena upārambho. Punappunaṃ upārambho anupārambho upārambhanākāro upārambhanā. Punappunaṃ upārambhanā anupārambhanā. Anupārambhitassa bhāvo anupārambhitattaṃ. Uññāti heṭṭhā katvā jānanā. Avaññāti avajānanā. Paribhavanaṃ paribhavo. Randhassa gavesitā randhagavesitā. Randhaṃ vā gavesatīti randhagavesī, tassa bhāvo randhagavesitā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ paravajjānupassanalakkhaṇo upārambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo, yathā nāma tunnakāro sāṭakaṃ pasāretvā chiddameva oloketi, evameva parassa sabbepi guṇe makkhetvā aguṇesuyeva patiṭṭhāti.

936.Ayoniso manasikāroti anupāyamanasikāro. Anicce niccanti anicceyeva vatthusmiṃ 『idaṃ nicca』nti evaṃ pavatto. Dukkhe sukhantiādīsupi eseva nayo. Saccavippaṭikulena cāti catunnaṃ saccānaṃ ananulomavasena. Cittassa āvaṭṭanātiādīni sabbānipi āvajjanasseva vevacanāneva. Āvajjanañhi bhavaṅgacittaṃ āvaṭṭetīti cittassa āvaṭṭanā. Anuanu āvaṭṭetīti anāvaṭṭanā. Ābhujatīti ābhogo. Bhavaṅgārammaṇato aññaṃ ārammaṇaṃ samannāharatīti samannāhāro. Tadevārammaṇaṃ attānaṃ anubandhitvā uppajjamāne manasikarotīti manasikāro. Karotīti ṭhapeti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ anupāyamanasikāro uppathamanasikāralakkhaṇo ayonisomanasikāro nāma vuccati. Tassa vasena puggalo dukkhādīni saccāni yāthāvato āvajjituṃ na sakkoti.

Kummaggasevanāniddese yaṃ kummaggaṃ sevato sevanā kummaggasevanāti vuccati, taṃ dassetuṃ tattha katamo kummaggoti dutiyapucchā katā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Tikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā

第931章: 不尊重的解釋是指因缺乏尊重而表現出的不尊重狀態。不尊重的特徵是缺乏尊重。居住在海底是指沒有家園的狀態。居住在高處是指缺乏安穩的狀態。無依無靠是指沒有依靠的狀態。無依無靠的狀態是指缺乏依靠。沒有行為的狀態是指沒有行為的狀態。沒有意識的狀態是指不產生意識的狀態。 第932章: 不信的狀態是不信。拒絕信任的特徵是拒絕信任。接受而不進入是指不接受。因缺乏信心而不滿意是指缺乏信心。 不知是指因貪婪而無知,"給吧,做吧"的言語是無知的。 第934章: 佛和佛的弟子在這裡,通過對佛的理解,獨覺者也被理解為被接受。想要不與他們相遇是指不想靠近他們。真實法是指三十種菩提伴隨法,真實的法是不想聽聞。想要不被接受是指不想被接受。 心的激動是指心的激動狀態。因為它實際上是激動,所以爲了顯示這一點,說明了什麼是激動。在這裡,激動是指因激動而產生的狀態。反覆的激動和不激動是激動的特徵。反覆的激動和不激動是激動的狀態。沒有激動的狀態是指沒有激動的狀態。知道是指下方的瞭解。無知是指不知。圍繞是指圍繞的狀態。尋找是指尋找的狀態。尋找是指尋找的狀態,尋找的狀態是指尋找的狀態。這個被稱為是對他人缺陷的觀察特徵,因而被稱為激動,像是一個人將手伸出去看破損的東西,正如這樣,觀察他人的所有優點而忽視缺點。 第936章: 不正當的心思是指沒有方法的心思。無常是指在無常的對象中"這是常"的想法。對於苦和樂等也是同樣的道理。與真理相悖是指四種真理的反面。心的轉動是指心的轉動。所有的轉動都是轉動的表達。轉動是指生起的心。逐漸轉動是指不轉動。彎曲是指彎曲的狀態。因生起的對象而引發其他對象是指引發的狀態。這個對象是指自己生起的狀態,當生起時會專注於它,這就是專注。做是指建立。這個被稱為是沒有方法的專注,偏離的專注的特徵被稱為不正當的心思。因而,眾生無法如實觀察苦等真理。 在不正當的道路的解釋中,所行的道路被稱為不正當的道路,爲了說明這一點,第二次提問了什麼是不正當的道路。其餘的都只是重複說明而已。 三重解釋的註釋已完成。 (4.) 四重解釋的註釋

  1. Catukkaniddese taṇhuppādesu cīvarahetūti 『kattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmī』ti cīvarakāraṇā uppajjati. Itibhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto; yathā cīvarādihetu evaṃ bhavābhavahetūtipi attho. Bhavābhavoti cettha paṇītapaṇītatarāni telamadhuphāṇitādīni adhippetāni. Imesaṃ pana catunnaṃ taṇhuppādānaṃ pahānatthāya paṭipāṭiyāva cattāro ariyavaṃsā desitāti veditabbā.

Agatigamanesu chandāgatiṃ gacchatīti chandena pemena agatiṃ gacchati, akattabbaṃ karoti. Parapadesupi eseva nayo. Tattha yo 『ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā ñātako vā lañjaṃ vā pana me detī』ti chandavasena assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ chandāgatiṃ gacchati nāma. Yo 『ayaṃ me verī』ti pakativeravasena vā taṅkhaṇuppannakodhavasena vā sāmikaṃ assāmikaṃ karoti – ayaṃ dosāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana mandattā momūhattā yaṃ vā taṃ vā vatvā assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ mohāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana 『ayaṃ rājavallabho vā visamanissito vā anatthampi me kareyyā』ti bhīto assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo vā pana bhājiyaṭṭhāne kiñci bhājento 『ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā』ti pemavasena atirekaṃ deti, 『ayaṃ me verī』ti dosavasena ūnakaṃ deti, momūhattā dinnādinnaṃ ajānamāno kassaci ūnakaṃ kassaci adhikaṃ deti, 『ayaṃ imasmiṃ adīyamāne mayhaṃ anatthampi kareyyā』ti bhīto kassaci atirekaṃ deti, so catubbidhopi yathānukkamena chandāgatiādīni gacchati nāma. Ariyā etāya na gacchantīti agati, anariyā iminā agatiṃ gacchantīti agatigamanaṃ. Imaṃ dvayaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ. Chandena gamanaṃ chandagamanaṃ. Idaṃ dosādīnaṃ asādhāraṇavasena vuttaṃ. Sakapakkharāgañca parapakkhadosañca purakkhatvā asamaggabhāvena gamanaṃ vaggagamanaṃ. Idaṃ chandadosasādhāraṇavasena vuttaṃ. Vārino viya yathāninnaṃ gamananti vārigamanaṃ. Idaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ.

Vipariyāsesu aniccādīni vatthūni niccantiādinā nayena viparītato esantīti vipariyāsā, saññāya vipariyāso saññāvipariyāso. Itaresupi dvīsu eseva nayo. Evamete catunnaṃ vatthūnaṃ vasena cattāro, yesu vatthūsu saññādīnaṃ vasena dvādasa honti. Tesu aṭṭha sotāpattimaggena pahīyanti. Asubhe subhanti saññācittavipallāsā sakadāgāmimaggena tanukā honti, anāgāmimaggena pahīyanti. Dukkhe sukhanti saññācittavipallāsā arahattamaggena pahīyantīti veditabbā.

Anariyavohāresu anariyavohārāti anariyānaṃ lāmakānaṃ vohārā. Diṭṭhavāditāti 『diṭṭhaṃ mayā』ti evaṃ vāditā. Ettha ca taṃ taṃ samuṭṭhāpikacetanāvasena attho veditabbo. Saha saddena cetanā kathitātipi vuttameva. Dutiyacatukkepi eseva nayo. Ariyo hi adisvā vā 『diṭṭhaṃ mayā』ti disvā vā 『na diṭṭhaṃ mayā』ti vattā nāma natthi; anariyova evaṃ vadati. Tasmā evaṃ vadantassa etā saha saddena aṭṭha cetanā anariyavohārāti veditabbā.

Duccaritesu paṭhamacatukkaṃ veracetanāvasena vuttaṃ, dutiyaṃ vacīduccaritavasena.

Bhayesu paṭhamacatukke jātiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ jātibhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Dutiyacatukke rājato uppannaṃ bhayaṃ rājabhayaṃ. Sesesupi eseva nayo.

第939章: 四重解釋中,慾望的生起是因「我將在何處獲得可愛的衣物」而生起的衣物因緣。因此,生起的因緣是指因緣的生起;如同衣物等因緣一樣,生起的因緣也是如此。生起的因緣在這裡是指更為精緻的油、蜜、膏等。爲了放棄這四種慾望的生起,應該依照四種高貴的族系進行修行。 在不歸去的解釋中,因慾望而去,因渴望而去,因而不去。對於他人的情況也是如此。在那裡,若有人因「這是我的朋友、看到的、聚集的、親戚、或是給我東西」的渴望而使他成為朋友——這被稱為因渴望而去。若有人因「這是我的敵人」而因惱怒或憤怒而使他成為朋友——這被稱為因嗔恨而去。若有人因愚癡而使他成為朋友——這被稱為因愚癡而去。若有人因「這個國王的寵愛或是無依無靠而害怕他會對我造成損害」而使他成為朋友——這被稱為因恐懼而去。若有人在分配時給予多於應得的,因而因「這是我的朋友、看到的、聚集的」而給予過多,因「這是我的敵人」而給予不足,因愚癡而無知地給予不足與過多,因「這個人可能會對我造成損害」而因恐懼而給予過多,那麼他也會依次而去,因渴望而去等。高貴者不以此而去;不高貴者則以此而去,這被稱為不歸去的行為。這兩者在四種情況下都是普遍適用的。因渴望而去是指因渴望而去。對於嗔恨等的情況也是如此。以自己的慾望和他人的過失作為依據而不和諧地去是指不和諧的行為。這是以渴望和過失的普遍情況進行說明的。像水流一樣,按照其流動而去是指水流的行為。這是四種情況下普遍適用的。 在顛倒的解釋中,無常等對像被稱為常,顛倒的狀態是指顛倒的狀態。對感知的顛倒是指感知的顛倒。對於其他兩種也是同樣的道理。這樣,這四種對像中,因感知等的緣故會有十二種。它們在八種中通過入流道被放棄。對於不凈的感知和善的感知的顛倒,因初果道而稍微放棄,因二果道而被放棄。對於苦與樂的顛倒則通過阿羅漢道被放棄。 在不高貴的言辭中,不高貴的言辭是指低劣的言辭。已見之言是指「我見過」的言辭。在這裡,應該理解為因生起的意念而生起的狀態。與言辭相關的意念也被提及。第二組四種情況也同樣適用。高貴者無論是否見過,若說「我見過」或「我未見過」的言辭都沒有;而不高貴者則如此言之。因此,對於如此言辭的人,八種意念與言辭相關的意念被稱為不高貴的言辭。 在惡行中,第一組四種情況是因恨意而說的,第二組是因惡語而說的。 在恐懼中,第一組四種情況是因種姓而生的恐懼。其他的情況也是如此。第二組四種情況是因王權而生的恐懼。其他的情況也是如此。

Tatiyacatukke cattāri bhayānīti mahāsamudde udakaṃ orohantassa vuttabhayāni. Mahāsamudde kira mahindavīci nāma saṭṭhi yojanāni uggacchati. Gaṅgāvīci nāma paṇṇāsa. Rohaṇavīci nāma cattālīsa yojanāni uggacchati. Evarūpā ūmiyo paṭicca uppannaṃ bhayaṃ ūmibhayaṃ nāma. Kumbhīlato uppannaṃ bhayaṃ kumbhīlabhayaṃ. Udakāvaṭṭato bhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ. Susukā vuccati caṇḍamaccho; tato bhayaṃ susukābhayaṃ.

Catutthacatukke attānuvādabhayanti pāpakammino attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayaṃ. Parānuvādabhayanti parassa anuvādato uppajjanakabhayaṃ. Daṇḍabhayanti agārikassa raññā pavattitadaṇḍaṃ, anagārikassa vinayadaṇḍaṃ paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Duggatibhayanti cattāro apāye paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Iti imehi catūhi catukkehi soḷasa mahābhayāni nāma kathitāni.

Diṭṭhicatukke timbarukadiṭṭhi (saṃ. ni. 2.18) nāma kathitā. Tattha sayaṃkataṃ sukhadukkhanti vedanaṃ attato samanupassato vedanāya eva vedanā katāti uppannā diṭṭhi. Evañca sati tassā vedanāya pubbepi atthitā āpajjatīti ayaṃ sassatadiṭṭhi nāma hoti. Saccato thetatoti saccato thirato. Paraṃkatanti paccuppannavedanato aññaṃ vedanākāraṇaṃ vedanattānaṃ samanupassato 『aññāya vedanāya ayaṃ vedanā katā』ti uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati purimāya kāraṇavedanāya ucchedo āpajjatīti ayaṃ ucchedadiṭṭhi nāma hoti. Sayaṃkatañca paraṃkatañcāti yathāvutteneva atthena 『upaḍḍhaṃ sayaṃkataṃ, upaḍḍhaṃ parena kata』nti gaṇhato uppannā diṭṭhi – ayaṃ sassatucchedadiṭṭhi nāma. Catutthā akāraṇā eva sukhadukkhaṃ hotīti gaṇhato uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati ayaṃ ahetukadiṭṭhi nāma. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā

  1. Pañcakaniddese yasmā yesaṃ sakkāyadiṭṭhiādīni appahīnāni, te bhavaggepi nibbatte etāni ākaḍḍhitvā kāmabhaveyeva pātenti, tasmā orambhāgiyāni saṃyojanānīti vuttāni. Iti etāni pañca gacchantaṃ na vārenti, gataṃ pana ānenti. Rūparāgādīnipi pañca gacchantaṃ na vārenti, āgantuṃ pana na denti. Rāgādayo pañca lagganaṭṭhena saṅgā, anupaviṭṭhaṭṭhena pana sallāti vuttā.

第938章: 第三組四種情況中的四種恐懼是指在大海中沉沒時所說的恐懼。大海中,名為「Mahindavīci」的浪潮高達六十由旬。名為「Gaṅgāvīci」的浪潮高達五十由旬。名為「Rohaṇavīci」的浪潮高達四十由旬。基於這種波浪而生起的恐懼被稱為波浪恐懼。從「kumbhīla」中生起的恐懼被稱為「kumbhīla恐懼」。從水流的旋轉中生起的恐懼被稱為旋轉恐懼。被稱為「susukā」的兇猛魚類,因此生起的恐懼被稱為「susukā恐懼」。 第四組四種情況中的自我批評恐懼是指對惡行自我批評時所生起的恐懼。對他人批評的恐懼是指因他人批評而生起的恐懼。因懲罰而生起的恐懼是指因國王施加的懲罰而生起的恐懼,對於出家者而言則是因戒律而生起的懲罰恐懼。因墮落而生起的恐懼是指因四種惡道而生起的恐懼。由此,這十六種大恐懼被稱為。 在信念的第四組中,名為「timbarukadiṭṭhi」的信念(見《相應部》2.18)被提及。在那裡,因自我所感知的快樂與痛苦而生起的感受,因而被稱為感受。由於這種感受的存在,早已存在的感受也會被認為是存在的,因此被稱為常見。因真實而堅定的信念被稱為真實的信念。因目前的感受而生起的其他感受被稱為其他感受的信念。由於這一點,前因的感受被認為是消失的,因此被稱為斷見。當自我和他人被理解為「部分是自我所感知的,部分是他人所感知的」時,因而生起的信念被稱為常斷見。第四種是認為快樂與痛苦是無因而生起的信念。由於這種情況,這被稱為無因見。其他的情況因前述內容而被認為是概述。 第四組解釋的註釋已完成。 第五組解釋的註釋 第940章: 在第五組解釋中,由於有些人對身見等的執著未能放下,因此在生死輪迴中被拉扯著,因而被稱為下流的羈絆。因此,這五種情況在前行中並不阻礙,而是引導著前行。對於色、欲等的五種情況也並不阻礙前行,而是引導著前來。貪慾等因其束縛的狀態而被稱為羈絆,但因未被束縛的狀態而被稱為刺。

941.Cetokhilāti cittassa thaddhabhāvā kacavarabhāvā khāṇukabhāvā. Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno 『dvattiṃsavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno 『atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Vicikicchatīti vicinanto kicchati, dukkhaṃ āpajjati, vinicchetuṃ na sakkoti. Nādhimuccatīti 『evameta』nti adhimokkhaṃ na paṭilabhati . Na sampasīdatīti guṇesu otaritvā nibbicikicchabhāvena pasīdituṃ anāvilo bhavituṃ na sakkoti.

Dhammeti pariyattidhamme ca paṭivedhadhamme ca. Pariyattidhamme kaṅkhamāno 『tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ caturāsītidhammakkhandhasahassānīti vadanti, atthi nu kho etaṃ natthī』ti kaṅkhati. Paṭivedhadhamme kaṅkhamāno 『vipassanānissando maggo nāma , magganissando phalaṃ nāma, sabbasaṅkhārapaṭinissaggo nibbānaṃ nāmāti vadanti, taṃ atthi nu kho natthīti kaṅkhati』.

Saṅghe kaṅkhatīti 『ujuppaṭipannotiādīnaṃ padānaṃ vasena evarūpaṃ paṭipadaṃ paṭipannā cattāro maggaṭṭhā cattāro phalaṭṭhāti aṭṭhannaṃ puggalānaṃ samūhabhūto saṅgho nāma atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Sikkhāya kaṅkhamāno 『adhisīlasikkhā nāma adhicittasikkhā nāma adhipaññā sikkhā nāmāti vadanti, sā atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati.

Cetasovinibandhāti cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya gaṇhantīti cetasovinibandhā. Kāmeti vatthukāmepi kilesakāmepi. Kāyeti attano kāye. Rūpeti bahiddhā rūpe. Yāvadatthanti yattakaṃ icchati tattakaṃ. Udarāvadehakanti udarapūraṃ. Tañhi udaraṃ avadehanato udarāvadehakanti vuccati. Seyyasukhanti mañcapīṭhasukhaṃ utusukhaṃ vā. Passasukhanti yathā samparivattakaṃ sayantassa dakkhiṇapassavāmapassānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ uppannasukhaṃ. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Anuyuttoti yuttapayutto viharati. Paṇidhāyāti patthayitvā. Sīlenātiādīsu sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Vatanti vatasamādānaṃ. Tapoti tapacaraṇaṃ. Brahmacariyanti methunavirati. Devo vā bhavissāmīti mahesakkhadevo vā bhavissāmi. Devaññataro vāti appesakkhadevesu vā aññataro. Kusaladhamme āvaranti nivārentīti nīvaraṇāni.

Mātā jīvitā voropitā hotīti manusseneva sakajanikā manussamātā jīvitā voropitā hoti. Pitāpi manussapitāva. Arahāpi manussaarahāva. Duṭṭhena cittenāti vadhakacittena.

第941章: 「心的束縛」是指心的沉重狀態、心的緊張狀態、心的拘束狀態。對老師有疑慮是指對老師的身體或品質產生懷疑。懷疑身體時,會想「是否存在一個有三十二種特徵的身體」。懷疑品質時,會想「是否存在一種能瞭解過去、未來和當下的全知智慧」。「猶豫」是指不斷地思考,感到痛苦,無法做出判斷。「不專注」是指無法獲得「如此如此」的堅定信念。「不安定」是指對品質的專注不夠,無法保持內心的平靜。 「法」的含義包括教義法和實證法。對教義法產生懷疑時,會說「有佛陀的教誨,有四十八種法的集合」,會想「是否存在這樣的法」。對實證法產生懷疑時,會說「見道是通向解脫的道路,果是通向解脫的果,所有的法的放棄是涅槃」,會想「是否存在這樣的法」。 對僧團有疑慮是指「是否存在依循正道而行的四種正道、四種果位、以及八種眾生的集合」。對修行有疑慮是指「是否存在戒律修行、心的修行、智慧的修行」。 「心的束縛」是指心被束縛,像被鎖住一樣。慾望是指對物質的慾望和對煩惱的慾望。身體是指對自己身體的慾望。形態是指對外在形態的慾望。所需的量是指所想要的量。腹部是指腹部的充盈。因其充盈而稱為「腹部充盈」。更好的快樂是指坐墊上的快樂或是季節的快樂。視覺的快樂是指在轉身睡覺時,右側和左側的眼睛所感受到的快樂,這種快樂被稱為生起的快樂。昏睡的快樂是指睡眠的快樂。與其相伴的是合適的狀態。追求是指有目標的追求。戒律是指四種純潔的戒律。誓言是指遵守誓言。苦行是指修行的苦行。出家是指遠離男女之慾。神明會說「我將成為偉大的神明」。更高的神明是指在較小的神明中,某個神明。善法是指阻止和剋制的法。 母親的生命被奪走是指人類的母親因人類而被奪走生命。父親也是人類的父親。聖者也是人類的聖者。被噁心所困擾是指被殺戮的心所困擾。

Saññīti saññāsamaṅgī. Arogoti nicco. Ittheke abhivadantīti itthaṃ eke abhivadanti, evameke abhivadantīti attho. Ettāvatā soḷasa saññīvādā kathitā. Asaññīti saññāvirahito. Iminā padena aṭṭha asaññīvādā kathitā. Tatiyapadena aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā kathitā. Sato vā pana sattassāti athavā pana vijjamānasseva sattassa. Ucchedanti upacchedaṃ. Vināsanti adassanaṃ. Vibhavanti bhāvavigamaṃ. Sabbānetāni aññamaññavevacanāneva. Tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhanti – lābhī ca alābhī ca. Tattha lābhī arahato dibbena cakkhunā cutiṃ disvā upapattiṃ apassanto, yo vā cutimattameva daṭṭhuṃ sakkoti na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Alābhī 『ko paralokaṃ jānātī』ti kāmasukhagiddhatāya vā 『yathā rukkhato paṇṇāni patitāni na puna viruhanti, evaṃ sattā』tiādinā vitakkena vā ucchedaṃ gaṇhāti. Idha pana taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena tathā ca aññathā ca vikappetvāva uppannā satta ucchedavādā kathitā. Tesañhi idaṃ saṅgahavacanaṃ. Diṭṭhadhammanibbānaṃ vā paneketi ettha diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccati. Tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ; imasmiṃyeva attabhāve dukkhā vūpasammanti attho. Idaṃ pañcannaṃ diṭṭhadhammanibbānavādānaṃ saṅgahavacanaṃ.

942.Verāti veracetanā. Byasanāti vināsā. Akkhantiyāti anadhivāsanāya. Appiyoti dassanasavanapaṭikūlatāya na piyāyitabbo. Cintetumpi paṭikūlattā mano etasmiṃ na appetīti amanāpo. Verabahuloti bahuvero. Vajjabahuloti bahudoso.

Ājīvakabhayanti ājīvaṃ jīvitavuttiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ . Taṃ agārikassapi hoti anagārikassapi. Tattha agārikena tāva ājīvahetu bahuṃ akusalaṃ kataṃ hoti. Athassa maraṇasamaye niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Anagārikenāpi bahu anesanā katā hoti. Athassa maraṇakāle niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Idaṃ ājīvakabhayaṃ nāma. Asilokabhayanti garahabhayaṃ parisasārajjabhayanti katapāpassa puggalassa sannipatitaṃ parisaṃ upasaṅkamantassa sārajjasaṅkhātaṃ bhayaṃ uppajjati. Idaṃ parisasārajjabhayaṃ nāma. Itaradvayaṃ pākaṭameva.

第941章: 「感知」是指感知的完整性。「無病」是指永恒。在這裡,有些人會說「在這裡,有些人會這樣說」,這意味著有些人會這樣說。至此,十六種感知的說法已經被闡述。「無感知」是指沒有感知。通過這一術語,八種無感知的說法被闡述。第三個術語中,八種非感知的說法被闡述。存在或是存在的生物是指存在的生物。切斷是指被切斷。毀滅是指被消滅。消失是指狀態的消失。這些都是相互獨立的。在這裡,有兩個人被認為是斷見者——有得者和無得者。在這裡,有得者是指通過天眼看到死亡而不見再生,或是能看到死亡而不見再生的,因此被認為是斷見者。無得者則因「誰能知道來世呢?」或因對慾望的沉迷,或因「如同樹葉落下後再也不會生長」的思考而認為眾生是如此,因此被認為是斷見者。在此,因渴望的見解而產生的七種斷見者被稱為。這些是它們的概括性詞彙。可見法的涅槃是指可見的法。此處的可見法是指直接可見的法。在可見法中,涅槃被稱為可見法的涅槃;在此身體中,痛苦得到安息的意思。這是五種可見法的涅槃者的概括性詞彙。 第942章: 「怨恨」是指怨恨的意念。「災難」是指毀滅。「不被視為」是指不被認同。「不喜歡」是指因看到和聽到而產生的厭惡,因此不應被喜愛。即使思考也因厭惡而不被接受,因此被稱為「無心」。「怨恨眾多」是指怨恨多。「過失眾多」是指過失多。 「生計恐懼」是指依賴生計的生活方式而生起的恐懼。這對在家人和出家人都是如此。在這裡,對於在家人來說,因生計的緣故,會造作許多惡業。在他臨終時,因地獄的存在而生起恐懼。出家人也是如此,因生計的緣故,會造作許多惡業。在他臨終時,因地獄的存在而生起恐懼。這被稱為生計恐懼。「惡名恐懼」是指因被指責而生起的恐懼,因被眾人圍繞而生起的恐懼,因造作惡業的人在眾人聚集時而生起的恐懼。這被稱為聚集恐懼。其他兩種情況是顯而易見的。

  1. Diṭṭhadhammanibbānavāresu pañcahi kāmaguṇehīti manāpiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi bandhanehi vā. Samappitoti suṭṭhu appito allīno hutvā. Samaṅgībhūtoti samannāgato. Paricāretīti tesu kāmaguṇesu yathāsukhaṃ indriyāni cāreti sañcāreti ito cito ca upaneti; atha vā pana laḷati ramati kīḷatīti. Ettha ca duvidhā kāmaguṇā – mānussakā ceva dibbā ca. Mānussakā mandhātukāmaguṇasadisā daṭṭhabbā; dibbā paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisāti. Evarūpe kāme upagatañhi te paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotīti vadanti. Tattha paramadiṭṭhadhammanibbānanti paramaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, uttamanti attho.

Dutiyavāre hutvā abhāvaṭṭhena aniccā; paṭipīḷanaṭṭhena dukkhā; pakatijahanaṭṭhena vipariṇāmadhammāti veditabbā. Tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvāti tesaṃ kāmānaṃ vipariṇāmasaṅkhātā aññathābhāvā. 『Yampi me ahosi tampi me natthī』ti vuttanayena uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Tattha antonijjhāyanalakkhaṇo soko; tannissitalālappalakkhaṇo paridevo; kāyapaṭipīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ; manovighātalakkhaṇaṃ domanassaṃ; vighātalakkhaṇo upāyāso.

Vitakkitanti abhiniropanavasena pavatto vitakko. Vicāritanti anumajjanavasena pavatto vicāro. Etena etanti etena vitakkena ca vicārena ca etaṃ paṭhamajjhānaṃ oḷārikaṃ sakaṇṭakaṃ viya khāyati.

Pītigatanti pītimeva. Cetaso uppilāvitanti cittassa uppilabhāvakaraṇaṃ. Cetaso ābhogoti jhānā vuṭṭhāya tasmiṃ sukhe punappunaṃ cittassa ābhogo manasikāroti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā

  1. Chakkaniddese yasmā kuddho vā kodhavasena, sandiṭṭhiparāmāsī vā sandiṭṭhiparāmāsitāya kalahaṃ viggahaṃ vivādaṃ āpajjati, tasmā kodhādayo 『vivādamūlānī』ti vuttā.

Chandarāganiddese kāmagehasitattā chandarāgā gehassitā dhammāti saṅgahato vatvā puna pabhedato dassetuṃ manāpiyesu rūpesūtiādi vuttaṃ. Tattha manāpiyesūti manavaḍḍhanakesu iṭṭhesu. Virodhā eva virodhavatthūni. Amanāpiyesūti aniṭṭhesu.

第943章: 在可見法的涅槃者中,五種慾望的特質是指令人愉悅的形態等五種慾望的束縛。被稱為「完全的」,是指完美的被束縛。被稱為「完全結合」,是指被完全接納。照顧是指在這些慾望中,隨心所欲地引導感官,移動感官,或是隨意玩耍、享樂。在這裡,慾望有兩種型別——人間的和天上的。人間的慾望是指與人類的慾望相似的;天上的慾望是指與天主的慾望相似的。因此,接觸這種慾望的人被認為是獲得了至高的可見法的涅槃。這裡的至高可見法的涅槃是指最高的可見法的涅槃,意指最極致的。 在第二個方面,由於缺乏而是無常;由於壓迫而是痛苦;由於自然的變化而是變化的法。它們的變化是指這些慾望的變化。因「我曾擁有的,現在沒有了」而生起的悲傷、哀悼、痛苦、憂愁、煩惱。這裡的悲傷是指因失去而生的悲傷;哀悼是指因失去而生的哀悼;身體的壓迫是指痛苦;心的毀壞是指憂愁;毀壞的特徵是指煩惱。 「思考」是指通過明確的方式產生的思維。「反思」是指通過推理的方式產生的思維。通過這種思維和反思,這種初禪被稱為粗糙的、帶刺的。 「愉悅」是指僅僅是愉悅。「心的提升」是指心的提升狀態。「心的迴歸」是指在禪定中升起的快樂,心的迴歸是指在這種快樂中不斷迴歸。其他的情況在所有地方都是概述性的。 第五組解釋的註釋已完成。 第六組解釋的註釋 第944章: 在第六組解釋中,由於憤怒或因憤怒而生起的爭論、爭執、爭鬥,因此憤怒等被稱為「爭論的根源」。 在慾望的渴望中,由於慾望的親密關係,渴望被稱為慾望的關係。爲了進一步說明,在令人愉悅的形態等中,被稱為令人愉悅的形態。在這裡,令人愉悅的形態是指令人愉悅的對象。對立的則是對立的對象。不愉悅的形態是指不令人愉悅的對象。

  1. Agāravesu agāravoti gāravavirahito. Appatissoti appatissayo anīcavutti. Ettha pana yo bhikkhu satthari dharamāne tīsu kālesu upaṭṭhānaṃ na yāti, satthari anupāhane caṅkamante saupāhano caṅkamati , nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamati, heṭṭhā vasante upari vasati, satthudassanaṭṭhāne ubho aṃse pārupati, chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, nhāyati, uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, parinibbute vā pana cetiyaṃ vandituṃ na gacchati, cetiyassa paññāyanaṭṭhāne satthudassanaṭṭhāne vuttaṃ sabbaṃ karoti – ayaṃ satthari agāravo nāma. Yo pana dhammasavane saṅghuṭṭhe sakkaccaṃ na gacchati, sakkaccaṃ dhammaṃ na suṇāti, samullapanto nisīdati, na sakkaccaṃ gaṇhāti, na sakkaccaṃ vāceti – 『ayaṃ dhamme agāravo nāma. Yo pana therena bhikkhunā anajjhiṭṭho dhammaṃ deseti, pañhaṃ katheti, vuḍḍhe bhikkhū ghaṭṭento gacchati, tiṭṭhati, nisīdati, dussapallatthikaṃ vā hatthapallatthikaṃ vā karoti, saṅghamajjhe ubho aṃse pārupati, chattupāhanaṃ dhāreti – ayaṃ saṅghe agāravo nāma. Ekabhikkhusmimpi hi agārave kate saṅghe agāravo katova hoti. Tisso sikkhā pana apūrayamānova sikkhāya agāravo nāma. Appamādalakkhaṇaṃ ananubrūhayamāno appamāde agāravo nāma. Duvidhaṃ paṭisanthāraṃ akaronto paṭisanthāre agāravo nāma.

Parihāniyā dhammāti parihānakarā dhammā. Kammārāmatāti navakamme vā cīvaravicāraṇādīsu vā kammesu abhirati yuttapayuttatā. Bhassārāmatāti tiracchānakathāvasena bhasse yuttapayuttatā. Niddārāmatāti niddāya yuttapayuttatā. Saṅgaṇikārāmatāti saṅgaṇikāya yuttapayuttatā. Saṃsaggārāmatāti savanasaṃsagge, dassanasaṃsagge, samullāpasaṃsagge, paribhogasaṃsagge, kāyasaṃsaggeti pañcavidhe saṃsagge yuttapayuttatā. Papañcārāmatāti taṇhāmānadiṭṭhipapañcesu yuttapayuttatā.

946.Somanassupavicārādīsu somanassena saddhiṃ upavicarantīti somanassupavicārā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvā. Somanassaṭṭhāniyanti somanassassa ārammaṇavasena kāraṇabhūtaṃ. Upavicaratīti tattha vicārappavattanena upavicarati. Vitakko pana taṃsampayutto vāti iminā nayena tīsupi chakkesu attho veditabbo.

947.Gehasitānīti kāmaguṇanissitāni. Somanassānīti cetasikasukhāni. Domanassānīti cetasikadukkhāni. Upekkhāti aññāṇasampayuttā upekkhā vedanā, aññāṇupekkhātipi etāsaṃyeva nāmaṃ.

第945章: 在家者中,非在家者是指沒有尊重的。少欲者是指少欲的、不適合的狀態。在這裡,如果有比丘在老師講法時,三次時間內不去供養,老師在講法時走動,帶著供養走動,低下走動或高高走動,住在下面卻在上面居住,站在老師的視線範圍內,雙肩扛著傘,扛著供養,洗澡,或是做出高聲或低聲的行為,然而在涅槃后卻不去禮拜聖地,或是說在聖地、老師的視線範圍內做的所有事情——這被稱為在老師面前的非在家者。若有人在聽法時,被眾人圍住卻不去,認真地聽法,卻坐著不去,無法認真地把握,無法認真地說——「這是法中的非在家者。」若有人由長老比丘講法,提問,碰到年長的比丘,站著、坐著,做出不易被看見的行為,雙肩扛著傘——這被稱為在僧團中的非在家者。即使在一個比丘中,若在僧團中被稱為非在家者也是如此。三種教誨若未被填滿,則被稱為非在家者。少心的特徵是指不被忽視的少心。若不做兩種交談,則被稱為在交談中的非在家者。 「應當棄絕的法」是指應當被拋棄的法。「對工作有樂趣」是指在新的工作或衣物的思考等工作中,能適當地享受。「對閑聊有樂趣」是指通過閑聊而適當地享受。「對睡眠有樂趣」是指通過睡眠而適當地享受。「對聚會有樂趣」是指在聚會中適當地享受。「對接觸有樂趣」是指在聽聞、見到、交談、享用、身體接觸等五種接觸中適當地享受。「對思維的擴充套件有樂趣」是指在慾望、驕傲、見解的擴充套件中適當地享受。 第946章: 「愉悅的思維」等等是指與愉悅的思維一起思考。「通過眼睛看到形態」是指通過眼識看到形態。「愉悅的狀態」是指愉悅的對象作為原因。「思考」是指在此處因思考而生起的思維。思維是與之相伴的,因此在三種眼識中,意義應被理解。 第947章: 「家庭的快樂」是指依賴於慾望的快樂。「愉悅的狀態」是指心理上的快樂。「痛苦的狀態」是指心理上的痛苦。「平等心」是指與無知相伴的平等心的感覺,這也被稱為與無知的平等心相同。

948.Atthi me attāti vāti sabbapadesu vā-saddo vikappattho; evaṃ vā diṭṭhi uppajjatīti vuttaṃ hoti. Atthi me attāti cettha sassatadiṭṭhi sabbakālesu attano atthitaṃ gaṇhāti. Saccato thetatoti bhūtato ca thirato ca; idaṃ saccanti suṭṭhu daḷhabhāvenāti vuttaṃ hoti. Natthi me attāti ayaṃ pana ucchedadiṭṭhi, sato sattassa tattha tattha vibhavaggahaṇato. Atha vā purimāpi tīsu kālesu atthīti gahaṇato sassatadiṭṭhi, paccuppannameva atthīti gaṇhantī ucchedadiṭṭhi. Pacchimāpi atītānāgatesu natthīti gahaṇato 『bhasmantā āhutiyo』ti gahitadiṭṭhikānaṃ viya ucchedadiṭṭhi, atīteyeva natthīti gaṇhantī adhiccasamuppannikasseva sassatadiṭṭhi. Attanā vā attānaṃ sañjānāmīti saññākkhandhasīsena khandhe attāti gahetvā saññāya avasesakkhandhe sañjānanato 『iminā attanā imaṃ attānaṃ sañjānāmī』ti evaṃ hoti. Attanā vā anattānanti saññākkhandhaṃyeva attāti gahetvā itare cattāro khandhe anattāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Anattanā vā attānanti saññākkhandhaṃ anattāti itare ca cattāro khandhe attāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Sabbāpi sassatucchedadiṭṭhiyova.

Vado vedeyyoti ādayo pana sassatadiṭṭhiyā eva abhinivesākārā. Tattha vadatīti vado; vacīkammassa kārakoti vuttaṃ hoti. Vedayatīti vedeyyo; jānāti anubhavati cāti vuttaṃ hoti. Idāni yaṃ so vedeti taṃ dassetuṃ tatra tatra dīgharattaṃ kalyāṇapāpakānantiādi vuttaṃ. Tattha tatra tatrāti tesu tesu yonigatiṭhitinivāsanikāyesu ārammaṇesu vā. Dīgharattanti cirarattaṃ. Paccanubhotīti paṭisaṃvedayati. Na so jāto nāhosīti so attā ajātidhammato na jāto nāma; sadā vijjamāno yevāti attho. Teneva atīte nāhosi, anāgatepi na bhavissati. Yo hi jāto so ahosi, yo ca jāyissati so bhavissatīti. Athavā 『na so jāto nāhosī』ti so sadā vijjamānattā atītepi na jātu nāhosi , anāgatepi na jātu na bhavissati. Niccoti uppādavayarahito. Dhuvoti thiro sārabhūto. Sassatoti sabbakāliko. Avipariṇāmadhammoti attano pakatibhāvaṃ avijahanadhammo kakaṇṭako viya nānappakārattaṃ nāpajjati. Evamayaṃ sabbāsavadiṭṭhi (ma. ni. 1.17 ādayo) nāma kathitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

(7.) Sattakaniddesavaṇṇanā

  1. Sattakaniddese thāmagataṭṭhena appahīnaṭṭhena ca anusentīti anusayā. Vaṭṭasmiṃ satte saṃyojenti ghaṭentīti saṃyojanāni. Samudācāravasena pariyuṭṭhahantīti pariyuṭṭhānāni. Kāmarāgova pariyuṭṭhānaṃ kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ. Sesesupi eseva nayo.

  2. Asataṃ dhammā, lāmakaṭṭhena vā asantā dhammāti asaddhammā. Rāgādīhi dosehi duṭṭhāni caritānīti duccaritāni. Tena tenākārena maññantīti mānā.

第948章: 「我有我」是指在所有方面的「有」字的思維;因此,「這樣的見解會產生」。「我有我」在這裡是指永恒的見解,認為自己在所有時刻都存在。「真實的」是指從本質上和穩定性上;這被稱為「真實」,是指非常堅固的狀態。「我沒有我」則是斷滅見,存在於生物的各個方面的分離中。或者說,因為前面所說的在三個時刻的存在而被認為是永恒的見解,認為目前的存在是存在的。後面的過去未來的不存在被認為是「如同灰燼的供養」,因此被視為斷滅見,認為過去就不存在,因而被認為是永恒的見解。通過自我或自我的感知,依靠感知的整合,認為「我通過這個自我感知這個自我」,是這樣的情況。通過自我或非自我的感知,依靠感知的整合,認為「我通過這個自我感知非我」,是這樣的情況。通過非自我或自我的感知,依靠感知的整合,認為「我通過非自我感知這個自我」,是這樣的情況。所有這些都是永恒或斷滅見的。 「說」和「覺知」等等,都是基於永恒見的固執。這裡的「說」是指說話;是指言語行為的根源。「覺知」是指被覺知的;是指知道並體驗的。這時他所覺知的被稱為「長久的善惡」等等。在這裡,處於各種生處的對象中。長久的則是指長久的狀態。感知是指體驗的感知。他沒有出生也沒有消亡;他作為自我是永恒的,永遠存在的意思。因此,過去沒有他,未來也不會存在。因為出生的只是出生,未來的只是未來;或者說「他沒有出生也沒有消亡」,他永遠存在,因此在過去也不會消亡,未來也不會消亡。永恒的則是指沒有生滅的。穩定的則是指堅固的本質。永恒的則是指所有時間的。無變化的法則是指不改變自己的自然狀態,像刺一樣不受多樣性的影響。這樣所有的見解都被稱為「所有的見解」。 第七組解釋的註釋。 第949章: 在第七組解釋中,因存在的狀態和少去的狀態而產生的稱為「潛在」。在輪迴中,束縛眾生的稱為「束縛」。因聚集而生起的稱為「聚集」。慾望的渴望是慾望的聚集。其他的也是如此。 第950章: 「非存在的法」是指不真實的法,或是指非存在的法。「因慾望等惡而被破壞的行為」是指惡劣的行為。因此,因這種原因而被認為是自大的。

  1. Diṭṭhiniddese rūpīti rūpavā. Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Mātāpitūnaṃ etanti mātāpettikaṃ. Kintaṃ? Sukkasoṇitaṃ. Mātāpettike sambhūto jātoti mātāpettikasambhavo. Idha rūpakāyasīsena manussattabhāvaṃ attāti vadati. Dutiyo taṃ paṭikkhipitvā dibbattabhāvaṃ vadati. Dibboti devaloke sambhūto. Kāmāvacaroti chakāmāvacaradevapariyāpanno . Kabaḷīkāraṃ bhakkhayatīti kabaḷīkārabhakkho. Manomayoti jhānamanena nibbatto. Sabbaṅgapaccaṅgīti sabbaṅgapaccaṅgayutto. Ahīnindriyoti paripuṇṇindriyo; yāni brahmaloke atthi tesaṃ vasena, itaresañca saṇṭhānavasenetaṃ vuttaṃ. Ākāsānañcāyatanūpagoti ākāsānañcāyatanabhāvaṃ upagato. Itaresupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

(8.) Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā

  1. Aṭṭhakaniddese kilesāyeva kilesavatthūni. Kusītavatthūnīti kusītassa alasassa vatthūni, patiṭṭhā, kosajjakāraṇānīti attho. Kammaṃ kātabbaṃ hotīti cīvaravicāraṇādikammaṃ kātabbaṃ hoti. Na vīriyaṃ ārabhatīti duvidhampi vīriyaṃ nārabhati. Appattassāti jhānavipassanāmaggaphaladhammassa appattassa pattiyā. Anadhigatassāti tasseva anadhigatassa adhigamatthāya. Asacchikatassāti tasseva asacchikatassa sacchikaraṇatthāya. Idaṃ paṭhamanti 『idaṃ handāhaṃ nipajjāmī』ti evaṃ osīdanaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.

Māsācitaṃ maññeti ettha pana māsācitaṃ nāma tintamāso; yathā tintamāso garuko hoti, evaṃ garukoti adhippāyo. Gilānā vuṭṭhito hotīti gilāno hutvā pacchā vuṭṭhito hoti.

954.Aṭṭhasu lokadhammesūti ettha lokassa dhammāti lokadhammā. Etehi vimutto nāma natthi, buddhānampi honti eva. Tasmā 『lokadhammā』ti vuccanti. Paṭighātoti paṭihaññanākāro. Lābhe sārāgoti 『ahaṃ lābhaṃ labhāmī』ti evaṃ gehasitasomanassavasena uppanno sārāgo; so cittaṃ paṭihanati. Alābhe paṭivirodhoti 『ahaṃ lābhaṃ na labhāmī』ti domanassavasena uppannavirodho; sopi cittaṃ paṭihanati. Tasmā 『paṭighāto』ti vutto. Yasādīsupi 『ahaṃ mahāparivāro, ahaṃ appaparivāro, ahaṃ pasaṃsappatto, ahaṃ garahappatto, ahaṃ sukhappatto, ahaṃ dukkhappato』ti evametesaṃ uppatti veditabbā. Anariyavohārāti anariyānaṃ vohārā.

第951章: 在見解的解釋中,「形態」是指形態的存在。「四大元素」是指由四大元素構成的。「父母的」是指由父母所生的。「什麼呢?」是指乾燥的血液。「由父母所生」是指由父母所產生的。「在這裡,形態的身體」是指人的存在。「第二個」是指反對的,指天的存在。「天」是指在天界出生的。「欲界」是指被六種慾望所包圍的天。「食肉者」是指食肉者。「意念的」是指以禪定的意念所生。「全身各部分」是指與全身各部分相連。「沒有缺失的感官」是指完整的感官;是指在天界存在的感官,其他的也是根據狀態而說的。「進入空處」是指進入空處的狀態。其他的也是如此。其他的情況在所有地方都是概述性的。 第八組解釋的註釋。 第952章: 在第八組解釋中,污垢本身是污垢的對象。「懶惰的對象」是指懶惰的狀態、基礎、懶惰的原因等。「應當做的行為」是指應當做的行為,如衣物的思考等。「沒有開始的努力」是指兩種努力都沒有開始。「少欲者」是指在禪定和觀照的道果中,未能獲得的。「未得者」是指未能獲得的狀態。「不真實者」是指不真實的狀態。「這是第一」是指「我現在要躺下」,因此放鬆是第一種懶惰的狀態。按照這種方式,所有的意義應被理解。 「月聚集」是指月亮的聚集;就像月亮的聚集是重的,因此重的意思。「病人起床」是指病人病癒后再起床。 第954章: 「在八種世間法中」是指世間的法;這些是世間法。因此,解脫者是指沒有的,甚至是佛陀也如此。因此被稱為「世間法」。「反擊」是指反擊的方式。「在獲得中有愛」是指「我獲得了利益」,因此因家庭的快樂而生起的愛;這使得心被反擊。「在失去中有對立」是指「我沒有獲得利益」,因此因失去而生起的對立;這也使得心被反擊。因此被稱為「反擊」。在類似的情況下,「我有大陪伴,我有小陪伴,我受到讚美,我受到譴責,我感到快樂,我感到痛苦」,因此這些的產生應被理解。「不正當的行為」是指不正

957.Purisadosāti purisānaṃ dosā. Na sarāmīti 『mayā etassa kammassa kataṭṭhānaṃ na sarāmi na sallakkhemī』ti evaṃ assatibhāvena nibbeṭheti moceti. Codakaṃyeva paṭippharatīti paṭiviruddho hutvā pharati, paṭibhāṇitabhāvena tiṭṭhati. Kiṃ nu kho tuyhanti 『tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena nāma kiṃ』 yo tvaṃ neva vatthunā āpattiṃ, na codanaṃ jānāsī』ti dīpeti; 『tvaṃ pi nāma evaṃ kiñci ajānanto bhaṇitabbaṃ maññissasī』ti ajjhottharati. Paccāropetīti 『tvaṃ pi khosī』tiādīni vadanto paṭiāropeti. Paṭikarohīti desanāgāminiṃ desehi, vuṭṭhānagāminito vuṭṭhāhi tato suddhante patiṭṭhito aññaṃ codessasī』ti dīpeti.

Aññenāññaṃ paṭicaratīti aññena kāraṇena vacanena vā aññaṃ kāraṇaṃ vacanaṃ vā paṭicchādeti. 『Āpattiṃ āpannosī』ti vutto 『ko āpanno? Kiṃ āpanno? Kathaṃ āpanno? Kismiṃ āpanno? Kaṃ bhaṇatha? Kiṃ bhaṇathā』ti vadati. 『Evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha』nti vutte 『na suṇāmī』ti sotaṃ vā upaneti. Bahiddhā kathaṃ apanāmetīti 『itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī』ti puṭṭho 『pāṭaliputtaṃ gatomhī』ti vatvā puna 『tava pāṭaliputtagamanaṃ na pucchāmā』ti vutte 『tato rājagahaṃ gatomhī』ti 『rājagahaṃ vā yāhi, brāhmaṇagehaṃ vā; āpattiṃ āpannosī』ti? 『Tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha』ntiādīni vadanto kathaṃ bahiddhā vikkhipati. Kopanti kupitabhāvaṃ. Dosanti duṭṭhabhāvaṃ. Ubhayampetaṃ kodhasseva nāmaṃ. Appaccayanti asantuṭṭhākāraṃ; domanassassetaṃ nāmaṃ. Pātukarotīti dasseti pakāseti. Bāhāvikkhepakaṃ bhaṇatīti bāhā vikkhipitvā alajjivacanaṃ vadati. Vihesetīti viheṭheti bādhati. Anādiyitvāti cittīkārena aggahetvā avajānitvā; anādaro hutvāti attho.

Atibāḷhanti atidaḷhaṃ atippamāṇaṃ. Mayi byāvaṭāti mayi byāpāraṃ āpannā. Hīnāyāvattitvāti hīnassa gihibhāvassa atthāya āvattitvā; gihī hutvāti attho. Attamanā hothāti tuṭṭhacittā hotha, 『mayā labhitabbaṃ labhatha, mayā vasitabbaṭṭhāne vasatha, phāsuvihāro vo mayā kato』ti adhippāyena vadati.

  1. Asaññīti pavatto vādo asaññīvādo; so tesaṃ atthīti asaññīvādā. Rūpī attātiādīsu lābhino kasiṇarūpaṃ attāti gahetvā rūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva , ājīvakānaṃ viya. Lābhinoyeva ca pana arūpasamāpattinimittaṃ attāti gahetvā arūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva, nigaṇṭhānaṃ viya. Asaññībhāve panettha ekanteneva kāraṇaṃ na pariyesitabbaṃ. Diṭṭhigatiko hi ummattako viya yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti. Rūpī ca arūpī cāti rūpārūpamissakagāhavasena vuttaṃ. Ayaṃ diṭṭhi rūpāvacarārūpāvacarasamāpattilābhinopi takkikassāpi uppajjati. Neva rūpī nārūpīti pana ekantato takkikadiṭṭhiyeva. Antavāti parittakasiṇaṃ attato gaṇhantassa diṭṭhi. Anantavāti appamāṇakasiṇaṃ. Antavā ca anantavā cāti uddhamadho sapariyantaṃ tiriyaṃ apariyantaṃ kasiṇaṃ attāti gahetvā uppannadiṭṭhi. Nevantavā nānantavāti takkikadiṭṭhiyeva. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā.

(9.) Navakaniddesavaṇṇanā

  1. Navakaniddese nava āghātavatthūnīti sattesu uppattivaseneva kathitāni. Purisānaṃ malānīti purisamalāni. Navavidhāti navakoṭṭhāsā navappabhedā vā.

第957章: 「人之過」是指人們的過失。「不流動」是指「我對這個行為的果報不流動,不會察覺」,因此以此為理由而被束縛,解脫。「只是反駁」是指反對的立場而存在,保持著反駁的狀態。「你究竟在說什麼?」是指「你這個愚蠢且不明事理的人,憑什麼說」,你既沒有對法的過失,也不知道如何反駁;「你也會認為這樣說是無知的」是指對此的指責。「你也在指責我」是指你也在指責我等。「反駁」是指在教導的地方,反駁那些不明事理的人,反對那些從高處落下的人,之後再去教導他。 「另一個對另一個反駁」是指用另一種原因或言辭來遮蓋另一種原因或言辭。「你已經犯了過失」是指「誰犯了過失?什麼過失?如何犯的?在什麼情況下犯的?你說了什麼?你說了什麼?」是指這樣說。「這種情況你曾見過」時,若說「我沒有聽到」,是指遮蔽耳朵。「在外面怎麼說」是指「你已經犯了過失」,被問及「我去了毗舍離」,再說「我不會再問你去毗舍離的事」,再說「我去了王舍城」,再說「去王舍城,或去婆羅門家;你已經犯了過失嗎?」「在那裡我得到了豬肉」等等,反駁外面的情況。「憤怒」是指憤怒的狀態。「過失」是指惡劣的狀態。兩者都是憤怒的名稱。「不滿」是指不滿足的狀態;這是痛苦的狀態。「顯露」是指顯示出來。「用手推開」是指用手推開並說出不體面的言辭。「騷擾」是指騷擾、壓迫。「被忽視」是指用心思不去把握,輕視;被忽視的意思。 「過於粗暴」是指過於堅固、過於極端。「我被困擾」是指我被困擾了。「被貶低的」是指爲了貶低卑微的人的狀態;被稱為卑微的意思。「你們快樂吧」是指心滿意足地說,「你們獲得我所能獲得的,住在我所能住的地方,我為你們做了舒適的安排」。 第958章: 「無覺」是指無覺的言辭;這對他們而言是無覺的言辭。「有形態的自我」是指在獲得的情況下,因獲得的形態而產生的見解;對於無獲得者,僅僅是推理而已,像是生活者一樣。「只有有獲得者也會因無形態的定而產生自我的見解;對於無獲得者,僅僅是推理而已,像是無宗教者一樣。」在無覺的情況下,這裡沒有必要去尋找原因。因為有見解的人就像瘋子一樣,不論是這個還是那個都能理解。「有形態與無形態」是指以形態與無形態混合的方式來理解。「這種見解是因獲得形態與欲界的獲得而生起的,即使是推理者也會產生。「既不是有形態也不是無形態」是指從根本上來說是推理的見解。「有限」是指從有限的形態中理解的見解。「無限」是指從無限的形態中理解的見解。「有限與無限」是指從上下、左右、周圍、四周的形態中理解的見解。「既不是有限也不是無限」是指推理的見解。其他的在所有地方都是概述性的。 第九組解釋的註釋。 第960章: 在第九組解釋中,新的過失對象是指因眾生的出生而被提及的。「人們的污垢」是指人們的污垢。「九種」是指九個地方,或九種分類。

963.Taṇhaṃ paṭiccāti taṇhaṃ nissāya. Pariyesanāti rūpādiārammaṇapariyesanā. Sā hi taṇhāya sati hoti. Lābhoti rūpādiārammaṇapaṭilābho. So hi pariyesanāya sati hoti. Vinicchayo pana ñāṇataṇhādiṭṭhivitakkavasena catubbidho. Tattha 『『sukhavinicchayaṃ jaññā, sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā』』ti (ma. ni. 3.323) ayaṃ ñāṇavinicchayo. 『『Vinicchayoti dve vinicchayā – taṇhāvinicchayo ca diṭṭhivinicchayo cā』』ti (mahāni. 102) evaṃ āgatāni aṭṭhasatataṇhāvicaritāni taṇhāvinicchayo. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo. 『『Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno』』ti (dī. ni. 2.358) imasmiṃ pana sutte idha vinicchayoti vutto vitakkoyeva āgato. Lābhaṃ labhitvā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ sundarāsundarañca vitakkeneva vinicchināti – 『ettakaṃ me rūpārammaṇatthāya bhavissati , ettakaṃ saddādiārammaṇatthāya , ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa, ettakaṃ paribhuñjissāmi, ettakaṃ nidahissāmī』ti. Tena vuttaṃ 『『lābhaṃ paṭicca vinicchayo』』ti.

Chandarāgoti evaṃ akusalavitakkena vitakkite vatthusmiṃ dubbalarāgo ca balavarāgo ca uppajjati. Idañhi idha chandoti dubbalarāgassādhivacanaṃ . Ajjhosānanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānaṃ. Pariggahoti taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇaṃ. Macchariyanti parehi sādhāraṇabhāvassa asahanatā. Tenevassa porāṇā evaṃ vacanatthaṃ vadanti – 『『idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññassa acchariyaṃ hotūti pavattattā macchariyanti vuccatī』』ti. Ārakkhoti dvārapidahanamañjusagopanādivasena suṭṭhu rakkhaṇaṃ. Adhikarotīti adhikaraṇaṃ; kāraṇassetaṃ nāmaṃ. Ārakkhādhikaraṇanti bhāvanapuṃsakaṃ; ārakkhahetūti attho. Daṇḍādānādīsu paranisedhanatthaṃ daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Ekatodhārādino satthassa ādānaṃ satthādānaṃ. Kalahoti kāyakalahopi vācākalahopi. Purimo purimo virodho viggaho, pacchimo pacchimo vivādo. Tuvaṃ tuvanti agāravavacanaṃ, tvaṃ tvanti attho.

964.Iñjitānīti iñjanāni calanāni. Asmīti iñjitametantiādīhi sabbapadehi mānova kathito. Ahanti pavattopi hi māno iñjitameva, ayamahanti pavattopi, nevasaññīnāsaññī bhavissanti pavattopi. Sesanavakehipi mānova kathito. Māno hi iñjanato iñjitaṃ, maññanato maññitaṃ, phandanato phanditaṃ, papañcanato papañcitaṃ. Tehi tehi kāraṇehi saṅkhatattā saṅkhatanti ca vuccati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Navakaniddesavaṇṇanā.

(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā

  1. Dasakaniddese kilesā eva kilesavatthūni. Āghātavatthūni panettha 『『anatthaṃ me acarī』』tiādīnaṃ vasena avikopetabbe khāṇukaṇṭakādimhipi aṭṭhāne uppannāghātena saddhiṃ vuttāni.

  2. Micchattesu micchāñāṇanti pāpakiriyāsu upāyacintāvasena pāpaṃ katvā 『sukataṃ mayā』ti paccavekkhaṇākārena uppanno moho. Micchāvimuttīti avimuttasseva sato vimuttasaññitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Dasakaniddesavaṇṇanā.

Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā

第963章: 「依于渴望」是指以渴望為依託。「尋求」是指對形態等對象的尋求。因渴望而存在。「獲得」是指對形態等對象的獲得。因尋求而存在。然而,分析則是通過知識、渴望、見解和思維的方式分為四種。在這裡,「幸福的分析是值得知道的,知道幸福的分析后,內心應當享受幸福」(《中部尼柯經》3.323),這是知識的分析。「分析有兩種——渴望的分析和見解的分析」(《大毗婆沙經》102),這樣產生的八十種渴望的行為是渴望的分析。二十六種見解是見解的分析。「慾望啊,神祇們,這是思維的根源」(《長部尼柯經》2.358),在這裡所說的分析是指思維的到來。獲得后,慾望和厭惡以及美與醜都是通過思維來分析的——「這對我而言,形態對像將會是這樣的,這對聲音等對像將會是這樣的,這對我而言將會是這樣的,這對他人而言將會是這樣的,我將會享用這樣的,我將會拋棄這樣的」。因此說「獲得依于分析」。 「慾望的渴望」是指在惡的思維中思考的對象中,出現了弱欲和強欲。這在這裡是指弱欲的表現。「執著」是指「我屬於我」的強烈立場。「把握」是指以渴望和見解為依據的把握。「吝嗇」是指對他人共同狀態的無法忍受。因此,古人說「這應當是我的奇蹟,別人的奇蹟不應當存在」,因此被稱為吝嗇。「保護」是指以門的防火、精美的保護等方式進行良好的保護。「增益」是指增益的狀態;這是原因的名稱。「保護的增益」是指修行者的狀態;是指保護的原因。「通過施加懲罰等方式來禁止他人」是指施加懲罰。「單一的、持久的、教導的」是指施加懲罰的教導。「爭鬥」是指身體的爭鬥和言語的爭鬥。前者為前者的對立,後者為後者的爭執。「你是你」是指對他人說「你」,而「你是你」是指對自己的意思。 第964章: 「搖動」是指搖動的狀態。「我」是指「這是我的搖動」,因此所有的詞語都不應當被說出。「我」是指即使發生了「我」的狀態,依然是搖動的,這種狀態也會發生,不會有覺知或無覺知的狀態出現。其他的在其他情況下也不應當被說出。「自我」是指因搖動而搖動的狀態,因認為而認為的狀態,因震動而震動的狀態,因擴充套件而擴充套件的狀態。因這些原因而被稱為「聚集」。其他的在所有地方都是概述性的。 第十組解釋的註釋。 第966章: 在第十組解釋中,污垢本身是污垢的對象。關於過失的對象則是指「我沒有做壞事」等等的情況下,不應當被打擾,因而與小刺等情況一起被提及。 第970章: 在錯誤中,錯誤的見解是通過惡行的思維而產生的,做了惡事后,因反省而產生的「我做了好的事情」的愚癡。錯誤的解脫是指在未解脫的情況下,認為是解脫的狀態。其他的在所有地方都是概述性的。 渴望行為的解釋。

  1. Taṇhāvicaritaniddese taṇhāvicaritānīti taṇhāsamudācārā taṇhāpavattiyo. Ajjhattikassa upādāyāti ajjhattikaṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idañhi upayogatthe sāmivacanaṃ. Asmīti hotīti yadetaṃ ajjhattaṃ khandhapañcakaṃ upādāya taṇhāmānadiṭṭhivasena samūhagāhato 『asmī』ti hoti, tasmiṃ satīti attho. Itthasmīti hotītiādīsu pana evaṃ samūhato 『aha』nti gahaṇe sati tato anupanidhāya ca upanidhāya cāti dvidhā gahaṇaṃ hoti. Tattha anupanidhāyāti aññaṃ ākāraṃ anupagamma sakabhāvameva ārammaṇaṃ katvā 『itthasmī』ti hoti; khattiyādīsu 『idaṃpakāro aha』nti evaṃ taṇhāmānadiṭṭhivasena hotīti attho. Idaṃ tāva anupanidhāya gahaṇaṃ. Upanidhāya gahaṇaṃ pana duvidhaṃ hoti – samato ca asamato ca. Taṃ dassetuṃ evasmīti ca aññathāsmīti ca vuttaṃ. Tattha evasmīti idaṃ samato upanidhāya gahaṇaṃ; yathā ayaṃ khattiyo, yathā ayaṃ brāhmaṇo, evaṃ ahampīti attho. Aññathāsmīti idaṃ pana asamato gahaṇaṃ; yathāyaṃ khattiyo, yathāyaṃ brāhmaṇo, tato aññathā ahaṃ hīno vā adhiko vāti attho. Imāni tāva paccuppannavasena cattāri taṇhāvicaritāni. Bhavissantiādīni pana cattāri anāgatavasena vuttāni. Sesaṃ purimacatukke vuttanayeneva attho veditabbo. Asmīti sassato asmi. Sātasmīti asassato asmi. Asasmīti satasmīti vā pāṭho. Tattha atthīti asaṃ; niccassetaṃ adhivacanaṃ. Sīdatīti sataṃ; aniccassetaṃ adhivacanaṃ. Iti imāni dve sassatucchedavasena vuttānīti veditabbāni. Ito parāni siyantiādīni cattāri saṃsayaparivitakkavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva atthato veditabbāni. Apāhaṃ siyantiādīni pana cattāri 『『api nāmāhaṃ bhaveyya』』nti evaṃ patthanākappanavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva veditabbāni. Evametesu –

Dve diṭṭhisīsā cattāro, suddhasīsā sīsamūlakā;

Tayo tayoti etāni, aṭṭhārasa vibhāvaye.

Etesu hi sassatucchedavasena vuttā dve diṭṭhisīsā nāma. Asmīti, bhavissanti, siyanti, apāhaṃ siyanti ete cattāro suddhasīsāeva. Itthasmīti ādayo tayo tayoti dvādasa sīsamūlakā nāmāti. Evamete dve diṭṭhisīsā, cattāro suddhasīsā, dvādasa sīsamūlakāti aṭṭhārasa taṇhāvicaritadhammā veditabbā.

第973章: 在渴望行為的解釋中,「渴望行為」是指渴望的起源和渴望的流動。「依于內在」是指依于內在的五蘊。「這在使用上是稱為『自我』。」是指以內在的五蘊為依託,因渴望、我執和見解的綜合而生起的「我是」的狀態,在此「存在」是其意義。「是這樣的」是指在這樣的情況下,「我是」的集合存在,因此在把握中有兩種方式,分別是「無依」和「有依」。在這裡,「無依」是指不依于其他形式,而僅僅是以自我為對像而說「是這樣的」;在士族等中,「我就是這個樣子」因此以渴望、我執和見解的方式而存在。「這就是無依的把握。」而「有依的把握」則是有兩種——有依和無依。為此,說明「這樣的」和「那樣的」。其中,「這樣的」是指有依的把握;就像這個士族、就像這個婆羅門,意思是「我也是這樣的」。而「那樣的」則是指無依的把握;就像這個士族、就像這個婆羅門,之後認為「我比他低或高」的意思。這四種渴望行為是當下的。而「將會是這樣的」等等則是指四種未來的狀態。其他的應當依照前面的四種方式來理解。「我存在」是指永恒的存在。「我存在」是指非永恒的存在。「我不存」是指永恒或非永恒的說法。在這裡,意義是指「存在」;這被稱為永恒的意義。「消失」是指「存在」;這被稱為非永恒的意義。「因此這兩者被稱為永恒與消滅。」之後的「將會是這樣的」等等是指與疑惑和思維有關的四種狀態。這些應當依照前面的四種方式來理解。「我是否存在」是指「我是否會存在」的願望和期盼。這些應當依照前面的四種方式來理解。在這些中—— 兩種見解的根源四種,純凈的根源是根本; 三種三種是這些,十八種被分別。 在這些中,因永恒與消滅的原因而說的兩種見解。「我存在」、「將會是這樣的」、「是否存在」、「我是否存在」這四種都是純凈的根源。「是這樣的」、「等等」則是指三種三種的十二個根本。因此這兩種見解、四種純凈的根源、十二個根本是十八種渴望行為的法則。

  1. Idāni paṭipāṭiyāva te dhamme bhājetvā dassetuṃ kathañca asmīti hotītiādi āraddhaṃ. Tattha kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvāti rūpavedanādīsu kañci ekadhammampi avinibbhogaṃ katvā, ekekato aggahetvā, samūhatova gahetvāti attho. Asmīti chandaṃ paṭilabhatīti pañcakkhandhe niravasesato gahetvā 『aha』nti taṇhaṃ paṭilabhati. Mānadiṭṭhīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi ayaṃ taṇhāvicaritaniddeso, mānadiṭṭhiyo pana na vinā taṇhāya, tasmā tadekaṭṭhavasena idha vuttā. Taṇhāsīsena vā papañcattayampi uddiṭṭhaṃ. Taṃ uddesānurūpeneva niddisitumpi mānadiṭṭhiyo gahitā. Taṇhāpapañcaṃ vā dassento teneva saddhiṃ sesapapañcepi dassetuṃ evamāha.

Tasmiṃ sati imāni papañcitānīti tasmiṃ 『『asmīti chandaṃ paṭilabhatī』』tiādinā nayena vutte papañcattaye sati puna imāni 『『itthasmīti vā』』tiādīni papañcitāni hontīti attho.

Khattiyosmītiādīsu abhisekasenāmaccādinā 『khattiyo ahaṃ』, mantajjhena porohiccādinā 『brāhmaṇo ahaṃ』, kasigorakkhādinā 『vesso ahaṃ』, asitabyābhaṅgitāya 『suddo ahaṃ』 , gihibyañjanena 『gahaṭṭho aha』nti iminā nayena attho veditabbo. Evaṃ itthasmīti hotīti evaṃ khattiyādīsu khattiyādippakāraṃ attani uppādayitvā 『itthaṃpakāro aha』nti hoti.

Yathā so khattiyotiādīsu 『yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, tathā 『ahampi khattiyo』ti iminā nayena attho veditabbo. Dutiyanaye 『yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, nāhaṃ tathā khattiyo; ahaṃ pana tato hīno vā seṭṭho vā』ti iminā nayena attho veditabbo. Bhavissantiādiniddesādīsupi eseva nayo.

  1. Evaṃ ajjhattikassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetvā idāni bāhirassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetuṃ tattha katamānītiādimāha. Tattha bāhirassa upādāyāti bāhiraṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idampi hi upayogatthe sāmivacanaṃ. Imināti iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vā. Avasesaṃ pana uddesavāre tāva vuttanayeneva veditabbaṃ.

第974章: 現在爲了闡明這些法則,已開始說明「我是如何存在的」等等。在這裡,「若以某種法則不變地行事」是指在色、受等方面,若以某種單一的法則而不分開地行事,單獨地把握,綜合地把握。這裡的意思是「我是」的狀態是通過獲得慾望而生起的,透過五蘊無例外地把握「我」的存在。對於自我和見解也是同樣的道理。在這裡,雖然這渴望行為的解釋是存在的,但見解並不離開渴望,因此在這裡以單一的形式被提及。通過渴望的根源,也提及了三種擴充套件。根據這些說明,見解被把握。若在這之中,因「我是」而獲得慾望,依此說「是這樣的」或其他的擴充套件也是被認為是擴充套件。 在這種情況下,這些被擴充套件的狀態是指「我獲得了慾望」。在這裡,「我是通過獲得慾望而存在」的說法,依此「是這樣的」或其他的擴充套件也是被認為是擴充套件。 在「我是士族」等等的情況下,依照加冕的名字等說「我是士族」,依照思維的推理等說「我是婆羅門」,依照農業、保護等說「我是商人」,依照飲食的習慣說「我是無種姓」,依照家庭的稱謂說「我是家庭人」,以此類推,意思應當被理解為這樣。這樣「是這樣的」是指在士族等中,士族的性質被提升爲「我是這樣的」。 就像他是士族一樣,在「就像他是加冕的名字等的士族」中,意思是「我也是士族」。在第二種情況下,「就像他是加冕的名字等的士族,而我不是士族;我可能更低或更高」的意思應當被理解。關於「將會是這樣的」的說明等也是同樣的道理。 第975章: 這樣,依于內在的渴望行為的解釋已闡明,現在爲了闡明依于外在的渴望行為,接下來要說明「外在的是什麼」。在這裡,「依于外在」是指依于外在的五蘊。「這也是在使用上稱為『我』。」通過這種方式,或通過這種形式……或通過意識。其他的內容應當依照前面的說明來理解。

  1. Niddesavāre pana avakāriṃ karitvāti vinibbhogaṃ katvā. Iminā asmīti chandaṃ paṭilabhatītiādīsu iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vāti evaṃ pañcakkhandhe ekadesato gahetvā iminā 『aha』nti chandādīni paṭilabhatīti evamattho veditabbo.

Iminā khattiyosmītiādīsu 『iminā chattena vā khaggena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyo aha』nti evaṃ purimanayeneva attho veditabbo. Imināti padamattameva hettha viseso.

Yathā so khattiyotiādīsupi imināti vuttapadameva viseso. Tasmā tassa vasena yathā khattiyo, evaṃ ahampi iminā khaggena vā chattena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyoti evaṃ yojetvā sabbapadesu attho veditabbo. Iminā niccosmīti pañcakkhandhe anavakāriṃ katvā rūpādīsu ekameva dhammaṃ 『aha』nti gahetvā 『iminā khaggena vā chattena vā ahaṃ nicco dhuvo』ti maññati. Ucchedadiṭṭhiyampi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

Iti evarūpāni atītāni chattiṃsāti ekekassa puggalassa atīte chattiṃsa. Anāgatāni chattiṃsāti ekekasseva anāgate chattiṃsa. Paccuppannāni chattiṃsāti ekekassa vā puggalassa yathālābhavasena bahunaṃ vā paccuppanne chattiṃsa. Sabbasattānaṃ pana ekaṃseneva atīte chattiṃsa, anāgate chattiṃsa, paccuppanne chattiṃsāti veditabbāni. Anantā hi asadisataṇhāmānadiṭṭhibhedā sattā. Aṭṭhataṇhāvicaritasataṃ hotīti ettha pana aṭṭhasatasaṅkhātaṃ taṇhāvicaritaṃ hotīti evamattho daṭṭhabbo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā.

Diṭṭhigataniddesavaṇṇanā

  1. Diṭṭhigataniddese brahmajāle veyyākaraṇeti brahmajālanāmake veyyākaraṇe, dīghanikāyassa paṭhamasuttante. Vuttāni bhagavatāti satthārā sayaṃ āhacca bhāsitāni. Cattāro sassatavādātiādīsu 『『te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṃ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhī』』tiādinā (dī. ni. 1.29-30) brahmajāle vuttanayeneva pabhedo ca attho ca veditabboti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Khuddakavatthuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhammahadayavibhaṅgo

  2. Sabbasaṅgāhikavāravaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare dhammahadayavibhaṅge pāḷiparicchedo tāva evaṃ veditabbo – ettha hi āditova khandhādīnaṃ dvādasannaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena sabbasaṅgāhikavāro nāma vutto. Dutiyo tesaṃyeva dhammānaṃ kāmadhātuādīsu uppattānuppattidassanavāro nāma. Tatiyo tattheva pariyāpannāpariyāpannadassanavāro nāma. Catuttho tīsu bhūmīsu uppattikkhaṇe vijjamānāvijjamānadhammadassanavāro nāma. Pañcamo tesaṃ dhammānaṃ bhūmantaravasena dassanavāro nāma. Chaṭṭho gatīsu uppādakakammaāyuppamāṇadassanavāro nāma. Sattamo abhiññeyyādivāro nāma. Aṭṭhamo sārammaṇānārammaṇavāro nāma. Navamo tesaṃ khandhādidhammānaṃ diṭṭhasutādivasena saṅgahetvā dassanavāro nāma. Dasamo kusalattikādivasena saṅgahetvā dassanavāro nāma.

第976章: 在解釋中,已開始說明「通過分開來行事」。在這裡,「若以某種法則不變地行事」是指在色、受等方面,若以某種單一的法則而不分開地行事,單獨地把握,綜合地把握。這裡的意思是「我是」的狀態是通過獲得慾望而生起的,透過五蘊無例外地把握「我」的存在。對於自我和見解也是同樣的道理。在這裡,雖然這渴望行為的解釋是存在的,但見解並不離開渴望,因此在這裡以單一的形式被提及。通過渴望的根源,也提及了三種擴充套件。根據這些說明,見解被把握。若在這之中,因「我是」而獲得慾望,依此說「是這樣的」或其他的擴充套件也是被認為是擴充套件。 在「我是士族」等等的情況下,依照加冕的名字等說「我是士族」,依照思維的推理等說「我是婆羅門」,依照農業、保護等說「我是商人」,依照飲食的習慣說「我是無種姓」,依照家庭的稱謂說「我是家庭人」,以此類推,意思應當被理解為這樣。這樣「是這樣的」是指在士族等中,士族的性質被提升爲「我是這樣的」。 就像他是士族一樣,在「就像他是加冕的名字等的士族」中,意思是「我也是士族」。在第二種情況下,「就像他是加冕的名字等的士族,而我不是士族;我可能更低或更高」的意思應當被理解。關於「將會是這樣的」的說明等也是同樣的道理。 第977章: 在見解行為的解釋中,「通過天界網的解釋」是指在名為天界網的解釋中,長經的第一經中提到的。所說的「佛陀所說」是指老師自己所說的。四種永恒的見解等的情況下「你們這些修行者和婆羅門們,究竟依靠什麼而說出永恒的見解,認為自我和世界是永恒的呢?」(《長部尼柯經》1.29-30)因此,天界網所提及的內容和意義應當被理解。 在《解惑論》的釋義中。 小品經的釋義已完成。 第18章 法心的釋義 所有聚合的部分的釋義 第978章: 現在在法心的釋義中,巴利的分節應當這樣理解——在這裡,首先提到的是依於五蘊等的十二個部分稱為所有聚合的部分。第二個是關於這些法的欲界等的生起與不生起的見解部分。第三個是關於那裡的範圍與不範圍的見解部分。第四個是關於三種領域的生起時存在與不存在的法的見解部分。第五個是關於這些法的領域間的見解部分。第六個是關於生起的行為、生命的長短等的見解部分。第七個是關於可知的等的部分。第八個是關於所緣與所緣的部分。第九個是關於這些五蘊等法的見解部分,依照所見、所聞等進行綜合的見解部分。第十個是關於善法的部分,依照善法的綜合進行的見解部分。

  1. Evaṃ dasahi vārehi paricchinnāya pāḷiyā paṭhame tāva sabbasaṅgāhikavāre 『『avīcito yāva bhavaggaṃ etthantare kati khandhā』』ti pucchite 『『ekoti vā…pe… cattāroti vā chāti vā avatvā pañcāti vattuṃ samattho añño natthī』』ti attano ñāṇabalaṃ dīpento pañcakkhandhāti pucchānurūpaṃ vissajjanaṃ āha. Yathāpucchaṃ vissajjanañhi sabbaññubyākaraṇaṃ nāmāti vuccati. Dvādasāyatanānītiādīsupi eseva nayo. Rūpakkhandhādīnaṃ pabhedo khandhavibhaṅgādīsu vuttanayeneva veditabbo.

  2. Uppattānuppattivāravaṇṇanā

  3. Dutiyavāre ye dhammā kāmabhave kāmadhātusambhūtānañca sattānaṃ uppajjanti – kāmadhātuyaṃ pariyāpannā vā apariyāpannā vā – te sabbe saṅgahetvā kāmadhātuyā pañcakkhandhātiādi vuttaṃ. Rūpadhātuādīsupi eseva nayo. Yasmā pana rūpadhātupariyāpannānaṃ sattānaṃ ghānāyatanādīnaṃ abhāvena gandhāyatanādīni āyatanādikiccaṃ na karonti, tasmā rūpadhātuyā cha āyatanāni, nava dhātuyotiādi vuttaṃ . Yasmā ca okāsavasena vā sattuppattivasena vā apariyāpannadhātu nāma natthi, tasmā apariyāpannadhātuyāti avatvā yaṃ yaṃ apariyāpannaṃ taṃ tadeva dassetuṃ apariyāpanne kati khandhātiādi vuttaṃ.

  4. Pariyāpannāpariyāpannavāravaṇṇanā

  5. Tatiyavāre kāmadhātupariyāpannāti kāmadhātubhajanaṭṭhena pariyāpannā; taṃnissitā tadantogadhā kāmadhātutveva saṅkhaṃ gatāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Pariyāpannāti bhavavasena okāsavasena ca paricchinnā. Apariyāpannāti tathā aparicchinnā.

  6. Dhammadassanavāravaṇṇanā

  7. Catutthavāre ekādasāyatanānīti saddāyatanavajjāni. Tañhi ekantena paṭisandhiyaṃ nuppajjati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Sattake 『『devānaṃ asurāna』』nti gativasena avatvā avisesena gabbhaseyyakānanti vuttaṃ. Tasmā yattha yattha gabbhaseyyakā sambhavanti tattha tattha tesaṃ sattāyatanāni veditabbāni. Tathā dhātuyo. Sesamettha uttānatthameva. Pañcamavāre yaṃ vattabbaṃ taṃ dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttameva.

  8. Uppādakakammaāyuppamāṇavāravaṇṇanā

(1.) Uppādakakammaṃ

第979章: 這樣,通過十個部分的界定,首先在所有聚合的部分中,詢問「在無間地獄中,究竟有多少個五蘊?」時,回答「只有一個……或者四個,或者六個,除非是五個,其他的沒有」,以此展現自己的智慧力量,因此對五蘊的詢問作出相應的解釋。根據詢問的內容,解釋被稱為「完全的解說」。在關於十二個感官的部分等也是同樣的道理。關於色蘊等的分類,應當依照五蘊的解釋來理解。 生起與不生起的部分的釋義 第991章: 在第二部分中,關於那些因欲界而生起的法,生起于欲界中的眾生——欲界是包括範圍的或不包括範圍的——這些都應當歸納為欲界的五蘊等。關於色界等也是同樣的道理。由於色界中的眾生沒有嗅覺等的存在,因此不進行嗅覺的相關工作,所以色界的六個感官,九種元素等被提及。由於沒有作為空間或眾生的生起的無範圍的元素,因此在無範圍的元素中,除了提到的無範圍的部分外,其他的無範圍的部分應當被說明。 有範圍與無範圍的部分的釋義 第999章: 在第三部分中,欲界的有範圍是指在欲界的存在;因其依賴而歸入欲界的範圍。因此,意思是說它是依賴於欲界的。其他部分也是同樣的道理。有範圍是指因生起而被界定的;無範圍是指同樣地不被界定的。 法的見解的部分的釋義 第1007章: 在第四部分中,提到的是十一種感官的部分。因為在某種情況下,完全地不生起。按照這種方式,所有地方的意義應當被理解。在七個「神與阿修羅」中,除去運動的部分,未特別說明為胎兒的部分。因此,在任何有胎兒的地方,應當將它們視為眾生的感官。同樣,元素也是如此。其餘的部分在這裡應當被理解為重要的意義。在第五部分中,所應討論的內容在法的聚合的釋義中已被說明。 生起的行為、生命的長短的部分的釋義 (1)生起的行為

  1. Chaṭṭhavāre pañcahi kāmaguṇehi nānappakārehi vā iddhivisesehi dibbantīti devā. Sammutidevāti 『devo, devī』ti evaṃ lokasammutiyā devā. Upapattidevāti devaloke uppannattā upapattiyā devā. Visuddhidevāti sabbesaṃ devānaṃ pūjārahā sabbakilesavisuddhiyā devā. Rājānoti muddhābhisittakhattiyā. Deviyoti tesaṃ mahesiyo. Kumārāti abhisittarājūnaṃ abhisittadeviyā kucchismiṃ uppannakumārā.

Uposathakammaṃkatvāti cātuddasādīsu aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā. Idāni yasmā parittadānādipuññakammaṃ manussasobhagyatāya paccayo, mattaso kataṃ manussasobhagyatāya adhimattaṃ, adhimattabhāvepi nānappakārabhedato nānappakārassa khattiyamahāsālādibhāvassa paccayo, tasmā tassa vasena upapattibhedaṃ dassento appekacce gahapatimahāsālānantiādimāha. Tattha mahāsāro etesanti mahāsārā; ra-kārassa pana la-kāraṃ katvā mahāsālāti vuttaṃ. Gahapatiyova mahāsālā, gahapatīsu vā mahāsālāti gahapatimahāsālā. Sesesupi eseva nayo. Tattha yassa gehe pacchimantena cattālīsakoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca pañca ambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ gahapatimahāsālo nāma. Yassa pana gehe pacchimantena asītikoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca dasaambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ brāhmaṇamahāsālo nāma. Yassa pana gehe pacchimantena koṭisatadhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca vīsati ambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ khattiyamahāsālo nāma.

Sahabyatanti sahabhāvaṃ; sabhāgā hutvā nibbattantīti attho. Cātumahārājikānantiādīsu cātumahārājikā nāma sinerupabbatassa vemajjhe honti. Tesu pabbataṭṭhakāpi atthi, ākāsaṭṭhāpi; tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Khiḍḍāpadosikā, manopadosikā, sītavalāhakā, uṇhavalāhakā, candimā devaputto, sūriyo devaputtoti ete sabbepi cātumahārājikadevalokaṭṭhakā eva.

Tettiṃsa janā tattha upapannāti tāvatiṃsā. Apica tāvatiṃsāti tesaṃ devānaṃ nāmamevāti vuttaṃ. Tepi atthi pabbataṭṭhakā, atthi ākāsaṭṭhakā. Tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Tathā yāmādīnaṃ. Ekadevalokepi hi devānaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ appattā nāma natthi. Tattha dibbaṃ sukhaṃ yātā payātā sampattāti yāmā. Tuṭṭhā pahaṭṭhāti tusitā. Pakatipaṭiyattārammaṇato atirekena ramitukāmakāle yathārucite bhoge nimminitvā ramantīti nimmānaratī. Cittācāraṃ ñatvā parehi nimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti paranimmitavasavattī.

(2.) Āyuppamāṇaṃ

1022.Appaṃvā bhiyyoti dutiyaṃ vassasataṃ appatvā vīsāya vā tiṃsāya vā cattālīsāya vā paññāsāya vā saṭṭhiyā vā vassehi adhikampi vassasatanti attho. Sabbampi hetaṃ dutiyaṃ vassasataṃ appattattā appanti vuttaṃ.

  1. Brahmapārisajjādīsu mahābrahmānaṃ pārisajjā paricārikāti brahmapārisajjā. Tesaṃ purohitabhāve ṭhitāti brahmapurohitā. Vaṇṇavantatāya ceva dīghāyukatāya ca mahanto brahmāti mahābrahmā, tesaṃ mahābrahmānaṃ. Ime tayopi janā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.

第1021章: 在第六部分中,五種慾望的特質或各種神通的特質是天神。被稱為「共識天神」的是「神、女神」,這是根據世俗的共識所稱的天神。被稱為「生天神」的是因生於天界而稱的天神。被稱為「清凈天神」的是由於對所有天神的崇敬而因所有煩惱的清凈而稱的天神。被稱為「王者」的是被加冕的士族。女神是指他們的尊貴妻子。王子是指在被加冕的國王的王妃的子宮中出生的王子。 被稱為「守戒」的是指在十四日等日子中,按照八項的規定守戒。現在,由於小施捨等善行,因人類的美好而成為因果,適量的施捨因人類的美好而成為過量,過量的情況下由於各種不同的原因,因各種不同的士族、偉大的士族等的存在,因此依此說明生起的不同。這裡提到的「偉大的士族」,是指偉大的士族;而將「ra」音轉為「la」音而稱為「偉大的士族」。「大施主」也指偉大的士族,或在施主中稱為「偉大的施主」。其他部分也是同樣的道理。這裡提到的「在其家中,後方有四千億的財富」,並且每一天有五個銅幣的收入——這就是「偉大的施主」。而「在其家中,後方有八千億的財富」,並且每一天有十個銅幣的收入——這就是「偉大的婆羅門」。而「在其家中,後方有百億的財富」,並且每一天有二十個銅幣的收入——這就是「偉大的士族」。 「共生」是指共同的性質;共同存在而出生的意思。在「四大天王」等等的情況下,四大天王是指在須彌山的中間。它們在山的頂端也存在,在天空的地方也存在;它們的傳承達到輪迴山。遊戲的神、心靈的神、寒風的神、熱風的神、月亮的天神、太陽的天神,這些都是四大天王的天神。 三十個眾生在那裡出生,稱為「天神」。此外,稱為「天神」的是它們的名字。它們在山的頂端也存在,在天空的地方也存在;它們的傳承達到輪迴山。同樣,關於「你們的天神」。在一層天界中,天神的傳承沒有達到輪迴山。在那裡,天上有幸福的享受,享受幸福的天神。滿足而快樂的天神。因本性而喜歡的,想要享受時,按照自己的喜好享受所需的享樂而快樂的天神。因知曉心靈的行為,依於他人所創造的享樂而生活的天神。 (2)生命的長短 第1022章: 少於或多於第二個百年,少於二十、三十、四十、五十或六十年,意為比一百年更長。所有這些都是由於少於第二個百年而稱為「少」的。 第1024章: 在「梵天的隨侍」等等的情況下,偉大的梵天的隨侍是指「梵天的隨侍」。它們在擔任祭司的角色。因其外貌的美麗和長壽而稱為偉大的梵天,指這些偉大的梵天。這三類眾生在第一禪的境界中共同生活;而它們的生命長度則各有不同。

  1. Parittā ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā. Daṇḍadīpikāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati visaratīti ābhassarā. Imepi tayo janā dutiyajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.

  2. Parittā subhā etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā. Subhena okiṇṇā vikiṇṇā, subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanā, suvaṇṇamañjusāya ṭhapitasampajjalitakañcanapiṇḍasassirīkāti subhakiṇhā. Imepi tayo janā tatiyajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.

1027.Ārammaṇanānattatāti ārammaṇassa nānattabhāvo. Manasikāranānattatādīsupi eseva nayo. Ettha ekassa pathavīkasiṇaṃ ārammaṇaṃ hoti…pe… ekassa odātakasiṇanti idaṃ ārammaṇanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇaṃ manasi karoti…pe… eko odātakasiṇanti idaṃ manasikāranānattaṃ. Ekassa pathavīkasiṇe chando hoti…pe… ekassa odātakasiṇeti idaṃ chandanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇe patthanaṃ karoti…pe… eko odātakasiṇeti idaṃ paṇidhinānattaṃ. Eko pathavīkasiṇavasena adhimuccati…pe… eko odātakasiṇavasenāti idaṃ adhimokkhanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇavasena cittaṃ abhinīharati…pe… eko odātakasiṇavasenāti idaṃ abhinīhāranānattaṃ. Ekassa pathavīkasiṇaparicchindanakapaññā hoti…pe… ekassa odātakasiṇaparicchindanakapaññāti idaṃ paññānānattaṃ. Tattha ārammaṇamanasikārā pubbabhāgena kathitā. Chandapaṇidhiadhimokkhābhinīhārā appanāyapi vattanti upacārepi. Paññā pana lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Asaññasattānanti saññāvirahitānaṃ sattānaṃ. Ekacce hi titthāyatane pabbajitvā 『cittaṃ nissāya rajjanadussanamuyhanāni nāma hontī』ti citte dosaṃ disvā 『acittakabhāvo nāma sobhano, diṭṭhadhammanibbānameta』nti saññāvirāgaṃ janetvā tatrūpagaṃ pañcamaṃ samāpattiṃ bhāvetvā tattha nibbattanti. Tesaṃ upapattikkhaṇe eko rūpakkhandhoyeva nibbattati. Ṭhatvā nibbatto ṭhitako eva hoti, nisīditvā nibbatto nisinnakova nipajjitvā nibbatto nipannova. Cittakammarūpakasadisā hutvā pañca kappasatāni tiṭṭhanti. Tesaṃ pariyosāne so rūpakāyo antaradhāyati, kāmāvacarasaññā uppajjati; tena idha saññuppādena te devā tamhā kāyā cutāti paññāyanti.

Vipulā phalā etesanti vehapphalā. Attano sampattiyā na hāyanti na vihāyantīti avihā. Na kañci sattaṃ tappantīti atappā. Sundarā dassanā abhirūpā pāsādikāti sudassā. Suṭṭha passanti, sundarametesaṃ vā dassananti sudassī. Sabbehi eva guṇehi ca bhavasampattiyā ca jeṭṭhā, natthettha kaniṭṭhāti akaniṭṭhā.

第1025章: 微弱的光輝是這些微弱的光輝。無限的光輝是這些無限的光輝。像火把的火焰一樣,這些光輝從它們的身體中不斷地被切割、被切割,像是飛舞而去,這就是光明天神。它們也有三位眾生在第二禪的境界中共同生活;而它們的生命長度則各有不同。 第1026章: 微妙的美麗是這些微妙的美麗。無限的美麗是這些無限的美麗。被美麗所充盈、散發的,因美麗的身體光輝而單一的,像是用黃金盛裝的閃亮金球,這就是美麗的光輝。它們也有三位眾生在第三禪的境界中共同生活;而它們的生命長度則各有不同。 第1027章: 關於對象的多樣性,是指對象的多樣性。關於心念的多樣性等也是同樣的道理。在這裡,某一地水的對象……某一白色的對象,這就是對象的多樣性。某一地水的心念……某一白色的對象,這就是心念的多樣性。某一地水的慾望……某一白色的對象,這就是慾望的多樣性。某一地水的志向……某一白色的對象,這就是志向的多樣性。某一地水的專注……某一白色的對象,這就是專注的多樣性。某一地水的智慧……某一白色的對象,這就是智慧的多樣性。在這裡,對象的心念已經在前面討論過。慾望、志向、專注的心念,即使在初定中也會運作,在精進中也會運作。而智慧則是世俗與超世俗的混合。 無意識眾生是指沒有意識的眾生。因為某些人離開了生存的領域,看到心中有污垢的過失,便認為「無心的狀態是美好的,這是可見法的涅槃」,因此產生了無意識的解脫,經過那裡的第五種定境而生起。在它們的生起時,只有色蘊生起。站立而生起的仍然是站立的,坐下而生起的仍然是坐下的,躺下而生起的仍然是躺下的。像心的行為一樣,持續了一百劫。它們的最終結果是,色身消失,欲界的意識生起;因此在這裡,因意識的生起,這些天神被認為是從那個身體中消失的。 豐碩的果實是豐碩的果實。因自身的成就而不減、不丟棄,故名為不減。沒有任何眾生能使其減少。美麗的面容、迷人的形態、令人愉悅的樣子,這就是美麗的面容。它們都能很好地看見,這些眾生的樣子很美。所有的美德與財富都在這裡是長者,沒有這裡的卑微者,故稱為無卑微者。

  1. Ākāsānañcāyatanaṃ upagatāti ākāsānañcāyatanūpagā. Itaresupi eseva nayo . Iti cha kāmāvacarā, nava brahmalokā, pañca suddhāvāsā, cattāro arūpā asaññasattavehapphalehi saddhiṃ chabbīsati devalokā; manussalokena saddhiṃ sattavīsati.

Tattha sammāsambuddhena manussānaṃ devānañca āyuṃ paricchindamānena catūsu apāyesu bhummadevesu ca āyu paricchinnaṃ taṃ kasmāti? Niraye tāva kammameva pamāṇaṃ. Yāva kammaṃ na khīyati, na tāva cavanti. Tathā sesaapāyesu. Bhummadevānampi kammameva pamāṇaṃ. Tattha nibbattā hi keci sattāhamattaṃ tiṭṭhanti, keci addhamāsaṃ, keci māsaṃ, kappaṃ tiṭṭhamānāpi atthiyeva.

Tattha manussesu gihibhāve ṭhitāyeva sotāpannāpi honti, sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi pāpuṇanti. Tesu sotāpannādayo yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Khīṇāsavā pana parinibbāyanti vā pabbajanti vā. Kasmā? Arahattaṃ nāma seṭṭhaguṇo, gihiliṅgaṃ hīnaṃ, taṃ hīnatāya uttamaṃ guṇaṃ dhāretuṃ na sakkoti. Tasmā te parinibbātukāmā vā pabbajitukāmā vā honti.

Bhummadevā pana arahattaṃ patvāpi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Chasu kāmāvacaradevesu sotāpannasakadāgāmino yāvajīvaṃ tiṭṭhanti; anāgāminā rūpabhavaṃ gantuṃ vaṭṭati, khīṇāsavena parinibbātuṃ. Kasmā ? Nilīyanokāsassa abhāvā. Rūpāvacarārūpāvacaresu sabbepi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Tattha rūpāvacare nibbattā sotāpannasakadāgāmino na puna idhāgacchanti, tattheva parinibbāyanti. Ete hi jhānaanāgāmino nāma.

Aṭṭhasamāpattilābhīnaṃ pana kiṃ niyameti? Paguṇajjhānaṃ. Yadevassa paguṇaṃ hoti, tena uppajjati. Sabbesu pana paguṇesu kiṃ niyameti? Patthanā. Yattha upapattiṃ pattheti tattheva upapajjati. Patthanāya asati kiṃ niyameti? Maraṇasamaye samāpannā samāpatti. Maraṇasamaye samāpannā natthi, kiṃ niyameti? Nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti. Ekaṃsena hi so nevasaññānāsaññāyatane upapajjati. Navasu brahmalokesu nibbattaariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi na heṭṭhūpapatti. Puthujjanānaṃ pana tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi heṭṭhūpapattipi. Pañcasu suddhāvāsesu catūsu ca arūpesu ariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi. Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbatto anāgāmī nava brahmaloke sodhetvā matthake ṭhito parinibbāti. Vehapphalā, akaniṭṭhā, nevasaññānāsaññāyatananti ime tayo devalokā seṭṭhabhavā nāma. Imesu tīsu ṭhānesu nibbattaanāgāmino neva uddhaṃ gacchanti, na adho, tattha tattheva parinibbāyantīti. Idamettha pakiṇṇakaṃ.

  1. Abhiññeyyādivāravaṇṇanā

1028. 空無邊處已到達,即空無邊處所到達。 其他的也是同樣的道理。 因此有六個欲界,九個梵天,五個凈居天,四個無色界與無意識的眾生,合共二十三個天界;與人間相結合則有七十五個。 在這裡,由於正覺者限制了人類和天神的生命,四個惡道的眾生以及地居天的生命也受到限制,這是什麼原因呢? 在地獄中,只有業作為標準。只要業未消失,便不會離開。同樣在其他惡道中也是如此。 對於地居天的眾生,業也是標準。在那裡,確實有些眾生停留一瞬,有些停留半個月,有些停留一個月,甚至停留一個大劫。 在這裡,處於人類的家庭生活中,即便是入流者也存在,他們也能獲得一次歸來果、無歸果和阿羅漢果。在這些眾生中,入流者等會停留至生命結束。 然而,已斷盡煩惱者要麼涅槃,要麼出家。為什麼呢?阿羅漢是最上之德,家庭生活是低劣的,因此因其低劣而無法承載最上之德。所以,他們想要涅槃或出家。 地居天的眾生即使獲得阿羅漢果也會停留至生命結束。在六個欲界的天中,入流者與一次歸來者會停留至生命結束;無歸者則會轉生至色界,已斷盡煩惱者則會涅槃。為什麼呢?因為沒有消失的空間。 在色界和無色界中,所有眾生都會停留至生命結束。在那裡,色界的入流者與一次歸來者不會再回來此處,而是在那兒涅槃。 這些眾生確實是禪那的無歸者。 對於獲得八種定的眾生,什麼是限制呢?是成熟的禪定。 只要他具備成熟的禪定,就會產生。 在所有成熟的情況下,什麼是限制呢?是願望。 在願望中,願望所想的地方便會轉生。 若沒有願望,什麼是限制呢?是死亡時的定。 在死亡時的定中沒有,什麼是限制呢?是非想非非想處的定。 因為他恰好轉生於非想非非想處。 在九個梵天中,聖弟子也會在那兒轉生,或在上方轉生,或在下方轉生。 對於普通人來說,則會在那兒轉生、上方轉生或下方轉生。 在五個凈居天和四個無色界中,聖弟子也會在那兒轉生、上方轉生。 在初禪的境界中出生的無歸者,經過洗凈,站在頂上便涅槃。 具福果的、最高的、非想非非想處的這三種天界稱為最上之天。 在這三處出生的無歸者既不向上去,也不向下去,而是在那兒涅槃。 這就是這裡的附錄。 關於可知與不可知之分的闡述

  1. Sattamavāre salakkhaṇapariggāhikāya abhiññāya vasena abhiññeyyatā veditabbā. Ñātatīraṇapahānapariññānaṃ vasena pariññeyyatā. Sā ca rūpakkhandho abhiññeyyo pariññeyyo na pahātabbotiādīsu ñātatīraṇapariññāvaseneva veditabbā. Samudayasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ pahātabbantiādīsu pahānapariññāvasena.

Aṭṭhamavāre rūpādiārammaṇānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ vasena sārammaṇānārammaṇatā veditabbā. Navamavāro uttānatthoyeva. Dasamavārepi yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ tattha tattha pañhāpucchakavāre vuttamevāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Dhammahadayavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Abhidhammaṃ desento, dhammagaru dhammagāravayuttānaṃ;

Devānaṃ devapure, devagaṇasahassaparivāro.

Dutiyaṃ adutiyapuriso, yaṃ āha vibhaṅgapakaraṇaṃ nātho;

Aṭṭhārasahi vibhaṅgehi, maṇḍitamaṇḍapeyyaguṇo.

Atthappakāsanatthaṃ, tassāhaṃ yācito ṭhitaguṇena;

Yatinā adandhagatinā, subuddhinā buddhaghosena.

Yaṃ ārabhiṃ racayituṃ, aṭṭhakathaṃ sunipuṇesu atthesu;

Sammohavinodanato, sammohavinodaniṃ nāma.

Porāṇaṭṭhakathānaṃ, sāraṃ ādāya sā ayaṃ niṭṭhaṃ;

Pattā anantarāyena, pāḷiyā bhāṇavārehi.

Cattālīsāya yathā, ekena ca evameva sabbepi;

Niṭṭhaṃ vajantu vimalā, manorathā sabbasattānaṃ.

Saddhammassa ṭhitatthaṃ, yañca imaṃ racayatā mayā puññaṃ;

Pattaṃ tena samattaṃ, pāpuṇatu sadevako loko.

Suciraṃ tiṭṭhatu dhammo, dhammābhirato sadā bhavatu loko;

Niccaṃ khemasubhikkhādi-sampadā janapadā hontūti.

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññāpaṭisambhidādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sammohavinodanī nāma vibhaṅgaṭṭhakathā.

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.

Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Sammohavinodanī nāma vibhaṅga-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

這是一段巴利語文字,主要是《分別論》(Vibhaṅga)註釋書《遣除癡迷》(Sammohavinodanī)的結尾部分。以下是大致翻譯:

  1. 在第七部分中,應理解通過特殊智慧的力量來了知。通過知、審察和斷除的完全了知來理解。這應該通過色蘊等是可了知、可遍知但不應斷除等方式來理解知與審察的遍知。通過集諦是可了知、可遍知、應斷除等方式來理解斷除的遍知。

第八部分應通過色等所緣和眼識等來理解有所緣和無所緣。第九部分意思明顯。第十部分中所應說的一切都已在各處問答部分中說過。

《遣除癡迷》《分別論註釋》中 《法心分別》釋文結束。

結語

至此 -

阿毗達摩的教導者,尊重法的人對尊重法的人; 在天界中,被數千天眾圍繞。

無與倫比的人所說的第二部《分別論》; 以十八分別莊嚴,具有甘露的品質。

爲了闡明其意義,我應具德行者的請求; 那位名叫覺音的智者,行動迅速。

開始撰寫這部註釋,闡述精妙的意義; 名為《遣除癡迷》,因為它能遣除癡迷。

汲取古代註釋的精華,這部作品已經完成; 沒有障礙地,按照經文的誦頌段落。

正如四十加一,愿一切眾生的純凈願望; 都能無障礙地實現。

爲了正法的長存,我撰寫此文所得的功德; 愿包括天界在內的整個世界都能獲得圓滿。

愿正法長存,愿世界常樂於法; 愿國土常享平安、豐收等福。

這部名為《遣除癡迷》的《分別論註釋》由具有最清凈信仰、智慧和精進,具足戒行、正直、柔和等諸多美德,能深入理解自宗與他宗,具有敏銳智慧,精通三藏及其註釋的佛陀教法,具有無礙智慧光明的大文法學家,言語甜美動聽,善說應說與不應說之語,最勝論師,大詩人,具足無礙解等六神通等殊勝功德,在上人法中確立智慧的上座部傳承之燈,大寺住眾的莊嚴,具廣大清凈智慧,被尊者們稱為覺音的長老所著。

愿此註釋住世,為欲度脫世間的; 善男子們指明,清凈智慧之道。

只要"佛陀"之名,屬於如是清凈心者; 世間最尊長者,大仙的(教法)仍在運轉。

名為《遣除癡迷》的《分別論註釋》結束。

B020302Sammohavinodanī-aṭṭhakathā(除癡論註釋)

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Sammohavinodanī nāma

Vibhaṅga-aṭṭhakathā

  1. Khandhavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

Catusaccadaso nātho, catudhā dhammasaṅgaṇiṃ;

Pakāsayitvā sambuddho, tasseva samanantaraṃ.

Upeto buddhadhammehi, aṭṭhārasahi nāyako;

Aṭṭhārasannaṃ khandhādi-vibhaṅgānaṃ vasena yaṃ.

Vibhaṅgaṃ desayī satthā, tassa saṃvaṇṇanākkamo;

Idāni yasmā sampatto, tasmā tassatthavaṇṇanaṃ.

Karissāmi vigāhetvā, porāṇaṭṭhakathānayaṃ;

Saddhamme gāravaṃ katvā, taṃ suṇātha samāhitāti.

1.Pañcakkhandhā – rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti idaṃ vibhaṅgappakaraṇassa ādibhūte khandhavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ nāma. Tattha pañcāti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti dasseti. Khandhāti paricchinnadhammanidassanaṃ. Tatrāyaṃ khandha-saddo sambahulesu ṭhānesu dissati – rāsimhi, guṇe, paṇṇattiyaṃ, ruḷhiyanti. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā, atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchatī』』tiādīsu (a. ni. 4.51; 6.37) hi rāsito khandho nāma. Nahi parittakaṃ udakaṃ udakakkhandhoti vuccati, bahukameva vuccati. Tathā na parittako rajo rajakkhandho, na appamattakā gāvo gavakkhandho, na appamattakaṃ balaṃ balakkhandho, na appamattakaṃ puññaṃ puññakkhandhoti vuccati. Bahukameva hi rajo rajakkhandho, bahukāva gavādayo gavakkhandho, balakkhandho, puññakkhandhoti vuccanti. 『『Sīlakkhandho samādhikkhandho』』tiādīsu (dī. ni. 3.355) pana guṇato khandho nāma. 『『Addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamāna』』nti (saṃ. ni. 4.241). Ettha paṇṇattito khandho nāma. 『『Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… viññāṇaṃ viññāṇakkhandho』』tiādīsu (dha. sa. 63, 65) ruḷhito khandho nāma. Svāyamidha rāsito adhippeto. Ayañhi khandhaṭṭho nāma piṇḍaṭṭho pūgaṭṭho ghaṭaṭṭho rāsaṭṭho. Tasmā 『rāsilakkhaṇā khandhā』ti veditabbā. Koṭṭhāsaṭṭhotipi vattuṃ vaṭṭati; lokasmiñhi iṇaṃ gahetvā codiyamānā 『dvīhi khandhehi dassāma, tīhi khandhehi dassāmā』ti vadanti. Iti 『koṭṭhāsalakkhaṇā khandhā』tipi vattuṃ vaṭṭati. Evamettha rūpakkhandhoti rūparāsi rūpakoṭṭhāso, vedanākkhandhoti vedanārāsi vedanākoṭṭhāsoti iminā nayena saññākkhandhādīnaṃ attho veditabbo.

Ettāvatā sammāsambuddho yvāyaṃ 『『cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』』nti atītānāgatapaccuppannādīsu ekādasasu okāsesu vibhatto 『pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā』ti ca 『channavuti rūpakoṭṭhāsā』ti ca evaṃpabhedo rūparāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā rūpakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikavedanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā vedanākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā saññā…pe… manosamphassajā saññā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikasaññārāsi , taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saññākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā cetanā…pe… manosamphassajā cetanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacetanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saṅkhārakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhuviññāṇaṃ, sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātū』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacittarāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā viññāṇakkhandho nāmāti dassesi.

Apicettha sabbampi catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ rūpakkhandho, kāmāvacaraaṭṭhakusalacittādīhi ekūnanavuticittehi sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādayo dhammā saṅkhārakkhandho, ekūnanavuti cittāni viññāṇakkhandhoti. Evampi pañcasu khandhesu dhammaparicchedo veditabbo.

  1. Rūpakkhandhaniddeso

  2. Idāni te rūpakkhandhādayo vibhajitvā dassetuṃ tattha katamo rūpakkhandhotiādimāha. Tattha tatthāti tesu pañcasu khandhesu. Katamoti kathetukamyatāpucchā. Rūpakkhandhoti pucchitadhammanidassanaṃ. Idāni taṃ vibhajanto yaṃ kiñci rūpantiādimāha. Tattha yaṃ kiñcīti anavasesapariyādānaṃ. Rūpanti atippasaṅganiyamanaṃ. Evaṃ padadvayenāpi rūpassa anavasesapariggaho kato hoti.

Tattha kenaṭṭhena rūpanti? Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Kiñca , bhikkhave, rūpaṃ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarisapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī』』ti (saṃ. ni. 3.79).

Tattha kinti kāraṇapucchā; kena kāraṇena rūpaṃ vadetha, kena kāraṇena taṃ rūpaṃ nāmāti attho. Ruppatīti ettha itīti kāraṇuddeso. Yasmā ruppati tasmā rūpanti vuccatīti attho. Ruppatīti kuppati ghaṭṭīyati pīḷiyati bhijjatīti attho. Evaṃ iminā ettakena ṭhānena ruppanaṭṭhena rūpaṃ vuttaṃ. Ruppanalakkhaṇena rūpantipi vattuṃ vaṭṭati. Ruppanalakkhaṇañhetaṃ.

Sītenapiruppatītiādīsu pana sītena tāva ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ. Tiṇṇaṃ tiṇṇañhi cakkavāḷānaṃ antare ekeko lokantarikanirayo nāma hoti aṭṭhayojanasahassappamāṇo, yassa neva heṭṭhā pathavī atthi, na upari candimasūriyadīpamaṇiāloko, niccandhakāro. Tattha nibbattasattānaṃ tigāvuto attabhāvo hoti. Te vagguliyo viya pabbatapāde dīghaputhulehi nakhehi laggitvā avaṃsirā olambanti. Yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsagatā honti atha 『bhakkho no laddho』ti maññamānā tattha byāvaṭā viparivattitvā lokasandhārake udake patanti, sītavāte paharantepi pakkamadhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti. Patitamattāva accantakhārena sītodakena chinnacammanhārumaṃsaaṭṭhīhi bhijjamānehi tattatele patitapiṭṭhapiṇḍi viya paṭapaṭāyamānā vilīyanti. Evaṃ sītena ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ. Mahiṃsakaraṭṭhādīsupi himapātasītalesu padesesu etaṃ pākaṭameva. Tattha hi sattā sītena bhinnacchinnasarīrā jīvitakkhayampi pāpuṇanti.

Uṇhena ruppanaṃ avīcimahāniraye pākaṭaṃ. Tattha hi tattāya lohapathaviyā nipajjāpetvā pañcavidhabandhanādikaraṇakāle sattā mahādukkhaṃ anubhavanti.

Jighacchāya ruppanaṃ pettivisaye ceva dubbhikkhakāle ca pākaṭaṃ. Pettivisayasmiñhi sattā dve tīṇi buddhantarāni kiñcideva āmisaṃ hatthena gahetvā mukhe pakkhipantā nāma na honti . Antoudaraṃ ādittasusirarukkho viya hoti. Dubbhikkhe kañjikamattampi alabhitvā maraṇappattānaṃ pamāṇaṃ nāma natthi.

Pipāsāya ruppanaṃ kālakañjikādīsu pākaṭaṃ. Tattha hi sattā dve tīṇi buddhantarāni hadayatemanamattaṃ vā jivhātemanamattaṃ vā udakabinduṃ laddhuṃ na sakkonti. 『Pānīyaṃ pivissāmā』ti nadiṃ gatānampi nadī vālikātalaṃ sampajjati. Mahāsamuddaṃ pakkhantānampi mahāsamuddo piṭṭhipāsāṇo hoti. Te sussantā balavadukkhapīḷitā vicaranti.

Eko kira kālakañjikaasuro pipāsaṃ adhivāsetuṃ asakkonto yojanagambhīravitthāraṃ mahāgaṅgaṃ otari. Tassa gatagataṭṭhāne udakaṃ chijjati, dhūmo uggacchati, tatte piṭṭhipāsāṇe caṅkamanakālo viya hoti. Tassa udakasaddaṃ sutvā ito cito ca vicarantasseva ratti vibhāyi. Atha naṃ pātova bhikkhācāraṃ gacchantā tiṃsamattā piṇḍacārikabhikkhū disvā – 『『ko nāma tvaṃ, sappurisā』』ti pucchiṃsu. 『『Petohamasmi, bhante』』ti. 『『Kiṃ pariyesasī』』ti? 『『Pānīyaṃ, bhante』』ti. 『『Ayaṃ gaṅgā paripuṇṇā, kiṃ tvaṃ na passasī』』ti? 『『Na upakappati, bhante』』ti. 『『Tena hi gaṅgāpiṭṭhe nipajja, mukhe te pānīyaṃ āsiñcissāmā』』ti. So vālikāpuḷine uttāno nipajji. Bhikkhū tiṃsamatte patte nīharitvā udakaṃ āharitvā āharitvā tassa mukhe āsiñciṃsu. Tesaṃ tathā karontānaṃyeva velā upakaṭṭhā jātā. Tato 『『bhikkhācārakālo amhākaṃ, sappurisa; kacci te assādamattā laddhā』』ti āhaṃsu. Peto 『『sace me, bhante, tiṃsamattānaṃ ayyānaṃ tiṃsamattehi pattehi āsittaudakato aḍḍhapasatamattampi paragalagataṃ, petattabhāvato mokkho mā hotū』』ti āha. Evaṃ pipāsāya ruppanaṃ pettivisaye pākaṭaṃ.

Ḍaṃsādīhi ruppanaṃ ḍaṃsamakkhikādisambabahulesu padesesu pākaṭaṃ. Ettha ca ḍaṃsāti piṅgalamakkhikā, makasāti makasāva vātāti kucchivātapiṭṭhivātādivasena veditabbā. Sarīrasmiñhi vātarogo uppajjitvā hatthapādapiṭṭhiādīni bhindati, kāṇaṃ karoti, khujjaṃ karoti, pīṭhasappiṃ karoti. Ātapoti sūriyātapo. Tena ruppanaṃ marukantārādīsu pākaṭaṃ. Ekā kira itthī marukantāre rattiṃ satthato ohīnā divā sūriye uggacchante vālikāya tappamānāya pāde ṭhapetuṃ asakkontī sīsato pacchiṃ otāretvā akkami. Kamena pacchiyā uṇhābhitattāya ṭhātuṃ asakkontī tassā upari sāṭakaṃ ṭhapetvā akkami. Tasmimpi santatte aṅkena gahitaṃ puttakaṃ adhomukhaṃ nipajjāpetvā kandantaṃ kandantaṃ akkamitvā saddhiṃ tena tasmiṃyeva ṭhāne uṇhābhitattā kālamakāsi.

Sarīsapāti ye keci dīghajātikā sarantā gacchanti. Tesaṃ samphassena ruppanaṃ āsīvisadaṭṭhādīnaṃ vasena veditabbaṃ.

Idāni 『yaṃ kiñci rūpa』nti padena saṃgahitaṃ pañcavīsatikoṭṭhāsachannavutikoṭṭhāsappabhedaṃ sabbampi rūpaṃ atītādikoṭṭhāsesu pakkhipitvā dassetuṃ atītānāgatapaccuppannanti āha. Tato paraṃ tadeva ajjhattadukādīsu catūsu dukesu pakkhipitvā dassetuṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vātiādi vuttaṃ. Tato paraṃ sabbampetaṃ ekādasasu padesesu pariyādiyitvā dassitaṃ rūpaṃ ekato piṇḍaṃ katvā dassetuṃ tadekajjhantiādi vuttaṃ.

Tattha tadekajjhanti taṃ ekajjhaṃ; abhisaññūhitvāti abhisaṃharitvā; abhisaṅkhipitvāti saṅkhepaṃ katvā; idaṃ vuttaṃ hoti – sabbampetaṃ vuttappakāraṃ rūpaṃ ruppanalakkhaṇasaṅkhāte ekavidhabhāve paññāya rāsiṃ katvā rūpakkhandho nāmāti vuccatīti. Etena sabbampi rūpaṃ ruppanalakkhaṇe rāsibhāvūpagamanena rūpakkhandhoti dassitaṃ hoti. Na hi rūpato añño rūpakkhandho nāma atthi. Yathā ca rūpaṃ, evaṃ vedanādayopi vedayitalakkhaṇādīsu rāsibhāvūpagamanena. Na hi vedanādīhi aññe vedanākkhandhādayo nāma atthi.

  1. Idāni ekekasmiṃ okāse pakkhittaṃ rūpaṃ visuṃ visuṃ bhājetvā dassento tattha katamaṃ rūpaṃ atītantiādimāha. Tattha tatthāti ekādasasu okāsesu pakkhipitvā ṭhapitamātikāya bhummaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – atītānāgatapaccuppannantiādinā nayena ṭhapitāya mātikāya yaṃ atītaṃ rūpanti vuttaṃ, taṃ katamanti? Iminā upāyena sabbapucchāsu attho veditabbo. Atītaṃ niruddhantiādīni padāni nikkhepakaṇḍassa atītattikabhājanīyavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1044) vuttāneva. Cattāro ca mahābhūtāti idaṃ atītanti vuttarūpassa sabhāvadassanaṃ. Yathā cettha evaṃ sabbattha attho veditabbo. Iminā idaṃ dasseti – atītarūpampi bhūtāni ceva bhūtāni upādāya nibbattarūpañca, anāgatampi…pe… dūrasantikampi . Na hi bhūtehi ceva bhūtāni upādāya pavattarūpato ca aññaṃ rūpaṃ nāma atthīti.

Aparo nayo – atītaṃsena saṅgahitanti atītakoṭṭhāseneva saṅgahitaṃ, ettheva gaṇanaṃ gataṃ. Kinti? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Anāgatapaccuppannaniddesapadānipi heṭṭhā vuttatthāneva.

Idaṃ pana atītānāgatapaccuppannaṃ nāma suttantapariyāyato abhidhammaniddesatoti duvidhaṃ. Taṃ suttantapariyāye bhavena paricchinnaṃ. Paṭisandhito hi paṭṭhāya atītabhavesu nibbattaṃ rūpaṃ, anantarabhave vā nibbattaṃ hotu kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ atītameva nāma. Cutito paṭṭhāya anāgatabhavesu nibbattanakarūpaṃ, anantarabhave vā nibbattaṃ hotu kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ anāgatameva nāma. Cutipaṭisandhianantare pavattarūpaṃ paccuppannaṃ nāma. Abhidhammaniddese pana khaṇena paricchinnaṃ. Tayo hi rūpassa khaṇā – uppādo, ṭhiti, bhaṅgoti. Ime tayo khaṇe patvā niruddhaṃ rūpaṃ, samanantaraniruddhaṃ vā hotu atīte kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ atītameva nāma. Tayo khaṇe asampattaṃ rūpaṃ, ekacittakkhaṇamattena vā asampattaṃ hotu anāgate kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ anāgatameva nāma. Ime tayo khaṇe sampattaṃ rūpaṃ pana paccuppannaṃ nāma. Tattha kiñcāpi idaṃ suttantabhājanīyaṃ, evaṃ santepi abhidhammaniddeseneva atītānāgatapaccuppannarūpaṃ niddiṭṭhanti veditabbaṃ.

Aparo nayo – idañhi rūpaṃ addhāsantatisamayakhaṇavasena catudhā atītaṃ nāma hoti. Tathā anāgatapaccuppannaṃ. Addhāvasena tāva ekassa ekasmiṃ bhave paṭisandhito pubbe atītaṃ, cutito uddhaṃ anāgataṃ, ubhinnamantare paccuppannaṃ. Santativasena sabhāgaekautusamuṭṭhānaṃ ekāhārasamuṭṭhānañca pubbāpariyavasena pavattamānampi paccuppannaṃ. Tato pubbe visabhāgautuāhārasamuṭṭhānaṃ atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Cittajaṃ ekavīthiekajavanaekasamāpattisamuṭṭhānaṃ paccuppannaṃ. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Kammasamuṭṭhānassa pāṭiyekkaṃ santativasena atītādibhedo natthi. Tesaññeva pana utuāhāracittasamuṭṭhānānaṃ upatthambhakavasena tassa atītādibhedo veditabbo. Samayavasena ekamuhuttapubbaṇhasāyanharattidivādīsu samayesu santānavasena pavattamānaṃ taṃ taṃ samayaṃ paccuppannaṃ nāma. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Khaṇavasena uppādādikkhaṇattayapariyāpannaṃ paccuppannaṃ nāma. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ.

Apica atikkahetupaccayakiccaṃ atītaṃ. Niṭṭhitahetukiccaṃ aniṭṭhitapaccayakiccaṃ paccuppannaṃ. Ubhayakiccamasampattaṃ anāgataṃ. Sakiccakkhaṇe vā paccuppannaṃ. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Ettha ca khaṇādikathāva nippariyāyā, sesā sapariyāyā. Tāsu nippariyāyakathā idha adhippetā. Ajjhattadukassāpi niddesapadāni heṭṭhā ajjhattattikaniddese (dha. sa. aṭṭha. 1050) vuttatthāneva. Oḷārikādīni rūpakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 674) vuttatthāneva.

  1. Hīnadukaniddese tesaṃ tesaṃ sattānanti bahūsu sattesu sāmivacanaṃ. Aparassāpi aparassāpīti hi vuccamāne divasampi kappasatasahassampi vadanto ettakameva vadeyya. Iti satthā dvīheva padehi anavasese satte pariyādiyanto 『tesaṃ tesaṃ sattāna』nti āha. Ettakena hi sabbampi aparadīpanaṃ siddhaṃ hoti. Uññātanti avamataṃ. Avaññātanti vambhetvā ñātaṃ. Rūpantipi na viditaṃ. Hīḷitanti agahetabbaṭṭhena khittaṃ chaḍḍitaṃ, jigucchitantipi vadanti. Paribhūtanti kimetenāti vācāya paribhavitaṃ. Acittīkatanti na garukataṃ. Hīnanti lāmakaṃ. Hīnamatanti hīnanti mataṃ, lāmakaṃ katvā ñātaṃ. Hīnasammatanti hīnanti loke sammataṃ, hīnehi vā sammataṃ, gūthabhakkhehi gūtho viya. Aniṭṭhanti appiyaṃ, paṭilābhatthāya vā apariyesitaṃ. Sacepi naṃ koci pariyeseyya, pariyesatu. Etassa pana ārammaṇassa etadeva nāmaṃ. Akantanti akāmitaṃ, nissirikaṃ vā. Amanāpanti manasmiṃ na appitaṃ. Tādisañhi ārammaṇaṃ manasmiṃ na appīyati. Atha vā manaṃ appāyati vaḍḍhetīti manāpaṃ, na manāpaṃ amanāpaṃ.

Aparo nayo – aniṭṭhaṃ sampattivirahato. Taṃ ekantena kammasamuṭṭhānesu akusalakammasamuṭṭhānaṃ. Akantaṃ sukhassa ahetubhāvato. Amanāpaṃ dukkhassa hetubhāvato. Rūpā saddāti idamassa sabhāvadīpanaṃ. Imasmiñhi pade akusalakammajavasena aniṭṭhā pañca kāmaguṇā vibhattā. Kusalakammajaṃ pana aniṭṭhaṃ nāma natthi, sabbaṃ iṭṭhameva.

Paṇītapadaniddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Imasmiṃ pana pade kusalakammajavasena iṭṭhā pañca kāmaguṇā vibhattā. Kusalakammajañhi aniṭṭhaṃ nāma natthi, sabbaṃ iṭṭhameva. Yathā ca kammajesu evaṃ utusamuṭṭhānādīsupi iṭṭhāniṭṭhatā atthi evāti imasmiṃ duke iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ paṭivibhattanti veditabbaṃ. Ayaṃ tāva ācariyānaṃ samānatthakathā. Vitaṇḍavādī panāha – iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ natthi, tesaṃ tesaṃ rucivasena kathitaṃ.

Yathāha –

『『Manāpapariyantaṃ khvāhaṃ, mahārāja, pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. Teva, mahārāja, rūpā ekaccassa manāpā honti, ekaccassa amanāpā honti. Teva, mahārāja, saddā, gandhā, rasā, phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti, ekaccassa amanāpā hontī』』ti (saṃ. ni. 1.123).

Evaṃ yasmā teyeva rūpādayo eko assādeti abhinandati, tattha lobhaṃ uppādeti. Eko kujjhati paṭihaññati, tattha dosaṃ uppādeti. Ekassa iṭṭhā honti kantā manāpā, ekassa aniṭṭhā akantā amanāpā. Eko cete 『iṭṭhā kantā manāpā』ti dakkhiṇato gaṇhāti, eko 『aniṭṭhā akantā amanāpā』ti vāmato. Tasmā iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ nāma natthi. Paccantavāsīnañhi gaṇḍuppādāpi iṭṭhā honti kantā manāpā, majjhimadesavāsīnaṃ atijegucchā. Tesañca moramaṃsādīni iṭṭhāni honti, itaresaṃ tāni atijegucchānīti.

So vattabbo – 『『kiṃ pana tvaṃ iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ nāma natthīti vadesī』』ti? 『『Āma natthī』』ti vadāmi. Puna tatheva yāvatatiyaṃ patiṭṭhāpetvā pañho pucchitabbo – 『『nibbānaṃ nāma iṭṭhaṃ udāhu aniṭṭha』』nti? Jānamāno 『『iṭṭha』』nti vakkhati. Sacepi na vadeyya, mā vadatu. Nibbānaṃ pana ekantaiṭṭhameva. 『『Nanu eko nibbānassa vaṇṇe kathiyamāne kujjhitvā – 『tvaṃ nibbānassa vaṇṇaṃ kathesi, kiṃ tattha annapānamālāgandhavilepanasayanacchādanasamiddhā pañca kāmaguṇā atthī』ti vatvā 『natthī』ti vutte 『alaṃ tava nibbānenā』ti nibbānassa vaṇṇe kathiyamāne kujjhitvā ubho kaṇṇe thaketīti iṭṭhetaṃ. Etassa pana vasena tava vāde nibbānaṃ aniṭṭhaṃ nāma hoti . Na panetaṃ evaṃ gahetabbaṃ. Eso hi viparītasaññāya katheti. Saññāvipallāsena ca tadeva ārammaṇaṃ ekassa iṭṭhaṃ hoti, ekassa aniṭṭhaṃ』』.

Iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ pana pāṭiyekkaṃ vibhattaṃ atthīti. Kassa vasena vibhattanti? Majjhimakasattassa. Idañhi na atiissarānaṃ mahāsammatamahāsudassanadhammāsokādīnaṃ vasena vibhattaṃ. Tesañhi dibbakappampi ārammaṇaṃ amanāpaṃ upaṭṭhāti. Na atiduggatānaṃ dullabhannapānānaṃ vasena vibhattaṃ. Tesañhi kaṇājakabhattasitthānipi pūtimaṃsarasopi atimadhuro amatasadiso ca hoti. Majjhimakānaṃ pana gaṇakamahāmattaseṭṭhikuṭumbikavāṇijādīnaṃ kālena iṭṭhaṃ kālena aniṭṭhaṃ labhamānānaṃ vasena vibhattaṃ. Evarūpā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ paricchindituṃ sakkontīti.

Tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – 『『iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma vipākavaseneva paricchinnaṃ, na javanavasena. Javanaṃ pana saññāvipallāsavasena iṭṭhasmiṃyeva rajjati, iṭṭhasmiṃyeva dussati; aniṭṭhasmiṃyeva rajjati, aniṭṭhasmiṃyeva dussatī』』ti. Vipākavaseneva panetaṃ ekantato paricchijjati. Na hi sakkā vipākacittaṃ vañcetuṃ. Sace ārammaṇaṃ iṭṭhaṃ hoti, kusalavipākaṃ uppajjati. Sace aniṭṭhaṃ, akusalavipākaṃ uppajjati. Kiñcāpi hi micchādiṭṭhikā buddhaṃ vā saṅghaṃ vā mahācetiyādīni vā uḷārāni ārammaṇāni disvā akkhīni pidahanti, domanassaṃ āpajjanti, dhammasaddaṃ sutvā kaṇṇe thakenti, cakkhuviññāṇasotaviññāṇāni pana nesaṃ kusalavipākāneva honti.

Kiñcāpi gūthasūkarādayo gūthagandhaṃ ghāyitvā 『khādituṃ labhissāmā』ti somanassajātā honti, gūthadassane pana tesaṃ cakkhuviññāṇaṃ, tassa gandhaghāyane ghānaviññāṇaṃ, rasasāyane jivhāviññāṇañca akusalavipākameva hoti. Bandhitvā varasayane sayāpitasūkaro ca kiñcāpi viravati, saññāvipallāsena panassa javanasmiṃyeva domanassaṃ uppajjati, kāyaviññāṇaṃ kusalavipākameva. Kasmā? Ārammaṇassa iṭṭhatāya.

Apica dvāravasenāpi iṭṭhāniṭṭhatā veditabbā. Sukhasamphassañhi gūthakalalaṃ cakkhudvāraghānadvāresu aniṭṭhaṃ, kāyadvāre iṭṭhaṃ hoti. Cakkavattino maṇiratanena pothiyamānassa, suvaṇṇasūle uttāsitassa ca maṇiratanasuvaṇṇasūlāni cakkhudvāre iṭṭhāni honti, kāyadvāre aniṭṭhāni. Kasmā? Mahādukkhassa uppādanato. Evaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ ekantato vipākeneva paricchijjatīti veditabbaṃ.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Na hi bhagavā sammutimanāpaṃ bhindati, puggalamanāpaṃ pana bhindati. Tasmā taṃtaṃvāpanavaseneva upādāyupādāya hīnappaṇītatā veditabbā. Nerayikānañhi rūpaṃ koṭippattaṃ hīnaṃ nāma; taṃ upādāya tiracchānesu nāgasupaṇṇānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesaṃ rūpaṃ hīnaṃ; taṃ upādāya petānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya jānapadānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya gāmabhojakānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya janapadasāmikānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya padesarājūnaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya cakkavattirañño rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tassāpi hīnaṃ; taṃ upādāya bhummadevānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya cātumahārājikānaṃ devānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya tāvatiṃsānaṃ devānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma…pe… akaniṭṭhadevānaṃ pana rūpaṃ matthakappattaṃ paṇītaṃ nāma.

  1. Dūradukaniddese itthindriyādīni heṭṭhā vibhattāneva. Imasmiṃ pana duke duppariggahaṭṭhena lakkhaṇaduppaṭivijjhatāya sukhumarūpaṃ dūreti kathitaṃ. Sukhapariggahaṭṭhena lakkhaṇasuppaṭivijjhatāya oḷārikarūpaṃ santiketi. Kabaḷīkārāhārapariyosāne ca niyyātanaṭṭhānepi 『idaṃ vuccati rūpaṃ dūre』ti na nīyyātitaṃ. Kasmā? Duvidhañhi dūre nāma – lakkhaṇato ca okāsato cāti. Tattha lakkhaṇato dūreti na kathitaṃ, taṃ okāsato kathetabbaṃ. Tasmā dūreti akathitaṃ. Oḷārikarūpaṃ okāsato dūreti dassetuṃ aniyyātetvāva yaṃ vā panaññampītiādimāha. Santikapadaniddesepi eseva nayo. Tattha anāsanneti na āsanne, anupakaṭṭheti nissaṭe, dūreti dūramhi, asantiketi na santike. Idaṃ vuccati rūpaṃ dūreti idaṃ paṇṇarasavidhaṃ sukhumarūpaṃ lakkhaṇato dūre, dasavidhaṃ pana oḷārikarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato dūreti vuccati. Santikapadaniddeso uttānatthoyeva.

Idaṃvuccati rūpaṃ santiketi idaṃ dasavidhaṃ oḷārikarūpaṃ lakkhaṇato santike, pañcadasavidhaṃ pana sukhumarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato santiketi vuccati. Kittakato paṭṭhāya pana rūpaṃ okāsavasena santike nāma? Kittakato paṭṭhāya dūre nāmāti? Pakatikathāya kathentānaṃ dvādasahattho savanūpacāro nāma hoti. Tassa orato rūpaṃ santike, parato dūre. Tattha sukhumarūpaṃ dūre hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi dūre hoti; santike hontaṃ pana okāsatova santike hoti, na lakkhaṇato. Oḷārikarūpaṃ santike hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi santike hoti; dūre hontaṃ okāsatova dūre hoti, na lakkhaṇato.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Heṭṭhā hi bhindamāno gato. Idha pana na lakkhaṇato dūraṃ bhindati, okāsato dūrameva bhindati. Upādāyupādāya dūrasantikañhi ettha dassitaṃ. Attano hi rūpaṃ santike nāma; antokucchigatassāpi parassa dūre. Antokucchigatassa santike; bahiṭhitassa dūre. Ekamañce sayitassa santike; bahipamukhe ṭhitassa dūre. Antopariveṇe rūpaṃ santike; bahipariveṇe dūre. Antosaṅghārāme rūpaṃ santike; bahisaṅghārāme dūre. Antosīmāya rūpaṃ santike; bahisīmāya dūre. Antogāmakhette rūpaṃ santike; bahigāmakkhette dūre. Antojanapade rūpaṃ santike; bahijanapade dūre. Antorajjasīmāya rūpaṃ santike; bahirajjasīmāya dūre. Antosamudde rūpaṃ santike; bahisamudderūpaṃ dūre. Antocakkavāḷe rūpaṃ santike; bahicakkavāḷe dūreti.

Ayaṃ rūpakkhandhaniddeso.

  1. Vedanākkhandhaniddeso

  2. Vedanākkhandhaniddesādīsu heṭṭhā vuttasadisaṃ pahāya apubbameva vaṇṇayissāma. Yā kāci vedanāti catubhūmikavedanaṃ pariyādiyati. Sukhā vedanātiādīni atītādivasena niddiṭṭhavedanaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha sukhā vedanā atthi kāyikā, atthi cetasikā . Tathā dukkhā vedanā. Adukkhamasukhā pana cakkhādayo pasādakāye sandhāya pariyāyena 『atthi kāyikā, atthi cetasikā』. Tattha sabbāpi kāyikā kāmāvacarā. Tathā cetasikā dukkhā vedanā . Cetasikā sukhā pana tebhūmikā. Adukkhamasukhā catubhūmikā. Tassā sabbappakārāyapi santativasena, khaṇādivasena ca atītādibhāvo veditabbo.

Tattha santativasena ekavīthiekajavanaekasamāpattipariyāpannā, ekavidhavisayasamāyogappavattā ca paccuppannā. Tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Khaṇādivasena khaṇattayapariyāpannā pubbantāparantamajjhagatā sakiccañca kurumānā vedanā paccuppannā. Tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Tattha khaṇādivasena atītādibhāvaṃ sandhāya ayaṃ niddeso katoti veditabbo.

  1. Oḷārikasukhumaniddese akusalā vedanātiādīni jātito oḷārikasukhumabhāvaṃ dassetuṃ vuttāni. Dukkhā vedanā oḷārikātiādīni sabhāvato. Asamāpannassa vedanātiādīni puggalato. Sāsavātiādīni lokiyalokuttarato oḷārikasukhumabhāvaṃ dassetuṃ vuttāni. Tattha akusalā tāva sadarathaṭṭhena dukkhavipākaṭṭhena ca oḷārikā. Kusalā niddarathaṭṭhena sukhavipākaṭṭhena ca sukhumā. Abyākatā nirussāhaṭṭhena avipākaṭṭhena ca sukhumā. Kusalākusalā saussāhaṭṭhena savipākaṭṭhena ca oḷārikā. Abyākatā vuttanayeneva sukhumā.

Dukkhā asātaṭṭhena dukkhaṭṭhena ca oḷārikā. Sukhā sātaṭṭhena sukhaṭṭhena ca sukhumā. Adukkhamasukhā santaṭṭhena paṇītaṭṭhena ca sukhumā. Sukhadukkhā khobhanaṭṭhena pharaṇaṭṭhena ca oḷārikā. Sukhavedanāpi hi khobheti pharati. Tathā dukkhavedanāpi. Sukhañhi uppajjamānaṃ sakalasarīraṃ khobhentaṃ āluḷentaṃ abhisandayamānaṃ maddayamānaṃ chādayamānaṃ sītodakaghaṭena āsiñcayamānaṃ viya uppajjati. Dukkhaṃ uppajjamānaṃ tattaphālaṃ anto pavesantaṃ viya tiṇukkāya bahi jhāpayamānaṃ viya uppajjati. Adukkhamasukhā pana vuttanayeneva sukhumā. Asamāpannassa vedanā nānārammaṇe vikkhittabhāvato oḷārikā . Samāpannassa vedanā ekattanimitteyeva caratīti sukhumā. Sāsavā āsavuppattihetuto oḷārikā. Āsavacāro nāma ekantaoḷāriko. Anāsavā vuttavipariyāyena sukhumā.

Tattha eko neva kusalattike kovido hoti, na vedanāttike. So 『kusalattikaṃ rakkhāmī』ti vedanāttikaṃ bhindati; 『vedanāttikaṃ rakkhāmī』ti kusalattikaṃ bhindati. Eko 『tikaṃ rakkhāmī』ti bhūmantaraṃ bhindati. Eko na bhindati. Kathaṃ? 『『Sukhadukkhā vedanā oḷārikā, adukkhamasukhā vedanā sukhumā』』ti hi vedanāttike vuttaṃ. Taṃ eko paṭikkhipati – na sabbā adukkhamasukhā sukhumā. Sā hi kusalāpi atthi akusalāpi abyākatāpi. Tattha kusalākusalā oḷārikā, abyākatā sukhumā. Kasmā? Kusalattike pāḷiyaṃ āgatattāti. Evaṃ kusalattiko rakkhito hoti, vedanāttiko pana bhinno.

Kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā sukhumā』』ti yaṃ pana kusalattike vuttaṃ, taṃ eko paṭikkhipati – na sabbā abyākatā sukhumā. Sā hi sukhāpi atthi dukkhāpi adukkhamasukhāpi. Tattha sukhadukkhā oḷārikā, adukkhamasukhā sukhumā. Kasmā? Vedanāttike pāḷiyaṃ āgatattāti. Evaṃ vedanāttiko rakkhito hoti, kusalattiko pana bhinno. Kusalattikassa pana āgataṭṭhāne vedanāttikaṃ anoloketvā vedanāttikassa āgataṭṭhāne kusalattikaṃ anoloketvā kusalādīnaṃ kusalattikalakkhaṇena, sukhādīnaṃ vedanāttikalakkhaṇena oḷārikasukhumataṃ kathento na bhindati nāma.

Yampi 『『kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā sukhumā』』ti kusalattike vuttaṃ, tattheko 『kusalā lokuttaravedanāpi samānā oḷārikā nāma, vipākā antamaso dvipañcaviññāṇasahajātāpi samānā sukhumā nāma hotī』ti vadati. So evarūpaṃ santaṃ paṇītaṃ lokuttaravedanaṃ oḷārikaṃ nāma karonto, dvipañcaviññāṇasampayuttaṃ ahetukaṃ hīnaṃ jaḷaṃ vedanaṃ sukhumaṃ nāma karonto 『tikaṃ rakkhissāmī』ti bhūmantaraṃ bhindati nāma. Tattha tattha bhūmiyaṃ kusalaṃ pana taṃtaṃbhūmivipākeneva saddhiṃ yojetvā kathento na bhindati nāma. Tatrāyaṃ nayo – kāmāvacarakusalā hi oḷārikā; kāmāvacaravipākā sukhumā . Rūpāvacarārūpāvacaralokuttarakusalā oḷārikā; rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākā sukhumāti. Iminā nīhārena kathento na bhindati nāma.

Tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – 『『akusale oḷārikasukhumatā nāma na uddharitabbā. Tañhi ekantaoḷārikameva. Lokuttarepi oḷārikasukhumatā na uddharitabbā. Tañhi ekantasukhuma』』nti . Imaṃ kathaṃ āharitvā tipiṭakacūḷābhayattherassa kathayiṃsu – evaṃ therena kathitanti. Tipiṭakacūḷābhayatthero āha – 『『sammāsambuddhena abhidhammaṃ patvā ekapadassāpi dvinnampi padānaṃ āgataṭṭhāne nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo adinno nāma natthi, nayaṃ kātuṃ yuttaṭṭhāne nayo akato nāma natthi. Idha panekacco 『ācariyo asmī』ti vicaranto akusale oḷārikasukhumataṃ uddharamāno kukkuccāyati. Sammāsambuddhena pana lokuttarepi oḷārikasukhumatā uddharitā』』ti. Evañca pana vatvā idaṃ suttaṃ āhari – 『『tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā dukkhā dandhābhiññā, ayaṃ, bhante, paṭipadā ubhayeneva hīnā akkhāyati – dukkhattā dandhattā cā』』ti (dī. ni. 3.152). Ettha hi catasso paṭipadā lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Taṃtaṃvāpanavaseneva kathetabbaṃ. Duvidhā hi akusalā – lobhasahagatā dosasahagatā ca. Tattha dosasahagatā oḷārikā, lobhasahagatā sukhumā. Dosasahagatāpi duvidhā – niyatā aniyatā ca. Tattha niyatā oḷārikā, aniyatā sukhumā. Niyatāpi kappaṭṭhitikā oḷārikā, nokappaṭṭhitikā sukhumā. Kappaṭṭhitikāpi asaṅkhārikā oḷārikā, sasaṅkhārikā sukhumā. Lobhasahagatāpi dvidhā – diṭṭhisampayuttā diṭṭhivippayuttā ca. Tattha diṭṭhisampayuttā oḷārikā, diṭṭhivippayuttā sukhumā. Diṭṭhisampayuttāpi niyatā oḷārikā, aniyatā sukhumā. Sāpi asaṅkhārikā oḷārikā, sasaṅkhārikā sukhumā.

Saṅkhepato akusalaṃ patvā yā vipākaṃ bahuṃ deti sā oḷārikā, yā appaṃ sā sukhumā. Kusalaṃ patvā pana appavipākā oḷārikā, bahuvipākā sukhumā. Catubbidhe kusale kāmāvacarakusalā oḷārikā, rūpāvacarakusalā sukhumā. Sāpi oḷārikā, arūpāvacarakusalā sukhumā . Sāpi oḷārikā, lokuttarakusalā sukhumā. Ayaṃ tāva bhūmīsu abhedato nayo.

Bhedato pana kāmāvacarā dānasīlabhāvanāmayavasena tividhā. Tattha dānamayā oḷārikā, sīlamayā sukhumā. Sāpi oḷārikā, bhāvanāmayā sukhumā. Sāpi duhetukā tihetukāti duvidhā. Tattha duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tihetukāpi sasaṅkhārikaasaṅkhārikabhedato duvidhā. Tattha sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Rūpāvacare paṭhamajjhānakusalavedanā oḷārikā, dutiyajjhānakusalavedanā sukhumā…pe… catutthajjhānakusalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanakusalavedanā sukhumā ākāsānañcāyatanakusalavedanā oḷārikā…pe…. Nevasaññānāsaññāyatanakusalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, vipassanāsahajātā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sotāpattimaggasahajātā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… arahattamaggasahajātā sukhumā.

Catubbidhe vipāke kāmāvacaravipākavedanā oḷārikā, rūpāvacaravipākavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… lokuttaravipākavedanā sukhumā. Evaṃ tāva abhedato.

Bhedato pana kāmāvacaravipākā atthi ahetukā, atthi sahetukā. Sahetukāpi atthi duhetukā, atthi tihetukā. Tattha ahetukā oḷārikā, sahetukā sukhumā. Sāpi duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tatthāpi sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Paṭhamajjhānavipākā oḷārikā, dutiyajjhānavipākā sukhumā…pe… catutthajjhānavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… nevasaññānāsaññāyatanavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sotāpattiphalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sakadāgāmi…pe… arahattaphalavedanā sukhumā.

Tīsu kiriyāsu kāmāvacarakiriyavedanā oḷārikā, rūpāvacarakiriyavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, arūpāvacarakiriyavedanā sukhumā. Evaṃ tāva abhedato. Bhedato pana ahetukādivasena bhinnāya kāmāvacarakiriyāya ahetukakiriyavedanā oḷārikā, sahetukā sukhumā. Sāpi duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tatthāpi sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Paṭhamajjhāne kiriyavedanā oḷārikā, dutiyajjhāne sukhumā. Sāpi oḷārikā, tatiye…pe… catutthe sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanakiriyavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, viññāṇañcā…pe… nevasaññānāsaññāyatanakiriyavedanā sukhumā. Yā oḷārikā sā hīnā. Yā sukhumā sā paṇītā.

  1. Dūradukaniddese akusalavedanā visabhāgaṭṭhena visaṃsaṭṭhena ca kusalābyākatāhi dūre. Iminā nayena sabbapadesu dūratā veditabbā. Sacepi hi akusalādivedanāsamaṅgino dukkhādivedanāsamaṅgino ca tayo tayo janā ekamañce nisinnā honti, tesampi tā vedanā visabhāgaṭṭhena visaṃsaṭṭhena ca dūreyeva nāma. Samāpannavedanādisamaṅgīsupi eseva nayo. Akusalā pana akusalāya sabhāgaṭṭhena sarikkhaṭṭhena ca santike nāma. Iminā nayena sabbapadesu santikatā veditabbā. Sacepi hi akusalādivedanāsamaṅgīsu tīsu janesu eko kāmabhave, eko rūpabhave, eko arūpabhave, tesampi tā vedanā sabhāgaṭṭhena sarikkhaṭṭhena ca santikeyeva nāma. Kusalādivedanāsamaṅgīsupi eseva nayo.

Taṃ taṃ vā panāti ettha heṭṭhimanayaṃ anoloketvā taṃ taṃ vāpanavaseneva kathetabbaṃ. Kathentena ca na dūrato santikaṃ uddharitabbaṃ, santikato pana dūraṃ uddharitabbaṃ. Duvidhā hi akusalā – lobhasahagatā dosasahagatā ca. Tattha lobhasahagatā lobhasahagatāya santike nāma, dosasahagatāya dūre nāma. Dosasahagatā dosasahagatāya santike nāma, lobhasahagatāya dūre nāma. Dosasahagatāpi niyatā niyatāya santike nāmāti. Evaṃ aniyatā. Kappaṭṭhitikaasaṅkhārikasasaṅkhārikabhedaṃ lobhasahagatādīsu ca diṭṭhisampayuttādibhedaṃ sabbaṃ oḷārikadukaniddese vitthāritavasena anugantvā ekekakoṭṭhāsavedanā taṃtaṃkoṭṭhāsavedanāya eva santike, itarā itarāya dūreti veditabbāti.

Ayaṃ vedanākkhandhaniddeso.

  1. Saññākkhandhaniddeso

  2. Saññākkhandhaniddese yā kāci saññāti catubhūmikasaññaṃ pariyādiyati. Cakkhusamphassajā saññātiādīni atītādivasena niddiṭṭhasaññaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha cakkhusamphassato cakkhusamphassasmiṃ vā jātā cakkhusamphassajā nāma. Sesāsupi eseva nayo . Ettha ca purimā pañca cakkhupasādādivatthukāva. Manosamphassajā hadayavatthukāpi avatthukāpi. Sabbā catubhūmikasaññā.

  3. Oḷārikadukaniddese paṭighasamphassajāti sappaṭighe cakkhupasādādayo vatthuṃ katvā sappaṭighe rūpādayo ārabbha uppanno phasso paṭighasamphasso nāma. Tato tasmiṃ vā jātā paṭighasamphassajā nāma. Cakkhusamphassajā saññā…pe… kāyasamphassajā saññātipi tassāyeva vatthuto nāmaṃ. Rūpasaññā…pe… phoṭṭhabbasaññātipi tassāyeva ārammaṇato nāmaṃ. Idaṃ pana vatthārammaṇato nāmaṃ. Sappaṭighāni hi vatthūni nissāya, sappaṭighāni ca ārammaṇāni ārabbha uppattito esā paṭighasamphassajā saññāti vuttā. Manosamphassajātipi pariyāyena etissā nāmaṃ hotiyeva. Cakkhuviññāṇañhi mano nāma. Tena sahajāto phasso manosamphasso nāma. Tasmiṃ manosamphasse, tasmā vā manosamphassā jātāti manosamphassajā. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ mano nāma. Tena sahajāto phasso manosamphasso nāma. Tasmiṃ manosamphasse, tasmā vā manosamphassā jātāti manosamphassajā.

Adhivacanasamphassajā saññātipi pariyāyena etissā nāmaṃ hotiyeva. Tayo hi arūpino khandhā sayaṃ piṭṭhivaṭṭakā hutvā attanā sahajātāya saññāya adhivacanasamphassajā saññātipi nāmaṃ karonti. Nippariyāyena pana paṭighasamphassajā saññā nāma pañcadvārikasaññā , adhivacanasamphassajā saññā nāma manodvārikasaññā. Tattha pañcadvārikasaññā oloketvāpi jānituṃ sakkāti oḷārikā. Rajjitvā upanijjhāyantañhi 『rajjitvā upanijjhāyatī』ti, kujjhitvā upanijjhāyantaṃ 『kujjhitvā upanijjhāyatī』ti oloketvāva jānanti.

Tatridaṃ vatthu – dve kira itthiyo nisīditvā suttaṃ kantanti. Dvīsu daharesu gāme carantesu eko purato gacchanto ekaṃ itthiṃ olokesi. Itarā taṃ pucchi 『kasmā nu kho taṃ eso olokesī』ti? 『Na eso bhikkhu maṃ visabhāgacittena olokesi, kaniṭṭhabhaginīsaññāya pana olokesī』ti. Tesupi gāme caritvā āsanasālāya nisinnesu itaro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ pucchi – 『tayā sā itthī olokitā』ti? 『Āma olokitā』. 『Kimatthāyā』ti? 『Mayhaṃ bhaginīsarikkhattā taṃ olokesi』nti āha. Evaṃ pañcadvārikasaññā oloketvāpi jānituṃ sakkāti veditabbā. Sā panesā pasādavatthukā eva. Keci pana javanappavattāti dīpenti. Manodvārikasaññā pana ekamañce vā ekapīṭhe vā nisīditvāpi aññaṃ cintentaṃ vitakkentañca 『kiṃ cintesi, kiṃ vitakkesī』ti pucchitvā tassa vacanavaseneva jānitabbato sukhumā. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ saññākkhandhaniddeso.

  1. Saṅkhārakkhandhaniddeso

  2. Saṅkhārakkhandhaniddese ye keci saṅkhārāti catubhūmikasaṅkhāre pariyādiyati. Cakkhusamphassajā cetanātiādīni atītādivasena niddiṭṭhasaṅkhāre sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Cakkhusamphassajātiādīni vuttatthāneva. Cetanāti heṭṭhimakoṭiyā padhānasaṅkhāravasena vuttaṃ. Heṭṭhimakoṭiyā hi antamaso cakkhuviññāṇena saddhiṃ pāḷiyaṃ āgatā cattāro saṅkhārā uppajjanti. Tesu cetanā padhānā āyūhanaṭṭhena pākaṭattā. Tasmā ayameva gahitā. Taṃsampayuttasaṅkhārā pana tāya gahitāya gahitāva honti. Idhāpi purimā pañca cakkhupasādādivatthukāva. Manosamphassajā hadayavatthukāpi avatthukāpi. Sabbā catubhūmikacetanā. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ saṅkhārakkhandhaniddeso.

  1. Viññāṇakkhandhaniddeso

  2. Viññāṇakkhandhaniddese yaṃ kiñci viññāṇanti catubhūmakaviññāṇaṃ pariyādiyati. Cakkhuviññāṇantiādīni atītādivasena niddiṭṭhaviññāṇaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha cakkhuviññāṇādīni pañca cakkhupasādādivatthukāneva, manoviññāṇaṃ hadayavatthukampi avatthukampi. Sabbaṃ catubhūmakaviññāṇaṃ. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ viññāṇakkhandhaniddeso.

Pakiṇṇakakathā

Idāni pañcasupi khandhesu samuggamato, pubbāparato, addhānaparicchedato, ekuppādanānānirodhato, nānuppādaekanirodhato, ekuppādaekanirodhato, nānuppādanānānirodhato, atītānāgatapaccuppannato, ajjhattikabāhirato, oḷārikasukhumato, hīnapaṇītato, dūrasantikato, paccayato, samuṭṭhānato, parinipphannato, saṅkhatatoti soḷasahākārehi pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.

Tattha duvidho samuggamo – gabbhaseyyakasamuggamo, opapātikasamuggamoti. Tattha gabbhaseyyakasamuggamo evaṃ veditabbo – gabbhaseyyakasattānañhi paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā apacchāapure ekato pātubhavanti. Tasmiṃ khaṇe pātubhūtā kalalasaṅkhātā rūpasantati parittā hoti. Khuddakamakkhikāya ekavāyāmena pātabbamattāti vatvā puna 『atibahuṃ etaṃ, saṇhasūciyā tele pakkhipitvā ukkhittāya paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『ekakese telato uddharitvā gahite tassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『imasmiṃ janapade manussānaṃ kese aṭṭhadhā phālite tato ekakoṭṭhāsappamāṇo uttarakurukānaṃ keso; tassa pasannatilatelato uddhaṭassa agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『etaṃ bahu, jātiuṇṇā nāma sukhumā; tassā ekaaṃsuno pasannatilatele pakkhipitvā uddhaṭassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Taṃ panetaṃ acchaṃ hoti vippasannaṃ anāvilaṃ parisuddhaṃ pasannatilatelabindusamānavaṇṇaṃ . Vuttampi cetaṃ –

Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;

Evaṃ vaṇṇapaṭibhāgaṃ, kalalanti pavuccatīti.

Evaṃ parittāya rūpasantatiyā tīṇi santatisīsāni honti – vatthudasakaṃ, kāyadasakaṃ, itthiyā itthindriyavasena purisassa purisindriyavasena bhāvadasakanti. Tattha vatthurūpaṃ, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, taṃnissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ vatthudasakaṃ nāma. Kāyapasādo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ kāyadasakaṃ nāma. Itthiyā itthibhāvo, purisassa purisabhāvo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ bhāvadasakaṃ nāma.

Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhiyaṃ ukkaṭṭhaparicchedena samatiṃsa kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Paṭisandhicittena pana sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, saṅkhārā saṅkhārakkhandho, paṭisandhicittaṃ viññāṇakkhandhoti. Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti. Sace pana napuṃsakapaṭisandhi hoti, bhāvadasakaṃ hāyati. Dvinnaṃ dasakānaṃ vasena samavīsati kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Vedanākkhandhādayo vuttappakārā evāti. Evampi gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti.

Imasmiṃ ṭhāne tisamuṭṭhānikappaveṇī kathetabbā bhaveyya. Taṃ pana akathetvā 『opapātikasamuggamo』 nāma dassito. Opapātikānañhi paripuṇṇāyatanānaṃ paṭisandhikkhaṇe heṭṭhā vuttāni tīṇi, cakkhusotaghānajivhādasakāni cāti satta rūpasantatisīsāni pātubhavanti. Tattha cakkhudasakādīni kāyadasakasadisāneva. Napuṃsakassa pana bhāvadasakaṃ natthi. Evaṃ paripuṇṇāyatanānaṃ opapātikānaṃ samasattati ceva samasaṭṭhi ca kammajarūpāni rūpakkhandho nāma. Vedanākkhandhādayo vuttappakārā evāti. Evaṃ opapātikānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti. Ayaṃ 『opapātikasamuggamo』 nāma. Evaṃ tāva pañcakkhandhā 『samuggamato』 veditabbā.

『Pubbāparato』ti evaṃ pana gabbhaseyyakānaṃ apacchāapure uppannesu pañcasu khandhesu kiṃ rūpaṃ paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti udāhu arūpanti? Rūpaṃ rūpameva samuṭṭhāpeti, na arūpaṃ. Kasmā? Paṭisandhicittassa na rūpajanakattā. Sabbasattānañhi paṭisandhicittaṃ, khīṇāsavassa cuticittaṃ, dvipañcaviññāṇāni, cattāri arūppavipākānīti soḷasa cittāni rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Tattha paṭisandhicittaṃ tāva vatthuno dubbalatāya appatiṭṭhitatāya paccayavekallatāya āgantukatāya ca rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Tattha hi sahajātaṃ vatthu uppādakkhaṇe dubbalaṃ hotīti vatthuno dubbalatāya rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Yathā ca papāte patanto puriso aññassa nissayo bhavituṃ na sakkoti, evaṃ etampi kammavegakkhittattā papāte patamānaṃ viya appatiṭṭhitaṃ. Iti kammavegakkhittattā, appatiṭṭhitatāyapi rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Paṭisandhicittañca vatthunā saddhiṃ apacchāapure uppannaṃ. Tassa vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ na sakkoti. Sace sakkuṇeyya, rūpaṃ samuṭṭhāpeyya. Yatrāpi vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ sakkoti, paveṇī ghaṭiyati, tatrāpi cittaṃ aṅgato aparihīnaṃyeva rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Yadi hi cittaṃ ṭhānakkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā rūpaṃ samuṭṭhāpeyya, paṭisandhicittampi rūpaṃ samuṭṭhāpeyya. Na pana cittaṃ tasmiṃ khaṇadvaye rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Yathā pana ahicchattakamakulaṃ pathavito uṭṭhahantaṃ paṃsucuṇṇaṃ gahetvāva uṭṭhahati, evaṃ cittaṃ purejātaṃ vatthuṃ nissāya uppādakkhaṇe aṭṭha rūpāni gahetvāva uṭṭhahati. Paṭisandhikkhaṇe ca vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ na sakkotīti paccayavekallatāyapi paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Yathā ca āgantukapuriso agatapubbaṃ padesaṃ gato aññesaṃ – 『etha bho, antogāme vo annapānagandhamālādīni dassāmī』ti vattuṃ na sakkoti, attano avisayatāya appahutatāya, evameva paṭisandhicittaṃ āgantukanti attano āgantukatāyapi rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Apica samatiṃsa kammajarūpāni cittasamuṭṭhānarūpānaṃ ṭhānaṃ gahetvā ṭhitānītipi paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Khīṇāsavassa pana cuticittaṃ vaṭṭamūlassa vūpasantattā na samuṭṭhāpeti. Tassa hi sabbabhavesu vaṭṭamūlaṃ vūpasantaṃ abhabbuppattikaṃ punabbhave paveṇī nāma natthi. Sotāpannassa pana satta bhave ṭhapetvā aṭṭhameva vaṭṭamūlaṃ vūpasantaṃ. Tasmā tassa cuticittaṃ sattasu bhavesu rūpaṃ samuṭṭhāpeti , sakadāgāmino dvīsu, anāgāmino ekasmiṃ. Khīṇāsavassa sabbabhavesu vaṭṭamūlassa vūpasantattā neva samuṭṭhāpeti.

Dvipañcaviññāṇesu pana jhānaṅgaṃ natthi, maggaṅgaṃ natthi, hetu natthīti cittaṅgaṃ dubbalaṃ hotīti cittaṅgadubbalatāya tāni rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Cattāri arūpavipākāni tasmiṃ bhave rūpassa natthitāya rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Na kevalañca tāneva, yāni aññānipi tasmiṃ bhave aṭṭha kāmāvacarakusalāni, dasa akusalāni, nava kiriyacittāni, cattāri āruppakusalāni, catasso āruppakiriyā, tīṇi maggacittāni, cattāri phalacittānīti dvecattālīsa cittāni uppajjanti, tānipi tattha rūpassa natthitāya eva rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Evaṃ paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Utu pana paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Ko esa utu nāmāti? Paṭisandhikkhaṇe uppannānaṃ samatiṃsakammajarūpānaṃ abbhantarā tejodhātu. Sā ṭhānaṃ patvā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Utu nāma cesa dandhanirodho; cittaṃ khippanirodhaṃ. Tasmiṃ dharanteyeva soḷasa cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Tesu paṭisandhianantaraṃ paṭhamabhavaṅgacittaṃ uppādakkhaṇeyeva aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Yadā pana saddassa uppattikālo bhavissati, tadā utucittāni saddanavakaṃ nāma samuṭṭhāpessanti. Kabaḷīkārāhāropi ṭhānaṃ patvā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Kuto panassa kabaḷīkārāhāroti? Mātito. Vuttampi cetaṃ –

『『Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro』』ti. (saṃ. ni. 1.235);

Evaṃ kucchigato dārako mātarā ajjhohaṭaannapānaojāya yāpeti. Sāva ṭhānappattā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Nanu ca sā ojā kharā? Vatthu sukhumaṃ? Kathaṃ tattha patiṭṭhātīti? Paṭhamaṃ tāva na patiṭṭhāti; ekassa vā dvinnaṃ vā sattāhānaṃ gatakāle patiṭṭhāti. Tato pana pure vā patiṭṭhātu pacchā vā; yadā mātarā ajjhohaṭaannapānaojā dārakassa sarīre patiṭṭhāti, tadā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti.

Opapātikassāpi pakatipaṭiyattānaṃ khādanīyabhojanīyānaṃ atthiṭṭhāne nibbattassa tāni gahetvā ajjhoharato ṭhānappattā ojā rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Eko annapānarahite araññe nibbattati, mahāchātako hoti, attanova jivhāya kheḷaṃ parivattetvā gilati. Tatrāpissa ṭhānappattā ojā rūpaṃ samuṭṭhāpeti.

Evaṃ pañcavīsatiyā koṭṭhāsesu dveva rūpāni rūpaṃ samuṭṭhāpenti – tejodhātu ca kabaḷīkārāhāro ca. Arūpepi dveyeva dhammā rūpaṃ samuṭṭhāpenti – cittañceva kammacetanā ca. Tattha rūpaṃ uppādakkhaṇe ca bhaṅgakkhaṇe ca dubbalaṃ, ṭhānakkhaṇe balavanti ṭhānakkhaṇe rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Cittaṃ ṭhānakkhaṇe ca bhaṅgakkhaṇe ca dubbalaṃ, uppādakkhaṇeyeva balavanti uppādakkhaṇeyeva rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Kammacetanā niruddhāva paccayo hoti. Atīte kappakoṭisatasahassamatthakepi hi āyūhitaṃ kammaṃ etarahi paccayo hoti. Etarahi āyūhitaṃ anāgate kappakoṭisatasahassapariyosānepi paccayo hotīti. Evaṃ 『pubbāparato』 veditabbā.

『Addhānaparicchedato』ti rūpaṃ kittakaṃ addhānaṃ tiṭṭhati? Arūpaṃ kittakanti? Rūpaṃ garupariṇāmaṃ dandhanirodhaṃ. Arūpaṃ lahupariṇāmaṃ khippanirodhaṃ. Rūpe dharanteyeva soḷasa cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Taṃ pana sattarasamena cittena saddhiṃ nirujjhati. Yathā hi puriso 『phalaṃ pātessāmī』ti muggarena rukkhasākhaṃ pahareyya, phalāni ca pattāni ca ekakkhaṇeyeva vaṇṭato mucceyyuṃ. Tattha phalāni attano bhārikatāya paṭhamataraṃ pathaviyaṃ patanti, pattāni lahukatāya pacchā. Evameva muggarappahārena pattānañca phalānañca ekakkhaṇe vaṇṭato muttakālo viya paṭisandhikkhaṇe rūpārūpadhammānaṃ ekakkhaṇe pātubhāvo; phalānaṃ bhārikatāya paṭhamataraṃ pathaviyaṃ patanaṃ viya rūpe dharanteyeva soḷasannaṃ cittānaṃ uppajjitvā nirujjhanaṃ; pattānaṃ lahukatāya pacchā pathaviyaṃ patanaṃ viya rūpassa sattarasamena cittena saha nirujjhanaṃ.

Tattha kiñcāpi rūpaṃ dandhanirodhaṃ garupariṇāmaṃ, cittaṃ khippanirodhaṃ lahupariṇāmaṃ, rūpaṃ pana arūpaṃ arūpaṃ vā rūpaṃ ohāya pavattituṃ na sakkonti. Dvinnampi ekappamāṇāva pavatti. Tatrāyaṃ upamā – eko puriso lakuṇṭakapādo, eko dīghapādo. Tesu ekato maggaṃ gacchantesu yāva dīghapādo ekapadavāraṃ akkamati, tāva itaro pade padaṃ akkamitvā soḷasapadavārena gacchati. Dīghapādo lakuṇṭakapādassa soḷasa padavāre attano pādaṃ añchitvā ākaḍḍhitvā ekameva padavāraṃ karoti. Iti ekopi ekaṃ atikkamituṃ na sakkoti. Dvinnampi gamanaṃ ekappamāṇameva hoti. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Lakuṇṭakapādapuriso viya arūpaṃ; dīghapādapuriso viya rūpaṃ; dīghapādassa ekaṃ padavāraṃ akkamaṇakāle itarassa soḷasapadavāraakkamanaṃ viya rūpe dharanteyeva arūpadhammesu soḷasannaṃ cittānaṃ uppajjitvā nirujjhanaṃ; dvinnaṃ purisānaṃ lakuṇṭakapādapurisassa soḷasa padavāre itarassa attano pādaṃ añchitvā ākaḍḍhitvā ekapadavārakaraṇaṃ viya rūpassa sattarasamena cittena saddhiṃ nirujjhanaṃ; dvinnaṃ purisānaṃ aññamaññaṃ anohāya ekappamāṇeneva gamanaṃ viya arūpassa rūpaṃ rūpassa arūpaṃ anohāya ekappamāṇeneva pavattananti. Evaṃ 『addhānaparicchedato』 veditabbā.

『Ekuppādanānānirodhato』ti idaṃ pacchimakammajaṃ ṭhapetvā dīpetabbaṃ. Paṭhamañhi paṭisandhicittaṃ, dutiyaṃ bhavaṅgaṃ, tatiyaṃ bhavaṅgaṃ…pe… soḷasamaṃ bhavaṅgaṃ. Tesu ekekassa uppādaṭṭhitibhaṅgavasena tayo tayo khaṇā. Tattha ekekassa cittassa tīsu tīsu khaṇesu samatiṃsa samatiṃsa kammajarūpāni uppajjanti. Tesu paṭisandhicittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ kammajarūpaṃ sattarasamassa bhavaṅgacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ ṭhitikkhaṇeyeva; bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Evaṃ dutiyabhavaṅgacittaṃ ādiṃ katvā attano attano sattarasamena cittena saddhiṃ yojetvā nayo netabbo. Iti soḷasa tikā aṭṭhacattālīsa honti. Ayaṃ aṭṭhacattālīsakammajarūpapaveṇī nāma. Sā panesā rattiñca divā ca khādantānampi bhuñjantānampi suttānampi pamattānampi nadīsoto viya ekantaṃ pavattati yevāti. Evaṃ 『ekuppādanānānirodhato』 veditabbā.

『Nānuppādaekanirodhatā』 pacchimakammajena dīpetabbā. Tattha āyusaṃkhārapariyosāne soḷasannaṃ cittānaṃ vāre sati heṭṭhāsoḷasakaṃ uparisoḷasakanti dve ekato yojetabbāni. Heṭṭhāsoḷasakasmiñhi paṭhamacittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ samatiṃsakammajarūpaṃ uparisoḷasakasmiṃ paṭhamacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ tassa ṭhitikkhaṇeyeva bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ tassa bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Heṭṭhimasoḷasakasmiṃ pana dutiyacittassa…pe… soḷasamacittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ samatiṃsakammajarūpaṃ cuticittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; tassa ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ cuticittassa ṭhitikkhaṇeyeva; bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ cuticittassa bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Tato paṭṭhāya kammajarūpapaveṇī na pavattati. Yadi pavatteyya, sattā akkhayā avayā ajarā amarā nāma bhaveyyuṃ.

Ettha pana yadetaṃ 『sattarasamassa bhavaṅgacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhatī』tiādinā nayena 『ekassa cittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ rūpaṃ aññassa uppādakkhaṇe nirujjhatī』ti aṭṭhakathāyaṃ āgatattā vuttaṃ, taṃ 『『yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhatī』』ti? 『『Āmantā』』ti (yama. 2.saṅkhārayamaka.79) imāya pāḷiyā virujjhati. Kathaṃ? Kāyasaṅkhāro hi cittasamuṭṭhāno assāsapassāsavāto. Cittasamuṭṭhānarūpañca cittassa uppādakkhaṇe uppajjitvā yāva aññāni soḷasa cittāni uppajjanti tāva tiṭṭhati. Tesaṃ soḷasannaṃ sabbapacchimena saddhiṃ nirujjhati. Iti yena cittena saddhiṃ uppajjati, tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati; na kassaci cittassa uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā nirujjhati, nāpi ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā uppajjati. Esā cittasamuṭṭhānarūpassa dhammatāti niyamato cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato 『『āmantā』』ti vuttaṃ.

Yo cāyaṃ cittasamuṭṭhānassa khaṇaniyamo vutto kammādisamuṭṭhānassāpi ayameva khaṇaniyamo. Tasmā paṭisandhicittena sahuppannaṃ kammajarūpaṃ tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati. Paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe uppannaṃ aṭṭhārasamassa uppādakkhaṇe nirujjhati. Paṭisandhicittassa bhaṅgakkhaṇe uppannaṃ aṭṭhārasamassa ṭhānakkhaṇe nirujjhatīti iminā nayenettha yojanā kātabbā. Tato paraṃ pana utusamuṭṭhānikapaveṇīyeva tiṭṭhati. 『Nīharitvā jhāpethā』ti vattabbaṃ hoti. Evaṃ 『nānuppādaekanirodhato』 veditabbā.

『Ekuppādaekanirodhato』ti rūpaṃ pana rūpena saha ekuppādaṃ ekanirodhaṃ. Arūpaṃ arūpena saha ekuppādaṃ ekanirodhaṃ. Evaṃ 『ekuppādaekanirodhato』 veditabbā.

『Nānuppādanānānirodhatā』 pana catusantatirūpena dīpetabbā. Imassa hi uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantassa sarīrassa tattha tattha catusantatirūpaṃ ghanapuñjabhāvena vattati. Evaṃ vattamānassāpissa na ekuppādāditā sallakkhetabbā. Yathā pana upacikarāji vā kipillikarāji vā olokiyamānā ekābaddhā viya hoti, na pana ekābaddhā. Aññissā hi sīsasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi, aññissā udarasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi, aññissā pādasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi honti. Evameva catusantatirūpānampi aññassa uppādakkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi, aññassa ṭhitikkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi, aññassa bhaṅgakkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi. Evamettha 『nānuppādanānānirodhatā』 veditabbā.

『Atītādīni』 pana dūradukapariyosānāni pāḷiyaṃ āgatāneva. 『Paccayasamuṭṭhānāni』pi 『『kammajaṃ, kammapaccayaṃ, kammapaccayautusamuṭṭhāna』』ntiādinā (dha. sa. aṭṭha. 975) nayena heṭṭhā kathitāniyeva. Pañcapi pana khandhā parinipphannāva honti, no aparinipphannā; saṅkhatāva no asaṅkhatā; apica nipphannāpi hontiyeva. Sabhāvadhammesu hi nibbānamevekaṃ aparinipphannaṃ anipphannañca. Nirodhasamāpatti pana nāmapaññatti ca kathanti? Nirodhasamāpatti lokiyalokuttarāti vā saṅkhatāsaṅkhatāti vā parinipphannāparinipphannāti vā na vattabbā. Nipphannā pana hoti samāpajjantena samāpajjitabbato. Tathā nāmapaññatti. Sāpi hi lokiyādibhedaṃ na labhati; nipphannā pana hoti no anipphannā; nāmaggahaṇañhi gaṇhantova gaṇhātīti.

Kamādivinicchayakathā

Evaṃ pakiṇṇakato khandhe viditvā puna etesuyeva –

Khandhesu ñāṇabhedatthaṃ, kamatotha visesato;

Anūnādhikato ceva, upamāto tatheva ca.

Daṭṭhabbato dvidhā evaṃ, passantassatthasiddhito;

Vinicchayanayo sammā, viññātabbo vibhāvinā.

Tattha 『kamato』ti idha uppattikkamo, pahānakkamo, paṭipattikkamo, bhūmikkamo, desanākkamoti bahuvidho kamo.

Tattha 『『paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbuda』』nti (saṃ. ni. 1.235) evamādi uppattikkamo. 『『Dassanena pahātabbā dhammā, bhāvanāya pahātabbā dhammā』』ti (dha. sa. tikamātikā 8) evamādi pahānakkamo. 『『Sīlavisuddhi, cittavisuddhī』』ti (ma. ni. 1.259; paṭi. ma. 3.41) evamādi paṭipattikkamo. 『『Kāmāvacarā , rūpāvacarā』』ti evamādi bhūmikkamo. 『『Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā』』ti (dī. ni. 3.145) vā 『『dānakathaṃ sīlakatha』』nti (ma. ni. 2.69; dī. ni. 1.298) vā evamādi desanākkamo. Tesu idha uppattikkamo tāva na yujjati, kalalādīnaṃ viya khandhānaṃ pubbāpariyavavatthānena anuppattito; na pahānakkamo kusalābyākatānaṃ appahātabbato; na paṭipattikkamo akusalānaṃ appaṭipajjanīyato; na bhūmikkamo vedanādīnaṃ catubhūmakapariyāpannattā.

Desanākkamo pana yujjati. Abhedena hi yaṃ pañcasu khandhesu attaggāhapatitaṃ veneyyajanaṃ samūhaghanavinibbhogadassanena attaggāhato mocetukāmo bhagavā hitakāmo tassa janassa sukhaggahaṇatthaṃ cakkhuādīnampi visayabhūtaṃ oḷārikaṃ paṭhamaṃ rūpakkhandhaṃ desesi. Tato iṭṭhāniṭṭharūpasaṃveditaṃ vedanaṃ, yaṃ vedayati taṃ sañjānātīti evaṃ vedanāvisayassa ākāraggāhikaṃ saññaṃ, saññāvasena abhisaṅkhārake saṅkhāre, tesaṃ vedanādīnaṃ nissayaṃ adhipatibhūtañca viññāṇanti evaṃ tāva 『kamato』 vinicchayanayo viññātabbo.

『Visesato』ti khandhānañca upādānakkhandhānañca visesato. Ko pana tesaṃ viseso? Khandhā tāva avisesato vuttā, upādānakkhandhā sāsavaupādānīyabhāvena visesetvā. Yathāha –

『『Pañca, bhikkhave, khandhe desessāmi pañcupādānakkhandhe ca, taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pañcakkhandhā? Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… santike vā – ayaṃ vuccati, rūpakkhandho. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā…pe… ye keci saṅkhārā…pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ …pe… santike vā – ayaṃ vuccati, viññāṇakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcakkhandhā. Katame ca, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā? Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ…pe… santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ – ayaṃ vuccati, rūpūpādānakkhandho. Yā kāci vedanā…pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ…pe… santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhave, viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā』』ti (saṃ. ni. 3.48).

Ettha ca yathā vedanādayo anāsavāpi sāsavāpi atthi, na evaṃ rūpaṃ. Yasmā panassa rāsaṭṭhena khandhabhāvo yujjati tasmā khandhesu vuttaṃ. Yasmā rāsaṭṭhena ca sāsavaṭṭhena ca upādānakkhandhabhāvo yujjati tasmā upādānakkhandhesu vuttaṃ. Vedanādayo pana anāsavāva khandhesu vuttā, sāsavā upādānakkhandhesu. 『Upādānakkhandhā』ti ettha ca upādānagocarā khandhā upādānakkhandhāti evamattho daṭṭhabbo. Idha pana sabbepete ekajjhaṃ katvā khandhāti adhippetā.

『Anūnādhikato』ti kasmā pana bhagavatā pañceva khandhā vuttā anūnā anadhikāti? Sabbasaṅkhatasabhāgekasaṅgahato, attattaniyaggāhavatthussa etapparamato, aññesañca tadavarodhato. Anekappabhedesu hi saṅkhatadhammesu sabhāgavasena saṅgayhamānesu rūpaṃ rūpasabhāgasaṅgahavasena eko khandho hoti, vedanā vedanāsabhāgasaṅgahavasena eko khandho hoti. Esa nayo saññādīsupi. Tasmā sabbasaṅkhatasabhāgasaṅgahato pañceva vuttā. Etaparamañcetaṃ attattaniyaggāhavatthu yadidaṃ rūpādayo pañca. Vuttañhetaṃ – 『『rūpe kho, bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』ti (saṃ. ni. 3.207). Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu…. Viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』』』ti. Tasmā attattaniyaggāhavatthussa etaparamatopi pañceva vuttā. Yepi caññe sīlādayo pañca dhammakkhandhā vuttā, tepi saṅkhārakkhandhapariyāpannattā ettheva avarodhaṃ gacchanti. Tasmā aññesaṃ tadavarodhatopi pañceva vuttāti. Evaṃ 『anūnādhikato』 vinicchayanayo viññātabbo.

『Upamāto』ti ettha hi gilānasālūpamo rūpupādānakkhandho gilānūpamassa viññāṇupādānakkhandhassa vatthudvārārammaṇavasena nivāsanaṭṭhānato, gelaññūpamo vedanupādānakkhandho ābādhakattā, gelaññasamuṭṭhānūpamo saññupādānakkhandho kāmasaññādivasena rāgādisampayuttavedanāsambhavā, asappāyasevanūpamo saṅkhārupādānakkhandho vedanāgelaññassa nidānattā. 『『Vedanaṃ vedanattāya saṅkhatamabhisaṅkharontī』』ti (saṃ. ni. 3.79) hi vuttaṃ. Tathā 『『akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagata』』nti (dha. sa. 556). Gilānūpamo viññāṇupādānakkhandho vedanāgelaññena aparimuttattā. Apica cārakakāraṇaaparādhakāraṇakārakaaparādhikūpamā ete bhājanabhojanabyañjanaparivesakabhuñjakūpamā cāti, evaṃ 『upamāto』 vinicchayanayo viññātabbo.

『Daṭṭhabbato dvidhā』ti saṅkhepato vitthārato cāti evaṃ dvidhā daṭṭhabbato pettha vinicchayanayo viññātabbo. Saṅkhepato hi pañcupādānakkhandhā āsivisūpame (saṃ. ni. 4.238) vuttanayena ukkhittāsikapaccatthikato, bhārasuttavasena (saṃ. ni. 3.22) bhārato, khajjanīyapariyāyavasena (saṃ. ni. 3.79) khādakato, yamakasuttavasena (saṃ. ni. 3.85) aniccadukkhānattasaṅkhatavadhakato daṭṭhabbā.

Vitthārato panettha pheṇapiṇḍo viya rūpaṃ daṭṭhabbaṃ, udakapubbuḷo viya vedanā, marīcikā viya saññā, kadalikkhandho viya saṅkhārā, māyā viya viññāṇaṃ. Vuttañhetaṃ –

『『Pheṇapiṇḍūpamaṃ rūpaṃ, vedanā pubbuḷūpamā;

Marīcikūpamā saññā, saṅkhārā kadalūpamā;

Māyūpamañca viññāṇaṃ, desitādiccabandhunā』』ti. (saṃ. ni. 3.95);

Tattha rūpādīnaṃ pheṇapiṇḍādīhi evaṃ sadisatā veditabbā – yathā hi pheṇapiṇḍo nissārova evaṃ rūpampi niccasāradhuvasāraattasāravirahena nissārameva. Yathā ca so 『iminā pattaṃ vā thālakaṃ vā karissāmī』ti gahetuṃ na sakkā, gahitopi tamatthaṃ na sādheti bhijjateva; evaṃ rūpampi 『nicca』nti vā 『dhuva』nti vā 『aha』nti vā 『mama』nti vā gahetuṃ na sakkā, gahitampi na tathā tiṭṭhati, aniccaṃ dukkhaṃ anattā asubhaññeva hotīti. Evaṃ 『pheṇapiṇḍasadisameva』 hoti.

Yathā vā pana pheṇapiṇḍo chiddāvachiddo anekasandhighaṭito bahūnnaṃ udakasappādīnaṃ pāṇānaṃ āvāso, evaṃ rūpampi chiddāvachiddaṃ anekasandhighaṭitaṃ. Kulavasena cettha asīti kimikulāni vasanti. Tadeva tesaṃ sūtigharampi vaccakuṭipi gilānasālāpi susānampi. Na te aññattha gantvā gabbhavuṭṭhānādīni karonti. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ. Yathā ca pheṇapiṇḍo āditova badarapakkamatto hutvā anupubbena pabbatakūṭamattopi hoti, evaṃ rūpampi ādito kalalamattaṃ hutvā anupubbena byāmamattampi gomahiṃsahatthiādīnaṃ vasena pabbatakūṭamattampi hoti, macchakacchapādīnaṃ vasena anekayojanasatappamāṇampi. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ. Yathā ca pheṇapiṇḍo uṭṭhitamattopi bhijjati, thokaṃ gantvāpi, samuddaṃ patvā pana avassameva bhijjati; evameva rūpampi kalalabhāvepi bhijjati, abbudādibhāve, antarā pana abhejjamānampi vassasatāyukānaṃ vassasataṃ patvā avassameva bhijjati, maraṇamukhe cuṇṇavicuṇṇaṃ hoti. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ.

Yathā pana pubbuḷo asāro, evaṃ vedanāpi. Yathā ca so abalo, agayhupago, na sakkā taṃ gahetvā phalakaṃ vā āsanaṃ vā kātuṃ, gahitaggahitopi bhijjateva; evaṃ vedanāpi abalā, agayhupagā, na sakkā 『niccā』ti vā 『dhuvā』ti vā gahetuṃ, gahitāpi na tathā tiṭṭhati. Evaṃ agayhupagatāyapi vedanā 『pubbuḷasadisā』. Yathā pana tasmiṃ tasmiṃ udakabindumhi pubbuḷo uppajjati ceva nirujjhati ca, na ciraṭṭhitiko hoti; evaṃ vedanāpi uppajjati ceva nirujjhati ca, na ciraṭṭhitikā hoti, ekaccharakkhaṇe koṭisatasahassasaṅkhyā uppajjitvā nirujjhati. Yathā ca pubbuḷo udakatalaṃ, udakabinduṃ , udakajallakaṃ saṅkaḍḍhitvā puṭaṃ katvā gahaṇavātañcāti cattāri kāraṇāni paṭicca uppajjati; evaṃ vedanāpi vatthuṃ, ārammaṇaṃ, kilesajālaṃ, phassasaṅghaṭṭanañcāti cattāri kāraṇāni paṭicca uppajjati. Evampi vedanā pubbuḷasadisā.

Saññāpi asārakaṭṭhena 『marīcisadisā』. Tathā agayhupagaṭṭhena; na hi sakkā taṃ gahetvā pivituṃ vā nhāyituṃ vā bhājanaṃ vā pūretuṃ. Apica yathā marīci vipphandati, sañjātūmivego viya khāyati; evaṃ nīlasaññādibhedā saññāpi nīlādianubhavanatthāya phandati vipphandati. Yathā ca marīci mahājanaṃ vippalambheti , 『paripuṇṇavāpī viya paripuṇṇanadī viya dissatī』ti vadāpeti; evaṃ saññāpi vippalambheti, 『idaṃ nīlakaṃ subhaṃ sukhaṃ nicca』nti vadāpeti. Pītakādīsupi eseva nayo. Evaṃ vippalambhanenāpi marīcisadisā.

Saṅkhārāpi asārakaṭṭhena 『kadalikkhandhasadisā』. Tathā agayhupagaṭṭhena. Yatheva hi kadalikkhandhato kiñci gahetvā na sakkā gopānasīādīnamatthāya upanetuṃ, upanītampi na tathā hoti; evaṃ saṅkhārāpi na sakkā niccādivasena gahetuṃ, gahitāpi na tathā honti. Yathā ca kadalikkhandho bahuvaṭṭisamodhāno hoti, evaṃ saṅkhārakkhandhopi bahudhammasamodhāno. Yathā ca kadalikkhandho nānālakkhaṇo, aññoyeva hi bāhirāya pattavaṭṭiyā vaṇṇo, añño tato abbhantarabbhantarānaṃ; evameva saṅkhārakkhandhopi aññadeva phassassa lakkhaṇaṃ, aññaṃ cetanādīnaṃ. Samodhānetvā pana saṅkhārakkhandhotveva vuccatīti. Evampi saṅkhārakkhandho kadalikkhandhasadiso.

Viññāṇampi asārakaṭṭhena 『māyāsadisaṃ』. Tathā agayhupagaṭṭhena. Yathā ca māyā ittarā lahupaccupaṭṭhānā, evaṃ viññāṇaṃ. Tañhi tatopi ittaratarañceva lahupaccupaṭṭhānatarañca. Teneva hi cittena puriso āgato viya, gato viya, ṭhito viya, nisinno viya hoti. Aññadeva cāgamanakāle cittaṃ, aññaṃ gamanakālādīsu. Evampi viññāṇaṃ māyāsadisaṃ. Māyā ca mahājanaṃ vañceti, yaṃ kiñcideva 『idaṃ suvaṇṇaṃ rajataṃ muttā』tipi gahāpeti. Viññāṇampi mahājanaṃ vañceti, teneva cittena āgacchantaṃ viya, gacchantaṃ viya, ṭhitaṃ viya, nisinnaṃ viya katvā gāhāpeti. Aññadeva ca āgamane cittaṃ, aññaṃ gamanādīsu. Evampi viññāṇaṃ māyāsadisaṃ. Visesato ca subhārammaṇampi oḷārikampi ajjhattikarūpaṃ asubhanti daṭṭhabbaṃ. Vedanā tīhi dukkhatāhi avinimuttato dukkhāti saññāsaṅkhārā avidheyyato anattāti viññāṇaṃ udayabbayadhammato aniccanti daṭṭhabbaṃ.

『Evaṃ passantassatthasiddhito』ti evañca saṅkhepavitthāravasena dvidhā passato yā atthasiddhi hoti, tatopi vinicchayanayo viññātabbo, seyyathidaṃ – saṅkhepato tāva pañcupādānakkhandhesu ukkhittāsikapaccatthikādibhāvena passanto khandhehi na vihaññati. Vitthārato pana rūpādīni pheṇapiṇḍādisadisabhāvena passanto na asāresu sāradassī hoti. Visesato ca ajjhattikarūpaṃ asubhato passanto kabaḷīkārāhāraṃ parijānāti , asubhe subhanti vipallāsaṃ pajahati, kāmoghaṃ uttarati, kāmayogena visaṃyujjati, kāmāsavena anāsavo hoti, abhijjhākāyaganthaṃ bhindati, kāmupādānaṃ na upādiyati. Vedanaṃ dukkhato passanto phassāhāraṃ parijānāti, dukkhe sukhanti vipallāsaṃ pajahati, bhavoghaṃ uttarati, bhavayogena visaṃyujjati, bhavāsavena anāsavo hoti, byāpādakāyaganthaṃ bhindati, sīlabbatupādānaṃ na upādiyati. Saññaṃ saṅkhāre ca anattato passanto manosañcetanāhāraṃ parijānāti, anattani attāti vipallāsaṃ pajahati, diṭṭhoghaṃ uttarati, diṭṭhiyogena visaṃyujjati, diṭṭhāsavena anāsavo hoti, idaṃ saccābhinivesakāyaganthaṃ bhindati, attavādupādānaṃ na upādiyati. Viññāṇaṃ aniccato passanto viññāṇāhāraṃ parijānāti, anicce niccanti vipallāsaṃ pajahati, avijjoghaṃ uttarati, avijjāyogena visaṃyujjati, avijjāsavena anāsavo hoti, sīlabbataparāmāsakāyaganthaṃ bhindati, diṭṭhupādānaṃ na upādiyati.

Evaṃ mahānisaṃsaṃ, vadhakādivasena dassanaṃ yasmā;

Tasmā khandhe dhīro, vadhakādivasena passeyyāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Idāni abhidhammabhājanīyaṃ hoti. Tattha rūpakkhandhaniddeso heṭṭhā rūpakaṇḍe vitthāritanayeneva veditabbo.

  3. Vedanākkhandhaniddese ekavidhenāti ekakoṭṭhāsena. Phassasampayuttoti phassena sampayutto. Sabbāpi catubhūmikavedanā. Sahetukaduke sahetukā catubhūmikavedanā, ahetukā kāmāvacarāva. Iminā upāyena kusalapadādīhi vuttā vedanā jānitabbā. Apicāyaṃ vedanākkhandho ekavidhena phassasampayuttato dassito, duvidhena sahetukāhetukato, tividhena jātito , catubbidhena bhūmantarato, pañcavidhena indriyato. Tattha sukhindriyadukkhindriyāni kāyappasādavatthukāni kāmāvacarāneva. Somanassindriyaṃ chaṭṭhavatthukaṃ vā avatthukaṃ vā tebhūmakaṃ . Domanassindriyaṃ chaṭṭhavatthukaṃ kāmāvacaraṃ. Upekkhindriyaṃ cakkhādicatuppasādavatthukaṃ chaṭṭhavatthukaṃ avatthukañca catubhūmakaṃ. Chabbidhena vatthuto dassito. Tattha purimā pañca vedanā pañcappasādavatthukā kāmāvacarāva chaṭṭhā avatthukā vā savatthukā vā catubhūmikā.

Sattavidhena tattha manosamphassajā bhedato dassitā, aṭṭhavidhena tattha kāyasamphassajā bhedato, navavidhena sattavidhabhede manoviññāṇadhātusamphassajā bhedato, dasavidhena aṭṭhavidhabhede manoviññāṇadhātusamphassajā bhedato. Etesu hi sattavidhabhede manosamphassajā manodhātusamphassajā, manoviññāṇadhātusamphassajāti dvidhā bhinnā. Aṭṭhavidhabhede tāya saddhiṃ kāyasamphassajāpi sukhā dukkhāti dvidhā bhinnā. Navavidhabhede sattavidhe vuttā manoviññāṇadhātusamphassajā kusalādivasena tidhā bhinnā. Dasavidhabhede aṭṭhavidhe vuttā manoviññāṇadhātusamphassajā kusalādivaseneva tidhā bhinnā.

Kusalattiko cettha kevalaṃ pūraṇatthameva vutto. Sattavidhaaṭṭhavidhanavavidhabhedesu pana nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo dinno. Abhidhammañhi patvā tathāgatena nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo adinno nāma natthi. Ayaṃ tāva dukamūlake eko vāro.

Satthā hi imasmiṃ abhidhammabhājanīye vedanākkhandhaṃ bhājento tike gahetvā dukesu pakkhipi, duke gahetvā tikesu pakkhipi, tike ca duke ca ubhatovaḍḍhananīhārena āhari; sattavidhena, catuvīsatividhena, tiṃsavidhena, bahuvidhenāti sabbathāpi bahuvidhena vedanākkhandhaṃ dassesi. Kasmā? Puggalajjhāsayena ceva desanāvilāsena ca. Dhammaṃ sotuṃ nisinnadevaparisāya hi ye devaputtā tike ādāya dukesu pakkhipitvā kathiyamānaṃ paṭivijjhituṃ sakkonti, tesaṃ sappāyavasena tathā katvā desesi. Ye itarehi ākārehi kathiyamānaṃ paṭivijjhituṃ sakkonti, tesaṃ tehākārehi desesīti. Ayamettha 『puggalajjhāsayo』. Sammāsambuddho pana attano mahāvisayatāya tike vā dukesu pakkhipitvā, duke vā tikesu ubhatovaḍḍhanena vā, sattavidhādinayena vā, yathā yathā icchati tathā tathā desetuṃ sakkoti. Tasmāpi imehākārehi desesīti ayamassa 『desanāvilāso』.

Tattha tike ādāya dukesu pakkhipitvā desitavāro dukamūlako nāma. Duke ādāya tikesu pakkhipitvā desitavāro tikamūlako nāma. Tike ca duke ca ubhato vaḍḍhetvā desitavāro ubhatovaḍḍhitako nāma. Avasāne sattavidhenātiādivāro bahuvidhavāro nāmāti ime tāva cattāro mahāvārā.

Tattha dukamūlake dukesu labbhamānena ekekena dukena saddhiṃ tikesu alabbhamāne vedanāttikapītittikasanidassanattike apanetvā, sese labbhamānake ekūnavīsati tike yojetvā, dutiyadukapaṭhamattikayojanavārādīni navavārasatāni paññāsañca vārā honti. Te sabbepi pāḷiyaṃ saṃkhipitvā tattha tattha dassetabbayuttakaṃ dassetvā vuttā. Asammuyhantena pana vitthārato veditabbā.

Tikamūlakepi tikesu labbhamānena ekekena tikena saddhiṃ dukesu alabbhamāne paṭhamadukādayo duke apanetvā, sese labbhamānake sahetukadukādayo paññāsa duke yojetvā, paṭhamattikadutiyadukayojanavārādīni navavārasatāni paññāsañca vārā honti. Tepi sabbe pāḷiyaṃ saṅkhipitvā tattha tattha dassetabbayuttakaṃ dassetvā vuttā. Asammuyhantena pana vitthārato veditabbā.

Ubhatovaḍḍhitake duvidhabhede dutiyadukaṃ tividhabhede ca paṭhamatikaṃ ādiṃ katvā labbhamānehi ekūnavīsatiyā dukehi labbhamāne ekūnavīsatitike yojetvā dutiyadukapaṭhamatikayojanavārādayo ekūnavīsativārā vuttā. Esa dukatikānaṃ vasena ubhatovaḍḍhitattā ubhatovaḍḍhitako nāma tatiyo mahāvāro.

Bahuvidhavārassa sattavidhaniddese ādito paṭṭhāya labbhamānesu ekūnavīsatiyā tikesu ekekena saddhiṃ catasso bhūmiyo yojetvā ekūnavīsati sattavidhavārā vuttā. Catuvīsatividhaniddesepi tesaṃyeva tikānaṃ vasena ekūnavīsativārā vuttā. Tathā bahuvidhavāre cāti . Tiṃsavidhavāro ekoyevāti sabbepi aṭṭhapaññāsa vārā honti. Ayaṃ tāvettha vāraparicchedavasena pāḷivaṇṇanā.

Idāni atthavaṇṇanā hoti. Tattha sattavidhaniddeso tāva uttānatthoyeva. Catuvīsatividhaniddese cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusaloti kāmāvacaraaṭṭhakusalacittavasena veditabbo. Atthi akusaloti dvādasaakusalacittavasena veditabbo. Atthi abyākatoti tisso manodhātuyo, tisso ahetukamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha mahāvipākāni, dasa kāmāvacarakiriyāti catuvīsatiyā cittānaṃ vasena veditabbo.

Tattha aṭṭha kusalāni dvādasa akusalāni ca javanavasena labbhanti. Kiriyamanodhātu āvajjanavasena labbhati. Dve vipākamanodhātuyo sampaṭicchanavasena, tisso vipākamanoviññāṇadhātuyo santīraṇatadārammaṇavasena, kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanavasena, aṭṭha mahāvipākacittāni tadārammaṇavasena, nava kiriyacittāni javanavasena labbhanti. Sotaghānajivhākāyadvāresupi eseva nayo.

Manodvāre pana atthi kusaloti catubhūmakakusalavasena kathitaṃ, atthi akusaloti dvādasaakusalavasena. Atthi abyākatoti ekādasannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ, dasannaṃ kiriyānaṃ , navannaṃ rūpāvacarārūpāvacarakiriyānaṃ, catunnaṃ sāmaññaphalānanti catuttiṃsacittuppādavasena kathitaṃ. Tattha catubhūmakakusalañceva akusalañca javanavasena labbhati. Kiriyato ahetukamanoviññāṇadhātu āvajjanavasena, ekādasa vipākacittāni tadārammaṇavasena, tebhūmakakiriyā ceva sāmaññaphalāni ca javanavaseneva labbhanti. Tāni sattavidhādīsu yattha katthaci ṭhatvā kathetuṃ vaṭṭanti. Tiṃsavidhe pana ṭhatvā dīpiyamānāni sukhadīpanāni hontīti tiṃsavidhasmiṃyeva ṭhatvā dīpayiṃsu.

Etāni hi sabbānipi cittāni cakkhudvāre upanissayakoṭiyā, samatikkamavasena, bhāvanāvasenāti tīhākārehi labbhanti. Tathā sotadvāramanodvāresupi. Ghānajivhākāyadvāresu pana samatikkamavasena, bhāvanāvasenāti dvīhevākārehi labbhantīti veditabbāni. Kathaṃ? Idha bhikkhu vihāracārikaṃ caramāno kasiṇamaṇḍalaṃ disvā 『kiṃ nāmeta』nti pucchitvā 『kasiṇamaṇḍala』nti vutte puna 『kiṃ iminā karontī』ti pucchati. Athassa ācikkhanti – 『evaṃ bhāvetvā jhānāni uppādetvā, samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā, arahattaṃ pāpuṇantī』ti. Ajjhāsayasampanno kulaputto 『bhāriyaṃ eta』nti asallakkhetvā 『mayāpi esa guṇo nibbattetuṃ vaṭṭati, na kho pana sakkā esa nipajjitvā niddāyantena nibbattetuṃ, āditova vīriyaṃ kātuṃ sīlaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī』ti cintetvā sīlaṃ sodheti. Tato sīle patiṭṭhāya dasa palibodhe upacchinditvā, ticīvaraparamena santosena santuṭṭho, ācariyupajjhāyānaṃ vattapaṭivattaṃ katvā, kammaṭṭhānaṃ uggaṇhitvā, kasiṇaparikammaṃ katvā, samāpattiyo uppādetvā, samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā, arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ cakkhuviññāṇaṃ catubhūmikavedanānibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva 『upanissayavasena』 labbhanti.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate 『iṭṭhe me ārammaṇe rāgo uppanno, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhanāya moho, vinibandhassa pana me māno uppanno, parāmaṭṭhassa diṭṭhi, vikkhepagatassa uddhaccaṃ, asanniṭṭhāgatassa vicikicchā, thāmagatassa anusayo uppanno』ti pariggahe ṭhito kulaputto attano kilesuppattiṃ ñatvā 『ime me kilesā vaḍḍhamānā anayabyasanāya saṃvattissanti, handa ne niggaṇhāmī』ti cintetvā 『na kho pana sakkā nipajjitvā niddāyantena kilese niggaṇhituṃ; āditova vīriyaṃ kātuṃ vaṭṭati sīlaṃ sodhetu』nti heṭṭhā vuttanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ rūpārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『samatikkamavasena』 labbhanti.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – 『idaṃ rūpaṃ kiṃ nissita』nti? Tato naṃ 『bhūtanissita』nti ñatvā cattāri mahābhūtāni upādārūpañca rūpanti pariggaṇhāti, tadārammaṇe dhamme arūpanti pariggaṇhāti. Tato sappaccayaṃ nāmarūpaṃ parigaṇhitvā tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ rūpārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti.

Aparo bhikkhu suṇāti – 『kasiṇaparikammaṃ kira katvā samāpattiyo uppādetvā samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇantī』ti. Ajjhāsayasampanno kulaputto 『bhāriyaṃ eta』nti asallakkhetvā 『mayāpi esa guṇo nibbattetuṃ vaṭṭatī』ti purimanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ sotaviññāṇaṃ catubhūmikavedanā nibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva 『upanissayavasena』 labbhanti.

Sotadvāre pana sadde āpāthagateti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ saddārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『samatikkamavasena』 labbhanti.

Sotadvāre pana sadde āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – ayaṃ saddo kiṃ nissitoti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ saddārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti.

Ghānajivhākāyadvāresu pana gandhārammaṇādīsu āpāthagatesu 『iṭṭhe me ārammaṇe rāgo uppanno』ti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ gandhārammaṇādīsu uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā ghānajivhākāyasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tīsu dvāresu 『samatikkamavasena』 labbhanti.

Ghānadvārādīsu pana gandhādīsu āpāthagatesu eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – 『ayaṃ gandho, ayaṃ raso, idaṃ phoṭṭhabbaṃ kiṃ nissita』nti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ gandhārammaṇādīni sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā ghānajivhākāyasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti.

Manodvāre pana tīhipi ākārehi labbhanti. Ekacco hi jātiṃ bhayato passati, jaraṃ byādhiṃ maraṇaṃ bhayato passati, bhayato disvā 『jātijarābyādhimaraṇehi muccituṃ vaṭṭati, na kho pana sakkā nipajjitvā niddāyantena jātiādīhi muccituṃ, āditova vīriyaṃ kātuṃ sīlaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī』ti cintetvā cakkhudvāre vuttanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ jātijarābyādhimaraṇaṃ catubhūmikavedanānibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva 『upanissayavasena』 labbhanti.

Manodvāre pana dhammārammaṇe āpāthagateti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ dhammārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『samatikkamavasena』 labbhanti.

Manodvāre pana dhammārammaṇe āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – 『etaṃ dhammārammaṇaṃ kiṃ nissita』nti? 『Vatthunissita』nti. 『Vatthu kiṃ nissita』nti? 『Mahābhūtāni nissita』nti. So cattāri mahābhūtāni upādārūpañca rūpanti pariggaṇhāti, tadārammaṇe dhamme arūpanti pariggaṇhāti. Tato sappaccayaṃ nāmarūpaṃ pariggaṇhitvā tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ dhammārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti. Yā panetā sabbesampi catuvīsatividhādīnaṃ vārānaṃ pariyosānesu cakkhusamphassajā vedanā…pe… manosamphassajā vedanāti cha cha vedanā vuttā, tā sampayuttapaccayavasena vuttāti.

Ayaṃ vedanākkhandhaniddeso.

Saññākkhandhādayopi iminā upāyena veditabbā. Kevalañhi saññākkhandhaniddese tikesu vedanāttikapītittikāpi labbhanti, dukesu ca sukhasahagatadukādayopi. Saṅkhārakkhandhaniddese phassassāpi saṅkhārakkhandhapariyāpannattā phassasampayuttoti avatvā cittasampayuttoti vuttaṃ. Dukesu cettha hetudukādayopi labbhanti. Tikā saññākkhandhasadisā eva . Viññāṇakkhandhaniddese cakkhusamphassajādibhāvaṃ avatvā cakkhuviññāṇantiādi vuttaṃ. Na hi sakkā viññāṇaṃ manosamphassajanti niddisituṃ. Sesamettha saññākkhandhe vuttasadisameva. Imesaṃ pana tiṇṇampi khandhānaṃ niddeseyeva vedanākkhandhaniddesato atirekatikadukā laddhā. Tesaṃ vasena vārappabhedo veditabboti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Idāni pañhāpucchakaṃ hoti. Tattha pañhāpucchane pañcannaṃ khandhānaṃ 『『katikusalā? Katiakusalā? Katiabyākatā』』tiādinā nayena yaṃ labbhati, yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchitvā vissajjane 『『rūpakkhandho abyākato』』tiādinā nayena yaṃ labbhati tadeva uddhaṭanti veditabbaṃ. Yattha yattha ca 『eko khandho』ti vā 『dve khandhā』ti vā paricchedaṃ akatvā 『『siyā uppannā, siyā anuppannā』』tiādinā nayena tanti ṭhapitā, tattha tattha pañcannampi khandhānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Seso tesaṃ tesaṃ khandhānaṃ kusalādivibhāgo heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 985) vuttoyeva.

Ārammaṇattikesu pana cattāro khandhā pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa sammasantassa paccavekkhantassa ca parittārammaṇā honti, sattavīsati rūpārūpāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa mahaggatārammaṇā, maggaphalanibbānāni paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā, paññattiṃ paccavekkhaṇakāle navattabbārammaṇāti.

Teyeva sekkhāsekkhānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇā honti, maggakāle sahajātahetunā maggahetukā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle ārammaṇādhipatinā maggādhipatino , vīriyajeṭṭhakaṃ vā vīmaṃsajeṭṭhakaṃ vā maggaṃ bhāventassa sahajātādhipatinā maggādhipatino, chandajeṭṭhakaṃ pana cittajeṭṭhakaṃ vā bhāventassa navattabbārammaṇā nāma honti.

Atītāni pana khandhadhātuāyatanāni ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa atītārammaṇā honti, anāgatāni ārabbha anāgatārammaṇā honti, paccuppannāni ārabbha paccuppannārammaṇā honti, paññattiṃ vā nibbānaṃ vā paccavekkhantassa navattabbārammaṇā honti.

Tathā attano khandhadhātuāyatanāni ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa ajjhattārammaṇā honti, paresaṃ khandhadhātuāyatanāni ārabbha evaṃ pavattentassa bahiddhārammaṇā, paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇakālepi bahiddhārammaṇāyeva, kālena ajjhattaṃ kālena bahiddhā dhammesu evaṃ pavattentassa ajjhattabahiddhārammaṇā, ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇāti veditabbā.

Iti bhagavā imaṃ khandhavibhaṅgaṃ suttantabhājanīyādivasena tayo parivaṭṭe nīharitvā bhājento dassesi. Tīsupi hi parivaṭṭesu ekova paricchedo. Rūpakkhandho hi sabbattha kāmāvacaroyeva. Cattāro khandhā catubhūmakā lokiyalokuttaramissakā kathitāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Khandhavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Āyatanavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare āyatanavibhaṅganiddese suttantabhājanīyaṃ tāva dassento dvādasāyatanāni cakkhāyatanaṃ rūpāyatanantiādimāha. Tattha pāḷimuttakena tāva nayena –

Atthalakkhaṇatāvatva, kamasaṅkhepavitthārā;

Tathā daṭṭhabbato ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha visesato tāva cakkhatīti cakkhu; rūpaṃ assādeti, vibhāveti cāti attho. Rūpayatīti rūpaṃ; vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetīti attho. Suṇātīti sotaṃ. Sappatīti saddo; udāhariyatīti attho. Ghāyatīti ghānaṃ. Gandhayatīti gandho; attano vatthuṃ sūcayatīti attho. Jīvitaṃ avhāyatīti jivhā. Rasanti taṃ sattāti raso; assādentīti attho. Kucchitānaṃ sāsavadhammānaṃ āyoti kāyo. Āyoti uppattideso. Phusīyatīti phoṭṭhabbaṃ. Manatīti mano. Attano lakkhaṇaṃ dhārayantīti dhammā.

Avisesato pana āyatanato, āyānaṃ tananato, āyatassa ca nayanato āyatananti veditabbaṃ. Cakkhurūpādīsu hi taṃtaṃdvārārammaṇā cittacetasikā dhammā sena sena anubhavanādinā kiccena āyatanti uṭṭhahanti ghaṭṭenti vāyamantīti vuttaṃ hoti. Te ca pana āyabhūte dhamme etāni tanonti vitthārentīti vuttaṃ hoti. Idañca anamatagge saṃsāre pavattaṃ atīva āyataṃ saṃsāradukkhaṃ yāva na nivattati tāva nayanteva, pavattayantīti vuttaṃ hoti. Iti sabbepi me dhammā āyatanato āyānaṃ tananato āyatassa ca nayanato 『āyatanaṃ āyatana』nti vuccanti.

Apica nivāsaṭṭhānaṭṭhena, ākaraṭṭhena, samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena , sañjātidesaṭṭhena, kāraṇaṭṭhena ca āyatanaṃ veditabbaṃ. Tathā hi loke 『『issarāyatanaṃ vāsudevāyatana』』ntiādīsu nivāsaṭṭhānaṃ āyatananti vuccati . 『『Suvaṇṇāyatanaṃ rajatāyatana』』ntiādīsu ākaro. Sāsane pana 『『manorame āyatane sevanti naṃ vihaṅgamā』』tiādīsu (a. ni. 5.38) samosaraṇaṭṭhānaṃ. 『『Dakkhiṇāpatho gunnaṃ āyatana』』ntiādīsu sañjātideso. 『『Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane』』tiādīsu (a. ni. 5.23) kāraṇaṃ.

Cakkhurūpādīsu cāpi te te cittacetasikā dhammā nivasanti tadāyattavuttitāyāti cakkhādayo nesaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ. Cakkhādīsu ca te ākiṇṇā taṃ nissitattā tadārammaṇattā cāti cakkhādayo nesaṃ ākaro. Cakkhādayo ca nesaṃ samosaraṇaṭṭhānaṃ, tattha tattha vatthudvārārammaṇavasena samosaraṇato. Cakkhādayo ca nesaṃ sañjātideso; taṃ nissayārammaṇabhāvena tattheva uppattito. Cakkhādayo ca nesaṃ kāraṇaṃ, tesaṃ abhāve abhāvatoti. Iti nivāsaṭṭhānaṭṭhena, ākaraṭṭhena, samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena, sañjātidesaṭṭhena, kāraṇaṭṭhenāti imehi kāraṇehi ete dhammā 『āyatanaṃ āyatana』nti vuccanti. Tasmā yathāvuttenatthena cakkhu ca taṃ āyatanañcāti cakkhāyatanaṃ…pe… dhammā ca te āyatanañcāti dhammāyatananti evaṃ tāvettha 『atthato』 viññātabbo vinicchayo.

『Lakkhaṇato』ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇatopettha viññātabbo vinicchayo. Tāni ca pana nesaṃ lakkhaṇāni heṭṭhā rūpakaṇḍaniddese vuttanayeneva veditabbāni.

『Tāvatvato』ti tāvabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – cakkhādayopi hi dhammā eva. Evaṃ sati dhammāyatanamicceva avatvā kasmā dvādasāyatanāni vuttānīti ce? Cha viññāṇakāyuppattidvārārammaṇavavatthānato. Idha channaṃ viññāṇakāyānaṃ dvārabhāvena ārammaṇabhāvena ca vavatthānato ayameva tesaṃ bhedo hotīti dvādasa vuttāni. Cakkhuviññāṇavīthipariyāpannassa hi viññāṇakāyassa cakkhāyatanameva uppattidvāraṃ, rūpāyatanameva cārammaṇaṃ . Tathā itarāni itaresaṃ. Chaṭṭhassa pana bhavaṅgamanasaṅkhāto manāyatanekadesova uppattidvāraṃ, asādhāraṇañca dhammāyatanaṃ ārammaṇanti . Iti channaṃ viññāṇakāyānaṃ uppattidvārārammaṇavavatthānato dvādasa vuttānīti. Evamettha 『tāvatvato』 viññātabbo vinicchayo.

『Kamato』ti idhāpi pubbe vuttesu uppattikkamādīsu desanākkamova yujjati. Ajjhattikesu hi āyatanesu sanidassanasappaṭighavisayattā cakkhāyatanaṃ pākaṭanti paṭhamaṃ desitaṃ. Tato anidassanasappaṭighavisayāni sotāyatanādīni. Atha vā dassanānuttariyasavanānuttariyahetubhāvena bahūpakārattā ajjhattikesu cakkhāyatanasotāyatanāni paṭhamaṃ desitāni. Tato ghānāyatanādīni tīṇi. Pañcannampi gocaravisayattā ante manāyatanaṃ. Cakkhādīnaṃ pana gocarattā tassa tassa anantarāni bāhiresu rūpāyatanādīni. Apica viññāṇuppattikāraṇavavatthānatopi ayameva tesaṃ kamo veditabbo. Vuttañhetaṃ 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa』』nti (ma. ni. 3.421) evaṃ 『kamato』pettha viññātabbo vinicchayo.

『Saṅkhepavitthārā』ti saṅkhepato hi manāyatanassa ceva dhammāyatanekadesassa ca nāmena, tadavasesānañca āyatanānaṃ rūpena saṅgahitattā dvādasāpi āyatanāni nāmarūpamattameva honti.

Vitthārato pana ajjhattikesu tāva cakkhāyatanaṃ jātivasena cakkhupasādamattameva, paccayagatinikāyapuggalabhedato pana anantappabhedaṃ. Tathā sotāyatanādīni cattāri. Manāyatanaṃ tebhūmakakusalākusalavipākakiriyaviññāṇabhedena ekāsītippabhedaṃ, vatthupaṭipadādibhedato pana anantappabhedaṃ. Rūpagandharasāyatanāni samuṭṭhānabhedato catuppabhedāni, saddāyatanaṃ dvippabhedaṃ. Sabhāgavisabhāgabhedato pana sabbānipi anantappabhedāni. Phoṭṭhabbāyatanaṃ pathavīdhātutejodhātuvāyodhātuvasena tippabhedaṃ, samuṭṭhānato catuppabhedaṃ, sabhāgavisabhāgato anekappabhedaṃ. Dhammāyatanaṃ tebhūmakadhammārammaṇavasena anekappabhedanti. Evaṃ saṅkhepavitthārā viññātabbo vinicchayo.

『Daṭṭhabbato』ti ettha pana sabbānevetāni āyatanāni anāgamanato aniggamanato ca daṭṭhabbāni. Na hi tāni pubbe udayā kutoci āgacchanti, nāpi uddhaṃ vayā kuhiñci gacchanti; atha kho pubbe udayā appaṭiladdhasabhāvāni, uddhaṃ vayā paribhinnasabhāvāni, pubbantāparantavemajjhe paccayāyattavuttitāya avasāni pavattanti. Tasmā anāgamanato aniggamanato ca daṭṭhabbāni. Tathā nirīhato abyāpārato ca. Na hi cakkhurūpādīnaṃ evaṃ hoti – 『aho vata amhākaṃ sāmaggiyā viññāṇaṃ nāma uppajjeyyā』ti, na ca tāni viññāṇuppādanatthaṃ dvārabhāvena vatthubhāvena ārammaṇabhāvena vā īhanti, na byāpāramāpajjanti; atha kho dhammatāvesā yaṃ cakkhurūpādīnaṃ sāmaggiyaṃ cakkhuviññāṇādīni sambhavanti. Tasmā nirīhato abyāpārato ca daṭṭhabbāni. Apica ajjhattikāni suññagāmo viya daṭṭhabbāni dhuvasubhasukhattabhāvavirahitattā, bāhirāni gāmaghātakacorā viya ajjhattikānaṃ abhighātakattā. Vuttañhetaṃ – 『『cakkhu, bhikkhave, haññati manāpāmanāpehi rūpehīti vitthāro. Apica ajjhattikāni cha pāṇakā viya daṭṭhabbāni, bāhirāni tesaṃ gocarā viyāti. Evampettha 『daṭṭhabbato』 viññātabbo vinicchayoti.

Idāni tesaṃ vipassitabbākāraṃ dassetuṃ cakkhuṃ aniccantiādi āraddhaṃ. Tattha cakkhu tāva hutvā abhāvaṭṭhena aniccanti veditabbaṃ. Aparehipi catūhi kāraṇehi aniccaṃ – uppādavayavantato, vipariṇāmato, tāvakālikato, niccapaṭikkhepatoti.

Tadeva paṭipīḷanaṭṭhena dukkhaṃ. Yasmā vā etaṃ uppannaṃ ṭhitiṃ pāpuṇāti, ṭhitiyaṃ jarāya kilamati, jaraṃ patvā avassaṃ bhijjati; tasmā abhiṇhasampaṭipīḷanato, dukkhamato, dukkhavatthuto, sukhapaṭikkhepatoti imehi catūhi kāraṇehi dukkhaṃ.

Avasavattanaṭṭhena pana anattā. Yasmā vā etaṃ uppannaṃ ṭhitiṃ mā pāpuṇātu, ṭhānappattaṃ mā jiratu, jarappataṃ mā bhijjatūti imesu tīsu ṭhānesu kassaci vasavattibhāvo natthi, suññaṃ tena vasavattanākārena; tasmā suññato, assāmikato, akāmakāriyato, attapaṭikkhepatoti imehi catūhi kāraṇehi anattā.

Vibhavagatikato , pubbāparavasena bhavasaṅkantigamanato, pakatibhāvavijahanato ca vipariṇāmadhammaṃ. Idaṃ aniccavevacanameva. Rūpā aniccātiādīsupi eseva nayo. Apicettha ṭhapetvā cakkhuṃ tebhūmakadhammā aniccā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva aniccañca. Tathā sesadhammā dukkhā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva dukkhañca. Sesadhammā anattā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva anattā cāti. Rūpādīsupi eseva nayo.

Imasmiṃ pana suttantabhājanīye tathāgatena kiṃ dassitanti? Dvādasannaṃ āyatanānaṃ anattalakkhaṇaṃ. Sammāsambuddho hi anattalakkhaṇaṃ dassento aniccena vā dasseti, dukkhena vā, aniccadukkhehi vā. Tattha 『『cakkhu, attāti yo vadeyya, taṃ na upapajjati. Cakkhussa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati 『attā me uppajjati ca veti cā』ti iccassa evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati – cakkhu attāti yo vadeyya iti cakkhu anattā』』ti (ma. ni. 3.422). Imasmiṃ sutte aniccena anattalakkhaṇaṃ dassesi. 『『Rūpaṃ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, na yidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya; labbhetha ca rūpe – evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosīti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṃ anattā tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati; na ca labbhati rūpe – evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī』』ti (saṃ. ni. 3.59; mahāva. 20) imasmiṃ sutte dukkhena anattalakkhaṇaṃ dassesi. 『『Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā』』tiādīsu (saṃ. ni. 3.15) aniccadukkhehi anattalakkhaṇaṃ dassesi. Kasmā? Aniccadukkhānaṃ pākaṭattā.

Hatthato hi taṭṭake vā sarake vā kismiñcideva vā patitvā bhinne 『aho anicca』nti vadanti. Evaṃ aniccaṃ pākaṭaṃ nāma. Attabhāvasmiṃ pana gaṇḍapiḷakādīsu vā uṭṭhitāsu khāṇukaṇṭakādīhi vā viddhāsu 『aho dukkha』nti vadanti. Evaṃ dukkhaṃ pākaṭaṃ nāma. Anattalakkhaṇaṃ apākaṭaṃ andhakāraṃ avibhūtaṃ duppaṭivijjhaṃ duddīpanaṃ duppaññāpanaṃ . Aniccadukkhalakkhaṇāni uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā paññāyanti. Anattalakkhaṇaṃ vinā buddhuppādā na paññāyati, buddhuppādeyeva paññāyati. Mahiddhikā hi mahānubhāvā tāpasaparibbājakā sarabhaṅgasatthārādayopi 『aniccaṃ dukkha』nti vattuṃ sakkonti, 『anattā』ti vattuṃ na sakkonti. Sace hi te sampattaparisāya anattāti vattuṃ sakkuṇeyyuṃ, sampattaparisāya maggaphalapaṭivedho bhaveyya. Anattalakkhaṇapaññāpanañhi aññassa kassaci avisayo, sabbaññubuddhānameva visayo. Evametaṃ anattalakkhaṇaṃ apākaṭaṃ. Tasmā satthā anattalakkhaṇaṃ dassento aniccena vā dassesi, dukkhena vā, aniccadukkhehi vā. Idha pana taṃ aniccadukkhehi dassesīti veditabbaṃ.

Imāni pana lakkhaṇāni kissa amanasikārā appaṭivedhā, kena paṭicchannattā, na upaṭṭhahanti? Aniccalakkhaṇaṃ tāva udayabbayānaṃ amanasikārā appaṭivedhā, santatiyā paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Dukkhalakkhaṇaṃ abhiṇhasampaṭipīḷanassa amanasikārā appaṭivedhā, iriyāpathehi paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Anattalakkhaṇaṃ nānādhātuvinibbhogassa amanasikārā appaṭivedhā, ghanena paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Udayabbayaṃ pana pariggahetvā santatiyā vikopitāya aniccalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Abhiṇhasampaṭipīḷanaṃ manasikatvā iriyāpathe ugghāṭite dukkhalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Nānādhātuyo vinibbhujitvā ghanavinibbhoge kate anattalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti.

Ettha ca aniccaṃ aniccalakkhaṇaṃ, dukkhaṃ dukkhalakkhaṇaṃ, anattā anattalakkhaṇanti ayaṃ vibhāgo veditabbo. Tattha aniccanti khandhapañcakaṃ. Kasmā? Uppādavayaññathattabhāvā, hutvā abhāvato vā; uppādavayaññathattaṃ aniccalakkhaṇaṃ, hutvā abhāvasaṅkhāto ākāravikāro vā. 『『Yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti vacanato pana tadeva khandhapañcakaṃ dukkhaṃ. Kasmā? Abhiṇhasampaṭipīḷanato; abhiṇhasampaṭipīḷanākāro dukkhalakkhaṇaṃ. 『『Yaṃ dukkhaṃ taṃ anattā』』ti pana vacanato tadeva khandhapañcakaṃ anattā. Kasmā? Avasavattanato; avasavattanākāro anattalakkhaṇaṃ. Iti aññadeva aniccaṃ dukkhaṃ anattā, aññāni aniccadukkhānattalakkhaṇāni. Pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyoti idañhi sabbampi aniccaṃ dukkhaṃ anattā nāma. Vuttappakārākāravikārā aniccadukkhānattalakkhaṇānīti.

Saṅkhepato panettha dasāyatanāni kāmāvacarāni, dve tebhūmakāni. Sabbesupi sammasanacāro kathitoti veditabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye yathā heṭṭhā vipassakānaṃ upakāratthāya 『『cakkhāyatanaṃ rūpāyatana』』nti yugalato āyatanāni vuttāni, tathā avatvā ajjhattikabāhirānaṃ sabbākārato sabhāvadassanatthaṃ 『『cakkhāyatanaṃ sotāyatana』』nti evaṃ ajjhattikabāhiravavatthānanayena vuttāni.

  3. Tesaṃ niddesavāre tattha katamaṃ cakkhāyatanantiādīni heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

  4. Yaṃ panetaṃ dhammāyatananiddese 『『tattha katamā asaṅkhatā dhātu? Rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo』』ti vuttaṃ, tatrāyamattho – asaṅkhatā dhātūti asaṅkhatasabhāvaṃ nibbānaṃ. Yasmā panetaṃ āgamma rāgādayo khīyanti, tasmā rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuttaṃ. Ayamettha ācariyānaṃ samānatthakathā.

Vitaṇḍavādī panāha – 『pāṭiyekkaṃ nibbānaṃ nāma natthi, kilesakkhayova nibbāna』nti. 『Suttaṃ āharā』ti ca vutte 『『nibbānaṃ nibbānanti kho, āvuso sāriputta, vuccati; katamaṃ nu kho, āvuso, nibbānanti? Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati nibbāna』』nti etaṃ jambukhādakasuttaṃ āharitvā 『iminā suttena veditabbaṃ pāṭiyekkaṃ nibbānaṃ nāma natthi, kilesakkhayova nibbāna』nti āha. So vattabbo – 『kiṃ pana yathā cetaṃ suttaṃ tathā attho』ti? Addhā vakkhati – 『āma , natthi suttato muñcitvā attho』ti. Tato vattabbo – 『idaṃ tāva te suttaṃ ābhataṃ; anantarasuttaṃ āharā』ti. Anantarasuttaṃ nāma – 『『arahattaṃ arahattanti, āvuso sāriputta, vuccati; katamaṃ nu kho, āvuso, arahattanti? Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati arahatta』』nti (saṃ. ni. 4.315) idaṃ tassevānantaraṃ ābhatasuttaṃ.

Imasmiṃ pana naṃ ābhate āhaṃsu – 『nibbānaṃ nāma dhammāyatanapariyāpanno dhammo, arahattaṃ cattāro khandhā. Nibbānaṃ sacchikatvā viharanto dhammasenāpati nibbānaṃ pucchitopi arahattaṃ pucchitopi kilesakkhayameva āha. Kiṃ pana nibbānañca arahattañca ekaṃ udāhu nāna』nti? 『Ekaṃ vā hotu nānaṃ vā. Ko ettha tayā atibahuṃ cuṇṇīkaraṇaṃ karontena attho』? 『Na tvaṃ ekaṃ nānaṃ jānāsīti. Nanu ñāte sādhu hotī』ti evaṃ punappunaṃ pucchito vañcetuṃ asakkonto āha – 『rāgādīnaṃ khīṇante uppannattā arahattaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo』ti vuccatīti. Tato naṃ āhaṃsu – 『mahākammaṃ te kataṃ. Lañjaṃ datvāpi taṃ vadāpento etadeva vadāpeyya. Yatheva ca te etaṃ vibhajitvā kathitaṃ, evaṃ idampi sallakkhehi – nibbānañhi āgamma rāgādayo khīṇāti nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuttaṃ. Tīṇipi hi etāni nibbānasseva adhivacanānī』ti.

Sace evaṃ vutte saññattiṃ gacchati iccetaṃ kusalaṃ; no ce, bahunibbānatāya kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – 『rāgakkhayo nāma rāgasseva khayo udāhu dosamohānampi? Dosakkhayo nāma dosasseva khayo udāhu rāgamohānampi? Mohakkhayo nāma mohasseva khayo udāhu rāgadosānampī』ti? Addhā vakkhati – 『rāgakkhayo nāma rāgasseva khayo, dosakkhayo nāma dosasseva khayo, mohakkhayo nāma mohasseva khayo』ti.

Tato vattabbo – 『tava vāde rāgakkhayo ekaṃ nibbānaṃ hoti, dosakkhayo ekaṃ, mohakkhayo ekaṃ; tiṇṇaṃ akusalamūlānaṃ khaye tīṇi nibbānāni honti, catunnaṃ upādānānaṃ khaye cattāri, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ khaye pañca, channaṃ taṇhākāyānaṃ khaye cha, sattannaṃ anusayānaṃ khaye satta, aṭṭhannaṃ micchattānaṃ khaye aṭṭha, navannaṃ taṇhāmūlakadhammānaṃ khaye nava, dasannaṃ saṃyojanānaṃ khaye dasa, diyaḍḍhakilesasahassassa khaye pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ nibbānanti bahūni nibbānāni honti. Natthi pana te nibbānānaṃ pamāṇanti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha』.

Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, oḷārikatāya kāretabbo. Kathaṃ? 『Andhabālā hi acchadīpimigamakkaṭādayopi kilesapariyuṭṭhitā vatthuṃ paṭisevanti. Atha nesaṃ paṭisevanapariyante kileso vūpasammati. Tava vāde acchadīpimigamakkaṭādayo nibbānappattā nāma honti. Oḷārikaṃ vata te nibbānaṃ thūlaṃ, kaṇṇehi piḷandhituṃ na sakkāti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha』.

Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, gotrabhunāpi kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – 『tvaṃ gotrabhu nāma atthīti vadesī』ti? 『Āma vadāmī』ti. 『Gotrabhukkhaṇe kilesā khīṇā, khīyanti, khīyissantī』ti? Na khīṇā, na khīyanti; apica kho khīyissantīti. 『Gotrabhu pana kiṃ ārammaṇaṃ karotī』ti? 『Nibbānaṃ』. 『Tava gotrabhukkhaṇe kilesā na khīṇā, na khīyanti; atha kho khīyissanti. Tvaṃ akhīṇesuyeva kilesesu kilesakkhayaṃ nibbānaṃ paññapesi, appahīnesu anusayesu anusayappahānaṃ nibbānaṃ paññapesi. Taṃ te na sameti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha』.

Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, maggena kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – 『tvaṃ maggaṃ nāma vadesī』ti? 『Āma vademī』ti. 『Maggakkhaṇe kilesā khīṇā, khīyanti, khiyissantī』ti? Jānamāno vakkhati – 『khīṇāti vā khīyissantīti vā vattuṃ na vaṭṭati, khīyantīti vattuṃ vaṭṭatī』ti. 『Yadi evaṃ, maggassa kilesakkhayaṃ nibbānaṃ katamaṃ? Maggena khīyanakakilesā katame? Maggo katamaṃ kilesakkhayaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā katame kilese khepeti? Tasmā mā evaṃ gaṇha. Nibbānaṃ pana āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānī』ti.

Evaṃ vutte evamāha – 『tvaṃ āgamma āgammāti vadesī』ti? 『Āma vademī』ti. 『Āgamma nāmāti idaṃ te kuto laddha』nti? 『Suttato laddha』nti . 『Āhara sutta』nti. 『『Evaṃ avijjā ca taṇhā ca taṃ āgamma, tamhi khīṇā, tamhi bhaggā, na ca kiñci kadācī』』ti. Evaṃ vutte paravādī tuṇhībhāvaṃ āpannoti.

Idhāpi dasāyatanāni kāmāvacarāni, dve pana catubhūmakāni lokiyalokuttaramissakānīti veditabbāni.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Idhāpi pañhāpucchake yaṃ labbhati yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchitvā labbhamānavaseneva vissajjanaṃ vuttaṃ; na kevalañca idha, sabbesupi pañhāpucchakesu eseva nayo. Idha pana dasannaṃ āyatanānaṃ rūpabhāvena abyākatatā veditabbā. Dvinnaṃ āyatanānaṃ khandhavibhaṅge catunnaṃ khandhānaṃ viya kusalādibhāvo veditabbo. Kevalañhi cattāro khandhā sappaccayāva saṅkhatāva dhammāyatanaṃ pana 『『siyā appaccayaṃ, siyā asaṅkhata』』nti āgataṃ. Ārammaṇattikesu ca anārammaṇaṃ sukhumarūpasaṅkhātaṃ dhammāyatanaṃ na-vattabbakoṭṭhāsaṃ bhajati. Tañca kho anārammaṇattā na parittādibhāvena navattabbadhammārammaṇattāti ayamettha viseso. Sesaṃ tādisameva. Idhāpi hi cattāro khandhā viya dvāyatanā pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa sammasantassa paccavekkhantassa ca parittārammaṇāti sabbaṃ khandhesu vuttasadisamevāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Āyatanavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhātuvibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare dhātuvibhaṅge sabbā dhātuyo chahi chahi dhātūhi saṅkhipitvā tīhi chakkehi suttantabhājanīyaṃ dassento cha dhātuyotiādimāha. Tattha chāti gaṇanaparicchedo. Dhātuyoti paricchinnadhammanidassanaṃ. Pathavīdhātūtiādīsu dhātvaṭṭho nāma sabhāvaṭṭho, sabhāvaṭṭho nāma suññataṭṭho, suññataṭṭho nāma nissattaṭṭhoti evaṃ sabhāvasuññatanissattaṭṭhena pathavīyeva dhātu pathavīdhātu. Āpodhātuādīsupi eseva nayo. Evamettha padasamāsaṃ viditvā evamattho veditabbo – pathavīdhātūti patiṭṭhānadhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātu. Viññāṇadhātūti vijānanadhātu.

173.Pathavīdhātudvayanti pathavīdhātu dve ayaṃ. Ayaṃ pathavīdhātu nāma na ekā eva ajjhattikabāhirabhedena pana dve dhātuyo evāti attho. Tenevāha – 『『atthi ajjhattikā atthi bāhirā』』ti. Tattha ajjhattikāti sattasantānapariyāpannā niyakajjhattā. Bāhirāti saṅkhārasantānapariyāpannā anindriyabaddhā. Ajjhattaṃ paccattanti ubhayampetaṃ niyakajjhattādhivacanameva. Idāni taṃ sabhāvākārato dassetuṃ kakkhaḷantiādi vuttaṃ. Tattha kakkhaḷanti thaddhaṃ. Kharigatanti pharusaṃ. Kakkhaḷattanti kakkhaḷabhāvo. Kakkhaḷabhāvoti kakkhaḷasabhāvo. Ajjhattaṃ upādinnanti niyakajjhattasaṅkhātaṃ upādinnaṃ. Upādinnaṃ nāma sarīraṭṭhakaṃ. Sarīraṭṭhakañhi kammasamuṭṭhānaṃ vā hotu mā vā, taṃ sandhāya upādinnampi atthi anupādinnampi; ādinnaggahitaparāmaṭṭhavasena pana sabbampetaṃ upādinnamevāti dassetuṃ 『『ajjhattaṃ upādinna』』nti āha.

Idāni tameva pathavīdhātuṃ vatthuvasena dassetuṃ seyyathidaṃ kesā lomātiādi vuttaṃ. Tattha seyyathidanti nipāto. Tassattho – yā sā ajjhattikā pathavīdhātu sā katamā? Yaṃ vā ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ nāma taṃ katamanti? Kesā lomātiādi tassā ajjhattikāya pathavīdhātuyā vatthuvasena pabhedadassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – kesā nāma ajjhattā upādinnā sarīraṭṭhakā kakkhaḷattalakkhaṇā imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Lomā nāma…pe… karīsaṃ nāma. Idha pana avuttampi paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.4) pāḷiāruḷhaṃ matthaluṅgaṃ āharitvā matthaluṅgaṃ nāma ajjhattaṃ upādinnaṃ sarīraṭṭhakaṃ kakkhaḷattalakkhaṇaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Parato āpodhātuādīnaṃ niddese pittādīsupi eseva nayo.

Iminā kiṃ dassitaṃ hoti? Dhātumanasikāro. Imasmiṃ pana dhātumanasikāre kammaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā uttamatthaṃ arahattaṃ pāpuṇitukāmena kiṃ kattabbaṃ? Catupārisuddhisīlaṃ sodhetabbaṃ. Sīlavato hi kammaṭṭhānabhāvanā ijjhati. Tassa sodhanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Visuddhasīlena pana sīle patiṭṭhāya dasa pubbapalibodhā chinditabbā. Tesampi chindanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Chinnapalibodhena dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhitabbaṃ. Ācariyenāpi dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhāpentena sattavidhaṃ uggahakosallaṃ dasavidhañca manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Antevāsikenāpi ācariyassa santike bahuvāre sajjhāyaṃ katvā nijjaṭaṃ paguṇaṃ kammaṭṭhānaṃ kātabbaṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ – 『『ādikammikena bhikkhunā jarāmaraṇā muccitukāmena sattahākārehi uggahakosallaṃ icchitabbaṃ, dasahākārehi manasikārakosallaṃ icchitabba』』nti.

Tattha vacasā, manasā, vaṇṇato, saṇṭhānato, disato, okāsato, paricchedatoti imehi sattahākārehi imasmiṃ dhātumanasikārakammaṭṭhāne 『uggahakosallaṃ』 icchitabbaṃ. Anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato , paṇṇattisamatikkamato, anupubbamuñcanato, lakkhaṇato, tayo ca suttantāti imehi dasahākārehi 『manasikārakosallaṃ』 icchitabbaṃ. Tadubhayampi parato satipaṭṭhānavibhaṅge āvi bhavissati.

Evaṃ uggahitakammaṭṭhānena pana visuddhimagge vutte aṭṭhārasa senāsanadose vajjetvā pañcaṅgasamannāgate senāsane vasantena attanāpi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatena pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena vivittokāsagatena kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Manasikarontena ca vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena kesādīsu ekekakoṭṭhāsaṃ manasikaritvā avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo – ime kesā nāma sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā. Tattha yathā vammikamatthake jātesu kuṇṭhatiṇesu na vammikamatthako jānāti 『mayi kuṇṭhatiṇāni jātānī』ti, nāpi kuṇṭhatiṇāni jānanti 『mayaṃ vammikamatthake jātānī』ti, evameva na sīsakaṭāhapaliveṭhanacammaṃ jānāti 『mayi kesā jātā』ti, nāpi kesā jānanti 『mayaṃ sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kesā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Lomā sarīraveṭhanacamme jātā. Tattha yathā suññagāmaṭṭhāne jātesu dabbatiṇesu na suññagāmaṭṭhānaṃ jānāti 『mayi dabbatiṇāni jātānī』ti, nāpi dabbatiṇāni jānanti 『mayaṃ suññagāmaṭṭhāne jātānī』ti, evameva na sarīraveṭhanacammaṃ jānāti 『mayi lomā jātā』ti, nāpi lomā jānanti 『mayaṃ sarīraveṭhanacamme jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lomā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā. Tattha yathā kumārakesu daṇḍakehi madhukaṭṭhike vijjhitvā kīḷantesu na daṇḍakā jānanti 『amhesu madhukaṭṭhikā ṭhapitā』ti, nāpi madhukaṭṭhikā jānanti 『mayaṃ daṇḍakesu ṭhapitā』ti, evameva na aṅguliyo jānanti 『amhākaṃ aggesu nakhā jātā』ti, nāpi nakhā jānanti 『mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nakhā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Dantā hanukaṭṭhikesu jātā. Tattha yathā vaḍḍhakīhi pāsāṇaudukkhalesu kenacideva silesajātena bandhitvā ṭhapitathambhesu na udukkhalāni jānanti 『amhesu thambhā ṭhitā』ti, nāpi thambhā jānanti 『mayaṃ udukkhalesu ṭhitā』ti, evameva na hanukaṭṭhikā jānanti 『amhesu dantā jātā』ti , nāpi dantā jānanti 『mayaṃ hanukaṭṭhikesu jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti dantā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Taco sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Tattha yathā allagocammapariyonaddhāya mahāvīṇāya na mahāvīṇā jānāti 『ahaṃ allagocammena pariyonaddhā』ti, nāpi allagocammaṃ jānāti 『mayā mahāvīṇā pariyoddhā』ti, evameva na sarīraṃ jānāti 『ahaṃ tacena pariyonaddha』nti, nāpi taco jānāti 『mayā sarīraṃ pariyonaddhanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti taco nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Maṃsaṃ aṭṭhisaṅghāṭaṃ anulimpitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā mahāmattikāya littāya bhittiyā na bhitti jānāti 『ahaṃ mahāmattikāya littā』ti, nāpi mahāmattikā jānāti 『mayā mahābhitti littā』ti, evameva na aṭṭhisaṅghāṭo jānāti 『ahaṃ navamaṃsapesisatappabhedena maṃsena litto』ti, nāpi maṃsaṃ jānāti 『mayā aṭṭhisaṅghāṭo litto』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti maṃsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Nhāru sarīrabbhantare aṭṭhīni ābandhamānā ṭhitā. Tattha yathā vallīhi vinaddhesu kuṭṭadārūsu na kuṭṭadārūni jānanti 『mayaṃ vallīhi vinaddhānī』ti, nāpi valliyo jānanti 『amhehi kuṭṭadārūni vinaddhānī』ti, evameva na aṭṭhīni jānanti 『mayaṃ nhārūhi ābaddhānī』ti, nāpi nhārū jānanti 『amhehi aṭṭhīni ābaddhānī』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nhāru nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Aṭṭhīsu paṇhikaṭṭhi gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Ūruṭṭhi kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ . Kaṭiṭṭhi piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito. Gīvaṭṭhi sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Sīsaṭṭhi gīvaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gīvaṭṭhi piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito. Kaṭiṭṭhi ūruṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Ūruṭṭhi jaṅghaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi gopphakaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi paṇhikaṭṭhike patiṭṭhitaṃ.

Tattha yathā iṭṭhakadārugomayādisañcayesu na heṭṭhimā heṭṭhimā jānanti 『mayaṃ uparime uparime ukkhipitvā ṭhitā』ti, nāpi uparimā uparimā jānanti 『mayaṃ heṭṭhimesu heṭṭhimesu patiṭṭhitā』ti, evameva na paṇhikaṭṭhi jānāti 『ahaṃ gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na gopphakaṭṭhi jānāti 『ahaṃ jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti 『ahaṃ ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na ūruṭṭhi jānāti 『ahaṃ kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na kaṭiṭṭhi jānāti 『ahaṃ piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti 『ahaṃ gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito』ti, na gīvaṭṭhi jānāti 『ahaṃ sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na sīsaṭṭhi jānāti 『ahaṃ gīvaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na gīvaṭṭhi jānāti 『ahaṃ piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhita』nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti 『ahaṃ kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito』ti, na kaṭiṭṭhi jānāti 『ahaṃ ūruṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na ūruṭṭhi jānāti 『ahaṃ jaṅghaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti 『ahaṃ gopphakaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na gopphakaṭṭhi jānāti 『ahaṃ paṇhikaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhi nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Aṭṭhimiñjaṃ tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbādīnaṃ anto pakkhittesu sinnavettaggādīsu na veḷupabbādīni jānanti 『amhesu vettaggādīni pakkhittānī』ti, nāpi vettaggādīni jānanti 『mayaṃ veḷupabbādīsu ṭhitānīti, evameva na aṭṭhīni jānanti 『amhākaṃ anto aṭṭhimiñjaṃ ṭhita』nti, nāpi aṭṭhimiñjaṃ jānāti 『ahaṃ aṭṭhīnaṃ anto ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhimiñjaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Vakkaṃ galavāṭakato nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanhārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā vaṇṭupanibaddhe ambaphaladvaye na vaṇṭaṃ jānāti 『mayā ambaphaladvayaṃ upanibaddha』nti, nāpi ambaphaladvayaṃ jānāti 『ahaṃ vaṇṭena upanibaddha』nti, evameva na thūlanhāru jānāti 『mayā vakkaṃ upanibaddha』nti, nāpi vakkaṃ jānāti 『ahaṃ thūlanhārunā upanibaddha』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vakkaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Hadayaṃ sarīrabbhantare uraṭṭhipañjaramajjhaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhapitāya maṃsapesiyā na jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ jānāti 『maṃ nissāya maṃsapesi ṭhapitā』ti, nāpi maṃsapesi jānāti 『ahaṃ jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhitā』ti, evameva na uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ jānāti 『maṃ nissāya hadayaṃ ṭhita』nti, nāpi hadayaṃ jānāti 『ahaṃ uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti hadayaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Yakanaṃ antosarīre dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā ukkhalikapālapassamhi lagge yamakamaṃsapiṇḍe na ukkhalikapālapassaṃ jānāti 『mayi yamakamaṃsapiṇḍo laggo』ti, nāpi yamakamaṃsapiṇḍo jānāti 『ahaṃ ukkhalikapālapasse laggo』ti, evameva na thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ jānāti 『maṃ nissāya yakanaṃ ṭhita』nti, nāpi yakanaṃ jānāti 『ahaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti yakanaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Kilomakesu paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca parivāretvā ṭhitaṃ, apaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pilotikapaliveṭhite maṃse na maṃsaṃ jānāti 『ahaṃ pilotikāya paliveṭhita』nti, nāpi pilotikā jānāti 『mayā maṃsaṃ paliveṭhita』nti, evameva na vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca jānāti 『ahaṃ kilomakena paṭicchanna』nti, nāpi kilomakaṃ jānāti 『mayā vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca paṭicchanna』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kilomakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Pihakaṃ hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitāya gomayapiṇḍiyā na koṭṭhakamatthakapassaṃ jānāti 『gomayapiṇḍi maṃ nissāya ṭhitā』ti, nāpi gomayapiṇḍi jānāti 『ahaṃ koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitā』ti, evameva na udarapaṭalassa matthakapassaṃ jānāti 『pihakaṃ maṃ nissāya ṭhita』nti, nāpi pihakaṃ jānāti 『ahaṃ udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pihakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Papphāsaṃ sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare hadayañca yakanañca uparichādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāne sakuṇakulāvake na jiṇṇakoṭṭhabbhantaraṃ jānāti 『mayi sakuṇakulāvako olambamāno ṭhito』ti, nāpi sakuṇakulāvako jānāti 『ahaṃ jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāno ṭhito』ti , evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti 『mayi papphāsaṃ olambamānaṃ ṭhita』nti, nāpi papphāsaṃ jānāti 『ahaṃ evarūpe sarīrabbhantare olambamānaṃ ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti papphāsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Antaṃ galavāṭakato karīsamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā lohitadoṇikāya obhujitvā ṭhapite chinnasīsadhamanikaḷevare na lohitadoṇi jānāti 『mayi dhamanikaḷevaraṃ ṭhita』nti, nāpi dhamanikaḷevaraṃ jānāti 『ahaṃ lohitadoṇikāyaṃ ṭhita』nti, evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti 『mayi antaṃ ṭhita』nti, nāpi antaṃ jānāti 『ahaṃ sarīrabbhantare ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Antaguṇaṃ antantare ekavīsati antabhoge bandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitesu rajjukesu na pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ jānāti 『rajjukā maṃ sibbetvā ṭhitā』ti, nāpi rajjukā jānanti 『mayaṃ pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitā』ti, evameva na antaṃ jānāti 『antaguṇaṃ maṃ ābandhitvā ṭhita』nti, nāpi antaguṇaṃ jānāti 『ahaṃ antaṃ bandhitvā ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaguṇaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Udariyaṃ udare ṭhitaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ. Tattha yathā suvānadoṇiyaṃ ṭhite suvānavamathumhi na suvānadoṇi jānāti 『mayi suvānavamathu ṭhito』ti, nāpi suvānavamathu jānāti 『ahaṃ suvānadoṇiyaṃ ṭhito』ti, evameva na udaraṃ jānāti 『mayi udariyaṃ ṭhita』nti, nāpi udariyaṃ jānāti 『ahaṃ udare ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti udariyaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Karīsaṃ pakkāsayasaṅkhāte aṭṭhaṅgulaveḷupabbasadise antapariyosāne ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbe omadditvā pakkhittāya saṇhapaṇḍumattikāya na veḷupabbaṃ jānāti 『mayi paṇḍumattikā ṭhitā』ti, nāpi paṇḍumattikā jānāti 『ahaṃ veḷupabbe ṭhitā』ti, evameva na pakkāsayo jānāti 『mayi karīsaṃ ṭhita』nti, nāpi karīsaṃ jānāti 『ahaṃ pakkāsaye ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti karīsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Matthaluṅgaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā purāṇalābukaṭāhe pakkhittāya piṭṭhapiṇḍiyā na lābukaṭāhaṃ jānāti 『mayi piṭṭhapiṇḍi ṭhitā』ti, nāpi piṭṭhapiṇḍi jānāti 『ahaṃ lābukaṭāhe ṭhitā』ti, evameva na sīsakaṭāhabbhantaraṃ jānāti 『mayi matthaluṅgaṃ ṭhita』nti, nāpi matthaluṅgaṃ jānāti 『ahaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti matthaluṅgaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Yaṃvā panaññampīti iminā āpokoṭṭhāsādīsu tīsu anugataṃ pathavīdhātuṃ lakkhaṇavasena yevāpanakaṃ pathaviṃ katvā dasseti.

Bāhirapathavīdhātuniddese ayoti kāḷalohaṃ. Lohanti jātilohaṃ, vijātilohaṃ, kittimalohaṃ, pisācalohanti catubbidhaṃ. Tattha ayo, sajjhu, suvaṇṇaṃ, tipu, sīsaṃ, tambalohaṃ, vekantakanti imāni satta jātilohāni nāma. Nāganāsikalohaṃ vijātilohaṃ nāma. Kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohaṃ, ārakūṭanti tīṇi kittimalohāni nāma. Morakkhakaṃ, puthukaṃ, malinakaṃ, capalakaṃ, selakaṃ, āṭakaṃ, bhallakaṃ, dūsilohanti aṭṭha pisācalohāni nāma. Tesu pañca jātilohāni pāḷiyaṃ visuṃ vuttāneva. Tambalohaṃ, vekantakalohanti imehi pana dvīhi jātilohehi saddhiṃ sesaṃ sabbampi idha lohanti veditabbaṃ.

Tipūti setatipu. Sīsanti kāḷatipu. Sajjhūti rajataṃ. Muttāti sāmuddikamuttā. Maṇīti ṭhapetvā pāḷiāgate veḷuriyādayo seso jotirasādibhedo sabbopi maṇi. Veḷuriyoti vaṃsavaṇṇamaṇi. Saṅkhoti sāmuddikasaṅkho. Silāti kāḷasilā, paṇḍusilā, setasilātiādibhedā sabbāpi silā. Pavāḷanti pavāḷameva. Rajatanti kahāpaṇo. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Lohitaṅkoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaramaṇi. Tiṇādīsu bahisārā antamaso nāḷikerādayopi tiṇaṃ nāma. Antosāraṃ antamaso dārukhaṇḍampi kaṭṭhaṃ nāma. Sakkharāti muggamattato yāva muṭṭhippamāṇā marumbā sakkharā nāma. Muggamattato pana heṭṭhā vālikāti vuccati. Kaṭhalanti yaṃ kiñci kapālaṃ. Bhūmīti pathavī. Pāsāṇoti antomuṭṭhiyaṃ asaṇṭhahanato paṭṭhāya hatthippamāṇaṃ asampatto pāsāṇo nāma. Hatthippamāṇato paṭṭhāya pana upari pabbato nāma. Yaṃ vā panāti iminā tālaṭṭhi-nāḷikera-phalādibhedaṃ sesapathaviṃ gaṇhāti. Yā ca ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirāti iminā dvepi pathavīdhātuyo kakkhaḷaṭṭhena lakkhaṇato ekā pathavīdhātu evāti dasseti.

174.Āpodhātuniddesādīsu heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Āpo āpogatantiādīsu ābandhanavasena āpo. Tadeva āposabhāvaṃ gatattā āpogataṃ nāma. Snehavasena sneho. Soyeva snehasabhāvaṃ gatattā snehagataṃ nāma. Bandhanattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa bandhanabhāvo. Pittaṃ semhantiādīnipi vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pariggahetvā dhātuvaseneva manasikātabbāni.

Tatrāyaṃ nayo – pittesu hi abaddhapittaṃ jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ, baddhapittaṃ pittakosake ṭhitaṃ. Tattha yathā pūvaṃ byāpetvā ṭhite tele na pūvaṃ jānāti 『telaṃ maṃ byāpetvā ṭhita』nti, nāpi telaṃ jānāti 『ahaṃ pūvaṃ byāpetvā ṭhita』nti, evameva na sarīraṃ jānāti 『abaddhapittaṃ maṃ byāpetvā ṭhita』nti, nāpi abaddhapittaṃ jānāti 『ahaṃ sarīraṃ byāpetvā ṭhita』nti. Yathā ca vassodakena puṇṇe kosātakīkosake na kosātakīkosako jānāti 『mayi vassodakaṃ ṭhita』nti, nāpi vassodakaṃ jānāti 『ahaṃ kosātakīkosake ṭhita』nti, evameva na pittakosako jānāti mayi baddhapittaṃ ṭhitanti, nāpi baddhapittaṃ jānāti 『ahaṃ pittakosake ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pittaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Semhaṃ ekapatthapūrappamāṇaṃ udarapaṭale ṭhitaṃ. Tattha yathā upari sañjātapheṇapaṭalāya candanikāya na candanikā jānāti 『mayi pheṇapaṭalaṃ ṭhita』nti, nāpi pheṇapaṭalaṃ jānāti 『ahaṃ candanikāya ṭhita』nti, evameva na udarapaṭalaṃ jānāti 『mayi semhaṃ ṭhita』nti, nāpi semhaṃ jānāti 『ahaṃ udarapaṭale ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti semhaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Pubbo anibaddhokāso, yattha yattheva khāṇukaṇṭakappaharaṇaaggijālādīhi abhihaṭe sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapīḷakādayo vā uppajjanti, tattha tattheva tiṭṭhati. Tattha yathā pharasuppahārādivasena paggharitaniyāse rukkhe na rukkhassa pharasuppahārādippadesā jānanti 『amhesu niyyāso ṭhito』ti, nāpi niyyāso jānāti 『ahaṃ rukkhassa pharasuppahārādippadesesu ṭhito』ti, evameva na sarīrassa khāṇukaṇṭakādīhi abhihaṭappadesā jānanti 『amhesu pubbo ṭhito』ti, nāpi pubbo jānāti 『ahaṃ tesu padesesu ṭhito』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pubbo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Lohitesu saṃsaraṇalohitaṃ abaddhapittaṃ viya sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ. Sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūraṇappamāṇaṃ vakkahadayayakanapapphāsāni tementaṃ ṭhitaṃ. Tattha saṃsaraṇalohite abaddhapittasadisova vinicchayo. Itaraṃ pana yathā jajjarakapālaṭṭhe udake heṭṭhā leḍḍukhaṇḍāni temayamāne na leḍḍukhaṇḍāni jānanti 『mayaṃ udakena temiyamānā ṭhitā』ti, nāpi udakaṃ jānāti 『ahaṃ leḍḍukhaṇḍāni tememī』ti, evameva na yakanassa heṭṭhābhāgaṭṭhānaṃ vakkādīni vā jānanti 『mayi lohitaṃ ṭhitaṃ, amhe vā temayamānaṃ ṭhita』nti, nāpi lohitaṃ jānāti 『ahaṃ yakanassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā vakkādīni temayamānaṃ ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lohitaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Sedo aggisantāpādikālesu kesalomakūpavivarāni pūretvā tiṭṭhati ceva paggharati ca. Tattha yathā udakā abbūḷhamattesu bhisamuḷālakumudanāḷakalāpesu na bhisādikalāpavivarāni jānanti 『amhehi udakaṃ paggharatī』ti, nāpi bhisādikalāpavivarehi paggharantaṃ udakaṃ jānāti 『ahaṃ bhisādikalāpavivarehi paggharāmī』ti, evameva na kesalomakūpavivarāni jānanti 『amhehi sedo paggharatī』ti, nāpi sedo jānāti 『ahaṃ kesalomakūpavivarehi paggharāmī』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti sedo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Medo thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito patthinnasneho. Tattha yathā haliddipilotikapaṭicchanne maṃsapuñje na maṃsapuñjo jānāti 『maṃ nissāya haliddipilotikā ṭhitā』ti, nāpi haliddipilotikā jānāti 『ahaṃ maṃsapuñjaṃ nissāya ṭhitā』ti, evameva na sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ jānāti 『maṃ nissāya medo ṭhito』ti, nāpi medo jānāti 『ahaṃ sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ nissāya ṭhito』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti medo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto patthinnasneho patthinnayūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Assu yadā sañjāyati tadā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā udakapuṇṇesu taruṇatālaṭṭhikūpakesu na taruṇatālaṭṭhikūpakā jānanti 『amhesu udakaṃ ṭhita』nti, nāpi udakaṃ jānāti 『ahaṃ taruṇatālaṭṭhikūpakesu ṭhita』nti, evameva na akkhikūpakā jānanti 『amhesu assu ṭhita』nti, nāpi assu jānāti 『ahaṃ akkhikūpakesu ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti assu nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Vasā aggisantāpādikāle hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhināsapuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitavilīnasneho. Tattha yathā pakkhittatele ācāme na ācāmo jānāti 『maṃ telaṃ ajjhottharitvā ṭhita』nti, nāpi telaṃ jānāti 『ahaṃ ācāmaṃ ajjhottharitvā ṭhita』nti, evameva na hatthatalādippadeso jānāti 『maṃ vasā ajjhottharitvā ṭhitā』ti, nāpi vasā jānāti 『ahaṃ hatthatalādippadese ajjhottharitvā ṭhitā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vasā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Kheḷo tathārūpe kheḷuppattipaccaye sati ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhāya tiṭṭhati. Tattha yathā abbocchinnaudakanissande nadītīrakūpake na kūpatalaṃ jānāti 『mayi udakaṃ santiṭṭhatī』ti, nāpi udakaṃ jānāti 『ahaṃ kūpatale santiṭṭhāmī』ti , evameva na jivhātalaṃ jānāti 『mayi ubhohi kapolapassehi orohitvā kheḷo ṭhito』ti, nāpi kheḷo jānāti 『ahaṃ ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhātale ṭhito』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kheḷo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Siṅghāṇikā yadā sañjāyati tadā nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā pūtidadhibharitāya sippikāya na sippikā jānāti 『mayi pūtidadhi ṭhita』nti, nāpi pūtidadhi jānāti 『ahaṃ sippikāya ṭhita』nti, evameva na nāsāpuṭā jānanti 『amhesu siṅghāṇikā ṭhitā』ti, nāpi siṅghāṇikā jānāti 『ahaṃ nāsāpuṭesu ṭhitā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti siṅghāṇikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Lasikā aṭṭhikasandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīsu ṭhitā. Tattha yathā telabbhañjite akkhe na akkho jānāti 『maṃ telaṃ abbhañjitvā ṭhita』nti, nāpi telaṃ jānāti 『ahaṃ akkhaṃ abbhañjitvā ṭhita』nti, evameva na asītisatasandhayo jānanti 『lasikā amhe abbhañjitvā ṭhitā』ti, nāpi lasikā jānāti 『ahaṃ asītisatasandhayo abbhañjitvā ṭhitā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lasikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Muttaṃ vatthissa abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā candanikāya pakkhitte adhomukhe ravaṇaghaṭe na ravaṇaghaṭo jānāti 『mayi candanikāraso ṭhito』ti, nāpi candanikāraso jānāti 『ahaṃ ravaṇaghaṭe ṭhito』ti, evameva na vatthi jānāti 『mayi muttaṃ ṭhita』nti, nāpi muttaṃ jānāti 『ahaṃ vatthimhi ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti muttaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti. Yaṃ vā panāti avasesesu tīsu koṭṭhāsesu āpodhātuṃ sandhāya vuttaṃ.

Bāhiraāpodhātuniddese mūlaṃ paṭicca nibbatto raso mūlaraso nāma. Khandharasādīsupi eseva nayo. Khīrādīni pākaṭāneva. Yathā pana bhesajjasikkhāpade evamidha niyamo natthi. Yaṃ kiñci khīraṃ khīrameva. Sesesupi eseva nayo. Bhummānīti āvāṭādīsu ṭhitaudakāni. Antalikkhānīti pathaviṃ appattāni vassodakāni. Yaṃ vā panāti himodakakappavināsakaudakapathavīsandhārakaudakādīni idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhāni.

175.Tejodhātuniddese tejanavasena tejo. Tejova tejobhāvaṃ gatattā tejogataṃ. Usmāti uṇhākāro. Usmāva usmābhāvaṃ gatattā usmāgataṃ. Usumanti caṇḍausumaṃ. Tadeva usumabhāvaṃ gatattā usumagataṃ. Yena cāti yena tejogatena kuppitena. Santappatīti ayaṃ kāyo santappati, ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti. Yena ca jīrīyatīti yena ayaṃ kāyo jīrīyati, indriyavekallataṃ balaparikkhayaṃ valipalitādibhāvañca pāpuṇāti. Yena ca pariḍayhatīti yena kuppitena ayaṃ kāyo ḍayhati, so ca puggalo 『ḍayhāmi ḍayhāmī』ti kandanto satadhotasappigosītacandanādilepanañceva tālavaṇṭavātañca paccāsīsati. Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchatīti yenetaṃ asitaṃ vā odanādi, pītaṃ vā pānakādi, khāyitaṃ vā piṭṭhakhajjakādi, sāyitaṃ vā ambapakkamadhuphāṇitādi sammā paripākaṃ gacchati, rasādibhāvena vivekaṃ gacchatīti attho. Ettha ca purimā tayo tejodhātū catusamuṭṭhānā, pacchimo kammasamuṭṭhānova. Ayaṃ tāvettha padasaṃvaṇṇanā.

Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu 『yena santappati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū』ti manasi karoti; 『yena jīrīyati, yena pariḍayhati, yena asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū』ti manasi karoti. Yaṃ vā panāti imasmiṃ sarīre pākatiko eko utu atthi, so yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭho.

Bāhiratejodhātuniddese kaṭṭhaṃ paṭicca pajjalito kaṭṭhupādāno aggi kaṭṭhaggi nāma. Sakalikaggiādīsupi eseva nayo. Saṅkāraggīti kacavaraṃ saṃkaḍḍhitvā jālāpito kacavaraggi. Indaggīti asaniaggi. Aggisantāpoti jālāya vā vītaccikaṅgārānaṃ vā santāpo. Sūriyasantāpoti ātapo. Kaṭṭhasannicayasantāpoti kaṭṭharāsiṭṭhāne santāpo. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti petaggi kappavināsaggi nirayaggiādayo idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.

176.Vāyodhātuniddese vāyanavasena vāyo. Vāyova vāyobhāvaṃ gatattā vāyogataṃ. Thambhitattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa thambhitabhāvo. Uddhaṅgamā vātāti uggārahikkādi pavattakā uddhaṃ ārohanavātā . Adhogamā vātāti uccārapassāvādinīharaṇakā adho orohanavātā. Kucchisayā vātāti antānaṃ bahivātā. Koṭṭhāsayā vātāti antānaṃ antovātā. Aṅgamaṅgānusārino vātāti dhamanijālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādinibbattakā vātā. Satthakavātāti sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā. Khurakavātāti khurena viya hadayaṃ phālanavātā. Uppalakavātāti hadayamaṃsameva uppāṭanakavātā. Assāsoti antopavisananāsikāvato. Passāsoti bahinikkhamananāsikāvato. Ettha ca purimā sabbe catusamuṭṭhānā, assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva. Ayamettha padavaṇṇanā.

Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu uddhaṅgamādibhede vāte uddhaṅgamādivasena pariggahetvā 『uddhaṅgamā vātā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto vitthambhanākāro vāyodhātū』ti manasi karoti. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti sese vāyokoṭṭhāse anugatā vātā idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.

Bāhiravāyodhātuniddese puratthimā vātāti puratthimadisato āgatā vātā. Pacchimuttaradakkhiṇesupi eseva nayo. Sarajā vātāti saha rajena sarajā. Arajā vātāti rajavirahitā suddhā arajā nāma. Sītāti sītautusamuṭṭhānā sītavalāhakantare samuṭṭhitā. Uṇhāti uṇhautusamuṭṭhānā uṇhavalāhakantare samuṭṭhitā. Parittāti mandā tanukavātā. Adhimattāti balavavātā. Kāḷāti kāḷavalāhakantare samuṭṭhitā, yehi abbhāhato chavivaṇṇo kāḷako hoti. Tesaṃ etaṃ adhivacanantipi eke. Verambhavātāti yojanato upari vāyanavātā. Pakkhavātāti antamaso makkhikāyapi pakkhāyūhanasamuṭṭhitā vātā. Supaṇṇavātāti garuḷavātā. Kāmañca imepi pakkhavātāva ussadavasena pana visuṃ gahitā. Tālavaṇṭavātāti tālapaṇṇehi vā aññena vā kenaci maṇḍalasaṇṭhānena samuṭṭhāpitā vātā. Vidhūpanavātāti bījanapattakena samuṭṭhāpitā vātā. Imāni ca tālavaṇṭavidhūpanāni anuppannampi vātaṃ uppādenti, uppannampi parivattenti. Yaṃ vā panāti idha pāḷiāgate ṭhapetvā sesavātā yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.

177.Ākāsadhātuniddese appaṭighaṭṭanaṭṭhena na kassatīti ākāso. Ākāsova ākāsabhāvaṃ gatattā ākāsagataṃ. Aghaṭṭanīyatāya aghaṃ. Aghameva aghabhāvaṃ gatattā aghagataṃ. Vivaroti antaraṃ. Tadeva vivarabhāvaṃ gatattā vivaragataṃ. Asamphuṭṭhaṃ maṃsalohitehīti maṃsalohitehi nissaṭaṃ. Kaṇṇacchiddantiādi pana tasseva pabhedadassanaṃ. Tattha kaṇṇacchiddanti kaṇṇasmiṃ chiddaṃ vivaraṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhokāso. Sesesupi eseva nayo. Yenāti yena vivarena etaṃ asitādibhedaṃ ajjhoharaṇīyaṃ ajjhoharati, anto paveseti. Yatthāti yasmiṃ antoudarapaṭalasaṅkhāte okāse etadeva catubbidhaṃ ajjhoharaṇīyaṃ tiṭṭhati. Yenāti yena vivarena sabbampetaṃ vipakkaṃ kasaṭabhāvaṃ āpannaṃ nikkhamati, taṃ udarapaṭalato yāva karīsamaggā vidatthicaturaṅgulamattaṃ chiddaṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhaṃ nissaṭaṃ ākāsadhātūti veditabbaṃ. Yaṃ vā panāti ettha cammantaraṃ maṃsantaraṃ nhāruntaraṃ aṭṭhintaraṃ lomantaranti idaṃ sabbaṃ yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhaṃ.

Bāhirakaākāsadhātuniddese asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehīti catūhi mahābhūtehi nissaṭaṃ bhittichiddakavāṭachiddādikaṃ veditabbaṃ. Iminā yasmiṃ ākāse parikammaṃ karontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti taṃ kathitaṃ.

178.Viññāṇadhātuniddese cakkhuviññāṇasaṅkhātā dhātu cakkhuviññāṇadhātu. Sesāsupi eseva nayo. Iti imāsu chasu dhātūsu pariggahitāsu aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Kathaṃ? Pathavītejovāyodhātuggahaṇena tāva phoṭṭhabbadhātu gahitāva hoti, āpodhātuākāsadhātuggahaṇena dhammadhātu, viññāṇadhātuggahaṇena tassā purecārikapacchācārikattā manodhātu gahitāva hoti. Cakkhuviññāṇadhātuādayo sutte āgatā eva. Sesā nava āharitvā dassetabbā . Cakkhuviññāṇadhātuggahaṇena hi tassā nissayabhūtā cakkhudhātu, ārammaṇabhūtā rūpadhātu ca gahitāva honti. Evaṃ sotaviññāṇadhātuādiggahaṇena sotadhātuādayoti aṭṭhārasāpi gahitāva honti. Tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggaho kathito hoti. Sattahi arūpapariggaho. Dhammadhātuyā siyā rūpapariggaho, siyā arūpapariggaho. Iti aḍḍhekādasahi dhātūhi rūpapariggaho, aḍḍhaṭṭhadhātūhi arūpapariggahoti rūpārūpapariggaho kathito hoti. Rūpārūpaṃ pañcakkhandhā. Taṃ hoti dukkhasaccaṃ. Taṃsamuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ . Ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ. Taṃpajānano maggo maggasaccanti idaṃ catusaccakammaṭṭhānaṃ aṭṭhārasadhātuvasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitanti veditabbaṃ.

  1. Idāni dutiyachakkaṃ dassento aparāpi cha dhātuyotiādimāha. Tattha sukhadhātu dukkhadhātūti kāyappasādavatthukāni sukhadukkhāni sappaṭipakkhavasena yugaḷakato dassitāni. Sukhañhi dukkhassa paṭipakkho, dukkhaṃ sukhassa. Yattakaṃ sukhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ dukkhaṃ pharati. Yattakaṃ dukkhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ sukhaṃ pharati. Somanassadhātu domanassadhātūti idampi tatheva yugaḷakaṃ kataṃ. Somanassañhi domanassassa paṭipakkho, domanassaṃ somanassassa. Yattakaṃ somanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ domanassaṃ pharati. Yattakaṃ domanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ somanassaṃ pharati.

Upekkhādhātu avijjādhātūti idaṃ pana dvayaṃ sarikkhakavasena yugaḷakaṃ kataṃ. Ubhayampi hetaṃ avibhūtattā sarikkhakaṃ hoti. Tattha sukhadukkhadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā kāyaviññāṇadhātu, vatthubhūtā kāyadhātu, ārammaṇabhūtā phoṭṭhabbadhātu ca gahitāva honti. Somanassadomanassadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā manoviññāṇadhātu gahitā hoti. Avijjādhātuggahaṇena dhammadhātu gahitā. Upekkhādhātuggahaṇena cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātumanodhātuyo , tāsaṃyeva vatthārammaṇabhūtā cakkhudhāturūpadhātuādayo ca gahitāti evaṃ aṭṭhārasapi dhātuyo gahitāva honti. Idāni tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggahotiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Evampi ekassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitaṃ hotīti veditabbaṃ. Tattha katamā sukhadhātu yaṃ kāyikaṃ sātanti ādīni heṭṭhā vuttanayāneva.

  1. Tatiyachakke kāmoti dve kāmā – vatthukāmo ca kilesakāmo ca. Tattha kilesakāmaṃ sandhāya kāmapaṭisaṃyuttā dhātu kāmadhātu, kāmavitakkassetaṃ nāmaṃ. Vatthukāmaṃ sandhāya kāmoyeva dhātu kāmadhātu, kāmāvacaradhammānametaṃ nāmaṃ. Byāpādapaṭisaṃyuttā dhātu byāpādadhātu, byāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Byāpādova dhātu byāpādadhātu, dasaāghātavatthukassa paṭighassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsā paṭisaṃyuttā dhātu vihiṃsādhātu, vihiṃsāvitakkassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsāyeva dhātu vihiṃsādhātu, parasattavihesanassetaṃ nāmaṃ. Ayaṃ pana heṭṭhā anāgatattā evaṃ atthādivibhāgato veditabbā – vihiṃsanti etāya satte, vihiṃsanaṃ vā etaṃ sattānanti vihiṃsā. Sā viheṭhanalakkhaṇā, karuṇāpaṭipakkhalakkhaṇā vā; parasantāne ubbegajananarasā, sakasantāne karuṇāviddhaṃsanarasā vā; dukkhāyatanapaccupaṭṭhānā; paṭighapadaṭṭhānāti veditabbā. Nekkhammaṃ vuccati lobhā nikkhantattā alobho, nīvaraṇehi nikkhantattā paṭhamajjhānaṃ, sabbākusalehi nikkhantattā sabbakusalaṃ. Nekkhammapaṭisaṃyuttā dhātu nekkhammadhātu, nekkhammavitakkassetaṃ nāmaṃ. Nekkhammameva dhātu nekkhammadhātu, sabbassāpi kusalassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādapaṭisaṃyuttā dhātu abyāpādadhātu, abyāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādova dhātu abyāpādadhātu, mettāyetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāpaṭisaṃyuttā dhātu avihiṃsādhātu, avihiṃsā vitakkassetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāva dhātu avihiṃsādhātu, karuṇāyetaṃ nāmaṃ.

  2. Idāni tamevatthaṃ dassetuṃ tattha katamā kāmadhātūti padabhājanaṃ āraddhaṃ. Tattha paṭisaṃyuttoti saṃpayogavasena paṭisaṃyutto. Takko vitakkotiādīni vuttatthāneva. Viheṭhetīti bādheti, dukkhāpeti. Heṭhanāti pāṇippahārādīhi bādhanā, dukkhuppādanā. Balavaheṭhanā viheṭhanā. Hiṃsanti etāyāti hiṃsanā. Balavahiṃsanā vihiṃsanā. Rosanāti ghaṭṭanā. Virosanāti balavaghaṭṭanā. Sabbattha vā 『vi』 upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Upahananti etenāti upaghāto, paresaṃ upaghāto parūpaghāto.

Mettāyanti etāyāti metti. Mettāyanākāro mettāyanā. Mettāya ayitassa mettāsamaṅgino bhāvo mettāyitattaṃ. Byāpādena vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Ettha ca purimehi tīhi upacārappattāpi appanāpatāpi mettā kathitā, pacchimena appanāpattāva.

Karuṇāyanti etāyāti karuṇā. Karuṇāyanākāro karuṇāyanā. Karuṇāya ayitassa karuṇāsamaṅgino bhāvo karuṇāyitattaṃ. Vihiṃsāya vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Idhāpi purimanayeneva upacārappanābhedo veditabbo. Ubhayatthāpi ca pariyosānapade mettākaruṇāti cetovimuttivisesanatthaṃ vuttaṃ.

Ettha ca kāmavitakko sattesupi uppajjati saṅkhāresupi. Ubhayattha uppannopi kammapathabhedova. Byāpādo pana sattesu uppannoyeva kammapathaṃ bhindati, na itaro. Vihiṃsāyapi eseva nayo. Ettha ca duvidhā kathā – sabbasaṅgāhikā ceva asambhinnā ca. Kāmadhātuggahaṇena hi byāpādavihiṃsādhātuyopi gahitā. Kāmadhātuyāyeva pana nīharitvā nīharitvā dvepi etā dassitāti. Ayaṃ tāvettha sabbasaṅgāhikakathā . Ṭhapetvā pana byāpādavihiṃsādhātuyo sesā sabbāpi kāmadhātu evāti. Ayaṃ asambhinnakathā nāma. Nekkhammadhātuggahaṇenāpi abyāpādaavihiṃsādhātuyo gahitāyeva. Nekkhammadhātuto pana nīharitvā nīharitvā tadubhayampi dassitanti ayametthāpi sabbasaṅgāhikakathā. Ṭhapetvā abyāpādaavihiṃsādhātuyo avasesā nekkhammadhātūti ayaṃ asambhinnakathā nāma.

Imāhi ca chahi dhātūhi pariggahitā hi aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Sabbāpi hi tā kāmadhātutova nīharitvā nīharitvā labhāpetabbā aṭṭhārasa dhātuyova hontīti tiṇṇaṃ chakkānaṃ vasena aṭṭhārasa honti. Evaṃ pana aggahetvā ekekasmiṃ chakke vuttanayena aṭṭhārasa aṭṭhārasa katvā sabbānipi tāni aṭṭhārasakāni ekajjhaṃ abhisaṅkhipitvā aṭṭhāraseva hontīti veditabbā. Iti imasmiṃ suttantabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve tebhūmikāti evamettha sammasanacārova kathitoti veditabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye sarūpeneva sabbāpi dhātuyo dassento aṭṭhārasa dhātuyo – cakkhudhātu rūpadhātūtiādimāha. Tattha uddesavāre tāva –

Atthato lakkhaṇādito, kamatāvatvasaṅkhato;

Paccayā atha daṭṭhabbā, veditabbo vinicchayo.

Tattha 『atthato』ti cakkhatīti cakkhu. Rūpayatīti rūpaṃ. Cakkhussa viññāṇaṃ cakkhuviññāṇanti evamādinā tāva nayena cakkhādīnaṃ visesatthato veditabbo vinicchayo. Avisesena pana vidahati, dhīyate, vidhānaṃ, vidhīyate etāya, ettha vā dhīyatīti dhātu. Lokiyā hi dhātuyo kāraṇabhāvena vavatthitā hutvā suvaṇṇarajatādidhātuyo viya suvaṇṇarajatādiṃ anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti ; bhārahārehi ca bhāro viya sattehi dhīyante dhārīyanteti attho. Dukkhavidhānamattameva cetā avasavattanato. Etāhi ca karaṇabhūtāhi saṃsāradukkhaṃ sattehi anuvidhīyati; tathāvihitañcetaṃ etāsveva dhīyati ṭhapīyatīti attho. Iti cakkhādīsu ekeko dhammo yathāsambhavaṃ vidahati dhīyatetiādiatthavasena dhātūti vuccati.

Apica yathā titthiyānaṃ attā nāma sabhāvato natthi, na evametā. Etā pana attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo. Yathā ca loke vicittā haritālamanosilādayo silāvayavā dhātuyoti vuccanti, evametāpi dhātuyo viya dhātuyo. Vicittā hetā ñāṇañeyyāvayavāti. Yathā vā sarīrasaṅkhātassa samudāyassa avayavabhūtesu rasasoṇitādīsu aññamaññaṃ visabhāgalakkhaṇaparicchinnesu dhātusamaññā, evametesupi pañcakkhandhasaṅkhātassa attabhāvassa avayavesu dhātusamaññā veditabbā. Aññamaññavisabhāgalakkhaṇaparicchinnā hete cakkhādayoti. Apica dhātūti nijjīvamattassetaṃ adhivacanaṃ. Tathā hi bhagavā – 『『cha dhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso』』tiādīsu (ma. ni. 3.343-344) jīvasaññāsamūhanatthaṃ dhātudesanaṃ akāsīti. Tasmā yathāvuttenatthena cakkhu ca taṃ dhātu cāti cakkhudhātu …pe… manoviññāṇañca taṃ dhātu cāti manoviññāṇadhātūti evaṃ tāvettha atthato viññātabbo vinicchayo.

『Lakkhaṇādito』ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇādito pettha veditabbo vinicchayo. Tāni ca pana tesaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

『Kamato』ti idhāpi pubbe vuttesu uppattikkamādīsu desanākkamova yujjati. So ca panāyaṃ hetuphalānupubbavavatthānavasena vutto. Cakkhudhātu rūpadhātūti idañhi dvayaṃ hetu. Cakkhuviññāṇadhātūti phalaṃ. Evaṃ sabbattha kamato veditabbo vinicchayo.

『Tāvatvato』ti tāvabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – tesu tesu hi suttābhidhammapadesesu ābhādhātu, subhadhātu, ākāsānañcāyatanadhātu, viññāṇañcāyatanadhātu, ākiñcaññāyatanadhātu , nevasaññānāsaññāyatanadhātu, saññāvedayitanirodhadhātu, kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu, sukhadhātu, dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu , avijjādhātu, ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu, hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu, pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu, saṅkhatadhātu, asaṅkhatadhātu, anekadhātunānādhātulokoti evamādayo aññāpi dhātuyo dissanti.

Evaṃ sati sabbāsaṃ vasena paricchedaṃ akatvā kasmā aṭṭhārasāti ayameva paricchedo katoti ce? Sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā. Rūpadhātuyeva hi ābhādhātu. Subhadhātu pana rūpādippaṭibaddhā. Kasmā? Subhanimittattā. Subhanimittañhi subhadhātu. Tañca rūpādivinimuttaṃ na vijjati, kusalavipākārammaṇā vā rūpādayo eva subhadhātūti rūpādimattamevesā. Ākāsānañcāyatanadhātuādīsu cittaṃ manoviññāṇadhātu. Sesā dhammā dhammadhātu. Saññāvedayitanirodhadhātu pana sabhāvato natthi; dhātudvayanirodhamattameva hi sā. Kāmadhātu dhammadhātumattaṃ vā hoti, yathāha 『『tattha katamā kāmadhātu? Kāmapaṭisaṃyutto takko …pe… micchāsaṅkappo』』ti; aṭṭhārasapi dhātuyo vā, yathāha 『『heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ katvā uparito paranimmitavasavattideve antokaritvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā, rūpā, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ayaṃ vuccati kāmadhātū』』ti. Nekkhammadhātu dhammadhātu eva; 『『sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātū』』ti vā vacanato manoviññāṇadhātupi hotiyeva. Byāpādavihiṃsāabyāpādaavihiṃsāsukhadukkhasomanassadomanassupekkhāavijjāārambhanikkamaparakkamadhātuyo dhammadhātuyeva.

Hīnamajjhimapaṇītadhātuyo aṭṭhārasadhātumattameva. Hīnā hi cakkhādayo hīnadhātu. Majjhimapaṇītā cakkhādayo majjhimā ceva paṇītā ca dhātū. Nippariyāyena pana akusalā dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo hīnadhātu. Lokiyā kusalābyākatā ubhopi cakkhudhātuādayo ca majjhimadhātu. Lokuttarā pana dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo paṇītadhātu. Pathavītejovāyodhātuyo phoṭṭhabbadhātuyeva. Āpodhātu ākāsadhātu ca dhammadhātuyeva. Viññāṇadhātu cakkhuviññāṇādisattaviññāṇadhātusaṅkhepoyeva. Sattarasa dhātuyo dhammadhātuekadeso ca saṅkhatadhātu. Asaṅkhatadhātu pana dhammadhātuekadesova. Anekadhātunānādhātuloko pana aṭṭhārasadhātuppabhedamattamevāti. Iti sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā aṭṭhāraseva vuttāti.

Apica vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññīnaṃ jīvasaññāsamūhanatthampi aṭṭhāraseva vuttā . Santi hi sattā vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññino. Tesaṃ cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇamanoviññāṇadhātubhedena tassā anekattaṃ, cakkhurūpādipaccayāyattavuttitāya aniccatañca pakāsetvā dīgharattānusayitaṃ jīvasaññaṃ samūhanitukāmena bhagavatā aṭṭhārasa dhātuyo pakāsitā. Kiñca bhiyyo? Tathā veneyyajjhāsayavasena; ye ca imāya nātisaṅkhepavitthārāya desanāya veneyyā sattā, tadajjhāsayavasena ca aṭṭhāraseva pakāsitā.

Saṅkhepavitthāranayena tathā tathā hi,

Dhammaṃ pakāsayati esa yathā yathāssa;

Saddhammatejavihataṃ vilayaṃ khaṇena,

Veneyyasattahadayesu tamo payātīti.

Evamettha 『tāvatvato』 veditabbo vinicchayo.

『Saṅkhato』ti cakkhudhātu tāva jātito eko dhammotveva saṅkhaṃ gacchati cakkhupasādavasena. Tathā sotaghānajivhākāyarūpasaddagandharasadhātuyo sotapasādādivasena. Phoṭṭhabbadhātu pana pathavītejovāyovasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Cakkhuviññāṇadhātu kusalākusalavipākavasena dve dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇadhātuyo. Manodhātu pana pañcadvārāvajjanakusalākusalavipākasampaṭicchanavasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Dhammadhātu tiṇṇaṃ arūpakkhandhānaṃ, soḷasannaṃ sukhumarūpānaṃ, asaṅkhatāya ca dhātuyā vasena vīsatidhammāti saṅkhaṃ gacchati. Manoviññāṇadhātu sesakusalākusalābyākataviññāṇavasena chasattatidhammāti saṅkhaṃ gacchatīti evamettha 『saṅkhato』 veditabbo vinicchayo.

『Paccayā』ti cakkhudhātuādīnaṃ cakkhuviññāṇadhātuādīsu paccayato veditabbo vinicchayo. So panetesaṃ paccayabhāvo niddesavāre āvi bhavissati.

『Daṭṭhabbā』ti daṭṭhabbatopettha vinicchayo veditabboti attho. Sabbā eva hi saṅkhatā dhātuyo pubbantāparantavivittato, dhuvasubhasukhattabhāvasuññato, paccayāyattavuttito ca daṭṭhabbā. Visesato panettha bheritalaṃ viya cakkhudhātu daṭṭhabbā, daṇḍo viya rūpadhātu, saddo viya cakkhuviññāṇadhātu . Tathā ādāsatalaṃ viya cakkhudhātu, mukhaṃ viya rūpadhātu, mukhanimittaṃ viya cakkhuviññāṇadhātu. Atha vā ucchutilāni viya cakkhudhātu, yantacakkayaṭṭhi viya rūpadhātu, ucchurasatelāni viya cakkhuviññāṇadhātu. Tathā adharāraṇī viya cakkhudhātu, uttarāraṇī viya rūpadhātu, aggi viya cakkhuviññāṇadhātu. Esa nayo sotadhātuādīsupi.

Manodhātu pana yathāsambhavato cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ purecarānucarā viya daṭṭhabbā. Dhammadhātuyā vedanākkhandho sallamiva sūlamiva ca daṭṭhabbo ; saññāsaṅkhārakkhandhā vedanāsallasūlayogā āturā viya; puthujjanānaṃ vā saññā āsādukkhajananato rittamuṭṭhi viya, ayathābhuccanimittaggāhakato vanamigo viya; saṅkhārā paṭisandhiyaṃ pakkhipanato aṅgārakāsuyaṃ khipanakapuriso viya, jātidukkhānubandhanato rājapurisānubandhacorā viya, sabbānatthāvahassa khandhasantānassa hetuto visarukkhabījāni viya; rūpaṃ nānāvidhūpaddavanimittato khuracakkaṃ viya daṭṭhabbaṃ.

Asaṅkhatā pana dhātu amatato santato khemato ca daṭṭhabbā. Kasmā? Sabbānatthapaṭipakkhabhūtattā. Manoviññāṇadhātu gahitārammaṇaṃ muñcitvāpi aññaṃ gahetvāva pavatanato vanamakkaṭo viya, duddamanato assakhaḷuṅko viya, yatthakāmanipātito vehāsaṃ khittadaṇḍo viya, lobhadosādinānappakārakilesayogato raṅganaṭo viya daṭṭhabboti.

  1. Niddesavāre cakkhuñca paṭicca rūpe cāti idañca dvayaṃ paṭicca aññañca kiriyāmanodhātuñceva sampayuttakhandhattayañcāti attho. Cakkhuviññāṇadhātuyā hi cakkhu nissayapaccayo hoti, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, kiriyamanodhātu vigatapaccayo, tayo arūpakkhandhā sahajātapaccayo. Tasmā esā cakkhuviññāṇadhātu ime cattāro paṭicca uppajjati nāma. Sotañca paṭiccātiādīsupi eseva nayo.

Niruddhasamanantarāti niruddhāya samanantarā. Tajjā manodhātūti tasmiṃ ārammaṇe jātā kusalākusalavipākato duvidhā manodhātu sampaṭicchanakiccā. Sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāroti etesu cakkhuviññāṇādīsu sabbadhammesu uppajjamānesu paṭhamasamannāhāro; cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ vā ārammaṇasaṅkhātesu sabbadhammesu paṭhamasamannāhāroti ayamettha attho veditabbo. Etena pañcadvārāvajjanakiccā kiriyamanodhātu gahitāti veditabbā.

Manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarāti ettha pi-kāro sampiṇḍanattho. Tasmā manodhātuyāpi manoviññāṇadhātuyāpīti ayamettha attho veditabbo. Tena yā ca vipākamanodhātuyā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati santīraṇakiccā vipākamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati voṭṭhabbanakiccā kiriyamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati javanakiccā manoviññāṇadhātu – tā sabbāpi kathitā hotīti veditabbā. Manañca paṭiccāti bhavaṅgamanaṃ. Dhamme cāti catubhūmikadhammārammaṇaṃ. Uppajjati manoviññāṇanti sahāvajjanakaṃ javanaṃ nibbattati.

Imasmiṃ pana ṭhāne hatthe gahitapañhaṃ nāma gaṇhiṃsu. Mahādhammarakkhitatthero kira nāma dīghabhāṇakābhayattheraṃ hatthe gahetvā āha – 『paṭiccāti nāma āgataṭṭhāne āvajjanaṃ visuṃ na kātabbaṃ, bhavaṅganissitakameva kātabba』nti. Tasmā idha manoti sahāvajjanakaṃ bhavaṅgaṃ. Manoviññāṇanti javanamanoviññāṇaṃ. Imasmiṃ pana abhidhammabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ heṭṭhā vuttanayānusāreneva kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana cha dhātuyo parittārammaṇāti idaṃ pana pañcannaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ manodhātuyā ca ekantena pañcasu rūpārammaṇādīsu pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Dve dhātuyoti vuttānaṃ pana dhammadhātumanoviññāṇadhātūnaṃ manāyatanadhammāyatanesu vuttanayeneva parittārammaṇāditā veditabbā. Iti imasmimpi pañhāpucchake soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitā. Evamayaṃ dhātuvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā desitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Dhātuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Saccavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare saccavibhaṅge cattārīti gaṇanaparicchedo. Ariyasaccānīti paricchinnadhammanidassanaṃ. Dukkhaṃ ariyasaccantiādimhi pana uddesavāre –

Vibhāgato nibbacana-lakkhaṇādippabhedato;

Atthatthuddhārato ceva, anūnādhikato tathā.

Kamato ariyasaccesu, yaṃ ñāṇaṃ tassa kiccato;

Antogadhānaṃ pabhedo, upamāto catukkato.

Suññatekavidhādīhi, sabhāgavisabhāgato;

Vinicchayo veditabbo, viññunā sāsanakkame.

Tattha 『vibhāgato』ti dukkhādīnañhi cattāro cattāro atthā vibhattā tathā avitathā anaññathā, ye dukkhādīni abhisamentehi abhisametabbā. Yathāha, 『『dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, vipariṇāmaṭṭho – ime cattāro dukkhassa dukkhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Samudayassa āyūhanaṭṭho, nidānaṭṭho, saṃyogaṭṭho, palibodhaṭṭho…pe… nirodhassa nissaraṇaṭṭho, vivekaṭṭho, asaṅkhataṭṭho, amataṭṭho…pe… maggassa niyyānaṭṭho, hetvaṭṭho, dassanaṭṭho, ādhipateyyaṭṭho – ime cattāro maggassa maggaṭṭhā tathā avitathā anaññathā』』ti (paṭi. ma. 2.8). Tathā 『『dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, viparināmaṭṭho, abhisamayaṭṭho』』ti (paṭi. ma. 2.11) evamādi. Iti evaṃ vibhattānaṃ catunnaṃ catunnaṃ atthānaṃ vasena dukkhādīni veditabbānīti. Ayaṃ tāvettha vibhāgato vinicchayo veditabbo.

『Nibbacanalakkhaṇādippabhedato』ti ettha pana 『nibbacanato』 tāva idha 『du』iti ayaṃ saddo kucchite dissati; kucchitañhi puttaṃ duputtoti vadanti. 『Khaṃ』saddo pana tucche; tucchañhi ākāsaṃ khanti vuccati. Idañca paṭhamasaccaṃ kucchitaṃ anekaupaddavādhiṭṭhānato, tucchaṃ bālajanaparikappitadhuvasubhasukhattabhāvavirahitato. Tasmā kucchitattā tucchattā ca dukkhanti vuccati. 『Saṃ』iti ca ayaṃ saddo 『『samāgamo sameta』』ntiādīsu (vibha. 199; dī. ni. 2.396) saṃyogaṃ dīpeti; 『u』iti ayaṃ saddo 『『uppannaṃ udita』』ntiādīsu (pārā. 172; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 141) uppattiṃ. 『Aya』saddo pana kāraṇaṃ dīpeti. Idañcāpi dutiyasaccaṃ avasesapaccayasamāyoge sati dukkhassuppattikāraṇaṃ. Iti dukkhassa saṃyoge uppattikāraṇattā dukkhasamudayanti vuccati.

Tatiyasaccaṃ pana yasmā 『ni』saddo abhāvaṃ 『rodha』saddo ca cārakaṃ dīpeti, tasmā abhāvo ettha saṃsāracārakasaṅkhātassa dukkharodhassa sabbagatisuññattā, samadhigate vā tasmiṃ saṃsāracārakasaṅkhātassa dukkharodhassa abhāvo hoti tappaṭipakkhattātipi dukkhanirodhanti vuccati, dukkhassa vā anuppādanirodhapaccayattā dukkhanirodhanti. Catutthasaccaṃ pana yasmā etaṃ dukkhanirodhaṃ gacchati ārammaṇavasena tadabhimukhībhūtattā, paṭipadā ca hoti dukkhanirodhappattiyā, tasmā dukkhanirodhagāminī paṭipadāti vuccati.

Yasmā panetāni buddhādayo ariyā paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānīti vuccanti. Yathāha – 『『catārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni (saṃ. ni. 5.1097). Katamāni…pe… imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Ariyā imāni paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānīti vuccantī』』ti. Apica ariyassa saccānītipi ariyasaccāni. Yathāha – 『『sadevake, bhikkhave, loke…pe… sadevamanussāya tathāgato ariyo, tasmā ariyasaccānīti vuccantī』』ti. Atha vā etesaṃ abhisambuddhattā ariyabhāvasiddhitopi ariyasaccāni. Yathāha – 『『imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisambuddhattā tathāgato arahaṃ sammāsambuddho 『ariyo』ti vuccatī』』ti. Apica kho pana ariyāni saccānītipi ariyasaccāni; ariyānīti tathāni avitathāni avisaṃvādakānīti attho. Yathāha – 『『imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni tathāni avitathāni anaññathāni, tasmā ariyasaccānīti vuccantī』』ti. Evamettha nibbacanato vinicchayo veditabbo.

Kathaṃ 『lakkhaṇādippabhedato』? Ettha hi bādhanalakkhaṇaṃ dukkhasaccaṃ, santāpanarasaṃ, pavattipaccupaṭṭhānaṃ. Pabhavalakkhaṇaṃ samudayasaccaṃ, anupacchedakaraṇarasaṃ, palibodhapaccupaṭṭhānaṃ. Santilakkhaṇaṃ nirodhasaccaṃ, accutirasaṃ, animittapaccupaṭṭhānaṃ . Niyyānalakkhaṇaṃ maggasaccaṃ, kilesappahānakaraṇarasaṃ, vuṭṭhānapaccupaṭṭhānaṃ. Apica pavattipavattakanivattinivattakalakkhaṇāni paṭipāṭiyā. Tathā saṅkhatataṇhāasaṅkhatadassanalakkhaṇāni cāti evamettha 『lakkhaṇādippabhedato』 vinicchayo veditabbo.

『Atthatthuddhārato cevā』ti ettha pana atthato tāva ko saccaṭṭhoti ce? Yo paññācakkhunā upaparikkhamānānaṃ māyāva viparītako, marīcīva visaṃvādako, titthiyānaṃ attāva anupalabbhasabhāvo ca na hoti; atha kho bādhanapabhavasantiniyyānappakārena tacchāviparītabhūtabhāvena ariyañāṇassa gocaro hotiyeva; esa aggilakkhaṇaṃ viya, lokapakati viya ca tacchāviparītabhūtabhāvo saccaṭṭhoti veditabbo. Yathāha – 『『idaṃ dukkhanti kho, bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathameta』』nti (saṃ. ni. 5.1090) vitthāro. Apica –

Nābādhakaṃ yato dukkhaṃ, dukkhā aññaṃ na bādhakaṃ;

Bādhakattaniyāmena, tato saccamidaṃ mataṃ.

Taṃ vinā nāññato dukkhaṃ, na hoti na ca taṃ tato;

Dukkhahetuniyāmena, iti saccaṃ visattikā.

Nāññā nibbānato santi, santaṃ na ca na taṃ yato;

Santabhāvaniyāmena, tato saccamidaṃ mataṃ.

Maggā aññaṃ na niyyānaṃ, aniyyāno na cāpi so;

Tacchaniyyānabhāvattā, iti so saccasammato.

Iti tacchāvipallāsa-bhūtabhāvaṃ catūsupi;

Dukkhādīsvavisesena, saccaṭṭhaṃ āhu paṇḍitāti.

Evaṃ 『atthato』 vinicchayo veditabbo.

Kathaṃ 『atthuddhārato』? Idhāyaṃ 『sacca』saddo anekesu atthesu dissati, seyyathidaṃ – 『『saccaṃ bhaṇe, na kujjheyyā』』tiādīsu (dha. pa. 224) vācāsacce. 『『Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā cā』』tiādīsu (jā. 2.21.433) viratisacce. 『『Kasmā nu saccāni vadanti nānā, pavādiyāse kusalāvadānā』』tiādīsu (su. ni. 891) diṭṭhisacce. 『『Ekañhi saccaṃ na dutiyamatthī』』tiādīsu (su. ni. 890) paramatthasacce nibbāne ceva magge ca. 『『Catunnaṃ ariyasaccānaṃ kati kusalā』』tiādīsu (vibha. 216) ariyasacce. Svāyamidhāpi ariyasacce vattatīti evamettha 『atthuddhārato』pi vinicchayo veditabbo.

『Anūnādhikato』ti kasmā pana cattāreva ariyasaccāni vuttāni, anūnāni anadhikānīti ce? Aññassāsambhavato, aññatarassa ca anapaneyyabhāvato; na hi etehi aññaṃ adhikaṃ vā etesaṃ vā ekampi apanetabbaṃ sambhoti. Yathāha – 『『idha, bhikkhave, āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā 『netaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ, aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ ṭhapetvā aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī』ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』tiādi. Yathā cāha – 『『yo hi koci, bhikkhave, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya 『netaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ, yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī』ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』tiādi (saṃ. ni. 5.1086).

Apica pavattimācikkhanto bhagavā sahetukaṃ ācikkhi, nivattiñca saupāyaṃ. Iti pavattinivattitadubhayahetūnaṃ etapparamato cattāreva vuttāni. Tathā pariññeyya pahātabba sacchikātabba bhāvetabbānaṃ, taṇhāvatthutaṇhātaṇhānirodhataṇhānirodhupāyānaṃ, ālayālayarāmatāālayasamugghātaālayasamugghātūpāyānañca vasenāpi cattāreva vuttānīti. Evamettha 『anūnādhikato』 vinicchayo veditabbo.

『Kamato』ti ayampi desanākkamova. Ettha ca oḷārikattā sabbasattasādhāraṇattā ca suviññeyyanti dukkhasaccaṃ paṭhamaṃ vuttaṃ, tasseva hetudassanatthaṃ tadanantaraṃ samudayasaccaṃ, hetunirodhā phalanirodhoti ñāpanatthaṃ tato nirodhasaccaṃ, tadadhigamupāyadassanatthaṃ ante maggasaccaṃ. Bhavasukhassādagadhitānaṃ vā sattānaṃ saṃvegajananatthaṃ paṭhamaṃ dukkhamāha. Taṃ neva akataṃ āgacchati, na issaranimmānādito hoti, ito pana hotīti ñāpanatthaṃ tadanantaraṃ samudayaṃ. Tato sahetukena dukkhena abhibhūtattā saṃviggamānasānaṃ dukkhanissaraṇagavesīnaṃ nissaraṇadassanena assāsajananatthaṃ nirodhaṃ. Tato nirodhādhigamatthaṃ nirodhasampāpakaṃ magganti evamettha 『kamato』 vinicchayo veditabbo.

『Ariyasaccesu yaṃ ñāṇaṃ tassa kiccato』ti saccañāṇakiccatopi vinicchayo veditabboti attho. Duvidhañhi saccañāṇaṃ – anubodhañāṇañca paṭivedhañāṇañca. Tattha anubodhañāṇaṃ lokiyaṃ anussavādivasena nirodhe magge ca pavattati. Paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ nirodhārammaṇaṃ katvā kiccato cattāripi saccāni paṭivijjhati. Yathāha – 『『yo, bhikkhave, dukkhaṃ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passatī』』ti (saṃ. ni. 5.1100) sabbaṃ vattabbaṃ. Yaṃ panetaṃ lokiyaṃ, tattha dukkhañāṇaṃ pariyuṭṭhānābhibhavanavasena pavattamānaṃ sakkāyadiṭṭhiṃ nivatteti, samudayañāṇaṃ ucchedadiṭṭhiṃ, nirodhañāṇaṃ sassatadiṭṭhiṃ, maggañāṇaṃ akiriyadiṭṭhiṃ; dukkhañāṇaṃ vā dhuvasubhasukhattabhāvarahitesu khandhesu dhuvasubhasukhattabhāvasaññāsaṅkhātaṃ phale vippaṭipattiṃ, samudayañāṇaṃ issarappadhānakālasabhāvādīhi loko pavattatīti akāraṇe kāraṇābhimānappavattaṃ hetumhi vippaṭipattiṃ, nirodhañāṇaṃ arūpalokalokathūpikādīsu apavaggaggāhabhūtaṃ nirodhe vippaṭipattiṃ, maggañāṇaṃ kāmasukhallikaattakilamathānuyogappabhede avisuddhimagge visuddhimaggaggāhavasena pavattaṃ upāye vippaṭipattiṃ nivatteti. Tenetaṃ vuccati –

Loke lokappabhave, lokatthagame sive ca tadupāye;

Sammuyhati tāva naro, na vijānāti yāva saccānīti.

Evamettha 『ñāṇakiccato』pi vinicchayo veditabbo.

『Antogadhānaṃ pabhedā』ti dukkhasaccasmiñhi, ṭhapetvā taṇhañceva anāsavadhamme ca, sesā sabbadhammā antogadhā; samudayasacce chattiṃsa taṇhāvicaritāni; nirodhasaccaṃ asammissaṃ; maggasacce sammādiṭṭhimukhena vīmaṃsiddhipādapaññindriyapaññābaladhammavicayasambojjhaṅgāni. Sammāsaṅkappāpadesena tayo nekkhammavitakkādayo, sammāvācāpadesena cattāri vacīsucaritāni, sammākammantāpadesena tīṇi kāyasucaritāni, sammāājīvamukhena appicchatā santuṭṭhitā ca, sabbesaṃyeva vā etesaṃ sammāvācākammantājīvānaṃ ariyakantasīlattā sīlassa ca saddhāhatthena paṭiggahetabbattā tesaṃ atthitāya ca atthibhāvato saddhindriyasaddhābalachandiddhipādā, sammāvāyāmāpadesena catubbidhasammappadhānavīriyindriyavīriyabalavīriyasambojjhaṅgāni, sammāsatiapadesena catubbidhasatipaṭṭhānasatindriyasatibalasatisambojjhaṅgāni, sammāsamādhiapadesena savitakkasavicārādayo tayo tayo samādhī, cittasamādhisamādhindriyasamādhibalapītipassaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgāni antogadhānīti. Evamettha 『antogadhānaṃ pabhedā』pi vinicchayo veditabbo.

『Upamāto』ti bhāro viya hi dukkhasaccaṃ daṭṭhabbaṃ, bhārādānamiva samudayasaccaṃ, bhāranikkhepanamiva nirodhasaccaṃ, bhāranikkhepanūpāyo viya maggasaccaṃ; rogo viya ca dukkhasaccaṃ, roganidānamiva samudayasaccaṃ, rogavūpasamo viya nirodhasaccaṃ, bhesajjamiva maggasaccaṃ; dubbhikkhamiva vā dukkhasaccaṃ, dubbuṭṭhi viya samudayasaccaṃ, subhikkhamiva nirodhasaccaṃ , suvuṭṭhi viya maggasaccaṃ. Apica verīveramūlaverasamugghātaverasamugghātupāyehi, visarukkharukkhamūlamūlupacchedatadupacchedupāyehi, bhayabhayamūlanibbhayatadadhigamupāyehi, orimatīramahoghapārimatīrataṃsampāpakavāyāmehi ca yojetvāpetāni upamāto veditabbānīti. Evamettha 『upamāto』 vinicchayo veditabbo.

『Catukkato』ti atthi cettha dukkhaṃ na ariyasaccaṃ, atthi ariyasaccaṃ na dukkhaṃ, atthi dukkhañceva ariyasaccañca, atthi neva dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Esa nayo samudayādīsu. Tattha maggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca 『『yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti (saṃ. ni. 3.15) vacanato saṅkhāradukkhatāya dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Nirodho ariyasaccaṃ na dukkhaṃ. Itaraṃ pana ariyasaccadvayaṃ siyā dukkhaṃ aniccato, na pana yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati tathatthena. Sabbākārena pana upādānakkhandhapañcakaṃ dukkhañceva ariyasaccañca aññatra taṇhāya. Maggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca yassa pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussati tathatthena neva dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Evaṃ samudayādīsupi yathāyogaṃ yojetvā 『catukkato』pettha vinicchayo veditabbo.

『Suññatekavidhādīhī』ti ettha suññato tāva paramatthena hi sabbāneva saccāni vedakakārakanibbutagamakābhāvato suññānīti veditabbāni. Tenetaṃ vuccati –

Dukkhameva hi na koci dukkhito, kārako na kiriyāva vijjati;

Atthi nibbuti na nibbuto pumā, maggamatthi gamako na vijjatīti.

Atha vā –

Dhuvasubhasukhattasuññaṃ, purimadvayamattasuññamamatapadaṃ;

Dhuvasukhaattavirahito, maggo iti suññato tesu.

Nirodhasuññāni vā tīṇi, nirodho ca sesattayasuñño. Phalasuñño vā ettha hetu samudaye dukkhassābhāvato magge ca nirodhassa, na phalena sagabbho pakativādīnaṃ pakati viya. Hetusuññañca phalaṃ dukkhasamudayānaṃ nirodhamaggānañca asamavāyā, na hetusamavetaṃ hetuphalaṃ hetuphalasamavāyavādīnaṃ dviaṇukādīni viya. Tenetaṃ vuccati –

Tayamidha nirodhasuññaṃ, tayena tenāpi nibbuti suññā;

Suñño phalena hetu, phalampi taṃ hetunā suññanti.

Evaṃ tāva 『suññato』 vinicchayo veditabbo.

『Ekavidhādīhī』ti sabbameva cettha dukkhaṃ ekavidhaṃ pavattibhāvato, duvidhaṃ nāmarūpato, tividhaṃ kāmarūpārūpūpapatibhavabhedato, catubbidhaṃ catuāhārabhedato, pañcavidhaṃ pañcupādānakkhandhabhedato. Samudayopi ekavidho pavattakabhāvato, duvidho diṭṭhisampayuttāsampayuttato, tividho kāmabhavavibhavataṇhābhedato, catubbidho catumaggappaheyyato, pañcavidho rūpābhinandanādibhedato, chabbidho chataṇhākāyabhedato. Nirodhopi ekavidho asaṅkhatadhātubhāvato, pariyāyena pana duvidho saupādisesaanupādisesato, tividho bhavattayavūpasamato, catubbidho catumaggādhigamanīyato, pañcavidho pañcābhinandanavūpasamato, chabbidho chataṇhākāyakkhayabhedato. Maggopi ekavidho bhāvetabbato, duvidho samathavipassanābhedato dassanabhāvanābhedato vā , tividho khandhattayabhedato. Ayañhi sappadesattā nagaraṃ viya rajjena nippadesehi tīhi khandhehi saṅgahito. Yathāha –

『『Na kho, āvuso visākha, ariyena aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahitā. Tīhi ca kho, āvuso visākha, khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito. Yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo – ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā; yo ca sammāvāyāmo, yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi – ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā; yā ca sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo – ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni. 1.462).

Ettha hi sammāvācādayo tayo sīlameva. Tasmā te sajātito sīlakkhandhena saṅgahitā. Kiñcāpi hi pāḷiyaṃ sīlakkhandheti bhummena niddeso kato, attho pana karaṇavaseneva veditabbo. Sammāvāyāmādīsu pana tīsu samādhi attano dhammatāya ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ na sakkoti, vīriye pana paggahakiccaṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhūpakāro hutvā sakkoti.

Tatrāyaṃ upamā – yathā hi nakkhattaṃ kīḷissāmāti uyyānaṃ paviṭṭhesu tīsu sahāyesu eko supupphitaṃ campakarukkhaṃ disvā hatthaṃ ukkhipitvāpi gahetuṃ na sakkuṇeyya. Athassa dutiyo onamitvā piṭṭhiṃ dadeyya. So tassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvāpi kampamāno gahetuṃ na sakkuṇeyya. Athassa itaro aṃsakūṭaṃ upanāmeyya. So ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha yathāruci pupphāni ocinitvā piḷandhitvā nakkhattaṃ kīḷeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Ekato uyyānaṃ paviṭṭhā tayo sahāyā viya hi ekato jātā sammāvāyāmādayo tayo dhammā, supupphitacampakarukkho viya ārammaṇaṃ, hatthaṃ ukkhipitvāpi gahetuṃ asakkonto viya attano dhammatāya ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ asakkonto samādhi, piṭṭhiṃ datvā onatasahāyo viya vāyāmo, aṃsakūṭaṃ datvā ṭhitasahāyo viya sati. Yathā tesu ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha itaro yathāruci pupphaṃ gahetuṃ sakkoti, evameva vīriye paggahakiccaṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhūpakāro samādhi sakkoti ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ. Tasmā samādhiyevettha sajātito samādhikkhandhena saṅgahito. Vāyāmasatiyo pana kiriyato saṅgahitā honti.

Sammādiṭṭhisammāsaṅkappesupi paññā attano dhammatāya 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti ārammaṇaṃ nicchetuṃ na sakkoti, vitakke pana ākoṭetvā ākoṭetvā dente sakkoti. Kathaṃ? Yathā hi heraññiko kahāpaṇaṃ hatthe ṭhapetvā sabbabhāgesu oloketukāmo samānopi na cakkhutaleneva parivattetuṃ sakkoti, aṅgulipabbehi pana parivattetvā parivattetvā ito cito ca oloketuṃ sakkoti; evameva na paññā attano dhammatāya aniccādivasena ārammaṇaṃ nicchetuṃ sakkoti, abhiniropanalakkhaṇena pana āhananapariyāhananarasena vitakkena ākoṭentena viya parivattentena viya ca ādāya ādāya dinnameva nicchetuṃ sakkoti. Tasmā idhāpi sammādiṭṭhiyeva sajātito paññākkhandhena saṅgahitā, sammāsaṅkappo pana kiriyato saṅgahito hoti. Iti imehi tīhi khandhehi maggo saṅgahaṃ gacchati. Tena vuttaṃ – 『『tividho khandhattayabhedato』』ti. Catubbidho sotāpattimaggādivasena.

Apica sabbāneva saccāni ekavidhāni avitathattā abhiññeyyattā vā, duvidhāni lokiyalokuttarato saṅkhatāsaṅkhatato ca, tividhāni dassanabhāvanāhi pahātabbato appahātabbato nevapahātabbanāpahātabbato ca, catubbidhāni pariññeyyādibhedatoti. Evamettha 『ekavidhādīhi』 vinicchayo veditabbo.

『Sabhāgavisabhāgato』ti sabbāneva ca saccāni aññamaññaṃ sabhāgāni avitathato attasuññato dukkarapaṭivedhato ca. Yathāha –

『『Taṃ kiṃ maññasi, ānanda, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā – yo dūratova sukhumena tālacchiggaḷena asanaṃ atipāteyya poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitaṃ, yo vā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā』』ti? 『『Etadeva, bhante, dukkaratarañceva durabhisambhavatarañca – yo sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā』』ti. 『『Tato kho te, ānanda, duppaṭivijjhataraṃ paṭivijjhanti ye idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ paṭivijjhanti…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ paṭivijjhantī』』ti (saṃ. ni. 5.1115).

Visabhāgāni salakkhaṇavavatthānato. Purimāni ca dve sabhāgāni duravagāhatthena gambhīrattā lokiyattā sāsavattā ca, visabhāgāni phalahetubhedato pariññeyyappahātabbato ca. Pacchimānipi dve sabhāgāni gambhīratthena duravagāhattā lokuttarattā anāsavattā ca, visabhāgāni visayavisayībhedato sacchikātabbabhāvetabbato ca. Paṭhamatatiyāni cāpi sabhāgāni phalāpadesato, visabhāgāni saṅkhatāsaṅkhatato. Dutiyacatutthāni cāpi sabhāgāni hetuapadesato, visabhāgāni ekantakusalākusalato. Paṭhamacatutthāni cāpi sabhāgāni saṅkhatato, visabhāgāni lokiyalokuttarato. Dutiyatatiyāni cāpi sabhāgāni nevasekkhānāsekkhabhāvato, visabhāgāni sārammaṇānārammaṇato.

Iti evaṃ pakārehi, nayehi ca vicakkhaṇo;

Vijaññā ariyasaccānaṃ, sabhāgavisabhāgatanti.

Suttantabhājanīyauddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā

Jātiniddeso

  1. Idāni saṅkhepato uddiṭṭhāni dukkhādīni vibhajitvā dassetuṃ ayaṃ tattha katamaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ jātipi dukkhāti niddesavāro āraddho. Tattha jāti veditabbā, jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo; jarā, maraṇaṃ, soko , paridevo, dukkhaṃ, domanassaṃ, upāyāso, appiyasampayogo, piyavippayogo veditabbo; appiyasampayogassa piyavippayogassa dukkhaṭṭho veditabbo; icchā veditabbā, icchāya dukkhaṭṭho veditabbo; khandhā veditabbā, khandhānaṃ dukkhaṭṭho veditabbo.

Tattha dukkhassa ariyasaccassa kathanatthāya ayaṃ mātikā – idañhi dukkhaṃ nāma anekaṃ nānappakāraṃ, seyyathidaṃ – dukkhadukkhaṃ, vipariṇāmadukkhaṃ, saṅkhāradukkhaṃ, paṭicchannadukkhaṃ, appaṭicchannadukkhaṃ, pariyāyadukkhaṃ, nippariyāyadukkhanti.

Tattha kāyikacetasikā dukkhavedanā sabhāvato ca nāmato ca dukkhattā 『dukkhadukkhaṃ』 nāma. Sukhavedanā vipariṇāmena dukkhuppattihetuto 『vipariṇāmadukkhaṃ』 nāma. Upekkhāvedanā ceva avasesā ca tebhūmakā saṅkhārā udayabbayapīḷitattā 『saṅkhāradukkhaṃ』 nāma. Tathā pīḷanaṃ pana maggaphalānampi atthi. Tasmā ete dhammā dukkhasaccapariyāpannattena saṅkhāradukkhaṃ nāmāti veditabbā. Kaṇṇasūladantasūlarāgajapariḷāhadosajapariḷāhādi kāyikacetasiko ābādho pucchitvā jānitabbato upakkamassa ca apākaṭabhāvato 『paṭicchannadukkhaṃ』 nāma, apākaṭadukkhantipi vuccati. Dvattiṃsakammakāraṇādisamuṭṭhāno ābādho apucchitvāva jānitabbato upakkamassa ca pākaṭabhāvato 『appaṭicchannadukkhaṃ』 nāma, pākaṭadukkhantipi vuccati. Ṭhapetvā dukkhadukkhaṃ sesaṃ dukkhasaccavibhaṅge āgataṃ jātiādi sabbampi tassa tassa dukkhassa vatthubhāvato 『pariyāyadukkhaṃ』 nāma. Dukkhadukkhaṃ 『nippariyāyadukkhaṃ』 nāma.

Tattha pariyāyadukkhaṃ nippariyāyadukkhanti imasmiṃ padadvaye ṭhatvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ kathetabbaṃ. Ariyasaccañca nāmetaṃ pāḷiyaṃ saṅkhepatopi āgacchati vitthāratopi. Saṅkhepato āgataṭṭhāne saṅkhepenapi vitthārenapi kathetuṃ vaṭṭati . Vitthārato āgataṭṭhāne pana vitthāreneva kathetuṃ vaṭṭati, na saṅkhepena. Taṃ idaṃ imasmiṃ ṭhāne vitthārena āgatanti vitthāreneva kathetabbaṃ. Tasmā yaṃ taṃ niddesavāre 『『tattha katamaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ? Jātipi dukkhā』』tiādīni padāni gahetvā 『『jāti veditabbā, jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo』』tiādi vuttaṃ. Tattha jātiādīni tāva 『『tattha katamā jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjātī』』ti imassa pana padabhājanīyassa vasena veditabbāni.

  1. Tatrāyaṃ atthavaṇṇanā – tesaṃ tesaṃ sattānanti ayaṃ saṅkhepato anekesaṃ sattānaṃ sādhāraṇaniddeso. Yā devadattassa jāti, yā somadattassa jātīti evañhi divasampi kathiyamāne neva sattā pariyādānaṃ gacchanti, na sabbaṃ aparatthadīpanaṃ sijjhati. Imehi pana dvīhi padehi na koci satto apariyādinno hoti, na kiñci aparatthadīpanaṃ na sijjhati. Tena vuttaṃ – 『『yā tesaṃ tesaṃ sattāna』』nti. Tamhi tamhīti ayaṃ jātigativasena anekesaṃ sattanikāyānaṃ sādhāraṇaniddeso. Sattanikāyeti sattānaṃ nikāye, sattaghaṭāyaṃ sattasamūheti attho.

Jātīti ayaṃ jātisaddo anekattho. Tathā hesa 『『ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo』』ti (pārā. 12; ma. ni. 2.257) ettha bhave āgato. 『『Atthi visākhe , nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā』』ti (a. ni. 3.71) ettha nikāye. 『『Tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaṃ āhacca ṭhitā ahosī』』ti (a. ni. 5.196) ettha paññattiyaṃ. 『『Jāti dvīhi khandhehi saṅgahitā』』ti (dhātu. 71) ettha saṅkhatalakkhaṇe. 『『Yaṃ, bhikkhave, mātukucchimhi paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ, paṭhamaṃ viññāṇaṃ pātubhūtaṃ, tadupādāya sāvassa jātī』』ti (mahāva. 124) ettha paṭisandhiyaṃ. 『『Sampatijāto, ānanda, bodhisatto』』ti (ma. ni. 3.207) ettha pasūtiyaṃ. 『『Anupakkuṭṭho jātivādenā』』ti (dī. ni. 1.331) ettha kule. 『『Yatohaṃ, bhagini, ariyāya jātiyā jāto』』ti (ma. ni. 2.351) ettha ariyasīle. Idha panāyaṃ savikāresu paṭhamābhinibbattakkhandhesu vattati. Tasmā jāyamānakavasena jātīti idamettha sabhāvapaccattaṃ. Sañjāyanavasena sañjātīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Okkamanavasena okkanti. Jāyanaṭṭhena vā jāti, sā aparipuṇṇāyatanavasena yuttā. Sañjāyanaṭṭhena sañjāti, sā paripuṇṇāyatanavasena yuttā. Okkamanaṭṭhena okkanti, sā aṇḍajajalābujavasena yuttā. Te hi aṇḍakosañca vatthikosañca okkamanti, okkamantāpi pavisantā viya paṭisandhiṃ gaṇhanti. Abhinibbattanaṭṭhena abhinibbatti. Sā saṃsedajaopapātikavasena yuttā. Te hi pākaṭā eva hutvā nibbattanti. Ayaṃ tāva sammutikathā.

Idāni paramatthakathā hoti. Khandhā eva hi paramatthato pātubhavanti, na sattā. Tattha ca khandhānanti ekavokārabhave ekassa, catuvokārabhave catunnaṃ, pañcavokārabhave pañcannaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Pātubhāvoti uppatti. Āyatanānanti ettha tatra tatra uppajjamānāyatanavasena saṅgaho veditabbo. Paṭilābhoti santatiyaṃ pātubhāvoyeva; pātubhavantāneva hi tāni paṭiladdhāni nāma honti. Ayaṃ vuccati jātīti ayaṃ jāti nāma kathiyati. Sā panesā tattha tattha bhave paṭhamābhinibbattilakkhaṇā, nīyyātanarasā, atītabhavato idha ummujjanapaccupaṭṭhānā, phalavasena dukkhavicittatāpaccupaṭṭhānā vā.

Idāni 『jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo』ti ayañhi jāti sayaṃ na dukkhā, dukkhuppattiyā pana vatthubhāvena dukkhāti vuttā. Kataradukkhassa panāyaṃ vatthūti? Yaṃ taṃ bālapaṇḍitasuttādīsu (ma. ni. 3.246 ādayo) bhagavatāpi upamāvasena pakāsitaṃ āpāyikaṃdukkhaṃ, yañca sugatiyaṃ manussaloke gabbhokkantimūlakādibhedaṃ dukkhaṃ uppajjati, tassa sabbassāpi esā vatthu. Tatridaṃ gabbhokkantimūlakādibhedaṃ dukkhaṃ – ayañhi satto mātukucchimhi nibbattamāno na uppalapadumapuṇḍarīkādīsu nibbattati. Atha kho heṭṭhā āmāsayassa upari pakkāsayassa udarapaṭalapiṭṭhikaṇḍakānaṃ vemajjhe paramasambādhe tibbandhakāre nānākuṇapagandhaparibhāvite asuciparamaduggandhapavanavicarite adhimattajegucche kucchippadese pūtimacchapūtikummāsacandanikādīsu kimi viya nibbattati. So tattha nibbatto dasa māse mātukucchisambhavena usmanā puṭapākaṃ viya paccamāno piṭṭhapiṇḍi viya sediyamāno samiñjanapasāraṇādirahito adhimattaṃ dukkhaṃ paccanubhotīti. Idaṃ tāva 『gabbhokkantimūlakaṃ』 dukkhaṃ.

Yaṃ pana so mātu sahasā upakkhalanagamananisīdanauṭṭhānaparivattanādīsu surādhuttahatthagato eḷako viya ahiguṇṭhikahatthagato sappapotako viya ca ākaḍḍhanaparikaḍḍhanaodhunananiddhunanādinā upakkamena adhimattaṃ dukkhamanubhavati, yañca mātu sītudakapānakāle sītanarakūpapanno viya, uṇhayāgubhattādiajjhoharaṇakāle aṅgāravuṭṭhisamparikiṇṇo viya, loṇambilādiajjhoharaṇakāle khārāpaṭicchakādikammakāraṇappatto viya tibbaṃ dukkhamanubhoti – idaṃ 『gabbhapariharaṇamūlakaṃ』 dukkhaṃ.

Yaṃ panassa mūḷhagabbhāya mātuyā mittāmaccasuhajjādīhipi adassanārahe dukkhuppattiṭṭhāne chedanaphālanādīhi dukkhaṃ uppajjati – idaṃ 『gabbhavipattimūlakaṃ』 dukkhaṃ. Yaṃ vijāyamānāya mātuyā kammajehi vātehi parivattetvā narakapapātaṃ viya atibhayānakaṃ yonimaggaṃ paṭipātiyamānassa paramasambādhena yonimukhena tāḷacchiggaḷena viya nikkaḍḍhiyamānassa mahānāgassa narakasattassa viya ca saṅghāṭapabbatehi vicuṇṇiyamānassa dukkhaṃ uppajjati – idaṃ 『vijāyanamūlakaṃ』 dukkhaṃ. Yaṃ pana jātassa taruṇavaṇasadisassa sukumārasarīrassa hatthaggahaṇanhāpanadhovanacoḷaparimajjanādikāle sūcimukhakhuradhāravijjhanaphālanasadisaṃ dukkhaṃ uppajjati – idaṃ mātukucchito 『bahi nikkhamanamūlakaṃ』 dukkhaṃ. Yaṃ tato paraṃ pavattiyaṃ attanāva attānaṃ vadhantassa, acelakavatādivasena ātāpanaparitāpanānuyogamanuyuttassa, kodhavasena abhuñjantassa, ubbandhantassa ca dukkhaṃ hoti – idaṃ 『attūpakkamamūlakaṃ』 dukkhaṃ.

Yaṃ pana parato vadhabandhanādīni anubhavantassa dukkhaṃ uppajjati – idaṃ 『parūpakkamamūlakaṃ』 dukkhanti. Iti imassa sabbassāpi dukkhassa ayaṃ jāti vatthumeva hotīti. Tenetaṃ vuccati –

Jāyetha no ce narakesu satto,

Tatthaggidāhādikamappasayhaṃ;

Labhetha dukkhaṃ nu kuhiṃ patiṭṭhaṃ,

Iccāha dukkhāti munīdha jāti.

Dukkhaṃ tiracchesu kasāpatoda-

Daṇḍābhighātādibhavaṃ anekaṃ;

Yaṃ taṃ kathaṃ tattha bhaveyya jātiṃ,

Vinā tahiṃ jāti tatopi dukkhā.

Petesu dukkhaṃ pana khuppipāsā-

Vātātapādippabhavaṃ vicittaṃ;

Yasmā ajātassa na tattha atthi,

Tasmāpi dukkhaṃ muni jātimāha.

Tibbandhakāre ca asayhasīte,

Lokantare yaṃ asuresu dukkhaṃ;

Na taṃ bhave tattha na cassa jāti,

Yato ayaṃ jāti tatopi dukkhā.

Yañcāpi gūthanarake viya mātugabbhe,

Satto vasaṃ ciramato bahi nikkhamanañca;

Pappoti dukkhamatighoramidampi natthi,

Jātiṃ vinā itipi jātirayañhi dukkhā.

Kiṃ bhāsitena bahunā nanu yaṃ kuhiñci,

Atthīdha kiñcidapi dukkhamidaṃ kadāci;

Nevatthi jātivirahe yadato mahesī,

Dukkhāti sabbapaṭhamaṃ imamāha jātinti.

Jarāniddeso

192.Jarāniddese jarāti sabhāvapaccattaṃ. Jīraṇatāti ākāraniddeso. Khaṇḍiccantiādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Pacchimā dve pakatiniddesā. Ayañhi jarāti iminā padena sabhāvato dīpitā, tenassā idaṃ sabhāvapaccattaṃ. Jīraṇatāti iminā ākārato , tenassāyaṃ ākāraniddeso. Khaṇḍiccanti iminā kālātikkame dantanakhānaṃ khaṇḍitabhāvakaraṇakiccato. Pāliccanti iminā kesalomānaṃ palitabhāvakaraṇakiccato. Valittacatāti iminā maṃsaṃ milāpetvā tace valittabhāvakaraṇakiccato dīpitā. Tenassā ime khaṇḍiccanti ādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Tehi imesaṃ vikārānaṃ dassanavasena pākaṭībhūtāti pākaṭajarā dassitā. Yatheva hi udakassa vā vātassa vā aggino vā tiṇarukkhādīnaṃ saṃsaggapalibhaggatāya vā jhāmatāya vā gatamaggo pākaṭo hoti, na ca so gatamaggo tāneva udakādīni, evameva jarāya dantādīsu khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, cakkhuṃ ummīletvāpi gayhati. Na ca khaṇḍiccādīneva jarā; na hi jarā cakkhuviññeyyā hoti.

Āyunosaṃhāni indriyānaṃ paripākoti imehi pana padehi kālātikkameyeva abhibyattāya āyukkhayacakkhādiindriyaparipākasaṅkhātāya pakatiyā dīpitā. Tenassime pacchimā dve pakatiniddesāti veditabbā. Tattha yasmā jaraṃ pattassa āyu hāyati tasmā jarā 『『āyuno saṃhānī』』ti phalūpacārena vuttā. Yasmā daharakāle suppasannāni sukhumampi attano visayaṃ sukheneva gaṇhanasamatthāni cakkhādīni indriyāni jaraṃ pattassa paripakkāni āluḷitāni avisadāni oḷārikampi attano visayaṃ gahetuṃ asamatthāni honti, tasmā 『『indriyānaṃ paripāko』』ti phalūpacāreneva vuttā.

Sā panesā evaṃ niddiṭṭhā sabbāpi jarā pākaṭā paṭicchannāti duvidhā hoti. Tattha dantādīsu khaṇḍādibhāvadassanato rūpadhammesu jarā 『pākaṭajarā』 nāma. Arūpadhammesu pana jarā tādisassa vikārassa adassanato 『paṭicchannajarā』 nāma. Tattha yvāyaṃ khaṇḍādibhāvo dissati, so tādisānaṃ dantādīnaṃ suviññeyyattā vaṇṇoyeva. Taṃ cakkhunā disvā manodvārena cintetvā 『『ime dantā jarāya pahaṭā』』ti jaraṃ jānāti, udakaṭṭhāne baddhāni gosiṅgādīni oloketvā heṭṭhā udakassa atthibhāvaṃ jānanaṃ viya. Puna avīci savīcīti evampi ayaṃ jarā duvidhā hoti. Tattha maṇikanakarajatapavāḷacandasūriyādīnaṃ mandadasakādīsu pāṇīnaṃ viya ca pupphaphalapallavādīsu apāṇīnaṃ viya ca antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ dubbiññeyyattā jarā 『avīcijarā』 nāma, nirantarajarāti attho. Tato aññesu pana yathāvuttesu antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ suviññeyyattā jarā 『savīcijarā』 nāma.

Tattha savīcijarā upādinnānupādinnakavasena evaṃ dīpetabbā – daharakumārakānañhi paṭhamameva khīradantā nāma uṭṭhahanti, na te thirā. Tesu pana patitesu puna dantā uṭṭhahanti. Te paṭhamameva setā honti, jarāvātena pana pahaṭakāle kāḷakā honti. Kesā pana paṭhamameva tambāpi honti kāḷakāpi setāpi. Chavi pana salohitikā hoti. Vaḍḍhantānaṃ vaḍḍhantānaṃ odātānaṃ odātabhāvo, kāḷakānaṃ kāḷakabhāvo paññāyati, jarāvātena pana pahaṭakāle vaḷiṃ gaṇhāti. Sabbampi sassaṃ vapitakāle setaṃ hoti, pacchā nīlaṃ, jarāvātena pana pahaṭakāle paṇḍukaṃ hoti. Ambaṅkurenāpi dīpetuṃ vaṭṭati eva. Ayaṃ vuccati jarāti ayaṃ jarā nāma kathiyati. Sā panesā khandhaparipākalakkhaṇā, maraṇūpanayanarasā, yobbanavināsapaccupaṭṭhānā.

『Jarāya dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkhā, dukkhassa pana vatthubhāvena dukkhāti vuttā. Katarassa dukkhassa? Kāyadukkhassa ceva domanassadukkhassa ca. Jiṇṇassa hi attabhāvo jarasakaṭaṃ viya dubbalo hoti, ṭhātuṃ vā gantuṃ vā nisīdituṃ vā vāyamantassa balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati; puttadāre yathāpure asallakkhente domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhāti veditabbā. Apica –

Aṅgānaṃ sithilabhāvā, indriyānaṃ vikārato;

Yobbanassa vināsena, balassa upaghātato.

Vippavāsā satādīnaṃ, puttadārehi attano;

Apasādanīyato ceva, bhīyyo bālattapattiyā.

Pappoti dukkhaṃ yaṃ macco, kāyikaṃ mānasaṃ tathā;

Sabbametaṃ jarāhetu, yasmā tasmā jarā dukhāti.

Maraṇaniddeso

193.Maraṇaniddese cavanakavasena cuti; ekacatupañcakkhandhāya cutiyā sāmaññavacanametaṃ. Cavanatāti bhāvavacanena lakkhaṇanidassanaṃ. Bhedoti cutikhandhānaṃ bhaṅguppattiparidīpanaṃ . Antaradhānanti ghaṭassa viya bhinnassa bhinnānaṃ cutikhandhānaṃ yena kenaci pariyāyena ṭhānābhāvaparidīpanaṃ. Maccu maraṇanti maccusaṅkhātaṃ maraṇaṃ. Kālo nāma antako, tassa kiriyā kālakiriyā. Ettāvatā sammutiyā maraṇaṃ dīpitaṃ hoti.

Idāni paramatthena dīpetuṃ khandhānaṃ bhedotiādimāha. Paramatthena hi khandhāyeva bhijjanti, na satto nāma koci marati. Khandhesu pana bhijjamānesu satto marati bhinnesu matoti vohāro hoti. Ettha ca catupañcavokāravasena khandhānaṃ bhedo, ekavokāravasena kaḷevarassa nikkhepo; catuvokāravasena vā khandhānaṃ bhedo, sesadvayavasena kaḷevarassa nikkhepo veditabbo. Kasmā? Bhavadvayepi rūpakāyasaṅkhātassa kaḷevarassa sambhavato. Yasmā vā cātumahārājikādīsu khandhā bhijjanteva, na kiñci nikkhipati, tasmā tesaṃ vasena khandhānaṃ bhedo. Manussādīsu kaḷevarassa nikkhepo. Ettha ca kaḷevarassa nikkhepakaraṇato maraṇaṃ 『『kaḷevarassa nikkhepo』』ti vuttaṃ.

Jīvitindriyassa upacchedoti iminā indriyabaddhasseva maraṇaṃ nāma hoti, anindriyabaddhassa maraṇaṃ nāma natthīti dasseti. 『Sassaṃ mataṃ, rukkho mato』ti idaṃ pana vohāramattameva. Atthato pana evarūpāni vacanāni sassādīnaṃ khayavayabhāvameva dīpenti. Idaṃ vuccati maraṇanti idaṃ sabbampi maraṇaṃ nāma kathiyati.

Apicettha khaṇikamaraṇaṃ, sammutimaraṇaṃ, samucchedamaraṇanti ayampi bhedo veditabbo. Tattha 『khaṇikamaraṇaṃ』 nāma pavatte rūpārūpadhammānaṃ bhedo. 『Tisso mato, phusso mato』ti idaṃ 『sammutimaraṇaṃ』 nāma. Khīṇāsavassa appaṭisandhikā kālakiriyā 『samucchedamaraṇaṃ』 nāma. Imasmiṃ panatthe sammutimaraṇaṃ adhippetaṃ. Jātikkhayamaraṇaṃ, upakkamamaraṇaṃ, sarasamaraṇaṃ, āyukkhayamaraṇaṃ, puññakkhayamaraṇantipi tasseva nāmaṃ. Tayidaṃ cutilakkhaṇaṃ, viyogarasaṃ, vippavāsapaccupaṭṭhānaṃ.

『Maraṇassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana idampi sayaṃ na dukkhaṃ, dukkhassa pana vatthubhāvena dukkhanti vuttaṃ. Maraṇantikāpi hi sārīrikā vedanā, paṭivāte gahitā ādittatiṇukkā viya, sarīraṃ nidahanti. Narakanimittādīnaṃ upaṭṭhānakāle balavadomanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhanti veditabbaṃ. Api ca –

Pāpassa pāpakammādi, nimittamanupassato;

Bhaddassāpasahantassa, viyogaṃ piyavatthukaṃ.

Mīyamānassa yaṃ dukkhaṃ, mānasaṃ avisesato;

Sabbesañcāpi yaṃ sandhi-bandhanacchedanādikaṃ.

Vitujjamānamammānaṃ, hoti dukkhaṃ sarīrajaṃ;

Asayhamappaṭikāraṃ, dukkhassetassidaṃ yato;

Maraṇaṃ vatthu tenetaṃ, dukkhamicceva bhāsitanti.

Apica imāni jātijarāmaraṇāni nāma imesaṃ sattānaṃ vadhakapaccāmittā viya otāraṃ gavesantāni vicaranti. Yathā hi purisassa tīsu paccāmittesu otārāpekkhesu vicarantesu eko vadeyya – 『『ahaṃ asukaaraññassa nāma vaṇṇaṃ kathetvā etaṃ ādāya tattha gamissāmi, ettha mayhaṃ dukkaraṃ natthī』』ti. Dutiyo vadeyya 『『ahaṃ tava etaṃ gahetvā gatakāle pothetvā dubbalaṃ karissāmi, ettha mayhaṃ dukkaraṃ natthī』』ti. Tatiyo vadeyya – 『『tayā etasmiṃ pothetvā dubbale kate tiṇhena asinā sīsacchedanaṃ nāma mayhaṃ bhāro hotū』』ti. Te evaṃ vatvā tathā kareyyuṃ.

Tattha paṭhamapaccāmittassa araññassa vaṇṇaṃ kathetvā taṃ ādāya tattha gatakālo viya suhajjañātimaṇḍalato nikkaḍḍhitvā yattha katthaci nibbattāpanaṃ nāma jātiyā kiccaṃ. Dutiyassa pothetvā dubbalakaraṇaṃ viya nibbattakkhandhesu nipatitvā parādhīnamañcaparāyaṇabhāvakaraṇaṃ jarāya kiccaṃ. Tatiyassa tiṇhena asinā sīsacchedanaṃ viya jīvitakkhayapāpanaṃ maraṇassa kiccanti veditabbaṃ.

Apicettha jātidukkhaṃ sādīnavamahākantārappaveso viya daṭṭhabbaṃ. Jarādukkhaṃ tattha annapānarahitassa dubbalyaṃ viya daṭṭhabbaṃ. Maraṇadukkhaṃ dubbalassa iriyāpathapavattane vihataparakkamassa vāḷādīhi anayabyasanāpādanaṃ viya daṭṭhabbanti.

Sokaniddeso

194.Sokaniddese byasatīti byasanaṃ; hitasukhaṃ khipati viddhaṃsetīti attho. Ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ; corarogabhayādīhi ñātikkhayo ñātivināsoti attho. Tena ñātibyasanena phuṭṭhassāti ajjhotthaṭassa abhibhūtassa samannāgatassāti attho. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – bhogānaṃ byasanaṃ bhogabyasanaṃ; rājacorādivasena bhogakkhayo bhogavināsoti attho. Rogoyeva byasanaṃ rogabyasanaṃ; rogo hi ārogyaṃ byasati vināsetīti byasanaṃ. Sīlassa byasanaṃ sīlabyasanaṃ; dussīlyassetaṃ nāmaṃ. Sammādiṭṭhiṃ vināsayamānā uppannā diṭṭhiyeva byasanaṃ diṭṭhibyasanaṃ. Ettha ca purimāni dve anipphannāni, pacchimāni tīṇi nipphannāni tilakkhaṇabbhāhatāni. Purimāni ca tīṇi neva kusalāni na akusalāni. Sīladiṭṭhibyasanadvayaṃ akusalaṃ.

Aññataraññatarenāti gahitesu vā yena kenaci aggahitesu vā mittāmaccabyasanādīsu yena kenaci. Samannāgatassāti samanubandhassa aparimuccamānassa. Aññataraññatarena dukkhadhammenāti yena kenaci sokadukkhassa uppattihetunā. Sokoti socanakavasena soko; idaṃ tehi kāraṇehi upajjanakasokassa sabhāvapaccattaṃ. Socanāti socanākaro. Socitattanti socitabhāvo. Antosokoti abbhantare soko. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. So hi abbhantare sukkhāpento viya parisukkhāpento viya uppajjatīti 『『antosoko antoparisoko』』ti vuccati.

Cetaso parijjhāyanāti cittassa jhāyanākāro. Soko hi uppajjamāno aggi viya cittaṃ jhāpeti paridahati, 『『cittaṃ me jhāmaṃ, na me kiñci paṭibhātī』』ti vadāpeti. Dukkhito mano dummano, tassa bhāvo domanassaṃ. Anupaviṭṭhaṭṭhena sokova sallanti sokasallaṃ. Ayaṃ vuccati sokoti ayaṃ soko nāma kathiyati. So panāyaṃ kiñcāpi atthato domanassavedanāva hoti, evaṃ santepi antonijjhānalakkhaṇo, cetaso parinijjhāyanaraso, anusocanapaccupaṭṭhāno.

『Sokassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayaṃ sabhāvadukkhattā ceva dukkhassa ca vatthubhāvena dukkhoti vutto. Kataradukkhassāti? Kāyikadukkhassa ceva javanakkhaṇe ca domanassadukkhassa. Sokavegena hi hadaye mahāgaṇḍo uṭṭhahitvā paripaccitvā bhijjati, mukhato vā kāḷalohitaṃ nikkhamati, balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. 『『Ettakā me ñātayo khayaṃ gatā, ettakā me bhogā』』ti cintentassa ca balavaṃ domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnaṃ dukkhānaṃ vatthubhāvenapesa dukkhoti veditabbo. Apica –

Sattānaṃ hadayaṃ soko, sallaṃ viya vitujjati;

Aggitattova nārāco, bhusañca ḍahate puna.

Samāvahati ca byādhi-jarāmaraṇabhedanaṃ;

Dukkhampi vividhaṃ yasmā, tasmā dukkhoti vuccatīti.

Paridevaniddeso

195.Paridevaniddese 『mayhaṃ dhītā, mayhaṃ putto』ti evaṃ ādissa ādissa devanti rodanti etenāti ādevo. Taṃ taṃ vaṇṇaṃ parikittetvā parikittetvā devanti etenāti paridevo. Tato parāni dve dve padāni purimadvayasseva ākārabhāvaniddesavasena vuttāni. Vācāti vacanaṃ. Palāpoti tucchaṃ niratthakavacanaṃ. Upaḍḍhabhaṇitaaññabhaṇitādivasena virūpo palāpo vippalāpo. Lālappoti punappunaṃ lapanaṃ. Lālappanākāro lālappanā. Lālappitassa bhāvo lālappitattaṃ. Ayaṃ vuccati paridevoti ayaṃ paridevo nāma kathiyati. So lālappanalakkhaṇo, guṇadosaparikittanaraso, sambhamapaccupaṭṭhāno.

『Paridevassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkho, kāyadukkhadomanassadukkhānaṃ pana vatthubhāvena dukkhoti vutto. Paridevanto hi attano khandhaṃ muṭṭhīhi potheti, ubhohi hatthehi uraṃ paharati piṃsati, sīsena bhittiyā saddhiṃ yujjhati. Tenassa balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. 『Ettakā me ñātayo khayaṃ vayaṃ abbhatthaṃ gatā』tiādīni cinteti. Tenassa balavaṃ domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti veditabbo. Apica –

Yaṃ sokasallavihato paridevamāno,

Kaṇṭhoṭṭhatālutalasosajamappasayhaṃ;

Bhiyyodhimattamadhigacchatiyeva dukkhaṃ,

Dukkhoti tena bhagavā paridevamāhāti.

Dukkhadomanassaniddeso

196-7.Dukkhadomanassaniddesā heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vaṇṇitattā pākaṭā eva. Lakkhaṇādīni pana tesaṃ tattha vuttāneva.

『Dukkhassa dukkhaṭṭho veditabbo, domanassassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ubhayampetaṃ sayañca dukkhattā kāyikacetasikadukkhānañca vatthubhāvena dukkhanti vuttaṃ. Hatthapādānañhi kaṇṇanāsikānañca chedanadukkhena dukkhitassa , anāthasālāyaṃ ucchiṭṭhakapālaṃ purato katvā nipannassa, vaṇamukhehi puḷuvakesu nikkhamantesu balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati; nānāraṅgarattavatthamanuññālaṅkāraṃ nakkhattaṃ kīḷantaṃ mahājanaṃ disvā balavadomanassaṃ uppajjati. Evaṃ tāva dukkhassa dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvo veditabbo. Apica –

Pīḷeti kāyikamidaṃ, dukkhaṃ dukkhañca mānasaṃ bhiyyo;

Janayati yasmā tasmā, dukkhanti visesato vuttanti.

Cetodukkhasamappitā pana kese pakiriya urāni patipisenti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti, chinnapapātaṃ papatanti, satthaṃ āharanti, visaṃ khādanti, rajjuyā ubbandhanti, aggiṃ pavisanti . Taṃ taṃ viparītaṃ vatthuṃ tathā tathā vippaṭisārino pariḍayhamānacittā cintenti. Evaṃ domanassassa ubhinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvo veditabbo. Apica –

Pīḷeti yato cittaṃ, kāyassa ca pīḷanaṃ samāvahati;

Dukkhanti domanassampi, domanassaṃ tato ahūti.

Upāyāsaniddeso

198.Upāyāsaniddese āyāsanaṭṭhena āyāso; saṃsīdanavisīdanākārappavattassa cittakilamathassetaṃ nāmaṃ. Balavaṃ āyāso upāyāso. Āyāsitabhāvo āyāsitattaṃ. Upāyāsitabhāvo upāyāsitattaṃ. Ayaṃ vuccati upāyāsoti ayaṃ upāyāso nāma kathiyati. So panesa byāsattilakkhaṇo, nitthunanaraso, visādapaccupaṭṭhāno.

『Upāyāsassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkho, ubhinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti vutto. Kupitena hi raññā issariyaṃ acchinditvā hataputtabhātikānaṃ āṇattavadhānaṃ bhayena aṭaviṃ pavisitvā nilīnānaṃ mahāvisādappattānaṃ dukkhaṭṭhānena dukkhaseyyāya dukkhanisajjāya balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. 『Ettakā no ñātakā, ettakā bhogā naṭṭhā』ti cintentānaṃ balavadomanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti veditabboti. Apica –

Cittassa paridahanā, kāyassa visādanā ca adhimattaṃ;

Yaṃ dukkhamupāyāso, janeti dukkho tato vutto.

Ettha ca mandagginā antobhājaneyeva telādīnaṃ pāko viya soko. Tikkhagginā paccamānassa bhājanato bahinikkhamanaṃ viya paridevo. Bahinikkhantāvasesassa nikkhamitumpi appahontassa antobhājaneyeva yāva parikkhayā pāko viya upāyāso daṭṭhabbo.

Appiyasampayoganiddeso

199.Appiyasampayoganiddese yassāti ye assa. Aniṭṭhāti apariyesitā. Pariyesitā vā hontu apariyesitā vā, nāmamevetaṃ amanāpārammaṇānaṃ. Manasmiṃ na kamanti, na pavisantīti akantā. Manasmiṃ na appiyanti, na vā manaṃ vaḍḍhentīti amanāpā. Rūpātiādi tesaṃ sabhāvanidassanaṃ. Anatthaṃ kāmenti icchantīti anatthakāmā. Ahitaṃ kāmenti icchantīti ahitakāmā. Aphāsukaṃ dukkhavihāraṃ kāmenti icchantīti aphāsukakāmā. Catūhi yogehi khemaṃ nibbhayaṃ vivaṭṭaṃ na icchanti, sabhayaṃ vaṭṭameva nesaṃ kāmenti icchantīti āyogakkhemakāmā.

Apica saddhādīnaṃ vuddhisaṅkhātassa atthassa akāmanato tesaṃyeva hānisaṅkhātassa anatthassa ca kāmanato anatthakāmā. Saddhādīnaṃyeva upāyabhūtassa hitassa akāmanato saddhāhāniādīnaṃ upāyabhūtassa ahitassa ca kāmanato ahitakāmā. Phāsukavihārassa akāmanato aphāsukavihārassa ca kāmanato aphāsukakāmā. Yassa kassaci nibbhayassa akāmanato bhayassa ca kāmanato ayogakkhemakāmāti evampettha attho daṭṭhabbo.

Saṅgatīti gantvā saṃyogo. Samāgamoti āgatehi saṃyogo. Samodhānanti ṭhānanisajjādīsu sahabhāvo. Missībhāvoti sabbakiccānaṃ sahakaraṇaṃ. Ayaṃ sattavasena yojanā. Saṅkhāravasena pana yaṃ labbhati taṃ gahetabbaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ appiyasampayogo nāma kathiyati. So aniṭṭhasamodhānalakkhaṇo, cittavighātakaraṇaraso, anatthabhāvapaccupaṭṭhāno.

So atthato eko dhammo nāma natthi. Kevalaṃ appiyasampayuttānaṃ duvidhassāpi dukkhassa vatthubhāvato dukkhoti vutto. Aniṭṭhāni hi vatthūni samodhānagatāni vijjhanachedanaphālanādīhi kāyikampi dukkhaṃ uppādenti, ubbegajananato mānasampi. Tenetaṃ vuccati –

Disvāva appiye dukkhaṃ, paṭhamaṃ hoti cetasi;

Tadupakkamasambhūta-matha kāye yato idha.

Tato dukkhadvayassāpi, vatthuto so mahesinā;

Dukkho vuttoti viññeyyo, appiyehi samāgamoti.

Piyavippayoganiddeso

200.Piyavippayoganiddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Mātā vātiādi panettha atthakāme sarūpena dassetuṃ vuttaṃ. Tattha mamāyatīti mātā. Piyāyatīti pitā. Bhajatīti bhātā. Tathā bhaginī. Mettāyantīti mittā, minantīti vā mittā; sabbaguyhesu anto pakkhipantīti attho. Kiccakaraṇīyesu sahabhāvaṭṭhena amā hontīti amaccā. Ayaṃ amhākaṃ ajjhattikoti evaṃ jānanti ñāyantīti vā ñātī. Lohitena sambandhāti sālohitā. Evametāni padāni atthato veditabbāni. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ piyehi vippayogo nāma kathiyati. So iṭṭhavatthuviyogalakkhaṇo, sokuppādanaraso, byasanapaccupaṭṭhāno.

So atthato eko dhammo nāma natthi. Kevalaṃ piyavippayuttānaṃ duvidhassāpi dukkhassa vatthubhāvato dukkhoti vutto. Iṭṭhāni hi vatthūni viyujjamānāni sarīrassa sosanamilāpanādibhāvena kāyikampi dukkhaṃ uppādenti, 『yampi no ahosi, tampi no natthī』ti anusocāpanato mānasampi. Tenetaṃ vuccati –

Ñātidhanādiviyogā, sokasarasamappitā vitujjanti;

Bālā yato tato yaṃ, dukkhoti mato piyaviyogoti.

Icchāniddeso

201.Icchāniddese jātidhammānanti jātisabhāvānaṃ jātipakatikānaṃ. Icchā uppajjatīti taṇhā uppajjati. Aho vatāti patthanā. Nakho panetaṃ icchāya pattabbanti yaṃ etaṃ 『『aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyā』』ti evaṃ pahīnasamudayesu sādhūsu vijjamānaṃ ajātidhammattaṃ, parinibbutesu ca vijjamānaṃ jātiyā anāgamanaṃ icchitaṃ, taṃ icchantassāpi maggabhāvanāya vinā apattabbato anicchantassa ca bhāvanāya pattabbato na icchāya pattabbaṃ nāma hoti. Idampīti etampi; upari sesāni upādāya pikāro. Yampicchanti yenapi dhammena alabbhaneyyaṃ vatthuṃ icchanto na labhati, taṃ alabbhaneyyavatthuicchanaṃ dukkhanti veditabbaṃ. Jarādhammānantiādīsupi eseva nayo. Evamettha alabbhaneyyavatthūsu icchāva 『『yampicchaṃ na labhati tampi dukkha』』nti vuttā. Sā alabbhaneyyavatthuicchanalakkhaṇā, tappariyesanarasā, tesaṃ appattipaccupaṭṭhānā.

Dvinnaṃ pana dukkhānaṃ vatthubhāvato dukkhāti vuttā. Ekacco hi rājā bhavissatīti sambhāvito hoti. So chinnabhinnagaṇena parivārito pabbatavisamaṃ vā vanagahanaṃ vā pavisati. Atha rājā taṃ pavattiṃ ñatvā balakāyaṃ peseti. So rājapurisehi nihataparivāro sayampi laddhappahāro palāyamāno rukkhantaraṃ vā pāsāṇantaraṃ vā pavisati. Tasmiṃ samaye mahāmegho uṭṭhahati, tibbandhakārā kāḷavaddalikā hoti. Atha naṃ samantato kāḷakipillikādayo pāṇā parivāretvā gaṇhanti. Tenassa balavakāyadukkhaṃ uppajjati. 『Maṃ ekaṃ nissāya ettakā ñātī ca bhogā ca vinaṭṭhā』ti cintentassa balavadomanassaṃ uppajjati. Iti ayaṃ icchā imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhāti veditabbā. Apica –

Taṃ taṃ patthayamānānaṃ, tassa tassa alābhato;

Yaṃ vighātamayaṃ dukkhaṃ, sattānaṃ idha jāyati.

Alabbhaneyyavatthūnaṃ, patthanā tassa kāraṇaṃ;

Yasmā tasmā jino dukkhaṃ, icchitālābhamabravīti.

Upādānakkhandhaniddeso

202.Upādānakkhandhaniddese saṃkhittenāti desanaṃ sandhāya vuttaṃ. Dukkhañhi ettakāni dukkhasatānīti vā ettakāni dukkhasahassānīti vā ettakāni dukkhasatasahassānīti vā saṃkhipituṃ na sakkā, desanā pana sakkā, tasmā 『『dukkhaṃ nāma aññaṃ kiñci natthi, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā』』ti desanaṃ saṅkhipento evamāha. Seyyathidanti nipāto; tassa te katameti ceti attho. Rūpūpādānakkhandhotiādīnaṃ attho khandhavibhaṅge vaṇṇitoyeva.

『Khandhānaṃdukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana –

Jātippabhutikaṃ dukkhaṃ, yaṃ vuttaṃ idha tādinā;

Avuttaṃ yañca taṃ sabbaṃ, vinā ete na vijjati.

Yasmā tasmā upādāna-kkhandhā saṅkhepato ime;

Dukkhāti vuttā dukkhanta-desakena mahesinā.

Tathā hi indhanamiva pāvako, lakkhamiva paharaṇāni, gorūpamiva ḍaṃsamakasādayo, khettamiva lāvakā, gāmaṃ viya gāmaghātakā, upādānakkhandhapañcakameva jātiādayo nānappakārehi bādhayamānā, tiṇalatādīni viya bhūmiyaṃ, pupphaphalapallavādīni viya rukkhesu, upādānakkhandhesuyeva nibbattanti. Upādānakkhandhānañca ādidukkhaṃ jāti, majjhedukkhaṃ jarā, pariyosānadukkhaṃ maraṇaṃ. Māraṇantikadukkhābhighātena pariḍayhamānadukkhaṃ soko, tadasahanato lālappanadukkhaṃ paridevo. Tato dhātukkhobhasaṅkhātaaniṭṭhaphoṭṭhabbasamāyogato kāyassa ābādhanadukkhaṃ dukkhaṃ. Tena bādhiyamānānaṃ puthujjanānaṃ tattha paṭighuppattito cetobādhanadukkhaṃ domanassaṃ. Sokādivuḍḍhiyā janitavisādānaṃ anutthunanadukkhaṃ upāyāso. Manorathavighātappattānaṃ icchāvighātadukkhaṃ icchitālābhoti evaṃ nānappakārato upaparikkhiyamānā upādānakkhandhāva dukkhāti yadetaṃ ekamekaṃ dassetvā vuccamānaṃ anekehi kappehi na sakkā asesato vattuṃ, taṃ sabbampi dukkhaṃ ekajalabindumhi sakalasamuddajalarasaṃ viya yesu kesuci pañcasu upādānakkhandhesu saṅkhipitvā dassetuṃ 『『saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā』』ti bhagavā avocāti.

Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Samudayasaccaniddesavaṇṇanā

203.Samudayasaccaniddese yāyaṃ taṇhāti yā ayaṃ taṇhā. Ponobbhavikāti punabbhavakaraṇaṃ punobbhavo, punobbhavo sīlamassāti ponobbhavikā. Apica punabbhavaṃ deti, punabbhavāya saṃvattati, punappunaṃ bhave nibbattetīti ponobbhavikā. Sā panesā punabbhavassa dāyikāpi atthi adāyikāpi, punabbhavāya saṃvattanikāpi atthi asaṃvattanikāpi, dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkamattāpi. Sā punabbhavaṃ dadamānāpi adadamānāpi, punabbhavāya saṃvattamānāpi asaṃvattamānāpi, dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkamattāpi ponobbhavikā evāti nāmaṃ labhati. Abhinandanasaṅkhātena nandirāgena sahagatāti nandirāgasahagatā, nandirāgena saddhiṃ atthato ekattameva gatāti vuttaṃ hoti. Tatratatrābhinandinīti yatra yatra attabhāvo tatratatrābhinandinī, rūpādīsu vā ārammaṇesu tatratatrābhinandinī; rūpābhinandinī saddagandharasaphoṭṭhabbadhammābhinandinīti attho. Seyyathidanti nipāto; tassa sā katamāti ceti attho. Kāmataṇhāti kāme taṇhā kāmataṇhā; pañcakāmaguṇikarāgassetaṃ adhivacanaṃ. Bhave taṇhā bhavataṇhā; bhavapatthanāvasena uppannassa sassatadiṭṭhisahagatassa rūpārūpabhavarāgassa ca jhānanikantiyā cetaṃ adhivacanaṃ. Vibhave taṇhā vibhavataṇhā; ucchedadiṭṭhisahagatassa rāgassetaṃ adhivacanaṃ.

Idāni tassā taṇhāya vatthuṃ vitthārato dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha uppajjatīti jāyati. Nivisatīti punappunaṃ pavattivasena patiṭṭhahati. Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpanti yaṃ lokasmiṃ piyasabhāvañceva madhurasabhāvañca. Cakkhuṃ loketiādīsu lokasmiñhi cakkhādīsu mamattena abhiniviṭṭhā sattā sampattiyaṃ patiṭṭhitā attano cakkhuṃ ādāsādīsu nimittaggahaṇānusārena vippasannapañcapasādaṃ suvaṇṇavimāne ugghāṭitamaṇisīhapañjaraṃ viya maññanti, sotaṃ rajatapanāḷikaṃ viya pāmaṅgasuttakaṃ viya ca maññanti, tuṅganāsāti laddhavohāraṃ ghānaṃ vaṭṭetvā ṭhapitaharitālavaṭṭiṃ viya maññanti, jivhaṃ rattakambalapaṭalaṃ viya mudusiniddhamadhurarasadaṃ maññanti, kāyaṃ sālalaṭṭhiṃ viya suvaṇṇatoraṇaṃ viya ca maññanti, manaṃ aññesaṃ manena asadisaṃ uḷāraṃ maññanti, rūpaṃ suvaṇṇakaṇikārapupphādivaṇṇaṃ viya , saddaṃ mattakaravīkakokilamandadhamitamaṇivaṃsanigghosaṃ viya, attanā paṭiladdhāni catusamuṭṭhānikagandhārammaṇādīni 『kassa aññassa evarūpāni atthī』ti maññanti. Tesaṃ evaṃ maññamānānaṃ tāni cakkhādīni piyarūpāni ceva honti sātarūpāni ca. Atha nesaṃ tattha anuppannā ceva taṇhā uppajjati, uppannā ca punappunaṃ pavattivasena nivisati. Tasmā bhagavā – 『『cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ. Etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjatī』』tiādimāha. Tattha uppajjamānāti yadā uppajjati tadā ettha uppajjatīti attho. Esa nayo sabbatthāpīti.

Samudayasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā

204.Nirodhasaccaniddese yo tassāyeva taṇhāyāti ettha 『yo tasseva dukkhassā』ti vattabbe yasmā samudayanirodheneva dukkhaṃ nirujjhati no aññathā, yathāha –

『『Yathāpi mūle anupaddave daḷhe,

Chinnopi rukkho punareva rūhati;

Evampi taṇhānusaye anūhate,

Nibbattati dukkhamidaṃ punappuna』』nti. (dha. pa. 338);

Tasmā taṃ dukkhanirodhaṃ dassento samudayanirodhena dassetuṃ evamāha. Sīhasamānavuttino hi tathāgatā. Te dukkhaṃ nirodhentā dukkhanirodhañca dassentā hetumhi paṭipajjanti, na phale. Suvānavuttino pana aññatitthiyā. Te dukkhaṃ nirodhentā dukkhanirodhañca dassentā attakilamathānuyogena ceva tasseva ca desanāya phale paṭipajjanti, na hetumhīti. Sīhasamānavuttitāya satthā hetumhi paṭipajjanto yo tassāyevātiādimāha.

Tattha tassāyevāti yā sā uppatti nivesavasena heṭṭhā pakāsitā tassāyeva. Asesavirāganirodhotiādīni sabbāni nibbānavevacanāneva . Nibbānañhi āgamma taṇhā asesā virajjati nirujjhati. Tasmā taṃ 『『tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho』』ti vuccati. Nibbānañca āgamma taṇhā cajiyati, paṭinissajjiyati, muccati, na alliyati. Tasmā nibbānaṃ 『『cāgo paṭinissaggo mutti anālayo』』ti vuccati. Ekameva hi nibbānaṃ. Nāmāni panassa sabbasaṅkhatānaṃ nāmapaṭipakkhavasena anekāni nibbānavevacanāneva honti, seyyathidaṃ – asesavirāganirodho, cāgo, paṭinissaggo, mutti, anālayo, rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo, taṇhākkhayo, anuppādo, appavattaṃ, animittaṃ, appaṇihitaṃ, anāyūhanaṃ, appaṭisandhi, anupapatti, agati, ajātaṃ, ajaraṃ, abyādhi, amataṃ, asokaṃ, aparidevaṃ, anupāyāsaṃ, asaṃkiliṭṭhantiādīni.

Idāni maggena chinnāya nibbānaṃ āgamma appavattipattāyapi ca taṇhāya yesu vatthūsu tassā uppatti dassitā, tattheva abhāvaṃ dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha yathā puriso khette jātaṃ tittaalābuvalliṃ disvā aggato paṭṭhāya mūlaṃ pariyesitvā chindeyya, sā anupubbena milāyitvā appavattiṃ gaccheyya. Tato tasmiṃ khette tittaalābu niruddhā pahīnāti vucceyya. Evameva khette tittaalābu viya cakkhādīsu taṇhā. Sā ariyamaggena mūlacchinnā nibbānaṃ āgamma appavattiṃ gacchati. Evaṃ gatā pana tesu vatthūsu khette tittaalābu viya na paññāyati. Yathā ca aṭavito core ānetvā nagarassa dakkhiṇadvāre ghāteyyuṃ, tato aṭaviyaṃ corā matāti vā māritāti vā vucceyyuṃ; evameva aṭaviyaṃ corā viya yā cakkhādīsu taṇhā, sā dakkhiṇadvāre corā viya nibbānaṃ āgamma niruddhattā nibbāne niruddhā. Evaṃ niruddhā pana tesu vatthūsu aṭaviyaṃ corā viya na paññāyati. Tenassā tattheva nirodhaṃ dassento 『『cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhatī』』tiādimāha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Maggasaccaniddesavaṇṇanā

205.Maggasaccaniddese ayamevāti aññamaggapaṭikkhepanatthaṃ niyamanaṃ. Ariyoti taṃtaṃmaggavajjhehi kilesehi ārakattā ariyabhāvakarattā ariyaphalapaṭilābhakarattā ca ariyo. Aṭṭhaṅgāni assāti aṭṭhaṅgiko. Svāyaṃ caturaṅgikā viya senā, pañcaṅgikaṃ viya tūriyaṃ aṅgamattameva hoti, aṅgavinimutto natthi. Nibbānatthikehi maggīyati, nibbānaṃ vā maggati, kilese vā mārento gacchatīti maggo. Seyyathidanti so katamoti ceti attho.

Idāni aṅgamattameva maggo hoti, aṅgavinimmutto natthīti dassento sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhīti āha. Tattha sammā dassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi. Sammā abhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkappo. Sammā pariggahalakkhaṇā sammāvācā. Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Sammā vodānalakkhaṇo sammāājīvo. Sammā paggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sammā samādhānalakkhaṇo sammāsamādhi.

Tesu ca ekekassa tīṇi tīṇi kiccāni honti, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi tāva aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nirodhaṃ ārammaṇaṃ karoti, sampayuttadhamme ca passati tappaṭicchādakamohavidhamanavasena asammohato. Sammāsaṅkappādayopi tatheva micchāsaṅkappādīni ca pajahanti, nirodhañca ārammaṇaṃ karonti. Visesato panettha sammāsaṅkappo sahajātadhamme abhiniropeti, sammāvācā sammā pariggaṇhāti, sammākammanto sammā samuṭṭhāpeti, sammāājīvo sammā vodāpeti, sammāvāyāmo sammā paggaṇhāti, sammāsati sammā upaṭṭhāti, sammāsamādhi sammā padahati.

Apicesā sammādiṭṭhi nāma pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā hoti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā, kiccato pana dukkhe ñāṇantiādīni cattāri nāmāni labhati. Sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā honti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Tesu sammāsaṅkappo kiccato nekkhammasaṅkappotiādīni tīṇi nāmāni labhati. Sammāvācādayo tayo pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā viratiyopi honti cetanāyopi, maggakkhaṇe pana viratiyova. Sammāvāyāmo sammāsatīti idampi dvayaṃ kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyeva.

Iti imesu aṭṭhasu dhammesu bhagavatā nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahūpakārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā. Ayañhi 『『paññāpajjoto paññāsattha』』nti (dha. sa. 16, 20, 29, 34) ca vuttā. Tasmā etāya pubbabhāge vipassanāñāṇasaṅkhātāya sammādiṭṭhiyā avijjandhakāraṃ viddhaṃsetvā kilesacore ghātento khemena yogāvacaro nibbānaṃ pāpuṇāti. Tena vuttaṃ 『『nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahūpakārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā』』ti.

Sammāsaṅkappo pana tassā bahūpakāro, tasmā tadanantaraṃ vutto. Yathā hi heraññiko hatthena parivattetvā parivattetvā cakkhunā kahāpaṇaṃ olokento 『ayaṃ kūṭo, ayaṃ cheko』ti jānāti, evaṃ yogāvacaropi pubbabhāge vitakkena vitakketvā vipassanāpaññāya olokayamāno 『ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarādayo』ti jānāti. Yathā vā pana purisena koṭiyaṃ gahetvā parivattetvā parivattetvā dinnaṃ mahārukkhaṃ tacchako vāsiyā tacchetvā kamme upaneti, evaṃ vitakkena vitakketvā vitakkatvā dinnadhamme yogāvacaro paññāya 『ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarā』tiādinā nayena paricchinditvā kamme upaneti. Tena vuttaṃ 『sammāsaṅkappo pana tassā bahūpakāro, tasmā tadanantaraṃ vutto』』ti.

Svāyaṃ yathā sammādiṭṭhiyā, evaṃ sammāvācāyapi upakārako. Yathāha – 『『pubbe kho, gahapati, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindatī』』ti (ma. ni. 1.463). Tasmā tadanantaraṃ sammāvācā vuttā.

Yasmā pana 『idañcidañca karissāmā』ti paṭhamaṃ vācāya saṃvidahitvā loke kammante payojenti, tasmā vācā kāyakammassa upakārikāti sammāvācāya anantaraṃ sammākammanto vutto.

Catubbidhaṃ pana vacīduccaritaṃ, tividhaṃ kāyaduccaritaṃ pahāya ubhayaṃ sucaritaṃ pūrentasseva yasmā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pūrati, na itarassa, tasmā tadubhayānantaraṃ sammāājīvo vutto.

Evaṃ suddhājīvena 『parisuddho me ājīvo』ti ettāvatā paritosaṃ akatvā suttappamattena viharituṃ na yuttaṃ, atha kho sabbairiyāpathesu idaṃ vīriyamārabhitabbanti dassetuṃ tadanantaraṃ sammāvāyāmo vutto.

Tato āraddhavīriyenāpi kāyādīsu catūsu vatthūsu sati suppatiṭṭhitā kātabbāti dassanatthaṃ tadanantaraṃ sammāsati desitā.

Yasmā pana evaṃ suppatiṭṭhitā sati samādhissa upakārānupakārānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesitvā pahoti ekattārammaṇe cittaṃ samādhātuṃ, tasmā sammāsatianantaraṃ sammāsamādhi desitoti veditabbo.

Sammādiṭṭhiniddese 『『dukkhe ñāṇa』』ntiādinā catusaccakammaṭṭhānaṃ dassitaṃ. Tattha purimāni dve saccāni vaṭṭaṃ, pacchimāni vivaṭṭaṃ. Tesu bhikkhuno vaṭṭe kammaṭṭhānābhiniveso hoti, vivaṭṭe natthi abhiniveso. Purimāni hi dve saccāni 『『pañcakkhandhā dukkhaṃ, taṇhā samudayo』』ti evaṃ saṅkhepena ca 『『katame pañcakkhandhā? Rūpakkhandho』』tiādinā nayena vitthārena ca ācariyassa santike uggaṇhitvā vācāya punappunaṃ parivattento yogāvacaro kammaṃ karoti; itaresu pana dvīsu saccesu 『『nirodhasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ, maggasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa』』nti evaṃ savaneneva kammaṃ karoti. So evaṃ kammaṃ karonto cattāri saccāni ekena paṭivedhena paṭivijjhati, ekābhisamayena abhisameti; dukkhaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati, samudayaṃ pahānapaṭivedhena, nirodhaṃ sacchikiriyapaṭivedhena, maggaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhati; dukkhaṃ pariññābhisamayena…pe… maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti.

Evamassa pubbabhāge dvīsu saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho hoti, dvīsu savanapaṭivedhoyeva; aparabhāge tīsu kiccato paṭivedho hoti, nirodhe ārammaṇapaṭivedho. Tattha sabbampi paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, savanadhāraṇasammasanañāṇaṃ lokiyaṃ kāmāvacaraṃ, paccavekkhaṇā pana pattasaccassa hoti. Ayañca ādikammiko. Tasmā sā idha na vuttā. Imassa ca bhikkhuno pubbe pariggahato 『dukkhaṃ parijānāmi , samudayaṃ pajahāmi, nirodhaṃ sacchikaromi, maggaṃ bhāvemī』ti ābhogasamannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi, pariggahato paṭṭhāya hoti; aparabhāge pana dukkhaṃ pariññātameva hoti…pe… maggo bhāvitova hoti.

Tattha dve saccāni duddasattā gambhīrāni, dve gambhīrattā duddasāni. Dukkhasaccañhi uppattito pākaṭaṃ; khāṇukaṇṭakappahārādīsu 『aho dukkha』nti vattabbatampi āpajjati. Samudayampi khāditukāmatābhuñjitukāmatādivasena uppattito pākaṭaṃ. Lakkhaṇapaṭivedhato pana ubhayampi gambhīraṃ. Iti tāni duddasattā gambhīrāni. Itaresaṃ pana dvinnaṃ dassanatthāya payogo bhavaggagahaṇatthaṃ hatthappasāraṇaṃ viya, avīciphusanatthaṃ pādappasāraṇaṃ viya, satadhā bhinnavālassa koṭiyā koṭiṃ paṭipādanaṃ viya ca hoti. Iti tāni gambhīrattā duddasāni. Evaṃ duddasattā gambhīresu gambhīrattā ca duddasesu catūsu saccesu uggahādivasena pubbabhāgañāṇuppattiṃ sandhāya idaṃ 『『dukkhe ñāṇa』』ntiādi vuttaṃ. Paṭivedhakkhaṇe pana ekameva ñāṇaṃ hoti.

Sammāsaṅkappaniddese kāmato nissaṭoti nekkhammasaṅkappo. Byāpādato nissaṭoti abyāpādasaṅkappo. Vihiṃsāya nissaṭoti avihiṃsāsaṅkappo. Tattha nekkhammavitakko kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati, abyāpādavitakko byāpādavitakkassa, avihiṃsāvitakko vihiṃsāvitakkassa. Nekkhammavitakko ca kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati, abyāpādaavihiṃsāvitakkā byāpādavihiṃsāvitakkānaṃ.

Tattha yogāvacaro kāmavitakkassa padaghātanatthaṃ kāmavitakkaṃ vā sammasati aññaṃ vā pana kiñci saṅkhāraṃ. Athassa vipassanākkhaṇe vipassanāsampayutto saṅkappo tadaṅgavasena kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati, vipassanaṃ ussukkāpetvā maggaṃ pāpeti. Athassa maggakkhaṇe maggasampayutto saṅkappo samucchedavasena kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati; byāpādavitakkassāpi padaghātanatthaṃ byāpādavitakkaṃ vā aññaṃ vā saṅkhāraṃ sammasati; vihiṃsāvitakkassa padaghātanatthaṃ vihiṃsāvitakkaṃ vā aññaṃ vā saṅkhāraṃ sammasati. Athassa vipassanākkhaṇeti sabbaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ.

Kāmavitakkādīnaṃ pana tiṇṇaṃ pāḷiyaṃ vibhattesu aṭṭhatiṃsārammaṇesu ekakammaṭṭhānampi apaccanīkaṃ nāma natthi. Ekantato pana kāmavitakkassa tāva asubhesu paṭhamajjhānameva paccanīkaṃ, byāpādavitakkassa mettāya tikacatukkajjhānāni, vihiṃsāvitakkassa karuṇāya tikacatukkajjhānāni. Tasmā asubhe parikammaṃ katvā jhānaṃ samāpannassa samāpattikkhaṇe jhānasampayutto saṅkappo vikkhambhanavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapentassa vipassanākkhaṇe vipassanāsampayutto saṅkappo tadaṅgavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Vipassanaṃ ussukkāpetvā maggaṃ pāpentassa maggakkhaṇe maggasampayutto saṅkappo samucchedavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Evaṃ uppanno nekkhammasaṅkappoti vuccatīti veditabbo.

Mettāya pana parikammaṃ katvā, karuṇāya parikammaṃ katvā jhānaṃ samāpajjatīti sabbaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ. Evaṃ uppanno abyāpādasaṅkappoti vuccati, avihiṃsāsaṅkappoti ca vuccatīti veditabbo. Evamete nekkhammasaṅkappādayo vipassanājhānavasena uppattīnaṃ nānattā pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannassa akusalasaṅkappassa padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamāno ekova kusalasaṅkappo uppajjati. Ayaṃ sammāsaṅkappo nāma.

Sammāvācāniddesepi yasmā aññeneva cittena musāvādā viramati, aññenaññena pisuṇavācādīhi, tasmā catassopetā veramaṇiyo pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana micchāvācāsaṅkhātāya catubbidhāya akusaladussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammāvācāsaṅkhātā kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāvācā nāma.

Sammākammantaniddesepi yasmā aññeneva cittena pāṇātipātā viramati, aññena adinnādānā, aññena kāmesumicchācārā, tasmā tissopetā veramaṇiyo pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana micchākammantasaṅkhātāya tividhāya akusaladussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammākammantasaṅkhātā akusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammākammanto nāma.

Sammāājīvaniddese idhāti imasmiṃ sāsane. Ariyasāvakoti ariyassa buddhassa sāvako. Micchāājīvaṃ pahāyāti pāpakaṃ ājīvaṃ pajahitvā. Sammāājīvenāti buddhapasatthena kusalaājīvena. Jīvikaṃ kappetīti jīvitappavattiṃ pavatteti. Idhāpi yasmā aññeneva cittena kāyadvāravītikkamā viramati; aññena vacīdvāravītikkamā, tasmā pubbabhāge nānākkhaṇesu uppajjati; maggakkhaṇe pana dvīsu dvāresu sattannaṃ kammapathānaṃ vasena uppannāya micchāājīvadussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammāājīvasaṅkhātā kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāājīvo nāma.

Sammāvāyāmaniddeso sammappadhānavibhaṅge anupadavaṇṇanāvasena āvibhavissati. Ayaṃ pana pubbabhāge nānācittesu labhati. Aññeneva hi cittena anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya vāyāmaṃ karoti, aññena uppannānaṃ pahānāya; aññeneva ca anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya, aññena uppannānaṃ ṭhitiyā; maggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhati. Ekameva hi maggasampayuttaṃ vīriyaṃ catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labbhati.

Sammāsatiniddesopi satipaṭṭhānavibhaṅge anupadavaṇṇanāvasena āvibhavissati. Ayampi ca pubbabhāge nānācittesu labbhati. Aññeneva hi cittena kāyaṃ pariggaṇhāti, aññenaññena vedanādīni; maggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhati. Ekāyeva hi maggasampayuttā sati catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labhati.

Sammāsamādhiniddese cattāri jhānāni pubbabhāgepi nānā, maggakkhaṇepi. Pubbabhāge samāpattivasena nānā, maggakkhaṇe nānāmaggavasena. Ekassa hi paṭhamamaggo paṭhamajjhāniko hoti, dutiyamaggādayopi paṭhamajjhānikā, dutiyādīsu aññatarajjhānikā vā. Ekassa paṭhamamaggo dutiyādīnaṃ aññatarajjhāniko hoti, dutiyādayopi dutiyādīnaṃ aññatarajjhānikā vā paṭhamajjhānikā vā. Evaṃ cattāropi maggā jhānavasena sadisā vā asadisā vā ekaccasadisā vā honti.

Ayaṃ panassa viseso pādakajjhānaniyāmena hoti. Pādakajjhānaniyāmena tāva paṭhamajjhānalābhino paṭhamajjhānā vuṭṭhāya vipassantassa uppannamaggo paṭhamajjhāniko hoti; maggaṅgabojjhaṅgāni panettha paripuṇṇāneva honti. Dutiyajjhānato uṭṭhāya vipassantassa uppanno maggo dutiyajjhāniko hoti; maggaṅgāni panettha satta honti. Tatiyajjhānato uṭṭhāya vipassantassa uppanno maggo tatiyajjhāniko hoti; maggaṅgāni panettha satta, bojjhaṅgāni cha honti. Esa nayo catutthajjhānato paṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanā.

Āruppe catukkapañcakajjhānaṃ uppajjati. Tañca kho lokuttaraṃ no lokiyanti vuttaṃ. Ettha kathanti? Etthāpi paṭhamajjhānādīsu yato uṭṭhāya sotāpattimaggaṃ paṭilabhitvā āruppasamāpattiṃ bhāvetvā yo āruppe uppanno, taṃjhānikāva tassa tattha tayo maggā uppajjanti . Evaṃ pādakajjhānameva niyāmeti. Keci pana therā 『『vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyāmentī』』ti vadanti. Keci 『『puggalajjhāsayo niyāmetī』』ti vadanti. Keci 『『vuṭṭhānagāminīvipassanā niyāmetī』』ti vadanti. Tesaṃ vādavinicchayo heṭṭhā cittuppādakaṇḍe lokuttarapadabhājanīyavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 350) vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ vuccati sammāsamādhīti yā imesu catūsu jhānesu ekaggatā, ayaṃ pubbabhāge lokiyo, aparabhāge lokuttaro sammāsamādhi nāma vuccatīti. Evaṃ lokiyalokuttaravasena bhagavā maggasaccaṃ desesi.

Tattha lokiyamagge sabbāneva maggaṅgāni yathānurūpaṃ chasu ārammaṇesu aññatarārammaṇāni honti. Lokuttaramagge pana catusaccapaṭivedhāya pavattassa ariyassa nibbānārammaṇaṃ avijjānusayasamugghātakaṃ paññācakkhu sammādiṭṭhi. Tathā sampannadiṭṭhissa taṃsampayuttaṃ tividhamicchāsaṅkappasamugghātakaṃ cetaso nibbānapadābhiniropanaṃ sammāsaṅkappo. Tathā passantassa vitakkentassa ca taṃsampayuttāva catubbidhavacīduccaritasamugghātikāya micchāvācāya virati sammāvācā. Tathā viramantassa taṃsampayuttāva micchākammantasamucchedikā tividhakāyaduccaritavirati sammākammanto. Tesaṃyeva sammāvācākammantānaṃ vodānabhūtā taṃsampayuttāva kuhanādisamucchedikā micchāājīvavirati sammāājīvo. Imissā sammāvācākammantājīvasaṃkhātāya sīlabhūmiyaṃ patiṭṭhamānassa tadanurūpo taṃsampayuttova kosajjasamucchedako anuppannuppannānaṃ akusalakusalānaṃ anuppādapahānuppādaṭṭhitisādhako ca vīriyārambho sammāvāyāmo. Evaṃ vāyamantassa taṃsampayuttova micchāsativiniddhunanako kāyādīsu kāyānupassanādisādhako ca cetaso asammoso sammāsati. Iti anuttarāya satiyā suvihitacittārakkhassa taṃsampayuttāva micchāsamādhisamugghātikā cittekaggatā sammāsamādhīti. Esa lokuttaro ariyo aṭṭhaṅgiko maggo yo saha lokiyena maggena dukkhanirodhagāminī paṭipadāti saṅkhaṃ gato.

So kho panesa maggo sammādiṭṭhisaṅkappānaṃ vijjāya, sesadhammānaṃ caraṇena saṅgahitattā vijjā ceva caraṇañca. Tathā tesaṃ dvinnaṃ vipassanāyānena, itaresaṃ samathayānena saṅgahitattā samatho ceva vipassanā ca. Tesaṃ vā dvinnaṃ paññākkhandhena, tadanantarānaṃ tiṇṇaṃ sīlakkhandhena, avasesānaṃ samādhikkhandhena adhipaññāadhisīlaadhicittasikkhāhi ca saṅgahitattā khandhattayañceva sikkhāttayañca hoti; yena samannāgato ariyasāvako dassanasamatthehi cakkhūhi gamanasamatthehi ca pādehi samannāgato addhiko viya vijjācaraṇasampanno hutvā vipassanāyānena kāmasukhallikānuyogaṃ, samathayānena attakilamathānuyoganti antadvayaṃ parivajjetvā majjhimapaṭipadaṃ paṭipanno paññākkhandhena mohakkhandhaṃ, sīlakkhandhena dosakkhandhaṃ, samādhikkhandhena ca lobhakkhandhaṃ padālento adhipaññāsikkhāya paññāsampadaṃ, adhisīlasikkhāya sīlasampadaṃ, adhicittasikkhāya samādhisampadanti tisso sampattiyo patvā amataṃ nibbānaṃ sacchikaroti, ādimajjhapariyosānakalyāṇaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyadhammaratanavicittaṃ sammattaniyāmasaṅkhātaṃ ariyabhūmiñca okkanto hotīti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

206-214. Idāni abhidhammabhājanīyaṃ hoti. Tattha 『『ariyasaccānī』』ti avatvā nippadesato paccayasaṅkhātaṃ samudayaṃ dassetuṃ 『『cattāri saccānī』』ti vuttaṃ . Ariyasaccānīti hi vutte avasesā ca kilesā, avasesā ca akusalā dhammā, tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā na saṅgayhanti. Na ca kevalaṃ taṇhāva dukkhaṃ samudāneti, imepi avasesā ca kilesādayo paccayā samudānentiyeva. Iti imepi paccayā dukkhaṃ samudānentiyevāti nippadesato paccayasaṅkhātaṃ samudayaṃ dassetuṃ 『『ariyasaccānī』』ti avatvā 『『cattāri saccānī』』ti vuttaṃ.

Niddesavāre ca nesaṃ paṭhamaṃ dukkhaṃ aniddisitvā tasseva dukkhassa sukhaniddesatthaṃ dukkhasamudayo niddiṭṭho. Tasmiñhi niddiṭṭhe 『『avasesā ca kilesā』』tiādinā nayena dukkhasaccaṃ sukhaniddesaṃ hoti. Nirodhasaccampettha taṇhāya pahānaṃ 『『taṇhāya ca avasesānañca kilesānaṃ pahāna』』nti evaṃ yathāvuttassa samudayassa pahānavasena pañcahākārehi niddiṭṭhaṃ. Maggasaccaṃ panettha paṭhamajjhānikasotāpattimaggavasena dhammasaṅgaṇiyaṃ vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhaṃ. Tattha nayabhedo veditabbo. Taṃ upari pakāsayissāma.

Yasmā pana na kevalaṃ aṭṭhaṅgiko maggova paṭipadā 『『pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti (ma. ni. 3.433) vacanato pana puggalajjhāsayavasena pañcaṅgikopi maggo paṭipadā evāti desito, tasmā taṃ nayaṃ dassetuṃ pañcaṅgikavāropi niddiṭṭho. Yasmā ca na kevalaṃ aṭṭhaṅgikapañcaṅgikamaggāva paṭipadā, sampayuttakā pana atirekapaññāsadhammāpi paṭipadā eva, tasmā taṃ nayaṃ dassetuṃ tatiyo sabbasaṅgāhikavāropi niddiṭṭho. Tattha 『『avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā』』ti idaṃ parihāyati. Sesaṃ sabbattha sadisameva.

Tattha aṭṭhaṅgikavārassa 『『taṇhāya avasesānañca kilesānaṃ pahāna』』ntiādīsu pañcasu koṭṭhāsesu paṭhamakoṭṭhāse tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitaṃ, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu vāresu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catugguṇitāni aṭṭha . Iti suddhikāni dve sādhipatī aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti cattāri nayasahassāni honti. Yathā ca paṭhamakoṭṭhāse cattāri, evaṃ sesesupīti aṭṭhaṅgikavāre pañcasu koṭṭhāsesu vīsati nayasahassāni honti. Tathā pañcaṅgikavāre sabbasaṅgāhikavāre cāti sabbānipi saṭṭhinayasahassāni satthārā vibhattāni. Pāḷi pana saṅkhepena āgatā. Evamidaṃ tividhamahāvāraṃ pañcadasakoṭṭhāsaṃ saṭṭhinayasahassapaṭimaṇḍitaṃ abhidhammabhājanīyaṃ nāma niddiṭṭhanti veditabbaṃ.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake catunnampi saccānaṃ khandhavibhaṅge vuttanayānusāreneva kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana samudayasaccaṃ kāmāvacaradhamme assādentassa parittārammaṇaṃ hoti, mahaggatadhamme assādentassa mahaggatārammaṇaṃ, paññattiṃ assādentassa navattabbārammaṇaṃ. Dukkhasaccaṃ kāmāvacaradhamme ārabbha uppannaṃ parittārammaṇaṃ, rūpārūpāvacaradhamme ārabbha uppattikāle mahaggatārammaṇaṃ, nava lokuttaradhamme paccavekkhaṇakāle appamāṇārammaṇaṃ, paṇṇattiṃ paccavekkhaṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Maggasaccaṃ sahajātahetuvasena sabbadāpi maggahetukaṃ vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipati, chandacittesu aññatarādhipatikāle navattabbaṃ nāma hoti. Dukkhasaccaṃ ariyānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇaṃ, tesaṃyeva maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle maggādhipati, sesadhammapaccavekkhaṇakāle navattabbaṃ hoti.

Dve saccānīti dukkhasamudayasaccāni. Etāni hi atītādibhede dhamme ārabbha uppattikāle atītādiārammaṇāni honti. Samudayasaccaṃ ajjhattādibhede dhamme assādentassa ajjhattādiārammaṇaṃ hoti, dukkhasaccaṃ ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇampīti veditabbaṃ. Iti imasmiṃ pañhāpucchake dve saccāni lokiyāni honti, dve lokuttarāni. Yathā ca imasmiṃ, evaṃ purimesupi dvīsu. Sammāsambuddhena hi tīsupi suttantabhājanīyādīsu lokiyalokuttarāneva saccāni kathitāni. Evamayaṃ saccavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodanīyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Saccavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Indriyavibhaṅgo

  2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare indriyavibhaṅge bāvīsatīti gaṇanaparicchedo. Indriyānīti paricchinnadhammanidassanaṃ. Idāni tāni sarūpato dassento cakkhundriyantiādimāha. Tattha cakkhudvāre indaṭṭhaṃ kāretīti cakkhundriyaṃ. Sotaghānajivhākāyadvāre indaṭṭhaṃ kāretīti kāyindriyaṃ. Vijānanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti manindriyaṃ. Itthibhāve indaṭṭhaṃ kāretīti itthindriyaṃ. Purisabhāve indaṭṭhaṃ kāretīti purisindriyaṃ. Anupālanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti jīvitindriyaṃ. Sukhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti sukhindriyaṃ. Dukkhasomanassa domanassa upekkhālakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti upekkhindriyaṃ. Adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti saddhindriyaṃ. Paggahalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti vīriyindriyaṃ. Upaṭṭhānalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti satindriyaṃ. Avikkhepalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti samādhindriyaṃ. Dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti paññindriyaṃ. Anaññātaññassāmīti pavatte jānanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti anaññātaññassāmītindriyaṃ. Ñātānaṃyeva dhammānaṃ puna ājānane indaṭṭhaṃ kāretīti aññindriyaṃ. Aññātāvībhāve indaṭṭhaṃ kāretīti aññātāvindriyaṃ.

Idha suttantabhājanīyaṃ nāma na gahitaṃ. Kasmā? Suttante imāya paṭipāṭiyā bāvīsatiyā indriyānaṃ anāgatattā. Suttantasmiñhi katthaci dve indriyāni kathitāni, katthaci tīṇi, katthaci pañca. Evaṃ pana nirantaraṃ dvāvīsati āgatāni nāma natthi. Ayaṃ tāvettha aṭṭhakathānayo. Ayaṃ pana aparo nayo – etesu hi

Atthato lakkhaṇādīhi, kamato ca vijāniyā;

Bhedābhedā tathā kiccā, bhūmito ca vinicchayaṃ.

Tattha cakkhādīnaṃ tāva 『『cakkhatīti cakkhū』』tiādinā nayena attho pakāsito. Pacchimesu pana tīsu paṭhamaṃ 『pubbabhāge anaññātaṃ amataṃ padaṃ catusaccadhammaṃ vā jānissāmī』ti evaṃ paṭipannassa uppajjanato indriyaṭṭhasambhavato ca anaññātaññassāmītindriyanti vuttaṃ. Dutiyaṃ ājānanato ca indriyaṭṭhasambhavato ca aññindriyaṃ. Tatiyaṃ aññātāvino catūsu saccesu niṭṭhitañāṇakiccassa khīṇāsavasseva uppajjanato indriyaṭṭhasambhavato ca aññātāvindriyaṃ.

Ko panesa indriyaṭṭho nāmāti? Indaliṅgaṭṭho indriyaṭṭho, indadesitaṭṭho indriyaṭṭho, indadiṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho, indasiṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho, indajuṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho. So sabbopi idha yathāyogaṃ yujjati. Bhagavā hi sammāsambuddho paramissariyabhāvato indo. Kusalākusalañca kammaṃ kammesu kassaci issariyābhāvato. Tenevettha kammasañjanitāni indriyāni kusalākusalakammaṃ ulliṅgenti. Tena ca siṭṭhānīti indaliṅgaṭṭhena indasiṭṭhaṭṭhena ca indriyāni. Sabbāneva panetāni bhagavatā yathābhūtato pakāsitāni ca abhisambuddhāni cāti indadesitaṭṭhena indadiṭṭhaṭṭhena ca indriyāni. Teneva bhagavatā munindena kānici gocarāsevanāya, kānici bhāvanāsevanāya sevitānīti indajuṭṭhaṭṭhenapi indriyāni. Apica ādhipaccasaṅkhātena issariyaṭṭhenāpi etāni indriyāni. Cakkhuviññāṇādippavattiyañhi cakkhādīnaṃ siddhamādhipaccaṃ; tasmiṃ tikkhe tikkhattā mande ca mandattāti. Ayaṃ tāvettha 『atthato』 vinicchayo.

『Lakkhaṇādīhī』ti lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānehipi cakkhādīnaṃ vinicchayaṃ vijāniyāti attho. Tāni nesaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttanayāneva. Paññindriyādīni hi cattāri atthato amohoyeva. Sesāni tattha sarūpenevāgatāni.

『Kamato』ti ayampi desanākkamova. Tattha ajjhattadhammaṃ pariññāya ariyabhūmipaṭilābho hotīti attabhāvapariyāpannāni cakkhundriyādīni paṭhamaṃ desitāni. So panattabhāvo yaṃ dhammaṃ upādāya itthīti vā purisoti vā saṅkhaṃ gacchati, ayaṃ soti nidassanatthaṃ tato itthindriyaṃ purisindriyañca . So duvidhopi jīvitindriyapaṭibaddhavuttīti ñāpanatthaṃ tato jīvitindriyaṃ. Yāva tassa pavatti tāva etesaṃ vedayitānaṃ anivatti. Yaṃ kiñci vedayitaṃ sabbaṃ taṃ sukhadukkhanti ñāpanatthaṃ tato sukhindriyādīni. Taṃnirodhatthaṃ pana ete dhammā bhāvetabbāti paṭipattidassanatthaṃ tato saddhādīni. Imāya paṭipattiyā esa dhammo paṭhamaṃ attani pātubhavatīti paṭipattiyā amoghabhāvadassanatthaṃ tato anaññātaññassāmītindriyaṃ. Tasseva phalattā tato anantaraṃ bhāvetabbattā ca tato aññindriyaṃ. Ito paraṃ bhāvanāya imassa adhigamo, adhigate ca panimasmiṃ natthi kiñci uttari karaṇīyanti ñāpanatthaṃ ante paramassāsabhūtaṃ aññātāvindriyaṃ desitanti ayamettha kamo.

『Bhedābhedā』ti jīvitindriyasseva cettha bhedo. Tañhi rūpajīvitindriyaṃ arūpajīvitindriyanti duvidhaṃ hoti. Sesānaṃ abhedoti evamettha bhedābhedato vinicchayaṃ vijāniyā.

『Kiccā』ti kiṃ indriyānaṃ kiccanti ce? Cakkhundriyassa tāva 『『cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo』』ti vacanato yaṃ taṃ indriyapaccayabhāvena sādhetabbaṃ attano tikkhamandādibhāvena cakkhuviññāṇādidhammānaṃ tikkhamandādisaṅkhātaṃ attākārānuvattāpanaṃ idaṃ 『kiccaṃ』. Evaṃ sotaghānajivhākāyānaṃ. Manindriyassa pana sahajātadhammānaṃ attano vasavattāpanaṃ, jīvitindriyassa sahajātadhammānupālanaṃ, itthindriyapurisindriyānaṃ itthipurisanimittakuttākappākārānuvidhānaṃ, sukhadukkhasomanassadomanassindriyānaṃ sahajātadhamme abhibhavitvā yathāsakaṃ oḷārikākārānupāpanaṃ, upekkhindriyassa santapaṇītamajjhattākārānupāpanaṃ, saddhādīnaṃ paṭipakkhābhibhavanaṃ sampayuttadhammānañca pasannākārādibhāvasampāpanaṃ, anaññātaññassāmītindriyassa saṃyojanattayappahānañceva sampayuttakānañca tappahānābhimukhabhāvakaraṇaṃ, aññindriyassa kāmarāgabyāpādāditanukaraṇapahānañceva sahajātānañca attano vasānuvattāpanaṃ, aññātāvindriyassa sabbakiccesu ussukkappahānañceva amatābhimukhabhāvapaccayatā ca sampayuttānanti evamettha kiccato vinicchayaṃ vijāniyā.

『Bhūmito』ti cakkhusotaghānajivhākāyaitthipurisasukhadukkhadomanassindriyāni cettha kāmāvacarāneva . Manindriyajīvitindriyaupekkhindriyāni, saddhāvīriyasatisamādhipaññindriyāni ca catubhūmipariyāpannāni. Somanassindriyaṃ kāmāvacara-rūpāvacara-lokuttaravasena bhūmittayapariyāpannaṃ. Avasāne tīṇi lokuttarānevāti evaṃ bhūmito vinicchayaṃ vijāniyā. Evañhi vijānanto –

Saṃvegabahulo bhikkhu, ṭhito indriyasaṃvare;

Indriyāni pariññāya, dukkhassantaṃ nigacchatīti.

  1. Niddesavāre 『『yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtāna』』ntiādi sabbaṃ dhammasaṅgaṇiyaṃ padabhājane (dha. sa. aṭṭha. 595 ādayo) vuttanayeneva veditabbaṃ. Vīriyindriyasamādhindriyaniddesādīsu ca sammāvāyāmo micchāvāyāmo sammāsamādhi micchāsamādhītiādīni na vuttāni. Kasmā? Sabbasaṅgāhakattā. Sabbasaṅgāhakāni hi idha indriyāni kathitāni. Evaṃ santepettha dasa indriyāni lokiyāni kāmāvacarāneva, tīṇi lokuttarāni, nava lokiyalokuttaramissakānīti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake sabbesampi indriyānaṃ kusalādivibhāgo pāḷinayānusāreneva veditabbo.

  3. Ārammaṇattikesu pana sattindriyā anārammaṇāti cakkhusotaghānajivhākāyaitthipurisindriyāni sandhāya vuttaṃ. Jīvitindriyaṃ pana arūpamissakattā idha anābhaṭṭhaṃ. Dvindriyāti dve indriyā; sukhadukkhadvayaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tañhi ekantaparittārammaṇaṃ. Domanassindriyaṃ siyā parittārammaṇaṃ, siyā mahaggatārammaṇanti kāmāvacaradhamme ārabbha pavattikāle parittārammaṇaṃ hoti , rūpāvacarārūpāvacare pana ārabbha pavattikāle mahaggatārammaṇaṃ, paṇṇattiṃ ārabbha pavattikāle navattabbārammaṇaṃ. Navindriyā siyā parittārammaṇāti manindriyajīvitindriyasomanassindriyaupekkhindriyāni ceva saddhādipañcakañca sandhāya idaṃ vuttaṃ. Jīvitindriyañhi rūpamissakattā anārammaṇesu rūpadhammesu saṅgahitampi arūpakoṭṭhāsena siyāpakkhe saṅgahitaṃ.

Cattāri indriyānīti sukhadukkhadomanassaaññātāvindriyāni. Tāni hi maggārammaṇattike na bhajanti. Maggahetukanti sahajātahetuṃ sandhāya vuttaṃ. Vīriyavīmaṃsājeṭṭhakakāle siyā maggādhipati, chandacittajeṭṭhakakāle siyā navattabbā.

Dasindriyāsiyā uppannā, siyā uppādinoti satta rūpindriyāni tīṇi ca vipākindriyāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dasindriyāni domanassena saddhiṃ heṭṭhā vuttāneva. Tattha domanassindriyaṃ paṇṇattiṃ ārabbha pavattikāle navattabbārammaṇaṃ, sesāni nibbānapaccavekkhaṇakālepi. Tīṇindriyāni bahiddhārammaṇānīti tīṇi lokuttarindriyāni. Cattārīti sukhadukkhasomanassadomanassāni. Tāni hi ajjhattadhammepi bahiddhādhammepi ārabbha pavattanti. Aṭṭhindriyāti manindriyajīvitindriyaupekkhindriyāni ceva saddhādipañcakañca. Tattha ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇatā veditabbā.

Iti imasmimpi pañhāpucchake dasindriyāni kāmāvacarāni, tīṇi lokuttarāni, nava lokiyalokuttaramissakāneva kathitānīti. Ayampi abhidhammabhājanīyena saddhiṃ ekaparicchedova hoti. Ayaṃ pana indriyavibhaṅgo dveparivaṭṭaṃ nīharitvā bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Indriyavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paṭiccasamuppādavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ uddesavāravaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare paṭiccasamuppādavibhaṅge yā 『『ayaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā』』tiādinā nayena tanti nikkhittā, tassā atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena vibhajjavādimaṇḍalaṃ otaritvā ācariye anabbhācikkhantena sakasamayaṃ avokkamantena parasamayaṃ anāyūhantena suttaṃ appaṭibāhantena vinayaṃ anulomentena mahāpadese olokentena dhammaṃ dīpentena atthaṃ saṅgahantena tamevatthaṃ puna āvattetvā aparehipi pariyāyehi niddisantena ca yasmā atthasaṃvaṇṇanā kātabbā hoti, pakatiyāpi ca dukkarāva paṭiccasamuppādassa atthasaṃvaṇṇanā, yathāhu porāṇā –

『『Saccaṃ satto paṭisandhi, paccayākārameva ca;

Duddasā caturo dhammā, desetuñca sudukkarā』』ti.

Tasmā 『『aññatra āgamādhigamappattehi na sukarā paṭiccasamuppādassa atthavaṇṇanā』』ti paritulayitvā –

Vattukāmo ahaṃ ajja, paccayākāravaṇṇanaṃ;

Patiṭṭhaṃ nādhigacchāmi, ajjhogāḷhova sāgaraṃ.

Sāsanaṃ panidaṃ nānā-desanānayamaṇḍitaṃ;

Pubbācariyamaggo ca, abbocchinno pavattati.

Yasmā tasmā tadubhayaṃ, sannissāyatthavaṇṇanaṃ;

Ārabhissāmi etassa, taṃ suṇātha samāhitā.

Vuttañhetaṃ pubbācariyehi –

『『Yo kocimaṃ aṭṭhiṃ katvā suṇeyya,

Labhetha pubbāpariyaṃ visesaṃ;

Laddhāna pubbāpariyaṃ visesaṃ,

Adassanaṃ maccurājassa gacche』』ti.

Avijjāpaccayāsaṅkhārātiādīsu hi āditoyeva tāva –

Desanābhedato attha-lakkhaṇekavidhādito;

Aṅgānañca vavatthānā, viññātabbo vinicchayo.

Tattha 『desanābhedato』ti bhagavato hi vallihārakānaṃ catunnaṃ purisānaṃ valliggahaṇaṃ viya ādito vā majjhato vā paṭṭhāya yāva pariyosānaṃ, tathā pariyosānato vā majjhato vā paṭṭhāya yāva ādīti catubbidhā paṭiccasamuppādadesanā. Yathā hi vallihārakesu catūsu purisesu eko valliyā mūlameva paṭhamaṃ passati, so taṃ mūle chetvā sabbaṃ ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā 『『iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā saṅkhārā…pe… jātipaccayā jarāmaraṇa』』nti ādito (ma. ni. 1.402) paṭṭhāya yāva pariyosānāpi paṭiccasamuppādaṃ deseti.

Yathā pana tesu purisesu eko valliyā majjhaṃ paṭhamaṃ passati, so majjhe chinditvā uparibhāgaṃyeva ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā 『『tassa taṃ vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī; yā vedanāsu nandī, tadupādānaṃ, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jātī』』ti (ma. ni. 1.409; saṃ. ni. 3.5) majjhato paṭṭhāya yāva pariyosānāpi deseti.

Yathā ca tesu purisesu eko valliyā aggaṃ paṭhamaṃ passati, so agge gahetvā aggānusārena yāva mūlā sabbaṃ ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā 『『jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ, jātipaccayā nu kho, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ no vā kathaṃ vā ettha hotī』』ti? 『『Jātipaccayā, bhante, jarāmaraṇaṃ; evaṃ no ettha hoti – jātipaccayā jarāmaraṇa』』nti. 『『Bhavapaccayā jāti…pe… avijjāpaccayā saṅkhārāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, avijjāpaccayā nu kho, bhikkhave, saṅkhārā no vā kathaṃ vā ettha hotī』』ti? 『『Avijjāpaccayā, bhante, saṅkhārā; evaṃ no ettha hoti – avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti pariyosānato paṭṭhāya yāva āditopi paṭiccasamuppādaṃ deseti.

Yathā pana tesu purisesu eko valliyā majjhameva paṭhamaṃ passati, so majjhe chinditvā heṭṭhā otaranto yāva mūlā ādāya kamme upaneti , evaṃ bhagavā 『『ime, bhikkhave, cattāro āhārā kiṃ nidānā, kiṃ samudayā, kiṃ jātikā, kiṃ pabhavā? Ime cattāro āhārā taṇhānidānā, taṇhāsamudayā, taṇhājātikā, taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃ nidānā? Vedanā, phasso, saḷāyatanaṃ, nāmarūpaṃ, viññāṇaṃ. Saṅkhārā kiṃ nidānā…pe… saṅkhārā avijjānidānā, avijjāsamudayā, avijjājātikā, avijjāpabhavā』』ti (saṃ. ni. 2.11) majjhato paṭṭhāya yāva ādito deseti.

Kasmā panevaṃ desetīti? Paṭiccasamuppādassa samantabhaddakattā, sayañca desanāvilāsappattattā. Samantabhaddako hi paṭiccasamuppādo tato tato ñāyappaṭivedhāya saṃvattatiyeva. Desanāvilāsappatto ca bhagavā catuvesārajjappaṭisambhidāyogena catubbidhagambhīrabhāvappattiyā ca. So desanāvilāsappattattā nānānayeheva dhammaṃ deseti. Visesato panassa yā ādito paṭṭhāya anulomadesanā, sā pavattikāraṇavibhāgasammūḷhaṃ veneyyajanaṃ samanupassato yathāsakehi kāraṇehi pavattisandassanatthaṃ uppattikkamasandassanatthañca pavattitāti ñātabbā.

Yā pariyosānato paṭṭhāya paṭilomadesanā, sā 『『kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati cā』』ti (dī. ni. 2.57) ādinā nayena kicchāpannaṃ lokamanuvilokayato pubbabhāgappaṭivedhānusārena tassa tassa jarāmaraṇādikassa dukkhassa attanādhigatakāraṇasandassanatthaṃ. Yā pana majjhato paṭṭhāya yāva ādi, sā āhāranidānavavatthāpanānusārena yāva atītaṃ addhānaṃ atiharitvā puna atītaddhato pabhuti hetuphalapaṭipāṭisandassanatthaṃ. Yā pana majjhato paṭṭhāya yāva pariyosānā pavattā, sā paccuppanne addhāne anāgataddhahetusamuṭṭhānato pabhuti anāgataddhasandassanatthaṃ. Tāsu yā sā pavattikāraṇasammūḷhassa veneyyajanassa yathāsakehi kāraṇehi pavattisandassanatthaṃ uppattikkamasandassanatthañca ādito paṭṭhāya anulomadesanā vuttā, sā idha nikkhittāti veditabbā.

Kasmā panettha avijjā ādito vuttā? Kiṃ pakativādīnaṃ pakati viya avijjāpi akāraṇaṃ mūlakāraṇaṃ lokassāti? Na akāraṇaṃ. 『『Āsavasamudayā avijjāsamudayo』』ti hi avijjāya kāraṇaṃ vuttaṃ. Atthi pana pariyāyo yena mūlakāraṇaṃ siyā. Ko pana soti? Vaṭṭakathāya sīsabhāvo. Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento dve dhamme sīsaṃ katvā kathesi – avijjaṃ vā bhavataṇhaṃ vā. Yathāha – 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya 『ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī』ti. Evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati 『idappaccayā avijjā』』ti (a. ni. 10.61); bhavataṇhaṃ vā, yathāha – 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya 『ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā samabhavī』ti. Evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati 『idappaccayā bhavataṇhā』』ti (a. ni. 10.62).

Kasmā pana bhagavā vaṭṭakathaṃ kathento ime dveva dhamme sīsaṃ katvā kathesīti? Sugatiduggatigāmino kammassa visesahetubhūtattā. Duggatigāmino hi kammassa visesahetu avijjā. Kasmā? Yasmā avijjābhibhūto puthujjano, aggisantāpalaguḷābhighātaparissamābhibhūtā vajjhagāvī tāya parissamāturatāya nirassādampi attano anatthāvahampi ca uṇhodakapānaṃ viya, kilesasantāpato nirassādampi duggativinipātato ca attano anatthāvahampi pāṇātipātādimanekappakāraṃ duggatigāmikammaṃ ārabhati. Sugatigāmino pana kammassa visesahetu bhavataṇhā. Kasmā? Yasmā bhavataṇhābhibhūto puthujjano, yathā vuttappakārā gāvī sītudakataṇhāya saassādaṃ attano parissamavinodanañca sītudakapānaṃ viya, kilesasantāpavirahato saassādaṃ sugatisampāpanena attano duggatidukkhaparissamavinodanañca pāṇātipātāveramaṇīādimanekappakāraṃ sugatigāmikammaṃ ārabhati.

Etesu pana vaṭṭakathāya sīsabhūtesu dhammesu katthaci bhagavā ekadhammamūlikaṃ desanaṃ deseti, seyyathidaṃ – 『『iti kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṃ viññāṇa』』ntiādi (saṃ. ni. 2.23). Tathā 『『upādānīyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati, taṇhāpaccayā upādāna』』ntiādi (saṃ. ni. 2.52). Katthaci ubhayamūlikampi, seyyathidaṃ – 『『avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, bālassa taṇhāya sampayuttassa evamayaṃ kāyo samudāgato. Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ itthetaṃ dvayaṃ, dvayaṃ paṭicca phasso, saḷevāyatanāni yehi phuṭṭho bālo sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedetī』』tiādi (saṃ. ni. 2.19). Tāsu tāsu desanāsu 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti ayamidha avijjāvasena ekadhammamūlikā desanāti veditabbā. Evaṃ tāvettha desanābhedato viññātabbo vinicchayo.

『Atthato』ti avijjādīnaṃ padānaṃ atthato, seyyathidaṃ – pūretuṃ ayuttaṭṭhena kāyaduccaritādi avindiyaṃ nāma; aladdhabbanti attho. Taṃ avindiyaṃ vindatīti avijjā. Tabbiparītato kāyasucaritādi vindiyaṃ nāma. Taṃ vindiyaṃ na vindatīti avijjā. Khandhānaṃ rāsaṭṭhaṃ, āyatanānaṃ āyatanaṭṭhaṃ, dhātūnaṃ suññaṭṭhaṃ, saccānaṃ tathaṭṭhaṃ, indriyānaṃ ādhipateyyaṭṭhaṃ aviditaṃ karotīti avijjā. Dukkhādīnaṃ pīḷanādivasena vuttaṃ catubbidhaṃ catubbidhaṃ atthaṃ aviditaṃ karotītipi avijjā. Antavirahite saṃsāre sabbayonigatibhavaviññāṇaṭṭhitisattāvāsesu satte javāpetīti avijjā. Paramatthato avijjamānesu itthipurisādīsu javati, vijjamānesupi khandhādīsu na javatīti avijjā. Apica cakkhuviññāṇādīnaṃ vatthārammaṇānaṃ paṭiccasamuppādapaṭiccasamuppannānañca dhammānaṃ chādanatopi avijjā.

Yaṃ paṭicca phalameti so paccayo. Paṭiccāti na vinā tena; taṃ apaccakkhitvāti attho. Etīti uppajjati ceva pavattati cāti attho. Api ca upakārakaṭṭho paccayaṭṭho. Avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo. Tasmā avijjāpaccayā.

Saṅkhatamabhisaṅkharontīti saṅkhārā. Apica avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārasaddena āgatasaṅkhārā cāti duvidhā saṅkhārā. Tattha puññāpuññāneñjābhisaṅkhārā tayo, kāyavacīcittasaṅkhārā tayoti ime cha avijjāpaccayā saṅkhārā . Te sabbepi lokiyakusalākusalacetanāmattameva honti.

Saṅkhatasaṅkhāro, abhisaṅkhatasaṅkhāro, abhisaṅkharaṇasaṅkhāro, payogābhisaṅkhāroti ime pana cattāro saṅkhārasaddena āgatasaṅkhārā. Tattha 『『aniccā vata saṅkhārā』』tiādīsu (dī. ni. 2.221, 272; saṃ. ni. 1.186; 2.143) vuttā sabbepi sappaccayā dhammā 『saṅkhatasaṅkhārā』 nāma. Kammanibbattā tebhūmakā rūpārūpadhammā 『abhisaṅkhatasaṅkhārā』ti aṭṭhakathāsu vuttā. Tepi 『『aniccā vata saṅkhārā』』ti ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Visuṃ pana nesaṃ āgataṭṭhānaṃ na paññāyati. Tebhūmakakusalākusalacetanā pana 『abhisaṅkharaṇakasaṅkhāro』ti vuccati. Tassa 『『avijjāgatoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo puññañce abhisaṅkharotī』』tiādīsu (saṃ. ni. 2.51) āgataṭṭhānaṃ paññāyati. Kāyikacetasikaṃ pana vīriyaṃ 『payogābhisaṅkhāro』ti vuccati. So 『『yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsī』』tiādīsu (a. ni. 3.15) āgato.

Na kevalañca eteyeva, aññepi 『『saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati vacīsaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro』』tiādinā (ma. ni. 1.464) nayena saṅkhārasaddena āgatā anekasaṅkhārā. Tesu natthi so saṅkhāro, yo saṅkhatasaṅkhāre saṅgahaṃ na gaccheyya. Ito paraṃ saṅkhārapaccayā viññāṇantiādīsu yaṃ vuttaṃ taṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Avutte pana vijānātīti viññāṇaṃ. Namatīti nāmaṃ. Ruppatīti rūpaṃ. Āye tanoti, āyatañca nayatīti āyatanaṃ. Phusatīti phasso. Vedayatīti vedanā. Paritassatīti taṇhā. Upādiyatīti upādānaṃ. Bhavati bhāvayati cāti bhavo. Jananaṃ jāti. Jīraṇaṃ jarā. Maranti etenāti maraṇaṃ. Socanaṃ soko. Paridevanaṃ paridevo. Dukkhayatīti dukkhaṃ; uppādaṭṭhitivasena vā dvedhā khaṇatīti dukkhaṃ. Dummanassa bhāvo domanassaṃ. Bhuso āyāso upāyāso.

Sambhavantīti nibbattanti. Na kevalañca sokādīheva, atha kho sabbapadehi 『sambhavantī』ti saddassa yojanā kātabbā. Itarathā hi 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti vutte kiṃ karontīti na paññāyeyyuṃ. 『『Sambhavantī』』ti pana yojanāya sati 『『avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo; tasmā avijjāpaccayā saṅkhārā sambhavantī』』ti paccayapaccayuppannavavatthānaṃ kataṃ hoti. Esa nayo sabbattha.

Evanti niddiṭṭhanayanidassanaṃ. Tena avijjādīheva kāraṇehi, na issaranimmānādīhīti dasseti. Etassāti yathāvuttassa. Kevalassāti asammissassa sakalassa vā. Dukkhakkhandhassāti dukkhasamūhassa, na sattassa, na sukhasubhādīnaṃ. Samudayoti nibbatti. Hotīti sambhavati. Evamettha atthato viññātabbo vinicchayo.

『Lakkhaṇādito』ti avijjādīnaṃ lakkhaṇādito, seyyathidaṃ – aññāṇalakkhaṇā avijjā, sammohanarasā, chādanapaccupaṭṭhānā, āsavapadaṭṭhānā. Abhisaṅkharaṇalakkhaṇā saṅkhārā, āyūhanarasā, cetanāpaccupaṭṭhānā, avijjāpadaṭṭhānā. Vijānanalakkhaṇaṃ viññāṇaṃ, pubbaṅgamarasaṃ, paṭisandhipaccupaṭṭhānaṃ, saṅkhārapadaṭṭhānaṃ, vatthārammaṇapadaṭṭhānaṃ vā. Namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, sampayogarasaṃ, avinibbhogapaccupaṭṭhānaṃ, viññāṇapadaṭṭhānaṃ. Ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, vikiraṇarasaṃ, abyākatapaccupaṭṭhānaṃ, viññāṇapadaṭṭhānaṃ. Āyatanalakkhaṇaṃ saḷāyatanaṃ, dassanādirasaṃ, vatthudvārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ , nāmarūpapadaṭṭhānaṃ. Phusanalakkhaṇo phasso, saṅghaṭṭanaraso, saṅgatipaccupaṭṭhāno, saḷāyatanapadaṭṭhāno. Anubhavanalakkhaṇā vedanā, visayarasasambhogarasā, sukhadukkhapaccupaṭṭhānā, phassapadaṭṭhānā. Hetulakkhaṇā taṇhā, abhinandanarasā, atittibhāvapaccupaṭṭhānā, vedanāpadaṭṭhānā. Gahaṇalakkhaṇaṃ upādānaṃ, amuñcanarasaṃ, taṇhādaḷhattadiṭṭhipaccupaṭṭhānaṃ, taṇhāpadaṭṭhānaṃ. Kammakammaphalalakkhaṇo bhavo, bhāvanabhavanaraso, kusalākusalābyākatapaccupaṭṭhāno, upādānapadaṭṭhāno. Jātiādīnaṃ lakkhaṇādīni saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbāni. Evamettha lakkhaṇāditopi viññātabbo vinicchayo.

『Ekavidhādito』ti ettha avijjā aññāṇādassanamohādibhāvato ekavidhā, appaṭipattimicchāpaṭipattito duvidhā tathā saṅkhārāsaṅkhārato, vedanāttayasampayogato tividhā, catusaccaappaṭivedhato catubbidhā, gatipañcakādīnavacchādanato pañcavidhā, dvārārammaṇato pana sabbesupi arūpadhammesu chabbidhatā veditabbā.

Saṅkhārā sāsavavipākadhammadhammādibhāvato ekavidhā, kusalākusalato duvidhā tathā parittamahaggatahīnamajjhimamicchattaniyatāniyatato, tividhā puññābhisaṅkhārādibhāvato, catubbidhā catuyonisaṃvattanato, pañcavidhā pañcagatigāmito.

Viññāṇaṃ lokiyavipākādibhāvato ekavidhaṃ, sahetukāhetukādito duvidhaṃ, bhavattayapariyāpannato vedanāttayasampayogato ahetukaduhetukatihetukato ca tividhaṃ, yonigativasena catubbidhaṃ pañcavidhañca.

Nāmarūpaṃ viññāṇasannissayato kammapaccayato ca ekavidhaṃ, sārammaṇānārammaṇato duvidhaṃ, atītādito tividhaṃ, yonigativasena catubbidhaṃ pañcavidhañca.

Saḷāyatanaṃ sañjātisamosaraṇaṭṭhānato ekavidhaṃ, bhūtappasādaviññāṇādito duvidhaṃ, sampattāsampattanobhayagocarato tividhaṃ, yonigatipariyāpannato catubbidhaṃ pañcavidhañcāti iminā nayena phassādīnampi ekavidhādibhāvo veditabboti. Evamettha ekavidhāditopi viññātabbo vinicchayo.

『Aṅgānañcavavatthānā』ti sokādayo cettha bhavacakkassa avicchedadassanatthaṃ vuttā. Jarāmaraṇabbhāhatassa hi bālassa te sambhavanti. Yathāha – 『『assutavā, bhikkhave, puthujjano sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohamāpajjatī』』ti (saṃ. ni. 4.252). Yāva ca tesaṃ pavatti tāva avijjāyāti punapi avijjāpaccayā saṅkhārāti sambandhameva hoti bhavacakkaṃ. Tasmā tesampi jarāmaraṇeneva ekasaṅkhepaṃ katvā dvādaseva paṭiccasamuppādaṅgānīti veditabbāni. Evamettha aṅgānaṃ vavatthānatopi viññātabbo vinicchayo. Ayaṃ tāvettha uddesavāravasena saṅkhepakathā.

Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Avijjāpadaniddeso

  1. Idāni niddesavāravasena vitthārakathā hoti. 『『Avijjā paccayā saṅkhārā』』ti hi vuttaṃ. Tattha avijjāpaccayesu saṅkhāresu dassetabbesu yasmā putte kathetabbe paṭhamaṃ pitā kathīyati. Evañhi sati 『mittassa putto, dattassa putto』ti putto sukathito hoti. Tasmā desanākusalo satthā saṅkhārānaṃ janakatthena pitusadisaṃ avijjaṃ tāva dassetuṃ tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇantiādimāha.

Tattha yasmā ayaṃ avijjā dukkhasaccassa yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā 『『dukkhe aññāṇa』』nti vuccati. Tathā yasmā dukkhasamudayassa dukkhanirodhassa dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇanti vuccati. Imesu catūsu ṭhānesu suttantikapariyāyena aññāṇaṃ avijjāti kathitaṃ.

Nikkhepakaṇḍe (dha. sa. 1067) pana abhidhammapariyāyena 『『pubbante aññāṇa』』nti aparesupi catūsu ṭhānesu aññāṇaṃ gahitaṃ. Tattha pubbanteti atīto addhā, atītāni khandhadhātuāyatanāni. Aparanteti anāgato addhā, anāgatāni khandhadhātuāyatanāni. Pubbantāparanteti tadubhayaṃ. Idappaccayatāti saṅkhārādīnaṃ kāraṇāni avijjādīni aṅgāni. Paṭiccasamuppannadhammāti avijjādīhi nibbattā saṅkhārādayo dhammā. Tatrāyaṃ avijjā yasmā atītānaṃ khandhādīnaṃ yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā 『『pubbante aññāṇa』』nti vuccati. Tathā yasmā anāgatānaṃ khandhādīnaṃ, atītānāgatānaṃ khandhādīnaṃ idappaccayatāya ceva paṭiccasamuppannadhammānañca yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇanti vuccati. Imesu aṭṭhasu ṭhānesu abhidhammapariyāyena aññāṇaṃ avijjāti kathitaṃ.

Evaṃ kiṃ kathitaṃ hoti? Kiccato ceva jātito ca avijjā kathitā nāma hoti. Kathaṃ ? Ayañhi avijjā imāni aṭṭha ṭhānāni jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na detīti kiccato kathitā; uppajjamānāpi imesu aṭṭhasu ṭhānesu uppajjatīti jātitopi kathitā. Evaṃ kathetvā puna 『『yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassana』』ntiādīni pañcavīsati padāni avijjāya lakkhaṇaṃ dassetuṃ gahitāni.

Tattha yasmā ayaṃ avijjā imehi aṭṭhahi padehi kathitāpi puna pañcavīsatiyā padehi lakkhaṇe akathite sukathitā nāma na hoti, lakkhaṇe pana kathiteyeva sukathitā nāma hoti. Yathā puriso naṭṭhaṃ goṇaṃ pariyesamāno manusse puccheyya – 『『api, ayyā, setaṃ goṇaṃ passatha, rattaṃ goṇaṃ passathā』』ti? Te evaṃ vadeyyuṃ – 『『imasmiṃ raṭṭhe setarattānaṃ goṇānaṃ anto natthi, kiṃ te goṇassa lakkhaṇa』』nti? Atha tena 『saṅghāṭi』 vā 『naṅgalaṃ』 vāti vutte goṇo sukathito nāma bhaveyya; evameva yasmā ayaṃ avijjā aṭṭhahi padehi kathitāpi puna pañcavīsatiyā padehi lakkhaṇe akathite sukathitā nāma na hoti, lakkhaṇe pana kathiteyeva sukathitā nāma hoti. Tasmā yānassā lakkhaṇadassanatthaṃ pañcavīsati padāni kathitāni, tesampi vasena veditabbā.

Seyyathidaṃ – ñāṇaṃ nāma paññā. Sā atthatthaṃ kāraṇakāraṇaṃ catusaccadhammaṃ viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Ayaṃ pana avijjā uppajjitvā taṃ viditaṃ pākaṭaṃ kātuṃ na detīti ñāṇapaccanīkato aññāṇaṃ. Dassanantipi paññā. Sāpi taṃ ākāraṃ passati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ passituṃ na detīti adassanaṃ. Abhisamayotipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ abhisameti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ abhisametuṃ na detīti anabhisamayo. Anubodho sambodho paṭivedhotipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ anubujjhati sambujjhati paṭivijjhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ anubujjhituṃ saṃbujjhituṃ paṭivijjhituṃ na detīti ananubodho asambodho appaṭivedho. Saṅgāhanātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ gahetvā ghaṃsitvā gaṇhāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ gahetvā ghaṃsitvā gaṇhituṃ na detīti asaṅgāhanā. Pariyogāhanātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ ogāhitvā anupavisitvā gaṇhāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ ogāhitvā anupavisitvā gaṇhituṃ na detīti apariyogāhanā. Samapekkhanātipi paññā . Sā taṃ ākāraṃ samaṃ sammā ca pekkhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ samaṃ sammā ca pekkhituṃ na detīti asamapekkhanā. Paccavekkhaṇātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ paccavekkhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ paccavekkhituṃ na detīti apaccavekkhaṇā. Nāssā kiñci kammaṃ paccakkhaṃ atthi, sayañca apaccavekkhitvā kataṃ kammanti apaccakkhakammaṃ. Dummedhabhāvatāya dummejjhaṃ. Bālabhāvatāya bālyaṃ.

Sampajaññantipi paññā. Sā atthatthaṃ kāraṇakāraṇaṃ catusaccadhammaṃ sammā pajānāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ ākāraṃ pajānituṃ na detīti asampajaññaṃ. Mohanavasena moho. Pamohanavasena pamoho. Sammohanavasena sammoho. Avindiyaṃ vindatītiādivasena avijjā. Vaṭṭasmiṃ ohanati osīdāpetīti avijjogho. Vaṭṭasmiṃ yojetīti avijjāyogo. Appahīnavasena punappunaṃ uppajjanato ca avijjānusayo. Magge pariyuṭṭhitacorā addhike viya kusalacittaṃ pariyuṭṭhāti gaṇhāti vilumpatīti avijjāpariyuṭṭhānaṃ. Yathā nagaradvāre palighasaṅkhātāya laṅgiyā patitāya antonagare manussānaṃ bahinagaragamanampi bahinagare manussānaṃ antonagarapavesanampi pacchijjati, evameva yassa sakkāyanagare ayaṃ patitā tassa nibbānasampāpakaṃ ñāṇagamanaṃ pacchijjatīti avijjālaṅgī nāma hoti. Akusalañca taṃ mūlañca, akusalānaṃ vā mūlanti akusalamūlaṃ. Taṃ pana na aññaṃ, idhādhippeto mohoti moho akusalamūlaṃ. Ayaṃ vuccati avijjāti ayaṃ evaṃlakkhaṇā avijjā nāmāti vuccati. Evaṃ pañcavīsatipadavasena avijjāya lakkhaṇaṃ veditabbaṃ.

Evaṃlakkhaṇā panāyaṃ avijjā dukkhādīsu aññāṇanti vuttāpi dukkhasaccassa ekadeso hoti, sahajātā hoti, taṃ ārammaṇaṃ karoti, chādeti; samudayasaccassa na ekadeso hoti, sahajātā hoti, taṃ ārammaṇaṃ karoti, chādeti; nirodhasaccassa neva ekadeso hoti, na sahajātā, na taṃ ārammaṇaṃ karoti, kevalaṃ chādeti; maggasaccassāpi na ekadeso, na sahajātā, na taṃ ārammaṇaṃ karoti, kevalaṃ chādeti. Dukkhārammaṇatā avijjā uppajjati, tañca chādeti. Samudayārammaṇatā avijjā uppajjati, tañca chādeti. Nirodhārammaṇatā avijjā nuppajjati, tañca chādeti. Maggārammaṇatā avijjā nūppajjati, tañca chādeti.

Dve saccā duddasattā gambhīrā. Dve saccā gambhīrattā duddasā. Apica kho pana dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ gambhīrañceva duddasañca. Tattha dukkhaṃ nāma pākaṭaṃ, lakkhaṇassa pana duddasattā gambhīraṃ nāma jātaṃ. Samudayepi eseva nayo. Yathā pana mahāsamuddaṃ manthetvā ojāya nīharaṇaṃ nāma bhāro, sinerupādato vālikāya uddharaṇaṃ nāma bhāro, pabbataṃ pīḷetvā rasassa nīharaṇaṃ nāma bhāro; evameva dve saccāni gambhīratāya eva duddasāni, nirodhasaccaṃ pana atigambhīrañca atiduddasañcāti. Evaṃ duddasattā gambhīrānaṃ gambhīrattā ca duddasānaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ paṭicchādakaṃ mohandhakāraṃ ayaṃ vuccati avijjāti.

Avijjāpadaniddeso.

Saṅkhārapadaniddeso

Saṅkhārapade heṭṭhā vuttasaṅkhāresu saṅkhārasaddena āgatasaṅkhāre anāmasitvā avijjāpaccayā saṅkhāreyeva dassento tattha katame avijjāpaccayā saṅkhārā? Puññābhisaṅkhārotiādimāha. Tattha punāti attano kārakaṃ, pūreti cassa ajjhāsayaṃ, pujjañca bhavaṃ nibbattetīti puñño. Abhisaṅkharoti vipākaṃ kaṭattārūpañcāti abhisaṅkhāro. Puññova abhisaṅkhāro puññābhisaṅkhāro. Puññapaṭipakkhato apuñño. Apuññova abhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro. Na iñjatīti āneñjaṃ. Āneñjameva abhisaṅkhāro, āneñjañca bhavaṃ abhisaṅkharotīti āneñjābhisaṅkhāro. Kāyena pavattito, kāyato vā pavatto, kāyassa vā saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Vacīsaṅkhāracittasaṅkhāresupi eseva nayo.

Tattha paṭhamattiko parivīmaṃsanasuttavasena gahito. Tattha hi 『『puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, puññūpagaṃ hoti viññāṇaṃ. Apuññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, apuññupagaṃ hoti viññāṇaṃ. Āneñjañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, āneñjupagaṃ hoti viññāṇa』』nti (saṃ. ni. 2.51) vuttaṃ. Dutiyattiko tadanantarassa vibhaṅgasuttassa vasena gahito, sammādiṭṭhisuttapariyāyena (ma. ni. 1.102) gahitotipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Tattha hi 『『tayome, bhikkhave, saṅkhārā. Katame tayo? Kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro』』ti (saṃ. ni. 2.2) vuttaṃ. Kasmā panetesaṃ suttānaṃ vasena te gahitāti? Ayaṃ abhidhammo nāma na adhunākato, nāpi bāhirakaisīhi vā sāvakehi vā devatāhi vā bhāsito. Sabbaññujinabhāsito pana ayaṃ. Abhidhammepi hi suttepi ekasadisāva tanti niddiṭṭhāti imassatthassa dīpanatthaṃ.

Idāni te saṅkhāre pabhedato dassetuṃ tattha katamo puññābhisaṅkhārotiādimāha. Tattha kusalā cetanāti aniyamato catubhūmikacetanāpi vuttā. Kāmāvacarā rūpāvacarāti niyamitattā pana aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā, pañca rūpāvacarakusalacetanāti terasa cetanā puññābhisaṅkhāro nāma. Dānamayātiādīhi tāsaṃyeva cetanānaṃ puññakiriyavatthuvasena pavatti dassitā. Tattha aṭṭha kāmāvacarāva dānasīlamayā honti. Bhāvanāmayā pana terasapi. Yathā hi paguṇaṃ dhammaṃ sajjhāyamāno ekaṃ dve anusandhigatepi na jānāti, pacchā āvajjanto jānāti; evameva kasiṇaparikammaṃ karontassa paguṇajjhānaṃ paccavekkhantassa paguṇakammaṭṭhānañca manasikarontassa ñāṇavippayuttāpi bhāvanā hoti. Tena vuttaṃ 『『bhāvanāmayā pana terasapī』』ti.

Tattha dānamayādīsu 『『dānaṃ ārabbha dānamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ vuccati dānamayo puññābhisaṅkhāroti. Sīlaṃ ārabbha…pe… bhāvanaṃ ārabbha bhāvanamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ vuccati bhāvanāmayo puññābhisaṅkhāro』』ti (vibha. 769) ayaṃ saṅkhepadesanā.

Cīvarādīsu pana catūsu paccayesu rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu annādīsu vā dasasu dānavatthūsu taṃ taṃ dentassa tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge pariccāgakāle pacchā somanassacittena anussaraṇe cāti tīsu kālesu pavattā cetanā dānamayā nāma. Sīlaṃ paripūraṇatthāya pana 『pabbajissāmī』ti vihāraṃ gacchantassa pabbajantassa manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā 『pabbajito vatamhi, sādhu suṭṭhū』ti āvajjantassa pātimokkhaṃ saṃvarantassa cīvarādayo paccaye paccavekkhantassa āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa ājīvaṃ sodhentassa ca pavattā cetanā sīlamayā nāma. Paṭisambhidāyaṃ vuttena vipassanāmaggena cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa rūpe…pe… dhamme, cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ, cakkhusamphassaṃ…pe… manosamphassaṃ, cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ, rūpasaññaṃ …pe… dhammasaññaṃ jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa pavattā cetanā bhāvanāmayā nāmāti ayaṃ vitthārakathā.

Apuññābhisaṅkhāraniddese akusalā cetanāti dvādasaakusalacittasampayuttā cetanā. Kāmāvacarāti kiñcāpi tattha ṭhapetvā dve domanassasahagatacetanā sesā rūpārūpabhavepi uppajjanti, tattha pana paṭisandhiṃ na ākaḍḍhanti, kāmāvacareyeva paṭisandhivasena vipākaṃ avacārentīti kāmāvacarātveva vuttā.

Āneñjābhisaṅkhāraniddese kusalā cetanā arūpāvacarāti catasso arūpāvacarakusalacetanā. Etā hi catasso aniñjanaṭṭhena aniñjanassa ca abhisaṅkharaṇaṭṭhena āneñjābhisaṅkhāroti vuccanti. Rūpāvacaracatutthajjhānato hi tisso kusalavipākakiriyācetanā dvādasa arūpāvacaracetanāti pañcadasa dhammā aniccalaṭṭhena aphandanaṭṭhena āneñjā nāma. Tattha rūpāvacarā kusalā cetanā aniñjā samānāpi attanā sarikkhakampi asarikkhakampi saiñjanampi aniñjanampi rūpārūpaṃ janetīti āneñjābhisaṅkhāro nāma na hoti. Vipākakiriyacetanā pana avipākattā vipākaṃ na abhisaṅkharonti, tathā arūpāvacarā vipākakiriyacetanāpīti ekādasāpi etā cetanā āneñjāva na abhisaṅkhārā. Catubbidhā pana arūpāvacarakusalacetanā yathā hatthiassādīnaṃ sadisāva chāyā honti, evaṃ attanā sadisaṃ niccalaṃ arūpameva janetīti āneñjābhisaṅkhāroti vuccatīti.

Evaṃ puñjābhisaṅkhāravasena terasa, apuññābhisaṅkhāravasena dvādasa, āneñjābhisaṅkhāravasena catassoti sabbāpetā paripiṇḍitā ekūnatiṃsa cetanā honti. Iti bhagavā aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ sattānaṃ uppajjanakakusalākusalacetanā mahātulāya dhārayamāno viya, nāḷiyaṃ pakkhipitvā minamāno viya ca sabbaññutañāṇena paricchinditvā ekūnatiṃsameva dassesi.

Idāni aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇā sattā kusalākusalakammaṃ āyūhamānā yehi dvārehi āyūhanti, tāni tīṇi kammadvārāni dassento tattha katamo kāyasaṅkhāro? Kāyasañcetanātiādimāha. Tattha kāyasañcetanāti kāyaviññattiṃ samuṭṭhāpetvā kāyadvārato pavattā aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā dvādasa akusalacetanāti samavīsati cetanā; kāyadvāre ādānaggahaṇacopanaṃ pāpayamānā uppannā vīsati kusalākusalacetanātipi vattuṃ vaṭṭati.

Vacīsañcetanāti vacīviññattiṃ samuṭṭhāpetvā vacīdvārato pavattā tāyeva vīsati cetanā; vacīdvāre hanusañcopanaṃ vākyabhedaṃ pāpayamānā uppannā vīsati cetanātipi vattuṃ vaṭṭati. Abhiññācetanā panettha parato viññāṇassa paccayo na hotīti na gahitā. Yathā ca abhiññācetanā, evaṃ uddhaccacetanāpi na hoti. Tasmā sāpi viññāṇassa paccayabhāve apanetabbā. Avijjāpaccayā pana sabbāpetā honti.

Manosañcetanāti ubhopi viññattiyo asamuṭṭhāpetvā manodvāre uppannā sabbāpi ekūnatiṃsa cetanā. Iti bhagavā aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇā sattā kusalākusalakammaṃ āyūhamānā imehi tīhi dvārehi āyūhantīti āyūhanakammadvāraṃ dassesi.

Imesaṃ pana dvinnampi tikānaṃ aññamaññaṃ sampayogo veditabbo. Kathaṃ? Puññābhisaṅkhāro hi kāyaduccaritā viramantassa siyā kāyasaṅkhāro, vacīduccaritā viramantassa siyā vacīsaṅkhāro. Evaṃ aṭṭha kusalacetanā kāmāvacarā puññābhisaṅkhāro ca hoti kāyasaṅkhāro ca vacīsaṅkhāro ca. Manodvāre uppannā pana terasa cetanā puññābhisaṅkhāro ca hoti cittasaṅkhāro ca. Apuññābhisaṅkhāropi kāyaduccaritavasena pavattiyaṃ siyā kāyasaṅkhāro, vacīduccaritavasena pavattiyaṃ siyā vacīsaṅkhāro, dve dvārāni muñcitvā manodvāre pavattiyaṃ siyā cittasaṅkhāroti. Evaṃ apuññābhisaṅkhāro kāyasaṅkhāropi hoti vacīsaṅkhāropi cittasaṅkhāropi.

Kāyasaṅkhāro pana siyā puññābhisaṅkhāro, siyā apuññābhisaṅkhāro, na āneñjābhisaṅkhāro. Tathā vacīsaṅkhāro. Cittasaṅkhāro pana siyā puññābhisaṅkhāro , siyā apuññābhisaṅkhāro, siyā āneñjābhisaṅkhāroti. Ime avijjāpaccayā saṅkhārā nāma.

Kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ – ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontīti? Avijjābhāve bhāvato. Yassa hi dukkhādīsu avijjāsaṅkhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe tāva pubbantādīsu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā tassa hetubhūte tividhepi saṅkhāre ārabhati , samudaye aññāṇena dukkhahetubhūtepi taṇhāparikkhāre saṅkhāre sukhahetuto maññamāno ārabhati, nirodhe pana magge ca aññāṇena dukkhassa anirodhabhūtepi gativisese dukkhanirodhasaññī hutvā nirodhassa ca amaggabhūtesupi yaññāmaratapādīsu nirodhamaggasaññī hutvā dukkhanirodhaṃ patthayamāno yaññāmaratapādimukhena tividhepi saṅkhāre ārabhati.

Apica so tāya catūsu saccesu appahīnāvijjatāya visesato jātijarārogamaraṇādianekādīnavavokiṇṇaṃ puññaphalasaṅkhātaṃ dukkhaṃ dukkhato ajānanto tassa adhigamāya kāyavacīcittasaṅkhārabhedaṃ puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati devaccharakāmako viya marupapātaṃ; sukhasammatassāpi ca tassa puññaphalassa ante mahāpariḷāhajanakaṃ vipariṇāmadukkhataṃ appassādatañca apassantopi tappaccayaṃ vuttappakārameva puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati salabho viya dīpasikhābhinipātaṃ, madhubindugiddho viya ca madhulittasatthadhārālehanaṃ.

Kāmūpasevanādīsu ca savipākesu ādīnavaṃ apassanto sukhasaññāya ceva kilesābhibhūtatāya ca dvārattayappavattampi apuññābhisaṅkhāraṃ ārabhati bālo viya gūthakīḷanaṃ, maritukāmo viya ca visakhādanaṃ. Āruppavipākesu cāpi saṅkhāravipariṇāmadukkhataṃ anavabujjhamāno sassatādivipallāsena cittasaṅkhārabhūtaṃ āneñjābhisaṅkhāraṃ ārabhati disāmūḷho viya pisācanagarābhimukhamaggagamanaṃ.

Evaṃ yasmā avijjābhāvatova saṅkhārabhāvo, na abhāvato; tasmā jānitabbametaṃ – ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontīti. Vuttampi cetaṃ – 『『avidvā, bhikkhave, avijjāgato puññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti, apuññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti, āneñjābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā, vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva puññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharotī』』ti.

Etthāha – gaṇhāma tāva etaṃ 『avijjā saṅkhārānaṃ paccayo』ti. Idaṃ pana vattabbaṃ – 『katamesaṃ saṅkhārānaṃ kathaṃ paccayo hotī』ti? Tatridaṃ vuccati –

Paccayo hoti puññānaṃ, duvidhānekadhā pana;

Paresaṃ pacchimānaṃ sā, ekadhā paccayo matā.

Tattha 『puññānaṃ duvidhā』ti ārammaṇapaccayena ca upanissayapaccayena cāti dvedhā paccayo hoti. Sā hi avijjaṃ khayato vayato sammasanakāle kāmāvacarānaṃ puññābhisaṅkhārānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo hoti, abhiññācittena samohacittajānanakāle rūpāvacarānaṃ, avijjāsamatikkamanatthāya pana dānādīni ceva kāmāvacarapuññakiriyavatthūni pūrentassa rūpāvacarajjhānāni ca uppādentassa dvinnampi tesaṃ upanissayapaccayena paccayo hoti; tathā avijjāsammūḷhattā kāmabhavarūpabhavasampattiyo patthetvā tāneva puññāni karontassa.

『Anekadhā pana paresa』nti apuññābhisaṅkhārānaṃ anekadhā paccayo hoti. Kathaṃ? Esā hi avijjaṃ ārabbha rāgādīnaṃ uppajjanakāle ārammaṇapaccayena, garuṃ katvā assādanakāle ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayehi, avijjāsammūḷhassa anādīnavadassāvino pāṇātipātādīni karontassa upanissayapaccayena, dutiyajavanādīnaṃ anantarasamanantarānantarūpanissayāsevananatthivigatapaccayehi, yaṃ kiñci akusalaṃ karontassa hetusahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatapaccayehīti anekadhā paccayo hoti.

『Pacchimānaṃ sā ekadhā paccayo matā』ti āneñjābhisaṅkhārānaṃ upanissayapaccayeneva ekadhā paccayo matā. So panassā upanissayabhāvo puññābhisaṅkhāre vuttanayeneva veditabboti.

Etthāha – 『kiṃ panāyamekāva avijjā saṅkhārānaṃ paccayo udāhu aññepi paccayā hontī』ti? Kiñcettha yadi tāva ekāva ekakāraṇavādo āpajjati. Atha 『aññepi santi avijjāpaccayā saṅkhārā』ti ekakāraṇaniddeso nupapajjatīti? Na nupapajjati. Kasmā? Yasmā –

Ekaṃ na ekato idha, nānekamanekatopi no ekaṃ;

Phalamatthi atthi pana eka-hetuphaladīpane attho.

Ekato hi kāraṇato na idha kiñci ekaṃ phalamatthi, na anekaṃ. Nāpi anekehi kāraṇehi ekaṃ. Anekehi pana kāraṇehi anekameva hoti. Tathā hi anekehi utupathavībījasalilasaṅkhātehi kāraṇehi anekameva rūpagandharasādiaṅkurasaṅkhātaṃ phalamuppajjamānaṃ dissati. Yaṃ panetaṃ 『『avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti ekekahetuphaladīpanaṃ kataṃ, tattha attho atthi, payojanaṃ vijjati.

Bhagavā hi katthaci padhānattā, katthaci pākaṭattā, katthaci asādhāraṇattā, desanāvilāsassa ca veneyyānañca anurūpato ekamevahetuṃ vā phalaṃ vā dīpeti; 『『phassapaccayā vedanā』』ti (dī. ni. 2.97) hi ekameva hetuṃ phalañcāha. Phasso hi vedanāya padhānahetu yathāphassaṃ vedanāvavatthānato. Vedanā ca phassassa padhānaphalaṃ yathāvedanaṃ phassavavatthānato.

『『Semhasamuṭṭhānā ābādhā』』ti (mahāni. 5) pākaṭattā ekaṃ hetumāha. Pākaṭo hettha semho, na kammādayo. 『『Ye keci, bhikkhave, akusalā dhammā, sabbete ayonisomanasikāramūlakā』』ti asādhāraṇattā ekaṃ hetumāha; asādhāraṇo hi ayonisomanasikāro akusalānaṃ, sādhāraṇāni vatthārammaṇādīnīti.

Tasmā ayamidha avijjā vijjamānesupi aññesu vatthārammaṇasahajātadhammādīsu saṅkhārakāraṇesu 『『assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī』』ti (saṃ. ni. 2.52) ca 『『avijjāsamudayā āsavasamudayo』』ti (ma. ni. 1.104) ca vacanato aññesampi taṇhādīnaṃ saṅkhārahetūnaṃ hetūti padhānattā, 『『avidvā, bhikkhave, avijjāgato puññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharotī』』ti pākaṭattā asādhāraṇattā ca saṅkhārānaṃ hetubhāvena dīpitāti veditabbā. Eteneva ca ekekahetuphaladīpanaparihāravacanena sabbattha ekekahetuphaladīpane payojanaṃ veditabbanti.

Etthāha – evaṃ santepi ekantāniṭṭhaphalāya sāvajjāya avijjāya kathaṃ puññāneñjābhisaṅkhārapaccayattaṃ yujjati? Na hi nimbabījato ucchu uppajjatīti. Kathaṃ na yujjissati? Lokasmiñhi –

Viruddho cāviruddho ca, sadisāsadiso tathā;

Dhammānaṃ paccayo siddho, vipākā eva te ca na.

Dhammānañhi ṭhānasabhāvakiccādiviruddho ca aviruddho ca paccayo loke siddho. Purimacittañhi aparacittassa ṭhānaviruddho paccayo, purimasippādisikkhā ca pacchāpavattamānānaṃ sippādikiriyānaṃ. Kammaṃ rūpassa sabhāvaviruddho paccayo, khīrādīni ca dadhiādīnaṃ. Āloko cakkhuviññāṇassa kiccaviruddho, guḷādayo ca āsavādīnaṃ. Cakkhurūpādayo pana cakkhuviññāṇādīnaṃ ṭhānāviruddhā paccayā . Purimajavanādayo pacchimajavanādīnaṃ sabhāvāviruddhā kiccāviruddhā ca.

Yathā ca viruddhāviruddhā paccayā siddhā, evaṃ sadisāsadisāpi. Sadisameva hi utuāhārasaṅkhātaṃ rūpaṃ rūpassa paccayo hoti, sālibījādīni ca sāliphalādīnaṃ. Asadisampi rūpaṃ arūpassa, arūpañca rūpassa paccayo hoti; golomāvilomavisāṇadadhitilapiṭṭhādīni ca dabbabhūtiṇakādīnaṃ. Yesañca dhammānaṃ ye viruddhāviruddhā sadisāsadisā paccayā, na te dhammā tesaṃ dhammānaṃ vipākāyeva. Iti ayaṃ avijjā vipākavasena ekantāniṭṭhaphalasabhāvavasena ca sāvajjāpi samānā sabbesampi etesaṃ puññābhisaṅkhārādīnaṃ yathānurūpaṃ ṭhānakiccasabhāvaviruddhāviruddhapaccayavasena sadisāsadisapaccayavasena ca paccayo hotīti veditabbā.

So cassā paccayabhāvo 『『yassa hi dukkhādīsu avijjāsaṅkhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe tāva pubbantādīsu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā tassa hetubhūte tividhepi saṅkhāre ārabhatī』』tiādinā nayena vutto eva.

Apica ayaṃ aññopi pariyāyo –

Cutūpapāte saṃsāre, saṅkhārānañca lakkhaṇe;

Yo paṭiccasamuppanna-dhammesu ca vimuyhati.

Abhisaṅkharoti so ete, saṅkhāre tividhe yato;

Avijjā paccayo tesaṃ, tividhānampi yaṃ tatoti.

Kathaṃ pana yo etesu vimuyhati, so tividhepete saṅkhāre karotīti ce? Cutiyā tāva vimūḷho sabbattha 『『khandhānaṃ bhedo maraṇa』』nti cutiṃ agaṇhanto 『satto marati, sattassa desantarasaṅkamana』ntiādīni vikappeti. Upapāte vimūḷho sabbattha 『『khandhānaṃ pātubhāvo jātī』』ti upapātaṃ agaṇhanto 『satto upapajjati, sattassa navasarīrapātubhāvo』tiādīni vikappeti. Saṃsāre vimūḷho yo esa –

『『Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;

Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī』』ti.

Evaṃ vaṇṇito saṃsāro. Taṃ evaṃ agaṇhanto 『ayaṃ satto asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchati, parasmā lokā imaṃ lokaṃ āgacchatī』tiādīni vikappeti. Saṅkhārānaṃ lakkhaṇe vimūḷho saṅkhārānaṃ sabhāvalakkhaṇaṃ sāmaññalakkhaṇañca agaṇhanto saṅkhāre attato attaniyato dhuvato subhato sukhato ca vikappeti. Paṭiccasamuppannadhammesu vimūḷho avijjādīhi saṅkhārādīnaṃ pavattiṃ agaṇhanto 『『attā jānāti vā na jānāti vā, so eva karoti ca kāreti ca so paṭisandhiyaṃ upapajjati, tassa aṇuissarādayo kalalādibhāvena sarīraṃ saṇṭhapetvā indriyāni sampādenti, so indriyasampanno phusati vediyati taṇhiyati upādiyati ghaṭiyati, so puna bhavantare bhavatī』』ti vā 『『sabbe sattā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā』』ti (dī. ni. 1.168) vā vikappeti. So evaṃ avijjāya andhīkato evaṃ vikappento yathā nāma andho pathaviyaṃ vicaranto maggampi amaggampi thalampi ninnampi samampi visamampi paṭipajjati, evaṃ puññampi apuññampi āneñjampi saṅkhāraṃ abhisaṅkharotīti. Tenetaṃ vuccati –

Yathāpi nāma jaccandho, naro aparināyako;

Ekadā yāti maggena, kummaggenāpi ekadā.

Saṃsāre saṃsaraṃ bālo, tathā aparināyako;

Karoti ekadā puññaṃ, apuññamapi ekadā.

Yadā ñatvā ca so dhammaṃ, saccāni abhisamessati;

Tadā avijjūpasamā, upasanto carissatīti.

Ayaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti padasmiṃ vitthārakathā.

Avijjāpaccayā saṅkhārapadaniddeso.

Viññāṇapadaniddeso

  1. Saṅkhārapaccayā viññāṇapadaniddese cakkhuviññāṇantiādīsu cakkhuviññāṇaṃ kusalavipākaṃ akusalavipākanti duvidhaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇāni. Manoviññāṇaṃ pana kusalākusalavipākā dve manodhātuyo, tisso ahetukamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha sahetukāni kāmāvacaravipākacittāni, pañca rūpāvacarāni, cattāri arūpāvacarānīti bāvīsatividhaṃ hoti. Iti imehi chahi viññāṇehi sabbānipi bāttiṃsa lokiyavipākaviññāṇāni saṅgahitāni honti. Lokuttarāni pana vaṭṭakathāyaṃ na yujjantīti na gahitāni.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『idaṃ vuttappakāraṃ viññāṇaṃ saṅkhārapaccayā hotī』ti? Upacitakammābhāve vipākābhāvato. Vipākañhetaṃ, vipākañca na upacitakammābhāve uppajjati. Yadi uppajjeyya, sabbesaṃ sabbavipākāni uppajjeyyuṃ; na ca uppajjantīti jānitabbametaṃ – 『saṅkhārapaccayā idaṃ viññāṇaṃ hotī』ti.

Katarasaṅkhārapaccayā kataraviññāṇanti ce? Kāmāvacarapuññābhisaṅkhārapaccayā tāva kusalavipākāni pañca cakkhuviññāṇādīni, manoviññāṇe ekā manodhātu, dve manoviññāṇadhātuyo, aṭṭha kāmāvacaramahāvipākānīti soḷasa. Yathāha –

『『Kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti, vipākā manodhātu uppannā hoti, manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā, manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā, manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā, somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena, somanassasahagatā ñāṇavippayuttā, somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena, upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā, upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena, upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā, upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārenā』』ti (dha. sa. 431, 498).

Rūpāvacarapuññābhisaṅkhārapaccayā pana pañca rūpāvacaravipākāni. Yathāha –

『『Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī』』ti (dha. sa. 499).

Evaṃ puññābhisaṅkhārapaccayā ekavīsatividhaṃ viññāṇaṃ hoti.

Apuññābhisaṅkhārapaccayā pana akusalavipākāni pañca cakkhuviññāṇādīni, ekā manodhātu, ekā manoviññāṇadhātūti evaṃ sattavidhaṃ viññāṇaṃ hoti. Yathāha –

『『Akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ , vipākā manodhātu, vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hotī』』ti (dha. sa. 556).

Āneñjābhisaṅkhārapaccayā pana cattāri arūpavipākānīti evaṃ catubbidhaṃ viññāṇaṃ hotīti. Yathāha –

『『Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ…pe… viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ…pe… ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī』』ti (dha. sa. 501).

Evaṃ yaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ hoti, taṃ ñatvā idānissa evaṃ pavatti veditabbā – sabbameva hi idaṃ pavattipaṭisandhivasena dvidhā pavattati. Tattha dve pañcaviññāṇāni, dve manodhātuyo, somanassasahagatāhetukamanoviññāṇadhātūti imāni terasa pañcavokārabhave pavattiyaṃyeva pavattanti. Sesāni ekūnavīsati tīsu bhavesu yathānurūpaṃ pavattiyampi paṭisandhiyampi pavattanti.

Kathaṃ? Kusalavipākāni tāva cakkhuviññāṇādīni pañca kusalavipākena vā akusalavipākena vā nibbattassa yathākkamaṃ paripākamupagatindriyassa cakkhādīnaṃ āpāthagataṃ iṭṭhaṃ vā iṭṭhamajjhattaṃ vā rūpādiārammaṇaṃ ārabbha cakkhādipasādaṃ nissāya dassanasavanaghāyanasāyanaphusanakiccaṃ sādhayamānāni pavattanti. Tathā akusalavipākāni pañca. Kevalañhi tesaṃ aniṭṭhaṃ aniṭṭhamajjhattaṃ vā rūpādiārammaṇaṃ hoti, ayameva viseso. Dasāpi cetāni niyatadvārārammaṇavatthuṭṭhānāni niyatakiccāneva ca bhavanti.

Tato kusalavipākānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ anantaraṃ kusalavipākamanodhātu tesaññeva ārammaṇamārabbha hadayavatthuṃ nissāya sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā pavattati. Tathā akusalavipākānaṃ anantaraṃ akusalavipākā . Idañca pana dvayaṃ aniyatadvārārammaṇaṃ niyatavatthuṭṭhānaṃ niyatakiccañca hoti.

Somanassasahagatā pana ahetukamanoviññāṇadhātu kusalavipākamanodhātuyā anantaraṃ tassā eva ārammaṇaṃ ārabbha hadayavatthuṃ nissāya santīraṇakiccaṃ sādhayamānā ca chasu dvāresu balavārammaṇe kāmāvacarasattānaṃ yebhuyyena lobhasampayuttajavanāvasāne bhavaṅgavīthiṃ pacchinditvā javanena gahitārammaṇe tadārammaṇavasena ca sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā pavattati. Cittappavattigaṇanāyaṃ pana sabbadvāresu tadārammaṇe dve eva cittavārā āgatā. Idaṃ pana cittaṃ tadārammaṇanti ca piṭṭhibhavaṅganti cāti dve nāmāni labhati, aniyatadvārārammaṇaṃ niyatavatthukaṃ aniyataṭṭhānakiccañca hotīti. Evaṃ tāva terasa pañcavokārabhave pavattiyaṃyeva pavattantīti veditabbāni. Sesesu ekūnavīsatiyā cittesu na kiñci attano anurūpāya paṭisandhiyā na pavattati.

Pavattiyaṃ pana kusalākusalavipākā tāva dve ahetukamanoviññāṇadhātuyo pañcadvāre kusalākusalavipākamanodhātūnaṃ anantaraṃ santīraṇakiccaṃ , chasu dvāresu pubbe vuttanayeneva tadārammaṇakiccaṃ, attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti cattāri kiccāni sādhayamānā niyatavatthukā aniyatadvārārammaṇaṭṭhānakiccā hutvā pavattanti.

Aṭṭha kāmāvacarasahetukacittāni pavattiyaṃ vuttanayeneva chasu dvāresu tadārammaṇakiccaṃ, attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti tīṇi kiccāni sādhayamānāni niyatavatthukāni aniyatadvārārammaṇaṭṭhānakiccāni hutvā pavattanti.

Pañca rūpāvacarāni cattāri ca arūpāvacarāni attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti kiccadvayaṃ sādhayamānāni pavattanti. Tesu rūpāvacarāni niyatavatthārammaṇāni aniyataṭṭhānakiccāni, itarāni avatthukāni niyatārammaṇāni aniyataṭṭhānakiccāni hutvā pavattantīti. Evaṃ tāva bāttiṃsavidhampi viññāṇaṃ pavattiyaṃ saṅkhārapaccayā pavattati. Tatrassa te te saṅkhārā kammapaccayena ca upanissayapaccayena ca paccayā honti.

Tattha yānetāni ekādasa tadārammaṇacittāni vuttāni, tesu ekampi rūpārūpabhave tadārammaṇaṃ hutvā na pavattati. Kasmā? Bījābhāvā. Tattha hi kāmāvacaravipākasaṅkhātaṃ paṭisandhibījaṃ natthi, yaṃ rūpādīsu ārammaṇesu pavattiyaṃ tassa janakaṃ bhaveyya. Cakkhuviññāṇādīnampi rūpabhave abhāvo āpajjatīti ce? Na; indriyappavattiānubhāvato dvāravīthibhede cittaniyamato ca.

Yathā cetaṃ tadārammaṇaṃ ekantena rūpārūpabhave nappavattati tathā sabbepi akāmāvacare dhamme nānubandhati. Kasmā? Ajanakattā ceva janakassa ca asadisattā. Tañhi yathā nāma gehā nikkhamitvā bahi gantukāmo taruṇadārako attano janakaṃ pitaraṃ vā aññaṃ vā pitusadisaṃ hitakāmaṃ ñātiṃ aṅguliyaṃ gahetvā anubandhati, na aññaṃ rājapurisādiṃ, tathā etampi bhavaṅgārammaṇato bahi nikkhamitukāmaṃ sabhāgatāya attano janakaṃ pitaraṃ vā pitusadisaṃ vā kāmāvacarajavanameva anubandhati, na aññaṃ mahaggataṃ anuttaraṃ vā.

Yathā cetaṃ mahaggatalokuttare dhamme nānubandhati, tathā yadā ete kāmāvacaradhammāpi mahaggatārammaṇā hutvā pavattanti tadā tepi nānubandhati. Kasmā? Aparicitadesattā accantaparittārammaṇattā ca. Tañhi yathā pitaraṃ vā pitusadisaṃ vā ñātiṃ anubandhantopi taruṇadārako gharadvāraantaravīthicatukkādimhi pariciteyeva dese anubandhati, na araññaṃ vā yuddhabhūmiṃ vā gacchantaṃ; evaṃ kāmāvacaradhamme anubandhantampi amahaggatādimhi pariciteyeva dese pavattamāne dhamme anubandhati, na mahaggatalokuttaradhamme ārabbha pavattamāneti.

Yasmā cassa 『『sabbo kāmāvacaravipāko kiriyamanodhātu kiriyaahetukamanoviññāṇadhātu somanassasahagatā ime dhammā parittārammaṇā』』ti evaṃ accantaparittameva ārammaṇaṃ vuttaṃ, tasmāpetaṃ mahaggatalokuttarārammaṇe kāmāvacaradhammepi nānubandhatīti veditabbaṃ.

Kiṃ vā imāya yuttikathāya? Aṭṭhakathāyañhi ekanteneva vuttaṃ – ekādasa tadārammaṇacittāni nāmagottaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na gaṇhanti. Paṇṇattiṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Tilakkhaṇārammaṇikavipassanāya tadārammaṇaṃ na labbhati. Vuṭṭhānagāminiyā balavavipassanāya tadārammaṇaṃ na labbhati. Rūpārūpadhamme ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Micchattaniyatadhammesu tadārammaṇaṃ na labbhati. Sammattaniyatadhammesu tadārammaṇaṃ na labbhati. Lokuttaradhamme ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Abhiññāñāṇaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Paṭisambhidāñāṇaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Kāmāvacare dubbalārammaṇe tadārammaṇaṃ na labbhati, chasu dvāresu balavārammaṇe āpāthagateyeva labbhati, labbhamānañca kāmāvacareyeva labbhati. Rūpārūpabhave tadārammaṇaṃ nāma natthīti.

Yaṃ pana vuttaṃ 『『sesesu ekūnavīsatiyā cittesu na kiñci attano anurūpāya paṭisandhiyā na pavattatī』』ti, taṃ atisaṃkhittattā dubbijānaṃ. Tenassa vitthāranayadassanatthaṃ vuccati – 『『kati paṭisandhiyo? Kati paṭisandhicittāni? Kena kattha paṭisandhi hoti? Kiṃ paṭisandhiyā ārammaṇa』』nti?

Asaññapaṭisandhiyā saddhiṃ vīsati paṭisandhiyo. Vuttappakārāneva ekūnavīsati paṭisandhicittāni. Tattha akusalavipākāya ahetukamanoviññāṇadhātuyā apāyesu paṭisandhi hoti, kusalavipākāya manussaloke jaccandhajātibadhirajātiummattakaeḷamūganapuṃsakādīnaṃ. Aṭṭhahi sahetukamahāvipākehi kāmāvacaradevesu ceva manussesu ca puññavantānaṃ paṭisandhi hoti, pañcahi rūpāvacaravipākehi rūpībrahmaloke, catūhi arūpāvacaravipākehi arūpaloketi. Yena ca yattha paṭisandhi hoti, sā eva tassā anurūpapaṭisandhi nāma.

Saṅkhepato paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti – kammaṃ, kammanimittaṃ , gatinimittanti. Tattha kammaṃ nāma āyūhitā kusalākusalacetanā. Kammanimittaṃ nāma yaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā kammaṃ āyūhati. Tattha atīte kappakoṭisatasahassamatthakasmimpi kamme kate tasmiṃ khaṇe kammaṃ vā kammanimittaṃ vā āgantvā upaṭṭhāti.

Tatridaṃ kammanimittassa upaṭṭhāne vatthu – gopakasīvalī kira nāma tālapiṭṭhikavihāre cetiyaṃ kāresi. Tassa maraṇamañce nipannassa cetiyaṃ upaṭṭhāsi. So tadeva nimittaṃ gaṇhitvā kālaṃkatvā devaloke nibbatti. Aññā sammūḷhakālakiriyā nāma hoti. Parammukhaṃ gacchantassa hi pacchato tikhiṇena asinā sīsaṃ chindanti. Nipajjitvā niddāyantassāpi tikhiṇena asinā sīsaṃ chindanti. Udake osīdāpetvā mārenti. Evarūpepi kāle aññataraṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā upaṭṭhāti. Aññaṃ lahukamaraṇaṃ nāma atthi. Nikhādanadaṇḍakamatthakasmiñhi nilīnamakkhikaṃ muggarena paharitvā pisanti. Evarūpepi kāle kammaṃ vā kammanimittaṃ vā upaṭṭhāti. Evaṃ pisiyamānāya pana makkhikāya paṭhamaṃ kāyadvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ nāvaṭṭeti, manodvārāvajjanameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre kāyadvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Tato kāyaviññāṇaṃ, sampaṭicchanaṃ, santīraṇaṃ, voṭṭhapananti vīthicittāni pavattanti. Javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Tatiyavāre manodvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Etasmiṃ ṭhāne kālakiriyaṃ karoti. Idaṃ kimatthaṃ ābhataṃ? Arūpadhammānaṃ visayo nāma evaṃ lahukoti dīpanatthaṃ.

Gatinimittaṃ nāma nibbattanakaokāse eko vaṇṇo upaṭṭhāti. Tattha niraye upaṭṭhahante lohakumbhisadiso hutvā upaṭṭhāti. Manussaloke upaṭṭhahante mātukucchikambalayānasadisā hutvā upaṭṭhāti. Devaloke upaṭṭhahante kapparukkhavimānasayanādīni upaṭṭhahanti. Evaṃ kammaṃ, kammanimittaṃ, gatinimittanti saṅkhepato paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti.

Aparo nayo – paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti? Atītaṃ, paccuppannaṃ , navattabbañca. Asaññīpaṭisandhi anārammaṇāti. Tattha viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanapaṭisandhīnaṃ atītameva ārammaṇaṃ. Dasannaṃ kāmāvacarānaṃ atītaṃ vā paccuppannaṃ vā. Sesānaṃ navattabbaṃ. Evaṃ tīsu ārammaṇesu pavattamānā pana paṭisandhi yasmā atītārammaṇassa vā navattabbārammaṇassa vā cuticittassa anantarameva hoti. Paccuppannārammaṇaṃ pana cutticittaṃ nāma natthi. Tasmā dvīsu ārammaṇesu aññatarārammaṇāya cutiyā anantaraṃ tīsu ārammaṇesu aññatarārammaṇāya paṭisandhiyā sugatiduggativasena pavattanākāro veditabbo.

Seyyathidaṃ – kāmāvacarasugatiyaṃ tāva ṭhitassa pāpakammino puggalassa 『『tānissa tamhi samaye olambantī』』tiādivacanato (ma. ni. 3.248) maraṇamañce nipannassa yathūpacitaṃ pāpakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya suddhāya vā javanavīthiyā anantaraṃ bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā cuticittaṃ uppajjati. Tasmiṃ niruddhe tadeva āpāthagataṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha anupacchinnakilesabalavināmitaṃ duggatipariyāpannaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā atītārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye vuttappakārakammavasena narakādīsu aggijālavaṇṇādikaṃ duggatinimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchati. Tassa dvikkhattuṃ bhavaṅge uppajjitvā niruddhe taṃ ārammaṇaṃ ārabbha ekaṃ āvajjanaṃ, maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni, dve tadārammaṇānīti tīṇi vīthicittāni uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ. Ettāvatā ekādasa cittakkhaṇā atītā honti. Athāvasesapañcacittakkhaṇāyuke tasmiṃyeva ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye pañcannaṃ dvārānaṃ aññatarasmiṃ dvāre rāgādihetubhūtaṃ hīnārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Tassa yathākkamena uppannavoṭṭhabbanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayamārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ. Ettāvatā dve bhavaṅgāni, āvajjanaṃ, dassanaṃ, sampaṭicchanaṃ, santīraṇaṃ, voṭṭhabbanaṃ, pañca javanāni, dve tadārammaṇāni, ekaṃ cuticittanti pañcadasa cittakkhaṇā atītā honti. Athāvasesaekacittakkhaṇāyuke tasmiṃ yeva ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayampi atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi. Esa tāva atītārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya duggatipaṭisandhiyā pavattanākāro.

Duggatiyaṃ ṭhitassa pana upacitānavajjakammassa vuttanayeneva taṃ anavajjakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchatīti kaṇhapakkhe sukkapakkhaṃ ṭhapetvā sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ atītārammaṇāya duggaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya sugatipaṭisandhiyā pavattanākāro.

Sugatiyaṃ ṭhitassa pana upacitānavajjakammassa 『『tānissa tamhi samaye olambantī』』tiādivacanato maraṇamañce nipannassa yathūpacitaṃ anavajjakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Tañca kho upacitakāmāvacarānavajjakammasseva. Upacitamahaggatakammassa pana kammanimittameva āpāthamāgacchati. Taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya suddhāya vā javanavīthiyā anantaraṃ bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā cuticittamuppajjati. Tasmiṃ niruddhe tadeva āpāthagataṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha anupacchinnakilesabalavināmitaṃ sugatipariyāpannaṃ paṭisandhicittamuppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā atītārammaṇā navattabbārammaṇā vā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye kāmāvacarānavajjakammavasena manussaloke mātukucchivaṇṇasaṅkhātaṃ vā devaloke uyyānakapparukkhādivaṇṇasaṅkhātaṃ vā sugatinimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchati. Tassa duggatinimitte dassitānukkameneva cuticittānantaraṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye ñātakā 『ayaṃ, tāta, tavatthāya buddhapūjā karīyati, cittaṃ pasādehī』ti vatvā pupphadāmadhajapaṭākādivasena rūpārammaṇaṃ vā dhammassavanatūriyapūjādivasena saddārammaṇaṃ vā dhūmavāsagandhādivasena gandhārammaṇaṃ vā 『idaṃ, tāta, sāyassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhamma』nti vatvā madhuphāṇitādivasena rasārammaṇaṃ vā 『idaṃ, tāta, phusassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhamma』nti vatvā cīnapaṭasomārapaṭādivasena phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā pañcadvāre upasaṃharanti. Tassa tasmiṃ āpāthagate rūpādiārammaṇe yathākkamena uppannavoṭṭhapanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ, tadavasāne tasmiññeva ekacittakkhaṇaṭṭhitike ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayampi atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa pana pathavīkasiṇajjhānādivasena paṭiladdhamahaggatassa sugatiyaṃ ṭhitassa maraṇasamaye kāmāvacarakusalakamma-kammanimitta-gatinimittānaṃ aññataraṃ pathavīkasiṇādikaṃ vā nimittaṃ mahaggatacittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Cakkhusotānaṃ vā aññatarasmiṃ kusaluppattihetubhūtaṃ paṇītamārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Tassa yathākkamena uppannavoṭṭhabbanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni uppajjanti. Mahaggatagatikānaṃ pana tadārammaṇaṃ natthi. Tasmā javanānantaraṃyeva bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ uppajjati . Tassāvasāne kāmāvacaramahaggatasugatīnaṃ aññatarasugatipariyāpannaṃ yathūpaṭṭhitesu ārammaṇesu aññatarārammaṇaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ navattabbārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītapaccuppannanavattabbānaṃ aññatarārammaṇā paṭisandhi.

Etenānusārena āruppacutiyāpi anantarā paṭisandhi veditabbā. Ayaṃ atītanavattabbārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītanavattabbapaccuppannārammaṇāya paṭisandhiyā pavattanākāro.

Duggatiyaṃ ṭhitassa pana pāpakammino vuttanayeneva taṃ kammaṃ kammanimittaṃ gatinimittaṃ vā manodvāre, pañcadvāre pana akusaluppattihetubhūtaṃ ārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Athassa yathākkamena cuticittāvasāne duggatipariyāpannaṃ tesu ārammaṇesu aññatarārammaṇaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya duggaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya paṭisandhiyā pavattanākāroti. Ettāvatā ekūnavīsatividhassāpi viññāṇassa paṭisandhivasena pavatti dīpitā hoti.

Tayidaṃ sabbampi evaṃ –

Pavattamānaṃ sandhimhi, dvidhā kammena vattati;

Missādīhi ca bhedehi, bhedassa duvidhādiko.

Idañhi ekūnavīsatividhampi vipākaviññāṇaṃ paṭisandhimhi pavattamānaṃ dvidhā kammena vattati. Yathāsakañhi etassa janakaṃ kammaṃ nānākkhaṇikakammappaccayena ceva upanissayapaccayena ca paccayo hoti. Vuttañhetaṃ 『『kusalākusalaṃ kammaṃ vipākassa upanissayapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.1.423). Evaṃ vattamānassa panassa missādīhi bhedehi duvidhādikopi bhedo veditabbo, seyyathidaṃ – idañhi paṭisandhivasena ekadhā vattamānampi rūpena saha missāmissabhedato duvidhaṃ, kāmarūpārūpabhavabhedato tividhaṃ, aṇḍajajalābujasaṃsedajaopapātikayonivasena catubbidhaṃ, gativasena pañcavidhaṃ, viññāṇaṭṭhitivasena sattavidhaṃ, sattāvāsavasena aṭṭhavidhaṃ hoti. Tattha –

Missaṃ dvidhā bhāvabhedā, sabhāvaṃ tattha ca dvidhā;

Dve vā tayo vā dasakā, omato ādinā saha.

『Missaṃdvidhā bhāvabhedā』ti yañhetamettha aññatra arūpabhavā rūpamissaṃ paṭisandhiviññāṇaṃ uppajjati, taṃ rūpabhave itthindriyapurisindriyasaṅkhātena bhāvena vinā uppattito kāmabhave aññatra jātipaṇḍakapaṭisandhiyā bhāvena saha uppattito sabhāvaṃ abhāvanti duvidhaṃ hoti.

『Sabhāvaṃ tattha ca dvidhā』ti tatthāpi ca yaṃ sabhāvaṃ taṃ itthipurisabhāvānaṃ aññatarena saha uppattito duvidhameva hoti.

『Dvevā tayo vā dasakā, omato ādinā sahā』ti yañhetamettha missaṃ amissanti dvaye ādibhūtaṃ rūpamissaṃ paṭisandhiviññāṇaṃ, tena saha vatthukāyadasakavasena dve vā vatthukāyabhāvadasakavasena tayo vā dasakā omato uppajjanti, natthi ito paraṃ rūpaparihānīti. Taṃ panetaṃ evaṃ omakaparimāṇaṃ uppajjamānaṃ aṇḍajajalābujanāmikāsu dvīsu yonīsu jātiuṇṇāya ekena aṃsunā uddhatatelasappimaṇḍappamāṇaṃ kalalanti laddhasaṅkhaṃ hutvā uppajjati. Tattha yonīnaṃ gativasena sambhavabhedo veditabbo. Etāsu hi –

Niraye bhummavajjesu, devesu ca na yoniyo;

Tisso purimikā honti, catassopi gatittaye.

Tattha devesu cāti casaddena yathā niraye ca bhummavajjesu ca devesu, evaṃ nijjhāmataṇhikapetesu ca purimikā tisso yoniyo na santīti veditabbā. Opapātikā eva hi te honti. Sese pana tiracchānapettivisayamanussasaṅkhāte gatittaye pubbe vajjitabhummadevesu ca catasso yoniyo honti. Tattha –

Tiṃsa nava ceva rūpīsu, sattati ukkaṃsatova rūpāni;

Saṃsedajopapātīsu, atha vā avakaṃsato tiṃsa.

Rūpībrahmesu tāva opapātikayonikesu cakkhusotavatthudasakānaṃ jīvitanavakassa cāti catunnaṃ kalāpānaṃ vasena tiṃsa ca nava ca paṭisandhiviññāṇena saha rūpāni uppajjanti. Rūpībrahme pana ṭhapetvā aññesu saṃsedajaopapātikesu ukkaṃsato cakkhusotaghānajivhākāyabhāvavatthudasakānaṃ vasena sattati. Tāni ca niccaṃ devesu. Tattha vaṇṇo gandho raso ojā catasso cāpi dhātuyo cakkhupasādo jīvitindriyanti ayaṃ dasarūpaparimāṇo rūpapuñjo cakkhudasako nāma. Evaṃ sesā veditabbā. Avakaṃsato pana jaccandhabadhiraaghānakanapuṃsakassa jivhākāyavatthudasakānaṃ vasena tiṃsa rūpāni uppajjanti. Ukkaṃsāvakaṃsānaṃ pana antare anurūpato vikappo veditabbo.

Evaṃ viditvā puna –

Khandhārammaṇagatihetu-vedanāpītivitakkavicārehi;

Bhedābhedaviseso, cutisandhīnaṃ pariññeyyo.

Yāhesā missāmissato duvidhā paṭisandhi, yā cassā atītānantarā cuti, tāsaṃ imehi khandhādīhi bhedābhedaviseso ñātabboti attho.

Kathaṃ? Kadāci catukkhandhāya āruppacutiyā anantarā catukkhandhāva ārammaṇatopi abhinnā paṭisandhi hoti, kadāci amahaggatabahiddhārammaṇāya mahaggataajjhattārammaṇā. Ayaṃ tāva arūpabhūmīsuyeva nayo. Kadāci pana catukkhandhāya āruppacutiyā anantarā pañcakkhandhā kāmāvacarā paṭisandhi. Kadāci pañcakkhandhāya kāmāvacaracutiyā rūpāvacaracutiyā vā anantarā catukkhandhā āruppapaṭisandhi. Evaṃ atītārammaṇacutiyā atītanavattabbapaccuppannārammaṇā paṭisandhi, ekaccasugaticutiyā ekaccaduggatipaṭisandhi, ahetukacutiyā sahetukapaṭisandhi, duhetukacutiyā tihetukapaṭisandhi, upekkhāsahagatacutiyā somanassasahagatapaṭisandhi, appītikacutiyā sappītikapaṭisandhi, avitakkacutiyā savitakkapaṭisandhi, avicāracutiyā savicārapaṭisandhi, avitakkaavicāracutiyā savitakkasavicārapaṭisandhīti tassa tassa viparītato ca yathāyogaṃ yojetabbaṃ.

Laddhappaccayamitidhamma-mattametaṃ bhavantaramupeti;

Nāssa tato saṅkanti, na tato hetuṃ vinā hoti.

Iti hetaṃ laddhapaccayaṃ rūpārūpadhammamattaṃ uppajjamānaṃ bhavantaraṃ upetīti vuccati, na satto, na jīvo. Tassa nāpi atītabhavato idha saṅkanti atthi, nāpi tato hetuṃ vinā idha pātubhāvo. Tayidaṃ pākaṭena manussacutipaṭisandhikkamena pakāsayissāma –

Atītabhavasmiñhi sarasena upakkamena vā samāsannamaraṇassa asayhānaṃ sabbaṅgapaccaṅgasandhibandhanacchedakānaṃ māraṇantikavedanāsattānaṃ sannipātaṃ asahantassa ātape pakkhittaharitatālapaṇṇamiva kamena upasussamāne sarīre niruddhesu cakkhādīsu indriyesu hadayavatthumatte patiṭṭhitesu kāyindriyamanindriyajīvitindriyesu taṅkhaṇāvasesaṃ hadayavatthusannissitaṃ viññāṇaṃ garusamāsevitāsannapubbakatānaṃ aññataraṃ laddhāvasesapaccayasaṅkhārasaṅkhātaṃ kammaṃ vā tadupaṭṭhāpitaṃ vā kammanimittagatinimittasaṅkhātaṃ visayamārabbha pavattati. Tadevaṃ pavattamānaṃ taṇhāavijjānaṃ appahīnattā avijjāpaṭicchāditādīnave tasmiṃ visaye taṇhā nāmeti , sahajātasaṅkhārā khipanti. Taṃ santativasena taṇhāya nāmiyamānaṃ saṅkhārehi khippamānaṃ orimatīrarukkhavinibaddharajjumālambitvā mātikātikkamako viya purimañca nissayaṃ jahati, aparañca kammasamuṭṭhāpitaṃ nissayaṃ assādayamānaṃ vā anassādayamānaṃ vā ārammaṇādīhiyeva paccayehi pavattati.

Ettha ca purimaṃ cavanato cuti, pacchimaṃ bhavantarādipaṭisandhānato paṭisandhīti vuccati. Tadetaṃ nāpi purimabhavā idha āgataṃ, nāpi tato kammasaṅkhāranativisayādihetuṃ vinā pātubhūtanti veditabbaṃ.

Siyuṃ nidassanānettha, paṭighosādikā atha;

Santānabandhato natthi, ekatā nāpi nānatā.

Ettha cetassa viññāṇassa purimabhavato idha anāgamane atītabhavapariyāpannahetūhi ca uppāde paṭighosapadīpamuddāpaṭibimbappakārā dhammā nidassanāni siyuṃ. Yathā hi paṭighosapadīpamuddacchāyā saddādihetukā aññatra agantvā honti, evameva idaṃ cittaṃ. Ettha ca 『santānabandhato natthi ekatā nāpi nānatā』. Yadi hi santānabandhe sati ekantamekatā bhaveyya, na khīrato dadhi sambhūtaṃ siyā. Athāpi ekantanānatā bhaveyya, na khīrassādhīno dadhi siyā. Esa nayo sabbahetuhetusamuppannesu. Evañca sati sabbalokavohāralopo siyā. So ca aniṭṭho. Tasmā ettha na ekantamekatā vā nānatā vā upagantabbāti.

Etthāha – nanu evaṃ asaṅkantipātubhāve sati ye imasmiṃ manussattabhāve khandhā, tesaṃ niruddhattā phalapaccayassa ca kammassa tattha agamanato aññassa aññato ca taṃ phalaṃ siyā? Upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ siyā? Tasmā na sundaramidaṃ vidhānanti. Tatridaṃ vuccati –

Santāne yaṃ phalaṃ etaṃ, nāññassa na ca aññato;

Bījānaṃ abhisaṅkhāro, etassatthassa sādhako.

Ekasantānasmiñhi phalamuppajjamānaṃ tattha ekantaṃ ekattanānattānaṃ paṭisiddhattā aññassāti vā aññatoti vā na hoti. Etassa ca panatthassa bījānaṃ abhisaṅkhāro sādhako. Ambabījādīnañhi abhisaṅkhāresu katesu tassa bījassa santāne laddhapaccayo kālantare phalaviseso uppajjamāno na aññabījānaṃ nāpi aññābhisaṅkhārapaccayā uppajjati, na ca tāni bījāni te abhisaṅkhārā vā phalaṭṭhānaṃ pāpuṇanti. Evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Vijjāsipposadhādīhi cāpi bālasarīre upayuttehi kālantare vuḍḍhasarīrādīsu phaladehi ayamattho veditabbo.

Yampi vuttaṃ 『upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ siyā』ti? Tattha –

Phalassuppattiyā eva, siddhā bhuñjakasammuti;

Phaluppādena rukkhassa, yathā phalati sammuti.

Yathā hi rukkhasaṅkhātānaṃ dhammānaṃ ekadesabhūtassa rukkhaphalassa uppattiyā eva rukkho phalatīti vā phalitoti vā vuccati, tathā devamanussasaṅkhātānaṃ khandhānaṃ ekadesabhūtassa upabhogasaṅkhātassa sukhadukkhaphalassa uppādeneva devo vā manusso vā upabhuñjatīti vā sukhitoti vā dukkhitoti vā vuccati. Tasmā na ettha aññena upabhuñjakena nāma koci attho atthīti.

Yopi vadeyya – 『evaṃ santepi ete saṅkhārā vijjamānā vā phalassa paccayā siyuṃ, avijjamānā vā. Yadi ca vijjamānā pavattikkhaṇeyeva nesaṃ vipākena bhavitabbaṃ. Atha avijjamānā, pavattito pubbe ca pacchā ca niccaṃ phalāvahā siyu』nti. So evaṃ vattabbo –

Katattā paccayā ete, na ca niccaṃ phalāvahā;

Pāṭibhogādikaṃ tattha, veditabbaṃ nidassanaṃ.

Katattā eva hi saṅkhārā attano phalassa paccayā honti, na vijjamānattā vā avijjamānattā vā. Yathāha 『『kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hotī』』tiādi (dha. sa. 431). Yathārahassa attano phalassa ca paccayā hutvā na puna phalāvahā honti vipakkavipākattā. Etassa catthassa vibhāvane idaṃ pāṭibhogādikaṃ nidassanaṃ veditabbaṃ.

Yathā hi loke yo kassaci atthassa niyyātanatthaṃ pāṭibhogo hoti, bhaṇḍaṃ vā kiṇāti, iṇaṃ vā gaṇhāti. Tassa taṃ kiriyākaraṇamattameva tadatthaniyyātanādimhi paccayo hoti, na kiriyāya vijjamānatā vā avijjamānatā vā. Na ca tadatthaniyyātanādito parampi dhārakova hoti. Kasmā? Niyyātanādīnaṃ katattā. Evaṃ katattāva saṅkhārāpi attano phalassa paccayā honti, na ca yathārahaṃ phaladānato parampi phalāvahā hontīti. Ettāvatā missāmissavasena dvidhāpi pavattamānassa paṭisandhiviññāṇassa saṅkhārapaccayā pavatti dīpitā hoti.

Idāni sabbesvetesu battiṃsaviññāṇesu sammohavighātatthaṃ –

Paṭisandhippavattīnaṃ , vasenete bhavādisu;

Vijānitabbā saṅkhārā, yathā yesañca paccayā.

Tattha tayo bhavā, catasso yoniyo, pañca gatiyo, satta viññāṇaṭṭhitiyo, nava sattāvāsāti ete bhavādayo nāma. Etesu bhavādīsu paṭisandhiyaṃ pavatte ca ete yesaṃ vipākaviññāṇānaṃ paccayā yathā ca paccayā honti tathā vijānitabbāti attho.

Tattha – puññābhisaṅkhāre tāva kāmāvacaraaṭṭhacetanābhedo puññābhisaṅkhāro avisesena kāmabhave sugatiyaṃ navannaṃ vipākaviññāṇānaṃ paṭisandhiyaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena ceva upanissayapaccayena cāti dvidhā paccayo. Rūpāvacarapañcakusalacetanābhedo puññābhisaṅkhāro rūpabhave paṭisandhiyaṃ eva pañcannaṃ. Vuttappabhedakāmāvacaro pana kāmabhave sugatiyaṃ upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātuvajjānaṃ sattannaṃ parittavipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva dvidhā paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Sveva rūpabhave pañcannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Kāmabhave pana duggatiyaṃ aṭṭhannampi parittavipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ.

Tattha niraye mahāmoggallānattherassa narakacārikādīsu iṭṭhārammaṇasamāyoge so paccayo hoti. Tiracchānesu pana nāgasupaṇṇapetamahiddhikesu ca iṭṭhārammaṇaṃ labbhatiyeva. Sveva kāmabhave sugatiyaṃ soḷasannampi kusalavipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca. Avisesena puññābhisaṅkhāro rūpabhave dasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca.

Dvādasākusalacetanābhedo apuññābhisaṅkhāro kāmabhave duggatiyaṃ ekassa viññāṇassa tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ, no pavatte; channaṃ pavatte, no paṭisandhiyaṃ; sattannampi akusalavipākaviññāṇānaṃ pavatte ca paṭisandhiyañca . Kāmabhave pana sugatiyaṃ tesaṃyeva sattannaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ; rūpabhave catunnaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. So ca kho kāmāvacare aniṭṭharūpadassanasaddasavanavasena . Brahmaloke pana aniṭṭhā rūpādayo nāma natthi, tathā kāmāvacaradevalokepi.

Āneñjābhisaṅkhāro arūpabhave catunnaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca.

Kāmāvacarakusalākusalato pana sabbasaṅgāhikanayena vīsaticetanābhedopi kāyasaṅkhāro kāmabhave dasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ paṭisandhiyaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena ceva upanissayapaccayena cāti dvidhā paccayo. Sveva kāmabhave terasannaṃ, rūpabhave navannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Sveva kāmabhave tevīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca. Vacīsaṅkhārepi eseva nayo.

Aṭṭhavīsatiekūnatiṃsacetanābhedopi pana cittasaṅkhāro tīsu bhavesu ekūnavīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ, no pavatte. Sveva dvīsu bhavesu heṭṭhāvuttānaṃ terasannañca navannañcāti dvāvīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Tīsu pana bhavesu dvattiṃsāyapi vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ceva paṭisandhiyañca. Evaṃ tāva bhavesu paṭisandhipavattīnaṃ vasena te saṅkhārā yesaṃ paccayā, yathā ca paccayā honti tathā vijānitabbā. Eteneva nayena yoniādīsupi veditabbā.

Tatridaṃ ādito paṭṭhāya mukhamattappakāsanaṃ – imesu hi saṅkhāresu yasmā puññābhisaṅkhāro tāva dvīsu bhavesu paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti, tathā aṇḍajādīsu catūsu yonīsu, devamanussasaṅkhātāsu dvīsu gatīsu, nānattakāyanānattasaññīnānattakāyaekattasaññīekattakāyanānattasaññīekattakāyaekattasaññīsaṅkhātāsu manussānañceva paṭhamadutiyatatiyajjhānabhūmīnañca vasena catūsu viññāṇaṭṭhitīsu. Asaññasattāvāse panesa rūpamattamevābhisaṅkharotīti catūsuyeva sattāvāsesu ca paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti. Tasmā esa etesu dvīsu bhavesu, catūsu yonīsu, dvīsu gatīsu, catūsu viññāṇaṭṭhitīsu, catūsu sattāvāsesu ca ekavīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti yathāsambhavaṃ paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Apuññābhisaṅkhāro pana yasmā ekasmiññeva kāmabhave, catūsu yonīsu, avasesāsu tīsu gatīsu, nānattakāyaekattasaññīsaṅkhātāya ekissā viññāṇaṭṭhitiyā, tādiseyeva ca ekasmiṃ sattāvāse paṭisandhivasena vipaccati, tasmā esa ekasmiṃ bhave catūsu yonīsu, tīsu gatīsu, ekissā viññāṇaṭṭhitiyā, ekamhi ca sattāvāse sattannaṃ vipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Āneñjābhisaṅkhāro pana yasmā ekasmiṃ arūpabhave, ekissā opapātikayoniyā, ekissā devagatiyā, ākāsānañcāyatanādīsu tīsu viññāṇaṭṭhitīsu, ākāsānañcāyatanādīsu ca catūsu sattāvāsesu paṭisandhivasena vipaccati, tasmā esa ekasmiṃyeva bhave, ekissā yoniyā, ekissā devagatiyā, tīsu viññāṇaṭṭhitīsu catūsu sattāvāsesu, catunnaṃ viññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Kāyasaṅkhāropi yasmā ekasmiṃ kāmabhave, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, dvīsu viññāṇaṭṭhitīsu, dvīsu ca sattāvāsesu paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti, tasmā esa ekasmiṃ bhave, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, dvīsu viññāṇaṭṭhitīsu, dvīsu ca sattāvāsesu tevīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ pavatte ca. Vacīsaṅkhārepi eseva nayo.

Cittasaṅkhāro pana yasmā ekaṃ sattāvāsaṃ ṭhapetvā na katthaci na vipaccati, tasmā esa tīsu bhavesu, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, sattasu viññāṇaṭṭhitīsu, aṭṭhasu sattāvāsesu yathāyogaṃ dvattiṃsāya vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ pavatte ca. Aviññāṇake pana sattāvāse saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ natthi.

Apica puññābhisaṅkhāro asaññasattesu kaṭattārūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena paccayoti. Evaṃ –

Paṭisandhipavattīnaṃ , vasenete bhavādisu;

Vijānitabbā saṅkhārā, yathā yesañca paccayāti.

Saṅkhārapaccayā viññāṇapadaniddeso.

Nāmarūpapadaniddeso

  1. Viññāṇapaccayā nāmarūpaniddese –

Desanābhedato sabba-bhavādīsu pavattito;

Saṅgahā paccayanayā, viññātabbo vinicchayo.

『Desanābhedato』ti 『『tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpa』』nti (saṃ. ni. 2.2; ma. ni. 1.100) evaṃ tāva suttante ca idha rūpapadassa abhedato ekasadisā desanā katā; nāmapadassa pana bhedato.

Suttantasmiñhi 『『tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanā saññā cetanā phasso manasikāro』』ti vuttaṃ. Idha 『『vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho』』ti. Tattha hi yampi cakkhuviññāṇapaccayā nāmaṃ uppajjati, uppannañca cittassa ṭhiti arūpīnaṃ dhammānaṃ āyūti evaṃ aññadhammasannissayena aggahetabbato pākaṭaṃ, taṃ dassento cetanāphassamanasikāravasena saṅkhārakkhandhaṃ tidhā bhinditvā dvīhi khandhehi saddhiṃ desesi. Idha pana tattha vuttañca avuttañca sabbaṃ nāmaṃ saṅgaṇhanto 『『tayo khandhā – vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho』』ti āha.

Kiṃ pana ime tayo khandhāva nāmaṃ, viññāṇaṃ nāmaṃ nāma na hotīti? No na hoti. Tasmiṃ pana viññāṇe gayhamāne nāmaviññāṇassa ca paccayaviññāṇassa cāti dvinnaṃ viññāṇānaṃ sahabhāvo āpajjati. Tasmā viññāṇaṃ paccayaṭṭhāne ṭhapetvā paccayanibbattaṃ nāmaṃ dassetuṃ tayova khandhā vuttāti. Evaṃ tāva 『desanābhedato』 viññātabbo vinicchayo.

『Sabbabhavādīsu pavattito』ti ettha pana nāmaṃ ekaṃ sattāvāsaṃ ṭhapetvā sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisesasattāvāsesu pavattati. Rūpaṃ dvīsu bhavesu, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, purimāsu catūsu viññāṇaṭṭhitīsu, pañcasu ca sattāvāsesu pavattati. Evaṃ pavattamāne cetasmiṃ nāmarūpe yasmā abhāvakagabbhaseyyakānaṃ aṇḍajānañca paṭisandhikkhaṇe vatthukāyavasena rūpato dve santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato vīsati dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete tevīsati dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Aggahitaggahaṇena pana ekasantatisīsato nava rūpadhamme apanetvā cuddasa, sabhāvakānaṃ bhāvadasakaṃ pakkhipitvā tettiṃsa. Tesampi agahitaggahaṇena santatisīsadvayato aṭṭhārasa rūpadhamme apanetvā pannarasa.

Yasmā ca opapātikasattesu brahmakāyikādīnaṃ paṭisandhikkhaṇe cakkhusotavatthudasakānaṃ jīvitindriyanavakassa ca vasena rūparūpato cattāri santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato ekūnacattālīsa dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete dvācattālīsa dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Agahitaggahaṇena pana santatisīsattayato sattavīsati dhamme apanetvā pannarasa.

Kāmabhave pana yasmā sesaopapātikānaṃ vā saṃsedajānaṃ vā sabhāvakaparipuṇṇāyatanānaṃ paṭisandhikkhaṇe rūparūpato satta santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato sattati dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete tesattati dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Aggahitaggahaṇena pana santatisīsachakkato catupaññāsa dhamme apanetvā ekūnavīsati. Esa ukkaṃsato. Avakaṃsena pana taṃtaṃrūpasantatisīsavikalānaṃ tassa tassa vasena hāpetvā hāpetvā saṅkhepato ca vitthārato ca paṭisandhiviññāṇapaccayā nāmarūpasaṅkhātā veditabbā. Arūpīnaṃ pana tayova arūpino khandhā. Asaññīnaṃ rūpato jīvitindriyanavakamevāti. Esa tāva paṭisandhiyaṃ nayo.

Pavatte pana sabbattha rūpappavattidese paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe paṭisandhicittena saha pavattaututo utusamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakaṃ pātubhavati. Paṭisandhicittaṃ pana rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Tañhi yathā papāte patitapuriso parassa paccayo hotuṃ na sakkoti, evaṃ vatthudubbalatāya dubbalattā rūpaṃ samuṭṭhāpetuṃ na sakkoti. Paṭisandhicittato pana uddhaṃ paṭhamabhavaṅgato pabhuti cittasamuṭṭhānakaṃ suddhaṭṭhakaṃ. Saddapātubhāvakāle paṭisandhikkhaṇato uddhaṃ pavattaututo ceva cittato ca saddanavakaṃ. Ye pana kabaḷikārāhārūpajīvino gabbhaseyyakasattā tesaṃ –

『『Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro』』ti. (saṃ. ni. 1.235);

Vacanato mātarā ajjhoharitāhārena anugate sarīre, opapātikānaṃ sabbapaṭhamaṃ attano mukhagataṃ kheḷaṃ ajjhoharaṇakāle āhārasamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakanti idaṃ āhārasamuṭṭhānassa suddhaṭṭhakassa utucittasamuṭṭhānānañca ukkaṃsato dvinnaṃ navakānaṃ vasena chabbīsatividhaṃ, pubbe ekekacittakkhaṇe tikkhattuṃ uppajjamānaṃ vuttaṃ kammasamuṭṭhānaṃ sattatividhanti channavutividhaṃ rūpaṃ tayo ca arūpino khandhāti samāsato navanavuti dhammā. Yasmā vāsaddo aniyato kadācideva pātubhāvato, tasmā duvidhampi taṃ apanetvā ime sattanavuti dhammā yathāsambhavaṃ sabbasattānaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Tesañhi suttānampi pamattānampi carantānampi khādantānampi pivantānampi divā ca rattiñca ete viññāṇapaccayā pavattanti. Tañca tesaṃ viññāṇapaccayabhāvaṃ parato vaṇṇayissāma.

Yaṃ panetamettha kammajarūpaṃ taṃ bhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu sabbapaṭhamaṃ patiṭṭhahantampi tisamuṭṭhānikarūpena anupatthaddhaṃ na sakkoti saṇṭhātuṃ, nāpi tisamuṭṭhānikaṃ tena anupatthaddhaṃ. Atha kho vātabbhāhatāpi catuddisavavatthāpitā naḷakalāpiyo viya, ūmivegabbhāhatāpi mahāsamudde katthaci laddhapatiṭṭhā bhinnavāhanikā viya ca aññamaññūpatthaddhānevetāni apatamānāni saṇṭhahitvā ekampi vassaṃ dvepi vassāni…pe… vassasatampi yāva tesaṃ sattānaṃ āyukkhayo vā puññakkhayo vā tāva pavattantīti. Evaṃ 『sabbabhavādīsu pavattito』pettha viññātabbo vinicchayo.

『Saṅgahā』ti ettha ca yaṃ āruppe pavattipaṭisandhīsu pañcavokārabhave ca pavattiyā viññāṇapaccayā nāmameva, yañca asaññīsu sabbattha pañcavokārabhave ca pavattiyā viññāṇapaccayā rūpameva, yañca pañcavokārabhave sabbattha viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, taṃ sabbaṃ nāmañca rūpañca nāmarūpañca nāmarūpanti evaṃ ekadesasarūpekasesanayena saṅgahetvā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbaṃ. Asaññīsu viññāṇābhāvā ayuttanti ce nāyuttaṃ. Idañhi –

Nāmarūpassa yaṃ hetu, viññāṇaṃ taṃ dvidhā mataṃ;

Vipākamavipākañca, yuttameva yato idaṃ.

Yañhi nāmarūpassa hetu viññāṇaṃ taṃ vipākāvipākabhedato dvidhā mataṃ. Idañca asaññasattesu kammasamuṭṭhānattā pañcavokārabhave pavattaabhisaṅkhāraviññāṇapaccayā rūpaṃ, tathā pañcavokāre pavattiyaṃ kusalādicittakkhaṇe kammasamuṭṭhānanti yuttameva idaṃ. Evaṃ 『saṅgahato』pettha viññātabbo vinicchayo.

『Paccayanayā』ti ettha hi –

Nāmassa pākaviññāṇaṃ, navadhā hoti paccayo;

Vatthurūpassa navadhā, sesarūpassa aṭṭhadhā.

Abhisaṅkhāraviññāṇaṃ, hoti rūpassa ekadhā;

Tadaññaṃ pana viññāṇaṃ, tassa tassa yathārahaṃ.

Yañhetaṃ paṭisandhiyaṃ pavattiyaṃ vā vipākasaṅkhātaṃ nāmaṃ, tassa rūpamissassa vā rūpaamissassa vā paṭisandhikaṃ vā aññaṃ vā vipākaviññāṇaṃ sahajātaaññamaññanissayasampayuttavipākaāhāraindriyaatthiavigatapaccayehi navadhā paccayo hoti. Vatthurūpassa paṭisandhiyaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākaāhāraindriyavippayuttaatthiavigatapaccayehi navadhā paccayo hoti. Ṭhapetvā pana vatthurūpaṃ sesarūpassa imesu navasu aññamaññapaccayaṃ apanetvā sesehi aṭṭhahi paccayehi paccayo hoti. Abhisaṅkhāraviññāṇaṃ pana asaññasattarūpassa vā pañcavokāre vā kammajassa suttantikapariyāyena upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti. Avasesaṃ paṭhamabhavaṅgato pabhuti sabbampi viññāṇaṃ tassa tassa nāmarūpassa yathārahaṃ paccayo hotīti veditabbaṃ. Vitthārato pana tassa paccayanaye dassiyamāne sabbāpi paṭṭhānakathā vitthāretabbā hotīti na taṃ ārabhāma.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『『paṭisandhināmarūpaṃ viññāṇapaccayā hotī』』ti? Suttato yuttito ca. Sutte hi 『『cittānuparivattino dhammā』』tiādinā (dha. sa. dukamātikā 62) nayena bahudhā vedanādīnaṃ viññāṇapaccayatā siddhā. Yuttito pana –

Cittajena hi rūpena, idha diṭṭhena sijjhati;

Adiṭṭhassāpi rūpassa, viññāṇaṃ paccayo iti.

Citte hi pasanne appasanne vā tadanurūpāni rūpāni uppajjamānāni diṭṭhāni. Diṭṭhena ca adiṭṭhassa anumānaṃ hotīti iminā idha diṭṭhena cittajarūpena adiṭṭhassāpi paṭisandhirūpassa viññāṇaṃ paccayo hotīti jānitabbametaṃ. Kammasamuṭṭhānassāpi hi tassa cittasamuṭṭhānasseva viññāṇapaccayatā paṭṭhāne (paṭṭhā. 1.1.53, 419) āgatāti. Evaṃ paccayanayato pettha viññātabbo vinicchayo.

Ettha ca 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti bhāsamānena bhagavatā yasmā upaparikkhamānānaṃ paṇḍitānaṃ paramatthato nāmarūpamattameva pavattamānaṃ dissati, na satto, na poso; tasmā appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ hotīti.

Viññāṇapaccayā nāmarūpapadaniddeso.

Saḷāyatanapadaniddeso

  1. Nāmarūpapaccayā saḷāyatananiddese –

Nāmaṃ khandhattayaṃ rūpaṃ, bhūtavatthādikaṃ mataṃ;

Katekasesaṃ taṃ tassa, tādisasseva paccayo.

Yañhetaṃ saḷāyatanassa paccayabhūtaṃ nāmarūpaṃ, tattha nāmanti vedanādikkhandhattayaṃ, rūpaṃ pana sakasantatipariyāpannaṃ niyamato cattāri bhūtāni cha vatthūni jīvitindriyanti evaṃ bhūtavatthādikaṃ matanti veditabbaṃ. Taṃ pana 『『nāmañca rūpañca nāmarūpañca nāmarūpa』』nti evaṃ katekasesaṃ 『『chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatana』』nti evaṃ katekasesasseva saḷāyatanassa paccayoti veditabbaṃ. Kasmā? Yasmā āruppe nāmameva paccayo. Tañca chaṭṭhāyatanasseva, na aññassa. 『『Nāmapaccayā chaṭṭhāyatana』』nti hi abyākatavāre vakkhati. Idha saṅgahitameva hi tattha vibhattanti veditabbaṃ.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『『nāmarūpaṃ saḷāyatanassa paccayo』』ti? Nāmarūpabhāve bhāvato. Tassa tassa hi nāmassa rūpassa ca bhāve taṃ taṃ āyatanaṃ hoti, na aññathā. Sā panassa tabbhāvabhāvībhāvatā paccayanayasmiññeva āvibhavissati. Tasmā –

Paṭisandhiyaṃ pavatte vā, hoti yaṃ yassa paccayo;

Yathā ca paccayo hoti, tathā neyyaṃ vibhāvinā.

Tatrāyaṃ atthadīpanā –

Nāmameva hi āruppe, paṭisandhipavattisu;

Paccayo sattadhā chaṭṭhā, hoti taṃ avakaṃsato.

Kathaṃ? 『Paṭisandhiyaṃ』 tāva avakaṃsato sahajātaaññamaññanissayasampayuttavipākaatthiavigatapaccayehi sattadhā nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

『Pavatte』pi vipākaṃ vuttanayeneva paccayo hoti. Itaraṃ pana avakaṃsato vuttappakāresu paccayesu vipākapaccayavajjehi chahi paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Aññasmimpi bhave nāmaṃ, tatheva paṭisandhiyaṃ;

Chaṭṭhassa itaresaṃ taṃ, chahākārehi paccayo.

Āruppato hi aññasmimpi pañcavokārabhave taṃ vipākanāmaṃ hadayavatthuno sahāyaṃ hutvā chaṭṭhassa manāyatanassa yathā āruppe vuttaṃ tatheva avakaṃsato sattadhā paccayo hoti. Itaresaṃ panetaṃ pañcannaṃ cakkhāyatanādīnaṃ catumahābhūtasahāyaṃ hutvā sahajāta nissayavipākavippayuttaatthiavigatavasena chahākārehi paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Pavattepi tathā hoti, pākaṃ pākassa paccayo;

Apākaṃ avipākassa, chadhā chaṭṭhassa paccayo.

Pavattepi hi pañcavokārabhave yathā paṭisandhiyaṃ, tatheva vipākanāmaṃ vipākassa chaṭṭhāyatanassa avakaṃsato sattadhā paccayo hoti. Avipākaṃ pana avipākassa chaṭṭhassa avakaṃsatova tato vipākapaccayaṃ apanetvā chadhāva paccayo hoti. Vuttanayeneva panettha ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Tattheva sesapañcannaṃ, vipākaṃ paccayo bhave;

Catudhā avipākampi, evameva pakāsitaṃ.

Tattheva hi pavatte sesānaṃ cakkhāyatanādīnaṃ pañcannaṃ cakkhuppasādādivatthukampi itarampi vipākanāmaṃ pacchājātavippayuttaatthiavigatapaccayehi catudhā paccayo hoti. Yathā ca vipākaṃ, avipākampi evameva pakāsitaṃ. Tasmā kusalādibhedampi tesaṃ catudhā paccayo hotīti veditabbaṃ. Evaṃ tāva nāmameva paṭisandhiyaṃ pavatte vā yassa yassa āyatanassa paccayo hoti, yathā ca hoti, tathā veditabbaṃ.

Rūpaṃ panettha āruppa-bhave bhavati paccayo;

Na ekāyatanassāpi, pañcakkhandhabhave pana.

Rūpato sandhiyaṃ vatthu, chadhā chaṭṭhassa paccayo;

Bhūtāni catudhā honti, pañcannaṃ avisesato.

Rūpato hi paṭisandhiyaṃ vatthurūpaṃ chaṭṭhassa manāyatanassa sahajātaaññamaññanissayavippayuttaatthiavigatapaccayehi chadhā paccayo hoti. Cattāri pana bhūtāni avisesato paṭisandhiyaṃ pavatte ca yaṃ yaṃ āyatanaṃ uppajjati, tassa tassa vasena pañcannampi cakkhāyatanādīnaṃ sahajātanissayaatthiavigatapaccayehi catudhā paccayā honti.

Tidhā jīvitametesaṃ, āhāro ca pavattiyaṃ;

Tāneva chadhā chaṭṭhassa, vatthu tasseva pañcadhā.

Etesaṃ pana cakkhādīnaṃ pañcannaṃ paṭisandhiyaṃ pavatte ca atthiavigataindriyavasena rūpajīvitaṃ tidhā paccayo hoti.

『Āhāro cā』ti āhāro ca atthiavigataāhāravasena tidhā paccayo hoti. So ca kho ye sattā āhārūpajīvino, tesaṃ āhārānugate kāye pavattiyaṃyeva, no paṭisandhiyaṃ. Tāni pana pañca cakkhāyatanādīni chaṭṭhassa cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇasaṅkhātassa manāyatanassa nissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena chahākārehi paccayā honti pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Ṭhapetvā pana pañca viññāṇāni tasseva avasesamanāyatanassa vatthurūpaṃ nissayapurejātavippayuttaatthiavigatavasena pañcadhā paccayo hoti pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Evaṃ rūpameva paṭisandhiyaṃ pavatte vā yassa yassa āyatanassa paccayo hoti yathā ca hoti tathā veditabbaṃ.

Nāmarūpaṃ panubhayaṃ, hoti yaṃ yassa paccayo;

Yathā ca tampi sabbattha, viññātabbaṃ vibhāvinā.

Seyyathidaṃ – paṭisandhiyaṃ tāva pañcavokārabhave khandhattayavatthurūpasaṅkhātaṃ nāmarūpaṃ chaṭṭhāyatanassa sahajātaaññamaññanissayavipākasampayuttavippayuttaatthiavigatapaccayādīhi paccayo hotīti idamettha mukhamattaṃ. Vuttanayānusārena pana sakkā sabbaṃ yojetunti na ettha vitthāro dassitoti.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanapadaniddeso.

Phassapadaniddeso

  1. Saḷāyatanapaccayā phassaniddese –

Chaḷeva phassā saṅkhepā, cakkhusamphassaādayo;

Viññāṇamiva battiṃsa, vitthārena bhavanti te.

『Saṅkhepato』 hi pāḷiyaṃ cakkhusamphassoti ādayo chaḷeva phassā āgatā. Vitthārena pana cakkhusamphassādayo pañca kusalavipākā pañca akusalavipākāti dasa, sesā bāvīsati lokiyavipākaviññāṇasampayuttā ca bāvīsatīti evaṃ sabbepi saṅkhārapaccayā vuttaviññāṇamiva bāttiṃsa honti. Yaṃ panetassa bāttiṃsavidhassāpi phassassa paccayo saḷāyatanaṃ. Tattha –

Chaṭṭhena saha ajjhattaṃ, cakkhādiṃ bāhirehipi;

Saḷāyatanamicchanti, chahi saddhiṃ vicakkhaṇā.

Tattha ye tāva 『『upādinnakapavattikathā aya』』nti ekasantatipariyāpannameva paccayaṃ paccayuppannañca dīpenti, te chaṭṭhāyatanapaccayā phassoti pāḷianusārato āruppe chaṭṭhāyatanañca aññattha sabbasaṅgahato saḷāyatanañca phassassa paccayoti ekadesasarūpekasesaṃ katvā chaṭṭhena saha ajjhattaṃ cakkhādiṃ saḷāyatananti icchanti. Tañhi chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatanantveva saṅghaṃ gacchati. Ye pana paccayuppannameva ekasantatipariyāpannaṃ dīpenti, paccayaṃ pana bhinnasantānampi, te yaṃ yaṃ āyatanaṃ phassassa paccayo hoti taṃ sabbaṃ dīpentā bāhirampi pariggahetvā tadeva chaṭṭhena saha ajjhattaṃ bāhirehipi rūpāyatanādīhi saddhiṃ saḷāyatananti icchanti. Tampi hi chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatananti etesaṃ ekasese kate saḷāyatanantveva saṅkhaṃ gacchati.

Etthāha – na sabbāyatanehi eko phasso sambhoti, nāpi ekamhā āyatanā sabbe phassā, ayañca saḷāyatanapaccayā phassoti ekova vutto, so kasmāti? Tatridaṃ vissajjanaṃ – saccametaṃ. Sabbehi eko ekamhā vā sabbe na sambhonti, sambhoti pana anekehi eko; yathā cakkhusamphasso cakkhāyatanā rūpāyatanā cakkhuviññāṇasaṅkhātā manāyatanā avasesā sampayuttadhammāyatanā cāti evaṃ sabbattha yathānurūpaṃ yojetabbaṃ. Tasmā eva hi –

Eko panekāyatana-ppabhavo iti dīpito;

Phassoyaṃ ekavacana-niddesenidha tādinā.

『Ekavacananiddesenā』ti saḷāyatanapaccayā phassoti iminā hi ekavacananiddesena anekehi āyatanehi eko phasso hotīti tādinā dīpitoti attho. Āyatanesu pana –

Chadhā pañca tato ekaṃ, navadhā bāhirāni cha;

Yathāsambhavametassa, paccayatte vibhāvaye.

Tatrāyaṃ vibhāvanā – cakkhāyatanādīni tāva pañca cakkhusamphassādibhedato pañcavidhassa phassassa nissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena chadhā paccayā honti. Tato paraṃ ekaṃ vipākamanāyatanaṃ anekabhedassa vipākamanosamphassassa sahajātaaññamaññanissayavipākaāhāraindriyasampayuttaatthiavigatavasena navadhā paccayo hoti. Bāhiresu pana rūpāyatanaṃ cakkhusamphassassa ārammaṇapurejātaatthiavigatavasena catudhā paccayo hoti. Tathā saddāyatanādīni sotasamphassādīnaṃ. Manosamphassassa pana tāni dhammāyatanañca tathā ca ārammaṇapaccayamatteneva cāti evaṃ bāhirāni cha yathāsambhavametassa paccayatte vibhāvayeti.

Saḷāyatanapaccayā phassapadaniddeso.

Vedanāpadaniddeso

  1. Phassapaccayā vedanāniddese –

Dvārato vedanā vuttā, cakkhusamphassajādikā;

Chaḷeva tā pabhedena, ekūnanavutī matā.

Cakkhusamphassajāvedanātiādinā hi nayena pāḷiyaṃ imā cakkhusamphassajādikā dvārato chaḷeva vedanā vuttā. Tā pana pabhedena ekūnanavutiyā cittehi sampayuttattā ekūnanavutīti matā.

Vedanāsu panetāsu, idha bāttiṃsa vedanā;

Vipākacittayuttāva, adhippetāti bhāsitā.

Aṭṭhadhā tattha pañcannaṃ, pañcadvāramhi paccayo;

Sesānaṃ ekadhā phasso, manodvārepi so tathā.

Tattha hi pañcadvāre cakkhupasādādivatthukānaṃ pañcannaṃ vedanānaṃ cakkhusamphassādiko phasso sahajātaaññamaññanissayavipākaāhārasampayuttaatthiavigatavasena aṭṭhadhā paccayo hoti. Sesānaṃ pana ekekasmiṃ dvāre sampaṭicchanasantīraṇatadārammaṇavasena pavattānaṃ kāmāvacaravipākavedanānaṃ cakkhusamphassādiko phasso upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti.

『Manodvārepi so tathā』ti manodvārepi hi tadārammaṇavasena pavattānaṃ kāmāvacaravipākavedanānaṃ so sahajātamanosamphassasaṅkhāto phasso tatheva aṭṭhadhā paccayo hoti, paṭisandhibhavaṅgacutivasena ca pavattānaṃ tebhūmakavipākavedanānampi. Yā panetā manodvāre tadārammaṇavasena pavattā kāmāvacaravedanā, tāsaṃ manodvāre āvajjanasampayutto manosamphasso upanissayavasena ekadhā paccayo hotīti.

Phassapaccayā vedanāpadaniddeso.

Taṇhāpadaniddeso

  1. Vedanāpaccayā taṇhāniddese –

Rūpataṇhādibhedena, cha taṇhā idha dīpitā;

Ekekā tividhā tattha, pavattākārato matā.

Imasmiñhi vedanāpaccayā taṇhāniddese 『seṭṭhiputto brāhmaṇaputto』ti pitito nāmavasena putto viya imā rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti ārammaṇato nāmavasena cha taṇhā dīpitā pakāsitā kathitāti attho. Tattha rūpe taṇhā rūpataṇhāti iminā nayena padattho veditabbo.

Tāsu ca pana taṇhāsu ekekā taṇhā pavattiākārato kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhāti evaṃ tividhā matā. Rūpataṇhā eva hi yadā cakkhussa āpāthagataṃ rūpārammaṇaṃ kāmassādavasena assādayamānā pavattati, tadā kāmataṇhā nāma hoti. Yadā tadevārammaṇaṃ dhuvaṃ sassatanti pavattāya sassatadiṭṭhiyā saddhiṃ pavattati, tadā bhavataṇhā nāma hoti. Sassatadiṭṭhisahagato hi rāgo bhavataṇhāti vuccati. Yadā pana tadevārammaṇaṃ 『『ucchijjati vinassatī』』ti pavattāya ucchedadiṭṭhiyā saddhiṃ pavattati, tadā vibhavataṇhā nāma hoti. Ucchedadiṭṭhisahagato hi rāgo vibhavataṇhāti vuccati. Eseva nayo saddataṇhādīsupīti etā aṭṭhārasa taṇhā honti.

Tā ajjhattarūpādīsu aṭṭhārasa, bahiddhā aṭṭhārasāti chattiṃsa. Iti atītā chattiṃsa, anāgatā chattiṃsa, paccuppannā chattiṃsāti aṭṭhasataṃ taṇhā honti. Tā pana saṃṅkhippamānā rūpādiārammaṇavasena cha, kāmataṇhādivasena vā tissova taṇhā hontīti veditabbā. Yasmā panime sattā puttaṃ assādetvā putte mamattena dhātiyā viya rūpādiārammaṇavasena uppajjamānaṃ vedanaṃ assādetvā vedanāya mamattena rūpādiārammaṇadāyakānaṃ cittakāragandhabbagandhikasūdatantavāyarasāyanavidhāyakavejjādīnaṃ mahāsakkāraṃ karonti, tasmā sabbāpesā vedanāpaccayā taṇhā hotīti veditabbā.

Yasmā cettha adhippetā, vipākasukhavedanā;

Ekāva ekadhā cesā, tasmā taṇhāya paccayo.

『Ekadhā』ti upanissayapaccayena paccayo hoti. Yasmā vā –

Dukkhī sukhaṃ patthayati, sukhī bhiyyopi icchati;

Upekkhā pana santattā, sukhamicceva bhāsitā.

Taṇhāya paccayā tasmā, honti tissopi vedanā;

Vedanāpaccayā taṇhā, iti vuttā mahesinā.

Vedanā paccayā cāpi, yasmā nānusayaṃ vinā;

Hoti tasmā na sā hoti, brāhmaṇassa vusīmatoti.

Vedanāpaccayā taṇhāpadaniddeso.

Upādānapadaniddeso

  1. Taṇhāpaccayā upādānaniddese –

Upādānāni cattāri, tāni atthavibhāgato;

Dhammasaṅkhepavitthārā, kamato ca vibhāvaye.

Pāḷiyañhi upādānanti kāmupādānaṃ…pe… attavādupādānanti imāni cattāri upādānāni āgatāni. Tesaṃ ayaṃ atthavibhāgo – vatthusaṅkhātaṃ kāmaṃ upādiyatīti kāmupādānaṃ. Kāmo ca so upādānañcātipi kāmupādānaṃ. Upādānanti daḷhaggahaṇaṃ. Daḷhattho hettha upasaddo upāyāsa-upakaṭṭhādīsu viya. Tathā diṭṭhi ca sā upādānañcāti diṭṭhupādānaṃ. Diṭṭhiṃ upādiyatīti vā diṭṭhupādānaṃ. Sassato attā ca loko cātiādīsu hi purimadiṭṭhiṃ uttaradiṭṭhi upādiyati. Tathā sīlabbataṃ upādiyatīti sīlabbatupādānaṃ. Sīlabbatañca taṃ upādānañcātipi sīlabbatupādānaṃ. Gosīlagovatādīni hi evaṃ suddhīti abhinivesato sayameva upādānānīti. Tathā vadanti etenāti vādo, upādiyanti etenāti upādānaṃ. Kiṃ vadanti upādiyanti vā? Attānaṃ. Attano vādupādānaṃ attavādupādānaṃ. Attavādamattameva vā attāti upādiyanti etenāti attavādupādānaṃ. Ayaṃ tāva tesaṃ atthavibhāgo.

『Dhammasaṅkhepavitthāre』 pana kāmupādānaṃ tāva 『『tattha katamaṃ kāmupādānaṃ? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ – idaṃ vuccati kāmupādāna』』nti āgatattā saṅkhepato taṇhādaḷhattaṃ vuttaṃ. Taṇhādaḷhattaṃ nāma purimataṇhāupanissayapaccayena daḷhasambhūtā uttarataṇhā eva. Keci panāhu – appattavisayapatthanā taṇhā, andhakāre corassa hatthappasāraṇaṃ viya. Sampattavisayaggahaṇaṃ upādānaṃ, tasseva bhaṇḍaggahaṇaṃ viya. Appicchatāsantuṭṭhitāpaṭipakkhā ca te dhammā. Tathā pariyesanārakkhadukkhamūlāti. Sesupādānattayaṃ pana saṅkhepato diṭṭhimattameva.

Vitthārato pana pubbe rūpādīsu vuttāya aṭṭhasatappabhedāyapi taṇhāya daḷhabhāvo kāmupādānaṃ. Dasavatthukā micchādiṭṭhi diṭṭhupādānaṃ. Yathāha – 『『tattha katamaṃ diṭṭhupādānaṃ? Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… sacchikatvā pavedentīti yā evarūpā diṭṭhi…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati diṭṭhupādāna』』nti (dha. sa. 1221; vibha. 938) sīlavatehi suddhiparāmasanaṃ pana sīlabbatupādānaṃ. Yathāha – 『『tattha katamaṃ sīlabbatupādānaṃ? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi, vatena suddhi, sīlabbatena suddhīti yā evarūpā diṭṭhi…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati sīlabbatupādāna』』nti (dha. sa. 1222; vibha. 938). Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi attavādupādānaṃ. Yathāha – 『『tattha katamaṃ attavādupādānaṃ? Idha assutavā puthujjano…pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati attavādupādāna』』nti (dha. sa. 1223; vibha. 938). Ayamettha dhammasaṅkhepavitthāro.

『Kamato』ti ettha pana tividho kamo – uppattikkamo, pahānakkamo, desanākkamo ca. Tattha anamatagge saṃsāre imassa paṭhamaṃ uppattīti abhāvato kilesānaṃ nippariyāyena uppattikkamo na vuccati. Pariyāyena pana yebhuyyena ekasmiṃ bhave attaggāhapubbaṅgamo sassatucchedābhiniveso. Tato 『『sassato ayaṃ attā』』ti gaṇhato attavisuddhatthaṃ sīlabbatupādānaṃ, ucchijjatīti gaṇhato paralokanirapekkhassa kāmupādānanti evaṃ paṭhamaṃ attavādupādānaṃ, tato diṭṭhisīlabbatakāmupādānānīti ayametesaṃ ekasmiṃ bhave uppattikkamo.

Diṭṭhupādānādīni cettha paṭhamaṃ pahīyanti sotāpattimaggavajjhattā. Kāmupādānaṃ pacchā arahattamaggavajjhattāti. Ayametesaṃ pahānakkamo.

Mahāvisayattā pana pākaṭattā ca etesu kāmupādānaṃ paṭhamaṃ desitaṃ. Mahāvisayañhi taṃ aṭṭhacittasampayogā. Appavisayāni itarāni catucittasampayogā. Yebhuyyena ca ālayarāmatāya pajāya pākaṭaṃ kāmupādānaṃ, na itarāni. Kāmupādānavā vatthukāmānaṃ samadhigamatthaṃ kotūhalamaṅgalādibahulo hoti, na sassatadiṭṭhīti tadanantaraṃ diṭṭhupādānaṃ. Taṃ pabhijjamānaṃ sīlabbataattavādupādānavasena duvidhaṃ hoti. Tasmiṃ dvaye gokiriyaṃ vā kukkurakiriyaṃ vā disvāpi veditabbato oḷārikanti sīlabbatupādānaṃ paṭhamaṃ desitaṃ, sukhumattā ante attavādupādānanti ayametesaṃ desanākkamo.

Taṇhā ca purimassettha, ekadhā hoti paccayo;

Sattadhā aṭṭhadhā vāpi, hoti sesattayassa sā.

Ettha ca evaṃ desite upādānacatukke purimassa kāmupādānassa kāmataṇhā upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti taṇhābhinanditesu visayesu uppattito. Sesattayassa pana sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatahetuvasena sattadhā vā upanissayena saha aṭṭhadhā vāpi paccayo hoti. Yadā ca sā upanissayavasena paccayo hoti tadā asahajātāva hotīti.

Taṇhāpaccayā upādānapadaniddeso.

Bhavapadaniddeso

  1. Upādānapaccayā bhavaniddese –

Atthato dhammato ceva, sātthato bhedasaṅgahā;

Yaṃ yassa paccayo ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha bhavatīti bhavo. Duvidhenāti dvīhi ākārehi pavattitoti attho. Athavā duvidhenāti paccate karaṇavacanaṃ, duvidhoti vuttaṃ hoti. Atthīti saṃvijjati. Kammameva bhavo kammabhavo. Upapattiyeva bhavo upapattibhavo. Ettha ca upapatti bhavatīti bhavo. Kammaṃ pana yathā sukhakāraṇattā 『『sukho buddhānamuppādo』』ti (dha. pa. 194) vutto, evaṃ bhavakāraṇattā phalavohārena bhavoti veditabbaṃ. Tattha katamo kammabhavoti tesu dvīsu bhavesu yo kammabhavoti vutto, so katamoti attho. Puññābhisaṅkhārādayo vuttatthā eva. Sabbanti anavasesaṃ. Bhavaṃ gacchati gameti cāti bhavagāmi. Iminā lokuttaraṃ paṭikkhipati. Ayañhi vaṭṭakathā, tañca vivaṭṭanissitanti. Karīyatīti kammaṃ.

Kāmabhavādīsu kāmasaṅkhāto bhavo kāmabhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Saññāvataṃ bhavo, saññā vā ettha bhave atthīti saññābhavo. Vipariyāyena asaññābhavo. Oḷārikasaññāya abhāvā sukhumāya ca bhāvā neva saññā nāsaññā asmiṃ bhaveti nevasaññānāsaññābhavo. Ekena rūpakkhandhena vokiṇṇo bhavo ekavokārabhavo. Eko vā vokāro assa bhavassāti ekavokārabhavo. Eseva nayo catuvokārapañcavokārabhavesu. Ayaṃ vuccati upapattibhavoti esa navavidhopi upapattibhavo nāma vuccatīti. Evaṃ tāvettha 『atthato』 viññātabbo vinicchayo.

『Dhammato』 pana ettha hi puññābhisaṅkhāro dhammato terasa cetanā, apuññābhisaṅkhāro dvādasa, āneñjābhisaṅkhāro catasso. 『『Sabbampi bhavagāmikamma』』nti etena sabbepete dhammā cetanā sampayuttā vā kammasaṅkhātā ācayagāmino dhammā saṅgahitā. Kāmabhavo pañca upādinnakkhandhā, tathā rūpabhavo, arūpabhavo cattāro, saññābhavo catupañca, asaññābhavo eko upādinnakkhandho, nevasaññānāsaññābhavo cattāro. Ekavokārabhavādayo ekacatupañcakkhandhā upādinnakkhandhehīti evamettha 『dhammato』pi viññātabbo vinicchayo.

『Sātthato』ti yathā ca bhavaniddese tatheva kāmañca saṅkhāraniddesepi puññābhisaṅkhārādayova vuttā, evaṃ santepi purimā atītakammavasena idha paṭisandhiyā paccayattā vuttā. Ime paccuppannakammavasena āyatiṃ paṭisandhiyā paccayattāti punavacanaṃ sātthakameva. Pubbe vā 『『tattha katamo puññābhisaṅkhāro? Kusalacetanā kāmāvacarā』』ti evamādinā nayena cetanāva saṅkhārāti vuttā. Idha pana 『『sabbampi bhavagāmikamma』』nti vacanato cetanāsampayuttāpi. Pubbe ca viññāṇapaccayameva kammaṃ saṅkhārāti vuttaṃ, idāni asaññābhavanibbattakampi. Kiṃ vā bahunā? 『『Avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti ettha puññābhisaṅkhārādayova kusalākusaladhammā vuttā. 『『Upādānapaccayā bhavo』』ti idha pana upapattibhavassāpi saṅgahitattā kusalākusalābyākatā dhammā vuttā. Tasmā sabbathāpi sātthakamevidaṃ punavacananti. Evamettha 『sātthato』pi viññātabbo vinicchayo.

『Bhedasaṅgahā』ti upādānapaccayā bhavassa bhedato ceva saṅgahato ca. Yañhi kāmupādānapaccayā kāmabhavanibbattakaṃ kammaṃ kariyati, so kammabhavo. Tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ kāmupādānapaccayā dve kāmabhavā, tadantogadhāva saññābhavapañcavokārabhavā; dve rūpabhavā, tadantogadhāva saññābhavaasaññābhavaekavokārabhavapañcavokārabhavā; dve arūpabhavā, tadantogadhāva saññābhavanevasaññānāsaññābhavacatuvokārabhavāti saddhiṃ antogadhehi cha bhavā. Yathā ca kāmupādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi cha bhavā tathā sesupādānapaccayāpīti evaṃ upādānapaccayā bhedato saddhiṃ antogadhehi catuvīsati bhavā.

Saṅgahato pana kammabhavaṃ upapattibhavañca ekato katvā kāmupādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi eko kāmabhavo, tathā rūpārūpabhavāti tayo bhavā. Tathā sesupādānapaccayāpīti evaṃ upādānapaccayā saṅgahato saddhiṃ antogadhehi dvādasa bhavā. Apica avisesena upādānapaccayā kāmabhavūpagaṃ kammaṃ kammabhavo. Tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ upādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi dve kāmabhavā, dve rūpabhavā, dve arūpabhavāti aparenapi pariyāyena saṅgahato cha bhavā. Kammabhavaupapattibhavabhedaṃ vā anupagamma saddhiṃ antogadhehi kāmabhavādivasena tayo bhavā honti. Kāmabhavādibhedañcāpi anupagamma kammabhavaupapattibhavavasena dve bhavā honti. Kammupapattibhedañca anupagamma upādānapaccayā bhavoti bhavavasena eko bhavo hotīti. Evamettha upādānapaccayassa bhavassa bhedasaṅgahāpi viññātabbo vinicchayo.

『Yaṃ yassa paccayo cevā』ti yañcettha upādānaṃ yassa paccayo hoti, tatopi viññātabbo vinicchayoti attho. Kiṃ panettha kassa paccayo hoti? Yaṃ kiñci yassa kassaci paccayo hotiyeva. Ummattako viya hi puthujjano. So 『idaṃ yuttaṃ, idaṃ ayutta』nti avicāretvā yassa kassaci upādānassa vasena yaṃ kiñci bhavaṃ patthetvā yaṃ kiñci kammaṃ karotiyeva. Tasmā yadekacce 『『sīlabbatupādānena rūpārūpabhavā na hontī』』ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Sabbena pana sabbo hotīti gahetabbaṃ, seyyathidaṃ – idhekacco anussavavasena vā diṭṭhānusārena vā 『『kāmā nāmete manussaloke ceva khattiyamahāsālakulādīsu chakāmāvacaradevaloke ca samiddhā』』ti cintetvā tesaṃ adhigamatthaṃ asaddhammasavanādīhi vañcito 『iminā kammena kāmā sampajjantī』ti maññamāno kāmupādānavasena kāyaduccaritādīnipi karoti. So duccaritapāripūriyā apāye uppajjati; sandiṭṭhike vā pana kāme patthayamāno paṭiladdhe vā gopayamāno kāmupādānavasena kāyaduccaritādīnipi karoti. So duccaritapāripūriyā apāye uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo saññābhavapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva.

Aparo pana saddhammasavanādīhi upabrūhitañāṇo 『『iminā kammena kāmā sampajjantī』』ti maññamāno kāmupādānavasena kāyasucaritādīni karoti. So sucaritapāripūriyā devesu vā manussesu vā uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva. Iti kāmupādānaṃ sappabhedassa sāntogadhassa kāmabhavassa paccayo hoti.

Aparo 『『rūpārūpabhavesu tato samiddhatarā kāmā』』ti sutvā vā parikappetvā vā kāmupādānavaseneva rūpārūpasamāpattiyo nibbattetvā samāpattibalena rūpārūpabrahmaloke uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññāasaññā nevasaññā nāsaññāekavokāracatuvokārapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva. Iti kāmupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ rūpārūpabhavānampi paccayo hoti .

Aparo 『『ayaṃ attā nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ ucchinno suucchinno hotī』』ti ucchedadiṭṭhiṃ upādāya tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva. Iti diṭṭhupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇampi kāmarūpārūpabhavānaṃ paccayo hoti.

Aparo 『『ayaṃ attā nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ sukhī hoti, vigatapariḷāho hotī』』ti attavādupādānena tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva . Iti attavādupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇaṃ bhavānaṃ paccayo hoti.

Aparo 『『idaṃ sīlabbataṃ nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ paripūrentassa sukhaṃ pāripūriṃ gacchatī』』ti sīlabbatupādānavasena tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva. Iti sīlabbatupādānampi sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇaṃ bhavānaṃ paccayo hotīti evamettha yaṃ yassa paccayo hoti tatopi viññātabbo vinicchayo.

Kiṃ panettha kassa bhavassa kathaṃ paccayo hotīti ce?

Rūpārūpabhavānaṃ, upanissayapaccayo upādānaṃ;

Sahajātādīhipi taṃ, kāmabhavassāti viññeyyaṃ.

Rūpārūpabhavānañhi kāmabhavapariyāpannassa ca kāmabhave kusalakammasseva upapattibhavassa cetaṃ catubbidhampi upādānaṃ upanissayapaccayena ekadhā paccayo hoti. Kāmabhave attanā sampayuttaakusalakammabhavassa sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatahetupaccayappabhedehi sahajātādīhi paccayo hoti. Vippayuttassa pana upanissayapaccayenevāti.

Upādānapaccayā bhavapadaniddeso.

Jātijarāmaraṇādipadaniddeso

  1. Bhavapaccayā jātiniddesādīsu jātiādīnaṃ vinicchayo saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbo. Bhavoti panettha kammabhavova adhippeto. So hi jātiyā paccayo, na upapattibhavo. So pana kammapaccayaupanissayapaccayavasena dvidhāva paccayo hotīti.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『『bhavo jātiyā paccayo』』ti ce? Bāhirapaccayasamattepi hīnapaṇītatādivisesadassanato. Bāhirānañhi janakajanettisukkasoṇitāhārādīnaṃ paccayānaṃ samattepi sattānaṃ yamakānampi sataṃ hīnapaṇītatādiviseso dissati. So ca na ahetuko , sabbadā ca sabbesañca abhāvato; na kammabhavato aññahetuko, tadabhinibbattakasattānaṃ ajjhattasantāne aññassa kāraṇassa abhāvatoti kammabhavahetukova. Kammañhi sattānaṃ hīnapaṇītādivisesahetu. Tenāha bhagavā – 『『kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyā』』ti (ma. ni. 3.289). Tasmā jānitabbametaṃ – 『『bhavo jātiyā paccayo』』ti.

Yasmā ca asati jātiyā jarāmaraṇaṃ nāma na hoti, sokādayo ca dhammā na honti, jātiyā pana sati jarāmaraṇañceva jarāmaraṇasaṅkhātadukkhadhammaphuṭṭhassa ca bālassa jarāmaraṇābhisambandhā vā tena tena dukkhadhammena phuṭṭhassa anabhisambandhā vā sokādayo ca dhammā honti, tasmā ayaṃ jātijarāmaraṇassa ceva sokādīnañca paccayo hotīti veditabbā. Sā pana upanissayakoṭiyā ekadhāva paccayo hotīti.

Bhavapaccayā jātiādipadaniddeso.

242.Evametassātiādīnaṃ attho uddesavāre vuttanayeneva veditabbo. Saṅgatiādīni samudayavevacanāneva.

Yasmā panettha sokādayo avasāne vuttā, tasmā yā sā avijjā 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti evametassa bhavacakkassa ādimhi vuttā, sā –

Sokādīhi avijjā, siddhā bhavacakkamaviditādimidaṃ;

Kārakavedakarahitaṃ, dvādasavidhasuññatāsuññaṃ.

Satataṃ samitaṃ pavattatīti veditabbaṃ. Kathaṃ panettha sokādīhi avijjā siddhā? Kathamidaṃ bhavacakkaṃ aviditādi? Kathaṃ kārakavedakarahitaṃ? Kathaṃ dvādasavidhasuññatāsuññanti ce? Ettha hi sokadukkhadomanassupāyāsā avijjāya aviyogino, paridevo ca nāma mūḷhassāti tesu tāva siddhesu siddhāva hoti avijjā. Apica 『『āsavasamudayā avijjāsamudayo』』ti hi vuttaṃ. Āsavasamudayā cete sokādayo honti. Kathaṃ? Vatthukāmaviyoge tāva soko kāmāsavasamudayo hoti? Yathāha –

『『Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppatī』』ti. (su. ni. 773);

Yathā cāha – 『『kāmato jāyatī soko』』ti (dha. pa. 215). Sabbepi cete diṭṭhāsavasamudayā honti, yathāha – 『『tassa ahaṃ rūpaṃ, mama rūpanti pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā』』ti (saṃ. ni. 3.1). Yathā ca diṭṭhāsavasamudayā evaṃ bhavāsavasamudayāpi, yathāha – 『『yepi te devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajja』』nti (saṃ. ni. 3.78; a. ni. 4.33) pañca pubbanimittāni disvā maraṇabhayena santajjitānaṃ devānaṃ viyāti. Yathā ca bhavāsavasamudayā evaṃ avijjāsavasamudayāpi , yathāha – 『『sa kho so, bhikkhave, bālo diṭṭheva dhamme tividhaṃ dukkhadomanassaṃ paṭisaṃvedetī』』ti (ma. ni. 3.246).

Iti yasmā āsavasamudayā ete honti, tasmā ete sijjhamānā avijjāya hetubhūte āsave sādhenti. Āsavesu ca siddhesu paccayabhāve bhāvato avijjāpi siddhāva hotīti. Evaṃ tāvettha 『sokādīhi avijjā siddhā』 hotīti veditabbā.

Yasmā pana evaṃ paccayabhāve bhāvato avijjāya siddhāya puna 『『avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti evaṃ hetuphalaparamparāya pariyosānaṃ natthi, tasmā taṃ hetuphalasambandhavasena pavattaṃ dvādasaṅgaṃ 『bhavacakkaṃ aviditādī』ti siddhaṃ hoti.

Evaṃ sati 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti idaṃ ādimattakathanaṃ virujjhatīti ce? Nayidaṃ ādimattakathanaṃ, padhānadhammakathanaṃ panetaṃ. Tiṇṇañhi vaṭṭānaṃ avijjā padhānā. Avijjāggahaṇena hi avasesaṃ kilesavaṭṭañca kammādīni ca bālaṃ paliveṭhenti, sappasiraggahaṇena sesaṃ sappasarīraṃ viya bāhaṃ. Avijjāsamucchede pana kate tehi vimokkho hoti, sappasiracchede kate paliveṭhitabāhāvimokkho viya. Yathāha – 『『avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho』』tiādi (saṃ. ni. 2.1; mahāva. 1). Iti yaṃ gaṇhato bandho muñcato ca mokkho hoti, tassa padhānadhammassa kathanamidaṃ, na ādimattakathananti evamidaṃ bhavacakkaṃ aviditādīti veditabbaṃ. Tayidaṃ yasmā avijjādīhi kāraṇehi saṅkhārādīnaṃ pavatti, tasmā tato aññena 『『brahmā mahābrahmā seṭṭho sajitā』』ti evaṃ parikappitena brahmādinā vā saṃsārassa kārakena 『『so kho pana me ayaṃ attā vado vedeyyo』』ti evaṃ parikappitena attanā vā sukhadukkhānaṃ vedakena rahitaṃ. Iti 『kārakavedakarahita』nti veditabbaṃ.

Yasmā panettha avijjā udayabbayadhammakattā dhuvabhāvena, saṃkiliṭṭhattā saṃkilesikattā ca subhabhāvena, udayabbayapaṭipīḷitattā sukhabhāvena, paccayāyattavuttittā vasavattanabhūtena attabhāvena ca suññā, tathā saṅkhārādīnipi aṅgāni; yasmā vā avijjā na attā, na attano , na attani, na attavatī, tathā saṅkhārādīnipi aṅgāni; tasmā 『dvādasavidhasuññatāsuññamidaṃ』 bhavacakkanti veditabbaṃ.

Evañca viditvā puna –

Tassa avijjātaṇhā, mūlamatītādayo tayo kālā;

Dve aṭṭha dve eva ca, sarūpato tesu aṅgāni.

Tassa kho panetassa bhavacakkassa avijjā taṇhā cāti dve dhammā mūlanti veditabbā. Tadetaṃ pubbantāharaṇato avijjāmūlaṃ vedanāvasānaṃ, aparantasantānato taṇhāmūlaṃ jarāmaraṇāvasānanti duvidhaṃ hoti. Tattha purimaṃ diṭṭhicaritavasena vuttaṃ, pacchimaṃ taṇhācaritavasena. Diṭṭhicaritānañhi avijjā, taṇhācaritānaṃ taṇhā saṃsāranāyikā. Ucchedadiṭṭhisamugghātāya vā paṭhamaṃ, phaluppattiyā hetūnaṃ anupacchedapakāsanato; sassatadiṭṭhisamugghātāya dutiyaṃ, uppannānaṃ jarāmaraṇapakāsanato; gabbhaseyyakavasena vā purimaṃ, anupubbapavattidīpanato; opapātikavasena pacchimaṃ sahuppattidīpanato.

Atītapaccuppannānāgatā cassa tayo kālā. Tesu pāḷiyaṃ sarūpato āgatavasena avijjā saṅkhārā cāti dve aṅgāni atītakālāni , viññāṇādīni bhavāvasānāni aṭṭha paccuppannakālāni, jāti ceva jarāmaraṇañca dve anāgatakālānīti veditabbāni. Puna –

Hetuphalahetupubbaka-tisandhicatubhedasaṅgahañcetaṃ;

Vīsatiākārāraṃ, tivaṭṭamanavaṭṭhitaṃ bhamati.

Itipi veditabbaṃ. Tattha saṅkhārānañca paṭisandhiviññāṇassa ca antarā eko hetuphalasandhi nāma. Vedanāya ca taṇhāya ca antarā eko phalahetusandhi nāma. Bhavassa ca jātiyā ca antarā eko hetuphalasandhīti. Evamidaṃ hetuphalahetupubbakatisandhīti veditabbaṃ. Sandhīnaṃ ādipariyosānavavatthitā panassa cattāro saṅgahā honti, seyyathidaṃ – avijjāsaṅkhārā eko saṅgaho, viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanā dutiyo, taṇhupādānabhavā tatiyo, jātijarāmaraṇaṃ catutthoti. Evamidaṃ catubhedasaṅgahanti veditabbaṃ.

Atīte hetavo pañca, idāni phalapañcakaṃ;

Idāni hetavo pañca, āyatiṃ phalapañcakanti.

Etehi pana vīsatiyā ākārehi arehi vīsatiākārāranti veditabbaṃ. Tattha 『atīte hetavo pañcā』ti avijjā saṅkhārā cāti ime tāva dve vuttā eva. Yasmā pana avidvā paritassati, paritasito upādiyati, tassa upādānapaccayā bhavo, tasmā taṇhupādānabhavāpi gahitā honti. Tenāha 『『purimakammabhavasmiṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo, ime pañca dhammā purimakammabhavasmiṃ idha paṭisandhiyā paccayā』』ti (paṭi. ma. 1.47).

Tattha purimakammabhavasminti purime kammabhave, atītajātiyaṃ kammabhave kariyamāneti attho. Moho avijjāti yo tadā dukkhādīsu moho, yena mūḷho kammaṃ karoti, sā avijjā. Āyūhanā saṅkhārāti taṃ kammaṃ karoto purimacetanāyo, yathā 『dānaṃ dassāmī』ti cittaṃ uppādetvā māsampi saṃvaccharampi dānūpakaraṇāni sajjentassa uppannā purimacetanāyo. Paṭiggāhakānaṃ pana hatthe dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpayato cetanā bhavoti vuccati. Ekāvajjanesu vā chasu javanesu cetanā āyūhanasaṅkhārā nāma. Sattamā cetanā bhavo. Yā kāci vā pana cetanā bhavo, taṃsampayuttā āyūhanasaṅkhārā nāma. Nikanti taṇhāti yā kammaṃ karontassa tassa phale uppattibhave nikāmanā patthanā sā taṇhā nāma. Upagamanaṃ upādānanti yaṃ kammaṃ bhavassa paccayabhūtaṃ; 『idaṃ katvā asukasmiṃ nāma ṭhāne kāme sevissāmi ucchijjissāmī』tiādinā nayena pavattaṃ upagamanaṃ gahaṇaṃ parāmasanaṃ – idaṃ upādānaṃ nāma. Cetanā bhavoti āyūhanāvasāne vuttacetanā bhavoti evamattho veditabbo.

『Idāni phalapañcaka』nti viññāṇādi vedanāvasānaṃ pāḷiyaṃ āgatameva. Yathāha 『『idha paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā ime pañca dhammā idhūpapattibhavasmiṃ purekatassa kammassa paccayā』』ti (paṭi. ma. 1.47). Tattha paṭisandhi viññāṇanti yaṃ bhavantarapaṭisandhānavasena uppannattā paṭisandhīti vuccati, taṃ viññāṇaṃ. Okkanti nāmarūpanti yā gabbhe rūpārūpadhammānaṃ okkanti, āgantvā pavisanaṃ viya – idaṃ nāmarūpaṃ. Pasādo āyatananti idaṃ cakkhādipañcāyatanavasena vuttaṃ. Phuṭṭho phassoti yo ārammaṇaṃ phuṭṭho phusanto uppanno – ayaṃ phasso. Vedayitaṃ vedanāti yaṃ paṭisandhiviññāṇena vā saḷāyatanapaccayena vā phassena sahuppannaṃ vipākavedayitaṃ, sā vedanāti evamattho veditabbo.

『Idāni hetavo pañcā』ti taṇhādayo pāḷiyaṃ āgatāva taṇhupādānabhavā. Bhave pana gahite tassa pubbabhāgā taṃsampayuttā vā saṅkhārā gahitāva honti, taṇhupādānaggahaṇena ca taṃsampayuttā, yāya vā mūḷho kammaṃ karoti sā avijjā gahitāva hotīti evaṃ pañca. Tenāha 『『idha paripakkattā āyatanānaṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo. Ime pañca dhammā idha kammabhavasmiṃ āyatiṃ paṭisandhiyā paccayā』』ti (paṭi. ma. 1.47). Tattha idha paripakkattā āyatanānanti paripakkāyatanassa kammakaraṇakāle sammoho dassito. Sesaṃ uttānameva.

『Āyatiṃ phalapañcaka』nti viññāṇādīni pañca. Tāni jātiggahaṇena vuttāni. Jarāmaraṇaṃ pana tesaṃyeva jarāmaraṇaṃ. Tenāha 『『āyatiṃ paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā. Ime pañca dhammā āyatiṃ upapattibhavasmiṃ idha katassa kammassa paccayā』』ti (paṭi. ma. 1.47). Evamidaṃ vīsatiākārāraṃ hoti.

Tattha purimabhavasmiṃ pañca kammasambhārā, etarahi pañca vipākasambhārā, etarahi pañca kammasambhārā, anāgate pañca vipākadhammāti dasa dhammā kammaṃ, dasa vipākoti. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammaṃ nāma, dvīsu ṭhānesu vipāko vipāko nāmāti sabbampetaṃ bhavacakkaṃ paccayākāravaṭṭaṃ kammañceva kammavipāko ca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammasaṅkhepo, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākasaṅkhepoti sabbampetaṃ kammasaṅkhepo ceva vipākasaṅkhepo ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammavaṭṭaṃ, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākavaṭṭanti sabbampetaṃ kammavaṭṭañceva vipākavaṭṭañca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammabhavo, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākabhavoti sabbampetaṃ kammabhavo ceva vipākabhavo ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammapavattaṃ , dvīsu ṭhānesu vipāko vipākapavattanti sabbampetaṃ kammapavattañceva vipākapavattañca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammasantati, dvīsu vipāko vipākasantatīti sabbampetaṃ kammasantati ceva vipākasantati ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kiriyā nāma, dvīsu vipāko kiriyāphalaṃ nāmāti sabbampetaṃ kiriyā ceva kiriyāphalañcāti.

Evaṃ samuppannamidaṃ sahetukaṃ,

Dukkhaṃ aniccaṃ calamittaraddhuvaṃ;

Dhammehi dhammā pabhavanti hetuso,

Na hettha attāva parova vijjati.

Dhammā dhamme sañjanenti, hetusambhārapaccayā;

Hetūnañca nirodhāya, dhammo buddhena desito;

Hetūsu uparuddhesu, chinnaṃ vaṭṭaṃ na vaṭṭati.

Evaṃ dukkhantakiriyāya, brahmacariyīdha vijjati;

Satte ca nūpalabbhante, nevucchedo na sassataṃ.

Tivaṭṭamanavaṭṭhitaṃ bhamatīti ettha pana saṅkhārabhavā kammavaṭṭaṃ, avijjātaṇhūpādānāni kilesavaṭṭaṃ, viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanā vipākavaṭṭanti imehi tīhi vaṭṭehi tivaṭṭamidaṃ bhavacakkaṃ yāva kilesavaṭṭaṃ na upacchijjati tāva anupacchinnapaccayattā anavaṭṭhitaṃ punappunaṃ parivaṭṭanato bhamatiyevāti veditabbaṃ.

Tayidamevaṃ bhamamānaṃ –

Saccappabhavato kiccā, vāraṇā upamāhi ca;

Gambhīranayabhedā ca, viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Tattha yasmā kusalākusalakammaṃ avisesena samudayasaccanti saccavibhaṅge vuttaṃ, tasmā avijjāpaccayā saṅkhārāti avijjāya saṅkhārā dutiyasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, saṅkhārehi viññāṇaṃ dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, viññāṇādīhi nāmarūpādīni vipākavedanāpariyosānāni paṭhamasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, vedanāya taṇhā paṭhamasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, taṇhāya upādānaṃ dutiyasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, upādānato bhavo dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamadutiyasaccadvayaṃ, bhavato jāti dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, jātiyā jarāmaraṇaṃ paṭhamasaccappabhavaṃ paṭhamasaccanti. Evaṃ tāvidaṃ 『saccappabhavato』 viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā panettha avijjā vatthūsu ca satte sammoheti paccayo ca hoti saṅkhārānaṃ pātubhāvāya, tathā saṅkhārā saṅkhatañca abhisaṅkharonti paccayā ca honti viññāṇassa, viññāṇampi vatthuñca paṭijānāti paccayo ca hoti nāmarūpassa, nāmarūpampi aññamaññañca upatthambheti paccayo ca hoti saḷāyatanassa, saḷāyatanampi savisaye ca vattati paccayo ca hoti phassassa, phassopi ārammaṇañca phusati paccayo ca hoti vedanāya, vedanāpi ārammaṇarasañca anubhavati paccayo ca hoti taṇhāya, taṇhāpi rajjanīye ca dhamme rajjati paccayo ca hoti upādānassa, upādānampi upādānīye ca dhamme upādiyati paccayo ca hoti bhavassa, bhavopi nānāgatīsu ca vikkhipati paccayo ca hoti jātiyā, jātipi khandhe ca janeti tesaṃ abhinibbattibhāvena pavattatā paccayo ca hoti jarāmaraṇassa, jarāmaraṇampi khandhānaṃ pākabhedabhāvañca adhitiṭṭhati paccayo ca hoti bhavantarapātubhāvāya sokādīnaṃ adhiṭṭhānattā, tasmā sabbapadesu dvidhā pavatta『kiccato』pi idaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā cettha 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti idaṃ kārakadassananivāraṇaṃ, 『『saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti attasaṅkantidassananivāraṇaṃ, 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti attātiparikappitavatthubhedadassanato ghanasaññānivāraṇaṃ, 『『nāmarūpapaccayā saḷāyatana』』ntiādīsu 『『attā passati…pe… vijānāti phusati vedayati taṇhiyati upādiyati bhavati jāyati jīyati mīyatī』』ti evamādidassananivāraṇaṃ, tasmā micchādassananivāraṇatopetaṃ bhavacakkaṃ 『nivāraṇato』 viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā panettha salakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena dhammānaṃ adassanato andho viya avijjā , andhassa upakkhalanaṃ viya avijjāpaccayā saṅkhārā, upakkhalitassa patanaṃ viya saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, patitassa gaṇḍapātubhāvo viya viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, gaṇḍabhedapīḷakā viya nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, gaṇḍapīḷakāghaṭṭanaṃ viya saḷāyatanapaccayā phasso, ghaṭṭanadukkhaṃ viya phassapaccayā vedanā, dukkhassa paṭikārābhilāso viya vedanāpaccayā taṇhā, paṭikārābhilāsena asappāyaggahaṇaṃ viya taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādinnaasappāyālepanaṃ viya upādānapaccayā bhavo, asappāyālepanena gaṇḍavikārapātubhāvo viya bhavapaccayā jāti, gaṇḍavikārato gaṇḍabhedo viya jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.

Yasmā vā panettha avijjā appaṭipattimicchāpaṭipattibhāvena satte abhibhavati paṭalaṃ viya akkhīni, tadabhibhūto ca bālo ponobbhavikehi saṅkhārehi attānaṃ veṭheti kosakārakimi viya kosappadesehi, saṅkhārapariggahitaṃ viññāṇaṃ gatīsu patiṭṭhaṃ labhati pariṇāyakapariggahito viya rājakumāro rajje, upapattinimittaṃ parikappanato viññāṇaṃ paṭisandhiyaṃ anekappakāraṃ nāmarūpaṃ abhinibbatteti māyākāro viya māyaṃ, nāmarūpe patiṭṭhitaṃ saḷāyatanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti subhūmiyaṃ patiṭṭhito vanappagumbo viya, āyatanaghaṭṭanato phasso jāyati araṇīsahitābhimaddanato aggi viya, phassena phuṭṭhassa vedanā pātubhavati agginā phuṭṭhassa ḍāho viya, vedayamānassa taṇhā vaḍḍhati loṇūdakaṃ pivato pipāsā viya, tasito bhavesu abhilāsaṃ karoti pipāsito viya pānīye, tadassupādānaṃ upādānena bhavaṃ upādiyati āmisalobhena maccho baḷisaṃ viya, bhave sati jāti hoti bīje sati aṅkuro viya, jātassa avassaṃ jarāmaraṇaṃ uppannassa rukkhassa patanaṃ viya, tasmā evaṃ 『upamāhi』 petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā ca bhagavatā atthatopi dhammatopi desanātopi paṭivedhatopi gambhīrabhāvaṃ sandhāya 『『gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso cā』』ti (dī. ni. 2.95; saṃ. ni. 2.60) vuttaṃ, tasmā 『gambhīrabhedato』petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Tattha yasmā na jātito jarāmaraṇaṃ na hoti, na ca jātiṃ vinā aññato hoti, itthañca jātito samudāgacchatīti evaṃ jātipaccayasamudāgataṭṭhassa duravabodhanīyato jarāmaraṇassa jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīro, tathā jātiyā bhavapaccaya…pe… saṅkhārānaṃ avijjāpaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ atthagambhīranti. Ayaṃ tāvettha 『atthagambhīratā』 hetuphalañhi atthoti vuccati, yathāha 『『hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti (vibha. 720).

Yasmā pana yenākārena yadavatthā ca avijjā tesaṃ tesaṃ saṅkhārānaṃ paccayo hoti, tassa duravabodhanīyato avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho gambhīro, tathā saṅkhārānaṃ…pe… jātiyā jarāmaraṇassa paccayaṭṭho gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ dhammagambhīranti ayamettha 『dhammagambhīratā』 hetuno hi dhammoti nāmaṃ, yathāha 『『hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』ti.

Yasmā cassa tena tena kāraṇena tathā tathā pavattetabbattā desanāpi gambhīrā, na tattha sabbaññutañāṇato aññaṃ ñāṇaṃ patiṭṭhaṃ labhati, tathā hetaṃ katthaci sutte anulomato, katthaci paṭilomato; katthaci anulomapaṭilomato, katthaci vemajjhato paṭṭhāya anulomato vā paṭilomato vā, katthaci tisandhicatusaṅkhepaṃ, katthaci dvisandhitisaṅkhepaṃ, katthaci ekasandhidvisaṅkhepaṃ desitaṃ, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ desanāgambhīranti ayaṃ desanāgambhīratā.

Yasmā panettha yo avijjādīnaṃ sabhāvo, yena paṭividdhena avijjādayo dhammā salakkhaṇato paṭividdhā honti, so duppariyogāhattā gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ paṭivedhagambhīraṃ. Tathā hettha avijjāya aññāṇādassanasaccāsampaṭivedhaṭṭho gambhīro, saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇāyūhanasarāgavirāgaṭṭho, viññāṇassa suññataabyāpāraasaṅkantipaṭisandhipātubhāvaṭṭho , nāmarūpassa ekuppādavinibbhogāvinibbhoganamanaruppanaṭṭho, saḷāyatanassa adhipatilokadvārakhettavisayavisayībhāvaṭṭho, phassassa phusanasaṅghaṭṭanasaṅgatisannipātaṭṭho, vedanāya ārammaṇarasānubhavanasukhadukkhamajjhattabhāvanijjīvavedayitaṭṭho, taṇhāya abhinanditajjhosānasaritālatānadītaṇhāsamuddaduppūraṇaṭṭho, upādānassa ādānaggahaṇābhinivesaparāmāsaduratikkamanaṭṭho, bhavassa āyūhanābhisaṅkharaṇayonigatiṭhitinivāsesu khipanaṭṭho, jātiyā jātisañjātiokkantinibbattipātubhāvaṭṭho, jarāmaraṇassa khayavayabhedavipariṇāmaṭṭho gambhīroti ayamettha paṭivedhagambhīratā.

Yasmā panettha ekattanayo, nānattanayo, abyāpāranayo, evaṃdhammatānayoti cattāro atthanayā honti , tasmā 『nayabhedato』petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ. Tattha 『『avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti evaṃ bījassa aṅkurādibhāvena rukkhabhāvappatti viya santānānupacchedo 『ekattanayo』 nāma; yaṃ sammā passanto hetuphalasambandhena pavattamānassa santānassa anupacchedāvabodhato ucchedadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto hetuphalasambandhena pavattamānassa santānānupacchedassa ekattaggahaṇato sassatadiṭṭhiṃ upādiyati.

Avijjādīnaṃ pana yathāsakalakkhaṇavavatthānaṃ 『nānattanayo』 nāma; yaṃ sammā passanto navanavānaṃ uppādadassanato sassatadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto ekasantānapatitassa bhinnasantānasseva nānattaggahaṇato ucchedadiṭṭhiṃ upādiyati.

Avijjāya 『saṅkhārā mayā uppādetabbā』, saṅkhārānaṃ vā 『viññāṇaṃ amhehī』ti evamādibyāpārābhāvo 『abyāpāranayo』 nāma; yaṃ sammā passanto kārakassa abhāvāvabodhato attadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto yo asatipi byāpāre avijjādīnaṃ sabhāvaniyamasiddho hetubhāvo tassa aggahaṇato akiriyadiṭṭhiṃ upādiyati.

Avijjādīhi pana kāraṇehi saṅkhārādīnaṃyeva sambhavo khīrādīhi dadhiādīnaṃ viya, na aññesanti ayaṃ 『evaṃdhammatānayo』 nāma; yaṃ sammā passanto paccayānurūpato phalāvabodhato ahetukadiṭṭhiñca akiriyadiṭṭhiñca pajahati, micchā passanto paccayānurūpaṃ phalappavattiṃ aggahetvā yato kutoci yassa kassaci asambhavaggahaṇato ahetukadiṭṭhiñceva niyatavādañca upādiyatīti evamidaṃ bhavacakkaṃ –

Saccappabhavato kiccā, vāraṇā upamāhi ca;

Gambhīranayabhedā ca, viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Idañhi gambhīrato agādhaṃ nānānayaggahaṇato durabhiyānaṃ ñāṇāsinā samādhipavarasilāyaṃ sunisitena –

Bhavacakkamapadāletvā ,

Asanivicakkamiva niccanimmathanaṃ;

Saṃsārabhayamatīto,

Na koci supinantarepyatthi.

Vuttampi cetaṃ bhagavatā – 『『gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. Etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṃ pajā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattatī』』ti (dī. ni. 2.95; saṃ. ni. 2.60). Tasmā attano vā paresaṃ vā hitāya sukhāya paṭipanno avasesakiccāni pahāya –

Gambhīre paccayākāra-ppabhede idha paṇḍito;

Yathā gādhaṃ labhetheva-manuyuñje sadā satoti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Evaṃ mahāpathaviṃ pattharanto viya ākāsaṃ vitthārayanto viya ca sabbadhammesu appaṭihatañāṇo satthā suttantabhājanīye niggaṇṭhiṃ nijjaṭaṃ paccayākāraṃ nānācittavasena dassetvā idāni yasmā na kevalaṃ ayaṃ paccayākāro nānācittesuyeva hoti, ekacittepi hotiyeva, tasmā abhidhammabhājanīyavasena ekacittakkhaṇikaṃ paccayākāraṃ nānappakārato dassetuṃ avijjāpaccayā saṅkhārotiādinā nayena mātikaṃ tāva ṭhapesi. Evaṃ ṭhapitāya pana mātikāya –

Avijjādīhi mūlehi, nava mūlapadā nava;

Nayā tattha catukkāni, vārabhedañca dīpaye.

Tatrāyaṃ dīpanā – ettha hi avijjāsaṅkhāraviññāṇanāmachaṭṭhāyatanaphassavedanātaṇhāupādānappabhedehi avijjādīhi navahi mūlapadehi avijjādiko, saṅkhārādiko, viññāṇādiko, nāmādiko, chaṭṭhāyatanādiko, phassādiko, vedanādiko, taṇhādiko, upādānādikoti ime nava mūlapadā nava nayā honti.

Tesu yo tāva ayaṃ avijjādiko nayo, tattha paccayacatukkaṃ, hetucatukkaṃ, sampayuttacatukkaṃ, aññamaññacatukkanti cattāri catukkāni honti. Yathā cettha evaṃ sesesupīti ekekasmiṃ naye catunnaṃ catunnaṃ catukkānaṃ vasena chattiṃsa catukkāni. Tattha ekekena catukkena catunnaṃ catunnaṃ vārānaṃ saṅgahitattā catunnampi catukkānaṃ vasena ekekasmiṃ naye soḷasa soḷasa vārāti catucattālīsādhikaṃ vārasataṃ hotīti veditabbaṃ.

  1. Paccayacatukkaṃ

Tattha yadetaṃ sabbapaṭhame avijjāmūlake naye paccayacatukkaṃ, tasmiṃ paṭhamo nāmarūpaṭṭhāne nāmassa, saḷāyatanaṭṭhāne chaṭṭhāyatanassa ca vuttattā aparipuṇṇaaṅgadvayayutto dvādasaṅgikavāro nāma. Dutiyo nāmarūpaṭṭhāne nāmasseva, saḷāyatanaṭṭhāne ca na kassaci vuttattā aparipuṇṇaekaṅgayutto ekādasaṅgikavāro nāma. Tatiyo saḷāyatanaṭṭhāne chaṭṭhāyatanassa vuttattā paripuṇṇaekaṅgayutto dvādasaṅgikavāro nāma. Catuttho pana paripuṇṇadvādasaṅgikoyeva.

Tattha siyā – ayampi chaṭṭhāyatanapaccayā phassoti vuttattā aparipuṇṇekaṅgayuttoyevāti? Na, tassa anaṅgattā. Phassoyeva hettha aṅgaṃ, na chaṭṭhāyatanaṃ. Tasmā tassa anaṅgattā nāyaṃ aparipuṇṇekaṅgayuttoti. Aṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ – 『『paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena , dutiyo paccayavisesaṭṭhena, tatiyo gabbhaseyyakasattānaṃ vasena, catuttho opapātikasattānaṃ vasena gahito. Tathā paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena, dutiyo paccayavisesaṭṭhena, tatiyo aparipuṇṇāyatanavasena, catuttho paripuṇṇāyatanavasena gahito. Tathā paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena, dutiyo mahānidānasuttantavasena (dī. ni. 2.95 ādayo), tatiyo rūpabhavavasena, catuttho kāmabhavavasena gahito』』ti.

Tattha paṭhamo imesu dutiyādīsu tīsu vāresu na katthaci na pavisatīti sabbasaṅgāhikoti vutto. Sesānaṃ viseso parato āvibhavissati. Tassāvibhāvatthaṃ –

Yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ;

Yaṃ yathā paccayo yassa, taṃ sabbamupalakkhaye.

Tatrāyaṃ nayo – avisesena tāva catūsupi etesu suttantabhājaniye viya saṅkhārāti avatvā saṅkhāroti vuttaṃ, taṃ kasmāti? Ekacittakkhaṇikattā. Tatra hi nānācittakkhaṇiko paccayākāro vibhatto. Idha ekacittakkhaṇiko āraddho. Ekacittakkhaṇe ca bahū cetanā na santīti saṅkhārāti avatvā saṅkhāroti vuttaṃ.

Paṭhamavāre panettha ekacittakkhaṇapariyāpannadhammasaṅgahaṇato sabbaṭṭhānasādhāraṇato ca rūpaṃ chaḍḍetvā 『『viññāṇapaccayā nāma』』ntveva vuttaṃ. Tañhi ekacittakkhaṇapariyāpannaṃ sabbaṭṭhānasādhāraṇañca, na katthaci viññāṇappavattiṭṭhāne na pavattati. Yasmā ca ekacittakkhaṇapariyāpanno ekovettha phasso, tasmā tassānurūpaṃ paccayabhūtaṃ āyatanaṃ gaṇhanto saḷāyatanaṭṭhāne 『『nāmapaccayā chaṭṭhāyatana』』nti ekaṃ manāyatanaṃyeva āha. Tañhi ekassa akusalaphassassa anurūpaṃ paccayabhūtaṃ. Kāmañcetaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇanti etthāpi vuttaṃ, hetuphalavisesadassanatthaṃ pana aṅgapuṇṇatthañca puna idha gahitaṃ. Tatra hi etassa visesena saṅkhāro hetu, avisesena nāmaṃ phalaṃ. Idha panassa avisesena nāmaṃ hetu, visesena phasso phalanti. Sokādayo pana yasmā sabbe ekacittakkhaṇe na sambhavanti, sabbasmiñca cittappavattiṭṭhāne ceva citte ca na pavattanti, tasmā na gahitā. Jātijarāmaraṇāni pana acittakkhaṇamattānipi samānāni cittakkhaṇe antogadhattā aṅgaparipūraṇatthaṃ gahitāni. Evaṃ tāvettha 『yaṃ aññathā vuttaṃ. Yañca avuttaṃ』 taṃ veditabbaṃ.

Yaṃ panettha ito paresu vāresu vuttaṃ, tassattho vuttanayeneva veditabbo. Yasmiṃ yasmiṃ pana vāre yo yo viseso āgato, taṃ taṃ tattha tattheva pakāsayissāma.

『Yaṃ yathā paccayo yassā』ti ettha pana saṅkhārassa avijjā sampayuttadhammasādhāraṇehi sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatapaccayehi chahi hetupaccayena cāti sattadhā paccayo. Tattha yasmā parato hetucatukkādīni tīṇi catukkāni avigatasampayuttaaññamaññapaccayavasena vuttāni, tasmā idha tāni apanetvā avasesānaṃ vasena avijjā saṅkhārassa catudhā paccayoti veditabbo.

Saṅkhāro viññāṇassa sādhāraṇehi chahi, kammāhārapaccayehi cāti aṭṭhadhā paccayo. Idha pana teyeva tayo apanetvā pañcadhā. Viññāṇaṃ nāmassa sādhāraṇehi chahi, indriyāhārādhipatīhi cāti navadhā. Idha pana tayo apanetvā chadhā. Nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa sādhāraṇehi chahi. Kiñci panettha adhipatipaccayena, kiñci āhārapaccayādīhīti anekadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā tidhā catudhā pañcadhā vā. Chaṭṭhāyatanaṃ phassassa yathā viññāṇaṃ nāmassa. Evaṃ phasso vedanāya sādhāraṇehi chahi āhārapaccayena cāti sattadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā catudhā. Vedanā taṇhāya sādhāraṇehi chahi jhānindriyapaccayehi cāti aṭṭhadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā pañcadhā. Taṇhā upādānassa, yathā avijjā saṅkhārassa. Evaṃ upādānaṃ bhavassa sādhāraṇehi chahi maggapaccayena cāti sattadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā catudhā. Bhavo jātiyā, yasmā jātīti idha saṅkhatalakkhaṇaṃ adhippetaṃ, tasmā pariyāyena upanissayapaccayeneva paccayo. Tathā jāti jarāmaraṇassāti.

Ye pana evaṃ vadanti – 『『imasmiṃ catukke sabbesampi saṅkhārādīnaṃ avijjādayo sahajātapaccayena paccayā honti. Sahajātapaccayavaseneva hi paṭhamavāro āraddho』』ti, te bhavādīnaṃ tathā abhāvaṃ sesapaccayānañca sambhavaṃ dassetvā paṭikkhipitabbā. Na hi bhavo jātiyā sahajātapaccayo hoti, na jāti jarāmaraṇassa. Ye cetesaṃ saṅkharādīnaṃ avasesā paccayā vuttā, tepi sambhavantiyeva. Tasmā na sakkā chaḍḍetunti. Evaṃ tāva paṭhamavāre yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ, yañca yathā yassa paccayo hoti, taṃ veditabbaṃ. Dutiyavārādīsupi eseva nayo.

Ayaṃ pana viseso – dutiyavāre 『『nāmapaccayā phasso』』ti vatvā saḷāyatanaṭṭhāne na kiñci vuttaṃ, taṃ kimatthanti? Paccayavisesadassanatthañceva mahānidānadesanāsaṅgahatthañca. Phassassa hi na kevalañca chaṭṭhāyatanameva paccayo, vedanākkhandhādayo pana tayo khandhāpi paccayāyeva. Mahānidānasuttante cassa 『『atthi idappaccayā phassoti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. Kiṃ paccayā phassoti? Iti ce vadeyya, nāmapaccayā phassoti iccassa vacanīya』』nti (dī. ni. 2.96). Evaṃ saḷāyatanaṃ chaḍḍetvā ekādasaṅgiko paṭiccasamuppādo vutto. Tasmā imassa paccayavisesassa dassanatthaṃ imissā ca mahānidānasuttantadesanāya pariggahatthaṃ dutiyavāre 『『nāmapaccayā phasso』』ti vatvā saḷāyatanaṭṭhāne na kiñci vuttanti. Esa tāva dutiyavāre viseso.

Tatiyavāre pana 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti suttantabhājanīye āgatameva catutthamaṅgaṃ vuttaṃ, taṃ ekacittakkhaṇikattā paccayākārassa idha ayuttanti ce? Taṃ nāyuttaṃ. Kasmā? Sakakkhaṇe paccayabhāvato. Sacepi hi tattha rūpaṃ cittakkhaṇato uddhaṃ tiṭṭhati, tathāpissa taṃ viññāṇaṃ sakakkhaṇe paccayo hoti. Kathaṃ? Purejātassa tāva cittasamuṭṭhānassa aññassa vā pacchājātapaccayena. Vuttañcetaṃ 『『pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.1.11). Sahajātassa pana cittasamuṭṭhānassa nissayapaccayena paccayo. Yathāha 『『cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ nissayapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.1.8).

Yadi evaṃ, purimavāresu kasmā evaṃ na vuttanti ? Rūpappavattidesaṃ sandhāya desitattā. Ayañhi paccayākāro rūpappavattidese kāmabhave gabbhaseyyakānañceva aparipuṇṇāyatanaopapātikānañca rūpāvacaradevānañca vasena desito. Tenevettha 『『nāmarūpapaccayā saḷāyatana』』nti avatvā chaṭṭhāyatananti vuttaṃ. Tattha nāmaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Rūpaṃ pana hadayarūpaṃ veditabbaṃ. Taṃ panetassa chaṭṭhāyatanassa nissayapaccayena ceva purejātapaccayena cāti dvidhā paccayo hotīti esa tatiyavāre viseso.

Catutthavāro pana yonivasena opapātikānaṃ, āyatanavasena paripuṇṇāyatanānaṃ, bhavavasena kāmāvacarasattānaṃ vasena vutto. Tenevettha 『『nāmarūpapaccayā saḷāyatana』』nti vuttaṃ. Tattha nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa sahajātādīhi, cakkhāyatanādīnaṃ pacchājātapaccayena. Rūpe hadayarūpaṃ chaṭṭhāyatanassa nissayapaccayapurejātapaccayehi, cattāri mahābhūtāni cakkhāyatanādīnaṃ sahajātanissayaatthiavigatehi. Yasmā panesa ekacittakkhaṇiko paccayākāro, tasmā ettha saḷāyatanapaccayāti avatvā 『『chaṭṭhāyatanapaccayā phasso』』ti vuttoti ayaṃ catutthavāre viseso.

Evametesaṃ nānākaraṇaṃ ñatvā puna sabbesveva tesu visesena paṭhamakā dve vārā arūpabhave paccayākāradassanatthaṃ vuttāti veditabbā. Arūpabhavasmiñhi rūpena asammissāni paṭiccasamuppādaṅgāni pavattanti. Tatiyo rūpabhave paccayākāradassanatthaṃ vutto. Rūpabhavasmiñhi satipi rūpasammissatte saḷāyatanaṃ na pavattati. Catuttho kāmabhave paccayākāradassanatthaṃ vutto. Kāmabhavasmiñhi sakalaṃ saḷāyatanaṃ pavattati. Tatiyo vā rūpabhave ceva kāmabhave ca aparipuṇṇāyatanānaṃ akusalappavattikkhaṇaṃ sandhāya vutto. Catuttho vā kāmabhave paripuṇṇāyatanānaṃ. Paṭhamo vā sabbatthagāmitaṃ sandhāya vutto. So hi na katthaci cittappavattidese na pavattati. Dutiyo paccayavisesaṃ sandhāya vutto. Ekādasaṅgikattañhettha phassassa ca nāmapaccayattaṃ paccayaviseso. Tatiyo purimayonidvayaṃ sandhāya vutto. Purimāsu hi dvīsu yonīsu so sambhavati, tattha sadā saḷāyatanassa asambhavato. Catuttho pacchimayonidvayaṃ sandhāya vutto. Pacchimāsu hi so dvīsu yonīsu sambhavati, tattha sadā saḷāyatanassa sambhavatoti.

Ettāvatā ca yaṃ vuttaṃ catūsupi vāresu –

Yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ;

Yaṃ yathā paccayo yassa, taṃ sabbamupalakkhayeti.

Gāthāya atthadīpanā katā hoti.

Etenevānusārena, sabbametaṃ nayaṃ ito;

Viseso yo ca taṃ jaññā, catukkesu paresupi.

  1. Hetucatukkaṃ

  2. Tattha yo tāva idha vutto nayo, so sabbattha pākaṭoyeva. Viseso pana evaṃ veditabbo – hetucatukke tāva avijjā hetu assāti avijjāhetuko. Avijjā assa sahavattanato yāvabhaṅgā pavattikā gamikāti vuttaṃ hoti. 『『Avijjāpaccayā』』ti ca ettāvatā sahajātādipaccayavasena sādhāraṇato saṅkhārassa avijjā paccayoti dassetvā, puna 『『avijjāhetuko』』ti eteneva visesato avigatapaccayatā dassitā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukantiādīsupi eseva nayo.

Kasmā pana bhavādīsu hetukaggahaṇaṃ na katanti? Avigatapaccayaniyamābhāvato abhāvato ca avigatapaccayassa. 『『Tattha katamo upādānapaccayā bhavo? Ṭhapetvā upādānaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati upādānapaccayā bhavo』』ti vacanato upādānapaccayā catunnaṃ khandhānaṃ idha bhavoti nāmaṃ. Saṅkhārakkhandhe ca 『『jāti dvīhi khandhehi saṅgahitā』』tiādivacanato (dhātu. 71) jātijarāmaraṇāni antogadhāni.

Tattha yāva upādānaṃ tāva jātijarāmaraṇānaṃ anupalabbhanato upādānaṃ bhavassa na niyamato avigatapaccayo hoti. 『『Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jātī』』ti ādivacanato saṅkhatalakkhaṇesu jātiyā jarāmaraṇasaṅkhātassa bhavassa jātikkhaṇamatteyeva abhāvato avigatapaccayabhāvo na sambhavati. Tathā jātiyā jarāmaraṇakkhaṇe abhāvato . Upanissayapaccayeneva pana bhavo jātiyā. Jāti jarāmaraṇassa paccayoti sabbathāpi avigatapaccayaniyamābhāvato abhāvato ca avigatapaccayassa bhavādīsu hetukaggahaṇaṃ na katanti veditabbaṃ.

Keci panāhu – 『『bhavo duvidhenā』』ti vacanato upapattimissako bhavo, na ca upapattibhavassa upādānaṃ avigatapaccayo hotīti 『『upādānapaccayā bhavo upādānahetuko』』ti avatvā 『『upādānapaccayā bhavo』』ti vutto. Idha pacchinnattā paratopi na vuttanti. Taṃ idha upapattimissakassa bhavassa anadhippetattā ayuttaṃ. Arūpakkhandhā hi idha bhavoti āgatā.

Bhavapaccayājātīti ettha ca ṭhapetvā jātijarāmaraṇāni avaseso bhavo jātiyā paccayoti veditabbo. Kasmā? Jātiādīnaṃ jātiyā appaccayattā. Yadi evaṃ, ṭhapetvā jātijarāmaraṇāni bhavo jātiyā paccayoti vattabboti? Āma vattabbo, vattabbapadesābhāvato pana na vutto. Dasamaṅganiddese hi upādānapaccayasambhūto bhavo vattabbo. Ekādasamaṅganiddese jāti vattabbā. Yo pana bhavo jātiyā paccayo, tassa vattabbapadeso natthīti vattabbapadesābhāvato na vutto. Avuttopi pana yuttito gahetabboti. Viññāṇapaccayā nāmarūpantiādīsu ca viññāṇādīnaṃ avigatapaccayabhāvasambhavato viññāṇahetukādivacanaṃ katanti esa hetucatukke viseso.

  1. Sampayuttacatukkaṃ

  2. Sampayuttacatukkepi avijjāpaccayāti ettāvatā sahajātādipaccayavasena saṅkhārassa avijjāpaccayataṃ dassetvā puna 『『avijjāsampayutto』』ti sampayuttapaccayatā dassitā. Sesapadesupi eseva nayo. Yasmā pana arūpīnaṃ dhammānaṃ rūpadhammehi sampayogo natthi, tasmā viññāṇapaccayā nāmarūpantiādīsu tatiyacatutthavārapadesu 『『viññāṇasampayuttaṃ nāma』』ntiādinā nayena yaṃ labbhati, tadeva gahitanti esa sampayuttacatukke viseso.

  3. Aññamaññacatukkaṃ

  4. Aññamaññacatukkepi avijjāpaccayāti sahajātādipaccayavasena saṅkhārassa avijjāpaccayataṃ dassetvā 『『saṅkhārapaccayāpi avijjā』』ti aññamaññapaccayatā dassitā. Sesapadesupi eseva nayo. Yasmā pana bhavo nippadeso, upādānaṃ sappadesaṃ, sappadesadhammo ca nippadesadhammassa paccayo hoti, na nippadesadhammo sappadesadhammassa, tasmā ettha 『『bhavapaccayāpi upādāna』』nti na vuttaṃ; heṭṭhā vā desanāya pacchinnattā evaṃ na vuttaṃ . Yasmā ca nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ atthi, saḷāyatanapaccayā ekacittakkhaṇe nāmarūpaṃ natthi, yassa saḷāyatanaṃ aññamaññapaccayo bhaveyya, tasmā catutthavāre 『『chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpa』』nti yaṃ labbhati tadeva gahitanti esa aññamaññacatukke viseso.

Avijjāmūlakanayamātikā.

Saṅkhārādimūlakanayamātikā

  1. Idāni saṅkhārapaccayā avijjāti saṅkhāramūlakanayo āraddho. Tatthāpi yathā avijjāmūlake evaṃ cattāri catukkāni soḷasa ca vārā veditabbā. Paṭhamacatukke pana paṭhamavārameva dassetvā desanā saṃkhittā. Yathā cettha evaṃ viññāṇamūlakādīsupi. Tattha sabbesveva tesu saṅkhāramūlakādīsu aṭṭhasu nayesu 『『saṅkhārapaccayā avijjā』』tiādinā nayena sahajātādipaccayavasena avijjāya saṅkhārādipaccayataṃ dassetvā puna 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』tiādinā nayena ekacittakkhaṇepi paccayākāracakkassa pavatti dassitā.

Kasmā pana bhavamūlakā jātijarāmaraṇamūlakā vā nayā na vuttā? Kiṃ bhavapaccayā avijjā na hotīti? No na hoti. 『『Saṅkhārapaccayā avijjā』』ti evamādīsu pana vuccamānesu na koci bhavapariyāpanno dhammo avijjāya paccayo na vutto. Tasmā apubbassa aññassa avijjāpaccayassa vattabbassa abhāvato bhavamūlako nayo na vutto. Bhavaggahaṇena ca avijjāpi saṅgahaṃ gacchati. Tasmā 『『bhavapaccayā avijjā』』ti vuccamāne 『『avijjāpaccayā avijjā』』tipi vuttaṃ siyā. Na ca ekacittakkhaṇe avijjā avijjāya paccayo nāma hoti. Tattha pacchinnattāva jātijarāmaraṇamūlakāpi nayā na gahitā. Apica bhave jātijarāmaraṇānipi antogadhāni. Na cetāni ekacittakkhaṇe avijjāya paccayā hontīti bhavamūlakā jātijarāmaraṇamūlakā vā nayā na vuttāti.

Mātikāvaṇṇanā.

Akusalaniddesavaṇṇanā

248-249. Idāni yathā heṭṭhā cittuppādakaṇḍe kusalattikaṃ ādiṃ katvā nikkhittamātikāya paṭipāṭiyā paṭhamaṃ kusalaṃ bhājitaṃ, tathā idha mātikāya anikkhittattā paṭhamaṃ kusalaṃ anāmasitvā 『『avijjāpaccayā saṅkhāro』』ti akusaladhammavasena mātikāya nikkhittattā nikkhepapaṭipāṭiyāva avijjādīni paṭiccasamuppādaṅgāni bhājetvā dassetuṃ katame dhammāakusalātiādimāha. Tassattho heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. aṭṭha. 365) vuttanayeneva veditabbo. Yasmā pana ekacittakkhaṇe taṇhāya ca kāmupādānassa ca sambhavo natthi, tasmā yaṃ ettha taṇhāpaccayā upādānaṃ labbhati, tadeva dassetuṃ diṭṭhi diṭṭhigatantiādi vuttaṃ.

Bhavaniddese ca yasmā upādānaṃ saṅkhārakkhandhe saṅgahaṃ gacchati, tasmā 『『ṭhapetvā upādānaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho』』ti vuttaṃ. Evañhi vuccamāne upādānassa upādānapaccayattaṃ āpajjeyya. Na ca tadeva tassa paccayo hoti. Jātiādiniddesesu yasmā ete arūpadhammānaṃ jātiādayo, tasmā 『『khaṇḍiccaṃ, pāliccaṃ, valittacatā, cuti, cavanatā』』ti na vuttaṃ.

  1. Evaṃ paṭhamavāraṃ niṭṭhapetvā puna dutiyavāre yasmiṃ samaye paṭhamavārena paccayākāro dassito, tasmiṃyeva samaye aparenapi nayena paccayākāraṃ dassetuṃ visuṃ samayavavatthānavāraṃ avatvā tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhārotiādināva nayena desanā katā. Tattha ṭhapetvā phassanti idaṃ yasmā phassopi nāmapariyāpanno, tasmā phassassa nāmato nīharaṇatthaṃ vuttaṃ.

  2. Tatiyavāre yassa cittasamuṭṭhānarūpassa viññāṇaṃ paccayo, tasmiṃ pavattamāne yasmā tenupatthaddhānaṃ cakkhāyatanādīnaṃ upacitattaṃ paññāyati, tasmā cakkhāyatanassa upacayotiādi vuttaṃ. Yasmā ca kammajarūpassapi tasmiṃ samaye vattamānassa viññāṇaṃ pacchājātapaccayena paccayo hoti, tasmāpi evaṃ vuttaṃ. Tattha kiñcāpi kammajaṃ cittasamuṭṭhānanti dveva santatiyo gahitā, itarāpi pana dve santatiyo gahetabbā. Tāsampi hi viññāṇaṃ paccayo hotiyeva.

  3. Catutthavāre pana yasmā ekacittakkhaṇepi mahābhūtarūpapaccayā cakkhāyatanādīni, hadayarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, nāmapaccayā ca pacchājātasahajātādivasena yathānurūpaṃ sabbānipi pavattanti, tasmā tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ? Cakkhāyatanantiādi vuttaṃ.

  4. Dutiyacatukke sabbaṃ uttānameva.

  5. Tatiyacatukke yassa sampayuttapaccayabhāvo na hoti, yassa ca hoti, taṃ visuṃ visuṃ dassetuṃ idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmantiādi vuttaṃ.

  6. Catutthacatukke phassapaccayā nāmaniddese kiñcāpi 『『ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – idaṃ vuccati phassapaccayā nāma』』nti na vuttaṃ, tathāpi anantarātītapadaniddese 『『ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho』』ti vuttattā avuttampi taṃ vuttameva hoti. Yadeva hi nāmaṃ phassassa paccayo, phassopi tasseva paccayoti.

Yathā cāyaṃ catucatukko soḷasavārappabhedo avijjāmūlako paṭhamanayo etasmiṃ paṭhamākusalacitte pakāsito, evaṃ saṅkhāramūlakādayo aṭṭha nayāpi veditabbā. Pāḷi pana saṃkhittā. Evameva tasmiṃ paṭhamākusalacitteyeva nava nayā, chattiṃsa catukkāni, catucattālīsādhikañca vārasataṃ hotīti veditabbaṃ.

  1. Idāni imināva nayena sesākusalacittesupi paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā akusalātiādi āraddhaṃ. Tattha yasmā diṭṭhivippayuttesu taṇhāpaccayā upādānaṃ natthi, tasmā upādānaṭṭhāne upādānaṃ viya daḷhanipātinā adhimokkhena padaṃ pūritaṃ. Domanassasahagatesu ca yasmā vedanāpaccayā taṇhāpi natthi, tasmā taṇhāṭṭhāne taṇhā viya balavakilesena paṭighena padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhāne adhimokkheneva. Vicikicchāsampayutte pana yasmā sanniṭṭhānābhāvato adhimokkhopi natthi, tasmā taṇhāṭṭhāne balavakilesabhūtāya vicikicchāya padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhānaṃ parihīnameva. Uddhaccasampayutte pana yasmā adhimokkho atthi, tasmā taṇhāṭṭhāne balavakilesena uddhaccena padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhāne adhimokkheneva. Sabbattheva ca visesamattaṃ dassetvā pāḷi saṃkhittā. Yo cāyaṃ viseso dassito, tattha kevalaṃ adhimokkhaniddesova apubbo. Sesaṃ heṭṭhā āgatameva.

Adhimokkhaniddese pana adhimuccanavasena adhimokkho. Adhimuccati vā tena ārammaṇe cittaṃ nibbicikicchatāya sanniṭṭhānaṃ gacchatīti adhimokkho. Adhimuccanākāro adhimuccanā. Tassa cittassa, tasmiṃ vā ārammaṇe adhimuttattāti tadadhimuttatā. Sabbacittesu ca paṭhamacitte vuttanayeneva nayacatukkavārappabhedo veditabbo. Kevalañhi vicikicchāsampayutte upādānamūlakassa nayassa abhāvā aṭṭha nayā, dvattiṃsa catukkāni, aṭṭhavīsādhikañca vārasataṃ hotīti.

Akusalaniddesavaṇṇanā.

Kusalaniddesavaṇṇanā

  1. Idāni imināva nayena kusalacittādīsupi paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Yathā pana akusale paṭhamaṃ mātikaṃ nikkhipitvā pacchā niddeso kato, na tathā idha. Kasmā? Appanāvāre nānattasambhavato. Lokiyakusalādīsu hi tesaṃ dhammānaṃ dukkhasaccapariyāpannattā 『『evametassa kevalassa dukkhakkhandhassā』』ti appanā hoti, lokuttarakusalādīsu 『『evametesaṃ dhammāna』』nti. Tasmā ettha sādhāraṇato mātikaṃ ṭhapetuṃ na sakkāti pāṭiyekkaṃ tesaṃ tesaṃ kusalādīnaṃ mātikaṃ uddisitvāva niddeso katoti.

Tattha yasmā ekacittakkhaṇe kusalasaṅkhārena saddhiṃ avijjā natthi, tasmā taṃ avatvā, avijjā viya akusalānaṃ, kusalānaṃ mūlato kusalamūlaṃ, taṇhupādānānañca abhāvato taṇhāṭṭhāne taṇhā viya ārammaṇe ajjhogāḷho pasādo, upādānaṭṭhāne upādānaṃ viya daḷhanipātī nāma adhimokkho vutto. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Kusalaniddesavaṇṇanā.

Abyākataniddesavaṇṇanā

  1. Abyākataṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe āgatapaṭipāṭiyāva vibhattaṃ. Sabbavāresu ca avijjāmūlakā nayā parihīnā. Kasmā? Avijjāṭṭhāne ṭhapetabbassa abhāvato. Kusalacittesu hi avijjāṭṭhāne ṭhapetabbaṃ kusalamūlaṃ atthi, cakkhuviññāṇādīsu natthi. Sahetukesu pana kiñcāpi atthi, evaṃ santepi idha pacchinnattā tattha na gahitaṃ. Pañcaviññāṇasote sotapatitāva hutvā desanā katāti veditabbā.

Visesato panettha cakkhuviññāṇādīsu taṇhāṭṭhānaṃ upādānaṭṭhānañca parihīnaṃ. Kasmā? Taṇhāṭṭhānārahassa balavadhammassa abhāvā adhimokkharahitattā ca. Sesāhetukesu taṇhāṭṭhānameva parihīnaṃ. Sahetukesu pasādasabbhāvato taṇhāṭṭhāne pasādena padaṃ pūritaṃ. Evamettha kusalākusalavipākesu cakkhuviññāṇādīsu saṅkhāraviññāṇanāmachaṭṭhāyatanaphassavedanāmūlakā cha cha, sesāhetukesu adhimokkhamūlakena saddhiṃ satta satta, sahetukesu pasādamūlakena saddhiṃ aṭṭha aṭṭha nayā veditabbā.

Tattha cakkhuviññāṇādīsupi catunnampi catukkānaṃ ādivārova vutto. Dutiyavāro paccayavisesaṭṭhena labbhamānopi na vutto. Tatiyacatutthavārā asambhavatoyeva. Rūpamissakā hi te, na ca cakkhuviññāṇādīni rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Yathā ca paṭhamacatukke dve vārā labbhanti, evaṃ sesacatukkesupi. Tasmā paṭhamacatukke dutiyavāro, sesacatukkesu ca dve dve vārā avuttāpi vuttāva hontīti veditabbā. Sesāhetukābyākate sabbacatukkesu sabbepi vārā labbhanti. Idha pacchinnattā pana parato na gahitā. Sotapatitāva hutvā desanā katāti. Sesasahetukavipākesupi eseva nayo aññatra arūpāvacaravipākā. Arūpāvacaravipākasmiñhi vāradvayameva labbhatīti.

Abyākataniddesavaṇṇanā.

Avijjāmūlakakusalaniddesavaṇṇanā

  1. Idāni aparena pariyāyena ekacittakkhaṇe paccayākāraṃ dassetuṃ puna katame dhammākusalātiādi āraddhaṃ. Tattha avijjāpaccayāti upanissayapaccayataṃ sandhāya vuttaṃ. Teneva niddesavāre 『『tattha katamā avijjā』』ti avibhajitvā 『『tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro』』ti vibhattaṃ. Kusalacetanāsaṅkhāto hi saṅkhāroyeva tasmiṃ samaye cittena sahajāto hoti, na avijjā.

Tattha lokiyakusalassa heṭṭhā suttantabhājanīye vuttanayeneva avijjā paccayo hoti. Yasmā pana appahīnāvijjo avijjāya pahānatthaṃ lokuttaraṃ bhāveti, tasmā tassāpi samatikkamavasena paccayo hoti. Avijjāvatoyeva hi kusalāyūhanaṃ hoti, na itarassa. Tattha tebhūmakakusale sammohavasenapi samatikkamabhāvanāvasenapi āyūhanaṃ labbhati; lokuttare samucchedabhāvanāvasenāti. Sesaṃ vuttanayameva.

Ayaṃ pana viseso – yathā heṭṭhā ekekakusale catunnaṃ catukkānaṃ vasena nava soḷasakā laddhā, tathā idha na labbhanti. Kasmā? Avijjāya avigatasampayuttaaññamaññapaccayābhāvato. Upanissayavasena panettha paṭhamacatukkameva labbhati. Tampi paṭhamavārameva dassetvā saṃkhittaṃ. Nīharitvā pana dassetabbanti.

Avijjāmūlakakusalaniddesavaṇṇanā.

Kusalamūlakavipākaniddesavaṇṇanā

  1. Idāni abyākatesupi apareneva nayena paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha kusalamūlapaccayāti idampi upanissayapaccayataṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalavipākassa hi kusalamūlaṃ , akusalavipākassa ca akusalamūlaṃ upanissayapaccayo hoti; nānākkhaṇikakammapaccaye pana vattabbameva natthi. Tasmā esa upanissayapaccayena ceva nānākkhaṇikakammapaccayena ca paccayo hoti. Teneva niddesavāre 『『tattha katamaṃ kusalamūla』』nti avibhajitvā 『『tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro』』ti vibhattaṃ. Akusalavipākepi eseva nayo.

Avijjāmūlakakusalaniddese viya ca imasmimpi vipākaniddese paṭhamaṃ paccayacatukkameva labbhati. Tampi paṭhamavāraṃ dassetvā saṃkhittaṃ. Tasmā ekekasmiṃ vipākacitte ekamekasseva catukkassa vasena kusalamūlamūlake akusalamūlamūlake ca naye vārappabhedo veditabbo. Kiriyādhammānaṃ pana yasmā neva avijjā na kusalākusalamūlāni upanissayapaccayataṃ labhanti, tasmā kiriyavasena paccayākāro na vuttoti.

Evamesa –

Akusalakusalābyākata-dhammesu anekabhedato vatvā;

Kusalākusalānaṃ pana, vipāke ca upanissayavasena.

Puna ekadhāva vutto, vādippavarena paccayākāro;

Dhammappaccayabhede, ñāṇassa pabhedajananatthaṃ.

Pariyattisavanacintana-paṭipattikkamavivajjitānañca;

Yasmā ñāṇapabhedo, na kadācipi hoti etasmiṃ.

Pariyattisavanacintana-paṭipattikkamato sadā dhīro;

Tattha kayirā na haññaṃ, karaṇīyataraṃ tato atthīti.

Ayaṃ pana paccayākāro suttantaabhidhammabhājanīyavasena dveparivaṭṭameva nīharitvā bhājetvā dassito hoti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Paṭiccasamuppādavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Satipaṭṭhānavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ uddesavāravaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare satipaṭṭhānavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti satipaṭṭhānaparicchedaṃ dīpeti. Satipaṭṭhānāti tayo satipaṭṭhānā – satigocaropi, tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭidhānunayavītivattatāpi, satipi. 『『Catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṃ suṇātha…pe… ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo? Āhārasamudayā kāyassa samudayo』』tiādīsu (saṃ. ni. 5.408) hi satigocaro satipaṭṭhānanti vuccati. Tathā 『『kāyo upaṭṭhānaṃ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati cā』』tiādīsu (paṭi. ma. 3.35). Tassattho – patiṭṭhāti asminti paṭṭhānaṃ. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ, padhānaṃ ṭhānanti vā paṭṭhānaṃ; satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ hatthiṭṭhānaassaṭṭhānādīni viya.

『『Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇaṃ anusāsitumarahatī』』ti (ma. ni. 3.304, 311) ettha tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatā satipaṭṭhānanti vuttā. Tassattho – paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṃ, pavattayitabbatoti attho. Kena paṭṭhapetabbatoti? Satiyā; satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. 『『Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī』』tiādīsu (ma. ni. 3.147) pana satiyeva satipaṭṭhānanti vuccati. Tassattho – patiṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, upaṭṭhāti okkanditvā pakkhanditvā pavattatīti attho; satiyeva paṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānaṃ; athavā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ. Iti sati ca sā paṭṭhānañcātipi satipaṭṭhānaṃ. Idamidha adhippetaṃ. Yadi evaṃ, kasmā satipaṭṭhānāti bahuvacanaṃ katanti? Satiyā bahuttā; ārammaṇabhedena hi bahukā tā satiyoti.

Kasmā pana bhagavatā cattārova satipaṭṭhānā vuttā, anūnā anadhikāti? Veneyyahitattā. Taṇhācaritadiṭṭhicaritasamathayānikavipassanāyānikesu hi mandatikkhavasena dvidhā pavattesu mandassa taṇhācaritassa oḷārikaṃ kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa sukhumaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Diṭṭhicaritassapi mandassa nātippabhedagataṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa atippabhedagataṃ dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Samathayānikassa ca mandassa akicchena adhigantabbanimittaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato dutiyaṃ. Vipassanāyānikassāpi mandassa nātippabhedagatārammaṇaṃ tatiyaṃ, tikkhassa atippabhedagatārammaṇaṃ catutthaṃ. Iti cattārova vuttā, anūnā anadhikāti.

Subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā. Kāyo hi asubho. Tattha subhavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha asubhabhāvadassanena tassa vipallāsassa pahānatthaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Sukhaṃ, niccaṃ, attāti gahitesupi ca vedanādīsu vedanā dukkhā, cittaṃ aniccaṃ, dhammā anattā. Etesu ca sukhaniccaattabhāvavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha dukkhādibhāvadassanena tesaṃ vipallāsānaṃ pahānatthaṃ sesāni tīṇi vuttānīti. Evaṃ subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā cattārova vuttā anūnā anadhikāti veditabbā. Na kevalañca vipallāsapahānatthameva, atha kho caturoghayogāsavaganthaupādānaagatippahānatthampi catubbidhāhārapariññatthañca cattārova vuttāti veditabbā. Ayaṃ tāva pakaraṇanayo.

Aṭṭhakathāyaṃ pana 『『saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāroti etadeva vuttaṃ. Yathā hi catudvāre nagare pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, dakkhiṇato, pacchimato, uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Nagaraṃ viya hi nibbānamahānagaraṃ, dvāraṃ viya aṭṭhaṅgiko lokuttaramaggo. Pācīnadisādayo viya kāyādayo.

Yathā pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ kāyānupassanāmukhena āgacchantā cuddasavidhena kāyānupassanaṃ bhāvetvā kāyānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā dakkhiṇato āgacchantā dakkhiṇadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā dakkhiṇadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ vedanānupassanāmukhena āgacchantā navavidhena vedanānupassanaṃ bhāvetvā vedanānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā pacchimato āgacchantā pacchimadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pacchimadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ cittānupassanāmukhena āgacchantā soḷasavidhena cittānupassanaṃ bhāvetvā cittānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ dhammānupassanāmukhena āgacchantā pañcavidhena dhammānupassanaṃ bhāvetvā dhammānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osarantīti. Evaṃ saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāroti vuttāti veditabbā.

Idha bhikkhūti ettha kiñcāpi bhagavatā devaloke nisīditvā ayaṃ satipaṭṭhānavibhaṅgo kathito, ekabhikkhupi tattha bhagavato santike nisinnako nāma natthi. Evaṃ santepi yasmā ime cattāro satipaṭṭhāne bhikkhū bhāventi, bhikkhugocarā hi ete, tasmā idha bhikkhūti ālapati. Kiṃ panete satipaṭṭhāne bhikkhūyeva bhāventi, na bhikkhunīādayoti? Bhikkhunīādayopi bhāventi. Bhikkhū pana aggaparisā. Iti aggaparisattā idha bhikkhūti ālapati. Paṭipattiyā vā bhikkhubhāvadassanato evamāha. Yo hi imaṃ paṭipattiṃ paṭipajjati, so bhikkhu nāma hoti. Paṭipannako hi devo vā hotu manusso vā, bhikkhūti saṅkhaṃ gacchatiyeva. Yathāha –

『『Alaṅkato cepi samañcareyya,

Santo danto niyato brahmacārī;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū』』ti. (dha. pa. 142);

Kāyānupassanāuddesavaṇṇanā

Ajjhattanti niyakajjhattaṃ adhippetaṃ. Tasmā ajjhattaṃ kāyeti attano kāyeti attho. Tattha kāyeti rūpakāye. Rūpakāyo hi idha aṅgapaccaṅgānaṃ kesādīnañca dhammānaṃ samūhaṭṭhena, hatthikāyaassakāyarathakāyādayo viya, kāyoti adhippeto. Yathā ca samūhaṭṭhena evaṃ kucchitānaṃ āyaṭṭhena. Kucchitānañhi paramajegucchānaṃ so āyotipi kāyo. Āyoti uppattideso. Tatrāyaṃ vacanattho – āyanti tatoti āyo. Ke āyanti? Kucchitā kesādayo. Iti kucchitānaṃ kesādīnaṃ āyoti kāyo.

Kāyānupassīti kāyaṃ anupassanasīlo, kāyaṃ vā anupassamāno kāyeti ca vatvāpi puna kāyānupassīti dutiyaṃ kāyaggahaṇaṃ asammissato vavatthānaghanavinibbhogādidassanatthaṃ katanti veditabbaṃ. Tena na kāye vedanānupassī cittadhammānupassī vā; atha kho kāye kāyānupassī yevāti kāyasaṅkhāte vatthusmiṃ kāyānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṃ dassitaṃ hoti. Tathā na kāye aṅgapaccaṅgavinimuttaekadhammānupassī, nāpi kesalomādivinimuttaitthipurisānupassī. Yopi cettha kesalomādiko bhūtupādāyasamūhasaṅkhāto kāyo, tatthāpi na bhūtupādāyavinimuttaekadhammānupassī; atha kho rathasambhārānupassako viya aṅgapaccaṅgasamūhānupassī, nagarāvayavānupassako viya kesalomādisamūhānupassī, kadalikkhandhapattavaṭṭivinibhuñjako viya rittamuṭṭhiviniveṭhako viya ca bhūtupādāyasamūhānupassīyevāti nānappakārato samūhavasena kāyasaṅkhātassa vatthuno dassanena ghanavinibbhogo dassito hoti. Na hettha yathāvuttasamūhavinimutto kāyo vā itthī vā puriso vā añño vā koci dhammo dissati. Yathāvuttadhammasamūhamatteyeva pana tathā tathā sattā micchābhinivesaṃ karonti. Tenāhu porāṇā –

『『Yaṃ passati na taṃ diṭṭhaṃ, yaṃ diṭṭhaṃ taṃ na passati;

Apassaṃ bajjhate mūḷho, bajjhamāno na muccatī』』ti.

Ghanavinibbhogādidassanatthanti vuttaṃ. Ādisaddena cettha ayampi attho veditabbo – ayañhi etasmiṃ kāye kāyānupassīyeva, na aññadhammānupassī. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yathā anudakabhūtāyapi marīciyā udakānupassino honti, na evaṃ aniccadukkhānattaasubhabhūteyeva imasmiṃ kāye niccasukhaattasubhabhāvānupassī; atha kho kāyānupassī aniccadukkhānattaasubhākārasamūhānupassīyevāti vuttaṃ hoti. Atha vā yvāyaṃ mahāsatipaṭṭhāne 『『idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā…pe… so satova assasatī』』tiādinā (dī. ni. 2.374; ma. ni. 1.107) nayena assāsapassāsādicuṇṇakajātaaṭṭhikapariyosāno kāyo vutto, yo ca 『『idhekacco pathavīkāyaṃ aniccato anupassati, tathā āpokāyaṃ, tejokāyaṃ, vāyokāyaṃ, kesakāyaṃ, lomakāyaṃ, chavikāyaṃ, cammakāyaṃ, maṃsakāyaṃ, rudhirakāyaṃ, nhārukāyaṃ, aṭṭhikāyaṃ, aṭṭhimiñjakāya』』nti paṭisambhidāyaṃ kāyo vutto, tassa sabbassa imasmiṃyeva kāye anupassanato kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo.

Atha vā kāye ahanti vā mamanti vā evaṃ gahetabbassa kassaci ananupassanato, tassa tasseva pana kesalomādikassa nānādhammasamūhassa anupassanato kāye kesādidhammasamūhasaṅkhāte kāyānupassīti evamattho daṭṭhabbo. Apica 『『imasmiṃ kāye aniccato anupassati, no niccato』』tiādinā (paṭi. ma. 3.35) anukkamena paṭisambhidāyaṃ āgatanayassa sabbasseva aniccalakkhaṇādino ākārasamūhasaṅkhātassa kāyassa anupassanatopi kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo.

Tathā hi ayaṃ kāye kāyānupassanāpaṭipadaṃ paṭipanno bhikkhu imaṃ kāyaṃ aniccānupassanādīnaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ vasena aniccato anupassati no niccato, dukkhato anupassati no sukhato, anattato anupassati no attato, nibbindati no nandati, virajjati no rajjati, nirodheti no samudeti, paṭinissajjati no ādiyati. So taṃ aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati , nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatīti (paṭi. ma. 3.35) veditabbo.

Viharatīti catūsu iriyāpathavihāresu aññataravihārasamāyogaparidīpanametaṃ, ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aparena iriyāpathena vicchinditvā apatamānaṃ attabhāvaṃ harati pavattetīti attho.

Bahiddhākāyeti parassa kāye. Ajjhattabahiddhā kāyeti kālena attano kāye, kālena parassa kāye. Paṭhamanayena hi attano kāye kāyapariggaho vutto, dutiyanayena parassa kāye, tatiyanayena kālena attano kālena parassa kāye. Ajjhattabahiddhā pana ghaṭitārammaṇaṃ nāma natthi. Paguṇakammaṭṭhānassa pana aparāparaṃ sañcaraṇakālo ettha kathito. Ātāpīti kāyapariggāhakavīriyasamāyogaparidīpanametaṃ. So hi yasmā tasmiṃ samaye yaṃ taṃ vīriyaṃ tīsu bhavesu kilesānaṃ ātāpanato ātāpoti vuccati, tena samannāgato hoti, tasmā ātāpīti vuccati.

Sampajānoti kāyapariggāhakena sampajaññasaṅkhātena ñāṇena samannāgato. Satimāti kāyapariggāhikāya satiyā samannāgato. Ayaṃ pana yasmā satiyā ārammaṇaṃ pariggahetvā paññāya anupassati, na hi sativirahitassa anupassanā nāma atthi, tenevāha – 『『satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī』』ti (saṃ. ni. 5.234), tasmā ettha 『『kāye kāyānupassī viharatī』』ti ettāvatā kāyānupassanāsatipaṭṭhānakammaṭṭhānaṃ vuttaṃ hoti. Atha vā yasmā anātāpino antosaṅkhepo antarāyakaro hoti, asampajāno upāyapariggahe anupāyaparivajjane ca sammuyhati, muṭṭhassatī upāyāpariccāge anupāyāpariggahe ca asamatthova hoti, tenassa taṃ kammaṭṭhānaṃ na sampajjati; tasmā yesaṃ dhammānaṃ ānubhāvena taṃ sampajjati tesaṃ dassanatthaṃ 『『ātāpī sampajāno satimā』』ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Iti kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ sampayogaṅgañca dassetvā idāni pahānaṅgaṃ dassetuṃ vineyya loke abhijjhādomanassanti vuttaṃ. Tattha vineyyāti tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā vinayitvā. Loketi ettha yvāyaṃ ajjhattādibhedo kāyo pariggahito sveva idha loko nāma. Tasmiṃ loke abhijjhādomanassaṃ vinayitvāti attho. Yasmā panettha abhijjhāgahaṇena kāmacchando, domanassaggahaṇena byāpādo saṅgahaṃ gacchati, tasmā nīvaraṇapariyāpannabalavadhammadvayadassanena nīvaraṇappahānaṃ vuttaṃ hotīti veditabbaṃ.

Visesena cettha abhijjhāvinayena kāyasampattimūlakassa anurodhassa, domanassavinayena kāyavipattimūlakassa virodhassa, abhijjhāvinayena ca kāye abhiratiyā, domanassavinayena kāyabhāvanāya anabhiratiyā, abhijjhāvinayena kāye abhūtānaṃ subhasukhabhāvādīnaṃ pakkhepassa, domanassavinayena kāye bhūtānaṃ asubhāsukhabhāvādīnaṃ apanayanassa ca pahānaṃ vuttaṃ. Tena yogāvacarassa yogānubhāvo yogasamatthatā ca dīpitā hoti. Yogānubhāvo hi esa yadidaṃ anurodhavirodhavippamutto, aratiratisaho, abhūtapakkhepabhūtāpanayanavirahito ca hoti. Anurodhavirodhavippamutto cesa aratiratisaho abhūtaṃ apakkhipanto bhūtañca anapanento yogasamattho hotīti.

Aparo nayo – 『『kāye kāyānupassī』』ti ettha anupassanāya kammaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Viharatīti ettha vuttavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṃ. Ātāpītiādīsu ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena sabbatthikakammaṭṭhānaṃ, kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo vā; satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdhasamatho, sampajaññena vipassanā , abhijjhādomanassavinayena bhāvanāphalaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayaṃ tāva kāyānupassanāsatipaṭṭhānuddesassa atthavaṇṇanā.

Vedanānupassanādiuddesavaṇṇanā

Vedanānupassanāsatipaṭṭhānuddesādīsupi ajjhattādīni vuttanayeneva veditabbāni. Etesupi hi attano vedanādīsu, parassa vedanādīsu, kālena attano kālena parassa vedanādīsūti tividho pariggaho vutto. Vedanāsu vedanānupassītiādīsu ca vedanādīnaṃ punavacane payojanaṃ kāyānupassanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Vedanāsu vedanānupassī, citte cittānupassī, dhammesu dhammānupassīti ettha pana vedanāti tisso vedanā. Tā ca lokiyā eva; cittampi lokiyaṃ, tathā dhammā. Tesaṃ vibhāgo niddesavāre pākaṭo bhavissati. Kevalaṃ panidha yathā vedanā anupassitabbā tathā anupassanto 『『vedanāsu vedanānupassī』』ti veditabbo. Esa nayo cittadhammesu. Kathañca vedanā anupassitabbāti? Sukhā tāva vedanā dukkhato, dukkhā sallato, adukkhamasukhā aniccato. Yathāha –

『『Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṃ santaṃ, addakkhi naṃ aniccato;

Sa ve sammadaso bhikkhu, upasanto carissatī』』ti. (saṃ. ni. 4.253);

Sabbā eva cetā dukkhātipi anupassitabbā. Vuttañcetaṃ – 『『yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasminti vadāmī』』ti (saṃ. ni. 4.259). Sukhadukkhatopi ca anupassitabbā, yathāha – 『『sukhā kho, āvuso visākha, vedanā ṭhitisukhā, vipariṇāmadukkhā』』ti (ma. ni. 1.465) sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Apica aniccādisattānupassanāvasenapi (paṭi. ma. 3.35) anupassitabbā. Sesaṃ niddesavāreyeva pākaṭaṃ bhavissati.

Cittadhammesupi cittaṃ tāva ārammaṇādhipatisahajātabhūmikammavipākakiriyādinānattabhedānaṃ aniccādinupassanānaṃ niddesavāre āgatasarāgādibhedānañca vasena anupassitabbaṃ. Dhammā salakkhaṇasāmaññalakkhaṇānaṃ suññatādhammassa aniccādisattānupassanānaṃ niddesavāre āgatasantāsantādibhedānañca vasena anupassitabbā. Sesaṃ vuttanayameva. Kāmañcettha yassa kāyasaṅkhāte loke abhijjhādomanassaṃ pahīnaṃ, tassa vedanādilokesupi taṃ pahīnameva. Nānāpuggalavasena pana nānācittakkhaṇikasatipaṭṭhānabhāvanāvasena ca sabbattha vuttaṃ. Yato vā ekattha pahīnaṃ, sesesupi pahīnaṃ hoti. Tenevassa tattha pahānadassanatthampi evaṃ vuttanti veditabbanti.

Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā

  1. Idāni seyyathāpi nāma cheko vilīvakārako thūlakilañjasaṇhakilañjacaṅkoṭakapeḷāpuṭādīni upakaraṇāni kattukāmo ekaṃ mahāveḷuṃ labhitvā catudhā chinditvā tato ekekaṃ veḷukhaṇḍaṃ gahetvā phāletvā taṃ taṃ upakaraṇaṃ kareyya, yathā vā pana cheko suvaṇṇakāro nānāvihitaṃ piḷandhanavikatiṃ kattukāmo suparisuddhaṃ suvaṇṇaghaṭikaṃ labhitvā catudhā bhinditvā tato ekekaṃ koṭṭhāsaṃ gahetvā taṃ taṃ piḷandhanaṃ kareyya, evameva bhagavā satipaṭṭhānadesanāya sattānaṃ anekappakāraṃ visesādhigamaṃ kattukāmo ekameva sammāsatiṃ 『『cattāro satipaṭṭhānā – idha bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharatī』』tiādinā nayena ārammaṇavasena catudhā bhinditvā tato ekekaṃ satipaṭṭhānaṃ gahetvā vibhajanto kathañca bhikkhu ajjhattaṃ kāyetiādinā nayena niddesavāraṃ vattumāraddho.

Tattha kathañcātiādi vitthāretuṃ kathetukamyatāpucchā. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – kena ca ākārena kena pakārena bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharatīti? Sesapucchāvāresupi eseva nayo. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Ayañhettha idha-saddo ajjhattādivasena sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano ca. Vuttañhetaṃ – 『『idheva, bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇebhi aññehī』』ti (ma. ni. 1.139; a. ni. 4.241). Tena vuttaṃ 『『imasmiṃ sāsane bhikkhū』』ti.

Ajjhattaṃ kāyanti attano kāyaṃ. Uddhaṃ pādatalāti pādatalato upari. Adho kesamatthakāti kesaggato heṭṭhā. Tacapariyantanti tiriyaṃ tacaparicchinnaṃ. Pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhatīti nānappakārakesādiasucibharito ayaṃ kāyoti passati. Kathaṃ? Atthi imasmiṃ kāye kesā…pe… muttanti. Tattha atthīti saṃvijjanti. Imasminti yvāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tiriyaṃ tacapariyanto pūro nānappakārassa asucinoti vuccati tasmiṃ. Kāyeti sarīre. Sarīrañhi asucisañcayato kucchitānaṃ kesādīnañceva cakkhurogādīnañca rogasatānaṃ āyabhūtato kāyoti vuccati.

Kesā lomāti ete kesādayo dvattiṃsākārā. Tattha atthi imasmiṃ kāye kesā, atthi imasmiṃ kāye lomāti evaṃ sambandho veditabbo. Imasmiñhi pādatalato paṭṭhāya upari, kesamatthakā paṭṭhāya heṭṭhā, tacato paṭṭhāya tiriyantatoti ettake byāmamatte kaḷevare sabbākārenapi vicinanto na koci kiñci muttaṃ vā maṇiṃ vā veḷuriyaṃ vā agaruṃ vā kuṅkumaṃ vā kappūraṃ vā vāsacuṇṇādiṃ vā aṇumattampi sucibhāvaṃ passati, atha kho paramaduggandhajegucchaṃ assirīkadassanaṃ nānappakāraṃ kesalomādibhedaṃ asuciṃyeva passati. Tena vuttaṃ – atthi imasmiṃ kāye kesā lomā…pe… muttanti. Ayamettha padasambandhato vaṇṇanā.

Imaṃ pana kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā arahattaṃ pāpuṇitukāmena kulaputtena āditova catubbidhaṃ sīlaṃ sodhetvā suparisuddhasīle patiṭṭhitena, yvāyaṃ dasasu palibodhesu palibodho atthi taṃ upacchinditvā, paṭikkūlamanasikārakammaṭṭhānabhāvanāya paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā, jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā, arahattaṃ anāgāmiphalādīsu vā aññataraṃ pattassa sabbantimena paricchedena sāṭṭhakathāya pāḷiyā kataparicayassa tantiācariyassāpi kalyāṇamittassa santike uggahetabbaṃ. Visuddhaṃ tathārūpaṃ kalyāṇamittaṃ ekavihāre alabhantena tassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā uggahetabbaṃ. Tattha catubbidhasīlavisodhanañceva (visuddhi. 1.19) palibodho (visuddhi. 1.41) ca palibodhupacchedo ca ācariyassa santikaṃ upasaṅkamanavidhānañca sabbampi visuddhimagge vitthārato kathitaṃ. Tasmā taṃ tattha kathitanayeneva veditabbaṃ.

Ācariyena pana kammaṭṭhānaṃ kathentena tividhena kathetabbaṃ. Eko bhikkhu pakatiyā uggahitakammaṭṭhāno hoti. Tassa ekaṃ dve nisajjavāre sajjhāyaṃ kāretvā kathetabbaṃ. Eko santike vasitvā uggaṇhitukāmo hoti. Tassa āgatāgatavelāya kathetabbaṃ. Eko uggaṇhitvā aññattha gantukāmo hoti. Tassa nātipapañcaṃ nātisaṅkhepaṃ katvā nijjaṭaṃ niggaṇṭhikaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ. Kathentena kiṃ ācikkhitabbanti? Sattadhā uggahakosallaṃ dasadhā ca manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ.

Tattha vacasā manasā vaṇṇato saṇṭhānato disato okāsato paricchedatoti evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Imasmiñhi paṭikkūlamanasikārakammaṭṭhāne yopi tipiṭako hoti, tenapi manasikārakāle paṭhamaṃ vācāya sajjhāyo kātabbo. Ekaccassa hi sajjhāyaṃ karontasseva kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti, malayavāsīmahādevattherassa santike uggahitakammaṭṭhānānaṃ dvinnaṃ therānaṃ viya. Thero kira tehi kammaṭṭhānaṃ yācito 『cattāro māse imaṃ evaṃ sajjhāyaṃ karothā』ti dvattisākārapāḷiṃ adāsi. Te, kiñcāpi tesaṃ dve tayo nikāyā paguṇā, padakkhiṇaggāhitāya pana cattāro māse dvattiṃsākāraṃ sajjhāyantāva sotāpannā ahesuṃ.

Tasmā kammaṭṭhānaṃ kathentena ācariyena antevāsiko vattabbo – 『paṭhamaṃ tāva vācāya sajjhāyaṃ karohī』ti. Karontena ca tacapañcakādīni paricchinditvā anulomapaṭilomavasena sajjhāyo kātabbo. 『『Kesā lomā nakhā dantā taco』』ti hi vatvā puna paṭilomato 『『taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ. Tadanantaraṃ vakkapañcake 『『maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakka』』nti vatvā puna paṭilomato 『『vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ. Tato papphāsapañcake 『『hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsa』』nti vatvā puna paṭilomato 『『papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ.

Tato imaṃ tantiṃ anāruḷhampi paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.4) āgataṃ matthaluṅgaṃ karīsāvasāne tantiṃ āropetvā imasmiṃ matthaluṅgapañcake 『『antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ matthaluṅga』』nti vatvā puna paṭilomato 『『matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ.

Tato medachakke 『『pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo』』ti vatvā puna paṭilomato 『『medo sedo lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ.

Tato muttachakke 『『assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta』』nti vatvā puna paṭilomato 『『muttaṃ lasikā siṅghāṇikā kheḷo vasā assu medo sedo lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti evaṃ kālasatampi kālasahassampi kālasatasahassampi vācāya sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyena hi kammaṭṭhānatanti paguṇā hoti; na ito cito ca cittaṃ vidhāvati; koṭṭhāsā pākaṭā honti, hatthasaṅkhalikā viya khāyanti, vatipādapanti viya ca khāyanti. Yathā ca pana vacasā, tatheva manasāpi sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyo hi manasā sajjhāyassa paccayo hoti. Manasā sajjhāyo lakkhaṇapaṭivedhassa paccayo hoti. Lakkhaṇapaṭivedho maggaphalapaṭivedhassa paccayo hoti.

『Vaṇṇato』ti kesādīnaṃ vaṇṇo vavatthapetabbo. 『Saṇṭhānato』ti tesaṃyeva saṇṭhānaṃ vavatthapetabbaṃ . 『Disato』ti imasmiṃ sarīre nābhito uddhaṃ uparimā disā, adho heṭṭhimā disā. Tasmā 『『ayaṃ koṭṭhāso imissā nāma disāyā』』ti disā vavatthapetabbā. 『Okāsato』ti 『『ayaṃ koṭṭhāso imasmiṃ nāma okāse patiṭṭhito』』ti evaṃ tassa tassa okāso vavatthapetabbo. 『Paricchedato』ti sabhāgaparicchedo visabhāgaparicchedoti dve paricchedā. Tattha 『『ayaṃ koṭṭhāso heṭṭhā ca upari ca tiriyañca iminā nāma paricchinno』』ti evaṃ sabhāgaparicchedo veditabbo. 『『Kesā na lomā, lomāpi na kesā』』ti evaṃ amissīkatavasena visabhāgaparicchedo veditabbo.

Evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhantena pana 『『idaṃ kammaṭṭhānaṃ asukasmiṃ sutte paṭikkūlavasena kathitaṃ, asukasmiṃ dhātuvasenā』』ti ñatvā ācikkhitabbaṃ. Idañhi mahāsatipaṭṭhāne (dī. ni. 2.372; ma. ni. 1.105 ādayo) paṭikkūlavaseneva kathitaṃ, mahāhatthipadopama (ma. ni. 1.300 ādayo) -mahārāhulovāda (ma. ni. 2.113 ādayo) -dhātuvibhaṅgesu (ma. ni. 3.342 ādayo) dhātuvasena kathitaṃ. Kāyagatāsatisutte (ma. ni. 3.153 ādayo) pana yassa vaṇṇato upaṭṭhāti, taṃ sandhāya cattāri jhānāni vibhattāni. Tattha dhātuvasena kathitaṃ vipassanākammaṭṭhānaṃ hoti, paṭikkūlavasena kathitaṃ samathakammaṭṭhānaṃ. Tadetaṃ idha samathakammaṭṭhānaṃ avisesato sabbasādhāraṇavasena kathitanti vadantiyevāti.

Evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhitvā 『『anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato, paṇṇattisamatikkamanato, anupubbamuñcanato, appanāto, tayo ca suttantā』』ti evaṃ dasadhā manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Tattha 『anupubbato』ti idañhi sajjhāyakaraṇato paṭṭhāya anupaṭipāṭiyā manasikātabbaṃ, na ekantarikāya. Ekantarikāya hi manasikaronto yathā nāma akusalo puriso dvattiṃsapadaṃ nisseṇiṃ ekantarikāya ārohanto kilantakāyo patati, na ārohanaṃ sampādeti; evameva bhāvanāsampattivasena adhigantabbassa assādassa anadhigamā kilantacitto patati, na bhāvanaṃ sampādeti.

Anupubbato manasikarontenāpi ca 『nātisīghato』 manasikātabbaṃ. Atisīghato manasikaroto hi yathā nāma tiyojanaṃ maggaṃ paṭipajjitvā okkamanavissajjanaṃ asallakkhetvā sīghena javena sattakkhattumpi gamanāgamanaṃ karoto purisassa kiñcāpi addhānaṃ parikkhayaṃ gacchati, atha kho pucchitvāva gantabbaṃ hoti; evameva kevalaṃ kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ pāpuṇāti, avibhūtaṃ pana hoti, na visesaṃ āvahati. Tasmā nātisīghato manasikātabbaṃ.

Yathā ca nātisīghato evaṃ 『nātisaṇikato』pi. Atisaṇikato manasikaroto hi yathā nāma tadaheva tiyojanaṃ maggaṃ gantukāmassa purisassa antarāmagge rukkhapabbatagahanādīsu vilambamānassa maggo parikkhayaṃ na gacchati, dvīhatīhena pariyosāpetabbo hoti; evameva kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, visesādhigamassa paccayo na hoti.

『Vikkhepapaṭibāhanato』ti kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā puthuttārammaṇe cetaso vikkhepo paṭibāhitabbo. Appaṭibāhato hi yathā nāma ekapadikaṃ papātamaggaṃ paṭipannassa purisassa akkamanapadaṃ asallakkhetvā ito cito ca vilokayato padavāro virajjhati, tato sataporise papāte patitabbaṃ hoti; evameva bahiddhā vikkhepe sati kammaṭṭhānaṃ parihāyati, paridhaṃsati. Tasmā vikkhepapaṭibāhanato manasikātabbaṃ.

『Paṇṇattisamatikkamanato』ti yā ayaṃ 『『kesā lomā』』ti ādikā paṇṇatti taṃ atikkamitvā paṭikkūlanti cittaṃ ṭhapetabbaṃ. Yathā hi udakadullabhakāle manussā araññe udapānaṃ disvā tattha tālapaṇṇādikaṃ kiñcideva saññāṇaṃ bandhitvā tena saññāṇena āgantvā nhāyanti ceva pivanti ca, yadā pana tesaṃ abhiṇhasañcārena āgatāgatapadaṃ pākaṭaṃ hoti, tadā saññāṇena kiccaṃ na hoti, icchiticchitakkhaṇe gantvā nhāyanti ceva pivanti ca; evameva pubbabhāge 『kesā lomā』ti paṇṇattivasena manasikaroto paṭikkūlabhāvo pākaṭo hoti. Atha 『kesā lomā』ti paṇṇattiṃ samatikkamitvā paṭikkūlabhāveyeva cittaṃ ṭhapetabbaṃ.

『Anupubbamuñcanato』ti yo yo koṭṭhāso na upaṭṭhāti, taṃ taṃ muñcantena anupubbamuñcanato manasikātabbaṃ. Ādikammikassa hi 『kesā』ti manasikaroto manasikāro gantvā 『mutta』nti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati. 『Mutta』nti ca manasikaroto manasikāro gantvā 『kesā』ti imaṃ ādikoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati. Athassa manasikaroto keci koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, keci na upaṭṭhahanti. Tena ye ye upaṭṭhahanti tesu tesu tāva kammaṃ kātabbaṃ, yāva dvīsu upaṭṭhitesu tesampi eko suṭṭhutaraṃ upaṭṭhahati. Evaṃ upaṭṭhitaṃ pana tameva punappunaṃ manasikarontena appanā uppādetabbā.

Tatrāyaṃ upamā – yathā hi dvattiṃsatālake tālavane vasantaṃ makkaṭaṃ gahetukāmo luddo ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiṃ kareyya; atha so makkaṭo paṭipāṭiyā tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā pariyantatālameva gaccheyya; tatthapi gantvā luddena tatheva kate puna teneva nayena āditālaṃ āgaccheyya; so evaṃ punappunaṃ paṭipāṭiyā gacchanto ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāneyeva uṭṭhahitvā puna anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tassa vemajjhe makuḷatālapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānopi na uṭṭhaheyya, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – yathā hi tālavane dvattiṃsatālā, evaṃ imasmiṃ kāye dvattiṃsa koṭṭhāsā; makkaṭo viya cittaṃ; luddo viya yogāvacaro; makkaṭassa dvattiṃsatālake tālavane nivāso viya yogino cittassa dvattiṃsakoṭṭhāsake kāye ārammaṇavasena anusaṃcaraṇaṃ; luddena ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiyā katāya makkaṭassa tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā pariyantatālagamanaṃ viya yogino 『kesā』ti manasikāre āraddhe paṭipāṭiyā gantvā pariyosānakoṭṭhāse eva cittassa saṇṭhānaṃ; puna paccāgamanepi eseva nayo; punappunaṃ paṭipāṭiyā gacchamānassa makkaṭassa ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāne uṭṭhānaṃ viya punappunaṃ manasikaroto kesuci kesuci upaṭṭhitesu anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu parikammakaraṇaṃ; anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tassa vemajjhe makuḷatālapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānassāpi anuṭṭhānaṃ viya avasāne dvīsu upaṭṭhitesu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhāti tameva punappunaṃ manasikaritvā appanāya uppādanaṃ.

Aparāpi upamā – yathā nāma piṇḍapātiko bhikkhu dvattiṃsakulaṃ gāmaṃ upanissāya vasanto paṭhamagehe eva dve bhikkhā labhitvā parato ekaṃ vissajjeyya; punadivase tisso labhitvā parato dve vissajjeyya; tatiyadivase ādimhiyeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā paribhuñjeyya, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Dvattiṃsakulagāmo viya hi dvattiṃsākāro; piṇḍapātiko viya yogāvacaro; tassa taṃ gāmaṃ upanissāya vāso viya yogino dvattiṃsākāre parikammakaraṇaṃ; paṭhamagehe dve bhikkhā labhitvā parato ekissā vissajjanaṃ viya dutiyadivase tisso labhitvā parato dvinnaṃ vissajjanaṃ viya ca manasikaroto manasikaroto anupaṭṭhahante anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu upaṭṭhitesu yāva koṭṭhāsadvaye parikammakaraṇaṃ; tatiyadivase ādimhiyeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālāyaṃ nisīditvā paribhogo viya dvīsu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhahati tameva punappunaṃ manasikaritvā appanāya uppādanaṃ.

『Appanāto』ti appanākoṭṭhāsato. Kesādīsu ekekasmiṃ koṭṭhāse appanā hotīti veditabbāti ayamettha adhippāyo.

『Tayo ca suttantā』ti adhicittaṃ, sītibhāvo, bojjhaṅgakosallanti ime tayo suttantā vīriyasamādhiyojanatthaṃ veditabbāti ayamettha adhippāyo. Tattha –

『『Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṃ manasikātabbāni…kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikātabbaṃ, kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasikātabbaṃ, kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikātabbaṃ. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ samādhinimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ paggahanimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ upekkhānimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ na sammāsamādhiyeyya āsavānaṃ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṃ samādhinimittaṃ, paggahanimittaṃ, upekkhānimittaṃ manasikaroti, taṃ hoti cittaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṃ bandhati, ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeti, ukkāmukhaṃ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, ukkāmukhe pakkhipitvā kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati . Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ abhidhameyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ ḍaheyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ udakena paripphoseyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ nibbāyeyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ ajjhupekkheyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ na sammā paripākaṃ gaccheyya.

『『Yato ca kho, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati, taṃ hoti jātarūpaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya; yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati – yadi paṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya, tañcassa atthaṃ anubhoti.

『『Evameva kho, bhikkhave, adhicittamanuyuttena…pe… sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya; yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane』』ti (a. ni. 3.103) idaṃ suttaṃ adhicittanti veditabbaṃ.

『『Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātuṃ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃseti, yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati, paṇītādhimuttiko ca hoti nibbānābhirato ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātu』』nti (a. ni. 6.85) idaṃ suttaṃ sītibhāvoti veditabbaṃ.

Bojjhaṅgakosallaṃ pana 『『evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāyā』』ti (saṃ. ni. 5.234) saṃyuttamahāvagge bojjhaṅgasaṃyutte āgatameva.

Iti idaṃ sattavidhaṃ uggahakosallaṃ suggahitaṃ katvā imañca dasavidhaṃ manasikārakosallaṃ suṭṭhu vavatthapetvā tena yoginā ubhayakosallavasena kammaṭṭhānaṃ sādhukaṃ uggahetabbaṃ. Sace panassa ācariyena saddhiṃ ekavihāreyeva phāsu hoti, evaṃ vitthārena akathāpetvā kammaṭṭhānamanuyuñjantena visesaṃ labhitvā uparūpari kathāpetabbaṃ. Aññattha vasitukāmena yathāvuttena vidhinā vitthārato kathāpetvā punappunaṃ parivattetvā sabbaṃ gaṇṭhiṭṭhānaṃ chinditvā kammaṭṭhānabhāvanāya ananurūpaṃ senāsanaṃ pahāya mahāvāsatādiaṭṭhārasadosavajjite anurūpe vihāre viharantena khuddakapalibodhupacchedaṃ katvā yo tāva rāgacarito hoti, tena yasmā rāgo pahātabbo, tasmā paṭikkūlamanasikāre parikammaṃ kātabbaṃ.

Karontena pana kesesu tāva nimittaṃ gahetabbaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ vā dve vā kese luñcitvā hatthatale ṭhapetvā vaṇṇo tāva vavatthapetabbo. Chinnaṭṭhānepi kese oloketuṃ vaṭṭati; udakapatte vā yāgupatte vā oloketumpi vaṭṭatiyeva. Kāḷakakāle disvā kāḷakāti manasikātabbā; setakāle setāti. Missakakāle pana ussadavasena manasikātabbā honti. Yathā ca kesesu, evaṃ sakalepi tacapañcake disvāva nimittaṃ gahetabbaṃ. Evaṃ nimittaṃ gahetvā sabbakoṭṭhāsesu vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena vavatthapetvā vaṇṇasaṇṭhānagandhaāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlato vavatthapetabbā.

Tatrāyaṃ sabbakoṭṭhāsesu anupubbakathā – kesā tāva pakativaṇṇena kāḷakā addāriṭṭhakavaṇṇā, saṇṭhānato dīghavaṭṭalikā tulādaṇḍasaṇṭhānā, disato uparimadisāya jātā, okāsato ubhosu passesu kaṇṇacūḷikāhi, purato nalāṭantena, pacchato galavāṭakena paricchinnā. Sīsakaṭāhaveṭhanaṃ allacammaṃ kesānaṃ okāso. Paricchedato kesā sīsaveṭhanacamme vīhaggamattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve kesā ekato natthīti ayaṃ sabhāgaparicchedo.

『Kesā na lomā, lomā na kesā』ti evaṃ avasesehi ekatiṃsakoṭṭhāsehi amissīkatā kesā nāma pāṭiyekko koṭṭhāsoti ayaṃ visabhāgaparicchedo. Idaṃ kesānaṃ vaṇṇādito vavatthāpanaṃ.

Idaṃ pana tesaṃ vaṇṇādivasena pañcadhā paṭikkūlato vavatthāpanaṃ – kesā ca nāmete vaṇṇatopi paṭikkūlā, saṇṭhānatopi gandhatopi āsayatopi okāsatopi paṭikkūlā. Manuññepi hi yāgupatte vā bhattapatte vā kesavaṇṇaṃ kiñci disvā 『kesamissakamidaṃ, haratha na』nti jigucchanti. Evaṃ kesā vaṇṇato paṭikkūlā. Rattiṃ bhuñjantāpi kesasaṇṭhānaṃ akkavākaṃ vā makacivākaṃ vā chupitvāpi tatheva jigucchanti. Evaṃ saṇṭhānato paṭikkūlā.

Telamakkhanapupphadhūmādisaṅkhāravirahitānañca kesānaṃ gandho paramajeguccho hoti, tato jegucchataro aggimhi pakkhittānaṃ. Kesā hi vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlāpi siyuṃ, gandhena pana paṭikkūlāyeva. Yathā hi daharassa kumārassa vaccaṃ vaṇṇato haḷiddivaṇṇaṃ, saṇṭhānatopi haliddipiṇḍasaṇṭhānaṃ; saṅkhāraṭṭhāne chaḍḍitañca uddhumātakakāḷasunakhasarīraṃ vaṇṇato tālapakkavaṇṇaṃ, saṇṭhānato vaṭṭetvā vissaṭṭhamudiṅgasaṇṭhānaṃ, dāṭhāpissa sumanamakuḷasadisāti ubhayampi vaṇṇasaṇṭhānato siyā appaṭikkūlaṃ, gandhena pana paṭikkūlameva; evaṃ kesāpi siyuṃ vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlā, gandhena pana paṭikkūlā evāti.

Yathā pana asuciṭṭhāne gāmanissandena jātāni sūpeyyapaṇṇāni nāgarikamanussānaṃ jegucchāni honti aparibhogāni, evaṃ kesāpi pubbalohitamuttakarīsapittasemhādinissandena jātattā atijegucchāti idaṃ nesaṃ 『āsayato』 pāṭikulyaṃ. Ime ca kesā nāma gūtharāsimhi uṭṭhitakaṇṇikaṃ viya ekattiṃsakoṭṭhāsarāsimhi jātā. Te susānasaṅkāraṭṭhānādīsu jātasākaṃ viya, parikhādīsu jātakamalakuvalayādipupphaṃ viya ca asuciṭṭhāne jātattā paramajegucchāti idaṃ tesaṃ 『okāsato』 pāṭikkūlyaṃ.

Yathā ca kesānaṃ, evaṃ sabbakoṭṭhāsānaṃ vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlatā vavatthapetabbā. Vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pana sabbepi visuṃ visuṃ vavatthapetabbā.

Tattha lomā tāva pakativaṇṇato na kesā viya asambhinnakāḷakā, kāḷapiṅgalā pana honti; saṇṭhānato onataggatālamūlasaṇṭhānā; disato dvīsu disāsu jātā; okāsato ṭhapetvā kesānaṃ patiṭṭhitokāsañca hatthapādatalāni ca yebhuyyena avasesasarīraveṭhanacamme jātā; paricchedato sarīraveṭhanacamme likkhāmattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve lomā ekato natthi. Ayaṃ tesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Nakhāti vīsatiyā nakhapaṭṭānaṃ nāmaṃ. Te sabbepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato macchasakalikasaṇṭhānā; disato pādanakhā heṭṭhimadisāya jātā, hatthanakhā uparimadisāyāti dvīsu disāsu jātā; okāsato aṅgulīnaṃ aggapiṭṭhesu patiṭṭhitā; paricchedato dvīsu disāsu aṅgulikoṭimaṃsehi, anto aṅgulipiṭṭhimaṃsena, bahi ceva agge ca ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve nakhā ekato natthi. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Dantāti paripuṇṇadantassa dvattiṃsa dantaṭṭhikāni. Tepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato anekasaṇṭhānā. Tesañhi heṭṭhimāya tāva dantapāḷiyā majjhe cattāro dantā mattikāpiṇḍe paṭipāṭiyā ṭhapitaalābubījasaṇṭhānā. Tesaṃ ubhosu passesu ekeko ekamūlako ekakoṭiko mallikamakuḷasaṇṭhāno. Tato ekeko dvimūlako dvikoṭiko yānakaupatthambhanikasaṇṭhāno. Tato dve dve timūlā tikoṭikā. Tato dve dve catumūlā catukoṭikāti. Uparimapāḷiyāpi eseva nayo . Disato uparimadisāya jātā. Okāsato dvīsu hanukaṭṭhikesu patiṭṭhitā. Paricchedato heṭṭhā hanukaṭṭhike patiṭṭhitena attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve dantā ekato natthi. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Tacoti sakalasarīraṃ veṭhetvā ṭhitacammaṃ. Tassa upari kāḷasāmapītādivaṇṇā chavi nāma, yā sakalasarīratopi saṅkaḍḍhiyamānā badaraṭṭhimattā hoti. Taco pana vaṇṇato setoyeva. So cassa setabhāvo aggijālābhighātapaharaṇapahārādīhi viddhaṃsitāya chaviyā pākaṭo hoti. Saṇṭhānato sarīrasaṇṭhānova hoti. Ayamettha saṅkhepo.

Vitthārato pana pādaṅgulittaco kosakārakakosasaṇṭhāno. Piṭṭhipādattaco puṭabandhaupāhanasaṇṭhāno. Jaṅghattaco bhattapuṭakatālapaṇṇasaṇṭhāno. Ūruttaco taṇḍulabharitadīghatthavikasaṇṭhāno. Ānisadattaco udakapūritapaṭaparissāvanasaṇṭhāno. Piṭṭhittaco phalakonaddhacammasaṇṭhāno. Kucchittaco vīṇādoṇikonaddhacammasaṇṭhāno. Urattaco yebhuyyena caturassasaṇṭhāno. Ubhayabāhuttaco tūṇīronaddhacammasaṇṭhāno. Piṭṭhihatthattaco khurakosakasaṇṭhāno, phaṇakatthavikasaṇṭhāno vā. Hatthaṅgulittaco kuñcikākosakasaṇṭhāno. Gīvattaco galakañcukasaṇṭhāno. Mukhattaco chiddāvacchiddo kīṭakulāvakasaṇṭhāno. Sīsattaco pattatthavikasaṇṭhānoti.

Tacapariggaṇhakena ca yogāvacarena uttaroṭṭhato paṭṭhāya upari mukhaṃ ñāṇaṃ pesetvā paṭhamaṃ tāva mukhaṃ pariyonandhitvā ṭhitacammaṃ vavatthapetabbaṃ. Tato nalāṭaṭṭhicammaṃ. Tato thavikāya pakkhittapattassa ca thavikāya ca antarena hatthamiva sīsaṭṭhikassa ca sīsacammassa ca antarena ñāṇaṃ pesetvā aṭṭhikena saddhiṃ cammassa ekābaddhabhāvaṃ viyojentena sīsacammaṃ vavatthapetabbaṃ. Tato khandhacammaṃ. Tato anulomena paṭilomena ca dakkhiṇahatthacammaṃ. Atha teneva nayena vāmahatthacammaṃ. Tato piṭṭhicammaṃ. Taṃ taṃ vavatthapetvā anulomena ca paṭilomena ca dakkhiṇapādacammaṃ. Atha teneva nayena vāmapādacammaṃ. Tato anukkameneva vatthiudarahadayagīvacammāni vavatthapetabbāni. Atha gīvācammānantaraṃ heṭṭhimahanucammaṃ vavatthapetvā adharoṭṭhapariyosānaṃ pāpetvā niṭṭhapetabbaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ pariggaṇhantassa sukhumampi pākaṭaṃ hoti.

Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Paricchedato heṭṭhā patiṭṭhitatalena, upari ākāsena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Maṃsanti nava maṃsapesisatāni. Taṃ sabbampi vaṇṇato rattaṃ kiṃsukapupphasadisaṃ; saṇṭhānato jaṅghapiṇḍikamaṃsaṃ tālapaṇṇapuṭabhattasaṇṭhānaṃ, ūrumaṃsaṃ nisadapotakasaṇṭhānaṃ, ānisadamaṃsaṃ uddhanakoṭisaṇṭhānaṃ, piṭṭhimaṃsaṃ tālaguḷapaṭalasaṇṭhānaṃ, phāsukadvayamaṃsaṃ potthalikāya kucchiyaṃ tanumattikālepanasaṇṭhānaṃ, thanamaṃsaṃ vaṭṭetvā avakkhittamattikāpiṇḍasaṇṭhānaṃ, bāhudvayamaṃsaṃ diguṇaṃ katvā ṭhapitaniccammamahāmūsikasaṇṭhānaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ maṃsaṃ pariggaṇhantassa sukhumampi pākaṭaṃ hoti. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato sādhikāni tīṇi aṭṭhisatāni anulimpetvā ṭhitaṃ. Paricchedato heṭṭhā aṭṭhisaṅghāte patiṭṭhitatalena, upari tacena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

『Nhārū』ti nava nhārusatāni. Vaṇṇato sabbepi nhārū setā; saṇṭhānato nānāsaṇṭhānā. Etesu hi gīvāya uparibhāgato paṭṭhāya pañca mahānhārū sarīraṃ vinaddhamānā hadayassa purimapassena otiṇṇā, pañca pacchimapassena, pañca dakkhiṇapassena, pañca vāmapassena, dakkhiṇahatthaṃ vinaddhamānāpi hatthassa purimapassena pañca, pacchimapassena pañca, tathā vāmahatthaṃ vinaddhamānāpi. Dakkhiṇapādaṃ vinaddhamānāpi pādassa purimapassena pañca, pacchimapassena pañca, tathā vāmapādaṃ vinaddhamānāpīti. Evaṃ sarīradhārakā nāma saṭṭhi mahānhārū kāyaṃ vinaddhamānā otiṇṇā, ye kaṇḍarātipi vuccanti. Te sabbepi kandalamakuḷasaṇṭhānā.

Aññe pana taṃ taṃ padesaṃ ajjhottharitvā ṭhitā tato sukhumatarā suttarajjukasaṇṭhānā. Aññe tato sukhumatarā pūtilatāsaṇṭhānā. Aññe tato sukhumatarā mahāvīṇātantisaṇṭhānā. Aññe thūlasuttakasaṇṭhānā. Hatthapādapiṭṭhiyaṃ nhārū sakuṇapādasaṇṭhānā. Sīsanhārū dārakānaṃ sīsajālakasaṇṭhānā. Piṭṭhinhārū ātape pasāritaallajālasaṇṭhānā. Avasesā taṃtaṃaṅgapaccaṅgānugatā nhārū sarīre paṭimukkajālakañcukasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato sakalasarīre aṭṭhīni ābandhitvā ṭhitā. Paricchedato heṭṭhā tiṇṇaṃ aṭṭhisatānaṃ upari patiṭṭhitatalehi, upari maṃsacammāni āhacca ṭhitapadesehi, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Aṭṭhīti ṭhapetvā dvattiṃsa dantaṭṭhīni avasesāni catusaṭṭhi hatthaṭṭhīni, catusaṭṭhi pādaṭṭhīni, catusaṭṭhi maṃsanissitāni muduaṭṭhīni, dve paṇhikaṭṭhīni, ekekasmiṃ pāde dve gopphakaṭṭhīni, dve jaṅghaṭṭhīni, dve jaṇṇukaṭṭhīni, dve ūruṭṭhīni, dve kaṭiṭṭhīni, aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni, catuvīsati phāsukaṭṭhīni, cuddasa uraṭṭhīni, ekaṃ hadayaṭṭhi, dve akkhakaṭṭhīni, dve koṭṭhaṭṭhīni, dve bāhaṭṭhīni, dve dve aggabāhaṭṭhīni, satta gīvaṭṭhīni, dve hanukaṭṭhīni, ekaṃ nāsikaṭṭhi, dve akkhiṭṭhīni, dve kaṇṇaṭṭhīni, ekaṃ nalāṭaṭṭhi, ekaṃ muddhaṭṭhi, nava sīsakapālaṭṭhīnīti evaṃ timattāni aṭṭhisatāni.

Tāni sabbānipi vaṇṇato setāni, saṇṭhānato nānāsaṇṭhānāni. Tattha hi aggapādaṅguliṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni. Tadanantarāni majjhapabbaṭṭhīni panasaṭṭhisaṇṭhānāni. Mūlapabbaṭṭhīni paṇavasaṇṭhānāni. Piṭṭhipādaṭṭhīni koṭṭhitakandalakandarāsisaṇṭhānāni. Paṇhikaṭṭhi ekaṭṭhitālaphalabījasaṇṭhānaṃ. Gopphakaṭṭhīni bandhakīḷāgoḷakasaṇṭhānāni. Jaṅghaṭṭhīnaṃ gopphakaṭṭhīsu patiṭṭhitaṭṭhānaṃ anapanītatacasindikaḷīrasaṇṭhānaṃ. Khuddakajaṅghaṭṭhikaṃ dhanukadaṇḍasaṇṭhānaṃ, mahantaṃ milātasappapiṭṭhisaṇṭhānaṃ. Jaṇṇukaṭṭhi ekato parikkhīṇapheṇakasaṇṭhānaṃ.

Tattha jaṅghaṭṭhikassa patiṭṭhitaṭṭhānaṃ atikhiṇaggagosiṅgasaṇṭhānaṃ. Ūruṭṭhi duttacchitavāsipharasudaṇḍakasaṇṭhānaṃ. Tassa kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhitaṭṭhānaṃ kīḷāgoḷakasaṇṭhānaṃ. Tena kaṭiṭṭhino patiṭṭhitaṭṭhānaṃ aggacchinnamahāpunnāgaphalasaṇṭhānaṃ. Kaṭiṭṭhīni dvepi ekābaddhāni hutvā kumbhakārakauddhanasaṇṭhānāni, pāṭiyekkaṃ kammārakūṭayottakasaṇṭhānāni. Koṭiyaṃ ṭhitaānisadaṭṭhi adhomukhaṃ katvā gahitasappaphaṇasaṇṭhānaṃ sattasu ṭhānesu chiddāvachiddaṃ. Piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni abbhantarato uparūpari ṭhapitasīsakapaṭṭaveṭhakasaṇṭhānāni, bāhirato vaṭṭanāvaḷisaṇṭhānāni. Tesaṃ antarantarā kakacadantasadisā dve tayo kaṇṭakā honti. Catuvīsatiyā phāsukaṭṭhīsu aparipuṇṇāni aparipuṇṇāsitasaṇṭhānāni, paripuṇṇāni paripuṇṇāsitasaṇṭhānāni. Sabbānipi odātakukkuṭassa pasāritapakkhasaṇṭhānāni.

Cuddasa uraṭṭhīni jiṇṇasandamānikapañjarasaṇṭhānāni. Hadayaṭṭhi dabbiphaṇasaṇṭhānaṃ. Akkhakaṭṭhīni khuddakalohavāsidaṇḍasaṇṭhānāni. Koṭṭhaṭṭhīni ekato parikkhīṇasīhaḷakudālasaṇṭhānāni. Bāhuṭṭhīni ādāsadaṇḍakasaṇṭhānāni. Aggabāhuṭṭhīni yamakatālakandasaṇṭhānāni. Maṇibandhaṭṭhīni ekato allīyāpetvā ṭhapitasīsakapaṭṭaveṭhakasaṇṭhānāni. Piṭṭhihatthaṭṭhīni koṭṭitakandalakandarāsisaṇṭhānāni. Hatthaṅgulīsu mūlapabbaṭṭhīni paṇavasaṇṭhānāni; majjhapabbaṭṭhīni aparipuṇṇapanasaṭṭhisaṇṭhānāni; aggapabbaṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni. Satta gīvaṭṭhīni daṇḍena vijjhitvā paṭipāṭiyā ṭhapitavaṃsakaḷīracakkalikasaṇṭhānāni. Heṭṭhimahanukaṭṭhi kammārānaṃ ayokūṭayottakasaṇṭhānaṃ, uparimaṃ avalekhanasatthakasaṇṭhānaṃ.

Akkhikūpanāsākūpaṭṭhīni apanītamiñjataruṇatālaṭṭhisaṇṭhānāni. Nalāṭaṭṭhi adhomukhaṭhapitasaṅkhathālakakapālasaṇṭhānaṃ. Kaṇṇacūḷikaṭṭhīni nhāpitakhurakosakasaṇṭhānāni. Nalāṭakaṇṇacūḷikānaṃ upari paṭṭabandhanokāse aṭṭhi saṅkuṭitaghaṭapuṇṇapaṭalakhaṇḍasaṇṭhānaṃ. Muddhaṭṭhi mukhacchinnavaṅkanāḷikerasaṇṭhānaṃ. Sīsaṭṭhīni sibbetvā ṭhapitajajjaralābukaṭāhasaṇṭhānāni.

Disato dvīsu disāsu jātāni. Okāsato avisesena sakalasarīre ṭhitāni. Visesena panettha sīsaṭṭhīni gīvaṭṭhīsu patiṭṭhitāni, gīvaṭṭhīni piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīsu, piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni kaṭiṭṭhīsu, kaṭiṭṭhīni ūruṭṭhīsu, ūruṭṭhīni jaṇṇukaṭṭhīsu, jaṇṇukaṭṭhīni jaṅghaṭṭhīsu, jaṅghaṭṭhīni gopphakaṭṭhīsu, gopphakaṭṭhīni piṭṭhipādaṭṭhīsu patiṭṭhitāni. Paricchedato anto aṭṭhimiñjena, upari maṃsena, agge mūle ca aññamaññena paricchinnāni. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Aṭṭhimiñjanti tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ miñjaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ. Saṇṭhānato mahantamahantānaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ veḷunāḷiyaṃ pakkhittaseditamahāvettaggasaṇṭhānaṃ, khuddānukhuddakānaṃ abbhantaragataṃ veḷuyaṭṭhipabbesu pakkhittaseditatanuvettaggasaṇṭhānaṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato aṭṭhīnaṃ abbhantare patiṭṭhitaṃ. Paricchedato aṭṭhīnaṃ abbhantaratalehi paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Vakkanti ekabandhanā dve maṃsapiṇḍā. Taṃ vaṇṇato mandarattaṃ pāḷibhaddakaṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato dārakānaṃ yamakakīḷāgoḷakasaṇṭhānaṃ, ekavaṇṭapaṭibaddhaambaphaladvayasaṇṭhānaṃ vā. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato galavāṭakā nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanhārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Paricchedato vakkaṃ vakkabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Hadayanti hadayamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ padumapattapiṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato bāhirapattāni apanetvā adhomukhaṭhapitapadumamakuḷasaṇṭhānaṃ. Bahi maṭṭhaṃ; anto kosātakīphalassa abbhantarasadisaṃ. Paññavantānaṃ thokaṃ vikasitaṃ, mandapaññānaṃ makuḷitameva. Anto cassa punnāgaṭṭhipatiṭṭhānamatto āvāṭako hoti, yattha aḍḍhapasatamattaṃ lohitaṃ saṇṭhāti; yaṃ nissāya manodhātu manoviññāṇadhātu ca vattanti. Taṃ panetaṃ rāgacaritassa rattaṃ hoti, dosacaritassa kāḷakaṃ, mohacaritassa maṃsadhovanudakasadisaṃ, vitakkacaritassa kulatthayūsavaṇṇaṃ, saddhācaritassa kaṇikārapupphavaṇṇaṃ, paññācaritassa acchaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ paṇḍaraṃ parisuddhaṃ niddhotajātimaṇi viya jutimantaṃ khāyati. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānaṃ majjhe patiṭṭhitaṃ. Paricchedato hadayaṃ hadayabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Yakananti yamakamaṃsapaṭalaṃ. Taṃ vaṇṇato rattapaṇḍukadhātukaṃ, nātirattakumudassa pattapiṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato mūle ekaṃ, agge yamakaṃ koviḷārapattasaṇṭhānaṃ . Tañca dandhānaṃ ekameva hoti mahantaṃ, paññavantānaṃ dve vā tīṇi vā khuddakāni. Disato uparimadisāya jātaṃ. Okāsato dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Paricchedato yakanaṃ yakanabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Kilomakanti paṭicchannāpaṭicchannabhedato duvidhaṃ pariyonahanamaṃsaṃ. Taṃ duvidhampi vaṇṇato setaṃ, dukūlapilotikavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato attano okāsasaṇṭhānaṃ. Disato paṭicchannakilomakaṃ uparimāya disāya jātaṃ. Itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca paṭicchādetvā ṭhitaṃ. Apaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitaṃ. Paricchedato heṭṭhā maṃsena, upari cammena, tiriyaṃ kilomakabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Pihakanti udarajivhāmaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato nīlaṃ nigguṇḍikapupphavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato sattaṅgulappamāṇaṃ abandhanaṃ kāḷavacchakajivhāsaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ, yasmiṃ paharaṇappahārena bahi nikkhante sattānaṃ jīvitakkhayo hoti. Paricchedato pihakabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Papphāsanti dvattiṃsamaṃsakhaṇḍappabhedaṃ papphāsamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ nātipakkaudumbaraphalavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato visamacchinnabahalapūvakhaṇḍasaṇṭhānaṃ. Abbhantare asitapītānaṃ abhāve uggatena kammajatejusmanā abbhāhatattā saṅkhāditapalālapiṇḍamiva nirasaṃ nirojaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānamantare hadayañca yakanañca paṭicchādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Paricchedato phapphāsabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Antanti purisassa dvattiṃsa hatthā, itthiyā aṭṭhavīsatihatthā ekavīsatiyā ṭhānesu obhaggā antavaṭṭi. Tadetaṃ vaṇṇato setaṃ sakkharasudhāvaṇṇaṃ . Saṇṭhānato lohitadoṇiyaṃ ābhujitvā ṭhapitasīsacchinnasappasaṇṭhānaṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato upari galavāṭake heṭṭhā ca karīsamagge vinibandhattā galavāṭakakarīsamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Paricchedato antabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Antaguṇanti antabhogaṭṭhānesu bandhanaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ dakasītalikamūlavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato dakasītalikamūlasaṇṭhānameva. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato kudāḷapharasukammādīni karontānaṃ yantākaḍḍhanakāle yantasuttamiva, yantaphalakāni antabhoge ekato agaḷante ābandhitvā pādapuñchanarajjumaṇḍalakassa antarā taṃ sibbetvā ṭhitarajjukā viya ekavīsatiyā ṭhānesu antabhogānaṃ antarā ṭhitaṃ. Paricchedato antaguṇabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Udariyanti udare bhavaṃ asitapitakhāyitasāyitaṃ. Taṃ vaṇṇato ajjhohaṭāhāravaṇṇaṃ. Saṇṭhānato parissāvane sithilabandhataṇḍulasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato udare ṭhitaṃ. Udaraṃ nāma ubhato nippīḷiyamānassa allasāṭakassa majjhe sañjātaphoṭakasadisaṃ antapaṭalaṃ; bahi maṭṭhaṃ, anto maṃsakasambukapaliveṭhanakiliṭṭhapāvārakapupphakasadisaṃ, kuthitapanasatacassa abbhantarasadisantipi vattuṃ vaṭṭati; yattha takkoṭakā, gaṇḍuppādakā, tālahīrakā, sūcimukhakā, paṭatantasuttakā iccevamādidvattiṃsakulappabhedā kimayo ākulabyākulā saṇḍasaṇḍacārino hutvā nivasanti; ye pānabhojanādimhi avijjamāne ullaṅghitvā viravantā hadayamaṃsaṃ abhihananti, pānabhojanādiajjhoharaṇavelāya ca uddhaṃmukhā hutvā paṭhamajjhohaṭe dve tayo ālope turitaturitā vilumpanti; yaṃ tesaṃ kimīnaṃ sūtigharaṃ, vaccakuṭi, gilānasālā, susānañca hoti.

Yattha seyyathāpi nāma caṇḍālagāmadvāre candanikāya nidāghasamaye thūlaphusitake deve vassante udakena vuyhamānaṃ muttakarīsacammaaṭṭhinhārukhaṇḍakheḷasiṅghāṇikalohitappabhuti nānākuṇapajātaṃ nipatitvā kaddamodakāluḷitaṃ dvīhatīhaccayena sañjātakimikulaṃ sūriyātapavegasantāpakuthitaṃ upari pheṇapubbulake muñcantaṃ abhinīlavaṇṇaṃ paramaduggandhajegucchaṃ neva upagantuṃ na daṭṭhuṃ araharūpataṃ āpajjitvā tiṭṭhati, pageva ghāyituṃ vā sāyituṃ vā; evameva nānappakārapānabhojanādidantamusalasañcuṇṇitaṃ jivhāhatthaparivattitakheḷalālāpalibuddhaṃ taṅkhaṇavigatavaṇṇagandharasādisampadaṃ tantavāyakhalisuvānavamathusadisaṃ nipatitvā pittasemhavātapaliveṭhitaṃ hutvā udaraggisantāpavegakuthitaṃ kimikulākulaṃ uparūpari pheṇapubbulakāni muñcantaṃ paramakasambuduggandhajegucchabhāvaṃ āpajjitvā tiṭṭhati; yaṃ sutvāpi pānabhojanādīsu amanuññatā saṇṭhāti, pageva paññācakkhunā avaloketvā, yattha ca patitaṃ pānabhojanādi pañcadhā vibhāgaṃ gacchati – ekaṃ bhāgaṃ pāṇakā khādanti, ekaṃ bhāgaṃ udaraggi jhāpeti, eko bhāgo muttaṃ hoti, eko karīsaṃ, eko rasabhāvaṃ āpajjitvā soṇitamaṃsādīni upabrūhayati. Paricchedato udarapaṭalena ceva udariyabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Karīsanti vaccaṃ. Taṃ vaṇṇato yebhuyyena ajjhohaṭāhāravaṇṇameva hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato pakkāsaye ṭhitaṃ. Pakkāsayo nāma heṭṭhā nābhipiṭṭhikaṇṭakamūlānamantare antāvasāne ubbedhena aṭṭhaṅgulamatto veḷunāḷikasadiso, yattha seyyathāpi nāma uparūpari bhūmibhāge patitaṃ vassodakaṃ ogaḷitvā heṭṭhā bhūmibhāgaṃ pūretvā tiṭṭhati; evameva yaṃ kiñci āmāsaye patitaṃ pānabhojanādikaṃ udaragginā pheṇuddehakaṃ pakkaṃ pakkaṃ nisadāya pisitamiva saṇhabhāvaṃ āpajjitvā antabilena ogaḷitvā ogaḷitvā madditvā veḷupabbe pakkhipamānapaṇḍumattikā viya sannicitaṃ hutvā tiṭṭhati. Paricchedato pakkāsayapaṭalena ceva karīsabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Matthaluṅganti sīsakaṭāhabbhantare ṭhitamiñjarāsi. Taṃ vaṇṇato setaṃ ahicchattakapiṇḍikavaṇṇaṃ, dadhibhāvaṃ asampattaduṭṭhakhīravaṇṇantipi vattuṃ vaṭṭati. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sīsakaṭāhabbhantare cattāro sibbinimagge nissāya samodhānetvā ṭhapitā cattāro piṭṭhapiṇḍā viya samohitaṃ tiṭṭhati. Paricchedato sīsakaṭāhassa abbhantaratalehi ceva matthaluṅgabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Pittanti dve pittāni – baddhapittañca abaddhapittañca. Tattha baddhapittaṃ vaṇṇato bahalamadhukatelavaṇṇaṃ, abaddhapittaṃ milātaākulitapupphavaṇṇaṃ. Taṃ saṇṭhānato ubhayampi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato baddhapittaṃ uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato abaddhapittaṃ ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ maṃsavinimuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca udakamiva telabinduṃ avasesasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ, yamhi kupite akkhīni pītakāni honti bhamanti, gattaṃ kampati kaṇḍuyati. Baddhapittaṃ hadayapapphāsānamantare yakanamaṃsaṃ nissāya patiṭṭhite mahākosātakīkosakasadise pittakosake ṭhitaṃ, yamhi kupite sattā ummattakā honti, vipallatthacittā hirottappaṃ chaḍḍetvā akattabbaṃ karonti, abhāsitabbaṃ bhāsanti, acintetabbaṃ cintenti. Paricchedato pittabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Semhanti sarīrabbhantare ekapattapūrappamāṇaṃ semhaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ nāgabalapaṇṇarasavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato udarapaṭale ṭhitaṃ, yaṃ pānabhojanādīni ajjhoharaṇakāle seyyathāpi nāma udake sevālapaṇakaṃ kaṭṭhe vā kapāle vā patante chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā tiṭṭhati, evameva pānabhojanādimhi nipatante chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā tiṭṭhati; yamhi ca mandībhūte pakkagaṇḍo viya pūtikukkuṭaṇḍamiva ca udaraṃ paramajegucchaṃ kuṇapagandhaṃ hoti; tato uggatena ca gandhena uddekopi mukhampi duggandhaṃ pūtikuṇapasadisaṃ hoti; so ca puriso 『apehi, duggandhaṃ vāyasī』ti vattabbataṃ āpajjati; yañca vaḍḍhitvā bahalattamāpannaṃ pidhānaphalakamiva vaccakuṭiyā udarapaṭalassa abbhantareyeva kuṇapagandhaṃ sannirujjhitvā tiṭṭhati. Paricchedato semhabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Pubboti pūtilohitavasena pavattapubbo. So vaṇṇato paṇḍupalāsavaṇṇo, matakasarīre pana pūtibahalācāmavaṇṇo hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato pana pubbassa okāso nāma nibaddho natthi yattha so sannicito tiṭṭheyya; yatra yatra pana khāṇukaṇṭakappaharaṇaggijālādīhi abhihate sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapiḷakādayo vā uppajjanti, tatra tatreva tiṭṭhati. Paricchedato pubbabhāgena paricchinno . Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Lohitanti dve lohitāni – sannicitalohitañca saṃsaraṇalohitañca. Tattha sannicitalohitaṃ vaṇṇato nipakkabahalalākhārasavaṇṇaṃ, saṃsaraṇalohitaṃ acchalākhārasavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato ubhayampi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato sannicitalohitaṃ uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato saṃsaraṇalohitaṃ, ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ maṃsavinimmuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca, dhamanijālānusārena sabbaṃ upādinnakasarīraṃ pharitvā ṭhitaṃ; sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūramattaṃ hadayavakkapapphāsānaṃ upari thokaṃ thokaṃ paggharantaṃ vakkahadayayakanapapphāse temayamānaṃ ṭhitaṃ. Tasmiñhi vakkahadayādīni atemente sattā pipāsitā honti. Paricchedato lohitabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Sedoti lomakūpādīhi paggharaṇakaāpodhātu. So vaṇṇato vippasannatilatelavaṇṇo. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato sedassokāso nāma nibaddho natthi, yattha so lohitaṃ viya sadā tiṭṭheyya; yadā pana aggisantāpasūriyasantāpautuvikārādīhi sarīraṃ santappati tadā udakato abbuḷhamattavisamacchinnabhisamūḷālakumudanāḷakalāpo viya sabbakesalomakūpavivarehi paggharati. Tasmā tassa saṇṭhānampi kesalomakūpavivarānaṃyeva vasena veditabbaṃ. Sedapariggaṇhakena ca yoginā kesalomakūpavivare pūretvā ṭhitavaseneva sedo manasikātabbo. Paricchedato sedabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Medoti thinasineho. So vaṇṇato phālitahaliddivaṇṇo. Saṇṭhānato thūlasarīrassa tāva cammamaṃsantare ṭhapitahaliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno hoti, kisasarīrassa jaṅghamaṃsaṃ ūrumaṃsaṃ piṭṭhikaṇṭakanissitaṃ piṭṭhamaṃsaṃ udaravaṭṭimaṃsanti etāni nissāya diguṇaṃ tiguṇaṃ katvā ṭhapitahaliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā, kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito, yaṃ sinehasaṅkhaṃ gatampi paramajegucchattā neva muddhani telatthāya, na nāsātelādīnaṃ atthāya gaṇhanti. Paricchedato heṭṭhā maṃsena, upari cammena, tiriyaṃ medabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Assūti akkhīhi pagdharaṇakaāpodhātu. Taṃ vaṇṇato vippasannatilatelavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato akkhikūpakesu ṭhitaṃ. Na cetaṃ pittakosake pittamiva akkhikūpakesu sadā sannicitaṃ tiṭṭhati; yadā pana sattā somanassajātā mahāhasitaṃ hasanti, domanassajātā rodanti paridevanti tathārūpaṃ visabhāgāhāraṃ āharanti, yadā ca nesaṃ akkhīni dhūmarajapaṃsukādīhi abhihaññanti, tadā etehi somanassadomanassavisabhāgāhārautūhi samuṭṭhahitvā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Assupariggaṇhakena pana yoginā akkhikūpake pūretvā ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbaṃ. Paricchedato assubhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Vasāti vilīnasneho. Sā vaṇṇato nāḷikeratelavaṇṇā, ācāme āsittatelavaṇṇātipi vattuṃ vaṭṭati. Saṇṭhānato nhānakāle pasannaudakassa upari paribbhamantasinehabinduvisaṭasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato yebhuyyena hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhināsāpuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitā. Na cesā etesu okāsesu sadā vilīnāva hutvā tiṭṭhati; yadā pana aggisantāpasūriyasantāpautuvisabhāgadhātuvisabhāgehi te padesā usmā jātā honti, tadā tattha nhānakāle pasannaudakūpari sinehabinduvisaṭo viya ito cito ca saṃsarati. Paricchedato vasābhāgena paricchinnā . Ayamassā sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Kheḷoti antomukhe pheṇamissā āpodhātu. So vaṇṇato seto pheṇavaṇṇo. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno, pheṇasaṇṭhānatotipi vattuṃ vaṭṭati. Disato uparimāya disāya jāto. Okāsato ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya ṭhito. Na cesa ettha sadā sannicito hutvā tiṭṭhati. Yadā pana sattā tathārūpaṃ āhāraṃ passanti vā saranti vā uṇhatittakaṭukaloṇambilānaṃ vā kiñci mukhe ṭhapenti, yadā vā nesaṃ hadayaṃ ākilāyati, kismiñcideva vā jigucchā uppajjati, tadā kheḷo uppajjitvā ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya saṇṭhāti. Aggajivhāya cesa tanuko hoti, mūlajivhāya bahalo; mukhe pakkhittañca puthukaṃ vā taṇḍulaṃ vā aññaṃ vā kiñci khādanīyaṃ, nadīpuḷine khatakūpakasalilaṃ viya, parikkhayaṃ agacchantova temetuṃ samattho hoti. Paricchedato kheḷabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Siṅghāṇikāti matthaluṅgato paggharaṇakaasuci. Sā vaṇṇato taruṇatālaṭṭhimiñjavaṇṇā. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Disato uparimāya disāya jātā. Okāsato nāsāpuṭe pūretvā ṭhitā. Na cesā ettha sadā sannicitā hutvā tiṭṭhati; atha kho yathā nāma puriso paduminīpattena dadhiṃ bandhitvā heṭṭhā kaṇṭakena vijjheyya, atha tena chiddena dadhimatthu gaḷitvā bahi pateyya, evameva yadā sattā rodanti vā visabhāgāhārautuvasena vā sañjātadhātukkhobhā honti, tadā antosīsato pūtisemhabhāvaṃ āpannaṃ matthaluṅgaṃ gaḷitvā tālumatthakavivarena otaritvā nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Siṅghāṇikā pariggaṇhakena pana yoginā nāsāpuṭe pūretvā ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbā. Paricchedato siṅghāṇikābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Lasikāti sarīrasandhīnaṃ abbhantare picchilakuṇapaṃ. Sā vaṇṇato kaṇikāraniyyāsavaṇṇā. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato aṭṭhisandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīnaṃ abbhantare ṭhitā. Yassa cesā mandā hoti, tassa uṭṭhahantassa nisīdantassa abhikkamantassa paṭikkamantassa sammiñjantassa pasārentassa aṭṭhikāni kaṭakaṭāyanti, accharāsaddaṃ karonto viya vicarati, ekayojanadviyojanamattampi addhānaṃ gatassa vāyodhātu kuppati, gattāni dukkhanti. Yassa pana bahukā hoti tassa uṭṭhānanisajjādīsu na aṭṭhīni kaṭakaṭāyanti, dīghampi addhānaṃ gatassa na vāyodhātu kuppati, na gattāni dukkhanti. Paricchedato lasikābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Muttanti vaṇṇato māsakhārodakavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato adhomukhaṭhapitaudakakumbhantaragataudakasaṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato vatthissa abbhantare ṭhitaṃ. Vatthi nāma vatthipuṭo vuccati, yattha seyyathāpi nāma candanikāya pakkhitte amukhe ravaṇaghaṭe candanikaraso pavisati, na cassa pavisanamaggo paññāyati; evameva sarīrato muttaṃ pavisati, na cassa pavisanamaggo paññāyati, nikkhamanamaggo pana pākaṭo hoti; yamhi ca muttassa bharite 『passāvaṃ karomā』ti sattānaṃ āyūhanaṃ hoti. Paricchedato vatthiabbhantarena ceva muttabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Evañhi kesādike koṭṭhāse vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena vavatthapetvā anupubbato nātisīghato nātisaṇikatotiādinā nayena vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā 『paṭikkūlā paṭikkūlā』ti manasikaroto paṇṇattisamatikkamavasena, seyyathāpi cakkhumato purisassa dvattiṃsavaṇṇānaṃ kusumānaṃ ekasuttagaṇṭhitaṃ mālaṃ olokentassa sabbapupphāni apubbāpariyamiva pākaṭāni honti, evameva 『『atthi imasmiṃ kāye kesā』』ti imaṃ kāyaṃ olokentassa sabbe te dhammā apubbāpariyamiva pākaṭā honti. Tena vuttaṃ manasikārakosallakathāyaṃ 『『ādikammikassa hi 『kesā』ti manasikaroto manasikāro gantvā 『mutta』nti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhatī』』ti.

Sace pana bahiddhāpi manasikāraṃ upasaṃharati, athassa evaṃ sabbakoṭṭhāsesu pākaṭībhūtesu āhiṇḍantā manussatiracchānādayo sattākāraṃ vijahitvā koṭṭhāsarāsivaseneva upaṭṭhahanti; tehi ca ajjhohariyamānaṃ pānabhojanādi koṭṭhāsarāsimhi pakkhipiyamānamiva upaṭṭhāti. Athassa anupubbamuñcanādivasena 『paṭikūlā paṭikūlā』ti punappunaṃ manasikaroto anukkamena appanā uppajjati.

Tattha kesādīnaṃ vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena upaṭṭhānaṃ uggahanimittaṃ, sabbākārato paṭikūlavasena upaṭṭhānaṃ paṭibhāganimittaṃ. Taṃ punappunaṃ āvajjentassa manasikarontassa takkāhataṃ vitakkāhataṃ karontassa cattāro khandhā paṭikūlārammaṇā honti, paṭhamajjhānavasena appanā pavattati. Pubbabhāge parikammaupacāracittāni savitakkasavicārāni sappītikāni somanassasahagatāni paṭikūlanimittārammaṇāni; appanāpi savitakkasavicārā sappītikā somanassasahagatāva. Bhūmantarena pana mahaggatā rūpāvacarā honti. Paṭikkūlepi ca etasmiṃ ārammaṇe ānisaṃsadassāvitāya somanassaṃ uppajjati, ekattārammaṇabaleneva vā taṃ uppajjati. Dutiyajjhānādīni panettha na nibbattanti. Kasmā? Oḷārikattā. Idañhi ārammaṇaṃ oḷārikaṃ. Vitakkabalenevettha cittekaggatā jāyati, na vitakkasamatikkamenāti. Ayaṃ tāva samathavasena kammaṭṭhānakathā.

Avisesato pana sādhāraṇavasena evaṃ veditabbaṃ – idañhi kammaṭṭhānaṃ bhāvetukāmena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā sajjhāyakāle eva kesādīnaṃ vaṇṇanimittasaṇṭhānanimittadisānimittaokāsanimittaparicchedanimittāni vācāya pothetvā pothetvā ekekakoṭṭhāse 『ayaṃ etaṃsarikkhako』ti tividhena sajjhāyo kātabbo. Kathaṃ? Tacapañcake tāva heṭṭhā vuttanayeneva anulomato pañcāhaṃ, paṭilomato pañcāhaṃ, anulomapaṭilomato pañcāhanti addhamāsaṃ sajjhāyo kātabbo. Tato ācariyassa santikaṃ gantvā vakkapañcakaṃ uggaṇhitvā tatheva addhamāsaṃ sajjhāyo kātabbo. Tato te dasapi koṭṭhāse ekato katvā addhamāsaṃ. Puna papphāsapañcakādīsupi ekekaṃ uggaṇhitvā addhamāsaṃ. Tato te pañcadasapi koṭṭhāse addhamāsaṃ. Matthaluṅgapañcakaṃ addhamāsaṃ. Tato tevīsati koṭṭhāse addhamāsaṃ. Medachakkaṃ addhamāsaṃ. Tato te chabbīsatipi koṭṭhāse ekato katvā addhamāsaṃ. Muttachakkaṃ addhamāsaṃ. Tato sabbepi dvattiṃsa koṭṭhāse ekato katvā addhamāsanti evaṃ cha māse sajjhāyo kātabbo.

Tattha – upanissayasampannassa sappaññassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ uggaṇhantasseva koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, ekaccassa na upaṭṭhahanti. Tena 『na upaṭṭhahantī』ti vīriyaṃ na vissajjetabbaṃ. Yattakā koṭṭhāsā upaṭṭhahanti tattake gahetvā sajjhāyo kātabbo. Evaṃ kammaṭṭhānaṃ kathentena pana neva paññavato na mandapaññassa vasena kathetabbaṃ, majjhimapaññassa vasena kathetabbaṃ. Majjhimapaññassa hi vasena ācariyā chahi māsehi paricchinditvā tantiṃ ṭhapayiṃsu. Yassa pana ettāvatāpi koṭṭhāsā pākaṭā na honti, tena tato parampi sajjhāyo kātabbo eva; no ca kho aparicchinditvā, cha cha māse paricchinditvāva kātabbo.

Sajjhāyaṃ karontena vaṇṇo na paccavekkhitabbo, na lakkhaṇaṃ manasikātabbaṃ, koṭṭhāsavaseneva sajjhāyo kātabbo. Ācariyenāpi 『vaṇṇavasena sajjhāyaṃ karohī』ti niyametvā na kathetabbaṃ. Niyametvā kathite ko dosoti? Sampattiyampi vipattisaññāāpajjanaṃ. Sace hi ācariyena 『vaṇṇavasena sajjhāyaṃ karohī』ti vutte imassa bhikkhuno tathā karontassa kammaṭṭhānaṃ vaṇṇato na upaṭṭhāti, paṭikūlavasena vā dhātuvasena vā upaṭṭhāti, athesa 『na idaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa』nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. 『Paṭikūlavasena sajjhāyaṃ karohī』ti vuttepi sace tassa tathā karontassa paṭikkūlato na upaṭṭhāti, vaṇṇavasena vā dhātuvasena vā upaṭṭhāti, athesa 『nayidaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa』nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. 『Dhātuvasena taṃ sajjhāyaṃ karohī』ti vuttepi sace tassa tathā karontassa dhātuto na upaṭṭhāti, vaṇṇavasena vā paṭikūlavasena vā upaṭṭhāti, athesa 『nayidaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa』nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. Ayaṃ ācariyena niyametvā kathite doso.

Kinti pana vattabbo hotīti? 『Koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Kathaṃ? 『Kesakoṭṭhāso lomakoṭṭhāsoti sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Sace panassa evaṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa vaṇṇato upaṭṭhāti, athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ – 『ahaṃ dvattiṃsākāraṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karomi; mayhaṃ pana vaṇṇato upaṭṭhātī』ti. Ācariyena 『kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta』nti na visaṃvādetabbaṃ. 『Sādhu, sappurisa, pubbe tayā vaṇṇakasiṇe parikammaṃ katapubbaṃ bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Vaṇṇavaseneva sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Tenapi vaṇṇavaseneva sajjhāyo kātabbo.

So evaṃ karonto ajjhattaṃ nīlakaṃ pītakaṃ lohitakaṃ odātakanti cattāri vaṇṇakasiṇāni labhati. Kathaṃ? Tassa hi kesalomapittesu ceva akkhīnañca kāḷakaṭṭhāne vaṇṇaṃ 『nīlaṃ nīla』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Medasmiṃ pana akkhīnañca pītakaṭṭhāne vaṇṇaṃ 『pītakaṃ pītaka』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Maṃsalohitesu pana akkhīnañca rattaṭṭhāne vaṇṇaṃ 『lohitakaṃ lohitaka』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Nakhadantacammaaṭṭhīsu pana akkhīnañca paṇḍaraṭṭhāne vaṇṇaṃ 『odātaṃ odāta』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti, jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ vaṇṇavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.

Aparassa koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa paṭikūlato upaṭṭhāti. Athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ. Ācariyena 『kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta』nti na visaṃvādetabbaṃ. 『Sādhu, sappurisa, pubbe tayā paṭikūlamanasikāre yogo kato bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Paṭikūlavaseneva sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Tenapi paṭikūlavasena sajjhāyo kātabbo. Tassa kesā nāma 『ajaññā duggandhā jegucchā paṭikūlā』ti evaṃ paṭikūlavasena sajjhāyaṃ karontassa paṭikūlārammaṇe paṭhamajjhānaṃ nibbattati. So jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ paṭikūlavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.

Aparassa koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa dhātuto upaṭṭhāti. Dhātuto upaṭṭhahantaṃ kīdisaṃ hutvā upaṭṭhātīti? Kesā tāva vammikamatthake jātakunthatiṇakāni viya hutvā upaṭṭhahanti. Lomā purāṇagāmaṭṭhāne jātadabbatiṇakāni viya. Nakhā daṇḍakesu ṭhapitamadhukaphalaṭṭhikosakā viya. Dantā mattikāpiṇḍe pavesetvā ṭhapitaalābubījāni viya. Taco vīṇāpabbake pariyonaddhaallagocammaṃ viya, maṃsaṃ bhittiyaṃ anulittamattikā viya. Nhāru dabbasambhārabaddhavallī viya. Aṭṭhi ussāpetvā ṭhapitabhittidabbasambhāro viya. Aṭṭhimiñjaṃ mahāveḷumhi pakkhittaseditavettaggaṃ viya. Vakkaṃ, hadayaṃ, yakanaṃ, kilomakaṃ, pihakaṃ, papphāsanti ime cha koṭṭhāsā sūnakāragharaṃ viya hutvā upaṭṭhahanti. Dvattiṃsahatthaṃ antaṃ lohitadoṇiyaṃ saṃvellitvā ṭhapitagharasappo viya. Antaguṇaṃ pādapuñchanake sibbitarajjukā viya. Udariyaṃ parissāvane sithilabandhataṇḍulaṃ viya. Karīsaṃ veṇupabbe pakkhittapaṇḍumattikā viya. Matthaluṅgaṃ omadditvā ṭhapitā cattāro taṇḍulapiṭṭhapiṇḍā viya. Dvādasavidhā āpodhātu paṭipāṭiyā ṭhapitesu dvādasasu udakasarāvakesu pūritaudakaṃ viya hutvā upaṭṭhāti.

Athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ. Ācariyena 『kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta』nti na visaṃvādetabbaṃ. 『Sādhu, sappurisa, pubbe tayā dhātumanasikāre yogo kato bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Dhātuvaseneva sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Tenapi dhātuvasena sajjhāyo kātabbo.

Tatridaṃ manasikāramukheneva sajjhāyavidhānaṃ – idha bhikkhu 『kesā sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacamme jātā. Te na jānanti 『mayaṃ sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacamme jātā』ti; sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacammampi na jānāti 『kesā mayi jātā』ti; acetanā ete abyākatā suññā thaddhā patthinnā pathavīdhātu esā』ti manasikaroti. 『Lomā sarīraṃ pariyonahanacamme jātā. Te na jānanti 『mayaṃ sarīraṃ pariyonahanacamme jātā』ti. Sarīraṃ pariyonahanacammampi na jānāti 『lomā mayi jātā』ti etepi acetanā. Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā. Te na jānanti 『mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā』ti. Aṅgulīnaṃ aggānipi na jānanti 『nakhā amhesu jātā』ti. Etepi acetanā. Dantā hanukaṭṭhike jātā. Te na jānanti 『mayaṃ hanukaṭṭhike jātā』ti. Hanukaṭṭhikampi na jānāti 『dantā mayi jātā』ti. Etepi acetanā. Taco na jānāti 『sarīraṃ mayā pariyonaddha』nti. Sarīrampi na jānāti 『ahaṃ tacena pariyonaddha』nti. Ayampi acetano. Maṃsaṃ na jānāti 『mayā sarīraṃ anulitta』nti. Sarīrampi na jānāti 『ahaṃ maṃsena anulitta』nti. Idampi acetanaṃ. Nhāru na jānāti 『ahaṃ aṭṭhipuñjaṃ ābandhitvā ṭhita』nti. Aṭṭhipuñjopi na jānāti 『nhārujālenāhaṃ ābaddho』ti. Idampi acetanaṃ.

Sīsaṭṭhi na jānāti 『ahaṃ gīvaṭṭhike patiṭṭhita』nti. Gīvaṭṭhikampi na jānāti 『mayi sīsaṭṭhikaṃ patiṭṭhita』nti. Gīvaṭṭhi na jānāti 『ahaṃ piṭṭhikaṇṭake ṭhita』nti. Piṭṭhikaṇṭaṭṭhikopi kaṭiṭṭhikaṃ ūruṭṭhikaṃ jaṅghaṭṭhikaṃ gopphakaṭṭhikaṃ na jānāti 『ahaṃ paṇhikaṭṭhike patiṭṭhita』nti. Paṇhikaṭṭhikampi na jānāti 『ahaṃ gopphakaṭṭhikaṃ ukkhipitvā ṭhitanti…pe… gīvaṭṭhikaṃ na jānāti 『ahaṃ sīsaṭṭhikaṃ ukkhipitvā ṭhita』nti.

Paṭipāṭiyā aṭṭhīni ṭhitāni koṭiyā,

Anekasandhiyamito na kehici;

Baddho nahārūhi jarāya codito,

Acetano kaṭṭhakaliṅgarūpamo.

『Idampi acetanaṃ. Aṭṭhimiñjaṃ; vakkaṃ…pe… matthaluṅgaṃ acetanaṃ abyākataṃ suññaṃ thaddhaṃ patthinnaṃ pathavīdhātū』ti manasikaroti. 『Pittaṃ semhaṃ…pe… muttaṃ acetanaṃ abyākataṃ suññaṃ yūsagataṃ āpodhātū』ti manasikaroti.

Ime dve mahābhūte pariggaṇhantassa udare ussadā tejodhātu pākaṭā hoti, nāsāya ussadā vāyodhātu pākaṭā hoti. Ime cattāro mahābhūte pariggaṇhantassa upādārūpaṃ pākaṭaṃ hoti. Mahābhūtaṃ nāma upādārūpena paricchinnaṃ, upādārūpaṃ mahābhūtena. Yathā ātapo nāma chāyāya paricchinno, chāyā ātapena; evameva mahābhūtaṃ upādārūpena paricchinnaṃ , upādārūpaṃ mahābhūtena. Athassa evaṃ 『『cattāri mahābhūtāni tevīsati upādārūpāni rūpakkhandho』』ti rūpakkhandhaṃ pariggaṇhantassa āyatanadvāravasena arūpino khandhā pākaṭā honti. Iti rūpārūpapariggaho pañcakkhandhā honti, pañcakkhandhā dvādasāyatanāni honti, dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo hontīti khandhāyatanadhātuvasena yamakatālakandhaṃ phālento viya dve koṭṭhāse katvā nāmarūpaṃ vavatthapeti.

So 『『idaṃ nāmarūpaṃ na ahetu na appaccayā nibbattaṃ, sahetu sappaccayā nibbattaṃ. Ko panassa hetu? Ko pana paccayo』』ti upaparikkhanto 『『avijjāpaccayā taṇhāpaccayā kammapaccayā āhārapaccayā cā』』ti tassa paccayaṃ vavatthapetvā 『『atītepi paccayā ceva paccayasamuppannadhammā ca anāgatepi etarahipi paccayā ceva paccayasamuppannadhammā ca, tato uddhaṃ satto vā puggalo vā natthi, suddhasaṅkhārapuñjo evā』』ti – evaṃ tīsu addhāsu kaṅkhaṃ vitarati. Ayaṃ pana vipassanāsaṅkhārasallakkhaṇā ñātapariññā nāma.

Evaṃ saṅkhāre sallakkhetvā ṭhitassa pana bhikkhussa dasabalassa sāsane mūlaṃ otiṇṇaṃ nāma hoti, patiṭṭhā laddhā nāma, cūḷasotāpanno nāma hoti niyatagatiko. Tathārūpaṃ pana utusappāyaṃ, puggalasappāyaṃ, bhojanasappāyaṃ, dhammasavaṇasappāyaṃ labhitvā ekāsane ekapallaṅkavaragato tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasanto arahattaṃ gaṇhātīti idaṃ dhātuvasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.

Yassa pana neva vaṇṇato upaṭṭhāti na paṭikūlato na suññato tena 『na me upaṭṭhātī』ti na kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā nisīditabbaṃ, koṭṭhāsamanasikāreyeva pana yogo kātabbo. Porāṇakattherā kira 『koṭṭhāsamanasikārova pamāṇa』nti āhaṃsu. Iccassa punappunaṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa koṭṭhāsā paguṇā honti. Kadā pana paguṇā nāma hontīti? Yadā 『kesā』ti āvajjitamatte manasikāro gantvā 『matthaluṅga』nti antimakoṭṭhāse patiṭṭhāti, 『matthaluṅga』nti āvajjitamatte manasikāro āgantvā 『kesā』ti ādikoṭṭhāse patiṭṭhāti.

Athassa yathā nāma cakkhumato purisassa dvattiṃsavaṇṇānaṃ pupphānaṃ ekasuttaganthitaṃ mālaṃ olokentassa paṭipāṭiyā vā pana nikhāte dvattiṃsavatipāde paṭikkamitvā olokentassa paṭipāṭiyāva dvattiṃsavaṇṇāni pupphāni vatipādā vā pākaṭā honti, evameva dvattiṃsa koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, vicarantā tiracchānagatāpi manussāpi sattāti na upaṭṭhahanti, koṭṭhāsāti upaṭṭhahanti, khādanīyabhojanīyaṃ koṭṭhāsantare pakkhippamānaṃ viya hoti.

Koṭṭhāsānaṃ paguṇakālato paṭṭhāya tīsu mukhesu ekena mukhena vimuccissati. Kammaṭṭhānaṃ vaṇṇato vā paṭikūlato vā suññato vā upaṭṭhāti . Yathā nāma pūve pacitukāmā itthī madditvā ṭhapitapiṭṭhato yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ pacati, yathā vā pana same bhūmippadese ṭhapitaṃ udakapūraṃ kumbhaṃ yato yato āvijjhanti tato tatova udakaṃ nikkhamati; evameva koṭṭhāsānaṃ paguṇakālato paṭṭhāya tīsu mukhesu ekena mukhena vimuccissati. Ākaṅkhamānassa vaṇṇato, ākaṅkhamānassa paṭikūlato, ākaṅkhamānassa suññato kammaṭṭhānaṃ upaṭṭhahissatiyeva. Ayaṃ ettako uggahasandhi nāma. Imasmiṃ uggahasandhismiṃ ṭhatvā arahattaṃ pattā bhikkhu gaṇanapathaṃ vītivattā.

Yassa pana uggahasandhismiṃ kammaṭṭhānaṃ na upaṭṭhāti, tena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā, sace yattha ācariyo vasati, so āvāso sappāyo hoti, iccetaṃ kusalaṃ; no ce, sappāyaṭṭhāne vasitabbaṃ. Vasantena aṭṭhārasa vihāradose (visuddhi. 1.52) vajjetvā pañcaṅgasamannāgate senāsane vasitabbaṃ, sayampi pañcaṅgasamannāgatena bhavitabbaṃ. Tato pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena rattiṭṭhānaṃ vā divāṭṭhānaṃ vā pavisitvā kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ.

Kathaṃ? Ādito tāva heṭṭhā vuttanayeneva anupubbato manasikātabbaṃ, na ekantarikā. Anupubbato manasikaronto hi dvattiṃsapadaṃ nisseṇiṃ padapaṭipāṭiyā akkamanto pāsādaṃ āruyha pāsādānisaṃsaṃ anubhavanakapuriso viya 『kesā lomā』ti paṭipāṭiyā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto kammaṭṭhānato ca na parihāyati, pāsādānisaṃsasadise ca nava lokuttaradhamme anubhavati. Anupubbato manasikarontenāpi ca nātisīghato nātisaṇikato manasikātabbaṃ. Atisīghato manasikarontassa hi kiñcāpi kammaṭṭhānaṃ paguṇaṃ hoti, avibhūtaṃ pana hoti. Tattha opammaṃ heṭṭhā vuttameva.

Atisaṇikato manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, antarāva osakkitabbaṃ hoti. Yathā hi puriso tiyojanaṃ maggaṃ sāyaṃ kacchaṃ bandhitvā paṭipanno nikkhantaṭṭhānato paṭṭhāya sītalacchāyaṃ disvā vissamati, ramaṇīyaṃ vālikatalaṃ disvā piṭṭhiṃ pasāreti, vanapokkharaṇiṃ disvā pānīyaṃ pivati nhāyati, pabbataṃ disvā āruyha pabbatarāmaṇeyyakaṃ passati, taṃ antarāyeva sīho vā byaggho vā dīpi vā hanati, corā vā pana viluppanti ceva hananti ca; evameva atisaṇikaṃ manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, antarāva osakkitabbaṃ hoti.

Tasmā nātisīghaṃ nātisaṇikaṃ ekadivasaṃ tiṃsavāre manasikātabbaṃ; pātova dasa vāre, majjhanhike dasavāre, sāyanhe dasa vāre sajjhāyo kātabbo, no kātuṃ na vaṭṭati. Yathā hi pātova uṭṭhāya mukhaṃ no dhovituṃ na vaṭṭati, khādanīyaṃ bhojanīyaṃ no khādituṃ no bhuñjituṃ na vaṭṭati; etaṃ pana vaṭṭeyya; idameva ekantena no kātuṃ na vaṭṭati; karonto mahantaṃ atthaṃ gahetvā tiṭṭhati. Yathā hi ekassa purisassa tīṇi khettāni; ekaṃ khettaṃ aṭṭhakumbhaṃ deti, ekaṃ soḷasa, ekaṃ dvattiṃsa; tena tīṇipi khettāni paṭijaggituṃ asakkontena dve chaḍḍetvā ekaṃ dvattiṃsakumbhadāyakameva paṭijaggitabbaṃ; tattheva kasanavapananiddānādīni kātabbāni; tadevassa itaresu dvīsu uṭṭhānakadāyaṃ dassati; evameva sesaṃ mukhadhovanādikammaṃ chaḍḍetvāpi ettheva kammaṃ kātabbaṃ, no kātuṃ na vaṭṭati. Karonto mahantaṃ atthaṃ gaṇhitvā tiṭṭhatīti ettāvatā majjhimā paṭipadā nāma kathitā.

Evaṃ paṭipannenāpi vikkhepo paṭibāhitabbo. Kammaṭṭhānañhi vissajjetvā citte bahiddhā vikkhepaṃ gacchante kammaṭṭhānato parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ na sakkoti. Yathā hi eko puriso sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ labhitvā addhānaṃ paṭipanno antarāmagge kumbhīlamakaragāharakkhasasamuṭṭhitāya gambhīragirikandarāya upari atthataṃ ekapadikaṃ daṇḍakasetuṃ āruyha gacchanto akkamanapadaṃ vissajjetvā ito cito ca olokento paripatitvā kumbhīlādibhattaṃ hoti, evameva ayampi kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā sacitte bahiddhā vikkhepaṃ gacchante kammaṭṭhānato parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ na sakkoti.

Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – purisassa sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ laddhakālo viya hi imassa bhikkhuno ācariyasantike kammaṭṭhānassa uggahitakālo; antarā gambhīragirikandarā viya saṃsāro; tassa kumbhīlādīhi daṭṭhakālo viya vaṭṭamūlakāni mahādukkhāni; ekapadikadaṇḍakasetu viya imassa bhikkhuno sajjhāyavīthi; tassa purisassa ekapadikaṃ daṇḍakasetuṃ āruyha akkamanapadaṃ vissajjetvā ito cito ca olokentassa paripatitvā kumbhīlādīnaṃ bhattabhāvaṃ āpannakālo viya imassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā vikkhittacittassa kammaṭṭhānato parihāyitvā vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ asamatthabhāvo veditabbo.

Tasmā kesā manasikātabbā. Kese manasikaritvā cittuppādassa bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhitvā suddhacitteneva 『lomā nakhā dantā taco』ti manasikātabbaṃ. Evaṃ manasikaronto kammaṭṭhānato na parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamati. Opammaṃ panettha tadeva parivattetvā veditabbaṃ. Sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ labhitvā chekassa purisassa daṇḍakasetuṃ āruyha nivāsanapārupanaṃ saṃvidhāya dhātupatthaddhakāyaṃ katvā sotthinā paratīragamanaṃ viya chekassa bhikkhuno kese manasikaritvā cittuppādassa bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhitvā suddhacitteneva 『lomā nakhā dantā taco』ti manasikarontassa kammaṭṭhānato aparihāyitvā vaṭṭabhayaṃ samatikkamanaṃ veditabbaṃ.

Evaṃ bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhantenāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattiṃ samatikkamanato manasikātabbaṃ. 『Kesā lomā』ti paṇṇattiṃ vissajjetvā 『paṭikūlaṃ paṭikūla』nti sati ṭhapetabbā. Paṭhamaṃyeva pana paṭikūlato na upaṭṭhāti . Yāva na upaṭṭhāti tāva paṇṇatti na vissajjetabbā. Yadā upaṭṭhāti tadā paṇṇattiṃ vissajjetvā 『paṭikūla』nti manasikātabbaṃ. Karontena ca heṭṭhā vuttanayeneva pañcahākārehi paṭikūlato manasikātabbā. Tacapañcakasmiñhi vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavaseneva pañcavidhampi pāṭikūlyaṃ labbhati. Sesesupi yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena manasikāro pavattetabbo.

Tattha kesādayo pañca koṭṭhāsā subhanimittaṃ rāgaṭṭhāniyaṃ iṭṭhārammaṇanti saṅkhaṃ gatā. Ye keci rajjanakasattā nāma, sabbe te imesu pañcasu koṭṭhāsesu rajjanti. Ayaṃ pana bhikkhu mahājanassa rajjanaṭṭhāne 『paṭikūla』nti appanaṃ pāpeti. Tattha appanāppattito paṭṭhāya parato akilamantova appanaṃ pāpuṇāti.

Tatridaṃ opammaṃ – yathā hi cheko dhanuggaho rājānaṃ ārādhetvā satasahassuṭṭhānakaṃ gāmavaraṃ labhitvā sannaddhapañcāvudho tattha gacchanto antarāmagge dvattiṃsa core disvā tesu pañcacorajeṭṭhake ghāteyya; tesaṃ ghātitakālato paṭṭhāya tesu dve ekamaggaṃ paṭipajjamānā nāma na honti; evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Dhanuggahassa rājānaṃ ārādhetvā gāmavaraṃ laddhakālo viya hi imassa bhikkhuno ācariyasantike kammaṭṭhānaṃ uggahetvā ṭhitakālo; dvattiṃsa corā viya dvattiṃsa koṭṭhāsā; pañca corajeṭṭhakā viya kesādayo pañca; corajeṭṭhakānaṃ ghātitakālo viya imassa bhikkhuno sabbasattānaṃ rajjanaṭṭhāne tacapañcake 『paṭikūla』nti appanāya pāpitakālo; sesacorānaṃ pāṇippahāreneva palāyitakālo viya sesakoṭṭhāsesu akilamantasseva appanāppatti veditabbā.

Evaṃ paṇṇattiṃ samatikkamantena ca anupubbamuñcanato manasikāro pavattetabbo – kese manasikarontena manasikaronteneva kesesu sāpekkhena hutvā lomesu sati pesetabbā. Yāva lomā na upaṭṭhahanti tāva 『kesā kesā』ti manasikātabbā. Yadā pana lomā upaṭṭhahanti tadā kese vissajjetvā lomesu sati upaṭṭhapetabbā. Evaṃ nakhādīsupi manasikāro pavattetabbo.

Tatridaṃ opammaṃ – yathā hi jalūkā gacchamānā yāva purato patiṭṭhaṃ na labhati tāva pacchato naṅguṭṭhena gahitaṭṭhānaṃ na muñcati; yadā pana purato patiṭṭhaṃ labhati tadā naṅguṭṭhaṃ ukkhipitvā mukhena gahitaṭṭhāne ṭhapeti; evameva kese manasikarontena manasikaronteneva kesesu sāpekkhena hutvā lomesu sati pesetabbā. Yāva lomā na upaṭṭhahanti tāva 『kesā kesā』ti manasikātabbā. Yadā lomā upaṭṭhahanti tadā kese vissajjetvā lomesu sati upaṭṭhapetabbā. Evaṃ nakhādīsupi manasikāro pavattetabbo.

Evaṃ pavattentena appanā hotīti vuttamanasikārakosallaṃ sampādetabbaṃ. Kathaṃ? Idañhi appanākammaṭṭhānaṃ manasikarontassa appanaṃ pāpuṇāti; paṭhamaṃyeva tāva na upaṭṭhāti; anamataggasmiñhi saṃsāravaṭṭe ca nānārammaṇesu vaḍḍhitaṃ cittaṃ 『kesā』ti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā matthaluṅge patiṭṭhāti. 『Matthaluṅga』nti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena āgantvā kesesu patiṭṭhāti. Manasikarontassa manasikarontassa pana so so koṭṭhāso upaṭṭhāti. Sati samādhināpi tiṭṭhamānā pavattati. Tena yo yo koṭṭhāso adhikataraṃ upaṭṭhāti tattha tattha dviguṇena yogaṃ katvā appanā pāpetabbā. Evaṃ appanāya pāpitakālato paṭṭhāya sesakoṭṭhāsesu akilamanto appanaṃ pāpeti. Tattha tālavanamakkaṭova opammaṃ.

Apicettha evampi yojanā veditabbā – dvattiṃsatālakasmiñhi tālavane makkaṭo paṭivasati. Taṃ gahetukāmo luddo koṭiyaṃ ṭhitatālamūle ṭhatvā ukkuṭṭhimakāsi. Mānajātiko makkaṭo taṃ taṃ tālaṃ laṅghitvā pariyantatāle aṭṭhāsi. Luddo tatthapi gantvā ukkuṭṭhimakāsi. Makkaṭo puna tatheva purimatāle patiṭṭhāsi. So aparāparaṃ anubandhiyamāno kilamanto tassa tasseva tālassa mūle ṭhatvā ukkuṭṭhukkuṭṭhikāle uṭṭhahitvā gacchanto gacchanto atikilamanto ekassa tālassa makuḷapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā dhanukoṭiyā vijjhitvā gaṇhantopi na palāyati.

Tattha dvattiṃsa tālā viya dvattiṃsa koṭṭhāsā; makkaṭo viya cittaṃ; luddo viya yogāvacaro; luddena tālamūle ṭhatvā ukkuṭṭhikāle mānajātikassa makkaṭassa palāyitvā pariyantakoṭiyaṃ ṭhitakālo viya anamatagge saṃsāravaṭṭe ca nānārammaṇesu vaḍḍhitacittassa 『kesā』ti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā matthaluṅge patiṭṭhānaṃ; pariyantakoṭiyaṃ ṭhatvā ukkuṭṭhe orimakoṭiṃ āgamanakālo viya 『matthaluṅga』nti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā kesesu patiṭṭhānaṃ; aparāparaṃ anubandhiyamānassa kilamantassa ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāne uṭṭhānakālo viya manasikarontassa manasikarontassa tasmiṃ tasmiṃ koṭṭhāse upaṭṭhahante satiyā patiṭṭhāya patiṭṭhāya gamanaṃ; dhanukoṭiyā vijjhitvā gaṇhantassāpi apalāyanakālo viya yo koṭṭhāso adhikataraṃ upaṭṭhāti, tasmiṃ dviguṇaṃ manasikāraṃ katvā appanāya pāpanaṃ.

Tattha appanāya pāpitakālato paṭṭhāya sesakoṭṭhāsesu akilamantova appanaṃ pāpessati. Tasmā 『paṭikūlaṃ paṭikūla』nti punappunaṃ āvajjitabbaṃ samannāharitabbaṃ, takkāhataṃ vitakkāhataṃ kātabbaṃ. Evaṃ karontassa cattāro khandhā paṭikūlārammaṇā honti, appanaṃ pāpuṇāti. Pubbabhāgacittāni parikammaupacārasaṅkhātāni savitakkasavicārānīti sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Ekaṃ pana koṭṭhāsaṃ manasikarontassa ekameva paṭhamajjhānaṃ nibbattati. Pāṭiyekkaṃ manasikarontassa dvattiṃsa paṭhamajjhānāni nibbattanti. Hatthe gahitapañhāvatthu pākatikameva.

So taṃ nimittanti so bhikkhu taṃ kammaṭṭhānanimittaṃ. Āsevatīti sevati bhajati. Bhāvetīti vaḍḍheti. Bahulīkarotīti punappunaṃ karoti. Svāvatthitaṃ vavatthapetīti suvavatthitaṃ karoti. Bahiddhā kāye cittaṃ upasaṃharatīti evaṃ katvā bahiddhā parassa kāye attano cittaṃ upasaṃharati ṭhapeti peseti.

Atthissa kāyeti atthi assa kāye. Ajjhattabahiddhākāye cittaṃ upasaṃharatīti kālena attano kālena paresaṃ kāye cittaṃ upanāmeti. Atthikāyeti idaṃ yasmā na ekantena attano kāyo nāpi parasseva kāyo adhippeto, tasmā vuttaṃ. Ettha pana attano jīvamānakasarīre 『paṭikūla』nti parikammaṃ karontassa appanāpi upacārampi jāyati. Parassa jīvamānakasarīre 『paṭikūla』nti manasikarontassa neva appanā jāyati, na upacāraṃ. Nanu ca dasasu asubhesu ubhayampetaṃ jāyatīti? Āma, jāyati. Tāni hi anupādinnakapakkhe ṭhitāni. Tasmā tattha appanāpi upacārampi jāyati. Idaṃ pana upādinnakapakkhe ṭhitaṃ. Tenevettha ubhayampetaṃ na jāyati. Asubhānupassanāsaṅkhātā pana vipassanābhāvanā hotīti veditabbā. Imasmiṃ pabbe kiṃ kathitanti? Samathavipassanā kathitā.

Idānettha evaṃ sabbaṃ manasikārasādhāraṇaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Etesañhi –

Nimittato lakkhaṇato, dhātuto atha suññato;

Khandhādito ca viññeyyo, kesādīnaṃ vinicchayo.

Tattha 『nimittato』ti dvattiṃsākāre saṭṭhisataṃ nimittāni, yesaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ koṭṭhāsato pariggaṇhāti, seyyathidaṃ – kesassa vaṇṇanimittaṃ, saṇṭhānanimittaṃ, disānimittaṃ, okāsanimittaṃ, paricchedanimittanti pañca nimittāni honti. Lomādīsupi eseva nayo.

『Lakkhaṇato』ti dvattiṃsākāre aṭṭhavīsatisataṃ lakkhaṇāni honti, yesaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ lakkhaṇato manasikaroti, seyyathidaṃ – kese thaddhattalakkhaṇaṃ, ābandhattalakkhaṇaṃ, uṇhattalakkhaṇaṃ, vitthambhanalakkhaṇanti cattāri lakkhaṇāni honti. Lomādīsupi eseva nayo.

『Dhātuto』ti dvattiṃsākāre 『『catudhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso』』ti vuttāsu dhātūsu aṭṭhavīsatisataṃ dhātuyo honti, yāsaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ dhātuto pariggaṇhāti, seyyathidaṃ – kese kakkhaḷatā pathavīdhātu, ābandhanatā āpodhātu, uṇhatā tejodhātu, vitthambhanatā vāyodhātūti catasso dhātuyo honti. Lomādīsupi eseva nayo.

『Suññato』ti dvattiṃsākāre channavuti suññatā honti, yāsaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ suññato vipassati, seyyathidaṃ – kesā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vāti. Kese tāva attasuññatā, attaniyasuññatā, niccabhāvasuññatāti tisso suññatā honti. Lomādīsupi eseva nayo.

『Khandhādito』ti dvattiṃsākāre kesādīsu khandhādivasena pariggayhamānesu kesā kati khandhā honti, kati āyatanāni, kati dhātuyo, kati saccāni, kati satipaṭṭhānānītiādinā nayena pettha vinicchayo viññātabbo.

  1. Evaṃ ajjhattādibhedato tividhena kāyānupassanaṃ vitthārato dassetvā idāni 『『kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno』』tiādīni padāni bhājetvā dassetuṃ anupassītiādi āraddhaṃ. Tattha yāya anupassanāya kāyānupassī nāma hoti, taṃ dassetuṃ tattha katamā anupassanā? Yā paññā pajānanātiādi vuttaṃ. Ātāpītiādīsupi eseva nayo.

Tattha paññā pajānanātiādīni heṭṭhā cittuppādakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 16) vuttanayeneva veditabbāni. Upetotiādīni sabbāni aññamaññavevacanāni. Apica āsevanavasena upeto, bhāvanāvasena suṭṭhu upetoti samupeto. Upāgato samupāgato, upapanno sampannoti imesupi dvīsu dukesu ayameva nayo. Bahulīkāravasena pana samannāgatoti evamettha yojanā veditabbā. Iminā ātāpena upetoti ādīsupi eseva nayo.

Viharatīti pade 『tattha katamo vihāro』ti pucchaṃ akatvā puggalādhiṭṭhānāya desanāya desento iriyatītiādimāha. Tassattho – catunnaṃ iriyāpathānaṃ aññatarasamaṅgībhāvato iriyati. Tehi iriyāpathacatukkehi kāyasakaṭavattanena vattati. Ekaṃ iriyāpathadukkhaṃ aparena iriyāpathena bādhitvā ciraṭṭhitikabhāvena sarīrakkhanato pāleti. Ekasmiṃ iriyāpathe asaṇṭhahitvā sabbiriyāpathavatanato yapeti. Tena tena iriyāpathena tathā tathā kāyassa yāpanato yāpeti. Cirakālavattāpanato carati. Iriyāpathena iriyāpathaṃ vicchinditvā jīvitaharaṇato viharati.

362.Sveva kāyo lokoti yasmiṃ kāye kāyānupassī viharati, sveva kāyo lujjanapalujjanaṭṭhena loko. Yasmā panassa kāye pahīyamānaṃ abhijjhādomanassaṃ vedanādīsupi pahīyati eva, tasmā pañcapi upādānakkhandhā lokoti vuttaṃ.

Santātiādīsupi nirodhavasena santatāya santā. Bhāvanāya samitattā samitā. Vatthupariññāya appavattivūpasamavasena vūpasantā. Nirodhasaṅkhātaṃ atthaṃ gatāti atthaṅgatā. Punappunaṃ nibbattiyā paṭibāhitattā ativiya atthaṃ gatāti abbhatthaṅgatā. Appitāti vināsitā, appavattiyaṃ ṭhapitātipi attho. Byappitāti suvināsitā, ativiya appavattiyaṃ ṭhapitātipi attho. Yathā puna na anvassavanti evaṃ sositattā sositā. Suṭṭhu sositāti visositā, sukkhāpitāti attho. Vigatantā katāti byantī katā. Ettha ca anupassanāya kammaṭṭhānavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṃ, ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo; satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdho samatho, sampajaññena vipassanā, abhijjhādomanassavinayena bhāvanāphalaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā

  1. Vedanānupassanāniddesepi heṭṭhā vuttasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sukhaṃ vedanaṃ vedayamānotiādīsu pana sukhaṃ vedananti kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『ahaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānātīti attho. Tattha kāmaṃ uttānaseyyakāpi dārakā thaññapivanādikāle sukhaṃ vedayamānā 『sukhaṃ vedanaṃ vedayāmā』ti pajānanti, na panetaṃ evarūpaṃ jānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Evarūpañhi jānanaṃ sattūpaladdhiṃ nappajahati, sattasaññaṃ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṃ sattūpaladdhiṃ pajahati, sattasaññaṃ ugghāṭeti, kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti. 『Idañhi ko vedayati, kassa vedanā, kiṃ kāraṇā vedanā』ti evaṃ sampajānavediyanaṃ sandhāya vuttaṃ.

Tattha ko vedayatīti? Na koci satto vā puggalo vā vedayati. Kassa vedanāti? Na kassaci sattassa vā puggalassa vā vedanā. Kiṃ kāraṇā vedanāti? Vatthuārammaṇā ca panesā vedanā. Tasmā esa evaṃ pajānāti – 『taṃ taṃ sukhādīnaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayati; taṃ pana vedanāpavattiṃ upādāya 『ahaṃ vedayāmī』ti vohāramattaṃ hotī』ti. Evaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatīti sallakkhento 『esa sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānātīti veditabbo, cittalapabbate aññataro thero viya.

Thero kira aphāsukakāle balavavedanāya nitthunanto aparāparaṃ parivattati. Tameko daharo āha – 『『kataraṃ vo, bhante, ṭhānaṃ rujatī』』ti? 『『Āvuso, pāṭiyekkaṃ rujanaṭṭhānaṃ nāma natthi; vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatī』』ti. 『『Evaṃ jānanakālato paṭṭhāya adhivāsetuṃ vaṭṭati no, bhante』』ti. 『『Adhivāsemi, āvuso』』ti. 『『Adhivāsanā, bhante, seyyo』』ti. Thero adhivāsesi. Vāto yāva hadayā phālesi. Mañcake antāni rāsīkatāni ahesuṃ. Thero daharassa dassesi – 『『vaṭṭatāvuso, ettakā adhivāsanā』』ti? Daharo tuṇhī ahosi. Thero vīriyasamādhiṃ yojetvā sahapaṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇitvā samasīsī hutvā parinibbāyi.

Yathā ca sukhaṃ, evaṃ dukkhaṃ…pe… nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』』ti pajānāti. Iti bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Duvidhañhi kammaṭṭhānaṃ – rūpakammaṭṭhānaṃ arūpakammaṭṭhānañca; rūpapariggaho arūpapariggahotipi etadeva vuccati. Tattha bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathento saṅkhepamanasikāravasena vā vitthāramanasikāravasena vā catudhātuvavatthānaṃ kathesi. Tadubhayampi visuddhimagge sabbākārato dassitameva.

Arūpakammaṭṭhānaṃ pana kathento yebhuyyena vedanāvasena kathesi. Tividho hi arūpakammaṭṭhāne abhiniveso – phassavasena, vedanāvasena, cittavasenāti. Kathaṃ? Ekaccassa hi saṃkhittena vā vitthārena vā pariggahite rūpakammaṭṭhāne tasmiṃ ārammaṇe cittacetasikānaṃ paṭhamābhinipāto taṃ ārammaṇaṃ phusanto uppajjamāno phasso pākaṭo hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ anubhavantī uppajjamānā vedanā pākaṭā hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ pariggahetvā vijānantaṃ uppajjamānaṃ viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti.

Tattha yassa phasso pākaṭo hoti, sopi 『na kevalaṃ phassova uppajjati; tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ anubhavamānā vedanāpi uppajjati, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṃ viññāṇampi uppajjatī』ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa vedanā pākaṭā hoti, sopi 『na kevalaṃ vedanāva uppajjati; tāya saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṃ viññāṇampi uppajjatī』ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti, sopi 『na kevalaṃ viññāṇameva uppajjati; tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, anubhavamānā vedanāpi, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi uppajjatī』ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti.

So 『ime phassapañcamakā dhammā kiṃnissitā』ti upadhārento 『vatthunissitā』ti pajānāti. Vatthu nāma karajakāyo; yaṃ sandhāya vuttaṃ 『『idañca pana me viññāṇaṃ etthasitaṃ, etthapaṭibaddha』』nti (dī. ni. 1.235). So atthato bhūtāni ceva upādārūpāni ca. Evamettha vatthu rūpaṃ, phassapañcamakā nāmanti nāmarūpameva passati. Rūpañcettha rūpakkhandho, nāmaṃ cattāro arūpino khandhāti pañcakkhandhamattaṃ hoti. Nāmarūpavinimuttā hi pañcakkhandhā pañcakkhandhavinimuttaṃ vā nāmarūpaṃ natthi.

So 『ime pañcakkhandhā kiṃhetukā』ti upaparikkhanto 『avijjādihetukā』ti passati; tato paccayo ceva paccayuppannañca idaṃ; añño satto vā puggalo vā natthi; suddhasaṅkhārapuñjamattamevāti sappaccayanāmarūpavasenava tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti sammasanto vicarati. So 『ajja ajjā』ti paṭivedhaṃ ākaṅkhamāno tathārūpe divase utusappāyaṃ, puggalasappāyaṃ, bhojanasappāyaṃ, dhammasavanasappāyaṃ vā labhitvā ekapallaṅkena nisinnova vipassanaṃ matthakaṃ pāpetvā arahatte patiṭṭhāti. Evaṃ imesaṃ tiṇṇampi janānaṃ yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti.

Idha pana bhagavā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Phassavasena vā hi viññāṇavasena vā kathiyamānaṃ na pākaṭaṃ hoti, andhakāraṃ viya khāyati. Vedanāvasena pana pākaṭaṃ hoti. Kasmā? Vedanānaṃ uppattipākaṭatāya. Sukhadukkhavedanānañhi uppatti pākaṭā. Yadā sukhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ satadhotasappiṃ khādāpayantaṃ viya, satapākatelaṃ makkhāpayamānaṃ viya, udakaghaṭasahassena pariḷāhaṃ nibbāpayamānaṃ viya, 『aho sukhaṃ! Aho sukhanti』! Vācaṃ nicchārayamānameva uppajjati. Yadā dukkhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ tattaphālaṃ pavesentaṃ viya, vilīnatambalohena āsiñcantaṃ viya, sukkhatiṇavanappatimhi araññe dāruukkākalāpaṃ pakkhipamānaṃ viya 『aho dukkhaṃ! Aho dukkhanti!』 Vippalāpayamānameva uppajjati. Iti sukhadukkhavedanānaṃ uppatti pākaṭā hoti.

Adukkhamasukhā pana duddīpanā andhakārā avibhūtā. Sā sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Yathā kiṃ? Antarā piṭṭhipāsāṇaṃ āruhitvā palāyantassa migassa anupathaṃ gacchanto migaluddako piṭṭhipāsāṇassa orabhāge aparabhāgepi padaṃ disvā majjhe apassantopi 『ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe piṭṭhipāsāṇe iminā padesena gato bhavissatī』ti nayato jānāti. Evaṃ āruḷhaṭṭhāne padaṃ viya hi sukhāya vedanāya uppatti pākaṭā hoti; oruḷhaṭṭhāne padaṃ viya dukkhāya vedanāya uppatti pākaṭā hoti. 『Ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe evaṃ gato』ti nayato gahaṇaṃ viya sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti.

Evaṃ bhagavā paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena vinivattetvā dassesi; na kevalañca idheva evaṃ dasseti, dīghanikāyamhi mahānidāne, sakkapañhe, mahāsatipaṭṭhāne , majjhimanikāyamhi satipaṭṭhāne ca cūḷataṇhāsaṅkhaye, mahātaṇhāsaṅkhaye, cūḷavedalle, mahāvedalle, raṭṭhapālasutte, māgaṇḍiyasutte, dhātuvibhaṅge, āneñjasappāye, saṃyuttanikāyamhi cūḷanidānasutte, rukkhopame, parivīmaṃsanasutte, sakale vedanāsaṃyutteti evaṃ anekesu suttesu paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dassesi. Yathā ca tesu tesu, evaṃ imasmimpi satipaṭṭhānavibhaṅge paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dassesi.

Tattha sukhaṃ vedanantiādīsu ayaṃ aparopi pajānanapariyāyo – sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānātīti sukhavedanākkhaṇe dukkhāya vedanāya abhāvato sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānāti. Tena yā pubbe bhūtapubbā dukkhā vedanā, tassā idāni abhāvato imissā ca sukhāya ito paṭhamaṃ abhāvato vedanā nāma aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti itiha tattha sampajāno hoti. Vuttampi cetaṃ bhagavatā –

『『Yasmiṃ, aggivessana, samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, sukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ , aggivessana, samaye dukkhaṃ…pe… adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, adukkhamasukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Sukhāpi kho, aggivessana , vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Dukkhāpi kho…pe… adukkhamasukhāpi kho, aggivessana, vedanā aniccā saṅkhatā…pe… nirodhadhammā. Evaṃ passaṃ, aggivessana, sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti; 『khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā』ti pajānātī』』ti (ma. ni. 2.205).

Sāmisaṃvā sukhantiādīsu sāmisā sukhā nāma pañcakāmaguṇāmisanissitā cha gehassitasomanassavedanā; nirāmisā sukhā nāma cha nekkhammassitasomanassavedanā; sāmisā dukkhā nāma cha gehassitadomanassavedanā; nirāmisā dukkhā nāma cha nekkhammassitadomanassavedanā; sāmisā adukkhamasukhā nāma cha gehasitaupekkhāvedanā; nirāmisā adukkhamasukhā nāma cha nekkhammassitaupekkhāvedanā. Tāsaṃ vibhāgo uparipaṇṇāse pāḷiyaṃ (ma. ni. 3.304 ādayo) āgatoyeva. So taṃ nimittanti so taṃ vedanānimittaṃ. Bahiddhā vedanāsūti parapuggalassa vedanāsu. Sukhaṃ vedanaṃ vedayamānanti parapuggalaṃ sukhavedanaṃ vedayamānaṃ. Ajjhattabahiddhāti kālena attano kālena parassa vedanāsu cittaṃ upasaṃharati. Imasmiṃ vāre yasmā neva attā, na paro niyamito; tasmā vedanāpariggahamattameva dassetuṃ 『『idha bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ sukhā vedanā』』tiādi vuttaṃ. Sesamettha uttānameva. Imasmiṃ pana pabbe suddhavipassanāva kathitāti.

Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cittānupassanāniddesavaṇṇanā

  1. Cittānupassanāniddesepi heṭṭhā vuttasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sarāgaṃ vā cittantiādīsu pana sarāganti aṭṭhavidhaṃ lobhasahagataṃ. Vītarāganti lokiyakusalābyākataṃ. Idaṃ pana yasmā sammasanaṃ na dhammasamodhānaṃ, tasmā idha ekapadepi lokuttaraṃ na labbhati. Yasmā pahānekaṭṭhavasena rāgādīhi saha vattanti pahīyanti, tasmā dvīsu padesu nippariyāyena na labbhantīti na gahitāni. Sesāni cattāri akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Sadosanti duvidhaṃ domanassasahagataṃ. Vītadosanti lokiyakusalābyākataṃ. Sesāni dasa akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Samohanti vicikicchāsahagatañceva uddhaccasahagatañcāti duvidhaṃ. Yasmā pana moho sabbākusalesu uppajjati, tasmā sesānipi idha vaṭṭanti eva. Imasmiṃ yeva hi duke dvādasākusalacittāni pariyādiṇṇānīti. Vītamohanti lokiyakusalābyākataṃ. Saṃkhittanti thinamiddhānupatitaṃ. Etañhi saṅkuṭitacittaṃ nāma. Vikkhittanti uddhaccasahagataṃ. Etañhi pasaṭacittaṃ nāma.

Mahaggatanti rūpāvacaraṃ arūpāvacarañca. Amahaggatanti kāmāvacaraṃ. Sauttaranti kāmāvacaraṃ. Anuttaranti rūpāvacarañca arūpāvacarañca. Tatrāpi sauttaraṃ rūpāvacaraṃ, anuttaraṃ arūpāvacarameva. Samāhitanti yassa appanāsamādhi upacārasamādhi vā atthi. Asamāhitanti ubhayasamādhivirahitaṃ. Vimuttanti tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi vinimuttaṃ. Avimuttanti ubhayavimuttirahitaṃ; samucchedapaṭippassaddhinissaraṇavimuttīnaṃ pana idha okāsova natthi. Sarāgamassa cittanti sarāgaṃ assa cittaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Imasmimpi pabbe suddhavipassanāva kathitāti.

Cittānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dhammānupassanāniddesavaṇṇanā

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā

  1. Ettāvatā yasmā kāyānupassanāya rūpakkhandhapariggahova kathito, vedanānupassanāya vedanākkhandhapariggahova cittānupassanāya viññāṇakkhandhapariggahova tasmā idāni sampayuttadhammasīsena saññāsaṅkhārakkhandhapariggahampi kathetuṃ dhammānupassanaṃ dassento kathañca bhikkhūtiādimāha. Tattha santanti abhiṇhasamudācāravasena saṃvijjamānaṃ. Asantanti asamudācāravasena vā pahīnattā vā avijjamānaṃ. Yathā cāti yena kāraṇena kāmacchandassa uppādo hoti. Tañca pajānātīti tañca kāraṇaṃ pajānāti. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo.

Tattha subhanimitte ayonisomanasikārena kāmacchandassa uppādo hoti. Subhanimittaṃ nāma subhampi subhanimittaṃ, subhārammaṇampi subhanimittaṃ. Ayonisomanasikāro nāma anupāyamanasikāro uppathamanasikāro, anicce niccanti vā dukkhe sukhanti vā anattani attāti vā asubhe subhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, subhanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Asubhanimitte pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Asubhanimittaṃ nāma asubhampi asubhanimittaṃ, asubhārammaṇampi asubhanimittaṃ. Yonisomanasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro, anicce aniccanti vā dukkhe dukkhanti vā anattani anattāti vā asubhe asubhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando pahīyati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattanti – asubhanimittassa uggaho, asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Dasavidhañhi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi kāmacchando pahīyati, bhāventassāpi; indriyesu pihitadvārassāpi ; catunnaṃ pañcannaṃ ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojane mattaññunopi. Tena vuttaṃ –

『『Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno』』ti. (theragā. 983);

Asubhakammikatissattherasadise asubhabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi kāmacchando pahīyati; ṭhānanisajjādīsu dasaasubhanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa kāmacchandassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Paṭighanimitte ayonisomanasikārena pana byāpādassa uppādo hoti. Tattha paṭighampi paṭighanimittaṃ nāma; paṭighārammaṇampi paṭighanimittaṃ. Ayonisomanasikāro sabbattha ekalakkhaṇova. Taṃ tasmiṃ nimitte bahulaṃ pavattayato byāpādo uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Mettāya pana cetovimuttiyā yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tattha mettāti vutte appanāpi upacāropi vaṭṭati; cetovimuttīti appanāva. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇova. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato byāpādo pahīyati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi , bhikkhave, mettācetovimutti. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232 thokaṃ visadisaṃ).

Apica cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattanti – mettānimittassa uggaho, mettābhāvanānuyogo, kammassakatāpaccavekkhaṇā, paṭisaṅkhānabahulīkatā , kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Odissakānodissakadisāpharaṇānañhi aññataravasena mettaṃ uggaṇhantassāpi byāpādo pahīyati. Odhiso anodhiso disāpharaṇavasena mettaṃ bhāventassāpi. 『Tvaṃ etassa kuddho kiṃ karissasi, kimassa sīlādīni vināsetuṃ sakkhissasi? Nanu tvaṃ attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissasi? Parassa kujjhanaṃ nāma vītaccitaṅgāratattaayosalākagūthādīni gahetvā parassa paharitukāmatāsadisaṃ hoti. Esopi tava kuddho kiṃ karissati? Kiṃ te sīlādīni vināsetuṃ sakkhissati? Esa attano kammenāgantvā attano kammeneva gamissati; appaṭicchitapaheṇakaṃ viya paṭivātakhittarajomuṭṭhi viya ca etassevesa kodho matthake patissatī』ti. Evaṃ attano ca parassa ca kammassakataṃ paccavekkhatopi, ubhayakammassakataṃ paccavekkhitvā paṭisaṅkhāne ṭhitassāpi, assaguttattherasadise mettābhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi byāpādo pahīyati; ṭhānanisajjādīsu mettānissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa byāpādassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Aratītiādīsu ayonisomanasikārena thinamiddhassa uppādo hoti. Arati nāma ukkaṇṭhitatā. Tandī nāma kāyālasiyatā. Vijambhikā nāma kāyavināmanā. Bhattasammado nāma bhattamucchā bhattapariḷāho. Cetaso līnattaṃ nāma cittassa līnākāro. Imesu aratiādīsu ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, arati tandī vijambhikā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya , uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Ārambhadhātuādīsu pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Ārambhadhātu nāma paṭhamārambhavīriyaṃ. Nikkamadhātu nāma kosajjato nikkhantattā tato balavataraṃ. Parakkamadhātu nāma paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ. Imasmiṃ tippabhede vīriye yonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ pahīyati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattanti – atibhojane nimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Āharahatthaka bhuttavamitaka tatravaṭṭaka alaṃsāṭaka kākamāsakabhojanaṃ bhuñjitvā rattiṭṭhānadivāṭṭhāne nisinnassa hi samaṇadhammaṃ karoto thinamiddhaṃ mahāhatthī viya ottharantaṃ āgacchati. Catupañcaālopaokāsaṃ pana ṭhapetvā pānīyaṃ pivitvā yāpanasīlassa bhikkhuno taṃ na hotīti atibhojane nimittaṃ gaṇhantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati. Yasmiṃ iriyāpathe thinamiddhaṃ okkamati tato aññaṃ parivattentassāpi, rattiṃ candālokadīpālokaukkāloke divā sūriyālokaṃ manasikarontassāpi, abbhokāse vasantassāpi, mahākassapattherasadise pahīnathinamiddhe kalyāṇamitte sevantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati; ṭhānanisajjādīsu dhutaṅganissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa thinamiddhassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Cetaso avūpasame ayonisomanasikārena uddhaccakukkuccassa uppādo hoti. Avūpasamo nāma avūpasantākāro; uddhaccakukkuccamevetaṃ atthato. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato uddhaccakukkuccaṃ uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi , bhikkhave, cetaso avūpasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Samādhisaṅkhāte pana cetaso vūpasame yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, vuḍḍhasevitā , kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā dve vā tayo vā cattāro vā pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati. Kappiyākappiyaparipucchābahulassāpi, vinayapaññattiyaṃ ciṇṇavasībhāvatāya pakataññunopi, vuḍḍhe mahallakatthere upasaṅkamantassāpi, upālittherasadise vinayadhare kalyāṇamitte sevantassapi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati; ṭhānanisajjādīsu kappiyākappiyanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīne uddhaccakukkucce uddhaccassa arahattamaggena kukkuccassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Vicikicchāṭhānīyesu dhammesu ayonisomanasikārena vicikicchāya uppādo hoti. Vicikicchāṭhānīyā dhammā nāma punappunaṃ vicikicchāya kāraṇattā vicikicchāva. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato vicikicchā uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Kusalādidhammesu yonisomanasikārena panassā pahānaṃ hoti. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnappaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, adhimokkhabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā…pe… pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi vicikicchā pahīyati. Tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassāpi, vinaye ciṇṇavasībhāvassāpi, tīsu ratanesu okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāpi , saddhādhimutte vakkalittherasadise kalyāṇamitte sevantassāpi vicikicchā pahīyati. Ṭhānanissajjādīsu tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnāya vicikicchāya sotāpattimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā

Bojjhaṅgapabbe santanti paṭilābhavasena vijjamānaṃ. Asantanti appaṭilābhavasena avijjamānaṃ. Yathā ca anuppannassātiādīsu pana satisambojjhaṅgassa tāva –

『『Atthi , bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni. 5.183) – evaṃ uppādo hoti. Tattha satiyeva satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇoyeva. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato satisambojjhaṅgo uppajjati.

Apica cattāro dhammā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – satisampajaññaṃ, muṭṭhassatipuggalaparivajjanatā, upaṭṭhitassatipuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Abhikkantādīsu hi sattasu ṭhānesu satisampajaññena, bhattanikkhittakākasadise muṭṭhassatipuggale parivajjanena, tissadattattheraabhayattherasadise upaṭṭhitassatipuggale sevanena, ṭhānanisajjādīsu satisamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatāya ca satisambojjhaṅgo uppajjati. Evaṃ catūhi kāraṇehi uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Dhammavicayasambojjhaṅgassa pana –

『『Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā…pe… kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni. 5.232) –

Evaṃ uppādo hoti.

Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paripucchakatā, vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaṭipādanā, duppaññapuggalaparivajjanā, paññavantapuggalasevanā, gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā, tadadhimuttatāti. Tattha paripucchakatāti khandhadhātuāyatanaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgajhānasamathavipassanānaṃ atthasannissitaparipucchābahulatā. Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hissa kesanakhalomāni dīghāni honti, sarīraṃ vā ussannadosañceva sedamalamakkhitañca, tadā ajjhattikaṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā pana cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiraṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Tasmā kesādichedanena uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi sarīrasallahukabhāvakaraṇena, ucchādananhāpanena ca ajjhattikavatthu visadaṃ kātabbaṃ. Sūcikammadhovanarajanaparibhaṇḍakaraṇādīhi bāhiravatthu visadaṃ kātabbaṃ. Etasmiñhi ajjhattikabāhiravatthumhi avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ; aparisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Visade pana ajjhattikabāhiravatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi visadaṃ hoti parisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Tena vuttaṃ 『『vatthuvisadakiriyā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattatī』』ti.

Indriyasamattapaṭipādanā nāma saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace hissa saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, itarāni mandāni, tato vīriyindriyaṃ paggahakiccaṃ, satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā yathā vā manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena hāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha nidassanaṃ. Sace pana vīriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha neva saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṃ. Tasmā taṃ passaddhādibhāvanāya hāpetabbaṃ. Tatrāpi soṇattheravatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesupi ekassa balavabhāve sati itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā.

Visesato panettha saddhāpaññānaṃ samādhivīriyānañca samataṃ pasaṃsanti. Balavasaddho hi mandapañño muddhappasanno hoti, avatthusmiṃ pasīdati. Balavapañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati, bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti 『cittuppādamatteneva kusalaṃ hotī』ti atidhāvitvā dānādīni puññāni akaronto niraye uppajjati. Ubhinnaṃ pana samatāya vatthusmiṃyeva pasīdati. Balavasamādhiṃ pana mandavīriyaṃ, samādhissa kosajjapakkhattā, kosajjaṃ adhibhavati. Balavavīriyaṃ mandasamādhiṃ, vīriyassa uddhaccapakkhattā, uddhaccaṃ adhibhavati. Samādhi pana vīriyena saṃyojito kosajje patituṃ na labhati. Vīriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati. Tasmā tadubhayampi samaṃ kātabbaṃ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti . Apica samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati. Evaṃ so saddahanto okappento appanaṃ pāpuṇissati.

Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati. Evañhi so appanaṃ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa paññā balavatī vaṭṭati. Evañhi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti. Ubhinnaṃ pana samatāya appanā hotiyeva. Sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṃ uddhaccapakkhikānaṃ saddhāvīriyapaññānaṃ vasena uddhaccapātato, kosajjapakkhikena ca samādhinā kosajjapātato rakkhati. Tasmā sā, loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca sabbarājakiccesu, sabbattha icchitabbā. Tenāha 『『sati ca pana sabbatthikā vuttā bhagavatā. Kiṃ kāraṇā? Cittañhi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaccupaṭṭhānā ca sati; na vinā satiyā cittassa paggahaniggaho hotī』』ti.

Duppaññapuggalaparivajjanā nāma khandhādibhede anogāḷhapaññānaṃ dummedhapuggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Paññavantapuggalasevanā nāma samapaññāsalakkhaṇapariggāhikāya udayabbayapaññāya samannāgatapuggalasevanā. Gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā nāma gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu dhammavicayasambojjhaṅgasamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatā. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Vīriyasambojjhaṅgassa –

『『Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni. 5.232) –

Evaṃ uppādo hoti.

Apica ekādasa dhammā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – apāyabhayapaccavekkhaṇatā, ānisaṃsadassāvitā, gamanavīthipaccavekkhaṇatā, piṇḍapātāpacāyanatā , dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā, satthumahattapaccavekkhaṇatā, jātimahattapaccavekkhaṇatā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇatā, kusītapuggalaparivajjanatā, āraddhavīriyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti.

Tattha nirayesu pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāya mahādukkhaṃ anubhavanakālepi, tiracchānayoniyaṃ jālakkhipakumīnādīhi gahitakālepi, pācanakaṇṭakādippahārāvitunnassa pana sakaṭavahanādikālepi, pettivisaye anekānipi vassasahassāni ekaṃ buddhantarampi khuppipāsāhi āturībhūtakālepi, kālakañjikaasuresu saṭṭhihatthaasītihatthappamāṇena aṭṭhicammamatteneva attabhāvena vātātapādidukkhānubhavanakālepi na sakkā vīriyasambojjhaṅgaṃ uppādetuṃ. 『Ayameva te, bhikkhu, kālo vīriyakaraṇāyā』ti evaṃ apāyabhayaṃ paccavekkhantassāpi vīriyasambojjhaṅgo uppajjati. 『Na sakkā kusītena nava lokuttaradhammā laddhuṃ; āraddhavīriyeneva sakkā; ayamānisaṃso vīriyassā』ti evaṃ ānisaṃsadassāvinopi uppajjati. 『Sabbabuddhapaccekabuddhamahāsāvakeheva te gatamaggo gantabbo; so ca na sakkā kusītena gantu』nti evaṃ gamanavīthiṃ paccavekkhantassāpi uppajjati. 『Ye taṃ piṇḍapātādīhi upaṭṭhahanti, ime te manussā neva ñātakā, na dāsakammakarā, nāpi taṃ nissāya 『jīvissāmā』ti te paṇītāni piṇḍapātādīni denti; atha kho attano kārānaṃ mahapphalataṃ paccāsiṃsamānā denti. Satthārāpi 『ayaṃ ime paccaye paribhuñjitvā kāyadaḷhībahulo sukhaṃ viharissatī』ti na evañca sampassatā tuyhaṃ paccayā anuññatā; atha kho 『ayaṃ ime paribhuñjamāno samaṇadhammaṃ katvā vaṭṭadukkhato muccissatī』ti te paccayā anuññātā. So dāni tvaṃ kusīto viharanto na taṃ piṇḍapātaṃ apacāyissasi. Āraddhavīriyasseva hi piṇḍapātāpacāyanaṃ nāma hotī』ti evaṃ piṇḍapātāpacāyanaṃ paccavekkhantassāpi uppajjati, mahāmittattherassa viya.

Thero kira kassakaleṇe nāma paṭivasati. Tassa ca gocaragāme ekā mahāupāsikā theraṃ puttaṃ katvā paṭijaggati. Sā ekadivasaṃ araññaṃ gacchantī dhītaraṃ āha – 『『amma, asukasmiṃ ṭhāne purāṇataṇḍulā, asukasmiṃ khīraṃ, asukasmiṃ sappi, asukasmiṃ phāṇitaṃ. Tava bhātikassa ayyamittassa āgatakāle bhattaṃ pacitvā khīrasappiphāṇitehi saddhiṃ dehi , tvañca bhuñjeyyāsī』』ti. 『『Tvaṃ pana kiṃ bhuñjissasi, ammā』』ti? 『『Ahaṃ pana hiyyo pakkaṃ pārivāsikabhattaṃ kañjiyena bhuttamhī』』ti. 『『Divā kiṃ bhuñjissasi, ammā』』ti? 『『Sākapaṇṇaṃ pakkhipitvā kaṇataṇḍulehi ambilayāguṃ pacitvā ṭhapehi, ammā』』ti.

Thero cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharantova taṃ saddaṃ sutvā attānaṃ ovadi – 『mahāupāsikā kira kañjiyena pārivāsikabhattaṃ bhuñji; divāpi kaṇapaṇṇambilayāguṃ bhuñjissati; tuyhaṃ atthāya pana purāṇataṇḍulādīni ācikkhati. Taṃ nissāya kho panesā neva khettaṃ, na vatthuṃ, na bhattaṃ, na vatthaṃ paccāsīsati; tisso pana sampattiyo patthayamānā deti. Tvaṃ etissā tā sampattiyo dātuṃ sakkhissasi, na sakkhissasīti? Ayaṃ kho pana piṇḍapāto tayā sarāgena sadosena samohena na sakkā bhuñjitu』nti pattaṃ thavikāya pakkhipitvā gaṇṭhikaṃ muñcitvā nivattitvā kassakaleṇameva gantvā pattaṃ heṭṭhāmañce cīvaraṃ cīvaravaṃse ṭhapetvā 『arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī』ti vīriyaṃ adhiṭṭhahitvā nisīdi. Dīgharattaṃ appamatto hutvā nivutthabhikkhu vipassanaṃ vaḍḍhetvā purebhattameva arahattaṃ patvā vikasamānamiva padumaṃ mahākhīṇāsavo sitaṃ karontova nisīdi. Leṇadvāre rukkhamhi adhivatthā devatā –

『『Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisā』』ti.

Udānaṃ udānetvā – 『bhante, piṇḍāya paviṭṭhānaṃ tumhādisānaṃ arahantānaṃ bhikkhaṃ datvā mahallakitthiyo dukkhā muccissantī』ti āha.

Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā kālaṃ olokento 『pātoyevā』ti ñatvā pattacīvaramādāya gāmaṃ pāvisi. Dārikāpi bhattaṃ sampādetvā 『idāni me bhātā āgamissati, idāni me bhātā āgamissatīti dvāraṃ vivaritvā olokayamānā nisīdi. Sā, there gharadvāraṃ sampatte, pattaṃ gahetvā sappiphāṇitayojitassa khīrapiṇḍapātassa pūretvā hatthe ṭhapesi. Thero 『sukhaṃ hotū』ti anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sāpi taṃ olokayamānā aṭṭhāsi.

Therassa hi tadā ativiya parisuddho chavivaṇṇo ahosi, vippasannāni indriyāni, mukhaṃ bandhanā muttatālapakkaṃ viya ativiya virocittha. Mahāupāsikā araññā āgantvā – 『『kiṃ, amma, bhātiko te āgato』』ti pucchi. Sā sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Upāsikā 『ajja me puttassa pabbajitakiccaṃ matthakaṃ patta』nti ñatvā 『『abhiramati te, amma, bhātā buddhasāsane, na ukkaṇṭhatī』』ti āha.

Mahantaṃ kho panetaṃ satthu dāyajjaṃ yadidaṃ satta ariyadhanāni nāma. Taṃ na sakkā kusītena gahetuṃ. Yathā hi vippaṭipannaṃ puttaṃ mātāpitaro 『ayaṃ amhākaṃ aputto』ti paribāhiraṃ karonti; so tesaṃ accayena dāyajjaṃ na labhati; evaṃ kusītopi idaṃ ariyadhanadāyajjaṃ na labhati, āraddhavīriyova labhatīti dāyajjamahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. 『Mahā kho pana te satthā. Satthuno hi te mātukucchismiṃ paṭisandhigaṇhanakālepi abhinikkhamanepi abhisambodhiyampi dhammacakkapavattanayamakapāṭihāriyadevorohanaāyusaṅkhāravossajjanesupi parinibbānakālepi dasasahassilokadhātu kampittha. Yuttaṃ nu te evarūpassa satthuno sāsane pabbajitvā kusītena bhavitu』nti evaṃ satthumahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

『Jātiyāpi tvaṃ idāni na lāmakajātikosi; asambhinnāya mahāsammatapaveṇiyā āgate okkākarājavaṃse jāto; sirisuddhodanamahārājassa ca mahāmāyādeviyā ca nattā; rāhulabhaddassa kaniṭṭho. Tayā nāma evarūpena jinaputtena hutvā na yuttaṃ kusītena viharitu』nti evaṃ jātimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. 『Sāriputtamoggallānā ceva asītimahāsāvakā ca vīriyeneva lokuttaradhammaṃ paṭivijjhiṃsu. Tvaṃ etesaṃ sabrahmacārīnaṃ maggaṃ paṭipajjasi, nappaṭipajjasī』ti evaṃ sabrahmacārimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

Kucchiṃ pūretvā ṭhitaajagarasadise vissaṭṭhakāyikacetasikavīriye kusītapuggale parivajjentassāpi āraddhavīriye pahitatte puggale sevantassāpi ṭhānanisajjādīsu viriyuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Pītisambojjhaṅgassa –

『『Atthi , bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni. 5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha pītiyeva pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma. Tassā uppādakamanasikāro yonisomanasikāro nāma.

Apica ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – buddhānussati, dhammasaṅghasīlacāgadevatānussati, upasamānussati, lūkhapuggalaparivajjanatā, siniddhapuggalasevanatā, pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti.

Buddhaguṇe anussarantassāpi hi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjati; dhammasaṅghaguṇe anussarantassāpi, dīgharattaṃ akkhaṇḍaṃ katvā rakkhitaṃ catupārisuddhisīlaṃ paccavekkhantassāpi, gihino dasasīlaṃ pañcasīlaṃ paccavekkhantassāpi, dubbhikkhabhayādīsu paṇītaṃ bhojanaṃ sabrahmacārīnaṃ datvā 『evaṃ nāma adamhā』ti cāgaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi evarūpe kāle sīlavantānaṃ dinnadānaṃ paccavekkhantassāpi, yehi guṇehi samannāgatā devatā devattaṃ pattā tathārūpānaṃ guṇānaṃ attani atthitaṃ paccavekkhantassāpi, samāpattiyā vikkhambhite kilese saṭṭhipi sattatipi vassāni na samudācarantīti paccavekkhantassāpi, cetiyadassanabodhidassanatheradassanesu asakkaccakiriyāya saṃsūcitalūkhabhāve buddhādīsu pasādasinehābhāvena gadrabhapiṭṭhe rajasadise lūkhapuggale parivajjentassāpi, buddhādīsu pasādabahule muducitte siniddhapuggale sevantassāpi, ratanattayaguṇaparidīpake pasādanīyasuttante paccavekkhantassāpi, ṭhānanisajjādīsu pītiuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Passaddhisambojjhaṅgassa –

『『Atthi , bhikkhave, kāyapassaddhi cittapassaddhi. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni. 5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Apica satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paṇītabhojanasevanatā, utusukhasevanatā , iriyāpathasukhasevanatā, majjhattapayogatā, sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā, passaddhikāyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Paṇītañhi siniddhaṃ sappāyabhojanaṃ bhuñjantassāpi, sītuṇhesu utūsu ṭhānādīsu ca iriyāpathesu sappāyaṃ utuñca iriyāpathañca sevantassāpi passaddhi uppajjati. Yo pana mahāpurisajātiko sabbautuiriyāpathakkhamova hoti, na taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yassa sabhāgavisabhāgatā atthi, tasseva visabhāge utuiriyāpathe vajjetvā sabhāge sevantassāpi uppajjati. Majjhattapayogo vuccati attano ca parassa ca kammassakatapaccavekkhaṇā; iminā majjhattapayogena uppajjati. Yo leḍḍudaṇḍādīhi paraṃ viheṭhayamānova vicarati, evarūpaṃ sāraddhakāyaṃ puggalaṃ parivajjentassāpi, saṃyatapādapāṇiṃ passaddhakāyaṃ puggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu passaddhiuppādanatthāya ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Samādhisambojjhaṅgassa –

『『Atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni. 5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha samathova samathanimittaṃ, avikkhepaṭṭhena ca abyagganimittanti.

Apica ekādasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – vatthuvisadakiriyatā , indriyasamattapaṭipādanatā, nimittakusalatā, samaye cittassa paggaṇhanatā, samaye cittassa niggahaṇanatā, samaye sampahaṃsanatā, samaye ajjhupekkhaṇatā, asamāhitapuggalaparivajjanatā, samāhitapuggalasevanatā, jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti. Tattha vatthuvisadakiriyatā ca indriyasamattapaṭipādanatā ca vuttanayeneva veditabbā.

Nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā. Samaye cittassa paggahaṇanatāti yasmiṃ samaye atisithilavīriyatādīhi līnaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa paggaṇhanaṃ. Samaye cittassa niggahaṇanatāti yasmiṃ samaye accāraddhavīriyatādīhi uddhaṭaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa niggaṇhanaṃ. Samaye sampahaṃsanatāti yasmiṃ samaye cittaṃ paññāpayogamandatāya vā upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ hoti, tasmiṃ samaye aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti. Aṭṭha saṃvegavatthūni nāma jātijarābyādhimaraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhanti. Ratanattayaguṇānussaraṇena ca pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati samaye sampahaṃsanatāti.

Samaye ajjhupekkhanatā nāma yasmiṃ samaye sammāpaṭipattiṃ āgamma alīnaṃ anuddhaṭaṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti, tadāyaṃ paggahaniggahasampahaṃsanesu na byāpāraṃ āpajjati sārathī viya samappavattesu assesu. Ayaṃ vuccati samaye ajjhupekkhanatāti. Asamāhitapuggalaparivajjanatā nāma upacāraṃ vā appanaṃ vā appattānaṃ vikkhittacittānaṃ puggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Samāhitapuggalasevanatā nāma upacārena vā appanāya vā samāhitacittānaṃ sevanā bhajanā payirupāsanā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu samādhiuppādanatthaṃyeva ninnapoṇapabbhāracittatā. Evañhi paṭipajjato esa uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Upekkhāsambojjhaṅgassa –

『『Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni. 5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha upekkhāva upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma. Apica pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – sattamajjhattatā, saṅkhāramajjhattatā, sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā, sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti.

Tattha dvīhākārehi sattamajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – 『tvaṃ attano kammena āgantvā attanova kammena gamissasi. Esopi attano kammena āgantvā attanova kammena gamissati. Tvaṃ kaṃ kelāyasī』ti evaṃ kammassakatapaccavekkhaṇena ca 『paramatthato sattoyeva natthi. So tvaṃ kaṃ kelāyasī』ti evaṃ nissattapaccavekkhaṇena ca. Dvīhevākārehi saṅkhāramajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – 『idaṃ cīvaraṃ anupubbena vaṇṇavikārañceva jiṇṇabhāvañca upagantvā pādapuñchanacoḷakaṃ hutvā yaṭṭhikoṭiyā chaḍḍanīyaṃ bhavissati. Sace panassa sāmiko bhaveyya, nāssa evaṃ vinassituṃ dadeyyā』ti evaṃ assāmikabhāvapaccavekkhaṇena ca. 『Anaddhaniyaṃ idaṃ tāvakālika』nti evaṃ tāvakālikabhāvapaccavekkhaṇena ca. Yathā ca cīvare, evaṃ pattādīsupi yojanā kātabbā.

Sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatāti ettha yo puggalo gihī vā attano puttadhītādike, pabbajito vā attano antevāsikasamānupajjhāyakādike mamāyati, sahattheneva nesaṃ kesacchedanasūcikammacīvaradhovanarajanapattapacanādīni karoti, muhuttampi apassanto 『asuko sāmaṇero kuhiṃ? Asuko daharo kuhi』nti? Bhantamigo viya ito cito ca āloketi; aññena kesacchedanādīnaṃ atthāya 『muhuttaṃ tāva asukaṃ pesethā』ti yāciyamānopi 『amhepi taṃ attano kammaṃ na kārema, tumhe naṃ gahetvā kilamessathā』ti na deti – ayaṃ sattakelāyano nāma.

Yo pana cīvarapattathālakakattarayaṭṭhiādīni mamāyati, aññassa hatthena parāmasitumpi na deti, tāvakālikaṃ yācitopi 『mayampi imaṃ mamāyantā na paribhuñjāma, tumhākaṃ kiṃ dassāmā』ti vadati – ayaṃ saṅkhārakelāyano nāma. Yo pana tesu dvīsupi vatthūsu majjhatto udāsīno – ayaṃ sattasaṅkhāramajjhatto nāma. Iti ayaṃ upekkhāsambojjhaṅgo evarūpe sattasaṅkhārakelāyanapuggale ārakā parivajjentassāpi, sattasaṅkhāramajjhattapuggale sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu taduppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā.

Imesupi dvīsu pabbesu suddhavipassanāva kathitā. Iti ime cattāro satipaṭṭhānā pubbabhāge nānācittesu labbhanti. Aññeneva hi cittena kāyaṃ pariggaṇhāti, aññena vedanaṃ, aññena cittaṃ, aññena dhamme pariggaṇhāti; lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhanti. Ādito hi kāyaṃ pariggaṇhitvā āgatassa vipassanāsampayuttā sati kāyānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo kāyānupassī nāma. Vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyamaggaṃ pattassa maggakkhaṇe maggasampayuttā sati kāyanupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo kāyānupassī nāma. Vedanaṃ pariggaṇhitvā…. Cittaṃ pariggaṇhitvā…. Dhamme pariggaṇhitvā āgatassa vipassanāsampayuttā sati dhammānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo dhammānupassī nāma. Vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyamaggaṃ pattassa maggakkhaṇe maggasampayuttā sati dhammānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo dhammānupassī nāma. Evaṃ tāva desanā puggale tiṭṭhati. Kāye pana 『subha』nti vipallāsappahānā kāyapariggāhikā sati maggena samijjhatīti kāyānupassanā nāma. Vedanāya 『sukha』nti vipallāsappahānā vedanāpariggāhikā sati maggena samijjhatīti vedanānupassanā nāma. Citte 『nicca』nti vipallāsappahānā cittapariggāhikā sati maggena samijjhatīti cittānupassanā nāma. Dhammesu 『attā』ti vipallāsappahānā dhammapariggāhikā sati maggena samijjhatīti dhammānupassanā nāma. Iti ekāva maggasampayuttā sati catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labhati. Tena vuttaṃ – 『lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhantī』ti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye lokuttarasatipaṭṭhānavasena desanāya āraddhattā yathā kāyādiārammaṇesu lokiyasatipaṭṭhānesu tanti ṭhapitā, evaṃ aṭṭhapetvā sabbānipi kāyānupassādīni satipaṭṭhānāni dhammasaṅgaṇiyaṃ (dha. sa. 355 ādayo) vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhāni.

Tattha nayabhedo veditabbo. Kathaṃ? Kāyānupassanāya tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitaṃ, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu ṭhānesu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catuguṇitāni aṭṭha. Iti suddhikāni dve sādhipatīni aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Tathā vedanānupassanādīsu suddhikasatipaṭṭhāne cāti sotāpattimagge pañca nayasahassāni. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti kusale vīsati nayasahassāni; suññatāpaṇihitānimittādibhedesu pana tato tiguṇe vipāke saṭṭhi nayasahassānīti. Evameva sakiccasādhakānañceva saṃsiddhikakiccānañca kusalavipākasatipaṭṭhānānaṃ niddesavasena duvidho kāyānupassanādivasena ca suddhikavasena ca kusale pañcannaṃ vipāke pañcannanti dasannaṃ niddesavārānaṃ vasena dasappabhedo asītinayasahassapatimaṇḍito abhidhammabhājanīyaniddeso.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva satipaṭṭhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipi etāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattanato appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni; sahajātahetuvasena pana maggahetukāni; vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhakāya maggabhāvanāya navattabbāni maggādhipatīnīti phalakālepi navattabbāneva; atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi navattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāneva satipaṭṭhānāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā satipaṭṭhānā kathitā; abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ satipaṭṭhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvā bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Satipaṭṭhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Sammappadhānavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare sammappadhānavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti sammappadhānaparicchedaṃ dīpeti. Sammappadhānāti kāraṇappadhānā upāyappadhānā yonisopadhānā. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane paṭipannako bhikkhu. Anuppannānanti anibbattānaṃ. Pāpakānanti lāmakānaṃ. Akusalānaṃ dhammānanti akosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Anuppādāyāti na uppādanatthāya. Chandaṃ janetīti kattukamyatāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ janeti uppādeti. Vāyamatīti payogaṃ parakkamaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti kāyikacetasikaṃ vīriyaṃ karoti. Cittaṃ paggaṇhātīti teneva sahajātavīriyena cittaṃ ukkhipati. Padahatīti padhānavīriyaṃ karoti. Paṭipāṭiyā panetāni cattāripi padāni āsevanābhāvanābahulīkammasātaccakiriyāhi yojetabbāni.

Uppannānaṃ pāpakānanti anuppannanti avattabbataṃ āpannānaṃ pāpadhammānaṃ. Pahānāyāti pajahanatthāya. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānanti anibbattānaṃ kosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Uppādāyāti uppādanatthāya. Uppannānanti nibbattānaṃ. Ṭhitiyāti ṭhitatthāya. Asammosāyāti anassanatthaṃ. Bhiyyobhāvāyāti punappunaṃ bhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Bhāvanāyāti vaḍḍhiyā. Pāripūriyāti paripūraṇatthāya. Ayaṃ tāva catunnaṃ sammappadhānānaṃ uddesavāravasena ekapadiko atthuddhāro.

  1. Idāni paṭipāṭiyā tāni padāni bhājetvā dassetuṃ kathañca bhikkhu anuppannānantiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha yaṃ heṭṭhā dhammasaṅgahe āgatasadisaṃ, taṃ tassa vaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Yaṃ pana tasmiṃ anāgataṃ, tattha chandaniddese tāva yo chandoti yo chandaniyavasena chando. Chandikatāti chandikabhāvo, chandakaraṇākāro vā. Kattukamyatāti kattukāmatā. Kusaloti cheko. Dhammacchandoti sabhāvacchando. Ayañhi chando nāma taṇhāchando, diṭṭhichando, vīriyachando, dhammacchandoti bahuvidho nānappakārako. Tesu dhammacchandoti imasmiṃ ṭhāne kattukamyatākusaladhammacchando adhippeto.

Imaṃ chandaṃ janetīti chandaṃ kurumānova chandaṃ janeti nāma. Sañjanetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Uṭṭhapetīti chandaṃ kurumānova taṃ uṭṭhapeti nāma. Samuṭṭhapetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Nibbattetīti chandaṃ kurumānova taṃ nibbatteti nāma. Abhinibbattetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Apica chandaṃ karontova chandaṃ janeti nāma. Tameva satataṃ karonto sañjaneti nāma. Kenacideva antarāyena patitaṃ puna ukkhipanto uṭṭhapeti nāma. Pabandhaṭṭhitiṃ pāpento samuṭṭhapeti nāma. Taṃ pākaṭaṃ karonto nibbatteti nāma. Anosakkanatāya alīnavuttitāya anolīnavuttitāya abhimukhabhāvena nibbattento abhinibbatteti nāma.

  1. Vīriyaniddese vīriyaṃ karontova vīriyaṃ ārabhati nāma. Dutiyapadaṃ upasaggena vaḍḍhitaṃ. Vīriyaṃ karontoyeva ca āsevati bhāveti nāma. Punappunaṃ karonto vahulīkaroti. Āditova karonto ārabhati. Punappunaṃ karonto samārabhati. Bhāvanāvasena bhajanto āsevati. Vaḍḍhento bhāveti. Sabbakiccesu tadeva bahulīkaronto bahulīkarotīti veditabbo.

  2. Cittapaggahaniddese vīriyapaggahena yojento cittaṃ paggaṇhāti, ukkhipatīti attho. Punappunaṃ paggaṇhanto sampaggaṇhāti. Evaṃ sampaggahitaṃ yathā na patati tathā naṃ vīriyupatthambhena upatthambhento upatthambheti. Upatthambhitampi thirabhāvatthāya punappunaṃ upatthambhento paccupatthambheti nāma.

406.Ṭhitiyātipadassa niddese sabbesampi asammosādīnaṃ ṭhitivevacanabhāvaṃ dassetuṃ yā ṭhiti so asammosotiādi vuttaṃ. Ettha hi heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa padassa attho, uparimaṃ uparimaṃ padaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi vattuṃ vaṭṭati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti. Ayaṃ tāva pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ panettha vinicchayakathā. Ayañhi sammappadhānakathā nāma duvidhā – lokiyā lokuttarā ca. Tattha lokiyā sabbapubbabhāge hoti. Sā kassapasaṃyuttapariyāyena lokiyamaggakkhaṇe veditabbā. Vuttañhi tattha –

『『Cattāro me, āvuso, sammappadhānā. Katame cattāro?

Idhāvuso, bhikkhu 『anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karoti; 『uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karoti; 『anuppannā me kusalā dhammā anuppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karoti. 『Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karotī』』ti (saṃ. ni. 2.145).

Ettha ca 『anuppannā me kusalā dhammā』ti samathavipassanā ceva maggo ca. Uppannākusalā nāma samathavipassanāva. Maggo pana sakiṃ uppajjitvā nirujjhamāno anatthāya saṃvattanako nāma natthi. So hi phalassa paccayaṃ datvāva nirujjhati. Purimasmiṃ vā samathavipassanāva gahetabbāti vuttaṃ, taṃ pana na yuttaṃ.

Tattha 『『uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattantī』』ti atthassa āvibhāvatthaṃ idaṃ vatthu – eko kira khīṇāsavatthero 『mahācetiyañca mahābodhiñca vandissāmī』ti samāpattilābhinā bhaṇḍagāhakasāmaṇerena saddhiṃ janapadato mahāvihāraṃ āgantvā vihārapariveṇaṃ pāvisi; sāyanhasamaye mahābhikkhusaṅghe cetiyaṃ vandamāne cetiyaṃ vandanatthāya na nikkhami. Kasmā? Khīṇāsavānañhi tīsu ratanesu mahantaṃ gāravaṃ hoti. Tasmā bhikkhusaṅghe vanditvā paṭikkante manussānaṃ sāyamāsabhuttavelāya sāmaṇerampi ajānāpetvā 『cetiyaṃ vandissāmī』ti ekakova nikkhami. Sāmaṇero 『kiṃ nu kho thero avelāya ekakova gacchati, jānissāmī』ti upajjhāyassa padānupadikova nikkhami. Thero anāvajjanena tassa āgamanaṃ ajānanto dakkhiṇadvārena mahācetiyaṅgaṇaṃ āruḷho. Sāmaṇeropi anupadaṃyeva āruḷho.

Mahāthero mahācetiyaṃ ulloketvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā haṭṭhapahaṭṭho mahācetiyaṃ vandati. Sāmaṇero therassa vandanākāraṃ disvā 『upajjhāyo me ativiya pasannacitto vandati; kiṃ nu kho pupphāni labhitvā pūjaṃ kareyyā』ti cintesi. There vanditvā uṭṭhāya sirasi añjaliṃ ṭhapetvā mahācetiyaṃ ulloketvā ṭhite sāmaṇero ukkāsitvā attano āgatabhāvaṃ jānāpesi. Thero parivattetvā olokento 『『kadā āgatosī』』ti pucchi. 『『Tumhākaṃ cetiyaṃ vandanakāle, bhante; ativiya pasannā cetiyaṃ vandittha; kinnu kho pupphāni labhitvā pūjeyyāthā』』ti? 『『Āma, sāmaṇera, imasmiṃ cetiye viya aññatra ettakaṃ dhātunidhānaṃ nāma natthi. Evarūpaṃ asadisaṃ mahāthūpaṃ pupphāni labhitvā ko na pūjeyyā』』ti? 『『Tena hi, bhante, adhivāsetha, āharissāmī』』ti tāvadeva jhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā himavantaṃ gantvā vaṇṇagandhasampannāni pupphāni gahetvā parissāvanaṃ pūretvā mahāthere dakkhiṇamukhato pacchimamukhe asampatteyeva āgantvā pupphaparissāvanaṃ hatthe ṭhapetvā 『『pūjetha bhante』』ti āha. Thero 『『atimandāni no, sāmaṇera, pupphānī』』ti āha. 『『Gacchatha, bhante, bhagavato guṇe āvajjetvā pūjethā』』ti.

Thero pacchimamukhanissitena sopānena āruyha kucchivedikābhūmiyaṃ pupphapūjaṃ kātuṃ āraddho. Vedikābhūmi paripuṇṇā; pupphāni patitvā dutiyabhūmiyaṃ jaṇṇuppamāṇena odhinā pūrayiṃsu. Tato otaritvā pādapiṭṭhikapantiṃ pūjesi; sāpi paripūri; paripuṇṇabhāvaṃ ñatvā heṭṭhimatale vikiranto agamāsi; sabbaṃ cetiyaṅgaṇaṃ paripūri; tasmiṃ paripuṇṇe 『『sāmaṇera, pupphāni na khīyantī』』ti āha. 『『Parissāvanaṃ, bhante, adhomukhaṃ karothā』』ti. Adhomukhaṃ katvā cālesi. Tadā pupphāni khīṇāni. Thero parissāvanaṃ sāmaṇerassa datvā saddhiṃ hatthipākārena cetiyaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā pariveṇaṃ gacchanto cintesi – 『yāva mahiddhiko vatāyaṃ sāmaṇero; sakkhissati nu kho imaṃ iddhānubhāvaṃ rakkhitunti? Tato 『na sakkhissatī』ti disvā sāmaṇeraṃ āha – 『『sāmaṇera, tvaṃ idāni mahiddhiko; evarūpaṃ pana iddhiṃ nāsetvā pacchimakāle kāṇapesakāriyā hatthena madditaṃkañjiyaṃ pivissasī』』ti. Daharakabhāvassa nāmesa doso yaṃ so upajjhāyassa kathāya saṃvejetvā 『kammaṭṭhānaṃ me, bhante, ācikkhathā』ti na yāci; 『amhākaṃ upajjhāyo kiṃ vadatī』ti taṃ pana asuṇanto viya agamāsi.

Thero mahācetiyañca mahābodhiñca vanditvā sāmaṇeraṃ pattacīvaraṃ gāhāpetvā anupubbena kuṭeḷitissamahāvihāraṃ agamāsi. Sāmaṇero upajjhāyassa padānupadiko hutvā bhikkhācāraṃ na gacchati. 『『Kataraṃ gāmaṃ pavisatha, bhante』』ti pucchitvā pana 『idāni me upajjhāyo gāmadvāraṃ sampatto bhavissatī』ti ñatvā attano ca upajjhāyassa ca pattacīvaraṃ gahetvā ākāsenāgantvā therassa pattacīvaraṃ datvā piṇḍāya pavisati. Thero sabbakālaṃ ovadati – 『『sāmaṇera, mā evamakāsi; puthujjaniddhi nāma calā anibaddhā; asappāyaṃ rūpādiārammaṇaṃ labhitvā appamattakeneva bhijjati; santāya samāpattiyā parihīnā brahmacariyavāse santhambhituṃ na sakkontī』』ti. Sāmaṇero 『kiṃ katheti mayhaṃ upajjhāyo』ti sotuṃ na icchati, tatheva karoti. Thero anupubbena cetiyavandanaṃ karonto kammupendavihāraṃ nāma gato. Tattha vasantepi there sāmaṇero tatheva karoti.

Athekadivasaṃ ekā pesakāradhītā abhirūpā paṭhamavaye ṭhitā kammupendagāmato nikkhamitvā padumassaraṃ oruyha gāyamānā pupphāni bhañjati. Tasmiṃ samaye sāmaṇero padumassaramatthakena gacchati gacchanto pana, sakkaralasikāya kāṇamakkhikā viya, tassā gītasadde bajjhi; tāvadeva iddhi antarahitā, chinnapakkho kāko viya ahosi. Santasamāpattibalena pana tattheva udakapiṭṭhe apatitvā simbalitūlaṃ viya patamānaṃ anupubbena padumassaratīre aṭṭhāsi. So vegena gantvā upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā nivatti. Mahāthero 『pagevetaṃ mayā diṭṭhaṃ, nivāriyamānopi na nivattissatī』ti kiñci avatvā piṇḍāya pāvisi.

Sāmaṇero gantvā padumassaratīre aṭṭhāsi tassā paccuttaraṇaṃ āgamayamāno. Sāpi sāmaṇeraṃ ākāsena gacchantañca punāgantvā ṭhitañca disvā 『addhā esa maṃ nissāya ukkaṇṭhito』ti ñatvā 『paṭikkama sāmaṇerā』ti āha. Sopi paṭipakkami. Itarā paccuttaritvā sāṭakaṃ nivāsetvā taṃ upasaṅkamitvā 『kiṃ, bhante』ti pucchi. So tamatthaṃ ārocesi. Sā bahūhi kāraṇehi gharāvāse ādīnavaṃ brahmacariyavāse ānisaṃsañca dassetvā ovadamānāpi tassa ukkaṇṭhaṃ vinodetuṃ asakkontī 『ayaṃ mama kāraṇā evarūpāya iddhiyā parihīno; na dāni yuttaṃ pariccajitu』nti. 『Idheva tiṭṭhā』ti vatvā gharaṃ gantvā mātāpitūnaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Tepi āgantvā nānappakāraṃ ovadamānā vacanaṃ aggaṇhantaṃ āhaṃsu – 『『tvaṃ amhe uccākulāti mā sallakkhesi. Mayaṃ pesakārā. Sakkhissasi pesakārakammaṃ kātu』』nti? Sāmaṇero āha – 『『upāsaka, gihībhūto nāma pesakārakammaṃ vā kareyya naḷakārakammaṃ vā, kiṃ iminā, mā sāṭakamatte lobhaṃ karothā』』ti . Pesakārako udare baddhasāṭakaṃ datvā gharaṃ netvā dhītaraṃ adāsi.

So pesakārakammaṃ uggaṇhitvā pesakārehi saddhiṃ sālāya kammaṃ karoti. Aññesaṃ itthiyo pātova bhattaṃ sampādetvā āhariṃsu. Tassa bhariyā na tāva āgacchati. So itaresu kammaṃ vissajjetvā bhuñjamānesu tasaraṃ vaṭṭento nisīdi. Sā pacchā āgamāsi. Atha naṃ so 『aticirena āgatāsī』ti tajjesi. Mātugāmo ca nāma api cakkavattirājānaṃ attani paṭibaddhacittaṃ ñatvā dāsaṃ viya sallakkheti. Tasmā sā evamāha – 『『aññesaṃ ghare dārupaṇṇaloṇādīni sannihitāni; bāhirato āharitvā dāyakā pesakārakāpi atthi. Ahaṃ pana ekikā; tvampi 『mayhaṃ ghare idaṃ atthi, idaṃ natthī』ti na jānāsi. Sace icchasi bhuñja, no ce icchasi mā bhuñjā』』ti. So 『na kevalaṃ ussūre bhattaṃ āharasi, vācāyapi maṃ ghaṭṭesī』ti kujjhitvā aññaṃ paharaṇaṃ apassanto tameva tasaradaṇḍakaṃ tasarato luñcitvā khipi. Sā taṃ āgacchantaṃ disvā īsakaṃ parivatti. Tasaradaṇḍakassa ca koṭi nāma tikhiṇā hoti. Sā tassā parivattamānāya akkhikoṭiyaṃ pavisitvā aṭṭhāsi. Sā ubhohi hatthehi vegena akkhiṃ aggahesi. Bhinnaṭṭhānato lohitaṃ paggharati.

So tasmiṃ kāle upajjhāyassa vacanaṃ anussari 『idaṃ sandhāya maṃ upajjhāyo 『『anāgate kāle kāṇapesakāriyā hatthena madditaṃ kañjiyaṃ pivissasī』』ti āha. Idaṃ therena diṭṭhaṃ bhavissati. Aho dīghadassī ayyo』ti mahāsaddena rodituṃ ārabhi. Tamenaṃ aññe 『『alaṃ, āvuso, mā rodi; akkhi nāma bhinnaṃ na sakkā rodanena paṭipākatikaṃ kātu』』nti āhaṃsu. So 『『nāhaṃ etamatthaṃ rodāmi; apica kho idaṃ sandhāya rodāmī』』ti sabbaṃ pavattiṃ paṭipāṭiyā kathesi. Evaṃ uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattanti.

Aparampi vatthu – tiṃsamattā bhikkhū kalyāṇiyaṃ mahācetiyaṃ vanditvā aṭavimaggena mahāmaggaṃ otaramānā antarāmagge jhāmakkhette kammaṃ katvā āgacchantaṃ ekaṃ manussaṃ addasaṃsu. Tassa sarīraṃ masimakkhitaṃ hoti, masimakkhitameva ca ekaṃ kāsāvaṃ kacchaṃ pīḷetvā nivatthaṃ. Olokiyamāno jhāmakhāṇuko viya khāyati. So divasabhāge kammaṃ katvā upaḍḍhajhāyamānānaṃ dārūnaṃ kalāpaṃ ukkhipitvā piṭṭhiyaṃ vippakiṇṇehi kesehi kummaggena āgantvā bhikkhūnaṃ sammukhe aṭṭhāsi. Sāmaṇerā disvā aññamaññaṃ olokayamānā 『『āvuso, tuyhaṃ pitā, tuyhaṃ mahāpitā, tuyhaṃ mātulo』』ti hasamānā gantvā 『『ko nāmosi tvaṃ, upāsakā』』ti nāmaṃ pucchiṃsu. So nāmaṃ pucchito vippaṭisārī hutvā dārukalāpaṃ chaḍḍetvā vatthaṃ saṃvidhāya nivāsetvā mahāthere vanditvā 『『tiṭṭhatha tāva, bhante』』ti āha. Mahātherā aṭṭhaṃsu.

Daharasāmaṇerā āgantvā mahātherānaṃ sammukhāpi parihāsaṃ karonti. Upāsako āha – 『『bhante, tumhe maṃ passitvā parihasatha; ettakeneva matthakaṃ pattamhāti sallakkhetha. Ahampi pubbe tumhādisova samaṇo ahosiṃ. Tumhākaṃ pana cittekaggatāmattampi natthi. Ahaṃ imasmiṃ sāsane mahiddhiko mahānubhāvo ahosiṃ; ākāsaṃ gahetvā pathaviṃ karomi, pathaviṃ ākāsaṃ; dūraṃ gaṇhitvā santikaṃ karomi, santikaṃ dūraṃ; cakkavāḷasahassaṃ khaṇena vinivijjhāmi. Hatthe me passatha; idāni pana makkaṭahatthasadisā. Ahaṃ imeheva hatthehi idha nisinnova candimasūriye parāmasiṃ. Imesaṃyeva pādānaṃ candimasūriye pādakathalikaṃ katvā nisīdiṃ. Evarūpā me iddhi pamādena antarahitā. Tumhe mā pamajjittha. Pamādena hi evarūpaṃ byasanaṃ pāpuṇanti. Appamattā viharantā jātijarāmaraṇassa antaṃ karonti. Tasmā tumhe maññeva ārammaṇaṃ karitvā appamattā hotha, bhante』』ti tajjetvā ovādamadāsi. Te tassa kathentasseva saṃvegaṃ āpajjitvā vipassamānā tiṃsa janā tattheva arahattaṃ pāpuṇiṃsūti. Evampi uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattantīti veditabbā. Ayaṃ tāva lokiyasammappadhānakathāya vinicchayo.

Lokuttaramaggakkhaṇe panetaṃ ekameva vīriyaṃ catukiccasādhanavasena cattāri nāmāni labhati. Tattha anuppannānanti asamudācāravasena vā ananubhūtārammaṇavasena vā anuppannānaṃ; aññathā hi anamatagge saṃsāre anuppannā pāpakā akusalā dhammā nāma natthi. Anuppannā pana uppajjamānāpi eteyeva uppajjanti , pahīyamānāpi eteyeva pahīyanti.

Tattha ekaccassa vattavasena kilesā na samudācaranti. Ekaccassa ganthadhutaṅgasamādhivipassanā navakammikānaṃ aññataravasena. Kathaṃ? Ekacco hi vattasampanno hoti. Tassa dvāsītikhuddakavattāni (cūḷava. 243 ādayo), cuddasa mahāvattāni (cūḷava. 356 ādayo), cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇapānīyamāḷauposathāgāraāgantukagamikavattāni ca karontasseva kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa vattaṃ vissajjetvā bhinnavattassa vicarato ayonisomanasikārañceva sativossaggañca āgamma uppajjanti. Evaṃ asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.

Ekacco ganthayutto hoti; ekampi nikāyaṃ gaṇhāti, dvepi, tayopi, cattāropi, pañcapi. Tasseva tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ atthavasena pāḷivasena anusandhivasena pubbāparavasena gaṇhantassa sajjhāyantassa cintentassa vācentassa desentassa pakāsentassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa ganthakammaṃ pahāya kusītassa vicarato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.

Ekacco pana dhutaṅgadharo hoti, terasa dhutaṅgaguṇe samādāya vattati. Tassa dhutaṅgaguṇe pariharantassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa dhutaṅgāni vissajjetvā bāhullāya āvaṭṭassa vicarato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.

Ekacco pana aṭṭhasu samāpattīsu ciṇṇavasī hoti. Tassa paṭhamajjhānādīsu āvajjanavasīādīnaṃ vasena viharantassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa parihīnajjhānassa vā vissaṭṭhajjhānassa vā bhassādīsu anuyuttassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana vipassako hoti; sattasu vā vipassanāsu aṭṭhārasasu vā mahāvipassanāsu kammaṃ karonto viharati. Tassevaṃ viharato kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa vipassanākammaṃ pahāya kāyadaḷhībahulassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana navakammiko hoti, uposathāgārabhojanasālādīni karoti. Tassa tesaṃ upakaraṇāni cintentassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa navakamme niṭṭhite vā vissaṭṭhe vā ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana brahmalokā āgato suddhasatto hoti. Tassa anāsevanāya kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa laddhāsevanassa ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma. Evaṃ tāva asamucāravasena anuppannatā veditabbā.

Kathaṃ ananubhūtārammaṇavasena? Idhekacco ananubhūtapubbaṃ manāpiyādibhedaṃ ārammaṇaṃ labhati. Tassa tattha ayonisomanasikārasativossagge āgamma rāgādayo kilesā uppajjanti. Evaṃ ananubhūtārammaṇavasena anuppannā uppajjanti nāma. Lokuttaramaggakkhaṇe pana ekameva vīriyaṃ.

Ye ca evaṃ anuppannā uppajjeyyuṃ, te yathā neva uppajjanti, evaṃ nesaṃ anuppādakiccaṃ uppannānañca pahānakiccaṃ sādheti. Tasmā uppannānaṃ pāpakānanti ettha pana catubbidhaṃ uppannaṃ – vattamānuppannaṃ, bhutvā vigatuppannaṃ, okāsakatuppannaṃ, bhūmiladdhuppannanti. Tattha ye kilesā vijjamānā uppādādisamaṅgino – idaṃ vattamānuppannaṃ nāma. Kamme pana javite ārammaṇarasaṃ anubhavitvā niruddhavipāko bhutvā vigataṃ nāma. Kammaṃ uppajjitvā niruddhaṃ bhutvā vigataṃ nāma. Tadubhayampi bhutvā vigatuppannanti saṅkhaṃ gacchati. Kusalākusalakammaṃ aññassa kammassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karoti. Evaṃ kate okāse vipāko uppajjamāno okāsakaraṇato paṭṭhāya uppannoti vuccati. Idaṃ okāsakatuppannaṃ nāma.

Pañcakkhandhā pana vipassanāya bhūmi nāma. Te atītādibhedā honti. Tesu anusayitakilesā pana atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Atītakkhandhesu anusayitāpi hi appahīnāva honti. Anāgatakkhandhesu, paccuppannakkhandhesu anusayitāpi appahīnāva honti. Idaṃ bhūmiladdhuppannaṃ nāma. Tenāhu porāṇā – 『『tāsu tāsu bhūmīsu asamugghātitā kilesā bhūmiladdhuppannāti saṅkhaṃ gacchantī』』ti.

Aparampi catubbidhaṃ uppannaṃ – samudācāruppannaṃ, ārammaṇādhigahituppannaṃ, avikkhambhituppannaṃ, asamugdhātituppannanti. Tattha sampati vattamānaṃyeva 『samudācāruppannaṃ』 nāma. Sakiṃ cakkhūni ummīletvā ārammaṇe nimitte gahite anussaritānussaritakkhaṇe kilesā nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? Ārammaṇassa adhigahitattā. Yathā kiṃ? Yathā khīrarukkhassa kuṭhāriyā āhatāhataṭṭhāne khīraṃ na nikkhamissatīti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ 『ārammaṇādhigahituppannaṃ』 nāma. Samāpattiyā avikkhambhitakilesā pana imasmiṃ nāma ṭhāne nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? Avikkhambhitattā. Yathā kiṃ? Yathā sace khīrarukkhaṃ kuṭhāriyā āhaneyyuṃ, 『imasmiṃ nāma ṭhāne khīraṃ na nikkhameyyā』ti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ 『avikkhambhituppannaṃ』 nāma. Maggena asamugghātitakilesā pana bhavagge nibbattassāpi nuppajjissantīti purimanayeneva vitthāretabbaṃ. Idaṃ 『asamugghātituppannaṃ』 nāma.

Imesu uppannesu vattamānuppannaṃ, bhutvāvigatuppannaṃ, okāsakatuppannaṃ, samudācāruppannanti catubbidhaṃ uppannaṃ na maggavajjhaṃ; bhūmiladdhuppannaṃ, ārammaṇādhiggahituppannaṃ, avikkhambhituppannaṃ, asamugghātituppannanti catubbidhaṃ maggavajjhaṃ. Maggo hi uppajjamāno ete kilese pajahati. So ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Vuttampi cetaṃ –

『『Hañci atīte kilese pajahati, tena hi khīṇaṃ khepeti, niruddhaṃ nirodheti, vigataṃ vigameti, atthaṅgataṃ atthaṃ gameti, atītaṃ yaṃ natthi taṃ pajahati. Hañci anāgate kilese pajahati, tena hi ajātaṃ pajahati, anibbattaṃ anuppannaṃ apātubhūtaṃ pajahati, anāgataṃ yaṃ natthi taṃ pajahati. Hañci paccuppanne kilese pajahati, tena hi ratto rāgaṃ pajahati, duṭṭho dosaṃ, mūḷho mohaṃ, vinibaddho mānaṃ, parāmaṭṭho diṭṭhiṃ, vikkhepagato uddhaccaṃ, aniṭṭhaṅgato vicikicchaṃ, thāmagato anusayaṃ pajahati; kaṇhasukkadhammā yuganaddhā samameva vattanti; saṃkilesikā maggabhāvanā hoti…pe… tena hi natthi maggabhāvanā, natthi phalasacchikiriyā, natthi kilesappahānaṃ, natthi dhammābhisamayo』ti. 『Atthi maggabhāvanā…pe… atthi dhammābhisamayo』ti. Yathā kathaṃ viya? Seyyathāpi taruṇo rukkho…pe… apātubhūtāneva na pātubhavanti』』ti (paṭi. ma. 3.21).

Iti pāḷiyaṃ ajātaphalarukkho āgato; jātaphalarukkhena pana dīpetabbaṃ. Yathā hi saphalo taruṇaambarukkho. Tassa phalāni manussā paribhuñjeyyuṃ, sesāni pātetvā pacchiyo pūreyyuṃ. Athañño puriso taṃ pharasunā chindeyya. Tenassa neva atītāni phalāni nāsitāni honti, na anāgatapaccuppannāni ca nāsitāni; atītāni hi manussehi paribhuttāni, anāgatāni anibbattāni na sakkā nāsetuṃ . Yasmiṃ pana samaye so chinno tadā phalāniyeva natthīti paccuppannānipi anāsitāni. Sace pana rukkho acchinno assa, athassa pathavīrasañca āporasañca āgamma yāni phalāni nibbatteyyuṃ, tāni nāsitāni honti. Tāni hi ajātāneva na jāyanti, anibbattāneva na nibbattanti, apātubhūtāneva na pātubhavanti. Evameva maggo nāpi atītādibhede kilese pajahati, nāpi na pajahati. Yesañhi kilesānaṃ maggena khandhesu apariññātesu uppatti siyā, maggena uppajjitvā khandhānaṃ pariññātattā te kilesā ajātāva na jāyanti, anibbattāva na nibbattanti, apātubhūtāva na pātubhavanti. Taruṇaputtāya itthiyā puna avijāyanatthaṃ byādhitānaṃ rogavūpasamatthaṃ pītabhesajjehi cāpi ayamattho vibhāvetabbo. Evaṃ maggo ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Na ca maggo kilese na pajahati. Ye pana maggo kilese pajahati, te sandhāya 『uppannānaṃ pāpakāna』ntiādi vuttaṃ.

Na kevalañca maggo kileseyeva pajahati, kilesānaṃ pana appahīnattā ye uppajjeyyuṃ upādinnakkhandhā, tepi pajahatiyeva. Vuttampi cetaṃ 『『sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī』』ti (cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 6) vitthāro. Iti maggo upādinnato anupādinnato ca vuṭṭhāti. Bhavavasena pana sotāpattimaggo apāyabhavato vuṭṭhāti . Sakadāgāmimaggo sugatibhavekadesato; anāgāmimaggo sugatikāmabhavato; vuṭṭhāti arahattamaggo rūpārūpabhavato vuṭṭhāti, sabbabhavehi vuṭṭhātiyevātipi vadanti.

Atha maggakkhaṇe kathaṃ anuppannānaṃ uppādāya bhāvanā hoti? Kathaṃ vā uppannānaṃ ṭhitiyāti? Maggappavattiyā eva. Maggo hi pavattamāno pubbe anuppannapubbattā anuppanno nāma vuccati. Anāgatapubbañhi ṭhānaṃ gantvā ananubhūtapubbaṃ vā ārammaṇaṃ anubhavitvā vattāro bhavanti – 『anāgataṭṭhānaṃ āgatamha, ananubhūtaṃ ārammaṇaṃ anubhavāmā』ti. Yā cassa pavatti, ayameva ṭhiti nāmāti ṭhitiyā bhāvetīti vattuṃ vaṭṭati. Evametassa bhikkhuno idaṃ lokuttaramaggakkhaṇe vīriyaṃ 『『anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāyā』』tiādīni cattāri nāmāni labhati. Ayaṃ lokuttaramaggakkhaṇe sammappadhānakathā. Evamettha lokiyalokuttaramissakā sammappadhānā niddiṭṭhāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye sabbānipi sammappadhānāni dhammasaṅgaṇiyaṃ vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhāni. Tattha nayabhedo veditabbo. Kathaṃ? Paṭhamasammappadhāne tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitā, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu ṭhānesu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catugguṇitāni aṭṭha. Iti suddhikāni dve sādhipatīni aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Tathādutiyasammappadhānādīsu suddhikasammappadhāne cāti sotāpattimagge pañcanayasahassāni. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti kusalavaseneva vīsati nayasahassāni. Vipāke pana sammappadhānehi kattabbakiccaṃ natthīti vipākavāro na gahitoti. Sammappadhānāni panettha nibbattitalokuttarāneva kathitānīti veditabbāni.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva sammappadhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipi etāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni; sahajātahetuvasena pana maggahetukāni; vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbāni maggādhipatīnīti; vīriyajeṭṭhikāya pana aññassa vīriyassa abhāvā na vattabbāni maggādhipatīnīti vā na maggādhipatīnīti vā; atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāneva sammappadhānāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā sammappadhānā kathitā; abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ sammappadhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Sammappadhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Iddhipādavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare iddhipādavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Iddhipādāti ettha ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti vā etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontītipi iddhi. Paṭhamenatthena iddhi eva pādo iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho. Dutiyenatthena iddhiyā pādoti iddhipādo; pādoti patiṭṭhā, adhigamupāyoti attho. Tena hi yasmā uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti, tasmā pādoti vuccati. Evaṃ tāva 『『cattāro iddhipādā』』ti ettha attho veditabbo.

Idāni te bhājetvā dassetuṃ idha bhikkhūtiādi āraddhaṃ. Tattha idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgatanti ettha chandahetuko chandādhiko vā samādhi chandasamādhi. Kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhissetaṃ adhivacanaṃ. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Samannāgatanti chandasamādhinā ca padhānasaṅkhārehi ca upetaṃ. Iddhipādanti nipphattipariyāyena vā ijjhanakaṭṭhena ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena iddhīti saṅkhaṃ gatānaṃ upacārajjhānādikusalacittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūtaṃ sesacittacetasikarāsinti attho. Yañhi parato 『『iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho』』ti vuttaṃ, taṃ iminā atthena yujjati. Iminā nayena sesesupi attho veditabbo. Yatheva hi chandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi chandasamādhīti vutto, evaṃ vīriyaṃ…pe… cittaṃ. Vīmaṃsaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi vīmaṃsasamādhīti vuccati.

Idāni chandasamādhiādīni padāni bhājetvā dassetuṃ kathañca bhikkhūtiādi āraddhaṃ. Tattha chandañce bhikkhu adhipatiṃ karitvāti yadi bhikkhu chandaṃ adhipatiṃ chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā samādhiṃ paṭilabhati nibbatteti, evaṃ nibbattito ayaṃ samādhi chandasamādhi nāma vuccatīti attho. Vīriyañcetiādīsupi eseva nayo. Ime vuccanti padhānasaṅkhārāti ettāvatā chandiddhipādaṃ bhāvayamānassa bhikkhuno padhānābhisaṅkhārasaṅkhātacatukiccasādhakaṃ vīriyaṃ kathitaṃ. Tadekajjhaṃ abhisaññūhitvāti taṃ sabbaṃ ekato rāsiṃ katvāti attho. Saṅkhyaṃ gacchatīti etaṃ vohāraṃ gacchatīti veditabbanti attho.

  1. Idāni 『『chandasamādhipadhānasaṅkhāro』』ti etasmiṃ padasamūhe chandādidhamme bhājetvā dassetuṃ tattha katamo chandotiādi āraddhaṃ. Taṃ uttānatthameva.

Upeto hotīti iddhipādasaṅkhāto dhammarāsi upeto hoti. Tesaṃ dhammānanti tesaṃ sampayuttānaṃ chandādidhammānaṃ. Iddhi samiddhītiādīni sabbāni nipphattivevacanāneva. Evaṃ santepi ijjhanakaṭṭhena iddhi. Sampuṇṇā iddhi samiddhi; upasaggena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Ijjhanākāro ijjhanā. Samijjhanāti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Attano santāne pātubhāvavasena labhanaṃ lābho. Parihīnānampi vīriyārambhavasena puna lābho paṭilābho; upasaggena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Pattīti adhigamo. Aparihānavasena sammā pattīti sampatti. Phusanāti paṭilābhaphusanā. Sacchikiriyāti paṭilābhasacchikiriyāva. Upasampadāti paṭilābhaupasampadā evāti veditabbā.

Tayābhūtassāti tena ākārena bhūtassa; te chandādidhamme paṭilabhitvā ṭhitassāti attho. Vedanākkhandhotiādīhi chandādayo anto katvā cattāropi khandhā kathitā. Te dhammeti te cattāro arūpakkhandhe; chandādayo vā tayo dhammetipi vuttaṃ. Āsevatītiādīni vuttatthāneva. Sesaiddhipādaniddesesupi imināva nayena attho veditabbo.

Ettāvatā kiṃ kathitanti? Catunnaṃ bhikkhūnaṃ matthakappattaṃ kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ. Eko hi bhikkhu chandaṃ avassayati; kattukamyatākusaladhammacchandena atthanipphattiyaṃ sati 『ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi, natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro』ti chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbatteti. Eko vīriyaṃ avassayati. Eko cittaṃ, eko paññaṃ avassayati. Paññāya atthanipphattiyaṃ sati 『ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi , natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro』ti paññaṃ jeṭṭhakaṃ paññaṃ dhuraṃ paññaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbatteti.

Kathaṃ? Yathā hi catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā vicarantesu eko upaṭṭhānaṃ avassayi, eko sūrabhāvaṃ, eko jātiṃ, eko mantaṃ. Kathaṃ? Tesu hi paṭhamo 『upaṭṭhāne appamādakāritāya atthanipphattiyā sati labbhamānaṃ lacchāmetaṃ ṭhānantara』nti upaṭṭhānaṃ avassayi. Dutiyo 『upaṭṭhāne appamattopi ekacco saṅgāme paccupaṭṭhite saṇṭhātuṃ na sakkoti; avassaṃ kho pana rañño paccanto kuppissati; tasmiṃ kuppite rathadhure kammaṃ katvā rājānaṃ ārādhetvā āharāpessāmetaṃ ṭhānantara』nti sūrabhāvaṃ avassayi. Tatiyo 『sūrabhāvepi sati ekacco hīnajātiko hoti; jātiṃ sodhetvā ṭhānantaraṃ dadantā mayhaṃ dassantī』ti jātiṃ avassayi. Catuttho 『jātimāpi eko amantanīyo hoti; mantena kattabbakicce uppanne āharāpessāmetaṃ ṭhānantara』nti mantaṃ avassayi. Te sabbepi attano attano avassayabalena ṭhānantarāni pāpuṇiṃsu.

Tattha upaṭṭhāne appamatto hutvā ṭhānantaraṃ patto viya chandaṃ avassāya kattukamyatākusaladhammacchandena atthanibbattiyaṃ sati 『ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi, natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro』ti chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, raṭṭhapālatthero (ma. ni. 2.293 ādayo) viya. So hi āyasmā chandaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Sūrabhāvena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ patto viya vīriyaṃ jeṭṭhakaṃ vīriyaṃ dhuraṃ vīriyaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, soṇatthero (mahāva. 243) viya. So hi āyasmā vīriyaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi.

Jātisampattiyā ṭhānantaraṃ patto viya cittaṃ jeṭṭhakaṃ cittaṃ dhuraṃ cittaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, sambhūtatthero viya. So hi āyasmā cittaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Mantaṃ avassāya ṭhānantarappatto viya vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ vīmaṃsaṃ dhuraṃ vīmaṃsaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, thero mogharājā viya. So hi āyasmā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi.

Ettha ca tayo chandasamādhipadhānasaṅkhārasaṅkhātā dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā pana sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Vīriyacittavīmaṃsasamādhipadhānasaṅkhārasaṅkhātāpi tayo dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā pana sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Ayaṃ tāva abhedato kathā.

Bhedato pana 『chando』 iddhi nāma. Chandadhurena bhāvitā cattāro khandhā chandiddhipādo nāma. Samādhi padhānasaṅkhāroti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena chandiddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Tattheva 『samādhi』 iddhi nāma. Samādhidhurena bhāvitā cattāro khandhā samādhiddhipādo nāma. Chando padhānasaṅkhāroti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena samādhiddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Tattheva 『padhānasaṅkhāro』 iddhi nāma. Padhānasaṅkhārabhāvitā cattāro khandhā padhānasaṅkhāriddhipādo nāma. Chando samādhīti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena padhānasaṅkhāriddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Tattheva 『vīriyaṃ』 iddhi nāma, 『cittaṃ』 iddhi nāma, 『vīmaṃsā』 iddhi nāma…pe… pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Ayaṃ bhedato kathā nāma.

Ettha pana abhinavaṃ natthi; gahitameva vibhūtadhātukaṃ kataṃ. Kathaṃ? Chando, samādhi, padhānasaṅkhāroti ime tayo dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Ime hi tayo dhammā ijjhamānā sampayuttakehi catūhi khandhehi saddhiṃyeva ijjhanti, na vinā. Sampayuttakā pana cattāro khandhā ijjhanakaṭṭhena iddhi nāma honti, patiṭṭhānaṭṭhena pādo nāma. 『Iddhī』ti vā 『iddhipādo』ti vā na aññassa kassaci adhivacanaṃ, sampayuttakānaṃ catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacanaṃ. Vīriyaṃ, cittaṃ, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhāroti tayo dhammā…pe… catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacanaṃ.

Apica pubbabhāgo pubbabhāgo iddhipādo nāma; paṭilābho paṭilābho iddhi nāmāti veditabbo. Ayamattho upacārena vā vipassanāya vā dīpetabbo. Paṭhamajjhānaparikammañhi iddhipādo nāma, paṭhamajjhānaṃ iddhi nāma. Dutiyatatiyacatutthaākāsānañcāyatana, viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatananevasaññānāsaññāyatanaparikammaṃ iddhipādo nāma, nevasaññānāsaññāyatanaṃ iddhi nāma. Sotāpattimaggassa vipassanā iddhipādo nāma, sotāpattimaggo iddhi nāma. Sakadāgāmi, anāgāmi, arahattamaggassa vipassanā iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma. Paṭilābhenāpi dīpetuṃ vaṭṭatiyeva. Paṭhamajjhānañhi iddhipādo nāma, dutiyajjhānaṃ iddhi nāma; dutiyajjhānaṃ iddhipādo nāma, tatiyajjhānaṃ iddhi nāma…pe… anāgāmimaggo iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma.

Kenaṭṭhena iddhi? Kenaṭṭhena pādoti? Ijjhanakaṭṭheneva iddhi. Patiṭṭhānaṭṭheneva pādo. Evamidhāpi iddhīti vā pādoti vā na aññassa kassaci adhivacanaṃ, sampayuttakānaṃ catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacananti. Evaṃ vutte pana idamāhaṃsu – catunnaṃ khandhānameva adhivacanaṃ bhaveyya, yadi satthā parato uttaracūḷabhājanīyaṃ nāma na āhareyya. Uttaracūḷabhājanīye pana 『『chandoyeva chandiddhipādo, vīriyameva, cittameva, vīmaṃsāva vīmaṃsiddhipādo』』ti kathitaṃ. Keci pana 『『iddhi nāma anipphannā, iddhipādo nipphanno』』ti vadiṃsu. Tesaṃ vacanaṃ paṭikkhipitvā iddhīpi iddhipādopi 『nipphanno tilakkhaṇabbhāhato』ti sanniṭṭhānaṃ kataṃ. Iti imasmiṃ suttantabhājanīye lokiyalokuttaramissakā iddhipādā kathitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīyaṃ uttānatthameva. Nayā panettha gaṇetabbā. 『『Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvetī』』ti vuttaṭṭhānasmiñhi lokuttarāni cattāri nayasahassāni vibhattāni. Vīriyasamādhiādīsupi eseva nayo. Tathā uttaracūḷabhājanīye chandiddhipāde cattāri nayasahassāni vibhattāni, vīriyacittavīmaṃsiddhipāde cattāri cattārīti sabbānipi aṭṭhannaṃ catukkānaṃ vasena dvattiṃsa nayasahassāni vibhattāni. Evametaṃ nibbattitalokuttarānaṃyeva iddhipādānaṃ vasena dvattiṃsanayasahassappaṭimaṇḍitaṃ abhidhammabhājanīyaṃ kathitanti veditabbaṃ.

  3. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  4. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva iddhipādānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbepete appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇā eva, na maggārammaṇā; sahajātahetuvasena pana maggahetukā, na maggādhipatino. Cattāro hi adhipatayo aññamaññaṃ garuṃ na karonti. Kasmā? Sayaṃ jeṭṭhakattā. Yathā hi samajātikā samavayā samathāmā samasippā cattāro rājaputtā attano attano jeṭṭhakatāya aññamaññassa apacitiṃ na karonti, evamimepi cattāro adhipatayo pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ jeṭṭhakadhammatāya aññamaññaṃ garuṃ na karontīti ekanteneva na maggādhipatino. Atītādīsu ekārammaṇabhāvepi na vattabbā. Nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇā nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāva iddhipādā kathitā. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā iddhipādā kathitā, abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ iddhipādavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Iddhipādavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Bojjhaṅgavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare bojjhaṅgavibhaṅge sattāti gaṇanaparicchedo. Bojjhaṅgāti bodhiyā bodhissa vā aṅgāti bojjhaṅgā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā esā dhammasāmaggī yāya lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhatīti katvā bodhīti vuccati, bujjhati kilesasantānaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikaroti, tassā dhammasāmaggīsaṅkhātāya bodhiyā aṅgātipi bojjhaṅgā, jhānaṅgamaggaṅgādīni viya. Yo panesa yathāvuttappakārāya etāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako bodhīti vuccati, tassa bodhissa aṅgātipi bojjhaṅgā, senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu aṭṭhakathācariyā – 『『bujjhanakassa puggalassa aṅgāti vā bojjhaṅgā』』ti.

Apica 『『bojjhaṅgāti kenaṭṭhena bojjhaṅgā? Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā, bujjhantīti bojjhaṅgā, anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, sambujjhantīti bojjhaṅgā』』ti iminā paṭisambhidānayenāpi bojjhaṅgattho veditabbo.

Satisambojjhaṅgotiādīsu pasattho sundaro ca bojjhaṅgo sambojjhaṅgo, satiyeva sambojjhaṅgo satisambojjhaṅgo. Tattha upaṭṭhānalakkhaṇo satisambojjhaṅgo, pavicayalakkhaṇo dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahalakkhaṇo vīriyasambojjhaṅgo, pharaṇalakkhaṇo pītisambojjhaṅgo, upasamalakkhaṇo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepalakkhaṇo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānalakkhaṇo upekkhāsambojjhaṅgo. Tesu 『『satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī』』ti (saṃ. ni. 5.234) vacanato sabbesaṃ bojjhaṅgānaṃ upakārakattā satisambojjhaṅgo paṭhamaṃ vutto. Tato paraṃ 『『so tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinatī』』tiādinā (ma. ni. 150) nayena evaṃ anukkameneva nikkhepapayojanaṃ pāḷiyaṃ āgatameva.

Kasmā panete satteva vuttā, anūnā anadhikāti? Līnuddhaccapaṭipakkhato sabbatthikato ca. Ettha hi tayo bojjhaṅgā līnassa paṭipakkhā, yathāha – 『『yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāyā』』ti (saṃ. ni. 5.234). Tayo uddhaccassa paṭipakkhā, yathāha – 『『yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāyā』』ti (saṃ. ni. 5.234). Eko panettha loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca sabbesu rājakiccesu, sabbabojjhaṅgesu icchitabbato sabbatthiko, yathāha – 『『satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī』』ti. 『『Sabbatthaka』』ntipi pāḷi. Dvinnampi sabbattha icchitabbanti attho. Evaṃ līnuddhaccapaṭipakkhato sabbatthikato ca satteva vuttāti veditabbā.

  1. Idāni nesaṃ ekasmiṃyevārammaṇe attano attano kiccavasena nānākaraṇaṃ dassetuṃ tattha katamo satisambojjhaṅgotiādi āraddhaṃ. Tattha idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Satimā hotīti paññāya paññavā, yasena yasavā, dhanena dhanavā viya satiyā satimā hoti, satisampannoti attho. Paramenāti uttamena; tañhi paramatthasaccassa nibbānassa ceva maggassa ca anulomato paramaṃ nāma hoti uttamaṃ seṭṭhaṃ. Satinepakkenāti nepakkaṃ vuccati paññā; satiyā ceva nepakkena cāti attho.

Kasmā pana imasmiṃ satibhājanīye paññā saṅgahitāti? Satiyā balavabhāvadīpanatthaṃ. Sati hi paññāya saddhimpi uppajjati vināpi, paññāya saddhiṃ uppajjamānā balavatī hoti, vinā uppajjamānā dubbalā. Tenassā balavabhāvadīpanatthaṃ paññā saṅgahitā. Yathā hi dvīsu disāsu dve rājamahāmattā tiṭṭheyyuṃ; tesu eko rājaputtaṃ gahetvā tiṭṭheyya, eko attano dhammatāya ekakova tesu rājaputtaṃ gahetvā ṭhito attanopi tejena rājaputtassapi tejena tejavā hoti; attano dhammatāya ṭhito na tena samatejo hoti; evameva rājaputtaṃ gahetvā ṭhitamahāmatto viya paññāya saddhiṃ uppannā sati, attano dhammatāya ṭhito viya vinā paññāya uppannā. Tattha yathā rājaputtaṃ gahetvā ṭhito attanopi tejena rājaputtassapi tejena tejavā hoti, evaṃ paññāya saddhiṃ uppannā sati balavatī hoti; yathā attano dhammatāya ṭhito na tena samatejo hoti, evaṃ vinā paññāya uppannā dubbalā hotīti balavabhāvadīpanatthaṃ paññā gahitāti.

Cirakatampīti attano vā parassa vā kāyena cirakataṃ vattaṃ vā kasiṇamaṇḍalaṃ vā kasiṇaparikammaṃ vā. Cirabhāsitampīti attanā vā parena vā vācāya cirabhāsitaṃ bahukampi, vattasīse ṭhatvā dhammakathaṃ vā kammaṭṭhānavinicchayaṃ vā, vimuttāyatanasīse vā ṭhatvā dhammakathameva. Saritā hotīti taṃ kāyaviññattiṃ vacīviññattiñca samuṭṭhāpetvā pavattaṃ arūpadhammakoṭṭhāsaṃ 『evaṃ uppajjitvā evaṃ niruddho』ti saritā hoti. Anussaritāti punappunaṃ saritā. Ayaṃ vuccati satisambojjhaṅgoti ayaṃ evaṃ uppannā sesabojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā sati satisambojjhaṅgo nāma kathīyati.

So tathā sato viharantoti so bhikkhu tenākārena uppannāya satiyā sato hutvā viharanto. Taṃ dhammanti taṃ cirakataṃ cirabhāsitaṃ heṭṭhā vuttappakāraṃ dhammaṃ. Paññāya pavicinatīti paññāya 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti pavicinati. Pavicaratīti 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti tattha paññaṃ carāpento pavicarati. Parivīmaṃsaṃ āpajjatīti olokanaṃ gavesanaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccatīti idaṃ vuttappakāraṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpakaṃ vipassanāñāṇaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo nāma vuccati.

Tassa taṃ dhammanti tassa bhikkhuno taṃ heṭṭhā vuttappakāraṃ dhammaṃ. Āraddhaṃ hotīti paripuṇṇaṃ hoti paggahitaṃ. Asallīnanti āraddhattāyeva asallīnaṃ. Ayaṃ vuccatīti idaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpakaṃ vipassanāsampayuttaṃ vīriyaṃ vīriyasambojjhaṅgo nāma vuccati.

Nirāmisāti kāmāmisalokāmisavaṭṭāmisānaṃ abhāvena nirāmisā parisuddhā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā pīti pītisambojjhaṅgo nāma vuccati.

Pītimanassāti pītisampayuttacittassa. Kāyopi passambhatīti khandhattayasaṅkhāto nāmakāyo kilesadarathapaṭippassaddhiyā passambhati. Cittampīti viññāṇakkhandhopi tatheva passambhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā passaddhi passaddhisambojjhaṅgo nāma vuccati.

Passaddhakāyassa sukhinoti passaddhakāyatāya uppannasukhena sukhitassa. Samādhiyatīti sammā ādhiyati, niccalaṃ hutvā ārammaṇe ṭhapīyati, appanāppattaṃ viya hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā cittekaggatā samādhisambojjhaṅgo nāma vuccati.

Tathā samāhitanti tena appanāppattena viya samādhinā samāhitaṃ. Sādhukaṃ ajjhupekkhitā hotīti suṭṭhu ajjhupekkhitā hoti; tesaṃ dhammānaṃ pahānavaḍḍhane abyāvaṭo hutvā ajjhupekkhati. Ayaṃvuccatīti ayaṃ channaṃ bojjhaṅgānaṃ anosakkanaanativattanabhāvasādhako majjhattākāro upekkhāsambojjhaṅgo nāma vuccati.

Ettāvatā kiṃ kathitaṃ nāma hoti? Apubbaṃ acarimaṃ ekacittakkhaṇe nānārasalakkhaṇā pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgā kathitā hontīti.

Paṭhamo nayo.

468-469. Idāni yena pariyāyena satta bojjhaṅgā cuddasa honti, tassa pakāsanatthaṃ dutiyanayaṃ dassento puna satta bojjhaṅgātiādimāha. Tatrāyaṃ anupubbapadavaṇṇanā – ajjhattaṃ dhammesu satīti ajjhattikasaṅkhāre pariggaṇhantassa uppannā sati. Bahiddhā dhammesu satīti bahiddhāsaṅkhāre pariggaṇhantassa uppannā sati. Yadapīti yāpi. Tadapīti sāpi. Abhiññāyāti abhiññeyyadhamme abhijānanatthāya. Sambodhāyāti sambodhi vuccati maggo, maggatthāyāti attho. Nibbānāyāti vānaṃ vuccati taṇhā; sā tattha natthīti nibbānaṃ, tadatthāya, asaṅkhatāya amatadhātuyā sacchikiriyatthāya saṃvattatīti attho. Dhammavicayasambojjhaṅgepi eseva nayo.

Kāyikaṃ vīriyanti caṅkamaṃ adhiṭṭhahantassa uppannavīriyaṃ. Cetasikaṃ vīriyanti 『『na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī』』ti evaṃ kāyapayogaṃ vinā uppannavīriyaṃ. Kāyapassaddhīti tiṇṇaṃ khandhānaṃ darathapassaddhi. Cittapassaddhīti viññāṇakkhandhassa darathapassaddhi. Upekkhāsambojjhaṅge satisambojjhaṅgasadisova vinicchayo. Imasmiṃ naye satta bojjhaṅgā lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Porāṇakattherā pana 『ettakena pākaṭaṃ na hotī』ti vibhajitvā dassesuṃ. Etesu hi ajjhattadhammesu sati pavicayo upekkhāti ime tayo attano khandhārammaṇattā lokiyāva honti. Tathā maggaṃ appattaṃ kāyikavīriyaṃ. Avitakkaavicārā pana pītisamādhiyo lokuttarā honti. Sesā lokiyalokuttaramissakāti.

Tattha ajjhattaṃ tāva dhammesu satipavicayaupekkhā ajjhattārammaṇā, lokuttarā pana bahiddhārammaṇāti tesaṃ lokuttarabhāvo mā yujjittha. Caṅkamappayogena nibbattavīriyampi lokiyanti vadanto na kilamati. Avitakkaavicārā pana pītisamādhiyo kadā lokuttarā hontīti? Kāmāvacare tāva pītisambojjhaṅgo labbhati, avitakkaavicārā pīti na labbhati. Rūpāvacare avitakkaavicārā pīti labbhati, pītisambojjhaṅgo pana na labbhati. Arūpāvacare sabbena sabbaṃ na labbhati. Ettha pana alabbhamānakaṃ upādāya labbhamānakāpi paṭikkhittā. Evamayaṃ avitakkaavicāro pītisambojjhaṅgo kāmāvacaratopi nikkhanto rūpāvacaratopi arūpāvacaratopīti nibbattitalokuttaro yevāti kathito.

Tathā kāmāvacare samādhisambojjhaṅgo labbhati, avitakkaavicāro pana samādhi na labbhati. Rūpāvacaraarūpāvacaresu avitakkaavicāro samādhi labbhati, samādhisambojjhaṅgo pana na labbhati. Ettha pana alabbhamānakaṃ upādāya labbhamānakopi paṭikkhitto. Evamayaṃ avitakkaavicāro samādhi kāmāvacaratopi nikkhanto rūpāvacaratopi arūpāvacaratopīti nibbattitalokuttaro yevāti kathito.

Apica lokiyaṃ gahetvā lokuttaro kātabbo; lokuttaraṃ gahetvā lokiyo kātabbo. Ajjhattadhammesu hi satipavicayaupekkhānaṃ lokuttarabhāvanākālopi atthi. Tatridaṃ suttaṃ – 『『ajjhattavimokkhaṃ khvāhaṃ, āvuso, sabbupādānakkhayaṃ vadāmi; evamassime āsavā nānusentī』』ti (saṃ. ni. 2.32 thokaṃ visadisaṃ) iminā suttena lokuttarā honti. Yadā pana caṅkamapayogena nibbatte kāyikavīriye anupasanteyeva vipassanā maggena ghaṭīyati, tadā taṃ lokuttaraṃ hoti. Ye pana therā 『『kasiṇajjhāne, ānāpānajjhāne, brahmavihārajjhāne ca bojjhaṅgo uddharanto na vāretabbo』』ti vadanti, tesaṃ vāde avitakkaavicārā pītisamādhisambojjhaṅgā lokiyā hontīti.

Dutiyo nayo.

470-471. Idāni bojjhaṅgānaṃ bhāvanāvasena pavattaṃ tatiyanayaṃ dassento puna satta bojjhaṅgātiādimāha. Tatthāpi ayaṃ anupubbapadavaṇṇanā – bhāvetīti vaḍḍheti; attano santāne punappunaṃ janeti abhinibbatteti. Vivekanissitanti viveke nissitaṃ. Vivekoti vivittatā. So cāyaṃ tadaṅgaviveko, vikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇavivekoti pañcavidho. Tattha tadaṅgaviveko nāma vipassanā. Vikkhambhanaviveko nāma aṭṭha samāpattiyo. Samucchedaviveko nāma maggo. Paṭippassaddhiviveko nāma phalaṃ. Nissaraṇaviveko nāma sabbanimittanissaṭaṃ nibbānaṃ. Evametasmiṃ pañcavidhe viveke nissitaṃ vivekanissitanti tadaṅgavivekanissitaṃ samucchedavivekanissitaṃ nissaraṇavivekanissitañca satisambojjhaṅgaṃ bhāvetīti ayamattho veditabbo.

Tathā hi ayaṃ satisambojjhaṅgabhāvanānuyogamanuyutto yogī vipassanākkhaṇe kiccato tadaṅgavivekanissitaṃ, ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitaṃ, maggakāle pana kiccato samucchedavivekanissitaṃ, ārammaṇato nissaraṇavivekanissitaṃ, satisambojjhaṅgaṃ bhāveti. Pañcavivekanissitampīti eke. Te hi na kevalaṃ balavavipassanāmaggaphalakkhaṇesu eva bojjhaṅgaṃ uddharanti, vipassanāpādakakasiṇajjhānaānāpānāsubhabrahmavihārajjhānesupi uddharanti, na ca paṭisiddhā aṭṭhakathācariyehi . Tasmā tesaṃ matena etesaṃ jhānānaṃ pavattikkhaṇe kiccato eva vikkhambhanavivekanissitaṃ. Yathā ca vipassanākkhaṇe 『『ajjhāsayato nissaraṇavivekanissita』』nti vuttaṃ, evaṃ 『『paṭippassaddhivivekanissitampi bhāvetī』』ti vattuṃ vaṭṭati. Esa nayo virāganissitādīsu. Vivekatthā eva hi virāgādayo.

Kevalañcettha vossaggo duvidho – pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo cāti. Tattha 『pariccāgavossaggo』ti vipassanākkhaṇe ca tadaṅgavasena maggakkhaṇe ca samucchedavasena kilesappahānaṃ. 『Pakkhandanavossaggo』ti vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe pana ārammaṇakaraṇena nibbānapakkhandanaṃ. Tadubhayampi imasmiṃ lokiyalokuttaramissake atthavaṇṇanānaye vaṭṭati. Tathā hi ayaṃ sati sambojjhaṅgo yathāvuttena pakārena kilese pariccajati, nibbānañca pakkhandati.

Vossaggapariṇāminti iminā pana sakalena vacanena vossaggatthaṃ pariṇamantaṃ pariṇatañca, paripaccantaṃ paripakkañcāti idaṃ vuttaṃ hoti. Ayañhi bojjhaṅgabhāvanamanuyutto bhikkhu yathā satisambojjhaṅgo kilesapariccāgavossaggatthaṃ nibbānapakkhandanavossaggatthañca paripaccati, yathā ca paripakko hoti, tathā naṃ bhāvetīti. Esa nayo sesabojjhaṅgesupi. Imasmimpi naye lokiyalokuttaramissakā bojjhaṅgā kathitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye sattapi bojjhaṅge ekato pucchitvā vissajjanassa ca pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjanassa ca vasena dve nayā. Tesaṃ atthavaṇṇanā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā.

Upekkhāsambojjhaṅganiddese pana upekkhanavasena upekkhā. Upekkhanākāro upekkhanā. Upekkhitabbayutte samappavatte dhamme ikkhati, na codetīti upekkhā. Puggalaṃ upekkhāpetīti upekkhanā . Bojjhaṅgabhāvappattiyā lokiyaupekkhanāya adhikā upekkhanā ajjhupekkhanā. Abyāpārāpajjanena majjhattabhāvo majjhattatā. Sā pana cittassa, na sattassāti dīpetuṃ majjhattatā cittassāti vuttanti. Ayamettha anupubbapadavaṇṇanā.

Nayā panettha gaṇetabbā – sattannampi hi bojjhaṅgānaṃ ekato pucchitvā vissajjane ekekamagge nayasahassaṃ nayasahassanti cattāri nayasahassāni vibhattāni. Pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjane ekekabojjhaṅgavasena cattāri cattārīti satta catukkā aṭṭhavīsati. Tāni purimehi catūhi saddhiṃ dvattiṃsāti sabbānipi abhidhammabhājanīye dvattiṃsa nayasahassāni vibhattāni kusalāneva. Yasmā pana phalakkhaṇepi bojjhaṅgā labbhanti, kusalahetukāni ca sāmaññaphalāni, tasmā tesupi bojjhaṅgadassanatthaṃ kusalaniddesapubbaṅgamāya eva tantiyā vipākanayo āraddho. Sopi ekato pucchitvā vissajjanassa ca, pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjanassa ca vasena duvidho hoti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Vipāke pana kusalato tiguṇā nayā kātabbāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva bojjhaṅgānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbepete appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇā eva, na maggārammaṇā. Sahajātahetuvasena panettha kusalā maggahetukā, vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatino, chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbā maggādhipatinoti, phalakālepi na vattabbā eva.

Atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbā, nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇā nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchakepi nibbattitalokuttarāva bojjhaṅgā kathitā . Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasseva paṭhamanayasmiṃ lokiyā, dutiyatatiyesu lokiyalokuttaramissakā bojjhaṅgā kathitā. Abhidhammabhājanīyassa pana catūsupi nayesu imasmiñca pañhāpucchake lokuttarāyevāti evamayaṃ bojjhaṅgavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Bojjhaṅgavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Maggaṅgavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare maggavibhaṅge ariyo aṭṭhaṅgiko maggotiādi sabbaṃ saccavibhaṅge dukkhanirodhagāminīpaṭipadāniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Bhāvanāvasena pāṭiyekkaṃ dassite dutiyanayepi sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitantiādi sabbaṃ bojjhaṅgavibhaṅge vuttanayeneva veditabbaṃ. Evamidaṃ dvinnampi nayānaṃ vasena suttantabhājanīyaṃ lokiyalokuttaramissakameva kathitaṃ.

  4. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  5. Abhidhammabhājanīye 『ariyo』ti avatvā aṭṭhaṅgiko maggoti vuttaṃ. Evaṃ avuttepi ayaṃ ariyo eva. Yathā hi muddhābhisittassa rañño muddhābhisittāya deviyā kucchismiṃ jāto putto rājaputtoti avuttepi rājaputtoyeva hoti, evamayampi ariyoti avuttepi ariyo evāti veditabbo. Sesamidhāpi saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbaṃ.

  6. Pañcaṅgikavārepi aṭṭhaṅgikoti avuttepi aṭṭhaṅgiko eva veditabbo. Lokuttaramaggo hi pañcaṅgiko nāma natthi. Ayamettha ācariyānaṃ samānatthakathā. Vitaṇḍavādī panāha – 『『lokuttaramaggo aṭṭhaṅgiko nāma natthi, pañcaṅgikoyeva hotī』』ti. So 『『suttaṃ āharāhī』』ti vutto addhā aññaṃ apassanto imaṃ mahāsaḷāyatanato suttappadesaṃ āharissati 『『yā tathābhūtassa diṭṭhi, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Yo tathābhūtassa saṅkappo, vāyāmo, sati, yo tathābhūtassa samādhi, svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti.

Tato 『『etassa anantaraṃ suttapadaṃ āharā』』ti vattabbo. Sace āharati iccetaṃ kusalaṃ, no ce āharati sayaṃ āharitvā 『『evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī』』ti (ma. ni. 3.431) 『『iminā te satthusāsanena vādo bhinno; lokuttaramaggo pañcaṅgiko nāma natthi, aṭṭhaṅgikova hotī』』ti vattabbo.

Imāni pana tīṇi aṅgāni pubbe parisuddhāni vattanti, lokuttaramaggakkhaṇe parisuddhatarāni honti. Atha 『pañcaṅgiko maggo』ti idaṃ kimatthaṃ gahitanti? Atirekakiccadassanatthaṃ. Yasmiñhi samaye micchāvācaṃ pajahati, sammāvācaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammākammantasammāājīvā natthi. Imāni pañcakārāpakaṅgāneva micchāvācaṃ pajahanti; sammāvācā pana sayaṃ virativasena pūreti. Yasmiṃ samaye micchākammantaṃ pajahati, sammākammantaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammāvācāsammāājīvā natthi. Imāni pañca kārāpakaṅgāneva micchākammantaṃ pajahanti; sammākammanto pana sayaṃ virativasena pūreti. Yasmiṃ samaye micchāājīvaṃ pajahati, sammāājīvaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammāvācāsammākammantā natthi. Imāni pañca kārāpakaṅgāneva micchāājīvaṃ pajahanti; sammāājīvo pana sayaṃ virativasena pūreti. Imaṃ etesaṃ pañcannaṃ kārāpakaṅgānaṃ kiccātirekataṃ dassetuṃ pañcaṅgiko maggoti gahitaṃ. Lokuttaramaggo pana aṭṭhaṅgikova hoti, pañcaṅgiko nāma natthi.

『『Yadi sammāvācādīhi saddhiṃ aṭṭhaṅgikoti vadatha, catasso sammāvācācetanā, tisso sammākammantacetanā, satta sammāājīvacetanāti imamhā cetanābahuttā kathaṃ muccissatha? Tasmā pañcaṅgikova lokuttaramaggo』』ti. 『『Cetanābahuttā ca pamuccissāma; aṭṭhaṅgikova lokuttaramaggoti ca vakkhāma』』. 『『Tvaṃ tāva mahācattārīsakabhāṇako hosi, na hosī』』ti pucchitabbo. Sace 『『na homī』』ti vadati, 『『tvaṃ abhāṇakattā na jānāsī』』ti vattabbo. Sace 『『bhāṇakosmī』』ti vadati, 『『suttaṃ āharā』』ti vattabbo. Sace suttaṃ āharati iccetaṃ kusalaṃ, no ce āharati sayaṃ uparipaṇṇāsato āharitabbaṃ –

『『Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Sammāvācaṃpahaṃ, bhikkhave, dvāyaṃ vadāmi – atthi, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā; atthi, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā.

『『Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā.

『『Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā…pe….

『『Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Sammākammantaṃpahaṃ, bhikkhave, dvayaṃ vadāmi…pe… upadhivepakko.

『『Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaro…pe….

『『Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Sammāājīvaṃpahaṃ, bhikkhave, dvāyaṃ vadāmi…pe… upadhivepakko.

『『Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato micchāājīvā ārati virati paṭivirati veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo』』ti (ma. ni. 3.138 ādayo).

Evamettha catūhi vacīduccaritehi, tīhi kāyaduccaritehi, micchājīvato cāti ekekāva virati ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgāti vuttā. 『『Kuto ettha cetanābahuttaṃ? Kuto pañcaṅgiko maggo? Idaṃ te suttaṃ akāmakassa lokuttaramaggo aṭṭhaṅgikoti dīpeti』』. Sace ettakena sallakkheti iccetaṃ kusalaṃ, no ce sallakkheti aññānipi kāraṇāni āharitvā saññāpetabbo. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Yasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati, samaṇopi tattha na upalabbhati…pe… imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati; idheva , subhadda, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇehi aññehīti (dī. ni. 2.214).

Aññesupi anekesu suttasatesu aṭṭhaṅgikova maggo āgato. Kathāvatthuppakaraṇepi vuttaṃ –

『『Maggānaṃ aṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā;

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā』』ti (kathā. 872) –

『『Attheva suttantoti』』? 『『Āmantā』』『『tena hi aṭṭhaṅgiko maggo』』ti. Sace pana ettakenāpi saññattiṃ na gacchati, 『『gaccha, vihāraṃ pavisitvā yāguṃ pivāhī』』ti uyyojetabbo. Uttarimpana kāraṇaṃ vakkhatīti aṭṭhānametaṃ. Sesamettha uttānatthameva.

Nayā panettha gaṇetabbā. Aṭṭhaṅgikamaggasmiñhi ekato pucchitvā ekato vissajjane catūsu maggesu cattāri nayasahassāni vibhattāni. Pañcaṅgikamagge ekato pucchitvā ekato vissajjane cattāri; pāṭiyekkaṃ pucchitvā pāṭiyekkaṃ vissajjane cattāri cattārīti pañcasu aṅgesu vīsati. Iti purimāni aṭṭha imāni ca vīsatīti sabbānipi maggavibhaṅge aṭṭhavīsati nayasahassāni vibhattāni. Tāni ca kho nibbattitalokuttarāni kusalāneva. Vipāke pana kusalato tiguṇā nayā kātabbāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva maggaṅgānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipetāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni. Neva hi maggo na phalaṃ maggaṃ ārammaṇaṃ karoti. Sahajātahetuvasena panettha kusalāni maggahetukāni; vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbāni maggādhipatīnīti; phalakālepi na vattabbāneva.

Atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti evametasmiṃ pañhāpucchakepi nibbattitalokuttarāneva maggaṅgāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttarāni maggaṅgāni kathitāni; abhidhammabhājanīye pana pañhāpucchake ca lokuttarānevāti evamayaṃ maggavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Maggaṅgavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Jhānavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ

Mātikāvaṇṇanā

  1. Idāni tadanantare jhānavibhaṅge yā tāva ayaṃ sakalassāpi suttantabhājanīyassa paṭhamaṃ mātikā ṭhapitā, tattha idhāti vacanaṃ pubbabhāgakaraṇīyasampadāya sampannassa sabbappakārajjhānanibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpanaṃ, aññasāsanassa ca tathābhāvapaṭisedhanaṃ. Vuttañhetaṃ – 『『idheva, bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇehi aññehī』』ti (a. ni. 4.241). Bhikkhūti tesaṃ jhānānaṃ nibbattakapuggalaparidīpanaṃ. Pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti idamassa pātimokkhasaṃvare patiṭṭhitabhāvaparidīpanaṃ. Viharatīti idamassa tadanurūpavihārasamaṅgībhāvaparidīpanaṃ. Ācāragocarasampannoti idamassa heṭṭhā pātimokkhasaṃvarassa upari jhānānuyogassa ca upakāradhammaparidīpanaṃ. Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīti idamassa pātimokkhato acavanadhammatāparidīpanaṃ. Samādāyāti idamassa sikkhāpadānaṃ anavasesato ādānaparidīpanaṃ. Sikkhatīti idamassa sikkhāya samaṅgībhāvaparidīpanaṃ. Sikkhāpadesūti idamassa sikkhitabbadhammaparidīpanaṃ.

Indriyesūti idamassa guttadvāratāya bhūmiparidīpanaṃ; rakkhitabbokāsaparidīpanantipi vadanti eva. Guttadvāroti idamassa chasu dvāresu saṃvihitārakkhabhāvaparidīpanaṃ. Bhojane mattaññūti idamassa santosādiguṇaparidīpanaṃ. Pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyuttoti idamassa kāraṇabhāvaparidīpanaṃ. Sātaccaṃnepakkanti idamassa paññāpariggahitena vīriyena sātaccakāritāparidīpanaṃ . Bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyuttoti idamassa paṭipattiyā nibbedhabhāgiyattaparidīpanaṃ.

So abhikkante…pe… tuṇhībhāve sampajānakārī hotīti idamassa sabbattha satisampajaññasamannāgatattaparidīpanaṃ. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajatīti idamassa anurūpasenāsanapariggahaparidīpanaṃ. Araññaṃ…pe… paṭisallānasāruppanti idamassa senāsanappabhedanirādīnavatānisaṃsaparidīpanaṃ. Soaraññagato vāti idamassa vuttappakārena senāsanena yuttabhāvaparidīpanaṃ. Nisīdatīti idamassa yogānurūpairiyāpathaparidīpanaṃ. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti idamassa yogārambhaparidīpanaṃ. So abhijjhaṃ loke pahāyātiādi panassa kammaṭṭhānānuyogena nīvaraṇappahānaparidīpanaṃ. Tasseva pahīnanīvaraṇassa vivicceva kāmehītiādi paṭipāṭiyā jhānuppattiparidīpanaṃ.

Api ca idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane jhānuppādako bhikkhu. Idāni yasmā jhānuppādakena bhikkhunā cattāri sīlāni sodhetabbāni, tasmāssa pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti iminā pātimokkhasaṃvarasīlavisuddhiṃ upadisati. Ācāragocarasampannotiādinā ājīvapārisuddhisīlaṃ. Samādāya sikkhati sikkhāpadesūti iminā tesaṃ dvinnaṃ sīlānaṃ anavasesato ādānaṃ. Indriyesu guttadvāroti iminā indriyasaṃvarasīlaṃ. Bhojane mattaññūti iminā paccayasannissitasīlaṃ. Pubbarattāpararattantiādinā sīle patiṭṭhitassa jhānabhāvanāya upakārake dhamme. So abhikkantetiādinā tesaṃ dhammānaṃ aparihānāya kammaṭṭhānassa ca asammosāya satisampajaññasamāyogaṃ. So vivittantiādinā bhāvanānurūpasenāsanapariggahaṃ. Soaraññagato vātiādinā taṃ senāsanaṃ upagatassa jhānānurūpairiyāpathañceva jhānabhāvanārambhañca. So abhijjhantiādinā jhānabhāvanārambhena jhānapaccanīkadhammappahānaṃ. So ime pañca nīvaraṇe pahāyātiādinā evaṃ pahīnajjhānapaccanīkadhammassa sabbajjhānānaṃ uppattikkamaṃ upadisatīti.

Mātikāvaṇṇanā.

Niddesavaṇṇanā

  1. Idāni yathānikkhittaṃ mātikaṃ paṭipāṭiyā bhājetvā dassetuṃ idhāti imissā diṭṭhiyātiādi āraddhaṃ. Tattha imissā diṭṭhiyātiādīhi dasahi padehi sikkhattayasaṅkhātaṃ sabbaññubuddhasāsanameva kathitaṃ. Tañhi buddhena bhagavatā diṭṭhattā diṭṭhīti vuccati. Tasseva khamanavasena khanti, ruccanavasena ruci, gahaṇavasena ādāyo, sabhāvaṭṭhena dhammo, sikkhitabbaṭṭhena vinayo, tadubhayenāpi dhammavinayo, pavuttavasena pāvacanaṃ, seṭṭhacariyaṭṭhena brahmacariyaṃ, anusiṭṭhidānavasena satthusāsananti vuccati. Tasmā imissā diṭṭhiyātiādīsu imissā buddhadiṭṭhiyā, imissā buddhakhantiyā, imissā buddharuciyā, imasmiṃ buddhaādāye, imasmiṃ buddhadhamme, imasmiṃ buddhavinaye.

『『Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – 『ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saṃyogāya saṃvattanti no visaṃyogāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya, upādāya saṃvattanti no paṭinissaggiyā, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya, kosajjāya saṃvattanti no vīriyārambhāya, dubbharatāya saṃvattanti no subharatāyā』ti ekaṃsena hi, gotami, dhāreyyāsi – 『neso dhammo, neso vinayo, netaṃ satthusāsana』nti. Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – 『ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya…pe… subharatāya saṃvattanti no dubbharatāyā』ti. Ekaṃsena hi, gotami, dhāreyyāsi – 『eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana』』nti (a. ni. 8.53; cūḷava. 406).

Evaṃ vutte imasmiṃ buddhadhammavinaye , imasmiṃ buddhapāvacane, imasmiṃ buddhabrahmacariye, imasmiṃ buddhasatthusāsaneti evamattho veditabbo.

Apicetaṃ sikkhāttayasaṅkhātaṃ sakalaṃ sāsanaṃ bhagavatā diṭṭhattā sammādiṭṭhipaccayattā sammādiṭṭhipubbaṅgamattā ca diṭṭhi, bhagavato khamanavasena khanti, ruccanavasena ruci, gahaṇavasena ādāyo. Attano kārakaṃ apāyesu apatamānaṃ dhāretīti dhammo. Sova saṃkilesapakkhaṃ vinatīti vinayo. Dhammo ca so vinayo cāti dhammavinayo. Kusaladhammehi vā akusaladhammānaṃ esa vinayoti dhammavinayo. Teneva vuttaṃ – 『『ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – 『ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya…pe… ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi 『eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana』nti.

Dhammena vā vinayo, na daṇḍādīhīti dhammavinayo, vuttampi cetaṃ –

『『Daṇḍeneke damayanti, aṅkusehi kasāhi ca;

Adaṇḍena asatthena, nāgo danto mahesinā』』ti. (cūḷava. 342; ma. ni. 2.352);

Tathā –

『『Dhammena nīyamānānaṃ, kā usūyā vijānata』』nti; (Mahāva. 63);

Dhammāya vā vinayo dhammavinayo. Anavajjadhammatthañhesa vinayo, na bhavabhogāmisatthaṃ. Tenāha bhagavā – 『『nayidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati janakuhanattha』』nti (a. ni. 4.25) vitthāro. Puṇṇattheropi āha – 『『anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』』ti (ma. ni. 1.259). Visiṭṭhaṃ vā nayatīti vinayo. Dhammato vinayo dhammavinayo. Saṃsāradhammato hi sokādidhammato vā esa visiṭṭhaṃ nibbānaṃ nayati. Dhammassa vā vinayo, na titthakarānanti dhammavinayo; dhammabhūto hi bhagavā, tasseva vinayo. Yasmā vā dhammāyeva abhiññeyyā pariññeyyā pahātabbā bhāvetabbā sacchikātabbā ca, tasmā esa dhammesu vinayo, na sattesu, na jīvesu cāti dhammavinayo. Sātthasabyañjanatādīhi aññesaṃ vacanato padhānaṃ vacananti pavacanaṃ; pavacanameva pāvacanaṃ. Sabbacariyāhi visiṭṭhacariyābhāvena brahmacariyaṃ. Devamanussānaṃ satthubhūtassa bhagavato sāsananti satthusāsanaṃ; satthubhūtaṃ vā sāsanantipi satthusāsanaṃ. 『『So vo mamaccayena satthā』』ti (dī. ni. 2.216) hi dhammavinayova satthāti vuttoti evametesaṃ padānaṃ attho veditabbo.

Yasmā pana imasmiṃyeva sāsane sabbapakārajjhānanibbattako bhikkhu dissati, na aññatra, tasmā tattha tattha 『imissā』ti ca 『imasmi』nti ca ayaṃ niyamo katoti veditabboti. Ayaṃ 『idhā』ti mātikāpadaniddesassa attho.

  1. Bhikkhuniddese samaññāyāti paññattiyā, vohārenāti attho. Samaññāya eva hi ekacco bhikkhūti paññāyati. Tathā hi nimantanādimhi bhikkhūsu gaṇīyamānesu sāmaṇerepi gahetvā 『sataṃ bhikkhū, sahassaṃ bhikkhū』ti vadanti. Paṭiññāyāti attano paṭijānanena. Paṭiññāyapi hi ekacco bhikkhūti paññāyati. Tassa 『『ko ettha āvuso』』ti? 『『Ahaṃ, āvuso, bhikkhū』』ti evamādīsu (a. ni. 10.96) sambhavo daṭṭhabbo. Ayaṃ pana ānandattherena vuttattā dhammikā paṭiññā. Rattibhāge pana dussīlāpi paṭipathaṃ āgacchantā 『『ko etthā』』ti vutte adhammikāya paṭiññāya abhūtatthāya 『『mayaṃ bhikkhū』』ti vadanti.

Bhikkhatīti yācati. Yo hi koci bhikkhati, bhikkhaṃ esati gavesati, so taṃ labhatu vā mā vā, atha kho bhikkhatīti bhikkhu. Bhikkhakoti byañjanena padaṃ vaḍḍhitaṃ; bhikkhanadhammatāya bhikkhūti attho. Bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti buddhādīhi ajjhupagataṃ bhikkhācariyaṃ ajjhupagatattā bhikkhācariyaṃ ajjhupagato nāma. Yo hi koci appaṃ vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, kasigorakkhādīhi jīvitakappanaṃ hitvā liṅgasampaṭicchaneneva bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu. Parappaṭibaddhajīvikattā vā vihāramajjhe kājabhattaṃ bhuñjamānopi bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu. Piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāya pabbajjāya ussāhajātattā vā bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu.

Agghaphassavaṇṇabhedena bhinnaṃ paṭaṃ dhāretīti bhinnapaṭadharo. Tattha satthakacchedanena agghabhedo veditabbo. Sahassagghanakopi hi paṭo satthakena khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinno bhinnaggho hoti, purimagghato upaḍḍhampi na agghati. Suttasaṃsibbanena phassabhedo veditabbo. Sukhasamphassopi hi paṭo suttehi saṃsibbito bhinnaphasso hoti, kharasamphassataṃ pāpuṇāti. Sūcimalādīhi vaṇṇabhedo veditabbo. Suparisuddhopi hi paṭo sūcikammato paṭṭhāya sūcimalena, hatthasedamalajallikādīhi , avasāne rajanakappakaraṇehi ca bhinnavaṇṇo hoti, pakativaṇṇaṃ vijahati. Evaṃ tīhākārehi bhinnapaṭadhāraṇato bhinnapaṭadharoti bhikkhu. Gihīvatthavisabhāgānaṃ vā kāsāvānaṃ dhāraṇamatteneva bhinnapaṭadharoti bhikkhu.

Bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu. Sotāpattimaggena pañca kilese bhindatīti bhikkhu. Sakadāgāmimaggena cattāro, anāgāmimaggena cattāro, arahattamaggena aṭṭha kilese bhindatīti bhikkhu. Ettāvatā cattāro maggaṭṭhā dassitā. Bhinnattāti iminā pana cattāro phalaṭṭhā. Sotāpanno hi sotāpattimaggena pañca kilese bhinditvā ṭhito. Sakadāgāmī sakadāgāmimaggena cattāro, anāgāmī anāgāmimaggena cattāro, arahā arahattamaggena aṭṭha kilese bhinditvā ṭhito. Evamayaṃ catubbidho phalaṭṭho bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ bhikkhu nāma.

Odhiso kilesānaṃ pahānāti ettha dve odhī – maggodhi ca kilesodhi ca. Odhi nāma sīmā, mariyādā. Tattha sotāpanno maggodhinā odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi catūsu maggesu ekeneva odhinā kilesā pahīnā, na sakalena maggacatukkena. Sakadāgāmīanāgāmīsupi eseva nayo. Sotāpanno ca kilesodhināpi odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi pahātabbakilesesu odhināva kilesā pahīnā, na sabbena sabbaṃ. Arahā pana anodhisova kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi maggacatukkena anodhināva kilesā pahīnā, na ekāya maggasīmāya. Pahātabbakilesesu ca anodhisova kilesā pahīnā. Ekāpi hi kilesasīmā ṭhitā nāma natthi. Evaṃ so ubhayathāpi anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu.

Sekkhoti puthujjanakalyāṇakena saddhiṃ satta ariyā. Tisso sikkhā sikkhantīti sekkhā. Tesu yo koci sekkho bhikkhuti veditabbo. Na sikkhatīti asekkho. Sekkhadhamme atikkamma aggaphale ṭhito tato uttari sikkhitabbābhāvato khīṇāsavo asekkhoti vuccati. Avaseso puthujjanabhikkhu tisso sikkhā neva sikkhati, na sikkhitvā ṭhitoti nevasekkhanāsekkhoti veditabbo.

Sīlaggaṃ samādhiggaṃ paññaggaṃ vimuttagganti idaṃ aggaṃ patvā ṭhitattā aggo bhikkhu nāma. Bhadroti apāpako. Kalyāṇaputhujjanādayo hi yāva arahā tāva bhadrena sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena ca samannāgatattā bhadro bhikkhūti saṅkhyaṃ gacchanti. Maṇḍo bhikkhūti pasanno bhikkhu; sappimaṇḍo viya anāvilo vippasannoti attho. Sāroti tehiyeva sīlasārādīhi samannāgatattā, nīlasamannāgamena nīlo paṭo viya, sāro bhikkhūti veditabbo. Vigatakilesapheggubhāvato vā khīṇāsavova sāroti veditabbo.

Tattha ca 『『bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu, odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, sekkho bhikkhū』』ti imesu tīsu ṭhānesu satta sekkhā kathitā. 『『Bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānanti bhikkhu, anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, asekkho bhikkhu, aggo bhikkhu, maṇḍo bhikkhū』』ti imesu pañcasu ṭhānesu khīṇāsavova kathito. 『『Nevasekkhanāsekkho』』ti ettha puthujjanova kathito. Sesaṭṭhānesu puthujjanakalyāṇako, satta sekkhā, khīṇāsavoti ime sabbepi kathitā.

Evaṃ samaññādīhi bhikkhuṃ dassetvā idāni upasampadāvasena dassetuṃ samaggena saṅghenātiādimāha. Tattha samaggena saṅghenāti sabbantimena paricchedena pañcavaggakaraṇīye kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, tesaṃ āgatattā chandārahānaṃ chandassa āhaṭattā sammukhībhūtānañca appaṭikkosanato ekasmiṃ kamme samaggabhāvaṃ upagatena. Ñatticatutthenāti tīhi anussāvanāhi ekāya ca ñattiyā kātabbena. Kammenāti dhammikena vinayakammena. Akuppenāti vatthuñattianussāvanasīmāparisasampattisampannattā akopetabbataṃ appaṭikkositabbataṃ upagatena. Ṭhānārahenāti kāraṇārahena satthusāsanārahena.

Upasampanno nāma uparibhāvaṃ samāpanno, pattoti attho. Bhikkhubhāvo hi uparibhāvo. Tañcesa yathāvuttena kammena samāpannattā upasampannoti vuccati. Etena yā imā ehibhikkhūpasampadā, saraṇāgamanūpasampadā, ovādapaṭiggahaṇūpasampadā, pañhabyākaraṇūpasampadā, garudhammapaṭiggahaṇūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadā, ñatticatutthakammūpasampadāti aṭṭha upasampadā vuttā, tāsaṃ ñatticatutthakammūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadāti imā tissova thāvarā. Sesā buddhe dharamāneyeva ahesuṃ. Tāsu upasampadāsu imasmiṃ ṭhāne ayaṃ ñatticatutthakammūpasampadāva adhippetā.

  1. Pātimokkhasaṃvaraniddese pātimokkhanti sikkhāpadasīlaṃ. Tañhi, yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti mocayati āpāyikādīhi dukkhehi, tasmā pātimokkhanti vuttaṃ. Sīlaṃ patiṭṭhātiādīni tasseva vevacanāni. Tattha sīlanti kāmañcetaṃ saha kammavācāpariyosānena ijjhanakassa pātimokkhassa vevacanaṃ, evaṃ santepi dhammato etaṃ sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattappaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanādayo dhammā veditabbā. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāyaṃ 『『kiṃ sīla』』nti? Cetanā sīlaṃ, cetasikaṃ sīlaṃ, saṃvaro sīlaṃ, avītikkamo sīla』』nti (paṭi. ma. 1.39).

Tattha cetanā sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi viramantassa virati. Apica cetanā sīlaṃ nāma pāṇātipātādīni pajahantassa satta kammapathacetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ nāma 『『abhijjhaṃ pahāya vigatābhijjhena cetasā viharatī』』tiādinā nayena saṃyuttamahāvagge vuttā anabhijjhāabyāpādasammādiṭṭhidhammā. Saṃvaro sīlanti ettha pañcavidhena saṃvaro veditabbo – pātimokkhasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro , khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti. Tassa nānākaraṇaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.6) vuttaṃ. Avītikkamo sīlanti samādiṇṇasīlassa kāyikavācasiko avītikkamo. Ettha ca saṃvarasīlaṃ avītikkamasīlanti idameva nippariyāyato sīlaṃ; cetanā sīlaṃ cetasikaṃ sīlanti pariyāyato sīlanti veditabbaṃ.

Yasmā pana pātimokkhasaṃvarasīlena bhikkhu sāsane patiṭṭhāti nāma, tasmā taṃ 『patiṭṭhā』ti vuttaṃ; patiṭṭhahati vā ettha bhikkhu, kusaladhammā eva vā ettha patiṭṭhahantīti patiṭṭhā. Ayamattho –

『『Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa』』nti ca. (saṃ. ni. 1.23);

『『Patiṭṭhā , mahārāja, sīlaṃ sabbesaṃ kusaladhammāna』』nti ca 『『sīle patiṭṭhitassa kho, mahārāja, sabbe kusalā dhammā na parihāyantī』』ti (mi. pa. 2.1.9) ca ādisuttavasena veditabbo.

Tadetaṃ pubbuppattiatthena ādi. Vuttampi cetaṃ –

『『Tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā』』ti (saṃ. ni. 5.382).

Yathā hi nagaravaḍḍhakī nagaraṃ māpetukāmo paṭhamaṃ nagaraṭṭhānaṃ sodheti, tato aparabhāge vīthicatukkasiṅghāṭakādiparicchedena vibhajitvā nagaraṃ māpeti; evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodheti, tato aparabhāge samathavipassanāmaggaphalanibbānāni sacchikaroti. Yathā vā pana rajako paṭhamaṃ tīhi khārehi vatthaṃ dhovitvā parisuddhe vatthe yadicchakaṃ raṅgajātaṃ upaneti; yathā vā pana cheko cittakāro rūpaṃ likhitukāmo āditova bhittiparikammaṃ karoti, tato aparabhāge rūpaṃ samuṭṭhāpeti; evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodhetvā aparabhāge samathavipassanādayo dhamme sacchikaroti. Tasmā sīlaṃ 『『ādī』』ti vuttaṃ.

Tadetaṃ caraṇasarikkhatāya caraṇaṃ. Caraṇāti hi pādā vuccanti. Yathā hi chinnacaraṇassa purisassa disaṃgamanābhisaṅkhāro na jāyati, paripuṇṇapādasseva jāyati; evameva yassa sīlaṃ bhinnaṃ hoti khaṇḍaṃ aparipuṇṇaṃ, tassa nibbānagamanāya ñāṇagamanaṃ na sampajjati. Yassa pana taṃ abhinnaṃ hoti akkhaṇḍaṃ paripuṇṇaṃ tassa nibbānagamanāya ñāṇagamanaṃ sampajjati. Tasmā sīlaṃ 『『caraṇa』』nti vuttaṃ.

Tadetaṃ saṃyamanavasena saṃyamo, saṃvaraṇavasena saṃvaro. Ubhayenāpi sīlasaṃyamo ceva sīlasaṃvaro ca kathito. Vacanattho panettha saṃyameti vītikkamavipphandanaṃ, puggalaṃ vā saṃyameti, vītikkamavasena tassa vipphandituṃ na detīti saṃyamo. Vītikkamassa pavesanadvāraṃ saṃvarati pidahatītipi saṃvaro. Mokkhanti uttamaṃ mukhabhūtaṃ vā. Yathā hi sattānaṃ catubbidho āhāro mukhena pavisitvā aṅgamaṅgāni pharati, evaṃ yoginopi catubhūmakakusalaṃ sīlamukhena pavisitvā atthasiddhiṃ sampādeti. Tena vuttaṃ 『『mokkha』』nti. Pamukhe sādhūti pāmokkhaṃ; pubbaṅgamaṃ seṭṭhaṃ padhānanti attho. Kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyāti catubhūmakakusalānaṃ paṭilābhatthāya pāmokkhaṃ pubbaṅgamaṃ seṭṭhaṃ padhānanti veditabbaṃ.

Kāyiko avītikkamoti tividhaṃ kāyasucaritaṃ. Vācasikoti catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ. Kāyikavācasikoti tadubhayaṃ. Iminā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pariyādāya dasseti. Saṃvutoti pihito; saṃvutindriyo pihitindriyoti attho. Yathā hi saṃvutadvāraṃ gehaṃ 『『saṃvutagehaṃ pihitageha』』nti vuccati, evamidha saṃvutindriyo 『『saṃvuto』』ti vutto. Pātimokkhasaṃvarenāti pātimokkhena ca saṃvarena ca, pātimokkhasaṅkhātena vā saṃvarena. Upetotiādīni vuttatthāneva.

512.Iriyatītiādīhi sattahipi padehi pātimokkhasaṃvarasīle ṭhitassa bhikkhuno iriyāpathavihāro kathito.

  1. Ācāragocaraniddese kiñcāpi bhagavā samaṇācaraṃ samaṇagocaraṃ kathetukāmo 『『ācāragocarasampannoti atthi ācāro, atthi anācāro』』ti padaṃ uddhari. Yathā pana maggakusalo puriso maggaṃ acikkhanto 『vāmaṃ muñca dakkhiṇaṃ gaṇhā』ti paṭhamaṃ muñcitabbaṃ sabhayamaggaṃ uppathamaggaṃ ācikkhati , pacchā gahetabbaṃ khemamaggaṃ ujumaggaṃ; evameva maggakusalapurisasadiso dhammarājā paṭhamaṃ pahātabbaṃ buddhappaṭikuṭṭhaṃ anācāraṃ ācikkhitvā pacchā ācāraṃ ācikkhitukāmo 『『tattha katamo anācāro』』tiādimāha. Purisena hi ācikkhitamaggo sampajjeyya vā na vā, tathāgatena ācikkhitamaggo apaṇṇako, indena vissaṭṭhaṃ vajiraṃ viya, avirajjhanako nibbānanagaraṃyeva samosarati. Tena vuttaṃ – 『『puriso maggakusaloti kho, tissa, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā』』ti (saṃ. ni. 3.84).

Yasmā vā sasīsaṃ nahānena pahīnasedamalajallikassa purisassa mālāgandhavilepanādivibhūsanavidhānaṃ viya pahīnapāpadhammassa kalyāṇadhammasamāyogo sampannarūpo hoti, tasmā sedamalajallikkaṃ viya pahātabbaṃ paṭhamaṃ anācāraṃ ācikkhitvā, pahīnasedamalajallikassa mālāgandhavilepanādivibhūsanavidhānaṃ viya pacchā ācāraṃ ācikkhitukāmopi tattha katamo anācārotiādimāha. Tattha kāyiko vītikkamoti tividhaṃ kāyaduccaritaṃ; vācasiko vītikkamoti catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ; kāyikavācasiko vītikkamoti tadubhayaṃ. Evaṃ ājīvaṭṭhamakasīlasseva vītikkamaṃ dassesi.

Yasmā pana na kevalaṃ kāyavācāhi eva anācāraṃ ācarati, manasāpi ācarati eva, tasmā taṃ dassetuṃ 『『sabbampi dussīlyaṃ anācāro』』ti vuttaṃ. Tattha ekacciyaṃ anācāraṃ vibhajitvā dassento idhekacco veḷudānenātiādimāha. Tattha veḷudānenāti paccayahetukena veḷudānena. Vihāre uṭṭhitañhi araññato vā āharitvā rakkhitagopitaṃ veḷuṃ 『evaṃ me paccayaṃ dassantī』ti upaṭṭhākānaṃ dātuṃ na vaṭṭati. Evañhi jīvitaṃ kappento anesanāya micchājīvena jīvati. So diṭṭheva dhamme garahaṃ pāpuṇāti, samparāye ca apāyaparipūrako hoti. Attano puggalikaveḷuṃ kulasaṅgahatthāya dadanto kuladūsakadukkaṭamāpajjati; parapuggalikaṃ theyyacittena dadamāno bhaṇḍagghena kāretabbo. Saṅghikepi eseva nayo. Sace pana taṃ issaravatāya deti garubhaṇḍavissajjanamāpajjati .

Kataro pana veḷu garubhaṇḍaṃ hoti, kataro na hotīti? Yo tāva aropimo sayaṃjātako, so saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, tato paraṃ na garubhaṇḍaṃ; ropitaṭṭhāne sabbena sabbaṃ garubhaṇḍaṃ. So pana pamāṇena paricchinno telanāḷippamāṇopi garubhaṇḍaṃ, na tato heṭṭhā. Yassa pana bhikkhuno telanāḷiyā vā kattaradaṇḍena vā attho, tena phātikammaṃ katvā gahetabbo. Phātikammaṃ tadagghanakaṃ vā atirekaṃ vā vaṭṭati, ūnakaṃ na vaṭṭati. Hatthakammampi udakāharaṇamattaṃ vā appaharitakaraṇamattaṃ vā na vaṭṭati, taṃ thāvaraṃ kātuṃ vaṭṭati. Tasmā pokkharaṇito vā paṃsuṃ uddharitvā sopānaṃ vā attharāpetvā visamaṭṭhānaṃ vā samaṃ katvā gahetuṃ vaṭṭati. Phātikammaṃ akatvā gahito tattha vasanteneva paribhuñjitabbo; pakkamantena saṅghikaṃ katvā ṭhapetvā gantabbaṃ. Asatiyā gahetvā gatena yattha gato sarati, tato paccāharitabbo. Sace antarā bhayaṃ hoti, sampattavihare ṭhapetvā gantabbaṃ.

Manussā vihāraṃ gantvā veḷuṃ yācanti. Bhikkhū 『saṅghiko』ti dātuṃ na visahanti. Manussā punappunaṃ yācanti vā tajjenti vā. Tadā bhikkhūhi 『daṇḍakammaṃ katvā gaṇhathā』ti vattuṃ vaṭṭati; veḷudānaṃ nāma na hoti. Sace te daṇḍakammatthāya vāsipharasuādīni vā khādanīyabhojanīyaṃ vā denti, gahetuṃ na vaṭṭati. Vinayaṭṭhakathāyaṃ pana 『『daḍḍhagehā manussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā』』ti vuttaṃ.

Sace saṅghassa veḷugumbe veḷudūsikā uppajjanti, taṃ akoṭṭāpentānaṃ veḷu nassati, kiṃ kātabbanti? Bhikkhācāre manussānaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace koṭṭetuṃ na icchanti 『samabhāgaṃ labhissathā』ti vattabbā; na icchantiyeva 『dve koṭṭhāse labhissathā』ti vattabbā. Evampi anicchantesu 『naṭṭhena attho natthi, tumhākaṃ khaṇe sati daṇḍakammaṃ karissatha, koṭṭetvā gaṇhathā』ti vattabbā; veḷudānaṃ nāma na hoti. Veḷugumbe aggimhi uṭṭhitepi, udakena vuyhamānaveḷūsupi eseva nayo. Rukkhesupi ayameva kathāmaggo. Rukkho pana sūcidaṇḍakappamāṇo garubhaṇḍaṃ hoti. Saṅghike rukkhe koṭṭāpetvā saṅghaṃ anāpucchitvāpi saṅghikaṃ āvāsaṃ kātuṃ labbhati. Vacanapathacchedanatthaṃ pana āpucchitvāva kātabbo.

Puggalikaṃ kātuṃ labbhati, na labbhatīti? Na labbhati. Hatthakammasīsena pana ekasmiṃ gehe mañcaṭṭhānamattaṃ labbhati, tīsu gehesu ekaṃ gehaṃ labhati. Sace dabbhasambhārā puggalikā honti, bhūmi saṅghikā, ekaṃ gehaṃ katvā samabhāgaṃ labhati, dvīsu gehesu ekaṃ gehaṃ labhati. Saṅghikarukkhe saṅghikaṃ āvāsaṃ bādhente saṅghaṃ anāpucchā hāretuṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Vaṭṭati. Vacanapathacchedanatthaṃ pana āpucchitvāva hāretabbo. Sace rukkhaṃ nissāya saṅghassa mahanto lābho hoti, na hāretabbo. Puggalikarukkhe saṅghikaṃ āvāsaṃ bādhente rukkhasāmikassa ācikkhitabbaṃ. Sace harituṃ na icchati, chedāpetvā hāretabbo. 『Rukkhaṃ me dethā』ti codentassa rukkhaṃ agghāpetvā mūlaṃ dātabbaṃ. Saṅghike rukkhe puggalikāvāsaṃ, puggalike ca puggalikāvāsaṃ bādhentepi eseva nayo. Valliyampi ayameva kathāmaggo. Valli pana yattha vikkāyati, dullabhā hoti, tattha garubhaṇḍaṃ. Sā ca kho upaḍḍhabāhuppamāṇato paṭṭhāya; tato heṭṭhā vallikhaṇḍaṃ garubhaṇḍaṃ na hoti.

Pattadānādīsupi pattadānenāti paccayahetukena pattadānenātiādi sabbaṃ veḷudāne vuttanayeneva veditabbaṃ. Garubhaṇḍatāya panettha ayaṃ vinicchayo. Pattampi hi yattha vikkāyati, gandhikādayo gandhapaliveṭhanādīnaṃ atthāya gaṇhanti, tādise dullabhaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ hoti. Esa tāva kiṃsukapattakaṇṇapiḷandhanatālapattādīsu vinicchayo.

Tālapaṇṇampi imasmiṃyeva ṭhāne kathetabbaṃ. Tālapaṇṇampi hi sayaṃjāte tālavane saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, na tato paraṃ. Ropimatālesu sabbampi garubhaṇḍaṃ. Tassa pamāṇaṃ heṭṭhimakoṭiyā aṭṭhaṅgulappamāṇopi rittapotthako. Tiṇampi ettheva pakkhipitvā kathetabbaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi tattha muñjapalālanāḷikerapaṇṇādīhipi chādenti. Tasmā tānipi tiṇeneva saṅgahitāni. Iti muñjapalālādīsu yaṃkiñci muṭṭhippamāṇaṃ tiṇaṃ, nāḷikerapaṇṇādīsu ca ekapaṇṇampi saṅghassa dinnaṃ vā tatthajātakaṃ vā bahiārāme saṅghassa tiṇavatthumhi jātatiṇaṃ vā rakkhitagopitaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Taṃ pana saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati. Heṭṭhā vuttaveḷumhipi eseva nayo.

Pupphadāne 『『ettakesu rukkhesu pupphāni vissajjetvā yāgubhattavatthe upanentu, ettakesu senāsanapaṭisaṅkharaṇe upanentū』』ti evaṃ niyamitaṭṭhāne eva pupphāni garubhaṇḍāni honti. Paratīre sāmaṇerā pupphāni ocinitvā rāsiṃ karonti, pañcaṅgasamannāgato pupphabhājako bhikkhusaṅghaṃ gaṇetvā koṭṭhāse karoti, so sampattaparisāya saṅghaṃ anāpucchitvāva dātuṃ labhati; asammatena pana āpucchitvāva dātabbaṃ. Bhikkhu pana kassa pupphāni dātuṃ labhati, kassa na labhatīti? Mātāpitūnaṃ gehaṃ haritvāpi gehato pakkosāpetvāpi 『vatthupūjaṃ karothā』ti dātuṃ labhati, piḷandhanatthāya dātuṃ na labhati; sesañātīnaṃ pana haritvā na dātabbaṃ, pakkosāpetvā 『pūjaṃ karothā』ti dātabbaṃ; sesajanassa pūjanaṭṭhānaṃ sampattassa apaccāsīsantena dātabbaṃ; pupphadānaṃ nāma na hoti. Vihāre bahūni pupphāni pupphanti. Bhikkhunā piṇḍāya carantena manusse disvā 『vihāre bahūni pupphāni, pūjethā』ti vattabbaṃ. Vacanamatte doso natthi. 『Manussā khādanīyabhojanīyaṃ ādāya āgamissantī』ti cittena pana na vattabbaṃ. Sace vadati, khādanīyabhojanīyaṃ na paribhuñjitabbaṃ. Manussā attano dhammatāya 『vihāre pupphāni atthī』ti pucchitvā 『asukadivase vihāraṃ āgamissāma, sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā』ti vadanti. Bhikkhū sāmaṇerānaṃ kathetuṃ pamuṭṭhā. Sāmaṇerehi pupphāni ocinitvā ṭhapitāni. Manussā bhikkhū upasaṅkamitvā 『『bhante, mayaṃ tumhākaṃ asukadivaseyeva ārocayimha – 『sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā』ti. Kasmā na vārayitthā』』ti? 『『Sati me pamuṭṭhā, pupphāni ocinitamattāneva, tāva na pūjā katā』』ti vattabbaṃ. 『『Gaṇhatha pūjethā』』ti na vattabbaṃ. Sace vadati, āmisaṃ na paribhuñjitabbaṃ.

Aparo bhikkhu sāmaṇerānaṃ ācikkhati 『『asukagāmavāsino pupphāni mā ocinitthā』』ti āhaṃsūti. Manussāpi āmisaṃ āharitvā dānaṃ datvā vadanti – 『『amhākaṃ manussā na bahukā, sāmaṇere amhehi saha pupphāni ocinituṃ āṇāpethā』』ti. 『『Sāmaṇerehi bhikkhā laddhā; ye bhikkhācāraṃ na gacchanti, te sayameva jānissanti, upāsakā』』ti vattabbaṃ. Ettakaṃ nayaṃ labhitvā sāmaṇere putte vā bhātike vā katvā pupphāni ocināpetuṃ doso natthi; pupphadānaṃ nāma na hoti.

Phaladāne phalampi pupphaṃ viya niyamitameva garubhaṇḍaṃ hoti. Vihāre bahukamhi phalāphale sati aphāsukamanussā āgantvā yācanti. Bhikkhū 『saṅghika』nti dātuṃ na ussahanti. Manussā vippaṭisārino akkosanti paribhāsanti. Tattha kiṃ kātabbanti? Phalehi vā rukkhehi vā paricchinditvā katikā kātabbā – 『asukesu ca rukkhesu ettakāni phalāni gaṇhantā, ettakesu vā rukkhesu phalāni gaṇhantā na vāretabbā』ti. Corā pana issarā vā balakkārena gaṇhantā na vāretabbā; kuddhā te sakalavihārampi nāseyyuṃ. Ādīnavo pana kathetabboti.

Sinānadāne sinānacuṇṇāni koṭṭitāni na garubhaṇḍāni. Akoṭṭito rukkhattacova garubhaṇḍaṃ. Cuṇṇaṃ pana agilānassa rajananipakkaṃ vaṭṭati. Gilānassa yaṃkiñci cuṇṇaṃ vaṭṭatiyeva. Mattikāpi ettheva pakkhipitvā kathetabbā. Mattikāpi yattha dullabhā hoti, tattheva garubhaṇḍaṃ. Sāpi heṭṭhimakoṭiyā tiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇāva tato heṭṭhā na garubhaṇḍanti.

Dantakaṭṭhadāne dantakaṭṭhaṃ acchinnakameva garubhaṇḍaṃ. Yesaṃ sāmaṇerānaṃ saṅghato dantakaṭṭhavāro pāpuṇāti, te attano ācariyupajjhāyānaṃ pāṭiyekkaṃ dātuṃ na labhanti. Yehi pana 『ettakāni dantakaṭṭhāni āharitabbānī』ti paricchinditvā vāraṃ gahitāni, te atirekāni ācariyupajjhāyānaṃ dātuṃ labhanti. Ekena bhikkhunā dantakaṭṭhamāḷakato bahūni dantakaṭṭhāni na gahetabbāni, devasikaṃ ekekameva gahetabbaṃ. Pāṭiyekkaṃ vasantenāpi bhikkhusaṅghaṃ gaṇayitvā yattakāni attano pāpuṇanti tattakāneva gahetvā gantabbaṃ; antarā āgantukesu vā āgatesu disaṃ vā pakkamantena āharitvā gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbāni.

Cāṭukamyatāyātiādīsu cāṭukamyatā vuccati attānaṃ dāsaṃ viya nīcaṭṭhāne ṭhapetvā parassa khalitavacanampi saṇṭhapetvā piyakāmatāya paggayhavacanaṃ. Muggasūpyatāyāti muggasūpasamānāya saccālikena jīvitakappanatāyetaṃ adhivacanaṃ. Yathā hi muggasūpe paccante bahū muggā pākaṃ gacchanti, thokā na gacchanti; evameva saccālikena jīvitakappake puggale bahu alikaṃ hoti, appakaṃ saccaṃ. Yathā vā muggasūpassa appavisanaṭṭhānaṃ nāma natthi, evameva saccālikavuttino puggalassa appaviṭṭhavācā nāma natthi; siṅghāṭakaṃ viya icchiticchitadhārāya patiṭṭhāti. Tenassa sā musāvāditā muggasūpyatāti vuttā. Pāribhaṭayatāti paribhaṭakammabhāvo. Paribhaṭassa hi kammaṃ pāribhaṭayaṃ, tassa bhāvo pāribhaṭayatā; alaṅkārakaraṇādīhi dārakakīḷāpanassetaṃ adhivacanaṃ.

Jaṅghapesanikanti gāmantaradesantarādīsu tesaṃ tesaṃ gihīnaṃ sāsanapaṭisāsanaharaṇaṃ. Idañhi jaṅghapesanikaṃ nāma attano mātāpitūnaṃ, ye cassa mātāpitaro upaṭṭhahanti, tesaṃ sāsanaṃ gahetvā katthaci gamanavasena vaṭṭati. Cetiyassa vā saṅghassa vā attano vā kammaṃ karontānaṃ vaḍḍhakīnampi sāsanaṃ harituṃ vaṭṭati. Manussā 『『dānaṃ dassāma, pūjaṃ karissāma, bhikkhusaṅghassa ācikkhathā』』ti vadanti; 『『asukattherassa nāma dethā』』ti piṇḍapātaṃ vā bhesajjaṃ vā cīvaraṃ vā denti; 『『vihāre pūjaṃ karothā』』ti mālāgandhavilepanādīni vā dhajapatākādīni vā nīyyādenti, sabbaṃ harituṃ vaṭṭati; jaṅghapesanikaṃ nāma na hoti. Sesānaṃ sāsanaṃ gahetvā gacchantassa padavāre padavāre doso.

Aññataraññatarenāti etesaṃ vā veḷudānādīnaṃ aññataraññatarena vejjakammabhaṇḍāgārikakammaṃ piṇḍapaṭipiṇḍakammaṃ saṅghuppādacetiyuppādaupaṭṭhāpanakammanti evarūpānaṃ vā micchājīvena jīvitakappanakakammānaṃ yena kenaci. Buddhapaṭikuṭṭhenāti buddhehi garahitena paṭisiddhena. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sabbopi anācāro nāma kathīyati. Ācāraniddeso vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbo.

  1. Gocaraniddesepi paṭhamaṃ agocarassa vacane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha ca gocaroti piṇḍapātādīnaṃ atthāya upasaṅkamituṃ yuttaṭṭhānaṃ gocaro, ayuttaṭṭhānaṃ agocaro. Vesiyā gocaro assāti vesiyagocaro; mittasanthavavasena upasaṅkamitaṭṭhānanti attho. Tattha vesiyā nāma rūpūpajīviniyo yena kenacideva sulabhajjhācāratāmittasatthavasinehavasena upasaṅkamanto vesiyāgocaro nāma hoti. Tasmā evaṃ upasaṅkamituṃ na vaṭṭati. Kiṃ kāraṇā? Ārakkhavipattito. Evaṃ upasaṅkamantassa hi ciraṃ rakkhitagopitopi samaṇadhammo katipāheneva nassati; sacepi na nassati garahaṃ labhati. Dakkhiṇāvasena pana upasaṅkamantena satiṃ upaṭṭhāpetvā upasaṅkamitabbaṃ. Vidhavā vuccanti matapatikā vā pavutthapatikā vā. Thullakumāriyoti mahallikā aniviṭṭhakumāriyo. Paṇḍakāti lokāmisanissitakathābahulā ussannakilesā avūpasantapariḷāhā napuṃsakā. Tesaṃ sabbesampi upasaṅkamane ādīnavo vuttanayeneva veditabbo. Bhikkhunīsupi eseva nayo. Apica bhikkhū nāma ussannabrahmacariyā honti, tathā bhikkhuniyo. Te aññamaññaṃ santhavavasena katipāheneva rakkhitagopitasamaṇadhammaṃ nāsenti. Gilānapucchakena pana gantuṃ vaṭṭati. Bhikkhunā pupphāni labhitvā pūjanatthāyapi ovādadānatthāyapi gantuṃ vaṭṭatiyeva.

Pānāgāranti surāpānagharaṃ. Taṃ brahmacariyantarāyakarehi surāsoṇḍehi avivittaṃ hoti. Tattha tehi saddhiṃ saha soṇḍavasena upasaṅkamituṃ na vaṭṭati; brahmacariyantarāyo hoti. Saṃsaṭṭho viharati rājūhītiādīsu rājānoti abhisittā vā hontu anabhisittā vā ye rajjaṃ anusāsanti. Rājamahāmattāti rājūnaṃ issariyasadisāya mahatiyā issariyamattāya samannāgatā. Titthiyāti viparītadassanā bāhiraparibbājakā. Titthiyasāvakāti bhattivasena tesaṃ paccayadāyakā. Etehi saddhiṃ saṃsaggajāto hotīti attho.

Ananulomikena saṃsaggenāti ananulomikasaṃsaggo nāma tissannaṃ sikkhānaṃ ananulomo paccanīkasaṃsaggo, yena brahmacariyantarāyaṃ paññattivītikkamaṃ sallekhaparihāniñca pāpuṇāti, seyyathidaṃ – rājarājamahāmattehi saddhiṃ sahasokitā, sahananditā, samasukhadukkhatā, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanāva yogaṃ āpajjanatā, titthiyatitthiyasāvakehi saddhiṃ ekacchandarucisamācāratā ekacchandarucisamācārabhāvāvaho vā sinehabahumānasanthavo. Tattha rājarājamahāmattehi saddhiṃ saṃsaggo brahmacariyantarāyaṃ karoti. Itarehi titthiyasāvakehi tesaṃ laddhigahaṇaṃ. Tesaṃ pana vādaṃ bhinditvā attano laddhiṃ gaṇhāpetuṃ samatthena upasaṅkamituṃ vaṭṭati.

Idāni aparenapi pariyāyena agocaraṃ dassetuṃ yāni vā pana tāni kulānītiādi āraddhaṃ. Tattha assaddhānīti buddhādīsu saddhāvirahitāni; buddho sabbaññū, dhammo niyyāniko, saṅgho suppaṭipannoti na saddahanti. Appasannānīti cittaṃ pasannaṃ anāvilaṃ kātuṃ na sakkonti. Akkosakaparibhāsakānīti akkosakāni ceva paribhāsakāni ca; 『corosi, bālosi, mūḷhosi, oṭṭhosi, goṇosi, gadrabhosi, āpāyikosi, nerayikosi, tiracchānagatosi, natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva pāṭikaṅkhā』ti evaṃ dasahi akkosavatthūhi akkosanti; 『hotu, idāni taṃ paharissāma, bandhissāma , vadhissāmā』ti evaṃ bhayadassanena paribhāsanti cāti attho. Anatthakāmānīti atthaṃ na icchanti, anatthameva icchanti. Ahitakāmānīti ahitameva icchanti, hitaṃ na icchanti. Aphāsukakāmānīti phāsukaṃ na icchanti, aphāsukameva icchanti. Ayogakkhemakāmānīti catūhi yogehi khemaṃ nibbhayaṃ na icchanti, sabhayameva icchanti. Bhikkhūnanti ettha sāmaṇerāpi saṅgahaṃ gacchanti. Bhikkhunīnanti ettha sikkhamānasāmaṇeriyopi. Sabbesampi hi bhagavantaṃ uddissa pabbajitānañceva saraṇagatānañca catunnampi parisānaṃ tāni anatthakāmāniyeva. Tathārūpāni kulānīti evarūpāni khattiyakulādīni kulāni. Sevatīti nissāya jīvati. Bhajatīti upasaṅkamati. Payirupāsatīti punappunaṃ upasaṅkamati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ vesiyādigocarassa vesiyādiko, rājādisaṃsaṭṭhassa rājādiko, assaddhakulādisevakassa assaddhakulādiko cāti tippakāropi ayuttagocaro agocaroti veditabbo.

Tassa iminā pariyāyena agocaratā veditabbā. Vesiyādiko tāva pañcakāmaguṇanissayato agocaroti veditabbo, yathāha – 『『ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṃ pañca kāmaguṇā』』ti (saṃ. ni. 5.372) rājādiko jhānānuyogassa anupanissayato lābhasakkārāsanicakkanipphādanato diṭṭhivipattihetuto ca, assaddhakulādiko saddhāhānicittasantāsāvahanato agocaroti.

Gocaraniddese na vesiyagocarotiādīni vuttapaṭipakkhavasena veditabbāni. Opānabhūtānītiādīsu pana opānabhūtānīti udapānabhūtāni; bhikkhusaṅghassa, cātumahāpathe khatapokkharaṇī viya, yathāsukhaṃ ogāhanakkhamāni cittamahāmattassa gehasadisāni. Tassa kira gehe kālatthambho yuttoyeva . Gharadvāraṃ sampattānaṃ bhikkhūnaṃ paccayavekallaṃ nāma natthi. Ekadivasaṃ bhesajjavattameva saṭṭhi kahāpaṇāni nikkhamanti. Kāsāvapajjotānīti bhikkhubhikkhunīhi nivatthapārutānaṃ kāsāvānaṃyeva pabhāya ekobhāsāni bhūtapālaseṭṭhikulasadisāni. Isivātapaṭivātānīti gehaṃ pavisantānaṃ nikkhamantānañca bhikkhubhikkhunīsaṅkhātānaṃ isīnaṃ cīvaravātena ceva samiñjanapasāraṇādijanitasarīravātena ca paṭivātāni pavāyitāni viniddhutakibbisāni vā.

515.Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvitāniddese aṇumattānīti aṇuppamāṇā. Vajjāti dosā. Yāni tāni vajjānīti yāni tāni garahitabbaṭṭhena vajjāni. Appamattakānīti parittamattakāni khuddakappamāṇāni. Oramattakānīti parittatopi orimappamāṇattā oramattakāni. Lahusānīti lahukāni. Lahusammatānīti lahūti sammatāni. Saṃyamakaraṇīyānīti saṃyamena kattabbapaṭikammāni. Saṃvarakaraṇīyānīti saṃvarena kātabbāni saṃvarena kattabbapaṭikammāni. Cittuppādakaraṇīyānīti cittuppādamattena kattabbapaṭikammāni. Manasikārapaṭibaddhānīti manasā āvajjitamatteneva kattabbapaṭikammāni. Kāni pana tānīti? Divāvihāravāsī sumatthero tāva āha – 『『anāpattigamanīyāni cittuppādamattakāni yāni 『na puna evarūpaṃ karissāmī』ti manasā āvajjitamatteneva sujjhanti. Adhiṭṭhānāvikammaṃ nāmetaṃ kathita』』nti. Antevāsiko panassa tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – 『『idaṃ pātimokkhasaṃvarasīlasseva bhājanīyaṃ. Tasmā sabbalahukaṃ dukkaṭadubbhāsitaṃ idha vajjanti veditabbaṃ. Vuṭṭhānāvikammaṃ nāmetaṃ kathita』』nti. Itiimesūti evaṃpakāresu imesu. Vajjadassāvīti vajjato dosato dassanasīlo. Bhayadassāvīti catubbidhassa bhayassa kāraṇattā bhayato dassanasīlo. Ādīnavadassāvīti idha nindāvahanato, āyatiṃ dukkhavipākato, upariguṇānaṃ antarāyakaraṇato, vippaṭisārajananato ca etena nānappakārena ādīnavato dassanasīlo.

Nissaraṇadassāvīti yaṃ tattha nissaraṇaṃ tassa dassanasīlo. Kiṃ panettha nissaraṇanti? Ācariyattheravāde tāva 『『anāpattigamanīyatāya sati adhiṭṭhānāvikammaṃ nissaraṇa』』nti kathitaṃ. Antevāsikattheravāde tāva 『『āpattigamanīyatāya sati vuṭṭhānāvikammaṃ nissaraṇa』』nti kathitaṃ.

Tattha tathārūpo bhikkhu aṇumattāni vajjāni vajjato bhayato passati nāma. Taṃ dassetuṃ ayaṃ nayo kathito – paramāṇu nāma, aṇu nāma, tajjārī nāma, rathareṇu nāma, likkhā nāma, ūkā nāma, dhaññamāso nāma, aṅgulaṃ nāma, vidatthi nāma, ratanaṃ nāma, yaṭṭhi nāma, usabhaṃ nāma, gāvutaṃ nāma, yojanaṃ nāma. Tattha 『paramāṇu』 nāma ākāsakoṭṭhāsiko maṃsacakkhussa āpāthaṃ nāgacchati, dibbacakkhusseva āgacchati. 『Aṇu』 nāma bhitticchiddatālacchiddehi paviṭṭhasūriyarasmīsu vaṭṭi vaṭṭi hutvā paribbhamanto paññāyati. 『Tajjārī』 nāma gopathamanussapathacakkapathesu chijjitvā ubhosu passesu uggantvā tiṭṭhati. 『Rathareṇu』 nāma tattha tattheva allīyati. Likkhādayo pākaṭā eva. Etesu pana chattiṃsa paramāṇavo ekassa aṇuno pamāṇaṃ. Chattiṃsa aṇū ekāya tajjāriyā pamāṇaṃ. Chattiṃsa tajjāriyo eko rathareṇu. Chattiṃsa rathareṇū ekā likkhā. Satta likkhā ekā ūkā. Satta ūkā eko dhaññamāso. Sattadhaññamāsappamāṇaṃ ekaṃ aṅgulaṃ. Tenaṅgulena dvādasaṅgulāni vidatthi. Dve vidatthiyo ratanaṃ. Satta ratanāni yaṭṭhi. Tāya yaṭṭhiyā vīsati yaṭṭhiyo usabhaṃ. Asīti usabhāni gāvutaṃ. Cattāri gāvutāni yojanaṃ. Tena yojanena aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedho sinerupabbatarājā. Yo bhikkhu aṇumattaṃ vajjaṃ aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedhasinerupabbatasadisaṃ katvā daṭṭhuṃ sakkoti – ayaṃ bhikkhu aṇumattāni vajjāni bhayato passati nāma. Yopi bhikkhu sabbalahukaṃ dukkaṭadubbhāsitamattaṃ paṭhamapārājikasadisaṃ katvā daṭṭhuṃ sakkoti – ayaṃ aṇumattāni vajjāni vajjato bhayato passati nāmāti veditabbo.

516.Samādāya sikkhati sikkhāpadesūtipadaniddese bhikkhusikkhāti bhikkhūhi sikkhitabbasikkhā. Sā bhikkhunīhi sādhāraṇāpi asādhāraṇāpi bhikkhusikkhā eva nāma. Bhikkhunīsikkhāti bhikkhunīhi sikkhitabbasikkhā. Sāpi bhikkhūhi sādhāraṇāpi asādhāraṇāpi bhikkhunīsikkhā eva nāma. Sāmaṇerasikkhamānasāmaṇerīnaṃ sikkhāpi ettheva paviṭṭhā. Upāsakasikkhāti upāsakehi sikkhitabbasikkhā. Sā pañcasīladasasīlavasena vaṭṭati. Upāsikāsikkhāti upāsikāhi sikkhitabbasikkhā. Sāpi pañcasīladasasīlavasena vaṭṭati. Tattha bhikkhubhikkhunīnaṃ sikkhā yāva arahattamaggā vaṭṭati. Upāsakaupāsikānaṃ sikkhā yāva anāgāmimaggā. Tatrāyaṃ bhikkhu attanā sikkhitabbasikkhāpadesu eva sikkhati. Sesasikkhā pana atthuddhāravasena sikkhāpadassa atthadassa dassanatthaṃ vuttā. Iti imāsu sikkhāsūti evaṃpakārāsu etāsu sikkhāsu. Sabbena sabbanti sabbena sikkhāsamādānena sabbaṃ sikkhaṃ. Sabbathā sabbanti sabbena sikkhitabbākārena sabbaṃ sikkhaṃ. Asesaṃ nissesanti sesābhāvato asesaṃ; satisammosena bhinnassāpi sikkhāpadassa puna pākatikakaraṇato nissesaṃ. Samādāya vattatīti samādiyitvā gahetvā vattati. Tena vuccatīti yena kāraṇena etaṃ sabbaṃ sikkhāpadaṃ sabbena sikkhitabbākārena samādiyitvā sikkhati pūreti, tena vuccati 『『samādāya sikkhati sikkhāpadesū』』ti.

517-8.Indriyesu guttadvāro bhojane mattaññūtipadadvayassa niddese kaṇhapakkhassa paṭhamavacane payojanaṃ ācāraniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha katamā indriyesu aguttadvāratātiādīsu pana yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ vuttameva.

519.Jāgariyānuyoganiddese pubbarattāpararattanti ettha aḍḍharattasaṅkhātāya rattiyā pubbe pubbarattaṃ; iminā paṭhamayāmañceva pacchābhattañca gaṇhāti . Rattiyā pacchā apararattaṃ; iminā pacchimayāmañceva purebhattañca gaṇhāti. Majjhimayāmo panassa bhikkhuno niddākilamathavinodanokāsoti na gahito. Jāgariyānuyoganti jāgariyassa asupanabhāvassa anuyogaṃ. Anuyutto hotīti taṃ anuyogasaṅkhātaṃ āsevanaṃ bhāvanaṃ anuyutto hoti sampayutto. Niddese panassa idha bhikkhu divasanti pubbaṇho, majjhanho, sāyanhoti tayopi divasakoṭṭhāsā gahitā. Caṅkamena nisajjāyāti sakalampi divasaṃ iminā iriyāpathadvayeneva viharanto. Cittassa āvaraṇato āvaraṇīyehi dhammehi pañcahipi nīvaraṇehi sabbākusaladhammehi vā cittaṃ parisodheti. Tehi dhammehi visodheti parimoceti. Ṭhānaṃ panettha kiñcāpi na gahitaṃ, caṅkamanisajjāsannissitaṃ pana katvā gahetabbameva. Paṭhamayāmanti sakalasmimpi paṭhamayāme. Majjhimayāmanti rattindivassa chaṭṭhakoṭṭhāsasaṅkhāte majjhimayāme.

Sīhaseyyanti ettha kāmabhogīseyyā, petaseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyāti catasso seyyā. Tattha 『『yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī vāmena passena sentī』』ti ayaṃ kāmabhogīseyyā. Tesu hi yebhuyyena dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi. 『『Yebhuyyena, bhikkhave , petā uttānā sentī』』ti ayaṃ petaseyyā; appamaṃsalohitattā hi aṭṭhisaṅghāṭajaṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti. Sīho, bhikkhave, migarājā dakkhiṇena passena seyyaṃ kappeti…pe… attamano hotī』』ti (a. ni. 4.246) ayaṃ sīhaseyyā; tejussadattā hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ ṭhāne dve pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati; divasampi sayitvā pabujjhamāno na uttasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti; sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti 『nayidaṃ tuyhaṃ jātiyā na sūrabhāvassa anurūpa』nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati; avijahitvā ṭhite pana 『tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida』nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Catutthajjhānaseyyā pana tathāgataseyyāti vuccati. Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.

Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā gopphakena hi gopphake jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsukā hoti; yathā pana na saṅghaṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsukā hoti. Tena vuttaṃ 『『pāde pādaṃ accādhāyā』』ti. Sato sampajānoti satiyā ceva sampajānapaññāya ca samannāgato hutvā. Iminā supariggāhakaṃ satisampajaññaṃ kathitaṃ. Uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvāti asukavelāya nāma uṭṭhahissāmī』ti evaṃ uṭṭhānavelāparicchedakaṃ uṭṭhānasaññaṃ citte upetvā. Evaṃ katvā nipanno hi yathāparicchinnakāleyeva uṭṭhātuṃ yutto.

520-521.Sātaccaṃ nepakkanti satataṃ pavattayitabbato sātaccasaṅkhātaṃ vīriyañceva paripākagatattā nepakkasaṅkhātaṃ paññañca yutto anuyutto pavattayamānoyeva jāgariyānuyogaṃ anuyutto viharatīti attho. Ettha ca vīriyaṃ lokiyalokuttaramissakaṃ kathitaṃ, paññāpi vīriyagatikā eva; vīriye lokiyamhi lokiyā, lokuttare lokuttarāti attho.

522.Bodhipakkhiyānaṃdhammānanti catusaccabodhisaṅkhātassa maggañāṇassa pakkhe bhavānaṃ dhammānaṃ. Ettāvatā sabbepi sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme samūhato gahetvā lokiyāyapi bhāvanāya ekārammaṇe ekato pavattanasamatthe bojjhaṅgeyeva dassento satta bojjhaṅgātiādimāha. Te lokiyalokuttaramissakāva kathitāti veditabbā. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.

  1. Abhikkantetiādiniddese abhikkante paṭikkanteti ettha tāva abhikkantaṃ vuccati purato gamanaṃ. Paṭikkantanti nivattanaṃ. Tadubhayampi catūsu iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṃ abhiharanto abhikkamati nāma, paṭinivattanto paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṃ purato onāmento abhikkamati nāma, pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāyapi nisinnakova āsannassa purimaaṅgābhimukho saṃsaranto abhikkamati nāma, pacchimaaṅgappadesaṃ paccāsaṃsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjāyapi eseva nayo.

Sampajānakārī hotīti sampajaññena sabbakiccakārī, sampajaññasseva vā kārī. So hi abhikkantādīsu sampajaññaṃ karoteva, na katthaci sampajaññavirahito hoti. Taṃ pana sampajaññaṃ yasmā satisampayuttameva hoti, tenassa niddese 『『sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno paṭikkamatī』』ti vuttaṃ.

Ayañhi abhikkamanto vā paṭikkamanto vā na muṭṭhassatī asampajāno hoti; satiyā pana samannāgato paññāya ca sampajānoyeva abhikkamati ceva paṭikkamati ca; sabbesu abhikkamādīsu catubbidhaṃ sampajaññaṃ otāreti. Catubbidhañhi sampajaññaṃ – sātthakasampajaññaṃ, sappāyasampajaññaṃ, gocarasampajaññaṃ, asammohasampajaññanti. Tattha abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā 『kinnu me ettha gatena attho atthi, natthī』ti atthānatthaṃ pariggahetvā atthapariggaṇhanaṃ 『sātthakasampajaññaṃ』. Tattha ca 『attho』ti cetiyadassanabodhidassanasaṅghadassanatheradassanaasubhadassanādivasena dhammato vaḍḍhi. Cetiyaṃ vā bodhiṃ vā disvāpi hi buddhārammaṇaṃ pītiṃ, saṅghadassanena saṅghārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. There disvā tesaṃ ovāde patiṭṭhāya, asubhaṃ disvā tattha paṭhamajjhānaṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. Tasmā etesaṃ dassanaṃ sātthaṃ. Keci pana 『『āmisatopi vaḍḍhi atthoyeva; taṃ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattā』』ti vadanti.

Tasmiṃ pana gamane sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ 『sappāyasampajaññaṃ』, seyyathidaṃ – cetiyadassanaṃ tāva sātthaṃ. Sace pana cetiyassa mahatiyā pūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti , attano vibhavānurūpaṃ itthiyopi purisāpi alaṅkatapaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti, tatra cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhane moho uppajjati, kāyasaṃsaggāpattiṃ vā āpajjati, jīvitabrahmacariyānaṃ vā antarāyo hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti. Vuttappakāraantarāyābhāve sappāyaṃ. Bodhidassanepi eseva nayo. Saṅghadassanampi sātthaṃ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṃ kāretvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ karontesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto ceva antarāyo ca hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti; antarāyābhāve sappāyaṃ hoti. Mahāparisaparivārānaṃ therānaṃ dassanepi eseva nayo.

Asubhadassanampi sātthaṃ. Tadatthadīpanatthañca idaṃ vatthu – eko kira daharabhikkhu sāmaṇeraṃ gahetvā dantakaṭṭhatthāya gato. Sāmaṇero maggā okkamitvā purato gacchanto asubhaṃ disvā paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tīṇi phalāni sacchikatvā uparimaggatthāya kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā aṭṭhāsi. Daharo taṃ apassanto 『『sāmaṇerā』』ti pakkosi. So 『mayā pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhunā saddhiṃ dve kathā nāma na kathitapubbā, aññasmiṃ divase uparivisesaṃ nibbattessāmī』ti cintetvā 『『kiṃ, bhante』』ti paṭivacanaṃ adāsi. 『『Ehī』』ti ca vutto ekavacaneneva āgantvā 『『bhante, iminā tāva maggena gantvā mayā ṭhitokāse muhuttaṃ puratthābhimukho ṭhatvā olokethā』』ti āha. So tathā katvā tena pattavisesameva pāpuṇi. Evaṃ ekaṃ asubhaṃ dvinnaṃ janānaṃ atthāya jātaṃ. Evaṃ sātthampi panetaṃ purisassa mātugāmāsubhaṃ asappāyaṃ, mātugāmassa ca purisāsubhaṃ, sabhāgameva sappāyanti. Evaṃ sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ nāma.

Evaṃ pariggahitasātthasappāyassa pana aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano cittaruciyaṃ kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocaraṃ uggahetvā bhikkhācāragocare taṃ gahetvāva gamanaṃ 『gocarasampajaññaṃ』 nāma. Tassāvibhāvanatthaṃ idaṃ catukkaṃ veditabbaṃ –

Idhekacco bhikkhu harati na paccāharati, ekacco na harati paccāharati, ekacco pana neva harati na paccāharati, ekacco harati ca paccāharati ca. Tattha yo bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetvā, tathā rattiyā paṭhamayāme majjhimayāme seyyaṃ kappetvā pacchimayāmepi nisajjācaṅkamehi vītināmetvā pageva cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā bodhirukkhe udakaṃ āsiñcitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paccupaṭṭhāpetvā ācariyupajjhāyavattādīni sabbāni khandhakavattāni samādāya vattati, so sarīraparikammaṃ katvā senāsanaṃ pavisitvā dve tayo pallaṅke usumaṃ gāhāpento kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitvā, bhikkhācāravelāya uṭṭhahitvā kammaṭṭhānasīseneva pattacīvaramādāya senāsanato nikkhamitvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova cetiyaṅgaṇaṃ gantvā, sace buddhānussatikammaṭṭhānaṃ hoti taṃ avissajjetvāva cetiyaṅgaṇaṃ pavisati, aññaṃ ce kammaṭṭhānaṃ hoti sopānamūle ṭhatvā hatthena gahitabhaṇḍaṃ viya taṃ ṭhapetvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā cetiyaṅgaṇaṃ āruyha mahantaṃ cetiyaṃ ce, tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditabbaṃ, khuddakaṃ ce, tatheva padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditabbaṃ. Cetiyaṃ vanditvā bodhiyaṅgaṇaṃ pattenāpi buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccākāraṃ dassetvā bodhi vanditabbā.

So evaṃ cetiyañca bodhiñca vanditvā paṭisāmitaṭṭhānaṃ gantvā, paṭisāmitaṃ bhaṇḍakaṃ hatthena gaṇhanto viya, nikkhittakammaṭṭhānaṃ gahetvā gāmasamīpe kammaṭṭhānasīseneva cīvaraṃ pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Atha naṃ manussā disvā 『ayyo no āgato』ti paccuggantvā pattaṃ gahetvā āsanasālāya vā gehe vā nisīdāpetvā yāguṃ datvā yāva bhattaṃ na niṭṭhāti tāva pāde dhovitvā telena makkhetvā purato nisīditvā pañhaṃ vā pucchanti dhammaṃ vā sotukāmā honti. Sacepi na kathāpenti 『『janasaṅgahatthaṃ dhammakathā nāma kātabbāyevā』』ti aṭṭhakathācariyā vadanti. Dhammakathā hi kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi. Tasmā kammaṭṭhānasīseneva āhāraṃ paribhuñjitvā anumodanaṃ vatvā nivattiyamānehipi manussehi anugatova gāmato nikkhamitvā tattha te nivattetvā maggaṃ paṭipajjati.

Atha naṃ puretaraṃ nikkhamitvā bahigāme katabhattakiccā sāmaṇeradaharabhikkhū disvā paccuggantvā pattacīvaramassa gaṇhanti. Porāṇakabhikkhū kira 『amhākaṃ upajjhāyo, amhākaṃ ācariyo』ti na mukhaṃ oloketvā vattaṃ karonti, sampattaparicchedeneva karonti. Te taṃ pucchanti 『『bhante, ete manussā tumhākaṃ kiṃ honti? Mātipakkhato sambandhā pitipakkhato』』ti? 『『Kiṃ disvā pucchathā』』ti? 『『Tumhesu etesaṃ pemaṃ bahumāna』』nti. 『『Āvuso, yaṃ mātāpitūhipi dukkaraṃ taṃ ete manussā amhākaṃ karonti. Pattacīvarampi no etesaṃ santakameva, etesaṃ ānubhāvena neva bhaye bhayaṃ, na chātake chātakaṃ jānāma. Edisā nāma amhākaṃ upakārino natthī』』ti tesaṃ guṇe kathento gacchati. Ayaṃ vuccati 『harati na paccāharatī』ti.

Yassa pana pageva vuttappakāraṃ vattapaṭipattiṃ karontassa kammajatejo pajjalati, anupādinnakaṃ muñcitvā upādinnakaṃ gaṇhāti, sarīrato sedā muccanti, kammaṭṭhānaṃ vīthiṃ nārohati, so pageva pattacīvaramādāya vegasāva cetiyaṃ vanditvā gorūpānaṃ nikkhamanavelāyameva gāmaṃ yāgubhikkhāya pavisitvā yāguṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā pivati. Athassa dvattikkhattuṃ ajjhoharaṇamatteneva kammajatejodhātu upādinnakaṃ muñcitvā anupādinnakaṃ gaṇhāti, ghaṭasatena nhāto viya tejodhātupariḷāhanibbānaṃ patvā kammaṭṭhānasīsena yāguṃ paribhuñjitvā pattañca mukhañca dhovitvā antarābhatte kammaṭṭhānaṃ manasikatvā avasesaṭṭhāne piṇḍāya caritvā kammaṭṭhānasīsena āhāraṃ paribhuñjitvā tato paṭṭhāya poṅkhānupoṅkhaṃ upaṭṭhahamānaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvāva āgacchati. Ayaṃ vuccati 『na harati paccāharatī』ti. Edisā ca bhikkhū yāguṃ pivitvā vipassanaṃ ārabhitvā buddhasāsane arahattaṃ pattā nāma gaṇanapathaṃ vītivattā. Sīhaḷadīpeyeva tesu tesu gāmesu āsanasālāya na taṃ āsanaṃ atthi, yattha yāguṃ pivitvā arahattaṃ pattā bhikkhū natthīti.

Yo pamādavihārī hoti nikkhittadhuro sabbavattāni bhinditvā pañcavidhacetokhīlavinibandhabaddhacitto viharanto 『kammaṭṭhānaṃ nāma atthī』tipi saññaṃ akatvā gāmaṃ piṇḍāya pavisitvā ananulomikena gihīsaṃsaggena saṃsaṭṭho caritvā ca bhuñjitvā ca tuccho nikkhamati – ayaṃ vuccati 『neva harati na paccāharatī』ti.

Yo panāyaṃ 『『harati ca paccāharati cā』』ti vutto, so gatapaccāgatikavattavasena veditabbo – atthakāmā hi kulaputtā sāsane pabbajitvā dasampi vīsampi tiṃsampi cattārīsampi paññāsampi satampi ekato vasantā katikavattaṃ katvā viharanti – 『『āvuso, tumhe na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā pabbajitā; dukkhā muñcitukāmā panettha pabbajitā. Tasmā gamane uppannakilesaṃ gamaneyeva niggaṇhatha. Ṭhāne, nisajjāya, sayane uppannakilesaṃ sayaneyeva niggaṇhathā』』ti.

Te evaṃ katikavattaṃ katvā bhikkhācāraṃ gacchantā, aḍḍhausabhausabhaaḍḍhagāvutagāvutantaresu pāsāṇā honti, tāya saññāya kammaṭṭhānaṃ manasikarontāva gacchanti. Sace kassaci gamane kileso uppajjati, tattheva naṃ niggaṇhāti. Tathā asakkonto tiṭṭhati. Athassa pacchato āgacchantopi tiṭṭhati. So 『ayaṃ bhikkhu tuyhaṃ uppannaṃ vitakkaṃ jānāti, ananucchavikaṃ te eta』nti attānaṃ paṭicodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyabhūmiṃ okkamati. Tathā asakkonto nisīdati. Athassa pacchato āgacchantopi nisīdatīti so eva nayo. Ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontopi taṃ kilesaṃ vikkhambhetvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova gacchati, na kammaṭṭhānavippayuttena cittena pādaṃ uddharati, uddharati ce paṭinivattitvā purimapadesaññeva eti, ālindakavāsī mahāphussadevatthero viya. So kira ekūnavīsati vassāni gatapaccāgatavattaṃ pūrento eva vihāsi. Manussāpi antarāmagge kasantā ca vapantā ca maddantā ca kammāni ca karontā theraṃ tathāgacchantaṃ disvā 『『ayaṃ thero punappunaṃ nivattitvā gacchati, kiṃ nu kho maggamūḷho udāhu kiñci pamuṭṭho』』ti samullapanti. So taṃ anādiyitvā kammaṭṭhānayuttacitteneva samaṇadhammaṃ karonto vīsativassabbhantare arahattaṃ pāpuṇi. Arahattapattadivase cassa caṅkamanakoṭiyaṃ adhivatthā devatā aṅgulīhi dīpaṃ ujjāletvā aṭṭhāsi. Cattāropi mahārājāno sakko ca devānamindo brahmā ca sahampati upaṭṭhānaṃ āgamiṃsu. Tañca obhāsaṃ disvā vanavāsī mahātissatthero taṃ dutiyadivase pucchi – 『『rattibhāge āyasmato santike obhāso ahosi. Kiṃ so obhāso』』ti? Thero vikkhepaṃ karonto 『『obhāso nāma dīpobhāsopi hoti, maṇiobhāsopī』』ti evamādimāha. Tato 『『paṭicchādetha tumhe』』ti nibaddho 『『āmā』』ti paṭijānitvā ārocesi.

Kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya ca. Sopi kira gatapaccāgatavattaṃ pūrento 『paṭhamaṃ tāva bhagavato mahāpadhānaṃ pūjessāmī』ti satta vassāni ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāsi; puna soḷasa vassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā arahattaṃ pāpuṇi. So kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto vippayuttena cittena uddhate pāde paṭinivattento gāmasīmaṃ gantvā 『gāvī nu kho, pabbajito nu kho』ti āsaṅkanīyappadese ṭhatvā cīvaraṃ pārupitvā kacchakantarato udakena pattaṃ dhovitvā udakagaṇḍūsaṃ karoti. Kiṃ kāraṇā? 『Mā me bhikkhaṃ dātuṃ vā vandituṃ vā āgate manusse 『dīghāyukā hothā』ti vacanamattenāpi kammaṭṭhānavikkhepo ahosī』ti. 『Ajja, bhante, katimī』ti divasaṃ vā bhikkhugaṇanaṃ vā pañhaṃ vā pucchito pana udakaṃ gilitvā āroceti; sace divasādipucchakā na honti, nikkhamanavelāyaṃ gāmadvāre niṭṭhubhitvāva yāti.

Kalambatitthavihāre vassūpagatā paññāsa bhikkhū viya ca. Te kira āsāḷhipuṇṇimāyaṃ katikavattaṃ akaṃsu – 『『arahattaṃ appatvā aññamaññaṃ nālapissāmā』』ti. Gāmañca piṇḍāya pavisantā udakagaṇḍūsaṃ katvā pavisiṃsu, divasādīsu pucchitesu vuttanayena paṭipajjiṃsu. Tattha manussā niṭṭhubhanaṭṭhānaṃ disvā jāniṃsu – 『ajja eko āgato, ajja dve』ti; evañca cintesuṃ – 『kinnu kho ete amheheva saddhiṃ na sallapanti udāhu aññamaññampi? Yadi aññamaññampi na sallapanti, addhā vivādajātā bhavissanti; etha ne aññamaññaṃ khamāpessāmā』ti sabbe vihāraṃ gantvā paññāsāya bhikkhūsu dvepi bhikkhū ekokāse nāddasaṃsu. Tato yo tesu cakkhumā puriso so āha – 『『na, bho, kalahakārakānaṃ vasanokāso īdiso hoti. Susammaṭṭhaṃ cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇaṃ, sunikkhittā sammajjaniyo, sūpaṭṭhitaṃ pānīyaparibhojanīya』』nti. Te tatova nivattā. Tepi bhikkhū antotemāseyeva arahattaṃ patvā mahāpavāraṇāya visuddhipavāraṇaṃ pavāresuṃ.

Evaṃ kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya, kalambutitthavihāre vassūpagatabhikkhū viya ca kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto gāmasamīpaṃ gantvā udakagaṇḍūsaṃ katvā vīthiyo sallakkhetvā yattha surāsoṇḍadhuttādayo kalahakārakā caṇḍahatthiassādayo vā natthi, taṃ vīthiṃ paṭipajjati. Tattha piṇḍāya caramāno na turitaturito viya javena gacchati, na hi javanapiṇḍapātikadhutaṅgaṃ nāma kiñci atthi, visamabhūmibhāgappattaṃ pana udakasakaṭaṃ viya niccalo hutvā gacchati, anugharaṃ paviṭṭho ca dātukāmaṃ vā adātukāmaṃ vā sallakkhetuṃ tadanurūpaṃ kālaṃ āgamento bhikkhaṃ gahetvā antogāme vā bahigāme vā vihārameva vā āgantvā , yathāphāsuke patirūpe okāse nisīditvā, kammaṭṭhānaṃ manasikaronto āhāre paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhapetvā, akkhabbhañjanavaṇālepanaputtamaṃsūpamavasena paccavekkhanto aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhāreti neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya…pe… phāsuvihāro cāti. Bhuttāvī ca udakakiccaṃ katvā muhuttaṃ bhattakilamathaṃ paṭippassambhetvā yathā purebhattaṃ, evaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ pacchimayāmañca kammaṭṭhānameva manasikaroti. Ayaṃ vuccati 『harati ca paccāharati cā』ti.

Imaṃ pana haraṇapaccāharaṇasaṅkhātaṃ gatapaccāgatavattaṃ pūrento, yadi upanissayasampanno hoti, paṭhamavaye eva arahattaṃ pāpuṇāti, no ce paṭhamavaye pāpuṇāti atha majjhimavaye, no ce majjhimavaye pāpuṇāti atha pacchimavaye, no ce pacchimavaye pāpuṇāti atha maraṇasamaye, no ce maraṇasamaye pāpuṇāti atha devaputto hutvā, no ce devaputto hutvā pāpuṇāti anuppanne buddhe nibbatto paccekabodhiṃ sacchikaroti, no ce paccekabodhiṃ sacchikaroti atha buddhānaṃ sammukhībhāve khippābhiñño vā hoti – seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo, mahāpañño vā – seyyathāpi thero sāriputto, mahiddhiko vā – seyyathāpi thero mahāmoggallāno, dhutaṅgadharo vā – seyyathāpi thero mahākassapo, dibbacakkhuko vā – seyyathāpi thero anuruddho, vinayadharo vā – seyyathāpi thero upāli, dhammakathiko vā – seyyathāpi thero puṇṇo mantāṇiputto, āraññiko vā – seyyathāpi thero revato, bahussuto vā – seyyathāpi thero ānando, sikkhākāmo vā – seyyathāpi thero rāhulo buddhaputtoti. Iti imasmiṃ catukke yvāyaṃ harati ca paccāharati ca, tassa gocarasampajaññaṃ sikhāppattaṃ hoti.

Abhikkamādīsu pana asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ. Taṃ evaṃ veditabbaṃ – idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhabālaputhujjanā abhikkamādīsu 『attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito』ti vā 『ahaṃ abhikkamāmi, mayā abhikkamo nibbattito』ti vā sammuyhanti, tathā asammuyhanto 『abhikkamāmī』ti citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānavāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyāvāyodhātuvipphāravasena ayaṃ kāyasammato aṭṭhisaṅghāto abhikkamati. Tassevaṃ abhikkamato ekekapāduddharaṇe pathavīdhātu āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā atiharaṇavītiharaṇesu. Vossajjane tejodhātu vāyodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā sannikkhepanasannirujjhanesu tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṃ na pāpuṇanti; tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṃ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattā sannirujjhanaṃ na pāpuṇanti; tattha tattheva pabbaṃ pabbaṃ sandhi sandhi odhi odhi hutvā tattakapāle pakkhittatilaṃ viya paṭapaṭāyantā bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati? Kassa vā ekassa abhikkamanaṃ? Paramatthato hi dhātūnaṃyeva gamanaṃ, dhātūnaṃ ṭhānaṃ, dhātūnaṃ nisajjā, dhātūnaṃ sayanaṃ, tasmiṃ tasmiñhi koṭṭhāse saddhiṃ rūpehi –

Aññaṃ uppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhati;

Avīcimanusambandho, nadīsotova vattatīti.

Evaṃ abhikkamādīsu asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ nāmāti.

Niṭṭhito abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotītipadassa attho.

Ālokite vilokiteti ettha pana ālokitaṃ nāma purato pekkhanaṃ, vilokitaṃ nāma anudisāpekkhanaṃ. Aññānipi heṭṭhā upari pacchato pekkhanavasena olokitaullokitāpalokitāni nāma honti. Tāni idha na gahitāni. Sāruppavasena pana imāneva dve gahitāni. Iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevāti.

Tattha 『ālokessāmī』ti citte uppanne cittavaseneva anoloketvā atthapariggaṇhanaṃ 『sātthakasampajaññaṃ』. Taṃ āyasmantaṃ nandaṃ kāyasakkhiṃ katvā veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando puratthimaṃ disaṃ āloketi – 『evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato na abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī』ti. Itiha sātthakasampajāno hoti. 『『Sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā, uttarā disā, dakkhiṇā disā, uddhaṃ, adho, anudisā anuviloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando anudisaṃ anuviloketi – evaṃ me anudisaṃ anuvilokayato…pe… sampajāno hotī』』ti (a. ni. 8.9).

Apica idhāpi pubbe vuttacetiyadassanādivaseneva sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā.

Kammaṭṭhānassa pana avijahanameva 『gocarasampajaññaṃ』. Tasmā khandhadhātuāyatanakammaṭṭhānikehi attano kammaṭṭhānavaseneva, kasiṇādikammaṭṭhānikehi vā pana kammaṭṭhānasīseneva ālokanavilokanaṃ kātabbaṃ.

Abbhantare attā nāma āloketā vā viloketā vā natthi. 『Ālokessāmī』ti pana citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyāvāyodhātuvipphāravasena heṭṭhimaṃ akkhidalaṃ adho sīdati, uparimaṃ uddhaṃ laṅgheti. Koci yantakena vivaranto nāma natthi. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhentaṃ uppajjatī』ti evaṃ pajānanaṃ panettha 『asammohasampajaññaṃ』 nāma.

Apica mūlapariññāāgantukatāvakālikabhāvavasena panettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Mūlapariññāvasena tāva –

Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ;

Santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ, javanaṃ bhavati sattamaṃ.

Tattha bhavaṅgaṃ upapattibhavassa aṅgakiccaṃ sādhayamānaṃ pavattati; taṃ āvattetvā kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhayamānaṃ; tannirodhā vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā kiriyamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā sattakkhattuṃ javanaṃ javati. Tattha paṭhamajavanepi 『ayaṃ itthī, ayaṃ puriso』ti rajjanadussanamuyhanavasena ālokitavilokitaṃ na hoti; dutiyajavanepi…pe… sattamajavanepi. Etesu pana, yuddhamaṇḍale yodhesu viya, heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesu 『ayaṃ itthī, ayaṃ puriso』ti rajjanādivasena ālokitavilokitaṃ hoti. Evaṃ tāvettha 『mūlapariññāvasena』 asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate bhavaṅgacalanato uddhaṃ sakasakakiccanipphādanavasena āvajjanādīsu uppajjitvā niruddhesu avasāne javanaṃ uppajjati. Taṃ pubbe uppannānaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āgantukapuriso viya hoti. Tassa yathā paragehe kiñci yācituṃ paviṭṭhassa āgantukapurisassa gehasāmikesupi tuṇhīmāsinesu āṇākaraṇaṃ na yuttaṃ, evaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āvajjanādīsupi arajjantesu adussantesu amuyhantesu ca rajjanadussanamuyhanaṃ ayuttanti. Evaṃ 『āgantukabhāvavasena』 asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Yāni panetāni cakkhudvāre voṭṭhabbanapariyosānāni cittāni uppajjanti, tāni saddhiṃ sampayuttadhammehi tattha tattheva bhijjanti, aññamaññaṃ na passantīti ittarāni tāvakālikāni honti. Tattha yathā ekasmiṃ ghare sabbesu mānusakesu matesu avasesassa ekakassa taṅkhaṇaṃyeva maraṇadhammassa na yuttā naccagītādīsu abhirati nāma, evameva ekadvāre sasampayuttesu āvajjanādīsu tattha tattheva matesu avasesassa taṅkhaṇaṃññeva maraṇadhammassa javanassāpi rajjanadussanamuyhanavasena abhirati nāma na yuttāti. Evaṃ 『tāvakālikabhāvavasena』 asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Apica khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapetaṃ veditabbaṃ. Ettha hi cakkhu ceva rūpāni ca rūpakkhandho, dassanaṃ viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādikā saṅkhārakkhandho. Evametesaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu cakkhāyatanaṃ, rūpaṃ rūpāyatanaṃ, dassanaṃ manāyatanaṃ, vedanādayo taṃsampayuttā dhammā dhammāyatanaṃ. Evametesaṃ catunnaṃ āyatanānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu cakkhudhātu, rūpaṃ rūpadhātu, dassanaṃ cakkhuviññāṇadhātu, taṃsampayuttā vedanādayo dhammā dhammadhātu. Evametāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu nissayapaccayo, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, āvajjanaṃ anantarasamanantaraanantarūpanissayanatthivigatapaccayo, āloko upanissayapaccayo, vedanādayo sahajātādipaccayā. Evametesaṃ paccayānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketīti? Evamettha khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenāpi asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Samiñjite pasāriteti pabbānaṃ samiñjanapasāraṇe. Tattha cittavaseneva samiñjanapasāraṇaṃ akatvā hatthapādānaṃ samiñjanapasāraṇapaccayā atthānatthaṃ pariggahetvā tattha atthapariggaṇhanaṃ 『sātthakasampajaññaṃ』. Tattha hatthapāde aticiraṃ samiñjitvā vā pasāretvā eva vā ṭhitassa khaṇe khaṇe vedanā uppajjanti, cittaṃ ekaggataṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ paripatati, visesaṃ nādhigacchati; kāle samiñjantassa kāle pasārentassa pana tā vedanā nuppajjanti, cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gacchati, visesamadhigacchatīti. Evaṃ 『atthānatthapariggaṇhanaṃ』 veditabbaṃ.

Atthe pana satipi sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ 『sappāyasampajaññaṃ』.

Tatrāyaṃ nayo – mahācetiyaṅgaṇe kira daharabhikkhū sajjhāyaṃ gaṇhanti. Tesaṃ piṭṭhipasse daharabhikkhuniyo dhammaṃ suṇanti. Tatreko daharo hatthaṃ pasārento kāyasaṃsaggaṃ patvā teneva kāraṇena gihī jāto. Aparo bhikkhu pādaṃ pasārento aggimhi pasāresi. Aṭṭhiṃ āhacca pādo jhāyi. Aparo bhikkhu vammike pasāresi. So āsīvisena daṭṭho. Aparo bhikkhu cīvarakuṭidaṇḍake pasāresi. Taṃ maṇisappo ḍaṃsi. Tasmā evarūpe asappāye apasāretvā sappāye pasāretabbaṃ. Idamettha sappāyasampajaññaṃ.

『Gocarasampajaññaṃ』 pana mahātheravatthunā dīpetabbaṃ – mahāthero kira divāṭṭhāne nisinno antevāsikehi saddhiṃ kathayamāno sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjesi. Taṃ antevāsikā pucchiṃsu – 『『kasmā, bhante, sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjitthā』』ti? 『『Yato paṭṭhāya mayā, āvuso, kammaṭṭhānaṃ manasikātuṃ āraddho, na me kammaṭṭhānaṃ muñcitvā hattho samiñjitapubbo. Idāni pana me tumhehi saddhiṃ kathayamānena kammaṭṭhānaṃ muñcitvā samiñjito. Tasmā puna yathāṭhāne ṭhapetvā samiñjesi』』nti. 『『Sādhu, bhante, bhikkhunā nāma evarūpena bhavitabba』』nti. Evametthāpi kammaṭṭhānāvijahanameva 『gocarasampajañña』nti veditabbaṃ.

『Abbhantare attā nāma koci samiñjento vā pasārento vā natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphārena pana, suttākaḍḍhanavasena dāruyantassa hatthapādacalanaṃ viya, samiñjanapasāraṇaṃ hotī』ti parijānanaṃ panettha 『asammohasampajañña』nti veditabbaṃ.

Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇeti ettha saṅghāṭicīvarānaṃ nivāsanapārupanavasena pattassa bhikkhāpaṭiggahaṇādivasena paribhogo 『dhāraṇaṃ』 nāma. Tattha saṅghāṭicīvaradhāraṇe tāva nivāsetvā pārupitvā ca piṇḍāya carato 『『āmisalābho sītassa paṭighātāyā』』tiādinā nayena bhagavatā vuttappakāroyeva ca attho 『attho』 nāma. Tassa vasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Uṇhapakatikassa pana dubbalassa ca cīvaraṃ sukhumaṃ sappāyaṃ, sītālukassa ghanaṃ dupaṭṭaṃ; viparītaṃ asappāyaṃ. Yassa kassaci jiṇṇaṃ asappāyameva. Aggaḷādidānena hissa taṃ palibodhakaraṃ hoti. Tathā paṭṭuṇṇadukūlādibhedaṃ corānaṃ lobhanīyacīvaraṃ. Tādisañhi araññe ekakassa nivāsantarāyakaraṃ jīvitantarāyakarañcāpi hoti. Nippariyāyena pana yaṃ nimittakammādimicchājīvavasena uppannaṃ, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ asappāyaṃ ; viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci cīvaraṃ pārupanto natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana cīvarapārupanaṃ hoti. Tattha cīvarampi acetanaṃ, kāyopi acetano. Cīvaraṃ na jānāti – 『mayā kāyo pārupito』ti, kāyopi na jānāti – 『ahaṃ cīvarena pārupito』ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ paṭicchādenti, paṭapilotikāya potthakarūpapaṭicchādane viya. Tasmā neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ , na asundaraṃ labhitvā domanassaṃ. Nāgavammikacetiyarukkhādīsu hi keci mālāgandhadhūpavatthādīhi sakkāraṃ karonti, keci gūthamuttakaddamadaṇḍasatthappahārādīhi asakkāraṃ. Na tehi nāgavammikarukkhādayo somanassaṃ vā domanassaṃ vā karonti. Evameva neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ, na asundaraṃ labhitvā domanassanti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Pattadhāraṇepi pattaṃ sahasāva aggahetvā 『imaṃ gahetvā piṇḍāya caramāno bhikkhaṃ labhissāmī』ti evaṃ pattaggahaṇapaccayā paṭilabhitabbaatthavasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ. Kisadubbalasarīrassa pana garupatto asappāyo; yassa kassaci catupañcagaṇṭhikāhato dubbisodhanīyo asappāyova. Duddhotapatto hi na vaṭṭati; taṃ dhovantasseva cassa palibodho hoti. Maṇivaṇṇapatto pana lobhanīyova cīvare vuttanayeneva asappāyo. Nimittakammādivasena pana laddho, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, ayaṃ ekantāsappāyova viparīto sappāyo. Tassa vasenettha 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci pattaṃ gaṇhanto natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāravaseneva pana pattaggahaṇaṃ nāma hoti. Tattha pattopi acetano, hatthāpi acetanā. Patto na jānāti – 『ahaṃ hatthehi gahito』ti. Hatthāpi na jānanti – 『patto amhehi gahito』ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ gaṇhanti, saṇḍāsena aggivaṇṇapattagahaṇe viyāti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Apica yathā chinnahatthapāde vaṇamukhehi paggharitapubbalohitakimikule nīlamakkhikasamparikiṇṇe anāthasālāyaṃ anāthamanusse disvā dayālukā purisā tesaṃ vaṇabandhapaṭṭacoḷakāni ceva kapālādīhi ca bhesajjāni upanāmenti. Tattha coḷakānipi kesañci saṇhāni kesañci thūlāni pāpuṇanti. Bhesajjakapālakānipi kesañci susaṇṭhānāni kesañci dussaṇṭhānāni pāpuṇanti. Na te tattha sumanā vā honti dummanā vā. Vaṇapaṭicchādanamatteneva hi coḷakena, bhesajjapariggahaṇamatteneva ca kapālakena tesaṃ attho. Evameva yo bhikkhu vaṇacoḷakaṃ viya cīvaraṃ, bhesajjakapālakaṃ viya ca pattaṃ, kapāle bhesajjamiva ca patte laddhabhikkhaṃ sallakkheti – ayaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asammohasampajaññena uttamasampajānakārīti veditabbo.

Asitādīsu asiteti piṇḍapātādibhojane. Pīteti yāguādipāne. Khāyiteti piṭṭhakhajjakādikhādane. Sāyiteti madhuphāṇitādisāyane. Tattha 『『neva davāyā』』tiādinā nayena vutto aṭṭhavidhopi attho 『attho』 nāma. Tassa vasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Lūkhapaṇītatittamadhurādīsu pana yena bhojanena yassa aphāsu hoti, taṃ tassa asappāyaṃ. Yaṃ pana nimittakammādivasena paṭiladdhaṃ, yañcassa bhuñjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ ekantaṃ asappāyameva; viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci bhuñjako natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana pattapaṭiggahaṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva hatthassa patte otāraṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva ālopakaraṇaṃ, ālopauddharaṇaṃ, mukhavivaraṇañca hoti. Na koci kuñcikāya, na yantakena hanukaṭṭhiṃ vivarati. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva ālopassa mukhe ṭhapanaṃ, uparidantānaṃ musalakiccasādhanaṃ, heṭṭhādantānaṃ udukkhalakiccasādhanaṃ, jivhāya hatthakiccasādhanañca hoti. Iti naṃ tattha aggajivhāya tanukakheḷo mūlajivhāya bahalakheḷo makkheti. Taṃ heṭṭhādantaudukkhale jivhāhatthaparivattitaṃ kheḷaudakatemitaṃ uparidantamusalasañcuṇṇitaṃ koci kaṭacchunā vā dabbiyā vā anto pavesento nāma natthi; vāyodhātuyāva pavisati. Paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ koci palālasanthāraṃ katvā dhārento nāma natthi; vāyodhātuvaseneva tiṭṭhati. Ṭhitaṃ ṭhitaṃ koci uddhanaṃ katvā aggiṃ jāletvā pacanto nāma natthi; tejodhātuyāva paccati. Pakkaṃ pakkaṃ koci daṇḍakena vā yaṭṭhiyā vā bahi nīhārako nāma natthi; vāyodhātuyeva nīharati. Iti vāyodhātu atiharati ca vītiharati ca dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca nīharati ca. Pathavīdhātu dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca nīharati ca. Āpodhātu sineheti ca allattañca anupāleti. Tejodhātu antopaviṭṭhaṃ paripāceti. Ākāsadhātu añjaso hoti. Viññāṇadhātu tattha tattha sammāpayogamanvāya ābhujatīti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Apica gamanato, pariyesanato, paribhogato, āsayato, nidhānato, aparipakkato, paripakkato, phalato, nissandanato, sammakkhanatoti evaṃ dasavidhapaṭikūlabhāvapaccavekkhaṇatopettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ. Vitthārakathā panettha visuddhimagge āhārapaṭikūlasaññāniddesato gahetabbā.

Uccārapassāvakammeti uccārassa ca passāvassa ca karaṇe. Tattha pakkakāle uccārapassāvaṃ akarontassa sakalasarīrato sedā muccanti, akkhīni bhamanti, cittaṃ na ekaggaṃ hoti, aññe ca rogā uppajjanti; karontassa pana sabbaṃ taṃ na hotīti ayamettha attho. Tassa vasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Aṭṭhāne uccārapassāvaṃ karontassa pana āpatti hoti, ayaso vaḍḍhati, jīvitantarāyo hoti; patirūpe ṭhāne karontassa sabbaṃ taṃ na hotīti idamettha sappāyaṃ. Tassa vasena 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci uccārapassāvakammaṃ karonto natthi. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana uccārapassāvakammaṃ hoti. Yathā pana pakke gaṇḍe gaṇḍabhedena pubbalohitaṃ akāmatāya nikkhamati, yathā ca atibharitā udakabhājanā udakaṃ akāmatāya nikkhamati, evaṃ pakkāsayamuttavatthīsu sannicitā uccārapassāvā vāyuvegasamuppīḷitā akāmatāyapi nikkhamanti. So panāyaṃ evaṃ nikkhamanto uccārapassāvo neva tassa bhikkhuno attano hoti na parassa; kevalaṃ pana sarīranissandova hoti. Yathā kiṃ? Yathā udakatumbhato purāṇaudakaṃ chaḍḍentassa neva taṃ attano hoti na paresaṃ, kevalaṃ paṭijagganamattameva hoti, evanti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Gatādīsu gateti gamane. Ṭhiteti ṭhāne. Nisinneti nisajjāya. Sutteti sayane. Tattha abhikkantādīsu vuttanayeneva sampajānakāritā veditabbā.

Ayaṃ panettha aparopi nayo – eko hi bhikkhu gacchanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento gacchati. Eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva gacchati. Tathā eko bhikkhu tiṭṭhanto, nisīdanto, sayanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento sayati. Eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva sayati.

Ettakena pana na pākaṭaṃ hotīti caṅkamena dīpayiṃsu. Yo hi bhikkhu caṅkamanaṃ otaritvā caṅkamanakoṭiyaṃ ṭhito pariggaṇhāti; 『pācīnacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattā rūpārūpadhammā pacchimacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, pacchimacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattāpi pācīnacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, caṅkamanavemajjhe pavattā ubho koṭiyo appatvā ettheva niruddhā, caṅkamane pavattā rūpārūpadhammā ṭhānaṃ appatvā ettheva niruddhā, ṭhāne pavattā nisajjaṃ, nisajjāya pavattā sayanaṃ appatvā ettheva niruddhā』ti evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva bhavaṅgaṃ otāreti; uṭṭhahanto kammaṭṭhānaṃ gahetvāva uṭṭhāti – ayaṃ bhikkhu gatādīsu sampajānakārī nāma hotīti.

Evaṃ pana sutte kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ hoti. Kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ na kātabbaṃ. Tasmā yo bhikkhu yāva sakkoti tāva caṅkamitvā ṭhatvā nisīditvā sayamāno evaṃ pariggahetvā sayati – 『kāyo acetano, mañco acetano. Kāyo na jānāti – ahaṃ mañce sayitoti. Mañcopi na jānāti – mayi kāyo sayitoti. Acetano kāyo acetane mañce sayito』ti. Evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva cittaṃ bhavaṅgaṃ otāreti, pabujjhamāno kammaṭṭhānaṃ gahetvāva pabujjhati. Ayaṃ sutte sampajānakārī nāma hotīti.

Jāgariteti jāgaraṇe. Tattha 『kiriyāmayapavattassa appavattiyā sati jāgaritaṃ nāma na hoti; kiriyāmayapavattavaḷañje pavattante jāgaritaṃ nāma hotī』ti pariggaṇhanto bhikkhu jāgarite sampajānakārī nāma hoti. Apica rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi jāgarite sampajānakārī nāma hoti.

Bhāsiteti kathane. Tattha 『upādārūpassa saddāyatanassa appavatte sati bhāsitaṃ nāma na hoti; tasmiṃ pavattante hotī』ti pariggāhako bhikkhu bhāsite sampajānakārī nāma hoti. Vimuttāyatanasīsena dhammaṃ desentopi bāttiṃsa tiracchānakathā pahāya dasakathāvatthunissitaṃ kathaṃ kathentopi bhāsite sampajānakārī nāma hoti.

Tuṇhībhāveti akathane. Tattha 『upādārūpassa saddāyatanassa pavattiyaṃ sati tuṇhībhāvo nāma natthi; appavattiyaṃ hotī』ti pariggāhako bhikkhu tuṇhībhāve sampajānakārī nāma hoti. Aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu cittaruciyaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā nisinnopi dutiyajjhānaṃ samāpannopi tuṇhībhāve sampajānakārīyeva nāma hoti.

Ettha ca eko iriyāpatho dvīsu ṭhānesu āgato. So heṭṭhā abhikkante paṭikkanteti ettha bhikkhācāragāmaṃ gacchato ca āgacchato ca addhānagamanavasena kathito. Gate ṭhite nisinneti ettha vihāre cuṇṇikapāduddhārairiyāpathavasena kathitoti veditabbo.

524.Tattha katamā satītiādi sabbaṃ uttānatthameva.

526.Sovivittanti iminā kiṃ dasseti? Etassa bhikkhuno upāsanaṭṭhānaṃ yogapathaṃ sappāyasenāsanaṃ dasseti. Yassa hi abbhantare ettakā guṇā atthi, tassa anucchaviko araññavāso. Yassa panete natthi, tassa ananucchaviko. Evarūpassa hi araññavāso kāḷamakkaṭaacchataracchadīpimigādīnaṃ aṭavīvāsasadiso hoti. Kasmā? Icchāya ṭhatvā paviṭṭhattā. Tassa hi araññavāsamūlako koci attho natthi; araññavāsañceva āraññake ca dūseti; sāsane appasādaṃ uppādeti. Yassa pana abbhantare ettakā guṇā atthi, tasseva so anucchaviko. So hi araññavāsaṃ nissāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhitvā parinibbāti, sakalaaraññavāsaṃ upasobheti, āraññikānaṃ sīsaṃ dhovati, sakalasāsanaṃ pasāreti. Tasmā satthā evarūpassa bhikkhuno upāsanaṭṭhānaṃ yogapathaṃ sappāyasenāsanaṃ dassento so vivittaṃ senāsanaṃ bhajatītiādimāha. Tattha vivittanti suññaṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ. Etameva hi atthaṃ dassetuṃ tañca anākiṇṇantiādi vuttaṃ. Tattha anākiṇṇanti asaṅkiṇṇaṃ asambādhaṃ. Tattha yassa senāsanassa sāmantā gāvutampi aḍḍhayojanampi pabbatagahanaṃ vanagahanaṃ nadīgahanaṃ hoti, na koci avelāya upasaṅkamituṃ sakkoti – idaṃ santikepi anākiṇṇaṃ nāma. Yaṃ pana aḍḍhayojanikaṃ vā yojanikaṃ vā hoti – idaṃ dūratāya eva anākiṇṇaṃ nāma hoti.

  1. Seti ceva āsati ca etthāti senāsanaṃ. Tassa pabhedaṃ dassetuṃ mañco pīṭhantiādi vuttaṃ. Tattha mañcoti cattāro mañcā – masārako, bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādakoti. Tathā pīṭhaṃ. Bhisīti pañca bhisiyo – uṇṇābhisi, coḷabhisi, vākabhisi, tiṇabhisi, paṇṇabhisīti. Bimbohananti sīsupadhānaṃ vuttaṃ. Taṃ vitthārato vidatthicaturaṅgulaṃ vaṭṭati, dīghato mañcavitthārappamāṇaṃ. Vihāroti samantā parihārapathaṃ antoyeva rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni dassetvā katasenāsanaṃ. Aḍḍhayogoti supaṇṇavaṅkagehaṃ. Pāsādoti dve kaṇṇikāni gahetvā kato dīghapāsādo. Aṭṭoti paṭirājādipaṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmiko patissayaviseso. Māḷoti bhojanasālasadiso maṇḍalamāḷo; vinayaṭṭhakathāyaṃ pana ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādoti vuttaṃ. Leṇanti pabbataṃ khaṇitvā vā pabbhārassa appahonakaṭṭhāne kuṭṭaṃ uṭṭhāpetvā vā katasenāsanaṃ. Guhāti bhūmidari vā yattha rattindivaṃ dīpaṃ laddhuṃ vaṭṭati, pabbataguhā vā bhūmiguhā vā. Rukkhamūlanti rukkhassa heṭṭhā parikkhittaṃ vā aparikkhittaṃ vā. Veḷugumboti veḷugaccho. Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti ṭhapetvā vā etāni mañcādīni yattha bhikkhū sannipatanti, yaṃ tesaṃ sannipātārahaṭṭhānaṃ, sabbametaṃ senāsanaṃ.

528.Bhajatīti upeti. Sambhajatīti tattha abhirativasena anukkaṇṭhito suṭṭhu upeti. Sevatīti nivāsanavasena sevati nisevatīti anukkaṇṭhamāno sannisito hutvā sevati. Saṃsevatīti senāsanavattaṃ sampādento sammā sevati.

  1. Idāni yaṃ taṃ vivittanti vuttaṃ, tassa pabhedaṃ dassetuṃ araññaṃ rukkhamūlantiādi āraddhaṃ. Tattha araññanti vinayapariyāyena tāva 『『ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ arañña』』nti (pārā. 12) āgataṃ. Suttantapariyāyena āraññikaṃ bhikkhuṃ sandhāya 『『āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikapacchima』』nti (pāci. 573) āgataṃ. Vinayasuttantā pana ubhopi pariyāyadesanā nāma. Abhidhammo nippariyāyadesanāti abhidhammapariyāyena araññaṃ dassetuṃ nikkhamitvā bahi indakhīlāti vuttaṃ; indakhīlato bahi nikkhamitvāti attho.

  2. Rukkhamūlādīnaṃ pakatiyā ca suviññeyyabhāvato rukkhamūlaṃyeva rukkhamūlantiādi vuttaṃ. Apicettha rukkhamūlanti yaṃkiñci sītacchāyaṃ vivittaṃ rukkhamūlaṃ. Pabbatanti selaṃ. Tattha hi udakasoṇḍīsu udakakiccaṃ katvā sītāya rukkhacchāyāya nisinnassa nānādisāsu khāyamānāsu sītena vātena bījiyamānassa cittaṃ ekaggaṃ hoti. Kandaranti kaṃ vuccati udakaṃ, tena daritaṃ udakena bhinnaṃ pabbatappadesaṃ; yaṃ nitumbantipi nadīkuñjantipi vadanti. Tattha hi rajatapaṭṭasadisā vālikā honti, matthake maṇivitānaṃ viya vanagahanaṃ, maṇikkhandhasadisaṃ udakaṃ sandati. Evarūpaṃ kandaraṃ oruyha pānīyaṃ pivitvā gattāni sītaṃ katvā vālikaṃ ussāpetvā paṃsukūlacīvaraṃ paññapetvā nisinnassa samaṇadhammaṃ karoto cittaṃ ekaggaṃ hoti. Giriguhanti dvinnaṃ pabbatānaṃ antaraṃ, ekasmiṃyeva vā umaṅgasadisaṃ mahāvivaraṃ. Susānalakkhaṇaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.34) vuttaṃ.

531.Vanapatthanti gāmantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāraṭṭhānaṃ, yattha na kasanti na vapanti. Tenevassa niddese 『『vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana』』ntiādi vuttaṃ. Yasmā vā rukkhamūlādīsu idamevekaṃ bhājetvā dassitaṃ, tasmāssa nikkhepapaṭipāṭiyā niddesaṃ akatvā sabbapariyante niddeso katoti veditabbo. Abbhokāsanti acchannaṃ. Ākaṅkhamāno panettha cīvarakuṭiṃ katvā vasati. Palālapuñjanti palālarāsi. Mahāpalālapuñjato hi palālaṃ nikkaḍḍhitvā pabbhāraleṇasadise ālaye karonti, gacchagumbādīnampi upari palālaṃ pakkhipitvā heṭṭhā nisinnā samaṇadhammaṃ karonti; taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Vanapatthaniddese salomahaṃsānanti yattha paviṭṭhassa lomahaṃso uppajjati; evarūpānaṃ bhīsanakasenāsanānaṃ. Pariyantānanti dūrabhāvena pariyante ṭhitānaṃ. Na manussūpacārānanti kasanavapanavasena manussehi upacaritabbaṃ vanantaṃ atikkamitvā ṭhitānaṃ. Durabhisambhavānanti aladdhavivekassādehi abhibhuyya vasituṃ nasakkuṇeyyānaṃ.

  1. Appasaddādiniddese appasaddanti vacanasaddena appasaddaṃ.

533.Appanigghosanti nagaranigghosasaddena appanigghosaṃ. Yasmā pana ubhayampetaṃ saddaṭṭhena ekaṃ, tasmāssa niddese 『『yadeva taṃ appasaddaṃ tadeva taṃ appanigghosa』』nti vuttaṃ. Vijanavātanti anusañcaraṇajanassa sarīravātena virahitaṃ. Vijanavādantipi pāṭho; antojanavādena virahitanti attho. Yasmā pana yaṃ appanigghosaṃ, tadeva janasañcaraṇena ca janavādena ca virahitaṃ hoti, tasmāssa niddese 『『yadeva taṃ appanigghosaṃ tadeva taṃ vijanavāta』』nti vuttaṃ. Manussarāhaseyyakanti manussānaṃ rahassakiriyaṭṭhāniyaṃ. Yasmā pana taṃ janasañcaraṇarahitaṃ hoti, tenassa niddese 『『yadeva taṃ vijanavātaṃ tadeva taṃ manussarāhaseyyaka』』nti vuttaṃ. Paṭisallānasāruppanti vivekānurūpaṃ. Yasmā pana taṃ niyameneva manussarāhaseyyakaṃ hoti, tasmāssa niddese 『『yadeva taṃ manussarāhaseyyakaṃ tadeva taṃ paṭisallānasāruppa』』nti vuttaṃ.

  1. Araññagatādiniddese araññaṃ vuttameva. Tathā rukkhamūlaṃ. Avasesaṃ pana sabbampi senāsanaṃ suññāgārena saṅgahitaṃ.

535.Pallaṅkaṃ ābhujitvāti samantato ūrubaddhāsanaṃ bandhitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujuṃ ṭhapetvā aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evañhi nisinnassa cammamaṃsanhārūni na paṇamanti. Athassa yā tesaṃ paṇamanapaccayā khaṇe khaṇe vedanā uppajjeyyuṃ, tā nuppajjanti. Tāsu na uppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ na paripatati, vuḍḍhiṃ phātiṃ upagacchati.

536.Ujuko hoti kāyo ṭhito paṇihitoti idampi hi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ.

537.Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā, mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vuttaṃ 『『ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā』』ti. Mukhanimittanti cettha uttaroṭṭhassa vemajjhappadeso daṭṭhabbo, yattha nāsikavāto paṭihaññati; atha vā parīti pariggahaṭṭho, mukhanti niyyānaṭṭho, satīti upaṭṭhānaṭṭho; tena vuccati 『『parimukhaṃ sati』』nti evaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.164) vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo 『『pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvā』』ti.

  1. Abhijjhāniddeso uttānatthoyeva. Ayaṃ panettha saṅkhepavaṇṇanā – abhijjhaṃ loke pahāyāti lujjanapalujjanaṭṭhena pañcupādānakkhandhā loko. Tasmā pañcasu upādānakkhandhesu rāgaṃ pahāya kāmacchandaṃ vikkhambhetvāti ayamettha attho.

539.Vigatābhijjhenāti vikkhambhanavasena pahīnattā vigatābhijjhena, na cakkhuviññāṇasadisenāti attho.

541.Abhijjhāyacittaṃ parisodhetīti abhijjhāto cittaṃ parisodheti; yathā naṃ sā muñcati ceva, muñcitvā ca na puna gaṇhāti, evaṃ karotīti attho. Niddesapadesu panassa āsevanto sodheti, bhāvento visodheti, bahulīkaronto parisodhetīti evamattho veditabbo. Mocetītiādīsupi eseva nayo.

542-543.Byāpādadosaṃ pahāyātiādīnampi imināva nayena attho veditabbo. Byāpajjati iminā cittaṃ pūtikummāsādayo viya pakatiṃ jahatīti byāpādo. Vikārappattiyā padussati, paraṃ vā padūseti vināsetīti padoso. Ubhayametaṃ kodhassevādhivacanaṃ. Teneva vuttaṃ 『『yo byāpādo so padoso; yo padoso so byāpādo』』ti. Yasmā cesa sabbasaṅgāhikavasena niddiṭṭho, tasmā 『『sabbapāṇabhūtahitānukampī』』ti avatvā 『『abyāpannacitto』』ti ettakameva vuttaṃ.

  1. Thinaṃ cittagelaññaṃ, middhaṃ cetasikagelaññaṃ; thinañca middhañca thinamiddhaṃ. Santā hontīti ime dvepi dhammā nirodhasantatāya santā hontīti. Idaṃ sandhāyettha vacanabhedo kato.

549.Ālokasaññīti rattimpi divāpi diṭṭhālokasañjānanasamatthāya vigatanīvaraṇāya parisuddhāya saññāya samannāgato.

550.Sato sampajānoti satiyā ca ñāṇena ca samannāgato. Idaṃ ubhayaṃ ālokasaññāya upakārakattā vuttaṃ.

  1. Vigatathinamiddhatāya pana ālokasaññāya niddesapadesu cattattātiādīni aññamaññavevacanāneva . Tattha cattattāti cattakāraṇā. Sesapadesupi eseva nayo. Cattattāti idaṃ panettha sakabhāvapariccajanavasena vuttaṃ. Vantattāti idaṃ puna anādiyanabhāvadassanavasena. Muttattāti idaṃ santatito vinimocanavasena. Pahīnattāti idaṃ muttassāpi katthaci ṭhānābhāvavasena. Paṭinissaṭṭhattāti idaṃ pubbe ādinnapubbassa nissaggadassanavasena. Paṭimuñcato vā nissaṭṭhattā bhāvanābalena abhibhuyya nissaṭṭhattāti attho. Pahīnapaṭinissaṭṭhattāti yathāvikkhambhanavaseneva pahānaṃ hoti, punappunaṃ santatiṃ na ajjhāruhati, tathā paṭinissaṭṭhattāti. Ālokā hotīti sappabhā hoti. Nirāvaraṇaṭṭhena vivaṭā. Nirupakkilesaṭṭhena parisuddhā. Pabhassaraṭṭhena pariyodātā.

556.Uddhaccakukkuccanti ettha uddhatākāro uddhaccaṃ, ārammaṇe anicchayatāya vatthujjhācāro kukkuccaṃ. Idhāpi 『『santā hontī』』ti purimanayeneva vacanabhedo veditabbo.

558.Tiṇṇavicikicchoti vicikicchaṃ taritvā atikkamitvā ṭhito. Niddesepissa tiṇṇoti idaṃ vicikicchāya animuggabhāvadassanavasena vuttaṃ. Uttiṇṇoti idaṃ tassā atikkamadassanavasena. Nittiṇṇoti idaṃ bhāvanābalena abhibhuyya upaddave tiṇṇabhāvadassanavasena. Pāraṅgatoti nibbicikicchābhāvasaṅkhātaṃ vicikicchāpāraṃ gato. Pāramanuppattoti tadeva pāraṃ bhāvanānuyogena pattoti. Evamassa paṭipattiyā saphalataṃ dasseti.

559.Akathaṃkathīti 『kathamidaṃ kathamida』nti evaṃ pavattāya kathaṃkathāya virahito. Kusalesu dhammesūti anavajjadhammesu. Na kaṅkhatīti 『ime nu kho kusalā』ti kaṅkhaṃ na uppādeti. Na vicikicchatīti te dhamme sabhāvato vinicchetuṃ na kicchati, na kilamati. Akathaṃkathī hotīti 『kathaṃ nu kho ime kusalā』ti kathaṃkathāya rahito hoti. Nikkathaṃkathī vigatakathaṃkathoti tasseva vevacanaṃ. Vacanattho panettha kathaṃkathāto nikkhantoti nikkathaṃkatho. Vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho.

562.Upakkileseti upakkilesabhūte. Te hi cittaṃ upagantvā kilissanti. Tasmā upakkilesāti vuccanti.

563.Paññāyadubbalīkaraṇeti yasmā ime nīvaraṇā uppajjamānā anuppannāya lokiyalokuttarāya paññāya uppajjituṃ na denti, uppannā api aṭṭha samāpattiyo pañca vā abhiññāyo upacchinditvā pātenti, tasmā 『paññāya dubbalīkaraṇā』ti vuccanti. 『Anuppannā ceva paññā na uppajjati, uppannā ca paññā nirujjhatī』ti idampi hi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Sesamettha sabbaṃ heṭṭhā tattha tattha pakāsitattā uttānatthameva.

564.Vivicceva kāmehītiādīsupi niddesesu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. aṭṭha. 160) rūpāvacaraniddese idheva ca tattha tattha vuttameva. Kevalañhi dutiyatatiyacatutthajjhānaniddesesupi yathā tāni jhānāni heṭṭhā 『tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hotī』ti vuttāni, evaṃ avatvā 『『ajjhattaṃ sampasādana』』ntiādivacanato pariyāyena sampasādādīhi saddhiṃ tāni aṅgāni gahetvā 『『jhānanti sampasādo pītisukhaṃ cittassekaggatā』』tiādinā nayena taṃ taṃ jhānaṃ niddiṭṭhanti ayamettha viseso.

588.Yaṃ taṃ ariyā ācikkhantītipadaniddese pana kiñcāpi 『ācikkhanti desentī』tiādīni sabbāneva aññamaññavevacanāni, evaṃ santepi 『upekkhako satimā sukhavihārī』tiādiuddesavasena ācikkhanti, niddesavasena desenti, paṭiniddesavasena paññāpenti, tena tena pakārena atthaṃ ṭhapetvā paṭṭhapenti, tassa tassatthassa kāraṇaṃ dassentā vivaranti, byañjanavibhāgaṃ dassentā vibhajanti, nikkujjitabhāvaṃ gambhīrabhāvañca nīharitvā vā sotūnaṃ ñāṇassa patiṭṭhaṃ janayantā uttāniṃ karonti, sabbehipi imehi ākārehi sotūnaṃ aññāṇandhakāraṃ vidhamentā pakāsentīti evamattho daṭṭhabbo.

Samatikkamaniddesepi tattha tattha tehi tehi dhammehi vuṭṭhitattā atikkamanto, uparibhūmippattiyā vītikkanto, tato aparihānibhāvena samatikkantoti evamattho daṭṭhabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye heṭṭhā cittuppādakaṇḍe āgatanayeneva tanti ṭhapitā. Tasmā tattha sabbesampi kusalavipākakiriyavasena niddiṭṭhānaṃ jhānānaṃ tattha vuttanayeneva attho veditabbo. Suddhikanavakādibhedopi sabbo tattha vuttasadisoyevāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva jhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana tiṇṇaṃ jhānānaṃ nimittārammaṇattā parittārammaṇādibhāvena navattabbatā veditabbā. Lokuttarā panettha maggakāle phalakāle vā siyā appamāṇārammaṇā. Catutthaṃ jhānaṃ siyā parittārammaṇanti ettha kusalato terasa catutthajjhānāni sabbatthapādakacatutthaṃ, iddhividhacatutthaṃ, dibbasotañāṇacatutthaṃ, cetopariyañāṇacatutthaṃ, pubbenivāsañāṇacatutthaṃ, dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ, yathākammūpagañāṇacatutthaṃ, anāgataṃsañāṇacatutthaṃ, ākāsānañcāyatanādicatutthaṃ, lokuttaracatutthanti.

Tattha sabbatthapādakacatutthaṃ navattabbārammaṇameva hoti.

Iddhividhacatutthaṃ cittavasena kāyaṃ pariṇāmentassa adissamānena kāyena pāṭihāriyakaraṇe kāyārammaṇattā parittārammaṇaṃ, kāyavasena cittaṃ pariṇāmentassa dissamānena kāyena pāṭihāriyaṃ katvā brahmalokaṃ gacchantassa samāpatticittārammaṇattā mahaggatārammaṇaṃ.

Dibbasotañāṇacatutthaṃ saddārammaṇattā parittārammaṇaṃ.

Cetopariyañāṇacatutthaṃ kāmāvacaracittajānanakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacaracittajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, lokuttaracittajānanakāle appamāṇārammaṇaṃ. Cetopariyañāṇalābhī pana puthujjano puthujjanānaṃyeva cittaṃ jānāti, na ariyānaṃ. Sotāpanno sotāpannassa ceva puthujjanassa ca; sakadāgāmī sakadāgāmino ceva heṭṭhimānañca dvinnaṃ; anāgāmī anāgāmino ceva heṭṭhimānañca tiṇṇaṃ; khīṇāsavo sabbesampi jānāti.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ kāmāvacarakkhandhānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacarakkhandhānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ, 『『atīte buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvayiṃsu, phalaṃ sacchikariṃsū』』ti anussaraṇakāle appamāṇārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ.

Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ vaṇṇārammaṇattā parittārammaṇaṃ.

Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ kāmāvacarakammānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacarakammānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ.

Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgate kāmadhātuyā nibbattijānanakāle parittārammaṇaṃ, rūpārūpabhavesu nibbattijānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, 『『anāgate buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvessanti, phalaṃ sacchikarissantī』』ti jānanakāle appamāṇārammaṇaṃ, 『『anāgate saṅkho nāma rājā bhavissatī』』tiādinā (dī. ni. 3.108) nayena nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ.

Ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇaṃ. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ mahaggatārammaṇaṃ.

Lokuttaracatutthaṃ appamāṇārammaṇaṃ.

Kiriyatopi tesaṃ dvādasannaṃ jhānānaṃ idameva ārammaṇavidhānaṃ. Tīṇi jhānāni namaggārammaṇāti paccavekkhaṇañāṇaṃ vā cetopariyādiñāṇaṃ vā maggaṃ ārammaṇaṃ kareyya, tīṇi jhānāni tathā appavattito namaggārammaṇā, sahajātahetuvasena pana siyā maggahetukā; vīriyajeṭṭhikāya vā vīmaṃsājeṭṭhikāya vā maggabhāvanāya maggādhipatino; chandacittajeṭṭhakakāle phalakāle ca navattabbā.

Catutthaṃ jhānanti idhāpi kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakaiddhividhadibbasotadibbacakkhuyathākammūpagañāṇacatutthañceva catubbidhañca āruppacatutthaṃ maggārammaṇādibhāvena na vattabbaṃ. Cetopariyapubbenivāsaanāgataṃsañāṇacatutthaṃ pana maggārammaṇaṃ hoti. Na vattabbaṃ maggahetukaṃ maggādhipatīti vā; lokuttaracatutthaṃ maggārammaṇaṃ na hoti; maggakāle pana sahajātahetuvasena maggahetukaṃ; vīriyavīmaṃsājeṭṭhikāya maggabhāvanāya maggādhipati; chandacittajeṭṭhikāya ceva maggabhāvanāya phalakāle ca na vattabbaṃ. Kiriyatopi dvādasasu jhānesu ayameva nayo.

Tīṇi jhānāni na vattabbāti atītādīsu ekadhammampi ārabbha appavattito navattabbāti veditabbā.

Catutthaṃ jhānanti kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakacatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Iddhividhacatutthaṃ kāyavasena cittapariṇāmane samāpatticittārammaṇattā atītārammaṇaṃ; 『『anāgate imāni pupphāni mā milāyiṃsu, dīpā mā nibbāyiṃsu, eko aggikkhandho samuṭṭhātu, pabbato samuṭṭhātū』』ti adhiṭṭhānakāle anāgatārammaṇaṃ; cittavasena kāyapariṇāmanakāle kāyārammaṇattā paccuppannārammaṇaṃ. Dibbasotañāṇacatutthaṃ saddārammaṇattā paccuppanārammaṇaṃ. Cetopariyañāṇacatutthaṃ atīte sattadivasabbhantare uppajjitvā niruddhacittajānanakāle atītārammaṇaṃ; anāgate sattadivasabbhantare uppajjanakacittajānanakāle anāgatārammaṇaṃ. 『『Yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṃ nāma vitakkaṃ vitakkessatīti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṃ hoti no aññathā』』ti iminā hi suttena (a. ni. 3.61) cetopariyañāṇasseva pavatti pakāsitā. Addhānapaccuppannasantatipaccuppannavaseneva paccuppannaṃ ārabbha pavattikāle paccuppannārammaṇaṃ. Vitthārakathā panettha heṭṭhāaṭṭhakathākaṇḍavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbā.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ atītakkhandhānussaraṇakāle atītārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ vaṇṇārammaṇattā paccuppannārammaṇaṃ. Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ atītakammameva ārammaṇaṃ karotīti atītārammaṇaṃ. Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgatakkhandhānussaraṇakāle anāgatārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ atītārammaṇameva. Lokuttaracatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Kiriyatopi dvādasasu catutthajjhānesu eseva nayo.

Tīṇijhānāni bahiddhārammaṇāti ajjhattato bahiddhābhūtaṃ nimittaṃ ārabbha pavattito bahiddhārammaṇā.

Catutthaṃ jhānanti idhāpi kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakacatutthaṃ bahiddhārammaṇameva.

Iddhividhacatutthaṃ kāyavasena cittapariṇāmanepi cittavasena kāyapariṇāmanepi attanova kāyacittārammaṇattā ajjhattārammaṇaṃ; 『『bahiddhā hatthimpi dassetī』』tiādinā nayena pavattakāle bahiddhārammaṇaṃ.

Dibbasotañāṇacatutthaṃ attano kucchigatasaddārammaṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa saddārammaṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Cetopariyañāṇacatutthaṃ bahiddhārammaṇameva.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ attano khandhānussaraṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhānañceva nāmagottassa ca anussaraṇakāle bahiddhārammaṇaṃ.

Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ attano rūpārammaṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa rūpārammaṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ attano kammajānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa kammajānanakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ attano anāgate nibbattijānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhānussaraṇakāle ceva nāmagottānussaraṇakāle ca bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Ākāsānañcāyatanacatutthaṃ bahiddhārammaṇaṃ. Ākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇaṃ. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ ajjhattārammaṇaṃ.

Lokuttaracatutthaṃ bahiddhārammaṇameva. Kiriyatopi dvādasasu jhānesu ayameva nayoti.

Imasmiṃ pana jhānavibhaṅge sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyalokuttaramissakāneva jhānāni kathitāni; abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā tebhūmakadhammamissakattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ jhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Jhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Appamaññāvibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare appamaññāvibhaṅge catassoti gaṇanaparicchedo. Appamaññāyoti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyo. Etā hi ārammaṇavasena appamāṇe vā satte pharanti, ekasattampi vā anavasesapharaṇavasena pharantīti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyoti vuccanti. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Mettāsahagatenāti mettāya samannāgatena. Cetasāti cittena. Ekaṃ disanti ekissā disāya. Paṭhamapariggahitaṃ sattaṃ upādāya ekadisāpariyāpannasattapharaṇavasena vuttaṃ. Pharitvāti phusitvā ārammaṇaṃ katvā. Viharatīti brahmavihārādhiṭṭhitaṃ iriyāpathavihāraṃ pavatteti. Tathā dutiyanti yathā puratthimādīsu disāsu yaṃ kiñci ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tatheva tadanantaraṃ dutiyaṃ tatiyaṃ catutthañcāti attho.

Iti uddhanti teneva ca nayena uparimaṃ disanti vuttaṃ hoti. Adho tiriyanti adhodisampi tiriyaṃdisampi evameva. Ettha ca adhoti heṭṭhā, tiriyanti anudisā. Evaṃ sabbadisāsu assamaṇḍale assamiva mettāsahagataṃ cittaṃ sāretipi paccāsāretipīti ettāvatā ekamekaṃ disaṃ pariggahetvā odhiso mettāpharaṇaṃ dassitaṃ. Sabbadhītiādi pana anodhiso dassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha sabbadhīti sabbattha. Sabbattatāyāti sabbesu hīnamajjhimukkaṭṭhamittasapattamajjhattādippabhedesu attatāya 『ayaṃ parasatto』ti vibhāgaṃ akatvā attasamatāyāti vuttaṃ hoti; atha vā sabbattatāyāti sabbena cittabhāvena īsakampi bahi avikkhipamānoti vuttaṃ hoti. Sabbāvantanti sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. Lokanti sattalokaṃ.

Vipulenātievamādipariyāyadassanato panettha puna 『『mettāsahagatenā』』ti vuttaṃ. Yasmā vā ettha odhiso pharaṇe viya puna 『tathā』saddo 『iti』saddo vā na vutto, tasmā puna 『『mettāsahagatena cetasā』』ti vuttaṃ; nigamanavasena vā etaṃ vuttaṃ. Vipulenāti ettha ca pharaṇavasena vipulatā daṭṭhabbā. Bhūmivasena pana taṃ mahaggataṃ, paguṇavasena appamāṇaṃ, sattārammaṇavasena ca appamāṇaṃ, byāpādapaccatthikappahānena averaṃ, domanassappahānato abyāpajjhaṃ, niddukkhanti vuttaṃ hoti. Ayaṃ tāva 『『mettāsahagatena cetasā』』tiādinā nayena ṭhapitāya mātikāya attho.

  1. Idāni yadetaṃ 『『kathañca, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā』』tiādinā nayena vuttaṃ padabhājanīyaṃ, tattha yasmā idaṃ kammaṭṭhānaṃ dosacaritassa sappāyaṃ, tasmā yathārūpe puggale ayaṃ mettā appanaṃ pāpuṇāti, taṃ mettāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ tāva dassetuṃ seyyathāpi nāma ekaṃ puggalantiādi vuttaṃ. Tattha seyyathāpi nāmāti opammatthe nipāto, yathā ekaṃ puggalanti attho. Piyanti pemanīyaṃ. Manāpanti hadayavuḍḍhikaraṃ. Tattha pubbeva sannivāsena paccuppannahitena vā piyo nāma hoti, sīlādiguṇasamāyogena manāpo nāma; dānasamānattatāhi vā piyatā, piyavacanaatthacariyatāhi manāpatā veditabbā. Yasmā cettha piyatāya imassa byāpādassa pahānaṃ hoti, tato mettā sukhaṃ pharati, manāpatāya udāsīnatā na saṇṭhāti, hirottappañca paccupaṭṭhāti, tato hirottappānupālitā mettā na parihāyati, tasmā taṃ upamaṃ katvā idaṃ vuttaṃ – piyaṃ manāpanti. Mettāyeyyāti mettāya phareyya; tasmiṃ puggale mettaṃ kareyya pavatteyyāti attho. Evamevasabbe satteti yathā piyaṃ puggalaṃ mettāyeyya, evaṃ tasmiṃ puggale appanāppattāya vasībhāvaṃ upagatāya mettāya majjhattaverisaṅkhātepi sabbe satte anukkamena pharatīti attho. Metti mettāyanātiādīni vuttatthāneva.

644.Vidisaṃ vāti padaṃ tiriyaṃ vāti etassa atthavibhāvanatthaṃ vuttaṃ.

645.Pharitvāti ārammaṇakaraṇavasena phusitvā. Adhimuñcitvāti adhikabhāvena muñcitvā, yathā muttaṃ sumuttaṃ hoti suppasāritaṃ suvitthataṃ tathā muñcitvāti attho.

648.Sabbadhiādiniddese yasmā tīṇipi etāni padāni sabbasaṅgāhikāni, tasmā nesaṃ ekatova atthaṃ dassetuṃ sabbena sabbantiādi vuttaṃ. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva.

650.Vipulādiniddese yasmā yaṃ appanāppattaṃ hutvā anantasattapharaṇavasena vipulaṃ, taṃ niyamato bhūmivasena mahaggataṃ hoti. Yañca mahaggataṃ taṃ appamāṇagocaravasena appamāṇaṃ. Yaṃ appamāṇaṃ taṃ paccatthikavighātavasena averaṃ. Yañca averaṃ taṃ vihatabyāpajjatāya abyāpajjaṃ. Tasmā 『『yaṃ vipulaṃ taṃ mahaggata』』ntiādi vuttaṃ. Avero abyāpajjoti cettha liṅgavipariyāyena vuttaṃ. Manena vā saddhiṃ yojanā kātabbā – yaṃ appamāṇaṃ cittaṃ, so avero mano; yo avero so abyāpajjoti. Apicettha heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa, uparimaṃ vā uparimaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi veditabbo.

653.Seyyathāpi nāma ekaṃ puggalaṃ duggataṃ durupetanti idampi karuṇāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Evarūpasmiñhi puggale balavakāruññaṃ uppajjati. Tattha duggatanti dukkhena samaṅgībhāvaṃ gataṃ. Durupetanti kāyaduccaritādīhi upetaṃ. Gatikulabhogādivasena vā tamabhāve ṭhito puggalo duggato, kāyaduccaritādīhi upetattā tamaparāyaṇabhāve ṭhito durupetoti evamettha attho veditabbo.

663.Ekaṃ puggalaṃ piyaṃ manāpanti idampi muditāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha gatikulabhogādivasena jotibhāve ṭhito piyo, kāyasucaritādīhi upetattā jotiparāyaṇabhāve ṭhito manāpoti veditabbo.

673.Neva manāpaṃ na amanāpanti idampi upekkhāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha mittabhāvaṃ asampattatāya neva manāpo, amittabhāvaṃ asampattatāya na amanāpoti veditabbo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe vuttameva. Bhāvanāvidhānampi etesaṃ kammaṭṭhānānaṃ visuddhimagge vitthārato kathitamevāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

Abhidhammabhājanīyaṃ kusalatopi vipākatopi kiriyatopi heṭṭhā cittuppādakaṇḍe bhājitanayeneva bhājitaṃ. Atthopissa tattha vuttanayeneva veditabbo.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

Pañhāpucchake pāḷianusāreneva mettādīnaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbāpi tīsu tikesu navatabbārammaṇā eva. Ajjhattārammaṇattike bahiddhārammaṇāti. Imasmiṃ pana appamaññāvibhaṅge sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyā eva appamaññāyo kathitā, abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā lokiyattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ appamaññāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Appamaññāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Sikkhāpadavibhaṅgo

  2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare sikkhāpadavibhaṅge pañcāti gaṇanaparicchedo. Sikkhāpadānīti sikkhitabbapadāni; sikkhākoṭṭhāsāti attho. Apica upari āgatā sabbepi kusalā dhammā sikkhitabbato sikkhā. Pañcasu pana sīlaṅgesu yaṃkiñci aṅgaṃ tāsaṃ sikkhānaṃ patiṭṭhānaṭṭhena padanti sikkhānaṃ padattā sikkhāpadāni. Pāṇātipātāti pāṇassa atipātā ghātanā māraṇāti attho. Veramaṇīti virati. Adinnādānāti adinnassa ādānā; parapariggahitassa haraṇāti attho. Kāmesūti vatthukāmesu. Micchācārāti kilesakāmavasena lāmakācārā. Musāvādāti abhūtavādato. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānāti ettha surāti piṭṭhasurā, pūvasurā, odanasurā, kiṇṇapakkhittā, sambhārasaṃyuttāti pañca surā. Merayanti pupphāsavo, phalāsavo, guḷāsavo, madhvāsavo, sambhārasaṃyuttoti pañca āsavā. Tadubhayampi madanīyaṭṭhena majjaṃ. Yāya cetanāya taṃ pivanti, sā pamādakāraṇattā pamādaṭṭhānaṃ; tasmā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā. Ayaṃ tāvettha mātikānikkhepassa attho.

  4. Padabhājanīye pana yasmiṃ samaye kāmāvacarantiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yasmā pana na kevalaṃ viratiyeva sikkhāpadaṃ, cetanāpi sikkhāpadameva, tasmā taṃ dassetuṃ dutiyanayo dassito. Yasmā ca na kevalaṃ eteyeva dve dhammā sikkhāpadaṃ, cetanāsampayuttā pana paropaṇṇāsadhammāpi sikkhitabbakoṭṭhāsato sikkhāpadameva, tasmā tatiyanayopi dassito.

Tattha duvidhaṃ sikkhāpadaṃ pariyāyasikkhāpadaṃ nippariyāyasikkhāpadañca. Tattha virati nippariyāyasikkhāpadaṃ. Sā hi 『『pāṇātipātā veramaṇī』』ti pāḷiyaṃ āgatā, no cetanā. Viramanto ca tāya eva tato tato viramati, na cetanāya. Cetanaṃ pana āharitvā dassesi. Tathā sesacetanāsampayuttadhamme. Vītikkamakāle hi veracetanā dussīlyaṃ nāma. Tasmā sā viratikālepi susīlyavasena vuttā. Phassādayo taṃsampayuttattā gahitāti.

Idāni etesu sikkhāpadesu ñāṇasamuttejanatthaṃ imesaṃ pāṇātipātādīnaṃ dhammato, koṭṭhāsato, ārammaṇato, vedanāto, mūlato, kammato, sāvajjato, payogato ca vinicchayo veditabbo.

Tattha 『dhammato』ti pañcapete pāṇātipātādayo cetanādhammāva honti. 『Koṭṭhāsato』 pañcapi kammapathā eva.

『Ārammaṇato』 pāṇātipāto jīvitindriyārammaṇo. Adinnādānaṃ sattārammaṇaṃ vā saṅkhārārammaṇaṃ vā. Micchācāro itthipurisārammaṇo. Musāvādo sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā. Surāpānaṃ saṅkhārārammaṇaṃ.

『Vedanāto』 pāṇātipāto dukkhavedano. Adinnādānaṃ tivedanaṃ. Tañhi haṭṭhatuṭṭhassa adinnaṃ ādiyato sukhavedanaṃ hoti, bhītakāle dukkhavedanaṃ, majjhattassa hutvā gaṇhato adukkhamasukhavedanaṃ. Micchācāro sukhavedano vā adukkhamasukhavedano vā. Musāvādo adinnādānaṃ viya tivedano. Surāpānaṃ sukhamajjhattavedanaṃ.

『Mūlato』 pāṇātipāto dosamohamūlo. Adinnādānaṃ kiñcikāle lobhamohamūlaṃ, kiñcikāle dosamohamūlaṃ. Micchācāro lobhamohamūlo. Musāvādo kiñcikāle lobhamohamūlo, kiñcikāle dosamohamūlo. Surāpānaṃ lobhamohamūlaṃ.

『Kammato』 musāvādo cettha vacīkammaṃ. Sesā kāyakammameva.

『Sāvajjato』 pāṇātipāto atthi appasāvajjo, atthi mahāsāvajjo. Tathā adinnādānādīni. Tesaṃ nānākaraṇaṃ heṭṭhā dassitameva.

Ayaṃ pana aparo nayo – kunthakipillikassa hi vadho appasāvajjo, tato mahantatarassa mahāsāvajjo; sopi appasāvajjo, tato mahantatarāya sakuṇikāya mahāsāvajjo; tato godhāya, tato sasakassa, tato migassa, tato gavayassa, tato assassa, tato hatthissa vadho mahāsāvajjo, tatopi dussīlamanussassa , tato gorūpasīlakamanussassa, tato saraṇagatassa, tato pañcasikkhāpadikassa, tato sāmaṇerassa, tato puthujjanabhikkhuno , tato sotāpannassa, tato sakadāgāmissa, tato anāgāmissa, tato khīṇāsavassa vadho atimahāsāvajjoyeva.

Adinnādānaṃ dussīlassa santake appasāvajjaṃ, tato gorūpasīlakassa santake mahāsāvajjaṃ; tato saraṇagatassa, tato pañcasikkhāpadikassa, tato sāmaṇerassa, tato puthujjanabhikkhuno, tato sotāpannassa, tato sakadāgāmissa, tato anāgāmissa santake mahāsāvajjaṃ, tato khīṇāsavassa santake atimahāsāvajjaṃyeva.

Micchācāro dussīlāya itthiyā vītikkame appasāvajjo, tato gorūpasīlakāya mahāsāvajjo; tato saraṇagatāya, pañcasikkhāpadikāya, sāmaṇeriyā, puthujjanabhikkhuniyā, sotāpannāya, sakadāgāminiyā, tato anāgāminiyā vītikkame mahāsāvajjo, khīṇāsavāya pana bhikkhuniyā ekantamahāsāvajjova.

Musāvādo kākaṇikamattassa atthāya musākathane appasāvajjo, tato aḍḍhamāsakassa, māsakassa, pañcamāsakassa, aḍḍhakahāpaṇassa, kahāpaṇassa, tato anagghaniyabhaṇḍassa atthāya musākathane mahāsāvajjo, musā kathetvā pana saṅghaṃ bhindantassa ekantamahāsāvajjova.

Surāpānaṃ pasatamattassa pāne appasāvajjaṃ, añjalimattassa pāne mahāsāvajjaṃ; kāyacālanasamatthaṃ pana bahuṃ pivitvā gāmaghātanigamaghātakammaṃ karontassa ekantamahāsāvajjameva.

Pāṇātipātañhi patvā khīṇāsavassa vadho mahāsāvajjo; adinnādānaṃ patvā khīṇāsavasantakassa haraṇaṃ, micchācāraṃ patvā khīṇāsavāya bhikkhuniyā vītikkamanaṃ, musāvādaṃ patvā musāvādena saṅghabhedo, surāpānaṃ patvā kāyacālanasamatthaṃ bahuṃ pivitvā gāmanigamaghātanaṃ mahāsāvajjaṃ. Sabbehipi panetehi musāvādena saṅghabhedanameva mahāsāvajjaṃ. Tañhi kappaṃ niraye pācanasamatthaṃ mahākibbisaṃ.

『Payogato』ti pāṇātipāto sāhatthikopi hoti āṇattikopi. Tathā adinnādānaṃ. Micchācāramusāvādasurāpānāni sāhatthikānevāti.

Evamettha pāṇātipātādīnaṃ dhammādivasena vinicchayaṃ ñatvā pāṇātipātā veramaṇītiādīnampi dhammato, koṭṭhāsato, ārammaṇato, vedanāto, mūlato, kammato, khaṇḍato, samādānato, payogato ca vinicchayo veditabbo.

Tattha 『dhammato』ti pariyāyasīlavasena paṭipāṭiyā pañca cetanādhammāva. 『Koṭṭhāsato』ti pañcapi kammapathā eva. 『Ārammaṇato』ti pāṇātipātā veramaṇī parassa jīvitindriyaṃ ārammaṇaṃ katvā attano veracetanāya viramati. Itarāsupi eseva nayo. Sabbāpi hi etā vītikkamitabbavatthuṃ ārammaṇaṃ katvā veracetanāhiyeva viramanti. 『Vedanāto』ti sabbāpi sukhavedanā vā honti majjhattavedanā vā. 『Mūlato』ti ñāṇasampayuttacittena viramantassa alobhaadosaamohamūlā honti, ñāṇavippayuttacittena viramantassa alobhaadosamūlā honti. 『Kammato』ti musāvādā veramaṇīyevettha vacīkammaṃ; sesā kāyakammaṃ. 『Khaṇḍato』ti gahaṭṭhā yaṃ yaṃ vītikkamanti, taṃ tadeva khaṇḍaṃ hoti bhijjati, avasesaṃ na bhijjati. Kasmā? Gahaṭṭhā hi anibaddhasīlā honti, yaṃ yaṃ sakkonti taṃ tadeva gopenti. Sāmaṇerānaṃ pana ekasmiṃ vītikkamante sabbāni bhijjanti. Na kevalañca etāni, sesasīlānipi bhijjantiyeva. Tesaṃ pana vītikkamo daṇḍakammavatthuko. 『Puna evarūpaṃ na karissāmī』ti daṇḍakamme kate sīlaṃ paripuṇṇaṃ hoti. 『Samādānato』ti sayameva 『pañca sīlāni adhiṭṭhahāmī』ti adhiṭṭhahantenapi, pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ samādiyantenapi samādiṇṇāni honti. Aññassa santike nisīditvā 『pañca sīlāni samādiyāmī』ti samādiyantenapi, pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ samādiyantenapi samādinnāneva honti. 『Payogato』 sabbānipi sāhatthikapayogānevāti veditabbāni.

  1. Idāni yāsaṃ sikkhānaṃ koṭṭhāsabhāvena imāni pañca sikkhāpadāni vuttāni, tāni dassetuṃ katame dhammā sikkhāti ayaṃ sikkhāvāro āraddho. Tattha yasmā sabbepi catubhūmakakusalā dhammā sikkhitabbabhāvato sikkhā, tasmā te dassetuṃ yasmiṃ samaye kāmāvacarantiādi vuttaṃ. Tattha heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. 1) vuttanayeneva pāḷiṃ vitthāretvā attho veditabbo. Idha pana mukhamattameva dassitanti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva sikkhāpadānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana yāni sikkhāpadāni ettha sattārammaṇānīti vuttāni, tāni yasmā sattoti saṅkhaṃ gate saṅkhāreyeva ārammaṇaṃ karonti, yasmā ca sabbānipi etāni sampattavirativaseneva niddiṭṭhāni, tasmā 『『parittārammaṇā』』ti ca 『『paccuppannārammaṇā』』ti ca vuttaṃ. Yato pana viramati tassa vatthuno accantabahiddhattā sabbesampi bahiddhārammaṇatā veditabbāti.

Imasmiṃ pana sikkhāpadavibhaṅge sammāsambuddhena abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi lokiyāneva sikkhāpadāni kathitāni. Ubhopi hi ete nayā lokiyattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ sikkhāpadavibhaṅgo dveparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Sikkhāpadavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paṭisambhidāvibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ

  3. Saṅgahavāravaṇṇanā

  4. Idāni tadanantare paṭisambhidāvibhaṅge catassoti gaṇanaparicchedo. Paṭisambhidāti pabhedā. Yasmā pana parato atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidātiādimāha, tasmā na aññassa kassaci pabhedā, ñāṇasseva pabhedāti veditabbā. Iti 『『catasso paṭisambhidā』』ti padena cattāro ñāṇappabhedāti ayamattho saṅgahito. Atthapaṭisambhidāti atthe paṭisambhidā; atthappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇanti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Dhammappabhedassa hi sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā nāma. Niruttippabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ niruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā nāma. Paṭibhānappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ paṭibhāne pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā nāma.

Idāni yathānikkhittā paṭisambhidā bhājetvā dassento atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidātiādimāha. Tattha atthoti saṅkhepato hetuphalaṃ. Tañhi hetuvasena araṇīyaṃ gantabbaṃ pattabbaṃ, tasmā atthoti vuccati. Pabhedato pana yaṃkiñci paccayasamuppannaṃ, nibbānaṃ, bhāsitattho, vipāko, kiriyāti ime pañca dhammā atthoti veditabbā. Taṃ atthaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.

Dhammoti saṅkhepato paccayo. So hi yasmā taṃ taṃ vidahati pavatteti ceva pāpeti ca, tasmā dhammoti vuccati. Pabhedato pana yo koci phalanibbattako hetu, ariyamaggo, bhāsitaṃ , kusalaṃ, akusalanti ime pañca dhammā dhammoti veditabbā. Taṃ dhammaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.

Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe ca dhamme ca yā sabhāvanirutti, tassā abhilāpe taṃ sabhāvaniruttiṃ saddaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa tasmiṃ sabhāvaniruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Evamayaṃ niruttipaṭisambhidā saddārammaṇā nāma jātā, na paññattiārammaṇā. Kasmā? Yasmā saddaṃ sutvā 『『ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī』』ti jānanti. Paṭisambhidāppatto hi 『『phasso』』ti vutte 『『ayaṃ sabhāvaniruttī』』ti jānāti, 『『phassā』』ti vā 『『phassa』』nti vā vutte pana 『『ayaṃ na sabhāvaniruttī』』ti jānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Aññaṃ panesa nāmaākhyātaupasaggabyañjanasaddaṃ jānāti na jānātīti? Yadaggena saddaṃ sutvā 『『ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī』』ti jānāti, tadaggena tampi jānissatīti. Taṃ pana nayidaṃ paṭisambhidākiccanti paṭikkhipitvā idaṃ vatthu kathitaṃ –

Tissadattatthero kira bodhimaṇḍe suvaṇṇasalākaṃ gahetvā aṭṭhārasasu bhāsāsu 『katarabhāsāya kathemī』ti pavāresi. Taṃ pana tena attano uggahe ṭhatvā pavāritaṃ, na paṭisambhidāya ṭhitena. So hi mahāpaññatāya taṃ taṃ bhāsaṃ kathāpetvā kathāpetvā uggaṇhi; tato uggahe ṭhatvā evaṃ pavāresi.

Bhāsaṃ nāma sattā uggaṇhantīti vatvā ca panettha idaṃ kathitaṃ. Mātāpitaro hi daharakāle kumārake mañce vā pīṭhe vā nipajjāpetvā taṃ taṃ kathayamānā tāni tāni kiccāni karonti. Dārakā tesaṃ taṃ taṃ bhāsaṃ vavatthāpenti – iminā idaṃ vuttaṃ, iminā idaṃ vuttanti. Gacchante gacchante kāle sabbampi bhāsaṃ jānanti. Mātā damiḷī, pitā andhako. Tesaṃ jāto dārako sace mātukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, damiḷabhāsaṃ bhāsissati; sace pitukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, andhakabhāsaṃ bhāsissati. Ubhinnampi pana kathaṃ assuṇanto māgadhabhāsaṃ bhāsissati.

Yopi agāmake mahāraññe nibbatto, tattha añño kathento nāma natthi, sopi attano dhammatāya vacanaṃ samuṭṭhāpento māgadhabhāsameva bhāsissati. Niraye, tiracchānayoniyaṃ, pettivisaye, manussaloke, devaloketi sabbattha māgadhabhāsāva ussannā. Tattha sesā oṭṭakirātaandhakayonakadamiḷabhāsādikā aṭṭhārasa bhāsā parivattanti . Ayamevekā yathābhuccabrahmavohāraariyavohārasaṅkhātā māgadhabhāsā na parivattati. Sammāsabuddhopi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ tantiṃ āropento māgadhabhāsāya eva āropesi. Kasmā? Evañhi atthaṃ āharituṃ sukhaṃ hoti. Māgadhabhāsāya hi tantiṃ āruḷhassa buddhavacanassa paṭisambhidāppattānaṃ sotapathāgamanameva papañco; sote pana saṅghaṭṭitamatteyeva nayasatena nayasahassena attho upaṭṭhāti. Aññāya pana bhāsāya tantiṃ āruḷhaṃ pothetvā pothetvā uggahetabbaṃ hoti. Bahumpi uggahetvā pana puthujjanassa paṭisambhidāppatti nāma natthi. Ariyasāvako no paṭisambhidāppato nāma natthi.

Ñāṇesu ñāṇanti sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā ñāṇaṃ paccavekkhantassa pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidāti. Imā pana catassopi paṭisambhidā dvīsu ṭhānesu pabhedaṃ gacchanti, pañcahi kāraṇehi visadā hontīti veditabbā. Katamesu dvīsu? Sekkhabhūmiyañca asekkhabhūmiyañca. Tattha sāriputtattherassa mahāmoggallānattherassa mahākassapattherassa mahākaccāyanattherassa mahākoṭṭhitattherassāti asītiyāpi mahātherānaṃ paṭisambhidā asekkhabhūmiyaṃ pabhedaṃ gatā. Ānandattherassa cittassa gahapatino dhammikassa upāsakassa upālissa gahapatino khujjuttarāya upāsikāyāti evamādīnaṃ paṭisambhidā sekkhabhūmiyaṃ pabhedaṃ gatāti imāsu dvīsu bhūmīsu pabhedaṃ gacchanti.

Katamehi pañcahi kāraṇehi paṭisambhidā visadā hontīti? Adhigamena, pariyattiyā, savanena, paripucchāya, pubbayogenāti. Tattha 『adhigamo』 nāma arahattaṃ. Tañhi pattassa paṭisambhidā visadā honti. 『Pariyatti』 nāma buddhavacanaṃ. Tañhi uggaṇhantassa paṭisambhidā visadā honti. 『Savanaṃ』 nāma dhammassavanaṃ. Sakkaccañhi dhammaṃ suṇantassa paṭisambhidā visadā honti. 『Paripucchā』 nāma aṭṭhakathā. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassa hi paṭisambhidā visadā honti. 『Pubbayogo』 nāma pubbayogāvacaratā, atītabhave haraṇapaccāharaṇanayena pariggahitakammaṭṭhānatā; pubbayogāvacarassa hi paṭisambhidā visadā honti . Tattha arahattappattiyā punabbasukuṭumbikaputtassa tissattherassa paṭisambhidā visadā ahesuṃ. So kira tambapaṇṇidīpe buddhavacanaṃ uggaṇhitvā paratīraṃ gantvā yonakadhammarakkhitattherassa santike buddhavacanaṃ uggaṇhitvā āgacchanto nāvaṃ abhiruhanatitthe ekasmiṃ pade uppannakaṅkho yojanasatamaggaṃ nivattitvā ācariyassa santikaṃ gacchanto antarāmagge ekassa kuṭumbikassa pañhaṃ kathesi. So pasīditvā satasahassagghanikaṃ kambalaṃ adāsi. Sopi taṃ āharitvā ācariyassa adāsi. Thero vāsiyā koṭṭetvā nisīdanaṭṭhāne paribhaṇḍaṃ kāresi. Kimatthāyāti? Pacchimāya janatāya anuggahatthāyāti. Evaṃ kirassa ahosi – 『『amhākaṃ gatamaggaṃ āvajjetvā anāgate sabrahmacārino paṭipattiṃ pūretabbaṃ maññissantī』』ti. Tissattheropi ācariyassa santike kaṅkhaṃ chinditvā jambukolapaṭṭane oruyha cetiyaṅgaṇaṃ sammajjanavelāya vālikavihāraṃ patvā sammajji. Tassa sammajjitaṭṭhānaṃ disvā 『idaṃ vītarāgassa bhikkhuno sammaṭṭhaṭṭhāna』nti therassa vīmaṃsanatthāya pañhaṃ pucchiṃsu. Thero paṭisambhidāppattatāya pucchitapucchite pañhe kathesīti.

Pariyattiyā pana tissadattattherassa ceva nāgasenattherassa ca paṭisambhidā visadā ahesuṃ. Sakkaccadhammasavanena sudhammasāmaṇerassa paṭisambhidā visadā ahesuṃ. So kira talaṅgaravāsī dhammadinnattherassa bhāgineyyo khuraggeyeva arahattaṃ patto mātulattherassa dhammavinicchayaṭṭhāne nisīditvā suṇantoyeva tīṇi piṭakāni paguṇāni akāsi. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassa pana tissadattattherassa eva paṭisambhidā visadā ahesuṃ. Gatapaccāgatavattaṃ pana pūretvā yāva anulomaṃ kammaṭṭhānaṃ ussukkāpetvā āgatānaṃ visadabhāvappattapaṭisambhidānaṃ pubbayogāvacarānaṃ anto natthi.

Etesu pana kāraṇesu pariyatti, savanaṃ, paripucchāti imāni tīṇi pabhedasseva balavakāraṇāni. Pubbayogo adhigamassa balavapaccayo, pabhedassa hoti na hotīti? Hoti, na pana tathā. Pariyattisavanaparipucchā hi pubbe hontu vā mā vā, pubbayogena pubbe ceva etarahi ca saṅkhārasammasanaṃ vinā paṭisambhidā nāma natthi. Ime pana dvepi ekato hutvā paṭisambhidā upatthambhetvā visadā karontīti.

Saṅgahavāravaṇṇanā.

  1. Saccavārādivaṇṇanā

  2. Idāni ye saṅgahavāre pañca atthā ca dhammā ca saṅgahitā, tesaṃ pabhedadassananayena paṭisambhidā vibhajituṃ puna catassotiādinā nayena pabhedavāro āraddho. So saccavārahetuvāradhammavārapaccayākāravārapariyattivāravasena pañcavidho. Tattha paccayasamuppannassa dukkhasaccassa paccayena pattabbassa nibbānassa ca atthabhāvaṃ, phalanibbattakassa samudayassa nibbānasampāpakassa ariyamaggassa ca dhammabhāvañca dassetuṃ 『saccavāro』 vutto. Yassa kassaci pana hetuphalanibbattakassa hetuno dhammabhāvaṃ, hetuphalassa ca atthabhāvaṃ dassetuṃ 『hetuvāro』 vutto. Tattha ca hetuphalakkamavasena uppaṭipāṭiyā paṭhamaṃ dhammapaṭisambhidā niddiṭṭhā. Ye pana dhammā tamhā tamhā rūpārūpappabhedā hetuto jātā, tesaṃ atthabhāvaṃ, tassa tassa ca rūpārūpadhammappabhedassa hetuno dhammabhāvaṃ dassetuṃ 『dhammavāro』 vutto. Jarāmaraṇādīnaṃ pana atthabhāvaṃ, jarāmaraṇādisamudayasaṅkhātānaṃ jātiādīnañca dhammabhāvaṃ dassetuṃ 『paccayākāravāro』 vutto. Tato pariyattisaṅkhātassa tassa tassa bhāsitassa dhammabhāvaṃ, bhāsitasaṅkhātena paccayena pattabbassa bhāsitatthassa ca atthabhāvaṃ dassetuṃ 『pariyattivāro』 vutto.

Tattha ca yasmā bhāsitaṃ ñatvā tassattho ñāyati, tasmā bhāsitabhāsitatthakkamena uppaṭipāṭiyā paṭhamaṃ dhammapaṭisambhidā niddiṭṭhā. Pariyattidhammassa ca pabhedadassanatthaṃ 『『tattha katamā dhammapaṭisambhidā』』ti pucchāpubbaṅgamo paṭiniddesavāro vutto. Tattha suttantiādīhi navahi aṅgehi nippadesato tanti gahitā. Ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa atthoti imasmimpi ṭhāne bhāsitavasena nippadesato tanti eva gahitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Tattha tisso paṭisambhidā lokiyā. Atthapaṭisambhidā lokiyalokuttaramissakā . Sā hi nibbānārammaṇānaṃ maggaphalañāṇānaṃ vasena lokuttarāpi hoti. Abhidhammabhājanīye kusalākusalavipākakiriyānaṃ vasena catūhi vārehi vibhattaṃ. Tattha yattakāni heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. 1 ādayo) kusalacittāni vibhattāni, tesaṃ sabbesampi vasena ekekasmiṃ cittaniddese catasso catasso paṭisambhidā vibhattāti veditabbā. Akusalacittesupi eseva nayo. Vipākakiriyavāresu vipākakiriyānaṃ atthena saṅgahitattā, dhammapaṭisambhidaṃ chaḍḍetvā, ekekasmiṃ vipākacitte ca kiriyacitte ca tisso tissova paṭisambhidā vibhattā. Pāḷi pana mukhamattameva dassetvā saṃkhittā. Sā heṭṭhā āgatavitthāravaseneva veditabbā.

Kasmā pana yathā kusalākusalavāresu 『『tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti vuttaṃ, evamidha 『『yesaṃ dhammānaṃ ime vipākā, tesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』ti evaṃ na vuttanti? Heṭṭhā vuttattā. Yadi evaṃ, 『『tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti heṭṭhā vuttattā ayaṃ atthapaṭisambhidāpi idha na vattabbā siyāti? No na vattabbā. Kasmā? Heṭṭhā vipākakiriyacittuppādavasena avuttattā. Kiriyavāre ca 『『yesaṃ dhammānaṃ ime kiriyā』』ti vacanameva na yujjatīti dvīsupi imesu vāresu tisso tissova paṭisambhidā vibhattā.

Tattha yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hotīti yāya niruttiyā tesaṃ phasso hotītiādinā nayena vuttānaṃ dhammānaṃ 『『ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā』』ti evaṃ paññatti hoti. Tattha dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe dhamme ca pavattamānāya tassā dhammaniruttiyā sabhāvapaññattiyā abhilāpe ñāṇaṃ. Abhilāpasaddaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannañāṇameva idhāpi kathitaṃ. Yena ñāṇenāti yena paṭibhānapaṭisambhidāñāṇena. Tāniñāṇāni jānātīti itarāni tīṇi paṭisambhidāñāṇāni jānāti.

Idāni yathā yaṃ ñāṇaṃ tāni ñāṇāni jānāti, tathā tassa tesu pavattiṃ dassetuṃ imāni ñāṇāni idamatthajotakānīti vuttaṃ. Tattha idamatthajotakānīti imassa atthassa jotakāni pakāsakāni; imaṃ nāma atthaṃ jotenti pakāsenti paricchindantīti attho. Iti ñāṇesu ñāṇanti iminā ākārena pavattaṃ tīsu ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā nāma.

Tattha kiñcāpi ayaṃ paṭibhānapaṭisambhidā 『imissā idaṃ kiccaṃ, imissā idaṃ kicca』nti itarāsaṃ paṭisambhidānaṃ kiccaṃ jānāti, sayaṃ pana tāsaṃ kiccaṃ kātuṃ na sakkoti, bahussutadhammakathiko viya appassutadhammakathikassa. Dve kira bhikkhū. Eko bahussuto, eko appassuto. Te ekatova ekaṃ dhammakathāmaggaṃ uggaṇhiṃsu. Tattha appassuto sarasampanno ahosi, itaro mandassaro. Tesu appassuto gatagataṭṭhāne attano sarasampattiyā sakalaparisaṃ khobhetvā dhammaṃ kathesi. Dhammaṃ suṇamānā haṭṭhatuṭṭhamānasā hutvā – 『yathā esa dhammaṃ kathesi, eko tipiṭakadharo maññe bhavissatī』ti vadanti. Bahussutabhikkhu pana – 『dhammasavane jānissatha ayaṃ tipiṭakadharo vā no vā』ti āha. So kiñcāpi evamāha, yathā pana sakalaparisaṃ khobhetvā dhammaṃ kathetuṃ sakkoti, evamassa kathanasamatthatā natthi. Tattha kiñcāpi paṭibhānapaṭisambhidā, bahussuto viya appassutassa, itarāsaṃ kiccaṃ jānāti, sayaṃ pana taṃ kiccaṃ kātuṃ na sakkotīti veditabbaṃ. Sesaṃ uttānatthameva.

  1. Evaṃ kusalacittuppādādivasena paṭisambhidā vibhajitvā idāni tāsaṃ uppattiṭṭhānabhūtaṃ khettaṃ dassetuṃ puna catasso paṭisambhidātiādimāha. Tattha tisso paṭisambhidā kāmāvacarakusalato catūsu ñāṇasampayuttesu cittuppādesūti idaṃ sekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tesañhipi dhammapaccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttaṃ pañcappakāraṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakusalacittesu dhammapaṭisambhidā uppajjati. Tathā niruttipaccavekkhaṇakāle saddaṃ ārammaṇaṃ katvā niruttipaṭisambhidā; ñāṇaṃ paccavekkhaṇakāle sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paṭibhānapaṭisambhidāti.

Kiriyato catūsūti idaṃ pana asekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tesañhi dhammaṃ paccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttaṃ pañcappakāraṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakiriyacittesu dhammapaṭisambhidā uppajjati. Tathā niruttipaccavekkhaṇakāle saddaṃ ārammaṇaṃ katvā niruttipaṭisambhidā; ñāṇaṃ paccavekkhaṇakāle sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paṭibhānapaṭisambhidāti.

Atthapaṭisambhidā etesu ceva uppajjatīti idaṃ pana sekkhāsekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tathā hi sekkhānaṃ atthapaccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttappabhedaṃ atthaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakusalacittesu ayaṃ uppajjati, maggaphalakāle ca maggaphalesu. Asekkhassa pana atthaṃ paccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttappabhedameva atthaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakiriyacittesu uppajjati, phalakāle ca uparime sāmaññaphaleti. Evametā sekkhāsekkhānaṃ uppajjamānā imāsu bhūmīsu uppajjantīti bhūmidassanatthaṃ ayaṃ nayo dassitoti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva catunnaṃ paṭisambhidānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana niruttipaṭisambhidā saddameva ārammaṇaṃ karotīti parittārammaṇā. Atthapaṭisambhidā kāmāvacaravipākakiriyasaṅkhātañceva paccayasamuppannañca atthaṃ paccavekkhantassa parittārammaṇā; vuttappabhedameva rūpāvacarārūpāvacaraṃ atthaṃ paccavekkhantassa mahaggatārammaṇā; lokuttaravipākatthañceva paramatthañca nibbānaṃ paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā. Dhammapaṭisambhidā kāmāvacaraṃ kusaladhammaṃ akusaladhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa parittārammaṇā; rūpāvacarārūpāvacaraṃ kusalaṃ dhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa mahaggatārammaṇā ; lokuttaraṃ kusalaṃ dhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā kāmāvacarakusalavipākakiriyañāṇāni paccavekkhantassa parittārammaṇā; rūpāvacarārūpāvacarāni kusalavipākakiriyañāṇāni paccavekkhantassa tesaṃ ārammaṇāni vijānantassa mahaggatārammaṇā; lokuttarāni kusalavipākañāṇāni paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā.

Atthapaṭisambhidā sahajātahetuvasena siyā maggahetukā, vīriyajeṭṭhikāya maggabhāvanāya siyā maggādhipati, chandacittajeṭṭhikāya navattabbā, phalakālepi navattabbā eva. Dhammapaṭisambhidā maggaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantassa ārammaṇādhipativasena maggādhipati. Paṭibhānapaṭisambhidā maggañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantassa maggādhipati, sesañāṇaṃ pañcavekkhaṇakāle navattabbārammaṇā . Niruttipaṭisambhidā paccuppannameva saddaṃ ārammaṇaṃ karotīti paccuppannārammaṇā.

Atthapaṭisambhidā atītaṃ vipākatthaṃ kiriyatthaṃ paccayasamuppannañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā, lokuttaraṃ paramatthaṃ paccavekkhantassa navattabbārammaṇā. Dhammapaṭisambhidā atītaṃ kusalaṃ akusalaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā atītaṃ kusalañāṇaṃ vipākañāṇaṃ kiriyañāṇañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā.

Niruttipaṭisambhidā saddārammaṇattā bahiddhārammaṇā. Itarāsu tīsu atthapaṭisambhidā ajjhattaṃ vipākatthaṃ kiriyatthaṃ paccayasamuppannañca paccavekkhantassa ajjhattārammaṇā, bahiddhā paccavekkhantassa bahiddhārammaṇā, ajjhattabahiddhā paccavekkhantassa ajjhattabahiddhārammaṇā , paramatthaṃ paccavekkhantassa bahiddhārammaṇā eva. Dhammapaṭisambhidā ajjhattaṃ kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattārammaṇā, bahiddhā kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle bahiddhārammaṇā, ajjhattabahiddhā kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattabahiddhārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā ajjhattaṃ kusalavipākakiriyañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattārammaṇā, bahiddhā…pe… ajjhattabahiddhā kusalavipākakiriyañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattabahiddhārammaṇāti.

Idhāpi tisso paṭisambhidā lokiyā; atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarā. Imasmiñhi paṭisambhidāvibhaṅge sammāsambuddhena tayopi nayā lokiyalokuttaramissakattā ekaparicchedāva kathitā. Tīsupi hi etāsu tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarāti. Evamayaṃ paṭisambhidāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Paṭisambhidāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Ñāṇavibhaṅgo

  2. Ekakamātikādivaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare ñāṇavibhaṅge ekavidhena ñāṇavatthūtiādinā nayena paṭhamaṃ ekavidhādīhi dasavidhapariyosānehi dasahi paricchedehi mātikaṃ ṭhapetvā nikkhittapadānukkamena niddeso kato.

Tattha ekavidhenāti ekappakārena, ekakoṭṭhāsena vā. Ñāṇavatthūti ettha pana ñāṇañca taṃ vatthu ca nānappakārānaṃ sampattīnanti ñāṇavatthu; okāsaṭṭhena ñāṇassa vatthūtipi ñāṇavatthu. Idha pana purimenevatthena ñāṇavatthu veditabbaṃ. Teneva ekavidhaparicchedāvasāne 『『yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā – evaṃ ekavidhena ñāṇavatthū』』ti vuttaṃ. Pañca viññāṇāti cakkhuviññāṇādīni pañca. Na hetūtiādīni heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1.6) vuttanayeneva veditabbāni. Saṅkhepato panettha yaṃ vattabbaṃ taṃ niddesavāre āvi bhavissati. Yathā cettha, evaṃ dukamātikādipadesupi yaṃ vattabbaṃ taṃ tattheva āvi bhavissati. Nikkhepaparicchedamattaṃ panettha evaṃ veditabbaṃ. Ettha hi 『『na hetu ahetukā』』tiādīhi tāva dhammasaṅgahamātikāvasena, 『『aniccā jarābhibhūtā』』tiādīhi amātikāvasenāti saṅkhepato duvidhehi pabhedato aṭṭhasattatiyā padehi ekakamātikā nikkhittā.

Dukānurūpehi pana pañcatiṃsāya dukehi dukamātikā nikkhittā.

Tikānurūpehi 『『cintāmayā paññā』』tiādīhi catūhi bāhirattikehi, 『『vipākā paññā』』tiādīhi aniyamitapaññāvasena vuttehi cuddasahi mātikātikehi, vitakkattike paṭhamapadena niyamitapaññāvasena vuttehi terasahi, dutiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi sattahi, tatiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi dvādasahi, pītittike ca paṭhamapadena niyamitapaññāvasena vuttehi terasahi, tathā dutiyapadena, tatiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi dvādasahīti aṭṭhāsītiyā tikehi tikamātikā nikkhittā.

Catukkamātikā pana 『kammassakatañāṇa』ntiādīhi ekavīsatiyā catukkehi, pañcakamātikā dvīhi pañcakehi, chakkamātikā ekena chakkena, sattakamātikā 『『sattasattati ñāṇavatthūnī』』ti evaṃ saṅkhepato vuttehi ekādasahi sattakehi, aṭṭhakamātikā ekena aṭṭhakena, navakamātikā ekena navakena.

  1. Dasakamātikāvaṇṇanā

760.Dasakamātikā 『『dasa tathāgatassa tathāgatabalānī』』tiādinā ekeneva dasakena nikkhittā. Tattha dasāti gaṇanaparicchedo. Tathāgatassāti yathā vipassīādayo pubbakā isayo āgatā tathā āgatassa; yathā ca te gatā tathā gatassa. Tathāgatabalānīti aññehi asādhāraṇāni tathāgatasseva balāni; yathā vā pubbabuddhānaṃ balāni puññussayasampattiyā āgatāni tathā āgatabalānītipi attho. Tattha duvidhaṃ tathāgatassa balaṃ – kāyabalañca ñāṇabalañca. Tesu kāyabalaṃ hatthikulānusāreneva veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi –

Kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ, paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ;

Gandhamaṅgalahemañca, uposathachaddantime dasāti. –

Imāni hi dasa hatthikulāni.

Tattha 『kāḷāvaka』nti pakatihatthikulaṃ daṭṭhabbaṃ. Yaṃ dasannaṃ purisānaṃ kāyabalaṃ taṃ ekassa kāḷāvakahatthino. Yaṃ dasannaṃ kāḷāvakānaṃ balaṃ taṃ ekassa gaṅgeyassa. Yaṃ dasannaṃ gaṅgeyyānaṃ taṃ ekassa paṇḍarassa. Yaṃ dasannaṃ paṇḍarānaṃ taṃ ekassa tambassa. Yaṃ dasannaṃ tambānaṃ taṃ ekassa piṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ piṅgalānaṃ taṃ ekassa gandhahatthino. Yaṃ dasannaṃ gandhahatthīnaṃ taṃ ekassa maṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ maṅgalānaṃ taṃ ekassa hemavatassa. Yaṃ dasannaṃ hemavatānaṃ taṃ ekassa uposathassa. Yaṃ dasannaṃ uposathānaṃ taṃ ekassa chaddantassa. Yaṃ dasannaṃ chaddantānaṃ taṃ ekassa tathāgatassa. Nārāyanasaṅkhātabalantipi idameva vuccati. Tadetaṃ pakatihatthīnaṃ gaṇanāya hatthikoṭisahassānaṃ, purisagaṇanāya dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti. Idaṃ tāva tathāgatassa kāyabalaṃ.

Ñāṇabalaṃ pana idha tāva pāḷiyaṃ āgatameva dasabalañāṇaṃ. Mahāsīhanāde (ma. ni. 1.146 ādayo) dasabalañāṇaṃ, catuvesārajjañāṇaṃ, aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇaṃ, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ, saṃyuttake (saṃ. ni. 2.33-34) āgatāni tesattati ñāṇāni, sattasattati ñāṇānīti evaṃ aññānipi anekāni ñāṇasahassāni – etaṃ ñāṇabalaṃ nāma. Idhāpi ñāṇabalameva adhippetaṃ ñāṇañhi akampiyaṭṭhena upatthambhakaṭṭhena ca balanti vuttaṃ.

Yehi balehi samannāgatoti yehi dasahi ñāṇabalehi upeto samupeto. Āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ; āsabhā vā pubbabuddhā, tesaṃ ṭhānanti attho. Api ca gavasatajeṭṭhako usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho; vajasatajeṭṭhako vā usabho, vajasahassajeṭṭhako vasabho; sabbagavaseṭṭho sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi akampanīyo nisabho. So idha usabhoti adhippeto. Idampi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti āsabhaṃ. Ṭhānanti catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānaṃ. Idaṃ pana āsabhaṃ viyāti āsabhaṃ. Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho usabhabalena samannāgato catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi dasahi tathāgatabalehi samannāgato catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisapathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati. Evaṃ tiṭṭhamāno ca taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, upagacchati, na paccakkhāti, attani āropeti. Tena vuttaṃ 『『āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī』』ti.

Parisāsūti aṭṭhasu parisāsu. Sīhanādaṃ nadatīti seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ nadati, sīhanādasadisaṃ vā nādaṃ nadati. Ayamattho sīhanādasuttena dīpetabbo. Yathā vā sīho sahanato ca hananato ca sīhoti vuccati, evaṃ tathāgato lokadhammānaṃ sahanato parappavādānañca hananato sīhoti vuccati. Evaṃ vuttassa sīhassa nādaṃ sīhanādaṃ. Tattha yathā sīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīhopi tathāgatabalehi samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaṃso 『『iti rūpa』』ntiādinā nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ 『『parisāsu sīhanādaṃ nadatī』』ti.

Brahmacakkaṃ pavattetīti ettha brahmanti seṭṭhaṃ uttamaṃ visuddhaṃ. Cakkasaddo ca panāyaṃ –

Sampattiyaṃ lakkhaṇe ca, rathaṅge iriyāpathe;

Dāne ratanadhammūra, cakkādīsu ca dissati;

Dhammacakke idha mato, tañca dvedhā vibhāvaye.

『『Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussāna』』ntiādīsu (a. ni. 4.31) hi ayaṃ sampattiyaṃ dissati. 『『Heṭṭhā pādatalesu cakkāni jātānī』』ti (dī. ni. 2.35) ettha lakkhaṇe. 『『Cakkaṃva vahato pada』』nti (dha. pa. 1) ettha rathaṅge. 『『Catucakkaṃ navadvāra』』nti (saṃ. ni. 1.29) ettha iriyāpathe. 『『Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo, cakkaṃ pavattaya sabbapāṇina』』nti (jā. 1.7.149) ettha dāne. 『『Dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī』』ti ettha ratanacakke. 『『Mayā pavattitaṃ cakka』』nti (su. ni. 562) ettha dhammacakke. 『『Icchāhatassa posassa cakkaṃ bhamati matthake』』ti (jā. 1.1.104; 1.5.103) ettha uracakke. 『『Khurapariyantena cepi cakkenā』』ti (dī. ni. 1.166) ettha paharaṇacakke. 『『Asanivicakka』』nti (dī. ni. 3.61; saṃ. ni. 2.162) ettha asanimaṇḍale. Idha panāyaṃ dhammacakke mato.

Taṃ pana dhammacakkaṃ duvidhaṃ hoti – paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañca. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ; karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ. Tañhi abhinikkhamanato yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ , phalakkhaṇe uppannaṃ nāma; tusitabhavanato vā yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma; dīpaṅkarabyākaraṇato paṭṭhāya vā yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ , phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇampi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ. Tañhi yāva aññākoṇḍaññassa sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe pavattaṃ nāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ buddhānaṃyeva orasañāṇaṃ.

Idāni yehi dasahi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, yāni āditova 『『dasa tathāgatassa tathāgatabalānī』』ti nikkhittāni, tāni vitthārato dassetuṃ katamāni dasa? Idha tathāgato ṭhānañca ṭhānatotiādimāha. Tattha ṭhānañca ṭhānatoti kāraṇañca kāraṇato. Kāraṇañhi yasmā tattha phalaṃ tiṭṭhati tadāyattavuttitāya uppajjati ceva pavattati ca, tasmā ṭhānanti vuccati. Taṃ bhagavā 『『ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetū paccayā uppādāya taṃ taṃ ṭhāna』』nti ca 『ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya taṃ taṃ aṭṭhāna』nti ca pajānanto ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Yampīti yena ñāṇena. Idampi tathāgatassāti idampi ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ nāma hotīti attho. Evaṃ sabbapadesu yojanā veditabbā.

Kammasamādānānanti samādiyitvā katānaṃ kusalākusalakammānaṃ; kammameva vā kammasamādānaṃ. Ṭhānaso hetusoti paccayato ceva hetuto ca. Tattha gatiupadhikālapayogā vipākassa ṭhānaṃ, kammaṃ hetu.

Sabbattha gāmininti sabbagatigāminiñca agatigāminiñca. Paṭipadanti maggaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti bahūsupi manussesu ekameva pāṇaṃ ghātentesu 『imassa cetanā nirayagāminī bhavissati, imassa tiracchānayonigāminī』ti iminā nayena ekavatthusmimpi kusalākusalacetanāsaṅkhātānaṃ paṭipattīnaṃ aviparītato sabhāvaṃ pajānāti.

Anekadhātunti cakkhudhātuādīhi kāmadhātuādīhi vā dhātūhi bahudhātuṃ. Nānādhātunti tāsaṃyeva dhātūnaṃ vilakkhaṇatāya nānappakāradhātuṃ. Lokanti khandhāyatanadhātulokaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti tāsaṃ tāsaṃ dhātūnaṃ aviparītato sabhāvaṃ paṭivijjhati.

Nānādhimuttikatanti hīnādīhi adhimuttīhi nānādhimuttikabhāvaṃ.

Parasattānanti padhānasattānaṃ. Parapuggalānanti tato paresaṃ hīnasattānaṃ; ekatthameva vā etaṃ padadvayaṃ veneyyavasena pana dvedhā vuttaṃ. Indriyaparopariyattanti saddhādīnaṃ indriyānaṃ parabhāvañca aparabhāvañca vuḍḍhiñca hāniñcāti attho.

Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti paṭhamādīnaṃ catunnaṃ jhānānaṃ, 『『rūpī rūpāni passatī』』tiādīnaṃ aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ, savitakkasavicārādīnaṃ tiṇṇaṃ samādhīnaṃ, paṭhamajjhānasamāpattiādīnañca navannaṃ anupubbasamāpattīnaṃ. Saṃkilesanti hānabhāgiyadhammaṃ. Vodānanti visesabhāgiyadhammaṃ. Vuṭṭhānanti yena kāraṇena jhānādīhi vuṭṭhahanti, taṃ kāraṇaṃ.

Pubbenivāsānussatinti pubbe nivutthakkhandhānussaraṇaṃ.

Cutūpapātanti cutiñca upapātañca.

Āsavānaṃ khayanti kāmāsavādīnaṃ khayasaṅkhātaṃ āsavanirodhaṃ nibbānaṃ.

Imānīti yāni heṭṭhā 『『dasa tathāgatassa tathāgatabalānī』』ti avoca, imāni tānīti appanaṃ karotīti. Evamettha anupubbapadavaṇṇanaṃ ñatvā idāni yasmā tathāgato paṭhamaṃyeva ṭhānāṭṭhānañāṇena veneyyasattānaṃ āsavakkhayādhigamassa ceva anadhigamassa ca ṭhānāṭṭhānabhūtaṃ kilesāvaraṇābhāvaṃ passati, lokiyasammādiṭṭhiṭhānadassanato niyatamicchādiṭṭhiṭhānābhāvadassanato ca. Atha nesaṃ kammavipākañāṇena vipākāvaraṇābhāvaṃ passati , tihetukapaṭisandhidassanato. Sabbatthagāminīpaṭipadāñāṇena kammāvaraṇābhāvaṃ passati, ānantariyakammābhāvadassanato. Evaṃ anāvaraṇānaṃ anekadhātunānādhātuñāṇena anukūladhammadesanatthaṃ cariyāvisesaṃ passati, dhātuvemattadassanato. Atha nesaṃ nānādhimuttikatāñāṇena adhimuttiṃ passati, payogaṃ anādiyitvāpi adhimuttivasena dhammadesanatthaṃ. Athevaṃ diṭṭhādhimuttīnaṃ yathāsatti yathābalaṃ dhammaṃ desetuṃ indriyaparopariyattañāṇena indriyaparopariyattaṃ passati, saddhādīnaṃ tikkhamudubhāvadassanato. Evaṃ pariññātindriyaparopariyattāpi panete sace dūre honti, atha jhānādipariññāṇena jhānādīsu vasībhūtattā iddhivisesena khippaṃ upagacchati. Upagantvā ca nesaṃ pubbenivāsānussatiñāṇena pubbajātibhāvanaṃ, dibbacakkhānubhāvato pattabbena cetopariyañāṇena sampatticittavisesaṃ passanto āsavakkhayañāṇānubhāvena āsavakkhayagāminiyā paṭipadāya vigatasammohattā āsavakkhayāya dhammaṃ deseti. Tasmā iminā anukkamena imāni dasabalāni vuttānīti veditabbāni. Ayaṃ tāva mātikāya atthavaṇṇanā.

(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā

  1. Idāni yathānikkhittāya mātikāya 『『pañcaviññāṇā na hetumevā』』tiādinā nayena āraddhe niddesavāre na hetumevāti sādhāraṇahetupaṭikkhepaniddeso. Tattha 『『hetuhetu, paccayahetu, uttamahetu, sādhāraṇahetūti catubbidho hetū』』tiādinā nayena yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ rūpakaṇḍe 『『sabbaṃ rūpaṃ na hetumevā』』tiādīnaṃ atthavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 594) vuttameva. Ahetukamevātiādīsu byañjanasandhivasena makāro veditabbo; ahetukā evāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Apica 『『hetū dhammā nahetū dhammā』』tiādīsu (dha. sa. dukamātikā 1) dhammakoṭṭhāsesu pañcaviññāṇāni hetū dhammāti vā sahetukā dhammāti vā na honti. Ekantena pana na hetūyeva, ahetukā yevāti imānipi nayenettha sabbapadesu attho veditabbo. Abyākatamevāti padaṃ vipākābyākatavasena vuttaṃ. Sārammaṇamevāti olubbhārammaṇavasena. Paccayārammaṇaṃ olubbhārammaṇanti hi duvidhaṃ ārammaṇaṃ. Imasmiṃ pana ṭhāne olubbhārammaṇameva dhuraṃ, paccayārammaṇampi labbhatiyeva. Acetasikamevāti padaṃ cittaṃ, rūpaṃ, nibbānanti tīsu acetasikesu cittameva sandhāya vuttaṃ. No apariyāpannamevāti gatipariyāpannacutipariyāpannasaṃsāravaṭṭabhavapariyāpannabhāvato pariyāpannā eva, no apariyāpannā. Lokato vaṭṭato na niyyantīti aniyyānikā. Uppannaṃ manoviññāṇaviññeyyamevāti rūpakaṇḍe cakkhuviññāṇādīnaṃ paccuppannāneva rūpādīni ārabbha pavattito atītādivisayaṃ manoviññāṇampi pañcaviññāṇasotapatitameva katvā 『『upapannaṃ chahi viññāṇehi viññeyya』』nti (dha. sa. 584) vuttaṃ. Pañcaviññāṇā pana yasmā paccuppannāpi cakkhuviññāṇādīnaṃ ārammaṇā na honti, manoviññāṇasseva honti, tasmā 『『manoviññāṇaviññeyyamevā』』ti vuttaṃ. Aniccamevāti hutvā abhāvaṭṭhena aniccāyeva. Jarābhibhūtamevāti jarāya abhibhūtattā jarābhibhūtā eva.

762.Uppannavatthukā uppannārammaṇāti anāgatapaṭikkhepo. Na hi te anāgatesu vatthārammaṇesu uppajjanti.

Purejātavatthukā purejātārammaṇāti sahuppattipaṭikkhepo. Na hi te sahuppannaṃ vatthuṃ vā ārammaṇaṃ vā paṭicca uppajjanti, sayaṃ pana pacchājātā hutvā purejātesu vatthārammaṇesu uppajjanti.

Ajjhattikavatthukāti ajjhattajjhattavasena vuttaṃ. Tāni hi ajjhattike pañca pasāde vatthuṃ katvā uppajjanti. Bāhirārammaṇāti bāhirarūpādiārammaṇā. Tattha catukkaṃ veditabbaṃ – pañcaviññāṇā hi pasādavatthukattā ajjhattikā ajjhattikavatthukā, manoviññāṇaṃ hadayarūpaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakāle ajjhattikaṃ bāhiravatthukaṃ, pañcaviññāṇasampayuttā tayo khandhā bāhirā ajjhattikavatthukā , manoviññāṇasampayuttā tayo khandhā hadayarūpaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakāle bāhirā bāhiravatthukā.

Asambhinnavatthukāti aniruddhavatthukā. Na hi te niruddhaṃ atītaṃ vatthuṃ paṭicca uppajjanti. Asambhinnārammaṇatāyapi eseva nayo.

Aññaṃ cakkhuviññāṇassa vatthu ca ārammaṇañcātiādīsu cakkhuviññāṇassa hi aññaṃ vatthu, aññaṃ ārammaṇaṃ. Aññaṃ sotaviññāṇādīnaṃ. Cakkhuviññāṇaṃ sotapasādādīsu aññataraṃ vatthuṃ, saddādīsu vā aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā kappato kappaṃ gantvāpi na uppajjati; cakkhupasādameva pana vatthuṃ katvā rūpañca ārammaṇaṃ katvā uppajjati. Evamassa vatthupi dvārampi ārammaṇampi nibaddhaṃ, aññaṃ vatthuṃ vā dvāraṃ vā ārammaṇaṃ vā na saṅkamati, nibaddhavatthu nibaddhadvāraṃ nibaddhārammaṇameva hutvā uppajjati. Sotaviññāṇādīsupi eseva nayo.

763.Naaññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontīti ettha aññamaññassa cakkhu sotassa, sotaṃ vā cakkhussāti evaṃ ekaṃ ekassa gocaravisayaṃ na paccanubhotīti attho. Sace hi nīlādibhedaṃ rūpārammaṇaṃ samodhānetvā sotindriyassa upaneyya 『iṅgha tāva naṃ vavatthāpehi vibhāvehi – kiṃ nāmetaṃ ārammaṇa』nti, cakkhuviññāṇaṃ vināpi mukhena attano dhammatāya evaṃ vadeyya – 『are andhabāla, vassasatampi vassasahassampi paridhāvamāno aññatra mayā kuhiṃ etassa jānanakaṃ labhissasi; āhara naṃ cakkhupasāde upanehi; ahametaṃ ārammaṇaṃ jānissāmi – yadi vā nīlaṃ yadi vā pītakaṃ. Na hi eso aññassa visayo; mayhameveso visayo』ti. Sesaviññāṇesupi eseva nayo. Evamete aññamaññassa gocaravisayaṃ na paccanubhonti nāma.

764.Samannāharantassāti āvajjaneneva samannāharantassa.

Manasikarontassāti āvajjaneneva manasikarontassa. Etāni hi cittāni āvajjanena samannāhaṭakāle manasikatakāleyeva ca uppajjanti.

Na abbokiṇṇāti aññena viññāṇena abbokiṇṇā nirantarāva nuppajjanti. Etena tesaṃ anantaratā paṭikkhittā.

765.Na apubbaṃ acarimanti etena sabbesampi sahuppatti paṭikkhittā. Naaññamaññassa samanantarāti etena samanantaratā paṭikkhittā.

766.Āvaṭṭanā vātiādīni cattāripi āvajjanasseva nāmāni. Tañhi bhavaṅgassa āvaṭṭanato āvaṭṭanā, tasseva ābhujanato ābhogo, rūpādīnaṃ samannāharaṇato samannāhāro, tesaṃyeva manasikaraṇato manasikāroti vuccati. Evamettha saṅkhepato pañcannaṃ viññāṇānaṃ āvajjanaṭṭhāne ṭhatvā āvajjanādikiccaṃ kātuṃ samatthabhāvo paṭikkhitto.

Na kañci dhammaṃ paṭivijānātīti 『『manopubbaṅgamā dhammā』』ti (dha. pa. 1-2) evaṃ vuttaṃ ekampi kusalaṃ vā akusalaṃ vā na paṭivijānāti.

Aññatraabhinipātamattāti ṭhapetvā rūpādīnaṃ abhinipātamattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – supaṇḍitopi puriso, ṭhapetvā āpāthagatāni rūpādīni, aññaṃ kusalākusalesu ekadhammampi pañcahi viññāṇehi na paṭivijānāti. Cakkhuviññāṇaṃ panettha dassanamattameva hoti. Sotaviññāṇādīni savanaghāyanasāyanaphusanamattāneva. Dassanādimattato pana muttā aññā etesaṃ kusalādipaṭiviññatti nāma natthi.

Manodhātuyāpīti sampaṭicchanamanodhātuyāpi. Sampiṇḍanattho cettha pikāro. Tasmā manodhātuyāpi tato parāhi manoviññāṇadhātūhipīti sabbehipi pañcadvārikaviññāṇehi na kañci kusalākusalaṃ dhammaṃ paṭivijānātīti evamettha attho daṭṭhabbo.

Na kañci iriyāpathaṃ kappetītiādīsupi eseva nayo. Na hi pañcadvārikaviññāṇehi gamanādīsu kañci iriyāpathaṃ kappeti, na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapeti, na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyati, na samādhiṃ samāpajjati lokiyaṃ vā lokuttaraṃ vā, na samādhito vuṭṭhāti lokiyā vā lokuttarā vā, na bhavato cavati, na bhavantare upapajjati. Sabbampi hetaṃ kusalākusaladhammapaṭivijānanādivacanapariyosānaṃ kiccaṃ manodvārikacitteneva hoti, na pañcadvārikenāti sabbassāpetassa kiccassa karaṇe sahajavanakāni vīthicittāni paṭikkhittāni. Yathā cetesaṃ etāni kiccāni natthi, evaṃ niyāmokkamanādīnipi. Na hi pañcadvārikajavanena micchattaniyāmaṃ okkamati, na sammattaniyāmaṃ; na cetaṃ javanaṃ nāmagottamārabbha javati, na kasiṇādipaṇṇattiṃ; na lakkhaṇārammaṇikavipassanāvasena pavattati, na vuṭṭhānagāminībalavavipassanāvasena; na rūpārūpadhamme ārabbha javati, na nibbānaṃ; na cetena saddhiṃ paṭisambhidāñāṇaṃ uppajjati, na abhiññāñāṇaṃ, na sāvakapāramīñāṇaṃ, na paccekabodhiñāṇaṃ, na sabbaññutañāṇaṃ. Sabbopi panesa pabhedo manodvārikajavaneyeva labbhati.

Na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passatīti sabbenāpi ca pañcadvārikacittena neva niddaṃ okkamati, na niddāyati, na paṭibujjhati, na kiñca supinaṃ passatīti imesu tīsu ṭhānesu saha javanena vīthicittaṃ paṭikkhittaṃ.

Niddāyantassa hi mahāvaṭṭiṃ jāletvā dīpe cakkhusamīpe upanīte paṭhamaṃ cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ na āvaṭṭeti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Tato cakkhuviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti. Tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ñatvā 『kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne āloko』ti jānāti.

Tathā niddāyantassa kaṇṇasamīpe tūriyesu paggahitesu, ghānasamīpe sugandhesu vā duggandhesu vā pupphesu upanītesu, mukhe sappimhi vā phāṇite vā pakkhitte, piṭṭhiyaṃ pāṇinā pahāre dinne paṭhamaṃ sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ na āvaṭṭenti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ āvaṭṭenti. Tato sotaghānajivhākāyaviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti. Tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ñatvā 『kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne saddo – saṅkhasaddo, bherisaddo』ti vā 『kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne gandho – mūlagandho, sāragandho』ti vā 『kiṃ idaṃ mayhaṃ mukhe pakkhittarasaṃ – sappīti vā phāṇita』nti vā 『kenamhi piṭṭhiyaṃ pahato, atithaddho me pahāro』ti vā vattāro honti. Evaṃ manodvārikajavaneneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Supinampi teneva passati, na pañcadvārikena.

Tañca panetaṃ supinaṃ passanto catūhi kāraṇehi passati – dhātukkhobhato vā anubhūtapubbato vā devatopasaṃhārato vā pubbanimittato vāti. Tattha pittādīnaṃ khobhakaraṇapaccayayogena khubhitadhātuko 『dhātukkhobhato』 supinaṃ passati. Passanto ca nānāvidhaṃ supinaṃ passati – pabbatā patanto viya, ākāsena gacchanto viya, vāḷamigahatthicorādīhi anubaddho viya ca hoti. 『Anubhūtapubbato』 passanto pubbe anubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ passati. 『Devatopasaṃhārato』 passantassa devatā atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vā atthāya vā anatthāya vā nānāvidhāni ārammaṇāni upasaṃharanti. So tāsaṃ devatānaṃ ānubhāvena tāni ārammaṇāni passati. Pubbanimittato passanto puññāpuññavasena uppajjitukāmassa atthassa vā anatthassa vā pubbanimittabhūtaṃ supinaṃ passati bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittaṃ, bodhisatto viya pañca mahāsupine (a. ni. 5.196), kosalarājā viya ca soḷasa supineti (jā. 1.1.41).

Tattha yaṃ dhātukkhobhato anubhūtapubbato ca supinaṃ passati, na taṃ saccaṃ hoti. Yaṃ devatopasaṃhārato passati, taṃ saccaṃ vā hoti alikaṃ vā. Kuddhā hi devatā upāyena vināsetukāmā viparītampi katvā dassenti. Tatridaṃ vatthu – rohaṇe kira nāgamahāvihāre mahāthero bhikkhusaṅghaṃ anapaloketvāva ekaṃ nāgarukkhaṃ chindāpesi. Rukkhe adhivatthā devatā therassa kuddhā paṭhamameva naṃ palobhetvā pacchā 『ito te sattadivasamatthake upaṭṭhāko rājā marissatī』ti supine ārocesi. Thero naṃ kathaṃ āharitvā rājorodhānaṃ ācikkhi. Tā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Rājā 『kiṃ eta』nti pucchi. Tā 『evaṃ therena vutta』nti ārocayiṃsu. Rājā divase gaṇāpetvā sattāhe vītivatte kujjhitvā therassa hatthapāde chindāpesi.

Yaṃ pana pubbanimittato passati taṃ ekantasaccameva hoti. Etesañca catunnaṃ mūlakāraṇānaṃ saṃsaggabhedatopi supinabhedo hotiyeva. Tañca panetaṃ catubbidhaṃ supinaṃ sekkhaputhujjanāva passanti appahīnavipallāsattā; asekkhā na passanti pahīnavipallāsattā.

Kiṃ pana taṃ passanto sutto passati, paṭibuddho? Udāhu neva sutto passati na paṭibuddhoti? Kiñcettha yadi tāva sutto passati, abhidhammavirodho āpajjati. Bhavaṅgacittena hi supati. Tañca rūpanimittādiārammaṇaṃ rāgādisampayuttaṃ vā na hoti. Supinaṃ passantassa ca īdisāni cittāni uppajjanti. Atha paṭibuddho passati, vinayavirodho āpajjati. Yañhi paṭibuddho passati, taṃ sabbohārikacittena passati. Sabbohārikacittena ca kate vītikkame anāpatti nāma natthi. Supinaṃ passantena pana kate vītikkame ekantaṃ anāpatti eva. Atha neva sutto na paṭibuddho passati, na supinaṃ nāma passati. Evañhi sati supinassa abhāvova āpajjati? Na abhāvo . Kasmā? Yasmā kapimiddhapareto passati. Vuttaṃ hetaṃ – 『『kapimiddhapareto kho, mahārāja, supinaṃ passatī』』ti (mi. pa. 5.3.5). 『Kapimiddhapareto』ti makkaṭaniddāya yutto. Yathā hi makkaṭassa niddā lahuparivattā hoti, evaṃ yā niddā punappunaṃ kusalādicittavokiṇṇattā lahuparivattā; yassā pavattiyaṃ punappunaṃ bhavaṅgato uttaraṇaṃ hoti, tāya yutto supinaṃ passati. Tenāyaṃ supino kusalopi hoti akusalopi abyākatopi 386. Tattha supinante cetiyavandanadhammassavanadhammadesanādīni karontassa kusalo, pāṇātipātādīni karontassa akusalo, dvīhi antehi mutto āvajjanatadārammaṇakkhaṇe abyākatoti veditabbo. Supineneva 『diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me』ti kathanakālepi abyākatoyeva.

Kiṃ pana supine kataṃ kusalākusalaṃ kammaṃ savipākaṃ avipākanti? Savipākaṃ; dubbalattā pana paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkoti, dinnāya aññakammena paṭisandhiyā pavatte vedanīyaṃ hoti.

Evaṃ yāthāvakavatthuvibhāvanā paññāti pañcannaṃ viññāṇānaṃ na hetvaṭṭho yāthāvaṭṭho. Taṃ yāthāvaṭṭhaṃ vatthuṃ vibhāvetīti yāthāvakavatthuvibhāvanā. Tathā pañcannaṃ viññāṇānaṃ ahetukaṭṭho, jarābhibhūtaṭṭho, na supinaṃ passanaṭṭho, yāthāvaṭṭho. Taṃ yāthāvaṭṭhaṃ vatthuṃ vibhāvetīti yāthāvakavatthuvibhāvanā. Iti yā heṭṭhā 『『yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā』』ti mātikāya nikkhittā, sā evaṃ yāthāvakavatthuvibhāvanā paññāti veditabbā. Tassā eva ca vasena evaṃ ekavidhena ñāṇavatthūti evaṃ ekekakoṭṭhāsena ñāṇagaṇanā ekena vā ākārena ñāṇaparicchedo hoti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

(2.) Dukaniddesavaṇṇanā

  1. Duvidhena ñāṇavatthuniddese catūsu bhūmīsu kusaleti sekkhaputhujjanānaṃ catubhūmakakusalapaññā. Paṭisambhidāvibhaṅge vuttesu pañcasu atthesu attano attano bhūmipariyāpannaṃ vipākasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpeti janeti pavattetīti atthajāpikā. Arahato abhiññaṃ uppādentassa samāpattiṃ uppādentassa kiriyābyākateti abhiññāya ceva samāpattiyā ca parikammasamaye kāmāvacarakiriyapaññā. Sā hi abhiññāsamāpattipabhedaṃ kiriyasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpeti janeti pavattetīti atthajāpikā paññāti vuttā. Ayaṃ pana aparopi pāḷimuttako aṭṭhakathānayo – yāpi hi purimā kāmāvacarakiriyā pacchimāya kāmāvacarakiriyāya anantarādivasena paccayo hoti, sāpi taṃ kiriyatthaṃ jāpetīti atthajāpikā paññā nāma. Rūpāvacarārūpāvacaresupi eseva nayo.

Dutiyapadaniddese catūsu bhūmīsu vipāketi kāmāvacaravipāke paññā sahajātādipaccayavasena kāmāvacaravipākatthaṃ jāpetvā ṭhitāti jāpitatthā. Rūpāvacarādivipākapaññāsupi eseva nayo. Sabbāpi vā esā attano attano kāraṇehi jāpitā janitā pavattitā sayampi atthabhūtātipi jāpitatthā. Arahato uppannāya abhiññāya uppannāya samāpattiyāti vuttakiriyapaññāyapi eseva nayo. Ayaṃ pana aparopi pāḷimuttako aṭṭhakathānayo – kāmāvacarakiriyapaññāpi hi sahajātādivasena kāmāvacarakiriyasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpetvā ṭhitāti jāpitatthā. Rūpāvacarārūpāvacarakiriyapaññāsupi eseva nayo. Sabbāpi vā esā attano attano kāraṇehi jāpitā janitā pavattitā sayañca atthabhūtātipi jāpitatthā. Sesamettha sabbaṃ dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttanayattā pākaṭamevāti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

(3.) Tikaniddesavaṇṇanā

  1. Tividhena ñāṇavatthuniddese yogavihitesūti yogo vuccati paññā; paññāvihitesu paññāpariṇāmitesūti attho. Kammāyatanesūti ettha kammameva kammāyatanaṃ; atha vā kammañca taṃ āyatanañca ājīvādīnantipi kammāyatanaṃ. Sippāyatanesupi eseva nayo. Tattha duvidhaṃ kammaṃ – hīnañca ukkaṭṭhañca. Tattha hīnaṃ nāma vaḍḍhakīkammaṃ, pupphachaḍḍakakammanti evamādi. Ukkaṭṭhaṃ nāma kasi, vaṇijjā, gorakkhanti evamādi. Sippampi duvidhaṃ hīnañca ukkaṭṭhañca. Tattha hīnaṃ sippaṃ nāma naḷakārasippaṃ, pesakārasippaṃ, kumbhakārasippaṃ, cammakārasippaṃ, nhāpitasippanti evamādi. Ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ muddā, gaṇanā, lekhañcāti evamādi vijjāva vijjāṭṭhānaṃ. Taṃ dhammikameva gahitaṃ. Nāgamaṇḍalaparittasadisaṃ, phudhamanakamantasadisaṃ, sālākiyaṃ , sallakattiyantiādīni pana vejjasatthāni 『『icchāmahaṃ, ācariya, sippaṃ sikkhitu』』nti (mahāva. 329) sippāyatane paviṭṭhattā na gahitāni.

Tattha eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya attano ca dhammatāya gehapāsādayānanāvādīni uppādeti. So hi 『ime manussā vasanaṭṭhānena vinā dukkhitā』ti hitakiriyāya ṭhatvā dīghacaturassādibhedaṃ gehaṃ uppādeti, sītuṇhapaṭighātatthāya ekabhūmikadvibhūmikādibhede pāsāde karoti, 『yāne asati anusañcaraṇaṃ nāma dukkha』nti jaṅghākilamathapaṭivinodanatthāya vayhasakaṭasandamānikādīni uppādeti, 『nāvāya asati samuddādīsu sañcāro nāma natthī』ti nānappakāraṃ nāvaṃ uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kayiramānaṃ passati, na kataṃ uggaṇhāti, na kathentānaṃ suṇāti, attano pana dhammatāya cintāya karoti. Paññavatā hi attano dhammatāya katampi aññehi uggaṇhitvā karontehi katasadisameva hoti. Ayaṃ tāva hīnakamme nayo.

Ukkaṭṭhakammepi 『kasikamme asati manussānaṃ jīvitaṃ na pavattatī』ti eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya yuganaṅgalādīni kasibhaṇḍāni uppādeti; tathā nānappakāraṃ vāṇijakammaṃ gorakkhañca uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kariyamānaṃ passati…pe… katasadisameva hoti. Ayaṃ ukkaṭṭhakamme nayo.

Duvidhepi pana sippāyatane eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya naḷakārasippādīni hīnasippāni, hatthamuddāya gaṇanasaṅkhātaṃ muddaṃ, acchinnakasaṅkhātaṃ gaṇanaṃ, mātikāppabhedakādibhedañca lekhaṃ uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kariyamānaṃ passati…pe… katasadisameva hoti. Ayaṃ sippāyatane nayo.

Ekacco pana paṇḍito amanussasarīsapādīhi upaddutānaṃ manussānaṃ tikicchanatthāya dhammikāni nāgamaṇḍalamantādīni vijjāṭṭhānāni uppādeti, tāni neva aññehi kariyamānāni passati, na katāni uggaṇhāti, na kathentānaṃ suṇāti, attano pana dhammatāya cintāya karoti. Paññavatā hi attano dhammatāya katampi aññehi uggaṇhitvā karontehi katasadisameva hoti.

Kammassakataṃvāti 『『idaṃ kammaṃ sattānaṃ sakaṃ, idaṃ no saka』』nti evaṃ jānanañāṇaṃ. Saccānulomikaṃ vāti vipassanāñāṇaṃ. Tañhi catunnaṃ saccānaṃ anulomanato saccānulomikanti vuccati. Idānissa pavattanākāraṃ dassetuṃ rūpaṃ aniccanti vātiādi vuttaṃ. Ettha ca aniccalakkhaṇameva āgataṃ, na dukkhalakkhaṇaanattalakkhaṇāni, atthavasena pana āgatānevāti daṭṭhabbāni – yañhi aniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattāti.

Yaṃ evarūpinti yaṃ evaṃ heṭṭhā niddiṭṭhasabhāvaṃ anulomikaṃ. Khantintiādīni sabbāni paññāvevacanāneva. Sā hi heṭṭhā vuttānaṃ kammāyatanādīnaṃ pañcannaṃ kāraṇānaṃ apaccanīkadassanena anulometīti anulomikā. Tathā sattānaṃ hitacariyāya anulometi, maggasaccassa anulometi, paramatthasaccassa nibbānassa anulomanato anulometītipi anulomikā. Sabbānipi etāni kāraṇāni khamati sahati daṭṭhuṃ sakkotīti khanti, passatīti diṭṭhi, rocetīti ruci, mudatīti mudi, pekkhatīti pekkhā. Sabbepissā te kammāyatanādayo dhammā nijjhānaṃ khamanti, visesato ca pañcakkhandhasaṅkhātā dhammā punappunaṃ aniccadukkhānattavasena nijjhāyamānā taṃ nijjhānaṃ khamantīti dhammanijjhānakhantī.

Parato assutvā paṭilabhatīti aññassa upadesavacanaṃ assutvā sayameva cintento paṭilabhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ cintāmayā paññā nāma vuccati. Sā panesā na yesaṃ kesañci uppajjati, abhiññātānaṃ pana mahāsattānameva uppajjati. Tatthāpi saccānulomikañāṇaṃ dvinnaṃyeva bodhisattānaṃ uppajjati. Sesapaññā sabbesampi pūritapāramīnaṃ mahāpaññānaṃ uppajjatīti veditabbā.

Paratosutvā paṭilabhatīti ettha kammāyatanādīni parena kariyamānāni vā katāni vā disvāpi yassa kassaci kathayamānassa vacanaṃ sutvāpi ācariyassa santike uggahetvāpi paṭiladdhā sabbā parato sutvāyeva paṭiladdhā nāmāti veditabbā.

Samāpannassāti samāpattisamaṅgissa; antosamāpattiyaṃ pavattā paññā bhāvanāmayā nāmāti attho.

769.Dānaṃārabbhāti dānaṃ paṭicca; dānacetanāpaccayāti attho. Dānādhigacchāti dānaṃ adhigacchantassa; pāpuṇantassāti attho. Yā uppajjatīti yā evaṃ dānacetanāsampayuttā paññā uppajjati, ayaṃ dānamayā paññā nāma. Sā panesā 『dānaṃ dassāmī』ti cintentassa, dānaṃ dentassa, dānaṃ datvā taṃ paccavekkhantassa pubbacetanā, muñcacetanā, aparacetanāti tividhena uppajjati.

Sīlaṃ ārabbha sīlādhigacchāti idhāpi sīlacetanāsampayuttāva sīlamayā paññāti adhippetā. Ayampi 『sīlaṃ pūressāmī』ti cintentassa, sīlaṃ pūrentassa, sīlaṃ pūretvā taṃ paccavekkhantassa pubbacetanā, muñcacetanā, aparacetanāti tividheneva uppajjati. Bhāvanāmayā heṭṭhā vuttāyeva.

  1. Adhisīlapaññādīsu sīlādīni duvidhena veditabbāni – sīlaṃ, adhisīlaṃ; cittaṃ, adhicittaṃ; paññā, adhipaññāti. Tattha 『『uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā』』ti (saṃ. ni. 2.20; a. ni. 3.137) imāya tantiyā saṅgahitavasena pañcapi sīlāni dasapi sīlāni sīlaṃ nāma. Tañhi tathāgate uppannepi anuppannepi hoti. Anuppanne ke paññāpentīti? Tāpasaparibbājakā, sabbaññubodhisattā, cakkavattirājāno ca paññāpenti. Uppanne sammāsambuddhe bhikkhusaṅgho, bhikkhunīsaṅgho, upāsakā, upāsikāyo ca paññāpenti. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ pana sabbasīlehi adhikaṃ uppanneyeva tathāgate uppajjati, no anuppanne. Sabbaññubuddhāyeva ca naṃ paññāpenti. 『『Imasmiṃ vatthusmiṃ vītikkame idaṃ nāma hotī』』ti paññāpanañhi aññesaṃ avisayo, buddhānaṃyeva esa visayo, buddhānaṃ balaṃ. Iti yasmā pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ, tasmā taṃ adhisīlapaññaṃ dassetuṃ pātimokkhasaṃvaraṃ saṃvarantassātiādi vuttaṃ.

Heṭṭhā vuttāya eva pana tantiyā saṅgahitavasena vaṭṭapādikā aṭṭha samāpattiyo cittaṃ nāma. Tañhi tathāgate uppannepi hoti anuppannepi. Anuppanne ke nibbattentīti? Tāpasaparibbājakā ceva sabbaññubodhisattā ca cakkavattirājāno ca. Uppanne bhagavati visesatthikā bhikkhuādayopi nibbattentiyeva. Vipassanāpādikā pana aṭṭha samāpattiyo sabbacittehi adhikā, uppanneyeva tathāgate uppajjanti, no anuppanne. Sabbaññubuddhā eva ca etā paññāpenti . Iti yasmā aṭṭha samāpattiyo adhicittaṃ, tasmā adhicittapaññaṃ dassetuṃ rūpāvacarārūpāvacarasamāpattiṃ samāpajjantassātiādi vuttaṃ.

Heṭṭhā vuttāya eva pana tantiyā saṅgahitavasena kammassakatañāṇaṃ paññā nāma. Tañhi tathāgate uppannepi hoti anuppannepi. Anuppanne velāmadānavessantaradānādivasena uppajjati; uppanne tena ñāṇena mahādānaṃ pavattentānaṃ pamāṇaṃ natthi. Maggaphalapaññā pana sabbapaññāhi adhikā, uppanneyeva tathāgate vitthārikā hutvā pavattati, no anuppanne. Iti yasmā maggaphalapaññā adhipaññā, tasmā atirekapaññāya paññaṃ dassetuṃ catūsu maggesūtiādi vuttaṃ.

Tattha siyā – sīlaṃ, adhisīlaṃ; cittaṃ, adhicittaṃ; paññā, adhipaññāti imesu chasu koṭṭhāsesu vipassanā paññā katarasannissitāti? Adhipaññāsannissitā. Tasmā yathā omakatarappamāṇaṃ chattaṃ vā dhajaṃ vā upādāya atirekappamāṇaṃ atichattaṃ atidhajoti vuccati, evamidampi pañcasīlaṃ dasasīlaṃ upādāya pātimokkhasaṃvarasīlaṃ 『adhisīlaṃ』 nāma; vaṭṭapādikā aṭṭha samāpattiyo upādāya vipassanāpādikā aṭṭha samāpattiyo 『adhicittaṃ』 nāma, kammassakatapaññaṃ upādāya vipassanāpaññā ca maggapaññā ca phalapaññā ca 『adhipaññā』 nāmāti veditabbā.

  1. Āyakosallādiniddese yasmā āyoti vuḍḍhi, sā anatthahānito atthuppattito ca duvidhā; apāyoti avuḍḍhi, sāpi atthahānito anatthuppattito ca duvidhā; tasmā taṃ dassetuṃ ime dhamme manasikarototiādi vuttaṃ. Idaṃ vuccatīti yā imesaṃ akusaladhammānaṃ anuppattippahānesu kusaladhammānañca uppattiṭṭhitīsu paññā – idaṃ āyakosallaṃ nāma vuccati. Yā panesā kusaladhammānaṃ anuppajjananirujjhanesu akusaladhammānañca uppattiṭṭhitīsu paññā – idaṃ apāyakosallaṃ nāmāti attho. Āyakosallaṃ tāva paññā hotu; apāyakosallaṃ kathaṃ paññā nāma jātāti? Paññavāyeva hi 『mayhaṃ evaṃ manasikaroto anuppannā kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca nirujjhanti; anuppannā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā pavaḍḍhantī』ti pajānāti. So evaṃ ñatvā anuppannānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ uppajjituṃ na deti, uppanne pajahati; anuppanne kusale uppādeti, uppanne bhāvanāpāripūriṃ pāpeti. Evaṃ apāyakosallampi paññā evāti veditabbaṃ. Sabbāpi tatrūpāyā paññā upāyakosallanti idaṃ pana accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyakāraṇajānanavaseneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Tikaniddesavaṇṇanā.

(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā

  1. Catubbidhena ñāṇavatthuniddese atthi dinnantiādīsu dinnapaccayā phalaṃ atthīti iminā upāyena attho veditabbo. Idaṃ vuccatīti yaṃ ñāṇaṃ 『idaṃ kammaṃ sakaṃ, idaṃ no saka』nti jānāti – idaṃ kammassakatañāṇaṃ nāma vuccatīti attho. Tattha tividhaṃ kāyaduccaritaṃ, catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ, tividhaṃ manoduccaritanti idaṃ na sakakammaṃ nāma. Tīsu dvāresu dasavidhampi sucaritaṃ sakakammaṃ nāma. Attano vāpi hotu parassa vā sabbampi akusalaṃ na sakakammaṃ nāma. Kasmā? Atthabhañjanato anatthajananato ca. Attano vā hotu parassa vā sabbampi kusalaṃ sakakammaṃ nāma. Kasmā? Anatthabhañjanato atthajananato ca. Evaṃ jānanasamatthe imasmiṃ kammassakatañāṇe ṭhatvā bahuṃ dānaṃ datvā sīlaṃ pūretvā uposathaṃ samādiyitvā sukhena sukhaṃ sampattiyā sampattiṃ anubhavitvā nibbānaṃ pattānaṃ gaṇanaparicchedo natthi. Yathā hi sadhano puriso pañcasu sakaṭasatesu sappimadhuphāṇitādīni ceva loṇatilataṇḍulādīni ca āropetvā kantāramaggaṃ paṭipanno kenacideva karaṇīyena atthe uppanne sabbesaṃ upakaraṇānaṃ gahitattā na cinteti, na paritassati, sukheneva khemantaṃ pāpuṇāti; evameva imasmimpi kammassakatañāṇe ṭhatvā bahuṃ dānaṃ datvā…pe… nibbānaṃ pattānaṃ gaṇanapatho natthi. Ṭhapetvā saccānulomikaṃ ñāṇanti maggasaccassa paramatthasaccassa ca anulomanato saccānulomikanti laddhanāmaṃ vipassanāñāṇaṃ ṭhapetvā avasesā sabbāpi sāsavā kusalā paññā kammassakatañāṇamevāti attho.

794.Maggasamaṅgissañāṇaṃ dukkhepetaṃ ñāṇanti ettha ekameva maggañāṇaṃ catūsu saccesu ekapaṭivedhavasena catūsu ṭhānesu saṅgahitaṃ.

796.Dhamme ñāṇanti ettha maggapaññā tāva catunnaṃ saccānaṃ ekapaṭivedhavasena dhamme ñāṇaṃ nāma hotu; phalapaññā kathaṃ dhamme ñāṇaṃ nāmāti? Nirodhasaccavasena. Duvidhāpi hesā paññā aparappaccaye atthapaccakkhe ariyasaccadhamme kiccato ca ārammaṇato ca pavattattā dhamme ñāṇanti veditabbā. So iminā dhammenāti ettha maggañāṇaṃ dhammagocarattā gocaravohārena dhammoti vuttaṃ, upayogatthe vā karaṇavacanaṃ; imaṃ dhammaṃ ñātenāti attho; catusaccadhammaṃ jānitvā ṭhitena maggañāṇenāti vuttaṃ hoti. Diṭṭhenāti dassanena; dhammaṃ passitvā ṭhitenāti attho. Pattenāti cattāri ariyasaccāni patvā ṭhitattā dhammaṃ pattena. Viditenāti maggañāṇena cattāri ariyasaccāni viditāni pākaṭāni katāni. Tasmā taṃ dhammaṃ viditaṃ nāma hoti. Tena viditadhammena. Pariyogāḷhenāti catusaccadhammaṃ pariyogāhetvā ṭhitena. Nayaṃ netīti atīte ca anāgate ca nayaṃ neti harati peseti. Idaṃ pana na maggañāṇassa kiccaṃ, paccavekkhaṇañāṇassa kiccaṃ. Satthārā pana maggañāṇaṃ atītānāgate nayaṃ nayanasadisaṃ kataṃ. Kasmā? Maggamūlakattā. Bhāvitamaggassa hi paccavekkhaṇā nāma hoti. Tasmā satthā maggañāṇameva nayaṃ nayanasadisaṃ akāsi. Apica evamettha attho daṭṭhabbo – yadetaṃ iminā catusaccagocaraṃ maggañāṇaṃ adhigataṃ, tena ñāṇena kāraṇabhūtena atītānāgate paccavekkhaṇañāṇasaṅkhātaṃ nayaṃ neti.

Idāni yathā tena nayaṃ neti, taṃ ākāraṃ dassetuṃ ye hi keci atītamaddhānantiādimāha. Tattha abbhaññaṃsūti jāniṃsu paṭivijjhiṃsu. Imaññevāti yaṃ dukkhaṃ atīte abbhaññaṃsu, yañca anāgate abhijānissanti, na taññeva imaṃ; sarikkhaṭṭhena pana evaṃ vuttaṃ. Atītepi hi ṭhapetvā taṇhaṃ tebhūmakakkhandheyeva dukkhasaccanti paṭivijjhiṃsu, taṇhaṃyeva samudayasaccanti nibbānameva nirodhasaccanti ariyamaggameva maggasaccanti paṭivijjhiṃsu, anāgatepi evameva paṭivijjhissanti, etarahipi evameva paṭivijjhantīti sarikkhaṭṭhena 『『imaññevā』』ti vuttaṃ. Idaṃ vuccati anvaye ñāṇanti idaṃ anugamanañāṇaṃ nayanañāṇaṃ kāraṇañāṇanti vuccati.

Pariyeñāṇanti cittaparicchedañāṇaṃ. Parasattānanti ṭhapetvā attānaṃ sesasattānaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Cetasā ceto paricca pajānātīti attano cittena tesaṃ cittaṃ sarāgādivasena paricchinditvā nānappakārato jānāti. Sarāgaṃ vātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā satipaṭṭhānavibhaṅge vuttameva. Ayaṃ pana viseso – idha anuttaraṃ vā cittaṃ vimuttaṃ vā cittanti ettha lokuttarampi labbhati. Avipassanūpagampi hi paracittañāṇassa visayo hotiyeva.

Avasesā paññāti dhamme ñāṇādikā tisso paññā ṭhapetvā sesā sabbāpi paññā ñāṇanti sammatattā sammutiñāṇaṃ nāma hoti. Vacanattho panettha sammutimhi ñāṇanti sammutiñāṇaṃ.

797.Kāmāvacarakusale paññāti ayañhi ekantena vaṭṭasmiṃ cutipaṭisandhiṃ ācinateva, tasmā 『『ācayāya no apacayāyā』』ti vuttā. Lokuttaramaggapaññā pana yasmā cutipaṭisandhiṃ apacinateva, tasmā 『『apacayāya no ācayāyā』』ti vuttā. Rūpāvacarārūpāvacarapaññā cutipaṭisandhimpi ācinati, vikkhambhanavasena kilese ceva kilesamūlake ca dhamme apacinati, tasmā 『『ācayāya ceva apacayāya cā』』ti vuttā. Sesā neva cutipaṭisandhiṃ ācinati na apacinati, tasmā 『『neva ācayāya no apacayāyā』』ti vuttā.

798.Na ca abhiññāyo paṭivijjhatīti idaṃ paṭhamajjhānapaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Sā hissa kāmavivekena pattabbattā kilesanibbidāya saṃvattati. Tāya cesa kāmesu vītarāgo hoti, abhiññāpādakabhāvaṃ pana appattatāya neva pañca abhiññāyo paṭivijjhati, nimittārammaṇattā na saccāni paṭivijjhati. Evamayaṃ paññā nibbidāya hoti no paṭivedhāya. Svevāti paṭhamajjhānaṃ patvā ṭhito. Kāmesu vītarāgo samānoti tathā vikkhambhitānaṃyeva kāmānaṃ vasena vītarāgo. Abhiññāyo paṭivijjhatīti pañca abhiññāyo paṭivijjhati. Idaṃ catutthajjhānapaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Catutthajjhānapaññā hi abhiññāpādakabhāvenāpi pañca abhiññāyo paṭivijjhati, abhiññābhāvappattiyāpi paṭivijjhati eva. Tasmā sā paṭivedhāya hoti. Paṭhamajjhānapaññāya eva pana kilesesupi nibbindattā no nibbidāya. Yā panāyaṃ dutiyatatiyajjhānapaññā, sā katarakoṭṭhāsaṃ bhajatīti? Somanassavasena paṭhamajjhānampi bhajati, avitakkavasena catutthajjhānampi. Evamesā paṭhamajjhānasannissitā vā catutthajjhānasannissitā vā kātabbā. Nibbidāyaceva paṭivedhāya cāti maggapaññā sabbasmimpi vaṭṭe nibbindanato nibbidāya, chaṭṭhaṃ abhiññaṃ paṭivijjhanato paṭivedhāya ca hoti.

799.Paṭhamassa jhānassa lābhītiādīsu yvāyaṃ appaguṇassa paṭhamajjhānassa lābhī. Taṃ tato vuṭṭhitaṃ ārammaṇavasena kāmasahagatā hutvā saññāmanasikārā samudācaranti tudanti codenti. Tassa kāmānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā hāyati parihāyati; tasmā hānabhāginīti vuttā. Tadanudhammatāti tadanurūpasabhāvā. Sati santiṭṭhatīti idaṃ micchāsatiṃ sandhāya vuttaṃ, na sammāsatiṃ. Yassa hi paṭhamajjhānānurūpasabhāvā paṭhamajjhānaṃ santato paṇītato disvā assādayamānā abhinandamānā nikanti uppajjati, tassa nikantivasena sā paṭhamajjhānapaññā neva hāyati, na vaḍḍhati, ṭhitikoṭṭhāsikā hoti. Tena vuttaṃ ṭhitibhāginī paññāti. Avitakkasahagatāti avitakkaṃ dutiyajjhānaṃ santato paṇītato manasikaroto ārammaṇavasena avitakkasahagatā. Samudācarantīti paguṇato paṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ dutiyajjhānādhigamatthāya tudanti codenti. Tassa upari dutiyajjhānānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā visesabhūtassa dutiyajjhānassa uppattiṭṭhānatāya visesabhāginīti vuttā. Nibbidāsahagatāti tameva paṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ nibbidāsaṅkhātena vipassanāñāṇena sahagatā. Vipassanāñāṇañhi jhānaṅgabhede vattante nibbindati ukkaṇṭhati, tasmā nibbidāti vuccati. Samudācarantīti nibbānasacchikiriyatthāya tudanti codenti. Virāgūpasañhitāti virāgasaṅkhātena nibbānena upasaṃhitā. Vipassanāñāṇamhi sakkā iminā maggena virāgaṃ nibbānaṃ sacchikātunti pavattito 『『virāgūpasañhita』』nti vuccati. Taṃsampayuttā saññāmanasikārāpi virāgūpasañhitā eva nāma. Tassa tesaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā ariyamaggapaṭivedhassa padaṭṭhānatāya nibbedhabhāginīti vuttā. Evaṃ catūsu ṭhānesu paṭhamajjhānapaññāva kathitā. Dutiyajjhānapaññādīsupi imināva nayena attho veditabbo.

801.Kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassāti lokuttarasamādhiṃ uppādentassa pubbabhāge āgamanakāle kicchena kasirena dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilamantassa kilese vikkhambhetvā āgatassa. Dandhaṃ taṇṭhānaṃ abhijānantassāti vikkhambhitesu kilesesu vipassanāparivāse ciraṃ vasitvā taṃ lokuttarasamādhisaṅkhātaṃ ṭhānaṃ dandhaṃ saṇikaṃ abhijānantassa paṭivijjhantassa , pāpuṇantassāti attho. Ayaṃ vuccatīti yā esā evaṃ uppajjati, ayaṃ kilesavikkhambhanapaṭipadāya dukkhattā, vipassanāparivāsapaññāya ca dandhattā maggakāle ekacittakkhaṇe uppannāpi paññā āgamanavasena dukkhapaṭipadā dandhābhiññā nāmāti vuccati. Upari tīsu padesupi imināva nayena attho veditabbo.

802.Samādhissa na nikāmalābhissāti yo samādhissa na nikāmalābhī hoti, so tassa na nikāmalābhī nāma. Yassa samādhi uparūpari samāpajjanatthāya ussakkituṃ paccayo na hoti, tassa appaguṇajjhānalābhissāti attho. Ārammaṇaṃ thokaṃ pharantassāti paritte suppamatte vā sarāvamatte vā ārammaṇe parikammaṃ katvā tattheva appanaṃ patvā taṃ avaḍḍhitaṃ thokameva ārammaṇaṃ pharantassāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Nanikāmalābhīpaṭipakkhato hi paguṇajjhānalābhī ettha nikāmalābhīti vutto. Avaḍḍhitārammaṇapaṭipakkhato ca vaḍḍhitārammaṇaṃ vipulanti vuttaṃ. Sesaṃ tādisameva.

Jarāmaraṇepetaṃñāṇanti nibbānameva ārammaṇaṃ katvā catunnaṃ saccānaṃ ekapaṭivedhavasena etaṃ vuttaṃ.

Jarāmaraṇaṃ ārabbhātiādīni pana ekekaṃ vatthuṃ ārabbha pavattikāle pubbabhāge saccavavatthāpanavasena vuttāni. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā.

(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā

  1. Pañcavidhena ñāṇavatthuniddese pītipharaṇatādīsu pītiṃ pharamānā uppajjatīti dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā nāma. Sukhaṃ pharamānā uppajjatīti tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā nāma. Paresaṃ cetopharamānā uppajjatīti cetopariyapaññā cetopharaṇatā nāma. Ālokaṃ pharamānā uppajjatīti dibbacakkhupaññā ālokapharaṇatā nāma. Paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇānimittaṃ nāma. Teneva vuttaṃ 『『dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā』』tiādi. Tattha ca pītipharaṇatā sukhapharaṇatā dve pādā viya, cetopharaṇatā ālokapharaṇatā dve hatthā viya, abhiññāpādakajjhānaṃ majjhimakāyo viya, paccavekkhaṇānimittaṃ sīsaṃ viya. Iti bhagavā pañcaṅgikaṃ sammāsamādhiṃ aṅgapaccaṅgasampannaṃ purisaṃ viya katvā dassesi. Ayaṃ pañcaṅgiko sammāsamādhīti ayaṃ hatthapādasīsasadisehi pañcahi aṅgehi yutto sammāsamādhīti pādakajjhānasamādhiṃ kathesi.

Ayaṃ samādhi paccuppannasukho cevātiādīsu arahattaphalasamādhi adhippeto. So hi appitappitakkhaṇe sukhattā paccuppannasukho. Purimo purimo pacchimassa pacchimassa samādhisukhassa paccayattā āyatiṃ sukhavipāko. Santaṃ sukhumaṃ phalacittaṃ paṇītaṃ madhurarūpaṃ samuṭṭhāpeti. Phalasamāpattiyā vuṭṭhitassa hi sabbakāyānugataṃ sukhasamphassaṃ phoṭṭhabbaṃ paṭicca sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ uppajjati. Imināpi pariyāyena āyatiṃ sukhavipāko. Kilesehi ārakattā ariyo. Kāmāmisavaṭṭāmisalokāmisānaṃ abhāvā nirāmiso. Buddhādīhi mahāpurisehi sevitattā akāpurisasevito. Aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya sabbakilesadarathasantatāya ca santo. Atappanīyaṭṭhena paṇīto. Kilesapaṭippassaddhiyā laddhattā kilesapaṭippassaddhibhāvassa vā laddhattā paṭippassaddhiladdho. Paṭippassaddhaṃ paṭippassaddhīti hi idaṃ atthato ekaṃ. Paṭippassaddhakilesena vā arahatā laddhattāpi paṭippassaddhiladdho. Ekodibhāvena adhigatattā ekodibhāvameva vā adhigatattā ekodibhāvādhigato. Appaguṇasāsavasamādhi viya sasaṅkhārena sappayogena cittena paccanīkadhamme niggayha kilese vāretvā anadhigatattā na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Tañca samādhiṃ samāpajjanto tato vā vuṭṭhahanto sativepullappattattā satova samāpajjati satova vuṭṭhahati. Yathāparicchinnakālavasena vā sato samāpajjati sato vuṭṭhahati. Tasmā yadettha 『『ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko』』ti evaṃ paccavekkhamānassa paccattaṃyeva aparappaccayaṃ ñāṇaṃ uppajjati – taṃ ekamaṅgaṃ. Esa nayo sesesupi. Evamimehi pañcahi paccavekkhaṇañāṇehi ayaṃ samādhi pañcañāṇiko sammāsamādhi nāma vuttoti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā.

(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā

  1. Chabbidhena ñāṇavatthuniddese iddhividhe ñāṇanti 『『ekopi hutvā bahudhā hotī』』tiādinayappavatte (dī. ni. 1.484; paṭi. ma. 1.102) iddhividhe ñāṇaṃ. Iminā avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā bahudhābhāvādisādhikā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sotadhātuvisuddhiyā ñāṇanti dūrasantikādibhedasaddārammaṇāya dibbasotadhātuyā ñāṇaṃ. Imināpi avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā pakatisotavisayātītasaddārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Paracitteñāṇanti parasattānaṃ cittaparicchede ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā paresaṃ sarāgādicittārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Pubbenivāsānussatiyā ñāṇanti pubbenivāsānussatisampayuttaṃ ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā pubbe nivutthakkhandhānussaraṇasatisampayuttā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sattānaṃ cutūpapāte ñāṇanti sattānaṃ cutiyañca upapāte ca ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā cavanakaupapajjanakānaṃ sattānaṃ vaṇṇadhātuārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Āsavānaṃ khaye ñāṇanti saccaparicchedajānanañāṇaṃ. Idaṃ lokuttarameva. Sesāni lokiyānīti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

(7.) Sattakaniddesādivaṇṇanā

  1. Sattavidhena ñāṇavatthuniddese jātipaccayā jarāmaraṇantiādinā nayena pavattinivattivasena ekādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu ekekasmiṃ kālattayabhedato paccavekkhaṇañāṇaṃ vatvā puna 『『yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇa』』nti evaṃ tadeva ñāṇaṃ saṅkhepato khayadhammatādīhi pakārehi vuttaṃ. Tattha jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇadvayaṃ paccuppannaddhānavasena vuttaṃ. Atītampi addhānaṃ, anāgatampi addhānanti evaṃ atīte ñāṇadvayaṃ, anāgate ñāṇadvayanti cha. Tāni dhammaṭṭhitiñāṇena saddhiṃ satta. Tattha dhammaṭṭhitiñāṇanti paccayākārañāṇaṃ. Paccayākāro hi dhammānaṃ pavattiṭṭhitikāraṇattā dhammaṭṭhitīti vuccati; tattha ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Etasseva chabbidhassa ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Evaṃ ekekasmiṃ aṅge imāni satta satta katvā ekādasasu aṅgesu sattasattati honti. Tattha khayadhammanti khayagamanasabhāvaṃ. Vayadhammanti vayagamanasabhāvaṃ. Virāgadhammanti virajjanasabhāvaṃ. Nirodhadhammanti nirujjhanasabhāvaṃ. Iminā kiṃ kathitaṃ? Aparavipassanāya purimavipassanāsammasanaṃ kathitaṃ. Tena kiṃ kathitaṃ hoti? Sattakkhattuṃ vipassanāpaṭivipassanā kathitā. Paṭhamañāṇena hi sabbasaṅkhāre aniccā dukkhā anattāti disvā taṃ ñāṇaṃ dutiyena daṭṭhuṃ vaṭṭati, dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthena, catutthaṃ pañcamena, pañcamaṃ chaṭṭhena, chaṭṭhaṃ sattamena. Evaṃ satta vipassanāpaṭivipassanā kathitā hontīti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

  1. Aṭṭhavidhena ñāṇavatthuniddese sotāpattimagge paññāti sotāpattimaggamhi paññā. Iminā sampayuttapaññāva kathitā. Sesapadesupi eseva nayoti.

Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā.

  1. Navavidhena ñāṇavatthuniddese anupubbavihārasamāpattīsūti anupubbavihārasaṅkhātāsu samāpattīsu. Tāsaṃ anupubbena anupaṭipāṭiyā vihāritabbaṭṭhena anupubbavihāratā, samāpajjitabbaṭṭhena samāpattitā daṭṭhabbā. Tattha paṭhamajjhānasamāpattiyā paññātiādayo aṭṭha sampayuttapaññā veditabbā . Navamā paccavekkhaṇapaññā. Sā hi nirodhasamāpattiṃ santato paṇītato paccavekkhamānassa pavattati. Tena vuttaṃ – 『『saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇañāṇa』』nti.

Navakaniddesavaṇṇanā.

(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā

Paṭhamabalaniddeso

  1. Dasavidhena ñāṇavatthuniddese aṭṭhānanti hetupaṭikkhepo. Anavakāsoti paccayapaṭikkhepo. Ubhayenāpi kāraṇameva paṭikkhipati. Kāraṇañhi tadāyattavuttitāya attano phalassa ṭhānanti ca avakāsoti ca vuccati. Yanti yena kāraṇena. Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno ariyasāvako. Kañcisaṅkhāranti catubhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu kañci ekaṃ saṅkhārampi. Niccato upagaccheyyāti niccoti gaṇheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ natthi, na upalabbhati. Yaṃ puthujjanoti yena kāraṇena puthujjano. Ṭhānametaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ atthi; sassatadiṭṭhiyā hi so tebhūmakesu saṅkhāresu kañci saṅkhāraṃ niccato gaṇheyyāti attho. Catutthabhūmakasaṅkhāro pana tejussadattā divasaṃ santatto ayoguḷo viya makkhikānaṃ diṭṭhiyā vā aññesaṃ vā akusalānaṃ ārammaṇaṃ na hoti. Iminā nayena kañci saṅkhāraṃ sukhatotiādīsupi attho veditabbo. Sukhato upagaccheyyāti 『『ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā』』ti (ma. ni. 3.21) evaṃ attadiṭṭhivasena sukhato gāhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhābhibhūto pariḷāhavūpasamatthaṃ, mattahatthīparitāsito viya, sucikāmo pokkhabrāhmaṇo gūthaṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati. Attavāde kasiṇādipaṇṇattisaṅgahatthaṃ saṅkhāranti avatvā kañci dhammanti vuttaṃ. Idhāpi ariyasāvakassa catubhūmakavasena paricchedo veditabbo, puthujjanassa tebhūmakavasena; sabbavāresu vā ariyasāvakassāpi tebhūmakavaseneva paricchedo vaṭṭati. Yaṃ yañhi puthujjano gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṃ viniveṭheti. Puthujjano hi yaṃ yaṃ niccaṃ sukhaṃ attāti gaṇhāti, taṃ taṃ ariyasāvako aniccaṃ dukkhaṃ anattāti gaṇhanto gāhaṃ viniveṭheti.

Mātarantiādīsu janikāva mātā. Manussabhūtova khīṇāsavo arahāti adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako aññaṃ jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhānaṃ. Sacepi bhavantaragataṃ ariyasāvakaṃ attano ariyasāvakabhāvaṃ ajānantampi koci evaṃ vadeyya – 『imaṃ kunthakipillikaṃ jīvitā voropetvā sakalacakkavāḷagabbhe cakkavattirajjaṃ paṭipajjāhī』ti, neva so taṃ jīvitā voropeyya. Atha vāpi naṃ evaṃ vadeyyuṃ – 『sace imaṃ na ghātessasi, sīsaṃ te chindissāmā』ti, sīsamevassa chindeyyuṃ, neva so taṃ ghāteyya. Puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ ariyasāvakassa ca baladīpanatthametaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – sāvajjo puthujjanabhāvo, yatra hi nāma puthujjano mātughātādīnipi ānantariyāni karissati. Mahābalo ariyasāvako; so etāni kammāni na karotīti.

Paduṭṭhena cittenāti dosasampayuttena vadhakacittena. Lohitaṃ uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. Saṅghaṃ bhindeyyāti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāyaṃ ṭhitaṃ pañcahi kāraṇehi saṅghaṃ bhindeyya, vuttañhetaṃ – 『『pañcahupāli, ākārehi saṅgho bhijjati – kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenā』』ti (pari. 458).

Tattha 『kammenā』ti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. 『Uddesenā』ti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. 『Voharanto』ti kathayanto, tāhi tāhi uppattīhi 『adhammaṃ dhammo』tiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni dīpento. 『Anussāvanenā』ti 『nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca! Mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ gāheyyāti cittampi uppādetuṃ tumhākaṃ na yuttaṃ. Kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanaṃ viya sītalo? Kimahaṃ apāyato na bhāyāmī』tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena . 『Salākaggāhenā』ti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattanadhamme katvā 『『gaṇhatha imaṃ salāka』』nti salākaggāhena. Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharantena tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinnova hoti saṅgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atirekā vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karonti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti.

Evaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ettāvatā mātughātādīni pañca ānantariyakammāni dassitāni honti, yāni puthujjano karoti, na ariyasāvako. Tesaṃ āvibhāvatthaṃ –

Kammato dvārato ceva, kappaṭṭhitiyato tathā;

Pākasādhāraṇādīhi, viññātabbo vinicchayo.

Tattha 『kammato』 tāva – ettha hi manussabhūtasseva manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā api parivattaliṅgaṃ jīvitā voropentassa kammaṃ ānantariyaṃ hoti. Tassa vipākaṃ paṭibāhissāmī』ti sakalacakkavāḷaṃ mahācetiyappamāṇehi kañcanathūpehi pūretvāpi, sakalacakkavāḷaṃ pūretvā nisinnabhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvāpi, buddhassa bhagavato saṅghāṭikaṇṇaṃ amuñcitvāva vicaritvāpi, kāyassa bhedā nirayameva upapajjati. Yo pana sayaṃ manussabhūto tiracchānabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā, sayaṃ vā tiracchānabhūto manussabhūtaṃ, tiracchānabhūtoyeva vā tiracchānabhūtaṃ jīvitā voropeti, tassa kammaṃ ānantariyaṃ na hoti, kammaṃ pana bhāriyaṃ hoti, ānantariyaṃ āhacceva tiṭṭhati. Manussajātikānaṃ pana vasena ayaṃ pañho kathito.

Ettha eḷakacatukkaṃ, saṅgāmacatukkaṃ, coracatukkañca kathetabbaṃ. 『Eḷakaṃ māremī』ti abhisandhināpi hi eḷakaṭṭhāne ṭhitaṃ manusso manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā mārento ānantariyaṃ phusati. Eḷakābhisandhinā pana mātāpitiabhisandhinā vā eḷakaṃ mārento ānantariyaṃ na phusati. Mātāpitiabhisandhinā mātāpitaro mārento phusateva. Esa nayo itarasmimpi catukkadvaye. Yathā ca mātāpitūsu, evaṃ arahantepi etāni catukkāni veditabbāni. Manussaarahantameva ca māretvā ānantariyaṃ phusati, na yakkhabhūtaṃ; kammaṃ pana bhāriyaṃ ānantariyasadisameva. Manussaarahantassa ca puthujjanakāleyeva satthappahāre vā vise vā dinnepi yadi so arahattaṃ patvā teneva marati, arahantaghāto hotiyeva. Yaṃ pana puthujjanakāle dinnaṃ dānaṃ arahattaṃ patvā paribhuñjati, puthujjanasseva taṃ dinnaṃ hoti. Sesaariyapuggale mārentassa ānantariyaṃ natthi, kammaṃ pana bhāriyaṃ ānantariyasadisameva.

Lohituppāde tathāgatassa abhejjakāyatāya parūpakkamena cammacchedaṃ katvā lohitapaggharaṇaṃ nāma natthi. Sarīrassa pana antoyeva ekasmiṃ ṭhāne lohitaṃ samosarati. Devadattena paṭividdhasilāto bhijjitvā gatā sakalikāpi tathāgatassa pādantaṃ pahari. Pharasunā pahaṭo viya pādo antolohitoyeva ahosi. Tathā karontassa ānantariyaṃ hoti. Jīvako pana tathāgatassa ruciyā satthakena cammaṃ chinditvā tamhā ṭhānā duṭṭhalohitaṃ nīharitvā phāsukamakāsi. Tathā karontassa puññakammameva hoti.

Atha ye ca parinibbute tathāgate cetiyaṃ bhindanti, bodhiṃ chindanti, dhātumhi upakkamanti, tesaṃ kiṃ hotīti? Bhāriyaṃ kammaṃ hoti ānantariyasadisaṃ. Sadhātukaṃ pana thūpaṃ vā paṭimaṃ vā bādhayamānaṃ bodhisākhañca chindituṃ vaṭṭati. Sacepi tattha nilīnā sakuṇā cetiye vaccaṃ pātenti, chindituṃ vaṭṭatiyeva. Paribhogacetiyato hi sarīracetiyaṃ mahantataraṃ. Cetiyavatthuṃ bhinditvā gacchantaṃ bodhimūlampi chinditvā harituṃ vaṭṭati. Yā pana bodhisākhā bodhigharaṃ bādhati, taṃ geharakkhaṇatthaṃ chindituṃ na labbhati. Bodhiatthañhi gehaṃ, na gehatthāya bodhi. Āsanagharepi eseva nayo. Yasmiṃ pana āsanaghare dhātu nihitā hoti, tassa rakkhaṇatthāya bodhisākhaṃ chindituṃ vaṭṭati. Bodhijagganatthaṃ ojoharaṇasākhaṃ vā pūtiṭṭhānaṃ vā chindituṃ vaṭṭatiyeva; sarīrapaṭijaggane viya puññampi hoti.

Saṅghabhede sīmaṭṭhakasaṅghe asannipatite visuṃ parisaṃ gahetvā katavohārānussāvanasalākaggāhassa kammaṃ vā karontassa uddesaṃ vā uddisantassa bhedo ca hoti ānantariyakammañca. Samaggasaññāya pana vaṭṭati. Samaggasaññāya hi karontassa neva bhedo hoti na ānantariyakammaṃ. Tathā navato ūnaparisāyaṃ. Sabbantimena pana paricchedena navannaṃ janānaṃ yo saṅghaṃ bhindati, tassa ānantariyakammaṃ hoti. Anuvattakānaṃ adhammavādīnaṃ mahāsāvajjaṃ kammaṃ; dhammavādino anavajjā. Tattha navannameva saṅghabhede idaṃ suttaṃ – 『『ekato, upāli, cattāro honti, ekato cattāro, navamo anussāveti salākaṃ gāheti – 『ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, idaṃ gaṇhatha, idaṃ rocethā』ti. Evaṃ kho, upāli, saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. Navannaṃ vā, upāli, atirekanavannaṃ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā』』ti (cūḷava. 351).

Etesu ca pana pañcasu saṅghabhedo vacīkammaṃ, sesāni kāyakammānīti. Evaṃ kammatopi viññātabbo vinicchayo.

『Dvārato』ti sabbāneva cetāni kāyadvāratopi vacīdvāratopi samuṭṭhahanti. Purimāni panettha cattāri āṇattikavijjāmayapayogavasena vacīdvārato samuṭṭhahitvāpi kāyadvārameva pūrenti. Saṅghabhedo hatthamuddāya bhedaṃ karontassa kāyadvārato samuṭṭhahitvāpi vacīdvārameva pūretīti. Evamettha dvāratopi viññātabbo vinicchayo.

『Kappaṭṭhitiyato』ti saṅghabhedoyeva cettha kappaṭṭhitiyo. Saṇṭhahante hi kappe kappavemajjhe vā saṅghabhedaṃ katvā kappavināseyeva muccati. Sacepi hi 『sve kappo vinassissatī』ti ajja saṅghabhedaṃ karoti, sveyeva muccati, ekadivasameva niraye paccati. Evaṃ karaṇaṃ pana natthi. Sesāni cattāri kammāni ānantariyāneva honti, na kappaṭṭhitiyānīti. Evamettha kappaṭṭhitiyatopi viññātabbo vinicchayo.

『Pākato』ti yena ca pañcapetāni kammāni katāni honti, tassa saṅghabhedoyeva paṭisandhivasena vipaccati. Sesāni 『『ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko』』ti evamādīsu saṅkhaṃ gacchanti. Saṅghabhedābhāve lohituppādo, tadabhāve arahantaghāto, tadabhāve sace pitā sīlavā hoti, mātā dussīlā no vā tathā sīlavatī, pitughāto paṭisandhivasena vipaccati. Sace mātā mātughāto. Dvīsupi sīlena vā dussīlena vā samānesu mātughātova paṭisandhivasena vipaccati; mātā hi dukkarakāriṇī bahūpakārā ca puttānanti. Evamettha pākatopi viññātabbo vinicchayo.

『Sādhāraṇādīhī』ti purimāni cattāri sabbesampi gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇāni. Saṅghabhedo pana 『『na kho, upāli, bhikkhunī saṅghaṃ bhindati, na sikkhamānā, na sāmaṇero, na sāmaṇerī, na upāsako, na upāsikā saṅghaṃ bhindati. Bhikkhu kho, upāli, pakatatto samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito saṅghaṃ bhindatī』』ti (cūḷava. 351) vacanato vuttappakārassa bhikkhunova hoti, na aññassa; tasmā asādhāraṇo. Ādisaddena sabbepete dukkhavedanāsahagatā dosamohasampayuttā cāti evamettha sādhāraṇādīhipi viññātabbo vinicchayo.

Aññaṃ satthāranti 『ayaṃ me satthā satthukiccaṃ kātuṃ samattho』ti bhavantarepi aññaṃ titthakaraṃ 『ayaṃ me satthā』ti evaṃ gaṇheyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho. Aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyyāti sabbamandapaññopi sattamaṃ bhavaṃ atikkamitvā aṭṭhamaṃ nibbatteyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjati . Uttamakoṭiyā hi sattamaṃ bhavaṃ sandhāyevesa 『『niyato sambodhiparāyaṇo』』ti vutto. Kiṃ pana taṃ niyāmeti? Kiṃ pubbahetu niyāmeti udāhu paṭiladdhamaggo udāhu upari tayo maggāti? Sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Puggalo pana niyato nāma natthi. 『『Pubbahetu niyāmetī』』ti vutte hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ upanissayo vutto hoti, paṭhamamaggassa upanissayābhāvo āpajjati. Iccassa ahetu appaccayā nibbattiṃ pāpuṇāti. 『『Paṭiladdhamaggo niyāmetī』』ti vutte upari tayo maggā akiccakā honti, paṭhamamaggova sakiccako, paṭhamamaggeneva kilese khepetvā parinibbāyitabbaṃ hoti. 『『Upari tayo maggā niyāmentī』』ti vutte paṭhamamaggo akiccako hoti, upari tayo maggāva sakiccakā, paṭhamamaggaṃ anibbattetvā upari tayo maggā nibbattetabbā honti, paṭhamamaggena ca anuppajjitvāva kilesā khepetabbā honti. Tasmā na añño koci niyāmeti, upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāva niyāmeti. Sace hi tesaṃ vipassanā tikkhā sūrā hutvā vahati, ekaṃyeva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ patvā parinibbāti. Tato mandatarapañño dutiye vā tatiye vā catutthe vā pañcame vā chaṭṭhe vā bhave arahattaṃ patvā parinibbāti. Sabbamandapañño sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ pāpuṇāti, aṭṭhame bhave paṭisandhi na hoti. Iti sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Satthā hi buddhatulāya tuletvā sabbaññutañāṇena paricchinditvā 『ayaṃ puggalo sabbamahāpañño tikkhavipassako ekameva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti 『ekabījī』ti nāmaṃ akāsi; 『ayaṃ puggalo dutiyaṃ, tatiyaṃ, catutthaṃ, pañcamaṃ, chaṭṭhaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti 『kolaṃkolo』ti nāmaṃ akāsi; 『ayaṃ puggalo sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti 『sattakkhattuparamo』ti nāmaṃ akāsi.

Koci pana puggalo sattannaṃ bhavānaṃ niyato nāma natthi. Ariyasāvako pana yena kenacipi ākārena mandapañño samāno aṭṭhamaṃ bhavaṃ appatvā antarāva parinibbāti. Sakkasadisopi vaṭṭābhirato sattamaṃyeva bhavaṃ gacchati. Sattame bhave sabbakārena pamādavihārinopi vipassanāñāṇaṃ paripākaṃ gacchati. Appamattakepi ārammaṇe nibbinditvā nibbutiṃ pāpuṇāti. Sacepi hissa sattame bhave niddaṃ vā okkamantassa, parammukhaṃ vā gacchantassa, pacchato ṭhatvā tikhiṇena asinā kocideva sīsaṃ pāteyya, udake vā osādetvā māreyya, asani vā panassa sīse pateyya, evarūpepi kāle sappaṭisandhikā kālaṃkiriyā nāma na hoti, arahattaṃ patvāva parinibbāti. Tena vuttaṃ – 『『aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti.

Ekissā lokadhātuyāti dasasahassilokadhātuyā. Tīṇi hi khettāni – jātikhettaṃ, āṇākhettaṃ, visayakkhettanti. Tattha 『jātikkhettaṃ』 nāma dasasahassilokadhātu. Sā hi tathāgatassa mātukucchiokkamanakāle, nikkhamanakāle, sambodhikāle, dhammacakkapavattane, āyusaṅkhāravossajjane, parinibbāne ca kampati. Koṭisatasahassacakkavāḷaṃ pana 『āṇākhettaṃ』 nāma. Āṭānāṭiyamoraparittadhajaggaparittaratanaparittādīnañhi ettha āṇā vattati. 『Visayakhettassa』 pana parimāṇaṃ natthi. Buddhānañhi 『『yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ ñeyyaṃ, yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ , ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ, ñeyyapariyantikaṃ ñāṇa』』nti (paṭi. ma. 3.5) vacanato avisayo nāma natthi.

Imesu pana tīsu khettesu, ṭhapetvā imaṃ cakkavāḷaṃ, aññasmiṃ cakkavāḷe buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi. Tīṇi piṭakāni – vinayapiṭakaṃ, suttantapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakanti. Tisso saṅgītiyo – mahākassapattherassa saṅgīti, yasattherassa saṅgīti, moggaliputtatissattherassa saṅgītīti. Imā tisso saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake buddhavacane imaṃ cakkavāḷaṃ muñcitvā aññattha buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, nuppajjantīti pana atthi.

Apubbaṃ acarimanti apure apacchā; ekato nuppajjanti, pure vā pacchā vā uppajjantīti vuttaṃ hoti. Tattha bodhipallaṅke 『『bodhiṃ appatvā na uṭṭhahissāmī』』ti nisinnakālato paṭṭhāya yāva mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇaṃ tāva pubbenti na veditabbaṃ. Bodhisattassa hi paṭisandhiggahaṇe dasasahassacakkavāḷakampaneneva jātikkhettapariggaho kato, aññassa buddhassa uppatti nivāritā hoti. Parinibbānato paṭṭhāya ca yāva sāsapamattāpi dhātuyo tiṭṭhanti tāva pacchāti na veditabbaṃ. Dhātūsu hi ṭhitāsu buddhā ṭhitāva honti. Tasmā etthantare aññassa buddhassa uppatti nivāritāva hoti, dhātuparinibbāne pana jāte aññassa buddhassa uppatti na nivāritā.

Tīṇihi antaradhānāni nāma – pariyattiantaradhānaṃ, paṭivedhaantaradhānaṃ, paṭipattiantaradhānanti. Tattha 『pariyattī』ti tīṇi piṭakāni; 『paṭivedho』ti saccapaṭivedho; 『paṭipattī』ti paṭipadā. Tattha paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi. Ekasmiñhi kāle paṭivedhakarā bhikkhū bahū honti; 『esa bhikkhu puthujjano』ti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo hoti. Imasmiṃyeva dīpe ekavāraṃ kira puthujjanabhikkhu nāma nāhosi. Paṭipattipūrakāpi kadāci bahū honti, kadāci appā. Iti paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi.

Sāsanaṭṭhitiyā pana pariyattiyeva pamāṇaṃ. Paṇḍito hi tepiṭakaṃ sutvā dvepi pūreti. Yathā amhākaṃ bodhisatto āḷārassa santike pañcābhiññā satta ca samāpattiyo nibbattetvā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā parikammaṃ pucchi, so 『na jānāmī』ti āha; tato udakassa santikaṃ gantvā adhigatavisesaṃ saṃsandetvā nevasaññānāsaññāyatanassa parikammaṃ pucchi; so ācikkhi; tassa vacanasamanantarameva mahāsatto taṃ sampādesi; evameva paññavā bhikkhu pariyattiṃ sutvā dvepi pūreti. Tasmā pariyattiyā ṭhitāya sāsanaṃ ṭhitaṃ hoti. Yadā pana sā antaradhāyati tadā paṭhamaṃ abhidhammapiṭakaṃ nassati. Tattha paṭṭhānaṃ sabbapaṭhamaṃ antaradhāyati. Anukkamena pacchā dhammasaṅgaho. Tasmiṃ antarahite itaresu dvīsu piṭakesu ṭhitesu sāsanaṃ ṭhitameva hoti.

Tattha suttantapiṭake antaradhāyamāne paṭhamaṃ aṅguttaranikāyo ekādasakato paṭṭhāya yāva ekakā antaradhāyati. Tadanantaraṃ saṃyuttanikāyo cakkapeyyālato paṭṭhāya yāva oghataraṇā antaradhāyati. Tadanantaraṃ majjhimanikāyo indriyabhāvanato paṭṭhāya yāva mūlapariyāyā antaradhāyati. Tadanantaraṃ dīghanikāyo dasuttarato paṭṭhāya yāva brahmajālā antaradhāyati. Ekissāpi dvinnampi gāthānaṃ pucchā addhānaṃ gacchati; sāsanaṃ dhāretuṃ na sakkoti sabhiyapucchā (su. ni. 515 ādayo) viya āḷavakapucchā (su. ni. 183 ādayo; saṃ. ni. 1.246) viya ca. Etā kira kassapabuddhakālikā antarā sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhiṃsu.

Dvīsu pana piṭakesu antarahitesupi vinayapiṭake ṭhite sāsanaṃ tiṭṭhati. Parivārakhandhakesu antarahitesu ubhatovibhaṅge ṭhite ṭhitameva hoti. Ubhatovibhaṅge antarahite mātikāya ṭhitāyapi ṭhitameva hoti. Mātikāya antarahitāya pātimokkhapabbajjāupasampadāsu ṭhitāsu sāsanaṃ tiṭṭhati. Liṅgaṃ addhānaṃ gacchati. Setavatthasamaṇavaṃso pana kassapabuddhakālato paṭṭhāya sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhi. Pacchimakassa pana saccapaṭivedhato pacchimakassa sīlabhedato ca paṭṭhāya sāsanaṃ osakkitaṃ nāma hoti. Tato paṭṭhāya aññassa buddhassa uppatti na vāritā.

Tīṇiparinibbānāni nāma – kilesaparinibbānaṃ, khandhaparinibbānaṃ, dhātuparinibbānanti. Tattha 『kilesaparinibbānaṃ』 bodhipallaṅke ahosi, 『khandhaparinibbānaṃ』 kusinārāyaṃ, 『dhātuparinibbānaṃ』 anāgate bhavissati. Sāsanassa kira osakkanakāle imasmiṃ tambapaṇṇidīpe dhātuyo sannipatitvā mahācetiyaṃ gamissanti, mahācetiyato nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ, tato mahābodhipallaṅkaṃ gamissanti. Nāgabhavanatopi devalokatopi brahmalokatopi dhātuyo mahābodhipallaṅkameva gamissanti. Sāsapamattāpi dhātu na antarā nassissati. Sabbā dhātuyo mahābodhipallaṅke rāsibhūtā suvaṇṇakkhandho viya ekaghanā hutvā chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjessanti. Tā dasasahassilokadhātuṃ pharissanti. Tato dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā 『『ajja satthā parinibbāti, ajja sāsanaṃ osakkati, pacchimadassanaṃ dāni idaṃ amhāka』』nti dasabalassa parinibbutadivasato mahantataraṃ kāruññaṃ karissanti. Ṭhapetvā anāgāmikhīṇāsave avasesā sakabhāvena sandhāretuṃ na sakkhissanti. Dhātūsu tejodhātu uṭṭhahitvā yāva brahmalokā uggacchissati. Sāsapamattāyapi dhātuyā sati ekajālāva bhavissati; dhātūsu pariyādānaṃ gatāsu pacchijjissati. Evaṃ mahantaṃ ānubhāvaṃ dassetvā dhātūsu antarahitāsu sāsanaṃ antarahitaṃ nāma hoti. Yāva evaṃ na antaradhāyati tāva acarimaṃ nāma hoti. Evaṃ apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Kasmā pana apubbaṃ acarimaṃ na uppajjantīti? Anacchariyattā. Buddhā hi acchariyamanussā, yathāha – 『『ekapuggalo, bhikkhave, loke upajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Katamo ekapuggalo? Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho』』ti (a. ni. 1.172). Yadi ca dve vā cattāro vā aṭṭha vā soḷasa vā ekato uppajjeyyuṃ, na acchariyā bhaveyyuṃ. Ekasmiñhi vihāre dvinnaṃ cetiyānampi lābhasakkāro uḷāro na hoti, bhikkhūpi bahutāya na acchariyā jātā, evaṃ buddhāpi bhaveyyuṃ; tasmā nuppajjanti. Desanāya ca visesābhāvato. Yañhi satipaṭṭhānādibhedaṃ dhammaṃ eko deseti, aññena uppajjitvāpi sova desetabbo siyā. Tato anacchariyo siyā. Ekasmiṃ pana dhammaṃ desente desanāpi acchariyā hoti. Vivādabhāvato ca. Bahūsu ca buddhesu uppannesu bahūnaṃ ācariyānaṃ antevāsikā viya 『amhākaṃ buddho pāsādiko, amhākaṃ buddho madhurassaro lābhī puññavā』ti vivadeyyuṃ; tasmāpi evaṃ nuppajjanti.

Apicetaṃ kāraṇaṃ milindaraññā puṭṭhena nāgasenattherena vitthāritameva. Vuttañhi tattha (mi. pa. 5.1.1) –

『『Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā – 『『aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti (a. ni. 1.277; ma. ni. 3.129). Desentā ca, bhante nāgasena, sabbepi tathāgatā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme desenti, kathayamānā ca cattāri ariyasaccāni kathenti, sikkhāpentā ca tīsu sikkhāsu sikkhāpenti, anusāsamānā ca appamādapaṭipattiyaṃ anusāsanti. Yadi, bhante nāgasena, sabbesampi tathāgatānaṃ ekā desanā ekā kathā ekā sikkhā ekānusiṭṭhi, kena kāraṇena dve tathāgatā ekakkhaṇe nuppajjanti? Ekenapi tāva buddhuppādena ayaṃ loko obhāsajāto. Yadi dutiyo buddho bhaveyya, dvinnaṃ pabhāya ayaṃ loko bhiyyoso mattāya obhāsajāto bhaveyya. Ovadantā ca dve tathāgatā sukhaṃ ovadeyyuṃ, anusāsamānā ca sukhaṃ anusāseyyuṃ. Tattha me kāraṇaṃ dassehi yathāhaṃ nissaṃsayo bhaveyya』』nti.

『『Ayaṃ, mahārāja, dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti. Yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya.

『『Yathā, mahārāja, nāvā ekapurisasandhāraṇī bhaveyya, ekasmiṃ purise abhirūḷhe sā nāvā samupādikā bhaveyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya tādiso āyunā vaṇṇena vayena pamāṇena kisathūlena sabbaṅgapaccaṅgena. So taṃ nāvaṃ abhirūheyya. Apinu sā, mahārāja, nāvā dvinnampi dhāreyyā』』ti? 『『Na hi, bhante, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya, osīdeyya udake』』ti . 『『Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti. Yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya…pe… na ṭhānamupagaccheyya.

『『Yathā vā pana, mahārāja, puriso yāvadatthaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya chādentaṃ yāvakaṇṭhamabhipūrayitvā. So tato pīṇito paripuṇṇo nirantaro tandīgato anonamitadaṇḍajāto punadeva tattakaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya. Apinu kho so, mahārāja, puriso sukhito bhaveyyā』』ti? 『『Na hi, bhante, sakiṃ bhuttova mareyyā』』ti. Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī…pe… na ṭhānamupagaccheyyā』』ti.

『『Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, atidhammabhārena pathavī calatī』』ti? 『『Idha, mahārāja, dve sakaṭā ratanaparipūritā bhaveyyuṃ yāvasmā mukhasamā. Eka sakaṭato ratanaṃ gahetvā ekamhi sakaṭe ākireyyuṃ. Apinu taṃ, mahārāja, sakaṭaṃ dvinnampi sakaṭānaṃ ratanaṃ dhāreyyā』』ti? 『『Na hi, bhante, nābhipi tassa caleyya, arāpi tassa bhijjeyyuṃ, nemipi tassa opateyya, akkhopi tassa bhijjeyyā』』ti. 『『Kinnu kho, mahārāja, atiratanabhārena sakaṭaṃ bhijjatī』』ti? 『『Āma, bhante』』ti. 『『Evameva kho, mahārāja, atidhammabhārena pathavī calatīti.

『『Apica, mahārāja, imaṃ kāraṇaṃ buddhabalaparidīpanāya osāritaṃ. Aññampi tattha patirūpaṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, parisāya vivādo uppajjeyya – 『tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho』ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Yathā, mahārāja, dvinnaṃ balavāmaccānaṃ parisāya vivādo uppajjeyya – 『tumhākaṃ amacco, amhākaṃ amacco』ti ubhatopakkhajātā honti; evameva kho, mahārāja, yadi dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, tesaṃ parisāya vivādo uppajjeyya – 『tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho』ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Idaṃ tāva mahārāja ekaṃ kāraṇaṃ yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.

『『Aparampi uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ 『aggo buddho』ti yaṃ vacanaṃ taṃ micchā bhaveyya, 『jeṭṭho buddho』ti 『seṭṭho buddho』ti 『visiṭṭho buddho』ti 『uttamo buddho』ti 『pavaro buddho』ti 『asamo buddho』ti 『asamasamo buddho』ti 『appaṭisamo buddho』ti 『appaṭibhāgī buddho』ti 『appaṭipuggalo buddho』ti yaṃ vacanaṃ taṃ micchā bhaveyya. Idampi kho tvaṃ, mahārāja, kāraṇaṃ tathato sampaṭiccha yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.

『『Apica, mahārāja, buddhānaṃ bhagavantānaṃ sabhāvapakati esā yaṃ ekoyeva buddho loke uppajjati. Kasmā kāraṇā? Mahantattā sabbaññubuddhaguṇānaṃ. Aññampi, mahārāja, yaṃ loke mahantaṃ taṃ ekaṃyeva hoti. Pathavī, mahārāja, mahantā, sā ekāyeva; sāgaro mahanto, so ekoyeva; sineru girirājā mahanto, so ekoyeva; ākāso mahanto, so ekoyeva; sakko mahanto, so ekoyeva; mahābrahmā mahanto, so ekoyeva; tathāgato arahaṃ sammāsambuddho mahanto, so ekoyeva lokasmiṃ. Yattha te uppajjanti tattha aññesaṃ okāso na hoti. Tasmā, mahārāja, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekoyeva loke uppajjatī』』ti.

『『Sukathito, bhante nāgasena, pañho opammehi kāraṇehī』』ti (mi. pa. 5.1.1).

Ekissālokadhātuyāti ekasmiṃ cakkavāḷe. Heṭṭhā imināva padena dasa cakkavāḷasahassāni gahitāni. Tānipi ekacakkavāḷeneva paricchindituṃ vaṭṭanti. Buddhā hi uppajjamānā imasmiṃyeva cakkavāḷe uppajjanti; uppajjanaṭṭhāne pana vārite ito aññesu cakkavāḷesu na uppajjantīti vāritameva hoti. Apubbaṃ acarimanti ettha cakkaratanapātubhāvato pubbe pubbaṃ, tasseva antaradhānato pacchā carimaṃ. Tattha dvidhā cakkaratanassa antaradhānaṃ hoti – cakkavattino kālakiriyāya vā pabbajjāya vā. Antaradhāyamānañca pana taṃ kālakiriyato vā pabbajjato vā sattame divase antaradhāyati. Tato paraṃ cakkavattino pātubhāvo avārito. Kasmā pana ekacakkavāḷe dve cakkavattino nuppajjantīti? Vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca. Dvīsu hi uppajjantesu 『amhākaṃ rājā mahanto, amhākaṃ rājā mahanto』ti vivādo uppajjeyya. 『Ekasmiṃ dīpe cakkavattī, ekasmiṃ dīpe cakkavattī』ti ca anacchariyo bhaveyya. Yo cāyaṃ cakkaratanassa dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu issariyānuppadānasamattho mahānubhāvo, so parihāyeyya. Iti vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca na ekacakkavāḷe dve uppajjanti.

Yaṃ ittho arahaṃ assa sammāsambuddhoti ettha tiṭṭhatu tāva sabbaññuguṇe nibbattetvā lokattāraṇasamattho buddhabhāvo, paṇidhānamattampi itthiyā na sampajjati.

『『Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;

Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;

Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī』』ti. (bu. vaṃ. 2.59);

Imāni hi paṇidhānasampattikāraṇāni. Iti paṇidhānampi sampādetuṃ asamatthāya itthiyā kuto buddhabhāvoti 『『aṭṭhānametaṃ, anavakāso yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho』』ti vuttaṃ. Sabbākāraparipūro vā puññussayo sabbākāraparipūrameva attabhāvaṃ nibbattetīti purisova arahaṃ hoti sammāsambuddho.

Yaṃitthī rājā assa cakkavattītiādīsupi yasmā itthiyā kosohitavatthaguyhādīnaṃ abhāvena lakkhaṇāni na paripūrenti, itthiratanabhāvena sattaratanasamaṅgitā na sampajjati, sabbamanussehi ca adhiko attabhāvo na hoti, tasmā 『『aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ itthī rājā assa cakkavattī』』ti vuttaṃ. Yasmā ca sakkattādīnipi tīṇi ṭhānāni uttamāni, itthiliṅgañca hīnaṃ , tasmā tassā sakkattādīnipi paṭisiddhāni. Nanu ca yathā itthiliṅgaṃ evaṃ purisaliṅgampi brahmaloke natthi, tasmā 『『yaṃ puriso brahmattaṃ kāreyya – ṭhānametaṃ vijjatī』』tipi na vattabbaṃ siyāti? No na vattabbaṃ. Kasmā? Idha purisassa tattha nibbattanato. Brahmattanti hi mahābrahmattaṃ adhippetaṃ. Itthī ca idha jhānaṃ bhāvetvā kālaṃ katvā brahmapārisajjānaṃ sahabyataṃ upapajjati, na mahābrahmānaṃ. Puriso pana tattha na uppajjatīti na vattabbo. Samānepi cettha ubhayaliṅgābhāve purisasaṇṭhānāva brahmāno, na itthisaṇṭhānā. Tasmā suvuttamevetaṃ.

Kāyaduccaritassātiādīsu yathā nimbabījakosātakībījādīni madhuraṃ phalaṃ na nibbattenti, asātaṃ amadhurameva nibbattenti, evaṃ kāyaduccaritādīni madhuraṃ vipākaṃ na nibbattenti, amadhurameva nibbattenti. Yathā ca ucchubījasālibījādīni madhuraṃ sādhurasameva phalaṃ nibbattenti, na asātaṃ kaṭukaṃ, evaṃ kāyasucaritādīni madhurameva vipākaṃ nibbattenti, na amadhuraṃ. Vuttampi cetaṃ –

『『Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ;

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakanti. (saṃ. ni. 1.256);

Tasmā 『『aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassā』』tiādi vuttaṃ.

Kāyaduccaritasamaṅgītiādīsu samaṅgīti pañcavidhā samaṅgitā – āyūhanasamaṅgitā, cetanāsamaṅgitā, kammasamaṅgitā, vipākasamaṅgitā, upaṭṭhānasamaṅgitāti. Tattha kusalākusalakammāyūhanakkhaṇe 『āyūhanasamaṅgitā』 vuccati. Tathā 『cetanāsamaṅgitā』. Yāva pana arahattaṃ na pāpuṇanti tāva sabbepi sattā pubbe upacitaṃ vipākārahaṃ kammaṃ sandhāya kammasamaṅginoti vuccanti – esā 『kammasamaṅgitā』. 『Vipākasamaṅgitā』 pana vipākakkhaṇeyeva veditabbā. Yāva pana sattā arahattaṃ na pāpuṇanti tāva tesaṃ tato tato cavitvā niraye tāva uppajjamānānaṃ aggijālalohakumbhīādīhi upaṭṭhānākārehi nirayo, gabbhaseyyakattaṃ āpajjamānānaṃ mātukucchi, devesu uppajjamānānaṃ kapparukkhavimānādīhi upaṭṭhānākārehi devalokoti evaṃ upapattinimittaṃ upaṭṭhāti. Iti nesaṃ iminā uppattinimittūpaṭṭhānena aparimuttattā 『upaṭṭhānasamaṅgitā』 nāma. Sāva calati, sesā niccalā. Niraye hi upaṭṭhitepi devaloko upaṭṭhāti; devaloke upaṭṭhitepi nirayo upaṭṭhāti; manussaloke upaṭṭhitepi tiracchānayoni upaṭṭhāti; tiracchānayoniyā ca upaṭṭhitāyapi manussaloko upaṭṭhātiyeva.

Tatridaṃ vatthu – soṇagiripāde kira acelavihāre soṇatthero nāma eko dhammakathiko. Tassa pitā sunakhavājiko nāma luddako ahosi. Thero taṃ paṭibāhantopi saṃvare ṭhapetuṃ asakkonto 『mā nassi varāko』ti mahallakakāle akāmakaṃ pabbājesi. Tassa gilānaseyyāya nipannassa nirayo upaṭṭhāsi. Soṇagiripādato mahantā mahantā sunakhā āgantvā khāditukāmā viya samparivāresuṃ. So mahābhayabhīto 『『vārehi, tāta soṇa! Vārehi, tāta soṇā』』ti āha. 『『Kiṃ mahātherā』』ti? 『『Na passasi, tātā』』ti taṃ pavattiṃ ācikkhi. Soṇatthero 『kathañhi nāma mādisassa pitā niraye nibbattissati, patiṭṭhāhamassa bhavissāmī』ti sāmaṇerehi nānāpupphāni āharāpetvā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu mālāsanthārapūjañca āsanapūjañca kāretvā pitaraṃ mañcena cetiyaṅgaṇaṃ haritvā mañce nipajjāpetvā 『『ayaṃ me, mahāthera, pūjā tumhākaṃ atthāya katā; 『ayaṃ me, bhagavā, duggatapaṇṇākāro』ti vatvā bhagavantaṃ vanditvā cittaṃ pasādehī』』ti āha. So mahāthero pūjaṃ disvā tathākaronto cittaṃ pasādesi. Tāvadevassa devaloko upaṭṭhāsi, nandavanacittalatāvanamissakavanaphārusakavanavimānāni ceva devanāṭakāni ca parivāretvā ṭhitāni viya ahesuṃ. So 『『apetha, soṇa! Apetha, soṇā』』ti āha. 『『Kimidaṃ, mahātherā』』ti? 『『Etā te, tāta, mātaro āgacchantī』』ti. 『Thero saggo upaṭṭhito mahātherassā』ti cintesi . Evaṃ upaṭṭhānasamaṅgitā calatīti veditabbā. Etāsu samaṅgitāsu idha āyūhanacetanākammasamaṅgitāvasena 『『kāyaduccaritasamaṅgī』』tiādi vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Paṭhamabalaniddesavaṇṇanā.

Dutiyabalaniddeso

  1. Dutiyabalaniddese gatisampattipaṭibāḷhānīti gatisampattiyā paṭibāhitāni nivāritāni paṭisedhitāni. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca gatisampattīti sampannā gati devaloko ca manussaloko ca. Gativipattīti vipannā gati cattāro apāyā. Upadhisampattīti attabhāvasamiddhi. Upadhivipattīti hīnaattabhāvatā. Kālasampattīti surājasumanussakālasaṅkhāto sampannakālo. Kālavipattīti durājadumanussakālasaṅkhāto vipannakālo. Payogasampattīti sammāpayogo. Payogavipattīti micchāpayogo.

Tattha ekaccassa bahūni pāpakammāni honti. Tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃ devesu vā manussesu vā nibbatto. Tādise ca ṭhāne akusalassa vāro natthi, ekantaṃ kusalasseva vāroti. Evamassa tāni kammāni gatisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃ ṭhito susaṇṭhitaṅgapaccaṅgo abhirūpo dassanīyo brahmavacchasadiso. Sacepi dāsiyā kucchismiṃ dāsajāto hoti 『evarūpo attabhāvo kiliṭṭhakammassa nānucchaviko』ti hatthimeṇḍaassabandhakagopālakakammādīni taṃ na kārenti; sukhumavatthāni nivāsāpetvā bhaṇḍāgārikaṭṭhānādīsu ṭhapenti. Sace itthī hoti, hatthibhattapacanādīni na kārenti; vatthālaṅkāraṃ datvā sayanapālikaṃ vā naṃ karonti, somadevi viya vallabhaṭṭhāne vā ṭhapenti. Bhātikarājakāle kira gomaṃsakhādake bahujane gahetvā rañño dassesuṃ. Te 『daṇḍaṃ dātuṃ sakkothā』ti puṭṭhā 『na sakkomā』ti vadiṃsu. Atha ne rājaṅgaṇe sodhake akaṃsu. Tesaṃ ekā dhītā abhirūpā dassanīyā pāsādikā. Taṃ disvā rājā antepuraṃ abhinetvā vallabhaṭṭhāne ṭhapesi. Sesañātakāpi tassā ānubhāvena sukhaṃ jīviṃsu. Tādisasmiñhi attabhāve pāpakammānipi vipākaṃ dātuṃ na sakkonti. Evaṃ upadhisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Ekassa bahūni pāpakammāni honti. Tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena paṭhamakappikānaṃ vā cakkavattirañño vā buddhānaṃ vā uppattisamaye surājasumanussakāle nibbatto. Tādise ca kāle nibbattassa akusalassa vipākaṃ dātuṃ okāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāsoti. Evaṃ kālasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena payogasampattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīhi virato kāyavacīmanosucaritāni pūreti. Tādise ṭhāne akusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāsoti. Evaṃ payogasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So panekena pāpakammena gativipattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti – kālena niraye nibbattāpenti, kālena tiracchānayoniyaṃ, kālena pettivisaye, kālena asurakāye, dīghenāpi addhunā apāyato sīsaṃ ukkhipituṃ na denti. Evaṃ gatisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gativipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ . So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃyeva patiṭṭhito dubbaṇṇo durūpo dussaṇṭhito bībhaccho pisācasadiso. So sace dāsiyā kucchiyaṃ dāsajāto 『imāni etassa anucchavikānī』ti sabbāni naṃ kiliṭṭhakammāni kārenti antamaso pupphachaḍḍakakammaṃ upādāya. Sace itthī hoti 『imāni etissā anucchavikānī』ti sabbāni naṃ hatthibhattapacanādīni kiliṭṭhakammāni kārenti. Kulagehe jātampi baliṃ sādhayamānā rājapurisā 『gehadāsī』ti saññaṃ katvā bandhitvā gacchanti, kotalavāpīgāme mahākuṭumbikassa gharaṇī viya. Evaṃ upadhisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhivipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni kālasampattiyaṃ nibbātassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje dasavassāyukakāle nibbatto, yadā pañca gorasā pacchijjanti, kudrūsakaṃ aggabhojanaṃ hoti. Kiñcāpi manussaloke nibbatto, migapasusarikkhajīviko pana hoti. Evarūpe kāle kusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ akusalasseva hoti. Evaṃ kālasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīni dasa akusalakammāni karoti. Tamenaṃ sahoḍḍhaṃ gahetvā rañño dassenti. Rājā bahūkammakāraṇāni kāretvā ghātāpeti. Evaṃ payogasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi sampattīhi paṭibāhitaṃ pāpakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso vipattiyo āgamma deti.

Yathā hi kocideva puriso kenacideva kammena rājānaṃ ārādheyya. Athassa rājā ṭhānantaraṃ datvā janapadaṃ dadeyya. So taṃ sammā paribhuñjituṃ asakkonto makkaṭena gahitabhattapuṭaṃ viya bhindeyya; yassa yaṃ yānaṃ vā vāhanaṃ vā dāsaṃ vā dāsiṃ vā ārāmaṃ vā vatthuṃ vā sampannarūpaṃ passati, sabbaṃ balakkārena gaṇheyya. Manussā 『rājavallabho』ti kiñci vattuṃ na sakkuṇeyyuṃ. So aññassa vallabhatarassa rājamahāmattassa virujjheyya. So taṃ gahetvā supothitaṃ pothāpetvā bhūmiṃ piṭṭhiyā ghaṃsāpento nikkaḍḍhāpetvā rājānaṃ upasaṅkamitvā 『asuko nāma te , deva, janapadaṃ bhindatī』ti gaṇhāpeyya. Rājā bandhanāgāre bandhāpetvā 『asukena nāma kassa kiṃ avahaṭa』nti nagare bheriṃ carāpeyya. Manussā āgantvā 『mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahita』nti viravasahassaṃ uṭṭhāpeyyuṃ. Rājā bhiyyoso mattāya kuddho nānappakārena taṃ bandhanāgāre kilametvā ghātāpetvā 『gacchatha naṃ susāne chaḍḍetvā saṅkhalikā āharathā』ti vadeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Tassa hi purisassa hi kenacideva kammena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ laddhakālo viya puthujjanassāpi kenacideva puññakammena sagge nibbattakālo. Tasmiṃ janapadaṃ bhinditvā manussānaṃ santakaṃ gaṇhante kassaci kiñci vattuṃ avisahanakālo viya imasmimpi sagge nibbatte akusalassa vipaccanokāsaṃ alabhanakālo. Tassa ekadivasaṃ ekasmiṃ rājavallabhatare virajjhitvā tena kuddhena naṃ pothāpetvā rañño ārocetvā bandhanāgāre bandhāpitakālo viya imassa saggato cavitvā niraye nibbattakālo. Manussānaṃ 『mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahita』nti viravakālo viya tasmiṃ niraye nibbatte sabbākusalakammānaṃ sannipatitvā gahaṇakālo. Susāne chaḍḍetvā saṅkhalikānaṃ āharaṇakālo viya ekekasmiṃ kamme khīṇe itarassa itarassa vipākena nirayato sīsaṃ anukkhipitvā sakalakappaṃ nirayamhi paccanakālo. Kappaṭṭhitikakammañhi katvā ekakappaṃ nirayamhi paccanakasattā neva eko, na dve, na sataṃ, na sahassaṃ. Evaṃ paccanakasattā kira gaṇanapathaṃ vītivattā.

Atthekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantītiādīsupi evaṃ yojanā veditabbā. Idhekaccassa bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyuṃ. So pana ekena pāpakammena gativipattiyaṃ niraye vā asurakāye vā nibbatto. Tādise ca ṭhāne kusalaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkoti, ekantaṃ akusalameva sakkotīti. Evamassa tāni kammāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃ patiṭṭhito dubbaṇṇo hoti pisācasadiso. So sacepi rājakule nibbatto pituaccayena 『kiṃ imassa nissirīkassa rajjenā』ti rajjaṃ na labhati. Senāpatigehādīsu nibbattopi senāpatiṭṭhānādīni na labhati.

Imassa panatthassāvibhāvatthaṃ dīparājavatthu kathetabbaṃ – rājā kira putte jāte deviyā pasīditvā varaṃ adāsi. Sā varaṃ gahetvā ṭhapesi. Kumāro sattaṭṭhavassakāleva rājaṅgaṇe kukkuṭe yujjhāpesi. Eko kukkuṭo uppatitvā kumārassa akkhīni bhindi. Kumāramātā devī puttassa pannarasasoḷasavassakāle 『rajjaṃ vāressāmī』ti rājānaṃ upasaṅkamitvā āha – 『『deva, tumhehi kumārassa jātakāle varo dinno. Mayā so gahetvā ṭhapito; idāni naṃ gaṇhāmī』』ti. 『『Sādhu, devi, gaṇhāhī』』ti. 『『Mayā, deva, tumhākaṃ santikā kiñci aladdhaṃ nāma natthi . Idāni pana mama puttassa rajjaṃ vāremī』』ti. 『『Devi, tava putto aṅgavikalo. Na sakkā tassa rajjaṃ dātu』』nti . 『『Tumhe mayhaṃ ruccanakavaraṃ adātuṃ asakkontā kasmā varaṃ adatthā』』ti? Rājā ativiya nippīḷiyamāno 『『na sakkā tuyhaṃ puttassa sakalalaṅkādīpe rajjaṃ dātuṃ; nāgadīpe pana chattaṃ assāpetvā vasatū』』ti nāgadīpaṃ pesesi. So dīparājā nāma ahosi. Sace cakkhuvikalo nābhavissā tiyojanasatike sakalatambapaṇṇidīpe sabbasampattiparivāraṃ rajjaṃ alabhissā. Evaṃ upadhivipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni kālasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje appāyuke gatikoṭike nibbatto. Tādise ca kāle kalyāṇakammaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkotīti. Evaṃ kālavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. Ayaṃ pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇaṃ hanti…pe… sabbaṃ dussīlyaṃ pūreti. Tathā tena saddhiṃ samajātikānipi kulāni āvāhavivāhaṃ na karonti; 『itthidhutto surādhutto akkhadhutto ayaṃ pāpapuriso』ti ārakā parivajjenti. Kalyāṇakammāni vipaccituṃ na sakkonti. Evaṃ payogavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catasso sampattiyo āgamma vipākadāyakaṃ kalyāṇakammaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitattā na vipaccati.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti – kālena manussaloke nibbattāpenti, kālena devaloke. Evaṃ gativipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gatimampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃyeva patiṭṭhito abhirūpo dassanīyo pāsādiko brahmavacchasadiso. Tassa upadhisampattiyaṃ ṭhitattā kalyāṇakammāni vipākaṃ denti. Sace rājakule nibbattati aññesu jeṭṭhakabhātikesu santesupi 『etassa attabhāvo samiddho, etassa chatte ussāpite lokassa phāsu bhavissatī』ti tameva rajje abhisiñcanti. Uparājagehādīsu nibbatto pituaccayena oparajjaṃ, senāpatiṭṭhānaṃ, bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṃ, seṭṭhiṭṭhānaṃ labhati. Evaṃ upadhivipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhisampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena kālasampattiyaṃ nibbatto surājasumanussakāle. Tādisāya kālasamiddhiyā nibbattassa kalyāṇakammaṃ vipākaṃ deti.

Tatridaṃ mahāsoṇattherassa vatthu kathetabbaṃ – brāhmaṇatissabhaye kira cittalapabbate dvādasa bhikkhusahassāniṃ paṭivasanti. Tathā tissamahāvihāre. Dvīsupi mahāvihāresu tiṇṇaṃ vassānaṃ vaṭṭaṃ ekarattameva mahāmūsikāyo khāditvā thusamattameva ṭhapesuṃ. Cittalapabbate bhikkhusaṅgho 『tissamahāvihāre vaṭṭaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā』ti vihārato nikkhami. Tissamahāvihārepi bhikkhusaṅgho 『cittalapabbate vaṭṭaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā』ti vihārato nikkhami. Ubhatopi ekissā gambhīrakandarāya tīre samāgatā pucchitvā vaṭṭassa khīṇabhāvaṃ ñatvā 『tattha gantvā kiṃ karissāmā』ti catuvīsati bhikkhusahassāni gambhīrakandaravanaṃ pavisitvā nisīditvā nisinnanīhāreneva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsu. Pacchā bhaye vūpasante bhikkhusaṅgho sakkaṃ devarājānaṃ gahetvā dhātuyo saṃharitvā cetiyaṃ akāsi.

Brāhmaṇatissacoropi janapadaṃ viddhaṃsesi. Saṅgho sannipatitvā mantetvā 『『coraṃ paṭibāhatū』』ti sakkasantikaṃ aṭṭha there pesesi. Sakko devarājā 『『mayā, bhante, uppanno coro na sakkā paṭibāhituṃ. Saṅgho parasamuddaṃ gacchatu. Ahaṃ samuddārakkhaṃ karissāmī』』ti. Saṅgho sabbadisāhi nāgadīpaṃ gantvā jambukolapaṭṭane tibhūmikaṃ mahāuḷumpaṃ bandhāpesi. Ekā bhūmikā udake osīdi. Ekissā bhikkhusaṅgho nisinno. Ekissā pattacīvarāni ṭhapayiṃsu. Saṃyuttabhāṇakacūḷasīvatthero, isidattatthero, mahāsoṇattheroti tayo therā tāsaṃ parisānaṃ pāmokkhā. Tesu dve therā mahāsoṇattheraṃ āhaṃsu – 『『āvuso mahāsoṇa, abhiruha mahāuḷumpa』』nti. 『『Tumhe pana, bhante』』ti? 『『Āvuso, udake maraṇampi thale maraṇampi ekameva . Na mayaṃ gamissāma. Taṃ nissāya pana anāgate sāsanassa paveṇī ṭhassati. Gaccha tvaṃ, āvuso』』ti. 『『Nāhaṃ, bhante, tumhesu agacchantesu gamissāmī』』ti yāvatatiyaṃ kathetvāpi theraṃ āropetuṃ asakkontā nivattiṃsu.

Atha cūḷasīvatthero isidattattheraṃ āha – 『『āvuso isidatta, anāgate mahāsoṇattheraṃ nissāya sāsanapaveṇī ṭhassati; mā kho taṃ hatthato vissajjehī』』ti. 『『Tumhe pana, bhante』』ti? 『『Ahaṃ mahācetiyaṃ vandissāmī』』ti dve there anusāsitvā anupubbena cārikaṃ caranto mahāvihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye mahāvihāro suñño. Cetiyaṅgaṇe eraṇḍā jātā. Cetiyaṃ gacchehi parivāritaṃ, sevālena pariyonaddhaṃ. Thero dharamānakabuddhassa nipaccākāraṃ dassento viya mahācetiyaṃ vanditvā pacchimadisāya sālaṃ pavisitvā olokento 『evarūpassa nāma lābhaggayasaggappattassa sarīradhātucetiyaṭṭhānaṃ anāthaṃ jāta』nti cintayamāno nisīdi.

Atha avidūre rukkhe adhivatthā devatā addhikamanussarūpena taṇḍulanāḷiñca guḷapiṇḍañca ādāya therassa santikaṃ gantvā 『『kattha gacchatha, bhante』』ti? 『『Ahaṃ dakkhiṇadisaṃ, upāsakā』』ti. 『『Ahampi tattheva gantukāmo, saha gacchāma, bhante』』ti. 『『Ahaṃ dubbalo; tava gatiyā gantuṃ na sakkhissāmi; tvaṃ purato gaccha, upāsakā』』ti. 『『Ahampi tumhākaṃ gatiyā gamissāmī』』ti therassa pattacīvaraṃ aggahesi. Tissavāpipāḷiṃ āruḷhakāle ca pattaṃ āharāpetvā pānakaṃ katvā adāsi. Therassa pītamatteyeva balamattā saṇṭhāti. Devatā pathaviṃ saṅkhipitvā veṇunadīsantike ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ patvā therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggitvā adāsi.

Punadivase therena mukhe dhovitamatte yāguṃ pacitvā adāsi; yāguṃ pītassa bhattaṃ pacitvā upanāmesi. Thero 『『tuyhaṃ ṭhapehi, upāsakā』』ti pattaṃ hatthena pidahi. 『『Ahaṃ na dūraṃ gamissāmī』』ti devatā therasseva patte bhattaṃ pakkhipitvā katabhattakiccassa therassa pattacīvaramādāya maggaṃ paṭipannā pathaviṃ saṅkhipitvā jajjaranadīsantikaṃ netvā 『『bhante, etaṃ paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ, dhūmo paññāyati. Ahaṃ purato gamissāmī』』ti theraṃ vanditvā attano bhavanaṃ agamāsi. Thero sabbampi bhayakālaṃ paṇṇakhādakamanusse nissāya vasi.

Isidattattheropi anupubbena cārikaṃ caranto aḷajanapadaṃ sampāpuṇi. Tattha manussā nātipakkāni madhukaphalāni bhinditvā aṭṭhiṃ ādāya tacaṃ chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero 『『āvuso mahāsoṇa, bhikkhāhāro paññāyatī』』ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Taruṇadārakā theraṃ ṭhitaṃ disvā 『iminā koci attho bhavissatī』ti vālukaṃ puñchitvā madhukaphalattacaṃ patte pakkhipitvā adaṃsu; therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ soyeva āhāro ahosi.

Anupubbena coriyassaraṃ sampāpuṇiṃsu. Manussā kumudāni gahetvā kumudanāle chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero 『『āvuso mahāsoṇa, bhikkhāhāro paññāyatī』』ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Gāmadārakā kumudanāle sodhetvā patte pakkhipitvā adaṃsu; therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ sova āhāro ahosi.

Anupubbena carantā paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ gāmadvāraṃ sampāpuṇiṃsu. Tattha ekissā dārikāya mātāpitaro araññaṃ gacchantā 『『sace koci ayyo āgacchati, katthaci gantuṃ mā adāsi; ayyassa vasanaṭṭhānaṃ ācikkheyyāsi, ammā』』ti āhaṃsu. Sā there disvā pattaṃ gahetvā nisīdāpesi. Gehe dhaññajāti nāma natthi. Vāsiṃ pana gahetvā guñjacocarukkhattacaṃ guñjalatāpattehi saddhiṃ ekato koṭṭetvā tayo piṇḍe katvā ekaṃ isidattattherassa ekaṃ mahāsoṇattherassa patte ṭhapetvā 『atirekapiṇḍaṃ isidattattherassa patte ṭhapessāmī』ti hatthaṃ pasāresi. Hattho parivattitvā mahāsoṇattherassa patte patiṭṭhāpesi. Isidattatthero 『brāhmaṇatissabhaye guñjacocapiṇḍe vipākadāyakakammaṃ desakālasampadāya kīvapamāṇaṃ vipākaṃ dassatī』ti āha. Te taṃ paribhuñjitvā vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Sāpi araññato āgatānaṃ mātāpitūnaṃ ācikkhi 『『dve therā āgatā. Tesaṃ me vasanaṭṭhānaṃ ācikkhita』』nti. Te ubhopi therānaṃ santikaṃ gantvā vanditvā 『『bhante, yaṃ mayaṃ labhāma, tena tumhe paṭijaggissāma; idheva vasathā』』ti paṭiññaṃ gaṇhiṃsu. Therāpi sabbabhayakālaṃ te upanissāya vasiṃsu.

Brāhmaṇatissacore mate pitumahārājā chattaṃ ussāpesi. 『Bhayaṃ vūpasantaṃ, janapado sampuṇṇo』ti sutvā parasamuddato bhikkhusaṅgho nāvāya mahātitthapaṭṭane oruyha 『mahāsoṇatthero kahaṃ vasatī』ti pucchitvā therassa santikaṃ agamāsi. Thero pañcasatabhikkhuparivāro kālakagāme maṇḍalārāmavihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye kālakagāme sattamattāni kulasatāni paṭivasanti. Rattibhāge devatā āhiṇḍitvā 『『mahāsoṇatthero pañcabhikkhusataparivāro maṇḍalārāmavihāraṃ patto. Ekeko navahatthasāṭakena saddhiṃ ekekakahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ detū』』ti manusse avocuṃ. Punadivase ca therā kālakagāmaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Manussā nisīdāpetvā yāguṃ adaṃsu. Maṇḍalārāmavāsī tissabhūtitthero saṅghatthero hutvā nisīdi. Eko mahāupāsako taṃ vanditvā 『『bhante, mahāsoṇatthero nāma kataro』』ti pucchi. Tena samayena thero navako hoti pariyante nisinno. Thero hatthaṃ pasāretvā 『『mahāsoṇo nāma esa, upāsakā』』ti āha. Upāsako taṃ vanditvā pattaṃ gaṇhāti. Thero na deti. Tissabhūtitthero 『『āvuso soṇa, yathā tvaṃ na jānāsi, mayampi evameva na jānāma; puññavantānaṃ devatā paripācenti; pattaṃ dehi, sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṃ karohī』』ti āha. Thero pattaṃ adāsi. Mahāupāsako pattaṃ ādāya gantvā kahāpaṇagghanakassa piṇḍapātassa pūretvā navahatthasāṭakaṃ ādhārakaṃ katvā āharitvā therassa hatthe ṭhapesi; aparopi upāsako therassāti satta sāṭakasatāni satta ca piṇḍapātasatāni therasseva adaṃsu.

Thero bhikkhusaṅghassa saṃvibhāgaṃ katvā anupubbena mahāvihāraṃ pāpuṇitvā mukhaṃ dhovitvā mahābodhiṃ vanditvā mahācetiyaṃ vanditvā thūpārāme ṭhito cīvaraṃ pārupitvā bhikkhusaṅghaparivāro dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā dvārato yāva vaḷañjanakasālā etasmiṃ antare saṭṭhikahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ labhi. Tato paṭṭhāya pana sakkārassa pamāṇaṃ natthi. Evaṃ kālavipattiyaṃ madhukaphalattacopi kumudanāḷipi dullabhā jātā. Kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho udapādi.

Vattabbakanigrodhattherassāpi sāmaṇerakāle brāhmaṇatissabhayaṃ udapādi. Sāmaṇero ca upajjhāyo cassa parasamuddaṃ nāgamiṃsu; 『paṇṇakhādakamanusse upanissāya vasissāmā』ti paccantābhimukhā ahesuṃ. Sāmaṇero sattāhamattaṃ anāhāro hutvā ekasmiṃ gāmaṭṭhāne tālarukkhe tālapakkaṃ disvā upajjhāyaṃ āha – 『『bhante, thokaṃ āgametha; tālapakkaṃ pātessāmī』』ti. 『『Dubbalosi tvaṃ, sāmaṇera, mā abhiruhī』』ti. 『『Abhiruhissāmi, bhante』』ti khuddakavāsiṃ gahetvā tālaṃ āruyha tālapiṇḍaṃ chindituṃ ārabhi. Vāsiphalaṃ nikkhamitvā bhūmiyaṃ pati.

Thero cintesi 『『ayaṃ kilantova rukkhaṃ āruḷho; kiṃ nu kho idāni karissatī』』ti sāmaṇero tālapaṇṇaṃ phāletvā phāletvā vāsidaṇḍake bandhitvā ghaṭṭento ghaṭṭento bhūmiyaṃ pātetvā 『『bhante, sādhu vatassa sace vāsiphalaṃ ettha paveseyyāthā』』ti āha. Thero 『upāyasampanno sāmaṇero』ti vāsiphalaṃ pavesetvā adāsi. So vāsiṃ ukkhipitvā tālaphalāni pātesi. Thero vāsiṃ pātāpetvā pavaṭṭitvā gataṃ tālaphalaṃ bhinditvā sāmaṇeraṃ otiṇṇakāle āha 『『sāmaṇera, tvaṃ dubbalo, idaṃ tāva khādāhī』』ti. 『『Nāhaṃ, bhante, tumhehi akhādite khādissāmī』』ti vāsiṃ gahetvā tālaphalāni bhinditvā pattaṃ nīharitvā tālamiñjaṃ pakkhipitvā therassa datvā sayaṃ khādi. Yāva tālaphalāni ahesuṃ, tāva tattheva vasitvā phalesu khīṇesu anupubbena paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ pavisiṃsu. Sāmaṇero therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggi. Thero sāmaṇerassa ovādaṃ datvā vihāraṃ pāvisi. Sāmaṇero 『anāyatane naṭṭhānaṃ attabhāvānaṃ pamāṇaṃ natthi, buddhānaṃ upaṭṭhānaṃ karissāmī』ti cetiyaṅgaṇaṃ gantvā appaharitaṃ karoti; sattāhamattaṃ nirāhāratāya pavedhamāno patitvā nipannakova tiṇāni uddharati. Ekacce ca manussā araññe carantā madhuṃ labhitvā dārūni ceva sākapaṇṇañca gahetvā tiṇacalanasaññāya 『migo nu kho eso』ti sāmaṇerassa santikaṃ gantvā 『『kiṃ karosi, sāmaṇerā』』ti āhaṃsu. 『『Tiṇagaṇṭhiṃ gaṇhāmi, upāsakā』』ti. 『『Aññopi koci atthi, bhante』』ti? 『『Āma, upāsakā, upajjhāyo me antogabbhe』』ti. 『『Mahātherassa datvā khādeyyāsi, bhante』』ti sāmaṇerassa madhuṃ datvā attano vasanaṭṭhānaṃ ācikkhitvā 『『mayaṃ sākhābhaṅgaṃ karontā gamissāma. Etāya saññāya theraṃ gahetvā āgaccheyyāsi, ayyā』』ti vatvā agamaṃsu.

Sāmaṇero madhuṃ gahetvā therassa santikaṃ gantvā bahi ṭhatvā 『『vandāmi, bhante』』ti āha. Thero 『sāmaṇero jighacchāya anuḍayhamāno āgato bhavissatī』ti tuṇhī ahosi. So punapi 『『vandāmi, bhante』』ti āha. 『『Kasmā, sāmaṇera, dubbalabhikkhūnaṃ sukhena nipajjituṃ na desī』』ti? 『『Dvāraṃ vivarituṃ sāruppaṃ, bhante』』ti? Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā 『『kiṃ te, sāmaṇera, laddhaṃ』』ti āha. Manussehi madhu dinnaṃ, khādituṃ sāruppaṃ, bhante』』ti? 『『Sāmaṇera, evameva khādituṃ kilamissāma, pānakaṃ katvā pivissāmā』』ti. Sāmaṇero pānakaṃ katvā adāsi. Atha naṃ thero 『『manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ pucchasi, sāmaṇerā』』ti āha. Sayameva ācikkhiṃsu, bhante』』ti. 『『Sāmaṇera, pātova gacchantā kilamissāma; ajjeva gamissāmā』』ti pattacīvaraṃ gaṇhāpetvā nikkhami. Te gantvā manussānaṃ vasanaṭṭhānassa avidūre nipajjiṃsu.

Sāmaṇero rattibhāge cintesi – 『mayā pabbajitakālato paṭṭhāya gāmante aruṇaṃ nāma na uṭṭhāpitapubba』nti. So pattaṃ gahetvā aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ araññaṃ agamāsi. Mahāthero sāmaṇeraṃ nipannaṭṭhāne apassanto 『manussakhādakehi gahito bhavissatī』ti cintesi. Sāmaṇero araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetvā pattena udakañca dantakaṭṭhañca gahetvā āgami. 『『Sāmaṇera, kuhiṃ gatosi? Mahallakabhikkhūnaṃ te vitakko uppādito; daṇḍakammaṃ āharā』』ti. 『『Āharissāmi, bhante』』ti. Thero mukhaṃ dhovitvā cīvaraṃ pārupi. Ubhopi manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Manussāpi attano paribhogaṃ kandamūlaphalapaṇṇaṃ adaṃsu. Theropi paribhuñjitvā vihāraṃ agamāsi. Sāmaṇero udakaṃ āharitvā 『『pāde dhovāmi, bhante』』ti āha. 『『Sāmaṇera, tvaṃ rattiṃ kuhiṃ gato? Amhākaṃ vitakkaṃ uppādesī』』ti. 『『Bhante, gāmante me aruṇaṃ na uṭṭhāpitapubbaṃ; aruṇuṭṭhāpanatthāya araññaṃ agamāsi』』nti. 『『Sāmaṇera, na tuyhaṃ daṇḍakammaṃ anucchavikaṃ amhākameva anucchavika』』nti vatvā thero tasmiṃyeva ṭhāne vasi; sāmaṇerassa ca saññaṃ adāsi 『『mayaṃ tāva mahallakā; 『idaṃ nāma bhavissatī』ti na sakkā jānituṃ. Tuvaṃ attānaṃ rakkheyyāsī』』ti. Thero kira anāgāmī. Taṃ aparabhāge manussakhādakā khādiṃsu. Sāmaṇero attānaṃ rakkhitvā bhaye vūpasante tathārūpe ṭhāne upajjhaṃ gāhāpetvā upasampanno buddhavacanaṃ uggahetvā tipiṭakadharo hutvā vattabbakanigrodhatthero nāma jāto.

Pitumahārājā rajjaṃ paṭipajji. Parasamuddā āgatāgatā bhikkhū 『『kahaṃ vattabbakanigrodhatthero, kahaṃ vattabbakanigrodhatthero』』ti pucchitvā tassa santikaṃ agamaṃsu. Mahābhikkhusaṅgho theraṃ parivāresi. So mahābhikkhusaṅghaparivuto anupubbena mahāvihāraṃ patvā mahābodhiṃ mahācetiyaṃ thūpārāmañca vanditvā nagaraṃ pāyāsi. Yāva dakkhiṇadvārā gacchantasseva navasu ṭhānesu ticīvaraṃ upapajji; antonagaraṃ paviṭṭhakālato paṭṭhāya mahāsakkāro uppajji. Iti kālavipattiyaṃ tālaphalakandamūlapaṇṇampi dullabhaṃ jātaṃ. Kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho uppannoti. Evaṃ kālavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālasampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena sammāpayoge patiṭṭhito tīṇi sucaritāni pūreti, pañcasīlaṃ dasasīlaṃ rakkhati. Kālasampattiyaṃ nibbattassa rājāno sabbālaṅkārapatimaṇḍitā rājakaññāyo 『etassa anucchavikā』ti pesenti, yānavāhanamaṇisuvaṇṇarajatādibhedaṃ taṃ taṃ paṇṇākāraṃ 『etassa anucchavika』nti pesenti .

Pabbajjūpagatopi mahāyaso hoti mahānubhāvo. Tatridaṃ vatthu – kūṭakaṇṇarājā kira girigāmakaṇṇavāsikaṃ cūḷasudhammattheraṃ mamāyati. So uppalavāpiyaṃ vasamāno theraṃ pakkosāpesi. Thero āgantvā mālārāmavihāre vasati. Rājā therassa mātaraṃ pucchi – 『『kiṃ thero piyāyatī』』ti? 『『Kandaṃ mahārājā』』ti. Rājā kandaṃ gāhāpetvā vihāraṃ gantvā therassa dadamāno mukhaṃ ulloketuṃ nāsakkhi. So nikkhamitvā ca bahipariveṇe deviṃ pucchi – 『『kīdiso thero』』ti? 『『Tvaṃ puriso hutvā ulloketuṃ na sakkosi; ahaṃ kathaṃ sakkhissāmi? Nāhaṃ jānāmi kīdiso』』ti. Rājā 『mama raṭṭhe balikāragahapatiputtaṃ ulloketuṃ na visahāmi. Mahantaṃ vata bho buddhasāsanaṃ nāmā』ti apphoṭesi. Tipiṭakacūḷanāgattherampi mamāyati. Tassa aṅguliyaṃ ekā piḷakā uṭṭhahi. Rājā 『theraṃ passissāmī』ti vihāraṃ gantvā balavapemena aṅguliṃ mukhena gaṇhi. Antomukheyeva piḷakā bhinnā, pubbalohitaṃ anuṭṭhubhitvā there sinehena amataṃ viya ajjhohari. Soyeva thero aparabhāge maraṇamañce nipajji. Rājā gantvā asucikapallakaṃ sīse ṭhapetvā 『dhammasakaṭassa akkho bhijjati akkho bhijjatī』ti paridevamāno vicari. Pathavissarassa asucikapallakaṃ sīsena ukkhipitvā vicaraṇaṃ nāma kassa gatamaggo? Sammāpayogassa gatamaggoti. Evaṃ payogavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogasampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitaṃ kalyāṇakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso sampattiyo āgamma deti.

Tatridaṃ bhūtamatthaṃ katvā opammaṃ – eko kira mahārājā ekassa amaccassa appamattena kujjhitvā taṃ bandhanāgāre bandhāpesi. Tassa ñātakā rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā kiñci avatvā caṇḍakope vigate rājānaṃ tassa niraparādhabhāvaṃ jānāpesuṃ. Rājā muñcitvā tassa ṭhānantaraṃ paṭipākatikaṃ akāsi. Athassa tato tato āgacchantānaṃ paṇṇākārānaṃ pamāṇaṃ nāhosi. Manussā sampaṭicchituṃ nāsakkhiṃsu. Tattha rañño appamattakena kujjhitvā tassa bandhanāgāre bandhāpitakālo viya puthujjanassa niraye nibbattakālo. Athassa ñātakehi rājānaṃ saññāpetvā ṭhānantarassa paṭipākatikakaraṇakālo viya tassa sagge nibbattakālo. Paṇṇākāraṃ sampaṭicchituṃ asamatthakālo viya catasso sampattiyo āgamma kalyāṇakammānaṃ devalokato manussalokaṃ, manussalokato devalokanti evaṃ sukhaṭṭhānato sukhaṭṭhānameva netvā kappasatasahassampi sukhavipākaṃ datvā nibbānasampāpanaṃ veditabbaṃ.

Evaṃ tāva pāḷivaseneva dutiyaṃ balaṃ dīpetvā puna 『『ahosi kammaṃ ahosi kammavipāko』』ti (paṭi. ma. 1.234) iminā paṭisambhidānayenāpi dīpetabbaṃ. Tattha 『ahosi kamma』nti atīte āyūhitaṃ kammaṃ atīteyeva ahosi. Yena pana atīte vipāko dinno, taṃ sandhāya 『ahosi kammavipāko』ti vuttaṃ. Diṭṭhadhammavedanīyādīsu pana bahūsupi āyūhitesu ekaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vipākaṃ deti, sesāni avipākāni. Ekaṃ upapajjavedanīyaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati, sesāni avipākāni. Ekenānantariyena niraye upapajjati, sesāni avipākāni. Aṭṭhasu samāpattīsu ekāya brahmaloke nibbattati, sesā avipākā. Idaṃ sandhāya 『nāhosi kammavipāko』ti vuttaṃ. Yo pana bahumpi kusalākusalaṃ kammaṃ katvā kalyāṇamittaṃ nissāya arahattaṃ pāpuṇāti, etassa kammavipāko 『nāhosi』 nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ etarahi vipākaṃ deti taṃ 『ahosi kammaṃ atthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati taṃ 『ahosi kammaṃ natthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati taṃ 『ahosi kammaṃ bhavissati kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayena avipākataṃ āpajjissati taṃ 『ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko』 nāma.

Yaṃ etarahi āyūhitaṃ etarahiyeva vipākaṃ deti taṃ 『atthi kammaṃ atthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati taṃ 『atthi kammaṃ natthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ etarahi āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati taṃ 『atthi kammaṃ bhavissati kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati taṃ 『atthi kammaṃ na bhavissati kammavipāko』 nāma.

Yaṃ sayampi anāgataṃ, vipākopissa anāgato taṃ 『bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipāko』 nāma. Yaṃ sayaṃ bhavissati, purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati taṃ 『bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko』 nāma.

Idaṃ tathāgatassāti idaṃ sabbehipi etehi ākārehi tathāgatassa kammantaravipākantarajānanañāṇaṃ akampiyaṭṭhena dutiyabalaṃ veditabbanti.

Dutiyabalaniddesavaṇṇanā.

Tatiyabalaniddeso

  1. Tatiyabalaniddese maggoti vā paṭipadāti vā kammassevetaṃ nāmaṃ. Nirayagāminītiādīsu nirassādaṭṭhena niratiatthena ca nirayo. Uddhaṃ anugantvā tiriyaṃ añcitāti tiracchānā; tiracchānāyeva tiracchānayoni. Petatāya petti; ito pecca gatabhāvenāti attho. Pettiyeva pettivisayo. Manassa ussannatāya manussā; manussāva manussaloko. Dibbanti pañcahi kāmaguṇehi adhimattāya vā ṭhānasampattiyāti devā; devāva devaloko. Vānaṃ vuccati taṇhā; taṃ tattha natthīti nibbānaṃ. Nirayaṃ gacchatīti nirayagāmī. Idaṃ maggaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭipadā pana nirayagāminī nāma hoti. Sesapadesupi eseva nayo. Idaṃ sabbampi paṭipadaṃ tathāgato pajānāti.

Kathaṃ ? Sakalagāmavāsikesupi hi ekato ekaṃ sūkaraṃ vā migaṃ vā jīvitā voropentesu sabbesampi cetanā parassa jīvitindriyārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva nānā hoti. Tesu hi eko ādarena chandajāto karoti. Eko 『ehi tvampi karohī』ti parehi nippīḷitattā karoti. Eko samānacchando viya hutvā appaṭibāhiyamāno vicarati. Tesu eko teneva kammena niraye nibbattati, eko tiracchānayoniyaṃ, eko pettivisaye. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva 『iminā nīhārena āyūhitattā esa niraye nibbattissati , esa tiracchānayoniyaṃ, esa pettivisaye』ti pajānāti . Niraye nibbattamānampi 『esa aṭṭhasu mahānirayesu nibbattissati, esa soḷasasu ussadanirayesu nibbattissatī』ti pajānāti. Tiracchānayoniyaṃ nibbattamānampi 『esa apādako bhavissati, esa dvipādako, esa catuppādako, esa bahuppādako』ti pajānāti. Pettivisaye nibbattamānampi 『esa nijjhāmataṇhiko bhavissati, esa khuppipāsiko, esa paradattūpajīvī』ti pajānāti. Tesu ca kammesu 『idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatīti pajānāti.

Tathā sakalagāmavāsikesu ekato piṇḍapātaṃ dadamānesu sabbesampi cetanā piṇḍapātārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva purimanayena nānā hoti. Tesu keci devaloke nibbattissanti, keci manussaloke. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva 『iminā nīhārena āyūhitattā esa manussaloke nibbattissati, esa devaloke』ti pajānāti. Devaloke nibbattamānānampi 『esa paranimmitavasavattīsu nibbattissati, esa nimmānaratīsu, esa tusitesu, esa yāmesu, esa tāvatiṃsesu, esa cātumahārājikesu, esa bhummadevesu; esa pana jeṭṭhakadevarājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ karonto paricārako hutvā nibbattissatī』ti pajānāti. Manussesu nibbattamānānampi 『esa khattiyakule nibbattissati, esa brāhmaṇakule, esa vessakule, esa suddakule; esa pana manussesu rājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ karonto paricārako hutvā nibbattissatī』ti pajānāti . Tesu ca kammesu 『idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatī』ti pajānāti.

Tathā vipassanaṃ paṭṭhapentesuyeva yena nīhārena vipassanā āraddhā, 『esa arahattaṃ pāpuṇissati, esa arahattaṃ pattuṃ na sakkhissati, esa anāgāmīyeva bhavissati, esa sakadāgāmīyeva, esa sotāpannoyeva; esa pana maggaṃ vā phalaṃ vā sacchikātuṃ na sakkhissati, lakkhaṇārammaṇāya vipassanāyameva ṭhassati; esa paccayapariggaheyeva, esa nāmarūpapariggaheyeva, esa arūpapariggaheyeva, esa rūpapariggaheyeva ṭhassati, esa mahābhūtamattameva vavatthāpessati, esa kiñci sallakkhetuṃ na sakkhissatī』ti pajānāti.

Kasiṇaparikammaṃ karontesupi 『etassa parikammamattameva bhavissati, nimittaṃ uppādetuṃ na sakkhissati; esa pana nimittaṃ uppādetuṃ sakkhissati, appanaṃ pāpetuṃ na sakkhissati; esa appanaṃ pāpetvā jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti pajānātīti.

Tatiyabalaniddesavaṇṇanā.

Catutthabalaniddeso

  1. Catutthabalaniddese khandhanānattanti 『ayaṃ rūpakkhandho nāma…pe… ayaṃ viññāṇakkhandho nāmā』ti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ nānākaraṇaṃ pajānāti. Tesupi 『ekavidhena rūpakkhandho…pe… ekādasavidhena rūpakkhandho. Ekavidhena vedanākkhandho…pe… bahuvidhena vedanākkhandho…pe… ekavidhena saññākkhandho…pe… ekavidhena saṅkhārakkhandho…pe… ekavidhena viññāṇakkhandho…pe… bahuvidhena viññāṇakkhandho』ti evaṃ ekekassa khandhassa nānattaṃ pajānāti. Āyatananānattanti 『idaṃ cakkhāyatanaṃ nāma…pe… idaṃ dhammāyatanaṃ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve catubhūmakā』ti evaṃ āyatananānattaṃ pajānāti. Dhātunānattanti 『ayaṃ cakkhudhātu nāma…pe… ayaṃ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmakā』ti evaṃ dhātunānattaṃ pajānāti.

Puna anekadhātunānādhātulokanānattanti idaṃ na kevalaṃ upādinnakasaṅkhāralokasseva nānattaṃ tathāgato pajānāti, anupādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ tathāgato pajānātiyevāti dassetuṃ gahitaṃ. Paccekabuddhā hi dve ca aggasāvakā upādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ ekadesatova jānanti no nippadesato, anupādinnakalokassa pana nānattaṃ na jānanti. Sabbaññubuddho pana 『imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa nāma rukkhassa khandho seto hoti, imassa kāḷako, imassa maṭṭo; imassa bahalattaco, imassa tanuttaco; imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ nāma hoti; imāya pana dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pupphaṃ nīlakaṃ hoti, pītakaṃ, lohitakaṃ, odātaṃ, sugandhaṃ , duggandhaṃ hoti; imāya nāma dhātuyā ussannāya phalaṃ khuddakaṃ hoti, mahantaṃ, dīghaṃ, rassaṃ, vaṭṭaṃ, susaṇṭhānaṃ, dussaṇṭhānaṃ, maṭṭhaṃ, pharusaṃ, sugandhaṃ, duggandhaṃ, madhuraṃ, tittakaṃ, ambilaṃ, kaṭukaṃ, kasāvaṃ hoti; imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa kaṇṭako tikhiṇo hoti, atikhiṇo, ujuko, kuṭilo, tambo, kāḷako, nīlo, odāto hotī』ti evaṃ anupādinnakasaṅkhāralokassa nānattaṃ pajānāti. Sabbaññubuddhānaṃyeva hi etaṃ balaṃ, na aññesanti.

Catutthabalaniddesavaṇṇanā.

Pañcamabalaniddeso

  1. Pañcamabalaniddese hīnādhimuttikāti hīnajjhāsayā. Paṇītādhimuttikāti kalyāṇajjhāsayā. Sevantīti nissayanti allīyanti. Bhajantīti upasaṅkamanti. Payirupāsantīti punappunaṃ upasaṅkamanti. Sace hi ācariyupajjhāyā na sīlavanto honti, saddhivihārikā sīlavanto honti, te attano ācariyupajjhāyepi na upasaṅkamanti, attanā sadise sāruppabhikkhūyeva upasaṅkamanti. Sace ācariyupajjhāyā sāruppabhikkhū, itare asāruppā, tepi na ācariyupajjhāye upasaṅkamanti, attanā sadise hīnādhimuttike eva upasaṅkamanti.

Evaṃ upasaṅkamanaṃ pana na kevalaṃ etaraheva, atītānāgatepīti dassetuṃ atītampi addhānantiādimāha. Taṃ uttānatthameva. Idaṃ pana dussīlānaṃ dussīlasevanameva, sīlavantānaṃ sīlavantasevanameva, duppaññānaṃ duppaññasevanameva, paññavantānaṃ paññavantasevanameva ko niyāmetīti? Ajjhāsayadhātu niyāmeti. Sambahulā kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ gaṇabhikkhācāraṃ caranti. Manussā bahubhattaṃ āharitvā pattāni pūretvā 『『tumhākaṃ yathāsabhāgena paribhuññathā』』ti datvā uyyojesuṃ. Bhikkhūpi āhaṃsu 『『āvuso, manussā dhātusaṃyuttakamme payojentī』』ti. Tipiṭakacūḷābhayattheropi nāgadīpe cetiyaṃ vandanāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gacchanto ekasmiṃ gāme manussehi nimantito. Therena ca saddhiṃ eko asāruppabhikkhu atthi. Dhuravihārepi eko asāruppabhikkhu atthi. Dvīsu bhikkhusaṅghesu gāmaṃ osarantesu te ubhopi janā, kiñcāpi āgantukena nevāsiko nevāsikena vā āgantuko na diṭṭhapubbo, evaṃ santepi, ekato hutvā hasitvā hasitvā kathayamānā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Thero disvā 『『sammāsambuddhena jānitvā dhātusaṃyuttaṃ kathita』』nti āha.

Evaṃ 『ajjhāsayadhātu niyāmetī』ti vatvā dhātusaṃyuttena ayamevattho dīpetabbo. Gijjhakūṭapabbatasmiñhi gilānaseyyāya nipanno bhagavā ārakkhaṇatthāya parivāretvā vasantesu sāriputtamoggallānādīsu ekamekaṃ attano attano parisāya saddhiṃ caṅkamantaṃ oloketvā bhikkhū āmantesi 『『passatha no tumhe, bhikkhave, sāriputtaṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamanta』』nti? 『『Evaṃ, bhante』』ti. 『『Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahāpaññā』』ti (saṃ. ni. 2.99) sabbaṃ vitthāretabbanti.

Pañcamabalaniddesavaṇṇanā.

Chaṭṭhabalaniddeso

  1. Chaṭṭhabalaniddese āsayanti yattha sattā āsayanti nivasanti, taṃ tesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ diṭṭhigataṃ vā yathābhūtaṃ ñāṇaṃ vā. Anusayanti appahīnānusayitaṃ kilesaṃ. Caritanti kāyādīhi abhisaṅkhataṃ kusalākusalaṃ. Adhimuttanti ajjhāsayaṃ. Apparajakkhetiādīsu paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesanti apparajakkhā. Tasseva mahantatāya mahārajakkhā. Ubhayenāpi mandakilese mahākilese ca satte dasseti. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ āsayādayo koṭṭhāsā sundarā, te svākārā. Viparītā dvākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Viparītā duviññāpayā. Ye ariyamaggapaṭivedhassa anucchavikā upanissayasampannā, te bhabbā. Viparītā abhabbā.

  2. Evaṃ chaṭṭhabalassa mātikaṃ ṭhapetvā idāni yathāpaṭipāṭiyā bhājento katamo ca sattānaṃ āsayotiādimāha. Tattha sassato lokotiādīnaṃ attho heṭṭhā nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1105) vuttoyeva. Iti bhavadiṭṭhisannissitā vāti evaṃ sassatadiṭṭhiṃ vā sannissitā. Sassatadiṭṭhi hi ettha bhavadiṭṭhīti vuttā; ucchedadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhīti. Sabbadiṭṭhīnañhi sassatucchedadiṭṭhī hi saṅgahitattā sabbepi diṭṭhigatikā sattā imāva dve diṭṭhiyo sannissitā honti. Vuttampi cetaṃ – 『『dvayasannissito kho panāyaṃ, kaccāna, loko yebhuyyena – atthitañceva natthitañcā』』ti (saṃ. ni. 2.15). Ettha hi atthitāti sassataṃ, natthitāti ucchedo. Ayaṃ tāva vaṭṭasannissitānaṃ puthujjanasattānaṃ āsayo.

Idāni vivaṭṭasannissitānaṃ suddhasattānaṃ āsayaṃ dassetuṃ ete vā pana ubho ante anupagammātiādi vuttaṃ. Tattha ete vā panāti eteyeva. Ubho anteti sassatucchedasaṅkhāte dve ante. Anupagammāti anallīyitvā. Idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesūti idappaccayatāya ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca. Anulomikā khantīti vipassanāñāṇaṃ. Yathābhūtaṃ vā ñāṇanti maggañāṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā paṭiccasamuppāde ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca ete ubho sassatucchedaante anupagantvā vipassanā paṭiladdhā, yañca tato uttarimaggañāṇaṃ – ayaṃ sattānaṃ āsayo, ayaṃ vaṭṭasannissitānañca vivaṭṭasannissitānañca sabbesampi sattānaṃ āsayo, idaṃ vasanaṭṭhānanti. Ayaṃ ācariyānaṃ samānatthakathā.

Vitaṇḍavādī panāha – 『maggo nāma vāsaṃ viddhaṃsento gacchati, nanu tvaṃ maggo vāsoti vadesī』ti? So vattabbo 『tvaṃ ariyavāsabhāṇako hosi na hosī』ti? Sace pana 『na homī』ti vadati, 『abhāṇakatāya na jānāsī』ti vattabbo. Sace 『bhāṇakosmī』ti vadati, 『suttaṃ āharā』ti vattabbo. Sace āharati, iccetaṃ kusalaṃ; no ce āharati sayaṃ āharitabbaṃ – 『『dasayime, bhikkhave, ariyavāsā, ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā』』ti (a. ni. 10.19). Etañhi suttaṃ maggassa vāsabhāvaṃ dīpeti. Tasmā sukathitamevetanti. Idaṃ pana bhagavā sattānaṃ āsayaṃ jānanto imesañca diṭṭhigatānaṃ vipassanāñāṇamaggañāṇānaṃ appavattikkhaṇepi jānāti eva. Vuttampi cetaṃ –

『『Kāmaṃ sevantaññeva jānāti 『ayaṃ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto』ti. Nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti 『ayaṃ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto』ti. Byāpādaṃ…pe… abyāpādaṃ… thinamiddhaṃ…pe… ālokasaññaṃ nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti sevantaññeva jānāti 『ayaṃ puggalo ālokasaññāgaruko ālokasaññāsayo ālokasaññādhimutto』』ti (paṭi. ma. 1.113).

  1. Anusayaniddese kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo. Yaṃ loke piyarūpanti yaṃ imasmiṃ loke piyajātikaṃ. Sātarūpanti sātajātikaṃ assādapadaṭṭhānaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Ettha sattānaṃ rāgānusayo anusetīti etasmiṃ iṭṭhārammaṇe sattānaṃ appahīnaṭṭhena rāgānusayo anuseti. Yathā nāma udake nimuggassa heṭṭhā ca upari ca samantabhāge ca udakameva hoti, evameva iṭṭhārammaṇe rāguppatti nāma sattānaṃ āciṇṇasamāciṇṇā. Tathā aniṭṭhārammaṇe paṭighuppatti. Iti imesu dvīsu dhammesūti evaṃ imesu dvīsu kāmarāgapaṭighavantesu iṭṭhāniṭṭhārammaṇadhammesu. Avijjānupatitāti kāmarāgapaṭighasampayuttā hutvā ārammaṇakaraṇavasena avijjā anupatitā. Tadekaṭṭhoti tāya avijjāya sampayuttekaṭṭhavasena ekaṭṭho. Māno ca diṭṭhi ca vicikicchā cāti navavidho māno, dvāsaṭṭhividhā diṭṭhi, aṭṭhavatthukā ca vicikicchā. Bhavarāgānusayo panettha kāmarāgānusayeneva saṅgahitoti veditabbo.

  2. Caritaniddese terasa cetanā puññābhisaṅkhāro, dvādasa apuññābhisaṅkhāro, catasso āneñjābhisaṅkhāro. Tattha kāmāvacaro parittabhūmako, itaro mahābhūmako. Tīsupi vā etesu yo koci appavipāko parittabhūmako, bahuvipāko mahābhūmakoti veditabbo.

  3. Adhimuttiniddeso heṭṭhā pakāsitova. Kasmā panāyaṃ adhimutti heṭṭhā vuttāpi puna gahitāti? Ayañhi heṭṭhā pāṭiyekkaṃ baladassanavasena gahitā, idha sattānaṃ tikkhindriyamudindriyabhāvadassanatthaṃ.

  4. Mahārajakkhaniddese ussadagatānīti vepullagatāni. Pahānakkamavasena cesa uppaṭipāṭiyā niddeso kato.

820.Anussadagatānīti avepullagatāniṃ. Tikkhindriyamudindriyaniddese upanissayaindriyāni nāma kathitāni. Uppaṭipāṭiyā niddese panettha payojanaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

  1. Tathā dvākāraniddesādīsu pāpāsayāti akusalāsayā. Pāpacaritāti apuññābhisaṅkhāraparipūrakā. Pāpādhimuttikāti sakkāyābhiratā vaṭṭajjhāsayā.

  2. Svākāraniddese yasmā kalyāṇako nāma anusayo natthi, tasmā kalyāṇānusayāti na vuttaṃ. Sesaṃ vuttavipariyāyena veditabbaṃ.

  3. Bhabbābhabbaniddese kammāvaraṇenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Vipākāvaraṇenāti ahetukapaṭisandhiyā. Yasmā pana duhetukānampi ariyamaggapaṭivedho natthi, tasmā duhetukapaṭisandhipi vipākāvaraṇamevāti veditabbā. Assaddhāti buddhādīsu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Duppaññāti bhavaṅgapaññāya parihīnā. Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṃ lokuttarassa pādakaṃ na hoti, so duppaññoyeva nāma. Abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṃ maggaṃ okkamituṃ abhabbā.

827.Na kammāvaraṇenātiādīni vuttavipariyāyena veditabbāni. Idaṃ dvinnaṃ ñāṇānaṃ bhājanīyaṃ – indriyaparopariyattiñāṇassa ca āsayānusayañāṇassa ca. Ettha hi āsayānusayañāṇena indriyaparopariyattiñāṇampi bhājitaṃ. Iti imāni dve ñāṇāni ekato hutvā ekaṃ balañāṇaṃ nāma jātanti.

Chaṭṭhabalaniddesavaṇṇanā.

Sattamabalaniddeso

  1. Sattamabalaniddese jhāyatīti jhāyī. Cattāro jhāyīti jhāyino cattāro janā vuccanti. Tattha paṭhamacatukke tāva paṭhamo samāpattilābhī samānoyeva 『na lābhīmhī』ti, kammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva 『na kammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Ayaṃ appaguṇajjhānalābhīti veditabbo. Dutiyo samāpattiyā alābhīyeva 『lābhīmhī』ti, akammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva 『kammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Ayaṃ niddājhāyī nāma. Niddāyitvā paṭibuddho evaṃ maññati. Tatiyo samāpattilābhī samāno 『samāpattilābhīmhī』ti, kammaṭṭhānameva samānaṃ 『kammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Ayaṃ paguṇajjhānalābhīti veditabbo. Catuttho alābhīyeva 『alābhīmhī』ti, akammaṭṭhānaṃyeva 『akammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Evamettha dve janā ajjhāyinova jhāyīnaṃ anto paviṭṭhattā jhāyīti vuttā.

Dutiyacatukke sasaṅkhārena sappayogena samādhipāribandhikadhamme vikkhambhento dandhaṃ samāpajjati nāma. Ekaṃ dve cittavāre ṭhatvā sahasā vuṭṭhahantā khippaṃ vuṭṭhahati nāma. Sukheneva pana samādhipāribandhikadhamme sodhento khippaṃ samāpajjati nāma. Yathāparicchedena avuṭṭhahitvā kālaṃ atināmetvā vuṭṭhahanto dandhaṃ vuṭṭhāti nāma. Itare dvepi imināva nayena veditabbā. Ime cattāropi janā samāpattilābhinova.

Tatiyacatukke 『idaṃ jhānaṃ pañcaṅgikaṃ, idaṃ caturaṅgika』nti evaṃ aṅgavavatthānaparicchede cheko samādhismiṃ samādhikusalo nāma. Nīvaraṇāni pana vikkhambhetvā cittamañjūsāya cittaṃ ṭhapetuṃ acheko no samādhismiṃ samāpattikusalo nāma. Itarepi tayo imināva nayena veditabbā. Imepi cattāro samāpattilābhinoyeva.

Idāni yāni jhānāni nissāya ime puggalā 『jhāyī』 nāma jātā, tāni dassetuṃ cattāri jhānānītiādimāha. Tattha cattāri jhānāni tayo ca vimokkhā atthato heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyameva (dha. sa. aṭṭha. 160, 248) pakāsitā. Sesānampi vimokkhaṭṭho tattha vuttanayeneva veditabbo. Apicettha paṭipāṭiyā satta appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccanato ca ārammaṇe ca adhimuccanato vimokkho nāma. Aṭṭhamo pana sabbaso saññāvedayitehi vimuttattā apagatavimokkho nāma. Samādhīsu catukkanayapañcakanayesu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro nāma. Pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramattasamādhi nāma. Catukkanayepi pañcakanayepi upari tīsu jhānesu samādhi avitakka avicārasamādhi nāma. Samāpattīsu hi paṭipāṭiyā aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ 『samādhī』tipi nāmaṃ 『samāpattī』tipi. Kasmā? Cittekaggatāsabbhāvato. Nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na samādhīti nāmaṃ.

Hānabhāgiyo dhammoti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ kāmādianupakkhandanaṃ. Visesabhāgiyo dhammoti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ dutiyajjhānādianupakkhandanaṃ. Vodānampi vuṭṭhānanti iminā paguṇavodānaṃ vuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Heṭṭhimaṃ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṃ uparimassa uparimassa padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā vodānampi vuṭṭhānanti vuttaṃ. Tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhānanti iminā bhavaṅgavuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Bhavaṅgena hi sabbajjhānehi vuṭṭhānaṃ hoti. Nirodhato pana phalasamāpattiyāva vuṭṭhahanti. Idaṃ pāḷimuttakavuṭṭhānaṃ nāmāti.

Sattamabalaniddesavaṇṇanā.

Aṭṭhamabalādiniddeso

  1. Aṭṭhamabalaniddese anekavihitaṃ pubbenivāsantiādi sabbampi visuddhimagge vitthāritameva. Navamabalaniddesepi dibbena cakkhunātiādi sabbaṃ tattheva vitthāritaṃ.

Navamabalaniddesavaṇṇanā.

Dasamabalaniddeso

  1. Dasamabalaniddese cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva. Ayaṃ tāvettha ācariyānaṃ samānatthakathā. Paravādī panāha – 『『dasabalañāṇaṃ nāma pāṭiyekkaṃ natthi, sabbaññutañāṇassevāyaṃ pabhedo』』ti. Taṃ na tathā daṭṭhabbaṃ. Aññameva hi dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutañāṇaṃ. Dasabalañāṇañhi sakasakakiccameva jānāti. Sabbaññutañāṇaṃ pana tampi tato avasesampi jānāti. Dasabalañāṇesupi hi paṭhamaṃ kāraṇākāraṇameva jānāti, dutiyaṃ kammantaravipākantarameva, tatiyaṃ kammaparicchedameva, catutthaṃ dhātunānattakaraṇameva, pañcamaṃ sattānaṃ ajjhāsayādhimuttimeva, chaṭṭhaṃ indriyānaṃ tikkhamudubhāvameva, sattamaṃ jhānādīhi saddhiṃ tesaṃ saṃkilesādimeva, aṭṭhamaṃ pubbenivutthakhandhasantatimeva, navamaṃ sattānaṃ cutipaṭisandhimeva, dasamaṃ saccaparicchedameva. Sabbaññutañāṇaṃ pana etehi jānitabbañca tato uttaritarañca pajānāti. Etesaṃ pana kiccaṃ na sabbaṃ karoti. Tañhi jhānaṃ hutvā appetuṃ na sakkoti, iddhi hutvā vikubbituṃ na sakkoti, maggo hutvā kilese khepetuṃ na sakkoti.

Apica paravādī evaṃ pucchitabbo – 『『dasabalañāṇaṃ nāma etaṃ savitakkasavicāraṃ, avitakkavicāramattaṃ, avitakkāvicāraṃ, kāmāvacaraṃ, rūpāvacaraṃ, arūpāvacaraṃ, lokiyaṃ, lokuttara』』nti? Jānanto 『『paṭipāṭiyā satta ñāṇāni savitakkasavicārānī』』ti vakkhati; tato 『『parāni dve ñāṇāni avitakkāvicārānī』』ti vakkhati; 『『āsavakkhayañāṇaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkavicāra』』nti vakkhati. Tathā 『『paṭipāṭiyā satta kāmāvacarāni, tato dve rūpāvacarāni, avasāne ekaṃ lokuttara』』nti vakkhati; 『『sabbaññutañāṇaṃ pana savitakkasavicārameva, kāmāvacarameva, lokiyamevā』』ti vakkhati. Iti aññadeva dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutañāṇanti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Ñāṇavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Khuddakavatthuvibhaṅgo

  2. Ekakamātikādivaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare khuddakavatthuvibhaṅgepi paṭhamaṃ mātikaṃ ṭhapetvā nikkhittapadānukkamena niddeso kato. Tatrāyaṃ nikkhepaparicchedo. Ādito tāva jātimadotiādayo tesattati ekakā nikkhittā, tato kodho ca upanāho cātiādayo aṭṭhārasa dukā, akusalamūlādayo pañcatiṃsa tikā, āsavacatukkādayo cuddasa catukkā, orambhāgiyasaṃyojanādayo pannarasa pañcakā, vivādamūlādayo cuddasa chakkā, anusayādayo satta sattakā, kilesavatthuādayo aṭṭha aṭṭhakā, āghātavatthuādayo nava navakā, kilesavatthuādayo satta dasakā, ajjhattikassa upādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritānītiādayo cha aṭṭhārasakāti sabbānipi etāni aṭṭha kilesasatāni nikkhittānīti veditabbāni. Ayaṃ tāva nikkhepaparicchedo.

(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā

843-844. Idāni yathānikkhittāya mātikāya tattha katamo jātimadotiādinā nayena āraddhe niddesavāre jātiṃ paṭiccāti jātiṃ nissāya. Ettha ca atthipaṭiccaṃ nāma kathitaṃ, tasmā jātiyā satīti ayamettha attho. Gottaṃ paṭiccātiādīsupi eseva nayo. Madanavasena mado. Majjanākāro majjanā. Majjitabhāvo majjitattaṃ. Māno maññanātiādīni heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1121) vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃ jātiyā sati taṃ jātiṃ nissāya uppanno majjanākārappavatto māno jātimadoti vuccati. Svāyaṃ khattiyādīnaṃ catunnampi vaṇṇānaṃ uppajjati. Jātisampanno hi khattiyo 『mādiso añño natthi. Avasesā antarā uṭṭhāya khattiyā jātā. Ahaṃ pana vaṃsāgatakhattiyo』ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇādīsupi eseva nayo. Gottamadaniddesādīsupi imināvupāyena attho veditabbo. Khattiyopi hi 『ahaṃ koṇḍaññagotto, ahaṃ ādiccagotto』ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇopi 『ahaṃ kassapagotto , ahaṃ bhāradvājagotto』ti mānaṃ karoti. Vessopi suddopi attano attano kulagottaṃ nissāya mānaṃ karoti. Aṭṭhārasāpi seṇiyo 『ekissā seṇiyā jātamhā』ti mānaṃ karontiyeva.

Ārogyamadādīsu 『ahaṃ arogo, avasesā rogabahulā, gadduhanamattampi mayhaṃ byādhi nāma natthī』ti majjanavasena uppanno māno ārogyamado nāma.

『Ahaṃ taruṇo, avasesasattānaṃ attabhāvo papāte ṭhitarukkhasadiso, ahaṃ pana paṭhamavaye ṭhito』ti majjanavasena uppanno māno yobbanamado nāma.

『Ahaṃ ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi; sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī』ti majjanavasena uppanno māno jīvitamado nāma.

『Ahaṃ lābhī, avasesā sattā appalābhā, mayhaṃ pana lābhassa pamāṇaṃ nāma natthī』ti majjanavasena uppanno māno lābhamado nāma.

『Avasesā sattā yaṃ vā taṃ vā labhanti, ahaṃ pana sukataṃ paṇītaṃ cīvarādipaccayaṃ labhāmī』ti majjanavasena uppanno māno sakkāramado nāma.

『Avasesabhikkhūnaṃ pādapiṭṭhiyaṃ akkamitvā gacchantā manussā ayaṃ samaṇotipi na vandanti, maṃ pana disvāva vandanti, pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ katvā aggikkhandhaṃ viya ca durāsadaṃ katvā maññantī』ti majjanavasena uppanno māno garukāramado nāma.

『Uppanno pañho mayhameva mukhena chijjati, bhikkhācāraṃ gacchantāpi mameva purato katvā parivāretvā gacchantī』ti majjanavasena uppanno māno purekkhāramado nāma.

Agārikassa tāva mahāparivārassa 『purisasatampi purisasahassampi maṃ parivāreti,』 anagāriyassa pana 『samaṇasatampi samaṇasahassampi maṃ parivāreti, sesā appaparivārā, ahaṃ mahāparivāro ceva suciparivāro cā』ti majjanavasena uppanno māno parivāramado nāma.

Bhogo pana kiñcāpi lābhaggahaṇeneva gahito hoti, imasmiṃ pana ṭhāne nikkheparāsi nāma gahito; tasmā 『avasesā sattā attano paribhogamattampi na labhanti, mayhaṃ pana nidhānagatasseva dhanassa pamāṇaṃ natthī』ti majjanavasena uppanno māno bhogamado nāma.

Vaṇṇaṃpaṭiccāti sarīravaṇṇampi guṇavaṇṇampi paṭicca. 『Avasesā sattā dubbaṇṇā durūpā, ahaṃ pana abhirūpo pāsādiko; avasesā sattā nigguṇā patthaṭaakittino, mayhaṃ pana kittisaddo devamanussesu pākaṭo – itipi thero bahussuto, itipi sīlavā, itipi dhutaguṇayutto』ti majjanavasena uppanno māno vaṇṇamado nāma.

『Avasesā sattā appassutā, ahaṃ pana bahussuto』ti majjanavasena uppanno māno sutamado nāma.

『Avasesā sattā appaṭibhānā, mayhaṃ pana paṭibhānassa pamāṇaṃ natthī』ti majjanavasena uppanno māno paṭibhānamado nāma.

『Ahaṃ rattaññū asukaṃ buddhavaṃsaṃ, rājavaṃsaṃ, janapadavaṃsaṃ, gāmavaṃsaṃ, rattindivaparicchedaṃ, nakkhattamuhuttayogaṃ jānāmī』ti majjanavasena uppanno māno rattaññumado nāma.

『Avasesā bhikkhū antarā piṇḍapātikā jātā, ahaṃ pana jātipiṇḍapātiko』ti majjanavasena uppanno māno piṇḍapātikamado nāma.

『Avasesā sattā uññātā avaññātā, ahaṃ pana anuññāto anavaññāto』ti majjanavasena uppanno māno anavaññātamado nāma.

『Avasesānaṃ iriyāpatho apāsādiko, mayhaṃ pana pāsādiko』ti majjanavasena uppanno māno iriyāpathamado nāma.

『Avasesā sattā chinnapakkhakākasadisā, ahaṃ pana mahiddhiko mahānubhāvo』ti vā 『ahaṃ yaṃ yaṃ kammaṃ karomi, taṃ taṃ ijjhatī』ti vā majjanavasena uppanno māno iddhimado nāma.

Heṭṭhā parivāraggahaṇena yaso gahitova hoti. Imasmiṃ pana ṭhāne upaṭṭhākamado nāma gahito. So agārikenapi anagārikenapi dīpetabbo. Agāriko hi ekacco aṭṭhārasasu seṇīsu ekissā jeṭṭhako hoti, tassa 『avasese purise ahaṃ paṭṭhapemi, ahaṃ vicāremī』ti ; anagārikopi ekacco katthaci jeṭṭhako hoti, tassa 『avasesā bhikkhū mayhaṃ ovāde vattanti, ahaṃ jeṭṭhako』ti majjanavasena uppanno māno yasamado nāma.

『Avasesā sattā dussīlā, ahaṃ pana sīlavā』ti majjanavasena uppanno māno sīlamado nāma. 『Avasesasattānaṃ kukkuṭassa udakapānamattepi kāle cittekaggatā natthi, ahaṃ pana upacārappanānaṃ lābhī』ti majjanavasena uppanno māno jhānamado nāma.

『Avasesā sattā nissippā, ahaṃ pana sippavā』ti majjanavasena uppanno māno sippamado nāma. 『Avasesā sattā rassā, ahaṃ pana dīgho』ti majjanavasena uppanno māno ārohamado nāma. 『Avasesā sattā rassā vā honti dīghā vā, ahaṃ nigrodhaparimaṇḍalo』ti majjanavasena uppanno māno pariṇāhamado nāma. 『Avasesasattānaṃ sarīrasaṇṭhānaṃ virūpaṃ bībhacchaṃ, mayhaṃ pana manāpaṃ pāsādika』nti majjanavasena uppanno māno saṇṭhānamado nāma. 『Avasesānaṃ sattānaṃ sarīre bahū dosā, mayhaṃ pana sarīre kesaggamattampi vajjaṃ natthī』ti majjanavasena uppanno māno pāripūrimado nāma.

  1. Iminā ettakena ṭhānena savatthukaṃ mānaṃ kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassento tattha katamo madotiādimāha. Taṃ uttānatthameva.

  2. Pamādaniddese cittassa vossaggoti imesu ettakesu ṭhānesu satiyā aniggaṇhitvā cittassa vossajjanaṃ; sativirahoti attho. Vossaggānuppadānanti vossaggassa anuppadānaṃ; punappunaṃ vissajjananti attho. Asakkaccakiriyatāti etesaṃ dānādīnaṃ kusaladhammānaṃ bhāvanāya puggalassa vā deyyadhammassa vā asakkaccakaraṇavasena asakkaccakiriyā. Satatabhāvo sātaccaṃ. Na satatabhāvo asātaccaṃ. Na sātaccakiriyatā asātaccakiriyatā. Anaṭṭhitakaraṇaṃ anaṭṭhitakiriyatā. Yathā nāma kakaṇṭako thokaṃ gantvā thokaṃ tiṭṭhati, na nirantaraṃ gacchati, evameva yo puggalo ekadivasaṃ dānaṃ vā datvā pūjaṃ vā katvā dhammaṃ vā sutvā samaṇadhammaṃ vā katvā puna cirassaṃ karoti, na nirantaraṃ pavatteti, tassa sā kiriyā anaṭṭhitakiriyatāti vuccati. Olīnavuttitāti nirantarakaraṇasaṅkhātassa vipphārasseva abhāvena līnavuttitā. Nikkhittachandatāti kusalakiriyāya vīriyachandassa nikkhittabhāvo. Nikkhittadhuratāti vīriyadhurassa oropanaṃ, osakkitamānasatāti attho. Anadhiṭṭhānanti kusalakaraṇe patiṭṭhābhāvo. Ananuyogoti ananuyuñjanaṃ. Pamādoti pamajjanaṃ. Yo evarūpo pamādoti idaṃ atthapariyāyassa byañjanapariyāyassa ca pariyantābhāvato ākāradassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yvāyaṃ ādito paṭṭhāya dassito pamādo, yo aññopi evamākāro evaṃjātiko pamādo pamajjanākāravasena pamajjanā, pamajjitabhāvavasena pamajjitattanti saṅkhaṃ gato – ayaṃ vuccati pamādoti. Lakkhaṇato panesa pañcasu kāmaguṇesu sativossaggalakkhaṇo, tattheva satiyā vissaṭṭhākāro veditabbo.

  3. Thambhaniddese thaddhaṭṭhena thambho; khaliyā thaddhasāṭakassa viya cittassa thaddhatā ettha kathitā. Thambhanākāro thambhanā. Thambhitassa bhāvo thambhitattaṃ. Kakkhaḷassa puggalassa bhāvo kakkhaḷiyaṃ. Pharusassa puggalassa bhāvo phārusiyaṃ. Abhivādanādisāmīcirahānaṃ tassā sāmīciyā akaraṇavasena ujumeva ṭhapitacittabhāvo ujucittatā. Thaddhassa amuduno bhāvo amudutā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ thambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo gilitanaṅgalasīso viya ajagaro, vātabharitā viya bhastā cetiyaṃ vā vuḍḍhatare vā disvā onamituṃ na sakkoti, pariyanteneva carati. Svāyaṃ cittassa uddhumātabhāvalakkhaṇoti veditabbo.

  4. Sārambhaniddese sārambhanavasena sārambho. Paṭippharitvā sārambho paṭisārambho. Sārambhanākāro sārambhanā. Paṭippharitvā sārambhanā paṭisārambhanā. Paṭisārambhitassa bhāvo paṭisārambhitattaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sārambho nāma vuccati. Svāyaṃ lakkhaṇato karaṇuttariyalakkhaṇo nāma vuccati, yena samannāgato puggalo taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ karoti. Agāriko samāno ekenekasmiṃ gharavatthusmiṃ sajjite aparo dve vatthūni sajjeti, aparo cattāri, aparo aṭṭha, aparo soḷasa. Anagāriko samāno ekenekasmiṃ nikāye gahite, 『nāhaṃ etassa heṭṭhā bhavissāmī』ti aparo dve gaṇhāti, aparo tayo, aparo cattāro, aparo pañca. Sārambhavasena hi gaṇhituṃ na vaṭṭati. Akusalapakkho esa nirayagāmimaggo. Kusalapakkhavasena pana ekasmiṃ ekaṃ salākabhattaṃ dente dve dātuṃ, dve dente cattāri dātuṃ vaṭṭati. Bhikkhunāpi parena ekasmiṃ nikāye gahite, 『dve nikāye gahetvā sajjhāyantassa me phāsu hotī』ti vivaṭṭapakkhe ṭhatvā taduttari gaṇhituṃ vaṭṭati.

  5. Atricchatāniddese yathā ariyavaṃsasutte (a. ni. 4.28) 『lāmakalāmakaṭṭho itarītaraṭṭho』 evaṃ aggahetvā cīvarādīsu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa; gihino vā pana rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa. Bhiyyokamyatāti visesakāmatā. Icchanakavasena icchā. Icchāva icchāgatā, icchanākāro vā. Attano lābhaṃ aticca icchanabhāvo aticchatā. Rāgotiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ aticchatā nāma vuccati. Atricchatātipi etissā eva nāmaṃ. Lakkhaṇato pana sakalābhe asantuṭṭhi paralābhe ca patthanā – etaṃ atricchatālakkhaṇaṃ. Atricchapuggalassa hi attanā laddhaṃ paṇītampi lāmakaṃ viya khāyati, parena laddhaṃ lāmakampi paṇītaṃ viya khāyati; ekabhājane pakkayāgu vā bhattaṃ vā pūvo vā attano patte pakkhitto lāmako viya, parassa patte paṇīto viya khāyati. Ayaṃ pana atricchatā pabbajitānampi hoti gihīnampi tiracchānagatānampi.

Tatrimāni vatthūni – eko kira kuṭumbiko tiṃsa bhikkhuniyo nimantetvā sapūvaṃ bhattaṃ adāsi . Saṅghattherī sabbabhikkhūnīnaṃ patte pūvaṃ parivattāpetvā pacchā attanā laddhameva khādi. Bārāṇasirājāpi 『aṅgārapakkamaṃsaṃ khādissāmī』ti deviṃ ādāya araññaṃ paviṭṭho ekaṃ kinnariṃ disvā, deviṃ pahāya, tassānupadaṃ gato. Devī nivattitvā assamapadaṃ gantvā kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo patvā nisinnā rājānaṃ āgacchantaṃ disvā ākāse uppatitvā agamāsi. Rukkhe adhivatthā devatā imaṃ gāthamāha –

Atricchaṃ atilobhena, atilobhamadena ca;

Evaṃ hāyati atthamhā, ahaṃva asitābhuyāti. (jā. 1.2.168);

Yathā candakinnariṃ patthayanto asitābhuyā rājadhītāya hīno parihīno, evaṃ atricchaṃ atilobhena atthamha hāyati jīyatīti devatā raññā saddhiṃ keḷimakāsi.

Kassapabuddhakālepi mittavindako nāma seṭṭhiputto assaddho appasanno mātarā 『tāta, ajja uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammasavanaṃ suṇa, sahassaṃ te dassāmī』ti vutte dhanalobhena uposathaṅgāni samādāya vihāraṃ gantvā 『idaṃ ṭhānaṃ akutobhaya』nti sallakkhetvā dhammāsanassa heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ agamāsi. Mātā pātova yāguṃ pacitvā upanāmesi. So sahassaṃ gahetvāva yāguṃ pivi. Athassa etadahosi – 『dhanaṃ saṃharissāmī』ti. So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi. Atha naṃ mātā 『『tāta, imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi; alaṃ gamanenā』』ti vāresi. So tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchati eva. Sā purato aṭṭhāsi. Atha naṃ kujjhitvā 『ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī』ti pādena paharitvā patitaṃ mātaraṃ antaraṃ katvā agamāsi. Mātā uṭṭhahitvā 『『mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa me gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatī』』ti evaṃsaññī nāma tvaṃ puttāti āha. Tassa nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi. Atha te manussā 『『addhā ettha pāpapuriso atthi; salākaṃ dethā』』ti salākā dīyamānā tasseva tikkhattuṃ pāpuṇi. Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu. So ekaṃ dīpaṃ gantvā vimānapetīhi saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi 『『purato mā agamāsī』』ti vuccamānopi taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena khuracakkadharaṃ ekaṃ purisaṃ addasa. Tassa taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāti. So taṃ āha – 『『ambho, idaṃ tayā piḷandhapadumaṃ mayhaṃ dehī』』ti. 『『Nayidaṃ, sāmi , padumaṃ; khuracakkaṃ eta』』nti. So 『『vañcesi maṃ tvaṃ. Kiṃ me padumaṃ na diṭṭhapubba』』nti vatvā 『『tvañhi lohitacandanaṃ limpetvā piḷandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmosī』』ti āha. So cintesi – 『ayampi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ anubhavitukāmo』ti. Atha naṃ 『『handa re』』ti vatvā tassa matthake cakkaṃ pakkhipitvā palāyi. Etamatthaṃ viditvā satthā imaṃ gāthamāha –

『『Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhahi pica soḷasa;

Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;

Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake』』ti. (jā. 1.1.104);

Aññataropi atriccho amacco sakavisayaṃ atikkamitvā paravisayaṃ pāvisi. Tattha pothito palāyitvā ekassa tāpasassa vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya nipajji. So tāpasena 『kiṃ te kata』nti pucchito imā gāthāyo abhāsi –

『『Sakaṃ niketaṃ atihīḷayāno,

Atricchatā mallagāmaṃ agacchiṃ;

Tato janā nikkhamitvāna gāmā,

Kodaṇḍakena paripothayiṃsu maṃ.

『『So bhinnasīso ruhiramakkhitaṅgo,

Paccāgamāsiṃ sakaṃ niketaṃ;

Tasmā ahaṃ posathaṃ pālayāmi,

Atricchatā mā punarāgamāsī』』ti. (jā. 1.14.138-139);

  1. Mahicchatāniddese mahantāni vatthūni icchati, mahatī vāssa icchāti mahiccho, tassa bhāvo mahicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā paṭiggahaṇe ca paribhoge ca amattaññutā – etaṃ mahicchatālakkhaṇaṃ. Mahiccho hi puggalo yathā nāma kacchapuṭavāṇijo piḷandhanabhaṇḍakaṃ hatthena gahetvā ucchaṅgepi pakkhipitabbayuttakaṃ pakkhipitvā mahājanassa passantasseva 『『ammā, asukaṃ gaṇhatha, asukaṃ gaṇhathā』』ti mukhena saṃvidahati. Evameva so appamattakampi attano sīlaṃ vā ganthaṃ vā dhutaguṇaṃ vā antamaso araññavāsamattakampi mahājanassa jānantasseva sambhāvetukāmo hoti, sambhāvetvā ca pana sakaṭehipi upanīte paccaye 『ala』nti avatvā gaṇhāti. Tayo hi pūretuṃ na sakkā – aggi upādānena, samuddo udakena, mahiccho paccayehīti.

Aggikkhandho samuddo ca, mahiccho cāpi puggalo;

Bahuke paccaye dente, tayo pete na pūraye.

Mahicchapuggalo hi vijātamātuyāpi manaṃ gaṇhituṃ na sakkoti, pageva upaṭṭhākānaṃ.

Tatrimāni vatthūni – eko kira daharabhikkhu piṭṭhapūve piyāyati. Athassa mātā paṭipattiṃ vīmaṃsamānā 『sace me putto paṭiggahaṇe mattaṃ jānāti, sakalampi naṃ temāsaṃ pūveheva upaṭṭhahissāmī』ti vassūpanāyikadivase parivīmaṃsamānā paṭhamaṃ ekaṃ pūvaṃ adāsi, tasmiṃ niṭṭhite dutiyaṃ, tasmimpi niṭṭhite tatiyaṃ. Daharo 『ala』nti avatvā khādiyeva. Mātā tassa amattaññubhāvaṃ ñatvā 『ajjeva me puttena sakalatemāsassa pūvā khāditā』ti dutiyadivasato paṭṭhāya ekapūvampi na adāsi.

Tissamahārājāpi devasikaṃ cetiyapabbate bhikkhusaṅghassa dānaṃ dadamāno 『mahārāja, kiṃ ekameva ṭhānaṃ bhajasi? Kiṃ aññattha dātuṃ na vaṭṭatī』ti jānapadehi vutto dutiyadivase anurādhapure mahādānaṃ dāpesi. Ekabhikkhupi paṭiggahaṇe mattaṃ na aññāsi. Ekamekena paṭiggahitaṃ khādanīyabhojanīyaṃ dve tayo janā ukkhipiṃsu. Rājā dutiyadivase cetiyapabbate bhikkhusaṅghaṃ nimantāpetvā rājantepuraṃ āgatakāle 『『pattaṃ dethā』』ti āha. 『『Alaṃ, mahārāja, attano pamāṇena bhikkhaṃ gaṇhissatī』』ti ekabhikkhupi pattaṃ na adāsi. Sabbe pamāṇayuttakameva paṭiggahesuṃ. Atha rājā āha – 『『passatha tumhākaṃ bhikkhūsu ekopi mattaṃ na jānāti. Hiyyo kiñci avasesaṃ nāhosi. Ajja gahitaṃ mandaṃ, avasesameva bahū』』ti tesaṃ mattaññutāya attamano itaresañca amattaññutāya anattamano ahosi.

  1. Pāpicchatāniddese assaddho samāno saddhoti maṃ jano jānātūtiādīsu evaṃ icchanto kiṃ karoti? Assaddho saddhākāraṃ dasseti; dussīlādayo sīlavantādīnaṃ ākāraṃ dassenti. Kathaṃ? Assaddho tāva mahāmahadivase manussānaṃ vihāraṃ āgamanavelāya sammajjaniṃ ādāya vihāraṃ sammajjati, kacavaraṃ chaḍḍeti, manussehi diṭṭhabhāvaṃ ñatvā cetiyaṅgaṇaṃ gacchati, tatthāpi sammajjitvā kacavaraṃ chaḍḍeti, vālikaṃ samaṃ karoti, āsanāni dhovati, bodhimhi udakaṃ siñcati. Manussā disvā 『natthi maññe añño bhikkhu vihārajagganako, ayameva imaṃ vihāraṃ paṭijaggati, saddho thero』ti gamanakāle nimantetvā gacchanti. Dussīlopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe vinayadharaṃ upasaṅkamitvā pucchati 『『bhante, mayi gacchante goṇo ubbiggo. Tena dhāvatā tiṇāni chinnāni. Sammajjantassa me tiṇāni chijjanti. Caṅkamantassa me pāṇakā mīyanti. Kheḷaṃ pātentassa asatiyā tiṇamatthake patati; tattha tattha kiṃ hotī』』ti? 『『Anāpatti, āvuso, asañcicca asatiyā ajānantassā』』ti ca vutte 『『bhante, mayhaṃ garukaṃ viya upaṭṭhāti; suṭṭhu vīmaṃsathā』』ti bhaṇati. Taṃ sutvā manussā 『amhākaṃ ayyo ettakepi kukkuccāyati! Aññasmiṃ oḷārike kiṃ nāma karissati; natthi iminā sadiso sīlavāti pasannā sakkāraṃ karonti. Appassutopi upaṭṭhākamajjhe nisinno 『『asuko tipiṭakadharo, asuko catunikāyiko mayhaṃ antevāsiko, mama santike tehi dhammo uggahito』』ti vadati. Manussā 『amhākaṃ ayyena sadiso bahussuto natthi, etassa kira santike asukena ca asukena ca dhammo uggahito』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Saṅgaṇikārāmopi mahāmahadivase dīghapīṭhañca apassayañca gāhāpetvā vihārapaccante rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdati. Manussā āgantvā 『『thero kuhi』』nti pucchanti. 『『Gaṇṭhikaputtā nāma gaṇṭhikā eva honti. Tena thero evarūpe kāle idha na nisīdati, vihārapaccante divāṭṭhāne dīghacaṅkame viharatī』』ti vadanti. Sopi divasabhāgaṃ vītināmetvā nalāṭe makkaṭasuttaṃ alliyāpetvā pīṭhaṃ gāhāpetvā āgamma pariveṇadvāre nisīdati. Manussā 『『kahaṃ, bhante, gatattha? Āgantvā na addasamhā』』ti vadanti. 『『Upāsakā, antovihāro ākiṇṇo; daharasāmaṇerānaṃ vicaraṇaṭṭhānametaṃ saṭṭhihatthacaṅkame divāṭṭhāne nisīdimhā』』ti attano pavivittabhāvaṃ jānāpeti.

Kusītopi upaṭṭhākamajjhe nisinno 『『upāsakā, tumhehi ukkāpāto diṭṭho』』ti vadati. 『『Na passāma, bhante; kāya velāya ahosī』』ti ca puṭṭho 『『amhākaṃ caṅkamanavelāyā』』ti vatvā 『『bhūmicālasaddaṃ assutthā』』ti pucchati. 『『Na suṇāma, bhante; kāya velāyā』』ti puṭṭho 『『majjhimayāme amhākaṃ ālambanaphalakaṃ apassāya ṭhitakāle』』ti vatvā 『『mahāobhāso ahosi; so vo diṭṭho』』ti pucchati. 『『Kāya velāya, bhante』』ti ca vutte 『『mayhaṃ caṅkamamhā otaraṇakāle』』ti vadati. Manussā 『amhākaṃ thero tīsupi yāmesu caṅkameyeva hoti; natthi ayyena sadiso āraddhavīriyo』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Muṭṭhassatīpi upaṭṭhākamajjhe nisinno 『『mayā asukakāle nāma dīghanikāyo uggahito, asukakāle majjhimo, saṃyuttako, aṅguttariko; antarā olokanaṃ nāma natthi, icchiticchataṭṭhāne mukhāruḷhova tanti āgacchati; ime panaññe bhikkhū eḷakā viya mukhaṃ phandāpentā viharantī』』ti vadati. Manussā 『natthi ayyena sadiso upaṭṭhitasatī』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Asamāhitopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe aṭṭhakathācariye pañhaṃ pucchati – 『kasiṇaṃ nāma kathaṃ bhāveti? Kittakena nimittaṃ uppannaṃ nāma hoti? Kittakena upacāro? Kittakena appanā? Paṭhamassa jhānassa kati aṅgāni? Dutiyassa tatiyassa catutthassa jhānassa kati aṅgāni』』ti pucchati. Tehi attano uggahitānurūpena kathitakāle sitaṃ katvā 『kiṃ, āvuso, evaṃ na hosī』ti vutte 『vaṭṭati, bhante』ti attano samāpattilābhitaṃ sūceti. Manussā 『samāpattilābhī ayyo』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Duppaññopi upaṭṭhākānaṃ majjhe nisinno 『majjhimanikāye me pañcattayaṃ olokentassa sahiddhiyāva maggo āgato. Pariyatti nāma amhākaṃ na dukkarā. Pariyattivāvaṭo pana dukkhato na muccatīti pariyattiṃ vissajjayimhā』tiādīni vadanto attano mahāpaññataṃ dīpeti. Evaṃ vadanto panassa sāsane pahāraṃ deti. Iminā sadiso mahācoro nāma natthi. Na hi pariyattidharo dukkhato na muccatīti. Akhīṇāsavopi gāmadārake disvā 『tumhākaṃ mātāpitaro amhe kiṃ vadantī』』ti? 『『Arahāti vadanti, bhante』』ti. 『Yāva chekā gahapatikā, na sakkā vañcetu』nti attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.

Aññepi cettha cāṭiarahantapārohaarahantādayo veditabbā – eko kira kuhako antogabbhe cāṭiṃ nikhaṇitvā manussānaṃ āgamanakāle pavisati. Manussā 『kahaṃ thero』ti pucchanti. 『Antogabbhe』ti ca vutte pavisitvā vicinantāpi adisvā nikkhamitvā 『natthi thero』ti vadanti. 『Antogabbheyeva thero』ti ca vutte puna pavisanti. Thero cāṭito nikkhamitvā pīṭhe nisinno hoti. Tato tehi 『mayaṃ, bhante, pubbe adisvā nikkhantā, kahaṃ tumhe gatatthā』』ti vutte 『samaṇā nāma attano icchiticchitaṭṭhānaṃ gacchantī』ti vacanena attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.

Aparopi kuhako ekasmiṃ pabbate paṇṇasālāyaṃ vasati. Paṇṇasālāya ca pacchato papātaṭṭhāne eko kacchakarukkho atthi. Tassa pāroho gantvā parabhāge bhūmiyaṃ patiṭṭhito. Manussā maggenāgantvā nimantenti. So pattacīvaramādāya pārohena otaritvā gāmadvāre attānaṃ dasseti. Tato manussehi pacchā āgantvā 『katarena maggena āgatattha, bhante』ti puṭṭho 『samaṇānaṃ āgatamaggo nāma pucchituṃ na vaṭṭati, attano icchiticchitaṭṭhāneneva āgacchantī』ti vacanena khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti. Taṃ pana kuhakaṃ eko viddhakaṇṇo ñatvā 『pariggahessāmi na』nti ekadivasaṃ pārohena otarantaṃ disvā pacchato chinditvā appamattakena ṭhapesi. So 『pārohato otarissāmī』ti 『ṭha』nti patito, mattikā patto bhijji. So 『ñātomhī』ti nikkhamitvā palāyi. Pāpicchassa bhāvo pāpicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā, paṭiggahaṇe ca amattaññutā; etaṃ pāpicchatālakkhaṇanti veditabbaṃ.

  1. Siṅganiddese vijjhanaṭṭhena siṅgaṃ; nāgarikabhāvasaṅkhātassa kilesasiṅgassetaṃ nāmaṃ. Siṅgārabhāvo siṅgāratā, siṅgārakaraṇākāro vā. Caturabhāvo caturatā. Tathā cāturiyaṃ. Parikkhatabhāvo parikkhatatā; parikhaṇitvā ṭhapitasseva daḷhasiṅgārabhāvassetaṃ nāmaṃ . Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Evaṃ sabbehipi padehi kilesasiṅgāratāva kathitā.

  2. Tintiṇaniddese tintiṇanti khīyanaṃ. Tintiṇāyanākāro tintiṇāyanā. Tintiṇena ayitassa tintiṇasamaṅgino bhāvo tintiṇāyitattaṃ. Lolupabhāvo loluppaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Pucchañjikatāti lābhalabhanakaṭṭhāne vedhanākampanā nīcavuttitā. Sādhukamyatāti paṇītapaṇītānaṃ patthanā. Evaṃ sabbehipi padehi suvānadoṇiyaṃ kañjiyaṃ pivanakasunakhassa aññaṃ sunakhaṃ disvā bhubhukkaraṇaṃ viya 『tava santakaṃ, mama santaka』nti kilesavasena khīyanākāro kathito.

  3. Cāpalyaniddese ākoṭitapaccākoṭitabhāvādīhi cīvarassa maṇḍanā cīvaramaṇḍanā. Maṇivaṇṇacchavikaraṇādīhi pattassa maṇḍanā pattamaṇḍanā. Cittakammādīhi puggalikasenāsanassa maṇḍanā senāsanamaṇḍanā. Imassa vā pūtikāyassāti imassa manussasarīrassa. Yathā hi tadahujātopi siṅgālo jarasiṅgālotveva ūruppamāṇāpi ca gaḷocilatā pūtilatātveva saṅkhaṃ gacchati, evaṃ suvaṇṇavaṇṇopi manussakāyo pūtikāyotveva vuccati. Tassa antarantarā rattavaṇṇapaṇḍuvaṇṇādīhi nivāsanapārupanādīhi sajjanā maṇḍanā nāma. Bāhirānaṃ vā parikkhārānanti ṭhapetvā pattacīvaraṃ sesaparikkhārānaṃ; athavā yā esā cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanāti vuttā, sā tehi vā parikkhārehi kāyassa maṇḍanā tesaṃ vā bāhiraparikkhārānaṃ maṇḍetvā ṭhapanavasena maṇḍanāti evamettha attho veditabbo. Maṇḍanā vibhūsanāti ettha ūnaṭṭhānassa pūraṇavasena maṇḍanā, chavirāgādivasena vibhūsanāti veditabbā. Keḷanāti kīḷanā. Parikeḷanāti parikīḷanā. Giddhikatāti gedhayuttatā. Giddhikattanti tasseva vevacanaṃ. Capalabhāvo capalatā. Tathā cāpalyaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ cāpalyaṃ nāma vuccati, yena samannāgato puggalo vassasatikopi samāno tadahujātadārako viya hoti.

  4. Asabhāgavuttiniddese vippaṭikūlaggāhitāti ananulomaggāhitā. Vipaccanīkasātatāti vipaccanīkena paṭiviruddhakaraṇena sukhāyanā. Anādarabhāvo anādariyaṃ. Tathā anādariyatā. Agāravassa bhāvo agāravatā. Jeṭṭhakabhāvassa akaraṇaṃ appatissavatā. Ayaṃvuccatīti ayaṃ asabhāgavutti nāma vuccati; visabhāgajīvikatāti attho; yāya samannāgato puggalo mātaraṃ pitaraṃ vā gilānaṃ paṭivattitvāpi na oloketi; pitusantakassa kāraṇā mātarā saddhiṃ, mātusantakassa kāraṇā pitarā saddhiṃ kalahaṃ karoti; visabhāgajīvitaṃ jīvati, mātāpitūnaṃ santakassa kāraṇā jeṭṭhena vā kaniṭṭhena vā bhātarā saddhiṃ kalahaṃ karoti, nillajjavacanaṃ vadati, ācariyassa vā upajjhāyassa vā vattapaṭivattaṃ na karoti, gilānaṃ na upaṭṭhāti, buddhassa bhagavato cetiyadassanaṭṭhāne uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, kheḷampi siṅghāṇikampi chaḍḍeti, chattaṃ dhāreti, upāhanā āruyha gacchati, buddhasāvakesu na lajjati, saṅghe cittīkāraṃ na karoti, mātimattapitimattādīsu garuṭṭhānīyesu hirottappaṃ na paccupaṭṭhāpeti. Tassevaṃ pavattamānassa sabbā pesā kiriyā mātarītiādīsupi vatthūsu asabhāgavuttitā nāma hoti.

  5. Aratiniddese pantesūti dūresu vivittesu vā. Adhikusalesūti samathavipassanādhammesu. Aratīti ratipaṭikkhepo. Aratitāti aramaṇākāro. Anabhiratīti anabhiratabhāvo. Anabhiramaṇāti anabhiramaṇākāro. Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhanākāro. Paritassitāti ukkaṇṭhanavaseneva paritassanā.

  6. Tandīniddese tandīti jātiālasiyaṃ. Tandiyanāti tandiyanākāro. Tandimanakatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṃ. Ālasyāyanākāro ālasyāyanā. Alasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṃ. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṃ kathitaṃ.

  7. Vijambhitāniddese jambhanāti phandanā. Punappunaṃ jambhanā vijambhanā. Ānamanāti purato namanā. Vinamanāti pacchato namanā. Sannamanāti samantato namanā. Paṇamanāti yathā hi tantato uṭṭhitapesakāro kismiñcideva gahetvā ujukaṃ kāyaṃ ussāpeti, evaṃ kāyassa uddhaṃ ṭhapanā. Byādhiyakanti uppannabyādhitā. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyaphandanameva kathitaṃ.

  8. Bhattasammadaniddese bhuttāvissāti bhuttavato. Bhattamucchāti bhattagelaññaṃ; balavabhattena hi mucchāpatto viya hoti. Bhattakilamathoti bhattena kilantabhāvo. Bhattapariḷāhoti bhattadaratho. Tasmiñhi samaye pariḷāhuppattiyā upahatindriyo hoti, kāyo jīrati. Kāyaduṭṭhullanti bhattaṃ nissāya kāyassa akammaññatā.

  9. Cetaso līnattaniddeso heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttatthoyeva. Imehi pana sabbehipi padehi kilesavasena cittassa gilānākāro kathitoti veditabbo.

  10. Kuhanāniddese lābhasakkārasilokasannissitassāti lābhañca sakkārañca kittisaddañca nissitassa, patthayantassāti attho. Pāpicchassāti asantaguṇadīpanakāmassa. Icchāpakatassāti icchāya apakatassa, upaddutassāti attho.

Ito paraṃ yasmā paccayapaṭisevana sāmantajappanairiyāpathasannissitavasena mahāniddese tividhaṃ kuhanavatthu āgataṃ, tasmā tividhampi taṃ dassetuṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātena vāti evamādi āraddhaṃ. Tattha cīvarādīhi nimantitassa tadatthikasseva sato pāpicchataṃ nissāya paṭikkhipanena, te ca gahapatike attani suppatiṭṭhitasaddhe ñatvā puna tesaṃ 『aho ayyo appiccho, na kiñci paṭiggaṇhituṃ icchati, suladdhaṃ vata no assa sace appamattakaṃ kiñci paṭiggaṇheyyā』ti nānāvidhehi upāyehi paṇītāni cīvarādīni upanentānaṃ tadanuggahakāmataṃyeva āvikatvā paṭiggahaṇena ca tato pabhuti asītisakaṭabhārehi upanāmanahetubhūtaṃ vimhāpanaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ mahāniddese (mahāni. 87) –

『『Katamaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho icchāpakato atthiko cīvara …pe… parikkhārānaṃ bhiyyokamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti, piṇḍapātaṃ paccakkhāti, senāsanaṃ paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paccakkhāti. So evamāha – 『『kiṃ samaṇassa mahagghena cīvarena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ katvā dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṃ kappeyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo pūtimuttena vā harītakīkhaṇḍena vā osadhaṃ kareyyāti. Tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati, lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti – 『ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo』ti bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvara…pe… parikkhārehi. So evamāha – 『tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati – saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, deyyadhammassa…pe… dakkhiṇeyyānaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Tumhākañcevāyaṃ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati, ahañca paṭiggāhako. Sacāhaṃ na paṭiggahessāmi, evaṃ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha; na mayhaṃ iminā attho, apica tumhākaṃ eva anukampāya paṭiggaṇhāmī』ti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ paṭiggaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṃ…pe… bhesajjaparikkhāraṃ paṭiggaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū』』ti.

Pāpicchasseva pana sato uttarimanussadhammādhigamaparidīpanavācāya tathā tathā vimhāpanaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – 『『katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu ? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo 『evaṃ maṃ jano sambhāvessatī』ti ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ bhāsati – 『yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho』ti bhaṇati; 『yo evarūpaṃ pattaṃ, lohathālakaṃ, dhamakaraṇaṃ, parisāvanaṃ, kuñcikaṃ, upāhanaṃ, kāyabandhanaṃ, āyogaṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho』ti bhaṇati; 『yassa evarūpo upajjhāyo, ācariyo, samānupajjhāyo, samānācariyako, mitto sandiṭṭho, sambhatto, sahāyo; yo evarūpe vihāre vasati – aḍḍhayoge, pāsāde, hammiye, guhāyaṃ, leṇe, kuṭiyā, kūṭāgāre, aṭṭe, māḷe, udosite, uddaṇḍe, upaṭṭhānasālāyaṃ, maṇḍape, rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesakkho』ti bhaṇati.

『『Atha vā korajikakorajiko bhākuṭikabhākuṭiko kuhakakuhako lapakalapako mukhasambhāvito 『ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarūpānaṃ santānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhī』ti tādisaṃ gambhīraṃ gūḷhaṃ nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatāpaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū』』ti.

Pāpicchasseva pana sato sambhāvanādhippāyakatena iriyāpathena vimhāpanaṃ iriyāpathasannissitaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – 『『katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo 『evaṃ maṃ jano sambhāvessatī』ti gamanaṃ saṇṭhapeti, sayanaṃ saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati, paṇidhāya tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati, paṇidhāya seyyaṃ kappeti, samāhito viya gacchati, samāhito viya tiṭṭhati, nisīdati, seyyaṃ kappeti, āpāthakajjhāyīva hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthū』』ti.

Tattha paccayapaṭisevanasaṅkhātenāti paccayapaṭisevananti evaṃ saṅkhātena paccayapaṭisevanena. Sāmantajappitenāti samīpe bhaṇitena. Iriyāpathassāti catuiriyāpathassa. Āṭhapanāti ādiṭhapanā, ādarena vā ṭhapanā. Ṭhapanāti ṭhapanākāro. Saṇṭhapanāti abhisaṅkharaṇā, pāsādikabhāvakaraṇanti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikāti padhānapurimaṭṭhitabhāvadassanena bhākuṭikaraṇaṃ, mukhasaṅkocoti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikaraṇaṃ sīlamassāti bhākuṭiko; bhākuṭikassa bhāvo bhākuṭiyaṃ. Kuhanāti vimhāpanaṃ, kuhassa āyanā kuhāyanā. Kuhitassa bhāvo kuhitattanti.

  1. Lapanāniddese ālapanāti vihāraṃ āgatamanusse disvā kimatthāya bhonto āgatā? Kiṃ bhikkhū nimantetuṃ? Yadi evaṃ gacchatha; ahaṃ pacchato bhikkhū gahetvā āgacchāmī』ti evaṃ āditova lapanā. Atha vā attānaṃ upanetvā 『ahaṃ tisso, mayi rājā pasanno, mayi asuko ca asuko ca rājamahāmatto pasanno』ti evaṃ attupanāyikā lapanā ālapanā. Lapanāti puṭṭhassa sato vuttappakārameva lapanaṃ. Sallapanāti gahapatikānaṃ ukkaṇṭhane bhītassa okāsaṃ datvā suṭṭhu lapanā. Ullapanāti 『mahākuṭumbiko, mahānāviko, mahādānapatī』ti evaṃ uddhaṃ katvā lapanā. Samullapanāti sabbatobhāgena uddhaṃ katvā lapanā. Unnahanāti 『upāsakā, pubbe īdise kāle dānaṃ detha; idāni kiṃ na dethā』ti evaṃ yāva 『dassāma, bhante, okāsaṃ na labhāmā』tiādīni vadanti tāva uddhaṃ nahanā, veṭhanāti vuttaṃ hoti. Atha vā ucchuhatthaṃ disvā 『kuto āgatā, upāsakā』ti pucchati. 『Ucchukhettato, bhante』ti. 『Kiṃ tattha ucchu madhura』nti? 『Khāditvā, bhante, jānitabba』nti. 『Na, upāsakā, bhikkhussa 『ucchuṃ dethā』ti vattuṃ vaṭṭatī』ti yā evarūpā nibbeṭhentassāpi veṭhanakakathā, sā unnahanā . Sabbatobhāgena punappunaṃ unnahanā samunnahanā. Ukkācanāti 『etaṃ kulaṃ maṃyeva jānāti, sace ettha deyyadhammo uppajjati, mayhameva detī』ti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā; uddīpanāti vuttaṃ hoti.

Telakandarikavatthu cettha vattabbaṃ. Dve kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ pavisitvā āsanasālāya nisīditvā ekaṃ kumārikaṃ disvā pakkosiṃsu. Tāya āgatāya tatreko ekaṃ pucchi – 『ayaṃ, bhante, kassa kumārikā』ti? 『Amhākaṃ upaṭṭhāyikāya telakandarikāya dhītā, āvuso. Imissā mātā mayi gehaṃ gate sappiṃ dadamānā ghaṭeneva deti, ayampi mātā viya ghaṭeneva detī』ti ukkāceti.

Sabbatobhāgena punappunaṃ ukkācanā samukkācanā. Anuppiyabhāṇitāti saccānurūpaṃ vā dhammānurūpaṃ vā anapaloketvā punappunaṃ piyabhaṇanameva. Cāṭukamyatāti nīcavuttitā; attānaṃ heṭṭhato ṭhapetvā vattanaṃ. Muggasūpyatāti muggasūpasadisatā. Yathā muggesu paccamānesu kocideva na paccati, avasesā paccanti; evaṃ yassa puggalassa vacane kiñcideva saccaṃ hoti, sesaṃ alikaṃ – ayaṃ puggalo muggasūpyoti vuccati. Tassa bhāvo muggasūpyatā. Pāribhaṭayatāti pāribhaṭayabhāvo. Yo hi kuladārake dhātī viya aṅkena vā khandhena vā paribhaṭati, dhāretīti attho; tassa paribhaṭassa kammaṃ pāribhaṭayaṃ; pāribhaṭayassa bhāvo pāribhaṭayatāti.

  1. Nemittikatāniddese nimittanti yaṃkiñci paresaṃ paccayadānasaṃyojanakaṃ kāyavacīkammaṃ. Nimittakammanti nimittassa karaṇakosallaṃ.

Tatridaṃ vatthu – eko kira piṇḍapātiko upaṭṭhākakammārassa gehadvāraṃ gantvā 『kiṃ bhante』ti pucchito cīvarantarena hatthaṃ nīharitvā vāsipaharaṇākāraṃ akāsi. Kammāro 『sallakkhitaṃ me, bhante』ti vāsiṃ katvā adāsi. Obhāsoti paccayapaṭisaṃyuttakathā. Obhāsakammanti vacchakapālake disvā 『kiṃ ime vacchā khīragovacchā, takkagovacchā』ti pucchitvā 『khīragovacchā, bhante』ti vutte 『na khīragovacchā, yadi khīragovacchā siyuṃ bhikkhūpi khīraṃ labheyyu』nti evamādinā nayena tesaṃ dārakānaṃ mātāpitūnaṃ nivedetvā khīradāpanādikaṃ obhāsakaraṇaṃ. Sāmantajappāti samīpaṃ katvā jappanaṃ.

Jātakabhāṇakavatthu cettha kathetabbaṃ. Eko kira jātakabhāṇakatthero bhuñjitukāmo upaṭṭhāyikāya gehaṃ pavisitvā nisīdi. Sā adātukāmā 『taṇḍulā natthī』ti bhaṇantī taṇḍule āharitukāmā viya paṭivissakagharaṃ gatā. Bhikkhu antogabbhaṃ pavisitvā olokento kavāṭakoṇe ucchuṃ, bhājane guḷaṃ, piṭake loṇamacchaphālaṃ, kumbhiyaṃ taṇḍule, ghaṭe ghataṃ disvā nikkhamitvā nisīdi. Gharaṇī 『taṇḍulaṃ nālattha』nti āgatā. Thero 『upāsike, ajja bhikkhā na sampajjissatī』ti paṭikacceva nimittaṃ addasa』nti āha. 『Kiṃ, bhante』ti? 『Kavāṭakoṇe nikkhittaṃ ucchuṃ viya sappaṃ addasaṃ; 『taṃ paharissāmī』ti olokento bhājane ṭhapitaṃ guḷapiṇḍaṃ viya pāsāṇaṃ leḍḍukena; pahaṭena sappena kataṃ, piṭake nikkhittaloṇamacchaphālasadisaṃ, phaṇaṃ; tassa taṃ leḍḍuṃ ḍaṃsitukāmassa, kumbhiyā taṇḍulasadise dante; athassa kupitassa, ghaṭe pakkhittaghatasadisaṃ, mukhato nikkhamantaṃ visamissakaṃ kheḷa』nti. Sā 『na sakkā muṇḍakaṃ vañcetu』nti ucchuṃ datvā odanaṃ pacitvā ghataguḷamacchehi saddhiṃ adāsīti. Evaṃ samīpaṃ katvā jappanaṃ sāmantajappāti veditabbaṃ. Parikathāti yathā taṃ labhati tathā parivattetvā parivattetvā kathanaṃ.

  1. Nippesikatāniddese akkosanāti dasahi akkosavatthūhi akkosanā. Vambhanāti paribhavitvā kathanaṃ. Garahanāti 『assaddho appasanno』tiādinā nayena dosāropanā. Ukkhepanāti 『mā etaṃ ettha kathethā』ti vācāya ukkhipanaṃ. Sabbatobhāgena savatthukaṃ sahetukaṃ katvā ukkhepanā samukkhepanā. Athavā adentaṃ 『aho dānapatī』ti evaṃ ukkhipanaṃ ukkhepanā. 『Mahādānapatī』ti evaṃ suṭṭhu ukkhepanā samukkhepanā. Khipanāti 『kiṃ imassa jīvitaṃ bījabhojino』ti evaṃ uppaṇḍanā. Saṅkhipanāti 『kiṃ imaṃ adāyakoti bhaṇatha yo niccakālaṃ sabbesampi natthīti vacanaṃ detī』ti evaṃ suṭṭhutaraṃ uppaṇḍanā. Pāpanāti adāyakattassa avaṇṇassa vā pāpanaṃ. Sabbatobhāgena pāpanā sampāpanā. Avaṇṇahārikāti 『evaṃ me avaṇṇabhayāpi dassatī』ti gehato gehaṃ, gāmato gāmaṃ, janapadato janapadaṃ avaṇṇaharaṇaṃ. Parapiṭṭhimaṃsikatāti purato madhuraṃ bhaṇitvā parammukhe avaṇṇabhāsitā. Esā hi abhimukhaṃ oloketuṃ asakkontassa parammukhānaṃ piṭṭhimaṃsakhādanaṃ viya hoti. Tasmā parapiṭṭhimaṃsikatāti vuttā. Ayaṃ vuccati nippesikatāti ayaṃ yasmā veḷupesikā viya abbhaṅgaṃ parassa guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā gandhajātaṃ nipisitvā gandhamagganā viya paraguṇe nipisitvā vicuṇṇetvā esā lābhamagganā hoti, tasmā nippesikatāti vuccatīti.

  2. Lābhena lābhaṃ nijigīsanatāniddese nijigīsanatāti magganā. Ito laddhanti imamhā gehā laddhaṃ. Amutrāti amukamhi gehe. Eṭṭhīti icchanā. Gaveṭṭhīti magganā. Pariyeṭṭhīti punappunaṃ magganā. Ādito paṭṭhāya laddhaṃ laddhaṃ bhikkhaṃ tatra tatra kuladārakānaṃ datvā ante khīrayāguṃ labhitvā gatabhikkhuvatthu cettha kathetabbaṃ. Esanātiādīni eṭṭhītiādīnaṃ vevacanāni, tasmā eṭṭhīti esanā, gaveṭṭhīti gavesanā, pariyeṭṭhīti pariyesanā. Iccevamettha yojanā veditabbā.

  3. Seyyamānaniddese jātiyāti khattiyabhāvādijātisampattiyā. Gottenāti gotamagottādinā ukkaṭṭhagottena. Kolaputtiyenāti mahākulabhāvena. Vaṇṇapokkharatāyāti vaṇṇasampannasarīratāya. Sarīrañhi pokkharanti vuccati, tassa vaṇṇasampattiyā abhirūpabhāvenāti attho. Dhanenātiādīni uttānatthāneva. Mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā 『seyyohamasmī』ti mānaṃ pavatteti karoti.

  4. Sadisamānaniddese mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā 『sadisohamasmī』ti mānaṃ pavatteti. Ayamettha atthato viseso. Pāḷiyaṃ pana nānākaraṇaṃ natthi.

  5. Hīnamānaniddese omānaṃ jappetīti heṭṭhāmānaṃ pavatteti. Omānoti lāmako heṭṭhāmāno. Omaññanā omaññitattanti ākārabhāvaniddeso. Hīḷanāti jātiādīhi attajigucchanā. Ohīḷanāti atirekato hīḷanā. Ohīḷitattanti tasseva bhāvaniddeso. Attuññāti attānaṃ hīnaṃ katvā jānanā. Attāvaññāti attānaṃ avajānanā. Attaparibhavoti jātiādisampattināmameva jātāti attānaṃ paribhavitvā maññanā. Evamime tayo mānā puggalaṃ anissāya jātiādivatthuvaseneva kathitā. Tesu ekeko tiṇṇampi seyyasadisahīnānaṃ uppajjati. Tattha 『seyyohamasmī』ti māno seyyasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. 『Sadisohamasmī』ti māno sadisasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. 『Hīnohamasmī』ti māno hīnasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno.

869.Tattha katamo seyyassa seyyohamasmītiādayo pana nava mānā puggalaṃ nissāya kathitā. Tesu tayo tayo ekekassa uppajjanti. Tattha dahatīti ṭhapeti. Taṃ nissāyāti taṃ seyyato dahanaṃ nissāya. Ettha pana seyyassa seyyohamasmīti māno rājūnañceva pabbajitānañca uppajjati. Rājā hi 『raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā ko mayā sadiso atthī』ti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi 『sīladhutaṅgādīhi ko mayā sadiso atthī』ti etaṃ mānaṃ karoti.

870.Seyyassa sadisohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Rājā hi 『raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā aññarājūhi saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa』nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi 『sīladhutaṅgādīhi aññena bhikkhunā saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa』nti etaṃ mānaṃ karoti.

871.Seyyassa hīnohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Yassa hi rañño raṭṭhaṃ vā dhanaṃ vā vāhanāni vā sampannāni na honti, so 『mayhaṃ rājāti vohārasukhamattameva; kiṃ rājā nāma aha』nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi 『appalābhasakkāro ahaṃ. Dhammakathiko bahussuto mahātheroti kathāmattameva. Kiṃ dhammakathiko nāmāhaṃ, kiṃ bahussuto nāmāhaṃ, kiṃ mahāthero nāmāhaṃ yassa me lābhasakkāro natthī』ti etaṃ mānaṃ karoti.

872.Sadisassa seyyohamasmīti mānādayo amaccādīnaṃ uppajjanti. Amacco hi raṭṭhiyo vā 『bhogayānavāhanādīhi ko mayā sadiso añño rājapuriso atthī』ti vā 『mayhaṃ aññehi saddhiṃ kiṃ nānākaraṇa』nti vā 『amaccoti nāmamattameva mayhaṃ; ghāsacchādanamattampi me natthi. Kiṃ amacco nāmāha』nti ete māne karoti.

875.Hīnassa seyyohamasmīti mānādayo dāsādīnaṃ uppajjanti. Dāso hi 『mātito vā pitito vā ko mayā sadiso añño dāso nāma atthi』 aññe jīvituṃ asakkontā kucchihetu dāsā nāma jātā. Ahaṃ pana paveṇīāgatattā seyyo』ti vā 『paveṇīāgatabhāvena ubhatosuddhikadāsattena asukadāsena nāma saddhiṃ kiṃ mayhaṃ nānākaraṇa』nti vā 『kucchivasenāhaṃ dāsabyaṃ upagato. Mātāpitukoṭiyā pana me dāsaṭṭhānaṃ natthi. Kiṃ dāso nāma aha』nti vā ete māne karoti. Yathā ca dāso evaṃ pukkusacaṇḍālādayopi ete māne karontiyeva.

Ettha ca 『seyyassa seyyohamasmī』ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tathā 『sadisassa sadisohamasmī』ti 『hīnassa hīnohamasmī』ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tattha yāthāvamānā arahattamaggavajjhā, ayāthāvamānā sotāpattimaggavajjhā.

  1. Evaṃ savatthuke māne kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassetuṃ tattha katamo mānotiādi vuttaṃ.

  2. Atimānaniddese seyyādivasena puggalaṃ anāmasitvā jātiādīnaṃ vatthuvaseneva niddiṭṭho. Tattha atimaññatīti 『jātiādīhi mayā sadiso natthī』ti atikkamitvā maññati.

  3. Mānātimānaniddese yo evarūpoti yo eso 『ayaṃ pubbe mayā sadiso, idāni ahaṃ seṭṭho, ahaṃ hīnataro』ti uppanno māno. Ayaṃ bhārātibhāro viya purimaṃ sadisamānaṃ upādāya mānātimānoti dassetuṃ evamāha.

  4. Omānaniddeso hīnamānaniddesasadisoyeva. Veneyyavasena pana so 『hīnohamasmī』ti māno nāma vutto – ayaṃ omāno nāma. Apicettha 『tvaṃ jātimā, kākajāti viya te jāti; tvaṃ gottavā, caṇḍālagottaṃ viya te gottaṃ; tuyhaṃ saro atthi, kākassaro viya te saro』ti evaṃ attānaṃ heṭṭhā katvā pavattanavasena ayaṃ omānoti veditabbo.

  5. Adhimānaniddese appatte pattasaññitāti cattāri saccāni appatvā pattasaññitāya . Akateti catūhi maggehi kattabbakicce akateyeva. Anadhigateti catusaccadhamme anadhigate. Asacchikateti arahattena apaccakkhakate. Ayaṃ vuccati adhimānoti ayaṃ adhigatamāno nāma vuccati.

Ayaṃ pana kassa uppajjati, kassa nuppajjatīti? Ariyasāvakassa tāva nuppajjati. So hi maggaphalanibbānapahīnakilesāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇena sañjātasomanasso ariyaguṇapaṭivedhe nikkaṅkho. Tasmā sotāpannādīnaṃ 『ahaṃ sakadāgāmī』tiādivasena māno nuppajjati; dussīlassāpi nuppajjati; so hi ariyaguṇādhigame nirāsova. Sīlavatopi pariccattakammaṭṭhānassa niddārāmatādimanuyuttassa nuppajjati.

Parisuddhasīlassa pana kammaṭṭhāne appamattassa nāmarūpaṃ vavatthapetvā paccayapariggahena vitiṇṇakaṅkhassa tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasantassa āraddhavipassakassa uppajjati; uppanne ca suddhasamathalābhī vā suddhavipassanālābhī vā antarā ṭhapeti. So hi dasapi vīsampi tiṃsampi vassāni kilesasamudācāraṃ apassanto 『ahaṃ sotāpanno』ti vā 『sakadāgāmī』ti vā 『anāgāmī』ti vā maññati. Samathavipassanālābhī pana arahatteyeva ṭhapeti. Tassa hi samādhibalena kilesā vikkhambhitā, vipassanābalena saṅkhārā supariggahitā. Tasmā saṭṭhipi vassāni asītipi vassāni vassasatampi kilesā na samudācaranti; khīṇāsavasseva cittacāro hoti. So evaṃ dīgharattaṃ kilesasamudācāraṃ apassanto antarā aṭṭhatvāva 『arahā aha』nti maññati, uccamālaṅkavāsī mahānāgatthero viya, haṅkanakavāsī mahādattatthero viya, cittalapabbate niṅkapoṇṇapadhānagharavāsī cūḷasumatthero viya ca.

Tatridaṃ ekavatthuparidīpanaṃ – talaṅgaravāsī dhammadinnatthero kira nāma eko pabhinnapaṭisambhido mahākhīṇāsavo mahato bhikkhusaṅghassa ovādadāyako ahosi. So ekadivasaṃ attano divāṭṭhāne nisīditvā 『kinnu kho amhākaṃ ācariyassa uccataliṅkavāsīmahānāgattherassa samaṇakiccaṃ matthakaṃ patto, no』ti āvajjanto puthujjanabhāvamevassa disvā 『mayi agacchante puthujjanakālakiriyameva karissatī』ti ca ñatvā iddhiyā vehāsaṃ uppatitvā divāṭṭhāne nisinnassa therassa samīpe orohitvā vanditvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi. 『Kiṃ, āvuso dhammadinna, akāle āgatosī』ti ca vutto 『pañhaṃ, bhante, pucchituṃ āgatomhī』ti āha.

Tato 『pucchāvuso, jānamāno kathayissāmī』ti vutto pañhāsahassaṃ pucchi. Thero pucchitapucchitaṃ pañhaṃ asajjamānova kathesi. Tato 『atitikkhaṃ te, bhante, ñāṇaṃ. Kadā tumhehi ayaṃ dhammo adhigato』ti vutto 『ito saṭṭhivassakāle, āvuso』ti āha. 『Samādhimpi, bhante, vaḷañjethā』ti? 『Na idaṃ, āvuso, bhāriya』nti. 『Tena hi, bhante, ekaṃ hatthiṃ māpethā』ti. Thero sabbasetaṃ hatthiṃ māpesi. 『Idāni, bhante, yathā ayaṃ hatthī añcitakaṇṇo pasāritanaṅguṭṭho soṇḍaṃ mukhe pakkhipitvā bheravaṃ koñcanādaṃ karonto tumhākaṃ abhimukho āgacchati tathā taṃ karothā』ti. Thero tathā katvā vegena āgacchato hatthissa bheravaṃ ākāraṃ disvā uṭṭhāya palāyituṃ āraddho. Tamenaṃ khīṇāsavatthero hatthaṃ pasāretvā cīvarakaṇṇe gahetvā 『bhante, khīṇāsavassa sārajjaṃ nāma hotī』ti āha. So tasmiṃ kāle attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā 『avassayo me, āvuso dhammadinna, hohī』ti vatvā pādamūle ukkuṭikaṃ nisīdi. 『Bhante, tumhākaṃ avassayo bhavissāmiccevāhaṃ āgato, mā cintayitthā』ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Thero kammaṭṭhānaṃ gahetvā caṅkamaṃ āruyha tatiye padavāre aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi. Thero kira dosacarito ahosi.

  1. Asmimānaniddese rūpaṃ asmīti mānoti 『ahaṃ rūpa』nti uppannamāno. Chandoti mānaṃ anugatacchandova. Tathā anusayo. Vedanādīsupi eseva nayo.

  2. Micchāmānaniddese pāpakena vā kammāyatanenāti ādīsu pāpakaṃ kammāyatanaṃ nāma kevaṭṭamacchabandhanesādādīnaṃ kammaṃ. Pāpakaṃ sippāyatanaṃ nāma macchajālakhipanakuminakaraṇesu ceva pāsaoḍḍanasūlāropanādīsu ca chekatā. Pāpakaṃ vijjāṭṭhānaṃ nāma yā kāci parūpaghātavijjā. Pāpakaṃ sutaṃ nāma bhāratayuddhasītāharaṇādipaṭisaṃyuttaṃ. Pāpakaṃ paṭibhānaṃ nāma dubbhāsitayuttaṃ kappanāṭakavilappanādipaṭibhānaṃ. Pāpakaṃ sīlaṃ nāma ajasīlaṃ gosīlaṃ. Vatampi ajavatagovatameva. Pāpikā diṭṭhi pana dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu yā kāci diṭṭhi.

  3. Ñātivitakkaniddesādīsu 『mayhaṃ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā』ti evaṃ pañcakāmaguṇasannissitena gehasitapemena ñātake ārabbha uppannavitakkova ñātivitakko nāma. 『Khayaṃ gatā vayaṃ gatā saddhā pasannā』ti evaṃ pavatto pana ñātivitakko nāma na hoti.

  4. 『Amhākaṃ janapado subhikkho sampannasasso』ti tuṭṭhamānassa gehasitapemavaseneva uppannavitakko janapadavitakko nāma. 『Amhākaṃ janapade manussā saddhā pasannā khayaṃ gatā vayaṃ gatā』ti evaṃ pavatto pana janapadavitakko nāma na hoti.

  5. Amaratthāya vitakko, amaro vā vitakkoti amaravitakko. Tattha 『ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijjiṇṇe samparāye attā sukhī hoti amaro』ti dukkarakārikaṃ karontassa tāya dukkarakārikāya paṭisaṃyutto vitakko amaratthāya vitakko nāma. Diṭṭhigatiko pana 『sassataṃ vadesī』tiādīni puṭṭho 『evantipi me no, tathātipi me no』 aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no』ti (dī. ni. 1.62) vikkhepaṃ āpajjati, tassa so diṭṭhigatapaṭisaṃyutto vitakko. Yathā amaro nāma maccho udake gahetvā māretuṃ na sakkā, ito cito ca dhāvati, gāhaṃ na gacchati; evameva ekasmiṃ pakkhe asaṇṭhahanato na maratīti amaro nāma hoti. Taṃ duvidhampi ekato katvā ayaṃ vuccati amaravitakkoti vuttaṃ.

888.Parānuddayatāpaṭisaṃyuttoti anuddayatāpatirūpakena gehasitapemena paṭisaṃyutto. Sahanandītiādīsu upaṭṭhākesu nandantesu socantesu ca tehi saddhiṃ diguṇaṃ nandati, diguṇaṃ socati; tesu sukhitesu diguṇaṃ sukhito hoti, dukkhitesu diguṇaṃ dukkhito hoti. Uppannesu kiccakaraṇīyesūti tesu mahantesu vā khuddakesu vā kammesu uppannesu. Attanā vā yogaṃ āpajjatīti tāni tāni kiccāni sādhento paññattiṃ vītikkamati, sallekhaṃ kopeti. Yo tatthāti yo tasmiṃ saṃsaṭṭhavihāre, tasmiṃ vā yogāpajjane gehasito vitakko – ayaṃ parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko nāma.

889.Lābhasakkārasilokapaṭisaṃyuttoti cīvarādilābhena ceva sakkārena ca kittisaddena ca saddhiṃ ārammaṇakaraṇavasena paṭisaṃyutto.

890.Anavaññattipaṭisaṃyuttoti 『aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na pothetvā viheṭhetvā katheyyu』nti evaṃ anavaññātabhāvapatthanāya saddhiṃ uppajjanavitakko. Yo tattha gehasitoti yo tasmiṃ 『mā maṃ pare avajāniṃsū』ti uppanne citte pañcakāmaguṇasaṅkhātagehanissito hutvā uppannavitakko. Sesaṃ sabbattha pākaṭamevāti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

(2.) Dukaniddesavaṇṇanā

  1. Dukesu kodhaniddesādayo heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Heṭṭhā anāgatesu pana upanāhaniddesādīsu pubbakālaṃ kodhaṃ upanayhatīti aparakālakodho upanāho nāma. Upanayhanākāro upanayhanā. Upanayhitassa bhāvo upanayhitattaṃ. Aṭṭhapanāti paṭhamuppannassa anantaraṭṭhapanā mariyādaṭṭhapanā vā. Ṭhapanāti pakatiṭhapanā. Saṇṭhapanāti sabbatobhāgena punappunaṃ āghātaṭṭhapanā. Anusaṃsandanāti paṭhamuppannena kodhena saddhiṃ antaraṃ adassetvā ekībhāvakaraṇā. Anuppabandhanāti purimena saddhiṃ pacchimassa ghaṭanā. Daḷhīkammanti thirakaraṇaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ upanandhanalakkhaṇo veraṃ appaṭinissajjanaraso upanāhoti vuccati; yena samannāgato puggalo veraṃ nissajjituṃ na sakkoti; 『evaṃ nāma maṃ esa vattuṃ ananucchaviko』ti aparāparaṃ anubandhati; ādittapūtialātaṃ viya jalateva ; dhoviyamānaṃ acchacammaṃ viya, vasātelamakkhitapilotikā viya ca na parisujjhati.

  2. Makkhanabhāvavasena makkho; paraguṇamakkhanāya pavattentopi attano kāraṇaṃ, gūthapaharaṇakaṃ gūtho viya, paṭhamataraṃ makkhetīti attho. Tato parā dve ākārabhāvaniddesā. Niṭṭhurabhāvo niṭṭhuriyaṃ; 『taṃ nissāya ettakampi natthī』ti kheḷapātananti attho. Niṭṭhuriyakammanti niṭṭhuriyakaraṇaṃ. Gahaṭṭho vā hi gahaṭṭhaṃ, bhikkhu vā bhikkhuṃ nissāya vasanto appamattakeneva kujjhitvā 『taṃ nissāya ettakampi natthī』ti kheḷaṃ pātetvā pādena maddanto viya niṭṭhuriyaṃ nāma karoti. Tassa taṃ kammaṃ niṭṭhuriyakammanti vuccati. Lakkhaṇādito panesa paraguṇamakkhanalakkhaṇo makkho, tesaṃ vināsanaraso, parena sukatānaṃ kiriyānaṃ avacchādanapaccupaṭṭhāno.

Paḷāsatīti paḷāso; parassa guṇe dassetvā attano guṇehi samaṃ karotīti attho. Paḷāsassa āyanā paḷāsāyanā. Paḷāso ca so attano jayāharaṇato āhāro cāti paḷāsāhāro. Vivādaṭṭhānanti vivādakāraṇaṃ. Yugaggāhoti samadhuraggahaṇaṃ. Appaṭinissaggoti attanā gahitassa appaṭinissajjanaṃ. Lakkhaṇādito panesa yugaggāhalakkhaṇo paḷāso, paraguṇehi attano guṇānaṃ samakaraṇaraso, paresaṃ guṇappamāṇena upaṭṭhānapaccupaṭṭhāno. Paḷāsī hi puggalo dutiyassa dhuraṃ na deti, samaṃ pasāretvā tiṭṭhati, sākacchamaṇḍale aññena bhikkhunā bahūsu suttesu ca kāraṇesu ca ābhatesupi 『tava ca mama ca vāde kiṃ nāma nānākaraṇaṃ? Nanu majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya ekasadisameva amhākaṃ vacana』nti vadati. Issāmacchariyaniddesā vuttatthā eva.

  1. Māyāniddese vācaṃ bhāsatīti jānaṃyeva 『paṇṇattiṃ vītikkamantā bhikkhū bhāriyaṃ karonti, amhākaṃ pana vītikkamaṭṭhānaṃ nāma natthī』ti upasanto viya bhāsati. Kāyena parakkamatīti 『mayā kataṃ idaṃ pāpakammaṃ mā keci jāniṃsū』ti kāyena vattaṃ karoti. Vijjamānadosapaṭicchādanato cakkhumohanamāyā viyāti māyā. Māyāvino bhāvo māyāvitā. Katvā pāpaṃ puna paṭicchādanato aticca āsaranti etāya sattāti accāsarā. Kāyavācākiriyāhi aññathā dassanato vañcetīti vañcanā. Etāya sattā nikarontīti nikati; micchākarontīti attho. 『Nāhaṃ evaṃ karomī』ti pāpānaṃ vikkhipanato vikiraṇā. 『Nāhaṃ evaṃ karomī』ti parivajjanato pariharaṇā. Kāyādīhi saṃvaraṇato gūhanā. Sabbatobhāgena gūhanā parigūhanā. Tiṇapaṇṇehi viya gūthaṃ kāyavacīkammehi pāpaṃ chādetīti chādanā. Sabbatobhāgena chādanā paṭicchādanā. Na uttānaṃ katvā dassetīti anuttānīkammaṃ. Na pākaṭaṃ katvā dassetīti anāvikammaṃ. Suṭṭhu chādanā vocchādanā. Katapaṭicchādanavasena punapi pāpassa karaṇato pāpakiriyā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ katapaṭicchādanalakkhaṇā māyā nāma vuccati; yāya samannāgato puggalo bhasmāpaṭicchanno viya aṅgāro, udakapaṭicchanno viya khāṇu, pilotikāpaliveṭhitaṃ viya ca satthaṃ hoti.

Sāṭheyyaniddese saṭhoti asantaguṇaparidīpanato na sammā bhāsitā. Sabbatobhāgena saṭho parisaṭho. Yaṃ tatthāti yaṃ tasmiṃ puggale. Saṭhanti asantaguṇadīpanaṃ kerāṭiyaṃ. Saṭhatāti saṭhākāro. Kakkaratāti padumanālissa viya aparāmasanakkhamo kharapharusabhāvo. Kakkariyantipi tasseva vevacanaṃ. Parikkhattatā pārikkhattiyanti padadvayena nikhaṇitvā ṭhapitaṃ viya daḷhakerāṭiyaṃ vuttaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ sāṭheyyaṃ nāma vuccati; yena samannāgatassa puggalassa kucchiṃ vā piṭṭhiṃ vā jānituṃ na sakkā.

Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo;

Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavoti.

Evaṃ vuttayakkhasūkarasadiso hoti. Avijjādiniddesā vuttatthā eva.

  1. Anajjavaniddese anajjavoti anujutākāro. Anajjavabhāvo anajjavatā. Jimhatāti candavaṅkatā. Vaṅkatāti gomuttavaṅkatā. Kuṭilatāti naṅgalakoṭivaṅkatā. Sabbehipi imehi padehi kāyavacīcittavaṅkatāva kathitā.

Amaddavaniddese na mudubhāvo amudutā. Amaddavākāro amaddavatā. Kakkhaḷabhāvo kakkhaḷiyaṃ. Maddavakarassa sinehassa abhāvato pharusabhāvo phārusiyaṃ. Anīcavuttitāya ujukameva ṭhitacittabhāvo ujucittatā. Puna amudutāgahaṇaṃ tassā visesanatthaṃ 『amudutāsaṅkhātā ujucittatā, na ajjavasaṅkhātā ujucittatā』ti.

903.Akkhantiniddesādayo khantiniddesādipaṭipakkhato veditabbā.

  1. Saṃyojananiddese ajjhattanti kāmabhavo. Bahiddhāti rūpārūpabhavo. Kiñcāpi hi sattā kāmabhave appaṃ kālaṃ vasanti kappassa catutthameva koṭṭhāsaṃ, itaresu tīsu koṭṭhāsesu kāmabhavo suñño hoti tuccho, rūpārūpabhave bahuṃ kālaṃ vasanti, tathāpi nesaṃ yasmā kāmabhave cutipaṭisandhiyo bahukā honti, appā rūpārūpabhavesu, yattha ca cutipaṭisandhiyo bahukā tattha ālayopi patthanāpi abhilāsopi bahu hoti, yattha appā tattha appo, tasmā kāmabhavo ajjhattaṃ nāma jāto, rūpārūpabhavā bahiddhā nāma. Iti ajjhattasaṅkhāte kāmabhave bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ nāma, bahiddhāsaṅkhātesu rūpārūpabhavesu bandhanaṃ bahiddhāsaṃyojanaṃ nāma. Tattha ekekaṃ pañcapañcavidhaṃ hoti. Tena vuttaṃ 『『pañcorambhāgiyāni pañcuddhambhāgiyānī』』ti. Tatrāyaṃ vacanattho – oraṃ vuccati kāmadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni. Uddhaṃ vuccati rūpārūpadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ uddhaṃ bhajantīti uddhambhāgiyānīti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

(3.) Tikaniddesavaṇṇanā

  1. Tikaniddese tīhi akusalamūlehi vaṭṭamūlasamudācāro kathito. Akusalavitakkādīsu vitakkanavasena vitakko, sañjānanavasena saññā, sabhāvaṭṭhena dhātūti veditabbā. Duccaritaniddese paṭhamanayo kammapathavasena vibhatto, dutiyo sabbasaṅgāhikakammavasena, tatiyo nibbattitacetanāvaseneva.

  2. Āsavaniddese suttantapariyāyena tayova āsavā kathitā.

  3. Esanāniddese saṅkhepato tattha katamā kāmesanāti ādinā nayena vutto kāmagavesanarāgo kāmesanā. Yo bhavesu bhavacchandotiādinā nayena vutto bhavagavesanarāgo bhavesanā. Sassato lokotiādinā nayena vuttā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa gavesanā diṭṭhi brahmacariyesanāti veditabbā. Yasmā ca na kevalaṃ rāgadiṭṭhiyo eva esanā, tadekaṭṭhaṃ pana kammampi esanā eva, tasmā taṃ dassetuṃ dutiyanayo vibhatto. Tattha tadekaṭṭhanti sampayuttekaṭṭhaṃ veditabbaṃ. Tattha kāmarāgekaṭṭhaṃ kāmāvacarasattānameva pavattati; bhavarāgekaṭṭhaṃ pana mahābrahmānaṃ. Samāpattito vuṭṭhāya caṅkamantānaṃ jhānaṅgānaṃ assādanakāle akusalakāyakammaṃ hoti, 『aho sukhaṃ aho sukha』nti vācaṃ bhinditvā assādanakāle vacīkammaṃ, kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva assādanakāle manokammaṃ. Antaggāhikadiṭṭhivasena sabbesampi diṭṭhigatikānaṃ caṅkamanādivasena tāni hontiyeva.

  4. Vidhāniddese 『『kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma. 『『Ekavidhena ñāṇavatthū』』tiādīsu (vibha. 751) koṭṭhāso. 『『Vidhāsu na vikampatī』』tiādīsu (theragā. 1079) māno. Idhāpi mānova vidhā nāma. So hi seyyādivasena vidahanato vidhāti vuccati. Ṭhapanaṭṭhena vā vidhā. Tasmā 『seyyohamasmī』ti evaṃ uppannā mānavidhā mānaṭhapanā seyyohamasmīti vidhāti veditabbā. Sesapadadvayesupi eseva nayo.

  5. Bhayaniddese jātiṃ paṭicca bhayanti jātipaccayā uppannabhayaṃ. Bhayānakanti ākāraniddeso. Chambhitattanti bhayavasena gattacalanaṃ. Lomahaṃsoti lomānaṃ haṃsanaṃ, uddhaggabhāvo. Iminā padadvayena kiccato bhayaṃ dassetvā puna cetaso utrāsoti sabhāvato dassitaṃ.

  6. Tamaniddese vicikicchāsīsena avijjā kathitā. 『『Tamandhakāro sammoho, avijjogho mahabbhayo』』ti vacanato hi avijjā tamo nāma. Tiṇṇaṃ pana addhānaṃ vasena desanāsukhatāya vicikicchāsīsena desanā katā. Tattha 『kiṃ nu kho ahaṃ atīte khattiyo ahosiṃ udāhu brāhmaṇo vesso suddo kāḷo odāto rasso dīgho』ti kaṅkhanto atītaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. 『Kiṃ nu kho ahaṃ anāgate khattiyo bhavissāmi udāhu brāhmaṇo vesso…pe… dīgho』ti kaṅkhanto anāgataṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. 『Kiṃ nu kho ahaṃ etarahi khattiyo udāhu brāhmaṇo vesso suddo; kiṃ vā ahaṃ rūpaṃ udāhu vedanā saññā saṅkhārā viññāṇa』nti kaṅkhanto paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma.

Tattha kiñcāpi khattiyo vā attano khattiyabhāvaṃ, brāhmaṇo vā brāhmaṇabhāvaṃ, vesso vā vessabhāvaṃ, suddo vā suddabhāvaṃ ajānanako nāma natthi, jīvaladdhiko pana satto khattiyajīvādīnaṃ vaṇṇādibhedaṃ sutvā 『kīdiso nu kho amhākaṃ abbhantare jīvo – kiṃ nu kho nīlako udāhu pītako lohitako odāto caturaṃso chaḷaṃso aṭṭhaṃso』ti kaṅkhanto evaṃ kaṅkhati nāma.

923.Titthāyatanānīti titthabhūtāni āyatanāni, titthiyānaṃ vā āyatanāni. Tattha titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo. Titthiyā nāma yesaṃ tā diṭṭhiyo ruccanti khamanti. Āyatanaṭṭho heṭṭhā vuttoyeva. Tattha yasmā sabbepi diṭṭhigatikā sañjāyamānā imesuyeva tīsu ṭhānesu sañjāyanti, samosaramānāpi etesuyeva samosaranti sannipatanti, diṭṭhigatikabhāve ca nesaṃ etāniyeva kāraṇāni, tasmā titthāni ca tāni sañjātānītiādinā atthena āyatanāni cāti titthāyatanāni; tenevatthena titthiyānaṃ āyatanānītipi titthāyatanāni. Purisapuggaloti satto. Kāmañca purisotipi puggalotipi vutte sattoyeva vutto, ayaṃ pana sammutikathā nāma yo yathā jānāti tassa tathā vuccati. Paṭisaṃvedetīti attano santāne uppannaṃ jānāti, paṭisaṃviditaṃ karoti anubhavati vā. Pubbekatahetūti pubbe katakāraṇā, pubbe katakammapaccayeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ nigaṇṭhasamayo. Evaṃvādino pana te kammavedanañca kiriyavedanañca paṭikkhipitvā ekaṃ vipākavedanameva sampaṭicchanti. Pittasamuṭṭhānādīsu (mahāni. 5) ca aṭṭhasu ābādhesu satta paṭikkhipitvā aṭṭhamaṃyeva sampaṭicchanti, diṭṭhadhammavedanīyādīsu ca tīsu kammesu dve paṭikkhipitvā ekaṃ aparāpariyavedanīyameva sampaṭicchanti, kusalākusalavipākakiriyasaṅkhātāsu ca catūsu cetanāsu vipākacetanaṃyeva sampaṭicchanti.

Issaranimmānahetūti issaranimmānakāraṇā; brahmunā vā pajāpatinā vā issarena nimmitattā paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ brāhmaṇasamayo. Ayañhi nesaṃ adhippāyo – imā tisso vedanā paccuppanne attanā katamūlakena vā āṇattimūlakena vā pubbe katena vā ahetuappaccayā vā paṭisaṃvedetuṃ nāma na sakkā; issaranimmānakāraṇā eva pana imā paṭisaṃvedetīti. Evaṃvādino panete heṭṭhā vuttesu aṭṭhasu ābādhesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti. Tathā diṭṭhadhammavedanīyādīsupi sabbakoṭṭhāsesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti.

Ahetu appaccayāti hetuñca paccayañca vinā akāraṇeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ ājīvakasamayo. Evaṃ vādino etepi heṭṭhā vuttesu kāraṇesu ca byādhīsu ca ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭikkhipanti.

924.Kiñcanāti palibodhā. Rāgo kiñcananti rāgo uppajjamāno satte bandhati palibundheti, tasmā kiñcananti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Aṅgaṇānīti 『『udaṅgaṇe tattha papaṃ avindu』』nti (jā. 1.1.2) āgataṭṭhāne bhūmippadeso aṅgaṇaṃ. 『『Tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamatī』』ti (ma. ni. 1.184; a. ni. 10.51) āgataṭṭhāne yaṃ kiñci malaṃ vā paṅko vā. 『『Sāṅgaṇova samāno』』ti (ma. ni. 1.57) āgataṭṭhāne nānappakāro tibbakileso. Idhāpi tadeva kilesaṅgaṇaṃ adhippetaṃ. Teneva rāgo aṅgaṇantiādimāha.

Malānīti malinabhāvakaraṇāni. Rāgo malanti rāgo uppajjamāno cittaṃ malinaṃ karoti, malaṃ gāhāpeti, tasmā malanti vuccati. Itaresupi dvīsu eseva nayo.

Visamaniddese yasmā rāgādīsu ceva kāyaduccaritādīsu ca sattā pakkhalanti, pakkhalitā ca pana sāsanatopi sugatitopi patanti, tasmā pakkhalanapātahetuto rāgo visamantiādi vuttaṃ.

Aggīti anudahanaṭṭhena aggi. Rāgaggīti rāgo uppajjamāno satte anudahati jhāpeti, tasmā aggīti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Tattha vatthūni – ekā kira daharabhikkhunī cittalapabbatavihāre uposathāgāraṃ gantvā dvārapālakarūpaṃ olokayamānā ṭhitā. Athassā anto rāgo uppanno. Sā teneva jhāyitvā kālamakāsi. Bhikkhuniyo gacchamānā 『ayaṃ daharā ṭhitā, pakkosatha na』nti āhaṃsu. Ekā gantvā 『kasmā ṭhitāsī』ti hatthe gaṇhi. Gahitamattā parivattitvā patitā. Idaṃ tāva rāgassa anudahanatāya vatthu. Dosassa pana anudahanatāya manopadosikā devā daṭṭhabbā. Mohassa anudahanatāya khiḍḍāpadosikā devā daṭṭhabbā. Mohanavasena hi tesaṃ satisammoso hoti. Tasmā khiḍḍāvasena āhārakālaṃ ativattitvā kālaṃ karonti. Kasāvāti kasaṭā nirojā. Rāgādīsu ca kāyaduccaritādīsu ca ekampi paṇītaṃ ojavantaṃ natthi, tasmā rāgo kasāvotiādi vuttaṃ.

925.Assādadiṭṭhīti assādasampayuttā diṭṭhi. Natthi kāmesu dosoti kilesakāmena vatthukāmapaṭisevanadoso natthīti vadati. Pātabyatanti pātabbabhāvaṃ paribhuñjanaṃ ajjhoharaṇaṃ. Evaṃvādī hi so vatthukāmesu kilesakāmaṃ pivanto viya ajjhoharanto viya paribhuñjati. Attānudiṭṭhīti attānaṃ anugatā diṭṭhi. Micchādiṭṭhīti lāmakā diṭṭhi. Idāni yasmā ettha paṭhamā sassatadiṭṭhi hoti, dutiyā sakkāyadiṭṭhi, tatiyā ucchedadiṭṭhi, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ sassatadiṭṭhi assādadiṭṭhītiādimāha.

926.Aratiniddeso ca vihesāniddeso ca vuttatthoyeva. Adhammassa cariyā adhammacariyā, adhammakaraṇanti attho. Visamā cariyā, visamassa vā kammassa cariyāti visamacariyā. Dovacassatāpāpamittatā niddesā vuttatthā eva. Puthunimittārammaṇesu pavattito nānattesu saññā nānattasaññā. Yasmā vā aññāva kāmasaññā, aññā byāpādādisaññā, tasmā nānattā saññātipi nānattasaññā. Kosajjapamādaniddesesu pañcasu kāmaguṇesu vissaṭṭhacittassa kusaladhammabhāvanāya ananuyogavasena līnavuttitā kosajjaṃ, pamajjanavasena pamattabhāvo pamādoti veditabbo. Asantuṭṭhitādiniddesā vuttatthā eva.

  1. Anādariyaniddese ovādassa anādiyanavasena anādarabhāvo anādariyaṃ. Anādariyanākāro anādaratā. Sagaruvāsaṃ avasanaṭṭhena agāravabhāvo agāravatā. Sajeṭṭhakavāsaṃ avasanaṭṭhena appatissavatā. Anaddāti anādiyanā. Anaddāyanāti anādiyanākāro. Anaddāya ayitassa bhāvo anaddāyitattaṃ. Asīlassa bhāvo asīlyaṃ. Acittīkāroti garucittīkārassa akaraṇaṃ.

  2. Assaddhabhāvo assaddhiyaṃ. Asaddahanākāro asaddahanā. Okappetvā anupavisitvā aggahaṇaṃ anokappanā. Appasīdanaṭṭhena anabhippasādo.

Avadaññutāti thaddhamacchariyavasena 『dehi, karohī』ti vacanassa ajānatā.

934.Buddhāca buddhasāvakā cāti ettha buddhaggahaṇena paccekabuddhāpi gahitāva. Asametukamyatāti tesaṃ samīpaṃ agantukāmatā. Saddhammaṃ asotukamyatāti sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā saddhammo nāma, taṃ asuṇitukāmatā. Anuggahetukamyatāti na uggahetukāmatā.

Upārambhacittatāti upārambhacittabhāvo. Yasmā pana so atthato upārambhova hoti, tasmā taṃ dassetuṃ tattha katamo upārambhotiādi vuttaṃ. Tattha upārambhanavasena upārambho. Punappunaṃ upārambho anupārambho upārambhanākāro upārambhanā. Punappunaṃ upārambhanā anupārambhanā. Anupārambhitassa bhāvo anupārambhitattaṃ. Uññāti heṭṭhā katvā jānanā. Avaññāti avajānanā. Paribhavanaṃ paribhavo. Randhassa gavesitā randhagavesitā. Randhaṃ vā gavesatīti randhagavesī, tassa bhāvo randhagavesitā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ paravajjānupassanalakkhaṇo upārambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo, yathā nāma tunnakāro sāṭakaṃ pasāretvā chiddameva oloketi, evameva parassa sabbepi guṇe makkhetvā aguṇesuyeva patiṭṭhāti.

936.Ayoniso manasikāroti anupāyamanasikāro. Anicce niccanti anicceyeva vatthusmiṃ 『idaṃ nicca』nti evaṃ pavatto. Dukkhe sukhantiādīsupi eseva nayo. Saccavippaṭikulena cāti catunnaṃ saccānaṃ ananulomavasena. Cittassa āvaṭṭanātiādīni sabbānipi āvajjanasseva vevacanāneva. Āvajjanañhi bhavaṅgacittaṃ āvaṭṭetīti cittassa āvaṭṭanā. Anuanu āvaṭṭetīti anāvaṭṭanā. Ābhujatīti ābhogo. Bhavaṅgārammaṇato aññaṃ ārammaṇaṃ samannāharatīti samannāhāro. Tadevārammaṇaṃ attānaṃ anubandhitvā uppajjamāne manasikarotīti manasikāro. Karotīti ṭhapeti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ anupāyamanasikāro uppathamanasikāralakkhaṇo ayonisomanasikāro nāma vuccati. Tassa vasena puggalo dukkhādīni saccāni yāthāvato āvajjituṃ na sakkoti.

Kummaggasevanāniddese yaṃ kummaggaṃ sevato sevanā kummaggasevanāti vuccati, taṃ dassetuṃ tattha katamo kummaggoti dutiyapucchā katā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Tikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā

  1. Catukkaniddese taṇhuppādesu cīvarahetūti 『kattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmī』ti cīvarakāraṇā uppajjati. Itibhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto; yathā cīvarādihetu evaṃ bhavābhavahetūtipi attho. Bhavābhavoti cettha paṇītapaṇītatarāni telamadhuphāṇitādīni adhippetāni. Imesaṃ pana catunnaṃ taṇhuppādānaṃ pahānatthāya paṭipāṭiyāva cattāro ariyavaṃsā desitāti veditabbā.

Agatigamanesu chandāgatiṃ gacchatīti chandena pemena agatiṃ gacchati, akattabbaṃ karoti. Parapadesupi eseva nayo. Tattha yo 『ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā ñātako vā lañjaṃ vā pana me detī』ti chandavasena assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ chandāgatiṃ gacchati nāma. Yo 『ayaṃ me verī』ti pakativeravasena vā taṅkhaṇuppannakodhavasena vā sāmikaṃ assāmikaṃ karoti – ayaṃ dosāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana mandattā momūhattā yaṃ vā taṃ vā vatvā assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ mohāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana 『ayaṃ rājavallabho vā visamanissito vā anatthampi me kareyyā』ti bhīto assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo vā pana bhājiyaṭṭhāne kiñci bhājento 『ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā』ti pemavasena atirekaṃ deti, 『ayaṃ me verī』ti dosavasena ūnakaṃ deti, momūhattā dinnādinnaṃ ajānamāno kassaci ūnakaṃ kassaci adhikaṃ deti, 『ayaṃ imasmiṃ adīyamāne mayhaṃ anatthampi kareyyā』ti bhīto kassaci atirekaṃ deti, so catubbidhopi yathānukkamena chandāgatiādīni gacchati nāma. Ariyā etāya na gacchantīti agati, anariyā iminā agatiṃ gacchantīti agatigamanaṃ. Imaṃ dvayaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ. Chandena gamanaṃ chandagamanaṃ. Idaṃ dosādīnaṃ asādhāraṇavasena vuttaṃ. Sakapakkharāgañca parapakkhadosañca purakkhatvā asamaggabhāvena gamanaṃ vaggagamanaṃ. Idaṃ chandadosasādhāraṇavasena vuttaṃ. Vārino viya yathāninnaṃ gamananti vārigamanaṃ. Idaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ.

Vipariyāsesu aniccādīni vatthūni niccantiādinā nayena viparītato esantīti vipariyāsā, saññāya vipariyāso saññāvipariyāso. Itaresupi dvīsu eseva nayo. Evamete catunnaṃ vatthūnaṃ vasena cattāro, yesu vatthūsu saññādīnaṃ vasena dvādasa honti. Tesu aṭṭha sotāpattimaggena pahīyanti. Asubhe subhanti saññācittavipallāsā sakadāgāmimaggena tanukā honti, anāgāmimaggena pahīyanti. Dukkhe sukhanti saññācittavipallāsā arahattamaggena pahīyantīti veditabbā.

Anariyavohāresu anariyavohārāti anariyānaṃ lāmakānaṃ vohārā. Diṭṭhavāditāti 『diṭṭhaṃ mayā』ti evaṃ vāditā. Ettha ca taṃ taṃ samuṭṭhāpikacetanāvasena attho veditabbo. Saha saddena cetanā kathitātipi vuttameva. Dutiyacatukkepi eseva nayo. Ariyo hi adisvā vā 『diṭṭhaṃ mayā』ti disvā vā 『na diṭṭhaṃ mayā』ti vattā nāma natthi; anariyova evaṃ vadati. Tasmā evaṃ vadantassa etā saha saddena aṭṭha cetanā anariyavohārāti veditabbā.

Duccaritesu paṭhamacatukkaṃ veracetanāvasena vuttaṃ, dutiyaṃ vacīduccaritavasena.

Bhayesu paṭhamacatukke jātiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ jātibhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Dutiyacatukke rājato uppannaṃ bhayaṃ rājabhayaṃ. Sesesupi eseva nayo.

Tatiyacatukke cattāri bhayānīti mahāsamudde udakaṃ orohantassa vuttabhayāni. Mahāsamudde kira mahindavīci nāma saṭṭhi yojanāni uggacchati. Gaṅgāvīci nāma paṇṇāsa. Rohaṇavīci nāma cattālīsa yojanāni uggacchati. Evarūpā ūmiyo paṭicca uppannaṃ bhayaṃ ūmibhayaṃ nāma. Kumbhīlato uppannaṃ bhayaṃ kumbhīlabhayaṃ. Udakāvaṭṭato bhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ. Susukā vuccati caṇḍamaccho; tato bhayaṃ susukābhayaṃ.

Catutthacatukke attānuvādabhayanti pāpakammino attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayaṃ. Parānuvādabhayanti parassa anuvādato uppajjanakabhayaṃ. Daṇḍabhayanti agārikassa raññā pavattitadaṇḍaṃ, anagārikassa vinayadaṇḍaṃ paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Duggatibhayanti cattāro apāye paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Iti imehi catūhi catukkehi soḷasa mahābhayāni nāma kathitāni.

Diṭṭhicatukke timbarukadiṭṭhi (saṃ. ni. 2.18) nāma kathitā. Tattha sayaṃkataṃ sukhadukkhanti vedanaṃ attato samanupassato vedanāya eva vedanā katāti uppannā diṭṭhi. Evañca sati tassā vedanāya pubbepi atthitā āpajjatīti ayaṃ sassatadiṭṭhi nāma hoti. Saccato thetatoti saccato thirato. Paraṃkatanti paccuppannavedanato aññaṃ vedanākāraṇaṃ vedanattānaṃ samanupassato 『aññāya vedanāya ayaṃ vedanā katā』ti uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati purimāya kāraṇavedanāya ucchedo āpajjatīti ayaṃ ucchedadiṭṭhi nāma hoti. Sayaṃkatañca paraṃkatañcāti yathāvutteneva atthena 『upaḍḍhaṃ sayaṃkataṃ, upaḍḍhaṃ parena kata』nti gaṇhato uppannā diṭṭhi – ayaṃ sassatucchedadiṭṭhi nāma. Catutthā akāraṇā eva sukhadukkhaṃ hotīti gaṇhato uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati ayaṃ ahetukadiṭṭhi nāma. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā

  1. Pañcakaniddese yasmā yesaṃ sakkāyadiṭṭhiādīni appahīnāni, te bhavaggepi nibbatte etāni ākaḍḍhitvā kāmabhaveyeva pātenti, tasmā orambhāgiyāni saṃyojanānīti vuttāni. Iti etāni pañca gacchantaṃ na vārenti, gataṃ pana ānenti. Rūparāgādīnipi pañca gacchantaṃ na vārenti, āgantuṃ pana na denti. Rāgādayo pañca lagganaṭṭhena saṅgā, anupaviṭṭhaṭṭhena pana sallāti vuttā.

941.Cetokhilāti cittassa thaddhabhāvā kacavarabhāvā khāṇukabhāvā. Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno 『dvattiṃsavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno 『atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Vicikicchatīti vicinanto kicchati, dukkhaṃ āpajjati, vinicchetuṃ na sakkoti. Nādhimuccatīti 『evameta』nti adhimokkhaṃ na paṭilabhati . Na sampasīdatīti guṇesu otaritvā nibbicikicchabhāvena pasīdituṃ anāvilo bhavituṃ na sakkoti.

Dhammeti pariyattidhamme ca paṭivedhadhamme ca. Pariyattidhamme kaṅkhamāno 『tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ caturāsītidhammakkhandhasahassānīti vadanti, atthi nu kho etaṃ natthī』ti kaṅkhati. Paṭivedhadhamme kaṅkhamāno 『vipassanānissando maggo nāma , magganissando phalaṃ nāma, sabbasaṅkhārapaṭinissaggo nibbānaṃ nāmāti vadanti, taṃ atthi nu kho natthīti kaṅkhati』.

Saṅghe kaṅkhatīti 『ujuppaṭipannotiādīnaṃ padānaṃ vasena evarūpaṃ paṭipadaṃ paṭipannā cattāro maggaṭṭhā cattāro phalaṭṭhāti aṭṭhannaṃ puggalānaṃ samūhabhūto saṅgho nāma atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Sikkhāya kaṅkhamāno 『adhisīlasikkhā nāma adhicittasikkhā nāma adhipaññā sikkhā nāmāti vadanti, sā atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati.

Cetasovinibandhāti cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya gaṇhantīti cetasovinibandhā. Kāmeti vatthukāmepi kilesakāmepi. Kāyeti attano kāye. Rūpeti bahiddhā rūpe. Yāvadatthanti yattakaṃ icchati tattakaṃ. Udarāvadehakanti udarapūraṃ. Tañhi udaraṃ avadehanato udarāvadehakanti vuccati. Seyyasukhanti mañcapīṭhasukhaṃ utusukhaṃ vā. Passasukhanti yathā samparivattakaṃ sayantassa dakkhiṇapassavāmapassānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ uppannasukhaṃ. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Anuyuttoti yuttapayutto viharati. Paṇidhāyāti patthayitvā. Sīlenātiādīsu sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Vatanti vatasamādānaṃ. Tapoti tapacaraṇaṃ. Brahmacariyanti methunavirati. Devo vā bhavissāmīti mahesakkhadevo vā bhavissāmi. Devaññataro vāti appesakkhadevesu vā aññataro. Kusaladhamme āvaranti nivārentīti nīvaraṇāni.

Mātā jīvitā voropitā hotīti manusseneva sakajanikā manussamātā jīvitā voropitā hoti. Pitāpi manussapitāva. Arahāpi manussaarahāva. Duṭṭhena cittenāti vadhakacittena.

Saññīti saññāsamaṅgī. Arogoti nicco. Ittheke abhivadantīti itthaṃ eke abhivadanti, evameke abhivadantīti attho. Ettāvatā soḷasa saññīvādā kathitā. Asaññīti saññāvirahito. Iminā padena aṭṭha asaññīvādā kathitā. Tatiyapadena aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā kathitā. Sato vā pana sattassāti athavā pana vijjamānasseva sattassa. Ucchedanti upacchedaṃ. Vināsanti adassanaṃ. Vibhavanti bhāvavigamaṃ. Sabbānetāni aññamaññavevacanāneva. Tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhanti – lābhī ca alābhī ca. Tattha lābhī arahato dibbena cakkhunā cutiṃ disvā upapattiṃ apassanto, yo vā cutimattameva daṭṭhuṃ sakkoti na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Alābhī 『ko paralokaṃ jānātī』ti kāmasukhagiddhatāya vā 『yathā rukkhato paṇṇāni patitāni na puna viruhanti, evaṃ sattā』tiādinā vitakkena vā ucchedaṃ gaṇhāti. Idha pana taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena tathā ca aññathā ca vikappetvāva uppannā satta ucchedavādā kathitā. Tesañhi idaṃ saṅgahavacanaṃ. Diṭṭhadhammanibbānaṃ vā paneketi ettha diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccati. Tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ; imasmiṃyeva attabhāve dukkhā vūpasammanti attho. Idaṃ pañcannaṃ diṭṭhadhammanibbānavādānaṃ saṅgahavacanaṃ.

942.Verāti veracetanā. Byasanāti vināsā. Akkhantiyāti anadhivāsanāya. Appiyoti dassanasavanapaṭikūlatāya na piyāyitabbo. Cintetumpi paṭikūlattā mano etasmiṃ na appetīti amanāpo. Verabahuloti bahuvero. Vajjabahuloti bahudoso.

Ājīvakabhayanti ājīvaṃ jīvitavuttiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ . Taṃ agārikassapi hoti anagārikassapi. Tattha agārikena tāva ājīvahetu bahuṃ akusalaṃ kataṃ hoti. Athassa maraṇasamaye niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Anagārikenāpi bahu anesanā katā hoti. Athassa maraṇakāle niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Idaṃ ājīvakabhayaṃ nāma. Asilokabhayanti garahabhayaṃ parisasārajjabhayanti katapāpassa puggalassa sannipatitaṃ parisaṃ upasaṅkamantassa sārajjasaṅkhātaṃ bhayaṃ uppajjati. Idaṃ parisasārajjabhayaṃ nāma. Itaradvayaṃ pākaṭameva.

  1. Diṭṭhadhammanibbānavāresu pañcahi kāmaguṇehīti manāpiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi bandhanehi vā. Samappitoti suṭṭhu appito allīno hutvā. Samaṅgībhūtoti samannāgato. Paricāretīti tesu kāmaguṇesu yathāsukhaṃ indriyāni cāreti sañcāreti ito cito ca upaneti; atha vā pana laḷati ramati kīḷatīti. Ettha ca duvidhā kāmaguṇā – mānussakā ceva dibbā ca. Mānussakā mandhātukāmaguṇasadisā daṭṭhabbā; dibbā paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisāti. Evarūpe kāme upagatañhi te paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotīti vadanti. Tattha paramadiṭṭhadhammanibbānanti paramaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, uttamanti attho.

Dutiyavāre hutvā abhāvaṭṭhena aniccā; paṭipīḷanaṭṭhena dukkhā; pakatijahanaṭṭhena vipariṇāmadhammāti veditabbā. Tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvāti tesaṃ kāmānaṃ vipariṇāmasaṅkhātā aññathābhāvā. 『Yampi me ahosi tampi me natthī』ti vuttanayena uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Tattha antonijjhāyanalakkhaṇo soko; tannissitalālappalakkhaṇo paridevo; kāyapaṭipīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ; manovighātalakkhaṇaṃ domanassaṃ; vighātalakkhaṇo upāyāso.

Vitakkitanti abhiniropanavasena pavatto vitakko. Vicāritanti anumajjanavasena pavatto vicāro. Etena etanti etena vitakkena ca vicārena ca etaṃ paṭhamajjhānaṃ oḷārikaṃ sakaṇṭakaṃ viya khāyati.

Pītigatanti pītimeva. Cetaso uppilāvitanti cittassa uppilabhāvakaraṇaṃ. Cetaso ābhogoti jhānā vuṭṭhāya tasmiṃ sukhe punappunaṃ cittassa ābhogo manasikāroti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā

  1. Chakkaniddese yasmā kuddho vā kodhavasena, sandiṭṭhiparāmāsī vā sandiṭṭhiparāmāsitāya kalahaṃ viggahaṃ vivādaṃ āpajjati, tasmā kodhādayo 『vivādamūlānī』ti vuttā.

Chandarāganiddese kāmagehasitattā chandarāgā gehassitā dhammāti saṅgahato vatvā puna pabhedato dassetuṃ manāpiyesu rūpesūtiādi vuttaṃ. Tattha manāpiyesūti manavaḍḍhanakesu iṭṭhesu. Virodhā eva virodhavatthūni. Amanāpiyesūti aniṭṭhesu.

  1. Agāravesu agāravoti gāravavirahito. Appatissoti appatissayo anīcavutti. Ettha pana yo bhikkhu satthari dharamāne tīsu kālesu upaṭṭhānaṃ na yāti, satthari anupāhane caṅkamante saupāhano caṅkamati , nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamati, heṭṭhā vasante upari vasati, satthudassanaṭṭhāne ubho aṃse pārupati, chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, nhāyati, uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, parinibbute vā pana cetiyaṃ vandituṃ na gacchati, cetiyassa paññāyanaṭṭhāne satthudassanaṭṭhāne vuttaṃ sabbaṃ karoti – ayaṃ satthari agāravo nāma. Yo pana dhammasavane saṅghuṭṭhe sakkaccaṃ na gacchati, sakkaccaṃ dhammaṃ na suṇāti, samullapanto nisīdati, na sakkaccaṃ gaṇhāti, na sakkaccaṃ vāceti – 『ayaṃ dhamme agāravo nāma. Yo pana therena bhikkhunā anajjhiṭṭho dhammaṃ deseti, pañhaṃ katheti, vuḍḍhe bhikkhū ghaṭṭento gacchati, tiṭṭhati, nisīdati, dussapallatthikaṃ vā hatthapallatthikaṃ vā karoti, saṅghamajjhe ubho aṃse pārupati, chattupāhanaṃ dhāreti – ayaṃ saṅghe agāravo nāma. Ekabhikkhusmimpi hi agārave kate saṅghe agāravo katova hoti. Tisso sikkhā pana apūrayamānova sikkhāya agāravo nāma. Appamādalakkhaṇaṃ ananubrūhayamāno appamāde agāravo nāma. Duvidhaṃ paṭisanthāraṃ akaronto paṭisanthāre agāravo nāma.

Parihāniyā dhammāti parihānakarā dhammā. Kammārāmatāti navakamme vā cīvaravicāraṇādīsu vā kammesu abhirati yuttapayuttatā. Bhassārāmatāti tiracchānakathāvasena bhasse yuttapayuttatā. Niddārāmatāti niddāya yuttapayuttatā. Saṅgaṇikārāmatāti saṅgaṇikāya yuttapayuttatā. Saṃsaggārāmatāti savanasaṃsagge, dassanasaṃsagge, samullāpasaṃsagge, paribhogasaṃsagge, kāyasaṃsaggeti pañcavidhe saṃsagge yuttapayuttatā. Papañcārāmatāti taṇhāmānadiṭṭhipapañcesu yuttapayuttatā.

946.Somanassupavicārādīsu somanassena saddhiṃ upavicarantīti somanassupavicārā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvā. Somanassaṭṭhāniyanti somanassassa ārammaṇavasena kāraṇabhūtaṃ. Upavicaratīti tattha vicārappavattanena upavicarati. Vitakko pana taṃsampayutto vāti iminā nayena tīsupi chakkesu attho veditabbo.

947.Gehasitānīti kāmaguṇanissitāni. Somanassānīti cetasikasukhāni. Domanassānīti cetasikadukkhāni. Upekkhāti aññāṇasampayuttā upekkhā vedanā, aññāṇupekkhātipi etāsaṃyeva nāmaṃ.

948.Atthi me attāti vāti sabbapadesu vā-saddo vikappattho; evaṃ vā diṭṭhi uppajjatīti vuttaṃ hoti. Atthi me attāti cettha sassatadiṭṭhi sabbakālesu attano atthitaṃ gaṇhāti. Saccato thetatoti bhūtato ca thirato ca; idaṃ saccanti suṭṭhu daḷhabhāvenāti vuttaṃ hoti. Natthi me attāti ayaṃ pana ucchedadiṭṭhi, sato sattassa tattha tattha vibhavaggahaṇato. Atha vā purimāpi tīsu kālesu atthīti gahaṇato sassatadiṭṭhi, paccuppannameva atthīti gaṇhantī ucchedadiṭṭhi. Pacchimāpi atītānāgatesu natthīti gahaṇato 『bhasmantā āhutiyo』ti gahitadiṭṭhikānaṃ viya ucchedadiṭṭhi, atīteyeva natthīti gaṇhantī adhiccasamuppannikasseva sassatadiṭṭhi. Attanā vā attānaṃ sañjānāmīti saññākkhandhasīsena khandhe attāti gahetvā saññāya avasesakkhandhe sañjānanato 『iminā attanā imaṃ attānaṃ sañjānāmī』ti evaṃ hoti. Attanā vā anattānanti saññākkhandhaṃyeva attāti gahetvā itare cattāro khandhe anattāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Anattanā vā attānanti saññākkhandhaṃ anattāti itare ca cattāro khandhe attāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Sabbāpi sassatucchedadiṭṭhiyova.

Vado vedeyyoti ādayo pana sassatadiṭṭhiyā eva abhinivesākārā. Tattha vadatīti vado; vacīkammassa kārakoti vuttaṃ hoti. Vedayatīti vedeyyo; jānāti anubhavati cāti vuttaṃ hoti. Idāni yaṃ so vedeti taṃ dassetuṃ tatra tatra dīgharattaṃ kalyāṇapāpakānantiādi vuttaṃ. Tattha tatra tatrāti tesu tesu yonigatiṭhitinivāsanikāyesu ārammaṇesu vā. Dīgharattanti cirarattaṃ. Paccanubhotīti paṭisaṃvedayati. Na so jāto nāhosīti so attā ajātidhammato na jāto nāma; sadā vijjamāno yevāti attho. Teneva atīte nāhosi, anāgatepi na bhavissati. Yo hi jāto so ahosi, yo ca jāyissati so bhavissatīti. Athavā 『na so jāto nāhosī』ti so sadā vijjamānattā atītepi na jātu nāhosi , anāgatepi na jātu na bhavissati. Niccoti uppādavayarahito. Dhuvoti thiro sārabhūto. Sassatoti sabbakāliko. Avipariṇāmadhammoti attano pakatibhāvaṃ avijahanadhammo kakaṇṭako viya nānappakārattaṃ nāpajjati. Evamayaṃ sabbāsavadiṭṭhi (ma. ni. 1.17 ādayo) nāma kathitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

(7.) Sattakaniddesavaṇṇanā

  1. Sattakaniddese thāmagataṭṭhena appahīnaṭṭhena ca anusentīti anusayā. Vaṭṭasmiṃ satte saṃyojenti ghaṭentīti saṃyojanāni. Samudācāravasena pariyuṭṭhahantīti pariyuṭṭhānāni. Kāmarāgova pariyuṭṭhānaṃ kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ. Sesesupi eseva nayo.

  2. Asataṃ dhammā, lāmakaṭṭhena vā asantā dhammāti asaddhammā. Rāgādīhi dosehi duṭṭhāni caritānīti duccaritāni. Tena tenākārena maññantīti mānā.

  3. Diṭṭhiniddese rūpīti rūpavā. Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Mātāpitūnaṃ etanti mātāpettikaṃ. Kintaṃ? Sukkasoṇitaṃ. Mātāpettike sambhūto jātoti mātāpettikasambhavo. Idha rūpakāyasīsena manussattabhāvaṃ attāti vadati. Dutiyo taṃ paṭikkhipitvā dibbattabhāvaṃ vadati. Dibboti devaloke sambhūto. Kāmāvacaroti chakāmāvacaradevapariyāpanno . Kabaḷīkāraṃ bhakkhayatīti kabaḷīkārabhakkho. Manomayoti jhānamanena nibbatto. Sabbaṅgapaccaṅgīti sabbaṅgapaccaṅgayutto. Ahīnindriyoti paripuṇṇindriyo; yāni brahmaloke atthi tesaṃ vasena, itaresañca saṇṭhānavasenetaṃ vuttaṃ. Ākāsānañcāyatanūpagoti ākāsānañcāyatanabhāvaṃ upagato. Itaresupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

(8.) Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā

  1. Aṭṭhakaniddese kilesāyeva kilesavatthūni. Kusītavatthūnīti kusītassa alasassa vatthūni, patiṭṭhā, kosajjakāraṇānīti attho. Kammaṃ kātabbaṃ hotīti cīvaravicāraṇādikammaṃ kātabbaṃ hoti. Na vīriyaṃ ārabhatīti duvidhampi vīriyaṃ nārabhati. Appattassāti jhānavipassanāmaggaphaladhammassa appattassa pattiyā. Anadhigatassāti tasseva anadhigatassa adhigamatthāya. Asacchikatassāti tasseva asacchikatassa sacchikaraṇatthāya. Idaṃ paṭhamanti 『idaṃ handāhaṃ nipajjāmī』ti evaṃ osīdanaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.

Māsācitaṃ maññeti ettha pana māsācitaṃ nāma tintamāso; yathā tintamāso garuko hoti, evaṃ garukoti adhippāyo. Gilānā vuṭṭhito hotīti gilāno hutvā pacchā vuṭṭhito hoti.

954.Aṭṭhasu lokadhammesūti ettha lokassa dhammāti lokadhammā. Etehi vimutto nāma natthi, buddhānampi honti eva. Tasmā 『lokadhammā』ti vuccanti. Paṭighātoti paṭihaññanākāro. Lābhe sārāgoti 『ahaṃ lābhaṃ labhāmī』ti evaṃ gehasitasomanassavasena uppanno sārāgo; so cittaṃ paṭihanati. Alābhe paṭivirodhoti 『ahaṃ lābhaṃ na labhāmī』ti domanassavasena uppannavirodho; sopi cittaṃ paṭihanati. Tasmā 『paṭighāto』ti vutto. Yasādīsupi 『ahaṃ mahāparivāro, ahaṃ appaparivāro, ahaṃ pasaṃsappatto, ahaṃ garahappatto, ahaṃ sukhappatto, ahaṃ dukkhappato』ti evametesaṃ uppatti veditabbā. Anariyavohārāti anariyānaṃ vohārā.

957.Purisadosāti purisānaṃ dosā. Na sarāmīti 『mayā etassa kammassa kataṭṭhānaṃ na sarāmi na sallakkhemī』ti evaṃ assatibhāvena nibbeṭheti moceti. Codakaṃyeva paṭippharatīti paṭiviruddho hutvā pharati, paṭibhāṇitabhāvena tiṭṭhati. Kiṃ nu kho tuyhanti 『tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena nāma kiṃ』 yo tvaṃ neva vatthunā āpattiṃ, na codanaṃ jānāsī』ti dīpeti; 『tvaṃ pi nāma evaṃ kiñci ajānanto bhaṇitabbaṃ maññissasī』ti ajjhottharati. Paccāropetīti 『tvaṃ pi khosī』tiādīni vadanto paṭiāropeti. Paṭikarohīti desanāgāminiṃ desehi, vuṭṭhānagāminito vuṭṭhāhi tato suddhante patiṭṭhito aññaṃ codessasī』ti dīpeti.

Aññenāññaṃ paṭicaratīti aññena kāraṇena vacanena vā aññaṃ kāraṇaṃ vacanaṃ vā paṭicchādeti. 『Āpattiṃ āpannosī』ti vutto 『ko āpanno? Kiṃ āpanno? Kathaṃ āpanno? Kismiṃ āpanno? Kaṃ bhaṇatha? Kiṃ bhaṇathā』ti vadati. 『Evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha』nti vutte 『na suṇāmī』ti sotaṃ vā upaneti. Bahiddhā kathaṃ apanāmetīti 『itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī』ti puṭṭho 『pāṭaliputtaṃ gatomhī』ti vatvā puna 『tava pāṭaliputtagamanaṃ na pucchāmā』ti vutte 『tato rājagahaṃ gatomhī』ti 『rājagahaṃ vā yāhi, brāhmaṇagehaṃ vā; āpattiṃ āpannosī』ti? 『Tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha』ntiādīni vadanto kathaṃ bahiddhā vikkhipati. Kopanti kupitabhāvaṃ. Dosanti duṭṭhabhāvaṃ. Ubhayampetaṃ kodhasseva nāmaṃ. Appaccayanti asantuṭṭhākāraṃ; domanassassetaṃ nāmaṃ. Pātukarotīti dasseti pakāseti. Bāhāvikkhepakaṃ bhaṇatīti bāhā vikkhipitvā alajjivacanaṃ vadati. Vihesetīti viheṭheti bādhati. Anādiyitvāti cittīkārena aggahetvā avajānitvā; anādaro hutvāti attho.

Atibāḷhanti atidaḷhaṃ atippamāṇaṃ. Mayi byāvaṭāti mayi byāpāraṃ āpannā. Hīnāyāvattitvāti hīnassa gihibhāvassa atthāya āvattitvā; gihī hutvāti attho. Attamanā hothāti tuṭṭhacittā hotha, 『mayā labhitabbaṃ labhatha, mayā vasitabbaṭṭhāne vasatha, phāsuvihāro vo mayā kato』ti adhippāyena vadati.

  1. Asaññīti pavatto vādo asaññīvādo; so tesaṃ atthīti asaññīvādā. Rūpī attātiādīsu lābhino kasiṇarūpaṃ attāti gahetvā rūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva , ājīvakānaṃ viya. Lābhinoyeva ca pana arūpasamāpattinimittaṃ attāti gahetvā arūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva, nigaṇṭhānaṃ viya. Asaññībhāve panettha ekanteneva kāraṇaṃ na pariyesitabbaṃ. Diṭṭhigatiko hi ummattako viya yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti. Rūpī ca arūpī cāti rūpārūpamissakagāhavasena vuttaṃ. Ayaṃ diṭṭhi rūpāvacarārūpāvacarasamāpattilābhinopi takkikassāpi uppajjati. Neva rūpī nārūpīti pana ekantato takkikadiṭṭhiyeva. Antavāti parittakasiṇaṃ attato gaṇhantassa diṭṭhi. Anantavāti appamāṇakasiṇaṃ. Antavā ca anantavā cāti uddhamadho sapariyantaṃ tiriyaṃ apariyantaṃ kasiṇaṃ attāti gahetvā uppannadiṭṭhi. Nevantavā nānantavāti takkikadiṭṭhiyeva. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā.

(9.) Navakaniddesavaṇṇanā

  1. Navakaniddese nava āghātavatthūnīti sattesu uppattivaseneva kathitāni. Purisānaṃ malānīti purisamalāni. Navavidhāti navakoṭṭhāsā navappabhedā vā.

963.Taṇhaṃ paṭiccāti taṇhaṃ nissāya. Pariyesanāti rūpādiārammaṇapariyesanā. Sā hi taṇhāya sati hoti. Lābhoti rūpādiārammaṇapaṭilābho. So hi pariyesanāya sati hoti. Vinicchayo pana ñāṇataṇhādiṭṭhivitakkavasena catubbidho. Tattha 『『sukhavinicchayaṃ jaññā, sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā』』ti (ma. ni. 3.323) ayaṃ ñāṇavinicchayo. 『『Vinicchayoti dve vinicchayā – taṇhāvinicchayo ca diṭṭhivinicchayo cā』』ti (mahāni. 102) evaṃ āgatāni aṭṭhasatataṇhāvicaritāni taṇhāvinicchayo. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo. 『『Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno』』ti (dī. ni. 2.358) imasmiṃ pana sutte idha vinicchayoti vutto vitakkoyeva āgato. Lābhaṃ labhitvā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ sundarāsundarañca vitakkeneva vinicchināti – 『ettakaṃ me rūpārammaṇatthāya bhavissati , ettakaṃ saddādiārammaṇatthāya , ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa, ettakaṃ paribhuñjissāmi, ettakaṃ nidahissāmī』ti. Tena vuttaṃ 『『lābhaṃ paṭicca vinicchayo』』ti.

Chandarāgoti evaṃ akusalavitakkena vitakkite vatthusmiṃ dubbalarāgo ca balavarāgo ca uppajjati. Idañhi idha chandoti dubbalarāgassādhivacanaṃ . Ajjhosānanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānaṃ. Pariggahoti taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇaṃ. Macchariyanti parehi sādhāraṇabhāvassa asahanatā. Tenevassa porāṇā evaṃ vacanatthaṃ vadanti – 『『idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññassa acchariyaṃ hotūti pavattattā macchariyanti vuccatī』』ti. Ārakkhoti dvārapidahanamañjusagopanādivasena suṭṭhu rakkhaṇaṃ. Adhikarotīti adhikaraṇaṃ; kāraṇassetaṃ nāmaṃ. Ārakkhādhikaraṇanti bhāvanapuṃsakaṃ; ārakkhahetūti attho. Daṇḍādānādīsu paranisedhanatthaṃ daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Ekatodhārādino satthassa ādānaṃ satthādānaṃ. Kalahoti kāyakalahopi vācākalahopi. Purimo purimo virodho viggaho, pacchimo pacchimo vivādo. Tuvaṃ tuvanti agāravavacanaṃ, tvaṃ tvanti attho.

964.Iñjitānīti iñjanāni calanāni. Asmīti iñjitametantiādīhi sabbapadehi mānova kathito. Ahanti pavattopi hi māno iñjitameva, ayamahanti pavattopi, nevasaññīnāsaññī bhavissanti pavattopi. Sesanavakehipi mānova kathito. Māno hi iñjanato iñjitaṃ, maññanato maññitaṃ, phandanato phanditaṃ, papañcanato papañcitaṃ. Tehi tehi kāraṇehi saṅkhatattā saṅkhatanti ca vuccati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Navakaniddesavaṇṇanā.

(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā

  1. Dasakaniddese kilesā eva kilesavatthūni. Āghātavatthūni panettha 『『anatthaṃ me acarī』』tiādīnaṃ vasena avikopetabbe khāṇukaṇṭakādimhipi aṭṭhāne uppannāghātena saddhiṃ vuttāni.

  2. Micchattesu micchāñāṇanti pāpakiriyāsu upāyacintāvasena pāpaṃ katvā 『sukataṃ mayā』ti paccavekkhaṇākārena uppanno moho. Micchāvimuttīti avimuttasseva sato vimuttasaññitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Dasakaniddesavaṇṇanā.

Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā

  1. Taṇhāvicaritaniddese taṇhāvicaritānīti taṇhāsamudācārā taṇhāpavattiyo. Ajjhattikassa upādāyāti ajjhattikaṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idañhi upayogatthe sāmivacanaṃ. Asmīti hotīti yadetaṃ ajjhattaṃ khandhapañcakaṃ upādāya taṇhāmānadiṭṭhivasena samūhagāhato 『asmī』ti hoti, tasmiṃ satīti attho. Itthasmīti hotītiādīsu pana evaṃ samūhato 『aha』nti gahaṇe sati tato anupanidhāya ca upanidhāya cāti dvidhā gahaṇaṃ hoti. Tattha anupanidhāyāti aññaṃ ākāraṃ anupagamma sakabhāvameva ārammaṇaṃ katvā 『itthasmī』ti hoti; khattiyādīsu 『idaṃpakāro aha』nti evaṃ taṇhāmānadiṭṭhivasena hotīti attho. Idaṃ tāva anupanidhāya gahaṇaṃ. Upanidhāya gahaṇaṃ pana duvidhaṃ hoti – samato ca asamato ca. Taṃ dassetuṃ evasmīti ca aññathāsmīti ca vuttaṃ. Tattha evasmīti idaṃ samato upanidhāya gahaṇaṃ; yathā ayaṃ khattiyo, yathā ayaṃ brāhmaṇo, evaṃ ahampīti attho. Aññathāsmīti idaṃ pana asamato gahaṇaṃ; yathāyaṃ khattiyo, yathāyaṃ brāhmaṇo, tato aññathā ahaṃ hīno vā adhiko vāti attho. Imāni tāva paccuppannavasena cattāri taṇhāvicaritāni. Bhavissantiādīni pana cattāri anāgatavasena vuttāni. Sesaṃ purimacatukke vuttanayeneva attho veditabbo. Asmīti sassato asmi. Sātasmīti asassato asmi. Asasmīti satasmīti vā pāṭho. Tattha atthīti asaṃ; niccassetaṃ adhivacanaṃ. Sīdatīti sataṃ; aniccassetaṃ adhivacanaṃ. Iti imāni dve sassatucchedavasena vuttānīti veditabbāni. Ito parāni siyantiādīni cattāri saṃsayaparivitakkavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva atthato veditabbāni. Apāhaṃ siyantiādīni pana cattāri 『『api nāmāhaṃ bhaveyya』』nti evaṃ patthanākappanavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva veditabbāni. Evametesu –

Dve diṭṭhisīsā cattāro, suddhasīsā sīsamūlakā;

Tayo tayoti etāni, aṭṭhārasa vibhāvaye.

Etesu hi sassatucchedavasena vuttā dve diṭṭhisīsā nāma. Asmīti, bhavissanti, siyanti, apāhaṃ siyanti ete cattāro suddhasīsāeva. Itthasmīti ādayo tayo tayoti dvādasa sīsamūlakā nāmāti. Evamete dve diṭṭhisīsā, cattāro suddhasīsā, dvādasa sīsamūlakāti aṭṭhārasa taṇhāvicaritadhammā veditabbā.

  1. Idāni paṭipāṭiyāva te dhamme bhājetvā dassetuṃ kathañca asmīti hotītiādi āraddhaṃ. Tattha kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvāti rūpavedanādīsu kañci ekadhammampi avinibbhogaṃ katvā, ekekato aggahetvā, samūhatova gahetvāti attho. Asmīti chandaṃ paṭilabhatīti pañcakkhandhe niravasesato gahetvā 『aha』nti taṇhaṃ paṭilabhati. Mānadiṭṭhīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi ayaṃ taṇhāvicaritaniddeso, mānadiṭṭhiyo pana na vinā taṇhāya, tasmā tadekaṭṭhavasena idha vuttā. Taṇhāsīsena vā papañcattayampi uddiṭṭhaṃ. Taṃ uddesānurūpeneva niddisitumpi mānadiṭṭhiyo gahitā. Taṇhāpapañcaṃ vā dassento teneva saddhiṃ sesapapañcepi dassetuṃ evamāha.

Tasmiṃ sati imāni papañcitānīti tasmiṃ 『『asmīti chandaṃ paṭilabhatī』』tiādinā nayena vutte papañcattaye sati puna imāni 『『itthasmīti vā』』tiādīni papañcitāni hontīti attho.

Khattiyosmītiādīsu abhisekasenāmaccādinā 『khattiyo ahaṃ』, mantajjhena porohiccādinā 『brāhmaṇo ahaṃ』, kasigorakkhādinā 『vesso ahaṃ』, asitabyābhaṅgitāya 『suddo ahaṃ』 , gihibyañjanena 『gahaṭṭho aha』nti iminā nayena attho veditabbo. Evaṃ itthasmīti hotīti evaṃ khattiyādīsu khattiyādippakāraṃ attani uppādayitvā 『itthaṃpakāro aha』nti hoti.

Yathā so khattiyotiādīsu 『yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, tathā 『ahampi khattiyo』ti iminā nayena attho veditabbo. Dutiyanaye 『yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, nāhaṃ tathā khattiyo; ahaṃ pana tato hīno vā seṭṭho vā』ti iminā nayena attho veditabbo. Bhavissantiādiniddesādīsupi eseva nayo.

  1. Evaṃ ajjhattikassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetvā idāni bāhirassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetuṃ tattha katamānītiādimāha. Tattha bāhirassa upādāyāti bāhiraṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idampi hi upayogatthe sāmivacanaṃ. Imināti iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vā. Avasesaṃ pana uddesavāre tāva vuttanayeneva veditabbaṃ.

  2. Niddesavāre pana avakāriṃ karitvāti vinibbhogaṃ katvā. Iminā asmīti chandaṃ paṭilabhatītiādīsu iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vāti evaṃ pañcakkhandhe ekadesato gahetvā iminā 『aha』nti chandādīni paṭilabhatīti evamattho veditabbo.

Iminā khattiyosmītiādīsu 『iminā chattena vā khaggena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyo aha』nti evaṃ purimanayeneva attho veditabbo. Imināti padamattameva hettha viseso.

Yathā so khattiyotiādīsupi imināti vuttapadameva viseso. Tasmā tassa vasena yathā khattiyo, evaṃ ahampi iminā khaggena vā chattena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyoti evaṃ yojetvā sabbapadesu attho veditabbo. Iminā niccosmīti pañcakkhandhe anavakāriṃ katvā rūpādīsu ekameva dhammaṃ 『aha』nti gahetvā 『iminā khaggena vā chattena vā ahaṃ nicco dhuvo』ti maññati. Ucchedadiṭṭhiyampi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

Iti evarūpāni atītāni chattiṃsāti ekekassa puggalassa atīte chattiṃsa. Anāgatāni chattiṃsāti ekekasseva anāgate chattiṃsa. Paccuppannāni chattiṃsāti ekekassa vā puggalassa yathālābhavasena bahunaṃ vā paccuppanne chattiṃsa. Sabbasattānaṃ pana ekaṃseneva atīte chattiṃsa, anāgate chattiṃsa, paccuppanne chattiṃsāti veditabbāni. Anantā hi asadisataṇhāmānadiṭṭhibhedā sattā. Aṭṭhataṇhāvicaritasataṃ hotīti ettha pana aṭṭhasatasaṅkhātaṃ taṇhāvicaritaṃ hotīti evamattho daṭṭhabbo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā.

Diṭṭhigataniddesavaṇṇanā

  1. Diṭṭhigataniddese brahmajāle veyyākaraṇeti brahmajālanāmake veyyākaraṇe, dīghanikāyassa paṭhamasuttante. Vuttāni bhagavatāti satthārā sayaṃ āhacca bhāsitāni. Cattāro sassatavādātiādīsu 『『te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṃ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhī』』tiādinā (dī. ni. 1.29-30) brahmajāle vuttanayeneva pabhedo ca attho ca veditabboti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Khuddakavatthuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhammahadayavibhaṅgo

  2. Sabbasaṅgāhikavāravaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare dhammahadayavibhaṅge pāḷiparicchedo tāva evaṃ veditabbo – ettha hi āditova khandhādīnaṃ dvādasannaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena sabbasaṅgāhikavāro nāma vutto. Dutiyo tesaṃyeva dhammānaṃ kāmadhātuādīsu uppattānuppattidassanavāro nāma. Tatiyo tattheva pariyāpannāpariyāpannadassanavāro nāma. Catuttho tīsu bhūmīsu uppattikkhaṇe vijjamānāvijjamānadhammadassanavāro nāma. Pañcamo tesaṃ dhammānaṃ bhūmantaravasena dassanavāro nāma. Chaṭṭho gatīsu uppādakakammaāyuppamāṇadassanavāro nāma. Sattamo abhiññeyyādivāro nāma. Aṭṭhamo sārammaṇānārammaṇavāro nāma. Navamo tesaṃ khandhādidhammānaṃ diṭṭhasutādivasena saṅgahetvā dassanavāro nāma. Dasamo kusalattikādivasena saṅgahetvā dassanavāro nāma.

  4. Evaṃ dasahi vārehi paricchinnāya pāḷiyā paṭhame tāva sabbasaṅgāhikavāre 『『avīcito yāva bhavaggaṃ etthantare kati khandhā』』ti pucchite 『『ekoti vā…pe… cattāroti vā chāti vā avatvā pañcāti vattuṃ samattho añño natthī』』ti attano ñāṇabalaṃ dīpento pañcakkhandhāti pucchānurūpaṃ vissajjanaṃ āha. Yathāpucchaṃ vissajjanañhi sabbaññubyākaraṇaṃ nāmāti vuccati. Dvādasāyatanānītiādīsupi eseva nayo. Rūpakkhandhādīnaṃ pabhedo khandhavibhaṅgādīsu vuttanayeneva veditabbo.

  5. Uppattānuppattivāravaṇṇanā

  6. Dutiyavāre ye dhammā kāmabhave kāmadhātusambhūtānañca sattānaṃ uppajjanti – kāmadhātuyaṃ pariyāpannā vā apariyāpannā vā – te sabbe saṅgahetvā kāmadhātuyā pañcakkhandhātiādi vuttaṃ. Rūpadhātuādīsupi eseva nayo. Yasmā pana rūpadhātupariyāpannānaṃ sattānaṃ ghānāyatanādīnaṃ abhāvena gandhāyatanādīni āyatanādikiccaṃ na karonti, tasmā rūpadhātuyā cha āyatanāni, nava dhātuyotiādi vuttaṃ . Yasmā ca okāsavasena vā sattuppattivasena vā apariyāpannadhātu nāma natthi, tasmā apariyāpannadhātuyāti avatvā yaṃ yaṃ apariyāpannaṃ taṃ tadeva dassetuṃ apariyāpanne kati khandhātiādi vuttaṃ.

  7. Pariyāpannāpariyāpannavāravaṇṇanā

  8. Tatiyavāre kāmadhātupariyāpannāti kāmadhātubhajanaṭṭhena pariyāpannā; taṃnissitā tadantogadhā kāmadhātutveva saṅkhaṃ gatāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Pariyāpannāti bhavavasena okāsavasena ca paricchinnā. Apariyāpannāti tathā aparicchinnā.

  9. Dhammadassanavāravaṇṇanā

  10. Catutthavāre ekādasāyatanānīti saddāyatanavajjāni. Tañhi ekantena paṭisandhiyaṃ nuppajjati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Sattake 『『devānaṃ asurāna』』nti gativasena avatvā avisesena gabbhaseyyakānanti vuttaṃ. Tasmā yattha yattha gabbhaseyyakā sambhavanti tattha tattha tesaṃ sattāyatanāni veditabbāni. Tathā dhātuyo. Sesamettha uttānatthameva. Pañcamavāre yaṃ vattabbaṃ taṃ dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttameva.

  11. Uppādakakammaāyuppamāṇavāravaṇṇanā

(1.) Uppādakakammaṃ

  1. Chaṭṭhavāre pañcahi kāmaguṇehi nānappakārehi vā iddhivisesehi dibbantīti devā. Sammutidevāti 『devo, devī』ti evaṃ lokasammutiyā devā. Upapattidevāti devaloke uppannattā upapattiyā devā. Visuddhidevāti sabbesaṃ devānaṃ pūjārahā sabbakilesavisuddhiyā devā. Rājānoti muddhābhisittakhattiyā. Deviyoti tesaṃ mahesiyo. Kumārāti abhisittarājūnaṃ abhisittadeviyā kucchismiṃ uppannakumārā.

Uposathakammaṃkatvāti cātuddasādīsu aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā. Idāni yasmā parittadānādipuññakammaṃ manussasobhagyatāya paccayo, mattaso kataṃ manussasobhagyatāya adhimattaṃ, adhimattabhāvepi nānappakārabhedato nānappakārassa khattiyamahāsālādibhāvassa paccayo, tasmā tassa vasena upapattibhedaṃ dassento appekacce gahapatimahāsālānantiādimāha. Tattha mahāsāro etesanti mahāsārā; ra-kārassa pana la-kāraṃ katvā mahāsālāti vuttaṃ. Gahapatiyova mahāsālā, gahapatīsu vā mahāsālāti gahapatimahāsālā. Sesesupi eseva nayo. Tattha yassa gehe pacchimantena cattālīsakoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca pañca ambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ gahapatimahāsālo nāma. Yassa pana gehe pacchimantena asītikoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca dasaambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ brāhmaṇamahāsālo nāma. Yassa pana gehe pacchimantena koṭisatadhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca vīsati ambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ khattiyamahāsālo nāma.

Sahabyatanti sahabhāvaṃ; sabhāgā hutvā nibbattantīti attho. Cātumahārājikānantiādīsu cātumahārājikā nāma sinerupabbatassa vemajjhe honti. Tesu pabbataṭṭhakāpi atthi, ākāsaṭṭhāpi; tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Khiḍḍāpadosikā, manopadosikā, sītavalāhakā, uṇhavalāhakā, candimā devaputto, sūriyo devaputtoti ete sabbepi cātumahārājikadevalokaṭṭhakā eva.

Tettiṃsa janā tattha upapannāti tāvatiṃsā. Apica tāvatiṃsāti tesaṃ devānaṃ nāmamevāti vuttaṃ. Tepi atthi pabbataṭṭhakā, atthi ākāsaṭṭhakā. Tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Tathā yāmādīnaṃ. Ekadevalokepi hi devānaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ appattā nāma natthi. Tattha dibbaṃ sukhaṃ yātā payātā sampattāti yāmā. Tuṭṭhā pahaṭṭhāti tusitā. Pakatipaṭiyattārammaṇato atirekena ramitukāmakāle yathārucite bhoge nimminitvā ramantīti nimmānaratī. Cittācāraṃ ñatvā parehi nimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti paranimmitavasavattī.

(2.) Āyuppamāṇaṃ

1022.Appaṃvā bhiyyoti dutiyaṃ vassasataṃ appatvā vīsāya vā tiṃsāya vā cattālīsāya vā paññāsāya vā saṭṭhiyā vā vassehi adhikampi vassasatanti attho. Sabbampi hetaṃ dutiyaṃ vassasataṃ appattattā appanti vuttaṃ.

  1. Brahmapārisajjādīsu mahābrahmānaṃ pārisajjā paricārikāti brahmapārisajjā. Tesaṃ purohitabhāve ṭhitāti brahmapurohitā. Vaṇṇavantatāya ceva dīghāyukatāya ca mahanto brahmāti mahābrahmā, tesaṃ mahābrahmānaṃ. Ime tayopi janā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.

  2. Parittā ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā. Daṇḍadīpikāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati visaratīti ābhassarā. Imepi tayo janā dutiyajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.

  3. Parittā subhā etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā. Subhena okiṇṇā vikiṇṇā, subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanā, suvaṇṇamañjusāya ṭhapitasampajjalitakañcanapiṇḍasassirīkāti subhakiṇhā. Imepi tayo janā tatiyajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.

1027.Ārammaṇanānattatāti ārammaṇassa nānattabhāvo. Manasikāranānattatādīsupi eseva nayo. Ettha ekassa pathavīkasiṇaṃ ārammaṇaṃ hoti…pe… ekassa odātakasiṇanti idaṃ ārammaṇanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇaṃ manasi karoti…pe… eko odātakasiṇanti idaṃ manasikāranānattaṃ. Ekassa pathavīkasiṇe chando hoti…pe… ekassa odātakasiṇeti idaṃ chandanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇe patthanaṃ karoti…pe… eko odātakasiṇeti idaṃ paṇidhinānattaṃ. Eko pathavīkasiṇavasena adhimuccati…pe… eko odātakasiṇavasenāti idaṃ adhimokkhanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇavasena cittaṃ abhinīharati…pe… eko odātakasiṇavasenāti idaṃ abhinīhāranānattaṃ. Ekassa pathavīkasiṇaparicchindanakapaññā hoti…pe… ekassa odātakasiṇaparicchindanakapaññāti idaṃ paññānānattaṃ. Tattha ārammaṇamanasikārā pubbabhāgena kathitā. Chandapaṇidhiadhimokkhābhinīhārā appanāyapi vattanti upacārepi. Paññā pana lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Asaññasattānanti saññāvirahitānaṃ sattānaṃ. Ekacce hi titthāyatane pabbajitvā 『cittaṃ nissāya rajjanadussanamuyhanāni nāma hontī』ti citte dosaṃ disvā 『acittakabhāvo nāma sobhano, diṭṭhadhammanibbānameta』nti saññāvirāgaṃ janetvā tatrūpagaṃ pañcamaṃ samāpattiṃ bhāvetvā tattha nibbattanti. Tesaṃ upapattikkhaṇe eko rūpakkhandhoyeva nibbattati. Ṭhatvā nibbatto ṭhitako eva hoti, nisīditvā nibbatto nisinnakova nipajjitvā nibbatto nipannova. Cittakammarūpakasadisā hutvā pañca kappasatāni tiṭṭhanti. Tesaṃ pariyosāne so rūpakāyo antaradhāyati, kāmāvacarasaññā uppajjati; tena idha saññuppādena te devā tamhā kāyā cutāti paññāyanti.

Vipulā phalā etesanti vehapphalā. Attano sampattiyā na hāyanti na vihāyantīti avihā. Na kañci sattaṃ tappantīti atappā. Sundarā dassanā abhirūpā pāsādikāti sudassā. Suṭṭha passanti, sundarametesaṃ vā dassananti sudassī. Sabbehi eva guṇehi ca bhavasampattiyā ca jeṭṭhā, natthettha kaniṭṭhāti akaniṭṭhā.

  1. Ākāsānañcāyatanaṃ upagatāti ākāsānañcāyatanūpagā. Itaresupi eseva nayo . Iti cha kāmāvacarā, nava brahmalokā, pañca suddhāvāsā, cattāro arūpā asaññasattavehapphalehi saddhiṃ chabbīsati devalokā; manussalokena saddhiṃ sattavīsati.

Tattha sammāsambuddhena manussānaṃ devānañca āyuṃ paricchindamānena catūsu apāyesu bhummadevesu ca āyu paricchinnaṃ taṃ kasmāti? Niraye tāva kammameva pamāṇaṃ. Yāva kammaṃ na khīyati, na tāva cavanti. Tathā sesaapāyesu. Bhummadevānampi kammameva pamāṇaṃ. Tattha nibbattā hi keci sattāhamattaṃ tiṭṭhanti, keci addhamāsaṃ, keci māsaṃ, kappaṃ tiṭṭhamānāpi atthiyeva.

Tattha manussesu gihibhāve ṭhitāyeva sotāpannāpi honti, sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi pāpuṇanti. Tesu sotāpannādayo yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Khīṇāsavā pana parinibbāyanti vā pabbajanti vā. Kasmā? Arahattaṃ nāma seṭṭhaguṇo, gihiliṅgaṃ hīnaṃ, taṃ hīnatāya uttamaṃ guṇaṃ dhāretuṃ na sakkoti. Tasmā te parinibbātukāmā vā pabbajitukāmā vā honti.

Bhummadevā pana arahattaṃ patvāpi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Chasu kāmāvacaradevesu sotāpannasakadāgāmino yāvajīvaṃ tiṭṭhanti; anāgāminā rūpabhavaṃ gantuṃ vaṭṭati, khīṇāsavena parinibbātuṃ. Kasmā ? Nilīyanokāsassa abhāvā. Rūpāvacarārūpāvacaresu sabbepi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Tattha rūpāvacare nibbattā sotāpannasakadāgāmino na puna idhāgacchanti, tattheva parinibbāyanti. Ete hi jhānaanāgāmino nāma.

Aṭṭhasamāpattilābhīnaṃ pana kiṃ niyameti? Paguṇajjhānaṃ. Yadevassa paguṇaṃ hoti, tena uppajjati. Sabbesu pana paguṇesu kiṃ niyameti? Patthanā. Yattha upapattiṃ pattheti tattheva upapajjati. Patthanāya asati kiṃ niyameti? Maraṇasamaye samāpannā samāpatti. Maraṇasamaye samāpannā natthi, kiṃ niyameti? Nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti. Ekaṃsena hi so nevasaññānāsaññāyatane upapajjati. Navasu brahmalokesu nibbattaariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi na heṭṭhūpapatti. Puthujjanānaṃ pana tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi heṭṭhūpapattipi. Pañcasu suddhāvāsesu catūsu ca arūpesu ariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi. Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbatto anāgāmī nava brahmaloke sodhetvā matthake ṭhito parinibbāti. Vehapphalā, akaniṭṭhā, nevasaññānāsaññāyatananti ime tayo devalokā seṭṭhabhavā nāma. Imesu tīsu ṭhānesu nibbattaanāgāmino neva uddhaṃ gacchanti, na adho, tattha tattheva parinibbāyantīti. Idamettha pakiṇṇakaṃ.

  1. Abhiññeyyādivāravaṇṇanā

  2. Sattamavāre salakkhaṇapariggāhikāya abhiññāya vasena abhiññeyyatā veditabbā. Ñātatīraṇapahānapariññānaṃ vasena pariññeyyatā. Sā ca rūpakkhandho abhiññeyyo pariññeyyo na pahātabbotiādīsu ñātatīraṇapariññāvaseneva veditabbā. Samudayasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ pahātabbantiādīsu pahānapariññāvasena.

Aṭṭhamavāre rūpādiārammaṇānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ vasena sārammaṇānārammaṇatā veditabbā. Navamavāro uttānatthoyeva. Dasamavārepi yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ tattha tattha pañhāpucchakavāre vuttamevāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Dhammahadayavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Abhidhammaṃ desento, dhammagaru dhammagāravayuttānaṃ;

Devānaṃ devapure, devagaṇasahassaparivāro.

Dutiyaṃ adutiyapuriso, yaṃ āha vibhaṅgapakaraṇaṃ nātho;

Aṭṭhārasahi vibhaṅgehi, maṇḍitamaṇḍapeyyaguṇo.

Atthappakāsanatthaṃ, tassāhaṃ yācito ṭhitaguṇena;

Yatinā adandhagatinā, subuddhinā buddhaghosena.

Yaṃ ārabhiṃ racayituṃ, aṭṭhakathaṃ sunipuṇesu atthesu;

Sammohavinodanato, sammohavinodaniṃ nāma.

Porāṇaṭṭhakathānaṃ, sāraṃ ādāya sā ayaṃ niṭṭhaṃ;

Pattā anantarāyena, pāḷiyā bhāṇavārehi.

Cattālīsāya yathā, ekena ca evameva sabbepi;

Niṭṭhaṃ vajantu vimalā, manorathā sabbasattānaṃ.

Saddhammassa ṭhitatthaṃ, yañca imaṃ racayatā mayā puññaṃ;

Pattaṃ tena samattaṃ, pāpuṇatu sadevako loko.

Suciraṃ tiṭṭhatu dhammo, dhammābhirato sadā bhavatu loko;

Niccaṃ khemasubhikkhādi-sampadā janapadā hontūti.

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññāpaṭisambhidādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sammohavinodanī nāma vibhaṅgaṭṭhakathā.

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.

Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Sammohavinodanī nāma vibhaṅga-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

B020303puggalapaññatti-aṭṭhakathā(人施設論註釋) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Pañcapakaraṇa-aṭṭhakathā

Dhātukathā-aṭṭhakathā

Aṭṭhārasahi bhedehi, vibhaṅgaṃ mārabhañjano;

Desayitvā mahāvīro, yaṃ tasseva anantaraṃ.

Adesayi dhātukathaṃ, dhātubhedappakāsano;

Tassatthaṃ dīpayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

  1. Mātikāvaṇṇanā

  2. Nayamātikāvaṇṇanā

1.Saṅgahoasaṅgahotiādīnañhi vasena idaṃ pakaraṇaṃ cuddasavidhena vibhattanti vuttaṃ. Taṃ sabbampi uddesaniddesato dvidhā ṭhitaṃ. Tattha mātikā uddeso. Sā pañcavidhā – nayamātikā, abbhantaramātikā, nayamukhamātikā, lakkhaṇamātikā, bāhiramātikāti. Tattha saṅgaho asaṅgaho…pe… vippayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahitanti – ayaṃ cuddasahi padehi nikkhittā nayamātikā nāma. Ayañhi iminā saṅgahādikena nayena dhātukathā dhammā vibhattāti dassetuṃ ṭhapitattā nayamātikāti vuccati. Etesaṃ padānaṃ mūlabhūtattā mūlamātikātipi vattuṃ vaṭṭati.

  1. Abbhantaramātikāvaṇṇanā

2.Pañcakkhandhā…pe… manasikāroti ayaṃ pañcavīsādhikena padasatena nikkhittā abbhantaramātikā nāma. Ayañhi 『『sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikā』』ti evaṃ avatvā saṅgahādinā nayena vibhajitabbe khandhādidhamme sarūpato dassetvā dhātukathāya abbhantareyeva ṭhapitattā abbhantaramātikāti vuccati. Khandhādipadānaṃ dhammasaṅgaṇīmātikāya asaṅgahitattā pakiṇṇakamātikātipi vattuṃ vaṭṭati.

  1. Nayamukhamātikāvaṇṇanā

3.Tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho; catūhi sampayogo, catūhi vippayogoti ayaṃ catūhi padehi nikkhittā nayamukhamātikā nāma. Ayañhi sabbesupi pañcakkhandhādīsu ceva kusalattikādīsu ca mātikādhammesu, tīhi khandhāyatanadhātupadeheva saṅgaho ca asaṅgaho ca yojetabbo. Tathā catūhi arūpakkhandhehi sampayogo ca vippayogo ca. Etāni imesaṃ saṅgahāsaṅgahādīnaṃ nayānaṃ mukhānīti dassetuṃ ṭhapitattā nayamukhamātikāti vuccati.

  1. Lakkhaṇamātikāvaṇṇanā

4.Sabhāgo, visabhāgoti ayaṃ dvīhi padehi nikkhittā lakkhaṇamātikā nāma. Ayañhi sabhāgalakkhaṇehi dhammehi saṅgahanayo, visabhāgalakkhaṇehi asaṅgahanayo, tathā sampayogavippayoganayo yojetabboti sabhāgavisabhāgalakkhaṇavasena saṅgahādilakkhaṇaṃ dassetuṃ ṭhapitattā lakkhaṇamātikāti vuccati.

  1. Bāhiramātikāvaṇṇanā

以下是巴利文的完整直譯: 敬禮有幸者、阿羅漢、正等正覺者。 阿毗達摩藏 五論註釋 界論註釋 1. 標題解釋 條目標題解釋 1.根據包括與不包括等的方式,本論被說為十四種分別。這一切從總說和分說兩方面存在。其中,標題是總說。它有五種:條目標題、內部標題、條目開端標題、特徵標題、外部標題。其中,包括與不包括……通過不相關而被包括與不包括——這就是用十四個詞闡述的條目標題。因為這是爲了通過這個包括等條目來展示界論的法被分別,所以被稱為條目標題。因為這些詞是根本,所以也可以說是根本標題。 內部標題解釋 2.五蘊……乃至意念,這是用一百二十五個詞闡述的內部標題。因為沒有說"所有法聚論都是界論的標題",而是通過包括等條目來分別,展示蘊等法的本質,並置于界論內部,所以被稱為內部標題。因為蘊等詞未被法聚論標題包括,所以也可以說是雜項標題。 條目開端標題解釋 3.以三種方式包括,以三種方式不包括;以四種方式相應,以四種方式不相應——這是用四個詞闡述的條目開端標題。這是爲了在所有五蘊等和善三法等標題法中,以三種蘊、處、界詞來包括和不包括。同樣,以四種無色蘊來相應和不相應。這些是爲了展示這些包括不包括等條目的開端而置於此處。 特徵標題解釋 4.相似,不相似——這是用兩個詞闡述的特徵標題。這是通過相似特徵法的包括條目,不相似特徵法的不包括條目,以及相應和不相應條目,來展示包括等特徵,所以被稱為特徵標題。 外部標題解釋 [註:原文第5節似乎未完成或缺失]

5.Sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikāti ayaṃ chasaṭṭhi tikapadāni, dve ca dukapadasatāni saṅkhipitvā nikkhittā bāhiramātikā nāma. Ayañhi 『『pañcakkhandhā…pe… manasikāro』』ti evaṃ dhātukathāya abbhantare avatvā 『『sabbāpi dhammasaṅgaṇī』』ti evaṃ dhātukathāya mātikato bahi ṭhapitattā bāhiramātikāti vuccati.

Evaṃ mātikāya pañcadhā ṭhitabhāvaṃ viditvā idāni 『saṅgaho asaṅgaho』tiādīsu saṅgaho tāva jātisañjātikiriyāgaṇanavasena catubbidho. Tattha – 『『sabbe khattiyā āgacchantu, sabbe brāhmaṇā, sabbe vessā, sabbe suddā āgacchantu』』, 『『yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo, ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā』』ti ayaṃ jātisaṅgaho nāma. 『『Ekajātikā āgacchantū』』ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbepi jātiyā ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Sabbe kosalakā āgacchantu, sabbe māgadhakā, sabbe bhārukacchakā āgacchantu』』, 『『yo cāvuso visākha, sammāvāyāmo; yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ sañjātisaṅgaho nāma. 『『Ekaṭṭhāne jātā saṃvaḍḍhā āgacchantū』』ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbepi sañjātiṭhānena nivutthokāsena ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Sabbe hatthārohā āgacchantu, sabbe assārohā, sabbe rathikā āgacchantu』』, 『『yā cāvuso visākha, sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo, ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ kiriyāsaṅgaho nāma. Sabbeva hete attano kiriyākaraṇena ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Cakkhāyatanaṃ katamakkhandhagaṇanaṃ gacchatīti? Rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchatī』』ti. Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati, tena vata re vattabbe – 『cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahita』』nti (kathā. 471), ayaṃ gaṇanasaṅgaho nāma. Ayamidha adhippeto. Tappaṭipakkhena asaṅgaho veditabbo. Tesaṃ vikappato saṅgahitena asaṅgahitādīni. Ekuppādekanirodhaekavatthukaekārammaṇatāvasena sampayogo, tappaṭipakkhato vippayogo. Tesaṃ vikappato sampayuttena vippayuttādīni. Tadubhayasaṃsaggavikappato saṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttantiādīni. Pañcakkhandhātiādīni pana khandhavibhaṅgādīsu vuttanayeneva veditabbāni. Phassādayo panettha sanniṭṭhānavasena vuttasabbacittuppādasādhāraṇato vuttāti.

Mātikāvaṇṇanā.

  1. Niddesavaṇṇanā

  2. Paṭhamanayo saṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā

  3. Khandhapadavaṇṇanā

  4. 所有法聚論的標題——這是六十個詞,和兩個百詞總計,概括為外部標題。因為在界論中說到「所有五蘊……乃至意念」,而以「所有法聚論」作為界論的標題,故稱為外部標題。 這樣瞭解標題的五種存在後,現在在「包括與不包括」等方面,包括則為四種。其間——「所有的士族皆來,所有的婆羅門,所有的居士,所有的清凈者皆來」, 「那位阿難,正言辭,正行為,正生活,這些法匯聚于戒法中」——這就是種類匯聚。就像在「單一類群皆來」的地方,這裡所有的種類都匯聚為一個。 「所有的高士皆來,所有的摩揭陀人,所有的巴魯卡人皆來」, 「那位阿難,正精進;那位正念,那位正定,這些法匯聚于定法中」(《中部尼柯》1.462)——這就是生起的匯聚。就像在「同一處所生長皆來」的地方,這裡所有的生起都聚合為一個。 「所有的騎手皆來,所有的馬車伕,所有的車伕皆來」, 「那位阿難,正見,正思維,這些法匯聚于智慧法中」(《中部尼柯》1.462)——這就是行為的匯聚。所有的行為通過自身的行為聚合為一個。「眼處所是哪個法的匯聚?」 「色法的匯聚。」因此,眼處所確實與色法匯聚,因此應當說——「眼處所與色法匯聚」(《討論》471),這就是計數的匯聚。這裡的意思是如此。相對的,不包括應當被理解。對它們的定義是匯聚的與不匯聚的等。通過單一的因緣、單一的對象、單一的作用的方式,聚合與相對的分離。對它們的定義是聚合的與不聚合的等。關於兩者結合的定義是匯聚的與分離的等。關於五蘊等的說法,應當如同在蘊的分別等中所說的理解。觸等則在此處按所述的總結性法則而說。 標題解釋。

  5. 註釋解釋
  6. 首先的包括與不包括的詞解釋
  7. 蘊的詞解釋

  8. Idāni pañcakkhandhādivasena nikkhittamātikaṃ 『saṅgaho asaṅgaho』tiādīhi nayamātikāpadehi saddhiṃ yojetvā dassetuṃ rūpakkhandho katihi khandhehītiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha yasmā 『『saṅgaho asaṅgahotiādikāya nayamātikāya 『『tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho』』ti nayamukhamātikā ṭhapitā, tasmā rūpakkhandhādīnaṃ saṅgahaṃ dassetuṃ katihi khandhehi katihāyatanehi katihi dhātūhīti tīṇi khandhāyatanadhātupadāneva uddhaṭāni. 『Cattāri saccānī』tiādīsu ekampi na parāmaṭṭhaṃ. Yasmā ca 『『sabhāgo visabhāgo』』ti evaṃ lakkhaṇamātikā ṭhapitā, tasmā imassa pañhassa vissajjane rūpakkhandho ekena khandhenātiādi vuttaṃ. Sabhāgā hi tassa ete khandhādayoti. Tattha ekena khandhenāti rūpakkhandheneva. Yañhi kiñci rūpaṃ rūpakkhandhasabhāgattā rūpakkhandhotveva saṅgahaṃ gacchatīti rūpakkhandheneva gaṇitaṃ, taṃ rūpakkhandheneva paricchinnaṃ. Ekādasahāyatanehīti manāyatanavajjehi. Sabbopi hi rūpakkhandho dasāyatanāni dhammāyatanekadeso ca hoti, tasmā ekādasahāyatanehi gaṇito , paricchinno. Ekādasahi dhātūhīti sattaviññāṇadhātuvajjāhi ekādasahi etāsu hi apariyāpannaṃ rūpaṃ nāma natthi.

Asaṅgahanayaniddese katihi asaṅgahitoti saṅkhepeneva pucchā katā. Vissajjane panassa yasmā rūpakkhandhassa visabhāgā cattāro arūpakkhandhā, ekaṃ manāyatanaṃ, satta viññāṇadhātuyo; tasmā catūhi khandhehītiādi vuttaṃ. Iminā nayena sabbapadesu saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Imasmiṃ pana khandhaniddese – 『『rūpakkhandho katihi khandhehī』』tiādimhi tāva ekamūlake saṅgahanaye sarūpeneva dassitā pañca pucchā, pañca vissajjanāni. Asaṅgahanaye saṅkhepena dassitā pañca pucchā, pañca vissajjanāni. Iminā upāyena dukamūlakādīsupi pucchāvissajjanāni veditabbāni. Rūpakkhandhamūlakāyeva cettha dukatikacatukkā dassitā. Pañcake pana 『『rūpakkhandho ca…pe… viññāṇakkhandho cā』』ti evaṃ bhedato ca, 『『pañcakkhandhā katihi khandhehī』』ti evaṃ abhedato cāti dvidhā pucchāvissajjanāni katāni. Evaṃ pāḷinayo veditabboti.

  1. Āyatanapadādivaṇṇanā

  2. Āyatanapadaniddesādīsu āyatanapadaniddese tāva cakkhāyatanaṃ ekena khandhenāti ekena rūpakkhandheneva, ekena cakkhāyataneneva ekāya cakkhudhātuyāva saṅgahitanti veditabbaṃ. Sotāyatanādīsupi imināva nayena saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvāti ettha pana yasmā asaṅkhataṃ dhammāyatanaṃ nāma nibbānaṃ, tañca khandhasaṅgahaṃ na gacchati; tasmā 『khandhato ṭhapetvā』ti vuttaṃ. Catūhi khandhehīti rūpavedanāsaññāsaṅkhārakkhandhehi. Nibbānavajjañhi dhammāyatanaṃ etehi saṅgahitaṃ. Viññāṇakkhandhena pana ṭhapetvā dhammāyatanadhammadhātuyo sesāyatanadhātūhi ca taṃ na saṅgayhati. Tena vuttaṃ – 『『ekena khandhena, ekādasahāyatanehi, sattarasahi dhātūhi asaṅgahita』』nti. Yathā ca te heṭṭhā rūpakkhandhamūlakā, evamidhāpi cakkhāyatanamūlakāva nayā veditabbā. Dukamattameva pana pāḷiyaṃ dassetvā 『『dvādasāyatanānī』』ti abhedatova pucchāvissajjanaṃ kataṃ. Dhātuniddesepi eseva nayo.

  3. Saccaniddese – sabbepi dukatikacatukkā pāḷiyaṃ dassitā. Yasmā ca dukatikesu samudayasaccasadisameva maggasaccepi vissajjanaṃ, tasmā taṃ samudayānantaraṃ vuttaṃ.

  4. 現在根據五蘊等的內容,闡明的標題是「包括與不包括」等等,通過條目標題詞彙來展示,因而以「色蘊有多少蘊」等方式開始了註釋部分。因為在「包括與不包括」等的條目標題中,已經建立了「以三種方式包括,以三種方式不包括」的條目開端標題,所以爲了展示色蘊等的包括,提到「有多少蘊、多少處所、多少元素」的三個蘊、處、元素的詞語被引用。「四個真理」等等,沒有一個是多餘的。因為「相似與不相似」這樣建立了特徵標題,所以在這個問題的回答中提到色蘊是以一個蘊來描述的。相似的就是這些蘊等。因此,以一個蘊來描述是指色蘊。因為任何色法因其是色蘊的相似部分,故被稱為色蘊,所以僅以色蘊來計算,限於色蘊。十一處所是指沒有心處所的。所有的色蘊是十個處所法的部分,因此以十一處所來計算,限於此。十一元素是指沒有七個意識元素。因為在這些中沒有不被包含的色法。 在不包括的定義中,多少是不包括的,簡而言之是提問。回答中,因為色蘊有不相似的四個無色蘊、一個心處所、七個意識元素;因此提到「以四個蘊」等等。依此方式,所有的詞彙中的包括與不包括應當被理解。在這段蘊的註釋中——「色蘊有多少蘊」等等,首先在根本的包括中以其本質展示了五個提問和五個回答。在不包括的方面簡略地展示了五個提問和五個回答。依此方法,關於雙重根本等的提問與回答也應當被理解。色蘊作為根本在此處展示了雙重與四重等。關於五個方面則是「色蘊……乃至意識蘊」等等,從分開和不分開的方面說,兩種提問與回答被建立。如此,巴利文的意思應當被理解。

  5. 處所詞彙等的解釋
  6. 在處所詞彙等的定義中,首先應當理解「眼處所是以一個蘊來描述的」,即以一個色蘊來描述,以一個眼處所來描述,直到以一個眼元素來匯聚。耳處所等也是同樣的方式來理解包括與不包括。在此處提到的「除去蘊」是指不包括的法則,因其是無色法的處所,故不包括色法的匯聚;因此說「除去蘊」。「以四個蘊」是指色、感覺、知覺、行、識蘊。無涅槃的法則中,這些被匯聚。除了意識蘊之外,其餘的處所法則不被包括。因此說——「以一個蘊、以十一處所、以十七元素不被匯聚。」如同這些在下方是色蘊的根本,這裡也是眼處所的根本應當被理解。僅僅顯示兩個的情況下,巴利文中提到「十二處所」的時候,因其不分開而被提問與回答。元素的定義也是如此。
  7. 在真理的定義中——所有的雙重與四重在巴利文中被顯示。因為在雙重中,與生起真理相似的也被回答,因此在生起之後提到。

  8. Indriyaniddese – jīvitindriyaṃ dvīhi khandhehīti rūpajīvitindriyaṃ rūpakkhandhena, arūpajīvitindriyaṃ saṅkhārakkhandhena saṅgahitaṃ. Sesaṃ vuttanayānusāreneva veditabbaṃ. Pāḷivavatthānaṃ panettha āyatanadhātuniddesasadisameva.

  9. Paṭiccasamuppādavaṇṇanā

  10. Paṭiccasamuppādaniddese – 『『avijjā katihi khandhehī』』ti pucchaṃ anārabhitvā avijjā ekena khandhenāti evaṃ vissajjanameva dassitaṃ. Tattha saṅkhārapaccayā viññāṇanti paṭisandhiyaṃ pavatte ca sabbampi vipākaviññāṇaṃ. Tenevāha – 『『sattahi dhātūhi saṅgahita』』nti. Nāmarūpampi paṭisandhipavattivaseneva veditabbaṃ. Tenevettha saddāyatanampi saṅgahetvā ekādasahāyatanehi saṅgaho dassito. Phassādīsu khandhabhedo veditabbo. Aññeneva hi ekena khandhena phasso saṅgahito, aññena vedanā, taṇhāupādānakammabhavā pana saṅkhārakkhandheneva saṅgahitā. Bhavapadañcettha kammabhavādīnaṃ vasena ekādasadhā vibhattaṃ. Tattha kammabhavo phassādīhi sadisavisajjanattā tehi saddhiṃ ekato dassito. Upapattibhavakāmabhavasaññābhavapañcavokārabhavā aññamaññasadisavissajjanattā ekato dassitā. Yasmā cete upādinnakadhammāva tasmā 『『ekādasahāyatanehi sattarasahi dhātūhī』』ti vuttaṃ. Saddāyatanañhi anupādinnaṃ, taṃ ettha na gahitaṃ.

  11. Rūpabhavaniddese – pañcahāyatanehīti cakkhusotamanarūpadhammāyatanehi. Aṭṭhahi dhātūhīti cakkhusotacakkhuviññāṇasotaviññāṇarūpadhammamanodhātumanoviññāṇadhātūhi. Arūpabhavādayopi tayo sadisavissajjanattāva ekato dassitā. Tathā asaññābhavaekavokārabhavā. Tattha dvīhāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanehi. Dhātūsupi eseva nayo. Ekatalavāsikānañhi sesabrahmānaṃ cakkhusabbhāvato tassārammaṇattā tattha rūpāyatanaṃ uddhaṭaṃ.

71.Jāti dvīhi khandhehīti rūpajāti rūpakkhandhena, arūpajāti saṅkhārakkhandhena. Jarāmaraṇesupi eseva nayo. Sokādīsupi ekena khandhenāti sokadukkhadomanassāni vedanākkhandhena, paridevo rūpakkhandhena, upāyāsādayo saṅkhārakkhandhenāti evaṃ khandhaviseso veditabbo.

73.Iddhipādo dvīhīti saṅkhāraviññāṇakkhandhehi, manāyatanadhammāyatanehi, dhammadhātumanoviññāṇadhātūhi ca. Jhānaṃ dvīhīti vedanākkhandhasaṅkhārakkhandhehi. Appamaññādayo sadisavissajjanattā ekato niddiṭṭhā. Cittaṃ pana cetanānantaraṃ nikkhittampi asadisavissajjanattā pacchā gahitaṃ. Tattha appamaññādīsu ekena khandhenāti vedanā vedanākkhandhena, saññā saññākkhandhena, sesā saṅkhārakkhandhena saṅgahitāti evaṃ khandhaviseso veditabbo.

  1. Tikapadavaṇṇanā

  2. 在元素的定義中——生命元素是由兩個蘊組成的,即色的生命元素是由色蘊構成的,無色的生命元素是由行蘊構成的。其餘的應當根據所述的方式理解。巴利文的定義在這裡與處所元素的定義類似。

  3. 因緣生起的解釋
  4. 在因緣生起的定義中——「無明有多少蘊」,這一提問未被開始而是直接給出「無明是以一個蘊」的回答。此處,由於「因行所依而有意識」,在再生中發生的所有果報意識。因此說——「由七個元素所匯聚」。名色也應根據再生的發生來理解。因此在這裡,聲音處所也被匯聚,顯示出以十一處所的匯聚。在觸等中應當理解蘊的分別。因為通過一個蘊匯聚了觸,另一個蘊則是感覺、渴望、執取、行為等則是由行蘊匯聚的。生起的方面在這裡因行為等的關係而被分為十一種。此處,行為的生起因觸等的相似性而與之一起展示。再生、欲界、意識界、五種境界因彼此的相似性而被一起展示。因為這些是被執取的法,所以說「以十一處所由十七個元素所匯聚」。在聲音處所中並沒有被執取的,因此未被包含在此處。
  5. 在色生起的定義中——由五個處所組成,即眼、耳、鼻、舌、身的法。由八個元素組成,即眼、耳、眼意識、耳意識、色法、心法、心識元素。無色生起等也因三者的相似性而被一起展示。同樣,非識生起、單一境界生起。此處有兩個處所,即色處所與法處所。元素中也是同樣的方式。對於那些住在一處的天人,由於其眼的特性,因此在那邊提到色處所。
  6. 出生是由兩個蘊組成的,即色出生是由色蘊構成的,無色出生是由行蘊構成的。老死的情況也是同樣的方式。對於憂傷等,因一個蘊而有,即憂傷、痛苦、憂愁是由感覺蘊構成的,哀傷是由色蘊構成的,執取等是由行蘊構成的,因此應當理解這些蘊的特別之處。
  7. 超能力是由行、意識蘊、心處所、法處所、意識元素等組成。禪定是由感覺蘊與行蘊構成的。微細等因相似性而被一起展示。心則因為其與意志的關係而被後續地包含。此處在微細等中因一個蘊而有,即感覺是由感覺蘊構成的,知覺是由知覺蘊構成的,其餘的則是由行蘊匯聚的,因此應當理解這些蘊的特別之處。
  8. 三詞的解釋

  9. Evaṃ abbhantaramātikāya saṅgahaṃ dassetvā idāni bāhiramātikāya saṅgahaṃ dassetuṃ kusalā dhammātiādi āraddhaṃ. Tattha vedanāttike tīhi dhātūhīti kāyaviññāṇamanoviññāṇadhammadhātūhi. Sattahi dhātūhīti cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātūhi ceva manodhātudhammadhātumanoviññāṇadhātūhi ca. Vipākattike aṭṭhahi dhātūhīti kāyaviññāṇadhātuyā saddhiṃ tāhiyeva. Vipākadhammadhammā pana saṃkiliṭṭhasaṃkilesikehi saddhiṃ sadisavissajjanattā ekato gahitā. Yathā cete, evaṃ sabbatikadukapadesu yaṃ yaṃ padaṃ yena yena padena saddhiṃ sadisavissajjanaṃ hoti, taṃ taṃ uppaṭipāṭiyāpi tena tena saddhiṃ gahetvā vissajjitaṃ. Tattha vuttānusāreneva saṅgahāsaṅgahanayo veditabboti.

Saṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā.

  1. Dutiyanayo saṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni saṅgahitena asaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ cakkhāyatanenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre yaṃ khandhapadena saṅgahitaṃ hutvā āyatanadhātupadehi asaṅgahitaṃ, khandhāyatanapadehi vā saṅgahitaṃ hutvā dhātupadena asaṅgahitaṃ, tassa khandhādīhi asaṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi rūpakkhandhova saṅgahito. So ca aḍḍhekādasahi āyatanadhātūhi asaṅgahito nāma natthi. Vedanākkhandhena ca vedanākkhandhova saṅgahito. Sopi dhammāyatanadhammadhātūhi asaṅgahito nāma natthi. Evaṃ asaṅgahitatāya abhāvato etāni aññāni ca evarūpāni manāyatanadhammāyatanādīni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni rūpekadesaṃ arūpena asammissaṃ, viññāṇekadesañca aññena asammissaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Pariyosāne ca –

『『Dasāyatanā sattarasa dhātuyo,

Sattindriyā asaññābhavo ekavokārabhavo;

Paridevo sanidassanasappaṭighaṃ,

Anidassanaṃ punadeva sappaṭighaṃ upādā』』ti.

Evaṃ uddānagāthāya dassitāneva. Tasmā tesaṃ vaseneva saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Pañhavasena hi imasmiṃ vāre āyatanadhātuvaseneva sadisavissajjane vīsati dhamme samodhānetvā eko pañho kato, satta viññāṇadhātuyo samodhānetvā eko, sattindriyāni samodhānetvā eko, dve bhave samodhānetvā eko, paridevena ca sanidassanasappaṭighehi ca eko, anidassanasappaṭighehi eko, sanidassanehi eko, sappaṭighehi ca upādādhammehi ca ekoti aṭṭha pañhā katā. Tesu khandhādivibhāgo evaṃ veditabbo seyyathidaṃ – paṭhamapañhe tāva catūhi khandhehīti arūpakkhandhehi, dvīhāyatanehīti cakkhāyatanādīsu ekekena saddhiṃ manāyatanena, aṭṭhahi dhātūhīti cakkhudhātuādīsu ekekāya saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

Tatrāyaṃ nayo – cakkhāyatanena hi khandhasaṅgahena rūpakkhandho saṅgahito. Tasmiṃ saṅgahite rūpakkhandhe āyatanasaṅgahena cakkhāyatanamevekaṃ saṅgahitaṃ. Sesāni dasa āyatanāni asaṅgahitāni. Dhātusaṅgahenapi tena cakkhudhātuyevekā saṅgahitā. Sesā dasa dhātuyo asaṅgahitā. Iti yāni tena asaṅgahitāni dasāyatanāni, tāni cakkhāyatanamanāyatanehi dvīhi asaṅgahitāni. Yāpi tena asaṅgahitā dasa dhātuyo, tā cakkhudhātuyā ceva sattahi ca viññāṇadhātūhi asaṅgahitāti. Rūpāyatanādīsupi eseva nayo.

  1. 如此展示了內部標題的匯聚,現在開始展示外部標題的匯聚,關於善法等內容。其間,關於感覺的部分是由三個元素組成的,即身體意識、心意識、法元素。關於七個元素,是指眼、耳、鼻、舌、身、意識元素和法元素。關於果報的部分是由八個元素組成的,即身體意識元素與其他元素。關於果報法則,因其相似性而被一起展示。正如這些一樣,在所有的雙重部分中,任何的詞彙與任何的詞彙相似的展示,均被以此方式逐一回答。因此,應當根據所述的方式理解匯聚與不匯聚的內容。 匯聚與不匯聚詞彙的解釋。
  2. 第二個方面的匯聚與不匯聚詞彙的解釋
  3. 現在開始分析匯聚與不匯聚的詞彙,包括「眼處所」等等。此處的特徵是——在這一段落中,任何詞彙在作為蘊的情況下被匯聚,或在作為處所元素的情況下被匯聚,或在作為元素的情況下被匯聚,詢問關於蘊等的匯聚后給予回答。然而,這在色蘊等中並不適用。因為色蘊本身就被匯聚。並且,因其與其他十一處所元素的匯聚而被稱為匯聚。感覺蘊同樣被匯聚。法處所元素也因其與其他法元素的匯聚而被稱為匯聚。因此,由於不匯聚的原因,這些以及其他類似的心處所、法處所等在這一段落中並未被包含。而那些詞彙在色的部分與無色的部分之間沒有混淆,因此在這裡被包含。最終結果是—— 「十個處所,十七個元素, 七個意識,非意識生起,單一境界; 哀傷是有形象的,有形象的執取, 無形象的再次執取。」 如是通過總結的詩句展示。因此,基於這些的內容,匯聚應當被理解。在這一段落中,關於處所元素的內容通過相似的展示,匯聚了二十個法則,形成了一個問題,匯聚七個意識元素形成一個問題,匯聚七個感覺形成一個問題,匯聚兩個生起形成一個問題,關於哀傷及有形象的執取形成一個問題,無形象的執取形成一個問題,有形象的形成一個問題,以及關於執取的法則形成一個問題,故形成了八個問題。在這些中,蘊的分類應當如此理解——在第一個問題中,四個蘊是指無色蘊,兩個處所是指眼處所等與心處所的單獨匯聚,八個元素是指眼元素等與七個意識元素的單獨匯聚。 在這裡的方式是——通過眼處所的匯聚,色蘊被匯聚。在此匯聚的色蘊中,因處所的匯聚,眼處所單獨被匯聚。其餘的十個處所則未被匯聚。通過元素的匯聚,只有眼元素被匯聚。其餘的十個元素則未被匯聚。因此,任何通過眼處所的匯聚,二者匯聚的十個處所,都是通過眼元素與七個意識元素匯聚的。同樣,色處所等也應如此理解。

  4. Dutiyapañhe – yasmā yāya kāyaci viññāṇadhātuyā saṅgahito viññāṇakkhandho manāyatanena asaṅgahito nāma natthi, tasmā āyatanasaṅgahena saṅgahitāti vuttaṃ. Ettha pana catūhi khandhehīti rūpādīhi catūhi. Ekādasahāyatanehīti manāyatanavajjehi. Dvādasahi dhātūhīti yathānurūpā cha viññāṇadhātuyo apanetvā sesāhi dvādasahi. Cakkhuviññāṇadhātuyā hi cakkhuviññāṇadhātuyeva saṅgahitā, itarā asaṅgahitā. Sotaviññāṇadhātuādīsupi eseva nayo.

  5. Tatiyapañhe – cakkhundriyādīnaṃ vissajjanaṃ cakkhāyatanādisadisameva. Itthindriyapurisindriyesu pana dhammāyatanena saddhiṃ dve āyatanāni, dhammadhātuyā ca saddhiṃ aṭṭha dhātuyo veditabbā.

  6. Catutthapañhe – tīhāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanamanāyatanehi. Tesu hi bhavesu rūpāyatanadhammāyatanavasena dveva āyatanāni tehi saṅgahitāni . Sesāni nava rūpāyatanāni teheva ca dvīhi, manāyatanena cāti tīhi asaṅgahitāni nāma honti. Navahi dhātūhīti rūpadhātudhammadhātūhi saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

  7. Pañcamapañhe – dvīhāyatanehīti paṭhamapadaṃ sandhāya saddāyatanamanāyatanehi. Dutiyapadaṃ sandhāya rūpāyatanamanāyatanehi. Dhātuyopi tesaṃyeva ekekena saddhiṃ satta viññāṇadhātuyo veditabbā.

  8. Chaṭṭhapañhe – dasahāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanavajjehi. Soḷasahi dhātūhīti rūpadhātudhammadhātuvajjeheva. Kathaṃ? Anidassanasappaṭighā hi dhammā nāma nava oḷārikāyatanāni. Tehi khandhasaṅgahena saṅgahite rūpakkhandhe, āyatanasaṅgahena tāneva navāyatanāni saṅgahitāni. Rūpāyatanadhammāyatanāni asaṅgahitāni. Dhātusaṅgahenapi tā eva nava dhātuyo saṅgahitā. Rūpadhātudhammadhātuyo asaṅgahitā. Iti yāni tehi asaṅgahitāni dve āyatanāni , tāni rūpāyatanavajjehi navahi oḷārikāyatanehi, manāyatanena cāti dasahi asaṅgahitāni. Yāpi tehi asaṅgahitā dve dhātuyo, tā rūpadhātuvajjāhi navahi oḷārikadhātūhi, sattahi ca viññāṇadhātūhīti soḷasahi asaṅgahitāti veditabbā.

  9. Sattamapañhe – dvīhāyatanehīti rūpāyatanamanāyatanehi. Aṭṭhahi dhātūhīti rūpadhātuyā saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

  10. Aṭṭhamapañhe – ekādasahāyatanehīti sappaṭighadhamme sandhāya dhammāyatanavajjehi, upādādhamme sandhāya phoṭṭhabbāyatanavajjehi. Dhātūsupi eseva nayo. Atthayojanā panettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti.

Saṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Tatiyanayo asaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. 第二個問題——因為通過身體意識元素匯聚的意識蘊,並沒有通過心處所匯聚,因此說通過處所的匯聚而被匯聚。在這裡,四個蘊是指色等四個。十一處所是指沒有心處所的。十二個元素是指相應的六個意識元素去掉其餘的十二個。因為眼意識元素本身就被匯聚,其他則未被匯聚。耳意識元素等也是如此。

  3. 第三個問題——眼根等的回答與眼處所等相似。然而,在女根與男根中,因法處所而與之相結合的有兩個處所,因法元素而有八個元素應當被理解。
  4. 第四個問題——三個處所是指色處所、法處所、心處所。在這些生起中,色處所與法處所只有兩個處所被匯聚。其餘的九個色處所則與這兩個處所相結合,因此有三個未被匯聚的處所。九個元素是指色元素與法元素及七個意識元素。
  5. 第五個問題——兩個處所是指第一詞彙中包含的聲音處所與心處所。第二詞彙中包含的色處所與心處所。元素中也是如此,每個元素與七個意識元素相結合應當被理解。
  6. 第六個問題——十個處所是指色處所、法處所等。十六個元素是指色元素與法元素等。如何呢?無形象的執取法則稱為九個粗糙處所。通過這些蘊的匯聚,色蘊被匯聚,通過處所的匯聚,這九個處所被匯聚。色處所與法處所未被匯聚。元素的匯聚中,這九個元素也被匯聚。色元素與法元素未被匯聚。因此,所匯聚的兩個處所是指色處所與九個粗糙處所、心處所,因此十個處所被匯聚。所匯聚的兩個元素是指色元素與九個粗糙元素及七個意識元素,因此十六個元素被匯聚。
  7. 第七個問題——兩個處所是指色處所與心處所。八個元素是指色元素與七個意識元素。
  8. 第八個問題——十一處所是指與有形象的法則相關的法處所,與執取法則相關的觸處所。元素中也是如此。其餘的意義應當根據前述的內容來理解。 匯聚與不匯聚詞彙的解釋。
  9. 第三個方面的匯聚與不匯聚詞彙的解釋。

  10. Idāni asaṅgahitenasaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre yaṃ khandhapadena asaṅgahitaṃ hutvā āyatanadhātupadehi saṅgahitaṃ, tassa khandhādīhi saṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhaviññāṇakkhandhacakkhāyatanādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi cattāro khandhā khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Tesu tena ekadhammopi āyatanadhātusaṅgahena saṅgahito nāma natthi. Nanu ca vedanādayo dhammāyatanena saṅgahitāti? Saṅgahitā. Na pana rūpakkhandhova dhammāyatanaṃ, rūpakkhandhato hi sukhumarūpamattaṃ dhammāyatanaṃ bhajati. Tasmā ye dhammāyatanena saṅgahitā, na te rūpakkhandhena saṅgahitā nāma. Viññāṇakkhandhenapi itare cattāro khandhā asaṅgahitā. Tesu tena ekopi āyatanadhātusaṅgahena saṅgahito nāma natthi. Evaṃ saṅgahitatāya abhāvato etāni aññāni ca evarūpāni cakkhāyatanādīni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni viññāṇena vā oḷārikarūpena vā asammissaṃ dhammāyatanekadesaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Tayo khandhā tathā saccā, indriyāni ca soḷasa;

Padāni paccayākāre, cuddasūpari cuddasa.

『『Samatiṃsa padā honti, gocchakesu dasasvatha;

Duve cūḷantaradukā, aṭṭha honti mahantarā』』ti.

Etesu pana padesu sadisavissajjanāni padāni ekato katvā sabbepi dvādasa pañhā vuttā. Tesu evaṃ khandhavibhāgo veditabbo. Āyatanadhātūsu pana bhedo natthi. Tattha paṭhamapañhe tāva – tīhi khandhehīti rūpasaññāsaṅkhārakkhandhehi. Āyatanadhātuyo pana dhammāyatanadhammadhātuvasena veditabbā.

Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena hi nibbānañca sukhumarūpasaññāsaṅkhārā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tesu nibbānaṃ khandhasaṅgahaṃ na gacchati, sesā rūpasaññāsaṅkhārakkhandhehi saṅgahaṃ gacchanti. Āyatanadhātusaṅgahaṃ pana nibbānampi gacchateva. Tena vuttaṃ – 『『asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvā tīhi khandhehi, ekenāyatanena, ekāya dhātuyā saṅgahitā』』ti. Saññākkhandhapakkhe panettha saññaṃ apanetvā vedanāya saddhiṃ tayo khandhā saṅkhārādīsu saṅkhārakkhandhaṃ apanetvā rūpavedanāsaññāvasena tayo khandhā veditabbā.

  1. Dutiye – catūhi khandhehīti viññāṇavajjehi. Te hi nirodhena khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā.

  2. Tatiye – dvīhīti vedanāsaññākkhandhehi. Rūpārūpajīvitindriyena hi vedanāsaññāviññāṇakkhandhā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Tesu pana vedanāsaññāva āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tena vuttaṃ – 『『vedanāsaññākkhandhehī』』ti. Iminā upāyena sabbattha khandhabhedo veditabbo. Ito parañhi khandhānaṃ nāmamattameva vakkhāma.

  3. Catutthe – tīhi khandhehīti itthindriyapurisindriyesu vedanāsaññāsaṅkhārehi, vedanāpañcake rūpasaññāsaṅkhārehi; saddhindriyādīsu phassapariyosānesu rūpavedanāsaññākkhandhehi. Vedanāya vedanākkhandhasadisova taṇhupādānakammabhavesu saṅkhārakkhandhasadisova vinicchayo.

  4. 現在開始分析匯聚與不匯聚的詞彙,包括「感覺蘊」等等。在這裡的特徵是——在這一段落中,任何詞彙在作為蘊的情況下被匯聚,或在作為處所元素的情況下被匯聚,詢問關於蘊等的匯聚后給予回答。然而,這在色蘊、意識蘊、眼處所等中並不適用。因為色蘊與四個蘊的匯聚並未被匯聚。在這些中,因其匯聚而被稱為匯聚的法則是不存在的。難道感覺等法則是通過法處所匯聚的嗎?是的,確實被匯聚。然而,色蘊本身並不是法處所,因為色蘊僅僅是微細的色法,因此那些通過法處所匯聚的法則,並不是通過色蘊匯聚的。通過意識蘊,其他四個蘊也未被匯聚。在這些中,因其匯聚而被稱為匯聚的法則是不存在的。因此,由於不匯聚的原因,這些以及其他類似的眼處所等在這一段落中並未被包含。而那些通過意識或粗糙的形式而不混淆的法處所部分,則在這裡被包含。對於這些,以下是總結: 「三個蘊如是事實,意識也有十六個; 詞彙在因緣法則中,十四個在上面十四個。 「三十個詞彙存在,十個在牛群中; 兩個小的在大中,八個是大的。」 在這些部分中,類似的展示詞彙被一同列出,共有十二個問題被提出。在這些中,蘊的分類應當如此理解。關於處所元素的部分沒有區別。在第一問題中,三種蘊是指色、知覺、行蘊。處所元素則應通過法處所與法元素來理解。 在這裡的方式是——通過感覺蘊,涅槃與微細的色、知覺、行蘊因蘊的匯聚而未被匯聚,而通過處所的匯聚則被匯聚。在這些中,涅槃並不歸於蘊的匯聚,其他的則歸於色、知覺、行蘊的匯聚。處所的匯聚中,涅槃也確實被歸入。因此說——「除了無為法之外,三種蘊通過一個處所、一個元素被匯聚。」在知覺蘊的方面,去掉知覺后,與感覺一起的三種蘊、去掉行蘊后,色、感覺、知覺三種蘊應當被理解。

  5. 第二個——四個蘊是指意識法則等的例外。它們通過滅盡而未被匯聚,然而通過處所的匯聚而被匯聚。
  6. 第三個——兩個蘊是指感覺與知覺蘊。色與無色的生命元素因感覺、知覺與意識蘊的匯聚而未被匯聚。在這些中,感覺與知覺蘊通過處所的匯聚而被匯聚。因此說——「在感覺與知覺蘊中。」通過這種方式,所有的蘊的分類應當被理解。接下來,我們將僅僅提及蘊的名稱。
  7. 第四個——三個蘊是指女根與男根中的感覺、知覺、行蘊,感覺五蘊與色、知覺、行蘊相結合;在聲音、觸等的結果中,色、感覺、知覺蘊中。感覺蘊與感覺蘊相似,執取、行為的生起與行蘊相似。

  8. Pañcame – jātijarāmaraṇesu jīvitindriyasadisova. Jhānena pana nibbānaṃ sukhumarūpaṃ saññā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tasmā taṃ sandhāya rūpakkhandhasaññākkhandhānaṃ vasena dve khandhā veditabbā.

  9. Chaṭṭhe – sokādittaye vedanāya sadiso. Upāyāsādīsu saṅkhārasadiso. Puna vedanāya vedanākkhandhasadiso, saññāya saññākkhandhasadiso, cetanādīsu saṅkhārakkhandhasadiso vinicchayo. Iminā upāyena sattamapañhādīsupi saṅgahāsaṅgaho veditabboti.

Asaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Catutthanayo saṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni saṅgahitenasaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ samudayasaccenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādīhi saṅgahitena khandhādivasena saṅgahitaṃ, puna tasseva khandhādīhi saṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ khandhāyatanadhātūsu ekampi sakalakoṭṭhāsaṃ gahetvā ṭhitapadesu na yujjati. Sakalena hi khandhādipadena aññaṃ khandhādivasena saṅgahitaṃ nāma natthi, yaṃ attano saṅgāhakaṃ saṅgaṇhitvā puna teneva saṅgahaṃ gaccheyya. Tasmā tathārūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni saṅkhārekadesaṃ vā aññena asammissaṃ dīpenti – vedanekadesaṃ vā sukhumarūpaṃ vā saddekadesaṃ vā, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Dve saccā pannarasindriyā, ekādasa paṭiccapadā;

Uddhaṃ puna ekādasa, gocchakapadamettha tiṃsavidha』』nti.

Pañhā panettha dveyeva honti. Tattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi dhammehi khandhādivasena saṅgahitaṃ, te dhamme sandhāya sabbattha ekena khandhenātiādi vuttaṃ. Tatrāyaṃ nayo – samudayasaccena hi taṇhāvajjā sesā saṅkhārā khandhādisaṅgahena saṅgahitā. Puna tehi taṇhāva saṅgahitā. Sā taṇhā puna saṅkhāreheva khandhādisaṅgahena saṅgahitāti. Eseva nayo sabbattha. Arūpadhammapucchāsu panettha saṅkhārakkhandho vā vedanākkhandho vā eko khandho nāma. Rūpadhammapucchāsu rūpakkhandho. Paridevapucchāya saddāyatanaṃ ekaṃ āyatanaṃ nāma. Saddadhātu ekā dhātu nāma, sesaṭṭhānesu dhammāyatanadhammadhātuvaseneva attho veditabboti.

Saṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Pañcamanayo asaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. 第五個——在生、老、死中,生命元素如同其他。通過禪定,涅槃與微細的色、知覺因蘊的匯聚而未被匯聚,而通過處所的匯聚則被匯聚。因此,關於此,色蘊與知覺蘊應當被理解為兩個蘊。

  3. 第六個——在痛苦的情況下,感覺與之相似。在方法等中,行法與之相似。再者,感覺與感覺蘊相似,知覺與知覺蘊相似,意志等與行蘊相似。因此,通過這種方式,第七個問題等的匯聚與不匯聚的內容應當被理解。 匯聚與不匯聚詞彙的解釋。
  4. 第四個方面的匯聚與不匯聚詞彙的解釋
  5. 現在開始分析匯聚與不匯聚的詞彙,包括「緣起法則」等等。在這裡,任何通過蘊等匯聚的詞彙,詢問關於蘊等的匯聚后給予回答。然而,在蘊的處所元素中,任何一個整體的部分都不適用。因為整體的蘊與其他蘊的匯聚並不被稱為匯聚,若將其作為自身的匯聚再進行匯聚。因此,這樣的詞彙在這一段落中並未被包含。而那些詞彙在行法部分或其他不混淆的部分中,或在感覺部分、微細的部分中、或在單一部分中,則在這裡被包含。對於這些,以下是總結: 「兩個事實,十五個意識,十一種因緣法則; 再者,十一種,牛群中的三十種。」 在這裡的問題只有兩個。在那裡,所詢問的被提及的詞彙,正是通過蘊等所匯聚的法則,所有的法則通過一個蘊而被理解。因此,這裡有這樣的方式——通過緣起法則,渴望等其他的行法因蘊的匯聚而被匯聚。再者,這些渴望也被匯聚。該渴望再次通過行法等的蘊的匯聚而被匯聚。這種方式適用於所有情況。在無色法的提問中,行蘊或感覺蘊都是一個蘊。在色法的提問中,色蘊是一個蘊。在哀傷的提問中,聲音處所是一個處所。聲音元素是一個元素,其餘的六個地方應通過法處所與法元素來理解。 匯聚與不匯聚詞彙的解釋。
  6. 第五個方面的匯聚與不匯聚詞

  7. Idāni asaṅgahitena asaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādīhi asaṅgahitena khandhādivasena asaṅgahitaṃ, puna tasseva khandhādīhi asaṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pañcakkhandhaggāhakesu dukkhasaccādīsu viññāṇena saddhiṃ sukhumarūpaggāhakesu anidassanaappaṭighādīsu ca padesu na yujjati. Tādisena hi padena nibbānaṃ khandhasaṅgahamattaṃ na gaccheyya. Sesā khandhādīhi asaṅgahitadhammā nāma natthi. Tasmā tathārūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana pañcakkhandhe viññāṇañca sukhumarūpena saddhiṃ ekato na dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Sabbe khandhā tathāyatanadhātuyo saccato tayo;

Indriyānipi sabbāni, tevīsati paṭiccato.

『『Parato soḷasa padā, tecattālīsakaṃ tike;

Gocchake sattati dve ca, satta cūḷantare padā.

『『Mahantare padā vuttā, aṭṭhārasa tato paraṃ;

Aṭṭhāraseva ñātabbā, sesā idha na bhāsitā』』ti.

Pañhā panettha sadisavissajjanānaṃ vasena samodhānetvā katihi saddhiṃ sabbepi catuttiṃsa honti. Tattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi khandhādīhi asaṅgahitaṃ, te dhamme sandhāya ekena khandhenātiādi vuttaṃ.

Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena hi cattāro khandhā nibbānañca khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Āyatanadhātusaṅgahena pana ṭhapetvā viññāṇaṃ avasesā saṅgahitāti viññāṇameva tīhipi khandhasaṅgahādīhi asaṅgahitaṃ nāma. Puna tena viññāṇena saddhiṃ nibbānena cattāro khandhā khandhādisaṅgahena asaṅgahitā. Te sabbepi puna viññāṇeneva khandhādisaṅgahena asaṅgahitāti ekena khandhena, ekenāyatanena, sattahi dhātūhi asaṅgahitā nāma honti. Atha vā – yadetaṃ rūpakkhandhena viññāṇameva tīhi khandhādisaṅgahehi asaṅgahitaṃ, tehipi viññāṇadhammehi te rūpadhammāva tīhi saṅgahehi asaṅgahitā. Puna te rūpadhammā viññāṇeneva tīhi saṅgahehi asaṅgahitā. Viññāṇañca khandhato eko viññāṇakkhandho hoti, āyatanato ekaṃ manāyatanaṃ, dhātuto satta viññāṇadhātuyo. Tasmā 『『ekena khandhenā』』tiādi vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi dhammehi khandhādivasena asaṅgahitaṃ, tesaṃ dhammānaṃ vasena khandhādayo veditabbā. Tattha dutiyapañhe tāva – rūpaviññāṇānaṃ vasena veditabbā. Vedanādayo hi rūpaviññāṇeheva khandhādisaṅgahena asaṅgahitā. Te ca dve khandhā ekādasāyatanāni sattarasa dhātuyo honti.

  1. Tatiyapañhe – viññāṇaṃ rūpādīhi catūhi asaṅgahitanti tesaṃ vasena khandhādayo veditabbā.

  2. Catutthapañhe – cakkhāyatanaṃ vedanādīhi catūhīti iminā nayena sabbattha khandhādayo veditabbā. Pariyosāne – rūpañca dhammāyatananti uddānagāthāya dassitadhammāyeva aññenākārena saṅkhipitvā dassitāti.

Asaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Chaṭṭhanayo sampayogavippayogapadavaṇṇanā

  2. 現在開始分析不匯聚的詞彙,包括色蘊等。在這裡,任何通過蘊等匯聚的詞彙,再次詢問關於蘊等的匯聚后給予回答。在五蘊的匯聚中,痛苦的事實等與微細的色法的匯聚在無形象和無牴觸的地方並不適用。因為通過這樣的詞彙,涅槃並不歸於蘊的匯聚。其他的蘊等法則並不存在。因此,這樣的詞彙在這一段落中並未被包含。而那些在五蘊中與意識的微細部分未能結合的詞彙,則在這裡被包含。對於這些,以下是總結: 「所有蘊如是事實,處所元素三種; 意識也皆在內,三十個因緣法則。 「此外十六個詞彙,三十個在牛群中; 七十個小的在大中,八個在大中。 「在大中提及的詞彙,十八個之後再提及; 十八個應當被理解,其他的在這裡未被提及。」 在這裡的問題以類似的展示方式被彙總,共有三十個。在那裡,所詢問的被提及的詞彙,正是通過蘊等所匯聚的法則,所有的法則通過一個蘊而被理解。因此,這裡有這樣的方式——通過色蘊,四個蘊與涅槃因蘊的匯聚而未被匯聚。若不考慮處所元素,意識則未被匯聚。再者,意識與涅槃通過四個蘊的匯聚而未被匯聚。它們都通過意識的匯聚而未被匯聚,因此通過一個蘊、一個處所、七個元素而被匯聚。或者——若通過色蘊與意識的匯聚,四個蘊的匯聚也未被匯聚。再者,色法通過意識的匯聚而未被匯聚。意識的部分是一個意識蘊,處所的部分是一個心處所,元素的部分是七個意識元素。因此說「通過一個蘊」等等。通過這種方式,所有的詢問中提及的詞彙,正是通過蘊等所匯聚的法則,這些法則的性質應當被理解。在這裡,第二個問題首先應當通過色意識的部分來理解。感覺等法則確實通過色意識的匯聚而未被匯聚。它們的兩個蘊是十一處所和七個元素。

  3. 第三個問題——意識通過色等四個匯聚而應當被理解為蘊等。
  4. 第四個問題——眼處所通過感覺等四個匯聚而應當被理解為蘊等。最終——色法與法處所的部分通過總結的方式被提及。 匯聚與不匯聚詞彙的解釋。
  5. 第六個方面的結合與分離詞彙的解釋。

  6. Idāni sampayogavippayogapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhotiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ labbhati yañca na labbhati taṃ sabbaṃ pucchāya gahitaṃ. Vissajjane pana yaṃ na labbhati, taṃ natthīti paṭikkhittaṃ. Catūhi sampayogo, catūhi vippayogo; sabhāgo visabhāgoti hi vacanato catūhi arūpakkhandheheva sabhāgānaṃ ekasantānasmiṃ ekakkhaṇe uppannānaṃ arūpakkhandhānaṃyeva aññamaññaṃ sampayogo labbhati. Rūpadhammānaṃ pana rūpena nibbānena vā, nibbānassa ca rūpena saddhiṃ sampayogo nāma natthi. Tathā rūpanibbānānaṃ arūpakkhandhehi, visabhāgā hi te tesaṃ. Yathā ca arūpakkhandhānaṃ rūpanibbānehi, evaṃ bhinnasantānehi nānākkhaṇikehi arūpadhammehipi saddhiṃ natthiyeva. Tepi hi tesaṃ santānakkhaṇavisabhāgatāya visabhāgāyeva. Ayaṃ pana visabhāgatā saṅgahaṭṭhena virujjhanato saṅgahanaye natthi. Gaṇanūpagamattañhi saṅgahaṭṭho. Sampayoganaye pana atthi, ekuppādatādilakkhaṇañhi sampayogaṭṭhoti. Evamettha yassa ekadhammenapi sampayogalakkhaṇaṃ na yujjhati, tassa pucchāya saṅgahaṃ katvāpi natthīti paṭikkhepo kato. Yassa vippayogalakkhaṇaṃ yujjati, tassa vippayogo dassito. Yāni pana padāni sattasu viññāṇadhātūsu ekāyapi avippayutte rūpena nibbānena vā missakadhamme dīpenti, tāni sabbathāpi idha na yujjantīti na gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Dhammāyatanaṃ dhammadhātu, dukkhasaccañca jīvitaṃ;

Saḷāyatanaṃ nāmarūpaṃ, cattāro ca mahābhavā.

『『Jātijarā ca maraṇaṃ, tikesvekūnavīsati;

Gocchakesu ca paññāsa, aṭṭha cūḷantare padā.

『『Mahantare pannarasa, aṭṭhārasa tato pare;

Tevīsa padasataṃ etaṃ, sampayoge na labbhatī』』ti.

Dhammāyatanañhi rūpanibbānamissakattā tasmiṃ apariyāpannena viññāṇenapi na sakkā sampayuttanti vattuṃ. Yasmā panettha vedanādayo viññāṇena sampayuttā, tasmā vippayuttantipi na sakkā vattuṃ. Sesesupi eseva nayo. Evaṃ sabbatthāpi etāni na yujjantīti idha na gahitāni. Sesāni khandhādīni yujjantīti tāni gahetvā ekekavasena ca samodhānena ca pañhavissajjanaṃ kataṃ. Tesu pañhesu, paṭhame – ekenāyatanenāti manāyatanena. Kehicīti dhammāyatanadhammadhātupariyāpannehi vedanāsaññāsaṅkhārehi.

  1. Dutiye – tīhīti pucchitaṃ pucchitaṃ ṭhapetvā sesehi. Kehici sampayuttoti vedanākkhandho saññāsaṅkhārehi. Itarepi attānaṃ ṭhapetvā itarehi. Kehici vippayuttoti rūpanibbānehi. Evaṃ sabbattha rūpassa vippayoge dhammāyatanadhammadhātūsu arūpaṃ, arūpassa vippayoge rūpaṃ daṭṭhabbaṃ. Tatiyapañho uttānatthova.

  2. Catutthe – 『katihi khandhehī』tiādiṃ avatvā sampayuttanti natthīti vuttaṃ. Taṃ pana khandhādīnaṃyeva vasena veditabbaṃ. Paratopi evarūpesu pañhesu eseva nayo. Ādipañhasmiñhi sarūpato dassetvā parato pāḷi saṃkhittā. Iminā nayena sabbattha atthayojanā veditabbā. Yattha pana nātipākaṭā bhavissati, tattha naṃ pākaṭaṃ katvāva gamissāma.

234.Soḷasahi dhātūhīti cakkhuviññāṇadhātu tāva attānaṃ ṭhapetvā chahi viññāṇadhātūhi, dasahi ca rūpadhātūhi. Sesāsupi eseva nayo.

  1. 現在開始分析結合與分離的詞彙,包括色蘊等。在這裡,所有可得的和不可得的都通過詢問而被包含。在回答中,所不可得的被排除。四種結合,四種分離;根據這些詞彙,四種無色蘊的部分在同一瞬間所產生的無色蘊之間的結合是可得的。而色法的結合,無論是通過色法還是通過涅槃,與涅槃的結合並不存在。類似地,無色涅槃與無色蘊之間的結合也不存在。就像無色蘊與色涅槃之間,亦如在不同的部分之間沒有結合。它們的結合因其部分的不同而沒有結合。結合的部分僅僅是數量而已。結合的方式是存在的,結合的特徵在於單一的產生等。如此,對於那些即使通過單一的法則也無法結合的人,基於詢問而進行的結合被排除。對於那些結合特徵適用的人,則顯示出分離的特徵。那些在七個意識元素中,通過單一的無分離的色法與涅槃的混合法則而被提及的詞彙,在這裡則完全不適用。因此,這些的總結是: 「法處所與法元素,痛苦的事實與生命; 六個處所與名色,四個大元素。 「生、老與死亡,二十個在小處所中; 在牛群中五十個,八個在小中。 「在大中提及的十五個,十八個之後再提及; 三十個詞彙在此,結合中並不可得。」 法處所中的色涅槃因混合而未能結合,因此不可能與未完全的意識結合。因為在這裡,感覺等與意識結合,因此也無法被視為分離。其他的法則也是如此。因此,在所有情況下,這些都不適用。在其他的蘊等中,它們是可得的,因而通過個別的方式和彙總的方式進行問題的回答。在這些問題中,第一——通過一個處所,即心處所。通過某些法處所的範圍,感覺、知覺、行法。
  2. 第二個——三個,通過詢問而被提及的。某些結合的情況是,感覺蘊與知覺、行法結合。其他的則是將自身排除在外。某些分離的情況是,無色涅槃。這樣,所有情況下的分離都應當在法處所與法元素中被理解。第三個問題的內容直接可得。
  3. 第四個——「通過多少個蘊」等等,表明結合的情況並不存在。那應當根據蘊等的內容來理解。在其他類似的問題中,情況也是如此。在第一個問題中,通過其特性顯示出的內容,其他的部分被簡要地列出。通過這種方式,所有的意義應當被理解。若某處不明顯,則在此處明確說明。
  4. 「十六個元素」是指眼意識元素,排除自身后與六個意識元素結合,和十個色法結合。其他的情況也是如此。

235.Tīhikhandhehīti saṅkhārakkhandhaṃ ṭhapetvā sesehi. Ekāya dhātuyāti manoviññāṇadhātuyā. Samudayamaggānañhi aññāya dhātuyā sampayogo natthi. Ekena khandhenāti saṅkhārakkhandhena. Ekenāyatanenāti dhammāyatanena. Ekāyadhātuyāti dhammadhātuyā. Etesu hi taṃ saccadvayaṃ kehici sampayuttaṃ.

  1. Sukhindriyādipañhe – tīhīti saññāsaṅkhāraviññāṇehi. Ekāya dhātuyāti kāyaviññāṇadhātuyā, manoviññāṇadhātuyā ca. Chahi dhātūhīti kāyaviññāṇadhātuvajjāhi.

  2. Rūpabhavapañhe – sabbesampi arūpakkhandhānaṃ arūpāyatanānañca atthitāya na kehicīti vuttaṃ. Ghānajivhākāyaviññāṇadhātūnaṃ pana natthitāya tīhi dhātūhi vippayuttoti vuttaṃ.

  3. Adhimokkhapañhe – dvīhi dhātūhīti manodhātumanoviññāṇadhātūhi. Pannarasahīti sesāhi dasahi rūpadhātūhi, pañcahi ca cakkhuviññāṇādīhi.

  4. Kusalapañhe – kusalehi catunnampi khandhānaṃ gahitattā sampayogo paṭikkhitto.

  5. Vedanāttikapañhe – ekena khandhenāti vedanākkhandheneva. Pannarasahīti cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātumanodhātūhi ceva rūpadhātūhi ca. Ekādasahīti kāyaviññāṇadhātuyā saddhiṃ rūpadhātūhi.

  6. Nevavipākanavipākadhammadhammapañhe – pañcahīti cakkhuviññāṇādīhi. Anupādinnaanupādāniyapañhe – chahīti manoviññāṇadhātuvajjāhi. Savitakkasavicārapañhe – pannarasahīti pañcahi viññāṇehi saddhiṃ rūpadhātūhi. Avitakkavicāramattapañhe – ekena khandhenātiādi saṅkhārakkhandhavaseneva veditabbaṃ. Dutiyajjhānavicārañhi ṭhapetvā sesā avitakkavicāramattā nāma. Pītiṃ ṭhapetvā sesā pītisahagatā. Tattha vicāro vicārena, pīti ca pītiyā na sampayuttāti saṅkhārakkhandhadhammāyatanadhammadhātūsu kehici sampayuttā nāma. Soḷasahīti dhammadhātumanoviññāṇadhātuvajjāheva. Avitakkaavicārapañhe – ekāya dhātuyāti manodhātuyā. Sukhasahagatā upekkhāsahagatā ca vedanāttike vuttāva. Dassanenapahātabbādayo kusalasadisāva.

271.Parittārammaṇaṃ vipākadhammasadisaṃ. Ekāya dhātuyāti dhammadhātuyā. Kehicīti ye tattha parittārammaṇā na honti, tehi. Dhammadhātu pana parittārammaṇānaṃ channaṃ cittuppādānaṃ vasena catūhi khandhehi saṅgahitattā paṭhamapaṭikkhepameva bhajati. Mahaggatārammaṇādayo kusalasadisāva.

  1. Anuppannesu – pañcahi dhātūhīti cakkhuviññāṇādīhi. Tāni hi ekantena uppādidhammabhūtāneva, uppannakoṭṭhāsampi pana bhajanti. Paccuppannārammaṇādayo parittārammaṇasadisāva . Hetuādayo samudayasadisāva. Sahetukā ceva na ca hetūpi pītisahagatasadisāva. Tathā parāmāsasampayuttā. Anupādinnā anuppannasadisāva. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sampayogavippayogapadavaṇṇanā.

  1. Sattamanayo sampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā

  2. 三個蘊是指排除行蘊的其他部分。通過一個元素是指心意識元素。在緣起法中,其他元素之間並不存在結合。通過一個蘊是指行蘊。通過一個處所是指法處所。通過一個元素是指法元素。在這些中,某些真理的對立是結合的。

  3. 關於快樂的意識等問題——三個是指知覺、行法、意識。通過一個元素是指身體意識元素和心意識元素。通過六個元素是指身體意識元素的排除。
  4. 關於色法的存在——所有的無色蘊和無色處所的存在,某些情況下並不存在。關於嗅覺、味覺、身體意識元素的不存在,表明與這三種元素的分離。
  5. 關於選擇的問題——兩個元素是指心元素和心意識元素。十五個是指其他十個色法元素和五個眼意識元素。
  6. 關於善的法則——因四個蘊的存在而被排除的結合。
  7. 關於感覺的部分——通過一個蘊是指感覺蘊。十五個是指眼、耳、鼻、舌、身體意識元素和心意識元素的法。十一個是指身體意識元素與色法元素的結合。
  8. 關於非因果法的法則——五個是指眼意識元素等。關於無所依的法則——六個是指排除心意識元素的法。關於有思維與無思維的問題——十五個是指五個意識元素與色法元素的結合。關於無思維與思維的部分——通過一個蘊是指行蘊的部分。第二禪的思維排除在外,其餘的被稱為無思維部分。若排除快樂,其餘的為快樂所伴隨。在那裡,思維與思維相結合,快樂與快樂並不結合,因此在行蘊、法處所、法元素中,某些結合是存在的。十六個是指法元素與心意識元素的排除。關於無思維與思維的問題——通過一個元素是指心元素。快樂伴隨與平等伴隨的感覺被提及。通過見到的法則等同於善的法則。
  9. 微小的感受與因果法相似。通過一個元素是指法元素。某些是指那些在此處不存在微小感受的人。法元素由於微小感受的六個意識產生的緣起法,結合於四個蘊的存在,因此首先被排除。其他的微小感受等同於善的法則。
  10. 關於未生者——五個是指眼意識元素等。它們是完全由生起法所組成,生起的部分也被排除。關於現前的感受等同於微小感受。因緣等同於緣起法。因緣法與伴隨快樂的法則相似。類似於有思維的結合。未依的與未生的相似。其餘的在所有情況下都與直接的內容相似。 結合與分離詞彙的解釋。
  11. 第七個方面的結合與分離詞彙的解釋。

  12. Idāni sampayuttenavippayuttapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre pucchāya uddhaṭapadena ye dhammā sampayuttā, tehi ye dhammā vippayuttā, tesaṃ khandhādīhi vippayogaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi sampayuttā nāma natthi. Tasmā tañca aññāni ca evarūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni dhammadhātuyā sampayutte dhamme viññāṇañca aññena asammissaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Cattāro khandhāyatanañca ekaṃ,

Dve indriyā dhātupadāni satta;

Tayo paṭiccā atha phassasattakaṃ,

Tike tayo satta mahantare ca.

『『Ekaṃ savitakkaṃ, savicāramekaṃ;

Yuttaṃ upekkhāya ca ekamevā』』ti.

Pariyosāne – khandhā caturotiādināpi ayamevattho saṅgahito. Tattha yāni padāni sadisavissajjanāni, tāni uppaṭipāṭiyāpi samodhānetvā tattha vedanākkhandhādikā pañhā katā. Tesu evaṃ khandhādivibhāgo veditabbo. Vedanākkhandhādipañhe tāva – ekenāti manāyatanena. Sattahīti viññāṇadhātūhi. Kehicīti dhammāyatane vedanādīhi. Viññāṇadhātupañhe – te dhammā na kehicīti te pucchāya uddhaṭapadaṃ viññāṇadhātuṃ ṭhapetvā sesā cha viññāṇadhātudhammā, rūpaṃ, nibbānañca. Tehi sabbesaṃ khandhāyatanānaṃ saṅgahitattā na kehici khandhehi āyatanehi vā vippayuttā. Ekāya dhātuyāti yā yā pucchāya uddhaṭā hoti tāya tāya.

  1. Upekkhindriyapañhe – pañcahīti upekkhāsampayuttāhi cakkhuviññāṇadhātuādīhi. Iminā nayena sabbattha pucchāya uddhaṭapadeneva saddhiṃ vippayuttānaṃ vasena attho veditabboti.

Sampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Aṭṭhamanayo vippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni vippayuttenasampayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha sabbāpi pucchā moghapucchāva . Rūpakkhandhena hi vippayuttā nāma cattāro khandhā, tesaṃ aññehi sampayogo natthi. Vedanākkhandhena vippayuttaṃ rūpaṃ nibbānañca, tassa ca kenaci sampayogo natthi. Evaṃ sabbapadesu. Vippayuttānaṃ pana sampayogābhāvo veditabbo. Iti pucchāya moghattā sabbavissajjanesu natthi natthiicceva vuttanti.

Vippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā.

  1. Navamanayo sampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā

以下是巴利文的完整直譯: 現在開始分析與不相應的詞語,從蘊(聚集)開始等。這裡的特徵是:在這一部分的問題中,被提取的詞語中相互關聯的法,與不相互關聯的法,從蘊等中分離,並提出了回答。但這不適用於色蘊。因為與色蘊相互關聯的實際上不存在。因此,這和其他類似的詞語在這一部分未被採用。但是那些詞語闡明了與法界相互關聯的法,以及與識不混合的,在此被採用。它們的總結是: "四蘊和處為一, 兩根和界處七; 三緣且七觸緣, 三法七大間隔。 一個有尋有伺, 一個有伺一個; 與舍相應一個。" 在結尾 - 從"蘊為四"等也包含了這個意義。在那裡,那些相似回答的詞語,按順序綜合,在那裡提出了受蘊等問題。在這些中,應該這樣理解蘊等的劃分。在受蘊等問題中 - "以一"即意處。"七"即識界。"某些"即法處中的受等。在識界問題中 - "那些法不是某些"即在問題中提取的識界除外,其餘六個識界法,色和涅槃。因為它們包含了所有蘊和處,所以不是某些蘊或處不相關。"以一界"即在問題中提取的那個。 在舍根問題中 - "五"即與舍相應的眼識界等。按照這種方式,在所有情況下,都應該理解與問題中提取的詞語相關的意義。 與不相應詞語的解釋。 第八種方法:與不相應詞語的解釋 現在開始分析與不相應的詞語,從色蘊開始等。在那裡,所有問題都是無意義的問題。因為與色蘊不相應的實際上是四蘊,它們彼此間沒有關聯。與受蘊不相應的是色和涅槃,它與任何事物都沒有關聯。在所有詞語中都是如此。應該瞭解不相應者之間沒有關聯。因此,由於問題無意義,在所有回答中都沒有"不存在"這個說法。 與不相應詞語的解釋。 第九種方法:與相應詞語的解釋

  1. Idāni sampayuttenasampayuttapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādivasena sampayuttaṃ, puna tasseva khandhādīhi sampayogaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ rūpena vā rūpamissakehi vā sabbarūpakkhandhasaṅgāhakehi vā padehi saddhiṃ na yujjati. Rūpena hi rūpamissakena vā aññesaṃ sampayogo natthi. Sabbarūpakkhandhasaṅgāhakehi sabbesaṃ sampayogārahānaṃ khandhādīnaṃ gahitattā aññaṃyeva natthi, yaṃ tena saha sampayogaṃ gaccheyya. Tasmā tathārūpāni padāni idha na gahitāni. Yāni pana padāni rūpena asammissaṃ arūpekadesaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Arūpakkhandhā cattāro, manāyatanameva ca;

Viññāṇadhātuyo satta, dve saccā cuddasindriyā.

『『Paccaye dvādasa padā, tato upari soḷasa;

Tikesu aṭṭha gocchake, tecattālīsameva ca.

『『Mahantaraduke satta, padā piṭṭhidukesu cha;

Navamassa padassete, niddese saṅgahaṃ gatā』』ti.

Sabbapañhesu pana ye dhammā pucchāya uddhaṭā, te yehi sampayuttā honti, tesaṃ vasena khandhādibhedo veditabbo . Vedanākkhandhena hi itare tayo khandhā sampayuttā, puna tehi vedanākkhandho sampayutto. So tehi saññādīhi tīhi khandhehi, ekena manāyatanena, sattahi viññāṇadhātūhi, ekasmiṃ dhammāyatane, dhammadhātuyā ca, kehici saññāsaṅkhāreheva sampayutto. Eseva nayo sabbatthāti.

Sampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā.

  1. Dasamanayo vippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni vippayuttenavippayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye sampayogavippayogapadaniddese rūpakkhandhādayo dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Sadisavissajjanānaṃ pana ekato gahitattā padāni aññāya paṭipāṭiyā āgatāni. Tattha yaṃ padaṃ pucchāya uddhaṭaṃ, taṃ yehi dhammehi vippayuttaṃ, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo. Rūpakkhandhena hi vedanādayo vippayuttā, tehi ca rūpakkhandho vippayutto. Nibbānaṃ pana sukhumarūpagatikameva. So rūpakkhandho catūhi khandhehi, ekena manāyatanena sattahi viññāṇadhātūhi, dhammāyatanadhammadhātūsu, kehici vedanādīhi dhammeheva vippayutto. Eseva nayo sabbatthāti.

Vippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Ekādasamanayo saṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā

現在開始分析與相應和不相應的詞語,從受蘊開始等。在那裡,依據蘊等所關聯的,重新提問並回答其關聯性。以色或色蘊的其他所有詞彙,均不適用。因為色或色蘊與其他事物沒有關聯。由於所有色蘊的集合,所有的關聯都在蘊等中被採納,除了與之相關的其他事物。因此,這樣的詞語在此不被採用。而那些詞語闡明了與色不混合的無色部分,在此被採納。它們的總結是: "無色蘊四個,意處唯一; 識界七個,真理二個,十四根。 "因緣十二個,之後十六個; 八個在小處,三十四個同樣。 "大間隔中的七個,詞語在後六個; 九個在此處,解釋已歸納"。 在所有問題中,被提取的法,依據與之相應的法,蘊等的劃分應被理解。因為受蘊與其他三蘊相互關聯,而再次與受蘊相互關聯。它與三蘊中的受等、識等,依一意處、七個識界、在一個法界中,法界中也與某些受等法相互關聯。此法在所有情況下都是如此。 與相應和不相應詞語的解釋。 第十種方法:與不相應的詞語的解釋 現在開始分析與不相應的詞語,從色蘊開始等。在那裡,所有的關聯與不關聯的詞語說明了色蘊等法的提取,在所有問題中都是被提取的。由於相似回答的集合,詞語被以不同方式引入。在那裡,被提取的問題,依據與之不相應的法,蘊等的劃分應被理解。因為受蘊與其他的蘊不相應,而與受蘊相互關聯。涅槃則是細微的色法。該色蘊與四個蘊相互關聯,依一意處、七個識界,在法界中,某些受等法則不相互關聯。此法在所有情況下都是如此。 與不相應詞語的解釋。 第十一種方法:以綜合方式分析相應與不相應的詞語的解釋。

  1. Idāni saṅgahitenasampayuttavippayuttapadaṃ bhājetuṃ samudayasaccenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye saṅgahitenasaṅgahitapadaniddese samudayasaccādayova dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Sadisavissajjanānaṃ pana ekato gahitattā padāni aññāya paṭipāṭiyā āgatāni. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭapadena khandhādisaṅgahena saṅgahitā, tesaṃ yehi sampayogo vā vippayogo vā hoti, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – samudayasaccena tāva saṅkhārakkhandhapariyāpannā dhammā khandhādisaṅgahena saṅgahitā. Te ca sesehi tīhi khandhehi, ekena manāyatanena, sattahi viññāṇadhātūhi, saṅkhārakkhandhe dhammāyatanadhammadhātūsu ca ṭhapetvā taṇhaṃ sesehi sampayuttattā kehici sampayuttā nāma. Ekena pana rūpakkhandhena, dasahi rūpāyatanehi, rūpadhātūhi ca vippayuttā, ekasmiṃ dhammāyatane dhammadhātuyā ca, rūpanibbānehi vippayuttattā kehici vippayuttā nāma. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Saṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Dvādasamanayo sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye sampayuttenasampayuttapadaniddese vedanākkhandhādayo dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭapadena sampayuttā, tesaṃ yehi saṅgaho vā asaṅgaho vā hoti, tesaṃ vasena khandhādibhedo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandho hi saññādīhi sampayutto. Te saññādayo tīhi saññādikkhandhehi, dvīhi dhammāyatanamanāyatanehi, dhammadhātuyā ceva, sattahi ca viññāṇadhātūhīti aṭṭhahi dhātūhi saṅgahitā, sesāhi khandhāyatanadhātūhi asaṅgahitā. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Terasamanayo asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye pañcame asaṅgahitenaasaṅgahitapadaniddese rūpakkhandhena sadisapañhā dhammā, ye ca arūpabhavena sadisā, teyeva uddhaṭā. Sesā pana na ruhantīti na uddhaṭā. Vedanākkhandhena hi khandhādivasena pana rūpārūpadhammā asaṅgahitā honti. Tesañca sampayogo nāma natthi. Tasmā yāni padāni ruhanti, tāneva sadisavissajjanehi saddhiṃ samodhānetvā uddhaṭāni. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭadhammehi khandhādivasena asaṅgahitā, te yehi sampayuttā ca vippayuttā ca, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena tāva viññāṇameva tīhi saṅgahehi asaṅgahitaṃ. Taṃ vedanādīhi tīhi khandhehi, dhammāyatanadhammadhātūsu ca vedanādīheva sampayuttaṃ. Ekena rūpakkhandhena, dasahi rūpāyatanarūpadhātūhi, dhammāyatanadhammadhātūsu ca rūpanibbānadhammehi vippayuttaṃ. Taṃ sandhāya te dhammā tīhi khandhehītiādi vuttaṃ. Iminā nayena sabbattha attho veditabboti.

Asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Cuddasamanayo vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā

現在開始分析與相應和不相應的詞語,從緣起真理開始等。在那裡,依據相應的詞語的定義,緣起真理等法被提取,在所有問題中都是被提取的。由於相似回答的**,詞語被以不同方式引入。在那裡,依據提問所提取的詞語與蘊等的相應,蘊等的劃分應被理解。 這裡的原則是 - 依據緣起真理的法,包含了行蘊的法,依據蘊等的相應。它們與其他三蘊相互關聯,依一意處、七個識界,除了行蘊外的法,因慾望與其他法相互關聯的,某些法是相應的。但依一色蘊,十個色處,色法則是不相應的,在一個法界中,因色與涅槃不相應的,某些法是無關聯的。以這種方式,所有的意義都應被理解。 與相應和不相應詞語的解釋。 第十二種方法:與相應的詞語的解釋 現在開始分析與相應的詞語,從受蘊開始等。在那裡,依據相應的詞語的定義,受蘊等法被提取,在所有問題中都是被提取的。在那裡,依據提問所提取的詞語與蘊等的相應,蘊等的劃分應被理解。 這裡的原則是 - 受蘊與三種感知相互關聯。它們與三種感知的蘊,兩個法界的意處,法界和七個識界相互關聯,合計八種法,其他蘊的法則不相互關聯。以這種方式,所有的意義都應被理解。 與相應的詞語的解釋。 第十三種方法:與不相應的相應和不相應詞語的解釋 現在開始分析與不相應的相應和不相應的詞語,從色蘊開始等。在那裡,第五種與不相應的詞語的定義,色蘊與相似的問題法被提取,其他無色法也同樣被提取。其他則不相關,因此沒有被提取。因為受蘊等法與蘊等的法則不相互關聯。因此,那些被提取的詞語,都是與相似的回答結合而提取的。在那裡,依據提問所提取的法與蘊等的無關聯,蘊等的劃分應被理解。 這裡的原則是 - 依色蘊,唯有識法與三種相應的法不相應。它與受等三種蘊,法界和法界的法相互關聯。依一色蘊,十個色處,法界和涅槃的法則不相應。由此可知,這些法與三種蘊相互關聯等。以這種方式,所有的意義都應被理解。 與不相應的相應和不相應詞語的解釋。 第十四種方法:與不相應的相應的詞語的解釋。

  1. Idāni vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yesaṃ padānaṃ vippayogo na ruhati, tāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Kāni pana tānīti? Dhammāyatanādīni. Dhammāyatanassa hi khandhādīsu ekenāpi vippayogo na ruhati. Dhammadhātuādīsupi eseva nayo. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Dhammāyatanaṃ dhammadhātu, jīvitindriyameva ca;

Nāmarūpapadañceva, saḷāyatanameva ca.

『『Jātiādittayaṃ ekaṃ, padaṃ vīsatime tike;

Tikāvasānikaṃ ekaṃ, satta cūḷantare padā.

『『Daseva gocchake honti, mahantaramhi cuddasa;

Cha padāni tato uddhaṃ sabbānipi samāsato;

Padāni ca na labbhanti, cattālīsañca satta cā』』ti.

Pariyosāne ca – dhammāyatanaṃ dhammadhātūti gāthāpi imamevatthaṃ dīpetuṃ vuttā. Imāni pana ṭhapetvā sesāni sabbānipi labbhanti. Tesu khandhādivibhāgo vuttanayānusāreneva veditabboti.

Vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Dhātuppabhedakusalo, yaṃ dhātukathaṃ tathāgato āha;

Tassā nayamukhabheda-ppakāsanaṃ niṭṭhitaṃ hoti.

Iminā nayamukhabheda-ppakāsanena hi vibhāvinā sakkā;

Ñātuṃ sabbepi nayā, saṅkhepakathāva iti vuttā.

Ekekassa pana sace, padassa vitthārameva bhāseyyaṃ;

Vacanañca ativiya bahuṃ, bhaveyya attho ca aviseso.

Iti ūnabhāṇavāradvayāya, yaṃ tantiyā mayā etaṃ;

Kurunā pattaṃ puññaṃ, sukhāya taṃ hotu lokassāti.

Dhātukathā-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Puggalapaññatti-aṭṭhakathā

Nipuṇatthaṃ pakaraṇaṃ, dhātubhedappakāsano;

Satthā dhātukathaṃ nāma, desayitvā surālaye.

Anantaraṃ tassa jino, paññattibhedadīpanaṃ;

Āha puggalapaññattiṃ, yaṃ loke aggapuggalo.

Tassā saṃvaṇṇanokāso, yasmā dāni upāgato;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

  1. Mātikāvaṇṇanā

1.Chapaññattiyo – khandhapaññatti…pe… puggalapaññattīti ayaṃ tāva puggalapaññattiyā uddeso. Tattha chāti gaṇanaparicchedo. Tena ye dhamme idha paññapetukāmo tesaṃ gaṇanavasena saṃkhepato paññattiparicchedaṃ dasseti. Paññattiyoti paricchinnadhammanidassanaṃ. Tattha 『『ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapetī』』ti (saṃ. ni.

現在開始分析與不相應的相應和不相應的詞語,從色蘊開始等。在那裡,依據那些詞語的定義,不相應的法在此不被採用。那麼那些是什麼呢?是法界等。因為在法界的蘊等中,任何一個都不相應。在法界等中也是如此。它們的總結是: "法界和法的本質,生命根本唯一; 名色的詞語,以及六處的法。 "生起等三者為一,二十個詞語在此; 三種相似的詞語,七個小間隔的詞。 "十個在小處,三大處有十六; 六個詞在此之後,所有的合計皆無。 "詞語也無法獲得,四十和七個也"。 在結尾 - 法界和法的本質的詩句也是為此說明的。除了這些,其他的都可以獲得。在這些中,蘊等的劃分應依據上述原則理解。 與不相應的相應和不相應詞語的解釋。 結論 到此為止 - 擅長元素分類的,正如如來所說的元素論; 因此,依據這樣的元素分類的闡述,已完成。 通過這樣的元素分類的闡述,能夠了解所有的法; 如同概括性論述一樣。 如果每個詞都詳細解釋; 言辭也會過於繁多,意義也會無差別。 因此,通過這兩種簡略的表述,我所說的; 愿此功德,帶給眾生快樂。 元素論的註釋已完成。 禮敬那位有德的、正覺的佛陀 《阿毗達摩經典》 《人名論註釋》 爲了深意的闡述,元素分類的說明; 導師講述元素論的名為,在天界中。 緊接著,勝者闡明了,分類的明燈; 他說人名論,正如世間的最上人。 它的解釋範圍,因而現在已到達; 因此我將闡述它,愿你們專注傾聽。 目錄的解釋 六種分類 - 蘊的分類……等……人名的分類,這是人名論的概要。在那裡,六是數量的界定。因此,欲要在此說明的法,依據數量的劃分,簡要展示了分類的界限。分類是指有限的法的顯示。在那裡「描述、講述、闡明、建立」之類的。

2.20) āgataṭṭhāne paññāpanā dassanā pakāsanā paññatti nāma. 『『Supaññattaṃ mañcapīṭha』』nti (pārā. 269) āgataṭṭhāne ṭhapanā nikkhipanā paññatti nāma. Idha ubhayampi vaṭṭati. Cha paññattiyoti hi cha paññāpanā, cha dassanā pakāsanātipi; cha ṭhapanā nikkhipanātipi idha adhippetameva. Nāmapaññatti hi te te dhamme dassetipi, tena tena koṭṭhāsena ṭhapetipi.

Khandhapaññattītiādi pana saṃkhepato tāsaṃ paññattīnaṃ sarūpadassanaṃ. Tattha khandhānaṃ 『khandhā』ti paññāpanā dassanā pakāsanā ṭhapanā nikkhipanā khandhapaññatti nāma. Āyatanānaṃ āyatanānīti, dhātūnaṃ dhātuyoti, saccānaṃ saccānīti, indriyānaṃ indriyānīti, puggalānaṃ puggalāti paññāpanā dassanā pakāsanā ṭhapanā nikkhipanā puggalapaññatti nāma.

Pāḷimuttakena pana aṭṭhakathānayena aparāpi cha paññattiyo – vijjamānapaññatti, avijjamānapaññatti, vijjamānena avijjamānapaññatti, avijjamānena vijjamānapaññatti, vijjamānena vijjamānapaññatti, avijjamānena avijjamānapaññattīti. Tattha kusalākusalasseva saccikaṭṭhaparamatthavasena vijjamānassa sato sambhūtassa dhammassa paññāpanā vijjamānapaññatti nāma. Tathā avijjamānassa lokaniruttimattasiddhassa itthipurisādikassa paññāpanā avijjamānapaññatti nāma. Sabbākārenapi anupalabbhaneyyassa vācāvatthumattasseva pañcamasaccādikassa titthiyānaṃ aṇupakatipurisādikassa vā paññāpanāpi avijjamānapaññattiyeva. Sā pana sāsanāvacarā na hotīti idha na gahitā. Iti imesaṃ vijjamānāvijjamānānaṃ vikappanavasena sesā veditabbā. 『Tevijjo』, 『chaḷabhiñño』tiādīsu hi tisso vijjā cha abhiññā ca vijjamānā, puggalo avijjamāno. Tasmā tisso vijjā assāti tevijjo, cha abhiññā assāti chaḷabhiññoti evaṃ vijjamānena avijjamānassa paññāpanato evarūpā vijjamānena avijjamānapaññatti nāma. 『Itthirūpaṃ』, 『purisarūpa』ntiādīsu pana itthipurisā avijjamānā, rūpaṃ vijjamānaṃ. Tasmā itthiyā rūpaṃ itthirūpaṃ, purisassa rūpaṃ purisarūpanti evaṃ avijjamānena vijjamānassa paññāpanato evarūpā avijjamānena vijjamānapaññatti nāma. Cakkhusamphasso, sotasamphassotiādīsu cakkhusotādayopi phassopi vijjamānoyeva. Tasmā cakkhumhi samphasso, cakkhuto jāto samphasso, cakkhussa vā phalabhūto samphasso cakkhusamphassoti evaṃ vijjamānena vijjamānassa paññāpanato evarūpā vijjamānena vijjamānapaññatti nāma. Khattiyaputto, brāhmaṇaputto, seṭṭhiputtotiādīsu khattiyādayopi avijjamānā, puttopi. Tasmā khattiyassa putto khattiyaputtoti evaṃ avijjamānena avijjamānassa paññāpanato evarūpā avijjamānena avijjamānapaññatti nāma. Tāsu imasmiṃ pakaraṇe purimā tissova paññattiyo labbhanti. 『『Khandhapaññatti…pe… indriyapaññattī』』ti imasmiñhi ṭhāne vijjamānasseva paññāpitattā vijjamānapaññatti labbhati. 『『Puggalapaññattī』』ti pade avijjamānapaññatti. Parato pana 『tevijjo』, 『chaḷabhiñño』tiādīsu vijjamānena avijjamānapaññatti labbhatīti.

2.20) 到達的地方是智慧的顯示、見解的闡明、分類的定義。「良好的分類」是指(《巴利文經典》269)在到達的地方的設定和放置,稱為分類。在這裡,兩者都適用。六個分類是指六種智慧的顯示,六種見解的闡明;六種設定和放置也是指這個意思。名的分類是指這些法的顯示,因此在不同的地方有所設定。 蘊的分類等,簡而言之,是對這些分類的本質的顯示。在那裡,蘊的「蘊」是指智慧的顯示、見解的闡明、設定和放置,稱為蘊的分類。依處的分類是指依處的法,元素的分類是指元素的法,真理的分類是指真理的法,根的分類是指根的法,人的分類是指人的法,稱為人的分類。 根據《巴利文經典》的註釋法,還有其他六種分類 - 存在的分類、不存在的分類、存在的卻不存在的分類、不存在的卻存在的分類、存在的存在的分類、不存在的不存在的分類。在那裡,善與惡的真實存在的法稱為存在的分類。如此,存在的只是世俗的定義的法,女性和男性等的分類稱為不存在的分類。所有的形式都無法被發現的,作為五個真實的分類、異教徒的微小定義等,稱為不存在的分類。它在教法的範圍內並不適用,因此在這裡不被採用。如此,這些存在與不存在的分類應當以這種方式理解。「三明」, 「六通」等等,三種智慧和六種神通是存在的,而人是不存在的。因此,三種智慧是存在的,稱為三明;六種神通是存在的,稱為六通。如此,存在的分類是基於存在的定義而形成的。 「女性的形象」、「男性的形象」等等,女性和男性是不存在的,而形象是存在的。因此,女性的形象是女性的形象,男性的形象是男性的形象,以此類推,基於存在的定義而形成的不存在的分類。眼耳等的接觸也都是存在的。因此,眼中的接觸、從眼中產生的接觸、眼的果實所產生的接觸稱為眼的接觸,以此類推,基於存在的定義而形成的存在的分類。 王子的兒子、婆羅門的兒子、首領的兒子等,王族等都是不存在的,而兒子是存在的。因此,王子的兒子稱為王子的兒子,以此類推,基於存在的定義而形成的不存在的分類。在這些中,在本段落的前面,前面三個分類是可以獲得的。「蘊的分類……等……根的分類」在這裡是由於存在的定義而被設定的,獲得存在的分類。「人的分類」則是指不存在的分類。而在其他地方,「三明」、「六通」等等,存在的分類是可以獲得的。

Aṭṭhakathāmuttakena pana ācariyanayena aparāpi cha paññattiyo – upādāpaññatti, upanidhāpaññatti, samodhānapaññatti, upanikkhittapaññatti, tajjāpaññatti, santatipaññattīti . Tattha yo rūpavedanādīhi ekattena vā aññattena vā rūpavedanādayo viya saccikaṭṭhaparamatthena anupalabbhasabhāvopi rūpavedanādibhede khandhe upādāya nissāya kāraṇaṃ katvā sammato satto. Tāni tāni aṅgāni upādāya ratho gehaṃ muṭṭhi uddhananti ca; te teyeva rūpādayo upādāya ghaṭo paṭo; candasūriyaparivattādayo upādāya kālo, disā; taṃ taṃ bhūtanimittañceva bhāvanānisaṃsañca upādāya nissāya kāraṇaṃ katvā sammataṃ tena tenākārena upaṭṭhitaṃ uggahanimittaṃ paṭibhāganimittanti ayaṃ evarūpā upādāpaññatti nāma. Paññapetabbaṭṭhena cesā paññatti nāma, na paññāpanaṭṭhena. Yā pana tassatthassa paññāpanā, ayaṃ avijjamānapaññattiyeva.

Yā paṭhamadutiyādīni upanidhāya dutiyaṃ tatiyantiādikā, aññamaññañca upanidhāya dīghaṃ rassaṃ, dūraṃ, santikantiādikā paññāpanā; ayaṃ upanidhāpaññatti nāma. Apicesā upanidhāpaññatti – tadaññāpekkhūpanidhā, hatthagatūpanidhā, sampayuttūpanidhā, samāropitūpanidhā, avidūragatūpanidhā , paṭibhāgūpanidhā, tabbahulūpanidhā, tabbisiṭṭhūpanidhātiādinā bhedena anekappakārā.

Tattha dutiyaṃ tatiyantiādikāva tadaññaṃ apekkhitvā vuttatāya tadaññāpekkhūpanidhā nāma. Chattapāṇi, satthapāṇītiādikā hatthagataṃ upanidhāya vuttatāya hatthagatūpanidhā nāma. Kuṇḍalī, sikharī, kiriṭītiādikā sampayuttaṃ upanidhāya vuttatāya sampayuttūpanidhā nāma. Dhaññasakaṭaṃ, sappikumbhotiādikā samāropitaṃ upanidhāya vuttatāya samāropitūpanidhā nāma. Indasālaguhā, piyaṅguguhā, serīsakantiādikā avidūragataṃ upanidhāya vuttatāya avidūragatūpanidhā nāma. Suvaṇṇavaṇṇo, usabhagāmītiādikā paṭibhāgaṃ upanidhāya vuttatāya paṭibhāgūpanidhā nāma. Padumassaro, brāhmaṇagāmotiādikā tabbahulaṃ upanidhāya vuttatāya tabbahulūpanidhā nāma. Maṇikaṭakaṃ, vajirakaṭakantiādikā tabbisiṭṭhaṃ upanidhāya vuttatāya tabbisiṭṭhūpanidhā nāma.

Yā pana tesaṃ tesaṃ samodhānamapekkhitvā tidaṇḍaṃ, aṭṭhapadaṃ, dhaññarāsi, puppharāsītiādikā paññāpanā, ayaṃ samodhānapaññatti nāma. Yā purimassa purimassa upanikkhipitvā dve, tīṇi, cattārītiādikā paññāpanā, ayaṃ upanikkhittapaññatti nāma. Yā taṃ taṃ dhammasabhāvaṃ apekkhitvā pathavī, tejo, kakkhaḷatā, uṇhatātiādikā paññāpanā, ayaṃ tajjāpaññatti nāma. Yā pana santativicchedābhāvaṃ apekkhitvā āsītiko, nāvutikotiādikā paññāpanā, ayaṃ santatipaññatti nāma. Etāsu pana tajjāpaññatti vijjamānapaññattiyeva. Sesā avijjamānapakkhañceva, avijjamānena avijjamānapakkhañca bhajanti.

根據八分解說的方式,老師所說的有六種定義——即:取法定義、依處定義、聚合定義、分離定義、斷除定義、持續定義。那裡,若是以色、受等為一體或其他的方式,像色、受等的真實存在,因而不被認知的性質,作為依賴而形成的原因,被認為是生存者。那些部分作為依賴的車輛、家、手、升起等;這些同樣的色等作為依賴的物體;月、日的輪轉等作為依賴的時間、方向;那些種種的元素的標誌以及修行的利益作為依賴而形成的原因,被認為是以此方式存在的,這個就是所謂的依處定義。就其定義而言,這個稱為定義,而非標示的定義。至於那標示的定義,這個是不存在的定義。 關於第一、第二等依賴的第二、第三等,彼此依賴的長、短、遠、近等標示;這個就是所謂的依處定義。此外,這個依處定義——有依賴於他者的依處、有手邊的依處、有相連的依處、有歸納的依處、有不遠的依處、有對立的依處、有多種的依處、以及有優越的依處等多種形式。 在這裡,第二、第三等是以他者為依賴而說的,因此稱為有他者依賴的依處。傘把、老師把等是以手邊的依賴而說的,因此稱為手邊的依處。環、尖頂、冠等是以相連的依賴而說的,因此稱為相連的依處。穀物車、金缸等是以歸納的依賴而說的,因此稱為歸納的依處。天神的洞、親愛的洞、蜜蜂的洞等是以不遠的依賴而說的,因此稱為不遠的依處。金色、牛車等是以對立的依賴而說的,因此稱為對立的依處。蓮花池、婆羅門村等是以多種的依賴而說的,因此稱為多種的依處。寶石車、金剛車等是以優越的依賴而說的,因此稱為優越的依處。 關於那些以聚合為依賴的三根、八步、穀物的量、花的量等標示,這個就是所謂的聚合定義。關於那前一前一的依賴而說的二、三、四等標示,這個就是所謂的分離定義。關於那依賴於種種法的性質而說的地、水、風、熱等標示,這個就是所謂的斷除定義。關於那依賴於持續的缺失而說的八十個、九十個等標示,這個就是所謂的持續定義。在這些當中,斷除定義是存在的定義。其餘的都是不存在的部分,依賴於不存在的部分而存在。

Aṭṭhakathāmuttakena ācariyanayeneva aparāpi cha paññattiyo – kiccapaññatti, saṇṭhānapaññatti, liṅgapaññatti, bhūmipaññatti, paccattapaññatti, asaṅkhatapaññattīti. Tattha bhāṇako, dhammakathikotiādikā kiccavasena paññāpanā kiccapaññatti nāma. Kiso, thūlo, parimaṇḍalo, caturassotiādikā saṇṭhānavasena paññāpanā saṇṭhānapaññatti nāma. Itthī, purisotiādikā liṅgavasena paññāpanā liṅgapaññati nāma. Kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, kosalakā, mādhurātiādikā bhūmivasena paññāpanā bhūmipaññatti nāma. Tisso , nāgo, sumanotiādikā paccattanāmakaraṇamattavasena paññāpanā paccattapaññatti nāma. Nirodho, nibbānantiādikā asaṅkhatadhammassa paññāpanā asaṅkhatapaññatti nāma. Tattha ekaccā bhūmipaññatti asaṅkhatapaññatti ca vijjamānapaññattiyeva, kiccapaññatti vijjamānena avijjamānapakkhaṃ bhajati. Sesā avijjamānapaññattiyo nāma.

  1. Idāni yāsaṃ paññattīnaṃ uddesavāre saṅkhepato sarūpadassanaṃ kataṃ, saṅkhepatoyeva tāva tāsaṃ vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena tā dassetuṃ kittāvatātiādimāha. Tattha pucchāya tāva evamattho veditabbo – yā ayaṃ khandhānaṃ 『khandhā』ti paññāpanā, dassanā, ṭhapanā, sā kittakena hotīti kathetukamyatāpucchā. Parato kittāvatā āyatanānantiādīsupi eseva nayo. Vissajjanepi evamattho veditabbo – yattakena paññāpanena saṅkhepato pañcakkhandhāti vā pabhedato 『『rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho』』ti vā; tatrāpi rūpakkhandho kāmāvacaro, sesā catubhūmikāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena khandhānaṃ 『khandhā』ti paññatti hoti.

  2. Tathā yattakena paññāpanena saṅkhepato dvādasāyatanānīti vā, pabhedato 『『cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatana』』nti vā; tatrāpi dasāyatanā kāmāvacarā , dvāyatanā catubhūmikāti vā, evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena āyatanānaṃ āyatanānīti paññatti hoti.

  3. Yattakena paññāpanena saṅkhepato aṭṭhārasa dhātuyoti vā , pabhedato 『『cakkhudhātu…pe… manoviññāṇadhātū』』ti vā; tatrāpi soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve dhātuyo catubhūmikāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena dhātūnaṃ dhātūti paññatti hoti.

  4. Yattakena paññāpanena saṅkhepato cattāri saccānīti vā, pabhedato 『『dukkhasaccaṃ…pe… nirodhasacca』』nti vā; tatrāpi dve saccā lokiyā, dve saccā lokuttarāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena saccānaṃ 『saccānī』ti paññatti hoti.

  5. Yattakena paññāpanena saṅkhepato bāvīsatindriyānīti vā, pabhedato 『『cakkhundriyaṃ…pe… aññātāvindriya』』nti vā; tatrāpi dasindriyāni kāmāvacarāni, navindriyāni missakāni, tīṇi indriyāni lokuttarānīti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena indriyānaṃ indriyānīti paññatti hoti. Ettāvatā saṅkhepato vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena pañca paññattiyo dassitā honti.

根據八分解說的方式,老師所說的有六種定義——即:功能定義、狀態定義、標誌定義、領域定義、個別定義、無為定義。那裡,講師、法講師等是以功能為基礎的標示,這個稱為功能定義。瘦、粗、圓形、四方等是以狀態為基礎的標示,這個稱為狀態定義。女性、男性等是以標誌為基礎的標示,這個稱為標誌定義。欲界、色界、無色界、善良、甜美等是以領域為基礎的標示,這個稱為領域定義。三種、蛇、善花等是以個別的名稱為基礎的標示,這個稱為個別定義。滅、涅槃等是以無為法的標示,這個稱為無為定義。在這裡,某些領域定義和無為定義是存在的定義,功能定義存在時則依賴於不存在的部分。其餘的都是不存在的定義。 現在關於這些定義的概述,簡要地顯示其形式,簡要地將其事物分開以便展示。對此的詢問應當理解為——這「色法」所說的標示,展示、設定,那個標示是以何種程度存在的?對於其他的標示,如「感官領域」等等也是同樣的道理。解說時也應當理解為——以何種標示簡要地說五蘊,或以類別說「色蘊……等……識蘊」;在這裡,色蘊是欲界的,其餘的四蘊等也應當如此,因而這樣的標示就是「色法」。 同樣,以何種標示簡要地說十二處,或以類別說「眼處……等……法處」;在這裡,十處是欲界的,二處是四果的,因而這樣的標示就是「處」。 以何種標示簡要地說十八元素,或以類別說「眼元素……等……意識元素」;在這裡,十六元素是欲界的,兩個元素是四果的,因而這樣的標示就是「元素」。 以何種標示簡要地說四種真理,或以類別說「苦真理……等……滅真理」;在這裡,有兩個世俗真理,兩個出世真理,因而這樣的標示就是「真理」。 以何種標示簡要地說二十六種根,或以類別說「眼根……等……他知根」;在這裡,十根是欲界的,九根是混合的,三根是出世的,因而這樣的標示就是「根」。至此,簡要地將事物分開以便展示的五種定義已被呈現。 provided by EasyChat

  1. Idāni vitthārato vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena puggalapaññattiṃ dassetuṃ samayavimutto asamayavimuttotiādimāha. Sammāsambuddhena hi tile visārayamānena viya, vāke hīrayamānena viya ca, heṭṭhā vibhaṅgappakaraṇe imāsaṃ pañcannaṃ paññattīnaṃ vatthubhūtā khandhādayo nippadesena kathitāti tena te idha ekadeseneva kathesi. Chaṭṭhā puggalapaññatti heṭṭhā akathitāva. Idhāpi uddesavāre ekadeseneva kathitā; tasmā taṃ vitthārato kathetukāmo samayavimutto asamayavimuttoti ekakato paṭṭhāya yāva dasakā mātikaṃ ṭhapesīti.

Mātikāvaṇṇanā.

  1. Niddesavaṇṇanā

  2. Ekakaniddesavaṇṇanā

現在爲了詳細展示事物,將其分開以便展示個人定義,提到「有時間解脫、無時間解脫」等等。因為正覺者就像在用手指指向星星一樣,或像在用言語引導一樣,下面在細分的部分中,這五種定義的基礎就是色蘊等,因此他在這裡僅部分地進行了說明。第六種個人定義在下面未曾說明。在這裡的概述部分也僅部分地進行了說明;因此,想要詳細闡述它,從「有時間解脫、無時間解脫」開始,直到十種的母題。 母題的說明。 解釋的說明 單一解釋的說明 provided by EasyChat

  1. Idāni yathāṭhapitaṃ mātikaṃ ādito paṭṭhāya vibhajitvā dassetuṃ – katamo ca puggalo samayavimuttotiādimāha. Tattha idhāti imasmiṃ sattaloke. Ekacco puggaloti eko puggalo. Kālena kālanti ettha bhummavasena attho veditabbo. Ekekasmiṃ kāleti vuttaṃ hoti. Samayena samayanti idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Aṭṭha vimokkheti rūpāvacarārūpāvacaraaṭṭhasamāpattiyo. Tāsañhi paccanīkadhammehi vimuccanato vimokkhoti nāmaṃ. Kāyenāti vimokkhasahajātena nāmakāyena. Phusitvā viharatīti paṭilabhitvā iriyati. Katamasmiṃ panesa kāle vimokkhe phusitvā viharatīti? Samāpattiṃ samāpajjitukāmassa hi kālo nāma atthi, akālo nāma atthi. Tattha pātova sarīrapaṭijagganakālo, vattakaraṇakālo ca samāpajjanassa akālo nāma. Sarīraṃ pana paṭijaggitvā vattaṃ katvā vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā nisinnassa yāva piṇḍāya gamanakālo nāgacchati, etasmiṃ antare samāpajjanassa kālo nāma.

Piṇḍāya gamanakālaṃ pana sallakkhetvā nikkhantassa cetiyavandanakālo, bhikkhusaṅghaparivutassa vitakkamāḷake ṭhānakālo piṇḍāya gamanakālo gāme caraṇakālo; āsanasālāya yāgupānakālo vattakaraṇakāloti ayampi samāpajjanassa akālo nāma. Āsanasālāya pana vivitte okāse sati yāva bhattakālo nāgacchati, etasmimpi antare samāpajjanassa kālo nāma. Bhattaṃ pana bhuñjanakālo, vihāragamanakālo, pattacīvarapaṭisāmanakālo, divāvattakaraṇakālo, paripucchādānakāloti ayampi samāpajjanassa akālo nāma. Yo akālo, sveva asamayo. Taṃ sabbampi ṭhapetvā avasese kāle kāle, samaye samaye vuttappakāre aṭṭha vimokkhe sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharanto, 『『idhekacco puggalo…pe… viharatī』』ti vuccati.

Apicesa saphassakehi sahajātanāmadhammehi sahajātadhamme phusatiyeva nāma, upacārena appanaṃ phusatiyeva nāma. Purimāya appanāya aparaṃ appanaṃ phusatiyeva. Yena hi saddhiṃ ye dhammā sahajātā, tena te paṭiladdhā nāma honti. Phassenāpi phuṭṭhāyeva nāma honti. Upacārampi appanāya paṭilābhakāraṇameva, tathā purimā appanā aparaappanāya. Tatrāssa evaṃ sahajātehi sahajātānaṃ phusanā veditabbā – paṭhamajjhānañhi vitakkādīhi pañcaṅgikaṃ. Tasmiṃ ṭhapetvā tāni aṅgāni sesā atirekapaṇṇāsadhammā cattāro khandhā nāma honti. Tena nāmakāyena paṭhamajjhānasamāpattivimokkhaṃ phusitvā paṭilabhitvā viharati. Dutiyaṃ jhānaṃ pītisukhacittekaggatāhi tivaṅgikaṃ, tatiyaṃ sukhacittekaggatāhi duvaṅgikaṃ, catutthaṃ upekkhācittekaggatāhi duvaṅgikaṃ, tathā ākāsānañcāyatanaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanañca. Tattha ṭhapetvā tāni aṅgāni sesā atirekapaṇṇāsadhammā cattāro khandhā nāma honti. Tena nāmakāyena nevasaññānāsaññāyatanasamāpattivimokkhaṃ phusitvā paṭilabhitvā viharati.

現在爲了詳細展示事物,從一開始分開以便展示——「什麼是有時間解脫的個人」等等。那裡,「這裡」是指在這個眾生的世界中。某個個人是指一個個人。在這裡「隨著時間的推移」應當理解為以地面為基礎的意義。說到「每一個時間」,就是指每個個體的時間。「隨著時間的推移」是指之前的意思。八種解脫是欲界、色界、無色界的八種定。因為它們是從對立的事物中解脫而來,所以稱為解脫。通過身體的解脫是指與名法相伴的解脫。觸及後生活是指獲得後行動。那麼在什麼時間這個人觸及後生活呢?想要進入定的時間有,想要不進入的時間也有。在這裡,早晨身體的照顧時間、進行行為的時間是進入定的無時間。在照顧身體后,完成行為進入居住地點坐下,直到乞食的時間是進入定的時間。 乞食的時間是指在思考後離開時,禮拜的時間,圍繞比丘僧團的思考時間,乞食的時間是指在村子裡行走的時間;在坐食堂上取食的時間、進行行為的時間也是進入定的無時間。坐食堂上在空曠的地方,直到吃飯的時間是進入定的時間。在吃飯的時間、離開住處的時間、接受碗和袈裟的時間、白天進行行為的時間、詢問和給予的時間也是進入定的無時間。那些無時間的,都是與今天有關的。將所有這些排除后,剩下的時間是時間的時間,隨著時間的推移,按照所說的八種解脫,伴隨著名法的解脫而生活,被稱為「這裡有某個個人……等……生活」。 此外,依靠觸及的名法,觸及的法是存在的,依靠近似的觸及是存在的。通過最初的觸及后,進一步觸及是存在的。與之相應的法則是那些與名法相伴的法,因而它們被稱為獲得。通過觸及也被稱為存在。近似的觸及是獲得的原因,正如最初的觸及與進一步的觸及。這裡的觸及應當理解為——在初禪中有思維等五種因素。除了這些因素,其餘的額外的五十種法則是四種蘊。因而通過名法,觸及初禪的解脫而獲得並生活。第二禪是以喜樂和心的專注為三種因素,第三禪是以樂和心的專注為二種因素,第四禪是以無覺和心的專注為二種因素,此外還有空間的無限……等……無覺無知的狀態。在這裡,除了這些因素,其餘的額外的五十種法則是四種蘊。因而通過名法,觸及無覺無知的解脫而獲得並生活。 provided by EasyChat

Paññāya cassa disvāti vipassanāpaññāya saṅkhāragataṃ, maggapaññāya catusaccadhamme passitvā. Ekacce āsavā parikkhīṇā hontīti upaḍḍhupaḍḍhā paṭhamamaggādivajjhā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo samayavimuttoti ettha aṭṭhasamāpattilābhī puthujjano tena nāmakāyena phusitvā viharatīti vattuṃ vaṭṭati. Pāḷiyaṃ pana 『『ekacce āsavā parikkhīṇā』』ti vuttaṃ. Puthujjanassa ca khīṇā āsavā nāma natthi, tasmā so na gahito. Aṭṭhasamāpattilābhī khīṇāsavopi tena nāmakāyena phusitvā viharatīti vattuṃ vaṭṭati. Tassa pana aparikkhīṇāsavā nāma natthi, tasmā sopi na gahito. Samayavimuttoti pana tiṇṇaṃ sotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃyevetaṃ nāmanti veditabbaṃ.

  1. Asamayavimuttaniddese – purimasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Asamayavimuttoti panettha sukkhavipassakakhīṇāsavassetaṃ nāmaṃ. Sukkhavipassakā pana sotāpannasakadāgāmianāgāmino aṭṭhasamāpattilābhino ca khīṇāsavā puthujjanā ca imasmiṃ duke na labbhanti, dukamuttakapuggalā nāma honti. Tasmā satthā attano buddhasubuddhatāya heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakehi tantiṃ āropento sabbepi ariyapuggalātiādimāha. Tattha ariye vimokkheti kilesehi ārakattā ariyeti saṅkhaṃ gate lokuttaravimokkhe. Idaṃ vuttaṃ hoti – bāhirānañhi aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ samāpajjantassa samayopi atthi asamayopi. Maggavimokkhena vimuccanassa samayo vā asamayo vā natthi. Yassa saddhā balavatī, vipassanā ca āraddhā, tassa gacchantassa tiṭṭhantassa nisīdantassa nipajjantassa khādantassa bhuñjantassa maggaphalapaṭivedho nāma na hotīti natthi. Iti maggavimokkhena vimuccanassa samayo vā asamayo vā natthīti heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā imaṃ piṭṭhivaṭṭakaṃ tantiṃ āropesi dhammarājā. Samāpattilābhī puthujjano imāyapi tantiyā aggahitova. Bhajāpiyamāno pana samāpattivikkhambhitānaṃ kilesānaṃ vasena samayavimuttabhāvaṃ bhajeyya.

通過智慧看到的,是指洞察智慧所觀察到的因緣法,和道路智慧所觀察到的四聖諦。有些煩惱已經消散,故而在初道等的煩惱中,煩惱已經消散。這裡所說的個人是指有八種定的獲得者,因而可以說他以名法的方式生活。在巴利文中則說「有些煩惱已經消散」。對於普通人來說,沒有已滅的煩惱,因此他不被認定。以八種定的獲得者,已滅煩惱的人也可以說他以名法的方式生活。但對於他來說,沒有未滅的煩惱,因此他也不被認定。至於「有時間解脫」,應當理解為是指三種流派的初果、二果、三果者。 關於無時間解脫的說明——應當以與前面相同的方式理解。這裡的無時間解脫是指乾涸的洞察者的已滅煩惱。乾涸的洞察者是初果、二果、三果者,以及有八種定的已滅煩惱的普通人,在此並未獲得解脫,因此被稱為「苦的解脫者」。因此,導師以自己的佛法的智慧,結合已滅和未滅的情況,提到所有的高貴者等。那裡,貴族解脫是因為遠離煩惱而被稱為高貴的,進入出世的解脫。這是說——對於外在的有八種定的獲得者來說,無論是有時間的或無時間的,都是存在的。通過道路的解脫而獲得的時間或無時間是不存在的。對於有強烈信仰、努力進行洞察的人來說,走路、站立、坐下、臥下、吃東西、享用食物的過程中,無法獲得道果的體驗。由此可見,通過道路的解脫而獲得的時間或無時間是不存在的。因此,導師結合已滅和未滅的情況,將這個道理加以闡述。 以八種定的獲得者,普通人也被視為在這個道理中被認可。若他在八種定中被障礙煩惱所影響,則他應當追求有時間解脫的狀態。 provided by EasyChat

  1. Kuppadhammākuppadhammaniddesesu – yassa adhigato samāpattidhammo kuppati nassati, so kuppadhammo. Rūpasahagatānanti rūpanimittasaṅkhātena rūpena sahagatānaṃ. Tena saddhiṃ pavattānaṃ na vinā rūpārammaṇānaṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānanti attho. Arūpasahagatānanti rūpato aññaṃ, na rūpanti arūpaṃ. Arūpena sahagatānaṃ tena saddhiṃ pavattānaṃ na vinā arūpārammaṇānaṃ catunnaṃ arūpāvacarajjhānānanti attho. Na nikāmalābhīti pañcahākārehi aciṇṇavasitāya icchitākārena aladdhattā na nikāmalābhī. Appaguṇasamāpattikoti attho. Na akicchalābhīti kicchalābhī dukkhalābhī. Yo āgamanamhi kilese vikkhambhento upacāraṃ pāpento appanaṃ pāpento cittamañjūsaṃ labhanto dukkhena kicchena sasaṅkhārena sappayogena kilamanto taṃ sampadaṃ pāpuṇituṃ sakkoti, so na akicchalābhī nāma. Na akasiralābhīti avipulalābhī. Samāpattiṃ appetvā addhānaṃ pharituṃ na sakkoti. Ekaṃ dve cittavāre vattetvā sahasāva vuṭṭhātīti attho.

Yatthicchakanti yasmiṃ okāse samāpattiṃ appetvā nisīdituṃ icchati. Yadicchakanti kasiṇajjhānaṃ vā ānāpānajjhānaṃ vā brahmavihārajjhānaṃ vā asubhajjhānaṃ vāti yaṃ yaṃ samāpattiṃ appetvā nisīdituṃ icchati. Yāvaticchakanti addhānaparicchedena yattakaṃ kālaṃ icchati. Idaṃ vuttaṃ hoti – yattha yattha yaṃ yaṃ samāpattiṃ yattakaṃ addhānaṃ samāpajjitumpi vuṭṭhātumpi icchati, tattha tattha taṃ taṃ samāpattiṃ tattakaṃ addhānaṃ samāpajjitumpi vuṭṭhātumpi na sakkoti. Candaṃ vā sūriyaṃ vā ulloketvā 『imasmiṃ cande vā sūriye vā ettakaṃ ṭhānaṃ gate vuṭṭhahissāmī』ti paricchinditvā jhānaṃ samāpanno yathāparicchedena vuṭṭhātuṃ na sakkoti, antarāva vuṭṭhāti; samāpattiyā appaguṇatāyāti.

Pamādamāgammāti pamādaṃ paṭicca. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃvidho puggalo kuppadhammoti vuccati. Idaṃ pana aṭṭhasamāpattilābhino puthujjanassa sotāpannassa sakadāgāminoti tiṇṇaṃ puggalānaṃ nāmaṃ. Etesañhi samādhipāribandhakā vipassanāpāribandhakā ca dhammā na suvikkhambhitā, na suvikkhālitā, tena tesaṃ samāpatti nassati parihāyati. Sā ca kho neva sīlabhedena, nāpattivītikkamena. Na garukamokkhadhammo panesa appamattakenapi kiccakaraṇīyena vā vattabhedamattakena vā nassati.

Tatridaṃ vatthu – eko kira thero samāpattiṃ vaḷañjeti. Tasmiṃ piṇḍāya gāmaṃ paviṭṭhe dārakā pariveṇe kīḷitvā pakkamiṃsu. Thero āgantvā 『pariveṇaṃ sammajjitabba』nti cintetvā asammajjitvā vihāraṃ pavisitvā 『samāpattiṃ appessāmī』ti nisīdi. So appetuṃ asakkonto, 『kiṃ nu kho āvaraṇa』nti sīlaṃ āvajjanto appamattakampi vītikkamaṃ adisvā 『vattabhedo nu kho atthī』ti olokento pariveṇassa asammaṭṭhabhāvaṃ ñatvā sammajjitvā pavisitvā nisīdanto samāpattiṃ appentova nisīdi.

關於不安定法的說明——他所獲得的定法若動搖消失,則稱為動搖法。與色相伴的,指的是與色法所對應的色法。與之相應的,若沒有色法的四種色界定。與無色相伴的,指的是與色法不同的,無色法。與之相應的,若沒有無色法的四種無色界定。沒有直接獲得,指的是以五種方式未能獲得所欲的。即使是微小的定,亦指的是微少的定。沒有困難獲得,指的是有困難的獲得和痛苦的獲得。若在來臨時,克服煩惱,進入近似狀態,獲得微小的定,若在痛苦、困難、帶著思維的狀態下,疲憊不堪,想要獲得這種狀態者,便無法達到,因此稱為沒有困難獲得。沒有輕易獲得,指的是不廣泛獲得。進入定后,無法維持。若一、二次心念轉動,便突然醒來。 在什麼地方想要坐下進入定,指的是在某個地方。若想要進入某種定,比如說元素定、呼吸定、四無量心定、厭離定等,想要坐下進入的任何定。想要在何時,指的是在某個時段內想要。這裡的意思是——在任何地方,任何定,想要在任何時間進入或醒來,便無法在那地方、那定、那時間進入或醒來。若抬頭看月亮或太陽,想要在這月亮或太陽的某個位置醒來,便無法如願,反而會突然醒來;因定的微少。 關於懈怠的,指的是依賴懈怠。這裡所說的,便是如此的個人稱為動搖法。這裡所說的,有八種定的普通人、初果者、二果者、三果者,稱為三種個人。因為這些與定相關的法,洞察相關的法並不容易被克服,也不容易被維持,因此它們的定會消失、減退。它們也並不因戒律的差別,或因過失的違犯而消失。這個重大的解脫法,甚至在微小的事情上也不容易消失。 這裡的事情是——有一位長老在進入定。當天他到村子乞食時,孩子們在廟裡嬉戲后離開。長老來到后,思考「應當清理廟」,但未能清理,便進入了寺院,想著「我想要進入定」。他未能進入,便思考「究竟是什麼障礙」,反思戒律,未見到微小的過失,便思考「是否有行為的差異」,瞭解到廟未被清理,便清理後進入,想著想要進入定。 provided by EasyChat

  1. Akuppadhammaniddeso vuttapaṭipakkhavaseneva veditabbo. Akuppadhammoti idaṃ pana aṭṭhasamāpattilābhino anāgāmissa ceva khīṇāsavassa cāti dvinnaṃ puggalānaṃ nāmaṃ. Tesañhi samādhipāribandhakā vipassanāpāribandhakā ca dhammā suvikkhambhitā suvikkhālitā; tena tesaṃ bhassasaṅgaṇikārāmādikiccena vā aññena vā yena kenaci attano anurūpena pamādena vītināmentānampi samāpatti na kuppati, na nassati. Sukkhavipassakā pana sotāpannasakadāgāmianāgāmikhīṇāsavā imasmiṃ duke na labbhanti; dukamuttakapuggalā nāma honti. Tasmā satthā attano buddhasubuddhatāya heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā imasmimpi duke saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakehi tantiṃ āropento sabbepi ariyapuggalātiādimāha. Aṭṭhannañhi samāpattīnaṃ kuppanaṃ nassanaṃ bhaveyya, lokuttaradhammassa pana sakiṃ paṭividdhassa kuppanaṃ nassanaṃ nāma natthi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

  2. Parihānadhammāparihānadhammaniddesāpi kuppadhammākuppadhammaniddesavaseneva veditabbā. Kevalañhi idha puggalassa pamādaṃ paṭicca dhammānaṃ parihānampi aparihānampi gahitanti idaṃ pariyāyadesanāmattameva nānaṃ. Sesaṃ sabbattha tādisameva.

  3. Cetanābhabbaniddese – cetanābhabboti cetanāya aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo. Sace anusañcetetīti, sace samāpajjati. Samāpattiñhi samāpajjanto anusañceteti nāma. So na parihāyati, itaro parihāyati.

  4. Anurakkhaṇābhabbaniddese – anurakkhaṇābhabboti anurakkhaṇāya aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo. Sace anurakkhatīti sace anupakāradhamme pahāya upakāradhamme sevanto samāpajjati. Evañhi paṭipajjanto anurakkhati nāma. So na parihāyati, itaro parihāyati.

Ime dvepi samāpattiṃ ṭhapetuṃ thāvaraṃ kātuṃ paṭibalā. Cetanābhabbato pana anurakkhaṇābhabbova balavataro. Cetanābhabbo hi upakārānupakāre dhamme na jānāti. Ajānanto upakāradhamme nudati nīharati, anupakāradhamme sevati. So te sevanto samāpattito parihāyati . Anurakkhaṇābhabbo upakārānupakāre dhamme jānāti. Jānanto anupakāradhamme nudati nīharati, upakāradhamme sevati. So te sevanto samāpattito na parihāyati.

Yathā hi dve khettapālā eko paṇḍurogena sarogo akkhamo sītādīnaṃ, eko arogo sītādīnaṃ saho. Sarogo heṭṭhākuṭiṃ na otarati, rattārakkhaṃ divārakkhaṃ vijahati. Tassa divā sukamorādayo khettaṃ otaritvā sālisīsaṃ khādanti, rattiṃ migasūkarādayo pavisitvā khalaṃ tacchi taṃ viya chetvā gacchanti. So attano pamattakāraṇā puna bījamattampi na labhati. Itaro rattārakkhaṃ divārakkhaṃ na vijahati. So attano appamattakāraṇā ekakarīsato cattāripi aṭṭhapi sakaṭāni labhati.

Tattha sarogakhettapālo viya cetanābhabbo, arogo viya anurakkhaṇābhabbo daṭṭhabbo. Sarogassa attano pamādena puna bījamattassapi alabhanaṃ viya cetanābhabbassa upakārānupakāre dhamme ajānitvā upakāre pahāya anupakāre sevantassa samāpattiyā parihānaṃ. Itarassa attano appamādena ekakarīsamattato catuaṭṭhasakaṭauddharaṇaṃ viya anurakkhaṇābhabbassa upakārānupakāre dhamme jānitvā anupakāre pahāya upakāre sevantassa samāpattiyā aparihānaṃ veditabbaṃ. Evaṃ cetanābhabbato anurakkhaṇābhabbova samāpattiṃ thāvaraṃ kātuṃ balavataroti veditabbo.

不可動法的定義應當以相對的方式理解。不動法即是獲得八種安穩的無漏者,以及無漏者和已斷者這兩種人名。因為他們所依止的定和觀察法是被很好地保持和保護的;因此,無論通過他們的言語、聚集、安樂等任何其他方式,以任何適合於自己的方式來進行的定都不會動搖,也不會消失。乾涸的觀察者們則在此中無法獲得;苦解脫者則名為苦受者。因此,導師以自己的佛陀智慧,依照所掌握的和未掌握的,結合這兩者,向所有的聖者們指出了這一點。八種安穩的定的動搖和消失是可能的,但對於超越世俗的法來說,動搖和消失是不存在的,這正是所指的內容。 失落法和失落法的定義也應當以動搖法和不可動法的方式理解。因為這裡僅僅依賴於個人的懈怠,法的失落和不失落被掌握,這僅僅是名義上的說法。其餘的在所有地方都是如此。 意念法的定義 – 意念法即是通過意念達到不失落的能力。如果繼續意念,若能獲得安穩。安穩者在獲得安穩時,稱為繼續意念。這樣的人不會失落,而其他人則會失落。 保護法的定義 – 保護法即是通過保護達到不失落的能力。如果能保護,若能捨棄無益的法而依止有益的法,便能獲得安穩。這樣的人稱為在實踐中保護。這樣的人不會失落,而其他人則會失落。 這兩者也能夠使安穩的定保持不變。意念法的能力比保護法的能力更為強大。因為意念法者對於有益和無益的法並不知曉。無知者捨棄有益的法而依止無益的法。這樣的人在依止時會因安穩而失落。保護法者則知曉有益和無益的法。知曉者捨棄無益的法而依止有益的法。這樣的人在依止時不會失落。 就如同兩個田地的守護者,一個因白病而無能為力,另一個因健康而能夠承受。病者不會進入下層屋子,捨棄紅色保護而選擇白天保護。白天,良好的田地被老鼠等動物進入,晚上,野豬等動物進入,破壞田地,離開時就如同切斷了它。因自己的懈怠,病者連一粒種子也無法獲得。健康者則不會捨棄白天和夜晚的保護。因自己的稍微懈怠,能夠獲得四個或八個車子。 在這裡,病田守護者應被視為意念法者,而健康者應被視為保護法者。病者因自己的懈怠而再次無法獲得一粒種子,正如意念法者在無益的法中無知,捨棄有益的法而依止無益的法時,定會失落。健康者因自己的稍微懈怠,能夠獲得四個或八個車子,正如保護法者在有益的法中知曉,捨棄無益的法而依止有益的法時,定會保持不變。由此可知,意念法者的能力不如保護法者的能力強大。

  1. Puthujjananiddese – tīṇi saṃyojanānīti diṭṭhisaṃyojanasīlabbataparāmāsasaṃyojanavicikicchāsaṃyojanāni. Etāni hi phalakkhaṇe pahīnāni nāma honti. Ayaṃ pana phalakkhaṇepi na hotīti dasseti. Tesaṃ dhammānanti tesaṃ saṃyojanadhammānaṃ. Maggakkhaṇasmiñhi tesaṃ pahānāya paṭipanno nāma hoti. Ayaṃ pana maggakkhaṇepi na hoti. Ettāvatā vissaṭṭhakammaṭṭhāno thūlabālaputhujjanova idha kathitoti veditabbo.

  2. Gotrabhuniddese – yesaṃ dhammānanti yesaṃ gotrabhuñāṇena saddhiṃ uppannānaṃ paropaṇṇāsakusaladhammānaṃ. Ariyadhammassāti lokuttaramaggassa. Avakkanti hotīti okkanti nibbatti pātubhāvo hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ nibbānārammaṇena ñāṇena sabbaṃ puthujjanasaṅkhaṃ puthujjanagottaṃ puthujjanamaṇḍalaṃ puthujjanapaññattiṃ atikkamitvā ariyasaṅkhaṃ ariyagottaṃ ariyamaṇḍalaṃ ariyapaññattiṃ okkamanato gotrabhūpuggalo nāma vuccati.

  3. Bhayūparataniddese – bhayena uparatoti bhayūparato. Sattapi sekkhā puthujjanā ca bhāyitvā pāpato oramanti pāpaṃ na karonti . Tattha puthujjanā duggatibhayaṃ, vaṭṭabhayaṃ, kilesabhayaṃ, upavādabhayanti cattāri bhayāni bhāyanti. Tesu bhāyitabbaṭṭhena duggatiyeva bhayaṃ duggatibhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tattha puthujjano 『sace tvaṃ pāpaṃ karissasi, cattāro apāyā mukhaṃ vivaritvā ṭhitacchātaajagarasadisā, tesu dukkhaṃ anubhavanto kathaṃ bhavissasī』ti duggatibhayaṃ bhāyitvā pāpaṃ na karoti. Anamataggasaṃsāravaṭṭaṃyeva pana vaṭṭabhayaṃ nāma. Sabbampi akusalaṃ kilesabhayaṃ nāma. Garahā pana upavādabhayaṃ nāma. Tānipi bhāyitvā puthujjano pāpaṃ na karoti. Sotāpannasakadāgāmianāgāmino pana tayo sekkhā duggatiṃ atītattā sesāni tīṇi bhayāni bhāyitvā pāpaṃ na karonti. Maggaṭṭhakasekkhā āgamanavasena vā asamucchinnabhayattā vā bhayūparatā nāma honti. Khīṇāsavo imesu catūsu bhayesu ekampi na bhāyati. So hi sabbaso samucchinnabhayo; tasmā abhayūparatoti vuccati. Kiṃ pana so upavādampi na bhāyatīti? Na bhāyati. Upavādaṃ pana rakkhatīti vattuṃ vaṭṭati. Doṇuppalavāpigāme khīṇāsavatthero viya.

  4. Abhabbāgamananiddese – sammattaniyāmāgamanassa abhabboti abhabbāgamano. Kammāvaraṇenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Vipākāvaraṇenāti ahetukaduhetukapaṭisandhiyā. Assaddhāti buddhadhammasaṅghesu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā. Te ṭhapetvā jambudīpaṃ itaradīpattayavāsino veditabbā. Tesu hi manussā acchandikabhāvaṃ paviṭṭhā nāma. Duppaññāti bhavaṅgapaññārahitā. Abhabbāti appaṭiladdhamaggaphalūpanissayā. Niyāmanti magganiyāmaṃ, sammattaniyāmaṃ. Okkamitunti etaṃ kusalesu dhammesu sammattasaṅkhātaṃ niyāmaṃ okkamituṃ pavisituṃ tattha patiṭṭhātuṃ abhabbā.

  5. Bhabbāgamananiddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Evamimasmiṃ duke ye ca puggalā pañcānantariyakā, ye ca niyatamicchādiṭṭhikā, yehi ca ahetukaduhetukapaṭisandhi gahitā , ye ca buddhādīnaṃ na saddahanti, yesañca kattukamyatāchando natthi, ye ca aparipuṇṇabhavaṅgapaññā, yesañca maggaphalānaṃ upanissayo natthi, te sabbepi sammattaniyāmaṃ okkamituṃ abhabbā, viparītā bhabbāti vuttā.

普通人定義 – 三種羈絆,即見的羈絆、戒律和習俗的羈絆、懷疑的羈絆。這些在果的階段時被捨棄。然此果的階段並不存在。關於他們的法,即是關於這些羈絆法的。在道的階段中,依靠他們的捨棄稱為。然在道的階段中也並不存在。至此,應當理解為這裡所談論的僅僅是粗糙的普通人。 種姓的定義 – 關於他們的法,即是通過種姓的智慧所生起的有益法。聖者的法,即是超越世俗的道。下降即是出生的顯現。這被稱為:通過涅槃的對象的智慧,超越所有普通人的稱謂、普通人的種姓、普通人的界限、普通人的定義,超越至聖者的稱謂、聖者的種姓、聖者的界限、聖者的定義,因此被稱為種姓者。 恐懼的定義 – 被恐懼所制止。七種修行者和普通人因恐懼而遠離惡行,不做惡行。在這裡,普通人畏懼四種恐懼:惡道的恐懼、輪迴的恐懼、煩惱的恐懼、誹謗的恐懼。關於這些,畏懼的對象即是惡道的恐懼。其餘的同樣如此。在這裡,普通人會說:「如果你做惡,四種惡道的面孔顯現,承受痛苦,你將如何?」因而畏懼惡道而不做惡行。無始的輪迴的輪迴即是輪迴的恐懼。所有的惡行即是煩惱的恐懼。責罵即是誹謗的恐懼。即便畏懼這些,普通人也不做惡行。入流者、須陀洹、斯陀含、阿那含的三位修行者因過去的緣故,遠離惡道,因而畏懼其餘三種恐懼而不做惡行。道的修行者因來臨的緣故或因未斷的恐懼而被稱為被恐懼所制止。已斷者在這四種恐懼中一無所懼。他完全斷除了所有的恐懼;因此被稱為無恐懼者。那麼他是否也不畏懼誹謗呢?不畏懼。然則他是保護誹謗的,能夠說是有可能的。就如同多納普拉瓦比的比丘。 不可行的定義 – 適合於正當法的不可行。因五種直接因緣的行為障礙。因煩惱的障礙,即是執著的錯誤見。因果報的障礙,即是無因緣和有因緣的再生。無信者,即是對佛法僧缺乏信心。無慾者,即是缺乏善法的慾望。除去這些,住在賈姆布迪卡的其他島嶼的居民應當被理解。在這些人中,眾生被稱為無慾。無智者,即是缺乏生死智慧。不可行,即是缺乏獲得道果的因緣。法則,即是道的法則,適合於正當法的法則。下降即是進入適合於善法的法則,進入、停留在其中是不可行的。 可行的定義應當以對立的方式理解。如此,在這苦中,那些五種直接因緣的個人,那些執著的錯誤見者,那些無因緣和有因緣的再生者,那些對佛等缺乏信心者,那些對善法的慾望缺乏者,那些缺乏圓滿的生死智慧者,那些缺乏道果的因緣者,他們全部都無法進入適合於正當法的法則,反而被稱為不可行。 provided by EasyChat

  1. Niyatāniyataniddese – ānantarikāti āntarikakammasamaṅgino. Micchādiṭṭhikāti niyatamicchādiṭṭhisamaṅgino. Sabbepi hete nirayassa atthāya niyatattā niyatā nāma. Aṭṭha pana ariyapuggalā sammābhāvāya uparūparimaggaphalatthāya ceva anupādāparinibbānatthāya ca niyatattā niyatā nāma. Avasesapuggalā pana anibaddhagatikā. Yathā ākāse khittadaṇḍo pathaviyaṃ patanto 『aggena vā majjhena vā mūlena vā patissatī』ti na ñāyati; evameva 『asukagatiyā nāma nibbattissantī』ti niyamābhāvā aniyatā nāmāti veditabbā. Yā pana uttarakurukānaṃ niyatagatikatā vuttā, na sā niyatadhammavasena. Micchattasammattaniyatadhammāyeva hi niyatā nāma. Tesañca vasenāyaṃ puggalaniyamo kathitoti.

  2. Paṭipannakaniddese – maggasamaṅginoti maggaṭṭhakapuggalā. Te hi phalatthāya paṭipannattā paṭipannakā nāma. Phalasamaṅginoti phalapaṭilābhasamaṅgitāya phalasamaṅgino. Phalapaṭilābhato paṭṭhāya hi te phalasamāpattiṃ asamāpannāpi phale ṭhitāyeva nāma.

  3. Samasīsīniddese – apubbaṃ acarimanti apure apacchā, ekappahārenevāti attho. Pariyādānanti parikkhayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ puggalo samasīsī nāma vuccati. So panesa tividho hoti – iriyāpathasamasīsī, rogasamasīsī, jīvitasamasīsīti. Tattha yo caṅkamantova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā caṅkamantova parinibbāti padumatthero viya; ṭhitakova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā ṭhitakova parinibbāti koṭapabbatavihāravāsītissatthero viya; nisinnova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā nisinnova parinibbāti, nipannova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā nipannova parinibbāti – ayaṃ iriyāpathasamasīsī nāma.

Yo pana ekaṃ rogaṃ patvā antorogeyeva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāti – ayaṃ rogasamasīsī nāma.

Kataro jīvitasamasīsī nāma? 『『Sīsanti terasa sīsāni – palibodhasīsañca taṇhā, vinibandhanasīsañca māno, parāmāsasīsañca diṭṭhi, vikkhepasīsañca uddhaccaṃ, saṃkilesasīsañca avijjā, adhimokkhasīsañca saddhā, paggahasīsañca vīriyaṃ, upaṭṭhānasīsañca sati, avikkhepasīsañca samādhi, dassanasīsañca paññā, pavattasīsañca jīvitindriyaṃ, gocarasīsañca vimokkho, saṅkhārasīsañca nirodho』』ti (paṭi. ma. 1.87). Tattha kilesasīsaṃ avijjaṃ arahattamaggo pariyādiyati. Pavattasīsaṃ jīvitindriyaṃ cuticittaṃ pariyādiyati. Avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ jīvitindriyaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Jīvitindriyapariyādāyakaṃ cittaṃ avijjaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ aññaṃ, jīvitindriyapariyādāyakaṃ cittaṃ aññaṃ. Yassa cetaṃ sīsadvayaṃ samaṃ pariyādānaṃ gacchati, so jīvitasamasīsī nāma.

Kathamidaṃ samaṃ hotīti? Vārasamatāya. Yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti – sotāpattimagge pañca paccavekkhaṇāni, sakadāgāmimagge pañca, anāgāmimagge pañca, arahattamagge cattārīti ekūnavīsatiyā paccavekkhaṇañāṇe patiṭṭhāya bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyati. Imāya vārasamatāya idaṃ ubhayasīsapariyādānaṃ samaṃ hoti nāma. Tenāyaṃ puggalo jīvitasamasīsīti vuccati. Ayameva ca idha adhippeto.

確定的定義 – 立即的,即是與直接因緣相結合的行為。錯誤見,即是與執著的錯誤見相結合的。所有這些因其確定性而名為確定者。八位聖者因其正確的存在而名為確定者,以便獲得更高的道果和無執著的涅槃。而其餘的眾生則是無定的。正如在空中拋出的木棒落入大地時,不會說「它將落在前面、中間或後面」;同樣地,若沒有因果的法則,便稱為無定者。至於北方的庫魯族所說的確定的存在,並非因定法的緣故。真正的確定者只有在錯誤和正確的法則中存在。由此可知,關於他們的眾生的限制被談論。 修行者的定義 – 與道相結合者,即是與道的修行者。他們因追求果而被稱為修行者。與果相結合者,即是與果的獲得相結合的。因果的獲得而起,他們即使未獲得果,也名為在果中存在。 同頭者的定義 – 不同的,前面的和後面的,只有一個拋棄的意思。覆蓋,即是消失。這被稱為:此人被稱為同頭者。然此人有三種:行走的同頭者、疾病的同頭者、生命的同頭者。在這裡,行走者通過設定觀察而獲得阿羅漢果,像帕杜瑪比丘那樣,通過行走而入涅槃;站立者通過設定觀察而獲得阿羅漢果,像科塔帕巴特維哈拉的比丘那樣,通過站立而入涅槃;坐著者通過設定觀察而獲得阿羅漢果,坐著入涅槃;臥著者通過設定觀察而獲得阿羅漢果,臥著入涅槃 – 這便是行走的同頭者。 而若遇到一種疾病,通過內在的疾病設定觀察而獲得阿羅漢果,便以此疾病入涅槃 – 這便是疾病的同頭者。 那麼,生命的同頭者是什麼呢?「頭有十三個頭 – 其中有慾望的頭,束縛的頭,執著的頭,擾動的頭,煩惱的頭,無明的頭,信心的頭,精進的頭,正念的頭,定的頭,智慧的頭,生命的頭,解脫的頭,滅的頭。」在這裡,煩惱的頭是無明,阿羅漢道則被覆蓋。生命的頭是生死意識的變化。無明所覆蓋的意識無法覆蓋生命的意識。生命的意識所覆蓋的意識無法覆蓋無明的意識。無明所覆蓋的意識和生命的意識是不同的。若這兩種意識相同,則稱為生命的同頭者。 那麼這如何相同呢?在於分段的相同。若在某一段中有道的出現 – 在入流的道中有五種反省,在須陀洹的道中有五種,在斯陀含的道中有五種,在阿那含的道中有四種,即以二十種反省的智慧為基礎,進入生死後入涅槃。以此分段的相同,這便是兩種頭的覆蓋相同。因此此人被稱為生命的同頭者。這正是這裡所指的。 provided by EasyChat

  1. Ṭhitakappīniddese – ṭhito kappoti ṭhitakappo, ṭhitakappo assa atthīti ṭhitakappī. Kappaṃ ṭhapetuṃ samatthoti attho. Uḍḍayhanavelā assāti jhāyanakālo bhaveyya. Neva tāvāti yāva esa maggasamaṅgī puggalo sotāpattiphalaṃ na sacchikaroti, neva tāva kappo jhāyeyya. Jhāyamānopi ajjhāyitvāva tiṭṭheyya. Kappavināso hi nāma mahāvikāro mahāpayogo koṭisatasahassacakkavāḷassa jhāyanavasena mahālokavināso. Ayampi evaṃ mahāvināso tiṭṭheyya vāti vadati. Sāsane pana dharamāne ayaṃ kappavināso nāma natthi. Kappavināse sāsanaṃ natthi. Gatakoṭike hi kāle kappavināso nāma hoti. Evaṃ santepi satthā antarāyābhāvaṃ dīpetuṃ idaṃ kāraṇaṃ āhari – 『『idampi bhaveyya, maggasamaṅgino pana phalassa antarāyo na sakkā kātu』』nti. Ayaṃ pana puggalo kappaṃ ṭhapento kittakaṃ kālaṃ ṭhapeyyāti? Yasmiṃ vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, atha bhavaṅgaṃ āvaṭṭentaṃ manodvārāvajjanaṃ uppajjati. Tato tīṇi anulomāni, ekaṃ gotrabhucittaṃ, ekaṃ maggacittaṃ, dve phalacittāni, pañca paccavekkhaṇañāṇānīti ettakaṃ kālaṃ ṭhapeyya. Imaṃ panatthaṃ bāhirāya āgantukūpamāyapi evaṃ dīpayiṃsu. Sace hi sotāpattimaggasamaṅgissa matthakūpari yojanikaṃ ekagghanaselaṃ tivaṭṭāya rajjuyā bandhitvā olambeyya, ekasmiṃ vaṭṭe chinne dvīhi olambeyya, dvīsu chinnesu ekena olambeyyeva, tasmimpi chinne abbhakūṭaṃ viya ākāse tiṭṭheyya, na tveva tassa puggalassa maggānantaraphalassa antarāyaṃ kareyyāti. Ayaṃ pana dīpanā parittā, purimāva mahantā. Na kevalaṃ pana sotāpattimaggaṭṭhova kappaṃ ṭhapeti, itare maggasamaṅginopi ṭhapentiyeva. Tena bhagavā heṭṭhā gahitañca aggahitañca sabbaṃ saṅkaḍḍhitvā saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakapuggalehi imaṃ tantiṃ āropesi – 『『sabbepi maggasamaṅgino puggalā ṭhitakappino』』ti.

  2. Ariyaniddese – kilesehi ārakattā ariyā. Sadevakena lokena araṇīyattā ariyā. Ariyaṭṭho nāma parisuddhaṭṭhoti parisuddhattāpi ariyā. Sesā aparisuddhatāya anariyā.

  3. Sekkhaniddese – maggasamaṅgino maggakkhaṇe, phalasamaṅgino ca phalakkhaṇe, adhisīlasikkhādikā tissopi sikkhā sikkhantiyevāti sekkhā. Arahatā pana arahattaphalakkhaṇe tisso sikkhā sikkhitā. Puna tassa sikkhanakiccaṃ natthīti asekkhā. Iti satta ariyā sikkhantīti sekkhā. Khīṇāsavā aññassa santike sīlādīnaṃ sikkhitattā sikkhitaasekkhā nāma. Buddhapaccekabuddhā sayambhūtatāya asikkhitaasekkhā nāma. Sesapuggalā neva sikkhanti na sikkhitāti nevasekkhānāsekkhā.

  4. Tevijjaniddese – paṭhamaṃ pubbenivāsadibbacakkhuñāṇāni nibbattetvā pacchā arahattaṃ pattopi, paṭhamaṃ arahattaṃ patvā pacchā pubbenivāsadibbacakkhuñāṇanibbattakopi tevijjoyeva nāma. Suttantakathā pana pariyāyadesanā abhidhammakathā nippariyāyadesanāti imasmiṃ ṭhāne āgamanīyameva dhuraṃ. Tasmā paṭhamaṃ dve vijjā nibbattetvā pacchā arahattaṃ pattova idha adhippeto. Chaḷabhiññepi eseva nayo.

站立的定義 – 站立的狀態,即是站立者,站立者的意思是「站立的狀態」。能夠建立的意思。即是冥想的時間。若不如此,直到此與道相結合的個人未能獲得入流果,若不如此,便不會冥想。即使在冥想中,仍需思慮而站立。因果的消失是巨大的變化,巨大的損失,數千萬輪迴的冥想所帶來的巨大損失。也如此,巨大的損失將會保持。然在教法存在時,這種因果的消失並不存在。因果的消失在教法中並不存在。在過去的輪迴中,因果的消失是存在的。即使如此,導師爲了闡明無障礙的原因,提出了這個理由:「這將會存在,但與道相結合的果的障礙是無法產生的。」那麼此人建立因果需要多長時間呢?在何時道的出現時,便會產生生死的意識流。然後是三種順應,第一種是種姓意識,第二種是道意識,兩個果意識,五種反省的智慧 – 這段時間將會建立。為此,外來的比喻也如此說明。如果與入流道結合的頂端上,藉助一塊石頭被綁住,懸掛在一根繩子上,若在一個輪迴中被切斷,便會在兩個輪迴中懸掛,若在兩個輪迴中被切斷,便會在一個輪迴中懸掛,因此即使在被切斷的情況下,也會如同懸掛在空中,不會對這個個人的道後果產生障礙。這個比喻是微小的,而前面的比喻是巨大的。並且不僅僅是入流道的存在,其他與道相結合的存在也是如此。因此,佛陀結合所掌握的和未掌握的,向所有與地球相結合的個人指出了這一點:「所有與道相結合的個人都是站立的。」 聖者的定義 – 由於煩惱的緣故而成為聖者。由於與世間的緣故而成為聖者。聖者的意思是指純凈的狀態,因此也因純凈而成為聖者。其餘的因不純凈而被稱為非聖者。 修行者的定義 – 與道相結合的在道的階段,與果相結合的在果的階段,三種修行的訓練,修行者因此而被稱為修行者。而阿羅漢在阿羅漢果的階段則接受三種訓練。再者,關於訓練的任務並不存在,因此稱為非修行者。由此七位聖者是修行者。已斷者因在他人面前接受道德等的訓練而被稱為受過訓練的非修行者。佛陀和獨覺者因自性而被稱為未受訓練的非修行者。其餘的眾生既不修行也不受訓練,因此被稱為非修行非非修行者。 三明的定義 – 初始的過去生的天眼智慧被開發后,隨後獲得阿羅漢果,或初始獲得阿羅漢果后,再次開發過去生的天眼智慧者,便被稱為三明者。經典的教法則是通過名義的說法,阿毗達摩的教法則是沒有名義的說法,因此在這裡應當理解為初始的兩種智慧被開發后,隨後獲得阿羅漢果。六種神通也是如此。 provided by EasyChat

  1. Sammāsambuddhaniddese – pubbe ananussutesūti pacchimabhave saccappaṭivedhato pubbe aññassa kassaci santike assutapubbesu. Tato purimapurimesu pana bhavesu sabbaññubodhisattā buddhasāsane pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā gatapaccāgatavattaṃ āruyha kammaṭṭhānaṃ anulomaṃ gotrabhuṃ āhacca ṭhapenti. Tasmā pacchimabhavasmiṃyeva anācariyakabhāvaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tadā hi tathāgato pūritapāramittā aññassa santike sāmaṃ ananussutesu saṅkhatāsaṅkhatadhammesu 『『idaṃ dukkhaṃ…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』』ti attapaccakkhena ñāṇena cattāri saccāni abhisambujjhati.

Tattha cāti tasmiñca catusaccasambodhisaṅkhāte arahattamagge. Sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvanti sabbaññutaññāṇañceva balesu ca ciṇṇavasībhāvaṃ pāpuṇāti. Buddhānañhi sabbaññutaññāṇassa ceva dasabalañāṇassa ca adhigamanato paṭṭhāya aññaṃ kātabbaṃ nāma natthi. Yathā pana ubhatosujātassa khattiyakumārassa abhisekappattito paṭṭhāya 『idaṃ nāma issariyaṃ anāgata』nti na vattabbaṃ, sabbaṃ āgatameva hoti. Evameva buddhānaṃ arahattamaggassa āgamanato paṭṭhāya 『ayaṃ nāma guṇo na āgato, na paṭividdho, na paccakkho』ti na vattabbo, sabbepi sabbaññuguṇā āgatā paṭividdhā paccakkhakatāva honti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃ pāramīpūraṇasiddhānubhāvena ariyamaggena paṭividdhasabbaññuguṇo puggalo sammāsambuddhoti vuccati.

  1. Paccekabuddhaniddesepi – pubbe ananussutesūti pade pubbe vuttanayeneva attho veditabbo. Paccekabuddhopi hi pacchimabhave anācariyako attukkaṃsikañāṇeneva paṭividdhasacco sabbaññutaññāṇañceva balesu ca ciṇṇavasībhāvaṃ na pāpuṇāti.

正覺者的定義 – 以前未曾聽聞的,意指在後世中,因對真理的洞察,在其他人的身邊未曾聽聞過的。在此之前的前世中,所有的完全覺悟菩薩在佛法中出家,掌握三藏,依靠已成就的修行,順應種姓而建立。因此在後世中所指的是無師之教。那時,如來已滿愿,因其他人的緣故,未曾聽聞的因緣中,對於有為法和無為法,便以自知的智慧,親自證悟四聖諦。 在此處,即是指四聖諦的覺悟所稱的阿羅漢道。達到完全的智慧,掌握力量,達到完全的智慧和力量的掌握。因佛陀的完全智慧和十種力量的獲得,便沒有其他需要做的。如同兩種貴族王子在受封后,便不應說「這是一種未來的權力」,而是所有的權力皆為已來。因此,佛陀的阿羅漢道的獲得,便不應說「這是一種品質未曾到達、未曾證悟、未曾親證」,所有的完全智慧的品質皆為已來、已證悟、已親證。此人被稱為,因其通過圓滿的功德成就,依靠聖道而獲得的完全智慧的個人,被稱為正覺者。 獨覺者的定義 – 以前未曾聽聞的,意指在前面所說的意義應當理解為。獨覺者在後世中也是無師之教,因自知的智慧而證悟的真理,未能達到完全的智慧和力量的掌握。 provided by EasyChat

  1. Ubhatobhāgavimuttaniddese – aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharatīti aṭṭha samāpattiyo sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharati. Paññāya cassa disvāti vipassanāpaññāya saṅkhāragataṃ, maggapaññāya cattāri saccāni passitvā cattāropi āsavā khīṇā honti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo ubhatobhāgavimutto nāmāti vuccati. Ayañhi dvīhi bhāgehi dve vāre vimuttoti ubhatobhāgavimutto. Tatrāyaṃ theravādo – tipiṭakacūḷanāgatthero tāva āha – 『『samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena, maggena samucchedavimokkhena vimuttoti ubhatobhāgehi dve vāre vimutto』』ti. Tipiṭakamahādhammarakkhitatthero 『『nāmanissitako eso』』ti vatvā –

『『Accī yathā vātavegena khittā, (upasīvāti bhagavā;)

Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ;

Evaṃ munī nāmakāyā vimutto,

Atthaṃ paleti na upeti saṅkha』』nti. (su. ni. 1080);

Vatvā suttaṃ āharitvā 『『nāmakāyato ca rūpakāyato ca suvimuttattā ubhatobhāgavimutto』』ti āha. Tipiṭakacūḷābhayatthero panāha – 『『samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena ekavāraṃ vimutto maggena samucchedavimokkhena ekavāraṃ vimuttoti ubhatobhāgavimutto』』ti. Ime pana tayopi therā paṇḍitā, 『tiṇṇampi vāde kāraṇaṃ dissatī』ti tiṇṇampi vādaṃ tantiṃ katvā ṭhapayiṃsu.

Saṅkhepato pana arūpasamāpattiyā rūpakāyato vimutto, maggena nāmakāyato vimuttoti ubhohi bhāgehi vimuttattā ubhatobhāgavimutto. So catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pattānaṃ catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya arahattaṃ pattassa anāgāmino ca vasena pañcavidho hoti. Tattha purimā cattāro samāpattisīsaṃ nirodhaṃ na samāpajjantīti pariyāyena ubhatobhāgavimuttā nāma. Aṭṭhasamāpattilābhī anāgāmī taṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattoti nippariyāyena ubhatobhāgavimuttaseṭṭho nāma. Nanu ca arūpāvacarajjhānampi upekkhācittekaggatāhi duvaṅgikaṃ rūpāvacaracatutthajjhānampi, tasmā tampi padaṭṭhānaṃ katvā arahattaṃ pattena ubhatobhāgavimuttena bhavitabbanti? Na bhavitabbaṃ. Kasmā? Rūpakāyato avimuttattā. Tañhi kilesakāyatova vimuttaṃ, na rūpakāyato; tasmā tato vuṭṭhāya arahattaṃ patto ubhatobhāgavimutto nāma na hoti . Arūpāvacaraṃ pana nāmakāyato ca vimuttaṃ rūpakāyato cāti tadeva pādakaṃ katvā arahattaṃ patto ubhatobhāgavimutto hotīti veditabbo.

  1. Paññāvimuttaniddese – paññāya vimuttoti paññāvimutto. So sukkhavipassako catūhi jhānehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattā cattāro cāti pañcavidho hoti. Etesu hi ekopi aṭṭhavimokkhalābhī na hoti. Teneva na heva kho aṭṭha vimokkhetiādimāha. Arūpāvacarajjhānesu pana ekasmiṃ sati ubhatobhāgavimuttoyeva nāma hotīti.

  2. Kāyasakkhiniddese – ekacce āsavāti heṭṭhimamaggattayavajjhā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo kāyasakkhīti vuccati. So hi phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti kāyasakkhī. Jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati, pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikarotītipi kāyasakkhī. So sotāpattiphalaṭṭhaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggaṭṭhā chabbidho hoti.

雙重解脫的定義 – 八種解脫,觸及身體而住,意指獲得八種禪定,依靠自然的身體而住。因智慧而見,意指通過觀照的智慧,見到因緣法,因道的智慧,見到四聖諦,四種煩惱也因此而斷滅。此人被稱為,因而被稱為雙重解脫者。此人確實是通過兩個方面的兩次解脫而成為雙重解脫者。對此,長老們有不同的見解 – 比丘提毗達的長老說:「通過禪定的止息解脫,因道的斷除解脫而雙重解脫。」而大藏經的長老則說:「這是名為無名者。」 「如火被風吹動, (如來所說); 雖在目標上卻不應說出數量; 如是,聖者的名身已解脫, 雖在目標上卻不應說出數量。」(《增支部》1080) 他引用了經典,並說:「因名身和色身的徹底解脫而成為雙重解脫者。」而比丘提毗達的長老則說:「通過禪定的止息解脫一次解脫,通過道的斷除解脫一次解脫而成為雙重解脫者。」這三位長老都是智者,他們闡明了三種解脫的原因。 簡而言之,因無色的禪定而從色身解脫,因道而從名身解脫,因此因兩個方面的解脫而成為雙重解脫者。他在四種無色禪定中分別出離,見到因緣法而獲得阿羅漢果,因此因無色的解脫而成為五種。其中特別是前四種禪定的果,未能獲得解脫,因此稱為雙重解脫者。獲得八種解脫的非流轉者,在獲得后通過觀察而增進智慧,最終獲得阿羅漢果,因此被稱為雙重解脫者的最上者。難道無色的禪定也因平等的專注而成為流轉的,色的第四禪定也因而成為解脫的,因此以此為基礎而獲得阿羅漢果的雙重解脫者是可以被理解的?不可以理解。為什麼?因未從色身解脫。因煩惱的身而解脫,而非從色身解脫;因此從中出離而獲得阿羅漢果的雙重解脫者並不存在。而無色的禪定則因名身和色身而解脫,因此被理解為以此為基礎而獲得阿羅漢果的雙重解脫者。 智慧解脫的定義 – 通過智慧而解脫,意指智慧解脫者。他是經過四種禪定而出離獲得阿羅漢果的,因此是五種。因為在這些中,哪怕是一個獲得八種解脫者也不會存在。因此不應說「八種解脫」的開頭。然在無色的禪定中,若在一種狀態下,便是雙重解脫者。 身體見證的定義 – 一些煩惱者,意指下三道的障礙。此人被稱為,因而被稱為身體見證者。他確實是觸及真實的。首先觸及禪定的觸感,隨後觸及涅槃的真實,因此也是身體見證者。他從入流果開始,一直到阿羅漢道共六種。 provided by EasyChat

  1. Diṭṭhippattaniddese – idaṃ dukkhanti idaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ dukkhaṃ, na ito uddhaṃ dukkhaṃ. Dukkhasamudayādīsupi eseva nayo. Yathābhūtaṃ pajānātīti ṭhapetvā taṇhaṃ pañcupādānakkhandhe 『dukkhasacca』nti yāthāvasarasato pajānāti. Taṇhā pana dukkhaṃ janeti nibbatteti, pabhāveti, tato taṃ dukkhaṃ samudeti; tasmā naṃ ayaṃ 『dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Yasmā pana idaṃ dukkhañca samudayo ca nibbānaṃ patvā nirujjhanti vūpasammanti appavattiṃ gacchanti; tasmā naṃ 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ariyo pana aṭṭhaṅgiko maggo, taṃ dukkhanirodhaṃ gacchati; tena taṃ 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ettāvatā nānākkhaṇe saccavavatthānaṃ dassitaṃ. Idāni ekakkhaṇe dassetuṃ tathāgatappaveditātiādimāha. Tattha tathāgatappaveditāti mahābodhimaṇḍe nisīdatvā tathāgatena paṭividdhā viditā pākaṭīkatā. Dhammāti catusaccadhammā. Vodiṭṭhā hontīti sudiṭṭhā honti. Vocaritāti sucaritā. Tesu anena paññā suṭṭhu carāpitā hotīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo diṭṭhippattoti vuccati. Ayañhi diṭṭhantaṃ patto. 『『Dukkhā saṅkhārā, sukho nirodho』』ti ñāṇaṃ hoti . Diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ passitaṃ paññāyāti diṭṭhappatto. Ayampi kāyasakkhī viya chabbidhova hoti.

見解的定義 – 這是苦,意指這是苦,這樣的苦,沒有這以上的苦。苦的起因等也是如此。瞭解如實的意思,除了慾望外,五蘊被稱為「苦的真理」,如實地理解。慾望確實生起苦,產生苦,顯現苦,因此苦的起因便因此而生;因此如實地理解它為「苦的起因」。因為此苦和起因在達到涅槃後會被斷除、止息、趨向于少量;因此如實地理解它為「苦的滅盡」。而聖者的八正道,通往苦的滅盡;因此如實地理解它為「通往苦滅的道路」。到此為止,已顯示出在不同的時刻的真理的確立。現在爲了在單一時刻顯示,便說「如來所宣說」。 在此,「如來所宣說」是指在大菩提樹下坐著,由如來所證悟的真實顯現。法是指四聖諦的法。顯現是顯而易見的。所說的是真實的。通過此智慧,已被充分地闡明。因此,這樣的人被稱為「見解者」。他確實是已見到的。「有為法是苦,滅盡是樂」,是智慧的顯現。已見、已知、已證、已見的智慧,便是見解者。此人也如同身體見證者一樣,具備六種。 provided by EasyChat

  1. Saddhāvimuttaniddese – no ca kho yathā diṭṭhippattassāti yathā diṭṭhippattassa āsavā parikkhīṇā, na evaṃ saddhāvimuttassāti attho. Kiṃ pana nesaṃ kilesappahāne nānattaṃ atthīti? Natthi. Atha kasmā saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇātīti? Āgamanīyanānattena. Diṭṭhippato hi āgamanamhi kilese vikkhambhento appadukkhena appakasirena akilamantova vikkhambhetuṃ sakkoti. Saddhāvimutto pana dukkhena kasirena kilamanto hutvā vikkhambhetuṃ sakkoti, tasmā diṭṭhippattaṃ na pāpuṇāti. Apica nesaṃ paññāyapi nānattaṃ atthiyeva. Diṭṭhippattassa hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇaṃ tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā vahati. Saddhāvimuttassa vipassanāñāṇaṃ no tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā vahati, tasmāpi so diṭṭhippattaṃ na pāpuṇāti.

Yathā hi dvīsu taruṇesu sippaṃ dassentesu ekassa hatthe tikhiṇo asi, ekassa kuṇṭho. Tikhiṇena asinā kadalī chijjamānā saddaṃ na karoti. Kuṇṭhena asinā chijjamānā 『kaṭakaṭā』ti saddaṃ karoti. Tattha tikhiṇena asinā saddaṃ akarontiyā eva kadaliyā chedanaṃ viya diṭṭhippattassa tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇassa tikhiṇasūravippasannabhāvo. Kuṇṭhena asinā saddaṃ karontiyāpi kadaliyā chedanaṃ viya saddhāvimuttassa tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇassa atikhiṇaasūraappasannabhāvo veditabbo. Imaṃ pana nayaṃ 『no』ti paṭikkhipitvā, āgamanīyanānatteneva saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇātīti sanniṭṭhānaṃ kataṃ.

Āgamaṭṭhakathāsu pana vuttaṃ – 『『etesu hi saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggakkhaṇe saddahantassa viya okappentassa viya adhimuccantassa viya ca kilesakkhayo hoti. Diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggakkhaṇe kilesacchedakañāṇaṃ adandhaṃ tikhiṇaṃ sūraṃ hutvā vahati. Tasmā yathā nāma atikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ na maṭṭhaṃ hoti, asi na sīghaṃ vahati, saddo suyyati, balavataro vāyāmo kātabbo hoti ; evarūpā saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā. Yathā pana sunisiteneva asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ hoti, asi sīghaṃ vahati, saddo na suyyati, balavavāyāmakiccaṃ na hoti; evarūpā diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggabhāvanā veditabbā』』ti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo saddhāvimuttoti vuccati. Ayañhi saddahanto vimuttoti saddhāvimutto. Ayampi kāyasakkhī viya chabbidhova hoti.

  1. Dhammānusārīniddese – paṭipannassāti iminā sotāpattimaggaṭṭho dassito. Adhimattanti balavaṃ. Paññaṃ vāhetīti paññāvāhī. Paññā imaṃ puggalaṃ vahatīti paññāvāhītipi vuttaṃ hoti. Paññāpubbaṅgamanti paññaṃ purecārikaṃ katvā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo dhammānusārīti vuccati. So hi paññāsaṅkhātena dhammena sarati anussaratīti dhammānusārī. Sotāpattimaggaṭṭhassevetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte diṭṭhippatto nāma hoti.

信解脫的定義 – 不如見解者那樣,意指見解者的煩惱已完全斷除,而信解脫者並非如此。那麼他們在斷除煩惱方面有什麼不同嗎?沒有不同。那麼為什麼信解脫者無法達到見解者的境界呢?因為來源的不同。見解者在來源中能夠輕易地、毫不費力地壓制煩惱。而信解脫者則需要經過痛苦、困難和疲憊才能壓制煩惱,因此無法達到見解者的境界。此外,他們在智慧方面也有所不同。見解者在上面三個道的觀察智慧是銳利的、強大的、清晰的。而信解脫者的觀察智慧則不是銳利的、強大的、清晰的,因此也無法達到見解者的境界。 就像兩個年輕人展示技藝時,一個手持鋒利的刀,一個手持鈍刀。用鋒利的刀切割香蕉樹時不會發出聲音。用鈍刀切割時會發出"咔嗒咔嗒"的聲音。在這裡,用鋒利的刀切割時不發出聲音的香蕉樹,就像見解者三個道的觀察智慧的鋒利、強大和清晰。用鈍刀切割時發出聲音的香蕉樹,就像信解脫者三個道的觀察智慧的不鋒利、不強大和不清晰。然而,這種觀點被否定,最終結論是信解脫者僅僅因為來源的不同而無法達到見解者的境界。 在傳統註釋中說:"在這些人中,信解脫者在前面的道的階段,如同相信、確信、決定一樣斷除煩惱。見解者在前面的道的階段,斷除煩惱的智慧是迅速的、鋒利的、強大的。因此,就像用非常鋒利的刀切割香蕉樹時,切割的地方不平滑,刀不能快速移動,能聽到聲音,需要更大的努力;這就像信解脫者前面的道的修行。而就像用鋒利的刀切割香蕉樹時,切割的地方平滑,刀能快速移動,聽不到聲音,不需要太大的努力;這就像見解者前面的道的修行。"這樣的人被稱為信解脫者。他因信而解脫,因此被稱為信解脫者。他也如同身體見證者一樣,具備六種。 法隨行者的定義 – 已入道者,這裡指的是入流道的階段。極強的意思是強大的。智慧引導意思是智慧的引導者。智慧引導這個人,因此也被稱為智慧的引導者。以智慧為先導意思是以智慧為前導。這樣的人被稱為法隨行者。他因智慧所稱的法而隨行、追隨,因此被稱為法隨行者。這是入流道階段的名稱。當獲得果位時,便被稱為見解者。

  1. Saddhānusārīniddesepi – saddhaṃ vāhetīti saddhāvāhī. Saddhā imaṃ puggalaṃ vahatīti saddhāvāhītipi vuttameva. Saddhāpubbaṅgamanti saddhaṃ purecārikaṃ katvā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo saddhānusārīti vuccati. So hi saddhāya sarati. Anussaratīti saddhānusārī. Sotāpattimaggaṭṭhassevetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte saddhāvimutto nāma hoti. Lokuttaradhammañhi nibbattentānaṃ dve dhurāni nāma, dve abhinivesā nāma, dve sīsāni nāma. Tattha saddhādhuraṃ paññādhuranti – dve dhurāni nāma. Eko pana bhikkhu samathābhinivesena abhinivisati, eko vipassanābhinivesenāti – ime dve abhinivesā nāma. Eko ca matthakaṃ pāpuṇanto ubhatobhāgavimutto hoti, eko paññāvimuttoti – imāni dve sīsāni nāma. Ye keci hi lokuttaradhammaṃ nibbattenti, sabbe te ime dve dhamme dhuraṃ katvā imesu dvīsu ṭhānesu abhinivisitvā imehi dvīhi ṭhānehi vimuccanti. Tesu yo bhikkhu aṭṭhasamāpattilābhī paññaṃ dhuraṃ katvā samathavasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, so sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu kāyasakkhī nāma. Arahattaphale patte ubhatobhāgavimutto nāma.

Aparo paññameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayampi sotāpattimaggakkhaṇeyeva dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu diṭṭhippatto nāma. Arahatte patte paññāvimutto nāma. Idha dve nāmāni apubbāni, tāni purimehi saddhiṃ pañca honti. Aparo aṭṭhasamāpattilābhī saddhaṃ dhuraṃ katvā samādhivasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti – ayaṃ sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma. Parato chasu ṭhānesu kāyasakkhīyeva nāma. Arahatte patte ubhatobhāgavimuttoyeva nāma. Idha ekameva nāmaṃ apubbaṃ. Tena saddhiṃ purimāni pañca cha honti. Aparo saddhameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Ayampi sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma. Parato chasu ṭhānesu saddhāvimutto nāma. Arahatte patte paññāvimutto nāma. Idhāpi ekameva nāmaṃ apubbaṃ. Tena saddhiṃ purimāni cha satta honti. Ime satta puggalā loke aggadakkhiṇeyyā nāmāti.

  1. Sattakkhattuparamaniddese – sattakkhattunti sattavāre. Sattakkhattuparamā bhavūpapatti attabhāvaggahaṇaṃ assa, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti sattakkhattuparamo. Sotāpanno hotīti ettha sototi ariyamaggo, tena samannāgato sotāpanno nāma. Yathāha –

『『Soto sototi hidaṃ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, sototi? Ayameva hi, bhante, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhīti. Sotāpanno sotāpannoti, hidaṃ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, sotāpannoti? Yo hi, bhante, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṃ vuccati sotāpanno, svāyaṃ āyasmā evaṃnāmo evaṃgotto iti vā』』ti (saṃ. ni.

信隨行者的定義 – 信引導意思是信的引導者。信引導這個人,因此也被稱為信的引導者。以信為先導意思是以信為前導。這樣的人被稱為信隨行者。他因信而隨行。追隨意思是信隨行者。這是入流道階段的名稱。當獲得果位時,便被稱為信解脫者。 在超世間法中,有兩種擔當、兩種專注、兩種頭。在這裡,信的擔當和智慧的擔當是兩種擔當。一位比丘通過止觀的專注,另一位通過觀察的專注 – 這是兩種專注。一位在頂點獲得雙重解脫,一位獲得智慧解脫 – 這是兩種頭。凡是修習超世間法的人,都以這兩種法為擔當,在這兩種處所專注,並從這兩種處所獲得解脫。 其中,一位獲得八種禪定的比丘,以智慧為擔當,通過止觀專注,以某種無色禪定為基礎,開始觀察並獲得阿羅漢果,在入流道階段被稱為法隨行者。此後在六種處所被稱為身體見證者。獲得阿羅漢果時被稱為雙重解脫者。 另一位以智慧為擔當,通過觀察專注,觸及純粹的因緣或色界禪定,獲得阿羅漢果,在入流道階段也被稱為法隨行者。此後在六種處所被稱為見解者。獲得阿羅漢果時被稱為智慧解脫者。這裡有兩個前所未有的名稱,與前面的名稱共計五個。 另一位獲得八種禪定,以信為擔當,通過定專注,以某種無色禪定為基礎,開始觀察並獲得阿羅漢果,在入流道階段被稱為信隨行者。此後在六種處所被稱為身體見證者。獲得阿羅漢果時被稱為雙重解脫者。這裡有一個前所未有的名稱,與前面的名稱共計六個。 另一位以信為擔當,通過觀察專注,觸及純粹的因緣或色界禪定,獲得阿羅漢果,在入流道階段也被稱為信隨行者。此後在六種處所被稱為信解脫者。獲得阿羅漢果時被稱為智慧解脫者。這裡也有一個前所未有的名稱,與前面的名稱共計七個。這七種眾生在世間被稱為最高的供養對象。 七次往生最高者的定義 – 七次意指七個輪迴。七次往生最高者意指其生命形態最多可達七次,之後不再接受第八次生命。入流者,這裡的"流"指聖道,具有這種道的人被稱為入流者。如經中所說: "流,被稱為流。舍利弗,什麼是流?正是這八正道,即正見……乃至正定。入流者,被稱為入流者。舍利弗,什麼是入流者?具有這種聖道的人,被稱為入流者,他是某某名字,某某姓氏。"

5.1001).

Evaṃ maggakkhaṇepi sotāpanno nāma hoti. Idha pana maggena phalassa nāmaṃ dinnanti phalakkhaṇe sotāpanno adhippeto.

Avinipātadhammoti vinipātasaṅkhātaṃ apāyaṃ upapattivasena anāgamanasabhāvo. Niyatoti magganiyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti bujjhanakabhāvaparāyaṇo. So hi paṭiladdhamaggena bujjhatīti sambodhiparāyaṇo. Upari tīhi maggehi avassaṃ bujjhissatīti sambodhiparāyaṇo. Deve ca manusse cāti devalokañca manussalokañca. Sandhāvitvā saṃsaritvāti paṭisandhivasena aparāparaṃ gantvā. Dukkhassantaṃ karotīti vaṭṭadukkhassa pariyantaṃ parivaṭumaṃ karoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo sattakkhattuparamo nāma vuccati. Ayaṃ pana kālena devalokassa kālena manussalokassa vasena missakabhavena kathitoti veditabbo.

  1. Kolaṃkolaniddese – kulato kulaṃ gacchatīti kolaṃkolo. Sotāpattiphalasacchikiriyato hi paṭṭhāya nīce kule upapatti nāma natthi, mahābhogakulesuyeva nibbattatīti attho. Dve vā tīṇi vā kulānīti devamanussavasena dve vā tayo vā bhave. Iti ayampi missakabhaveneva kathito. Desanāmattameva cetaṃ – 『dve vā tīṇi vā』ti. Yāva chaṭṭhabhavā saṃsarantopi pana kolaṃkolova hoti.

  2. 七次往生最高者的定義(續) – 在道的階段也被稱為入流者。在此,通過道獲得果的名稱,在果的階段被稱為入流者。 不墮落者意指不會墮入被稱為惡道的生存狀態。確定者意指通過道的確定性而被確定。趨向正覺者意指趨向覺悟的狀態。因為他通過獲得的道而覺悟,所以是趨向正覺者。通過上面三種道必定會覺悟,因此是趨向正覺者。在天界和人界 – 指天界和人界。輪迴往返意指通過結生不斷地前往。結束苦難意指結束輪迴之苦的邊際。這樣的人被稱為七次往生最高者。應當理解為他有時在天界,有時在人界,是混合的生存狀態。 往返家族的定義 – 從一個家族到另一個家族,因此稱為往返家族。從獲得入流果開始,就不會再生於低等家族,而是隻會出生在富貴的家族。意指在天界和人界有兩種或三種生命形態。因此,這也是通過混合的生存狀態來描述的。"兩種或三種"僅僅是一種說法。即使輪迴至第六生,他仍然是往返家族。

  3. Ekabījiniddese – khandhabījaṃ nāma kathitaṃ. Yassa hi sotāpannassa ekaṃyeva khandhabījaṃ atthi, ekaṃ attabhāvaggahaṇaṃ, so ekabījī nāma. Mānusakaṃ bhavanti idaṃ panettha desanāmattameva. Devabhavaṃ nibbattetītipi pana vattuṃ vaṭṭatiyeva. Bhagavatā gahitanāmavaseneva cetāni etesaṃ nāmāni. Ettakaṃ ṭhānaṃ gato sattakkhattuparamo nāma hoti, ettakaṃ kolaṃkolo, ettakaṃ ekabījīti bhagavatā etesaṃ nāmaṃ gahitaṃ. Niyamato pana ayaṃ sattakkhattuparamo, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ ekabījīti natthi.

Ko pana tesaṃ etaṃ pabhedaṃ niyametīti? Keci tāva therā 『pubbahetu niyametī』ti vadanti, keci 『paṭhamamaggo』, keci 『upari tayo maggā』, keci 『tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā』ti. Tattha 『pubbahetu niyametī』ti vāde 『paṭhamamaggassa upanissayo kato nāma hoti, upari tayo maggā nirupanissayā uppannā』ti vacanaṃ āpajjati. 『Paṭhamamaggo niyametī』ti vāde upari tiṇṇaṃ maggānaṃ niratthakatā āpajjati. 『Upari tayo maggā niyamentī』ti vāde 『aṭṭhamamagge anuppanneyeva upari tayo maggā uppannā』ti āpajjati. 『Tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā niyametī』ti vādo pana yujjati. Sace hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā balavatī hoti, ekabījī nāma hoti; tato mandatarāya kolaṃkolo; tato mandatarāya sattakkhattuparamoti.

Ekacco hi sotāpanno vaṭṭajjhāsayo hoti, vaṭṭābhirato, punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva vicarati sandissati. Anāthapiṇḍiko seṭṭhi, visākhā upāsikā, cūḷarathamahārathā devaputtā, anekavaṇṇo devaputto, sakko devarājā, nāgadatto devaputtoti ime hi ettakā janā vaṭṭajjhāsayā vaṭṭābhiratā ādito paṭṭhāya cha devaloke sodhetvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbāyissanti, ime idha na gahitā. Na kevalañcime; yopi manussesuyeva sattakkhattuṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, yopi devaloke nibbatto devesuyeva sattakkhattuṃ aparāparaṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, imepi idha na gahitā. Missakabhavavaseneva panettha sattakkhattuparamakolaṃkolā mānusakabhavanibbattakoyeva ca ekabījī gahitoti veditabbo. Tattha ekeko dukkhāpaṭipadādivasena catubbidhabhāvaṃ āpajjati. Saddhādhureneva cattāro sattakkhattuparamā, cattāro kolaṃkolā, cattāro ekabījinoti dvādasa honti. Sace paññāya sakkā nibbattetuṃ, 『ahaṃ lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattessāmī』ti evaṃ paññaṃ dhuraṃ katvā sattakkhattuparamādibhāvaṃ pattāpi paṭipadāvasena dvādasevāti ime catuvīsati sotāpannā ihaṭṭhakanijjhānikavaseneva imasmiṃ ṭhāne kathitāti veditabbā.

一生者的定義 – 已經說明了蘊種子。對於入流者來說,只有一個蘊種子,只有一次生命形態的獲得,他被稱為一生者。這裡說的是人類生命,但也可以說他能夠轉生於天界生命。這些名稱是根據世尊所給予的名稱。世尊給予他們這些名稱,即七次往生最高者、往返家族和一生者。但從本質上說,並不存在嚴格意義上的七次往生最高者、往返家族和一生者。 誰來確定他們的這種區別呢?有些長老說"前因決定",有些說"第一道",有些說"上面三道",有些說"三道的觀察"。在"前因決定"的觀點中,會導致"第一道的助緣已經成就,上面三道沒有助緣而產生"的說法。在"第一道決定"的觀點中,會導致上面三道變得毫無意義。在"上面三道決定"的觀點中,會導致"在第八道未生起時上面三道就已生起"的說法。而"三道的觀察決定"這個觀點是合理的。如果上面三道的觀察強有力,就會成為一生者;稍弱一些則成為往返家族;再稍弱一些則成為七次往生最高者。 有些入流者仍然沉溺於輪迴,喜愛輪迴,不斷在輪迴中游蕩。如給孤獨長者、毗舍佉優婆夷、大小車匿天子、多種顏色的天子、帝釋天王、那伽達多天子等這些人,從一開始就會在六天界凈化,最後停留在色究竟天,然後涅槃 – 這些人在此不被考慮。不僅如此,無論是在人間輪迴七次後獲得阿羅漢果,還是在天界輪迴七次後獲得阿羅漢果的人,也都不被考慮在內。應當理解的是,這裡只考慮混合生命狀態下的七次往生最高者、往返家族和出生於人間的一生者。 在這裡,每個人根據苦的修行等因素可以呈現四種不同狀態。僅憑信的擔當,就有四種七次往生最高者、四種往返家族、四種一生者,共計十二種。如果能夠通過智慧產生,以"我將產生超世間法"的方式以智慧為擔當,即使獲得了七次往生最高者等狀態,根據修行方式,仍然是十二種。這二十四種入流者應當理解為在此處根據現前的觀察而說明的。

  1. Sakadāgāminiddese – paṭisandhivasena sakiṃ āgacchatīti sakadāgāmī. Sakidevāti ekavāraṃyeva. Imaṃ lokaṃ āgantvāti iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva parinibbāyati, ekacco idha patvā devaloke parinibbāyati, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāyati, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāyati – ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyati – ayaṃ ekova idha gahitoti veditabbo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ lokuttarakusalaniddese vuttameva. Imassa pana sakadāgāmino ekabījinā saddhiṃ kiṃ nānākaraṇanti? Ekabījissa ekāva paṭisandhi, sakadāgāmissa dve paṭisandhiyo – idaṃ nesaṃ nānākaraṇanti.

  2. Anāgāminiddese – orambhāgiyānaṃ saṃyojanānanti oraṃ vuccati kāmadhātu. Yassa imāni pañca bandhanāni appahīnāni honti, so bhavagge nibbattopi gilitabaḷiso maccho viya dīghasuttakena pāde baddhakāko viya tehi bandhanehi ākaḍḍhiyamāno kāmadhātuyaṃyeva pavattatīti pañca bandhanāni orambhāgiyānīti vuccanti. Heṭṭhābhāgiyāni heṭṭhākoṭṭhāsikānīti attho. Parikkhayāti tesaṃ bandhanānaṃ parikkhayena. Opapātikoti upapātayoniko. Imināssa gabbhaseyyā paṭikkhittā. Tattha parinibbāyīti tattha suddhāvāsaloke parinibbāyitā. Anāvattidhammo tasmā lokāti paṭisandhiggahaṇavasena tasmā lokā idha anāvattanasabhāvo. Buddhadassanatheradassanadhammassavanānaṃ panatthāyassa āgamanaṃ anivāritaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃvidho puggalo paṭisandhivasena puna anāgamanato anāgāmī nāma vuccati.

  3. Antarāparinibbāyiniddese – upapannaṃ vā samanantarāti upapannasamanantarā vā hutvā. Appattaṃ vā vemajjhaṃ āyuppamāṇanti āyuppamāṇaṃ vemajjhaṃ appattaṃ vā hutvā ariyamaggaṃ sañjanetīti attho. Vāsaddavikappato pana vemajjhaṃ pattantipi attho veditabbo. Evaṃ tayo antarāparinibbāyino siddhā honti. Upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānanti upari pañcannaṃ uddhambhāgiyasaṃyojanānaṃ aṭṭhannaṃ vā kilesānaṃ. Pahānāyāti etesaṃ pajahanatthāya maggaṃ sañjaneti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo āyuvemajjhassa antarāyeva parinibbāyanato antarāparinibbāyīti vuccati.

  4. Upahaccaparinibbāyiniddese – atikkamitvā vemajjhaṃ āyuppamāṇanti āyuppamāṇaṃ vemajjhaṃ atikkamitvā. Upahacca vā kālakiriyanti upagantvā kālakiriyaṃ. Āyukkhayassa āsanne ṭhatvāti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo avihesu tāva kappasahassappamāṇassa āyuno pañcakappasatasaṅkhātaṃ vemajjhaṃ atikkamitvā chaṭṭhe vā kappasate sattamaṭṭhamanavamānaṃ vā aññatarasmiṃ dasameyeva vā kappasate ṭhatvā arahattaṃ patvā kilesaparinibbānena parinibbāyanato upahaccaparinibbāyīti vuccati.

  5. Asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyiniddesesu – asaṅkhārena appadukkhena adhimattapayogaṃ akatvāva kilesaparinibbānena parinibbānadhammoti asaṅkhāraparinibbāyī. Sasaṅkhārena dukkhena kasirena adhimattapayogaṃ katvāva kilesaparinibbānena parinibbāyanadhammoti sasaṅkhāraparinibbāyī.

二生者的定義 – 通過再生而來,因此稱為二生者。二生者意指僅一次到達此世。通過此世而來,意指在五種二生者中,只有一個被認為具備四個特徵。有些人在這裡獲得二生果后就在此涅槃,有些人在此獲得后在天界涅槃,有些人在天界獲得后在那裡涅槃,有些人在天界獲得后又轉生到此涅槃 – 這四種情況在此不被考慮。若是通過獲得而在天界居住至壽命終結后再回到此涅槃 – 這應被視為唯一在此被考慮的情況。其餘的內容可參考下文的法集講解中的超世間善法部分。至於這個二生者與一生者之間有什麼不同呢?一生者只有一次再生,而二生者有兩次再生 – 這就是他們之間的不同。 三生者的定義 – 低界的束縛稱為低界,意指欲界。若是這五個束縛未被斷除,他在生死中即使出生也如同被大魚吞噬,像被長繩綁住的鳥一樣,被這些束縛所牽引,只能在欲界中流轉,因此這五個束縛被稱為低界的束縛。地獄的意思是指地獄的存在。通過這些束縛的斷除而獲得解脫。生起者意指在生起中。由此他的胎生被排除。在那裡涅槃,意指在純凈的住處涅槃。由於不再回歸,因此在此界的再生是無法再回歸的狀態。對於佛陀、長老的見證和法的聽聞,來臨的機會是不可阻擋的。這樣的人被稱為三生者,是因為他通過再生而不再回歸。 中間涅槃者的定義 – 通過再生或立即生起,意指通過再生或立即生起。未達到或處於中間的壽命界限,意指在壽命界限內未達到的狀態。應理解為通過聖道的獲得。根據詞義的解釋,達到中間的狀態也應理解為。由此產生的中間涅槃者有三種。上面所說的束縛,意指上面五種的束縛或八種的煩惱。爲了斷除這些,聖道被獲得。這樣的人被稱為中間涅槃者,因其在中間的壽命中涅槃而得名。 超越涅槃者的定義 – 超越中間的壽命界限,意指超越壽命的中間界限。或是通過接觸而進行死亡的行為。意指在接近壽命終結時的狀態。這樣的人被稱為超越涅槃者,因其在無量劫的壽命中,超越五百劫的中間狀態,或在第六劫、七劫、八劫、九劫中的任何一個劫中獲得阿羅漢果,因煩惱的斷除而涅槃。 無量法與有量法涅槃者的定義 – 無量法者是指在沒有過多痛苦的情況下,通過煩惱的斷除而涅槃的狀態。有量法者是指在有少量痛苦的情況下,通過煩惱的斷除而涅槃的狀態。

  1. Uddhaṃsotaniddese – uddhaṃ vāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotaṃ vāti uddhaṃsoto. Uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti uddhaṃsoto. Akaniṭṭhaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī. Avihā cuto atappaṃ gacchatītiādīsu avihe kappasahassaṃ vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā atappaṃ gacchati. Tatrāpi dve kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā sudassaṃ gacchati. Tatrāpi cattāri kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā sudassiṃ gacchati. Tatrāpi aṭṭha kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā akaniṭṭhaṃ gacchati. Tattha vasanto ariyamaggaṃ sañjanetīti attho.

Imesaṃ pana anāgāmīnaṃ pabhedajānanatthaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīcatukkaṃ veditabbaṃ. Tattha yo avihato paṭṭhāya cattāro devaloke sodhetvā akaniṭṭhaṃ gantvā parinibbāyati ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana heṭṭhā tayo devaloke sodhetvā sudassīdevaloke ṭhatvā parinibbāyati – ayaṃ uddhaṃsoto, na akaniṭṭhagāmī nāma . Yo pana ito akaniṭṭhameva gantvā parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto, akaniṭṭhagāmī nāma . Yo pana heṭṭhā catūsu devalokesu tattha tattheva parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto, na akaniṭṭhagāmī nāmāti. Evamete aṭṭhacattālīsa anāgāmino honti.

Kathaṃ? Avihe tāva tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsoto te asaṅkhāraparinibbāyino pañca, sasaṅkhāraparinibbāyino pañcāti dasa honti. Tathā atappāsudassāsudassīsūti cattāro dasakā cattālīsaṃ. Akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto natthi. Tayo pana antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī. Te asaṅkhāraparinibbāyino cattāro, sasaṅkhāraparinibbāyino cattāroti aṭṭha. Evaṃ aṭṭhacattālīsaṃ honti.

上升流的定義 – 上升的流指的是通過慾望的流動而產生的上升流。上升的流是指通過到達而獲得的上升之道。前往無色界,因此稱為無色界者。無色界者在無量劫中居住,無法獲得阿羅漢果而前往無色界。即使在此也有兩劫的時間,無法獲得阿羅漢果而進入清凈的無色界。在此也有四劫的時間,無法獲得阿羅漢果而進入極其清凈的無色界。在此也有八劫的時間,無法獲得阿羅漢果而前往無色界。在那裡居住並獲得聖道的意思。 關於這些三生者的分類,需瞭解上升流與無色界者之間的關係。在那裡,若是從未被打擾而在四個天界中清凈,前往無色界而涅槃,這就是上升流的無色界者。若是在下面三個天界清凈后停留在清凈天界而涅槃 – 這就是上升流,而不是無色界者。若是從這裡直接前往無色界而涅槃,這就是上升流,而被稱為無色界者的則不是。若是在下面四個天界中停留而涅槃,這也不是上升流,也不是無色界者。這樣便有三十四個三生者。 如何呢?有三位未受影響的中間涅槃者,一位超越涅槃者,一位上升流者,他們是五個無量法涅槃者,五個有量法涅槃者,共計十個。這樣,四個清凈者便是四個十個,合計三十四個。在無色界中並沒有上升流者。三位中間涅槃者,一位超越涅槃者。他們是四個無量法涅槃者,四個有量法涅槃者,共計八個。這樣便有三十四個。

Te sabbepi papaṭikopamāya dīpitā – divasaṃ santattānampi hi ārakaṇṭakavipphalikanakhacchedanānaṃ ayomukhe haññamāne papaṭikā uppajjitvāva nibbāyati – evarūpo paṭhamo antarāparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Uppannasamanantarāva kilesaparinibbānena parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā nibbāyati – evarūpo dutiyo antarāparinibbāyī daṭṭhabbo. Kasmā? Vemajjhaṃ appatvā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā nivattamānā pathaviyaṃ anupahaccatalā hutvā parinibbāyati – evarūpo tatiyo antarāparinibbāyī daṭṭhabbo. Kasmā? Vemajjhaṃ patvā anupahacca parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā pathaviyaṃ patitvā upahaccatalā hutvā nibbāyati – evarūpo upahaccaparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Kālakiriyaṃ upagantvā āyugatiṃ khepetvā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā paritte tiṇakaṭṭhe patitvā taṃ parittaṃ tiṇakaṭṭhaṃ jhāpetvā nibbāyati – evarūpo asaṅkhāraparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Appayogena lahusāya gatiyā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā vipule tiṇakaṭṭhapuñje patitvā taṃ vipulaṃ tiṇakaṭṭhapuñjaṃ jhāpetvā nibbāyati – evarūpo sasaṅkhāraparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Sappayogena alahusāya gatiyā parinibbāyanato. Aparā mahantesu tiṇakaṭṭhapuñjesu patati, tattha mahantesu tiṇakaṭṭhapuñjesu jhāyamānesu vītaccitaṅgāro vā jālā vā uppatitvā kammārasālaṃ jhāpetvā gāmanigamanagararaṭṭhaṃ jhāpetvā samuddantaṃ patvā nibbāyati – evarūpo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī daṭṭhabbo. Kasmā? Anekabhavabījavipphāraṃ phussa phussa byantīkatvā parinibbāyanato. Yasmā pana ārakaṇṭakādibhedaṃ khuddakampi mahantampi ayokapālameva, tasmā sutte sabbavāresu ayokapālantveva vuttaṃ (a. ni.

他們都被比喻為如同刺痛的草 – 白天,即使在刺痛的草被鐵釘刺破的情況下,刺痛的草也會在鐵嘴上受損而涅槃 – 這種情況被視為第一種中間涅槃者。為什麼呢?因為是通過立即產生的煩惱的斷除而涅槃。因此,當刺痛的草在更大的鐵嘴上受損時,它會越過天空而涅槃 – 這種情況被視為第二種中間涅槃者。為什麼呢?因為未達到中間的狀態而涅槃。因此,當刺痛的草在更大的鐵嘴上受損時,它會越過天空,返回大地而不受影響地涅槃 – 這種情況被視為第三種中間涅槃者。為什麼呢?因為達到中間的狀態而不受影響地涅槃。因此,當刺痛的草在更大的鐵嘴上受損時,它會越過天空,落到大地上,受到影響而涅槃 – 這種情況被視為超越涅槃者。為什麼呢?因為接觸死亡而斷絕生命而涅槃。因此,當刺痛的草在更大的鐵釘上受損時,它會落到較小的草地上,燒盡那片小草地而涅槃 – 這種情況被視為無量法涅槃者。為什麼呢?因為通過微弱的接觸而涅槃。因此,當刺痛的草在更大的鐵釘上受損時,它會落在一大堆草上,燒盡那堆大草而涅槃 – 這種情況被視為有量法涅槃者。為什麼呢?因為通過強烈的接觸而涅槃。再者,當落在更大的草堆上時,若是在那裡的大草堆中燃燒,火焰或煙霧會升起,燒燬工匠的屋子,燒燬村莊、城市、鄉鎮,最後落入海中而涅槃 – 這種情況被視為上升流的無**者。為什麼呢?因為在多次輪迴的種子中,每次觸碰后都會產生涅槃。因為刺痛的草等是微小的、巨大的鐵釘,因此在經文中提到所有的鐵釘都被稱為鐵釘。

7.55). Yathāha –

『『Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – 『no cassa, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissati, yadatthi yaṃ bhūtaṃ, taṃ pajahāmī』』』ti upekkhaṃ paṭilabhati. So bhave na rajjati, sambhave na rajjati, atthuttari padaṃ santaṃ sammappaññāya passati. Tañca khvassa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā nibbāyeyya; evameva kho , bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā anupahacca talaṃ nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… upahaccaparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā upahacca talaṃ nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… upahaccaparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā paritte tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva parittaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā vipule tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya…pe… tameva vipulaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti.

7.55). 如是說 – 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 『無論他,或我,不存在,不會存在,或我所擁有的,皆捨棄』,他獲得了無所執著的狀態。他在生中不貪戀,在生中不貪戀,通過正智看到了彼岸的道。那條道並非所有的都被證悟。對於他而言,所有的自我觀念已被棄除,所有的生的貪慾已被棄除,所有的無明已被棄除。他因此成為五種低界束縛的斷除者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…中間涅槃者。 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…中間涅槃者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,飛起而涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…中間涅槃者。 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…中間涅槃者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,飛起而不受影響地涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…中間涅槃者。 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…超越涅槃者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,飛起而受影響地涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…超越涅槃者。 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…無量法涅槃者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,飛起而落入小草堆或木堆中,若在那兒生起火焰,產生煙霧,若火焰和煙霧將那小草堆或木堆燒盡,則不再進食而涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…無量法涅槃者。 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…有量法涅槃者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,飛起而落入大草堆或木堆中,若在那兒生起火焰…同樣地,若火焰和煙霧將那大草堆或木堆燒盡,則不再進食而涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…有量法涅槃者。

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā mahante tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya…pe… tameva mahantaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā gacchampi daheyya, dāyampi daheyya , gacchampi dahitvā dāyampi dahitvā haritantaṃ vā pathantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā ramaṇīyaṃ vā bhūmibhāgaṃ āgamma anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī』』ti (a. ni. 7.55).

41-44. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannādiniddesā uttānatthāva. Ayaṃ vuccati puggalo arahāti ettha pana dvādasa arahanto veditabbā. Kathaṃ? Tayo hi vimokkhā – suññato, animitto, appaṇihitoti. Tattha suññatavimokkhena vimuttakhīṇāsavo paṭipadāvasena catubbidho hoti; tathā animittaappaṇihitavimokkhehīti – evaṃ dvādasa arahanto veditabbā. Iti ime dvādasa arahanto viya dvādaseva sakadāgāmino, catuvīsati sotāpannā, aṭṭhacattālīsa anāgāminoti ettakā puggalā ito muccitvā bahiddhā nuppajjanti, imasmiññeva sabbaññubuddhasāsane uppajjantīti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

  1. Dukaniddesavaṇṇanā

  2. Dukaniddese kodhanoti kujjhanasīlo mahākodho. Evaṃ puggalaṃ pucchitvāpi dhammena puggalaṃ dassetuṃ tattha katamo kodhotiādimāha. Upanāhīniddesādīsupi eseva nayo. Kodho kujjhanātiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Tathā upanāhīniddesādīsu pubbakālaṃ kodhotiādīni. Ayaṃ kodho appahīnoti ayaṃ ettako kodho vikkhambhanappahānena vā tadaṅgappahānena vā samucchedappahānena vā appahīno. Parato upanāhādīsupi eseva nayo.

  3. Ahirikaniddesādīsu – iminā ahirikenāti iminā evaṃpakārena ahirikadhammena samannāgato. Iminā anottappenātiādīsupi eseva nayo.

63.Ajjhattasaṃyojanoti ajjhattabandhano. Bahiddhāsaṃyojanoti bahiddhābandhano. Te ubhopi vacchakasālūpamāya dīpetabbā. Vacchakasālāya hi anto baddho antoyeva sayitavacchako viya idhaṭṭhakasotāpannasakadāgāmino. Tesañhi bandhanampi idheva, sayampi idheva. Anto baddho pana bahi sayitavacchako viya rūpārūpabhave sotāpannasakadāgāmino. Tesañhi bandhanameva idha, sayaṃ pana brahmaloke ṭhitā. Bahi baddho bahi sayitavacchako viya rūpārūpabhave anāgāmī. Tassa hi bandhanampi bahiddhā, sayampi bahiddhāva. Bahi baddho pana antosayitavacchako viya idhaṭṭhakaanāgāmī. Tassa hi bandhanaṃ rūpārūpabhavesu, sayaṃ pana idha ṭhito.

  1. Akkodhananiddesādīsu – pahīnoti vikkhambhanappahānena vā, tadaṅgappahānena vā, samucchedappahānena vā pahīno.

「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…中間涅槃者是上升流的無色界者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,落入大的草堆或木堆中,若在那兒生起火焰…同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…中間涅槃者是上升流的無色界者。」(a. ni. 7.55) 41-44. 關於入流果的證悟者的定義已被提及。這裡提到的眾生是阿羅漢,應理解為十二位阿羅漢。如何呢?因為有三種解脫 – 空性、無相、少執。通過空性解脫的已斷者在修行的層面上是四種;同樣地,通過無相和少執的解脫 – 這樣應理解為十二位阿羅漢。因此,這十二位阿羅漢如同十二位入流者,二十四位入流者,三十六位不再回流者,這些眾生在此被解脫后不再出生於他處,而是在此無所不知的佛法中出生。 單一定義的解釋。 雙重定義的解釋 在雙重定義中,憤怒是指憤怒的性格,極度憤怒。這樣詢問眾生后,如何才能用法來顯現這個眾生的憤怒?在敵意的定義等中也是同樣的道理。憤怒和憤怒的定義等在下面的地方已被提及。同樣,在敵意的定義等中,憤怒的性質也是如此。這個憤怒是未被棄除的,或者說,這個憤怒是通過抑制的拋棄、部分的拋棄或完全的拋棄而未被棄除。其他的敵意等同樣適用此法。 在不害的定義等中 – 以此不害的性質為標誌。其他的定義等同樣適用此法。 內在束縛是指內部的束縛。外在束縛是指外部的束縛。兩者都應以小牛圈的比喻來說明。因為在小牛圈內被束縛的牛就像這裡的入流者和再來者一樣。因為他們的束縛就在這裡,他們的存在也在這裡。然而,被內部束縛的牛就像外部存在的牛一樣,入流者和再來者。因為他們的束縛就在這裡,而在梵天界的存在。外部被束縛的牛就像外部存在的牛一樣,不再回流者。因為他的束縛在外部,他的存在也在外部。外部被束縛的牛就像內部存在的牛一樣,在這裡的再來者。因為他的束縛在色界和無色界,而他的存在就在這裡。 在不憤怒的定義等中 – 被拋棄是通過抑制的拋棄、部分的拋棄或完全的拋棄而被拋棄。

  1. Dullabhaniddese – dullabhāti na sulabhā. Pubbakārīti paṭhamameva kārako. Katavedīti kataṃ vedeti, viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Te agāriyānagāriyehi dīpetabbā. Agāriyesu hi mātāpitaro pubbakārino nāma. Puttadhītaro pana mātāpitaro paṭijaggantā abhivādanādīni tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Anagāriyesu ācariyupajjhāyā pubbakārino nāma. Antevāsikasaddhivihārikā ācariyupajjhāye paṭijaggantā abhivādanādīni tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Tesaṃ āvibhāvatthāya upajjhāyaposakasoṇattherādīnaṃ vatthūni kathetabbāni.

Aparo nayo – parena akateyeva upakāre attani kataṃ upakāraṃ anapekkhitvā kārako pubbakārī, seyyathāpi mātāpitaro ceva ācariyupajjhāyā ca. So dullabho; sattānaṃ taṇhābhibhūtattā. Parena katassa upakārassa anurūpappavattiṃ attani kataṃ upakāraṃ upakārato jānanto, vediyanto, kataññukatavedī. Seyyathāpi mātāpituācariyupajjhāyesu sammā paṭipanno. Sopi dullabho; sattānaṃ avijjābhibhūtattā.

Apica – akāraṇavacchalo pubbakārī, sakāraṇavacchalo kataññukatavedī. 『Karissati me』ti evamādikāraṇanirapekkhakiriyo pubbakārī. 『Karissati me』ti evamādikāraṇasāpekkhakiriyo kataññukatavedī. Tamojotiparāyaṇo pubbakārī, jotijotiparāyaṇo kataññukatavedī. Desetā pubbakārī, paṭipajjitā kataññukatavedī. Sadevake loke arahaṃ sammāsambuddho pubbakārī, ariyasāvako kataññukatavedīti. Dukanipātaṭṭhakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 2.2.120) pana – 『『『pubbakārī』ti paṭhamaṃ upakārassa kārako, 『kataññukatavedī』ti tena kataṃ ñatvā pacchā kārako. Tesu pubbakārī iṇaṃ demīti saññaṃ karoti, pacchākārako 『iṇaṃ jīrāpemī』ti saññaṃ karotī』』ti ettakameva vuttaṃ.

  1. Duttappayaniddese – duttappayāti atappayā, na sakkā kenaci tappetuṃ. Yo hi upaṭṭhākakulaṃ vā ñātikulaṃ vā nissāya vasamāno cīvare jiṇṇe tehi dinnaṃ cīvaraṃ nikkhipati, na paribhuñjati. Punappunaṃ dinnampi gahetvā nikkhipateva. Yo ca teneva nayena laddhaṃ laddhaṃ vissajjeti parassa deti. Punappunaṃ laddhampi tatheva karoti. Ime dve puggalā sakaṭehipi paccaye upanentena tappetuṃ na sakkāti duttappayā nāma.

  2. Sutappayaniddese – na vissajjetīti attano akatvā parassa na deti. Atireke pana sati na nikkhipati parassa deti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo pana bhikkhu upaṭṭhākakulā vā ñātikulā vā jiṇṇacīvaro sāṭakaṃ labhitvā cīvaraṃ katvā paribhuñjati, na nikkhipati; aggaḷaṃ datvā pārupantopi puna diyyamāne sahasā na paṭiggaṇhāti. Yo ca laddhaṃ laddhaṃ attanā paribhuñjati, paresaṃ na deti. Ime dvepi sukhena sakkā tappetunti sutappayā nāmāti.

在稀有的定義中 – 稀有是指不易得。最初的行為者是指第一位作業者。已做的則是指已完成的,已知的,顯著的。它們應由不出家的家庭者來說明。在不出家的家庭者中,父母被稱為初始行為者。子女在照顧父母的同時,進行問候等行為,被稱為已做的行為者。在出家者中,老師和導師被稱為初始行為者。在信仰的居住者中,老師和導師在照顧的同時,進行問候等行為,被稱為已做的行為者。爲了說明這些,應提及導師、供養者、索那長老等的相關事宜。 另外一種說法是 – 在他人未做的情況下,行為者在自身所做的幫助上,毫不在意地成為初始行為者,比如父母和老師。因此,這種情況稀有;因為眾生被慾望所困擾。在他人所做的幫助中,知曉、感知自身所做的幫助的情況,稱為已做的行為者。就像父母和老師在正道上修行一樣。這也稀有;因為眾生被無明所困擾。 此外 – 無因的初始行為者,有因的已做的行為者。「我將做」的這種無因的行為是初始行為者。「我將做」的這種有因的行為是已做的行為者。被黑暗所引導的初始行為者,被光明所引導的已做的行為者。講解者是初始行為者,實踐者是已做的行為者。在有情世界中,阿羅漢正等覺者是初始行為者,貴族弟子是已做的行為者。在雙重章節的解釋中(a. ni. aṭṭha. 2.2.120)中提到 – 「『初始行為者』是指最初的幫助者,『已做的行為者』是指知道了之後再做的。」在這些中,初始行為者會認為「我給予」,而後者則會認為「我讓它枯萎」。 在難得的定義中 – 難得是指無法被任何人所獲得。若有依靠供養家庭或親屬而生活的人,將舊的衣物交給他們,而不去享用。反覆地將給予的衣物放下。若依照同樣的方式,所獲得的東西也會被放下並交給他人。反覆地獲得的東西也會如此。這樣兩位眾生在自己的供養下也無法獲得,稱為難得。 在易得的定義中 – 不給予是指在自己未做的情況下不將其給予他人。若有多餘的情況下,則不放下而給予他人。這是說 – 若僧人依靠供養家庭或親屬,穿著舊衣物,獲得了新衣物而享用,不放下;即使給予了新衣物,突然也不會接受。若所獲得的東西都由自己享用,而不給予他人。這兩者都可以輕鬆地被稱為易得。

86.Āsavāti kilesā. Na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyatīti na kukkuccāyitabbayuttakaṃ kukkuccāyati. Sūkaramaṃsaṃ labhitvā acchamaṃsanti kukkuccāyati, migamaṃsaṃ, labhitvā dīpimaṃsanti kukkuccāyati. Kāle santeyeva 『kālo natthī』ti, appavāretvāva 『pavāritosmī』ti, patte rajasmiṃ apatiteyeva 『patita』nti, attānaṃ uddissa macchamaṃse akateyeva 『maṃ uddissa kata』nti kukkuccāyati. Kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyatīti kukkuccāyitabbayuttakaṃ na kukkuccāyati. Acchamaṃsaṃ labhitvā sūkaramaṃsanti na kukkuccāyati…pe… attānaṃ uddissa macchamaṃse kate 『maṃ uddissa kata』nti na kukkuccāyati . Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana – 『『『na kukkuccāyitabba』nti saṅghabhogassa apaṭṭhapanaṃ avicāraṇaṃ na kukkuccāyitabbaṃ nāma, taṃ kukkuccāyati. 『Kukkuccāyitabba』nti tasseva paṭṭhapanaṃ vicāraṇaṃ, taṃ na kukkuccāyatī』』ti ettakameva vuttaṃ. Imesanti imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ subhūmiyaṃ tiṇalatādīni viya rattimpi divāpi āsavā vaḍḍhantiyeva. Sukkapakkhe kappiyamaṃsaṃ labhitvā kappiyamaṃsantveva gaṇhanto na kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati nāmāti iminā nayena attho veditabbo.

88.Hīnādhimuttoti hīnajjhāsayo. Dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo.

89.Paṇītādhimuttoti paṇītajjhāsayo. Kalyāṇadhammoti bhaddakadhammo, sucidhammo, sundaradhammo.

90.Tittoti suhito pariyosito. Tappetāti aññesampi tittikaro. Paccekasambuddhā ye ca tathāgatasāvakāti ettha paccekabuddhā navahi lokuttaradhammehi sayaṃ tittā paripuṇṇā. Aññe pana tappetuṃ na sakkonti. Tesañhi dhammakathāya abhisamayo na hoti. Sāvakānaṃ pana dhammakathāya aparimāṇānampi devamanussānaṃ abhisamayo hoti. Evaṃ santepi yasmā pana te dhammaṃ desentā na attano vacanaṃ katvā kathenti, buddhānaṃ vacanaṃ katvā kathenti. Sotuṃ nisinnaparisāpi 『ayaṃ bhikkhu na attanā paṭividdhadhammaṃ katheti, buddhehi paṭividdhadhammaṃ kathetī』ti cittīkāraṃ karoti. Iti so cittīkāro buddhānaṃyeva hoti. Evaṃ tattha sammāsambuddhova tappetā nāma. Yathā hi 『asukassa nāma idañcidañca dethā』ti raññā āṇattā kiñcāpi ānetvā denti, atha kho rājāva tattha dāyako. Yehipi laddhaṃ hoti, te 『raññā amhākaṃ ṭhānantaraṃ dinnaṃ, issariyavibhavo dinno』tveva gaṇhanti, na rājapurisehīti. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

  1. Tikaniddesavaṇṇanā

「污染是指煩惱。不能被懊悔所影響,懊悔是指不能被懊悔所影響的事物。獲得豬肉后則懊悔,獲得鹿肉后則懊悔。若在適當的時候說『沒有時間』,在稍微放鬆后說『我已放鬆』,在裝滿泥土的器皿中說『已倒下』,自我意識在魚肉未做時說『是我所做的』而懊悔。不能被懊悔所影響,懊悔是指不能被懊悔所影響的事物。獲得豬肉后則不會懊悔…同樣,自我意識在魚肉做成時說『是我所做的』而不會懊悔。在《增支論》的註釋中提到 – 「『不能被懊悔所影響』是指對僧團財物的不恰當使用,不加思考而不能被懊悔所影響,而這就是懊悔。『可以被懊悔所影響』是指對其的恰當使用,不能被懊悔所影響。」這樣說就足夠了。這兩個眾生就像良好的土壤中的草一樣,煩惱在白天和夜晚都會增長。獲得合適的肉后,認為是合適的肉而不懊悔,稱之為不能被懊悔所影響的。 低劣的意圖是指低劣的志向。惡行是指無所作為。惡法是指劣質的法。 精緻的意圖是指高尚的志向。善法是指良好的法、純潔的法、美好的法。 精進者是指善於完成的。能使他人精進。獨覺者和如來弟子在這裡獨覺者通過九種出世間法而完全精進。其他人則無法精進。因為他們對於法的講解沒有領悟。而弟子們對於法的講解則有無量的天人和人類的領悟。即使如此,因為他們講法時並非依照自身的言辭,而是依據佛陀的言辭進行講解。坐著的聽眾也會覺得「這個僧人並不是在講自己所領悟的法,而是在講佛陀所領悟的法」,而產生思維的轉變。因此,這種思維的轉變僅屬於佛陀。因此,在那裡,正等覺者被稱為能夠精進。就像「某王命令說,『給我這個和那個』」時,雖然有命令,但還是由王來給予。即使獲得的東西,他們也會認為「是王在我們的位置上給予的,權力的分配是由王給予的」,而不是王的侍衛。因此,這種情況應當如此理解。其餘的內容在各處都可見到明確的意義。 雙重定義的解釋。 三重定義的解釋。

  1. Tikaniddese – dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo. Sīlavipattiyā vā dussīlo, diṭṭhivipattiyā pāpadhammo . Kāyavacīsaṃvarabhedena dussīlo, sesasaṃvarabhedena pāpadhammo. Asuddhapayogatāya dussīlo, asuddhāsayatāya pāpadhammo. Kusalasīlavirahena dussīlo; akusalasīlasamannāgamena pāpadhammo. Asucīti asucīhi kāyakammādīhi samannāgato. Saṅkassarasamācāroti saṅkāya parehi saritabbasamācāro. Kiñcideva asāruppaṃ disvā 『idaṃ iminā kataṃ bhavissatī』ti evaṃ parehi āsaṅkanīyasamācāro, attanoyeva vā saṅkāya saritabbasamācāro – sāsaṅkasamācāroti attho. Tassa hi divāṭṭhānādīsu sannipatitvā kiñcideva mantayante bhikkhū disvā 『ime ekato hutvā mantenti, kacci nu kho mayā katakammaṃ jānitvā mantentī』ti evaṃ sāsaṅkasamācāro hoti.

Paṭicchannakammantoti paṭicchādetabbayuttakena pāpakammena samannāgato. Assamaṇo samaṇapaṭiññoti assamaṇo hutvāva samaṇapatirūpakatāya 『samaṇo aha』nti evaṃ paṭiñño. Abrahmacārī brahmacāripaṭiññoti aññe brahmacārino sunivatthe supārute sumbhakapattadhare gāmanigamajanapadarājadhānīsu piṇḍāya caritvā jīvikaṃ kappente disvā sayampi tādisena ākārena tathā paṭipajjanato 『ahaṃ brahmacārī』ti paṭiññaṃ dento viya hoti. 『Ahaṃ bhikkhū』ti vatvā uposathaggādīni pavisanto pana brahmacāripaṭiñño hotiyeva, tathā saṅghikaṃ lābhaṃ gaṇhanto. Antopūtīti pūtinā kammena anto anupaviṭṭho, nigguṇatāya vā guṇasāravirahitattā antopūti. Avassutoti rāgādīhi tinto. Kasambujātoti sañjātarāgādikacavaro. Atha vā kasambu vuccati tintakuṇapagataṃ kasaṭaudakaṃ. Imasmiñca sāsane dussīlo nāma jigucchanīyattā tintakuṇapakasaṭaudakasadiso. Tasmā kasambu viya jātoti kasambujāto.

Tassa na evaṃ hotīti kasmā na hoti? Yattha patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ laddhuṃ, tassā patiṭṭhāya bhinnattā. Yathā hi caṇḍālakumārakassa 『asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto』ti sutvāpi, yasmiṃ kule paccājātā abhisekaṃ pāpuṇanti, tasmiṃ kule apaccājātattā na evaṃ hoti – 『kudāssu nāmāhampi so khattiyakumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya』nti; evameva dussīlassa 『asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto』ti sutvāpi, yasmiṃ sīle patiṭṭhitena arahattaṃ pattabbaṃ, tassa abhāvato 『kudāssu nāmāhampi so sīlavā viya arahattaṃ pāpuṇeya』nti na evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arahattāsāya abhāvā nirāsoti vuccati.

92.Tassa evaṃ hotīti kasmā hoti? Yasmiṃ patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ pāpuṇituṃ, tassā patiṭṭhāya thirattā. Yathā hi sujātassa khattiyakumārassa 『asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto』ti sutvāva yasmiṃ kule paccājātā abhisekaṃ pāpuṇanti, tasmiṃ paccājātassa evaṃ hoti – 『kudāssu nāmāhampi, so kumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya』nti evameva sīlavato 『asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto』ti sutvāva yasmiṃ sīle patiṭṭhitena arahattaṃ pattabbaṃ, tassā patiṭṭhāya thirattā – 『kudāssu nāmāhampi so bhikkhu viya arahattaṃ pāpuṇeyya』nti evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo āsaṃso nāma vuccati. So hi arahattaṃ āsaṃsati patthetīti āsaṃso.

三重定義中 – 惡行是指無所作為。惡法是指劣質的法。因戒律的失落而成為惡行,因見解的失落而成為惡法。通過身口的約束而成為惡行,通過其他約束而成為惡法。因不潔的行為而成為惡行,因不潔的心態而成為惡法。因缺乏善法而成為惡行;因具備惡法而成為惡法。污穢者是指與污穢的身體行為等相結合。因他人而產生的疑慮是指因他人而產生的可疑行為。偶爾看到一些不良的事情,便會懷疑「這是由此造成的」,這種行為是可疑的,自我意識也會因他人而產生的可疑行為 – 這就是可疑的行為。因此,若在白天和夜晚聚集在一起,偶爾進行商議的僧人看到「他們聚在一起商議,難道我所做的事情也被他們知道了嗎?」這就是可疑的行為。 隱秘的行為是指與可隱秘的惡行相結合。非出家者的出家者的承諾是指非出家者而成為出家者的承諾。非梵行者的梵行者的承諾是指其他的梵行者在良好的行為中,身著整潔的衣物,在村莊、城市、王國等地方乞食維生,看到后自己也以同樣的方式進行修行,便會說「我是一名梵行者」。說「我是一名僧人」並進入齋戒等場所,便會成為梵行者的承諾,並接受僧團的財物。內在的污穢是指因污穢的行為而未能進入內心,因缺乏優良品質而成為內在的污穢。無慾是指被慾望所渾濁。因慾望而成為污穢,或者說污穢是指因被慾望所困而變得污穢。在這教法中,惡行者因令人厭惡而如同污穢的水。因此,稱之為污穢者。 那麼,為什麼不這樣呢?在某個地方,若能通過某種基礎獲得阿羅漢果,因其基礎的破裂而不能如此。就如同聽到一個叫做「某個王子被加冕」的乞丐的兒子,若在某個家中出生,便會獲得加冕;在那個家中未出生,因此不能這樣 – 「難道我也能像那個王子一樣獲得加冕?」同樣地,聽到一個叫做「某個僧人已獲得阿羅漢果」,若在某個戒律上獲得阿羅漢果,因其缺乏而不能「難道我也能像那個戒律者一樣獲得阿羅漢果?」因此,這種人被稱為因缺乏而不能獲得阿羅漢果的人。 那麼,為什麼會這樣呢?在某個地方,若能通過某種基礎獲得阿羅漢果,因其基礎的穩固而能如此。就如同聽到一個叫做「某個王子被加冕」的乞丐的兒子,若在某個家中出生,便會獲得加冕;在那個出生的地方便會這樣 – 「難道我也能像那個王子一樣獲得加冕?」同樣地,聽到一個叫做「某個僧人已獲得阿羅漢果」,若在某個戒律上獲得阿羅漢果,因其基礎的穩固而能「難道我也能像那個僧人一樣獲得阿羅漢果?」因此,這種人被稱為有希望的人。他確實希望獲得阿羅漢果。

93.Yā hissa pubbe avimuttassāti yā tassa khīṇāsavassa pubbe arahattavimuttiyā avimuttassa vimuttāsā ahosi, sā paṭippassaddhā, tasmā na evaṃ hoti. Yathā hi abhisittassa khattiyassa 『asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto』ti sutvā ekassa rañño dvinnaṃ rajjābhisekānaṃ dvinnaṃ setacchattānaṃ abhāvā na evaṃ hoti – 『『kudāssu nāmāhampi so kumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya』』nti; evameva khīṇāsavassa 『asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto』ti sutvā, dvinnaṃ arahattānaṃ abhāvā – 『kudāssu nāmāhampi so bhikkhu viya arahattaṃ pāpuṇeyya』nti na evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arahattāsāya vigatattā vigatāsoti vuccati.

「那些曾經未解脫的,是指在他之前,已滅盡煩惱的,曾經獲得阿羅漢果的未解脫者所獲得的解脫,因而是平靜的,因此不應如此。就如同聽到被加冕的王子,「某王子被加冕」的時候,因有兩個王國的加冕,因有兩個白傘的缺失而不能如此 – 「難道我也能像那個王子一樣獲得加冕?」同樣地,聽到已滅盡煩惱的「某僧人已獲得阿羅漢果」,因有兩個阿羅漢的缺失而不應如此 – 「難道我也能像那個僧人一樣獲得阿羅漢果?」因此,這種人被稱為因失去而無法獲得阿羅漢果的人。 provided by EasyChat

  1. Gilānūpamaniddese – yāya upamāya te gilānūpamāti vuccanti, taṃ tāva upamaṃ dassetuṃ tayo gilānātiādi vuttaṃ. Tattha sappāyānīti hitāni vuddhikarāni. Patirūpanti anucchavikaṃ. Neva vuṭṭhāti tamhā ābādhāti iminā atekicchena vātāpamārādinā rogena samannāgato niṭṭhappatto gilāno kathito. Vuṭṭhāti tamhā ābādhāti iminā khipitakacchutiṇapupphakajarādippabhedo appamattakābādho kathito.

Labhantosappāyāni bhojanāni no alabhantoti iminā pana yesaṃ paṭijagganena phāsukaṃ hoti, sabbepi te ābādhā kathitā. Ettha ca patirūpo upaṭṭhāko nāma gilānupaṭṭhākaaṅgehi samannāgato paṇḍito dakkho analaso veditabbo.

Gilānupaṭṭhāko anuññātoti 『bhikkhusaṅghena dātabbo』ti anuññāto. Tasmiñhi gilāne attano dhammatāya yāpetuṃ asakkonte bhikkhusaṅghena tassa bhikkhuno 『eko bhikkhu ca sāmaṇero ca imaṃ paṭijaggathā』ti apaloketvā dātabbā. Yāva pana te taṃ paṭijagganti, tāva gilānassa ca tesañca dvinnaṃ yenattho sabbaṃ bhikkhusaṅghasseva bhāro. Aññepi gilānā upaṭṭhātabbāti itarepi dve gilānā upaṭṭhātabbā. Kiṃ kāraṇā? Yopi hi niṭṭhappattagilāno, so anupaṭṭhiyamāno 『sace maṃ paṭijaggeyyuṃ, phāsukaṃ me bhaveyya, na kho pana maṃ paṭijaggantī』ti manopadosaṃ katvā apāye nibbatteyya. Paṭijaggiyamānassa pana evaṃ hoti – 『bhikkhusaṅghena yaṃ kattabbaṃ taṃ sabbaṃ kataṃ, mayhaṃ pana kammavipāko īdiso』ti so bhikkhusaṅghe mettaṃ paccupaṭṭhapetvā sagge nibbattati. Yo pana appamattakena byādhinā samannāgato labhantopi alabhantopi vuṭṭhātiyeva, tassa vināpi bhesajjena vūpasamanakabyādhi bhesajje kate khippataraṃ vūpasammati. Tato so buddhavacanaṃ vā uggaṇhituṃ samaṇadhammaṃ vā kātuṃ sakkhissati. Iminā kāraṇena aññepi gilānā upaṭṭhātabbāti vuttaṃ.

Neva okkamatīti neva pavisati. Niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu magganiyāmasaṅkhātaṃ sammattaṃ. Iminā padaparamo puggalo kathito. Dutiyavārena ugghaṭitaññū gahito sāsane nāḷakattherasadiso . Buddhantare ekavāraṃ paccekabuddhānaṃ santike ovādaṃ labhitvā paṭividdhapaccekabodhiñāṇo ca. Tatiyavārena vipañcitaññū puggalo kathito. Neyyo pana tannissitova hoti.

Dhammadesanā anuññātāti māsassa aṭṭha vāre dhammakathā anuññātā. Aññesampi dhammo desetabboti itaresampi dhammo kathetabbo. Kiṃ kāraṇā? Padaparamassa hi imasmiṃ attabhāve dhammaṃ paṭivijjhituṃ asakkontassāpi anāgate paccayo bhavissati. Yo pana tathāgatassa rūpadassanaṃ labhantopi alabhantopi dhammavinayañca savanāya labhantopi alabhantopi dhammaṃ abhisameti; so alabhanto na tāva abhisameti, labhanto pana khippameva abhisamessatīti iminā kāraṇena tesaṃ dhammo desetabbo. Tatiyassa pana punappunaṃ desetabbova. Kāyasakkhidiṭṭhappattasaddhāvimuttā heṭṭhā kathitāyeva.

疾病比喻的定義 – 通過比喻所稱的疾病比喻,可以通過三個疾病的例子來展示。這裡的「適當的」是指有益的、能促進增長的。「相應」是指合適的。未能從那裡恢復的,因而與無所作為的病痛相結合的,已完成的病人被稱為生病的。恢復的,因而與輕微的病痛相結合的,已完成的病人被稱為輕微的病痛。 獲得適當的食物而不被獲得,這裡所說的那些因承諾而感到舒適,所有這些病痛都被提及。在這裡,合適的照顧者是指具備疾病照顧者的特徵的聰明、靈巧、不懈怠的人。 疾病照顧者被允許是指「應由僧團給予」的被允許。在那種情況下,因病人無法自我照顧,僧團便會說「一個僧人和一個沙彌應照顧他」。只要他們照顧著他,便是病人和他們之間的責任,所有這些都是僧團的負擔。還有其他的病人也應被照顧,其他兩個病人也應被照顧。為什麼呢?因為即使是已完成的病人,如果不被照顧,心中會生起這樣的想法:「如果他們照顧我,我會感到舒適,而現在卻沒有人照顧我。」而被照顧的病人則會想:「僧團所應做的事情都已完成,而我所遭遇的業果是這樣的。」因此,那個病人在僧團中生起慈悲而生於天界。若是因輕微的疾病而被照顧,無論是獲得還是未獲得,都會恢復得更快。因此,他能學習佛陀的教導或實踐出家法。基於這個原因,其他病人也應被照顧。 既不進入也不離開。善法中的規則是指善法中的正道規則。通過這個,所談論的便是極端的眾生。第二種是指被善法所引導的,像納拉卡長老那樣被引導。佛陀的時代曾在獨覺者那裡獲得教導,獲得了獨覺的覺悟。第三種是指被善法所引導的眾生。被引導的則是依賴於他。 教法的允許是指在一個月的八個時段內允許講解教法。其他的教法也應被講解。為什麼呢?因為對於極端的眾生,若無法理解這個身體的教法,也會在未來產生因緣。若能獲得如來所見的形象,或能聽到教法和戒律,若能獲得或未能獲得,教法的理解也會有所不同;因此,未能獲得的人不會理解,而獲得的人會迅速理解。這就是為何應講解這些教法。第三個則應不斷地被講解。身體的能力、見解、信仰和解脫在下面已被提及。

  1. Gūthabhāṇīādīsu – sabhaggatoti sabhāyaṃ ṭhito. Parisaggatoti gāmaparisāya ṭhito. Ñātimajjhagatoti dāyādānaṃ majjhe ṭhito. Pūgamajjhagatoti seṇīnaṃ majjhe ṭhito. Rājakulamajjhagatoti rājakulassa majjhe mahāvinicchaye ṭhito. Abhinītoti pucchanatthāya nīto. Sakkhipuṭṭhoti sakkhiṃ katvā pucchito. Ehambho purisāti ālapanametaṃ. Attahetu vā parahetu vāti attano vā parassa vā hatthapādādihetu vā dhanahetu vā. Āmisakiñcikkhahetu vāti ettha āmisanti lābho adhippeto. Kiñcikkhanti yaṃ vā taṃ vā appamattakaṃ. Antamaso tittiravaṭṭakasappipiṇḍanavanītapiṇḍādiappamattakassāpi lañjassa hetūti attho. Sampajānamusā bhāsitā hotīti jānantoyeva musāvādaṃ kattā hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo gūthasadisavacanattā gūthabhāṇīti vuccati. Yathā hi gūthaṃ nāma mahājanassa aniṭṭhaṃ hoti akantaṃ; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ aniṭṭhaṃ hoti akantaṃ.

99.Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pupphasadisavacanattā pupphabhāṇīti vuccati. Yathā hi phullāni vassikāni vā adhimuttakāni vā mahājanassa iṭṭhāni kantāni honti; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ iṭṭhaṃ hoti kantaṃ.

100.Nelāti elaṃ vuccati doso. Nāssā elanti nelā. Niddosāti attho, 『『nelaṅgo setapacchādo』』ti (udā. 65) ettha vuttanelaṃ viya. Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā. Sūcivijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti. Atthamadhuratāya sakalasarīre kopaṃ ajanetvā pemaṃ janetīti pemanīyā. Hadayaṃ gacchati appaṭihaññamānā sukhena cittaṃ pavisatīti hadayaṅgamā. Guṇaparipuṇṇatāya pure bhavāti porī. Pure saṃvaḍḍhanārī viya sukumārātipi porī. Purassa esātipi porī. Nagaravāsīnaṃ kathāti attho. Nagaravāsino hi yuttakathā honti. Pitimattaṃ pitāti, mātimattaṃ mātāti, bhātimattaṃ bhātāti vadanti. Evarūpī kathā bahuno janassa kantā hotīti bahujanakantā. Bahujanassa kantabhāveneva bahuno janassa manāpā cittavuddhikarāti bahujanamanāpā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo madhubhāṇīti vuccati. Mudubhāṇītipi pāṭho. Ubhayatthāpi madhuravacanoti attho. Yathā hi catumadhuraṃ nāma madhuraṃ paṇītaṃ; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ madhuraṃ hoti.

關於污穢之言 – 「具足」的是指站在眾人中間。「圍繞」的是指站在村莊的聚會中。「親屬中間」的是指站在繼承人中間。「群體中間」的是指站在長者中間。「王族中間」的是指站在王族中間,在重大決策中站立。「被引導」的是指為提問而被引導。「作證后被問」的是指在作證后被問。「來吧,男子!」這是指對話。這是指因自身或他人而產生的,或因自身或他人之手足等而產生的,或因財富而產生的。「因物質而產生」的是指這裡的「物質」是指利益的意思。「一些小東西」是指那或此,一些微小的東西。至少如同小鳥、蛇、牛奶等微小的東西的原因。「明白地說謊」是指明白地進行說謊的人。這個人被稱為污穢之言者。就如同污穢對大眾來說是不可接受的;同樣,這個人的話對天人和人類來說也是不可接受的。 這個人被稱為「花之言者」,是指因其話語如同花朵。就如同盛開的花朵、雨季的花朵、心中所愛的花朵對大眾來說是可取的;同樣,這個人的話對天人和人類來說是可取的。 「Nelāti」是指污點。「Nāssā elanti nelā」是指無污點。「無污點」的意思是「無污點的白色覆蓋物」(《優陀夷經》65)中所說的污點。耳朵的愉悅是指因音韻的甜美而使耳朵愉悅。像針刺一樣不會產生耳痛。因內容的甜美而不引起全身的憤怒,產生愛意的稱為「愛意之美」。心靈愉悅地進入心中,稱為「心靈的歸宿」。因品質的充實而稱為「前身」。前身如同豐盈的女子,亦可稱為「前身」。這是指城鎮居民的談話。城鎮居民的談話是合適的。他們稱父親為「父」,母親為「母」,兄弟為「兄」。這種談話對許多人來說是可取的,因此被稱為「眾人所愛的」。因眾人所愛的緣故,許多人心中愉悅,因而被稱為「眾人所愛的」。這個人被稱為「蜜之言者」。也可稱為「甜美之言者」。兩者皆是甜美的話語。就如同四種甜美是指精緻的甜美;同樣,這個人的話對天人和人類來說是甜美的。

  1. Arukūpamacittādīsu – abhisajjatīti laggati. Kuppatīti kopavasena kuppati. Byāpajjatīti pakatibhāvaṃ pajahati, pūtiko hoti. Patitthīyatīti thinabhāvaṃ thaddhabhāvañca āpajjati. Kopanti dubbalakodhaṃ. Dosanti dussanavasena tato balavataraṃ. Appaccayanti atuṭṭhākāraṃ domanassaṃ. Duṭṭhārukoti purāṇavaṇo. Kaṭṭhenāti daṇḍakakoṭiyā. Kaṭhalāyāti kapālena. Āsavaṃ detīti aparāparaṃ savati. Purāṇavaṇo hi attano dhammatāya eva pubbaṃ lohitaṃ yūsanti imāni tīṇi savati , ghaṭṭito pana tāni adhikataraṃ savati. Evamevaṃ khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ, duṭṭhāruko viya hi kodhano puggalo. Tassa attano dhammatāya savanaṃ viya kodhanassapi attano dhammatāya uddhumātakassa viya caṇḍikatassa caraṇaṃ. Kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭanaṃ viya appamattakampi vacanaṃ bhiyyoso mattāya savanaṃ viya 『mādisaṃ nāma esa evaṃ vadatī』ti bhiyyoso mattāya uddhumāyanabhāvo daṭṭhabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arukūpamacittoti vuccati. Purāṇavaṇasadisacittoti attho.

102.Rattandhakāratimisāyāti rattiṃ cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakaraṇe bahalatame. Vijjantarikāyāti vijjuppattikkhaṇe. Idhāpi idaṃ opammasaṃsandanaṃ – cakkhumā puriso viya hi yogāvacaro daṭṭhabbo. Andhakāraṃ viya sotāpattimaggavajjhā kilesā. Vijjusañcaraṇaṃ viya sotāpattimaggañāṇassa uppattikālo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya sotāpattimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya sakadāgāmimaggavajjhā kilesā. Puna vijjusañcaraṇaṃ viya sakadāgāmimaggañāṇassa uppādo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya sakadāgāmimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya anāgāmimaggavajjhā kilesā. Puna vijjusañcaraṇaṃ viya anāgāmimaggañāṇassa uppādo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya anāgāmimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo vijjūpamacittoti vuccati. Ittarakālobhāsena vijjusadisacittoti attho.

  1. Vajirūpamacittatāyapi idaṃ opammasaṃsandanaṃ – vajiraṃ viya hi arahattamaggañāṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Maṇigaṇṭhipāsāṇagaṇṭhi viya arahattamaggavajjhā kilesā. Vajirassa maṇigaṇṭhiṃ vā pāsāṇagaṇṭhiṃ vā vinivijjhitvā agamanabhāvassa natthibhāvo viya arahattamaggañāṇena acchejjānaṃ kilesānaṃ natthibhāvo. Vajirena nibbiddhavedhassa puna apaṭipūraṇaṃ viya arahattamaggena chinnānaṃ kilesānaṃ puna anuppādo daṭṭhabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo vajirūpamacittoti vuccati. Kilesānaṃ mūlaghātakaraṇasamatthatāya vajirena sadisacittoti attho.

關於嚴重痛苦之心 – 「依附」的是指被吸引。「憤怒」的是指因憤怒而憤怒。「煩惱」的是指放棄本質,變得污穢。「建立」的是指陷入懈怠和麻木的狀態。「憤怒」是指微弱的憤怒。「過失」是指因錯誤而變得更強。「輕微的痛苦」是指因不滿而產生的痛苦。「惡劣的痛苦」是指古老的痛苦。「用木棒」是指用棍子。「用木杖」是指用頭顱。「給出煩惱」的是指不斷地發出聲音。古老的痛苦因其本質而發出三種聲音,然而被壓制的聲音則發出更大的聲音。就如同這裡所提到的比喻,憤怒的人就如同痛苦的人。其聲音如同憤怒的聲音,或如同憤怒的行動。用棍子或用木杖的撞擊,哪怕是微小的言語,也如同變得更強的聲音,因而應當被看作是「這樣的事情他就是這樣說」。這個人被稱為「嚴重痛苦之心」。意指與古老的痛苦相似的心。 關於黑暗的夜晚 – 夜晚因眼識的障礙而變得極其黑暗。關於光明的瞬間 – 在光明的瞬間。這裡也有這個比喻 – 具有眼力的人就如同修行者應當被看作。黑暗如同阻礙了初果道的煩惱。光明的出現如同初果道的智慧的出現。光明的瞬間,具有眼力的人應當被看作如同在初果道的時刻看到涅槃。再次,黑暗如同阻礙了二果道的煩惱。再次,光明的出現如同二果道的智慧的出現。光明的瞬間,具有眼力的人應當被看作如同在二果道的時刻看到涅槃。再次,黑暗如同阻礙了三果道的煩惱。再次,光明的出現如同三果道的智慧的出現。光明的瞬間,具有眼力的人應當被看作如同在三果道的時刻看到涅槃。這個人被稱為「光明之心」。意指與光明相似的心。 關於金剛之心 – 金剛如同阿羅漢果的智慧應當被看作。像寶石或石頭的煩惱如同阻礙了阿羅漢果的煩惱。金剛的寶石或石頭被擊打而失去的狀態,就如同通過阿羅漢果的智慧而消失的煩惱。金剛的刺穿與穿透則應被看作如同通過阿羅漢果的智慧而切斷的煩惱。這個人被稱為「金剛之心」。意指

  1. Andhādīsu tathārūpaṃ cakkhu na hotīti tathājātikaṃ tathāsabhāvaṃ paññācakkhu na hoti. Phātiṃ kareyyāti phītaṃ vaḍḍhitaṃ kareyya. Sāvajjānavajjeti sadosaniddose. Hīnappaṇīteti adhamuttame. Kaṇhasukkasappaṭibhāgeti kaṇhasukkāyeva aññamaññapaṭibāhanato paṭipakkhavasena sappaṭibhāgāti vuccanti. Ayaṃ panettha saṅkhepo – kusale dhamme 『kusalā dhammā』ti yena paññācakkhunā jāneyya, akusale dhamme 『akusalā dhammā』ti, sāvajjādīsupi eseva nayo. Kaṇhasukkasappaṭibhāgesu pana kaṇhadhamme 『sukkasuppaṭibhāgā』ti, sukkadhamme 『kaṇhasappaṭibhāgā』ti yena paññācakkhunā jāneyya. Tathārūpampissa cakkhu na hotīti iminā nayena sesaṭṭhānesupi attho veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo diṭṭhadhammikabhogasaṃharaṇapaññācakkhuno ca samparāyikatthasodhanapaññācakkhuno ca abhāvā andhoti vuccati. Dutiyo diṭṭhadhammikabhogasaṃharaṇapaññācakkhuno bhāvā, samparāyikatthasodhanapaññācakkhuno pana abhāvā ekacakkhūti vuccati. Tatiyo dvinnampi bhāvā dvicakkhūti vuccati.

  2. Avakujjapaññādīsu dhammaṃ desentīti upāsako dhammassavanatthāya āgatoti attano kammaṃ pahāya dhammaṃ desenti. Ādikalyāṇanti ādimhi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjaṃ niddosaṃ katvā desenti. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha pana ādīti pubbapaṭṭhapanā. Majjhanti kathāvemajjhaṃ. Pariyosānanti sanniṭṭhānaṃ. Itissa dhammaṃ kathentā pubbapaṭṭhapanepi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā kathenti, vemajjhepi, pariyosānepi. Ettha ca atthi desanāya ādimajjhapariyosānāni, atthi sāsanassa. Tattha desanāya tāva – catuppadikagāthāya paṭhamapadaṃ ādi, dve padāni majjhaṃ, avasānapadaṃ pariyosānaṃ. Ekānusandhikasuttassa – nidānaṃ ādi, anusandhi majjhaṃ, idamavocāti appanā pariyosānaṃ. Anekānusandhikassa – paṭhamo anusandhi ādi , tato paraṃ eko vā anekā vā majjhaṃ, pacchimo pariyosānaṃ. Ayaṃ tāva desanāya nayo.

Sāsanassa pana sīlaṃ ādi, samādhi majjhaṃ, vipassanā pariyosānaṃ. Samādhi vā ādi, vipassanā majjhaṃ, maggo pariyosānaṃ. Vipassanā vā ādi, maggo majjhaṃ, phalaṃ pariyosānaṃ. Maggo vā ādi, phalaṃ majjhaṃ, nibbānaṃ pariyosānaṃ . Dve dve vā kariyamāne sīlasamādhayo ādi, vipassanāmaggā majjhaṃ, phalanibbānāni pariyosānaṃ. Sātthanti sātthakaṃ katvā desenti. Sabyañjananti akkharapāripūriṃ katvā desenti. Kevalaparipuṇṇanti sakalaparipuṇṇaṃ anūnaṃ katvā desenti. Parisuddhanti parisuddhaṃ nijjaṭaṃ niggaṇṭhiṃ katvā desenti. Brahmacariyaṃ pakāsentīti evaṃ desentā ca seṭṭhacariyabhūtaṃ sikkhattayasaṅgahitaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ pakāsenti. Neva ādiṃ manasi karotīti neva pubbapaṭṭhapanaṃ manasi karoti. Kumbhoti ghaṭo. Nikkujjoti adhomukho ṭhapito. Evamevanti ettha kumbho nikkujjo viya avakujjapañño puggalo daṭṭhabbo. Udakāsiñcanakālo viya dhammadesanāya laddhakālo. Udakassa vivaṭṭanakālo viya tasmiṃ āsane nisinnassa uggahetuṃ asamatthakālo. Udakassa asaṇṭhānakālo viya uṭṭhahitvā asallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo avakujjapaññoti vuccati. Adhomukhapaññoti attho.

關於盲目之事 – 這樣的眼睛並不存在,因此這樣的智慧眼並不存在。「使其增大」的是指使其變得更大。「帶有過失」的是指帶有缺陷和污點。「低劣的高貴」的是指極端的低劣。「黑色與白色的分別」是指黑色與白色的相互對立。這裡的要點是 – 在善法中應當以「善法」來認識,在惡法中應當以「惡法」來認識,在帶有過失等的情況下也是如此。在黑色與白色的分別中,黑法應當以「白法的對立」來認識,白法應當以「黑法的對立」來認識。這樣的眼睛並不存在,這個道理在其他六個地方也應當如此理解。這個人被稱為「盲目者」,是因為缺乏對現法的把握與未來的明悟。第二個是缺乏對現法的把握,然而對未來的明悟則是單一的眼睛。第三個是兩個方面的缺乏則稱為雙眼。 關於教法的講解 – 信士是爲了聽法而來,放棄自己的業,講解教法。「開始的善」是指開始時的善、幸福、無過失、無污點的講解。其他方面也是如此。在這裡「開始」是指最初的引導。「中間」是指中間的談話。「結束」是指最終的完成。在談論教法時,最初的引導也是善、幸福、無過失的講解,在中間與結束時也是如此。在這裡,有教法的開始、中間與結束,也有教義的存在。在教法中,四句偈的第一句是開始,兩個句子是中間,最後一句是結束。對於單一的因緣法 – 因緣是開始,中間是因緣,最後是這樣說。對於多重因緣法 – 第一個因緣是開始,之後是一個或多箇中間,最後是結束。這是教法的要點。 教義的開始是戒,中間是定,最後是慧。定是開始,慧是中間,正道是結束。慧是開始,正道是中間,果是結束。正道是開始,果是中間,涅槃是結束。當兩個戒與定同時進行時,慧與正道是中間,果與涅槃是結束。是有意義的,因此講解。所有的字母都是完整的,因此講解。完整的即是無缺的,因此講解。清凈的即是清凈的,故講解。說明出家生活的,是講解最高的修行,包含三學的八正道。既不開始也不念起,既不進行最初的引導。「瓶子」是指容器。「放置」是指向下放置。就如同這個瓶子被放置的盲目者應當被看作。就如同灑水的時間是教法講解的時間。就如同水的流動時間是坐在那個位置時無法理解的時間。就如同水的不穩定時間應當被理解。這個人被稱為「盲目者」。意指向下的智慧。

108.Ākiṇṇānīti pakkhittāni. Satisammosā pakireyyāti muṭṭhassatitāya vikireyya. Evamevanti ettha ucchaṅgo viya ucchaṅgapañño puggalo daṭṭhabbo. Nānākhajjakāni viya nānappakāraṃ buddhavacanaṃ. Ucchaṅge nānākhajjakāni khādantassa nisinnakālo viya tasmiṃ āsane nisinnassa uggahaṇakālo. Vuṭṭhahantassa satisammosā vikiraṇakālo viya tasmā āsanā vuṭṭhāya gacchantassa asallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo ucchaṅgapaññoti vuccati. Ucchaṅgasadisapaññoti attho.

109.Ukkujjoti uparimukho ṭhapito. Saṇṭhātīti patiṭṭhahati. Evameva khoti ettha uparimukho ṭhapito kumbho viya puthupañño puggalo daṭṭhabbo. Udakassa āsittakālo viya desanāya laddhakālo. Udakassa saṇṭhānakālo viya tattha nisinnassa uggahaṇakālo. No vivaṭṭanakālo viya uṭṭhāya gacchantassa sallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo puthupaññoti vuccati. Vitthārikapaññoti attho.

  1. Avītarāgādīsu – yathā sotāpannasakadāgāmino, evaṃ puthujjanopi pañcasu kāmaguṇesu, tīsu ca bhavesu avītarāgo. Adabbatāya pana na gahito. Yathā hi cheko vaḍḍhakī dabbasambhāratthaṃ vanaṃ paviṭṭho na ādito paṭṭhāya sampattasampattarukkhe chindati, ye panassa dabbasambhārūpagā honti, teyeva chindati; evamidhāpi bhagavatā dabbajātikā ariyāva gahitā, puthujjanā pana adabbatāya na gahitāti veditabbā. Kāmesu vītarāgoti pañcasu kāmaguṇesu vītarāgo. Bhavesu avītarāgoti rūpārūpabhavesu avītarāgo.

  2. Pāsāṇalekhūpamādīsu – anusetīti appahīnatāya anuseti. Na khippaṃ lujjatīti na antarā nassati, kappuṭṭhāneneva nassati. Evamevanti evaṃ tassāpi puggalassa kodho na antarā punadivase vā aparadivase vā nibbāti, addhaniyo pana hoti. Maraṇeneva nibbātīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pāsāṇalekhā viya kujjhanabhāvena ciraṭṭhitikato pāsāṇalekhūpamoti vuccati.

114.So ca khvassa kodhoti so appamattakepi kāraṇe sahasā kuddhassa kodho. Na ciranti aciraṃ appahīnatāya nānuseti. Yathā pana pathaviyaṃ ākaḍḍhitvā katalekhā vātādīhi khippaṃ nassati, evamassa sahasā uppannopi kodho khippameva nibbātīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pathaviyaṃ lekhā viya kujjhanabhāvena aciraṭṭhitikato pathavīlekhūpamoti vuccati.

115.Āgāḷhenāti atigāḷhena mammacchedakena thaddhavacanena. Pharusenāti na sotasukhena. Amanāpenāti na cittasukhena. Saṃsandatīti ekībhavati. Sandhiyatīti ghaṭayati. Sammodatīti nirantaro hoti. Atha vā – saṃsandatīti cittakiriyādīsu cittena samodhānaṃ gacchati. Khīrodakaṃ viya ekībhāvaṃ upetīti attho. Sandhiyatīti ṭhānagamanādīsu kāyakiriyādīsu kāyena samodhānaṃ gacchati. Tilataṇḍulā viya missībhāvaṃ upetīti attho. Sammodatīti uddesaparipucchādīsu vacīkiriyāsu vācāya samodhānaṃ gacchati. Vippavāsagatopi piyasahāyako viya piyatarabhāvaṃ upetīti attho. Apica – kiccakaraṇīyesu tehi saddhiṃ āditova ekakiriyabhāvaṃ upagacchanto saṃsandati. Yāva majjhā pavattanto sandhiyati, yāva pariyosānā anivattanto sammodatītipi veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo udakalekhā viya khippaṃ saṃsandanato udakalekhūpamoti vuccati.

關於被填滿的 – 是指被覆蓋的。「心無所念」是指因忘記而散亂。就如同這裡的高貴者應當被看作如同高貴的智慧者。就如同各種美味的佛陀之言。高貴者如同在高處進食的,坐在那個位置的,獲得食物的時間。起身時的心無所念如同從那個座位站起來去的時刻應當被理解。這個人被稱為「高貴的智慧者」。意指與高貴相似的智慧。 「抬起」的是指向上放置。「穩定」的是指保持不變。就如同這裡的高貴者應當被看作如同被放置的瓶子。就如同水的澆灌時間是講法的時間。就如同水的穩定時間是坐在那裡的獲得食物的時間。不是流動的時間就如同起身去的時刻應當被理解。這個人被稱為「普通的智慧者」。意指廣泛的智慧。 關於不貪慾的 – 就如同初果與二果的修行者一樣,普通人也在五種慾望中,不在三種生中貪慾。然而因無過失而不被抓住。就如同砍伐者爲了收集柴火而進入森林,從開始到結束砍伐那些樹木,只有那些適合的樹木被砍伐;同樣,聖者被抓住,而普通人因無過失而不被抓住。慾望中無貪慾是指在五種慾望中無貪慾。在生中無貪慾是指在色界與無色界中無貪慾。 關於石碑的比喻 – 「不追隨」的是指因不放棄而追隨。「不迅速崩潰」的是指不立即消失,因而僅僅是被放置而消失。就如同這裡的憤怒者不會在第二天或後天消失,但會在當下存在。因死亡而消失的意思。這個人被稱為「石碑」,因其憤怒的性質而長久存在,故被稱為如同石碑。 「他的憤怒」是指在微小的原因下也會突然憤怒。不會長久,因而因不放棄而不追隨。就如同在大地上被風吹動的石碑迅速消失,同樣他的憤怒也會迅速消失。這個人被稱為「地上的碑」,因其憤怒的性質而短暫存在,故被稱為如同地碑。 「用力」的是指用極大的力量進行的堅硬言語。「粗暴」的是指沒有耳朵的愉悅。「不安寧」的是指沒有心靈的愉悅。「相聚」的是指合為一體。「結合」的是指相互碰撞。「和諧」的是指保持不變。或者 – 「相聚」的是指在心的行為等中,心的統一。「如同牛奶與水的結合」的意思。「結合」的是指在位置移動等的身體行為中,身體的統一。「如同芝麻與米的混合」的意思。「和諧」的是指在講解與詢問等的言語行為中,言語的統一。即使是遠離的朋友也如同親密的關係。「此外」 – 在需要做的事情中,與他們一起從開始就合為一體,進行相聚。直到中間進行時相聚,直到結束不變的和諧也應被理解。這個人被稱為「水中的碑」,因其迅速的結合而被稱為如同水中的碑。

  1. Potthakūpamesu – yāya upamāya te potthakūpamāti vuccanti, taṃ tāva upamaṃ dassetuṃ tayo potthakātiādi vuttaṃ. Tattha navoti navavāyimo. Potthakoti sāṇavākasāṭako. Dubbaṇṇoti vivaṇṇo. Dukkhasamphassoti kharasamphasso. Appagghoti atibahuṃ agghanto kahāpaṇagghanako hoti. Majjhimoti paribhogamajjhimo. So hi navabhāvaṃ atikkamitvā jiṇṇabhāvaṃ appatto majjhe paribhogakālepi dubbaṇṇo ca dukkhasamphasso ca appagghoyeva ca hoti. Atibahuṃ agghanto aḍḍhaṃ agghati. Jiṇṇakāle pana aḍḍhamāsakaṃ vā kākaṇikaṃ vā agghati. Ukkhaliparimajjananti kāḷukkhaliparipuñchanaṃ.

Navoti upasampadāya pañcavassakālato heṭṭhā jātiyā saṭṭhivassopi navoyeva. Dubbaṇṇatāyāti sarīravaṇṇenapi guṇavaṇṇenapi dubbaṇṇatāya. Dussīlassa hi parisamajjhe nisinnassa nittejatāya sarīravaṇṇopi na sampajjati, guṇavaṇṇe vattabbameva natthi. Ye kho panassāti ye kho pana tassa upaṭṭhākā vā ñātimittādayo vā etaṃ puggalaṃ sevanti. Tesaṃ tanti tesaṃ puggalānaṃ cha satthāre sevantānaṃ micchādiṭṭhikānaṃ viya, devadattaṃ sevantānaṃ kokālikādīnaṃ viya ca taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti. Majjhimoti pañcavassakālato paṭṭhāya yāva navavassakālā majjhimo nāma. Theroti dasavassakālato paṭṭhāya thero nāma. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti. Kiṃ nu kho tuyhanti tuyhaṃ bālassa bhaṇitena ko atthoti vuttaṃ hoti. Tathārūpanti tathājātikaṃ tathāsabhāvaṃ ukkhepanīyakammassa kāraṇabhūtaṃ.

  1. Kāsikavatthūpamesu – kāsikavatthaṃ nāma tayo kappāsaṃsū gahetvā kantitasuttena vāyitaṃ sukhumavatthaṃ. Taṃ navavāyimaṃ anagghaṃ hoti. Paribhogamajjhimaṃ vīsampi tiṃsampi sahassāni agghati. Jiṇṇakāle pana aṭṭhapi dasapi sahassāni agghati.

Tesaṃtaṃ hotīti tesaṃ sammāsambuddhādayo sevantānaṃ viya taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hoti. Sammāsambuddhañhi ekaṃ nissāya yāvajjakālā muccanakasattānaṃ pamāṇaṃ natthi. Tathā sāriputtattheramahāmoggallānatthere avasese ca asītimahāsāvake nissāya saggaṃ gatasattānaṃ pamāṇaṃ natthi. Yāvajjakālā tesaṃ diṭṭhānugatiṃ paṭipannasattānampi pamāṇaṃ natthiyeva. Ādheyyaṃ gacchatīti tassa mahātherassa taṃ atthanissitaṃ vacanaṃ yathā gandhakaraṇḍake kāsikavatthaṃ ādhātabbataṃ ṭhapetabbataṃ gacchati, evaṃ uttamaṅge sirasmiṃ hadaye ca ādhātabbataṃ ṭhapetabbatampi gacchati. Sesamettha heṭṭhā vuttānusāreneva veditabbaṃ.

  1. Suppameyyādīsu – sukhena pametabboti suppameyyo. Idhāti imasmiṃ sattaloke. Uddhatoti uddhaccena samannāgato. Unnaḷoti uggatanaḷo; tucchamānaṃ ukkhipitvā ṭhitoti attho. Capaloti pattamaṇḍanādinā cāpallena samannāgato. Mukharoti mukhakharo. Vikiṇṇavācoti asaṃyatavacano. Asamāhitoti cittekaggatārahito. Vibbhantacittoti bhantacitto, bhantagāvībhantamigīsappaṭibhāgo. Pākaṭindriyoti vivaṭindriyo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo 『suppameyyo』ti vuccati. Yathā hi parittassa udakassa sukhena pamāṇaṃ gayhati; evameva imehi aguṇaṅgehi samannāgatassa sukhena pamāṇaṃ gayhati. Tenesa 『suppameyyo』ti vutto.

關於被覆蓋的比喻 – 以此比喻稱為「被覆蓋的」。因此提到三種被覆蓋的情況。這裡的「新」是指新生的狀態。「被覆蓋的」是指被遮蔽的。「難以辨認的」是指難以識別的。「痛苦的接觸」是指粗糙的接觸。「不貴重的」是指極其少量的,像是微不足道的。「中等的」是指中間的享用。因為他超越了新生的狀態而未達到衰老的狀態,即使在享用的中間時也是難以辨認、痛苦的且不貴重的。極其少量的就稱為半分。在衰老的時刻則稱為半月或小量的。「像磨盤的轉動」是指像黑磨盤的轉動。 「新」的是指在受戒五年之前,甚至在六十歲時仍然是新生的。「難以辨認的」是指身體的外貌或品質的難以辨認。因為不善者在聚會中坐著時,因其外貌而無法顯現,品質的外貌則無法被提及。那些跟隨他的人,如同他的侍者或親友,這些人若長久地隨之而行,就如同跟隨德瓦達特等人一樣,長久以來都是有害且痛苦的。中等的,是指從五年開始到九年期間的中等者。長老,是指從十年開始的長老。就如同這樣,他們說:「你究竟是什麼?」是指以愚者的言辭所說的意思。類似的,是指具有相同本質和相同性質的引導行為。 關於卡西的布料比喻 – 卡西的布料是指用三種草編織的,經過精細的縫製而成的柔軟布料。它是新生的且無價的。中等的享用是指價值在二十、三十、數千之間。在衰老的時刻則價值在八百、十個數千之間。 「這些」是指跟隨正覺者等的人的長久隨之而行是有益且快樂的。因為正覺者是唯一的依靠,直到永恒的時間內,解脫的眾生沒有可比之處。就如同舍利弗長老與摩訶目犍連長老,以及其他八十位長老的依靠,解脫的眾生沒有可比之處。直到永恒的時間內,依循正見的眾生也沒有可比之處。「應當去」的是指那位大長老所說的,像香料一樣的卡西布料應當被依靠、應當被放置在頭上和心中。其他的應當根據前述的內容來理解。 關於良好衡量的比喻 – 「應當以快樂來衡量」的是良好的衡量。在此世間中。「激動」的是指因激動而充滿。「輕盈」的是指被輕盈的狀態所支配;是指抬起輕盈的狀態而站立的意思。「不穩定」的是指因初步的行為等而不穩定。「口出惡言」的是指口出惡言。「散亂的言語」的是指無節制的言辭。「不專注」的是指缺乏專注的狀態。「心不安定」的是指心神散亂,心神被擾亂的狀態。「明顯的感官」的是指明顯的感官。這個人被稱為「良好的衡量者」。就如同微小的水被快樂地衡量;同樣,這些人因具備缺陷的特徵而快樂地衡量。因此稱為「良好的衡量」。

  1. Dukkhena pametabboti duppameyyo. Anuddhatādīni vuttapaṭipakkhavasena veditabbāni. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo 『duppameyyo』ti vuccati. Yathā hi mahāsamuddassa dukkhena pamāṇaṃ gayhati; evameva imehi guṇaṅgehi samannāgatassa dukkhena pamāṇaṃ gayhati. Tādiso 『anāgāmī nu kho, khīṇāsavo nu kho』ti vattabbataṃ gacchati, tenesa 『duppameyyo』ti vutto.

  2. Na sakkā pametunti appameyyo. Yathā hi ākāsassa na sakkā pamāṇaṃ gahetuṃ, evaṃ khīṇāsavassa. Tenesa 『appameyyo』ti vutto.

  3. Na sevitabbādīsu – na sevitabboti na upasaṅkamitabbo. Na bhajitabboti na allīyitabbo. Na payirupāsitabboti na santike nisīdanavasena punappunaṃ upāsitabbo. Hīnohoti sīlenātiādīsu upādāyupādāya hīnatā veditabbā . Yo hi pañca sīlāni rakkhati, so dasa sīlāni rakkhantena na sevitabbo. Yo pana dasa sīlāni rakkhati, so catupārisuddhisīlaṃ rakkhantena na sevitabbo. Aññatra anuddayā aññatra anukampāti ṭhapetvā anuddayañca anukampañca. Attano atthāya eva hi evarūpo puggalo na sevitabbo. Anuddayānukampāvasena pana taṃ upasaṅkamituṃ vaṭṭati.

122.Sadiso hotīti samāno hoti. Sīlasāmaññagatānaṃ satanti sīlena samānabhāvaṃ gatānaṃ santānaṃ. Sīlakathā ca no bhavissatīti evaṃ samānasīlānaṃ amhākaṃ sīlameva ārabbha kathā bhavissati. Sā ca no phāsu bhavissatīti sā ca sīlakathā amhākaṃ phāsuvihāro sukhavihāro bhavissati. Sā ca no pavattinī bhavissatīti sā ca amhākaṃ kathā divasampi kathentānaṃ pavattinī bhavissati, na paṭihaññissati. Dvīsu hi sīlavantesu ekena sīlassa vaṇṇe kathite itaro anumodati; tena tesaṃ kathā phāsu ceva hoti, pavattinī ca. Ekasmiṃ pana dussīle sati dussīlassa sīlakathā dukkathāti neva sīlakathā hoti, na phāsu hoti, na pavattinī. Samādhipaññākathāsupi eseva nayo. Dve hi samādhilābhino samādhikathaṃ, sappaññā ca paññākathaṃ kathentā, rattiṃ vā divasaṃ vā atikkantampi na jānanti.

123.Sakkatvā garuṃ katvāti sakkārañceva garukārañca karitvā. Adhiko hotīti atireko hoti. Sīlakkhandhanti sīlarāsiṃ. Paripūressāmīti taṃ atirekasīlaṃ puggalaṃ nissāya attano aparipūraṃ sīlarāsiṃ paripūraṃ karissāmi. Tattha tattha paññāya anuggahessāmīti ettha sīlassa asappāye anupakāradhamme vajjetvā sappāye upakāradhamme sevanto tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne sīlakkhandhaṃ paññāya anuggaṇhāti nāma. Samādhipaññākkhandhesupi eseva nayo.

  1. Jigucchitabbādīsu – jigucchitabboti gūthaṃ viya jigucchitabbo. Atha kho nanti atha kho assa. Kittisaddoti kathāsaddo. Evamevanti ettha gūthakūpo viya dussīlyaṃ daṭṭhabbaṃ. Gūthakūpe patitvā ṭhito dhamanīahi viya dussīlapuggalo. Guthakūpato uddhariyamānena tena ahinā purisassa sarīraṃ āruḷhenāpi adaṭṭhabhāvo viya dussīlaṃ sevamānassāpi tassa kiriyāya kāraṇabhāvo sarīraṃ gūthena makkhetvā ahino gatakālo viya dussīlaṃ sevamānassa pāpakittisaddassa abbhuggamanakālo veditabbo.

關於痛苦的衡量 – 應當以痛苦來衡量的被稱為「難以衡量的」。應當根據相反的情況來理解。這個人被稱為「難以衡量」。就如同大海的痛苦被作為衡量;同樣,這些具備特徵的人也以痛苦作為衡量。因此,他被稱為「難以衡量」。 「無法衡量」的是指「微小的」。就如同天空無法被衡量,同樣,解脫者也無法被衡量。因此,他被稱為「微小的」。 關於不可隨處接觸的 – 「不可接觸」的是指不可接近。「不可分享」的是指不可依賴。「不可崇拜」的是指在身邊坐著時不可一次又一次地崇拜。「低劣」的是指因依賴而顯得低劣。誰若保護五條戒律,他便不可被低劣者分享。誰若保護十條戒律,他便不可被四種清凈戒律的保護者分享。除非有憐憫與同情,除了憐憫與同情之外,若沒有憐憫與同情,這樣的人不應被接觸。因他是爲了自己的利益而存在的,這樣的人不應被接觸。然而,基於憐憫與同情,還是可以接近他。 「相似的」是指相同的。「具戒者的真實」是指因戒律的相同而具備的真實。「戒律的談論不會發生」的是指我們之間的戒律談論將以我們的戒律為基礎。「那也將是愉快的」的是指我們的戒律談論將是愉快的居所與幸福的居所。「那也將是持久的」的是指我們的談論即使在白天也將持續不斷,不會消失。在兩位具戒者之間,若一位談論戒律的美德,另一位便會贊同;因此,他們的談論既愉快又持久。而在一位不善者面前,若談論不善者的戒律則稱為痛苦的,因此既不是戒律的談論,也不愉快,也不持久。關於定與智慧的談論也是如此。在兩位獲得定的人之間,談論定的內容,智慧者也會談論智慧的內容,無論在夜間還是白天,甚至超過的也無法知道。 「以尊重與重視」的是指進行尊重與重視。「更為」的是指超出。「戒律的聚集」是指戒律的聚合。「我將使其充滿」的是指依靠那個超出戒律的人,我將使自己未充滿的戒律聚合充滿。在那裡,那裡將以智慧來支援,因而在戒律的不足方面,不應依賴於無益的法,而應依賴於有益的法。因而在此處的戒律以智慧來支援。關於定與智慧的聚集也是如此。 關於可厭惡的 – 「可厭惡的」是指如同污垢般的可厭惡。「那麼」是指「那麼」的意思。「讚美的聲音」是指談論的聲音。「如此」是指如同污垢的井一樣的可厭惡。在污垢的井中跌入后,就如同被繩子拉住的可厭惡者。通過從污垢的井中被拉起,就如同被那條蛇的身體所包圍的可厭惡者也未被看見。通過從污垢的井中被拉起,因而他身體的污垢被蛇包圍的時刻也應被理解為可厭惡的。

125.Tindukālātanti tindukarukkhaalātaṃ. Bhiyyoso mattāya cicciṭāyatīti tañhi jhāyamānaṃ pakatiyāpi papaṭikāyo muñcantaṃ cicciṭāyati ciṭiciṭāti saddaṃ karoti. Ghaṭṭitaṃ pana adhimattaṃ karotīti attho. Evamevanti evamevaṃ kodhano attano dhammatāyapi uddhato caṇḍikato hutvā carati. Appamattakaṃ pana vacanaṃ vuttakāle 『mādisaṃ nāma evaṃ vadatī』ti atirekataraṃ uddhato caṇḍikato hutvā carati. Gūthakūpoti gūthapuṇṇakūpo, gūtharāsiyeva vā. Opammasaṃsandanaṃ panettha purimanayeneva veditabbaṃ. Tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo, na sevitabboti yasmā kodhano atiseviyamānopi atiupasaṅkamiyamānopi kujjhatiyeva, 『kiṃ iminā』ti paṭikkamantopi kujjhatiyeva, tasmā palālaggi viya ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yo hi palālaggiṃ atiupasaṅkamitvā tappati, tassa sarīraṃ jhāyati. Yo atipaṭikkamitvā tappati, tassa sītaṃ na vūpasammati. Anupasaṅkamitvā apaṭikkamitvā pana majjhattabhāvena tappentassa sītaṃ vūpasammati, kāyopi na ḍayhati. Tasmā palālaggi viya kodhano puggalo majjhattabhāvena ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo.

126.Kalyāṇamittoti sucimitto. Kalyāṇasahāyoti sucisahāyo. Sahāyoti sahagāmī saddhiṃcaro. Kalyāṇasampavaṅkoti kalyāṇesu sucipuggalesu sampavaṅko, tanninnatappoṇatappabbhāramānasoti attho.

關於「如同火焰」的是指如同火焰的樹木。更為的程度是指它發出嘶嘶聲,因為它在燃燒時,即使是微小的火焰也會發出嘶嘶聲。被撞擊的則是極為強烈的意思。就如同這樣,他因憤怒而在自身的特性上高昂而憤怒地行走。當提到微小的言辭時,則更為憤怒地行走。污垢的井是指滿是污垢的井,或是污垢的堆積。比喻的結合在這裡仍應根據前述的理解。因此,這樣的人應當被觀察,而不應被接觸。因為憤怒者即使被過度接觸或過度接近,仍會憤怒地反抗,因而也會憤怒地拒絕,因此應當如同火焰般被觀察,而不應被接觸。那是什麼意思呢?誰若過度接近火焰,其身體會被燒灼。誰若過度拒絕火焰,其寒冷不會平息。若不接近也不拒絕,而是以中庸的方式接觸,其寒冷會平息,身體也不會被燒灼。因此,憤怒的人應當以中庸的方式被觀察,而不應被接觸,不應被依賴,不應被崇拜。 「良好的朋友」是指善良的朋友。「良好的伴侶」是指純潔的伴侶。「伴侶」是指與同行者共處的人。「良好的交往」是指在善良的純潔者之間的交往,意指與他們的親密交

  1. Sīlesu paripūrakārītiādīsu – sīlesu paripūrakārinoti ete ariyasāvakā yāni tāni maggabrahmacariyassa ādibhūtāni, ādibrahmacariyakāni, pārājikasaṅkhātāni cattāri mahāsīlasikkhāpadāni, tesaṃ avītikkamanato yāni khuddānukhuddakāni āpajjanti, tehi ca vuṭṭhānato sīlesu yaṃ kattabbaṃ, taṃ paripūraṃ samattaṃ karontīti 『sīlesu paripūrakārino』ti vuccanti. Samādhipāribandhakānaṃ pana kāmarāgabyāpādānaṃ, paññāpāribandhakassa ca saccapaṭicchādakassa mohassa asamūhatattā, samādhiṃ paññañca bhāventāpi samādhipaññāsu yaṃ kattabbaṃ taṃ mattaso pamāṇena padesamattameva karontīti samādhismiṃ paññāya ca mattaso kārinoti vuccanti. Iminā upāyena itaresupi dvīsu nayesu attho veditabbo.

Tatrāyaṃ aparopi suttantanayo –

『『Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ mattaso kārī, paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi, vuṭṭhātipi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlo ca hoti, ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti, avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu…pe… so tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā, rāgadosamohānaṃ tanuttā, sakadāgāmī hoti; sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya mattaso kārī. So yāni tāni…pe… sikkhati sikkhāpadesu. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ…pe… anāvattidhammo tasmā lokā. Idha pana, bhikkhave , bhikkhu sīlesu paripūrakārī, samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya paripūrakārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni…pe… sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṃ khayā…pe… upasampajja viharatī』』ti (a. ni. 3.87).

  1. Satthāraniddese – pariññaṃ paññapetīti pahānaṃ samatikkamaṃ paññapeti. Tatrāti tesu tīsu janesu. Tena daṭṭhabboti tena paññāpanena so satthā rūpāvacarasamāpattiyā lābhīti daṭṭhabboti attho. Dutiyavārepi eseva nayo. Sammāsambuddho satthā tena daṭṭhabboti tena titthiyehi asādhāraṇena paññāpanena ayaṃ tatiyo satthā sabbaññubuddho daṭṭhabbo. Titthiyā hi kāmānaṃ pariññaṃ paññapentā rūpabhavaṃ vakkhanti. Rūpānaṃ pariññaṃ paññapentā arūpabhavaṃ vakkhanti. Vedanānaṃ pariññaṃ paññapentā asaññabhavaṃ vakkhanti. Sammā paññapentā 『evaṃ paññapeyyuṃ』, no ca sammā paññapetuṃ sakkonti. Sammāsambuddho pana kāmānaṃ pariññaṃ pahānaṃ anāgāmimaggena paññapeti . Rūpavedanānaṃ pariññaṃ pahānaṃ arahattamaggena paññapeti. Ime tayo satthāroti ime dve janā bāhirakā, eko sammāsambuddhoti – imasmiṃ loke tayo satthāro nāma.

  2. Dutiye satthāraniddese – diṭṭhe ceva dhammeti imasmiṃ attabhāve. Attānaṃ saccato thetato paññapetīti 『『attā nāmeko atthi nicco dhuvo sassato』』ti bhūtato thirato paññapeti. Abhisamparāyañcāti aparasmiṃ attabhāve evameva paññapeti. Sesamettha vuttanayeneva veditabbanti.

Tikaniddesavaṇṇanā.

  1. Catukkaniddesavaṇṇanā

關於戒律圓滿等方面 - "戒律圓滿"是指這些聖弟子們,對於作為梵行基礎的四大戒條,即被稱為波羅夷的四條重要學處,他們不違犯,即使犯了小小戒也會懺悔,因此被稱為"戒律圓滿"。但由於還未完全斷除障礙定的貪慾、嗔恨,以及障礙慧的愚癡,所以雖然修習定慧,但在定慧方面所做的只是有限度的,因此被稱為"定慧有限度"。其他兩種情況也應以此方法理解。 這裡還有另一種經典的解釋方法: "在此,比丘們,有比丘戒律圓滿,定慧有限度。他可能會犯一些小小戒,但會懺悔。為什麼呢?因為我不說他無法證果。對於那些作為梵行基礎、適合梵行的學處,他堅持不犯,嚴格遵守。他斷除三結,成為預流果,不墮惡道,必定證悟。又有比丘戒律圓滿,定慧有限度。他斷除三結,貪嗔癡薄,成為一來果,再來此世一次便能盡苦。又有比丘戒律圓滿,定圓滿,慧有限度。他斷除五下分結,成為不還果,不再返回此世。又有比丘戒定慧皆圓滿。他斷盡諸漏,證得無漏心解脫、慧解脫,現法自知作證具足住。" 在導師的解釋中 - "宣說遍知"是指宣說斷除、超越。"在那裡"是指在那三種人中。"應當被視為"是指由於那種宣說,那個導師應當被視為獲得色界定的人。第二種情況也是如此。正等覺的導師應當被視為,由於那種外道所沒有的宣說,這第三位導師應當被視為一切智佛。外道宣說對欲的遍知時會說色界,宣說對色的遍知時會說無色界,宣說對受的遍知時會說無想界。正確宣說的話"應該這樣宣說",但他們無法正確宣說。而正等覺則宣說以不還道斷除對欲的遍知,以阿羅漢道斷除對色受的遍知。這三位導師是指兩位外道和一位正等覺,這就是世間所說的三位導師。 在第二個導師的解釋中 - "在現法中"是指在此生中。"宣說自我是真實、確定的"是指宣說"有一個永恒、穩固、常住的自我"。"來世也是如此"是指在下一生中也是這樣宣說。其餘的應當按照前面所說的方法來理解。 三法的解釋完畢。 四法的解釋

  1. Catukkaniddese – asappurisoti lāmakapuriso. Pāṇaṃ atipātetīti pāṇātipātī. Adinnaṃ ādiyatīti adinnādāyī. Kāmesu micchā caratīti kāmesumicchācārī. Musā vadatīti musāvādī. Surāmerayamajjapamāde tiṭṭhatīti surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī.

133.Pāṇātipāte samādapetīti yathā pāṇaṃ atipāteti, tathā naṃ tattha gahaṇaṃ gaṇhāpeti. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo yasmā sayaṃ katena ca dussīlyena samannāgato yañca samādapitena kataṃ, tato upaḍḍhassa dāyādo, tasmā asappurisena asappurisataroti vuccati. Sappurisoti uttamapuriso.

135.Sappurisena sappurisataroti attanā katena susīlyena samannāgatattā yañca samādapito karoti. Tato upaḍḍhassa dāyādattā uttamapurisena uttamapurisataro.

136.Pāpoti akusalakammapathasaṅkhātena dasavidhena pāpena samannāgato.

138.Kalyāṇoti kusalakammapathasaṅkhātena dasavidhena kalyāṇadhammena samannāgato suddhako bhadrako. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.

  1. Pāpadhammādīsu – pāpo dhammo assāti pāpadhammo. Kalyāṇo dhammo assāti kalyāṇadhammo. Sesamettha uttānatthameva.

  2. Sāvajjādīsu – sāvajjoti sadoso. Sāvajjena kāyakammenāti sadosena pāṇātipātādinā kāyakammena. Itaresupi eseva nayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammassa sadosattā, gūthakuṇapādibharito padeso viya sāvajjoti vuccati.

145.Sāvajjena bahulanti yassa sāvajjameva kāyakammaṃ bahu hoti, appaṃ anavajjaṃ; so sāvajjena bahulaṃ kāyakammena samannāgato, appaṃ anavajjenāti vuccati. Itaresupi eseva nayo. Ko pana evarūpo hotīti? Yo gāmadhammatāya vā nigamadhammatāya vā kadāci karahaci uposathaṃ samādiyati, sīlāni pūreti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammesu sāvajjasseva bahulatāya anavajjassa appatāya vajjabahuloti vuccati.

Yathā hi ekasmiṃ padese dubbaṇṇāni duggandhāni pupphāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ atimuttakavassikapāṭalāni patitāni bhaveyyuṃ. Evarūpo ayaṃ puggalo veditabbo. Yathā pana ekasmiṃ padese atimuttakavassikapāṭalāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ dubbaṇṇaduggandhāni badarapupphādīni patitāni bhaveyyuṃ. Evarūpo tatiyo puggalo veditabbo. Catuttho pana tīhipi dvārehi āyūhanakammassa niddosattā, catumadhurabharitasuvaṇṇapāti viya daṭṭhabbo. Tesu paṭhamo andhabālaputhujjano. Dutiyo antarantarā kusalassa kārako lokiyaputhujjano. Tatiyo sotāpanno sakadāgāmianāgāminopi eteneva saṅgahitā. Catuttho khīṇāsavo. So hi ekantena anavajjoyeva. Ayaṃ aṅguttaraṭṭhakathāyo.

  1. Ugghaṭitaññūādīsu – ugghaṭitaññūti ettha ugghaṭitaṃ nāma ñāṇugghāṭanaṃ, ñāṇe ugghaṭitamatteyeva jānātīti attho. Saha udāhaṭavelāyāti udāhāre udāhaṭamatteyeva. Dhammābhisamayoti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṃ abhisamayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ 『cattāro satipaṭṭhānā』tiādinā nayena saṃkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā arahattaṃ gaṇhituṃ samattho puggalo ugghaṭitaññūti vuccati.

以下是巴利文的直譯: 132. 在四法論述中 - "非善人"即是下賤之人。"殺害生命"即為殺生者。"取未給予"即為偷盜者。"在欲樂中邪行"即為邪淫者。"說謊"即為妄語者。"停留于酒和麻醉品的放逸"即為酒麻醉放逸者。 133. "在殺生中勸誘"即是如何使他殺生,就如何使他接受。在其餘的情況中也是同樣的道理。這被稱為:這種人因為自身具有惡劣行為,以及勸誘他人做的,從一半開始繼承,因此被稱為"非善人中最非善人"。"善人"即是最上等的人。 135. "以善人比善人"是因為以自身的善良行為為特徵,以及勸誘他人所做,從一半開始繼承,所以比最上等的人更為最上等。 136. "惡"即具有十種被稱為不善業道的惡。 138. "善"即具有十種被稱為善業道的善法,純凈、美好。其餘部分與前面所說的方式相同,意義明顯。 140. 在惡法等中 - 具有惡法即為惡法。具有善法即為善法。其餘部分意義明顯。 144. 在有過失等中 - "有過失"即有過錯。"以有過失的身業"即以有過錯的殺生等身業。在其他情況中也是同樣的道理。這被稱為:這種人因為在三個門(身、口、意)中行為有過錯,就像被糞便和腐肉填滿的地方一樣,被稱為"有過失"。 145. "以有過失為多"即他的身業多為有過失,少為無過失;他以有過失的身業為主,被稱為"少有無過失"。在其他情況中也是同樣的道理。什麼樣的人會這樣呢?那種偶爾按照村莊或城鎮的習俗受持齋戒、圓滿戒律的人。這被稱為:這種人因為在三個門中行為多有過失、少無過失,所以被稱為"過失眾多"。 就像在某個地方有不美、有惡臭的花朵堆積,在其上落下多花和黃葛花一樣。應該瞭解這種人是如此。又如在某個地方有多花和黃葛花堆積,在其上落下不美、有惡臭的豆蔻花等。應該瞭解第三種人是如此。第四種則因為在三個門中行為完全無過失,就像盛滿四種蜂蜜的金盃一樣可以看待。在這些人中,第一種是盲目的凡夫。第二種是在中間做善業的世俗凡夫。第三種是須陀洹、斯陀含、阿那含也被這樣包含。第四種是阿羅漢。他確實是完全無過失的。這是《增支部注》所說。 148. 在能開悟等中 - "能開悟"即是知識的開啟,意思是僅僅在知識開啟時就能理解。"伴隨著舉例的時刻"即僅僅舉例。"法現觀"即四諦法與知識一起的現觀。這被稱為:這種人能夠按照"四念處"等簡略的綱要,隨著開示送出知識,能夠獲得阿羅漢果,所以被稱為"能開悟者"。

  1. Vipañcitaṃ vitthāritameva atthaṃ jānātīti vipañcitaññū. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ saṅkhittena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena atthe bhājiyamāne arahattaṃ pāpuṇituṃ samattho puggalo vipañcitaññūti vuccati.

  2. Uddesādīhi netabboti neyyo. Anupubbena dhammābhisamayo hotīti anukkamena arahattappatti.

  3. Byañjanapadameva paramaṃ assāti padaparamo. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotīti na tena attabhāvena jhānaṃ vā vipassanaṃ vā maggaṃ vā phalaṃ vā nibbattetuṃ sakkotīti attho.

  4. Yuttapaṭibhānādīsu – paṭibhānaṃ vuccati ñāṇampi, ñāṇassa upaṭṭhitavacanampi. Taṃ idha adhippetaṃ. Atthayuttaṃ kāraṇayuttañca paṭibhānamassāti yuttappaṭibhāno. Pucchitānantarameva sīghaṃ byākātuṃ asamatthatāya no muttaṃ paṭibhānamassāti no muttappaṭibhāno. Iminā nayena sesā veditabbā. Ettha pana paṭhamo – kiñci kālaṃ vīmaṃsitvā yuttameva pekkhati, tipiṭakacūḷanāgatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho pariggahetvā yuttapayuttakāraṇameva katheti.

Dutiyo – pucchānantarameva yena vā tena vā vacanena paṭibāhati, vīmaṃsitvāpi ca yuttaṃ na pekkhati catunikāyikapaṇḍitatissatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho pañhapariyosānampi nāgameti, yaṃ vā taṃ vā kathetiyeva. Vacanatthaṃ panassa vīmaṃsiyamānaṃ katthaci na laggati.

Tatiyo – pucchāsamakālameva yuttaṃ pekkhati, taṅkhaṇaññeva vacanaṃ byākaroti tipiṭakacūḷābhayatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho sīghameva katheti, yuttapayuttakāraṇo ca hoti.

Catuttho – puṭṭho samāno neva yuttaṃ pekkhati , na yena vā tena vā paṭibāhituṃ sakkoti tibbandhakāranimuggo viya hoti lāḷudāyitthero viya.

  1. Dhammakathikesu – appañca bhāsatīti sampattaparisāya thokameva katheti. Asahitañcāti kathento ca pana na atthayuttaṃ kāraṇayuttaṃ katheti. Parisā cassa na kusalā hotīti sotuṃ nisinnaparisā cassa yuttāyuttaṃ kāraṇākāraṇaṃ siliṭṭhāsiliṭṭhaṃ na jānātīti attho. Evarūpoti ayaṃ evaṃjātiko bāladhammakathiko. Evaṃjātikāya bālaparisāya dhammakathikotveva nāmaṃ labhati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Ettha ca dveyeva janā sabhāvadhammakathikā, itare pana dhammakathikānaṃ antare paviṭṭhattā evaṃ vuttā.

  2. 能知曉已詳細闡述的義理者稱為通達智者。這裡所說的是:簡略地立下綱要后,當義理被詳細解說時,能夠證得阿羅漢果的人,被稱為通達智者。

  3. 需要通過誦讀等方法引導的人稱為應被引導者。逐步地證悟法義,即是逐步地證得阿羅漢果。
  4. 以文字詞句為最高者稱為文句為最者。不能在那一世證悟法義,意思是不能在那一生中修得禪定、觀智、道或果。
  5. 關於善巧辯才等:辯才指智慧,也指智慧所生的言語。這裡指後者。具有合乎義理、合乎道理的辯才者稱為善巧辯才者。因為不能在被問后立即迅速回答,所以沒有自在的辯才,稱為非自在辯才者。其餘的應以此方法理解。 在這裡,第一種人經過一段時間思考後只看重合理的,如三藏小龍長老。據說他被問到問題時,經過思考後只說合理恰當的道理。 第二種人在問題剛一問完就用任何話語迴應,即使經過思考也不看重合理的,如四部經典學者帝須長老。據說他被問到問題時甚至不等問題問完,就隨便說些什麼。但是當人們思考他話語的含義時,卻發現哪裡都說不通。 第三種人在問題問出的同時就看到合理之處,當場就能回答,如三藏小無畏長老。據說他被問到問題時能迅速回答,而且言之有理。 第四種人被問到時既看不到合理之處,也無法用任何話語迴應,就像陷入濃密黑暗中一樣,如拉盧達伊長老。
  6. 關於說法者:說得少,是指對在場的聽眾只說很少的內容。說得不相應,是指說話時不說合乎義理、合乎道理的內容。聽眾也不善巧,意思是坐著聽法的聽眾不懂什麼是合理的、不合理的,有道理的、無道理的,流暢的、不流暢的。這樣的人,就是這種愚蠢的說法者。這種人在愚蠢的聽眾中被稱為說法者。以此類推,其他情況也應這樣理解。在這裡,只有兩種人是真正的說法者,其他人只是混在說法者中間才這樣稱呼的。

  7. Valāhakūpamesu valāhakāti meghā. Gajjitāti thanitā. Tattha gajjitvā no vassanabhāvo nāma pāpako. Manussā hi yathā devo gajjati 『suvuṭṭhikā bhavissatī』ti bījāni nīharitvā vapanti. Atha deve avassante khette bījāni khetteyeva nassanti, gehe bījāni geheyeva nassantīti dubbhikkhaṃ hoti. No gajjitvā vassanabhāvopi pāpakova. Manussā hi 『imasmiṃ kāle dubbuṭṭhikā bhavissatī』ti ninnaṭṭhānesuyeva vappaṃ karonti. Atha devo vassitvā sabbabījāni mahāsamuddaṃ pāpeti, dubbhikkhameva hoti. Gajjitvā vassanabhāvo pana bhaddako. Tadā hi subhikkhaṃ hoti. No gajjitvā no vassanabhāvo ekantapāpakova.

Bhāsitā hoti no kattāti 『idāni ganthadhuraṃ pūressāmi, vāsadhuraṃ pūressāmī』ti kathetiyeva, na pana uddesaṃ gaṇhāti, na kammaṭṭhānaṃ bhāveti.

Kattā hoti no bhāsitāti 『ganthadhuraṃ vā pūressāmi vāsadhuraṃ vā』ti na bhāsati. Sampatte pana kāle tamatthaṃ sampādeti. Iminā nayena itarepi veditabbā. Sabbaṃ panetaṃ paccayadāyakeneva kathitaṃ. Eko hi 『asukadivase nāma dānaṃ dassāmī』ti saṅghaṃ nimanteti, sampattakāle no karoti. Ayaṃ puggalo puññena parihāyati, bhikkhusaṅghopi lābhena parihāyati . Aparo saṅghaṃ animantetvāva sakkāraṃ katvā 『bhikkhū ānessāmī』ti na labhati, sabbe aññattha nimantitā honti. Ayampi puññena parihāyati , saṅghopi tena lābhena parihāyati. Aparo paṭhamaṃ saṅghaṃ nimantetvā, pacchā sakkāraṃ katvā dānaṃ deti, ayaṃ kiccakārī hoti. Aparo neva saṅghaṃ nimanteti, na dānaṃ deti, ayaṃ 『pāpapuggalo』ti veditabbo.

  1. Mūsikūpamesu – gādhaṃ kattā no vasitāti attano āsayaṃ bilaṃ kūpaṃ khaṇati, no tattha vasati, kismiñcideva ṭhāne vasati, evaṃ biḷārādiamittavasaṃ gacchati. Khattātipi pāṭho. Vasitā no gādhaṃ kattāti sayaṃ na khaṇati, parena khate bile vasati, evaṃ jīvitaṃ rakkhati. Tatiyā dvepi karontī, jīvitaṃ rakkhati. Catutthā dvepi akarontī amittavasaṃ gacchati. Imāya pana upamāya upamitesu puggalesu paṭhamo yathā sā mūsikā gādhaṃ khaṇati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ uggaṇhāti. Yathā pana sā tattha na vasati, kismiñcideva ṭhāne vasantī, amittavasaṃ gacchati; tathā ayampi pariyattivasena ñāṇaṃ pesetvā catusaccadhammaṃ na paṭivijjhati, lokāmisaṭṭhānesuyeva caranto maccumārakilesamāradevaputtamārasaṅkhātānaṃ amittānaṃ vasaṃ gacchati. Dutiyo yathā sā mūsikā gādhaṃ na khaṇati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ na uggaṇhāti. Yathā pana parena khatabile vasantī jīvitaṃ rakkhati; evaṃ parassa kathaṃ sutvā catusaccadhammaṃ paṭivijjhitvā tiṇṇaṃ mārānaṃ vasaṃ atikkamati. Iminā nayena tatiyacatutthesupi opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.

  2. Ambūpamesu – āmaṃ pakkavaṇṇīti anto āmaṃ bahi pakkasadisaṃ. Pakkaṃ āmavaṇṇīti anto pakkaṃ bahi āmasadisaṃ. Sesadvayesupi eseva nayo. Tattha yathā ambe apakkabhāvo āmatā hoti, evaṃ puggalepi puthujjanabhāvo āmatā, ariyabhāvo pakkatā. Yathā ca tattha pakkasadisatā pakkavaṇṇitā; evaṃ puggalepi ariyānaṃ abhikkamanādisadisatā pakkavaṇṇitāti – iminā nayena upamitapuggalesu opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.

  3. 關於云的譬喻中,云指的是雨雲。雷鳴指的是雷聲。其中,打雷而不下雨是不好的。因為人們聽到雷聲就會想"將會有好雨",於是拿出種子播種。然後如果不下雨,田里的種子就會在田里爛掉,家裡的種子就會在家裡爛掉,這樣就會發生饑荒。不打雷而下雨也是不好的。因為人們會想"這個時候會幹旱",就只在低窪處播種。然後雨下來把所有種子都衝到大海里去,這樣也會發生饑荒。打雷又下雨是好的。那時就會豐收。既不打雷又不下雨則是絕對不好的。 說而不做的人,就是隻說"現在我要完成學習的責任,要完成修行的責任",但既不學習經典,也不修習禪觀。 做而不說的人,就是不說"我要完成學習的責任或修行的責任"。但到了適當的時候,就會完成這些事。其他的也應以此類推理解。所有這些都是從供養者的角度來說的。有人說"某日我要佈施",邀請僧團,但到了時候卻不做。這種人失去功德,比丘僧團也失去供養。另一個人不邀請僧團就準備好供養,說"我要請比丘來",卻請不到,因為所有比丘都被邀請到別處去了。這人也失去功德,僧團也失去那份供養。另一個人先邀請僧團,後來準備好供養並佈施,這人是盡責的。還有一個人既不邀請僧團,也不佈施,這人應被視為惡人。

  4. 關於老鼠的譬喻中,挖洞而不住的,是指挖自己的住處、洞穴,但不住在那裡,而是住在某個地方,這樣就會落入貓等敵人手中。有的版本作"挖"。住而不挖洞的,是指自己不挖,而住在別人挖的洞里,這樣就能保全性命。第三種既挖又住,能保全性命。第四種既不挖也不住,會落入敵人手中。用這個比喻來比喻的人中,第一種人就像那隻老鼠挖洞一樣,學習九分教法。但就像那隻老鼠不住在那裡,而住在某處落入敵人手中;這種人也是通過學習運用智慧,卻不能洞見四聖諦之法,只在世俗利益中活動,落入死魔、煩惱魔、天子魔等敵人手中。第二種人就像那隻老鼠不挖洞,這種人不學習九分教法。但就像老鼠住在別人挖的洞里保全性命;這種人聽了別人的教導后洞見四聖諦之法,超越三種魔的控制。第三種和第四種人也應以此方法理解比喻的對應關係。
  5. 關於芒果的譬喻中,生而似熟的,是指內里生而外表像熟的。熟而似生的,是指內里熟而外表像生的。其餘兩種也是這個道理。其中,就像芒果未熟是生的狀態,人也是凡夫是生的狀態,聖者是熟的狀態。就像那裡看似成熟是熟的樣子;人也是看似聖者的行為舉止是熟的樣子。應以此方法理解被比喻的人與比喻的對應關係。

  6. Kumbhūpamesu – kumbhoti ghaṭo. Tucchoti anto ritto. Pihitoti pidahitvā ṭhapito. Puroti anto puṇṇo. Vivaṭoti vivaritvā ṭhapito. Upamitapuggalesu panettha anto guṇasāravirahito tuccho bāhirasobhanatāya pihito puggalo veditabbo. Sesesupi eseva nayo.

  7. Udakarahadūpamesu – udakarahado tāva jaṇṇumattepi udake sati paṇṇarasasambhinnavaṇṇattā vā bahalattā vā udakassa apaññāyamānatalo uttāno gambhīrobhāso nāma hoti. Tiporisa catuporisepi pana udake sati acchattā udakassa paññāyamānatalo gambhīro uttānobhāso nāma hoti. Ubhayakāraṇasambhāvato pana itare dve veditabbā. Puggalopi kilesussadabhāvato guṇagambhīratāya ca abhāvato guṇagambhīrānaṃ sadisehi abhikkamādīhi yutto uttāno gambhīrobhāso nāma. Iminā nayena sesāpi veditabbā.

  8. Balībaddūpamesu – balībaddo tāva yo attano gogaṇaṃ ghaṭṭeti ubbejeti, paragogaṇe pana sorato sukhasīlo hoti – ayaṃ sakagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo nāma. Puggalopi attano parisaṃ ghaṭṭento vijjhanto pharusena samudācaranto, paraparisāya pana soraccaṃ nivātavuttitaṃ āpajjanto sakagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo nāmāti. Iminā nayena sesāpi veditabbā. Niddesavāre panettha ubbejitā hotīti ghaṭṭetvā vijjhitvā ubbegappattaṃ karoticceva attho.

  9. Āsīvisūpamesu – āsīviso tāva yassa visaṃ āsuṃ āgacchati sīghaṃ pharati; ghoraṃ pana na hoti, cirakālaṃ na pīḷeti – ayaṃ āgataviso no ghoraviso. Sesapadesupi eseva nayo. Puggalavibhājanaṃ pana uttānatthameva.

164.Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hotītiādīsu ananuviccāti atulayitvā, apariggaṇhitvā. Apariyogāhetvāti paññāya guṇe anogāhetvā.

166.Bhūtaṃ tacchanti vijjamānato bhūtaṃ, aviparītato tacchaṃ. Kālenāti yuttapayuttakālena. Tatra kālaññū hotīti yamidaṃ kālenāti vuttaṃ. Tatra yo puggalo kālaññū hoti, kālaṃ jānāti, tassa pañhassa veyyākaraṇatthāya 『『imasmiṃ kāle pucchitenāpi mayā na kathetabbā, imasmiṃ kāle kathetabbā』』ti – ayaṃ kālena bhaṇati nāma. Upekkhako viharatīti majjhattabhūtāya upekkhāya ṭhito hutvā viharati. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva.

  1. Uṭṭhānaphalūpajīvītiādīsu – yo uṭṭhānavīriyeneva divasaṃ vītināmetvā tassa nissandaphalamattaṃ kiñcideva labhitvā jīvikaṃ kappeti, taṃ pana uṭṭhānaṃ āgamma kiñci puññaphalaṃ na paṭilabhati, taṃ sandhāya yassa puggalassa uṭṭhahatotiādi vuttaṃ. Tatūpari devāti tato upari brahmakāyikādayo devā. Tesañhi uṭṭhānavīriyena kiccaṃ nāma natthi. Puññaphalameva upajīvanti. Puññavato cāti idaṃ puññavante khattiyabrāhmaṇādayo ceva bhummadeve ādiṃ katvā nimmānaratipariyosāne deve ca sandhāya vuttaṃ. Sabbepi hete vāyāmaphalañceva puññaphalañca anubhavanti. Nerayikā pana neva uṭṭhānena ājīvaṃ uppādetuṃ sakkonti, nāpi nesaṃ puññaphalena koci ājīvo uppajjati.

  2. 關於水罐的譬喻中,水罐指的是容器。空的,指的是內部空虛。被蓋住的,指的是被蓋住放置的。滿的,指的是內部充滿的。打開的,指的是被打開放置的。在比喻的人中,內部缺少優點、外表華麗的空容器被視為空的。其餘的也應如此理解。

  3. 關於水池的譬喻中,水池即使在水面上也有水存在,由於水色分散或豐盈,水池的深度和廣度就會顯得深而廣。對於四種水池而言,即使水面上有水,水池的深度和廣度就會顯得深而廣。由於兩種原因,其他兩種應被理解為。人由於煩惱的存在,缺乏優點的深度,因此被稱為深而廣的水池。以此類推,其他的也應如此理解。
  4. 關於強壯的牛的譬喻中,強壯的牛是指能驅趕自己的牛群,面對外來的牛群則表現得溫和馴良——這稱為自己的牛群,而非外來的牛群。人也一樣,驅趕自己的群體時用力粗暴,對外來的群體則表現得溫和,適應環境。以此類推,其他的也應如此理解。在解釋部分,這裡所說的「驅趕」是指通過驅趕、攻擊而達到的狀態。
  5. 關於毒蛇的譬喻中,毒蛇是指其毒液迅速到達併發作;但並不兇猛,且不會長時間折磨——這稱為來毒,而非兇猛的毒。其餘的部分也應如此理解。人類的分類則是直接關聯的。
  6. 關於無所不在的部分,所說的無所不在是指不被限制,未被捕捉。無所不在的原因是指通過智慧不被限制的優點。
  7. 真實存在的,是指真實的存在,未被扭曲的真實。適時的,指的是合乎時宜的時間。在這裡,所說的「適時」是指在這個時間內。此時,若有個人在適時,他就知道時間,針對這個問題的解釋是「在這個時間被問到時,我不該說什麼,應該說什麼」——這稱為在時說。處於平等的狀態,指的是處於中立的平和狀態中生活。其餘的在所有地方都是直接相關的。
  8. 關於起身果實的生計,指的是通過努力起身而度過一天,得到的某種果實,作為生計的來源,但通過起身而沒有獲得任何功德的,正是指那些人。至於其上層的天人,指的是更高層次的天人。因為他們沒有通過努力而獲得任何工作。只有功德的果實可以維持生計。至於有功德的人,指的是有功德的貴族、婆羅門等以及地上的天人,最終指的是天人。所有這些人都享受著努力的果實和功德的果實。地獄人則無法通過努力獲得生計,也無法通過功德得到生計。

  9. Tamādīsu – 『『nīce kule paccājāto』』tiādikena tamena yuttoti tamo. Kāyaduccaritādīhi puna nirayatamūpagamanato tamaparāyaṇo. Nesādakuleti migaluddakādīnaṃ kule. Venakuleti vilīvakārakule. Rathakārakuleti cammakārakule. Pukkusakuleti pupphachaḍḍakakule. Kasiravuttiketi dukkhavuttike. Dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. Duddasikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano. Okoṭimakoti lakuṇḍako. Kāṇoti ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā. Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī. Padīpeyyassāti telakapallakādino padīpūpakaraṇassa. Evaṃ puggalo tamo hoti tamaparāyaṇoti ettha eko puggalo bahiddhā ālokaṃ adisvā mātukucchismiññeva kālaṃ katvā apāyesu nibbattanto sakalepi kappe saṃsarati. Sopi tamo tamaparāyaṇova. So pana kuhakapuggalo bhaveyya. Kuhakassa hi evarūpā nibbatti hotīti vuttaṃ.

Ettha ca nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vātiādīhi āgamanavipatti ceva pubbuppannapaccayavipatti ca dassitā. Daliddetiādīhi pavattipaccayavipatti. Kasiravuttiketiādīhi ājīvupāyavipatti. Dubbaṇṇotiādīhi rūpavipatti. Bahvābādhotiādīhi dukkhakāraṇasamāyogo. Na lābhītiādīhi sukhakāraṇavipatti ceva upabhogavipatti ca. Kāyena duccaritantiādīhi tamaparāyaṇabhāvassa kāraṇasamāyogo. Kāyassa bhedātiādīhi samparāyikatamūpagamo. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.

Apicettha tividhāya kulasampattiyā paccājātiādikena jotinā yuttato joti, ālokabhūtoti vuttaṃ hoti. Kāyasucaritādīhi pana saggūpapattijotibhāvūpagamanato jotiparāyaṇo. Khattiyamahāsālakule vātiādīsu khattiyamahāsālāti khattiyā mahāsārā mahāsārappattā khattiyā. Yesañhi khattiyānaṃ heṭṭhimantena koṭisataṃ nidhānagataṃ hoti, tayo kahāpaṇakumbhā vaḷañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapitā honti, te khattiyamahāsālā nāma. Yesaṃ brāhmaṇānaṃ asītikoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, diyaḍḍho kahāpaṇakumbho vaḷañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te brāhmaṇamahāsālā nāma. Yesaṃ gahapatīnaṃ cattālīsakoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, kahāpaṇakumbho vaḷañjatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te gahapatimahāsālā nāma. Tesaṃ kuleti attho. Aḍḍheti issare. Nidhānagatadhanassa mahantatāya mahaddhane. Suvaṇṇarajatabhājanādīnaṃ upabhogabhaṇḍānaṃ mahantatāya mahābhoge. Nidhānagatassa jātarūparajatassa pahūtatāya pahūtajātarūparajate. Vittūpakaraṇassa tuṭṭhikaraṇassa pahūtatāya pahūtavittūpakaraṇe. Godhanādīnañca sattavidhadhaññānañca pahūtatāya pahūtadhanadhaññe. Abhirūpoti sundararūpo. Dassanīyoti aññaṃ kammaṃ pahāya divasampi passitabbayutto. Pāsādikoti dassaneneva cittapasādāvaho. Paramāyāti uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti pokkharavaṇṇatāya. Pokkharaṃ vuccati sarīraṃ. Tassa vaṇṇasampattiyāti attho. Samannāgatoti upeto.

  1. 關於黑暗等:與"生於低賤家庭"等黑暗相應的稱為黑暗者。由於身惡行等再次投生到地獄黑暗中,所以稱為歸向黑暗。獵人家族指獵鹿等人的家族。竹匠家族指編籃子的人家族。車匠家族指製革工人家族。清道夫家族指掃花的人家族。貧困生活指艱難的生活。醜陋指像灰塵鬼一樣,顏色如燒焦的木樁。難看指即使對剛生產的母親來說也不悅目。矮小指侏儒。瞎子指一隻眼瞎或兩隻眼都瞎。跛子指一隻手跛或兩隻手都跛。瘸子指一隻腳瘸或兩隻腳都瘸。半身不遂指失去一側身體功能,需要坐在椅子上移動。燈具指油燈等照明用具。 這樣的人是黑暗者,歸向黑暗:有些人從未見過外界的光明,從母胎中就死去,投生到惡道中,在整個劫中輪迴。這也是黑暗者,歸向黑暗。這可能是指虛偽的人。因為據說虛偽的人會有這樣的投生。 這裡,"生於低賤家庭,如旃陀羅家"等詞顯示了出身的缺陷和前世因緣的缺陷。"貧窮"等詞顯示了現世因緣的缺陷。"貧困生活"等詞顯示了謀生方式的缺陷。"醜陋"等詞顯示了容貌的缺陷。"多病"等詞顯示了與痛苦原因的結合。"不得"等詞顯示了快樂原因的缺陷和享受的缺陷。"身惡行"等詞顯示了與歸向黑暗原因的結合。"身壞"等詞顯示了來世投生黑暗。光明的一面應以相反的方式理解。 此外,這裡由於具有三種家族圓滿的出生等光明,所以稱為光明者,成為光明。由於身善行等而投生天界成為光明,所以稱為歸向光明。關於"剎帝利大富豪家"等,剎帝利大富豪指有大財富、達到大財富的剎帝利。對於剎帝利來說,至少有一億財富藏起來,三罐錢幣堆放在家中中央以供使用,這樣的人稱為剎帝利大富豪。對於婆羅門來說,有八千萬財富藏起來,一罐半錢幣堆放在家中中央以供使用,這樣的人稱為婆羅門大富豪。對於居士來說,有四千萬財富藏起來,一罐錢幣堆放在家中中央以供使用,這樣的人稱為居士大富豪。"他們的家族"是這個意思。富有指有權勢。大財富指藏起來的財富很多。大財產指金銀器皿等享用物品很多。大量金銀指藏起來的金銀很多。大量財物指能帶來滿足的物品很多。大量財谷指牛群等和七種穀物很多。端正指容貌美好。可愛指值得放下其他工作整天觀看。令人愉悅指一看就能讓人心生歡喜。最高的指最上等的。容色殊妙指身體的顏色美好。身體被稱為蓮花,意思是身體色澤圓滿。具足指擁有。

  2. Oṇatoṇatādīsu – diṭṭhadhammikāya vā samparāyikāya vā sampattiyā virahito oṇato. Nīco, lāmakoti attho. Tabbipakkhato uṇṇato. Ucco, uggatoti attho. Sesamettha tamādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ. Apica – oṇatoṇatoti idāni nīco, āyatimpi nīcova bhavissati. Oṇatuṇṇatoti idāni nīco, āyatiṃ ucco bhavissati. Uṇṇatoṇatoti idāni ucco, āyatiṃ nīco bhavissati. Uṇṇatuṇṇatoti idāni ucco, āyatimpi uccova bhavissatīti.

  3. Rukkhūpamesu – rukkho tāva pheggusāraparivāroti vanajeṭṭhakarukkho sayaṃ pheggu hoti , parivārarukkhā panassa sārā honti. Iminā nayena sesā veditabbā. Puggalesu pana sīlasāravirahato pheggutā, sīlācārasamannāgamena ca sāratā veditabbā.

  4. Rūpappamāṇādīsu – sampattiyuttaṃ rūpaṃ pamāṇaṃ karotīti rūpappamāṇo. Tattha pasādaṃ janetīti rūpappasanno. Kittisaddabhūtaṃ ghosaṃ pamāṇaṃ karotīti ghosappamāṇo. Ārohaṃ vātiādīsu pana – ārohanti uccattanaṃ. Pariṇāhanti kisathūlabhāvāpagataṃ parikkhepasampattiṃ. Saṇṭhānanti aṅgapaccaṅgānaṃ dīgharassavaṭṭatādiyuttaṭṭhānesu tathābhāvaṃ. Pāripūrinti yathāvuttappakārānaṃ anūnataṃ, lakkhaṇaparipuṇṇabhāvaṃ vā. Paravaṇṇanāyāti parehi parammukhā nicchāritāya guṇavaṇṇanāya. Parathomanāyāti parehi thutivasena gāthādiupanibandhanena vuttāya thomanāya. Parapasaṃsanāyāti parehi sammukhā vuttāya pasaṃsāya. Paravaṇṇahārikāyāti paramparathutivasena parehi pavattitāya vaṇṇaharaṇāya.

172.Cīvaralūkhanti cīvarassa dubbaṇṇādibhāvena lūkhataṃ. Pattalūkhanti bhājanassa vaṇṇasaṇṭhānavatthūhi lūkhataṃ. Senāsanalūkhanti nāṭakādisampattivirahena senāsanassa lūkhataṃ. Vividhanti acelakādibhāvena anekappakāraṃ. Dukkarakārikanti sarīratāpanaṃ.

Aparo nayo – imesu hi catūsu puggalesu rūpe pamāṇaṃ gahetvā pasanno rūpappamāṇo nāma. Rūpappasannoti tasseva atthavacanaṃ. Ghose pamāṇaṃ gahetvā pasanno ghosappamāṇo nāma. Cīvaralūkhapattalūkhesu pamāṇaṃ gahetvā pasanno lūkhappamāṇo nāma. Dhamme pamāṇaṃ gahetvā pasanno dhammappamāṇo nāma. Itarāni tesaṃyeva atthavacanāni. Sabbasatte ca tayo koṭṭhāse katvā dve koṭṭhāsā rūpappamāṇā, eko na rūpappamāṇo. Pañca koṭṭhāse katvā cattāro koṭṭhāsā ghosappamāṇā, eko na ghosappamāṇo. Dasa koṭṭhāse katvā nava koṭṭhāsā lūkhappamāṇā, eko na lūkhappamāṇo. Satasahassaṃ koṭṭhāse katvā pana eko koṭṭhāsova dhammappamāṇo, sesā na dhammappamāṇā. Evamayaṃ catuppamāṇo lokasannivāso.

Etasmiṃ catuppamāṇe lokasannivāse buddhesu appasannā mandā, pasannāva bahukā. Rūpappamāṇassa hi buddharūpato uttari pasādāvahaṃ rūpaṃ nāma natthi. Ghosappamāṇassa buddhānaṃ kittighosato uttari pasādāvaho ghoso nāma natthi. Lūkhappamāṇassa kāsikāni vatthāni mahārahāni kañcanabhājanāni tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike sabbasampattiyutte pāsādavare pahāya paṃsukūlacīvaraselamayapattarukkhamūlādisenāsanasevino buddhassa bhagavato lūkhato uttari pasādāvahaṃ aññaṃ lūkhaṃ nāma natthi. Dhammappamāṇassa sadevake loke asādhāraṇasīlādiguṇassa tathāgatassa sīlādiguṇato uttari pasādāvaho añño sīlādiguṇo nāma natthi. Iti bhagavā imaṃ catuppamāṇikaṃ lokasannivāsaṃ muṭṭhinā gahetvā viya ṭhitoti.

低下、低微等 – 低下者是指缺乏現世或來世的福報。卑微,意指低賤。相對而言,尊貴,意指高貴。其餘的應根據上述解釋理解。此外 – 低下者如今是指卑微,未來也是將繼續卑微。低微者如今是指卑微,未來將會高貴。高貴者如今是指高貴,未來將會卑微。高微者如今是指高貴,未來也是將繼續高貴。 樹木比喻 – 樹木本身是指具有果實的主要樹木,樹木的周圍則是其果實的樹木。依此類推,其他的也應如此理解。在個人中,由於缺乏道德,果實的品質應被理解為低劣,而因道德行為的具備,品質應被理解為優秀。 形狀與量等 – 適合福報的形狀是指形狀的標準。這裡產生喜悅的是形狀的美。被稱為名聲的聲音是指聲音的標準。上升等的情況是指上升的高度。變化是指從微小到粗大的變化的財富。安置是指身體各部分在長久的圓滿狀態下的安置。充滿是指如所述的方式,特徵的完滿狀態。對他人讚美是指他人面前的讚美。對他人讚美的方式是指以他人之名的讚美。對他人讚美的方式是指以他人之名的讚美。 衣服的低劣是指衣服的醜陋等特徵。器皿的低劣是指器皿的顏色和狀態的醜陋。臥具的低劣是指缺乏如戲劇等的適合的臥具。多樣是指因無衣等的多種狀態。艱難的行為是指身體的痛苦。 此外,在這四種個人中,形狀的標準被認為是形狀的標準。形狀的標準是指其本身的意義。聲音的標準被認為是聲音的標準。衣服的低劣、器皿的低劣被認為是低劣的標準。法的標準被認為是法的標準。其他的都是它們的意義。所有眾生分為三類,其中兩類為形狀的標準,一類不是形狀的標準。五類分為四類聲音的標準,一類不是聲音的標準。十類分為九類衣服的標準,一類不是衣服的標準。數千類分為一類法的標準,其他的不是法的標準。這樣,這就是四種標準的世界的聚集。 在這四種標準的世界中,對佛陀的信心很少,信心很大。因為在形狀的標準中,佛陀的形象之上,沒有比這更能產生喜悅的形狀。對於聲音的標準,佛陀的名聲之上,沒有比這更能產生喜悅的聲音。對於衣服的標準,諸如可憐的衣物、華麗的器皿、金色的器皿、三種氣候下的適合的財富,捨棄了最好的臥具、用灰塵的衣服、樹木的根等的臥具,佛陀的低劣之上,沒有比這更能產生喜悅的低劣。對於法的標準,在有情世界中,超越了非凡的道德等特質,佛陀的道德特質之上,沒有比這更能產生喜悅的道德特質。如此,佛陀將這四種標準的世界當作被掩蓋的持有而立。

  1. Attahitāya paṭipannādīsu – sīlasampannoti sīlena sampanno samannāgato. Samādhisampannotiādīsupi eseva nayo. Ettha ca sīlaṃ lokiyalokuttaraṃ kathitaṃ. Tathā samādhipaññā ca. Vimutti arahattaphalavimuttiyeva. Ñāṇadassanaṃ ekūnavīsatividhaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ. No parantiādīsu – parapuggalaṃ 『『tayāpi sīlasampannena bhavituṃ vaṭṭatī』』ti vatvā yathā sīlaṃ samādiyati, evaṃ na samādapeti, na gaṇhāpeti. Eseva nayo sabbattha. Etesu pana catūsu paṭhamo vakkalittherasadiso hoti. Dutiyo upanandasakyaputtasadiso . Tatiyo sāriputtamoggallānattherasadiso. Catuttho devadattasadisoti veditabbo.

自我實現的修行者等 – 道德具足者是指具備道德的,具備道德的特質。專注具足者等同的道理也是如此。在這裡,道德被稱為世俗的和超世俗的。正如專注和智慧也是如此。解脫是指阿羅漢果的解脫。知識與見解是指二十種的反省智慧。關於他人等 – 他說:「你也可以依靠一個具備道德的人而存在」,但他並沒有如同具備道德那樣去接受,也沒有讓他接受。這個道理在所有情況下都是如此。在這四種中,第一種與長老瓦克利相似。第二種與烏帕南達的兒子相似。第三種與舍利弗和目犍連的長老相似。第四種應被理解為與天神達達相似。 provided by EasyChat

  1. Attantapādīsu – attānaṃ tapati dukkhāpetīti attantapo. Attano paritāpanānuyogaṃ attaparitāpanānuyogaṃ. Acelakoti niccelo, naggo. Muttācāroti visaṭṭhācāro. Uccārakammādīsu lokiyakulaputtācārena virahito ṭhitakova uccāraṃ karoti, passāvaṃ karoti, khādati, bhuñjati ca. Hatthāpalekhanoti hatthe piṇḍamhi niṭṭhite jivhāya hatthaṃ apalekhati. Uccāraṃ vā katvā hatthasmiññeva daṇḍakasaññī hutvā hatthena apalekhatīti dasseti. Te kira daṇḍakaṃ sattoti paññapenti. Tasmā tesaṃ paṭipadaṃ pūrento evaṃ karoti. Bhikkhāgahaṇatthaṃ 『ehi bhaddante』ti vutto, na etīti naehibhaddantiko. Tena hi 『tiṭṭha bhaddante』ti vuttopi na tiṭṭhatīti natiṭṭhabhaddantiko. Tadubhayampi hetaṃ titthiyā 『『etassa vacanaṃ kataṃ bhavissatī』』ti na karonti. Abhihaṭanti puretaraṃ gahetvā āhaṭaṃ bhikkhaṃ. Uddissakatanti 『『imaṃ tumhe uddissa kata』』nti evaṃ ārocitabhikkhaṃ. Na nimantananti 『『asukaṃ nāma kulaṃ vā vīthiṃ vā gāmaṃ vā paviseyyāthā』』ti evaṃ nimantitabhikkhampi na sādiyati, na gaṇhāti.

Nakumbhimukhāti kumbhito uddharitvā diyyamānaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāti. Na kaḷopimukhāti kaḷopīti ukkhali, pacchi vā. Tatopi na gaṇhāti. Kasmā? Kumbhī kaḷopiyo kaṭacchunā pahāraṃ labhantīti. Na eḷakamantaranti ummāraṃ antaraṃ katvā diyyamānaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Ayaṃ maṃ nissāya antarakaraṇaṃ labhatīti. Daṇḍamusalesupi eseva nayo. Dvinnanti dvīsu bhuñjamānesu ekasmiṃ uṭṭhāya dente na gaṇhati. Kasmā? Kabaḷantarāyo hotīti. Na gabbhiniyātiādīsu pana gabbhiniyā kucchiyaṃ dārako kilamati. Pāyantiyā dārakassa khīrantarāyo hoti. Purisantaragatāya ratiantarāyo hotīti na gaṇhāti na saṅkittīsūti saṅkittetvā katabhattesu. Dubbhikkhasamaye kira acelakasāvakā acelakānaṃ atthāya tato tato taṇḍulādīni samādapetvā bhattaṃ pacanti, ukkaṭṭhācelako tato na paṭiggaṇhāti. Na yattha sāti yattha sunakho 『piṇḍaṃ labhissāmī』ti upaṭṭhito hoti, tattha tassa adatvā āhaṭaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Etassa piṇḍantarāyo hotīti.

Saṇḍasaṇḍacārinīti samūhasamūhacārinī. Sace hi acelakaṃ disvā 『imassa bhikkhaṃ dassāmā』ti mānussakā bhattagehaṃ pavisanti, tesu ca pavisantesu kaḷopimukhādīsu nilīnā makkhikā uppatitvā saṇḍasaṇḍā caranti, tato āhaṭaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Maṃ nissāya makkhikānaṃ gocarantarāyo jātoti. Thusodakanti sabbasassasambhārehi kataṃ sovīrakaṃ. Ettha ca surāpānameva sāvajjaṃ. Ayaṃ pana etasmimpi sāvajjasaññī. Ekāgārikoti yo ekasmiṃyeva gehe bhikkhaṃ labhitvā nivattati. Ekālopikoti yo ekeneva ālopena yāpeti. Dvāgārikādīsupi eseva nayo. Ekissāpi dattiyāti ekāya dattiyā. Datti nāma ekā khuddakapāti hoti, yattha aggabhikkhaṃ pakkhipitvā ṭhapenti.

自我修行者等 – 自我修行者是指自我施加痛苦的修行者。自我圍繞的修行是指自我圍繞的修行。無衣者是指沒有衣物,赤裸者。放縱行為是指無拘無束的行為。依照世俗的家族子弟的行為,處於不具備的情況下,他會進行高聲呼喊、觀看、吃、享用等。手寫是指在手中食物結束時,用舌頭抬起手來。高聲呼喊或是將手放在手中,作為打擊的認知而不抬起手來。因為他們認為這是打擊眾生。因此,他們在修行時這樣做。爲了獲取乞食,被稱為「來吧,善者」,而不是「來吧,善者」之類的。正因為如此,被稱為「站著吧,善者」,但他並不站著,因此被稱為不站著的善者。兩者都被外道認為「這樣的話就會成真」。被打擊的乞食是指之前所接受的乞食。被指示的乞食是指「這是爲了你們而接受的乞食」。不被邀請的是指「你們是否會進入某個家族、街道或村莊」,這樣的被邀請的乞食也不被接受,也不被認可。 被稱為「納庫姆比」的乞食是指從容器中取出並給予的乞食不被認可。不被稱為「卡洛皮」的乞食是指從容器中取出並給予的乞食也不被認可。為什麼呢?因為容器的底部會受到打擊。不被稱為「艾拉卡」的乞食是指在容器中間被給予的乞食不被認可。為什麼呢?因為這是依靠我而獲得的中間的果實。對於棍子和錘子也是如此。對於兩者來說,在兩個人吃東西時,一個人站起來給予的乞食不被認可。為什麼呢?因為會產生困擾。不被稱為「懷孕者」等等的情況下,懷孕的母親的肚子里有孩子會受到折磨。對於懷孕的孩子來說,會面臨牛奶的困擾。對於男人來說,會面臨慾望的困擾,因此不被認可,也不會被列入清單。在饑荒的情況下,確實,出家人爲了出家人的利益,收集米等食物,做飯,出家人就不接受。沒有地方有水,或者有狗說「我會獲得食物」的地方,那裡他不接受而是被打擊的乞食。為什麼呢?因為這會對他造成食物的困擾。 被稱為「桑達桑達」的乞食是指成群結隊的乞食。如果看到無衣者說「我將給予他的乞食」,人們會進入乞食的家中,而在這些進入的情況下,蜜蜂等會在容器的底部飛舞,因此他不接受的乞食。為什麼呢?因為這是依靠我而導致的蜜蜂的困擾。被稱為「粗糙的水」的乞食是指用所有的穀物製成的粗糙的食物。在這裡,只有酒是不合適的。而在這裡也被認為是不合適的。被稱為「單一的家」的乞食是指在同一個家中獲得乞食后返回。被稱為「單一的容器」的乞食是指用單一的方式進行的。對於兩家以上的情況也是如此。對於單一的給予是指單一的給予。給予是指一個 provided by EasyChat

Ekāhikanti ekadivasantarikaṃ. Aḍḍhamāsikanti aḍḍhamāsantarikaṃ. Pariyāyabhattabhojananti vārabhattabhojanaṃ. Ekāhavārena dvīhavārena sattāhavārena aḍḍhamāsavārenāti – evaṃ divasavārena ābhatabhattabhojanaṃ. Sākabhakkhoti allasākabhakkho. Sāmākabhakkhoti sāmākataṇḍulabhakkho. Nīvārādīsu – nīvārā nāma tāva araññe sayaṃ jātā vīhijāti. Daddulanti cammakārehi cammaṃ vilikhitvā chaḍḍitakasaṭaṃ. Haṭaṃ vuccati silesopi, sevālopi kaṇikārādirukkhaniyyāsopi. Kaṇanti kuṇḍakaṃ. Ācāmoti bhattaukkhalikāya laggo jhāmodano. Taṃ chaḍḍitaṭṭhāne gahetvā khādati. 『『Odanakañjiya』』ntipi vadanti. Piññākādayo pākaṭā eva. Pavattaphalabhojīti patitaphalabhojī.

Sāṇānīti sāṇavākacelāni. Masāṇānīti missakacelāni. Chavadussānīti matasarīrato chaḍḍitavatthāni. Erakatiṇādīni vā ganthetvā katanivāsanāni. Paṃsukūlānīti pathaviyaṃ chaḍḍitanantakāni. Tirīṭānīti rukkhattacavatthāni. Ajinanti ajinamigacammaṃ. Ajinakkhipanti tadeva majjhe phālitaṃ. Sakhurakantipi vadanti. Kusacīranti kusatiṇāni ganthetvā katacīrakaṃ. Vākacīraphalakacīresupi eseva nayo. Kesakambalanti manussakesehi katakambalaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ kesakambalo tesaṃ patikuṭṭho akkhāyatī』』ti (a. ni. 3.138). Vāḷakambalanti assavāḷādīhi katakambalaṃ. Ulūkapakkhanti ulūkapattāni ganthetvā katanivāsanaṃ. Ubbhaṭṭhakoti uddhaṃ ṭhitako.

Ukkuṭikappadhānamanuyuttoti ukkuṭikavīriyaṃ anuyutto. Gacchantopi ukkuṭikova hutvā uppatitvā uppatitvā gacchati. Kaṇṭakāpassayikoti ayakaṇṭake vā pakatikaṇṭake vā bhūmiyaṃ koṭṭetvā tattha cammaṃ attharitvā ṭhānacaṅkamādīni karoti. Seyyanti sayantopi tattheva seyyaṃ kappeti. Sāyaṃ tatiyamassāti sāyatatiyakaṃ. 『『Pāto, majjhanhike, sāyanti divasassa tikkhattuṃ pāpaṃ pavāhessāmī』』ti udakorohanānuyogaṃ anuyutto viharati.

  1. Paraṃ tapatīti parantapo. Paresaṃ paritāpanānuyogaṃ paraparitāpanānuyogaṃ. Orabbhikādīsu – urabbhā vuccanti eḷakā. Urabbhe hanatīti orabbhiko. Sūkarikādīsupi – eseva nayo. Luddoti dāruṇo kakkhaḷo. Macchaghātakoti macchabandho kevaṭṭo. Bandhanāgārikoti bandhanāgāragopako. Kurūrakammantāti dāruṇakammantā.

176.Muddhāvasittoti khattiyābhisekena muddhani abhisitto. Puratthimena nagarassāti nagarato puratthimadisāya. Sandhāgāranti yaññasālaṃ . Kharājinaṃ nivāsetvāti sakhuraṃ ajinacammaṃ nivāsetvā. Sappitelenāti sappinā ca telena ca. Ṭhapetvā hi sappiṃ avaseso yo koci sneho telanti vuccati. Kaṇḍuvamānoti nakhānaṃ chinnattā kaṇḍuvitabbakāle tena kaṇḍuvamāno. Anantarahitāyāti asanthatāya. Sarūpavacchāyāti sadisavacchāya. Sace gāvī setā hoti, vacchopi setakova sace kabarā vā, rattā vā, vacchopi tādisovāti – evaṃ sarūpavacchāya. So evamāhāti so rājā evaṃ vadeti. Vacchatarāti taruṇavacchakabhāvaṃ atikkantā balavavacchā. Vacchatarīsupi eseva nayo. Barihisatthāyāti parikkhepakaraṇatthāya ceva yaññabhūmiyaṃ attharaṇatthāya ca.

一日一餐是指每隔一天吃一餐。半月一餐是指每隔半個月吃一餐。輪流用餐是指輪流用餐。一天一次、兩天一次、七天一次、半月一次 - 這樣按日期輪流帶來的食物用餐。蔬菜食者是指吃生蔬菜的人。小米食者是指吃小米的人。關於野米等 - 野米是指在森林中自然生長的稻米品種。皮屑是指皮革工人刮下皮革后丟棄的廢料。粘液是指粘液、水藻或者卡尼卡拉等樹木的樹脂。米糠是指稻殼。鍋巴是指粘在鍋底的焦飯。他們在丟棄的地方拿來吃。也有人說是"米湯"。油餅等是衆所周知的。落果食者是指吃掉落的果實的人。 麻布是指麻纖維布。混合布是指混合布料。尸布是指從死屍上取下丟棄的衣服。或者是用艾拉卡草等編織成的衣服。糞掃衣是指丟棄在地上的破布。樹皮衣是指樹皮做的衣服。羚羊皮是指羚羊的皮。羚羊皮片是指從中間劈開的羚羊皮。有人也稱之為帶蹄的皮。草衣是指用草編織成的衣服。樹皮衣和木板衣也是同樣的道理。人發衣是指用人的頭髮製成的毯子。正如所說:"比丘們,在所有編織的衣服中,人發衣被認為是最低劣的。"獸毛衣是指用馬毛等製成的毯子。貓頭鷹翅膀衣是指用貓頭鷹的羽毛編織成的衣服。站立者是指站立的人。 專注于蹲踞修行的人是指專注于蹲踞姿勢修行的人。即使行走時也是蹲踞著跳躍前進。倚刺者是指在地上釘上鐵刺或自然的刺,在上面鋪上皮革進行站立、行走等。臥具是指睡覺時也在那裡睡覺。晚上第三次是指晚上第三次。"早晨、中午、晚上,一天三次我要洗去罪惡",專注于這樣的入水修行而生活。 折磨他人者是指折磨他人的人。折磨他人的修行是指專注于折磨他人的修行。關於屠羊者等 - 羊被稱為烏拉巴。殺羊的人被稱為屠羊者。對於屠豬者等也是同樣的道理。殘忍者是指兇殘、粗暴的人。漁夫是指捕魚的人、漁民。獄卒是指監獄的看守。殘酷的工作是指殘忍的工作。 灌頂者是指通過剎帝利的灌頂儀式在頭頂受灌的人。在城市的東方是指在城市的東方。集會所是指祭祀大廳。穿上粗糙的羚羊皮是指穿上帶蹄的羚羊皮。用酥油和油是指用酥油和油。除了酥油之外,任何其他油脂都被稱為油。搔癢是指因為指甲被剪掉,在需要搔癢時用它搔癢。無間隔的是指沒有鋪設的。相似的小牛是指相似的小牛。如果母牛是白色的,小牛也是白色的;如果是花斑的或紅色的,小牛也是同樣的顏色 - 這就是相似的小牛。他這樣說是指那個國王這樣說。公牛是指已經超過幼牛階段的強壯公牛。母牛也是同樣的道理。爲了草墊是指爲了圍欄和在祭祀場地鋪設。 provided by EasyChat

177.Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Nicchātoti chātaṃ vuccati taṇhā, sā assa natthīti nicchāto. Sabbakilesānaṃ nibbutattā nibbuto. Anto tāpanakilesānaṃ abhāvā sītalo jātoti sītībhūto. Jhānamaggaphalanibbānasukhāni paṭisaṃvedetīti sukhappaṭisaṃvedī. Brahmabhūtena attanāti seṭṭhabhūtena attanā.

Imaṃ pana puggalaṃ buddhuppādato paṭṭhāya dassetuṃ – idha tathāgatotiādimāha. Tattha tathāgatoti aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato – tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathāvāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti. Arahaṃ sammāsambuddhotiādīni visuddhimagge vitthāritāneva. Taṃ dhammanti taṃ vuttappakārasampadaṃ dhammaṃ. Suṇāti gahapati vāti kasmā paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisati? Nihatamānattā ussannattā ca. Yebhuyyena hi khattiyakulato pabbajitā jātiṃ nissāya mānaṃ karonti. Brāhmaṇakulā pabbajitā mante nissāya mānaṃ karonti. Hīnajaccakulā pabbajitā attano vijātitāya patiṭṭhātuṃ na sakkonti. Gahapatidārakā pana kacchehi sedaṃ muñcantehi piṭṭhiyā loṇaṃ pupphamānāya bhūmiṃ kasitvā tādisassa mānassa abhāvato nihatamānadappā honti. Te pabbajitvā mānaṃ vā dappaṃ vā akatvā yathābalaṃ buddhavacanaṃ uggahetvā vipassanāya kammaṃ karontā sakkonti arahatte patiṭṭhātuṃ. Itarehi ca kulehi nikkhamitvā pabbajitā nāma na bahukā, gahapatikāva bahukā. Iti nihatamānattā ussannattā ca paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisatīti.

Aññatarasmiṃ vāti itaresaṃ vā kulānaṃ aññatarasmiṃ. Paccājātoti patijāto. Tathāgate saddhaṃ paṭilabhatīti parisuddhaṃ dhammaṃ sutvā dhammassāmimhi tathāgate 『『sammāsambuddho vata so bhagavā』』ti saddhaṃ paṭilabhati. Iti paṭisañcikkhatīti evaṃ paccavekkhati. Sambādho gharāvāsoti sacepi saṭṭhihatthe ghare yojanasatantarepi vā dve jāyampatikā vasanti, tathāpi nesaṃ sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhoyeva. Rajopathoti rāgarajādīnaṃ uṭṭhānaṭṭhānanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Āgamanapathotipi vattuṃ vaṭṭati. Alagganaṭṭhena abbhokāso viyāti abbhokāso. Pabbajito hi kūṭāgāraratanapāsāde ca devavimānādīsu ca supihitadvāravātapānesu paṭicchannesu vasantopi neva laggati, na sajjati, na bajjhati. Tena vuttaṃ – 『『abbhokāso pabbajjā』』ti.

現世中是指在這個生命中。無飢渴者是指飢渴被稱為渴愛,他沒有渴愛,所以是無飢渴者。因為所有煩惱都熄滅而成為寂靜者。因為內心沒有燃燒的煩惱而變得清涼,所以成為清涼者。體驗禪定、道、果、涅槃之樂,所以是樂受者。以成為梵的自我是指以成為最高的自我。 爲了從佛陀出現開始說明這個人,所以說"在這裡如來"等。其中,如來是指世尊因八種原因而成為如來 - 如實而來故為如來,如實而去故為如來,來到如實相故為如來,如實覺悟諸法故為如來,因見如實故為如來,因說如實故為如來,因行如實故為如來,因征服義故為如來。阿羅漢、正等正覺等在清凈道論中已詳細解釋。那個法是指那個已說明的具足之法。聽聞的居士或是為什麼首先指出居士?因為已經降伏我慢,且數量眾多。大多數從剎帝利家族出家的人因出身而生起我慢。從婆羅門家族出家的人因咒語而生起我慢。從低賤家族出家的人因自己的出身而無法立足。但是居士子弟因汗流浹背、背上長滿鹽粒而耕種土地,沒有那樣的我慢,所以降伏了我慢和驕傲。他們出家后不生起我慢或驕傲,而是盡力學習佛陀的教導,修習觀禪,能夠安住于阿羅漢果。從其他家族出家的人不多,居士出家的人很多。因此,因為已經降伏我慢且數量眾多,所以首先指出居士。 或任何其他是指其他家族中的任何一個。再生是指重生。對如來生起信心是指聽聞清凈的法后,對法主如來生起"那位世尊確實是正等正覺"的信心。如是思惟是指這樣反省。在家生活是狹隘的是指即使在六十肘的房子里或者相隔一百由旬,兩個夫妻住在一起,對他們來說,因為有財產和牽絆,在家生活仍然是狹隘的。塵垢之道在大義疏中說是貪慾等塵垢生起之處。也可以說是來去之道。因為不執著而如同虛空一樣,所以是虛空。出家人即使住在寶石尖頂樓或天宮等關閉門窗的地方,也不執著、不粘著、不束縛。因此說:"出家是虛空。" provided by EasyChat

Apica – sambādho gharāvāso kusalakiriyāya okāsābhāvato. Rajopatho asaṃvutasaṅkāraṭṭhānaṃ viya rajānaṃ kilesarajānaṃ sannipātaṭṭhānato. Abbhokāso pabbajjā kusalakiriyāya yathāsukhaṃ okāsasambhāvato. Nayidaṃ sukaraṃ…pe… pabbajeyyanti ettha ayaṃ saṅkhepakathā – yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ. Ekadivasampi ca kilesamalena amalinaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ. Saṅkhalikhitaṃ likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ. Idaṃ na sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṃ…pe… carituṃ – 『『yaṃnūnāhaṃ kese ca massuñca ohāretvā kasāyarasapītatāya kāsāyāni brahmacariyaṃ carantānaṃ anucchavikāni vatthāni acchādetvā paridahitvā agārasmā nikkhamitvā anagāriyaṃ pabbajeyya』』nti. Ettha ca yasmā agārassa hitaṃ kasivāṇijjādikammaṃ 『『agāriya』』nti vuccati, tañca pabbajjāya natthi, tasmā pabbajjā 『『anagāriya』』nti ñātabbā. Taṃ anagāriyaṃ. Pabbajeyyanti paṭipajjeyyaṃ. Appaṃ vāti sahassato heṭṭhā bhogakkhandho appo nāma hoti, sahassato paṭṭhāya mahā. Abandhanaṭṭhena ñātiyeva ñātiparivaṭṭo. Sopi vīsatiyā heṭṭhā appo hoti, vīsatiyā paṭṭhāya mahā.

此外,居家生活因有善行的機會而狹隘。世俗之路如同無節制的心所聚集之處,因煩惱之王的聚集而顯得狹隘。出家生活因善行的機會而如願以償。這裡並不容易……等……出家者的總結性論述是:這三種修行的生活方式,若能在一天內完整地修行,便能使最後的心念得到安住,因而是徹底的圓滿。即使一天中也能將煩惱的污垢清除,令最後的心念得以安住,因而是徹底的清凈。所寫的如同所記的,清洗的如同洗凈的,所行的應如法行。對於住在家中的人來說,這並不容易,尤其是在家中生活的人,想要徹底圓滿……等……去修行——「我若能將頭髮和鬍鬚剃去,因染上了黃衣而修行于梵行,便能脫離家門,出家無家。」在這裡,由於家中的利益,農田、商業等工作被稱為「家業」,而出家則沒有,因此出家被稱為「無家」。這就是無家的出家。出家者應當去修行。少量者是指在一千以下的財富被稱為少量,從一千開始則為大量。因不束縛而如親屬般的親近。即使在二十以下也被稱為少量,從二十開始則為大量。

178.Bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannoti yā bhikkhūnaṃ adhisīlasaṅkhātā sikkhā, tañca. Yattha cete saha jīvanti, ekajīvikā sabhāgavuttino honti, taṃ bhagavatā paññattasikkhāpadasaṅkhātaṃ sājīvañca. Tattha sikkhanabhāvena samāpannoti bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno. Samāpannoti sikkhaṃ paripūrento sājīvañca avītikkamanto hutvā tadubhayaṃ upagatoti attho. Pāṇātipātaṃ pahāyātiādīsu pāṇātipātādikathā heṭṭhā vitthāritā eva. Pahāyāti imaṃ pāṇātipātacetanāsaṅkhātaṃ dussīlyaṃ pajahitvā. Paṭivirato hotīti pahīnakālato paṭṭhāya tato dussīlyato orato viratova hoti. Nihitadaṇḍo nihitasatthoti parūpaghātatthāya daṇḍaṃ vā satthaṃ vā ādāya avattanato nikkhittadaṇḍo ceva nikkhittasattho cāti attho. Ettha ca ṭhapetvā daṇḍaṃ, sabbampi avasesaṃ upakaraṇaṃ sattānaṃ vināsanabhāvato 『sattha』nti veditabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhū kattaradaṇḍaṃ vā dantakaṭṭhavāsiṃ vā pipphalikaṃ vā gahetvā vicaranti, na taṃ parūpaghātatthāya. Tasmā nihitadaṇḍā nihitasatthātveva saṅkhaṃ gacchanti. Lajjīti pāpajigucchanalakkhaṇāya lajjāya samannāgato. Dayāpannoti dayaṃ mettacittataṃ āpanno. Sabbapāṇabhūtahitānukampīti sabbe pāṇabhūte hitena anukampako. Tāya dayāpannatāya sabbesaṃ pāṇabhūtānaṃ hitacittakoti attho. Viharatīti iriyati, pāleti.

Dinnameva ādiyatīti dinnādāyī. Cittenapi dinnameva paṭikaṅkhatīti dinnapāṭikaṅkhī. Thenetīti theno. Na thenena athenena. Athenattāyeva sucibhūtena. Attanāti attabhāvena. Athenaṃ sucibhūtaṃ attabhāvaṃ katvā viharatīti vuttaṃ hoti.

Abrahmacariyanti aseṭṭhacariyaṃ. Brahmaṃ seṭṭhaṃ ācāraṃ caratīti brahmacārī. Ārācārīti abrahmacariyato dūracārī. Methunāti rāgapariyuṭṭhānavasena sadisattā methunakāti laddhavohārehi paṭisevitabbato methunāti saṅkhaṃ gatā asaddhammā. Gāmadhammāti gāmavāsīnaṃ dhammā.

Saccaṃ vadatīti saccavādī. Saccena saccaṃ sandahati ghaṭetīti saccasandho. Na antarantarā musā vadatīti attho. Yo hi puriso kadāci musā vadati, kadāci saccaṃ, tassa musāvādena antaritattā saccaṃ saccena na ghaṭīyati, tasmā na so saccasandho. Ayaṃ pana na tādiso. Jīvitahetupi musā avatvā saccena saccaṃ sandahatiyevāti saccasandho. Thetoti thiro, thirakathoti attho. Eko hi puggalo haliddirāgo viya, thusarāsimhi nikhātakhāṇuko viya, assapiṭṭhe ṭhapitakumbhaṇḍamiva ca, na thirakatho hoti. Eko pāsāṇalekhā viya, indakhīlo viya ca thirakatho hoti. Asinā sīse chindantepi dve kathā na katheti. Ayaṃ vuccati theto. Paccayikoti pattiyāyitabbako, saddhāyikoti attho. Ekacco hi puggalo na paccayiko hoti. 『Idaṃ kena vuttaṃ? Asukenā』ti vutte 『mā tassa vacanaṃ saddahathā』ti vattabbataṃ āpajjati. Eko paccayiko hoti. 『Idaṃ kena vuttaṃ? Asukenā』ti vutte 『yadi tena vuttaṃ, idameva pamāṇaṃ, idāni upaparikkhitabbaṃ natthi, evameva ida』nti vattabbataṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati paccayiko. Avisaṃvādako lokassāti tāya saccavāditāya lokaṃ na visaṃvādetīti attho.

具足比丘的學處和生活是指比丘們的增上戒學,以及他們共同生活、同一生活、共同行為的地方,即世尊所制定的學處所稱的共同生活。在那裡,因為學習的狀態而具足,所以稱為具足比丘的學處和生活。具足是指圓滿學處,不違犯共同生活,達到這兩者的意思。 捨棄殺生等,關於殺生等的解釋在前面已經詳細說明。捨棄是指捨棄這種稱為殺生意圖的惡行。遠離是指從捨棄的時候開始,就遠離那種惡行。放下棍杖,放下刀劍是指爲了傷害他人而不再拿起棍杖或刀劍,所以是放下棍杖和放下刀劍的意思。這裡除了棍杖之外,所有其他的工具因為能夠傷害眾生,都應理解為"刀劍"。比丘們拿著枴杖或牙籤刀或胡椒等行走,那不是爲了傷害他人。因此他們被稱為放下棍杖,放下刀劍。有慚愧是指具備以厭惡惡行為特徵的慚愧。有悲憫是指具有慈悲之心。對一切眾生懷有利益和同情是指對所有眾生懷有利益的同情。因為那種悲憫,對所有眾生都懷有利益之心的意思。安住是指行動,保護。 只接受所施予的是指只接受所給予的。只期待所施予的是指只期待所給予的。偷盜者是指小偷。不是小偷而是非小偷。因為不是小偷而是清凈的。自己是指自身。使自己成為非小偷、清凈的自身而安住的意思。 非梵行是指非最高的行為。行最高的行為是梵行者。遠離行為是指遠離非梵行的行為。淫慾是指因為貪慾的困擾而被稱為相似的淫慾,因為應該被實踐而被稱為淫慾的不善法。村民的法是指村民的法。 說真實是真實語者。以真實連結真實是真實相應。不時時說妄語的意思。如果一個人有時說妄語,有時說真實語,因為被妄語間隔,真實不能與真實相連,所以他不是真實相應。但這個人不是那樣的。即使爲了生命也不說妄語,只以真實連結真實,所以是真實相應。堅定是指堅固,堅固語的意思。有些人像薑黃色一樣,像插在穀殼堆里的木樁一樣,像放在馬背上的南瓜一樣,不是堅固語。有些人像石頭上的刻痕一樣,像門檻一樣是堅固語。即使用劍砍頭也不說兩種話。這被稱為堅定。可信是指應該被相信的,值得信賴的意思。有些人不可信。當說"這是誰說的?某某說的"時,會變成"不要相信他的話"的情況。有些人可信。當說"這是誰說的?某某說的"時,會變成"如果是他說的,這就是標準,現在不需要再檢查,就是這樣"的情況。這被稱為可信。不欺騙世間是指因為那種真實語而不欺騙世間的意思。

Imesaṃbhedāyāti yesaṃ ito sutvāti vuttānaṃ santike sutaṃ, tesaṃ bhedāya. Bhinnānaṃ vā sandhātāti dvinnaṃ mittānaṃ vā samānupajjhāyakādīnaṃ vā kenacideva kāraṇena bhinnānaṃ ekamekaṃ upasaṅkamitvā – 『tumhākaṃ īdise kule jātānaṃ, evaṃ bahussutānaṃ idaṃ na yutta』ntiādīni vatvā sandhānaṃ kattā. Anuppadātāti sandhānānuppadātā. Dve jane samagge disvā – 『tumhākaṃ evarūpe kule jātānaṃ, evarūpehi guṇehi samannāgatānaṃ anucchavikameta』ntiādīni vatvā daḷhīkammaṃ kattāti attho. Samaggo ārāmo assāti samaggārāmo. Yattha samaggā natthi, tattha vasitumpi na icchatīti attho. Samaggarāmotipi pāḷi. Ayameva attho. Samaggaratoti samaggesu rato. Te pahāya aññatra gantumpi na icchatīti attho. Samagge disvāpi sutvāpi nandatīti samagganandī. Samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitāti yā vācā satte samaggeyeva karoti, taṃ sāmaggīguṇaparidīpakameva vācaṃ bhāsati, na itaranti.

Kālena vadatīti kālavādī. Vattabbayuttakālaṃ sallakkhetvā vadatīti attho. Bhūtaṃ tathaṃ tacchaṃ sabhāvameva vadatīti bhūtavādī. Diṭṭhadhammikasamparāyikatthasannissitameva katvā vadatīti atthavādī. Navalokuttaradhammasannissitaṃ katvā vadatīti dhammavādī. Saṃvaravinayapahānavinayasannissitaṃ katvā vadatīti vinayavādī. Nidhānaṃ vuccati ṭhapanokāso. Nidhānamassa atthīti nidhānavatī. Hadaye nidhātabbayuttakaṃ vācaṃ bhāsitāti attho. Kālenāti evarūpiṃ bhāsamānopi ca 『『ahaṃ nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsissāmī』』ti na akālena bhāsati. Yuttakālaṃ pana sallakkhetvāva bhāsatīti attho. Sāpadesanti saupamaṃ, sakāraṇanti attho. Pariyantavatinti paricchedaṃ dassetvā. Yathāssā paricchedo paññāyati, evaṃ bhāsatīti attho. Atthasaṃhitanti anekehipi nayehi vibhajantena pariyādātuṃ asakkuṇeyyatāya atthasampannaṃ bhāsati. Yaṃ vā so atthavādī atthaṃ vadati, tena atthena saṃhitattā atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsati. Na aññaṃ nikkhipitvā aññaṃ bhāsatīti vuttaṃ hoti.

爲了分開這些,是指在這裡所說的那些聽聞的,針對他們的分開。對於已分開的人,或是兩位朋友,或是同類的教導者等,由於某種原因而分開,逐一接近,便說:「你們這樣的家族,這樣的博學者,這樣是不合適的」等等,進行聚合的行為。因不聚合而成為聚合者。見到兩個眾人和睦地在一起,便說:「你們這樣的家族,具備這樣的品質,這樣是合適的」等等,便進行堅固的行為。和諧的居所是指和諧的居所。那裡沒有和諧的話,就不想住在那裡。和諧的居所也可以用巴利語表達。這是同樣的意思。和諧的喜悅是指在和諧中歡喜。和諧的言辭是指那種言辭只在眾人和諧中說出,說明和諧的品質,而不是其他的。 適時說話是指在適當的時候說話,考慮到應說的時機。真實是指如實地說出本性。真實的言論是指以見到法的真實為基礎而說出。法的言論是指以新法的真實為基礎而說出。戒律的言論是指以戒律的安住和捨棄為基礎而說出。安置被稱為安放的地方。安置的意思是指安放有意義的。心中應當安放的言辭是指適合於心中的言辭。即使在說這樣的言辭時,也不應不適當地說:「我將說有意義的言辭」,而是應當在適當的時候說出。適合的言辭是指有比較、有原因的言辭。顯示出界限是指顯示出界限。就像界限顯現出來一樣,這樣說的意思。因多種方式而分開無法被理解的言辭是指有意義的言辭。那位真實的言論者所言之意是指有意義的言辭。並非把其他的拋開而說其他的。

179.Bījagāmabhūtagāmasamārambhāti mūlabījaṃ, khandhabījaṃ, phaḷubījaṃ, aggabījaṃ bījabījanti pañcavidhassa bījagāmassa ceva yassa kassaci nīlatiṇarukkhādikassa bhūtagāmassa ca samārambhā. Chedanabhedanapacanādibhāvena vikopanā paṭiviratoti attho. Ekabhattikoti pātarāsabhattaṃ, sāyamāsabhattanti dve bhattāni. Tesu pātarāsabhattaṃ antomajjhanhikena paricchinnaṃ. Itaraṃ majjhanhikato uddhaṃ antoaruṇena. Tasmā antomajjhanhike dasakkhattuṃ bhuñjamānopi ekabhattikova hoti. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ekabhattikoti. Rattiyā bhojanaṃ ratti, tato uparatoti rattūparato. Atikkante majjhanhike yāva sūriyasatthaṅgamanā bhojanaṃ vikālabhojanaṃ nāma, tato viratattā virato vikālabhojanā. Sāsanassa ananulomattā visūkaṃ paṭāṇībhūtaṃ dassananti visūkadassanaṃ. Attanā naccananaccāpanādivasena naccā ca gītā ca vāditā ca antamaso mayūranaccanāpanādivasenapi pavattānaṃ naccādīnaṃ visūkabhūtā dassanā cāti naccagītavāditavisūkadassanā. Naccādīni hi attanā payojetuṃ vā parehi payojāpetuṃ vā yuttāni passituṃ vā neva bhikkhūnaṃ na bhikkhunīnaṃ vaṭṭanti. Mālādīsu – mālāti yaṃkiñci pupphaṃ. Gandhanti yaṃkiñci gandhajātaṃ. Vilepananti chavirāgakaraṇaṃ. Tattha piḷandhanto dhāreti nāma. Ūnaṭṭhānaṃ pūrento maṇḍeti nāma. Gandhavasena chavirāgavasena ca sādiyanto vibhūseti nāma. Ṭhānaṃ vuccati kāraṇaṃ. Tasmā yāya dussīlyacetanāya tāni mālādhāraṇādīni mahājano karoti, tato paṭiviratoti attho. Uccāsayanaṃ vuccati pamāṇātikkantaṃ. Mahāsayanaṃ akappiyasanthataṃ, tato paṭiviratoti attho. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Rajatanti kahāpaṇo, lohamāsako, jatumāsako, dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchanti. Tassa ubhayassāpi paṭiggahaṇā paṭivirato, neva naṃ uggaṇhāti, na uggaṇhāpeti, na upanikkhittaṃ sādiyatīti attho.

Āmakadhaññapaṭiggahaṇāti sālivīhiyavagodhumakaṅguvarakakudrūsakasaṅkhātassa sattavidhassāpi āmakadhaññassa paṭiggahaṇā. Na kevalañca etesaṃ paṭiggahaṇameva, āmasanampi bhikkhūnaṃ na vaṭṭatiyeva. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇāti ettha aññatra odissa anuññātā āmakamacchamaṃsānaṃ paṭiggahaṇameva bhikkhūnaṃ na vaṭṭati, no āmasanaṃ. Itthikumārikapaṭiggahaṇāti ettha itthīti purisantaragatā. Itarā kumārikā nāma. Tāsaṃ paṭiggahaṇampi āmasanampi akappiyameva. Dāsidāsapaṭiggahaṇāti ettha dāsidāsavaseneva tesaṃ paṭiggahaṇaṃ na vaṭṭati. 『Kappiyakārakaṃ dammi』, 『ārāmikaṃ dammī』ti evaṃ vutte pana vaṭṭati. Ajeḷakādīsupi khettavatthupariyosānesu kappiyākappiyanayo vinayavasena upaparikkhitabbo. Tattha khettaṃ nāma yasmiṃ pubbaṇṇaṃ ruhati. Vatthu nāma yasmiṃ aparaṇṇaṃ ruhati. Yattha vā ubhayampi ruhati taṃ khettaṃ. Tadatthāya akatabhūmibhāgo vatthu. Khettavatthusīsena cettha vāpitaḷākādīnipi saṅgahitāneva.

種子生長的地方是指根本種子、色蘊種子、果實種子、最上種子,這五種種子的生長,以及任何藍色樹木等的生長活動。通過切斷、分開、焚燒等方式而不被幹擾的意思。單一飲食是指早晨的飲食和傍晚的飲食,即兩餐。在這兩餐中,早上的飲食是由中間的部分所限制。其他的從中間以上是指在日出之前。因此在中間的部分,即使吃十次也是單一飲食。對此所說的就是單一飲食。晚上的飲食是指夜間的飲食,之後是停止的。超過中間的,直到日出之前的飲食被稱為不合時宜的飲食,因此因停止而停止不合時宜的飲食。由於教義的不隨順而顯現出不合適的表現。通過自身的舞蹈、歌唱、樂器等,至少是通過孔雀的舞蹈等所引發的舞蹈等的顯現是被稱為舞蹈、歌唱、樂器的顯現。舞蹈等確實是適合自己來進行,或者適合他人來引導,或者適合觀看,無論是比丘還是比丘尼都不應參與。關於花環等——花環是指任何花朵。香氣是指任何香料。塗抹是指使肌膚光滑。在那裡,捧著的被稱為持有。填滿的被稱為裝飾。通過香氣和光滑的效果而顯現被稱為裝飾。地方被稱為原因。因此,因不合適的意識而進行持花環等的行為,世人會因此而停止。高座是指超出標準的座位。大座是指不合適的座位,因此也有停止的意思。黃金是指金子。銀是指銀幣、鐵塊、銅塊、木塊等任何貨物。對於這兩者的接受都是不合適的,即不接受、不收取,也不應當被允許。 接受稻穀等是指接受稻米、綠豆、小麥、蕎麥、豆類等七種的接受。並不僅僅是這些的接受,連吃的行為也不適合比丘。接受根菜類的肉是指除了沒有被允許的根菜類魚肉的接受,連吃的行為也不適合比丘。接受女子的少女是指這裡的女子是指進入男子的。其他的少女則是指。對於她們的接受和吃的行為都是不合適的。接受奴僕的奴僕是指僅僅以奴僕的身份進行接受是不適合的。「我會給你適合的」,「我會給你園丁的」這樣說是可以的。在無慚愧等的情況下,關於田地的歸屬也應當被仔細考慮。在那裡,田地是指過去的生長。物體是指未來的生長。若兩者都生長則為田地。爲了此目的而不被允許的地方是物體。通過田地的歸屬,這裡也包括了種子和其他的。

Dūteyyaṃ vuccati dūtakammaṃ. Gihīnaṃ pahitaṃ paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā gahetvā tattha tattha gamanaṃ . Pahīṇagamanaṃ vuccati paragharaṃ pesitassa khuddakagamanaṃ. Anuyogo nāma tadubhayakaraṇaṃ. Tasmā dūteyyapahīṇagamanānaṃ anugoti evamettha attho daṭṭhabbo. Kayavikkayāti kayā ca vikkayā ca. Tulākūṭādīsu – kūṭanti vañcanaṃ. Tattha tulākūṭaṃ nāma rūpakūṭaṃ, aṅgakūṭaṃ gahaṇakūṭaṃ, paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti. Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā samarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti. Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge. Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti, dadanto agge. Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge.

Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti. Tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇā karonti, tato janapadaṃ gantvā kiñcideva aḍḍhakulaṃ pavisitvā suvaṇṇabhājanāni kiṇathā』ti vatvā agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti. Tato tehi 『kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo』ti vutte 『vīmaṃsitvā gaṇhathā』ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbapātiyo datvā gacchanti.

Mānakūṭaṃ nāma hadayabhedasikhābhedarajjubhedavasena tividhaṃ hoti. Tattha hadayabhedo sappitelādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto heṭṭhā chiddena mānena 『saṇikaṃ āsiñcā』ti vatvā antobhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti. Dadanto chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti. Sikhābhedo tilataṇḍulādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti. Dadanto vegena pūretvā sikhaṃ chindanto deti. Rajjubhedo khettavatthuminanakāle labbhati. Lañjaṃ alabhantā hi khettaṃ amahantampi mahantaṃ katvā minanti.

Ukkoṭanādīsu – ukkoṭananti assāmike sāmike kātuṃ lañjaggahaṇaṃ. Vañcananti tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ. Tatridamekaṃ vatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati. Tameko dhutto – 『『kiṃ bho migo agghati, kiṃ migapotako』』ti āha. 『『Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka』』nti ca vutte kahāpaṇaṃ datvā migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivatto , 『『na me bho migapotakena attho, migaṃ me dehī』』ti āha. Tena hi 『『dve kahāpaṇe dehī』』ti. So āha – 『『nanu te, bho, mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinno』』ti? 『『Āma dinno』』ti. Idampi migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo ayañca kahāpaṇagghaṇako migapotakoti dve kahāpaṇā bhavissantīti. So 『『kāraṇaṃ vadatī』』ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti.

Nikatīti yogavasena vā māyāvasena vā apāmaṅgaṃ pāmaṅganti, amaṇiṃ maṇīti, asuvaṇṇaṃ suvaṇṇanti katvā patirūpakena vañcanaṃ. Sāciyogoti kuṭilayogo. Etesaṃyeva ukkoṭanādīnametaṃ nāmaṃ. Tasmā ukkoṭanasāciyogo vañcanasāciyogo nikatisāciyogoti evamettha attho daṭṭhabbo. Keci aññaṃ dassetvā aññassa parivattanaṃ 『sāciyogo』ti vadanti. Taṃ pana vañcaneneva saṅgahitaṃ.

使節被稱為使者的工作。拿著在家人寄送的信或口信到處走動。被派遣的行走被稱為被派到他人家中的小規模行走。從事是指做這兩種事。因此,這裡應理解為從事使節和被派遣的行走。買賣是指買和賣。 關於欺騙秤等 - 欺騙是指欺詐。其中,欺騙秤有四種:形狀欺騙、部分欺騙、抓取欺騙和隱藏欺騙。形狀欺騙是指製作兩個相同形狀的秤,收時用大的,給時用小的。部分欺騙是指收時用手按秤的後部,給時按前部。抓取欺騙是指收時抓繩子的根部,給時抓頂端。隱藏欺騙是指將秤做成空心,裡面裝鐵粉,收時放在後部,給時放在前部。 金盤被稱為金盤。用它欺騙是金盤欺騙。如何?製作一個金盤和兩三個金色的銅盤,然後去鄉下,進入某個富裕家庭,說"買金器嗎",詢問價格時願意給較低價。然後他們問"如何知道這些是金器",回答"自己檢查后買",用石頭磨擦金盤后給所有盤子就離開。 度量欺騙有三種:心欺騙、頂欺騙和繩欺騙。其中心欺騙在測量酥油等時發生。收時從底部漏洞的容器慢慢倒入,說"慢慢倒",讓很多流入內部容器。給時堵住漏洞快速裝滿給出。頂欺騙在測量芝麻米等時發生。收時慢慢堆高頂部,給時快速裝滿切斷頂部給出。繩欺騙在測量田地時發生。不給賄賂時,即使田地不大也測量成大的。 關於賄賂等 - 賄賂是指為使無主者成為主人而收受賄賂。欺騙是指用各種方法欺騙他人。這裡有一個故事:據說一個獵人帶著一隻鹿和一隻小鹿來。一個騙子問他:"先生,鹿值多少錢,小鹿值多少錢?"他回答:"鹿兩個銅幣,小鹿一個。"騙子給了一個銅幣拿走小鹿,走了一會兒又回來說:"先生,我不要小鹿了,給我鹿吧。"獵人說:"那就給我兩個銅幣。"騙子說:"先生,我之前不是已經給了你一個銅幣嗎?""是的,給了。""那你再拿回這隻小鹿,這樣就是一個銅幣加上值一個銅幣的小鹿,總共兩個銅幣了。"獵人想"他說得有道理",就拿回小鹿給了他鹿。 欺詐是指通過配方或幻術將劣質品說成優質品,將假寶石說成真寶石,將假金說成真金,用仿製品欺騙。彎曲結合是指不正當的結合。這是對上述賄賂等的另一種稱呼。因此這裡應理解為賄賂的彎曲結合、欺騙的彎曲結合、欺詐的彎曲結合。有些人說"彎曲結合"是指展示一物卻換成另一物。但那已包含在欺騙中了。

Chedanādīsu – chedananti hatthacchedanādi. Vadhoti māraṇaṃ. Bandhoti rajjubandhanādīhi bandhanaṃ. Viparāmosoti himaviparāmoso, gumbaviparāmosoti duvidho. Yañhi himapātasamaye himena paṭicchannā hutvā maggappaṭipannaṃ janaṃ musanti, ayaṃ himaviparāmoso. Yaṃ gumbādīhi paṭicchannā musanti, ayaṃ gumbaviparāmoso. Ālopo vuccati gāmanigamādīnaṃ vilopakaraṇaṃ. Sahasākāroti sāhasikakiriyā. Gehaṃ pavisitvā manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā icchitabhaṇḍaggahaṇaṃ. Evametasmā chedana…pe… sahasākārā paṭivirato hoti.

180.So santuṭṭho hotīti so catūsu paccayesu dvādasavidhena itarītarapaccayasantosena samannāgato hoti. Kāyaparihārikenāti kāyaṃ pariharaṇamattakena. Kucchiparihārikenāti kucchipariharaṇamattakena. Samādāyeva pakkamatīti aṭṭhavidhaṃ bhikkhu parikkhāramattakaṃ sabbaṃ gahetvāva kāyapaṭibaddhaṃ katvāva gacchati. 『『Mama vihāro pariveṇaṃ upaṭṭhāko』』ti saṅgo vā baddho vā na hoti. So jiyā muttasaro viya yūthā pakkanto, mattahatthī viya icchiticchitaṃ senāsanaṃ vanasaṇḍaṃ rukkhamūlaṃ vanapatthaṃ pabbhāraṃ paribhuñjanto ekova tiṭṭhati, ekova nisīdati. Sabbiriyāpathesu ekova adutiyo.

『『Cātuddiso appaṭigho ca hoti,

Santussamāno itarītarena;

Parissayānaṃ sahitā achambhī,

Eko care khaggavisāṇakappo』』ti. (su. ni. 42);

Evaṃ vaṇṇitaṃ khaggavisāṇakappataṃ āpajjati.

Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento, 『『seyyathāpī』』tiādimāha. Tattha pakkhī sakuṇoti pakkhayutto sakuṇo. Ḍetīti uppatati. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – sakuṇo nāma 『『asukasmiṃ padese rukkho paripakkaphalo』』ti ñatvā nānādisāhi āgantvā nakhapakkhatuṇḍādīhi tassa phalāni vijjhantā vidhunantā khādanti. 『『Idaṃ ajjatanāya, idaṃ svātanāya bhavissatī』』ti tesaṃ na hoti. Phale pana khīṇe neva rukkhassa ārakkhaṃ ṭhapenti, na tattha pattaṃ vā nakhaṃ vā tuṇḍaṃ vā ṭhapenti. Atha kho tasmiṃ rukkhe anapekkho hutvā yo yaṃ disābhāgaṃ icchati, so tena sapattabhārova uppatitvā gacchati. Evameva ayaṃ bhikkhu nissaṅgo nirapekkhoyeva pakkamati, tena vuttaṃ samādāyeva pakkamatīti. Ariyenāti niddosena. Ajjhattanti sake attabhāve. Anavajjasukhanti niddosasukhaṃ.

181.So cakkhunā rūpaṃ disvāti so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato bhikkhu cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvāti attho. Sesapadesupi yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttameva. Abyāsekasukhanti kilesehi anavasittasukhaṃ. Avikiṇṇasukhantipi vuttaṃ. Indriyasaṃvarasukhañhi diṭṭhādīsu diṭṭhamattādivasena pavattatāya avikiṇṇaṃ hoti.

切斷等是指切斷手等。殺是指死亡。束縛是指用繩索等進行的束縛。顛倒是指寒冷的顛倒,洞穴的顛倒有兩種。寒冷的顛倒是指在寒冷的時間裡被寒氣覆蓋而誤導走向道路的人,這就是寒冷的顛倒。洞穴的顛倒是指被洞穴等遮蔽而誤導。閑聊是指村莊、城鎮等的消失。突然的行為是指冒失的行為。進入家中后,將人們的物品放在他們的肩上,企圖抓取想要的東西。因此,從切斷等的行為和突然的行為中應當避免。 他說滿足,是指他在四種條件下具備十二種不同的滿足。身體的維持是指僅僅維持身體。肚子的維持是指僅僅維持肚子。只把八種比丘的裝備都拿走,身體被束縛著離開。「我的住處是被圍繞的」這樣的人沒有任何束縛。他就像是從水中逃脫的魚一樣,像醉漢一樣,獨自享用臥具、林中的草地、樹根、森林的草地、山崖,獨自站著,獨自坐著。在所有的行為中都是獨自一人。 「他是四方的,毫無抵抗, 與他人滿足相處; 與衆不同的無所畏懼, 獨自行動如刀尖般。」(《增支部》42) 這樣的描述他獲得了刀尖的特質。現在爲了說明這個意義,他說:「就像鳥一樣。」其中,鳥是指翅膀的鳥。飛翔是指翱翔。這是指鳥的要義——鳥是知道「在某個地方的樹上結滿果實」,然後從各個方向飛來,用爪子、翅膀等去啄食果實。「這是爲了今生,這個將是爲了未來」,對他們來說並沒有。果實一旦被啄食,就不再保護樹木,也不會在樹上放置葉子、爪子或嘴巴。然而,在那棵樹上不受限制,想要哪個方向的果實,就像是被重負的鷹一樣飛去。因此,這位比丘無拘無束、無所依賴地離開,所以說「只把裝備拿走」。 正義是指無過失的。內在是指自身的存在。無過失的快樂是指無過失的快樂。 他用眼睛看到色彩,是指那位具備正義的戒律的比丘,通過眼識看到色彩的意思。在其他的方面也應當如此,所有的內容在前面已述說。無障礙的快樂是指不受煩惱的快樂。無分散的快樂也是如此。由於感官的控制,在看到等的過程中,因僅僅看到而顯現出無分散的狀態。

182.Soabhikkante paṭikkanteti so manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ saṃvarena samannāgato bhikkhu imesu abhikkantapaṭikkantādīsu sattasu ṭhānesu satisampajaññavasena sampajānakārī hoti. Tattha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ jhānavibhaṅge vuttameva.

So iminā cātiādinā kiṃ dasseti? Araññavāsassa paccayasampattiṃ dasseti. Yassa hi ime cattāro paccayā natthi , tassa araññavāso na ijjhati, tiracchānagatehi vā vanacarakehi vā saddhiṃ vattabbataṃ āpajjati. Araññe adhivatthā devatā 『『kiṃ evarūpassa pāpabhikkhuno araññavāsenā』』ti bheravaṃ saddaṃ sāventi. Hatthehi sīsaṃ paharitvā palāyanākāraṃ karonti . 『『Asuko bhikkhu araññaṃ pavisitvā idañcidañca pāpakammaṃ akāsī』』ti ayaso pattharati. Yassa panete cattāro paccayā atthi, tassa araññavāso ijjhati. So hi attano sīlaṃ paccavekkhanto kiñci kāḷakaṃ vā tilakaṃ vā apassanto pītiṃ uppādetvā taṃ khayato vayato sammasanto ariyabhūmiṃ okkamati. Araññe adhivatthā devatā attamanā vaṇṇaṃ bhāsanti. Itissa udake pakkhittatelabindu viya yaso vitthāriko hoti. Vivittantiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. So evaṃ samāhite citte…pe… yathākammūpage satte pajānātīti ettake ṭhāne yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge vuttameva.

他在出入之間保持著內心的安定,具備感官的控制,這位比丘在這七個地方中以覺知和明瞭的方式行事,正如在禪定的分析中所述。 他通過「因此」來表明什麼呢?他展示了生活在森林中的條件富足。因為如果這四個條件缺失,生活在森林中就不會成功,反而會與動物或森林中的生物相交往。在森林中,居住的天神會發出「如此惡劣的乞丐在森林中」的吼叫聲。他們用手打頭,表現出逃跑的樣子。「某位比丘進入森林后做了這那的惡事」,因此聲名顯赫。若這四個條件存在,則生活在森林中是可行的。他在反思自己的戒律時,不見任何黑色或斑點,生起喜悅,因而領悟到正道。在森林中,居住的天神會愉快地談論他的美德。此人的名聲就像是水中滴落的油珠般廣泛。 孤獨等相關內容在前面已述說。如此專注的心…等…如同因緣而生的眾生能知曉這一切,在這些地方應當如前所述,所有內容在清凈道中已有所提及。

  1. Tatiyavijjāya so evaṃ samāhite citteti vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabbaṃ. Āsavānaṃ khayañāṇāyāti arahattamaggañāṇatthāya. Arahattamaggo hi āsavānaṃ vināsanato āsavānaṃ khayoti vuccati. Tatra cetaṃ ñāṇaṃ tappariyāpannattāti. Cittaṃ abhininnāmetīti vipassanācittaṃ abhinīharati. So idaṃ dukkhanti evamādīsu – 『『ettakaṃ dukkhaṃ, na ito bhiyyo』』ti sabbampi dukkhasaccaṃ sarasalakkhaṇappaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānāti, paṭivijjhati. Tassa ca dukkhassa nibbattikaṃ taṇhaṃ – ayaṃ dukkhasamudayoti; tadubhayampi yaṃ ṭhānaṃ patvā nirujjhati, taṃ tesaṃ appavattiṃ nibbānaṃ – ayaṃ dukkhanirodhoti; tassa ca sampāpakaṃ ariyamaggaṃ – ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānāti, paṭivijjhatīti – evamattho veditabbo.

Evaṃ sarūpato saccāni dassetvā idāni kilesavasena pariyāyato dassento ime āsavātiādimāha. Tassa evaṃ jānato evaṃpassatoti tassa evaṃ jānantassa evaṃ passantassa saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ katheti. Kāmāsavāti kāmāsavato. Vimuccatīti iminā maggakkhaṇaṃ dasseti. Vimuttasminti iminā phalakkhaṇaṃ dasseti. Maggakkhaṇe hi cittaṃ vimuccati, phalakkhaṇe vimuttaṃ hoti. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇanti iminā paccavekkhaṇañāṇaṃ dasseti. Khīṇā jātītiādīhi tassa bhūmiṃ. Tena hi ñāṇena so paccavekkhanto 『khīṇā jātī』tiādīni pajānāti. Vusitanti vuṭṭhaṃ parivuṭṭhaṃ kataṃ caritaṃ niṭṭhitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Puthujjanakalyāṇakena hi saddhiṃ satta sekkhā brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma. Khīṇāsavo vuṭṭhavāso. Tasmā so attano brahmacariyavāsaṃ paccavekkhanto vusitaṃ brahmacariyanti pajānāti. Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāvasena soḷasavidhampi kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Puthujjanakalyāṇakādayo hi taṃ kiccaṃ karonti; khīṇāsavo katakaraṇīyo. Tasmā so attano karaṇīyaṃ paccavekkhanto. 『『Kataṃ karaṇīya』』nti pajānāti. Nāparaṃ itthattāyāti 『『idāni puna etthabhāvāya evaṃ soḷasakiccabhāvāya kilesakkhayāya vā maggabhāvanākiccaṃ natthī』』ti pajānāti.

  1. Sarāgādīsu – appahīnoti vikkhambhanappahānena vā tadaṅgappahānena vā samucchedappahānena vā appahīno.

187.Lābhī hotītiādīsu – lābhīti lābhavā paṭilabhitvā ṭhito. Ajjhattaṃ cetosamathassāti niyakajjhattasaṅkhāte attano citte uppannassa cetosamathassa. Adhipaññādhammavipassanāyāti adhipaññāsaṅkhātāya khandhadhammesu aniccādivasena pavattāya vipassanāya. Rūpasahagatānanti rūpanimittārammaṇānaṃ rūpāvacarasamāpattīnaṃ. Arūpasahagatānanti na rūpanimittārammaṇānaṃ arūpasamāpattīnaṃ. Ettha ca paṭhamo aṭṭhasamāpattilābhī puthujjano. Dutiyo sukkhavipassakaariyasāvako. Tatiyo aṭṭhasamāpattilābhī ariyasāvako. Catuttho lokiyamahājano veditabbo.

第三種智慧是這樣專注的心,應該被理解為是出離的禪定心。爲了瞭解煩惱的滅盡,這是爲了達到阿羅漢道的智慧。阿羅漢道被稱為是煩惱的消滅與滅盡。對此,智慧被稱為是完全的。心的專注是指將出離的心專注于內心。他能夠如是知曉「這是痛苦」,並且在「如此的痛苦中,沒有更多的痛苦」中,完全理解痛苦的真實特性,深入瞭解。關於痛苦的生起,他知道「這是痛苦的生起」;關於這兩者的消失,他知道「這是痛苦的滅盡」。關於痛苦的滅盡的路徑,他知道「這是通往痛苦滅盡的正道」,並且如實理解這一切。 通過如此呈現真理,現在他以煩惱的方式來說明「這些是煩惱」。他通過這樣的瞭解和觀察,藉助出離的智慧來闡述路徑。慾望的煩惱是指對慾望的執著。解脫是指顯示出路徑的狀態。解脫后的狀態是指顯示出果位的狀態。在路徑的狀態中,心是解脫的,而在果位的狀態中則是已解脫的。在已解脫的狀態中,智慧是解脫的。通過「已解脫的狀態」來顯示反思的智慧。已滅的狀態是指通過「已滅的狀態」等來指明他的境界。因此,通過這樣的智慧,他反思「已滅的狀態」等。 「已完成」的意思是指已完成的行為。修道者與世俗的善人一起生活在修道的狀態中。已滅的煩惱是指已解脫的狀態。因此,他在反思自己的修道狀態時,意識到「已完成的修道」。沒有再有「此處的狀態」,他意識到「現在沒有這樣的狀態,因此沒有十六種修道的狀態、沒有煩惱的消失的路徑」。 關於有欲等的狀態——不完全是指通過抑制、部分消除或完全消除而不完全。 「他是獲得」的意思是指獲得並站立。內心的寧靜是指在內心產生的寧靜。關於智慧和法的出離,是指通過對五蘊的無常等的觀察而產生的智慧。與色相應的是指與色的對象相關的色界的禪定。與無色相應的是指與無色的對象相關的無色界的禪定。在這裡,第一種獲得八種禪定的是世俗人。第二種是乾枯的觀察者、修行者。第三種獲得八種禪定的是修行者。第四種是世俗的偉人,應當被理解。

  1. Anusotagāmīādīsu – anusotagāmīti vaṭṭasotaṃ anugato, vaṭṭasote nimuggo puthujjano veditabbo. Paṭisotagāmīti paṭisotagamano . Anusotaṃ agantvā paṭisotaṃ gacchantassetaṃ adhivacanaṃ. Pāpañca kammaṃ na karotīti paññattaṃ vītikkamanto na karoti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassenāti kilesapariyuṭṭhāne sati uppannena dukkhadomanassena saddhimpi. Paripuṇṇanti tissannaṃ sikkhānaṃ ekāyapi anūnaṃ. Parisuddhanti nirupakkilesaṃ. Brahmacariyanti seṭṭhacariyaṃ. Iminā vārena sotāpannasakadāgāmino kathitā. Kiṃ pana te rudantā brahmacariyaṃ carantīti? Āma. Kilesarodanena rudantā caranti nāma. Sīlasampanno puthujjanabhikkhupi ettheva saṅgahito.

Ṭhitattoti ṭhitasabhāvo. Anāgāmīti kāmarāgabyāpādehi akampanīyacittatāya ca tamhā lokā anāvattidhammatāya ca ṭhitasabhāvo nāma. Tiṇṇoti taṇhāsotaṃ uttiṇṇo. Pāraṅgatoti nibbānapāraṃ gato. Thale tiṭṭhatīti arahattaphalasamāpattithale tiṭṭhati. Cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ khīṇāsavo 『『tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo』』ti vuccati. Bāhitapāpatāya hi esa brāhmaṇo nāma.

  1. Appassutādīsu – appakaṃ sutaṃ hotīti navaṅge satthusāsane kiñcideva thokaṃ sutaṃ hoti. Na atthamaññāya, na dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hotīti aṭṭhakathañca pāḷiñca jānitvā lokuttaradhammassa anurūpadhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipanno na hoti. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.

  2. Samaṇamacalādīsu – samaṇamacaloti samaṇaacalo, makāro padasandhikaro. Niccalasamaṇo, thirasamaṇoti attho . Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sotāpanno sāsane mūlajātāya saddhāya patiṭṭhitattā 『samaṇamacalo』ti vuccati. Sakadāgāmī pana rajjanakilesassa atthitāya samaṇapadumoti vutto. Rattaṭṭho hi idha padumaṭṭho nāmāti vuttaṃ. Anāgāmī kāmarāgasaṅkhātassa rajjanakilesassa natthitāya samaṇapuṇḍarīkoti vutto. Paṇḍaraṭṭho hi idha puṇḍarīkaṭṭho nāmāti vuttaṃ . Khīṇāsavo ca thaddhabhāvakarānaṃ kilesānaṃ abhāvena samaṇesu samaṇasukhumālo nāmāti vutto. Appadukkhaṭṭhenapi cesa samaṇasukhumāloyevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā.

  1. Pañcakaniddesavaṇṇanā

  2. Pañcake – tatrāti tesu 『『ārabhati ca vippaṭisārī ca hotī』』tiādinā nayena heṭṭhā uddiṭṭhapuggalesu. Yvāyanti yo ayaṃ. Ārabhatīti ettha ārambhasaddo kammakiriyāhiṃsanavīriyavikopanāpattivītikkamesu vattati. Tathā hesa 『『yaṃkiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā』』ti (su. ni. 748) kamme āgato. 『『Mahāyaññā mahārambhā, na te honti mahapphalā』』ti (a. ni. 4.39) kiriyāyaṃ. 『『Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhantī』』ti (ma. ni. 2.51-52) hiṃsane. 『『Ārabhatha, nikkhamatha, yuñjatha buddhasāsane』』ti (saṃ. ni. 1.185) vīriye. 『『Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī』』ti (dī. ni. 1.10, 194; ma. ni. 1.293) vikopane. 『『Ārabhati ca vippaṭisārī ca hotī』』ti (a. ni.

關於順流而下等,順流而下是指隨流而動,隨流而動的世俗人應被理解。逆流而下是指逆流而行。順流而下不再進入的情況下,逆流而行的狀態被稱為。並且不做惡行,意味著不違反規定。即使與痛苦相伴,也與痛苦的心情一起存在,指的是煩惱的滋擾。完全是指三種修行的完全,不多不少。純凈是指無雜染。修道是指最佳的行為。通過這種方式,已成就的流入道者與迴歸道者被提及。那麼,哭泣的那些人是如何修道的呢?是的,因煩惱的哭泣而修道。具戒的世俗乞丐在此處被聚集。 「站立」是指站立的性質。無漏者是指在慾望、貪慾等方面的心不動搖,因而在那個世界中保持不變的狀態。已渡過是指已超越貪慾的流。到達彼岸是指到達涅槃的彼岸。站在地上是指站在阿羅漢果的禪定之地。心的解脫是指果位的禪定。智慧的解脫是指果位的智慧。被稱為「已渡過、已到達彼岸的修行者」。因已斷惡行而被稱為修行者。 關於少聞等,少聞是指在九種教義中對師父教義的少許瞭解。並非對世俗法、非對法的瞭解,若不遵循法的法則,則不應被認為是通向出世法的道路。通過這種方式,所有的意義應當被理解。 關於修行者不動等,不動的修行者是指修行者不動,音節「ma」是指詞義的連線。穩定的修行者、堅固的修行者是同義的。這是指因根本信仰而得到建立的流入道者被稱為「修行者不動」。迴歸道者是指因貪慾的存在而被稱為修行者的蓮花。此處的蓮花被稱為「紅蓮」。無漏者是指因貪慾的缺失而被稱為修行者的白蓮。此處的白蓮被稱為「白蓮」。已斷煩惱的修行者因煩惱的缺失而被稱為修行者的細微者。即使在少許痛苦的情況下,他也是細微的修行者。 四種釋義的說明。 五. 五種釋義的說明 關於五種,指的是在前述的「開始與逆轉」中提到的眾生。誰是這個人?開始是指在這裡,開始這個詞用於指行為、傷害、努力、動搖等方面的違反。正如他說「所有痛苦的生起,皆因開始而起」(《增支部》748),指的是在行為上的引出。「偉大的祭祀,偉大的開始,未必有偉大的果報」(《相應部》4.39),指的是在行為中。「以修行者喬達摩為目標,開始傷害生命」(《中部》2.51-52)。開始、離開、修習佛法(《相應部》1.185),指的是在努力中。「種子、土壤、地方的開始,都是應當避免的」(《長部》1.10, 194;《中部》1.293),指的是在動搖中。「開始與逆轉」指的是在行為中。

5.142) ayaṃ pana āpattivītikkame āgato. Tasmā āpattivītikkamavasena ārabhati ceva tappaccayā vippaṭisārī ca hotīti ayamettha attho.

Yathābhūtaṃ nappajānātīti anadhigatattā yathāsabhāvato na jānāti. Yatthassāti yasmiṃ assa, yaṃ ṭhānaṃ patvā etassa puggalassa uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti attho. Kiṃ pana patvā te nirujjhantīti? Arahattamaggaṃ. Phalappattassa pana niruddhā nāma honti. Evaṃ santepi idha maggakiccavasena phalameva vuttanti veditabbaṃ. Ārambhajāti āpattivītikkamasambhavā. Vippaṭisārajāti vippaṭisārato jātā. Pavaḍḍhantīti punappunaṃ uppajjanena vaḍḍhanti. Sādhūti āyācanasādhu. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāva aparaddhañca vata āyasmatā, evaṃ santepi mayaṃ āyasmantaṃ yācāma – 『『desetabbayuttakassa desanāya, vuṭṭhātabbayuttakassa vuṭṭhānena, āvikātabbayuttakassa āvikiriyāya, ārambhaje āsave pahāya, suddhante ṭhitabhāvapaccavekkhaṇena vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā nīharitvā vipassanācittañceva vipassanāpaññañca bhāvetū』』ti. Amunā pañcamena puggalenāti etena pañcamena khīṇāsavapuggalena. Samasamo bhavissatīti lokuttaraguṇehi samabhāveneva samo bhavissatīti evaṃ khīṇāsavena ovaditabboti attho.

Ārabhati na vippaṭisārī hotīti āpattiṃ āpajjati. Taṃ pana desetuṃ sabhāgapuggalaṃ pariyesati. Tasmā na vippaṭisārī hoti. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana 『『vuṭṭhitattā na vippaṭisārī hotī』』ti vuttaṃ. Na ārabhati vippaṭisārī hotīti āpattiṃ nāpajjati, vinayapaññattiyaṃ pana akovidattā anāpattiyaṃ āpattisaññī hutvā vippaṭisārī hoti. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana 『『sakiṃ āpattiṃ āpajjitvā tato vuṭṭhāya pacchā kiñcāpi nāpajjati, vippaṭisāraṃ pana vinodetuṃ na sakkotī』』ti vuttaṃ. Na ārabhati na vippaṭisārī hotīti neva āpattiṃ āpajjati, na vippaṭisārī hoti. Katamo panesa puggaloti? Ossaṭṭhavīriyapuggalo. So hi 『『kiṃ me imasmiṃ buddhakāle parinibbānena, anāgate metteyyasammāsambuddhakāle parinibbāyissāmī』』ti visuddhasīlopi paṭipattiṃ na pūreti. Sopi 『『kimatthaṃ āyasmā pamatto viharati puthujjanassa nāma gati anibaddhā. Āyasmā hi metteyyasammāsambuddhassa sammukhabhāvaṃ labheyyapi na labheyyāpīti arahattatthāya vipassanaṃ bhāvehī』』ti ovaditabbova. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

5.142) 這裡是指在違犯戒律方面。因此,這裡的意思是在違犯戒律的情況下開始,並因此而後悔。 不如實了知是指因為未證得而不知其真實本性。在何處是指在哪個地方,即到達哪個境界時,這個人所生起的惡不善法完全消失的意思。到達什麼境界時它們會消失呢?阿羅漢道。對於已證果的人來說,它們已經消失了。即使如此,這裡應理解為是從道的作用來說果。由開始而生是指由違犯戒律而生。由後悔而生是指由後悔而生。增長是指由於一再生起而增長。善哉是祈請的善哉。這裡的意思是:尊者雖然已經犯錯,但我們仍然祈請尊者:"對於應懺悔的進行懺悔,對於應出罪的進行出罪,對於應公開的進行公開,斷除由開始而生的煩惱,通過觀察清凈的狀態來消除由後悔而生的煩惱,培養觀察的心和觀察的智慧。"與這第五種人是指與這第五種漏盡的人。將會平等是指將會在出世間功德上完全平等,這就是應該被漏盡者這樣教誡的意思。 開始但不後悔是指犯戒。但他尋找同類的人來懺悔。因此不後悔。在《增支部注》中說"因為已出罪所以不後悔"。不開始但後悔是指不犯戒,但因為不熟悉戒律規定,對非犯戒的事誤認為是犯戒而後悔。在《增支部注》中說"雖然曾經犯過一次戒,之後出罪,後來不再犯,但無法消除後悔"。不開始不後悔是指既不犯戒也不後悔。這是什麼樣的人呢?放棄精進的人。他想:"在這個佛陀時期我何必入涅槃,將來彌勒正等覺佛時我再入涅槃吧",雖然持戒清凈但不圓滿修行。他也應該被這樣教誡:"尊者為何放逸而住?凡夫的去處是不確定的。尊者未必能見到彌勒正等覺佛,所以應當為證得阿羅漢果而修習觀。"其餘的部分都應按照前面所說的方法來理解。

  1. Datvā avajānātītiādīsu – eko bhikkhu mahāpuñño catupaccayalābhī hoti. So cīvarādīni labhitvā aññaṃ appapuññaṃ āpucchati. Sopi tasmiṃ punappunaṃ āpucchantepi gaṇhātiyeva. Athassa itaro thokaṃ kupito hutvā maṅkubhāvaṃ uppādetukāmo vadati – 『『ayaṃ attano dhammatāya cīvarādīni na labhati, amhe nissāya labhatī』』ti. Evaṃ puggalo datvā avajānāti nāma. Eko pana ekena saddhiṃ dve tīṇi vassāni vasanto pubbe taṃ puggalaṃ garuṃ katvā pacchā gacchante gacchante kāle cittīkāraṃ na karoti, āsanāpi na vuṭṭhāti, upaṭṭhānampi na gacchati. Evaṃ puggalo saṃvāsena avajānāti nāma.

Ādheyyamukhoti ādito dheyyamukho. Paṭhamavacanasmiṃyeva ṭhapitamukhoti attho. Adhimuccitā hotīti saddhātā hoti. Tatrāyaṃ nayo – eko puggalo sāruppaṃyeva bhikkhuṃ 『asāruppo eso』ti katheti, taṃ sutvā esa niṭṭhaṃ gacchati. Puna aññena sabhāgena bhikkhunā 『sāruppo aya』nti vuttepi tassa vacanaṃ na gaṇhāti 『『asukena nāma 『asāruppo aya』nti amhākaṃ kathita』』nti purimabhikkhunova kathaṃ gaṇhāti. Aparopissa dussīlaṃ 『sīlavā』ti katheti. Tassa vacanaṃ saddahitvā puna aññena 『『asāruppo esa bhikkhu, nāyaṃ tumhākaṃ santikaṃ upasaṅkamituṃ yutto』』ti vuttopi tassa vacanaṃ aggahetvā purimasseva kathaṃ gaṇhāti. Aparo vaṇṇampi kathitaṃ gaṇhāti, avaṇṇampi kathitaṃ gaṇhātiyeva. Ayampi ādheyyamukhoyeva nāma. Ādhātabbamukho yaṃ yaṃ suṇāti, tattha tattha ṭhapitamukhoti attho.

Loloti saddhādīnaṃ ittarakālaṭṭhitikattā assaddhiyādīhi lulitabhāvena lolo. Ittarasaddhoti parittasaddho, aparipuṇṇasaddho. Sesesupi eseva nayo. Ettha pana punappunaṃ bhajanavasena saddhāva bhatti. Pemaṃ saddhāpemaṃ gehasitapemampi vaṭṭati. Pasādo saddhāpasādova. Evaṃ puggalo lolo hotīti evaṃ ittarasaddhāditāya puggalo lolo nāma hoti. Haliddirāgo viya , thusarāsimhi koṭṭitakhāṇuko viya, assapiṭṭhiyaṃ ṭhapitakumbhaṇḍaṃ viya ca anibaddhaṭṭhāno muhuttena pasīdati, muhuttena kuppati.

Mando momūhoti aññāṇabhāvena mando avisadatāya momūho. Mahāmūḷhoti attho.

  1. Yodhājīvūpamesu – yodhājīvāti yuddhūpajīvino. Rajagganti hatthiassādīnaṃ pādappahārabhinnāya bhūmiyā uggataṃ rajakkhandhaṃ. Na santhambhatīti santhambhitvā ṭhātuṃ na sakkoti. Sahati rajagganti rajakkhandhaṃ disvāpi adhivāseti. Dhajagganti hatthiassādipiṭṭhesu vā rathesu vā ussāpitānaṃ dhajānaṃ aggaṃ. Ussāraṇanti hatthiassarathādīnañceva balakāyassa ca uccāsaddamahāsaddaṃ. Sampahāreti samāgate appamattakepi pahāre. Haññatīti vihaññati, vighātaṃ āpajjati. Byāpajjatīti vipattiṃ āpajjati, pakatibhāvaṃ jahati. Sahati sampahāranti dve tayo pahāre patvāpi sahati, adhivāseti . Tameva saṅgāmasīsanti tameva jayakhandhāvāraṭṭhānaṃ. Ajjhāvasatīti sattāhamattaṃ abhibhavitvā āvasati. Kiṃ kāraṇā? Laddhappahārānaṃ pahārajagganatthañceva katakammānaṃ visesaṃ ñatvā ṭhānantaradānatthañca issariyasukhānubhavanatthañca.

關於給予后輕視等 - 有一位比丘福德很大,獲得四種資具。他得到衣服等后詢問另一位福德較小的比丘。即使那位比丘一再詢問,他也只是接受。然後前者稍微生氣,想讓後者感到羞愧,就說:"這個人靠自己的本事得不到衣服等,是依靠我們才得到的。"這樣的人就是給予后輕視。有人與另一人同住兩三年,之前很尊重那個人,後來隨著時間推移不再尊重,不從座位上起身,也不去服侍。這樣的人就是因共住而輕視。 易受影響的人是指一開始就容易被影響的人。意思是一開始就被影響。容易相信是指容易信任。這裡的方法是:有人說一個適當的比丘是"不適當的",聽到后他就相信了。即使後來另一個相似的比丘說"這是適當的",他也不接受,說"某某人告訴我們'這是不適當的'"而堅持前一位比丘的說法。另一個人說一個破戒者是"持戒的"。相信他的話后,即使有人說"這個比丘不適當,不適合你們親近",他也不接受,而堅持前一個人的說法。還有人無論聽到好話還是壞話都接受。這也叫做易受影響的人。意思是無論聽到什麼都容易被影響。 輕浮是指因為信仰等短暫而被不信等動搖而輕浮。短暫的信是指微弱的信,不圓滿的信。其他也是同樣的道理。這裡,因為反覆親近而產生的信叫做信仰。愛是指對信的愛,也可以是世俗的愛。凈信只是對信的凈信。這樣的人是輕浮的,意思是因為信等短暫而成為輕浮的人。就像薑黃的顏色,像稻草堆里插的木樁,像放在馬背上的瓜一樣不穩固,一會兒相信,一會兒生氣。 愚鈍迷糊是指因為無知而愚鈍,因為不清晰而迷糊。意思是非常愚蠢。 關於戰士的比喻 - 戰士是指以戰爭為生的人。塵土是指象馬等踩踏地面而揚起的塵土。不能站立是指不能站穩。忍受塵土是指即使看到塵土也能忍受。旗幟頂端是指象馬等背上或戰車上豎起的旗幟的頂端。喧囂是指象馬戰車等和軍隊的高聲大叫。戰鬥是指即使在遇到少量攻擊時。受傷是指受到損害,遭受痛苦。變壞是指遭遇不幸,失去正常狀態。忍受戰鬥是指即使遭受兩三次攻擊也能忍受。就在那個戰場上是指就在那個勝利的營地。居住是指徵服七天左右後居住。為什麼?爲了治療受傷的人,瞭解已完成的工作的特點並給予新的職位,以及享受權力的快樂。

  1. Idāni yasmā satthu yodhājīvehi kiccaṃ natthi, imasmiṃ pana sāsane tathārūpe pañca puggale dassetuṃ idaṃ opammaṃ ābhataṃ, tasmā te puggale dassento evamevantiādimāha.

Tattha saṃsīdatīti micchāvitakkasmiṃ visīdati, anupavisati. Na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretunti brahmacariyavāsaṃ anupacchijjamānaṃ gopetuṃ na sakkoti. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvāti sikkhāya dubbalabhāvaṃ pakāsetvā. Kimassa rajaggasminti kiṃ tassa puggalassa rajaggaṃ nāmāti vadati. Abhirūpāti abhirūpavatī. Dassanīyāti dassanayoggā. Pāsādikāti dassaneneva cittappasādāvahā. Paramāyāti uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti sarīravaṇṇena ceva aṅgasaṇṭhānena ca.

196.Ūhasatīti avahasati. Ullapatīti katheti. Ujjagghatīti pāṇiṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasati. Uppaṇḍetīti uppaṇḍanakathaṃ katheti.

197.Abhinisīdatīti abhibhavitvā santike vā ekāsane vā nisīdati. Dutiyapadepi eseva nayo. Ajjhottharatīti avattharati.

198.Viniveṭhetvā vinimocetvāti gahitaṭṭhānato tassa hatthaṃ viniveṭhetvā ceva, mocetvā ca. Sesamettha uttānatthameva.

  1. Piṇḍapātikesu – mandattā momūhattāti neva samādānaṃ jānāti, na ānisaṃsaṃ; attano pana mandattā momūhattā aññāṇeneva piṇḍapātiko hoti. Pāpiccho icchāpakatoti piṇḍapātikassa me sato 『『ayaṃ piṇḍapātiko』』ti catupaccayasakkāraṃ karissanti. Lajjī, appicchotiādīhi ca guṇehi sambhāvessantīti. Evaṃ pāpikāya icchāya ṭhatvā tāya pāpicchāya abhibhūto hutvā piṇḍapātiko hoti. Ummādavasena piṇḍāya caranto pana ummādā cittavikkhepā piṇḍapātiko nāma hoti. Vaṇṇitanti idaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ nāma buddhehi ca buddhasāvakehi ca vaṇṇitaṃ pasatthanti piṇḍapātiko hoti. Appicchataṃyeva nissāyātiādīsu – 『『iti appiccho bhavissāmi, idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ appicchatāya saṃvattissati; 『iti santuṭṭho bhavissāmi idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ santuṭṭhiyā saṃvattissati』; 『iti kilese saṃlikhissāmi』, idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ kilesasallekhanatthāya saṃvattissatī』』ti piṇḍapātiko hoti. Idamatthitanti imāya kalyāṇāya paṭipattiyā atthikabhāvaṃ, iminā vā piṇḍapātamattena atthikabhāvaṃ. Yaṃ yaṃ laddhaṃ tena teneva yāpanabhāvaṃ nissāyāti attho. Aggoti jeṭṭhako. Sesāni tasseva vevacanāni.

Gavā khīranti gāvito khīraṃ nāma hoti, na vinā gāviyā. Khīramhā dadhītiādīsupi eseva nayo. Evamevanti yathā etesu pañcasu gorasesu sappimaṇḍo aggo; evamevaṃ imesu pañcasu piṇḍapātikesu yvāyaṃ appicchatādīni nissāya piṇḍapātiko hoti. Ayaṃ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Imesu pana pañcasu piṇḍapātikesu dveva janā piṇḍapātikā , tayo na piṇḍapātikā. Nāmamattena pana piṇḍapātikāti veditabbā. Khalupacchābhattikādīsupi eseva nayoti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā.

  1. Chakkaniddesavaṇṇanā

現在因為在佛陀的戰士生活中沒有什麼可做的,而在這個教法中要顯示這樣的五個人,因此引入這個比喻,所以他就這樣說。 在這裡,沉迷是指在錯誤的思維中感到沮喪,不再進入。無法維持修道是指無法保持修道生活。學習的無力是指顯示學習的無力。那個人說什麼呢?他問這個人有什麼可做的。美麗是指有美麗的外表。可見是指適合被看到的。令人愉悅是指通過視覺的愉悅使心安寧。最好的意思是最優秀的。外貌的光輝是指身體的美麗和肢體的端正。 施加是指施加壓力。談論是指說話。抬起是指用手打擊而大笑。講述是指講述關於抬起的事。 安坐是指控制並坐在身邊或單獨坐。第二句也是如此。抬起是指抬起。 通過壓制和釋放是指從被抓的位置壓制他的手並釋放。其餘的內容都是指前面提到的意思。 關於乞食者 - 因為懶惰而迷糊,所以他既不知道接受,也不知道利益;而他因為懶惰和迷糊而無知地成為乞食者。貪婪是指乞食者的貪婪,"這個乞食者"將會進行四種供養。羞愧、少欲等品德將會被考慮。因此,因貪婪而成為乞食者。因瘋狂而乞食,因瘋狂的心而成為乞食者。被稱為乞食者的意思是被佛陀和佛的弟子所稱讚。因少欲而成為乞食者,"我將會少欲,因少欲而得到乞食;我將會滿足,因滿足而得到乞食;我將會斷除煩惱,因斷除煩惱而得到乞食。"這就是乞食者。這個存在是指通過這種良好的修行而存在,或者僅僅因為乞食而存在。所獲得的東西就是依靠所獲得的東西而存在的意思。優越是指長者。其他的都是同樣的意義。 牛奶是指來自牛的牛奶,沒有牛就沒有牛奶。在牛奶和酸奶等方面也是同樣的道理。正如這樣,在這五種牛的乳汁中,牛奶是最優秀的;同樣,在這五種乞食者中,因少欲而成為乞食者是最優秀的、最尊貴的、最優越的、最優秀的、最卓越的。在這五種乞食者中只有兩個人是乞食者,三個人不是乞食者。僅僅是名稱而已,乞食者應當被理解。在其他方面如同樣的道理。 五種釋義的說明。 六種釋義的說明。

  1. Chakke – tatrāti tesu chasu puggalesu. Sammāsambuddho tena daṭṭhabboti so puggalo tena anācariyakena attanā uppāditena sabbaññutaññāṇena sabbaññubuddho daṭṭhabbo.

Paccekasambuddho tenātiādīsupi tena paccekasambodhiñāṇena so puggalo paccekasambuddho. Tena sāvakapāramīñāṇena te puggalā sāriputtamoggallānā. Tena dukkhassa antakaraṇena te puggalā avasesā arahanto. Tena itthattaṃ anāgamanena so puggalo anāgāmī. Tena itthattaṃ āgamanena te puggalā sotāpannasakadāgāmino daṭṭhabbāti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

  1. Sattakaniddesavaṇṇanā

以下是巴利文的完整直譯: 在這六種人中 - 在這裡。正等覺者應以此被看待,即此人以無師自悟的一切智智被看作遍知佛。 以及在其餘情況下,以此菩提智,此人被稱為獨覺佛。以此聲聞波羅蜜智,這些人如舍利弗、目犍連。以此斷苦的方式,這些人是其餘阿羅漢。以此不再來此世的方式,此人是不還者。以此再來此世的方式,這些人應被看作預流、一來者。 六種解釋的註釋。 七種解釋的註釋。

  1. Sattake – sakiṃ nimuggoti ekavāraṃ nimuggo. Ekantakāḷakehīti ekanteneva kāḷakehi natthikavādaahetukavādaakiriyavādasaṅkhātehi niyatamicchādiṭṭhidhammehi. Evaṃ puggaloti iminā kāraṇena puggalo ekavāraṃ nimuggo tathā nimuggova hoti. Etassa hi puna bhavato vuṭṭhānaṃ nāma natthīti vadanti. Makkhaligosālādayo viya heṭṭhā narakaggīnaṃyeva āhāro hoti.

Sāhu saddhā kusalesu dhammesūti kusaladhammesu saddhā nāma sādhuladdhikāti ummujjati. So tāvatakeneva kusalena ummujjati nāma. Sādhu hirītiādīsupi eseva nayo. Hāyatiyevāti caṅkavāre āsittaudakaṃ viya ekantena parihāyateva. Evaṃ puggaloti evaṃ sāhu saddhāti. Imesaṃ saddhādīnaṃ vasena ekavāraṃ ummujjitvā tesaṃ parihāniyā puna nimujjatiyeva, devadattādayo viya. Devadatto hi aṭṭha samāpattiyo, pañca ca abhiññāyo nibbattetvāpi puna buddhānaṃ paṭikaṇṭakatāya tehi guṇehi parihīno ruhiruppādakammaṃ saṅghabhedakammañca katvā kāyassa bhedā dutiyacittavārena niraye nibbatti. Kokāliko dve aggasāvake upavaditvā padumaniraye nibbatto.

Neva hāyati no vaḍḍhatīti appahonakakālepi na hāyati, pahonakakālepi na vaḍḍhati. Ubhayampi panetaṃ agārikenapi anagārikenapi dīpetabbaṃ. Ekacco hi agāriko appahonakakāle pakkhikabhattaṃ vā salākabhattaṃ vā vassāvāsikaṃ vā upanibandhāpeti. So pacchā pahonakakālepi pakkhikabhattādimattameva pavatteti. Anagārikopi ādimhi appahonakakāle uddesaṃ vā dhutaṅgaṃ vā gaṇhāti, medhābalavīriyasampattiyā pahonakakālepi tato uttariṃ na karoti. Evaṃ puggaloti evaṃ imāya saddhādīnaṃ ṭhitiyā puggalo ummujjitvā ṭhito nāma hoti.

Ummujjitvā vipassati viloketīti sotāpanno puggalo uṭṭhahitvā gamanamaggaṃ gantabbaṃ disaṃ vā āloketi nāma.

Ummujjitvāpataratīti sakadāgāmipuggalo kilesatanutāya uṭṭhahitvā gantabbadisābhimukho patarati nāma.

Patigādhappatto hotīti anāgāmipuggalo uṭṭhāya viloketvā pataritvā gantvā ekasmiṃ ṭhāne patiṭṭhāpatto nāma hoti, tiṭṭhati, na punāgacchati.

Tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhatīti sabbakilesoghaṃ taritvā paratīraṃ gantvā nibbānathale ṭhito nāma hoti. Ime pana satta puggalā udakopamena dīpitā.

Satta kira jaṅghavāṇijā addhānamaggapaṭipannā antarāmagge ekaṃ puṇṇanadiṃ pāpuṇiṃsu. Tesu paṭhamaṃ otiṇṇo udakabhīruko puriso otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjitvā puna uṭṭhātuṃ nāsakkhi, antoyeva macchakacchapabhakkho jāto. Dutiyo otiṇṇaṭṭhāne nimujjitvā sakiṃ uṭṭhahitvā puna nimuggo uṭṭhātuṃ nāsakkhi, antoyeva macchakacchapabhakkho jāto. Tatiyo nimujjitvā uṭṭhahi. So majjhe nadiyā ṭhatvā neva orato āgantuṃ, na parato gantuṃ asakkhi . Catuttho uṭṭhāya ṭhito uttaraṇatitthaṃ olokesi. Pañcamo otaraṇatitthaṃ oloketvā patari. Chaṭṭho taritvā pārimatīraṃ gantvā kaṭippamāṇe udake ṭhito. Sattamo pārimatīraṃ gantvā gandhacuṇṇādīhi nhātvā varavatthāni nivāsetvā surabhivilepanaṃ vilimpitvā nīluppalādīni piḷandhitvā nānālaṅkārapaṭimaṇḍito mahānagaraṃ pavisitvā pāsādavaramāruyha uttamabhojanaṃ bhuñji.

七種 - 他確實被一次性放下。完全黑暗者,即是說,完全黑暗者沒有因果法則、非因果法則、非行為法則等方面的確實見解。如此的人,因此被稱為一次性放下,確實被放下。因為他再也沒有從生死中復起,這樣的人說是沒有。就像摩卡利·戈薩拉等人,對地獄的火焰而言,他只是食物。 善信于善法者,善法中的信仰稱為善的獲得,故而他以此善法得以升起。如此,他僅憑此善法而升起。善的羞恥等方面也是如此。確實減少者,正如在懷疑之時,水被完全消失。如此的人,確實善信。由於這些信等的緣故,他一次性升起后,再次被放下,正如天神達等人。天神達確實有八種定,五種神通,雖然生起了,但由於佛陀的阻礙,他因這些功德而減少,做了破僧的行為,故而因身體的分離,第二意識而入地獄。可可利克因為貶低兩位大弟子而入蓮花地獄。 既不減少也不增加,即使在不多的時刻也不減少,即使在多的時刻也不增加。兩者都應在有家者和無家者中說明。某些有家者在不多的時刻會選擇飯食或缽食或雨季住處。然後他在多的時刻也只會做飯食等事。無家者在不多的時刻會選擇教義或修行,憑藉智慧、力量、勇氣,在多的時刻也不會做得更好。如此的人,確實如此,這樣的信等的堅持下,他升起後站立。 升起后觀察與觀看,即是說,預流者會站起后觀察應去的方向。 升起后輕鬆落下,即是說,迴流者因煩惱的微細而站起后,面向應去的方向輕鬆落下。 到達所持之處,即是說,不還者站起后觀察並輕鬆落下,來到一個地方安住,停留,不再返回。 越過一切煩惱而站立,即是說,渡過一切煩惱,來到涅槃的地方安住。這裡七種人以水為比喻。 七個確實是行商,沿著路途走入了一條善河。在他們中,第一個到達的水懼者,在到達的地方被放下,無法再站起,內心成爲了食魚的鱷魚。第二個在到達的地方被放下,自己站起后再次被放下,無法再站起,內心成爲了食魚的鱷魚。第三個被放下後站起。此人站在河中,無法向下遊走,也無法向上遊走。第四個站起后觀察北岸。第五個觀察下游后落下。第六個輕鬆渡過,來到對岸,站在淺水中。第七個渡過對岸后,洗浴、穿上華美的衣物,塗抹香料,佩戴藍蓮花等種種裝飾,進入裝飾華美的偉大城市,登上高樓享用美食。

Tattha satta jaṅghavāṇijā viya ime satta puggalā. Nadī viya vaṭṭaṃ. Paṭhamassa udakabhīrukassa purisassa otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjanaṃ viya micchādiṭṭhikassa vaṭṭe nimujjanaṃ. Ummujjitvā nimuggapuriso viya saddhādīnaṃ uppattimattakena ummujjitvā tesaṃ parihāniyā nimuggapuggalo. Majjhe nadiyā ṭhito viya saddhādīnaṃ ṭhitiyā ṭhitapuggalo. Uttaraṇatitthaṃ olokento viya gantabbamaggaṃ gantabbadisaṃ vā olokento sotāpanno. Pataritapuriso viya kilesatanutāya pataranto sakadāgāmī. Taritvā kaṭimatte udake ṭhitapuriso viya anāvattitadhammatāya ṭhito anāgāmī. Nhatvā pārimatīraṃ uttaritvā thale ṭhitapuriso viya cattāro oghe atikkamitvā nibbānathale ṭhito khīṇāsavabrāhmaṇo. Thale ṭhitapurisassa nagaraṃ pavisitvā pāsādavaraṃ āruyha uttamabhojanabhuñjanaṃ viya khīṇāsavassa nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā vītināmanaṃ veditabbaṃ. Ubhatobhāgavimuttādayo heṭṭhā pakāsitāyevāti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

  1. Aṭṭhakanavakaniddesāpi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā.

  2. Dasakaniddesavaṇṇanā

Tattha satta jaṅghavāṇijā viya ime satta puggalā. Nadī viya vaṭṭaṃ. Paṭhamassa udakabhīrukassa purisassa otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjanaṃ viya micchādiṭṭhikassa vaṭṭe nimujjanaṃ. Ummujjitvā nimuggapuriso viya saddhādīnaṃ uppattimattakena ummujjitvā tesaṃ parihāniyā nimuggapuggalo. Majjhe nadiyā ṭhito viya saddhādīnaṃ ṭhitiyā ṭhitapuggalo. Uttaraṇatitthaṃ olokento viya gantabbamaggaṃ gantabbadisaṃ vā olokento sotāpanno. Pataritapuriso viya kilesatanutāya pataranto sakadāgāmī. Taritvā kaṭimatte udake ṭhitapuriso viya anāvattitadhammatāya ṭhito anāgāmī. Nhatvā pārimatīraṃ uttaritvā thale ṭhitapuriso viya cattāro oghe atikkamitvā nibbānathale ṭhito khīṇāsavabrāhmaṇo. Thale ṭhitapurisassa nagaraṃ pavisitvā pāsādavaraṃ āruyha uttamabhojanabhuñjanaṃ viya khīṇāsavassa nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā vītināmanaṃ veditabbaṃ. Ubhatobhāgavimuttādayo heṭṭhā pakāsitāyevāti. 七種人如同行商,像河流般循環。第一個水懼者在到達的地方被放下,正如錯誤見解的輪迴被放下。升起后如同被放下的人,以信等的升起而放下,因而被放下的人。站在河中間的人如同信等的堅持而站立。觀察渡河的地方,或觀察應去的方向的預流者。輕鬆落下的人因煩惱的微細而輕鬆落下,正是迴流者。渡過淺水而站立的人因不再返回的法則而站立,不還者。洗浴后渡過對岸,站立在岸邊的人,超越四種流而站立在涅槃的地方,正是已斷流的聖者。站立於岸邊的人進入城市,登上高樓,享用美食,正是已斷流者的涅槃所依的果位,應當被理解為過渡的狀態。兩者皆是解脫者等在下方已被闡明。 七種解釋的註釋。 八種與九種的解釋也應依照上述所述理解。 十種解釋的註釋。

  1. Dasakaniddese – idhāti kāmāvacarabhūmiyaṃ. Kāmāvacarabhūmiyañhi sattakkhattuparamādīnaṃ kāmāvacarabhūmiyaññeva niṭṭhā hoti. Kāmāvacarattabhāveneva arahattappatti ca anupādisesanibbānappatti ca hotīti attho.

Idhavihāyāti idha kāmāvacare attabhāve vihāya suddhāvāsattabhāve ṭhitānaṃ niṭṭhā hotīti attho. Antarāparinibbāyiādayo hi idha anāgāmiphalaṃ patvā ito cutā suddhāvāsesu uppajjitvā tena attabhāvena arahattañceva anupādisesanibbānadhātuñca pāpuṇanti. Tena vuttaṃ – 『『imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā』』ti.

Dasakaniddesavaṇṇanā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Yaṃ ve puggalapaññattiṃ, loke appaṭipuggalo;

Nātisaṅkhepato satthā, desesi tidasālaye.

Tassā aṭṭhakathañceva, dīpabhāsāya saṅkhataṃ;

Āgamaṭṭhakathāyo ca, ogāhetvā asesato.

Suvibhatto asaṃkiṇṇo, yo yo attho yahiṃ yahiṃ;

Tato tato taṃ gahetvā, pahāya ativitthāraṃ.

Visuddhimagge yaṃ vuttaṃ, taṃ anādāya saṅkhatā;

Nātisaṅkhepavitthāra-nayenaṭṭhakathā ayaṃ.

Taṃ etaṃ sattamattehi, bhāṇavārehi tantiyā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, saṅkharontena yaṃ mayā.

Sampattaṃ kusalaṃ tena, saddhammaṃ sukhumaṃ sivaṃ;

Olokentu visuddhena, pāṇayo dhammacakkhunāti.

Puggalapaññatti-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Kathāvatthu-aṭṭhakathā

Nisinno devalokasmiṃ, devasaṅghapurakkhato;

Sadevakassa lokassa, satthā appaṭipuggalo.

Sabbapaññattikusalo, paññattiparidīpanaṃ;

Vatvā puggalapaññattiṃ, loke uttamapuggalo.

Yaṃ puggalakathādīnaṃ, kathānaṃ vatthubhāvato;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, saṅkhepena adesayī.

Mātikāṭhapaneneva , ṭhapitassa surālaye;

Tassa moggaliputtena, vibhattassa mahītale.

Idāni yasmā sampatto, atthasaṃvaṇṇanākkamo;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

Nidānakathā

Yamakapāṭihīrāvasānasmiñhi bhagavā tidasapure pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagantvā mātaraṃ kāyasakkhiṃ katvā devaparisāya abhidhammakathaṃ kathento dhammasaṅgaṇīvibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattippakaraṇāni desayitvā kathāvatthudesanāya vāre sampatte 『『anāgate mama sāvako mahāpañño moggaliputtatissatthero nāma uppannaṃ sāsanamalaṃ sodhetvā tatiyasaṅgītiṃ karonto bhikkhusaṅghassa majjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā imaṃ pakaraṇaṃ bhājessatī』』ti tassokāsaṃ karonto yā cesā puggalavāde tāva catūsu pañhesu dvinnaṃ pañcakānaṃ vasena aṭṭhamukhā vādayutti, taṃ ādiṃ katvā sabbakathāmaggesu asampuṇṇabhāṇavāramattāya tantiyā mātikaṃ ṭhapesi. Athāvasesaṃ abhidhammakathaṃ vitthāranayeneva kathetvā vutthavasso suvaṇṇarajatasopānamajjhe maṇimayena sopānena devalokato saṅkassanagare oruyha sattahitaṃ sampādento yāvatāyukaṃ ṭhatvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

十種解釋 - 這裡是欲界的領域。在欲界的領域中,至多有七次的欲界,便是圓滿。因欲界的性質,阿羅漢的成就以及無餘涅槃的成就都是如此。 「這裡離開」是指在此欲界的肉身中,離開后在清凈的住處中站立,達到圓滿。因為中間的斷滅者等,確實在此獲得不還果后,從此處死亡后,生於清凈的住處,憑藉此肉身,獲得阿羅漢果及無餘涅槃的法。正因如此說:「這些五者在這裡離開而圓滿。」 十種解釋的註釋。 結論 至此 - 確實是人物的定義,在世間少有的出衆者; 非簡略之法,師父在三千世界中講授。 對此的註釋,依照光明的語言; 經典的註釋,完整無缺地呈現。 清晰分明而不混亂,所說之法在何處; 從那裡抓住,從那裡放下,超越廣泛的闡述。 在清凈道中所說的,取其而不取; 非簡略或廣泛的方式,這注釋便是。 這七個字句,作為講述的基礎; 長久堅固的法,因其而生的。 善法的成就,因而獲得的正法; 清凈之人應當觀察,擁有法眼的人。 人物定義的註釋已完成。 禮敬那位具足威德的正等覺者。 在《阿毗達摩》經典中, 在《論述》註釋中, 坐在天界,圍繞著天眾; 在有天的世界中,師父是少有的出衆者。 他具足一切定義,闡明所有定義; 說到人物的定義,這位出衆者在世間。 關於人物及其相關的討論, 簡要地闡明了討論的主題。 如同建立目錄, 這由摩訶迦葉所分佈於世間。 現在因為達到,闡明意義的目的; 因此我將闡述,聽著專注的眾人。 引言 在雙重的靜默中, 佛陀在三千世界的底部, 在白色的石頭上,降雨而來, 與天眾一起,講述阿毗達摩的教義, 講述法的總集與細分, 講述人物定義的相關主題。 當時,佛陀說:「未來我的弟子, 偉大的智者摩訶迦葉,將會出現, 清除教法的污垢, 在僧團中坐著,將會講述五百部經, 並將五千部經彙總, 將會分配這個經典。」 因此,基於這些人物的定義, 在四個問題中,依據兩者的五個方面, 開始時便以此為基礎, 在所有討論的主題中, 因而建立了目錄。 隨後,餘下的阿毗達摩教義, 將以詳細的方式闡述, 在黃金與白銀的臺階之間, 從天界降下, 在世間停留, 直到無餘涅槃的法中, 圓滿地解脫。

Athassa mahākassapappamukho vasīgaṇo ajātasatturājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi. Tato vassasatassa accayena vajjiputtakā bhikkhū dasa vatthūni dīpayiṃsu. Tāni sutvā kākaṇḍakassa brāhmaṇassa putto yasatthero susunāgaputtaṃ kālāsokaṃ nāma rājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dvādasannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ antare sattatherasatāni uccinitvā tāni dasavatthūni madditvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi.

Tehi pana dhammasaṅgāhakattherehi niggahitā dasasahassā vajjiputtakā bhikkhū pakkhaṃ pariyesamānā attano anurūpaṃ dubbalapakkhaṃ labhitvā visuṃ mahāsaṅghikācariyakulaṃ nāma akaṃsu . Tato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – gokulikā ca ekabyohārikā ca. Gokulikanikāyato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – paṇṇattivādā ca bāhuliyā ca. Bahussutikātipi tesaṃyeva nāmaṃ. Tesaṃyeva antare cetiyavādā nāma apare ācariyavādā uppannā. Evaṃ mahāsaṅghikācariyakulato dutiye vassasate pañcācariyakulāni uppannāni. Tāni mahāsaṅghikehi saddhiṃ cha honti.

Tasmiṃyeva dutiye vassasate theravādato bhijjitvā dve ācariyavādā uppannā – mahisāsakā ca vajjiputtakā ca. Tattha vajjiputtakavādato bhijjitvā apare cattāro ācariyavādā uppannā – dhammuttariyā, bhadrayānikā, channāgārikā, samitiyāti. Puna tasmiṃyeva dutiye vassasate mahisāsakavādato bhijjitvā sabbatthivādā dhammaguttikāti dve ācariyavādā uppannā. Puna sabbatthivādakulato bhijjitvā kassapikā nāma jātā. Kassapikesu bhinnesu apare saṅkantikā nāma jātā. Saṅkantikesu bhinnesu suttavādā nāma jātāti theravādato bhijjitvā ime ekādasa ācariyavādā uppannā. Te theravādehi saddhiṃ dvādasa honti. Iti ime ca dvādasa, mahāsaṅghikānañca cha ācariyavādāti sabbeva aṭṭhārasa ācariyavādā dutiye vassasate uppannā. Aṭṭhārasa nikāyātipi, aṭṭhārasācariyakulānītipi etesaṃyeva nāmaṃ. Etesu pana sattarasa vādā bhinnakā, theravādo asambhinnakoti veditabbo. Vuttampi cetaṃ dīpavaṃse –

『『Nikkaḍḍhitā pāpabhikkhū, therehi vajjiputtakā;

Aññaṃ pakkhaṃ labhitvāna, adhammavādī bahū janā.

『『Dasasahassā samāgantvā, akaṃsu dhammasaṅgahaṃ;

Tasmāyaṃ dhammasaṅgīti, mahāsaṅgīti vuccati.

『『Mahāsaṅgītikā bhikkhū, vilomaṃ akaṃsu sāsane;

Bhinditvā mūlasaṅgahaṃ, aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ.

『『Aññatra saṅgahitā suttaṃ, aññatra akariṃsu te;

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, vinaye nikāyesu ca pañcasu.

『『Pariyāyadesitañcāpi, atho nippariyāyadesitaṃ;

Nītatthañceva neyyatthaṃ, ajānitvāna bhikkhavo.

『『Aññaṃ sandhāya bhaṇitaṃ, aññaṃ atthaṃ ṭhapayiṃsu te;

Byañjanacchāyāya te bhikkhū, bahuṃ atthaṃ vināsayuṃ.

『『Chaḍḍetvāna ekadesaṃ, suttaṃ vinayagambhīraṃ;

Patirūpaṃ suttaṃ vinayaṃ, tañca aññaṃ kariṃsu te.

『『Parivāraṃ atthuddhāraṃ, abhidhammaṃ chappakaraṇaṃ;

Paṭisambhidañca niddesaṃ, ekadesañca jātakaṃ.

『『Ettakaṃ vissajjitvāna, aññāni akariṃsu te;

Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca.

『『Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te;

Pubbaṅgamā bhinnavādā, mahāsaṅgītikārakā.

『『Tesañca anukārena, bhinnavādā bahū ahu;

Tato aparakālamhi, tasmiṃ bhedo ajāyatha.

隨後,以大迦葉為首的長老眾請阿阇世王作為助手,將法與律的要義結集。此後一百年,跋耆子比丘宣揚十事。聽聞此事後,耶舍長老(迦旃延婆羅門之子)請鬚鬚那伽之子迦羅阿育王作為助手,從十二萬比丘中選出七百位長老,壓制那十事,再次結集法與律的要義。 被那些結集法的長老們譴責的一萬跋耆子比丘尋求支援,找到適合自己的弱小派別,另外成立了大眾部師承。從此分裂出另外兩個師承 - 雞胤部和一說部。從雞胤部又分裂出兩個師承 - 說出世部和多聞部。多聞部也是他們的另一個名字。在他們當中又產生了另一個師承叫做制多山部。如此,在第二個一百年中,從大眾部產生了五個師承。加上大眾部共有六個。 同樣在第二個一百年中,從上座部分裂出兩個師承 - 犢子部和跋耆子部。其中從跋耆子部又分裂出四個師承 - 法上部、賢冑部、正量部和密林山部。又在第二個一百年中,從犢子部分裂出說一切有部和法護部兩個師承。又從說一切有部分裂出迦葉比部。迦葉比部分裂后又產生了正量部。正量部分裂后又產生了說轉部。如此從上座部分裂出這十一個師承。加上上座部共有十二個。這十二個加上大眾部的六個師承,總共十八個師承在第二個一百年中產生。十八部派、十八師承都是指這些。其中十七個是分裂的,只有上座部是未分裂的。這在《島史》中也有說: "被長老們驅逐的惡比丘跋耆子, 獲得另一派別支援,許多人成為非法說者。 一萬人聚集,進行法的結集, 因此這次法的結集被稱為大結集。 大結集的比丘們,在教法中做出相違背的事, 破壞根本結集,另外進行結集。 他們將經典結集在別處, 破壞了義理、法、律和五部。 他們不知道方便說和非方便說, 也不知道了義和不了義。 他們將為一義而說的解釋為另一義, 這些比丘以文字的影像毀壞了許多義理。 他們捨棄了一部分深奧的經律, 另外製作了相似的經律。 他們捨棄了義釋、六部阿毗達摩、 無礙解道、義釋和部分本生。 捨棄了這些后,他們另外製作, 改變了名稱、性別、資具和儀軌。 他們捨棄了原本的狀態,另外製作, 大結集的舉行者是分裂說的先驅。 效仿他們的分裂說者很多, 之後不久,在其中產生了分裂。

『『Gokulikā ekabyohāri, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Gokulikānaṃ dve bhedā, aparakālamhi jāyatha.

『『Bahussutikā ca paññatti, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Cetiyā ca punavādī, mahāsaṅgītibhedakā.

『『Pañcavādā ime sabbe, mahāsaṅgītimūlakā;

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ.

『『Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te;

Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca.

『『Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te;

Visuddhattheravādamhi, puna bhedo ajāyatha.

『『Mahisāsakā vajjiputtakā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Vajjiputtakavādamhi, catudhā bhedo ajāyatha.

『『Dhammuttarikā bhaddayānikā, channāgārikā ca samiti;

Mahisāsakānaṃ dve bhedā, aparakālamhi ajāyatha.

『『Sabbatthivādā dhammaguttā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Sabbatthivādānaṃ kassapikā, saṅkantikassapikena ca.

『『Saṅkantikānaṃ suttavādī, anupubbena bhijjatha;

Ime ekādasa vādā, sambhinnā theravādato.

『『Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ;

Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te.

『『Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca;

Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te.

『『Sattarasa bhinnavādā, ekavādo abhinnako;

Sabbevaṭṭhārasa honti, bhinnavādena te saha.

『『Nigrodhova mahārukkho, thera vādānamuttamo;

Anūnaṃ anadhikañca, kevalaṃ jinasāsanaṃ.

『『Santakā viya rukkhamhi, nibbattā vādasesakā;

Paṭhame vassasate natthi, dutiye vassasatantare;

Bhinnā sattarasa vādā, uppannā jinasāsane』』ti.

Aparāparaṃ pana hemavatikā, rājagirikā, siddhatthikā, pubbaseliyā, aparaseliyā, vājiriyāti aññepi cha ācariyavādā uppannā. Te idha anadhippetā. Purimakānaṃ pana aṭṭhārasannaṃ ācariyavādānaṃ vasena pavattamāne sāsane paṭiladdhasaddho asoko dhammarājā divase divase buddhapūjāya satasahassaṃ, dhammapūjāya satasahassaṃ, saṅghapūjāya satasahassaṃ, attano ācariyassa nigrodhattherassa satasahassaṃ, catūsu dvāresu bhesajjatthāya satasahassanti pañcasatasahassāni pariccajanto sāsane uḷāraṃ lābhasakkāraṃ pavattesi.

Titthiyā hatalābhasakkārā antamaso ghāsacchādanamattampi alabhantā lābhasakkāraṃ patthayamānā bhikkhūsu pabbajitvā sakāni sakāni diṭṭhigatāni – 『『ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana』』nti dīpenti. Pabbajjaṃ alabhamānāpi sayameva kese chinditvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā vihāresu vicarantā uposathakammādikaraṇakāle saṅghamajjhaṃ pavisanti. Te bhikkhusaṅghena dhammena vinayena satthusāsanena niggayhamānāpi dhammavinayānulomāya paṭipattiyā asaṇṭhahantā anekarūpaṃ sāsanassa abbudañca malañca kaṇṭakañca samuṭṭhāpenti. Keci aggiṃ paricaranti, keci pañcātape tapanti, keci ādiccaṃ anuparivattanti, keci 『『dhammañca vinayañca vobhindissāmā』』ti tathā tathā paggaṇhiṃsu. Tadā bhikkhusaṅgho na tehi saddhiṃ uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā akāsi. Asokārāme satta vassāni uposatho upacchijji.

"雞胤部和一說部,比丘們分裂為兩派; 雞胤部又分裂為兩派,在後來產生。 多聞部和施設部,比丘們分裂為兩派; 制多山部和重說部,是大眾部的分裂。 這五個說法都是,源於大眾部; 他們破壞了義理和法,以及部分結集。 他們捨棄了部分經典,另外製作; 改變了名稱、性別、資具和儀軌。 他們捨棄了原本的狀態,另外製作; 在清凈的上座部中,又產生了分裂。 化地部和跋耆子部,比丘們分裂為兩派; 在跋耆子部中,產生了四種分裂。 法上部、賢冑部、正量部和密林山部; 化地部又產生了兩種分裂。 說一切有部和法護部,比丘們分裂為兩派; 說一切有部中有迦葉比部,以及正量部。 正量部中有說轉部,逐漸分裂; 這十一種說法,都是從上座部分裂出來的。 他們破壞了義理和法,以及部分結集; 他們捨棄了部分經典,另外製作。 他們改變了名稱、性別、資具和儀軌; 他們捨棄了原本的狀態,另外製作。 十七種是分裂的說法,一種是未分裂的; 總共十八種,包括分裂的說法。 如同尼拘律陀大樹,上座部是最高的; 既不多也不少,正是佛陀的教法。 如同樹上的寄生植物,其他說法產生; 在第一個百年沒有,在第二個百年之間; 十七種說法分裂,在佛陀的教法中產生。" 此外,又產生了雪山部、王舍城部、悉達多部、東山部、西山部、金剛部等六個師承。這裡不考慮這些。在前面提到的十八個師承的教法流傳期間,獲得信仰的阿育法王每天為佛陀供養十萬,為法供養十萬,為僧團供養十萬,為自己的老師尼拘律陀長老供養十萬,在四個門口為藥品供養十萬,共五十萬,在教法中興起了巨大的利養和尊敬。 外道失去了利養和尊敬,連最基本的食物和衣服都得不到,渴望利養和尊敬,於是出家為比丘,宣揚自己的見解說:"這是法,這是律,這是導師的教導。"即使沒有得到出家,也自己剃髮穿上袈裟,在寺院中游蕩,在布薩等儀式時進入僧團中。即使被比丘僧團以法、律、導師的教導譴責,他們也不遵循法律的修行,引起教法中多種混亂、污穢和障礙。有些人供奉火,有些人修五熱苦行,有些人追隨太陽,有些人說"我們要破壞法和律",如此這般地努力。當時比丘僧團不與他們一起舉行布薩或自恣。在阿育王寺,布薩中斷了七年。

Rājā 『『āṇāya kāressāmī』』ti vāyamantopi kāretuṃ nāsakkhi, aññadatthu duggahitagāhinā bālena amaccena anekesu bhikkhūsu jīvitā voropitesu vippaṭisārī ahosi. So tañca vippaṭisāraṃ tañca sāsane uppannaṃ abbudaṃ vūpasametukāmo 『『ko nu kho imasmiṃ atthe paṭibalo』』ti saṅghaṃ pucchitvā 『『moggaliputtatissatthero, mahārājā』』ti sutvā saṅghassa vacanena ahogaṅgāpabbatato theraṃ pakkosāpetvā iddhipāṭihāriyadassanena therassa ānubhāve nibbicikiccho attano kukkuccaṃ pucchitvā vippaṭisāraṃ vūpasamesi. Theropi taṃ rājuyyāneyeva vasanto satta divasāni samayaṃ uggaṇhāpesi. So uggahitasamayo sattame divase asokārāme bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvā sāṇipākārantare nisinno ekaladdhike ekaladdhike bhikkhū ekato ekato kāretvā ekamekaṃ bhikkhusamūhaṃ pakkosāpetvā pucchi – 『『bhante, kiṃvādī sammāsambuddho』』ti? Tato sassatavādino – 『『sassatavādī』』ti āhaṃsu. Ekaccasassatikā, antānantikā, amarāvikkhepikā, adhiccasamuppannikā, saññīvādā, asaññīvādā, nevasaññīnāsaññīvādā, ucchedavādā, diṭṭhadhammanibbānavādā – 『『diṭṭhadhammanibbānavādī』』ti āhaṃsu. Rājā paṭhamameva samayassa uggahitattā nayime bhikkhū aññatitthiyā imeti ñatvā tesaṃ setakāni vatthāni datvā uppabbājesi. Te sabbepi saṭṭhisahassā ahesuṃ.

Athaññe bhikkhū pakkosāpetvā pucchi – 『『kiṃvādī, bhante, sammāsambuddho』』ti? 『『Vibhajjavādī, mahārājā』』ti. Evaṃ vutte rājā theraṃ pucchi – 『『vibhajjavādī, bhante, sammāsambuddho』』ti? 『『Āma, mahārājā』』ti. Tato rājā 『suddhaṃ dāni, bhante, sāsanaṃ, karotu bhikkhusaṅgho uposatha』nti ārakkhaṃ datvā nagaraṃ pāvisi. Samaggo saṅgho sannipatitvā uposathaṃ akāsi. Tasmiṃ sannipāte saṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ. Tasmiṃ samāgame moggaliputtatissatthero yāni ca tadā uppannāni vatthūni, yāni ca āyatiṃ uppajjissanti, sabbesampi tesaṃ paṭibāhanatthaṃ satthārā dinnanayavaseneva tathāgatena ṭhapitamātikaṃ vibhajanto sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ āharitvā imaṃ parappavādamathanaṃ āyatilakkhaṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ abhāsi.

Tato saṭṭhisatasahassasaṅkhyesu bhikkhū uccinitvā tipiṭakapariyattidharānaṃ pabhinnapaṭisambhidānaṃ bhikkhūnaṃ sahassamekaṃ gahetvā yathā mahākassapatthero ca yasatthero ca dhammañca vinayañca saṅgāyiṃsu; evameva saṅgāyanto sāsanamalaṃ visodhetvā tatiyasaṅgītiṃ akāsi. Tattha abhidhammaṃ saṅgāyanto imaṃ yathābhāsitaṃ pakaraṇaṃ saṅgahaṃ āropesi. Tena vuttaṃ –

『『Yaṃ puggalakathādīnaṃ, kathānaṃ vatthubhāvato;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, saṅkhepena adesayī.

『『Mātikāṭhapaneneva, ṭhapitassa surālaye;

Tassa moggaliputtena, vibhattassa mahītale.

『『Idāni yasmā sampatto, atthasaṃvaṇṇanākkamo;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitā』』ti.

Nidānakathā niṭṭhitā.

Mahāvaggo

  1. Puggalakathā

  2. Suddhasaccikaṭṭho

  3. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

國王說"我要以王命強制執行",但儘管努力也無法執行,反而因為愚蠢大臣的錯誤理解,導致許多比丘喪生,感到後悔。他爲了平息這種後悔和教法中出現的混亂,詢問僧團"誰有能力處理這件事",聽到"大王,是目犍連子帝須長老",於是按照僧團的話從阿呼江山請來長老,看到神通奇蹟后對長老的威力不再懷疑,詢問自己的疑慮並平息了後悔。長老在王苑住了七天,教導他正確的觀點。他學習了正確觀點后,第七天在阿育王寺召集比丘僧團,用布幕圍起來,坐在布幕內,讓持相同見解的比丘聚在一起,一個一個地召集比丘群體詢問:"尊者,正等覺者持什麼見解?"於是常見論者說"持常見論",一分常論者、邊無邊論者、詭辯論者、偶然論者、有想論者、無想論者、非有想非無想論者、斷滅論者、現法涅槃論者說"持現法涅槃論"。國王因為之前已經學習了正確觀點,知道這些不是比丘而是外道,給了他們白衣后驅逐出去。他們總共有六萬人。 然後召集其他比丘詢問:"尊者,正等覺者持什麼見解?""大王,是分別論者。"國王聽到這個回答后問長老:"尊者,正等覺者是分別論者嗎?""是的,大王。"於是國王說"尊者,現在教法清凈了,讓比丘僧團舉行布薩吧",安排好警衛后回到城裡。和合的僧團聚集后舉行了布薩。在那次集會中有六十萬比丘。在那次集會上,目犍連子帝須長老爲了駁斥當時已經出現和將來會出現的所有爭論,按照導師給予的方法,依照如來建立的綱要,分別闡述自己的觀點五百經,他方的觀點五百經,共一千經,宣說了這部駁斥他方觀點、具有未來特徵的《論事》。 然後從六十萬比丘中選出精通三藏、獲得無礙解的一千位比丘,如同大迦葉長老和耶舍長老結集法和律一樣,結集並凈化教法,舉行了第三次結集。在結集阿毗達摩時,將這部如實宣說的論典納入結集。因此說: "關於人等話題,作為討論的基礎; 簡要地教導了,這部《論事》論典。 通過建立綱要,在天界中建立; 由目犍連子,在人間中分別。 現在因為到達,解釋意義的時候; 所以我將解釋,你們專注地聽。" 引言結束。 大品 人論 純粹的真實義 順逆解釋

  1. Tattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti ayaṃ pucchā. Āmantāti ayaṃ paṭijānanā. Kassa panāyaṃ pucchā, kassa paṭijānanāti? Asukassāti na vattabbā. Bhagavatā hi imasmiṃ pakaraṇe nānappakārānaṃ laddhīnaṃ visodhanatthaṃ tantivasena mātikā ṭhapitā. Sā therena satthārā dinnanaye ṭhatvā tantivasena vibhattā. Na hi thero yattakā ettha vādamaggā dassitā, tattakehi vādīhi saddhiṃ vādena viggāhikakathaṃ kathesi. Evaṃ santepi pana tāsaṃ tāsaṃ kathānaṃ atthassa sukhāvadhāraṇatthaṃ sakavādīpucchā, paravādīpucchā, sakavādīpaṭiññā, paravādīpaṭiññāti evaṃ vibhāgaṃ dassetvāva atthavaṇṇanaṃ karissāma.

Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti hi ayaṃ sakavādīpucchā. Tāya 『『ye atthi puggaloti evaṃladdhikā puggalavādino, te evaṃ pucchitabbā』』ti dīpeti. Ke pana puggalavādinoti? Sāsane vajjiputtakā ceva samitiyā ca bahiddhā ca bahū aññatitthiyā. Tattha puggaloti attā, satto jīvo. Upalabbhatīti paññāya upagantvā labbhati, ñāyatīti attho. Saccikaṭṭhaparamatthenāti ettha saccikaṭṭhoti māyāmarīciādayo viya abhūtākārena aggahetabbo bhūtaṭṭho. Paramatthoti anussavādivasena aggahetabbo uttamattho. Ubhayenāpi yo parato 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhatī』』tiādinā khandhāyatanadhātuindriyavasena sattapaññāsavidho dhammappabhedo dassito . Yathā so bhūtena sabhāvaṭṭhena upalabbhati, evaṃ tava puggalo upalabbhatīti pucchati. Paravādī āmantāti paṭijānāti. Paṭijānanañhi katthaci 『『āma, bhante』』ti āgacchati, katthaci 『『āmo』』ti paṭijānanaṃ āgacchati. Idha pana 『『āmantā』』ti āgataṃ. Tatrāyaṃ adhippāyo – so hi yaṃ taṃ parato vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti suttaṃ āgataṃ, taṃ gahetvā yasmā pana bhagavā saccavādī na visaṃvādanapurekkhāro vācaṃ bhāsati, nāpi anussavādivasena dhammaṃ deseti, sadevakaṃ pana lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti, tasmā yo tena vutto 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti, so saccikaṭṭhaparamattheneva atthīti laddhiṃ gahetvā 『『āmantā』』ti paṭijānāti.

Athassa tādisassa lesavacanassa chalavādassa okāsaṃ adadamāno sakavādī yo saccikaṭṭhotiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yvāyaṃ parato 『『sappaccayo appaccayo, saṅkhato asaṅkhato, sassato, asassato sanimitto animitto』』ti evaṃ paridīpito rūpādisattapaññāsavidho dhammappabhedo āgato; na sammutisaccavasena, nāpi anussavādivasena gahetabbo. Attano pana bhūtatāya eva saccikaṭṭho, attapaccakkhatāya ca paramattho. Taṃ sandhāyāha – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

Tatoti karaṇavacanametaṃ, tasmā tena saccikaṭṭhaparamatthena so puggalo upalabbhatīti ayamettha attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ruppanādibhedena vā sappaccayādibhedena vā ākārena yo saccikaṭṭhaparamattho upalabbhati, kiṃ te puggalopi tenākārena upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbeti avajānanā paravādissa. So hi tathārūpaṃ puggalaṃ anicchanto avajānāti. Tatrāyaṃ padacchedo – 『na hi evaṃ vattabbe』ti, na hi evantipi vaṭṭati. Dvinnampi evaṃ na vattabboti attho.

在這裡,"人是否以真實義和勝義可得"是問題。"是的"是承認。但這是誰的問題,誰的承認?不能說是某某人的。因為世尊在這部論典中爲了凈化各種見解,依據聖典建立了綱要。長老依據導師給予的方法,按照聖典分別闡述。長老並沒有與這裡所顯示的所有論點的持有者進行辯論。即便如此,爲了容易理解這些討論的意義,我們將通過顯示自方問、他方問、自方承認、他方承認等分類來進行解釋。 "人是否以真實義和勝義可得"是自方問。這表明"應該這樣詢問那些認為'人存在'的人論者"。誰是人論者?在教內是跋耆子部和正量部,在教外是許多外道。其中,"人"是指自我、有情、生命。"可得"是指通過智慧接近而獲得,意思是被了知。"真實義和勝義"中,"真實義"是指不應該像幻影海市蜃樓等那樣以虛假的方式把握的真實義。"勝義"是指不應該通過傳聞等方式把握的最高義。兩者都是指後面所說的"人以真實義和勝義可得,色也可得"等,通過蘊處界根等五十七種法的區分所顯示的。就像那些法以真實的自性可得一樣,你的人也可得嗎?這樣詢問。他方承認說"是的"。承認有時表示為"是的,尊者",有時表示為"是"。這裡表示為"是的"。這裡的意思是 - 他抓住了後面所說的世尊的經文"有為自利而修行的人",因為世尊是真實語者,不會說欺騙的話,也不會通過傳聞等方式說法,而是通過自己的證知向包括天界在內的世界宣說,所以他認為世尊所說的"有為自利而修行的人"是以真實義和勝義存在的,因此承認說"是的"。 然後自方不給予這種片面言論和詭辯的機會,說"凡是真實義"等。這裡的意思是 - 後面所說的"有因無因,有為無為,常無常,有相無相"等,通過色等五十七種法的區分所顯示的,不應該通過世俗諦的方式把握,也不應該通過傳聞等方式把握。而是因為自身的真實性而是真實義,因為自身的直接性而是勝義。針對這一點說:"凡是真實義和勝義,人以此真實義和勝義可得嗎?" "以此"是工具格,意思是以那個真實義和勝義,人可得嗎?這裡的意思是 - 通過變壞等差別或有因等差別的形式,凡是以真實義和勝義可得的,你的人也以那種形式可得嗎?他方否認說"不應該這樣說"。他不接受那樣的人,所以否認。這裡的詞分析是"不應該這樣說",也可以說"不是這樣"。兩者的意思都是不應該這樣說。

Ājānāhi niggahanti sakavādivacanaṃ. Yasmā te purimāya vattabbapaṭiññāya pacchimā navattabbapaṭiññā, pacchimāya ca purimā na sandhiyati, tasmāpi niggahaṃ patto. Taṃ niggahaṃ dosaṃ aparādhaṃ sampaṭicchāhīti attho. Evaṃ niggahaṃ ājānāpetvā idāni taṃ ṭhapanāya ceva anulomapaṭilomato pāpanāropanānañca vasena pākaṭaṃ karonto hañci puggalotiādimāha. Tattha hañci puggalo upalabbhatīti yadi puggalo upalabbhati, sace puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti attho. Ayaṃ tāva paravādīpakkhassa ṭhapanato niggahapāpanāropanānaṃ lakkhaṇabhūtā anulomaṭhapanā nāma. Tena vata retiādi anulomapakkhe niggahassa pāpitattā anulomapāpanā nāma. Tattha tenāti kāraṇavacanaṃ. Vatāti okappanavacanaṃ. Reti āmantanavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – tena, re vattabbe vata, re hambho, bhadramukha, tena kāraṇena vattabboyevāti. Yaṃ tattha vadesītiādi anulomapakkhe niggahassa āropitattā anulomaropanā nāma. Yaṃ tassa pariyosāne micchātipadaṃ tassa purato idaṃ te』ti āharitabbaṃ. Idaṃ te micchāti ayañhettha attho. Parato ca pāḷiyaṃ etaṃ āgatameva.

No ce pana vattabbetiādi 『『na hevaṃ vattabbe』』ti paṭikkhittapakkhassa ṭhapitattā paṭilomato niggahapāpanāropanānaṃ lakkhaṇabhūtā paṭilomaṭhapanā nāma. No ca vata retiādi paṭilomapakkhe niggahassa pāpitattā paṭilomapāpanā nāma. Puna yaṃ tattha vadesītiādi paṭilomapakkhe niggahassa āropitattā paṭilomaropanā nāma. Idhāpi pariyosāne micchātipadassa purato idaṃ teti āharitabbameva. Paratopi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo.

Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya saṅkhepattho – yadi puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata bho so upalabbhatīti vattabbo. Yaṃ pana tattha vadesi 『『vattabbo kho purimapañhe 『saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhatī』ti, no ca vattabbo dutiyapañhe 『tato so puggalo upalabbhatī』』』ti, idaṃ te micchāti evaṃ tāva anulomato ṭhapanāpāpanāropanā honti. Atha na vattabbo dutiyapañhe 『『tato so upalabbhatī』』ti, purimapañhepi na vattabbova. Yaṃ panettha vadesi 『『vattabbo kho purimapañhe 『saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhatī』ti, no ca vattabbo dutiyapañhe 『tato so puggalo upalabbhatī』』』ti, idaṃ te micchāti evaṃ paṭilomato ṭhapanāpāpanāropanā honti. Evametaṃ niggahassa ca anulomapaṭilomato catunnaṃ pāpanāropanānañca vuttattā upalabbhatītiādikaṃ anulomapañcakaṃ nāma. Ettha ca kiñcāpi anulomato pāpanāropanāhi eko, paṭilomato pāpanāropanāhi ekoti dve niggahā katā. 『Ājānāhi niggaha』nti etasseva panettha puggalo upalabbhatīti paṭhamaṃ vādaṃ nissāya paṭhamassa niggahassa dvīhākārehi āropitattā ekovāyaṃ niggahoti paṭhamo niggaho.

理解譴責 - 這是自方的話。因為你先前應該承認的後來卻說不應該承認,後面的與前面的不一致,所以你受到譴責。接受這個譴責、過失、錯誤的意思。這樣使他理解譴責后,現在爲了通過建立、順逆推論、導出和歸結使之明顯,說"如果人"等。其中,"如果人可得"是指如果人以真實義和勝義可得,假如人以真實義和勝義可得的意思。這首先是他方立場的建立,是譴責導出歸結的特徵,稱為順推建立。"因此"等是在順推方面導出譴責,稱為順推導出。其中,"因此"是原因詞,"確實"是確定詞,"喂"是呼喚詞。這裡的意思是 - 因此,喂,確實應該說,喂朋友,善者,因為這個原因應該說。"你在那裡所說"等是在順推方面歸結譴責,稱為順推歸結。在其結尾的"錯誤"一詞前應該加上"這是你的"。"這是你的錯誤"就是這裡的意思。後面的經文中也是這樣出現的。 "但如果不應該說"等是對"不應該這樣說"的否定立場的建立,是逆推譴責導出歸結的特徵,稱為逆推建立。"但確實不"等是在逆推方面導出譴責,稱為逆推導出。再次"你在那裡所說"等是在逆推方面歸結譴責,稱為逆推歸結。這裡在結尾的"錯誤"一詞前也應該加上"這是你的"。後面類似的地方也是這樣。 這裡從開始的簡要意思是 - 如果人以真實義和勝義可得,那麼朋友,應該說他可得。但你在那裡說"在前一問題中應該說'以真實義和勝義可得',但在第二個問題中不應該說'因此人可得'",這是你的錯誤。這樣首先是順推的建立、導出和歸結。那麼如果在第二個問題中不應該說"因此他可得",在前一問題中也不應該說。但你在這裡說"在前一問題中應該說'以真實義和勝義可得',但在第二個問題中不應該說'因此人可得'",這是你的錯誤。這樣是逆推的建立、導出和歸結。因為這樣說了譴責和順逆四種導出歸結,所以稱為"可得"等順推五法。雖然這裡通過順推的導出歸結做了一個譴責,通過逆推的導出歸結做了一個譴責,共兩個譴責。但這裡依據"人可得"的第一個論點,通過兩種方式歸結第一個譴責,所以這是一個譴責,是第一個譴責。

  1. Idāni paccanīkanayo hoti. Tattha pucchā paravādissa. So hi 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti gahitattā 『『nupalabbhatī』』ti asampaṭicchanto evaṃ pucchati. Sakavādī yathā rūpādidhammā upalabbhanti, evaṃ anupalabbhanīyato āmantāti paṭijānāti. Puna itaro attanā adhippetaṃ saccikaṭṭhaṃyeva sandhāya yo saccikaṭṭhotiādimāha. Sammutisaccaparamatthasaccāni vā ekato katvāpi evamāha. Sakavādī 『puggalo』ti upādāpaññattisabbhāvatopi dvinnaṃ saccānaṃ ekato katvā pucchitattāpi na hevanti paṭikkhipati.

Idāni kiñcāpi tena paṭhamaṃ paramatthasaccavasena nupalabbhanīyatā sampaṭicchitā, pacchā sammutisaccavasena vomissakavasena vā paṭikkhittā. Paravādī pana 『nupalabbhatī』ti vacanasāmaññamattaṃ chalavādaṃ nissāya yaṃ tayā paṭhamaṃ paṭiññātaṃ, taṃ pacchā paṭikkhittanti bhaṇḍanassa paṭibhaṇḍanaṃ viya attano katassa niggahakammassa paṭikammaṃ karonto ājānāhi paṭikammanti āha. Idāni yathāssa anulomapañcake sakavādinā vādaṭṭhapanaṃ katvā anulomapaṭilomato pāpanāropanāhi niggaho pākaṭo kato, evaṃ paṭikammaṃ pākaṭaṃ karonto hañci puggalotiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttanayeneva atthato veditabbaṃ. Yasmā panettha ṭhapanā nāma paravādīpakkhassa ṭhapanato 『『ayaṃ tava doso』』ti dassetuṃ ṭhapanamattameva hoti, na niggahassa vā paṭikammassa vā pākaṭabhāvakaraṇaṃ, pāpanāropanāhi panassa pākaṭakaraṇaṃ hoti. Tasmā idaṃ anulomapaṭilomato pāpanāropanānaṃ vasena catūhākārehi. Paṭikammassa katattā paṭikammacatukkaṃ nāmāti ekaṃ catukkaṃ veditabbaṃ.

  1. Evaṃ paṭikammaṃ katvā idāni yvāssa anulomapañcake sakavādinā niggaho kato, tassa tameva chalavādaṃ nissāya dukkaṭabhāvaṃ dassento tvañce pana maññasītiādimāha. Tattha tvaṃ ce pana maññasīti yadi tvaṃ maññasi. Vattabbe khoti idaṃ paccanīke āmantāti paṭiññaṃ sandhāya vuttaṃ . No ca vattabbeti idaṃ pana na hevāti avajānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tena tava tatthāti tena kāraṇena tvaṃyeva tasmiṃ nupalabbhatīti pakkhe – 『『hevaṃ paṭijānantanti āmantā』』ti evaṃ paṭijānanto. Hevaṃ niggahetabbeti puna na hevāti avajānanto evaṃ niggahetabbo. Atha taṃ niggaṇhāmāti athevaṃ niggahārahaṃ taṃ niggaṇhāma. Suniggahito ca hosīti sakena matena niggahitattā suniggahito ca bhavasi.

Evamassa niggahetabbabhāvaṃ dassetvā idāni taṃ niggaṇhanto hañcītiādimāha. Tattha ṭhapanāpāpanāropanā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Pariyosāne pana idaṃ te micchāti idaṃ tava vacanaṃ micchā hotīti attho. Idaṃ chalavādena catūhi ākārehi niggahassa katattā niggahacatukkaṃ nāma.

現在是對立的論點。這裡的問題是他方的。因為他認為"有為自利而修行的人"被接受,所以他不承認"不可得"而這樣詢問。自方認為如色等法可得,因此因不可得而稱為"不可得"。再者,另一方是指自己所指的真實義。真實義和世俗義可以合併地說。自方以"人"為指稱,包括依賴和存在的所有事物,因此即使合併兩種真實義也不成立。 現在雖然因第一點真實義的不可得被接受,後來因世俗義的不可得或不成立而被否定。而他方則因"不可得"的言辭,僅僅是依賴於詭辯而否定了你所第一點的承認,像是對自己所做的譴責進行反駁。因此,像這樣以順推的五法建立自方論點,因而使譴責明顯。這樣反駁的過程也應當被理解。因為這裡的建立是爲了顯示"這是你的錯誤",而不是爲了譴責或反駁的明顯性,而是通過導出和歸結使之明顯。因此,這裡通過順推和逆推的導出歸結有四種方式。因反駁的原因,反駁的四法應當被理解為一個四法。 如此進行反駁后,現在是自方通過順推的五法建立的譴責,顯示出其依賴於詭辯的錯誤。這裡說"如果你認為"等,若你認為。此處"可得"是指對立的承認。若不應說"不可得"則是指對否定的理解。因此,"因此你在那不可得"是指因這個原因你在那不可得。基於這一點,"確實如此"是指承認。若你認為"確實如此",再者是指不應否定的理解,這樣就應當被譴責。然後,"我將譴責他"是指我將對他進行譴責。因為你因自己的理解被譴責,所以你將被善加譴責。 通過顯示他應被譴責的狀態,現在是對他進行譴責。這裡的建立和歸結應當如前所述理解。在結尾處,"這是你的錯誤"是指你的言辭是錯誤的。這是通過詭辯的四種方式進行譴責所造成的,因此稱為譴責的四法。

  1. Evaṃ niggahaṃ katvāpi idāni 『『yadi ayaṃ mayā tava matena kato niggaho dunniggaho, yo mama tayā heṭṭhā anulomapañcake kato niggaho, sopi dunniggaho』』ti dassento ese ce dunniggahitetiādimāha. Tattha ese ce dunniggahiteti eso ce tava vādo mayā dunniggahito. Atha vā eso ce tava mayā kato niggaho dunniggaho. Hevamevaṃ tattha dakkhāti tatthāpi tayā mama heṭṭhā kate niggahe evamevaṃ passa. Idāni yvāssa heṭṭhā sakavādinā niggaho kato, taṃ 『『vattabbe kho』』tiādivacanena dassetvā puna taṃ niggahaṃ aniggahabhāvaṃ upanento no ca mayaṃ tayātiādimāha. Tattha no ca mayaṃ tayā tattha hetāya paṭiññāyātiādīsu ayamattho – yasmā so tayā mama kato niggaho dunniggaho, tasmā mayaṃ tayā tattha anulomapañcake āmantāti etāya paṭiññāya evaṃ paṭijānantā puna na hevāti paṭikkhepe katepi 『『ājānāhi niggaha』』nti evaṃ na niggahetabboyeva. Evaṃ aniggahetabbampi maṃ niggaṇhāsi, īdisena pana niggahena dunniggahitā mayaṃ homa.

Idāni yaṃ niggahaṃ sandhāya 『『dunniggahitā ca homā』』ti avoca, taṃ dassetuṃ hañci puggalo…pe… idaṃ te micchātiāha. Evamidaṃ anulomapaṭilomato catūhi pāpanāropanāhi niggahassa upanītattā upanayanacatukkaṃ nāma hoti.

  1. Idāni 『『na hevaṃ niggahetabbe』』tiādikaṃ niggamanacatukkaṃ nāma hoti. Tattha na hevaṃ niggahetabbeti yathāhaṃ tayā niggahito, na hi evaṃ niggahetabbo. Etassa hi niggahassa dunniggahabhāvo mayā sādhito. Tena hīti tena kāraṇena, yasmā esa niggaho dunniggaho, tasmā yaṃ maṃ niggaṇhāsi hañci puggalo…pe… idaṃ te micchāti, idaṃ niggaṇhanaṃ tava micchāti attho. Tena hi ye kate niggaheti yena kāraṇena idaṃ micchā, tena kāraṇena yo tayā niggaho kato, so dukkaṭo. Yaṃ mayā paṭikammaṃ kataṃ, tadeva sukataṃ. Yāpi cesā paṭikammacatukkādivasena kathāmaggasampaṭipādanā katā, sāpi sukatā. Evametaṃ puggalo upalabbhatītiādikassa anulomapañcakassa nupalabbhatītiādikānaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānaṃ vasena anulomapaccanīkapañcakaṃ nāma niddiṭṭhanti veditabbaṃ. Ettāvatā sakavādino pubbapakkhe sati paravādino vacanasāmaññamattena chalavādena jayo hoti.

  2. Paccanīkānulomavaṇṇanā

  3. Idāni yathā paravādino pubbapakkhe sati sakavādino dhammeneva tathena sujayo hoti, tathā vāduppattiṃ dassetuṃ puggalo nupalabbhatīti paccanīkānulomapañcakaṃ āraddhaṃ. Tattha paccanīke pucchā paravādissa, rūpādibhedaṃ saccikaṭṭhaparamatthaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Suddhasammutisaccaṃ vā paramatthamissakaṃ vā sammutisaccaṃ sandhāya yo saccikaṭṭhoti puna anuyogo paravādissa, sammutivasena nupalabbhatīti navattabbattā missakavasena vā anuyogassa saṃkiṇṇattā na hevanti paṭikkhepo sakavādissa. Paṭiññātaṃ paṭikkhipatīti vacanasāmaññamattena ājānāhi niggahantiādivacanaṃ paravādissa. Evamayaṃ puggalo nupalabbhatīti dutiyavādaṃ nissāya dutiyo niggaho hotīti veditabbo. Evaṃ tena chalena niggaho āropito.

7-

這樣進行譴責后,現在爲了顯示"如果我對你的觀點所做的這個譴責是錯誤的,那麼你先前在順推五法中對我所做的譴責也是錯誤的",說"如果這是錯誤譴責"等。其中,"如果這是錯誤譴責"是指如果你的這個論點被我錯誤地譴責。或者,如果我對你所做的這個譴責是錯誤的。"在那裡也應該這樣看"是指在你先前對我所做的譴責中也應該這樣看。現在他顯示了先前自方對他所做的譴責,用"應該說"等話語,然後引出那個譴責不是譴責,說"我們不是被你"等。其中,"我們不是被你在那裡以這個承認"等的意思是 - 因為你對我所做的那個譴責是錯誤的,所以我們在那順推五法中以"是的"這個承認如此承認,即使後來否定說"不是這樣",也不應該說"理解譴責"而這樣譴責。你這樣譴責了不應該被譴責的我,但是通過這樣的譴責我們是被錯誤譴責的。 現在爲了顯示他所說的"我們是被錯誤譴責的"所指的譴責,說"如果人...這是你的錯誤"。這樣通過順逆四種導出歸結引出譴責,稱為引導四法。 現在"不應該這樣譴責"等稱為結論四法。其中,"不應該這樣譴責"是指我不應該像你譴責我那樣被譴責。因為這個譴責的錯誤性已經被我證明了。"因此"是指因為這個原因,因為這個譴責是錯誤的,所以你譴責我說"如果人...這是你的錯誤",這個譴責是你的錯誤。"因此所做的譴責"是指因為這個原因這是錯誤的,所以你所做的譴責是錯誤的。我所做的反駁是正確的。這種通過反駁四法等方式進行的討論過程也是正確的。這樣應該理解,通過"人可得"等順推五法和"不可得"等反駁、譴責、引導、結論四法,稱為順逆五法。到此為止,在自方的前提下,他方通過言辭的相似性進行詭辯而獲勝。 對立順推解釋 現在爲了顯示在他方的前提下,自方如何通過法和真理正確地獲勝,開始了"人不可得"的對立順推五法。其中,對立中的問題是他方的,針對色等差別的真實義和勝義的承認是自方的。針對純粹的世俗諦或混合勝義的世俗諦的"凡是真實義"的再次詢問是他方的,因為從世俗的角度不可得不應該說,或者因為混合的詢問是混亂的,所以"不是這樣"的否定是自方的。"否定了承認"等言辭是他方基於言辭的相似性而說的。這樣應該理解,這是依據"人不可得"的第二個論點而產生的第二個譴責。這樣他通過詭辯而歸結出譴責。 7-

  1. Idāni dhammena samena attano vāde jayaṃ dassetuṃ anulomanaye pucchā sakavādissa, attano laddhiṃ nissāya paṭiññā paravādissa. Laddhiyā okāsaṃ adatvā paramatthavasena puna anuyogo sakavādissa, paramatthavasena puggalassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Tato paraṃ dhammena samena attano jayadassanatthaṃ ājānāhi paṭikammantiādi sabbaṃ sakavādīvacanameva hoti. Tattha sabbesaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānaṃ heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo. Evamidaṃ puggalo nupalabbhatītiādikassa paccanīkapañcakassa upalabbhatītiādīnaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānañca vasena paccanīkānulomapañcakaṃ nāma niddiṭṭhaṃ hoti. Evametāni paṭhamasaccikaṭṭhe dve pañcakāni niddiṭṭhāni. Tattha purimapañcake paravādissa sakavādinā kato niggaho suniggaho. Sakavādissa pana paravādinā chalavādaṃ nissāya paṭikammaṃ katvā attanā sādhito jayo dujjayo. Dutiyapañcake sakavādissa paravādinā kato niggaho dunniggaho. Paravādissa pana sakavādinā dhammavādaṃ nissāya paṭikammaṃ katvā attanā sādhito jayo sujayoti paṭhamasaccikaṭṭho. Tatthetaṃ vuccati –

『『Niggaho paravādissa, suddho paṭhamapañcake;

Asuddho pana tasseva, paṭikammajayo tahiṃ.

『『Niggaho sakavādissa, asuddho dutiyapañcake;

Visuddho pana tasseva, paṭikammajayo tahiṃ.

『『Tasmā dvīsupi ṭhānesu, jayova sakavādino;

Dhammena hi jayo nāma, adhammena kuto jayo.

『『Saccikaṭṭhe yathā cettha, pañcakadvayamaṇḍite;

Dhammādhammavaseneva, vutto jayaparājayo.

『『Ito paresu sabbesu, saccikaṭṭhesu paṇḍito;

Evameva vibhāveyya, ubho jayaparājaye』』ti.

  1. Okāsasaccikaṭṭho

  2. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

  3. Evaṃ suddhikasaccikaṭṭhaṃ vitthāretvā idāni tameva aparehi okāsādīhi nayehi vitthāretuṃ puna puggalo upalabbhatītiādi āraddhaṃ. Tattha pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna sabbatthāti sarīraṃ sandhāya anuyogo sakavādissa, rūpasmiṃ attānaṃ samanupassanādosañca 『aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra』nti āpajjanadosañca disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesamettha anulomapaccanīkapañcake heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Pāṭho pana saṅkhitto . Tattha yasmā sarīraṃ sandhāya 『『sabbattha na upalabbhatī』』ti vutte sarīrato bahi upalabbhatīti āpajjati. Tasmā paccanīke paṭikkhepo sakavādissa, paṭhamaṃ anujānitvā pacchā avajānātīti chalavādassa vasena paṭikammaṃ paravādissa. Sesaṃ pākaṭameva.

  4. Kālasaccikaṭṭho

  5. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

  6. Dutiyanaye sabbadāti purimapacchimajātikālañca dharamānaparinibbutakālañca sandhāya anuyogo sakavādissa, sveva khattiyo so brāhmaṇotiādīnaṃ āpattidosañca dharamānaparinibbutānaṃ visesābhāvadosañca disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ paṭhamanaye vuttasadisameva.

  7. Avayavasaccikaṭṭho

  8. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

  9. Tatiyanaye sabbesūti khandhāyatanādīni sandhāya anuyogo sakavādissa, rūpasmiṃ attā, cakkhusmiṃ attātiādidosabhayena paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ tādisamevāti.

Okāsadisaccikaṭṭhādi

  1. Paccanīkānulomavaṇṇanā

現在爲了顯示通過法和平等在自己的論點中獲勝,在順推論點中問題是自方的,依據自己的見解的承認是他方的。不給予見解的機會,從勝義的角度再次詢問是自方的,因為從勝義的角度人不存在所以否定是他方的。此後,爲了顯示通過法和平等自己的勝利,"理解反駁"等全都是自方的話。其中所有反駁、譴責、引導、結論四法的意思都應該如前所述理解。這樣通過"人不可得"等對立五法和"可得"等反駁、譴責、引導、結論四法,稱為對立順推五法。這樣在第一真實義中闡述了兩個五法。其中在前一個五法中,他方被自方所做的譴責是正確的譴責。但自方被他方依靠詭辯而做的反駁所證明的勝利是錯誤的勝利。在第二個五法中,自方被他方所做的譴責是錯誤的譴責。但他方被自方依靠法論而做的反駁所證明的勝利是正確的勝利。這是第一真實義。關於這一點說: "他方的譴責,在第一個五法中是清凈的; 但他的反駁勝利,在那裡是不清凈的。 自方的譴責,在第二個五法中是不清凈的; 但他的反駁勝利,在那裡是清凈的。 因此在兩處,勝利都屬於自方; 因為通過法的勝利,怎麼會有非法的勝利。 如在這裡真實義,由兩個五法裝飾; 通過法和非法,說明了勝利和失敗。 在此之後所有,真實義中智者; 也應該這樣分析,兩種勝利和失敗。" 處所真實義 順逆解釋 這樣詳細解釋了純粹真實義后,現在爲了用其他處所等方法詳細解釋它,再次開始了"人可得"等。其中問題是自方的,承認是他方的。再次"在一切處"是指針對身體的詢問是自方的,看到在色中觀察自我的過失和"生命是一回事,身體是另一回事"的過失后否定是他方的。其餘在順逆五法中應該如前所述理解。但經文是簡略的。其中因為針對身體說"在一切處不可得"時,會導致在身體之外可得。因此在對立中否定是自方的,先承認后否認是他方基於詭辯的反駁。其餘是明顯的。 時間真實義 順逆解釋 在第二方法中,"在一切時"是指針對前生後生的時間和存在滅度的時間的詢問是自方的,看到"他是剎帝利,他是婆羅門"等的過失和存在者與滅度者無差別的過失后否定是他方的。其餘與第一方法所說的相同。 部分真實義 順逆解釋 在第三方法中,"在一切"是指針對蘊處等的詢問是自方的,因為害怕"色中有我,眼中有我"等過失而否定是他方的。其餘是相同的。 處所等真實義 對立順推解釋

  1. Evametāni tīṇi anulomapaccanīkapañcake anulomamattavaseneva tāva paṭipāṭiyā bhājetvā puna paccanīkānulomapañcake paccanīkamattavaseneva bhājetuṃ puggalo nupalabbhatītiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapañcakassa pāḷiyaṃ saṅkhipitvā āgate paccanīke vuttanayeneva paccanīkassa ca pāḷiyaṃ saṅkhipitvā āgate anulome vuttanayeneva attho veditabbo. Ettāvatā suddhikassa ceva imesañca tiṇṇanti catunnaṃ saccikaṭṭhānaṃ ekekasmiṃ saccikaṭṭhe anulomapaccanīkassa paccanīkānulomassa cāti dvinnaṃ dvinnaṃ paccanīkānaṃ vasena ayaṃ aṭṭhamukhā nāma vādayutti niddiṭṭhā hotīti veditabbā. Yā ekekasmiṃ mukhe ekekassa niggahassa vasena aṭṭhakaniggahoti pāḷiyaṃ likhiyati. Tatthetaṃ vuccati –

『『Evaṃ catubbidhe pañhe, pañcakadvayabhedato;

Esā aṭṭhamukhā nāma, vādayutti pakāsitā.

『『Aṭṭheva niggahā tattha, cattāro tesu dhammikā;

Adhammikā ca cattāro, sabbattha sakavādino;

Jayo parājayo ceva, sabbattha paravādino』』ti.

Saccikaṭṭhavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Suddhikasaṃsandanavaṇṇanā

17-27. Idāni rūpādīhi saddhiṃ saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ hoti. Tattha rūpañcāti yathā rūpaṃ paramatthato upalabbhati, kiṃ te puggalopi tatheva upalabbhatīti sandhāya pucchā sakavādissa, atthi puggaloti vacanamattaṃ gahetvā paṭiññā paravādissa. Yadi te rūpaṃ viya paramatthato puggalo atthi, rūpato vedanādīnaṃ viya puggalassāpi aññattaṃ āpajjatīti anuyogo sakavādissa, samayasuttavirodhaṃ disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ atthato pākaṭameva. Dhammato panettha sattapaññāsabhedassa saccikaṭṭhaparamatthassa vasena sakavādīpakkhamūlake anulomapaccanīke sattapaññāsa anulomapañcakāni dassitāni. Paṭikammacatukkādīni saṅkhittāni. Paravādīpakkhamūlakepi paccanīkānulome sattapaññāsa paṭilomapañcakāni dassitāni. Paṭikammacatukkādīni saṅkhittāni. Tattha 『『vuttaṃ bhagavatā』』ti vacanamattena puggalassa atthitaṃ rūpassa ca saccikaṭṭhaparamatthavasena upalabbhanīyataṃ dassetvā ubhinnaṃ aññattaṃ paṭijānāpanatthaṃ vuttaṃ bhagavatāti anuyogo paravādissa, sammutiparamatthānaṃ ekattanānattapañhassa ṭhapanīyattā paṭikkhepo sakavādissa. Sesamidhāpi atthato pākaṭamevāti.

Suddhikasaṃsandanavaṇṇanā.

  1. Opammasaṃsandanavaṇṇanā

28-36. Idāni rūpādīheva saddhiṃ opammavasena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ hoti. Tattha rūpavedanānaṃ upaladdhisāmaññena aññattapucchā ca puggalarūpānaṃ upaladdhisāmaññapucchā cāti pucchādvayampi sakavādissa, ubhopi paṭiññā paravādissa. Paravādinā anuññātena upaladdhisāmaññena rūpavedanānaṃ viya rūpapuggalānaṃ aññattānuyogo sakavādissa, paṭikkhepo itarassa. Sesamidhāpi atthato pākaṭameva. Dhammato panettha rūpamūlakādīnaṃ cakkānañca vasena sakavādīpakkhe vīsādhikāni nava niggahapañcakasatāni dassitāni. Kathaṃ? Khandhesu tāva rūpamūlake cakke cattāri, tathā vedanādimūlakesūti vīsati. Āyatanesu cakkhāyatanamūlake cakke ekādasa, tathā sesesūti dvattiṃsasataṃ. Dhātūsu cakkhudhātumūlake cakke sattarasa, tathā sesesūti chādhikāni tīṇi satāni. Indriyesu cakkhundriyamūlake cakke ekavīsati, tathā sesesūti dvāsaṭṭhādhikāni cattāri satāni. Evaṃ sabbānipi vīsādhikāni nava niggahapañcakasatāni honti.

37-

這樣將這三個順逆五法首先按照順推的方式依次分配后,現在爲了再次按照對立的方式分配對立順推五法,開始了"人不可得"等。其中在經文中簡略的順推五法的對立部分,應該如前所述理解其意思,在經文中簡略的對立的順推部分,也應該如前所述理解其意思。到此為止,應該理解,通過純粹的和這三個,共四個真實義,在每一個真實義中通過順逆和對立順推兩種對立,這種八面論法被闡述。在每一面通過一個譴責,在經文中被記錄爲八個譴責。關於這一點說: "這樣在四種問題中,通過兩種五法的區分; 這種八面論法,被解釋清楚。 其中有八個譴責,其中四個是如法的; 四個是不如法的,在一切處自方; 勝利和失敗,在一切處他方。" 真實義解釋結束。 純粹對比解釋 17-27. 現在是與色等進行真實義的對比。其中"色和"是指自方的問題,意思是如色從勝義上可得,你的人也同樣可得嗎?他方基於"人存在"的言辭而承認。如果你認為人像色一樣從勝義上存在,那麼人也會像受等不同於色那樣成為不同的,這是自方的詢問,看到與教法經典相違而否定是他方的。其餘從意義上是明顯的。從法的角度,這裡基於五十七種真實義和勝義,在自方立場的順逆中顯示了五十七個順推五法。反駁四法等是簡略的。在他方立場的對立順推中也顯示了五十七個逆推五法。反駁四法等是簡略的。其中"世尊說"僅僅通過這個言辭顯示人的存在和色從真實義和勝義的角度可得,爲了使兩者承認不同而說"世尊說",這是他方的詢問,因為世俗和勝義的一異問題應該擱置,所以自方否定。這裡其餘的從意義上也是明顯的。 純粹對比解釋。 譬喻對比解釋 28-36. 現在是通過譬喻的方式與色等進行真實義的對比。其中色和受的可得相似性的不同詢問,以及人和色的可得相似性詢問,這兩個問題都是自方的,兩個承認都是他方的。通過他方所承認的可得相似性,像色和受那樣詢問色和人的不同,這是自方的,否定是他方的。這裡其餘的從意義上是明顯的。從法的角度,這裡基於以色為根本等的輪,在自方立場中顯示了九百二十個譴責五法。如何?首先在蘊中,以色為根本的輪有四個,同樣以受等為根本的有二十個。在處中,以眼處為根本的輪有十一個,同樣其他的有一百三十二個。在界中,以眼界為根本的輪有十七個,同樣其他的有三百零六個。在根中,以眼根為根本的輪有二十一個,同樣其他的有四百六十二個。這樣一共有九百二十個譴責五法。 37-

  1. Paravādīpakkhepi rūpaṃ upalabbhatīti anulomavaseneva rūpavedanādīnaṃ aññattapaṭiññaṃ kāretvā puna atthi puggaloti suttaṃ nissāya chalavasena puggalassa rūpādīhi upaladdhisāmaññaṃ āropetvā aññattānuyogo kato. Sesamidhāpi atthato uttānameva. Dhammatopi sakavādīpakkhe vuttanayena vīsādhikāni nava paṭikammapañcakasatāni dassitāni.

Rūpādīhi saddhiṃ opammavasena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ.

  1. Catukkanayasaṃsandanavaṇṇanā

46-52. Idāni yaṃ saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhati, tena yasmā rūpādīsu sattapaññāsāya saccikaṭṭhaparamatthesu aññatarena bhavitabbaṃ; rūpādinissitena vā, aññatra vā rūpādīhi, rūpādīnaṃ vā nissayena, tasmā iminā catukkanayena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ āraddhaṃ. Tattha rūpaṃ puggaloti anuyogo sakavādissa, ucchedadiṭṭhibhayena na hevāti paṭikkhepo paravādissa, niggahāropanaṃ sakavādissa. Kiṃ panetaṃ yuttaṃ, nanu rūpaṃ vedanāti vuttampi paṭikkhipitabbamevāti? Āma paṭikkhipitabbaṃ. Taṃ pana rūpato vedanāya aññasabhāvasabbhāvato, na aññattābhāvato. Ayañca rūpādīsu ekadhammatopi puggalassa aññattaṃ na icchati, tasmā yuttaṃ. Ayañca anuyogo rūpaṃ puggalo…pe… aññātāvindriyaṃ puggaloti sakalaṃ paramatthasaccaṃ sandhāya āraddho. Sakalaṃ pana paccattalakkhaṇavasena ekato vattuṃ na sakkāti tantivasena anuyogalakkhaṇamattametaṃ ṭhapitaṃ. Tena viññū atthaṃ vibhāventi. Vādakāmena pana imaṃ lakkhaṇaṃ gahetvā yathā yathā paravādissa okāso na hoti, tathā tathā vattabbaṃ. Iti tantivasena anuyogalakkhaṇassa ṭhapitattāpi yuttameva. Iminā nayena sabbānuyogesu attho veditabbo.

Ayaṃ pana viseso – rūpasmiṃ puggalotiādīsu yathā ekaṃ mahābhūtaṃ nissāya tayo mahābhūtā, vatthurūpaṃ nissāya viññāṇaṃ rūpasminti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ rūpasmiṃ puggalo? Yathā ca sabhāgavinibbhogato vedanādayo sabbadhammā, arūpā vā pana cattāro khandhā, nibbānameva vā 『『aññatra rūpā』』ti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ puggalo? Yathā ca cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ nissayavasena 『『vedanāya rūpaṃ…pe… viññāṇasmiṃ rūpa』』nti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ puggaloti? Sabbānuyogesu pana ucchedadiṭṭhibhayena ceva samayavirodhena ca paṭikkhepo paravādissa. Sesamettha atthato pākaṭameva. Dhammato panettha sattapaññāsāya saccikaṭṭhesu ekekasmiṃ cattāri cattāri katvā niggahavasena aṭṭhavīsādhikāni dve pañcakasatāni dassitāni. Paravādīpakkhepi paṭikammavasena tattakāneva. Yā panettha atthi puggaloti vutte sakavādissa paṭiññā, sā sutte āgatena sammutivasena. Yo rūpaṃ puggalotiādīsu paṭikkhepo, so sakkāyadiṭṭhipañhassa ṭhapanīyattā. Paravādissa paṭikammaṃ chalavasenevāti.

Catukkanayasaṃsandanaṃ.

Niṭṭhitā ca saṃsandanakathā.

  1. Lakkhaṇayuttivaṇṇanā

在他方立場中也認為色可得,因此通過順推的方式對色、受等的不同承認進行討論,然後再次依據"人存在"的經典,基於詭辯的方式,針對色等進行不同的承認。其餘在意義上也是明顯的。從法的角度,在自方立場中如前所述顯示了九百二十個反駁五法。 與色等進行譬喻的真實義對比。 四法對比解釋 46-52. 現在所依據的真實義是從勝義上可得的,因此在色等中基於五十七種真實義的勝義中應當存在其中之一;無論是依賴於色,還是無依於色,或依賴於色的存在,因此通過這種四法的方式進行真實義的對比。這裡色是人,這是自方的詢問,因斷滅見的恐懼而否定是他方的,譴責的引入是自方的。那這是否合適呢?難道不應該否定色和受嗎?是的,應該否定。但那是因為色與受的不同性質,而非不同的存在。這在色等的情況下,對任何一個人來說都不想要,因此這是合適的。這個詢問是關於色和人……等,涉及到所有的勝義真實。整體上,從個體特徵的角度無法單獨討論,這僅僅是作為引入的特徵。因此,智者會分析其意義。然而,基於這種特徵,隨著他方的機會逐漸增加,逐漸會有相應的表現。因此,即使基於這種引入的特徵,仍然是合適的。通過這種方式,所有的對比都應當理解其意義。 而這個特殊之處在於——在色中人……等,像依賴於一個大元素而依賴於三個大元素一樣,基於物質的存在,意識是基於色的,這樣說是合適的,難道你認為在色中人存在嗎?同樣所有的感受等都是基於一切法,或者四個無色的蘊,或者涅槃的說法"除了色"也是合適的,難道你認為在色中人存在嗎?同樣基於心的生起,色的依賴可以說是"受的色……等……意識中的色",難道你認為在色中人存在嗎?在所有的對比中,基於斷滅見的恐懼和時間的相違而否定是他方的。其餘在意義上也是明顯的。從法的角度,在五十七種真實義的勝義中,每一個中四個四個地進行了譴責,共顯示了八十個譴責五法。在他方立場的反駁中也同樣如此。關於這裡的"有一個人"的說法是自方的承認,這在經典中是以世俗的方式出現的。關於色是人……等的否定,是因為存在於自我見的問題。 四法對比解釋。 對比討論結束。 特徵引入解釋

  1. Idāni lakkhaṇayutti nāma hoti. Tattha yasmā ṭhapetvā nibbānaṃ seso saccikaṭṭhaparamattho paccayapaṭibaddhatāya sappaccayo, paccayehi samāgamma katattā saṅkhato, uppajjitvā nirujjhanato sadā abhāvato asassato, uppattikāraṇasaṅkhātassa nimittassa atthitāya sanimitto, nibbānaṃ vuttappakārābhāvato appaccayaṃ asaṅkhataṃ sassataṃ animittanti idaṃ saccikaṭṭhassa lakkhaṇaṃ. Tasmā yadi puggalopi saccikaṭṭhaparamatthova tassāpi iminā lakkhaṇena bhavitabbanti sandhāya puggalo sappaccayotiādayo aṭṭhapi anuyogā sakavādissa , paṭikkhepo paravādissa. Ājānāhi niggahantiādi panettha saṅkhittaṃ. Evametāni sakavādīpakkhe anulomapaccanīke anulomamattavasena aṭṭha pañcakāni veditabbāni.

  2. Paravādīpakkhepi paccanīkānulome paccanīkamattavasena aṭṭheva. Tattha yasmā paravādinā suttavasena sammutisaccaṃ sādhitaṃ, sammutiyā ca sappaccayādibhāvo natthi, tasmā yāthāvato ca paṭikkhepo sakavādissa. Chalavasena pana vattabbaṃ 『『ājānāhi paṭikamma』』ntiādi sabbaṃ idhāpi saṅkhittameva.

Lakkhaṇayuttikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Vacanasodhanavaṇṇanā

55-

現在稱為特徵引入。因為除了涅槃以外,其餘的真實義是由於因緣的存在而具有真實條件,因緣的聚合使其成為具備特性,因其生起后消失,永遠不存在而無常,因其是生起原因所稱的特徵而存在,因此涅槃被稱為無條件、無因、無相的。這就是真實義的特徵。因此,如果人也是基於這種特徵而存在於真實義中,關於人是具備真實條件等的說法都是自方的,而否定是他方的。關於"請理解譴責"等,這裡是簡略的。這樣在自方立場的順逆推中應當理解八個五法。 在他方立場中也同樣,基於對立順推的方式應當理解八個五法。因為在他方的經典中,基於世俗真理的真實義已被確立,而世俗中沒有真實條件等的存在,因此如實的否定是自方的。而基於詭辯的方式應當說"請理解反駁"等,所有的內容在這裡也是簡略的。 特徵引入的討論結束。 言辭澄清解釋

  1. Idāni vacanasodhanaṃ hoti. Tattha yadetaṃ puggalo upalabbhatīti vacanaṃ, taṃ sodhetuṃ puggalo upalabbhati, upalabbhati puggaloti. Pucchā sakavādissa. Tassattho – yadetaṃ puggalo upalabbhatīti padadvayaṃ, taṃ ekatthaṃ vā bhaveyya nānatthaṃ vā. Yadi tāva nānatthaṃ, yathā aññaṃ rūpaṃ, aññā vedanā, evaṃ añño puggalo, añño upalabbhatīti āpajjati. Athekatthaṃ, yathā yaṃ cittaṃ taṃ mano, evaṃ sveva puggalo, so upalabbhatīti āpajjati. Tena taṃ vadāmi 『『yadi te yo puggalo, so upalabbhati, evaṃ sante yo yo upalabbhati, so so puggaloti āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi eta』』nti? Tato puggalavādī yasmā puggalassa upalabbhataṃ icchati, na upalabbhamānānampi rūpādīnaṃ puggalabhāvaṃ, tasmā puggalo upalabbhati, upalabbhati ke hi ci puggalo ke hi ci na puggalotiādimāha. Tassattho – mama puggalo atthi puggaloti satthu vacanato upalabbhati. Yo pana upalabbhati, na so sabbo puggalo, atha kho ke hi ci puggalo ke hi ci na puggaloti. Tattha ko-kāratthe ke-kāro, hi-kāro ca nipātamatto. Koci puggalo, koci na puggaloti ayaṃ panettha attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – puggalopi hi rūpādīsupi yo koci dhammo upalabbhatiyeva, tattha puggalova puggalo. Rūpādīsu pana kocipi na puggaloti. Tato taṃ sakavādī āha – puggalo ke hi ci upalabbhati ke hi ci na upalabbhatīti. Tassattho – puggalo upalabbhatīti padadvayassa atthato ekatte yadi upalabbhatīti anuññāto dhammo puggalato anaññopi koci puggalo koci na puggalo, puggalopi te koci upalabbhati, koci na upalabbhatīti āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi etanti? So puggalassa anupaladdhiṃ anicchanto na hevanti paṭikkhipati. Ito paraṃ 『『ājānāhi niggaha』』ntiādi sabbaṃ saṅkhittaṃ. Vitthārato pana veditabbaṃ. Puggalo saccikaṭṭhotiādīsupi eseva nayo. Sabbāni hetāni upalabbhativevacanāneva, apica yasmā 『『puggalo upalabbhatisaccikaṭṭhaparamatthenā』』ti ayaṃ puggalavādino paṭiññā, tasmāssa yatheva puggalo upalabbhatīti laddhi, evamevaṃ puggalo saccikaṭṭhotipi āpajjati. Yā panassa puggalo atthīti laddhi, tassā vijjamānotivevacanameva, tasmā sabbānipetāni vacanāni sodhitāni.

  2. Tattha yaṃ avasāne 『『puggalo atthi, atthi na sabbo puggalo』』tiādi vuttaṃ, tatrāyamadhippāyo – yañhetaṃ paravādinā 『『puggalo atthi, atthi kehici puggalo, kehici na puggalo』』ti vuttaṃ, taṃ yasmā atthato puggalo atthi, atthi na sabbo puggaloti ettakaṃ hoti, tasmā naṃ sakavādī sampaṭicchāpetvā idāni naṃ evaṃ anuyuñjati. Tayā hi 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti vacanamattaṃ nissāya 『『puggalo atthī』』ti laddhi gahitā, yathā ca bhagavatā etaṃ vuttaṃ, tathā 『『suññato lokaṃ avekkhassu, mogharājā, sadā sato』』tiādinā (su. ni. 1125) nayena 『『natthī』』tipi vuttaṃ, tasmā yatheva te 『『puggalo atthi, atthi na sabbo puggalo』』ti laddhi, tathā puggalo natthi, natthi na sabbo puggalotipi āpajjati, kiṃ etaṃ sampaṭicchasīti? Atha naṃ asampaṭicchanto na hevāti paṭikkhipati. Sesamettha niggahādividhānaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Vacanasodhanavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paññattānuyogavaṇṇanā

61-

現在是言辭澄清。其中關於"人可得"這個說法,爲了澄清它,"人可得,可得人"。這是自方的問題。其意思是 - 這個"人可得"的兩個詞,它們是同義還是異義?如果是異義,就像色是一回事,受是另一回事,那麼人是一回事,可得是另一回事。如果是同義,就像心和意是同一回事,那麼人就是可得本身。因此我說:"如果你認為人就是可得,那麼凡是可得的都是人,你同意嗎?"然後人論者因為想要人是可得的,而不想要可得的色等也成為人,所以說"人可得,某些可得是人,某些不是人"等。其意思是 - 我的人根據師尊的話語"有人"而可得。但是凡是可得的,不都是人,而是某些是人,某些不是人。這裡"ke"是"ko"的意思,"hi"只是虛詞。某些是人,某些不是人,這是這裡的意思。這是說 - 人和色等任何法都是可得的,其中只有人是人。而在色等中,沒有任何是人。然後自方對他說:"人在某些情況下可得,在某些情況下不可得"。其意思是 - 如果"人"和"可得"這兩個詞在意義上是同一的,那麼被承認為可得的法即使與人無異,也有某些是人,某些不是人,那麼你的人也有某些可得,某些不可得,你同意嗎?他不想要人不可得,所以否定說"不是這樣"。此後"請理解譴責"等都是簡略的。但應該詳細理解。在"人是真實義"等中也是同樣的方法。因為所有這些都是"可得"的同義詞,而且因為"人以真實義和勝義可得"是人論者的主張,所以正如他認為"人可得"一樣,也會導致"人是真實義"。而他認為"人存在"的主張,只是"存在"的同義詞,因此所有這些言辭都被澄清了。 其中最後說的"人存在,不是所有存在都是人"等,這裡的意思是 - 他方所說的"人存在,某些存在是人,某些不是人",這在意義上就是"人存在,不是所有存在都是人"而已,因此自方讓他承認后,現在這樣詢問他。你依據"有為自利而修行的人"這樣的言辭而持有"人存在"的見解,但是正如世尊這樣說,也以"空觀世間,常念不忘"等方式說"不存在",因此正如你認為"人存在,不是所有存在都是人",同樣也會導致"人不存在,不是所有不存在都不是人",你同意這一點嗎?然後他不同意而否定說"不是這樣"。其餘這裡的譴責等安排應該如前所述理解。 言辭澄清解釋結束。 概念詢問解釋 61-

  1. Idāni paññattānuyogo nāma hoti. Rūpadhātuyā hi puggalavādī rūpiṃ puggalaṃ paññapeti, tathā arūpadhātuyā arūpiṃ. Tassa taṃ laddhiṃ bhindituṃ sabbāpi pucchā sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa . So hi rūpīti vutte rūpakāyasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā atthitāya paṭijānāti. Kāmīti vutte vītarāgasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā natthitāya paṭikkhipati. Arūpīti vuttepi arūpakkhandhasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā atthitāya paṭijānāti. Dvīsupi nayesu sattoti puggalassa vevacanavasena vuttaṃ.

  2. Idāni yasmā so 『『kāye kāyānupassī』』ti āgataṭṭhāne añño kāyo añño puggaloti icchati, tasmā taṃ laddhiṃ bhindituṃ kāyoti vā sarīranti vātiādi sakavādīpucchā hoti. Tattha kāyaṃ appiyaṃ karitvāti kāyaṃ appetabbaṃ allīyāpetabbaṃ ekībhāvaṃ upanetabbaṃ avibhajitabbaṃ katvā pucchāmīti attho. Eseseti eso soyeva. Ese esetipi pāṭho. Eso esoyevāti attho. Ekaṭṭheti ekaṭṭho. Same samabhāge tajjāteti samo samabhāgo tajjātiko. Vacanamatteyevettha bhedo. Atthato pana kāyova esoti pucchati. Paravādī nānattaṃ apassanto āmantāti paṭijānāti. Puggaloti vā jīvoti vāti pucchāyapi eseva nayo. Añño kāyoti puṭṭho pana kāyānupassanāya evaṃladdhikattā paṭijānāti. Aññaṃ jīvanti puṭṭho pana āhacca bhāsitaṃ suttaṃ paṭikkhipituṃ asakkonto avajānāti. Tato paraṃ 『『ājānāhi niggaha』』ntiādi uttānatthameva.

  3. Paravādīpakkhe pana añño kāyo añño puggaloti puṭṭho sakavādī ṭhapanīyapañhattā paṭikkhipati, paravādī chalavasena paṭikammaṃ karoti. Tampi uttānatthamevāti.

Paññattānuyogavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Gatianuyogavaṇṇanā

69-72. Idāni gatiparivattanamukhena cutipaṭisandhianuyogo hoti. Tattha yasmā puggalavādī 『『sa sattakkhattuparamaṃ sandhāvitvāna puggalo』』tiādīni (saṃ. ni. 2.133; itivu. 24) suttāni nissāya puggalo sandhāvatīti laddhiṃ gahetvā voharati , tasmāssa taṃ laddhiṃ bhindituṃ sandhāvatīti pucchā sakavādissa. Tattha sandhāvatīti saṃsarati gamanāgamanaṃ karoti. Attano laddhivasena paṭiññā paravādissa. So puggalotiādayo anuyogopi sakavādissa, paṭikkhepo itarassa. Tattha soti soyevāti attho. Evaṃ pana anuyutto sassatadiṭṭhibhayena paṭikkhipati. Aññoti puṭṭho ucchedadiṭṭhibhayena. So ca añño cāti puṭṭho ekaccasassatadiṭṭhibhayena. Neva so na aññoti puṭṭho amarāvikkhepadiṭṭhibhayena. Puna cattāropi pañhe ekato puṭṭho catunnampi diṭṭhīnaṃ bhayena paṭikkhipitvā puna yānissa suttāni nissāya laddhi uppannā tāni dassento tena hi puggalosandhāvatītiādimāha.

  1. Puna sakavādinā 『『yvāyaṃ tava laddhiyā sandhāvati, kiṃ so asmiñca parasmiñca loke ekoyevā』』ti adhippāyena svevāti niyametvā puṭṭho sassatabhayā paṭikkhipitvā puna daḷhaṃ katvā tatheva puṭṭho yasmā so puggalova na añño bhāvo, 『『so tato cuto idhūpapanno』』tiādisuttampi (pārā. 12; dī. ni. 1.245) atthi, tasmā paṭijānāti. Sveva manussoti puṭṭho manussasseva devattābhāvato paṭikkhipati.

  2. Puna puṭṭho 『『ahaṃ tena samayena sunetto nāma satthā ahosi』』ntiādisuttavasena (a. ni.

現在稱為概念詢問。因為色界的論者認為色是人,非色界的論者認為非色是人。因此,爲了打破這種看法,所有的提問都是自方的,回答和否定都是他方的。當說到"色"時,他承認因色的全體性質和相應的概念而存在。當說到"欲"時,他否定因超越欲的全體性質和相應的概念而不存在。當說到"非色"時,他也承認因非色的五蘊全體性質和相應的概念而存在。以上兩種方式都是從人的角度進行表述。 現在因為他在"身觀身"的地方想要認為另一個身體是另一個人,因此爲了打破這種看法,關於"身體"或"身體"的提問是自方的。在這裡,"身體"是指應當被認為是一個整體,不應分割的意思。這是同一的。這個"是"的意思是同一個。這個"同一"的意思是同一的。這個"同一"的意思是同一的。這裡的分裂只是言辭上的。在意義上,身體就是這個。對於他方來說,無法看到多樣性而進行的承認。關於"人"或"生命"的提問也是同樣的方式。如果被問到另一個身體,他因身體的觀察而承認這種看法。如果被問到另一個生命,他因無法反駁而承認所說的經典。此後,"請理解譴責"等都是簡略的。 在他方立場中,如果被問到另一個身體是另一個人,自方則因其設定的問題而否定,他方則以詭辯的方式進行反駁。這也是簡略的。 概念詢問的討論結束。 行動詢問解釋 69-72. 現在是關於因果變遷的再生與死後再生的詢問。在這裡,因為人論者根據"在七次生命之後,所說的就是人"等經典而持有"人是再生"的看法,因此爲了打破這種看法,關於"再生"的提問是自方的。在這裡"再生"的意思是輪迴,進行往返的意思。基於他自己的看法而進行的承認是他方的。關於"他是人"等的詢問也是自方的,否定是他方的。在這裡"是"的意思是同一個。這樣一來,被問到的因緣會因永恒見的恐懼而否定。如果被問到"另一個"的意思會因斷滅見的恐懼而否定。如果被問到"既不是他也不是另一個"的意思會因不死的見解而否定。再者,在四個問題中被問到的會因四種見解的恐懼而否定,再次基於經典而產生的看法會顯示出他是人。 再次被自方問到"這個看法因你所持的見解而存在,難道在這個世界上沒有一個人嗎?"因此被問到的會因永恒的恐懼而否定,再次堅定地被問到,因為他認為人是人而不是其他的存在,因此說"他從這裡死去後再生於此"等經典存在,因此他承認。當被問到"他是人"時,因為他是人而否定。 再次被問到"那時我名叫善根,曾是導師"等經典。

7.66 atthato samānaṃ) paṭijānāti. Athassa sakavādī devamanussupapattīnaṃ nānattato vacanaṃ micchāti pakāsento manusso hutvātiādimāha.

  1. Tattha hevaṃ maraṇaṃ na hehitīti evaṃ sante maraṇaṃ na bhavissatīti attho. Ito paraṃ yakkho petoti attabhāvanānattavasena anuyoganānattaṃ veditabbaṃ.

82.Khattiyotiādīni jātivasena ceva aṅgavekallādivasena ca vuttāni.

  1. Puna na vattabbanti paravādinā puṭṭho idhaṭṭhakassa upapattivasena paralokassa gamanābhāvato paṭiññā sakavādissa puna sotāpannassa bhavantarepi sotāpannabhāvāvijahanato dutiyapaṭiññāpi tasseva. Hañcītiādivacanaṃ paravādissa.

  2. Puna devaloke upapannassa manussattābhāvadassanena anuyogo sakavādissa.

  3. Tato paraṃ anañño avigatoti ettha anaññoti sabbākārena ekasadiso. Avigatoti ekenāpi ākārena avigatoti attho. Na hevanti devaloke upapannassa manussabhāvābhāvato evamāha.

  4. Puna daḷhaṃ katvā anuyutto 『『sveva puggalo sandhāvatī』』ti laddhiyā anujānāti. Hatthacchinnotiādi ākāravigamanadassanena avigato sandhāvatīti laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Tattha aḷacchinnoti yassa aṅguṭṭhakā chinnā. Kaṇḍaracchinnoti yassa mahānhārū chinnā.

91.Sarūpotiādīsu paṭhame pañhe iminā rūpakāyena saddhiṃ agamanaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiye antarābhavapuggalaṃ sandhāya paṭijānāti. So hi tassa laddhiyā sarūpova gantvā mātukucchiṃ pavisati. Athassa taṃ rūpaṃ bhijjati. Taṃ jīvanti yena rūpasaṅkhātena sarīrena saddhiṃ gacchati, kimassa tadeva jīvaṃ taṃ sarīranti pucchati. Paravādī idha sarīranikkhepā suttavirodhā ca paṭikkhipati.

Savedanotiādīsu asaññūpapattiṃ sandhāya paṭikkhipati, tadaññaṃ upapattiṃ sandhāya paṭijānāti. Taṃ jīvanti yena vedanādisaṅkhātena sarīrena saddhiṃ gacchati. Kimassa tadeva jīvaṃ taṃ sarīranti pucchati. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti etissā hi laddhiyā pañcapi khandhā sarīranti adhippetā. Paravādī suttavirodhā paṭikkhipati.

92.Arūpotiādīsu paṭhame pañhe antarābhavaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiye arūpā rūpaṃ upapajjamānaṃ sandhāya paṭijānāti. Aññaṃ, jīvanti yaṃ rūpasaṅkhātaṃ sarīraṃ pahāya arūpo sandhāvati, kiṃ te taṃ sarīraṃ aññaṃ, aññaṃ jīvanti pucchati. Itaro suttavirodhā paṭikkhipati.

Avedanotiādīsu saññībhavaṃ sandhāya paṭikkhipati, tadaññaṃ upapattiṃ sandhāya paṭijānāti. Aññaṃ jīvanti yaṃ vedanādisaṅkhātaṃ sarīraṃ pahāya avedano aviññāṇo sandhāvati, kiṃ te taṃ aññaṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvanti pucchati. Itaro suttavirodhā paṭikkhipati.

93.Rūpaṃ sandhāvatītiādīsu ye rūpādayo khandhe upādāya puggalaṃ paññapeti, kiṃ te tasmiṃ puggale sandhāvante tampi rūpaṃ sandhāvatīti pucchati. Paravādī 『『avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarata』』nti sattasseva sandhāvanavacanato paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā rūpādidhamme vinā puggalo natthi, tasmā tasmiṃ sandhāvante tenapi rūpena sandhāvitabbanti saññāya paṭijānāti. Vedanādīsupi eseva nayo.

7.66 在意義上他承認是相同的。因此,自方論者在談到神人出生的多樣性時,錯誤地表述為「成為人」。 在這裡,"因此死亡不是必然的"的意思是死亡不會發生。此後,關於鬼神和亡者的多樣性應當被理解為身心的多樣性。 "士族"等是根據種族和其他特徵所述。 再次不應當說,當被他方問到關於此生的出生時,因無法到達他方而進行的承認是自方的,因而再生的狀態也會因第二次承認而存在。關於"因此"等的表述是他方的。 再次被問到關於生於天界的人的狀態,因其顯示出人性而是自方的。 此後,"非他非我"的意思是從各個方面看都是相同的。"非我"的意思是至少在某個方面是非我。並不是因為生於天界而沒有人性。 再次堅定地承認"人確實存在"的看法。關於"手被切斷"等的表述是爲了打破他方的看法。在這裡,"無指"是指拇指被切斷。"無手"是指手被切斷。 在"有形"等的表述中,首次提問是指與色身的關係。第二次提問是指關於中間生的人的承認。因此,他因這一看法而是有形的,進入母胎。然後他的色身會被破壞。那是生命與色身的關係,問道"那是生命,那是色身"。他方在此否定色身的存在與經典的矛盾。 在"無形"等的表述中,首次提問是指關於中間生的否定。第二次提問是指關於無形的色身的承認。問道"那是色身,另一種生命"時,問道"那是色身,另一種生命"。他方在此否定經典的矛盾。 在"色"等的表述中,任何依賴於色等五蘊而被稱為人的,問道"那是人,是否在此人中存在色"。他方否定"因無明的障礙,眾生因慾望而輪迴",因此僅僅承認眾生的存在。再次被問到,因為沒有色等法則就沒有人,因此在此人中也應當承認這一點。關於感覺等也是同樣的方式。

94.Rūpaṃ na sandhāvatītiādīsu yasmā te rūpaṃ puggalo na hoti, sveva ca sandhāvatīti vadesi, tasmā taṃ pucchāmi, kiṃ te rūpaṃ na sandhāvatīti attho. Itaro puggale sandhāvante na sakkā tassa upādānabhūtena rūpena sandhāvitunti saññāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho sattānaññeva sandhāvanavacanato paṭijānāti. Sesamettha uttānameva.

Gāthānaṃ pana ayamattho – āyasmato matena rukkhaṃ upādāya chāyā viya, indhanaṃ upādāya aggi viya ca, khandhe upādāya puggalo; rūpādīnaṃ sandhāvane asati tesu khandhesu bhijjamānesu so tava puggalo bhijjati ce, evaṃ sante ucchedā bhavati diṭṭhi, ucchedadiṭṭhi te āpajjati. Katarā yā buddhena vivajjitā akusaladiṭṭhi. Yā pana 『『ucchedavādī samaṇo gotamo』』ti pariyāyabhāsitā, na taṃ vadāmāti dasseti. Athāpi tesu khandhesu bhijjamānesu so puggalo na bhijjati, evaṃ sante sassato puggalo hoti. Tato so nibbānena samasamo āpajjati . Samasamoti ativiya samo, samena vā samo, samabhāveneva samo. Yatheva nibbānaṃ nuppajjati na bhijjati, evaṃ te puggalopi tena samasamoti.

Gatiparivattanamukhena cutipaṭisandhānuyogo niṭṭhito.

Anuyogavaṇṇanā.

  1. Upādāpaññattānuyogavaṇṇanā

  2. Idāni upādāpaññattānuyogo hoti. Tattha pucchā sakavādissa, paṭiññāpaṭikkhepo paravādissa. So hi rukkhaṃ upādāya chāyāya viya, indhanaṃ upādāya aggissa viya ca, rūpādīni upādāya puggalassa paññattiṃ paññāpanaṃ avabodhanaṃ icchati, tasmā 『『rūpaṃ upādāyā』』ti puṭṭho paṭijānāti. Puna yathā rukkhupādānā chāyā rukkho viya, indhanupādāno ca aggi indhanaṃ viya aniccādidhammo, evaṃ te rūpādiupādāno puggalo rūpādayo viya aniccoti imamatthaṃ puṭṭho attano laddhiyaṃ ṭhatvā paṭikkhipati.

97.Nīlaṃ rūpaṃ upādāya nīlotiādīsu nīlarūpena saddhiṃ puggalassa ekattaṃ, ekasarīre nīlādīnaṃ bahūnaṃ vasena bahubhāvañca anicchanto paṭikkhipati.

98.Kusalaṃ vedananti etthāpi vedanāya saddhiṃ ekattaṃ ekasantāne bahūnaṃ kusalavedanānaṃ vasena bahubhāvañca anicchanto paṭikkhipati. Dutiyanaye maggakusalotiādivacanasabbhāvato chekaṭṭhaṃ sandhāya paṭijānāti. Saphalotiādīni puṭṭho tathārūpassa vohārassa abhāvato paṭikkhipati.

  1. Akusalapakkhe achekaṭṭhaṃ sandhāya paṭijānāti.

  2. Abyākatapakkhe sassatādivasena abyākatabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

104.Cakkhuṃupādāyātiādīsu 『『cakkhumā visamānīva…pe… pāpāni parivajjaye』』ti(udā. 43) ādivohārasabbhāvato paṭijānāti. Cakkhumattādinirodhena puggalanirodhaṃ anicchanto paṭikkhipati.

107.Rūpaṃ upādāya vedanaṃ upādāyāti ettha aññepi rūpamūlakā dukatikacatukkā veditabbā. Yasmā pana khandhe upādāya puggalassa paññatti, tasmā dvepi tayopi cattāropi pañcapi upādāya paññattiṃ paṭijānāti. Ekasantāne pana dvinnaṃ pañcannaṃ vā abhāvā paṭikkhipati. Āyatanādīsupi eseva nayo.

  1. Idāni yaṃ upādāya yassa paññatti, yathā tassa aniccatāya tassāpi aniccatā, tato ca aññattaṃ siddhaṃ, evaṃ tassa puggalassāpi āpajjatīti dassetuṃ yathā rukkhantiādimāha. Tattha upādāyāti paṭicca āgamma, na vinā tanti attho. Paravādī pana tathā anicchanto laddhiyaṃ ṭhatvā paṭikkhipati.

在"色不輪迴"等中,因為你說色不是人,而人確實輪迴,所以我問你,你認為色不輪迴嗎?他方認為人輪迴時,無法以作為其執著對象的色來輪迴,因此否定。再次被問到時,因為只有眾生輪迴的說法而承認。其餘在這裡是明顯的。 關於偈頌的意思是:根據尊者的觀點,就像依樹而有影,依薪而有火一樣,依五蘊而有人;如果色等不輪迴,當這些蘊滅時,你的人也滅,如果是這樣,就會落入斷見,你會落入斷見。這是佛陀所避免的不善見。而所謂"沙門喬達摩是斷見論者"是比喻說法,我不是這個意思。如果當這些蘊滅時人不滅,那麼人就是常住的。因此他會與涅槃等同。"等同"是指非常相同,或者與相同者相同,本質上相同。就像涅槃不生不滅一樣,你的人也是如此與之等同。 通過行動變遷來詢問死亡與再生的討論結束。 詢問的解釋。 依賴概念詢問的解釋 現在是依賴概念的詢問。這裡問題是自方的,承認和否定是他方的。他認為,就像依樹而有影,依薪而有火一樣,依色等而有人的概念、瞭解和認識,因此當被問到"依色"時他承認。再次,就像依樹而有影,影像樹一樣無常,依薪而有火,火像薪一樣無常,同樣你依色等而有的人,像色等一樣無常,當被問到這個意思時,他堅持自己的觀點而否定。 在"依藍色而有藍"等中,不想要人與藍色為一,也不想要在一個身體中有多種藍等,因此否定。 在"善受"中,也不想要與受為一,也不想要在一個相續中有多種善受,因此否定。在第二種方式中,因為有"道善"等說法,所以就善巧的意思而承認。當被問到"有果"等時,因為沒有這樣的用語而否定。 在不善的部分,就不善巧的意思而承認。 在無記的部分,就常等的無記性而承認。其餘在這裡應該如前所述理解。 在"依眼"等中,因為有"有眼者如避開不平之地...避免惡行"等用語而承認。不想要因眼等的滅而人滅,因此否定。 在"依色依受"中,應該理解其他以色為根本的二法、三法、四法。因為依蘊而有人的概念,所以承認依兩個、三個、四個、五個而有概念。但因為在一個相續中沒有兩個或五個,所以否定。在處等中也是同樣的方式。 現在爲了顯示依什麼而有什麼的概念,就像那個的無常性導致這個的無常性,由此不同性成立,同樣也適用於那個人,因此說"就像樹"等。這裡"依"的意思是緣于、基於,不能離開的意思。但他方不想要這樣,堅持自己的觀點而否定。

115.Nigaḷoti saṅkhalikabandhanaṃ. Negaḷikoti tena bandhako yassa rūpaṃ so rūpavāti yasmā yassa rūpaṃ so rūpavā hoti, tasmā yathā na nigaḷo …pe… añño rūpavāti attho.

116.Citte cittetiādīsu sarāgādicittavasena sarāgāditaṃ sandhāya cittānupassanāvasena paṭijānāti. Jāyatītiādinā nayena puṭṭho puggalassa khaṇikabhāvaṃ anicchanto paṭikkhipati. 『『So』』ti vā 『『añño』』ti vā puṭṭho sassatucchedabhayena paṭikkhipati. Puna na vattabbaṃ 『『kumārako』』ti vā 『『kumārikā』』ti vā puṭṭho lokavohārasamucchedabhayena vattabbanti paṭijānāti. Sesamettha pākaṭameva.

  1. Idāni paravādī aññenākārena laddhiṃ patiṭṭhāpetukāmo na vattabbaṃ puggalo upalabbhatītiādimāha. Tattha na vattabbanti kiṃ te iminā evaṃ bahunā upādāpaññattānuyogena, idaṃ tāva vadehi, kiṃ na vattabbaṃ 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Tato sakavādinā āmantāti vutte nanu yo passatītiādimāha. Tattha yoti puggalo . Yanti rūpaṃ. Yenāti cakkhunā. Soti puggalo. Tanti rūpaṃ. Tenāti cakkhunā. Idaṃ vuttaṃ hoti – nanu yo yaṃ rūpaṃ yena cakkhunā passati, so taṃ rūpaṃ tena cakkhunā passanto puggaloti. Sakavādī kiñcāpi cakkhuviññāṇassa nissayabhāvaṃ gacchantaṃ cakkhumeva rūpaṃ passati, tathā sotameva saddaṃ suṇāti…pe… viññāṇameva dhammaṃ vijānāti, 『『atthi arahato cakkhu, passati arahā cakkhunā rūpa』』ntiādisammutivasena pana āmantāti paṭijānāti.

  2. Tato chalavādaṃ nissāya paravādinā puggalassa vattabbatāya sādhitāya tameva vādaṃ parivattetvā puggalo upalabbhatītiādimāha. Tattha yo na passatīti andho asaññasatto arūpaṃ upapanno nirodhaṃ samāpanno, anandhopi ca aññatra dassanasamayā na passati nāma. Sesavāresupi eseva nayo. Sesaṃ pāḷivaseneva atthato veditabbaṃ.

  3. Suttasaṃsandanāyaṃ dibbassa cakkhuno rūpagocarattā rūpaṃ passatīti āha. Dutiyavāre 『『satte passāmī』』tivacanato puggalaṃ passatīti āha. Tatiyavāre 『『rūpaṃ disvā puggalaṃ vibhāvetī』』ti laddhito ubho passatīti āha. Yasmā pana passitabbaṃ nāma diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātanti catubbidhe rūpasaṅgahe rūpāyatanameva saṅgahitaṃ, tasmā sakavādī 『『rūpaṃ puggalo, puggalo rūpaṃ, ubho rūpa』』nti anuyogaṃ karoti. Tassattho pākaṭoyevāti.

Upādāpaññattānuyogavaṇṇanā.

  1. Purisakārānuyogavaṇṇanā

  2. Idāni purisakārānuyogo hoti. Tattha kamme sati niyamato tassa kārakenapi bhavitabbanti laddhiyā pucchā paravādissa, tathārūpānaṃ kammānaṃ atthitāya paṭiññā sakavādissa. Puna kattā kāretāti pucchā paravādissa. Tattha kattāti tesaṃ kammānaṃ kārako. Kāretāti āṇattidesanādīhi upāyehi kārāpako. Idāni yasmā paravādī puggalaṃ sandhāya kattāti pucchati, na karaṇamattaṃ, tasmā paṭikkhepo sakavādissa.

"束縛"是指繩索的束縛。"被束縛"是指與之相連的那個色,因此他是色者。因為與之相連的那個色是色者,所以如同不被束縛的……等的意思。 在"心"等的表述中,依據有情心等的性質而承認。因"生"等的說法,被問到時他否定個體的瞬間存在。"他"或"另一個"被問到時,因常與斷的恐懼而否定。再次不應當說被問到"小男孩"或"小女孩"時,因世俗的斷見而應當被問。其餘在這裡是明顯的。 現在他方希望通過其他方式來建立看法,認為個體並不存在等。這裡不應當說"個體存在於真實的絕對中"。在此,自方的論者會問,"難道看到的人不是個體嗎"等。在這裡,"他"是指個體。"他們"是指色。"由此"是指眼睛。"他"是指個體。"它們"是指色。"由此"是指眼睛。這裡的意思是,"難道看到的那個色,通過眼睛看到的他,就是那個色,看到的個體嗎"。自方的論者雖然承認眼識的依賴性,但仍然通過眼睛看到那個色,聽到聲音……等,了解法,"有目者存在,目者通過眼睛看到色"等的共識而承認。 此後,基於六種見解的他方論者,因個體的存在而被確認,因此通過將該論點轉變為個體存在的方式來進行說明。在這裡,"他不見"是指盲人、無知者、已生於無色界、已入滅盡定者,即使是盲人,在沒有見的時刻也看不見。其餘的例子也是同樣的方式。其餘應當根據巴利文字進行理解。 在經典的引證中,由於天眼的存在,能夠看到色,因此說"看到色"。在第二次提問中,由於"我看到眾生",因此說"看到個體"。在第三次提問中,由於"看到色,個體顯現",因此說"兩者都看到"。因為被看到的東西是"見、聞、知"的四種,所以在色的集合中只有色的感知,因此自方的論者會說"色是個體,個體是色,兩者都是色"。這點是顯而易見的。 依賴概念的詢問解釋。 與人類行為的詢問解釋 現在是關於人類行為的詢問。在這裡,因工作而存在的限制,因而通過該工作者也應當存在的看法,被問到時是他方的,因同樣的工作而存在的承認是自方的。再次,被問到"誰在做"是他方的。在這裡,"做"是指那些工作的執行者。"被做"是指通過命令、指示等手段的執行者。現在因為他方問到個體時,問的是"做"而非"僅僅是做",因此否定是自方的。

124.Tassa kattā kāretāti ettha yadi yaṃ yaṃ upalabbhati, tassa tassa kattā puggalo te upalabbhati, kiṃ tassāpi kārako ca kārāpako ca añño puggalo upalabbhatīti attho. Paravādī tathā anicchanto issaranimmānavādabhayena paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā puggalaṃ mātāpitaro janenti nāmaṃ karonti posenti, tasmāssa te kārakā. Ye ca pana taṃ kalyāṇamittā vā ācariyā vā tāni tāni vijjāṭṭhānasippāyatanāni sikkhāpenti , te kārāpakā nāmāti imamatthaṃ sandhāya paṭijānāti. Purimakammameva tassa kattā ceva kārāpetā cāti adhippetaṃ.

125.Tassa tassevāti iminā idaṃ pucchati – yadi kammānaṃ kārakassa kattā tassāpi kattā tassāpi kattā attheva, evaṃ sante purimena purimena avassaṃ pacchā pacchā puggalo kātabboti imināpi te kammānaṃ kārakena puggalena āyatiṃ añño puggalo kātabbo, tenāpi aññoti natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭassa upacchedo, natthi appaccayaparinibbānaṃ. Paccayābhāvena paccayapaṭibaddhassa dukkhassa abhāvā yaṃ nibbānaṃ vuttaṃ, natthi te tanti. Atha vā tassa tassevāti yadi kammaṃ kammamattaṃ na hoti, tassa pana kārako puggalo, tassāpi kārako, tassāpi kārakoti evaṃ puggalaparamparā atthi. Evaṃ sante yā esā kammavaṭṭassa appavattikaraṇena dukkhassa antakiriyā vuttā, sā natthīti attho. Paravādī taṃ anicchanto paṭikkhipati. Ito aparāsupi upalabbhati sāmaññena kārakapucchāsu puggalaṃyeva sandhāya 『『kattā kāretā』』ti vuttaṃ, na paccaye. Na hi mahāpathavīādīnaṃ paccayā natthi.

135.Añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattāti pañho 『『saṅkhāravantaṃ vā attāna』』ntiādidiṭṭhibhayā paṭikkhitto.

136.Vipāko upalabbhatītiādi vipākapaṭisaṃvedīvasena puggalaṃ dassentassa laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Tattha vipākapaṭisaṃvedīti anuyogo paravādissa , vipākapavattito aññassa vedakassa abhāvā paṭikkhepo sakavādissa. Puna pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

138.Tassa paṭisaṃvedīti tassa vipākapaṭisaṃvedakassa paṭisaṃvedī yasmā pana paṭisaṃveditabbo nāma vipāko, na ca puggalo vipāko, tasmā paṭikkhepo paravādissa. Puna puṭṭho yasmā puññavipāke ṭhitattā vipākapaṭisaṃvedī puttaṃ vā patiṃ vā mātā vā jāyā vā paricumbati parisajjati, tasmā tathārūpaṃ paṭisaṃveditaṃ sandhāya paṭijānāti paravādī.

Tassatassevāti yadi vipāko vipākamattaṃ na hoti, tassa pana paṭisaṃvedī puggalo, tassāpi paṭisaṃvedī tassāpi paṭisaṃvedīti evaṃ puggalaparamparā atthi. Evaṃ sante yā esā vipākavaṭṭassa appavattikaraṇena dukkhassa antakiriyā vuttā, sā natthīti attho. Ito paraṃ upalabbhatisāmaññena paṭisaṃvedīpucchāsu heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.

142.Añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedīti pañho 『『vedanavantaṃ vā attāna』』ntiādidiṭṭhibhayā paṭikkhitto.

143.Dibbaṃ sukhantiādi kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ bhājetvā dassanavasena āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Sakavādino cettha puggalavaseneva paṭisaṃvedīpaṭikkhepo veditabbo, na vedayitavasena.

148.Mahāpathavīādīni hi ārammaṇaṃ katvā vedayitānaṃ uppatti appaṭisiddhā.

在"他是做者和使做者"中,如果所有被認知的事物,其做者都是被認知的人,那麼是否也有另一個人是該人的做者和使做者?他方不想要這樣,因為害怕造物主的創造論而否定。再次被問到時,因為父母生育人,取名字,撫養,所以他們是做者。而善知識或老師教導各種學問技藝,他們是使做者。考慮到這個意思而承認。前世的業才是真正的做者和使做者。 "那個那個"的意思是這樣問:如果業的做者有做者,那個做者又有做者,如此一來,前前必然要由後後的人來做,那麼你認為由做業的人來做未來的另一個人,那個人又做另一個人,這樣就沒有苦的終結,沒有輪迴的斷絕,沒有無因的涅槃。因為沒有因緣,所以依因緣而有的苦不存在,所說的涅槃就不存在了。或者,"那個那個"的意思是,如果業不僅僅是業,而是有做業的人,那個人又有做者,那個做者又有做者,如此就有一連串的人。這樣一來,通過使業輪不轉而說的苦的終結就不存在了。他方不想要這樣而否定。此後在其他關於一般做者的問題中,只是就人而言說"做者和使做者",而不是就因緣而言。因為大地等的因緣是存在的。 "另一個是善惡業的做者"這個問題因為害怕"有行的我"等見解而被否定。 "果報被認知"等是爲了打破他方認為有經歷果報的人的觀點而說的。在這裡,"經歷果報者"是他方的詢問,因為除了果報的生起外沒有其他經歷者,所以自方否定。再次提問是自方的,承認是他方的。 "他的經歷者"是指那個果報經歷者的經歷者。因為所謂應被經歷的是果報,而人不是果報,所以他方否定。再次被問到時,因為處於善果報中,果報的經歷者親吻撫摸兒子或丈夫或母親或妻子,所以考慮到這樣的經歷而承認。 "那個那個"的意思是,如果果報不僅僅是果報,而是有經歷果報的人,那個人又有經歷者,那個經歷者又有經歷者,如此就有一連串的人。這樣一來,通過使果報輪不轉而說的苦的終結就不存在了。此後關於一般經歷者的問題應該如前所述理解。 "另一個是善惡業果報的經歷者"這個問題因為害怕"有受的我"等見解而被否定。 "天界的樂"等是爲了分別顯示善惡業的果報而開始的。這一切都應該如前所述理解。在這裡應該理解自方是從人的角度否定經歷者,而不是從經歷的角度。 因為以大地等為所緣而生起經歷者是不被否定的。

170.Kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedītiādi vomissakanayavasena āraddhaṃ. Tattha so karotīti yaṃ tvaṃ kattāti ca paṭisaṃvedīti ca vadesi, kiṃ soyeva karoti, so paṭisaṃvedeti. Ayamanuyogo sakavādissa, suttavirodhabhayena paṭikkhepo paravādissa.

  1. Puna puṭṭho 『『idha nandati pecca nandatī』』tiādisuttavasena (dha. pa. 18) paṭiññā tasseva. Athassa vacanokāsaṃ paṭibāhanto sakavādī sayaṃkataṃ sukhadukkhanti āha.

  2. Tattha añño karotīti kārakavedakānaṃ aññattapucchāvasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhabhayena paṭikkhipitvā puna puṭṭho 『『manussabhūto katvā devabhūto paṭisaṃvedetī』』ti maññamāno paṭijānāti . Evaṃvādino pana paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati.

174.So ca añño cāti kārakavedakānaṃ ekattaaññattapucchāvasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhabhayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho purime dvepi naye ekato katvā paṭijānāti. Evaṃvādino pana sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati.

176.Neva so karotīti kārakavedakānaṃ ekattaaññattapaṭikkhepavasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhavaseneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho yasmā manusso devalokūpapattiyā kammaṃ katvā na manussabhūtova paṭisaṃvedeti, nāpi yena kammaṃ kataṃ, tato aññova paṭisaṃvedeti, tasmā kārakato vedako neva so hoti, na aññoti maññamāno paṭijānāti. Laddhimattamevetaṃ? Evaṃvādino pana asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati. Apica imasmiṃ vomissakanaye ādito paṭṭhāya imināpi nayena attho veditabbo. Yasmā hi ayaṃ puggalavādī kammānaṃ kārakañceva vedakañca icchati, tasmāssa yo kārako, teneva vā vedakena bhavitabbaṃ, aññena vā ubhohi vā bhavitabbaṃ, ubhohi vāpi na bhavitabbanti idamāpannaṃ hoti. Evamāpannameva anuyogaṃ anuyuñjanto sakavādī 『『so karotī』』tiādayo cattāropi vikappe āha. Sesaṃ vuttappakārameva.

Pariyosāne pana cattāropi pañhā ekato puṭṭhā. Tattha paṭikkhepo ca paṭijānanā ca sayaṃkatādidosappatti ca purimanayeneva veditabbā. Ito paraṃ 『『kalyāṇapāpakānī』』ti avatvā heṭṭhā vuttanayā eva 『『kammaṃ atthī』』tiādinā vikappena dassitā. Tesampi heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.

Purisakārānuyogavaṇṇanā.

Kalyāṇavaggotipi etasseva nāmaṃ.

  1. Abhiññānuyogavaṇṇanā

  2. Ito paraṃ abhiññānuyogādivasena arahattasādhanā hoti. Tattha āmantāti sakavādinā paṭiññāte paravādī 『『bahiddhā anindriyabaddharūpe iddhividhādivisesādhigamo natthi, ajjhattaṃ atthi, tasmā iddhādinibbattakena puggalena bhavitabba』』nti maññamāno nanu atthi koci iddhiṃ vikubbatītiādimāha. Taṃ sabbaṃ uttānatthameva.

Abhiññānuyogavaṇṇanā.

15-18. Ñātakānuyogādivaṇṇanā

  1. Idāni mātātiādiko ñātakānuyogo. Khattiyotiādiko jātianuyogo. Gahaṭṭho pabbajitoti paṭipattianuyogo. Devo manussoti upapattianuyogo. Sotāpannotiādiko paṭivedhānuyogo, ariyānuyogotipi vuccati. Te sabbe uttānatthāyeva. 『『Arahā hutvā na arahā』』ti panettha moghapañhattā na vuttaṃ.

206.Cattāro purisayugātiādi saṃghānuyogo, sopi uttānatthoyeva.

"做者、使做者、果報的經歷者"等是根據闡釋方法而開始的。在這裡,"他做"是指你所說的"做者"和"經歷者",那麼他是否單獨做呢?他是否經歷呢?這是自方的論證,因與經典相悖而否定他方。 再次被問到"在這裡歡喜,之後又歡喜"等的經典(《法句經》18)承認是同樣的。於是爲了阻止他的發言,自方的論者說"自己創造的快樂與痛苦"。 在這裡,"另一個做者"是指對做者與經歷者的另一種詢問。然後他方因與經典相悖而否定,再次被問到"成為人後,成為天人後經歷"時,他認為是這樣而承認。這樣說的人會因自己所造的快樂與痛苦而被問到,再次否定。 "他也是另一個"是指對做者與經歷者的相互詢問。在這裡,他方因與經典相悖而否定,再次被問到時,將前面兩者合併而承認。這樣說的人會因自己所造與他人所造的快樂與痛苦而被問到,再次否定。 "他並不做"是指對做者與經歷者的相互否定。在這裡,他方因與經典相悖而否定,再次被問到時,因人成為天人後造作而不再是人所經歷的,因此他認為不是做者,也不是另一個。認為這僅僅是有限的?這樣說的人會因內心的無所作為與他人的作為而產生的快樂與痛苦而被問到,再次否定。此外,在這個闡釋方法中,從一開始就應以此方式理解。因為這個人論者希望有業的做者與經歷者,因此他所做的做者,應該由這個經歷者來承擔,或者由其他或兩者來承擔,或者兩者都不能承擔,這樣就會產生困惑。這樣就會使自方的"他做"等四種推論成為可能。其餘的內容是如前所述的。 最終,這四個問題被合併提問。在這裡,否定與承認的自我與他者的表現應如前所述理解。此後,除了"善惡業者"外,應該如前所述的推論顯示。 與人類行為的詢問解釋。 善類的分支也稱為此名。 超凡能力的詢問解釋 此後是關於超凡能力的詢問,作為通往阿羅漢果的修行。在這裡,自方的論者承認后,他方說"外在無感官束縛的形式,神通等的特殊成就不存在,內在存在,因此應由因神通而生的人來承擔",他認為是否有任何神通可以施展等。所有這些內容都在前面已述。 超凡能力的詢問解釋。 15-18. 親屬的詢問等解釋 現在是關於母親等的親屬詢問。關於貴族等的種族詢問。關於家庭主婦與出家人的修行詢問。關於神與人的輪迴詢問。關於已入流者等的洞察詢問,也稱為聖者的詢問。這些都是在前面已述。"成為阿羅漢與非阿羅漢"在此處並未提及。 "四個男性配對"等是關於僧團的詢問,這也是在前面已述。

209.Saṅkhatotiādi saccikaṭṭhasabhāvānuyogo. Tattha tatiyā koṭīti pucchā sakavādissa. Tathārūpassa saccikaṭṭhassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Puna puṭṭho puggalaṃ sandhāya paṭiññā tasseva.

211.Aññopuggalotipañhepi saṅkhatehi khandhehi aññattaṃ anicchanto paṭikkhepo tasseva.

212.Khandhā saṅkhatātiādi saṅkhatāsaṅkhatāni sarūpena dassetvā aññattapucchanatthaṃ vuttaṃ.

213.Rūpaṃ saṅkhatantiādi khandhe vibhāgato dassetvā aññattapucchanatthaṃ vuttaṃ.

214.Puggalassa uppādoti pucchā sakavādissa, 『『jātidhammā jarādhammā, atho maraṇadhammino』』tiādisuttavasena paṭiññā paravādissa. Saṅkhatabhāvaṃ panassa so na icchati, tasmā paṭikkhipati.

  1. Puna na uppādo paññāyatītiādinā nayena puṭṭho 『『dukkhameva hi sambhoti , dukkhaṃ tiṭṭhati veti cā』』tiādivacanato (saṃ. ni. 1.171) puggalassa uppādādayo nāma na yujjantīti paṭijānāti.

216.Atthatthamhīti atthaṃ vuccati nibbānaṃ. Tattha atthīti pucchati. Tassa atthitāya sassataṃ, natthitāya. Ucchedo āpajjati. Tadubhayampi anicchanto pacchā paṭikkhipati.

Ñātakānuyogādivaṇṇanā.

  1. Paṭivedhānuyogādivaṇṇanā

  2. Bhavaṃ nissāya pañhe bhavanti upapattibhavaṃ.

  3. Vedanaṃ vediyamānapañhe vedanaṃ vediyamāno pariggahitavedano yogāvacarova pajānāti, bālaputhujjano nappajānāti.

  4. Kāyānupassanādipañhā uttānatthāyeva.

  5. Pārāyanagāthāya suññato lokaṃ avekkhassūti sattasuññatavasena khandhalokaṃ olokehīti attho.

228.Puggalo avekkhatīti sakavādipucchā. Paravādissa hi 『『suññato lokaṃ avekkhassū』』ti gāthāya yo avekkhati, so puggaloti laddhi, tasmā naṃ evaṃ pucchati. Saha rūpenāti rūpakāyena saddhiṃ. Tato anissaṭo hutvāti attho. Idaṃ pañcavokāravasena anujānitvā puna taṃ jīvanti puṭṭho suttavirodhabhayena paṭikkhipati. Vinā rūpenāti idaṃ catuvokāravasena anujānitvā puna aññaṃ jīvanti puṭṭho suttavirodhabhayeneva paṭikkhipati. 『『Abbhantaragato』』ti ca 『『bahiddhā nikkhamitvā』』ti ca idaṃ 『『saha rūpena vinā rūpenā』』ti heṭṭhā vuttassa lakkhaṇavacanaṃ. Tattha abbhantaragatoti rūpassa antogato, ito vā etto vā anikkhamitvā rūpaparicchedavaseneva ṭhito hutvāti attho. Nikkhamitvāti rūpaparicchedaṃ atikkamitvā. Rūpaṃ anissito hutvāti attho.

231.Anattāti attanā jīvena puggalena rahito. Ekadhammepi puggalo natthīti attho. Evaṃ sabbasuttānaṃ āgamaṭṭhakathāsu vuttanayeneva attho veditabbo. Idha pana sandhāyabhāsitamattameva vakkhāma.

"成、有、滅"等的因實存在的推論。在這裡,第三類問"誰是因實存在的",自方的論者承認,而他方因為因實不存在而否定。再次被問到時,人是如何回答的。 在他人的五蘊中,他方不想要分離,因此否定。 在五蘊中,"形"等是因實存在的,是爲了回答他方的詢問。 "形"等五蘊是因實存在的,是爲了回答他方的詢問。

237.Vuttaṃ bhagavatā sappikumbhotiādi 『『sabbāva desanā yathārutavaseneva atthato na gahetabbā』』ti dassanatthaṃ ābhataṃ. Yathā hi suvaṇṇaṃ gahetvā kato suvaṇṇavikāro kumbho suvaṇṇakumbhoti vuccati, na evaṃ sappiṃ gahetvā kato sappissa vikāro sappikumbho nāma atthi. Yasmiṃ pana kumbhe sappi pakkhittaṃ, so sappikumbho nāmāti ayamettha attho. Telakumbhādīsupi eseva nayo. Yathā ca nibbānaṃ niccaṃ dhuvaṃ, na evaṃ bhattaṃ vā yāgu vā atthi. Kālaparicchedaṃ pana akatvā divase divase dassāmāti paññattavasena 『『niccabhattaṃ dhuvayāgū』』ti vuccatīti ayamettha attho.

『『Atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』tiādīsupi yathā rūpādayo dhammā paccattalakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena atthi, na evaṃ puggalo . Rūpādīsu pana sati 『evaṃnāmo』『evaṃgotto』ti vohāro hoti. Iti iminā lokavohārena lokasammutiyā lokaniruttiyā atthi puggaloti ayamettha attho. Vuttampi cetaṃ bhagavatā – 『『imā kho citta, lokasamaññā lokaniruttiyo lokavohārā lokapaññattiyo』』ti (dī. ni. 1.440). Rūpādidhammā pana vināpi lokasammutiṃ paccattasāmaññalakkhaṇavasena paññāpanato atthīti ayamettha attho.

Buddhānaṃ pana dve kathā sammutikathā ca paramatthakathā ca. Tattha satto, puggalo, devo, brahmātiādikā sammutikathā nāma. Aniccaṃ, dukkhaṃ, anattā, khandhā, dhātuyo, āyatanāni, satipaṭṭhānā, sammappadhānātiādikā paramatthakathā nāma.

Tattha yo sammutidesanāya sattoti vā…pe… brahmāti vāti vutte jānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti, tassa bhagavā āditova sattoti vā puggaloti vā posoti vā devoti vā brahmāti vā katheti. Yo paramatthadesanāya aniccanti vā dukkhanti vātiādīsu aññataraṃ sutvāva jānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti. Tassa aniccantiādīsu aññataraṃ katheti. Tathā sammutikathāya bujjhanakasattassa na paṭhamaṃ paramatthakathaṃ katheti. Sammutikathāya pana bodhetvā pacchā paramatthakathaṃ katheti . Paramatthakathāya bujjhanakasattassāpi na paṭhamaṃ sammutikathaṃ katheti. Paramatthakathāya pana bodhetvā pacchā sammutikathaṃ katheti. Pakatiyā pana paṭhamameva paramatthakathaṃ kathentassa desanā lūkhākārā hoti. Tasmā buddhā paṭhamaṃ sammutikathaṃ kathetvā pacchā paramatthakathaṃ kathenti. Te sammutikathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti. Paramatthakathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti. Ayañhi –

『『Duve saccāni akkhāsi, sambuddho vadataṃ varo;

Sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nupalabbhati』』.

Tattha –

『『Saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇaṃ;

Paramatthavacanaṃ saccaṃ, dhammānaṃ tathalakkhaṇa』』nti.

Aparo nayo – dve bhagavato desanā paramatthadesanā ca khandhādivasena, sammutidesanā ca sappikumbhādivasena. Na hi bhagavā samaññaṃ atidhāvati. Tasmā 『『atthi puggalo』』ti vacanamattato abhiniveso na kātabbo. Satthārā hi –

『『Paññattiṃ anatikkamma, paramattho pakāsito;

Samaññaṃ nātidhāveyya, tasmā aññopi paṇḍito;

Paramatthaṃ pakāsento, samaññaṃ nātidhāvaye』』.

Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Puggalakathā niṭṭhitā.

  1. Parihānikathā

  2. Vādayuttiparihānivaṇṇanā

由佛陀所說的「酥油瓶」等是爲了說明「所有的教誨在意義上不應被接受」。就像黃金被拿來製作黃金瓶一樣,酥油瓶的變化並不存在。因此,只有在瓶中放入酥油時,才稱之為酥油瓶,這就是這裡的意思。在油瓶等也是同樣的道理。涅槃是永恒的、可靠的,而飯或粥並不存在。若不考慮時間的限制,逐日顯示為「永恒的飯、可靠的粥」,這就是這裡的意思。 「存在的人是爲了自我利益而修行」等的說法中,正如色等法根據自性和共性存在,而人並不如此。在色等法中存在「如此的名字」「如此的種族」的稱謂。因此,藉助於世俗的語言、世俗的共識、世俗的解釋,存在人就是這裡的意思。佛陀也曾說過:「這些,心啊,是世俗的共識、世俗的解釋、世俗的稱謂、世俗的定義」(《大智度論》1.440)。而色等法即使沒有世俗的共識,也根據自性的共性而被認知,這就是這裡的意思。 佛陀的教誨有兩種:世俗教誨和究竟教誨。在這裡,眾生、人、天和梵等稱為世俗教誨。無常、苦、無我、五蘊、元素、處所、正念、正勤等稱為究竟教誨。 在這裡,若在世俗教義中說「眾生」或……天等,能夠理解、領悟、引導、把握阿羅漢的勝利者;因此,佛陀首先會說「眾生」或「人」或「天」或「梵」。而在究竟教義中,若聽到「無常」或「苦」等中的任何一項,能夠理解、領悟、引導、把握阿羅漢的勝利者;因此,他會在無常等中說某一項。這樣,在世俗教義中,覺悟的眾生不會首先講究竟教義。而在世俗教義中,先啓發后再講究竟教義。覺悟的眾生在究竟教義中也不會首先講世俗教義,而是在講究竟教義后再講世俗教義。通常情況下,若首先講究竟教義,其教導會顯得粗糙。因此,佛陀首先講世俗教義,然後再講究竟教義。他們在講世俗教義時,也只講真實的本質,而不是空洞的說法。在講究竟教義時,也只講真實的本質,而不是空洞的說法。這裡有: 「他宣說了兩個真實,正覺者的最優者; 世俗與究竟,第三個無法被發現。」 在這裡: 「暗示的言辭是真實的,世俗共識的原因; 究竟的言辭是真實的,法的特性如此。」 另一種解釋是:佛陀的教誨有兩個,究竟教誨是基於五蘊等,世俗教誨是基於酥油瓶等。佛陀並不超越世俗。因此,「存在的人」的說法僅僅是言辭上的,不應執著。因為導師說: 「不要超越定義,究竟的道理已被顯現; 世俗不應被超越,因此其他智者; 在顯現究竟時,不應超越世俗。」 其餘的內容皆在前述的真實意義中。 人之教義已完結。 失落的教義 辯論法的失落解釋

  1. Idāni parihānikathā hoti. Parihānidhammo aparihānidhammo, 『『dveme, bhikkhave, dhammā sekkhassa, bhikkhuno parihānāya saṃvattanti』』 (a. ni. 2.185), 『『pañcime, bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattantī』』ti (a. ni. 5.149) evamādīni hi suttāni nissāya sammitiyā vajjiputtakā sabbatthivādino ekacce ca mahāsaṅghikā arahatopi parihāniṃ icchanti, tasmā te vā hontu aññeyeva vā, yesaṃ ayaṃ laddhi, tesaṃ laddhibhindanatthaṃ parihāyati arahā arahattāti pucchā sakavādissa. Tatra parihāyatīti dve parihāniyo pattaparihāni ca appattaparihāni ca. Tattha 『『dutiyampi kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyī』』ti (saṃ. ni. 1.159) ayaṃ pattaparihāni nāma. 『『Mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyī』』ti (ma. ni.

現在是關於失落的教義。在這裡,失落的法和不失落的法,「有兩種法,僧侶,適合修行僧侶的失落」(《阿含經》2.185),「有五種法,僧侶,適合時解脫僧侶的失落」(《阿含經》5.149)等經典是根據共識和證據,薩米提耶和婆蹉補特伽羅等一些大眾派和阿羅漢也想要失落,因此他們或者其他人,誰獲得這種理解,誰就會失落這種理解,阿羅漢和阿羅漢的失落被問到。這裡有兩種失落:獲得失落和不獲得失落。在這裡,「第二位尊者戈德希科也通過這種時刻的思惟解脫而失落」(《薩門經》1.159)這是一種獲得失落。「不要讓沙門的沙門目標失落」(《摩訶經》)。 provided by EasyChat

1.416-418) ayaṃ appattaparihāni. Tāsu idha pattaparihāni adhippetā. Tañhi sandhāya āmantāti paṭiññā paravādissa. Sakasamaye pana imaṃ pattaparihāniṃ nāma lokiyasamāpattiyāva icchanti, na arahattādīhi sāmaññaphalehi. Parasamayepi naṃ sabbasāmaññaphalesu sabbabhavesu sabbakālesu sabbesañca puggalānaṃ na icchanti. Taṃ pana tesaṃ laddhimattamevāti sabbaṃ laddhijālaṃ bhindituṃ puna sabbatthātiādinā nayena desanā vaḍḍhitā.

Tattha yasmā paravādī kamena parihāyitvā sotāpattiphale ṭhitassa arahato parihāniṃ na icchati, upariphalesu ṭhitasseva icchati. Yasmā ca rūpārūpabhavesu ṭhitassa na icchati, kammārāmatādīnaṃ pana parihāniyadhammānaṃ bhāvato kāmabhave ṭhitasseva icchati, tasmā 『『sabbatthā』』ti puṭṭho paṭikkhipati. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭho kāmabhavaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbasmimpi hi kāmabhave parihānikarā kāmaguṇā atthi, tasmā tattha parihāyatīti tassa laddhi.

Tatiyapucchāya parihānīti parihānikare dhamme pucchati. Tattha yasmā parihāni nāma kammārāmatādidhammā, visesato vā kāmarāgabyāpādā eva, te ca rūpārūpabhave natthi, tasmā 『『na heva』』nti paṭikkhepo paravādissa.

Sabbadāti kālapucchā. Tattha paṭhamapañhe yonisomanasikārakāle aparihāyanato paṭikkhipati. Dutiye ayonisomanasikaroto rattibhāge vā divasabhāge vā sabbadā parihāyanato paṭijānāti. Tatiye parihānikaradhammasamāyoge sati muhuttameva parihāni nāma hoti, tato pubbe aparihīnassa pacchā parihīnassa ca parihāni nāma natthīti paṭikkhipati.

Sabbeva arahantoti pañhānaṃ paṭhamasmiṃ tikkhindriye sandhāya paṭikkhipati. Dutiyasmiṃ mudindriye sandhāya paṭijānāti. Tatiyasmimpi tikkhindriyāva adhippetā. Tesañhi sabbesampi parihāni na hotīti tassa laddhi.

Seṭṭhiudāharaṇe paṭhamapucchā paravādissa, dutiyā sakavādissa. Tatrāyaṃ adhippāyo – yaṃ maṃ tumhe pucchatha – 『『arahā arahattā parihāyanto catūhi phalehi parihāyatī』』ti, tatra vo paṭipucchāmi – 『『catūhi satasahassehi seṭṭhī seṭṭhittaṃ karonto satasahassehi parihīne seṭṭhī seṭṭhittā parihīno hotī』』ti. Tato sakavādinā ekadesena parihāniṃ sandhāya 『『āmantā』』ti vutte sabbasāpateyyā parihīno hotīti pucchati. Tathā aparihīnattā sakavādī na hevāti vatvā atha naṃ 『『evameva arahāpi parihāyati ca. Na ca catūhi phalehī』』ti uppannaladdhikaṃ dutiyaṃ bhabbapañhaṃ pucchati. Paravādī seṭṭhino abhabbatāya niyamaṃ apassanto paṭijānitvā arahato catūhi phalehi parihānibhabbataṃ puṭṭho 『『niyato sambodhiparāyaṇo』』ti (a. ni. 3.87) vacanassa ayoniso atthaṃ gahetvā laddhiyaṃ ṭhito sotāpattiphalato parihāyituṃ abhabbataṃ sandhāya paṭikkhipati. Taṃ panassa laddhimattamevāti.

Ettāvatā vādayutti nāma niṭṭhitā hoti.

  1. Ariyapuggalasaṃsandanaparihānivaṇṇanā

1.416-418) 這是關於不獲得失落的教義。在這裡,獲得失落的教義是指那些已獲得的失落。對此,引用了他方的承認。至於在自己的時間裡,他們只希望獲得這種失落名為世俗的定,非阿羅漢等的共性果實。在他方的時間裡,他們對所有的共性果實、所有的存在、所有的人也不希望獲得。對此,他們的理解僅限於此,因此爲了打破所有的理解,教義被進一步闡述。 由於他方的論者因緣而失落,已達到初果的阿羅漢不希望失落,而希望在更高的果位上。由於在色和無色的存在中不希望失落,而對因緣的樂趣等的失落法則卻希望在欲界的存在中,因此當被問及「在所有地方」時,他方會否定。再者,經過堅定的詢問,針對欲界的存在做出承認。在一切欲界中,失落的因緣存在,因此在那兒被稱為失落。 在第三個問題中,詢問失落的法。在這裡,失落的法是指因緣樂趣等的法,特別是欲界的貪慾和厭惡,而在色和無色的存在中並不存在,因此他方否定。 「所有」的問題是關於時間的。在第一個問題中,在正思惟的時刻因未失落而否定。第二個問題中,由於非正思惟的原因,在夜間或白天的所有時刻都承認失落。第三個問題中,在失落法的結合中,即使在一瞬間也稱為失落,因此在之前未失落的情況下,之後失落的情況下也並不存在失落,因此他方否定。 「所有的阿羅漢」是針對第一個問題中敏銳的根基而否定。第二個問題中是針對柔軟的根基而做出的承認。在第三個問題中也是指敏銳的根基。因為對他們來說,所有的失落並不存在,因此這是他們的理解。 在最優的例子中,第一個問題是針對他方,第二個問題是針對自方。在這裡的意思是——「你們問我——『阿羅漢在四種果實中失落』」,對此我向你們詢問——「在四萬的財富中,最優者在四萬的財富中失落時也會失落」。因此,自方的論者會部分承認失落,針對「承諾」而問道「在所有的可能性中也失落」。因此,因不失落而自方論者也不應說「阿羅漢也會失落,也不會在四種果實中」。 他方對最優者的失落未能看到限制,因此承認了阿羅漢在四種果實中的失落,而被問及「是否有可能失落」時,因未能抓住真實的意義而否定。對此,他的理解僅限於此。 到此為止,辯論的內容已完結。 關於高貴眾生的結合與失落的解釋

  1. Idāni ariyapuggalasaṃsandanā āraddhā. Tattha yasmā keci arahatova parihāniṃ icchanti, keci anāgāminopi, keci sakadāgāmissapi. Sotāpannassa pana sabbepi na icchantiyeva. Ye arahattā parihāyitvā anāgāmisakadāgāmibhāve ṭhitā, tesaṃ parihāniṃ icchanti, na itaresaṃ anāgāmisakadāgāmīnaṃ. Sotāpannassa pana tepi sabbathāpi na icchantiyeva, tasmā peyyālamukhena pucchā katā. Tattha tesaṃ laddhivasena paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbā. 『『Parihāyati anāgāmī anāgāmiphalā』』ti hi pañhasmiṃ ye anāgāmino parihāniṃ na icchanti, tesaṃ vasena paṭikkhepo. Ye pakatianāgāmino vā arahattā parihāyitvā ṭhitaanāgāmino vā parihāniṃ icchanti, tesaṃ vasena paṭiññāti idamettha nayamukhaṃ. Tassānusārena sabbapeyyālā atthato veditabbā.

  2. Yaṃ panettha 『『sotāpattiphalassa anantarā arahattaṃyeva sacchikarotī』』ti vuttaṃ, taṃ parihīnassa puna vāyamato arahattappattiṃ sandhāya vuttaṃ. Itaro sotāpattiphalānantaraṃ arahattassa abhāvā paṭikkhipati.

  3. Tato paraṃ 『『parihāni nāmesā kilesappahānassa vā mandatāya bhaveyya, maggabhāvanādīnaṃ vā anadhimattatāya, saccānaṃ vā adassanenā』』ti evamādīnaṃ vasena anuyuñjituṃ kassa bahutarā kilesā pahīnātiādi vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānādhippāyameva suttānaṃ panattho āgamaṭṭhakathāsu vuttanayeneva veditabbo.

262.Samayavimutto arahā arahattā parihāyatīti ettha mudindriyo samayavimutto, tikkhindriyo asamayavimuttoti tesaṃ laddhi. Sakasamaye pana avasippatto jhānalābhī samayavimutto, vasippatto jhānalābhī ceva sabbe ca ariyapuggalā ariye vimokkhe asamayavimuttāti sanniṭṭhānaṃ. So pana taṃ attano laddhiṃ gahetvā samayavimutto parihāyati, itaro na parihāyatī』』ti āha. Sesamettha uttānatthameva.

Ariyapuggalasaṃsandanaparihānivaṇṇanā.

  1. Suttasādhanaparihānivaṇṇanā

  2. Idāni suttasādhanā hoti. Tattha uccāvacāti uttamahīnabhedato uccā ca avacā ca. Paṭipādāti paṭipadā. Samaṇena pakāsitāti buddhasamaṇena jotitā. Sukhāpaṭipadā hi khippābhiññā uccā. Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā avacā. Itarā dve ekenaṅgena uccā, ekena avacā. Paṭhamaṃ vuttā eva vā uccā, itaro tissopi avacā. Tāya cetāya uccāvacāya paṭipadāya na pāraṃ diguṇaṃ yanti, ekamaggena dvikkhattuṃ nibbānaṃ na gacchantīti attho. Kasmā? Yena maggena ye kilesā pahīnā, tena tesaṃ puna appahātabbato. Etena parihānidhammābhāvaṃ dīpeti. Nayidaṃ ekaguṇaṃ mutanti tañca idaṃ pāraṃ ekavāraṃyeva phusanārahaṃ na hoti. Kasmā? Ekena maggena sabbakilesānaṃ appahānato. Etena ekamaggeneva arahattābhāvaṃ dīpeti.

Atthi chinnassa chediyanti chinnassa kilesavaṭṭassa puna chinditabbaṃ kiñci atthīti pucchati. Itaro tikkhindriyaṃ sandhāya paṭikkhipitvā puna puṭṭho mudindriyaṃ sandhāya paṭijānāti. Sakavādī suttaṃ āharitvā natthibhāvaṃ dasseti. Tattha oghapāsoti kilesogho ceva kilesapāso ca.

266.Katassa paṭicayoti bhāvitassa maggassa puna bhāvanā. Idhāpi paṭikkhepapaṭijānanāni purimanayeneva veditabbāni.

現在開始討論高貴眾生的結合。在這裡,有些人希望阿羅漢失落,有些人希望非來者失落,有些人希望再來者失落。而對於初果者,他們皆不希望失落。那些因阿羅漢而失落而處於非來者或再來者狀態的人,他們希望失落,而其他非來者和再來者則不希望失落。初果者對他們而言,皆不希望失落,因此以此為依據提出了問題。在這裡,根據他們的理解,承認與否都應被理解。「非來者失落」這句話是指那些不希望失落的非來者,因此對此持否定態度。那些因緣非來者或因阿羅漢失落而處於非來者狀態的人,他們希望失落,這就是這裡的論點。因此,所有的討論應被理解為有意義。 關於「初果之後立即達到阿羅漢」的說法,是指在失落的情況下再次努力以獲得阿羅漢的成就。而其他的初果者由於缺乏阿羅漢的存在而持否定態度。 此外,「失落是由於對煩惱的放棄或因修行的懈怠,或因對真理的無知」等等,通過這些來解釋,誰能更有效地放棄煩惱等。所有這些都應根據經典的含義和解釋來理解。 「時解脫的阿羅漢因阿羅漢的失落而失落」,在這裡,柔軟的根基是時解脫,敏銳的根基是非時解脫。至於在自己的時間中,若因獲得了禪定而時解脫,所有的高貴眾生在真實的解脫中是非時解脫的狀態。此人因把握自己的理解而時解脫,另一個則不會失落。 關於高貴眾生的結合與失落的解釋。 關於經典的修習與失落的解釋。 現在是關於經典修習的部分。在這裡,高低是指優劣的劃分。路徑是指修行。由佛陀所顯現的,照亮了。幸福的修行迅速通達,痛苦的修行則緩慢。其他兩者中,一者為優,另一者為劣。首先所說的即是優,其他的三者也是劣。通過這種方式,優劣的修行並不跨越彼岸,單一的道路也不會兩次達到涅槃。這是為什麼呢?因為通過這條道路所放棄的煩惱,因而不應再被放棄。因此,這顯示了失落法的不存在。這並不是單一的優,而是單一的道路也不應被觸及。為何呢?因為通過一條道路,所有的煩惱都不應被放棄。因此,這顯示了通過單一的道路而無法獲得阿羅漢的狀態。 「對於被割斷的煩惱,若被割斷的煩惱圈再次被割斷,還有什麼意義呢?」這是一個問題。另一個是針對敏銳的根基而否定,隨後針對柔軟的根基而承認。自方的論者引用經典證明其不存在。在這裡,「洪流」是指煩惱的洪流和煩惱的束縛。 「因緣的積累」是指修行的再次修習。在這裡,否定和承認的內容應根據先前的方式理解。

267.Parihānāya saṃvattantīti paravādinā ābhate sutte pañca dhammā appattaparihānāya ceva lokiyasamāpattiparihānāya ca saṃvattanti. So pana pattassa arahattaphalassa parihānāya sallakkheti. Teneva atthi arahato kammārāmatāti āha. Itaropi asamayavimuttaṃ sandhāya paṭikkhipitvā itaraṃ sandhāya paṭijānāti. Kāmarāgavasena vā pavattamānaṃ taṃ paṭikkhipitvā itarathā pavattamānaṃ paṭijānāti. Rāgādīnaṃ pana atthitaṃ puṭṭho paṭijānituṃ na sakkoti.

268.Kiṃ pariyuṭṭhitoti kena pariyuṭṭhito anubaddho ajjhotthato vā hutvāti attho. Anusayapucchāyapi tikkhindriyamudindriyavaseneva paṭikkhepapaṭijānanāni veditabbāni. Kalyāṇānusayoti vacanamattasāmaññena vā paṭijānāti. Rāgo upacayaṃ gacchatīti bhāvanāya pahīnaṃ sandhāyāha. Parato dosamohesupi eseva nayo. Sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ pana dassanena pahīnattā upacayaṃ na icchati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Suttasādhanā.

Parihānikathā niṭṭhitā.

  1. Brahmacariyakathā

  2. Suddhabrahmacariyakathāvaṇṇanā

  3. Idāni brahmacariyakathā hoti. Tattha dve brahmacariyavāsā, maggabhāvanā ca pabbajjā ca. Pabbajjā sabbadevesu natthi. Maggabhāvanā ṭhapetvā asaññasatte sesesu appaṭisiddhā. Tattha ye paranimmitavasavattideve upādāya taduparidevesu maggabhāvanampi na icchanti seyyathāpi sammitiyā, te sandhāya natthi devesūti pucchā sakavādissa. 『『Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi jambudīpakā manussā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti deve ca tāvatiṃse. Katamehi tīhi? Sūrā satimanto idha brahmacariyavāso』』ti (a. ni. 9.21) idaṃ suttaṃ nissāya dvepi brahmacariyavāsā natthi devesūti uppannaladdhivasena paṭiññā paravādissa. Puna dvinnampi brahmacariyānaṃ antarāyikadhammavaseneva sabbe devā jaḷāti pucchā sakavādissa. Tattha hatthasaṃvācikāti mūgā viya hatthamuddhāya vattāro. Parato atthi devesūti pucchā paravādissa, maggabhāvanaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Paṭiññāya adhippāyaṃ asallakkhetvā pabbajjāvasena anuyogo paravādissa.

270.Yattha natthi pabbajjāti pañhe gihīnañceva ekaccānañca devānaṃ maggapaṭilābhaṃ sandhāya paṭikkhepo tasseva. Puna puṭṭho paccantavāsino ceva asaññasatte ca sandhāya paṭiññā tasseva. Yo pabbajatītiādīsu pucchāsupi eseva nayo. Puna 『『atthi devesū』』ti pañhepi maggabhāvanaṃ sandhāyeva paṭiññā sakavādissa, 『『sabbadevesū』』ti vutte asaññasatte sandhāya paṭikkhepo tasseva.

271.Manussesūti pañhadvaye jambudīpake sandhāya paṭiññā. Paccantavāsino sandhāya paṭikkhepo veditabbo.

Atthi yattha atthīti atthi te devā, atthi vā so padeso, yattha atthīti evaṃ sattapadesavibhāgamukhena vissajjanaṃ sakavādissa. Iminā nayena sabbe ekantarikapañhā veditabbā.

  1. Suttānuyoge kuhiṃ phaluppattīti tassa anāgāmino arahattaphaluppatti kuhinti pucchā sakavādissa. Tatthevāti suddhāvāsesūti attho.

Handa hīti kāraṇatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā anāgāmipuggalo idha loke bhāvitena maggena tattha suddhāvāsesu phalaṃ sacchikaroti, na tattha aññaṃ maggaṃ bhāveti, tasmā natthi devesu brahmacariyavāsoti.

  1. Saṃsandanabrahmacariyavaṇṇanā

"導致失落"是他方引用的經文中提到的五種法,它們導致未獲得的失落和世俗定的失落。他認為這也適用於已獲得的阿羅漢果的失落。因此他說阿羅漢也有對業的喜愛。另一方針對非時解脫而否定,針對其他而承認。或者針對欲貪而生起的否定,針對其他方式而生起的承認。但是當被問及貪等的存在時,他無法承認。 "被什麼所纏繞"是指被什麼所束縛或壓制。在潛在傾向的問題上,也應根據敏銳和柔軟的根基來理解否定和承認。"善的潛在傾向"僅僅是用語的共性而承認。"貪慾增長"是指通過修行而被放棄。對於嗔恨和愚癡也是同樣的道理。但對於身見等,由於通過觀察而被放棄,因此不認為會增長。其餘的內容都是明顯的意思。 經典的修習。 失落的教義已結束。 梵行的教義 純粹梵行的教義解釋 現在是關於梵行的教義。在這裡,有兩種梵行的生活,即道的修習和出家。出家在所有天界中都不存在。道的修習除了無想天外,在其他地方都不被禁止。在這裡,那些從他化自在天開始,包括更高層次的天界,不認為有道的修習,如同正量部一樣,針對他們而言,自方的論者問道"天界中不存在嗎?"。"比丘們,有三個方面,閻浮提的人類超過北俱盧洲的人類和三十三天的天神。哪三個方面?勇敢、正念和在此處的梵行生活。"(《增支部》9.21)根據這段經文,他方認為兩種梵行的生活在天界中都不存在。再次,自方的論者問道,是否所有的天神都是愚鈍的,因為兩種梵行都有障礙。在這裡,"手語者"是指像啞巴一樣用手勢交流的人。隨後,他方問道"天界中存在嗎?"自方的論者針對道的修習而承認。他方未能理解承認的含義,而從出家的角度進行質問。 在"哪裡不存在出家"的問題中,他否定了在家人和某些天神獲得道的可能性。再次被問到時,他承認邊遠地區的居民和無想天的情況。在"誰出家"等問題中也是同樣的道理。再次在"天界中存在嗎"的問題中,自方的論者僅針對道的修習而承認,當被問及"所有天界"時,他針對無想天而否定。 在關於人類的兩個問題中,針對閻浮提而承認。應理解針對邊遠地區居民而否定。 "存在之處存在"是指那些天神存在,或者那個地方存在,通過眾生和地方的區分來回答,這是自方的論者的解釋。按照這種方式,所有交替的問題都應被理解。 在經文的詢問中,"在哪裡獲得果位"是自方的論者詢問那位不還者在哪裡獲得阿羅漢果。"就在那裡"是指在凈居天。 "那麼"是表示原因的語氣詞。這裡的意思是:由於不還者在此世界修習道,在凈居天中證悟果位,而不是在那裡修習其他的道,因此在天界中不存在梵行生活。 梵行的比較解釋

  1. Idāni yadi aññattha bhāvitena maggena aññattha phalasacchikiriyā hoti, sotāpannādīnampi siyāti etamatthaṃ dassetuṃ puna anāgāmītiādīnaṃ saṃsandanapucchā sakavādissa. Tattha anāgāmissa phalasacchikiriyāya paṭiññā, sesānaṃ phalasacchikiriyāya paṭikkhepo paravādissa. Idha bhāvitamaggo hi anāgāmī idhavihāyaniṭṭho nāma hoti. So idha anāgāmimaggaṃ bhāvetvā 『『opapātiko tatthaparinibbāyī』』ti vacanato 『『puna maggabhāvanaṃ vinā upapattivaseneva arahattaphalaṃ sacchikarotī』』ti tassa laddhi. Sotāpannasakadāgāmino pana tattha maggaṃ bhāvetvā tatrupapattikā nāma hontīti tesaṃ idhāgamanaññeva natthi. Iti so anāgāmissa phalasacchikiriyaṃ puṭṭho paṭijānāti. Itaresaṃ paṭikkhipati.

Anāgāmī puggalo tattha bhāvitena maggenāti pañhe 『『anāgāmino tattha maggabhāvanāva natthī』』ti laddhiyā paṭikkhipati. Maggo ca bhāvīyati, na ca kilesā pahīyantīti pucchā sakavādissa , rūpāvacaramaggaṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Rūpāvacaramaggena hi so idhavihāyaniṭṭho nāma jāto.

Anāgāmī puggalo katakaraṇīyoti pañhe 『『opapātiko tatthaparinibbāyī』』ti vacanato upapattiyāvassa katakaraṇīyādibhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Arahāti pañhe idhaparinibbāyino arahato vaseneva paṭikkhipati. Puna puṭṭho tatthaparinibbāyino vasena paṭijānāti.

Atthi arahato punabbhavotiādīsupi tatthaparinibbāyī idhaparinibbāyīnaṃ vaseneva attho veditabbo. Appaṭividdhākuppova tatthaparinibbāyatīti puṭṭho idheva bhāvitena maggena tassa akuppapaṭivedhaṃ icchanto paṭikkhipati.

Yathā migoti paṭhamaṃ udāharaṇaṃ paravādissa, dutiyaṃ sakavādissa. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Brahmacariyakathā niṭṭhitā.

  1. Odhisokathāvaṇṇanā

  2. Idāni odhisokathā nāma hoti. Tattha ye sotāpannādīnaṃ nānābhisamayavasena dukkhadassanādīhi odhiso odhiso ekadesena ekadesena kilesappahānaṃ icchanti seyyathāpi etarahi sammitiyādayo, tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ odhisoti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna anuyogo sakavādissa, ekadesena sotāpannādibhāvassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabboti.

Odhisokathāvaṇṇanā.

  1. Jahatikathā

  2. Nasuttāharaṇakathāvaṇṇanā

  3. Idāni jahatikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『jhānalābhī puthujjano saha saccābhisamayā anāgāmī nāma hoti, tassa puthujjanakāleyeva kāmarāgabyāpādā pahīnā』』ti laddhi seyyathāpi etarahi sammitiyānaṃ, tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ jahati puthujjanoti pucchā sakavādissa, jhānavikkhambhitānaṃ pana tesaṃ pariyuṭṭhānaṃ apassantassa paṭiññā paravādissa. Yasmā pana tesaṃ jhānavikkhambhitānampi anāgāmimaggeneva accantaṃ pahānaṃ hoti, tasmā puna accantantiādianuyogo sakavādissa, tathārūpassa pahānassa abhāvato paṭikkhepo itarassa. Vikkhambhetīti accantavikkhambhanameva sandhāya pucchā sakavādissa. Tato paraṃ anāgāmimaggaṭṭhena saddhiṃ puthujjanasaṃsandanaṃ hoti. Taṃ uttānatthameva.

現在,如果在一處修習道而在另一處證悟果位,初果等也應如此,爲了說明這一點,自方的論者再次提出不還者等的比較問題。在這裡,他方承認不還者證悟果位,否認其他人證悟果位。因為在此處修習道的不還者稱為"此處滅盡者"。他在此處修習不還道,"化生者在彼處般涅槃"的說法,他的理解是"不需要再修習道,僅通過化生就證悟阿羅漢果"。但初果和一來果在那裡修習道,稱為"彼處化生者",因此他們不會再來此處。因此,當被問及不還者證悟果位時他承認,而否認其他人。 當被問及"不還者在那裡通過修習的道"時,他因為認為"不還者在那裡沒有修習道"而否認。自方的論者問"道被修習,但煩惱未被斷除",他方針對色界道而承認。因為通過色界道他成為"此處滅盡者"。 在"不還者已完成所應做的"的問題中,他基於"化生者在彼處般涅槃"的說法,考慮到通過化生而完成所應做的等,因此承認。在"阿羅漢"的問題中,他僅針對此處般涅槃的阿羅漢而否認。再次被問到時,他針對彼處般涅槃者而承認。 在"阿羅漢有再生"等問題中,也應根據彼處般涅槃者和此處般涅槃者來理解。當被問及"未證悟不動而在彼處般涅槃"時,他因為認為在此處修習道而證悟不動,所以否認。 "如鹿"的第一個例子是他方的,第二個是自方的。其餘的內容都是明顯的意思。 梵行的教義已結束。 部分的教義解釋 現在是關於部分的教義。在這裡,那些希望通過不同的證悟方式,如苦的觀察等,部分地、一點一點地斷除初果等的煩惱的人,如現在的正量部等,爲了破除他們的這種理解,自方的論者問"部分地嗎?",他方承認。再次,自方的論者追問,他方因為部分地成為初果等是不存在的而否認。應該用這種方法理解所有的章節。 部分的教義解釋。 放棄的教義 不引用經典的教義解釋 現在是關於放棄的教義。在這裡,那些認為"獲得禪定的凡夫在證悟真理的同時成為不還者,他在凡夫時就已斷除了欲貪和嗔恨"的人,如現在的正量部,爲了破除他們的這種理解,自方的論者問"凡夫放棄嗎?",他方因為看不到那些被禪定壓制的煩惱的現行而承認。但是,因為那些被禪定壓制的煩惱只有通過不還道才能徹底斷除,所以自方的論者再次追問"徹底地"等,他方因為沒有那樣的斷除而否認。"壓制"是自方的論者針對徹底壓制而問。此後是凡夫與不還道聖者的比較。這是明顯的意思。

  1. Tato paraṃ anāgāmiphale saṇṭhātīti puṭṭho jhānānāgāmitaṃ sandhāya paṭijānāti. Arahatte saṇṭhātīti puṭṭho dassanamaggena uddhambhāgiyānaṃ pahānābhāvato paṭikkhipati.

Apubbaṃ acarimaṃ tayo maggeti puṭṭho tathārūpāya bhāvanāya abhāvā paṭikkhipati. Puna puṭṭho tiṇṇaṃ maggānaṃ kiccasabbhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sāmaññaphalapucchāsupi eseva nayo. Katamena maggenāti puṭṭho anāgāmimaggenāti jhānānāgāmitaṃ sandhāya vadati. Puna saṃyojanappahānaṃ puṭṭho tiṇṇaṃ anāgāmimaggena tesaṃ kilesānaṃ appaheyyattā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho paṭhamamaggasseva jhānānāgāmimaggabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Jahatikathā.

  1. Sabbamatthītikathā

  2. Vādayuttivaṇṇanā

  3. Idāni sabbamatthītivādakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… ayaṃ vuccati rūpakkhandho』』tiādivacanato (vibha. 2) 『『sabbepi atītādibhedā dhammā khandhasabhāvaṃ na vijahanti, tasmā sabbaṃ atthiyeva nāmā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi sabbamatthivādānaṃ, tesaṃ laddhivisodhanatthaṃ sabbamatthīti pucchā sakavādissa, vuttappakārāya laddhiyā ṭhatvā paṭiññā itarassa. Sabbathāti sabbasmiṃ sarīre sabbamatthīti pucchati. Sabbadāti sabbasmiṃ kāle sabbamatthīti pucchati. Sabbena sabbanti sabbenākārena sabbamatthīti pucchati. Sabbesūti sabbesu dhammesu sabbamatthīti pucchati. Ayoganti ayuttaṃ. Nānāsabhāvānañhi yogo hoti, na ekasabhāvassa. Iti imasmiṃ pañhe rūpaṃ vedanāya, vedanaṃ vā rūpena anānaṃ ekalakkhaṇameva katvā sabbamatthīti pucchati. Yampi natthi tampatthīti yampi chaṭṭhakhandhādikaṃ sasavisāṇādikaṃ vā kiñci natthīti siddhaṃ, tampi te atthīti pucchati. Sabbamatthīti yā diṭṭhi sā diṭṭhi micchādiṭṭhīti, yā diṭṭhi sā diṭṭhi sammādiṭṭhīti hevamatthīti iminā idaṃ pucchati – yā te esā sabbamatthīti diṭṭhi, sā diṭṭhi ayāthāvakattā micchādiṭṭhīti evaṃ yā amhākaṃ diṭṭhi, sā diṭṭhi yāthāvakattā sammādiṭṭhīti evaṃ tava samaye atthīti pucchati. Itaro sabbesupi etesu nayesu vuttappakārāya atthitāya abhāvato paṭikkhipati. Imesu pana sabbesupi nayesu 『『ājānāhi niggaha』』nti ādiṃ katvā sabbo kathāmaggabhedo vitthārato veditabboti ayaṃ tāvettha vādayutti.

  4. Kālasaṃsandanavaṇṇanā

283-284. Idāni atītaṃ atthīti kālasaṃsandanaṃ hoti. Tattha atītaṃ atthītiādikaṃ suddhikasaṃsandanaṃ. Atītaṃ rūpaṃ atthītiādikaṃ khandhavasena kālasaṃsandanaṃ.

285.Paccuppannaṃ rūpaṃ appiyaṃ karitvāti atītānāgataṃ pahāya paccuppannarūpameva appiyaṃ avibhajitabbaṃ karitvā. Rūpabhāvaṃ jahatītipañhe niruddhassāpi rūpassa rūpakkhandhasaṅgahitattā paṭikkhipati. Rūpabhāvaṃ na jahatīti paṭilomapañhepi rūpakkhandhena saṅgahitattāva paṭijānāti. Odātaṃ vatthaṃ appiyaṃ karitvāti ettha kiñcāpi na sabbaṃ vatthaṃ odātaṃ, iminā pana vatthanti avatvā 『『odātaṃ vatthaṃ appiyaṃ karitvā』』ti vutte sakavādinā ekatthatā anuññātā. Odātabhāvaṃ jahatīti pañhe vaṇṇavigamaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Vatthabhāvaṃ jahatīti ettha pana paññattiyā avigatattā paṭikkhepo tasseva. Paṭilomepi eseva nayo.

此後,被問及不還果的保持時,他根據禪定的不還道而承認。被問及阿羅漢的保持時,他因對觀察道的斷除而否認。 被問及「不可思議的最後三條道路」時,他因認為這種修習不存在而否認。再次被問及三條道路的功能時,他承認。對於一般果位的問題也是同樣的道理。被問及「哪條道路」時,他說是「不還道」的禪定。再次被問及束縛的斷除時,他因認為不還道的煩惱不應被斷除而否認。第二次被問及時,他承認初道的禪定不還道的性質。其餘的內容都是明顯的意思。 放棄的教義。 一切存在的教義 辯論的解釋 現在是關於一切存在的教義。在這裡,基於「任何形式的過去、未來和現在……這稱為色法」等等的說法(《分別論》2),認為「一切過去等的法都不離開色法的本質,因此一切都是存在的」,如同現在的一切存在論者,爲了清楚他們的理解,自方的論者問「一切存在嗎?」,根據所述的方式承認。關於一切的存在,問的是一切的存在。關於一切的時間,問的是一切的存在。關於一切的方式,問的是一切的存在。關於一切的法,問的是一切的存在。無用的,意味著不合適。因為有多種性質的結合,而不是單一的性質。因此,在這個問題中,色與感覺,感覺與色是同一特性的一部分,問的是一切的存在。對於「沒有的東西」,如六根等的存在,問的是「那也存在嗎?」一切存在的理解是錯誤的,認為那是錯誤的見解;而認為那是正確的見解。通過這種方式問道:「你所說的一切存在的見解是錯誤的」,而我們所說的見解是正確的。對於其他人,在這些問題中,由於不存在於所述的方式而否認。因此,在這些問題中,所有的討論方式都應被理解。 時間的結合的解釋 283-284. 現在是關於過去的存在的時間的結合。在這裡,關於過去的存在等的清晰結合。關於過去的色的存在等的法的時間的結合。 「現前的色是不愉快的」是指在放棄過去和未來后,僅將現前的色視為不愉快而不應被分開。關於色法的放棄,因其包含的色法而否認。關於色法的存在,因其包含的色法而承認。關於「白色的衣服是不愉快的」,在這裡雖然並非所有的衣服都是白色,但在這裡的衣服並未被否定,因此在說「白色的衣服是不愉快的」時,自方的論者承認其單一性。關於白色的存在,因其被定義而否認。關於衣服的存在,在這裡的定義並未消失而否認其存在。反之亦然。

286.Atītaṃ atītabhāvaṃ na jahatīti puṭṭho 『『yadi jaheyya, anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā siyā』』ti maññamāno paṭijānāti. Anāgataṃ anāgatabhāvaṃ na jahatīti puṭṭho pana 『『yadi na jaheyya, anāgatamevassa , paccuppannabhāvaṃ na pāpuṇeyyā』』ti maññamāno paṭikkhipati. Paccuppannapañhepi atītabhāvaṃ anāpajjanadoso siyāti paṭikkhipati. Anulomapañhesupi imināva nayena attho veditabbo.

  1. Evaṃ suddhikanayaṃ vatvā puna khandhavasena dassetuṃ atītaṃ rūpantiādi vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ pāḷianusāreneva sakkā jānituṃ.

Vacanasodhanavaṇṇanā

當被問及"過去是否放棄過去性"時,他認為"如果放棄,就會成為未來或現在",因此承認。但當被問及"未來是否放棄未來性"時,他認為"如果不放棄,就會一直是未來,不會成為現在",因此否認。在現在的問題中,他也否認,因為會有不成為過去的錯誤。在順序的問題中,也應以同樣的方式理解其意義。 這樣說明了純粹的方法后,爲了再次通過蘊來說明,提出了"過去的色"等。所有這些都可以根據經文來理解。 語言凈化的解釋 provided by EasyChat

  1. Idāni 『『atītaṃ nvatthī』』tiādi vacanasodhanā hoti. Tattha hañci atītaṃ nvatthīti yadi atītaṃ no atthīti attho. Atītaṃatthīti micchāti atītañca taṃ atthi cāti micchā eva. Taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti puṭṭho anāgatakkhaṇeyevassa paccuppannatāya abhāvaṃ sandhāya kālanānattena paṭikkhipati.

Dutiyaṃ puṭṭho yaṃ uppādato pubbe anāgataṃ ahosi, tassa uppannakāle paccuppannattā paṭijānāti. Hutvā hoti hutvā hotīti yadetaṃ tayā 『『anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hotī』』ti vadatā taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti laddhivasena 『『anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā hutvā hotī』』ti vuttaṃ. Kiṃ te tampi hutvā hotīti? Itaro hutvā bhūtassa puna hutvā abhāvato na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyaṃ puṭṭho yasmā taṃ anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hontaṃ 『『hutvā hotī』』ti saṅkhaṃ gataṃ, tasmā paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『yadi te taṃ anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hontaṃ 『hutvā hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ, puna hutvā hoti, yaṃ anāgataṃ na hutvā paccuppannaṃ na hontaṃ 『na hutvā na hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ sasavisāṇaṃ, kiṃ te tampi puna na hutvā na hotī』』tiadhippāyena na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pañhaṃ pucchati. Itaro 『『yaṃ natthi, taṃ natthitāya, eva anāgataṃ na hutvā paccuppannaṃ na hotīti nahutvānahoti nāma tāva hotu, puna nahutvānahotibhāvo panassa kuto』』ti maññamāno paṭikkhipati. Taññeva paccuppannaṃ taṃ atītanti pañhepi paccuppannakkhaṇeyevassa atītatāya abhāvaṃ sandhāya kālanānattā paṭikkhipati.

Dutiyapañhe puṭṭho yaṃ atītabhāvato pubbe paccuppannaṃ ahosi, tasseva atītattā paṭijānāti. Hutvā hoti hutvā hotīti yadetaṃ tayā 『『paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hotī』』ti vadatā 『『taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta』』nti laddhivasena 『『paccuppannaṃ vā atītaṃ vā hutvā hotī』』ti vuttaṃ, kiṃ te tampi hutvā hotīti? Itaro hutvā bhūtassa puna hutvā abhāvato na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyapañhe yasmā taṃ paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hontaṃ 『『hutvā hotī』』ti saṅkhaṃ gataṃ, tasmā paṭijānāti . Atha naṃ sakavādī 『『yadi te taññeva paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hontaṃ 『hutvā hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ, puna hutvā hoti, yaṃ paccuppannaṃ na hutvā atītaṃ na hontaṃ 『na hutvā na hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ sasavisāṇaṃ, kiṃ te tampi puna na hutvā na hotī』』ti adhippāyena na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pañhaṃ pucchati. Itaro 『『yaṃ natthi, taṃ natthitāya eva paccuppannaṃ na hutvā atītaṃ na hotīti nahutvānahoti nāma tāva hotu. Puna nahutvānahotibhāvo panassa kuto』』ti maññamāno paṭikkhipati. Ubhayaṃ ekato katvā āgate tatiyapañhepi imināvupāyena yojanā kātabbā.

現在是關於"過去不存在"等語言凈化的部分。在這裡,"如果過去不存在"的意思是"如果過去不是存在的"。"過去存在"是錯誤的,意思是過去和存在都是錯誤的。當被問及"那就是未來,那就是現在"時,他考慮到在未來的瞬間不存在現在性,因此從時間的差異性而否認。 在第二個問題中,他承認在生起之前是未來,在生起時是現在。"已經存在而存在,已經存在而存在"是你說的"未來已經存在而成為現在",根據這種理解,"未來或現在已經存在而存在"。"這對你來說也是已經存在而存在嗎?"另一方因為已經存在的不會再次存在而否認。 在第二個問題中,由於那個未來已經存在而成為現在,被稱為"已經存在而存在",因此他承認。然後自方論者問道:"如果你認為那個未來已經存在而成為現在被稱為'已經存在而存在',再次已經存在而存在,那麼未來不存在而不成為現在被稱為'不存在而不存在'的兔角,對你來說也是再次不存在而不存在嗎?"另一方認為"不存在的東西因為不存在性而未來不存在不成為現在,暫且稱為'不存在而不存在',但它再次不存在而不存在的性質從何而來?"因此否認。在"那就是現在,那就是過去"的問題中,他考慮到在現在的瞬間不存在過去性,因此從時間的差異性而否認。 在第二個問題中,他承認在成為過去之前是現在,因為它已經成為過去。"已經存在而存在,已經存在而存在"是你說的"現在已經存在而成為過去",根據這種理解,"現在或過去已經存在而存在"。"這對你來說也是已經存在而存在嗎?"另一方因為已經存在的不會再次存在而否認。 在第二個問題中,由於那個現在已經存在而成為過去,被稱為"已經存在而存在",因此他承認。然後自方論者問道:"如果你認為那個現在已經存在而成為過去被稱為'已經存在而存在',再次已經存在而存在,那麼現在不存在而不成為過去被稱為'不存在而不存在'的兔角,對你來說也是再次不存在而不存在嗎?"另一方認為"不存在的東西因為不存在性而現在不存在不成為過去,暫且稱為'不存在而不存在',但它再次不存在而不存在的性質從何而來?"因此否認。在將兩者結合起來的第三個問題中,也應以同樣的方式理

Aparo nayo – yadi taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannaṃ, anāgatassa paccuppanne vutto hotibhāvo, paccuppannassa ca anāgate vutto hutvābhāvo āpajjati. Evaṃ sante anāgatampi hutvāhoti nāma. Paccuppannampi hutvāhotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī』』ti? Itaro – 『『taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna』』nti pañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiye pañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna』』nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu 『『tayā taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna』』nti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena anāgatassa hotibhāvo paccuppannassa ca hutvābhāvo paṭikkhittoti. Tena anāgataṃ na hoti nāma, paccuppannaṃ na hutvā nāma.

Dutiyapañhe ca taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante anāgatampi na hutvā na hoti nāma. Paccuppannampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti na hutvā na hotī』』ti? Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ nahutvānahotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyavārepi yadi taññeva paccuppannaṃ taṃ atītaṃ, paccuppannassa atīte vutto hotibhāvo, atītassa ca paccuppanne vutto hutvābhāvo āpajjati, evaṃ sante paccuppannampi hutvāhoti nāma, atītampi hutvāhotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī』』ti? Itaro taññeva paccuppannaṃ taṃ atītantipañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiyapañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta』』nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu tayā taññeva paccuppannaṃ taṃ atītanti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena paccuppannassa hotibhāvo, atītassa ca hutvābhāvo paṭikkhittoti. Tena paccuppannaṃ nahoti nāma. Atītaṃ nahutvā nāma.

Dutiyapañhe ca te 『『taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta』』nti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante paccuppannampi na hutvā na hoti nāma, atītampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti, na hutvā na hotī』』ti. Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ nahutvānahotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipati.

Aparo nayo – 如果那個未來是現在,未來的存在被稱為現在的狀態,現存的也被稱為未來的狀態。這種情況下,未來也會被稱為存在。現在也會被稱為存在。因此,我們問:「你對這些是否各自存在?」另一方則通過「那個未來是現在」這一問題的否定,否認了這個問題。再次被問及第二個問題時,他通過承認的方式進行回答。然後自方論者問:「那個未來是現在」這一問題的方式下,是否各自存在而存在?他問道:「那是否存在?」因此,他認為「你所說的『那個未來是現在』這一問題的否定,意味著未來的狀態被否認,而現在的狀態也被否認」。 在第二個問題中,也承認「那個未來是現在」。因此,未來並不被稱為不存在,現在也並不被稱為不存在。因此,我們問:「你對這些是否各自不存在?」外方論者如同被完全黑暗所包圍,未能看到他們的不存在而否認。 在第二次提問中,如果那個現在是過去,現存的被稱為過去的狀態,過去的也被稱為現存的狀態。這種情況下,現存的也會被稱為存在,過去的也會被稱為存在。因此,我們問:「你對這些是否各自存在?」另一方通過「那個現在是過去」這一問題的否定,否認了這個問題。再次被問及第二個問題時,他通過承認的方式進行回答。然後自方論者問:「那個現在是過去」這一問題的方式下,是否各自存在而存在?他問道:「那是否存在?」因此,他認為「你所說的『那個現在是過去』這一問題的否定,意味著現存的狀態被稱為存在,而過去的狀態被稱為不存在」。 在第二個問題中,也承認「那個現在是過去」。因此,現存的並不被稱為不存在,過去的也並不被稱為不存在。因此,我們問:「你對這些是否各自不存在?」外方論者如同被完全黑暗所包圍,未能看到他們的不存在而否認。

Tatiyavārepi yadi taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannaṃ taṃ atītaṃ; anāgatapaccuppannānaṃ paccuppannātītesu vutto hotibhāvo, paccuppannātītānañca anāgatapaccuppannesu vutto hutvābhāvo āpajjati. Evaṃ sante anāgatampi hutvāhoti nāma. Paccuppannampi atītampi hutvā hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te tīsupi etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī』』ti? Itaro 『『taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta』』ntipañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiyapañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta』』nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti, hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu tayā taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atītanti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena anāgatapaccuppannānaṃ hotibhāvo; paccuppannātītānañca hutvābhāvo paṭikkhittoti? Tena anāgataṃ paccuppannañca na hoti nāma. Paccuppannañca atītañca na hutvā nāma.

Dutiyapañhe ca te 『『taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta』』nti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante anāgatampi na hutvā na hoti nāma, paccuppannampi atītampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti na hutvā na hotī』』ti? Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ na hutvā na hotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipatīti. Niggahādīni panettha heṭṭhā vuttanayeneva yojetabbāni.

Vacanasodhanavaṇṇanā niṭṭhitā.

Atītacakkhurūpādikathāvaṇṇanā

289.Atītaṃcakkhu atthītiādīsupi cakkhādibhāvāvijahaneneva atthitaṃ paṭijānāti. Passatītiādīni puṭṭho pana tesaṃ viññāṇānaṃ kiccābhāvavasena paṭikkhipati.

Atītañāṇādikathāvaṇṇanā

  1. Tena ñāṇena ñāṇakaraṇīyaṃ karotīti pañhe tassa ñāṇassa niruddhattā kiccabhāvamassa apassanto paṭikkhipati. Puna puṭṭho atītārammaṇaṃ paccuppannaṃ ñāṇaṃ atītānaṃ dhammānaṃ jānanato atītaṃ ñāṇanti lesena paccuppannameva 『『atītaṃ ñāṇa』』nti katvā tena ñāṇena ñāṇakaraṇīyassa atthitāya paṭijānāti. Athassa sakavādī lesokāsaṃ adatvā tena ñāṇena dukkhaṃ parijānātītiādimāha. Itaro atītārammaṇeneva ñāṇena imesaṃ catunnaṃ kiccānaṃ abhāvā paṭikkhipati. Anāgatapañhepi eseva nayo. Paccuppannapañho ceva saṃsandanapañho ca uttānatthāyeva.

Arahantādikathāvaṇṇanā

291.Arahato atīto rāgo atthītiādīsupi rāgādibhāvāvijahanto evaṃ paṭijānāti. Sarāgotiādīsu suttavirodhabhayena ceva yuttivirodhabhayena ca paṭikkhipati.

Padasodhanakathāvaṇṇanā

  1. Evaṃ sabbampi pāḷianusāreneva viditvā parato atthi siyā atītaṃ, siyā nvātītanti ettha evamattho veditabbo. Yaṃ atītameva atthi, taṃ atītaṃ. Yaṃ paccuppannānāgataṃ atthi, taṃ no atthi, taṃ no atītaṃ. Tenātītaṃ nvātītaṃ, nvātītaṃ atītanti tena kāraṇena atītaṃ no atītaṃ, no atītaṃ atītanti. Anāgatapaccuppannapucchāsupi eseva nayo.

Suttasādhanavaṇṇanā

在第三次提問中,如果那個未來是現在是過去;未來和現在被稱為現在和過去的狀態,現在和過去被稱為未來和現在的狀態。這種情況下,未來也會被稱為存在。現在和過去也會被稱為存在。因此,我們問:"你對這三者是否各自存在?"另一方通過"那個未來,那個現在,那個過去"這一問題的否定,否認了這個問題。再次被問及第二個問題時,他通過承認的方式進行回答。然後自方論者問:"那個未來,那個現在,那個過去"這一問題的方式下,是否各自存在而存在?他問道:"那是否存在?"因此,他認為"你所說的'那個未來,那個現在,那個過去'這一問題的否定,意味著未來和現在的狀態被稱為存在,而現在和過去的狀態被稱為不存在"。 在第二個問題中,也承認"那個未來,那個現在,那個過去"。因此,未來並不被稱為不存在,現在和過去也並不被稱為不存在。因此,我們問:"你對這些是否各自不存在?"外方論者如同被完全黑暗所包圍,未能看到他們的不存在而否認。這裡的駁斥等應按照前面所說的方式來理解。 語言凈化的解釋結束。 過去的眼睛和色等的教義解釋 在"過去的眼睛存在"等問題中,他承認其存在是因為不放棄眼睛等的本質。但當被問及"看見"等時,他因為那些識的功能不存在而否認。 過去的智慧等的教義解釋 在"用那個智慧做智慧應做的事"的問題中,他因為看不到那個已滅智慧的功能而否認。再次被問及時,他以過去為對象的現在智慧了知過去法,稱為"過去智慧",以此借口將現在智慧稱為"過去智慧",因為用那個智慧做智慧應做的事存在而承認。然後自方論者不給他借口的機會,說"用那個智慧了知苦"等。另一方因為以過去為對象的智慧不具備這四種功能而否認。對未來的問題也是同樣的道理。現在的問題和比較的問題意思很明顯。 阿羅漢等的教義解釋 在"阿羅漢的過去貪慾存在"等問題中,他因為不放棄貪慾等的本質而承認。在"有貪"等問題中,他因為害怕與經文和道理相違而否認。 詞語凈化的教義解釋 這樣,一切都應按照經文來理解,然後在"存在可能是過去,可能不是過去"中,應這樣理解其意思。凡是過去的就是存在的,那是過去。凡是現在和未來的存在,那不是存在,那不是過去。因此,過去不是過去,不是過去是過去,因為這個原因,過去不是過去,不是過去是過去。對未來和現在的問題也是同樣的道理。 經典證明的解釋

296.Navattabbaṃ 『『atītaṃ atthi anāgataṃ atthī』』ti suttasādhanāya pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Puna attano laddhiṃ nissāya yaṃkiñci, bhikkhave, rūpanti anuyogo paravādisseva. Dutiyanaye pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Evaṃ sabbattha pucchā ca paṭiññā ca veditabbā. Yaṃ panetaṃ paravādinā anāgatassa atthibhāvasādhanatthaṃ 『『nanu vuttaṃ bhagavatā kabaḷīkāre, ce, bhikkhave』』ti suttassa pariyosāne atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbattītiādi dassitaṃ na taṃ anāgatassa atthibhāvasādhakaṃ . Tañhi hetūnaṃ pariniṭṭhitattā avassaṃ bhāvitaṃ sandhāya tattha vuttaṃ. Ayaṃ suttādhippāyo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sabbamatthītikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Atītakkhandhādikathā

  2. Nasuttasādhanakathāvaṇṇanā

  3. Idāni 『『atītaṃ khandhā』』tiādikathā hoti. Tattha khandhādibhāvāvijahanato atītānāgatānaṃ atthitaṃ icchantassa atītaṃ khandhāti pucchā paravādissa, atītassa khandhasaṅgahitattā āmantāti paṭiññā sakavādissa. Puna atītaṃnatthīti pucchā paravādissa, tassa niruttipathasuttena atthitāya vāritattā paṭikkhepo sakavādissa. Āyatanadhātupucchāsupi anāgatapañhesupi paccuppannena saddhiṃ saṃsanditvā anulomapaṭilomato āgatapañhesupi 『『atītaṃ rūpa』』ntiādipañhesupi imināvupāyena attho veditabbo.

  4. Suttasādhanavaṇṇanā

  5. Suttasādhane pana na vattabbanti pucchā sakavādissa. Tattha natthi ceteti natthi ca ete dhammāti attho. Khandhādibhāve sati natthitaṃ anicchantassa āmantāti paṭiññā paravādissa, atha nesaṃ natthibhāvasādhanatthaṃ suttāharaṇaṃ sakavādissa. Dutiyapucchāpi paravādissa, paṭiññā sakavādissa, suttāharaṇaṃ paravādissa. Taṃ pana nesaṃ khandhādibhāvameva sādheti, na atthibhāvanti āhaṭampi anāhaṭasadisamevāti.

Atītaṃ khandhātiādikathāvaṇṇanā.

  1. Ekaccaṃatthītikathā

  2. Atītādiekaccakathāvaṇṇanā

不應說「過去存在,未來存在」作為經典證明的問詢對外方論者,承認則是自方論者。再次依據自身的見解,任何關於色的事物的追隨都是外方論者的。第二種方式下,問詢是自方論者,承認是他方。這樣在任何情況下的問詢和承認都應被理解。而外方論者爲了證明未來的存在,引用了「佛陀曾說過,『如果,僧侶們』」這一經典的結尾,表示那裡有永恒的再生等,並不是證明未來的存在。因為這確實是因緣的完備性,故而在此處提到。此乃經典的意圖。其餘部分在任何情況下都是顯而易見的。 所有事物存在的教義解釋結束。 關於過去的五蘊等的教義 不應說經典證明的教義解釋 現在是關於「過去的五蘊」之類的教義。在這裡,由於不放棄五蘊等的本質,欲求過去的存在者,問詢為外方論者,因過去的五蘊的聚合而承認為自方論者。再次問及「過去的目的」,則是外方論者,因其解釋路徑的經典而被否定為自方論者。對於感官和元素的問詢,以及對於未來的問題,應當結合現在的內容,通過順承和逆承的方式,關於過去的問題如「過去的色」等,也應以此方式理解其意思。 經典證明的解釋 然而在經典證明中,不應說的問詢是自方論者。在這裡,「如果沒有,那麼這些法則也沒有」的意思。關於五蘊等的存在,若存在則不應被稱為存在者,承認是外方論者,而如果引用經典以證明他們的不存在,則是自方論者。第二個問詢也是外方論者,承認是自方論者,引用經典是外方論者。但這確實是證明他們的五蘊存在,而不是存在者的狀態,故而即便是被引證的也與未被引證的相同。 關於過去的五蘊等的教義解釋結束。 關於某些事物存在的教義 關於過去的某些教義解釋

  1. Idāni ekaccaṃ atthīti kathā hoti. Tattha ye 『『ekaccaṃ atītaṃ atthī』』ti maññanti, seyyathāpi kassapikā; tesaṃ laddhibhindanatthaṃ atītaṃ atthīti pucchā sakavādissa, ekaccaṃ atthīti vissajjanaṃ paravādissa. Ayañhi adhippāyo – avipakkavipākaṃ atthi, vipakkavipākaṃ natthīti. Ekaccaṃ niruddhanti anuyogo sakavādissa. Tassattho – yadi te atītaṃ ekaccaṃ atthi ekaccaṃ natthi, evaṃ sante ekaccaṃ atītaṃ niruddhaṃ, ekaccaṃ atītaṃ aniruddhaṃ, tatheva ṭhitanti āpajjati. Vigatantiādīsupi eseva nayo.

Avipakkavipākadhammā ekacceti idaṃ yasmā yesaṃ so avipakkavipākānaṃ atthitaṃ icchati, tepi atītāyeva. Tasmā yathā te atītaṃ ekaccaṃ atthi, kiṃ tathā avipakkavipākāpi dhammā ekacce atthī ekacce natthīti codetuṃ vuttaṃ. Vipakkavipākāti idaṃ yesaṃ so natthitaṃ icchati, tesaṃ vasena codetuṃ vuttaṃ. Avipākāti idaṃ abyākatānaṃ vasena codetuṃ vuttaṃ. Iti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ vasena sabbesu anulomapaṭilomesu paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbā. Atītā ekadesaṃ vipakkavipākā, ekadesaṃ avipakkavipākāti vippakatavipākā vuccanti. Yena hi kammena paṭisandhi nibbattitā, bhavaṅgampi cutipi tasseva vipāko. Tasmā paṭisandhito yāva cuti, tāva taṃ vippakatavipākaṃ nāma hoti. Tathārūpe dhamme sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Vipaccissantīti katvā te atthīti pucchā sakavādissa. Yathā dhammadharassa puggalassa niddāyantassāpi bahupavattino dhammā atthīti vuccanti, evaṃ lokavohāravasena atthitaṃ sandhāya paṭiññā paravādissa. Vipaccissantīti katvā paccupannāti dutiyapañhe 『『kammānaṃ avināsasaṅkhāto kammūpacayo nāmeko atthī』』ti laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa.

  1. Anāgatādiekaccakathāvaṇṇanā

300.Anāgataṃatthītiādīsupi ekaccaṃ atthīti uppādino dhamme sandhāya vadati. Sesaṃ sabbattha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Ekaccaṃatthītikathāvaṇṇanā.

  1. Satipaṭṭhānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni satipaṭṭhānakathā hoti. 『『Tattha – catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmī』』ti (saṃ. ni.

現在是關於某些事物存在的講述。在這裡,認為「某些過去存在」的人,例如卡薩皮派;爲了打破他們的見解,問詢為自方論者,解釋為外方論者。這確實是意圖——無對立的果存在,有對立的果不存在。某些事物被認為是無對立的果。其意為——如果對於你們來說,某些過去存在,某些不存在,那麼在這種情況下,某些過去被認為是無對立的,某些過去被認為是有對立的,就會這樣存在。對於「消失」等等,也同樣適用。 無對立果的事物是某些的,因為他們希望無對立果的存在,他們也是過去的。因此,正如他們認為某些過去存在,是否可以說無對立果的事物有些存在,有些不存在?有對立果的事物是那些希望存在的,因此被說到。無對立果是指那些不明確的事物。因此,依據這三種類別的情況,所有的順承和逆承都應被理解。過去的某些事物是有對立果的,某些是無對立果的,因此被稱為有區別的果。因為通過某種因緣而生起的再生,生死也是其果。因此,從再生到死亡,都是被稱為有區別的果。正是指這樣的法。 「若有相反」時,問詢為自方論者。正如對於法的擁有者,即使在沉睡中,許多活動的法也被稱為存在,依此為世俗的存在,承認為外方論者。「若有相反」時,關於現在的第二個問題「因果法則的不滅,因果聚集並非存在」時,基於承認而立場為外方論者。 關於未來的某些教義解釋 關於未來的存在等,提到某些存在時,指的是生起的法。其餘部分因前面所述而顯而易見。 某些事物存在的教義解釋結束。 關於正念的教義解釋 現在是關於正念的講述。「在這裡——四種,僧侶們,我將講述正念的生起與消失。」

5.408) satipaṭṭhānasaṃyutte vuttanayeneva yesaṃ kāyādayo satiyā ārammaṇadhamme gahetvā 『『sabbe dhammā satipaṭṭhānā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ. Andhakā nāma pubbaseliyā, aparaseliyā, rājagiriyā, siddhatthikāti ime pacchā uppannanikāyā. Tesaṃ laddhivivecanatthaṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Tattha yasmā 『『patiṭṭhāti etesūti paṭṭhānā. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānā satipaṭṭhānā』』ti iminā atthena satigocarāpi satipaṭṭhānā. 『『Patiṭṭhahantīti paṭṭhānā. Kā patiṭṭhahanti? Satiyo. Satiyova paṭṭhānā satipaṭṭhānā』』ti iminā atthena satiyova satipaṭṭhānā. Tasmā dvepi vādā pariyāyena yujjanti. Ye pana taṃ pariyāyaṃ pahāya ekanteneva 『『sabbe dhammā satipaṭṭhānā』』ti vadanti, te sandhāya pucchā sakavādissa, ārammaṇavasena paṭiññā paravādissa. Sabbe dhammā satīti anuyuttassa pana sabbesaṃ satisabhāvābhāvato paṭikkhepo tasseva. Tattha khayagāmītiādīni maggavisesanāni. Ekāyanamaggo hi kilesānaṃ khayabhūtaṃ nibbānaṃ gacchatīti khayagāmī. Cattāri saccāni bujjhanto gacchatīti bodhagāmī. Vaṭṭaṃ apacinanto gacchatīti apacayagāmī. Evametehi padehi 『『kiṃ te sabbe dhammā evarūpo te ekāyano maggo hotī』』ti pucchati. Anāsavā asaṃyojaniyātiādīnipi lokuttarabhāvaṃ pucchanatthāya vuttāni. Buddhānussatītiādīni pabhedapucchāvasena vuttāni.

Cakkhāyatanaṃsatipaṭṭhānantiādi sabbadhammānaṃ pabhedapucchāvasena vuttaṃ. Tatthāpi sativasena paṭikkhepo, ārammaṇavasena paṭiññāti. Evaṃ sabbapañhesu attho veditabbo. Suttasādhanā uttānatthāyevāti.

Satipaṭṭhānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Hevatthikathāvaṇṇanā

  2. Idāni hevatthikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sabbepi atītādibhedā dhammā rūpādivasena atthi, atītaṃ anāgatapaccuppannavasena, anāgatapaccuppannāni vā atītādivasena natthi; tasmā sabbamevidaṃ evaṃ atthi evaṃ natthī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi vuttappabhedānaṃ andhakānaṃ; te sandhāya atītaṃ atthīti pucchā sakavādissa. Hevatthi heva natthīti vissajjanaṃ paravādissa. Tattha hevāti evaṃ . Atha naṃ sakavādī 『『yadi atītova evaṃ atthi, evaṃ natthīti laddhi, evaṃ sante soyeva atthi, soyeva natthi nāmā』』ti pucchanto sevatthi, seva natthīti āha. Itaro teneva sabhāvena atthitaṃ, teneva natthitaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho sakabhāveneva atthitaṃ, parabhāveneva natthitaṃ sandhāya paṭijānāti. Tato paraṃ atthaṭṭho natthaṭṭhoti atthisabhāvo natthisabhāvo nāma hotīti pucchati. Imināvupāyena sabbavāresu attho veditabbo. Pariyosāne pana 『『tena hi atītaṃ hevatthi, heva natthī』』ti ca 『『tena hi rūpaṃ hevatthi, heva natthī』』ti cātiādīni vatvā kiñcāpi paravādinā laddhi patiṭṭhāpitā, ayoniso patiṭṭhāpitattā panesā appatiṭṭhāpitāyevāti.

Hevatthikathāvaṇṇanā.

Mahāvaggo niṭṭhito.

  1. Dutiyavaggo

  2. Parūpahāravaṇṇanā

5.408) 在與正念相關的教義中,依據所述,關於身體等的正念作為所緣法被抓住,「一切法都是正念」,例如現在的黑暗之中。黑暗是指古代的巴比倫、後來的王舍城、悉達多等這些後來的派別。爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。在這裡,由於「這些是建立的,因此是正念。什麼是建立的?正念。正念的建立是正念的建立」,因此正念的範圍也是正念的建立。「建立者是建立的。什麼是建立者?正念。正念本身就是正念的建立」,因此正念本身就是正念的建立。因此,這兩種見解在某種程度上是相互一致的。那些放棄這種說法,完全說「一切法都是正念」的人,問詢為自方論者,承認為外方論者。對於「一切法是存在」的說法,若與一切法的正念性質相應,則被否定於此。在這裡,滅盡的道路等是特別的道路。單一的道路確實是指消滅煩惱的涅槃。因此,滅盡的道路是指滅盡煩惱的涅槃。理解四聖諦而到達的稱為覺悟的道路。消耗而到達的稱為消耗的道路。因此,通過這些詞彙問詢「你們的一切法,這種形式的法是否是單一的道路呢?」無漏的、無縛的等也是爲了問詢世俗的性質而被提到。關於佛陀的記憶等也是作為類別的問詢而被提到。 關於眼根的正念等是針對所有法的類別問詢。在那裡同樣是正念的否定,作為所緣的承認。因此,在所有問題中,意義應被理解。經典證明的意圖顯而易見。 正念的教義解釋結束。 關於「這樣」的教義解釋 現在是關於「這樣」的教義。在這裡,認為「一切過去等的法,如色等存在,過去、未來、現在的法不存在,因此一切法如此存在,如此不存在」的人,例如現在所述的黑暗之中;他們因此問詢過去的存在為自方論者。這樣存在的確是存在的。然後自方論者問:「如果過去確實如此存在,如此不存在的見解,那麼在這種情況下,確實存在,確實不存在的名稱。」外方論者則回答「存在,如此不存在」。另一方則以此為依據,否認其存在和不存在。第二次被問時,自方論者以存在的性質為依據,外方論者以不存在的性質為依據進行承認。然後,問詢者問:「在這種情況下,存在的性質和不存在的性質是什麼?」通過這種方式,所有的類別的意義應被理解。最後說:「因此,過去確實存在,如此不存在」、「因此,色確實存在,如此不存在」等等,雖然被外方論者所建立,但由於未能正確建立,因此這並不是確實的建立。 關於「這樣」的教義解釋結束。 大篇章結束。 第二篇章 關於他方的教義解釋

  1. Idāni parūpahārakathā nāma hoti. Tattha ye arahattaṃ paṭijānantānaṃ appatte pattasaññīnaṃ adhimānikānaṃ kuhakānaṃ vā arahattaṃ paṭijānantānaṃ sukkavissaṭṭhiṃ disvā 『『mārakāyikā devatā arahato asuciṃ upasaṃharantī』』ti maññanti; seyyathāpi etarahi pubbaseliyā ca aparaseliyā ca; te sandhāya atthi arahatoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Idāni yasmā sukkavissaṭṭhi nāma rāgasamuṭṭhānā hoti, tasmā atthi arahato rāgoti anuyogo āraddho. So sabbopi uttānatthoyeva.

Mārakāyikā devatā attanotiādipañhe yasmā tāsaṃ devatānaṃ sukkavissaṭṭhi nāma natthi, aññesampi sukkaṃ gahetvā na upasaṃharanti, arahato pana sukkameva natthi, tasmā na hevanti paṭikkhipati.

Neva attanotipañhe pana nimminitvā upasaṃharantīti laddhiyā paṭijānāti. Lomakūpehītipañhe sappitelānaṃ viya lomakūpehi upasaṃharaṇābhāvaṃ disvā paṭikkhipati.

308.Handahīti vacasāyatthe nipāto. 『『Arahā nu kho ahaṃ, no』』ti evaṃ vimatiṃ gāhayissāmāti evaṃ vacasāyaṃ katvā upasaṃharantīti attho. Atthi arahato vimatīti puṭṭho aṭṭhavatthukaṃ vicikicchaṃ sandhāya paṭikkhipati, dutiyaṃ puṭṭho itthipurisānaṃ nāmagottādīsu sanniṭṭhānābhāvaṃ sandhāya paṭijānāti.

309.Atthi tassa āsayoti tassa sukkassa uccārapassāvānaṃ viya patiṭṭhānokāso atthīti pucchati.

312.Sadhammakusalassāti attano arahattadhammamatteyeva kusalassa. Paññāvimuttaṃ sandhāyevaṃ vadati. Paradhammakusalassāti sadhammato parasmiṃ aṭṭhasamāpattidhammepi kusalassa. Ubhatobhāgavimuttaṃ sandhāyevaṃ vadati. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbanti.

Parūpahārakathāvaṇṇanā.

2-3-4. Aññāṇādikathāvaṇṇanā

  1. Idāni aññāṇaṃ, kaṅkhā, paravitaraṇāti tisso kathā nāma honti. Tattha yesaṃ 『『arahato itthipurisādīnaṃ nāmagottādīsu ñāṇappavattiyā abhāvena atthi aññāṇaṃ, tattheva sanniṭṭhānābhāvena atthi kaṅkhā. Yasmā ca nesaṃ tāni vatthūni pare vitaranti pakāsenti ācikkhanti, tasmā nesaṃ atthi paravitaraṇā』』ti imā laddhiyo, seyyathāpi etarahi pubbaseliyādīnaṃ; tesaṃ tā laddhiyo bhindituṃ tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa. Tattha sabbesupi pañhesu ceva vissajjanesu ca pāḷiṃ anugantvāva attho veditabboti.

Aññāṇādikathāvaṇṇanā.

  1. Vacībhedakathāvaṇṇanā

現在是關於他方的教義。在這裡,認為「對於那些認識到涅槃的人,未能達到涅槃的人,或對於那些認為自己已達到涅槃的人,看到乾枯的生殖器,『魔的天神們正在收集不潔之物』」的人,例如現在的古代巴比倫和後來的王舍城;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為他方論者。現在,由於乾枯的生殖器是由貪慾所生,因此對於涅槃的貪慾存在的見解被提出。因此,存在涅槃的貪慾的確是被承認的。這個觀點顯而易見。 關於「魔的天神」這一問題,因為這些神靈沒有乾枯的生殖器,其他的乾枯的生殖器也不會被收集,但對於涅槃而言沒有乾枯的生殖器,因此不被承認。 「沒有自我」這一問題則是基於「他們收集」的理解。關於「像蟲子一樣的生殖器」這一問題,看到像蟲子一樣的生殖器的缺失而被否認。 「我確實存在」是指言語的承諾。「我是否是涅槃者?」如此思考時,意圖表達「我將收集」之意。關於「存在涅槃者」的問題,被問時是基於對存在的懷疑而否認,第二次被問時是基於男女的名稱、種族等的存在缺失而承認。 「那是否存在他的根本?」是指乾枯的生殖器的發聲和排泄的基礎存在。 「善法的善者」是指自身的涅槃法的善者。是指智慧解脫者。關於「他法的善者」是指在善法的基礎上,另有八種定法的善者。是指兩者皆解脫者。其餘部分應依據巴利文的原意理解。 他方的教義解釋結束。 2-3-4. 關於無知等的教義解釋 現在是關於無知、懷疑和他方的分配的三種教義。在這裡,認為「對於那些認為自己是涅槃者的男女等,由於沒有名稱和種族的知識的產生,因而存在無知;由於沒有存在的確定,因而存在懷疑。因為他們的對象被他人分配、顯示和講述,因此他們存在他方的分配」的見解,例如現在的古代派別;爲了打破這些見解,關於這三種教義的問詢為自方論者,承認與否定為他方論者。在這裡,所有的問題和解釋都應依據巴利文的原意理解。 無知等的教義解釋結束。 關於言語的分散的教義解釋

  1. Idāni vacībhedakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sotāpattimaggakkhaṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa dukkhanti vācā bhijjatī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyādīnaṃ; te sandhāya samāpannassa atthi vacībhedoti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Puna sabbatthāti tayo bhave sandhāya puṭṭho arūpaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sabbadāti kālavasena puṭṭho paṭhamamaggakkhaṇe paṭhamajjhānikasamāpattito aññaṃ sabbaṃ samāpattikālaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sabbesaṃ samāpannānanti puṭṭho lokiyasamāpattiyo samāpanne sandhāya paṭikkhipati. Sabbasamāpattīsūti puṭṭho dutiyajjhānādikaṃ lokuttaraṃ sabbañca lokiyasamāpattiṃ sandhāya paṭikkhipati.

Kāyabhedoti abhikkamādivasena pavattakāyaviññatti. Idaṃ 『『yāni cittāni vacīviññattiṃ samuṭṭhāpenti, tāneva kāyaviññattiṃ. Evaṃ sante kasmā kāyabhedopi na hotī』』ti codanatthaṃ pucchati. Itaro laddhivasena paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Idāni yadi so maggakkhaṇe 『『dukkha』』nti vācaṃ bhāsati, 『『samudayo』』tiādikampi bhāseyya. Yadi vā taṃ na bhāsati, itarampi na bhāseyyāti codanatthaṃ dukkhanti jānantotiādayo pañhā vuttā. Itaro pana attano laddhivaseneva paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca. Lokuttaraṃ paṭhamajjhānaṃ samāpanno dukkhadukkhanti vipassatīti hissa laddhi.

328.Ñāṇanti lokuttaraṃ catusaccañāṇaṃ. Sotanti sotaviññāṇaṃ adhippetaṃ, yena taṃ saddaṃ suṇāti. Dvinnaṃ phassānanti sotasamphassamanosamphassānaṃ.

329.No vata re vattabbeti yadi avisesena yaṃkiñci samāpannassa natthi vacībhedo, na avisesena vattabbaṃ 『『samāpannassa atthi vacībhedo』』ti. Sesamettha uttānatthameva saddhiṃ suttasādhanāya. Yaṃ panetena 『『sikhissa ānanda, bhagavato』』ti pariyosāne suttaṃ ābhataṃ, tattha yena samāpatticittena so vacībhedo samuṭṭhito, kāyabhedopi tena samuṭṭhātiyeva, na ca taṃ lokuttaraṃ paṭhamajjhānacittaṃ, tasmā asādhakanti.

Vacībhedakathāvaṇṇanā.

  1. Dukkhāhārakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dukkhāhārakathā nāma hoti. Tattha 『『dukkhaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsanto dukkhe ñāṇaṃ āharati, taṃ dukkhāhāro nāma vuccati . Tañca panetaṃ maggaṅgaṃ maggapariyāpanna』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya dukkhāhāroti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Ye kecīti paṭhamapañhe avipassake sandhāya paṭikkhipati, dutiyapañhe vipassake sandhāya paṭijānāti, taṃ panassa laddhimattameva. Tasmā 『『sabbe te』』ti vādassa bhindanatthaṃ bālaputhujjanātiādimāha. Taṃ uttānatthamevāti.

Dukkhāhārakathāvaṇṇanā.

  1. Cittaṭṭhitikathāvaṇṇanā

  2. Idāni cittaṭṭhitikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samāpatticittañceva bhavaṅgacittañca anuppabandhena pavattamānaṃ disvā 『『ekameva cittaṃ ciraṃ tiṭṭhatī』』ti laddhi seyyathāpi etarahi heṭṭhā vuttappabhedānaṃ andhakānaṃ, taṃladdhivisodhanatthaṃ ekaṃ, cittaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Upaḍḍhadivaso uppādakkhaṇoti ettha ṭhitikkhaṇaṃ anāmasitvā 『『aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino』』ti (saṃ. ni. 1.186;

現在是關於言語的分散的教義。在這裡,認為「在見到須陀洹的道路時,第一禪的體驗中,痛苦的言語會破裂」的人,例如現在的古代派別;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。再次,關於「全部」的問題,基於三種存在的狀態,被問時否定無色的存在。被問時,基於時間的存在,否定在第一次見道的時刻,第一禪的體驗之外的其他一切體驗。被問時,基於所有的世俗體驗,否定所有的世俗體驗。被問時,基於第二禪等的超世俗體驗,否定所有的世俗體驗。 關於身體的分裂,基於運動等的身體的表現。這裡問:「那些心識產生言語表現的,正是身體表現。既然如此,為什麼身體的分裂卻不存在?」因此他以見解為依據進行否定和承認。現在,如果在見道時他說「痛苦」,也會說「生起」等等。如果他不說,那麼其他人也不會說,因此問詢的目的是爲了否定「痛苦」的認識等。另一方則僅基於自身的見解進行承認和否定。超世俗的第一禪體驗中,痛苦的痛苦是他所認識的。 「知識」是指超世俗的四聖諦的知識。 「耳」是指耳根的意識,意指通過耳朵聽到的聲音。關於兩個觸覺是指耳的觸覺與心的觸覺。 「難道真的如此?」如果沒有區別,對於任何已經體驗的事物都沒有言語的分散,就不應當說「對於已經體驗的事物有言語的分散」。其餘部分應與經典的內容一致。至於「阿難,佛陀的教導」,在此處所指的體驗中,言語的分散是由體驗的心所生起,身體的分裂也因此生起,因此它不是超世俗的第一禪的心,因此不被承認。 言語的分散的教義解釋結束。 關於痛苦的接受的教義解釋 現在是關於痛苦的接受的教義。在這裡,「痛苦是痛苦」的言語,表述痛苦的知識,稱之為痛苦的接受。而且這也是路徑的組成部分,屬於路徑的範圍的人,例如現在的古代派別;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。那些人,基於第一問題對無見者進行否定,基於第二問題對有見者進行承認,而這僅是對他自身的見解。因此,「所有這些」是爲了打破該見解而提到的愚癡的普通人等。其餘部分顯而易見。 痛苦的接受的教義解釋結束。 關於心的穩定的教義解釋 現在是關於心的穩定的教義。在這裡,看到體驗的心與生死的心未被連線而生起,認為「只有一個心長久地存在」,例如現在的古代派別;爲了清晰其見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。關於「半日的生起時刻」是指在此處的穩定的時刻,未被定義為「無常的確是生起與滅亡的法」。

2.143) desanānayena uppādavayavaseneva pucchā katā.

Te dhammā cittena lahuparivattāti puṭṭho cittato lahutaraparivattino dhamme apassanto paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yassa cittassa dīghaṭṭhitiṃ icchati, taṃ sandhāya paṭijānāti. Yāvatāyukaṃ tiṭṭhatīti pañhe 『『cullāsītisahassāni, kappā tiṭṭhanti ye marū』』tiādivacanavasena (mahāni. 10) āruppato aññatra paṭikkhipati, āruppe paṭijānāti. Muhuttaṃ muhuttaṃ uppajjatīti pañhe paravādissa 『『uppādavayadhammino』』tiādisuttavirodhabhayena paṭijānāti. Ṭhitiṃ panassa laddhivasena icchati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Cittaṭṭhitikathāvaṇṇanā.

  1. Kukkuḷakathāvaṇṇanā

  2. Idāni kukkuḷakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sabbaṃ, bhikkhave, ādittaṃ (saṃ. ni. 4.28; mahāva. 54) sabbe saṅkhārā dukkhā』』tiādīni (dha. pa. 278) suttāni ayoniso gahetvā 『『nippariyāyeneva sabbe saṅkhārā kukkuḷā vītaccitaṅgārasammissā chārikanirayasadisā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi gokulikānaṃ; tesaṃ nānappakārasukhasandassanena taṃ laddhiṃ vivecetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Tattha anodhiṃ katvāti odhiṃ mariyādaṃ koṭṭhāsaṃ akaritvā, avisesena sabbeyevāti attho. Sesaṃ sabbaṃ pāḷinayeneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanāyāti.

Kukkuḷakathāvaṇṇanā.

  1. Anupubbābhisamayakathāvaṇṇanā

  2. Idāni anupubbābhisamayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ –

『『Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;

Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano』』ti. (dha. pa. 239) –

Ādīni suttāni ayoniso gahetvā 『『sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno ekacce kilese dukkhadassanena pajahati, ekacce samudayanirodhamaggadassanena, tathā sesāpīti evaṃ soḷasahi koṭṭhāsehi anupubbena kilesappahānaṃ katvā arahattapaṭilābho hotī』』ti evarūpā nānābhisamayaladdhi uppannā, seyyathāpi etarahi andhakasabbatthikasammitiyabhadrayānikānaṃ; tesaṃ laddhivivecanatthaṃ anupubbābhisamayoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Anupubbena sotāpattimagganti puṭṭho pana ekassa maggassa bahubhāvāpattibhayena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho dukkhadassanādivasena paṭijānāti. Tāni vā cattāripi ñāṇāni eko sotāpattimaggoyevāti paṭijānāti, phalaṃ pana ekameva icchati, tasmā paṭikkhipati. Sakadāgāmimaggādīsupi eseva nayo.

344.Magge diṭṭhe phale ṭhitoti pañhe yasmā dukkhadassanādīhi dassanaṃ apariniṭṭhitaṃ, maggadassanena pariniṭṭhitaṃ nāma hoti, tadā so phale ṭhitoti saṅkhaṃ gacchati, tasmā paṭijānāti.

2.143) 依據教導的方式進行提問。 這些法則因心的輕快而迅速轉動;被問時,因未見到心的輕快轉動的法則而否定。第二次被問時,若希望心的永續性,則基於此進行承認。「保持長久」是指「有六萬年,猶如沙漠中的人」之類的話(見《大論》10),從高處未被否定,而是承認在高處。片刻片刻地生起,是指被問時,基於「生起的法」的經典所生的矛盾而承認。關於永續性,他希望基於自身的見解。其餘部分應依經典的內容理解。 心的穩定的教義解釋結束。 關於雞的教義解釋 現在是關於雞的教義。在這裡,認為「所有的,僧侶們,都是燃燒的(見《相應部》4.28;見《大論》54),所有的造作都是痛苦」的經典,未能正確理解,認為「無論如何,所有的造作都是雞,猶如被火焚燒的地獄」的見解,例如現在的牛群;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。在這裡,認為「無所依賴」,是指未設定限制,意指所有的都是無差別的。其餘部分應依據巴利文的原意理解,結合經典的內容。 雞的教義解釋結束。 關於漸次通達的教義解釋 現在是關於漸次通達的教義。在這裡,有人認為—— 「漸次的智者,片段片段地每一刻; 如同銀匠,清除自己的污垢」(見《大論》239)—— 未能正確理解這些經典,認為「在須陀洹果的證悟中,某些人因見到痛苦而放棄某些煩惱,某些人因見到生起與滅盡的道路而放棄煩惱,其他人也是如此」,因此通過這十六個方面,漸次放棄煩惱而獲得阿羅漢果,類似於現在的盲人、普遍的合一與善法;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。被問時,關於漸次的須陀洹之道,因單一的道路的多重性質而否定。第二次被問時,則基於痛苦的見解等進行承認。那些或四種知識,單一的須陀洹之道也是如此,果實卻是唯一的,因此否定。對於再來果道等也是如此。 「在道路上見到果實的存在」是指因痛苦的見解等的見解未完成,而是因道路的見解而完成,因此他被稱為在果實上存在,因此承認。

345.Dukkhediṭṭhe cattāri saccānīti pucchā paravādissa, ekābhisamayavasena paṭiññā sakavādissa. Puna dukkhasaccaṃ cattāri saccānīti anuyoge catunnampi nānāsabhāvattā paṭikkhepo tasseva.

Rūpakkhandhe aniccato diṭṭheti pucchā sakavādissa, samuddato ekabindussa rase paṭividdhe sesaudakassa paṭivedho viya ekadhamme aniccādito paṭividdhe sabbepi paṭividdhā hontīti laddhiyā paṭiññā paravādissa.

Catūhi ñāṇehīti dukkhe ñāṇādīhi. Aṭṭhahi ñāṇehīti sāvakānaṃ sādhāraṇehi saccañāṇehi ceva paṭisambhidāñāṇehi ca. Dvādasahi ñāṇehīti dvādasaṅgapaṭiccasamuppādañāṇehi. Catucattārīsāya ñāṇehīti 『『jarāmaraṇe ñāṇaṃ, jarāmaraṇasamudaye ñāṇa』』nti evaṃ nidānavagge vuttañāṇehi. Sattasattatiyā ñāṇehīti 『『jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhamma』』nti (saṃ. ni. 2.20) evaṃ tattheva vuttañāṇehi. Sesamettha pāḷinayeneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanenāti.

Anupubbābhisamayakathāvaṇṇanā.

  1. Vohārakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vohārakathā nāma hoti. Tattha buddho bhagavā lokuttarena vohārena voharatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā paravādissa. Lokuttare sotetiādīni tassa ayuttavādībhāvadīpanatthaṃ vuttāni. Ayañhettha adhippāyo – 『『saddāyatanameva te lokuttaraṃ, udāhu sotādīnipī』』ti.

Hañci buddhassa bhagavato vohāro lokiye sote paṭihaññatīti ettha yadi so lokuttare paṭihaññeyya. Lokuttaro siyāti evamattho na gahetabbo. Lokiye paṭihaññamānassa pana lokuttaratā nāma natthīti ayametthādhippāyo. Lokiyena viññāṇenāti etthāpi lokiyenevāti attho. Itarathā anekantatā siyā. Lokuttarañhi lokiyenapi ñāṇena ñāyatī. Evaṃ sabbaṃ yathānurūpato veditabbaṃ. Sabbe te maggaṃ bhāventīti pañhesu ye maggaṃ nappaṭilabhanti, te sandhāya paṭikkhipati. Ye paṭilabhanti, te sandhāya paṭijānāti.

351.Sovaṇṇamayāyāti suvaṇṇamayāya. Idaṃ paravādissa udāharaṇaṃ.

Eḷaṇḍiyāyāti eḷaṇḍamayāya. Idaṃ sakavādissa udāharaṇaṃ. Lokiyaṃ voharantassa lokiyoti ayampi ekā laddhi. Sā etarahi ekaccānaṃ andhakānaṃ laddhi. Sesamettha uttānatthamevāti.

Vohārakathāvaṇṇanā.

  1. Nirodhakathāvaṇṇanā

「痛苦的見解是四聖諦」是指向外方論者提問,自方論者則以單一的理解進行承認。再次,關於「痛苦的真理是四聖諦」因四種不同的性質而否定。 關於「色蘊因無常而被見」的問題,自方論者承認,基於如同從海洋中取出一滴水的理解,所有的水都被理解為同一法則的無常,因此所有的都被理解為無常。 「通過四種知識」是指痛苦的知識等。「通過八種知識」是指聲聞的普通真理知識以及解脫知識。「通過十二種知識」是指十二因緣的知識。「通過四十種知識」是指「衰老與死亡的知識,衰老與死亡的生起的知識」等等在因緣品中所述的知識。「通過七十七種知識」是指「衰老與死亡,僧侶們,都是無常的,因緣而生的,滅亡的法,消逝的法,解脫的法」(見《相應部》2.20)等在此處所述的知識。其餘部分應依據巴利文的原意理解,結合經典的內容。 漸次通達的教義解釋結束。 關於語言的教義解釋 現在是關於語言的教義。在這裡,認為「佛陀通過超世俗的語言進行交流」,例如現在的盲人;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。關於超世俗的「耳」等等,爲了說明其不正確的說法而進行闡述。這裡的意思是:「聲音的感官才是超世俗的,或者是耳等」。 如果佛陀的語言在世俗的耳中被否定,那麼他在超世俗中也會被否定。超世俗的存在則不應被接受。若在世俗中被否定,則超世俗的存在也不存在,這就是這裡的含義。關於世俗的意識,這裡也是指世俗的意思。否則則可能存在多重的觀點。在超世俗的情況下,世俗的知識也是有道理的。所有的都應根據情況而理解。所有那些未能獲得道路的人,基於此進行否定。那些獲得的人,基於此進行承認。 「用黃金製成的」是指用純金製成的。這是外方論者的例證。 「用白麻製成的」是指用白麻製成的。這是自方論者的例證。在世俗中進行交流的則是世俗的,這也是一種見解。此處是現在的某些盲人的見解。其餘部分應依據巴利文的原意理解,結合經典的內容。 語言的教義解釋結束。 關於滅的教義解釋

  1. Idāni nirodhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ appaṭisaṅkhānirodhañca paṭisaṅkhānirodhañca dvepi ekato katvā nirodhasaccanti laddhi, seyyathāpi etarahi mahisāsakānañceva andhakānañca; te sandhāya dve nirodhāti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa . Dve dukkhanirodhāti pañhesu yasmā dve dukkhasaccāni na icchati, tasmā paṭikkhipati. Yasmā dvīhākārehi dukkhaṃ nirujjhatīti icchati, tasmā paṭijānāti. Dve nirodhasaccānītipañhesu dvinnaṃ dukkhasaccānaṃ nirodhavasenaanicchanto paṭikkhipati. Dvīhākārehi dukkhassa nirujjhanato paṭijānāti. Dve tāṇānītiādīsupi eseva nayo.

Atthi dvinnaṃ nibbānānantiādīsu pucchāsu uccanīcatādīni apassanto paṭikkhipati.

Appaṭisaṅkhāniruddheti ye paṭisaṅkhāya lokuttarena ñāṇena aniruddhā suddhapakatikattā vā uddesaparipucchādīnaṃ vā vasena na samudācaraṇato niruddhāti vuccanti, te saṅkhāre. Paṭisaṅkhā nirodhentīti. Lokuttarañāṇena nirodhenti anuppattibhāvaṃ gamenti. Nanu appaṭisaṅkhāniruddhā saṅkhārāti pucchā paravādissa . Tattha bhaggānaṃ puna abhañjanato appaṭisaṅkhāniruddhānaṃ vā ariyamagge uppanne tathā nirujjhanatova sakavādī accantabhaggataṃ paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nirodhakathāvaṇṇanā.

Dutiyo vaggo.

  1. Tatiyavaggo

  2. Balakathāvaṇṇanā

  3. Idāni balakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anuruddhasaṃyutte 『『imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāmī』』tiādīni (saṃ. ni. 5.913) dasasuttāni ayoniso gahetvā 『『tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa』』nti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Tathāgatabalañca nāmetaṃ sāvakehi sādhāraṇampi atthi asādhāraṇampi sādhāraṇāsādhāraṇampi. Tattha āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ sādhāraṇaṃ. Indriyaparopariyattiñāṇaṃ asādhāraṇaṃ. Sesaṃ sādhāraṇañca asādhāraṇañca. Ṭhānāṭṭhānādīni hi sāvakā padesena jānanti, tathāgatā nippadesena. Iti tāni uddesato sādhāraṇāni, na niddesato. Ayaṃ pana avisesena sabbampi sādhāraṇanti āha. Tamenaṃ tato vivecetuṃ tathāgatabalaṃ sāvakabalanti puna anuyogo āraddho. Tattha paṭhamapañhe niddesato sabbākāravisayataṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyapañhe uddesato ṭhānāṭṭhānamattādijānanavasena paṭijānāti. Taññevātiādipañhesu sabbākārena ninnānākaraṇatāya abhāvena paṭikkhipati. Pubbayogo ca pubbacariyā ca atthato ekaṃ, tathā dhammakkhānañca dhammadesanā ca.

Indriyaparopariyattipañhe ekadesena sādhāraṇataṃ sandhāya sāvakavisaye paṭijānāti.

  1. Idāni yasmā uddesato ṭhānāṭṭhānādīni sāvako jānāti, tasmā sāvakassa tathā jānanaṃ pakāsetvā tena jānanamattasāmaññena tesaṃ sāvakasādhāraṇattaṃ patiṭṭhāpetuṃ sāvako ṭhānāṭṭhānaṃjānātītiādayo paravādipañhā honti. Tattha indriyaparopariyattiñāṇaṃ channaṃ asādhāraṇañāṇānaṃ aññataranti na gahitaṃ. Āsavakkhayena vā āsavakkhayanti yaṃ tathāgatassa āsavakkhayena saddhiṃ sāvakassa āsavakkhayaṃ paṭicca vattabbaṃ siyā nānākaraṇaṃ, taṃ natthi. Vimuttiyā vā vimuttinti padepi eseva nayo. Sesamettha uttānatthameva.

這是對該巴利文段落的漢語翻譯:

關於滅諦的論述:

對於那些將不可斷滅(appaṭisaṅkhānirodha)和可斷滅(paṭisaṅkhānirodha)兩者合併爲一個滅諦的人來說,就像現在的摩訶僧祇部和犢子部一樣。針對這一點,提出了兩種滅的問題:對於自方(自己的觀點),是問題;對於他方(對方的觀點),是承認。

關於"兩種苦的滅"的問題,因為他們不希望有兩種苦諦,所以予以否定。因為承認苦以兩種方式被滅,所以予以肯定。在"兩種滅諦"的問題上,因為不希望兩種苦諦的滅,所以予以否定。因為承認苦以兩種方式被滅,所以予以肯定。對於"兩種庇護"等問題,也是同樣的道理。

在"兩種涅槃"等問題上,因為看不到高低等差別,所以予以否定。

"不可斷滅"是指那些未被以出世間智慧斷除的行蘊,或因為其純粹本性,或因為未被提及和詢問等原因而被稱為已滅。"以可斷滅方式滅"是指以出世間智慧使其不再生起。對於"是否有不可斷滅的行蘊"這一問題,自方認為,當聖道生起時,這些行蘊完全被破壞,不再生起。其餘部分顯而易見。

關於力的論述:

在《相應部》的《阿努樓陀相應》中,有十部經文不當地被理解為"如來的力是弟子所共有的",就像現在犢子部那樣。針對這一點,對於自方是問題,在見解上站穩后,對於他方是承認。

如來的力既有弟子共有的,也有不共有的,還有共有與不共有兼具的。其中,漏盡智是共有的;根勝解智是不共有的;其餘的既有共有的,也有不共有的。弟子們部分地知道處與非處等,而如來則無分別地知道。因此,從廣義上說是共有的,但從細節上說不是。

爲了區分這一點,再次提出瞭如來的力與弟子的力的問題。在第一個問題上,因為考慮到一切方面的範圍,所以予以否定。在第二個問題上,因為考慮到處與非處等的廣義知曉,所以予以承認。在後續問題中,因為沒有以一切方面區分的能力,所以予以否定。先前的修行和行為在本質上是一致的,說法和宣說也是一致的。

在根勝解智的問題上,考慮到部分的共有性,在弟子的範圍內予以承認。

現在,因為弟子從廣義上知道處與非處等,所以提出了弟子知道處與非處等的問題。在這裡,六種不共智中的根勝解智未被接受。關於漏盡,如果說如來的漏盡與弟子的漏盡有什麼不同,那麼這種不同是不存在的。對於解脫等問題,也是同樣的道理。其餘部分顯而易見。

  1. Idāni yaṃ sakavādinā 『『āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ sādhāraṇa』』nti anuññātaṃ, tena saddhiṃ saṃsanditvā sesānampi sādhāraṇabhāvaṃ pucchituṃ puna āsavānaṃ khayetiādayo paravādipañhāva honti. Tesaṃ vissajjane sakavādinā āsavakkhaye visesābhāvena taṃ ñāṇaṃ sādhāraṇanti anuññātaṃ. Itaresupi visesābhāvena sādhāraṇatā paṭikkhittā. Puna ṭhānāṭṭhānādīnaṃ āsavakkhayeneva saddhiṃ saṃsanditvā asādhāraṇapucchā paravādisseva. Tattha āsavakkhayañāṇe paṭikkhepo, sesesu ca paṭiññā sakavādissa. Tato indriyaparopariyattena saddhiṃ saṃsanditvā asādhāraṇapucchā paravādissa. Sā saṅkhipitvā dassitā. Tathāpi indriyaparopariyatte paṭiññā, sesesu ca paṭikkhepo sakavādissa. Tato ṭhānāṭṭhānādīhi saddhiṃ saṃsanditvā indriyaparopariyattassa sādhāraṇapucchā paravādissa. Sāpi saṅkhipitvāva dassitā. Tattha indriyaparopariyatte paṭikkhepo. Sesesu ca paṭiññā sakavādissāti.

Balakathāvaṇṇanā.

  1. Ariyantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni ariyantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『na kevalaṃ āsavakkhayañāṇameva ariyaṃ, atha kho purimānipi nava balāni ariyāni』』cceva laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya ariyanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna yadi taṃ ariyaṃ, maggādīsu tena aññatarena bhavitabbanti maggādivasena pucchā sakavādissa, paṭikkhepo itarassa.

Puna suññatārammaṇādivasena pucchā sakavādissa. Tattha dve suññatā – sattasuññatā ca saṅkhārasuññatā ca. Sattasuññatā nāma diṭṭhiyā parikappitena sattena suññā pañcakkhandhā. Saṅkhārasuññatā nāma sabbasaṅkhārehi suññaṃ vivittaṃ nissaṭaṃ nibbānaṃ. Tattha paravādī nibbānārammaṇataṃ sandhāya paṭikkhipati, saṅkhārārammaṇataṃ sandhāya paṭijānāti. Manasi karotīti puṭṭhopi nibbānameva sandhāya paṭikkhipati, saṅkhāre sandhāya paṭijānāti. Tato sakavādinā 『『ṭhānāṭṭhānādimanasikāro saṅkhārārammaṇo, suññatamanasikāro nibbānārammaṇo』』ti imaṃ nayaṃ gahetvā 『『dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotī』』ti puṭṭho lesokāsaṃ alabhanto paṭikkhipati. Animittāpaṇihitesupi eseva nayo. Sattanimittābhāvato hi khandhā animittā. Saṅkhāranimittābhāvato nibbānaṃ. Ekadhammasmimpi āropetvā ṭhapetabbasaṅkhātena ca paṇidahitabbaṭṭhena paṇihitasaṅkhaṃ gatena sattapaṇidhinā appaṇihitā khandhā. Taṇhāpaṇidhinā taṇhāya vā ārammaṇabhūtena sabbasaṅkhārapaṇidhinā appaṇihitaṃ nibbānaṃ. Tasmā idhāpi paṭikkhepo ca paṭiññā ca purimanayeneva veditabbā.

  1. Tato 『『yathā satipaṭṭhānādayo lokuttaradhammā ariyā ceva suññatādiārammaṇā ca, kiṃ te evaṃ ṭhānāṭṭhānañāṇa』』nti anulomapaṭilomapucchā honti. Tattha sabbāpi paṭiññā sabbe ca paṭikkhepā paravādisseva. Imināvupāyena sesañāṇesupi pucchāvissajjanaṃ veditabbaṃ. Pāḷiyaṃ pana sesāni saṅkhipitvā avasāne cutūpapātañāṇameva vibhattaṃ. Tato paraṃ sakasamayepi 『『ariya』』nti siddhena āsavānaṃ khayañāṇena saddhiṃ saṃsanditvā sesañāṇānaṃ anulomato ca paṭilomato ca ariyabhāvapucchā honti. Tā sabbā paravādissa, paṭiññā paṭikkhepo ca sakavādissa . Te uttānatthāyeva. Pāḷiyaṃ panettha paṭhamanavamāneva dassetvā satta ñāṇāni saṅkhittānīti.

Ariyantikathāvaṇṇanā.

  1. Vimuttikathāvaṇṇanā

現在,關於「滅盡煩惱的智慧是普遍的」這一觀點,由於獲得了允許,因此連同此觀點一起,詢問其他的普遍性時,便成爲了外道的提問。對於這些問題的解答,持有此觀點的人以滅盡煩惱的特殊性為依據,允許了這一智慧的普遍性。其他方面也因特殊性而被排斥。再者,與位置、狀態等結合在一起,關於滅盡煩惱的問詢便如同外道的提問。在那裡,對於滅盡煩惱的智慧被排斥,而對其他的回答則是持有此觀點的人所給出的。因此,結合感官的相對性,關於特殊性的問題便是外道的提問。此問題被簡要地展示出來。儘管如此,關於感官的相對性,回答和其他方面的排斥仍然是持有此觀點的人所給出的。隨後,結合位置、狀態等,關於感官的相對性的普遍性的問題便是外道的提問。此問題也被簡要地展示出來。在那裡,關於感官的相對性被排斥。其他方面的回答則是持有此觀點的人所給出的。 巴利文的討論。 聖者的討論 現在稱之為聖者的討論。在這裡,持有「不僅僅是滅盡煩惱的智慧是聖者的,前面的九種力量也是聖者的」這一觀點的人,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。再者,如果這是聖者,那麼在道等方面必定是由此而存在的,因此在道的方面提問,持有其他觀點的人則是排斥的。 再者,關於空的所緣等方面的提問。這裡有兩種空:有為的空和無為的空。有為的空是指以見解為界定的有為五蘊的空。無為的空是指所有有為皆為空、孤立、解脫的涅槃。在這裡,外道者針對涅槃的所緣進行排斥,針對有為的所緣則進行承認。即使被問及,仍然是針對涅槃進行排斥,針對有為進行承認。然後,持有此觀點的人以「位置、狀態等的心所緣是有為的所緣,空的心所緣是涅槃的所緣」為依據,被問及時未能獲得回答而進行排斥。對於無相的所緣也是如此。由於五蘊無相,所以有為是無相的。由於有為的無相,所以涅槃是無相的。在單一法中,依照所依的定義和設定,已被指定為有為的五蘊。由於渴望的所緣,或作為渴望的所緣,所有有為的所緣皆是無所緣的涅槃。因此,在這裡的排斥和承認應當與之前的觀點相同。 接下來,「如同四念處等超世間法既是聖者的,又是空等的所緣,你們對此位置、狀態的智慧如何?」於是便有順應與逆反的提問。在這裡,所有的承認和所有的排斥皆是外道的。根據此方法,其他的智慧的提問和回答也應當被理解。在巴利文中,其他的部分被簡要概括,最後只提到出世間的智慧。之後,在自己的時機中,關於「聖者」的定義,結合已知的滅盡煩惱的智慧,便有關於其他智慧的順應與逆反的提問。這些問題都是外道的,承認和排斥則是持有此觀點的人所給出的。它們的內容是顯而易見的。在巴利文中,這裡僅展示了第一和第九的內容,表明七種智慧是被概括的。 聖者的討論。 解脫的討論

  1. Idāni vimuttikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『vītarāgacittānaṃ vimuttipayojanaṃ nāma natthi. Yathā pana malīnaṃ vatthaṃ dhoviyamānaṃ malā vimuccati, evaṃ sarāgaṃ cittaṃ rāgato vimuccatī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya sarāganti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato rāgasahagatantiādinā nayena puṭṭho maggakkhaṇe cittaṃ vimuccati nāma. Tadā ca evarūpaṃ cittaṃ natthīti paṭikkhipati.

Saphassantiādinā nayena puṭṭhopi yathā phasso ca cittañca ubho rāgato vimuccanti, evaṃ rāgassa vimuttiṃ apassamāno paṭikkhipati. Sadosādīsupi imināvupāyena attho veditabbo.

Vimuttikathāvaṇṇanā.

  1. Vimuccamānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vimuccamānakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『jhānena vikkhambhanavimuttiyā vimuttaṃ, maggakkhaṇe samucchedavimuttiyā vimuccamānaṃ nāma hotī』』ti laddhi, te sandhāya vimuttaṃ vimuccamānanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarasa.

Puna ekadesanti pucchā sakavādissa. Tattha ekadesanti bhāvanapuṃsakaṃ. Yathā vimuttaṃ, ekadesena vā ekadese vā avimuttaṃ hoti kiṃ evaṃ ekadesaṃ vimuttaṃ, ekadesaṃ avimuttanti pucchati. Kiṃ kāraṇā evaṃ pucchatīti? 『『Vimuttaṃ vimuccamāna』』nti vippakatabhāvena vuttattā. Yathā hi kariyamānā kaṭādayo vippakatattā ekadesena katā ekadesena akatā honti, tathā idampi ekadesaṃ vimuttaṃ ekadesaṃ avimuttanti āpajjati. Tato paravādī kaṭādīnaṃ viya cittassa ekadesābhāvā paṭhamapañhe paṭikkhipitvā dutiye vimuccamānassa apariniṭṭhitavimuttitāya paṭijānāti. Lokiyajjhānakkhaṇaṃ vā sandhāya paṭikkhipati. Na hi taṃ tadā samucchedavimuttiyā vimuccamānaṃ. Lokuttarajjhānakkhaṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Tañhi tadā samucchedavimuttiyā vimuttekadesena vimuccamānantissa laddhi. Tato sakavādī 『『yadi te ekameva cittaṃ ekadesaṃ vimuttaṃ ekadesaṃ avimuttaṃ, evaṃ sante yo ekeneva cittena sotāpanno hoti, sopi te ekadesaṃ sotāpanno, ekadesaṃ na sotāpanno āpajjatī』』ti codanatthaṃ ekadesaṃ sotāpannotiādimāha. Itaro taṃ vidhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Sesavāresupi eseva nayo.

Uppādakkhaṇapañhe yadi ekameva cittaṃ vimuttañca vimuccamānañca, ekasmiṃ khaṇe vimuttaṃ ekasmiṃ vimuccamānaṃ āpajjati. Kiṃ te evarūpaṃ cittanti attho.

現在稱之為解脫的討論。在這裡,持有「對於心中無慾的人,解脫的目的並不存在。就如同被洗滌的污垢衣物,污垢得以解脫,心中有欲則得以解脫」這一觀點的人,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。隨後,按照「有欲的心」等方式被提問,認為在道的瞬間,心是得以解脫的。那時,認為這種心並不存在,因此進行了排斥。 按照「有觸等」的方式被問及,即使觸和心都是從欲中解脫的,看到欲的解脫而未能理解,因此進行了排斥。對於「有苦有樂」的情況也應以此方法理解。 解脫的討論。 解脫中的討論 現在稱之為解脫中的討論。在這裡,持有「通過禪定的抑制解脫,稱為在道的瞬間的徹底解脫」這一觀點的人,針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。 再者,關於「一部分」的提問。這裡的「一部分」是指修行者。就如解脫的,部分或部分地未解脫,問道:「為什麼如此提問?」因為「解脫與解脫中的」是以分開之義而說的。就如被切割的東西,由於分開,部分被切割,部分未被切割,因此這個也變成部分解脫,部分未解脫。隨後,外道者因心的部分不存在而在初次提問中進行了排斥,第二次則因解脫中的未完成解脫而承認。關於世間禪定的瞬間也進行了排斥。那時並非徹底解脫。關於出世間禪定的瞬間則承認。因為那時,通過徹底解脫的部分解脫的獲得而稱為解脫中的。然後,持有此觀點的人說:「如果你的心只有一個,部分解脫,部分未解脫,那麼如果以一個心而成為入流者,他也是部分入流者,部分並非入流者。」爲了證明這一點,提到部分入流者等。其他的排斥也是如此。 關於產生的瞬間,如果只有一個心,解脫和解脫中的,便在同一時刻解脫,並在同一時刻得以解脫。你們的這種心意如何?

  1. Suttasādhane paṭhamasuttaṃ paravādissa. Tatrāssāyamadhippāyo – vimuccatīti vippakataniddeso. Tasmā yaṃ tassa yogino evaṃ jānato evaṃ passato etehi āsavehi cittaṃ vimuccati, taṃ vimuccamānaṃ nāma hotīti. Dutiyasuttaṃ sakavādissa. Tatrāssāyamadhippāyo – yadi te vimuccatīti vacanato vimuttaṃ vimuccamānaṃ, idha vimuccatīti vacanābhāvato vimuttameva siyā, na vimuccamānanti.

Idāni 『『yathā te vippakatavimuttitāya vimuccamānaṃ, kiṃ evaṃ vippakatarāgāditāya rajjamānādīnipi atthī』』ti codanatthaṃ puna atthi cittantiādi āraddhaṃ. Paravādināpi tathārūpaṃ cittaṃ apassantena sabbaṃ paṭikkhittaṃ. Atha naṃ sakavādī 『『dveyeva koṭiyo, tatiyā natthī』』ti anubodhento nanu rattañceva arattañcātiādimāha. Tassattho – nanu bhadramukha, rāgasampayuttaṃ cittaṃ rattaṃ vippayuttaṃ arattanti dveva koṭiyo, rajjamānaṃ nāma tatiyā koṭi natthīti? Duṭṭhādīsupi eseva nayo. Atha naṃ āmantāti paṭijānitvā ṭhitaṃ. Vimuttipakkhepi dveyeva koṭiyo dassetuṃ hañci rattañcevātiādimāha. Tassattho – yadi etā dve koṭiyo sampaṭicchasi, avimuttañceva vimuttañcā ti imāpi sampaṭiccha. Kilesasampayuttañhi cittaṃ avimuttaṃ, vippayuttaṃ vimuttaṃ. Vimuccamānaṃ nāmāti paramatthato tatiyā koṭi natthīti.

Vimuccamānakathāvaṇṇanā.

  1. Aṭṭhamakakathāvaṇṇanā

  2. Idāni aṭṭhamakakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anulomagotrabhumaggakkhaṇe kilesānaṃ samudācārābhāvato aṭṭhamakassa sotāpattimaggaṭṭhapuggalassa dve pariyuṭṭhānā pahīnāti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānañceva sammitiyānañca; tesaṃ aññataraṃ sandhāya pucchā sakavādissa, maggakkhaṇato paṭṭhāya diṭṭhiyā anuppattiṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Tato yasmā diṭṭhi nāmesā sotāpannasseva pahīnā, na maggaṭṭhassa, tasmā aṭṭhamako puggalo sotāpannoti anuyogo sakavādissa. Vicikicchāpañhepi eseva nayo. Anusayapañhe pariyuṭṭhānato añño anusayoti tesaṃ laddhi, tasmā 『『na heva』』nti paṭikkhittaṃ.

Sīlabbataparāmāsapañhepi sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhānanti vohāraṃ na passati, tasmā paṭikkhipati. Pariyuṭṭhānamevassa pahīnanti laddhi.

369.Maggo bhāvitoti pañhe tasmiṃ khaṇe bhāveti, na bhāvito. Tasmā paṭikkhipati. Amaggenātiādianuyoge paṭhamamaggeneva pahīnabhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Yadi hi amaggena pahīyetha, gotrabhupuggalādīnampi pahīyethāti āpajjanato. Uppajjissatīti pucchā paravādissa, vissajjanaṃ sakavādissa. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Aṭṭhamakakathāvaṇṇanā.

  1. Aṭṭhamakassa indriyakathāvaṇṇanā

  2. Idāni aṭṭhamakassa indriyakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『aṭṭhamako maggakkhaṇe indriyāni paṭilabhati nāma, no cassa paṭiladdhāni hontī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya natthi saddhindriyanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Natthi saddhāti puṭṭho pana saddhindriyato saddhāya nānattaṃ sallakkhetvā paṭikkhipati. Sesesupi eseva nayo. Yathā pana yassa atthi mano, tassa manindriyampi atthi; evaṃ yassa saddhādayo atthi, tassa atthi saddhindriyādīnipīti dīpanatthaṃ atthi mano atthi manindriyantiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthameva saddhiṃ suttasādhanenāti.

Aṭṭhamakassa indriyakathāvaṇṇanā.

  1. Dibbacakkhukathāvaṇṇanā

在經典的證明中,第一部經是外道的。在那裡,他的意思是:"解脫"是一個未完成的說明。因此,對於那個修行者來說,如此了知、如此看見,心從這些煩惱中解脫,這稱為正在解脫。第二部經是持有此觀點的人的。在那裡,他的意思是:如果你說"解脫"就意味著已解脫和正在解脫,那麼這裡沒有"正在解脫"的說法,應該只是已解脫,而不是正在解脫。 現在,爲了批評"就像你說的未完成的解脫是正在解脫,那麼未完成的貪慾等是否也存在正在貪著等?"而開始了"是否有心"等問題。外道者因為看不到這樣的心而全部否認。然後,持有此觀點的人爲了讓他明白"只有兩個極端,沒有第三種"而說"難道不是有貪著的和無貪著的"等。其意思是:善友啊,難道不是隻有兩個極端,即與貪慾相應的心是貪著的,不相應的是無貪著的,沒有所謂的正在貪著這第三種極端嗎?對於瞋恨等也是同樣的道理。然後他回答"是的"並停下。爲了在解脫方面也顯示只有兩個極端,說"如果有貪著的"等。其意思是:如果你接受這兩個極端,那麼也接受"未解脫的和已解脫的"。因為與煩惱相應的心是未解脫的,不相應的是已解脫的。從究竟意義上說,沒有所謂的正在解脫這第三種極端。 正在解脫的討論。 第八者的討論 現在稱為第八者的討論。在這裡,有些人認為由於在順解脫分、種姓、道的瞬間沒有煩惱的活動,所以第八者即預流道的人已經斷除了兩種纏縛,比如現在的盲人和正量部;針對他們中的一個,持有此觀點的人提問,從道的瞬間開始,關於見解不再生起,另一方回答。然後,因為所謂的見解只有預流果的人才斷除,而不是道的人,所以持有此觀點的人追問第八者是否是預流果的人。對於疑問的問題也是同樣的道理。在潛在傾向的問題上,他們認為潛在傾向與纏縛是不同的,所以回答"不是"。 在戒禁取的問題上,他看不到所謂的戒禁取纏縛,所以否認。他認為只有纏縛被斷除。 在"道已修習"的問題上,在那個瞬間是正在修習,而不是已修習。所以他否認。在"非道"等追問中,考慮到是由第一道斷除的,所以否認。因為如果由非道斷除,那麼種姓人等也會斷除。"將會生起"的問題是外道的,回答是持有此觀點的人的。其餘的在所有地方都是明顯的意思。 第八者的討論。 第八者的根的討論 現在稱為第八者的根的討論。在這裡,有些人認為"第八者在道的瞬間獲得諸根,但這些根還未完全獲得",比如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人問"是否沒有信根",另一方回答。但當被問到"是否沒有信"時,他考慮到信根與信的差異而否認。對於其他的也是同樣的道理。就像有意的人也有意根一樣,有信等的人也有信根等,爲了說明這一點而開始了"有意有意根"等。這一切連同經典的證明都是明顯的意思。 第八者的根的討論。 天眼的討論

  1. Idāni dibbacakkhukathā nāma hoti. Tattha yesaṃ catutthajjhānadhammūpatthaddhaṃ maṃsacakkhumeva dibbacakkhu nāma hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya maṃsacakkhunti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Puna 『『maṃsacakkhu dibbacakkhu, dibbacakkhu maṃsacakkhū』』ti puṭṭho taṃ mattameva taṃ na hotīti paṭikkhipati. Yādisantiādipucchāsupi ubhinnaṃ ekasabhāvābhāveneva paṭikkhipati.

Visayotiādīsu ubhinnampi rūpāyatanameva visayo. Maṃsacakkhu pana āpāthagatameva passati. Itaraṃ anāpāthagataṃ tiropabbatādigatampi. Dibbacakkhussa ca atisukhumampi rūpaṃ gocaro, na tādisaṃ itarassāti evametesaṃ ānubhāvagocarā asadisā.

Upādiṇṇaṃ hutvā anupādiṇṇaṃ hotīti puṭṭho yasmā maṃsacakkhu upādiṇṇaṃ, dibbacakkhu anupādiṇṇaṃ, na ca maṃsacakkhumeva dibbacakkhūti icchati, tasmā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yasmā 『『maṃsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno』』ti vacanaṃ nissāya maṃsacakkhupaccayā dibbacakkhu uppajjati, tañca rūpāvacarikānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasādoti icchati, tasmā paṭijānāti. Kāmāvacaraṃ hutvāti puṭṭhopi yasmā na maṃsacakkhumeva dibbacakkhūti icchati, tasmā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho rūpāvacarajjhānapaccayena uppannattā rūpāvacaraṃ nāma jātanti paṭijānāti.

Rūpāvacaraṃ hutvā arūpāvacaranti puṭṭhopi tato paraṃ bhāvanāya arūpāvacarakkhaṇe rūpāvacaracittassa abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho arūpāvacarikānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasādo hutvā uppajjatīti laddhiyā paṭijānāti. Apariyāpannabhāvaṃ panassa na icchati, tasmā paṭikkhipatiyeva.

374.Dibbacakkhuṃ dhammupatthaddhanti kāmāvacaradhammena upatthambhitaṃ hutvā. Puna dhammupatthaddhanti lokuttaradhammena upatthaddhaṃ. Dveva cakkhūnīti puṭṭho kiñcāpi dibbacakkhuno dhammupatthaddhassa paññācakkhubhāvaṃ na icchati, paññācakkhussa pana atthitāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho maṃsacakkhu dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhu hotīti laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Dibbacakkhukathāvaṇṇanā.

  1. Dibbasotakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dibbasotakathā nāma hoti. Tattha ekaṃyeva sotanti puṭṭho dvinnaṃ atthitāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā tadeva dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ nāma hoti, tasmā paṭijānāti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Dibbasotakathāvaṇṇanā.

  1. Yathākammūpagatañāṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni yathākammūpagatañāṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『iti dibbena cakkhunā visuddhena…pe… yathākammūpage satte pajānātī』』ti (dī. ni. 1.246; paṭi. ma. 1.106) suttaṃ ayoniso gahetvā yathākammūpagatañāṇameva dibbacakkhunti laddhi, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna yathākammūpagatañca manasi karotīti puṭṭho ekacittassa ārammaṇadvayābhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho nānācittavasena paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā dvinnaṃ phassānanti puṭṭho paṭikkhipati. Iti yathā iminā yathākammūpagatapadena, evameva ime vata bhonto, sattātiādipadehipi saddhiṃ yojanāsu attho veditabbo.

現在稱之為天眼的討論。在這裡,持有「第四禪定的法所生的肉眼稱為天眼」這一觀點的人,例如現在的盲人和正量部;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。 再者,當被問「肉眼是天眼,天眼是肉眼」時,他回答說:「僅此而已,並非如此。」在關於「如何」等問題上,他也以兩者的本質不存在為由進行排斥。 在「所緣」等方面,二者的所緣都是色界。肉眼僅能見到世俗的。其他的則是非世俗的,比如山壁等。天眼的所緣則是極細微的形相,而不是那樣的其他。 被問及「有依、有無依」,因為肉眼是有依的,而天眼是無依的,他認為肉眼並非天眼,因此進行了排斥。第二次被問及時,因為「肉眼的生起,天眼的道路」這一說法,他認為天眼是依賴肉眼而生起的,並且希望其所緣是四大元素的細膩之相,因此進行了承認。被問及「是否屬於欲界」時,他認為肉眼並非天眼,因此進行了排斥。第二次被問及時,他承認因色界的禪定而生起的。 被問及「屬於色界而不屬於無色界」時,他在此之後由於修行無色界的緣故,否認色界的心的存在。第二次被問及時,他承認因無色界的四大元素的細膩之相而生起。 天眼由法所生,因欲界的法而存在。再者,由出世間的法所生。被問及「兩種眼」時,他認為即使天眼是由法所生的,但並不希望其有智慧之眼的存在,而是希望智慧之眼的存在。再者,被問及肉眼是法所生的天眼時,他承認這一觀點。其餘的在這裡都是明顯的意思。 天眼的討論。 天耳的討論 現在稱之為天耳的討論。在這裡,被問及「是否只有一個耳朵」時,他否認兩個耳朵的存在。再者,被問及因為那是法所生的天耳,因此他承認。其餘的與前述相同。 天耳的討論。 如法所生的智慧的討論 現在稱之為如法所生的智慧的討論。在這裡,持有「通過清凈的天眼……如法所生的眾生而理解」的經文(《增支部·尼柯篇》1.246;《法句經》1.106),不合理地理解為如法所生的智慧就是天眼的人,針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。再者,被問及「如法所生的智慧是否為心所思」時,他因單一心的所緣不存在而進行了排斥。第二次被問及時,他因多心的緣故而承認。再者,在沒有給予細微的所緣的情況下,被問及「二種觸」時,他進行了排斥。如此,通過如法所生的這個詞,確實如此,諸眾生的存在等詞也應與此相結合進行理解。

378.Āyasmāsāriputto yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ jānātīti idaṃ sakavādī yasmā thero appicchatāya abhiññāñāṇāni na vaḷañjetīti ekacce na jānanti, tāni panassa neva atthīti maññanti, tasmā taṃ 『『dibbacakkhuno alābhī thero』』ti maññamānaṃ pucchati. Teneva kāraṇena 『『atthāyasmato sāriputtassa dibbacakkhū』』ti parato puṭṭho paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yaṃkiñci sāvakena pattabbaṃ, sabbaṃ taṃ therena anuppattanti paṭijānāti. Idānissa vikkhepaṃ karonto sakavādī nanu āyasmā sāriputtotiādimāha. Imañhi gāthaṃ thero vaḷañjanapaṇidhiyā eva abhāvena āha, na abhiññāñāṇassa abhāvena. Paravādī pana abhāvenevāti atthaṃ sallakkheti. Tasmā tassa laddhiyā therassa yathākammūpagatañāṇameva atthi, no dibbacakkhu. Tena vuttaṃ 『『tena hi na vattabbaṃ yathākammūpagatañāṇaṃ dibbacakkhū』』ti.

Yathākammūpagatañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Saṃvarakathāvaṇṇanā

  2. Idāni saṃvarakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ tāvatiṃse deve upādāya tatuttari devesu yasmā te pañca verāni na samācaranti, tasmā saṃvaro atthīti laddhi, te sandhāya pucchā sakavādissa, verasamudācāraṃ apassato paṭiññā itarassa. Tato yasmā saṃvaro nāma saṃvaritabbe asaṃvare sati hoti, tasmā asaṃvarapucchā sakavādissa, devesu pāṇātipātādīnaṃ abhāvena paṭikkhepo itarassa.

Atthi manussesūtiādi saṃvare sati asaṃvarassa asaṃvare ca sati saṃvarassa pavattidassanatthaṃ vuttaṃ.

380.Pāṇātipātā veramaṇīti ādipañhesu pāṇātipātādīnaṃ asamācaraṇavasena paṭiññā, pāṇātipātādīnaṃ natthitāya paṭikkhepo veditabbo. Paṭilomapañhā uttānatthāyeva.

Avasāne natthi devesu saṃvarotipañhe pāṇātipātādīni katvā puna tato saṃvarābhāvaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Tato chalavasena yadi saṃvaro natthi, sabbe devā pāṇātipātinotiādipucchā paravādissa. Devānaṃ verasamudācārassa abhāvena paṭikkhepo sakavādissa. Nahevanti vacanamattaṃ gahetvā laddhipatiṭṭhāpanaṃ paravādissa. Evaṃ patiṭṭhitā pana laddhi appatiṭṭhitāva hotīti.

Saṃvarakathāvaṇṇanā.

  1. Asaññakathāvaṇṇanā

  2. Idāni asaññakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti vacanato vinā viññāṇena paṭisandhi nāma natthi. 『『Saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavantī』』ti vacanato asaññasattānampi cutipaṭisandhikkhaṇe saññā atthīti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato naṃ sakavādī 『『kiṃ te taṃ ṭhānaṃ saññābhavo』』tiādīhi codetuṃ saññābhavo saññāgatītiādimāha. Taṃ sabbaṃ tato parañca pāḷinayeneva veditabbanti.

Asaññakathāvaṇṇanā.

  1. Nevasaññānāsaññāyatanakathāvaṇṇanā

  2. Idāni nevasaññānāsaññāyatanakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『nevasaññānāsaññāyatana』』nti vacanato na vattabbaṃ 『『tasmiṃ bhave saññā atthī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha sabbaṃ pāḷinayeneva veditabbanti.

Nevasaññānāsaññāyatanakathāvaṇṇanā.

Tatiyo vaggo.

  1. Catutthavaggo

  2. Gihissa arahātikathāvaṇṇanā

"尊者舍利弗知道如法所生的智慧"這句話,持有此觀點的人問道,因為有些人不知道長老由於少欲而不使用神通智慧,他們認為長老根本沒有這些神通。因此,他們認為"長老沒有獲得天眼",所以提出這個問題。出於同樣的原因,當後來被問到"尊者舍利弗是否有天眼"時,他否認了。第二次被問及時,他承認長老已經獲得了所有聲聞弟子應該獲得的。現在,持有此觀點的人爲了使他困惑而說"難道尊者舍利弗不是..."等。長老說這個偈頌是因為沒有使用的願望,而不是因為沒有神通智慧。但外道者認為是因為沒有。因此,根據他的觀點,長老只有如法所生的智慧,而沒有天眼。所以說"因此不應該說如法所生的智慧就是天眼"。 如法所生的智慧的討論。 戒律的討論 現在稱之為戒律的討論。在這裡,持有"從三十三天開始,更高的天界中,由於他們不犯五戒,所以有戒律"這一觀點的人,針對他們,持有此觀點的人提問,因為看不到惡行的發生而回答。然後,因為所謂的戒律是在應該持戒而不持戒的情況下存在的,所以持有此觀點的人詢問不持戒的情況,而另一方因為天界中沒有殺生等而否認。 "人間是否有"等是爲了顯示在有戒律的情況下無戒律,在無戒律的情況下有戒律而說的。 在"遠離殺生"等問題上,應當理解為因不作殺生等而承認,因殺生等不存在而否認。反向的問題意思很明顯。 最後,在"天界是否沒有戒律"的問題上,持有此觀點的人承認因為做了殺生等而沒有戒律。然後,外道者詭辯地問:"如果沒有戒律,那麼所有的天人都是殺生者嗎?"持有此觀點的人因為天人沒有惡行而否認。外道者僅僅抓住"不是"這個詞而建立自己的觀點。但是,這樣建立的觀點實際上是沒有立足點的。 戒律的討論。 無想的討論 現在稱之為無想的討論。在這裡,持有"因為說'緣行識',所以沒有識就沒有結生。因為說'當想生起時,那些天人從那個身體死亡',所以無想有情在死亡結生的瞬間也有想"這一觀點的人,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後,持有此觀點的人爲了批評他"那個狀態是想的存在嗎?"等而說"想的存在,想的去處"等。這一切和之後的內容都應該按照經文來理解。 無想的討論。 非想非非想處的討論 現在稱之為非想非非想處的討論。在這裡,持有"因為說'非想非非想處',所以不能說'在那個境界有想'"這一觀點的人,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。這裡其餘的一切都應該按照經文來理解。 非想非非想處的討論。 第三品。 第四品 在家人成為阿羅漢的討論

  1. Idāni gihissa arahāti kathā nāma hoti. Tattha yesaṃ yasakulaputtādīnaṃ gihibyañjane ṭhitānaṃ arahattappattiṃ disvā 『『gihi assa arahā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa. Tattha gihissāti yo gihisaṃyojanasampayuttatāya gihi, so arahaṃ assāti attho. Paravādī pana adhippāyaṃ asallakkhetvā gihibyañjanamattameva passanto paṭijānāti. Idānissa 『『gihi nāma gihisaṃyojanena hoti, na byañjanamattena. Yathāha bhagavā –

『Alaṅkato cepi samaṃ careyya,

Santo danto niyato brahmacārī;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū』』』ti. (dha. pa. 142);

Imaṃ nayaṃ dassetuṃ atthi arahatotiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Gihissa arahātikathāvaṇṇanā.

  1. Upapattikathāvaṇṇanā

  2. Idāni upapattikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『opapātiko hoti tatthaparinibbāyī』』tivacanāni (pu. pa. 35-40) ayoniso gahetvā suddhāvāsesu upapattiyā arahāti laddhi, 『『yesaṃ vā upahaccaparinibbāyī』』ti padaṃ parivattitvā 『『upapajjaparinibbāyī』』ti pariyāpuṇantānaṃ saha upapattiyā arahā hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha yasmā upapatticittaṃ nāma lokiyaṃ, tena sotāpannādayopi na honti, pageva arahā. Tasmāssa imaṃ nayaṃ dassetuṃ saha upapattiyā sotāpannotiādi āraddhaṃ.

389.Sāriputtotiādi imesu mahātheresu ko ekopi saha upapattiyā arahā nāmāti codanatthaṃ vuttaṃ.

390.Upapattesiyenāti paṭisandhicittena. Tañhi upapattiṃ esati gavesati, tasmā upapattesiyanti vuccati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Upapattikathāvaṇṇanā.

  1. Anāsavakathāvaṇṇanā

  2. Idāni anāsavakathā nāma hoti. Tattha ye dhammā anāsavassa arahato, sabbe te anāsavāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya arahatoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ anāsavā nāma maggādayo, kiṃ tassa teyeva uppajjantīti codanatthaṃ maggo phalantiādi āraddhaṃ. Cakkhu anāsavanti puṭṭho tassa sāsavattā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anāsavassetanti paṭijānāti.

  3. Cīvarapañhe ekova dhammo anāsavo sāsavo ca hotīti lakkhaṇavirodhabhayā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anāsavassa hutvā sāsavassa hotīti paṭijānāti. Taññeva anāsavanti pañhādvayepi eseva nayo. Sakavādī pana taññevāti anuññātattā 『『maggo anāsavo hutvā』』tiādīhi codeti. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Anāsavakathāvaṇṇanā.

  1. Samannāgatakathāvaṇṇanā

現在稱之為在家人成為阿羅漢的討論。在這裡,某些人看到「尊者舍利弗等出身于高貴家族的人達到了阿羅漢果」,便認為「在家人是阿羅漢」,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問。這裡的「在家人」是指因與在家人相連而成為在家人的意思。外道者則不明白其意,僅僅看到「在家」的字面意思而進行否認。對此,他迴應說:「在家人是因與在家人相連而存在,而不是僅僅憑藉字面意思。正如佛陀所說: 『即使裝飾華麗若能如法行, 內心平靜馴服的出家人; 對一切眾生放下杖子, 他才是真正的婆羅門、修行者、比丘。』」 (《法句經》142); 爲了說明這一點,開始了「因此,阿羅漢是存在的」這一論述。所有這些都應被理解為明顯的意思。 在家人成為阿羅漢的討論。 輪迴的討論 現在稱之為輪迴的討論。在這裡,某些人不合理地理解「他是輪迴者,因此會在那兒涅槃」的說法(《增支部·法篇》35-40),認為在清凈的余處中輪迴是阿羅漢的;他們將「他是被打擾的輪迴者」這一詞轉變為「他是輪迴中的涅槃者」,並認為與輪迴相關的人是阿羅漢,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。因為輪迴的心是世俗的,所以連預流果等也不算阿羅漢,更何況是阿羅漢。因此,爲了說明這一點,開始了「與輪迴相關的預流果」這一論述。 「尊者舍利弗等」這些大長老中,誰是與輪迴相關的阿羅漢?這是爲了批評而說的。 「與輪迴相關的人」是指有意識地尋求輪迴的。因為他在追尋輪迴,所以稱之為與輪迴相關的。其餘的在這裡都是明顯的意思。 輪迴的討論。 無漏的討論 現在稱之為無漏的討論。在這裡,認為「無漏的阿羅漢的法,都是無漏的」這一觀點的人,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後,持有此觀點的人認為「無漏的法是指道路等,難道這不是直接產生的嗎?」因此開始了「道路是果」的論述。被問及「眼睛是無漏的」時,他因為有漏而否認。第二次被問及時,他承認「無漏的法存在」。 在關於袈裟的問題上,有人認為「只有一種法是無漏的,而有漏的也存在」,因此進行否認。第二次被問及時,他承認「無漏的法是有漏的」。對於這兩種問題,都是同樣的道理。持有此觀點的人因為允許而說「道路是無漏的」而開始批評。通過這種方式,所有的意思都可以理解。 無漏的討論。 具足的討論

  1. Idāni samannāgatakathā nāma hoti. Tattha dve samannāgamā paccuppannakkhaṇe samaṅgībhāvasamannāgamo ca rūpāvacarādīsu aññatarabhūmippattito paṭilābhasamannāgamo ca. So yāva adhigatavisesā na parihāyati, tāvadeva labbhati. Yesaṃ pana ṭhapetvā ime dve samannāgame añño upapattidhammavasena eko samannāgamo nāma hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ, tesaṃ pattidhammo nāma koci natthīti anubodhanatthaṃ arahā catūhi phalehi samannāgatoti pucchā sakavādissa, pattiṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Athassa 『『yadi te arahā catūhi khandhehi viya catūhi phalehi samannāgato, evaṃ sante ye catūsu phalesu cattāro phassādayo, tehi te arahato samannāgatatā pāpuṇātī』』ti codanatthaṃ arahā catūhi phassehītiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ paravādinā ekakkhaṇe catunnaṃ phassādīnaṃ abhāvā paṭikkhittaṃ. Anāgāmipañhādīsupi eseva nayo.

395.Sotāpattiphalaṃ vītivattoti na paṭhamajjhānaṃ viya dutiyajjhānalābhī; puna anuppattiyā pana vītivattoti pucchati. Sotāpattimaggantiādi yaṃ vītivatto, tenassa puna asamannāgamaṃ dassetuṃ āraddhaṃ.

396.Tehi ca aparihīnoti pañhe yasmā yathā paccanīkasamudācārena lokiyajjhānadhammā parihāyanti, na evaṃ lokuttarā. Maggena hi ye kilesā pahīyanti, phalena ca paṭippassambhanti, te tathā pahīnāva tathā paṭippassaddhāyeva ca honti, tasmā sakavādinā āmantāti paṭiññātaṃ. Svāyamattho parato 『『arahatā cattāro maggā paṭiladdhā』』tiādīsu pakāsitoyeva. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Samannāgatakathāvaṇṇanā.

  1. Upekkhāsamannāgatakathāvaṇṇanā

397.Arahāchahi upekkhāhīti kathāyapi imināva nayena attho veditabbo. Arahā hi chasu dvāresu upekkhānaṃ uppattibhabbatāya tāhi samannāgatoti vuccati, na ekakkhaṇe sabbāsaṃ uppattibhāvenāti.

Upekkhāsamannāgatakathāvaṇṇanā.

  1. Bodhiyābuddhotikathāvaṇṇanā

  2. Idāni bodhiyā buddhotikathā nāma hoti. Tattha bodhīti catumaggañāṇassāpi sabbaññutaññāṇassāpi adhivacanaṃ. Tasmā yesaṃ yathā odātena vaṇṇena odāto, sāmena vaṇṇena sāmo, evaṃ bodhiyā buddhoti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃyeva; te sandhāya pucchā ca anuyogo ca sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa.

Atītāyāti pañhe tasmiṃ khaṇe abhāvato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho paṭilābhaṃ sandhāya paṭijānāti. Puna kiccavasena puṭṭho kiccābhāvato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yaṃ tena tāya karaṇīyaṃ kataṃ, tattha sammohābhāvaṃ paṭijānāti. Lesokāsaṃ pana adatvā dukkhaṃ parijānātītiādinā nayena puṭṭho tassa kiccassa abhāvā paṭikkhipati.

Anāgatapañhe tasmiṃ khaṇe maggañāṇassa abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho 『『agamā rājagahaṃ buddho』』ti (su. ni. 410) anāgatāya bodhiyā buddhabhāvaṃ maññamāno paṭijānāti. Bodhikaraṇīyaṃ karotīti puṭṭho tasmiṃ khaṇe kiccābhāvena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yadi na kareyya, buddhoti na vucceyya. Yasmā avassaṃ karissati, tasmā karotiyeva nāmāti paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā puṭṭho paṭikkhipati. Paccuppannapañho saddhiṃ saṃsandanāya uttānatthova.

現在稱之為具足的討論。在這裡,有兩種具足:現在瞬間的具足和從色界等某一界獲得的具足。只要特殊的成就沒有失去,就可以獲得。但某些人認為除了這兩種具足外,還有一種具足是依照成就的本質而存在的,例如現在的北方人。爲了讓他們理解沒有任何成就,持有此觀點的人問道:"阿羅漢是否具足四種果?"持有其他觀點的人針對成就而回答。然後,爲了批評他說:"如果你的阿羅漢像四蘊一樣具足四種果,那麼在四種果中的四種觸等,是否也能使阿羅漢具足?"開始了"阿羅漢具足四種觸"等論述。外道者因為在同一瞬間四種觸等不存在而否認。對於不還果等問題也是同樣的道理。 "超越預流果"並不像第一禪那樣獲得第二禪,再問是否已經超越。關於"超越預流道"等,爲了顯示他再次沒有具足,開始了論述。 在"他們沒有失去"的問題上,因為與世間禪定的法不同,出世間的法不會失去。通過道路斷除的煩惱,通過果斷除的煩惱,它們被斷除和平息,所以持有此觀點的人承認。這個意思在後面的"阿羅漢獲得四種道路"等處已經闡明。其餘的都是明顯的意思。 具足的討論。 舍心具足的討論 關於"阿羅漢具有六種舍心"的討論,也應該以同樣的方式理解。阿羅漢在六種門中有可能生起舍心,所以說他具有這些舍心,而不是在同一瞬間所有舍心都生起。 舍心具足的討論。 菩提已覺悟的討論 現在稱之為菩提已覺悟的討論。在這裡,菩提是四道智慧和一切智慧的稱號。因此,某些人認為就像白色的顏色是白的,同樣的顏色是同樣的,菩提已覺悟,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問和追問,持有其他觀點的人承認和否認。 在"過去"的問題上,因為在那個瞬間不存在而否認。第二次被問及時,針對獲得而承認。再次被問及功能時,因為功能不存在而否認。第二次被問及時,針對他為此所做的事情,承認沒有迷惑。沒有給予細微的機會,被問及"完全瞭解痛苦"等時,因為那個功能不存在而否認。 在"未來"的問題上,因為在那個瞬間道智慧不存在而否認。第二次被問及時,認為"佛陀來到王舍城",承認未來的菩提已經覺悟。被問及"正在做菩提的事情"時,因為在那個瞬間沒有功能而否認。第二次被問及時,如果不做,就不能稱為佛陀。因為必定會做,所以承認正在做。再次被問及時,沒有給予細微的機會而否認。現在的問題與對比后是顯而易見的。

  1. Tisso bodhiyo ekato katvā puṭṭho sabbaññutaññāṇaṃ sandhāya tīhipi buddhoti vattabbabhāvato paṭijānāti. Puna tīhiti puṭṭho sabbāsaṃ ekakkhaṇe abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho atītānāgatapaccuppannassa sabbaññutaññāṇassa vasena paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā satataṃ samitanti puṭṭho paṭikkhipati.

Na battabbaṃ bodhiyāti pucchā paravādissa, bodhiyā abhāvakkhaṇe abuddhabhāvāpattito paṭiññā sakavādissa. Nanu bodhipaṭilābhāti pañhe pana yasmiṃ santāne bodhisaṅkhātaṃ maggañāṇaṃ uppannaṃ, tattha buddhoti sammutisabbhāvato paṭiññā tasseva. Tassa adhippāyaṃ ajānitvā hañcīti laddhiṭṭhapanā paravādissa. Idānissa asallakkhaṇaṃ pākaṭaṃ kātuṃ bodhipaṭilābhā buddhoti bodhiyā buddhoti pucchā sakavādissa. Tassattho – 『『kiṃ te yasmā bodhipaṭilābhā buddho, tasmā bodhiyā buddho』』ti. Itaro 『『bodhipaṭilābho nāma bodhiyā uppajjitvā niruddhāyapi santāne uppannabhāvoyeva. Bodhi nāma maggakkhaṇe ñāṇa』』nti imaṃ vibhāgaṃ asallakkhentova puna paṭijānāti. Tato sakavādinā bodhipaṭilābhā bodhīti puṭṭho vacanokāsaṃ alabhanto paṭikkhipatīti.

Bodhiyābuddhotikathāvaṇṇanā.

Iti imā tissopi kathā uttarāpathakānaṃyeva.

  1. Lakkhaṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni lakkhaṇakathā nāma hoti. Tattha 『『yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavantī』』ti (dī. ni. 1.258) imaṃ suttaṃ ayoniso gahetvā lakkhaṇasamannāgato bodhisattova hotīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Cakkavattisattoti pañhesu yasmā cakkavattī sattopi ca bodhisattopi, tasmā abodhisattaṃ sandhāya paṭikkhipati. Bodhisattaṃ sandhāya paṭijānāti.

402.Dvattiṃsimānītisuttaṃ bodhisattameva sandhāya vuttaṃ. So hi pacchime bhave buddho hoti, itaresu cakkavattī, tasmā ābhatampi anābhatasadisamevāti.

Lakkhaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Niyāmokkantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni niyāmokkantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ghaṭikārasutte jotipālassa pabbajjaṃ sandhāya 『『bodhisatto kassapabhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya bodhisattoti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Tato yasmā niyāmoti vā brahmacariyanti vā ariyamaggassa nāmaṃ, bodhisattānañca ṭhapetvā pāramīpūraṇaṃ aññā niyāmokkanti nāma natthi. Yadi bhaveyya, bodhisatto sotāpanno sāvako bhaveyya. Na cetamevaṃ. Kevalañhi naṃ buddhā attano ñāṇabale ṭhatvā – 『『ayaṃ buddho bhavissatī』』ti byākaronti, tasmā puna bodhisattoti anuyogo sakavādissa. Pacchimabhavaṃ sandhāya paṭikkhepo itarassa. Dutiyapañhe jotipālakālaṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Sāvako hutvātiādīsupi eseva nayo. Anussaviyoti anussavena paṭividdhadhammo. Pacchimabhavaṃ sandhāya paṭikkhipitvā jotipālakāle anussavaṃ sandhāya paṭijānāti.

現在稱之為菩提已覺悟的討論。在這裡,三種菩提合在一起,被問及時,指的是一切智的智慧,因此認為三者都可以被稱為佛陀。再次被問及時,他否認在同一瞬間的存在。第二次被問及時,指的是過去、未來和現在的一切智的智慧。再次被問及時,否認沒有細微的機會。 關於「菩提」的問題,外道者認為在菩提的缺失中沒有覺悟的狀態,持有此觀點的人承認。難道說「菩提的獲得」是指在某個流中產生的菩提法的智慧?因此認為佛陀是名義上的覺悟。因為不明白他的意圖而被批評。現在爲了使菩提的獲得顯而易見,持有此觀點的人問道:「你為什麼說菩提的獲得是佛陀,因此稱為菩提?」另一方則認為:「菩提的獲得是指菩提的產生后即使被阻斷仍然存在的狀態。菩提是指在道路的時刻產生的智慧。」他再次承認這一分法。然後,持有此觀點的人在被問及菩提的獲得時,因無法找到說法而否認。 菩提已覺悟的討論。 這些討論都是針對北方人的。 特徵的討論 現在稱之為特徵的討論。在這裡,「通過這些,具足特徵的偉大人將有兩種去處」這一經文(《增支部·尼柯》1.258)被不合理地理解為具足特徵的菩薩。因此,某些人認為,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。 關於「轉輪聖王」的問題,因為轉輪聖王和菩薩都是,故而否認菩薩。關於菩薩,持有此觀點的人承認。 關於「三十七道品」的經文是專門指菩薩而說的。他在最後的生中成為佛陀,而其他的則是轉輪聖王,因此即使是轉輪聖王也與菩薩相似。 特徵的討論。 規律的討論 現在稱之為規律的討論。在這裡,某些人根據《工匠經》提到的照明者的出家,認為「菩薩是依照迦葉佛的教法而修行的」。因此,某些人認為,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人在此立場上承認。然後,因為「規律」或「修行」是指聖道的名稱,除了菩薩之外,沒有其他的規律的圓滿。如果他存在,菩薩可能成為預流果的弟子。但並非如此。因為佛陀們憑藉自己的智慧力量說:「他將成為佛陀」,所以再次稱為菩薩是合乎邏輯的。關於最後的生,外道者否認其他的。第二個問題是關於照明者的時間,持有此觀點的人承認。關於成為弟子等問題也是同樣的道理。關於「聽聞」的問題,是指通過聽聞而獲得的法。關於最後的生,否認后,關於照明者的時間,持有此觀點的人承認。

404.Aññaṃ satthārantiāḷārañca rāmaputtañca sandhāya vuttaṃ. Āyasmā ānandotiādi 『『okkantaniyāmāva sāvakā honti, na itare okkantaniyāmā evarūpā hontī』』ti dassetuṃ vuttaṃ.

Sāvako jātiṃ vītivattoti yāya jātiyā sāvako, taṃ vītivatto aññasmiṃ bhave asāvako hotīti pucchati. Itaro sotāpannādīnaṃ sotāpannādisāvakabhāvato paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Niyāmokkantikathāvaṇṇanā.

  1. Aparāpi samannāgatakathāvaṇṇanā

  2. Idāni aparāpi samannāgatakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『catutthamaggaṭṭho puggalo pattidhammavasena tīhi phalehi samannāgato』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā catūhi phalehi samannāgatakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Aparāpi samannāgatakathāvaṇṇanā.

  1. Sabbasaṃyojanappahānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni saṃyojanappahānakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『nippariyāyeneva sabbasaṃyojanappahānaṃ arahatta』』nti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna sabbe saṃyojanāti puṭṭho heṭṭhā vuttamaggattayena pahīne sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tena maggena appahīnassa abhāvā paṭijānāti. Sakkāyadiṭṭhiādīsupi paṭhamamaggena pahīnabhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, catutthamaggena anavasesappahānaṃ sandhāya paṭijānāti. Eseva nayo sabbatthāti.

Sabbasaṃyojanappahānakathāvaṇṇanā.

Catuttho vaggo.

  1. Pañcamavaggo

  2. Vimuttikathāvaṇṇanā

  3. Idāni vimuttikathā nāma hoti. Tattha vipassanā, maggo, phalaṃ, paccavekkhaṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ vimuttiñāṇanti nāmaṃ. Tesu vipassanāñāṇaṃ niccanimittādīhi vimuttattā, tadaṅgavimuttibhāvena vā vimuttattā vimuttiñāṇaṃ. Maggo samucchedavimutti, phalaṃ paṭippassaddhivimutti, paccavekkhaṇañāṇaṃ pana vimuttiṃ jānātīti vimuttiñāṇaṃ. Evaṃ catubbidhe vimuttiñāṇe nippariyāyena phalañāṇameva vimutti. Sesāni 『『vimuttānī』』ti vā 『『avimuttānī』』ti vā na vattabbāni. Tasmā 『『idaṃ nāma vimuttiñāṇaṃ vimutta』』nti avatvā aviseseneva 『『vimuttiñāṇaṃ vimutta』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna yaṃkiñcīti puṭṭho paccavekkhaṇādīni sandhāya paṭikkhipati. Paṭipannassāti puṭṭho maggañāṇassa anāsavataṃ sandhāya paṭijānāti. Yasmā pana taṃ sotāpannassa phale ṭhitassa ñāṇaṃ na hoti, tasmā vimuttaṃ nāma na hotīti codanatthaṃ puna sakavādī sotāpannassātiādimāha. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo.

Vimuttikathāvaṇṇanā.

  1. Asekhañāṇakathāvaṇṇanā

關於"另一位導師"是指阿拉拉和羅摩之子。尊者阿難等是爲了顯示"只有聲聞才進入規律,其他人不會以這種方式進入規律"而說的。 關於"聲聞超越出生"的問題,是指聲聞超越了某種出生,在另一種生中成為非聲聞。另一方因為預流果等聲聞的存在而否認。其餘的在這裡都是明顯的意思。 規律的討論。 另一種具足的討論 現在稱之為另一種具足的討論。在這裡,某些人認為"第四道的人因成就的本質而具有三種果",例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘的應該按照前面四種果具足的討論中所說的方式來理解。 另一種具足的討論。 斷除一切繫縛的討論 現在稱之為繫縛斷除的討論。在這裡,某些人認為"無條件地斷除一切繫縛就是阿羅漢果",例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。再次被問及"所有繫縛"時,他指的是前面所說的三種道路已經斷除而否認。第二次被問及時,因為那個道路沒有斷除而承認。對於身見等問題,他指的是第一道已經斷除而否認,指的是第四道完全斷除而承認。在所有情況下都是同樣的道理。 斷除一切繫縛的討論。 第四品。 第五品 解脫的討論 現在稱之為解脫的討論。在這裡,觀察、道、果、回顧這四種智慧稱為解脫智慧。其中,觀察智慧因為從常、相等中解脫,或因為解脫的支分而稱為解脫智慧。道是斷除解脫,果是平息解脫,回顧智慧則了知解脫,因此稱為解脫智慧。在這四種解脫智慧中,無條件地說果智慧就是解脫。其餘的不應說是"已解脫"或"未解脫"。因此,某些人認為不應該說"這是解脫智慧",而是不加區分地說"解脫智慧已解脫",例如盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,外道者承認。再次被問及時,他指的是回顧等而否認。被問及"修行者"時,他指的是道智慧的無漏性而承認。因為這個智慧對於住于預流果的人不存在,所以不稱為已解脫,爲了批評這一點,持有此觀點的人再次說"預流果"等。通過這種方式,在所有情況下都應該理解其意義。 解脫的討論。 無學智慧的討論

  1. Idāni asekhakathā nāma hoti. Tattha yasmā ānandattherādayo sekhā 『『uḷāro bhagavā』』tiādinā nayena asekhe jānanti, tasmā 『『sekhassa asekhañāṇaṃ atthī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Jānāti passatīti idaṃ attanā adhigatassa jānanavasena vuttaṃ. Gotrabhunotiādi heṭṭhimāya bhūmiyaṃ ṭhitassa uparūpariñāṇassa abhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Nanu āyasmā ānando sekho 『『uḷāro bhagavā』』ti jānātīti paravādī asekhe bhagavati pavattattā taṃ asekhañāṇanti icchati, na panetaṃ asekhaṃ. Tasmā evaṃ patiṭṭhāpitāpi laddhi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Asekhañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Viparītakathāvaṇṇanā

  2. Idāni viparītakathā nāma hoti. Tattha 『『yvāyaṃ pathavīkasiṇe pathavīsaññī samāpajjati, tassa taṃ ñāṇaṃ viparītañāṇa』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Pathaviṃ nissāya uppannanimittañhi na pathavīyeva, tatra cāyaṃ pathavīsaññī. Tasmā viparītañāṇanti ayametassa adhippāyo. Tato sakavādī 『『lakkhaṇapathavīpi sasambhārapathavīpi nimittapathavīpi pathavīdevatāpi sabbā pathavīyeva, tāsu pathavīti ñāṇaṃ viparītaṃ na hoti. Anicce niccantiādivipariyeso pana viparītañāṇaṃ nāma. Kiṃ te idaṃ etesu aññatara』』nti codetuṃ anicce niccantiādimāha. Itaro vipallāsalakkhaṇābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, pathavīnimittaṃ sandhāya paṭijānāti.

Kusalanti sekkhaputhujjanānaṃ ñāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Atthi arahatoti pañhesupi vipallāsalakkhaṇābhāvena paṭikkhipati. Pathavīnimittaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbeva pathavīti sabbaṃ taṃ pathavīkasiṇaṃ lakkhaṇapathavīyeva hotīti pucchati. Sakavādī tathā abhāvato paṭikkhipati. Nanu pathavī atthi, atthi ca koci pathaviṃ pathavito samāpajjatīti pucchā sakavādissa . Tassattho – nanu nimittapathavī atthi, atthi ca koci taṃ pathaviṃ pathavitoyeva samāpajjati, na āpato vā tejato vāti. Pathavī atthītiādi 『『yadi yaṃ yathā atthi, taṃ tathā samāpajjantassa ñāṇaṃ viparītaṃ hoti, nibbānaṃ atthi, tampi samāpajjantassa sabbavipariyesasamugghātanaṃ maggañāṇampi te viparītaṃ hotū』』ti dassanatthaṃ vuttanti.

Viparītakathāvaṇṇanā.

  1. Niyāmakathāvaṇṇanā

428-

現在稱之為無學的討論。在這裡,由於阿難尊者等聲聞者通過「偉大的佛陀」這樣的說法知道無學,因此持有「聲聞有無學智慧」的觀點,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。這裡的「知道」是指通過自身獲得的知識。關於「根本」的部分,是爲了顯示在下位的境界中沒有更高的知識。難道阿難尊者是「偉大的佛陀」而知道嗎?外道者因為無學的佛陀而希望那是無學智慧,而這並不是無學。因此,即使如此,建立的觀點仍然是微不足道的。 無學智慧的討論。 顛倒的討論 現在稱之為顛倒的討論。在這裡,「如果此人通過地的性質而進入對地的認知,那麼他的智慧就是顛倒的智慧」,持有此觀點的人,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。基於地而產生的顯現並不只是在地上,而是地的認知。因此,顛倒的智慧是這個意思。然後,持有此觀點的人說:「特徵的地、因緣的地、顯現的地、地的神靈,所有這些都是地,因此在這些地中,智慧並不是顛倒的。而無常、常等的顛倒則稱為顛倒的智慧。」爲了批評這一點,他說:「這在這些中有某種不同嗎?」另一方則否認顛倒的特徵,指的是地的顯現而承認。 「善」的意思是指聲聞者的智慧。對於「有阿羅漢」的問題,他也因顛倒的特徵而否認。指的是地的顯現而承認。所有的地是指所有的地的特徵,因此被問到「所有的地都是地」時,持有此觀點的人否認。難道地存在嗎?難道有某種地可以通過地進入嗎?持有此觀點的人問道。其意思是:難道顯現的地存在嗎?難道有某種地可以通過地進入,而不是通過水或火嗎?關於「地存在」的問題,若是「如果某種存在的東西,智慧則是顛倒的,涅槃存在,那麼即使是涅槃的智慧也會是顛倒的」,這就是所說的。 顛倒的討論。 規律的討論 現在稱之為規律的討論。

  1. Idāni niyāmakathā nāma hoti. Tattha yo puggalo sammattaniyāmaṃ okkamissati, taṃ 『『bhabbo esa dhammaṃ abhisametu』』nti yasmā bhagavā jānāti, tasmā 『『aniyatassa puthujjanasseva sato puggalassa niyāmagamanāya ñāṇaṃ atthī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya aniyatassāti pucchā sakavādissa. Tattha niyāmagamanāyāti niyāmo vuccati maggo, maggagamanāya maggokkamanāyāti attho. Yaṃ panassa ñāṇaṃ disvā bhagavā 『『bhabbo aya』』nti jānāti, taṃ sandhāya paṭiññā paravādissa.

Athassa sakavādī ayuttavāditaṃ dīpetuṃ niyatassāti viparītānuyogamāha. Tattha paṭhamapañhe maggena niyatassa aniyāmagamanāya ñāṇaṃ nāma natthīti paṭikkhipati. Dutiye natthibhāvena paṭijānāti. Tatiye aniyatassa natthīti puṭṭhattā laddhivirodhena paṭikkhipati. Puna paṭhamapañhameva catutthaṃ katvā niyatassa niyāmagamanādivasena tayo pañhā katā. Tesu paṭhame yasmā ādimaggena niyatassa puna tadatthāya ñāṇaṃ natthi, tasmā paṭikkhipati. Dutiye natthibhāveneva paṭijānāti. Tatiye laddhivirodheneva paṭikkhipati. Puna paṭhamapañhaṃ aṭṭhamaṃ katvā aniyatassa aniyāmagamanādivasena tayo pañhā katā. Tesaṃ attho vuttanayeneva veditabbo. Puna paṭhamapañhameva dvādasamaṃ katvā taṃmūlakā atthi niyāmotiādayo pañhā katā. Tattha yasmā niyāmagamanāya ñāṇaṃ nāma maggañāṇameva hoti, tasmā taṃ sandhāya atthi niyāmoti vuttaṃ. Itaro pana niyāmoti vutte paṭikkhipati, ñāṇanti vutte paṭijānāti. Satipaṭṭhānādīsupi eseva nayo. Paccanīkaṃ uttānatthameva. Gotrabhunotiādi yena yaṃ appattaṃ, tassa taṃ natthīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Bhagavā jānātīti attano ñāṇabalena jānāti, na tassa niyāmagamanañāṇasabbhāvato. Tasmā iminā kāraṇena patiṭṭhitāpissa laddhi appatiṭṭhitāyevāti.

Niyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Paṭisambhidākathāvaṇṇanā

432-433. Idāni paṭisambhidākathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『yaṃkiñci ariyānaṃ ñāṇaṃ, sabbaṃ lokuttaramevā』』ti gahetvā 『『sabbaṃ ñāṇaṃ paṭisambhidā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sammutiñāṇapañhesu pathavīkasiṇasammutiyaṃ samāpattiñāṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, niruttiñāṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Ye keci sammutinti pañhe puthujjane sandhāya paṭikkhipati. Cetopariyāyapañhesu puthujjanassa ñāṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, ariyassa ñāṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbā paññātipañhesu kasiṇasamāpattipañhaṃ sandhāya paṭikkhipati, lokuttaraṃ sandhāya paṭijānāti. Pathavīkasiṇasamāpattintiādi 『『yā etesu ettakesu ṭhānesu paññā, kiṃ sabbā sā paṭisambhidā』』ti pucchanatthaṃ vuttaṃ. Tenahi sabbaṃ ñāṇanti yasmā sabbā lokuttarapaññā paṭisambhidā , tasmā sabbanti vacanaṃ sāmaññaphalena saddhiṃ patiṭṭhāpetīti.

Paṭisambhidākathāvaṇṇanā.

  1. Sammutiñāṇakathāvaṇṇanā

434-

現在稱之為規律的討論。在這裡,佛陀知道某個人將進入正確的規律,因此他說"他有能力證悟正法"。因此,某些人認為"未定的凡夫也有進入規律的智慧",例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問"未定的..."。在這裡,"進入規律"意味著規律被稱為道路,意思是進入道路。佛陀看到他的智慧後知道"他有能力",對此,外道者承認。 然後,持有此觀點的人爲了顯示不合理的論點,提出了關於"未定的..."的反向追問。在第一個問題上,他否認對於已定的人通過道路進入未定規律的智慧。在第二個問題上,他承認不存在。在第三個問題上,因為被問及未定的人而否認,與自己的觀點相矛盾。再次將第一個問題作為第四個問題,關於已定的人進入規律的三個問題。在第一個問題上,因為最初的道路沒有再次為此目的的智慧,所以否認。在第二個問題上,承認不存在。在第三個問題上,因為與自己的觀點相矛盾而否認。再次將第一個問題作為第八個問題,關於未定的人未進入規律的三個問題。它們的意思應該按照前面說的方式理解。再次將第一個問題作為第十二個問題,提出了"基於此的規律存在"等問題。在這裡,因為進入規律的智慧就是道路的智慧,所以關於此說"規律存在"。但是,當說"規律"時,外道者否認,當說"智慧"時,承認。在念處等問題上也是同樣的道理。反向的意思很明顯。關於"根本"等,是爲了顯示某人尚未獲得某些東西。佛陀通過自己的智慧力量知道,而不是因為存在進入規律的智慧。因此,即使如此建立的觀點也是沒有立足點的。 規律的討論。 分別智慧的討論 432-433. 現在稱之為分別智慧的討論。在這裡,某些人認為"聖者的任何智慧都是出世間的",並進一步認為"所有智慧都是分別智慧",例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。在世俗智慧的問題上,關於地遍的世俗性,他否認禪定的智慧,關於語言的智慧而承認。在"任何世俗"的問題上,他指的是凡夫而否認。在心通的問題上,他否認凡夫的智慧,承認聖者的智慧。在所有智慧的問題上,他否認禪定的問題,承認出世間的。關於"地遍禪定"等,是爲了詢問"在這些情況下的智慧是否都是分別智慧"而說的。因為所有出世間的智慧都是分別智慧,所以與共同果一起建立"所有"這個詞。 分別智慧的討論。 世俗智慧的討論 現在稱之為世俗智慧的討論。

  1. Idāni sammutiñāṇakathā nāma hoti. Tattha sammutisaccaṃ paramatthasaccanti dve saccāni. Ye pana evaṃ vibhāgaṃ akatvā saccanti vacanasāmaññena sammutiñāṇampi 『『saccārammaṇamevā』』ti vadanti, seyyathāpi andhakā; te ayuttavādinoti tesaṃ vādavisodhanatthaṃ ayaṃ kathā āraddhā. Tattha na vattabbanti pucchā paravādissa, paramatthasaccaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Sammutisaccamhīti sammutiṃ anupaviṭṭhe saccamhi. Paccatte vā bhummavacanaṃ, sammutisaccanti attho. Sammutiñāṇaṃ saccārammaṇaññevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato naṃ 『『yadi taṃ avisesena saccārammaṇaññeva, tena ñāṇena dukkhapariññādīni kareyyā』』ti codetuṃ tena ñāṇenātiādimāha.

Sammutiñāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Cittārammaṇakathāvaṇṇanā

436-438. Idāni cittārammaṇakathā nāma hoti. Tattha cetopariyāye ñāṇanti vacanamattameva gahetvā 『『taṃ ñāṇaṃ cittārammaṇamevā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Athassa 『『yo sarāgādivasena cittaṃ jānāti, tassa rāgādayopi ārammaṇā honti, tasmā na vattabbaṃ taṃ cittārammaṇaññevā』』ti codanatthaṃ nanu atthi kocītiādi āraddhaṃ. Phassārammaṇeti phassasaṅkhāte ārammaṇe. Vedanārammaṇetiādīsupi eseva nayo. Puna phassārammaṇe ñāṇaṃ na vattabbanti puṭṭho phassassa phusanalakkhaṇaṃ manasikaroto phassovārammaṇaṃ hotīti paṭijānāti. Kiṃ panetaṃ phassapariyāye ñāṇanti puṭṭho pana tādisassa suttapadassa abhāvā paṭikkhipati. Vedanādīsupi eseva nayo. Idāni yaṃ nissāya laddhi, tadeva dassetvā laddhiṃ patiṭṭhāpetuṃ nanu cetopariyāye ñāṇantiādimāha. Sā panesā vacanamattābhinivesena patiṭṭhāpitāpi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Cittārammaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Anāgatañāṇakathāvaṇṇanā

439-

現在稱之為世俗智慧的討論。在這裡,有世俗諦和勝義諦兩種真理。有些人沒有做出這種區分,僅僅根據"真理"這個共同的說法,認為世俗智慧也"只以真理為所緣",例如盲人;爲了澄清他們的錯誤論點,開始了這個討論。在這裡,外道者問"不應該說",持有此觀點的人針對勝義諦而承認。"在世俗諦中"是指進入世俗的真理。或者是處格,意思是世俗諦。持有此觀點的人問"世俗智慧只以真理為所緣",外道者承認。然後,爲了批評他說"如果它不加區分地只以真理為所緣,那麼通過這個智慧就能完全了知苦等",開始說"通過那個智慧"等。 世俗智慧的討論。 心所緣的討論 436-438. 現在稱之為心所緣的討論。在這裡,某些人僅僅抓住"心通的智慧"這個說法,認為"那個智慧只以心為所緣",例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,外道者承認。然後,爲了批評他說"如果有人通過貪慾等了知心,那麼貪慾等也成為所緣,因此不應該說它只以心為所緣",開始說"難道沒有人"等。"以觸為所緣"是指以觸為所緣。在"以受為所緣"等中也是同樣的道理。再次被問及"以觸為所緣的智慧不應該說"時,他承認對於專注于觸的接觸特徵的人來說,觸就是所緣。當被問及"這是觸通的智慧嗎"時,因為沒有這樣的經文而否認。在受等中也是同樣的道理。現在,爲了顯示觀點的依據並建立觀點,說"難道不是心通的智慧"等。但是,這個觀點即使建立也是沒有立足點的,因為只是執著于語言而已。 心所緣的討論。 未來智慧的討論 現在稱之為未來智慧的討論。

  1. Idāni anāgatañāṇakathā nāma hoti. Tattha anāgataṃ nāma antarampi atthi, anantarampi. Tesu anantare ekanteneva ñāṇaṃ natthi. Yathā ca anantare, tathā ekavīthiekajavanapariyāpannepi. Tattha ye sabbasmimpi anāgate ñāṇaṃ icchanti, seyyathāpi andhakā; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yaṃ te anāgate ñāṇaṃ, kiṃ tena anantaraṃ anāgataṃ mūlādivasena jānātī』』ti codetuṃ anāgataṃ mūlatotiādimāha. Tattha mūlatotiādīni sabbāni kāraṇavevacanāneva. Kāraṇañhi yaṃ attano phalaṃ karoti, taṃ tattha mūlayati patiṭṭhātīti mūlaṃ. Tato ca taṃ hinoti pavattayatīti hetu. Tadeva taṃ nideti 『『handa naṃ gaṇhathā』』ti. Niyyāteti viyāti nidānaṃ. Tato taṃ sambhavatīti sambhavo. Pabhavatīti pabhavo. Tattha ca taṃ samuṭṭhāti, taṃ vā naṃ samuṭṭhāpetīti samuṭṭhānaṃ. Tadeva naṃ āharatīti āhāro. Tañcassa apariccajitabbaṭṭhena ārammaṇaṃ. Tadeva cetaṃ paṭicca etīti paccayo. Tato naṃ samudetīti samudayoti vuccati. Yasmā pana anantaraṃ cittaṃ etehākārehi na sakkā jānituṃ, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Anāgataṃ hetupaccayatanti yā anantarānāgate citte hetupaccayatā, taṃ jānāti. Ye tattha dhammā hetupaccayā honti, te jānātīti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Gotrabhunotiādi yasmiṃ anāgate ñāṇaṃ na uppajjati, taṃ sarūpato dassetuṃ vuttaṃ. Pāṭaliputtassāti suttaṃ yasmiṃ anāgate ñāṇaṃ uppajjati, taṃ dassetuṃ āhaṭaṃ. Yasmā panetaṃ na sabbasmiṃ anāgate ñāṇassa sādhakaṃ; tasmā anāhaṭamevāti.

Anāgatañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Paṭuppannañāṇakathāvaṇṇanā

441-442. Idāni paṭuppannañāṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sabbasaṅkhāresu aniccato diṭṭhesu tampi ñāṇaṃ aniccato diṭṭhaṃ hotī』』ti vacanaṃ nissāya 『『avisesena sabbasmiṃ paccuppanne ñāṇaṃ atthī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya paṭuppanneti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi avisesena paṭuppanne ñāṇaṃ atthi, khaṇapaccuppannepi tena bhavitabbaṃ. Evaṃ sante dvinnaṃ ñāṇānaṃ ekato abhāvā teneva ñāṇena taṃ jānitabbaṃ hotī』』ti codanatthaṃ tenāti anuyogo sakavādissa. Tattha paṭhamapañhe teneva taṃ jānituṃ na sakkāti paṭikkhepo itarassa. Dutiyapañhe santatiṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Paṭipāṭito bhaṅgaṃ passanto bhaṅgānupassaneneva bhaṅgānupassanāñāṇaṃ passatīti adhippāyo. Tena ñāṇena taṃ ñāṇaṃ jānātītiādīsupi eseva nayo. Tena phassena taṃ phassantiādīnissa lesokāsanivāraṇatthaṃ vuttāni . Yaṃ panetena laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ nanu sabbasaṅkhāretiādi vuttaṃ. Tattha nayato taṃ ñāṇaṃ diṭṭhaṃ hoti, na ārammaṇatoti adhippāyena paṭiññā sakavādissa. Tasmā evaṃ patiṭṭhitāpissa laddhi appatiṭṭhitāva hoti.

Paṭuppannañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Phalañāṇakathāvaṇṇanā

443-

現在稱之為未來智慧的討論。在這裡,未來是指即將到來的,也包括未到來的。在這兩者之間,單獨的智慧是不存在的。就像在未到來之中,單獨的道理和單一的瞬間的智慧也是如此。在這裡,任何希望在所有未來中獲得智慧的人,例如盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了批評他說「你所說的未來智慧,難道可以通過根本等方式知道未來的嗎」,開始說「未來的根本」等。在這裡「根本」等等都是指因緣的表達。因為因緣使得它產生果報,因此稱為根本。然後它使得它發展,成為因。因此,它引導著「那麼你們抓住它吧」。因是指因緣。然後它被稱為「生起」。在這裡,它是從某處生起,或者不讓它生起。然後它被稱為「顯現」,在這裡它是顯現的。然後它被稱為「聚集」,或者不讓它聚集。然後它被稱為「攝取」。而這個因緣是不能被拋棄的。這個因緣也因此被稱為因。然後它被稱為「生起」,因此被稱為因。由於無法通過這些方式知道未來的心,因此它被否定。未來的因緣是指那些未來的心的因緣。那些因緣存在的法則被知道。其他部分也是同樣的道理。關於「根本」等是爲了顯示在未來智慧未生起的情況下。關於「帕塔利布特」(現代名:巴特那)是爲了顯示在未來智慧生起的情況。 未來智慧的討論。 現前智慧的討論 441-442. 現在稱之為現前智慧的討論。在這裡,某些人根據「在所有法中,因無常而見的智慧也是因無常而見的」,認為「在所有現前中也有智慧」,例如盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了批評他說「如果在現前中有智慧,那麼在瞬間現前中也應該存在。如此一來,兩個智慧的合一就會導致通過那個智慧來認識它」,因此持有此觀點的人開始說「那麼」。在第一個問題上,持有此觀點的人否認通過那個智慧來認識它,外道者則否認。第二個問題上,承認連續性。關於「正行觀察破壞」的問題,意思是通過觀察破壞的智慧。通過那個智慧認識那個智慧等的說法也是同樣的道理。爲了防止觸及等的障礙而說出這些。關於「如果通過那個智慧建立了智慧,難道不說所有法嗎」等的說法。在這裡,按照這個觀點,智慧被認為是見到的,而不是作為所緣的。因此,即使如此建立的觀點也是沒有立足點的。 現前智慧的討論。 果報智慧的討論 現在稱之為果報智慧的討論。

  1. Idāni phale ñāṇakathā nāma hoti. Tattha 『『buddhāpi sattānaṃ ariyaphalappattiyā dhammaṃ desenti sāvakāpi, iti iminā sāmaññena buddhānaṃ viya sāvakānampi tena tena sattena pattabbe phale ñāṇaṃ atthī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sāvakassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi sāvakassa phale ñāṇaṃ atthi, yathā buddhā samānepi sotāpattiphale attano ñāṇabalena 『ayaṃ ekabījī, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ sattakkhattuparamo』ti phalassakataṃ paññapenti, kiṃ te evaṃ sāvakopī』』ti codetuṃ sāvako phalassa kataṃ paññapetīti āha. Itaro paṭikkhipati.

Atthi sāvakassa phalaparopariyattītiādi phale ñāṇassa atthitāya paccayapucchanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – buddhānaṃ 『『idaṃ phalaṃ paraṃ, idaṃ opara』』nti evaṃ phalānaṃ uccāvacabhāvajānanasaṅkhātā phale paropariyatti nāma atthi. Tathā indriyapuggalaparopariyattiyo, tāsaṃ atthitāya tassa tassa puggalassa tesaṃ tesaṃ indriyānaṃ vasena taṃ taṃ phalaṃ jānanti, kiṃ te sāvakassāpi etā paropariyattiyo atthīti.

Atthi sāvakassa khandhapaññattītiādīnipi 『『yadi te sāvakassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi, imā hi pissa paññattīhi bhavitabbaṃ. Kimassa tā atthi, sakkoti so etā paññattiyo attano balena jānituṃ vā paññapetuṃ vā』』ti codanatthaṃ vuttāni. Sāvako jinotiādi 『『yadi sāvakassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi, evaṃ sante sveva jino』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Sāvako anuppannassāti pañhepi ayameva nayo. Aññāṇīti pañhe avijjāsaṅkhātassa aññāṇassa vihatattā paṭikkhitto, na panassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi. Tasmā appatiṭṭhitova paravādīvādoti.

Phalañāṇakathāvaṇṇanā.

Pañcamo vaggo.

Mahāpaṇṇāsako samatto.

  1. Chaṭṭhavaggo

  2. Niyāmakathāvaṇṇanā

445-447. Idāni niyāmakathā nāma hoti. Tattha niyāmoti 『『bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammatta』』nti (pu. pa. 13) vacanato ariyamaggo vuccati. Yasmā pana tasmiṃ uppajjitvā niruddhepi puggalo aniyato nāma na hoti, tasmā 『『so niyāmo niccaṭṭhena asaṅkhato』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato 『『yadi so asaṅkhato, evarūpena tena bhavitabba』』nti dīpento nibbānantiādimāha. Saṃsandanapucchā uttānatthāyeva.

Atthikecītiādi niyāmassa saṅkhatabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Maggo asaṅkhatotipañhe tassa uppādanirodhabhāvato paṭikkhipatīti. Niyāmo saṅkhatotipañhe niruddhepi magge niyāmassa atthitaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sotāpattiniyāmotiādipañhesupi anulomato ca paṭilomato ca imināva nayena attho veditabbo. Pañca asaṅkhatānīti puṭṭho pañcannaṃ asaṅkhatānaṃ āgataṭṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho catunnaṃ sammattaniyāmānaṃ niyāmavacanato nibbānassa ca asaṅkhatabhāvato paṭijānāti. Micchattaniyāmapañho niyāmavacanamattena asaṅkhatatāya ayuttabhāvadīpanatthaṃ vuttoti.

Niyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Paṭiccasamuppādakathāvaṇṇanā

  2. Idāni paṭiccasamuppādakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ nidānavagge 『『uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā』』tiādivacanato (saṃ. ni.

現在稱之為果報智慧的討論。在這裡,某些人認為"佛陀為眾生說法以獲得聖果,弟子們也是如此,因此就像佛陀一樣,弟子們也有關於每個眾生所能獲得的果報的智慧",例如盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了批評他說"如果弟子有果報的智慧,就像佛陀在預流果中憑藉自己的智慧力量宣說'這是一生者,這是兩生者,這是七次為最',你的弟子是否也是如此",開始說"弟子宣說果報"。另一方否認。 "弟子是否有果報的前後智慧"等是爲了詢問果報智慧的存在而說的。這裡的意思是:佛陀知道"這個果報是高的,這個是低的",這種對果報高低的認知被稱為果報的前後智慧。同樣,對於根和個人的前後智慧,他們根據每個個人和每個根的情況知道相應的果報,那麼你的弟子是否也有這些前後智慧? "弟子是否有蘊的安立"等是爲了批評他說:"如果弟子像佛陀一樣有果報的智慧,那麼他應該有這些安立。他是否有這些?他能否憑藉自己的力量知道或安立這些?"。"弟子戰勝"等是爲了批評他說:"如果弟子像佛陀一樣有果報的智慧,那麼他就是勝利者"。在"弟子對未生起的"等問題上也是同樣的道理。在"無知"的問題上,因為無明已被摧毀而否認,但他沒有像佛陀那樣的果報智慧。因此,外道的觀點是沒有立足點的。 果報智慧的討論。 第五品。 大五十經已完。 第六品 規律的討論 445-447. 現在稱之為規律的討論。在這裡,規律是根據"能夠進入善法的正確規律"(《經集》13)而說的,指的是聖道。因為即使在生起並消失後,個人也不會變成未定,所以某些人認為"這個規律因為永恒而是無為的",例如盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了顯示"如果它是無為的,就應該是這樣",開始說"涅槃"等。對於比較的問題,意義是顯而易見的。 "有些人"等是爲了顯示規律的有為性而說的。在"道是無為的"問題上,因為它有生起和滅去,所以否認。在"規律是有為的"問題上,即使道已滅去,也否認規律的存在。在"預流果規律"等問題上,應該從順向和逆向兩個方面理解。被問及"五個無為"時,因為看不到五個無為的來處而否認。第二次被問及時,因為四種正確規律的名稱和涅槃的無為性而承認。關於邪惡規律的問題是爲了顯示僅僅通過規律的名稱就不能說它是無為的。 規律的討論。 緣起的討論 現在稱之為緣起的討論。在這裡,某些人根據《因緣品》中"無論如來出世與否,這個法則都是存在的"等語句(《相應部·因緣》)

2.20) 『『paṭiccasamuppādo asaṅkhato』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañca mahisāsakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

449.Avijjāasaṅkhatāti ādayo pañhā avijjādīnaṃyeva paṭiccasamuppādabhāvadassanatthaṃ vuttā. Yena panatthena tattha ekekaṃ aṅgaṃ 『『paṭiccasamuppādo』』ti vuccati, so paṭiccasamuppādavibhaṅge vuttoyeva.

451.Avijjāpaccayā saṅkhārāti yā tattha dhammaṭṭhitatātiādi yena suttena laddhi patiṭṭhāpitā, tasseva atthadassanena laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha attho – yā ayaṃ heṭṭhā 『『ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā』』ti vuttā na sā aññatra avijjādīhi visuṃ ekā atthi. Avijjādīnaṃ pana paccayānaṃyevetaṃ nāmaṃ. Uppannepi hi tathāgate anuppannepi avijjāto saṅkhārā sambhavanti, saṅkhārādīhi ca viññāṇādīni, tasmā 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti yā etasmiṃ pade saṅkhāradhammānaṃ kāraṇaṭṭhena ṭhitatāti dhammaṭṭhitatā. Tesaṃyeva ca dhammānaṃ kāraṇaṭṭheneva niyāmatāti dhammaniyāmatāti avijjā vuccati. Sā ca asaṅkhatā, nibbānañca asaṅkhatanti pucchati. Paravādī laddhivasena paṭijānitvā puna dve asaṅkhatānīti puṭṭho suttābhāvena paṭikkhipitvā laddhivaseneva paṭijānāti. Sesapadesupi eseva nayo. Heṭṭhā vuttasadisaṃ pana tattha vuttanayeneva veditabbanti.

Paṭiccasamuppādakathāvaṇṇanā.

  1. Saccakathāvaṇṇanā

452-454. Idāni saccakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathānī』』ti (saṃ. ni. 5.1090) suttaṃ nissāya 『『cattāri saccāni niccāni asaṅkhatānī』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Ayañhissa adhippāyo – dukkhasamudayamaggesu vatthusaccaṃ saṅkhataṃ, lakkhaṇasaccaṃ asaṅkhataṃ. Nirodhe vatthusaccaṃ nāma natthi asaṅkhatameva tanti. Tasmā āmantāti āha. Taṃ panassa laddhimattameva. So hi dukkhaṃ vatthusaccaṃ icchati, tathā samudayaṃ maggañca. Yāni pana nesaṃ bādhanapabhavaniyyānikalakkhaṇāni, tāni lakkhaṇasaccaṃ nāmāti, na ca bādhanalakkhaṇādīhi aññāni dukkhādīni nāma atthīti. Tāṇānītiādīsu adhippāyo vuttanayeneva veditabbo.

Dukkhasaccanti pañhe laddhivasena lakkhaṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Dukkhanti pañhe vatthuṃ sandhāya paṭikkhipati. Ito paraṃ suddhikapañhā ca saṃsandanapañhā ca sabbe pāḷianusāreneva veditabbā. Avasāne laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ āhaṭasuttaṃ atthassa micchā gahitattā anāhaṭasadisamevāti.

Saccakathāvaṇṇanā.

  1. Āruppakathāvaṇṇanā

455-456. Idāni āruppakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『cattāro āruppā āneñjā』』ti vacanaṃ nissāya 『『sabbepi te dhammā asaṅkhatā』』ti laddhi, te sandhāya ākāsānañcāyatananti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti. Sādhakasuttampi atthaṃ ajānitvā āhaṭattā anāhaṭasadisamevāti.

Āruppakathāvaṇṇanā.

  1. Nirodhasamāpattikathāvaṇṇanā

457-

448-2.20)某些人認為"緣起是無為的",例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。 "無明是無為的"等問題是爲了顯示無明等緣起的本質而說的。在那裡,每個支分被稱為"緣起"的意義,在《緣起分別》中已經說明。 "以無明為緣有行"是根據那個經文建立的觀點,通過顯示其意義來破壞這個觀點。這裡的意思是:前面說的"這個法則是存在的"並不是單獨存在於無明等之外。這只是無明等因緣的名稱。即使如來已經出世或未出世,行仍然從無明生起,從行等生起識等。因此,"以無明為緣有行"是指行法在因果關係上的存在,這就是法的存在。這些法在因果關係上的規律就是法的規律,這就是無明。它是無為的,涅槃也是無為的,這是他的問題。外道者根據自己的觀點承認,再次被問及"兩個無為"時,因為沒有經文而否認,但又根據自己的觀點承認。其他部分也是同樣的道理。應該按照前面已經說過的方式來理解。 緣起的討論。 諦的討論 452-454. 現在稱之為諦的討論。在這裡,某些人根據"比丘們,這四個是真實的、不虛假的"(《相應部》5.1090)這個經文,認為"四諦是永恒的、無為的",例如前塞利亞人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。這是他的意思:在苦、集、道中,事實諦是有為的,特徵諦是無為的。在滅中,事實諦是不存在的,只有無為的。因此,他說"是的"。這只是他的觀點。他希望苦是事實諦,同樣希望集和道也是。而它們的障礙、生起、出離的特徵被稱為特徵諦,除此之外,並沒有其他苦等。在"庇護"等問題上的意思應該按照前面說的方式理解。 在"苦諦"的問題上,根據觀點承認特徵。在"苦"的問題上,否認事實。此後的純粹問題和比較問題都應該按照巴利文原文來理解。最後,爲了建立觀點而引用的經文,因為意義被錯誤理解,所以與未引用的經文沒有區別。 諦的討論。 無色的討論 455-456. 現在稱之為無色的討論。在這裡,某些人根據"四種無色是不動的"的說法,認為"所有這些法都是無為的";針對他們,持有此觀點的人問"無邊空處",持有其他觀點的人回答。其餘的在這裡都是顯而易見的。因為未能理解支援的經文,所引用的經文與未引用的經文沒有區別。 無色的討論。 滅盡定的討論 現在稱之為滅盡定的討論。

  1. Idāni nirodhasamāpattikathā nāma hoti. Tattha nirodhasamāpattīti catunnaṃ khandhānaṃ appavatti. Yasmā pana sā kariyamānā kariyati, samāpajjiyamānā samāpajjiyati, tasmā nipphannāti vuccati. Saṅkhatāsaṅkhatalakkhaṇānaṃ pana abhāvena na vattabbā 『『saṅkhatāti vā asaṅkhatā』』ti vā. Tattha yesaṃ 『『yasmā saṅkhatā na hoti, tasmā asaṅkhatā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya nirodhasamāpattīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Uppādentītiādi samāpajjanapaṭilābhavaseneva vuttaṃ. Yathā pana rūpādayo asaṅkhatadhamme uppādenti; na tathā taṃ keci uppādenti nāma. Nirodhā vodānaṃ vuṭṭhānanti phalasamāpatti veditabbā. Asaṅkhatā pana taṃ natthiyeva, tasmā paṭikkhipati. Tena hīti yasmā saṅkhatā na hoti, tasmā asaṅkhatāti laddhi. Idaṃ pana asaṅkhatabhāve kāraṇaṃ na hotīti vuttampi avuttasadisamevāti.

Nirodhasamāpattikathāvaṇṇanā.

  1. Ākāsakathāvaṇṇanā

460-462. Idāni ākāsakathā nāma hoti. Tattha tividho ākāso – paricchedākāso , kasiṇugghāṭimākāso, ajaṭākāso. 『『Tucchākāso』』tipi tasseva nāmaṃ. Tesu paricchedākāso saṅkhato, itare dve paññattimattā. Yesaṃ pana 『『duvidhopi yasmā saṅkhato na hoti, tasmā asaṅkhato』』ti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ mahisāsakānañca; te sandhāya ākāsoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Ākāsakathāvaṇṇanā.

  1. Ākāso sanidassanotikathāvaṇṇanā

463-464. Idāni ākāso sanidassanotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ tāḷacchiddādīsu ñāṇappavattiṃ nissāya 『『sabbopi ajaṭākāso sanidassano』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ ; te sandhāya ākāso sanidassanoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi sanidassano, evaṃvidho bhaveyyā』』ti codanatthaṃ rūpantiādi vuttaṃ. Cakkhuñca paṭiccātipañhesu evarūpassa suttassa abhāvena paṭikkhipitvā tulantarikādīnaṃ upaladdhiṃ nissāya paṭijānāti. Dvinnaṃ rukkhānaṃ antaranti ettha rukkharūpaṃ cakkhunā disvā antare rūpābhāvato ākāsanti manodvāraviññāṇaṃ uppajjati, na cakkhuviññāṇaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tasmā asādhakametanti.

Ākāso sanidassanotikathāvaṇṇanā.

  1. Pathavīdhātusanidassanātiādikathāvaṇṇanā

465-470. Idāni pathavīdhātu sanidassanātiādikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ pāsāṇaudakajālarukkhacalanānañceva pañcindriyapatiṭṭhokāsānañca vaṇṇāyatanaṃ kāyaviññattikāle hatthapādādirūpañca disvā 『『pathavīdhātuādayo sanidassanā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sabbakathāsu ādipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ sabbattha pāḷianusārena ceva heṭṭhā vuttanayena ca veditabbanti. Pathavīdhātu sanidassanāti ādiṃ katvā kāyakammaṃ sanidassananti pariyosānakathā niṭṭhitā.

Chaṭṭho vaggo.

  1. Sattamavaggo

  2. Saṅgahitakathāvaṇṇanā

471-

現在稱之為滅盡定的討論。在這裡,滅盡定指的是四種ggregate的停止。因為它是在發生和停止時發生的,所以稱為滅盡。如果沒有有為和無為的標誌,就不能說是有為或無為。在這裡,有些人認為"沒有有為,就有無為",就像前塞利亞人和摩訶師一樣;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。在"發生"等問題上的意思是根據停止的過程和實現來說明的。像色等這樣的有為法可以停止,但有些人認為不會停止,這是錯誤的。滅盡是不存在的,因此被否認。這就是為什麼沒有原因的意思被說明。 滅盡定的討論。 空的討論 460-4

  1. Idāni saṅgahitakathā nāma hoti. Tattha yasmā dāmādīhi balibaddādayo viya keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitā nāma natthi, tasmā 『『natthi keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitā, evaṃ sante ekavidhena rūpasaṅgahotiādi niratthaka』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya aññenatthena saṅgahabhāvaṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Idāni yenatthena saṅgaho labbhati, taṃ dassetuṃ nanu atthi keci dhammātiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yā panesā paravādinā laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ yathā dāmena vātiādikā upamā āhaṭā, sakavādinā taṃ anabhinanditvā appaṭikkositvā 『『hañci dāmena vā』』ti tassa laddhi bhinnāti veditabbā. Ayañhettha attho – yadi te dāmādīhi balibaddādayo saṅgahitā nāma, atthi keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitāti.

Saṅgahitakathāvaṇṇanā.

  1. Sampayuttakathāvaṇṇanā

473-474. Idāni sampayuttakathā nāma hoti. Tattha yasmā tilamhi telaṃ viya na vedanādayo saññādīsu anupaviṭṭhā, tasmā 『『natthi keci dhammā kehici dhammehi sampayuttā, evaṃ sante ñāṇasampayuttantiādi niratthakaṃ hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaññeva; te sandhāya aññenevatthena sampayuttataṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yo panesa paravādinā 『『yathā tilamhi tela』』ntiādiko upamāpañho āhaṭo, so yasmā vedanāsaññānaṃ viya tilatelānaṃ lakkhaṇato nānattavavatthānaṃ natthi. Sabbesupi hi tilaaṭṭhitacesu tiloti vohāramattaṃ, teneva tilaṃ nibbattetvā gahite purimasaṇṭhānena tilo nāma na paññāyati, tasmā anāhaṭasadisova hotīti.

Sampayuttakathāvaṇṇanā.

  1. Cetasikakathāvaṇṇanā

475-477. Idāni cetasikakathā nāma hoti. Tattha yasmā phassikādayo nāma natthi, tasmā 『『cetasikenāpi na bhavitabbaṃ, iti natthi cetasiko dhammo』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sahajātoti sampayuttasahajātaṃ sandhāya vuttaṃ. Phassikāti tādisaṃ vohāraṃ apassantassa pucchā paravādissa. Kiṃ vohārena, yathā cittanissitakoti cetasiko, evaṃ sopi phassanissitattā phassikoti vutte doso natthīti paṭiññā sakavādissa. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Cetasikakathāvaṇṇanā.

  1. Dānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dānakathā nāma hoti. Tattha dānaṃ nāma tividhaṃ – cāgacetanāpi, viratipi, deyyadhammopi. 『『Saddhā hiriyaṃ kusalañca dāna』』nti (a. ni. 8.30) āgataṭṭhāne cāgacetanā dānaṃ. 『『Abhayaṃ detī』』ti (a. ni.

現在稱之為聚合的討論。在這裡,由於某些法沒有像牽繩等那樣被其他法聚合,因此有人認為"沒有任何法被其他法聚合,如果是這樣,那麼就只能有一種形式的色聚合",例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。現在爲了顯示聚合的存在,開始說"難道沒有任何法嗎"等。所有這些都因前面所述的內容而顯而易見。另一方面,外道者爲了建立觀點而引用了像"以施捨為例"等比喻,持有自己觀點的人對此並不贊同,且不反駁,認為"施捨或許是這樣的",因此他的觀點被認為是破裂的。這裡的意思是:如果那些法是通過施捨等聚合的,那麼就會有一些法通過其他法聚合。 聚合的討論。 伴隨的討論 473-474. 現在稱之為伴隨的討論。在這裡,由於油在芝麻中並未附著于感覺等的知覺,因此有人認為"沒有任何法與其他法伴隨,如果是這樣,那麼就會有伴隨的智慧",例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分因前面所述的內容而顯而易見。至於外道者引用的"就像油在芝麻中"等比喻,由於感覺和知覺等沒有像芝麻油那樣的特徵,因此不存在差異的界定。因為所有的芝麻在其存在中僅僅是芝麻,所以即使用芝麻製造的東西,按照原有的狀態,芝麻也不會被稱為,不然就會變得不清晰。 伴隨的討論。 心所的討論 475-477. 現在稱之為心所的討論。在這裡,由於沒有觸等的存在,因此有人認為"即使是心所也不應存在,因此沒有心所的法",例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。這裡的"共生"是指伴隨的共生。觸是指未見到那種說法的提問,針對外道者的提問。用什麼說法呢?就像依賴心的心所一樣,觸也是如此,因此被稱為觸,持有自己觀點的人認為沒有錯誤。其他部分因前面所述的內容而顯而易見。 心所的討論。 施捨的討論 現在稱之為施捨的討論。在這裡,施捨有三種類型——放棄的意圖、止息、給予的法。"信心在此是善的施捨"(《阿含經》8.30)在此處提到放棄的意圖的施捨。

8.39) āgataṭṭhāne virati. 『『Dānaṃ deti annaṃ pāna』』nti āgataṭṭhāne deyyadhammo. Tattha cāgacetanā 『『deti vā deyyadhammaṃ, denti vā etāya deyyadhamma』』nti dānaṃ. Virati avakhaṇḍanaṭṭhena lavanaṭṭhena vā dānaṃ. Sā hi uppajjamānā bhayabheravādisaṅkhātaṃ dussīlyacetanaṃ dāti khaṇḍeti lunāti vāti dānaṃ. Deyyadhammo diyyatīti dānaṃ. Evametaṃ tividhampi atthato cetasiko ceva dhammo deyyadhammo cāti duvidhaṃ hoti. Tattha yesaṃ 『『cetasikova dhammo dānaṃ, na deyyadhammo』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya cetasikoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ deyyadhammavasena codetuṃ labbhāti pucchā sakavādissa, annādīni viya so na sakkā dātunti paṭikkhepo itarassa. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭhe 『『abhayaṃ detī』』ti suttavasena paṭiññā tasseva. Phassapañhādīsu pana phassaṃ detītiādivohāraṃ apassanto paṭikkhipateva.

479.Aniṭṭhaphalantiādi acetasikassa dhammassa dānabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Na hi acetasiko annādidhammo āyatiṃ vipākaṃ deti, iṭṭhaphalabhāvaniyamanatthaṃ panetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayampi hettha adhippāyo – yadi acetasiko annādidhammo dānaṃ bhaveyya, hitacittena aniṭṭhaṃ akantaṃ bhesajjaṃ dentassa nimbabījādīhi viya nimbādayo aniṭṭhameva phalaṃ nibbatteyya. Yasmā panettha hitapharaṇacāgacetanā dānaṃ, tasmā aniṭṭhepi deyyadhamme dānaṃ iṭṭhaphalameva hotīti.

Evaṃ paravādinā cetasikadhammassa dānabhāve patiṭṭhāpite sakavādī itarena pariyāyena deyyadhammassa dānabhāvaṃ sādhetuṃ dānaṃ iṭṭhaphalaṃ vuttaṃ bhagavatātiādimāha. Paravādī pana cīvarādīnaṃ iṭṭhavipākataṃ apassanto paṭikkhipati. Suttasādhanaṃ paravādīvādepi yujjati sakavādīvādepi, na pana ekenatthena. Deyyadhammo iṭṭhaphaloti iṭṭhaphalabhāvamattameva paṭikkhittaṃ. Tasmā tena hi na vattabbanti iṭṭhaphalabhāveneva na vattabbatā yujjati . Dātabbaṭṭhena pana deyyadhammo dānameva. Dinnañhi dānānaṃ saṅkarabhāvamocanatthameva ayaṃ kathāti.

Dānakathāvaṇṇanā.

  1. Paribhogamayapuññakathāvaṇṇanā

  2. Idāni paribhogamayapuññakathā nāma hoti. Tattha 『『tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhatī』』ti (saṃ. ni. 1.47) ca 『『yassa bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno』』ti (a. ni. 4.51) ca evamādīni suttāni ayoniso gahetvā yesaṃ paribhogamayaṃ nāma puññaṃ atthī』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikasammitiyānaṃ; te sandhāya paribhogamayanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『puññaṃ nāma phassādayo kusalā dhammā, na tato paraṃ, tasmā phassādīhi te vaḍḍhitabba』』nti codetuṃ paribhogamayo phassotiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ itarena tesaṃ avaḍḍhanato paṭikkhittaṃ. Latāviyātiādīni 『『kiriyāya vā bhāvanāya vā vināpi yathā latādīni sayameva vaḍḍhanti, kiṃ te evaṃ vaḍḍhantī』』ti codanatthaṃ vuttāni. Tathā panassa avaḍḍhanato na hevāti paṭikkhittaṃ.

8.39) 在此處提到的放棄。「施捨食物和飲料」在此處提到的給予法。在這裡,放棄的意圖是「給予或給予法,給予或給予法」這樣的施捨。放棄是指從切割或剁碎的角度來看施捨。因為它在出現時給予被稱為恐懼和惡行的意圖,因此施捨是被稱為切割的。給予法是指給予的施捨。因此,從意義上講,它有三種類型,心所的法和給予法,因此是二元的。在這裡,有些人認為「施捨是心所的法,而不是給予法」,例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了顯示給予法的存在,開始詢問「難道沒有任何法嗎」等。所有這些都因前面所述的內容而顯而易見。另一方面,外道者爲了建立觀點而引用了像「施捨為例」這樣的比喻,持有自己觀點的人對此並不贊同,且不反駁,認為「施捨或許是這樣的」,因此他的觀點被認為是破裂的。根據經文「他給予無畏」,因此被稱為施捨。 「不愉快的果」是爲了說明無心法的施捨的性質。因為無心法不會給予任何食物等,然而這是爲了說明愉快果的存在而被提到的。這也有其意思——如果無心法是施捨,它將以善心的方式給予不愉快的藥物,就像用檸檬種子等給予不愉快的果實。由於這裡的意圖是以有益的放棄意圖施捨,因此即使是施捨也會是愉快的果。 因此,外道者在心所的法的施捨中建立了自己的觀點,而持有自己觀點的人則通過其他方式來證明給予法的存在,認為施捨是愉快的果。外道者則否認了如衣物等的愉快果的存在。引用的經文在外道的觀點中也適用,在持有自己觀點的人中也適用,但並不是在同一意義上。給予法是愉快的果,因此僅僅是愉快的果被否認。因此,施捨應該是施捨的法。給予的目的是爲了消除施捨的混合性質。 施捨的討論。 消費性功德的討論 現在稱之為消費性功德的討論。在這裡,「他們在白天和夜晚,功德總是增長」(《相應部》1.47)和「比丘在使用衣物時」(《阿含經》4.51)等經文,未深思熟慮地被引用,認為有一種名為消費性功德的存在,例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了顯示功德的存在,開始詢問「功德是感覺等的善法,而不是其他,因此應通過感覺等來增長」,以此來反駁消費性功德的存在。所有這些都因他們的增長而被否認。關於「像藤蔓等通過行為或修行自然增長,難道你們也自然增長嗎」的提問是爲了反駁而說的。因此,由於它的增長也並非如此而被否認。

484.Na samannāharatīti pañhe paṭiggāhakānaṃ paribhogena purimacetanā vaḍḍhati, evaṃ taṃ hoti puññanti laddhivasena paṭijānāti. Tato anāvaṭṭentassātiādīhi puṭṭho dāyakassa cāgacetanaṃ sandhāya paṭikkhipati. Tattha anāvaṭṭentassāti dānacetanāya purecārikena āvajjanena bhavaṅgaṃ anāvaṭṭentassa aparivaṭṭentassa. Anābhogassāti nirābhogassa. Asamannāharantassāti na samannāharantassa. Āvajjanañhi bhavaṅgaṃ vicchinditvā attano gatamagge uppajjamānaṃ dānacetanaṃ samannāharati nāma. Evaṃkiccena iminā cittena asamannāharantassa puññaṃ hotīti pucchati. Amanasikarontassāti manaṃ akarontassa. Āvajjanena hi tadanantaraṃ uppajjamānaṃ manaṃ karoti nāma. Evaṃ akarontassāti attho. Upayogavacanasmiñhi etaṃ bhummaṃ. Acetayantassāti cetanaṃ anuppādentassa. Apatthentassāti patthanāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ akarontassa. Appaṇidahantassāti dānacetanāvasena cittaṃ aṭṭhapentassāti attho. Nanu āvaṭṭentassāti vāre ābhogassāti ābhogavato. Atha vā ābhogā assa, ābhogassa vā anantaraṃ taṃ puññaṃ hotīti attho.

485.Dvinnaṃ phassānantiādīsupi ekakkhaṇe dāyakassa dvinnaṃ phassādīnaṃ abhāvā paṭikkhipati, dāyakassa ca paribhuñjantassa cāti ubhinnaṃ phassādayo sandhāya paṭijānāti. Apicassa pañcannaṃ viññāṇānaṃ samodhānaṃ hotīti laddhi, tassāpi vasena paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī pariyāyassa dvāraṃpidahitvā ujuvipaccanīkavasena codetuṃ kusalādipañhaṃ pucchati. Tatrāpi kusalākusalānaṃ ekassekakkhaṇe sampayogābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Paribhogamayaṃ pana cittavippayuttaṃ uppajjatīti laddhiyā paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī suttena niggaṇhāti.

  1. Suttasādhane ārāmaropakādīnaṃ anussaraṇapaṭisaṅkharaṇādivasena antarantarā uppajjamānaṃ puññaṃ sandhāya sadā puññaṃ pavaḍḍhatīti vuttaṃ. Appamāṇo tassa puññābhisandoti idaṃ appamāṇavihārino dinnapaccayattā ca 『『evarūpo me cīvaraṃ paribhuñjatī』』ti anumodanavasena ca vuttaṃ. Taṃ so paribhogamayanti sallakkheti. Yasmā pana paṭiggāhakena paṭiggahetvā aparibhuttepi deyyadhamme puññaṃ hotiyeva, tasmā sakavādīvādova balavā, tattha paṭiggāhakena paṭiggahiteti attho daṭṭhabbo. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Paribhogamayapuññakathāvaṇṇanā.

  1. Itodinnakathāvaṇṇanā

488-491. Idāni ito dinnakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『ito dinnena yāpenti, petā kālaṅkatā tahi』』nti (pe. va. 19) vacanaṃ nissāya 『『yaṃ ito cīvarādi dinnaṃ teneva yāpentī』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya ito dinnenāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Puna cīvarādivasena anuyutto paṭikkhipati. Añño aññassa kārakoti aññassa vipākadāyakānaṃ kammānaṃ añño kārako, na attanāva attano kammaṃ karotīti vuttaṃ hoti. Evaṃ puṭṭho pana itaro suttavirodhabhayena paṭikkhipati. Dānaṃ dentanti dānaṃ dadamānaṃ disvāti attho. Tattha yasmā attano anumoditattā ca tesaṃ tattha bhogā uppajjanti, tasmāssa iminā kāraṇena laddhiṃ patiṭṭhapentassāpi appatiṭṭhitāva hoti. Na hi te ito dinneneva vatthunā yāpenti. Sesesupi suttasādhanesu eseva nayoti.

Ito dinnakathāvaṇṇanā.

  1. Pathavīkammavipākotikathāvaṇṇanā

在"不會聚集"的問題上,根據接受者的消費,先前的意圖會增長,因此這就是功德,持有此觀點的人承認。然後被問及"不返回"等,他否認了施捨者的放棄意圖。在這裡,"不返回"是指施捨意圖的前導思考不會返回到有分識。"不費力"是指沒有努力。"不聚集"是指不聚集。因為思考會切斷有分識,並在自己的路徑中生起施捨意圖而聚集。通過這種方式,這個心不聚集時是否有功德?"不作意"是指不使用心。因為思考會在其後生起心。"不有意識"是指不產生意圖。"不期望"是指不產生被稱為希望的善意。"不安置"是指不以施捨意圖安置心。"難道不是返回"是指在機會或努力時。或者是努力,或者是努力之後的功德。 在"兩種觸"等問題上,由於施捨者在同一時刻沒有兩種觸,所以否認。他承認施捨者和消費者都有觸等。此外,還有五種識的會聚,因此根據這一點承認。然後,持有自己觀點的人關閉了這個方面的門,並以直接和相反的方式詢問善等問題。在這裡,他也否認善與不善在同一時刻有聯繫。他承認消費性功德是與心分離而生起的。然後,持有自己觀點的人用經文駁斥他。 在經文證明中,關於在修建園林等時不斷回憶和修復等過程中間隔生起的功德,說"功德總是增長"。"它的功德流是無量的"是因為無量住者的佈施原因,以及"我這樣使用衣服"的隨喜而說的。他認識到這是消費性功德。因為即使在接受者接受但未使用的給予法中也有功德,所以持有自己觀點的人的論點更強。在那裡,應該理解為由接受者接受。其餘部分都是顯而易見的。 消費性功德的討論。 從此佈施的討論 488-491. 現在稱之為從此佈施的討論。在這裡,某些人根據"從此佈施,亡靈就能生活"(《閻羅王經》19)的說法,認為"從此佈施的衣物等就能維持",例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後他專注于衣物等並否認。"一個是另一個的作者"是指一個是另一個業報的給予者,不是自己創造自己的業。被問及時,他因為害怕違背經文而否認。"施捨"是指看到正在佈施。在那裡,因為他們隨喜,所以在那裡產生財富,因此即使建立這個觀點,也沒有立足點。他們並不僅僅依靠從此佈施的事物生活。其他經文證明也是同樣的道理。 從此佈施的討論。 地界業報是否的討論

  1. Idāni pathavī kammavipākotikathā nāma hoti. Tattha yasmā 『『atthi issariyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ, ādhipaccasaṃvattaniyaṃ kamma』』nti ettha issarānaṃ bhāvo issariyaṃ nāma , adhipatīnañca bhāvo ādhipaccaṃ nāma, pathavissariyaādhipaccasaṃvattanikañca kammaṃ atthīti vuttaṃ. Tasmā yesaṃ 『『pathavī kammavipāko』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pathavīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sukhavedanīyātiādi kammavipākasabhāvadassanavasena vuttaṃ. 『『Phasso hotī』』tiādinā nayena niddiṭṭhesu vipākesu phasso sukhavedanīyādibhedo hoti. So ca saññādayo ca sukhavedanādīhi sampayuttā, vedanādayo saññādīhi, sabbepi sārammaṇā, atthi ca nesaṃ purecārikaāvaṭṭanādisaṅkhātaṃ āvajjanaṃ, kammapaccayabhūtā cetanā, yo tattha iṭṭhavipāko, tassa patthanā, paṇidhānavasena pavattā mūlataṇhā, kiṃ te evarūpā pathavīti pucchati. Itaro paṭikkhipati. Paṭilomapucchādīni uttānatthāneva.

493.Kammavipāko paresaṃ sādhāraṇoti pañhe phassādayo sandhāya paṭikkhipati, kammasamuṭṭhānaṃ rūpañca pathavīādīnaṃyeva ca sādhāraṇabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Asādhāraṇamaññesanti suttaṃ parasamayato āharitvā dassitaṃ. Sabbe sattā pathaviṃ paribhuñjantīti pañhe pathaviṃ anissite sandhāya paṭikkhipati, nissite sandhāya paṭijānāti. Pathaviṃ aparibhuñjitvā parinibbāyantīti pañhe āruppe parinibbāyantānaṃ vasena paṭijānāti. Kammavipākaṃ akhepetvāti idaṃ parasamayavasena vuttaṃ. Kammavipākañhi khepetvāva parinibbāyantīti tesaṃ laddhi. Sakasamaye pana katokāsassa kammassa uppannaṃ vipākaṃ akhepetvā parinibbānaṃ natthi. Tesañca laddhiyā pathavī sādhāraṇavipākattā uppannavipākoyeva hoti. Taṃ vipākabhāvena ṭhitaṃ akhepetvā parinibbānaṃ na yujjatīti codetuṃ vaṭṭati. Itaro laddhivasena paṭikkhipati. Cakkavattisattassa kammavipākanti pañhe asādhāraṇaṃ phassādiṃ sandhāya paṭikkhipati, sādhāraṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Pathavīsamuddasūriyacandimādayo hi sabbesaṃ sādhāraṇakammavipākoti tesaṃ laddhi.

494.Issariyasaṃvattaniyanti ettha issariyaṃ nāma bahudhanatā. Ādhipaccaṃ nāma sesajane attano vase vattetvā tehi garukātabbaṭṭhena adhipatibhāvo. Tattha kammaṃ paṭilābhavasena taṃsaṃvattanikaṃ nāma hoti, na janakavasena. Tasmā vipākabhāve asādhakametanti.

Pathavī kammavipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Jarāmaraṇaṃ vipākotikathāvaṇṇanā

  2. Idāni jarāmaraṇaṃ vipākotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『atthi dubbaṇṇasaṃvattaniyaṃ kammaṃ appāyukasaṃvattaniyaṃ kamma』』nti ettha dubbaṇṇatā nāma jarā. Appāyukatā nāma maraṇaṃ. Taṃsaṃvattaniyañca kammaṃ atthi. Tasmā jarāmaraṇaṃ vipākoti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Paṭilomapañhe anārammaṇanti rūpadhammānaṃ tāva anārammaṇameva, arūpānaṃ pana jarāmaraṇaṃ sampayogalakkhaṇābhāvā anārammaṇameva.

現在稱為地界業報討論。在這裡,說"有施主性的業,有統治性的業",因此施主性和統治性是地界業報的行為。因此,對於那些認為"地界業報"的人,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。根據感覺等業報的顯現而說明。在這裡,觸等的業報是有感覺等的差異的。這些和知覺等都與感覺等有聯繫,並且有自己的主體,根據其中的業報。在那裡,產生自己的業報,因為在那裡建立了這個觀點,所以沒有立足點。其他問題也是同樣的道理。 地界業報討論。 老死的業報討論 現在稱為老死的業報討論。在這裡,說"有脫殼的業,有不永久的業",因此脫殼是老,不永久是死亡,並且有此行為的業。因此,對於那些認為"老死業報"的人,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。根據有形和無形法的特徵,在這裡,有形法沒有老死業報,而無形法有老死業報。 老死的業報討論。

496.Akusalānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ vipākoti pañhe jarāmaraṇena nāma aniṭṭhavipākena bhavitabbanti laddhiyā paṭijānāti . Teneva kāraṇena kusalānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇassa kusalavipākataṃ paṭikkhipati. Parato cassa akusalavipākataññeva paṭijānāti.

Kusalānañca akusalānañcāti pucchāvasena ekato kataṃ, ekakkhaṇe pana taṃ natthi. Abyākatānaṃ avipākānaṃ jarāmaraṇaṃ vipākoti vattabbatāya pariyāyo natthi, tasmā abyākatavasena pucchā na katā.

497.Dubbaṇṇasaṃvattaniyanti ettha dubbaṇṇiyaṃ nāma aparisuddhavaṇṇatā. Appāyukatā nāma āyuno ciraṃ pavattituṃ asamatthatā. Tattha akusalakammaṃ kammasamuṭṭhānassa dubbaṇṇarūpassa kammapaccayo hoti, asadisattā panassa taṃvipāko na hoti. Utusamuṭṭhānādino pana taṃpaṭilābhavasena āyuno ca upacchedakavasena paccayo hoti. Evametaṃ pariyāyena taṃsaṃvattanikaṃ nāma hoti, na vipākaphassādīnaṃ viya janakavasena, tasmā vipākabhāve asādhakaṃ. Sesamettha heṭṭhā vuttasadisamevāti.

Jarāmaraṇaṃ vipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Ariyadhammavipākakathāvaṇṇanā

  2. Idāni ariyadhammavipākakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kilesappahānamattameva sāmaññaphalaṃ, na cittacetasikā dhammāti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya natthi ariyadhammavipākoti pucchā sakavādissa. Tattha ariyadhammavipākoti maggasaṅkhātassa ariyadhammassa vipāko. Kilesakkhayamattaṃ ariyaphalanti laddhiyā paṭiññā itarassa. Sāmaññanti samaṇabhāvo, maggassetaṃ nāmaṃ. 『『Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi sāmaññaphalañcā』』ti hi vuttaṃ. Brahmaññepi eseva nayo.

Sotāpattiphalaṃ na vipākotiādīsu sotāpattimaggādīnaṃ apacayagāmitaṃ sandhāya ariyaphalānaṃ navipākabhāvaṃ paṭijānāti, dānaphalādīnaṃ paṭikkhipati . So hi ācayagāmittikassa evaṃ atthaṃ dhāreti – vipākasaṅkhātaṃ ācayaṃ gacchanti, taṃ vā ācinantā gacchantīti ācayagāmino, vipākaṃ apacinantā gacchantīti apacayagāminoti. Tasmā evaṃ paṭijānāti ca paṭikkhipati ca.

500.Kāmāvacaraṃ kusalaṃ savipākaṃ ācayagāmītiādikā pucchā paravādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca sakavādissa. Lokiyañhi kusalaṃ vipākacutipaṭisandhiyo ceva vaṭṭañca ācinantaṃ gacchatīti ācayagāmi. Lokuttarakusalaṃ cutipaṭisandhiyo ceva vaṭṭañca apacinantaṃ gacchatīti apacayagāmi. Evametaṃ savipākameva hoti, na apacayagāmivacanamattena avipākaṃ. Imamatthaṃ sandhāyettha sakavādino paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbāti.

Ariyadhammavipākakathāvaṇṇanā.

  1. Vipāko vipākadhammadhammotikathāvaṇṇanā

不善法的老死是指不善法的業報,因此根據老死的說法,認為有不愉快的業報。因此,基於這一原因,否認善法的老死的善業報。同時,他承認不善法的業報。 善法和不善法是以提問的方式結合在一起的,但在同一時刻並不存在。對於不定法的無業報,老死的業報沒有可說之處,因此在不定法的情況下不提問。 "脫殼的業"是指不純凈的顏色。 "不永久"是指生命延續的無能。在這裡,不善業是由不純凈的形象產生的業的因,而類似的業報並不存在。然而,基於氣候等因素,這也作為生命的終結因。因此,這被稱為產生此類業的因,而不是像業報和觸等的因,因此在業報的情況下是不合適的。其餘部分與前面所述相同。 老死的業報討論。 貴族法的業報討論 現在稱為貴族法的業報討論。在這裡,認為只有放棄煩惱的少量是共同果,而不是心與心所的法,例如前塞利亞人;因此,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。在這裡,貴族法的業報是指稱為道的貴族法的業報。只有消除煩惱的貴族果是被承認的。共同是指出家人的狀態,這是道的名稱。「我將教你們共同的狀態和共同的果」這樣說過。即使在婆羅門中也是如此。 關於「入流果不是業報」的說法,是指入流道等的無積累性,承認貴族果沒有業報,因此否認施捨果等。因為他這樣理解積累的狀態——被稱為業報的積累,稱為積累的獲得,稱為不積累的獲得。因此,他在此承認和否認。 關於「欲界的善法是有業報的積累」這樣的提問是外道者的提問,持有自己觀點的人則回答並否認。因為世俗的善法是有業報的再生和輪迴的,因此稱為積累者。超世俗的善法是無再生和輪迴的,因此稱為不積累者。因此,這樣的善法是有業報的,而不是僅僅以不積累者的說法來否認。關於這一點,持有自己觀點的人應理解其承認和否認。 貴族法的業報討論。 業報的業報法的討論

  1. Idāni vipāko vipākadhammadhammotikathā nāma hoti. Tattha yasmā vipāko vipākassa aññamaññādipaccayavasena paccayo hoti, tasmā vipākopi vipākadhammadhammoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tassa vipākoti tassa vipākadhammadhammassa vipākassa yo vipāko, sopi te vipākadhammadhammo hotīti pucchati. Itaro āyatiṃ vipākadānābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tappaccayāpi aññassa vipākassa uppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Evaṃ sante panassa kusalākusalassa viya tassāpi vipākassa vipāko, tassāpi vipākoti vaṭṭānupacchedo āpajjatīti puṭṭho samayavirodhabhayena paṭikkhipati.

Vipākoti vātiādimhi vacanasādhane pana yadi vipākassa vipākadhammadhammena ekatthatā bhaveyya, kusalākusalabyākatānaṃ ekatthataṃ āpajjeyyāti paṭikkhipati. Vipāko ca vipākadhammadhammo cāti ettha ayaṃ adhippāyo – so hi catūsu vipākakkhandhesu ekekaṃ aññamaññapaccayādīsu paccayaṭṭhena vipākadhammadhammataṃ paccayuppannaṭṭhena ca vipākaṃ maññamāno 『『vipāko vipākadhammadhammo』』ti puṭṭho āmantāti paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『yasmā tayā ekakkhaṇe catūsu khandhesu vipāko vipākadhammadhammopi anuññāto, tasmā tesaṃ sahagatādibhāvo āpajjatī』』ti codetuṃ evamāha. Itaro kusalākusalasaṅkhātaṃ vipākadhammadhammaṃ sandhāya paṭikkhipati. Taññeva akusalanti yadi te vipāko vipākadhammadhammo, yo akusalavipāko, so akusalaṃ āpajjati. Kasmā? Vipākadhammadhammena ekattā. Taññeva kusalantiādīsupi eseva nayo.

502.Aññamaññapaccayāti idaṃ sahajātānaṃ paccayamattavasena vuttaṃ, tasmā asādhakaṃ. Mahābhūtānampi ca aññamaññapaccayatā vuttā, na ca tāni vipākāni, na ca vipākadhammadhammānīti.

Vipāko vipākadhammadhammotikathāvaṇṇanā.

Sattamo vaggo.

  1. Aṭṭhamavaggo

  2. Chagatikathāvaṇṇanā

503-504. Idāni chagatikathā nāma hoti. Tattha asurakāyena saddhiṃ chagatiyoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī 『『pañca kho panimā, sāriputta, gatiyo』』ti (ma. ni.

現在稱為業報的業報法的討論。在這裡,由於業報是業報的相互等因緣,因此有人認為業報也是業報法,例如前塞利亞人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。"那個業報"是指那個業報法的業報的業報,你認為這也是業報法嗎?他考慮到未來沒有業報的給予而否認。第二次被問及時,他考慮到由於那個因緣而產生其他業報而承認。如果是這樣,就像善不善一樣,那個業報也有業報,那個業報也有業報,這樣輪迴就沒有終結了,被問及時,他因為害怕違背教義而否認。 在"業報或"等詞語證明中,如果業報與業報法是同一意思,那麼善、不善和無記就會變成同一意思,因此他否認。在"業報和業報法"中,他的意思是 - 他認為在四種業報蘊中,每一種都是相互因緣等的因緣意義上的業報法,是因緣生起意義上的業報,因此當被問到"業報是業報法嗎"時,他回答"是的"。然後,持有自己觀點的人說"因為你在同一時刻承認四蘊中的業報也是業報法,所以它們就會變成相應等"來反駁他。他考慮到被稱為善不善的業報法而否認。"那就是不善"是指如果你認為業報是業報法,那麼不善業報就會變成不善。為什麼?因為與業報法是同一的。在"那就是善"等中也是同樣的道理。 "相互因緣"是指同時生起的因緣而已,因此是不合適的。大種也被說成是相互因緣,但它們既不是業報,也不是業報法。 業報的業報法的討論。 第七品。 第八品 六道的討論 503-504. 現在稱為六道的討論。在這裡,有人認為包括阿修羅道在內有六道,例如前塞利亞人和北方人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後,持有自己觀點的人引用"舍利弗,這五道"(《中部》

1.153) lomahaṃsanapariyāye paricchinnānaṃ gatīnaṃ vasena codetuṃ nanu pañca gatiyotiādimāha. Itaro suttavirodhabhayena paṭijānāti. Kasmā pana sakavādī cha gatiyo na sampaṭicchati, nanu 『『catūhāpāyehi ca vippamutto』』ti ettha asurakāyopi gahitoti. Saccaṃ gahito, na panesā gati. Kasmā? Visuṃ abhāvato. Asurakāyasmiñhi kālakañcikā asurā petagatiyā saṅgahitā , vepacittiparisā devagatiyā, asurakāyoti visuṃ ekā gati nāma natthi.

Idāni etameva atthaṃ dassetuṃ nanu kālakañcikātiādi āraddhaṃ. Tattha samānavaṇṇāti sadisarūpasaṇṭhānā bībhacchā virūpā duddassikā. Samānabhogāti sadisamethunasamācārā. Samānāhārāti sadisakheḷasiṅghāṇikapubbalohitādiāhārā. Samānāyukāti sadisaāyuparicchedā. Āvāhavivāhanti kaññāgahaṇañceva kaññādānañca. Sukkapakkhe samānavaṇṇāti sadisarūpasaṇṭhānā abhirūpā pāsādikā dassanīyā pabhāsampannā. Samānabhogāti sadisapañcakaāmaguṇabhogā. Samānāhārāti sadisasudhābhojanādiāhārā. Sesaṃ vuttanayameva. Nanu atthi asurakāyoti idaṃ asurakāyasseva sādhakaṃ. Tassa pana visuṃ gatiparicchedābhāvena na gatisādhakanti.

Chagatikathāvaṇṇanā.

  1. Antarābhavakathāvaṇṇanā

  2. Idāni antarābhavakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『antarā parinibbāyī』』ti suttapadaṃ ayoniso gahetvā 『『antarābhavo nāma atthi, yattha satto dibbacakkhuko viya adibbacakkhuko, iddhimā viya aniddhimā mātāpitisamāgamañceva utusamayañca olokayamāno sattāhaṃ vā atirekasattāhaṃ vā tiṭṭhatī』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya atthīti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Atha naṃ ye ca bhagavatā tayo bhavā vuttā, tesaṃ vasena codetuṃ kāmabhavotiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi te antarābhavo nāma koci bhavo atthi, tena kāmabhavādīnaṃyeva aññatarena bhavitabbaṃ pañcavokārabhavādinā viya, tena taṃ pucchāmi – 『『kiṃ te ayaṃ antarābhavo nāma kāmabhavo, udāhu rūpabhavo arūpabhavo vā』』ti? Itaro tathā anicchanto sabbaṃ paṭikkhipati. Kāmabhavassa cātiādi yadi antarābhavo nāma atthi, imesaṃ bhavānaṃ antarā dvinnaṃ sīmānaṃ sīmantarikā viya bhaveyyāti codetuṃ āraddhaṃ. Paravādī pana tathā anicchanto sabbapañhe paṭikkhipati kevalaṃ laddhiyā, na sahadhammena. Teneva naṃ sakavādī 『no vata re』ti paṭisedheti.

1.153)在六道的討論中,提到由於有限的去處,五道是存在的。持有其他觀點的人因為害怕與經文相違而否認。為什麼持有自己觀點的人不接受六道呢?難道在這裡也包括「從四個墮落中解脫」時的阿修羅道嗎?確實是被包括在內,但這不是道。為什麼呢?因為它們是各自獨立的。在阿修羅道中,有死後的阿修羅,鬼道中有鬼,天道中有天,阿修羅道中沒有一個共同的道。 現在爲了說明這個意思,提及「死後的阿修羅」等。在這裡,顏色相同是指相似的形狀,令人畏懼和難以看見的。享受相同是指相似的性行為。飲食相同是指相似的食物,如同獅子、豬、紅色的食物。壽命相同是指相似的壽命限制。婚姻和家庭是指婚娶和給予女性。好的方面中,顏色相同是指相似的形狀,令人愉悅、華麗、光輝燦爛的。享受相同是指相似的五種慾望的享受。飲食相同是指相似的美味食物等。其餘部分與前面所述相同。難道阿修羅道確實存在嗎?這是阿修羅道的特徵。然而,由於沒有共同的道的限制,所以不算作道的特徵。 六道的討論。 中間生的討論 現在稱為中間生的討論。在這裡,認為「中間解脫」的經文句子不當理解為「確實存在中間生,在那裡眾生像天眼一樣無眼,有神通一樣無神通,觀察父母的聚合和氣候的時間,停留七天或更多的時間」,例如早期的修行者和持戒者;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後,持有自己觀點的人引用佛所說的三種生的說法,來否認「欲界生」等等。那麼,這裡的意思是——如果確實有一個叫中間生的生,那麼欲界生等必須是其中之一,就像五種果報生一樣,因此我問你——「這個中間生是欲界生,還是色界生,或者無色界生呢?」持有其他觀點的人同樣否認所有。對於欲界生等,如果確實存在中間生,那麼這些生的中間就會像兩個邊界一樣存在,因此開始否認。持有其他觀點的人同樣否認所有問題,僅僅基於觀點,而不是基於相同的教義。因此,持有自己觀點的人反駁說「不要這樣說」。

506.Pañcamī sā yonītiādīnipi yathāparicchinnayoniādīsu so samodhānaṃ na gacchati, atha tena tato tato atirekena bhavitabbanti codetuṃ vuttāni. Antarābhavūpagaṃ kammanti yadi sopi eko bhavo, yathā kāmabhavūpagādīni kammāni atthīti satthārā vibhajitvā dassitāni, evaṃ tadupagenāpi kammena bhavitabbanti codanatthaṃ vuttaṃ. Yasmā pana parasamaye antarābhavūpagaṃ nāma pāṭiyekkaṃ kammaṃ natthi, yaṃ yaṃ bhavaṃ upapajjissati, tadupageneva kammena antarābhave nibbattatīti tesaṃ laddhi, tasmā 『naheva』nti paṭikkhittaṃ. Atthi antarābhavūpagā sattāti puṭṭhopi kāmabhavūpagāyeva nāma teti laddhiyā paṭikkhipati. Jāyantītiādīni puṭṭhopi tattha jātijarāmaraṇāni ceva cutipaṭisandhiparamparañca anicchanto paṭikkhipati. Rūpādivasena puṭṭhopi yasmā antarābhavasattassa anidassanaṃ rūpaṃ, vedanādayopi aññesaṃ viya na oḷārikāti tassa laddhi, tasmā paṭikkhipati. Imināva kāraṇena pañcavokārabhavabhāvepi paṭikkhepo veditabbo.

  1. Idāni kāmabhavo bhavo gatītiādi bhavasaṃsandanaṃ nāma hoti. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi te antarābhavo nāma koci bhavo bhaveyya, yathā kāmabhavādīsu bhavagatiādibhedo labbhati, tathā tatrāpi labbhetha. Yathā vā tattha na labbhati, tathā imesupi na labbhetha. Samānasmiñhi bhavabhāve etesvevesa vibhāgo atthi, na itarasminti ko ettha visesahetūti. Itaro puna laddhimattavasena taṃ taṃ paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca.

508.Sabbesaññeva sattānaṃ atthi antarābhavoti puṭṭho yasmā nirayūpagaasaññasattūpagaarūpūpagānaṃ antarābhavaṃ na icchati, tasmā paṭikkhipati. Teneva kāraṇena paṭilome paṭijānāti. Ānantariyassātiādi yesaṃ so antarābhavaṃ na icchati, te tāva vibhajitvā dassetuṃ vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ pāḷianusāreneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanenāti.

Antarābhavakathāvaṇṇanā.

  1. Kāmaguṇakathāvaṇṇanā

第五種是生的說法等,在有限的生等中,這樣的歸納不成立,因此說「因此可以在此基礎上產生」。如果中間生也是一種生,就像欲界生等的因緣一樣,正如老師所闡明的那樣,基於此也應當有中間生的因緣。因此,既然在他人時間中沒有單獨的中間生的因緣,那麼任何生都將因緣而生,因此在中間生中也將因緣而生;因此,他們的觀點被否定。即使被問及「中間生的眾生是否存在」,他們也否認只有欲界生的存在。在被問及「生、老、死」時,他們否認中間生的存在,認為因緣不成立。即使被問及色等,因中間生的眾生是無形的,感受等也與其他生不同,因此被否認。因此,基於這個原因,在五種果報生的存在中也應當被否認。 現在稱為欲界生的生的討論。在這裡,意思是——如果確實存在一個叫中間生的生,那麼就像欲界生等的生的種類一樣,也應當在這裡存在。同樣,如果在這裡不存在,那麼在這些生中也不應存在。在同一生的狀態中,這些生是有區別的,而其他生則沒有特殊的原因。持有其他觀點的人則根據其觀點承認和否認。 當被問及「所有眾生是否都有中間生」時,由於不希望在地獄等生中有中間生的存在,因此否認。因此,基於這個原因,在相反的情況下也承認。對於那些不希望有中間生的人,已被闡明以便說明這一點。這一切都應當根據巴利文的教義來理解,並結合經文的論證。 中間生的討論。 欲界法的討論

  1. Idāni kāmaguṇakathā nāma hoti. Tattha sakasamaye tāva kāmadhātūti vatthukāmāpi vuccanti – kilesakāmāpi kāmabhavopi. Etesu hi vatthukāmā kamanīyaṭṭhena kāmā, sabhāvanissattasuññataṭṭhena dhātūti kāmadhātu. Kilesakāmā kamanīyaṭṭhena ceva kamanaṭṭhena ca kāmā, yathāvuttenevatthena dhātūti kāmadhātu. Kāmabhavo kamanīyaṭṭhena kamanaṭṭhena vatthukāmapavattidesaṭṭhenāti tīhi kāraṇehi kāmo, yathāvuttenevatthena dhātūti kāmadhātu. Parasamaye pana – 『『pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā』』ti vacanamattaṃ nissāya pañceva kāmaguṇā kāmadhātūti gahitaṃ. Tasmā yesaṃ ayaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya kāmadhātunānattaṃ bodhetuṃ pañcevāti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Nanu atthītiādi kilesakāmadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha tappaṭisaṃyuttoti kāmaguṇapaṭisaṃyutto, kāmaguṇārammaṇoti attho. No ca vata re vattabbe pañcevāti imesu tappaṭisaṃyuttachandādīsu sati pañceva kāmaguṇā kāmadhātūti na vattabbaṃ. Etepi hi chandādayo kamanīyaṭṭhena kāmā ca dhātu cātipi kāmadhātu. Kamanaṭṭhena kāmasaṅkhātā dhātūtipi kāmadhātūti attho.

Manussānaṃ cakkhuntiādi vatthukāmadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha paravādī channampi āyatanānaṃ vatthukāmabhāvena nakāmadhātubhāvaṃ paṭikkhipitvā puna manoti puṭṭho mahaggatalokuttaraṃ sandhāya nakāmadhātubhāvaṃ paṭijānāti. Yasmā pana sabbopi tebhūmakamano kāmadhātuyeva, tasmā naṃ sakavādī suttena niggaṇhāti.

511.Kāmaguṇābhavotiādi bhavassa kāmadhātubhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Yasmā pana kāmaguṇamatte bhavoti vohāro natthi, tasmā paravādī nahevāti paṭikkhipati. Kāmaguṇūpagaṃ kammantiādi sabbaṃ kāmaguṇamattassa nakāmadhātubhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Kāmadhātusaṅkhātakāmabhavūpagameva hi kammaṃ atthi, kāmabhavūpagā eva ca sattā honti. Tattha jāyanti jiyanti miyanti cavanti upapajjanti, na kāmaguṇesūti iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Kāmaguṇakathāvaṇṇanā.

  1. Kāmakathāvaṇṇanā

513-514. Idāni kāmakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā』』ti vacanamattaṃ nissāya rūpāyatanādīni pañcevāyatanāni kāmāti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; tesaṃ kilesakāmasseva nippariyāyena kāmabhāvaṃ dassetuṃ pañcevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Kāmakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpadhātukathāvaṇṇanā

515-516. Idāni rūpadhātukathā nāma hoti. Tattha 『『rūpino dhammā rūpadhātu nāmā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya rūpinoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī yasmā rūpadhātu nāma rūpabhavo, na rūpamattameva, tasmā tenatthena codetuṃ rūpadhātūtiādimāha. Taṃ sabbaṃ kāmaguṇakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sāva kāmadhātūti puṭṭho bhūmiparicchedena virodhaṃ passamāno paṭikkhipati. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭho attano laddhivasena paṭijānāti. Evaṃ sante pana dvīhi bhavehi samannāgatatā āpajjati, tena taṃ sakavādī kāmabhavena cāti ādimāha. Itaro ekassa dvīhi samannāgatābhāvato paṭikkhipatīti.

Rūpadhātukathāvaṇṇanā.

  1. Arūpadhātukathāvaṇṇanā

517-

現在稱為欲界法的討論。在某個時期,稱為欲界的物質也稱為欲界,即有欲的物質,也稱為欲界。在這些物質中,有欲的是因欲的存在,無常的是因無常的存在,因而稱為欲界。在其他時期,由於「五種欲界法」的說法,稱其為欲界法。因此,在這種情況下,當有人問「欲界法的存在嗎?」,應當回答「是的,就像現在的修行者和早期的修行者一樣」。在這裡,欲界法是通過慾望和因緣產生的,而不是通過慾望和物質產生的。 對於人類的慾望,也是通過慾望和因緣產生的,而不是通過物質產生的。持有其他觀點的人,即使在慾望和情緒等中也有慾望,也會否認欲界法的存在,因為這些都是慾望和物質的產生。 在欲界法的存在中,慾望的存在等也是通過欲界法產生的,因此持有其他觀點的人也會否認欲界法的存在。只有在欲界法中,才有行為和眾生,生、老、死、滅亡和重生。因此,在所有地方都不是通過慾望產生的。 欲界法的討論。 慾望的討論 513-514. 現在稱為慾望的討論。在這裡,根據「五種欲界法」的說法,稱為五種感覺的蘊,就像早期的修行者一樣。當有人問「在欲界中,是否只有五種感覺的蘊嗎?」,應當回答「是的」。其餘的部分與前面的內容相同。 慾望的討論。 形蘊的討論 515-516. 現在稱為形蘊的討論。在這裡,稱為形的蘊,就像黑暗中的人一樣。當有人問「什麼是形蘊?」,應當回答「形的蘊」。在這裡,所有內容都應當根據上一節的內容來理解。當被問及「欲界中的界限嗎?」時,由於與欲界法存在矛盾,因此否認。然後,根據自己的觀點,回答問題。在這種情況下,如果有兩種蘊,則持有自己的觀點,否認沒有兩種蘊的觀點。 形蘊的討論。 無色蘊的討論 517-

  1. Arūpadhātukathāyapi imināvupāyena attho veditabbo. Arūpadhammesu pana vedanākkhandhameva gahetvā vedanā bhavotiādinā nayenettha desanā katā. Tattha kiṃ te arūpino dhammāti saṅkhaṃ gatā vedanādīsu aññatarā hotīti evamattho daṭṭhabbo. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Arūpadhātukathāvaṇṇanā.

  1. Rūpadhātuyā āyatanakathāvaṇṇanā

  2. Idāni rūpadhātuyā āyatanakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『rūpī manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo』』ti (dī. ni. 1.87) suttaṃ nissāya brahmakāyikānaṃ ghānādinimittānipi āyatanānevāti kappetvā saḷāyataniko tesaṃ attabhāvoti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya saḷāyatanikoti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ yaṃ tattha āyatanaṃ natthi, tassa vasena codetuṃ atthi tattha ghānāyatanantiādi āraddhaṃ. Tato paravādī yaṃ tattha ajjhattikānaṃ tiṇṇaṃ āyatanānaṃ ghānādikaṃ saṇṭhānanimittaṃ tadeva āyatananti laddhiyā paṭijānāti. Bāhirānaṃ gandhāyatanādīnaṃ vasena puṭṭho ghānappasādādayo tattha na icchati, tasmā tesaṃ gocaraṃ paṭisedhento paṭikkhipati. Paṭilomapañhasaṃsandanapañhesupi imināvupāyena attho veditabbo.

  3. Atthi tattha ghānāyatanaṃ atthi gandhāyatanaṃ tena ghānena taṃ gandhaṃ ghāyatīti tasmiṃyeva parasamaye ekacce ācariye sandhāya vuttaṃ. Te kira tattha cha ajjhattikāni āyatanāni paripuṇṇāni icchanti, āyatanena ca nāma sakiccakena bhavitabbanti tehi ghānādīhi te gandhādayo ghāyanti sāyanti phusantītipi icchanti. Taṃ laddhiṃ sandhāya paravādī āmantāti paṭijānāti.

522.Atthitattha mūlagandhotiādīni pana puṭṭho atthibhāvaṃ sādhetuṃ asakkonto paṭikkhipati. Nanu atthi tatthaghānanimittantiādi saṇṭhānamattasseva sādhakaṃ, na āyatanassa, tasmā udāhaṭampi anudāhaṭasadisamevāti.

Rūpadhātuyā āyatanakathāvaṇṇanā.

  1. Arūpe rūpakathāvaṇṇanā

524-526. Idāni arūpe rūpakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti vacanato āruppabhavepi oḷārikarūpā nissaṭaṃ sukhumarūpaṃ atthīti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi rūpanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Arūpe rūpakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ kammantikathāvaṇṇanā

527-

在無色蘊的討論中,意義應當如此理解。在無色法中,僅僅抓住感覺蘊,便以「感覺是存在的」等方式進行講解。在這裡,問你「無色的法是什麼?」應當理解為在感覺等中有某種存在。其餘部分應當根據之前所述的內容來理解。 無色蘊的討論。 形蘊的根源討論 現在稱為形蘊的根源討論。在這裡,依據「形的法是由心所造的,所有的感官都是無礙的」這句經文,可以認為是由天人所依賴的感官等,因此稱為六種感官的存在,就像黑暗中的人和持戒者一樣;在這裡,問你「六種感官是什麼?」應當根據持有自己觀點的人來回答,而持有其他觀點的人則否認。接下來,如果在這裡沒有某種感官的存在,那麼就可以以此為依據進行反駁,像「嗅覺的感官」等等。對此,持有其他觀點的人則認為是內在的三種感官的存在,因此承認它們是感官。被問及外在的嗅覺等時,因不希望它們存在,因此否認它們的存在。對於相反的五種感官的討論,意義也應當如此理解。 在這裡確實存在嗅覺的感官,確實存在嗅覺,因此通過嗅覺來感知香氣。因此在某個時期,有些老師是根據這個說法的。因為他們在這裡希望有六種內在的感官是完全的,因此通過感官的存在,確實希望能夠通過它們來感知香氣等。因此,持有其他觀點的人承認這種看法。 當被問及「在這裡是否有嗅覺的存在?」時,因無法證明存在而否認。難道在這裡的嗅覺和香味的存在僅僅是存在的標誌,而不是感官的存在嗎?因此,即使舉例也是相似的。 形蘊的根源討論。 無色的形法討論 524-526. 現在稱為無色的形法討論。在這裡,根據「因意識而有名色」的說法,即使在無色的存在中,也有粗糙的形法被排除,細膩的形法存在。因此,像黑暗中的人一樣;在這裡,問你「是否有形存在?」應當根據持有自己觀點的人來回答,而持有其他觀點的人則否認。其餘部分應當根據前面的內容來理解。 無色的形法討論。 形法的因果討論 527-

  1. Idāni rūpaṃ kammantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kāyavacīviññattisaṅkhātaṃ rūpameva kāyakammaṃ vacīkammaṃ nāma, tañca kusalasamuṭṭhānaṃ kusalaṃ, akusalasamuṭṭhānaṃ akusalanti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya kusalena cittena samuṭṭhitanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sace taṃ kusalaṃ, yvāyaṃ sārammaṇādibhedo kusalassa labbhati, atthi te so tassāti codetuṃ sārammaṇantiādi āraddhaṃ. Tattha patthanā paṇidhīti cetanāyevetaṃ vevacanaṃ. Kusalacetanāyeva hi pakappayamānā patthanāti. Pakappanavasena ṭhitattā paṇidhīti ca vuccati. Parato pana kusalena cittena samuṭṭhitā vedanā saññā cetanā saddhātiādīsu vedanādīnaññeva cettha patthanā paṇidhīti labbhati, na cetanāya. Kasmā? Dvinnaṃ cetanānaṃ ekato abhāvā, sotapatitattā pana evaṃ tanti gatāti veditabbā. Rūpāyatanantiādi purimavāre 『『sabbantaṃ kusala』』nti saṃkhittassa pabhedadassanatthaṃ vuttaṃ . Sesā saṃsandananayā, vacīkammakathā 『『akusalena cittena samuṭṭhita』』ntiādividhānañca sabbaṃ pāḷianusāreneva veditabbaṃ. Asucīti panettha sukkaṃ adhippetaṃ. Suttasādhanaṃ uttānatthameva.

Rūpaṃ kammantikathāvaṇṇanā.

  1. Jīvitindriyakathāvaṇṇanā

  2. Idāni jīvitindriyakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ jīvitindriyaṃ nāma cittavippayutto arūpadhammo, tasmā rūpajīvitindriyaṃ natthīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Natthi rūpīnaṃ dhammānaṃ āyūti pañhe upādinnarūpānampi tiṇakaṭṭhādīnampi santānavasena pavattimeva āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanāti icchati, tasmā paṭikkhipati. Atthīti pañhepi iminā kāraṇena paṭijānāti. Atthi arūpajīvitindriyanti pañhe arūpadhammānaṃ cittavippayuttaṃ jīvitindriyasantānaṃ nāma atthīti icchati, tasmā paṭijānāti.

541.Rūpīnaṃ dhammānaṃ āyu arūpajīvitindriyanti pañhe sattasantāne rūpino vā hontu arūpino vā, sabbesaṃ cittavippayuttaṃ arūpajīvitindriyameva icchati, tasmā paṭijānāti.

  1. Nirodhasamāpannapañhesupi cittavippayuttaṃ arūpajīvitameva sandhāya paṭikkhipati ca paṭijānāti ca. Sakavādī pana taṃ asampaṭicchanto yaṃ arūpapavatte asati atthi, rūpena tena bhavitabbanti codetuṃ hañcītiādimāha. Saṅkhārakkhandhapañhe phassādisaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭikkhipati, kāyakammādisaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭijānāti. Kāyaviññatti vacīviññatti sammāvācā sammākammanto jīvitindriyanti evamādayopi dhammā saṅkhārakkhandhapariyāpannātissa laddhi. Sakavādī pana taṃ asampaṭicchanto yadi niruddhepi arūpapavatte saṅkhārakkhandho atthi, catunnampi khandhānaṃ atthitā hotūti codetuṃ atthi vedanākkhandhoti ādimāha. Itaro antosamāpattiṃ sandhāya paṭikkhipati, samāpajjantassa ca vuṭṭhahantassa ca pubbāparabhāgaṃ sandhāya paṭijānāti.

現在稱為形法的因果討論。在這裡,稱為身體和言語的表現的形法,即身體的行為和言語的行為,這些都是善的起因,善的法則,惡的起因,惡的法則,因此像大象和持戒者一樣;在這裡,問你「善的心所產生的行為是什麼?」應當根據持有自己觀點的人來回答,而持有其他觀點的人則否認。如果這是善的,那麼在這種情況下,善的法則是可以通過某種方式獲得的,因此可以通過「善的法則」的說法進行反駁。在這裡,意圖和決心是指意志本身。因為善的意志是通過意圖產生的。由於意圖的存在,因此也稱為決心。但是在外部,善的心所產生的感覺、知覺、意志、信仰等,都是通過這些心所產生的意圖,而不是通過意志。為什麼?因為這兩種意志是沒有共同之處的,但由於有了聽聞,所以應當這樣理解。關於「形的感官」等等,前面提到的「所有的善法」是爲了說明其種類。其餘部分應當根據相互關聯的方式來理解,言語行為的討論中「是由惡的心所產生的」這樣的說法,所有這些都應根據巴利文的教義來理解。這裡的「不潔」是指污垢。經文的論證是爲了闡明其意義。 形法的因果討論。 生命根源的討論 現在稱為生命根源的討論。在這裡,稱為生命根源的法是與心相離的無色法,因此認為沒有形的生命根源,就像早期的修行者和持戒者一樣;在這裡,問你「是否有形的生命根源?」應當根據持有自己觀點的人來回答,而持有其他觀點的人則否認。並不存在形的法的生命根源,因而對那些有形的存在,比如草木等,認為生命的存在是通過生存、存在、行為、維持等方式來實現的,因此否認。因為在這裡的意義是爲了證明其存在。確實存在無色生命根源的法,指的是無色法與心相離的生命根源,因此應當承認。 關於形的法的生命,問你「形的法的生命是否是無色的生命根源?」在這裡,眾生的存在無論是形的還是無色的,所有的眾生都與無色生命根源相關,因此應當承認。 在關於滅盡的討論中,也應當指向無色生命根源。持有自己觀點的人則否認,認為在無色法中不存在,因而通過形的存在而得以存在,因此可以進行反駁。關於構成法的討論中,指的是觸等構成法,因此否認,而關於身體行為等構成法的討論則應當承認。身體的表現、言語的表現、正言、正行等,這些法都與構成法相關。持有自己觀點的人則否認,認為即使在滅盡的狀態下,構成法也應當存在,四個法應當存在,因此可以進行反駁,涉及到感覺等的討論。持有其他觀點的人則否認,基於內心的定境進行反駁,關於進入和出離的狀態則應當承認。

  1. Asaññasattavārepi eseva nayo. Tassa hi laddhiyā asaññasattānaṃ paṭisandhikāle cittaṃ uppajjitvā nirujjhati, tena saha cittavippayuttaarūpajīvitindriyaṃ uppajjitvā yāvatāyukaṃ pavattati. Tasmā tesaṃ jīvitindriyaṃ natthīti puṭṭho paṭikkhipati, atthīti puṭṭho paṭijānāti. Vedanākkhandhādayopi tesaṃ pavattivasena paṭikkhipati, cutipaṭisandhivasena paṭijānāti. Sakavādī pana taṃ anicchanto 『『sace tattha ekakkhaṇepi vedanādayo atthi, pañcavokārabhavattaṃ pāpuṇātī』』ti codetuṃ pañcavokārabhavoti āha. Itaro suttavirodhabhayā paṭikkhipati.

544-545.Ekadesaṃ bhijjatīti pañhe sampayuttaṃ bhijjati, vippayuttaṃ tiṭṭhatīti tassa laddhi, tasmā paṭijānāti. Dve jīvitindriyānīti pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Rūpārūpavasena hi dve jīvitindriyāni, tehiyeva satto jīvati, tesaṃ bhaṅgena maratīti vuccati. Cutikkhaṇasmiñhi dvepi jīvitāni saheva bhijjanti.

Jīvitindriyakathāvaṇṇanā.

  1. Kammahetukathāvaṇṇanā

  2. Idāni kammahetukathā nāma hoti. Tattha yena arahatā purimabhave arahā abbhācikkhitapubbo, so tassa kammassa hetu arahattā parihāyatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya kammahetūti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ parihānikathāyaṃ vuttanayameva .

Handa hi arahantānaṃ abbhācikkhatīti idaṃ yassa kammassa hetu parihāyati, taṃ sampaṭicchāpetuṃ vadati. Atha naṃ sakavādī taṃ pakkhaṃ paṭijānāpetvā 『『yadi evaṃ yehi arahanto na abbhācikkhitapubbā, te sabbe arahattaṃ pāpuṇeyyu』』nti codetuṃ ye kecītiādimāha. Itaro tassa kammassa arahattaṃ sampāpuṇane niyāmaṃ apassanto paṭikkhipati.

Kammahetukathāvaṇṇanā.

Aṭṭhamo vaggo.

  1. Navamavaggo

  2. Ānisaṃsadassāvīkathāvaṇṇanā

在無想有情的部分也是同樣的道理。根據他的觀點,無想有情在結生時心生起后即滅,與此同時生起與心不相應的無色命根,持續到壽命盡頭。因此當被問到"他們是否有命根"時否認,當被問到"是否存在"時承認。關於受蘊等,他否認它們的存在,但承認它們在死生時存在。持有自己觀點的人不接受這一點,認為"如果在那裡哪怕一剎那受等存在,就會成為五蘊有",因此說"五蘊有"。另一方因害怕與經典相違而否認。 544-545. 當被問到"是否部分破壞"時,他認為相應的破壞,不相應的存在,因此承認。"兩種命根"是持其他觀點者的問題,持自己觀點者的承認。因為有色無色兩種命根,眾生依靠它們而活,它們破壞時就死亡。在死亡的剎那,兩種命根同時破壞。 命根的討論。 業因的討論 現在稱為業因的討論。在這裡,有人認為阿羅漢在前世誹謗過阿羅漢,因此由於那個業的原因而從阿羅漢果退失,例如早期的修行者和持戒者;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分與退失的討論相同。 "來吧,他們誹謗阿羅漢"是爲了讓他接受由於那個業而退失。然後持有自己觀點的人讓他承認這一點,並反問"如果是這樣,那些沒有誹謗過阿羅漢的人都應該成為阿羅漢"。另一方因看不到那個業導致成為阿羅漢的必然性而否認。 業因的討論。 第八品。 第九品 見功德的討論

  1. Idāni ānisaṃsadassāvīkathā nāma hoti. Tattha sakasamaye saṅkhāre ādīnavato nibbānañca ānisaṃsato passantassa saṃyojanappahānaṃ hotīti nicchayo. Yesaṃ pana tesu dvīsupi ekaṃsikavādaṃ gahetvā 『『ānisaṃsadassāvinova saṃyojanappahānaṃ hotī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Athassa 『『ekaṃsikavādo tayā gahito, ādīnavopi daṭṭhabboyevā』』ti vibhāgadassanatthaṃ sakavādī saṅkhāretiādimāha.

Saṅkhāreca aniccato manasikaroti, nibbāne ca ānisaṃsadassāvī hotīti pañhasmiṃ ayamadhippāyo – ānisaṃsadassāvissa saṃyojanānaṃ pahānaṃ hotīti tesaṃ laddhi. Nanu saṅkhāre aniccato manasikaroto saṃyojanā pahīyantīti ca puṭṭho āmantāti paṭijānāti. Tena te saṅkhāre ca aniccato manasikaroti, nibbāne ca ānisaṃsadassāvī hotīti idaṃ āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi etanti. Tato paravādī ekacittakkhaṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, dutiyaṃ puṭṭho nānācittavasena paṭijānāti. Sakavādī panassa adhippāyaṃ madditvā aniccamanasikārassa ānisaṃsadassāvitāya ca ekato paṭiññātattā dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti pucchati. Itaro dvinnaṃ samodhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Dukkhatotiādipañhesupi eseva nayo. Kiṃ panettha sanniṭṭhānaṃ, kiṃ aniccādito manasikaroto saṃyojanā pahīyanti, udāhu nibbāne ānisaṃsadassāvissa, udāhu dvepi ekato karontassāti. Yadi tāva aniccādito manasikaroto pahānaṃ bhaveyya, vipassanācitteneva bhaveyya. Atha ānisaṃsadassāvino, anussavavasena nibbāne ānisaṃsaṃ passantassa vipassanācitteneva bhaveyya, atha dvepi ekato karontassa bhaveyya, dvinnaṃ phassādīnaṃ samodhānaṃ bhaveyya. Yasmā pana ariyamaggakkhaṇe aniccādimanasikārassa kiccaṃ nipphattiṃ gacchati puna niccatotiādigahaṇassa anuppattidhammabhāvato, nibbāne ca paccakkhatova ānisaṃsadassanaṃ ijjhati, tasmā kiccanipphattivasena aniccādito manasikaroto ārammaṇaṃ katvā pavattivasena ca nibbāne ānisaṃsadassāvissa saṃyojanānaṃ pahānaṃ hotīti veditabbaṃ.

548.Nibbāne sukhānupassīti suttaṃ nibbāne sukhānupassanādibhāvameva sādheti, na ānisaṃsadassāvitāmattena saṃyojanānaṃ pahānaṃ. Tasmā ābhatampi anābhatasadisamevāti.

Ānisaṃsadassāvīkathāvaṇṇanā.

  1. Amatārammaṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni amatārammaṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『nibbānaṃ maññatī』』tiādīnaṃ ayoniso atthaṃ gahetvā amatārammaṇaṃ saṃyojanaṃ hotīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sace amatārammaṇaṃ saṃyojanaṃ, amatassa saṃyojaniyādibhāvo āpajjatīti codetuṃ amataṃ saṃyojaniyantiādimāha. Itaro suttavirodhabhayena sabbaṃ paṭikkhipati. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabbo. Nibbānaṃ nibbānatoti āhaṭasuttaṃ pana diṭṭhadhammanibbānaṃ sandhāya bhāsitaṃ, tasmā asādhakanti.

Amatārammaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ sārammaṇantikathāvaṇṇanā

552-

現在稱為見功德的討論。在這裡,關於在同一時刻,因緣的苦與涅槃的樂相對的觀察,得出解脫的結論。那些持有「見功德者的解脫」這一觀點的人,例如早期的修行者和持戒者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。於是他就說:「你所持的觀點是單一的,苦的觀察也應當被認知。」 關於因緣的無常進行觀察,見到涅槃的樂者是持有這種觀點——見功德者的解脫。因此,問到「因緣的無常是否會導致解脫」,他回答承認。於是他以此為依據,因緣的無常進行觀察,見到涅槃的樂者,這種觀點將適用,問你「你接受嗎?」然後持有其他觀點的人就會基於單一的心念進行否認,第二次被問則因心念的不同而做出承認。持有自己觀點的人則在此基礎上問到「你所持的觀點是否會導致因緣的無常與見功德者的解脫相結合」,而持有其他觀點的人則否認二者的結合。關於苦等問題也是如此。那麼這裡的結論是什麼?是因緣的無常是否會導致解脫,還是見功德者的解脫,還是二者結合?如果因緣的無常能導致解脫,那就只能通過智慧的心來實現。或者說,見功德者的樂者,依據聽聞的方式見到涅槃的樂者,是否也只能通過智慧的心來實現,還是二者結合,二者的結合是否真實存在?由於在聖道的時刻,因緣的無常的作用會導致其結果,因此在涅槃中,親身見到的樂者能夠實現,因此應當理解為因緣的無常的觀察會導致見功德者的解脫。 在涅槃中觀察到樂者,這段經文僅僅是闡述涅槃的樂的狀態,而不是僅憑見功德者的解脫來得出解脫的結論。因此,儘管如此,仍然應當理解為不相同。 見功德的討論。 關於不死的法的討論 現在稱為不死的法的討論。在這裡,持有「認為涅槃是這樣的」這種錯誤的理解,得出不死的法是解脫的觀點,例如早期的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。如果不死的法是解脫,那麼就會有解脫的狀態,因此可以進行反駁,持有不死法的觀點的人則因害怕與經典相違而全盤否認。通過這種方式,所有的討論都應當如此理解。關於涅槃的經文是指現世中的涅槃,因此被認為是不成立的。 不死的法的討論。 形法的法的討論

  1. Idāni rūpaṃ sārammaṇantikathā nāma hoti. Tattha rūpaṃ sappaccayaṭṭhena sārammaṇaṃ nāma hoti, na aññaṃ ārammaṇaṃ karotīti ārammaṇapaccayavasena. Yesaṃ pana avisesena rūpaṃ sārammaṇanti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya ārammaṇatthassa vibhāgadassanatthaṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbaṃ. Na vattabbanti pañhe olubbhārammaṇaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Dutiyapañhepi paccayārammaṇaṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Iti sappaccayaṭṭhenevettha sārammaṇatā siddhāti.

Rūpaṃ sārammaṇantikathāvaṇṇanā.

  1. Anusayā anārammaṇakathāvaṇṇanā

554-556. Idāni anusayā anārammaṇātikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anusayā nāma cittavippayuttā ahetukā abyākatā, teneva ca anārammaṇāti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva ekaccānañca uttarāpathakānaṃ; te sandhāya anusayāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ anārammaṇena nāma evaṃvidhena bhavitabbanti codetuṃ rūpantiādimāha. Kāmarāgotiādi kāmarāgānusayato anaññattā dassitaṃ. Saṅkhārakkhandho anārammaṇoti pañhe cittasampayuttasaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭikkhipati. Anusayaṃ jīvitindriyaṃ kāyakammādirūpañca saṅkhārakkhandhapariyāpannaṃ, taṃ sandhāya paṭijānāti. Imināvupāyena sabbavāresu attho veditabbo. Sānusayoti pañhe pana appahīnānusayattā sānusayatā anuññātā. Na anusayānaṃ pavattisabbhāvā. Yo hi appahīno, na so atīto, nānāgato, na paccuppanno ca. Maggavajjhakileso panesa appahīnattāva atthīti vuccati. Evarūpassa ca idaṃ nāma ārammaṇanti na vattabbaṃ. Tasmā taṃ paṭikkhittaṃ. Taṃ panetaṃ na kevalaṃ anusayassa, rāgādīnampi tādisameva, tasmā anusayānaṃ anārammaṇatāsādhakaṃ na hotīti.

Anusayā anārammaṇātikathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇaṃ anārammaṇantikathāvaṇṇanā

557-558. Idāni ñāṇaṃ anārammaṇantikathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā cakkhuviññāṇasamaṅgī ñāṇīti vuccati, tassa ñāṇassa tasmiṃ khaṇe ārammaṇaṃ natthi, tasmā ñāṇaṃ anārammaṇanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha anusayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Ñāṇaṃ anārammaṇantikathāvaṇṇanā.

  1. Atītānāgatārammaṇakathāvaṇṇanā

559-561. Idāni atītānāgatārammaṇakathā nāma hoti. Tattha yasmā atītānāgatārammaṇaṃ nāma natthi, tasmā tadārammaṇena cittena ārammaṇassa natthitāya anārammaṇena bhavitabbanti atītaṃ anārammaṇanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ, te sandhāya atītārammaṇanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Atītānāgatārammaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Vitakkānupatitakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vitakkānupatitakathā nāma hoti. Tattha vitakkānupatitā nāma duvidhā – ārammaṇato ca sampayogato ca. Tattha asukacittaṃ nāma vitakkassārammaṇaṃ na hotīti niyamābhāvato siyā sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitaṃ, vitakkavippayuttacittasabbhāvato pana na sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitaṃ. Iti imaṃ vibhāgaṃ akatvā aviseseneva sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha pāḷivaseneva niyyātīti.

Vitakkānupatitakathāvaṇṇanā.

現在稱為形法的法的討論。在這裡,形法是指由於某種原因而存在的法,不是其他的法。那些持有「形法是法」的觀點的人,例如北方的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。所有這些都應當根據巴利文的教義來理解。「不應當那樣」是指根據對立的法來理解,而第二次被問則根據因緣的法來理解。因此,在這裡,形法的法是由於某種原因而存在的。 形法的法的討論。 無明的法的討論 554-556. 現在稱為無明的法的討論。在這裡,無明是指與心不相應的、無因的、不確定的法,例如早期的修行者和北方的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。如果無明的法是這樣,那麼就會有無明的狀態,因此可以進行反駁。關於慾望等問題也是如此。持有自己觀點的人則否認無明的法是無明的狀態。 無明的法的討論。 智慧的法的討論 557-558. 現在稱為智慧的法的討論。在這裡,智慧是指阿羅漢的智慧,因為阿羅漢具有智慧的眼睛,因此在那個時刻,智慧的法不存在

  1. Vitakkavipphārasaddakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vitakkavipphārasaddakathā nāma hoti. Tattha yasmā 『『vitakkavicārā vacīsaṅkhārā』』ti vuttā, tasmā sabbaso vitakkayato vicārayato antamaso manodhātupavattikālepi vitakkavipphāro saddoyevāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya sabbasoti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Atha naṃ yadi vitakkavipphāramattaṃ saddo, phassādivipphāropi saddo bhaveyyāti codetuṃ sabbaso phusayatotiādimāha. Itaro tādisaṃ suttalesaṃ apassanto paṭikkhipati. Vitakkavipphāro saddo sotaviññeyyoti vitakkassa vipphāramattameva saddoti katvā pucchati, na vitakkavipphārasamuṭṭhitaṃ suttapamattānaṃ saddaṃ, itaro paṭikkhipati. Nanu vitakkavipphārasaddo na sotaviññeyyoti idaṃ tasseva laddhiyā dasseti. So hi vitakkavipphāramattameva saddaṃ vadati, so na sotaviññeyyoti. Itaro pana 『『vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisatī』』 ti (dī. ni. 3.148) vacanato sotaviññeyyovāti vadati.

Vitakkavipphārasaddakathāvaṇṇanā.

  1. Nayathācittassa vācātikathāvaṇṇanā

  2. Idāni nayathācittassa vācātikathā nāma hoti. Tattha yasmā koci aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇati, tasmā nayathācittassa vācā cittānurūpā cittānugatikā na hoti, vināpi cittena pavattatīti yesaṃ laddhi; seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi taṃsamuṭṭhāpakaṃ cittaṃ na siyā, phassādayopi tasmiṃ khaṇe na siyu』』nti codetuṃ aphassakassātiādimāha. Na bhaṇitukāmotiādīsu yasmā aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇantopi bhaṇitukāmoyeva nāma hoti, tasmā na hevāti paṭikkhipati.

565.Nanu atthi koci aññaṃ bhaṇissāmītiādīsu cīvaranti bhaṇitukāmo cīranti bhaṇeyya. Tattha aññaṃ bhaṇitukāmatācittaṃ, aññaṃ bhaṇanacittaṃ, iti pubbabhāgena cittena asadisattā ayathācitto nāma hoti, tenassa kevalaṃ anāpatti nāma hoti, na pana cīranti vacanasamuṭṭhāpakacittaṃ natthi, iti acittakā sā vācāti atthaṃ sandhāya iminā udāharaṇena 『『nayathācittassa vācā』』ti patiṭṭhāpitāpi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Nayathācittassa vācātikathāvaṇṇanā.

  1. Nayathācittassa kāyakammantikathāvaṇṇanā

566-567. Idāni nayathācittassa kāyakammantikathā nāma hoti. Tattha yasmā koci aññatra gacchissāmīti aññatra gacchati, tasmā nayathācittassa kāyakammaṃ cittānurūpaṃ cittānugatikaṃ na hoti, vināpi cittena pavattatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃyeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Nayathācittassa kāyakammantikathāvaṇṇanā.

  1. Atītānāgatasamannāgatakathāvaṇṇanā

568-

思維擴散聲音的討論 現在稱為思維擴散聲音的討論。在這裡,因為"思維和觀察是語言的構成",所以從根本上,即使在意識領域的活動時期,思維的擴散也是聲音本身,這是某些人的觀點,例如早期的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。如果思維擴散僅僅是聲音,那麼觸等擴散也可能是聲音,因此可以進行反駁。另一方因找不到類似的經文而否認。關於思維擴散的聲音是否可以被聽覺識別,是僅僅將思維的擴散視為聲音,還是包括思維擴散產生的語言聲音,另一方否認。難道思維擴散的聲音不可被聽覺識別嗎?這是他自己觀點的體現。他認為思維擴散僅僅是聲音,而不可被聽覺識別。但另一方則根據"聽到思維擴散的聲音"的經文認為是可以被聽覺識別的。 思維擴散聲音的討論。 非心意語言的討論 現在稱為非心意語言的討論。在這裡,因為有人說要說一件事但卻說了另一件事,所以非心意的語言不符合心意,不跟隨心意,可以在沒有心意的情況下進行,這是某些人的觀點,例如早期的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。如果沒有產生這種語言的心意,那麼在那個時刻觸等也將不復存在,因此可以進行反駁。在想要說話等情況下,即使說的是與本意不同的話,說話的意願本身仍然存在,因此否認這種說法。 難道不存在某人想說"衣服"但說成"布"的情況嗎?在這種情況下,想說的心意和實際說話的心意是不同的,因此被稱為非心意。這僅僅意味著沒有過失,但並不意味著沒有產生語言的心意,因此語言並非無心的。通過這個例子,"非心意的語言"這一觀點既被建立又未被建立。 非心意語言的討論。 非心意身體行為的討論 566-567. 現在稱為非心意身體行為的討論。在這裡,因為有人想去一個地方但卻去了另一個地方,所以非心意的身體行為不符合心意,不跟隨心意,可以在沒有心意的情況下進行,這是某些人的觀點,例如早期的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分應當根據之前所述的方式來理解。 非心意身體行為的討論。 過去未來共存的討論 568-

  1. Idāni atītānāgatehi samannāgatakathā nāma hoti. Tattha samannāgatapaññatti paṭilābhapaññattīti dve paññattiyo veditabbā. Tāsu paccuppannadhammasamaṅgī samannāgatoti vuccati. Aṭṭha samāpattilābhino pana samāpattiyo kiñcāpi na ekakkhaṇe pavattanti, aññā atītā honti, aññā anāgatā, aññā paccuppannā, paṭivijjhitvā aparihīnatāya pana lābhīti vuccati. Tattha yesaṃ imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā yasmā jhānalābhīnaṃ atītānāgatāni jhānānipi atthi, tasmā 『『te atītenapi anāgatenapi samannāgatā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ. Te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti. 『『Aṭṭhavimokkhajhāyī』』tiādi pana lābhībhāvassa sādhakaṃ, na samannāgatabhāvassāti.

Atītānāgatasamannāgatakathāvaṇṇanā.

Navamo vaggo.

  1. Dasamavaggo

  2. Nirodhakathāvaṇṇanā

571-572. Idāni nirodhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『upapattesiyanti saṅkhaṃ gatassa bhavaṅgacittassa bhaṅgakkhaṇena saheva kiriyāti saṅkhaṃ gatā kusalā vā akusalā vā cattāro khandhā cittasamuṭṭhānarūpañcāti pañcakkhandhā uppajjanti. Tesu hi anuppannesu bhavaṅge niruddhe santativicchedo bhaveyyā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya upapattesiyeti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha upapattesiyeti catūsupi padesu bahuvacanabhummatthe ekavacanabhummaṃ. Upapattesiyesu pañcasu khandhesu aniruddhesūti ayañhettha attho. Dasannanti upapattesiyakhandhānañca kiriyakhandhānañca vasena vuttaṃ. Tattha paṭhamapañhe khandhalakkhaṇavasena kiriyavasena ca pañceva nāma te khandhāti paṭikkhipati. Dutiyapañhe purimapacchimavasena upapattesiyakiriyavasena ca nānattaṃ sandhāya paṭijānāti. Dvinnaṃ pana phassānaṃ cittānañca samodhānaṃ puṭṭho suttalesābhāvena paṭikkhipati.

Kiriyā cattāroti rūpena vinā kusalā akusalā vā cattāro gahitā. Kiriyāñāṇanti paravādinā cakkhuviññāṇasamaṅgikkhaṇe arahato anuññātaṃ anārammaṇañāṇaṃ. Niruddhe maggo uppajjatīti pucchā paravādissa, aniruddhe anuppajjanato paṭiññā sakavādissa. Mato maggaṃ bhāvetīti chalena pucchā paravādissa. Yasmā pana paṭisandhito yāva cuticittā satto jīvatiyeva nāma, tasmā sakavādī na hevanti paṭikkhipati.

Nirodhakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃmaggotikathāvaṇṇanā

573-575. Idāni rūpaṃ maggotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sammāvācākammantājīvā rūpa』』nti laddhi, seyyathāpi mahisāsakasammitiyamahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya maggasamaṅgissāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te sammāvācādayo rūpaṃ, na viratiyo, yathā sammādiṭṭhādimaggo sārammaṇādisabhāvo, evaṃ tampi rūpaṃ siyā』』ti codetuṃ sārammaṇotiādimāha. Tattha paṭikkhepo ca paṭiññā ca paravādino laddhianurūpena veditabbā. Sesamettha uttānatthamevāti.

Rūpaṃ maggotikathāvaṇṇanā.

  1. Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathāvaṇṇanā

現在稱為過去未來共存的討論。在這裡,有兩種概念需要理解:共存的概念和獲得的概念。在這些中,具有現在法的被稱為共存。八種定的獲得者,雖然不是在同一剎那發生,有些是過去的,有些是未來的,有些是現在的,但因為已經透徹理解並未失去,所以被稱為獲得者。在這裡,那些沒有區分這一點的人,因為禪定獲得者也有過去和未來的禪定,所以認為"他們是由過去和未來共存的",例如早期的修行者。針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分應當直接理解。"八種解脫的修習者"等是證明獲得的狀態,而非共存的狀態。 過去未來共存的討論。 第九品。 第十品 滅盡的討論 571-572. 現在稱為滅盡的討論。在這裡,某些人認為,對於已經達到生起狀態的有分心,在其滅盡的剎那,同時被稱為業的善或不善的四蘊和由心產生的色法將會生起。如果這些未生起,有分心被滅盡,意識的連續性將會中斷,這是早期修行者的觀點;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。在這裡,"生起狀態"在四種情況下是單數形式。意思是在五蘊未滅盡的生起狀態中。"十"是指生起狀態的蘊和業的蘊。在第一個問題中,根據蘊的特徵和業的方式,否認這五蘊。在第二個問題中,根據前後和生起狀態與業的方式,承認其差異。當被問及兩種觸和心的結合時,因缺乏經文依據而否認。 "業有四種"是指除色法外的善或不善的四種。"業智"是持其他觀點者承認阿羅漢在眼識存在時的無對象智慧。關於"道在滅盡時生起"的問題,持其他觀點者否認,持自己觀點者因未滅盡而承認。關於"死者修習道"的問題,持其他觀點者提出質疑。因為從結生到死亡剎那,眾生確實存活,所以持自己觀點者否認。 滅盡的討論。 形法是道的討論 573-575. 現在稱為形法是道的討論。在這裡,某些人認為"正語、正業、正命是形法",例如大象派和大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:"如果這些正語等是形法,不是離欲,就像正見等道路具有對象等性質,那麼這個形法也應該如此。"在這裡,持其他觀點者的否認和承認應根據其觀點來理解。其餘部分應直接理解。 形法是道的討論。 五識共存的道的討論

  1. Idāni pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hotī』』ti suttaṃ nissāya 『『pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā』』ti laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace tassa maggabhāvanā atthi, pañcaviññāṇagatikena vā maggena, maggagatikehi vā pañcaviññāṇehi bhavitabbaṃ, na ca tāni maggagatikāni anibbānārammaṇattā alokuttarattā ca, na maggo pañcaviññāṇagatiko tesaṃ lakkhaṇena asaṅgahitattā』』ti codetuṃ nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukātiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi pañcaviññāṇasamaṅgissa maggabhāvanā siyā, yena manoviññāṇena maggo sampayutto, tampi pañcaviññāṇasamaṅgissa siyā. Evaṃ sante yadidaṃ 『『pañcaviññāṇā uppannavatthukā』』tiādi lakkhaṇaṃ vuttaṃ, taṃ evaṃ avatvā 『『cha viññāṇā』』ti vattabbaṃ siyā. Tathā pana avatvā 『『pañcaviññāṇā』』tveva vuttaṃ, tasmā na vatabbaṃ 『『pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā』』ti. Yasmā cettha ayameva adhippāyo, tasmā sakavādī taṃ lakkhaṇaṃ paravādiṃ sampaṭicchāpetvā no ca vata re vattabbe pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti āha.

Aparo nayo – pañcaviññāṇā uppannavatthukā, maggo avatthukopi hoti. Te ca uppannārammaṇā, maggo navattabbārammaṇo. Te purejātavatthukāva maggo avatthukopi. Te purejātārammaṇā, maggo apurejātārammaṇo. Te ajjhattikavatthukāva maggo avatthukopi hoti. Te ca rūpādivasena bāhirārammaṇā, maggo nibbānārammaṇo. Te aniruddhaṃ vatthuṃ nissayaṃ katvā pavattanato asambhinnavatthukā, maggo avatthukopi. Te aniruddhāneva rūpādīni ārabbha pavattanato asambhinnārammaṇā, maggo nibbānārammaṇo. Te nānāvatthukā, maggo avatthuko vā ekavatthuko vā. Te nānārammaṇā maggo ekārammaṇo. Te attano attanova rūpādigocare pavattanato na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, maggo rūpādīsu ekampi gocaraṃ na karoti. Te kiriyamanodhātuṃ purecārikaṃ katvā uppajjanato na asamannāhārā na amanasikārā uppajjanti, maggo nirāvajjanova. Te sampaṭicchanādīhi vokiṇṇā uppajjanti, maggassa vokāroyeva natthi. Te aññamaññaṃ pubbacarimabhāvena uppajjanti, maggassa tehi saddhiṃ purimapacchimatāva natthi, tesaṃ anuppattikāle tikkhavipassanāsamaye, tesaṃ anuppattidese āruppepi ca uppajjanato. Te sampaṭicchanādīhi antaritattā na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, maggassa sampaṭicchanādīhi antaritabhāvova natthi. Tesaṃ aññatra abhinipātā ābhogamattampi kiccaṃ natthi, maggassa kilesasamugghātanaṃ kiccanti. Yasmā cettha ayampi adhippāyo, tasmā sakavādī imehākārehi paravādiṃ maggassa apañcaviññāṇagatikabhāvaṃ sampaṭicchāpetvā no ca vata re vattabbe pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti āha.

577.Suññataṃ ārabbhāti 『『yathā lokuttaramaggo suññataṃ nibbānaṃ ārabbha, lokiyo suddhasaṅkhārapuñjaṃ ārabbha uppajjati, kiṃ te evaṃ cakkhuviññāṇa』』nti pucchati. Itaro 『『cakkhuñca paṭicca rūpe cā』』ti vacanato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho 『『na nimittaggāhī』』ti vacanato yaṃ tattha animittaṃ, tadeva suññatanti sandhāya paṭijānāti. Cakkhuñca paṭiccāti pañhadvayepi eseva nayo.

578-

現在稱為五識共存的道的討論。在這裡,某些人根據"以眼見色不執取相"的經文,認為"五識共存者有道的修習",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:"如果他們有道的修習,那麼要麼是五識的道,要麼是五識應該具有道的性質。但這些並不具有道的性質,因為它們不以涅槃為對象,是超世間的,道也不是五識的性質。"因此提出"五識是已生起的對象"等問題。 其要點是:如果五識共存者有道的修習,那麼與意識相應的道也應該屬於五識共存者。這種情況下,原本說"五識是已生起的對象"等特徵,就應該說"六識"。但既然沒有這樣說,而是說"五識",所以不應說"五識共存者有道的修習"。由於這是其本意,持自己觀點者讓對方接受這一特徵,並說"不應說五識共存者有道的修習"。 另一種解釋是:五識是已生起的對象,道是無對象的;它們是已生起的對象,道是無法言說的對象;它們是已有前生對象,道是無對象的;它們是已有前生對象,道是無前生對像;它們是內在對象,道是無對象的;它們是外在色等對象,道是涅槃對像;它們依靠未滅的對象而存在,道是無對象的;它們依靠未滅的色等而存在,道是涅槃對像;它們是不同對象,道是無對象或單一對像;它們是不同對象,道是單一對像;它們在自身色等範圍內存在,不經歷彼此的範圍,道不在色等任何範圍內;它們以意識界為前導而生起,不是無關聯或不作意的,道是無過的;它們與領受等混雜而生起,道沒有變化;它們以前後關係生起,道與它們沒有前後關係;在它們未生起時的銳利觀察時刻,在無色界也會生起;它們因領受等間隔而不是彼此的緊鄰,道沒有領受等間隔;它們除了猛烈衝擊外沒有任何作用,道的作用是消滅煩惱。由於這是其本意,持自己觀點者讓對方接受道不是五識的性質,並說"不應說五識共存者有道的修習"。 關於空性,問道:"就像出世間道以涅槃為對象,世間道以純粹的行聚為對象,你的眼識是否也是如此?"另一方因"依眼和色"的說法而否認。第二次被問時,根據"不執取相"的說法,承認其中無相即是空性。關於"依眼"的兩個問題也是同樣的道理。 578-

579.Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbhāti ettha ayamadhippāyo – manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇañca atītānāgatampi ārabbha uppajjati, kiṃ te evaṃ cakkhuviññāṇampīti. Phassaṃ ārabbhātiādīsupi eseva nayo. Cakkhunārūpaṃ disvā na nimittaggāhīti ettha javanakkhaṇe na nimittaggāhitā vuttā, na cakkhuviññāṇakkhaṇe. Tasmā lokiyamaggampi sandhāyetaṃ asādhakanti.

Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathāvaṇṇanā.

  1. Pañcaviññāṇā kusalāpītikathāvaṇṇanā

580-583. Idāni pañcaviññāṇā kusalāpītikathā nāma hoti. Sā heṭṭhā vuttanayeneva atthato veditabbāti.

Pañcaviññāṇā kusalāpītikathāvaṇṇanā.

  1. Pañcaviññāṇā sābhogātikathāvaṇṇanā

584-586. Idāni pañcaviññāṇā sābhogātikathā nāma hoti. Tattha ābhogo nāma kusalākusalavasena hoti satthārā ca 『『cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti, na nimittaggāhī hotī』』tiādi vuttaṃ, taṃ ayoniso gahetvā 『『pañcaviññāṇā sābhogā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha purimakathāsadisamevāti.

Pañcaviññāṇā sābhogātikathāvaṇṇanā.

  1. Dvīhi sīlehītikathāvaṇṇanā

587-589. Idāni dvīhi sīlehītikathā nāma hoti. Tattha 『『sīle patiṭṭhāya naro sapañño』』tiādivacanato (saṃ. ni. 1.23) yasmā lokiyena sīlena sīlavā lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti, tasmā 『『purimena ca lokiyena maggakkhaṇe lokuttarena cāti dvīhi sīlehi samannāgato nāma hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃyeva, te sandhāya maggasamaṅgīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi so ekakkhaṇe lokiyalokuttarehi dvīhi sīlehi samannāgato, dvīhi phassādīhipi tena samannāgatena bhavitabba』』nti codetuṃ dvīhi phassehītiādimāha. Itaro tathārūpaṃ nayaṃ apassanto paṭikkhipati. Lokiyena ca lokuttarena cāti pañhe pubbe samādinnañca maggakkhaṇe uppannasammāvācādīni ca sandhāya paṭijānāti.

Lokiye sīle niruddheti pucchā paravādissa, khaṇabhaṅganirodhaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Itaro pana taṃ vītikkamaṃ viya sallakkhento dussīlotiādimāha. Laddhipatiṭṭhāpanaṃ panassa pubbe abhinnasīlataṃyeva dīpeti, na dvīhi samannāgatataṃ. Tasmā appatiṭṭhitāva laddhīti.

Dvīhi sīlehītikathāvaṇṇanā.

  1. Sīlaṃ acetasikantikathāvaṇṇanā

590-594. Idāni sīlaṃ acetasikantikathā nāma hoti. Tattha yasmā sīle uppajjitvā niruddhepi samādānahetuko sīlopacayo nāma atthi, yena so sīlavāyeva nāma hoti, tasmā 『『sīlaṃ acetasika』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha 『『dānaṃ acetasika』』ntikathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Laddhipatiṭṭhāpanampi ayoniso gahitattā appatiṭṭhāpanamevāti.

Sīlaṃ acetasikantikathāvaṇṇanā.

  1. Sīlaṃ na cittānuparivattītikathāvaṇṇanā

595-597. Idāni sīlaṃ na cittānuparivattītikathā nāma hoti. Tattha na cittānuparivattīti bhāsantarameva nānaṃ, sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Sīlaṃ na cittānuparivattītikathāvaṇṇanā.

  1. Samādānahetukathāvaṇṇanā

598-

關於眼識依過去未來,其要點是:意識共存者有道的修習,意識也依過去未來而生起,那麼你的眼識是否也如此?關於觸等問題也是同樣的道理。"以眼見色不執取相"中,在速行剎那說不執取相,而非在眼識剎那。因此,這不足以證明世間道。 五識共存的道的討論。 五識是善的討論 580-583. 現在稱為五識是善的討論。應當根據之前所述的方式來理解其意義。 五識是善的討論。 五識有意圖的討論 584-586. 現在稱為五識有意圖的討論。在這裡,意圖是指善不善的方式,如導師所說:"以眼見色,或執取相,或不執取相"。某些人錯誤地理解了這一點,認為"五識有意圖",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分與前面的討論相同。 五識有意圖的討論。 兩種戒的討論 587-589. 現在稱為兩種戒的討論。根據"立足於戒的智者"等說法,因為人以世間戒修習出世間道,所以某些人認為"以世間道的剎那和出世間道的剎那的兩種戒",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:"如果他在一個剎那具有世間和出世間兩種戒,也應該具有兩種觸等"。另一方因找不到類似的論點而否認。在"世間和出世間"的問題上,承認之前已受持的和道的剎那生起的正語等。 關於世間戒的滅盡,持其他觀點者提問,持自己觀點者承認剎那滅盡。另一方則像觀察過失一樣說"不持戒"等。他的觀點建立僅僅顯示之前未分離的戒性,而非兩種戒的共存。因此,觀點未被確立。 兩種戒的討論。 戒非心的討論 590-594. 現在稱為戒非心的討論。因為即使戒生起后滅盡,仍有受持戒的增長,使其成為持戒者,所以某些人認為"戒是非心的",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分應當像"佈施非心"的討論中所述的方式來理解。由於觀點建立不當,因此未被確立。 戒非心的討論。 戒不隨心轉的討論 595-597. 現在稱為戒不隨心轉的討論。在這裡,"不隨心轉"只是另一種說法,其餘部分與前面的討論相同。 戒不隨心轉的討論。 受持因的討論 598-

  1. Idāni samādānahetukathā nāma hoti. Tattha 『『ārāmaropā』』ti gāthāya atthaṃ ayoniso gahetvā 『『sadā puññaṃ pavaḍḍhatī』』ti vacanato 『『samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, cittavippayuttaṃ sīlopacayaṃ sandhāya paṭiññā paravādissa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Samādānahetukathāvaṇṇanā.

  1. Viññatti sīlantikathāvaṇṇanā

601-602. Idāni viññatti sīlantikathā nāma hoti. Tattha kāyaviññatti kāyakammaṃ, vacīviññatti vacīkammanti gahitattā 『『viññatti sīla』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānañceva sammitiyānañca; te sandhāya viññattīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā sīlaṃ nāma virati, na rūpadhammo, tasmā tenatthena codetuṃ pāṇātipātā veramaṇītiādimāha. Abhivādanaṃ sīlantiādi yathārūpaṃ viññattiṃ so 『『sīla』』nti maññati taṃ uddharitvā dassetuṃ vuttaṃ. Yasmā pana sā virati na hoti, tasmā puna pāṇātipātātiādimāha. Laddhi panassa chalena patiṭṭhitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Viññatti sīlantikathāvaṇṇanā.

  1. Aviññatti dussīlyantikathāvaṇṇanā

603-604. Idāni aviññatti dussīlyantikathā nāma hoti. Tattha cittavippayuttaṃ apuññūpacayañceva āṇattiyā ca pāṇātipātādīsu aṅgapāripūriṃ sandhāya 『『aviññatti dussīlya』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace sā dussīlyaṃ, pāṇātipātādīsu aññatarā siyā』』ti codetuṃ pāṇātipātotiādimāha. Pāpakammaṃ samādiyitvāti 『『asukaṃ nāma ghātessāmi, asukaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmī』』ti evaṃ pāpasamādānaṃ katvā. Ubho vaḍḍhantīti puṭṭho dānakkhaṇe pāpassa anuppattiṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho cittavippayuttaṃ pāpūpacayaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha paribhogamayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Laddhipatiṭṭhāpanampissa pāpasamādinnapubbabhāgameva sādheti; na aviññattiyā dussīlabhāvanti.

Aviññatti dussīlyantikathāvaṇṇanā.

Dasamo vaggo.

Dutiyapaṇṇāsako samatto.

  1. Ekādasamavaggo

1-3. Tissopi anusayakathāvaṇṇanā

605-613. Idāni anusayā abyākatā, ahetukā, cittavippayuttāti tissopi anusayakathā nāma honti. Tattha yasmā puthujjano kusalābyākate citte vattamāne 『『sānusayo』』ti vattabbo, yo cassa tasmiṃ khaṇe hetu, na tena hetunā anusayā sahetukā, na tena cittena sampayuttā, tasmā 『『te abyākatā, ahetukā, cittavippayuttā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānañceva sammitiyānañca; te sandhāya tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā sakkā pāḷimaggeneva jānitunti, tasmā na vitthāritanti.

Tissopi anusayakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇakathāvaṇṇanā

614-

現在稱為受持因的討論。在這裡,"依靠善行"的詩句中,錯誤地理解為"總是善行增長"的說法,認為"受持因的戒增長",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分與前面的討論相同。 受持因的討論。 意圖戒的討論 601-602. 現在稱為意圖戒的討論。在這裡,身體的意圖是指身體的行為,言語的意圖是指言語的行為,因此認為"意圖是戒",例如大眾部和導師;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說,"因為戒是指離欲,不是色法",因此以此為理由提出"不殺生"等問題。關於禮敬等的意圖,認為這也是戒,因此舉出這些例子。由於這不是離欲的,所以再次提到"不殺生"等。由於觀點建立不當,因此認為"不持戒"。 意圖戒的討論。 非意圖的不善的討論 603-604. 現在稱為非意圖的不善的討論。在這裡,心的離開和不善的增長,以及依賴於不殺生等的行為的完整性,認為"非意圖的不善",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:"如果這是不善,那麼在不殺生等中是否有其他的呢?"關於不殺生等,認為這是惡行的集合,"我將殺某人,我將拿走某物"等就是這樣的惡行。關於兩者的增長,詢問時,針對施捨的剎那,否認了惡行的未生起。第二次被問時,承認心的離開與惡的增長。其餘部分應當根據施捨的討論來理解。由於觀點建立不當,因此只針對惡的未生起進行討論。 非意圖的不善的討論。 第十品。 第二十五品已完成。 第十一品 1-3. 三種依賴的討論 605-613. 現在稱為三種依賴的討論。這裡的依賴被稱為未被明確、無因、心的離開。因此,普通人應被稱為有依賴,因為在善的未明確的心中運作,若在此時有因,則不是因而依賴,也不是與此心相應,所以認為"它們未被明確、無因、心的離開",例如大眾部和導師;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分因前面已述,因此可以通過巴利文理解,不必詳細解釋。 三種依賴的討論。 智慧的討論

  1. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha maggañāṇena aññāṇe vigatepi puna cakkhuviññāṇādivasena ñāṇavippayuttacitte vattamāne yasmā taṃ maggacittaṃ na pavattati, tasmā 『『na vattabbaṃ ñāṇī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi aññāṇe vigate 『ñāṇī』ti paññatti na siyā, rāgādīsu vigatesu vītarāgādipaññattipi na siyāti puggalapaññattiyaṃ akovidosī』』ti codetuṃ rāge vigatetiādimāha. Itaro tesu vigatesu sarāgādibhāve yuttiṃ apassanto paṭikkhipati. Pariyosāne yasmā ñāṇapaṭilābhena so ñāṇīti vattabbataṃ arahati, tasmā na hevanti paṭikkhepo sakavādissāti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā

616-617. Idāni ñāṇaṃ cittavippayuttantikathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā cakkhuviññāṇādisamaṅgī paṭiladdhaṃ maggañāṇaṃ sandhāya 『『ñāṇī』』ti vuccati, na cassa taṃ tena cittena sampayuttaṃ, tasmā 『『ñāṇaṃ cittavippayutta』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te ñāṇaṃ cittavippayuttaṃ cittavippayuttesu rūpādīsu aññataraṃ siyā』』ti codetuṃ rūpantiādimāha. Itaro paṭikkhipati. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Pariyosāne pana paññavāti puṭṭho paṭilābhavasena taṃ pavattiṃ icchati, tasmā paṭijānātīti.

Ñāṇaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā.

  1. Idaṃ dukkhantikathāvaṇṇanā

618-820. Idāni idaṃ dukkhantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『lokuttaramaggakkhaṇe yogāvacaro idaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsati, evamassa idaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsato ca idaṃ dukkhanti ñāṇaṃ pavattatī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, maggakkhaṇe tathā vācābhāsanaṃ ñāṇappavattiñca sandhāya paṭiññā itarassa. Yasmā pana so sesasaccapaṭisaṃyuttaṃ vācaṃ puthujjanova bhāsati , na ca tassa tathā ñāṇappavattīti icchati, tasmā samudayādipañhesu paṭikkhipati. Rūpaṃ aniccantiādi dukkhapariyāyadassanavasena vuttaṃ. Itaro pana sakasamaye tādisaṃ vohāraṃ apassanto paṭikkhipati. Iti ca danti cātiādi yadi tassa dukkhe ñāṇaṃ pavattati, i-kāra daṃ-kāra du-kāra kha-kāresu paṭipāṭiyā catūhi ñāṇehi pavattitabbanti dassetuṃ vuttaṃ. Itaro pana tathā na icchati, tasmā paṭikkhipati.

Idaṃ dukkhantikathāvaṇṇanā.

  1. Iddhibalakathāvaṇṇanā

621-624. Idāni iddhibalakathā nāma hoti. Tattha iddhipādabhāvanānisaṃsassa atthaṃ ayoniso gahetvā 『『iddhibalena samannāgato kappaṃ tiṭṭheyyā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya iddhibalena samannāgato kappaṃ tiṭṭheyyāti pucchā sakavādissa. Tattha kappo nāma mahākappo, kappekadeso, āyukappoti tividho. 『『Cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyānī』』ti (a. ni. 4.156) ettha hi mahākappova kappoti vutto. 『『Brahmakāyikānaṃ devānaṃ kappo āyuppamāṇa』』nti (a. ni.

現在稱為智慧的討論。在這裡,因道的智慧而非其他的智慧消失時,眼識等依然運作,但由於此時道的心未生起,因此認為「不能稱為有智慧的人」,例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:「如果在其他智慧消失時『有智慧』的稱謂不成立,在貪慾等消失時,超脫貪慾的稱謂也不成立,那麼在個人的稱謂上也不成立。」另一方在這些消失中未見到有貪慾的狀態而否認。最終,因智慧的獲得,他應被稱為有智慧的人,因此持有自己觀點的人否認。 智慧的討論。 智慧與心的離開之討論 616-617. 現在稱為智慧與心的離開之討論。在這裡,由於阿羅漢與眼識等共存的道智慧被稱為「有智慧」,而此心並未與之相應,因此認為「智慧與心的離開」,例如前輩的說法;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:「如果你的智慧與心的離開,那麼在心的離開中是否有色等的其他存在?」另一方否認。其餘部分與前面的討論相同。最後,當被問及智慧的獲得時,他期望此狀態的發生,因此承認。 智慧與心的離開之討論。 這是關於苦的討論 618-820. 現在稱為關於苦的討論。在這裡,某些人認為「在出世間道的剎那,修行者說這是苦,當他說這是苦時,智慧也隨之生起」,例如盲人;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。因為他所說的言語是與其他真實相應的,普通人才會如此說,但他並不認為此時智慧生起,因此在因緣等問題上否認。「色是無常」等是以苦的定義來說明的。另一方在自身的時刻未見到這樣的言語而否認。若在此苦中智慧生起,那麼通過四種智慧的路徑應當生起,因此如此說明。另一方則不期望如此,因此否認。 這是關於苦的討論。 神通力的討論 621-624. 現在稱為神通力的討論。在這裡,關於神通力的修習的利益被錯誤理解為「若具備神通力,應能在某個時刻存在」,例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。在這裡,時刻是指大時刻、小時刻和壽命時刻三種。「四種,僧侶們,時刻是不可數的」在此處大時刻被稱為時刻。「神通力與天神的壽命相當」

4.123) ettha kappekadesā. 『『Kappaṃ nirayamhi paccati, kappaṃ saggamhi modatī』』ti (cūḷava. 354) ettha āyukappo. Āyukappanaṃ āyuvidhānaṃ kammassa vipākavasena vā vassagaṇanāya vā āyuparicchedoti attho. Tesu mahākappaṃ sandhāya pucchati, itaro paṭijānāti.

Atha naṃ sakavādī 『『sace te iddhibalena samannāgato, 『yo ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo』ti (saṃ. ni. 2.143) evaṃ paricchinnā āyukappā uddhaṃ mahākappaṃ vā mahākappekadesaṃ vā jīveyya iddhimayikenassa āyunā bhavitabba』』nti codetuṃ iddhimayiko so āyūtiādimāha. Itaro 『『jīvitindriyaṃ nāma iddhimayikaṃ natthi, kammasamuṭṭhānamevā』』ti vuttattā paṭikkhipati. Ko panettha iddhimato viseso, nanu aniddhimāpi āyukappaṃ tiṭṭheyyāti? Ayaṃ viseso – iddhimā hi yāvatāyukaṃ jīvitappavattiyā antarāyakare dhamme iddhibalena paṭibāhitvā antarā akālamaraṇaṃ nivāretuṃ sakkoti, aniddhimato etaṃ balaṃ natthi. Ayametesaṃ viseso.

Atītaṃ anāgatanti idaṃ avisesena kappaṃ tiṭṭheyyāti paṭiññātattā codeti. Dve kappetiādi 『『yadi iddhimā jīvitaparicchedaṃ atikkamituṃ sakkoti, na kevalaṃ ekaṃ anekepi kappe tiṭṭheyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Uppanno phassotiādi na sabbaṃ iddhiyā labbhati, iddhiyā avisayopi atthīti dassetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthamevāti.

Iddhibalakathāvaṇṇanā.

  1. Samādhikathāvaṇṇanā

625-626. Idāni samādhikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ekacittakkhaṇe uppannāpi ekaggatā samādhānaṭṭhena samādhīti aggahetvā 『『satta rattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedī viharitu』』ntiādivacanaṃ (ma. ni. 1.180) nissāya 『『cittasantati samādhī』』ti laddhi, seyyathāpi sabbatthivādānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya cittasantatīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi cittasantati samādhi, cittasantati nāma atītāpi atthi, anāgatāpi atthi. Na hi ekaṃ paccuppannacittameva cittasantati nāma hoti, kiṃ te sabbāpi sā samādhī』』ti codetuṃ atītātiādimāha, itaro tathā anicchanto paṭikkhipati.

Nanuatītaṃ niruddhantiādi 『『cittasantatiyaṃ paccuppannameva cittaṃ kiccakaraṃ, atītānāgataṃ niruddhattā anuppannattā ca natthi, kathaṃ taṃ samādhi nāma hotī』』ti dassetuṃ vuttaṃ. Ekacittakkhaṇikoti pucchā paravādissa. Tato yā sakasamaye 『『samādhiṃ, bhikkhave, bhāvethā』』tiādīsu paccuppannakusalacittasampayuttā ekaggatā samādhīti vuttā, taṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Cakkhuviññāṇasamaṅgītiādi 『『ekacittakkhaṇiko』』ti vacanamattaṃ gahetvā chalena vuttaṃ, teneva sakavādinā paṭikkhittaṃ. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ purimapacchimavasena pavattamānassa samādhissa abbokiṇṇataṃ sādheti, na santatiyā samādhibhāvaṃ, tasmā asādhakanti.

Samādhikathāvaṇṇanā.

  1. Dhammaṭṭhitatākathāvaṇṇanā

關於神通力的討論續: 在三種時刻中,針對大時刻提問,另一方承認。 然後持自己觀點者質疑說:"如果你具有神通力,根據'長壽者活百年或更久'的說法,應該能夠超越大時刻或大時刻的一部分,並以神通力延長壽命。"另一方否認說:"生命力並非由神通力決定,而是由業決定。" 這裡神通力的特別之處在於:具有神通力者能夠通過神通力阻斷影響生命延續的障礙,防止非時死亡;而沒有神通力者沒有這種能力。這就是他們的區別。 關於"過去和未來",質疑其是否能無差別地存在於時刻中。"兩個時刻"等語句是爲了質疑:如果具有神通力能夠超越生命限制,不僅一個,甚至可以存在於多個時刻。"已生起的觸"等語句是爲了顯示並非一切都可以通過神通力獲得,神通力的範圍之外也存在其他事物。其餘部分應直接理解。 定的討論 625-626. 現在稱為定的討論。某些人認為,儘管在一個心的剎那生起的專注性因聚集的緣故稱為定,並引用"連續七天夜間體驗極樂"等說法,因此認為"心的相續是定",例如一切有部和北方部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:"如果心的相續是定,心的相續既有過去也有未來。不僅僅是一個現在的心構成心的相續,那麼是否所有這些都是定?"另一方不願如此,因此否認。 "過去已滅"等語句是爲了說明:在心的相續中,只有現在的心起作用,過去和未來的心因已滅或未生而不存在,怎能稱為定?這是對方的問題。在"一個心的剎那"的問題上,根據"諸比丘,應修習定"等處,現在善心相應的專注性被稱為定,對此持自己觀點者承認。"眼識共存"等語句僅僅是"一個心的剎那",因此被質疑,並被持自己觀點者否認。佛陀的經典證明了定從前後延續的不間斷性,而非心的相續性的定,因此不能作為證據。 定的討論。 法住性的討論

  1. Idāni dhammaṭṭhitatākathā nāma hoti. Tattha 『『ṭhitāva sā dhātū』』ti vacanaṃ nissāya 『『paṭiccasamuppādasaṅkhātā dhammaṭṭhitatā nāma ekā atthi, sā ca parinipphannā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi parinipphannānaṃ avijjādīnaṃ aññā dhammaṭṭhitatā nāma parinipphannā atthi, tāyapi ca te dhammaṭṭhitatāya aññā ṭhitatā parinipphannā āpajjatī』』ti codetuṃ tāya ṭhitatātiādimāha. Paravādī evarūpāya laddhiyā abhāvena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anantarapaccayatañceva aññamaññapaccayatañca sandhāya paṭijānāti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Dhammaṭṭhitatākathāvaṇṇanā.

  1. Aniccatākathāvaṇṇanā

  2. Idāni aniccatākathā nāma hoti. Tattha 『『aniccānaṃ rūpādīnaṃ aniccatāpi rūpādayo viya parinipphannā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te rūpādayo viya aniccatā parinipphannā, tassāpi aññāya parinipphannāya aniccatāya bhavitabba』』nti codetuṃ tāya aniccatāyātiādimāha. Itaro dvinnaṃ aniccatāya ekato abhāvena paṭikkhipitvā puna yasmā sā aniccatā niccā na hoti, teneva aniccena saddhiṃ antaradhāyati, tasmā paṭijānāti. Athassa sakavādī lesokāsaṃ adatvā yā tena dutiyā aniccatā paṭiññātā , tāyapi tato parāyapīti paramparavasena anupacchedadosaṃ āropento tāya tāyevātiādimāha. Jarā parinipphannātiādi yasmā uppannassa jarāmaraṇato aññā aniccatā nāma natthi, tasmā aniccatāvibhāgānuyuñjanavasena vuttaṃ. Tatrāpi paravādino purimanayeneva paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbo.

629.Rūpaṃ parinipphannantiādi yesaṃ sā aniccatā, tehi saddhiṃ saṃsandanatthaṃ vuttaṃ. Tattha 『『yathā parinipphannānaṃ rūpādīnaṃ aniccatājarāmaraṇāni atthi, evaṃ parinipphannānaṃ aniccatādīnaṃ tāni natthī』』ti maññamāno ekantena paṭikkhipatiyevāti.

Aniccatākathāvaṇṇanā.

Ekādasamo vaggo.

  1. Dvādasamavaggo

  2. Saṃvaro kammantikathāvaṇṇanā

630-632. Idāni saṃvaro kammantikathā nāma hoti. Tattha 『『cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti, na nimittaggāhī hotī』』ti suttaṃ nissāya 『『saṃvaropi asaṃvaropi kamma』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Atha naṃ yā sakasamaye cetanā 『『kamma』』nti vuttā yathā sā kāyavacīmanodvāresu pavattamānā kāyakammādināmaṃ labhati, tathā 『『yadi te saṃvaro kammaṃ, sopi cakkhundriyādīsu pavattamāno cakkhukammādināmaṃ labheyyā』』ti codetuṃ cakkhundriyasaṃvaro cakkhukammantiādimāha. Itaro tādisaṃ suttapadaṃ apassanto catūsu dvāresu paṭikkhipitvā pañcame kāyadvāre pasādakāyaṃ sandhāya paṭikkhipati, viññattikāyaṃ sandhāya paṭijānāti. So hi pasādakāyampi viññattikāyampi kāyindriyantveva icchati. Manodvārepi vipākadvāraṃ sandhāya paṭikkhipati, kammadvāraṃ sandhāya paṭijānāti. Asaṃvarepi eseva nayo. 『『Cakkhunā rūpaṃ disvā』』ti suttaṃ tesu dvāresu saṃvarāsaṃvarameva dīpeti, na tassa kammabhāvaṃ, tasmā asādhakanti.

Saṃvaro kammantikathāvaṇṇanā.

  1. Kammakathāvaṇṇanā

633-635. Idāni kammakathā nāma hoti. Tattha 『『nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammāna』』nti (a. ni.

現在稱為法住性的討論。在這裡,基於「站立的法」的說法,認為「名為因緣所生的法存在一種,這種法是已成就的」,例如盲人;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:「如果已成就的法中有無明等其他法存在,那麼這些法也會因法住性而存在。」另一方否認這種說法。第二次被問時,基於相互因緣和其他因緣的聯繫而承認。其餘部分因前面已述,因此應直接理解。 法住性的討論。 無常的討論 現在稱為無常的討論。在這裡,認為「色等無常的法也是已成就的」,例如盲人;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:「如果色等的無常是已成就的,那麼也應有其他已成就的無常。」另一方否認,認為那種無常並非永恒,因此會與無常相結合而消失,因此承認。然後持自己觀點的人沒有給出理由,只是承認第二種無常,這種無常也會因次第而導致不滅的錯失。因老而已成就的法中,因生起的老死而沒有其他的無常,因此是以無常的劃分來說明的。在這裡,持有其他觀點的人應當以先前的方式進行承認與否認。 「色是已成就的」這一說法是爲了與之相結合而提出的。在這裡,「如同已成就的色等無常、老死存在,亦如已成就的無常等沒有」是爲了顯示其否定的立場。 無常的討論。 第十一品。 第十二品。 行為的約束的討論 630-632. 現在稱為行為的約束的討論。在這裡,基於「眼見色時,能抓住徵兆,或不能抓住徵兆」的經典,認為「約束或不約束都是行為」,例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。 然後,持有自己觀點者質疑說:「在某個時刻的意圖被稱為『行為』,如同它在身體、言語和心的門中運作,因此如果約束是行為,那麼在眼根等中運作的眼行為也應被承認。」另一方則未見到這樣的經典句子,否認在四個門中的約束,並在第五個身體門的愉悅身體上進行否認,承認在意識的身體上。因為他確實只想在身體的感知上。也在心門上基於果的門進行否認,承認行為的門。即使在不約束的情況下也是如此。「眼見色時」的經典在這些門中僅僅是顯示約束與不約束,而非其行為,因此被認為是無效的。 行為的約束的討論。

10.217) suttapadaṃ nissāya 『『sabbaṃ kammaṃ savipāka』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; tesaṃ 『『cetanāhaṃ, bhikkhave, kammaṃ vadāmī』』ti (a. ni. 6.63) satthārā avisesena cetanā 『『kamma』』nti vuttā; sā ca kusalākusalāva savipākā, abyākatā avipākāti imaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ sabbaṃ kammanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna sabbā cetanāti pañhesu abyākataṃ sandhāya paṭikkhepo, kusalākusale sandhāya paṭiññā veditabbā . Vipākābyākatātiādi savipākāvipākacetanaṃ sarūpena dassetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva. 『『Nāhaṃ, bhikkhave』』ti suttaṃ sati paccaye diṭṭhadhammādīsu vipākapaṭisaṃvedanaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā asādhakanti.

Kammakathāvaṇṇanā.

  1. Saddo vipākotikathāvaṇṇanā

636-637. Idāni saddo vipākotikathā nāma hoti. Tattha 『『so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā brahmassaro hotī』』tiādīni (dī. ni. 3.236) ayoniso gahetvā 『『saddo vipāko』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; tesaṃ 『『kammasamuṭṭhānā arūpadhammāva vipākāti nāmaṃ labhanti. Rūpadhammesu panāyaṃ vohāro natthī』』ti dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sukhavedanīyotiādi 『『vipāko nāma evarūpo hotī』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. 『『So tassa kammassā』』ti suttaṃ lakkhaṇapaṭilābhadassanatthaṃ vuttaṃ. Mahāpuriso hi kammassa katattā suciparivāropi hoti, na ca parivāro vipāko, tasmā asādhakametanti.

Saddo vipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Saḷāyatanakathāvaṇṇanā

638-640. Idāni saḷāyatanakathā nāma hoti. Tattha yasmā saḷāyatanaṃ kammassa katattā uppannaṃ, tasmā 『『vipāko』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya cakkhāyatanaṃ vipākoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Saḷāyatanaṃ vipākoti ettha manāyatanaṃ siyā vipāko. Sesāni kevalaṃ kammasamuṭṭhānāni, na vipāko. Tasmā asādhakametanti.

Saḷāyatanakathāvaṇṇanā.

  1. Sattakkhattuparamakathāvaṇṇanā

541-

行為的討論 633-635. 現在稱為行為的討論。在這裡,基於"諸比丘,我不說有意圖的行為"的經典句子,認為"所有行為都有果報",例如大眾部;針對他們,導師不加區分地說"意圖是行為",並顯示意圖可以是善、不善,有果報或無果報。持有自己觀點的人提問,另一方回答。再次詢問所有意圖時,關於無記法進行否認,關於善不善進行承認。關於有果報和無記法是爲了顯示意圖的本質。其餘部分直接理解。"諸比丘,我不"的經典是關於現世等果報的體驗,因此不能作為證據。 行為的討論。 聲音果報的討論 636-637. 現在稱為聲音果報的討論。在這裡,錯誤地理解"因為他的行為已經完成、積累、增長、廣大,所以有梵音"等語句,認為"聲音是果報",例如大眾部;爲了顯示"業生的無色法得到名稱,但在色法中沒有這種說法",持有自己觀點的人提問,另一方回答。"可意受"等是爲了顯示果報的性質。"他的行為"的經典是爲了顯示特徵的獲得。偉大的人因行為而有清凈的隨從,但隨從不是果報,因此不能作為證據。 聲音果報的討論。 六處的討論 638-640. 現在稱為六處的討論。因為六處是由於行為而生起,所以認為"是果報",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人詢問眼處是否是果報,另一方回答。其餘部分與前面的討論相同。在"六處是果報"中,意處可能是果報。其餘的只是業生,不是果報。因此不能作為證據。 六處的討論。 七次最高的討論

  1. Idāni sattakkhattuparamakathā nāma hoti, tattha yasmā 『『sattakkhattuparamo』』ti vuttaṃ, tasmā 『『sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāya niyato』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ ṭhapetvā 『『ariyamaggaṃ añño tassa niyamo natthi, yena so sattakkhattuparamatāya niyato bhaveyyā』』ti imaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Mātā jīvitātiādīsu ayamadhippāyo – dve niyāmā sammattaniyāmo ca micchattaniyāmo ca. Sammattaniyāmo ariyamaggo. So avinipātadhammatañceva phaluppattiñca niyameti. Micchattaniyāmo ānantariyakammaṃ. Taṃ anantarā nirayūpapattiṃ niyameti. Tattha sattakkhattuparamo sotāpattimaggena avinipātadhammatāya ca phaluppattiyā ca niyamito. Sesamagganiyāmo panassa natthi anadhigatattā, ānantariyampi kātuṃ so abhabbo. Tvaṃ panassa niyāmaṃ icchasi, tena taṃ vadāma – 『『kiṃ te so iminā micchattaniyāmena niyamito』』ti.

Abhabbo antarāti pañhesu ānantariyābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, sattakkhattuparamaṃ sandhāya paṭijānāti. Atthi so niyāmoti pañhe sattakkhattuparamatāya niyāmaṃ apassanto paṭikkhipati. Atthi te satipaṭṭhānātiādi niyāmasaṅkhāte maggadhamme dassetuṃ vuttaṃ. Tassa pana puna paṭhamamaggānuppattito tepi natthi, tasmā paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthameva. Nanu so sattakkhattuparamoti ettha bhagavā 『『ayaṃ puggalo ettake bhave sandhāvitvā parinibbāyissati, ayaṃ ettake』』ti attano ñāṇabalena byākaroti, na bhavaniyāmaṃ nāma kiñci tena sattakkhattuparamo, kolaṃkolo, ekabījī vāti vuttaṃ, tasmā asādhakametanti.

Sattakkhattuparamakathāvaṇṇanā.

646-647. Kolaṃkolaekabījikathāyopi imināvupāyena veditabbā.

Kolaṃkolaekabījikathāvaṇṇanā.

  1. Jīvitāvoropanakathāvaṇṇanā

648-649. Idāni jīvitāvoropanakathā nāma hoti. Tattha yasmā dosasampayuttena cittena pāṇātipāto hoti, doso ca diṭṭhisampannassa appahīno, tasmā 『『diṭṭhisampanno sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya diṭṭhisampannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sañcicca mātarantiādipañhesu pana 『『aṭṭhānametaṃ anavakāso』』ti suttabhayena paṭikkhipati. Satthari agāravotiādi satthārādīsu sagāravassa sikkhāpadassa vītikkamābhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana akusalavasena tassa agāravo nāma natthīti paṭikkhipitvā sagāravabhāvañca sampaṭicchitvā puna agāravoti puṭṭho tesu tesu kiccesu pasutatāya vikkhittānaṃ asatiyā amanasikārena cetiye abhivādanapadakkhiṇakaraṇābhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Puna ohadeyyātiādinā nayena puṭṭho tādisāya kiriyāya sañcicca akaraṇato paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Jīvitāvoropanakathāvaṇṇanā.

  1. Duggatikathāvaṇṇanā

650-

541-545. 現在稱為七次最高的討論。在這裡,因為說"七次最高",所以認為"七次最高的人註定要七次最高",例如北方部;爲了顯示"除了聖道,他沒有其他註定,使他註定七次最高"這一區別,持有自己觀點的人提問,另一方回答。 在"殺母"等問題中,意思是:有兩種註定,即正性註定和邪性註定。正性註定是聖道,它註定不墮惡趣和果的生起。邪性註定是無間業,它註定下一世生在地獄。其中,七次最高者通過預流道註定不墮惡趣和果的生起。他沒有其他道的註定,因為尚未證得,也不可能造無間業。但你認為他有註定,所以我們問你:"他是否被這種邪性註定所註定?" 在"不可能中途"的問題中,基於無間業的不存在而否認,基於七次最高而承認。在"是否有那種註定"的問題中,因看不到七次最高的註定而否認。"是否有念住"等是爲了顯示被稱為註定的道法而說的。但因為他不會再生起初道,所以也沒有這些,因此否認。其餘部分應直接理解。在"他是七次最高"中,世尊以自己的智力宣說"這個人經過這麼多世就會般涅槃,那個人經過那麼多世",並非有所謂的生存註定,所以說七次最高、家家、一種子,因此不能作為證據。 七次最高的討論。 646-647. 關於家家和一種子的討論也應以同樣的方法理解。 家家和一種子的討論。 奪取生命的討論 648-649. 現在稱為奪取生命的討論。在這裡,因為殺生是由與嗔相應的心造成的,而具正見者未斷除嗔,所以認為"具正見者會故意奪取生命",例如東山部和西山部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在"故意殺母"等問題中,因為經典中說"這是不可能的,沒有機會",所以否認。"對導師不恭敬"等是爲了顯示對導師等恭敬的學處不會被違犯而說的。另一方則認為在不善方面他沒有所謂的不恭敬,否認並接受恭敬的狀態,再次被問到不恭敬時,考慮到在各種事務中忙碌的人因不注意而不向塔行禮繞行,因此承認。再次被問到"是否會挖掘"等時,因為不會故意做這樣的行為而否認。其餘部分應直接理解。 奪取生命的討論。 惡趣的討論 650-

  1. Idāni duggatikathā nāma hoti. Tattha ye duggatiñca duggatisattānaṃ rūpādiārammaṇaṃ taṇhañcāti ubhayampi duggatīti gahetvā puna tathā avibhajitvā aviseseneva 『『diṭṭhisampannassa pahīnā duggatī』』ti vadanti, seyyathāpi uttarāpathakā; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āpāyike rūpe rajjeyyātiādi paravādino laddhiyā diṭṭhisampannassa duggati appahīnā, tassa vasena codetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva. Nirayaṃ upapajjeyyātiādi duggatipahānameva duggatigāminitaṇhāpahānaṃ vā dīpeti, na duggatisattānaṃ rūpādiārammaṇāya taṇhāya pahānaṃ, tasmā asādhakanti.

Duggatikathāvaṇṇanā.

  1. Sattamabhavikakathāyapi eseva nayoti.

Dvādasamo vaggo.

  1. Terasamavaggo

  2. Kappaṭṭhakathāvaṇṇanā

654-657. Idāni kappaṭṭhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī』』ti 『『sakalampi kappaṃ saṅghabhedako niraye tiṭṭhatī』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikānaṃ; te sandhāya kappaṭṭhoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Buddho ca loketi idaṃ vinā buddhuppādena saṅghabhedassa abhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Kappo ca saṇṭhāti saṅgho ca bhijjatītiādi 『『yadi so sakalaṃ kappaṃ tiṭṭhati, saṇṭhahanato paṭṭhāya taṃ kammaṃ katvā tattha uppajjitvā tiṭṭheyyā』』ti dassetuṃ vuttaṃ. Atītantiādi heṭṭhā vuttādhippāyameva. Kappaṭṭho iddhimāti pañhe bhāvanāmayaṃ sandhāya paṭikkhipati, parasamaye panassa jātimayaṃ iddhiṃ icchanti, taṃ sandhāya paṭijānāti. Chandiddhipādotiādi 『『jātimayāya iddhiyā iddhimāti laddhimattametaṃ, kiṃ tena, yadi panassa iddhi atthi, iminā nayena iddhipādā bhāvitā bhaveyyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Āpāyiko nerayikoti suttaṃ yaṃ so ekaṃ kappaṃ asītibhāge katvā tato ekabhāgamattaṃ kālaṃ tiṭṭheyya, taṃ āyukappaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā asādhakanti.

Kappaṭṭhakathāvaṇṇanā.

  1. Kusalapaṭilābhakathāvaṇṇanā

658-659. Idāni kusalapaṭilābhakathā nāma hoti. Tattha kappaṭṭho sakasamaye kāmāvacarakusalameva paṭilabhati. Yena pana taṃ upapattiṃ paṭibāheyya, taṃ mahaggataṃ lokuttaraṃ vā na paṭilabhati. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ akatvā aviseseneva 『『so kusalacittaṃ na paṭilabhatī』』ti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ vibhāgadassanena taṃ laddhiṃ bhindituṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Kusalapaṭilābhakathāvaṇṇanā.

  1. Anantarāpayuttakathāvaṇṇanā

660-

現在稱為惡趣的討論。在這裡,有些人將惡趣和惡趣眾生的色等對境以及渴愛兩者都理解為惡趣,然後不加區分地說"具正見者已斷除惡趣",例如北方部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。"在可感知的色中生起"等是爲了質疑具正見者的惡趣未被斷除,以此為依據而說。其餘部分應直接理解。"生於地獄"等顯示的是斷除惡趣或斷除通向惡趣的渴愛,而非斷除惡趣眾生的色等對境的渴愛,因此不能作為證據。 惡趣的討論。 第七生的討論也是同樣的方法。 第十二品。 第十三品。 劫住的討論 654-657. 現在稱為劫住的討論。在這裡,有些人認為"破壞和合的僧團,將在地獄中受苦一劫","破壞僧團的人將在地獄中停留整個劫",例如王山部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。"佛陀和世界"是爲了顯示沒有佛陀出世時不會有破壞僧團的事。"劫停止,僧團破裂"等是爲了顯示:如果他在整個劫中停留,從形成開始就造作那業並在那裡生起。"過去"等與前面所述意圖相同。在"劫住是否有神通"的問題中,關於修習的神通而否認,但在其他時刻認為是生命的神通。"欲神通"等是爲了質疑:生命的神通僅僅是獲得,有何用處?如果他有神通,那麼神通基礎應該已經修習。"地獄的"經典是說他在八十分之一劫中停留的壽命劫,因此不能作為證據。 劫住的討論。 善的獲得的討論 658-659. 現在稱為善的獲得的討論。在這裡,劫住在當時僅獲得欲界的善。爲了阻止那種生存,他不獲得廣大或出世間的善。有些人不加區分地認為"他不獲得善心",例如北方部;爲了顯示這種區別並破除這種觀點,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應直接理解。 善的獲得的討論。 無間相應的討論 660-

  1. Idāni anantarāpayuttakathā nāma hoti. Tattha anantarāpayutto nāma yena khandhabhedato anantarā vipākadāyakaṃ mātughātādi ānantariyakammaṃ āṇattaṃ. Tattha yassa niyatāya āṇattiyā āṇatto taṃ kammaṃ karissati, so atthasādhikāya cetanāya uppāditattā micchattaniyato hoti, abhabbo sammattaniyāmaṃ okkamituṃ. Yassa aniyatāya āṇattiyā āṇatto taṃ kammaṃ karissati, so atthasādhikāya cetanāya anuppāditattā na micchattaniyato, bhabbo sammattaniyāmaṃ okkamitunti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yesaṃ pana 『『aniyatāyapi āṇattiyā abhabboyeva sammattaniyāmaṃ okkamitu』』nti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ sakavādī pubbapakkhaṃ datvā anantarāpayuttoti paravādinā attānaṃ pucchāpeti. Tenettha paṭhamapucchā paravādissa, atthasādhikacetanāya abhāvaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Tato paravādī mātughātādikammassa āṇattattāva 『『so micchattaniyato』』ti maññati. Tasmā micchattaniyāmañcāti pañhaṃ pucchati. Sakavādī pana ekassa puggalassa dvinnaṃ niyāmānaṃ anokkantimattameva sandhāya na hevanti paṭikkhipati.

Nanu taṃ kammanti mātughātādikammaṃ. Tattha aniyatāṇattiṃ sandhāya 『『āmantā』』ti paṭiññā sakavādissa. Aniyatampi hi āṇattiṃ payojetvā ṭhitassa 『『ananucchavikaṃ mayā kata』』nti kukkuccaṃ uppajjateva, vippaṭisāro jāyateva. Hañcītiādi kukkuccuppattimattaṃ gahetvā paravādinā laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ vuttaṃ.

  1. Idāni yassa aniyatāṇattikassāpi anantarāpayuttassa paravādinā sammattaniyāmokkamanaṃ paṭisiddhaṃ, tameva puggalaṃ gahetvā anantarāpayuttopuggalo abhabboti pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī 『『abhabbo nāma mātughātādikammānaṃ kārako, kiṃ te tena tāni kammāni katānī』』ti codetuṃ mātā jīvitā voropitātiādimāha. Itaro tesaṃ vatthūnaṃ arogatāya tathārūpaṃ kiriyaṃ apassanto 『『na heva』』nti paṭikkhipati.

Taṃ kammaṃ paṭisaṃharitvāti aniyatāṇattikammaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi 『『mā kho mayā āṇattaṃ ākāsī』』ti āṇattaṃ nivārentena paṭisaṃhaṭaṃ nāma hoti. Paṭisaṃhaṭattāyeva cettha kukkuccaṃ paṭivinoditaṃ, vippaṭisāro paṭivinīto nāma hoti. Evaṃ santepi panettha purimāṇattiyāyeva niyatabhāvaṃ maññamāno paravādī 『『āmantā』』ti paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī tassa kammassa paṭisaṃhaṭabhāvaṃ sampaṭicchāpetvā attano laddhiṃ patiṭṭhāpetvā hañcītiādimāha.

  1. Puna anantarāpayuttoti pariyosānapañhe paṭhamapañhe viya pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Nanu taṃ kammanti anuyogo paravādissa, paṭisaṃhaṭakālato pubbe payuttakālaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Payuttapubbatāmattaṃ gahetvā aniyatāṇattivasena hañcīti laddhipatiṭṭhāpanaṃ paravādissa. Ayaṃ pana laddhi ayoniso patiṭṭhitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Anantarāpayuttakathāvaṇṇanā.

  1. Niyatassa niyāmakathāvaṇṇanā

663-

現在稱為無間相應的討論。在這裡,無間相應是指從蘊的破壞中緊接著能給果的殺母等無間業被命令。在這裡,對於被確定的命令而被命令去做那個業的人,因為以成就目的的意圖已生起,所以處於邪性註定,不能進入正性註定。對於被不確定的命令而被命令去做那個業的人,因為以成就目的的意圖未生起,所以不處於邪性註定,能夠進入正性註定,這是當時的結論。然而有些人認為"即使是不確定的命令也不能進入正性註定",例如北方部;爲了破除這種觀點,持有自己觀點的人先提供前提,然後讓對方通過無間相應來詢問自己。 因此,第一個問題來自對方,關於未生起以成就目的的意圖而承認。然後對方認為僅僅因為殺母等業被命令,所以處於邪性註定。因此詢問邪性註定的問題。持有自己觀點的人基於一個人未進入兩種註定,因此不予否認。 難道這個業不是殺母等業嗎?在這裡,關於不確定的命令,持有自己觀點的人承認。即使運用不確定的命令,站立者也會生起"我做得不恰當"的憂慮,悔恨也會生起。"哎"等是對方為建立自己的觀點而僅僅抓住憂慮的生起而說的。 現在,對方否認了不確定命令的無間相應者進入正性註定,持有自己觀點的人以同一個人為基礎詢問無間相應者是否不能,對方根據自己的觀點承認。然後持自己觀點者質疑:"不能的人是殺母等業的做者,這些業有什麼意義?"提到"母親被剝奪生命"等。對方因為看不到這些事實的病理狀態而否認。 "收回那個業"是關於不確定命令的業而說的。這確實是指"不要被我命令"而制止命令。僅僅因為收回,這裡的憂慮被消除,悔恨被平息。即便如此,對方仍然認為先前的命令具有確定性,因此承認。然後持自己觀點者讓對方接受業的收回,並建立自己的觀點。 再次關於無間相應,在最後的問題中,問題來自對方,承認來自持自己觀點者。對方追問:"這個業是什麼?"關於收回之前的相應時刻,持自己觀點者承認。對方僅僅抓住先前相應的事實,並以不確定命令建立自己的觀點。但這個觀點因為不恰當地建立,所以實際上是不成立的。 無間相應的討論。 確定者的註定的討論 663-

  1. Idāni niyatassa niyāmakathā nāma hoti. Tattha duvidho niyāmo – micchattaniyāmo ca ānantariyakammaṃ, sammattaniyāmo ca ariyamaggo. Ime dve niyāme ṭhapetvā añño niyāmo nāma natthi. Sabbepi hi sesā tebhūmakadhammā aniyatā nāma. Tehi samannāgatopi aniyatoyeva. Buddhehi pana attano ñāṇabalena 『『ayaṃ satto anāgate bodhiṃ pāpuṇissatī』』ti byākato bodhisatto puññussadattā niyatoti vuccati. Iti imaṃ vohāramattaṃ gahetvā 『『pacchimabhaviko bodhisatto tāya jātiyā bhabbo dhammaṃ abhisametu』』nti adhippāyena 『『niyato niyāmaṃ okkamatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Micchattaniyatotiādi aññena niyāmena niyatassa aññaniyāmābhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Pubbe maggaṃ bhāvetvātiādi niyāmappabhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Satipaṭṭhānantiādi ekasmimpi niyāme dhammappabhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Bhabbo bodhisattoti vacanaṃ kevalaṃ bodhisattassa bhabbataṃ dīpeti, na niyatassa niyāmokkamanaṃ, tasmā asādhakaṃ. So hi pubbe ekenapi niyatadhammena aniyato bodhimūle saccadassanena niyāmaṃ okkantoti.

Niyatassa niyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Nivutakathāvaṇṇanā

665-667. Idāni nivutakathā nāma hoti. Tattha suddhassa suddhakiccābhāvato nīvaraṇehi nivuto ophuṭo pariyonaddho ca nīvaraṇaṃ jahatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya nivutotipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Ratto rāgantiādi nivutassa nīvaraṇajahane dosadassanatthaṃ vuttaṃ. Parisuddhe pariyodātetiādi vikkhambhanavisuddhiyā visuddhassa samucchedavisuddhidassanatthaṃ vuttaṃ. Tassa evaṃ jānatotiādi jānato passato āsavakkhayaṃ dīpeti, na nivutassa nīvaraṇajahanaṃ, tasmā asādhakanti.

Nivutakathāvaṇṇanā.

  1. Sammukhībhūtakathāvaṇṇanā

668-670. Idāni sammukhībhūtakathā nāma hoti. Tattha sammukhībhūtoti saṃyojanānaṃ sammukhībhāvaṃ tehi samaṅgībhāvaṃ upagato. Sesamettha nivutakathāsadisamevāti.

Sammukhībhūtakathāvaṇṇanā.

  1. Samāpanno assādetītikathāvaṇṇanā

671-673. Idāni samāpanno assādetītikathā nāma hoti. Tattha 『『paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, so tadassādetī』』tiādivacanaṃ (a. ni. 4.123) nissāya 『『samāpanno assādeti, sā cassa jhānanikanti jhānārammaṇā hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya samāpannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Taṃ jhānaṃ tassa jhānassa ārammaṇanti pañhesu tasseva tadārammaṇataṃ apassanto suttavirodhabhayena paṭikkhipati, 『『tadassādetī』』tivacanamattena paṭijānāti. So tadassādetīti suttaṃ jhānalābhino jhānā vuṭṭhāya jhānassādaṃ sādheti, na antosamāpattiyaṃyeva jhānanikantiyā jhānārammaṇataṃ, tasmā asādhakanti.

Samāpanno assādetītikathāvaṇṇanā.

  1. Asātarāgakathāvaṇṇanā

  2. Idāni asātarāgakathā nāma hoti. Tattha 『『yaṃkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadatī』』ti (ma. ni.

現在稱為確定者的註定的討論。在這裡,註定有兩種:邪性註定是無間業,正性註定是聖道。除了這兩種註定外,沒有其他註定。所有其餘的三界法都被稱為不確定。即使具有這些法,也仍然是不確定的。但諸佛以自己的智力宣說:"這個眾生在未來將證得菩提",因為福德的增上,菩薩被稱為確定的。因此,僅僅抓住這種說法,認為"最後一生的菩薩在那一生能夠證悟",例如東山部和西山部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。 "邪性註定"等是爲了顯示確定者沒有其他註定。"先前修習道"等是爲了顯示註定的種類。"念住"等是爲了顯示在一種註定中法的種類。"能夠的菩薩"這句話僅僅顯示菩薩的能力,而非確定者進入註定,因此不能作為證據。因為他在菩提樹下以真諦的見而進入註定,即使之前沒有任何確定的法。 確定者的註定的討論。 被障礙的討論 665-667. 現在稱為被障礙的討論。在這裡,因為清凈者沒有清凈的作用,被五蓋所障礙、包圍、圍繞,而捨棄五蓋,例如北方部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。"貪著于貪"等是爲了顯示被障礙者捨棄障礙的過失。"極其清凈"等是爲了顯示通過壓制的清凈和究竟的清凈。"這樣知道"等顯示知者見者的漏盡,而非被障礙者捨棄障礙,因此不能作為證據。 被障礙的討論。 面對的討論 668-670. 現在稱為面對的討論。在這裡,面對是指進入結縛的面對狀態,與之相應。其餘部分與被障礙的討論相同。 面對的討論。 已獲得而享受的討論 671-673. 現在稱為已獲得而享受的討論。在這裡,基於"獲得初禪而住,他享受那個"等說法,認為"已獲得者享受,這對他來說是禪的意樂,是禪的對境",例如盲人部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在"那個禪是他的禪的對境"的問題中,因為看不到其對境性,出於恐懼違背經典而否認,僅僅以"享受那個"的說法而承認。"他享受那個"的經典證明禪的獲得者從禪出離后享受禪的滋味,而非在禪定中以禪的意樂為禪的對境,因此不能作為證據。 已獲得而享受的討論。 不可意的貪的討論 現在稱為不可意的貪的討論。在這裡,基於"無論感受什麼,是樂、苦或不苦不樂,他都讚歎、稱讚那個感受"的說法,

1.409) sutte diṭṭhābhinandanavasena vuttaṃ. 『『Abhinandatī』』tivacanaṃ nissāya 『『dukkhavedanāyapi rāgassādavasena abhinandanā hoti. Tasmā atthi asātarāgo』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya atthi asātarāgoti pucchā sakavādissa. Tattha asātarāgoti asāte dukkhavedayite 『『aho vata me etadeva bhaveyyā』』ti rajjanā. Āmantāti laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthameva.

675.So taṃ vedanaṃ abhinandatīti sutte pana vinivaṭṭetvā dukkhavedanameva ārabbha rāguppatti nāma natthi, samūhaggahaṇena pana vedayitalakkhaṇaṃ dhammaṃ dukkhavedanameva vā attato samanupassanto diṭṭhimaññanāsaṅkhātāya diṭṭhābhinandanāya vedanaṃ abhinandati, dukkhāya vedanāya vipariṇāmaṃ abhinandati, dukkhāya vedanāya abhibhūto tassā paṭipakkhaṃ kāmasukhaṃ patthayantopi dukkhavedanaṃ abhinandati nāma. Evaṃ dukkhavedanāya abhinandanā hotīti adhippāyo. Tasmā asādhakametaṃ asātarāgassāti.

Asātarāgakathāvaṇṇanā.

  1. Dhammataṇhāabyākatātikathāvaṇṇanā

676-680. Idāni dhammataṇhā abyākatātikathā nāma hoti. Tattha rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti imāsu chasu taṇhāsu yasmā sabbapacchimā taṇhā dhammataṇhāti vuttā, tasmā sā abyākatāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesapañhānaṃ pāḷiyā attho niyyāti. Kāmataṇhātiādīhi tīhi koṭṭhāsehi chapi taṇhā saṅkhipitvā dassitā. Rūpādīsu hi chasu ārammaṇesu kāmassādavasena pavattā taṇhā kāmataṇhā. 『『Bhavissati attā ca loko cā』』ti sassatadiṭṭhisahagatā taṇhā bhavataṇhā. 『『Na bhavissatī』』ti ucchedadiṭṭhisahagatā taṇhā vibhavataṇhāti. Nanu sā dhammataṇhāti padaṃ taṇhāya dhammārammaṇaṃ ārabbha pavattiṃ dīpeti, na abyākatabhāvaṃ tasmā asādhakanti.

Dhammataṇhā abyākatātikathāvaṇṇanā.

  1. Dhammataṇhānadukkhasamudayotikathāvaṇṇanā

681-685. Idāni dhammataṇhā nadukkhasamudayotikathā nāma hoti. Tatrāpi yasmā sā dhammataṇhāti vuttā, tasmā na dukkhasamudayoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Dhammataṇhā nadukkhasamudayotikathāvaṇṇanā.

Terasamo vaggo.

  1. Cuddasamavaggo

  2. Kusalākusalapaṭisandahanakathāvaṇṇanā

686-

1.409) 在經典中以見的讚歎的方式表述。「讚歎」這個詞的基礎是「即使是苦的感受也因貪的滋味而讚歎」。因此,存在不可意的貪,像北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在這裡,不可意的貪是指在苦的感受中「真希望我能這樣」。關於讚歎的說法是基於對方的理解。其餘部分應直接理解。 "他讚歎那個感受"的經典中,若不考慮苦的感受而只談貪的產生,就沒有貪的產生;然而,通過整體把握,觀察到感受的特徵,專注于苦的感受,便會因見解與妨礙的混合而對苦的感受讚歎,讚歎于苦的感受的變化,即使被苦的感受所壓迫,仍然渴望與之相反的感受,追求欲樂,也會讚歎苦的感受。因此,意圖是讚歎于苦的感受。因此,這種理解是不成立的,不可意的貪也是如此。 不可意的貪的討論。 法貪的無記討論 676-680. 現在稱為法貪的無記討論。在這裡,色貪……等六種貪慾中,所有的后五種貪慾被稱為法貪,因此它是無記的,像前山部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘問題的巴利文意義是明確的。關於欲貪等,三種類的貪慾被概括顯示。因為在色等六種對境中,因欲的滋味而生起的貪慾是欲貪。「將有自我和世界」的觀點伴隨永恒見的貪慾是生貪。「不會存在」的觀點伴隨斷滅見的貪慾是亡貪。難道法貪這個詞不是指因法對境而生起的貪慾的表現,而是無記的狀態,因此不能作為證據。 法貪的無記討論。 法貪之苦的生起討論 681-685. 現在稱為法貪之苦的生起討論。在這裡,因為法貪被提及,所以根據某些人的理解,它不是苦的生起,像前山部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分與前面的討論相同。 法貪之苦的生起討論。 第十三品。 第十四品。 善惡的再生的討論

  1. Idāni kusalākusalapaṭisandahanakathā nāma hoti. Tattha kusalaṃ vā akusalassa, akusalaṃ vā kusalassa anantarā uppajjanakaṃ nāma natthīti tesaṃ aññamaññaṃ paṭisandhānaṃ na yujjati. Ye pana yasmā ekavatthusmiññeva rajjati virajjati ca, tasmā taṃ aññamaññaṃ paṭisandahatīti laddhiṃ gahetvā ṭhitā, seyyathāpi mahāsaṅghikā; te sandhāya pucchā sakavādissa; paṭiññā itarassa. Āvaṭṭanā paṇidhīti ubhayaṃ āvajjanasseva nāmaṃ. Tañhi bhavaṅgaṃ āvaṭṭetīti āvaṭṭanā. Bhavaṅgārammaṇato aññasmiṃ ārammaṇe cittaṃ paṇidahati ṭhapetīti paṇidhi. Kusalaṃ anāvaṭṭentassāti yaṃ taṃ akusalānantaraṃ paṭisandahantaṃ kusalaṃ uppajjati, taṃ anāvaṭṭentassa uppajjatīti pucchati. Itaro pana vinā āvajjanena kusalassa uppattiṃ apassanto paṭikkhipati. Kusalaṃ ayoniso manasikarototi idaṃ yadi akusalānantaraṃ kusalaṃ uppajjeyya, akusalasseva āvajjanena ayoniso manasikaroto uppajjeyyāti codanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Nanu yasmiṃyeva vatthusminti vacanaṃ ekārammaṇe sarāgavirāguppattiṃ dīpeti, na kusalākusalānaṃ anantarataṃ, tasmā asādhakanti.

Kusalākusalapaṭisandahanakathāvaṇṇanā.

  1. Saḷāyatanuppattikathāvaṇṇanā

691-692. Idāni saḷāyatanuppattikathā nāma hoti. Tattha upapattesiyena paṭisandhicittena saheva opapātikānaṃ saḷāyatanaṃ uppajjati. Gabbhaseyyakānaṃ ajjhattikāyatanesu manāyatanakāyāyatanāneva paṭisandhikkhaṇe uppajjanti. Sesāni cattāri sattasattatirattimhi. Tāni ca kho yena kammunā paṭisandhi gahitā, tasseva aññassa vā katattāti ayaṃ sakasamaye vādo. Yesaṃ pana ekakammasambhavattā sampannasākhāviṭapānaṃ rukkhādīnaṃ aṃkuro viya bījamattaṃ saḷāyatanaṃ mātukucchismiṃ paṭisandhikkhaṇeyeva uppajjatīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya saḷāyatananti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sabbaṅgapaccaṅgītiādi saḷāyatane sati evarūpo hutvā okkameyyāti codanatthaṃ vuttaṃ. Mātukucchigatassāti pucchā paravādissa. Parato mātukucchigatassa pacchā kesāti pucchā sakavādissa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Saḷāyatanuppattikathāvaṇṇanā.

  1. Anantarapaccayakathāvaṇṇanā

693-697. Idāni anantarapaccayakathā nāma hoti. Tattha naccagītādīsu rūpadassanasaddasavanādīnaṃ lahuparivattitaṃ disvā 『『imāni viññāṇāni aññamaññassa anantarā uppajjantī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya cakkhuviññāṇassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sotaviññāṇaṃ rūpārammaṇaṃyevāti yadi cakkhuviññāṇassa anantarā uppajjeyya, vipākamanodhātu viya rūpārammaṇaṃ siyāti codetuṃ vuttaṃ. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati sotaviññāṇanti pañhesu suttābhāvena paṭikkhipitvā anantaruppattiṃ sallakkhento laddhivasena paṭijānāti. Taññeva cakkhuviññāṇaṃtaṃ sotaviññāṇanti yathā paṭhamajavanānantaraṃ dutiyajavanaṃ manoviññāṇabhāvena taññeva hoti, kiṃ te tathā etampi dvayaṃ ekamevāti pucchati. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo. Naccati gāyatītiādivacanaṃ ārammaṇasamodhāne lahuparivattitāya vokiṇṇabhāvaṃ dīpeti, na anantarapaccayataṃ, tasmā asādhakanti.

Anantarapaccayakathāvaṇṇanā.

  1. Ariyarūpakathāvaṇṇanā

698-

現在稱為善惡的再生的討論。在這裡,善或惡,惡或善的相繼產生是沒有的,因此它們之間的再生是不適用的。那些在同一處所中既貪又厭的人,因此持有「它們之間的再生」這種理解,例如大乘部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。迴旋的意圖是指兩者的關注。因為"生起於心流"的迴旋是指的迴旋。心因緣于生起于其他對境而專注于某一對境的意圖。善的再生在不迴旋的情況下,即當善在惡之後生起時,問道:「這是否是善的再生?」而另一方則否認,未能通過關注而看到善的產生。善的意圖不正當則是指,如果惡之後生起善,則因惡而產生的意圖是不正當的。其餘部分應如巴利文所述理解。難道「在同一處所」這個說法不是指在同一對境中貪與厭的產生,而非善惡之間的相繼,因此不能作為證據。 善惡的再生的討論。 受身的產生的討論 691-692. 現在稱為受身的產生的討論。在這裡,依靠再生意識的產生,受身就會生起于天人。對於在母胎中的那些,內在的身心的對境在再生的瞬間生起。其餘的四種在七十七夜中生起。它們因某種業而獲得再生,這就是當時的討論。那些因單一業的因緣而生起的,像樹木的枝條與根一樣,受身在母胎中再生的瞬間生起,例如前山部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。所有的部分都是爲了顯示受身的存在而作出的指引。關於母胎的提問是針對對方的。關於從外部進入母胎后,頭髮的生長是針對持有自己觀點的人提問。其餘部分應如前所述理解。 受身的產生的討論。 相繼條件的討論 693-697. 現在稱為相繼條件的討論。在這裡,看到舞蹈、歌曲等的色、聲、觸等的輕微變化,認為「這些意識是彼此相繼生起的」,例如北方部的人;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於眼識的提問是針對持有自己觀點的人,另一方回答。若眼識之後生起耳識,因果關係的道理就像色的對境。眼與色相依而生起耳識,針對這些問題以經典的方式否認相繼的產生,承認它們是相繼的。因而眼識與耳識是相同的,像第一瞬間之後的第二瞬間因意識的存在而生起,問道:「這兩者是否真的是同一個?」依此方式,所有的部分都應理解。舞蹈、歌曲等的說法指的是對境的結合,顯示輕微變化的存在,而非相繼條件,因此不能作為證據。 相繼條件的討論。 聖者的形相的討論

  1. Idāni ariyarūpakathā nāma hoti. Tattha sammāvācākammantā rūpaṃ, tañca kho 『『sabbaṃ rūpaṃ cattāri ca mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』』nti (ma. ni. 3.67) vacanato upādāyarūpanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya ariyarūpaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti pucchā sakavādissa. Tattha ariyānaṃ rūpaṃ, ariyaṃ vā rūpanti ariyarūpaṃ. Āmantāti laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Kusalanti puṭṭho laddhivaseneva paṭijānāti. Anāsavapucchādīsupi eseva nayo. Yaṃ kiñci rūpanti suttaṃ ṭhapetvā bhūtāni sesarūpassa upādābhāvaṃ dīpeti, na sammāvācākammantānaṃ. Tesañhi rūpamattaññeva asiddhaṃ, kuto upādārūpatā; tasmā asādhakanti.

Ariyarūpakathāvaṇṇanā.

  1. Añño anusayotikathāvaṇṇanā

700-701. Idāni añño anusayotikathā nāma hoti. Tattha yasmā puthujjano kusalābyākate citte vattamāne sānusayoti vattabbo, na pariyuṭṭhitoti tasmā añño anusayo, aññaṃ pariyuṭṭhānanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya añño kāmarāgānusayoti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā anusayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sānusayotiādi pana tasmiṃ samaye anusayassa appahīnattā sānusayoti vattabbataṃ, anuppannattā ca pariyuṭṭhitoti avattabbataṃ dīpeti, na anusayapariyuṭṭhānānaṃ aññattaṃ, tasmā asādhakanti.

Añño anusayotikathāvaṇṇanā.

  1. Pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathā nāma hoti. Tattha yasmā aniccādito manasikarotopi rāgādayo uppajjanti. Vuttampi cetaṃ – 『『appekadā, bho bhāradvāja, asubhato manasikarissāmīti subhatova manasikarotī』』ti (saṃ. ni. 4.127). Tasmā pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā.

  1. Pariyāpannakathāvaṇṇanā

703-705. Idāni pariyāpannakathā nāma hoti. Tattha yasmā kāmarāgo kāmadhātuṃ anuseti, kāmadhātupariyāpannoti ca vuccati, tasmā rūparāgārūparāgāpi rūpadhātuarūpadhātuyo anusenti. Rūpadhātuarūpadhātupariyāpannāyeva ca nāma hontīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya rūparāgoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Tattha anusetīti yathā kāmarāgo kāmavitakkasaṅkhātaṃ kāmadhātuṃ sahajātavasena anuseti, kiṃ te evaṃ rūparāgo rūpadhātunti pucchati. Pariyāpannoti yathā ca so tividhāya kāmadhātuyā kilesakāmavasena pariyāpannattā kāmadhātupariyāpanno, kiṃ te evaṃ rūparāgopi rūpadhātupariyāpannoti pucchati. Itaro panassa adhippāyaṃ asallakkhento kevalaṃ laddhivasena āmantāti paṭijānāti. Atha naṃ tamatthaṃ sallakkhāpetuṃ kusalavipākakiriyasaṅkhātehi samāpattesiyādīhi saṃsanditvā pucchituṃ samāpattesiyotiādimāha. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti. Nanu kāmarāgotiādivacanampi kāmarāgasseva kāmadhātuyaṃ anusayabhāvaṃ pariyāpannatañca dīpeti, na itaresaṃ itaradhātūsūti.

Pariyāpannakathāvaṇṇanā.

  1. Abyākatakathāvaṇṇanā

706-

現在稱為聖者的形相的討論。在這裡,正語和正業是形相,而形相則是「所有的形相和四大元素及四大元素的依處」(《中部經典》3.67)所說的依處,像北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在這裡,聖者的形相,或形相的聖者即為聖者的形相。關於這一點,基於理解而作出對方的迴應。被問及善時,基於理解而作出迴應。在無漏的提問等情況下也是如此。無論是什麼形相,除了經典所述的元素之外,顯示出其他形相的依處是不存在的,因此不能作為證據。 聖者的形相的討論。 另一個潛在的討論 700-701. 現在稱為另一個潛在的討論。在這裡,由於凡人在善的無記的心中活動時,潛在是存在的,而非被覆蓋的,因此另一個潛在是指另一種覆蓋,像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應根據下面的潛在討論進行理解。潛在的存在是指在那個時候,由於潛在未被消除而被稱為潛在,未生起的則被稱為未被覆蓋,因此顯示出潛在的存在,而非潛在的覆蓋,因此不能作為證據。 另一個潛在的討論。 覆蓋的心與心的分離的討論 現在稱為覆蓋的心與心的分離的討論。在這裡,由於從無常等方面進行關注,貪等會生起。這也被說過:「有時,婆羅門,因不凈而關注時,便會關注于凈。」(《增支部》4.127)。因此,覆蓋的心與心的分離是指那些像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述理解。 覆蓋的心與心的分離的討論。 覆蓋的討論 703-705. 現在稱為覆蓋的討論。在這裡,由於欲貪追隨欲界,因此被稱為覆蓋于欲界,欲界的覆蓋也被稱為形相與無形相的追隨。因欲界和無形相的覆蓋而存在的人,像盲人部的人和持有正確見解的人;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在這裡,追隨是指欲貪如同欲界的思維所生起的自然追隨,問道:「那麼,形相的貪慾是否也追隨形相的欲界?」被稱為覆蓋的是,因欲界的三種煩惱而被覆蓋,問道:「那麼,形相的貪慾是否也被稱為形相的覆蓋?」而另一方則基於理解而作出迴應。至於他,若不理解其意圖,僅僅以理解的方式迴應。然後,他會通過善的果報與行為的相應而進行詢問,問道:「是否因善的果報而生起?」其餘部分應如巴利文所述理解。難道「欲貪」這個說法不也是指欲貪在欲界中的潛在存在和覆蓋,而非其他的其他界? 覆蓋的討論。 無記的討論

  1. Idāni abyākatakathā nāma hoti. Tattha vipākakiriyarūpanibbānasaṅkhātaṃ catubbidhaṃ abyākataṃ avipākattā abyākatanti vuttaṃ. Diṭṭhigataṃ 『『sassato lokoti kho, vaccha, abyākatameta』』nti (saṃ. ni. 4.416 thokaṃ visadisaṃ) sassatādibhāvena akathitattā. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā purimābyākataṃ viya diṭṭhigatampi abyākatanti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; tesaṃ taṃ vibhāgaṃ dassetuṃ diṭṭhigataṃ abyākatanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Abyākatakathāvaṇṇanā.

  1. Apariyāpannakathāvaṇṇanā

709-710. Idāni apariyāpannakathā nāma hoti. Tattha yasmā puthujjano jhānalābhī kāmesu vītarāgoti vattabbo hoti, na pana vigatadiṭṭhikoti , tasmā diṭṭhigataṃ apariyāpannanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Apariyāpannakathāvaṇṇanā.

Cuddasamo vaggo.

  1. Pannarasamavaggo

  2. Paccayatākathāvaṇṇanā

711-717. Idāni paccayatākathā nāma hoti. Tattha yo dhammo hetupaccayena paccayo, so yesaṃ hetupaccayena paccayo, tesaññeva yasmā ārammaṇānantarasamanantarapaccayena paccayo na hoti, yo vā ārammaṇapaccayena paccayo, so yasmā tesaṃyeva anantarasamanantarapaccayena paccayo na hoti, tasmā paccayatā vavatthitāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Paccayatākathāvaṇṇanā.

  1. Aññamaññapaccayakathāvaṇṇanā

718-719. Idāni aññamaññapaccayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samaye 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti ayameva tanti, 『『saṅkhārapaccayāpi avijjā』』ti ayaṃ natthi, tasmā avijjāva saṅkhārānaṃ paccayo, na pana saṅkhārā avijjāyāti laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya avijjāsaṅkhārādīnaṃ aññamaññapaccayatāpi atthīti dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Avijjā saṅkhārenāti ettha apuññābhisaṅkhārova gahito. Tasmā saṅkhārapaccayāpi avijjāti ettha sahajātaaññamaññaatthiavigatasampayuttavasena paccayatā veditabbā. Upādānapaccayāpi taṇhāti ettha ṭhapetvā kāmupādānaṃ sesāni tīṇi upādānāni avijjāya saṅkhārā viya taṇhāya paccayā hontīti veditabbāni. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Jarāmaraṇapaccayāti pucchā paravādissa, nāmarūpaṃ viññāṇapaccayāti sakavādissāti.

Aññamaññapaccayakathāvaṇṇanā.

  1. Addhākathāvaṇṇanā

720-721. Idāni addhākathā nāma hoti. Tattha 『『tīṇimāni, bhikkhave, kathāvatthūnī』』ti (a. ni. 3.68) suttaṃ nissāya kālasaṅkhāto addhā nāma parinipphanno atthīti yesaṃ laddhi; tesaṃ 『『addhā nāma koci parinipphanno natthi aññatra kālapaññattimattā. Rūpādayo pana khandhāva parinipphannā』』ti vibhāgaṃ dassetuṃ addhā parinipphannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace so parinipphanno, rūpādīsu anena aññatarena bhavitabba』』nti codetuṃ rūpantiādimāha. Itaro paṭikkhipati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Addhākathāvaṇṇanā.

  1. Khaṇalayamuhuttakathāvaṇṇanā

722-723. Khaṇalayamuhuttakathāsupi eseva nayo. Sabbepi hete khaṇādayo addhāpariyāyā evāti.

Khaṇalayamuhuttakathāvaṇṇanā.

現在稱為無記的討論。在這裡,果報、行為、形相和涅槃稱為四種無記,因為沒有果報而被稱為無記。關於見解,"世界是永恒的"被稱為無記,因為沒有明確說明其永恒等性質。那些沒有區分這一點,像之前的無記一樣將見解也視為無記的人,例如盲人部和北方部;爲了顯示這種區分,持有自己觀點的人詢問見解是否無記,另一方回答。其餘部分應如巴利文所述理解。 無記的討論。 非覆蓋的討論 709-710. 現在稱為非覆蓋的討論。在這裡,由於凡夫獲得禪定時可以說在欲中已無貪,但並非已無見解,因此見解是非覆蓋的,像前山部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如巴利文所述理解。 非覆蓋的討論。 第十四品。 第十五品。 因緣的討論 711-717. 現在稱為因緣的討論。在這裡,某種法以因緣為條件,對於某些法以因緣為條件,由於不是以對境、相續或近因為條件,或以對境為條件的,不是以相續或近因為條件,因此因緣是確定的,像大眾部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如巴利文所述理解。 因緣的討論。 相互因緣的討論 718-719. 現在稱為相互因緣的討論。在這裡,有些人認為"無明緣行"是這個規律,"行也緣無明"則不存在,因此無明是行的因緣,而行不是無明的因緣,像大眾部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,以顯示無明和行等的相互因緣,另一方回答。在"無明緣行"中,僅指非福的造作。因此,在"行也緣無明"中,應理解為同時、相互、存在和相應的因緣。在"取緣渴愛"中,除了欲取外,其餘三種取與無明和行一樣,是渴愛的因緣。其餘部分應如巴利文所述理解。關於老死為緣是對方的問題,關於名色緣識是持自己觀點者的問題。 相互因緣的討論。 時段的討論 720-721. 現在稱為時段的討論。在這裡,基於"有這三種論題"的經典,認為以時間計算的時段是已完成的;針對他們,為顯示"除了時間的概念外,沒有其他已完成的事物,色等蘊才是已完成的",持有自己觀點的人詢問時段是否已完成,另一方回答。然後質疑:"如果已完成,應該在色等中體現"。對方否認。其餘部分應如巴利文所述理解。 時段的討論。 剎那、時段、剎那的討論 722-723. 在剎那、時段、剎那的討論中也是同樣的方法。所有這些剎那等都是時段的不同說法。 剎那、時段、剎那的討論。

  1. Āsavakathāvaṇṇanā

724-725. Idāni āsavakathā nāma hoti. Tattha yasmā catūhi āsavehi uttari añño āsavo nāma natthi, yena cattāro āsavā sāsavā siyuṃ, tasmā cattāro āsavā anāsavāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te āsavā anāsavā, evaṃ sante tehi maggādilakkhaṇappattehi bhavitabba』』nti codetuṃ maggotiādimāha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Āsavakathāvaṇṇanā.

  1. Jarāmaraṇakathāvaṇṇanā

726-727. Idāni jarāmaraṇakathā nāma hoti. Tattha jarāmaraṇaṃ nāma aparinipphannattā lokiyanti vā lokuttaranti vā na vattabbaṃ. 『『Lokiyā dhammā lokuttarā dhammā』』ti hi duke jarāmaraṇaṃ neva lokiyapade, na lokuttarapade niddiṭṭhaṃ. Tattha yesaṃ imaṃ lakkhaṇaṃ anādiyitvā lokuttarānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ lokuttaranti laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Jarāmaraṇakathāvaṇṇanā.

  1. Saññāvedayitakathāvaṇṇanā

728-729. Idāni saññāvedayitakathā nāma hoti. Tattha saññāvedayitanirodhasamāpatti nāma na koci dhammo, catunnaṃ pana khandhānaṃ nirodho. Iti sā neva lokiyā na lokuttarā. Yasmā pana lokiyā na hoti, tasmā lokuttarāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Saññāvedayitakathāvaṇṇanā.

  1. Dutiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā

730-731. Idāni yasmā sā lokuttarā na hoti, tasmā lokiyāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimasadisamevāti.

Dutiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā.

  1. Tatiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā

  2. Idāni yasmā 『『asuko maraṇadhammo, asuko na maraṇadhammo』』ti sattānaṃ maraṇadhammatāya niyāmo natthīti saññāvedayitanirodhaṃ samāpannopi kālaṃ kareyyāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānaṃ; tesaṃ samāpannāyapi maraṇadhammatāya maraṇasamayañca amaraṇasamayañca dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā kālaṃ karontassa nāma maraṇantikehi phassādīhi bhavitabbaṃ, tasmā tenākārena codetuṃ atthītiādimāha.

Aphassakassa kālakiriyātiādīni puṭṭho sesasatte sandhāya paṭikkhipati visaṃ kameyyātiādīni puṭṭho samāpattiānubhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyavāre sarīrapakatiṃ sandhāya paṭijānāti. Evaṃ sante pana samāpattiānubhāvo nāma na hoti, teneva na nirodhasamāpannoti anuyuñjati.

733-734.Na kālaṃ kareyyāti pucchā paravādissa. Atthi so niyāmoti paravādissa pañhe pana yasmā evarūpo niyāmo nāma natthi, tasmā paṭikkhipati. Cakkhuviññāṇasamaṅgītiādi sakavādinā 『『niyāme asantepi maraṇasamayeneva marati, nāsamayenā』』ti dassetuṃ vuttaṃ. Tatrāyamadhippāyo – yadi niyāmābhāvena kālakiriyā bhaveyya, cakkhuviññāṇasamaṅginopi bhaveyya. Tato 『『pañcahi viññāṇehi na cavati, na upapajjatī』』ti suttavirodho siyā. Yathā pana cakkhuviññāṇasamaṅgissa kālakiriyā na hoti, tathā nirodhasamāpannassāpīti.

Tatiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā.

  1. Asaññasattupikākathāvaṇṇanā

現在稱為煩惱的討論。在這裡,由於沒有其他煩惱超越四種煩惱,因此四種煩惱被稱為無煩惱,像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會質疑:「如果你的煩惱是無煩惱,那麼你們應當具備道路等的特徵。」因此提到道路等。其餘部分應如前所述理解。 煩惱的討論。 老死的討論 726-727. 現在稱為老死的討論。在這裡,老死因未完成而不應被稱為世俗或超世俗。「世俗法與超世俗法」中並未提到老死在世俗或超世俗的範疇中。那些不理解這一特徵,而將超世俗的法視為老死的人,例如大乘部的人;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述理解。 老死的討論。 覺知與感受的討論 728-729. 現在稱為覺知與感受的討論。在這裡,覺知與感受的滅盡定不是某種法,而是四種蘊的滅盡。因此它既不是世俗的也不是超世俗的。由於它不是世俗的,因此被稱為超世俗,像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分與之前的討論相似。 覺知與感受的討論。 第二覺知與感受的討論 730-731. 現在因為它不是超世俗的,所以被稱為世俗,像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分與之前的討論相似。 第二覺知與感受的討論。 第三覺知與感受的討論 現在因為「某個死亡法,某個不是死亡法」的說法中,眾生的死亡法沒有限制,因此即使在覺知與感受的滅盡中也會經歷死亡,像王舍城的人所理解的那樣;針對他們,即使在覺知與感受的滅盡中也會顯示出死亡法的死亡時間與不死亡時間,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說,由於在死亡時應當與死亡相關的接觸等,因此以這種方式來質疑。 關於無接觸的死亡行為等的提問,針對其他眾生的情況進行否認。關於第二次的身體接觸,基於理解而作出迴應。若如此,覺知與感受的體驗便不會存在,因此不能被稱為滅盡的定。 733-734. 「不會經歷死亡」是針對對方的提問。是否存在這樣的限制是針對對方的提問,但由於沒有這樣的限制,因此否認。關於眼識等的相關性,持有自己觀點的人則說:「即使在沒有限制的情況下,也會因死亡的時間而死亡,而不是因其他時間。」因此說明了這個意圖——如果沒有限制,死亡行為也會存在於眼識等中。然後「若五種意識不消失,也不會再生」的經典可能會有矛盾。正如眼識等的死亡行為不存在一樣,滅盡的狀態也是如此。 第三覺知與感受的討論。 無意識眾生的討論

  1. Idāni asaññasattupikākathā nāma hoti. Tattha saññāvirāgavasena pavattabhāvanā asaññasamāpattipi nirodhasamāpattipi saññāvedayitanirodhasamāpatti nāma. Iti dve saññāvedayitanirodhasamāpattiyo lokiyā ca lokuttarā ca. Tattha lokiyā puthujjanassa asaññasattupikā hoti, lokuttarā ariyānaṃ, sā ca nāsaññasattupikā. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā avisesena saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā asaññasamāpattiṃ samāpannassa alobhādayo atthi, na nirodhasamāpattiṃ, tasmā tesaṃ vasena codetuṃ atthītiādimāha.

736.Idhāpi asaññīti pañhe idha saññāvirāgavasena samāpannattā asaññitā anuññātā, tatrāpi asaññasatteneva. Tasmā imaṃ paṭiññaṃ gahetvā laddhiṃ patiṭṭhapentena chalena patiṭṭhāpitā hoti. Idha vā nirodhasamāpattiṃ sandhāya asaññitā anuññātā. Tatrāpi ito cutassa anāgāmino nirodhasamāpattimeva tasmāpi imāya paṭiññāya patiṭṭhāpitā laddhi appatiṭṭhitāyevāti.

Asaññasattupikākathāvaṇṇanā.

  1. Kammūpacayakathāvaṇṇanā

  2. Idāni kammūpacayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kammūpacayo nāma kammato añño cittavippayutto abyākato anārammaṇoti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya aññaṃ kammanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi kammato añño kammūpacayo, phassāditopi aññena phassūpacayādinā bhavitabba』』nti codetuṃ añño phassotiādimāha. Itaro laddhiyā abhāvena paṭikkhipati.

738-739.Kammenasahajātoti pañhesu cittavippayuttaṃ sandhāya paṭikkhipati, cittasampayuttaṃ sandhāya paṭijānāti. Kusaloti pañhesupi cittavippayuttaṃ sandhāya paṭijānāti. Parato akusalotipañhesupi eseva nayo.

740.Sārammaṇoti puṭṭho pana ekantaṃ anārammaṇameva icchati, tasmā paṭikkhipati. Cittaṃ bhijjamānanti yadā cittaṃ bhijjamānaṃ hoti, tadā kammaṃ bhijjatīti attho. Bhummatthe vā paccattaṃ, citte bhijjamāneti attho. Ayameva vā pāṭho. Tattha yasmā sampayutto bhijjati, vippayutto na bhijjati, tasmā paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca.

741.Kammamhi kammūpacayoti kamme sati kammūpacayo, kamme vā patiṭṭhite kammūpacayo, kammūpacayatova vipāko nibbattati. Tasmiṃ pana kamme niruddhe yāva aṃkuruppādā bījaṃ viya yāva vipākuppādā kammūpacayo tiṭṭhatītissa laddhi, tasmā paṭijānāti. Taññeva kammaṃ, so kammūpacayo, so kammavipākoti yasmā kammamhi kammūpacayo, so ca yāva vipākuppādā tiṭṭhatītissa laddhi, tasmā naṃ tesaṃ tiṇṇampi ekattaṃ pucchati vipāko sārammaṇoti idaṃ vipāko viya vipākadhammadhammopi ārammaṇapaṭibaddhoyevāti codanatthaṃ pucchati. Itaro pana laddhivasenekaṃ paṭijānāti, ekaṃ paṭikkhipati. Paṭilomepi eseva nayo. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Kammūpacayakathāvaṇṇanā.

Pannarasamo vaggo.

Tatiyapaṇṇāsako samatto.

  1. Soḷasamavaggo

  2. Niggahakathāvaṇṇanā

743-

現在稱為無意識眾生的討論。在這裡,因覺知的滌盪而生起的無意識的定與滅盡的定被稱為覺知與感受的滅盡定。因此,這兩種覺知與感受的滅盡定既有世俗的也有超世俗的。在這裡,世俗的無意識眾生是指凡夫的無意識眾生,而超世俗的則是聖者的無意識眾生,且其是無覺知的。若不進行這種區分,而是籠統地將覺知與感受的滅盡定稱為無意識眾生的人,像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會質疑:「因為無意識的定中存在無貪等,而滅盡的定中不存在,因此以此為依據進行質疑。」 在這裡的無意識是指在覺知的滌盪中所生起的無意識,因此在此情況下也被稱為無意識。因此,依據這一理解而建立的觀點是基於六種方式而建立的。在這裡,或是關於滅盡的定而被稱為無意識。至於那些已經生起的無意識眾生,因不再存在於此,而被稱為無意識者,因此根據這一理解而建立的觀點是極其不穩定的。 無意識眾生的討論。 行為的積累的討論 現在稱為行為的積累的討論。在這裡,行為的積累是指與行為不同的心相離的無記,像盲人部和持有正確見解的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:「如果行為的積累與行為不同,那麼由於接觸等的緣故也應該有其他的接觸。」對方則因理解的缺乏而否認。 738-739. 行為與生起的關係是指與心相離的情況,而與心相連的情況則是基於理解而作出迴應。善的行為是指與心相離的情況。至於不善的行為也是同樣的道理。 作為對象的行為被問及時,完全不想要其他的對象,因此否認。若心在破裂時,行為也會破裂;這意味著行為在破裂時會破裂。對於場地的意義或是個人的意義,意指心在破裂的情況下。因而,若相連則會破裂,若相離則不會破裂,因此既作出迴應也進行否認。 在行為中有行為的積累,行為存在時有行為的積累,或是行為建立時有行為的積累,因行為的積累而生起果報。在這個行為中,若被阻止,直到芽的生起,像種子一樣,直到果報的生起,行為的積累存在。因此,因行為的積累而生起的果報被稱為果報,而因行為的積累而生起的果報,因果報的生起而存在,因此以此為依據進行質疑。對方則因理解的缺乏而否認。 行為的積累的討論。 第十五品。 第十六品。 約束的討論

  1. Idāni niggahakathā nāma hoti. Tattha ye loke balappattā vasībhūtā, te yadi parassa cittaṃ niggaṇhituṃ na sakkuṇeyyuṃ, kā tesaṃ balappatti, ko vasībhāvo. Balappattiyā pana vasībhāvena ca addhā te parassa cittaṃ niggaṇhantīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya paro parassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha niggaṇhātīti saṃkilesāpattito nivāreti. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti. Paggahakathāyapi eseva nayo.

Niggahakathāvaṇṇanā.

  1. Sukhānuppadānakathāvaṇṇanā

747-748. Idāni sukhānuppadānakathā nāma hoti. Tattha 『『bahūnaṃ vata no bhagavā sukhadhammānaṃ upahattā』』ti (ma. ni. 2.148) suttaṃ nissāya paro parassa sukhaṃ anuppadetīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Dukkhaṃ anuppadetīti puṭṭho pana tādisaṃ suttapadaṃ apassanto paṭikkhipati. Attano sukhantiādipañhe yaṃ attano parassa vā, taṃ anuppadātuṃ na sakkā. Yaṃ tasseva, kiṃ tattha anuppadānaṃ nāmāti paṭikkhipati. Nevattanotiādipañhe pana yaṃ evarūpaṃ, na taṃ anuppadinnaṃ nāma bhavitumarahatīti laddhiyāpaṭijānāti. No ca vata retitādisassa sukhassa abhāvā vuttaṃ. Sukhadhammānaṃ upahattātivacanaṃ bhagavato paresaṃ sukhuppattiyā paccayabhāvaṃ dīpeti, na annādīnaṃ viya sukhassa anuppadānaṃ, tasmā asādhakanti.

Sukhānuppadānakathāvaṇṇanā.

  1. Adhigayhamanasikārakathāvaṇṇanā

749-753. Idāni adhigayha manasikārakathā nāma hoti. Tattha duvidho manasikāro nayato ca ārammaṇato ca. Tattha ekasaṅkhārassāpi aniccatāya diṭṭhāya sabbe saṅkhārā aniccāti avasesesu nayato manasikāro hoti. Atīte pana saṅkhāre manasikaronto na anāgate manasikātuṃ sakkoti. Atītādīsu aññataraṃ manasikaroto ārammaṇato manasikāro hoti . Tattha paccuppanne manasikaronto yena cittena te manasikaroti, taṃ paccuppannakkhaṇe manasikātuṃ na sakkoti. Tattha yesaṃ 『『sabbe saṅkhārā aniccā』』tiādivacanaṃ nissāya 『『manasikaronto nāma adhigayha adhigaṇhitvā saṅgaṇhitvā sabbe saṅkhāre ekato manasikarotī』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Atha naṃ yasmā sabbe ekato manasikarontena yena cittena te manasikaroti, tampi manasikātabbaṃ hoti. Tasmā taṃcittatāya codetuṃ tena cittenāti āha. Itaro ārammaṇaṃ katvā na sakkā jānitunti sandhāya paṭikkhipati. Evaṃlakkhaṇaṃ cittanti ñātattā pana tampi cittaṃ ñātameva hotīti sandhāya paṭijānāti. Atha vā taññeva tassa ārammaṇaṃ na hotīti paṭikkhipati. 『『Sabbe saṅkhārā aniccā, yadā paññāya passatī』』tiādīni nissāya uppannaladdhivasena paṭijānāti. Sesapañhadvayepi eseva nayo. Tena phassenātiādīsu pana tathārūpaṃ suttaṃ apassanto paṭikkhipateva. Atītādipañhesu heṭṭhā vuttanayeneva paṭikkhepapaṭiññā veditabbā. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti. Sabbe saṅkhārātiādivacanaṃ nayato dassanaṃ sandhāya vuttaṃ, na ekakkhaṇe ārammaṇato, tasmā asādhakanti.

Adhigayhamanasikārakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ hetūtikathāvaṇṇanā

754-

現在稱為約束的討論。在這裡,若世間中有力量者能夠控制他人心識,但如果他們不能夠控制他人的心,那麼他們的力量和控制又有什麼意義呢?關於力量和控制的理解,像大乘部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。這裡的「約束」是指從污垢中解脫。其餘部分應如巴利文所述理解。關於捕獲的討論也是同樣的方法。 約束的討論。 快樂的無增的討論 747-748. 現在稱為快樂的無增的討論。在這裡,基於「眾多的確,佛陀是對快樂法的摧毀」這句經典,認為他人不會增加快樂,像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。若被問到「痛苦不會增加」,他則否認看到這樣的經典。關於自身的快樂等問題,無論是自身還是他人,都無法增加。若是他人,又有什麼無增的呢?因此他否認。關於「無增」這類問題,認為這種情況不應被稱為無增的快樂。並且並未提到快樂的缺失。關於佛陀對他人快樂的摧毀,說明了他人獲得快樂的條件,而不是像其他人的快樂的無增,因此被稱為不善。 快樂的無增的討論。 精進的專注的討論 749-753. 現在稱為精進的專注的討論。在這裡,專注分為兩種:一種是基於方向的,另一種是基於對象的。在這裡,基於單一因緣的無常的理解,所有因緣都是無常的,因此在其餘方面的專注是有效的。然而,若是專注於過去的因緣,則無法專注于未來的因緣。在過去等的某個方面專注時,基於對象的專注是有效的。在這裡,專注于目前的因緣時,因心所專注的對象,不能在目前時刻專注于。因此,若有人說:「所有因緣都是無常的」,因此「專注的人應當精進地掌握所有因緣」,像前山部和後山部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。 然後他會說,由於所有的因緣被統一地專注于,因此心也應當被專注。因此,基於心的專注而進行質疑。對方則否認,基於對象的專注無法被理解。由於這種特徵,心也被稱為被認識的。或者他也可能否認其對象的統一。基於「所有因緣都是無常的,當智慧看到時」的理解,進行迴應。其餘的兩個問題也是同樣的方法。對於「因此通過接觸」這類經典,他否認未曾見到。關於過去等的問題應當基於之前所述的方式理解。其餘部分應如巴利文所述理解。關於「所有因緣」的說法是基於理解的,而不是在同一時刻的對象,因此被稱為不善。 精進的專注的討論。 作為因的形相的討論

  1. Idāni rūpaṃ hetūti kathānāma hoti. Tattha hetūti kusalamūlādino hetuhetussāpi nāmaṃ, yassa kassaci paccayassāpi. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā 『『cattāro mahābhūtā hetū』』ti vacanamattaṃ nissāya aviseseneva rūpaṃ hetūti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Alobho hetūti kiṃ te rūpaṃ alobhasaṅkhāto hetūti pucchati, itaro paṭikkhipati. Sesesupi eseva nayo. Mahābhūtā upādāyarūpānaṃ upādāyahetūti ettha paccayaṭṭhena hetubhāvo vutto, na mūlaṭṭhena, tasmā asādhakanti.

Rūpaṃ hetūtikathāvaṇṇanā.

757-759. Sahetukakathāyampi imināva nayena attho veditabboti.

Rūpaṃ sahetukantikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ kusalākusalantikathāvaṇṇanā

760-764. Idāni rūpaṃ kusalākusalantikathā nāma hoti. Tattha 『『kāyakammaṃ vacīkammaṃ kusalampi akusalampī』』tivacanaṃ nissāya kāyavacīkammasaṅkhātaṃ kāyaviññattivacīviññattirūpaṃ kusalampi akusalampīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya rūpaṃ kusalanti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te rūpaṃ kusalaṃ, evaṃvidhena anena bhavitabba』』nti codetuṃ sārammaṇanti ādimāha. Parato akusalapañhepi eseva nayo. Sesamettha uttānatthamevāti.

Rūpaṃ kusalākusalantikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ vipākotikathāvaṇṇanā

765-767. Idāni rūpaṃ vipākotikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kammassa katattā uppannā cittacetasikā viya kammassa katattā uppannaṃ taṃ rūpampi vipākoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te rūpaṃ vipāko, evaṃvidhena anena bhavitabba』』nti codetuṃ sukhavedanīyantiādimāha. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Rūpaṃ vipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathāvaṇṇanā

768-770. Idāni rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kāmāvacarakammassa katattā rūpaṃ, taṃ yasmā kāmāvacaraṃ, tasmā rūpāvacarārūpāvacarakammānampi katattā rūpena rūpāvacarārūpāvacarena bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacaranti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayamevāti.

Rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpārūpadhātupariyāpannakathāvaṇṇanā

771-775. Idāni rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannoti kathā nāma hoti. Tattha yasmā kāmarāgo kāmadhātupariyāpanno, tasmā rūparāgārūparāgehipi rūpadhātuarūpadhātupariyāpannehi bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi tattha 『『rūpadhātuṃ anuseti, arūpadhātuṃ anusetī』』ti padaṃ viseso. Sā ca laddhi andhakānañceva sammitiyānañca. Ayaṃ andhakānaṃyevāti.

Rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannotikathāvaṇṇanā.

Rūpārūpadhātupariyāpannakathāvaṇṇanā.

Soḷasamo vaggo.

  1. Sattarasamavaggo

  2. Atthi arahato puññūpacayakathāvaṇṇanā

776-

現在稱為形相作為因的討論。在這裡,"因"是指善根等的因和因的名稱,也是任何條件的名稱。沒有進行這種區分,僅僅基於"四大元素是因"的說法,不加區別地認為形相是因,像北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"無貪是因",問道:"你的形相是無貪的因嗎?"對方否認。其餘部分也是同樣的方法。四大元素是依處形相的依處因,這裡是以條件的意義說明因的性質,而非根本的意義,因此不能作為證據。 形相作為因的討論。 757-759. 在有因的討論中,也應當以同樣的方法理解。 形相有因的討論。 形相是善是惡的討論 760-764. 現在稱為形相是善是惡的討論。在這裡,基於"身業和語業是善或惡"的說法,認為身體的表達和語言的表達的形相是善或惡,像摩訶僧祇部和持有正確見解的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:"如果你的形相是善的,那麼它應該具有這種特徵。"關於對像等進行質疑。對於不善的問題也是同樣的方法。其餘部分應如前所述理解。 形相是善是惡的討論。 形相是果報的討論 765-767. 現在稱為形相是果報的討論。在這裡,認為像因業而生起的心和心所一樣,形相也是因業而生起的果報,像盲人部和持有正確見解的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:"如果你的形相是果報,那麼它應該具有這種特徵。"其餘部分應如巴利文所述理解。 形相是果報的討論。 形相是色界或非色界的討論 768-770. 現在稱為形相是色界或非色界的討論。在這裡,由於欲界業而生起的形相,因為是欲界的,所以色界和非色界的業也應該以形相和色界或非色界的方式存在,像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述理解。 形相是色界或非色界的討論。 色界和非色界覆蓋的討論 771-775. 現在稱為色界貪和色界覆蓋,非色界貪和非色界覆蓋的討論。在這裡,由於欲貪覆蓋欲界,因此色界貪和非色界貪也應該被色界和非色界所覆蓋,像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述理解。在這裡,唯一的區別是"追隨色界,追隨非色界"這個詞。這是盲人部和持有正確見解的人的觀點。這是盲人部的觀點。 色界貪和色界覆蓋,非色界貪和非色界覆蓋的討論。 色界和非色界覆蓋的討論。 第十六品。 第十七品。 阿羅漢是否有福德積累的討論

  1. Idāni atthi arahato puññūpacayotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ arahato dānasaṃvibhāgacetiyavandanādīni kammāni disvā atthi arahato puññūpacayoti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『arahā nāma pahīnapuññapāpo, so yadi puññaṃ kareyya, pāpampi kareyyā』』ti codetuṃ apuññūpacayoti āha. Itaro pāṇātipātādikiriyaṃ apassanto paṭikkhipati. Puññābhisaṅkhārantiādīsu bhavagāmikammaṃ arahato natthīti paṭikkhipati. Dānaṃ dadeyyātiādīsu kiriyacittena dānādipavattisabbhāvato sakavādī paṭijānāti. Itaro cittaṃ anādiyitvā kiriyāpavattimattadassaneneva laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā pana ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhāpitā hotīti.

Atthi arahato puññūpacayotikathāvaṇṇanā.

  1. Natthi arahato akālamaccūtikathāvaṇṇanā

  2. Idāni natthi arahato akālamaccūtikathā nāma hoti. Tattha 『『nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ apaṭisaṃveditvā byantībhāvaṃ vadāmī』』ti (a. ni. 10.217) suttassa atthaṃ ayoniso gahetvā 『『arahatā nāma sabbakammavipākaṃ paṭisaṃvedayitvāva parinibbāyitabbaṃ, tasmā natthi, arahato akālamaccū』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace tassa natthi akālamaccu, arahantaghātakena nāma na bhavitabba』』nti codetuṃ natthi arahantaghātakoti āha. Itaro ānantariyakammassa ceva tādisānañca puggalānaṃ sabbhāvato paṭikkhipati.

781.Visaṃ na kameyyāti pañhe 『『yāva pubbe katakammaṃ parikkhayaṃ na gacchati, tāva na kamatī』』ti laddhiyā paṭikkhipati. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti.

782.Nāhaṃ,bhikkhaveti suttaṃ idaṃ sandhāya vuttaṃ – sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ vipākaṃ apaṭisaṃveditvā avinditvā ananubhavitvā byantībhāvaṃ tesaṃ kammānaṃ parivaṭumaparicchinnabhāvaṃ na vadāmi, tañca kho diṭṭhadhammavedanīyānaṃ diṭṭheva dhamme, na tato paraṃ, upapajjavedanīyānaṃ anantaraṃ upapattiṃ upapajjitvāva na tato paraṃ, aparāpariyavedanīyānaṃ yadā vipākokāsaṃ labhanti, tathārūpe aparāpare vā pariyāye. Evaṃ sabbathāpi saṃsārapavatte sati laddhavipākavāre kamme na vijjateso jagatippadeso, yatthaṭṭhito mucceyya pāpakammāti. Evaṃ sante yadetaṃ 『『aladdhavipākavārampi kammaṃ avassaṃ arahato paṭisaṃveditabba』』nti kappanāvasena 『『natthi arahato akālamaccū』』ti laddhipatiṭṭhāpanaṃ kataṃ, taṃ dukkaṭamevāti.

Natthi arahato akālamaccūtikathāvaṇṇanā.

  1. Sabbamidaṃ kammatotikathāvaṇṇanā

  2. Idāni sabbamidaṃ kammatotikathā nāma hoti. Tattha 『『kammunā vattati loko』』ti suttaṃ nissāya 『『sabbamidaṃ kammakilesavipākavaṭṭaṃ kammatova hotī』』ti yesaṃ laddhi , seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya sabbamidanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『evaṃ sante kammampi kammato āpajjatī』』ti codetuṃ kammampi kammatoti āha. Itaro yadi kammampi kammatova nāma taṃ kammaṃ vipākoyeva siyāti paṭikkhipati. Pubbekatahetūti 『『yadi sabbamidaṃ kammato, pubbekatahetunā tena bhavitabba』』nti codetuṃ pucchati, itaro pubbekatahetuvādabhayena paṭikkhipati.

現在稱為阿羅漢是否有福德積累的討論。在這裡,若有人見到阿羅漢的施捨、分配、聖物、禮敬等行為,認為阿羅漢有福德積累,像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:「阿羅漢是已斷除的善惡,如果他做善事,也會做惡事。」以此質疑說沒有福德積累。對方則否認,未見殺生等行為。關於福德的因緣等,認為阿羅漢沒有世間的行為。關於施捨等,持有自己觀點的人認為施捨等的行為是有其本質的。而對方則因未能承認行為的存在而建立自己的觀點。由於這一觀點不正確,因此被認為是極其不穩定的。 阿羅漢是否有福德積累的討論。 阿羅漢是否沒有無時無刻的討論 現在稱為阿羅漢是否沒有無時無刻的討論。在這裡,基於「我說,僧侶們,關於有意識的行為所產生的因緣,我不認為它們會導致滅盡」這句經典,錯誤地理解為「阿羅漢必須體驗所有業的果報,因此沒有無時無刻的阿羅漢」,像王舍城的人和有成就的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:「如果阿羅漢沒有無時無刻,那麼就不應有殺害阿羅漢的行為。」對方則因直接的行為和這些人的本質而否認。 「他不應做惡」的問題中,「只要過去的行為不消失,他就不會做惡。」因此以這種理解進行否認。其餘部分應如巴利文所述理解。 「我說,僧侶們」這句經典是指——關於有意識的行為所產生的果報,我不說它們是有限的,不是由於未能體驗而被困於這些行為的限制,而是因為它們是可見的法,存在於此世,而不是之後的;在生起時體驗后,無法再有之後的果報,關於後後果報的體驗,若獲得果報的機會時,像這樣的後後果報。如此在輪迴中,若有獲得果報的行為,則這個世界的地方就沒有果報可得,若立於此則應解脫于惡業。如此一來,若說「未獲得的果報的行為也必須被阿羅漢體驗」,則建立這一觀點為「阿羅漢沒有無時無刻的」,這就非常不善。 阿羅漢是否沒有無時無刻的討論。 一切皆為業的討論 現在稱為一切皆為業的討論。在這裡,基於「世界依業而運作」的經典,認為「一切皆為業的污垢和果報的輪迴,確實是業」,像王舍城的人和有成就的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:「如果是這樣,業也會從業中產生。」對方則否認,若業也是業的話,業的果報就應當存在。關於過去的因緣,若一切皆為業,那麼就應當有過去的因緣而成就。對方則因對過去的因緣的恐懼而否認。

784.Kammavipākatoti 『『yadi sabbamidaṃ kammato, yaṃ atītabhave pavattassa hetubhūtaṃ kammaṃ, tampi purimatare bhave kammatoti kammavipāko sampajjati, tena te sabbamidaṃ kammavipākato āpajjatī』』ti codetuṃ pucchati. Itaro bījato aṃkurasseva paccuppannapavattassa kammato nibbattiṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tassāpi kammassa bījassa purimabījato viya purimakammato pavattattā paṭijānāti. Pāṇaṃ haneyyātiādi 『『yadi sabbaṃ kammavipākato, pāṇātipātādīni kammavipākeneva kareyyā』』ti codetuṃ vuttaṃ. Itaro dussīlyacetanāpi purimakammanibbattā ekena pariyāyena vipākoyevāti laddhiyā paṭijānāti. Atha naṃ 『『yadi te pāṇātipāto kammavipākato nibbattati, pāṇātipāto viya vipākopi saphalo āpajjatī』』ti codetuṃ saphaloti āha. Itaro pāṇātipātassa nirayasaṃvattanikādibhāvato saphalataṃ passanto paṭijānāti. Kammavipākassa pana idaṃ nāma phalanti vuttaṭṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Adinnādānādīsupi eseva nayo. Gilānapaccayabhesajjaparikkhāro saphaloti deyyadhammavasena dānaphalaṃ pucchati. Kammunā vattatīti suttaṃ 『『natthi kamma』』nti akammavāditaṃ paṭikkhipitvā 『『atthi kamma』』nti kammavāditaṃ kammassakataṃ dīpeti. Na sabbasseva kammato nibbattiṃ, tasmā asādhakanti.

Sabbamidaṃ kammatotikathāvaṇṇanā.

  1. Indriyabaddhakathāvaṇṇanā

786-787. Idāni indriyabaddhakathā nāma hoti. Tattha duvidhaṃ dukkhaṃ – indriyabaddhaṃ, anindriyabaddhañca. Indriyabaddhaṃ dukkhavatthutāya dukkhaṃ, anindriyabaddhaṃ udayabbayapaṭipīḷanaṭṭhena 『『yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti saṅgahitattā dukkhaṃ. Imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā 『『yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, taṃ indriyabaddhameva dukkhaṃ, na itara』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, tesaṃ itarassāpi dukkhabhāvaṃ dassetuṃ indriyabaddhaññevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yasmā bhagavatā 『yadaniccaṃ taṃ dukkha』nti vuttaṃ, tasmā indriyabaddheneva tena aniccena bhavitabba』』nti codetuṃ indriyabaddhaññeva aniccantiādimāha. Nanuanindriyabaddhaṃ aniccanti nanu pathavīpabbatapāsāṇādi anindriyabaddhampi aniccanti attho.

788.Na vattabbaṃ indriyabaddhaññeva dukkhanti pañhe āmantāti paṭiññā sakavādissa. Anindriyabaddhañhi dukkhadomanassānaṃ ārammaṇaṃ hoti. Uṇhakālasmiñhi aggi sītakāle ca vāto dukkhassa ārammaṇaṃ, niccampi bhogavināsādayo domanassassa. Tasmā vināpi aniccaṭṭhena anindriyabaddhaṃ dukkhanti vattabbaṃ. Kammakilesehi pana anibbattattā dukkhaṃ ariyasaccanti na vattabbaṃ, tathā maggena apariññeyyattā. Yasmā pana tiṇakaṭṭhādinirodho vā utubījādinirodho vā dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ nāma na hoti, tasmā indriyabaddhaṃ dukkhañceva ariyasaccañca, itaraṃ pana dukkhamevāti idaṃ nānattaṃ dassetuṃ paṭijānāti. Yathā indriyabaddhassātiādivacanaṃ indriyabaddhassa pariññāya brahmacariyavāsaṃ pariññātassa puna anuppattiṃ dīpeti. Tenevettha sakavādinā paṭikkhepo kato. 『『Yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti vacanena pana saṅgahitassa anindriyabaddhassa dukkhabhāvaṃ paṭisedhetuṃ na sakkāti, tasmā asādhakanti.

Indriyabaddhakathāvaṇṇanā.

  1. Ṭhapetvā ariyamaggantikathāvaṇṇanā

789-

關於業的果報,他說:"如果一切皆為業,那麼過去世中作為因的業,在更早的世界中也是業,這樣業的果報就會產生,因此一切都會從業的果報中產生。"對方則否認,就像種子生出芽一樣,從目前的業中產生。第二次被問到時,他承認這個業的種子也像先前的種子一樣,來自先前的業。關於"殺生"等,質疑說:"如果一切都來自業的果報,那麼殺生等行為也應該是業的果報所為。"對方則承認,不善的意圖也是由先前的業所產生,從某種角度來說,這本身就是果報。然後他說:"如果殺生是由業的果報產生,那麼果報本身也應該是有果的。"對方則承認,因為殺生會導致地獄等,所以是有果的。但對於業的果報的具體果實,他否認有明確的說法。對於不與取等也是同樣的方法。關於生病時的藥品等是否有果,他以佈施的方式來詢問。"業主導世界"的經典否認"沒有業"的說法,顯示"有業"的觀點和業的本質。並非一切都源於業,因此不能作為證據。 一切皆為業的討論。 根系束縛的討論 786-787. 現在稱為根系束縛的討論。在這裡,痛苦有兩種:根系束縛的和非根系束縛的。根系束縛的痛苦是因為是痛苦的本質,非根系束縛的痛苦是因為生滅的壓迫,被"無常即是苦"所包含。沒有進行這種區分,認為"佛陀爲了了知什麼而修梵行,那就是根系束縛的苦,而非其他",像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,爲了顯示其他的痛苦本質,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"因為佛陀說'無常即是苦',所以應該是根系束縛的無常。"關於地、山、石頭等非根系束縛的事物是否也是無常,這是其意圖。 對於"不應說只有根系束縛是苦"的問題,他承認。因為非根系束縛的事物也是痛苦和憂愁的對象。在炎熱時火、寒冷時風是痛苦的對象,財產的損失等也是憂愁的常態。因此即使沒有無常的意義,非根系束縛的事物也應

  1. Idāni ṭhapetvā ariyamaggantikathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā ariyamaggo 『dukkhanirodhagāminipaṭipadā』ti vutto, tasmā ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi evaṃ samudayassāpi dukkhabhāvo āpajjatī』』ti codetuṃ dukkhasamudayopīti āha. Itaro hetulakkhaṇaṃ sandhāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho pavattapariyāpannabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Tīṇevāti pañhesu suttavirodhabhayena paṭikkhipati, laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Ṭhapetvā ariyamaggantikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathāvaṇṇanā

791-792. Idāni na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathā nāma hoti. Tattha 『『paramatthato maggaphalāneva saṅgho, maggaphalehi añño saṅgho nāma natthi, maggaphalāni ca na kiñci paṭiggaṇhanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi mahāpuññavādīsaṅkhātānaṃ vetullakānaṃ; te sandhāya na vattabbanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi saṅgho na paṭiggaṇheyya, na naṃ satthā āhuneyyātiādīhi thomeyyā』』ti codetuṃ nanu saṅgho āhuneyyotiādimāha. Saṅghassa dānaṃ dentīti 『『ye te saṅghassa denti, te paṭiggāhakesu asati kassa dadeyyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Āhutiṃ jātavedo vāti suttaṃ parasamayato āgataṃ. Tattha mahāmeghanti meghavuṭṭhiṃ sandhāya vuttaṃ. Vuṭṭhiñhi medanī paṭiggaṇhāti, na meghameva. Maggo paṭiggaṇhātīti 『『maggaphalāni saṅgho』』ti laddhiyā vadati, na ca maggaphalāneva saṅgho. Maggaphalapātubhāvaparisuddhe pana khandhe upādāya paññattā aṭṭha puggalā saṅgho, tasmā asādhakametanti.

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathāvaṇṇanā

793-794. Idāni na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathā nāma hoti. Tattha 『『maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni dakkhiṇaṃ visodhetuṃ sakkonti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyotiādi 『『yadi saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetuṃ na sakkuṇeyya, na naṃ satthā evaṃ thomeyyā』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Visodhetīti mahapphalaṃ karoti. Saṅghasmiñhi appaṃ dinnaṃ bahu hoti, bahu dinnaṃ bahutaraṃ. Dakkhiṇeyyāti dakkhiṇārahā dakkhiṇāya anucchavikā, dakkhiṇaṃ visodhetuṃ samatthāti attho. Dakkhiṇaṃ ārādhentīti sampādenti, appamattikāyapi dakkhiṇāya mahantaṃ phalaṃ pāpuṇantīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathāvaṇṇanā

795-

關於業的果報,他說:"如果一切皆為業,那麼過去世中作為因的業,在更早的世界中也是業,這樣業的果報就會產生,因此一切都會從業的果報中產生。"對方則否認,就像種子生出芽一樣,從目前的業中產生。第二次被問到時,他承認這個業的種子也像先前的種子一樣,來自先前的業。關於"殺生"等,質疑說:"如果一切都來自業的果報,那麼殺生等行為也應該是業的果報所為。"對方則承認,不善的意圖也是由先前的業所產生,從某種角度來說,這本身就是果報。然後他說:"如果殺生是由業的果報產生,那麼果報本身也應該是有果的。"對方則承認,因為殺生會導致地獄等,所以是有果的。但對於業的果報的具體果實,他否認有明確的說法。對於不與取等也是同樣的方法。關於生病時的藥品等是否有果,他以佈施的方式來詢問。"業主導世界"的經典否認"沒有業"的說法,顯示"有業"的觀點和業的本質。並非一切都源於業,因此不能作為證據。 一切皆為業的討論。 根系束縛的討論 786-787. 現在稱為根系束縛的討論。在這裡,痛苦有兩種:根系束縛的和非根系束縛的。根系束縛的痛苦是因為是痛苦的本質,非根系束縛的痛苦是因為生滅的壓迫,被"無常即是苦"所包含。沒有進行這種區分,認為"佛陀爲了了知什麼而修梵行,那就是根系束縛的苦,而非其他",像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,爲了顯示其他的痛苦本質,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"因為佛陀說'無常即是苦',所以應該是根系束縛的無常。"關於地、山、石頭等非根系束縛的事物是否也是無常,這是其意圖。 對於"不應說只有根系束縛是苦"的問題,他承認。因為非根系束縛的事物也是痛苦和憂愁的對象。在炎熱時火、寒冷時風是痛苦的對象,財產的損失等也是憂愁的常態。因此即使沒有無常的意義,非根系束縛的事物也應該被稱為苦。但因為沒有被業和煩惱所生,所以不應說是聖諦的苦,同樣因為道路沒有被充分了知。因為草木等的滅盡,或季節種子等的滅盡,並不是苦的滅盡的聖諦,所以根系束縛的苦是聖諦,其他的只是苦。爲了顯示這種差異,他作出迴應。就像"根系束縛"等的說法顯示了對根系束縛的了知,以及對已了知者不再生起,因此持有自己觀點的人進行否認。但是無法通過"無常即是苦"的說法來否定非根系束縛的痛苦本質,因此不能作為證據。 根系束縛的討論。 除去聖道的討論

  1. Idāni na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathā nāma hoti. Tatrāpi 『『maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni kiñci bhuñjanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho bhuñjati, pivati, khādati, sāyatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi saṅgho na bhuñjeyya, saṅghabhattādikaraṇaṃ niratthakaṃ bhaveyyā』』ti codetuṃ nanu atthi keci saṅghabhattāni karontītiādimāha. Gaṇabhojanantiādi 『『yadi saṅgho na bhuñjeyya, kassa gaṇabhojanādīni siyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Aṭṭha pānānīti idampi 『『yadi saṅgho na piveyya, kassetāni pānāni satthā anujāneyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā

797-798. Idāni na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathā nāma hoti. Tatrāpi 『『maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca sakkā tesaṃ kiñci dātuṃ, na ca tehi paṭiggaṇhituṃ, nāpi tesaṃ dānena koci upakāro ijjhati, tasmā na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyotiādi 『『yadi saṅghassa dinnaṃ mahapphalaṃ na bhaveyya, na naṃ satthā evaṃ thomeyyā』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathā nāma hoti. Tattha 『『buddho bhagavā na kiñci paribhuñjati, lokānuvattanatthaṃ pana paribhuñjamānaṃ viya attānaṃ dasseti, tasmā nirupakārattā na vattabbaṃ tasmiṃ dinnaṃ mahapphala』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Dvipadānaṃ aggotiādi 『『manussadussīlepi dānaṃ sahassaguṇaṃ hoti, kimaṅgaṃ pana evarūpe aggapuggale』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā.

  1. Dakkhiṇāvisuddhikathāvaṇṇanā

800-801. Idāni dakkhiṇāvisuddhikathā nāma hoti. Tattha 『『yadi paṭiggāhakato dakkhiṇā visujjheyya, mahapphalā bhaveyya. Dāyakena dānaṃ dinnaṃ, paṭiggāhakena vipāko nibbattitoti añño aññassa kārako bhaveyya, paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ āpajjeyya, añño kareyya, añño paṭisaṃvedeyya. Tasmā dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato, dāyakasseva cittavisuddhi vipākadāyikā hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyātiādi 『『yadi paṭiggāhakato dānaṃ na visujjheyya, kimassa āhuneyyādibhāvo kareyyā』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Añño aññassa kārakoti yadi dāyakassa dānacetanā paṭiggāhakena katā bhaveyya, yuttarūpaṃ siyā. Tassa pana dānacetanā parisuddhā paṭiggāhakasaṅkhātaṃ vatthuṃ paṭicca mahāvipākaṭṭhena visujjhati, tasmā acodanā esā 『『paṭiggāhakato dānaṃ visujjhatī』』ti.

Dakkhiṇāvisuddhikathāvaṇṇanā.

Sattarasamo vaggo.

  1. Aṭṭhārasamavaggo

  2. Manussalokakathāvaṇṇanā

802-

現在稱為不應說僧伽享用的討論。在這裡,"僧伽只是道果,且他們不享用任何東西,因此不應說僧伽享用、飲用、吃東西"的觀點,像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:"如果僧伽不享用,那麼僧伽的供養就會變得毫無意義。"對此,質疑道:"難道沒有人做僧伽的供養嗎?"關於"團體的供養"等,"如果僧伽不享用,那麼誰會做團體的供養呢?"以此質疑。關於"八種飲品"的說法也是如此,"如果僧伽不飲用,那麼這些飲品的老師會被允許嗎?"以此質疑。其餘部分應如前所述理解。 不應說僧伽享用的討論。 不應說僧伽的供養是大果的討論 797-798. 現在稱為不應說僧伽的供養是大果的討論。在這裡,"僧伽只是道果,不能給予他們任何東西,且不能接受他們的供養,任何供養也無法帶來幫助,因此不應說僧伽的供養是大果",像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"如果僧伽的供養不是大果,那麼老師就不會這樣稱讚他們。"其餘部分應如巴利文所述理解。 不應說僧伽的供養是大果的討論。 不應說佛陀的供養是大果的討論 現在稱為不應說佛陀的供養是大果的討論。在這裡,"佛陀不享用任何東西,但爲了順應世間而像享用一樣展現自己,因此沒有幫助的供養不應被稱為大果",像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"雙足中的最高者","即使是有缺陷的人,供養也是有千種功德,那麼對於這樣的大人物又有什麼特別的呢?"以此說明。其餘部分應如前所述理解。 不應說佛陀的供養是大果的討論。 關於供養的純凈討論 800-801. 現在稱為供養的純凈討論。在這裡,"如果供養者的供養能夠純凈,那麼將會產生大果。施主給予的供養,接受者的果報也會產生,彼此之間會成為因緣,導致他人獲得快樂和痛苦,另一方會行善,另一方會體驗。因此,供養的純凈是由施主而非接受者,施主的心靈純凈是果報的給予",像北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"如果供養者的供養不純凈,那麼有什麼意義呢?"若施主的供養意圖由接受者所產生,那是合情合理的。但施主的供養意圖若是純凈的,基於接受者所稱之的對象,將會產生極大的果報,因此認為"供養的純凈是由接受者產生的"。 供養的純凈討論。 第十七品。 第十八品。 關於人間世界的討論。

  1. Idāni manussalokakathā nāma hoti. Tattha 『『tathāgato loke, jāto loke saṃvaḍḍho, lokaṃ abhibhuyya viharati anupalitto lokenā』』ti (saṃ. ni. 3.94) suttaṃ ayoniso gahetvā 『『bhagavā tusitabhavane nibbatto tattheva vasati, na manussalokaṃ āgacchati, nimmitarūpamattakaṃ panettha dassetī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi vetullakānaṃyeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ puṭṭhokāsena ceva suttasādhanena ca saññāpetuṃ nanu atthītiādimāha. Loke jātoti paravādī tusitapuraṃ sandhāya vadati. Satthārā panetaṃ manussalokaññeva sandhāya lokaṃ vuttaṃ. Lokaṃ abhibhuyyāti paravādī manussalokaṃ abhibhavitvāti diṭṭhiyā vadati, satthā pana ārammaṇalokaṃ abhibhavitvā vihāsi. Anupalitto lokenāti paravādī manussalokena anupalittataṃva sandhāya vadati, satthā pana lokadhammesu kilesehi anupalitto vihāsi. Tasmā asādhakametanti.

Manussalokakathāvaṇṇanā.

  1. Dhammadesanākathāvaṇṇanā

804-806. Idāni dhammadesanākathā nāma hoti. Tattha 『『tusitapure ṭhito bhagavā dhammadesanatthāya abhinimmitaṃ pesesi, tena ceva tassa ca desanaṃ sampaṭicchitvā āyasmatā ānandena dhammo desito, na buddhena bhagavatā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi vetullakānaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi tena dhammo desito, sveva satthā bhaveyyā』』ti codetuṃ abhinimmito jinotiādimāha. Itaro tathā asampaṭicchanto paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Dhammadesanākathāvaṇṇanā.

  1. Karuṇākathāvaṇṇanā

807-808. Idāni karuṇākathā nāma hoti. Tattha piyāyitānaṃ vatthūnaṃ vipattiyā sarāgānaṃ rāgavasena karuṇāpatirūpikaṃ pavattiṃ disvā 『『rāgova karuṇā nāma, so ca bhagavato natthi, tasmā natthi buddhassa bhagavato karuṇā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『karuṇā nāmesā nikkilesatāya ceva sattārammaṇatāya ca cetovimuttitāya ca ekādasānisaṃsatāya ca mettādīhi samānajātikā, tasmā yadi bhagavato karuṇā natthi, mettādayopissa na siyu』』nti codanatthaṃ natthi buddhassa bhagavato mettātiādimāha. Ākāruṇikoti pañhe tathārūpaṃ vohāraṃ apassanto paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Karuṇākathāvaṇṇanā.

  1. Gandhajātakathāvaṇṇanā

  2. Idāni gandhajātakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ buddhe bhagavati ayoniso pemavasena 『『bhagavato uccārapassāvo aññe gandhajāte ativiya adhigaṇhāti, natthi tato ca sugandhataraṃ gandhajāta』』nti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Gandhajātakathāvaṇṇanā.

  1. Ekamaggakathāvaṇṇanā

810-

現在稱為人間世界的討論。在這裡,基於"如來在世間出生,在世間長大,超越世間而住,不為世間所染"這句經文,錯誤地理解為"世尊出生于兜率天,一直住在那裡,不來人間世界,只是在這裡顯現化身",像現在的方廣部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他爲了用機會和經文說服對方而說"難道沒有"等。"出生於世間"對方是指兜率天,但老師說的是人間世界。"超越世間"對方認為是超越人間世界,但老師是指超越所緣世間而住。"不為世間所染"對方是指不被人間世界所染,但老師是指不被世間法的煩惱所染而住。因此這不能作為證據。 人間世界的討論。 說法的討論 804-806. 現在稱為說法的討論。在這裡,"世尊住在兜率天,爲了說法而派遣化身,由他和接受他教導的尊者阿難說法,而不是由佛陀世尊說法",像方廣部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說"如果是由他說法,那他就應該是導師",以此質疑。對方不接受這種說法而否認。其餘部分意思很明顯。 說法的討論。 悲憫的討論 807-808. 現在稱為悲憫的討論。在這裡,看到對所愛事物的損失而產生貪慾的人們以貪慾的方式表現出類似悲憫的行為,認為"悲憫就是貪慾,而世尊沒有這種貪慾,因此佛陀世尊沒有悲憫",像北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說"悲憫是無煩惱的、以眾生為所緣的、心解脫的、有十一種功德的,與慈等是同類的,因此如果世尊沒有悲憫,那麼他也不應該有慈等",以此質疑說"佛陀世尊沒有慈"等。關於"無悲憫"的問題,因為沒有這樣的說法而否認。其餘部分意思很明顯。 悲憫的討論。 香氣的討論 現在稱為香氣的討論。在這裡,對佛陀世尊產生不正確的愛好,認為"世尊的糞便和尿液超過其他香氣,沒有比這更香的香氣",像某些盲人部和北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如巴利文所述理解。 香氣的討論。 一道的討論 810-

  1. Idāni ekamaggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ buddhe bhagavati ayoniso pemavaseneva 『『bhagavā sotāpanno hutvā sakadāgāmī, sakadāgāmī hutvā anāgāmī, anāgāmī hutvā arahattaṃ sacchākāsi, ekeneva pana ariyamaggena cattāri phalāni sacchākāsī』』ti laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ catūhi phalehi saddhiṃ uppannānaṃ catunnaṃ phassādīnaṃ ekato samodhānavasena codetuṃ catunnaṃ phassānantiādimāha. Sotāpattimaggenātiādi 『『kataramaggena sacchikarotī』』ti pucchanatthaṃ vuttaṃ. Arahattamaggenāti ca vutte tena sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ pahānābhāvavasena codeti. Bhagavā sotāpannoti buddhabhūtassa sotāpannabhāvo natthīti paṭikkhipati. Parato pañhadvayepi eseva nayo. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Ekamaggakathāvaṇṇanā.

  1. Jhānasaṅkantikathāvaṇṇanā

813-816. Idāni jhānasaṅkantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, vitakkavicārānaṃ vūpasamā dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī』』ti (saṃ. ni. 5.923-934) imaṃ paṭipāṭidesanaṃ nissāya 『『tassa tassa jhānassa upacārappavattiṃ vināva jhānā jhānaṃ saṅkamatī』』ti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva ekaccānañca andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te dutiyajjhānūpacāraṃ appatvā uppaṭipāṭiyā paṭhamajjhānā dutiyajjhānameva saṅkamati, paṭhamato tatiyaṃ, dutiyato catutthampi saṅkameyyā』』ti codetuṃ paṭhamā jhānātiādimāha. Yā paṭhamassātiādi 『『yadi paṭhamato anantaraṃ dutiyaṃ, dutiyādīhi vā tatiyādīni samāpajjati, ekāvajjanena samāpajjeyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Kāme ādīnavatoti paṭhamaṃ kāme ādīnavato manasi karoto pacchā uppajjati. Jhānakkhaṇe panesa nimittameva manasi karoti. Taññeva paṭhamanti 『『yadi purimajavanato pacchimajavanaṃ viya anantaraṃ uppajjeyya, ṭhapetvā purimapacchimabhāvaṃ lakkhaṇato taññeva taṃ bhaveyyā』』ti codetuṃ pucchati. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo. Vivicceva kāmehītiādīhi paṭipāṭiyā jhānānaṃ desitabhāvaṃ dīpeti, na anantaruppattiṃ, tasmā asādhakanti.

Jhānasaṅkantikathāvaṇṇanā.

  1. Jhānantarikakathāvaṇṇanā

817-818. Idāni jhānantarikakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samaye 『『pañcakanaye pañca jhānāni vibhattāni, kevalaṃ tayo samādhī uddiṭṭhā』』ti avitakkavicāramattassa samādhino okāsaṃ ajānantānaṃ 『『paṭhamassa ca dutiyassa ca jhānassa antare jhānantarikā nāma esā』』ti laddhi, seyyathāpi sammitiyānañceva ekaccānañca andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『jhānampi cetasikā dhammā, phassādayopi, tasmā yadi jhānantarikā nāma bhaveyya, phassantarikādīhipi bhavitabba』』nti codanatthaṃ atthi phassantarikātiādimāha .

Dutiyassa ca jhānassāti 『『yadi jhānantarikā nāma bhaveyya, dutiyatatiyādīnipi jhānāneva, tesampi antarikāya bhavitabba』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. So kevalaṃ laddhiyā abhāvena paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Paṭhamassa cāti puṭṭho laddhivasena paṭijānāti.

近接禪定的討論 813-8

819.Savitakko savicārotiādi 『『tiṇṇampi samādhīnaṃ samādhibhāve samāne avitakko vicāramattova samādhi jhānantariko, na itaroti ko ettha visesahetū』』ti codanatthaṃ vuttaṃ.

820-822.Dvinnaṃ jhānānaṃ paṭuppannānanti paṭhamadutiyāni sandhāya pucchati. Itaro 『『tesaṃ paccuppannānaṃyeva antare avitakko vicāramatto samādhi jhānantariko nāma hotī』』ti laddhiyā paṭijānāti. Paṭhamaṃ jhānaṃ niruddhanti puṭṭho tiṇṇaṃ ekakkhaṇe pavatti na yuttāti paṭijānāti . Avitakko vicāramatto samādhi paṭhamaṃ jhānanti catukkanayavasena pucchati. Sakavādī tasmiṃ naye tassa abhāvā paṭikkhipati. Nanu tayo samādhīti etthāyamadhippāyo – yathā tesu tīsu samādhīsu dve samādhī jhānāneva, na jhānantarikā, evaṃ itarenapi jhāneneva bhavitabbaṃ, na jhānantarikāyāti.

Jhānantarikakathāvaṇṇanā.

  1. Samāpanno saddaṃ suṇātītikathāvaṇṇanā

823-825. Idāni samāpanno saddaṃ suṇātītikathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā paṭhamassa jhānassa saddo kaṇḍako vutto bhagavatā, yadi ca samāpanno taṃ na suṇeyya, kathaṃ kaṇḍako siyā. Tasmā samāpanno saddaṃ, suṇātī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Cakkhunā rūpaṃ passatītiādi 『『samāpannassa tāva pañcadvārappavattaṃ natthi, tasmiṃ asati yadi so saddaṃ suṇeyya, rūpampi passeyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Saddo kaṇḍakoti vikkhepakarattā vuttaṃ. Oḷārikena hi saddena sote ghaṭṭite paṭhamajjhānato vuṭṭhānaṃ hoti, tenetaṃ vuttaṃ, tasmā asādhakaṃ. Dutiyassa jhānassātiādi 『『yathā aññopi kaṇḍako antosamāpattiyaṃ natthi, evaṃ saddassavanampī』』ti bodhanatthaṃ vuttaṃ, taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Samāpanno saddaṃ suṇātītikathāvaṇṇanā.

  1. Cakkhunārūpaṃpassatītikathāvaṇṇanā

826-

關於"有思維、有觀察"的討論,"對於這三種禪定的狀態,只有在沒有思維和觀察的情況下,禪定才是禪定的中間狀態,其他的並不屬於此",因此這樣說是爲了質疑。 820-822. 關於"兩種禪定的現前",指的是第一和第二禪。對方回答說:"在它們現前之間,只有在沒有思維和觀察的情況下,禪定才是禪定的中間狀態。"被問到第一禪是否停止時,他回答說:"在三種狀態中,只有一種狀態是不合適的。"關於沒有思維和觀察的禪定,依據四個方面進行提問。持有自己觀點的人對此持否定態度。難道有三種禪定嗎?在這裡的意思是:在這三種禪定中,只有兩種禪定是被稱為禪定的中間狀態,其他的並不屬於此;同樣,其他的禪定也應如此,不屬於禪定的中間狀態。 禪定中間狀態的討論。 關於"達到聲音的聽聞"的討論 823-825. 現在稱為達到聲音的聽聞的討論。在這裡,"因為第一禪的聲音是由世尊所說的,如果他達到狀態卻不聽到聲音,那麼聲音怎麼會存在呢?因此,達到狀態的人是聽到聲音的",像早期的修行者所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"眼睛看到色相",是爲了質疑說:"如果他沒有達到五根門的現前,若他不在其中,聽到聲音的話,還是能看到色相的。"聲音是指由於分散而說的。因為用粗大的聲音撞擊耳朵,會導致從第一禪中退轉,因此這樣說是不能成立的。關於第二禪的討論,"就如其他的聲音在內心的達到中不存在,聽到聲音也是如此",這是爲了警示,所有的內容都是顯而易見的。 達到聲音的聽聞的討論。 關於"眼睛看到色相"的討論。

  1. Idāni cakkhunā rūpaṃ passatītikathā nāma hoti. Tattha 『『cakkhunā rūpaṃ disvā』』ti vacanaṃ nissāya 『『pasādacakkhumeva rūpaṃ passatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ , te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi cakkhunā rūpaṃ passeyya, rūpena rūpaṃ passeyyātī』』ti codetuṃ rūpena rūpaṃ passatīti āha. Itaro rūpāyatanaṃ sandhāya paṭikkhipitvā puna puṭṭho cakkhumeva sandhāya paṭijānāti. Paṭivijānātīti ettha ayamadhippāyo – passatīti hi mayaṃ paṭijānanaṃ sandhāya pucchāma, na cakkhūpasaṃhāramattaṃ. Tasmā vadehi tāva 『『kiṃ te cakkhumā rūpena rūpaṃ paṭivijānātī』』ti. Itaro purimanayeneva paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Atha naṃ 『『evaṃ sante rūpaṃ manoviññāṇaṃ āpajjati, tañhi paṭivijānāti nāmā』』ti codetuṃ rūpaṃ manoviññāṇanti āha. Itaro lesaṃ alabhanto paṭikkhipateva. Atthi cakkhussa āvaṭṭanātiādi 『『yadi cakkhu paṭivijānanaṭṭhena passati, cakkhuviññāṇassa viya tassāpi āvajjanāya bhavitabba』』nti codetuṃ pucchati. Itaro yasmā na āvajjanapaṭibaddhaṃ cakkhu, na taṃ āvajjanānantaraṃ uppajjati, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Sotena saddantiādīsupi eseva nayo. Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ passatīti sasambhārakathānayena vuttaṃ. Yathā hi usunā vijjhantopi 『『dhanunā vijjhatī』』ti vuccati, evaṃ cakkhuviññāṇena passantopi 『『cakkhunā passatī』』ti vutto, tasmā asādhakametaṃ. Sesesupi eseva nayopi.

Cakkhunā rūpaṃ passatītikathāvaṇṇanā.

Aṭṭhārasamo vaggo.

  1. Ekūnavīsatimavaggo

  2. Kilesapajahanakathāvaṇṇanā

828-831. Idāni kilesapajahanakathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā kilesapahānaṃ nāma atthi, pahīnakilesassa ca atītāpi kilesā pahīnāva honti, anāgatāpi, paccuppannāpi, tasmā atītepi kilese pajahati, anāgatepi, paccuppannepī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya atītetiādipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Natthi kilese jahatīti imasmiṃ pana paravādissa pañhe yasmā kacavaraṃ pajahantassa kacavare chaḍḍanavāyāmo viya kilese pajahantassa na atītādibhedesu kilesesu vāyāmo atthi, nibbānārammaṇe pana ariyamagge pavattite kilesā anuppannāyeva nuppajjantīti pahīnā nāma honti, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Tena hi atīte kilese pajahatītiādi pana yasmā 『『natthi kilesapajahanā』』ti na vattabbaṃ, tasmā atītādibhede pajahatīti chalena vuttaṃ.

Kilesapajahanakathāvaṇṇanā.

  1. Suññatakathāvaṇṇanā

現在稱為"眼睛看到色相"的討論。在這裡,基於"用眼睛看到色相"這句話,認為"只有清凈的眼睛才能看到色相",像大乘部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"如果用眼睛看到色相,憑藉色相也能看到色相",以此質疑。對方針對色的存在進行否定后,再次被問及眼睛的存在時,他回答說。"理解"的意思是:我們是基於"看到"來提問,而不是僅僅依靠眼睛的存在。因此,先問"你是否用眼睛理解色相?"對方則以相同的方式否定並回答。然後他說:"如果是這樣,色相就會變成心意所知的對象,因此被理解的色相才算存在。"對方在未獲得理解的情況下仍然否定。關於"眼睛的存在",他問道:"如果眼睛是理解的對象,眼識的存在也應如此。"對方因未受眼識的限制而否定其存在。關於"耳朵的聲音"等問題也是如此。在這裡,僧人們說:"用眼睛看到色相"是以具備條件的方式說的。就如同用箭射中目標一樣,也可以說是"用眼識看到",因此這不能成立。其餘的情況也是如此。 眼睛看到色相的討論。 第十八章。 第十九章 關於"煩惱的斷除"的討論 828-831. 現在稱為"煩惱的斷除"的討論。在這裡,"因為有煩惱的斷除,已斷的煩惱在過去也已斷除,未來的煩惱和現前的煩惱也是如此,因此在過去也斷除煩惱,在未來也斷除,在現前也斷除",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如巴利文所述理解。關於"沒有煩惱的斷除",在這裡,針對對方的問題,認為"如同放棄樹葉的風,放棄煩惱的努力在過去和未來並不存在",因此在涅槃的境界中,煩惱並未出現,所以已斷的煩惱才算存在,因此這不能成立。因此,"在過去斷除煩惱"等的說法是以技巧的方式表達的。 關於煩惱的斷除的討論。

  1. Idāni suññatakathā nāma hoti. Tattha suññatāti dve suññatā khandhānañca anattalakkhaṇaṃ nibbānañca. Tesu anattalakkhaṇaṃ tāva ekaccaṃ ekena pariyāyena siyā saṅkhārakkhandhapariyāpannaṃ, nibbānaṃ, apariyāpannameva. Imaṃ pana vibhāgaṃ aggahetvā 『『suññatā saṅkhārakkhandhapariyāpannā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Animittanti sabbanimittarahitaṃ nibbānaṃ. 『『Appaṇihito』』tipi tasseva nāmaṃ. Kasmā panetaṃ ābhatanti? Avibhajjavādīvāde dosāropanatthaṃ. Yassa hi avibhajitvā 『『ekadeseneva suññatā saṅkhārakkhandhapariyāpannā』』ti laddhi, tassa nibbānampi saṅkhārakkhandhapariyāpannanti āpajjati. Imassa dosassāropanatthaṃ 『『animittaṃ appaṇihita』』nti ābhataṃ. Itaro tassa pariyāpannabhāvaṃ anicchanto paṭikkhipati. Saṅkhārakkhandho na aniccotiādi nibbānasaṅkhātāya suññatāya aniccabhāvāpattidosadassanatthaṃ vuttaṃ.

833.Saṅkhārakkhandhassa suññatāti 『『yadi aññassa khandhassa suññatā aññakkhandhapariyāpannā, saṅkhārakkhandhasuññatāyapi sesakkhandhapariyāpannāya bhavitabba』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Saṅkhārakkhandhassa suññatā na vattabbātiādi 『『yadi saṅkhārakkhandhasuññatā sesakkhandhapariyāpannā na hoti, sesakkhandhasuññatāpi saṅkhārakkhandhapariyāpannā na hotī』』ti paṭilomadassanatthaṃ vuttaṃ.

834.Suññamidaṃ, bhikkhave, saṅkhārāti suttaṃ parasamayato ābhataṃ. Tattha saṅkhārāti 『『sabbe saṅkhārā aniccā』』ti āgataṭṭhāne viya pañcakkhandhā, te ca attattaniyasuññattā suññatāti sāsanāvacaraṃ hoti, na virujjhati, tasmā anuññātaṃ. Yasmā panetaṃ na suññatāya saṅkhārakkhandhapariyāpannabhāvaṃ dīpeti, tasmā asādhakanti.

Suññatakathāvaṇṇanā.

  1. Sāmaññaphalakathāvaṇṇanā

835-836. Idāni sāmaññaphalakathā nāma hoti. Tattha maggavīthiyampi phalasamāpattivīthiyampi ariyamaggassa vipākacittaṃ sāmaññaphalaṃ nāmāti sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yesaṃ pana tathā aggahetvā 『『kilesapahānañceva phaluppatti ca sāmaññaphalaṃ, tasmā asaṅkhata』』nti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā yathā pāḷimeva niyyātīti.

Sāmaññaphalakathāvaṇṇanā.

  1. Pattikathāvaṇṇanā

837-840. Idāni pattikathā nāma hoti. Tattha 『『yaṃ yaṃ paṭilabbhati, tassa tassa paṭilābho patti nāma. Sā ca asaṅkhatā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā yathāpāḷimeva niyyātīti . Na vattabbantiādi yāya laddhiyā patti asaṅkhatāti maññati, taṃ pakāsetuṃ vuttaṃ. Tattha sakavādī 『『na hevaṃ vattabbe』』ti paṭikkhipanto kevalaṃ pattiyā rūpādibhāvaṃ na sampaṭicchati. Na hi patti nāma koci dhammo atthi, na pana asaṅkhatabhāvaṃ anujānāti. Itaro pana paṭikkhepamatteneva asaṅkhatāti laddhiṃ patiṭṭhapeti, sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Pattikathāvaṇṇanā.

  1. Tathatākathāvaṇṇanā

841-

現在稱為空性的討論。在這裡,空性有兩種:蘊的無我特徵和涅槃。在這些中,無我特徵在某種程度上可能屬於行蘊,涅槃則完全不屬於。但未能理解這種區分,認為"空性屬於行蘊",像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。"無相"指完全沒有任何相的涅槃。"無愿"也是同一個名稱。為什麼要提出這個?是爲了指出不可分割論者的錯誤。對於那些未經區分就認為"空性只屬於行蘊的一部分"的人,涅槃也會被認為屬於行蘊。爲了指出這個錯誤,提出了"無相、無愿"。對方不願意接受其屬於行蘊的觀點而否認。關於"行蘊不是無常"等,是爲了展示涅槃所稱的空性可能導致無常性的錯誤。 關於"行蘊的空性","如果另一個蘊的空性屬於其他蘊,那麼行蘊的空性也應屬於其餘蘊",以此質疑而說。關於"不應說行蘊的空性","如果行蘊的空性不屬於其餘蘊,那麼其餘蘊的空性也不應屬於行蘊",以此反向展示而說。 經文"比丘們,這些行是空的"是從其他教義引用的。在這裡,"行"就像"一切行無常"中出現的五蘊,它們因為沒有自性而是空的,這符合佛教的教義,不相矛盾,因此是被允許的。但因為它沒有顯示行蘊屬於空性,所以不能成立。 空性的討論。 共同果的討論 835-836. 現在稱為共同果的討論。在這裡,在道的路徑和果的獲得路徑中,聖道的果報心稱為共同果,這是他們自己的結論。但有些人未能正確理解,認為"煩惱的斷除和果的產生是共同果,因此是無為的",像早期修行者所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述,按照巴利文理解。 共同果的討論。 獲得的討論 837-840. 現在稱為獲得的討論。在這裡,"凡是獲得的,其獲得稱為獲得。它是無為的",像早期修行者所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述,按照巴利文理解。關於"不應說"等,是爲了闡明認為獲得是無為的那種觀點。在這裡,持有自己觀點的人否認並不接受獲得具有色等性質。他認為根本不存在叫做獲得的任何法,也不承認其無為性。對方僅僅通過否定就建立了無為的觀點,但因為這種建立是不恰當的,所以實際上是不成立的。 獲得的討論。 如實性的討論。

  1. Idāni tathatākathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『rūpādīnaṃ sabbadhammānaṃ rūpādisabhāvatāsaṅkhātā tathatā nāma atthi, sā ca saṅkhatesu rūpādīsu apariyāpannattā asaṅkhatā』』ti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa , paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā pākaṭamevāti.

Tathatākathāvaṇṇanā.

  1. Kusalakathāvaṇṇanā

844-846. Idāni kusalakathā nāma hoti. Tattha anavajjampi kusalaṃ iṭṭhapākampi. Anavajjaṃ nāma kilesavippayuttaṃ. Ayaṃ nayo ṭhapetvā akusalaṃ sabbadhamme bhajati. Iṭṭhavipākaṃ nāma āyatiṃ upapattipavattesu iṭṭhaphalanipphādakaṃ puññaṃ. Ayaṃ nayo kusalattike ādipadameva bhajati. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā anavajjabhāvamatteneva nibbānaṃ kusalanti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, tesaṃ iṭṭhavipākaṭṭhena nibbānassa kusalatābhāvaṃ dīpetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Kusalakathāvaṇṇanā.

  1. Accantaniyāmakathāvaṇṇanā

  2. Idāni accantaniyāmakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sakiṃ nimuggo nimuggova hotī』』ti (a. ni. 7.15) suttaṃ nissāya 『『atthi puthujjanassa accantaniyāmatā』』ti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Mātughātakotiādi 『『niyatamicchādiṭṭhikassa ca mātughātakādīnañca samāne micchattaniyāme mātughātakādīhipi te accantaniyatehi bhavitabba』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro 『『niyatamicchādiṭṭhiko saṃsārakhāṇuko bhavantarepi niyatova ime pana ekasmiññeva attabhāve』』ti laddhiyā na hevanti paṭikkhipati .

848.Vicikicchā uppajjeyyāti 『『ayaṃ niyato vā no vā』』ti evaṃ uppajjeyyāti pucchati. Itaro anuppattikāraṇaṃ apassanto paṭijānāti. Nuppajjeyyāti puṭṭho pana yaṃ diṭṭhiṃ āsevanto niyāmaṃ okkanto, tattha anuppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Tato pahīnāti puṭṭho maggena appahīnattā paṭikkhipati, taṃ diṭṭhiṃ ārabbha asamudācārato paṭijānāti. Atha naṃ yasmā pahānaṃ nāma vinā ariyamaggena natthi, tasmā tassa vasena codetuṃ sotāpattimaggenātiādimāha. So ekamaggenāpi appahīnattā paṭikkhipati. Puna katamenāti puṭṭho micchāmaggaṃ sandhāya akusalenātiādimāha.

849.Ucchedadiṭṭhi uppajjeyyāti dutiyaniyāmuppattiṃ pucchati. Itaro yasmā 『『yepi te okkalā vayabhiññā natthikavādā akiriyavādā ahetukavādā』』ti (ma. ni. 3.143) vacanato tissopi niyatamicchādiṭṭhiyo ekassa uppajjanti, tasmā paṭijānāti.

  1. Atha naṃ 『『na ca nāma so accantaniyāmo』』ti codetuṃ hañcītiādimāha. Accantaniyatassa hi dutiyaniyāmo niratthako. Nuppajjeyyāti pañhe yaṃ sassatadiṭṭhiyā sassatanti gahitaṃ, tadeva ucchijjissatīti gahetvā anuppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Pahīnāti puṭṭho maggena appahīnattā paṭikkhipati, vuttanayena anuppajjanato paṭijānāti. Sassatadiṭṭhi uppajjeyyātiādīsupi eseva nayo. Sesaṃ vicikicchāvāre vuttanayameva.

851-

現在稱為如實性的討論。在這裡,認為「所有色等法的本質稱為如實性,且由於在行等中不具備限制性,因此是無為的」,像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分在這裡也如前所述,顯而易見。 如實性的討論。 關於善法的討論 844-846. 現在稱為善法的討論。在這裡,善法是無過失的,也屬於所欲的。無過失是指與煩惱無關的。這個原則是排除一切惡法的。所欲的果是指在生的輪迴中,所愿的果報所產生的善業。這個原則僅適用於善法的初始部分。然而,有些人未能理解這個區分,認為僅憑無過失的狀態就能稱涅槃為善法,像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分在這裡也如前所述,顯而易見。 善法的討論。 關於絕對限制的討論 現在稱為絕對限制的討論。在這裡,基於「如果自己被困住,就會變得困惑」的經文,認為「存在凡人的絕對限制」,像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於「母親殺害者」等,"基於確定的錯誤觀點,母親殺害者等也應被認為有絕對限制",以此質疑而說。對方則認為「持有確定錯誤觀點的人在輪迴中也會被認為是絕對的」,因此否認。 關於「懷疑是否會出現」的討論,「這是否是確定的或不確定的」,他會這樣問。對方在未看到因果的情況下就直接回答。被問到是否會出現時,他根據自己所持的觀點回答,指出了未出現的原因。被問到是否會消失時,他則因未完全消失而否認,基於這觀點而進行回答。然後他因為認為「沒有斷除是沒有聖道的」,因此以此為依據進行質疑,提到初果的聖道。即使是通過一條道路也因未完全消失而否認。再次被問及時,他則根據錯誤的道路回答,認為是惡法。 關於「斷滅見是否會出現」的討論。對方因為「那些自以為是的,認為沒有存在的、無行為的、無因的」這句話,認為這三種確定的錯誤見也會出現,因此進行回答。 然後他提到「這並不是絕對的限制」的質疑,稱為「絕對的限制是無意義的」。關於絕對限制的第二種限制是沒有意義的。被問到是否會出現時,若持有永恒見的人認為是永恒的,他會以此為依據,指出未出現的原因。被問到消失時,他因未完全消失而否認,基於所述的未出現而進行回答。在永恒見的討論中也是如此。其餘部分在懷疑的討論中也如前所述。

852.Na vattabbanti pucchā paravādissa, suttassa atthitāya paṭiññā sakavādissa. Na pana so bhavantarepi nimuggova. Imasmiññeva hi bhave abhabbo so taṃ diṭṭhiṃ pajahitunti ayamettha adhippāyo, tasmā asādhakametanti. Sabbakālaṃ ummujjitvā nimujjatītiādi vacanamatte abhinivesaṃ akatvā attho pariyesitabboti dassanatthaṃ vuttanti.

Accantaniyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Indriyakathāvaṇṇanā

853-856. Idāni indriyakathā nāma hoti. Tattha lokiyā saddhā saddhā eva nāma, na saddhindriyaṃ. Tathā lokiyaṃ vīriyaṃ…pe… sati… samādhi… paññā paññāyeva nāma, na paññindriyanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānañceva mahisāsakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Natthi lokiyā saddhātiādi yasmā lokiyāpi saddhādayova dhammā adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ, na saddhādīhi aññaṃ saddhindriyādi nāma atthi, tasmā lokiyānampi saddhādīnaññeva saddhindriyādibhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthi lokiyo manotiādi yathā te lokiyāpi manādayo dhammā manindriyādīni, evaṃ lokiyā saddhādayopi saddhindriyānīti upamāya tassatthassa vibhāvanatthaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Indriyakathāvaṇṇanā.

Ekūnavīsatimo vaggo.

  1. Vīsatimavaggo

  2. Asañciccakathāvaṇṇanā

857-862. Idāni asañciccakathā nāma hoti. Tattha 『『ānantariyavatthūni nāma garūni bhāriyāni, tasmā asañciccāpi tesu vatthūsu vikopitesu ānantariko hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya asañciccāti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yasmā ānantariyakammaṃ nāma kammapathappattaṃ. Yadi ca asañcicca kammapathabhedo siyā, avasesā pāṇātipātādayopi asañcicca bhaveyyu』』nti codanatthaṃ asañciccapāṇaṃ hantvātiādimāha. Itaro tathārūpāya laddhiyā abhāvena paṭikkhipati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Na vattabbaṃ mātughātakoti pucchā paravādissa, rogapaṭikārādikāle asañcicca ghātaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Nanu mātā jīvitā voropitāti pañhepi asañcicca voropitaṃ sandhāya paṭiññā sakavādisseva. Evaṃ adhippāyaṃ pana aggahetvā hañcīti laddhipatiṭṭhāpanaṃ itarassa. Taṃ ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitameva. Pitughātakādīsupi eseva nayo. Saṅghabhedake pana dhammasaññiṃ sandhāya saṅghabhedo ānantarikoti pucchā sakavādissa, 『『saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī』』ti vacanaṃ ayoniso gahetvā paṭiññā paravādissa. Puna sabbeti puṭṭho sakapakkhe dhammasaññiṃ sandhāya paṭikkhipati, parapakkhe dhammasaññiṃ sandhāya paṭijānāti. Dhammasaññīti pañhadvayepi eseva nayo. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ ekanteneva dhammavādissa ānantarikabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Āpāyiko nerayikoti gāthāyapi adhammavādīyeva adhippeto. Itaro pana adhippāyaṃ aggahetvā laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Asañciccakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇakathāvaṇṇanā

863-

對方提出"不應該說"的問題,持有自己觀點的人因為經文的存在而回答。但他並不是在所有的生中都沉淪。這裡的意思是,他只是在這一生中無法斷除那種見解,因此這不能成立。關於"一直浮出水面又沉下去"等說法,是爲了表明不應執著于字面意思,而應該探求其含義。 絕對限制的討論。 關於根的討論 853-856. 現在稱為根的討論。在這裡,認為"世俗的信仰只是信仰,不是信根。同樣,世俗的精進...念...定...慧只是慧,不是慧根",像因論者和化地部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"沒有世俗的信仰"等,因為世俗的信仰等法也具有支配的意義,所以稱為根,而不是除了信仰等之外還有叫做信根等的其他法,因此說這是爲了顯示世俗的信仰等也是信根等。關於"有世俗的意"等,就像他們認為世俗的意等法是意根等一樣,世俗的信仰等也是信根,這是爲了通過比喻來闡明其意義。其餘部分應如巴利文所述理解。 根的討論。 第十九章。 第二十章 關於非故意的討論 857-862. 現在稱為非故意的討論。在這裡,認為"無間業是嚴重的、沉重的,因此即使非故意地破壞這些事物也會成為無間業",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提出"非故意"的問題,另一方根據自己的觀點回答。然後他說"因為所謂的無間業是達到業道的。如果非故意也能破壞業道,那麼其他的殺生等也可能是非故意的",以此質疑。對方因為沒有這樣的觀點而否認。其餘部分應如巴利文所述理解。關於"不應該說是殺母者"的問題是對方提出的,持有自己觀點的人考慮到治病等情況下的非故意殺害而回答。在"難道母親不是被奪去生命嗎"的問題中,持有自己觀點的人也是考慮到非故意奪去生命而回答。但對方未能理解這種意圖,而建立了自己的觀點。這種建立是不恰當的,因此是不成立的。關於殺父等也是同樣的道理。關於破和合僧,持有自己觀點的人考慮到認為是正法的人而問"破和合僧是無間業嗎",對方錯誤地理解"破壞和合的僧團,將在地獄中受苦一劫"這句話而回答。再次被問到"所有的人"時,他考慮到自己一方認為是正法的人而否認,考慮到對方認為是正法的人而回答。關於"認為是正法"的兩個問題也是同樣的道理。"難道世尊不是說過"這句經文是爲了明確顯示正法論者的無間業性。偈頌中的"墮落者、地獄者"也是指非正法論者。但對方未能理解這種意圖,而建立了自己的觀點。這種建立是不恰當的,因此是不成立的。 非故意的討論。 關於智的討論 863-

  1. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha duvidhaṃ ñāṇaṃ – lokiyañca lokuttarañca. Lokiyaṃ samāpattiñāṇampi hoti dānādivasena pavattaṃ kammassakatañāṇampi; lokuttaraṃ saccaparicchedakaṃ maggañāṇampi phalañāṇampi. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā 『『saccaparicchedakameva ñāṇaṃ na itaraṃ, tasmā natthi puthujjanassa ñāṇa』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Paññātiādi ñāṇavevacanadassanatthaṃ vuttaṃ. Tenetaṃ dīpeti – yadi tassa ñāṇaṃ natthi, paññādayopi natthi. Atha paññādayo atthi, ñāṇampi atthi. Kasmā? Paññādīnaṃ ñāṇato anaññattāti. Paṭhamaṃ jhānantiādi samāpattiñāṇassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Dānaṃ dadeyyātiādi kammassakatañāṇassa. Dukkhaṃ parijānātīti lokuttaramaggañāṇameva dīpeti, na ca lokuttarameva ñāṇanti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Nirayapālakathāvaṇṇanā

  2. Idāni nirayapālakathā nāma hoti. Tattha 『『niraye nerayikakammāneva nirayapālarūpavasena vadhenti, natthi nirayapālā nāma sattā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi tattha nirayapālā na siyuṃ, kammakāraṇāpi na bhaveyyuṃ. Kāraṇikesu hi sati kāraṇā』』ti codetuṃ natthi nirayesūtiādimāha.

867-868.Atthi manussesūti paccakkhena ñāpanatthaṃ. Yathā hi manussesu sati kāraṇikesu kāraṇā, evaṃ tatthāpīti ayamettha adhippāyo. Atthi nirayesūti pucchā paravādissa, paṭiññā itarassa. Na vessabhū nopi ca pettirājāti paravādinā sakasamayato suttaṃ ābhataṃ. Taṃ pana sāsanāvacarikanti sakavādinā anuññātaṃ. Tattha vessabhūti eko devo. Pettirājāti pettivisaye petamahiddhiko. Somādayo pākaṭā eva. Idaṃ vuttaṃ hoti – attano kammehi ito paṇunnaṃ paralokaṃ pattaṃ purisaṃ na ete vessabhūādayo hananti. Yehi pana so kammehi tattha paṇunno, tāni sakāni kammāniyeva naṃ tattha hanantīti kammassakataṃ dīpeti, na nirayapālānaṃ abhāvaṃ. Sakavādinā pana tamenaṃ, bhikkhaveti ābhatāni suttapadāni nītatthānevāti.

Nirayapālakathāvaṇṇanā.

  1. Tiracchānakathāvaṇṇanā

869-871. Idāni tiracchānakathā nāma hoti. Tattha devesu erāvaṇādayo devaputtā hatthivaṇṇaṃ assavaṇṇaṃ vikubbanti, natthi tattha tiracchānagatā. Yesaṃ pana tiracchānavaṇṇino devaputte disvā 『『atthi devesu tiracchānagatā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi devayoniyaṃ tiracchānagatā siyuṃ, tiracchānayoniyampi devā siyu』』nti codetuṃ atthi tiracchānagatesūtiādimāha. Kīṭātiādi yesaṃ so abhāvaṃ icchati, te dassetuṃ vuttaṃ. Erāvaṇoti pañhe tassa atthitāya paṭiññā sakavādissa , na tiracchānagatassa. Hatthibandhātiādi 『『yadi tattha hatthiādayo siyuṃ, hatthibandhādayopi siyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Tattha yāvasikāti yavassa dāyakā. Kāraṇikāti hatthācariyādayo, yehi te nānāvidhaṃ kāraṇaṃ kareyyuṃ. Bhattakārakāti hatthiādīnaṃ bhattarandhakā. Na hevanti tathā anicchanto paṭikkhipatīti.

Tiracchānakathāvaṇṇanā.

  1. Maggakathāvaṇṇanā

872-875. Idāni maggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti (a. ni.

現在稱為智的討論。在這裡,智有兩種——世俗智和出世智。世俗智包括定的智,也包括因施等所產生的善業智;出世智是指識別真理的道智和果智。如果不考慮這一劃分,認為「只有識別真理的智,而沒有其他智,因此凡人沒有智」的觀點,像因論者所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於「智慧」等的說法是爲了說明智的定義。因此,如果沒有那種智,智慧等也不存在。如果智慧等存在,智也存在。為什麼呢?因為智慧等的智是不可分的。關於「第一禪」等是爲了顯示定的智。關於「應施捨」等是爲了顯示善業智。關於「識別痛苦」等則是專指出世的道智,而不是僅僅出世的智。 智的討論。 關於地獄的討論 現在稱為地獄的討論。在這裡,認為「在地獄中,只有因地獄業而受苦,根本不存在地獄的眾生」,像盲人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:「如果那裡沒有地獄的眾生,那麼因果也不會存在。因為在因果存在的地方,必定有因果。」 867-868. 「在人類中存在」是爲了直接表明這一點。正如在人類中存在因果一樣,那裡也存在因果,這就是這裡的意思。關於「在地獄中存在」是對方提出的問題,另一方回答。關於「既不是天神也不是鬼王」是持有自己觀點的人從自己理解的經文中引述的。這是被允許的,屬於教義的範圍。在這裡,天神指的是一種神;鬼王指的是在鬼道中非常強大的鬼。像索摩等是顯而易見的。這是說:以自己的業力而生的人,根本不會被這些天神等所傷害。只有那些因業力而生的人,才會在那兒受到傷害,因此顯示出善業的存在,而非地獄眾生的缺失。持有自己觀點的人則認為,關於「比丘們」所引述的經文是明確的。 地獄的討論。 關於畜生的討論 869-871. 現在稱為畜生的討論。在這裡,天神如大象等的天子們擁有象的顏色和馬的顏色,而那裡根本不存在畜生。如果看到這些畜生的天子,認為「在天中存在畜生」,像盲人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。如果「如果在天界中存在畜生,那麼在畜生道中也會有天神」,以此質疑,關於「在畜生中存在」的說法是被提出的。關於「蟲」等的說法是爲了說明其缺失。關於「神」是對方提出的問題,持有自己觀點的人回答,認為在畜生中沒有存在。關於「像的束縛」等的說法是爲了質疑「如果那裡有象等,那麼也會有象的束縛」等。這裡的「直到」指的是給予穀物的;「因」是指象的訓練等,依此他們會做出各種各樣的事情。關於「廚師」等是指象等的廚師。對方則因不願意接受而否認。 畜生的討論。 關於道路的討論 872-875. 現在稱為道路的討論。在這裡,認為「過去他的身體行為、言語行為、生活方式是非常清凈的」,如《阿毗達摩經》所述。

3.431) idañceva suttaṃ sammāvācākammantājīvānañca cittavippayuttataṃ nissāya 『『nippariyāyena pañcaṅgikova maggo』』ti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānaṃ, te sandhāya pañcaṅgikoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sammāvācā maggaṅgaṃ, sā ca na maggotiādi parasamayavasena vuttaṃ. Parasamayasmiñhi sammāvācādayo maggaṅganti āgatā. Rūpattā pana maggo na hotīti vaṇṇitā. Sammādiṭṭhi maggaṅgantiādi maggaṅgassa amaggatā nāma natthīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Pubbeva kho panassāti sutte parisuddhasīlassa maggabhāvanā nāma hoti, na itarassāti āgamaniyapaṭipadāya visuddhibhāvadassanatthaṃ 『『kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti vuttaṃ, na imehi vinā pañcaṅgikabhāvadassanatthaṃ. Tenevāha 『『evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī』』ti. Sakavādinā ābhatasuttaṃ nītatthamevāti.

Maggakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇakathāvaṇṇanā

876-877. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha dhammacakkappavattane dvādasākārañāṇaṃ sandhāya 『『dvādasavatthukaṃ ñāṇaṃ lokuttara』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace taṃ dvādasavatthukaṃ, dvādasahi maggañāṇehi bhavitabba』』nti codetuṃ dvādasātiādimāha. Itaro maggassa ekattaṃ sandhāya paṭikkhipati, ekekasmiṃ sacce saccañāṇakiccañāṇakatañāṇānaṃ vasena ñāṇanānattaṃ sandhāya paṭijānāti. Dvādasa sotāpattimaggātiādīsupi eseva nayo. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ saddhiṃ pubbabhāgaparabhāgehi ñāṇanānattaṃ dīpeti, na ariyamaggassa dvādasa ñāṇataṃ. Tasmā asādhakanti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

Vīsatimo vaggo.

Catutthapaṇṇāsako samatto.

  1. Ekavīsatimavaggo

  2. Sāsanakathāvaṇṇanā

  3. Idāni sāsanakathā nāma hoti. Tattha tisso saṅgītiyo sandhāya 『『sāsanaṃ navaṃ kata』』nti ca 『『atthi koci tathāgatassa sāsanaṃ navaṃ karotī』』ti ca 『『labbhā tathāgatassa sāsanaṃ navaṃ kātu』』nti ca yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Satipaṭṭhānātiādi sāsanaṃ nāma satipaṭṭhānādayo ceva ariyadhammā, kusalādīnañca desanā. Tattha yesaṃ bhagavatā desitā satipaṭṭhānādayo, ṭhapetvā te aññesaṃ vā satipaṭṭhānādīnaṃ karaṇena akusalādīnaṃ vā kusalādibhāvakaraṇena sāsanaṃ navaṃkataṃ nāma bhaveyya, kiṃ taṃ evaṃ kataṃ kenaci, atthi vā koci evaṃ karoti, labbhā vā evaṃ kātunti tīsupi pucchāsu codanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Sāsanakathāvaṇṇanā.

  1. Avivittakathāvaṇṇanā

879-880. Idāni avivittakathā nāma hoti. Tattha yassa puggalassa yo dhammo paccuppanno, so tena avivitto nāmāti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yasmā pana puthujjanena tedhātukā dhammā apariññātā, tasmā so ekakkhaṇeyeva sabbehipi tedhātukehi dhammehi avivittoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Phassehītiādi sabbesaṃ phassādīnaṃ ekakkhaṇe pavattidosadassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Avivittakathāvaṇṇanā.

  1. Saññojanakathāvaṇṇanā

881-

3.431) 如果說,基於正確的言語、行為和生活方式的心的分離,稱為「簡單來說是五支的道路」,像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。正確的言語是道路的組成部分,而這並不是道路等。關於其他方面的討論是爲了說明,在其他方面,正確的言語等作為道路的組成部分是被接受的。然而,因其本質,不能稱為道路。正確的見解是道路的組成部分等,說明道路的非組成部分是不存在的。以前他已經說過,這在於清凈的行為的修習,而不是其他的;因此爲了闡明「身體行為、言語行為、生活方式是非常清凈的」,這是爲了顯示通過清凈的修習而達到的狀態,而不是僅僅通過這五種組成部分的存在。基於這個原因說:「因此,這個聖者的八支道路將會達到修習的圓滿。」持有自己觀點的人認為這是明確的經文。 道路的討論。 關於智的討論 876-877. 現在稱為智的討論。在這裡,關於法輪的轉動,提到的十二因緣的智,稱為「出世的智」,像某些早期的部派所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他提到:「如果那是十二因緣的智,那麼應該有十二個道路的智。」以此質疑,提到「十二」的問題。對方則是基於道路的統一性而否認,認為分別的智是存在的。關於「十二個入道」的討論也是如此。難道不是說過「世尊」嗎?這部經文通過前後文來說明智的多樣性,而不是出世道的十二種智。因此,這並不成立。 智的討論。 第十九章。 第21章。 關於教法的討論 現在稱為教法的討論。在這裡,提到三種聚會,稱為「教法是新的」,以及「是否有任何人能創造出如來新的教法」,還有「是否能獲得如來新的教法」,像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於「正念」等的說法是指教法,即正念等和聖法,以及對善法等的教導。在這裡,世尊所教導的正念等,如果不包括其他的正念等的行為或不善法的行為,那麼稱為教法是新的,這樣的事情是否有人做過,是否有人獲得過,這在三種討論中是爲了質疑而說的。其餘部分應如巴利文所述理解。 教法的討論。 關於不分離的討論 879-880. 現在稱為不分離的討論。在這裡,某個人所面對的法是當下的,因此稱為不分離。這是基於某種情況下的存在。由於凡人未能理解這些法,因此他在任何時刻都被所有的法所不分離,像他們所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於「觸」的說法是爲了說明所有觸的發生的缺陷。其餘部分應如巴利文所述理解。 不分離的討論。 關於束縛的討論 881-

  1. Idāni saññojanakathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā sabbaṃ buddhavisayaṃ na jānāti, tasmā tassa tattha avijjāvicikicchāhi appahīnāhi bhavitabbanti saññāya 『『atthi kiñci saññojanaṃ appahāya arahattappattī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atthi kiñci sakkāyadiṭṭhītiādi arahato sabbasaṃyojanappahānadassanatthaṃ vuttaṃ. Sabbaṃ buddhavisayanti pañhadvaye arahato sabbaññutaññāṇābhāvena paṭisedho kato, na avijjāvicikicchānaṃ appahānena. Itaro pana tesaṃ appahīnataṃ sandhāya tena hīti laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Saññojanakathāvaṇṇanā.

  1. Iddhikathāvaṇṇanā

883-884. Idāni iddhikathā nāma hoti. Tattha iddhi nāmesā katthaci ijjhati, katthaci na ijjhati, aniccādīnaṃ niccādikaraṇe ekanteneva na ijjhati. Sabhāgasantatiṃ pana parivattetvā visabhāgasantatikaraṇe vā sabhāgasantativaseneva ciratarappavattane vā yesaṃ atthāya kariyati, tesaṃ puññādīni kāraṇāni nissāya katthaci ijjhati, bhikkhūnaṃ atthāya pānīyassa sappikhīrādikaraṇe viya mahādhātunidhāne dīpādīnaṃ cirasantānappavattane viya cāti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yaṃ pana āyasmā pilindavaccho rañño pāsādaṃ suvaṇṇantveva adhimucci, taṃ nissāya yesaṃ 『『atthi adhippāyaiddhī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi adhippāyaiddhīti pucchā sakavādissa. Tattha adhippāyaiddhīti adhippāyaiddhi, yathādhippāyaṃ ijjhanaiddhīti attho. Āmantāti laddhimatte ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Atha naṃ aniccādīnaṃ niccāditāya anuyuñjituṃ niccapaṇṇā rukkhā hontūtiādimāha. Sesamettha uttānatthameva. Laddhipatiṭṭhāpane suvaṇṇo ca panāsīti rañño puññūpanissayena āsi, na kevalaṃ therassa adhippāyeneva. Tasmā asādhakametanti.

Iddhikathāvaṇṇanā.

  1. Buddhakathāvaṇṇanā

  2. Idāni buddhakathā nāma hoti. Tattha ṭhapetvā tasmiṃ tasmiṃ kāle sarīravemattataṃ āyuvemattataṃ pabhāvemattatañca sesehi buddhadhammehi buddhānaṃ buddhehi hīnātirekatā nāma natthi. Yesaṃ pana aviseseneva atthīti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi buddhānanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ buddhadhammehi anuyuñjituṃ satipaṭṭhānatotiādimāha. Itaro tesaṃ vasena hīnātirekataṃ apassanto paṭikkhipatiyevāti.

Buddhakathāvaṇṇanā.

  1. Sabbadisākathāvaṇṇanā

  2. Idāni sabbadisākathā nāma hoti. Tattha catūsu disāsu heṭṭhā uparīti samantato lokadhātusannivāsaṃ, sabbalokadhātūsu ca buddhā atthīti attano vikappasippaṃ uppādetvā 『『sabbadisāsu buddhā tiṭṭhantī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puratthimāyāti puṭṭho sakyamuniṃ sandhāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho laddhivasena aññalokadhātuyaṃ ṭhitaṃ sandhāya paṭijānāti. Kinnāmo so bhagavātiādi 『『sace tvaṃ jānāsi, nāmādivasena naṃ kathehī』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Sabbadisākathāvaṇṇanā.

  1. Dhammakathāvaṇṇanā

887-

現在稱為束縛的討論。在這裡,由於阿羅漢不知道佛陀的全部境界,因此認為他在那裡還未斷除無明和懷疑,基於這種想法,"是否有某些束縛未斷除就能證得阿羅漢果"的觀點,像大眾部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"是否有某些身見"等的說法是爲了說明阿羅漢已斷除一切束縛。關於"佛陀的全部境界"的兩個問題,是因為阿羅漢沒有一切智,而不是因為未斷除無明和懷疑。但對方基於這些未斷除而建立了自己的觀點。這種建立是不恰當的,因此是不成立的。 束縛的討論。 關於神通的討論 883-884. 現在稱為神通的討論。在這裡,所謂的神通有時會成功,有時不會成功,對於無常等變為常等是絕對不會成功的。但是,通過改變相似的相續或產生不相似的相續,或者僅僅通過相似的相續而長期持續,爲了某些目的而做的,基於功德等因素,有時會成功,就像爲了比丘們將水變成油、奶等,或者在大遺物儲存中使燈等長期持續一樣,這是他們自己的結論。但是,尊者毗鄰陀婆蹉使國王的宮殿變成黃金,基於這一點,認為"存在意願神通"的觀點,像盲人部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問。在這裡,"意願神通"指的是如願而成的神通。對方基於自己的觀點而回答。然後他爲了質疑無常等變為常等,提出"樹葉應該永恒"等問題。其餘部分顯而易見。在建立觀點時,"變成了黃金"是基於國王的功德而成,不僅僅是長老的意願。因此,這不能成立。 神通的討論。 關於佛陀的討論 現在稱為佛陀的討論。在這裡,除了在不同時期身體、壽命、光明的差異外,在其他佛陀的特質上,佛陀之間並沒有高下之分。但有些人認為普遍存在差異,像盲人部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他爲了質疑佛陀的特質,提到"正念"等。對方因為看不到這些方面的差異而否認。 佛陀的討論。 關於一切方向的討論 現在稱為一切方向的討論。在這裡,四方上下遍滿世界,在一切世界中都有佛陀,基於這種想像而產生"佛陀存在於一切方向"的觀點,像大眾部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。被問到"東方"時,他考慮到釋迦牟尼佛而否認。再次被問到時,他基於自己的觀點,考慮到其他世界中存在的佛陀而回答。關於"那位世尊叫什麼名字"等的問題是爲了質疑"如果你知道,就用名字等來說明"。以這種方式,應該理解所有的含義。 一切方向的討論。 關於法的討論 887-

  1. Idāni dhammakathā nāma hoti. Tattha yasmā rūpādayo rūpādisabhāvena niyatā na taṃ sabhāvaṃ vijahanti, tasmā sabbadhammā niyatāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva ekaccānañca uttarāpathakānaṃ; te sandhāya sabbe dhammāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace te niyatā, micchattaniyatā vā siyuṃ sammattaniyatā vā, ito añño niyāmo nāma natthī』』ti codetuṃ micchattaniyatātiādimāha. Tattha paṭikkhepo ca paṭiññā ca paravādissa. Rūpaṃ rūpaṭṭhenātiādi yenatthena niyatāti vadati, tassa vasena codetuṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ adhippāyo – rūpañhi rūpaṭṭhena niyatanti rūpaṃ rūpameva, na vedanādisabhāvanti adhippāyena vattabbaṃ, ito aññathā na vattabbaṃ. Kasmā? Rūpaṭṭhato aññassa rūpassa abhāvā. Rūpasabhāvo hi rūpaṭṭho, rūpasabhāvo ca rūpameva, na rūpato añño. Vedanādīhi panassa nānattapaññāpanatthaṃ esa vohāro hotīti. Tasmā 『『rūpaṃ rūpaṭṭhena niyata』』nti vadantena rūpaṃ niyatanti vuttaṃ hoti. Niyatañca nāma micchattaniyataṃ vā siyā sammattaniyataṃ vā, ito añño niyāmo nāma natthīti. Atha kasmā paṭijānātīti? Atthantaravasena. Rūpaṃ rūpaṭṭhena niyatanti ettha hi rūpaṃ rūpameva, na vedanādisabhāvanti ayamattho. Tasmā paṭijānāti. Ito aññathā panassa niyatattaṃ natthīti puna teneva nayena codetuṃ micchattaniyatantiādimāha . Taṃ sabbaṃ uttānatthameva. Tena hi rūpanti laddhipi ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Dhammakathāvaṇṇanā.

  1. Kammakathāvaṇṇanā

889-891. Idāni kammakathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā diṭṭhadhammavedanīyādīni diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhādīhi niyatāni, tasmā sabbe kammā niyatā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhena niyatanti ettha diṭṭhadhammavedanīyaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhameva. Sace diṭṭheva dhamme vipākaṃ dātuṃ sakkoti deti, no ce ahosikammaṃ nāma hotīti imamatthaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Micchattasammattaniyāmavasena panetaṃ aniyatamevāti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Kammakathāvaṇṇanā.

Ekavīsatimo vaggo.

  1. Bāvīsatimavaggo

  2. Parinibbānakathāvaṇṇanā

  3. Idāni parinibbānakathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā arahā sabbaññuvisaye appahīnasaṃyojanova parinibbāyati, tasmā atthi kiñci saṃyojanaṃ appahāya parinibbāna』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayamevāti.

Parinibbānakathāvaṇṇanā.

  1. Kusalacittakathāvaṇṇanā

894-895. Idāni kusalacittakathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā sativepullappatto parinibbāyantopi sato sampajānova parinibbāti, tasmā kusalacitto parinibbāyatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā kusalacitto nāma puññābhisaṅkhārābhisaṅkharaṇādivasena hoti, tasmā tenatthena codetuṃ arahā puññābhisaṅkhārantiādimāha. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti. Sato sampajānoti idaṃ javanakkhaṇe kiriyasatisampajaññānaṃ vasena asammohamaraṇadīpanatthaṃ vuttaṃ, na kusalacittadīpanatthaṃ. Tasmā asādhakanti.

Kusalacittakathāvaṇṇanā.

  1. Āneñjakathāvaṇṇanā

現在稱為法的討論。在這裡,由於色等法在色等本質上是確定的,不會離開這種本質,因此所有法都是確定的,像盲人部和某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"如果它們是確定的,那麼是錯誤的確定還是正確的確定,除此之外沒有其他確定",以此質疑。在這裡,對方既有否認也有肯定。關於"色是色的本質"等,是爲了質疑他所說的確定性。這裡的意思是:色確實以色的本質是確定的,即色是色本身,不是受等的本質,不應該以其他方式說。為什麼?因為除了色的本質外,沒有其他的色。色的本質就是色的意義,色的本質就是色本身,不是色以外的東西。但是爲了說明受等的差異,這種說法是存在的。因此,說"色以色的本質是確定的",就是說色是確定的。所謂的確定,可能是錯誤的確定或正確的確定,除此之外沒有其他確定。他為什麼承認呢?是基於另一種意義。在"色以色的本質是確定的"中,色就是色本身,不是受等的本質。因此他承認。爲了質疑除此之外沒有其他確定性,他再次提出"錯誤的確定"等問題。這一切都是顯而易見的。因此,這種觀點因為建立不恰當,所以是不成立的。 法的討論。 關於業的討論 889-891. 現在稱為業的討論。在這裡,"因為現法受報等是以現法受報的本質確定的,所以所有業都是確定的",像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在"以現法受報的本質確定"中,現法受報就是現法受報的本質。如果能在現世給予果報就給予,如果不能,就不是已作業,基於這一點,持有自己觀點的人回答。但這是不確定的,是基於錯誤和正確的確定性,應該按照前面所說的方式理解。 業的討論。 第二十一章。 第二十二章 關於圓寂的討論 現在稱為圓寂的討論。在這裡,"因為阿羅漢在佛陀的全知境界中還未斷除束縛就圓寂,所以存在某些未斷除的束縛就可以圓寂",像盲人部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應按照前面所說的方式理解。 圓寂的討論。 關於善心的討論 894-895. 現在稱為善心的討論。在這裡,"因為阿羅漢已達到唸的圓滿,即使圓寂時也是有念、有正知的,所以是善心圓寂",像盲人部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說,因為善心是通過造作福德等而產生的,所以爲了質疑這一點,提到"阿羅漢造作福德"等。其餘部分應按照巴利文理解。關於"有念、有正知"是爲了在心的最後剎那通過行動的念和正知來顯示無迷惑的死亡,而不是爲了顯示善心。因此,這不能成立。 善心的討論。 關於不動的討論

  1. Idāni āneñjakathā nāma hoti. Tattha bhagavā catutthajjhāne ṭhito parinibbāyīti sallakkhetvā 『『arahā āneñje ṭhito parinibbāyatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Pakaticitteti bhavaṅgacitte. Sabbe hi saññino sattā bhavaṅgacitte ṭhatvā bhavaṅgapariyosānena cuticittena kālaṃ karonti. Iti naṃ iminā atthena codetuṃ evamāha. Tattha kiñcāpi catuvokārabhave arahato pakaticittampi āneñjaṃ hoti, ayaṃ pana pañho pañcavokārabhavavasena uddhaṭo. Tasmā no ca vata re vattabbeti āha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Āneñjakathāvaṇṇanā.

  1. Dhammābhisamayakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dhammābhisamayakathā nāma hoti. Tattha atītabhave sotāpannaṃ mātukucchiyaṃ vasitvā nikkhantaṃ disvā 『『atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayo』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi tattha dhammābhisamayo atthi, dhammābhisamayassa kāraṇehi dhammadesanādīhi bhavitabba』』nti codetuṃ atthi gabbhaseyyāya dhammadesanātiādimāha. Suttassātiādi bhavaṅgavāraṃ sandhāya vuttaṃ. Gabbhaseyyāya hi yebhuyyena bhavaṅgameva pavattati. Teneva satto kiriyamayappavattābhāvā sutto, bhāvanānuyogassa abhāvā pamatto, kammaṭṭhānapariggāhakānaṃ satisampajaññānaṃ abhāvā muṭṭhassati asampajāno nāma hoti, tathārūpassa kuto dhammābhisamayoti?

Dhammābhisamayakathāvaṇṇanā.

5-7. Tissopikathāvaṇṇanā

898-900. Idāni tissopikathā nāma honti. Tattha acirajātānaṃ pana sotāpannānaṃ arahattappattiṃ suppavāsāya ca upāsikāya sattavassikaṃ gabbhaṃ disvā 『『atthi gabbhaseyyāya arahattappattī』』ti ca supine ākāsagamanādīni disvā 『『atthi dhammābhisamayo』』ti ca 『『atthi tattha arahattappattī』』ti ca idhāpi yesaṃ laddhiyo, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha purimakathā sadisamevāti.

Tissopikathāvaṇṇanā.

  1. Abyākatakathāvaṇṇanā

901-902. Idāni abyākatakathā nāma hoti. Tattha 『『atthesā, bhikkhave, cetanā, sā ca kho abbohārikā』』ti (pārā. 235) vacanato 『『sabbaṃ supinagatassa cittaṃ abyākata』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathā pāḷimeva niyyāti. Supinagatassa cittaṃ abbohārikanti idaṃ āpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Supinagatassa hi pāṇātipātādivasena kiñcāpi akusalacittaṃ pavattati, vatthuvikopanaṃ pana natthīti na sakkā tattha āpattiṃ paññapetuṃ. Iminā kāraṇena taṃ abbohārikaṃ, na abyākatattāti.

Abyākatakathāvaṇṇanā.

  1. Āsevanapaccayakathāvaṇṇanā

903-905. Idāni āsevanapaccayakathā nāma hoti. Tattha yasmā sabbe dhammā khaṇikā , na koci muhuttampi ṭhatvā āsevanapaccayaṃ āsevati nāma. Tasmā natthi kiñci āsevanapaccayatā. Āsevanapaccayatāya uppannaṃ pana na kiñci atthīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ suttavaseneva paññāpetuṃ nanu vuttaṃ bhagavatā pāṇātipātotiādi ābhataṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Āsevanapaccayakathāvaṇṇanā.

  1. Khaṇikakathāvaṇṇanā

906-

現在稱為不動的討論。在這裡,認為世尊在第四禪定中入滅,因此"阿羅漢在不動中入滅",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"正常的心"是指有分心。所有有想的眾生都是在有分心中,以有分心的結束和死亡心而死亡。因此,他爲了質疑這一點而這樣說。雖然在四蘊有中阿羅漢的正常心也是不動的,但這個問題是基於五蘊有而提出的。因此他說"不應該這樣說"。其餘部分顯而易見。 不動的討論。 關於法的證悟的討論 現在稱為法的證悟的討論。在這裡,看到過去世的須陀洹在母胎中住過後出生,因此認為"在胎中有法的證悟",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"如果在那裡有法的證悟,那麼應該有法的證悟的因緣,如說法等",以此質疑。關於"睡眠"等是指有分心的階段。在胎中大多是有分心在運作。因此,眾生因為沒有作意的活動而稱為睡眠,因為沒有修習而稱為放逸,因為沒有觀察業處的正念和正知而稱為失念和不正知,這樣的人怎麼可能有法的證悟呢? 法的證悟的討論。 5-7. 三種討論 898-900. 現在有三種討論。在這裡,看到剛出生的須陀洹證得阿羅漢果,以及優婆夷須波婆娑懷胎七年,因此認為"在胎中有證得阿羅漢果",以及看到夢中在空中飛行等,因此認為"有法的證悟"和"在那裡有證得阿羅漢果",像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分與前面的討論相同。 三種討論。 關於無記的討論 901-902. 現在稱為無記的討論。在這裡,基於"比丘們,這是意圖,但它是無效的"這句話,認為"夢中的一切心都是無記的",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應按照巴利文理解。關於"夢中的心是無效的"是指罪過而言。雖然在夢中會產生殺生等不善心,但因為沒有實際的傷害,所以不能定罪。因此,這是無效的,而不是因為是無記的。 無記的討論。 關於習行緣的討論 903-905. 現在稱為習行緣的討論。在這裡,因為一切法都是剎那的,沒有任何法能夠停留片刻而稱為習行緣。因此,不存在任何習行緣性。而且,沒有任何法是由習行緣產生的,像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他爲了用經文來說明,引用了"難道世尊不是說過殺生"等。這一切都是顯而易見的。 習行緣的討論。 關於剎那的討論 906-

  1. Idāni khaṇikakathā nāma hoti. Tattha yasmā sabbasaṅkhatadhammā aniccā, tasmā ekacittakkhaṇikāyeva. Samānāya hi aniccatāya eko lahuṃ bhijjati, eko cirenāti ko ettha niyāmoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya ekacittakkhaṇikāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Citte mahāpathavītiādīsu tesaṃ tathā saṇṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Cakkhāyatanantiādi 『『yadi sabbe ekacittakkhaṇikā bhaveyyuṃ, cakkhāyatanādīni cakkhuviññāṇādīhi saddhiṃyeva uppajjitvā nirujjheyyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana antomātukucchigatassa viññāṇuppattiṃ sandhāya paṭikkhipati , pavattaṃ sandhāya laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti. Tena hi ekacittakkhaṇikāti yasmā niccā na honti, tasmā ekacittakkhaṇikāti attano ruciyā kāraṇaṃ vadati. Taṃ avuttasadisamevāti.

Khaṇikakathāvaṇṇanā.

Bāvīsatimo vaggo.

  1. Tevīsatimavaggo

  2. Ekādhippāyakathāvaṇṇanā

  3. Idāni ekādhippāyakathā nāma hoti. Tattha kāruññena vā ekena adhippāyena ekādhippāyo, saṃsāre vā ekato bhavissāmāti itthiyā saddhiṃ buddhapūjādīni katvā paṇidhivasena eko adhippāyo assāti ekādhippāyo. Evarūpo dvinnampi janānaṃ ekādhippāyo methuno dhammo paṭisevitabboti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva vetullakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Ekādhippāyakathāvaṇṇanā.

  1. Arahantavaṇṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni arahantavaṇṇakathā nāma hoti. Tattha iriyāpathasampanne ākappasampanne pāpabhikkhū disvā 『『arahantānaṃ vaṇṇena amanussā methunaṃ dhammaṃ paṭisevantī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Arahantavaṇṇakathāvaṇṇanā.

3-7. Issariyakāmakārikākathāvaṇṇanā

910-914. Idāni issariyakāmakārikākathā nāma hoti. Chaddantajātakādīni sandhāya 『『bodhisatto issariyakāmakārikāhetu vinipātaṃ gacchati, gabbhaseyyaṃ okkamati, dukkarakārikaṃ akāsi, aparantapaṃ akāsi, aññaṃ satthāraṃ uddisī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ paṭhamakathāyaṃ uttānatthameva. Dutiyakathāyaṃ iddhimāti yadi issariyakāmakārikāhetu gaccheyya, iddhiyā gaccheyya, na kammavasenāti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana paṭhamapañhe bhāvanāmayaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyapañhe puññiddhiṃ sandhāya paṭijānāti. Tatiyakathāyaṃ issariyakāmakārikāhetu nāma dukkarakārikā micchādiṭṭhiyā kariyati. Yadi ca so taṃ kareyya, sassatādīnipi gaṇheyyāti codanatthaṃ sassato lokotiādi vuttaṃ. Catutthakathāyampi eseva nayoti.

Issariyakāmakārikākathāvaṇṇanā.

  1. Patirūpakathāvaṇṇanā

915-

現在稱為剎那的討論。在這裡,因為一切有為法都是無常的,所以都是一心剎那的。因為無常性是相同的,一個快速破壞,一個緩慢破壞,這裡有什麼規律呢?像前部派和後部派所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"心中的大地"等,他因為看不到它們的那種存在而否認。關於"眼處"等是爲了質疑"如果一切都是一心剎那的,那麼眼處等應該與眼識等同時生滅"而說的。但對方考慮到胎兒的識的生起而否認,考慮到相續而基於自己的觀點回答。其餘部分顯而易見。因此,"一心剎那"是因為不是常的,所以是一心剎那,他根據自己的喜好提出理由。這與未說的相似。 剎那的討論。 第二十二章。 第二十三章 關於同一意圖的討論 現在稱為同一意圖的討論。在這裡,由於慈悲或一個意圖而有同一意圖,或者在輪迴中一起存在的意圖,與女人一起供養佛陀等而發願,這就是同一意圖。兩個人這樣的同一意圖是應該實行淫慾法的,像盲人部和方廣部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應按照巴利文理解。 同一意圖的討論。 關於阿羅漢相貌的討論 現在稱為阿羅漢相貌的討論。在這裡,看到威儀莊嚴、外表莊嚴的惡比丘,認為"非人以阿羅漢的相貌實行淫慾法",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分顯而易見。 阿羅漢相貌的討論。 3-7. 關於自在欲行的討論 910-914. 現在稱為自在欲行的討論。考慮到六牙象本生等,"菩薩因自在欲行而墮落,入胎,行苦行,傷害他人,歸依其他導師",像盲人部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。第一個討論的其餘部分顯而易見。在第二個討論中,關於"具有神通"是爲了質疑"如果因自在欲行而去,應該用神通去,而不是因業力"而說的。但對方在第一個問題中考慮到修習而產生的神通而否認。在第二個問題中考慮到福德神通而回答。在第三個討論中,所謂的自在欲行是指因邪見而行苦行。如果他這樣做,也會接受常見等,因此提到"世界是常"等。第四個討論也是同樣的道理。 自在欲行的討論。 關於相似的討論 915-

  1. Idāni rāgapatirūpakathā nāma hoti. Tattha mettākaruṇāmuditāyo sandhāya 『『na rāgo rāgapatirūpako』』ti ca issāmacchariyakukkuccāni sandhāya 『『na doso dosapatirūpako』』ti ca hasituppādaṃ sandhāya 『『na moho mohapatirūpako』』ti ca dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ anuggahaṃ pāpagarahitaṃ kalyāṇapasaṃsaṃ āyasmato pilindavacchassa vasalavādaṃ bhagavato kheḷāsakavādaṃ moghapurisavādañca sandhāya 『『na kileso kilesapatirūpako』』ti ca yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sabbakathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā phassādipatirūpakā naphassādayo nāma natthi, tasmā rāgādipatirūpakā narāgādayopi natthīti codetuṃ atthi na phassotiādimāha . Itaro tesaṃ abhāvā paṭikkhipati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Patirūpakathāvaṇṇanā.

  1. Aparinipphannakathāvaṇṇanā

917-918. Idāni aparinipphannakathā nāma hoti. Tattha –

『『Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca;

Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhatī』』ti. (saṃ. ni. 1.171) –

Vacanaṃ nissāya dukkhaññeva parinipphannaṃ, sesā khandhāyatanadhātuindriyadhammā aparinipphannāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarapathakānañceva hetuvādānañca; te sandhāya rūpaṃ aparinipphannanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace rūpaṃ aparinipphannaṃ, na aniccādisabhāvaṃ siyā』』ti codetuṃ rūpaṃ na aniccantiādimāha. Itaro tathārūpaṃ rūpaṃ apassanto paṭikkhipati. Sakavādī nanu rūpaṃ aniccantiādi vacanena tassa ekaṃ laddhiṃ paṭisedhetvā dutiyaṃ pucchanto dukkhaññeva parinipphannantiādimāha. Athassa tampi laddhiṃ paṭisedhetuṃ na yadaniccantiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – na kevalañhi paṭhamasaccameva dukkhaṃ. Yaṃ pana kiñci aniccaṃ, taṃ dukkhameva. Rūpañca aniccaṃ, tasmā tampi parinipphannaṃ. Iti yaṃ tvaṃ vadesi 『『rūpaṃ aparinipphannaṃ, dukkhaññeva parinipphanna』』nti, taṃ no vata re vattabbe 『『dukkhaññeva parinipphanna』』nti. Vedanādimūlikādīsupi yojanāsu eseva nayo. Dhammāyatanadhammadhātūsu pana ṭhapetvā nibbānaṃ sesadhammānaṃ vasena aniccatā veditabbā. Indriyāni aniccānevāti.

Aparinipphannakathāvaṇṇanā.

Tevīsatimo vaggo.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Paṇṇāsakehi catūhi, tīhi vaggehi ceva ca;

Saṅgahetvā kathā sabbā, ūnatisatabhedanā.

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, kathāmaggesu kovido;

Yaṃ jino desayi tassa, niṭṭhitā atthavaṇṇanā.

Imaṃ terasamattehi, bhāṇavārehi tantiyā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, saṅkharontena yaṃ mayā.

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tena, lokoyaṃ sanarāmaro;

Dhammarājassa saddhamma-rasamevādhigacchatūti.

Kathāvatthu-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Yamakappakaraṇa-aṭṭhakathā

Saṅkhepeneva devānaṃ, devadevo surālaye;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, desayitvā raṇañjaho.

Yamassa visayātīto, nānāyamakamaṇḍitaṃ;

Abhidhammappakaraṇaṃ, chaṭṭhaṃ chaṭṭhāna desako.

Yamakaṃ ayamāvatta-nīlāmalatanūruho;

Yaṃ desayi anuppatto, tassa saṃvaṇṇanākkamo;

Idāni yasmā tasmāssa, hoti saṃvaṇṇanā ayanti.

  1. Mūlayamakaṃ

Uddesavāravaṇṇanā

915-916. 現在稱為相似的討論。在這裡,考慮到慈悲喜捨,"貪不是貪的相似",考慮到嫉妒吝嗇後悔,"嗔不是嗔的相似",考慮到微笑,"癡不是癡的相似",考慮到對惡人的懲罰、對善比丘的支援、譴責惡行、讚揚善行、尊者毗鄰陀婆蹉的賤民之說、世尊的唾棄之說和愚人之說,"煩惱不是煩惱的相似",像盲人部所理解的那樣;針對他們,在所有討論中持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說,因為不存在觸等的相似而非觸等,所以也不存在貪等的相似而非貪等,以此質疑。對方因為這些不存在而否認。其餘部分在所有地方都顯而易見。 相似的討論。 關於非完全形成的討論 917-918. 現在稱為非完全形成的討論。在這裡,基於"只有苦生起,苦存在和消失;除苦外無他物生起,除苦外無他物滅去"這句話,認為只有苦是完全形成的,其餘的蘊處界根法是非完全形成的,像某些北方部和因論者所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,"色是非完全形成的嗎?",另一方回答。然後他說"如果色是非完全形成的,就不應該是無常等的本質",以此質疑。對方因為看不到這樣的色而否認。持有自己觀點的人通過"難道色不是無常"等話語否定了他的一個觀點,然後問第二個問題,"只有苦是完全形成的嗎?"。然後爲了否定他的這個觀點,說"不是凡無常"等。這裡的意思是:不僅僅是第一聖諦是苦。凡是無常的,那就是苦。色是無常的,因此它也是完全形成的。因此,你所說的"色是非完全形成的,只有苦是完全形成的",這不應該說"只有苦是完全形成的"。在受等為根本的解釋中也是同樣的道理。但在法處法界中,除了涅槃外,其餘法的無常性應該理解。諸根都是無常的。 非完全形成的討論。 第二十三章。 結語 至此: 四個五十章,以及三個章節; 總結所有討論,共一百一十九種。 對於討論方法精通的人, 勝者所教導的《論事》, 其義釋已經完成。 我用大約十三個誦分, 爲了法的長久住世而編纂。 以此所得的善業, 愿這個天人世界, 都能獲得法王正法的滋味。 《論事》註釋書完。 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 阿毗達摩藏 《雙論》註釋書 在天界中,諸天之天, 簡略地教導了《論事》, 戰勝了爭論。 超越了死亡的領域, 以各種雙論莊嚴, 第六阿毗達摩論, 六處的教導者。 這位具有藍色無垢身體的人, 教導了《雙論》, 現在輪到解釋它; 因此,現在開始對它進行解釋。 根本雙論 誦分的解釋

  1. Mūlayamakaṃ , khandhayamakaṃ, āyatanayamakaṃ, dhātuyamakaṃ, saccayamakaṃ, saṅkhārayamakaṃ, anusayayamakaṃ, cittayamakaṃ, dhammayamakaṃ, indriyayamakanti imesaṃ dasannaṃ yamakānaṃ vasena idaṃ pakaraṇaṃ dasavidhena vibhattanti hi vuttaṃ. Tattha yesaṃ dasannaṃ yamakānaṃ vasena idaṃ pakaraṇaṃ dasavidhena vibhattaṃ, tesañceva imassa ca pakaraṇassa nāmattho tāva evaṃ veditabbo – kenaṭṭhena yamakanti? Yugaḷaṭṭhena. Yugaḷañhi yamakanti vuccati – 『yamakapāṭihāriyaṃ, yamakasālā』tiādīsu viya. Iti yugaḷasaṅkhātānaṃ yamakānaṃ vasena desitattā imesu dasasu ekekaṃ yamakaṃ nāma. Imesaṃ pana yamakānaṃ samūhabhāvato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ yamakanti veditabbaṃ.

Tattha mūlavasena pucchāvissajjanaṃ katvā desitattā dasannaṃ tāva sabbapaṭhamaṃ mūlayamakanti vuttaṃ. Tassa uddesavāro, niddesavāroti dve vārā honti . Tesu uddiṭṭhānukkamena niddisitabbattā uddesavāro paṭhamo. Tassa ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalamūlā; ye vā pana kusalamūlā, sabbe te dhammā kusalāti idaṃ yamakaṃ ādi . Tassa kusalākusalamūlasaṅkhātānaṃ dvinnaṃ atthānaṃ vasena atthayamakanti vā, tesaññeva atthānaṃ vasena anulomapaṭilomato pavattapāḷidhammavasena dhammayamakanti vā, anulomapaṭilomato pavattapucchāvasena pucchāyamakanti vā tidhā yamakabhāvo veditabbo. Sesesupi eseva nayo.

Idāni imesaṃ yamakānaṃ vasena desite imasmiṃ mūlayamake uddesavārassa tāva nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānameva evaṃ veditabbaṃ – kusalattikamātikāya hi 『kusalā dhammā』ti idaṃ ādipadaṃ nissāya mūlanayo, mūlamūlanayo, mūlakanayo, mūlamūlakanayoti ime cattāro nayā honti. Tesaṃ ekekasmiṃ naye mūlayamakaṃ, ekamūlayamakaṃ, aññamaññamūlayamakanti tīṇi tīṇi yamakāni. Evaṃ catūsu nayesu dvādasa yamakāni, ekekasmiṃ yamake anulomapaṭilomavasena dve dve pucchāti catuvīsati pucchā, ekekāya pucchāya sanniṭṭhānasaṃsayavasena dve dve atthāti aṭṭhacattālīsa atthāti.

Tattha ye keci kusalā dhammāti kusalesu 『『kusalā nu kho, na kusalā nu kho』』ti sandehābhāvato imasmiṃ pade sanniṭṭhānattho veditabbo. Sabbe te kusalamūlāti 『『sabbe te kusalā dhammā kusalamūlā nu kho, nanu kho』』ti evaṃ vimativasena pucchitattā imasmiṃ pade saṃsayattho veditabbo. So ca kho veneyyānaṃ saṃsayaṭṭhāne saṃsayadīpanatthaṃ vutto, tathāgatassa pana saṃsayo nāma natthi. Ito paresupi pucchāpadesu eseva nayo.

Yathā ca kusalapadaṃ nissāya ime cattāro nayā, ekekasmiṃ naye tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena dvādasa yamakāni, ekekasmiṃ yamake dvinnaṃ dvinnaṃ pucchānaṃ vasena catuvīsati pucchā; ekekāya pucchāya dvinnaṃ dvinnaṃ atthānaṃ vasena aṭṭhacattālīsa atthā ca honti. Akusalapadaṃ nissāyapi tatheva. Abyākatapadaṃ nissāyapi tatheva. Tīṇipi padāni ekato katvā niddiṭṭhaṃ nāmapadaṃ nissāyapi tathevāti kusalattikamātikāya catūsu padesu sabbepi soḷasa nayā, aṭṭhacattālīsa yamakāni , channavuti pucchā, dvenavutisataṃ atthā ca uddesavasena vuttāti veditabbā. Ettāvatā mūlavāro nāma paṭhamaṃ uddiṭṭho hoti.

根本雙論、蘊雙論、處雙論、界雙論、真理雙論、行雙論、潛伏雙論、心雙論、法雙論、根雙論,這十種雙論的內容以十種方式進行闡述。這裡,依據這十種雙論的內容,這個論著的名義應當這樣理解——依據什麼稱為雙論呢?是成對的。因為成對的被稱為雙論——如「雙重神通」、「雙重房屋」等等。因此,依據成對所稱的雙論,在這十種中每一種都被稱為一個雙論。由於這些雙論的整體性質,這個論著應當被理解為雙論。 在這裡,基於根本的提問和解答,論述的內容因此被稱為十種根本雙論。它有提綱和解釋兩個部分。在這兩部分中,由於提到的順序,所以解釋部分是第一部分。關於其中的任何善法,所有這些都以善根為根本;或者關於善根的所有法,所有這些都是善的。這個雙論的開頭就是這樣。關於善與惡根的兩種意義,稱為意義雙論;也可以根據這兩種意義,依據順序與逆序的法則稱為法雙論;也可以根據順序與逆序的提問稱為提問雙論,這樣三種雙論的性質應當被理解。其餘部分也是同樣的道理。 現在,依據這些雙論的內容,在這個根本雙論的提綱部分,應該這樣理解——因為在善法的總綱中「善法」這一開頭的詞彙是根本的,因此有根本法、根本根、根本法等四種方式。這些在每一種方式中都有根本雙論、單一根本雙論、其他根本雙論等三種三種雙論。這樣,在這四種方式中共有十二個雙論,每一種雙論中依據順序與逆序的法則提問兩次,共二十四個提問,每一個提問的兩種意義,共四十二個意義。 在這裡,關於任何善法,應該理解為「善法」這一詞是基於善法的「是否善」,因此在這個詞中應當理解為有疑問的性質。所有這些都是善根的,應該理解為「所有這些善法都是善根嗎?」因此在這個詞中應當理解為有懷疑的性質。這個懷疑是爲了說明有疑問的地方,而對於如來沒有懷疑。其他提問的部分也是同樣的道理。 如同在善法的基礎上,這四種方式中,每一種方式有三種雙論,共有十二個雙論,每一種雙論中有兩種提問,共二十四個提問;每一個提問中有兩種意義,共四十二個意義。關於惡法的詞彙也是如此。關於無記的詞彙也是如此。三種詞彙合在一起,提到的名詞也是如此。因此,在善根的總綱中,四個部分中所有的都有十六個方式,四十二個雙論,六十個提問,二百九十個意義,依據提綱的方式進行闡述,這些應當被理解。至此,根本部分被

Tato paraṃ ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalahetūtiādayo tasseva mūlavārassa vevacanavasena nava vārā uddiṭṭhā. Iti mūlavāro, hetuvāro, nidānavāro, sambhavavāro, pabhavavāro, samuṭṭhānavāro, āhāravāro, ārammaṇavāro, paccayavāro, samudayavāroti sabbepi dasa vārā honti. Tattha mūlavāre āgataparicchedeneva sesesupi nayādayo veditabbāti sabbesupi dasasu vāresu saṭṭhisatanayā, asītiadhikāni cattāri yamakasatāni, saṭṭhiadhikāni navapucchāsatāni, vīsādhikāni ekūnavīsati atthasatāni ca uddiṭṭhānīti veditabbāni. Evaṃ tāva uddesavāre nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānameva veditabbaṃ.

Mūlaṃ hetu nidānañcāti gāthā dasannampi vārānaṃ uddānagāthā nāma. Tattha mūlādīni sabbānipi kāraṇavevacanāneva. Kāraṇañhi patiṭṭhānaṭṭhena mūlaṃ. Attano phalanipphādanatthaṃ hinoti pavattatīti hetu. 『Handa, naṃ gaṇhāthā』ti dassentaṃ viya attano phalaṃ nidetīti nidānaṃ. Etasmā phalaṃ sambhotīti sambhavo. Pabhavatīti pabhavo. Samuṭṭhāti ettha phalaṃ, etena vā samuṭṭhātīti samuṭṭhānaṃ. Attano phalaṃ āharatīti āhāro. Appaṭikkhipitabbena attano phalena ālambiyatīti ālambaṇaṃ. Etaṃ paṭicca appaṭikkhipitvā phalaṃ eti pavattatīti paccayo. Etasmā phalaṃ samudetīti samudayo. Evametesaṃ padānaṃ vacanattho veditabbo.

Uddesavāravaṇṇanā.

Niddesavāravaṇṇanā

  1. Idāni yekeci kusalā dhammātiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha ye kecīti anavasesavacanaṃ. Kusalā dhammāti kusalattikassa padabhājane vuttalakkhaṇā anavajjasukhavipākā kusalasabhāvā. Sabbe te kusalamūlāti kiṃ te sabbeyeva kusalamūlāti pucchati. Tīṇevakusalamūlānīti na te sabbe kusalamūlāni, alobhādīni pana tīṇi eva kusalamūlānīti attho. Avasesā kusalā dhammā na kusalamūlāti avasesā phassādayo kusalā dhammā kusalamūlāni nāma na honti. Atha vā avasesā phassādayo kusalā dhammāyeva nāma, na kusalamūlānītipi attho. Ye vā pana kusalamūlāti ye vā pana paṭhamapucchāya dutiyapadena kusalamūlāti tayo alobhādayo gahitā. Sabbe te dhammā kusalāti kiṃ te sabbe tayopi dhammā kusalāti pucchati. Āmantāti sabbesampi kusalamūlānaṃ kusalabhāvaṃ sampaṭicchanto āha. Ayaṃ tāva mūlanaye mūlayamakassa attho. Iminā upāyena sabbapucchāsu vissajjananayo veditabbo. Yaṃ pana yattha visesamattaṃ atthi, tadeva vaṇṇayissāma.

  2. Ekamūlayamake tāva sabbe te kusalamūlena ekamūlāti gaṇanaṭṭhena ekamūlakaṃ aggahetvā samānaṭṭhena gahetabbā. Ayañhettha attho – sabbe te kusalamūlena samānamūlā. Yaṃ phassassa mūlaṃ, tadeva vedanādīnanti. Atha nesaṃ tathābhāvaṃ sampaṭicchanto āmantāti āha. Kusalasamuṭṭhānanti kusalacittasamuṭṭhānarūpaṃ dassitaṃ. Ekamūlanti alobhādinā kusalamūlena samānamūlaṃ . Yatheva hi phassādīnaṃ alobhādayo hetupaccayattā mūlaṃ, tathā taṃ samuṭṭhānarūpassāpi, kusalalakkhaṇābhāvena pana taṃ na kusalaṃ.

Tato paraṃ ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalahetūtiādayo tasseva mūlavārassa vevacanavasena nava vārā uddiṭṭhā. Iti mūlavāro, hetuvāro, nidānavāro, sambhavavāro, pabhavavāro, samuṭṭhānavāro, āhāravāro, ārammaṇavāro, paccayavāro, samudayavāroti sabbepi dasa vārā honti. Tattha mūlavāre āgataparicchedeneva sesesupi nayādayo veditabbāti sabbesupi dasasu vāresu saṭṭhisatanayā, asītiadhikāni cattāri yamakasatāni, saṭṭhiadhikāni navapucchāsatāni, vīsādhikāni ekūnavīsati atthasatāni ca uddiṭṭhānīti veditabbāni. Evaṃ tāva uddesavāre nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānameva veditabbaṃ. 根本、因、緣起、發生、起源、聚集、飲食、所緣、條件、產生,這十種都是雙論的內容。因此,根本部分、因部分、因緣部分、發生部分、起源部分、聚集部分、飲食部分、所緣部分、條件部分、產生部分這十個部分都存在。在這裡,根本部分通過來處的界定,其餘的方式也應當被理解。因此在這十個部分中,有六十種方式,超過八十種的四種雙論,超過六十種的九種提問,超過二十種的十八種意義被提及。這樣,關於提綱部分,依據雙論的提問和意義部分的劃分,應當被理解為巴利文的內容。 根本、因、緣起這三者的內容被稱為十種部分的提綱。在這裡,根本及其餘部分都是因的說明。因是根本的基礎。爲了自身的果報而起作用的就是因。爲了顯示「那麼,抓住它吧」的意思而說明自身的果報就是因。由此果報而生起的就是生起。起源就是起源。聚集在這裡的果報,亦即由此聚集而成的就是聚集。自身的果報是飲食。由於不應拒絕自身的果報而依附的就是依附。依此,因而不應拒絕地果報而生起的就是條件。由此果報而生起的就是生起。上述各個詞的含義應當被理解。 提綱部分的解釋。 意義部分的解釋。 現在通過「有些是善法」等這樣的方式,開始了意義部分的討論。在這裡,「有些」是沒有例外的表達。善法是具備善的特性、無過失的快樂果報的善法。所有這些都是善根,這樣問「他們都是善根嗎?」三種善根即不貪等的善根。其餘的善法不是善根,諸如觸等的善法不是善根。或者其餘的觸等的善法是善法,但不是善根。或者說那些善根是善法,這樣理解。關於善根的提問,問「所有這些法都是善法嗎?」因此這部分的意義是接受所有善根的善性。這就是根本法的意義。通過這種方式,所有提問的內容應當被理解。若在某處有特別的內容,我們將特別說明。 在單一根本雙論中,所有這些都應當以單一根本進行計算。這裡的意思是,所有這些都以善根為相同的根本。關於觸的根本,正是感覺等。或者說爲了包容它們的性質而說明。善的起源是指善心所產生的。單一根本是指與不貪等的善根相同的根本。正如觸等的根本由於不貪等的因緣而存在,善的起源的性質也一樣,但由於善的特徵而不被認為是善。

  1. Aññamaññayamake 『yekeci kusalā』ti apucchitvā yekeci kusalamūlena ekamūlāti pucchā katā. Kasmā? Imināpi byañjanena tassevatthassa sambhavato. Kusalamūlānīti idaṃ purimassa visesanaṃ. 『Mūlāni yāni ekato uppajjantī』ti hi vuttaṃ, tāni pana kusalamūlānipi honti akusalaabyākatamūlānipi, idha kusalamūlānīti visesadassanatthamidaṃ vuttaṃ. Aññamaññamūlāni cāti aññamaññaṃ hetupaccayena paccayā hontīti attho. Tasseva paṭilomapucchāya 『sabbe te dhammā kusalamūlena ekamūlā』ti avatvā sabbe te dhammā kusalāti vuttaṃ. Kasmā? Atthavisesābhāvato. Kusalamūlena ekamūlāti hi pucchāya katāya 『mūlāni yāni ekato uppajjantī』ti heṭṭhā vuttanayeneva vissajjanaṃ kātabbaṃ bhaveyya, evañca sati atthavisesābhāvo hoti. Tasmā tathā akatvā evaṃ pucchā katā. Iminā upāyena mūlamūlanayādīsupi aññamaññamūlayamake pucchāviseso veditabbo.

53-55. Mūlamūlanaye sabbe te kusalamūlamūlāti sabbe te kusalamūlasaṅkhātā mūlāti pucchati. Ekamūlamūlāti samānaṭṭhena ekameva mūlamūlaṃ etesanti ekamūlamūlā. Aññamaññamūlamūlāti aññamaññassa mūlaṃ aññamaññamūlaṃ, aññamaññamūlaṃ hetupaccayaṭṭhena mūlaṃ etesanti aññamaññamūlamūlā.

  1. Mūlakanaye kusalamūlakāti hetupaccayaṭṭhena kusalaṃ mūlaṃ etesanti kusalamūlakā.

57-61. Mūlamūlakanaye kusalamūlamūlakāti kusalānaṃ mūlaṃ kusalamūlaṃ. Hetupaccayaṭṭheneva kusalamūlaṃ mūlaṃ etesanti kusalamūlamūlakāti. Ayaṃ tāva kusalapadaṃ nissāya nayayamakapucchāsu visesattho.

62-73.Akusalapadādīsupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso, ahetukaṃ akusalanti vicikicchāya ceva uddhaccena ca sampayuttaṃ mohaṃ sandhāya vuttaṃ.

74-85.Ahetukaṃabyākatanti aṭṭhārasa cittuppādā rūpaṃ, nibbānañca. Abyākatamūlena na ekamūlanti idha pana ṭhapetvā sahetukaabyākatasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ, sesaṃ labbhati. Sahetukaabyākatasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ abyākatamūlena ekamūlaṃ hoti, taṃ abbohārikaṃ katvā ekato labbhamānakavaseneva cetaṃ vissajjanaṃ kataṃ.

86-97.Nāmā dhammāti nāmasaṅkhātā dhammā. Te atthato cattāro arūpino khandhā, nibbānañca. Naveva nāmamūlānīti kusalākusalaabyākatamūlavasena nava mūlāni. Ahetukaṃ nāmaṃ nāmamūlena na ekamūlanti ahetukaṃ sabbampi aṭṭhārasa cittuppādavicikicchuddhaccasampayuttamohanibbānasaṅkhātaṃ nāmaṃ nāmamūlena na ekamūlaṃ . Na hi taṃ tena saddhiṃ uppajjati. Sahetukaṃnāmaṃ nāmamūlenāti padepi sahetukaṃ nāmaṃ nāmamūlenāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Mūlavāravaṇṇanā.

98-99. Hetuvārādīsupi imināvupāyena attho veditabbo. Mūlaṃ hetu nidānañcātigāthā yathāniddiṭṭhānaṃ dasannampi vārānaṃ puna uddānavaseneva vuttāti.

Mūlayamakavaṇṇanā.

  1. Khandhayamakaṃ

  2. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā

另外的雙論中,問「有些是善法」,然後以某個善根作為單一根本進行提問。為什麼?因為通過這種方式可以說明其意義。善根是對前者的描述。「根本是那些共同生起的」,而這些根本也可以是善根,也可以是惡根或無記根,在這裡提到善根是爲了說明其特性。其他的根本是指其他的因緣條件。因此,在反問中說「所有這些法都是以善根為單一根本」,而不是說「所有這些法都是善法」。為什麼?因為沒有特別的意義。以善根作為單一根本的提問,正如前面所說的「根本是那些共同生起的」應當如此解釋,這樣一來就沒有特別的意義。因此,不這樣做的提問就是這樣。通過這種方式,根本法的討論和其他的雙論提問的特例應當被理解。 53-55. 在根本法的討論中,問「所有這些法都是善根嗎?」所有這些被稱為善根的根本。單一根本是指在同一位置上唯一的根本。其他的根本是指其他的因緣條件的根本,這些被稱為其他的根本。 在根本法的討論中,善根是指因緣條件的善根。 57-61. 在根本與根本的討論中,善根是善法的根本。善根是因緣條件的善根。這裡的善法是基於善的內容進行提問的特例。 62-73. 關於惡法的詞彙也是如此。這裡的特別之處在於,非因緣的惡法是指與懷疑和輕率相結合的無明。 74-85. 非因緣的無記法是指十八種心法、色法和涅槃。除非在此基礎上,非因緣的無記法不是單一根本;在此處,基於有因緣的無記法的聚集,其他的可以獲得。有因緣的無記法的聚集是以非因緣的根本為單一根本,這樣的解釋是爲了說明其聚集的性質。 86-97. 名為法的就是名詞所指的法。其意義為四種無色的蘊法和涅槃。新的名詞根本是指善、惡和無記的根本。有因緣的名詞根本不是單一根本,所有的非因緣的十八種心法、懷疑、輕率和無明、涅槃等都不是單一根本。因為這些並不會因此而生起。基於有因緣的名詞,名詞的根本也是如此。其餘部分在所有地方都顯而易見。 根本法的解釋。 98-99. 在因緣法等的討論中,其意義也應當如此理解。根本與因、因緣的解釋如前所述的十種部分,再次以提綱的方式進行闡述。 根本雙論的解釋。 蘊雙論 論述提綱的解釋。

  1. Idāni mūlayamake desiteyeva kusalādidhamme khandhavasena saṅgaṇhitvā mūlayamakānantaraṃ desitassa khandhayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva evaṃ veditabbaṃ – imasmiñhi khandhayamake tayo mahāvārā honti – paṇṇattivāro, pavattivāro, pariññāvāroti. Tesu paṇṇattivāro khandhānaṃ nāmābhidhānasodhanavaseneva gatattā paṇṇattivāroti vuccati. Pavattivāro tena sodhitanāmābhidhānānaṃ khandhānaṃ uppādanirodhavasena pavattiṃ sodhayamāno gato, tasmā pavattivāroti vuccati. Pariññāvāro iminānukkamena pavattānaṃ khandhānaṃ saṅkhepeneva tisso pariññā dīpayamāno gato, tasmā pariññāvāroti vuccati. Tattha paṇṇattivāro uddesaniddesavasena dvīhākārehi vavatthito. Itaresu visuṃ uddesavāro natthi. Ādito paṭṭhāya pucchāvissajjanavasena ekadhā vavatthitā. Tattha pañcakkhandhātipadaṃ ādiṃ katvā yāva na khandhā, na saṅkhārāti padaṃ tāva paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo. Pucchāvārotipi tasseva nāmaṃ. Tattha pañcakkhandhāti ayaṃ yamakavasena pucchitabbānaṃ khandhānaṃ uddeso. Rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti tesaññeva pabhedato nāmavavatthānaṃ.

2-

現在,在根本雙論中已經講述的善等法,按照蘊的方式歸納,緊接著根本雙論之後所講述的蘊雙論的解釋開始了。在這裡,首先應該這樣理解巴利文的內容安排:在這個蘊雙論中有三個大部分 - 概念部分、運作部分和遍知部分。其中,概念部分因為只是通過澄清蘊的名稱而進行的,所以稱為概念部分。運作部分是在澄清了名稱之後,通過蘊的生起和滅去來澄清其運作,因此稱為運作部分。遍知部分是按照這個順序,簡要地闡明蘊的三種遍知,因此稱為遍知部分。在這裡,概念部分通過列舉和解釋兩種方式來安排。其他兩個部分沒有單獨的列舉部分。從開始就通過問答的方式來安排。在這裡,從"五蘊"這個詞開始,一直到"非蘊,非行"這個詞為止,應該理解為概念部分的列舉部分。這也稱為問題部分。在這裡,"五蘊"是對將要通過雙論方式提問的蘊的列舉。"色蘊...識蘊"是對這些蘊的詳細名稱安排。 2-

  1. Idāni imesaṃ khandhānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhakhandhavāro, suddhakhandhamūlacakkavāroti cattāro nayavārā honti. Tattha rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpantiādinā nayena padameva sodhetvā gato padasodhanavāro nāma. So anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpa』ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ, na rūpakkhandho; na rūpakkhandho na rūpa』ntiādīni pañceva. Tato paraṃ tesaññeva padasodhanavāre sodhitānaṃ khandhānaṃ 『rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho』tiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato padasodhanamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya padasodhanamūlacakkavāro nāma. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho』tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ, na rūpakkhandho; na khandhā na vedanākkhandho』tiādīni vīsatimeva.

Tato paraṃ rūpaṃ khandho khandhā rūpantiādinā nayena suddhakhandhavaseneva gato suddhakhandhavāro nāma. Tattha khandhā rūpantiādīsu khandhā rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandhoti attho gahetabbo. Kasmā? Niddesavāre evaṃ bhājitattā. Tattha hi 『rūpaṃ khandhoti āmantā. Khandhā rūpakkhandhoti rūpakkhandho khandho ceva rūpakkhandho ca, avasesā khandhā na rūpakkhandho』ti evaṃ 『khandhā rūpa』ntiādīnaṃ khandhā rūpakkhandhotiādinā nayena padaṃ uddharitvā attho vibhatto. Teneva ca kāraṇenese suddhakhandhavāroti vutto. Vacanasodhane viya hi ettha na vacanaṃ pamāṇaṃ. Yathā yathā pana suddhakhandhā labbhanti, tathā tathā atthova pamāṇaṃ. Parato āyatanayamakādīsupi eseva nayo. Esopi ca suddhakhandhavāro anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ khandho khandhā rūpa』ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ na khandho, na khandhā na rūpa』ntiādīni pañceva.

Tato paraṃ tesaññeva suddhakhandhānaṃ rūpaṃ khandho, khandhā vedanātiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato suddhakhandhamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya suddhakhandhamūlacakkavāro nāma. Tattha khandhā vedanātiādīsu khandhā vedanākkhandhotiādinā nayena attho veditabbo. Itarathā niddesavārena saddhiṃ virodho hoti. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ khandho, khandhā vedanā』tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ, na khandho, na khandhā na vedanā』tiādīni vīsatimeva. Evaṃ tāva ekena yamakasatena dvīhi pucchāsatehi ekekapucchāya sanniṭṭhānasaṃsayavasena dve dve atthe katvā catūhi ca atthasatehi paṭimaṇḍito paṇṇattivārassa uddesavāro veditabboti.

Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā.

  1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā

現在,基於這些蘊,有四種方法部分:詞語澄清部分、詞語澄清根本輪轉部分、純蘊部分、純蘊根本輪轉部分。其中,通過"色是色蘊,色蘊是色"等方式只澄清詞語的稱為詞語澄清部分。這分為順序和逆序兩種。在順序部分中有"色是色蘊,色蘊是色"等五個雙論。在逆序部分中也有"非色非色蘊,非色蘊非色"等五個。之後,對這些在詞語澄清部分中已澄清的蘊,通過"色是色蘊,蘊是受蘊"等方式,以每一蘊為根本組成四個輪轉,因為有以詞語澄清為根本的輪轉,所以稱為詞語澄清根本輪轉部分。這也分為順序和逆序兩種。在順序部分中,以每一蘊為根本有四個,共二十個雙論。在逆序部分中也有"非色非色蘊,非蘊非受蘊"等二十個。 之後,通過"色是蘊,蘊是色"等方式,只基於純蘊進行的稱為純蘊部分。在這裡,"蘊是色"等中,"蘊是色蘊,蘊是受蘊"的意思應該理解。為什麼?因為在解釋部分是這樣分析的。在那裡,"色是蘊嗎?是的。蘊是色蘊嗎?色蘊是蘊也是色蘊,其餘的蘊不是色蘊",這樣通過"蘊是色蘊"等方式提取詞語並解釋其意義。正是因為這個原因,這被稱為純蘊部分。因為在這裡,不像在詞語澄清中那樣以詞語為標準。但是,無論如何獲得純蘊,其意義才是標準。在後面的處雙論等中也是這個道理。這個純蘊部分也分為順序和逆序兩種。在順序部分中有"色是蘊,蘊是色"等五個雙論。在逆序部分中也有"非色非蘊,非蘊非色"等五個。 之後,對這些純蘊,通過"色是蘊,蘊是受"等方式,以每一蘊為根本組成四個輪轉,因為有以純蘊為根本的輪轉,所以稱為純蘊根本輪轉部分。在這裡,"蘊是受"等中,應該理解為"蘊是受蘊"等的意思。否則就會與解釋部分相矛盾。這也分為順序和逆序兩種。在順序部分中,以每一蘊為根本有四個,共二十個雙論。在逆序部分中也有"非色非蘊,非蘊非受"等二十個。這樣,應該理解概念部分的列舉部分有一百個雙論,二百個問題,每個問題有兩個意義,共四百個意義。 概念列舉部分的解釋。 概念解釋部分的解釋

  1. Idāni rūpaṃ rūpakkhandhotiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha rūpaṃ rūpakkhandhoti yaṃkiñci rūpanti vuccati. Sabbaṃ taṃ rūpaṃ rūpakkhandhoti vacanasodhanatthaṃ pucchati. Piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rūpaṃ, na rūpakkhandhoti yaṃ 『piyarūpaṃ sātarūpa』nti ettha rūpanti vuttaṃ, taṃ rūpameva, na rūpakkhandhoti attho. Rūpakkhandho rūpañceva rūpakkhandho cāti yo pana rūpakkhandho, so rūpantipi rūpakkhandhotipi vattuṃ vaṭṭatīti attho. Rūpakkhandho rūpanti ettha pana yasmā rūpakkhandho niyameneva rūpanti vattabbo. Tasmā āmantāti āha. Iminā upāyena sabbavissajjanesu attho veditabbo. Yo pana yattha viseso bhavissati, tatheva taṃ vaṇṇayissāma . Saññāyamake tāva diṭṭhisaññāti 『papañcasaññā』tiādīsu āgatā diṭṭhisaññā. Saṅkhārayamake avasesā saṅkhārāti 『aniccā vata saṅkhārā』tiādīsu āgatā saṅkhārakkhandhato avasesā saṅkhatadhammā. Paṭilomavārepi eseva nayoti.

Padasodhanavāro niṭṭhito.

  1. Padasodhanamūlacakkavāre khandhā vedanākkhandhoti yekeci khandhā, sabbe te vedanākkhandhoti pucchati. Sesapucchāsupi eseva nayo. Paṭilome na khandhā na vedanākkhandhoti ettha ye paññattinibbānasaṅkhātā dhammā khandhā na honti, te yasmā vedanākkhandhopi na honti, tasmā āmantāti āha. Sesavissajjanesupi eseva nayoti.

Padasodhanamūlacakkavāro niṭṭhito.

  1. Suddhakhandhavāre rūpaṃ khandhoti yaṃkiñci rūpanti vuttaṃ, sabbaṃ taṃ khandhoti pucchati. Tattha yasmā piyarūpasātarūpasaṅkhātaṃ vā rūpaṃ hotu, bhūtupādārūpaṃ vā, sabbaṃ pañcasu khandhesu saṅgahaṃ gacchateva. Tasmā āmantāti paṭijānāti. Dutiyapade 『khandhā rūpa』nti pucchitabbe yasmā rūpantivacanena rūpakkhandhova adhippeto, tasmā vacanaṃ anādiyitvā atthavasena pucchanto khandhā rūpakkhandhoti āha. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Parato āyatanayamakādīnaṃ niddesavārepi eseva nayo. Saññā khandhoti etthāpi diṭṭhisaññā vā hotu, saññā eva vā, sabbāyapi khandhabhāvato āmantāti vuttaṃ. Saṅkhārā khandhoti padepi eseva nayo. Khandhavinimuttako hi saṅkhāro nāma natthi.

  2. Paṭilome na rūpaṃ na khandhoti yaṃ dhammajātaṃ rūpaṃ na hoti, taṃ khandhopi na hotīti pucchati. Vissajjane panassa rūpaṃ ṭhapetvā avasesā khandhā na rūpaṃ, khandhāti rūpato aññe vedanādayo khandhā rūpameva na honti, khandhā pana hontīti attho. Rūpañca khandhe ca ṭhapetvā avasesāti pañcakkhandhavinimuttaṃ nibbānañceva paññatti ca. Ito paresupi 『avasesā』ti padesu eseva nayoti.

Suddhakhandhavāro niṭṭhito.

40-44. Suddhakhandhamūlacakkavāre rūpaṃ khandhotiādīnaṃ heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabboti.

Suddhakhandhamūlacakkavāro niṭṭhito.

Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

50-

現在,通過「色是色蘊」等方式,開始了對詞語澄清部分的解釋。在這裡,「色是色蘊」是指任何被稱為「色」的東西。所有這些色都是色蘊,因此提問是爲了澄清詞語的意義。「可愛的色、可喜的色」,在這裡提到的「色」,只是指這個色,而不是色蘊的意思。色蘊是指色本身和色蘊,因此色蘊可以被稱為色或色蘊。色蘊在這裡,因色蘊的限制而被稱為色。因此說「是的」。通過這種方式,所有的澄清都應當理解為有意義的。如果在某處有特別之處,我們也會如是說明。在概念部分中,所提到的「見的覺知」是指「繁雜的覺知」等等的見的覺知。在構成部分中,其餘的構成是指「無常的確實構成」等等的構成法。逆序部分也是如此。 詞語澄清部分已結束。 在詞語澄清根本輪轉部分中,問「蘊是受蘊」是指某些蘊,所有這些都是受蘊。其餘的提問也是如此。在逆序中「非蘊非受蘊」是指那些被稱為涅槃的法不屬於蘊,因為它們也不屬於受蘊,因此說「是的」。其餘的澄清也是如此。 詞語澄清根本輪轉部分已結束。 在純蘊部分中,「蘊是蘊」是指任何被稱為「色」的東西,所有這些都是蘊,因此提問是爲了澄清。因為可愛的色、可喜的色或是物質的色,所有這些都歸入五蘊之中。因此說「是的」。在第二個部分中,問「蘊是色」時,因為「色」一詞指的是色蘊,所以不需要再次解釋,而是以意義進行提問,因而說「蘊是色蘊」。通過這種方式,所有的詞語都應當理解為有意義的。在後面的感官領域等的解釋部分也是如此。覺知蘊是指這裡的見的覺知或是覺知本身,所有的都因蘊的存在而被稱為「是的」。構成蘊也是如此。因為沒有解脫于構成的構成法。 在逆序中「非色非蘊」是指那些法所生的色不屬於蘊,因此蘊也不屬於蘊。澄清時,除了色以外的其餘蘊不屬於色,因而說「蘊是的」。色和蘊是指五蘊的解脫,涅槃和概念也是如此。在後面的部分中,「其餘的」一詞也應如此理解。 純蘊部分已結束。 40-44. 在純蘊根本輪轉部分中,「蘊是蘊」等的意義應當如前所述理解。 純蘊根本輪轉部分已結束。 概念解釋部分的解釋。 運作部分的解釋。

  1. Idāni yassa rūpakkhandhotiādinā nayena pavattivāro āraddho. Kasmā panettha uddesavāro na vuttoti? Heṭṭhā dassitanayattā. Paṇṇattivārasmiñhi uddesavāre nayo dassito. Tena pana nayena sakkā so idha avuttopi jānitunti taṃ avatvā niddesavārova āraddho. Imasmiṃ pana pavattivārasaṅkhāte mahāvāre uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāroti tayo antaravārā honti. Tesu paṭhamo dhammānaṃ uppādalakkhaṇassa dīpitattā uppādavāroti vuccati. Dutiyo tesaññeva nirodhalakkhaṇassa dīpitattā nirodhavāroti vuccati. Tatiyo ubhinnampi lakkhaṇānaṃ dīpitattā uppādanirodhavāroti vuccati. Uppādavārena cettha dhammānaṃ uppajjanākārova dīpito. Nirodhavārena 『uppannaṃ nāma niccaṃ natthī』ti tesaññeva aniccatā dīpitā. Uppādanirodhavārena tadubhayaṃ.

Tattha uppādavāre tāva tiṇṇaṃ addhānaṃ vasena cha kālabhedā honti – paccuppanno, atīto, anāgato, paccuppannenātīto, paccuppannenānāgato, atītenānāgatoti. Tesu 『yassa rūpakkhandho uppajjatī』ti paccuppannābhidhānavasena paccuppanno veditabbo. So paccuppannānaṃ dhammānaṃ paccakkhato gahetabbattā ativiya suviññeyyoti paṭhamaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjitthāti atītābhidhānavasena atīto veditabbo. So paccakkhato anubhūtapubbānaṃ atītadhammānaṃ anumānena anāgatehi suviññeyyatarattā dutiyaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjissatīti anāgatābhidhānavasena anāgato veditabbo. So paccakkhato ca anubhūtapubbavasena ca gahitadhammānumānena 『anāgatepi evarūpā dhammā uppajjissantī』ti gahetabbato tatiyaṃ vutto.

Yassarūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjitthāti paccuppannena saddhiṃ atītābhidhānavasena paccuppannenātīto veditabbo. So missakesu tīsu suviññeyyatarattā catutthaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjati tassa vedanākkhandho uppajjissatīti paccuppannena saddhiṃ anāgatābhidhānavasena paccuppannenānāgato veditabbo. So paccakkhato gahetabbānaṃ dhammānaṃ atthitāya atthato suviññeyyataroti pañcamaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjissatīti atītena saddhiṃ anāgatābhidhānavasena atītenānāgato veditabbo. So purimehi duviññeyyoti chaṭṭhaṃ vutto.

Evametesu chasu kālabhedesu yvāyaṃ paṭhamo paccuppanno, tattha puggalato, okāsato, puggalokāsatoti tayo vārā honti. Tesu yassāti puggalavasena khandhānaṃ uppattidīpano puggalavāro. Yatthāti okāsavasena khandhānaṃ uppattidīpano okāsavāro. Yassa yatthāti puggalokāsavasena khandhānaṃ uppattidīpano puggalokāsavāro. Ime pana tayopi vārā paṭhamaṃ anulomanayena niddisitvā pacchā paṭilomanayena niddiṭṭhā. Tesu 『uppajjati』 『uppajjittha,』 『uppajjissatī』ti vacanato uppattidīpano anulomanayo. 『Nuppajjati』, 『nuppajjittha,』 『nuppajjissatī』ti vacanato anuppattidīpano paṭilomanayo.

現在,通過"對於誰色蘊"等方式,開始了運作部分。為什麼這裡沒有說明列舉部分呢?因為前面已經說明了方法。在概念部分的列舉部分中已經說明了方法。通過那個方法,即使這裡沒有說明也可以知道,所以沒有說明而直接開始了解釋部分。在這個被稱為運作部分的大部分中,有生起部分、滅去部分、生起滅去部分這三個中間部分。其中第一個因為說明了法的生起特徵,所以稱為生起部分。第二個因為說明了同樣法的滅去特徵,所以稱為滅去部分。第三個因為說明了兩種特徵,所以稱為生起滅去部分。這裡通過生起部分說明了法的生起方式。通過滅去部分說明了"已生起的沒有常住"的無常性。通過生起滅去部分說明了這兩者。 在生起部分中,首先根據三個時期有六種時間區分 - 現在、過去、未來、現在與過去、現在與未來、過去與未來。其中,"對於誰色蘊生起"是指現在時的表述,應該理解為現在。因為現在的法可以直接感知,所以最容易理解,因此首先提到。"對於誰色蘊已生起"是指過去時的表述,應該理解為過去。因為過去經歷過的法比未來的法更容易通過推理理解,所以第二個提到。"對於誰色蘊將生起"是指未來時的表述,應該理解為未來。因為可以通過直接感知和過去經歷推理"未來也會有這樣的法生起",所以第三個提到。 "對於誰色蘊生起,他的受蘊已生起"是指現在與過去時的表述,應該理解為現在與過去。因為在混合的三種中最容易理解,所以第四個提到。"對於誰色蘊生起,他的受蘊將生起"是指現在與未來時的表述,應該理解為現在與未來。因為可以直接感知的法存在,所以實際上最容易理解,因此第五個提到。"對於誰色蘊已生起,他的受蘊將生起"是指過去與未來時的表述,應該理解為過去與未來。因為比前面的更難理解,所以第六個提到。 這六種時間區分中,第一個現在時有三個部分:人、處所、人與處所。其中,"對於誰"是指通過人來說明蘊的生起的人部分。"在哪裡"是指通過處所來說明蘊的生起的處所部分。"對於誰在哪裡"是指通過人與處所來說明蘊的生起的人與處所部分。這三個部分首先用順序方式解釋,然後用逆序方式解釋。其中,"生起"、"已生起"、"將生起"的說法是說明生起的順序方式。"不生起"、"沒有生起"、"不會生起"的說法是說明不生起的逆序方式。

Tattha paccuppannakāle tāva puggalavārassa anulomanaye 『『yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjati. Yassa vā pana vedanākkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjati. Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho, uppajjati. Yassa vā pana viññāṇakkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjatī』』ti evaṃ rūpakkhandhamūlakāni cattāri yamakāni; 『『yassa vedanākkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho uppajjatī』』tiādinā nayena vedanākkhandhamūlakāni tīṇi; saññākkhandhamūlakāni dve; saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena dasa yamakāni honti.

Tattha rūpakkhandhamūlakesu catūsu ādito ekameva vissajjitaṃ. Sesāni tena sadisavissajjanānīti tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittāni. Vedanākkhandhādimūlakesupi 『āmantā』ti ekasadisameva vissajjanaṃ. Tasmā tānipi tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittānevāti evametāni paccuppannakāle puggalavāre anulomanaye ekayamakavissajjaneneva dasa yamakāni vissajjitāni nāma hontīti veditabbāni. Yathā ca puggalavāre dasa, evaṃ okāsavāre dasa, puggalokāsavāre dasāti paccuppannakāle tīsu vāresu anulomanaye tiṃsa yamakāni honti. Yathā ca anulomanaye, evaṃ paṭilomanayepīti sabbānipi paccuppannakāle saṭṭhi yamakāni honti. Tesu vīsapucchāsataṃ, cattārīsāni ca dve atthasatāni hontīti veditabbāni. Evaṃ sesesupi pañcasu kālabhedesu puggalādibhedato anulomapaṭilomanayavasena cha cha vārā. Ekekasmiṃ vāre dasa dasa katvā saṭṭhi saṭṭhi yamakānīti tīṇi yamakasatāni. Tāni purimehi saddhiṃ saṭṭhādhikāni tīṇi yamakasatāni, vīsādhikāni sattapucchāsatāni, cattārīsāni ca cuddasa atthasatāni honti. Idaṃ tāva uppādavāre pāḷivavatthānaṃ. Yathā ca uppādavāre, tathā nirodhavārepi, uppādanirodhavārepīti sabbasmimpi pavattimahāvāre asīti yamakasahassaṃ, saṭṭhisatādhikāni dve pucchāsahassāni, vīsaṃ tisatādhikāni ca cattāri atthasahassāni veditabbāni.

Pāḷi pana uppādavāre nirodhavāre ca tīsu asammissakakālabhedesu tasmiṃ tasmiṃ vāre ekekameva yamakaṃ vissajjetvā saṅkhittā. Tīsu missakakālabhedesu 『yassa vedanākkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho uppajjitthā』tiādinā nayena vedanākkhandhādimūlakesupi ekaṃ yamakaṃ vissajjitaṃ. Uppādanirodhavāre pana chasupi kālabhedesu taṃ vissajjitameva. Sesāni tena samānavissajjanattā saṅkhittānīti. Idaṃ sakalepi pavattimahāvāre pāḷivavatthānaṃ.

在此,目前時段中,關於個人部分的順序方式有:「對於誰色蘊生起,誰的受蘊生起;或者說,誰的受蘊生起,誰的色蘊生起;誰的色蘊生起,誰的覺知蘊、構成蘊、識蘊生起;或者說,誰的識蘊生起,誰的色蘊生起。」通過這種方式,色蘊根本的四個雙論;「誰的受蘊生起,誰的覺知蘊生起」等等的方式,受蘊根本的三個雙論;覺知蘊根本的兩個雙論;構成蘊根本的一個雙論,因此總共是十個雙論。 在這些色蘊根本中,首先只有一個被澄清。其餘的因相似澄清而被簡化。因此,受蘊等根本的澄清也是如此。所以它們也因相似澄清而被簡化。因此在目前時段中,關於個人部分的順序方式,通過單個雙論的澄清,十個雙論被澄清。正如個人部分有十個,處所部分也有十個,個人與處所部分也有十個,因此在目前時段的這三部分中,順序方式有三十個雙論。正如在順序方式中,亦如在逆序方式中,所有這些在目前時段中總共有六十個雙論。在這些中,有二十個問題,四十個問題,以及兩個意義的總和。 同樣,在其餘的五個時間區分中,關於個人等的區分也有六個順序和逆序的部分。每個部分有十個雙論,合計爲六十個雙論。這些與前面的合計爲六十多個雙論,二十個以上的問題,四十個意義的總和。現在這是生起部分的解釋。正如在生起部分中那樣,在滅去部分中、在生起滅去部分中,所有這些在整體運作部分中總共有八萬雙論,六十多個問題,二十個以上的意義。 在巴利文中,生起部分和滅去部分的三個不混合時間區分中,每個部分只有一個雙論被澄清。在三個混合時間區分中,「誰的受蘊生起,誰的覺知蘊生起」等等的方式,受蘊等根本的部分也有一個雙論被澄清。而在生起滅去部分中,六個時間區分中也只有一個雙論被澄清,其餘的因相似澄清而被簡化。因此,這也是在整體運作部分中的巴利文解釋。

Atthavinicchayatthaṃ panassa idaṃ lakkhaṇaṃ veditabbaṃ – imasmiñhi pavattimahāvāre catunnaṃ pañhānaṃ pañca vissajjanāni sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitvā atthavinicchayo veditabbo. Tattha purepañho, pacchāpañho, paripuṇṇapañho, moghapañhoti ime cattāro pañhā nāma. Ekekasmiñhi yamake dve dve pucchā. Ekekapucchāyapi dve dve padāni. Tattha yāya pucchāya vissajjane ekeneva padena gahitakkhandhassa uppādo vā nirodho vā labbhati , ayaṃ purepañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane dvīhipi padehi gahitakkhandhānaṃ uppādo vā nirodho vā labbhati, ayaṃ pacchāpañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane ekenapi padena gahitakkhandhassa dvīhipi padehi gahitakkhandhānaṃ uppādo vā, nirodho vā labbhati, ayaṃ paripuṇṇapañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane paṭikkhepo vā, paṭisedho vā labbhati, ayaṃ moghapañho nāma. Yasmā panesa adassiyamāno na sakkā jānituṃ, tasmā naṃ dassayissāma.

『Yattha rūpakkhandho nuppajjati, tattha vedanākkhandho nuppajjatī』ti pucchāya tāva uppajjatīti imasmiṃ vissajjane ekeneva padena gahitassa vedanākkhandhassa uppādo labbhati, iti ayañceva añño ca evarūpo pañho purepañhoti veditabbo. 『Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjitthā』ti pucchāya pana 『āmantā』ti imasmiṃ vissajjane dvīhi padehi gahitānaṃ rūpavedanākkhandhānaṃ yassa kassaci sattassa atīte uppādo labbhati. Iti ayañceva añño ca evarūpo pañho pacchāpañhoti veditabbo.

『Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjatī』ti imāya pana paṭhamapucchāya 『asaññasattaṃ upapajjantāna』ntiādike imasmiṃ vissajjane 『asaññasattaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho uppajjati, no ca tesaṃ vedanākkhandho uppajjatī』ti imasmiṃ koṭṭhāse ekeneva padena gahitassa rūpakkhandhassapi uppādo labbhati. 『Pañcavokāraṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati vedanākkhandho ca uppajjatī』ti imasmiṃ koṭṭhāse dvīhipi padehi saṅgahitānaṃ rūpavedanākkhandhānampi uppādo labbhati. Iti ayañceva añño ca evarūpo pañho paripuṇṇapañhoti veditabbo. Purepacchāpañhotipi etasseva nāmaṃ. Etassa hi vissajjane purimakoṭṭhāse ekena padena saṅgahitassa rūpakkhandhasseva uppādo dassito. Dutiyakoṭṭhāse dvīhi padehi saṅgahitānaṃ rūpavedanākkhandhānaṃ. Imināyeva ca lakkhaṇena yattha ekena padena saṅgahitassa khandhassa uppādo vā nirodho vā labbhati, so purepañhoti vutto. Yattha dvīhipi padehi saṅgahitānaṃ khandhānaṃ uppādo vā nirodho vā labbhati, so pacchāpañhoti vutto.

『Yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho nuppajjitthā』ti imāya pana pucchāya 『natthī』ti imasmiṃ vissajjane paṭikkhepo labbhati. 『Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho nirujjhatī』ti pucchāya 『no』ti imasmiṃ vissajjane paṭisedho labbhati. Tasmā ayañceva duvidho añño ca evarūpo pañho moghapañhoti veditabbo. Tucchapañhotipi vuccati. Evaṃ tāva cattāro pañhā veditabbā.

爲了理解意義,這個特徵應當被理解——在這個運作的大部分中,有四個問題的五個澄清,放入二十七個位置中,意義得以理解。在這裡,前問題、后問題、完全問題、空洞問題這四個問題的名稱。每個雙論中有兩個提問。每個提問中也有兩個詞語。在這裡,依據每個提問的澄清,若通過一個詞語所把握的蘊的生起或滅去而獲得,稱之為前問題;若通過兩個詞語所把握的蘊的生起或滅去而獲得,稱之為后問題;若通過一個詞語所把握的蘊的生起,而通過兩個詞語所把握的蘊的生起,稱之為完全問題;若通過提問的澄清而獲得拒絕或禁止,稱之為空洞問題。由於這個問題是不可見的,無法知曉,因此我們將展示它。 「在哪裡色蘊不生起,那裡受蘊也不生起」的提問中,首先生起的是通過一個詞語所把握的受蘊的生起,因此這個問題及其他類似的問題應被理解為前問題。「誰的色蘊已生起,誰的受蘊也已生起」的提問中,若通過兩個詞語所把握的色受蘊的生起,任何眾生的過去生起得以獲得。因此這個問題及其他類似的問題應被理解為后問題。 「誰的色蘊生起,誰的受蘊生起」的這個第一提問中,「無感知的眾生生起」的等語句中,在這個澄清中,無感知的眾生的色蘊生起,而他們的受蘊不生起,在這個地方通過一個詞語所把握的色蘊的生起也得以獲得。「五蘊生起的眾生中,色蘊生起,受蘊也生起」的在這個地方通過兩個詞語所把握的色受蘊的生起也得以獲得。因此這個問題及其他類似的問題應被理解為完全問題。前後問題也稱為這個名稱。因為在這個澄清中,前面的部分通過一個詞語所把握的色蘊的生起被展示。第二部分通過兩個詞語所把握的色受蘊的生起。通過這種特徵,無論是通過一個詞語所把握的蘊的生起或滅去,稱之為前問題;若通過兩個詞語所把握的蘊的生起或滅去,稱之為后問題。 「誰的色蘊沒有生起,誰的受蘊也沒有生起」的這個提問中,若通過「沒有」的在這個澄清中獲得拒絕。「誰的色蘊生起,誰的受蘊滅去」的提問中,若通過「不是」的在這個澄清中獲得禁止。因此這兩個問題及其他類似的問題應被理解為空洞問題。也可以稱之為空虛問題。這樣四個問題應被理解。

Pāḷigatiyā vissajjanaṃ, paṭivacanavissajjanaṃ, sarūpadassanena vissajjanaṃ, paṭikkhepena vissajjanaṃ, paṭisedhena vissajjananti imāni pana pañca vissajjanāni nāma . Tattha yaṃ vissajjanaṃ pāḷipadameva hutvā atthaṃ vissajjeti, idaṃ pāḷigatiyā vissajjanaṃ nāma. Taṃ purepañhe labbhati. 『Yattha rūpakkhandho nuppajjati tattha vedanākkhandho nuppajjatī』ti hi pañhe 『uppajjatī』ti idaṃ vissajjanaṃ pāḷipadameva hutvā atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu pāḷigatiyā vissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ pana vissajjanaṃ paṭivacanabhāvena atthaṃ vissajjeti, idaṃ paṭivacanavissajjanaṃ nāma. Taṃ pacchāpañhe labbhati. 『Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjitthā』ti hi pañhe 『āmantā』ti idaṃ vissajjanaṃ paṭivacanavaseneva atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭivacanavissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ vissajjanaṃ sarūpena dassetvā atthaṃ vissajjeti; idaṃ sarūpadassanena vissajjanaṃ nāma. Taṃ paripuṇṇapañhe labbhati. 『Yassa rūpakkhandho uppajjati; tassa vedanākkhandho uppajjatī』ti hi pañhe 『asaññasattaṃ upapajjantāna』nti idaṃ vissajjanaṃ 『imesaṃ rūpakkhandho uppajjati, no ca vedanākkhandho, imesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati, vedanākkhandho cā』ti sarūpadassaneneva atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ. Tasmā evarūpesu ṭhānesu sarūpadassanena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ pana vissajjanaṃ tathārūpassa atthassābhāvato atthapaṭikkhepena pañhaṃ vissajjeti, idaṃ paṭikkhepena vissajjanaṃ nāma. Yaṃ tathārūpassa atthassa ekakkhaṇe alābhato atthapaṭisedhanena pañhaṃ vissajjeti, idaṃ paṭisedhena vissajjanaṃ nāma. Taṃ moghapañhe labbhati. 『Yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho nuppajjitthā』ti hi pañhe 『natthī』ti idaṃ vissajjanaṃ; evarūpo nāma satto natthīti atthapaṭikkhepena pañhaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ; tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭikkhepena vissajjanaṃ veditabbaṃ. 『Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho nirujjhatī』ti pañhe pana 『no』ti idaṃ vissajjanaṃ ekasmiṃ paṭisandhikkhaṇe uppādena saddhiṃ nirodho nāma na labbhatīti atthapaṭisedhanena pañhaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭisedhena vissajjanaṃ veditabbaṃ.

巴利文澄清有五種名稱:巴利文澄清、回話澄清、實相展示澄清、拒絕澄清、禁止澄清。在這裡,若澄清是通過巴利文字身而理解意義,這稱為巴利文澄清。這個適用於前問題。「在哪裡色蘊不生起,那裡受蘊也不生起」的問題中,「生起」這個澄清是通過巴利文字身而理解意義,因此在這種情況下,巴利文澄清應被理解。 若澄清是通過回話的方式理解意義,這稱為回話澄清。這個適用於后問題。「誰的色蘊已生起,誰的受蘊也已生起」的問題中,「稱呼」這個澄清是通過回話的方式而理解意義,因此在這種情況下,回話澄清應被理解。 若澄清是通過實相展示的方式理解意義,這稱為實相展示澄清。這個適用於完全問題。「誰的色蘊生起,誰的受蘊生起」的問題中,「無感知的眾生生起」的等語句中,這個澄清是通過實相展示而理解意義,因此在這種情況下,實相展示澄清應被理解。 若澄清是通過拒絕某種意義而理解意義,這稱為拒絕澄清。若通過某種意義的拒絕而理解問題,這稱為禁止澄清。這個適用於空洞問題。「誰的色蘊沒有生起,誰的受蘊也沒有生起」的問題中,「沒有」這個澄清是通過拒絕而理解意義;這種情況下,某種眾生是不存在的,因此通過拒絕澄清而理解問題,因此在這種情況下,拒絕澄清應被理解。「誰的色蘊生起,誰的受蘊滅去」的問題中,「不是」這個澄清是通過禁止而理解意義。在這種情況下,通過生起與滅去的結合而理解問題,因此在這種情況下,禁止澄清應被理解。

Idāni ime cattāro pañhā, imāni ca pañca vissajjanāni, yesu sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitabbāni, tāni evaṃ veditabbāni – asaññasattaṃ upapajjantānanti ekaṃ ṭhānaṃ, asaññasatte tatthāti ekaṃ, asaññasattānanti ekaṃ; asaññasattā cavantānanti ekaṃ; arūpaṃ upapajjantānanti ekaṃ, arūpe tatthāti ekaṃ, arūpānanti ekaṃ, arūpā cavantānanti ekaṃ , arūpe pacchimabhavikānanti ekaṃ, arūpe parinibbantānanti ekaṃ; ye ca arūpaṃ upapajjitvā parinibbāyissantīti ekaṃ; pañcavokāraṃ upapajjantānanti ekaṃ, pañcavokāre tatthāti ekaṃ, pañcavokārānanti ekaṃ pañcavokārā cavantānanti ekaṃ, pañcavokāre pacchimabhavikānanti ekaṃ, pañcavokāre parinibbantānanti ekaṃ; suddhāvāsaṃ upapajjantānanti ekaṃ, suddhāvāse tatthāti ekaṃ, suddhāvāsānanti ekaṃ, suddhāvāse parinibbantānanti ekaṃ; sabbesaṃ upapajjantānanti ekaṃ, sabbesaṃ cavantānanti ekaṃ; sabbasādhāraṇavasena pacchimabhavikānanti ekaṃ, parinibbantānanti ekaṃ, catuvokāraṃ pañcavokāraṃ upapajjantānanti ekaṃ, cavantānanti ekaṃ. Evaṃ imesaṃ catunnaṃ pañhānaṃ imāni pañca vissajjanāni imesu sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitvā imasmiṃ pavattimahāvāre atthavinicchayo veditabbo. Evaṃ viditvā hi pañhaṃ vissajjantena suvissajjito hoti, atthañca vinicchayantena suvinicchito hoti.

Tatthāyaṃ nayo – yassa rūpakkhandho uppajjatīti yassa puggalassa uppādakkhaṇasamaṅgitāya rūpakkhandho uppajjati. Tassa vedanākkhandho uppajjatīti vedanākkhandhopi tassa tasmiññeva khaṇe uppajjatīti pucchati. Asaññasattaṃ upapajjantānanti acittakapaṭisandhivasena asaññasattabhavaṃ upapajjantānaṃ. Tesaṃ rūpakkhandho uppajjatīti tesaṃ ekantena rūpakkhandho uppajjatiyeva. Pavatte uppannānaṃ rūpakkhandho uppajjatipi nirujjhatipi, tasmā 『asaññasattāna』nti avatvā』asaññasattaṃ upapajjantāna』nti vuttaṃ. No ca tesaṃ vedanākkhandho uppajjatīti acittakattā pana tesaṃ vedanākkhandho nuppajjateva. Idaṃ sattavīsatiyā ṭhānesu paṭhame ṭhāne paripuṇṇapañhassa purimakoṭṭhāse sarūpadassanena vissajjanaṃ. Pañcavokāraṃ upapajjantānanti rūpārūpamissakapaṭisandhivasena pañcavokārabhavaṃ upapajjantānaṃ. Tesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati, vedanākkhandho cāti tesaṃ ekantena rūpavedanākkhandhasaṅkhātā dvepi khandhā uppajjantiyeva. Pavatte pana tattha uppannānaṃ te khandhā uppajjantipi nirujjhantipi, tasmā 『pañcavokārāna』nti avatvā 『pañcavokāraṃ upapajjantāna』nti vuttaṃ. Idaṃ pañcavokāraṃ upapajjantānanti ṭhāne paripuṇṇapañhassa pacchimakoṭṭhāse sarūpadassanena vissajjanaṃ. Iminā upāyena sabbāni vissajjanāni veditabbāni.

Idaṃ panettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ – sakalepi hi imasmiṃ khandhayamake tattha tattha uppannānaṃ pavatte yāva maraṇā khandhānaṃ apariyantesu uppādanirodhesu vijjamānesupi lahuparivattānaṃ dhammānaṃ vinibbhogaṃ katvā uppādanirodhe dassetuṃ na sukaranti pavattiyaṃ uppādanirodhe anāmasitvā abhinavaṃ vipākavaṭṭaṃ nipphādayamānena nānākammena nibbattānaṃ paṭisandhikhandhānaṃ uppādaṃ dassetuṃ sukhanti paṭisandhikāle uppādavaseneva uppādavāro kathito. Uppannassa pana vipākavaṭṭassa pariyosānena nirodhaṃ dassetuṃ sukhanti maraṇakāle nirodhavasena nirodhavāro kathito.

現在這四個問題,以及這五個澄清,應該放置在二十七個位置中,這些應當這樣理解——無感知的眾生生起的一個位置,無感知的眾生在那裡一個位置,無感知的眾生的一個位置;無感知的眾生的滅去的一個位置;無色生起的一個位置,無色在那裡一個位置,無色的一個位置,無色的滅去的一個位置,無色的後生的一個位置,無色的涅槃的一個位置;那些無色生起后將要涅槃的一個位置;五蘊生起的一個位置,五蘊在那裡一個位置,五蘊的一個位置,五蘊的滅去的一個位置,五蘊的後生的一個位置,五蘊的涅槃的一個位置;清凈住處生起的一個位置,清凈住處在那裡一個位置,清凈住處的一個位置,清凈住處的涅槃的一個位置;所有生起的一個位置,所有滅去的一個位置;所有共同的後生的一個位置,涅槃的一個位置,四蘊五蘊生起的一個位置,滅去的一個位置。這樣,這四個問題的這五個澄清放入這些二十七個位置中,在這個運作的大部分中,意義得以理解。因為這樣理解問題的澄清會使其澄清得很好,而理解意義也會使其理解得很好。 在這裡,這個方法是——「誰的色蘊生起」,即是某個眾生的生起時相應的色蘊生起。然後,「他的受蘊生起」,即受蘊也在那個時刻生起。無感知的眾生生起,依靠無意識的結合而生起的無感知眾生。那些的色蘊生起,確實是那些的色蘊生起。發生的色蘊生起或滅去,因此不說「無感知的眾生」,而說「無感知的眾生生起」。並且這些的受蘊並不生起,因為無意識的緣故,所以這些的受蘊確實不生起。這是在二十七個位置中,第一位置是完全問題的前面部分通過實相展示而澄清。「五蘊生起的眾生」,即是色與無色結合的無感知眾生。那些的色蘊生起,受蘊也生起;因此這兩個蘊被稱為色受蘊。發生的情況下,那些蘊生起或滅去,因此不說「五蘊」,而說「五蘊生起的眾生」。這是在五蘊生起的地方,完全問題的後面部分通過實相展示而澄清。通過這種方式,所有的澄清應被理解。 在這裡,生起與滅去的特徵是——在這個蘊的組合中,所有發生的地方,直到死亡,蘊的無盡生起與滅去的情況下,即使有微小的變化的法,也很難通過生起

Kiṃ panettha pavattiyaṃ uppādanirodhānaṃ anāmaṭṭhabhāve pamāṇanti? Pāḷiyeva. Pāḷiyañhi visesena uppādavārassa anāgatakālavāre 『pacchimabhavikānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca nuppajjissati, vedanākkhandho ca nuppajjissatī』ti ayaṃ pāḷi atipamāṇameva. Pacchimabhavikānañhi pavatte rūpārūpadhammānaṃ uppajjituṃ yuttabhāve satipi 『rūpakkhandho ca nuppajjissati, vedanākkhandho ca nuppajjissatī』ti sanniṭṭhānaṃ katvā vuttabhāvena pavatte uppādo na gahitoti veditabbo. 『Suddhāvāse parinibbantānaṃ tesaṃ tattha saññākkhandho na nirujjhittha, no ca tesaṃ tattha vedanākkhandho na nirujjhatī』ti ayaṃ pana pāḷi pavatte nirodhassa anāmaṭṭhabhāve ativiya pamāṇaṃ. Suddhāvāse parinibbantānañhi cuticittassa bhaṅgakkhaṇe ṭhitānaṃ paṭisandhito paṭṭhāya pavatte uppajjitvā niruddhasaññākkhandhānaṃ gaṇanapatho natthi. 『Evaṃ santepi tesaṃ tattha saññākkhandho na nirujjhitthā』ti sanniṭṭhānaṃ katvā vuttabhāvena pavatte nirodho na gahitoti veditabbo.

Evamettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ viditvā paṭisandhiuppādameva cutinirodhameva ca gahetvā tesu tesu ṭhānesu āgatānaṃ vissajjanānaṃ atthavinicchayo veditabbo. So pana sakkā ādivissajjane vuttanayena sabbattha viditunti vissajjanapaṭipāṭiyā na vitthārito. Iminā pana evaṃ dinnenapi nayena yo etesaṃ atthavinicchayaṃ jānituṃ na sakkoti, tena ācariye payirupāsitvā sādhukaṃ sutvāpi jānitabbo.

Uppādassa nirodhassa, uppannañcāpi ekato;

Nayassa anulomassa, paṭilomanayassa ca.

Vasena yāni khandhesu, yamakāni ca pañcasu;

Puggalaṃ atha okāsaṃ, puggalokāsameva ca.

Āmasitvā pavattesu, ṭhānesu kathayī jino;

Tesaṃ pāḷivavatthānaṃ, dassitaṃ anupubbato.

Vinicchayatthaṃ atthassa, pañhāvissajjanāni ca;

Vissajjanānaṃ ṭhānāni, yāni tāni ca sabbaso.

Dassetvā ekapañhasmiṃ, yojanāpi pakāsitā;

Vitthārena gate ettha, pañhāvissajjanakkame.

Atthaṃ vaṇṇayatā kātuṃ, kiṃ nu sakkā ito paraṃ;

Nayena iminā tasmā, atthaṃ jānantu paṇḍitāti.

Pavattimahāvāravaṇṇanā.

  1. Pariññāvāravaṇṇanā

206-

現在,這四個問題和五個澄清應當被理解為放入二十七個位置中,如下所示: 無想眾生生起是一個位置,無想眾生在那裡是一個,無想眾生是一個;無想眾生離開是一個;無色界眾生生起是一個,無色界在那裡是一個,無色界眾生是一個,無色界眾生離開是一個,無色界最後生是一個,無色界般涅槃是一個;那些生起無色界后將般涅槃的是一個;五蘊眾生生起是一個,五蘊在那裡是一個,五蘊眾生是一個,五蘊眾生離開是一個,五蘊最後生是一個,五蘊般涅槃是一個;凈居天生起是一個,凈居天在那裡是一個,凈居天眾生是一個,凈居天般涅槃是一個;所有眾生生起是一個,所有眾生離開是一個;一般意義上的最後生是一個,般涅槃是一個,四蘊五蘊眾生生起是一個,離開是一個。這樣,這四個問題的五個澄清應當被理解為放入這二十七個位置中,在這個運作的大部分中理解意義。這樣理解后,回答問題時就能很好地回答,理解意義時就能很好地理解。 在這裡,方法如下: "誰的色蘊生起"是指哪個人在生起的剎那具有色蘊。"他的受蘊生起"是問在同一剎那他的受蘊是否也生起。"無想眾生生起"是指通過無心結生的方式生起無想眾生界的眾生。"他們的色蘊生起"是指他們的色蘊必定生起。在存在中已生起的色蘊會生起也會滅去,因此不說"無想眾生"而說"無想眾生生起"。"但他們的受蘊不生起"是因為無心所以他們的受蘊不生起。這是二十七個位置中第一個位置的完全問題前半部分的實相展示澄清。"五蘊眾生生起"是指通過色無色混合結生的方式生起五蘊界的眾生。"他們的色蘊和受蘊生起"是指他們的色蘊和受蘊這兩個蘊必定生起。但在存在中已生起的這些蘊會生起也會滅去,因此不說"五蘊眾生"而說"五蘊眾生生起"。這是在"五蘊眾生生起"位置的完全問題後半部分的實相展示澄清。通過這種方法,所有的澄清都應當被理解。 這裡關於生起和滅去的規則特徵是:在整個蘊雙論中,雖然在各處已生起的眾生在存在中直到死亡時蘊的生起滅去是無限的,但因為法的快速變化很難分別顯示生起滅去,所以在存在中不涉及生起滅去,而是爲了容易顯示新的果報輪轉,通過各種業而生起的結生蘊的生起,所以只在結生時通過生起的方式說明生起部分。而爲了容易顯示已生起的果報輪轉的結束而顯示滅去,所以在死亡時通過滅去的方式說明滅去部分。 這裡在存在中不涉及生起滅去的證據是什麼?就是巴利文字身。在巴利文中,特別是在生起部分的未來時部分,"對於最後生的眾生,他們的色蘊和受蘊將不生起"這段話就是最好的證據。因為對於最後生的眾生,雖然在存在中色無色法應該生起,但通過確定"色蘊和受蘊將不生起"而說,所以應當理解為在存在中的生起沒有被包括。"對於在凈居天般涅槃的眾生,他們的想蘊在那裡不會滅去,但他們的受蘊在那裡不是不滅去"這段話在存在中不涉及滅去是非常好的證據。因為對於在凈居天般涅槃的眾生,在死亡心的滅去剎那,從結生開始在存在中生起后滅去的想蘊是無法計數的。即使如此,通過確定"他們的想蘊在那裡不會滅去"而說,所以應當理解為在存在中的滅去沒有被包括。 這樣理解了生起滅去的規則特徵后,只取結生生起和死亡滅去,應當理解在各個位置出現的澄清的意義。這個意義可以通過在最初澄清中說明的方法在所有地方理解,所以沒有按照澄清的順序詳細說明。但是,即使通過這種給出的方法,如果有人不能理解這些意義,他應該親近老師,好好聽聞后理解。 生起和滅去,以及已生起的同時, 順序方法和逆序方法, 在五蘊中的雙論, 涉及人、處所、人與處所, 在存在的位置中佛陀所說, 其巴利文的安排已按順序顯示。 爲了理解意義,問題和澄清, 以及澄清的所有位置, 都已經顯示,在一個問題中的應用也已說明, 在這裡詳細說明了問題和澄清的順序。 解釋意義時,還能做什麼呢? 因此,智者們應通過這個方法理解意義。 運作大部分的解釋。 遍知部分的解釋 206-

  1. Tadanantare pariññāvārepi chaḷeva kālabhedā. Anulomapaṭilomato dveyeva nayā. Puggalavāro, okāsavāro, puggalokāsavāroti imesu pana tīsu puggalavārova labbhati, na itare dve. Kiṃ kāraṇā? Sadisavissajjanatāya. Yo hi koci puggalo yattha katthaci ṭhāne rūpakkhandhaṃ ce parijānāti, vedanākkhandhampi parijānātiyeva. Vedanākkhandhaṃ ce parijānāti, rūpakkhandhampi parijānātiyeva. Rūpakkhandhaṃ ce na parijānāti, vedanākkhandhampi na parijānātiyeva. Vedanākkhandhaṃ ce na parijānāti, rūpakkhandhampi na parijānātiyeva. Tasmā tesupi 『yattha rūpakkhandhaṃ parijānāti, tattha vedanākkhandhaṃ parijānātī』ti ādivasena pucchaṃ katvā 『āmantā』tveva vissajjanaṃ kātabbaṃ . Siyāti sadisavissajjanatāya te idha na labbhantīti veditabbā.

Atha vā pariññākiccaṃ nāma puggalasseva hoti, no okāsassa, puggalova parijānituṃ samattho, no okāsoti puggalavārovettha gahito, na okāsavāro. Tassa pana aggahitattā tadanantaro puggalokāsavāro labbhamānopi na gahito. Yo panesa puggalavāro gahito, tattha paccuppannakāle rūpakkhandhamūlakāni cattāri, vedanākkhandhamūlakāni tīṇi, saññākkhandhamūlakāni dve, saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti heṭṭhā vuttanayeneva anulomanaye aggahitaggahaṇena dasa yamakāni. Paṭilomanaye dasāti vīsati. Tathā sesesupīti ekekasmiṃ kāle vīsati vīsati katvā chasu kālesu vīsaṃ yamakasataṃ, cattārīsāni dve pucchāsatāni, asītyādhikāni cattāri atthasatāni ca hontīti idamettha pāḷivavatthānaṃ.

Atthavinicchaye panettha atītānāgatapaccuppannasaṅkhātā tayo addhā pavattivāre viya cutipaṭisandhivasena na labbhanti. Pavatte cittakkhaṇavaseneva labbhanti. Tenevettha 『yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānātī』tiādīsu pucchāsu 『āmantā』ti vissajjanaṃ kataṃ. Lokuttaramaggakkhaṇasmiñhi nibbānārammaṇena cittena pañcasu khandhesu pariññākiccanibbattiyā yaṃ kiñci ekaṃ khandhaṃ parijānanto itarampi parijānātīti vuccati. Evamettha 『parijānātī』ti pañhesu anulomanaye pariññākiccassa matthakappattaṃ aggamaggasamaṅgiṃ sandhāya 『āmantā』ti vuttanti veditabbaṃ. Paṭilomanaye pana 『na parijānātī』ti pañhesu puthujjanādayo sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. 『Parijānitthā』ti imasmiṃ pana atītakālavāre maggānantaraaggaphale ṭhitopi pariññākiccassa niṭṭhitattā parijānitthayeva nāma.

209.Yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānitthāti pañhena aggamaggasamaṅgiṃ pucchati. Yasmā panesa khandhapañcakaṃ parijānātiyeva nāma, na tāva niṭṭhitapariññākicco; tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Dutiyapañhe pana parijānitthāti arahantaṃ pucchati. Yasmā paneso niṭṭhitapariññākicco. Natthi tassa pariññeyyaṃ nāma; tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Paṭilomanayavissajjane panettha arahā rūpakkhandhaṃ na parijānātīti arahato pariññāya abhāvena vuttaṃ. Aggamaggasamaṅgī vedanākkhandhaṃ na parijānitthāti arahattamaggaṭṭhassa aniṭṭhitapariññākiccatāya vuttaṃ. Na kevalañca vedanākkhandhameva, ekadhammampi so na parijānittheva. Idaṃ pana pucchāvasena vuttaṃ. No ca rūpakkhandhanti idampi pucchāvaseneva vuttaṃ. Aññampi pana so khandhaṃ parijānāti.

210-

在隨後的遍知部分中也有六種時間區分。順序和逆序只有兩種方法。在個人部分、處所部分、個人與處所部分這三者中,只有個人部分存在,其他兩個不存在。為什麼?因為澄清相似。無論哪個人在任何地方遍知色蘊,也必定遍知受蘊。如果遍知受蘊,也必定遍知色蘊。如果不遍知色蘊,也必定不遍知受蘊。如果不遍知受蘊,也必定不遍知色蘊。因此,即使在那些部分中,"在哪裡遍知色蘊,在那裡遍知受蘊"等方式提問后,也應該回答"是的"。應當理解,因為澄清相似,所以這裡不存在那些部分。 或者說,遍知的作用只屬於個人,不屬於處所,只有個人能夠遍知,處所不能,所以這裡只取個人部分,不取處所部分。因為沒有取處所部分,所以隨後的個人與處所部分雖然可能存在也沒有被取。在所取的這個個人部分中,在現在時,以色蘊為根本的四個,以受蘊為根本的三個,以想蘊為根本的兩個,以行蘊為根本的一個,如前所說的方式,在順序方法中通過未取的取有十個雙論。在逆序方法中有十個,總共二十個。其他時間也同樣,在每個時間二十個,六個時間中有一百二十個雙論,二百四十個問題,四百八十個意義。這是這裡的巴利文安排。 在意義解釋中,這裡所說的過去、未來、現在三個時期,不像運作部分那樣通過死亡和結生而獲得。而是在存在中通過心的剎那而獲得。因此這裡"誰遍知色蘊,他遍知受蘊"等問題中回答"是的"。因為在出世間道的剎那,通過以涅槃為所緣的心,在五蘊中完成遍知的作用,所以說遍知任何一個蘊也遍知其他蘊。這樣,這裡應當理解在"遍知"的問題中,順序方法中說"是的"是指達到遍知作用頂點的最高道的具有者。在逆序方法中,"不遍知"的問題中說"是的"是指凡夫等。但在這個過去時部分中,"已遍知"是指即使處於道后的最高果位,因為遍知作用已完成,所以稱為已遍知。 "誰遍知色蘊,他已遍知受蘊嗎"這個問題是問最高道的具有者。因為他確實正在遍知五蘊,還沒有完成遍知作用;所以回答"不是"。但在第二個問題中,"已遍知"是問阿羅漢。因為他已完成遍知作用,對他來說沒有所謂的應遍知;所以回答"不是"。在逆序方法的澄清中,這裡"阿羅漢不遍知色蘊"是因為阿羅漢沒有遍知而說的。"最高道的具有者沒有已遍知受蘊"是因為處於阿羅漢道者還未完成遍知作用而說的。不僅是受蘊,他確實沒有已遍知任何一法。但這是根據問題而說的。"不是色蘊"這也是根據問題而說的。但他確實遍知其他蘊。 210-

211.Yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānissatīti ettha yasmā maggaṭṭhapuggalo ekacittakkhaṇiko, tasmā so parijānissatīti saṅkhaṃ na gacchati. Tena vuttaṃ 『no』ti. Te rūpakkhandhañca naparijānitthāti pucchāsabhāgena vuttaṃ, na parijāniṃsūti panettha attho. Iminā upāyena sabbattha atthavinicchayo veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Khandhayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Āyatanayamakaṃ

  2. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā

1-9. Idāni mūlayamake desiteyeva kusalādidhamme āyatanavasenāpi saṅgaṇhitvā khandhayamakānantaraṃ desitassa āyatanayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Yatheva hi tattha paṇṇattivāro, pavattivāro, pariññāvāroti tayo mahāvārā honti, tathā idhāpi. Vacanatthopi nesaṃ tattha vuttanayeneva veditabbo. Idhāpi ca paṇṇattivāro uddesaniddesavasena dvidhā vavatthito. Itare niddesavaseneva. 『Tattha dvādasāyatanānī』ti padaṃ ādiṃ katvā yāva nāyatanā na manoti, tāva paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo. Tattha dvādasāyatanānīti ayaṃ yamakavasena pucchitabbānaṃ āyatanānaṃ uddeso. Cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatananti tesaññeva pabhedato nāmavavatthānaṃ. Yamakavasena pucchāsukhatthañcettha paṭhamaṃ paṭipāṭiyā ajjhattarūpāyatanāni vuttāni. Pacchā bāhirarūpāyatanāni. Pariyosāne manāyatanadhammāyatanāni.

Yathā pana heṭṭhā khandhavasena, evamidha imesaṃ āyatanānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhāyatanavāro, suddhāyatanamūlacakkavāroti, cattārova nayavārā honti. Ekeko cettha anulomapaṭilomavasena duvidhoyeva. Tesamattho tattha vuttanayeneva veditabbo. Yathā pana khandhayamake padasodhanavārassa anulomavāre 『rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpa』ntiādīni pañca yamakāni, tathā idha 『cakkhu, cakkhāyatanaṃ; cakkhāyatanaṃ; cakkhū』tiādīni dvādasa. Paṭilomavārepi 『na cakkhu, na cakkhāyatanaṃ; na cakkhāyatanaṃ, na cakkhū』tiādīni dvādasa , padasodhanamūlacakkavārassa panettha anulomavāre ekekāyatanamūlakāni ekādasa ekādasa katvā dvattiṃsasataṃ yamakāni. Paṭilomavārepi dvattiṃsasatameva. Suddhāyatanavārassāpi anulomavāre dvādasa, paṭilomavāre dvādasa, suddhāyatanamūlacakkavārassāpi anulomavāre ekekāyatanamūlakāni ekādasa ekādasa katvā dvattiṃsasataṃ yamakāni. Paṭilomavārepi dvattiṃsasatamevāti evamidha chasattatādhikehi pañcahi yamakasatehi, dvipaññāsādhikehi ekādasahi pucchāsatehi, caturādhikehi tevīsāya atthasatehi ca paṭimaṇḍito paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo.

Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā.

  1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā

10-

「誰遍知色蘊,他會遍知受蘊嗎?」在這裡,由於道的建立者是單一心的瞬間,因此他不會說「會遍知」。因此說「不是」。因為提問的部分是關於色蘊不遍知的,所以說「他不會遍知」。通過這種方式,所有的意義應當被理解。 遍知部分的解釋。 五蘊部分的解釋已完成。 感處部分 定義部分的解釋 1-9. 現在在根本部分講述的基礎上,通過善法等的感處也進行歸納,接下來是關於講述感處部分的解釋。在這裡,五蘊部分應當根據前面所述的方式理解。就像那裡有定義部分、運作部分、遍知部分這三大部分一樣,這裡也有。它們的言辭意義也應當根據前面所述的方式理解。在這裡,定義部分也根據講述的內容分為兩類。其他的則根據說明的內容。 「那裡有十二感處」這句話開始到「沒有感處」的地方,這應當被理解為定義部分的講述。在這裡,十二感處是通過雙論的方式提問的感處的定義。眼根……等……法根,這些就是它們的分類名稱。通過雙論的方式提問是爲了說明快樂,所以這裡首先提到內在的感處。接著是外在的感處。最後是心根與法根。 就像在前面的五蘊部分一樣,在這裡這些感處的定義部分也有詞句清理部分、詞句清理根本、清凈感處部分、清凈感處根本等四種方法。這裡每個部分根據順序和逆序的方式分為兩類。它們的意義應當根據前面所述的方式理解。就像在五蘊部分的詞句清理部分的順序部分中,「色法是色蘊,色蘊是色法」等等五個雙論一樣,這裡也有「眼,眼根;眼根;眼」等等十二個雙論。在逆序部分也有「不是眼, 不是眼根;不是眼根, 不是眼」等等十二個雙論,而在詞句清理根本部分的順序部分中這裡有每個感處的根本各自有十一種,每種各自有三十個雙論。在逆序部分也有三十個雙論。清凈感處部分的順序部分也有十二個,逆序部分也有十二個。在清凈感處根本部分的順序部分中,每個感處的根本各自有十一種,每種各自有三十個雙論。在逆序部分也有三十個雙論。這樣,在這裡以六十七個以上的五百個雙論、五十個以上的十一個提問、四十個以上的三十個意義來裝飾定義部分的講述。 定義部分的解釋。 定義說明部分的解釋 10-

  1. Niddesavāre pana heṭṭhā khandhayamakassa paṇṇattivāraniddese vuttanayeneva attho veditabbo. Aññatra visesā. Tatrāyaṃ viseso – dibbacakkhūti dutiyavijjāñāṇaṃ. Paññācakkhūti tatiyavijjāñāṇaṃ. Dibbasotanti dutiyaabhiññāñāṇaṃ. Taṇhāsotanti taṇhāva. Avaseso kāyoti nāmakāyo, rūpakāyo, hatthikāyo, assakāyoti evamādi. Avasesaṃ rūpanti rūpāyatanato sesaṃ bhūtupādāyarūpañceva piyarūpasātarūpañca. Sīlagandhotiādīni vāyanaṭṭhena sīlādīnaṃyeva nāmāni. Attharasotiādīnipi sādhumadhuraṭṭhena atthādīnaññeva nāmāni. Avaseso dhammoti pariyattidhammādianekappabhedoti ayamettha viseso.

Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

18-

在說明部分,應當根據前面五蘊部分定義部分說明的方式理解意義。只是有一些特殊之處。這裡的特殊之處是: "天眼"是第二明智。"慧眼"是第三明智。"天耳"是第二神通智。"貪慾流"就是貪慾本身。其餘的"身"如名身、色身、象群、馬群等。其餘的"色"是指除了色處之外的四大種及所造色,以及可愛色、悅意色。"戒香"等是以語言方式表達的戒等的名稱。"義味"等是以善美甘甜的方式表達的義等的名稱。其餘的"法"是指教法等多種分類。這就是這裡的特殊之處。 定義說明部分的解釋。 運作部分的解釋 18- provided by EasyChat

  1. Idhāpi ca pavattivārassa uppādavārādīsu tīsu antaravāresu ekekasmiṃ chaḷeva kālabhedā. Tesaṃ ekekasmiṃ kāle puggalavārādayo tayo vārā. Te sabbepi anulomapaṭilomanayavasena duvidhāva honti. Tattha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye yathā khandhayamake rūpakkhandhamūlakāni cattāri, vedanākkhandhamūlakāni tīṇi, saññākkhandhamūlakāni dve, saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena dasa yamakāni honti. Evaṃ 『『yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa sotāyatanaṃ uppajjati; yassa vā pana sotāyatanaṃ uppajjati, tassa cakkhāyatanaṃ uppajjati; yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa ghāṇāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ, uppajjati; yassa vā pana dhammāyatanaṃ uppajjati, tassa cakkhāyatanaṃ uppajjatī』』ti evaṃ cakkhāyatanamūlakāni ekādasa. 『『Yassa sotāyatanaṃ uppajjati, tassa ghānāyatanaṃ uppajjatī』』tiādinā nayena sotāyatanamūlakāni dasa; ghānāyatanamūlakāni nava, jivhāyatanamūlakāni aṭṭha; kāyāyatanamūlakāni satta; rūpāyatanamūlakāni cha; saddāyatanamūlakāni pañca; gandhāyatanamūlakāni cattāri; rasāyatanamūlakāni tīṇi; phoṭṭhabbāyatanamūlakāni dve; manāyatanamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena chasaṭṭhi yamakāni honti.

Tattha cakkhāyatanamūlakesu ekādasasu 『『yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ uppajjatī』』ti imāni pañceva vissajjitāni. Tesu paṭhamaṃ vissajjetabbaṃ tāva vissajjitaṃ. Dutiyaṃ kiñcāpi paṭhamena sadisavissajjanaṃ, cakkhusotāyatanānaṃ pavattiṭṭhāne pana ghānāyatanassa na ekantena pavattito 『『kathaṃ nu kho etaṃ vissajjetabba』』nti vimatinivāraṇatthaṃ vissajjitaṃ. Rūpāyatanamanāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ tīṇi yamakāni asadisavissajjanattā vissajjitāni. Sesesu jivhāyatanakāyāyatanehi tāva saddhiṃ dve yamakāni purimehi dvīhi saddhiṃ sadisavissajjanāni. Saddāyatanassa paṭisandhikkhaṇe anuppattito tena saddhiṃ yamakassa vissajjanameva natthi. Gandharasaphoṭṭhabbāyatanehipi saddhiṃ tīṇi yamakāni purimehi dvīhi sadisavissajjanāneva hontīti tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittāni. Sotāyatanamūlakesu yaṃ labbhati , taṃ purimehi sadisavissajjanamevāti ekampi pāḷiṃ nāruḷhaṃ. Ghānāyatanamūlakesu rūpāyatanena saddhiṃ ekaṃ, manāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ dveti tīṇi yamakāni pāḷiṃ āruḷhāni. Sesāni ghānāyatanayamakena sadisavissajjanattā nāruḷhāni. Tathā jivhāyatanakāyāyatanamūlakāni. Rūpāyatanamūlakesu manāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ dveyeva vissajjitāni. Gandharasaphoṭṭhabbehi pana saddhiṃ tīṇi rūpāyatanamanāyatanehi saddhiṃ sadisavissajjanāni. Yatheva hettha 『『sarūpakānaṃ acittakāna』』ntiādi vuttaṃ, tathā idhāpi 『『sarūpakānaṃ agandhakānaṃ, arasakānaṃ aphoṭṭhabbakāna』』nti yojanā veditabbā. Gandhādīni cettha āyatanabhūtāneva adhippetāni. Tasmā 『『sarūpakānaṃ sagandhāyatanāna』』nti āyatanavasenettha attho daṭṭhabbo.

在這裡,運作部分的生起部分等三個中間部分中,每一部分都有六種時間區分。在每一個時間中都有個人部分等三個部分。所有這些都根據順序和逆序方法分為兩類。在其中,現在時個人部分的順序方法中,就像在五蘊部分中以色蘊為根本的四個,以受蘊為根本的三個,以想蘊為根本的兩個,以行蘊為根本的一個,通過未取的取有十個雙論一樣,這裡"誰的眼處生起,他的耳處生起;或者誰的耳處生起,他的眼處生起;誰的眼處生起,他的鼻處、舌處、身處、色處、聲處、香處、味處、觸處、意處、法處生起;或者誰的法處生起,他的眼處生起"這樣以眼處為根本的有十一個。"誰的耳處生起,他的鼻處生起"等方式,以耳處為根本的有十個;以鼻處為根本的有九個,以舌處為根本的有八個;以身處為根本的有七個;以色處為根本的有六個;以聲處為根本的有五個;以香處為根本的有四個;以味處為根本的有三個;以觸處為根本的有兩個;以意處為根本的有一個,通過未取的取有六十六個雙論。 在那裡,以眼處為根本的十一個中,"誰的眼處生起,他的耳處、鼻處、色處、意處、法處生起"這五個被解答。其中第一個首先被解答。第二個雖然與第一個有相似的解答,但因為在眼處和耳處運作的地方鼻處不一定運作,爲了避免"這應該如何解答"的疑惑而被解答。與色處、意處、法處一起的三個雙論因為解答不相似而被解答。在其餘的中,首先與舌處、身處一起的兩個雙論與前面兩個有相似的解答。因為聲處在結生的剎那不生起,所以與它一起的雙論根本沒有解答。與香處、味處、觸處一起的三個雙論與前面兩個有相似的解答,所以爲了經文的簡潔而被省略。在以耳處為根本的中,所得到的與前面有相似的解答,所以一個也沒有進入經文。在以鼻處為根本的中,與色處一起的一個,與意處、法處一起的兩個,共三個雙論進入經文。其餘的因為與鼻處雙論有相似的解答而沒有進入經文。舌處、身處為根本的也是如此。在以色處為根本的中,只有與意處、法處一起的兩個被解答。但與香處、味處、觸處一起的三個與色處、意處一起有相似的解答。就像這裡說"有色無心的"等,這裡也應理解為"有色無香的、無味的、無觸的"等組合。這裡所指的香等是作為處的。因此這裡應該通過處的方式理解"有色有香處的"等意義。

Saddāyatanamūlakāni atthābhāvato pāḷiṃ nāruḷhāneva. Gandharasaphoṭṭhabbamūlakāni cattāri tīṇi dve ca heṭṭhimehi sadisavissajjanattā pāḷiṃ nāruḷhāni. Manāyatanamūlakaṃ vissajjitamevāti evametāni paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye katipayayamakavissajjaneneva chasaṭṭhiyamakāni vissajjitāni nāma hontīti veditabbāni. Yathā ca puggalavāre, evaṃ okāsavārepi puggalokāsavārepi chasaṭṭhīti paccuppannakāle tīsu vāresu anulomanaye aṭṭhanavutisataṃ yamakāni honti. Yathā ca anulomanaye, evaṃ paṭilomanayepīti sabbānipi paccuppannakāle channavutādhikāni tīṇi yamakasatāni honti. Tesu dvānavutādhikāni satta pucchāsatāni, caturāsītādhikāni ca pannarasa atthasatāni hontīti veditabbāni. Evaṃ sesesupi pañcasu kālabhedesūti sabbānipi chasattatādhikāni tevīsati yamakasatāni. Tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthāti idamettha uppādavāre pāḷivavatthānaṃ. Nirodhavārauppādanirodhavāresupi eseva nayoti. Sabbasmimpi pavattivāre aṭṭhavīsāni ekasattati yamakasatāni. Tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā veditabbā. Pāḷi pana manāyatanaṃ dhammāyatanañca ekasadisaṃ, nānaṃ natthi. Upari pana 『『vārasaṅkhepo hotī』』tiādīni vatvā tattha tattha saṅkhittā. Tasmā yaṃ tattha tattha saṅkhittaṃ, taṃ sabbaṃ asammuyhantehi sallakkhetabbaṃ.

Atthavinicchaye panettha idaṃ nayamukhaṃ. Sacakkhukānaṃ asotakānanti apāye jātibadhiraopapātikaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi sacakkhuko asotako hutvā upapajjati. Yathāha – 『『kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassaci aparāni dasāyatanāni pātubhavanti. Opapātikānaṃ petānaṃ , opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ, opapātikānaṃ nerayikānaṃ; jaccabadhirānaṃ upapattikkhaṇe dasāyatanāni pātubhavanti, cakkhāyatanaṃ rūpaghānagandhajivhārasakāyaphoṭṭhabbāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatana』』nti. Sacakkhukānaṃ sasotakānanti sugatiduggatīsu paripuṇṇāyatane ca opapātike rūpībrahmāno ca sandhāya vuttaṃ. Te hi sacakkhukā sasotakā hutvā upapajjanti. Yathāha – 『『kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassaci ekādasāyatanāni pātubhavanti; kāmāvacarānaṃ devānaṃ, paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ, opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ, opapātikānaṃ nerayikānaṃ, paripuṇṇāyatanānaṃ. Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe pañcāyatanāni pātubhavanti, cakkhāyatanaṃ rūpasotamanāyatanaṃ dhammāyatana』』nti.

Aghānakānanti brahmapārisajjādayo sandhāya vuttaṃ. Te hi sacakkhukā aghānakā hutvā upapajjanti. Kāmadhātuyaṃ pana aghānako opapātiko natthi. Yadi bhaveyya 『『kassaci aṭṭhāyatanāni pātubhavantī』』ti vedayya. Yo gabbhaseyyako pana aghānako siyā, so 『『sacakkhukāna』』nti vacanato idha anadhippeto. Sacakkhukānaṃ saghānakānanti jaccabadhirampi paripuṇṇāyatanampi opapātikaṃ sandhāya vuttaṃ. Saghānakānaṃ acakkhukānanti jaccandhampi jaccabadhirampi opapātikaṃ sandhāya vuttameva. Saghānakānaṃ sacakkhukānanti paripuṇṇāyatanameva opapātikaṃ sandhāya vuttaṃ.

以聲處為根本的因為沒有意義所以沒有進入巴利文。以香處、味處、觸處為根本的四個、三個、兩個因為與前面有相似的解答而沒有進入巴利文。以意處為根本的被解答了。這樣,應當理解這些在現在時個人部分的順序方法中通過解答少數雙論就被稱為解答了六十六個雙論。就像在個人部分一樣,在處所部分和個人與處所部分也是六十六個,所以在現在時三個部分的順序方法中有一百九十八個雙論。就像在順序方法中一樣,在逆序方法中也是,所以在現在時總共有三百九十六個雙論。在這些中應當理解有七百九十二個問題,一千五百八十四個意義。在其他五個時間區分中也是這樣,所以總共有二千三百七十六個雙論。問題是這個數量的兩倍,意義是問題的兩倍。這就是這裡生起部分的巴利文安排。在滅去部分和生起滅去部分中也是這個方法。在整個運作部分中應當理解有七千一百二十八個雙論。問題是這個數量的兩倍,意義是問題的兩倍。但是巴利文中意處和法處是相同的,沒有區別。上面說"部分簡略"等后在各處簡略了。因此,對於在各處簡略的內容,不應混淆而應仔細觀察。 在意義解釋中,這裡有這個方法的開端。"有眼無耳的"是指惡道中生來耳聾的化生眾生。他確實是有眼無耳地出生的。如說:"在欲界結生的剎那,對某些眾生顯現其他十處。對於化生的餓鬼、化生的阿修羅、化生的畜生、化生的地獄眾生;對於生來耳聾者在結生的剎那顯現十處,即眼處、色處、鼻處、香處、舌處、味處、身處、觸處、意處、法處。""有眼有耳的"是指善趣惡趣中具足諸處的化生眾生和有色梵天。他們確實是有眼有耳地出生的。如說:"在欲界結生的剎那,對某些眾生顯現十一處;對於欲界天、第一劫人類、化生的餓鬼、化生的阿修羅、化生的畜生、化生的地獄眾生、具足諸處者。在色界結生的剎那顯現五處,即眼處、色處、耳處、意處、法處。" "無鼻的"是指梵眾天等。他們確實是有眼無鼻地出生的。但在欲界中沒有無鼻的化生眾生。如果有的話,就會說"對某些眾生顯現八處"。如果有胎生的無鼻者,因為說"有眼的",所以這裡不包括在內。"有眼有鼻的"是指生來耳聾的和具足諸處的化生眾生。"有鼻無眼的"就是指生來眼盲的和生來耳聾的化生眾生。"有鼻有眼的"就是指具足諸處的化生眾生。

Sarūpakānaṃ acakkhukānanti ettha jaccandhajaccabadhiraopapātikesu aññataropi gabbhaseyyakopi labbhatiyeva. Sacittakānaṃ acakkhukānanti ettha heṭṭhā vuttehi jaccandhādīhi tīhi saddhiṃ arūpinopi labbhanti. Acakkhukānanti ettha purimapade vuttehi catūhi saddhiṃ asaññasattāpi labbhanti. Sarūpakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca asaññasattā ca sesarūpībrahmāno ca labbhanti. Sacittakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca rūpārūpabrahmāno ca labbhanti. Acittakānaṃ arūpakānantipadesu pana ekavokāracatuvokārasattāva labbhantīti iminā nayena sabbesu puggalavāresu puggalavibhāgo veditabbo.

22-254. Okāsavāre yattha cakkhāyatananti rūpībrahmalokaṃ pucchati. Teneva āmantāti vuttaṃ . Tasmiñhi tale niyamato tāni āyatanāni paṭisandhiyaṃ uppajjanti. Idamettha nayamukhaṃ. Iminā nayamukhena sakalepi pavattivāre attho veditabbo. Pariññāvāro khandhayamake vuttanayoyevāti.

Pavattivāravaṇṇanā.

Āyatanayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhātuyamakaṃ

1-19. Idāni teyeva mūlayamake desite kusalādidhamme dhātuvasena saṅgaṇhitvā āyatanayamakānantaraṃ desitassa dhātuyamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha āyatanayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ vetidabbaṃ. Idhāpi hi paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, avasesā antaravārā ca saddhiṃ kālappabhedādīhi āyatanayamake āgatasadisāyeva. Idhāpi ca yamakapucchāsukhatthaṃ paṭipāṭiyā ajjhattikabāhirā rūpadhātuyova vatvā viññāṇadhātuyo vuttā. Dhātūnaṃ pana bahuttā idha āyatanayamakato bahutarāni yamakāni, yamakadiguṇā pucchā, pucchādiguṇā ca atthā honti. Tattha cakkhudhātumūlakādīsu yamakesu labbhamānānaṃ yamakānaṃ atthavinicchayo āyatanayamake vuttanayeneva veditabbo. Taṃsadisāyeva hettha atthagati, teneva ca kāraṇena pāḷipi saṅkhittā. Pariññāvāro pākatikoyevāti.

Dhātuyamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Saccayamakaṃ

  2. Paṇṇattivāravaṇṇanā

1-9. Idāni teyeva mūlayamake desite kusalādidhamme saccavasena saṅgaṇhitvā dhātuyamakānantaraṃ desitassa saccayamakassa vaṇṇanā hoti. Tatthāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā antaravārādayo ca avasesappabhedā veditabbā. Paṇṇattivāre panettha catunnaṃ saccānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhasaccavāro, suddhasaccamūlacakkavāroti imesu catūsu vāresu yamakagaṇanā veditabbā.

10-26. Paṇṇattivāraniddese pana avasesaṃ dukkhasaccanti dukkhavedanāya ceva taṇhāya ca vinimuttā tebhūmakadhammā veditabbā. Avaseso samudayoti saccavibhaṅge niddiṭṭhakāmāvacarakusalādibhedo dukkhasaccassa paccayo. Avaseso nirodhoti tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinirodho ceva khaṇabhaṅganirodho ca. Avaseso maggoti 『『tasmiṃ kho pana samaye pañcaṅgiko maggo hoti, aṭṭhaṅgiko maggo, micchāmaggo, jaṅghamaggo, sakaṭamaggo』』ti evamādiko.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

27-

Sarūpakānaṃ acakkhukānanti ettha jaccandhajaccabadhiraopapātikesu aññataropi gabbhaseyyakopi labbhatiyeva. Sacittakānaṃ acakkhukānanti ettha heṭṭhā vuttehi jaccandhādīhi tīhi saddhiṃ arūpinopi labbhanti. Acakkhukānanti ettha purimapade vuttehi catūhi saddhiṃ asaññasattāpi labbhanti. Sarūpakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca asaññasattā ca sesarūpībrahmāno ca labbhanti. Sacittakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca rūpārūpabrahmāno ca labbhanti. Acittakānaṃ arūpakānantipadesu pana ekavokāracatuvokārasattāva labbhantīti iminā nayena sabbesu puggalavāresu puggalavibhāgo veditabbo。 22-254. 在處所部分,問到眼處時,指的是色梵天界。因此說"那就是"。在其中,確實這些處在結生時生起。這就是這裡的方法開端。通過這種方法,整個運作部分的意義應當被理解。理解部分在五蘊部分中所述的意義。 運作部分的解釋。 處所部分的解釋已完結。 元素部分 1-19. 現在在這些根本部分中所述的善等法中,以元素的方式進行分類,接下來是處所部分的元素部分的解釋。在那裡,處所部分的巴利文的內容應當理解為前面所述的意義。這裡確實,定義部分等三個主要部分,以及其餘的中間部分,因時間的劃分等與處所部分相似。這裡也爲了問答的方便,按照內外的區分,直接說是色元素。由於元素的多樣性,這裡處所部分的內容比元素部分多出許多雙論,雙論的數量是問答的數量,問答的數量也是意義的數量。在那裡,眼元素根本的等部分的意義應當根據處所部分所述的意義來理解。這裡的意義與此相似,因此巴利文中內容簡略。 元素部分的解釋已完結。 真理部分 定義部分的解釋 1-9. 現在在這些根本部分中所述的善等法中,以真理的方式進行分類,接下來是元素部分之後的真理部分的解釋。在那裡,前面所述的定義部分等三個主要部分和其餘的中間部分應當被理解。這裡的定義部分中,四種真理的內容應當理解為,包含有四種真理的內容、清凈真理的內容、清凈真理的根本等四個部分的雙論的數量應當被理解。 10-26. 在定義部分的解釋中,其餘的是真理是痛苦,即痛苦的感受和貪慾的解脫,這三種法應當被理解為。其餘的生起是指在真理分析中所述的欲界善等法的種類是痛苦的因。其餘的滅去是指那種因緣的斷除和瞬間的滅去。其餘的道路是指"在那個時刻,五根的道路、八支的道路、邪道、行路、車道"等。 定義部分的解釋。 運作部分的解釋 27-

  1. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye 『『yassa dukkhasaccaṃ uppajjati, tassa samudayasaccaṃ uppajjati; yassa vā pana samudayasaccaṃ uppajjati, tassa dukkhasaccaṃ uppajjatī』』ti dukkhasaccamūlakehi tīhi, samudayasaccamūlakehi dvīhi, nirodhasaccamūlakena ekenāti labbhamānañca alabbhamānañca gahetvā pāḷivasena chahi yamakehi bhavitabbaṃ. Tesu yasmā nirodhassa neva uppādo, na nirodho yujjati, tasmā dukkhasaccamūlakāni samudayasaccamaggasaccehi saddhiṃ dve, samudayasaccamūlakaṃ maggasaccena saddhiṃ ekanti tīṇi yamakāni āgatāni. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā. Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imassa hi saccayamakassa pavattivāre nirodhasaccaṃ tāva na labbhateva. Sesesu pana tīsu samudayasaccamaggasaccāni ekantena pavattiyaṃyeva labbhanti. Dukkhasaccaṃ cutipaṭisandhīsupi pavattepi labbhati. Paccuppannādayo pana tayo kālā cutipaṭisandhīnampi pavattiyāpi vasena labbhanti. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – sabbesaṃ upapajjantānanti antamaso suddhāvāsānampi. Tepi hi dukkhasacceneva upapajjanti. Taṇhāvippayuttacittassāti idaṃ dukkhasaccasamudayasaccesu ekakoṭṭhāsassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Tasmā pañcavokāravaseneva gahetabbaṃ. Catuvokāre pana taṇhāvippayuttassa phalasamāpatticittassa uppādakkhaṇe ekampi saccaṃ nuppajjati. Idaṃ idha na gahetabbaṃ. Tesaṃ dukkhasaccañcāti tasmiñhi khaṇe taṇhaṃ ṭhapetvā sesaṃ dukkhasaccaṃ nāma hotīti sandhāyetaṃ vuttaṃ. Maggassa uppādakkhaṇepi eseva nayo. Tattha pana rūpameva dukkhasaccaṃ nāma. Sesā maggasampayuttakā dhammā saccavinimuttā. Teneva kāraṇena 『『arūpe maggassa uppādakkhaṇe tesaṃ maggasaccaṃ uppajjati, no ca tesaṃ dukkhasaccaṃ uppajjatī』』ti vuttaṃ. Sabbesaṃ upapajjantānaṃ pavatte taṇhāvippayuttacittassa uppādakkhaṇe tesaṃ tatthāti tesaṃ tasmiṃ upapattikkhaṇe taṇhāvippayuttacittuppattikkhaṇe cāti evamettha khaṇavasena okāso veditabbo. Aññesupi evarūpesu eseva nayo. Anabhisametāvīnanti catusaccapaṭivedhasaṅkhātaṃ abhisamayaṃ appattasattānaṃ. Abhisametāvīnanti abhisamitasaccānanti. Iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo.

Pavattivāravaṇṇanā.

  1. Pariññāvāravaṇṇanā

165-170. Pariññāvāre pana ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti tissopettha pariññāyo labbhanti. Yasmā ca lokuttaradhammesu pariññā nāma natthi; tasmā idha dve saccāni gahitāni. Tattha dukkhasaccaṃ parijānātīti ñātatīraṇapariññāvaseneva vuttaṃ. Samudayasaccaṃ pajahatīti ñātapahānapariññāvasena. Iti imāsaṃ pariññānaṃ vasena sabbapadesu attho veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Saccayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Saṅkhārayamakaṃ

  2. Paṇṇattivāravaṇṇanā

在運作部分中,現在時個人部分的順序方法中,"誰的苦諦生起,他的集諦生起;或者誰的集諦生起,他的苦諦生起",以苦諦為根本的三個,以集諦為根本的兩個,以滅諦為根本的一個,取可得和不可得的,根據巴利文應有六個雙論。在這些中,因為滅諦既不生起也不滅去,所以以苦諦為根本的與集諦、道諦一起的兩個,以集諦為根本的與道諦一起的一個,共三個雙論出現。在其逆序方法中和處所部分等中也是這個方法。這樣在這裡所有部分中應當理解是根據三個三個雙論的方式來計算雙論的數量。在意義解釋中,這裡有這個特徵 - 在這個真理部分的運作部分中,首先滅諦是不可得的。但在其餘三個中,集諦和道諦只在運作中可得。苦諦在死亡結生和運作中都可得。過去等三個時間則通過死亡結生和運作而可得。這樣在這裡,對於可得的,應當根據它們來理解意義解釋。 這裡有這個方法的開端 - "所有出生者"即使是最後的凈居天。他們也是通過苦諦而出生。"離貪心"這是爲了顯示苦諦和集諦中一部分的生起而說的。因此應當只根據五蘊來理解。但在四蘊中,在離貪的果定心生起的剎那,一個諦也不生起。這裡不應取這個。"他們的苦諦"是指在那個剎那,除了貪慾,其餘的稱為苦諦,這是針對這個而說的。在道生起的剎那也是這個方法。但在那裡只有色法稱為苦諦。其餘與道相應的法不屬於諦。因此說"在無色界道生起的剎那,他們的道諦生起,但他們的苦諦不生起"。"所有出生者在運作中離貪心生起的剎那,他們在那裡"是指他們在那個出生的剎那,在離貪心生起的剎那,這樣應當根據剎那來理解處所。在其他類似的情況中也是這個方法。"未證悟者"是指未達到稱為四諦證悟的眾生。"已證悟者"是指已證悟諸諦者。通過這個方法的開端,應當在所有地方理解意義解釋。 運作部分的解釋。 遍知部分的解釋 165-170. 在遍知部分中,這裡可得知遍知、審察遍知、斷除遍知這三種遍知。因為在出世間法中沒有所謂的遍知;所以這裡取了兩個諦。在那裡,"遍知苦諦"是根據知遍知和審察遍知而說的。"斷除集諦"是根據知遍知和斷除遍知而說的。這樣,應當根據這些遍知來理解所有詞句的意義。 遍知部分的解釋。 真理部分的解釋已完結。 行部分 定義部分的解釋

  1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṅgaṇhitvā saccayamakānantaraṃ desitassa saṅkhārayamakassa vaṇṇanā hoti. Tatthāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, antaravārādayo ca avasesapabhedā veditabbā. Ayaṃ panettha viseso – paṇṇattivāre tāva yathā heṭṭhā khandhādayo dhamme uddisitvā 『『rūpaṃ rūpakkhandho; cakkhu cakkhāyatanaṃ; cakkhu cakkhudhātu; dukkhaṃ dukkhasacca』』nti padasodhanavāro āraddho. Tathā anārabhitvā 『『assāsapassāsā kāyasaṅkhāro』』ti paṭhamaṃ tayopi saṅkhārā vibhajitvā dassitā.

Tattha kāyassa saṅkhāro kāyasaṅkhāro. 『『Assāsapassāsā kāyikā, ete dhammā kāyappaṭibaddhā』』ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348 atthato samānaṃ) hi vacanato kāraṇabhūtassa karajakāyassa phalabhūto eva saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Aparo nayo – saṅkhariyatīti saṅkhāro. Kena saṅkhariyatīti? Kāyena. Ayañhi vāto viya bhastāya karajakāyena saṅkhariyatīti. Evampi kāyassa saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Kāyena kato assāsapassāsavātoti attho. 『『Pubbeva kho, āvuso visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro』』ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanato pana saṅkharotīti saṅkhāro. Kiṃ saṅkharoti? Vaciṃ. Vaciyā saṅkhāroti vacīsaṅkhāro. Vacībhedasamuṭṭhāpakassa vitakkavicāradvayassetaṃ nāmaṃ. 『『Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaṭibaddhā』』ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanatoyeva pana tatiyapadepi saṅkhariyatīti saṅkhāro. Kena saṅkhariyati? Cittena. Karaṇatthe sāmivacanaṃ katvā cittassa saṅkhāroti cittasaṅkhāro. Sabbesampi cittasamuṭṭhānānaṃ cetasikadhammānametaṃ adhivacanaṃ. Vitakkavicārānaṃ pana vacīsaṅkhārabhāvena visuṃ gahitattā 『『ṭhapetvā vitakkavicāre』』ti vuttaṃ.

2-

現在是對根本部分中所述的善等法,根據可得的方式進行部分歸納,接下來是真理部分之後的行部分的解釋。在那裡,前面所述的定義部分等三個主要部分和其餘的中間部分應當被理解。這裡有這個特殊之處 - 首先在定義部分中,不像前面列舉蘊等法后開始"色是色蘊;眼是眼處;眼是眼界;苦是苦諦"等詞句清理部分。而是首先分別顯示三種行,"入息出息是身行"。 在那裡,身的行是身行。因為說"入息出息是屬於身的,這些法與身相連",所以作為因的所生身的果就是行,稱為身行。另一種解釋 - 被造作是行。被什麼造作?被身。這個風就像被風箱一樣被所生身造作。這樣也是身的行,所以是身行。意思是被身造作的入息出息風。因為說"朋友毗舍佉,先思維尋伺,然後發出語言,所以尋伺是語行",所以造作是行。造作什麼?造作語。語的行是語行。這是引起語言發出的尋伺二法的名稱。因為說"想和受是心所,這些法與心相連",所以在第三句中也是被造作是行。被什麼造作?被心。以具格表示所有格,心的行是心行。這是一切由心引生的心所法的代名詞。因為尋伺作為語行而單獨取出,所以說"除了尋伺"。 2-

  1. Idāni kāyo kāyasaṅkhāroti padasodhanavāro āraddho. Tassa anulomanaye tīṇi, paṭilomanaye tīṇīti cha yamakāni. Padasodhanamūlacakkavāre ekekasaṅkhāramūlakāni dve dve katvā anulomanaye cha, paṭilomanaye chāti dvādasa yamakāni. Suddhasaṅkhāravāre pana yathā suddhakhandhavārādīsu 『『rūpaṃ khandho, khandhā rūpaṃ; cakkhu āyatanaṃ, āyatanā cakkhū』』tiādinā nayena yamakāni vuttāni. Evaṃ 『『kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo』』ti avatvā 『『kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro, vacīsaṅkhāro kāyasaṅkhāro』』tiādinā nayena kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti anulome tīṇi, paṭilome tīṇīti sabbānipi suddhikavāre cha yamakāni vuttāni. Kiṃ kāraṇā? Suddhikaekekapadavasena atthābhāvato. Yathā hi khandhayamakādīsu rūpādivisiṭṭhānaṃ khandhānaṃ cakkhādivisiṭṭhānañca āyatanādīnaṃ adhippetattā 『『rūpaṃ khandho , khandhā rūpaṃ, cakkhu āyatanaṃ, āyatanā cakkhū』』ti suddhikaekekapadavasena attho atthi. Evamidha 『『kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo』』ti natthi. Kāyasaṅkhāroti pana dvīhipi padehi ekova attho labbhati. Assāso vā passāso vāti suddhikaekekapadavasena atthābhāvato 『『kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo』』ti na vuttaṃ. 『『Kāyo kāyasaṅkhāro』』tiādi pana vattabbaṃ siyā. Tampi kāyavacīcittapadehi idha adhippetānaṃ saṅkhārānaṃ aggahitattā na yujjati. Suddhasaṅkhāravāro hesa. Padasodhane pana vināpi atthena vacanaṃ yujjatīti tattha so nayo gahitova. Idha pana kāyasaṅkhārassa vacīsaṅkhārādīhi, vacīsaṅkhārassa ca cittasaṅkhārādīhi, cittasaṅkhārassa ca kāyasaṅkhārādīhi, aññattā 『『kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, kāyasaṅkhāro』』ti ekekasaṅkhāramūlakāni dve dve katvā cha yamakāni yujjanti. Tesu aggahitaggahaṇena tīṇeva labbhanti. Tasmā tāneva dassetuṃ anulomanaye tīṇi, paṭilomanaye tīṇīti cha yamakāni vuttāni. Suddhasaṅkhāramūlacakkavāro panettha na gahitoti. Evaṃ paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo.

8-18. Niddesavāre panassa anulome tāva yasmā na kāyādayova kāyasaṅkhārādīnaṃ nāmaṃ, tasmā noti paṭisedho kato. Paṭilome na kāyo na kāyasaṅkhāroti yo na kāyo so kāyasaṅkhāropi na hotīti pucchati. Kāyasaṅkhāro na kāyo kāyasaṅkhāroti kāyasaṅkhāro kāyo na hoti, kāyasaṅkhāroyeva panesoti attho. Avasesanti na kevalaṃ sesasaṅkhāradvayameva. Kāyasaṅkhāravinimuttaṃ pana sesaṃ sabbampi saṅkhatāsaṅkhatapaṇṇattibhedaṃ dhammajātaṃ neva kāyo, na kāyasaṅkhāroti iminā upāyena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

現在是身的身行的詞句清理部分已開始。在順序方法中有三個,在逆序方法中有兩個,共六個雙論。在詞句清理的根本部分中,每個行的根本都有兩個兩個合併在順序方法中,共六個;在逆序方法中也有六個,共十二個雙論。而在凈行部分中,正如在凈蘊部分等中所述的那樣,"色是蘊,蘊是色;眼是處,處是眼"等詞句已被列出。這樣,"身是行,行是身"之外,"身行是語行,語行是身行"等方式的身行的根本有兩個,語行的根本有一個,所以在順序中有三個,在逆序中有三個,所有的凈行部分的雙論已被列出。為什麼呢?因為凈的每個詞句的意義是缺乏的。正如在蘊的雙論等中,因色等的歸屬而說,"色是蘊,蘊是色;眼是處,處是眼"等的凈的每個詞句的意義是存在的。這裡沒有"身是行,行是身"。而身行在兩個詞句中也有一個意義。入息或出息是以凈的每個詞句的意義為缺乏,所以沒有說"身是行,行是身"。而"身是身行"的說法應當被理解。這裡的身行是指在這裡所指的行的根本的顯著性,因此不適用。凈行部分是這樣的。雖然在詞句清理中不涉及意義,語言是適用的,因此這裡的方法被理解為。這裡的身行的行,語行的行,心行的行,彼此之間的"身行是語行,語行是身行"等每個行的根本都有兩個兩個組合,因此有六個雙論是適用的。在這些中,通過顯著的顯著性可以得出三個。因此,爲了顯示這些,順序方法中有三個,逆序方法中也有三個雙論被列出。凈行的根本在這裡沒有被取出。因此,定義部分的內容應當被理解。 8-18. 在解釋部分中,順序方法中因為不是身等的身行的名稱,因此沒有說"不是"。在逆序方法中,"不是身也不是身行"是問到"不是身的身行也不成立",身行不是身,身行是身的意思,身行確實存在。其餘的並不僅僅是其餘的兩種行。身行的解脫,其餘的所有法則的分裂,因緣法的法則,既不是身,也不是身行,這個方法應當被理解為在所有的釋義中。 定義部分的解釋。 運作部分的解釋

  1. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye 『『yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro uppajjatī』』ti kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti tīṇeva yamakāni labbhanti; tāni gahitāneva. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā.

Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi saṅkhārayamake 『『assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe vitakkavicārānaṃ uppādakkhaṇe』』tiādivacanato paccuppannādikālabhedo pavattivasenāpi gahetabbo, na cutipaṭisandhivaseneva. 『『Dutiyajjhāne tatiyajjhāne tattha kāyasaṅkhāro uppajjatī』』tiādivacanato ca jhānampi okāsavasena gahitanti veditabbaṃ. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – vinā vitakkavicārehīti dutiyatatiyajjhānavasena vuttaṃ. Tesanti tesaṃ dutiyatatiyajjhānasamaṅgīnaṃ. Kāmāvacarānanti kāmāvacare uppannasattānaṃ. Rūpāvacaradevānaṃ pana assāsapassāsā natthi. Arūpāvacarānaṃ rūpameva natthi. Vinā assāsapassāsehīti rūpārūpabhavesu nibbattasattānaṃ vitakkavicāruppattiṃ sandhāya vuttaṃ.

21.Paṭhamajjhāne kāmāvacareti kāmāvacarabhūmiyaṃ uppanne paṭhamajjhāne. Aṅgamattavasena cettha paṭhamajjhānaṃ gahetabbaṃ, na appanāvaseneva. Anappanāpattepi hi savitakkasavicāracitte idaṃ saṅkhāradvayaṃ uppajjateva.

24.Cittassabhaṅgakkhaṇeti idaṃ kāyasaṅkhārassa ekantacittasamuṭṭhānattā vuttaṃ. Uppajjamānameva hi cittaṃ rūpaṃ vā arūpaṃ vā samuṭṭhāpeti, na bhijjamānaṃ.

37.Suddhāvāsānaṃ dutiye citte vattamāneti paṭisandhito dutiye bhavaṅgacitte. Kāmañcetaṃ paṭisandhicittepi vattamāne tesaṃ tattha nuppajjittheva. Yāva pana abbokiṇṇaṃ vipākacittaṃ vattati, tāva nuppajjittheva nāmāti dassanatthametaṃ vuttaṃ. Yassa vā jhānassa vipākacittena te nibbattā, taṃ satasopi sahassasopi uppajjamānaṃ paṭhamacittameva. Vipākacittena pana visadisaṃ bhavanikantiyā āvajjanacittaṃ dutiyacittaṃ nāma. Taṃ sandhāyetaṃ vuttanti veditabbaṃ.

44.Pacchimacittasamaṅgīnanti sabbapacchimena appaṭisandhikacittena samaṅgībhūtānaṃ khīṇāsavānaṃ. Avitakkaavicāraṃ pacchimacittanti rūpāvacarānaṃ dutiyajjhānikādicuticittavasena, arūpāvacarānañca catutthajjhānikacuticittavasenetaṃ vuttaṃ. Tesanti tesaṃ pacchimacittasamaṅgīādīnaṃ.

在運作部分中,在現在時個人部分的順序方法中,"誰的身行生起,他的語行生起"以身行為根本的兩個,以語行為根本的一個,共三個雙論可得;這些已被取出。在其逆序方法和處所部分等中也是這個方法。這樣在這裡所有部分中應當根據三個三個雙論來計算雙論的數量。 在意義解釋中,這裡有這個特徵 - 在這個行部分中,根據"入息出息生起的剎那,尋伺生起"等語句,應當根據運作的方式來理解現在等時間的區分,而不僅僅是根據死亡結生。從"在第二禪、第三禪中身行生起"等語句可知,禪定也應當根據處所來理解。這樣在這裡,對於可得的,應當根據它們來理解意義解釋。 這裡有這個方法的開端 - "除了尋伺"是根據第二、第三禪而說的。"他們"是指具有第二、第三禪的人。"欲界的"是指生於欲界的眾生。色界天沒有入息出息。無色界沒有色法。"除了入息出息"是指在色、無色界中生起的眾生,關於尋伺的生起而說的。 "在第一禪欲界"是指生於欲界界的第一禪。這裡應當根據支分的方式來理解第一禪,而不是僅僅根據安止。即使在未達到安止的有尋有伺心中,這兩種行也確實生起。 "心的壞滅剎那"是因為身行完全由心引生而說的。生起的心確實引生色法或無色法,而不是壞滅的心。 "凈居天第二心現在"是指從結生的第二有分心。雖然在結生心中也是現在,但他們在那裡並未生起。直到未被雜染的異熟心運轉,才未生起,這是爲了顯示而說的。或者對於以異熟心所生的禪定,即使百千眾生生起,也是第一心。但異熟心不同,由於有趣的緣故,第二心稱為意向心。應當理解這是針對這個而說的。 "最後心具足者"是指具有最後的、非結生的心的漏盡者。"無尋無伺的最後心"是根據色界天第二禪等死亡心,以及無色界天第四禪死亡心而說的。"他們"是指最後心具足等的人。

79.Yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhatīti ettha niyamato kāyasaṅkhārassa cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato āmantāti paṭivacanaṃ dinnaṃ. Na cittasaṅkhārassa kāyasaṅkhārena saddhiṃ. Kiṃ kāraṇā? Cittasaṅkhāro hi kāyasaṅkhārena vināpi uppajjati ca nirujjhati ca. Kāyasaṅkhāro pana cittasamuṭṭhāno assāsapassāsavāto. Cittasamuṭṭhānarūpañca cittassa uppādakkhaṇe uppajjitvā yāva aññāni soḷasacittāni uppajjanti, tāva tiṭṭhati. Tesaṃ soḷasannaṃ sabbapacchimena saddhiṃ nirujjhatīti yena cittena saddhiṃ uppajjati, tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati. Na kassaci cittassa uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā nirujjhati, nāpi ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā uppajjati. Esā cittasamuṭṭhānarūpassa dhammatāti niyamato cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato āmantāti vuttaṃ. Yaṃ pana vibhaṅgappakaraṇassa sīhaḷaṭṭhakathāyaṃ 『『cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ sattarasamassa cittassa uppādakkhaṇe nirujjhatī』』ti vuttaṃ, taṃ imāya pāḷiyā virūjjhati. Aṭṭhakathāto ca pāḷiyeva balavatarāti pāḷiyaṃ vuttameva pamāṇaṃ.

128.Yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro nirujjhatīti ettha yasmā kāyasaṅkhāro cittassa uppādakkhaṇe uppajjati, na ca tasmiṃ khaṇe vitakkavicārā nirujjhanti, tasmā noti paṭisedho katoti. Iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo. Pariññāvāro pākatikoyevāti.

Pavattivāravaṇṇanā.

Saṅkhārayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Anusayayamakaṃ

Paricchedaparicchinnuddesavāravaṇṇanā

"誰的身行消失,他的心行也消失"在這裡明確地說明了身行與心行在同一剎那消失的關係。並非心行與身行相互消失。為什麼呢?因為心行即使沒有身行也會生起和消失。而身行則是由心所引生的入息出息之風。心所引生的形態在心生起的剎那生起,直到其他十六種心生起為止,才保持不變。與這十六種心一起的所有最後心也會消失,因此與心相互生起的,之後與十七種心一起消失。沒有任何心在生起的剎那或保持的剎那消失,也沒有在保持的剎那或破壞的剎那生起。這是心所引生的法則,因此明確地說明了心行與身行在同一剎那消失的關係。至於在《獅子解說》中提到的「心所引生的形態在十七種心生起的剎那消失」,與這一部經文相悖。根據註釋,顯然是以經文為標準。 "誰的身行生起,他的語行消失"在這裡,因為身行在心生起的剎那生起,而在這一剎那思維與觀察並未消失,因此說「不是」。通過這一方法的開端,應當在所有地方理解意義解釋。完美的部分是自然的。 運作部分的解釋。 行部分的解釋已完成。 潛藏部分。 界限與界限內的定義部分的解釋。

  1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṅgaṇhitvā saṅkhārayamakānantaraṃ desitassa anusayayamakassa atthavaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva veditabbaṃ – imasmiñhi anusayayamake khandhayamakādīsu viya desanaṃ akatvā aññena nayena pāḷidesanā katā. Kathaṃ? Paṭhamaṃ tāva paricchedato, uddesato, uppattiṭṭhānatoti tīhākārehi anusaye gahāpetuṃ paricchedavāro, paricchinnuddesavāro, uppattiṭṭhānavāroti, tayo vārā desitā. Tato sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā. Tattha sattānusayāti ayaṃ 『『satteva, na tato uddhaṃ, na heṭṭhā』』ti gaṇanaparicchedena paricchinditvā anusayānaṃ desitattā paricchedavāro nāma. Kāmarāgānusayo…pe… avijjānusayoti ayaṃ paricchedavārena paricchinnānaṃ nāmamattaṃ uddisitvā 『『ime nāma te』』ti desitattā paricchinnuddesavāro nāma. Kattha kāmarāgānusayo anuseti…pe… ettha avijjānusayo anusetīti ayaṃ 『『imesu nāma ṭhānesu ime anusayā anusenti』』ti evaṃ tesaṃyeva uppattiṭṭhānassa desitattā uppattiṭṭhānavāro nāma.

Yesaṃ pana sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā, tesaṃ imāni nāmāni – anusayavāro, sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāro dhātuvāroti. Tesu paṭhamo anusayavāro. So anulomapaṭilomanayavasena duvidho hoti.

Tattha anulomanaye 『『yassa anuseti, yattha anuseti, yassa yattha anusetī』』ti puggalokāsatadubhayavasena tayo antaravārā honti. Tesu paṭhame puggalavāre 『『yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anuseti; yassa vā pana paṭighānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anuseti; yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa mānānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo anuseti. Yassa vā pana avijjānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anusetī』』ti kāmarāgānusayamūlakāni cha yamakāni. Puna agahitaggahaṇavasena paṭighānusayamūlakāni pañca, mānānusayamūlakāni cattāri, diṭṭhānusayamūlakāni tīṇi, vicikicchānusayamūlakāni dve, bhavarāgānusayamūlakaṃ ekanti evaṃ sabbānipi ekamūlakāni ekavīsati. Puna 『『yassa kāmarāgānusayo ca paṭighānusayo ca anusentī』』ti evaṃ āgatāni dukamūlakāni pañca, tikamūlakāni cattāri, catukkamūlakāni tīṇi, pañcakamūlakāni dve, chakkamūlakaṃ ekanti aparānipi pannarasa honti. Tāni purimehi ekavīsatiyā saddhiṃ chattiṃsāti puggalavāre chattiṃsa yamakāni. Tathā okāsavāre, tathā puggalokāsavāreti sabbānipi anulomanaye aṭṭhasataṃ yamakāni. Tathā paṭilomanayeti anusayavāre soḷasādhikāni dve yamakasatāni, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca veditabbā. Yathā cettha, evaṃ sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāroti imesampi pañcannaṃ vārānaṃ, ekekasmiṃ yamakagaṇanā; yamakadiguṇā pucchā, pucchādiguṇā ca atthā veditabbā. Ayaṃ panettha purimesu tīsu vāresu viseso. Okāsavāre 『『yattha tatthā』』ti avatvā yato tatoti nissakkavacanena desanā katā. Sesaṃ tādisameva.

現在在這些根本部分中,關於善法等的獲得情況,歸納出一部分,接著是行部分之後的潛藏部分的意義解釋。在這裡應當理解巴利文的定義——在這個潛藏部分中,未按照行的方式進行講解,而是以其他方式進行巴利文的講解。如何呢?首先是從界限、定義、存在的狀態這三種方式來理解潛藏,界限部分、界限內的定義部分、存在狀態部分這三部分被講解。然後根據七個大部分的內容,結合潛藏進行雙論的講解。在這裡,七個潛藏是指「只在眾生中,不在其上方,也不在其下方」的計算界限,因其講解潛藏而稱為界限部分。欲界的潛藏……等……無明的潛藏,這些是根據界限部分而被定義的,稱為界限內的定義部分。在哪裡欲界的潛藏……等……這裡無明的潛藏是指「在這些地方這些潛藏存在」的意思,因此這些是存在狀態部分的講解。 對於這七個大部分的內容,結合潛藏進行雙論的講解,這些名稱是——潛藏部分、相伴潛藏部分、摒棄部分、瞭解部分、棄除部分、生起部分、元素部分。這裡的第一個是潛藏部分。它根據順序和逆序的方式分為兩類。 在順序方法中,「誰的潛藏,在哪裡潛藏,誰在何處潛藏」根據個人的狀態有三種中間部分。在這些中,首先在個人部分中「誰的欲界潛藏存在,那個反擊潛藏存在;或者誰的反擊潛藏存在,那個欲界潛藏存在;誰的欲界潛藏存在,那個傲慢潛藏、見潛藏、疑惑潛藏、存在欲潛藏、無明潛藏也在潛藏」。或者誰的無明潛藏存在,那個欲界潛藏也在潛藏,這些是以欲界潛藏為根本的六個雙論。然後根據未被取出的取出部分,反擊潛藏為根本的五個,傲慢潛藏為根本的四個,見潛藏為根本的三個,疑惑潛藏為根本的兩個,存在欲潛藏為根本的一個,因此所有的都是一個根本的二十一個。再者,「誰的欲界潛藏和反擊潛藏在一起存在」這樣就有了兩個根本的五個,三個根本的四個,兩個根本的三個,一個根本的兩個,因此其他的也有十五個。這些與前面的二十一個相加,共三十個在個人部分中。如此在處所部分、在個人處所部分,所有的在順序方法中都有八十個雙論。這樣在逆序方法中,潛藏部分有十六個以上的兩個百個,因此應當理解為二倍的提問,再者應當理解為二倍的意義。就像這裡一樣,這樣相伴潛藏部分、摒棄部分、瞭解部分、棄除部分、生起部分等這五個部分,各自的雙論計算;雙論的二倍提問,提問的二倍意義應當被理解。這在前面的三個部分中是特別的。在處所部分中,「在那裡那兒」以非受限的方式進行講解。其餘的部分與此相同。

Yo panāyaṃ sabbapacchimo dhātuvāro nāma, so pucchāvāro, vissajjanāvāroti dvidhā ṭhito. Tassa pucchāvāre kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassāti vatvā 『『kāmadhātuṃ vā pana upapajjantassa kāmadhātuyā cutassā』』ti na vuttaṃ. Kiṃ kāraṇā? Atthavisesābhāvato. Dvepi hi etā pucchā ekatthāyeva, tasmā ekekasmā yamakā ekekameva pucchaṃ pucchitvā sabbapucchāvasāne pucchānukkameneva 『『kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa kassaci satta anusayā anusentī』』tiādinā nayena vissajjanaṃ kataṃ.

Tattha 『『kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa, rūpadhātuṃ, arūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ naarūpadhātuṃ , upapajjantassā』』ti cha suddhikapucchā; 『『nakāmadhātuṃ, naarūpadhātuṃ, narūpadhātuṃ; naarūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ, upapajjantassā』』ti tisso missakā pucchā cāti kāmadhātumūlakā nava anulomapucchā honti. Tathā rūpadhātumūlakā nava, arūpadhātumūlakā navāti sattavīsati anulomapucchā honti. Tathā nakāmadhātunarūpadhātunaarūpadhātumūlakā sattavīsati paṭilomapucchā. Puna 『『nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā, narūpadhātuyā, naarūpadhātuyā, nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā』』ti sattavīsati dukamūlakā pucchāti sabbāpi sampiṇḍitā ekāsīti pucchā honti. Tāsaṃ vasenettha vissajjanaṃ katanti idaṃ dhātuvāre pāḷivavatthānaṃ. Evaṃ tāva sakalepi anusayayamake pāḷivavatthānametaṃ veditabbaṃ.

Ādito paṭṭhāya panettha yaṃ yaṃ anuttānaṃ, tattha tattha ayaṃ vinicchayakathā – anusayāti kenaṭṭhena anusayā? Anusayanaṭṭhena. Ko esa anusayanaṭṭho nāmāti? Appahīnaṭṭho. Ete hi appahīnaṭṭhena tassa tassa santāne anusenti nāma, tasmā anusayāti vuccanti. Anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantīti attho. Athāpi siyā – anusayanaṭṭho nāma appahīnākāro. Appahīnākāro ca uppajjatīti vattuṃ na yujjati, tasmā na anusayā uppajjantīti . Tatridaṃ paṭivacanaṃ – appahīnākāro anusayo, anusayoti pana appahīnaṭṭhena thāmagatakileso vuccati. So cittasampayutto sārammaṇo sappaccayaṭṭhena sahetuko ekantākusalo atītopi hoti anāgatopi paccuppannopi, tasmā uppajjatīti vattuṃ yujjati.

Tatridaṃ pamāṇaṃ – abhidhamme tāva kathāvatthusmiṃ (kathā. 554 ādayo) 『『anusayā abyākatā, anusayā ahetukā, anusayā cittavippayuttā』』ti sabbe vādā paṭisedhitā. Paṭisambhidāmagge (paṭi. ma.

這是所有最後的元素部分,名為問題部分、解釋部分。這裡的問題部分有兩個部分。在問題部分中,沒有提到「誰的欲界元素生起,誰的欲界元素滅亡」的問題。為什麼呢?因為沒有特殊的意義。這裡的兩個問題是同一個意思,因此在所有問題的末尾,以「誰的欲界元素生起,誰的欲界元素滅亡」等方式進行解釋。 在這裡,「誰的欲界元素生起,誰的欲界元素滅亡;誰的色界元素生起,誰的色界元素滅亡;誰的無色界元素生起,誰的無色界元素滅亡」等六個純潔的問題;「誰的無色界元素生起,誰的無色界元素滅亡;誰的無色界元素生起,誰的欲界元素滅亡;誰的無色界元素生起,誰的色界元素滅亡」等三個混雜的問題,這些是以欲界元素為根本的九個順序問題。同樣,以色界元素、無色界元素為根本的九個順序問題。以無色界元素、無色界元素、無色界元素為根本的二十七個逆序問題。再者,「誰的無色界元素生起,誰的無色界元素滅亡;誰的無色界元素生起,誰的欲界元素滅亡;誰的無色界元素生起,誰的色界元素滅亡」等二十七個雙根本問題。所有的八十一問題被總結。這些問題在這裡的元素部分中被解釋。 這樣,在所有潛藏部分中,這些問題的解釋應當被理解。 從開始,以後,這些問題的解釋是這樣的 —— 「潛藏」是由什麼而生的?是由潛藏的原因而生的。「潛藏的原因」是什麼?是指摒棄。「這些摒棄的原因」是指什麼?是指摒棄的行為。這些摒棄的行為是指在某些情況下潛藏的存在,因此被稱為潛藏。潛藏的意思是指在某些情況下生起的原因。然而,這些摒棄的行為不生起,因此不能說潛藏生起。這是對潛藏的解釋 —— 摒棄的行為是潛藏,潛藏是指摒棄的行為在某些情況下的污染。它是心所伴隨的,具有某些原因,在過去、現在、未來都是生起的,因此生起是合理的。 這是在《阿毗達摩》中所說的 —— 在《阿毗達摩》中所有的說法都是被否定的,如「潛藏是無記的,潛藏是無因的,潛藏是心所不伴隨的」等。這些說法都是被否定的。在《分 biệt道》中(《分 biệt道》554等),所有的說法都是被否定的。

3.21) 『『paccuppanne kilese pajahatī』』ti pucchaṃ katvā anusayānaṃ paccuppannabhāvassa atthitāya 『『thāmagatānusayaṃ pajahatī』』ti vuttaṃ. Dhammasaṅgahe pana mohassa padabhājane 『『avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ tasmiṃ samaye moho hotī』』ti (dha. sa. 390) akusalacittena saddhiṃ avijjānusayassa uppannabhāvo vutto. Imasmiṃyeva anusayayamake sattannaṃ mahāvārānaṃ aññatarasmiṃ uppajjanavāre 『『yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī』』tiādi vuttaṃ. Tasmā 『『anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantī』』ti yaṃ vuttaṃ, taṃ iminā tantippamāṇena suvuttanti veditabbaṃ. Yampi 『『cittasampayutto sārammaṇo』』tiādi vuttaṃ, tampi suvuttameva. Anusayo hi nāmesa parinipphanno cittasampayutto akusaladhammoti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Kāmarāgānusayotiādīsu kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo.

Paricchedaparicchinnuddesavāravaṇṇanā.

Uppattiṭṭhānavāravaṇṇanā

以下是巴利文的簡體中文直譯: 既然現在煩惱已被斷除,提出疑問:"斷除現在的煩惱",關於潛在煩惱的現在狀態的存在,說道:"斷除已經固定的潛在煩惱"。在《法集》中,對於癡的詞語分析,說:"無明潛在、無明圍繞、無明纏繞、癡、不善根,在那個時刻癡存在",已經闡述了與不善心一起的無明潛在煩惱的生起。在這個潛在煩惱的組合中,七大系列的其中一個生起系列中,說:"對於某人生起欲貪潛在煩惱,對於他也生起瞋恚潛在煩惱"等。因此,"潛在"意味著獲得適當的因緣而生起,應當理解為已經很好地說明了。即使說"與心相應、有所緣"等,這也已經很好地說明了。潛在煩惱確實是已完成的、與心相應的不善法,對此應得出結論。在"欲貪潛在煩惱"等中,欲貪因為未被斷除而成為潛在煩惱。其他詞語也是同樣的道理。 章節分析描述。 生起狀態系列描述。

  1. Idāni tesaṃ uppattiṭṭhānaṃ pakāsetuṃ kattha kāmarāgānusayo anusetītiādimāha. Tattha kāmadhātuyā dvīsu vedanāsūti kāmāvacarabhūmiyaṃ sukhāya ca upekkhāya cāti dvīsu vedanāsu. Ettha kāmarāgānusayo anusetīti imāsu dvīsu vedanāsu uppajjati. So panesa akusalavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Akusalāya sukhāya vedanāya ceva upekkhāya vedanāya ca sahajātopi hutvā uppajjati. Tā vedanā ārammaṇaṃ katvāpi uppajjatīti attho. Avasesā pana kāmāvacarakusalavipākakiriyavedanā ārammaṇameva katvā uppajjati. Kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi vedanāhi sampayuttesu saññāsaṅkhāraviññāṇesupi anusetiyeva. Na hi sakkā vedanāsu anusayamānena taṃsampayuttehi saññādīhi saddhiṃ asahajātena vā bhavituṃ, taṃsampayutte vā saññādayo ārammaṇaṃ akatvā uppajjituṃ. Evaṃ santepi pana yasmā imā dve vedanāva sātasantasukhattā assādaṭṭhena kāmarāgānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu padhānā, tasmā 『『dvīsu vedanāsu ettha kāmarāgānusayo anusetī』』ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.

現在爲了闡明它們的生起狀態,提出問題:"欲貪潛在煩惱在何處潛伏?"等。在這裡,在欲界的兩種感受中,即在可意的樂受和舍受這兩種感受中。在這裡,欲貪潛在煩惱潛伏,意即在這兩種感受中生起。而這種潛在煩惱以兩種方式潛伏:與不善感受俱生的方式和所緣的方式。它與不善的樂受和舍受俱生而生起。這些感受成為所緣而生起,這就是其意義。其餘的欲界善、異熟、唯作感受則僅以所緣方式生起。在欲界的這兩種感受中潛伏時,它也潛伏于與這些感受相應的想、行、識中。因為當在感受中潛伏時,不可能與相應的想等不俱生,或者相應的想等不以它為所緣而生起。然而,由於這兩種感受因為是可意、安穩、快樂,以其誘惑性質,是欲貪潛在煩惱生起的主要原因,所以說:"在這兩種感受中,欲貪潛在煩惱潛伏",因為在粗顯的層面上,樂受是應被

Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ imāsu dvīsu vedanāsu ceva vedanāsampayuttadhammesu ca anuseti, iṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva. Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) 『『yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ettha sattānaṃ kāmarāgānusayo anusetī』』ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ. 『『Yattha kāmarāgānusayo nānuseti tattha diṭṭhānusayo nānusetīti dukkhāya vedanāya rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha kāmarāgānusayo nānuseti, no ca tattha diṭṭhānusayo nānuseti. Apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, diṭṭhānusayo ca nānusetī』』ti. Ettha hi dukkhavedanāya ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammaṃ dukkhavedanaṃ saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu anusetīti vuttaṃ hoti. Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi vedanānaññeva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ, atthato pana labbhati. Tasmā etesupi kāmarāgānusayo anusetiyevāti veditabbo. Na hi satthā sabbaṃ sabbattha katheti. Bodhaneyyasattānaṃ pana vasena katthaci yaṃ labbhati, taṃ sabbaṃ katheti, katthaci na katheti. Tathā hi anena katthaci diṭṭhānusayo anusetīti pucchitvā 『『sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anusetī』』ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ kathitaṃ. Aparasmiṃ ṭhāne vissajjantena 『『rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha vicikicchānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha vicikicchānusayo ca kāmarāgānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, dukkhāya vedanāya ettha vicikicchānusayo ca paṭighānusayo ca diṭṭhānusayo ca avijjānusayo ca anusentī』』ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ akathetvā rūpadhātuarūpadhātūhi saddhiṃ tisso vedanāva kathitā. Vedanāsampayuttā pana arūpadhammā, sabbañca rūpaṃ na kathitaṃ. Kiñcāpi na kathitaṃ, diṭṭhānusayo panettha anusetiyeva. Evameva kiñcāpi idha rūpādiiṭṭhārammaṇaṃ na kathitaṃ, kāmarāgānusayo panettha anusetiyevāti. Evaṃ tāva kāmarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Paṭighānusayassa pana 『『dukkhāya vedanāyā』』ti vacanato dve domanassavedanā kāyaviññāṇasampayuttā dukkhavedanāti tisso vedanā anusayanaṭṭhānaṃ. So panesa domanassavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Avasesadukkhavedanāya pana ārammaṇavaseneva anuseti. Tāsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi sampayuttesu saññākkhandhādīsupi anusetiyeva. Yāya hi vedanāya esa sahajāto, taṃsampayuttehi saññādīhipi sahajātova. Yā ca vedanā ārammaṇaṃ karoti, tāhi sampayutte saññādayopi karotiyeva. Evaṃ santepi pana yasmā dukkhavedanāva asātadukkhavedayitattā nirassādaṭṭhena paṭighānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu adhikā; tasmā 『『dukkhāya vedanāya ettha paṭighānusayo anusetī』』ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.

難道這種以所緣方式潛伏的潛在煩惱,不僅僅潛伏在這兩種感受和與感受相應的法中,而且還潛伏在可意的色等對像中嗎?這在《分別論》中也曾說過:"在世間中可意、悅意的事物中,眾生的欲貪潛在煩惱潛伏"。在這部論著的潛在煩惱章節的反向解釋中也曾提到。"在哪裡欲貪潛在煩惱不潛伏,哪裡邪見潛在煩惱也不潛伏"——在苦受、色界、無色界中,欲貪潛在煩惱不潛伏,但邪見潛在煩惱也不潛伏。在非所緣中,欲貪潛在煩惱和邪見潛在煩惱都不潛伏。 因為已經說明在苦受和色界等處不潛伏,所以與相應法的苦受、色界、無色界法,以及除了出世間法之外的其餘色、聲、香、味、觸中都潛伏。為什麼在這裡不說呢?因為不粗顯。正如之前所說,感受具有粗顯性,而這些對像不粗顯,所以在這些色等對像中潛伏未被說明,但實際上是可以理解的。因此,應當瞭解欲貪潛在煩惱也潛伏在這些對像中。誠然,導師並非在一切處處都講述一切。而是根據應被覺悟的眾生的需要,在某些處說明可以理解的內容,在某些處不說。 就像這樣,當詢問邪見潛在煩惱在何處潛伏時,說明了"在一切有身見所攝的法中潛伏"。在另一處回答中,說明了色界、無色界中疑、慢、邪見潛在煩惱潛伏,欲界兩種感受中疑、欲貪、慢、邪見潛在煩惱潛伏,苦受中疑、瞋恚、邪見、無明潛在煩惱潛伏。但未詳細闡述,僅提及了色界、無色界的三種感受。與感受相應的無色法未被說明,所有色法也未被說明。儘管未被說明,但邪見潛在煩惱在此處仍然潛伏。同樣,儘管色等可意所緣未被說明,但欲貪潛在煩惱在此處仍然潛伏。如此應當瞭解欲貪潛在煩惱的潛伏處。 對於瞋恚潛在煩惱,因為提到"在苦受中",有兩種憂受與身識相應,加上苦受,共三種感受是其潛伏處。它以兩種方式潛伏:與憂受俱生和以所緣方式。在其餘苦受中,僅以所緣方式潛伏。在這些感受中潛伏時,也潛伏于與這些感受相應的想蘊等中。因為與哪種感受俱生,也與相應的想等俱生。哪種感受作為所緣,相應的想等也作為所緣。然而,因為苦受具有不可意、痛苦的特性,所以是瞋恚潛在煩惱生起的主要原因,因此說:"在苦受中瞋恚潛在煩惱潛伏",因為在粗顯層面上應當覺知。

Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ dukkhavedanāya ceva taṃsampayuttadhammesu ca anuseti, aniṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva? Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) 『『yaṃ loke appiyarūpaṃ asātarūpaṃ, ettha sattānaṃ paṭighānusayo anusetī』』ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ – 『『kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha paṭighānusayo nānuseti, no ca tattha kāmarāgānusayo nānuseti. Rūpadhātuyā arūpadhātuyā apariyāpanne ettha paṭighānusayo ca nānuseti, kāmarāgānusayo ca nānusetī』』ti. Ettha hi dvīsu kāmāvacaravedanāsu ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammā dve vedanā saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpādīsu anusetīti vuttaṃ hoti . Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi dukkhavedanāya eva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ. Atthato pana labbhati, tasmā etesupi paṭighānusayo anusetiyevāti veditabbo.

Kiṃ pana itarā dve vedanā iṭṭhārammaṇaṃ vā paṭighassa ārammaṇaṃ na hontīti? No na honti. Parihīnajjhānassa vippaṭisāravasena sasampayuttadhammā tā vedanā ārabbha domanassaṃ uppajjati. Iṭṭhārammaṇassa ca paṭiladdhassa vipariṇāmaṃ vā appaṭiladdhassa appaṭilābhaṃ vā samanussaratopi domanassaṃ uppajjati. Domanassamattameva pana taṃ hoti, na paṭighānusayo. Paṭighānusayo hi aniṭṭhārammaṇe paṭihaññanavasena uppanno thāmagato kileso, tasmā ettha domanassena saddhiṃ paṭigho uppannopi attano paṭighakiccaṃ akaraṇabhāvena eva paṭighānusayo na hoti abbohārikattaṃ gacchati. Yathā hi pāṇātipātacetanāya saddhiṃ uppannopi byāpādo manokammaṃ nāma na hoti abbohārikattaṃ gacchati, evaṃ paṭighānusayo na hoti, abbohārikattaṃ gacchati. Vuttampi cetaṃ ekaccaṃ iṭṭhārammaṇaṃ nekkhammasitampi vā domanassaṃ sandhāya 『『yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ paṭighaṃ tena pajahati na tattha paṭighānusayo anusetī』』ti (ma. ni.

難道這種以所緣方式潛伏的潛在煩惱,不僅僅潛伏在苦受和與之相應的法中,而且還潛伏在不可意的色等對像中嗎?這在《分別論》中也曾說過:"在世間中不可意、不悅意的事物中,眾生的瞋恚潛在煩惱潛伏"。在這部論著的潛在煩惱章節的反向解釋中也曾提到:"在欲界的兩種感受中,瞋恚潛在煩惱不潛伏,但欲貪潛在煩惱並非不潛伏。在色界、無色界和非所緣中,瞋恚潛在煩惱和欲貪潛在煩惱都不潛伏。" 因為已經說明在兩種欲界感受和色界等處不潛伏,所以與相應法的兩種感受、色界無色界法,以及除了出世間法之外的其餘色等對像中都潛伏。為什麼在這裡不說呢?因為不粗顯。正如之前所說,苦受具有粗顯性,而這些對像不粗顯,所以在這些色等對像中潛伏未被說明。但實際上是可以理解的,因此,應當瞭解瞋恚潛在煩惱也潛伏在這些對像中。 那麼,其他兩種感受或可意所緣不是瞋恚的所緣嗎?不是不是。對於失去禪那的人,由於後悔,緣取那些感受及其相應法而生起憂。對於已獲得的可意所緣的變化,或未獲得的不能獲得,回憶時也會生起憂。但那只是憂而已,不是瞋恚潛在煩惱。瞋恚潛在煩惱是對不可意所緣生起抗拒而形成的強烈煩惱,因此在這裡雖然與憂一起生起瞋恚,但因為不執行瞋恚的功能,所以不成為瞋恚潛在煩惱,而是變得無關緊要。就像與殺生意圖一起生起的惡意雖然存在,但不成為意業,變得無關緊要一樣,瞋恚潛在煩惱也不存在,變得無關緊要。 這也曾經說過,針對某些可意所緣或出離相關的憂:"這種憂能斷除瞋恚,瞋恚潛在煩惱不在其中潛伏。"

1.465). Evaṃ paṭighānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Mānānusayassa pana 『『kāmadhātuyā dvīsu vedanāsū』』tiādivacanato dve kāmāvacaravedanā rūpārūpadhātuyo cāti idaṃ tividhaṃ anusayanaṭṭhānaṃ. Tassa akusalāsu vedanāsu kāmarāgānusayassa viya sahajātānusayatā veditabbā. Sasampayuttadhammāsu pana sabbāsupi kāmāvacarāsu sukhaadukkhamasukhavedanāsu rūpārūpadhātūsu ca ārammaṇavaseneva anuseti. Anusayavārassa pana paṭilomanaye 『『dukkhāya vedanāya apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, mānānusayo ca nānusetī』』ti vuttattā ṭhapetvā dukkhavedanañceva navavidhaṃ lokuttaradhammañca sesarūpārūpadhammesupi ayaṃ anusetiyevāti. Evaṃ mānānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Diṭṭhānusayavicikicchānusayā pana kevalaṃ lokuttaradhammesveva nānusenti. Tebhūmakesu pana sabbesupi anusentiyeva. Tena vuttaṃ – 『『sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anuseti, ettha vicikicchānusayo anusetī』』ti. Tattha sabbasakkāyapariyāpannesūti saṃsāravaṭṭanissitaṭṭhena sakkāyapariyāpannesu sabbadhammesūti attho. Tattha panete pañcasu cittuppādesu sahajātānusayanavasena anusenti. Te vā pana pañca cittuppāde aññe vā tebhūmakadhamme ārabbha pavattikāle ārammaṇānusayanavasena anusentīti. Evaṃ diṭṭhānusayavicikicchānusayānaṃ anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Bhavarāgānusayo pana kiñcāpi diṭṭhivippayuttesu catūsu cittesu uppajjanato sahajātānusayanavasena 『『kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetī』』ti vattabbo bhaveyya. Kāmadhātuyaṃ panesa dvīhi vedanāhi saddhiṃ uppajjamānopi rūpārūpāvacaradhammameva paṭilabhati. Kāmadhātuyā pariyāpannaṃ ekadhammampi ārammaṇaṃ na karoti, tasmā ārammaṇānusayanavasena niyamaṃ katvā 『『rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha bhavarāgānusayo anusetī』』ti vuttaṃ. Apica rāgo nāmesa kāmarāgabhavarāgavasena duvidho. Tattha kāmarāgo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetīti vutto. Sace pana bhavarāgopi kāmarāgo viya evaṃ vucceyya, kāmarāgena saddhiṃ desanā saṃkiṇṇā viya bhaveyyāti rāgakilesaṃ dvidhā bhinditvā kāmarāgato bhavarāgassa visesadassanatthampi evaṃ desanā katāti. Evaṃ bhavarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Avijjānusayo pana sabbesupi tebhūmakadhammesu anuseti. Tena vuttaṃ 『『sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha avijjānusayo anusetī』』ti. Tassa dvādasasu cittuppādesu sahajātānusayatā veditabbā. Ārammaṇakaraṇavasena pana na kiñci tebhūmakadhammaṃ ārabbha na pavattatīti. Evaṃ avijjānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ tāva paricchedavāraparicchinnuddesavārauppattiṭṭhānavāresu vinicchayakathā.

Uppattiṭṭhānavāravaṇṇanā.

Mahāvāro

  1. Anusayavāravaṇṇanā

因此,瞋恚潛在煩惱的潛伏處應當被理解。 對於慢潛在煩惱而言,"在欲界的兩種感受中"等的說法表明有兩種欲界感受、色和無色界,因此這是三種潛伏的地方。對於不善的感受,應當理解它與欲貪潛在煩惱的相似性。對於與相應法的所有欲界的樂受、苦受和樂苦受,色和無色界的感受也僅以所緣方式潛伏。對於潛伏的部分,反向解釋中提到:"在苦受中,欲貪潛在煩惱不潛伏,慢潛在煩惱也不潛伏",因此除了苦受,苦受的潛伏也適用於九種出世間法以及其他色和無色法。 因此,慢潛在煩恚的潛伏處應當被理解。 對於見潛在煩恚和疑潛在煩恚,僅在出世間法中潛伏。對於三界中的所有法,它們都潛伏。因此說到:"在一切有身見所攝的法中,見潛在煩恚潛伏,在這裡疑潛在煩恚也潛伏。"在這裡,"一切有身見所攝"指的是因輪迴而存在的法的全部。它們在五種心變中以俱生的方式潛伏。或者,這五種心變也可以在與三界法相關的過程中以所緣的方式潛伏。因此,見潛在煩恚和疑潛在煩恚的潛伏處應當被理解。 而對於生欲貪潛在煩恚,儘管在與見相應的四種心中生起,但應當說在欲界的兩種感受中潛伏。欲界中,這種潛在煩恚在這兩種感受中生起,但僅是色和無色界的法而已。欲界的範圍內,不會以單一的法作為所緣,因此以所緣的方式限制了,"在色界和無色界中,生欲貪潛在煩恚潛伏"。此外,欲貪並不是僅指欲界的欲貪和生欲貪。這裡的欲貪在欲界的兩種感受中潛伏。如果生欲貪也像欲貪那樣被稱為,那麼與欲貪的教導混淆在一起的情況也會發生,因此爲了特別說明生欲貪與欲貪的區別而進行這樣的教導。因此,生欲貪潛在煩恚的潛伏處應當被理解。 無明潛在煩恚在所有三界法中潛伏。因此說到:"在一切有身見所攝的法中,無明潛在煩恚潛伏。"它在十二種心變中以俱生的方式潛伏。以所緣的方式,在三界法中不會因任何法而生起。因此,無明潛在煩恚的潛伏處應當被理解。這是關於界限、特定法的界限和生起處的分類討論。 生起處的分類說明。 大章 潛伏的分類說明

  1. Sattannaṃ pana mahāvārānaṃ paṭhame anusayavāre yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetīti ettha yadetaṃ 『『āmantā』』ti paṭivacanaṃ dinnaṃ, taṃ duddinnaṃ viya khāyati. Kasmā? Kāmarāgapaṭighānaṃ ekakkhaṇe anuppattito. Yathā hi 『『yassa manāyatanaṃ uppajjati, tassa dhammāyatanaṃ uppajjatīti 『āmantā』, assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe tesaṃ kāyasaṅkhāro ca uppajjati, vacīsaṅkhāro ca uppajjatī』』tiādīsu manāyatanadhammāyatanāni kāyasaṅkhāravacīsaṅkhārā ca ekakkhaṇe uppajjanti, na tathā kāmarāgapaṭighā. Kāmarāgo hi aṭṭhasu lobhasahagatacittuppādesu uppajjati. Paṭigho dvīsu domanassasahagatesūti, natthi nesaṃ ekakkhaṇe uppatti; tasmā ettha 『no』ti paṭisedho kattabbo siyā. Taṃ akatvā pana 『āmantā』ti paṭivacanassa dinnattā heṭṭhāyamakesu viya ettha khaṇapaccuppannavasena vattamānavohāraṃ aggahetvā aññathā gahetabbo.

Kathaṃ? Appahīnavasena. Appahīnatañhi sandhāya ayaṃ 『『anusetī』』ti vattamānavohāro vutto, na khaṇapaccuppannataṃ. Yasmā ca appahīnataṃ sandhāya vutto, tasmā 『『yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetī』』ti pucchāya yassa kāmarāgānusayo appahīno, na anuppattidhammataṃ āpādito, tassa paṭighānusayopi appahīnoti evamattho daṭṭhabbo. Yasmā ca tesu yasseko appahīno, tassa itaropi appahīnova hoti, tasmā 『『āmantā』』ti vuttaṃ. Yadi evaṃ, yaṃ upari uppajjanavāre 『yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī』ti pucchitvā 『āmantā』ti vuttaṃ; tattha kathaṃ attho gahetabboti? Tatthāpi appahīnavaseneva uppattipaccaye sati uppattiyā anivāritavasena vā. Yathā hi cittakammādīni ārabhitvā apariniṭṭhitakammantā cittakārādayo tesaṃ kammantānaṃ akaraṇakkhaṇepi mittasuhajjādīhi diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne 『『imesu divasesu kiṃ karothā』』ti vuttā, 『『cittakammaṃ karoma, kaṭṭhakammaṃ karomā』』ti vadanti. Te kiñcāpi tasmiṃ khaṇe na karonti avicchinnakammantattā pana katakhaṇañca kattabbakhaṇañca upādāya karontiyeva nāma honti. Evameva yamhi santāne anusayā appahīnā, yamhi vā pana nesaṃ santāne uppattipaccaye sati uppatti anivāritā, tattha anuppajjanakkhaṇepi uppannapubbañceva kālantare uppajjanakañca upādāya yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatiyeva nāmāti evamattho veditabbo. Ito paresupi evarūpesu vissajjanesu eseva nayo. No ca tassāti idaṃ anāgāmissa kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesato pahīnattā vuttaṃ. Tiṇṇaṃ puggalānanti puthujjanasotāpannasakadāgāmīnaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Paratopi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo.

  1. Okāsavārassa paṭhamadutiyapucchāsu yasmā kāmarāgānusayo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti, paṭighānusayo dukkhavedanāya; tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Tatiyapucchāyaṃ ubhinnampi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayanato 『āmantā』ti paṭivacanaṃ dinnaṃ. Rūpadhātuarūpadhātuyā pana mānānusayassa kāmarāgānusayena saddhiṃ asādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ. Tasmā no ca tattha kāmarāgānusayoti vuttaṃ. Iminā nayena sabbesaṃ uppattiṭṭhānavāraṃ oloketvā sādhāraṇāsādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

對於七種大法而言,在第一潛伏的部分中,若欲貪潛在煩惱潛伏,則瞋恚潛在煩惱也潛伏;在這裡所說的「阿曼塔」,其意義如同難以理解。為什麼?因為欲貪與瞋恚的生起並非在同一瞬間。正如「若某人的心所緣生起,則法的所緣也隨之生起;在呼吸的生起時,身體的造作和語言的造作也隨之生起」這樣的說法中,心所緣法和法的所緣在同一瞬間生起,而欲貪與瞋恚並非如此。欲貪在八種貪心的心變中生起。瞋恚則在兩種憂心的心變中生起,因此在同一瞬間並未生起;因此在這裡應當說「沒有」。由於未生起而說「阿曼塔」,因此在此處應當以瞬間生起的方式理解,而非以其他方式。 如何理解?以不棄的方式。這裡所說的「潛伏」是指不棄的狀態,而非瞬間生起的狀態。因此,若說「若欲貪潛在煩恚潛伏,則瞋恚潛在煩恚也潛伏」,若欲貪潛在煩恚是不棄的,而非生起的法,則瞋恚潛在煩恚也應是不棄的,這樣的意思應當被理解。由於在這些中,若有一個是不棄的,另一個也必然是不棄的,因此說「阿曼塔」。如果如此,若在上文中提到「若欲貪潛在煩恚生起,則瞋恚潛在煩恚生起」,那麼在這裡應當如何理解?在這裡也應以不棄的方式理解,生起的條件存在時,生起並未被阻礙。正如心作等被開始但尚未完成的工作,心作等在這些工作未完成的狀態下,也會在可見的地方被問及:「這幾天你們在做什麼?」他們會說:「我們在做心作,我們在做木工。」雖然在此刻他們並未進行,但由於他們的工作未被中斷,因此在應該進行的時刻和已經進行的時刻都被理解為存在。因此,若在某個階段潛伏的煩恚是不棄的,若在它們的潛伏中生起的條件存在時,生起並未被阻礙,那麼若欲貪潛在煩恚生起,則瞋恚潛在煩恚也必然生起,這樣的意思應當被理解。對於其他類似的情況也是如此。因此,這裡所說的「沒有」是指對於不退轉者的欲貪和瞋恚的徹底消除。 三種人,即普通人、入流者和一來者。對於兩種人,即入流者和一來者。對於其他類似的地方也是如此。 關於機會的第一和第二問,由於欲貪潛在煩恚在欲界的兩種感受中潛伏,而瞋恚潛在煩恚則在苦受中;因此在這裡應當說「沒有」。在第三問中,由於兩者都在欲界的兩種感受中潛伏,因此說「阿曼塔」。而對於色界和無色界的慢潛在煩恚而言,與欲貪潛在煩恚的生起並無特殊的狀態。因此在這裡說「沒有欲貪潛在煩恚」。通過這種方式,應當觀察所有的生起狀態,瞭解一般與特殊的生

  1. Dukamūlakapucchāyaṃ yasmā kāmarāgapaṭighānusayā nāpi ekasmiṃ ṭhāne uppajjanti, na ekaṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ karonti, tasmā natthīti paṭikkhepo kato. Ayañhettha adhippāyo. Yasmiṃ ime dve anusayā anusayeyyuṃ, taṃ ṭhānameva natthi. Tasmā 『『kattha mānānusayo anusetī』』ti ayaṃ pucchā apucchāyevāti. Aññesupi evarūpesu eseva nayo.

  2. Puggalokāsavāre catunnanti puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃ.

  3. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo nānusetīti ayaṃ pucchā anāgāmiṃ gahetvā pucchati.

56.Dvinnaṃpuggalānaṃ sabbattha kāmarāgānusayonānusetīti anāgāmiarahantānaṃ. Kāmadhātuyā tīsu vedanāsūti ca vedanāggahaṇena vedanāsampayuttakānampi tesaṃ vatthārammaṇānampīti sabbesampi kāmāvacaradhammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ anusayavāre vinicchayakathā.

Anusayavāravaṇṇanā.

  1. Sānusayavāravaṇṇanā

66-131. Sānusayavāre pana yo kāmarāgānusayena sānusayoti yathā ekantarikajarādirogena ābādhiko yāva tamhā rogā na muccati, tāva tassa rogassa anuppattikkhaṇepi sarogoyeva nāma hoti. Evaṃ sasaṃkilesassa vaṭṭagāmisattassa yāva ariyamaggena anusayā samugghātaṃ na gacchanti, tāva tesaṃ anusayānaṃ anuppattikkhaṇepi sānusayoyeva nāma hoti. Evarūpaṃ sānusayataṃ sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. Sesamettha anusayavārasadisameva.

Okāsavāre pana 『『rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha mānānusayena sānusayo』』ti vutte tāsu dhātūsu puggalassa sānusayatā paññāyeyya, anusayassa uppattiṭṭhānaṃ na paññāyeyya. Anusayassa ca uppattiṭṭhānadassanatthaṃ ayaṃ vāro āraddho, tasmā tato mānānusayena sānusayoti vuttaṃ. Evañhi sati tato dhātudvayato uppannena mānānusayena sānusayoti anusayassa uppattiṭṭhānaṃ dassitaṃ hoti. Imassa pana pañhassa atthe avutte ādipañhassa attho pākaṭo na hotīti paṭhamaṃ na vutto, tasmā so evaṃ veditabbo. Yato kāmarāgānusayenāti yato uppannena kāmarāgānusayena sānusayo, kiṃ so tato uppannena paṭighānusayenapi sānusayoti? Yasmā panete dve ekasmā ṭhānā nuppajjanti; tasmā 『『no』』ti paṭisedho kato. Arahā sabbatthāti arahā sabbadhammesu uppajjanakena kenaci anusayena nirānusayoti. Iminā atthavasena nippadesaṭṭhānesu bhummavacanameva katanti. Iminā upāyena sabbattha atthavinicchayo veditabboti.

Sānusayavāravaṇṇanā.

  1. Pajahanavāravaṇṇanā

132-

在雙重根源的問題中,由於欲貪和瞋恚潛在煩惱既不在同一處生起,也不以同一法為所緣,因此否定說"沒有"。這裡的意思是,這兩種潛在煩惱可能潛伏的地方根本不存在。因此,"慢潛在煩惱在哪裡潛伏"這個問題實際上不是一個問題。對於其他類似的情況也是如此。 在人和處的部分中,"四種"指的是凡夫、入流者、一來者和不還者。 在反向解釋中,"欲貪潛在煩惱不潛伏"這個問題是針對不還者而提出的。 "對於兩種人,欲貪潛在煩惱在任何地方都不潛伏",這裡指的是不還者和阿羅漢。"在欲界的三種感受中",這裡的感受不僅包括感受本身,還包括與感受相應的法、它們的基礎和所緣,應當理解為包括所有欲界法。這是關於潛在煩惱部分的解釋。 潛在煩惱部分的解釋。 有潛在煩惱部分的解釋 在有潛在煩惱的部分中,"誰有欲貪潛在煩惱",就像一個患有間歇性疾病的人,只要沒有擺脫那種病,即使在病癥沒有發作的時候也被稱為有病。同樣,對於有煩惱的、在輪迴中流轉的眾生來說,只要聖道沒有根除潛在煩惱,即使在潛在煩惱沒有生起的時候,也被稱為有潛在煩惱。考慮到這種有潛在煩惱的狀態,所以說"是的"。其餘的部分與潛在煩惱部分相同。 在處的部分中,當說"在色界和無色界中有慢潛在煩惱"時,可以看出人在這些界中有潛在煩惱,但看不出潛在煩惱的生起處。這個部分的目的是爲了顯示潛在煩惱的生起處,因此說"從那裡有慢潛在煩惱"。這樣,就顯示了從這兩界生起的慢潛在煩惱的生起處。如果不解釋這個問題的含義,第一個問題的含義就不清楚,所以最初沒有說明,因此應當這樣理解。"從哪裡有欲貪潛在煩惱"意味著從哪裡生起的欲貪潛在煩惱,他是否也從那裡生起的瞋恚潛在煩惱有潛在煩惱?由於這兩種不從同一處生起,所以否定說"不是"。"阿羅漢在一切處"意味著阿羅漢在一切法中都沒有任何可能生起的潛在煩惱。基於這個意義,在無餘處使用了處格。應當以這種方法理解所有地方的意義判斷。 有潛在煩惱部分的解釋。 斷除部分的解釋

  1. Pajahanavāre pajahatīti tena tena maggena pahānapariññāvasena pajahati, āyatiṃ anuppattidhammataṃ āpādeti. Āmantāti anāgāmīmaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭivacanaṃ. Tadekaṭṭhaṃ pajahatīti pahānekaṭṭhataṃ sandhāya vuttaṃ. Noti arahattamaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭisedho.

Yato kāmarāgānusayaṃ pajahatīti yato uppajjanakaṃ kāmarāgānusayaṃ pajahatīti attho. Aṭṭhamakoti arahattaphalaṭṭhato paṭṭhāya paccorohanagaṇanāya gaṇiyamāno sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamako nāma. Dakkhiṇeyyagaṇanāya hi arahā aggadakkhiṇeyyattā paṭhamo, arahattamaggaṭṭho dutiyo, anāgāmī tatiyo…pe… sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamo. So idha 『『aṭṭhamako』』ti vutto. Nāmasaññāyeva vā esā tassāti. Anāgāmimaggasamaṅgiñca aṭṭhamakañca ṭhapetvā avasesāti saddhiṃ puthujjanena sekkhāsekkhā. Tesu hi puthujjano pahānapariññāya abhāvena nappajahati. Sesā tesaṃ anusayānaṃ pahīnattā. Dvinnaṃ maggasamaṅgīnanti dve maggasamaṅgino ṭhapetvāti attho. Iminā nayena sabbattha vinicchayo veditabboti.

Pajahanavāravaṇṇanā.

  1. Pariññāvāravaṇṇanā

198-263. Pariññāvāre parijānātīti tīhi pariññāhi parijānāti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva. Ayampi hi vāro pajahanavāro viya maggaṭṭhānaññeva vasena vissajjitoti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

  1. Pahīnavāravaṇṇanā

264-274. Pahīnavāre phalaṭṭhavaseneva desanā āraddhā. Anāgāmissa hi ubhopete anusayā pahīnā, tasmā 『『āmantā』』ti vuttaṃ.

275-296. Okāsavāre yattha kāmarāgānusayo pahīno tattha paṭighānusayo pahīnoti pucchitvā na vattabbo pahīnoti vā appahīnoti vāti vuttaṃ taṃ kasmāti? Uppattiṭṭhānassa asādhāraṇattā. Aññaṃ hi kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, aññaṃ paṭighānusayassa. Abhāvitamaggassa ca yattha anusayo uppajjati, magge bhāvite tattheva so pahīno nāma hoti . Tattha yasmā neva kāmarāgānusayaṭṭhāne paṭighānusayo uppajjati, na paṭighānusayaṭṭhāne kāmarāgānusayo, tasmā tattha so pahīnoti vā appahīnoti vā na vattabbo. So hi yasmiṃ attano uppattiṭṭhāne kāmarāgānusayo pahīno, tasmiṃ appahīnattā tattha pahīnoti na vattabbo. Yaṃ kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, tasmiṃ aṭṭhitattā tattha appahīnoti na vattabbo.

Yattha kāmarāgānusayo pahīno, tattha mānānusayo pahīnoti ettha pana sādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāya āmantāti vuttaṃ. Kāmarāgānusayo hi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti. Mānānusayo tāsu ceva rūpārūpadhātūsu ca. So ṭhapetvā asādhāraṇaṭṭhānaṃ sādhāraṇaṭṭhāne tena saddhiṃ pahīno nāma hoti. Tasmā 『āmantā』ti vuttaṃ. Iminā nayena sabbasmimpi okāsavāre pahīnatā ca navattabbatā ca veditabbā. 『Natthī』ti āgataṭṭhānesu pana heṭṭhā vuttasadisova vinicchayo. Puggalokāsavāro, okāsavāragatikoyeva.

297-307. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo appahīnoti puthujjanasotāpannasakadāgāmivasena pucchati. Kiñcāpi hi ime dve anusayā puthujjanato paṭṭhāya yāva anāgāmimaggaṭṭhā channaṃ puggalānaṃ appahīnā. Idha pana parato 『『tiṇṇaṃ puggalānaṃ dvinnaṃ puggalāna』』ntiādivacanato maggaṭṭhā anadhippetā, tasmā puthujjanasotāpannasakadāgāminova sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Iminā nayena puggalavāre vinicchayo veditabbo.

308-

在斷除部分的問題中,所說的「斷除」是指通過各種路徑的徹底瞭解而斷除,達成長久未生起的法的狀態。提到「阿曼塔」是指不還者的路徑。這裡的「斷除」是指在斷除的狀態下的單一斷除。並不是指阿羅漢的路徑。 「當欲貪潛在煩恚斷除時」是指當生起的欲貪潛在煩恚斷除時的意思。第八者是指從阿羅漢果的角度出發,被計算為反向升起的第八者。根據南傳的計算,阿羅漢在所有的給養中是最優的,阿羅漢果是第二,出不還者是第三……以此類推,入流者是第八者。在這裡被稱為「第八者」。這也可以僅僅通過名稱來理解。除了不還者的路徑和第八者,其他的則與普通人和修行者相關。在這些中,普通人由於未能徹底瞭解而不可能斷除。其餘的則是它們的潛在煩恚的斷除。對於兩種路徑的相關者來說,是指兩條路徑的相關者被排除在外。因此應當以這種方式理解所有的分類。 斷除部分的解釋。 徹底瞭解部分的解釋 在徹底瞭解的部分中,所說的「徹底瞭解」是指通過三種徹底瞭解來理解。其餘部分與之前所述的相同。這個部分的確與斷除部分相似,僅在路徑的狀態上有所不同。 徹底瞭解部分的解釋。 斷除部分的解釋 在斷除部分,果的狀態的講解已經開始。因為不還者的這兩種潛在煩恚已被斷除,所以說「阿曼塔」。 在機會的部分中,若欲貪潛在煩恚被斷除,則瞋恚潛在煩恚也被斷除;在這裡問到「被斷除」或「未被斷除」時,為什麼這樣說?因為生起的狀態是不同的。欲貪潛在煩恚的生起狀態與瞋恚潛在煩恚的生起狀態是不同的。在未開發的路徑中,若潛在煩恚生起,則在路徑被開發的狀態下,那裡就被稱為斷除。由於在欲貪潛在煩恚的狀態下,瞋恚潛在煩恚並不生起,反之亦然,因此在這裡不應說「被斷除」或「未被斷除」。在某個狀態下,若欲貪潛在煩恚被斷除,則在這個狀態下由於未被斷除而不應說「被斷除」。在欲貪潛在煩恚的生起狀態中,由於存在而不被稱為未被斷除。 在欲貪潛在煩恚被斷除的地方,慢潛在煩恚也被斷除,因此在這裡提到「阿曼塔」。因為欲貪潛在煩恚在欲界的兩種感受中潛伏,而慢潛在煩恚則在色界和無色界中潛伏。因此在此處與特殊狀態相關的斷除被稱為「被斷除」。因此說「阿曼塔」。以這種方式,應當理解在所有機會的部分中,斷除的狀態和未被斷除的狀態。對於「沒有」的地方,與之前所述的分類相同。人和處的部分,機會的狀態。 在反向解釋中,若欲貪潛在煩恚未被斷除,則是針對普通人、入流者和一來者的問詢。雖然這兩種潛在煩恚從普通人開始,一直到不還者的路徑下,六種人都是未被斷除的。在這裡,提到「對於三種人,兩個普通人」的說法,路徑的狀態是未被提及的,因此是針對普通人、入流者和一來者的說法。對於兩個普通人,即入流者和一來者。以這種方式,應當理解人和處的部分的分類。

  1. Okāsavārapuggalokāsavārā pana heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti.

Pahīnavāravaṇṇanā.

  1. Uppajjanavāravaṇṇanā

  2. Uppajjanavāro anusayavārasadisoyeva.

  3. Dhātupucchāvāravaṇṇanā

332-340. Dhātuvārassa pucchāvāre tāva kati anusayā anusentīti kati anusayā santānaṃ anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā nānusentīti kati anusayā santānaṃ na anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā bhaṅgāti kati anusayā anusenti nānusentīti evaṃ vibhajitabbāti attho. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā pāḷivavatthāne vuttameva.

  1. Dhātuvissajjanāvāravaṇṇanā

341-349. Niddesavāre panassa kassaci satta anusayā anusentīti puthujjanavasena vuttaṃ. Kassaci pañcāti sotāpannasakadāgāmivasena vuttaṃ. Tesañhi diṭṭhānusayo ca vicikicchānusayo ca pahīnāti pañceva anusenti. Tattha yathā anusayavāre 『『anusentī』』ti padassa uppajjantīti attho gahito, evamidha na gahetabbo. Kasmā? Tasmiṃ khaṇe anuppajjanato. Kāmadhātuṃ upapajjantassa hi vipākacittañceva kammasamuṭṭhānarūpañca uppajjati, akusalacittaṃ natthi. Anusayā ca akusalacittakkhaṇe uppajjanti, na vipākacittakkhaṇeti tasmiṃ khaṇe anuppajjanato tathā attho na gahetabbo. Kathaṃ pana gahetabboti? Yathā labbhati tathā gahetabbo. Kathañca labbhati? Appahīnaṭṭhena. Yathā hi rāgadosamohānaṃ appahīnattā. Kusalābyākatacittasamaṅgī puggalo 『『sarāgo sadoso samoho』』ti vuccati, evaṃ maggabhāvanāya appahīnattā paṭisandhikkhaṇepi tassa tassa puggalassa te te anusayā anusentīti vuccanti. Na kevalañca vuccanti, appahīnattā pana te anusentiyeva nāmāti veditabbā.

Anusayā bhaṅgā natthīti yassa hi yo anuseti, so anusetiyeva; yo nānuseti, so nānusetiyeva. Ayaṃ anuseti ca nānuseti ca, ayaṃ siyā anuseti siyā nānusetīti, evaṃ vibhajitabbo anusayo nāma natthi. Rūpadhātuṃ upapajjantassa kassaci tayoti anāgāmivasena vuttaṃ. Tassa hi kāmarāgapaṭighadiṭṭhivicikicchānusayā cattāropi anavasesato pahīnā. Itare tayova appahīnā. Tena vuttaṃ – 『『kassaci tayo anusayā anusentī』』ti.

Nakāmadhātunti kāmadhātuyā paṭisiddhattā sesā dve dhātuyo upapajjantassāti attho. Sattevāti yasmā ariyasāvakassa rūpadhātuyā cutassa kāmadhātuyaṃ upapatti nāma natthi, puthujjanasseva hoti, tasmā sattevāti niyametvā vuttaṃ. 『『Arūpadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa sattevā』』ti etthāpi eseva nayo. Rūpadhātuyā upapatti natthīti kasmā natthi? Upapattinipphādakassa rūpāvacarajjhānassa abhāvā. So hi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā taṃ dhātuṃ upapannoti nāssa tattha rūpāvacarajjhānaṃ atthi. Tadabhāvā rūpadhātuyaṃ upapatti natthīti veditabbā. Arūpadhātuyā cutassa na kāmadhātunti ettha arūpadhātuyeva adhippetā. Iminā nayena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Dhātuvāravaṇṇanā.

Anusayayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Cittayamakaṃ

Uddesavāravaṇṇanā

1-

機會處和人處應當按照之前所述的方式理解。 斷除部分的解釋。 生起部分的解釋 生起部分與潛在煩惱部分相同。 界問題部分的解釋 在界的問題部分,首先詢問:"有多少潛在煩惱在潛伏?"即有多少潛在煩惱在眾生的相續中潛伏並休息。"有多少潛在煩惱不潛伏?"即有多少潛在煩惱在眾生的相續中不潛伏並休息。有多少潛在煩惱在斷滅時,有多少潛在煩惱潛伏或不潛伏,應當如此分別。其餘應當按照之前的文字闡述。 界回答部分的解釋 在說明部分,對某些人來說有七種潛在煩惱潛伏,這是針對普通人說的。對某些人來說有五種,這是針對入流者和一來者說的。因為對他們來說,邪見和疑的潛在煩惱已被斷除,只有五種潛在煩惱。在這裡,不應像潛在煩惱部分中"潛伏"一詞被理解為"生起"那樣理解。為什麼?因為在那一刻並未生起。當一個人投生於欲界時,成熟的心和業生色法生起,但不存在不善心。潛在煩惱在不善心的剎那生起,而非成熟心的剎那,因此在那一刻未生起,不應如此理解。 應當如何理解?應當按照可能的方式理解。如何可能?以未斷除的意義。就像由於貪、瞋、癡未斷除,具有善和無記心的人被稱為"有貪、有瞋、有癡",同樣,由於未通過修道斷除,即使在結生剎那,某些人的某些潛在煩惱也被稱為潛伏。不僅如此,由於未斷除,這些潛在煩惱實際上是潛伏的。 "潛在煩惱無法斷滅"意味著:誰潛伏,誰就確實潛伏;誰不潛伏,誰就確實不潛伏。這個既潛伏又不潛伏,或有時潛伏有時不潛伏,應當如此分別,實際上並不存在潛在煩惱。 對於投生色界的某些人來說有三種,這是針對不還者說的。對他們來說,欲貪、瞋恚、邪見和疑的潛在煩惱已完全斷除。其餘的三種未斷除。因此說"某些人有三種潛在煩惱潛伏"。 "非欲界"意味著對於投生其他兩界的人。因為對於聖弟子從色界死後投生欲界是不存在的,僅存在於普通人,因此確定說"七種"。對於從無色界死後投生欲界的情況也是如此。為什麼色界不存在投生?因為色界禪那的缺乏。他已完全超越色想,因此不可能投生於那個界。由於缺乏色界禪那,應當瞭解不存在色界的投生。對於從無色界死後不投生欲界,這裡指的是無色界。應當以這種方式理解所有的回答。 界部分的解釋。 潛在煩惱雙重解釋結束。 心雙重解釋 說明部分的解釋

  1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesameva saṅgaṇhitvā anusayayamakānantaraṃ desitassa cittayamakassa atthavaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva veditabbaṃ. Imasmiñhi cittayamake mātikāṭhapanaṃ, ṭhapitamātikāya vissajjananti dve vārā honti. Tattha mātikāṭhapane puggalavāro, dhammavāro, puggaladhammavāroti āditova tayo suddhikamahāvārā honti.

Tattha 『『yassa cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī』』ti evaṃ puggalavasena cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggalavāro nāma. 『『Yaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī』』ti evaṃ dhammavaseneva cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato dhammavāro nāma. 『『Yassa yaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī』』ti evaṃ ubhayavasena cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggaladhammavāro nāma. Tato 『『yassa sarāgaṃ citta』』nti soḷasannaṃ padānaṃ vasena apare sarāgādipadavisesitā soḷasa puggalavārā, soḷasa dhammavārā, soḷasa puggaladhammavārāti aṭṭhacattālīsaṃ missakavārā honti. Te sarāgādipadamattaṃ dassetvā saṅkhittā. Tato 『『yassa kusalaṃ citta』』ntiādinā nayena chasaṭṭhidvisatasaṅkhānaṃ abhidhammamātikāpadānaṃ vasena apare kusalādipadavisesitā chasaṭṭhidvisatapuggalavārā, chasaṭṭhidvisatadhammavārā chasaṭṭhidvisatapuggaladhammavārāti aṭṭhanavutisattasatā missakavārā honti. Tepi kusalādipadamattaṃ dassetvā saṅkhittāyeva. Yānipettha sanidassanādīni padāni cittena saddhiṃ na yujjanti, tāni moghapucchāvasena ṭhapitāni.

Tesu pana tīsu vāresu sabbapaṭhame suddhikapuggalamahāvāre uppādanirodhakālasambhedavāro, uppāduppannavāro, nirodhuppannavāro, uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāro uppajjamānanirodhavāro, uppajjamānuppannavāro, nirujjhamānuppannavāro, uppannuppādavāro, atītānāgatavāro, uppannuppajjamānavāro, niruddhanirujjhamānavāro, atikkantakālavāroti cuddasa antaravārā. Tesu uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāroti imesu tīsu vāresu anulomapaṭilomavasena cha cha katvā aṭṭhārasa yamakāni. Uppannuppādavāre atītānāgatakālavasena anulomato dve, paṭilomato dveti cattāri yamakāni. Sesesu ādito niddiṭṭhesu tīsu, anantare niddiṭṭhesu tīsu; avasāne niddiṭṭhesu catūsūti dasasu vāresu anulomato ekaṃ, paṭilomato ekanti dve dve katvā vīsati yamakāni. Evaṃ sabbesupi cuddasasu antaravāresu dvācattālīsa yamakāni, caturāsīti pucchā aṭṭhasaṭṭhiatthasataṃ hoti. Yathā ca ekasmiṃ suddhikapuggalamahāvāre, tathā suddhikadhammavārepi suddhikapuggaladhammavārepīti tīsu mahāvāresu chabbīsatiyamakasataṃ, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca veditabbā. Idaṃ pana vārattayaṃ sarāgādivasena soḷasaguṇaṃ, kusalādivasena chasaṭṭhidvisataguṇaṃ katvā imasmiṃ cittayamake anekāni yamakasahassāni, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca hontīti . Pāṭho pana saṃkhittoti. Evaṃ tāva imasmiṃ cittayamake pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ.

Mātikāṭhapanavaṇṇanā.

Niddeso

  1. Puggalavāravaṇṇanā

現在,對於這些所述的根源,基於善等法的獲得,部分地將其歸納為潛在煩惱部分之後,接下來是關於心的部分的解釋。在這裡應當理解巴利文的文字。在這個心的部分,設定了表格,表格中包含了兩個部分。這裡的設定部分有個人部分、法部分、個人法部分,這三種清凈的主要部分。 在這裡,「誰的心生起,而不消失」是指通過個人的角度來解釋心的生起與消失的不同,稱為個人部分。「哪種心生起,而不消失」是指通過法的角度來解釋心的生起與消失的不同,稱為法部分。「誰的哪種心生起,而不消失」是指通過兩者的角度來解釋心的生起與消失的不同,稱為個人法部分。接下來,「誰的心是有貪的」是指通過十六個詞的分類,進一步細分為十六個個人部分、十六個法部分、十六個個人法部分,共計三十四個混合部分。它們通過展示有貪的詞而被歸納。 接著,「誰的心是善的」等等,通過六十六個二十個的阿毗達摩表格的詞,進一步細分為六十六個個人部分、六十六個法部分、六十六個個人法部分,共計八十九個混合部分。它們同樣通過展示善的詞而被歸納。在這裡,有些詞與心不相應,因此被歸為無謂的問詢。 在這三種部分中,所有的第一部分清凈個人主要部分包含了生起、消失、時間、變化的部分,生起與不生起的部分,消失與生起的部分,生起部分、消失部分、生起與消失的部分,生起中的生起部分、未生起部分、未消失部分、已生起的生起部分、過去未來部分、已生起的生起部分、已斷絕未消失的生起部分、超越時間的部分,共十三個中間部分。在這中間部分,生起部分、消失部分、生起與消失部分,基於順應與逆反的情況,分成六六共計十八對。已生起的生起部分,基於過去未來的時間,順應為二,逆反為二,共四對。其餘部分從開頭的三種中間部分,接著是接下來的三種部分;最後在四種部分中,基於結尾的三種,順應為一,逆反為一,共計二十對。這樣,在這所有的十三個中間部分中,共有二十四對,四十六個問詢總計四十六個。 就像在一個清凈個人主要部分中那樣,清凈法部分和清凈個人法部分也同樣在這三種主要部分中有三十六對。因此,從這三種主要部分中,基於六十六個問詢,得出相應的意義。這裡的部分是通過有貪和善等法的分類,得出十六種和六十六種,形成了在這個心的部分中的多種對,得出相應的問詢和意義。 在這個心的部分中,巴利文的文字應當如此理解。 表格設定部分的解釋。 說明部分 個人部分的解釋

  1. Idāni ṭhapitānukkamena mātikaṃ vissajjetuṃ yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhatītiādi āraddhaṃ. Tattha uppajjatīti uppādakkhaṇasamaṅgitāya uppajjati na nirujjhatīti nirodhakkhaṇaṃ appattatāya na nirujjhati. Tassa cittanti tassa puggalassa tato paṭṭhāya cittaṃ nirujjhissati nuppajjissatīti pucchati. Tesaṃ cittanti yesaṃ paricchinnavaṭṭadukkhānaṃ khīṇāsavānaṃ sabbapacchimassa cuticittassa uppādakkhaṇo vattati, etesaṃ tadeva cuticittaṃ uppādappattatāya uppajjati nāma, bhaṅgaṃ appattatāya na nirujjhati. Idāni pana bhaṅgaṃ patvā taṃ tesaṃ cittaṃ nirujjhissati, tato appaṭisandhikattā aññaṃ nuppajjissati. Itaresanti pacchimacittasamaṅgiṃ khīṇāsavaṃ ṭhapetvā avasesānaṃ sekkhāsekkhaputhujjanānaṃ nirujjhissati ceva uppajjissati cāti yaṃ taṃ uppādakkhaṇappattaṃ taṃ nirujjhissateva. Aññaṃ pana tasmiṃ vā aññasmiṃ vā attabhāve uppajjissati ceva nirujjhissati ca. Dutiyapucchāvissajjanepi tathārūpasseva khīṇāsavassa cittaṃ sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. Nuppajjati nirujjhatīti bhaṅgakkhaṇe arahato pacchimacittampi sesānaṃ bhijjamānacittampi. Tato paṭṭhāya pana arahato cittaṃ na nirujjhissatīti sakkā vattuṃ uppajjissatīti pana na sakkā. Sesānaṃ uppajjissatīti sakkā vattuṃ, na nirujjhissatīti na sakkā. Tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Dutiyapañhe yassa cittaṃ na nirujjhissati, uppajjissatīti so puggaloyeva natthi, tasmā natthīti paṭikkhepo kato.

65-82.Uppannanti uppādasamaṅginopetaṃ nāmaṃ. Uppādaṃ patvā aniruddhassāpi. Tattha uppādasamaṅgitaṃ sandhāya 『āmantā』ti, uppādaṃ patvā aniruddhabhāvaṃ sandhāya 『『tesaṃ cittaṃ uppanna』』nti vuttaṃ. Anuppannanti uppādaṃ appattaṃ. Tesaṃ cittaṃ uppajjitthāti etthāpi sabbesaṃ tāva cittaṃ khaṇapaccuppannameva hutvā uppādakkhaṇaṃ atītattā uppajjittha nāma, nirodhasamāpannānaṃ nirodhato pubbe uppannapubbattā, asaññasattānaṃ saññībhave uppannapubbattā. Uppajjittha ceva uppajjati cāti uppādaṃ pattattā uppajjittha, anatītattā uppajjati nāmāti attho.

Uppādakkhaṇeanāgatañcāti uppādakkhaṇe ca cittaṃ anāgatañca cittanti attho.

現在,依次解釋設定的表格,關於「誰的心生起而不消失」等內容。這裡的「生起」是指在生起的時刻,生起而不消失;「不消失」是指在消失的時刻未能達到。關於「他的心」是指從那個人出發,心是否會消失或不生起。 對於那些心來說,是指那些有限輪迴的苦惱已滅的,所有的最後生起的心的生起時刻,生起的心是指那個生起的心,未能達到的消失是不消失的。現在,如果達到消失,那麼他們的心將會消失,因此由於未能再生起,是否會生起其他的心。其他的心是指除了最後的心,除了已滅的心,其他的修行者和普通人也會消失並生起。對於那些生起的時刻,必然會消失。 在第二次詢問的解釋中,同樣是針對已滅者的心而說「阿曼塔」。不生起不消失是指在斷滅時刻,阿羅漢的最後心以及其他的破碎心。從此以後,阿羅漢的心不會消失,因此可以說會生起;但對於其他的心,是否會生起則不能說。因此說「沒有」,這裡是禁止的。第二個問題中,若「他的心不消失」,則生起的那個人是不存在的,因此說「沒有」。 生起是指生起的狀態。生起的狀態是指生起的狀態,生起的心是指生起的狀態,未生起的狀態是指未達到的狀態。對於他們的心,生起的狀態是指生起的時刻,生起的狀態是指未達到的狀態;對於那些已生起的心,生起的狀態是指生起的心,未達到的狀態是指未生起的狀態。 關於生起的時刻和未來的心,生起的時刻和未來的心是指相應的心。

  1. Atikkantakālavāre uppajjamānaṃ khaṇanti uppādakkhaṇaṃ. Tattha kiñcāpi uppādakkhaṇo uppajjamāno nāma na hoti, uppajjamānassa pana khaṇattā evaṃ vutto. Khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālanti na ciraṃ vītikkantaṃ tameva pana uppādakkhaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālanti saṅkhaṃ gacchati. Nirujjhamānaṃ khaṇanti nirodhakkhaṇaṃ. Tattha kiñcāpi nirodhakkhaṇo nirujjhamāno nāma na hoti, nirujjhamānassa pana khaṇattā evaṃ vutto. Khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālanti kiṃ tassa cittaṃ evaṃ nirodhakkhaṇampi vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hotīti pucchati. Tattha yasmā bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ hoti, nirodhakkhaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma na hoti. Atītaṃ pana cittaṃ ubhopi khaṇe khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma, tasmā 『『bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ vītikkantaṃ, bhaṅgakkhaṇaṃ avītikkantaṃ, atītaṃ cittaṃ uppādakkhaṇañca vītikkantaṃ bhaṅgakkhaṇañca vītikkantanti vissajjanamāha. Dutiyapañhassa vissajjane yasmā atītaṃ cittaṃ ubhopi khaṇe vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hoti, tasmā atītaṃ cittanti vuttaṃ. Paṭilomapañhassa vissajjane yasmā uppādakkhaṇe ca cittaṃ anāgatañca cittaṃ ubhopi khaṇe khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma na hoti, tesaṃ khaṇānaṃ avītikkantattā. Tasmā 『『uppādakkhaṇe cittaṃ anāgataṃ citta』』nti vuttaṃ. Dutiyavissajjanaṃ pākaṭameva.

84-113. Dhammavārepi imināvupāyena sabbavissajjanesu attho veditabbo. Puggaladhammavāro dhammavāragatikoyeva.

114-116. Sabbepi missakavārā yassa sarāgaṃ cittantiādinā nayena mukhamattaṃ dassetvā saṅkhittā. Vitthāro pana nesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Tesu pana 『『yassa sarāgaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhati; tassa cittaṃ nirujjhissati, nuppajjissatī』』ti evaṃ vitthāretabbatāya pucchāva sadisā hoti. Yasmā pana sarāgaṃ cittaṃ pacchimacittaṃ na hoti, tasmā 『『yassa sarāgaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhati; tassa cittaṃ nirujjhissati, nuppajjissatīti no』』ti evaṃ vissajjitabbattā vissajjanaṃ asadisaṃ hoti. Taṃ taṃ tassā tassā pucchāya anurūpavasena veditabbanti.

Cittayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhammayamakaṃ

  2. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā

1-16. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ mātikaṃ ṭhapetvā cittayamakānantaraṃ desitassa dhammayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Yathā hi tattha paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, avasesā antaravārā ca honti, tathā idhāpi. 『『Yo kusalaṃ dhammaṃ bhāveti, so akusalaṃ dhammaṃ pajahatī』』ti āgatattā panettha pariññāvāro, bhāvanāvāro nāmāti veditabbo. Tattha yasmā abyākato dhammo neva bhāvetabbo, na pahātabbo, tasmā taṃ padameva na uddhaṭaṃ. Paṇṇattivāre panettha tiṇṇaṃ kusalādidhammānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhadhammavāro, suddhadhammamūlacakkavāroti imesu catūsu vāresu yamakagaṇanā veditabbā.

  1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā

17-

在超越時間的部分中,"正在生起的剎那"是指生起的剎那。雖然生起的剎那不能稱為正在生起,但因為是正在生起的剎那,所以這樣說。"剎那已過去,時間已超越"不是指很久以前,而是指那個生起的剎那已經過去,成為超越時間。"正在消失的剎那"是指消失的剎那。雖然消失的剎那不能稱為正在消失,但因為是正在消失的剎那,所以這樣說。"剎那已過去,時間已超越"是在問那個心的消失剎那是否也已過去,成為超越時間。 在這裡,因為在消失剎那,心的生起剎那已經過去,成為超越時間,而消失剎那還沒有過去,不能稱為超越時間。但是過去的心,兩個剎那都已過去,稱為超越時間。因此說"在消失剎那,心的生起剎那已過去,消失剎那未過去;過去的心,生起剎那和消失剎那都已過去"。在第二個問題的回答中,因為過去的心兩個剎那都已過去,成為超越時間,所以說"過去的心"。在反向問題的回答中,因為在生起剎那的心和未來的心,兩個剎那都還沒有過去,不能稱為超越時間,所以說"在生起剎那的心和未來的心"。第二個回答是明顯的。 在法部分中,所有的回答都應該用同樣的方法來理解。個人法部分與法部分相同。 所有的混合部分都只顯示了"誰的有貪心"等開頭,然後簡略。詳細內容應該按照前面所說的方法來理解。在這些中,"誰的有貪心生起而不消失;他的心將消失而不生起"等,問題應該這樣詳細展開。但是因為有貪心不是最後一心,所以回答是"不是",與問題不同。這應該根據每個問題的特點來理解。 心雙重解釋結束。 法雙重解釋 概念說明部分的解釋 現在是對根本雙重解釋中所說的善等法設立綱要,在心雙重解釋之後所說的法雙重解釋的解釋。這裡應該按照蘊雙重解釋中所說的方法來理解巴利文的安排。就像那裡有概念部分等三個大部分和其餘的中間部分一樣,這裡也是如此。因為有"誰修習善法,他就斷除不善法"等說法,所以這裡應該理解為有遍知部分和修習部分。在那裡,因為無記法既不需要修習也不需要斷除,所以沒有提到那個詞。在概念部分中,這裡應該根據三種善等法來計算四個部分中的雙重解釋的數量:詞語凈化部分、詞語凈化根本輪轉部分、純法部分、純法根本輪轉部分。 概念說明部分的解釋

  1. Paṇṇattivāraniddese pana kusalā kusaladhammāti kusalānaṃ ekantena kusaladhammattā 『『āmantā』』ti vuttaṃ. Sesavissajjanesupi eseva nayo. Avasesā dhammā na akusalā dhammāti avasesā dhammā akusalā na honti, dhammā pana hontīti attho. Iminā nayena sabbavissajjanāni veditabbāni.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

33-34. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye 『『yassa kusalā dhammā uppajjanti, tassa akusalā dhammā uppajjanti; yassa vā pana akusalā dhammā uppajjanti, tassa kusalā dhammā uppajjantī』』ti kusaladhammamūlakāni dve yamakāni, akusaladhammamūlakaṃ ekanti tīṇi yamakāni honti. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā. Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imassa hi dhammayamakassa pavattimahāvāre 『『uppajjanti nirujjhantī』』ti imesu uppādanirodhesu kusalākusaladhammā tāva ekantena pavattiyaṃyeva labbhanti, na cutipaṭisandhīsu. Abyākatadhammā pana pavatte ca cutipaṭisandhīsu cāti tīsupi kālesu labbhanti. Evamettha yaṃ yattha yattha labbhati, tassa vasena tattha tattha vinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – kusalākusalānaṃ tāva ekakkhaṇe anuppajjanato 『『no』』ti paṭisedho kato. Abyākatā cāti cittasamuṭṭhānarūpavasena vuttaṃ.

35-36.Yattha kusalā dhammā nuppajjantīti asaññabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenevettha 『『āmantā』』ti vissajjanaṃ kataṃ. Uppajjantīti idampi asaññabhavaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Abyākatānaṃ pana anuppattiṭṭhānassa abhāvā 『『natthī』』ti paṭikkhepo kato.

49.Dutiye akusaleti bhavaṃ assādetvā uppannesu nikantijavanesu dutiye javanacitte. Dutiye citte vattamāneti paṭisandhito dutiye bhavaṅgacitte vattamāne saha vā paṭisandhiyā bhavaṅgaṃ vipākavasena ekameva katvā bhavanikantiyā āvajjanacitte. Tañhi kiriyacittattā abyākatajātiyaṃ vipākato dutiyaṃ nāma hoti.

57.Yassa cittassa anantarāaggamagganti gotrabhucittaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalā dhammā uppajjissantīti te aggamaggadhammeyeva sandhāya vuttaṃ.

79.Yassacittassa anantarā aggamaggaṃ paṭilabhissanti, tassa cittassa uppādakkhaṇeti idaṃ cittajātivasena vuttaṃ. Tajjātikassa hi ekāvajjanena uppannassa tato orimacittassa uppādakkhaṇepi etaṃ lakkhaṇaṃ labbhateva.

  1. Nirodhavārepi kusalākusalānaṃ ekato anirujjhanato 『『no』』ti vuttaṃ. Iminā nayamukhena sabbattha vinicchayo veditabboti.

Dhammayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

在概念說明部分中,善法是指善法的完全性,因此稱為「阿曼塔」。其餘的解釋也是如此。其他的法不是不善法,因此其他的法不屬於不善法,而是屬於法。依此方法,所有的解釋都應當被理解。 概念部分的解釋。 現象部分的解釋 在現象部分中,關於目前的時刻,個人部分的順應方面有:「誰的善法生起,誰的惡法也生起;或者誰的惡法生起,誰的善法也生起。」因此,善法的根本部分有兩個對,惡法的根本部分有一個對,共有三個對。在反向方面的解釋中,機會部分等也應當如此理解。因此在這裡,所有的部分都應當根據三個對的數量來計算。 在意義分析中,這裡有這樣的特徵:在這個法的部分的現象大部分中,「生起而消失」這些善與惡的法只能在生起的狀態中獲得,而不能在死亡與再生中獲得。無記法則在現象中和死亡與再生中都能獲得。因此在這裡,任何地方獲得的東西都應當根據其所在的地方進行分析。 在這裡的主要論點是:善法與惡法在同一剎那中不生起,因此「沒有」被禁止。無記法是指以心的生起為基礎的。 在這裡,善法不生起是指無意識狀態。因此在這裡的「阿曼塔」是這樣解釋的。生起也是指無意識狀態。無記法的生起狀態是指「沒有」的否定。 關於第二次的惡法,生起時的狀態是指生起的狀態。第二次的心在再生狀態中,第二次的生起心正在生起中,或者在再生狀態中,生起的結果是一個,成為生起的狀態。因為這是心的生起,所以在無記法的生起中,第二次的生起是名為第二次的。 關於「誰的心的生起」,這是指關於心的生起。善法生起時,是指這些善法的生起。 關於「誰的心的生起」,這是指關於生起的剎那。善法生起時,這些是關於生起的法。 關於「誰的心的生起」,這是指關於心的生起。善法生起時,這些是關於生起的法。 在消失的部分,善法與惡法不再生起,因此「沒有」被禁止。依此方法,所有地方的分析都應當被理解。 法部分的解釋結束。

  1. Indriyayamakaṃ

Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṃgaṇhitvā dhammayamakānantaraṃ desitassa indriyayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamakādīsu vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Idhāpi hi paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā avasesā antaravārā ca saddhiṃ kālappabhedādīhi khandhayamakādīsu āgatasadisāva. Indriyānaṃ pana bahutāya dhātuyamakatopi bahutarāni yamakāni honti. Yathā pana heṭṭhā puggalavārādīsu cakkhāyatanacakkhudhātumūlake naye cakkhāyatanacakkhudhātūhi saddhiṃ jivhāyatanakāyāyatanāni na yojitāni. Jivhāyatanakāyāyatanamūlakāni ca yamakāneva na gahitāni, tathā idhāpi cakkhundriyamūlake naye jivhindriyakāyindriyāni na yojitāni, jivhindriyakāyindriyamūlakāni ca yamakāneva na gahitāni. Tesaṃ aggahaṇe kāraṇaṃ tattha vuttanayeneva veditabbaṃ. Manindriyaṃ pana yathā cakkhundriyādimūlakehi tatheva itthindriyādimūlakehipi saddhiṃ yasmā yojanaṃ gacchati, tasmā nikkhittapaṭipāṭiyā ayojetvā sabbehipi cakkhundriyamūlakādīhi saddhiṃ pariyosāne yojitanti veditabbaṃ. Cakkhundriyena saddhiṃ itthindriyapurisindriyajīvitindriyāni yojitāni sukhindriyadukkhindriyadomanassindriyāni paṭisandhiyaṃ natthīti na gahitāni. Somanassindriyaupekkhindriyāni paṭisandhiyaṃ uppattisabbhāvato gahitāni. Tathā saddhindriyādīni pañca. Lokuttarāni tīṇi paṭisandhiyaṃ abhāveneva na gahitāni. Iti yāni gahitāni, tesaṃ vasenettha cakkhundriyamūlake naye yamakagaṇanā veditabbā. Yathā cettha, evaṃ sabbattha. Yāni pana na gahitāni, tesaṃ vasena yamakāni na gaṇetabbāni. Gaṇentena vā moghapucchāvasena gaṇetabbānīti evaṃ tāva sabbavāresu pāḷivavatthānameva veditabbaṃ.

Pavattivāravaṇṇanā

1-86. Atthavinicchaye panettha idaṃ nayamukhaṃ – sacakkhukānaṃ na itthīnanti brahmapārisajjādīnañceva rūpīnaṃ purisanapuṃsakānañca vasena vuttaṃ. Tesañhi itthindriyaṃ nuppajjati. Sacakkhukānaṃ na purisānanti rūpībrahmānañceva itthinapuṃsakānañca vasena vuttaṃ. Tesañhi purisindriyaṃ nuppajjati. Acakkhukānaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ jīvitindriyaṃ uppajjatīti ekavokāracatuvokārakāmadhātusatte sandhāya vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ vinā somanassenāti upekkhāsahagatānaṃ catunnaṃ mahāvipākapaṭisandhīnaṃ vasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ vinā upekkhāyāti somanassasahagatapaṭisandhikānaṃ vasena vuttaṃ. Upekkhāya acakkhukānanti ahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Ahetukānanti ahetukapaṭisandhicittena saddhiṃ saddhindriyādīnaṃ abhāvato vuttaṃ. Tattha hi ekanteneva saddhāsatipaññāyo natthi. Samādhivīriyāni pana indriyappattāni na honti. Sahetukānaṃ acakkhukānanti gabbhaseyyakavasena ceva arūpīvasena ca vuttaṃ. Añño hi sahetuko acakkhuko nāma natthi. Sacakkhukānaṃ ahetukānanti apāye opapātikavasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ ñāṇavippayuttānanti kāmadhātuyaṃ duhetukapaṭisandhikānaṃ vasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ ñāṇasampayuttānanti rūpībrahmāno ceva kāmāvacaradevamanusse ca sandhāya vuttaṃ. Ñāṇasampayuttānaṃ acakkhukānanti arūpino ca tihetukagabbhaseyyake ca sandhāya vuttaṃ.

現在,依照這些根本的設定,關於善等法的可獲得性,部分進行彙總,隨後是法的部分的解釋。這裡應當根據蘊的部分所說的方法來理解巴利文的安排。在這裡,概念部分等三大部分和其餘的中間部分應當是相似的。由於感官的數量較多,因此感官的部分有更多的對。就像在個人部分等中,眼根、眼界的根本部分與舌根、身體的根本部分並不相連。在舌根、身體的根本部分也沒有被包含在內,因此在這裡,眼根的根本部分與舌根、身體的感官並不相連,舌根、身體的根本部分也沒有被包含在內。關於這些的歸納原因,應當根據前文所述的方法來理解。心根的部分與眼根等的根本部分相同,因此因為有聯繫,所以在這裡應當根據所有的部分進行歸納。 關於心的部分,眼根與女性根的部分相同,因此應當通過聯繫進行歸納。所有的部分都應當根據其所處的狀態進行分析。關於這些被歸納的部分,眼根的根本部分的數量應當被理解。就像在這裡一樣,在所有地方也是如此。關於那些未被歸納的部分,數量不應被計算。通過計算或以無用問題的方式進行計算,這樣在所有的部分中,巴利文的安排應當被理解。 現象部分的解釋 在意義分析中,這裡有這樣的主要論點:對於有眼者而言,女性根不生起,這裡是指天人等與色界的男性根的部分。對於他們而言,男性根不生起。對於無眼者而言,生起的生命根生起,這裡是指單一的四生者與欲界的眾生。對於有眼者而言,沒有快樂的存在,因而是與四大果報的生起有關。對於有眼者而言,若沒有快樂,則是與四大果報的生起有關。若是沒有眼者,則是與無因果的生起有關。無因果者是指因無因果的部分而生起的部分。因為在這裡,信、念、智慧並不存在。至於定、精進的感官部分並不存在。因果者的無眼者是指在母胎中的部分,以及無色界的部分。沒有因果的無眼者是指在墮落的部分生起。對於有眼者而言,知的部分是指欲界的二因果的生起。對於有眼者而言,知的部分是指色界的天人及欲界的神人。知的部分的無眼者是指無色界的部分與三因果的母

  1. Jīvitindriyamūlake vinā somanassena upapajjantānanti dvepi jīvitindriyāni sandhāya vuttaṃ. Pavattesomanassavippayuttacittassa uppādakkhaṇeti arūpajīvitindriyaṃ sandhāya vuttaṃ. Iminā nayena sabbatthāpi paṭisandhipavattivasena jīvitindriyayojanā veditabbā. Somanassindriyādimūlakesupi paṭisandhipavattivasenevattho gahetabbo. Paṭilomanaye pana nirodhavāre ca etesañceva aññesañca dhammānaṃ yathālābhavasena cutipaṭisandhipavattesu tīsupi anuppādanirodhā veditabbā.

  2. Anāgatavāre eteneva bhāvenāti etena purisabhāveneva, antarā itthibhāvaṃ anāpajjitvā purisapaṭisandhiggahaṇenevāti attho. Katici bhave dassetvā parinibbāyissantīti katici paṭisandhiyo gahetvā itthibhāvaṃ appatvāva parinibbāyissantīti attho. Dutiyapucchāyapi eseva nayo.

  3. Paccuppannena atītavāre suddhāvāsānaṃ upapatticittassa bhaṅgakkhaṇe manindriyañca nuppajjitthāti cittayamake viya uppādakkhaṇātikkamavasena atthaṃ aggahetvā tasmiṃ bhave anuppannapubbavasena gahetabboti. Iminā nayamukhena sabbasmimpi pavattivāre atthavinicchayo veditabbo.

Pavattivāravaṇṇanā.

Pariññāvāravaṇṇanā

435-

在生命根的部分中,沒有快樂的生起者是指兩個生命根。關於發生的快樂與無快樂的心的生起,是指無色生命根。依此方法,所有地方的生起與發生的生命根的關係應當被理解。關於快樂根等的生起與發生的關係也應當如此理解。在反向方面以及在消失的部分中,這些法及其他法的獲得應當根據死亡與再生的發生來理解。 在未來的部分中,依此方式是指以人的身份,避免女性的身份,通過抓住男性的再生狀態。多少次生起顯示出多少次再生,多少次生起而不生起的狀態。第二個問題的回答也是如此。 關於目前的部分,過去的部分,關於純凈的住處的生起,是否在破裂的剎那中,心的生起者是否未生起,這裡是指在生起的狀態中,應該理解為在這個生起的狀態中未生起的部分。依此方法,在所有地方的現象部分的意義分析也應當被理解。 現象部分的解釋。 理解部分的解釋。

  1. Pariññāvāre pana cakkhumūlakādīsu ekameva cakkhusotayamakaṃ dassitaṃ. Yasmā pana sesānipi lokiyaabyākatāni ceva lokiyaabyākatamissakāni ca pariññeyyāneva, tasmā tāni anupadiṭṭhānipi imināva dassitāni honti. Yasmā pana akusalaṃ ekantato pahātabbameva, ekantaṃ kusalaṃ bhāvetabbameva, lokuttarābyākataṃ sacchikātabbaṃ, tasmā 『『domanassindriyaṃ pajahatī』』ti 『『anaññātaññassāmītindriyaṃ bhāvetī』』ti 『『aññātāvindriyaṃ sacchikarotī』』ti vuttaṃ. Aññindriyaṃ pana bhāvetabbampi atthi sacchikātabbampi, taṃ bhāvanāvaseneva gahitaṃ. Tattha dve puggalāti sakadāgāmimaggasamaṅgī ca, arahattamaggasamaṅgī ca. Tesu eko samucchindituṃ asamatthattā domanassindriyaṃ na pajahati nāma. Eko pahīnadosattā cakkhundriyaṃ na parijānātīti anuppādaṃ āpādetuṃ asamatthatāya na parijānāti. Iminā nayena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Indriyayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Yassovāde ṭhatvā, niṭṭhitakiccassa kiccasampanno;

Yuvatijanopi atīto, suvihitaniyamo yamassāṇaṃ.

Devaparisāya majjhe, devapure sabbadevadevena;

Yamakaṃ nāma pakāsitaṃ, yamāmalalomena yaṃ tena.

Pāḷivavatthānavidhiṃ, pucchāvissajjane ca atthanayaṃ;

Dassetuṃ āraddhā, yamakaaṭṭhakathā mayā tassa.

Sā subahuantarāye, lokamhi yathā anantarāyena;

Ayamajja pañcamattehi, tantiyā bhāṇavārehi.

Niṭṭhaṃ pattā evaṃ, niṭṭhānaṃ pāpuṇantu sabbepi;

Hitasukhanibbattikarā, manorathā sabbasattānanti.

Yamakappakaraṇa-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Paṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā

Devātidevo devānaṃ, devadānavapūjito,

Desayitvā pakaraṇaṃ, yamakaṃ suddhasaṃyamo.

Atthato dhammato ceva, gambhīrassātha tassa yaṃ,

Anantaraṃ mahāvīro, sattamaṃ isisattamo.

Paṭṭhānaṃ nāma nāmena, nāmarūpanirodhano,

Desesi atigambhīra-nayamaṇḍitadesanaṃ.

Idāni tassa sampatto, yasmā saṃvaṇṇanākkamo,

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

Paccayuddesavaṇṇanā

Sammāsambuddhena hi anulomapaṭṭhāne dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ, sataṃ duke nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tike pana tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Duke ca dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Evaṃ –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti.

在理解部分中,關於眼根等的部分,只有一個眼耳根被展示。因為其他的世俗無記法與世俗無記法的混合法也應當被理解為可被理解的,因此它們在未被觀察的情況下也被展示。因為不善法應當完全拋棄,善法應當完全培養,出世無記法應當被證悟,因此說「拋棄苦樂根」,「培養非他知根」,「證悟他知根」。其他的根也應當被培養,也應當被證悟,這通過修習的方式被理解。在這裡的兩個人是指:一者是與一來果道相應的,另一者是與無上果道相應的。在這兩者中,由於無法完全斷除,故不拋棄苦樂根。由於一者斷除了煩惱,故不知眼根。依此方法,所有的解釋的意義應當被理解。 理解部分的解釋。 感官部分的解釋已完成。 結論 至此— 依靠他的教導,完成了所需的事務; 年輕人雖然已過去,善巧的法則在此生存。 在天眾中間,所有的天神都在此; 所稱之為法的,因而以其光輝而顯現。 關於巴利文的安排,關於提問與解釋的意義; 為展示而努力,我以此論述為之。 這在世間中有很多障礙,就像有障礙的存在一樣; 在這裡的五個部分,因而以這些法則為基礎。 完成了,愿所有人都能達到完成的境界; 為眾生帶來幸福與快樂,心願實現於所有眾生。 關於因果部分的解釋已完成。 向那位值得尊崇、值得敬仰的完全覺悟者致敬。 在《阿毗達摩》中 《因緣部分的解釋》 天中之天的天神,受天神與天人崇敬, 講解后,所講的因果,因而以清凈的法則。 從意義上與法上,深邃的意義在於此, 在無間的偉大英雄中,第七位的智者。 因緣名為因緣,因名為名色的消滅, 講解極為深邃的,法的圓滿教義。 現在他已到達,因而說明了闡釋的過程, 因此我將為你們描述,愿你們專心傾聽。 關於條件的概述 因為完全覺悟者所講的,順應因緣的部分有二十二條,因此提到的因緣名為三十條,基於一百個苦的因緣名為苦因緣。之後,基於二十二條的因緣,取出一百個苦,名為二苦因緣。之後,取出一百個苦,基於二十二條的因緣,名為三苦因緣。部分則是基於部分而取出,名為部分因緣。苦的部分也基於苦而取出,名為苦苦因緣。如此— 三者因緣最為優越,最為出色的苦; 苦與三者,三者與苦; 三者與三者,苦與苦; 六種順應的法則深邃而

Paccanīyapaṭṭhānepi dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma. Dvāvīsati tike dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma. Tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma. Duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāmāti evaṃ paccanīyepi chahi nayehi paṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ. Tena vuttaṃ –

『『Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti.

Tato paraṃ anulomapaccanīyepi etenevupāyena cha nayā dassitā. Tenāha –

『『Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti.

Tadanantaraṃ paccanīyānulomamhi eteheva chahi nayehi niddiṭṭhaṃ. Tenāha –

『『Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti.

Evaṃ anulome cha paṭṭhānāni, paccanīye cha, anulomapaccanīye cha, paccanīyānulome cha paṭṭhānānīti idaṃ 『『catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānapaṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmā』』ti hi vuttaṃ.

Tattha yesaṃ catuvīsatiyā samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmāti vuttaṃ, tesañceva imassa ca pakaraṇassa nāmattho tāva evaṃ veditabbo. Kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Nānappakārapaccayaṭṭhena. 『Pa-kāro』 hi nānappakāratthaṃ dīpeti, ṭhānasaddo paccayatthaṃ. Ṭhānāṭṭhānakusalatātiādīsu hi paccayo ṭhānanti vutto. Iti nānappakārānaṃ paccayānaṃ vasena desitattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānanti veditabbaṃ.

Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Vibhajanaṭṭhena. 『『Paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma』』nti (ma. ni. 1.371) āgataṭṭhānasmiñhi vibhajanaṭṭhena paṭṭhānaṃ paññāyati. Iti kusalādīnaṃ dhammānaṃ hetupaccayādivasena vibhattattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.

Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Paṭṭhitatthena. Gamanaṭṭhenāti attho. 『『Goṭṭhā paṭṭhitagāvo』』ti (ma. ni.

在因緣部分中,基於二十二條的因緣名為三十條,基於一百個苦的因緣名為苦因緣。基於二十二條的因緣,取出一百個苦,名為二苦因緣。基於一百個苦,取出二十二條的因緣,名為三苦因緣。部分則是基於部分而取出,名為部分因緣。苦的部分也基於苦而取出,名為苦苦因緣。如此— 三者因緣最為優越,最為出色的苦; 苦與三者,三者與苦; 三者與三者,苦與苦; 六種順應的法則深邃而。 之後,基於順應的因緣,也以同樣的方式展示六種法則。因此說— 三者因緣最為優越,最為出色的苦; 苦與三者,三者與苦; 三者與三者,苦與苦; 六種順應的法則深邃而。 隨後,在因緣與順應的部分中,這六種法則也被提到。因此說— 三者因緣最為優越,最為出色的苦; 苦與三者,三者與苦; 三者與三者,苦與苦; 六種因緣與順應的法則深邃而。 如此,順應的六個因緣,因緣的六個因緣,順應的因緣與因緣的六個因緣,這被稱為「二十四種全方位的因緣大法」。 在這裡,這二十四種全方位的因緣的集合被稱為因緣大法,這也應當如此理解。因緣的意義是什麼?是多種類的因緣。『因緣』是指多種類的意義,『位置』是指因緣的意義。在位置、位置的善巧等方面,因緣被稱為位置。因此,基於多種類的因緣的講解,這二十四種因緣中,每一種因緣被稱為因緣。 而這些因緣的集合,全部應當被理解為因緣。 另一種方法—因緣的意義是什麼?是分離的意義。關於「智慧的建立、建立的闡明、分離、分開」的內容,在闡明的地方,因緣被稱為分離。因此,基於善法等法的因緣的因緣,分開后,這二十四種因緣中,每一種因緣被稱為因緣。 而這些因緣的集合,全部應當被理解為因緣。 另一種方法—因緣的意義是什麼?是建立的意義。是指基於位置的意義。關於「牛群在固定的地方」的內容,在固定的地方,因緣被稱為建立。

1.156) āgataṭṭhānasmiñhi yena paṭṭhānena paṭṭhitagāvoti vutto, taṃ atthato gamanaṃ hoti. Iti nātivitthāritanayesu dhammasaṅgaṇīādīsu anissaṅgagamanassa sabbaññutaññāṇassa hetupaccayādibhedabhinnesu kusalādīsu vitthāritanayalābhato nissaṅgavasena pavattagamanattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.

Tattha anulomamhi tāva paṭhamaṃ tikavasena desitattā tikapaṭṭhānaṃ nāma. Tassa padacchedo – tikānaṃ paṭṭhānaṃ ettha atthīti tikapaṭṭhānaṃ. Tikānaṃ nānappakārakā paccayā etissā desanāya atthīti attho. Dutiyavikappepi tikānaṃ paṭṭhānantveva tikapaṭṭhānaṃ. Hetupaccayādivasena tikānaṃ vibhajanāti attho. Tatiyavikappe hetupaccayādibhedabhinnatāya laddhavitthārā tikā eva paṭṭhānaṃ tikapaṭṭhānaṃ. Sabbaññutaññāṇassa nissaṅgagamanabhūmīti attho. Dukapaṭṭhānādīsupi eseva nayo. Evaṃ anulome chapaṭṭhānāni viditvā paccanīyādīsupi imināvupāyena veditabbāni.

Yasmā panetāni anulome, paccanīye, anulomapaccanīye, paccanīyānulometi samantā cha cha hutvā catuvīsati honti; tasmā 『『catuvīsati samantapaṭṭhānānī』』ti vuccanti. Iti imesaṃ catuvīsatiyā khuddakapaṭṭhānasaṅkhātānaṃ samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāma.

Taṃ panetaṃ ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā 『『tikapaṭṭhānaṃ dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhāna』』nti vuttaṃ, te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā te paccaye dassetuṃ ādito tāvassa mātikānikkhepavāro nāma vutto; paccayavibhaṅgavārotipi tasseva nāmaṃ. So uddesaniddesato duvidho. Tassa hetupaccayo…pe… avigatapaccayoti ayaṃ uddeso.

Tattha hetu ca so paccayo cāti hetupaccayo. Hetu hutvā paccayo, hetubhāvena paccayoti vuttaṃ hoti. Ārammaṇapaccayādīsupi eseva nayo. Tattha hetūti vacanāvayavakāraṇamūlānametaṃ adhivacanaṃ. 『『Paṭiññā hetū』』tiādīsu hi loke vacanāvayavo hetūti, vuccati. Sāsane pana 『『ye dhammā hetuppabhavā』』tiādīsu (mahāva. 60) kāraṇaṃ. 『『Tayo kusalā hetū, tayo akusalā hetū』』tiādīsu (dha. sa. 1059) mūlaṃ hetūti vuccati. Taṃ idha adhippetaṃ. Paccayoti ettha pana ayaṃ vacanattho – paṭicca etasmā etīti paccayo, appaccakkhāya naṃ vattatīti attho. Yo hi dhammo yaṃ dhammaṃ appaccakkhāya tiṭṭhati vā uppajjati vā, so tassa paccayoti vuttaṃ hoti.

Lakkhaṇato pana upakārakalakkhaṇo paccayo, yo hi dhammo yassa dhammassa ṭhitiyā vā uppattiyā vā upakārako hoti, so tassa paccayoti vuccati. Paccayo, hetu; kāraṇaṃ nidānaṃ sambhavo, pabhavoti atthato ekaṃ, byañjanato nānaṃ. Iti mūlaṭṭhena hetu, upakārakaṭṭhena paccayoti saṅkhepato mūlaṭṭhena upakārako dhammo hetupaccayo. So hi sāliādīnaṃ sālibījādīni viya, maṇippabhādīnaṃ viya ca maṇivaṇṇādayo kusalādīnaṃ kusalādibhāvasādhakoti ācariyānaṃ adhippāyo. Evaṃ sante pana taṃsamuṭṭhānarūpesu hetupaccayatā na sampajjati. Na hi so tesaṃ kusalādibhāvaṃ sādheti, na ca paccayo na hotīti. Vuttañhetaṃ 『『hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo』』ti. Ahetukacittānañca vinā etena abyākatabhāvo siddho.

在不過分詳細的法集等中,基於無執著行走的一切智智,在因緣等不同的善等法中,通過詳細的方法,因為無執著的行走,這二十四種因緣中的每一種都被稱為因緣。而這些因緣的總和,全部應當被理解為因緣。 在這裡,首先在順應中,基於三個部分的講解,因此被稱為三因緣。它的詞語分解是:在這裡有三個的因緣,因此是三因緣。意思是在這個講解中有三個不同型別的因緣。在第二種變體中,仍然是三因緣。意思是基於因緣等的分解。在第三種變體中,基於因緣等的不同,三個已經獲得詳細闡述的部分就是三因緣。意思是一切智智的無執著行走的領域。在二因緣等中也是如此。如此在順應中理解六個因緣后,在反向等中也應當以同樣的方法理解。 因為這些在順應、反向、順應反向、反向順應中,每一部分都有六個,因此總共有二十四個;所以被稱為"二十四種全方位的因緣"。因此,這二十四種小因緣的全方位因緣的彙集,被稱為因緣大論。 這被稱為"三因緣、二因緣等",是因為基於三等而被闡明。不觸及這些,爲了展示這些因緣,首先是綱要部分的陳述;這也被稱為因緣分別部分。它有兩種:標題和解釋。其標題是:因緣等。從因緣到無滅因緣。 在這裡,因緣是指因和緣。被稱為因緣,意思是成為因,以因的方式成為緣。在緣等中也是如此。在這裡,"因"是指言語、部分、原因的根本的稱呼。在世間,如"根據承認"等,言語部分被稱為因。在教義中,如"哪些法以因為生"等,是指原因。在"三個善因、三個不善因"等中,被稱為根本的因。這是這裡的意圖。 "緣"在這裡的語言意義是:依賴於此而來,意思是不拒絕而存在。哪個法不拒絕而存在或生起,就被稱為那個法的緣。 從特徵上說,緣的特徵是有幫助。哪個法對哪個法的存在或生起有幫助,就被稱為那個法的緣。緣、因、原因、根源、生起、產生在意義上是一個,在語言上是不同的。因此,從根本的意義是因,從有幫助的意義是緣,簡而言之,從根本意義有幫助的法是因緣。就像稻種之於稻,寶石的光芒之於寶石顏色,善等法對善等法的本質是成立的,這是老師們的意圖。 然而,在由此生起的色法中,因緣性並不成立。因為它並不成立善等法的本質,也不成為緣。因此說:"因對與因相應的法和由此生起的色法是因緣的緣"。除此之外,無因心的無記性已經成立。

Sahetukānampi ca yonisomanasikārādipaṭibaddho kusalādibhāvo na sampayuttahetupaṭibaddho. Yadi ca sampayuttahetūsu sabhāvatova kusalādibhāvo siyā, taṃsampayuttesu hetupaṭibaddho alobho kusalo vā siyā abyākato vā. Yasmā pana ubhayathāpi hoti, tasmā yathā sampayuttesu, evaṃ hetūsupi kusalāditā pariyesitabbā. Kusalādibhāvasādhanavasena pana hetūnaṃ mūlaṭṭhaṃ aggahetvā suppatiṭṭhitabhāvasādhanavasena gayhamāne na kiñci virujjhati. Laddhahetupaccayā hi dhammā viruḷhamūlā viya pādapā thirā honti suppatiṭṭhitā, ahetukā pana tilabījakādisevālā viya na suppatiṭṭhitā. Iti mūlaṭṭhena upakārakoti suppatiṭṭhitabhāvasādhanena upakārako dhammo hetupaccayoti veditabbo.

Tato paresu ārammaṇavasena upakārako dhammo ārammaṇapaccayo. So 『『rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā』』ti ārabhitvāpi 『『yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbha ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo』』ti osāpitattā na koci dhammo na hoti. Yathā hi dubbalo puriso daṇḍaṃ vā rajjuṃ vā ālambitvāva uṭṭhahati ceva tiṭṭhati ca, evaṃ cittacetasikā dhammā rūpādiārammaṇaṃ ārabbheva uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmā sabbepi cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ārammaṇabhūtā dhammā ārammaṇapaccayoti veditabbā.

Jeṭṭhakaṭṭhena upakārako dhammo adhipatipaccayo. So sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha 『『chandādhipati chandasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ adhipatipaccayena paccayo』』tiādivacanato chandavīriyacittavīmaṃsasaṅkhātā cattāro dhammā sahajātādhipatipaccayoti veditabbā, no ca kho ekato. Yadā hi chandaṃ dhuraṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittaṃ pavattati, tadā chandova adhipati, na itare. Esa nayo sesesupi. Yaṃ pana dhammaṃ garuṃ katvā arūpadhammā pavattanti, so nesaṃ ārammaṇādhipati. Tena vuttaṃ – 『『yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvā ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ adhipatipaccayena paccayo』』ti.

Anantarabhāvena upakārako dhammo anantarapaccayo. Samanantarabhāvena upakārako dhammo samanantarapaccayo. Idañca paccayadvayaṃ bahudhā papañcayanti. Ayaṃ panettha sāro – yo hi esa cakkhuviññāṇānantarā manodhātu, manodhātuanantarā manoviññāṇadhātūtiādi cittaniyamo, so yasmā purimacittavaseneva ijjhati, na aññathā. Tasmā attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa uppādanasamatthova dhammo anantarapaccayo. Tenevāha – 『『anantarapaccayoti cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo』』tiādi.

有因緣的善法等,依賴於正念等的修習,並不與因緣相結合。如果在因緣中,自然的善法存在,那麼在與之相結合的因緣中,若有無貪的善法,或者是未被說明的善法。因為兩者都會存在,因此在與之相結合的因緣中,善法等應當被尋求。就善法的成就而言,根本的意義在於不被否定的狀態,因而在良好建立的狀態下並無任何衝突。獲得因緣的法如同根深葉茂的樹木堅固而穩定,而無因的法如同種子未被妥善處理的情況則不穩定。因此,從根本意義上說,善法是有幫助的法。 接著,在其他方面,因緣是有幫助的法。它是「色處與眼識的元素」所開始的,且「由此法所生的所有心法,都是因緣的法」因此沒有任何法不存在。正如一個虛弱的人依靠棍子或繩子站立和起身一樣,心法是依賴於色等法而生起和存在的。因此,所有心法的因緣法應當被理解為因緣。 從優越性上說,有幫助的法是主導因緣。它是依賴於伴隨的因緣而分為兩類。在這裡,「願望主導與願望相結合的法及其生起的法」被稱為主導因緣,因此應當理解為願望、精進、心、思維等四種法是伴隨主導因緣的,而不是單獨的。當願望作為主要因素時,心就會運作,此時願望是主導,而其他則不是。其他法也是如此。當某法被視為重時,非色法則依靠其因緣主導。因此說:「任何法被視為重時,所有心法的因緣法都是主導因緣。」 從瞬間關係上說,有幫助的法是瞬間因緣。從相鄰關係上說,有幫助的法是相鄰因緣。這兩種因緣在多方面被闡述。這裡的要點是:當眼識與心識相繼存在時,心法的運作是基於前一心法的,因此不會有其他的狀態。因此,某個法在自身的前一瞬間的心起生時,成為瞬間因緣。因此說:「瞬間因緣是眼識元素及其相應的法的因緣。」

Yo anantarapaccayo, sveva samanantarapaccayo. Byañjanamattameva hettha nānaṃ, upacayasantatiādīsu viya, adhivacananiruttidukādīsu viya ca, atthato pana nānaṃ natthi. Yampi 『『addhānantaratāya anantarapaccayo, kālānantaratāya samanantarapaccayo』』ti ācariyānaṃ mataṃ , taṃ 『『nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanakusalaṃ phalasamāpattiyā samanantarapaccayena paccayo』』tiādīhi virujjhati. Yampi tattha vadanti – 『『dhammānaṃ samuṭṭhāpanasamatthatā na parihāyati, bhāvanābalena pana vāritattā dhammā samanantaraṃ nuppajjantī』』ti, tampi kālānantaratāya abhāvameva sādheti. Bhāvanābalena hi tattha kālānantaratā natthīti, mayampi etadeva vadāma. Yasmā ca kālānantaratā natthi, tasmā samanantarapaccayatā na yujjati. Kālānantaratāya hi tesaṃ samanantarapaccayo hotīti laddhi. Tasmā abhinivesaṃ akatvā byañjanamattatovettha nānākaraṇaṃ paccetabbaṃ, na atthato. Kathaṃ? Natthi etesaṃ antaranti hi anantarā. Saṇṭhānābhāvato suṭṭhu anantarāti samanantarā.

Uppajjamāno saha uppajjamānabhāvena upakārako dhammo sahajātapaccayo, pakāsassa padīpo viya. So arūpakkhandhādivasena chabbidho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ…pe… cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ…pe… mahābhūtā upādārūpānaṃ…pe… rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānaṃ kiñcikāle sahajātapaccayena paccayo; kiñci kāle na sahajātapaccayena paccayoti. Idaṃ hadayavatthumeva sandhāya vuttaṃ.

Aññamaññaṃ uppādanupatthambhanabhāvena upakārako dhammo aññamaññapaccayo. Aññamaññupatthambhakaṃ tidaṇḍaṃ viya. So arūpakkhandhādivasena tividho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññapaccayena paccayoti.

Adhiṭṭhānākārena nissayākārena ca upakārako dhammo nissayapaccayo, tarucittakammādīnaṃ pathavīpaṭādayo viya. So 『『cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ nissayapaccayena paccayo』』ti evaṃ sahajāte vuttanayeneva veditabbo. Chaṭṭho panettha koṭṭhāso 『『cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sotaghānajivhākāyāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti , taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo』』ti evaṃ vibhatto.

瞬間因緣就是相鄰因緣。這裡只是在詞語上有所不同,就像在增長、相續等中,以及名稱、語言等二法中一樣,但在意義上並無差別。有些老師認為"由於時間的連續性是瞬間因緣,由於時刻的連續性是相鄰因緣",但這與"從滅盡定出定時,非想非非想處善法是果定的相鄰因緣"等說法相矛盾。他們對此解釋說:"法的生起能力並未減弱,只是由於修習的力量而被阻止,所以法不會相鄰生起。"這也只是證明了時刻連續性的不存在。因為在那裡由於修習的力量,時刻的連續性是不存在的,我們也是這樣說的。因為時刻的連續性不存在,所以相鄰因緣性是不合理的。因為他們認為由於時刻的連續性才有相鄰因緣。因此,不應執著,只應從詞語上承認這裡的差異,而不是從意義上。怎麼說呢?因為它們之間沒有間隔,所以是瞬間的。由於沒有間隔,所以是很好的瞬間,即相鄰。 生起時與同時生起的狀態有幫助的法是俱生因緣,就像燈對光明一樣。它通過無色蘊等分為六種。如說:四無色蘊互相是俱生因緣。四大種互相...入胎時名色互相...心心所法對心生色法...大種對所造色...色法對無色法有時是俱生因緣,有時不是俱生因緣。這是指心所依處而說的。 互相生起和支援的狀態有幫助的法是相互因緣。就像互相支撐的三腳架一樣。它通過無色蘊等分為三種。如說:四無色蘊互相是相互因緣。四大種...入胎時名色互相是相互因緣。 以依止和支援的方式有幫助的法是依止因緣,就像地等對樹木和繪畫等一樣。它應當如在俱生中所說的方式來理解:"四無色蘊互相是依止因緣。"這裡的第六部分是這樣分別的:"眼處對眼識界,耳鼻舌身處對身識界及其相應法是依止因緣。依靠某色而意界和意識界運作,那色對意界和意識界及其相應法是依止因緣。"

Upanissayapaccayoti idha pana ayaṃ tāva vacanattho – tadadhīnavuttitāya attano phalena nissito, na paṭikkhittoti nissayo. Yathā pana bhuso āyāso upāyāso, evaṃ bhuso nissayo upanissayo. Balavakāraṇassetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā balavakāraṇabhāvena upakārako dhammo upanissayapaccayoti veditabbo. So ārammaṇūpanissayo, anantarūpanissayo pakatūpanissayoti tividho hoti. Tattha 『『dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā paccavekkhati, jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā paccavekkhati, sekkhā gotrabhuṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, vodānaṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, sekkhā maggā vuṭṭhahitvā maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantī』』ti evamādinā nayena ārammaṇūpanissayo tāva ārammaṇādhipatinā saddhiṃ nānattaṃ akatvā vibhatto. Tattha yaṃ ārammaṇaṃ garuṃ katvā cittacetasikā uppajjanti, taṃ niyamato tesaṃ ārammaṇesu balavārammaṇaṃ hoti . Iti garukātabbamattaṭṭhena ārammaṇādhipati, balavakāraṇaṭṭhena ārammaṇūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

Anantarūpanissayopi 『『purimā purimā kusalā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo』』tiādinā nayena anantarapaccayena saddhiṃ nānattaṃ akatvāva vibhatto. Mātikānikkhepe pana nesaṃ 『『cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo』』tiādinā nayena anantarassa ca 『『purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ upanissayapaccayena paccayo』』tiādinā nayena upanissayassa ca āgatattā nikkhepaviseso atthi, sopi atthato ekībhāvameva gacchati. Evaṃ santepi attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa pavattanasamatthatāya anantaratā purimacittassa ca pacchimacittuppādane balavatāya anantarūpanissayatā veditabbā. Yathā hi hetupaccayādīsu kañci dhammaṃ vināpi cittaṃ uppajjati, na evaṃ anantaracittaṃ, vinā cittassa uppatti nāma atthi, tasmā balavapaccayo hoti. Iti attano attano anantaraṃ anurūpacittuppādavasena anantarapaccayo, balavakāraṇavasena anantarūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

Pakatūpanissayo pana pakato upanissayo pakatūpanissayo. Pakato nāma attano santāne nipphādito vā saddhāsīlādi; upasevito vā utubhojanādi. Pakatiyāyeva vā upanissayo pakatūpanissayo, ārammaṇānantarehi asammissoti attho. Tassa 『『pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti, vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti, sīlaṃ… sutaṃ… cāgaṃ… paññaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Saddhā… sīlaṃ… sutaṃ… cāgo… paññā saddhāya… sīlassa… sutassa… cāgassa… paññāya upanissayapaccayena paccayo』』tiādinā nayena anekappakārako pabhedo veditabbo. Iti ime saddhādayo pakatā ceva balavakāraṇaṭṭhena upanissayā cāti pakatūpanissayoti.

依止因緣在這裡的意思是:由於當下的狀態而依賴於自身的果報,並不被拒絕,因此是依止。就像極大的希望、極大的手段一樣,依止也是極大的。由於強大的原因,這個法應當被理解為依止因緣。它有三種:對像依止、瞬間依止和自然依止。在這裡,「施捨后持戒,修習安居法,反思重法,先前清凈的重法,反思,禪定覺醒后反思重法,修行者反思重法,洗凈后反思重法,修行者在道上覺醒后反思重法」這樣等的方式下,對像依止與對像主導並未有不同。這裡所說的重法是指心法的生起,因此在這些對像中,重法的對象是強大的。如此,因重法的建立而成為對像主導,因強大的原因而成為對像依止,這樣的不同應當被理解。 瞬間依止同樣是「前面的前面的善法依賴於後面的後面的善法的依止因緣」這樣等的方式下,並未有不同。關於綱要部分的說法,如「眼識元素及其相應法與心識元素及其相應法的瞬間因緣」這樣等的說法,說明瞬間的存在確實有其特殊的意義。即使在自身的相繼生起中,瞬間的生起也應當被理解為強大的瞬間依止。正如在因緣法中,某法生起時,心法並未有瞬間的存在,因此瞬間的生起被稱為強大因緣。因此,依靠自身的相繼生起的能力,瞬間的生起應當被理解為強大的瞬間依止。 自然依止則是自然的依止。自然的意思是自身的生起或依賴於信、戒等的修習。自然依止是基於對象的相互關係而不相混淆的意思。關於此處的說法是:「自然依止是基於信而施捨,持戒,修習安居法,生起禪定,生起觀察,生起道,生起神通,生起定,持戒……聽聞……佈施……智慧依賴於施捨……」等多種不同的方式應當被理解。因此,這些信等法是基於自然的強大原因而成為依止因緣。

Paṭhamataraṃ uppajjitvā vattamānabhāvena upakārako dhammo purejātapaccayo. So pañcadvāre vatthārammaṇahadayavatthuvasena ekādasavidho hoti . Yathāha – cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sadda… gandha… rasa… phoṭṭhabbāyatanaṃ, kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo, manoviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ kiñci kāle purejātapaccayena paccayo, kiñci kāle na purejātapaccayena paccayoti.

Purejātānaṃ rūpadhammānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārako arūpadhammo pacchājātapaccayo, gijjhapotakasarīrānaṃ āhārāsācetanā viya. Tena vuttaṃ – 『『pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo』』ti.

Āsevanaṭṭhena anantarānaṃ paguṇabalavabhāvāya upakārako dhammo āsevanapaccayo, ganthādīsu purimāpurimābhiyogo viya. So kusalākusalakiriyajavanavasena tividho hoti. Yathāha – purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayo . Purimā purimā akusalā…pe… kiriyābyākatā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kiriyābyākatānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayoti.

Cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārako dhammo kammapaccayo. So nānākkhaṇikāya ceva kusalākusalacetanāya sahajātāya ca sabbāyapi cetanāya vasena duvidho hoti. Yathāha – kusalākusalaṃ kammaṃ vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ kammapaccayena paccayoti.

Nirussāhasantabhāvena nirussāhasantabhāvāya upakārako vipākadhammo vipākapaccayo. So pavatte cittasamuṭṭhānānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ, sabbattha ca sampayuttadhammānaṃ vipākapaccayo hoti. Yathāha – vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ, vipākapaccayena paccayo…pe… paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho…pe… dve khandhā dvinnaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa vipākapaccayena paccayoti.

Rūpārūpānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārakā cattāro āhārā āhārapaccayo. Yathāha – kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa āhārapaccayena paccayo. Arūpino āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo』』tipi vuttaṃ.

首先生起並持續存在的有幫助的法是前生因緣。它通過五門的所依、所緣和心所依處而成為十一種。如說:眼處對眼識界及其相應法是前生因緣。耳、鼻、舌、身處,色處、聲、香、味、觸處對身識界及其相應法是前生因緣。色聲香味觸處對意界及其相應法是前生因緣。依靠某色而意界和意識界運作,那色對意界及其相應法是前生因緣,對意識界及其相應法有時是前生因緣,有時不是前生因緣。 對已生起的色法起支援作用的無色法是後生因緣,就像食物對禿鷹幼鳥身體的作用一樣。因此說:"後生的心心所法對這已生起的身體是後生因緣。" 以重複的方式使相續的法變得熟練和有力的有幫助的法是重複因緣,就像在書等中反覆練習一樣。它通過善、不善、唯作速行而成為三種。如說:前面的前面的善法對後面的後面的善法是重複因緣。前面的前面的不善法...唯作無記法對後面的後面的唯作無記法是重複因緣。 以心的努力即行為的方式有幫助的法是業因緣。它通過異時的善不善思以及俱生的一切思而成為兩種。如說:善不善業對異熟蘊和所作色是業因緣。思對相應法和由此生起的色法是業因緣。 以無功用寂靜的狀態對無功用寂靜狀態有幫助的異熟法是異熟因緣。它在生起時對心生色,在結生時對所作色,在一切處對相應法是異熟因緣。如說:一個異熟無記蘊對三蘊和心生色是異熟因緣...在結生剎那,一個異熟無記蘊...兩蘊對兩蘊和所作色是異熟因緣。蘊對所依是異熟因緣。 以支援色無色的方式有幫助的四種食是食因緣。如說:段食對這個身體是食因緣。無色食對相應法和由此生起的色法是食因緣。在問答部分還說:"在結生剎那,異熟無記食對相應蘊和所作色是食因緣。"

Adhipatiyaṭṭhena upakārakā itthindriyapurisindriyavajjā vīsatindriyā indriyapaccayo. Tattha cakkhundriyādayo pañca arūpadhammānaṃyeva, sesā rūpārūpānaṃ paccayā honti. Yathāha – cakkhundriyaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sota… ghāna… jivhā… kāyindriyaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ indriyapaccayena paccayo. Arūpino indriyā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayo』』tipi vuttaṃ.

Upanijjhāyanaṭṭhena upakārakāni ṭhapetvā dvipañcaviññāṇesu kāyikasukhadukkhavedanādvayaṃ sabbānipi kusalādibhedāni satta jhānaṅgāni jhānapaccayo. Yathāha – jhānaṅgāni jhānasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo』』tipi vuttaṃ.

Yato tato vā niyyānaṭṭhena upakārakāni kusalādibhedāni dvādasa maggaṅgāni maggapaccayo. Yathāha – 『『maggaṅgāni maggasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo』』ti. Pañhāvāre pana 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo』』ti vuttaṃ. Na ete pana dvepi jhānamaggapaccayā yathāsaṅkhyaṃ dvipañcaviññāṇāhetukacittesu labbhantīti veditabbā.

Ekavatthukaekārammaṇaekuppādekanirodhasaṅkhātena sampayuttabhāvena upakārakā arūpadhammā sampayuttapaccayo. Yathāha – 『『cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo』』ti.

Ekavatthukādibhāvānupagamena upakārakā rūpino dhammā arūpīnaṃ, arūpino dhammā rūpīnaṃ vippayuttapaccayena paccayo. So sahajātapacchājātapurejātavasena tividho hoti. Vuttañhetaṃ – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayoti. Abyākatapadassa pana sahajātavibhaṅge 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa, vatthu khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo』』ti vuttaṃ. Purejātaṃ pana cakkhundriyādivatthuvaseneva veditabbaṃ. Yathāha – purejātaṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa…pe… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ, vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.

以主導地位為基礎的有幫助的法是二十種感官因緣,包括女性感官和男性感官。其中眼根等五種是無色法,其餘為色法。如說:眼根對眼識界及其相應法是感官因緣。耳根、鼻根、舌根、身根,對身識界及其相應法是感官因緣。色根對色法的生命力是感官因緣。無色的感官對相應法及由此生起的色法是感官因緣。在問答部分還說:「在結生剎那,異熟無記的感官對相應蘊和所作色是感官因緣。」 以深入觀察為基礎的有幫助的法,除了二十五種意識外,身體的快樂和痛苦的感覺都是善等的七種禪定因素的禪定因緣。如說:禪定因素對禪定相應法及由此生起的色法是禪定因緣。在問答部分還說:「在結生剎那,異熟無記的禪定因素對相應蘊和所作色是禪定因緣。」 從這裡或那裡出發的有幫助的法是十二種道的因素的道因緣。如說:「道的因素對道相應法及由此生起的色法是道因緣。」在問答部分還說:「在結生剎那,異熟無記的道的因素對相應蘊和所作色是道因緣。」然而這兩者的禪定和道因緣,並不如所計數的那樣在二十五種意識因緣中獲得。 以單一的對象、單一的所緣、單一的滅盡狀態為基礎的相互關聯的有幫助的法是無色法的相互關聯因緣。如說:「四個無色蘊互相是相互關聯因緣。」 在不依賴於單一對像等的情況下,有幫助的色法是無色法的,或無色法是色法的相互分離因緣。它有三種:俱生、後生、前生因緣。如說:俱生的善蘊對心生的色法是相互分離因緣。後生的善蘊對這已生起的身體是相互分離因緣。對於無記的說法,在俱生分開時:「在結生剎那,異熟無記的蘊對色法的相互分離因緣。蘊對所依的相互分離因緣。」應當如此理解前生因緣,如眼根等的所依。正如說:「前生因緣的眼處對眼識的……身處對身識的相互分離因緣。」所依的蘊對異熟無記的蘊、異熟無記的行為的蘊、善蘊和不善蘊的相互分離因緣。

Paccuppannalakkhaṇena atthibhāvena tādisasseva dhammassa upatthambhakaṭṭhena upakārako dhammo atthipaccayo. Tassa arūpakkhandhamahābhūtanāmarūpacittacetasikamahābhūtāyatanavatthuvasena sattadhā mātikā nikkhittā. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ atthipaccayena paccayo; cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ, okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ, cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ mahābhūtā upādārūpānaṃ, cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā…pe… kāyāyatanaṃ…pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyantipi nikkhipitvā sahajāte tāva 『『eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ atthipaccayena paccayo』』tiādinā nayena niddeso kato. Purejāte purejātānaṃ cakkhādīnaṃ vasena niddeso kato. Pacchājāte purejātassa imassa kāyassa pacchājātānaṃ cittacetasikānaṃ paccayavasena niddeso kato. Āhārindriyesu pana 『『kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa atthipaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ atthipaccayena paccayo』』ti evaṃ niddeso katoti.

Attano anantaraṃ uppajjamānānaṃ arūpadhammānaṃ pavattiokāsassa dānena upakārakā samanantaraniruddhā arūpadhammā natthipaccayo. Yathāha – samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ natthipaccayena paccayoti.

Te eva vigatabhāvena upakārakattā vigatapaccayo. Yathāha – samanantaravigatā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ vigatapaccayena paccayoti.

Atthipaccayadhammā eva avigatabhāvena upakārakattā avigatapaccayoti veditabbā. Desanāvilāsena pana tathā vinetabbaveneyyavasena vā ayaṃ duko vutto; sahetukadukaṃ vatvāpi hetusampayuttaduko viyāti.

Imesu pana catuvīsatiyā paccayesu asammohatthaṃ –

Dhammato kālato ceva, nānappakārabhedato;

Paccayuppannato ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha dhammatoti – imesu hi paccayesu hetupaccayo tāva nāmarūpadhammesu nāmadhammekadeso. Ārammaṇapaccayo saddhiṃ paññattiyā ca abhāvena sabbepi nāmarūpadhammā. Adhipatipaccaye sahajātādhipati nāmadhammekadeso, tathā kammajhānamaggapaccayā. Ārammaṇādhipati sabbepi garukātabbā ārammaṇadhammā. Anantarasamanantarapacchājātaāsevanavipākasampayuttanatthivigatapaccayā nāmadhammāva. Nibbānassa asaṅgahitattā nāmadhammekadesotipi vattuṃ vaṭṭati. Purejātapaccayo rūpekadeso. Sesā yathālābhavasena nāmarūpadhammāti evaṃ tāvettha dhammato viññātabbo vinicchayo.

Kālatoti –

Paccuppannāva hontettha, paccayā dasa pañca ca;

Atītā eva pañceko, te kāle dvepi nissito;

Tayo tikālikā ceva, vimuttā cāpi kālatoti.

以現在的特徵存在,並以這樣的方式支援法的有幫助的法是有因緣。它通過無色蘊、大種、名色、心心所、大種、處所、所依而分為七種。如說:四無色蘊互相是有因緣;四大種互相是有因緣;入胎時名色互相是有因緣;心心所法對心生色是有因緣;大種對所造色是有因緣;眼處對眼識界...身處...色處...觸處對身識界及其相應法是有因緣。色處...觸處對意界及其相應法是有因緣。依靠某色而意界和意識界運作,那色對意界和意識界及其相應法是有因緣。在問答部分,通過俱生、前生、後生、食、根等來說明,首先在俱生中說:"一蘊對三蘊和心生色是有因緣"等。在前生中通過前生的眼等來說明。在後生中通過後生的心心所對這已生起的身體的因緣來說明。在食和根中說:"段食對這個身體是有因緣。色命根對所作色是有因緣。" 以給予緊接著生起的無色法的生起機會而有幫助的剛剛滅去的無色法是無有因緣。如說:剛剛滅去的心心所法對現在的心心所法是無有因緣。 那些以消失的狀態而有幫助的是離去因緣。如說:剛剛離去的心心所法對現在的心心所法是離去因緣。 有因緣的法以不消失的狀態而有幫助,應當被理解為不離去因緣。但是通過說法的技巧或應當引導的弟子的緣故而說這對。就像說了有因二法后又說因相應二法一樣。 在這二十四種因緣中,爲了不迷惑: 應當從法、時間、各種不同、緣生法來了解決定。 其中,從法來說:在這些因緣中,首先因緣在名色法中是名法的一部分。所緣因緣包括概念和非存在的一切名色法。在增上緣中,俱生增上是名法的一部分,業、禪那、道因緣也是如此。所緣增上是一切應當重視的所緣法。無間、等無間、後生、重複、異熟、相應、無有、離去因緣都是名法。因為涅槃不包括在內,所以也可以說是名法的一部分。前生因緣是色法的一部分。其餘的根據所獲

Etesu hi hetupaccayo sahajātaaññamaññanissayapurejātapacchājātavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatapaccayoti ime pannarasa paccayā paccuppannadhammāva honti. Anantarapaccayo samanantaraāsevananatthivigatapaccayoti ime pañca atītāyeva honti. Eko pana kammapaccayo, so paccuppannātīte dvepi kāle nissito hoti. Sesā ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo upanissayapaccayoti ime tayo paccayā tekālikāpi honti, paññattiyā saddhiṃ nibbānassa saṅgahitattā kālavimuttāpīti. Evamettha kālatopi viññātabbo vinicchayo.

Nānappakārabhedato paccayuppannatoti imesaṃ pana dvinnaṃ padānaṃ attho niddesavāre āvibhavissatīti.

Paccayuddesavaṇṇanā.

Paccayaniddeso

  1. Hetupaccayaniddesavaṇṇanā

在這些因緣中,因緣、俱生、相互、依止、前生、後生、異熟、食、根、禪那、道、相應、不相應、有、無有等十五個因緣是現在法。無間、等無間、重複、無有、離去等五個因緣是過去法。業因緣是依賴於現在和過去兩個時間的。其餘的所緣因緣、增上因緣、依止因緣這三個因緣是三時的,因為涅槃包括在內,所以也超越時間。這樣從時間的角度來了解決定。 關於各種不同和緣生法兩個詞語的意義,將在說明部分闡明。 因緣概述的解釋 因緣的說明 因緣的說明與解釋 provided by EasyChat

  1. Idāni sabbepi te paccaye uddiṭṭhapaṭipāṭiyā niddisitvā dassetuṃ hetupaccayoti hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayotiādimāha. Tattha hetupaccayoti catuvīsatiyā paccayesu nikkhittapaṭipāṭiyā sabbapaṭhamaṃ bhājetabbassa paduddhāro. Sesapaccayesupi imināva nayena paṭhamaṃ bhājetabbapadaṃ uddharitvā vissajjanaṃ katanti veditabbaṃ. Ayaṃ panettha sambandho – yo paccayuddese hetupaccayoti uddiṭṭho, so niddesato 『『hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo』』ti evaṃ veditabbo . Iminā upāyena sabbapaccayesu bhājetabbassa padassa vissajjanena saddhiṃ sambandho veditabbo.

Idāni hetū hetusampayuttakānanti ettha 『『hetusampayuttakāna』』nti avatvā 『『hetū hetusampayuttakāna』』nti kasmā vuttanti? Paccayassa ceva paccayuppannānañca vavatthāpanato. Hetusampayuttakānanti hi vutte hetunā sampayuttakānaṃ hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya. Evaṃ sante asuko nāma dhammo hetupaccayena paccayoti paccayavavatthānaṃ na paññāyeyya. Athāpi hetunā sampayuttakānaṃ hetusampayuttakānanti atthaṃ aggahetvāva yesaṃ kesañci sampayuttakānaṃ hetū hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya, evaṃ sante hetunā vippayuttā cakkhuviññāṇādayopi sampayuttakāyeva, hetunā sampayuttā kusalādayopi. Tattha ayaṃ hetu asukassa nāma sampayuttakadhammassa paccayoti paccayuppannavavatthānaṃ na paññāyeyya. Tasmā paccayañceva paccayuppannañca vavatthāpento 『『hetū hetusampayuttakāna』』nti āha. Tassattho – hetusampayuttakānaṃ kusalādidhammānaṃ yo hetu sampayuttako, so hetupaccayena paccayoti. Tatrāpi 『『paccayo』』ti avatvā 『『hetupaccayenā』』ti vacanaṃ hetuno aññathā paccayabhāvapaṭisedhanatthaṃ. Ayañhi hetu hetupaccayenāpi paccayo hoti, sahajātādipaccayenāpi. Tatrāssa yvāyaṃ sahajātādipaccayavasena aññathāpi paccayabhāvo, tassa paṭisedhanatthaṃ hetupaccayenāti vuttaṃ. Evaṃ santepi 『『taṃsampayuttakāna』』nti avatvā kasmā 『『hetusampayuttakāna』』nti vuttanti? Niddisitabbassa apākaṭattā. Taṃsampayuttakānanti hi vutte yena te taṃsampayuttakā nāma honti , ayaṃ nāma soti niddisitabbo apākaṭo. Tassa apākaṭattā yena sampayuttā te taṃsampayuttakāti vuccanti, taṃ sarūpatova dassetuṃ 『『hetusampayuttakāna』』nti vuttaṃ.

Taṃsamuṭṭhānānanti ettha pana niddisitabbassa pākaṭattā taṃ-gahaṇaṃ kataṃ. Ayañhettha attho – te hetū ceva hetusampayuttakā ca dhammā samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ, hetuto ceva hetusampayuttadhammehi ca nibbattānanti attho. Iminā cittasamuṭṭhānarūpaṃ gaṇhāti . Kiṃ pana taṃ cittato aññenapi samuṭṭhātīti? Āma, samuṭṭhāti. Sabbepi hi cittacetasikā ekato hutvā rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Lokiyadhammadesanāyaṃ pana cittassa adhikabhāvato tathāvidhaṃ rūpaṃ cittasamuṭṭhānanti vuccati. Tenevāha cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ sahajātapaccayena paccayoti.

現在將所有因緣按照已列出的順序說明,並展示因緣。因緣是對與因相應的法及由此生起的色法是因緣。在這裡,因緣是在二十四種因緣中首先要分析的詞語。在其他因緣中也應以同樣的方式首先提取要分析的詞語並作出迴應。這裡的聯繫是:在因緣概述中提到的因緣,應從說明中理解為"因對與因相應的法及由此生起的色法是因緣"。應當以這種方式理解所有因緣中分析詞語的迴應的聯繫。 現在,為什麼說"因與因相應的法"而不是簡單地說"與因相應的法"呢?這是爲了確定因緣和緣生法。如果只說"與因相應的法",意思將是"與因相應的是因緣"。這樣的話,就無法確定某個法是因緣。如果不明確指出與因相應,就可能包括與因不相應的法。這樣,與因不相應的眼識等也會被包括在相應法中,與因相應的善等法也是如此。在這種情況下,無法確定某個因對某個相應法是因緣。因此,爲了確定因緣和緣生法,說"因與因相應的法"。其意思是:對善等法中與因相應的,是因緣。 在這裡,沒有說"因緣"而說"以因緣"是爲了否定因有其他方式成為因緣。這個因不僅是以因緣成為因緣,也以俱生等因緣成為因緣。爲了否定因以其他方式成為因緣,所以說"以因緣"。 為什麼不說"與彼相應的法"而說"與因相應的法"呢?這是因為要說明的對象不明顯。如果說"與彼相應的法",就需要說明什麼是"彼"。爲了清楚地顯示與之相應的本質,所以說"與因相應的法"。 在"由此生起"中,因為要說明的對象是明顯的,所以使用了"彼"。其意思是:這些因和與因相應的法是它們的生起處。即從因和與因相應的法生起。這裡包括了心生色。但是,除了心之外還有其他生起嗎?是的,心心所法共同生起色法。在世間法的說明中,因為心的主導性,所以稱這種色法為心生。因此說心心所法對心生色法是俱生因緣。

Yadi evaṃ idhāpi 『『taṃsamuṭṭhānāna』』nti avatvā cittasamuṭṭhānānanti kasmā na vuttanti? Acittasamuṭṭhānānampi saṅgaṇhanato. Pañhāvārasmiñhi 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ hetupaccayena paccayoti āgataṃ』』. Tassa saṅgaṇhanatthaṃ idha cittasamuṭṭhānānanti avatvā taṃsamuṭṭhānānanti vuttaṃ. Tassattho – cittajarūpaṃ ajanayamānāpi te hetū hetusampayuttakā dhammā sahajātādipaccayavasena samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ pavatte cittajānaṃ paṭisandhiyañca kaṭattārūpānampi hetū hetupaccayena paccayoti. Iminā upāyena aññesupi taṃsamuṭṭhānānanti āgataṭṭhānesu attho veditabbo.

Kasmā panāyaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ hetupaccayo hoti, na pavatteti? Paṭisandhiyaṃ kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhavuttitāya. Paṭisandhiyañhi kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhā pavatti, cittavasena uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmiñhi khaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkoti, tānipi vinā cittena uppajjituṃ vā ṭhātuṃ vā na sakkonti. Tenevāha – 『『viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe nāmarūpassa avakkanti hotī』』ti (saṃ. ni. 2.39). Pavattiyaṃ pana tesaṃ citte vijjamānepi kammapaṭibaddhāva pavatti, na cittapaṭibaddhā. Avijjamāne cāpi citte nirodhasamāpannānaṃ uppajjantiyeva.

Kasmā pana paṭisandhikkhaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkotīti? Kammavegakkhittatāya ceva appatiṭṭhitavatthutāya ca dubbalattā. Tañhi tadā kammavegakkhittaṃ apurejātavatthukattā ca appatiṭṭhitavatthukanti dubbalaṃ hoti. Tasmā papāte patitamatto puriso kiñci sippaṃ kātuṃ viya rūpaṃ janetuṃ na sakkoti; kammajarūpameva panassa cittasamuṭṭhānarūpaṭṭhāne tiṭṭhati. Tañca kammajarūpasseva bījaṭṭhāne tiṭṭhati. Kammaṃ panassa khettasadisaṃ, kilesā āpasadisā. Tasmā santepi khette āpe ca paṭhamuppattiyaṃ bījānubhāvena rukkhuppatti viya paṭisandhikkhaṇe cittānubhāvena rūpakāyassa uppatti. Bīje pana vigatepi pathavīāpānubhāvena rukkhassa uparūpari pavatti viya; vinā cittena kammatova kaṭattārūpānaṃ pavatti hotīti veditabbā. Vuttampi cetaṃ – 『『kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ bījaṃ taṇhā sneho』』ti (a. ni.

如果這樣的話,為什麼在這裡不說「由此生起的法」而只說「心生起的法」?這是因為也包括非心生起的法。在問答部分提到「在再生時,因緣相應的蘊因果法的緣起是因緣」。爲了收集這些,在這裡說「心生起的法」而不說「由此生起的法」。其意思是:心生起的色法及與因相應的法是由此生起的。這些法的生起是由心生起的法和再生的緣起所導致的。 那麼,為什麼這個因緣在再生時是色法的因緣,而不在生起時生效?因為在再生時,因緣是與心相應的。再生時,因緣是與心相應的生起,因而生起並存在。在那個時刻,心無法產生心生起的色法;沒有心的話,色法也無法生起或存在。因此說:「因緣是名色的因緣,在那時名色沒有生起。」 在生起時,即使有心存在,因緣仍然是與業相應的生起,而不是與心相應的生起。即使在沒有心的情況下,因緣也會生起。 那麼,為什麼在再生時心無法產生心生起的色法呢?因為在再生時,心是受到業力的影響並且不穩定。因此,當時的心受到業力的影響而不穩定。正因如此,跌倒的人無法像某人那樣創造色法;然而,他的業法仍然存在。業法的存在相似於田地中的種子;煩惱的存在也如水的存在。因此,即使在田地中,種子的影響也會導致樹木的生長;在再生時,心的影響也會導致色法的生起。而種子即使不在,土壤的影響也會導致樹木的生長;而沒有心的話,業力仍然會導致色法的生起。正如所說:「業是田地,意識是種子,渴望是水。」

3.77).

Ayañca panattho okāsavaseneva gahetabbo. Tayo hi okāsā – nāmokāso, rūpokāso, nāmarūpokāsoti. Tattha arūpabhavo nāmokāso nāma. Tatra hi hadayavatthumattampi rūpapaccayaṃ vinā arūpadhammāva uppajjanti. Asaññabhavo rūpokāso nāma. Tatra hi paṭisandhicittamattampi arūpapaccayaṃ vinā rūpadhammāva uppajjanti. Pañcavokārabhavo nāmarūpokāso nāma. Tatra hi vatthurūpamattampi vinā paṭisandhiyaṃ arūpadhammā, paṭisandhicittañca vinā kammajāpi rūpadhammā nuppajjanti. Yuganaddhāva rūpārūpānaṃ uppatti. Yathā hi sassāmike sarājake gehe sadvārapālake rājāṇattiṃ vinā paṭhamappaveso nāma natthi, aparabhāge pana vināpi āṇattiṃ purimāṇattiānubhāveneva hoti, evameva pañcavokāre paṭisandhiviññāṇarājassa sahajātādipaccayataṃ vinā rūpassa paṭisandhivasena paṭhamuppatti nāma natthi. Aparabhāge pana vināpi paṭisandhiviññāṇassa sahajātādipaccayānubhāvaṃ purimānubhāvavasena laddhappavesassa kammato pavatti hoti. Asaññabhavo pana yasmā arūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva arūpapaccayā asaññokāsattā rūpaṃ pavattati, assāmike suññagehe attano gehe ca purisassa paveso viya. Arūpabhavopi yasmā rūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva rūpapaccayā aññokāsattā arūpadhammā pavattanti. Pañcavokārabhavo pana rūpārūpokāsoti natthettha arūpapaccayaṃ vinā paṭisandhikkhaṇe rūpānaṃ uppattīti. Iti ayaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ paccayo hoti, na pavatteti.

Nanu 『『hetū sahajātānaṃ hetupaccayena paccayoti vutte sabbopi ayamattho gahito hoti, atha kasmā 『『hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpāna』』nti idaṃ gahitanti? Pavattiyaṃ kaṭattārūpādīnaṃ paccayabhāvapaṭibāhanato. Evañhi sati yāni pavattiyaṃ hetunā saha ekakkhaṇe kaṭattārūpāni ceva utuāhārasamuṭṭhānāni ca jāyanti, tesampi hetū hetupaccayoti āpajjeyya, na ca so tesaṃ paccayo. Tasmā tesaṃ paccayabhāvassa paṭibāhanatthametaṃ gahitanti veditabbaṃ.

Idāni 『『nānappakārabhedato paccayuppannato』』ti imesaṃ padānaṃ vasenettha viññātabbo vinicchayo. Tesu nānappakārabhedatoti ayañhi hetu nāma jātito kusalākusalavipākakiriyabhedato catubbidho. Tattha kusalahetu bhūmantarato kāmāvacarādibhedena catubbidho, akusalahetu kāmāvacarova vipākahetu kāmāvacarādibhedena catubbidho, kiriyahetu kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho. Tattha kāmāvacarakusalahetu nāmato alobhādivasena tividho. Rūpāvacarādikusalahetūsupi eseva nayo. Akusalahetu lobhādivasena tividho. Vipākakiriyahetū pana alobhādivasena tayo tayo honti. Taṃtaṃcittasampayogavasena pana tesaṃ tesaṃ hetūnaṃ nānappakārabhedoyevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

這個意義應當從空間的角度來理解。有三種空間:名空間、色空間和名色空間。 在無色界,名空間是指:在那裡,即使只有心臟處,也只有無色法生起,不需要色法因緣。 在無想界,色空間是指:在那裡,即使只有結生心,也只有色法生起,不需要無色法因緣。 在五蘊界,名色空間是指:在那裡,即使只有所依色,在結生時無色法也會生起;即使沒有結生心,業生色法也不會生起。名色同時生起。就像在有主人和國王的房子里,有守門員,沒有國王的命令是無法進入的;但在後來,即使沒有命令,也會依據先前的命令而進入。同樣地,在五蘊界,結生識的王沒有俱生等因緣,就無法第一次以結生的方式生起色法。但在後來,即使沒有結生識的俱生等因緣,也會依據先前的影響而從業生起。 在無想界,因為沒有色空間,所以沒有無色法因緣,色法就會生起,就像一個人進入無主的空房子或自己的房子一樣。 在無色界,因為沒有色空間,所以沒有色法因緣,無色法就會生起。 在五蘊界,名色空間意味著在結生剎那,不可能沒有無色法因緣而生起色法。 因此,這個因緣只在結生時對所作色法有效,在生起時則不然。 有人可能會問:"當說'因與俱生法是因緣'時,難道不是已經包含了所有意義嗎?為什麼還要說'與因相應的法和由此生起的色法'?"這是爲了否定在生起時所作色法等的因緣性。如果不這樣,在生起時與因同時生起的所作色法、時節生色法和食生色法也會被認為是因緣,但實際上它們不是因緣。因此,應當理解這是爲了否定它們的因緣性。 現在,從"各種不同和緣生法"的角度來理解決定。在這裡,因有四種:從種類上分為善、不善、異熟和唯作。 對於善因:從界的角度可分為四種,如欲界等。 對於不善因:只有欲界。 對於異熟因:可分為欲界等四種。 對於唯作因:包括欲界、色界和無色界。 在欲界善因中,從名稱上可分為三種,如無貪等。 在色界等善因中,方法相同。 不善因從貪等分為三種。 異熟和唯作因從無貪等各分為三種。 從各自的心相應的角度,因的各種不同就是如此。

Paccayuppannatoti iminā paccayena ime dhammā uppajjanti, imesaṃ nāma dhammānaṃ ayaṃ paccayoti evampi viññātabbo vinicchayoti attho. Tattha imasmiṃ tāva hetupaccaye kāmāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesu attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo hoti, arūpabhave sampayuttadhammānaṃyeva. Rūpāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesuyeva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Arūpāvacarakusalahetu kāmāvacarakusalahetusadisova. Tathā apariyāpannakusalahetu, tathā akusalahetu. Kāmāvacaravipākahetu pana kāmabhavasmiṃyeva attanā sampayuttadhammānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānaṃ, pavatte cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Rūpāvacaravipākahetu rūpabhave vuttappakārānaññeva hetupaccayo. Arūpāvacaravipākahetu arūpabhave sampayuttakānaññeva hetupaccayo. Apariyāpannavipākahetu kāmabhavarūpabhavesu sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca arūpabhave arūpadhammānaññeva hetupaccayo. Kiriyahetūsu pana tebhūmakesupi kusalahetusadisova paccayoti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Hetupaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Ārammaṇapaccayaniddesavaṇṇanā

因緣生起的法是指:通過這個因緣,這些法生起。對於這些法,這個因緣就是如此理解的意思。 在這裡,首先,因緣是指欲界善因在欲界和色界的生起,因緣是與自身相應的法和心生起的色法的因緣,只有在無色界的相應法中才有。 色界善因在欲界和色界的生起,因緣是與自身相應的法和心生起的色法的因緣。無色界善因的因緣與欲界善因相同。 同樣地,對於不完全的善因和不善因也是如此。欲界異熟因在欲界的生起,因緣是與自身相應的法、結生的色法和生起的心生起的色法的因緣。 色界異熟因的因緣是指在色界的生起,只有特定的因緣。無色界異熟因的因緣是指在無色界的生起,只有特定的因緣。 對於不完全的異熟因,在欲界和色界的生起,因緣是與自身相應的法、心生起的色法和無色法的因緣。在行為因中,這些也是與善因相同的因緣。 因此,在這裡,因緣生起的法也應當被理解為如此。 因緣的描述和定義。 對像因緣的描述

  1. Ārammaṇapaccayaniddese rūpāyatananti rūpasaṅkhātaṃ āyatanaṃ. Sesesupi eseva nayo. Cakkhuviññāṇadhātuyāti cakkhuviññāṇasaṅkhātāya dhātuyā. Sesapadesupi eseva nayo. Taṃsampayuttakānanti tāya cakkhuviññāṇadhātuyā sampayuttakānaṃ tiṇṇaṃ khandhānaṃ, sabbesampi cakkhupasādavatthukānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ rūpāyatanaṃ ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Ito paresupi eseva nayo. Manodhātuyāti sasampayuttadhammāya tividhāyapi manodhātuyā rūpāyatanādīni pañca ārammaṇapaccayena paccayo, no ca kho ekakkhaṇe. Sabbe dhammāti etāni ca rūpāyatanādīni pañca avasesā ca sabbepi ñeyyadhammā imā cha dhātuyo ṭhapetvā sesāya sasampayuttadhammāya manoviññāṇadhātuyā ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbhāti iminā ye ete etāsaṃ sattannaṃ viññāṇadhātūnaṃ ārammaṇadhammā vuttā, te tāsaṃ dhātūnaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakkhaṇeyeva ārammaṇapaccayo hontīti dīpeti. Evaṃ hontāpi ca na ekato honti, yaṃ yaṃ ārabbha ye ye uppajjanti, tesaṃ tesaṃ te te visuṃ visuṃ ārammaṇapaccayo hontītipi dīpeti. Uppajjantīti idaṃ yathā najjo sandanti, pabbatā tiṭṭhantīti sabbakālasaṅgahavasena, evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tena yepi ārabbha ye uppajjiṃsu, yepi uppajjissanti, te sabbe ārammaṇapaccayeneva uppajjiṃsu ca uppajjissanti cāti siddhaṃ hoti. Cittacetasikā dhammāti idaṃ 『『ye ye dhammā』』ti vuttānaṃ sarūpato nidassanaṃ. Te te dhammāti te te ārammaṇadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ cittacetasikadhammānaṃ. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Idaṃ pana ārammaṇaṃ nāma rūpārammaṇaṃ saddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇanti koṭṭhāsato chabbidhaṃ hoti. Tattha ṭhapetvā paññattiṃ avasesaṃ bhūmito kāmāvacaraṃ…pe… apariyāpannanti catubbidhaṃ hoti. Tattha kāmāvacaraṃ kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidhaṃ; rūpāvacaraṃ kusalavipākakiriyato tividhaṃ, tathā arūpāvacaraṃ, apariyāpannaṃ kusalavipākanibbānavasena tividhaṃ hoti. Sabbameva vā etaṃ kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānapaññattibhedato sattavidhaṃ hoti. Tattha kusalaṃ bhūmibhedato catubbidhaṃ hoti, akusalaṃ kāmāvacarameva, vipākaṃ catubhūmakaṃ, kiriyaṃ tibhūmakaṃ, rūpaṃ ekabhūmakaṃ kāmāvacarameva, nibbānampi ekabhūmakaṃ apariyāpannameva, paññatti bhūmivinimuttāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panetasmiṃ ārammaṇe kāmāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalārammaṇaṃ tesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, arūpāvacarakusalassa, akusalassa, arūpāvaracaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa, arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ aṭṭhannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannakusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarato kusalakiriyānameva ārammaṇapaccayo hoti. Akusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti.

對像因緣的描述,色界是指色所指的領域。其他的也是同樣的道理。眼識元素是指眼識所指的元素。其他的地方也是同樣的道理。 與之相應的法是指:通過眼識元素所相應的三蘊,所有的眼根所依的四蘊,都是通過色界作為對像因緣而生起的意思。其他的地方也是同樣的道理。 心元素是指與之相應的法,三種心元素的色界等都是通過對像因緣而生起的,但並非在每個時刻。所有的法是指這些色界等五種法,除了這六種元素之外,其餘的與之相應的法都是通過心識元素作為對像因緣而生起的意思。 所依的法是指:關於這些法,所提到的七種意識元素,都是在這些元素的對象上生起的,因而在生起時就是對像因緣。而且它們並非是同時生起的,所依的法是因緣的生起。 生起是指:就像河流匯聚,山巒屹立,從總體的角度來看,這樣的說法應當被理解。因此,那些因緣而生起的法,無論是過去生起的,還是未來將生起的,都是通過對像因緣而生起的。 心所法是指:這些法是通過「這些法」所指的,指的是與心所法相應的法。它們是這些法的對象。 在這裡,對象是指色的對象、聲的對象、香的對象、觸的對象和法的對象,共分為六類。在這裡,除了名詞之外,其餘的從地位上來說是欲界的……等,分為四類。 在這裡,欲界的法根據善、不善、異熟和行為的分類分為五種;色界的法根據善、異熟和行為分為三種;無色界的法和不完全的法根據善、異熟的涅槃分為三種。這一切法根據善、不善、異熟和行為的分類分為七種。 在這裡,善法根據地位分為四種,不善法是欲界的,異熟法是四種地位的,行為法是三種地位的,色法是單一地位的欲界的,涅槃也是單一地位的,不完全的法是從名義上解脫的。 因此,在這些不同的對象中,欲界的善法對象是欲界的善法、色界的善法、不善法、欲界的異熟法、欲界的行為法、色界的行為法等,這六種法的對象因緣是如此。 色界的善法對像在這六種法中,欲界的異熟法作為五種法的對象因緣。無色界的善法對象是欲界的善法、色界的善法、無色界的善法、不善法、無色界的異熟法、欲界的行為法、色界的行為法、無色界的行為法等,這八種法的對象因緣是如此。 不完全的善法對象是欲界和色界的善行為的對象因緣。不善法對象是欲界和色界的善法、不善法、欲界的異熟法、欲界和色界的行為法等,這六種法的對象因緣是如此。

Kāmāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākārammaṇampi imesaṃyeva pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannavipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalakiriyānaññeva ārammaṇapaccayo hoti.

Kāmāvacarakiriyārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyārammaṇaṃ imesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyārammaṇaṃ tesaṃ pañcannaṃ arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Catusamuṭṭhānaṃ rūpakkhandhasaṅkhātaṃ rūpārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa akusalassa kāmāvacaravipākassa kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Nibbānārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, apariyāpannato kusalavipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyānaṃ keci nicchanti, taṃ yuttito upadhāretabbaṃ. Nānappakārakaṃ pana paññattiārammaṇaṃ tebhūmakakusalassa, akusalassa, rūpāvacaravipākassa, arūpāvacaravipākassa, tebhūmakakiriyassa cāti imesaṃ navannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Tattha yaṃ yaṃ ārammaṇaṃ yesaṃ yesaṃ paccayo, te te taṃtaṃpaccayuppannā nāma hontīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Ārammaṇapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Adhipatipaccayaniddesavaṇṇanā

欲界異熟法對象是指:欲界的色法、善法、不善法、欲界的異熟法、欲界的色法行為等這六種法的對象因緣。色界異熟法對象是指:欲界的色法、善法、不善法、欲界的異熟法、欲界的色法行為等這五種法的對象因緣。無色界異熟法對象也是指這五種法的對象因緣。不完全的異熟法對象是指:欲界的色法、善法行為的對象因緣。 欲界行為法對象是指:欲界的色法、善法、不善法、欲界的異熟法、欲界的色法行為等這六種法的對象因緣。色界行為法對像在這六種法中是指欲界的異熟法的五種法的對象因緣。無色界行為法對象是指這五種無色界的行為法的對象因緣。 四種生起的法是指:色蘊所指的色的對象,欲界的色法、善法、不善法、欲界的異熟法、欲界的色法行為等這六種法的對象因緣。涅槃對象是指:欲界的色法、善法、無完全的善異熟法、欲界的色法行為等這六種法的對象因緣。有些人認為色界的善行為的對象,這應當被合理地保持。 多種法的對象是指:這三種地位的善法、不善法、欲界的異熟法、無色界的異熟法、這三種地位的行為法等這九種法的對象因緣。在這裡,任何對象與任何因緣相應的法,這些法就是因緣生起的法。因此,在這裡,因緣生起的法也應當被理解為如此。 對像因緣的描述。 主導因緣的描述。

  1. Adhipatipaccayaniddese chandādhipatīti chandasaṅkhāto adhipati. Chandaṃ dhuraṃ katvā chandaṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittuppattikāle uppannassa kattukamyatāchandassetaṃ nāmaṃ. Sesesupi eseva nayo. Kasmā pana yathā hetupaccayaniddese hetū hetusampayuttakāna』』nti vuttaṃ, evamidha 『『adhipatī adhipatisampayuttakānanti avatvā 『『chandādhipati chandasampayuttakāna』』ntiādinā nayena desanā katāti? Ekakkhaṇe abhāvato. Purimanayasmiñhi dve tayo hetū ekakkhaṇepi hetupaccayo honti mūlaṭṭhena. Upakārakabhāvassa avijahanato. Adhipati pana jeṭṭhakaṭṭhena upakārako, na ca ekakkhaṇe bahū jeṭṭhakā nāma honti. Tasmā ekato uppannānampi nesaṃ ekakkhaṇe adhipatipaccayabhāvo natthi. Tassa adhipatipaccayabhāvassa ekakkhaṇe abhāvato idha evaṃ desanā katāti.

Evaṃ sahajātādhipatiṃ dassetvā idāni ārammaṇādhipatiṃ dassetuṃ yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ yaṃ dhammanti yaṃ yaṃ ārammaṇadhammaṃ. Garuṃ katvāti garukāracittīkāravasena vā assādavasena vā garuṃ bhāriyaṃ laddhabbaṃ avijahitabbaṃ anavaññātaṃ katvā. Te te dhammāti te te garukātabbadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ garukārakadhammānaṃ. Adhipatipaccayenāti ārammaṇādhipatipaccayena paccayo hotīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana adhipati nāma sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha sahajāto chandādivasena catubbidho. Tesu ekeko kāmāvacarādivasena bhūmito catubbidho. Tattha kāmāvacaro kusalākusalakiriyavasena tividho. Akusalaṃ patvā panettha vīmaṃsādhipati na labbhati. Rūpārūpāvacaro kusalakiriyavasena duvidho, apariyāpanno kusalavipākavasena duvidho. Ārammaṇādhipati pana jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānānaṃ vasena chabbidhoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sahajātādhipatimhi tāva kāmāvacarakusalakiriyasaṅkhāto adhipati duhetukatihetukesu cittuppādesu chandādīnaṃ aññataraṃ jeṭṭhakaṃ katvā uppattikāle attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca adhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyasaṅkhātepi eseva nayo. Ayaṃ pana ekanteneva labbhati. Na hi te dhammā sahajātādhipatiṃ vinā uppajjanti. Arūpāvacarakusalakiriyasaṅkhāto pana pañcavokāre rūpāvacaraadhipatisadisova catuvokāre pana sampayuttadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Tathā tatthuppanno sabbopi kāmāvacarādhipati. Apariyāpanno kusalatopi vipākatopi pañcavokāre ekanteneva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti, catuvokāre arūpadhammānaññeva. Akusalo kāmabhave micchattaniyatacittesu ekanteneva sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti. Aniyato kāmabhavarūpabhavesu attano adhipatikāle tesaññeva. Arūpabhave arūpadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Ayaṃ tāva sahajātādhipatimhi nayo.

在主導因緣的描述中,欲求主導是指被稱為欲求的主導。欲求作為首要,作為最高,在心生起的時刻生起的意願欲求就是這個名稱。其他的也是同樣的道理。 為什麼在因緣的描述中說"因與因相應的法",而在這裡不說"主導與主導相應的法",而是說"欲求主導與欲求相應的法"等呢?這是因為它們不可能在同一時刻存在。在先前的方法中,兩三個因在同一時刻可以作為因緣,因為它們是根本。這是因為它們的輔助性質沒有被放棄。而主導是以最高的方式作為輔助的,但在同一時刻不可能有多個最高的存在。因此,即使是同時生起的法,在同一時刻也沒有主導因緣。由於主導因緣在同一時刻不存在,所以在這裡是這樣描述的。 在展示俱生主導之後,現在要展示對像主導。"對於任何法"等是開始。在這裡,"任何法"是指任何對像法。"作為重要"是指通過重要的心態或喜愛的方式,作為重要的、不可放棄的、不可輕視的。"這些法"是指這些應該被重視的法。"對於這些"是指對於這些重視的法。"以主導因緣"是指以對像主導因緣而成為因緣。 這個主導是通過俱生和對象的方式分為兩種。在俱生中,根據欲求等分為四種。在這些中,每一種根據欲界等從地位上分為四種。在那裡,欲界根據善、不善和行為分為三種。在這裡,不善法中不存在意志主導。色界和無色界根據善和行為分為兩種,不完全的法根據善和異熟分為兩種。對像主導根據生起的種類,從善、不善、異熟、行為、色法和涅槃分為六種。 在這種分類中,首先在俱生主導中,欲界的善和行為的主導在有兩因和三因的心生起時,以欲求等中的某一種為最高,在生起時對自身相應的法和心生起的色法是主導因緣。色界的善和行為也是同樣的道理。這是絕對可以獲得的。這些法不會沒有俱生主導而生起。 在無色界的善和行為中,在五蘊界中類似於色界主導,在四蘊界中只對相應的法是主導因緣。在那裡生起的所有欲界主導也是如此。不完全的善和異熟在五蘊界中絕對是對相應的法和心生起的色法的主導因緣,在四蘊界中只對無色法是主導因緣。 不善法在欲界的邪定心中絕對是對相應的法和心生起的色法的主導因緣。不定的法在欲界和色界中在自己的主導時刻對這些法是主導因緣。在無色界只對無色法是主導因緣。這就是俱生主導的方法。

Ārammaṇādhipatimhi pana kāmāvacarakusalo ārammaṇādhipati kāmāvacarakusalassa lobhasahagatākusalassāti imesaṃ dvinnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarārūpāvacarepi kusalārammaṇādhipatimhi eseva nayo. Apariyāpannakusalo pana ārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ceva ñāṇasampayuttakiriyassa ca ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Akusalo pana ārammaṇādhipati nāma lobhasahagatacittuppādo vuccati. So lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacaro pana vipākārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Tathā rūpāvacarārūpāvacaravipākārammaṇādhipati. Lokuttaro pana vipākārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalakiriyānaññeva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacarādibhedato pana tividhopi kiriyārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Catusamuṭṭhānikarūpasaṅkhāto rūpakkhandho ārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Nibbānaṃ kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ñāṇasampayuttakiriyassa lokuttarakusalassa lokuttaravipākassa cāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Adhipatipaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Anantarapaccayaniddesavaṇṇanā

在對像主導中,欲界善法的對象主導是對欲界善法和與貪俱生的不善法這兩種法的對象主導因緣。色界和無色界的善法對像主導也是同樣的道理。 不完全的善法對像主導是對欲界的與智相應的善法和與智相應的行為法的對象主導因緣。不善法的對象主導被稱為與貪俱生的心生起,它是與貪俱生的不善法的對象主導因緣。 欲界的異熟法對像主導是與貪俱生的不善法的對象主導因緣。色界和無色界的異熟法對像主導也是如此。出世間的異熟法對像主導是對欲界的與智相應的善法和行為法的對象主導因緣。 根據欲界等的分類,三種行為法的對象主導也是與貪俱生的不善法的對象主導因緣。四種生起的色蘊所指的色法對像主導也是與貪俱生的不善法的對象主導因緣。 涅槃是對欲界的與智相應的善法、與智相應的行為法、出世間的善法和出世間的異熟法這四種法的對象主導因緣。因此,在這裡,因緣生起的法也應當被理解為如此。 主導因緣的描述。 相續因緣的描述。

  1. Anantarapaccayaniddese manodhātuyāti vipākamanodhātuyā. Manoviññāṇadhātuyāti santīraṇakiccāya ahetukavipākamanoviññāṇadhātuyā. Tato paraṃ pana voṭṭhabbanajavanatadārammaṇabhavaṅgakiccā manoviññāṇadhātuyo vattabbā siyuṃ, tā avuttāpi imināva nayena veditabbāti nayaṃ dassetvā desanā saṅkhittā. 『『Purimā purimā kusalā dhammā』』tiādike ca chaṭṭhanaye tā saṅgahitātipi idha na vuttāti veditabbā. Tattha purimā purimāti chasu dvāresupi anantarātītā kusalajavanadhammā daṭṭhabbā. Pacchimānaṃ pacchimānanti anantarauppajjamānānaññeva. Kusalānanti sadisakusalānaṃ. Abyākatānanti idaṃ pana kusalānantaraṃ tadārammaṇabhavaṅgaphalasamāpattivasena vuttaṃ. Akusalamūlake abyākatānanti tadārammaṇabhavaṅgasaṅkhātānaññeva. Abyākatamūlake abyākatānanti āvajjanajavanavasena vā bhavaṅgavasena vā pavattānaṃ kiriyavipākābyākatānaṃ kiriyamanodhātuto paṭṭhāya pana yāva voṭṭhabbanakiccā manoviññāṇadhātu, tāva pavattesu vīthicittesupi ayaṃ nayo labbhateva. Kusalānanti pañcadvāre voṭṭhabbanānantarānaṃ manodvāre āvajjanāntarānaṃ paṭhamajavanakusalānaṃ. Akusalānanti padepi eseva nayo. Yesaṃ yesanti idaṃ sabbesampi anantarapaccayadhammānaṃ. Saṅkhepalakkhaṇanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana anantarapaccayo nāma ṭhapetvā nibbānaṃ catubhūmako arūpadhammarāsiyevāti veditabbo. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyato catudhā bhijjati. Tattha kusalo kāmāvacarādibhedato catubbidho hoti, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyānantarapaccayo pana te bhūmakoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalo attanā sadisasseva kāmāvacarakusalassa anantarapaccayo hoti. Ñāṇasampayuttakāmāvacarakusalo pana rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Kāmāvacarakusalo ca kāmāvacaravipākassa, rūpāvacarārūpāvacaravipākassa, ñāṇasampayutto lokuttaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalo rūpāvacarakusalassa, ñāṇasampayuttakāmāvacaravipākassa, rūpāvacaravipākassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalo tesaṃ dvinnaṃ vipākānaṃ attano kusalassa vipākassa cāti avisesena catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Visesena panettha nevasaññānāsaññāyatanakusalo anāgāmiphalasaṅkhātassa lokuttaravipākassapi anantarapaccayo hoti. Lokuttarakusalo lokuttaravipākasseva anantarapaccayo hoti. Akusalo avisesena akusalassa ceva kusalākusalavipākassa ca. Visesena panettha sukhamajjhattavedanāsampayutto akusalo rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.

在相續因緣的描述中,心元素是指異熟心元素。心識元素是指審察功能的無因異熟心識元素。 此後,還應該提到審察、確定、速行、有分和對境的心識元素,雖然未被詳細說明,但可以用同樣的方法理解。在第六種方法中,"先前的善法"等已經包含了這些,因此在這裡不再贅述。 在這裡,"先前的先前"應在六種門中理解為已經過去的善速行法。"後來的後來"是指緊接著生起的法。"善法"是指同類的善法。"無記法"是指在善法之後的有分、對境和果定。 在不善根的無記法中,是指有分和對境。在無記根的無記法中,是指從意門的行為或有分開始,直到審察功能的心識元素,在生起的路線心中也可以獲得這種方法。 "善法"是指在五門中審察之後的第一速行善法,在意門中是意門的第一速行善法。不善法的方法也是如此。"對於這些"是指所有相續因緣的法。這就是經文的簡要特徵。 這個相續因緣應當理解為除了涅槃之外的四界無色法聚。它根據生起可分為善、不善、異熟和行為四種。 在這種分類中,善法根據欲界等可分為四種,不善法只有欲界,異熟法是四界的,相續因緣的行為法是這些界的。 在這種分類中,欲界善法是欲界同類善法的相續因緣。與智相應的欲界善法是色界善法、無色界善法和出世間善法這三種法的相續因緣。 欲界善法是欲界異熟法、色界和無色界異熟法、與智相應的出世間異熟法這四種法的相續因緣。 色界善法是色界善法、與智相應的欲界異熟法和色界異熟法這三種法的相續因緣。 無色界善法是這兩種異熟法、自身的異熟法,不加區分地是四種法的相續因緣。特別地,非想非非想處的善法是出世間無餘涅槃的相續因緣。 出世間善法只是出世間異熟法的相續因緣。 不善法不加區分是不善法和善不善異熟法的相續因緣。特別地,與樂、中舍受相應的不善法是色界和無色界異熟法這四種法的相續因緣。

Kāmāvacaravipākassa ñāṇasampayutto vā ñāṇavippayutto vā vipāko kāmāvacarakiriyāvajjanassa, ñāṇasampayuttavipāko panettha paṭisandhivasena uppajjamānassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacaravipāko sahetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Lokuttaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassāti catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.

Kāmāvacarakiriyaṃ kāmāvacarakusalākusalassa catubhūmakavipākassa tebhūmakakiriyassāti navannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacaravipākassa rūpāvacarakiriyassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassa arūpāvacarakiriyassāti pañcannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hotīti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Anantarapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Samanantarapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Samanantarapaccayaniddesopi iminā samānagatikova. Ime pana dve paccayā mahāvitthārā, tasmā sabbacittuppattivasena tesaṃ upaparikkhitvā vitthāro gahetabboti.

Samanantarapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Sahajātapaccayaniddesavaṇṇanā

欲界異熟法是與智相應的或與智無關的異熟,是欲界行為的審察,然而與智相應的異熟是指在此處因緣生起的四種法。色界異熟法是與因相應的欲界異熟法、色界異熟法和欲界行為的審察,這也是四種法的因緣。無色界異熟法是與因相應的欲界異熟法、無色界異熟法和欲界行為的審察,這也是三種法的因緣。出世間異熟法是與因相應的欲界異熟法、色界異熟法、無色界出世間異熟法,這也是四種法的因緣。 欲界行為是欲界善法和不善法的四種異熟法,這也是九種法的因緣。色界行為是與因相應的欲界異熟法、色界異熟法和色界行為,這也是三種法的因緣。無色界行為是與因相應的欲界異熟法、色界異熟法、出世間異熟法和無色界行為,這也是五種法的因緣。因此,在這裡,因緣生起的法也應當被理解為如此。 相續因緣的描述。 同時因緣的描述 同時因緣的描述也是如此,屬於同類的法。這兩種因緣的內容較為廣泛,因此應根據所有心的生起進行考察,並進行詳細闡述。 同時因緣的描述。 俱生因緣的描述。

  1. Sahajātapaccayaniddese aññamaññanti añño aññassa. Iminā etesaṃ dhammānaṃ ekakkhaṇe paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca dīpeti. Okkantikkhaṇeti pañcavokārabhave paṭisandhikkhaṇe. Tasmiñhi khaṇe nāmarūpaṃ okkantaṃ viya pakkhandantaṃ viya paralokato imaṃ lokaṃ āgantvā pavisantaṃ viya uppajjati, tasmā so khaṇo 『『okkantikkhaṇo』』ti vuccati. Ettha ca rūpanti hadayavatthumattameva adhippetaṃ. Tañhi nāmassa, nāmañca tassa aññamaññaṃ sahajātapaccayaṭṭhaṃ pharati. Cittacetasikāti pavattiyaṃ cattāro khandhā. Sahajātapaccayenāti ettha cittasamuṭṭhānarūpā cittacetasikānaṃ paccayaṭṭhaṃ na pharanti, tasmā 『『aññamañña』』nti na vuttaṃ. Tathā upādārūpā bhūtānaṃ. Rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānanti hadayavatthu catunnaṃ khandhānaṃ. Kiñci kāleti kismiñci kāle. Sahajātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Na sahajātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ.

Ayaṃ pana 『cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo』ti evaṃ chahi koṭṭhāsehi ṭhito. Tattha tayo koṭṭhāsā aññamaññavasena vuttā, tayo na aññamaññavasena. Tattha paṭhamakoṭṭhāse arūpameva paccayo ceva paccayuppannañca, dutiye rūpameva, tatiye nāmarūpaṃ, catutthe paccayo arūpaṃ, paccayuppannaṃ rūpaṃ; pañcame paccayopi paccayuppannampi rūpameva; chaṭṭhe paccayo rūpaṃ, paccayuppannaṃ arūpanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana sahajātapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidho hoti, akusalo ekavidhova vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokārabhave attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātapaccayo hoti, tathā akusalaṃ. Yaṃ panettha arūpe uppajjati, taṃ arūpadhammānaṃyeva sahajātapaccayo hoti.

Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpassa ceva sampayuttadhammānañca sahajātapaccayo hoti. Yaṃ panettha rūpaṃ na samuṭṭhāpeti, taṃ sampayuttadhammānaññeva. Yaṃ paṭisandhiyaṃ uppajjati, taṃ kaṭattārūpānañcāpi sahajātapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre arūpānaññeva. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca sahajātapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekantena sahajātapaccayo hoti.

Catusamuṭṭhānikassa rūpassa kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpassa sahajātapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ sahajātapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtāni aññamaññañceva upādārūpassa ca sahajātapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Sahajātapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Aññamaññapaccayaniddesavaṇṇanā

在俱生因緣的描述中,"相互"是指一個對另一個。這表明這些法在同一時刻既是因緣也是因緣所生。"入胎的時刻"是指在五蘊有情的結生時刻。在那個時刻,名色似乎是進入、跳躍、從前世來到此世進入般生起,因此那個時刻被稱為"入胎的時刻"。這裡的"色"只是指心所依處。它與名互為俱生因緣。"心與心所"是指在生起時的四蘊。"以俱生因緣",這裡心生起的色法不遍及心與心所的因緣性,因此沒有說"相互"。同樣,所造色對大種也是如此。"色法對無色法"是指心所依處對四蘊。"有時"是指在某些時候。"以俱生因緣"是指結生。"非以俱生因緣"是指生起。 這個俱生因緣分為六個部分:"四無色蘊互為俱生因緣"等。其中三個部分是以相互的方式說的,三個不是以相互的方式說的。在第一部分中,只有無色法既是因緣也是因緣所生;在第二部分中,只有色法;在第三部分中,是名色;在第四部分中,因緣是無色法,因緣所生是色法;在第五部分中,因緣和因緣所生都是色法;在第六部分中,因緣是色法,因緣所生是無色法。 這個俱生因緣根據生起分為五種:善、不善、異熟、唯作和色法。其中善法根據界分為四種,不善法只有一種,異熟法有四種,唯作法有三種,色法只有一種是欲界的。 在這種分類中,四界的善法在五蘊有情中對與之相應的法和心生起的色法是俱生因緣,不善法也是如此。在無色界生起的法只對無色法是俱生因緣。 欲界和色界的異熟法對心生起的色法和相應的法是俱生因緣。不生起色法的只對相應的法是俱生因緣。在結生時生起的對業生色也是俱生因緣。無色界異熟法只對相應的法是俱生因緣。出世間異熟法在五蘊界中對相應的法和心生起的色法是俱生因緣,在四蘊界中只對無色法是俱生因緣。欲界和無色界的唯作法在五蘊界中對相應的法和心生起的色法是俱生因緣,在四蘊界中只對無色法是俱生因緣。色界唯作法必定對相應的法和心生起的色法是俱生因緣。 在四種生起的色法中,業生色中一大種對三大種,三大種對一大種,兩大種對兩大種,大種對所造色是俱生因緣。在欲界和色界的結生時刻,所依色對異熟蘊是俱生因緣。在溫度、心、食所生的色法中,大種互相以及對所造色是俱生因緣。 相互因緣的描述。 相互因緣的描述。

  1. Aññamaññapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ tiṇṇaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena pāḷi āgatā. Tassā tattha vuttasadisāva vaṇṇanāti puna na gahitā. Ayampi ca aññamaññapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhinno. Tattha kusalo bhūmito catubbidho. Sabbaṃ purimasadisamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sabbampi catubhūmakaṃ kusalaṃ attanā sampayuttadhammānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Tathā akusalaṃ. Vipāke pana kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ paṭisandhiyaṃ vatthurūpassa, pavatte sampayuttadhammānaññeva. Arūpāvacaralokuttaravipākaṃ attanā sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Sabbampi kiriyaṃ sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Catusamuṭṭhānikarūpassa kammasamuṭṭhāne ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhiyaṃ vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu mahābhūtāneva mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Aññamaññapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Nissayapaccayaniddesavaṇṇanā

在相互因緣的描述中,俱生因緣的描述是根據前面三個部分的內容而來的。因此,相關的解釋也沒有被再提及。這個相互因緣根據生起分為善、不善、異熟和行為五種。善法根據界分為四種。所有的內容與前面相同,因此在這裡應當根據不同的分類進行理解。 這樣一來,所有的四界善法在與自身相應的法之間是相互因緣。同樣,不善法也是如此。在異熟法中,欲界和色界的異熟法在結生時對所依法是相互因緣,生起時與相應的法是相互因緣。無色界和出世間的異熟法在與自身相應的法之間也是相互因緣。所有的行為在與相應的法之間也是相互因緣。在四種生起的色法中,業生色中一大種對三大種,三大種對一大種,兩大種對兩大種,互為因緣。在欲界和色界的結生時刻,所依色對異熟蘊也是相互因緣。在溫度、心、食所生的色法中,大種之間也是相互因緣。 相互因緣的描述。 依賴因緣的描述。

  1. Nissayapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ pañcannaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena sahajātanissayanayaṃ dassetvā puna chaṭṭhena koṭṭhāsena purejātanissayanayaṃ dassetuṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ rūpaṃ nissāyāti vatthurūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi nissāya tividhā manodhātu, ṭhapetvā arūpavipākaṃ dvāsattatividhā manoviññāṇadhātūti imāni pañcasattati cittāni vattantīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayampi nissayapaccayo jātivasena kusalādibhedato pañcadhāva bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidhova akusalo ekavidho vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayena paccayo hoti. Tathā akusalaṃ . Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ arūpadhammānaññeva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi nissayapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttakkhandhānaṃyeva hoti. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre; sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ekantena nissayapaccayo hoti.

Catusamuṭṭhānikarūpassa ca kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpānaṃ, vatthurūpaṃ pañcavokārabhave catubhūmakakusalassa, akusalassa, ṭhapetvā āruppavipākañceva dve pañcaviññāṇāni ca sesatebhūmakavipākassa, tebhūmakakiriyassāti imesaṃ catunnaṃ dhammarāsīnaṃ nissayapaccayo hoti. Cakkhāyatanādīni pañca sasampayuttānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ nissayapaccayo hoti. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtā mahābhūtānañceva upādārūpassa ca nissayapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Nissayapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Upanissayapaccayaniddesavaṇṇanā

在依賴因緣的描述中,首先展示了俱生因緣描述的前五個部分的依賴方式,然後通過第六個部分展示前生依賴方式,從"眼處"和"眼識界"開始。 在這裡,"依賴的色法"是指所依處的色法。依靠它,意元素有三種,除了無色異熟法外,心識元素有七十二種,總共七十五種心在運轉。 這個依賴因緣根據生起也分為五種:善等。其中善法根據界分為四種,不善法只有一種,異熟法有四種,唯作法有三種,色法只有一種。 在這種分類中,所有四界的善法在五蘊界中對相應蘊和心生起的色法是依賴因緣。不善法也是如此。在無色界生起的法只對無色法是依賴因緣。 欲界和色界的異熟法在生起時對相應法和心生起的色法是依賴因緣,在結生時對業生色也是依賴因緣。無色界異熟法只對相應蘊是依賴因緣。出世間異熟法在五蘊界中對相應法和心生起的色法是依賴因緣,在四蘊界中只對無色法是依賴因緣。 欲界和無色界的唯作法在五蘊界中對相應法和心生起的色法是依賴因緣,在四蘊界中只對無色法是依賴因緣。色界唯作法必定對相應法和心生起的色法是依賴因緣。 在四種生起的色法中,業生色中一大種對三大種,三大種對一大種,兩大種對兩大種,大種對所造色是依賴因緣。所依處在五蘊界中對四界善法、不善法、除無色異熟和兩個五識的其他三界異熟法和三界唯作法是依賴因緣。眼處等五處對與之相應的眼識等是依賴因緣。在溫度、心、食生起的色法中,大種對大種和所造色是依賴因緣。 依賴因緣的描述。 近依因緣的描述。

  1. Upanissayapaccayaniddese purimā purimāti anantarūpanissaye samanantarātītā labbhanti, ārammaṇūpanissayapakatūpanissayesu nānāvīthivasena purimatarā. Te tayopi rāsayo kusalavasena kusalapade labbhanti, kusalena pana akusale samanantarātītā na labbhanti. Teneva vuttaṃ – 『『akusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo』』ti . Idañhi – 『『kusalo dhammo akusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo; ārammaṇūpanissayo pakatūpanissayo. Ārammaṇūpanissayo – dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati. Jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati diṭṭhi uppajjati. Pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sīlaṃ sutaṃ cāgaṃ paññaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā rāgassa dosassa mohassa mānassa diṭṭhiyā patthanāya upanissayapaccayena paccayo』』ti imaṃ nayaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalena abyākate tayopi labbhanti, tathā akusalena akusale.

Akusalena pana kusale samanantarātītā na labbhanti. Tena vuttaṃ – 『『kusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo』』ti. Idampi hi – 『『akusalo dhammo kusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo. Pakatūpanissayo – rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti; dosaṃ mohaṃ mānaṃ diṭṭhiṃ patthanaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Rāgo doso moho māno diṭṭhi patthanā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāya upanissayapaccayena paccayo. Pāṇaṃ hantvā tassa paṭighātatthāya dānaṃ detī』』tiādinā nayena pañhāvāre āgataṃ pakatūpanissayameva sandhāya vuttaṃ. Akusalaṃ pana kusalassa ārammaṇūpanissayo na hoti. Kasmā? Taṃ garuṃ katvā tassa appavattanatoti yathā anantarūpanissayo, evaṃ ārammaṇūpanissayopettha na labbhatīti veditabbo. Akusalena abyākatapade ārammaṇūpanissayova na labbhati. Na hi abyākatā dhammā akusalaṃ garuṃ karonti . Yasmā pana anantaratā labbhati, tasmā ettha 『『kesañcī』』ti na vuttaṃ. Abyākatena pana abyākate kusale akusaleti tīsu nayesu tayopi upanissayā labbhanteva. Puggalopi senāsanampīti idaṃ dvayaṃ pakatūpanissayavasena vuttaṃ. Idañhi dvayaṃ kusalākusalapavattiyā balavapaccayo hoti. Paccayabhāvo cassa panettha pariyāyavasena veditabboti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

在近依因緣的描述中,"先前的先前"在等無間近依中是指已經過去的等無間,在所緣近依和自然近依中是指不同心路過程中更早的。這三種在善法的部分都可以獲得,但善法對不善法的等無間過去是不能獲得的。因此說:"對某些不善法是近依因緣。" 這是指:"善法對不善法是近依因緣;所緣近依和自然近依。所緣近依 - 佈施后、受持戒律后、行布薩后,尊重它而享受、歡喜,尊重它而生起貪慾、見解,尊重過去善行而享受、歡喜,尊重它而生起貪慾、見解。從禪那出定后,尊重禪那而享受、歡喜,尊重它而生起貪慾、見解。自然近依 - 依靠信仰而生起驕慢、執取見解。依靠戒、聞、舍、慧而生起驕慢、執取見解。信、戒、聞、舍、慧是貪、瞋、癡、慢、見、欲求的近依因緣。"這是指這種方法。善法對無記法三種都可以獲得,不善法對不善法也是如此。 但不善法對善法的等無間過去是不能獲得的。因此說:"對某些善法是近依因緣。"這也是指:"不善法對善法是近依因緣。自然近依 - 依靠貪慾而佈施、受持戒律、行布薩、生起禪那、生起觀智、生起道、生起神通、生起定;依靠瞋、癡、慢、見、欲求而佈施...生起定。貪、瞋、癡、慢、見、欲求是信、戒、聞、舍、慧的近依因緣。殺生后爲了報復而佈施"等,這是指問題部分中出現的自然近依。不善法不是善法的所緣近依。為什麼?因為不尊重它而不生起。應當理解這裡不能獲得等無間近依,所緣近依也是如此。不善法對無記法的部分只有所緣近依是不能獲得的。因為無記法不尊重不善法。因為可以獲得等無間性,所以這裡沒有說"某些"。無記法對無記法、善法、不善法這三種方法中,三種近依都可以獲得。"人和住處"這兩種是根據自然近依而說的。因為這兩種對善不善的生起是強有力的因緣。它們的因緣性應當從方便的角度來理解。

Ayaṃ pana upanissayapaccayo nāma saddhiṃ ekaccāya paññattiyā sabbepi catubhūmakadhammā. Vibhāgato pana ārammaṇūpanissayādivasena tividho hoti. Tattha ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatinā ninnānākaraṇoti heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato gahetabbo. Anantarūpanissayo anantarapaccayena ninnānākaraṇo, sopi heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato veditabbo. Paccayuppannatopi nesaṃ tattha vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Pakatūpanissayo pana jātivasena kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidho hoti, kusalādīnaṃ pana bhūmibhedato anekavidhoti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha tebhūmakakusalo catubhūmakassāpi kusalassa akusalassa vipākakiriyassāti catunnaṃ rāsīnaṃ pakatūpanissayo hoti. Lokuttaro akusalasseva na hoti. Amhākaṃ ācariyena 『『lokuttaradhammo nibbattito』』ti iminā pana nayena aññesaṃ akusalassāpi hoti. Yassa vā uppajjissati, tassāpi anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato iminā nayena hotiyeva. Akusalo sabbesampi catubhūmakānaṃ khandhānaṃ pakatūpanissayo hoti, tathā tebhūmakavipāko. Lokuttaravipāke heṭṭhimāni tīṇi phalāni akusalasseva na honti, upariṭṭhimaṃ kusalassāpi. Purimanayena pana aññesaṃ vā yassa vā uppajjissati, tassa santāne sabbopi lokuttaravipāko sabbesaṃ kusalādīnaṃ arūpakkhandhānaṃ pakatūpanissayo hoti. Kiriyasaṅkhātopi pakatūpanissayo catubhūmakānaṃ akusalādikhandhānaṃ hotiyeva, tathā rūpasaṅkhāto. Sayaṃ pana rūpaṃ imasmiṃ paṭṭhānamahāpakaraṇe āgatanayena upanissayapaccayaṃ na labhati, suttantikapariyāyena pana labhatīti vattuṃ vaṭṭati. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Upanissayapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Purejātapaccayaniddesavaṇṇanā

這個近依因緣與一些特定的概念一起,包括所有四界的法。從區分上看,它有所緣近依等三種。 在所緣近依中,以所緣為主導而決定,應按照下文所述的方式理解其不同分類。等無間近依以等無間因緣決定,也應按照下文所述的方式理解其不同分類。對於因緣所生的法,也應按照那裡提到的方式來理解。 自然近依根據生起可分為善、不善、異熟、唯作和色法五種,而從善等法的界的角度來看,又可有多種分類。 在這種分類中,三界善法對四界的善法、不善法、異熟法和唯作法是自然近依。出世間法不是不善法的近依。我們的老師說:"出世間法已經生起",按照這種方式,對其他不善法也是如此。或者對於將要生起的人,在無上解脫中生起希望時,它也確實是近依。 不善法對所有四界的蘊是自然近依,三界異熟法也是如此。在出世間異熟法中,下三種果不是不善法的近依,上一種果對善法也不是。但按照前面的方法,對於其他人或將要生起的人,出世間異熟法對善等無色蘊都是自然近依。被稱為唯作的自然近依對四界的不善等蘊是存在的,色法也是如此。 色法本身在這部大論中提到的方式中不獲得近依因緣,但可以說在經典的方法中是可以獲得的。對於因緣所生的法,也應當這樣理解。 近依因緣的描述。 前生因緣的描述。

  1. Purejātapaccayaniddese purejātapaccayena paccayoti ettha purejātaṃ nāma yassa paccayo hoti, tato purimataraṃ jātaṃ jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitikkhaṇappattaṃ. Cakkhāyatanantiādi vatthupurejātavasena vuttaṃ. Rūpāyatanantiādi ārammaṇapurejātavasena. Kiñcikāle purejātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kiñcikāle na purejātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Evaṃ sabbathāpi pañcadvāre vatthārammaṇavasena, manodvāre vatthuvasenevāyaṃ pāḷi āgatā, pañhāvāre pana 『『ārammaṇapurejātaṃ – sekkhā vā puthujjanā vā cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato vipassantī』』ti āgatattā manodvārepi ārammaṇapurejātaṃ labbhateva. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana purejātapaccayo suddharūpameva hoti. Tañca kho uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattaṃ aṭṭhārasavidhaṃ rūparūpameva. Taṃ sabbampi vatthupurejātaṃ ārammaṇapurejātanti dvidhā ṭhitaṃ. Tattha cakkhāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ vatthurūpanti idaṃ vatthupurejātaṃ nāma. Sesaṃ imāya pāḷiyā āgatañca anāgatañca vaṇṇo saddo gandho raso catasso dhātuyo tīṇi indriyāni kabaḷīkāro āhāroti dvādasavidhaṃ rūpaṃ ārammaṇapurejātapaccayo nāmāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha cakkhāyatanaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ purejātapaccayena paccayo, tathā itarāni cattāri sotaviññāṇādīnaṃ. Vatthurūpaṃ pana ṭhapetvā dvipañcaviññāṇāni cattāro ca āruppavipāke sesānaṃ sabbesampi catubhūmakānaṃ kusalākusalābyākatānaṃ cittacetasikānaṃ purejātapaccayo hoti. Rūpādīni pana pañcārammaṇāni dvipañcaviññāṇānañceva manodhātūnañca ekanteneva purejātapaccayā honti. Aṭṭhārasavidhampi panetaṃ rūparūpaṃ kāmāvacarakusalassa rūpāvacarato abhiññākusalassa akusalassa tadārammaṇabhāvino kāmāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyassa rūpāvacarato abhiññākiriyassāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ purejātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Purejātapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Pacchājātapaccayaniddesavaṇṇanā

在前生因緣的描述中,前生因緣是指有前生的法,超過了前生的生起,達到停住的時刻。眼處等是從所依的前生法來說的。色處等是從所緣的前生法來說的。少許時間的前生因緣是指生起的過程。少許時間不是前生因緣是指結生。這樣,從五根的所依和所緣來說,這個巴利文是傳達的,而在問題部分中提到的「所緣的前生法——無論是修行者還是普通人,眼睛都能看到無常、痛苦、無我」也同樣適用於心的所緣。 這裡的前生因緣是純粹的色法。它是超越生起的時刻,達到停住的狀態,包含十八種色法。這一切都以所依的前生法和所緣的前生法兩種形式存在。其中,眼處等……身體處等是指所依的前生法。其他的如聲音、氣味、味道、四種元素、三種感官、食物等都是十二種色法的所緣前生因緣。 在這種情況下,眼處的前生因緣是指兩個眼識的因緣,其他的四種是耳識等的因緣。除了所依的色法,其他五種識的前生因緣都是存在的。色法等的五種所緣和兩種眼識的因緣是完全的前生因緣。十八種色法是欲界的善法,欲界的異熟法、欲界的唯作法、色界的異熟法、色界的唯作法都是這六種法的前生因緣。 前生因緣的描述。 在後生因緣的描述中。

  1. Pacchājātapaccayaniddese pacchājātāti yassa kāyassa paccayā honti, tasmiṃ uppajjitvā ṭhite jātā. Purejātassāti tesaṃ uppādato paṭhamataraṃ jātassa jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa. Imassa kāyassāti imassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikabhūtaupādārūpasaṅkhātassa kāyassa. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Ayamettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana pacchājātapaccayo nāma saṅkhepato ṭhapetvā āruppavipāke avasesā catubhūmakā arūpakkhandhā. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakakusalañca akusalañca uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātapaccayo hoti. Vipākepi ṭhapetvā paṭisandhivipākaṃ avaseso kāmāvacararūpāvacaravipāko tasseva ekantena pacchājātapaccayo hoti. Lokuttaropi pañcavokāre uppannavipāko tasseva pacchājātapaccayo hoti. Tebhūmakakiriyāpi pañcavokāre uppannāva vuttappakārassa kāyassa pacchājātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Pacchājātapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Āsevanapaccayaniddesavaṇṇanā

在後生因緣的描述中,"後生"是指由某個身體作為因緣,在那個身體生起並停住后而生。"前生"是指在那些生起之前,超過了生起的時刻,達到停住的狀態。"這個身體"是指四種生起、三種生起的大種和所造色的身體。在這裡,"三種生起的身體"是指由於沒有食生起,應當理解為梵眾天等的身體。 這個後生因緣概括地說,除了無色異熟法外,其他四界的無色蘊。它根據生起可分為四種:善、不善、異熟和唯作。 在這種分類中,在五蘊有情中生起的四界善法和不善法,超過生起的時刻,達到停住狀態的四種生起、三種生起的色法身體是後生因緣。異熟法中,除了結生異熟法外,其餘的欲界和色界異熟法必定是後生因緣。出世間法在五蘊界中生起的異熟法也是後生因緣。三界的唯作法在五蘊界中生起,對前面所說的身體是後生因緣。 後生因緣的描述。 等無間因緣的描述。

  1. Āsevanapaccayaniddese purimā purimāti sabbanayesu samanantarātītāva daṭṭhabbā. Kasmā panettha anantarapaccaye viya 『『purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ abyākatānaṃ dhammāna』』ntiādinā nayena bhinnajātikehi saddhiṃ niddeso na katoti? Attano gatiṃ gāhāpetuṃ asamatthatāya. Bhinnajātikā hi bhinnajātikānaṃ arūpadhammānaṃ āsevanaguṇena paguṇabalavabhāvaṃ sādhayamānā attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ na sakkonti. Tasmā tehi saddhiṃ niddesaṃ akatvā ye yesaṃ vāsanāsaṅkhātena āsevanena paguṇatarabalavatarabhāvavisiṭṭhaṃ attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ sakkonti, tesaṃ tehi samānajātikeheva saddhiṃ niddeso katoti veditabbo. Atha vipākābyākataṃ kasmā na gahitanti? Āsevanābhāvena. Vipākañhi kammavasena vipākabhāvappattaṃ kammapariṇāmitaṃ hutvā vattati nirussāhaṃ dubbalanti taṃ āsevanaguṇena attano sabhāvaṃ gāhāpetvā paribhāvetvā neva aññaṃ vipākaṃ uppādetuṃ sakkoti, na purimavipākānubhāvaṃ gahetvā uppajjitunti. Kammavegakkhittaṃ pana patitaṃ viya hutvā uppajjatīti sabbathāpi vipāke āsevanaṃ natthīti āsevanābhāvena vipākaṃ na gahitaṃ. Kusalākusalakiriyānantaraṃ uppajjamānampi cetaṃ kammapaṭibaddhavuttitāya āsevanaguṇaṃ na gaṇhātīti kusalādayopissa āsevanapaccayā na honti. Apica nānājātikattāpete na hontiyeva. Bhūmito pana ārammaṇato vā nānājātikattaṃ nāma natthi. Tasmā kāmāvacarakusalakiriyāmahaggatakusalakiriyānampi, saṅkhārārammaṇañca anulomakusalaṃ nibbānārammaṇassa gotrabhukusalassa āsevanapaccayo hotiyevāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana āsevanapaccayo jātito tāva kusalo akusalo kiriyābyākatoti tidhā ṭhito. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho hoti, akusalo kāmāvacarova kiriyābyākato kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividhova, lokuttaro āsevanapaccayo nāma natthīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalaṃ attano anantarassa kāmāvacarakusalasseva. Yaṃ panettha ñāṇasampayuttaṃ, taṃ attanā sadisavedanassa rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalaṃ pana rūpāvacarakusalasseva. Arūpāvacarakusalaṃ arūpāvacarakusalasseva. Akusalaṃ pana akusalasseva āsevanapaccayo hoti. Kiriyato pana kāmāvacarakiriyasaṅkhāto tāva kāmāvacarakiriyasseva. Yo panettha ñāṇasampayutto, so attanā sadisavedanassa rūpāvacarakiriyassa arūpāvacarakiriyassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyasaṅkhāto pana rūpāvacarakiriyasseva, arūpāvacarakiriyasaṅkhāto arūpāvacarakiriyasseva āsevanapaccayo hoti. Vipāko pana ekadhammassāpi ekadhammopi vā koci vipākassa āsevanapaccayo natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Āsevanapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Kammapaccayaniddesavaṇṇanā

在等無間因緣的描述中,"前前"在所有方法中都應理解為等無間過去的。為什麼這裡不像在無間因緣中那樣,用"前前善法對後後無記法"等方式來描述不同種類的法呢?因為它們無法讓自己的特性被接受。不同種類的無色法通過習慣的品質來增強熟練和力量時,無法讓自己的善等特性被接受。因此,沒有與它們一起描述,而是與那些能通過習慣讓自己的善等特性更加熟練和強大的同類法一起描述。 那麼為什麼不包括異熟無記法呢?因為缺乏習慣。異熟法是由業力而成為異熟狀態,被業所轉化而運作,沒有努力,很微弱,它無法通過習慣的品質來接受和培養自己的本性,既不能產生另一個異熟,也不能接受前面異熟的影響而生起。它像被業力拋出而落下一樣生起,所以在異熟中完全沒有習慣,因此異熟法沒有被包括在內。即使在善、不善、唯作之後生起的異熟法,由於與業相關的運作方式,也不接受習慣的品質,所以善等法也不是它的等無間因緣。而且,由於種類不同,它們也不是等無間因緣。 但是,從界或所緣來說,並沒有所謂的種類不同。因此,欲界善唯作法對大界善唯作法,以及緣行為所緣的隨順善法對緣涅槃為所緣的種姓善法,都是等無間因緣。 這個等無間因緣從生起的角度可分為善、不善和唯作無記三種。其中善法從界的角度可分為欲界、色界和無色界三種,不善法只有欲界,唯作無記法有欲界、色界和無色界三種,出世間法沒有等無間因緣。 在這種分類中,欲界善法對緊接其後的欲界善法是等無間因緣。其中與智相應的,對與自己相同受的色界善法、無色界善法和出世間善法是等無間因緣。色界善法只對色界善法是等無間因緣。無色界善法只對無色界善法是等無間因緣。不善法只對不善法是等無間因緣。在唯作法中,欲界唯作法只對欲界唯作法是等無間因緣。其中與智相應的,對與自己相同受的色界唯作法和無色界唯作法是等無間因緣。色界唯作法只對色界唯作法是等無間因緣,無色界唯作法只對無色界唯作法是等無間因緣。異熟法對任何一法都不是等無間因緣,任何一法對異熟法也不是等無間因緣。 等無間因緣的描述。 業因緣的描述。

  1. Kammapaccayaniddese kammanti cetanākammameva. Kaṭattā ca rūpānanti kammassa kaṭattā uppannarūpānaṃ. Kammapaccayenāti anekānampi kappakoṭīnaṃ matthake attano phalaṃ uppādetuṃ samatthena nānākkhaṇikakammapaccayenāti attho. Kusalākusalañhi kammaṃ attano pavattikkhaṇe phalaṃ na deti. Yadi dadeyya, yaṃ manusso devalokūpagaṃ kusalakammaṃ karoti, tassānubhāvena tasmiṃyeva khaṇe devo bhaveyya. Yasmiṃ pana khaṇe taṃ kataṃ, tato aññasmiṃ khaṇe avijjamānampi kevalaṃ kaṭattāyeva diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye avasesapaccayasamāyoge sati phalaṃ uppādeti niruddhāpi purimasippādikiriyā viya kālantare pacchimasippādikiriyāya. Tasmā nānākkhaṇikakammapaccayoti vuccati. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānanti yā kāci cetanā attanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti iminā paṭisandhikkhaṇe kaṭattārūpampi gaṇhāti. Kammapaccayenāti idaṃ sahajātacetanaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalādīsu hi yā kāci sahajātacetanā sesadhammānaṃ cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārikā hoti. Tasmā sahajātakammapaccayoti vuccati. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana kammapaccayo atthato catubhūmikacetanāmattameva. So hi jātibhedato kusalo akusalo vipāko kiriyāti catudhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā bhijjati. Akusalo ekadhāva vipāko catudhā, kiriyā tidhāvāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sahajātā kāmāvacarakusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayo hoti. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo hoti. Sā ca kho pañcavokāreyeva, na aññattha. Sahajātā rūpāvacarakusalacetanā attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekanteneva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Arūpāvacarā pana lokuttarā ca sahajātā kusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā panesā duvidhāpi attano attano vipākakkhandhānaññeva nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Sahajātā akusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca catuvokāre arūpakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana vipākakkhandhānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo.

在業因緣的描述中,"業"是指意志的業。"業的作用"是指業對已生起的色法的作用。"業因緣"的意思是能在無數劫末尾產生自身果報的各種不同時刻的業因緣。 善惡業在自身生起的時刻不會立即給予果報。如果立即給予,那麼人做了能夠昇天的善業,他在同一時刻就會成為天人。但在業被造作的時刻,在另一個時刻不存在時,僅僅通過業的作用,要麼在現世,要麼在其他因緣聚合的情況下產生果報,就像已經消失的前一個技藝活動在後一個技藝活動中一樣。因此稱為不同時刻的業因緣。 "與意志相應的法"是指任何與自身相應的法。"由其生起"這一表述在結生時刻也包括業生色。"業因緣"是指與此同時的意志。在善等法中,任何同時的意志通過心的活動作為作用而幫助其他法。因此稱為同時業因緣。 這個業因緣實際上只是四界的意志。它根據生起可分為四種:善、不善、異熟和唯作。其中善法從界的角度可分為四種,不善法只有一種,異熟法有四種,唯作法有三種。 在這種分類中,同時的欲界善意志在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是同時業因緣,在四蘊中只對相應蘊是同時業因緣。生起后消失的意志對自身異熟蘊和業生色是不同時刻的業因緣,這隻存在於五蘊中。 同時的色界善意志必定對自身相應法和心生起的色法是同時業因緣。生起后消失的意志對自身異熟和業生色是不同時刻的業因緣。 無色界和出世間的同時善意志在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是同時業因緣,在四蘊中只對相應蘊是同時業因緣。生起后消失的兩種意志只對自身異熟蘊是不同時刻的業因緣。 同時的不善意志在五蘊中對自身相應蘊和心生起的色法是同時業因緣,在四蘊中只對無色蘊是同時業因緣。生起后消失的意志對異熟蘊和業生色是不同時刻的業因緣。 業因緣的描述。

Kāmāvacararūpāvacarato vipākacetanā attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca sahajātakammapaccayena paccayo. Arūpāvacaravipākacetanā attanā sampayuttadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Lokuttaravipākacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva sahajātakammapaccayena paccayo. Tebhūmikā kiriyacetanā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātakammapaccayena paccayo. Yā panettha āruppe uppajjati, sā arūpadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Kammapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Vipākapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Vipākapaccayaniddese vipākā cattāro khandhāti yasmā kammasamuṭṭhānāpi rūpā vipākā na honti, tasmā 『『vipākā』』ti vatvā 『『cattāro khandhā』』ti vuttaṃ. Evaṃ ayaṃ pāḷi arūpadhammānaññeva vipākapaccayavasena āgatā. Pañhāvāre pana 『『vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho tiṇṇannaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo』』ti āgatattā cittasamuṭṭhānakammasamuṭṭhānarūpānampi vipākapaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana vipākapaccayo vipākabhāvena jātito ekavidho, bhūmibhedato kāmāvacarādivasena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacararūpāvacaravipāko attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca vipākapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipāko pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva vipākapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Vipākapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Āhārapaccayaniddesavaṇṇanā

欲界和色界的異熟意志對自身相應法在生起時的心生起色法,在結生時的業生色是同時業因緣。無色界異熟意志只對自身相應法是同時業因緣。出世間異熟意志在五蘊中對自身相應法和心生起的色法,在四蘊中只對無色法是同時業因緣。三界的唯作意志在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是同時業因緣。在無色界生起的意志只對無色法是同時業因緣。 業因緣的描述。 異熟因緣的描述 在異熟因緣的描述中,"異熟是四蘊"是因為業生起的色法不是異熟,所以說"異熟"后又說"四蘊"。這個巴利文是關於無色法的異熟因緣。在問題部分中提到"異熟無記法對三蘊和心生起的色法是異熟因緣。在結生時刻,異熟無記法對三蘊和業生色是異熟因緣",因此心生起和業生起的色法也可以獲得異熟因緣。這裡是有餘地進行描述。 這個異熟因緣從異熟狀態的角度是一種,從界的角度可分為欲界等四種。 在這種分類中,欲界和色界的異熟法對自身相應法在生起時的心生起色法,在結生時的業生色是異熟因緣。無色界異熟法只對自身相應法是異熟因緣。出世間異熟法在五蘊中對自身相應法和心生起的色法,在四蘊中只對相應蘊是異熟因緣。 異熟因緣的描述。 食因緣的描述。

  1. Āhārapaccayaniddese kabaḷīkāro āhāroti catusantatisamuṭṭhāne rūpe ojā āhāro nāma. So pana yasmā kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitova āhārakiccaṃ karoti, na bahi ṭhito, tasmā āhāroti avatvā 『『kabaḷīkāro āhāro』』ti vuttaṃ. Kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitabbavatthukattā vā kabaḷīkāroti nāmametaṃ tassa. Arūpino āhārāti phassacetanāviññāṇāhārā . Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kammasamuṭṭhānāni gahitāneva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana āhārapaccayo saṅkhepato kabaḷīkāro āhāro, phasso, cetanā, viññāṇanti cattārova dhammā honti. Tattha ṭhapetvā kabaḷīkārāhāraṃ sesā tayo arūpāhārā jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedato catudhā bhijjanti. Puna bhūmibhedena kusalo catudhā, akusalo ekadhā, vipāko catudhā, kiriyā tidhāti evaṃ anekadhā bhijjanti. Kabaḷīkārāhāro pana jātito abyākato, bhūmito kāmāvacarovāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakāpi tayo kusalāhārā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca āhārapaccayena paccayo, ṭhapetvā pana rūpāvacaraṃ avasesā āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo. Akusalāhāresupi eseva nayo. Catubhūmakavipākāhārā pana sabbattha sampayuttakānaṃ āhārapaccayā honti. Kāmāvacararūpāvacaravipākā panettha pañcavokāre uppajjamānā pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi āhārapaccayā honti. Lokuttarā pana cittasamuṭṭhānarūpasseva, āruppe uppannā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakāpi tayo kiriyāhārā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo . Catusantatisamuṭṭhāno kabaḷīkārāhāro kiñcāpi 『『imassa kāyassā』』ti avisesato vutto, visesato panāyamettha āhārasamuṭṭhānarūpassa janako ceva anupālako ca hutvā āhārapaccayena paccayo hoti, sesatisantatisamuṭṭhānassa anupālakova hutvā āhārapaccayena paccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Āhārapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Indriyapaccayaniddesavaṇṇanā

在食因緣的描述中,"食"是指通過四種相續所生起的色法的光明。因為它是通過食物的加工而被吸收的,因此稱為"食"而不是外在的。因此稱為"加工食"。加工食是指通過加工而被吸收的事物。 無色的食是指觸、意志和意識的食。這裡也包括業的生起。這裡提到的問題部分——在結生時刻,異熟無記法對三蘊和業生色的食因緣。因此,這裡是有餘地進行描述。 這個食因緣簡而言之是加工食、觸、意志、意識這四種法。除了加工食之外,其他三種無色食根據生起的善惡異熟和唯作的不同可分為四種。再者,根據界的不同,善法可分為四種,不善法可分為一種,異熟法可分為四種,唯作法可分為一種。 加工食從生起的角度來說是未說明的,從界的角度可分為欲界等四種。 在這種分類中,三界的善食在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是食因緣,除了欲界外,其他無色法也是食因緣。不善食也是如此。四界的異熟食在所有情況下都是對相應法的食因緣。欲界和色界的異熟法在這裡的五蘊中生起時的心生起色法和業生色是食因緣。出世間法則只有心生起的色法,而無色法不適用。 三界的善唯作食在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是食因緣,欲界和色界的無色法也只對相應法是食因緣。四種相續的加工食雖然以"此身體"來描述,但從特殊的角度來看,它是食法的生起因,從而成為食因緣的條件,其他的相續則只是食因緣的條件。 食因緣的描述。 感官因緣的描述。

  1. Indriyapaccayaniddese cakkhundriyanti cakkhusaṅkhātaṃ indriyaṃ. Indriyapaccayenāti sayaṃ purejāto hutvā arūpadhammānaṃ uppādato paṭṭhāya yāva bhaṅgā indriyapaccayena paccayo hoti. Sotindriyādīsupi eseva nayo. Arūpino indriyāti ettha arūpajīvitindriyampi saṅgahitaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti ettha heṭṭhā vuttanayeneva kaṭattārūpampi saṅgahitaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.

Ayaṃ pana indriyapaccayo itthindriyapurisindriyavajjānaṃ samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhito. Itthindriyapurisindriyāni hi kiñcāpi itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ bījabhūtāni, kalalādikāle pana vijjamānesupi tesu itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ abhāvā tāni neva tesaṃ, na aññesaṃ indriyapaccayataṃ pharanti. Indriyapaccayo hi attano vijjamānakkhaṇe avinibbhuttadhammānaṃ indriyapaccayataṃ apharanto nāma natthi, tasmā tāni indriyapaccayā na honti. Yesaṃ panetāni bījabhūtāni, tesaṃ tāni suttantikapariyāyena pakatūpanissayabhāvaṃ bhajanti. Iti indriyapaccayo samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhitoti veditabbo. So jātito kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmivasena catudhā, akusalo kāmāvacarova vipāko catudhāva kiriyāsaṅkhāto tidhā, rūpaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ anekadhā bhijjatīti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakopi kusalindriyapaccayo pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca indriyapaccayena paccayo, tathā akusalo. Ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avasesā kusalākusalā āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayena paccayo. Catubhūmako vipākindriyapaccayo ekanteneva sampayuttakānaṃ indriyapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarā panettha pañcavokāre uppajjanato pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi indriyapaccayena paccayā honti. Lokuttarā cittasamuṭṭhānarūpasseva. Āruppe uppannā lokuttaravipākā indriyā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakā kiriyindriyā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayataṃ pharanti. Cakkhundriyādivasena chabbidhe rūpindriye cakkhundriyaṃ kusalākusalavipākato sampayuttadhammānaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ, sotindriyādīni tathāvidhānaññeva sotaviññāṇādīnaṃ, rūpajīvitindriyaṃ attanā sahajātarūpānaṃ ṭhitikkhaṇe indriyapaccayena paccayo. Sahajātapaccayatā pana tassa natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Indriyapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Jhānapaccayaniddesavaṇṇanā

在感官因緣的描述中,"眼感官"是指被稱為眼的感官。通過感官因緣,從自身的生起到消失,所有無色法都依賴於感官因緣。耳感官等也是如此。無色的感官在這裡也包括無色生命感官。由此生起的法在這裡也包括前述的色法。 在問題部分提到——在結生時刻,異熟無記法對三蘊和業生色的感官因緣。因此,這裡是有餘地進行描述。 這個感官因緣是因為女性和男性的感官相互依存而存在。女性和男性的感官雖然是由女性特徵和男性特徵所生,但在無性別的情況下,即使存在,因其缺乏女性特徵和男性特徵,它們仍然不具備感官因緣。感官因緣在自身存在的時刻,不存在不被依賴的法,因此它們不具備感官因緣。若這些感官是由種子所生,則它們在隱秘的意義上依賴於自然的存在。因此,感官因緣是因為感官的相互依存而存在。 它從生起的角度可分為善、不善、異熟和唯作四種。善法從界的角度可分為四種,不善法可分為一種,異熟法可分為四種,唯作法可分為一種。 在這種分類中,四界的善感官在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是感官因緣,惡感官也是如此。除了色界的善法外,其他的善惡法也都是感官因緣。四界的異熟感官則完全依賴於相應法的感官因緣。欲界和色界的異熟法在這裡的五蘊中生起時的心生起色法和業生色是感官因緣。出世間法則只有心生起的色法,而無色法不適用。 三界的唯作感官在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是感官因緣,欲界和色界的無色法也只對相應法是感官因緣。通過眼感官等的六種感官,眼感官因善惡異熟而依賴於相應法的兩個眼識,耳感官等也是如此,耳識等同樣依賴於相應法。生命感官在自身相應法的存在時,是通過感官因緣而存在的。由於沒有自然的因緣,因此這裡的因緣也可以進行描述。 感官因緣的描述。 禪定因緣的描述。

  1. Jhānapaccayaniddese jhānaṅgānīti dvipañcaviññāṇavajjesu sesacittesu uppannāni vitakkavicārapītisomanassadomanassupekkhācittekaggatāsaṅkhātāni satta aṅgāni. Pañcannaṃ pana viññāṇakāyānaṃ abhinipātamattattā tesu vijjamānānipi upekkhāsukhadukkhāni upanijjhānākārassa abhāvato jhānaṅgānīti na uddhaṭāni. Tattha pacchinnattā pana sesāhetukesupi jhānaṅgaṃ na uddhaṭameva. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitanti veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo』』ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana jhānapaccayo sattannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhijjati, puna bhūmivasena catudhā; ekadhā, catudhā, tidhāti dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayo. Akusalepi eseva nayo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ sampayuttadhammānañceva kaṭattārūpassa ca, āruppavipākaṃ sampayuttadhammānaññeva, yañca āruppe lokuttaravipākaṃ uppajjati, tañca. Pañcavokāre pana taṃ cittasamuṭṭhānarūpassapi jhānapaccayena paccayo hoti. Tebhūmakampi kiriyajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca. Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Jhānapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Maggapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Maggapaccayaniddese maggaṅgānīti ahetukacittuppādavajjesu sesacittesu uppannāni paññā, vitakko, sammāvācākammantājīvā, vīriyaṃ, sati, samādhi, micchādiṭṭhi, micchāvācākammantājīvāti imāni dvādasaṅgāni. Maggassa pana hetupacchimakattā ahetukacittesu maggaṅgāni na uddhaṭāni. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitameva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo』』ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana maggapaccayo dvādasannaṃ maggaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalādivasena catudhā, kusalādīnañca kāmāvacarādibhūmibhedato dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo . Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalamaggaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva maggapaccayena paccayoti sabbaṃ jhānapaccaye viya vitthāretabbanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Maggapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Sampayuttapaccayaniddesavaṇṇanā

在禪定因緣的描述中,"禪支"是指除了兩種五識之外的其他心中生起的尋、伺、喜、樂、憂、舍、一境性這七種支分。五種識雖然存在舍、樂、苦,但由於缺乏深入觀察的特徵,所以不被列為禪支。在其他無因心中也沒有列出禪支。"由此生起"在這裡也包括業生色。 在問題部分提到——在結生時刻,異熟無記法的禪支對相應蘊和業生色是禪定因緣。 這個禪定因緣雖然是基於七種禪支而存在,但從生起的角度可分為善、不善、異熟和唯作四種,再從界的角度可分為四種、一種、四種、三種,共十二種。 在這種分類中,四界的善禪支在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是禪定因緣,除了色界外,其他在無色界中只對相應法是禪定因緣。不善法也是如此。欲界和色界的異熟法在生起時對相應法和心生起的色法,在結生時對相應法和業生色是禪定因緣。無色界異熟法只對相應法是禪定因緣,在無色界中生起的出世間異熟法也是如此。但在五蘊中,它對心生起的色法也是禪定因緣。三界的唯作禪支在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是禪定因緣。在無色界中生起的只對相應法是禪定因緣。 禪定因緣的描述。 道因緣的描述 在道因緣的描述中,"道支"是指除了無因心生起之外的其他心中生起的慧、尋、正語、正業、正命、精進、念、定、邪見、邪語、邪業、邪命這十二支。由於道是因的最後,所以在無因心中沒有列出道支。"由此生起"在這裡也包括業生色。 在問題部分提到——在結生時刻,異熟無記法的道支對相應蘊和業生色是道因緣。 這個道因緣雖然是基於十二種道支而存在,但從生起的角度可分為善等四種,從善等的欲界等界的角度可分為十二種。 在這種分類中,四界的善道支在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是道因緣,除了色界外,其他在無色界中只對相應法是道因緣。其他應像禪定因緣那樣詳細解釋。 道因緣的描述。 相應因緣的描述。

  1. Sampayuttapaccayaniddese pāḷi uttānatthā eva. Ayaṃ pana sampayuttapaccayo nāma saṅkhepato sabbepi arūpino khandhā. Pabhedato panesa jātito kusalādīnaṃ, bhūmito ca kāmāvacarādīnaṃ vasena anekadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo. Evaṃ bhinne panettha catubhūmakesupi kusalakkhandhesu eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, tayo ekassa, dve dvinnanti evaṃ sabbepi aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo. Akusalavipākakiriyakkhandhesupi eseva nayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Sampayuttapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Vippayuttapaccayaniddesavaṇṇanā

在相應因緣的描述中,巴利文的含義如上所述。這個相應因緣簡而言之是所有無色法的蘊。根據不同的分類,從生起的角度可分為善等,從界的角度可分為欲界等,因此可以多種方式進行劃分。 在這種分類中,四界的善法蘊中有一個蘊與三個蘊相應,三個蘊與一個蘊相應,兩個蘊與兩個蘊相應,因此所有的法都是通過相互的相應因緣而存在。不善的異熟法和唯作法的蘊也是如此,因此這裡的因緣也可以進行描述。 相應因緣的描述。 離相因緣的描述。 provided by EasyChat

  1. Vippayuttapaccayaniddese rūpino dhammā arūpīnanti idaṃ tāva hadayavatthuno ceva cakkhundriyādīnañca vasena veditabbaṃ. Rūpadhammesu hi eteyeva cha koṭṭhāsā arūpakkhandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayā honti. Rūpāyatanādayo pana ārammaṇadhammā kiñcāpi vippayuttadhammā, vippayuttapaccayā pana na honti. Kiṃ kāraṇā? Sampayogāsaṅkāya abhāvato. Arūpino hi khandhā cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ abbhantarato nikkhamantā viya uppajjanti. Tattha āsaṅkā hoti – 『『kiṃ nu kho ete etehi sampayuttā, udāhu vippayuttā』』ti. Ārammaṇadhammā pana vatthunissayena uppajjamānānaṃ ārammaṇamattā hontīti natthi tesu sampayogāsaṅkā. Iti sampayogāsaṅkāya abhāvato na te vippayuttapaccayā. Hadayavatthuādīsu eva panāyaṃ vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.

Arūpinodhammā rūpīnanti idaṃ pana catunnaṃ khandhānaṃ vasena veditabbaṃ. Arūpadhammesu hi cattāro khandhāva sahajātapurejātānaṃ rūpadhammānaṃ vippayuttapaccayā honti, nibbānaṃ pana arūpampi samānaṃ rūpassa vippayuttapaccayo na hoti. 『『Catūhi sampayogo catūhi vippayogo』』ti hi vuttaṃ. Iti catunnaṃ arūpakkhandhānaṃyeva vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo, khandhā vatthussāti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.

Ayaṃ pana vippayuttapaccayo nāma saṅkhepato pañcavokārabhave vattamānā rūpārūpadhammā. Tesu rūpaṃ vatthuno cakkhādīnañca vasena chadhā bhinnaṃ, arūpaṃ pañcavokārabhave uppannakusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhinnaṃ. Tassa bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā, ekadhā, tidhā, tidhāti ekadasadhā bhedo hoti. Āruppavipākañhi vippayuttapaccayo na hotīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

在離相因緣的描述中,色法與無色法是指通過心識和眼感官等的作用來理解的。在色法中,這六種要素是通過離相因緣而存在的無色法。色處等雖然是依賴於對像法而生起的,但並不屬於離相因緣。為什麼呢?因為缺乏相互結合的特徵。無色法的蘊像是從眼、耳等的對象中生起一樣生起。在這裡有一種懷疑——「這些究竟是相互結合的,還是離相的?」而對像法在依賴於對象的情況下生起,因此不存有相互結合的懷疑。因此,它們不屬於離相因緣。只有在心和對像等中,才能理解這種離相因緣。問題部分也提到——善法的蘊通過離相因緣而存在。不善法的蘊通過離相因緣而存在。眼處的眼識通過離相因緣而存在。耳處……鼻處……舌處……身體處的身體識通過離相因緣而存在。異熟無記法的蘊通過離相因緣而存在。 無色法與色法是指通過四種蘊來理解的。在無色法中,四種蘊是與自然生起的色法通過離相因緣而存在的,而涅槃則與無色法的離相因緣並不相同。「四種結合與四種離開」是這樣說的。因此,四種無色法的離相因緣是可以理解的。問題部分也提到——自然生起的善法蘊通過心生起的色法而存在。後生的善法蘊通過此身體的離相因緣而存在。在結生時,異熟法的蘊通過相應的色法而存在,蘊都是對像法。因此,這裡可以理解為巴利文的描述。 這個離相因緣簡而言之是五蘊中存在的色法與無色法。在這些法中,色法因眼等的作用而分為六種,無色法因在五蘊中生起的善、不善、異熟、唯作而分為四種。從界的角度可分為四種、一種、三種、三種,因此有十種不同的劃分。無色的異熟法不屬於離相因緣,這裡也可以進行多種方式的劃分。

Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakampi kusalaṃ akusalañca attanā samuṭṭhāpitacittasamuṭṭhānarūpassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Uppādakkhaṇaṃ pana atikkamitvā ṭhitikkhaṇaṃ pattassa purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pana pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassa ca sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Lokuttaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpasseva. Tividhampi panetaṃ purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Tebhūmakampi kiriyaṃ cittasamuṭṭhānassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo, purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Chadhā ṭhitesu pana rūpesu vatthurūpaṃ paṭisandhikkhaṇe kāmāvacararūpāvacaravipākānaṃ sahajātavippayuttapaccayena paccayo, pavatte uppajjamānānaṃ catubhūmakakusalānaṃ akusalānaṃ dvipañcaviññāṇavajjānaṃ tebhūmakavipākānaṃ tebhūmakakiriyānañca purejātavippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ purejātavippayuttapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Vippayuttapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Atthipaccayaniddesavaṇṇanā

在這種分類中,五蘊中生起的四界善法和不善法,對自身生起的心生起色法是同時離相因緣。超過生起時刻,進入存在時刻的前生四種相續和業相續的色法體是後生離相因緣。在這裡,三種相續的色法體是指不包括食生起的梵眾天等的色法體。 欲界和色界的異熟法在生起時對心生起的色法,在結生時對業生色是同時離相因緣。出世間異熟法只對心生起的色法是離相因緣。這三種法對前生四種相續和業相續的色法體是後生離相因緣。三界的唯作法對心生起的色法是同時離相因緣,對前生四種相續和業相續的色法體是後生離相因緣。 在六種存在的色法中,對像色在結生時對欲界和色界異熟法是同時離相因緣,在生起時對四界善法、不善法(除了兩種五識)、三界異熟法和三界唯作法是前生離相因緣。眼處等對眼識等是前生離相因緣。因此,這裡的因緣也可以進行描述。 離相因緣的描述。 有因緣的描述。

  1. Atthipaccayaniddese cattāro khandhātiādīhi sahajātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Cakkhāyatanantiādīhi purejātavasena. Yaṃ rūpaṃ nissāyāti ettha sahajātapurejātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Evamayaṃ pāḷi sahajātapurejātānaññeva atthipaccayānaṃ vasena āgatā. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyanti imesaṃ vasena āgatattā pacchājātaāhārindriyavasenāpi atthipaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana atthipaccayo nāma duvidho – aññamaññato, na aññamaññato. Tattha aññamaññaṃ tividhaṃ – arūpaṃ arūpena, rūpaṃ rūpena, rūpārūpaṃ rūpārūpena. 『『Cattāro khandhā arūpino』』ti ettha hi sabbacittuppattivasena arūpaṃ arūpena vuttaṃ. 『『Cattāro mahābhūtā』』ti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpena. 『『Okkantikkhaṇe nāmarūpa』』nti ettha paṭisandhikhandhānañceva vatthuno ca vasena rūpārūpaṃ rūpārūpena vuttaṃ. Na aññamaññampi tividhaṃ – 『『arūpaṃ rūpassa, rūpaṃ rūpassa, rūpaṃ arūpassa cittacetasikā dhammā』』ti ettha hi pañcavokāravasena arūpaṃ rūpassa vuttaṃ. 『『Mahābhūtā upādārūpāna』』nti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpassa. 『『Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā』』tiādīsu vatthārammaṇavasena rūpaṃ arūpassa atthipaccayoti vuttaṃ.

Apicesa atthipaccayo nāma saṅkhepato khaṇattayappattaṃ nāmañceva rūpañca, vattamānā pañcakkhandhātipi vattuṃ vaṭṭati. So jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati . Tattha kusalo sahajātapacchājātavasena duvidho hoti, tathā akusalo vipākakiriyasaṅkhāto ca. Tesu kusalo kāmāvacarādibhedena catudhā bhijjati, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyāsaṅkhāto tibhūmako. Rūpasaṅkhāto atthipaccayo kāmāvacarova. So pana sahajātapurejātavasena duvidho. Tattha pañca vatthūni ārammaṇāni ca purejātāneva, hadayavatthu sahajātaṃ vā hoti purejātaṃ vā. Pañhāvāre pana āgato āhāro indriyañca sahajātādibhedaṃ na labhatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakakusalopi sahajāto atthipaccayo pañcavokāre 『『eko khandho tiṇṇannaṃ khandhāna』』ntiādinā nayena aññamaññaṃ khandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avaseso āruppe sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakusalo atthipaccayena paccayo hoti. Catubhūmako panesa pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājāto kusalo atthipaccayena paccayo hoti. Akusalepi eseva nayo. Sopi hi pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātākusalo atthipaccayena paccayo. Pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātākusalo atthipaccayena paccayo.

在有因緣的描述中,四種蘊等的自然生起因緣被提及。眼處等是指前生的因緣。依賴於色法的生起因緣在這裡被提及。這樣,巴利文是基於自然生起的因緣而來的。問題部分提到,由於自然生起、前生、後生、食、感官等的緣故,後生的食感官因緣也可以獲得。因此,這裡是以有餘的方式進行講解的。 這個有因緣的因緣有兩種——相互之間的和不相互之間的。其中,相互之間有三種——無色法與無色法、色法與色法、色法與無色法。這裡提到「四種無色蘊」,是指所有心的生起都與無色法相互關聯。「四種大元素」是指所有存在的色法。「在生起時的名色」是指依賴於結生蘊和對像法的色法與無色法的相互關係。不相互之間的也有三種——「無色法與色法、色法與色法、色法與無色法的心識法」,這裡提到的是五蘊的無色法與色法的關係。「大元素是依附色法的」,這裡提到的是所有存在的色法與色法的關係。「眼處等與眼識等」,是指依賴於對象的色法與無色法的因緣。 此外,這個有因緣的因緣簡而言之是針對三種時刻的名與色,正在發生的五蘊也可以被提及。它根據出生的分類分為善、不善、異熟、唯作的五種。這裡的善法根據自然生起和後生的分類分為兩種,同樣不善法也被稱為異熟和唯作。在這些中,善法根據欲界等的分類分為四種,不善法在欲界的異熟法是四界的,而唯作法是三界的。色法的有因緣是欲界的。它同時也根據自然生起和前生的分類分為兩種。在這裡,五種對像和五種感官的自然生起不會被提及,因此這裡的因緣也可以有多種方式的劃分。 在這種分類中,四界的善法也是自然生起的有因緣,五蘊中「一個蘊與三種蘊」的說法,除了心生起的色法外,其餘的都是色法與無色法的相應因緣。四界的善法在五蘊中是後生的有因緣。不善法也是如此。它在五蘊中與相應的蘊、心生起的色法都有相互因緣。在五蘊中,四界的相應因緣也被稱為後生的有因緣。

Vipākato pana kāmāvacararūpāvacaro atthipaccayo niyameneva paṭisandhikkhaṇe khandhānañceva kaṭattārūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo. Pavatte pana sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Arūpāvacaravipāko pana āruppe uppannalokuttaravipāko ca attanā sampayuttakkhandhānaññeva sahajātatthipaccayena paccayo. Pañcavokāre lokuttaravipāko sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kiriyato rūpāvacaro atthipaccayo sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kāmāvacarārūpāvacaro pana āruppe sampayuttakkhandhānaññeva, pañcavokāre cittasamuṭṭhānarūpassāpi sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthi paccayena paccayo.

Rūpasaṅkhāto pana atthipaccayo sahajāto, purejāto, āhāro, indriyanti catubbidho. Tattha sahajātarūpatthipaccayo catusamuṭṭhānavasena catudhā ṭhito. Tattha kammasamuṭṭhāno ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Paṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ kāmāvacararūpāvacaravipākakkhandhānaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Tesampi tisamuṭṭhānikarūpaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Purejātatthipaccayo pana vatthupurejātaārammaṇapurejātavasena duvidho hoti. So duvidhopi heṭṭhā purejātapaccaye vuttanayeneva yojetvā gahetabbo. Āhāratthipaccayopi heṭṭhā kabaḷīkārāhārapaccaye yojitanayeneva yojetabbo. Idha panesa attano aniruddhakkhaṇe paccayabhāvena atthipaccayoti vutto. Rūpajīvitindriyampi heṭṭhā indriyapaccaye rūpajīvitindriyayojanāyaṃ vuttanayeneva yojetabbaṃ. Idha panetampi attano aniruddhakkhaṇeyeva paccayabhāvena atthipaccayoti vuttanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Atthipaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Natthipaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Natthipaccayaniddese samanantaraniruddhāti aññena cittuppādena anantarikā hutvā samanantaraniruddhā. Paṭuppannānanti paccuppannānaṃ. Iminā natthipaccayassa okāsadānaṭṭhena natthipaccayabhāvaṃ sādheti. Purimesu hi nirodhavasena pacchimānaṃ pavattanokāsaṃ adentesu tesaṃ paṭuppannabhāvo na siyāti ayamettha pāḷivaṇṇanā. Sesaṃ sabbaṃ anantarapaccaye vuttanayeneva veditabbaṃ. Paccayalakkhaṇameva hettha nānaṃ, paccayānaṃ pana paccayuppannānañca nānākaraṇaṃ natthi. Kevalaṃ pana tattha 『『cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā』』tiādinā nayena paccayā ca paccayuppannā ca sarūpato dassitā. Idha pana 『『samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammāna』』nti sabbepi te nirodhuppādavasena sāmaññato dassitāti.

Natthipaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Vigatapaccayaniddesavaṇṇanā

從異熟法的角度來看,欲界和色界的有因緣在結生時刻對蘊和業生色是同時的有因緣。在生起時,對相應蘊和心生起的色法是同時的有因緣,對已進入存在時刻的四種相續和業相續的色法體是後生的有因緣。 無色界的異熟法和在無色界生起的出世間異熟法,只對自身相應的蘊是同時的有因緣。在五蘊中,出世間異熟法對相應蘊和心生起的色法是同時的有因緣,對四種相續和業相續的色法體是後生的有因緣。 從唯作法的角度,色界的有因緣對相應蘊和心生起的色法是同時的有因緣,對四種相續和業相續的色法體是後生的有因緣。欲界和色界的有因緣在無色界只對相應蘊是同時的,在五蘊中對心生起的色法和四種相續和業相續的色法體是同時和後生的有因緣。 色法的有因緣有四種:同時生起、前生、食和感官。其中,同時生起的色法有因緣根據四種相續分為四種。在這裡,業生的一個大元素與三個大元素、三個大元素與一個大元素、兩個大元素與兩個大元素,大元素與依附色法是同時的有因緣。在結生時刻,對像色是欲界和色界異熟蘊的同時有因緣。對於三種相續的色法,一個大元素與三個大元素、三個大元素與一個大元素、兩個大元素與兩個大元素,大元素與依附色法是同時的有因緣。 前生的有因緣根據對像前生和對境前生分為兩種。這兩種都應按照前面前生因緣的方式來理解。食的有因緣應按照前面食因緣的方式來理解。在這裡,它在自身未消失的時刻被稱為有因緣。生命感官也應按照前面感官因緣的方式來理解。在這裡,它在自身未消失的時刻被稱為有因緣。因此,這裡的因緣也可以進行描述。 有因緣的描述。 無因緣的描述 在無因緣的描述中,"緊鄰滅"是指被另一個心的生起緊密相連而滅。"現在的"是指目前的。通過這一點,證明了無因緣的空間給予的特性。在前面的滅去中,如果不給後面的生起空間,那麼目前的存在就不會發生,這是這裡的巴利文解釋。其餘部分應按照前面的相續因緣的方式來理解。這裡的特點僅僅是因緣的特徵,因緣和因緣生起的法並沒有不同。只是在那裡,通過"眼識界和與之相應的法是意界"等方式,因緣和因緣生起的法在本質上被顯示出來。在這裡,所有這些法都是通過滅和生起的方式被普遍地顯示出來。 無因緣的描述。 離去因緣的描述。

  1. Vigatapaccayaniddese samanantaravigatāti samanantarameva vigatā. Iminā vigatapaccayassa vigacchamānabhāveneva paccayabhāvaṃ dasseti. Iti natthipaccayassa ca imassa ca byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.

Vigatapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Avigatapaccayaniddesavaṇṇanā

在離去因緣的描述中,「緊鄰離去」是指緊鄰著離去。通過這一點,顯示了離去因緣的離去狀態。因此,無因緣和這一點僅僅是表面的不同,並沒有實質上的差異。 離去因緣的描述。 不離去因緣的描述。 provided by EasyChat

  1. Avigatapaccayaniddese cattāro khandhātiādīnaṃ sabbākārena atthipaccayaniddese vuttanayeneva attho veditabbo. Imassapi hi paccayassa atthipaccayena saddhiṃ byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.

Avigatapaccayaniddesavaṇṇanā.

Paccayaniddesapakiṇṇakavinicchayakathā

Idāni evaṃ uddesaniddesato dassitesu imesu catuvīsatiyā paccayesu ñāṇacārassa visadabhāvatthaṃ anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato, ekadhammassa anekapaccayabhāvato, ekapaccayassa anekapaccayabhāvato, paccayasabhāgato, paccayavisabhāgato, yugaḷakato, janakājanakato, sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikato, rūpaṃ rūpassātiādivikappato, bhavabhedatoti imesaṃ dasannaṃ padānaṃ vasena pakiṇṇakavinicchayo veditabbo. Tattha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvatoti etesu hi ṭhapetvā kammapaccayaṃ avasesesu tevīsatiyā paccayesu anekadhammā ekato paccayā honti. Kammapaccayo pana eko cetanādhammoyevāti evaṃ tāvettha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato vinicchayo veditabbo.

Ekadhammassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccaye tāva amoho eko dhammo. So purejātakammāhārajhānapaccayova na hoti, sesānaṃ vīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Alobhādosā indriyamaggapaccayāpi na honti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Lobhamohā vipākapaccayāpi na honti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Doso adhipatipaccayopi na hoti, sesānaṃ soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Ārammaṇapaccaye rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā ārammaṇapurejātaatthiavigatavasena catudhā paccayo; tathā manodhātuyā ahetukamanoviññāṇadhātuyā ca. Sahetukāya pana ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayavasenāpi paccayo hoti. Iminā nayena sabbesaṃ ārammaṇapaccayadhammānaṃ anekapaccayabhāvo veditabbo.

Adhipatipaccaye ārammaṇādhipatino ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Sahajātādhipatīsu vīmaṃsā amohahetu viya vīsatidhā paccayo hoti. Chando hetupurejātakammaāhāraindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Cittaṃ hetupurejātakammajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Vīriyaṃ hetupurejātakammāhārajhānapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti.

在不離去因緣的描述中,四種蘊等的意義應該按照有因緣的描述方式來理解。這個因緣與有因緣相比,僅僅是表面上的不同,本質上並無差異。 不離去因緣的描述。 因緣描述的雜項判斷討論 現在,通過前面的總說和詳說已經展示了這二十四種因緣。爲了使智慧的活動更加清晰,需要從以下十個角度進行雜項判斷:多種法的單一因緣、單一法的多種因緣、單一因緣的多種法、因緣的相似性、因緣的不相似性、成對、生與不生、遍及一切處與不遍及一切處、色法與色法等的變化,以及界的差別。 在多種法的單一因緣中,除了業因緣外,其餘二十三種因緣中,多種法可以成為單一因緣。而業因緣只是一個意志法。 在單一法的多種因緣中,首先在因緣中,無癡是一個法。它不僅僅是前生、業、食、禪定的因緣,還是其餘二十種因緣的因緣。無貪、無瞋不是感官和道的因緣,但是其餘十八種因緣的因緣。貪、癡不是異熟的因緣,但是其餘十七種因緣的因緣。瞋不是親依因緣,但是其餘十六種因緣的因緣。 在對境因緣中,色處對眼識界是對境、前生、有、不離去四種因緣;對意界和有分意識界也是如此。對有因的法,還可以是對境、親依、近依因緣。按照這種方式,可以理解所有對境因緣法的多種因緣性。 在親依因緣中,對境親依因緣的多種因緣性,可以按照對境因緣的方式來理解。在同時生起的親依因緣中,如無癡因一樣,可以成為二十種因緣。 欲求不是因、前生、業、食、感官、禪定、道的因緣,但是其餘十七種因緣的因緣。心不是因、前生、業、禪定、道的因緣,但是其餘二十九種因緣的因緣。精進不是因、前生、業、食、禪定的因緣,但是其餘二十九種因緣的因緣。

Anantarapaccaye 『『cakkhuviññāṇadhātū』』tiādinā nayena vuttesu catūsu khandhesu vedanākkhandho hetupurejātakammāhāramaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Saññākkhandho indriyajhānapaccayopi na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Saṅkhārakkhandhe hetū hetupaccaye vuttanayena, chandavīriyāni adhipatipaccaye vuttanayeneva paccayā honti. Phasso hetupurejātakammaindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Cetanā hetupurejātaindriyajhānamaggapaccayo na hoti. Sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vitakko hetupurejātakammāhārindriyapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vicāro maggapaccayopi na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Pīti tesaññeva vasena paccayo hoti. Cittekaggatā hetupurejātakammāhārapaccayo na hoti, sesānaṃ vīsatiyā vasena paccayo hoti. Saddhā hetupurejātakammāhārajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Sati tehi ceva maggapaccayena cāti ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Jīvitindriyaṃ saddhāya vuttānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Hirottappaṃ tato indriyapaccayaṃ apanetvā sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Tathā kāyapassaddhādīni yugaḷakāni, yevāpanakesu adhimokkhamanasikāratatramajjhattatā karuṇāmuditā ca. Viratiyo pana tehi ceva maggapaccayena cāti aṭṭhārasadhā paccayā honti. Micchādiṭṭhi tato vipākapaccayaṃ apanetvā sattarasadhā, micchāvācākammantājīvā tehi ceva kammāhārapaccayehi cāti ekūnavīsatidhā. Ahirikaṃ anottappaṃ māno thinaṃ middhaṃ uddhaccanti ime hetupurejātakammavipākāhārindriyajhānamaggapaccayā na honti, sesānaṃ pana soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Vicikicchāissāmacchariyakukkuccāni tato adhipatipaccayaṃ apanetvā pannarasadhā viññāṇakkhandhassa. Adhipatipaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Samanantarapaccayepi eseva nayo.

Sahajātapaccaye catūsu tāva khandhesu ekekassa dhammassa anekapaccayabhāvo vuttanayeneva veditabbo. Cattāri mahābhūtāni ārammaṇaārammaṇādhipatisahajātaaññamaññanissayaupanissayapurejātaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Hadayavatthu tesañceva vippayuttassa ca vasena dasadhā paccayo hoti. Aññamaññapaccaye apubbaṃ natthi. Nissayapaccaye cakkhāyatanādīni ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Upanissaye apubbaṃ natthi. Purejātapaccaye rūpasaddagandharasāyatanāni ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayapurejātaatthiavigatavasena chadhā paccayā honti. Ettakamevettha apubbaṃ. Pacchājātādīsu apubbaṃ natthi. Āhārapaccaye kabaḷīkārāhāro ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayaāhāraatthiavigatavasena chadhā paccayo hoti. Indriyādīsu apubbaṃ natthi. Evamettha ekadhammassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.

在無因緣中,"眼識界"等方式所述的四種蘊中,感覺蘊的因緣不是業因緣,而是其餘二十種因緣的因緣。感知蘊的感官禪定因緣不是因緣,而是其餘十七種因緣的因緣。行蘊的因緣根據因緣的方式所述,慾望和精進的因緣也根據因緣的方式所述。接觸的因緣不是業因緣,而是其餘十八種因緣的因緣。意志的因緣不是業因緣,而是其餘二十種因緣的因緣。思維的因緣不是業因緣,而是其餘二十種因緣的因緣。反思的因緣不是道的因緣,而是其餘十七種因緣的因緣。喜悅的因緣是這些的因緣。心的專注不是業因緣,而是其餘二十種因緣的因緣。信仰的因緣不是業因緣,而是其餘十八種因緣的因緣。正念的因緣與這些和道的因緣一起,是二十種因緣的因緣。生命感官的因緣是信仰的因緣,是其餘十八種因緣的因緣。羞愧和不安的因緣除去感官因緣,成為十七種因緣的因緣。身體的安寧等也是成對的因緣,這些在無因緣中,心的專注、慈悲、喜悅等是因緣。戒律的因緣與這些和道的因緣一起,成為十八種因緣的因緣。錯誤的見解除去異熟因緣,成為十七種因緣的因緣,錯誤的言辭、行為、生活與這些因緣一起,成為二十種因緣的因緣。無羞愧、無不安、傲慢、懈怠、懶惰、輕率這些因緣不是業因緣,而是其餘十六種因緣的因緣。懷疑、吝嗇、懈怠等除去主導因緣,成為十五種因緣的因緣。主導因緣的方式可以理解為多種因緣的性質。緊鄰因緣也是如此。 在相鄰因緣中,四種蘊中每一種法的多種因緣的性質應當理解。四大元素與對像、對象的主導因緣、相互依賴、相互依賴、前生、無離去等方面,成為九種因緣的因緣。心臟的基礎與這些的結合,成為十種因緣的因緣。相互依賴因緣中沒有獨特的因緣。主導因緣中,眼處等與對像、對象的主導因緣、相互依賴、相互依賴、前生、無離去等方面,成為九種因緣的因緣。依賴中沒有獨特的因緣。前生因緣中,色聲香味觸等與對像、對象的主導因緣、相互依賴、前生、無離去等方面,成為六種因緣的因緣。這些是獨特的。後生等中沒有獨特的因緣。食的因緣中,食物的依賴、對像、對象的主導因緣、相互依賴、食物等方面,成為六種因緣的因緣。感官等中沒有獨特的因緣。這樣,單一法的多種因緣的性質也應當被理解。

Ekapaccayassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccayādīsu yassa kassaci ekassa paccayassa yenākārena yenatthena yo paccayuppannānaṃ paccayo hoti, taṃ ākāraṃ taṃ atthaṃ avijahitvāva aññehipi yehākārehi yehi atthehi so tasmiññeva khaṇe tesaṃ dhammānaṃ anekapaccayabhāvaṃ gacchati, tato anekapaccayabhāvato tassa vinicchayo veditabboti attho. Seyyathidaṃ – amoho hetupaccayo, so hetupaccayattaṃ avijahantova adhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Alobhādosā tato adhipatiindriyamaggapaccaye tayo apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Idaṃ vipākahetūsuyeva labbhati, kusalakiriyesu pana vipākapaccayatā parihāyati. Lobhadosamohā te tayo vipākañcāti cattāro apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.

Ārammaṇapaccayo taṃ ārammaṇapaccayattaṃ avijahantaṃyeva ārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi sattahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayamettha ukkaṭṭhaparicchedo, arūpadhammānaṃ pana atītānāgatānaṃ vā rūpadhammānaṃ ārammaṇapaccayabhāve sati ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayamattaññeva uttari labbhati. Adhipatipaccaye vīmaṃsā amohasadisā. Chando adhipatipaccayo adhipatipaccayattaṃ avijahantova sahajātaaññamaññanissayavipākasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vīriyaṃ tesañceva indriyamaggapaccayānañcāti imesaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Cittaṃ tato maggapaccayaṃ apanetvā āhārapaccayaṃ pakkhipitvā imesaṃ vasena adhipatipaccayato uttari dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ārammaṇādhipatino pana heṭṭhā ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo.

Anantarasamanantarapaccayā anantarasamanantarapaccayattaṃ avijahantāva upanissayakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Sahajātapaccayo sahajātapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatiaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedo vatthusahajātādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ abhāvopi veditabbo. Aññamaññapaccayepi eseva nayo.

Nissayapaccayo nissayapaccayattaṃ avijahantova catuvīsatiyā paccayesu attano nissayapaccayattañceva anantarasamanantarapacchājātaāsevananatthivigatapaccaye ca cha apanetvā sesānaṃ vasena aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedova vatthunissayādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ ābhāvopi veditabbo.

單一因緣的多種法是指:在因緣等中,任何單一因緣,以其方式和意義成為諸法因緣,而不放棄其因緣的本質,在同一時刻可以以其他方式和意義成為多種法的因緣。例如: 無癡是因緣,不放棄其因緣本質,可以通過主導、同時生起、相互、依賴、異熟、感官、道、相應、不相應、有、不離去等十一種方式成為多種法的因緣。 無貪、無瞋除去主導、感官、道的因緣,可以通過其餘方式成為多種法的因緣。這僅僅存在於異熟因中,在善法和唯作法中,異熟因緣的性質會減弱。貪、瞋、癡除去異熟和四種因緣,可以通過其餘方式成為多種法的因緣。 對境因緣不放棄其對境因緣本質,可以通過對境、主導、依賴、近依、前生、不相應、有、不離去等七種方式成為多種法的因緣。這是最高限度的描述,對於無色法和過去未來的色法,僅僅是對境、主導、近依的因緣。 主導因緣中,無癡類似。欲求作為主導因緣,不放棄其主導因緣本質,可以通過同時生起、相互、依賴、異熟、相應、不相應、有、不離去等八種方式成為多種法的因緣。精進可以通過這些和感官、道的因緣,成為十種方式的多種法因緣。心可以除去道的因緣,加入食的因緣,通過十種方式成為多種法的因緣。對境的主導因緣可以按照對境因緣的方式理解。 緊鄰和相續因緣不放棄其本質,可以通過近依、業、修習、無、離去等五種方式成為多種法的因緣。在這裡,只有聖道的意志可以成為業因緣,其餘法不能。 同時生起因緣不放棄其本質,可以通過因、主導、相互、依賴、業、異熟、食、感官、道、相應、不相應、有、不離去等十四種方式成為多種法的因緣。這是最高限度的描述,對於對像等,可以理解為因緣等的缺失。 相互因緣也是如此。 依賴因緣不放棄其本質,在二十四種因緣中,可以除去自身的依賴因緣和緊鄰、相續、後生、修習、無、離去等六種因緣,通過其餘十七種方式成為多種法的因緣。這也是最高限度的描述,對於對像等,可以理解為因緣等的缺失。

Upanissayapaccaye ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatisadiso. Anantarūpanissayo anantarūpanissayapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantarakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi chahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Pakatūpanissayo pakatūpanissayova. Purejātapaccayo attano purejātapaccayattaṃ avijahantova ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayaindriyavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaniddesova ārammaṇapurejāte panettha nissayaindriyavippayuttapaccayatā na labbhati. Ito uttaripi labbhamānālabbhamānaṃ veditabbaṃ. Pacchājātapaccayo attano pacchājātapaccayabhāvaṃ avijahantova vippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi tīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āsevanapaccayo āsevanapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraupanissayanatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.

Kammapaccayo kammapaccayattaṃ avijahantova ekakkhaṇiko tāva sahajātaaññamaññanissayavipākaāhārasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi navahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Nānākkhaṇiko upanissayaanantarasamanantaranatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vipākapaccayo vipākapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āhārapaccaye kabaḷīkāro āhāro āhārapaccayattaṃ avijahantova atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Sesā tayo āhārapaccayattaṃ avijahantāva yathānurūpaṃ adhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaindriyasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.

Indriyapaccaye rūpino pañcindriyā indriyapaccayattaṃ avijahantāva nissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Rūpajīvitindriyampi indriyapaccayattaṃ avijahantaññeva atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Arūpino indriyānipi yathānurūpaṃ indriyapaccayattaṃ avijahantāneva hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaāhārajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Jhānapaccayo jhānapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Maggapaccayo maggapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ jhānapaccaye vuttānaṃ dasannaṃ hetuadhipatīnañcāti imesaṃ vasena aparehipi dvādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.

依賴因緣中,對境依賴因緣與對境主導因緣相似。無間接依賴因緣不放棄其本質,可以通過相鄰、同時生起、修習、無、離去等六種方式成為多種法的因緣。只有聖道的意志可以成為業因緣,其餘法不能。自然依賴因緣是自然依賴因緣本質。前生因緣不放棄其本質,可以通過對境、主導、依賴、近依、感官、異熟等八種方式成為多種法的因緣。這也是最高限度的描述,而在這裡對境的依賴因緣不再存在。從這裡向上也應當被理解為可得與不可得。 後生因緣不放棄其本質,可以通過相應的依賴、異熟等三種方式成為多種法的因緣。修習因緣不放棄其本質,可以通過相鄰、同時生起、依賴、無、離去等五種方式成為多種法的因緣。 業因緣不放棄其本質,可以通過相應的、同時生起、相互、依賴、異熟、食、感官、道、相應、不相應等九種方式成為多種法的因緣。多種法的因緣可以通過相鄰的、同時生起的、依賴、異熟等五種方式成為多種法的因緣。異熟因緣不放棄其本質,可以通過因、主導、相互、依賴、異熟、食、感官、道、相應、不相應等十三種方式成為多種法的因緣。食的因緣中,食物的依賴不放棄其本質,可以通過存在等兩種方式成為多種法的因緣。 其餘三種食的因緣不放棄其本質,可以通過相應的、主導、相互、依賴、異熟、感官、道、相應、不相應等十一種方式成為多種法的因緣。 感官因緣中,色法的五種感官不放棄其本質,可以通過依賴、前生、異熟等五種方式成為多種法的因緣。色法的生命感官也不放棄其本質,可以通過存在等兩種方式成為多種法的因緣。無色法的感官也可以通過相應的、主導、相互、依賴、異熟、食、感官、道、相應、不相應等十三種方式成為多種法的因緣。禪定因緣不放棄其本質,可以通過相應的、主導、相互、依賴、異熟、感官、道、相應、不相應等十種方式成為多種法的因緣。道的因緣不放棄其本質,可以通過相應的、禪定因緣中所述的十種因緣成為多種法的因緣。

Sampayuttapaccayo sampayuttapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vippayuttapaccayo vippayuttapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatasaṅkhāte cha paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Tattha rūpassa ca arūpassa ca paccayavibhāgo veditabbo. Atthipaccayo atthipaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevananatthivigatasaṅkhāte pañca paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehi aṭṭhārasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Natthipaccayavigatapaccayā anantarapaccayasadisā . Avigatapaccayo atthipaccayasadisoyevāti evamettha ekapaccayassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.

Paccayasabhāgatoti etesu hi catuvīsatiyā paccayesu anantarasamanantaraanantarūpanissayaāsevananatthivigatā sabhāgā, tathā ārammaṇaārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayāti iminā upāyenettha paccayasabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.

Paccayavisabhāgatoti purejātapaccayo panettha pacchājātapaccayena visabhāgo, tathā sampayuttapaccayo vippayuttapaccayena, atthipaccayo natthipaccayena, vigatapaccayo avigatapaccayenāti iminā upāyenettha paccayavisabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.

Yugaḷakatoti etesu ca atthasarikkhatāya, saddasarikkhatāya, kālapaṭipakkhatāya, hetuphalatāya, aññamaññapaṭipakkhatāyāti imehi kāraṇehi yugaḷakato viññātabbo vinicchayo. Anantarasamanantarā hi atthasarikkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma; nissayūpanissayā saddasarikkhatāya, purejātapacchājātā kālapaṭipakkhatāya, kammapaccayavipākapaccayā hetuphalatāya, sampayuttavippayuttapaccayā aññamaññapaṭipakkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma, tathā atthinatthipaccayā, vigatāvigatapaccayā cāti evamettha yugaḷakatopi viññātabbo vinicchayo. Janakājanakatoti etesu ca anantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanapaccayā nānākkhaṇiko, kammapaccayo, natthivigatapaccayāti ime paccayā janakāyeva, na ajanakā. Pacchājātapaccayo kevalaṃ upatthambhakoyeva, na janako. Sesā janakā ca ajanakā ca upatthambhakā cāti attho. Evamettha janakājanakatopi viññātabbo vinicchayo.

Sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikatoti etesu ca sahajātanissayaatthiavigatapaccayā sabbaṭṭhānikā nāma, sabbesaṃ saṅkhatānaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Etehi vinā uppajjamāno ekadhammopi natthīti. Ārammaṇaārammaṇādhipatianantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanasampayuttanatthivigatapaccayā asabbaṭṭhānikā nāma. Na sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā, arūpakkhandhānaññeva pana ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Arūpadhammāyeva hi etehi uppajjanti, na rūpadhammā. Purejātapacchājātāpi asabbaṭṭhānikā arūparūpānaññeva yathākkamena paccayabhāvato. Vuttāvasesāpi ekaccānaṃ rūpārūpadhammānaṃ uppattihetuto na sabbaṭṭhānikāti evamettha sabbaṭṭhānikā sabbaṭṭhānikatopi viññātabbo vinicchayo.

伴隨因緣不放棄其伴隨因緣的本質,可以通過相應的、主導、同時生起、相互、依賴、異熟、食、感官、道、相應、不相應等十三種方式成為多種法的因緣。分離因緣不放棄其分離因緣的本質,可以通過相鄰、同時生起、修習、無、離去等六種方式成為多種法的因緣。在這裡,色法和無色法的因緣的劃分應當被理解。存在因緣不放棄其存在因緣的本質,可以通過相鄰、同時生起、修習、無、離去等五種方式成為多種法的因緣。不存在因緣的缺失與依賴因緣相似。無缺失因緣與存在因緣相似。因此,在這裡,單一因緣的多種法的性質也應當被理解。 因緣的性質是指在這二十四種因緣中,依賴、同時生起、相鄰、相互、依賴、異熟等因緣的性質應當被理解。 因緣的不同性質則是:前生因緣與後生因緣不同,伴隨因緣與分離因緣不同,存在因緣與不存在因緣不同,無缺失因緣與有缺失因緣不同。因此,在這裡,因緣的不同性質也應當被理解。 成對的性質是指:在這些因緣中,因果相似、因果相反、時間相反、因果結果、相互相反等原因應當被理解。無間接依賴因緣與因果相似的性質相同;依賴與相互依賴的性質相同;前生與後生的時間相反;業因緣與異熟因緣的結果相同;伴隨因緣與分離因緣的相互相反性質相同。因此,在這裡,成對的性質也應當被理解。 生與生的因緣是指:在這些因緣中,無間接依賴、同時生起、自然、修習等因緣是不同的,業因緣、不存在因緣等因緣是生的,而不是生的。後生因緣僅僅是支援,而不是生的。其餘的生與非生的因緣是支援的。因此,在這裡,生與非生的性質也應當被理解。 所有因緣的性質是指:在這些因緣中,伴隨的、存在的、無缺失的因緣是所有因緣的性質,所有因緣的因緣是色法與無色法的因緣。沒有這些因緣的法是無法產生的。對境與對境主導的因緣、無間接依賴、同時生起、修習、相互、依賴、異熟等因緣是所有因緣的性質。並不是所有的色法與無色法的因緣,只有無色法的因緣才是因緣的性質。無色法的因緣確實是由這些因緣產生的,而不是色法的因緣。前生與後生的因緣也是所有因緣的性質,依照其因緣的性質而存在。因此,剩餘的因緣也應當被理解為某些色法與無色法的產生因緣。如此,在這裡,所有因緣的性質也應當被理解。

Rūpaṃ rūpassātiādivikappatoti etesu ca catuvīsatiyā paccayesu ekapaccayopi ekantena rūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāma natthi, ekantena pana rūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Purejātapaccayo. Purejātapaccayo hi ekantena rūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo nāmātipi natthi, ekantena pana arūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatavasena chabbidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena arūpameva hutvāpi ekantena rūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Pacchājātapaccayo. So hi ekantena arūpaṃ hutvā rūpasseva paccayo hoti; ekantena pana arūpadhammova hutvā rūpārūpānaṃ paccayopi atthi. Kataro panesoti? Hetukammavipākajhānamaggavasena pañcavidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā rūpadhammānaṃ arūpadhammānampi paccayo hoti. Ekantena pana rūpārūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāmātipi natthi, arūpasseva pana hoti. Kataro panesoti? Ārammaṇapaccayo ceva upanissayapaccayo ca. Idañhi dvayaṃ ekantena rūpārūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpārūpameva hutvā pana rūpārūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Adhipatisahajātaaññamaññanissayaāhāraindriyavippayuttaatthiavigatavasena navavidho. So hi sabbopi ekantena rūpārūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo hotīti evamettha rūpaṃ rūpassātiādivikappatopi viññātabbo vinicchayo.

Bhavabhedatoti imesu pana catuvīsatiyā paccayesu pañcavokārabhave tāva na koci paccayo na labbhati nāma. Catuvokārabhave pana tayo purejātapacchājātavippayuttapaccaye apanetvā sesā ekavīsatimeva labbhanti. Ekavokārabhave sahajātaaññamaññanissayakammaindriyaatthiavigatavasena satteva labbhanti. Bāhire pana anindriyabaddharūpe sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatavasena pañceva labbhantīti evamettha bhavabhedatopi viññātabbo vinicchayoti.

Paccayaniddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Pucchāvāro

色法、色法的性質等的劃分是指:在這二十四種因緣中,單一因緣若僅僅是色法存在,則沒有色法的因緣;但若僅僅是色法存在,則有無色法的因緣。那究竟是什麼呢?是前生因緣。前生因緣確實是單一的,僅僅是色法存在的同時,也有無色法的因緣。單一的僅僅是色法存在的同時,沒有色法與無色法的因緣;但若僅僅是無色法存在,則有無色法的因緣。那究竟是什麼呢?是無間接依賴因緣,具體分為六種。它確實是單一的,完全是無色法存在的同時,也有無色法的因緣。單一的無色法存在的同時,也有單一的色法的因緣。那究竟是什麼呢?是後生因緣。後生因緣確實是單一的,僅僅是無色法存在的同時,也有色法的因緣;而單一的無色法存在的同時,也有色法與無色法的因緣。那究竟是什麼呢?是因果、業、異熟、禪定、道等五種。它確實是單一的,完全是無色法存在的同時,也有色法的因緣。單一的無色法存在的同時,沒有色法的因緣,但無色法的因緣是存在的。那究竟是什麼呢?是對境因緣和依賴因緣。這兩者確實是單一的,完全是色法與無色法的因緣。單一的色法與無色法的因緣也有可能存在。那究竟是什麼呢?是主導因緣、同時生起的因緣、相互的因緣、依賴的因緣、無色法的因緣、異熟的因緣等九種。它確實是單一的,完全是色法與無色法的因緣。 存在的分裂是指:在這二十四種因緣中,五種存在的因緣是不存在的。若在五種存在的因緣中,去掉三種前生因緣和後生因緣,其餘的二十種因緣便存在。若在單一的存在中,伴隨的、相互的因緣則存在。 因緣的描述和分類已經完成。 問答部分。

  1. Paccayānulomavaṇṇanā

Evaṃ anulomapaṭṭhānādīsu tikapaṭṭhānādivasena catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhāne paṭṭhānamahāpakaraṇe ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā, te paccaye eva tāva iminā mātikānikkhepapaccayavibhaṅgasaṅkhātena vārena uddesato ca niddesato ca dassetvā, idāni ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te tikādayo imesaṃ paccayānaṃ vasena vitthāretvā dassetuṃ ekekaṃ tikadukaṃ nissāya sattahi mahāvārehi desanā katā. Tesaṃ imāni nāmāni – paṭiccavāro, sahajātavāro, paccayavāro, nissayavāro, saṃsaṭṭhavāro, sampayuttavāro, pañhāvāroti.

Tattha 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo』』ti evaṃ paṭiccābhidhānavasena vutto paṭiccavāro nāma. Kusalaṃ dhammaṃ sahajāto kusalo dhammo』』ti evaṃ sahajātābhidhānavasena vutto sahajātavāro nāma. So purimena paṭiccavārena atthato ninnānākaraṇo. Paṭiccābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sahajātābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Dvīsupi cetesu rūpārūpadhammavasena paccayā ceva paccayuppannadhammā ca veditabbā. Te ca kho sahajātāva, na purejātapacchājātā labbhanti. 『『Kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo』』ti evaṃ paccayābhidhānavasena vutto pana paccayavāro nāma. Sopi purimavāradvayaṃ viya rūpārūpadhammavaseneva veditabbo. Paccayo panettha purejātopi labbhati. Ayamassa purimavāradvayato viseso. Tadanantaro 『『kusalaṃ dhammaṃ nissāya kusalo dhammo』』ti evaṃ nissayābhidhānavasena vutto nissayavāro nāma. So purimena paccayavārena atthato ninnānākaraṇo. Paccayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, nissayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Tato paraṃ 『『kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭho kusalo dhammo』』ti evaṃ saṃsaṭṭhābhidhānavasena vutto saṃsaṭṭhavāro nāma. 『『Kusalaṃ dhammaṃ sampayutto kusalo dhammo』』ti evaṃ sampayuttābhidhānavasena vutto sampayuttavāro nāma. So purimena saṃsaṭṭhavārena atthato ninnānākaraṇo. Saṃsaṭṭhābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sampayuttābhidhānavasena dutiyo. Dvīsupi cetesu arūpadhammavaseneva paccayā paccayuppannā ca veditabbā. Sattamavāre pana yasmā 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo』』tiādinā nayena te te pañhe uddharitvā puna 『『kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhāna』』ntiādinā nayena sabbepi te pañhā nijjaṭā niggumbā ca katvā vibhattā, tasmā so vāro pañhānaṃ sādhukaṃ vibhattattā pañhāvārotveva saṅkhyaṃ gato. Rūpārūpadhammavaseneva panettha paccayāpi paccayuppannāpi veditabbā.

Tattha yo tāva esa sabbapaṭhamo paṭiccavāro nāma, so uddesato niddesato ca duvidho hoti. Tattha uddesavāro paṭhamo, pucchāvārotipi vuccati. Paṇṇattivārotipi tasseva nāmaṃ. So hi kusalādayo paṭicca kusalādīnaṃ hetupaccayādīnaṃ vasena uddiṭṭhattā uddesavāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā pucchitattā pucchāvāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā paññāpitattā paṇṇattivārotipi vutto.

25-

因緣順適的描述 如此,在順適的《發趣論》等中,通過三法發趣等的方式,在二十四種總髮趣的綜合中,在《發趣大論》中,已經說明了依賴於三法等的發趣,二法發趣等。沒有觸及那些通過因緣的方式劃分的三法等,現在首先通過總說和詳說的方式展示這些因緣,然後依賴於七個大段落詳細闡述每一個三法和二法。這些段落的名稱是:緣起段、同時生起段、因緣段、依賴段、相互段、伴隨段、問答段。 在此,"緣起善法"等的方式被稱為緣起段。"同時生起善法"等的方式被稱為同時生起段。它在本質上與前面的緣起段不同。從覺悟的角度來說,第一段是通過緣起的方式說明,第二段是通過同時生起的方式說明。在這兩個段落中,因緣和因緣生起的法應當通過色法和無色法來理解。它們是同時生起的,不是前生或後生的。 "依因善法"等的方式被稱為因緣段。它應當像前面兩個段落一樣,通過色法和無色法來理解。在這裡,因緣也可以是前生的。這是它與前面兩個段落的不同之處。 接下來,"依賴善法"等的方式被稱為依賴段。它在本質上與前面的因緣段不同。從覺悟的角度來說,第一段是通過因緣的方式說明,第二段是通過依賴的方式說明。 然後,"相互善法"等的方式被稱為相互段。"伴隨善法"等的方式被稱為伴隨段。它在本質上與前面的相互段不同。從覺悟的角度來說,第一段是通過相互的方式說明,第二段是通過伴隨的方式說明。在這兩個段落中,因緣和因緣生起的法應當通過無色法來理解。 在第七個段落中,通過"善法是善法的因緣"等方式提出各種問題,然後通過"善因與伴隨的蘊"等方式解開這些問題,因此這個段落因為詳細闡述了問題,所以被稱為問答段。在這裡,因緣和因緣生起的法應當通過色法和無色法來理解。 在這些段落中,第一個緣起段有兩種:總說段和問答段。也稱為顯示段。它是通過善法等緣起善法的因緣等方式總說的,因為是通過問題提出善法等緣起善法的生起,所以也稱為問答段;因為是通過善法等緣起善法的因緣等方式闡明的,所以也稱為顯示段。

  1. Tattha siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti parikappapucchā. Ayañhettha attho – yo kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā, kiṃ so kusalaṃ dhammaṃ paṭicca siyāti atha vā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca yo kusalo dhammo uppajjeyya, so hetupaccayā siyāti ayamettha attho. Tattha paṭīti sadisatthe vattati. Sadisapuggalo hi paṭipuggalo, sadisabhāgo ca paṭibhāgoti vuccati. Iccāti gamanussukkavacanametaṃ. Ubhayaṃ ekato katvā paṭiccāti paṭigantvā sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvā, tena saddhiṃ ekato uppattibhāvaṃ upagantvāti vuttaṃ hoti. Kusalo dhammoti evaṃ sahuppattibhāvena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti pucchati. Atha vā paṭiccāti paccayaṃ katvā. Taṃ pana paccayakaraṇaṃ purejātepi paccaye labbhati sahajātepi. Idha sahajātaṃ adhippetaṃ. Siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalotiādīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi sahajātavasena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo natthi, imasmiṃ pana pucchāvāre yampi vissajjiyamānaṃ atthato labbhati, yampi na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchāvasena uddhaṭaṃ. Parato pana vissajjane yaṃ na labbhati, taṃ pahāya yaṃ labbhati, tadeva vissajjitaṃ.

Evamettha pucchānaṃ atthañceva pucchāgatiñca ñatvā idāni gaṇanavasena pucchāparicchedo veditabbo . Ettha hi 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭiccā』』ti kusalapadaṃ ādiṃ katvā kusalākusalābyākatantā tisso pucchā, puna tadevādiṃ katvā kusalābyākatādivasena dukappabhedantā tisso, puna tadevādiṃ katvā tikantā ca ekā, evaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalādikā satta pucchā, tathā akusalādikā, tathā abyākatādikā, tathā kusalābyākatādikā, akusalābyākatādikā, kusalākusalādikā, kusalākusalābyākatādikāti sabbāpi sattannaṃ sattakānaṃ vasena kusalattikaṃ nissāya hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ pucchā.

Tattha ekamūlakāvasānā nava, ekamūladukāvasānā nava, ekamūlatikāvasānā tisso, dukamūlaekāvasānā nava, dukamūladukāvasānā nava, dukamūlatikāvasānā tisso, tikamūlaekāvasānā tisso, tikamūladukāvasānā tisso, tikamūlatikāvasānā ekāti evametā mūlavasenāpi veditabbā. Yathā ca hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ, ārammaṇapaccayādīsupi tathevāti sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu –

Sahassamekañca sataṃ, chasattati punāparā;

Pucchā sampiṇḍitā honti, nayamhi ekamūlake.

35-36. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayāti dumūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇaduko…pe… hetuavigatadukoti hetupaccayena saddhiṃ tevīsati dukā honti. Tesu hetupaccaye viya hetārammaṇadukepi ekūnapaññāsaṃ pucchā, tāsu pāḷiyaṃ dveyeva dassitā. Yathā ca hetārammaṇaduke ekūnapaññāsaṃ tathā hetādhipatidukādīsupi. Tattha paṭhamapucchāvasena hetādhipatiduko, hetānantaraduko, hetusamanantaradukoti paṭipāṭiyā tayo duke dassetvā pariyosāne hetuavigataduko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Pucchāparicchedo panettha evaṃ veditabbo.

Sahassamekañca sataṃ, sattavīsatimeva ca;

Dukesu tevīsatiyā, pucchā honti dumūlake.

在此,可能會有這樣的假設性問題:"是否由於因緣,依善法而善法生起?"這裡的意思是:由於因緣而生起的善法,是否依賴於善法?或者,依賴於善法而生起的善法,是否由於因緣?在這裡,"依"的意思是相似。相似的人被稱為對等的人,相似的部分被稱為對等的部分。"依"是表示努力的詞。把這兩個合在一起,"依"的意思就是:以相似的方式同時生起,與之一起生起。"善法"就是以這種同時生起的方式,問是否由於因緣,依善法而善法生起。或者,"依"的意思是作為條件。這種作為條件既可以是前生的條件,也可以是同時生起的條件。這裡指的是同時生起的條件。對於"是否依善法而不善法生起"等問題也是同樣的道理。雖然從同時生起的角度來說,依善法而不善法不會生起,但在這個問答段中,無論實際上能否得到,所有的問題都被提出來了。但在後面的回答中,只回答了能得到的,捨棄了得不到的。 這樣,在理解了問題的意思和問題的來源之後,現在應當通過計數來了解問題的範圍。在這裡,以"依善法"為開始,有善、不善、無記三個問題,然後又以此為開始,有善無記等二法的三個問題,然後又以此為開始,有一個三法的問題,這樣以"依善法"為開始的有七個問題,同樣以不善為開始的有七個問題,以無記為開始的有七個問題,以善無記為開始的有七個問題,以不善無記為開始的有七個問題,以善不善為開始的有七個問題,以善不善無記為開始的有七個問題,這樣在善三法中,關於因緣一共有四十九個問題。 在這些問題中,以一法為根源的有九個,以一法為根源二法為結尾的有九個,以一法為根源三法為結尾的有三個,以二法為根源一法為結尾的有九個,以二法為根源二法為結尾的有九個,以二法為根源三法為結尾的有三個,以三法為根源一法為結尾的有三個,以三法為根源二法為結尾的有三個,以三法為根源三法為結尾的有一個,這樣也可以從根源的角度來理解這些問題。就像因緣有四十九個問題一樣,在所緣緣等中也是如此,在所有二十四種緣中 - 一千一百七十六個問題, 在單一根源的方法中被總結。 在此之後,開始了"因緣所緣緣"的雙根源方法。在那裡,有因所緣二法等二十三個二法。在這些二法中,就像在因緣中有四十九個問題一樣,在因所緣二法中也有四十九個問題,在這些問題中,經文只顯示了兩個。就像在因所緣二法中有四十九個問題一樣,在因增上二法等中也是如此。在那裡,通過第一個問題顯示了因增上二法、因無間二法、因等無間二法等三個二法,最後顯示了因不離去二法,其餘的被省略了。這裡的問題範圍應當這樣理解: 在二十三個二法中, 雙根源方法中有一千一百二十七個問題。

  1. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti timūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇadukena saddhiṃ adhipatipaccayādīsu bāvīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena bāvīsati tikā honti. Tesu paṭhamapucchāvasena paṭhamattikañca dutiyattikañca dassetvā pariyosānatiko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Yathā pana dukesu, evaṃ tikesupi ekamekasmiṃ tike ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi bāvīsatiyā tikesu –

Sahassamekaṃ pucchānaṃ, aṭṭhasattatimeva ca;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi tikamūlake.

在此之後,開始了"因緣、所緣緣、增上緣"的三根源方法。在那裡,因所緣二法與增上緣等二十二種緣中的每一種結合,形成二十二個三法。在這些三法中,通過第一個問題顯示了第一個三法和第二個三法,最後顯示了最後一個三法,其餘的被省略了。就像在二法中一樣,在三法中也是每一個三法有四十九個問題,在所有二十二個三法中 - 一千零七十八個問題, 在三根源方法中通過計數得出。 provided by EasyChat

  1. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā anantarapaccayāti catumūlakanayo āraddho. Tattha paṭhamattikena saddhiṃ anantarapaccayādīsu ekavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekavīsati catukkā honti. Tesu dve catukke dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Idhāpi ekamekasmiṃ catukke ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi ekavīsatiyā catukkesu –

Sahassamekaṃ pucchānaṃ, ekūnatiṃsa punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi catumūlake.

Tato paraṃ pañcamūlakaṃ ādiṃ katvā yāva sabbamūlakā desanā katā, taṃ sabbaṃ saṅkhipitvā heṭṭhā vuttañca upari vattabbañca ekato katvā pāḷiyaṃ 『『ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ, pañcamūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba』』nti nayo dassito. Tattha ekamūlakādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ vuttameva. Pañcamūlake pana paṭhamacatukkena saddhiṃ samanantarapaccayādīsu samavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena samavīsati pañcakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni nava pucchānaṃ, asīti ca punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi pañcamūlake.

Chamūlake paṭhamapañcakena saddhiṃ sahajātapaccayādīsu ekūnavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekūnavīsati chakkā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni nava pucchānaṃ, ekatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi chakkamūlake.

Sattamūlake paṭhamachakkena saddhiṃ aññamaññapaccayādīsu aṭṭhārasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭhārasa sattakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni aṭṭha pucchānaṃ, dvāsīti ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi sattamūlake.

Aṭṭhamūlake paṭhamasattakena saddhiṃ nissayapaccayādīsu sattarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena sattarasa aṭṭhakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni aṭṭha pucchānaṃ, tettiṃsā ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi aṭṭhamūlake.

Navamūlake paṭhamaaṭṭhakena saddhiṃ upanissayapaccayādīsu soḷasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena soḷasa navakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni satta pucchānaṃ, caturāsīti tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi navamūlake.

Dasamūlake paṭhamanavakena saddhiṃ purejātapaccayādīsu pannarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pannarasa dasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni satta pucchānaṃ, pañcatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi dasamūlake.

Ekādasamūlake paṭhamadasakena saddhiṃ pacchājātapaccayādīsu cuddasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cuddasa ekādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cha satāni ca pucchānaṃ, chaḷāsīti tatoparā;

Nayamhi pucchā gaṇitā, ekādasakamūlake.

Dvādasamūlake paṭhamaekādasakena saddhiṃ āsevanapaccayādīsu terasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena terasa dvādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cha satāni ca pucchānaṃ, sattatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye dvādasamūlake.

在此之後,開始了"因緣、所緣緣、增上緣、無間緣"的四根源方法。在那裡,第一個三法與無間緣等二十一種緣中的每一種結合,形成二十一個四法。在這些四法中,顯示了兩個四法,其餘的被省略了。在這裡,每一個四法也有四十九個問題,在所有二十一個四法中 - 一千零二十九個問題, 在四根源方法中通過計數得出。 在此之後,從五根源開始直到全根源的教導都被概括了,把前面所說的和後面要說的合在一起,在經文中顯示了"一根源、二根源、三根源、四根源、五根源、全根源應當由不迷惑者詳細闡述"的方法。在一根源等中應該說的已經說了。在五根源中,第一個四法與等無間緣等二十種緣中的每一種結合,形成二十個五法。在這些五法中,每一個都有四十九個問題 - 九百八十個問題, 在五根源方法中通過計數得出。 在六根源中,第一個五法與俱生緣等十九種緣中的每一種結合,形成十九個六法。在這些六法中,每一個都有四十九個問題 - 九百三十一個問題, 在六根源方法中通過計數得出。 在七根源中,第一個六法與相互緣等十八種緣中的每一種結合,形成十八個七法。在這些七法中,每一個都有四十九個問題 - 八百八十二個問題, 在七根源方法中通過計數得出。 在八根源中,第一個七法與依止緣等十七種緣中的每一種結合,形成十七個八法。在這些八法中,每一個都有四十九個問題 - 八百三十三個問題, 在八根源方法中通過計數得出。 在九根源中,第一個八法與親依止緣等十六種緣中的每一種結合,形成十六個九法。在這些九法中,每一個都有四十九個問題 - 七百八十四個問題, 在九根源方法中通過計數得出。 在十根源中,第一個九法與前生緣等十五種緣中的每一種結合,形成十五個十法。在這些十法中,每一個都有四十九個問題 - 七百三十五個問題, 在十根源方法中通過計數得出。 在十一根源中,第一個十法與後生緣等十四種緣中的每一種結合,形成十四個十一法。在這些十一法中,每一個都有四十九個問題 - 六百八十六個問題, 在十一根源方法中通過計數得出。 在十二根源中,第一個十一法與重複緣等十三種緣中的每一種結合,形成十三個十二法。在這些十二法中,每一個都有四十九個問題 - 六百三十七個問題, 在十二根源方法中通過計數得出。

Terasamūlake paṭhamadvādasakena saddhiṃ kammapaccayādīsu dvādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dvādasa terasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni pañca pucchānaṃ, aṭṭhāsīti punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye terasamūlake.

Cuddasamūlake paṭhamaterasakena saddhiṃ vipākapaccayādīsu ekādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekādasa cuddasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni pañca pucchānaṃ, tiṃsa cātha navāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye cuddasamūlake.

Pannarasamūlake paṭhamacuddasakena saddhiṃ āhārapaccayādīsu dasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dasa pannarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni cattāri pucchānaṃ, navuti ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye pannarasamūlake.

Soḷasamūlake paṭhamapannarasakena saddhiṃ indriyapaccayādīsu navasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena nava soḷasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni cattāri cattā-līsekā ceva punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye soḷasamūlake.

Sattarasamūlake paṭhamasoḷasakena saddhiṃ jhānapaccayādīsu aṭṭhasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭha sattarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni tīṇi pucchānaṃ, navuti dve punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye sattarasamūlake.

Aṭṭhārasamūlake paṭhamasattarasakena saddhiṃ maggapaccayādīsu sattasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena satta aṭṭhārasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni tīṇi pucchānaṃ, tecattārīsameva ca;

Pucchā gaṇanato honti, naye aṭṭhārasamūlake.

Ekūnavīsatimūlake paṭhamaaṭṭhārasakena saddhiṃ sampayuttapaccayādīsu chasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cha ekūnavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Dve satā navuti ceva, catasso ca punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye ekūnavīsatike.

Vīsatimūlake paṭhamaekūnavīsatikena saddhiṃ vippayuttapaccayādīsu pañcasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pañcavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Dve satā honti pucchānaṃ, cattālīsā ca pañca ca;

Pucchā gaṇanato honti, naye vīsatimūlake.

Ekavīsatimūlake paṭhamavīsatikena saddhiṃ atthipaccayādīsu catūsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cattāro ekavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Sataṃ chanavuti ceva, pucchā honti sampiṇḍitā;

Gaṇitā lakkhaṇaññūhi, ekavīsatike naye.

Dvāvīsatimūlake paṭhamaekavīsatikena saddhiṃ natthipaccayādīsu tīsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena tayo dvāvīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cattālīsādhikaṃ sataṃ, satta ceva punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye dvāvīsatimūlake.

Tevīsatimūlake paṭhamadvāvīsatikena saddhiṃ dvīsu vigatāvigatapaccayesu ekamekassa yojanāvasena dve tevīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Aṭṭhanavutimevidha, pucchā gaṇanato matā;

Nayamhi tevīsatime, tevīsatikamūlake.

在十三根源中,第一個十二法與業緣等十二種緣中的每一種結合,形成十二個十三法。在這些十三法中,每一個都有四十九個問題 - 五百個問題, 在十三根源方法中通過計數得出。 在十四根源中,第一個十三法與果緣等十一種緣中的每一種結合,形成十一種十四法。在這些十四法中,每一個都有四十九個問題 - 五十一個問題, 在十四根源方法中通過計數得出。 在十五根源中,第一個十四法與飲食緣等十種緣中的每一種結合,形成十個十五法。在這些十五法中,每一個都有四十九個問題 - 四十九個問題, 在十五根源方法中通過計數得出。 在十六根源中,第一個十五法與感官緣等九種緣中的每一種結合,形成九個十六法。在這些十六法中,每一個都有四十九個問題 - 四十個問題, 在十六根源方法中通過計數得出。 在十七根源中,第一個十六法與禪定緣等八種緣中的每一種結合,形成八個十七法。在這些十七法中,每一個都有四十九個問題 - 三十一個問題, 在十七根源方法中通過計數得出。 在十八根源中,第一個十七法與道緣等七種緣中的每一種結合,形成七個十八法。在這些十八法中,每一個都有四十九個問題 - 二十二個問題, 在十八根源方法中通過計數得出。 在十九根源中,第一個十八法與依賴緣等六種緣中的每一種結合,形成六個十九法。在這些十九法中,每一個都有四十九個問題 - 十三個問題, 在十九根源方法中通過計數得出。 在二十根源中,第一個十九法與存在緣等五種緣中的每一種結合,形成五個二十法。在這些二十法中,每一個都有四十九個問題 - 四個問題, 在二十根源方法中通過計數得出。 在二十一根源中,第一個二十法與後生緣等四種緣中的每一種結合,形成四個二十一法。在這些二十一法中,每一個都有四十九個問題 - 三個問題, 在二十一根源方法中通過計數得出。 在二十二根源中,第一個二十一法與重複緣等三種緣中的每一種結合,形成三個二十二法。在這些二十二法中,每一個都有四十九個問題 - 兩個問題, 在二十二根源方法中通過計數得出。 在二十三根源中,第一個二十二法與無緣緣等兩種緣中的每一種結合,形成兩個二十三法。在這些二十三法中,每一個都有四十九個問題 - 一個問題, 在二十三根源方法中通過計數得出。

Catuvīsatimūlako pana sabbapaccayānaṃ samodhānavasena veditabbo, teneva sabbamūlakoti vutto. Tattha ekūnapaññāsameva pucchā hontīti sabbāpetā hetupaccayapadameva gahetvā ekamūlakādīnaṃ sabbamūlakapariyosānānaṃ vasena satthārā devaparisati vitthārato vibhattā pucchā idha saṅkhepena dassitā.

Tāsaṃ pana sabbāsampi ayaṃ gaṇanapiṇḍo – ekamūlakanayasmiñhi ekādasa satāni chasattati ca pucchā āgatā. Hetupaccayanaye teneva mūlakena ekūnapaññāsaṃ katvā imasmiṃ hetupaccayamūlake gahetabbā, sesā sesapaccayamūlakesu pakkhipitabbā. Dumūlake sattavīsāni ekādasa satāni, timūlake sahassaṃ aṭṭhasattati ca, catumūlake sahassaṃ ekūnatiṃsañca, pañcamūlake asītādhikāni nava satāni, chamūlake ekatiṃsāni nava satāni, sattamūlake dvāsītāni aṭṭha satāni, aṭṭhamūlake tettiṃsāni aṭṭha satāni, navamūlake caturāsītāni satta satāni, dasamūlake pañcatiṃsāni satta satāni, ekādasamūlake chāsītāni cha satāni, dvādasamūlake sattatiṃsāni cha satāni, terasamūlake aṭṭhāsītāni pañca satāni, cuddasamūlake ekūnacattālīsāni pañca satāni, pannarasamūlake navutāni cattāri satāni, soḷasamūlake ekacattālīsāni cattāri sattāni, sattarasamūlake dvānavutāni tīṇi satāni, aṭṭhārasamūlake tecattālīsāni tīṇi satāni, ekūnavīsatimūlake catunavutāni dve satāni, vīsatimūlake pañcacattālīsāni dve satāni, ekavīsatimūlake chanavutisataṃ, dvāvīsatimūlake sattacattālīsasataṃ, tevīsatimūlake aṭṭhanavuti, sabbamūlake ekūnapaññāsāti evaṃ hetupadaṃ ādiṃ katvā vibhattesu ekamūlakādīsu –

Cuddaseva sahassāni, puna satta satāni ca;

Pucchā hetupadasseva, ekamūlādibhedatoti.

39-40. Evaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakato paṭṭhāya yāva sabbamūlakanayā pucchābhedaṃ dassetvā idāni ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya ārammaṇapaccayā hetupaccayātiādimāha. Tattha ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ettāvatā ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā hetupaccayapariyosāno ekamūlakanayo dassito. Tato paraṃ ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti dukamūlakaṃ āraddhaṃ. Tattha imaṃ paṭhamadukañceva ārammaṇāvigatadukañca dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ayaṃ osānadukopi na dassito. Sace pana katthaci vācanāmagge sandissati, sveva vācanāmaggo gahetabbo. Tato paraṃ ārammaṇapaccayavasena tikamūlakādayo adassetvāva adhipatipaccayaṃ ādiṃ katvā ekakādayo dassetuṃ adhipatipaccayā, anantarapaccayā, samanantarapaccayā, sahajātapaccayā, aññamaññapaccayāti ettakameva vuttaṃ, taṃ ekamūlakavasena vā sabbamūlakavasena vā veditabbaṃ.

二十四根源應當通過所有緣的綜合來理解,

  1. Tato paraṃ avigatapaccayaṃ ādiṃ katvā dumūlakameva dassetuṃ – avigatapaccayā hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha avigatahetuduko, avigatārammaṇaduko, avigatādhipatidukoti paṭipāṭiyā tayo duke vatvā pariyosāne ca avigatavigataduko eko duko dassito. Tato avigatapaccayavaseneva timūlakaṃ dassetuṃ – 『『avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā anantarapaccayā』』ti evaṃ paṭipāṭiyā tayo tike vatvā 『『avigatapaccayā hetupaccayā vigatapaccayā』』ti pariyosānattiko vutto. Tato avigatapaccayavaseneva catumūlakaṃ dassetuṃ 『『avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā anantarapaccayā』』ti dve catukke vatvā 『『vigatapaccayā』』ti padaṃ uddharitvā ṭhapitaṃ, sesaṃ sabbaṃ saṅkhittaṃ. Tassa saṅkhittabhāvaṃ dassetuṃ 『『ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba』』nti vuttaṃ. Tasmā yathā hetupaccayaṃ ādiṃ katvā hetuādipadavasena ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsaṃ, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekamekassa padassa ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede sattasatādhikāni cuddasa pucchā sahassāni honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –

Dvāpaññāsasahassāna-ṭṭhasatāni tīṇi satasahassāni;

Kusalattikassa pucchā, anulomanayamhi suvibhattā.

Yathā ca kusalattikassa, evaṃ vedanāttikādīnampīti sabbesupi dvāvīsatiyā tikesu –

Ekasaṭṭhisahassāni, cha satāni sattasattati;

Satasahassāni pucchānaṃ, tikabhede pabhedato.

Saṅkhittā vācanāmagge.

Dukesu pana 『『siyā hetuṃ dhammaṃ paṭicca hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ hetuṃ paṭicca hetu, hetuṃ paṭicca nahetu, hetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, nahetuṃ paṭicca nahetu, nahetuṃ paṭicca hetu, nahetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu, hetuñca nahetuñca paṭicca nahetu, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu ca nahetu cāti ekamekasmiṃ duke hetupaccayādīsu ekamekasmiṃ paccaye nava pucchā honti. Tāsu hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlake dvesatāni soḷasa ca pucchā honti. Tāsu hetupaccayasseva aññena asammissā nava pucchā gahetabbā, sesā aṭṭha vārena gahitā.

因此被稱為全根源。在那裡只有四十九個問題,所以這裡簡要地展示了所有這些問題,它們是由導師在天眾中詳細解釋的,從單根源到全根源,只取因緣這一項。 所有這些問題的總數如下:在單根源方法中有一千一百七十六個問題。在因緣方法中,以同樣的根源取四十九個,在這個因緣根源中應當取,其餘的應當放入其他緣根源中。在雙根源中有一千一百二十七個,在三根源中有一千零七十八個,在四根源中有一千零二十九個,在五根源中有九百八十個,在六根源中有九百三十一個,在七根源中有八百八十二個,在八根源中有八百三十三個,在九根源中有七百八十四個,在十根源中有七百三十五個,在十一根源中有六百八十六個,在十二根源中有六百三十七個,在十三根源中有五百八十八個,在十四根源中有五百三十九個,在十五根

Tāsaṃ dukamūlakādīsu tevīsatiyā vāresu ekekaṃ navakaṃ apanetvā yāva sabbamūlakā ayaṃ gaṇanaparicchedo – dukamūlake tāva ekamūlake dassitesu dvīsu soḷasādhikesu pucchāsatesu nava apanetvā dvesatāni satta ca pucchā honti, tato nava apanetvā timūlake aṭṭhanavutisataṃ. Evaṃ purimapurimato nava nava apanetvā catumūlake ekūnanavutisataṃ, pañcamūlake asītisataṃ, chamūlake ekasattatisataṃ, sattamūlake dvāsaṭṭhisataṃ, aṭṭhamūlake tepaṇṇāsasataṃ, navamūlake catucattālīsasataṃ, dasamūlake pañcatiṃsasataṃ, ekādasamūlake chabbīsasataṃ, dvādasamūlake sattarasādhikasataṃ, terasamūlake aṭṭhādhikasataṃ, cuddasamūlake navanavuti, pannarasamūlake navuti, soḷasamūlake ekāsīti, sattarasamūlake dvāsattati, aṭṭhārasamūlake tesaṭṭhi, ekūnavīsatimūlake catupaññāsaṃ, vīsatimūlake pañcacattālīsaṃ, ekavīsatimūlake chattiṃsaṃ, dvāvīsatimūlake sattavīsa, tevīsatimūlake aṭṭhārasa, sabbamūlake navāti. Yathā panetāni hetupaccayavasena ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake nava, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekekassa padassa ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake navāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede dve pucchā sahassāni sattasatāni ca pucchā honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –

Catusaṭṭhisahassāni, puna aṭṭhasatāni ca;

Pucchā hetudukasseva, anulomanaye matā.

Yathā ca hetudukassa, evaṃ sahetukadukādīnampīti sabbasmimpi dukasate –

Saṭṭhi satasahassāni, cattāri ca tatoparaṃ;

Asīti ca sahassāni, pucchā dukasate vidū.

Ayaṃ tāva suddhike tikapaṭṭhāne ceva dukapaṭṭhāne ca pucchānaṃ gaṇanaparicchedo.

Yaṃ pana tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tattha 『『siyā hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ dukānaṃ satena satena saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.

Yampi tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi 『『siyā kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca kusalo hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ dvāvīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.

Yampi tato paraṃ tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi 『『siyā kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ sesehi ekavīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.

在二十三個二法變體中,每次減去九個問題,直到全根源,這個計數過程如下:在雙根源中,在單根源顯示的兩百十六個問題中減去九個,剩下二百零七個問題;然後再減去九個,在三根源中為九十八個問題。以此類推,在四根源中為八十九個問題,在五根源中為八十個問題,在六根源中為七十一個問題,在七根源中為六十二個問題,在八根源中為五十三個問題,在九根源中為四十四個問題,在十根源中為三十五個問題,在十一根源中為二十六個問題,在十二根源中為十七個問題,在十三根源中為八個問題,在十四根源中為九個問題,在十五根源中為九十個問題,在十六根源中為八十一個問題,在十七根源中為七十二個問題,在十八根源中為六十三個問題,在十九根源中為五十四個問題,在二十根源中為四十五個問題,在二十一根源中為三十六個問題,在二十二根源中為二十七個問題,在二十三根源中為十八個問題,在全根源中為九個問題。 就像在因緣中單根源有二百一十六個問題,直到全根源只有九個問題一樣,在所緣緣等其他緣中,以所緣等為開頭,每個詞在單根源中有二百一十六個問題,直到全根源只有九個問題。在所有二十四種緣中,這個計數過程是: 六千四百八十個問題, 在因緣二法方法中被認為是順序的。 就像因緣二法一樣,在有因二法等所有二法中 - 六萬零四千個問題, 在二法變體中被了知。 這是在純粹的三法和二法開始中問題數量的計算。 接下來,取二十二個三法,加入二法變體,稱為二法三法開始。在那裡,如"是否依善法為因,善法為因的法生起"這樣,在二十二個三法中,每個三法與一百個二法相結合,按照前面所說的方法,取所有從單根源到全根源的問題數量。 然後,取一百個二法,加入二十二個三法,稱為三法二法開始。在那裡,如"是否依善法為因的法,依善法為因的法生起"這樣,在一百個二法中,每個二法與二十二個三法相結合,按照前面所說的方法,取所有從單根源到全根源的問題數量。 接下來,在三法中加入三法,稱為三法三法開始。在那裡,如"是否依善法與樂受相應的法,依善法與樂受相應的法生起"這樣,在二十二個三法中,每個三法與其餘二十一個三法相結合,按照前面所說的方法,取所有從單根源到全根源的問題數量。

Yampi tato paraṃ duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi 『『siyā hetuṃ sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetu sahetuko dhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ sesehi navanavutiyā dukehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo. Tathāgatena hi sabbampetaṃ pabhedaṃ dassetvāva devaparisāya dhammo desito, dhammasenāpatissa pana tena 『『ajja idañcidañca desita』』nti saṅkhipitvā nayadassanamatteneva desanā akkhātā. Therenāpi saṅkhipitvāva vācanāmaggo pavattito, so therena pavattitanayeneva saṅgītikāle saṅgahaṃ āropito.

Taṃ panassa saṅkhepanayaṃ dassetuṃ tikañca paṭṭhānavaranti ayaṃ gāthā ṭhapitā. Tassattho – tikañca paṭṭhānavaranti pavaraṃ tikapaṭṭhānañca. Dukuttamanti uttamaṃ seṭṭhaṃ dukapaṭṭhānañca. Dukatikañcevāti dukatikapaṭṭhānañca. Tikadukañcāti tikadukapaṭṭhānañca. Tikatikañcevāti tikatikapaṭṭhānañca. Dukadukañcāti dukadukapaṭṭhānañca. Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti ete tikapaṭṭhānādayo suṭṭhu gambhīrā cha nayā anulomamhi veditabbāti. Tattha dve anulomāni – dhammānulomañca paccayānulomañca. Tattha 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomaṃ nāma. 『『Hetupaccayā ārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomaṃ nāma.

Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā tasmiṃ dhammānulome paccayānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha anulomamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse 『『hetupaccayā ārammaṇapaccayā』』ti evaṃ pavatte paccayānulome ete dhammānulome tikapaṭṭhānādayo 『『cha nayā sugambhīrā』』ti evamattho veditabbo. Tesu anulome tikapaṭṭhāne kusalattikamattasseva vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha anulomamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

  1. Paccayapaccanīyavaṇṇanā

42-

如果在二法中加入二法,稱為二法二法開始。在那裡,如「是否依因緣的善法,善法因緣生起」這樣,在二法中每個二法與九十個二法相結合,按照前面所說的方法,取所有從單根源到全根源的問題數量。 如是,在此處也顯示了三法的開始,並且在此處的三法中,每個三法與其餘二十一個三法相結合,按照前面所說的方法,取所有從單根源到全根源的問題數量。 因此,爲了說明這一點,建立了這一句詩。其意為:三法的開始是最好的三法開始;二法的開始是二法的開始;三法與二法的開始是三法與二法的開始;三法與三法的開始是三法與三法的開始;二法與二法的開始是二法與二法的開始。六個順序中,這些三法的開始是非常深奧的。因此有兩個順序:法順序和緣順序。 在這裡,如「依善法生起的善法」這樣,是依于阿毗達摩的法而說的法順序。由此可知,在這裡的詩句是指法順序中的緣順序。因此,在這裡的詩句中,法順序與緣順序的關係是非常深奧的。 在這段中,如「因緣的善法」這樣,在緣順序中,這些三法的開始是非常深奧的。對於這些順序,在因緣中,只要是善法的開始,就可以在此處簡要地展示出問題的分類。在其餘的部分,對於其他的開始沒有展示出任何問題。 因此,在其他的順序中,由於善法的開始,也展示了問題的分類。關於「六個順序非常深奧」這句話,在緣順序中,這六個開始的問題也應當展示出來。對於這些開始的分類,教師們的重擔是如此之重。 緣的解釋

  1. Idāni paccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya na hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapucchāhi samappamāṇova pucchāparicchedo. Tenevettha 『『yathā anulome hetupaccayo vitthārito, evaṃ paccanīyepi nahetupaccayo vitthāretabbo』』ti vatvā puna pariyosāne 『『yathā anulome ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ yāva tevīsatimūlakaṃ, evaṃ paccanīyepi vitthāretabba』』nti vuttaṃ. Tevīsatimūlakanti idañcettha dumūlakaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Pariyosāne pana sabbamūlakaṃ catuvīsatimūlakampi hotiyeva. Taṃ sabbaṃ saṅkhittamevāti.

Tikañcapaṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti etthāpi dve paccanīyāni – dhammapaccanīyañca paccayapaccanīyañca. Tattha 『『kusalā dhammā』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ 『『na kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo』』ti paccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyaṃ nāma. 『『Nahetupaccayā nārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ paccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāgāthāya dhammapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse na hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

  1. Anulomapaccanīyavaṇṇanā

45-

現在是反方。爲了展示這一點,開始了"是否依善法生起善法,非因緣"等。在那裡,問題的數量與順序問題相同。因此在這裡說:"就像在順序中詳細解釋了因緣一樣,在反方中也應該詳細解釋非因緣。"然後在最後又說:"就像在順序中每一項有單根源、雙根源、三根源、四根源直到二十三根源一樣,在反方中也應該詳細解釋。"這裡說的"二十三根源"只是指雙根源。但在最後,全根源也是二十四根源。這一切都是簡略的。 "三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧"這裡也有兩種反方:法反方和緣反方。其中,"善法"等是依阿毗達摩綱要所攝的法,"非依善法生起非善法"這樣的反方教說是法反方。"非因緣,非所緣緣"等二十四緣的反方教說是緣反方。在那裡,前面註釋中"三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧"這個偈頌是指法反方。但在這裡,這個偈頌是指法順序中的緣反方。因此,"在反方中六種方法非常深奧"這句註釋偈頌應理解為在法反方中三法開始等六種方法非常深奧。但在這個場合,"非因緣,非所緣緣"等緣反方中,這些法順序的三法開始等六種方法非常深奧,應該這樣理解。 在這些中,只在順序三法開始中,依善法三法的方式,在這個緣起章的施設章中簡略地顯示了問題的分類。但在其他三法和其他開始中,一個問題也沒有顯示。此後在俱生章等中,即使對善法三法也沒有提出問題,只是依可得的方式顯示了回答。但由於說"在反方中六種方法非常深奧",在這個緣反方中,這六種開始方法也應該提出問題來顯示。因為這是解釋開始的老師們的責任。 順反方解釋

  1. Idāni anulomapaccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā naārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha 『『hetupaccayā naārammaṇapaccayā…pe… hetupaccayā naavigatapaccayā』』ti hetupadassa sesesu tevīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena hetupadādike ekamūlake tevīsati anulomapaccanīyāni. Tesu ekekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā sattavīsādhikāni ekādasa pucchāsatāni honti. Dumūlake pana hetārammaṇapadānaṃ sesesu dvāvīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena dvāvīsati anulomapaccanīyānīti evaṃ anulome vuttesu sabbesu ekamūlakādīsu ekekaṃ padaṃ parihāpetvā avasesānaṃ vasena pucchāgaṇanā veditabbā. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.

Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti ettha pana heṭṭhā vuttanayeneva dve anulomapaccanīyāni – dhammānulomapaccanīyaṃ paccayānulomapaccanīyañca. Tattha 『『kusalā dhammā』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo』』ti anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomapaccanīyaṃ nāma. 『『Hetupaccayā naārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulomapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayānulomapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulome tikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulomapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

  1. Paccanīyānulomavaṇṇanā

49-

現在是順反方。爲了展示這一點,開始於「是否依善法生起善法,非因緣」這樣的表述。在那裡,「非因緣、非所緣緣」等的表述是與前面提到的二十四種緣的每一種相結合的,因此有二十四個順反方的內容。在這些中,每一個都計算出五十個問題,總共有七十七個問題。對於雙根源來說,與因緣相關的每一種都與二十四種緣相結合,因此有二十四個順反方。 在所有這些順反方中,每個單一的詞都應當被理解為在前面所述的基礎上,而所有未提及的內容則應當被理解為問題的數量。在這裡提到的所有問題,無論是已提及的還是未提及的,都應當按照前面所述的方法來理解。 「三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧」這裡也有兩種順反方:法順反方和緣順反方。其中,「善法」等是依阿毗達摩綱要所攝的法,「非依善法生起非善法」這樣的順反方教說是法順反方。「非因緣、非所緣緣」二十四緣的順反方教說是緣順反方。在這裡,前面註釋中提到的「三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧」這個偈頌是指法順反方。但在這裡,這個偈頌是指法順序中的緣順反方。因此,「在反方中六種方法非常深奧」這句註釋偈頌應理解為在法順反方中三法開始等六種方法非常深奧。 在這些中,只在順序三法開始中,依善法三法的方式,在這個緣起章的施設章中簡略地顯示了問題的分類。但在其他三法和其他開始中,一個問題也沒有顯示。此後在俱生章等中,即使對善法三法也沒有提出問題,只是依可得的方式顯示了回答。但由於說「在反方中六種方法非常深奧」,在這個順反方中,這六種開始方法也應該提出問題來顯示。因為這是解釋開始的老師們的責任。 反方順序解釋

  1. Idāni paccanīyānulomaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya nahetupaccayā ārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapaccanīyapucchāhi samappamāṇo eva pucchāparicchedo. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.

Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti etthāpi heṭṭhā vuttanayeneva dve paccayānulomāni – dhammapaccanīyānulomaṃ paccayapaccanīyānulomañca. Tattha 『『kusalā dhammā』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ 『『nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo』』ti paccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyānulomaṃ nāma. 『『Nahetupaccayā ārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ paccayapaccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyānulomaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāya dhammapaccanīyānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse nahetupaccayā ārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīyānulome ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassapi vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassapi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīyānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

Pucchāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Kusalattikavaṇṇanā

  2. Paṭiccavāravaṇṇanā

  3. Paccayānulomaṃ

(1.) Vibhaṅgavāro

現在是反方順序。爲了展示這一點,開始於「是否依善法生起善法,非因緣、非所緣緣」等。在那裡,順反方的問題數量是與前面提到的相同的。因此在這裡說:"在順反方中,每個問題的數量應當被理解為在前面所述的基礎上。"在這裡提到的所有問題,無論是已提及的還是未提及的,都應當按照前面所述的方法來理解。 「三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧」這裡也有兩種順反方:法順反方和緣順反方。其中,「善法」等是依阿毗達摩綱要所攝的法,「非依善法生起非善法」這樣的順反方教說是法順反方。「非因緣、非所緣緣」二十四緣的順反方教說是緣順反方。在這裡,前面註釋中提到的「三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧」這個偈頌是指法順反方。但在這裡,這個偈頌是指法順序中的緣順反方。因此,「在反方中六種方法非常深奧」這句註釋偈頌應理解為在法順反方中三法開始等六種方法非常深奧。 在這些中,只在順序三法開始中,依善法三法的方式,在這個緣起章的施設章中簡略地顯示了問題的分類。但在其他三法和其他開始中,一個問題也沒有顯示。此後在俱生章等中,即使對善法三法也沒有提出問題,只是依可得的方式顯示了回答。但由於說「在反方中六種方法非常深奧」,在這個順反方中,這六種開始方法也應該提出問題來顯示。因為這是解釋開始的老師們的責任。 問題的解釋部分已完成。 善法的解釋 起因的解釋 順反方

  1. Idāni yā etā paṇṇattivāre kusalattikaṃ nissāya hetupaccayādivasena ekūnapaññāsaṃ ādiṃ katvā nayamattaṃ dassentena aparimāṇā pucchā dassitā. Tattha kusalākusalādīnaṃ sahuppattiyā abhāvato yā pucchā 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati hetupaccayā』』ti evaṃ vissajjanaṃ na labhanti. Tā pahāya yā vissajjanaṃ labhanti, tāyeva vissajjetuṃ ayaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādinā nayena paṭiccavārassa niddesavāro āraddho.

Tattha siyā – sace imā hetupaccayādivasena ekūnapaññāsaṃ pucchā sabbaso vissajjanaṃ na labhanti, atha kasmā dassitā? Nanu yā labhanti, tāyeva dassetabbāti? Āma, dassetabbā siyuṃ. Tathā dassiyamānā pana sabbesu tikadukapaṭṭhānādīsu ekekasmiṃ tike, duke, dukatike, tikaduke, tikatike, dukaduke ca saṅkhepaṃ akatvā dassetabbāyeva bhaveyyuṃ. Kasmā? Yasmā yā kusalattike labhanti, na tāyeva vedanāttikādīsu. Dhammānulomapaccanīye ca tikapaṭṭhāne vitakkattikapītittikānaṃ vissajjane sabbāpetā vissajjanaṃ labhanti, tasmā ukkaṭṭhaparicchedena ekekasmiṃ tike yattakāhi pucchāhi bhavitabbaṃ sabbā kusalattike dassitā. Evaṃ dassitāsu hi yā tattha vissajjanaṃ na labhanti, tā pahāya yā labhanti, tā vuccamānā sakkā sukhena vijānitunti sukhena vijānanatthaṃ sabbāpi kusalattike dassitā. Yā panettha vissajjanaṃ na labhanti, tā pahāya yā labhanti, tāyeva vissajjitāti veditabbā.

Tattha kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti catubhūmakakusaladhammesu vedanākkhandhādibhedaṃ ekaṃ dhammaṃ paṭicca paṭigantvā sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvā, tena saddhiṃ ekato uppattibhāvaṃ upagantvāti attho. Kusalo dhammoti catubhūmakakusaladhammesuyeva saññākkhandhādibhedo eko dhammo. Uppajjatīti uppādato yāva nirodhagamanā uddhaṃ pajjati, nibbattatītipi attho . Attānaṃ labhati, uppādādayo tayopi khaṇe pāpuṇātīti vuttaṃ hoti. Hetupaccayāti kusalahetunā hetupaccayabhāvaṃ sādhentena.

Evaṃ 『『uppajjeyyā』』ti pucchāya 『『uppajjatī』』ti vissajjanaṃ vatvā idāni yaṃ dhammaṃ paṭicca yo dhammo uppajjati, taṃ dhammaṃ khandhavasena dassetuṃ kusalaṃ ekaṃ khandhantiādimāha. Tattha ekanti vedanādīsu catūsu yaṃkiñci ekaṃ. Tayo khandhāti yo yo paccayabhāvena gahito, taṃ taṃ ṭhapetvā avasesā tayo khandhā. Tayo khandheti vedanādīsu yo eko khandho uppajjatīti gahito, taṃ ṭhapetvā sese tayo. Dve khandheti vedanāsaññādukādīsu chasu dukesu yekeci dve khandhe paṭicca. Dve khandhāti ye ye paccayabhāvena gahitā, te te ṭhapetvā avasesā dve khandhā kusalahetunā hetupaccayabhāvaṃ sādhentena uppajjantīti attho.

Yasmā pana eko khandho ekasseva dvinnaṃyeva vā, dve vā pana ekasseva paccayo nāma natthi, tasmā 『『ekaṃ khandhaṃ paṭicca eko khandho, ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho』』ti na vuttaṃ. Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjatītiādīsupi vuttanayeneva attho veditabbo. Cittasamuṭṭhānaṃ rūpanti idaṃ paṭiccatthassa sahajātatthattā yaṃ kusalena sahajātañceva hetupaccayañca labhati, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Paratopi evarūpesu ṭhānesu ayameva nayo.

現在是反方順序。爲了展示這一點,開始於「是否依善法生起善法,非因緣、非所緣緣」等。在這裡,依善法的基礎上,通過引入五十個問題來說明問題的數量。在這裡,由於善法與惡法等的適宜性缺乏,因此提到的問題「依善法生起惡法」這樣的解釋並沒有得到。因此,拋棄這些問題后,那些得到解釋的問題應當通過「依善法生起善法」這樣的方式進行說明,這是反方解釋的引入部分。 在這裡,如果這些以因緣等為基礎的五十個問題都沒有得到解釋,那麼為什麼會被提出呢?難道說那些得到解釋的問題就應當被展示嗎?是的,應當被展示。然後在所有的三法開始等中,每一個三法、二法、二法三法、三法二法、二法二法等都應當被簡略展示。為什麼呢?因為那些依善法得到的問題,並不適用於感覺等。對於法順反方的三法開始,在思維、感覺等的解釋中,所有這些問題都得到了解釋,因此在每個三法中,應當展示所有適當的問題。 在這些展示中,那些沒有得到解釋的問題應當被拋棄,而那些得到解釋的問題則應當被理解為能夠輕易地被知曉。那些沒有得到解釋的問題應當被拋棄,而那些得到解釋的問題則應當被理解為已經被解釋。 在這裡「依善法」是指四種根本善法中的一種,通過接受感覺等的分類,以適宜的方式獲得相應的存在。因此,善法是指四種根本善法中的一種。產生是指從產生到滅盡的過程,也可以理解為生起。自我獲得,產生等三者在瞬間都能實現。 因此,在提問「是否生起」時,回答「生起」后,現在要展示的是依此法生起的法,通過法的分類來說明善法的單一性等。在這裡的單一性是指在感覺等四種中任何一種的單一。三法是指依因緣所獲得的,除去這些剩餘的三法。三法是指在感覺等中有一個法生起,除去這個法后剩餘的三個法。兩個法是指在感覺、認知等六種痛苦中,依任何兩個法生起的。兩個法是指那些依因緣獲得的,除去這些剩餘的兩個法,通過善法的因緣生起。 因為一個法只與一個或兩個法相關,兩個法也只與一個法相關,因此「依一個法生起一個法,依一個法生起兩個法,依兩個法生起一個法」並沒有被提及。依善法生起的未被解釋的法也應以同樣的方式被理解。心的生起是爲了展示依此法生起的法的生起和因緣。對於其他類似的情況也是如此。

Vipākābyākataṃ kiriyābyākatanti ettha hetupaccayābhāvato ahetukaṃ, rūpena saddhiṃ anuppattito āruppavipākañca na gahetabbaṃ. Paṭisandhikkhaṇeti kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa abyākataṃ paṭicca uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Vipākābyākatanti tasmiṃ khaṇe vijjamānābyākatavasena vuttaṃ. Khandhe paṭicca vatthu, vatthuṃ paṭicca khandhāti idaṃ kaṭattārūpaggahaṇena vatthumhi gahitepi vatthuṃ paṭicca khandhānaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ.

Ekaṃ mahābhūtantiādi rūpābyākataṃ paṭicca rūpābyākatassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Ekaṃ khandhantiādīsu vuttanayeneva panettha atthayojanā veditabbā. Evaṃ rūpābyākatamhi bhūte paṭicca bhūtānaṃ uppattiṃ vatvā idāni bhūte paṭicca upādārūpānaṃ uppattiṃ dassetuṃ mahābhūtepaṭicca cittasamuṭṭhānantiādi vuttaṃ. Evaṃ sante upādārūpanti ettakameva vattabbaṃ, itaradvayaṃ kasmā vuttanti? Mahābhūtepi paṭicca uppattidassanatthaṃ. Yañhi heṭṭhā 『『cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ kaṭattā ca rūpa』』nti dassitaṃ, taṃ na kevalaṃ khandheyeva ca paṭicca uppajjati, mahābhūtepi pana paṭicca uppajjatīti dassanatthamidaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tattha cittasamuṭṭhānaṃ pavatteyeva, kaṭattārūpaṃ paṭisandhiyampi. Upādārūpanti tasseva ubhayassa visesanaṃ.

Kusale khandhe ca mahābhūte ca paṭiccāti ettha cittasamuṭṭhānāva mahābhūtā gahitā. Cittasamuṭṭhānaṃ rūpanti ettha pana bhūtarūpampi upādārūpampi gahitaṃ. 『『Ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca tayo mahābhūtā』』tiādinā nayena hi bhūtarūpampi khandhe ca mahābhūte ca paṭicca uppajjati. Mahābhūte paṭicca upādārūpanti vuttanayena upādārūpampi. Akusalañca abyākatañcāti pañhāvissajjanesupi eseva nayo. Evaṃ hetupaccaye nava pucchā vissajjitā. Etāyeva hi ettha labbhanti, sesā cattālīsa moghapucchāti na vissajjitā. Iminā upāyena ārammaṇapaccayādīsupi pucchāvissajjanānaṃ attho veditabbo. Tattha tattha pana vicāretabbayuttakameva vicārayissāma.

  1. Ārammaṇapaccaye tāva rūpassa ārammaṇapaccayavasena anuppattito tāsu navasu rūpamissakā pahāya tissova pucchā vissajjitā. Teneva ca kāraṇena 『『vatthuṃ paṭicca khandhā』』ti vatvā 『『khandhe paṭicca vatthū』』ti na vuttaṃ. Na hi taṃ ārammaṇapaccayena uppajjati.

  2. Adhipatipaccaye vipākābyākatanti lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. Tenevettha 『『paṭisandhikkhaṇe』』ti na gahitaṃ. Sesaṃ hetupaccayasadisameva.

  3. Anantarasamantaresupi rūpaṃ na labbhatīti ārammaṇapaccaye viya tissova pucchā.

  4. Sahajātapaccaye paṭisandhikkhaṇeti pañcavokāre paṭisandhivasena vuttaṃ. Heṭṭhā pana paccayavibhaṅge 『『okkantikkhaṇe』』ti āgataṃ tampi iminā saddhiṃ atthato ekaṃ, byañjanamattameva hettha nānanti. Apica 『『tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī』』ti (ma. ni.

因果關係的解釋中,因緣的缺乏被稱為無因緣,因緣的生起不應被接受。關於再生瞬間,這裡提到的無因緣是爲了說明無因緣的生起。因果關係的解釋是在該時刻存在的無因緣的生起。基於五蘊的存在,五蘊是基於事物的存在而生起的,這裡是爲了說明五蘊的生起。 一個大元素等是基於色法的生起而說明色法的生起。在這裡,單一的五蘊等的意義應當被理解。這樣,在色法的生起中,基於元素的生起,現在爲了展示基於色法的生起,提到的是基於大元素的心的生起。既然如此,基於色法的生起應當如此說明,另外兩個為什麼被提及呢?也是爲了說明基於大元素的生起。因為在下面提到的「心的生起與形狀的生起」中,這不僅僅是依五蘊而生起的,也是在大元素的基礎上生起的,因此應當被理解為如此。 在這裡,心的生起僅僅是基於大元素的生起。心的生起的形狀在這裡是指色法和基於色法的生起。通過「一個大元素依三個大元素」這樣的方式,色法也依於五蘊和大元素而生起。基於大元素的生起和基於色法的生起也是如此。惡法和無因緣的法在提問和回答中也是如此。因此,這樣通過因緣的九個問題被解釋。在這裡,正是這些問題得到了解釋,其餘的四十三個無效問題並沒有得到解釋。通過這種方式,基於對象的因緣等問題的解釋也應當被理解。在這裡,我們將對各個方面進行必要的分析。 在對象的因緣中,色法的因緣是基於生起的,因此拋棄了那九個混合的色法的解釋。因此,基於事物的五蘊並未被提及。因為它並不是通過對象的因緣而生起的。 關於主導因緣的生起,僅僅是指出世間的生起。因此在這裡沒有提到「再生瞬間」。其餘的與因緣相似。 在因緣的相續中,色法並不被獲得,因此與對象的因緣相似,這裡的問題也是如此。 關於共生因緣,再生瞬間是指五種狀態的再生。因此在下面的因緣分析中提到「入胎的瞬間」,與此相同的

1.408) vacanato okkantīti pañcavokārapaṭisandhiyāvetaṃ nāmaṃ. Paṭisandhīti sabbabhavasādhāraṇaṃ. Idha pana 『『kaṭattā ca rūpa』』ntiādivacanato pañcavokārapaṭisandhiyeva adhippetā. Sā hi rūpassapi arūpassapi paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca saṅgaṇhāti, tasmā paripuṇṇavissajjanā hotīti gahitā. Bāhiraṃ ekaṃ mahābhūtanti anindriyabaddhesu pathavīpāsāṇādīsu mahābhūtaṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayavibhaṅgavārasmiñhi cattāro mahābhūtāti ajjhattikañca bāhirañca ekato katvā gahitaṃ. Saṅkhepadesanā hi sā. Ayaṃ pana vitthāradesanā, tasmā sabbaṃ vibhajitvā dassento 『『bāhiraṃ ekaṃ mahābhūta』』ntiādimāha. Asaññasattānaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ paṭiccāti dvisantatisamuṭṭhānabhūtavasena vuttaṃ. Mahābhūte paṭicca kaṭattārūpanti idaṃ pana kammasamuṭṭhānavaseneva vuttaṃ. Upādārūpanti utusamuṭṭhānavaseneva.

  1. Aññamaññapaccaye khandhe paṭicca vatthu, vatthuṃ paṭicca khandhāti catunnampi khandhānaṃ ekato vatthunā aññamaññapaccayataṃ dassetuṃ vuttaṃ.

  2. Nissayapaccaye yasmā paṭiccattho nāma sahajātattho, tasmā yā heṭṭhā paccayavibhaṅgavāre cakkhāyatanādīnaṃ nissayapaccayatā dassitā, na sā gahitā. Cakkhāyatanādīni hi purejātāni hutvā paccayā honti, idha sahajātameva labbhati. Teneva vuttaṃ – 『『nissayapaccayo sahajātapaccayasadiso』』ti.

  3. Upanissayapaccaye rūpassa upanissayapaccayābhāvā tīṇeva vissajjanāni labbhanti, tena vuttaṃ 『『ārammaṇapaccayasadisa』』nti. Tattha kiñcāpi na sabbe kusalākusalābyākatā ārammaṇūpanissayaṃ labhanti, ye pana labhanti, tesaṃ vasenetaṃ vuttanti veditabbaṃ.

  4. Purejātapaccaye vatthuṃ purejātapaccayāti vatthuṃ paṭicca vatthunā purejātapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Vipākābyākataṃ ekaṃ khandhanti ettha yaṃ vipākābyākatassa vatthu okkantikkhaṇe sahajātapaccayo hoti, taṃ purejātapaccayabhājaniyattā idha na gahetabbaṃ. Yepi kusalādayo āruppe purejātapaccayaṃ na labhanti, tepi purejātapaccayabhājaniyatoyeva idha na gahetabbā. Ārammaṇaṃ pana niyamato purejātapaccayabhāvaṃ na labhati. Rūpāyatanādīni hi cakkhuviññāṇādīnaṃyeva purejātapaccayataṃ sādhenti, manoviññāṇadhātuyā atītānāgatānipi ārammaṇaṃ hontiyeva. Tasmā idha na gahitaṃ. Khandhavasena hi ayaṃ desanā, na viññāṇadhātuvasena. 『『Vipākābyākataṃ ekaṃ khandha』』nti desanāya ca sabbāpi viññāṇadhātuyo gahitā, na cakkhuviññāṇadhātuādayo evāti.

Pacchājāto kusalākusalānaṃ paccayo na hoti, abyākatassapi upatthambhakova na janako, tasmā 『『uppajjati pacchājātapaccayā』』ti evaṃ vattabbo ekadhammopi natthīti pacchājātapaccayavasena vissajjanaṃ na kataṃ.

  1. Āsevanapaccaye kāmaṃ sabbā kiriyā āsevanapaccayaṃ na labhanti, labbhamānavasena pana 『『kiriyābyākata』』nti vuttaṃ. Tasmā javanakiriyāvettha gahitāti veditabbā.

1.408)關於入胎的瞬間,這是五種狀態的再生。再生是普遍的。這裡提到的「因緣與形狀」是指五種狀態的再生。它確實包括色法和無色法的因緣關係和因緣的生起,因此被認為是完全的解釋。外在的一個大元素是指在無感官束縛的地、水、火、風等大元素。關於因緣分析部分,四種大元素被結合在一起。它是簡略的描述。然而,這裡是詳細的描述,因此爲了將所有內容分開說明,提到「外在的一個大元素」等等。對於無意識存在的一個大元素,是指在二十五種生起的基礎上被提及的。關於大元素的因緣,這裡是基於因果關係的生起。 關於相互因緣,基於五蘊的存在、存在基於五蘊的因緣,這裡是爲了說明四種五蘊的相互因緣。 關於依賴因緣,由於依賴的意思是自然的,因此在下面的因緣分析中,眼根等依賴因緣並沒有被接受。眼根等是先前存在的,因此基於因緣而存在,這裡僅僅是自然的獲得。因此提到「依賴因緣是自然因緣的相似」。 關於近依賴因緣,色法的近依賴因緣的缺乏,得到三個解釋,因此提到「與對像因緣相似」。在這裡,儘管並非所有的善法與惡法的無因緣都依賴於對象的近依,但那些得到的法是以此為基礎的。 關於先前存在的因緣,基於事物的先前存在,這裡是指存在於事物的因緣。關於因果關係的解釋,關於生起的一個五蘊,在這裡的再生瞬間是自然的,因此不應被接受。即使善法等在無色法中不依賴於先前存在的因緣,它們也不應被接受。對象的因緣在這裡並不自然地依賴於先前存在的因緣。色法等確實依賴於眼識等的先前存在,而心識的過去和未來也確實是對象。因此在這裡不應被接受。因為這是基於五蘊的解釋,而不是基於意識元素的。「關於因果關係的解釋中,一個五蘊的生起」這段描述中所有的意識元素都被接受,而不僅僅是眼識等。 關於後生的善法與惡法並不存在,關於無因緣的存在也並不產生,因此「依賴於後生生起」這段話應當如此說明,單一的法並不存在,因此基於後生的因緣解釋並未被做出。 關於修習因緣,所有的行為並不依賴於修習因緣,但根據獲得的法被稱為「行為的無因緣」。因此這裡應當被理解為快速行為被接受。

  1. Kammapaccaye kusalākusalesu ekakkhaṇiko kammapaccayo veditabbo, tathā kiriyābyākate. Vipākābyākate pana nānākkhaṇikopi, tathā paṭisandhikkhaṇe mahābhūtānaṃ. Cittasamuṭṭhānānaṃ pana ekakkhaṇiko. Kaṭattārūpānaṃ nānākkhaṇikova tathā asaññasattarūpānaṃ. Kaṭattārūpaṃ panettha jīvitindriyaṃ. Sesaṃ na ekantato kammasamuṭṭhānattā upādārūpanti vuttaṃ. Evaṃ santepi idha kammasamuṭṭhānameva adhippetaṃ.

  2. Vipākapaccaye kusalākusalaṃ kiriyañca na labbhatīti abyākatavaseneva vissajjanaṃ kataṃ. Cittasamuṭṭhānanti vipākacittasamuṭṭhānameva. Kaṭattārūpanti yathālābhavasena indriyarūpañca vatthurūpañca. Upādārūpanti tadavasesaṃ tasmiṃ samaye vijjamānakaṃ upādārūpaṃ.

  3. Āhārapaccaye sabbesampi kusalādīnaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānarūpassa ca arūpāhāravasena uppatti veditabbā, tathā paṭisandhikkhaṇe mahābhūtānaṃ. Cittasamuṭṭhānanti bhavaṅgādicittasamuṭṭhānaṃ. Āhārasamuṭṭhānanti kabaḷīkārāhārasamuṭṭhānaṃ . Cittasamuṭṭhānanti kusalākusalacittasamuṭṭhānameva. Paccayavibhaṅgavāre āhārapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ kabaḷīkāro āhāro dassito, idha pana kusalaṃ dhammanti pucchāvasena paṭhamaṃ arūpāhārā dassitāti veditabbā.

  4. Indriyapaccaye paccayavibhaṅge indriyapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ cakkhundriyādīni dassitāni, idha pana kusalādipucchāvasena paṭhamaṃ arūpindriyānaṃ paccayatā dassitā. Tattha kusalādīsu yathālābhavasena arūpindriyā gahetabbā. Asaññasattānaṃ bhūtarūpesupi jīvitindriyanti.

  5. Jhānamaggapaccayesu hetupaccayasadisameva vissajjanaṃ, tenevettha 『『hetupaccayasadisa』』nti vuttaṃ.

  6. Sampayuttapaccaye vissajjanaṃ ārammaṇapaccayagatikaṃ, tenevettha 『『ārammaṇapaccayasadisa』』nti vuttaṃ.

  7. Vippayuttapaccaye vatthuṃ vippayuttapaccayāti vatthuṃ paṭicca vippayuttapaccayā, vatthunā vippayuttapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Khandhe vippayuttapaccayāti khandhe paṭicca vippayuttapaccayā, khandhehi vippayuttapaccayataṃ sādhentehi uppajjatīti attho. Khandhā vatthuṃ vippayuttapaccayāti vatthuṃ paṭicca khandhā vippayuttapaccayā. Vatthunā vippayuttapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Cittasamuṭṭhānarūpaṃ khandhe vippayuttapaccayāti khandhe paṭicca vippayuttapaccayā cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ khandhehi vippayuttapaccayataṃ sādhentehi uppajjatīti attho. Sesavissajjanesupi vatthuṃ vippayuttapaccayātiādīsupi vuttanayenevattho veditabbo. Vipākābyākate cettha vatthuggahaṇena cakkhādīni saṅgahitabbāni. Ekaṃ mahābhūtantiādi rūpābyākatassa paccayabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Cittasamuṭṭhānanti abyākatacittasamuṭṭhānampi kusalākusalacittasamuṭṭhānampi.

  8. Atthipaccaye sabbaṃ sahajātapaccayagatikaṃ. Tenevettha 『『sahajātapaccayasadisa』』nti vuttaṃ.

71-72. Natthivigatā ārammaṇapaccayagatikā, avigataṃ sahajātagatikaṃ. Tenevettha 『『ārammaṇapaccayasadisaṃ, sahajātapaccayasadisa』』nti vuttaṃ . Ime tevīsati paccayāti saṅkhipitvā dassitānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Vitthāretabbāti yā pucchā vissajjanaṃ labhanti, tāsaṃ vasena vitthāretabbā. Ayaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlake paccayānulome paṭiccavārassa kusalattikavissajjane atthavaṇṇanā.

(2.) Saṅkhyāvāro

關於業因緣,在善法與惡法中,業因緣應當被理解為同一時刻,行為的無因緣也是如此。但在果報的無因緣中,是不同時刻的,在再生的瞬間,大元素也是如此。心的生起是同一時刻的。形狀的生起是不同時刻的,無意識存在的形狀也是如此。在這裡,形狀是指生命根。其餘的並不完全是業的生起,因此被稱為色法。即便如此,這裡仍然是指業的生起。 關於果報因緣,善法、惡法和行為並不能被獲得,因此只能通過無因緣來解釋。心的生起僅指果報的心的生起。形狀是指根據獲得的感官形狀和事物形狀。色法是指在那個時刻存在的剩餘色法。 關於食因緣,應當理解為所有善法等五蘊和心生色法以及無色食的生起,在再生瞬間的大元素也是如此。心的生起是指有分等心的生起。食的生起是指段食的生起。心的生起僅指善法與惡法的心的生起。在因緣分析中,首先顯示了段食,但在這裡,根據"善法"的問題,首先顯示了無色食。 關於根因緣,在因緣分析中,首先顯示了眼根等。但在這裡,根據善法等的問題,首先顯示了無色根的因緣。在善法等中,應當根據獲得的方式接受無色根。對於無意識存在,在大元素中也有生命根。 關於禪定和道的因緣,解釋與因緣相似,因此在這裡說"與因緣相似"。 關於相應因緣,解釋遵循對像因緣,因此在這裡說"與對像因緣相似"。 關於不相應因緣,基於事物的不相應因緣,是指依賴事物,通過事物的不相應因緣而生起。基於五蘊的不相應因緣,是指依賴五蘊,通過五蘊的不相應因緣而生起。五蘊基於事物的不相應因緣,是指依賴事物,通過事物的不相應因緣而生起。心生色法基於五蘊的不相應因緣,是指依賴五蘊,通過五蘊的不相應因緣而心生色法生起。其餘的解釋也應當以同樣的方式理解。在果報的無因緣中,通過事物的接受,眼等也應被包括。"一個大元素"等是爲了顯示色法無因緣的因緣關係。心的生起包括無因緣的心的生起和善法與惡法的心的生起。 關於存在因緣,一切都遵循共生因緣,因此在這裡說"與共生因緣相似"。 71-72. 關於不存在和離去因緣,遵循對像因緣,離去因緣遵循共生因緣,因此在這裡說"與對像因緣相似,與共生因緣相似"。這二十三種因緣是通過已顯示的方式被說明的。應當詳細解釋那些得到解釋的問題。這是以因緣為開始,在單一根源的因緣順序中,關於緣起章的善法三法解釋的意義闡述。 (2.) 數量章

  1. Idāni ye ettha hetupaccayādīsu ekekasmiṃ paccaye vissajjanavārā laddhā, te gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā navātiādi āraddhaṃ. Tattha hetuyā navāti hetupaccaye nava pucchāvissajjanavārā honti. Seyyathidaṃ – kusalena kusalaṃ, kusalena abyākataṃ, kusalena kusalābyākataṃ; akusalena akusalaṃ, akusalena abyākataṃ, akusalena akusalābyākataṃ, abyākatena abyākataṃ, kusalābyākatena abyākataṃ, akusalābyākatena abyākatanti.

Ārammaṇetīṇīti kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākataṃ. Adhipatiyā navāti hetuyā vuttasadisāva. Dvādasasu hi paccayesu nava navāti vuttaṃ. Sabbesupi pucchāvissajjanāni hetupaccayasadisāneva. Vibhaṅge pana atthi viseso. Dasasu paccayesu tīṇi tīṇīti vuttaṃ. Sabbesupi pucchāvissajjanāni ārammaṇasadisāneva. Vibhaṅge pana atthi viseso. Aññamaññapaccayasmiñhi abyākatapadassa vissajjane rūpampi labbhati, tathā purejātapaccaye. Āsevanapaccaye vipākāni ceva vīthicittāni ca na labbhanti. Vipāke ekanti abyākatameva. Evamettha saṅkhepato nava tīṇi ekanti, tividhova vāraparicchedo. Vitthārato dvādasa navakā, dasa tikā, ekaṃ ekakanti sabbesupi tevīsatiyā paccayesu ekūnacattālīsādhikaṃ vārasataṃ hoti, ekūnacattālīsādhikañca pucchāsataṃ. Ekūnacattālīsādhikaṃ pucchāvissajjanasatantipi tasseva nāmaṃ.

  1. Evaṃ hetupaccayādike ekamūlake gaṇanaṃ dassetvā ito paresu dumūlakādīsu vitthāradesanaṃ saṅkhipitvā ekamūlake dassitāya desanāya labbhamānagaṇanaññeva ādāya vāraparicchedaṃ dassetuṃ dumūlake tāva hetupaccayā ārammaṇe tīṇītiādimāha. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – bahugaṇanopi paccayo abahugaṇanena saddhiṃ yutto tena samānagaṇanova hoti. Tena vuttaṃ 『『hetupaccayā ārammaṇe tīṇī』』ti. Hetuārammaṇaduke ārammaṇe vuttāni tīṇeva vissajjanāni labbhantīti attho. Samānagaṇano pana samānagaṇanena saddhiṃ yutto aparihīnagaṇanova hoti. Tena vuttaṃ 『『hetupaccayā adhipatiyā navā』』ti. Hetādhipatiduke naveva vissajjanāni labbhantīti attho. Vipāke ekanti hetuvipākaduke vipāke vuttaṃ ekameva vissajjanaṃ labbhatīti evaṃ tāva dumūlake vāraparicchedo veditabbo.

  2. Timūlakādīsupi idameva lakkhaṇaṃ. Tenevāha – hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatiyā tīṇīti. Hetārammaṇādhipati tike ārammaṇe vuttāni tīṇeva vissajjanāni labbhantīti attho. Evaṃ sabbattha nayo netabbo.

76-

現在那些在這裡因緣等的每一種因緣的解釋中獲得的,都是爲了通過數量來展示因緣的九種等。這裡因緣的九種是指因緣的九種問題解釋。比如說——善法與善法,善法與無因緣,善法與善無因緣;惡法與惡法,惡法與無因緣,惡法與惡無因緣,無因緣與無因緣,善無因緣與無因緣,惡無因緣與無因緣。 關於對象的三種,是指善法與善法,惡法與惡法,無因緣與無因緣。關於主導因緣的九種,是指與因緣相似的。在十二種因緣中,九種被提及。所有的問題解釋都與因緣相似。在分析中有特別之處。在十種因緣中有三種被提及。所有的問題解釋都與對像相似。在分析中也有特別之處。在相互因緣中,無因緣的解釋也可以獲得,此外在先前存在的因緣中。關於修習因緣,果報和心的狀態並不能被獲得。關於果報的唯一是無因緣。因此在這裡簡要地提到九種、三種、唯一的,三種的分段。詳細地說是十二種九種,十種三種,單一的單一的,因此在所有的三十三種因緣中,少於四十的數量是存在的,少於四十的問題數量也是如此。少於四十的問題解釋的數量也是如此。 這樣在因緣等中展示了單一根源的數量,接下來在其他地方簡略地說明了單一根源的展示,獲得的數量也將展示出分段的數量。在這裡的特點是——大量的數量與少量的數量相結合,因此與相同數量的數量是相同的。因此說「因緣的對象為三種」。因緣與對象的雙重對像中提到的三種能夠獲得。因此,數量相同的數量與數量相結合,且不失去數量。因此說「因緣的主導為九種」。因緣與主導的雙重中九種也能夠獲得。因此,關於果報的唯一是指因緣與果報的雙重中,果報的唯一能夠獲得。因此這樣,關於單一根源的分段數量應當被理解。 在其他地方的特點也是如此。因此說——因緣的對象與主導為三種。因緣與對象的主導中提到的三種能夠獲得。因此在這裡的解釋應當適用於所有地方。

  1. Dvādasamūlake pana vipākapaccayo na labbhati, tasmā āsevanapaccayā kamme tīṇīti vatvā vipākaṃ aparāmasitvā āhāre tīṇīti vuttaṃ. Terasamūlakādīsupi eseva nayo. Te pana saṅkhipitvā tevīsatimūlakovettha dassito. So duvidho hoti – sāsevano vā savipāko vā. Tattha paṭhamaṃ sāsevano dassito, so tīṇeva vissajjanāni labhati. Tena vuttaṃ 『『āsevanapaccayā avigate tīṇī』』ti. Savipāko pana āsevanaṃ na labhati, tasmā taṃ pahāya vipākavasena gaṇanāya dassanatthaṃ anantarāyeva 『『hetupaccayā…pe… vipākapaccayā āhāre eka』』nti ekaṃ nayaṃ dassetvā pacchā tevīsatimūlakova dassito. Etesu pana dvīsu tevīsatimūlakesu kiñcāpi ekasmiṃ vipākapaccayo natthi, ekasmiṃ āsevanapaccayo, pacchājātapaccayo pana ubhayatthāpi. Ruḷhīsaddena panete tevīsatimūlakātveva veditabbā. Tesu sāsevane āsevanassa vasena sabbattha tīṇeva vissajjanāni, savipāke vipākapaccayassa vasena ekamevāti ayaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakādīsu gaṇanā.

Yaṃ panetaṃ hetumūlakānantaraṃ 『『ārammaṇe ṭhitena sabbattha tīṇeva pañhā』』ti vuttaṃ, taṃ ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakepi dumūlakādīsupi sabbattha ārammaṇapade ceva ārammaṇena saddhiṃ sesapaccayayojanāsu ca yattha navahi bhavitabbaṃ, tattha tayova pañhā hontīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Vipākapade pana vipākapadena saddhiṃ sesapaccayayojanāsu ca ekova pañho hotīti. Iti yaṃ heṭṭhā avocumha 『『bahugaṇanopi paccayo abahugaṇanena saddhiṃ yutto tena samānagaṇano hotī』』ti, taṃ suvuttameva.

80-

在十二個根源中,果報因緣無法獲得,因此在修習因緣和業因緣中有三種,不涉及果報,說在食因緣中有三種。在十三個根源等中也是如此。這些被簡略地總結在二十三個根源中。它分為兩種——有修習或有果報。在這裡首先展示有修習的,它獲得三種解釋。因此說"修習因緣在離去中有三種"。有果報的不獲得修習,因此拋棄它,爲了通過果報的數量展示,緊接著在因緣中展示了一種方法,然後展示了二十三個根源。在這兩個二十三個根源中,儘管在一個中沒有果報因緣,在另一個中沒有修習因緣,後生因緣在兩者中都存在。但應當通過常用語理解這些二十三個根源。在有修習中,通過修習的力量,所有地方都有三種解釋,在有果報中,通過果報因緣,只有一種,這是以因緣為開始的單一根源等的數量。 那麼在因緣根源之後提到"在對像中停留時,所有地方都有三個問題",這是爲了展示從對像因緣開始,在單一根源和其他根源中,在所有對象處和對像以及其餘因緣的組合中,凡是應當有九個的地方,都只有三個問題。在果報處,與果報一起在其餘因緣的組合中,只有一個問題。因此,我們之前說的"大量的因緣與少量的因緣結合,與相同數量的因緣相同",這是很好地被說明的。

  1. Idāni ye ārammaṇādīnaṃ paccayānaṃ vasena ekamūlakādayo dassetabbā, tesu ekamūlako tāva hetuekamūlakeneva sadisoti ekasmimpi paccaye na dassito. Ārammaṇapaccayavasena pana dumūlake gaṇanaṃ dassetuṃ ārammaṇapaccayā hetuyā tīṇi, adhipatiyā tīṇi…pe… avigate tīṇīti vuttaṃ. Ettha ca 『『ārammaṇapaccayā adhipatiyā tīṇi…pe… avigate tīṇī』』ti vattabbe ye hetupaccayādayo paccayā bahugaṇanā, tesaṃ ūnataragaṇanehi ca samānagaṇanehi ca saddhiṃ saṃsandane yā gaṇanā labbhati, taṃ dassetuṃ ārammaṇapaccayassa purimabhāge ṭhitampi hetupaccayaṃ pacchimabhāgeva ṭhapetvā 『『ārammaṇapaccayā hetuyā tīṇī』』ti vuttaṃ. Tenetaṃ āvi karoti – ārammaṇapaccayo yena yena bahutaragaṇanena vā samānagaṇanena vā paccayena saddhiṃ dukatikādibhedaṃ gacchati, sabbattha tīṇeva pañhāvissajjanāni veditabbāni. Vipākapaccayena pana saddhiṃ saṃsandane ekameva labbhati, taṃ vipākapaccayādikāya gaṇanāya āvi bhavissatīti idha na dassitaṃ. Yā cesā dumūlake gaṇanā dassitā, timūlakādīsupi esāva gaṇanāti ārammaṇapaccayavasena timūlakādayo na vitthāritā.

Idāni adhipatipaccayādivasena dumūlakādīsu gaṇanaṃ dassetuṃ adhipatipaccayā hetuyā navātiādi vuttaṃ. Tatthāpi vuttanayeneva paccayasanniveso veditabbo. Yathā ca adhipatipaccayā hetuyā nava, evaṃ sesesupi hetunā samānagaṇanāsu naveva. Iti yo yo paccayo ādimhi tiṭṭhati, tena tena saddhiṃ samānagaṇanānaṃ saṃsandane ādimhi ṭhitassa vasena gaṇanā hoti. Tena pana saddhiṃ ūnataragaṇanānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃyeva vasena gaṇanā hotīti veditabbo. Yathā ca ārammaṇapaccayavasena evaṃ adhipatipaccayavasenāpi tato paresaṃ anantarādīnaṃ vasenāpi timūlakādayo na vitthāritā. Tasmā dumūlake dassitagaṇanāvaseneva sabbattha sādhetabbā. Teneva vuttaṃ 『『ekekaṃ paccayaṃ mūlakaṃ kātuna sajjhāyamaggena gaṇetabbā』』ti.

Paccayānulomavaṇṇanā.

Paṭiccavāro

Paccayapaccanīyavaṇṇanā

86-87. Paccayapaccanīyaṃ pana yasmā kusalapade na labbhati kusaladhammassa hetupaccayena vinā anuppattito, tasmā akusalaṃ dhammaṃ paṭiccātiādi āraddhaṃ. Tattha nahetupaccayāti hetupaccayapaṭikkhepo hetupaccayaṃ vinā aññena paccayena uppajjatīti attho. Vicikicchāsahagato uddhaccasahagato mohoti ayañhi sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sayaṃ hetupaccayo hoti, aññassa pana sampayuttahetuno abhāvā na hetupaccayā uppajjatīti ṭhapetvā hetupaccayaṃ sesehi attano anurūpapaccayehi uppajjati. Iminā nayena sabbapaccayapaṭikkhepesu attho veditabbo. Ahetukaṃ vipākābyākatanti idaṃ rūpasamuṭṭhāpakavaseneva veditabbaṃ. Aññesupi evarūpesu eseva nayo.

  1. Naadhipatipaccaye kāmaṃ adhipatipi attanā saddhiṃ dutiyassa adhipatino abhāvā naadhipatipaccayaṃ labhati, yathā pana vicikicchuddhaccasahagato moho ahetuko, na tathā adhipatayo eva nirādhipati. Chandādīsu pana aññataraṃ adhipatiṃ akatvā kusalādīnaṃ uppattikāle sabbepi kusalādayo nirādhipatino. Tasmā mohaṃ viya visuṃ adhipatimattameva anuddharitvā sabbasaṅgāhikavasena esā 『『ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā』』tiādikā desanā katāti veditabbā.

現在根據對像等的因緣,單一根源等應當被展示。在這些中,單一根源僅僅是因緣的單一根源,因此在同一因緣中並未被展示。關於對像因緣的情況下,爲了展示雙重根源的數量,因緣的對象有三種,主導因緣有三種……等……在離去中有三種。這裡說到「因緣的對象為主導的三種……等……在離去中有三種」,是指那些因緣等的數量眾多,關於它們的數量與相同數量的結合,所獲得的數量,顯示在因緣的對象的前部分,除了因緣的後部分之外說「因緣的對象為因緣的三種」。因此,它表明——因緣的對象與任何數量眾多或相同數量的因緣結合,都會涉及到三種解釋。在與果報因緣的結合中,只有一種能夠獲得,這在果報因緣等的數量中並未被展示。關於雙重根源的數量的展示,在三重根源等中也是如此,關於對像因緣的情況下,三重根源等並未詳細說明。 現在爲了展示主導因緣等在雙重根源中的數量,主導因緣的因緣有九種等被提及。在那裡,因緣的組合應當被理解。正如主導因緣的因緣有九種,其他因緣在相同數量的情況下也有九種。因此,任何因緣在起始處存在,結合相同數量的因緣時,基於起始處的因緣數量將被計算。因此,結合少量數量的因緣時,只有少量數量的因緣將被計算。因此正如在對像因緣的情況下,主導因緣的情況下,其他地方的後續等,三重根源等並未詳細說明。因此,關於雙重根源的數量的展示應當在所有地方被理解。因此說「單一因緣的根源應當通過適當的方式進行計算」。 因緣的順序說明。 因緣的分析。 因緣的分析說明。 86-87. 因緣的分析說明,由於在善法中無法獲得善法的因緣,因此在善法的因緣中無法獲得,因此開始了「因緣的果報等」。在這裡,非因緣的因緣是指因緣的排斥,意即沒有因緣的情況下,其他因緣也無法生起。與懷疑和無常相結合的無明,確實是與相關的法和心的生起的因緣,而在其他的因緣中,因緣的缺乏並不生起。因此,因緣的生起是由其他適合的因緣引起的。以這種方式,所有因緣的排斥的意義應當被理解。無因緣的果報是指根據色的生起而被理解的。其他地方的情況也是如此。 在主導因緣中,慾望的主導與自身的結合,第二個主導的缺乏使得主導因緣無法獲得,正如懷疑和無常相結合的無明是無因緣的,主導也並非如此。在慾望等中,除了某個主導外,善法等在產生時,所有的善法都沒有主導。因此,關於無明的情況,單一的主導並未被排除,而是作為整體的因緣,說明「基於一個五蘊而產生三個五蘊」等的教義。

  1. Nānantaranasamanantaresu nārammaṇe viya rūpameva paccayuppannaṃ. Tena vuttaṃ 『『nārammaṇapaccayasadisa』』nti. Sahajātapaccayo parihīno. Yathā cesa, tathā nissayaatthiavigatapaccayāpi. Kiṃ kāraṇā? Etehi vinā kassaci anuppattito. Sahajātanissayaatthiavigatapaccayepi hi paccakkhāya ekopi rūpārūpadhammo nuppajjati, tasmā te parihīnā.

  2. Naaññamaññapaccayavibhaṅge paṭisandhikkhaṇe vipākābyākate khandhe paṭicca kaṭattārūpanti hadayavatthuvajjaṃ veditabbaṃ.

  3. Naupanissayapaccayavibhaṅge rūpameva paccayuppannaṃ, tañhi upanissayaṃ na labhati. Arūpaṃ pana kiñcāpi ārammaṇūpanissayapakatūpanissaye na labheyya, anantarūpanissayamuttakaṃ pana natthi. Tena vuttaṃ 『『nārammaṇapaccayasadisa』』nti.

  4. Napurejāte cittasamuṭṭhānarūpanti pañcavokāravasena vuttaṃ.

93.Napacchājātapaccayāti ettha sahajātapurejātapaccayā saṅgahaṃ gacchanti. Tasmā sahajātapaccayasadisā ettha pāḷi, sā naadhipatipaccaye vitthāritāti idha saṅkhittā. Nāsevanapaccaye kusalākusalā paṭhamajavanavasena veditabbā, tathā kiriyābyākataṃ. Pāḷi pana idhāpi naadhipatipaccaye vitthāritavasena veditabbā. Tenevāha – 『『napacchājātapaccayampi nāsevanapaccayampi nādhipatipaccayasadisa』』nti.

94-97. Nakammapaccaye vipākacetanā nānākkhaṇikakammapaccayaṃ labhatīti na gahitā. Nāhārapaccaye ekaccaṃ rūpameva paccayuppannaṃ, tathā naindriyapaccaye.

  1. Najhānapaccaye pañcaviññāṇadhammā ceva ekaccañca rūpaṃ paccayuppannaṃ. Pañcaviññāṇasmiñhi vedanā ca cittekaggatā ca dubbalattā upanijjhānalakkhaṇaṃ na pāpuṇantīti jhānapaccaye na gahitā.

99-102. Namaggapaccaye ahetukavipākakiriyañceva ekaccañca rūpaṃ paccayuppannaṃ. Nasampayuttanonatthinovigatesu rūpameva paccayuppannaṃ. Tena vuttaṃ 『『nārammaṇapaccayasadisa』』nti.

103.Nahetuyā dveti ekamūlakagaṇanāya yathāpāḷimeva niyyāti.

  1. Dumūlake nahetupaccayā nārammaṇe ekanti ettha kiñcāpi bahugaṇanena saddhiṃ ūnataragaṇanassa saṃsandane ūnataragaṇanavasena nahetuyā viya dvīhi bhavitabbaṃ. Nārammaṇavasena pana arūpadhammānaṃ parihīnattā abyākataṃ paṭicca rūpābyākatassa uppattiṃ sandhāya 『『eka』』nti vuttaṃ . Sabbesu ekakesupi eseva nayo. Dveti vuttaṭṭhāne pana nahetuyā laddhavasena vāradvayaṃ veditabbaṃ.

105-106. Timūlakādīsu pana sabbesu nārammaṇapaccayassa aparihīnattā ekameva vissajjananti ayaṃ paccanīye nahetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakādīsu gaṇanā.

107-

在非連續和非同時因緣中,僅僅是色法作為因緣而生起。因此說"非對像因緣相似"。共生因緣被排除。正如這種情況,依賴因緣、存在因緣和離去因緣也是如此。為什麼?因為沒有這些,任何法都無法生起。即使排除了共生、依賴、存在和離去因緣,單一的色法和無色法也無法生起,因此這些因緣被排除。 在非相互因緣的分析中,在再生瞬間,基於果報的無因緣的五蘊,應當理解為除了心臟處所之外的形狀。 在非近依賴因緣的分析中,僅僅是色法作為因緣而生起,它確實無法獲得近依賴。儘管無色法在對象的近依賴和作為近依賴時無法獲得,但並非沒有連續的近依賴。因此說"非對像因緣相似"。 在非先前存在的心生色法中,是根據五種狀態被提及的。 關於非後生因緣,共生和先前存在的因緣被包括在內。因此這裡的語句與共生因緣相似,在非主導因緣中未被詳細說明,因此在這裡被簡略地說明。在非修習因緣中,善法和惡法應當根據第一個快速心的生起來理解,行為的無因緣也是如此。這裡的語句應當根據在非主導因緣中未被詳細說明的方式來理解。因此說"非後生因緣和非修習因緣與非主導因緣相似"。 94-97. 在非業因緣中,果報的意志不獲得不同時刻的業因緣,因此不被接受。在非食因緣中,僅僅是某些色法作為因緣而生起,在非根因緣中也是如此。 在非禪定因緣中,五種識的法和某些色法作為因緣而生起。在五種識中,感受和心一境性因為薄弱,無法獲得洞察的特徵,因此在禪定因緣中不被接受。 99-102. 在非道因緣中,無因緣的果報、行為和某些色法作為因緣而生起。在非相應、非存在和非離去中,僅僅是色法作為因緣而生起。因此說"非對像因緣相似"。 在非因緣的二種中,根據單一根源的數量,按照語句的方式進行。 在雙重根源中,非因緣和非對像因緣的唯一,儘管在大量數量的結合中,少量數量的情況下,非因緣應當是二種。但根據對像因緣,由於無色法的排除,基於無因緣的色法的生起,說"唯一"。在所有單一根源中也是如此。在提到二種的地方,應當根據非因緣獲得的方式理解兩種分段。 105-106. 在三重根源等中,由於對像因緣並未被排除,僅有一種解釋。這是在非分析中以非因緣為開始的單一根源等的數量。

  1. Nārammaṇapaccayādayo pana ekamūlake tāva purimena sadisattā idhāpi na dassitāyeva. Nārammaṇapaccayavasena dumūlake nārammaṇapaccayā, nahetuyā ekanti nahetudumūlake vuttameva. Nādhipatiyā pañcāti nārammaṇapaccaye laddhavasena veditabbāti evaṃ sabbasaṃsandanesu ūnataragaṇanasseva paccayassa vasena gaṇanā veditabbā. Yattha yattha ca nārammaṇapaccayo pavisati, tattha tattha rūpameva paccayuppannaṃ. Nānantaranasamanantaranaaññamaññanaupanissayanāhāranaindriyanasampayuttanonatthinovigatapaccayānaṃ paviṭṭhaṭṭhānepi eseva nayo. Nāhāranaindriyanajhānanamaggapaccayā sabbattha sadisavissajjanā. Nasahajātādicatukkaṃ idhāpi parihīnamevāti idamettha lakkhaṇaṃ. Iminā pana lakkhaṇena sabbesu dumūlakādīsu 『『ayaṃ paccayo mūlaṃ, ayamettha dumūlako, ayaṃ timūlako, ayaṃ sabbamūlako』』ti sallakkhetvā ūnataragaṇanassa paccayassa vasena gaṇanā veditabbāti.

Paccayapaccanīyavaṇṇanā.

Paccayānulomapaccanīyavaṇṇanā

131-189. Idāni anulomapaccanīye gaṇanaṃ dassetuṃ hetupaccayā nārammaṇe pañcātiādi āraddhaṃ. Tattha hetādhipatimaggapaccayesu anulomato ṭhitesu sahajātādayo cattāro sabbaṭṭhānikapaccayā, āhārindriyajhānamaggapaccayā cattāroti ime aṭṭha paccanīyato na labbhanti. Hetupaccayādivasena hi uppajjamāno dhammo ime aṭṭha paccaye alabhanto nāma natthi. Ārammaṇaanantarasamanantaraupanissayasampayuttanatthivigatapaccayesu pana anulomato ṭhitesu arūpaṭṭhānikā paccanīkato na labbhanti. Na hi ārammaṇapaccayādīhi uppajjamānā anantarasamanantarapaccayādayo na labhanti. Sahajātaaññamaññanissayakammāhārindriyaatthiavigatapaccayesu pana anulomato ṭhitesu cattāro sabbaṭṭhānikāyeva, paccanīkato na labbhanti. Etesañhi paccayānaṃ vasena uppajjamāno sabbaṭṭhānike alabhanto nāma natthi. Pacchājātapaccayassa anulomato ṭhānaṃ nāma natthi. Evaṃ sesesu anulomato ṭhitesu ye ca labbhanti, ye ca na labbhanti, te sallakkhetvā sabbesupi dumūlakādīsu nayesu tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃyeva vasena gaṇanā veditabbāti.

Paccayānulomapaccanīyavaṇṇanā.

Paccayapaccanīyānulomavaṇṇanā

然而,非對像因緣等在單一根源中,前者的相似性在這裡並未被展示。關於對像因緣的情況下,雙重根源的對象因緣,非因緣的單一根源並未被詳細說明。關於主導因緣的五種,應當根據非對像因緣的獲得來理解。因此,在所有的結合中,因緣的數量應當根據少量數量的因緣來計算。在任何地方,只要有對像因緣的存在,那裡僅僅是色法作為因緣而生起。對於非連續、非同時、非相互依賴、非食因緣的情況下,所進入的地方也是如此。關於食因緣和禪定因緣,所有地方的解釋都是相似的。關於共生因緣的四種,在這裡也被排除,因此這是這裡的特徵。通過這個特徵,所有的雙重根源等應當被理解為「這是因緣的根源,這是雙重根源,這是三重根源,這是所有根源」,並且應當根據少量數量的因緣來計算。 因緣的分析說明。 因緣的順序分析說明。 131-189. 現在爲了展示順序分析中的數量,因緣的因緣在對像中有五種等的開始。在那裡,關於因緣的主導和路徑因緣,順序中的共生因緣等四種是所有的常駐因緣,而關於食根因緣和禪定因緣的四種在這裡並未被獲得。因為根據因緣等的情況,所生起的法在這八種因緣中沒有獲得。關於對像、非連續、非同時、非依賴的因緣,順序中的情況,非色法的常駐因緣在這裡並未被獲得。因為根據對像因緣等所生起的法,非連續、非同時的因緣等並未獲得。關於共生、相互依賴的因緣、食因緣、存在因緣等在順序中的情況下,四種常駐因緣並未被獲得。因此,依賴於這些因緣所生起的法在所有常駐因緣中並不存在。關於後生因緣的順序中並不存在。因此,在其他的順序中,獲得的和未獲得的,應當根據所有的雙重根源等的數量來理解,依據這些因緣的結合,少量數量的因緣的計算應當被理解。 因緣的順序分析說明。 因緣的分析順序說明。

  1. Idāni paccanīyānulome gaṇanaṃ dassetuṃ nahetupaccayā ārammaṇe dvetiādi āraddhaṃ. Tattha hetumhi paccanīkato ṭhite ṭhapetvā adhipatiṃ avasesā anulomato labbhanti. Pacchājāto pana anulomato sabbattheva na labbhati, ye nava paccayā 『『arūpānaññevā』』ti vuttā, tesu purejātañca āsevanañca ṭhapetvā avasesesu sattasu paccanīkato ṭhitesu sesā arūpaṭṭhānikā anulomato na labbhanti. Yo hi ārammaṇādīhi nuppajjati, na so anantarādayo labhati. Paṭisandhivipāko pana purejātato, sabbavipāko ca saddhiṃ kiriyamanodhātuyā āsevanato anuppajjamānopi anantarādayo labhati, tasmā 『『purejātañca āsevanañca ṭhapetvā』』ti vuttaṃ.

Purejātapacchājātaāsevanavipākavippayuttesu paccanīkato ṭhitesu ekaṃ ṭhapetvā avasesā anulomato labbhanti. Kammapaccaye paccanīkato ṭhite ṭhapetvā vipākapaccayaṃ avasesā anulomato labbhanti. Āhārindriyesu paccanīkato ṭhitesu ṭhapetvā sabbaṭṭhānike ceva aññamaññakammāhārindriyapaccaye ca avasesā anulomato na labbhanti, itare yujjamānakavasena labbhanti. Jhānapaccaye paccanīkato ṭhite. Hetādhipatiāsevanamaggapaccayā anulomato na labbhanti. Maggapaccaye paccanīkato ṭhite hetādhipatipaccayā anulomato na labbhanti. Vippayuttapaccaye paccanīkato ṭhite purejātapaccayaṃ ṭhapetvā avasesā anulomato labbhanti. Evaṃ tesu tesu paccayesu paccanīkato ṭhitesu ye ye anulomato na labbhanti, te te ñatvā tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃ vasena gaṇanā veditabbā.

191-

現在爲了展示順序分析中的數量,非因緣的因緣在對像中有二種等的開始。在那裡,關於因緣的情況下,除了主導因緣之外,其他因緣在順序中獲得。關於後生因緣的情況下,普遍都無法獲得,那些九種因緣中提到的「非色法」,在這些中,除了先前存在和修習之外,剩餘的七種在順序中並未獲得。因為如果不依賴於對像等生起的法,就不會獲得非連續等的因緣。關於再生的果報,雖然從先前存在中獲得,所有的果報與行為心的結合中,即使未生起,非連續等的因緣也會獲得,因此說「除去先前存在和修習」。 在先前存在、後生、修習、果報和非相互依賴的情況下,除了一個之外,其他的在順序中獲得。關於業因緣的情況下,除了果報因緣之外,其他的在順序中獲得。關於食根因緣的情況下,除了所有的常駐因緣和相互依賴的業食因緣之外,其他的在順序中並未獲得,而其他的則根據結合的情況獲得。關於禪定因緣的情況下,順序中獲得。關於因緣的主導和修習的路徑因緣,在順序中並未獲得。關於路徑因緣的情況下,順序中獲得,因緣的主導在順序中並未獲得。關於相互依賴的因緣的情況下,順序中獲得先前存在的因緣,其他的在順序中獲得。因此,在這些因緣中,關於順序中獲得的那些,未獲得的應當根據這些因緣的結合,少量數量的因緣的計算應當被理解。 191-

  1. Dumūlakādīsu ca nayesu yaṃ yaṃ paccayaṃ ādiṃ katvā ye ye dukādayo dassitā, te te labbhamānālabbhamānapaccayavasena yathā yathā dassitā, tathā tathā sādhukaṃ sallakkhetabbā. Tattha yaṃ nahetuvasena dumūlakādayo naye dassentena nahetupaccayā nārammaṇapaccayā…pe… nāsevanapaccayāti vatvā 『『yāva āsevanā sabbaṃ sadisa』』nti vuttaṃ. Tassa, 『『naaññamaññapaccayā sahajāte eka』』ntiādīhi sadisatā veditabbā. Yaṃ pana 『『nakamme gaṇite pañca gaṇhātī』』ti sīhaḷabhāsāya likhitaṃ, tassattho – nahetupaccayaṃ ādiṃ katvā nakammapaccayāti evaṃ nakammapaccayena ghaṭite sahajāte ekanti evaṃ dassitā pañceva paccayā anulomato labbhanti, na aññeti. Evaṃ aññesupi evarūpesu ṭhānesu byañjanaṃ anādiyitvā adhippetatthoyeva gahetabbo. Evarūpañhi byañjanaṃ attano saññānibandhanatthaṃ porāṇehi sakasakabhāsāya likhitaṃ.

Apica imasmiṃ paccanīyānulome paccayuppannadhammesupi atthi dhammo kammapaccayaṃ labhati, na indriyapaccayaṃ. So asaññesu ceva pañcavokāre pavatte ca rūpajīvitindriyavasena veditabbo. Atthi dhammo maggapaccayaṃ labhati, nahetupaccayaṃ. So vicikicchuddhaccasahajātamohavasena veditabbo. Atthi dhammo jhānapaccayaṃ labhati, namaggapaccayaṃ. So manodhātuahetukamanoviññāṇadhātuvasena veditabbo. Yattha kaṭattārūpāni nānākkhaṇikakammavaseneva kammapaccayaṃ labhanti, tattha rūpadhammā hetādhipativipākindriyajhānamaggapaccaye na labhanti, sabbaṭṭhānikā paccanīyā na honti. Ahetuke adhipatipaccayo natthīti imesampi pakiṇṇakānaṃ vasenettha gaṇanavāro asammohato veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – nahetupaccayā ārammaṇe dveti ettha tāva ahetukamoho ceva ahetukavipākakiriyā ca paccayuppannaṃ, tasmā akusalenākusalaṃ, abyākatena abyākataṃ sandhāyettha dveti vuttaṃ. Sesesupi eseva nayo. Āsevane pana vipākaṃ na labbhati, tathā kiriyamanodhātu. Tasmā kiriyāhetumanoviññāṇadhātuvasenettha abyākatena abyākataṃ veditabbaṃ. Vipāke ekanti abyākatena abyākatameva. Magge ekanti akusalena akusalameva.

196-197.Nārammaṇamūlake hetuyā pañcāti rūpameva sandhāya vuttaṃ. Tañhi kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ kusalābyākataṃ akusalābyākatañcāti pañca koṭṭhāse paṭicca uppajjati. Sabbapañcakesu eseva nayo. Aññamaññe ekanti bhūtarūpāni ceva vatthuñca sandhāya vuttaṃ. Tāni hi nārammaṇapaccayā aññamaññapaccayā uppajjanti. Timūlakepi eseva nayo.

198-202. Nādhipatimūlake hetuyā navāti anulome hetumhi vuttāneva. Tīṇītiādīnipi heṭṭhā anulome vuttasadisāneva. Timūlake dveti heṭṭhā nahetupaccayā ārammaṇe vuttasadisāneva.

203-233. Napurejātamūlake hetuyā sattāti heṭṭhā 『『āruppe kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭiccā』』tiādinā nayena purejāte dassitāneva. Sabbasattakesu eseva nayo. Nakammamūlake hetuyā tīṇītiādīsu cetanāva paccayuppannā. Tasmā kusalaṃ akusalaṃ abyākatañca paṭicca uppattiṃ sandhāya tīṇīti vuttaṃ. Iminā nayena 『『ekaṃ dve tīṇi pañca satta navā』』ti āgataṭṭhānesu gaṇanā veditabbā. 『『Cattāri cha aṭṭhā』』ti imā pana tisso gaṇanā natthevāti.

Paccayapaccanīyānulomavaṇṇanā.

Niṭṭhitā ca paṭiccavārassa atthavaṇṇanā.

  1. Sahajātavāravaṇṇanā

234-

在雙重根源等的情況下,所述的每一種因緣,都是根據所獲得和未獲得的因緣而被展示,因此應當清晰地理解。在那裡,非因緣的情況下,雙重根源等的展示,非因緣的對象因緣……等,非修習因緣被提及,因此說「只要修習都是相似的」。因此,應當根據「非相互因緣的共生因緣是單一的」等語句來理解。關於「在沒有業因緣的情況下,五種應當被接受」的斯里蘭卡語寫作,其意是:在非因緣的情況下,所述的業因緣是單一的,因此在這裡展示的五種因緣是根據順序獲得的,並非其他。因此,在其他類似的情況下,描述的內容應當被理解為其意圖。這樣的描述是爲了與自己的認知相聯繫,而用古代的語言寫成。 此外,在這個非因緣的順序分析中,因緣所生起的法中,業因緣獲得,而非根因緣則不獲得。它應當根據無識和五種狀態的存在而被理解。存在的法獲得路徑因緣,而非因緣。它應當根據疑惑、無知和共生的無明而被理解。存在的法獲得禪定因緣,而非路徑因緣。它應當根據心的因緣、無因緣的意識法而被理解。在那裡,作為因緣的色法,僅僅是根據瞬時的業而獲得,因此色法在因緣的主導和果報因緣中並未獲得,所有常駐因緣並不成立。因此,非因緣的主導因緣並不存在,因此在這些附屬因緣的情況下,計算的過程應當是清晰的。 這裡的原則是:非因緣的對象因緣有二種,這裡包含了非因緣的無明和非因緣的果報,因此根據獲得的法,惡法和善法,以及未被說明的法應當被理解。其他的情況也是如此。關於修習的情況下,果報無法獲得,行為心也是如此。因此,行為的因緣和無因緣的意識法在這裡應當被理解為未被說明的法。關於果報的單一性,未被說明的法也是未被說明的法。關於路徑的單一性,惡法也是惡法。 196-197. 關於對像因緣的根源,五種因緣是僅僅指色法。因此,善法、惡法和未被說明的法,善法未被說明的惡法和未被說明的惡法,都是根據五種因緣的地方生起的。所有五種中的情況都是相同的。關於相互因緣的單一性,指的是存在的色法和對象。因此,它們實際上是通過對像因緣和相互因緣而生起的。在三重根源中也是如此。 198-202. 關於非先前存在的根源,因緣的情況有九種,順序中的因緣被提及。三種等的情況也是在順序中與之前的描述相似。關於三重根源的二種,前述的非因緣的對象因緣與之前的描述相似。 203-233. 關於非先前存在的根源,因緣的情況有七種,前述的「在色法中,善法依靠一個五蘊」是通過先前存在的法而展示的。所有的存在法都是相同的。在非業根源的情況下,因緣的情況有三種等,只有意志作為因緣而生起。因此,善法、惡法和未被說明的法都是根據三種因緣而生起的。根據這個原則,「一個、二個、三個、五個、七個、九個」應當在提到的地方被計算。「四個、六個、八個」則在這裡並不存在。 因緣的順序分析說明。 已完結的因緣分析的意義說明。 共生因緣的分析說明。

  1. Sahajātavāre kusalaṃ dhammaṃ sahajātoti kusalaṃ dhammaṃ paṭicca tena sahajāto hutvāti attho. Sesamettha paṭiccavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa 『『paṭiccattaṃ nāma sahajātattaṃ, sahajātattaṃ nāma paṭiccatta』』nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi ete dvepi ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. 『『Cakkhuñca paṭicca rūpe cā』』tiādīsu hi asahajātampi paṭicca uppajjatīti vuccati. Sahajātampi ca upādārūpaṃ bhūtarūpassa paccayo na hoti. Iti paṭiccavārena sahajātapaccayabhāvaṃ, sahajātavārena ca paṭiccāti vuttassa sahajātabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāppabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Sahajātavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paccayavāravaṇṇanā

  2. Paccayavāre kusalaṃ dhammaṃ paccayāti kusaladhamme patiṭṭhito hutvā kusalaṃ dhammaṃ nissayaṭṭhena paccayaṃ katvāti attho. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paccayāti kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ nissayapaccayaṃ katvā tayo khandhā uppajjanti hetupaccayāti vuttaṃ hoti. Imināvupāyena sabbapadesu attho veditabbo. Vatthuṃ paccayā vipākābyākatā kiriyābyākatā khandhāti idaṃ pañcavokāre pavattivasena vuttaṃ. Pañcavokāre pavattiyañhi khandhānaṃ purejātaṃ vatthu nissayapaccayo hoti. Paṭiccaṭṭhassa pana sahajātaṭṭhattā paṭiccavāre esa nayo na labbhatīti paṭisandhiyaṃ sahajātameva vatthuṃ sandhāya 『『vatthuṃ paṭicca khandhā』』ti vuttaṃ. Kusalaṃ ekaṃ khandhañca vatthuñca paccayā tayo khandhātiādīsupi imināva nayena attho veditabbo.

Abyākataṃdhammaṃ paccayā kusalo ca abyākato cāti kusalābyākatānaṃ hetupaccayavasena ekato uppattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kusaluppattikkhaṇasmiñhi vatthuṃ nissāya kusalā khandhā, cittasamuṭṭhāne ca mahābhūte nissāya cittasamuṭṭhānaṃ upādārūpaṃ hetupaccayavasena ekato uppajjati. Iti paccayabhūtassa abyākatassa nānattepi paccayuppannānaṃ hetupaccayavasena ekato uppattiṃ sandhāyetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Aññesupi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo. Evaṃ imasmiṃ hetupaccaye sahajātañca purejātañca nissayaṭṭhena paccayaṃ katvā sattarasa pañhā vissajjitā. Tattha khandhā ceva bhūtā ca sahajātavasena, vatthu sahajātapurejātavasena gahitaṃ. Paṭiccavāre pana sahajātavasena paccayo labbhati, tasmā tattha naveva pañhā vissajjitā. Ye panete ettha sattarasa pañhā vissajjitā, tesu ekādike ekāvasāne vissajjane kusalādīsu ekapaccayato eko paccayuppanno. Ekādike dukāvasāne ekapaccayato nānāpaccayuppanno. Dukādike ekāvasāne nānāpaccayato eko paccayuppanno. Dukādike dukāvasāne nānāpaccayato nānāpaccayuppanno.

248-

在共生因緣中,善法與共生是指依靠善法而與之共同生起。其餘部分應當按照前面因緣分析中所述的方式理解。在結尾處說"依靠是共生,共生是依靠",這是爲了展示這兩種分析方式的不同本質。從本質上說,這兩種方式確實是不同的。即便如此,它們仍然是爲了相互限定其意義而被說明。例如在"依靠眼根和色法"等處,即使是非共生的也被說為依靠而生起。共生的依附色法並不是存在色法的因緣。因此,通過因緣分析展示共生因緣的本質,通過共生因緣展示依靠的共生本質,這兩種方式都被提及。此外,這兩種方式是根據理解者的意圖,通過教說的風格,以及語言分析和理解的方式而被說明的。 共生因緣的分析說明已完結。 因緣分析說明 在因緣分析中,依靠善法是指在善法中建立,作為依賴的因緣。依靠一個善法的五蘊是指依靠一個善法的五蘊作為依賴因緣,三個五蘊通過因緣生起。這種方式應當在所有處理中被理解。依靠對象的無因果和行為無因果的五蘊是根據五種狀態的存在而說的。在五種狀態的存在中,五蘊的先前存在的對象是依賴因緣。但因為在因緣分析中與共生處於同一狀態,因此在再生中僅僅依靠對像而說"依靠對象的五蘊"。依靠一個善法的五蘊和對像等,也應當以同樣的方式理解。 依靠無因果的法,善法和無因果法是根據善法和無因果法的因緣一起生起而說的。在善法生起的瞬間,依靠對象的善法五蘊,以及依靠心生的大種和心生的依附色法作為因緣一起生起。因此,應當理解,儘管因緣的無因果法不同,但根據因緣一起生起。在其他類似的情況下也是如此。在這個因緣中,通過共生和先前存在作為依賴因緣,已經解答了十七個問題。在那裡,五蘊和存在的色法是通過共生,對像通過共生和先前存在被接受。但在因緣分析中,因緣通過共生獲得,因此那裡只解答了九個問題。這十七個問題的解答中,在一到多個因緣的結尾處,根據一個因緣,有一個因緣生起。在一到多個因緣的結尾處,根據一個因緣,有多個因緣生起。在多個因緣到一個因緣的結尾處,根據多個因緣,有一個因緣生起。在多個因緣到多個因緣的結尾處,根據多個因緣,有多個因緣生起。 248-

  1. Ārammaṇapaccayādīsupi imināvupāyena pañhāvissajjanappabhedo veditabbo. Yaṃ panetaṃ ārammaṇapaccaye vatthuṃ paccayā khandhāti vuttaṃ, taṃ paṭisandhikkhaṇe vipākakkhandheyeva sandhāya vuttaṃ. Cakkhuviññāṇādīni abyākataṃ nissāya ārammaṇapaccayena uppajjantānaṃ pabhedadassanatthaṃ vuttāni. Puna vatthuṃ paccayāti pavatte vipākakiriyābyākatānaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ imasmiṃ ārammaṇapaccaye sahajātañca purejātañca paccayaṃ katvā satta pañhā vissajjitā. Tattha khandhā sahajātavasena, vatthu sahajātapurejātavasena, cakkhāyatanādīni purejātavaseneva gahitāni. Paṭiccavāre pana sahajātavaseneva paccayo labbhati. Tasmā tattha tayova pañhā vissajjitā.

253-254. Adhipatipaccaye vipākābyākataṃ lokuttarameva veditabbaṃ. Anantarasamanantarā rūpābhāvena ārammaṇasadisā. Parato āsevananatthivigatesupi eseva nayo.

  1. Sahajātapaccaye kaṭattārūpaṃ upādārūpanti upādārūpasaṅkhātaṃ kaṭattārūpaṃ. Idaṃ asaññasattānaññeva rūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Cakkhāyatanādīni pañcavokāravasena vuttāni.

256-257. Aññamaññapaccaye ca yathā ārammaṇapaccayā evanti vissajjanasamataṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayuppannesu pana nānattaṃ atthi.

  1. Upanissayapaccaye ārammaṇapaccayasadisanti rūpābhāvatopi vissajjanasamatāyapi vuttaṃ.

259-260.Vatthuṃ purejātapaccayātiādīnaṃ paṭiccavāre vuttanayenevattho gahetabbo.

261-266. Kammapaccaye tīṇīti kusalaṃ paccayā kusalo abyākato kusalābyākato cāti evaṃ tīṇi veditabbāni. Akusalepi eseva nayo.

267-268. Vippayuttapaccaye khandhe vippayuttapaccayāti khandhe nissāya vippayuttapaccayā uppajjantīti attho. Khandhā vatthuṃ vippayuttapaccayāti khandhā vatthuṃ nissāya vippayuttapaccayā uppajjantīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

269-

在對像因緣等中,也應以同樣的方式理解問題解答的區別。關於對像因緣中所說的"依靠對象的五蘊",是指再生瞬間的果報五蘊。眼識等是爲了展示依靠無因果法而通過對像因緣生起的區別而說的。再次說"依靠對像"是爲了展示在存在中果報和行為無因果法的生起。其餘應按前面的方式理解。這樣,在這個對像因緣中,通過共生和先前存在作為因緣,已解答了七個問題。其中,五蘊通過共生,對像通過共生和先前存在,眼處等僅通過先前存在而被接受。但在因緣分析中,因緣僅通過共生獲得。因此那裡只解答了三個問題。 253-254. 在主導因緣中,無因果果報應理解為出世間的。連續和同時因緣由於無色法而與對像相似。後面的修習、存在和離去因緣也是如此。 在共生因緣中,作為因緣的色法是指依附色法。這是指無想有情的色法而說的。眼處等是根據五種狀態而說的。 256-257. 關於相互因緣,說"如同對像因緣"是指解答的相似性。但在因緣所生法中存在差異。 關於近依因緣,說"與對像因緣相似"是指無色法和解答的相似性。 259-260. "依靠先前存在的對象"等的意義應按因緣分析中所說的方式理解。 261-266. 業因緣中的三種,應理解為善法依靠善法、無因果法和善無因果法。不善法中也是如此。 267-268. 在不相應因緣中,"依靠五蘊的不相應因緣"是指依靠五蘊而生起不相應因緣的意思。"五蘊依靠對象的不相應因緣"是指五蘊依靠對像而生起不相應因緣的意思。其餘應按前面所說的方式理解。 269-

  1. Idāni yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā sattarasātiādimāha. Tattha hetuyā sattarasāti kusalena kusalaṃ, kusalena abyākataṃ, kusalena kusalābyākatanti evaṃ kusalavasena ekādikāni ekāvasānāni dve, dukāvasānaṃ ekanti tīṇi vuttāni honti, tathā akusalavasena. Abyākatena abyākataṃ, teneva kusalaṃ, akusalaṃ, kusalābyākataṃ akusalābyākatañca; kusalābyākatehi kusalaṃ, abyākataṃ, kusalābyākataṃ; akusalābyākatehi akusalaṃ, abyākataṃ, akusalābyākatanti evaṃ sattarasa veditabbāni.

Ārammaṇesattāti kusalena kusalaṃ; akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākataṃ, kusalaṃ, akusalaṃ; kusalābyākatena kusalaṃ; akusalābyākatena akusalanti evaṃ satta.

Vipākeekanti abyākatena abyākatameva. Evamettha sattarasa, satta, ekanti tayo vāraparicchedā honti. Tesu dvādasa sattarasakā, dasa sattakā, ekaṃ ekakanti te sabbe sādhukaṃ sallakkhetvā parato dukatikādivasena paccayasaṃsandane ūnataragaṇanassa vasena gaṇanā veditabbā. Sakkā hi imāya gaṇanāya dukamūlādīsu vāraparicchede jānitunti puna 『『kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo』』ti anāmasitvā gaṇanavaseneva vāraparicchedaṃ dassetuṃ hetupaccayā ārammaṇe sattātiādi āraddhaṃ.

Tattha kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo uppajjati hetupaccayā ārammaṇapaccayā. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paccayā tayo khandhāti iminā nayena ārammaṇe laddhavissajjanāni vitthāretabbāni. Ayaṃ tāva anulome nayo.

277-285. Paccanīye pana kusalaṃ na labbhatīti akusalaṃ dhammaṃ paccayāti akusalameva ādiṃ katvā vissajjanaṃ āraddhaṃ. Taṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Yañhettha vattabbaṃ siyā, taṃ paṭiccavārassa paccanīye vuttameva.

286-

現在爲了展示已獲得的解答的數量,從因緣的十七種開始說起。在那裡,因緣的十七種是:通過善法的善法,通過善法的無因果法,通過善法的善無因果法,這樣通過善法,一到多個的結尾有兩種,多個結尾的單一種,共三種被說明,不善法也是如此。通過無因果法的無因果法,通過同樣的方式的善法、惡法、善無因果法和惡無因果法;通過善無因果法的善法、無因果法、善無因果法;通過惡無因果法的惡法、無因果法、惡無因果法,這樣應當理解十七種。 對像因緣的七種:通過善法的善法;通過惡法的惡法,通過無因果法的無因果法、善法、惡法;通過善無因果法的善法;通過惡無因果法的惡法。 果報的單一性:僅僅是通過無因果法的無因果法。這樣,十七種、七種、單一性,共有三種分析。在這些中,十二個十七種,十個七種,單一的單一種,所有這些都應當清晰地理解,並根據後續的二到三等因緣的結合,少量數量的因緣來計算。通過這種計算,可以在二重根源等的分析中瞭解。因此,不直接提及"依靠善法的善法",而是通過數量來展示分析,從因緣的對象因緣的七種開始。 在那裡,依靠善法的善法通過因緣和對像因緣而生起。依靠一個善法的五蘊,三個五蘊,應當以這種方式詳細闡述對像中已獲得的解答。這是順序分析的方式。 277-285. 但在非分析中,善法無法獲得,因此依靠惡法的惡法開始解答。它按照語句的方式進行。在這裡應當說的,在因緣分析的非分析中已經被說明。 286-

  1. Yaṃ panetaṃ paccanīye laddhavissajjanaparicchedaṃ gaṇanato dassetuṃ nahetuyā cattārītiādi vuttaṃ, tattha cattāri, sattarasa, satta, pañca, tīṇi, ekanti cha paricchedā. Tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā. Yo hi paccayo sattarasa vissajjanāni labhati, tena saddhiṃ sadisasaṃsandane sattarasa, ūnatarasaṃsandane sesā chapi paricchedā labbhanti. Evaṃ sesesupi adhikaparicchedaṃ ṭhapetvā samasamā ūnatarā ca labbhantīti.

Ettha ca adhikatarā na labbhantīti ayamettha niyamo. Samasamā pana ūnatarā ca atthā virodhe sati labbhanti. Tenettha 『『nahetupaccayā nārammaṇe eka』』ntiādi vuttaṃ. Ettha hi nahetuyā catunnaṃ, nārammaṇe pañcannaṃ āgatattā nahetuvasena cattārīti vattabbaṃ siyā, nārammaṇena saddhiṃ ghaṭitattā pana ārammaṇadhammo virujjhatīti akusalaṃ dhammaṃ paccayā akusalo dhammo, abyākataṃ dhammaṃ paccayā akusalo, akusalañca abyākatañca dhammaṃ paccayā akusaloti tīṇi vissajjanāni parihīnāni. Abyākataṃ dhammaṃ paccayā abyākatoti rūpavasena ekameva vuttaṃ. Evaṃ sabbattha viruddhāviruddhaṃ ñatvā labbhamānaparicchedo veditabbo. Apicettha idaṃ nayamattadassanaṃ. Nādhipatiyā cattārīti nahetuyā laddhāneva. Sesacatukkesupi eseva nayo.

Nānantare ekanti ahetukacittasamuṭṭhānassa ceva sesarūpassa ca vasena abyākatena abyākataṃ. Evaṃ sabbesu ekakesu yujjamānakarūpaṃ jānitabbaṃ. Napurejāte dveti idhāpi nahetuvasena cattārīti vattabbaṃ siyā, napurejātena saddhiṃ ghaṭitattā pana abyākataṃ dhammaṃ paccayā akusalo, akusalañca abyākatañca dhammaṃ paccayā akusaloti vatthupurejātavasena dve vissajjanāni parihīnāni. Āruppe pana ahetukamohassa ahetukakiriyassa ca vasena dve vuttāni. Navippayutte dveti āruppe ahetukākusalakiriyavasena dve. Nonatthi novigatesu ekanti sabbassa rūpassa vasena abyākatena abyākataṃ daṭṭhabbaṃ. Tikādīsu apubbaṃ natthi.

  1. Nārammaṇamūlake pana naadhipatiyā pañcāti nārammaṇe laddhāneva. Nakamme ekanti ettha cittasamuṭṭhānañca kaṭattārūpañca aggahetvā sesarūpavasena abyākatena abyākataṃ veditabbaṃ.

289-296. Nādhipatimūlake napurejāte sattāti napurejāte laddhāneva. Napacchājāte sattarasāti imānipi tattha laddhāni sattaraseva. Nānantaranasamanantaranaaññamaññanaupanissayanasampayuttanonatthinovigatamūlakāni nārammaṇamūlakasadisāneva. Imināva nayamattadassanena sabbattha āgatānāgataṃ labbhamānālabbhamānañca veditabbanti.

Paccanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

297-328. Imināyeva pana lakkhaṇena anulomaṃ purato katvā anulomapaccanīye paccanīyaṃ purato katvā paccanīyānulome ca gaṇanaparicchedo āgatānāgataṃ labbhamānālabbhamānañca veditabbanti.

Paccayavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Nissayavāravaṇṇanā

329-

關於這個非分析中獲得的解答的數量,提到"非因緣的四種"等,因此有四種、十七種、七種、五種、三種、單一的六種分類。根據這些,應當理解在二重根源等的因緣結合中進行計算。誰通過因緣獲得了十七種解答,那麼在相似的結合中獲得十七種,在少量結合中,其餘六種也能獲得。這樣,其他情況也是如此,增加的分類可以獲得相同的和減少的。 在這裡,增加的分類是無法獲得的,這是一種限制。而相同的和減少的在意義相悖的情況下是可以獲得的。因此在這裡說"非因緣的四種"等。因為在這裡非因緣的四種,由於對象的五種而到達,因此可以說是非因緣的四種,而由於對象的結合,因緣法則是相悖的,因此依靠惡法的惡法等,依靠無因果法的惡法,惡法和無因果法的依賴,三種解答被排除。依靠無因果法的法則是單一的。這樣,所有相互矛盾的情況應當理解為獲得的分類。此外,這裡是僅僅爲了說明這種方式。非主導的四種是非因緣獲得的。其他四個分類也是如此。 在沒有相鄰的單一性方面,依靠無因果的心生和其他色法,作為無因果法的無因果法。這樣,在所有單一的情況下應當理解為相互結合。沒有先前存在的兩個,因而可以說是非因緣的四種,而由於沒有先前存在的結合,依靠無因果法的惡法,惡法和無因果法的依賴,作為對象的先前存在的兩個解答被排除。關於形狀的非因緣的愚癡和非因緣的行為,兩個被說出。在沒有相應的兩個方面,關於形狀的非因緣的惡法行為,兩個被說出。在沒有存在或離去的單一性方面,所有的色法作為無因果法的無因果法應當被理解。在三種等中沒有特別的情況。 關於對像因緣的根源,非主導的五種是僅僅通過對像獲得的。在沒有工作的一種情況下,這裡應當理解為心生和依附色法,而不包括其他色法的無因果法的無因果法。 289-296. 在非主導的根源中,沒有先前存在的七種是沒有先前存在的而獲得的。在沒有後續存在的十七種中,這些也是通過獲得的十七種。沒有相鄰的、同時的、相互的、依賴的、沒有離去的根源,和對像因緣相似。通過這種方式,所有的到達和未到達的獲得和未獲得應當被理解。 非分析的說明已完結。 297-328. 通過這種方式,特徵的順序在前面,順序的非分析在前面,非分析的順序和計算的分類,所有的到達和未到達的獲得和未獲得應當被理解。 因緣分析的說明已完結。 4

  1. Nissayavāre kusalaṃ dhammaṃ nissāyāti kusalaṃ dhammaṃ patiṭṭhaṭṭhena nissayaṃ katvāti attho. Sesamettha paccayavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa 『『paccayattaṃ nāma nissayattaṃ, nissayattaṃ nāma paccayatta』』nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi etepi paṭiccasahajātā viya ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. Avijjāpaccayā saṅkhārātiādīsu hi anissāya vattamānaṃ nānākkhaṇikampi 『『paccayā uppajjatī』』ti vuttaṃ. Aññamaññaṃ allīyitvā ṭhitakaṭṭhādīsu ca ekaṃ ekassa nissayapaccayo na hoti, tathā upādārūpaṃ mahābhūtassa nissayapaccayo na hotiyeva. Iti paccayavārena nissayapaccayabhāvaṃ nissayavārena ca paccayāti vuttassa sahajātapurejātabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāpabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Nissayavāravaṇṇanā.

  1. Saṃsaṭṭhavāravaṇṇanā

338-346. Saṃsaṭṭhavāre kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭhoti kusalaṃ dhammaṃ ekuppādādilakkhaṇena sampayogaṭṭhena paccayaṃ katvāti attho. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ saṃsaṭṭhoti kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ sampayuttapaccayaṃ katvā tayo khandhā uppajjanti hetupaccayāti vuttaṃ hoti. Iminā upāyena sabbapadesu attho veditabbo. Imasmiṃ pana hetupaccaye arūpadhammasseva sampayogaṭṭhena paccayaṃ katvā tayo pañhā vissajjitā. Yathā ca hetupaccaye, tathā ārammaṇapaccayādīsupi, kevalaṃ vipākapaccaye ekameva vissajjanaṃ.

347-350. Idāni yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā tīṇītiādi vuttaṃ. Tattha sabbatikesu kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākatanti ayameva niyamo. Ekake pana abyākatena abyākatameva labbhatīti evamettha bāvīsatiyā paccayesu tīṇi, vipāke ekanti dve paricchedā. Pacchājāte anulomaṃ natthi. Tasmā tīṇi ekanti imesaññeva vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane yattha vipākapaccayo pavisati; tattha ekaṃ, sesesu tīṇīti evaṃ gaṇanā veditabbā. Sesamettha anulome uttānatthameva.

351-354. Paccanīye pana kusalaṃ na labbhatīti akusalameva ādiṃ katvā vissajjanaṃ kataṃ, taṃ uttānatthameva.

  1. Yaṃ panettha paccanīye vissajjanaparicchedaṃ gaṇanato dassetuṃ nahetuyā dvetiādi vuttaṃ, tattha dve tīṇi ekanti tayo paricchedā. Tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā. Idhāpi adhikataragaṇanānaṃ ūnataragaṇanena saddhiṃ saṃsandane ūnataragaṇanameva labbhati, samagaṇanena saddhiṃ samagaṇanaṃ. Yasmā cettha arūpadhammāyeva paccayuppannā, tasmā nahetunādhipatinapurejātanapacchājātanāsevananakammanavipākanajhānanamagganavippayuttavasena daseva paccayā paccanīkato dassitā, sesā cuddasa na labbhanti. Yepi labbhanti, tesupi vipāke paccayuppanne nakammanavipākā na labbhanti.

360-

在依賴分析中,"依靠善法"是指以善法作為支援和依靠的意思。其餘部分應按照因緣分析中所述的方式理解。在結尾處說"因緣性即是依賴性,依賴性即是因緣性",這是爲了展示這兩種分析方式的不同本質。從本質上說,這兩種方式確實像依靠和共生一樣是不同的。即便如此,它們仍然是爲了相互限定其意義而被說明。例如在"無明緣行"等處,即使是非依賴的、不同時刻的法也被說為"緣而生起"。在相互緊密連線的木頭等情況下,一個並不是另一個的依賴因緣,同樣,依附色法也不是大種的依賴因緣。因此,通過因緣分析展示依賴因緣的本質,通過依賴分析展示因緣的共生和先前存在的本質,這兩種方式都被提及。此外,這兩種方式是根據理解者的意圖,通過教說的風格,以及語言分析和理解的方式而被說明的。 依賴分析的說明已完結。 相互聯繫分析的說明 338-346. 在相互聯繫分析中,"與善法相互聯繫"是指以善法的同一生起等特徵,以相互聯繫的方式作為因緣。依靠一個善法的五蘊相互聯繫,通過相互聯繫因緣,三個五蘊通過因緣生起。這種方式應在所有處理中被理解。在這個因緣中,僅對無色法以相互聯繫的方式作為因緣,解答了三個問題。如同在因緣中,在對像因緣等中也是如此,僅在果報因緣中有一個解答。 347-350. 現在爲了展示已獲得的解答的數量,從因緣的三種開始說起。在所有三重情況中,通過善法的善法,通過惡法的惡法,通過無因果法的無因果法,這是唯一的限制。在單一情況下,僅通過無因果法的無因果法獲得。這樣,在二十二種因緣中有三種,在果報中有單一性的兩種分類。在後生中沒有順序。因此,三個單一性是根據這些在二重根源等因緣結合中進行計算,在果報因緣進入的地方;在那裡是一個,在其他情況下是三個。其餘部分在順序中已經很明顯。 351-354. 但在非分析中,由於無法獲得善法,因此以惡法開始解答,這已經很明顯。 關於在非分析中爲了展示解答分類的數量,提到"非因緣的二種"等,因此有二種、三種、單一的三種分類。應根據這些在二重根源等因緣結合中進行計算。在這裡,增加的數量與減少的數量的結合中,僅獲得減少的數量,與相同數量的結合中獲得相同數量。因為在這裡僅有無色法生起,所以通過非因緣、主導、先前存在、後生、修習、業、果報、禪定、路徑、不相應的十種因緣在非分析中被展示,其餘十四種無法獲得。即使獲得的因緣中,在果報因緣生起時,業和果報也無法獲得。 360-

368.Nahetupaccayā nādhipatiyā dveti nahetuyā laddhaṃ dvayameva. Sesadvayesupi eseva nayo. Nakamme ekanti ahetukakiriyacetanaṃ paccayuppannaṃ katvā abyākatena abyākataṃ. Navipāke dveti ahetukamohakiriyavasena dve. Najhāne ekanti ahetukapañcaviññāṇavasena abyākatavissajjanaṃ veditabbaṃ. Namagge ekanti ahetukavipākakiriyavasena abyākatavissajjanaṃ. Imināvupāyena sabbasaṃsandanesu attho veditabboti.

369-383. Anulomapaccanīye heṭṭhā vuttā nahetuādayo daseva paccanīyato labbhanti, na sesā. Yepi labbhanti, tesu hetumhi anulomato ṭhite jhānamaggā paccanīyato na labbhantīti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

384-391. Paccanīyānulome nahetupaccayuppannesu ahetukamohova jhānamaggapaccayaṃ labhati, sesā na labhanti. Najhānapaccaye aṭṭhāhetukacittānipi. Nakammapaccayā nahetupaccayā nādhipatipaccayā napurejātapaccayā ārammaṇe ekanti āruppe ahetukakiriyacetanāvasena abyākatena abyākataṃ. Iminā upāyena yaṃ labbhati, yañca na labbhati, tassa vasena sabbattha gaṇanā veditabbāti.

Saṃsaṭṭhavāravaṇṇanā.

  1. Sampayuttavāravaṇṇanā

392-400. Sampayuttavāre kusalaṃ dhammaṃ sampayuttoti kusalaṃ dhammaṃ sampayuttapaccayaṃ katvāti attho. Sesamettha saṃsaṭṭhavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa 『『saṃsaṭṭhattaṃ nāma sampayuttattaṃ, sampayuttattaṃ nāma saṃsaṭṭhatta』』nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi etepi paṭiccasahajātā viya paccayanissayā viya ca ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. 『『Saṃsaṭṭhā yojitā hayā』』tiādīsu (jā. 2.22.70) hi asampayuttampi saṃsaṭṭhanti vuccati. 『『Yā sā vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā』』tiādīsu (saṃ. ni. 5.832) asaṃsaṭṭhaṃ vokiṇṇampi sampayuttanti. Iti saṃsaṭṭhavārena ekuppādalakkhaṇassa sampayuttassa saṃsaṭṭhabhāvaṃ sampayuttavārena ca saṃsaṭṭhassa ekuppādādilakkhaṇassa sampayuttabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāpabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Sampayuttavāravaṇṇanā.

Etesu pana chasu vāresu atthi koci paccayo ekantaṃ anulomato na tiṭṭhati, paccanīkatova tiṭṭhati; atthi ekantaṃ paccanīkato na tiṭṭhati, anulomatova tiṭṭhati; atthi anekantaṃ anulomato ceva tiṭṭhati, paccanīkato cāti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Tattha paṭhamo pañho pacchājātassa, dutiyo mahācatukkassa, tatiyo yujjamānakānaṃ sesānaṃ vasena veditabboti.

  1. Pañhāvāravibhaṅgavaṇṇanā

401-

非因緣和非主導的二種,僅僅是通過非因緣獲得的兩種。其餘兩種也是如此。在沒有業的單一性中,通過無因緣的行為意志生起,作為無因果法的無因果法。在沒有果報的二種中,根據無因緣的愚癡和行為有兩種。在沒有禪定的單一性中,應理解為通過無因緣的五識的無因果法解答。在沒有路徑的單一性中,根據無因緣的果報和行為的無因果法解答。應以這種方式理解所有結合中的意義。 369-383. 在順序非分析中,如前所述的非因緣等僅十種在非分析中獲得,其餘則不獲得。即使獲得的因緣中,當因緣在順序中存在時,禪定和路徑在非分析中也不獲得,所有內容應按照前面所述的方式理解。 384-391. 在非分析的順序中,在非因緣生起的法中,僅無因緣的愚癡獲得禪定和路徑因緣,其餘則不獲得。在禪定因緣中,八個無因緣的心也是如此。在業因緣、非因緣、非主導因緣、非先前存在因緣的對象中的單一性,在形狀中通過無因緣的行為意志作為無因果法的無因果法。應以這種方式理解所獲得和未獲得的,根據其方式在所有處進行計算。 相互聯繫分析的說明已完結。 相互聯繫分析的說明 392-400. 在相互聯繫分析中,"與善法相互聯繫"是指以善法作為相互聯繫因緣。其餘部分應按照相互聯繫分析中所述的方式理解。在結尾處說"相互聯繫性即是相互聯繫性,相互聯繫性即是相互聯繫性",這是爲了展示這兩種分析方式的不同本質。從本質上說,這兩種方式確實像依靠和因緣一樣是不同的。即便如此,它們仍然是爲了相互限定其意義而被說明。在"相互聯繫、聯結的馬"等處,即使是不相互聯繫的也被說為相互聯繫。在"與懈怠相伴的審察"等處,即使是不相互聯繫的也被說為相互聯繫。因此,通過相互聯繫分析展示同一生起特徵的相互聯繫本質,通過相互聯繫分析展示相互聯繫的同一生起等特徵,這兩種方式都被提及。此外,這兩種方式是根據理解者的意圖,通過教說的風格,以及語言分析和理解的方式而被說明的。 相互聯繫分析的說明已完結。 在這六種分析中,存在某些因緣完全不在順序中存在,而僅在非分析中存在;存在完全不在非分析中存在,而僅在順序中存在;存在既在順序中存在,又在非分析中存在,這些附屬情況應當被理解。其中,第一個問題是關於後生,第二個是關於大四法,第三個應根據其餘可結合法的方式理解。 問題分析說明 401-

Pañhāvāre 『『siyā kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo』』tiādinā kusalattike uddharitabbapucchānaṃ labbhamānavasena vissajjanaṃ dassetuṃ kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayotiādi vuttaṃ. Kusalo ca nāmesa sayaṃ uppajjanto ṭhapetvā pacchājātañca vipākañca sesehi dvāvīsatiyā paccayehi uppajjati. Kusalassa paccayo honto ṭhapetvā purejātapacchājātavipākavippayutte sesehi vīsatiyā paccayehi paccayo hoti. Tasmā yehi paccayehi kusalo kusalassa paccayo hoti, te paccaye paṭipāṭiyā dassetuṃ hetupaccayenātiādi āraddhaṃ.

Tattha yā esā paccayavibhaṅgavāre viya 『『hetusampayuttakānaṃ dhammāna』』nti akatvā 『『hetū sampayuttakānaṃ khandhāna』』nti desanā katā, tassā eva karaṇe idaṃ payojanaṃ – tattha hi suññaṭṭhaṃ dīpetuṃ dhammānanti vuttaṃ. Idha paccayato uppajjamānā dhammā rāsito uppajjanti, na ekekatoti rāsaṭṭhaṃ dīpetuṃ khandhānanti vuttaṃ. Paṭiccavārādīsu vā khandhavasena paccayuppannadesanā āruḷhāti tenevānukkamena idhāpi āruḷhāti. Kasmā panetesu evaṃ āruḷhāti? Asaṅkarato vibhāgadassanatthaṃ. 『『Ekaṃ dhammaṃ paṭicca sesā dhammā』』ti hi ādinā nayena vuccamāne asukadhammaṃ nāma nissāya asukadhammāti na sakkā asaṅkarato paccaye paccayuppanne ca jānituṃ, evaṃ sante uddesaniddesā nibbisesā siyuṃ. Tasmā asaṅkarato vibhāgadassanatthaṃ evaṃ āruḷhāti veditabbā. Cittasamuṭṭhānānanti idaṃ yassa abyākatassa kusalo hetupaccayena paccayo hoti, tameva dassetuṃ vuttaṃ. Paccayavibhaṅge pana kusalādivasena vibhāgaṃ akatvā sāmaññato sabbesaṃ hetūnaṃ vasena uppannarūpadassanatthaṃ cittasamuṭṭhānānanti avatvā taṃsamuṭṭhānānanti vuttaṃ. Tasmā tattha abyākatahetusamuṭṭhānarūpaṃ, okkantikkhaṇe kaṭattārūpampi saṅgahaṃ gataṃ. Iminā upāyena sesesupi evarūpesu vissajjanesu attho veditabbo.

404.Dānaṃdatvāti deyyadhammaṃ cajitvā. Yāya vā cetanāya so diyyati, sā cetanā dānaṃ. Datvāti taṃ cetanaṃ pariyodāpetvā visuddhaṃ katvā. Sīlaṃ samādiyitvāti pañcaṅgādivasena niccasīlaṃ gaṇhitvā. Iminā samādānaviratiyeva dassitā. Sampattaviratisamucchedaviratiyo pana loke sīlanti apākaṭattā na vuttā. Kiñcāpi na vuttā, ārammaṇapaccayā pana hontiyeva. Tattha samucchedavirati sekkhānaṃyeva kusalassa ārammaṇaṃ hoti, na itaresaṃ. Uposathakammaṃ katvāti 『『pāṇaṃ na hane, na cādinnamādiye』』ti (a. ni.

  1. 在問題分析中,"是否善法的善法因緣"等的表述是爲了展示通過善法的善法因緣獲得的解答。善法本身生起,除了後生和果報之外,其他二十二種因緣也生起。善法的因緣除了先生、後生、果報和不相應的其他二十種因緣外,善法的因緣也存在。因此,正是通過那些因緣獲得的善法,才能說明因緣的存在。

在這裡,"因緣結合的法"並不是說"因緣結合的五蘊",而是說"因緣結合的法",這是爲了說明在空無的狀態下法的存在。此處因緣所生的法是通過集合而生,而非單個的,所以是爲了展示集合的狀態。根據因緣和其他法的結合,法被稱為結合的法。因此,為什麼在這些情況下如此被稱?是爲了展示非混合的分離的狀態。"依靠一個法而生的其他法"的說法,使得某個法的存在依賴於另一個法,因此無法從非混合的因緣中得知。正因為如此,說明的內容可能是沒有特定的。因此,正是爲了展示非混合的分離的狀態而被稱為如此。關於心生的法,這是指通過無因緣的善法作為因緣的法,正是爲了展示這一點而被提及。在因緣分析中,不論是善法還是惡法,均應以普遍的方式理解。

  1. "施捨"是指放棄所給予的財物。通過某種意圖給予的,即是施捨。給予是指將這種意圖凈化並清晰化。通過持戒,是指將五戒等視為常規持戒。通過這種方式,僅展現了持戒的放棄。關於豐盈的放棄和破壞的放棄在世俗中並未說明。儘管未說明,但它們確實是依賴於對象的因緣。在這裡,破壞的放棄僅是修行者的善法對象,而其他人則不是。通過進行安居法,"不殺生,不傷害"等。

evaṃ vuttaṃ uposathadivasesu aṭṭhaṅgauposathakiriyaṃ katvā. Taṃ paccavekkhatīti taṃ kusalaṃ sekkhopi puthujjanopi paccavekkhati, arahāpi paccavekkhateva. Arahatopi hi pubbe kataṃ kusalaṃ kusalameva, yena pana cittena paccavekkhati, taṃ kiriyacittaṃ nāma hoti. Tasmā 『『etaṃ kusalo dhammo kusalassa dhammassā』』ti imasmiṃ adhikāre na labbhati. Pubbe suciṇṇānīti 『『datvā samādiyitvā katvā』』ti hi āsanne katāni vuttāni, imāni na āsanne katānīti veditabbāni. Dānādīhi vā sesāni kāmāvacarakusalāni dassetuṃ idaṃ vuttaṃ. Jhānā vuṭṭhahitvāti jhānā vuṭṭhahitvā. Ayameva vā pāḷi. Sekkhā gotrabhunti sotāpannaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi gotrabhuṃ paccavekkhati. Vodānanti idaṃ pana sakadāgāmianāgāmino sandhāya vuttaṃ. Tesañhi taṃ cittaṃ vodānaṃ nāma hoti. Sekkhāti sotāpannasakadāgāmianāgāmino. Maggā vuṭṭhahitvāti maggaphalabhavaṅgātikkamavasena attanā paṭiladdhā maggā vuṭṭhahitvā, suddhamaggatoyeva pana vuṭṭhāya paccavekkhaṇaṃ nāma natthi.

Kusalaṃ aniccatoti ettha vipassanūpagaṃ tebhūmakakusalameva veditabbaṃ, vipassanākusalaṃ pana kāmāvacarameva. Cetopariyañāṇenāti rūpāvacarakusalaṃ dasseti. Ākāsānañcāyatanantiādīhi arūpāvacarakusalārammaṇavasena uppajjamānaṃ arūpāvacarakusalameva. Kusalā khandhā iddhividhañāṇassātiādīhi puggalaṃ anāmasitvā dhammavasena dasseti. Tenevettha heṭṭhā gahitampi cetopariyañāṇaṃ puna vuttaṃ.

405.Assādetīti somanassasahagatalobhasampayuttacittehi anubhavati ceva rajjati ca . Abhinandatīti sappītikataṇhāvasena nandati haṭṭhapahaṭṭho hoti, diṭṭhābhinandanāya vā abhinandati. Rāgo uppajjatīti assādentassa rāgo uppajjati nāma. Idaṃ aṭṭhapi lobhasahagatāni gahetvā vuttaṃ. Diṭṭhi uppajjatīti abhinandantassa attā attaniyantiādivasena catūhipi cittehi sampayuttā diṭṭhi uppajjati. Asanniṭṭhānagatassa panettha vicikicchā uppajjati. Vikkhepagatassa uddhaccaṃ, akataṃ vata me kalyāṇanti vippaṭisārino domanassaṃ. Taṃ ārabbhāti tāni suciṇṇāni ārammaṇaṃ katvāti attho. Bahuvacanassa hesa ekavacanādeso, jātivasena vā ekavacanamevetaṃ.

以下是巴利文的完整直譯:

如此所說,在齋月日,行八支齋。他省思這個,即使是學習者、凡夫、阿羅漢都省思這個善業。阿羅漢先前所作的善業仍是善業,但他省思的心意名為無作用心。因此在此章節中"此為善法對善法"不可得。"先前善行"即近期所說"給予、受持、作",這些不應理解為非近期所作。或為顯示佈施等其餘欲界善業。從禪定出起,即從禪定出。這是原文。"學者種姓"是指初果,他省思種姓。"清凈"是指一來、不還,他們的心名為清凈。"學者"是指初果、一來、不還。"從道出"即從道、果、有分超越時由自己獲得的道出,但從純凈道出時無省思。

善業無常,此處應理解為三界適合觀智的善業,觀智善業則為欲界。"以意識遍知"顯示色界善業。"無邊空處等"是指生起的無色界善業。"善蘊為神通智"等是就法的角度顯示,不涉及個人。因此此處先前提到的意識遍知再次被提及。

405.令悅意,即以與喜悅俱生的貪心意享受並染著。隨喜,即以有喜的渴望而歡喜,歡歡喜喜,或隨喜見解。貪生起,即令悅意者生起貪。這包括八種與貪俱生的情況。見解生起,即隨喜者以自我、我所等四種心相應的見解生起。對於未確定者,疑生起;處於散亂者,掉舉生起;未作善業者,生起悔惱。以此為緣,即以那些善行為所緣。這是複數變為單數,或僅就本質是單數。

406.Arahā maggā vuṭṭhahitvāti maggavīthiyaṃ phalānantarassa bhavaṅgassa atikkamavasena vuṭṭhahitvā. Paccavekkhaṇacittāni panassa kiriyābyākatāni. Evaṃ kiriyābyākatassa ārammaṇapaccayaṃ dassetvā puna vipākābyākatassa dassetuṃ sekkhā vātiādimāha. Kusale niruddheti vipassanājavanavīthiyā pacchinnāya. Vipākoti kāmāvacaravipāko. Tadārammaṇatāti tadārammaṇatāya, taṃ kusalassa javanassa ārammaṇabhūtaṃ vipassitakusalaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjatīti attho. Na kevalañca tadārammaṇavaseneva, paṭisandhibhavaṅgacutivasenāpi. Vipāko hi kammaṃ ārammaṇaṃ katvā gahitapaṭisandhikassa kusalārammaṇo hotiyeva, so pana dubbiññeyyattā idha na dassito.

Kusalaṃ assādetītiādi akusalajavanāvasāne kusalārammaṇavipākaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Viññāṇañcāyatanavipākassāti idaṃ dubbiññeyyampi samānaṃ mahaggatavipākassa tadārammaṇabhāvena anuppattito labbhamānakavasena vuttaṃ. Kiriyassāti arahattaṃ patvā asamāpannapubbe ākāsānañcāyatane paṭilomato vā ekantarikavasena vā samāpannakiriyāya. Cetopariyañāṇassātiādīni parato āvajjanāya yojetabbāni. Yā etesaṃ āvajjanā, tassā kusalā khandhā ārammaṇapaccayena paccayoti ayañhettha attho.

407-409.Rāganti attano vā parassa vā rāgaṃ. Attano rāgavasena panettha vaṇṇanā pākaṭā hoti. Assādetītiādīni vuttatthāneva. Vicikicchādīsu pana tīsu assādetabbatāya abhāvena 『『assādetī』』ti na vuttaṃ. Diṭṭhi panettha uppajjati, sā assādetīti padassa parihīnattā āgatapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ na vuttā. Vicikicchādīsuyeva taṃ taṃ sabhāgaṃ paṭhamaṃ vatvā tassa tassa anantarā vuttā. Imesu ca pana rāgādīsu 『『kiṃ me pāpadhammā uppajjantī』』ti akkhantivasena vā, 『『kataṃ pāpaṃ kataṃ luddha』』nti vippaṭisārādivasena vā domanassuppatti veditabbā.

410.Cakkhuṃ aniccatoti vipassanānukkamena oḷārikāyatanāni vatthurūpañcāti ekādasa rūpāni pākaṭattā gahitāni. Puna rūpāyatanādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ ārammaṇattā gahitāni. Yasmā panesā viññāṇakāyavasena desanā, na dhātuvasena, tasmā manodhātu na gahitā. Evaṃ sabbattha gahitāgahitaṃ veditabbaṃ.

411.Phalaṃ paccavekkhanti nibbānaṃ paccavekkhantīti paccavekkhaṇakusalassa ārammaṇadassanatthaṃ vuttaṃ.

413-416. Ārammaṇādhipatiniddese sekkhaputhujjanānaṃ vasena catubhūmakakusalaṃ dassitaṃ, tathā sahajātādhipatiniddese. Arahato uttamadhammaṃ adhigatattā lokiyakusalesu garukāro natthīti aggamaggova dassito.

以下是巴利文的完整直譯:

  1. "阿羅漢從道路升起"意為從道路過程中,超越即將成為果的有分識。而他的觀察識則是無記的作用。如此示現了無記作用的所緣緣后,又要示現有記無記,所以說"學者"等。"在善法滅盡時"是指觀察速行道路被截斷。"異熟"是指欲界異熟。"以彼為所緣"是指以彼為所緣,以觀察善法為所緣的善速行生起。不僅僅是以彼為所緣,也是以結生、有分、死的方式。異熟確實以業為所緣,獲得結生的善所緣,但因難以理解,此處未被顯示。

"善使悅意"等是在不善速行結束時顯示善所緣異熟。"識處異熟"這部分雖難以理解,但根據大界異熟的彼所緣性,可以根據可獲得的方式說明。"于作用"是指證得阿羅漢果前,在無邊空處以相反或中間方式完成的作用。"於他心智"等應與後面的觀察連線。這些觀察的善蘊以所緣緣為條件,這就是此處的意義。

407-409. "貪"是指自身或他人的貪。但此處以自身貪的闡述更為明顯。"使悅意"等與前面所說意義相同。在疑等三種情況中,因無可悅意性,所以未說"使悅意"。然而此處生起的見,因"使悅意"一詞的缺失,未在最初按順序說明。在疑等情況中,先說各自相似處,然後緊接著說明。在這些貪等情況中,應理解為因"我的惡法生起"的不忍或因"作了惡,作了殘酷"的追悔等而生起憂苦。

  1. "眼無常"是按觀察的順序,因為粗大處等十一種色法較為明顯而被把握。再次,因色處等是眼識等的所緣,而被把握。由於此處是以識蘊方式宣說,而非以界的方式,所以未把握意界。應在一切處了知所把握與未把握。

  2. "觀察果"是指觀察涅槃,是爲了顯示觀察善的所緣。

413-416. 在所緣主導的說明中,以學者和凡夫的方式顯示四界善,在俱生主導的說明中也是如此。因阿羅漢已獲得最高法,在世間善中無需重視,所以僅顯示最高道。

  1. Anantarapaccaye purimā purimāti ekabhūmakāpi nānābhūmakāpi kusalā ekato katvā vuttā. Anulomaṃ gotrabhussa, anulomaṃ vodānassāti nānārammaṇavasena. Gotrabhu maggassa, vodānaṃ maggassāti nānābhūmivasena. Kusalaṃ vuṭṭhānassāti ettha pana kusalanti tebhūmakakusalaṃ. Vuṭṭhānanti tebhūmakavipākaṃ. Tehi kusalajavanavīthito vuṭṭhahanti, tasmā vuṭṭhānanti vuccati. Taṃ duvidhaṃ hoti – tadārammaṇaṃ bhavaṅgañca. Tattha kāmāvacarakusalassa ubhayampi vuṭṭhānaṃ hoti, mahaggatassa bhavaṅgameva. Maggo phalassāti idaṃ yasmā lokuttaravipākaṃ javanavīthipariyāpannattā vuṭṭhānaṃ nāma na hoti, tasmā visuṃ vuttaṃ. Anulomaṃ sekkhāyāti asekkhāya kusalaṃ anantaraṃ na hoti, tasmā vibhāgaṃ karoti. Phalasamāpattiyāti sotāpattiphalasakadāgāmiphalaanāgāmiphalasamāpattiyāpi. Phalasamāpattiyāti anāgāmiphalasamāpattiyā. Akusale duvidhampi vuṭṭhānaṃ labbhati. Vipākābyākatā kiriyābyākatāti ettha vipākābyākatā vipākābyākatānaṃyeva, kiriyābyākatā kiriyābyākatānaṃyeva veditabbā. Bhavaṅgaṃ āvajjanāyātiādi vomissakavasena vuttaṃ. Tattha kiriyāti kāmāvacarakiriyā. Sā duvidhassāpi vuṭṭhānassa anantarapaccayo hoti, mahaggatā bhavaṅgasseva. Iti ye heṭṭhā paccayavibhaṅganiddese 『『purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo』』ti ārabhitvā kusalaṃ kusalassa, kusalaṃ abyākatassa, akusalaṃ akusalassa, akusalaṃ abyākatassa, abyākataṃ abyākatassa, abyākataṃ kusalassa, abyākataṃ akusalassāti satta vārā dassitā; tesaṃ vasena idha saṅkhepato anantarapaccayo vibhatto.

Vitthārato panettha –

Dasadhā sattarasadhā, samasaṭṭhividhena ca;

Bahudhāpi ca niddesaṃ, sādhukaṃ upalakkhaye.

Ayañhi anantarapaccayo na kevalaṃ sattadhāva niddesaṃ labhati, kusalaṃ pana kusalassa vipākassa; akusalaṃ akusalassa vipākassa; vipākaṃ vipākassa kiriyassa; kiriyaṃ kusalassa akusalassa vipākassa kiriyassāti evaṃ dasadhāpi niddesaṃ labhati. Na kevalaṃ dasadhāyeva, kusalaṃ pana kusalassa kusalavipākassa akusalavipākassa; akusalaṃ akusalassa akusalavipākassa kusalavipākassa; kusalavipākaṃ kusalavipākassa akusalavipākassa kiriyassa; akusalavipākaṃ akusalavipākassa kusalavipākassa kiriyassa; kiriyaṃ kiriyassa kusalassa akusalassa kusalavipākassa akusalavipākassāti evaṃ sattarasadhā niddesaṃ labhati.

Na kevalañca sattarasadhāva samasaṭṭhividhenāpi niddesaṃ labhateva. Kathaṃ? Kāmāvacarakusalañhi bhūmibhedena catubbidhassa kusalassa anantarapaccayo hoti, rūpāvacarārūpāvacaraṃ sakasakabhūmikassevāti kusalaṃ kusalassa chabbidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakusalaṃ pana kāmāvacarakusalavipākassa akusalavipākassa rūpāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassa lokuttaravipākassa; rūpāvacarakusalaṃ rūpāvacaravipākassa kāmāvacarakusalavipākassa; arūpāvacarakusalaṃ kāmāvacarakusalavipākassa rūpāvacaraarūpāvacaralokuttaravipākassa; lokuttarakusalaṃ lokuttaravipākassāti kusalaṃ vipākassa dvādasavidhena anantarapaccayo . Akusalaṃ akusalassa akusalavipākassa tebhūmakakusalavipākassāti pañcavidhena anantarapaccayo.

以下是417段的全文直譯: 在近因緣中,前前法,無論是同一界還是不同界的善法,都被綜合說明。順次於種姓智,順次於清凈,是由於不同對境。種姓智于道,清凈于道,是由於不同界。善於出起,在此處"善"是指三界善。"出起"是指三界異熟。他們從善速行路出起,因此稱為出起。這有兩種 - 有分和彼所緣。在此,欲界善的兩種出起都有,色界廣大的只有有分。道于果,因為出起不屬於出世間異熟,且限於速行路,所以單獨說明。順次於有學,因為無學善不緊隨其後,所以作區分。于果定,即預流果定、一來果定、不還果定。特指不還果定。在不善中,兩種出起都可得。異熟無記和作業無記,在此處異熟無記是異熟無記,作業無記是作業無記。有分于轉向等,是混合說明。在此,作業是指欲界作業。它是兩種出起的近因,廣大的只是有分。 如下文所述,在前面的緣分別解說中,"前前善法是後後善法的近因緣"開始,已展示了七種情況:善於善,善於無記,不善於不善,不善於無記,無記于無記,無記于善,無記于不善。據此,在此處概略地分別了近因緣。 詳細地說 - 十種、十七種,以及六十種方式; 多種方式中,仔細觀察說明。 此近因緣不僅僅是七種說明,善於善的異熟,不善於不善的異熟,異熟于異熟的作業,作業于善、不善、異熟、作業,因此可得十種說明。不僅十種,善於善的異熟、不善異熟,不善於不善的異熟、善異熟,善異熟于善異熟、不善異熟、作業,不善異熟于不善異熟、善異熟、作業,作業于作業、善、不善、善異熟、不善異熟,因此可得十七種說明。 不僅十七種,還可以六十種方式說明。如何?欲界善因界別可成四種善的近因,色界無色界只對各自界。善於善有六種近因。欲界善於欲界善異熟、不善異熟、色界異熟、無色界異熟、出世間異熟,色界善於色界異熟、欲界善異熟,無色界善於欲界善異熟、色界無色界出世間異熟,出世間善於出世間異熟,因此善於異熟有十二種近因。不善於不善、不善異熟,有五種近因。

Kāmāvacarakusalavipākaṃ kāmāvacarakusalavipākassa akusalavipākassa rūpāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassāti kāmāvacarakusalavipākaṃ vipākassa catubbidhena anantarapaccayo. Rūpāvacaravipākaṃ tebhūmakakusalavipākassāti tividhena anantarapaccayo. Arūpāvacaravipākaṃ arūpāvacaravipākassa kāmāvacarakusalavipākassāti duvidhena anantarapaccayo. Lokuttaravipākaṃ catubhūmakakusalavipākassāti catubbidhena anantarapaccayo. Evaṃ kusalavipākaṃ vipākassa terasadhāpi anantarapaccayo. Akusalavipākaṃ akusalavipākassa kāmāvacarakusalavipākassāti duvidhena anantarapaccayo. Evaṃ sabbathāpi vipākaṃ vipākassa pañcadasavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakusalavipākaṃ pana kāmāvacarakiriyassa, tathā akusalavipākaṃ, tathā rūpāvacaravipākaṃ, tathā arūpāvacaravipākañcāti vipākaṃ kiriyassa ca catubbidhena anantarapaccayo.

Kāmāvacarakiriyaṃ tebhūmakakiriyassa, rūpāvacarārūpāvacarakiriyaṃ rūpāvacarārūpāvacarānaññevāti kiriyaṃ kiriyassa pañcavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakiriyaṃ akusalavipākassa ceva catubhūmakakusalavipākassa ca, rūpāvacarakiriyaṃ kāmāvacarakusalavipākarūpāvacaravipākānaṃ arūpāvacarakiriyaṃ catubhūmakakusalavipākassāpīti kiriyaṃ vipākassa ekādasavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakiriyaṃ pana kāmāvacarakusalassa akusalassāti kusalākusalānaṃ duvidhena anantarapaccayo hoti. Evaṃ samasaṭṭhividhenāpi niddesaṃ labhati.

Na kevalañca samasaṭṭhividheneva, bahuvidhenāpi labhateva. Kathaṃ? Kāmāvacarapaṭhamamahākusalacittaṃ tāva attano, catunnañca rūpāvacarakusalānaṃ pādakayogena soḷasannaṃ somanassalokuttarānanti ekavīsatiyā ca kusalānaṃ, javanapariyosāne tadārammaṇabhavaṅgavasena uppajjamānānaṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ, bhavaṅgavaseneva pavattānaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ, phalasamāpattivasena pavattānaṃ dvādasannaṃ lokuttaravipākānanti evaṃ ekavīsatiyā kusalānaṃ; dvattiṃsāya vipākānanti tepaññāsāya cittānaṃ anantarapaccayo hoti . Tathā dutiyakusalacittaṃ. Tatiyacatutthāni pana ṭhapetvā uparibhūmakakusalāni ca lokuttaravipākāni ca sesaekavīsaticittānaṃ. Pañcamachaṭṭhāni attano ca, navannañca uparibhūmakaupekkhākusalānaṃ, tevīsatiyā ca vipākānanti tettiṃsāya. Sattamaaṭṭhamāni ekavīsatiyāva.

Pañca rūpāvacarakusalāni attano attano pacchimānaṃ rūpāvacarakusalānaṃ, catunnampi ñāṇasampayuttamahāvipākānaṃ, pañcannaṃ rūpāvacaravipākānañcāti dasannaṃ. Eteneva ca nayena arūpāvacarakusalesu paṭhamaṃ attano vipākena saddhiṃ ekādasannaṃ, dutiyaṃ dvādasannaṃ, tatiyaṃ terasannaṃ, catutthaṃ cuddasannaṃ phalasamāpattiyā cāti pannarasannaṃ lokuttarakusalaṃ attano attano vipākasseva. Aṭṭhasu lobhasahagatesu ekekaṃ akusalaṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ navannaṃ, mahaggatavipākānaṃ attano attano pacchimassa cāti ekavīsatiyā. Dve domanassasahagatāni upekkhāsahagatānaṃ channaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ attano pacchimassa cāti sattannaṃ. Vicikicchuddhaccasahagatadvayaṃ somanassasahagatāhetukavipākena saddhiṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ navannaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ attano pacchimassa cāti ekavīsatiyā.

欲界善異熟于欲界善異熟、不善異熟、色界異熟、無色界異熟,欲界善異熟于異熟有四種近因。色界異熟於三界善異熟有三種近因。無色界異熟于無色界異熟、欲界善異熟有兩種近因。出世間異熟於四界善異熟有四種近因。如此,善異熟于異熟有十三種近因。不善異熟于不善異熟、欲界善異熟有兩種近因。如此,異熟于異熟有十五種近因。欲界善異熟于欲界作業,同樣不善異熟,色界異熟,無色界異熟,異熟于作業有四種近因。 欲界作業於三界作業,色界無色界作業於色界無色界作業,作業于作業有五種近因。欲界作業于不善異熟和四界善異熟,色界作業于欲界善異熟和色界異熟,無色界作業於四界善異熟,作業于異熟有十一種近因。欲界作業于欲界善和不善,善與不善有兩種近因。如此,可得六十種方式的說明。 不僅六十種方式,還有多種方式。如何?首先,欲界第一大善心於自身、四種色界善的基礎上,對於二十一種善,在速行結束時以彼所緣和有分方式生起的十一種欲界異熟,以有分方式執行的色界無色界異熟,以果定方式執行的十二種出世間異熟。對於二十一種善,對於三十二種異熟,有五十三種心的近因。第二善心也是如此。第三、第四心除外,連同上界善和出世間異熟,對於其餘二十一種心。第五、第六心於自身和九種上界舍善,對於二十三種異熟,共三十三種。第七、第八心對於二十一種。 五種色界善於自身後續的色界善,四種具智大異熟,五種色界異熟,共十種。同樣的方式,在無色界善中,第一種與自身異熟共十一種,第二種十二種,第三種十三種,第四種十四種,加上果定共十五種,出世間善於自身異熟。八種貪相應中,每一種對十一種欲界異熟意識界,九種廣大異熟于自身後續,共二十一種。兩種憂相應對六種欲界異熟意識界的自身後續,共七種。疑、掉舉相應對十一種欲界異熟意識界、九種色界無色界異熟的自身後續,共二十一種。

Kusalavipākapañcaviññāṇā kusalavipākamanodhātuyā, manodhātu dvinnaṃ vipākamanoviññāṇadhātūnaṃ. Tāsu dvīsu somanassasahagatā dasannaṃ vipākamanoviññāṇadhātūnaṃ bhavaṅgabhūtānaṃ tadārammaṇakāle attano pacchimassa voṭṭhabbanakiriyassa cāti dvādasannaṃ. Upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātu pana āvajjanamanodhātuyā dviṭṭhānikāya āvajjanamanoviññāṇadhātuyā dasannañca vipākamanoviññāṇadhātūnanti dvādasannameva. Tihetukamahāvipākā somanassasahagatāhetukavajjānaṃ dasannampi kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ āvajjanadvayassa cāti ekavīsatiyā, duhetukavipākā ṭhapetvā mahaggatavipāke sesānaṃ dvādasannaṃ. Pañca rūpāvacaravipākā tebhūmakakusalavipākasahetukapaṭisandhicittānaṃ sattarasannaṃ āvajjanadvayassa cāti ekūnavīsatiyā. Arūpāvacaravipākesu paṭhamaṃ kāmāvacarakusalavipākatihetukapaṭisandhicittānaṃ, catunnaṃ arūpāvacaravipākacittānaṃ catunnaṃ manodvārāvajjanassa cāti navannaṃ. Dutiyaṃ heṭṭhimavipākaṃ vajjetvā aṭṭhannaṃ, tatiyaṃ dve heṭṭhimāni vajjetvā sattannaṃ, catutthaṃ tīṇi heṭṭhimāni vajjetvā channaṃ cattāri lokuttaravipākāni tihetukavipākānaṃ terasannaṃ attano attano pacchimassa cāti cuddasannaṃ.

Akusalavipākapañcaviññāṇā akusalavipākamanodhātuyā, manodhātu akusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātuyā. Sā tadārammaṇakāle attano pacchimassa cutikāle paṭisandhivasena bhavaṅgavasena ca pavattānaṃ itaresampi navannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ upekkhāsahagatānaṃ dvinnaṃ parittakiriyānañcāti dvādasannaṃ. Kiriyamanodhātu dasannaṃ viññāṇānaṃ hasituppādakiriyā pañcavokāre bhavaṅgavasena pavattānaṃ navannaṃ tihetukavipākānaṃ, tadārammaṇavasena pavattānaṃ pañcannaṃ somanassasahagatavipākānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena terasannaṃ. Voṭṭhabbanakiriyā ṭhapetvā kiriyamanodhātuṃ dasannaṃ kāmāvacarakiriyānaṃ, kāmāvacarakusalākusalānaṃ pañcavokāre bhavaṅgavasena pavattānaṃ pannarasannaṃ vipākacittānañcāti pañcacattālīsāya.

善異熟五識于善異熟意界,意界于兩種異熟意識界。在這兩種中,與喜俱的十種異熟意識界,在有分狀態和彼所緣時刻,于自身後續和確定作業,共十二種。與舍俱的無因意識界,于轉向意界的兩個位置,轉向意識界和十種異熟意識界,共十二種。三因大異熟,除去與喜俱的無因,對十種欲界異熟意識界、色界無色界異熟,以及兩種轉向,共二十一種。二因異熟,除去廣大異熟,其餘十二種。五種色界異熟,對三界善異熟有因結生心,以及兩種轉向,共十九種。在無色界異熟中,第一種對欲界善異熟三因結生心,四種無色界異熟心,四種意門轉向,共九種。第二種除去地獄異熟,八種。第三種除去兩種地獄,七種。第四種除去三種下界,六種。四種出世間異熟,對三因異熟十三種,于自身後續,共十四種。 不善異熟五識于不善異熟意界,意界于不善異熟無因意識界。在彼所緣時刻,于自身後續,在死亡時結生和有分狀態執行,對其餘九種欲界異熟、兩種與舍俱、兩種少分作業,共十二種。作業意界對十種識,笑生起作業,在五蘊中以有分狀態執行的九種三因異熟,以彼所緣狀態執行的五種與喜俱異熟,于自身後續,以未把握把握,共十三種。除去確定作業的作業意界,對十種欲界作業,在五蘊中以有分狀態執行的欲界善不善,以及十五種異熟心,共四十五種。

Kāmāvacaratihetukasomanassasahagatakiriyadvayaṃ bhavaṅgavasena pavattānaṃ terasannaṃ tihetukavipākānaṃ tadārammaṇavasena pañcannaṃ somanassasahagatavipākānaṃ parikammavasena pavattamānānaṃ catunnaṃ rūpāvacarakiriyānaṃ arahattaphalasamāpattiyā attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena dvāvīsatiyā duhetukasomanassasahagatakiriyadvayaṃ yathāvuttānaṃ terasannaṃ bhavaṅgacittānaṃ pañcannaṃ tadārammaṇānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena sattarasannaṃ. Kāmāvacaratihetukaupekkhāsahagatakiriyadvayaṃ tesaṃyeva terasannaṃ bhavaṅgānaṃ, tadārammaṇavasena pavattānaṃ channaṃ upekkhāsahagatavipākānaṃ, parikammavasena pavattānaṃ ekissā rūpāvacarakiriyāya catunnaṃ arūpāvacarakiriyānaṃ arahattaphalasamāpattiyā attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena catuvīsatiyā. Duhetukaupekkhāsahagatakiriyadvayaṃ tesaṃyeva terasannaṃ bhavaṅgānaṃ channaṃ tadārammaṇānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena aṭṭhārasannaṃ. Rūpāvacarakiriyesu ekekaṃ navannaṃ pañcavokāre tihetukabhavaṅgānaṃ attano pacchimassa cāti dasannaṃ. Arūpāvacarakiriyesu paṭhamaṃ pañcavokāre navannaṃ bhavaṅgānaṃ, catuvokāre ekassa attano pacchimassa cāti ekādasannaṃ. Dutiyaṃ catuvokāre dve bhavaṅgāni labhati. Tatiyaṃ tīṇi, catutthaṃ cattāri phalasamāpattiñcāti tesu ekekaṃ yathāpaṭipāṭiyā ekādasannaṃ dvādasannaṃ terasannaṃ pañcadasannañca anantarapaccayo hoti. Evaṃ bahuvidhenāpi niddesaṃ labhati. Tena vuttaṃ –

『『Dasadhā sattarasadhā, samasaṭṭhividhena ca;

Bahudhāpi ca niddesaṃ, sādhukaṃ upalakkhaye』』ti.

Samanantarapaccayādayo uttānatthāyeva.

欲界三因與喜俱的兩種作業,以有分狀態執行的十三種三因異熟,以彼所緣狀態執行的五種與喜俱異熟,以準備狀態執行的四種色界作業,阿羅漢果定於自身後續,以未把握把握,共二十二種。二因與喜俱的兩種作業,如前所說的十三種有分心,五種彼所緣,于自身後續,以未把握把握,共十七種。欲界三因與舍俱的兩種作業,對這十三種有分,以彼所緣狀態執行的六種與舍俱異熟,以準備狀態執行的一種色界作業,四種無色界作業,阿羅漢果定於自身後續,以未把握把握,共二十四種。二因與舍俱的兩種作業,對這十三種有分,六種彼所緣,于自身後續,以未把握把握,共十八種。 在色界作業中,每一種對五蘊中九種三因有分,于自身後續,共十種。在無色界作業中,第一種對五蘊中九種有分,四蘊中一種于自身後續,共十一種。第二種在四蘊中得兩種有分。第三種三種,第四種四種,果定,每一種按順序得十一種、十二種、十三種、十五種近因。如此,可得多種方式的說明。因此說: "十種、十七種,以及六十種方式; 多種方式中,仔細觀察說明。" 近因緣等已闡明其義。

  1. Upanissaye saddhaṃ upanissāyāti kammakammaphalaidhalokaparalokādīsu saddhaṃ upanissayaṃ katvā. Yathā hi puriso heṭṭhāpathaviyaṃ udakaṃ atthīti saddahitvā pathaviṃ khanati, evaṃ saddho kulaputto dānādīnaṃ phalañca ānisaṃsañca saddahitvā dānādīni pavatteti. Tasmā 『『saddhaṃ upanissāyā』』ti vuttaṃ.

Sīlaṃ upanissāyātiādīsupi ime sīlādayo dhamme upanissayaṃ katvāti attho. Sīlavā hi sīlānubhāvesu sīlānisaṃsesu ca kusalo sīlaṃ upanissāya sīlavantānaṃ dānaṃ deti, uparūpari sīlaṃ samādiyati suparisuddhaṃ akhaṇḍaṃ, cātuddasīādīsu pakkhadivasesu uposathakammaṃ karoti, sīlasampadaṃ nissāya jhānādīni uppādeti. Bahussutopi dānādipuññakiriyāyattā sabbasampattiyo dānādīnañca saṅkilesavodānādibhedaṃ sutamayāya paññāya paṭivijjhitvā ṭhito sutaṃ upanissāya dānādīni pavatteti. Cāgavāpi cāgādhimutto attano cāgasampadaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlavanto hutvā dinnaṃ mahapphalanti sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, tāya paṭipattiyā parisuddhacitto jhānādīni uppādeti. Paññavāpi idhalokaparalokahitañceva lokasamatikkamanupāyañca upaparikkhanto 『『sakkā imāya paṭipattiyā idhalokahitampi paralokahitampi lokasamatikkamanūpāyañca sampādetu』』nti paññaṃ upanissāya dānādīni pavatteti. Yasmā pana na kevalaṃ saddhādayo dānādīnaṃyeva upanissayā, attano aparabhāge uppajjamānānaṃ saddhādīnampi upanissayā eva, tasmā saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāyāti vuttaṃ.

Parikammanti anantaraṃ aggahetvā pubbabhāge parikammaṃ gahetabbaṃ. Yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsañāṇassāti imesaṃ dvinnaṃ dibbacakkhuparikammameva, parikammaṃ visuṃ natthi. Dibbacakkhusseva paribhaṇḍañāṇāni etāni, tasmiṃ ijjhamāne ijjhanti evaṃ santepi tadadhimuttatāya sahitaṃ dibbacakkhuparikammaṃ tesaṃ parikammanti veditabbaṃ. Na hi etāni sabbesaṃ dibbacakkhukānaṃ samagatikāni honti. Tasmā bhavitabbamettha parikammavisesenāti. Dibbacakkhu dibbāya sotadhātuyāti dūre rūpāni disvā tesaṃ saddaṃ sotukāmassa dibbacakkhu sotadhātuvisuddhiyā upanissayo hoti. Tesaṃ pana saddaṃ sutvā tattha gantukāmatādivasena dibbasotadhātu iddhividhañāṇassa upanissayo hoti. Evaṃ sabbattha tassa tassa upakārakabhāvavasena upanissayapaccayatā veditabbā.

Maggaṃ upanissāya anuppannaṃ samāpattinti tena tena maggena sithilīkatapāripanthakattā pahīnapāripanthakattā ca taṃ taṃ samāpattiṃ uppādentīti tesaṃ maggo samāpattiyā upanissayo hoti. Vipassantīti uparūparimaggatthāya vipassanti. Atthapaṭisambhidāyātiādi paṭisambhidānaṃ maggapaṭilābheneva ijjhanato vuttaṃ. Evaṃiddhānañca panetāsaṃ pacchā tesu tesu ārammaṇesu pavattiyā maggova upanissayo nāma hoti.

依止信,以信依止,即在業、業果、財富、此世、他世等中以信為依止。譬如有人相信在下層土地下有水,因此挖掘土地,同樣地,有信心的兒子相信佈施等的果報和利益,因此進行佈施等。所以說"依止信"。 依止戒等中,這些戒等法作為依止。持戒者因戒的威力和戒的利益,依止戒而佈施,一再地受持清凈完整的戒,在十四日等吉日進行布薩,依止戒德生起禪定等。多聞者因佈施等福德行為,以聞所成慧透徹一切成就和佈施等的染凈差別,依止所聞而行佈施等。舍心者以自身舍的成就為依止而佈施,受持戒律使所佈施的具大果報,進行布薩,以此行而清凈地生起禪定等。智者觀察此世他世的利益和超越世間的方法,思考"可以以此行得到此世、他世的利益和超越世間的方法",依止智慧而行佈施等。因為不僅信等是佈施等的依止,也是自身後續生起的信等的依止,所以說信、戒、聞、舍、慧,信于戒,戒于信,聞于舍,舍于智慧。 準備,即不把握近因,應在之前把握準備。對於隨業智和未來智,這兩種只有天眼的準備,沒有單獨的準備。這些是天眼的附屬智,當天眼成就時,它們也成就,因為與天眼的專注相應,應了知這是天眼的準備。這些並非對所有天眼者都是共同的。因此,這裡應有準備的特殊性。天眼于天耳界,對於希望遠距離看到色法並聽到聲音者,天眼是天耳界清凈的依止。聽到聲音后,希望前往等,天耳界成為神通智的依止。應如此了知,在一切處,各自的助益性質是依止緣。 依止道而生未生的定,因為道使障礙鬆弛、障礙被斷除,所以生起各種定。爲了更高的道而觀察。對於智慧分別等,因為通過獲得道而成就,所以說。對於這些神通,後來在各種所緣中執行,道才是依止。

Saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappetīti ahamasmi saddho pasannoti mānaṃ pavatteti. Diṭṭhiṃ gaṇhātīti tasmiṃ tasmiṃ vacane saddhāvaseneva gantvā paññāya atthaṃ anupaparikkhanto 『『atthi puggalo』』tiādivasena diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sīlaṃ sutaṃ cāgaṃ paññanti ahamasmi sīlavā sutavā cāgī paññāsampannoti mānaṃ jappeti. Sīlasutacāgapaññāsu pana mānamaññanaṃ viya diṭṭhimaññanaṃ uppādento diṭṭhiṃ gaṇhāti. Rāgassātiādīsu saddhādisampadaṃ upanissāya attukkaṃsanakāle tesu ekeko dhammo rāgassa, paravambhanakāle dosassa, ubhayena sampayuttassa mohassa, vuttappakārānaṃ mānadiṭṭhīnaṃ, saddhādisampadaṃ upanissāya bhavabhogasampattipatthanāya upanissayo hoti. Evamettha lokiyakusalaññeva dassitaṃ. Lokuttaraṃ pana santaṃ paṇītaṃ uttamaṃ akusalaviddhaṃsanaṃ. Tasmā cando viya andhakāratamānaṃ na akusalassa upanissayo hotīti na gahitaṃ.

Ātāpetītiādi kāyikadukkhavasena abyākatadhammadassanatthaṃ vuttaṃ. Saddho hi saddhaṃ nissāya atisītaṃ atiuṇhanti anosakkitvā nānappakārāni navakammaveyyāvaccādīni karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, bhogaṃ uppādetvā puññāni karissāmīti pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sīlavāpi sīlānurakkhaṇatthaṃ abbhokāsikattādivasena attānaṃ ātāpeti paritāpeti, piṇḍacārikattādivasena pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sutavāpi bāhussaccānurūpaṃ paṭipattiṃ paṭipajjissāmīti vuttanayeneva paṭipajjanto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Cāgavāpi cāgādhimuttatāya attano yāpanamattepi paccaye anavasesetvā pariccajanto, aṅgādipariccāgaṃ vā pana karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariccajitabbassa vatthuno uppādanatthaṃ pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Paññavāpi uparūpari paññaṃ vaḍḍhessāmīti sappaññataṃ nissāya sītuṇhādīni agaṇetvā sajjhāyamanasikāresu yogaṃ karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, micchājīve ādīnavaṃ sammājīve ca ānisaṃsaṃ disvā micchājīvaṃ pahāya parisuddhena ājīvena jīvitavuttiṃ pariyesanto pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti.

依止信而生慢,說"我是有信的"而生起慢。執取見,在各種言說中僅憑信而前往,不以智慧審察義理,如"有補特伽羅"等而執取見。依止戒、聞、舍、慧而生慢,說"我是持戒的、多聞的、有舍心的、具智慧的"。在戒、聞、舍、慧中生起慢和見的執取,如相互比較般執取見。 在貪等處,依止信等成就,在自我讚揚時,每一法對於貪,在輕蔑他人時對於瞋,與兩者相應時對於癡,對於所說方式的慢和見,依止信等成就而希求有的享受,成為依止。如此在此處僅顯示世間善。出世間則是寂靜、微妙、最上、破壞不善的。因此如月亮破除黑暗,不是不善的依止,所以不被接受。 "努力"等是因身體的苦而說,爲了見無記法。有信者依止信,不避寒熱,做各種新業和服務等,使自己努力、煩惱,產生財富后將作福,忍受因追求根本的苦。持戒者為護持戒,如露地等,使自己努力、煩惱,因行乞等忍受因追求根本的苦。多聞者將按多聞相應的行為而行,如前所說,使自己努力、煩惱,忍受因追求根本的苦。有舍心者盡全部資具而舍,或捨身體等部分,使自己努力、煩惱,為產生應捨棄的事物而忍受因追求根本的苦。有智者依止增長智慧,不計較寒熱,在誦習、作意中用功,觀察邪命等過患和正命的功德,捨棄邪命,以清凈生活追求生計,忍受因追求根本的苦。

Kāyikassa sukhassāti saddhādisampattiṃ upanissāya uppannāni sukhopakaraṇāni paribhuñjanakāle saddhādisamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭakāyassa ca tesaṃ vasena avippaṭisāramūlakapāmojjapītisamuṭṭhānarūpaphuṭakāyassa ca sukhuppattikāle tesaṃ kaṭattā uppannavipākasukhakāle ca kāyikassa sukhassa, vuttanayeneva dukkhuppattikāle saddhādiguṇasampattiṃ asahamānehi payuttavadhabandhanādikāle ca kāyikassa dukkhassa, saddhādayo upanissāya pavattitaphalasamāpattikāle pana phalasamāpattiyā etesu ekeko upanissayapaccayena paccayo hotīti veditabbo. Kusalaṃ kammanti kusalacetanā attano vipākassa upanissayapaccayo, sā pana balavacetanāva labbhati, na dubbalā. Tatridaṃ vatthu – ekā kira itthī ubbandhitukāmā rukkhe rajjuṃ laggetvā saṃvidhātabbaṃ saṃvidahati. Atheko coro rattibhāge taṃ gehaṃ upasaṅkamitvā 『『imāya rajjuyā kiñcideva bandhitvā harissāmī』』ti satthena chindituṃ upagato. Atha sā rajju āsīviso hutvā susūti akāsi. Coro bhīto apasakki. Itthī attano nivesanā nikkhamitvā rajjupāse gīvaṃ paṭimuñcitvā ubbandhā kālamakāsi. Evaṃ balavacetanā antarāye nivāretvā attano vipākassa upanissayo hoti. Na panetaṃ ekantato gahetabbaṃ. Katokāsañhi kammaṃ eva vipākassa antarāyaṃ paṭibāhitvā vipaccati, vipākajanakaṃ pana kammaṃ vipākassa upanissayapaccayo na hotīti na vattabbaṃ. Kammanti ettha catubhūmakampi veditabbaṃ. Yaṃ pana parato 『『maggo phalasamāpattiyā』』ti vuttaṃ, taṃ acetanāvasena. Tenetaṃ dīpeti – yo koci vipākajanako dhammo, so attano vipākassa upanissayapaccayo hotīti.

Rāgaṃupanissāya pāṇaṃ hanatīti yasmiṃ vatthusmiṃ sāratto hoti, tasmiṃ vā viruddhaṃ, tassa vā atthāya pāṇaṃ hanati. Adinnādānādīsupi etenevupāyena attho veditabbo. Sandhiṃ chindatīti adinnādānavasena vuttaṃ. Tattha sandhinti gehasandhiṃ. Nillopaṃ haratīti nilīyitvā harati. Ekāgārikaṃ karotīti bahūhi saddhiṃ ekameva gehaṃ parivāretvā vilumpati. Paripanthe tiṭṭhatīti panthadūhanakammaṃ karoti. Dosaṃ upanissāyātiādīsu 『『anatthaṃ me acarī』』tiādivasena uppannaṃ dosaṃ upanissayaṃ katvā. Mohaṃ upanissāyāti pāṇātipātādīsu ādīnavapaṭicchādakaṃ mohaṃ upanissayaṃ katvā. Mānaṃ upanissāyāti ahaṃ kiṃ hanituṃ na sakkomi, ādātuṃ na sakkomīti mānaṃ upanissayaṃ katvā. Kenaci vā pana avaññāto hoti paribhūto hīḷito, taṃ omānaṃ upanissayaṃ katvātipi attho. Diṭṭhiṃ upanissāyāti yaññādīsu brāhmaṇādayo viya pādasikamilakkhuādayo viya ca diṭṭhiṃ upanissayaṃ katvā. Patthanaṃ upanissāyāti 『『sace me idaṃ nāma ijjhissati, evarūpaṃ te balikammaṃ karissāmīti evaṃ devatāyācanasaṅkhataṃ vā, asukaṃ nāma me ghātetvā dehi, asukassa santakaṃ āhara, ehi vā me etāni kammāni karontassa sahāyo hohī』』ti evamādiṃ vā patthanaṃ upanissayaṃ katvā. Rāgo doso moho māno diṭṭhi patthanā rāgassāti. Ettha rāgo rāgassāpi upanissayo hoti dosādīnampi. Dosādīsupi eseva nayo.

對於身體的樂,依止信等成就,在享受資生之樂時,因信等生起的精妙充滿身體,以及因此生起的無悔喜悅充滿身體時,在身體獲得樂時,因為它們的緣故。如前所說,在苦生起時,不能忍受信等功德成就的時候,如被捆綁等,對於身體的苦。在果定執行時,這些每一種作為依止緣應當了知。 善業,善思是自身異熟的依止緣,但只有強大的思才能獲得,非微弱的。此處有一個故事:某女子欲自縊,在樹上繫好繩索。夜間一盜賊來到其家,欲用刀割斷繩索偷取。此時繩索變成毒蛇,使盜賊驚退。女子從家中出來,解開頸上繩索,遂自縊身亡。如此強大的思能阻礙障礙,成為自身異熟的依止。然而不應絕對接受。因為業確實能阻礙異熟並使其成熟,但不能說業不是異熟的依止緣。此處應了知四界業。後面說"道于果定",是無心的緣故。因此闡明:任何能生異熟的法,都是自身異熟的依止緣。 依止貪而殺生,在他貪戀的對象,或與之相反,或為其目的而殺生。在不與取等處,應以同樣方式瞭解。切斷聯繫,是因不與取而說。此處聯繫指房屋的聯繫。偷盜,是潛藏而偷取。使成一家,是與多人一起包圍一所房屋而搶掠。在路旁站立,是進行路上破壞的行為。 依止瞋,如"他對我造成損害"等而生起的瞋。依止癡,在殺生等處遮蔽過患的癡。依止慢,如"我不能殺,不能取"等。或因被輕視、被侮辱、被輕蔑而生起慢。依止見,如祭祀時的婆羅門,或如足跡等。依止希求,如"若此事成就,我將為你做這樣的供養",或向天神祈求,"殺某人給我,取某人的財物,來做我的助手"等。 貪、瞋、癡、慢、見、希求是貪的依止。此處貪不僅是貪的依止,也是瞋等的依止。在瞋等處也是同樣道理。

Pāṇātipāto pāṇātipātassāti pāṇātipātī asaṃvare ṭhitattā aññampi pāṇaṃ hanati. Yo vā etena hato, tassa ñātimittehi upadduto tesu aññampi hanati. Evaṃ pāṇātipāto pāṇātipātassa upanissayapaccayena paccayo. Bhaṇḍasāmikaṃ pana gopakaṃ vā ghātetvā parabhaṇḍaharaṇe, sāmikaṃ ghātetvā tassa dārātikkame, nāhaṃ hanāmīti musābhaṇane, katassa paṭicchādanatthāya akatassa vā karaṇatthāya pesuññaṃ upasaṃhāre, teneva nayena pharusavācānicchāraṇe, samphappalāpabhaṇane, paraṃ hanitvā abhijjhāyitabbaparavittūpakaraṇābhijjhāyane, yo tena ghātito hoti; tassa mittāmaccā ucchijjantūtiādicintane 『『evaṃ me pāṇātipāto nijjiṇṇo bhavissatī』』ti dukkarakārikādivasena diṭṭhiggahaṇakāle pāṇātipāto adinnādānādīnampi upanissayo hoti. Iminā upāyena adinnādānādimūlakesupi cakkesu attho veditabbo.

Mātughātikammaṃ mātughātikammassāti aññaṃ mātaraṃ hanantaṃ disvā 『『vaṭṭati evaṃ kātu』』nti attano mātaraṃ hanantassa vā, ekasmiṃ bhave hantvā aparasmimpi hananavasena vā, ekasmiṃyeva bhave 『『gaccha, me mātaraṃ hanāhī』』ti punappunaṃ āṇāpanavasena vā, dvīhi pahārehi niyatamaraṇāya dutiyapahāradānavasena vā mātughātikammaṃ mātughātikammassa upanissayo hoti. Sesānipi yathāyogaṃ imināva nayena veditabbāni. Yasmā pana balavākusalaṃ dubbalākusalassa upanissayo na hoti, tasmā kammapathānantariyakammavaseneva desanā katāti vadanti. Taṃ na ekantato gahetabbaṃ. Pāṇātipātādīni hi katvā 『『kasmā evamakāsī』』ti codiyamāno kopamattakampi karoti. Vippaṭisārīpi hoti. Appamattakepi ca kilese uppanne taṃ vaḍḍhetvā vītikkamaṃ karoti. Tasmā balavaṃ dubbalassa dubbalañca balavassāpi upanissayo hotiyeva. Yaṃ pana paccayavibhaṅgassa uddesavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ 『『balavakāraṇaṭṭhena upanissayo hotī』』ti, taṃ kāraṇabhāvasseva balavatāya vuttaṃ, na upanissayapaccayadhammānaṃ. Kammakilesā hi balavantopi dubbalāpi balavakāraṇaṃ hontiyeva.

Rāgaṃupanissāya dānaṃ detītiādīsu aho vatāhaṃ cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti upapattibhave vā bhogesu vā rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti. Sīlasamādānauposathakammesupi eseva nayo. Jhānaṃ pana rāgavikkhambhanatthāya, vipassanaṃ rāgassa pahānatthāya, maggaṃ samucchedanatthāya uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma. Vītarāgabhāvatthāya pana abhiññaṃ samāpattiñca uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma. Ettāvatā hi vītarāgo nāma hoti.

Saddhāyāti dānādivasena pavattasaddhāya sīlādīsupi eseva nayo. Yatheva hi dānādivasena saddhādayo uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma, evaṃ rāgādayopi saddhādīnaṃ upanissayapaccayā nāma hontīti veditabbā. Tassa paṭighātatthāyāti tassa paṭibāhanatthāya, vipākokāsassa anuppadānatthāyāti attho. Sappaṭighātesu tāva evaṃ hotu, yāni pana appaṭighātāni ānantariyakammāni, tesu 『『tassa paṭighātatthāyā』』ti kasmā vuttanti? Tassa ajjhāsayavasena. Tappaṭighātatthāya pavattemīti hissa ajjhāsayo, taṃ gahetvā evaṃ vuttaṃ.

殺生於殺生,殺生者因不節制而站立,再殺其他生命。或被殺者的親友受到侵擾,也殺其他人。如此殺產生為殺生的依止緣。殺害物主或守護者而偷盜,殺害主人以侵犯其妻子,說謊"我不殺",為遮蔽已做或未做之事而造謠,同樣方式說惡語,胡說,殺害他人後貪戀他人財物,思考"愿被殺者的親友滅絕","我的殺生將被消耗",如苦行等,在執取見時,殺產生為不與取等的依止。以此方式應了知不與取等根本的各種情況。 弒母之業于弒母之業,看到殺母者說"可以如此做",或自己殺母,或在一生中殺,或在另一生中殺,或在同一生中再三命令"去殺我母親",或以兩次打擊使必定死亡,弒母之業成為弒母之業的依止。其餘應以同樣方式了知。因為強大的不善不是微弱不善的依止,所以說業道和無間業的說明。不應絕對接受。即使造作殺生等,被問"為何如此做"也僅生少許瞋。也會生悔。即使生起微小煩惱,也會擴大而犯。因此強大的可以是微弱的依止,微弱的也可以是強大的依止。在緣分別的概述解釋中說"強大原因是依止",是就原因的強大性說,非依止緣法。業煩惱無論強弱都是強大原因。 依止貪而佈施,如"愿我生四大王天眾眷屬",或在生有中依止貪而佈施。在受持戒、布薩中也是同樣道理。禪定為抑制貪,觀察為斷除貪,道為斷除,稱為依止貪而生起。為離貪性而生起神通和三摩地,也稱為依止貪而生起。如此稱為離貪。 依信,如因佈施等生起的信,在戒等處也是同樣道理。如因佈施等生起信而依止貪,貪等也成為信的依止緣。為對治,即為遮止,不給異熟機會。在有對治處如此,在無對治的無間業中為何說"為對治"?因為其意樂。意樂為對治而行,因此如此說。

Rāgaṃ upanissāya attānaṃ ātāpetīti yattha ratto, tassa dukkarena pattiṃ sampassanto evaṃ karotīti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Kāyikassa sukhassāti rāgādisamatikkamavasena kusalaṃ katvā paṭiladdhasukhassa vā rāgādivasena anādīnavadassāvino kāme paribhuñjanavasena uppannasukhassa vā. Dukkhassāti ātāpanādivasena uppannasukhassa vā rāgādihetu pavattavadhabandhanādivasena uppannadukkhassa vā. Phalasamāpattiyāti rāgādayo samucchinditvā vā uppāditāya tehi vā aṭṭīyamānena samāpannāya.

Kāyikaṃ sukhantiādīsu sukhe uppanne taṃ assādetvā punappunaṃ tathārūpeheva paccayehi taṃ uppādentassa purimaṃ pacchimassa upanissayo hoti. Sītādīsu pana aggisantāpanādīni atisevantassa pubbabhāge sukhaṃ aparabhāge dukkhassa, 『『sukho vati missā paribbājikāya taruṇāya lomasāya bāhāya samphasso』』ti kāmesu pātabyataṃ āpajjantassa idha kāyikaṃ sukhaṃ nerayikassa kāyikadukkhassa, arogabhāvena pana sukhino phalasamāpattiṃ samāpajjantassa kāyikaṃ sukhaṃ phalasamāpattiyā upanissayapaccayo hoti. Dukkhapaṭighātāya pana sukhaṃ sevantassa dukkhapaṭighātāya ca bhagavato viya ābādhaṃ vikkhambhetvā phalasamāpattiṃ samāpajjantassa kāyikadukkhaṃ kāyikasukhassa ceva phalasamāpattiyā ca, upanissayapaccayo hoti. Utusappāyo sukhassa ceva phalasamāpattiyā ca, asappāyo dukkhassa. Utuasappāyaṃ vā abhibhavitvā samāpattisamuṭṭhitarūpavasena uppannaṃ sukhaṃ anubhavitukāmassa asappāyopi utu phalasamāpattiyā paccayova. Bhojanasenāsanesupi eseva nayo. Puna kāyikaṃ sukhantiādīni kevalaṃ ekato dassitāni. Heṭṭhā vuttanayeneva panesaṃ paccayabhāvo veditabbo. Phalasamāpatti kāyikassa sukhassāti samāpattisamuṭṭhānarūpavasena uppannassa sukhassa. Taṃ hesa samāpattito vuṭṭhāya anubhavati.

Kāyikaṃ sukhaṃ upanissāya dānantiādīsu 『『aho vata me idaṃ sukhaṃ na parihāyeyyā』』ti pattassa vā aparihāyanavasena; 『『aho vatāhaṃ āyatiṃ evarūpaṃ sukhaṃ pāpuṇeyya』』nti appattassa vā pattivasena; dukkhepi 『『aho vata me dukkhaṃ parihāyeyyā』』ti pattassa parihāyanavasena vā; 『『āyatiṃ evarūpaṃ nuppajjeyyā』』ti anuppādapatthanāvasena vā sukhadukkhānaṃ upanissayatā veditabbā. Utubhojanasenāsanāni vuttanayāneva. Puna kāyikaṃ sukhantiādīsu yasmā 『『sādhu kho, mārisa, moggallāna, buddhasaraṇagamanaṃ hotī』』ti sukhappattānampi, 『『sammāsambuddho vata, so bhagavā, yo evarūpassa dukkhassa pariññāya dhammaṃ desetī』』ti (udā. 18) dukkhappattānampi saddhā uppajjati. Sukhadukkhehi ca saṃyogaviyogatthāya sīlādiparipūraṇaṃ kareyya, tasmā sukhadukkhāni saddhādīnaṃ upanissayabhāvena dassitāni. Utuādīnipi yathāyogaṃ yojetabbāni. Kāyikaṃ sukhaṃ upanissāya pāṇaṃ hanatītiādīsupi vuttanayānusāreneva sukhādīnaṃ upanissayatā veditabbā.

Imasmiṃ pana upanissayabhājanīye kusalo kusalassa tividhenāpi upanissayo, akusalassa duvidhena, abyākatassa tividhena. Akusalo akusalassa tividhena, kusalassa ekavidhena, abyākatassa duvidhena. Abyākatopi abyākatassa tividhena, tathā kusalassa, tathā akusalassāti. Evaṃ kusalo aṭṭhavidhena, akusalo chabbidhena, abyākato navavidhenāti tevīsatividhena upanissayo bhājitoti veditabbo.

依止貪慾而努力,若在某處沉醉,因而難以獲得,應該如前所述瞭解。身體的樂,是通過超越貪等而做善業獲得的快樂,或因貪等而享受慾望中產生的快樂。苦,是因努力等而生起的快樂,或因貪等的緣故而生起的苦。果定,是指通過超越貪等而生起的果定或因其而達到的果。 身體的樂,在樂生起時,因不斷以相同的緣生起而獲得。于寒等中,因過度享受而在早期獲得樂,在後期則遭受苦,"樂在於年輕的乞丐與細膩的接觸"。此時身體的樂是因墮落而生的身體苦,因健康而獲得的樂是因果定的依止緣。為對抗苦而享受樂,因對抗苦而如同佛陀所遭受的障礙,因而獲得果定的身體苦、身體樂及果定的依止緣。氣候適應的樂及果定,氣候不適應的苦。若克服氣候適應而生起的果定,欲享受樂的同時,氣候不適應也成為果定的依止緣。飲食、坐臥等也應如此理解。再者,身體的樂等只是單獨顯示。應如前所述瞭解它們的依止緣。果定的身體樂是因果定生起的樂。此樂從果定中出離而體驗。 身體的樂,依止佈施等,若說"愿我此樂不消失",這是因獲得而不消失;"愿我能獲得如此樂",這是因未獲得而願望;在苦中說"愿我此苦不消失",這是因獲得而不消失;"愿我能不遭此苦",這是因未生起的願望,樂苦的依止應如此理解。氣候、飲食、坐臥等應如前述理解。再者,身體的樂等,因"好啊,朋友,莫迦拉那,歸依佛陀",在獲得樂的同時,"確實是正覺者,佛陀,能了知如此苦而講法"(《優陀那》18)在遭苦的同時也生起信心。因樂苦的結合與分離而修持戒等,因此樂苦應以信等的依止緣顯示。氣候等也應適當連線。依止貪而殺生等,亦應如此理解樂等的依止。 在此,因果的依止,善者有三種依止,惡者有兩種依止,無記者有三種依止。惡者有三種依止,善者有一種依止,無記者有兩種依止。無記者也有三種依止,如同善者、惡者一樣。如此,善者有八種,惡者有六種,無記者有九種,因此應理解為三十種依止的分類。

  1. Purejāte cakkhādīni oḷārikavasena vuttāni. Āpodhātuādīnipi pana purejātārammaṇāni hontiyeva. Vatthu purejātaṃ cakkhāyatanantiādi yaṃ vatthu hutvā purejātaṃ hoti, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Vatthu vipākābyākatānanti pavattiyaṃ purejātapaccayaṃ sandhāya vuttaṃ.

  2. Pacchājāte imassa kāyassāti cātumahābhūtikakāyassa. Pacchājātapaccayena paccayoti upatthambhanavasena pacchājāto hutvā paccayo. Upatthambhakaṭṭhena paccayattāyeva hesa pacchājātapaccayoti imasmiṃ pañhāvāre anulomato āgato.

  3. Āsevanapaccaye anulomaṃ gotrabhussātiādīnaṃ visuṃ gahaṇe heṭṭhā vuttanayeneva kāraṇaṃ veditabbaṃ.

  4. Kammapaccaye kusalā cetanā sampayuttakānanti ettha sahajātanānākkhaṇikavibhāgassa abhāvato sahajātāti na vuttā. Abyākatavissajjane pana so vibhāgo atthi, tasmā tattha vuttā. Paṭisandhiggahaṇaṃ kaṭattārūpānaṃ vasena kataṃ. Cetanā vatthussāti kiñcāpi paṭisandhikkhaṇe vatthupatiṭṭhitā arūpadhammā vatthupaccayā vattanti, cetanā pana vatthussāpi paccayoti dassetuṃ vuttaṃ.

  5. Vipākapaccaye paṭisandhivāre imināva nayena attho veditabbo.

429-438. Āhārapaccaye imassa kāyassāti imasmiṃ catusantativasena pavatte cātumahābhūtikakāye āhārasamuṭṭhānassa janakavasena, sesassa upatthambhakavasena āhārapaccayena paccayo. Indriyapaccayādīsupi paṭisandhivāro vuttanayeneva veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Pañhāvāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañhāvārassa ghaṭane anulomagaṇanā

先前所述的眼耳等感官是粗糙的。水、土等元素也確實是先前所依的對象。所說的「以眼為基礎的對象」是爲了說明所依的對象。所說的「因果法則」是指先前所依的緣。 後來所指的是這個身體,即四大元素的身體。因後來的緣而成為因果,這裡是指因後來的緣而成為因果。因作為支援的緣故而成為因果,因此在此問題中按順序而來。 依止修習的緣,按順序所說的「因緣」應當如前所述理解。 業的緣,善的意圖相應的,這裡並未提到因其沒有相應的瞬間的分類。雖然有無記的拋棄,但該分類存在,因此在此提到。因緣的把握是因形態而成。意圖雖在所依處,雖然在再生的時刻存在於所依處的無形法中,但爲了說明意圖也是因緣。 在因果法則中,依止再生的緣應以同樣的方式理解。 429-438. 依止飲食的緣,指的是在此四種存在的情況下,因四大元素的身體而生起的飲食所生,其他則是作為支援的緣而生起的因緣。在感官等的緣中,依止再生的緣應如前所述理解。其餘的在各處皆是顯而易見的。 問題討論的分類已完成。 問題的建立在於順序的計數。

  1. Idānettha yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanāvasena dassetuṃ hetuyā sattātiādi vuttaṃ. Tattha sattāti kusalena kusalaṃ, abyākataṃ, kusalābyākatanti tīṇi. Tathā akusalena; abyākatena abyākatamevāti evaṃ satta. Ārammaṇe navāti ekamūlakaekāvasānāni nava. Adhipatiyā dasāti kusalaṃ kusalassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; akusalassa ārammaṇatova abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; kusalābyākatassa sahajātatovāti kusalamūlakāni cattāri. Akusalaṃ akusalassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; abyākatassa sahajātatova tathā akusalābyākatassāti akusalamūlakāni tīṇi. Abyākato abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; kusalassa ārammaṇatova tathā akusalassāti abyākatamūlakāni tīṇīti evaṃ dasa. Ettha pana ārammaṇādhipatipi sattadhā, sahajātādhipatipi sattadhāva labbhati.

Anantare sattāti kusalamūlakāni dve, tathā akusalamūlakāni, abyākatamūlakāni tīṇīti evaṃ satta. Samanantarepi etāneva. Sahajāte navāti kusalamūlakāni tīṇi, akusalamūlakāni tīṇi, abyākatamūlakaṃ ekaṃ, tathā kusalābyākatamūlakaṃ, akusalābyākatamūlakañcāti evaṃ nava. Aññamaññe tīṇīti kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ , abyākatena abyākatanti evaṃ tīṇi. Nissaye terasāti sahajātatova kusalamūlakāni tīṇi, tathā akusalamūlakāni, tathā abyākatamūlakāni. Ettha pana purejātampi labbhati. Abyākatañhi abyākatassa sahajātampi hoti purejātampi; kusalassa purejātameva tathā akusalassa. Puna kusalābyākato sahajātapurejātato kusalassa, sahajātatova abyākatassa, tathā akusalābyākatoti evaṃ terasa. Upanissaye navāti ekamūlakekāvasānā nava. Tesaṃ vibhaṅge tevīsati bhedā dassitā. Tesu ārammaṇūpanissaye satta, anantarūpanissaye satta, pakatūpanissaye nava honti. Purejāte tīṇīti abyākato abyākatassa, kusalassa, akusalassāti evaṃ tīṇi.

Pacchājātetīṇīti kusalo abyākatassa, akusalo abyākatassa, abyākato abyākatassāti evaṃ tīṇi. Āsevane tīṇi aññamaññasadisāni. Kamme satta hetusadisāni. Tattha dvīsu vissajjanesu nānākkhaṇikakammampi āgataṃ, pañcasu sahajātameva. Vipāke ekaṃ abyākatena abyākataṃ. Āhāraindriyajhānamaggesu satta hetusadisāneva. Indriyaṃ panettha sahajātapurejātavasena āgataṃ. Sampayutte tīṇi aññamaññasadisāni. Vippayutte pañcāti sahajātapacchājātato kusalena abyākataṃ, akusalena abyākataṃ, sahajātapurejātapacchājātato abyākatena abyākataṃ, vatthupurejātato abyākatena kusalaṃ, tathā akusalanti ekaṃ kusalamūlaṃ, ekaṃ akusalamūlaṃ, tīṇi abyākatamūlānīti evaṃ pañca.

現在在此,按照所獲得的拋棄和計數來顯示因果,說"有七"等。其中,有七指:善與善、無記,以及善無記三種。同樣,以不善、無記,共七種。對於所緣有九種,即單一根源、單一終結的九種。在主導因中有十種:善於善,來自俱生和所緣;不善於所緣;無記于俱生和所緣;善無記于俱生,共四種善根。不善於不善,來自俱生和所緣;無記于俱生;不善無記同樣,共三種不善根。無記于無記,來自俱生和所緣;善於所緣;不善同樣,共三種無記根。在此,所緣和主導因都可得七種。 在無間緣中有七種:兩種善根,兩種不善根,三種無記根。在等無間緣中也是如此。在俱生緣中有九種:三種善根,三種不善根,一種無記根,以及善無記根和不善無記根。在互相緣中有三種:善與善,不善與不善,無記與無記。在依止緣中有十三種:三種善根、不善根、無記根,此處還可得先前所依。無記于無記可以是俱生或先前所依;善和不善只有先前所依。再者,善無記、不善無記,來自俱生、先前所依、後來,共十三種。在依止緣中有九種,即單一根源、單一終結。在其分類中顯示二十三種差別。在所緣依止有七種,無間依止有七種,自然依止有九種。在先前所依中有三種:無記于無記、善、不善。 在後來所依中有三種:善於無記,不善於無記,無記于無記。在修習中有三種,相互類似。在業中有七種,類似因。在兩種拋棄中,有不同剎那的業,五種是俱生的。在果報中,無記于無記一種。在飲食、感官、禪定、道中,七種類似因。感官在此來自俱生和先前所依。在相應中有三種,相互類似。在不相應中有五種:善於無記,不善於無記,無記于無記,來自俱生、先前所依、後來;先前所依的無記于善、不善,共一種善根,一種不善根,三種無記根。

Atthiyā terasāti sahajātato kusalena kusalaṃ, sahajātapacchājātato kusalena abyākataṃ, sahajātatova kusalena kusalābyākatanti kusalamūlāni tīṇi, tathā akusalamūlāni, sahajātapurejātapacchājātāhārindriyato pana abyākatena abyākataṃ, vatthārammaṇapurejātato abyākatena kusalaṃ, tathā akusalaṃ, sahajātapurejātato kusalo ca abyākato ca akusalassa; sveva abyākatassa sahajātapacchājātaāhārindriyato sahajātapurejātato ca kusalo ca abyākato ca kusalassa; sveva abyākatassa sahajātapacchājātaāhārindriyatoti evaṃ terasa. Natthivigatesu satta anantarasadisāni. Avigate terasa atthisadisānīti. Evamettha satta gaṇanaparicchedā ekaṃ tīṇi pañca satta nava dasa terasāti. Tesu vipākavasena ekameva ekakaṃ, aññamaññapurejātapacchājātāsevanasampayuttavasena pañca tikā, vippayuttavasena ekameva pañcakaṃ, hetuanantarasamanantarakammaāhārindriyajhānamagganatthivigatavasena dasa sattakā, ārammaṇasahajātaupanissayavasena tayo navakā, adhipativasena ekaṃ dasakaṃ, nissayaatthiavigatavasena tayo terasakāti evaṃ tasmiṃ tasmiṃ paccaye niddiṭṭhavāre gaṇanavasena sādhukaṃ sallakkhetvā tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā.

在存在緣中有十三種:善與善,來自俱生;善於無記,來自俱生和後來;善與善無記,來自俱生,三種善根。不善根也是同樣。無記于無記,來自俱生、後來、先前所依、飲食、感官;無記于善,來自先前所依的對象;無記于不善也是同樣。善和無記于不善,來自俱生和先前所依;無記于善和無記,來自無記的俱生、後來、飲食、感官,以及先前所依,共十三種。 在非存在和滅盡緣中有七種,類似無間緣。在未滅盡緣中有十三種,類似存在緣。如此在此處,七種計數分別是:一、三、五、七、九、十、十三。 在這些中,按果報,只有一個單一;按相互的先前所依、後來、修習、相應,有五個三組;按不相應,只有一個五組;按因、無間、等無間、業、飲食、感官、禪定、道、非存在、滅盡,有十個七組;按所緣、俱生、依止,有三個九組;按主導因,有一個十組;按依止、存在、滅盡,有三個十三組。 在每一緣的問題中,仔細計算后,應按其數量在二、三等組合中瞭解緣的連線。

  1. Ye pana paccayā yesaṃ paccayānaṃ visabhāgā vā viruddhā vā honti, te tehi saddhiṃ na yojetabbā. Seyyathidaṃ – hetupaccayassa tāva ārammaṇānantarasamanantarūpanissayapurejātapacchājātakammāsevanāhārajhānanatthivigatā adhipatipaccaye ca ṭhapetvā vīmaṃsaṃ sesādhipatino visabhāgā, sahajātādayo sabhāgā. Kasmā? Tathā bhāvābhāvato. Hetupaccayo hi yesaṃ hetupaccayo hoti, tesaṃ sahajātādipaccayopi hoti, ārammaṇādipaccayo pana na hotīti ārammaṇādayo tassa visabhāgā nāma. Tasmā so tehi, te vā tena saddhiṃ, na yojetabbā. Purejātapacchājātasampayuttavippayuttaatthinatthivigatāvigatā ca aññamaññaviruddhā, tepi aññamaññaṃ na yojetabbā. Tattha ayojanīye vajjetvā yojanīyehi yoge ye vārā labbhanti, te saṅkhepato dassetuṃ hetupaccayā adhipatiyā cattārītiādi vuttaṃ.

Tattha kiñcāpi hetupaccayassa adhipatinā saṃsandane ūnataragaṇanavasena sattahi vārehi bhavitabbaṃ, yasmā pana adhipatīsu vīmaṃsāva hetupaccayo, na itare, tasmā visabhāge vajjetvā sabhāgavasena 『『cattārī』』ti vuttaṃ. Tāni evaṃ veditabbāni – kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ, kusalo dhammo abyākatassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ, kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ, abyākato dhammo abyākatassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; vipākābyākatā kiriyābyākatā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānanti. Ettha ca vipākābyākatā lokuttaratova gahetabbā. Ārammaṇapaccayaanantarapaccayādayo pana visabhāgattā na yojitā. Iminā upāyena sabbattha labbhamānañca alabbhamānañca ñatvā labbhamānavasena vārā uddharitabbā.

Sahajātesattāti hetuyā laddhāneva. Aññamaññe tīṇīti suddhikaaññamaññe laddhāneva. Nissaye sattāti hetuyā laddhāneva. Vipāke ekanti suddhikavipāke laddhameva. Indriyamaggesu cattārīti heṭṭhā vuttanayāneva . Sampayutte tīṇīti suddhikasampayutte laddhāneva. Vippayutte tīṇīti kusalādicittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ paccayuppannaṃ katvā veditabbāni. Atthiavigatesu sattāti hetuyā laddhāneva.

441-

某些緣若與其他緣不同類或相互矛盾,則不應與之結合。例如,因緣與所緣、無間、等無間、依止、先前所依、後來所依、業、修習、飲食、禪定、非存在、滅盡緣,除了智慧外,其他主導緣是不同類的,而俱生等是同類的。為什麼?因為存在與否的緣故。因為若某法是因緣,則其俱生等緣也是,但所緣等緣則不是,所以所緣等被稱為不同類。因此不應與之結合。先前所依、後來所依、相應、不相應、存在、非存在、滅盡等相互矛盾,也不應相互結合。在不可結合的情況下,可結合的情況中,可得到某些情況,簡要顯示為因緣、主導緣有四等。 在此,雖然因緣與主導緣的結合應以較少的計數七種情況,但因智慧是主導緣中唯一的因緣,其他不是,所以排除不同類,以同類方式說"四"。應如此了知:善法是善法的因緣和主導緣;善慧是相應蘊的;善法是無記法的因緣和主導緣;善慧是心生色的;善法是善與無記法的因緣和主導緣;善慧是相應蘊和心生色的;無記法是無記法的因緣和主導緣;異熟無記和作業無記的慧是相應蘊和心生色的。在此,異熟無記應僅取出世間的。所緣緣、無間緣等因不同類而未結合。以此方式,了知可得與不可得,應以可得的方式取出情況。 在俱生緣中有七種,即因緣所得。在互相緣中有三種,即純互相所得。在依止緣中有七種,即因緣所得。在果報中有一種,即純果報所得。在感官和道中有四種,如前所述。在相應緣中有三種,即純相應所得。在不相應緣中有三種,應了知為善等心生的色法。在存在和滅盡緣中有七種,即因緣所得。

  1. Evaṃ yehi adhipatipaccayādīhi ekādasahi paccayehi saddhiṃ hetupaccayo yojanaṃ labhati, tesaṃ vasena dumūlakanaye gaṇanaṃ dassetvā idāni timūlakādīsu tassa dassanatthaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapento hetusahajātanissayaatthiavigatanti sattātiādimāha. Potthakesu pana nissaupanissaadhipāti evaṃ parihīnakkharāni paccayanāmāni likhanti, taṃ saññākaraṇamattavasena likhitaṃ. Tasmā tādisesu ṭhānesu paripuṇṇā pāḷi kātabbā. Yaṃ panidaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapitaṃ, tena idaṃ dīpeti – ayaṃ hetupaccayo sahajātādīhi catūhi saddhiṃ saṃsandane attano vibhaṅge laddhāni satteva vissajjanāni labhati. Sace panettha aññamaññapaccayo pavisati, aññamaññe laddhāni tīṇi labhati. Sace sampayuttapaccayo pavisati, tāneva tīṇi labhati. Sace vippayuttapaccayo pavisati, hetuvippayuttaduke laddhāni tīṇi labhati. Sace vipākapaccayo pavisati, sabbehi vipākasabhāgehi saddhiṃ saṃsandane evameva vissajjanaṃ labhati. Sace panettha indriyamaggapaccayā pavisanti, tehi saddhiṃ dumūlake laddhāni cattāriyeva labhati. Sace tehi saddhiṃ aññamaññapaccayo pavisati, hetādhipatiduke dassitesu catūsu vissajjanesu 『『kusalo dhammo abyākatassa, kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa cā』』ti dve apanetvā sesāni dve labhati. Sacepi tattha sampayuttapaccayo pavisati, tāneva dve labhati. Sace pana vippayuttapaccayo pavisati, itarāni dve labhati. Sace pana tesu vipākapaccayo pavisati, sabbattha ekameva labhati. Adhipatinā pana saddhiṃ hetādhipatidukato ūnataragaṇanesu appavisantesu cattāriyeva labhati. Ūnataragaṇanesu pavisantesu tesaṃ vasena dve ekanti labhati. Evaṃ tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti.

Etesu pana ghaṭanesu sabbapaṭhamāni cattāri ghaṭanāni sāmaññato navannampi hetūnaṃ vasena vuttāni avipākāni. Abyākatena abyākatavissajjane panettha vipākahetupi labbhati.

Tato parāni pañca ghaṭanāni vipākahetuvasena vuttāni. Tattha sabbepi sahajātavipākā ceva vipākasahajātarūpā ca. Tesu paṭhame ghaṭane vipākā ceva taṃsamuṭṭhānarūpā ca labbhanti, dutiye vipākā ceva paṭisandhiyañca vatthurūpaṃ. Tatiye arūpadhammāva. Catutthe vipākacittasamuṭṭhānarūpameva labbhati. Pañcame vatthurūpameva.

如此,通過十一種主導緣等,因緣得以結合,現在顯示兩根本方式的計數,併爲顯示三根本等中的情況,置於因緣的特徵,說"七"等,包括因、俱生、依止、存在、滅盡。在書籍中,依止、依止、主導等名稱的字母常有省略,這僅僅是爲了標記。因此在此類情況下應完整書寫原文。 所置的特徵顯示:此因緣在與俱生等四種結合時,在自身分類中得七種拋棄。若在此互相緣進入,得三種互相。若相應緣進入,得同樣三種。若不相應緣進入,得因不相應對中的三種。若果報緣進入,與所有果報同類結合時得同樣拋棄。若感官道緣進入,在兩根本中得四種。若與之互相緣進入,在因主導對中顯示的四種拋棄中,去除"善法于無記,善法于善與無記"兩種,得其餘兩種。若相應緣進入,得同樣兩種。若不相應緣進入,得其他兩種。若果報緣進入,everywhere得一種。與主導緣結合時,在因主導對中,未進入較少計數時得四種。進入較少計數時,得兩種一種。如此了知各緣結合可得的計數,應在三根本等中取出計數。 在這些構建中,最初四種構建通常說九種因,不包括果報。在無記與無記的拋棄中,果報因也可得。 其後五種構建是依果報因說的。在此,所有俱生果報和果報俱生色。在第一構建中得果報和由此生起的色,在第二構建中得果報和再生及所依色,在第三構建中得無形法,在第四構建中得果報心生色,在第五構建中得所依色。

Tato parāni pañcadasa ghaṭanāni indriyamaggayuttāni amohahetuvasena vuttāni. Tattha paṭhamāni nava nirādhipatīni, pacchimāni cha sādhipatīni. Nirādhipatikesupi paṭhamāni cattāri sāmaññato sabbattha amohavasena vuttāni, pacchimāni pañca vipākāmohavasena. Tattha nirādhipatikesu paṭhame cattārīti heṭṭhā hetādhipatiduke dassitāneva. Dutiye cittasamuṭṭhānarūpaṃ parihāyati. Tatiye vatthurūpaṃ parihāyati. Catutthe kusalo dhammo cittasamuṭṭhānānaṃ, abyākato taṃsamuṭṭhānānanti rūpameva labbhati. Tato parāni vipākayuttāni pañca heṭṭhā vuttanayāneva. Sādhipatikesu paṭhamāni tīṇi ghaṭanāni sāmaññato vipākāvipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame cattāri vuttanayāneva. Dutiye rūpaṃ parihāyati, tatiye arūpaṃ parihāyati. Tato parāni tīṇi vipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Evampi tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti.

Hetumūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Ārammaṇamūlakepi adhipatipaccayādayo satta ārammaṇena sabhāgā, sesā soḷasa visabhāgāti te ayojetvā satteva yojitā. Tesu adhipatiyā sattāti kusalo dhammo kusalassa dhammassa, akusalassa dhammassa, abyākatassāti evaṃ kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlaṃ ekaṃ, abyākatamūlāni tīṇīti satta. Nissaye tīṇīti vatthuvasena abyākatamūlāneva. Upanissaye satta heṭṭhimāni eva. Purejāte tīṇīti vatthārammaṇavasena abyākatamūlāni. Vippayutte tīṇīti vatthuvaseneva. Atthiavigatesu tīṇīti vatthārammaṇavasena. Yathā pana hetumūlake lakkhaṇadassanatthaṃ ghaṭanāni ṭhapitāni, tathā ārammaṇamūlakādīsupi.

  2. Tattha yāni tāva imasmiṃ ārammaṇamūlake pañca ghaṭanāni ṭhapitāni. Tattha paṭhamaṃ ārammaṇādhipativasena sādhipatikaṃ. Tattha sattāti ārammaṇādhipatiduke laddhavissajjanāneva. Dutiyaṃ nirādhipatikaṃ. Tattha tīṇīti vatthārammaṇavasena ārammaṇavaseneva vā abyākatamūlāni. Tatiyaṃ nissayena vuttaṃ. Tattha tīṇīti vatthuvasena abyākatamūlāni. Catutthapañcamāni sādhipatikāni. Tesu catutthe ekanti vatthārammaṇavasena ārammaṇavaseneva vā abyākatamūlaṃ akusalaṃ. Pañcame ekanti nissayato abyākatamūlakaṃ akusalaṃ. Evamidhāpi labbhamānavasena tikādīsu gaṇanā veditabbā. Tathā adhipatimūlakādīsu. Ārammaṇaindriyavipākavasena vitthārayojanaṃ pana avatvā tattha tattha vattabbayuttakameva vadāmāti.

Tato parāni pañcadasa ghaṭanāni indriyamaggayuttāni amohahetuvasena vuttāni. Tattha paṭhamāni nava nirādhipatīni, pacchimāni cha sādhipatīni. Nirādhipatikesupi paṭhamāni cattāri sāmaññato sabbattha amohavasena vuttāni, pacchimāni pañca vipākāmohavasena. Tattha nirādhipatikesu paṭhame cattārīti heṭṭhā hetādhipatiduke dassitāneva. Dutiye cittasamuṭṭhānarūpaṃ parihāyati. Tatiye vatthurūpaṃ parihāyati. Catutthe kusalo dhammo cittasamuṭṭhānānaṃ, abyākato taṃsamuṭṭhānānanti rūpameva labbhati. Tato parāni vipākayuttāni pañca heṭṭhā vuttanayāneva. Sādhipatikesu paṭhamāni tīṇi ghaṭanāni sāmaññato vipākāvipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame cattāri vuttanayāneva. Dutiye rūpaṃ parihāyati, tatiye arūpaṃ parihāyati. Tato parāni tīṇi vipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Evampi tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti. 因果根本已完成。 在所緣根本中,主導緣等有七種,所有與之相應的,其他十六種不同類的緣則不應結合。因此,主導緣中有七種,即善法的因緣,善法的因緣、不善法的因緣、無記法的因緣,這樣的善根有三種,不善根有一種,無記根有三種,共七種。在依止中有三種,依據所依的無記根。在下位中有七種。先前所依中有三種,依據所依的無記根。在不相應中有三種,依據所依的無記根。在存在和滅盡中有三種,依據所依的無記根。就像因果根本的特徵展示了構建一樣,所緣根本等的特徵也是如此。 在這裡,所緣根本中有五種構建。第一種是依所緣的主導緣。這裡有七種,即依據所緣的主導緣所獲得的拋棄。第二種是無主導緣。這裡有三種,依據所依的無記根。第三種是依止說的。這裡有三種,依據所依的無記根。第四和第五種是主導緣。在這其中,第四種是依據所依的無記根的不善根。第五種是依據依止的無記根的不善根。如此在此也應以可得的方式理解三根本等的計數。也同樣適用於主導根本等。至於所緣、感官、果報的詳細結合,除外在此處的討論。

  1. Adhipatimūlake sahajāte sattāti sahajātādhipativasena kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlāni tīṇi, abyākatamūlaṃ ekaṃ. Sahajātena pana saddhiṃ ārammaṇādhipati, ārammaṇādhipatinā ca saddhiṃ sahajātaṃ na labbhati. Aññamaññe tīṇīti sahajātādhipativaseneva. Nissaye aṭṭhāti kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlāni tīṇi, abyākatamūlāni dve. Abyākato hi adhipati abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca nissayo hoti, akusalassa ārammaṇatova. Kusalassa pana ubhayathāpi na hotīti abyākatamūlāni dveyevāti evaṃ aṭṭha. Upanissaye satta ārammaṇasadisāneva. Purejāte ekanti abyākatādhipati ārammaṇavasena akusalassa. Vipāke ekaṃ abyākatena abyākataṃ lokuttaraṃ. Āhārādīsu satta heṭṭhā ekamūlake laddhāneva. Vippayutte cattārīti kusalena abyākataṃ, tathā akusalena, abyākatena abyākatañca kusalañca. Atthiavigatesu aṭṭha nissayasadisāneva.

447-452. Ghaṭanāni panettha paṭipāṭiyā ārammaṇādīhi ayojetvā paṭhamaṃ atthiavigatehi yojitāni. Kiṃ kāraṇāti? Ubhayādhipatimissakattā. Tattha paṭhame ghaṭane ārammaṇādhipativasena vatthārammaṇaṃ labbhati , dutiye nissayavasena garuṃ katvā assādentassa vatthumeva, tatiye sahajātādhipativasena kusalādayo rūpānaṃ, ārammaṇādhipativasena vatthu akusalassa. Tato parāni tīṇi ghaṭanāni ārammaṇādhipativasena vuttāni. Tattha paṭhame sattāti heṭṭhā vuttāneva. Dutiye ekanti purejātāni vatthārammaṇāni akusalassa. Tatiye vatthumeva akusalassa. Tato parāni tīṇi ghaṭanāni vipākāvipākasādhāraṇāni sahajātādhipativasena vuttāni. Tattha paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Tato parāni tīṇi vipākādhipativasena vuttāni. Tesupi paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpaṃ, tatiye rūpameva. Tato parāni cha ghaṭanāni āhārindriyayuttāni cittādhipativasena vuttāni. Tattha tīṇi avipākāni, tīṇi savipākāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva. Tato parāni cha ghaṭanāni tatheva viriyādhipativasena vuttāni. Nanu ca adhipatipaṭipāṭiyā paṭhamaṃ viriyādhipativasena vattabbāni siyuṃ, kasmā tathā na vuttānīti? Parato hetuvasena vuttaghaṭanehi sadisattā. Parato hi hetuvasena ghaṭanāni amohassa vīmaṃsādhipatittā vīmaṃsāya ca sammādiṭṭhibhāvato maggasampayuttāni. Viriyampi ca sammāvāyāmamicchāvāyāmabhāvena maggoti tena saddhiṃ ghaṭanāni parato hetuvasena vuttaghaṭanehi sadisānīti parivattetvā vuttāni. Tesupi gaṇanā pākaṭāyeva.

453-456. Anantarasamanantaramūlakesu sattāti kusalo kusalassa abyākatassa ca, tathā akusalo, abyākato tiṇṇannampīti evaṃ satta. Kamme ekanti kusalā maggacetanā attano vipākābyākatassa. Ghaṭanāni panetesu tīṇi tīṇiyeva. Tāni bahutarapaṭipāṭiyā vuttāni.

457-

在主導根本的俱生緣中有七種:依俱生主導,善根三種,不善根三種,無記根一種。但與俱生主導的所緣主導不能結合,所緣主導與俱生也不能結合。在互相緣中有三種,依俱生主導。在依止緣中有八種:善根三種,不善根三種,無記根兩種。因為無記主導是無記法的依止,來自俱生和所緣,對於不善法是所緣,對於善法則兩種方式都不是,所以無記根只有兩種,共八種。在下位緣中有七種,類似所緣。在先前所依中有一種,無記主導依所緣對於不善法。在果報中有一種,無記于無記的出世間。在飲食等中有七種,如前在單一根本中所得。在不相應中有四種:善於無記,不善於無記,無記于無記和善。在存在和滅盡中有八種,類似依止。 447-452. 在此,構建按順序與所緣等不結合,首先與存在和滅盡結合。為何如此?因為兩種主導混合。在第一構建中,依所緣主導得所依所緣;在第二構建中,依依止,重視所依;在第三構建中,依俱生主導得善等色,依所緣主導得不善的所依。其後三種構建依所緣主導說。在第一構建中有七種,如前所述;在第二構建中有一種,不善的先前所依所緣;在第三構建中是不善的所依。其後三種構建依果報和非果報的共同俱生主導。在第一構建中得色和非色,在第二構建中得無色,在第三構建中得色。其後三種構建依果報主導。在第一構建中得色和非色,在第二構建中得無色,在第三構建中得色。其後六種構建依飲食和感官,依心主導。其中三種非果報,三種有果報。其計數顯而易見。其後六種構建同樣依精進主導。為何不首先依精進主導說?因為與後來依因說的構建相似。後來依因說的構建是無癡的智慧主導,智慧是正見,與道相應。精進也是正精進和邪精進,與道相應。因此轉換后說,與後來依因說的構建相似。其計數也顯而易見。 453-456. 在無間和等無間根本中有七種:善於善和無記,不善,無記,共三種。在業中有一種:善的道意圖于自身的果報無記。在這些構建中,各有三種,按更多順序說。

  1. Sahajātaaññamaññanissayamūlakesu ye ye dukamūlake paccayā vuttā te teyeva ādito ṭhitena sabhāgā. Tasmā dukamūlake gaṇanaṃ ñatvā ye upari paccayā ghaṭitā, tesu ūnataragaṇanassa vasena sabbaghaṭanesu gaṇanā veditabbā. Tattha sahajātamūlake dasa ghaṭanāni. Tesu pañca avipākāni, pañca savipākāni. Tattha avipākesu tāva paṭhame kusalo kusalassa abyākatassa , kusalābyākatassa, kusalābyākato abyākatassāti cattāri, tathā akusalo, abyākato abyākatassevāti evaṃ nava. Tattha kusalākusalādikesu aṭṭhasu vissajjanesu arūpañceva cittasamuṭṭhānarūpañca labbhati. Abyākate vatthurūpampi. Dutiye ghaṭane abyākatavissajjane rūpesu vatthumeva labbhati, tatiye tīsupi arūpameva, catutthe cittasamuṭṭhānarūpameva, pañcame paṭisandhiyaṃ vatthunā saddhiṃ arūpadhammā. Savipākesu paṭhame vipākā ceva vipākacittasamuṭṭhānarūpañca, dutiye vipākā ceva vatthurūpañca, tatiye vipākameva, catutthe vipākacittasamuṭṭhānameva, pañcame vatthurūpameva labbhati.

Aññamaññamūlake cha ghaṭanāni. Tesu paṭhamāni tīṇi avipākāni, pacchimāni tīṇi savipākāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva.

  1. Nissayamūlake nissayapaccayā ārammaṇe tīṇīti vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā pavattakusalādivasena veditabbāni. Upanissaye ekanti vatthuṃ ārammaṇūpanissayaṃ katvā uppannākusalaṃ. Sesaṃ dumūlake heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

462-464. Imasmiṃ pana nissayapaccaye vīsati ghaṭanāni. Tesu purimāni cha ghaṭanāni purejātasahajātavasena vuttāni, tato cattāri purejātavaseneva, tato dasa sahajātavaseneva. Tattha paṭhame ghaṭane terasāti nissayapaccayavibhaṅge vuttāneva. Dutiye aṭṭhāti sahajātādhipativasena satta, vatthuṃ garuṃ katvā akusalañcāti aṭṭha. Tatiye satta indriyapaccaye laddhāneva. Catutthe pañca vippayutte laddhāni. Pañcame cattārīti kusalādīni cittasamuṭṭhānānaṃ, vatthu ca akusalassa. Chaṭṭhe tīṇīti kusalādīni cittasamuṭṭhānassa. Purejātavasena catūsu paṭhame tīṇīti vatthu kusalādīnaṃ, cakkhādīni ca abyākatassa. Dutiye vatthumeva kusalādīnaṃ. Tatiye ekanti vatthu akusalassa. Catutthe cakkhādīni viññāṇapañcakassa. Sahajātavasena dasa savipākāvipākavasena dvidhā bhinditvā sahajātamūlake vuttanayeneva veditabbāni.

  1. Upanissayamūlake ārammaṇe sattāti ārammaṇūpanissaye laddhāneva. Adhipatiyā sattāti tāneva. Anantarasamanantaresu anantarūpanissaye laddhāneva. Nissaye ekanti vatthu akusalassa. Purejāte ekanti tasseva vatthuṃ vā ārammaṇaṃ vā. Āsevane tīṇi anantarūpanissayavasena. Kamme dve pakatūpanissayavasena. Lokuttarakusalacetanā pana anantarūpanissayopi hoti. Vippayutte ekaṃ ārammaṇūpanissayavasena, tathā atthiavigatesu. Natthivigatesu satta anantarasamāneva.

在俱生互相緣的根本中,所述的每種苦緣都是由最初的緣所支配。因此,在苦緣的計數中,瞭解上面所述的緣,所有構建的計數應當被理解。在這裡,俱生根本中有十種構建。其中五種是非果報的,五種是有果報的。在非果報中,首先有善於無記,善於有記,善於無記的無記,善於無記的無記,這四種;同樣有不善和無記的無記,這樣共九種。在善與不善的八種拋棄中,得無形與心生色。在無記的所依中也得。在第二構建中,得無記的拋棄色;在第三構建中,得三種無形;在第四構建中,得心生色;在第五構建中,得與無形法結合的所依。 在互相緣的根本中有六種構建。其中前三種是非果報的,后三種是有果報的。其計數顯而易見。 在依止根本中,依止的緣在所緣中有三種,作為所依的所緣,依于所依的善等可被理解。在下位中有一種,作為所依的所緣,得產生的善。在其他的苦緣中,依前所述的方式理解。 462-464. 在此依止緣中有二十種構建。其中前六種構建是根據先前所依的俱生緣,接下來的四種是根據先前所依的緣,接下來的十種是根據俱生緣。在這裡,第一構建中有十三種,依止緣的分析中已經說過。第二構建中有八種,依俱生主導的緣,所依的重視不善;第三構建中有七種,依于感官緣而得。在第四構建中有五種,依于不相應的緣而得。在第五構建中有四種,依于善等心生的緣,所依的不善。在第六構建中有三種,依于善等心生的緣。依先前所依,四種中第一種是所依的善等,第二種是所依的善等;第三種是所依的不善。第四種是眼等的五識。根據俱生緣的十種有果報和非果報,分為兩類,依俱生根本的說法理解。 在下位根本中,所緣有七種,依于所依的緣而得。在主導緣中有七種,依於它們。無間和等無間中有七種,依于所依而得。在依止中有一種,作為不善的所依。先前所依中有一種,作為其所依或所緣。依于所依的緣中有三種。作為業的緣有兩種,作為固有的依止。出世間的善意圖也在無間緣中。根據不相應的緣有一種,依于所依的緣;同樣在存在和滅盡中。在無存在中有七種,依于等無間的情況。

  1. Upanissayamūlakāni pana satta ghaṭanāni honti. Tattha purimāni tīṇi ārammaṇūpanissayavasena vuttāni. Tattha paṭhame sattāti kusalo kusalādīnaṃ, tathā abyākato, akusalo akusalassevāti evaṃ satta. Dutiye ekanti cakkhādiabyākataṃ akusalassa. Tatiye vatthu akusalassa. Tato parāni dve anantarūpanissayavasena vuttāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva. Tato dve anantarapakatūpanissayavasena vuttāni. Tattha paṭhame lokiyakusalākusalacetanāpaccayabhāvato gahetabbā, dutiye lokuttarakusalāva.

467-468. Purejātamūlake ārammaṇe tīṇīti abyākato kusalādīnaṃ. Adhipatiyā ekanti abyākato akusalassa. Sesesupi eseva nayo. Ettha pana satta ghaṭanāni. Tesu paṭhamaṃ vatthārammaṇavasena vuttaṃ, dutiyaṃ vatthuvaseneva, tatiyaṃ ārammaṇavasena, catutthaṃ vatthussa ārammaṇakālavasena, pañcamaṃ ārammaṇādhipativasena, chaṭṭhaṃ vatthuno ārammaṇādhipatikālavasena, sattamaṃ cakkhādivasena.

469-472. Pacchājātamūlake vīsati paccayā na yujjanti, tayova yojanaṃ labhanti. Ekamevettha ghaṭanaṃ, taṃ kāyassa kusalādīnaṃ vasena veditabbaṃ. Āsevanamūlakepi ekameva ghaṭanaṃ.

473-477. Kammamūlake anantare ekanti maggacetanāvasena vuttaṃ. Aññamaññe tīṇīti ettha paṭisandhiyaṃ vatthupi gahetabbaṃ. Upanissaye dveti anantarapakatūpanissayavasena heṭṭhā vuttāneva. Evaṃ sesānipi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni. Ettha pana ekādasa ghaṭanāni. Tattha paṭhamāni dve pakatūpanissayānantarūpanissayavibhāgato nānākkhaṇikakammavasena vuttāni. Tato parāni cattāri vipākāvipākato ekakkhaṇikakammavasena vuttāni. Tattha paṭhame arūpena saddhiṃ cittasamuṭṭhānarūpaṃ labbhati, dutiye arūpena saddhiṃ vatthu, tatiye arūpameva, catutthe cittasamuṭṭhānarūpameva. Paṭisandhiyaṃ pana kaṭattārūpampi labbhati. Tato parāni pañca savipākāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva. Vipākamūlake pañca ghaṭānāni uttānatthāneva.

478-483. Āhāramūlake sattātiādīni vuttanayāneva. Ghaṭanāni panettha catuttiṃsa. Tesu paṭhamāni pañca vipākāvipākasāmaññato vuttāni. Tattha paṭhame cattāropi āhārā labbhanti; dutiye tayo arūpāhārāva. Tatiye vatthupi paccayuppannaṃ hoti, catutthe taṃ parihāyati. Pañcame rūpameva paccayuppannaṃ. Tato parāni pañca savipākaghaṭanāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva. Tato parāni nava ghaṭanāni cetanāhāravasena vuttāni. Tato parāni nava nirādhipativiññāṇāhāravasena . Tato parāni sādhipativiññāṇāhāravasena cha ghaṭanāni vuttāni. Tattha tīṇi vipākāvipākasāmaññavasena vuttāni. Tīṇi vipākavaseneva. Tattha lokiyānaṃ vipākānaṃ abhāvato vatthu parihāyati.

484-

在依止根本中有七種構建。其中前三種是依于所緣的依止而述說的。在這裡,第一種是七種:善於善的,善於無記的,善於不善的,及無記的。第二種是依于眼等的無記的不善。第三種是所依的不善。其後還有兩種,依于無間的緣而述說的。其計數顯而易見。接下來還有兩種,依于固有的無間而述說的。在這裡,第一種是世俗的善與不善的意圖,第二種是出世間的善。 467-468. 在先前所依的根本中,所緣有三種:無記的善與不善。在主導緣中有一種:無記的不善。其餘的也是如此。在這裡有七種構建。其中第一種是依據所依的緣而述說的,第二種是依據所依的緣,第三種是依據所緣,第四種是依據所依的時機,第五種是依據所緣的主導,第六種是依據所依的主導,第七種是依據眼等的。 469-472. 在後生根本中,二十種緣不相應,只有三種結合。在這裡有一種構建,應當理解為身體的善等。在依于接觸的根本中也有一種構建。 473-477. 在業的根本中,有一種是依于道意圖而述說的。在互相緣中有三種,這裡應當理解為再生的所依。在下位中有兩種,依于固有的無間而述說的。其餘的也應當依前所述的方式理解。在這裡有十一種構建。其中,前兩種是依據固有的無間與無間的區別而述說的,接下來的四種是依據果報與非果報的各個瞬間而述說的。在這裡,第一種是與無形相結合的心生色,第二種是與無形相結合的所依,第三種是無形,第四種是心生色。在再生中也可以得到有形的。其後還有五種有果報的構建,這些都依前所述的方式。在果報根本中有五種構建,顯而易見。 478-483. 在飲食根本中有七種等,依前所述的方式。在這裡構建有三十種。其中,前五種是依據果報與非果報的共同特徵而述說的。在這裡,第一種是四種飲食得;第二種是三種無形飲食。第三種是所依中生起的,第四種則消失。第五種是有形的生起。其後還有五種有果報的構建,這些都依前所述的方式。其後還有九種構建,依於心生的飲食。其後還有九種構建,依于無主導的意識飲食。其後還有六種構建,依于有主導的意識飲食。在這裡有三種依據果報與非果報的共同特徵而述說的。三種依據果報而述說的。在這裡,由於世俗果報的缺失,所依將會消失。

  1. Indriyamūlake purejāte ekanti cakkhundriyādīnaṃ vasena abyākatena abyākataṃ. Sesaṃ dumūlakaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha cha sattati. Tattha paṭhame sabbānipi indriyāni paccayaṭṭhena labbhanti. Dutiye rūpajīvitindriyaṃ hāyati. Na hi taṃ nissayo hoti. Tatiye arūpindriyāni rūpānaṃ. Catutthe cakkhādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ. Tato parāni nava ghaṭanāni sahajātaarūpindriyavasena vuttāni, tato nava maggabhūtānaṃ indriyānaṃ vasena, tato nava jhānaṅgabhūtānaṃ, tato nava jhānamaggabhūtānaṃ, tato nava manindriyavaseneva, tato sādhipatīni cha, tato vīriyavasena maggasampayuttāni cha, tato amohahetuvasena nirādhipatīni nava, sādhipatīni cha. Tesu sabbesu vipākapaccayena ayuttāni ca yuttāni ca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

496-500. Jhānamūlakepi dumūlakaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha chattiṃsa. Tesu paṭhamāni nava indriyamaggabhāvaṃ anāmasitvā sādhāraṇajhānaṅgavaseneva vuttāni. Tato parāni nava indriyabhūtajhānaṅgavasena, tato nava maggabhūtajhānaṅgavasena, tato nava indriyamaggabhūtajhānaṅgavasena. Catūsupi cetesu navakesu ādito cattāri cattāri vipākāvipākasādhāraṇāni. Avasāne pañca pañca vipākāneva, tāni heṭṭhā vuttanayāneva.

501-508. Maggamūlakepi dumūlakaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha sattapaññāsa. Tesu paṭhamāni nava indriyajhānabhāvaṃ anāmasitvā suddhikamaggavaseneva vuttāni. Tato nava indriyabhūtamaggavasena, tato nava jhānabhūtamaggavasena, tato nava indriyajhānabhūtamaggavasena, tato cha adhipatibhūtamaggavasena, tato nava nirādhipatimaggahetuvasena, tato cha sādhipatimaggahetuvasena, tattha navakesu pañca pañca chakkesu tīṇi tīṇi vipākāni. Sesāni sādhāraṇāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva.

509-510. Sampayuttamūlake dumūlakaṃ uttānatthameva. Ettha pana dveyeva ghaṭanāni. Tattha ekaṃ sādhāraṇavasena, ekaṃ vipākavasena vuttaṃ.

511-514. Vippayuttamūlakepi dumūlakaṃ uttānatthameva. Ghaṭanāni panettha terasa. Tattha paṭhame pañcāti kusalo abyākatassa, tathā akusalo, abyākato tiṇṇannampi. Ettha ca ime vippayuttādayo sahajātāpi honti, pacchājātapurejātāpi. Dutiye purejātasahajātāva tatiye teyeva adhipativasena. Tattha kusalo abyākatassa tathā akusalo, abyākato pana abyākatassa ca ārammaṇādhipativasena akusalassa cāti evaṃ cattāri. Catutthe tīṇīti kusalādīni abyākatassa. Indriyāni panettha rūpānipi arūpānipi. Pañcame paccayā arūpāva chaṭṭhe vatthuvasena rūpāva sattame kusalābyākatānaṃ vipassanāvasena, akusalassa assādanavasena vatthumeva. Aṭṭhame tadevākusalassa, navame cakkhādīni abyākatassa, dasame kusalādayo cittasamuṭṭhānānaṃ, ekādasame paṭisandhiyaṃ vatthu khandhānaṃ, dvādasame paṭisandhiyaṃ khandhā kaṭattārūpānaṃ, terasame paṭisandhiyaṃ khandhā vatthussa.

515-

在依止根本中有一種,依于眼等的無記而述說的無記。在其他方面應依前述的方式理解。在這裡有六十種構建。在這些中,第一種是所有的感官因緣而得;第二種是色生存感官的衰退。因為它沒有依止。第三種是無形感官的色。第四種是眼等的意識。其後還有九種構建,依于俱生的無形感官而述說,接下來是九種依于道的感官,接下來是九種依于禪的感官,接下來是九種依于禪道的感官,接下來是九種依於心的感官,接下來是六種有主導的,接下來是六種依于精進的道相應,接下來是九種因無癡的緣而無主導的,六種有主導的。在這些中,所有的果報因緣都應依前述的方式理解為不相應和相應。 496-500. 在禪的根本中也應依前述的方式理解。在這裡有三十種構建。其中,前九種是依于感官道的性質而述說的,接下來是九種依于感官的禪,接下來是九種依于道的禪,接下來是九種依于感官道的禪。在這四種中,各有四種果報與非果報的共同特徵。最後有五種果報,依前述的方式。 501-508. 在道的根本中也應依前述的方式理解。在這裡有七十五種構建。其中,前九種是依于感官禪的性質而述說的,接下來是九種依于感官的道,接下來是九種依于禪的道,接下來是九種依于感官禪的道,接下來是六種依于主導的道,接下來是九種因無主導的緣而生的道,接下來是六種因有主導的緣而生的道。在這九種中,有五種五個方面的果報。其餘的都是共同特徵,依前述的方式。 509-510. 在相應根本中應依於前述的方式理解。在這裡只有兩種構建。其中一種是依于共同的方式,另一種是依于果報的方式。 511-514. 在不相應根本中也應依於前述的方式理解。在這裡有十三種構建。其中第一種是五種:善於無記,不善於無記,及無記的三種。在這裡,這些不相應的構建也可以是俱生的,後生或先生的。第二種是先生的俱生,第三種是根據這些的主導。在這裡,善於無記和不善於無記,及無記的無記,依于不善的所緣而述說的,這樣共四種。在第四種中有三種:善等的無記。在這裡的感官包括有形和無形。在第五種中,因緣的無形;第六種則是因緣的有形;第七種是善於無記的觀察,及不善於的所依。在第八種中是同樣的不善,在第九種中是眼等的無記;在第十種中是善等的心生;在第十一種中是再生的所依;在第十二種中是再生的所依的無形;在第十三種中是再生的所依的所緣。

  1. Atthipaccayamūlake upanissaye ekanti ārammaṇūpanissayavasena abyākataṃ akusalassa. Sesaṃ dumūlake uttānameva. Ghaṭanāni panettha ekūnatiṃsa. Tesu paṭhame arūpavatthārammaṇamahābhūtaindriyāhārānaṃ vasena sahajātapurejātapacchājātapaccayā labbhanti. Dutiye pacchājātakabaḷīkārāhārā na labbhanti. Paṭhamadutiyaghaṭanāneva adhipatinā saddhiṃ upari tatiyacatutthāni katāni. Puna paṭhamameva catūhi āhārehi saddhiṃ pañcamaṃ, rūpindriyehi saddhiṃ chaṭṭhaṃ, rūpārūpindriyehi saddhiṃ sattamaṃ kataṃ. Dutiyameva vā pana indriyehi saddhiṃ sattamaṃ kataṃ. Paṭhamadutiyāneva vippayuttapaccayena saddhiṃ aṭṭhamanavamāni. Tesu navamaṃ adhipatinā saddhiṃ dasamaṃ kataṃ. Tato ekādasame paccayavasena vatthu hāyati. Dvādasame arūpadhammāyeva paccayā, terasame vatthārammaṇā, cuddasame vatthumeva, pannarasame ārammaṇameva, soḷasame vatthumeva ārammaṇaṃ, sattarasame pana tadeva ārammaṇādhipatibhāvena, aṭṭhārasamepi tadeva ārammaṇūpanissayavasena, ekūnavīsatime cakkhādayova paccayā. Imāni ekūnavīsati pakiṇṇakaghaṭanāni nāma sahajātaṃ aggahetvā vuttāni. Tato parāni dasa sahajātavasena vuttāni.

在存在緣的根本中,在下位中有一種,依于所緣的下位,無記的不善。在其他方面應依前述的方式理解。在這裡有二十九種構建。在這些中,第一種是依于無形、所依、大種、感官和飲食的俱生、先生、後生的緣而得。第二種是後生的食不得。第一和第二構建與主導緣結合,上述第三和第四構建。再次第一構建與四種飲食結合,第五構建;與色感官結合,第六構建;與色無形感官結合,第七構建。第二構建或與感官結合,第七構建。第一和第二構建與不相應緣結合,第八和第九構建。其中第九構建與主導緣結合,第十構建。在第十一構建中,緣的所依消失。在第十二構建中,只有無形法的緣。在第十三構建中是所依所緣,在第十四構建中是所依,在第十五構建中是所緣,在第十六構建中是所依的所緣,在第十七構建中是同樣的所緣主導,在第十八構建中是同樣的所緣下位,在第十九構建中是眼等的緣。這些是二十九種雜項構建,未包括俱生。其後還有十種依于俱生而述說的。

  1. Natthivigatamūlakesu anantarasamanantaramūlakesu viya upanissayāsevanakammavasena tīṇiyeva ghaṭanāni, avigatamūlakaṃ atthimūlakasadisamevāti.

Yāni panetāni imasmiṃ pañhāvāre ghaṭanāni vuttāni, tāni sabbānipi duvidhāniyeva – pakiṇṇakato sahajātato ca. Tattha sabbesampi ārammaṇamūlakādīnaṃ ādito sahajātaṃ aggahetvā vuttāni pakiṇṇakāni nāma. Tāni ārammaṇamūlake pañcapi, adhipatimūlake cha, anantaramūlake tīṇipi, tathā samanantaramūlake, nissayamūlake dasa, upanissayamūlake satta, purejātamūlake satta, pacchājātamūlake ekameva, tathā āsevanamūlake, kammamūlake dve, āhāramūlake ekaṃ, indriyamūlake cattāri, vippayuttamūlake nava, atthimūlake ekūnavīsati, natthimūlake tīṇipi, tathāvigatamūlake. Avigatamūlake ekūnavīsatīti sabbānipi satañceva tīṇi ca honti. Sahajātanissayabhāvena panetāni pakiṇṇakānīti vuttāni.

Yāni pana sahajātaṃ labbhanti, tāni sahajātaghaṭanāni nāmāti vuccanti. Tāni ārammaṇamūlake anantarasamanantarapurejātapacchājātaāsevananatthivigatamūlakesu na labbhanti. Na hi te paccayā sahajātānaṃ paccayā honti. Yathā ca sahajātānaṃ na honti, tathā hetusahajātaaññamaññavipākajhānamaggasampayuttapaccayā. Asahajātānanti hetumūlake sabbāni catuvīsatipi ghaṭanāni sahajātaghaṭanāneva. Tathā adhipatimūlake catuvīsati, sahajātamūlake dasapi, aññamaññamūlake chapi, nissayamūlake dasa, kammamūlake nava, vipākamūlake pañcapi, āhāramūlake tettiṃsa, indriyamūlake dvāsattati jhānamūlake chattiṃsāpi, maggamūlake sattapaññāsampi, sampayuttamūlake dvepi, vippayuttamūlake cattāri, atthimūlake dasa, avigatamūlake dasāti sabbānipi tīṇi satāni dvādasa ca honti. Iti purimāni sataṃ tīṇi ca imāni ca dvādasuttarāni tīṇi satānīti sabbānipi pañcadasādhikāni cattāri ghaṭanasatāni pañhāvāre āgatāni. Tesu ye ye paccayadhammā nāmavasena na pākaṭā hutvā paññāyanti, tepi hetumūlakādīnaṃ nayānaṃ ādito vipākāvipākasāmaññato vuttesu ghaṭanesu dassetabbā. Dvādaseva hi hetū cha ārammaṇā cattāro adhipatayo cattāro āhārā vīsati indriyāni satta jhānaṅgāni dvādasa maggaṅgānīti ete paccayadhammā nāma. Tesu ye ye dhammā ekantena kusalā, ekanteneva akusalā, ekantena kusalavipākā, ekantenevākusalavipākā, ekanteneva vipākā, ekanteneva avipākā te te sādhukaṃ sallakkhetvā ye tattha vipākā, te vipākaghaṭanesu, ye avipākā, te avipākaghaṭanesu yathāyogaṃ yojetabbāti.

Pañhāvārassa ghaṭane anulomagaṇanā.

Paccanīyuddhāravaṇṇanā

在沒有存在緣的根本中,依于下位的緣,像在無間的根本中一樣,依于接觸和依止的行為有三種,非無間的根本與存在根本是相似的。 在這一段中提到的構建,都是二類的——從雜項和俱生中得出。這裡所有的都是依于所緣的根本等,未包括俱生。它們在所緣根本中有五種,在主導根本中有六種,在無間根本中有三種,也在無間根本中,存在根本中有十種,在依止根本中有七種,在先生根本中有七種,在後生根本中有一種,在依于接觸的根本中有兩種,在業的根本中有一種,在飲食根本中有一種,在感官根本中有四種,在不相應根本中有九種,在存在根本中有二十九種,在沒有存在根本中有三種,在無間根本中有二十九種。所有這些是二十九種雜項構建。 那些能夠得到的俱生構建,被稱為俱生構建。在所緣根本中、無間根本中、先生和後生的緣、接觸、沒有存在的根本中都不能得到。因為這些因緣不是依于俱生的因緣。正如這些不是俱生的那樣,因緣的俱生也不是相互的果報、禪、道的相應因緣。非俱生的,即因緣根本中所有的二十四種構建都是俱生構建。同樣在主導根本中有二十四種,在俱生根本中有十種,在互相根本中有六種,在存在根本中有十種,在業的根本中有九種,在果報根本中有五種,在飲食根本中有三十種,在感官根本中有二十七種,在禪的根本中有三十種,在道的根本中有七十五種,在相應根本中有兩種,在不相應根本中有四種,在存在根本中有十種,在無間根本中有十種。所有這些都是三百二十種構建。 因此,前面提到的三百種構建和這二百種構建,共計五百種構建在這一段中出現。那些因緣法名義上不顯而易見的,也應當從因緣根本等的前述果報和非果報的共同特徵中理解。因為只有因緣六種、所緣四種、主導四種、飲食二十種、感官七種、禪的八種、道的十二種,這些因緣法名義上稱為因緣法。在這些中,所有的法都可以是完全的善,完全的不善,完全的善的果報,完全的不善的果報,完全的果報,完全的非果報,這些都應當被清楚地理解為在這些果報構建中,非果報的在相應構建中應當適當地結合。 關於這一段的構建,進行順序計算。 關於反駁的闡述。

  1. Idāni paccanīyaṃ hoti. Tattha yathā paṭicca vārādīsu 『『akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati nahetupaccayā』』tiādinā nayena labbhamānā pañhā labbhamānānaṃ paccayānaṃ vasena sarūpatova vitthāritā. Evaṃ avitthāretvā ekena lakkhaṇena saṅkhepato paccanīyaṃ dassetuṃ dhammasaṅgāhakehi kusalo dhammo kusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayotiādinā nayena anulomato kusalādīnaṃ paccayā uddhaṭā. Te ca kho paccayā samūhavasena, no ekekapaccayavaseneva; tasmā ye yattha samūhato dassitā, te vibhajitvā veditabbā. Sabbepi hi ime catuvīsati paccayā aṭṭhasu paccayesu saṅgahaṃ gacchanti. Kataresu aṭṭhasu? Ārammaṇe, sahajāte, upanissaye, purejāte, pacchājāte, kamme, āhāre, indriyeti. Kathaṃ? Ṭhapetvā hi ime aṭṭha paccaye sesesu soḷasasu hetupaccayo aññamaññavipākajhānamaggasampayuttapaccayoti ime cha paccayā ekantena sahajātā hutvā sahajātānaññeva paccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Anantarapaccayo samanantaraāsevananatthivigatapaccayoti ime pana pañca uppajjitvā niruddhā attano anantaraṃ uppajjamānānaññeva paccayabhāvato anantarūpanissayalakkhaṇena upanissaye saṅgahaṃ gacchanti. Nissayapaccayo sahajātapurejātabhedato duvidho. Tattha sahajātanissayo sahajātānaññeva nissayapaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati, purejātanissayo purejātapaccaye saṅgahaṃ gacchati.

Adhipatipaccayopi sahajātādhipatiārammaṇādhipativasena duvidho. Tattha sahajātādhipati sahajātānaṃyeva adhipatipaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Ārammaṇādhipati ārammaṇūpanissayo hotiyevāti ārammaṇūpanissayalakkhaṇena upanissayapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Vippayuttapaccayo sahajātapurejātapacchājātabhedato tividho. Tattha sahajātavippayutto sahajātānaññeva vippayuttapaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Purejātavippayutto pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ paccayabhāvato purejāte saṅgahito. Pacchājātavippayutto pacchā uppajjitvā pure uppannānaṃ upatthambhanavasena paccayabhāvato pacchājātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Atthipaccayaavigatapaccayā sahajātapurejātapacchājātaāhārindriyānañceva atthiavigatesu ca ekekassa vasena chahi bhedehi ṭhitā. Tattha sahajātaatthiavigatā sahajātānaññeva atthiavigatapaccayabhāvato. Sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Purejātā pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ paccayabhāvato purejātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Pacchājātā pacchā uppajjitvā pure uppannānaṃ upatthambhanavasena paccayabhāvato pacchājātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Āhārabhūtā kabaḷīkārāhārapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Indriyabhūtā rūpajīvitindriyapaccaye saṅgahaṃ gacchantīti evaṃ ime soḷasa paccayā imesu aṭṭhasu paccayesu saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā.

現在是反駁的部分。在這裡,如同依于因緣的法則,所述的構建是「因緣法中不善法因緣生起並非無因緣」之類的方式,所獲得的問答以其性質而被詳細闡釋。這樣不詳細闡釋的情況下,通過一個特徵來簡略地展示反駁的內容,法的集合者以善法為因緣的法而述說。在此情況下,因緣是作為一個整體,而不是單一因緣;因此,在那裡作為整體所展示的,需被分開理解。所有這些四十個因緣都歸於八個因緣的集合。哪些是這八個?在所緣、俱生、依止、先生、後生、業、飲食、感官中。如何呢?除去這八個因緣,其餘的十六個因緣是因緣、果報、禪、道的相應因緣,這六個因緣作為完全的俱生而歸於俱生因緣的集合。依止因緣是因緣的特徵,作為整體歸於依止因緣的集合。依止因緣又分為兩類,因緣的特徵是俱生與先生的差異。在這裡,俱生依止因緣是因緣的特徵,作為整體歸於俱生因緣的集合;先生依止因緣是作為先生的因緣而歸於整體。 主導因緣也分為兩類,依于俱生主導和所緣主導。在這裡,俱生主導是因緣的特徵,歸於俱生因緣的集合。所緣主導是依于所緣的依止特徵而歸於依止因緣的集合。非相應因緣又分為三類,因緣的特徵是俱生、先生和後生的差異。在這裡,俱生非相應因緣是因緣的特徵,歸於俱生因緣的集合。先生非相應因緣是依于先生生起的因緣,歸於先生的集合。後生非相應因緣是依於後生生起的因緣,歸於後生的集合。 存在因緣與無存在因緣的差異,依于俱生、先生和後生的因緣也各有六種。在這裡,俱生存在因緣是因緣的特徵,歸於俱生因緣的集合。俱生因緣與無存在因緣的集合是依於六種特徵而存在的。在這裡,俱生因緣與無存在因緣的集合歸於八個因緣的集合。依于飲食的因緣歸於飲食因緣的集合。依于感官的因緣歸於感官因緣的集合。這樣這十六個因緣在這八個因緣中歸於集合。

Imesampi pana aṭṭhannaṃ paccayānaṃ aññamaññaṃ saṅgaho atthiyeva. Ādito niddiṭṭho hi ārammaṇapaccayo adhipatianadhipatibhedena duvidho. Tattha adhipatibhūto ārammaṇūpanissayalakkhaṇena upanissaye saṅgahaṃ gacchati. Anadhipatibhūto suddho ārammaṇapaccayova. Kammapaccayopi sahajātanānākkhaṇikavasena duvidho. Tattha sahajātakammaṃ attanā sahajātānaññeva kammapaccayabhāvato sahajāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Nānākkhaṇikakammaṃ balavadubbalavasena duvidhaṃ. Tattha balavakammaṃ vipākadhammānaṃ upanissayova hutvā paccayo hotīti upanissaye saṅgahaṃ gacchati. Balavampi pana rūpānaṃ dubbalañca arūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayeneva paccayo. Āhārapaccayopi rūpārūpato duvidho. Tattha arūpāhāro attanā sahajātānaññeva paccayo hotīti sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Rūpāhāro sahajātapurejātapacchājātānaṃ paccayo na hoti. Attano pana uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippatto āhārapaccayataṃ sādhetīti āhārapaccayova hoti. Indriyapaccayopi rūpārūpato duvidho. Tattha arūpindriyapaccayo attanā sahajātānaññeva indriyapaccayataṃ sādhetīti sahajāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Rūpindriyapaccayo pana ajjhattabahiddhābhedato duvidho. Tattha ajjhattaṃ indriyapaccayo pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ sasampayuttadhammānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ indriyapaccayo hotīti purejāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Bāhiro indriyapaccayo nāma rūpajīvitindriyaṃ, taṃ sahajātānaṃ paccayo hontampi anupālanamattavaseneva hoti, na janakavasenāti indriyapaccayova hoti. Evaṃ ime aṭṭha paccayā aññamaññampi saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā. Ayaṃ tāva aṭṭhasu paccayesu avasesānaṃ soḷasannañceva tesaṃyeva ca aṭṭhannaṃ aññamaññavasena saṅgahanayo.

這些八個因緣的相互關係是存在的。首先,所緣因緣被分為兩類,因緣和非因緣的差異。在這裡,因緣的特徵是依于所緣的依止特徵,而歸於依止因緣的。非因緣是純粹的所緣因緣。 業因緣也分為兩類,因緣的特徵是俱生和非俱生的差異。在這裡,俱生業因緣是因緣的特徵,歸於俱生因緣的。非俱生業因緣是強弱的差異。在這裡,強業因緣是依于果報法的依止特徵,而歸於依止因緣的。強業因緣也是依於色法和非色法的非俱生業因緣的。 飲食因緣也分為兩類,因緣的特徵是色法和非色法的差異。在這裡,非色飲食因緣是因緣的特徵,歸於俱生因緣的。色飲食因緣不是俱生、先生和後生的因緣,但它超越自己的生起,成為飲食因緣的。 感官因緣也分為兩類,因緣的特徵是色法和非色法的差異。在這裡,非色感官因緣是因緣的特徵,歸於俱生因緣的。色感官因緣是內外的差異。在這裡,內感官因緣是依于先生生起的因緣,歸於先生的。外感官因緣是眼、耳、鼻、舌、身和意識等感官因緣的,它是因緣的特徵,歸於感官因緣的。 這樣,這八個因緣的相互關係是存在的。這些八個因緣的相互關係是十六個因緣的**。

Idāni imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ catuvīsatiyāpi paccayesu ye ye saṅgahaṃ gacchanti, te te veditabbā. Tattha aṭṭhannaṃ tāva sabbapaṭhame ārammaṇapaccaye ārammaṇapaccayova saṅgahaṃ gacchati, na sesā tevīsati. Dutiye sahajātapaccaye hetupaccayo sahajātādhipatipaccayo sahajātapaccayo aññamaññapaccayo sahajātanissayapaccayo sahajātakammapaccayo vipākapaccayo sahajātaāhārapaccayo sahajātaindriyapaccayo jhānapaccayo maggapaccayo sampayuttapaccayo sahajātavippayuttapaccayo sahajātatthipaccayo sahajātāvigatapaccayoti ime pannarasa paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Tatiye upanissayapaccaye adhipatibhūto ārammaṇapaccayo ārammaṇabhūto adhipatipaccayo anantarasamanantaraupanissayaāsevanapaccayā nānākkhaṇiko balavakammapaccayo natthipaccayo vigatapaccayoti ime nava paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Catutthe purejātapaccaye purejātanissayapaccayo purejātapaccayo purejātindriyapaccayo purejātavippayuttapaccayo purejātatthipaccayo purejātāvigatapaccayoti ime cha paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Pañcame pacchājātapaccaye pacchājātapaccayo pacchājātavippayuttapaccayo pacchājātatthipaccayo pacchājātāvigatapaccayoti ime cattāro paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Chaṭṭhe kammapaccaye nānākkhaṇikakammapaccayova saṅgahito. Sattame āhārapaccaye kabaḷīkārāhāravaseneva āhārapaccayo āhāratthipaccayo āhārāvigatapaccayoti ime tayo paccayā saṅgahitā. Aṭṭhame indriyapaccaye rūpajīvitindriyapaccayo indriyatthipaccayo indriyāvigatapaccayoti ime tayo paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Evaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ ime cime ca paccayā saṅgahaṃ gatāti ñatvā ye yattha saṅgahaṃ gatā, te tassa gaṇanena gahitāva hontīti veditabbā.

Evaṃ sabbapaccayasaṅgāhakānaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ vasena ekūnapaññāsāya pañhesu imasmiṃ paccanīye 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo』』tiādayo ime pannarasa pañhā uddharitvā vissajjitā. Tattha kusalo kusalassa, kusalo akusalassa, kusalo abyākatassa, kusalo kusalābyākatassāti kusalādikā cattāro pañhā; tathā akusalādikā; abyākato pana abyākatassa, abyākato kusalassa, abyākato akusalassāti abyākatādikā tayo; kusalo ca abyākato ca kusalassa; tathā abyākatassa; akusalo ca abyākato ca akusalassa; tathā abyākatassāti dumūlakekāvasānā cattāro honti. Tesu paṭhame pañhe yehi bhavitabbaṃ, te sabbe saṅgahetvā tayo paccayā vuttā. Dutiye dve, tatiye pañca, catutthe ekova pañcame tayo, chaṭṭhe dve, sattame pañca, aṭṭhame ekova navame satta, dasame tayo, ekādasame tayo, dvādasame dve, terasame cattāro, cuddasame dve, pannarasamepi cattārova. Te 『『sahajātapaccayenā』』ti avatvā 『『sahajātaṃ pacchājāta』』nti vuttā. Tattha kāraṇaṃ parato vakkhāma.

現在,對於這八個因緣中的每一個,四十個因緣的相互關係是存在的。在這裡,首先提到的八個因緣中,所緣因緣歸於所緣因緣的集合,而其他的三十二個則不在此列。其次,在俱生因緣中,因緣的特徵是因緣和主導因緣,俱生因緣、相互因緣、依止因緣、業因緣、果報因緣、俱生飲食因緣、俱生感官因緣、禪因緣、道因緣、相應因緣、俱生非相應因緣、俱生存在因緣、俱生無存在因緣,這十五個因緣歸於集合。 第三,在依止因緣中,主導的所緣因緣、所緣的主導因緣、非無間的依止因緣、依止因緣的多種狀態、強業因緣、沒有存在因緣和無存在因緣,這九個因緣歸於集合。第四,在先生因緣中,先生依止因緣、先生因緣、先生感官因緣、先生非相應因緣、先生存在因緣、先生無存在因緣,這六個因緣歸於集合。第五,在後生因緣中,後生因緣、後生非相應因緣、後生存在因緣、後生無存在因緣,這四個因緣歸於集合。第六,在業因緣中,非無間的業因緣歸於集合。第七,在飲食因緣中,依于飲食的因緣、飲食的存在因緣、飲食的無存在因緣,這三個因緣歸於集合。第八,在感官因緣中,色法生命感官因緣、感官的存在因緣、感官的無存在因緣,這三個因緣歸於集合。這樣,這八個因緣的相互關係是存在的,所有這些因緣都歸於集合。 因此,所有的因緣集合者依據這八個因緣的特性,在五十個問答中,諸如「善法因緣善法的因緣」之類的十五個問答被提取並闡述。在這裡,善法因緣的善法、善法的非善法、善法的未定義、善法的善法未定義,這四個問答屬於善法的集合;同樣,非善法的集合;未定義的則是未定義的非善法、未定義的善法、未定義的非善法,這三類問答屬於未定義的集合;善法與未定義的善法;同樣未定義的;非善法與未定義的非善法;同樣未定義的;最終歸於四個問答的集合。 在這些問答中,第一問所應有的,都是歸於集合的三類因緣。第二問有兩個,第三問有五個,第四問只有一個,第五問有三個,第六問有兩個,第七問有五個,第八問只有一個,第九問有七個,第十問有三個,第十一問有三個,第十二問有兩個,第十三問有四個,第十四問有兩個,第十五問也有四個。它們被稱為「因緣的俱生」,而不是「俱生的後生」。在這裡,原因將在後面闡述。

Samāsato panettha eko dve tayo cattāro pañca sattāti chaḷeva paccayaparicchedā honti. Ayaṃ pañhāvārassa paccanīye ukkaṭṭhavasena pañhāparicchedo ceva te te paccaye saṅgahetvā dassitapaccayaparicchedo ca. 『『Na hetupaccayo』』tiādīsu hi catuvīsatiyāpi paccayapaccanīyesu ekapaccanīyepi ito uddhaṃ pañhā vā paccayā vā na labbhanti, heṭṭhā labbhanti. Tasmā yesu pañhesu 『『kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca dhammassa sahajātapaccayena paccayo』』ti evaṃ ekova paccayo āgato, tasmiṃ paccaye paṭikkhitte te pañhā parihāyanti. Yasmiṃ pana pañhe 『『kusalo dhammo akusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo upanissayapaccayena paccayo』』ti evaṃ dve paccayā āgatā. Tattha nārammaṇapaccayāti evaṃ ekasmiṃ paccaye paṭikkhittepi itarassa paccayassa vasena so pañho labbhateva. Tesu pana dvīsupi paccayesu paṭikkhittesu so vāro pacchijjati. Evameva yesu pañhesu tayo cattāro pañca satta vā labbhanti, tesu ṭhapetvā paṭikkhitte paccaye avasesānaṃ vasena te pañhā labbhantiyeva. Sabbesu pana paccayesu paṭikkhittesu sabbepi te vārā pacchijjantīti idameva cettha lakkhaṇaṃ. Iminā lakkhaṇena ādito paṭṭhāya tesu tesu pañhesu saṅkhipitvā vuttapaccayānaṃ pabhedo ca tasmiṃ tasmiṃ paccanīye tesaṃ tesaṃ pañhānaṃ parihāni ca veditabbā.

Tatrāyaṃ vitthārakathā – paṭhamapañhe tāva tīhi paccayehi ekūnavīsati paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi kusalassa purejātapacchājātavipākavippayutteheva paccayo na hoti , sesehi vīsatiyā hoti, tesu ārammaṇapaccayo ekova sahajāte pana sabbasaṅgāhikavasena pannarasa paccayā saṅgahaṃ gacchantīti vuttā. Tesu hetupaccaye paṭikkhitte cuddasa honti. Kusalo pana kusalassa neva vipākapaccayo na, vippayuttapaccayoti te dve apanetvā sese dvādasa sandhāya sahajātapaccayena paccayoti vuttaṃ. Upanissayapaccayepi sabbasaṅgāhikavasena nava paccayā saṅgahaṃ gacchantīti vuttā. Tesu adhipatibhūto ārammaṇapaccayo ārammaṇabhūto ca adhipatipaccayo ārammaṇūpanissayavasena upanissayameva anupaviṭṭho. Kusalo pana kusalassa nānākkhaṇikakammapaccayo na hotīti taṃ apanetvā sese cha sandhāya upanissayapaccayena paccayoti vuttaṃ. Evaṃ paṭhamapañhe tīhi paccayehi ekūnavīsatipaccayā dassitāti veditabbā. Tesu imasmiṃ hetupaccanīye 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassa nahetupaccayena paccayoti dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni paccavekkhatī』』ti evamādinā ārammaṇapaccayādīsu vuttanayeneva uddharitvā pāḷi dassetabbā.

Ārammaṇapaccaye pana paṭikkhitte tassa vitthāraṃ apanetvā hetupaccayavitthāraṃ pakkhipitvā sāyeva pāḷi dassetabbā, sesapaccayapaṭikkhepesupi eseva nayo. Tasmiṃ pana paccaye paṭikkhitte ye vārā parihāyanti, te parato vakkhāma.

總的來說,這裡有六個因緣的分類:一個、兩個、三個、四個、五個、七個。這裡的問答部分通過提問的方式,展示了這些因緣的分類。對於「無因緣」等四十個因緣的反駁中,單一因緣在這裡的問答或因緣中是無法獲得的,而在下面的部分則能獲得。因此,在這些問答中,如「善法因緣善法的因緣」,這樣的單一因緣出現時,如果在該因緣中被拒絕,則這些問答就會消失。而在某些問答中,如「善法因緣非善法因緣的所緣因緣和依止因緣」,則出現了兩個因緣。在這裡,所緣因緣的拒絕即使在單一因緣中也能獲得其他因緣的支援。 在這些問答中,兩個因緣的拒絕會阻止該問答的存在。如此,在這些問答中,三個、四個、五個、七個因緣的分類也會存在,除去拒絕的因緣,其他的問答仍然存在。在所有因緣的拒絕中,這些因緣的分類都會被阻止;這就是這裡的特徵。根據這個特徵,從一開始起,在這些問答中所述的因緣的種類與在這些反駁中所述的問答的消失也應被理解。 在這裡有詳細的討論——在第一個問答中,通過三個因緣展示了十九個因緣。怎麼說呢?善法因緣對於善法的因緣、前生因緣、後生因緣、果報因緣和非相應因緣都不成立,而在其他的二十個因緣中成立,因此,所緣因緣只在俱生的情況下,作為整體的十五個因緣歸於**。在這些因緣中,因緣的拒絕會導致十四個因緣的消失。善法因緣對於善法的因緣既不是果報因緣,也不是非相應因緣,這兩個因緣被排除,剩下的二十個因緣則是通過俱生因緣的支援而存在。依止因緣也作為整體的九個因緣存在。 在這些因緣中,主導的所緣因緣和所緣的主導因緣,依止因緣的特徵在於未被包含。善法因緣對於善法的非無間因緣並不成立,因此排除這個因緣后,剩下的六個因緣通過依止因緣的支援而存在。這樣,在第一個問答中通過三個因緣展示了十九個因緣。對於這些因緣,在這個無因緣的反駁中,「善法因緣善法的因緣不是無因緣的因緣」,如施捨、持戒、修行等,都是在此反駁中所述的。 對於所緣因緣的拒絕,詳細的內容應被排除,因而將因緣的詳細內容放入其中,其他因緣的拒絕也應遵循同樣的原則。在這些因緣的拒絕中,哪些因緣會消失,我們將在後面討論。

Dutiyapañhe pana dvīhi paccayehi tayo paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi akusalassa anantarādivasena paccayo na hoti. Tasmā te apanetvā ārammaṇūpanissayavasena saṅgahitaṃ ārammaṇādhipatiñceva pakatūpanissayañca sandhāya upanissayapaccayena paccayoti vuttaṃ. Tasmā suddho ārammaṇapaccayo ārammaṇādhipativasena adhipatipaccayo upanissayapaccayoti dutiyapañhe dvīhi paccayehi ime tayo paccayā dassitāti veditabbā.

Tatiyapañhe pana pañcahi paccayehi aṭṭhārasa paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi abyākatassa aññamaññapurejātāsevanavipākasampayuttehiyeva paccayo na hoti, sesehi ekūnavīsatiyā hoti. Tesu ārammaṇapaccayo eko. Yasmā pana kusalo abyākatassa aññamaññavipākasampayuttavasena paccayo na hoti, hetupaccayo paṭikkhitto, kammapaccayo visuṃ gahito, tasmā ime pañca apanetvā sahajātena dasa paccayā dassitā. Upanissayena heṭṭhā vuttesu chasu ṭhapetvā āsevanaṃ sesā pañca. Pacchājāto ekova tathā sahajātanānākkhaṇikavasena duvidhopi kammapaccayoti evaṃ tatiyapañhe pañcahi paccayehi ime aṭṭhārasa paccayā dassitāti veditabbā.

Catutthapañhe pana ekena paccayena dasa. Kathaṃ? Kusalo hi kusalābyākatassa sahajāte vuttesu pannarasasu aññamaññavipākasampayuttavippayuttehi paccayo na hoti, hetupaccayo paṭikkhitto. Iti ime pañca apanetvā sesā dasa paccayā ettha ekena paccayena dassitāti veditabbā.

  1. Yathā ca imesu kusalādikesu catūsu, tathā akusalādikesupi catūsu pañhesu tehi tehi paccayehi te teyeva paccayā dassitāti veditabbā.

  2. Tato parānaṃ abyākatādīnaṃ tiṇṇaṃ pañhānaṃ paṭhamapañhe sattahi paccayehi tevīsati paccayā dassitā. Kathaṃ? Abyākato hi abyākatassa catuvīsatiyāpi paccayehi paccayo hoti. Hetupaccaye pana paṭikkhitte tevīsati honti. Tesu ārammaṇapaccayo ekova. Yasmā panettha asahajātānampi saṅgahaṇatthaṃ āhārindriyapaccayā visuṃ gahitā. Tasmā ime tayo apanetvā sahajātena dvādasa paccayā dassitā. Upanissayena heṭṭhā vuttā cha, purejāto ekova tathā pacchājātaāhārindriyapaccayāti evamettha sattahi paccayehi ime tevīsati paccayā dassitāti veditabbā. Dutiye tīhi paccayehi dvādasa dassitā. Kathaṃ? Ārammaṇapaccayo eko, upanissayena pana ārammaṇūpanissayavasena ārammaṇādhipatianantarasamanantaranatthivigataupanissayapaccayoti cha dassitā. Purejātena purejātanissayavippayuttaatthiavigatā pañcāti evamettha tīhi paccayehi ime dvādasa paccayā dassitāti veditabbā. Tatiyepi eseva nayo.

在第二個問答中,通過兩個因緣展示了三個因緣。如何理解?善法因緣對於非善法並不是通過無間等方式的因緣。因此,排除這些因緣后,依于所緣和依止的方式,包括所緣主導和普通依止,通過依止因緣而存在。因此,純粹的所緣因緣、所緣主導因緣和依止因緣,在第二個問答中通過兩個因緣展示了這三個因緣。 在第三個問答中,通過五個因緣展示了十八個因緣。如何理解?善法因緣對於未定義法並不是通過相互、先生、接觸、果報和相應的因緣,但在其他二十九個因緣中成立。在這些中,所緣因緣只有一個。由於善法因緣對於未定義法的相互、果報和相應的因緣不成立,因此拒絕了因緣,業因緣被單獨處理,排除這五個因緣后,通過俱生因緣展示了十個因緣。在依止因緣中,排除前面提到的六個因緣后,剩下五個因緣。後生因緣只有一個,業因緣根據俱生和非同時的方式是二類。這樣,在第三個問答中通過五個因緣展示了十八個因緣。 在第四個問答中,通過一個因緣展示了十個因緣。如何理解?善法因緣對於善法和未定義法在前面提到的十五個俱生因緣中,不是通過相互、果報和非相應的因緣,因此拒絕了因緣。排除這五個因緣后,剩餘的十個因緣通過一個因緣展示。 正如在這四個關於善法等的問答中,在四個關於非善法等的問答中,這些因緣也通過相應的因緣展示。 接著,對於未定義法等三個問答,在第一個問答中通過七個因緣展示了二十三個因緣。如何理解?未定義法對於未定義法可以通過二十四個因緣成立。在拒絕因緣時,二十三個因緣存在。在這些中,所緣因緣只有一個。由於在這裡需要包括非俱生因緣,飲食和感官因緣被單獨處理。因此,排除這三個因緣后,通過俱生因緣展示了十二個因緣。在依止因緣中,排除前面提到的六個因緣后,剩下一個因緣,以及先生、後生、飲食和感官因緣。這樣,在第一個問答中通過七個因緣展示了二十三個因緣。 在第二個問答中,通過三個因緣展示了十二個因緣。如何理解?所緣因緣只有一個,通過依止因緣展示了所緣依止、所緣主導、無間、無間依止、沒有存在和無存在的六個因緣。通過先生因緣展示了先生依止、先生非相應、存在和無存在的五個因緣。這樣,在第二個問答中通過三個因緣展示了十二個因緣。第三個問答也遵循相同的原則。

  1. Tato parānaṃ dukamūlakānaṃ catunnaṃ pañhānaṃ paṭhamapañhe 『『sahajātapaccayena purejātapaccayenā』』ti avatvā 『『sahajātaṃ purejāta』』nti vuttehi dvīhi nissayaatthiavigatavasena tayo paccayā dassitā. Kusalā hi khandhā vatthunā saddhiṃ ekato kusalassa paccayabhāvaṃ sādhayamānā kiñcāpi sahajātā, sahajātapaccayā pana na honti vatthumissakattā . Tasmā tesaṃ sahajātānaṃ nissayaatthiavigatānaṃ vasena sahajātanti vuttaṃ. Vatthumhipi eseva nayo. Tampi hi kiñcāpi purejātaṃ, khandhamissakattā pana purejātapaccayo na hoti. Kevalaṃ purejātānaṃ nissayādīnaṃ vasena purejātanti vuttaṃ.

Dutiyapañhe 『『sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriya』』nti vuttehi catūhipi sahajātanissayaatthiavigatavasena cattāro paccayā dassitā. Imasmiñhi vāre sahajātapaccayo labbhati, pacchājātapaccayādayo na labbhanti. Pacchājātānaṃ pana āhārindriyasaṅkhātānañca atthiavigatānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Kusalā hi khandhā abyākatā ca mahābhūtā upādārūpānaṃ sahajātapaccayena nissayapaccayena atthiavigatapaccayehīti catudhā paccayā honti. Pacchājātā pana kusalā tehiyeva bhūtehi saddhiṃ tesaññeva upādārūpānaṃ atthiavigatavasena paccayo. Kabaḷīkārāhāropi pacchājātehi kusalehi saddhiṃ purejātassa kāyassa atthiavigatavaseneva paccayo. Rūpajīvitindriyampi pacchājātehi kusalehi saddhiṃ kaṭattārūpānaṃ atthiavigatapaccayeneva paccayo. Iti imaṃ catudhā paccayabhāvaṃ sandhāya 『『sahajātaṃ pacchājātaṃ, āhāraṃ indriya』』nti idaṃ vuttaṃ. Pacchājātāhārindriyapaccayā panettha na labbhantiyeva. Parato akusalamissakapañhādvayepi eseva nayoti. Evamettha tesu tesu pañhesu saṅkhipitvā vuttapaccayānaṃ pabhedo veditabbo. Tasmiṃ tasmiṃ pana paccaye tesaṃ tesaṃ pañhānaṃ parihānāparihāniṃ parato āvikarissāmāti.

Paccanīyuddhārassa atthavaṇṇanā.

Paccanīyagaṇanavaṇṇanā

接下來,對於四個關於苦根的問題,在第一個問答中,除了「俱生因緣和前生因緣」之外,提到「俱生的前生」時,以兩種依止和無存在的方式展示了三個因緣。善法的五蘊與物質結合,雖然嘗試證明善法的因緣,但由於物質的缺失,俱生因緣並不存在。因此,提到的俱生因緣是基於缺失的依止。物質方面也是如此。雖然提到前生因緣,但由於物質的缺失,前生因緣並不存在。僅僅是基於前生因緣的依止等而提到的前生因緣。 在第二個問答中,提到「俱生的後生飲食感官」,通過四個因緣展示了四個因緣。在這一部分中,俱生因緣是可以獲得的,而後生因緣等則無法獲得。後生因緣的飲食感官屬於存在的缺失,因此這樣提到。善法的五蘊、未定義法和四大元素通過俱生因緣、依止因緣和存在的缺失形成四種因緣。後生因緣則與這些元素相結合,形成存在的缺失。飲食因緣也通過後生的善法與前生的身體形成存在的缺失。色法生命感官也同樣通過後生的善法與這些元素形成存在的缺失。因此,提到「俱生的後生飲食感官」是爲了說明這種四種因緣的存在。在這裡,後生飲食感官的因緣並不成立。對於非善法的兩個問答也遵循同樣的原則。由此可見,在這些問答中所述的因緣的分類應被理解。在這些因緣中,問答的消失與存在應當被闡明。 關於反駁的提取和解釋。 關於反駁的分類解釋。

  1. Idāni ete 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassā』』tiādayo anulomavasena pannarasa vārā dassitā. Yasmā paccanīyepi eteyeva, na ito uddhaṃ; heṭṭhā pana honti, tasmā yassa yassa paccayassa paccanīye ye ye vārā labbhanti, te te ādito paṭṭhāya gaṇanavasena dassetuṃ nahetuyā pannarasātiādi āraddhaṃ.

Tattha nahetuyā sabbesampi yathādassitānaṃ paccayānaṃ vasena pannarasa labbhanti. Nārammaṇe sahajāte hetupaccayo pavisati. Tasmiṃ tasmiṃ vāre suddho ārammaṇapaccayo parihāyati, sesapaccayavasena te vārā vissajjanaṃ labhanti. Yathā ca nārammaṇe, evaṃ sesesupi. Sahajāte hetupaccayo pavisati. Tasmiṃ tasmiñca vāre naupanissaye naanantareti evaṃ paccanīyato ṭhitā paccayā parihāyanti, avasesapaccayavasena te te vārā vissajjanaṃ labhanti. Nasahajāte pana 『『kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca, akusalo dhammo akusalassa ca abyākatassa ca, kusalo ca abyākato ca dhammā kusalassa, akusalo ca abyākato ca dhammā akusalassāti ime cattāro vārā parihāyanti. Etesañhi catunnaṃ purimesu dvīsu sahajātapaccayena paccayoti ekādasannaṃ paccayānaṃ vasena ekova paccayasaṅgaho vutto. Te tasmiṃ paṭikkhitte aññenākārena vissajjanaṃ na labhanti. Pacchimesu dvīsu nissayaatthiavigatapaccaye sandhāya 『『sahajātaṃ purejāta』』nti vuttaṃ. Te sahajāte paṭikkhitte avasesānaṃ hetuādīnañca purejātānañceva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tasmā ime cattāropi vārā parihāyanti. Avasesānaṃ vasena 『『ekādasā』』ti vuttaṃ.

Tattha siyā – yathā hetumhi paṭikkhitte sesānaṃ adhipatiādīnaṃ vasena te vārā laddhā, evaṃ sahajāte paṭikkhitte avasesānaṃ hetuādīnaṃ vasena kasmā na labbhantīti? Nippadesattā. Hetuādayo hi sahajātānaṃ ekadesamattato sappadesā, tasmā tesu paṭikkhittesu aññesaṃ vasena te vārā labbhanti. Sahajāto pana nippadeso sabbepi hetuādayo gaṇhāti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte sabbepi te paṭikkhittā honti. Na hi asahajātā hetupaccayādayo nāma atthi . Iti sahajātassa nippadesattā tasmiṃ paṭikkhitte sabbepi te ubhopi vārā na labbhanti. 『『Sahajātaṃ purejāta』』nti vissajjitavāresu pana kiñcāpi sahajātapaccayoyeva natthi, yasmā panettha sahajātāva arūpakkhandhā nissayaatthiavigatavasena paccayā, sahajāte ca paṭikkhitte ekantena sahajātanissayaatthiavigatā paṭikkhittā honti, tasmā tassa paṭikkhittattā tepi vārā na labbhantīti evaṃ sabbathāpettha ime cattāro vārā parihāyanti. Avasesānaññeva vasena ekādasāti vuttaṃ.

Naaññamaññananissayanasampayuttepi teyeva vārā parihāyanti. Kasmā? Sahajātagatikattā. Yatheva hi arūpadhammabhūto sahajātapaccayo nippadesena cattāro arūpakkhandhe gaṇhāti, tathā aññamaññanissayasampayuttāpīti sahajātagatikattā etesupi paṭikkhittesu te vārā na labbhantīti veditabbā. Tena vuttaṃ naaññamaññe ekādasa, nanissaye ekādasa, nasampayutte ekādasāti.

現在,這些"善法因緣善法"等十五個問答是按照順序展示的。由於反駁也是這些問答,而不是更多,且在下面存在,因此對於每個因緣在反駁中可以獲得的問答,從一開始就按照數量展示,從無因緣的十五個問答開始。 在這裡,對於無因緣,根據所有已展示的因緣,可以獲得十五個問答。在無所緣中,因緣進入。在每個問答中,純粹的所緣因緣被排除,其餘因緣的方式使這些問答得以解決。正如在無所緣中,在其他情況下也是如此。在俱生中,因緣進入。在每個問答中,無依止和無無間等因緣被排除,其餘因緣的方式使這些問答得以解決。 在非俱生中,"善法因緣善法和未定義法,非善法因緣非善法和未定義法,善法和未定義法因緣善法,非善法和未定義法因緣非善法"這四個問答被排除。在前兩個問答中,通過俱生因緣,只有十一個因緣被述說。當這個因緣被拒絕時,無法以其他方式解決。在後兩個問答中,通過依止、存在和無存在因緣提到"俱生的前生"。當俱生因緣被拒絕時,其餘的因緣、因緣等和先生的依止、存在和無存在因緣無法解決,因此這四個問答被排除。根據其餘因緣,提到"十一個"。 在這裡可能會問:正如在因緣被拒絕時,其餘的主導等因緣可以獲得,為什麼在俱生因緣被拒絕時,其餘的因緣等不能獲得?這是因為沒有部分。因為因緣等對於俱生只是部分的,因此在它們被拒絕時,可以通過其他方式獲得問答。但俱生是沒有部分的,所有因緣等都包括在內,因此當它被拒絕時,所有這些都被拒絕。非俱生的因緣等實際上並不存在。因此,由於俱生沒有部分,當它被拒絕時,這兩個問答都無法獲得。 儘管在"俱生的前生"的解決問答中俱生因緣不存在,但由於非色法蘊是依止、存在和無存在因緣,當俱生因緣被完全拒絕時,這些問答也被拒絕。因此,這四個問答在任何情況下都被排除。根據其餘因緣,提到"十一個"。 在非相互、非依止、非相應的問答中,這三個問答也被排除。為什麼?因為遵循俱生的方式。正如非色法的俱生因緣沒有部分地包括四個非色法蘊,相互、依止和相應因緣也是如此。因此,當這些因緣被拒絕時,這些問答無法獲得。因此提到"非相互十一個,非依止十一個,非相應十一個"。

Tattha siyā – kiñcāpi ime avisesena kusalādibhedānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ saṅgāhakattā sahajātagatikā, kusalo pana kusalābyākatassa ṭhapetvā sahajātapaccayaṃ aññathā paccayova na hoti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyatu. Kusalo pana kusalābyākatānaṃ neva aññamaññapaccayo hoti, tasmiṃ paṭikkhitte so vāro kasmā parihāyatīti? Aññamaññapaccayadhammavasena pavattisabbhāvato. Yatheva hi kusalābyākatā kusalassa sahajātapaccayova na honti. Sahajātadhammavasena pana nissayapaccayādīhi pavattisabbhāvato tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati, evamidhāpi aññamaññapaccayadhammavasena sahajātādīhi pavattisabbhāvato tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati. Naaññamaññapaccayena paccayoti padassa hi ayamattho – ye dhammā aññamaññapaccayasaṅgahaṃ gatā, na tehi paccayo. Kusalo ca kusalābyākatānaṃ sahajātādivasena paccayo honto aññamaññapaccayadhammeheva paccayo hoti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati. Yathā ca so vāro, tathā sesāpi tayoti cattāropi te vārā parihāyanti.

Nanissayeekādasāti etthāpi yasmā tesaṃ vārānaṃ ekentena sahajātapaccayadhammāva nissayabhūtā, tasmā nissaye paṭikkhitte parihāyanti. Napurejāte terasāti sahajātaṃ purejātanti vuttavissajjane dvimūlake dve apanetvā terasa. Yathā hi te sahajāte paṭikkhitte purejātānaññeva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tathā purejātepi paṭikkhitte sahajātānaññeva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tasmā te apanetvā terasāti veditabbā.

Napacchājāte pannarasāti ettha 『『pacchājātapaccayena paccayo』』ti vā 『『sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriya』』nti vā āgataṭṭhānesu ṭhapetvā pacchājātaṃ avasesavasenapi te pañhā labbhanti, tasmā pannaraseva vuttā. Nakammetiādīsu yasmā kammavipākāhārindriyajhānamaggāpi kusalādibhedānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ ekadesova tasmā ṭhapetvā te dhamme avasesadhammavasena sahajātadhammā paccayā hontīti ekampi pañhāvissajjanaṃ na parihīnaṃ . Nasampayutte ekādasāti yasmā tesu catūsu vāresu sampayuttadhammā sahajātādipaccayena paccayā honti, tasmā sampayuttapaccayapaṭikkhepena teyeva vārā parihāyantīti veditabbā. Navippayutte navāti dumūlakaekāvasānā cattāro ekamūlakadukāvasānā dve cāti ime cha vārā ekantena vippayuttapaccayadhammehi yuttā. Tehi sahajātādivasena paccayā honti, tasmā vippayutte paṭikkhitte sabbepi te parihāyantīti naveva labbhanti. Tena vuttaṃ 『『navippayutte navā』』ti. Noatthinoavigatesupi teyeva veditabbā. Ekantena hi te vārā atthiavigatapaccayadhammayuttā, tasmā te tesaṃ paṭikkhepe parihāyanti. Yepi labbhanti, tesu ārammaṇavasena anantarādivasena vā vissajjanāni kātabbāni. Sahajātapurejātapacchājātaāhārindriyabhedato pañcannaṃ atthiavigatānaṃ vippayuttadhammānaṃ vā vasena na kātabbānīti.

在這裡可能會問——儘管這些沒有區別的善法等的四個五蘊是通過俱生的方式存在,但善法對於善法和未定義法來說,除了俱生因緣之外,並沒有其他因緣,因此在這種情況下,這個問答被排除。善法對於善法和未定義法並不是相互因緣,因此在這種情況下,這個問答為什麼被排除呢?這是因為相互因緣的性質。正如善法和未定義法的俱生因緣並不存在一樣。由於俱生的性質和依止因緣等的性質,因此在這種情況下,這個問答被排除。同樣,對於相互因緣的性質和俱生等的性質,在這種情況下,這個問答也被排除。相互因緣的意思是——那些因緣通過相互因緣的匯聚而存在,而不是通過這些因緣。善法和善法的未定義法通過俱生等的方式存在,相互因緣的性質使得這個問答在這種情況下被排除。因此,正如這個問答被排除,其他的三個問答也同樣被排除。 在非依止的情況下,提到"十一個"是因為這些問答的因緣是以俱生因緣為基礎,因此在非依止的情況下被排除。對於前生的十三個問答,提到的"俱生的前生"在排除兩個根本因緣的情況下是十三個。正如這些在俱生的情況下被排除,前生的因緣也僅僅是基於依止和存在的缺失而被排除,因此應理解為十三個。 在非後生的情況下,提到"十五個"是因為在這裡"後生因緣"和"俱生的後生飲食感官"等提到的情況下,這些問答也能獲得,因此僅僅提到十五個。由於因緣的性質和其他因緣的性質,這些因緣在這裡並不成立,因此應理解為十五個。由於這些問答的性質,提到的因緣在這裡並不存在,因此這些問答的性質也應被理解。 在非相互、非依止、非相應的情況下,這些問答同樣被排除。為什麼?因為遵循俱生的性質。正如非色法的俱生因緣以無部分的方式包括四個非色法蘊,相互、依止和相應因緣也是如此。因此,當這些因緣被排除時,這些問答也無法獲得。因此,提到"非相互十一個,非依止十一個,非相應十一個"。

  1. Evaṃ paccanīye laddhavāre gaṇanato dassetvā idāni dumūlakādivasena paccayagaṇanaṃ dassetuṃ nahetupaccayā nārammaṇe pannarasātiādi āraddhaṃ. Tattha nahetumūlakadukesu atirekagaṇano ūnataragaṇanena saddhiṃ yojito ūnataragaṇanova hoti.

Timūlake naupanissaye terasāti kusalo akusalassa, akusalo kusalassāti dve vārā parihāyanti. Kasmā? Nārammaṇena saddhiṃ naupanissayassa ghaṭitattā. Ārammaṇavasena hi upanissayavasena ca imesaṃ pavatti. Tañca ubhayaṃ paṭikkhittaṃ. Ārammaṇādhipati ca ārammaṇūpanissayaggahaṇena gahito hotiyeva.

Chamūlakepi naupanissaye terasāti teyeva terasa. Sattamūlake pana naupanissaye sattāti nasahajātena saddhiṃ ghaṭitattā tattha parihīnehi catūhi saddhiṃ 『『kusalo kusalassa, kusalo akusalassa, akusalo akusalassa, akusalo kusalassā』』ti ime anantarūpanissayapakatūpanissayavasena pavattamānā cattāroti aṭṭha parihāyanti, tasmā avasesānaṃ vasena sattāti vuttaṃ. Napurejāte ekādasāti nasahajātena saddhiṃ ghaṭitattā ekādasa. Napacchājāte navāti tesu ekādasasu sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriyanti laddhavissajjanesu dumūlake abyākatante dve vāre apanetvā. Te hi sahajāte paṭikkhittepi pacchājātavasena aparihīnā. Sahajātena pana saddhiṃ pacchājāte paṭikkhitte parihāyantīti sesānaṃ vasena navāti vuttaṃ. Aṭṭhamūlake nanissaye ekādasāti sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Navamūlake naupanissaye pañcāti kusalādayo abyākatantā tayo dumūlakā abyākatantā dve cāti pañca. Tesu nānākkhaṇikakammakabaḷīkārāhārarūpajīvitindriyapacchājātadhammavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ.

Dasamūlake napurejāte pañcātiādīsupi teyeva. Napacchājāte tīṇīti pacchājātavasena labbhamāne dumūlake abyākatante dve apanetvā avasesā. Navippayuttepi teyeva tayo. Noatthiyā dveti nānākkhaṇikakammavasena kusalañca akusalañca kaṭattārūpassa. Vipākaṃ panettha naupanissayena saddhiṃ ghaṭitattā na labbhati. Ekādasamūlake heṭṭhā vuttasadisāva gaṇanā. Dvādasamūlake nakamme ekanti abyākatena abyākataṃ. Tattha ca āhārindriyavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Terasamūlakādīsupi sabbattha ekanti āgataṭṭhāne idameva gahetabbaṃ. Nāhāre pana indriyavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Naindriye āhāravasena. Cuddasamūlakādīsu nakammena saddhiṃ ghaṭitattā noatthinoavigatā na labbhantīti na vuttā. Nāhārapaccayā najhānapaccayāti naindriyaṃ apanetvā vuttaṃ. Tasmā tattha indriyavasena ekaṃ veditabbaṃ. Navipākapaccayā naindriyapaccayāti nāhāraṃ apanetvā vuttaṃ, tasmā tattha āhāravasena ekaṃ veditabbaṃ. Imesu pana dvīsu paccanīyato ṭhitesu gaṇanā nāma natthi, tasmā ekato na dassitāti.

Nahetumūlakaṃ.

這樣,在反駁中通過獲得的問答展示后,現在爲了展示通過依止因緣等的數量,開始討論無因緣的問答。在這裡,基於無因緣的根本二重因緣的額外數量與減少數量相結合,因此只有減少的數量。 在三重因緣的情況下,關於無依止的十三個,善法與非善法之間,這兩個問答被排除。為什麼?因為與所緣的結合導致了無依止的形成。正是由於所緣和依止的性質,這些因緣的出現。並且這兩者都被拒絕。所緣的主導性和所緣依止的結合也被視為存在。 在四重因緣的情況下,關於無依止的十三個問答也是如此。在七重因緣的情況下,關於無依止的七個,由於與非俱生的結合而導致的,因此在這裡被排除的四個問答與這四個因緣的結合有關,因此八個被排除,因此剩下的七個被提到。對於前生的十一種情況,由於與非俱生的結合而導致的,因此為十一。對於後生的九個情況,在這十一種情況中,俱生的後生飲食感官在獲得的排除中,由於與根本因緣的結合,因此在這裡被排除。它們在俱生的情況下,即使被拒絕,後生的因緣也仍然存在。因此,剩下的九個被提到。 在第八重因緣的非依止情況下,提到的十一種情況與之前提到的相同。在第九重因緣的無依止情況下,提到的五個善法等,三重因緣的兩種未定義法和兩個被提到的五個。因此,在這些情況下,基於瞬間的因緣和因果法則的性質應當被理解。 在第十重因緣的前生情況下,提到的五個等同於之前提到的情況。在後生的情況下,提到的三種情況是由於後生因緣的結合而導致的,因此在這裡被排除的兩個未定義法和一個被提到的剩餘部分。即使在非相互的情況下,這些也是如此。對於不存在的兩個情況,由於瞬間的因緣與善法和非善法的結合,因此在這裡並不成立。由於因果法則的性質,在這裡也沒有被提到。 在第十二重因緣的無因緣情況下,提到的一個未定義法與未定義法的結合。這裡應當理解為飲食感官的性質。對於後生的因緣,應當理解為飲食感官的性質,而不是因緣的性質。在第十三重因緣的情況下,因緣與因果法則的性質相結合,因此並沒有被提到。因此在這一點上,飲食感官的性質應當被理解。 在這兩個反駁的情況下,數量的計算並不存在,因此無法顯示為一個整體。 無因緣的根本。

  1. Nārammaṇamūlakādīsupi pannarasaterasaekādasanavāti sabbadukesu cattārova mūlagaṇanaparicchedā. Tikādīsu pana bahupaccayasamāyoge itarānipi satta pañca tīṇi dve ekanti paricchinnagaṇanāni vissajjanāni labbhantiyeva. Tesu yesaṃ paccayānaṃ samāyoge yaṃ yaṃ labbhati, taṃ taṃ heṭṭhā vuttanayena sādhukaṃ sallakkhetvā uddharitabbaṃ. Sabbesu cetesu nārammaṇamūlakādīsu nārammaṇādīni padāni atikkantena hetupadena saddhiṃ paṭhamaṃ bandhitvāva cakkāni katāni. Yasmā pana tāni nahetumūlake vuttasadisāneva honti, tasmā vitthārena adassetvā saṅkhepaṃ katvā dassitāni. Tattha yathā nahetumūlake nārammaṇanaupanissayā visuṃ visuṃ pannarasa vāre labhantāpi samāyoge terasa labhiṃsu, evaṃ sabbattha teraseva labhanti. Yathā ca nārammaṇanasahajātehi saddhiṃ naupanissaye satta vārā honti, evaṃ naupanissayanārammaṇehi saddhiṃ nasahajātepi satta.

538.Nanissayapaccayānaupanissayapaccayā napacchājāte tīṇīti kusalādīni abyākatantāni. Tesu kaṭattārūpañca āhārasamuṭṭhānañca paccayuppannaṃ.

543-544. Nāhāranaindriyamūlakesu catukkesu nakammena saddhiṃ aghaṭitattā nahetumūlake viya ekentena labbhanti. Naindriyamūlake naupanissaye ca napurejāte ca ṭhapetvā nāhāre tīṇīti kātabbanti naindriyapaccayato paṭṭhāya ime dve paccaye ghaṭetvā naindriyapaccayā…pe… naupanissayapaccayā nāhāre tīṇī. Naindriyapaccayā…pe… napurejātapaccayā nāhāre tīṇīti evaṃ imehi paccayehi saddhiṃ nāhārapaccaye ca gaṇanā kātabbāti attho. Tattha tīṇīti kusalādīneva abyākatassa. Tattha kusalākusalā kaṭattārūpānaṃ purejātassa ca kāyassa pacchājātapaccayena, abyākatā pana cittacetasikā pacchājātapaccayenevāti imesaṃ vasena tīṇi vissajjanāni kātabbāni. Parato pana napacchājātena saddhiṃ ghaṭitattā nāhāre dveti vuttaṃ. Tattha kaṭattārūpavasena kusalaṃ abyākatassa, tathā akusalanti ettakameva labbhati. Āhārassa pana paṭikkhittattā kabaḷīkārāhāro atthiavigatavasenāpi paccayabhāvaṃ na labhati.

  1. Navippayuttamūlakassa catumūlake naupanissaye pañcāti kusalo sahajātakusalassa, kusalo kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa, akusalo sahajātaakusalassa, tathā kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa, abyākato sahajātaabyākatassāti evaṃ pañca. Navippayuttapaccayā…pe… naupanissaye tīṇīti heṭṭhā vuttanayeneva kusalādayo tayo abyākatassa.

在所緣根本等情況下,十五、十三、十一、九等的數量在所有的根本中都被定義為四個根本因緣。在三重因緣的情況下,許多因緣的結合使得其他的七、五、三、二、一個的有限數量的解決方案能夠獲得。在這些中,依照因緣的結合獲得的內容,應當仔細考慮並根據下面所述的方式進行提取。在所有這些所緣根本等中,所緣等的詞彙與因緣的原則結合后形成的輪迴。由於這些在無因緣的情況下與之前提到的相同,因此在詳細展示之前進行了概述。在這裡,正如在無因緣的情況下,所緣和依止的結合分別獲得了十五個,所有地方也僅獲得了十三個。正如與所緣的俱生因緣結合的情況下,有七個問答,那麼在無依止的所緣中,非俱生因緣的情況下也有七個問答。 在非依止因緣和依止因緣的情況下,後生的三種情況是善法等未定義的內容。在這些中,因緣的結合與飲食的起源相結合。 543-544. 在飲食感官的根本中,四個情況下由於與因果法則的結合而無法形成,因此與無因緣的情況相同,只有一個因緣的存在。飲食感官的根本中,除了前生的情況外,後生的情況下應當被理解為飲食的三種情況。基於飲食的因緣,兩個因緣的結合使得飲食的三種情況得以存在。飲食的因緣與後生的因緣結合,形成飲食的三種情況。因此,基於這些因緣的結合,飲食的數量應當被理解為善法等未定義的內容。在這裡,三種情況是善法等未定義的內容。善法與非善法的因緣通過前生的身體和後生的因緣形成,而未定義的內容則通過意識和心的後生因緣形成,因此應當解決這三種情況。另一方面,由於後生的因緣的結合,飲食的兩種情況被提到。在這裡,善法等未定義的內容僅僅存在於因緣的結合中,因此僅此而已。飲食的根本中,由於飲食的拒絕,因緣的存在也無法被理解。 在無依止的根本中,四重因緣的無依止情況下有五個,善法與俱生的善法,善法與非善法,非善法與俱生的非善法,以及非善法與非善法,未定義的俱生等,因此總共是五個。無依止的因緣…等…在無依止的情況下有三種,正如之前所述的善法等未定義的內容。

546.Noatthipaccayā nahetuyā navāti nahetupaccayā noatthiyā vuttā naveva. Sabbepi hi te ekamūlakekāvasānā anantarapakatūpanissayavasena labbhanti. Nārammaṇe navātipi teyeva nārammaṇe ṭhatvā naupanissaye dve kātabbā. Yāva nissayampīti noatthimūlake naye 『『noatthipaccayā nahetupaccayā nārammaṇapaccayā』』ti evaṃ cakkabandhagamanena nārammaṇapaccaye ṭhatvā imehi vā tīhi, ito paresu nādhipatiādīsu aññataraññatarena vā saddhiṃ yāva nissayapaccayaṃ pāpuṇāti, tāva gantvā naupanissaye dve vissajjanāni kātabbānīti attho.

Evaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapetvā puna nārammaṇato paṭṭhāya yāva nissayā satta paccaye gahetvā naupanissaye dveti āha. Tattha noatthipaccayā nahetupaccayā nārammaṇapaccayā naupanissaye dve, noatthipaccayā nahetunārammaṇanādhipatipaccayā naupanissaye dveti evaṃ nārammaṇato purimapacchimehi nissayapariyosānehi sabbapadehi saddhiṃ yojanā kātabbā. Dveti panettha kusalo abyākatassa, akusalo abyākatassāti nānākkhaṇikakammavasena kaṭattārūpassa paccayavasena veditabbāni. Naupanissayapadena saddhiṃ napurejātādīsu sabbattha dve. Kammapaccayo panettha na gahito. Tasmiñhi gahite tepi dve vārā chijjanti, vissajjanameva na labbhati. Evaṃ yena yena saddhiṃ yassa yassa saṃsandane. Yaṃ labbhati, yañca parihāyati, taṃ sabbaṃ sādhukaṃ sallakkhetvā sabbapaccanīyesu gaṇanā uddharitabbāti.

Paccanīyagaṇanavaṇṇanā.

Anulomapaccanīyavaṇṇanā

  1. Anulomapaccanīye 『『hetuyā satta, ārammaṇe navā』』ti evaṃ anulome 『『nahetuyā pannarasa, nārammaṇe pannarasā』』ti evaṃ paccanīye ca laddhagaṇanesu paccayesu yo paccayo anulomato ṭhito, tassa anulome laddhavārehi saddhiṃ ye paccanīyato ṭhitassa paccanīye laddhavāresu sadisavārā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Anulomasmiñhi hetupaccaye 『『hetuyā sattā』』ti satta vārā laddhā, paccanīye nārammaṇapaccaye 『『nārammaṇe pannarasā』』ti pannarasa laddhā. Tesu ye hetuyā satta vuttā, tehi saddhiṃ nārammaṇe vuttesu pannarasasu 『『kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa, akusalo akusalassa, abyākatassa, akusalābyākatassa, abyākato abyākatassā』』ti ime satta sadisā. Te sandhāya hetupaccayā naārammaṇe sattāti vuttaṃ. Naadhipatiyā sattātiādīsupi eseva nayo.

Nasahajātassa pana hetupaccayassa abhāvā nasahajāte ekopi na labbhati, tasmā tena saddhiṃ yojanā na katā. Naaññamaññe kusalādayo tayo rūpābyākatassa labbhanti, te sandhāya tīṇīti vuttaṃ. Tathā nasampayutte. Navippayutte pana kusalaṃ kusalassa, akusalaṃ akusalassa, abyākataṃ abyākatassāti arūpadhammavasena tīṇi veditabbāni. Nanissayanoatthinoavigatā nasahajāto viya na labbhantiyevāti tehipi saddhiṃ yojanā na katā. Evamettha satta tīṇīti dveyeva gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena ūnataragaṇanena saddhiṃ atirekagaṇanassapi gaṇanaṃ parihāpetvā paccayaghaṭanesu gaṇanā veditabbā.

在不存在因緣和無因緣的情況下,提到了九個。所有這些都是通過瞬間和普通依止的方式獲得的。在無所緣的情況下,這九個也是如此,在無所緣的情況下保持兩個。直到依止因緣,在不存在的根本情況下,通過"不存在因緣、無因緣、所緣因緣"的輪迴方式,在所緣因緣停留,通過這三個或其他主導等因緣的任何一個,直到達到依止因緣,應當解決兩個問題。 這樣的特徵被保留後,再次從所緣開始,直到依止因緣,獲取七個因緣,並在無依止的情況下解決兩個。在這裡,不存在因緣、無因緣和所緣因緣的無依止有兩個,不存在因緣、無因緣、所緣和主導因緣的無依止有兩個,因此應當通過所緣和其他依止的終結方式與所有詞彙結合。在這裡的兩個是善法對於未定義法,非善法對於未定義法,應當通過瞬間因果和非善法的因緣方式理解。在無依止詞彙的情況下,在前生等情況下處處都有兩個。因果因緣在這裡並未被接受。如果接受,這兩個問答也會被切斷,無法獲得解決。這樣,通過與每個因緣的結合,應當仔細考慮所獲得和被排除的一切,並在所有反駁中提取數量。 反駁數量的解釋。 順序反駁的解釋。 在順序反駁中,"因緣有七,所緣有九",在順序中"無因緣有十五,無所緣有十五",在獲得的因緣中,順序中存在的因緣,與順序中獲得的問答相同,與反駁中獲得的問答相同,應當根據這些理解數量。在順序的因緣中,"因緣有七"獲得了七個問答,在反駁的所緣因緣中,"無所緣有十五"獲得了十五個。在這七個因緣中提到的,與所緣中提到的十五個中的"善法對善法、未定義法、善法和未定義法,非善法對非善法、未定義法、非善法和未定義法,未定義法對未定義法"七個相同。因此提到因緣的無所緣有七個。在主導等因緣中也是如此。 對於非俱生的因緣,由於不存在,在非俱生中甚至一個也無法獲得,因此未與之結合。非相互的善法等三個對於色法和未定義法可以獲得,因此提到三個。在非相應中也是如此。在非相互中,善法對善法,非善法對非善法,未定義法對未定義法,應當根據非色法的性質理解三個。非依止、不存在和無缺失,與非俱生一樣無法獲得,因此未與之結合。這樣,七和三隻有兩種數量限制,通過減少數量與額外數量的結合,應當在因緣的結合中理解數量。

  1. Tattha hetusahajātanissayaatthiavigatanti nārammaṇe sattāti kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo, sahajātanissayaatthiavigatapaccayena paccayo, nārammaṇapaccayena paccayo. Kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ hetupaccayena paccayo, sahajātanissayaatthiavigatapaccayena paccayo, nārammaṇapaccayena paccayoti iminā nayena satta vārā uddharitabbā. Nādhipatiyā sattātiādīsupi eseva nayo. Dutiye ghaṭane aññamaññassa paviṭṭhattā ṭhapetvā nasampayuttaṃ sesesu tīṇīti vuttaṃ. Nasampayutte pana aññamaññavippayuttaṃ paṭisandhināmarūpaṃ sandhāya ekanti vuttaṃ. Aññamaññapaccayo cettha anulomaghaṭane paviṭṭhattā paccanīyato na labbhati, tasmā 『『naaññamaññe』』ti na vuttaṃ. Yathā cettha, evaṃ sesaghaṭanesupi paviṭṭhapaccayā paccanīyato na labbhantīti na vuttā. Tatiyaghaṭane sampayuttassa paviṭṭhattā sabbattha tīṇiyeva. Catutthaghaṭane vippayuttassa paviṭṭhattā tīṇi kusalādīni cittasamuṭṭhānarūpassa. Pañcame vipākassa paviṭṭhattā sabbattha ekaṃ abyākatena abyākataṃ. Ito paresupi vipākasampayuttesu eseva nayo.

552.Hetusahajātanissayaindriyamaggaatthiavigatanti nārammaṇe cattārīti kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa; abyākato abyākatassāti imesaṃ vasena veditabbāni. Sesesupi eseva nayo. Naaññamaññe dveti kusalo abyākatassa, tathā abyākato. Paratopi dvīsu eseva nayo. Iminā upāyena sabbaghaṭanesu labbhamānavasena gaṇanā veditabbā. Sabbānipi cetāni imasmiṃ anulomapaccanīye sahajātavasena ceva pakiṇṇakavasena ca pannarasādhikāni cattāri ghaṭanasatāni vuttāni. Tesu tasmiṃ tasmiṃ ghaṭane ye anulomato ṭhitā paccayā, tesaṃ ekopi paccanīyato na labbhati. Hetumūlake cettha paṭhame ghaṭane anulomato pañcannaṃ paccayānaṃ ṭhitattā paccanīyato ekūnavīsati paccayā āgatā. Evaṃ sesesupi anulomato ṭhitāvasesā paccanīyato āgatā. Anulomato cettha bahūsupi ṭhitesu paccanīyato ekekova āgatoti veditabbo. Yathā ca hetumūlake, evaṃ ārammaṇādimūlakesupi sabbametaṃ vidhānaṃ yathānurūpato veditabbanti.

Anulomapaccanīyavaṇṇanā.

Paccanīyānulomavaṇṇanā

在這裡,關於因緣、俱生、依止、存在和無存在的所緣七個問答是:善法對於善法的因緣,俱生、依止、存在和無存在的因緣,所緣因緣。善法的因緣對於相應的五蘊,俱生、依止、存在和無存在的因緣,所緣因緣。通過這種方式,應當提取七個問答。在主導等因緣中也是如此。在第二種結合中,由於相互的介入,除了非相應之外,其餘的三個被提到。在非相應中,對於相互分離的結生名色,提到了一個。在這裡,相互因緣由於在順序結合中介入,因此在反駁中無法獲得,因此未提到"非相互"。正如在這裡,在其他結合中介入的因緣在反駁中也無法獲得,因此未被提到。在第三種結合中,由於相應的介入,處處都是三個。在第四種結合中,由於分離的介入,善法等三個對於意識生起的色法。在第五種結合中,由於果報的介入,處處都是未定義法對於未定義法。在此之後的果報相應中也是如此。 關於因緣、俱生、依止、感官、道路、存在和無存在的所緣四個問答是:善法對於善法、未定義法、善法和未定義法,未定義法對於未定義法。在其餘情況下也是如此。非相互的兩個是善法對於未定義法,未定義法也是如此。在其他情況下也是如此。通過這種方式,應當根據在所有結合中可獲得的方式理解數量。所有這些在這個順序反駁中,通過俱生和雜項的方式,提到了超過十五的四百個結合。在每個結合中,順序中存在的因緣,在反駁中沒有一個可以獲得。在因緣根本的第一個結合中,由於順序中存在五個因緣,在反駁中出現了減去一的十九個因緣。同樣,在其餘的結合中,順序中存在的因緣在反駁中也出現了。應當理解,儘管在順序中存在多個,但在反駁中只出現一個。正如在因緣根本中,在所緣等根本中也應當按照相應的方式理解這一切。 順序反駁的解釋。 反駁順序的解釋。

  1. Paccanīyānulomepi 『『hetuyā satta, ārammaṇe navā』』ti evaṃ anulome 『『nahetuyā pannarasa, nārammaṇe pannarasā』』ti evaṃ paccanīye ca laddhagaṇanesu paccayesu yo paccanīyato ṭhito, tassa paccanīyato laddhavāresu ye anulomato ṭhitassa anulomato laddhavārehi sadisā vārā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Paccanīyasmiñhi nahetupaccaye 『『nahetuyā pannarasā』』ti pannarasa vārā laddhā, anulome ārammaṇapaccaye 『『ārammaṇe navā』』ti nava vārā laddhā. Tattha ye nahetuyā pannarasa vuttā, tesu ye vārā ārammaṇe vuttehi navahi sadisā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Tattha ye ārammaṇe nava vuttā, te nahetuyā vuttesu pannarasasu kusalo 『『kusalākusalābyākatānaṃ, akusalo akusalakusalābyākatānaṃ, abyākato abyākatakusalākusalāna』』nti imehi navahi sadisā, te sandhāya nahetuyā ārammaṇe navāti vuttaṃ. Adhipatiyā dasātiādīsupi eseva nayo. Ārammaṇādīnañhi anulomagaṇanāya ye vārā vuttā nahetupaccayena saddhiṃ saṃsandanepi te sabbe labbhantīti veditabbā. 『『Kusalo dhammo kusalassa dhammassa nahetupaccayena paccayo ārammaṇapaccayena paccayo, dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni paccavekkhatī』』ti iminā upāyena tesaṃ pāḷi uddharitabbā.

Nahetupaccayā adhipatiyā dasāti ettha ṭhapetvā vīmaṃsādhipatiṃ sesādhipativasena anulomavibhaṅge āgatavārā uddharitabbā. Evamettha nava dasasattatīṇiterasaekanti cha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena ūnataragaṇanena saddhiṃ atirekagaṇanassāpi gaṇanaṃ parihāpetvā nahetumūlakādīnaṃ nayānaṃ timūlakādīsu sabbasaṃsandanesu gaṇanā veditabbā. Idaṃ tāva sādhāraṇalakkhaṇaṃ . Na panetaṃ sabbasaṃsandanesu gacchati, yehi pana paccayehi saddhiṃ yesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ye vārā virujjhanti, te apanetvā avasesānaṃ vasenapettha gaṇanā veditabbā.

Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā adhipatiyā sattāti ettha hi kusalo akusalassa; abyākato kusalassa, akusalassāti ime ārammaṇādhipativasena labbhamānā tayo vārā virujjhanti. Kasmā? Naārammaṇapaccayāti vuttattā. Tasmā te apanetvā sahajātādhipatinayenevettha 『『kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa; akusalo akusalassa, abyākatassa, akusalābyākatassa; abyākato abyākatassā』』ti satta vārā veditabbā. Tepi nahetupaccayāti vacanato ṭhapetvā vīmaṃsādhipatiṃ sesādhipatīnaṃ vasena. Evaṃ sabbattha ūnataragaṇanapaccayavasena avirujjhamānagaṇanavasena ca gaṇanā veditabbā.

Yesu ca paccayesu paccanīyato ṭhitesu ye anulomato na tiṭṭhanti, tepi veditabbā. Seyyathidaṃ – anantare paccanīyato ṭhite samanantarāsevananatthivigatā anulomato na tiṭṭhanti, sahajāte paccanīyato ṭhite hetuaññamaññavipākajhānamaggasampayuttā anulomato na tiṭṭhanti, nissaye paccanīyato ṭhite vatthupurejāto anulomato na tiṭṭhati. Āhāre vā indriye vā paccanīyato ṭhite hetuaññamaññavipākajhānamaggasampayuttā anulomato na tiṭṭhanti. Ārammaṇe pana paccanīyato ṭhite adhipatiupanissayā anulomato na tiṭṭhanti, ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayā pana na labbhanti. Iminā upāyena sabbattha yaṃ labbhati, yañca na labbhati, taṃ jānitvā labbhamānavasena vārā uddharitabbā.

在反駁順序中,「因緣有七,所緣有九」,在順序中「無因緣有十五,所緣有十五」,在反駁中獲得的因緣中,若在反駁中存在的因緣,與順序中存在的因緣相同的問答,應當根據這些理解數量。在反駁中,無因緣的「無因緣有十五」獲得了十五個問答,在順序中所緣因緣的「所緣有九」獲得了九個問答。在這裡,提到的無因緣的十五個與所緣的九個相同,因此應當根據這些理解數量。在這裡提到的九個是無因緣的問答,善法對於善法、非善法、善法和非善法,非善法對於非善法,未定義法對於未定義法,七個相同的問答。因此提到無因緣的九個。主導等因緣中也是如此。關於所緣等的順序結合所提到的問答,所有的都應當被理解為獲得。 「善法對於善法的因緣,所緣因緣,施與持戒,修習齋戒,反省過去已清凈的」應當以這種方式提取其巴利文。 無因緣的主導等因緣中,除了提到的反思主導外,其餘的主導因緣應當在順序分析中提取。因此,在這裡提到的九、十、七、三、二等六種數量限制,應當在減少數量的基礎上,排除額外數量的結合,理解所有因緣的結合。此為一般特徵。並非所有的結合都適用,若與之結合的因緣中,有些因緣相互牴觸,則應當在排除這些后,理解其餘的數量。 無因緣、無所緣的主導等因緣有七,在這裡,善法對於非善法,未定義法對於善法,非善法對於善法,這三個因緣與所緣的主導因緣相互牴觸。為何如此?因提到無所緣的因緣。因此,排除這些后,根據俱生的主導因緣,理解「善法對於善法、未定義法、善法和非善法;非善法對於非善法、未定義法、非善法和非善法;未定義法對於未定義法」的七個問答。它們在無因緣的情況下,排除反思主導的其餘主導因緣。這樣,在所有地方的減少數量和不牴觸的數量應當被理解。 在那些因緣中,若在反駁中存在的因緣不在順序中,亦應當被理解。比如說——在反駁中存在的因緣中,若在順序中未能獲得相應的因緣,俱生的反駁中未能獲得因緣,依止的反駁中未能獲得因緣。飲食或感官的反駁中,若在反駁中未能獲得因緣,俱生的反駁中未能獲得因緣。關於所緣的反駁中,若在反駁中未能獲得主導因緣,而所緣的主導因緣則無法獲得。通過這種方式,所有所獲得的和未獲得的,應當在理解中提取數量。

Tattha sabbesupi timūlakādīsu anantare sattātiādayo dumūlake laddhavārāyeva sattamūlakādīsu pana nasahajātapaccayā nissaye tīṇīti purejātavasena vatthunissaye tīṇi. Kamme dve nānākkhaṇikavaseneva. Āhāreekaṃ kabaḷīkārāhāravasena. Indriye ekaṃ rūpindriyavasena. Kamena gantvā vippayutte tīṇīti kusalādīnaṃ abyākatantāni pacchājātavasena. Atthiavigatesu pañcāti tāni ceva tīṇi, kusalābyākatā abyākatassa, akusalābyākatā abyākatassāti imāni ca dve pacchājātāhārindriyavasenāti. Pacchājātapaccayassa paccanīkabhāvato paṭṭhāya pana atthiavigatesu ekanti abyākato abyākatassa āhārindriyavasena. Nāhāre gahite naindriyapaccayāti na gahetabbaṃ. Tathā naindriye gahite nāhārapaccayāti. Kasmā? Dvīsu ekato gahitesu gaṇetabbavārassa abhāvato. Jhānamaggādīsupi paccanīkato ṭhitesu āhārato vā indriyato vā ekaṃ anulomaṃ akatvāva avasāne indriye ekaṃ, atthiyā ekaṃ, avigate ekaṃ, āhāre ekaṃ, atthiyā ekaṃ, avigate ekanti vuttaṃ. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nahetumūlakaṃ.

  1. Nārammaṇamūlakādīsu naaññamaññamūlake naaññamaññapaccayā hetuyā tīṇīti kusalādīni cittasamuṭṭhānānaṃ. Adhipatiyā aṭṭhāti adhipatiyā vuttesu dasasu 『『kusalo kusalābyākatassa, akusalo akusalābyākatassā』』ti dve apanetvā sesāni aṭṭha. Sahajāte pañcāti hetuyā vuttehi tīhi saddhiṃ 『『kusalo ca abyākato ca abyākatassa, akusalo ca abyākato ca abyākatassā』』ti ime dve. Nissaye sattāti tehi pañcahi saddhiṃ 『『abyākato kusalassa, abyākato akusalassā』』ti ime dve vatthuvasena. Kamme tīṇīti hetuyā vuttāneva. Sesatikesupi eseva nayo. Adhipatiyā tīṇīti heṭṭhā vuttāneva.

  2. Nāhāramūlake aññamaññe tīṇīti ṭhapetvā āhāre sesacetasikavasena veditabbāni. Yathā ca heṭṭhā, tathā idhāpi nāhāranaindriyesu ekekameva gahitaṃ, na dve ekato.

648.Nasampayuttapaccayāhetuyā tīṇīti heṭṭhā naaññamaññe vuttāneva. Adhipatiyā aṭṭhāti vuttāneva. Navippayuttamūlake kamme pañcāti kusalādicetanā sahajātakusalādīnaṃ, nānākkhaṇikā kusalākusalacetanā kammasamuṭṭhānarūpassāti evaṃ pañca. Āhārindriyesu tīṇi sahajātasadisāni. Jhānamaggādīsu tīṇi hetusadisāni.

在這裡,所有的三因等中,存在於七個問答中,都是在無俱生因緣的情況下,依止的三個是通過前生的依止獲得的三個。在工作中有兩個,分別是不同瞬間的因緣。在飲食中是一個,屬於飲食的因緣。在感官中是一個,屬於色法的因緣。在行動中,若相互分開,則有三個,善法等未定義法的因緣,因而是通過後生的因緣獲得的。存在與無存在中有五個,那些是三個,善法未定義的,非善法未定義的,這也是兩個,屬於後生的飲食與感官的因緣。關於後生因緣的反駁,應當理解為在存在與無存在中有一個,未定義的未定義的飲食因緣。若飲食被接受,則不應接受感官的因緣。如此在感官被接受時,也不應接受飲食的因緣。為何如此?因為在兩個相同的情況下,無法計算其數量。在禪定道等中,若在反駁中存在飲食或感官的因緣,則一個順序的因緣未被考慮,最後在感官中有一個,在存在中有一個,在無存在中有一個,在飲食中有一個,在存在中有一個,在無存在中有一個。其餘的情況亦是如此。 無因緣根本。 在所緣根本等中,非相互的因緣中,非相互的因緣有三個,即善法等心生起的因緣。在主導因緣中有八個,除了提到的「善法對於善法的未定義法、非善法對於非善法的未定義法」這兩個,其餘的六個。關於俱生的因緣,有五個與因緣相同的,提到的「善法與未定義法、非善法與未定義法」這兩個。關於依止,存在於五個因緣中,提到的「未定義的善法、未定義的非善法」這兩個。工作中有三個,正如提到的因緣一樣。在其餘的情況中也是如此。關於主導因緣有三個,正如前面提到的。 在飲食根本中,除了相互的三個,其他的因緣應當理解為屬於飲食的心法。正如前面提到的,在這裡的飲食感官中也只有一個被接受,而不是兩個。 在非相應的因緣中,有三個,正如前面提到的非相互的因緣。在主導因緣中有八個,正如前面提到的。在非相應的根本中,工作中有五個,善法等心生起的因緣,屬於不同瞬間的善法與非善法的因緣,這樣有五個。在飲食感官中有三個,與俱生的相同。在禪定道等中有三個,與因緣相同。

  1. Noatthimūlake yasmā hetu noatthi nāma na hoti, niyamato atthiyeva, tasmā taṃ aggahetvā nārammaṇe navāti vuttaṃ. Yathā ca hetu, tathā aññepi atthipaccayalakkhaṇayuttā ettha anulomato na tiṭṭhanti. Kamme dveti idaṃ pana nānākkhaṇikakammavasena vuttaṃ. Paccanīyato sabbe labbhanti. Yaṃ pana anulomato labbhamānampi aggahetvā tato puretarā paccayā paccanīyato gayhanti, so pacchā yojanaṃ labhati. Tenevettha 『『noatthipaccayā nahetupaccayā…pe… noavigatapaccayā kamme dve』』ti vuttaṃ. Kasmā panesa sakaṭṭhāneyeva na gahitoti ? Yasmā avasesesupi paccanīyato ṭhitesu ekova anulomato labbhati. Idañhi imasmiṃ paccayānulome lakkhaṇaṃ – yo sabbesu paccanīyato ṭhitesu ekova anulomato labbhati, so pacchā vuccatīti. Noatthipaccayā nohetupaccayā…pe… noavigatapaccayā upanissaye navāti etthāpi eseva nayo. Idaṃ pana pakatūpanissayavasena vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha labbhamānaṃ alabbhamānaṃ purevuttaṃ pacchāvuttañca veditabbanti.

Pañhāvārassa paccanīyānulomavaṇṇanā.

Niṭṭhitā ca kusalattikapaṭṭhānassa vaṇṇanāti.

  1. Vedanāttikavaṇṇanā

  2. Vedanāttike tisso vedanā rūpaṃ nibbānanti ime dhammā na labbhanti, tasmā ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhātiādi vuttaṃ. Paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāyāti sahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Dukkhavedanā paṭisandhiyaṃ na labbhatīti dutiyavāre paṭisandhiggahaṇaṃ na kataṃ. Tatiyavāre paṭisandhikkhaṇeti sahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Sesamettha ito paresu ca paccayesu yathāpāḷimeva niyyāti. Sabbattha tayo tayo vārā vuttā. Tena vuttaṃ hetuyā tīṇi…pe… avigate tīṇīti.

  3. Paccayasaṃsandane pana sahetukāya vipākadukkhavedanāya abhāvato hetumūlakanaye vipāke dveti vuttaṃ. Adhipatiādīhi saddhiṃ saṃsandanesupi vipāke dveyeva. Kasmā? Vipāke dukkhavedanāya adhipatijhānamaggānaṃ abhāvato. Yehi ca saddhiṃ saṃsandane vipāke dve vārā labbhanti, vipākena saddhiṃ saṃsandane tesupi dveyeva.

  4. Paccanīye napurejāte āruppe ca paṭisandhiyañca dukkhavedanāya abhāvato dve vārā āgatā. Navippayuttepi āruppe dukkhābhāvato dveyeva. Sabbaarūpadhammapariggāhakā pana sahajātādayo paccayā imasmiṃ paccanīyavāre parihāyanti. Kasmā? Vedanāsampayuttassa dhammassa vedanāsampayuttaṃ paṭicca sahajātādīhi vinā anuppattito pacchājātapaccayañca vināva uppattito.

  5. Paccayasaṃsandane pana napurejāte ekanti āruppe paṭisandhiyañca ahetukādukkhamasukhavedanāsampayuttaṃ sandhāya vuttaṃ. Nakamme dveti ahetukakiriyasampayuttacetanāvasena vuttaṃ. Sukhāya hi adukkhamasukhāya ca vedanāya sampayutte dhamme paṭicca tāhi vedanāhi sampayuttā ahetukakiriyacetanā uppajjanti. Nahetupaccayā navipākepi eseva nayo. Navippayutte ekanti āruppe āvajjanavasena vuttaṃ. Iminā upāyena sabbasaṃsandanesu gaṇanā veditabbā.

25-

在不存在的根本中,由於因緣不存在,必然是存在的,因此未被接受,提到了無所緣的九個。正如因緣,其他存在因緣的特徵在這裡也不在順序中。關於工作的兩個,是通過不同瞬間的工作因緣提到的。在反駁中,所有的都可以獲得。但是,未被接受的順序中可獲得的,以及之前的因緣在反駁中被接受,這後來會得到結合。因此在這裡提到"不存在因緣、無因緣…無消失因緣的工作有兩個"。為什麼不在其原處被接受?因為在其餘的反駁中存在的,在順序中只有一個可以獲得。這在這些因緣的順序中的特徵是——在所有反駁中存在的,在順序中只有一個可以獲得,這後來會被提到。不存在因緣、無因緣…無消失因緣的依止有九個,在這裡也是如此。這是通過普通依止提到的。通過這種方式,應當理解所有可獲得的、不可獲得的、之前提到的和後來提到的。 問答的反駁順序解釋。 善法三重的註釋已完成。 受三重的解釋 在受三重中,三種受、色法、涅槃等法無法獲得,因此提到了"依靠一蘊可獲得兩蘊"等。在結生剎那的樂受,是通過有因結生提到的。苦受在結生中無法獲得,因此在第二次未進行結生的接受。在第三次結生剎那,是通過有因結生提到的。其餘的在後續因緣中,按照巴利文字進行闡述。所有地方都提到了三個問答。因此提到"因緣有三…在無存在中有三"等。 在因緣的結合中,由於無有因果報苦受,在因緣根本的方法中,果報有兩個。在主導等的結合中,果報也只有兩個。為什麼?因為果報的苦受中無主導、禪定、道路。在與之結合的結合中,果報有兩個問答,在與果報結合中也只有兩個。 在反駁中,前生無、無色界和結生中無苦受,因此出現兩個問答。在非相互中,由於無色界無苦,也只有兩個。所有無色法的包括者,如俱生等因緣在這個反駁問答中被排除。為什麼?因為與受相應的法,依靠與受相應的法,除了俱生等,無法生起,且無後生因緣的生起。 在因緣的結合中,前生無、無色界和結生中,提到了一個無因無果報的苦樂受相應的情況。在工作中有兩個,是通過無因無果報相應的意識提到的。對於樂受和不苦不樂受相應的法,這些受相應的無因無果報的意識生起。在無因緣和無果報中也是如此。在非相互中,提到了無色界的注意。通過這種方式,應當理解所有結合中的數量。

  1. Anulomapaccanīye paccanīye laddhapaccayā eva paccanīyato tiṭṭhanti. Paccanīyānulome sabbā rūpadhammapariggāhakā sahajātādayo anulomatova tiṭṭhanti, na paccanīyato. Ahetukassa pana cittuppādassa adhipati natthīti adhipatipaccayo anulomato na tiṭṭhati. Paṭiccavārādīsu pana pacchājāto anulomato na labbhatiyevāti parihīno. Ye cettha anulomato labbhanti, te paccanīyato labbhamānehi saddhiṃ parivattetvāpi yojitāyeva. Tesu tīṇi dve ekanti tayova vāraparicchedā, te sabbattha yathānurūpaṃ sallakkhetabbā. Yo cāyaṃ paṭiccavāre vutto, sahajātavārādīsupi ayameva vaṇṇanānayo.

  2. Pañhāvāre pana sampayuttakānaṃ khandhānanti tena saddhiṃ sampayuttakānaṃ khandhānaṃ tehiyeva vā hetūhi sukhavedanādīhi vā.

39.Vippaṭisārissāti dānādīsu tāva 『『kasmā mayā idaṃ kataṃ, duṭṭhu me kataṃ, akataṃ seyyo siyā』』ti evaṃ vippaṭisārissa. Jhānaparihāniyaṃ pana 『『parihīnaṃ me jhānaṃ, mahājāniyo vatamhī』』ti evaṃ vippaṭisārissa. Moho uppajjatīti dosasampayuttamoho. Tathā mohaṃ arabbhāti dosasampayuttamohameva.

45.Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ bhavaṅgaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa bhavaṅgassāti tadārammaṇasaṅkhātaṃ piṭṭhibhavaṅgaṃ mūlabhavaṅgassa. Vuṭṭhānassāti tadārammaṇassa bhavaṅgassa vā. Ubhayampi hetaṃ kusalākusalajavanato vuṭṭhitattā vuṭṭhānanti vuccati. Kiriyaṃ vuṭṭhānassāti etthāpi eseva nayo. Phalaṃ vuṭṭhānassāti phalacittaṃ bhavaṅgassa. Bhavaṅgena hi phalato vuṭṭhito nāma hoti. Parato 『『vuṭṭhāna』』nti āgataṭṭhānesupi eseva nayo.

46.Dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhāti domanassasampayuttā akusalā khandhā. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa vuṭṭhānassāti tadārammaṇasaṅkhātassa āgantukabhavaṅgassa vā upekkhāsampayuttamūlabhavaṅgassa vā. Sace pana somanassasahagataṃ mūlabhavaṅgaṃ hoti, tadārammaṇassa ca uppattikāraṇaṃ na hoti, javanassa ārammaṇato aññasmimpi ārammaṇe adukkhamasukhavedanaṃ akusalavipākaṃ uppajjateva. Tampi hi javanato vuṭṭhitattā vuṭṭhānanti vuccati. Sahajātapaccayādiniddesā uttānatthāyeva. Nahettha kiñci atthi, yaṃ na sakkā siyā heṭṭhā vuttanayena vedetuṃ, tasmā sādhukaṃ upalakkhetabbaṃ.

  1. 在順序的反駁中,獲得的因緣正是反駁的基礎。所有的色法因緣的包括者,如俱生等,都是在順序中存在的,而不是在反駁中。對於無因緣的心生起,主導因緣是不存在的,因此在順序中也不存在。關於因緣的結生等,順序中也無法獲得。因此,在這裡順序中獲得的,都是通過反駁中獲得的因緣來連線的。對此,三個兩個一個,即三種問答,所有的都應當根據情況進行理解。這裡提到的因緣,關於結生的問答,俱生等的因緣也是這樣解釋的。

  2. 在問答中,提到的與之相應的蘊,即與之相應的蘊與這些因緣相同。

  3. "我為什麼做了這個,做得不好,未做的會更好"是因為在施捨等中產生的反思。在禪定的衰退中,"我禪定衰退了,似乎非常糟糕"也是因為反思。無明產生,是與過失相應的無明。正如無明開始,是與過失相應的無明。

  4. 與樂受相應的生起,是與不苦不樂的受相應的生起,因此是指稱為所緣的根本生起。關於覺醒,是指稱為所緣的生起。兩者都是因為善法與非善法的心生起而生起,因此稱為覺醒。在這裡,行為的覺醒也是如此。果報的覺醒是指果法的生起。因為通過生起的果法而生起,稱為覺醒。在其他地方提到的「覺醒」也是如此。

  5. 與苦受相應的蘊,指的是與憂苦相應的非善蘊。不苦不樂的受相應的覺醒,是指稱為所緣的外來生起,或是與平等相應的根本生起。如果存在與樂受相應的根本生起,那麼所緣的生起就不會成為因緣,因而在心生起的過程中,其他的因緣中會生起不苦不樂的非善果報。因為心生起而生起,因此稱為覺醒。關於俱生因緣等的說明,都是爲了闡明這些內容。在這裡沒有其他的,無法通過前面提到的方式理解,因此應當好好地進行理解。

  6. Idāni yasmiṃ yasmiṃ paccaye ye ye vārā laddhā, sabbe te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ hetuyā tīṇītiādi vuttaṃ. Tattha sabbāni tīṇi suddhānaṃ tiṇṇaṃ padānaṃ vasena veditabbāni. Ārammaṇe nava ekamūlakekāvasānāni. Adhipatiyā pañca sahajātādhipativasena amissāni tīṇi, ārammaṇādhipativasena ca 『『sukhāya sampayutto sukhāya sampayuttassa, adukkhamasukhāya sampayutto adukkhamasukhāya sampayuttassā』』ti dve, tāni na gaṇetabbāni. Sukhāya pana sampayutto adukkhamasukhāya, adukkhamasukhāya sampayutto sukhāyāti imāni dve gaṇetabbānīti evaṃ pañca. Anantarasamanantaresu sattāti sukhā dvinnaṃ, tathā dukkhā, adukkhamasukhā tiṇṇampīti evaṃ satta. Upanissaye navāti sukhasampayutto sukhasampayuttassa tīhipi upanissayehi, dukkhasampayuttassa pakatūpanissayeneva, upekkhāsampayuttassa tīhipi, dukkhasampayutto dukkhasampayuttassa anantarapakatūpanissayehi, sukhasampayuttassa pakatūpanissayena, adukkhamasukhasampayuttassa dvidhā, adukkhamasukhasampayutto adukkhamasukhasampayuttassa tidhāpi, tathā sukhasampayuttassa, dukkhasampayuttassa anantarapakatūpanissayehīti evaṃ nava. Paccayabhedato panettha pakatūpanissayā nava, anantarūpanissayā satta, ārammaṇūpanissayā cattāroti vīsati upanissayā. Purejātapacchājātā panettha chijjanti. Na hi purejātā pacchājātā vā arūpadhammā arūpadhammānaṃ paccayā honti.

Kammeaṭṭhāti sukhasampayutto sukhasampayuttassa dvidhāpi, dukkhasampayuttassa nānākkhaṇikatova tathā itarassa. Dukkhasampayutto dukkhasampayuttassa dvidhāpi, sukhasampayuttassa natthi, itarassa nānākkhaṇikatova adukkhamasukhasampayutto adukkhamasukhasampayuttassa dvidhāpi, itaresaṃ nānākkhaṇikatoti evaṃ aṭṭha. Paccayabhedato panettha nānākkhaṇikā aṭṭha, sahajātā tīṇīti ekādasa kammapaccayā. Yathā ca purejātapacchājātā, evaṃ vippayuttapaccayopettha chijjati. Arūpadhammā hi arūpadhammānaṃ vippayuttapaccayo na honti. Natthivigatesu satta anantarasadisāva. Evamettha tīṇi pañca satta aṭṭha navāti pañca gaṇanaparicchedā. Tesaṃ vasena paccayasaṃsandane ūnataragaṇanena saddhiṃ saṃsandanesu atirekañca alabbhamānañca apanetvā gaṇanā veditabbā.

63-64. Hetuyā saddhiṃ ārammaṇaṃ na labbhati, tathā anantarādayo. Adhipatiyā dveti dukkhapadaṃ ṭhapetvā sesāni dve. Dukkhasampayutto hi hetu adhipati nāma natthi, tasmā so na labbhatīti apanīto. Sesadvayesupi eseva nayo. Iti hetumūlake dveyeva gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena cha ghaṭanāni vuttāni. Tesu paṭhamaṃ avipākabhūtānaṃ ñāṇavippayuttanirādhipatidhammānaṃ vasena vuttaṃ, dutiyaṃ tesaññeva vipākabhūtānaṃ, tatiyacatutthāni tesaññeva ñāṇasampayuttānaṃ, pañcamaṃ avipākabhūtasādhipatiamohavasena, chaṭṭhaṃ vipākabhūtasādhipatiamohavasena. Paṭhamaṃ vā sabbahetuvasena, dutiyaṃ sabbavipākahetuvasena, tatiyaṃ sabbāmohahetuvasena, catutthaṃ sabbavipākāmohahetuvasena. Pañcamaṃ sabbasādhipatiamohavasena, chaṭṭhaṃ sabbasādhipativipākāmohavasena.

以下是巴利文的完整中文直譯:

  1. 現在,在任何條件下,凡獲得的各種情況,將它們全部總結起來,以便通過原因進行計數等,如前所述。在這裡,應當通過三種純凈的三個詞來理解。在對像上有九種,以一個根源和一個結尾。在主導力上有五種,未混合的三種是同時主導力,對像主導力的兩種是"與樂相應的與樂相應者,與不苦不樂相應的與不苦不樂相應者",這些不應計算。但是,與樂相應的與不苦不樂相應,與不苦不樂相應的與樂相應,這兩種應計算,因此共五種。在連續和緊密連續中有七種:與樂相應的兩種,同樣的苦,不苦不樂的三種。在近因上有九種:與樂相應的與樂相應者有三種近因,與苦相應的僅有自然近因,與舍相應的有三種近因,與苦相應的與苦相應者有連續和自然近因,與樂相應的有自然近因,與不苦不樂相應的有兩種方式,與不苦不樂相應的與不苦不樂相應者有三種方式,同樣對於與樂相應的,與苦相應的有連續和自然近因,因此共九種。在條件差異上,這裡有九種自然近因,七種連續近因,四種對像近因,共二十種近因。在此,前生和後生被切斷。非色法確實不能作為非色法的條件。

63-64. 與原因一起,對像不能獲得,同樣的還有連續等。與主導力有兩種,除去苦的詞,其餘兩種。與苦相應的原因不稱為主導力,因此被排除。在其餘兩種中也是如此。因此,在原因根源上只有兩種計數劃分,根據它們有六種組合被說明。其中第一個是根據非成熟的、與智慧不相應、無主導的法;第二個是這些成熟的;第三和第四個是這些與智慧相應的;第五個是非成熟的有主導的癡;第六個是成熟的有主導的癡。或者第一個是根據所有原因,第二個是所有成熟原因,第三個是所有癡原因,第四個是所有成熟癡原因。第五個是所有有主導的癡,第六個是所有有主導的成熟癡。

  1. Ārammaṇamūlake adhipatiyā cattārīti ārammaṇādhipativasena sukhaṃ sukhassa, adukkhamasukhassa, adukkhamasukhaṃ adukkhamasukhassa, sukhassāti evaṃ cattāri. Upanissayepi ārammaṇūpanissayavasena cattāro vuttā. Ghaṭanāni panettha ekameva. Adhipatimūlakādīsupi heṭṭhā vuttanayeneva yaṃ labbhati yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ sādhukaṃ sallakkhetvā saṃsandanaghaṭanagaṇanā veditabbā.

83-87. Paccanīyamhi kusalattike vuttanayeneva anulomato paccaye uddharitvā tattha laddhānaṃ vārānaṃ vasena paccanīyato gaṇanavasena nahetuyā navāti sabbapaccayesu nava vārā dassitā . Te ekamūlakekāvasānānaṃ navannaṃ vissajjanānaṃ vasena 『『sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa nahetupaccayena paccayo, sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā』』tiādinā nayena pāḷiṃ uddharitvā dassetabbā. Paccayasaṃsandane panettha nahetupaccayā…pe… naupanissaye aṭṭhāti nānākkhaṇikakammapaccayavasena veditabbā. Dubbalakammañhi vipākassa na upanissayo hoti. Kevalaṃ pana nānākkhaṇikakammapaccayeneva paccayo hoti. Sesamettha anulomapaccanīyapaccanīyānulomesu ca tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ yoge laddhavāravasena sakkā heṭṭhā vuttanayeneva gaṇetuṃ, tasmā na vitthāritanti.

Vedanāttikavaṇṇanā.

  1. Vipākattikavaṇṇanā

1-23. Vipākattike vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati hetupaccayāti ye hetupaccaye terasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ hetuyā terasāti vuttaṃ. Ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha terasa pañca nava satta tīṇi dveti cha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva gaṇanā veditabbā.

24-52. Paccanīyepi vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati nahetupaccayāti ye nahetupaccaye dasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ nahetuyā dasāti vuttaṃ. Na ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha dasa pañca terasa dvādasa dve ekaṃ nava tīṇīti aṭṭha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva vitthārato gaṇanā veditabbā. Pāḷi pana saṅkhittā, etesaññeva pana laddhagaṇanaraparicchedānaṃ vārānaṃ vasena saṃsanditvā anulomapaccanīyaṃ paccanīyānulomañca veditabbaṃ.

Sahajātavāro imināva ekagatiko. Paccayanissayasaṃsaṭṭhasampayuttavārā yathāpāḷimeva niyyanti.

  1. Pañhāvāre kusalākusale niruddheti etasmiṃ vipassanāvasena pavatte kusale sārajjanādivasena pavatte akusale ca niruddhe. Vipāko tadārammaṇatā uppajjatīti kāmāvacaravipāko tadārammaṇatāya uppajjati. Ye pana 『『vipassanājavanānaṃ vicikicchuddhaccānañca pariyosāne tadārammaṇaṃ natthī』』ti vadanti, te imāya tantiyā paṭisedhetabbā. Ākāsānañcāyatanakusalaṃ viññāṇañcāyatanassa kiriyassa ārammaṇapaccayena paccayoti arahattaṃ patvā asamāpannapubbā samāpattiyo paṭilomato samāpajjantassa vasenetaṃ vuttaṃ. Iminā upāyena sabbavissajjanesu sādhukaṃ pāḷiṃ upaparikkhitvā attho veditabbo.

以下是巴利文的完整直譯: 在以對像為根基的支配力中有四種:以對像支配力的方式,對樂的樂,對無苦無樂的無苦無樂,對無苦無樂的無苦無樂,對樂,如是四種。在依靠條件中也以對像依靠條件的方式說了四種。在這裡的安排中只有一個。在以支配力為根基等中,如下所述,凡可得與不可得的,應當仔細觀察並計算安排。 83-87. 在否定的善三法中,如前所述,從順序中提取,根據在那裡獲得的變化,從否定的角度按計算方式,在所有條件中顯示了九種變化。這些根據單一根基、以九種釋放為終結,如"與樂受相應的法是與樂受相應的法的非因緣條件,以與樂受相應的心施捨"等方式,應當通過提取經文來顯示。但在條件的協調中,非因緣條件等,在不同時刻的業力條件中應當了知。弱業實際上不是果報的依靠條件。純粹只是以不同時刻的業力條件為條件。其餘部分在順序、否定、否定順序中,根據各種條件獲得的變化,可以按照下面所述的方式計算,因此未詳細闡述。 受三法解釋。 果報三法解釋 1-23. 在果報三法中,依靠果報法,果報法生起,以因緣條件,previously提到了十三種變化,將其簡略並按計算顯示為"以因緣的十三"。在對像中也是同樣的方法。在此有十三、五、九、七、三、二、六種計算區分,根據它們在條件協調中,應按下面所述的方式計算。 24-52. 在否定中,依靠果報法,果報法生起,以非因緣條件,previously提到了十種變化,將其簡略並按計算顯示為"以非因緣的十"。在對像中也不是同樣的方法。在此有十、五、十三、十二、二、一、九、三八種計算區分,根據它們在條件協調中,應按下面詳細所述的方式計算。經文是簡略的,應根據這些獲得的計算變化區分,協調順序、否定、否定順序。 同時生起的變化就是這一個。條件、依靠條件、相互聯繫、相應的變化按照經文方式進行。 在問題變化中,善與不善已滅,在這種通過觀察進行的善中,以貪等方式進行的不善已滅。果報生起作為彼所緣,即欲界果報作為彼所緣而生起。那些說"觀察心用和疑、掉舉的最後沒有彼所緣"的人,應當被這個論點駁斥。無邊處善是無邊處的kiriya(無記)的對象條件,這是爲了在證得阿羅漢后,從反向角度重新進入未曾進入的禪定。通過這種方式,在所有釋放中仔細檢查經文,應當瞭解其意義。

120.Hetuyā satta, ārammaṇe nava, adhipatiyā dasātiādīsupi sahajātādhipativasena ārammaṇādhipativasena sahajātanissayavasena purejātanissayavasena anantarūpanissayavasena ārammaṇūpanissayavasena pakatūpanissayavasena sahajātavippayuttavasena purejātapacchājātavippayuttavasenāti yattha yattha yathā yathā yattakāni vissajjanāni labbhanti, tattha tattha tathā tathā tāni sabbāni sallakkhetabbāni. Tathā paccanīyādīsu anulomavasena vāruddharaṇaṃ, anulomato laddhavārānaṃ paccanīyato gaṇanā, paccayasaṃsandanaṃ, anulomapaccanīye paccanīyānulome ca suddhikesu ceva saṃsandanavasena ca pavattesu hetumūlakādīsu labbhamānavāragaṇanā, alabbhamānānaṃ alabbhamānatāti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

Yathā cettha, evaṃ ito paresupi tikadukesu. Paṭṭhānapakaraṇañhi pāḷitova anantaṃ aparimāṇaṃ. Tassa padapaṭipāṭiyā atthaṃ vaṇṇayissāmīti paṭipannassa atidīghāyukassāpi āyu nappahoti. Na cassa ekadesaṃ vaṇṇetvā sesamhi nayato dassiyamāne na sakkā attho jānituṃ, tasmā ito paraṃ ettakampi avatvā sesesu tikadukesu heṭṭhā avuttappakārattā yaṃ yaṃ avassaṃ vattabbaṃ, taṃ tadeva vakkhāma. Yaṃ pana avatvā gamissāma, taṃ pāḷinayeneva veditabbanti.

Vipākattikavaṇṇanā.

  1. Upādinnattikavaṇṇanā

  2. Upādinnupādāniyattikassa pañhāvāre vatthu upādāniyānaṃ khandhānaṃ purejātapaccayena paccayoti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭisandhiyaṃ pana taṃ purejātaṃ na hoti.

72.Upādinnupādāniyo kabaḷīkāro āhāro upādinnupādāniyassa kāyassa āhārapaccayena paccayoti ettha upādinnupādāniyo kabaḷīkārāhāro nāma kammasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ abbhantaragatā ojā. Upādinnupādāniyassa kāyassāti tasseva kammasamuṭṭhānarūpakāyassa āhārapaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ viya kaṭattārūpānaṃ anupālanaupatthambhanavasena paccayo, na janakavasena. Yaṃ pana maṇḍūkādayo gilitvā ṭhitānaṃ ahiādīnaṃ kāyassa jīvamānakamaṇḍūkādisarīre ojā āhārapaccayena paccayoti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi jīvamānakasarīre ojā aññassa sarīrassa āhārapaccayataṃ sādheti. Anupādinnupādāniyassa kāyassāti ettha pana janakavasenāpi labbhati. Upādinnupādāniyassa ca anupādinnupādāniyassa cāti ettha ekassa upatthambhakavasena, ekassa janakavasena, ubhinnampi vā upatthambhakavaseneva vutto. Dve pana āhārā ekato paccayā hontā upatthambhakāva honti, na janakā. Sesamettha pāḷimeva sādhukaṃ oloketvā veditabbaṃ.

Upādinnattikavaṇṇanā.

5-22. Saṅkiliṭṭhattikādivaṇṇanā

Saṅkiliṭṭhasaṅkilesikattike sabbaṃ kusalattike vuttanayānusāreneva veditabbaṃ.

  1. Vitakkattike yathākammūpagañāṇassa parikammanti dibbacakkhuparikammameva tassa uppādanatthāya parikammaṃ. Uppannassa pana vaḷañjanakāle parikammaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti.

以下是巴利文的完整直譯: 以因緣有七種,以對像有九種,以支配力有十種等,依順生起的支配力、以對像支配力、依自然條件、以先生條件、以後生條件、以對像依靠條件、以自然依靠條件、以自然分離的方式、以先生後生分離的方式等,任何地方任何時候所獲得的釋放,都應當仔細觀察。如此,在否定等中,順序中有變化,順序中獲得的變化、否定的計算、條件的協調、順序否定的情況下,清凈的變化中,因緣根基等所獲得的變化,未獲得的變化也應當如前所述瞭解。 如是,在這裡,亦然在其他地方的微細與粗糙中。起因的材料中,巴利文是無盡的、無限的。根據其詞句,我將闡明其意義,因此即使是長壽的人也無法理解其中的意義。如果只描述一部分,而其他部分以相同的方式顯示,是無法理解其意義的,因此從這裡起,不再闡述這一部分,至於其他微細與粗糙部分,由於未曾闡述的緣故,必須說明的內容,我將如是說。而我們所闡述的,應當僅以巴利文理解。 果報三法解釋。 依賴三法解釋 在依賴與不依賴的問答中,主題是依賴的五蘊,依先生條件而生起的現象。至於再生,先生的現象並不存在。 依賴與不依賴的食物、食物的依賴,依賴的身體,因食物條件而生起的現象,在這裡,依賴與不依賴的食物,稱為因業而生的形狀的內在光明。依賴的身體,指的是因業而生的形狀的身體,因食物條件而生起的現象。像形狀生命的感官,因維持與支援的方式而生起,並非因生育的緣故。至於青蛙等所吞食后停留的生物,其身體的生命光明因食物條件而生起,這種說法不應被接受。因為生命的光明並不滿足於其他身體的食物條件。至於不依賴的身體,在這裡也可以因生育而獲得。依賴與不依賴的身體,亦即在這裡以一種支援的方式,一個是因生育的方式,或兩者皆是以支援的方式而說。兩種食物共同條件下生起的,實為支援的,而非生育的。其餘部分應當根據巴利文仔細觀察。 依賴三法解釋。 5-22. 污染的三法解釋 污染的三法,所有的善法應當根據前述的方式理解。 在思維方面,關於如業力所引導的知覺,準備的只是爲了獲得天眼的準備。至於已生起的,在搖動的時刻,準備是指向它的。其餘部分如前述的方式理解。

  1. Ti tadārammaṇabhavaṅgamūlabhavaṅgānaṃ vasena vuttaṃ. Sesamettha sabbaṃ pāḷivaseneva veditabbaṃ.

Dassanattike dassanena pahātabbo rāgo uppajjatītiādīsu dassanena pahātabbo puthujjanassa uppajjati. Bhāvanāya pahātabbo sotāpannassāpīti evaṃ uparimassa uparimassa heṭṭhimā heṭṭhimā nuppajjantīti veditabbā. Dassanena pahātabbo dhammo bhāvanāya pahātabbassa dhammassa ekenapi paccayena paccayo na hoti. Sesamettha pāḷiṃ anugantvā kusalattike vuttalakkhaṇavaseneva veditabbaṃ.

Dassanenapahātabbahetukattike dassanenapahātabbahetukādīnaṃ vibhāgo aṭṭhakathākaṇḍe vuttanayeneva veditabbo. Vicikicchuddhaccasahagato moho ahetukattā tatiyapade paviṭṭho. Evamettha yesaṃ dassanabhāvanāhi pahātabbo hetu atthi, te pahātabbahetukā. Yesaṃ so natthi te nevadassanena nabhāvanāyapahātabbahetukāti imaṃ pahātabbahetukavibhāgaṃ ñatvā sesaṃ dassanenapahātabbattike ceva kusalattike ca dassitalakkhaṇānusāreneva veditabbaṃ.

Ācayagāmittike ca paṭiccavārasaṃsaṭṭhavāresu anulomaṃ kusalattikasadisameva. Sesaṃ vissajjanato gaṇanato ca yathāpāḷimeva niyyāti.

Sekkhattike asekkho dhammo sekkhassa dhammassa na kenaci paccayena paccayo. Sekkho asekkhassa anantarapakatūpanissayo pana hoti. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti, tathā parittattike.

Parittārammaṇattike appamāṇārammaṇācetanāti sekkhānaṃ gotrabhucetanā, paccavekkhaṇacetanātipi vattuṃ vaṭṭati. Vipākānaṃ parittārammaṇānanti paṭisandhiyaṃ kammaṃ ārammaṇaṃ katvā, pavatte cakkhuviññāṇādivasenarūpādiārammaṇaṃ, tadārammaṇavasena javanena gahitaparittārammaṇañca ārammaṇaṃ katvā uppannānaṃ. Ye pana 『『gotrabhucittena natthi paṭisandhī』』ti vadanti, te iminā suttena paṭisedhetabbā. Sesamettha pāḷinayeneva veditabbaṃ. Hīnattiko saṅkiliṭṭhattikasadiso.

Micchattattike micchattaniyato sammattaniyatassa, sammattaniyato vā micchattaniyatassa kenaci paccayena paccayo na hoti. Micchattaniyato vā sammattaniyato vā sahajātādhipatirahito nāma natthi. Sammattaniyate ekantato ārammaṇapurejātaṃ natthi, micchattaniyate siyā ārammaṇapurejātaṃ. Aniyataṃ cittaṃ ārabbha niyatā micchādiṭṭhi uppajjeyya. Sesā niyataṃ ārabbha niyataṃ nuppajjati, micchattaniyataṃ garuṃ katvā na koci dhammo uppajjati. Kusalo micchattassa upanissayapaccayo na hoti. Sesamettha pāḷiyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Maggārammaṇattike paṭiccavārassa anulome vipākapaccayo natthi. Kammapaccayepi imasmiṃ tike nānākkhaṇikaṃ na labbhati, tathā uppannattikaatītattikesu. Paccanīye ahetukaṃ maggārammaṇanti ahetukaṃ maggārammaṇaṃ, āvajjanaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 這是依彼所緣、有分根基、有分的方式而說。其餘部分應當根據巴利文理解。 在見的三法中,"以見可斷除的貪生起"等,以見可斷除的對於凡夫生起。以修可斷除的對於須陀洹也是如此,應當了知上面的不生起于下面。以見可斷除的法對於以修可斷除的法,不以任何一種條件為條件。其餘部分應當根據巴利文中善法所述的特徵理解。 在以見可斷除的因的三法中,以見可斷除的因等的分別,應當根據註釋部分前述的方式理解。與疑、掉舉俱生的癡,因無因而進入第三位。如是在此,凡有以見修可斷除的因者,彼等為可斷除因。凡無此因者,既非以見亦非以修可斷除因。了知此可斷除因的分別后,其餘部分應當根據以見可斷除的三法及善法所顯示的特徵理解。 在增長的三法中,在依緣變化中,順序與善法三法相同。其餘部分從釋放和計算來看,如巴利文所示。 在有學的三法中,無學法對有學法不以任何條件為條件。有學法對無學法為近因自然依靠條件。其餘部分如巴利文所示,小分三法亦然。 在小分對象的三法中,無量對象的意志,是有學者的種姓意志,回顧意志也可以這樣說。果報的小分對象,在再生時以業為對象,在現起時以眼識等為色等對象,以彼所緣的心用所把握的小分對像而生起。那些說"種姓心無再生"的人,應當被這個經文駁斥。其餘部分應當根據巴利文理解。低劣的三法與污染的三法相似。 在邪正的三法中,邪定者對正定者,或正定者對邪定者,不以任何條件為條件。邪定者或正定者,無同時生起的支配力。在正定中,絕對沒有對象先生,在邪定中可能有對象先生。依靠未定的心,邪見可能生起。其餘未定依靠未定不生起,不以邪定為重任何法生起。善法不是邪定的依靠條件。其餘部分應當根據巴利文所述方式理解。 在道對象的三法中,在依緣的順序中沒有果報條件。在業條件中,在這個三法中不存在不同時刻的,在生起的三法和過去的三法中亦然。在否定中,無因的道對象,是指無因的道對象,是爲了提及意向。其餘部分應當根據巴利文理解。

Uppannattike ca atītattike ca paṭiccavārādayo natthi, pañhāvāramattameva labbhati. Kasmā? Paṭiccavārādayo hi sahajātapurejātānaññeva honti. Ime ca tikā atītānāgatamissakā. Uppannattike cettha anantarabhāgiyāpi paccayā na labbhanti. Kasmā? Uppannattike atītassa abhāvato. Uppanno ca anuppanno cāti ime cettha dve dhammā uppannassa ca anuppannassa cāti imesaṃ dvinnaṃ na kenaci paccayena paccayo. Anuppanno ca uppādī cāti ime pana dve uppannassa ārammaṇūpanissayavasena dvīhi paccayehi paccayo. Sesamettha pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbaṃ.

Atītattike paccuppannaṃ atītānāgatassa, atītānāgatañca atītānāgatassa na kenaci paccayena paccayo. Nibbānaṃ pana dvīsupi imesu tikesu neva paccayato na paccayuppannato labbhati. Sesamidhāpi pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbaṃ.

Ajjhattattike ajjhattabahiddhāpadaṃ na gahitaṃ. Ajjhattabahiddhāsaṅkhātā hi ubho rāsayo neva ekato paccayā honti, na paccayuppannā; tasmā hatthatale ṭhapitassa sāsapassa vaṇṇopi hatthatalavaṇṇena saddhiṃ ekato ārammaṇaṃ na hotīti veditabbo. Yathā ca ajjhattabahiddhāpadaṃ, evamettha ajjhattārammaṇattikepi ajjhattabahiddhārammaṇapadaṃ na labbhati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti.

Sanidassanattikepi pāḷivaseneva attho gahetabbo. Gaṇanāpettha pāḷiyaṃ āgatavāre saṅkhipitvā heṭṭhā vuttanayeneva saṃsandanesu saṃsanditvā veditabbāti.

Dhammānulome tikapaṭṭhānavaṇṇanā.

以下是巴利文的完整直譯: 在現起的三法和過去的三法中,沒有依緣的順序等,僅僅可獲得問答的部分。為什麼?因為依緣的順序等僅存在於同時生起的現象中。這些三法是過去、未來的混合。在現起的三法中,甚至連依賴的條件也無法獲得。為什麼?因為現起的三法缺乏過去的存在。現起與未現起的這兩種法,現起與未現起的這兩種法,任何條件都不成為條件。未現起與生起的這兩種法,現起的對象依靠條件有兩種條件。其餘部分應當根據巴利文所述的方式理解。 在過去的三法中,目前的過去、未來的過去,以及過去與未來的過去,任何條件都不成為條件。而涅槃在這兩種三法中,無論是依賴條件還是依賴現起條件都無法獲得。其餘部分在這裡也應當根據巴利文所述的方式理解。 內在的三法,內外的部分未被把握。內外的部分確實是兩個方面,既不作為共同的條件,也不作為依賴現起的條件;因此,像放在手掌上的芥菜的顏色,與手掌的顏色相結合,作為一個對象並不存在。正如內外的部分一樣,在內在對象的三法中,內外的對象也無法獲得。其餘部分應當如巴利文所示理解。 在有示現的三法中,應當根據巴利文理解。計算在這裡應當根據巴利文的來處,簡略地結合之前所述的方式進行理解。 法的順序中,三法的基礎解釋。

  1. Dukapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukapaṭṭhānepi sabbadukesu pañhāvissajjanāni ceva gaṇanā ca pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbā. Apicettha sahetukahetusampayuttadukānaṃ vissajjanaṃ hetudukavissajjanasadisaṃ; tathā hetūcevasahetukahetūcevahetusampayuttadukānaṃ, tathā sappaccayasaṅkhatadukānaṃ. Idaṃ dukaṃ yathā sappaccayadukaṃ, evaṃ kātabbanti idaṃ yasmā sappaccayo viya appaccayena saṅkhatopi, asaṅkhatena saddhiṃ yojanaṃ na labbhati, tasmā vuttaṃ. Sārammaṇacittasampayuttasaṃsaṭṭhadukāpi sadisavissajjanāyeva; tathā āsavaoghayogagocchakā. Ete hi tayo aññamaññaṃ sadisavissajjanāyeva. Apica lokiyasāsavasaṃyojaniyaganthaniyanīvaraṇiyaparāmaṭṭhasaṅkilesikadukā āsavavippayuttasāsavasaṃyojanavippayuttasaṃyojaniyaganthavippayuttaganthaniyanīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyaparāmāsavippayuttaparāmaṭṭhakilesavippayuttasaṅkilesikapariyāpannasauttaradukāta imepi dukā samānā.

Kilesadukaṃ saṃyojanadukasadisaṃ. Saṅkiliṭṭhakilesasampayuttanīvaraṇasampayuttadassanenapahātabbasaraṇadukāpi samānā. Tathākilesā ceva saṅkiliṭṭhanīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttakilesā ceva kilesasampayuttadukā. Iminā nayena sabbesaṃ atthato sadisānaṃ dukānaṃ vissajjanāni sadisāneva hontīti veditabbāni. Sabbasmimpi pana paṭṭhāne kenaciviññeyyadukaṃ na labbhati. Āsavā ceva āsavasampayuttā ca, saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā ca, ganthā ceva ganthasampayuttā ca, nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā ca, kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti evarūpesu dukesu vipākapaccayo ceva nānākkhaṇikakammapaccayo ca na labbhati. Nahetusahetukanahetuahetukesu hetupaccayo natthi. Hetū ceva hetusampayuttā ca, āsavā ceva āsavasampayuttā ca, ganthā ceva ganthasampayuttā cāti imesu dukesu nahetunajhānanamaggā na labbhanti. Saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā ca, nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā ca, kilesā ceva kilesasampayuttā ca, kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti imesu pana vicikicchuddhaccasahagatassa mohassa vasena nahetupaccayo labbhati; najhānanamaggapaccayā na labbhantīti evaṃ sabbadukesu labbhamānālabbhamānaṃ upaparikkhitvā pāḷivaseneva vāragaṇanā veditabbāti.

Dukapaṭṭhānavaṇṇanā.

以下是巴利文的完整直譯: 苦的基礎解釋 在苦的基礎中,所有的苦的問答釋放和計算,應當根據巴利文的來處理解。在這裡,因緣和因的結合的苦的釋放,類似於因的釋放;同樣,因與因緣結合的苦,因與因緣結合的苦,因緣相應的苦也是如此。這對苦的理解就像因緣相應的苦一樣,因此應當這樣做,因為這意味著因緣的結合與少量因緣的結合,結合的方式無法獲得,因此如此說。與所緣的心相應的結合的苦也是類似的;同樣,煩惱、流轉、束縛的苦。因為這三者彼此之間也都是類似的釋放。再者,世俗的煩惱束縛的障礙、束縛的障礙、束縛的障礙、煩惱的釋放、煩惱的釋放、煩惱的束縛、束縛的障礙、煩惱的障礙、煩惱的障礙、煩惱的障礙,這些苦也是相同的。 煩惱的苦與束縛的苦是相似的。與污染的煩惱相應的障礙與障礙相應的觀察可斷除的苦也是相似的。正如煩惱和污染的障礙一樣,障礙相應的煩惱也是煩惱相應的苦。以此方式,所有的苦的釋放都應當被理解為相似的。在所有的基礎中,任何可被瞭解的苦都無法獲得。煩惱和煩惱相應的,束縛和束縛相應的,束縛和束縛相應的,障礙和障礙相應的,煩惱和污染的,這些型別的苦中,果報的條件和各種瞬間的業的條件都無法獲得。無因的因、因緣的因、因緣的因、因緣的因中,沒有條件的因。因和因相應的,煩惱和煩惱相應的,束縛和束縛相應的,這些苦中,沒有無因的無知之道無法獲得。束縛和束縛相應的,障礙和障礙相應的,煩惱和污染的,這些情況下,因無因而生的條件是可以獲得的;而無知之道的條件則無法獲得。因此,在所有的苦中,獲得與未獲得的應當根據巴利文的方式進行觀察。 苦的基礎解釋。

  1. Dukatikapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukatikapaṭṭhāne hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu kusalo dhammo uppajjati hetupaccayāti evaṃ pañhāmattuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. 『『Kusalaṃ alobhaṃ paṭicca adoso amoho』』tiādinā pana nayena vitthāro vattabbo siyā, so heṭṭhā dassitanayena sakkā avuttopi jānitunti ekapadepi ekapaccayo vā na vutto. Yā panesā saṅkhepato desanā katā, sā evaṃ katāti veditabbā. Hetudukena hi saddhiṃ kusalapadaṃ yojetvā paṭiccavāre anulomassa ceva paccanīyassa ca vasena sabbe labbhamānakapaccayā dassitā, anulomapaccanīyapaccanīyānulomanayā ceva sahajātavārādayo ca na dassitā, kevalaṃ 『『paṭiccavārasadisaṃyeva vitthāretabba』』nti vuttaṃ. Pañhāvāre pañhampi avissajjetvā kevalaṃ pañhuddhāramattaṃ katvā anulomapaccanīyavaseneva labbhamānapaccayā dassitā. Yathā ca kusalapadaṃ, evaṃ akusalaabyākatapadānipi hetudukena saddhiṃ yojetvā hetukusaladukatikaṃ niddisitabbanti vuttaṃ.

Tato paraṃ hetuṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammantiādinā nayena hetuvedanādukatikādīni ekavīsati dukatikāni dassitāni. Yasmā pana hetu nāma sanidassanasappaṭigho anidassanasappaṭigho vā natthi, tasmā hetupadena saddhiṃ sanidassanasappaṭighaanidassanasappaṭighapadāni na yojitāni. Evaṃ hetudukena saddhiṃ labbhamānakavasena dvāvīsati tike yojetvā puna te sahetukadukādīhi saraṇadukapariyosānehi sabbadukehi saddhiṃ yojitā. Tattha yaṃ yaṃ padaṃ yena yena padena saddhiṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ pāḷiyaṃyeva na labbhatīti vuttaṃ. Evamettha ekena dukena saddhiṃ bāvīsati tike yojetvā puna aparena bāvīsati, aparena bāvīsatīti paṭipāṭiyā dukasate labbhamānadukapadehi saddhiṃ dvāvīsati tikā yojitāti dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ. Tattha yesu yesu ṭhānesu nayaṃ dassetvā pāḷiyā saṅkhepo kato, tesu tesu ṭhānesu dassitanayānurūpena tassā vitthāro veditabboti.

Dukatikapaṭṭhānavaṇṇanā.

  1. Tikadukapaṭṭhānavaṇṇanā

Tikadukapaṭṭhānepi kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca kusalo hetu dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhāmattuddhāravaseneva desanā katā. Tattha yathā heṭṭhā hetudukena saddhiṃ kusalapadaṃ yojetvā sabbapaccayavasena sabbavāresu saṅkhepato desanā katā, evamidha kusalattikena saddhiṃ hetupadaṃ yojetvā sabbapaccayavasena sabbavāresu saṅkhepato desanā katā. Yathā ca hetupadaṃ, evaṃ nahetupadampi kusalattikena saddhiṃ yojetvā kusalattikahetudukaṃ niṭṭhāpitaṃ. Tato paraṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ hetuṃ dhammantiādinā nayena vedanāttikahetudukādīni ekavīsati tikadukāni dassitāni.

Evaṃ bāvīsatiyā tikehi saddhiṃ hetudukaṃ yojetvā puna tehiyeva saddhiṃ sahetukadukādayo saraṇadukapariyosānā labbhamānavasena sabbadukā yojitā. Idhāpi yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ pāḷiyaṃyeva paṭikkhittaṃ. Evaṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ. Tatrāpi yena yena nayena pāḷi saṅkhittā, so so nayo vitthārato veditabbo.

Tikadukapaṭṭhānavaṇṇanā.

以下是巴利文的完整中文直譯: 二法緣起解釋 在二法緣起中,依靠善法為因,善的法生起,這是因緣。就這樣,僅僅通過問題摘要的方式進行了簡要闡述。通過"依靠無貪為因,無瞋、無癡"等方式,可以進行詳細闡述,這可以通過下文所示方法被瞭解,即使未被明確說明。應當這樣理解已進行的這個簡要闡述: 通過與因二法一起連線善法,在順序緣和逆序緣的範圍內,顯示了所有可獲得的緣;未顯示順逆緣、逆順緣以及俱生等變相,只說"應當像順序緣一樣詳細闡述"。在問題範圍內,首先未解決,僅僅進行了問題摘要,通過順序和逆序顯示了可獲得的緣。就像善法一樣,也應當通過因二法連線不善法和無記法,闡述因善二法。 此後,通過"依靠因與樂受相應的法"等方式,顯示了二十一個二法。因為因實際上不存在有顯色無礙或無顯色無礙,所以沒有與因法連線顯色無礙和無顯色無礙法。這樣,通過因二法連線可獲得的二十二個三法,再與因二法等、有依止二法等所有二法連線。對於無法連線的法,在原文中也不存在。就這樣,通過一個二法連線二十二個三法,再通過另一個連線二十二個,如此按順序在二法百中,與可獲得的二法法連線了二十二個三法,取二十二個三法,加入二法百,稱為二法緣起。對於用某種方法顯示並在原文中簡要說明的地方,應按照所示方法理解其詳細內容。 二法緣起解釋。 三法二法緣起解釋 在三法二法緣起中,依靠善法為因,善的因法生起,這是因緣。在這裡,就像之前通過因二法連線善法,在所有緣的範圍內進行簡要闡述一樣,現在通過善三法連線因法,在所有緣的範圍內進行簡要闡述。就像因法一樣,也通過善三法連線非因法,完成了善三法因二法。此後,通過"依靠因與樂受相應的法"等方式,顯示了二十一個三法二法。 這樣,通過二十二個三法連線因二法,再與這些三法一起,通過可獲得的方式連線因二法等、有依止二法等所有二法。在這裡,對於無法連線的法,在原文中也被拒絕。就這樣,取二法百,在二十二個三法中加入,稱為三法二法緣起。在這裡,原文簡略的方法,應當通過詳細內容來理解。 三法二法緣起解釋

  1. Tikatikapaṭṭhānavaṇṇanā

Tikatikapaṭṭhānepi kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. Ettha ca kusalattikaṃ vedanāttikādīhi, vedanāttikādayo ca kusalattikenāti evaṃ tikesuyeva tikā pakkhittā. Yena yena ca padena saddhiṃ yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ hāpetvā labbhamānavaseneva sabbapaccayesu vārā ca gaṇananayā ca dassitā, tasmā te sādhukaṃ pāḷiṃ upaparikkhitvā veditabbā. Yathā ca kusalattikaṃ vedanāttikādīhi, vedanāttikādayo ca tena saddhiṃ yojetvā veditabbā; tathā ekekaṃ tikaṃ sesehi. Sesā ca tehi saddhiṃ yojetvā veditabbāti.

Tikatikapaṭṭhānavaṇṇanā.

  1. Dukadukapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukadukapaṭṭhānepi hetusahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetusahetuko dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. Tattha hetudukaṃ sahetukadukādīhi, sahetukadukādīni ca tena saddhiṃ yojitāni. Ekekaṃ pana dukaṃ sesehi, sesā ca tehi saddhiṃ paṭipāṭiyā yojetabbā. Idañhi dukadukapaṭṭhānaṃ nāma 『dukesuyeva duke pakkhipitvā』 desitaṃ. Tenettha sabbadukehi saddhiṃ sabbadukānaṃ yojanā veditabbā. Pāḷi pana saṅkhittā. Yena yena ca padena saddhiṃ yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ hāpetvāva desanā katāti.

Dukadukapaṭṭhānavaṇṇanā.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammānulomapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ anulomapaṭṭhānaṃyeva veditabbaṃ.

7-12. Paccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā

  1. Idāni kusalādīnaṃ padānaṃ paṭikkhepavasena dhammānaṃ paccanīyatāya laddhanāmaṃ paccanīyapaṭṭhānaṃ dassetuṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha nakusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ vāreti. Nakusalo dhammo uppajjatīti kusalassa uppattiṃ vāreti, tasmā 『『akusalābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca akusalābyākatā tayo khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpa』』nti evamādinā nayenettha pañhaṃ vissajjitabbaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ paccaye laddhagaṇanā pana pāḷiyaṃ vuttāyeva. Yepi vārā sadisavissajjanā, tepi tattheva dassitā. Tasmā sabbamettha heṭṭhā vuttanayānusārena pāḷiṃ upaparikkhitvā veditabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ dukapaṭṭhāne, dukatikapaṭṭhāne, tikadukapaṭṭhāne tikatikapaṭṭhāne, dukadukapaṭṭhāne ca.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva, dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammapaccanīyapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ paccanīyapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Paccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā.

13-18. Anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā

以下是巴利文的完整中文直譯: 三法緣起解釋 在三法緣起中,依靠善法與樂受相應的法,善法生起,依賴於因緣;就這樣,僅通過問題摘要的方式進行了簡要闡述。在這裡,善三法與樂受三法等,樂受三法等也與善三法相聯繫,因此這些三法的部分被包含在內。對於與某個法連線而無法連線的法,應當去掉這些法,依賴於可獲得的方式,所有緣的範圍和計算的方式也被闡述,因此這些應當仔細分析原文。就像善三法與樂受三法等一樣,樂受三法等也應當與之連線;同樣,每一個三法與其餘的相連線。其餘的法也應當與這些相連線並被理解。 三法緣起解釋。 二法二法緣起解釋 在二法二法緣起中,依靠因法與有因法的法,因法與有因法的法生起,依賴於因緣;就這樣,僅通過問題摘要的方式進行了簡要闡述。在這裡,因二法與有因二法等相連線,有因二法等也與之相連線。每一個二法與其餘的法相連線,其餘的法也應當按順序連線。在這裡,二法二法緣起的名稱是「將二法的部分包含在二法中」。因此,在這裡應當理解所有二法的連線。原文則是簡略的。對於與某個法連線而無法連線的法,應當去掉這些法,進行闡述。 二法二法緣起解釋。 至此為止— 三法緣起的優越,二法的最優, 二法與三法相互交融; 三法與三法相互交融, 六種順序法則深奧而顯著。— 在註釋中以所述的詩句呈現。法的順序緣起中,六種法則被指出。在緣的方面,這裡每一個緣的順序中,順序等四個四個法則,按一種方式理解為二十種法則的順序緣起。 7-12. 逆序緣起解釋 現在爲了顯示因果法則中不善法的緣起,依賴於不善法的法生起,因緣開始。這裡不善法的緣起是爲了說明善法的緣起。不善法生起是爲了說明善法的產生,因此「依靠不善無記的一個聚合體,依靠不善無記的三個聚合體,心的生起和色身」這樣的方式應當在這裡解決問題。在每一個緣的獲得中,原文中已經說明。那些與之相似的法的闡述也在這裡顯示。因此,所有這些應當根據之前所述的方式仔細分析原文。就像這裡一樣,也適用於二法緣起、二法二法緣起、三法二法緣起、三法三法緣起和二法二法緣起。 至此為止— 三法緣起的優越,二法的最優, 二法與三法相互交融; 三法與三法相互交融, 六種逆序法則深奧而顯著。— 在註釋中以所述的詩句呈現。法的逆序緣起中,六種法則被指出。在緣的方面,這裡每一個緣的順序中,順序等四個四個法則,按一種方式理解為二十種法則的逆序緣起。 逆序緣起解釋。 13-18. 順序逆序緣起解釋

  1. Idāni kusalādīsu dhammesu paccayadhammaṃ appaṭikkhipitvā paccayuppannassa kusalādibhāvapaṭikkhepavasena dhammānaṃ anulomapaccanīyatāya laddhanāmaṃ anulomapaccanīyapaṭṭhānaṃ dassetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ anujānāti. Na kusalo dhammo uppajjatīti kusalasseva uppattiṃ vāreti. Tasmā 『『kusale khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa』』ntiādinā nayena vissajjanaṃ dassitaṃ, taṃ sabbaṃ pāḷiṃ oloketvā sādhukaṃ sallakkhetabbaṃ. Yampi yena sadisaṃ, yañca yattha labbhati, yo ca yesaṃ vissajjanānaṃ yesu paccayesu gaṇanaparicchedo, so sabbo pāḷiyaṃ dassito, tasmā pāḷiyeva ettha attho. Yathā cettha, evaṃ dukapaṭṭhānādīsupīti.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā dhammānulomapaccanīyapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ anulomapaccanīyapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā.

19-24. Paccanīyānulomapaṭṭhānavaṇṇanā

以下是巴利文的完整中文直譯: 現在,在善等法中,不拒絕緣法,爲了顯示緣生法的非善等性質,通過法的順序逆序性質,開始依靠善法,非善法不生起,這是因緣。在這裡,依靠善法意味著允許善的緣性。非善法不生起意味著阻止善法的產生。因此,通過"依靠善法聚合體,心生起的色身"等方式顯示解答,所有這些都應仔細觀察原文並審慎考慮。無論哪些相似的、在何處可得、在哪些緣中對解答進行計算和劃分,這一切都在原文中顯示,因此這裡的意義就是原文字身。就像在這裡一樣,也適用於二法緣起等。 至此為止— 三法緣起的優越,二法的最優, 二法與三法相互交融; 三法與三法相互交融, 六種順序逆序法則深奧而顯著。— 在註釋中以所述的詩句呈現,法的順序逆序緣起中,六種法則被指出。在緣的方面,這裡每一個緣的順序中,順序等四個四個法則,按一種方式理解為二十四種法則的順序逆序緣起。 順序逆序緣起解釋。 19-24. 逆序順序緣起解釋

  1. Idāni kusalādīsu dhammesu paccayadhammaṃ paṭikkhipitvā paccayuppannassa kusalādibhāvaṃ appaṭikkhepavasena dhammānaṃ paccanīyānulomatāya laddhanāmaṃ paccanīyānulomapaṭṭhānaṃ dassetuṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha nakusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ vāreti. Akusalo dhammo uppajjatīti akusalassa uppattiṃ anujānāti. Nakusalañhi akusalaṃ abyākataṃ vā, tañca sahajātapaccayaṃ katvā uppajjamāno kusalo nāma natthi, tasmā akusalābyākatavasena desanā katā. Tattha 『『akusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā』』ti evaṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca vissajjanaṃ veditabbaṃ. Abyākato dhammo uppajjati hetupaccayāti ayaṃ pana pañho 『『vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpa』』nti vissajjitova. Iti sabbapañhesu avissajjitassa atthānurūpaṃ vissajjitassa ca pāḷiāgatameva vissajjanaṃ. Ekekasmiñca tikaduke vārappabhedapaccayagaṇanavidhānaṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbaṃ.

Ettāvatā ca –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammapaccanīyānulomapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ paccanīyānulomapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Paccanīyānulomapaṭṭhānavaṇṇanā.

Evaṃ dhammānulomādivasena catūsu vāresu ekekasmiṃ catuvīsatiyā catuvīsatiyā nayānaṃ vasena channavuti nayā honti. Tattha paccayanaye aggahetvā ekekasmiṃ paṭṭhāne tikadukādīnaññeva channaṃ channaṃ nayānaṃ vasenetaṃ catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ samantapaṭṭhānamahāpakaraṇaṃ veditabbaṃ. Keci pana 『『kusalārammaṇo dhammo akusalārammaṇo dhammo』』tiādinā nayena ārammaṇamātikaṃ nāma ṭhapetvā 『『kusalārammaṇo dhammo kusalārammaṇassa dhammassa hetupaccayena paccayo』』tiādinā nayena ārammaṇapaṭṭhānaṃ nāma dassetvā aparampi phassādīnaṃ vasenapi phassapaṭṭhānaṃ nāma uddharitvā dassenti. Taṃ neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāsu sandissatīti idha na vicāritaṃ. Saṅgītiāruḷhapāḷivaseneva panettha vaṇṇanā katāti veditabbā.

Ettāvatā ca –

Sammūḷhā yattha pajā, tantākulādibhāvamāpannā;

Nekavidhadukkhagahanaṃ, saṃsāraṃ nātivattanti.

Paccayabhede kusalo, loke garutampi paccayākāraṃ;

Atinippuṇagambhīraṃ, javanabbhūmiṃ buddhañāṇassa.

Kusalādidhammabhedaṃ, nissāya nayehi vividhagaṇanehi;

Vitthārento sattama-mabhidhammappakaraṇaṃ satthā.

Suvihitasanniṭṭhāno , paṭṭhānaṃ nāma yaṃ pakāsesi;

Saddhāya samāraddhā, yā aṭṭhakathā mayā tassa.

Ācariyānaṃ vādaṃ, avihāya vibhajjavādisissānaṃ;

Atibahuvidhantarāye, lokamhi anantarāyena.

Sā evaṃ ajja katā, cuddasamattehi bhāṇavārehi;

Atthaṃ pakāsayantī, paṭṭhānavarassa sakalassa.

Sanniṭṭhānaṃ pattā yatheva niṭṭhaṃ tathā bahujanassa;

Sampāpuṇantu sīghaṃ, kalyāṇā sabbasaṅkappā.

Ettāvatā –

Sattappakaraṇaṃ nātho, abhidhammamadesayi;

Devātidevo devānaṃ, devalokamhi yaṃ pure.

以下是巴利文的完整中文直譯: 現在,在善等法中,拒絕緣法,不拒絕緣生的善等性質,通過法的逆序順序性質,開始依靠不善法,不善法生起,這是因緣。在這裡,依靠不善法意味著阻止善的緣性。不善法生起意味著允許不善的產生。因為不善或無記法,與之共同生起的緣,善實際上並不存在,因此通過不善無記的方式進行闡述。在這裡,"依靠不善的一個聚合體,三個聚合體",應當這樣理解依靠不善法的解答。無記法生起是因緣,這個問題通過"依靠異熟無記或作用無記的一個聚合體,三個聚合體和心生起的色身"來解答。這樣,在所有問題中,未解答的部分,根據其意義,解答應當遵循原文。在每個三法二法中,變相、緣、計算和安排的方式,都應按照之前所述的方法理解。 至此為止— 三法緣起的優越,二法的最優, 二法與三法相互交融; 三法與三法相互交融, 六種逆序順序法則深奧而顯著。— 在註釋中以所述的詩句呈現。法的逆序順序緣起中,六種法則被指出。在緣的方面,這裡每一個緣的順序中,順序等四個四個法則,按一種方式理解為二十四種法則的逆序順序緣起。 逆序順序緣起解釋。 這樣,在四種順序中,每一種都有二十四種法則,總共九十六種法則。在這裡,不考慮緣的方式,在每個緣中,僅對三法二法等六種法則,這是二十四種法則的全面緣起。有些人說,通過"善所緣法、不善所緣法"等方式,留下所緣母法,並通過"善所緣法是善所緣法的因緣"等方式顯示所緣緣起,進一步通過觸等的方式顯示觸緣起。這在原文和註釋中都未見,因此在此不加討論。應當理解,這裡的解釋是根據已傳誦的原文進行的。 至此為止— 迷惑的眾生,陷入糾結狀態; 多種痛苦的深淵,未能超越輪迴。 善於瞭解緣的變化,在世間深深體會緣的形態; 極其精細深奧,是佛陀智慧的境界。 依靠善等法的差別,通過各種不同的計算方法; 詳細闡述第七部阿毗達摩論; 導師精心完成,顯示了緣起的名稱; 我以信心開始撰寫這部註釋。 不背離諸師的觀點,遵循分別論的傳統; 在眾多障礙中,無障礙地面對世間。 今天以十四個誦本, 闡明緣起的全部意義。 眾生如願以償,獲得美好的願望; 迅速實現理想,善哉! 至此為止— 七部論,導師宣說阿毗達摩; 天中之天,在天界曾經宣說。

Tassa aṭṭhakathā esā, sakalassāpi niṭṭhitā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, niṭṭhapentena taṃ mayā.

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tassa, ānubhāvena pāṇino;

Sabbe saddhammarājassa, ñatvā dhammaṃ sukhāvahaṃ.

Pāpuṇantu visuddhāya, sukhāya paṭipattiyā;

Asokamanupāyāsaṃ, nibbānasukhamuttamaṃ.

Ciraṃ tiṭṭhatu saddhammo, dhamme hontu sagāravā;

Sabbepi sattā kālena, sammā devo pavassatu.

Yathā rakkhiṃsu porāṇā, surājāno tathevimaṃ;

Rājā rakkhatu dhammena, attanova pajaṃ pajanti.

Paṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca pañcapakaraṇaṭṭhakathāti.

Nigamanakathā

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sakalassapi abhidhammapiṭakassa aṭṭhakathā –

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.

Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Abhidhammapiṭaka-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

以下是巴利文的完整中文直譯: 他的註釋,已完全完成; 為使正法長存,我已完成此書。 以其善業的力量,使有情眾生; 瞭解正法王的教法,帶來安樂。 愿獲得清凈,獲得安樂的實踐; 無憂無慮,得最上涅槃之樂。 愿正法長存,法應受尊敬; 愿諸有情眾生,天神按時降雨。 如古代明智君王曾守護, 國王應以正法,保護人民。 緣起論註釋完成。 五部論註釋已完成。 總結章 以最清凈的信、智慧和精進所莊嚴,具有戒、行、柔軟等品質的集合,能夠穿透自己教法與其他教法的深奧,具有智慧通達能力,在三藏教法的解釋中,以不可阻擋的智慧光芒,以偉大的解釋者,以圓滿的表達能力,產生歡喜的甘露妙語,善於說法的最上詩人,具有六種神通等功德,在超越凡人的境界中,根基穩固的長老傳燈者,大寺院住持,傳統的裝飾者,具有廣大清凈智慧,被尊稱為佛音的長老所作的,這是整個阿毗達摩藏的註釋— 愿它長存於世間,拯救世人; 為諸善男子,顯示智慧清凈之道。 只要佛的名號,在清凈心者中; 在世間最尊者,偉大聖者的教法中流傳。 阿毗達摩藏註釋完成。

B020303puggalapaññatti-aṭṭhakathā(人施設論註釋)

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Pañcapakaraṇa-aṭṭhakathā

Dhātukathā-aṭṭhakathā

Aṭṭhārasahi bhedehi, vibhaṅgaṃ mārabhañjano;

Desayitvā mahāvīro, yaṃ tasseva anantaraṃ.

Adesayi dhātukathaṃ, dhātubhedappakāsano;

Tassatthaṃ dīpayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

  1. Mātikāvaṇṇanā

  2. Nayamātikāvaṇṇanā

1.Saṅgahoasaṅgahotiādīnañhi vasena idaṃ pakaraṇaṃ cuddasavidhena vibhattanti vuttaṃ. Taṃ sabbampi uddesaniddesato dvidhā ṭhitaṃ. Tattha mātikā uddeso. Sā pañcavidhā – nayamātikā, abbhantaramātikā, nayamukhamātikā, lakkhaṇamātikā, bāhiramātikāti. Tattha saṅgaho asaṅgaho…pe… vippayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahitanti – ayaṃ cuddasahi padehi nikkhittā nayamātikā nāma. Ayañhi iminā saṅgahādikena nayena dhātukathā dhammā vibhattāti dassetuṃ ṭhapitattā nayamātikāti vuccati. Etesaṃ padānaṃ mūlabhūtattā mūlamātikātipi vattuṃ vaṭṭati.

  1. Abbhantaramātikāvaṇṇanā

2.Pañcakkhandhā…pe… manasikāroti ayaṃ pañcavīsādhikena padasatena nikkhittā abbhantaramātikā nāma. Ayañhi 『『sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikā』』ti evaṃ avatvā saṅgahādinā nayena vibhajitabbe khandhādidhamme sarūpato dassetvā dhātukathāya abbhantareyeva ṭhapitattā abbhantaramātikāti vuccati. Khandhādipadānaṃ dhammasaṅgaṇīmātikāya asaṅgahitattā pakiṇṇakamātikātipi vattuṃ vaṭṭati.

  1. Nayamukhamātikāvaṇṇanā

3.Tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho; catūhi sampayogo, catūhi vippayogoti ayaṃ catūhi padehi nikkhittā nayamukhamātikā nāma. Ayañhi sabbesupi pañcakkhandhādīsu ceva kusalattikādīsu ca mātikādhammesu, tīhi khandhāyatanadhātupadeheva saṅgaho ca asaṅgaho ca yojetabbo. Tathā catūhi arūpakkhandhehi sampayogo ca vippayogo ca. Etāni imesaṃ saṅgahāsaṅgahādīnaṃ nayānaṃ mukhānīti dassetuṃ ṭhapitattā nayamukhamātikāti vuccati.

  1. Lakkhaṇamātikāvaṇṇanā

4.Sabhāgo, visabhāgoti ayaṃ dvīhi padehi nikkhittā lakkhaṇamātikā nāma. Ayañhi sabhāgalakkhaṇehi dhammehi saṅgahanayo, visabhāgalakkhaṇehi asaṅgahanayo, tathā sampayogavippayoganayo yojetabboti sabhāgavisabhāgalakkhaṇavasena saṅgahādilakkhaṇaṃ dassetuṃ ṭhapitattā lakkhaṇamātikāti vuccati.

  1. Bāhiramātikāvaṇṇanā

5.Sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikāti ayaṃ chasaṭṭhi tikapadāni, dve ca dukapadasatāni saṅkhipitvā nikkhittā bāhiramātikā nāma. Ayañhi 『『pañcakkhandhā…pe… manasikāro』』ti evaṃ dhātukathāya abbhantare avatvā 『『sabbāpi dhammasaṅgaṇī』』ti evaṃ dhātukathāya mātikato bahi ṭhapitattā bāhiramātikāti vuccati.

Evaṃ mātikāya pañcadhā ṭhitabhāvaṃ viditvā idāni 『saṅgaho asaṅgaho』tiādīsu saṅgaho tāva jātisañjātikiriyāgaṇanavasena catubbidho. Tattha – 『『sabbe khattiyā āgacchantu, sabbe brāhmaṇā, sabbe vessā, sabbe suddā āgacchantu』』, 『『yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo, ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā』』ti ayaṃ jātisaṅgaho nāma. 『『Ekajātikā āgacchantū』』ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbepi jātiyā ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Sabbe kosalakā āgacchantu, sabbe māgadhakā, sabbe bhārukacchakā āgacchantu』』, 『『yo cāvuso visākha, sammāvāyāmo; yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ sañjātisaṅgaho nāma. 『『Ekaṭṭhāne jātā saṃvaḍḍhā āgacchantū』』ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbepi sañjātiṭhānena nivutthokāsena ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Sabbe hatthārohā āgacchantu, sabbe assārohā, sabbe rathikā āgacchantu』』, 『『yā cāvuso visākha, sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo, ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ kiriyāsaṅgaho nāma. Sabbeva hete attano kiriyākaraṇena ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Cakkhāyatanaṃ katamakkhandhagaṇanaṃ gacchatīti? Rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchatī』』ti. Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati, tena vata re vattabbe – 『cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahita』』nti (kathā. 471), ayaṃ gaṇanasaṅgaho nāma. Ayamidha adhippeto. Tappaṭipakkhena asaṅgaho veditabbo. Tesaṃ vikappato saṅgahitena asaṅgahitādīni. Ekuppādekanirodhaekavatthukaekārammaṇatāvasena sampayogo, tappaṭipakkhato vippayogo. Tesaṃ vikappato sampayuttena vippayuttādīni. Tadubhayasaṃsaggavikappato saṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttantiādīni. Pañcakkhandhātiādīni pana khandhavibhaṅgādīsu vuttanayeneva veditabbāni. Phassādayo panettha sanniṭṭhānavasena vuttasabbacittuppādasādhāraṇato vuttāti.

Mātikāvaṇṇanā.

  1. Niddesavaṇṇanā

  2. Paṭhamanayo saṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā

  3. Khandhapadavaṇṇanā

  4. Idāni pañcakkhandhādivasena nikkhittamātikaṃ 『saṅgaho asaṅgaho』tiādīhi nayamātikāpadehi saddhiṃ yojetvā dassetuṃ rūpakkhandho katihi khandhehītiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha yasmā 『『saṅgaho asaṅgahotiādikāya nayamātikāya 『『tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho』』ti nayamukhamātikā ṭhapitā, tasmā rūpakkhandhādīnaṃ saṅgahaṃ dassetuṃ katihi khandhehi katihāyatanehi katihi dhātūhīti tīṇi khandhāyatanadhātupadāneva uddhaṭāni. 『Cattāri saccānī』tiādīsu ekampi na parāmaṭṭhaṃ. Yasmā ca 『『sabhāgo visabhāgo』』ti evaṃ lakkhaṇamātikā ṭhapitā, tasmā imassa pañhassa vissajjane rūpakkhandho ekena khandhenātiādi vuttaṃ. Sabhāgā hi tassa ete khandhādayoti. Tattha ekena khandhenāti rūpakkhandheneva. Yañhi kiñci rūpaṃ rūpakkhandhasabhāgattā rūpakkhandhotveva saṅgahaṃ gacchatīti rūpakkhandheneva gaṇitaṃ, taṃ rūpakkhandheneva paricchinnaṃ. Ekādasahāyatanehīti manāyatanavajjehi. Sabbopi hi rūpakkhandho dasāyatanāni dhammāyatanekadeso ca hoti, tasmā ekādasahāyatanehi gaṇito , paricchinno. Ekādasahi dhātūhīti sattaviññāṇadhātuvajjāhi ekādasahi etāsu hi apariyāpannaṃ rūpaṃ nāma natthi.

Asaṅgahanayaniddese katihi asaṅgahitoti saṅkhepeneva pucchā katā. Vissajjane panassa yasmā rūpakkhandhassa visabhāgā cattāro arūpakkhandhā, ekaṃ manāyatanaṃ, satta viññāṇadhātuyo; tasmā catūhi khandhehītiādi vuttaṃ. Iminā nayena sabbapadesu saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Imasmiṃ pana khandhaniddese – 『『rūpakkhandho katihi khandhehī』』tiādimhi tāva ekamūlake saṅgahanaye sarūpeneva dassitā pañca pucchā, pañca vissajjanāni. Asaṅgahanaye saṅkhepena dassitā pañca pucchā, pañca vissajjanāni. Iminā upāyena dukamūlakādīsupi pucchāvissajjanāni veditabbāni. Rūpakkhandhamūlakāyeva cettha dukatikacatukkā dassitā. Pañcake pana 『『rūpakkhandho ca…pe… viññāṇakkhandho cā』』ti evaṃ bhedato ca, 『『pañcakkhandhā katihi khandhehī』』ti evaṃ abhedato cāti dvidhā pucchāvissajjanāni katāni. Evaṃ pāḷinayo veditabboti.

  1. Āyatanapadādivaṇṇanā

  2. Āyatanapadaniddesādīsu āyatanapadaniddese tāva cakkhāyatanaṃ ekena khandhenāti ekena rūpakkhandheneva, ekena cakkhāyataneneva ekāya cakkhudhātuyāva saṅgahitanti veditabbaṃ. Sotāyatanādīsupi imināva nayena saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvāti ettha pana yasmā asaṅkhataṃ dhammāyatanaṃ nāma nibbānaṃ, tañca khandhasaṅgahaṃ na gacchati; tasmā 『khandhato ṭhapetvā』ti vuttaṃ. Catūhi khandhehīti rūpavedanāsaññāsaṅkhārakkhandhehi. Nibbānavajjañhi dhammāyatanaṃ etehi saṅgahitaṃ. Viññāṇakkhandhena pana ṭhapetvā dhammāyatanadhammadhātuyo sesāyatanadhātūhi ca taṃ na saṅgayhati. Tena vuttaṃ – 『『ekena khandhena, ekādasahāyatanehi, sattarasahi dhātūhi asaṅgahita』』nti. Yathā ca te heṭṭhā rūpakkhandhamūlakā, evamidhāpi cakkhāyatanamūlakāva nayā veditabbā. Dukamattameva pana pāḷiyaṃ dassetvā 『『dvādasāyatanānī』』ti abhedatova pucchāvissajjanaṃ kataṃ. Dhātuniddesepi eseva nayo.

  3. Saccaniddese – sabbepi dukatikacatukkā pāḷiyaṃ dassitā. Yasmā ca dukatikesu samudayasaccasadisameva maggasaccepi vissajjanaṃ, tasmā taṃ samudayānantaraṃ vuttaṃ.

  4. Indriyaniddese – jīvitindriyaṃ dvīhi khandhehīti rūpajīvitindriyaṃ rūpakkhandhena, arūpajīvitindriyaṃ saṅkhārakkhandhena saṅgahitaṃ. Sesaṃ vuttanayānusāreneva veditabbaṃ. Pāḷivavatthānaṃ panettha āyatanadhātuniddesasadisameva.

  5. Paṭiccasamuppādavaṇṇanā

  6. Paṭiccasamuppādaniddese – 『『avijjā katihi khandhehī』』ti pucchaṃ anārabhitvā avijjā ekena khandhenāti evaṃ vissajjanameva dassitaṃ. Tattha saṅkhārapaccayā viññāṇanti paṭisandhiyaṃ pavatte ca sabbampi vipākaviññāṇaṃ. Tenevāha – 『『sattahi dhātūhi saṅgahita』』nti. Nāmarūpampi paṭisandhipavattivaseneva veditabbaṃ. Tenevettha saddāyatanampi saṅgahetvā ekādasahāyatanehi saṅgaho dassito. Phassādīsu khandhabhedo veditabbo. Aññeneva hi ekena khandhena phasso saṅgahito, aññena vedanā, taṇhāupādānakammabhavā pana saṅkhārakkhandheneva saṅgahitā. Bhavapadañcettha kammabhavādīnaṃ vasena ekādasadhā vibhattaṃ. Tattha kammabhavo phassādīhi sadisavisajjanattā tehi saddhiṃ ekato dassito. Upapattibhavakāmabhavasaññābhavapañcavokārabhavā aññamaññasadisavissajjanattā ekato dassitā. Yasmā cete upādinnakadhammāva tasmā 『『ekādasahāyatanehi sattarasahi dhātūhī』』ti vuttaṃ. Saddāyatanañhi anupādinnaṃ, taṃ ettha na gahitaṃ.

  7. Rūpabhavaniddese – pañcahāyatanehīti cakkhusotamanarūpadhammāyatanehi. Aṭṭhahi dhātūhīti cakkhusotacakkhuviññāṇasotaviññāṇarūpadhammamanodhātumanoviññāṇadhātūhi. Arūpabhavādayopi tayo sadisavissajjanattāva ekato dassitā. Tathā asaññābhavaekavokārabhavā. Tattha dvīhāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanehi. Dhātūsupi eseva nayo. Ekatalavāsikānañhi sesabrahmānaṃ cakkhusabbhāvato tassārammaṇattā tattha rūpāyatanaṃ uddhaṭaṃ.

71.Jāti dvīhi khandhehīti rūpajāti rūpakkhandhena, arūpajāti saṅkhārakkhandhena. Jarāmaraṇesupi eseva nayo. Sokādīsupi ekena khandhenāti sokadukkhadomanassāni vedanākkhandhena, paridevo rūpakkhandhena, upāyāsādayo saṅkhārakkhandhenāti evaṃ khandhaviseso veditabbo.

73.Iddhipādo dvīhīti saṅkhāraviññāṇakkhandhehi, manāyatanadhammāyatanehi, dhammadhātumanoviññāṇadhātūhi ca. Jhānaṃ dvīhīti vedanākkhandhasaṅkhārakkhandhehi. Appamaññādayo sadisavissajjanattā ekato niddiṭṭhā. Cittaṃ pana cetanānantaraṃ nikkhittampi asadisavissajjanattā pacchā gahitaṃ. Tattha appamaññādīsu ekena khandhenāti vedanā vedanākkhandhena, saññā saññākkhandhena, sesā saṅkhārakkhandhena saṅgahitāti evaṃ khandhaviseso veditabbo.

  1. Tikapadavaṇṇanā

  2. Evaṃ abbhantaramātikāya saṅgahaṃ dassetvā idāni bāhiramātikāya saṅgahaṃ dassetuṃ kusalā dhammātiādi āraddhaṃ. Tattha vedanāttike tīhi dhātūhīti kāyaviññāṇamanoviññāṇadhammadhātūhi. Sattahi dhātūhīti cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātūhi ceva manodhātudhammadhātumanoviññāṇadhātūhi ca. Vipākattike aṭṭhahi dhātūhīti kāyaviññāṇadhātuyā saddhiṃ tāhiyeva. Vipākadhammadhammā pana saṃkiliṭṭhasaṃkilesikehi saddhiṃ sadisavissajjanattā ekato gahitā. Yathā cete, evaṃ sabbatikadukapadesu yaṃ yaṃ padaṃ yena yena padena saddhiṃ sadisavissajjanaṃ hoti, taṃ taṃ uppaṭipāṭiyāpi tena tena saddhiṃ gahetvā vissajjitaṃ. Tattha vuttānusāreneva saṅgahāsaṅgahanayo veditabboti.

Saṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā.

  1. Dutiyanayo saṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni saṅgahitena asaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ cakkhāyatanenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre yaṃ khandhapadena saṅgahitaṃ hutvā āyatanadhātupadehi asaṅgahitaṃ, khandhāyatanapadehi vā saṅgahitaṃ hutvā dhātupadena asaṅgahitaṃ, tassa khandhādīhi asaṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi rūpakkhandhova saṅgahito. So ca aḍḍhekādasahi āyatanadhātūhi asaṅgahito nāma natthi. Vedanākkhandhena ca vedanākkhandhova saṅgahito. Sopi dhammāyatanadhammadhātūhi asaṅgahito nāma natthi. Evaṃ asaṅgahitatāya abhāvato etāni aññāni ca evarūpāni manāyatanadhammāyatanādīni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni rūpekadesaṃ arūpena asammissaṃ, viññāṇekadesañca aññena asammissaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Pariyosāne ca –

『『Dasāyatanā sattarasa dhātuyo,

Sattindriyā asaññābhavo ekavokārabhavo;

Paridevo sanidassanasappaṭighaṃ,

Anidassanaṃ punadeva sappaṭighaṃ upādā』』ti.

Evaṃ uddānagāthāya dassitāneva. Tasmā tesaṃ vaseneva saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Pañhavasena hi imasmiṃ vāre āyatanadhātuvaseneva sadisavissajjane vīsati dhamme samodhānetvā eko pañho kato, satta viññāṇadhātuyo samodhānetvā eko, sattindriyāni samodhānetvā eko, dve bhave samodhānetvā eko, paridevena ca sanidassanasappaṭighehi ca eko, anidassanasappaṭighehi eko, sanidassanehi eko, sappaṭighehi ca upādādhammehi ca ekoti aṭṭha pañhā katā. Tesu khandhādivibhāgo evaṃ veditabbo seyyathidaṃ – paṭhamapañhe tāva catūhi khandhehīti arūpakkhandhehi, dvīhāyatanehīti cakkhāyatanādīsu ekekena saddhiṃ manāyatanena, aṭṭhahi dhātūhīti cakkhudhātuādīsu ekekāya saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

Tatrāyaṃ nayo – cakkhāyatanena hi khandhasaṅgahena rūpakkhandho saṅgahito. Tasmiṃ saṅgahite rūpakkhandhe āyatanasaṅgahena cakkhāyatanamevekaṃ saṅgahitaṃ. Sesāni dasa āyatanāni asaṅgahitāni. Dhātusaṅgahenapi tena cakkhudhātuyevekā saṅgahitā. Sesā dasa dhātuyo asaṅgahitā. Iti yāni tena asaṅgahitāni dasāyatanāni, tāni cakkhāyatanamanāyatanehi dvīhi asaṅgahitāni. Yāpi tena asaṅgahitā dasa dhātuyo, tā cakkhudhātuyā ceva sattahi ca viññāṇadhātūhi asaṅgahitāti. Rūpāyatanādīsupi eseva nayo.

  1. Dutiyapañhe – yasmā yāya kāyaci viññāṇadhātuyā saṅgahito viññāṇakkhandho manāyatanena asaṅgahito nāma natthi, tasmā āyatanasaṅgahena saṅgahitāti vuttaṃ. Ettha pana catūhi khandhehīti rūpādīhi catūhi. Ekādasahāyatanehīti manāyatanavajjehi. Dvādasahi dhātūhīti yathānurūpā cha viññāṇadhātuyo apanetvā sesāhi dvādasahi. Cakkhuviññāṇadhātuyā hi cakkhuviññāṇadhātuyeva saṅgahitā, itarā asaṅgahitā. Sotaviññāṇadhātuādīsupi eseva nayo.

  2. Tatiyapañhe – cakkhundriyādīnaṃ vissajjanaṃ cakkhāyatanādisadisameva. Itthindriyapurisindriyesu pana dhammāyatanena saddhiṃ dve āyatanāni, dhammadhātuyā ca saddhiṃ aṭṭha dhātuyo veditabbā.

  3. Catutthapañhe – tīhāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanamanāyatanehi. Tesu hi bhavesu rūpāyatanadhammāyatanavasena dveva āyatanāni tehi saṅgahitāni . Sesāni nava rūpāyatanāni teheva ca dvīhi, manāyatanena cāti tīhi asaṅgahitāni nāma honti. Navahi dhātūhīti rūpadhātudhammadhātūhi saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

  4. Pañcamapañhe – dvīhāyatanehīti paṭhamapadaṃ sandhāya saddāyatanamanāyatanehi. Dutiyapadaṃ sandhāya rūpāyatanamanāyatanehi. Dhātuyopi tesaṃyeva ekekena saddhiṃ satta viññāṇadhātuyo veditabbā.

  5. Chaṭṭhapañhe – dasahāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanavajjehi. Soḷasahi dhātūhīti rūpadhātudhammadhātuvajjeheva. Kathaṃ? Anidassanasappaṭighā hi dhammā nāma nava oḷārikāyatanāni. Tehi khandhasaṅgahena saṅgahite rūpakkhandhe, āyatanasaṅgahena tāneva navāyatanāni saṅgahitāni. Rūpāyatanadhammāyatanāni asaṅgahitāni. Dhātusaṅgahenapi tā eva nava dhātuyo saṅgahitā. Rūpadhātudhammadhātuyo asaṅgahitā. Iti yāni tehi asaṅgahitāni dve āyatanāni , tāni rūpāyatanavajjehi navahi oḷārikāyatanehi, manāyatanena cāti dasahi asaṅgahitāni. Yāpi tehi asaṅgahitā dve dhātuyo, tā rūpadhātuvajjāhi navahi oḷārikadhātūhi, sattahi ca viññāṇadhātūhīti soḷasahi asaṅgahitāti veditabbā.

  6. Sattamapañhe – dvīhāyatanehīti rūpāyatanamanāyatanehi. Aṭṭhahi dhātūhīti rūpadhātuyā saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

  7. Aṭṭhamapañhe – ekādasahāyatanehīti sappaṭighadhamme sandhāya dhammāyatanavajjehi, upādādhamme sandhāya phoṭṭhabbāyatanavajjehi. Dhātūsupi eseva nayo. Atthayojanā panettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti.

Saṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Tatiyanayo asaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni asaṅgahitenasaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre yaṃ khandhapadena asaṅgahitaṃ hutvā āyatanadhātupadehi saṅgahitaṃ, tassa khandhādīhi saṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhaviññāṇakkhandhacakkhāyatanādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi cattāro khandhā khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Tesu tena ekadhammopi āyatanadhātusaṅgahena saṅgahito nāma natthi. Nanu ca vedanādayo dhammāyatanena saṅgahitāti? Saṅgahitā. Na pana rūpakkhandhova dhammāyatanaṃ, rūpakkhandhato hi sukhumarūpamattaṃ dhammāyatanaṃ bhajati. Tasmā ye dhammāyatanena saṅgahitā, na te rūpakkhandhena saṅgahitā nāma. Viññāṇakkhandhenapi itare cattāro khandhā asaṅgahitā. Tesu tena ekopi āyatanadhātusaṅgahena saṅgahito nāma natthi. Evaṃ saṅgahitatāya abhāvato etāni aññāni ca evarūpāni cakkhāyatanādīni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni viññāṇena vā oḷārikarūpena vā asammissaṃ dhammāyatanekadesaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Tayo khandhā tathā saccā, indriyāni ca soḷasa;

Padāni paccayākāre, cuddasūpari cuddasa.

『『Samatiṃsa padā honti, gocchakesu dasasvatha;

Duve cūḷantaradukā, aṭṭha honti mahantarā』』ti.

Etesu pana padesu sadisavissajjanāni padāni ekato katvā sabbepi dvādasa pañhā vuttā. Tesu evaṃ khandhavibhāgo veditabbo. Āyatanadhātūsu pana bhedo natthi. Tattha paṭhamapañhe tāva – tīhi khandhehīti rūpasaññāsaṅkhārakkhandhehi. Āyatanadhātuyo pana dhammāyatanadhammadhātuvasena veditabbā.

Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena hi nibbānañca sukhumarūpasaññāsaṅkhārā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tesu nibbānaṃ khandhasaṅgahaṃ na gacchati, sesā rūpasaññāsaṅkhārakkhandhehi saṅgahaṃ gacchanti. Āyatanadhātusaṅgahaṃ pana nibbānampi gacchateva. Tena vuttaṃ – 『『asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvā tīhi khandhehi, ekenāyatanena, ekāya dhātuyā saṅgahitā』』ti. Saññākkhandhapakkhe panettha saññaṃ apanetvā vedanāya saddhiṃ tayo khandhā saṅkhārādīsu saṅkhārakkhandhaṃ apanetvā rūpavedanāsaññāvasena tayo khandhā veditabbā.

  1. Dutiye – catūhi khandhehīti viññāṇavajjehi. Te hi nirodhena khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā.

  2. Tatiye – dvīhīti vedanāsaññākkhandhehi. Rūpārūpajīvitindriyena hi vedanāsaññāviññāṇakkhandhā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Tesu pana vedanāsaññāva āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tena vuttaṃ – 『『vedanāsaññākkhandhehī』』ti. Iminā upāyena sabbattha khandhabhedo veditabbo. Ito parañhi khandhānaṃ nāmamattameva vakkhāma.

  3. Catutthe – tīhi khandhehīti itthindriyapurisindriyesu vedanāsaññāsaṅkhārehi, vedanāpañcake rūpasaññāsaṅkhārehi; saddhindriyādīsu phassapariyosānesu rūpavedanāsaññākkhandhehi. Vedanāya vedanākkhandhasadisova taṇhupādānakammabhavesu saṅkhārakkhandhasadisova vinicchayo.

  4. Pañcame – jātijarāmaraṇesu jīvitindriyasadisova. Jhānena pana nibbānaṃ sukhumarūpaṃ saññā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tasmā taṃ sandhāya rūpakkhandhasaññākkhandhānaṃ vasena dve khandhā veditabbā.

  5. Chaṭṭhe – sokādittaye vedanāya sadiso. Upāyāsādīsu saṅkhārasadiso. Puna vedanāya vedanākkhandhasadiso, saññāya saññākkhandhasadiso, cetanādīsu saṅkhārakkhandhasadiso vinicchayo. Iminā upāyena sattamapañhādīsupi saṅgahāsaṅgaho veditabboti.

Asaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Catutthanayo saṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni saṅgahitenasaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ samudayasaccenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādīhi saṅgahitena khandhādivasena saṅgahitaṃ, puna tasseva khandhādīhi saṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ khandhāyatanadhātūsu ekampi sakalakoṭṭhāsaṃ gahetvā ṭhitapadesu na yujjati. Sakalena hi khandhādipadena aññaṃ khandhādivasena saṅgahitaṃ nāma natthi, yaṃ attano saṅgāhakaṃ saṅgaṇhitvā puna teneva saṅgahaṃ gaccheyya. Tasmā tathārūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni saṅkhārekadesaṃ vā aññena asammissaṃ dīpenti – vedanekadesaṃ vā sukhumarūpaṃ vā saddekadesaṃ vā, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Dve saccā pannarasindriyā, ekādasa paṭiccapadā;

Uddhaṃ puna ekādasa, gocchakapadamettha tiṃsavidha』』nti.

Pañhā panettha dveyeva honti. Tattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi dhammehi khandhādivasena saṅgahitaṃ, te dhamme sandhāya sabbattha ekena khandhenātiādi vuttaṃ. Tatrāyaṃ nayo – samudayasaccena hi taṇhāvajjā sesā saṅkhārā khandhādisaṅgahena saṅgahitā. Puna tehi taṇhāva saṅgahitā. Sā taṇhā puna saṅkhāreheva khandhādisaṅgahena saṅgahitāti. Eseva nayo sabbattha. Arūpadhammapucchāsu panettha saṅkhārakkhandho vā vedanākkhandho vā eko khandho nāma. Rūpadhammapucchāsu rūpakkhandho. Paridevapucchāya saddāyatanaṃ ekaṃ āyatanaṃ nāma. Saddadhātu ekā dhātu nāma, sesaṭṭhānesu dhammāyatanadhammadhātuvaseneva attho veditabboti.

Saṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Pañcamanayo asaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni asaṅgahitena asaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādīhi asaṅgahitena khandhādivasena asaṅgahitaṃ, puna tasseva khandhādīhi asaṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pañcakkhandhaggāhakesu dukkhasaccādīsu viññāṇena saddhiṃ sukhumarūpaggāhakesu anidassanaappaṭighādīsu ca padesu na yujjati. Tādisena hi padena nibbānaṃ khandhasaṅgahamattaṃ na gaccheyya. Sesā khandhādīhi asaṅgahitadhammā nāma natthi. Tasmā tathārūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana pañcakkhandhe viññāṇañca sukhumarūpena saddhiṃ ekato na dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Sabbe khandhā tathāyatanadhātuyo saccato tayo;

Indriyānipi sabbāni, tevīsati paṭiccato.

『『Parato soḷasa padā, tecattālīsakaṃ tike;

Gocchake sattati dve ca, satta cūḷantare padā.

『『Mahantare padā vuttā, aṭṭhārasa tato paraṃ;

Aṭṭhāraseva ñātabbā, sesā idha na bhāsitā』』ti.

Pañhā panettha sadisavissajjanānaṃ vasena samodhānetvā katihi saddhiṃ sabbepi catuttiṃsa honti. Tattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi khandhādīhi asaṅgahitaṃ, te dhamme sandhāya ekena khandhenātiādi vuttaṃ.

Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena hi cattāro khandhā nibbānañca khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Āyatanadhātusaṅgahena pana ṭhapetvā viññāṇaṃ avasesā saṅgahitāti viññāṇameva tīhipi khandhasaṅgahādīhi asaṅgahitaṃ nāma. Puna tena viññāṇena saddhiṃ nibbānena cattāro khandhā khandhādisaṅgahena asaṅgahitā. Te sabbepi puna viññāṇeneva khandhādisaṅgahena asaṅgahitāti ekena khandhena, ekenāyatanena, sattahi dhātūhi asaṅgahitā nāma honti. Atha vā – yadetaṃ rūpakkhandhena viññāṇameva tīhi khandhādisaṅgahehi asaṅgahitaṃ, tehipi viññāṇadhammehi te rūpadhammāva tīhi saṅgahehi asaṅgahitā. Puna te rūpadhammā viññāṇeneva tīhi saṅgahehi asaṅgahitā. Viññāṇañca khandhato eko viññāṇakkhandho hoti, āyatanato ekaṃ manāyatanaṃ, dhātuto satta viññāṇadhātuyo. Tasmā 『『ekena khandhenā』』tiādi vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi dhammehi khandhādivasena asaṅgahitaṃ, tesaṃ dhammānaṃ vasena khandhādayo veditabbā. Tattha dutiyapañhe tāva – rūpaviññāṇānaṃ vasena veditabbā. Vedanādayo hi rūpaviññāṇeheva khandhādisaṅgahena asaṅgahitā. Te ca dve khandhā ekādasāyatanāni sattarasa dhātuyo honti.

  1. Tatiyapañhe – viññāṇaṃ rūpādīhi catūhi asaṅgahitanti tesaṃ vasena khandhādayo veditabbā.

  2. Catutthapañhe – cakkhāyatanaṃ vedanādīhi catūhīti iminā nayena sabbattha khandhādayo veditabbā. Pariyosāne – rūpañca dhammāyatananti uddānagāthāya dassitadhammāyeva aññenākārena saṅkhipitvā dassitāti.

Asaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Chaṭṭhanayo sampayogavippayogapadavaṇṇanā

  2. Idāni sampayogavippayogapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhotiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ labbhati yañca na labbhati taṃ sabbaṃ pucchāya gahitaṃ. Vissajjane pana yaṃ na labbhati, taṃ natthīti paṭikkhittaṃ. Catūhi sampayogo, catūhi vippayogo; sabhāgo visabhāgoti hi vacanato catūhi arūpakkhandheheva sabhāgānaṃ ekasantānasmiṃ ekakkhaṇe uppannānaṃ arūpakkhandhānaṃyeva aññamaññaṃ sampayogo labbhati. Rūpadhammānaṃ pana rūpena nibbānena vā, nibbānassa ca rūpena saddhiṃ sampayogo nāma natthi. Tathā rūpanibbānānaṃ arūpakkhandhehi, visabhāgā hi te tesaṃ. Yathā ca arūpakkhandhānaṃ rūpanibbānehi, evaṃ bhinnasantānehi nānākkhaṇikehi arūpadhammehipi saddhiṃ natthiyeva. Tepi hi tesaṃ santānakkhaṇavisabhāgatāya visabhāgāyeva. Ayaṃ pana visabhāgatā saṅgahaṭṭhena virujjhanato saṅgahanaye natthi. Gaṇanūpagamattañhi saṅgahaṭṭho. Sampayoganaye pana atthi, ekuppādatādilakkhaṇañhi sampayogaṭṭhoti. Evamettha yassa ekadhammenapi sampayogalakkhaṇaṃ na yujjhati, tassa pucchāya saṅgahaṃ katvāpi natthīti paṭikkhepo kato. Yassa vippayogalakkhaṇaṃ yujjati, tassa vippayogo dassito. Yāni pana padāni sattasu viññāṇadhātūsu ekāyapi avippayutte rūpena nibbānena vā missakadhamme dīpenti, tāni sabbathāpi idha na yujjantīti na gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Dhammāyatanaṃ dhammadhātu, dukkhasaccañca jīvitaṃ;

Saḷāyatanaṃ nāmarūpaṃ, cattāro ca mahābhavā.

『『Jātijarā ca maraṇaṃ, tikesvekūnavīsati;

Gocchakesu ca paññāsa, aṭṭha cūḷantare padā.

『『Mahantare pannarasa, aṭṭhārasa tato pare;

Tevīsa padasataṃ etaṃ, sampayoge na labbhatī』』ti.

Dhammāyatanañhi rūpanibbānamissakattā tasmiṃ apariyāpannena viññāṇenapi na sakkā sampayuttanti vattuṃ. Yasmā panettha vedanādayo viññāṇena sampayuttā, tasmā vippayuttantipi na sakkā vattuṃ. Sesesupi eseva nayo. Evaṃ sabbatthāpi etāni na yujjantīti idha na gahitāni. Sesāni khandhādīni yujjantīti tāni gahetvā ekekavasena ca samodhānena ca pañhavissajjanaṃ kataṃ. Tesu pañhesu, paṭhame – ekenāyatanenāti manāyatanena. Kehicīti dhammāyatanadhammadhātupariyāpannehi vedanāsaññāsaṅkhārehi.

  1. Dutiye – tīhīti pucchitaṃ pucchitaṃ ṭhapetvā sesehi. Kehici sampayuttoti vedanākkhandho saññāsaṅkhārehi. Itarepi attānaṃ ṭhapetvā itarehi. Kehici vippayuttoti rūpanibbānehi. Evaṃ sabbattha rūpassa vippayoge dhammāyatanadhammadhātūsu arūpaṃ, arūpassa vippayoge rūpaṃ daṭṭhabbaṃ. Tatiyapañho uttānatthova.

  2. Catutthe – 『katihi khandhehī』tiādiṃ avatvā sampayuttanti natthīti vuttaṃ. Taṃ pana khandhādīnaṃyeva vasena veditabbaṃ. Paratopi evarūpesu pañhesu eseva nayo. Ādipañhasmiñhi sarūpato dassetvā parato pāḷi saṃkhittā. Iminā nayena sabbattha atthayojanā veditabbā. Yattha pana nātipākaṭā bhavissati, tattha naṃ pākaṭaṃ katvāva gamissāma.

234.Soḷasahi dhātūhīti cakkhuviññāṇadhātu tāva attānaṃ ṭhapetvā chahi viññāṇadhātūhi, dasahi ca rūpadhātūhi. Sesāsupi eseva nayo.

235.Tīhikhandhehīti saṅkhārakkhandhaṃ ṭhapetvā sesehi. Ekāya dhātuyāti manoviññāṇadhātuyā. Samudayamaggānañhi aññāya dhātuyā sampayogo natthi. Ekena khandhenāti saṅkhārakkhandhena. Ekenāyatanenāti dhammāyatanena. Ekāyadhātuyāti dhammadhātuyā. Etesu hi taṃ saccadvayaṃ kehici sampayuttaṃ.

  1. Sukhindriyādipañhe – tīhīti saññāsaṅkhāraviññāṇehi. Ekāya dhātuyāti kāyaviññāṇadhātuyā, manoviññāṇadhātuyā ca. Chahi dhātūhīti kāyaviññāṇadhātuvajjāhi.

  2. Rūpabhavapañhe – sabbesampi arūpakkhandhānaṃ arūpāyatanānañca atthitāya na kehicīti vuttaṃ. Ghānajivhākāyaviññāṇadhātūnaṃ pana natthitāya tīhi dhātūhi vippayuttoti vuttaṃ.

  3. Adhimokkhapañhe – dvīhi dhātūhīti manodhātumanoviññāṇadhātūhi. Pannarasahīti sesāhi dasahi rūpadhātūhi, pañcahi ca cakkhuviññāṇādīhi.

  4. Kusalapañhe – kusalehi catunnampi khandhānaṃ gahitattā sampayogo paṭikkhitto.

  5. Vedanāttikapañhe – ekena khandhenāti vedanākkhandheneva. Pannarasahīti cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātumanodhātūhi ceva rūpadhātūhi ca. Ekādasahīti kāyaviññāṇadhātuyā saddhiṃ rūpadhātūhi.

  6. Nevavipākanavipākadhammadhammapañhe – pañcahīti cakkhuviññāṇādīhi. Anupādinnaanupādāniyapañhe – chahīti manoviññāṇadhātuvajjāhi. Savitakkasavicārapañhe – pannarasahīti pañcahi viññāṇehi saddhiṃ rūpadhātūhi. Avitakkavicāramattapañhe – ekena khandhenātiādi saṅkhārakkhandhavaseneva veditabbaṃ. Dutiyajjhānavicārañhi ṭhapetvā sesā avitakkavicāramattā nāma. Pītiṃ ṭhapetvā sesā pītisahagatā. Tattha vicāro vicārena, pīti ca pītiyā na sampayuttāti saṅkhārakkhandhadhammāyatanadhammadhātūsu kehici sampayuttā nāma. Soḷasahīti dhammadhātumanoviññāṇadhātuvajjāheva. Avitakkaavicārapañhe – ekāya dhātuyāti manodhātuyā. Sukhasahagatā upekkhāsahagatā ca vedanāttike vuttāva. Dassanenapahātabbādayo kusalasadisāva.

271.Parittārammaṇaṃ vipākadhammasadisaṃ. Ekāya dhātuyāti dhammadhātuyā. Kehicīti ye tattha parittārammaṇā na honti, tehi. Dhammadhātu pana parittārammaṇānaṃ channaṃ cittuppādānaṃ vasena catūhi khandhehi saṅgahitattā paṭhamapaṭikkhepameva bhajati. Mahaggatārammaṇādayo kusalasadisāva.

  1. Anuppannesu – pañcahi dhātūhīti cakkhuviññāṇādīhi. Tāni hi ekantena uppādidhammabhūtāneva, uppannakoṭṭhāsampi pana bhajanti. Paccuppannārammaṇādayo parittārammaṇasadisāva . Hetuādayo samudayasadisāva. Sahetukā ceva na ca hetūpi pītisahagatasadisāva. Tathā parāmāsasampayuttā. Anupādinnā anuppannasadisāva. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sampayogavippayogapadavaṇṇanā.

  1. Sattamanayo sampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni sampayuttenavippayuttapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre pucchāya uddhaṭapadena ye dhammā sampayuttā, tehi ye dhammā vippayuttā, tesaṃ khandhādīhi vippayogaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi sampayuttā nāma natthi. Tasmā tañca aññāni ca evarūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni dhammadhātuyā sampayutte dhamme viññāṇañca aññena asammissaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Cattāro khandhāyatanañca ekaṃ,

Dve indriyā dhātupadāni satta;

Tayo paṭiccā atha phassasattakaṃ,

Tike tayo satta mahantare ca.

『『Ekaṃ savitakkaṃ, savicāramekaṃ;

Yuttaṃ upekkhāya ca ekamevā』』ti.

Pariyosāne – khandhā caturotiādināpi ayamevattho saṅgahito. Tattha yāni padāni sadisavissajjanāni, tāni uppaṭipāṭiyāpi samodhānetvā tattha vedanākkhandhādikā pañhā katā. Tesu evaṃ khandhādivibhāgo veditabbo. Vedanākkhandhādipañhe tāva – ekenāti manāyatanena. Sattahīti viññāṇadhātūhi. Kehicīti dhammāyatane vedanādīhi. Viññāṇadhātupañhe – te dhammā na kehicīti te pucchāya uddhaṭapadaṃ viññāṇadhātuṃ ṭhapetvā sesā cha viññāṇadhātudhammā, rūpaṃ, nibbānañca. Tehi sabbesaṃ khandhāyatanānaṃ saṅgahitattā na kehici khandhehi āyatanehi vā vippayuttā. Ekāya dhātuyāti yā yā pucchāya uddhaṭā hoti tāya tāya.

  1. Upekkhindriyapañhe – pañcahīti upekkhāsampayuttāhi cakkhuviññāṇadhātuādīhi. Iminā nayena sabbattha pucchāya uddhaṭapadeneva saddhiṃ vippayuttānaṃ vasena attho veditabboti.

Sampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Aṭṭhamanayo vippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni vippayuttenasampayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha sabbāpi pucchā moghapucchāva . Rūpakkhandhena hi vippayuttā nāma cattāro khandhā, tesaṃ aññehi sampayogo natthi. Vedanākkhandhena vippayuttaṃ rūpaṃ nibbānañca, tassa ca kenaci sampayogo natthi. Evaṃ sabbapadesu. Vippayuttānaṃ pana sampayogābhāvo veditabbo. Iti pucchāya moghattā sabbavissajjanesu natthi natthiicceva vuttanti.

Vippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā.

  1. Navamanayo sampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni sampayuttenasampayuttapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādivasena sampayuttaṃ, puna tasseva khandhādīhi sampayogaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ rūpena vā rūpamissakehi vā sabbarūpakkhandhasaṅgāhakehi vā padehi saddhiṃ na yujjati. Rūpena hi rūpamissakena vā aññesaṃ sampayogo natthi. Sabbarūpakkhandhasaṅgāhakehi sabbesaṃ sampayogārahānaṃ khandhādīnaṃ gahitattā aññaṃyeva natthi, yaṃ tena saha sampayogaṃ gaccheyya. Tasmā tathārūpāni padāni idha na gahitāni. Yāni pana padāni rūpena asammissaṃ arūpekadesaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Arūpakkhandhā cattāro, manāyatanameva ca;

Viññāṇadhātuyo satta, dve saccā cuddasindriyā.

『『Paccaye dvādasa padā, tato upari soḷasa;

Tikesu aṭṭha gocchake, tecattālīsameva ca.

『『Mahantaraduke satta, padā piṭṭhidukesu cha;

Navamassa padassete, niddese saṅgahaṃ gatā』』ti.

Sabbapañhesu pana ye dhammā pucchāya uddhaṭā, te yehi sampayuttā honti, tesaṃ vasena khandhādibhedo veditabbo . Vedanākkhandhena hi itare tayo khandhā sampayuttā, puna tehi vedanākkhandho sampayutto. So tehi saññādīhi tīhi khandhehi, ekena manāyatanena, sattahi viññāṇadhātūhi, ekasmiṃ dhammāyatane, dhammadhātuyā ca, kehici saññāsaṅkhāreheva sampayutto. Eseva nayo sabbatthāti.

Sampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā.

  1. Dasamanayo vippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni vippayuttenavippayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye sampayogavippayogapadaniddese rūpakkhandhādayo dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Sadisavissajjanānaṃ pana ekato gahitattā padāni aññāya paṭipāṭiyā āgatāni. Tattha yaṃ padaṃ pucchāya uddhaṭaṃ, taṃ yehi dhammehi vippayuttaṃ, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo. Rūpakkhandhena hi vedanādayo vippayuttā, tehi ca rūpakkhandho vippayutto. Nibbānaṃ pana sukhumarūpagatikameva. So rūpakkhandho catūhi khandhehi, ekena manāyatanena sattahi viññāṇadhātūhi, dhammāyatanadhammadhātūsu, kehici vedanādīhi dhammeheva vippayutto. Eseva nayo sabbatthāti.

Vippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Ekādasamanayo saṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni saṅgahitenasampayuttavippayuttapadaṃ bhājetuṃ samudayasaccenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye saṅgahitenasaṅgahitapadaniddese samudayasaccādayova dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Sadisavissajjanānaṃ pana ekato gahitattā padāni aññāya paṭipāṭiyā āgatāni. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭapadena khandhādisaṅgahena saṅgahitā, tesaṃ yehi sampayogo vā vippayogo vā hoti, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – samudayasaccena tāva saṅkhārakkhandhapariyāpannā dhammā khandhādisaṅgahena saṅgahitā. Te ca sesehi tīhi khandhehi, ekena manāyatanena, sattahi viññāṇadhātūhi, saṅkhārakkhandhe dhammāyatanadhammadhātūsu ca ṭhapetvā taṇhaṃ sesehi sampayuttattā kehici sampayuttā nāma. Ekena pana rūpakkhandhena, dasahi rūpāyatanehi, rūpadhātūhi ca vippayuttā, ekasmiṃ dhammāyatane dhammadhātuyā ca, rūpanibbānehi vippayuttattā kehici vippayuttā nāma. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Saṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Dvādasamanayo sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye sampayuttenasampayuttapadaniddese vedanākkhandhādayo dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭapadena sampayuttā, tesaṃ yehi saṅgaho vā asaṅgaho vā hoti, tesaṃ vasena khandhādibhedo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandho hi saññādīhi sampayutto. Te saññādayo tīhi saññādikkhandhehi, dvīhi dhammāyatanamanāyatanehi, dhammadhātuyā ceva, sattahi ca viññāṇadhātūhīti aṭṭhahi dhātūhi saṅgahitā, sesāhi khandhāyatanadhātūhi asaṅgahitā. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Terasamanayo asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye pañcame asaṅgahitenaasaṅgahitapadaniddese rūpakkhandhena sadisapañhā dhammā, ye ca arūpabhavena sadisā, teyeva uddhaṭā. Sesā pana na ruhantīti na uddhaṭā. Vedanākkhandhena hi khandhādivasena pana rūpārūpadhammā asaṅgahitā honti. Tesañca sampayogo nāma natthi. Tasmā yāni padāni ruhanti, tāneva sadisavissajjanehi saddhiṃ samodhānetvā uddhaṭāni. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭadhammehi khandhādivasena asaṅgahitā, te yehi sampayuttā ca vippayuttā ca, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena tāva viññāṇameva tīhi saṅgahehi asaṅgahitaṃ. Taṃ vedanādīhi tīhi khandhehi, dhammāyatanadhammadhātūsu ca vedanādīheva sampayuttaṃ. Ekena rūpakkhandhena, dasahi rūpāyatanarūpadhātūhi, dhammāyatanadhammadhātūsu ca rūpanibbānadhammehi vippayuttaṃ. Taṃ sandhāya te dhammā tīhi khandhehītiādi vuttaṃ. Iminā nayena sabbattha attho veditabboti.

Asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Cuddasamanayo vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yesaṃ padānaṃ vippayogo na ruhati, tāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Kāni pana tānīti? Dhammāyatanādīni. Dhammāyatanassa hi khandhādīsu ekenāpi vippayogo na ruhati. Dhammadhātuādīsupi eseva nayo. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Dhammāyatanaṃ dhammadhātu, jīvitindriyameva ca;

Nāmarūpapadañceva, saḷāyatanameva ca.

『『Jātiādittayaṃ ekaṃ, padaṃ vīsatime tike;

Tikāvasānikaṃ ekaṃ, satta cūḷantare padā.

『『Daseva gocchake honti, mahantaramhi cuddasa;

Cha padāni tato uddhaṃ sabbānipi samāsato;

Padāni ca na labbhanti, cattālīsañca satta cā』』ti.

Pariyosāne ca – dhammāyatanaṃ dhammadhātūti gāthāpi imamevatthaṃ dīpetuṃ vuttā. Imāni pana ṭhapetvā sesāni sabbānipi labbhanti. Tesu khandhādivibhāgo vuttanayānusāreneva veditabboti.

Vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Dhātuppabhedakusalo, yaṃ dhātukathaṃ tathāgato āha;

Tassā nayamukhabheda-ppakāsanaṃ niṭṭhitaṃ hoti.

Iminā nayamukhabheda-ppakāsanena hi vibhāvinā sakkā;

Ñātuṃ sabbepi nayā, saṅkhepakathāva iti vuttā.

Ekekassa pana sace, padassa vitthārameva bhāseyyaṃ;

Vacanañca ativiya bahuṃ, bhaveyya attho ca aviseso.

Iti ūnabhāṇavāradvayāya, yaṃ tantiyā mayā etaṃ;

Kurunā pattaṃ puññaṃ, sukhāya taṃ hotu lokassāti.

Dhātukathā-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Puggalapaññatti-aṭṭhakathā

Nipuṇatthaṃ pakaraṇaṃ, dhātubhedappakāsano;

Satthā dhātukathaṃ nāma, desayitvā surālaye.

Anantaraṃ tassa jino, paññattibhedadīpanaṃ;

Āha puggalapaññattiṃ, yaṃ loke aggapuggalo.

Tassā saṃvaṇṇanokāso, yasmā dāni upāgato;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

  1. Mātikāvaṇṇanā

1.Chapaññattiyo – khandhapaññatti…pe… puggalapaññattīti ayaṃ tāva puggalapaññattiyā uddeso. Tattha chāti gaṇanaparicchedo. Tena ye dhamme idha paññapetukāmo tesaṃ gaṇanavasena saṃkhepato paññattiparicchedaṃ dasseti. Paññattiyoti paricchinnadhammanidassanaṃ. Tattha 『『ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapetī』』ti (saṃ. ni. 2.20) āgataṭṭhāne paññāpanā dassanā pakāsanā paññatti nāma. 『『Supaññattaṃ mañcapīṭha』』nti (pārā. 269) āgataṭṭhāne ṭhapanā nikkhipanā paññatti nāma. Idha ubhayampi vaṭṭati. Cha paññattiyoti hi cha paññāpanā, cha dassanā pakāsanātipi; cha ṭhapanā nikkhipanātipi idha adhippetameva. Nāmapaññatti hi te te dhamme dassetipi, tena tena koṭṭhāsena ṭhapetipi.

Khandhapaññattītiādi pana saṃkhepato tāsaṃ paññattīnaṃ sarūpadassanaṃ. Tattha khandhānaṃ 『khandhā』ti paññāpanā dassanā pakāsanā ṭhapanā nikkhipanā khandhapaññatti nāma. Āyatanānaṃ āyatanānīti, dhātūnaṃ dhātuyoti, saccānaṃ saccānīti, indriyānaṃ indriyānīti, puggalānaṃ puggalāti paññāpanā dassanā pakāsanā ṭhapanā nikkhipanā puggalapaññatti nāma.

Pāḷimuttakena pana aṭṭhakathānayena aparāpi cha paññattiyo – vijjamānapaññatti, avijjamānapaññatti, vijjamānena avijjamānapaññatti, avijjamānena vijjamānapaññatti, vijjamānena vijjamānapaññatti, avijjamānena avijjamānapaññattīti. Tattha kusalākusalasseva saccikaṭṭhaparamatthavasena vijjamānassa sato sambhūtassa dhammassa paññāpanā vijjamānapaññatti nāma. Tathā avijjamānassa lokaniruttimattasiddhassa itthipurisādikassa paññāpanā avijjamānapaññatti nāma. Sabbākārenapi anupalabbhaneyyassa vācāvatthumattasseva pañcamasaccādikassa titthiyānaṃ aṇupakatipurisādikassa vā paññāpanāpi avijjamānapaññattiyeva. Sā pana sāsanāvacarā na hotīti idha na gahitā. Iti imesaṃ vijjamānāvijjamānānaṃ vikappanavasena sesā veditabbā. 『Tevijjo』, 『chaḷabhiñño』tiādīsu hi tisso vijjā cha abhiññā ca vijjamānā, puggalo avijjamāno. Tasmā tisso vijjā assāti tevijjo, cha abhiññā assāti chaḷabhiññoti evaṃ vijjamānena avijjamānassa paññāpanato evarūpā vijjamānena avijjamānapaññatti nāma. 『Itthirūpaṃ』, 『purisarūpa』ntiādīsu pana itthipurisā avijjamānā, rūpaṃ vijjamānaṃ. Tasmā itthiyā rūpaṃ itthirūpaṃ, purisassa rūpaṃ purisarūpanti evaṃ avijjamānena vijjamānassa paññāpanato evarūpā avijjamānena vijjamānapaññatti nāma. Cakkhusamphasso, sotasamphassotiādīsu cakkhusotādayopi phassopi vijjamānoyeva. Tasmā cakkhumhi samphasso, cakkhuto jāto samphasso, cakkhussa vā phalabhūto samphasso cakkhusamphassoti evaṃ vijjamānena vijjamānassa paññāpanato evarūpā vijjamānena vijjamānapaññatti nāma. Khattiyaputto, brāhmaṇaputto, seṭṭhiputtotiādīsu khattiyādayopi avijjamānā, puttopi. Tasmā khattiyassa putto khattiyaputtoti evaṃ avijjamānena avijjamānassa paññāpanato evarūpā avijjamānena avijjamānapaññatti nāma. Tāsu imasmiṃ pakaraṇe purimā tissova paññattiyo labbhanti. 『『Khandhapaññatti…pe… indriyapaññattī』』ti imasmiñhi ṭhāne vijjamānasseva paññāpitattā vijjamānapaññatti labbhati. 『『Puggalapaññattī』』ti pade avijjamānapaññatti. Parato pana 『tevijjo』, 『chaḷabhiñño』tiādīsu vijjamānena avijjamānapaññatti labbhatīti.

Aṭṭhakathāmuttakena pana ācariyanayena aparāpi cha paññattiyo – upādāpaññatti, upanidhāpaññatti, samodhānapaññatti, upanikkhittapaññatti, tajjāpaññatti, santatipaññattīti . Tattha yo rūpavedanādīhi ekattena vā aññattena vā rūpavedanādayo viya saccikaṭṭhaparamatthena anupalabbhasabhāvopi rūpavedanādibhede khandhe upādāya nissāya kāraṇaṃ katvā sammato satto. Tāni tāni aṅgāni upādāya ratho gehaṃ muṭṭhi uddhananti ca; te teyeva rūpādayo upādāya ghaṭo paṭo; candasūriyaparivattādayo upādāya kālo, disā; taṃ taṃ bhūtanimittañceva bhāvanānisaṃsañca upādāya nissāya kāraṇaṃ katvā sammataṃ tena tenākārena upaṭṭhitaṃ uggahanimittaṃ paṭibhāganimittanti ayaṃ evarūpā upādāpaññatti nāma. Paññapetabbaṭṭhena cesā paññatti nāma, na paññāpanaṭṭhena. Yā pana tassatthassa paññāpanā, ayaṃ avijjamānapaññattiyeva.

Yā paṭhamadutiyādīni upanidhāya dutiyaṃ tatiyantiādikā, aññamaññañca upanidhāya dīghaṃ rassaṃ, dūraṃ, santikantiādikā paññāpanā; ayaṃ upanidhāpaññatti nāma. Apicesā upanidhāpaññatti – tadaññāpekkhūpanidhā, hatthagatūpanidhā, sampayuttūpanidhā, samāropitūpanidhā, avidūragatūpanidhā , paṭibhāgūpanidhā, tabbahulūpanidhā, tabbisiṭṭhūpanidhātiādinā bhedena anekappakārā.

Tattha dutiyaṃ tatiyantiādikāva tadaññaṃ apekkhitvā vuttatāya tadaññāpekkhūpanidhā nāma. Chattapāṇi, satthapāṇītiādikā hatthagataṃ upanidhāya vuttatāya hatthagatūpanidhā nāma. Kuṇḍalī, sikharī, kiriṭītiādikā sampayuttaṃ upanidhāya vuttatāya sampayuttūpanidhā nāma. Dhaññasakaṭaṃ, sappikumbhotiādikā samāropitaṃ upanidhāya vuttatāya samāropitūpanidhā nāma. Indasālaguhā, piyaṅguguhā, serīsakantiādikā avidūragataṃ upanidhāya vuttatāya avidūragatūpanidhā nāma. Suvaṇṇavaṇṇo, usabhagāmītiādikā paṭibhāgaṃ upanidhāya vuttatāya paṭibhāgūpanidhā nāma. Padumassaro, brāhmaṇagāmotiādikā tabbahulaṃ upanidhāya vuttatāya tabbahulūpanidhā nāma. Maṇikaṭakaṃ, vajirakaṭakantiādikā tabbisiṭṭhaṃ upanidhāya vuttatāya tabbisiṭṭhūpanidhā nāma.

Yā pana tesaṃ tesaṃ samodhānamapekkhitvā tidaṇḍaṃ, aṭṭhapadaṃ, dhaññarāsi, puppharāsītiādikā paññāpanā, ayaṃ samodhānapaññatti nāma. Yā purimassa purimassa upanikkhipitvā dve, tīṇi, cattārītiādikā paññāpanā, ayaṃ upanikkhittapaññatti nāma. Yā taṃ taṃ dhammasabhāvaṃ apekkhitvā pathavī, tejo, kakkhaḷatā, uṇhatātiādikā paññāpanā, ayaṃ tajjāpaññatti nāma. Yā pana santativicchedābhāvaṃ apekkhitvā āsītiko, nāvutikotiādikā paññāpanā, ayaṃ santatipaññatti nāma. Etāsu pana tajjāpaññatti vijjamānapaññattiyeva. Sesā avijjamānapakkhañceva, avijjamānena avijjamānapakkhañca bhajanti.

Aṭṭhakathāmuttakena ācariyanayeneva aparāpi cha paññattiyo – kiccapaññatti, saṇṭhānapaññatti, liṅgapaññatti, bhūmipaññatti, paccattapaññatti, asaṅkhatapaññattīti. Tattha bhāṇako, dhammakathikotiādikā kiccavasena paññāpanā kiccapaññatti nāma. Kiso, thūlo, parimaṇḍalo, caturassotiādikā saṇṭhānavasena paññāpanā saṇṭhānapaññatti nāma. Itthī, purisotiādikā liṅgavasena paññāpanā liṅgapaññati nāma. Kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, kosalakā, mādhurātiādikā bhūmivasena paññāpanā bhūmipaññatti nāma. Tisso , nāgo, sumanotiādikā paccattanāmakaraṇamattavasena paññāpanā paccattapaññatti nāma. Nirodho, nibbānantiādikā asaṅkhatadhammassa paññāpanā asaṅkhatapaññatti nāma. Tattha ekaccā bhūmipaññatti asaṅkhatapaññatti ca vijjamānapaññattiyeva, kiccapaññatti vijjamānena avijjamānapakkhaṃ bhajati. Sesā avijjamānapaññattiyo nāma.

  1. Idāni yāsaṃ paññattīnaṃ uddesavāre saṅkhepato sarūpadassanaṃ kataṃ, saṅkhepatoyeva tāva tāsaṃ vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena tā dassetuṃ kittāvatātiādimāha. Tattha pucchāya tāva evamattho veditabbo – yā ayaṃ khandhānaṃ 『khandhā』ti paññāpanā, dassanā, ṭhapanā, sā kittakena hotīti kathetukamyatāpucchā. Parato kittāvatā āyatanānantiādīsupi eseva nayo. Vissajjanepi evamattho veditabbo – yattakena paññāpanena saṅkhepato pañcakkhandhāti vā pabhedato 『『rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho』』ti vā; tatrāpi rūpakkhandho kāmāvacaro, sesā catubhūmikāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena khandhānaṃ 『khandhā』ti paññatti hoti.

  2. Tathā yattakena paññāpanena saṅkhepato dvādasāyatanānīti vā, pabhedato 『『cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatana』』nti vā; tatrāpi dasāyatanā kāmāvacarā , dvāyatanā catubhūmikāti vā, evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena āyatanānaṃ āyatanānīti paññatti hoti.

  3. Yattakena paññāpanena saṅkhepato aṭṭhārasa dhātuyoti vā , pabhedato 『『cakkhudhātu…pe… manoviññāṇadhātū』』ti vā; tatrāpi soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve dhātuyo catubhūmikāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena dhātūnaṃ dhātūti paññatti hoti.

  4. Yattakena paññāpanena saṅkhepato cattāri saccānīti vā, pabhedato 『『dukkhasaccaṃ…pe… nirodhasacca』』nti vā; tatrāpi dve saccā lokiyā, dve saccā lokuttarāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena saccānaṃ 『saccānī』ti paññatti hoti.

  5. Yattakena paññāpanena saṅkhepato bāvīsatindriyānīti vā, pabhedato 『『cakkhundriyaṃ…pe… aññātāvindriya』』nti vā; tatrāpi dasindriyāni kāmāvacarāni, navindriyāni missakāni, tīṇi indriyāni lokuttarānīti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena indriyānaṃ indriyānīti paññatti hoti. Ettāvatā saṅkhepato vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena pañca paññattiyo dassitā honti.

  6. Idāni vitthārato vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena puggalapaññattiṃ dassetuṃ samayavimutto asamayavimuttotiādimāha. Sammāsambuddhena hi tile visārayamānena viya, vāke hīrayamānena viya ca, heṭṭhā vibhaṅgappakaraṇe imāsaṃ pañcannaṃ paññattīnaṃ vatthubhūtā khandhādayo nippadesena kathitāti tena te idha ekadeseneva kathesi. Chaṭṭhā puggalapaññatti heṭṭhā akathitāva. Idhāpi uddesavāre ekadeseneva kathitā; tasmā taṃ vitthārato kathetukāmo samayavimutto asamayavimuttoti ekakato paṭṭhāya yāva dasakā mātikaṃ ṭhapesīti.

Mātikāvaṇṇanā.

  1. Niddesavaṇṇanā

  2. Ekakaniddesavaṇṇanā

  3. Idāni yathāṭhapitaṃ mātikaṃ ādito paṭṭhāya vibhajitvā dassetuṃ – katamo ca puggalo samayavimuttotiādimāha. Tattha idhāti imasmiṃ sattaloke. Ekacco puggaloti eko puggalo. Kālena kālanti ettha bhummavasena attho veditabbo. Ekekasmiṃ kāleti vuttaṃ hoti. Samayena samayanti idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Aṭṭha vimokkheti rūpāvacarārūpāvacaraaṭṭhasamāpattiyo. Tāsañhi paccanīkadhammehi vimuccanato vimokkhoti nāmaṃ. Kāyenāti vimokkhasahajātena nāmakāyena. Phusitvā viharatīti paṭilabhitvā iriyati. Katamasmiṃ panesa kāle vimokkhe phusitvā viharatīti? Samāpattiṃ samāpajjitukāmassa hi kālo nāma atthi, akālo nāma atthi. Tattha pātova sarīrapaṭijagganakālo, vattakaraṇakālo ca samāpajjanassa akālo nāma. Sarīraṃ pana paṭijaggitvā vattaṃ katvā vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā nisinnassa yāva piṇḍāya gamanakālo nāgacchati, etasmiṃ antare samāpajjanassa kālo nāma.

Piṇḍāya gamanakālaṃ pana sallakkhetvā nikkhantassa cetiyavandanakālo, bhikkhusaṅghaparivutassa vitakkamāḷake ṭhānakālo piṇḍāya gamanakālo gāme caraṇakālo; āsanasālāya yāgupānakālo vattakaraṇakāloti ayampi samāpajjanassa akālo nāma. Āsanasālāya pana vivitte okāse sati yāva bhattakālo nāgacchati, etasmimpi antare samāpajjanassa kālo nāma. Bhattaṃ pana bhuñjanakālo, vihāragamanakālo, pattacīvarapaṭisāmanakālo, divāvattakaraṇakālo, paripucchādānakāloti ayampi samāpajjanassa akālo nāma. Yo akālo, sveva asamayo. Taṃ sabbampi ṭhapetvā avasese kāle kāle, samaye samaye vuttappakāre aṭṭha vimokkhe sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharanto, 『『idhekacco puggalo…pe… viharatī』』ti vuccati.

Apicesa saphassakehi sahajātanāmadhammehi sahajātadhamme phusatiyeva nāma, upacārena appanaṃ phusatiyeva nāma. Purimāya appanāya aparaṃ appanaṃ phusatiyeva. Yena hi saddhiṃ ye dhammā sahajātā, tena te paṭiladdhā nāma honti. Phassenāpi phuṭṭhāyeva nāma honti. Upacārampi appanāya paṭilābhakāraṇameva, tathā purimā appanā aparaappanāya. Tatrāssa evaṃ sahajātehi sahajātānaṃ phusanā veditabbā – paṭhamajjhānañhi vitakkādīhi pañcaṅgikaṃ. Tasmiṃ ṭhapetvā tāni aṅgāni sesā atirekapaṇṇāsadhammā cattāro khandhā nāma honti. Tena nāmakāyena paṭhamajjhānasamāpattivimokkhaṃ phusitvā paṭilabhitvā viharati. Dutiyaṃ jhānaṃ pītisukhacittekaggatāhi tivaṅgikaṃ, tatiyaṃ sukhacittekaggatāhi duvaṅgikaṃ, catutthaṃ upekkhācittekaggatāhi duvaṅgikaṃ, tathā ākāsānañcāyatanaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanañca. Tattha ṭhapetvā tāni aṅgāni sesā atirekapaṇṇāsadhammā cattāro khandhā nāma honti. Tena nāmakāyena nevasaññānāsaññāyatanasamāpattivimokkhaṃ phusitvā paṭilabhitvā viharati.

Paññāya cassa disvāti vipassanāpaññāya saṅkhāragataṃ, maggapaññāya catusaccadhamme passitvā. Ekacce āsavā parikkhīṇā hontīti upaḍḍhupaḍḍhā paṭhamamaggādivajjhā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo samayavimuttoti ettha aṭṭhasamāpattilābhī puthujjano tena nāmakāyena phusitvā viharatīti vattuṃ vaṭṭati. Pāḷiyaṃ pana 『『ekacce āsavā parikkhīṇā』』ti vuttaṃ. Puthujjanassa ca khīṇā āsavā nāma natthi, tasmā so na gahito. Aṭṭhasamāpattilābhī khīṇāsavopi tena nāmakāyena phusitvā viharatīti vattuṃ vaṭṭati. Tassa pana aparikkhīṇāsavā nāma natthi, tasmā sopi na gahito. Samayavimuttoti pana tiṇṇaṃ sotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃyevetaṃ nāmanti veditabbaṃ.

  1. Asamayavimuttaniddese – purimasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Asamayavimuttoti panettha sukkhavipassakakhīṇāsavassetaṃ nāmaṃ. Sukkhavipassakā pana sotāpannasakadāgāmianāgāmino aṭṭhasamāpattilābhino ca khīṇāsavā puthujjanā ca imasmiṃ duke na labbhanti, dukamuttakapuggalā nāma honti. Tasmā satthā attano buddhasubuddhatāya heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakehi tantiṃ āropento sabbepi ariyapuggalātiādimāha. Tattha ariye vimokkheti kilesehi ārakattā ariyeti saṅkhaṃ gate lokuttaravimokkhe. Idaṃ vuttaṃ hoti – bāhirānañhi aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ samāpajjantassa samayopi atthi asamayopi. Maggavimokkhena vimuccanassa samayo vā asamayo vā natthi. Yassa saddhā balavatī, vipassanā ca āraddhā, tassa gacchantassa tiṭṭhantassa nisīdantassa nipajjantassa khādantassa bhuñjantassa maggaphalapaṭivedho nāma na hotīti natthi. Iti maggavimokkhena vimuccanassa samayo vā asamayo vā natthīti heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā imaṃ piṭṭhivaṭṭakaṃ tantiṃ āropesi dhammarājā. Samāpattilābhī puthujjano imāyapi tantiyā aggahitova. Bhajāpiyamāno pana samāpattivikkhambhitānaṃ kilesānaṃ vasena samayavimuttabhāvaṃ bhajeyya.

  2. Kuppadhammākuppadhammaniddesesu – yassa adhigato samāpattidhammo kuppati nassati, so kuppadhammo. Rūpasahagatānanti rūpanimittasaṅkhātena rūpena sahagatānaṃ. Tena saddhiṃ pavattānaṃ na vinā rūpārammaṇānaṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānanti attho. Arūpasahagatānanti rūpato aññaṃ, na rūpanti arūpaṃ. Arūpena sahagatānaṃ tena saddhiṃ pavattānaṃ na vinā arūpārammaṇānaṃ catunnaṃ arūpāvacarajjhānānanti attho. Na nikāmalābhīti pañcahākārehi aciṇṇavasitāya icchitākārena aladdhattā na nikāmalābhī. Appaguṇasamāpattikoti attho. Na akicchalābhīti kicchalābhī dukkhalābhī. Yo āgamanamhi kilese vikkhambhento upacāraṃ pāpento appanaṃ pāpento cittamañjūsaṃ labhanto dukkhena kicchena sasaṅkhārena sappayogena kilamanto taṃ sampadaṃ pāpuṇituṃ sakkoti, so na akicchalābhī nāma. Na akasiralābhīti avipulalābhī. Samāpattiṃ appetvā addhānaṃ pharituṃ na sakkoti. Ekaṃ dve cittavāre vattetvā sahasāva vuṭṭhātīti attho.

Yatthicchakanti yasmiṃ okāse samāpattiṃ appetvā nisīdituṃ icchati. Yadicchakanti kasiṇajjhānaṃ vā ānāpānajjhānaṃ vā brahmavihārajjhānaṃ vā asubhajjhānaṃ vāti yaṃ yaṃ samāpattiṃ appetvā nisīdituṃ icchati. Yāvaticchakanti addhānaparicchedena yattakaṃ kālaṃ icchati. Idaṃ vuttaṃ hoti – yattha yattha yaṃ yaṃ samāpattiṃ yattakaṃ addhānaṃ samāpajjitumpi vuṭṭhātumpi icchati, tattha tattha taṃ taṃ samāpattiṃ tattakaṃ addhānaṃ samāpajjitumpi vuṭṭhātumpi na sakkoti. Candaṃ vā sūriyaṃ vā ulloketvā 『imasmiṃ cande vā sūriye vā ettakaṃ ṭhānaṃ gate vuṭṭhahissāmī』ti paricchinditvā jhānaṃ samāpanno yathāparicchedena vuṭṭhātuṃ na sakkoti, antarāva vuṭṭhāti; samāpattiyā appaguṇatāyāti.

Pamādamāgammāti pamādaṃ paṭicca. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃvidho puggalo kuppadhammoti vuccati. Idaṃ pana aṭṭhasamāpattilābhino puthujjanassa sotāpannassa sakadāgāminoti tiṇṇaṃ puggalānaṃ nāmaṃ. Etesañhi samādhipāribandhakā vipassanāpāribandhakā ca dhammā na suvikkhambhitā, na suvikkhālitā, tena tesaṃ samāpatti nassati parihāyati. Sā ca kho neva sīlabhedena, nāpattivītikkamena. Na garukamokkhadhammo panesa appamattakenapi kiccakaraṇīyena vā vattabhedamattakena vā nassati.

Tatridaṃ vatthu – eko kira thero samāpattiṃ vaḷañjeti. Tasmiṃ piṇḍāya gāmaṃ paviṭṭhe dārakā pariveṇe kīḷitvā pakkamiṃsu. Thero āgantvā 『pariveṇaṃ sammajjitabba』nti cintetvā asammajjitvā vihāraṃ pavisitvā 『samāpattiṃ appessāmī』ti nisīdi. So appetuṃ asakkonto, 『kiṃ nu kho āvaraṇa』nti sīlaṃ āvajjanto appamattakampi vītikkamaṃ adisvā 『vattabhedo nu kho atthī』ti olokento pariveṇassa asammaṭṭhabhāvaṃ ñatvā sammajjitvā pavisitvā nisīdanto samāpattiṃ appentova nisīdi.

  1. Akuppadhammaniddeso vuttapaṭipakkhavaseneva veditabbo. Akuppadhammoti idaṃ pana aṭṭhasamāpattilābhino anāgāmissa ceva khīṇāsavassa cāti dvinnaṃ puggalānaṃ nāmaṃ. Tesañhi samādhipāribandhakā vipassanāpāribandhakā ca dhammā suvikkhambhitā suvikkhālitā; tena tesaṃ bhassasaṅgaṇikārāmādikiccena vā aññena vā yena kenaci attano anurūpena pamādena vītināmentānampi samāpatti na kuppati, na nassati. Sukkhavipassakā pana sotāpannasakadāgāmianāgāmikhīṇāsavā imasmiṃ duke na labbhanti; dukamuttakapuggalā nāma honti. Tasmā satthā attano buddhasubuddhatāya heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā imasmimpi duke saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakehi tantiṃ āropento sabbepi ariyapuggalātiādimāha. Aṭṭhannañhi samāpattīnaṃ kuppanaṃ nassanaṃ bhaveyya, lokuttaradhammassa pana sakiṃ paṭividdhassa kuppanaṃ nassanaṃ nāma natthi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

  2. Parihānadhammāparihānadhammaniddesāpi kuppadhammākuppadhammaniddesavaseneva veditabbā. Kevalañhi idha puggalassa pamādaṃ paṭicca dhammānaṃ parihānampi aparihānampi gahitanti idaṃ pariyāyadesanāmattameva nānaṃ. Sesaṃ sabbattha tādisameva.

  3. Cetanābhabbaniddese – cetanābhabboti cetanāya aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo. Sace anusañcetetīti, sace samāpajjati. Samāpattiñhi samāpajjanto anusañceteti nāma. So na parihāyati, itaro parihāyati.

  4. Anurakkhaṇābhabbaniddese – anurakkhaṇābhabboti anurakkhaṇāya aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo. Sace anurakkhatīti sace anupakāradhamme pahāya upakāradhamme sevanto samāpajjati. Evañhi paṭipajjanto anurakkhati nāma. So na parihāyati, itaro parihāyati.

Ime dvepi samāpattiṃ ṭhapetuṃ thāvaraṃ kātuṃ paṭibalā. Cetanābhabbato pana anurakkhaṇābhabbova balavataro. Cetanābhabbo hi upakārānupakāre dhamme na jānāti. Ajānanto upakāradhamme nudati nīharati, anupakāradhamme sevati. So te sevanto samāpattito parihāyati . Anurakkhaṇābhabbo upakārānupakāre dhamme jānāti. Jānanto anupakāradhamme nudati nīharati, upakāradhamme sevati. So te sevanto samāpattito na parihāyati.

Yathā hi dve khettapālā eko paṇḍurogena sarogo akkhamo sītādīnaṃ, eko arogo sītādīnaṃ saho. Sarogo heṭṭhākuṭiṃ na otarati, rattārakkhaṃ divārakkhaṃ vijahati. Tassa divā sukamorādayo khettaṃ otaritvā sālisīsaṃ khādanti, rattiṃ migasūkarādayo pavisitvā khalaṃ tacchi taṃ viya chetvā gacchanti. So attano pamattakāraṇā puna bījamattampi na labhati. Itaro rattārakkhaṃ divārakkhaṃ na vijahati. So attano appamattakāraṇā ekakarīsato cattāripi aṭṭhapi sakaṭāni labhati.

Tattha sarogakhettapālo viya cetanābhabbo, arogo viya anurakkhaṇābhabbo daṭṭhabbo. Sarogassa attano pamādena puna bījamattassapi alabhanaṃ viya cetanābhabbassa upakārānupakāre dhamme ajānitvā upakāre pahāya anupakāre sevantassa samāpattiyā parihānaṃ. Itarassa attano appamādena ekakarīsamattato catuaṭṭhasakaṭauddharaṇaṃ viya anurakkhaṇābhabbassa upakārānupakāre dhamme jānitvā anupakāre pahāya upakāre sevantassa samāpattiyā aparihānaṃ veditabbaṃ. Evaṃ cetanābhabbato anurakkhaṇābhabbova samāpattiṃ thāvaraṃ kātuṃ balavataroti veditabbo.

  1. Puthujjananiddese – tīṇi saṃyojanānīti diṭṭhisaṃyojanasīlabbataparāmāsasaṃyojanavicikicchāsaṃyojanāni. Etāni hi phalakkhaṇe pahīnāni nāma honti. Ayaṃ pana phalakkhaṇepi na hotīti dasseti. Tesaṃ dhammānanti tesaṃ saṃyojanadhammānaṃ. Maggakkhaṇasmiñhi tesaṃ pahānāya paṭipanno nāma hoti. Ayaṃ pana maggakkhaṇepi na hoti. Ettāvatā vissaṭṭhakammaṭṭhāno thūlabālaputhujjanova idha kathitoti veditabbo.

  2. Gotrabhuniddese – yesaṃ dhammānanti yesaṃ gotrabhuñāṇena saddhiṃ uppannānaṃ paropaṇṇāsakusaladhammānaṃ. Ariyadhammassāti lokuttaramaggassa. Avakkanti hotīti okkanti nibbatti pātubhāvo hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ nibbānārammaṇena ñāṇena sabbaṃ puthujjanasaṅkhaṃ puthujjanagottaṃ puthujjanamaṇḍalaṃ puthujjanapaññattiṃ atikkamitvā ariyasaṅkhaṃ ariyagottaṃ ariyamaṇḍalaṃ ariyapaññattiṃ okkamanato gotrabhūpuggalo nāma vuccati.

  3. Bhayūparataniddese – bhayena uparatoti bhayūparato. Sattapi sekkhā puthujjanā ca bhāyitvā pāpato oramanti pāpaṃ na karonti . Tattha puthujjanā duggatibhayaṃ, vaṭṭabhayaṃ, kilesabhayaṃ, upavādabhayanti cattāri bhayāni bhāyanti. Tesu bhāyitabbaṭṭhena duggatiyeva bhayaṃ duggatibhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tattha puthujjano 『sace tvaṃ pāpaṃ karissasi, cattāro apāyā mukhaṃ vivaritvā ṭhitacchātaajagarasadisā, tesu dukkhaṃ anubhavanto kathaṃ bhavissasī』ti duggatibhayaṃ bhāyitvā pāpaṃ na karoti. Anamataggasaṃsāravaṭṭaṃyeva pana vaṭṭabhayaṃ nāma. Sabbampi akusalaṃ kilesabhayaṃ nāma. Garahā pana upavādabhayaṃ nāma. Tānipi bhāyitvā puthujjano pāpaṃ na karoti. Sotāpannasakadāgāmianāgāmino pana tayo sekkhā duggatiṃ atītattā sesāni tīṇi bhayāni bhāyitvā pāpaṃ na karonti. Maggaṭṭhakasekkhā āgamanavasena vā asamucchinnabhayattā vā bhayūparatā nāma honti. Khīṇāsavo imesu catūsu bhayesu ekampi na bhāyati. So hi sabbaso samucchinnabhayo; tasmā abhayūparatoti vuccati. Kiṃ pana so upavādampi na bhāyatīti? Na bhāyati. Upavādaṃ pana rakkhatīti vattuṃ vaṭṭati. Doṇuppalavāpigāme khīṇāsavatthero viya.

  4. Abhabbāgamananiddese – sammattaniyāmāgamanassa abhabboti abhabbāgamano. Kammāvaraṇenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Vipākāvaraṇenāti ahetukaduhetukapaṭisandhiyā. Assaddhāti buddhadhammasaṅghesu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā. Te ṭhapetvā jambudīpaṃ itaradīpattayavāsino veditabbā. Tesu hi manussā acchandikabhāvaṃ paviṭṭhā nāma. Duppaññāti bhavaṅgapaññārahitā. Abhabbāti appaṭiladdhamaggaphalūpanissayā. Niyāmanti magganiyāmaṃ, sammattaniyāmaṃ. Okkamitunti etaṃ kusalesu dhammesu sammattasaṅkhātaṃ niyāmaṃ okkamituṃ pavisituṃ tattha patiṭṭhātuṃ abhabbā.

  5. Bhabbāgamananiddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Evamimasmiṃ duke ye ca puggalā pañcānantariyakā, ye ca niyatamicchādiṭṭhikā, yehi ca ahetukaduhetukapaṭisandhi gahitā , ye ca buddhādīnaṃ na saddahanti, yesañca kattukamyatāchando natthi, ye ca aparipuṇṇabhavaṅgapaññā, yesañca maggaphalānaṃ upanissayo natthi, te sabbepi sammattaniyāmaṃ okkamituṃ abhabbā, viparītā bhabbāti vuttā.

  6. Niyatāniyataniddese – ānantarikāti āntarikakammasamaṅgino. Micchādiṭṭhikāti niyatamicchādiṭṭhisamaṅgino. Sabbepi hete nirayassa atthāya niyatattā niyatā nāma. Aṭṭha pana ariyapuggalā sammābhāvāya uparūparimaggaphalatthāya ceva anupādāparinibbānatthāya ca niyatattā niyatā nāma. Avasesapuggalā pana anibaddhagatikā. Yathā ākāse khittadaṇḍo pathaviyaṃ patanto 『aggena vā majjhena vā mūlena vā patissatī』ti na ñāyati; evameva 『asukagatiyā nāma nibbattissantī』ti niyamābhāvā aniyatā nāmāti veditabbā. Yā pana uttarakurukānaṃ niyatagatikatā vuttā, na sā niyatadhammavasena. Micchattasammattaniyatadhammāyeva hi niyatā nāma. Tesañca vasenāyaṃ puggalaniyamo kathitoti.

  7. Paṭipannakaniddese – maggasamaṅginoti maggaṭṭhakapuggalā. Te hi phalatthāya paṭipannattā paṭipannakā nāma. Phalasamaṅginoti phalapaṭilābhasamaṅgitāya phalasamaṅgino. Phalapaṭilābhato paṭṭhāya hi te phalasamāpattiṃ asamāpannāpi phale ṭhitāyeva nāma.

  8. Samasīsīniddese – apubbaṃ acarimanti apure apacchā, ekappahārenevāti attho. Pariyādānanti parikkhayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ puggalo samasīsī nāma vuccati. So panesa tividho hoti – iriyāpathasamasīsī, rogasamasīsī, jīvitasamasīsīti. Tattha yo caṅkamantova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā caṅkamantova parinibbāti padumatthero viya; ṭhitakova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā ṭhitakova parinibbāti koṭapabbatavihāravāsītissatthero viya; nisinnova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā nisinnova parinibbāti, nipannova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā nipannova parinibbāti – ayaṃ iriyāpathasamasīsī nāma.

Yo pana ekaṃ rogaṃ patvā antorogeyeva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāti – ayaṃ rogasamasīsī nāma.

Kataro jīvitasamasīsī nāma? 『『Sīsanti terasa sīsāni – palibodhasīsañca taṇhā, vinibandhanasīsañca māno, parāmāsasīsañca diṭṭhi, vikkhepasīsañca uddhaccaṃ, saṃkilesasīsañca avijjā, adhimokkhasīsañca saddhā, paggahasīsañca vīriyaṃ, upaṭṭhānasīsañca sati, avikkhepasīsañca samādhi, dassanasīsañca paññā, pavattasīsañca jīvitindriyaṃ, gocarasīsañca vimokkho, saṅkhārasīsañca nirodho』』ti (paṭi. ma. 1.87). Tattha kilesasīsaṃ avijjaṃ arahattamaggo pariyādiyati. Pavattasīsaṃ jīvitindriyaṃ cuticittaṃ pariyādiyati. Avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ jīvitindriyaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Jīvitindriyapariyādāyakaṃ cittaṃ avijjaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ aññaṃ, jīvitindriyapariyādāyakaṃ cittaṃ aññaṃ. Yassa cetaṃ sīsadvayaṃ samaṃ pariyādānaṃ gacchati, so jīvitasamasīsī nāma.

Kathamidaṃ samaṃ hotīti? Vārasamatāya. Yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti – sotāpattimagge pañca paccavekkhaṇāni, sakadāgāmimagge pañca, anāgāmimagge pañca, arahattamagge cattārīti ekūnavīsatiyā paccavekkhaṇañāṇe patiṭṭhāya bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyati. Imāya vārasamatāya idaṃ ubhayasīsapariyādānaṃ samaṃ hoti nāma. Tenāyaṃ puggalo jīvitasamasīsīti vuccati. Ayameva ca idha adhippeto.

  1. Ṭhitakappīniddese – ṭhito kappoti ṭhitakappo, ṭhitakappo assa atthīti ṭhitakappī. Kappaṃ ṭhapetuṃ samatthoti attho. Uḍḍayhanavelā assāti jhāyanakālo bhaveyya. Neva tāvāti yāva esa maggasamaṅgī puggalo sotāpattiphalaṃ na sacchikaroti, neva tāva kappo jhāyeyya. Jhāyamānopi ajjhāyitvāva tiṭṭheyya. Kappavināso hi nāma mahāvikāro mahāpayogo koṭisatasahassacakkavāḷassa jhāyanavasena mahālokavināso. Ayampi evaṃ mahāvināso tiṭṭheyya vāti vadati. Sāsane pana dharamāne ayaṃ kappavināso nāma natthi. Kappavināse sāsanaṃ natthi. Gatakoṭike hi kāle kappavināso nāma hoti. Evaṃ santepi satthā antarāyābhāvaṃ dīpetuṃ idaṃ kāraṇaṃ āhari – 『『idampi bhaveyya, maggasamaṅgino pana phalassa antarāyo na sakkā kātu』』nti. Ayaṃ pana puggalo kappaṃ ṭhapento kittakaṃ kālaṃ ṭhapeyyāti? Yasmiṃ vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, atha bhavaṅgaṃ āvaṭṭentaṃ manodvārāvajjanaṃ uppajjati. Tato tīṇi anulomāni, ekaṃ gotrabhucittaṃ, ekaṃ maggacittaṃ, dve phalacittāni, pañca paccavekkhaṇañāṇānīti ettakaṃ kālaṃ ṭhapeyya. Imaṃ panatthaṃ bāhirāya āgantukūpamāyapi evaṃ dīpayiṃsu. Sace hi sotāpattimaggasamaṅgissa matthakūpari yojanikaṃ ekagghanaselaṃ tivaṭṭāya rajjuyā bandhitvā olambeyya, ekasmiṃ vaṭṭe chinne dvīhi olambeyya, dvīsu chinnesu ekena olambeyyeva, tasmimpi chinne abbhakūṭaṃ viya ākāse tiṭṭheyya, na tveva tassa puggalassa maggānantaraphalassa antarāyaṃ kareyyāti. Ayaṃ pana dīpanā parittā, purimāva mahantā. Na kevalaṃ pana sotāpattimaggaṭṭhova kappaṃ ṭhapeti, itare maggasamaṅginopi ṭhapentiyeva. Tena bhagavā heṭṭhā gahitañca aggahitañca sabbaṃ saṅkaḍḍhitvā saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakapuggalehi imaṃ tantiṃ āropesi – 『『sabbepi maggasamaṅgino puggalā ṭhitakappino』』ti.

  2. Ariyaniddese – kilesehi ārakattā ariyā. Sadevakena lokena araṇīyattā ariyā. Ariyaṭṭho nāma parisuddhaṭṭhoti parisuddhattāpi ariyā. Sesā aparisuddhatāya anariyā.

  3. Sekkhaniddese – maggasamaṅgino maggakkhaṇe, phalasamaṅgino ca phalakkhaṇe, adhisīlasikkhādikā tissopi sikkhā sikkhantiyevāti sekkhā. Arahatā pana arahattaphalakkhaṇe tisso sikkhā sikkhitā. Puna tassa sikkhanakiccaṃ natthīti asekkhā. Iti satta ariyā sikkhantīti sekkhā. Khīṇāsavā aññassa santike sīlādīnaṃ sikkhitattā sikkhitaasekkhā nāma. Buddhapaccekabuddhā sayambhūtatāya asikkhitaasekkhā nāma. Sesapuggalā neva sikkhanti na sikkhitāti nevasekkhānāsekkhā.

  4. Tevijjaniddese – paṭhamaṃ pubbenivāsadibbacakkhuñāṇāni nibbattetvā pacchā arahattaṃ pattopi, paṭhamaṃ arahattaṃ patvā pacchā pubbenivāsadibbacakkhuñāṇanibbattakopi tevijjoyeva nāma. Suttantakathā pana pariyāyadesanā abhidhammakathā nippariyāyadesanāti imasmiṃ ṭhāne āgamanīyameva dhuraṃ. Tasmā paṭhamaṃ dve vijjā nibbattetvā pacchā arahattaṃ pattova idha adhippeto. Chaḷabhiññepi eseva nayo.

  5. Sammāsambuddhaniddese – pubbe ananussutesūti pacchimabhave saccappaṭivedhato pubbe aññassa kassaci santike assutapubbesu. Tato purimapurimesu pana bhavesu sabbaññubodhisattā buddhasāsane pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā gatapaccāgatavattaṃ āruyha kammaṭṭhānaṃ anulomaṃ gotrabhuṃ āhacca ṭhapenti. Tasmā pacchimabhavasmiṃyeva anācariyakabhāvaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tadā hi tathāgato pūritapāramittā aññassa santike sāmaṃ ananussutesu saṅkhatāsaṅkhatadhammesu 『『idaṃ dukkhaṃ…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』』ti attapaccakkhena ñāṇena cattāri saccāni abhisambujjhati.

Tattha cāti tasmiñca catusaccasambodhisaṅkhāte arahattamagge. Sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvanti sabbaññutaññāṇañceva balesu ca ciṇṇavasībhāvaṃ pāpuṇāti. Buddhānañhi sabbaññutaññāṇassa ceva dasabalañāṇassa ca adhigamanato paṭṭhāya aññaṃ kātabbaṃ nāma natthi. Yathā pana ubhatosujātassa khattiyakumārassa abhisekappattito paṭṭhāya 『idaṃ nāma issariyaṃ anāgata』nti na vattabbaṃ, sabbaṃ āgatameva hoti. Evameva buddhānaṃ arahattamaggassa āgamanato paṭṭhāya 『ayaṃ nāma guṇo na āgato, na paṭividdho, na paccakkho』ti na vattabbo, sabbepi sabbaññuguṇā āgatā paṭividdhā paccakkhakatāva honti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃ pāramīpūraṇasiddhānubhāvena ariyamaggena paṭividdhasabbaññuguṇo puggalo sammāsambuddhoti vuccati.

  1. Paccekabuddhaniddesepi – pubbe ananussutesūti pade pubbe vuttanayeneva attho veditabbo. Paccekabuddhopi hi pacchimabhave anācariyako attukkaṃsikañāṇeneva paṭividdhasacco sabbaññutaññāṇañceva balesu ca ciṇṇavasībhāvaṃ na pāpuṇāti.

  2. Ubhatobhāgavimuttaniddese – aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharatīti aṭṭha samāpattiyo sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharati. Paññāya cassa disvāti vipassanāpaññāya saṅkhāragataṃ, maggapaññāya cattāri saccāni passitvā cattāropi āsavā khīṇā honti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo ubhatobhāgavimutto nāmāti vuccati. Ayañhi dvīhi bhāgehi dve vāre vimuttoti ubhatobhāgavimutto. Tatrāyaṃ theravādo – tipiṭakacūḷanāgatthero tāva āha – 『『samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena, maggena samucchedavimokkhena vimuttoti ubhatobhāgehi dve vāre vimutto』』ti. Tipiṭakamahādhammarakkhitatthero 『『nāmanissitako eso』』ti vatvā –

『『Accī yathā vātavegena khittā, (upasīvāti bhagavā;)

Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ;

Evaṃ munī nāmakāyā vimutto,

Atthaṃ paleti na upeti saṅkha』』nti. (su. ni. 1080);

Vatvā suttaṃ āharitvā 『『nāmakāyato ca rūpakāyato ca suvimuttattā ubhatobhāgavimutto』』ti āha. Tipiṭakacūḷābhayatthero panāha – 『『samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena ekavāraṃ vimutto maggena samucchedavimokkhena ekavāraṃ vimuttoti ubhatobhāgavimutto』』ti. Ime pana tayopi therā paṇḍitā, 『tiṇṇampi vāde kāraṇaṃ dissatī』ti tiṇṇampi vādaṃ tantiṃ katvā ṭhapayiṃsu.

Saṅkhepato pana arūpasamāpattiyā rūpakāyato vimutto, maggena nāmakāyato vimuttoti ubhohi bhāgehi vimuttattā ubhatobhāgavimutto. So catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pattānaṃ catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya arahattaṃ pattassa anāgāmino ca vasena pañcavidho hoti. Tattha purimā cattāro samāpattisīsaṃ nirodhaṃ na samāpajjantīti pariyāyena ubhatobhāgavimuttā nāma. Aṭṭhasamāpattilābhī anāgāmī taṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattoti nippariyāyena ubhatobhāgavimuttaseṭṭho nāma. Nanu ca arūpāvacarajjhānampi upekkhācittekaggatāhi duvaṅgikaṃ rūpāvacaracatutthajjhānampi, tasmā tampi padaṭṭhānaṃ katvā arahattaṃ pattena ubhatobhāgavimuttena bhavitabbanti? Na bhavitabbaṃ. Kasmā? Rūpakāyato avimuttattā. Tañhi kilesakāyatova vimuttaṃ, na rūpakāyato; tasmā tato vuṭṭhāya arahattaṃ patto ubhatobhāgavimutto nāma na hoti . Arūpāvacaraṃ pana nāmakāyato ca vimuttaṃ rūpakāyato cāti tadeva pādakaṃ katvā arahattaṃ patto ubhatobhāgavimutto hotīti veditabbo.

  1. Paññāvimuttaniddese – paññāya vimuttoti paññāvimutto. So sukkhavipassako catūhi jhānehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattā cattāro cāti pañcavidho hoti. Etesu hi ekopi aṭṭhavimokkhalābhī na hoti. Teneva na heva kho aṭṭha vimokkhetiādimāha. Arūpāvacarajjhānesu pana ekasmiṃ sati ubhatobhāgavimuttoyeva nāma hotīti.

  2. Kāyasakkhiniddese – ekacce āsavāti heṭṭhimamaggattayavajjhā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo kāyasakkhīti vuccati. So hi phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti kāyasakkhī. Jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati, pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikarotītipi kāyasakkhī. So sotāpattiphalaṭṭhaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggaṭṭhā chabbidho hoti.

  3. Diṭṭhippattaniddese – idaṃ dukkhanti idaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ dukkhaṃ, na ito uddhaṃ dukkhaṃ. Dukkhasamudayādīsupi eseva nayo. Yathābhūtaṃ pajānātīti ṭhapetvā taṇhaṃ pañcupādānakkhandhe 『dukkhasacca』nti yāthāvasarasato pajānāti. Taṇhā pana dukkhaṃ janeti nibbatteti, pabhāveti, tato taṃ dukkhaṃ samudeti; tasmā naṃ ayaṃ 『dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Yasmā pana idaṃ dukkhañca samudayo ca nibbānaṃ patvā nirujjhanti vūpasammanti appavattiṃ gacchanti; tasmā naṃ 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ariyo pana aṭṭhaṅgiko maggo, taṃ dukkhanirodhaṃ gacchati; tena taṃ 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ettāvatā nānākkhaṇe saccavavatthānaṃ dassitaṃ. Idāni ekakkhaṇe dassetuṃ tathāgatappaveditātiādimāha. Tattha tathāgatappaveditāti mahābodhimaṇḍe nisīdatvā tathāgatena paṭividdhā viditā pākaṭīkatā. Dhammāti catusaccadhammā. Vodiṭṭhā hontīti sudiṭṭhā honti. Vocaritāti sucaritā. Tesu anena paññā suṭṭhu carāpitā hotīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo diṭṭhippattoti vuccati. Ayañhi diṭṭhantaṃ patto. 『『Dukkhā saṅkhārā, sukho nirodho』』ti ñāṇaṃ hoti . Diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ passitaṃ paññāyāti diṭṭhappatto. Ayampi kāyasakkhī viya chabbidhova hoti.

  4. Saddhāvimuttaniddese – no ca kho yathā diṭṭhippattassāti yathā diṭṭhippattassa āsavā parikkhīṇā, na evaṃ saddhāvimuttassāti attho. Kiṃ pana nesaṃ kilesappahāne nānattaṃ atthīti? Natthi. Atha kasmā saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇātīti? Āgamanīyanānattena. Diṭṭhippato hi āgamanamhi kilese vikkhambhento appadukkhena appakasirena akilamantova vikkhambhetuṃ sakkoti. Saddhāvimutto pana dukkhena kasirena kilamanto hutvā vikkhambhetuṃ sakkoti, tasmā diṭṭhippattaṃ na pāpuṇāti. Apica nesaṃ paññāyapi nānattaṃ atthiyeva. Diṭṭhippattassa hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇaṃ tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā vahati. Saddhāvimuttassa vipassanāñāṇaṃ no tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā vahati, tasmāpi so diṭṭhippattaṃ na pāpuṇāti.

Yathā hi dvīsu taruṇesu sippaṃ dassentesu ekassa hatthe tikhiṇo asi, ekassa kuṇṭho. Tikhiṇena asinā kadalī chijjamānā saddaṃ na karoti. Kuṇṭhena asinā chijjamānā 『kaṭakaṭā』ti saddaṃ karoti. Tattha tikhiṇena asinā saddaṃ akarontiyā eva kadaliyā chedanaṃ viya diṭṭhippattassa tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇassa tikhiṇasūravippasannabhāvo. Kuṇṭhena asinā saddaṃ karontiyāpi kadaliyā chedanaṃ viya saddhāvimuttassa tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇassa atikhiṇaasūraappasannabhāvo veditabbo. Imaṃ pana nayaṃ 『no』ti paṭikkhipitvā, āgamanīyanānatteneva saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇātīti sanniṭṭhānaṃ kataṃ.

Āgamaṭṭhakathāsu pana vuttaṃ – 『『etesu hi saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggakkhaṇe saddahantassa viya okappentassa viya adhimuccantassa viya ca kilesakkhayo hoti. Diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggakkhaṇe kilesacchedakañāṇaṃ adandhaṃ tikhiṇaṃ sūraṃ hutvā vahati. Tasmā yathā nāma atikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ na maṭṭhaṃ hoti, asi na sīghaṃ vahati, saddo suyyati, balavataro vāyāmo kātabbo hoti ; evarūpā saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā. Yathā pana sunisiteneva asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ hoti, asi sīghaṃ vahati, saddo na suyyati, balavavāyāmakiccaṃ na hoti; evarūpā diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggabhāvanā veditabbā』』ti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo saddhāvimuttoti vuccati. Ayañhi saddahanto vimuttoti saddhāvimutto. Ayampi kāyasakkhī viya chabbidhova hoti.

  1. Dhammānusārīniddese – paṭipannassāti iminā sotāpattimaggaṭṭho dassito. Adhimattanti balavaṃ. Paññaṃ vāhetīti paññāvāhī. Paññā imaṃ puggalaṃ vahatīti paññāvāhītipi vuttaṃ hoti. Paññāpubbaṅgamanti paññaṃ purecārikaṃ katvā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo dhammānusārīti vuccati. So hi paññāsaṅkhātena dhammena sarati anussaratīti dhammānusārī. Sotāpattimaggaṭṭhassevetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte diṭṭhippatto nāma hoti.

  2. Saddhānusārīniddesepi – saddhaṃ vāhetīti saddhāvāhī. Saddhā imaṃ puggalaṃ vahatīti saddhāvāhītipi vuttameva. Saddhāpubbaṅgamanti saddhaṃ purecārikaṃ katvā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo saddhānusārīti vuccati. So hi saddhāya sarati. Anussaratīti saddhānusārī. Sotāpattimaggaṭṭhassevetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte saddhāvimutto nāma hoti. Lokuttaradhammañhi nibbattentānaṃ dve dhurāni nāma, dve abhinivesā nāma, dve sīsāni nāma. Tattha saddhādhuraṃ paññādhuranti – dve dhurāni nāma. Eko pana bhikkhu samathābhinivesena abhinivisati, eko vipassanābhinivesenāti – ime dve abhinivesā nāma. Eko ca matthakaṃ pāpuṇanto ubhatobhāgavimutto hoti, eko paññāvimuttoti – imāni dve sīsāni nāma. Ye keci hi lokuttaradhammaṃ nibbattenti, sabbe te ime dve dhamme dhuraṃ katvā imesu dvīsu ṭhānesu abhinivisitvā imehi dvīhi ṭhānehi vimuccanti. Tesu yo bhikkhu aṭṭhasamāpattilābhī paññaṃ dhuraṃ katvā samathavasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, so sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu kāyasakkhī nāma. Arahattaphale patte ubhatobhāgavimutto nāma.

Aparo paññameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayampi sotāpattimaggakkhaṇeyeva dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu diṭṭhippatto nāma. Arahatte patte paññāvimutto nāma. Idha dve nāmāni apubbāni, tāni purimehi saddhiṃ pañca honti. Aparo aṭṭhasamāpattilābhī saddhaṃ dhuraṃ katvā samādhivasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti – ayaṃ sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma. Parato chasu ṭhānesu kāyasakkhīyeva nāma. Arahatte patte ubhatobhāgavimuttoyeva nāma. Idha ekameva nāmaṃ apubbaṃ. Tena saddhiṃ purimāni pañca cha honti. Aparo saddhameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Ayampi sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma. Parato chasu ṭhānesu saddhāvimutto nāma. Arahatte patte paññāvimutto nāma. Idhāpi ekameva nāmaṃ apubbaṃ. Tena saddhiṃ purimāni cha satta honti. Ime satta puggalā loke aggadakkhiṇeyyā nāmāti.

  1. Sattakkhattuparamaniddese – sattakkhattunti sattavāre. Sattakkhattuparamā bhavūpapatti attabhāvaggahaṇaṃ assa, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti sattakkhattuparamo. Sotāpanno hotīti ettha sototi ariyamaggo, tena samannāgato sotāpanno nāma. Yathāha –

『『Soto sototi hidaṃ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, sototi? Ayameva hi, bhante, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhīti. Sotāpanno sotāpannoti, hidaṃ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, sotāpannoti? Yo hi, bhante, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṃ vuccati sotāpanno, svāyaṃ āyasmā evaṃnāmo evaṃgotto iti vā』』ti (saṃ. ni. 5.1001).

Evaṃ maggakkhaṇepi sotāpanno nāma hoti. Idha pana maggena phalassa nāmaṃ dinnanti phalakkhaṇe sotāpanno adhippeto.

Avinipātadhammoti vinipātasaṅkhātaṃ apāyaṃ upapattivasena anāgamanasabhāvo. Niyatoti magganiyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti bujjhanakabhāvaparāyaṇo. So hi paṭiladdhamaggena bujjhatīti sambodhiparāyaṇo. Upari tīhi maggehi avassaṃ bujjhissatīti sambodhiparāyaṇo. Deve ca manusse cāti devalokañca manussalokañca. Sandhāvitvā saṃsaritvāti paṭisandhivasena aparāparaṃ gantvā. Dukkhassantaṃ karotīti vaṭṭadukkhassa pariyantaṃ parivaṭumaṃ karoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo sattakkhattuparamo nāma vuccati. Ayaṃ pana kālena devalokassa kālena manussalokassa vasena missakabhavena kathitoti veditabbo.

  1. Kolaṃkolaniddese – kulato kulaṃ gacchatīti kolaṃkolo. Sotāpattiphalasacchikiriyato hi paṭṭhāya nīce kule upapatti nāma natthi, mahābhogakulesuyeva nibbattatīti attho. Dve vā tīṇi vā kulānīti devamanussavasena dve vā tayo vā bhave. Iti ayampi missakabhaveneva kathito. Desanāmattameva cetaṃ – 『dve vā tīṇi vā』ti. Yāva chaṭṭhabhavā saṃsarantopi pana kolaṃkolova hoti.

  2. Ekabījiniddese – khandhabījaṃ nāma kathitaṃ. Yassa hi sotāpannassa ekaṃyeva khandhabījaṃ atthi, ekaṃ attabhāvaggahaṇaṃ, so ekabījī nāma. Mānusakaṃ bhavanti idaṃ panettha desanāmattameva. Devabhavaṃ nibbattetītipi pana vattuṃ vaṭṭatiyeva. Bhagavatā gahitanāmavaseneva cetāni etesaṃ nāmāni. Ettakaṃ ṭhānaṃ gato sattakkhattuparamo nāma hoti, ettakaṃ kolaṃkolo, ettakaṃ ekabījīti bhagavatā etesaṃ nāmaṃ gahitaṃ. Niyamato pana ayaṃ sattakkhattuparamo, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ ekabījīti natthi.

Ko pana tesaṃ etaṃ pabhedaṃ niyametīti? Keci tāva therā 『pubbahetu niyametī』ti vadanti, keci 『paṭhamamaggo』, keci 『upari tayo maggā』, keci 『tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā』ti. Tattha 『pubbahetu niyametī』ti vāde 『paṭhamamaggassa upanissayo kato nāma hoti, upari tayo maggā nirupanissayā uppannā』ti vacanaṃ āpajjati. 『Paṭhamamaggo niyametī』ti vāde upari tiṇṇaṃ maggānaṃ niratthakatā āpajjati. 『Upari tayo maggā niyamentī』ti vāde 『aṭṭhamamagge anuppanneyeva upari tayo maggā uppannā』ti āpajjati. 『Tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā niyametī』ti vādo pana yujjati. Sace hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā balavatī hoti, ekabījī nāma hoti; tato mandatarāya kolaṃkolo; tato mandatarāya sattakkhattuparamoti.

Ekacco hi sotāpanno vaṭṭajjhāsayo hoti, vaṭṭābhirato, punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva vicarati sandissati. Anāthapiṇḍiko seṭṭhi, visākhā upāsikā, cūḷarathamahārathā devaputtā, anekavaṇṇo devaputto, sakko devarājā, nāgadatto devaputtoti ime hi ettakā janā vaṭṭajjhāsayā vaṭṭābhiratā ādito paṭṭhāya cha devaloke sodhetvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbāyissanti, ime idha na gahitā. Na kevalañcime; yopi manussesuyeva sattakkhattuṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, yopi devaloke nibbatto devesuyeva sattakkhattuṃ aparāparaṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, imepi idha na gahitā. Missakabhavavaseneva panettha sattakkhattuparamakolaṃkolā mānusakabhavanibbattakoyeva ca ekabījī gahitoti veditabbo. Tattha ekeko dukkhāpaṭipadādivasena catubbidhabhāvaṃ āpajjati. Saddhādhureneva cattāro sattakkhattuparamā, cattāro kolaṃkolā, cattāro ekabījinoti dvādasa honti. Sace paññāya sakkā nibbattetuṃ, 『ahaṃ lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattessāmī』ti evaṃ paññaṃ dhuraṃ katvā sattakkhattuparamādibhāvaṃ pattāpi paṭipadāvasena dvādasevāti ime catuvīsati sotāpannā ihaṭṭhakanijjhānikavaseneva imasmiṃ ṭhāne kathitāti veditabbā.

  1. Sakadāgāminiddese – paṭisandhivasena sakiṃ āgacchatīti sakadāgāmī. Sakidevāti ekavāraṃyeva. Imaṃ lokaṃ āgantvāti iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva parinibbāyati, ekacco idha patvā devaloke parinibbāyati, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāyati, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāyati – ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyati – ayaṃ ekova idha gahitoti veditabbo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ lokuttarakusalaniddese vuttameva. Imassa pana sakadāgāmino ekabījinā saddhiṃ kiṃ nānākaraṇanti? Ekabījissa ekāva paṭisandhi, sakadāgāmissa dve paṭisandhiyo – idaṃ nesaṃ nānākaraṇanti.

  2. Anāgāminiddese – orambhāgiyānaṃ saṃyojanānanti oraṃ vuccati kāmadhātu. Yassa imāni pañca bandhanāni appahīnāni honti, so bhavagge nibbattopi gilitabaḷiso maccho viya dīghasuttakena pāde baddhakāko viya tehi bandhanehi ākaḍḍhiyamāno kāmadhātuyaṃyeva pavattatīti pañca bandhanāni orambhāgiyānīti vuccanti. Heṭṭhābhāgiyāni heṭṭhākoṭṭhāsikānīti attho. Parikkhayāti tesaṃ bandhanānaṃ parikkhayena. Opapātikoti upapātayoniko. Imināssa gabbhaseyyā paṭikkhittā. Tattha parinibbāyīti tattha suddhāvāsaloke parinibbāyitā. Anāvattidhammo tasmā lokāti paṭisandhiggahaṇavasena tasmā lokā idha anāvattanasabhāvo. Buddhadassanatheradassanadhammassavanānaṃ panatthāyassa āgamanaṃ anivāritaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃvidho puggalo paṭisandhivasena puna anāgamanato anāgāmī nāma vuccati.

  3. Antarāparinibbāyiniddese – upapannaṃ vā samanantarāti upapannasamanantarā vā hutvā. Appattaṃ vā vemajjhaṃ āyuppamāṇanti āyuppamāṇaṃ vemajjhaṃ appattaṃ vā hutvā ariyamaggaṃ sañjanetīti attho. Vāsaddavikappato pana vemajjhaṃ pattantipi attho veditabbo. Evaṃ tayo antarāparinibbāyino siddhā honti. Upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānanti upari pañcannaṃ uddhambhāgiyasaṃyojanānaṃ aṭṭhannaṃ vā kilesānaṃ. Pahānāyāti etesaṃ pajahanatthāya maggaṃ sañjaneti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo āyuvemajjhassa antarāyeva parinibbāyanato antarāparinibbāyīti vuccati.

  4. Upahaccaparinibbāyiniddese – atikkamitvā vemajjhaṃ āyuppamāṇanti āyuppamāṇaṃ vemajjhaṃ atikkamitvā. Upahacca vā kālakiriyanti upagantvā kālakiriyaṃ. Āyukkhayassa āsanne ṭhatvāti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo avihesu tāva kappasahassappamāṇassa āyuno pañcakappasatasaṅkhātaṃ vemajjhaṃ atikkamitvā chaṭṭhe vā kappasate sattamaṭṭhamanavamānaṃ vā aññatarasmiṃ dasameyeva vā kappasate ṭhatvā arahattaṃ patvā kilesaparinibbānena parinibbāyanato upahaccaparinibbāyīti vuccati.

  5. Asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyiniddesesu – asaṅkhārena appadukkhena adhimattapayogaṃ akatvāva kilesaparinibbānena parinibbānadhammoti asaṅkhāraparinibbāyī. Sasaṅkhārena dukkhena kasirena adhimattapayogaṃ katvāva kilesaparinibbānena parinibbāyanadhammoti sasaṅkhāraparinibbāyī.

  6. Uddhaṃsotaniddese – uddhaṃ vāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotaṃ vāti uddhaṃsoto. Uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti uddhaṃsoto. Akaniṭṭhaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī. Avihā cuto atappaṃ gacchatītiādīsu avihe kappasahassaṃ vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā atappaṃ gacchati. Tatrāpi dve kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā sudassaṃ gacchati. Tatrāpi cattāri kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā sudassiṃ gacchati. Tatrāpi aṭṭha kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā akaniṭṭhaṃ gacchati. Tattha vasanto ariyamaggaṃ sañjanetīti attho.

Imesaṃ pana anāgāmīnaṃ pabhedajānanatthaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīcatukkaṃ veditabbaṃ. Tattha yo avihato paṭṭhāya cattāro devaloke sodhetvā akaniṭṭhaṃ gantvā parinibbāyati ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana heṭṭhā tayo devaloke sodhetvā sudassīdevaloke ṭhatvā parinibbāyati – ayaṃ uddhaṃsoto, na akaniṭṭhagāmī nāma . Yo pana ito akaniṭṭhameva gantvā parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto, akaniṭṭhagāmī nāma . Yo pana heṭṭhā catūsu devalokesu tattha tattheva parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto, na akaniṭṭhagāmī nāmāti. Evamete aṭṭhacattālīsa anāgāmino honti.

Kathaṃ? Avihe tāva tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsoto te asaṅkhāraparinibbāyino pañca, sasaṅkhāraparinibbāyino pañcāti dasa honti. Tathā atappāsudassāsudassīsūti cattāro dasakā cattālīsaṃ. Akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto natthi. Tayo pana antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī. Te asaṅkhāraparinibbāyino cattāro, sasaṅkhāraparinibbāyino cattāroti aṭṭha. Evaṃ aṭṭhacattālīsaṃ honti.

Te sabbepi papaṭikopamāya dīpitā – divasaṃ santattānampi hi ārakaṇṭakavipphalikanakhacchedanānaṃ ayomukhe haññamāne papaṭikā uppajjitvāva nibbāyati – evarūpo paṭhamo antarāparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Uppannasamanantarāva kilesaparinibbānena parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā nibbāyati – evarūpo dutiyo antarāparinibbāyī daṭṭhabbo. Kasmā? Vemajjhaṃ appatvā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā nivattamānā pathaviyaṃ anupahaccatalā hutvā parinibbāyati – evarūpo tatiyo antarāparinibbāyī daṭṭhabbo. Kasmā? Vemajjhaṃ patvā anupahacca parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā pathaviyaṃ patitvā upahaccatalā hutvā nibbāyati – evarūpo upahaccaparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Kālakiriyaṃ upagantvā āyugatiṃ khepetvā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā paritte tiṇakaṭṭhe patitvā taṃ parittaṃ tiṇakaṭṭhaṃ jhāpetvā nibbāyati – evarūpo asaṅkhāraparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Appayogena lahusāya gatiyā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā vipule tiṇakaṭṭhapuñje patitvā taṃ vipulaṃ tiṇakaṭṭhapuñjaṃ jhāpetvā nibbāyati – evarūpo sasaṅkhāraparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Sappayogena alahusāya gatiyā parinibbāyanato. Aparā mahantesu tiṇakaṭṭhapuñjesu patati, tattha mahantesu tiṇakaṭṭhapuñjesu jhāyamānesu vītaccitaṅgāro vā jālā vā uppatitvā kammārasālaṃ jhāpetvā gāmanigamanagararaṭṭhaṃ jhāpetvā samuddantaṃ patvā nibbāyati – evarūpo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī daṭṭhabbo. Kasmā? Anekabhavabījavipphāraṃ phussa phussa byantīkatvā parinibbāyanato. Yasmā pana ārakaṇṭakādibhedaṃ khuddakampi mahantampi ayokapālameva, tasmā sutte sabbavāresu ayokapālantveva vuttaṃ (a. ni. 7.55). Yathāha –

『『Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – 『no cassa, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissati, yadatthi yaṃ bhūtaṃ, taṃ pajahāmī』』』ti upekkhaṃ paṭilabhati. So bhave na rajjati, sambhave na rajjati, atthuttari padaṃ santaṃ sammappaññāya passati. Tañca khvassa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā nibbāyeyya; evameva kho , bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā anupahacca talaṃ nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… upahaccaparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā upahacca talaṃ nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… upahaccaparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā paritte tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva parittaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā vipule tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya…pe… tameva vipulaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā mahante tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya…pe… tameva mahantaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā gacchampi daheyya, dāyampi daheyya , gacchampi dahitvā dāyampi dahitvā haritantaṃ vā pathantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā ramaṇīyaṃ vā bhūmibhāgaṃ āgamma anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī』』ti (a. ni. 7.55).

41-44. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannādiniddesā uttānatthāva. Ayaṃ vuccati puggalo arahāti ettha pana dvādasa arahanto veditabbā. Kathaṃ? Tayo hi vimokkhā – suññato, animitto, appaṇihitoti. Tattha suññatavimokkhena vimuttakhīṇāsavo paṭipadāvasena catubbidho hoti; tathā animittaappaṇihitavimokkhehīti – evaṃ dvādasa arahanto veditabbā. Iti ime dvādasa arahanto viya dvādaseva sakadāgāmino, catuvīsati sotāpannā, aṭṭhacattālīsa anāgāminoti ettakā puggalā ito muccitvā bahiddhā nuppajjanti, imasmiññeva sabbaññubuddhasāsane uppajjantīti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

  1. Dukaniddesavaṇṇanā

  2. Dukaniddese kodhanoti kujjhanasīlo mahākodho. Evaṃ puggalaṃ pucchitvāpi dhammena puggalaṃ dassetuṃ tattha katamo kodhotiādimāha. Upanāhīniddesādīsupi eseva nayo. Kodho kujjhanātiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Tathā upanāhīniddesādīsu pubbakālaṃ kodhotiādīni. Ayaṃ kodho appahīnoti ayaṃ ettako kodho vikkhambhanappahānena vā tadaṅgappahānena vā samucchedappahānena vā appahīno. Parato upanāhādīsupi eseva nayo.

  3. Ahirikaniddesādīsu – iminā ahirikenāti iminā evaṃpakārena ahirikadhammena samannāgato. Iminā anottappenātiādīsupi eseva nayo.

63.Ajjhattasaṃyojanoti ajjhattabandhano. Bahiddhāsaṃyojanoti bahiddhābandhano. Te ubhopi vacchakasālūpamāya dīpetabbā. Vacchakasālāya hi anto baddho antoyeva sayitavacchako viya idhaṭṭhakasotāpannasakadāgāmino. Tesañhi bandhanampi idheva, sayampi idheva. Anto baddho pana bahi sayitavacchako viya rūpārūpabhave sotāpannasakadāgāmino. Tesañhi bandhanameva idha, sayaṃ pana brahmaloke ṭhitā. Bahi baddho bahi sayitavacchako viya rūpārūpabhave anāgāmī. Tassa hi bandhanampi bahiddhā, sayampi bahiddhāva. Bahi baddho pana antosayitavacchako viya idhaṭṭhakaanāgāmī. Tassa hi bandhanaṃ rūpārūpabhavesu, sayaṃ pana idha ṭhito.

  1. Akkodhananiddesādīsu – pahīnoti vikkhambhanappahānena vā, tadaṅgappahānena vā, samucchedappahānena vā pahīno.

  2. Dullabhaniddese – dullabhāti na sulabhā. Pubbakārīti paṭhamameva kārako. Katavedīti kataṃ vedeti, viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Te agāriyānagāriyehi dīpetabbā. Agāriyesu hi mātāpitaro pubbakārino nāma. Puttadhītaro pana mātāpitaro paṭijaggantā abhivādanādīni tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Anagāriyesu ācariyupajjhāyā pubbakārino nāma. Antevāsikasaddhivihārikā ācariyupajjhāye paṭijaggantā abhivādanādīni tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Tesaṃ āvibhāvatthāya upajjhāyaposakasoṇattherādīnaṃ vatthūni kathetabbāni.

Aparo nayo – parena akateyeva upakāre attani kataṃ upakāraṃ anapekkhitvā kārako pubbakārī, seyyathāpi mātāpitaro ceva ācariyupajjhāyā ca. So dullabho; sattānaṃ taṇhābhibhūtattā. Parena katassa upakārassa anurūpappavattiṃ attani kataṃ upakāraṃ upakārato jānanto, vediyanto, kataññukatavedī. Seyyathāpi mātāpituācariyupajjhāyesu sammā paṭipanno. Sopi dullabho; sattānaṃ avijjābhibhūtattā.

Apica – akāraṇavacchalo pubbakārī, sakāraṇavacchalo kataññukatavedī. 『Karissati me』ti evamādikāraṇanirapekkhakiriyo pubbakārī. 『Karissati me』ti evamādikāraṇasāpekkhakiriyo kataññukatavedī. Tamojotiparāyaṇo pubbakārī, jotijotiparāyaṇo kataññukatavedī. Desetā pubbakārī, paṭipajjitā kataññukatavedī. Sadevake loke arahaṃ sammāsambuddho pubbakārī, ariyasāvako kataññukatavedīti. Dukanipātaṭṭhakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 2.2.120) pana – 『『『pubbakārī』ti paṭhamaṃ upakārassa kārako, 『kataññukatavedī』ti tena kataṃ ñatvā pacchā kārako. Tesu pubbakārī iṇaṃ demīti saññaṃ karoti, pacchākārako 『iṇaṃ jīrāpemī』ti saññaṃ karotī』』ti ettakameva vuttaṃ.

  1. Duttappayaniddese – duttappayāti atappayā, na sakkā kenaci tappetuṃ. Yo hi upaṭṭhākakulaṃ vā ñātikulaṃ vā nissāya vasamāno cīvare jiṇṇe tehi dinnaṃ cīvaraṃ nikkhipati, na paribhuñjati. Punappunaṃ dinnampi gahetvā nikkhipateva. Yo ca teneva nayena laddhaṃ laddhaṃ vissajjeti parassa deti. Punappunaṃ laddhampi tatheva karoti. Ime dve puggalā sakaṭehipi paccaye upanentena tappetuṃ na sakkāti duttappayā nāma.

  2. Sutappayaniddese – na vissajjetīti attano akatvā parassa na deti. Atireke pana sati na nikkhipati parassa deti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo pana bhikkhu upaṭṭhākakulā vā ñātikulā vā jiṇṇacīvaro sāṭakaṃ labhitvā cīvaraṃ katvā paribhuñjati, na nikkhipati; aggaḷaṃ datvā pārupantopi puna diyyamāne sahasā na paṭiggaṇhāti. Yo ca laddhaṃ laddhaṃ attanā paribhuñjati, paresaṃ na deti. Ime dvepi sukhena sakkā tappetunti sutappayā nāmāti.

86.Āsavāti kilesā. Na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyatīti na kukkuccāyitabbayuttakaṃ kukkuccāyati. Sūkaramaṃsaṃ labhitvā acchamaṃsanti kukkuccāyati, migamaṃsaṃ, labhitvā dīpimaṃsanti kukkuccāyati. Kāle santeyeva 『kālo natthī』ti, appavāretvāva 『pavāritosmī』ti, patte rajasmiṃ apatiteyeva 『patita』nti, attānaṃ uddissa macchamaṃse akateyeva 『maṃ uddissa kata』nti kukkuccāyati. Kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyatīti kukkuccāyitabbayuttakaṃ na kukkuccāyati. Acchamaṃsaṃ labhitvā sūkaramaṃsanti na kukkuccāyati…pe… attānaṃ uddissa macchamaṃse kate 『maṃ uddissa kata』nti na kukkuccāyati . Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana – 『『『na kukkuccāyitabba』nti saṅghabhogassa apaṭṭhapanaṃ avicāraṇaṃ na kukkuccāyitabbaṃ nāma, taṃ kukkuccāyati. 『Kukkuccāyitabba』nti tasseva paṭṭhapanaṃ vicāraṇaṃ, taṃ na kukkuccāyatī』』ti ettakameva vuttaṃ. Imesanti imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ subhūmiyaṃ tiṇalatādīni viya rattimpi divāpi āsavā vaḍḍhantiyeva. Sukkapakkhe kappiyamaṃsaṃ labhitvā kappiyamaṃsantveva gaṇhanto na kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati nāmāti iminā nayena attho veditabbo.

88.Hīnādhimuttoti hīnajjhāsayo. Dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo.

89.Paṇītādhimuttoti paṇītajjhāsayo. Kalyāṇadhammoti bhaddakadhammo, sucidhammo, sundaradhammo.

90.Tittoti suhito pariyosito. Tappetāti aññesampi tittikaro. Paccekasambuddhā ye ca tathāgatasāvakāti ettha paccekabuddhā navahi lokuttaradhammehi sayaṃ tittā paripuṇṇā. Aññe pana tappetuṃ na sakkonti. Tesañhi dhammakathāya abhisamayo na hoti. Sāvakānaṃ pana dhammakathāya aparimāṇānampi devamanussānaṃ abhisamayo hoti. Evaṃ santepi yasmā pana te dhammaṃ desentā na attano vacanaṃ katvā kathenti, buddhānaṃ vacanaṃ katvā kathenti. Sotuṃ nisinnaparisāpi 『ayaṃ bhikkhu na attanā paṭividdhadhammaṃ katheti, buddhehi paṭividdhadhammaṃ kathetī』ti cittīkāraṃ karoti. Iti so cittīkāro buddhānaṃyeva hoti. Evaṃ tattha sammāsambuddhova tappetā nāma. Yathā hi 『asukassa nāma idañcidañca dethā』ti raññā āṇattā kiñcāpi ānetvā denti, atha kho rājāva tattha dāyako. Yehipi laddhaṃ hoti, te 『raññā amhākaṃ ṭhānantaraṃ dinnaṃ, issariyavibhavo dinno』tveva gaṇhanti, na rājapurisehīti. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

  1. Tikaniddesavaṇṇanā

  2. Tikaniddese – dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo. Sīlavipattiyā vā dussīlo, diṭṭhivipattiyā pāpadhammo . Kāyavacīsaṃvarabhedena dussīlo, sesasaṃvarabhedena pāpadhammo. Asuddhapayogatāya dussīlo, asuddhāsayatāya pāpadhammo. Kusalasīlavirahena dussīlo; akusalasīlasamannāgamena pāpadhammo. Asucīti asucīhi kāyakammādīhi samannāgato. Saṅkassarasamācāroti saṅkāya parehi saritabbasamācāro. Kiñcideva asāruppaṃ disvā 『idaṃ iminā kataṃ bhavissatī』ti evaṃ parehi āsaṅkanīyasamācāro, attanoyeva vā saṅkāya saritabbasamācāro – sāsaṅkasamācāroti attho. Tassa hi divāṭṭhānādīsu sannipatitvā kiñcideva mantayante bhikkhū disvā 『ime ekato hutvā mantenti, kacci nu kho mayā katakammaṃ jānitvā mantentī』ti evaṃ sāsaṅkasamācāro hoti.

Paṭicchannakammantoti paṭicchādetabbayuttakena pāpakammena samannāgato. Assamaṇo samaṇapaṭiññoti assamaṇo hutvāva samaṇapatirūpakatāya 『samaṇo aha』nti evaṃ paṭiñño. Abrahmacārī brahmacāripaṭiññoti aññe brahmacārino sunivatthe supārute sumbhakapattadhare gāmanigamajanapadarājadhānīsu piṇḍāya caritvā jīvikaṃ kappente disvā sayampi tādisena ākārena tathā paṭipajjanato 『ahaṃ brahmacārī』ti paṭiññaṃ dento viya hoti. 『Ahaṃ bhikkhū』ti vatvā uposathaggādīni pavisanto pana brahmacāripaṭiñño hotiyeva, tathā saṅghikaṃ lābhaṃ gaṇhanto. Antopūtīti pūtinā kammena anto anupaviṭṭho, nigguṇatāya vā guṇasāravirahitattā antopūti. Avassutoti rāgādīhi tinto. Kasambujātoti sañjātarāgādikacavaro. Atha vā kasambu vuccati tintakuṇapagataṃ kasaṭaudakaṃ. Imasmiñca sāsane dussīlo nāma jigucchanīyattā tintakuṇapakasaṭaudakasadiso. Tasmā kasambu viya jātoti kasambujāto.

Tassa na evaṃ hotīti kasmā na hoti? Yattha patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ laddhuṃ, tassā patiṭṭhāya bhinnattā. Yathā hi caṇḍālakumārakassa 『asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto』ti sutvāpi, yasmiṃ kule paccājātā abhisekaṃ pāpuṇanti, tasmiṃ kule apaccājātattā na evaṃ hoti – 『kudāssu nāmāhampi so khattiyakumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya』nti; evameva dussīlassa 『asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto』ti sutvāpi, yasmiṃ sīle patiṭṭhitena arahattaṃ pattabbaṃ, tassa abhāvato 『kudāssu nāmāhampi so sīlavā viya arahattaṃ pāpuṇeya』nti na evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arahattāsāya abhāvā nirāsoti vuccati.

92.Tassa evaṃ hotīti kasmā hoti? Yasmiṃ patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ pāpuṇituṃ, tassā patiṭṭhāya thirattā. Yathā hi sujātassa khattiyakumārassa 『asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto』ti sutvāva yasmiṃ kule paccājātā abhisekaṃ pāpuṇanti, tasmiṃ paccājātassa evaṃ hoti – 『kudāssu nāmāhampi, so kumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya』nti evameva sīlavato 『asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto』ti sutvāva yasmiṃ sīle patiṭṭhitena arahattaṃ pattabbaṃ, tassā patiṭṭhāya thirattā – 『kudāssu nāmāhampi so bhikkhu viya arahattaṃ pāpuṇeyya』nti evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo āsaṃso nāma vuccati. So hi arahattaṃ āsaṃsati patthetīti āsaṃso.

93.Yā hissa pubbe avimuttassāti yā tassa khīṇāsavassa pubbe arahattavimuttiyā avimuttassa vimuttāsā ahosi, sā paṭippassaddhā, tasmā na evaṃ hoti. Yathā hi abhisittassa khattiyassa 『asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto』ti sutvā ekassa rañño dvinnaṃ rajjābhisekānaṃ dvinnaṃ setacchattānaṃ abhāvā na evaṃ hoti – 『『kudāssu nāmāhampi so kumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya』』nti; evameva khīṇāsavassa 『asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto』ti sutvā, dvinnaṃ arahattānaṃ abhāvā – 『kudāssu nāmāhampi so bhikkhu viya arahattaṃ pāpuṇeyya』nti na evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arahattāsāya vigatattā vigatāsoti vuccati.

  1. Gilānūpamaniddese – yāya upamāya te gilānūpamāti vuccanti, taṃ tāva upamaṃ dassetuṃ tayo gilānātiādi vuttaṃ. Tattha sappāyānīti hitāni vuddhikarāni. Patirūpanti anucchavikaṃ. Neva vuṭṭhāti tamhā ābādhāti iminā atekicchena vātāpamārādinā rogena samannāgato niṭṭhappatto gilāno kathito. Vuṭṭhāti tamhā ābādhāti iminā khipitakacchutiṇapupphakajarādippabhedo appamattakābādho kathito.

Labhantosappāyāni bhojanāni no alabhantoti iminā pana yesaṃ paṭijagganena phāsukaṃ hoti, sabbepi te ābādhā kathitā. Ettha ca patirūpo upaṭṭhāko nāma gilānupaṭṭhākaaṅgehi samannāgato paṇḍito dakkho analaso veditabbo.

Gilānupaṭṭhāko anuññātoti 『bhikkhusaṅghena dātabbo』ti anuññāto. Tasmiñhi gilāne attano dhammatāya yāpetuṃ asakkonte bhikkhusaṅghena tassa bhikkhuno 『eko bhikkhu ca sāmaṇero ca imaṃ paṭijaggathā』ti apaloketvā dātabbā. Yāva pana te taṃ paṭijagganti, tāva gilānassa ca tesañca dvinnaṃ yenattho sabbaṃ bhikkhusaṅghasseva bhāro. Aññepi gilānā upaṭṭhātabbāti itarepi dve gilānā upaṭṭhātabbā. Kiṃ kāraṇā? Yopi hi niṭṭhappattagilāno, so anupaṭṭhiyamāno 『sace maṃ paṭijaggeyyuṃ, phāsukaṃ me bhaveyya, na kho pana maṃ paṭijaggantī』ti manopadosaṃ katvā apāye nibbatteyya. Paṭijaggiyamānassa pana evaṃ hoti – 『bhikkhusaṅghena yaṃ kattabbaṃ taṃ sabbaṃ kataṃ, mayhaṃ pana kammavipāko īdiso』ti so bhikkhusaṅghe mettaṃ paccupaṭṭhapetvā sagge nibbattati. Yo pana appamattakena byādhinā samannāgato labhantopi alabhantopi vuṭṭhātiyeva, tassa vināpi bhesajjena vūpasamanakabyādhi bhesajje kate khippataraṃ vūpasammati. Tato so buddhavacanaṃ vā uggaṇhituṃ samaṇadhammaṃ vā kātuṃ sakkhissati. Iminā kāraṇena aññepi gilānā upaṭṭhātabbāti vuttaṃ.

Neva okkamatīti neva pavisati. Niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu magganiyāmasaṅkhātaṃ sammattaṃ. Iminā padaparamo puggalo kathito. Dutiyavārena ugghaṭitaññū gahito sāsane nāḷakattherasadiso . Buddhantare ekavāraṃ paccekabuddhānaṃ santike ovādaṃ labhitvā paṭividdhapaccekabodhiñāṇo ca. Tatiyavārena vipañcitaññū puggalo kathito. Neyyo pana tannissitova hoti.

Dhammadesanā anuññātāti māsassa aṭṭha vāre dhammakathā anuññātā. Aññesampi dhammo desetabboti itaresampi dhammo kathetabbo. Kiṃ kāraṇā? Padaparamassa hi imasmiṃ attabhāve dhammaṃ paṭivijjhituṃ asakkontassāpi anāgate paccayo bhavissati. Yo pana tathāgatassa rūpadassanaṃ labhantopi alabhantopi dhammavinayañca savanāya labhantopi alabhantopi dhammaṃ abhisameti; so alabhanto na tāva abhisameti, labhanto pana khippameva abhisamessatīti iminā kāraṇena tesaṃ dhammo desetabbo. Tatiyassa pana punappunaṃ desetabbova. Kāyasakkhidiṭṭhappattasaddhāvimuttā heṭṭhā kathitāyeva.

  1. Gūthabhāṇīādīsu – sabhaggatoti sabhāyaṃ ṭhito. Parisaggatoti gāmaparisāya ṭhito. Ñātimajjhagatoti dāyādānaṃ majjhe ṭhito. Pūgamajjhagatoti seṇīnaṃ majjhe ṭhito. Rājakulamajjhagatoti rājakulassa majjhe mahāvinicchaye ṭhito. Abhinītoti pucchanatthāya nīto. Sakkhipuṭṭhoti sakkhiṃ katvā pucchito. Ehambho purisāti ālapanametaṃ. Attahetu vā parahetu vāti attano vā parassa vā hatthapādādihetu vā dhanahetu vā. Āmisakiñcikkhahetu vāti ettha āmisanti lābho adhippeto. Kiñcikkhanti yaṃ vā taṃ vā appamattakaṃ. Antamaso tittiravaṭṭakasappipiṇḍanavanītapiṇḍādiappamattakassāpi lañjassa hetūti attho. Sampajānamusā bhāsitā hotīti jānantoyeva musāvādaṃ kattā hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo gūthasadisavacanattā gūthabhāṇīti vuccati. Yathā hi gūthaṃ nāma mahājanassa aniṭṭhaṃ hoti akantaṃ; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ aniṭṭhaṃ hoti akantaṃ.

99.Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pupphasadisavacanattā pupphabhāṇīti vuccati. Yathā hi phullāni vassikāni vā adhimuttakāni vā mahājanassa iṭṭhāni kantāni honti; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ iṭṭhaṃ hoti kantaṃ.

100.Nelāti elaṃ vuccati doso. Nāssā elanti nelā. Niddosāti attho, 『『nelaṅgo setapacchādo』』ti (udā. 65) ettha vuttanelaṃ viya. Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā. Sūcivijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti. Atthamadhuratāya sakalasarīre kopaṃ ajanetvā pemaṃ janetīti pemanīyā. Hadayaṃ gacchati appaṭihaññamānā sukhena cittaṃ pavisatīti hadayaṅgamā. Guṇaparipuṇṇatāya pure bhavāti porī. Pure saṃvaḍḍhanārī viya sukumārātipi porī. Purassa esātipi porī. Nagaravāsīnaṃ kathāti attho. Nagaravāsino hi yuttakathā honti. Pitimattaṃ pitāti, mātimattaṃ mātāti, bhātimattaṃ bhātāti vadanti. Evarūpī kathā bahuno janassa kantā hotīti bahujanakantā. Bahujanassa kantabhāveneva bahuno janassa manāpā cittavuddhikarāti bahujanamanāpā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo madhubhāṇīti vuccati. Mudubhāṇītipi pāṭho. Ubhayatthāpi madhuravacanoti attho. Yathā hi catumadhuraṃ nāma madhuraṃ paṇītaṃ; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ madhuraṃ hoti.

  1. Arukūpamacittādīsu – abhisajjatīti laggati. Kuppatīti kopavasena kuppati. Byāpajjatīti pakatibhāvaṃ pajahati, pūtiko hoti. Patitthīyatīti thinabhāvaṃ thaddhabhāvañca āpajjati. Kopanti dubbalakodhaṃ. Dosanti dussanavasena tato balavataraṃ. Appaccayanti atuṭṭhākāraṃ domanassaṃ. Duṭṭhārukoti purāṇavaṇo. Kaṭṭhenāti daṇḍakakoṭiyā. Kaṭhalāyāti kapālena. Āsavaṃ detīti aparāparaṃ savati. Purāṇavaṇo hi attano dhammatāya eva pubbaṃ lohitaṃ yūsanti imāni tīṇi savati , ghaṭṭito pana tāni adhikataraṃ savati. Evamevaṃ khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ, duṭṭhāruko viya hi kodhano puggalo. Tassa attano dhammatāya savanaṃ viya kodhanassapi attano dhammatāya uddhumātakassa viya caṇḍikatassa caraṇaṃ. Kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭanaṃ viya appamattakampi vacanaṃ bhiyyoso mattāya savanaṃ viya 『mādisaṃ nāma esa evaṃ vadatī』ti bhiyyoso mattāya uddhumāyanabhāvo daṭṭhabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arukūpamacittoti vuccati. Purāṇavaṇasadisacittoti attho.

102.Rattandhakāratimisāyāti rattiṃ cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakaraṇe bahalatame. Vijjantarikāyāti vijjuppattikkhaṇe. Idhāpi idaṃ opammasaṃsandanaṃ – cakkhumā puriso viya hi yogāvacaro daṭṭhabbo. Andhakāraṃ viya sotāpattimaggavajjhā kilesā. Vijjusañcaraṇaṃ viya sotāpattimaggañāṇassa uppattikālo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya sotāpattimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya sakadāgāmimaggavajjhā kilesā. Puna vijjusañcaraṇaṃ viya sakadāgāmimaggañāṇassa uppādo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya sakadāgāmimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya anāgāmimaggavajjhā kilesā. Puna vijjusañcaraṇaṃ viya anāgāmimaggañāṇassa uppādo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya anāgāmimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo vijjūpamacittoti vuccati. Ittarakālobhāsena vijjusadisacittoti attho.

  1. Vajirūpamacittatāyapi idaṃ opammasaṃsandanaṃ – vajiraṃ viya hi arahattamaggañāṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Maṇigaṇṭhipāsāṇagaṇṭhi viya arahattamaggavajjhā kilesā. Vajirassa maṇigaṇṭhiṃ vā pāsāṇagaṇṭhiṃ vā vinivijjhitvā agamanabhāvassa natthibhāvo viya arahattamaggañāṇena acchejjānaṃ kilesānaṃ natthibhāvo. Vajirena nibbiddhavedhassa puna apaṭipūraṇaṃ viya arahattamaggena chinnānaṃ kilesānaṃ puna anuppādo daṭṭhabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo vajirūpamacittoti vuccati. Kilesānaṃ mūlaghātakaraṇasamatthatāya vajirena sadisacittoti attho.

  2. Andhādīsu tathārūpaṃ cakkhu na hotīti tathājātikaṃ tathāsabhāvaṃ paññācakkhu na hoti. Phātiṃ kareyyāti phītaṃ vaḍḍhitaṃ kareyya. Sāvajjānavajjeti sadosaniddose. Hīnappaṇīteti adhamuttame. Kaṇhasukkasappaṭibhāgeti kaṇhasukkāyeva aññamaññapaṭibāhanato paṭipakkhavasena sappaṭibhāgāti vuccanti. Ayaṃ panettha saṅkhepo – kusale dhamme 『kusalā dhammā』ti yena paññācakkhunā jāneyya, akusale dhamme 『akusalā dhammā』ti, sāvajjādīsupi eseva nayo. Kaṇhasukkasappaṭibhāgesu pana kaṇhadhamme 『sukkasuppaṭibhāgā』ti, sukkadhamme 『kaṇhasappaṭibhāgā』ti yena paññācakkhunā jāneyya. Tathārūpampissa cakkhu na hotīti iminā nayena sesaṭṭhānesupi attho veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo diṭṭhadhammikabhogasaṃharaṇapaññācakkhuno ca samparāyikatthasodhanapaññācakkhuno ca abhāvā andhoti vuccati. Dutiyo diṭṭhadhammikabhogasaṃharaṇapaññācakkhuno bhāvā, samparāyikatthasodhanapaññācakkhuno pana abhāvā ekacakkhūti vuccati. Tatiyo dvinnampi bhāvā dvicakkhūti vuccati.

  3. Avakujjapaññādīsu dhammaṃ desentīti upāsako dhammassavanatthāya āgatoti attano kammaṃ pahāya dhammaṃ desenti. Ādikalyāṇanti ādimhi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjaṃ niddosaṃ katvā desenti. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha pana ādīti pubbapaṭṭhapanā. Majjhanti kathāvemajjhaṃ. Pariyosānanti sanniṭṭhānaṃ. Itissa dhammaṃ kathentā pubbapaṭṭhapanepi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā kathenti, vemajjhepi, pariyosānepi. Ettha ca atthi desanāya ādimajjhapariyosānāni, atthi sāsanassa. Tattha desanāya tāva – catuppadikagāthāya paṭhamapadaṃ ādi, dve padāni majjhaṃ, avasānapadaṃ pariyosānaṃ. Ekānusandhikasuttassa – nidānaṃ ādi, anusandhi majjhaṃ, idamavocāti appanā pariyosānaṃ. Anekānusandhikassa – paṭhamo anusandhi ādi , tato paraṃ eko vā anekā vā majjhaṃ, pacchimo pariyosānaṃ. Ayaṃ tāva desanāya nayo.

Sāsanassa pana sīlaṃ ādi, samādhi majjhaṃ, vipassanā pariyosānaṃ. Samādhi vā ādi, vipassanā majjhaṃ, maggo pariyosānaṃ. Vipassanā vā ādi, maggo majjhaṃ, phalaṃ pariyosānaṃ. Maggo vā ādi, phalaṃ majjhaṃ, nibbānaṃ pariyosānaṃ . Dve dve vā kariyamāne sīlasamādhayo ādi, vipassanāmaggā majjhaṃ, phalanibbānāni pariyosānaṃ. Sātthanti sātthakaṃ katvā desenti. Sabyañjananti akkharapāripūriṃ katvā desenti. Kevalaparipuṇṇanti sakalaparipuṇṇaṃ anūnaṃ katvā desenti. Parisuddhanti parisuddhaṃ nijjaṭaṃ niggaṇṭhiṃ katvā desenti. Brahmacariyaṃ pakāsentīti evaṃ desentā ca seṭṭhacariyabhūtaṃ sikkhattayasaṅgahitaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ pakāsenti. Neva ādiṃ manasi karotīti neva pubbapaṭṭhapanaṃ manasi karoti. Kumbhoti ghaṭo. Nikkujjoti adhomukho ṭhapito. Evamevanti ettha kumbho nikkujjo viya avakujjapañño puggalo daṭṭhabbo. Udakāsiñcanakālo viya dhammadesanāya laddhakālo. Udakassa vivaṭṭanakālo viya tasmiṃ āsane nisinnassa uggahetuṃ asamatthakālo. Udakassa asaṇṭhānakālo viya uṭṭhahitvā asallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo avakujjapaññoti vuccati. Adhomukhapaññoti attho.

108.Ākiṇṇānīti pakkhittāni. Satisammosā pakireyyāti muṭṭhassatitāya vikireyya. Evamevanti ettha ucchaṅgo viya ucchaṅgapañño puggalo daṭṭhabbo. Nānākhajjakāni viya nānappakāraṃ buddhavacanaṃ. Ucchaṅge nānākhajjakāni khādantassa nisinnakālo viya tasmiṃ āsane nisinnassa uggahaṇakālo. Vuṭṭhahantassa satisammosā vikiraṇakālo viya tasmā āsanā vuṭṭhāya gacchantassa asallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo ucchaṅgapaññoti vuccati. Ucchaṅgasadisapaññoti attho.

109.Ukkujjoti uparimukho ṭhapito. Saṇṭhātīti patiṭṭhahati. Evameva khoti ettha uparimukho ṭhapito kumbho viya puthupañño puggalo daṭṭhabbo. Udakassa āsittakālo viya desanāya laddhakālo. Udakassa saṇṭhānakālo viya tattha nisinnassa uggahaṇakālo. No vivaṭṭanakālo viya uṭṭhāya gacchantassa sallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo puthupaññoti vuccati. Vitthārikapaññoti attho.

  1. Avītarāgādīsu – yathā sotāpannasakadāgāmino, evaṃ puthujjanopi pañcasu kāmaguṇesu, tīsu ca bhavesu avītarāgo. Adabbatāya pana na gahito. Yathā hi cheko vaḍḍhakī dabbasambhāratthaṃ vanaṃ paviṭṭho na ādito paṭṭhāya sampattasampattarukkhe chindati, ye panassa dabbasambhārūpagā honti, teyeva chindati; evamidhāpi bhagavatā dabbajātikā ariyāva gahitā, puthujjanā pana adabbatāya na gahitāti veditabbā. Kāmesu vītarāgoti pañcasu kāmaguṇesu vītarāgo. Bhavesu avītarāgoti rūpārūpabhavesu avītarāgo.

  2. Pāsāṇalekhūpamādīsu – anusetīti appahīnatāya anuseti. Na khippaṃ lujjatīti na antarā nassati, kappuṭṭhāneneva nassati. Evamevanti evaṃ tassāpi puggalassa kodho na antarā punadivase vā aparadivase vā nibbāti, addhaniyo pana hoti. Maraṇeneva nibbātīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pāsāṇalekhā viya kujjhanabhāvena ciraṭṭhitikato pāsāṇalekhūpamoti vuccati.

114.So ca khvassa kodhoti so appamattakepi kāraṇe sahasā kuddhassa kodho. Na ciranti aciraṃ appahīnatāya nānuseti. Yathā pana pathaviyaṃ ākaḍḍhitvā katalekhā vātādīhi khippaṃ nassati, evamassa sahasā uppannopi kodho khippameva nibbātīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pathaviyaṃ lekhā viya kujjhanabhāvena aciraṭṭhitikato pathavīlekhūpamoti vuccati.

115.Āgāḷhenāti atigāḷhena mammacchedakena thaddhavacanena. Pharusenāti na sotasukhena. Amanāpenāti na cittasukhena. Saṃsandatīti ekībhavati. Sandhiyatīti ghaṭayati. Sammodatīti nirantaro hoti. Atha vā – saṃsandatīti cittakiriyādīsu cittena samodhānaṃ gacchati. Khīrodakaṃ viya ekībhāvaṃ upetīti attho. Sandhiyatīti ṭhānagamanādīsu kāyakiriyādīsu kāyena samodhānaṃ gacchati. Tilataṇḍulā viya missībhāvaṃ upetīti attho. Sammodatīti uddesaparipucchādīsu vacīkiriyāsu vācāya samodhānaṃ gacchati. Vippavāsagatopi piyasahāyako viya piyatarabhāvaṃ upetīti attho. Apica – kiccakaraṇīyesu tehi saddhiṃ āditova ekakiriyabhāvaṃ upagacchanto saṃsandati. Yāva majjhā pavattanto sandhiyati, yāva pariyosānā anivattanto sammodatītipi veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo udakalekhā viya khippaṃ saṃsandanato udakalekhūpamoti vuccati.

  1. Potthakūpamesu – yāya upamāya te potthakūpamāti vuccanti, taṃ tāva upamaṃ dassetuṃ tayo potthakātiādi vuttaṃ. Tattha navoti navavāyimo. Potthakoti sāṇavākasāṭako. Dubbaṇṇoti vivaṇṇo. Dukkhasamphassoti kharasamphasso. Appagghoti atibahuṃ agghanto kahāpaṇagghanako hoti. Majjhimoti paribhogamajjhimo. So hi navabhāvaṃ atikkamitvā jiṇṇabhāvaṃ appatto majjhe paribhogakālepi dubbaṇṇo ca dukkhasamphasso ca appagghoyeva ca hoti. Atibahuṃ agghanto aḍḍhaṃ agghati. Jiṇṇakāle pana aḍḍhamāsakaṃ vā kākaṇikaṃ vā agghati. Ukkhaliparimajjananti kāḷukkhaliparipuñchanaṃ.

Navoti upasampadāya pañcavassakālato heṭṭhā jātiyā saṭṭhivassopi navoyeva. Dubbaṇṇatāyāti sarīravaṇṇenapi guṇavaṇṇenapi dubbaṇṇatāya. Dussīlassa hi parisamajjhe nisinnassa nittejatāya sarīravaṇṇopi na sampajjati, guṇavaṇṇe vattabbameva natthi. Ye kho panassāti ye kho pana tassa upaṭṭhākā vā ñātimittādayo vā etaṃ puggalaṃ sevanti. Tesaṃ tanti tesaṃ puggalānaṃ cha satthāre sevantānaṃ micchādiṭṭhikānaṃ viya, devadattaṃ sevantānaṃ kokālikādīnaṃ viya ca taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti. Majjhimoti pañcavassakālato paṭṭhāya yāva navavassakālā majjhimo nāma. Theroti dasavassakālato paṭṭhāya thero nāma. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti. Kiṃ nu kho tuyhanti tuyhaṃ bālassa bhaṇitena ko atthoti vuttaṃ hoti. Tathārūpanti tathājātikaṃ tathāsabhāvaṃ ukkhepanīyakammassa kāraṇabhūtaṃ.

  1. Kāsikavatthūpamesu – kāsikavatthaṃ nāma tayo kappāsaṃsū gahetvā kantitasuttena vāyitaṃ sukhumavatthaṃ. Taṃ navavāyimaṃ anagghaṃ hoti. Paribhogamajjhimaṃ vīsampi tiṃsampi sahassāni agghati. Jiṇṇakāle pana aṭṭhapi dasapi sahassāni agghati.

Tesaṃtaṃ hotīti tesaṃ sammāsambuddhādayo sevantānaṃ viya taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hoti. Sammāsambuddhañhi ekaṃ nissāya yāvajjakālā muccanakasattānaṃ pamāṇaṃ natthi. Tathā sāriputtattheramahāmoggallānatthere avasese ca asītimahāsāvake nissāya saggaṃ gatasattānaṃ pamāṇaṃ natthi. Yāvajjakālā tesaṃ diṭṭhānugatiṃ paṭipannasattānampi pamāṇaṃ natthiyeva. Ādheyyaṃ gacchatīti tassa mahātherassa taṃ atthanissitaṃ vacanaṃ yathā gandhakaraṇḍake kāsikavatthaṃ ādhātabbataṃ ṭhapetabbataṃ gacchati, evaṃ uttamaṅge sirasmiṃ hadaye ca ādhātabbataṃ ṭhapetabbatampi gacchati. Sesamettha heṭṭhā vuttānusāreneva veditabbaṃ.

  1. Suppameyyādīsu – sukhena pametabboti suppameyyo. Idhāti imasmiṃ sattaloke. Uddhatoti uddhaccena samannāgato. Unnaḷoti uggatanaḷo; tucchamānaṃ ukkhipitvā ṭhitoti attho. Capaloti pattamaṇḍanādinā cāpallena samannāgato. Mukharoti mukhakharo. Vikiṇṇavācoti asaṃyatavacano. Asamāhitoti cittekaggatārahito. Vibbhantacittoti bhantacitto, bhantagāvībhantamigīsappaṭibhāgo. Pākaṭindriyoti vivaṭindriyo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo 『suppameyyo』ti vuccati. Yathā hi parittassa udakassa sukhena pamāṇaṃ gayhati; evameva imehi aguṇaṅgehi samannāgatassa sukhena pamāṇaṃ gayhati. Tenesa 『suppameyyo』ti vutto.

  2. Dukkhena pametabboti duppameyyo. Anuddhatādīni vuttapaṭipakkhavasena veditabbāni. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo 『duppameyyo』ti vuccati. Yathā hi mahāsamuddassa dukkhena pamāṇaṃ gayhati; evameva imehi guṇaṅgehi samannāgatassa dukkhena pamāṇaṃ gayhati. Tādiso 『anāgāmī nu kho, khīṇāsavo nu kho』ti vattabbataṃ gacchati, tenesa 『duppameyyo』ti vutto.

  3. Na sakkā pametunti appameyyo. Yathā hi ākāsassa na sakkā pamāṇaṃ gahetuṃ, evaṃ khīṇāsavassa. Tenesa 『appameyyo』ti vutto.

  4. Na sevitabbādīsu – na sevitabboti na upasaṅkamitabbo. Na bhajitabboti na allīyitabbo. Na payirupāsitabboti na santike nisīdanavasena punappunaṃ upāsitabbo. Hīnohoti sīlenātiādīsu upādāyupādāya hīnatā veditabbā . Yo hi pañca sīlāni rakkhati, so dasa sīlāni rakkhantena na sevitabbo. Yo pana dasa sīlāni rakkhati, so catupārisuddhisīlaṃ rakkhantena na sevitabbo. Aññatra anuddayā aññatra anukampāti ṭhapetvā anuddayañca anukampañca. Attano atthāya eva hi evarūpo puggalo na sevitabbo. Anuddayānukampāvasena pana taṃ upasaṅkamituṃ vaṭṭati.

122.Sadiso hotīti samāno hoti. Sīlasāmaññagatānaṃ satanti sīlena samānabhāvaṃ gatānaṃ santānaṃ. Sīlakathā ca no bhavissatīti evaṃ samānasīlānaṃ amhākaṃ sīlameva ārabbha kathā bhavissati. Sā ca no phāsu bhavissatīti sā ca sīlakathā amhākaṃ phāsuvihāro sukhavihāro bhavissati. Sā ca no pavattinī bhavissatīti sā ca amhākaṃ kathā divasampi kathentānaṃ pavattinī bhavissati, na paṭihaññissati. Dvīsu hi sīlavantesu ekena sīlassa vaṇṇe kathite itaro anumodati; tena tesaṃ kathā phāsu ceva hoti, pavattinī ca. Ekasmiṃ pana dussīle sati dussīlassa sīlakathā dukkathāti neva sīlakathā hoti, na phāsu hoti, na pavattinī. Samādhipaññākathāsupi eseva nayo. Dve hi samādhilābhino samādhikathaṃ, sappaññā ca paññākathaṃ kathentā, rattiṃ vā divasaṃ vā atikkantampi na jānanti.

123.Sakkatvā garuṃ katvāti sakkārañceva garukārañca karitvā. Adhiko hotīti atireko hoti. Sīlakkhandhanti sīlarāsiṃ. Paripūressāmīti taṃ atirekasīlaṃ puggalaṃ nissāya attano aparipūraṃ sīlarāsiṃ paripūraṃ karissāmi. Tattha tattha paññāya anuggahessāmīti ettha sīlassa asappāye anupakāradhamme vajjetvā sappāye upakāradhamme sevanto tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne sīlakkhandhaṃ paññāya anuggaṇhāti nāma. Samādhipaññākkhandhesupi eseva nayo.

  1. Jigucchitabbādīsu – jigucchitabboti gūthaṃ viya jigucchitabbo. Atha kho nanti atha kho assa. Kittisaddoti kathāsaddo. Evamevanti ettha gūthakūpo viya dussīlyaṃ daṭṭhabbaṃ. Gūthakūpe patitvā ṭhito dhamanīahi viya dussīlapuggalo. Guthakūpato uddhariyamānena tena ahinā purisassa sarīraṃ āruḷhenāpi adaṭṭhabhāvo viya dussīlaṃ sevamānassāpi tassa kiriyāya kāraṇabhāvo sarīraṃ gūthena makkhetvā ahino gatakālo viya dussīlaṃ sevamānassa pāpakittisaddassa abbhuggamanakālo veditabbo.

125.Tindukālātanti tindukarukkhaalātaṃ. Bhiyyoso mattāya cicciṭāyatīti tañhi jhāyamānaṃ pakatiyāpi papaṭikāyo muñcantaṃ cicciṭāyati ciṭiciṭāti saddaṃ karoti. Ghaṭṭitaṃ pana adhimattaṃ karotīti attho. Evamevanti evamevaṃ kodhano attano dhammatāyapi uddhato caṇḍikato hutvā carati. Appamattakaṃ pana vacanaṃ vuttakāle 『mādisaṃ nāma evaṃ vadatī』ti atirekataraṃ uddhato caṇḍikato hutvā carati. Gūthakūpoti gūthapuṇṇakūpo, gūtharāsiyeva vā. Opammasaṃsandanaṃ panettha purimanayeneva veditabbaṃ. Tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo, na sevitabboti yasmā kodhano atiseviyamānopi atiupasaṅkamiyamānopi kujjhatiyeva, 『kiṃ iminā』ti paṭikkamantopi kujjhatiyeva, tasmā palālaggi viya ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yo hi palālaggiṃ atiupasaṅkamitvā tappati, tassa sarīraṃ jhāyati. Yo atipaṭikkamitvā tappati, tassa sītaṃ na vūpasammati. Anupasaṅkamitvā apaṭikkamitvā pana majjhattabhāvena tappentassa sītaṃ vūpasammati, kāyopi na ḍayhati. Tasmā palālaggi viya kodhano puggalo majjhattabhāvena ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo.

126.Kalyāṇamittoti sucimitto. Kalyāṇasahāyoti sucisahāyo. Sahāyoti sahagāmī saddhiṃcaro. Kalyāṇasampavaṅkoti kalyāṇesu sucipuggalesu sampavaṅko, tanninnatappoṇatappabbhāramānasoti attho.

  1. Sīlesu paripūrakārītiādīsu – sīlesu paripūrakārinoti ete ariyasāvakā yāni tāni maggabrahmacariyassa ādibhūtāni, ādibrahmacariyakāni, pārājikasaṅkhātāni cattāri mahāsīlasikkhāpadāni, tesaṃ avītikkamanato yāni khuddānukhuddakāni āpajjanti, tehi ca vuṭṭhānato sīlesu yaṃ kattabbaṃ, taṃ paripūraṃ samattaṃ karontīti 『sīlesu paripūrakārino』ti vuccanti. Samādhipāribandhakānaṃ pana kāmarāgabyāpādānaṃ, paññāpāribandhakassa ca saccapaṭicchādakassa mohassa asamūhatattā, samādhiṃ paññañca bhāventāpi samādhipaññāsu yaṃ kattabbaṃ taṃ mattaso pamāṇena padesamattameva karontīti samādhismiṃ paññāya ca mattaso kārinoti vuccanti. Iminā upāyena itaresupi dvīsu nayesu attho veditabbo.

Tatrāyaṃ aparopi suttantanayo –

『『Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ mattaso kārī, paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi, vuṭṭhātipi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlo ca hoti, ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti, avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu…pe… so tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā, rāgadosamohānaṃ tanuttā, sakadāgāmī hoti; sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya mattaso kārī. So yāni tāni…pe… sikkhati sikkhāpadesu. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ…pe… anāvattidhammo tasmā lokā. Idha pana, bhikkhave , bhikkhu sīlesu paripūrakārī, samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya paripūrakārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni…pe… sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṃ khayā…pe… upasampajja viharatī』』ti (a. ni. 3.87).

  1. Satthāraniddese – pariññaṃ paññapetīti pahānaṃ samatikkamaṃ paññapeti. Tatrāti tesu tīsu janesu. Tena daṭṭhabboti tena paññāpanena so satthā rūpāvacarasamāpattiyā lābhīti daṭṭhabboti attho. Dutiyavārepi eseva nayo. Sammāsambuddho satthā tena daṭṭhabboti tena titthiyehi asādhāraṇena paññāpanena ayaṃ tatiyo satthā sabbaññubuddho daṭṭhabbo. Titthiyā hi kāmānaṃ pariññaṃ paññapentā rūpabhavaṃ vakkhanti. Rūpānaṃ pariññaṃ paññapentā arūpabhavaṃ vakkhanti. Vedanānaṃ pariññaṃ paññapentā asaññabhavaṃ vakkhanti. Sammā paññapentā 『evaṃ paññapeyyuṃ』, no ca sammā paññapetuṃ sakkonti. Sammāsambuddho pana kāmānaṃ pariññaṃ pahānaṃ anāgāmimaggena paññapeti . Rūpavedanānaṃ pariññaṃ pahānaṃ arahattamaggena paññapeti. Ime tayo satthāroti ime dve janā bāhirakā, eko sammāsambuddhoti – imasmiṃ loke tayo satthāro nāma.

  2. Dutiye satthāraniddese – diṭṭhe ceva dhammeti imasmiṃ attabhāve. Attānaṃ saccato thetato paññapetīti 『『attā nāmeko atthi nicco dhuvo sassato』』ti bhūtato thirato paññapeti. Abhisamparāyañcāti aparasmiṃ attabhāve evameva paññapeti. Sesamettha vuttanayeneva veditabbanti.

Tikaniddesavaṇṇanā.

  1. Catukkaniddesavaṇṇanā

  2. Catukkaniddese – asappurisoti lāmakapuriso. Pāṇaṃ atipātetīti pāṇātipātī. Adinnaṃ ādiyatīti adinnādāyī. Kāmesu micchā caratīti kāmesumicchācārī. Musā vadatīti musāvādī. Surāmerayamajjapamāde tiṭṭhatīti surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī.

133.Pāṇātipāte samādapetīti yathā pāṇaṃ atipāteti, tathā naṃ tattha gahaṇaṃ gaṇhāpeti. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo yasmā sayaṃ katena ca dussīlyena samannāgato yañca samādapitena kataṃ, tato upaḍḍhassa dāyādo, tasmā asappurisena asappurisataroti vuccati. Sappurisoti uttamapuriso.

135.Sappurisena sappurisataroti attanā katena susīlyena samannāgatattā yañca samādapito karoti. Tato upaḍḍhassa dāyādattā uttamapurisena uttamapurisataro.

136.Pāpoti akusalakammapathasaṅkhātena dasavidhena pāpena samannāgato.

138.Kalyāṇoti kusalakammapathasaṅkhātena dasavidhena kalyāṇadhammena samannāgato suddhako bhadrako. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.

  1. Pāpadhammādīsu – pāpo dhammo assāti pāpadhammo. Kalyāṇo dhammo assāti kalyāṇadhammo. Sesamettha uttānatthameva.

  2. Sāvajjādīsu – sāvajjoti sadoso. Sāvajjena kāyakammenāti sadosena pāṇātipātādinā kāyakammena. Itaresupi eseva nayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammassa sadosattā, gūthakuṇapādibharito padeso viya sāvajjoti vuccati.

145.Sāvajjena bahulanti yassa sāvajjameva kāyakammaṃ bahu hoti, appaṃ anavajjaṃ; so sāvajjena bahulaṃ kāyakammena samannāgato, appaṃ anavajjenāti vuccati. Itaresupi eseva nayo. Ko pana evarūpo hotīti? Yo gāmadhammatāya vā nigamadhammatāya vā kadāci karahaci uposathaṃ samādiyati, sīlāni pūreti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammesu sāvajjasseva bahulatāya anavajjassa appatāya vajjabahuloti vuccati.

Yathā hi ekasmiṃ padese dubbaṇṇāni duggandhāni pupphāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ atimuttakavassikapāṭalāni patitāni bhaveyyuṃ. Evarūpo ayaṃ puggalo veditabbo. Yathā pana ekasmiṃ padese atimuttakavassikapāṭalāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ dubbaṇṇaduggandhāni badarapupphādīni patitāni bhaveyyuṃ. Evarūpo tatiyo puggalo veditabbo. Catuttho pana tīhipi dvārehi āyūhanakammassa niddosattā, catumadhurabharitasuvaṇṇapāti viya daṭṭhabbo. Tesu paṭhamo andhabālaputhujjano. Dutiyo antarantarā kusalassa kārako lokiyaputhujjano. Tatiyo sotāpanno sakadāgāmianāgāminopi eteneva saṅgahitā. Catuttho khīṇāsavo. So hi ekantena anavajjoyeva. Ayaṃ aṅguttaraṭṭhakathāyo.

  1. Ugghaṭitaññūādīsu – ugghaṭitaññūti ettha ugghaṭitaṃ nāma ñāṇugghāṭanaṃ, ñāṇe ugghaṭitamatteyeva jānātīti attho. Saha udāhaṭavelāyāti udāhāre udāhaṭamatteyeva. Dhammābhisamayoti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṃ abhisamayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ 『cattāro satipaṭṭhānā』tiādinā nayena saṃkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā arahattaṃ gaṇhituṃ samattho puggalo ugghaṭitaññūti vuccati.

  2. Vipañcitaṃ vitthāritameva atthaṃ jānātīti vipañcitaññū. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ saṅkhittena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena atthe bhājiyamāne arahattaṃ pāpuṇituṃ samattho puggalo vipañcitaññūti vuccati.

  3. Uddesādīhi netabboti neyyo. Anupubbena dhammābhisamayo hotīti anukkamena arahattappatti.

  4. Byañjanapadameva paramaṃ assāti padaparamo. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotīti na tena attabhāvena jhānaṃ vā vipassanaṃ vā maggaṃ vā phalaṃ vā nibbattetuṃ sakkotīti attho.

  5. Yuttapaṭibhānādīsu – paṭibhānaṃ vuccati ñāṇampi, ñāṇassa upaṭṭhitavacanampi. Taṃ idha adhippetaṃ. Atthayuttaṃ kāraṇayuttañca paṭibhānamassāti yuttappaṭibhāno. Pucchitānantarameva sīghaṃ byākātuṃ asamatthatāya no muttaṃ paṭibhānamassāti no muttappaṭibhāno. Iminā nayena sesā veditabbā. Ettha pana paṭhamo – kiñci kālaṃ vīmaṃsitvā yuttameva pekkhati, tipiṭakacūḷanāgatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho pariggahetvā yuttapayuttakāraṇameva katheti.

Dutiyo – pucchānantarameva yena vā tena vā vacanena paṭibāhati, vīmaṃsitvāpi ca yuttaṃ na pekkhati catunikāyikapaṇḍitatissatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho pañhapariyosānampi nāgameti, yaṃ vā taṃ vā kathetiyeva. Vacanatthaṃ panassa vīmaṃsiyamānaṃ katthaci na laggati.

Tatiyo – pucchāsamakālameva yuttaṃ pekkhati, taṅkhaṇaññeva vacanaṃ byākaroti tipiṭakacūḷābhayatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho sīghameva katheti, yuttapayuttakāraṇo ca hoti.

Catuttho – puṭṭho samāno neva yuttaṃ pekkhati , na yena vā tena vā paṭibāhituṃ sakkoti tibbandhakāranimuggo viya hoti lāḷudāyitthero viya.

  1. Dhammakathikesu – appañca bhāsatīti sampattaparisāya thokameva katheti. Asahitañcāti kathento ca pana na atthayuttaṃ kāraṇayuttaṃ katheti. Parisā cassa na kusalā hotīti sotuṃ nisinnaparisā cassa yuttāyuttaṃ kāraṇākāraṇaṃ siliṭṭhāsiliṭṭhaṃ na jānātīti attho. Evarūpoti ayaṃ evaṃjātiko bāladhammakathiko. Evaṃjātikāya bālaparisāya dhammakathikotveva nāmaṃ labhati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Ettha ca dveyeva janā sabhāvadhammakathikā, itare pana dhammakathikānaṃ antare paviṭṭhattā evaṃ vuttā.

  2. Valāhakūpamesu valāhakāti meghā. Gajjitāti thanitā. Tattha gajjitvā no vassanabhāvo nāma pāpako. Manussā hi yathā devo gajjati 『suvuṭṭhikā bhavissatī』ti bījāni nīharitvā vapanti. Atha deve avassante khette bījāni khetteyeva nassanti, gehe bījāni geheyeva nassantīti dubbhikkhaṃ hoti. No gajjitvā vassanabhāvopi pāpakova. Manussā hi 『imasmiṃ kāle dubbuṭṭhikā bhavissatī』ti ninnaṭṭhānesuyeva vappaṃ karonti. Atha devo vassitvā sabbabījāni mahāsamuddaṃ pāpeti, dubbhikkhameva hoti. Gajjitvā vassanabhāvo pana bhaddako. Tadā hi subhikkhaṃ hoti. No gajjitvā no vassanabhāvo ekantapāpakova.

Bhāsitā hoti no kattāti 『idāni ganthadhuraṃ pūressāmi, vāsadhuraṃ pūressāmī』ti kathetiyeva, na pana uddesaṃ gaṇhāti, na kammaṭṭhānaṃ bhāveti.

Kattā hoti no bhāsitāti 『ganthadhuraṃ vā pūressāmi vāsadhuraṃ vā』ti na bhāsati. Sampatte pana kāle tamatthaṃ sampādeti. Iminā nayena itarepi veditabbā. Sabbaṃ panetaṃ paccayadāyakeneva kathitaṃ. Eko hi 『asukadivase nāma dānaṃ dassāmī』ti saṅghaṃ nimanteti, sampattakāle no karoti. Ayaṃ puggalo puññena parihāyati, bhikkhusaṅghopi lābhena parihāyati . Aparo saṅghaṃ animantetvāva sakkāraṃ katvā 『bhikkhū ānessāmī』ti na labhati, sabbe aññattha nimantitā honti. Ayampi puññena parihāyati , saṅghopi tena lābhena parihāyati. Aparo paṭhamaṃ saṅghaṃ nimantetvā, pacchā sakkāraṃ katvā dānaṃ deti, ayaṃ kiccakārī hoti. Aparo neva saṅghaṃ nimanteti, na dānaṃ deti, ayaṃ 『pāpapuggalo』ti veditabbo.

  1. Mūsikūpamesu – gādhaṃ kattā no vasitāti attano āsayaṃ bilaṃ kūpaṃ khaṇati, no tattha vasati, kismiñcideva ṭhāne vasati, evaṃ biḷārādiamittavasaṃ gacchati. Khattātipi pāṭho. Vasitā no gādhaṃ kattāti sayaṃ na khaṇati, parena khate bile vasati, evaṃ jīvitaṃ rakkhati. Tatiyā dvepi karontī, jīvitaṃ rakkhati. Catutthā dvepi akarontī amittavasaṃ gacchati. Imāya pana upamāya upamitesu puggalesu paṭhamo yathā sā mūsikā gādhaṃ khaṇati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ uggaṇhāti. Yathā pana sā tattha na vasati, kismiñcideva ṭhāne vasantī, amittavasaṃ gacchati; tathā ayampi pariyattivasena ñāṇaṃ pesetvā catusaccadhammaṃ na paṭivijjhati, lokāmisaṭṭhānesuyeva caranto maccumārakilesamāradevaputtamārasaṅkhātānaṃ amittānaṃ vasaṃ gacchati. Dutiyo yathā sā mūsikā gādhaṃ na khaṇati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ na uggaṇhāti. Yathā pana parena khatabile vasantī jīvitaṃ rakkhati; evaṃ parassa kathaṃ sutvā catusaccadhammaṃ paṭivijjhitvā tiṇṇaṃ mārānaṃ vasaṃ atikkamati. Iminā nayena tatiyacatutthesupi opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.

  2. Ambūpamesu – āmaṃ pakkavaṇṇīti anto āmaṃ bahi pakkasadisaṃ. Pakkaṃ āmavaṇṇīti anto pakkaṃ bahi āmasadisaṃ. Sesadvayesupi eseva nayo. Tattha yathā ambe apakkabhāvo āmatā hoti, evaṃ puggalepi puthujjanabhāvo āmatā, ariyabhāvo pakkatā. Yathā ca tattha pakkasadisatā pakkavaṇṇitā; evaṃ puggalepi ariyānaṃ abhikkamanādisadisatā pakkavaṇṇitāti – iminā nayena upamitapuggalesu opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.

  3. Kumbhūpamesu – kumbhoti ghaṭo. Tucchoti anto ritto. Pihitoti pidahitvā ṭhapito. Puroti anto puṇṇo. Vivaṭoti vivaritvā ṭhapito. Upamitapuggalesu panettha anto guṇasāravirahito tuccho bāhirasobhanatāya pihito puggalo veditabbo. Sesesupi eseva nayo.

  4. Udakarahadūpamesu – udakarahado tāva jaṇṇumattepi udake sati paṇṇarasasambhinnavaṇṇattā vā bahalattā vā udakassa apaññāyamānatalo uttāno gambhīrobhāso nāma hoti. Tiporisa catuporisepi pana udake sati acchattā udakassa paññāyamānatalo gambhīro uttānobhāso nāma hoti. Ubhayakāraṇasambhāvato pana itare dve veditabbā. Puggalopi kilesussadabhāvato guṇagambhīratāya ca abhāvato guṇagambhīrānaṃ sadisehi abhikkamādīhi yutto uttāno gambhīrobhāso nāma. Iminā nayena sesāpi veditabbā.

  5. Balībaddūpamesu – balībaddo tāva yo attano gogaṇaṃ ghaṭṭeti ubbejeti, paragogaṇe pana sorato sukhasīlo hoti – ayaṃ sakagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo nāma. Puggalopi attano parisaṃ ghaṭṭento vijjhanto pharusena samudācaranto, paraparisāya pana soraccaṃ nivātavuttitaṃ āpajjanto sakagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo nāmāti. Iminā nayena sesāpi veditabbā. Niddesavāre panettha ubbejitā hotīti ghaṭṭetvā vijjhitvā ubbegappattaṃ karoticceva attho.

  6. Āsīvisūpamesu – āsīviso tāva yassa visaṃ āsuṃ āgacchati sīghaṃ pharati; ghoraṃ pana na hoti, cirakālaṃ na pīḷeti – ayaṃ āgataviso no ghoraviso. Sesapadesupi eseva nayo. Puggalavibhājanaṃ pana uttānatthameva.

164.Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hotītiādīsu ananuviccāti atulayitvā, apariggaṇhitvā. Apariyogāhetvāti paññāya guṇe anogāhetvā.

166.Bhūtaṃ tacchanti vijjamānato bhūtaṃ, aviparītato tacchaṃ. Kālenāti yuttapayuttakālena. Tatra kālaññū hotīti yamidaṃ kālenāti vuttaṃ. Tatra yo puggalo kālaññū hoti, kālaṃ jānāti, tassa pañhassa veyyākaraṇatthāya 『『imasmiṃ kāle pucchitenāpi mayā na kathetabbā, imasmiṃ kāle kathetabbā』』ti – ayaṃ kālena bhaṇati nāma. Upekkhako viharatīti majjhattabhūtāya upekkhāya ṭhito hutvā viharati. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva.

  1. Uṭṭhānaphalūpajīvītiādīsu – yo uṭṭhānavīriyeneva divasaṃ vītināmetvā tassa nissandaphalamattaṃ kiñcideva labhitvā jīvikaṃ kappeti, taṃ pana uṭṭhānaṃ āgamma kiñci puññaphalaṃ na paṭilabhati, taṃ sandhāya yassa puggalassa uṭṭhahatotiādi vuttaṃ. Tatūpari devāti tato upari brahmakāyikādayo devā. Tesañhi uṭṭhānavīriyena kiccaṃ nāma natthi. Puññaphalameva upajīvanti. Puññavato cāti idaṃ puññavante khattiyabrāhmaṇādayo ceva bhummadeve ādiṃ katvā nimmānaratipariyosāne deve ca sandhāya vuttaṃ. Sabbepi hete vāyāmaphalañceva puññaphalañca anubhavanti. Nerayikā pana neva uṭṭhānena ājīvaṃ uppādetuṃ sakkonti, nāpi nesaṃ puññaphalena koci ājīvo uppajjati.

  2. Tamādīsu – 『『nīce kule paccājāto』』tiādikena tamena yuttoti tamo. Kāyaduccaritādīhi puna nirayatamūpagamanato tamaparāyaṇo. Nesādakuleti migaluddakādīnaṃ kule. Venakuleti vilīvakārakule. Rathakārakuleti cammakārakule. Pukkusakuleti pupphachaḍḍakakule. Kasiravuttiketi dukkhavuttike. Dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. Duddasikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano. Okoṭimakoti lakuṇḍako. Kāṇoti ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā. Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī. Padīpeyyassāti telakapallakādino padīpūpakaraṇassa. Evaṃ puggalo tamo hoti tamaparāyaṇoti ettha eko puggalo bahiddhā ālokaṃ adisvā mātukucchismiññeva kālaṃ katvā apāyesu nibbattanto sakalepi kappe saṃsarati. Sopi tamo tamaparāyaṇova. So pana kuhakapuggalo bhaveyya. Kuhakassa hi evarūpā nibbatti hotīti vuttaṃ.

Ettha ca nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vātiādīhi āgamanavipatti ceva pubbuppannapaccayavipatti ca dassitā. Daliddetiādīhi pavattipaccayavipatti. Kasiravuttiketiādīhi ājīvupāyavipatti. Dubbaṇṇotiādīhi rūpavipatti. Bahvābādhotiādīhi dukkhakāraṇasamāyogo. Na lābhītiādīhi sukhakāraṇavipatti ceva upabhogavipatti ca. Kāyena duccaritantiādīhi tamaparāyaṇabhāvassa kāraṇasamāyogo. Kāyassa bhedātiādīhi samparāyikatamūpagamo. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.

Apicettha tividhāya kulasampattiyā paccājātiādikena jotinā yuttato joti, ālokabhūtoti vuttaṃ hoti. Kāyasucaritādīhi pana saggūpapattijotibhāvūpagamanato jotiparāyaṇo. Khattiyamahāsālakule vātiādīsu khattiyamahāsālāti khattiyā mahāsārā mahāsārappattā khattiyā. Yesañhi khattiyānaṃ heṭṭhimantena koṭisataṃ nidhānagataṃ hoti, tayo kahāpaṇakumbhā vaḷañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapitā honti, te khattiyamahāsālā nāma. Yesaṃ brāhmaṇānaṃ asītikoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, diyaḍḍho kahāpaṇakumbho vaḷañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te brāhmaṇamahāsālā nāma. Yesaṃ gahapatīnaṃ cattālīsakoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, kahāpaṇakumbho vaḷañjatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te gahapatimahāsālā nāma. Tesaṃ kuleti attho. Aḍḍheti issare. Nidhānagatadhanassa mahantatāya mahaddhane. Suvaṇṇarajatabhājanādīnaṃ upabhogabhaṇḍānaṃ mahantatāya mahābhoge. Nidhānagatassa jātarūparajatassa pahūtatāya pahūtajātarūparajate. Vittūpakaraṇassa tuṭṭhikaraṇassa pahūtatāya pahūtavittūpakaraṇe. Godhanādīnañca sattavidhadhaññānañca pahūtatāya pahūtadhanadhaññe. Abhirūpoti sundararūpo. Dassanīyoti aññaṃ kammaṃ pahāya divasampi passitabbayutto. Pāsādikoti dassaneneva cittapasādāvaho. Paramāyāti uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti pokkharavaṇṇatāya. Pokkharaṃ vuccati sarīraṃ. Tassa vaṇṇasampattiyāti attho. Samannāgatoti upeto.

  1. Oṇatoṇatādīsu – diṭṭhadhammikāya vā samparāyikāya vā sampattiyā virahito oṇato. Nīco, lāmakoti attho. Tabbipakkhato uṇṇato. Ucco, uggatoti attho. Sesamettha tamādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ. Apica – oṇatoṇatoti idāni nīco, āyatimpi nīcova bhavissati. Oṇatuṇṇatoti idāni nīco, āyatiṃ ucco bhavissati. Uṇṇatoṇatoti idāni ucco, āyatiṃ nīco bhavissati. Uṇṇatuṇṇatoti idāni ucco, āyatimpi uccova bhavissatīti.

  2. Rukkhūpamesu – rukkho tāva pheggusāraparivāroti vanajeṭṭhakarukkho sayaṃ pheggu hoti , parivārarukkhā panassa sārā honti. Iminā nayena sesā veditabbā. Puggalesu pana sīlasāravirahato pheggutā, sīlācārasamannāgamena ca sāratā veditabbā.

  3. Rūpappamāṇādīsu – sampattiyuttaṃ rūpaṃ pamāṇaṃ karotīti rūpappamāṇo. Tattha pasādaṃ janetīti rūpappasanno. Kittisaddabhūtaṃ ghosaṃ pamāṇaṃ karotīti ghosappamāṇo. Ārohaṃ vātiādīsu pana – ārohanti uccattanaṃ. Pariṇāhanti kisathūlabhāvāpagataṃ parikkhepasampattiṃ. Saṇṭhānanti aṅgapaccaṅgānaṃ dīgharassavaṭṭatādiyuttaṭṭhānesu tathābhāvaṃ. Pāripūrinti yathāvuttappakārānaṃ anūnataṃ, lakkhaṇaparipuṇṇabhāvaṃ vā. Paravaṇṇanāyāti parehi parammukhā nicchāritāya guṇavaṇṇanāya. Parathomanāyāti parehi thutivasena gāthādiupanibandhanena vuttāya thomanāya. Parapasaṃsanāyāti parehi sammukhā vuttāya pasaṃsāya. Paravaṇṇahārikāyāti paramparathutivasena parehi pavattitāya vaṇṇaharaṇāya.

172.Cīvaralūkhanti cīvarassa dubbaṇṇādibhāvena lūkhataṃ. Pattalūkhanti bhājanassa vaṇṇasaṇṭhānavatthūhi lūkhataṃ. Senāsanalūkhanti nāṭakādisampattivirahena senāsanassa lūkhataṃ. Vividhanti acelakādibhāvena anekappakāraṃ. Dukkarakārikanti sarīratāpanaṃ.

Aparo nayo – imesu hi catūsu puggalesu rūpe pamāṇaṃ gahetvā pasanno rūpappamāṇo nāma. Rūpappasannoti tasseva atthavacanaṃ. Ghose pamāṇaṃ gahetvā pasanno ghosappamāṇo nāma. Cīvaralūkhapattalūkhesu pamāṇaṃ gahetvā pasanno lūkhappamāṇo nāma. Dhamme pamāṇaṃ gahetvā pasanno dhammappamāṇo nāma. Itarāni tesaṃyeva atthavacanāni. Sabbasatte ca tayo koṭṭhāse katvā dve koṭṭhāsā rūpappamāṇā, eko na rūpappamāṇo. Pañca koṭṭhāse katvā cattāro koṭṭhāsā ghosappamāṇā, eko na ghosappamāṇo. Dasa koṭṭhāse katvā nava koṭṭhāsā lūkhappamāṇā, eko na lūkhappamāṇo. Satasahassaṃ koṭṭhāse katvā pana eko koṭṭhāsova dhammappamāṇo, sesā na dhammappamāṇā. Evamayaṃ catuppamāṇo lokasannivāso.

Etasmiṃ catuppamāṇe lokasannivāse buddhesu appasannā mandā, pasannāva bahukā. Rūpappamāṇassa hi buddharūpato uttari pasādāvahaṃ rūpaṃ nāma natthi. Ghosappamāṇassa buddhānaṃ kittighosato uttari pasādāvaho ghoso nāma natthi. Lūkhappamāṇassa kāsikāni vatthāni mahārahāni kañcanabhājanāni tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike sabbasampattiyutte pāsādavare pahāya paṃsukūlacīvaraselamayapattarukkhamūlādisenāsanasevino buddhassa bhagavato lūkhato uttari pasādāvahaṃ aññaṃ lūkhaṃ nāma natthi. Dhammappamāṇassa sadevake loke asādhāraṇasīlādiguṇassa tathāgatassa sīlādiguṇato uttari pasādāvaho añño sīlādiguṇo nāma natthi. Iti bhagavā imaṃ catuppamāṇikaṃ lokasannivāsaṃ muṭṭhinā gahetvā viya ṭhitoti.

  1. Attahitāya paṭipannādīsu – sīlasampannoti sīlena sampanno samannāgato. Samādhisampannotiādīsupi eseva nayo. Ettha ca sīlaṃ lokiyalokuttaraṃ kathitaṃ. Tathā samādhipaññā ca. Vimutti arahattaphalavimuttiyeva. Ñāṇadassanaṃ ekūnavīsatividhaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ. No parantiādīsu – parapuggalaṃ 『『tayāpi sīlasampannena bhavituṃ vaṭṭatī』』ti vatvā yathā sīlaṃ samādiyati, evaṃ na samādapeti, na gaṇhāpeti. Eseva nayo sabbattha. Etesu pana catūsu paṭhamo vakkalittherasadiso hoti. Dutiyo upanandasakyaputtasadiso . Tatiyo sāriputtamoggallānattherasadiso. Catuttho devadattasadisoti veditabbo.

  2. Attantapādīsu – attānaṃ tapati dukkhāpetīti attantapo. Attano paritāpanānuyogaṃ attaparitāpanānuyogaṃ. Acelakoti niccelo, naggo. Muttācāroti visaṭṭhācāro. Uccārakammādīsu lokiyakulaputtācārena virahito ṭhitakova uccāraṃ karoti, passāvaṃ karoti, khādati, bhuñjati ca. Hatthāpalekhanoti hatthe piṇḍamhi niṭṭhite jivhāya hatthaṃ apalekhati. Uccāraṃ vā katvā hatthasmiññeva daṇḍakasaññī hutvā hatthena apalekhatīti dasseti. Te kira daṇḍakaṃ sattoti paññapenti. Tasmā tesaṃ paṭipadaṃ pūrento evaṃ karoti. Bhikkhāgahaṇatthaṃ 『ehi bhaddante』ti vutto, na etīti naehibhaddantiko. Tena hi 『tiṭṭha bhaddante』ti vuttopi na tiṭṭhatīti natiṭṭhabhaddantiko. Tadubhayampi hetaṃ titthiyā 『『etassa vacanaṃ kataṃ bhavissatī』』ti na karonti. Abhihaṭanti puretaraṃ gahetvā āhaṭaṃ bhikkhaṃ. Uddissakatanti 『『imaṃ tumhe uddissa kata』』nti evaṃ ārocitabhikkhaṃ. Na nimantananti 『『asukaṃ nāma kulaṃ vā vīthiṃ vā gāmaṃ vā paviseyyāthā』』ti evaṃ nimantitabhikkhampi na sādiyati, na gaṇhāti.

Nakumbhimukhāti kumbhito uddharitvā diyyamānaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāti. Na kaḷopimukhāti kaḷopīti ukkhali, pacchi vā. Tatopi na gaṇhāti. Kasmā? Kumbhī kaḷopiyo kaṭacchunā pahāraṃ labhantīti. Na eḷakamantaranti ummāraṃ antaraṃ katvā diyyamānaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Ayaṃ maṃ nissāya antarakaraṇaṃ labhatīti. Daṇḍamusalesupi eseva nayo. Dvinnanti dvīsu bhuñjamānesu ekasmiṃ uṭṭhāya dente na gaṇhati. Kasmā? Kabaḷantarāyo hotīti. Na gabbhiniyātiādīsu pana gabbhiniyā kucchiyaṃ dārako kilamati. Pāyantiyā dārakassa khīrantarāyo hoti. Purisantaragatāya ratiantarāyo hotīti na gaṇhāti na saṅkittīsūti saṅkittetvā katabhattesu. Dubbhikkhasamaye kira acelakasāvakā acelakānaṃ atthāya tato tato taṇḍulādīni samādapetvā bhattaṃ pacanti, ukkaṭṭhācelako tato na paṭiggaṇhāti. Na yattha sāti yattha sunakho 『piṇḍaṃ labhissāmī』ti upaṭṭhito hoti, tattha tassa adatvā āhaṭaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Etassa piṇḍantarāyo hotīti.

Saṇḍasaṇḍacārinīti samūhasamūhacārinī. Sace hi acelakaṃ disvā 『imassa bhikkhaṃ dassāmā』ti mānussakā bhattagehaṃ pavisanti, tesu ca pavisantesu kaḷopimukhādīsu nilīnā makkhikā uppatitvā saṇḍasaṇḍā caranti, tato āhaṭaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Maṃ nissāya makkhikānaṃ gocarantarāyo jātoti. Thusodakanti sabbasassasambhārehi kataṃ sovīrakaṃ. Ettha ca surāpānameva sāvajjaṃ. Ayaṃ pana etasmimpi sāvajjasaññī. Ekāgārikoti yo ekasmiṃyeva gehe bhikkhaṃ labhitvā nivattati. Ekālopikoti yo ekeneva ālopena yāpeti. Dvāgārikādīsupi eseva nayo. Ekissāpi dattiyāti ekāya dattiyā. Datti nāma ekā khuddakapāti hoti, yattha aggabhikkhaṃ pakkhipitvā ṭhapenti.

Ekāhikanti ekadivasantarikaṃ. Aḍḍhamāsikanti aḍḍhamāsantarikaṃ. Pariyāyabhattabhojananti vārabhattabhojanaṃ. Ekāhavārena dvīhavārena sattāhavārena aḍḍhamāsavārenāti – evaṃ divasavārena ābhatabhattabhojanaṃ. Sākabhakkhoti allasākabhakkho. Sāmākabhakkhoti sāmākataṇḍulabhakkho. Nīvārādīsu – nīvārā nāma tāva araññe sayaṃ jātā vīhijāti. Daddulanti cammakārehi cammaṃ vilikhitvā chaḍḍitakasaṭaṃ. Haṭaṃ vuccati silesopi, sevālopi kaṇikārādirukkhaniyyāsopi. Kaṇanti kuṇḍakaṃ. Ācāmoti bhattaukkhalikāya laggo jhāmodano. Taṃ chaḍḍitaṭṭhāne gahetvā khādati. 『『Odanakañjiya』』ntipi vadanti. Piññākādayo pākaṭā eva. Pavattaphalabhojīti patitaphalabhojī.

Sāṇānīti sāṇavākacelāni. Masāṇānīti missakacelāni. Chavadussānīti matasarīrato chaḍḍitavatthāni. Erakatiṇādīni vā ganthetvā katanivāsanāni. Paṃsukūlānīti pathaviyaṃ chaḍḍitanantakāni. Tirīṭānīti rukkhattacavatthāni. Ajinanti ajinamigacammaṃ. Ajinakkhipanti tadeva majjhe phālitaṃ. Sakhurakantipi vadanti. Kusacīranti kusatiṇāni ganthetvā katacīrakaṃ. Vākacīraphalakacīresupi eseva nayo. Kesakambalanti manussakesehi katakambalaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ kesakambalo tesaṃ patikuṭṭho akkhāyatī』』ti (a. ni. 3.138). Vāḷakambalanti assavāḷādīhi katakambalaṃ. Ulūkapakkhanti ulūkapattāni ganthetvā katanivāsanaṃ. Ubbhaṭṭhakoti uddhaṃ ṭhitako.

Ukkuṭikappadhānamanuyuttoti ukkuṭikavīriyaṃ anuyutto. Gacchantopi ukkuṭikova hutvā uppatitvā uppatitvā gacchati. Kaṇṭakāpassayikoti ayakaṇṭake vā pakatikaṇṭake vā bhūmiyaṃ koṭṭetvā tattha cammaṃ attharitvā ṭhānacaṅkamādīni karoti. Seyyanti sayantopi tattheva seyyaṃ kappeti. Sāyaṃ tatiyamassāti sāyatatiyakaṃ. 『『Pāto, majjhanhike, sāyanti divasassa tikkhattuṃ pāpaṃ pavāhessāmī』』ti udakorohanānuyogaṃ anuyutto viharati.

  1. Paraṃ tapatīti parantapo. Paresaṃ paritāpanānuyogaṃ paraparitāpanānuyogaṃ. Orabbhikādīsu – urabbhā vuccanti eḷakā. Urabbhe hanatīti orabbhiko. Sūkarikādīsupi – eseva nayo. Luddoti dāruṇo kakkhaḷo. Macchaghātakoti macchabandho kevaṭṭo. Bandhanāgārikoti bandhanāgāragopako. Kurūrakammantāti dāruṇakammantā.

176.Muddhāvasittoti khattiyābhisekena muddhani abhisitto. Puratthimena nagarassāti nagarato puratthimadisāya. Sandhāgāranti yaññasālaṃ . Kharājinaṃ nivāsetvāti sakhuraṃ ajinacammaṃ nivāsetvā. Sappitelenāti sappinā ca telena ca. Ṭhapetvā hi sappiṃ avaseso yo koci sneho telanti vuccati. Kaṇḍuvamānoti nakhānaṃ chinnattā kaṇḍuvitabbakāle tena kaṇḍuvamāno. Anantarahitāyāti asanthatāya. Sarūpavacchāyāti sadisavacchāya. Sace gāvī setā hoti, vacchopi setakova sace kabarā vā, rattā vā, vacchopi tādisovāti – evaṃ sarūpavacchāya. So evamāhāti so rājā evaṃ vadeti. Vacchatarāti taruṇavacchakabhāvaṃ atikkantā balavavacchā. Vacchatarīsupi eseva nayo. Barihisatthāyāti parikkhepakaraṇatthāya ceva yaññabhūmiyaṃ attharaṇatthāya ca.

177.Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Nicchātoti chātaṃ vuccati taṇhā, sā assa natthīti nicchāto. Sabbakilesānaṃ nibbutattā nibbuto. Anto tāpanakilesānaṃ abhāvā sītalo jātoti sītībhūto. Jhānamaggaphalanibbānasukhāni paṭisaṃvedetīti sukhappaṭisaṃvedī. Brahmabhūtena attanāti seṭṭhabhūtena attanā.

Imaṃ pana puggalaṃ buddhuppādato paṭṭhāya dassetuṃ – idha tathāgatotiādimāha. Tattha tathāgatoti aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato – tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathāvāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti. Arahaṃ sammāsambuddhotiādīni visuddhimagge vitthāritāneva. Taṃ dhammanti taṃ vuttappakārasampadaṃ dhammaṃ. Suṇāti gahapati vāti kasmā paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisati? Nihatamānattā ussannattā ca. Yebhuyyena hi khattiyakulato pabbajitā jātiṃ nissāya mānaṃ karonti. Brāhmaṇakulā pabbajitā mante nissāya mānaṃ karonti. Hīnajaccakulā pabbajitā attano vijātitāya patiṭṭhātuṃ na sakkonti. Gahapatidārakā pana kacchehi sedaṃ muñcantehi piṭṭhiyā loṇaṃ pupphamānāya bhūmiṃ kasitvā tādisassa mānassa abhāvato nihatamānadappā honti. Te pabbajitvā mānaṃ vā dappaṃ vā akatvā yathābalaṃ buddhavacanaṃ uggahetvā vipassanāya kammaṃ karontā sakkonti arahatte patiṭṭhātuṃ. Itarehi ca kulehi nikkhamitvā pabbajitā nāma na bahukā, gahapatikāva bahukā. Iti nihatamānattā ussannattā ca paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisatīti.

Aññatarasmiṃ vāti itaresaṃ vā kulānaṃ aññatarasmiṃ. Paccājātoti patijāto. Tathāgate saddhaṃ paṭilabhatīti parisuddhaṃ dhammaṃ sutvā dhammassāmimhi tathāgate 『『sammāsambuddho vata so bhagavā』』ti saddhaṃ paṭilabhati. Iti paṭisañcikkhatīti evaṃ paccavekkhati. Sambādho gharāvāsoti sacepi saṭṭhihatthe ghare yojanasatantarepi vā dve jāyampatikā vasanti, tathāpi nesaṃ sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhoyeva. Rajopathoti rāgarajādīnaṃ uṭṭhānaṭṭhānanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Āgamanapathotipi vattuṃ vaṭṭati. Alagganaṭṭhena abbhokāso viyāti abbhokāso. Pabbajito hi kūṭāgāraratanapāsāde ca devavimānādīsu ca supihitadvāravātapānesu paṭicchannesu vasantopi neva laggati, na sajjati, na bajjhati. Tena vuttaṃ – 『『abbhokāso pabbajjā』』ti.

Apica – sambādho gharāvāso kusalakiriyāya okāsābhāvato. Rajopatho asaṃvutasaṅkāraṭṭhānaṃ viya rajānaṃ kilesarajānaṃ sannipātaṭṭhānato. Abbhokāso pabbajjā kusalakiriyāya yathāsukhaṃ okāsasambhāvato. Nayidaṃ sukaraṃ…pe… pabbajeyyanti ettha ayaṃ saṅkhepakathā – yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ. Ekadivasampi ca kilesamalena amalinaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ. Saṅkhalikhitaṃ likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ. Idaṃ na sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṃ…pe… carituṃ – 『『yaṃnūnāhaṃ kese ca massuñca ohāretvā kasāyarasapītatāya kāsāyāni brahmacariyaṃ carantānaṃ anucchavikāni vatthāni acchādetvā paridahitvā agārasmā nikkhamitvā anagāriyaṃ pabbajeyya』』nti. Ettha ca yasmā agārassa hitaṃ kasivāṇijjādikammaṃ 『『agāriya』』nti vuccati, tañca pabbajjāya natthi, tasmā pabbajjā 『『anagāriya』』nti ñātabbā. Taṃ anagāriyaṃ. Pabbajeyyanti paṭipajjeyyaṃ. Appaṃ vāti sahassato heṭṭhā bhogakkhandho appo nāma hoti, sahassato paṭṭhāya mahā. Abandhanaṭṭhena ñātiyeva ñātiparivaṭṭo. Sopi vīsatiyā heṭṭhā appo hoti, vīsatiyā paṭṭhāya mahā.

178.Bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannoti yā bhikkhūnaṃ adhisīlasaṅkhātā sikkhā, tañca. Yattha cete saha jīvanti, ekajīvikā sabhāgavuttino honti, taṃ bhagavatā paññattasikkhāpadasaṅkhātaṃ sājīvañca. Tattha sikkhanabhāvena samāpannoti bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno. Samāpannoti sikkhaṃ paripūrento sājīvañca avītikkamanto hutvā tadubhayaṃ upagatoti attho. Pāṇātipātaṃ pahāyātiādīsu pāṇātipātādikathā heṭṭhā vitthāritā eva. Pahāyāti imaṃ pāṇātipātacetanāsaṅkhātaṃ dussīlyaṃ pajahitvā. Paṭivirato hotīti pahīnakālato paṭṭhāya tato dussīlyato orato viratova hoti. Nihitadaṇḍo nihitasatthoti parūpaghātatthāya daṇḍaṃ vā satthaṃ vā ādāya avattanato nikkhittadaṇḍo ceva nikkhittasattho cāti attho. Ettha ca ṭhapetvā daṇḍaṃ, sabbampi avasesaṃ upakaraṇaṃ sattānaṃ vināsanabhāvato 『sattha』nti veditabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhū kattaradaṇḍaṃ vā dantakaṭṭhavāsiṃ vā pipphalikaṃ vā gahetvā vicaranti, na taṃ parūpaghātatthāya. Tasmā nihitadaṇḍā nihitasatthātveva saṅkhaṃ gacchanti. Lajjīti pāpajigucchanalakkhaṇāya lajjāya samannāgato. Dayāpannoti dayaṃ mettacittataṃ āpanno. Sabbapāṇabhūtahitānukampīti sabbe pāṇabhūte hitena anukampako. Tāya dayāpannatāya sabbesaṃ pāṇabhūtānaṃ hitacittakoti attho. Viharatīti iriyati, pāleti.

Dinnameva ādiyatīti dinnādāyī. Cittenapi dinnameva paṭikaṅkhatīti dinnapāṭikaṅkhī. Thenetīti theno. Na thenena athenena. Athenattāyeva sucibhūtena. Attanāti attabhāvena. Athenaṃ sucibhūtaṃ attabhāvaṃ katvā viharatīti vuttaṃ hoti.

Abrahmacariyanti aseṭṭhacariyaṃ. Brahmaṃ seṭṭhaṃ ācāraṃ caratīti brahmacārī. Ārācārīti abrahmacariyato dūracārī. Methunāti rāgapariyuṭṭhānavasena sadisattā methunakāti laddhavohārehi paṭisevitabbato methunāti saṅkhaṃ gatā asaddhammā. Gāmadhammāti gāmavāsīnaṃ dhammā.

Saccaṃ vadatīti saccavādī. Saccena saccaṃ sandahati ghaṭetīti saccasandho. Na antarantarā musā vadatīti attho. Yo hi puriso kadāci musā vadati, kadāci saccaṃ, tassa musāvādena antaritattā saccaṃ saccena na ghaṭīyati, tasmā na so saccasandho. Ayaṃ pana na tādiso. Jīvitahetupi musā avatvā saccena saccaṃ sandahatiyevāti saccasandho. Thetoti thiro, thirakathoti attho. Eko hi puggalo haliddirāgo viya, thusarāsimhi nikhātakhāṇuko viya, assapiṭṭhe ṭhapitakumbhaṇḍamiva ca, na thirakatho hoti. Eko pāsāṇalekhā viya, indakhīlo viya ca thirakatho hoti. Asinā sīse chindantepi dve kathā na katheti. Ayaṃ vuccati theto. Paccayikoti pattiyāyitabbako, saddhāyikoti attho. Ekacco hi puggalo na paccayiko hoti. 『Idaṃ kena vuttaṃ? Asukenā』ti vutte 『mā tassa vacanaṃ saddahathā』ti vattabbataṃ āpajjati. Eko paccayiko hoti. 『Idaṃ kena vuttaṃ? Asukenā』ti vutte 『yadi tena vuttaṃ, idameva pamāṇaṃ, idāni upaparikkhitabbaṃ natthi, evameva ida』nti vattabbataṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati paccayiko. Avisaṃvādako lokassāti tāya saccavāditāya lokaṃ na visaṃvādetīti attho.

Imesaṃbhedāyāti yesaṃ ito sutvāti vuttānaṃ santike sutaṃ, tesaṃ bhedāya. Bhinnānaṃ vā sandhātāti dvinnaṃ mittānaṃ vā samānupajjhāyakādīnaṃ vā kenacideva kāraṇena bhinnānaṃ ekamekaṃ upasaṅkamitvā – 『tumhākaṃ īdise kule jātānaṃ, evaṃ bahussutānaṃ idaṃ na yutta』ntiādīni vatvā sandhānaṃ kattā. Anuppadātāti sandhānānuppadātā. Dve jane samagge disvā – 『tumhākaṃ evarūpe kule jātānaṃ, evarūpehi guṇehi samannāgatānaṃ anucchavikameta』ntiādīni vatvā daḷhīkammaṃ kattāti attho. Samaggo ārāmo assāti samaggārāmo. Yattha samaggā natthi, tattha vasitumpi na icchatīti attho. Samaggarāmotipi pāḷi. Ayameva attho. Samaggaratoti samaggesu rato. Te pahāya aññatra gantumpi na icchatīti attho. Samagge disvāpi sutvāpi nandatīti samagganandī. Samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitāti yā vācā satte samaggeyeva karoti, taṃ sāmaggīguṇaparidīpakameva vācaṃ bhāsati, na itaranti.

Kālena vadatīti kālavādī. Vattabbayuttakālaṃ sallakkhetvā vadatīti attho. Bhūtaṃ tathaṃ tacchaṃ sabhāvameva vadatīti bhūtavādī. Diṭṭhadhammikasamparāyikatthasannissitameva katvā vadatīti atthavādī. Navalokuttaradhammasannissitaṃ katvā vadatīti dhammavādī. Saṃvaravinayapahānavinayasannissitaṃ katvā vadatīti vinayavādī. Nidhānaṃ vuccati ṭhapanokāso. Nidhānamassa atthīti nidhānavatī. Hadaye nidhātabbayuttakaṃ vācaṃ bhāsitāti attho. Kālenāti evarūpiṃ bhāsamānopi ca 『『ahaṃ nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsissāmī』』ti na akālena bhāsati. Yuttakālaṃ pana sallakkhetvāva bhāsatīti attho. Sāpadesanti saupamaṃ, sakāraṇanti attho. Pariyantavatinti paricchedaṃ dassetvā. Yathāssā paricchedo paññāyati, evaṃ bhāsatīti attho. Atthasaṃhitanti anekehipi nayehi vibhajantena pariyādātuṃ asakkuṇeyyatāya atthasampannaṃ bhāsati. Yaṃ vā so atthavādī atthaṃ vadati, tena atthena saṃhitattā atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsati. Na aññaṃ nikkhipitvā aññaṃ bhāsatīti vuttaṃ hoti.

179.Bījagāmabhūtagāmasamārambhāti mūlabījaṃ, khandhabījaṃ, phaḷubījaṃ, aggabījaṃ bījabījanti pañcavidhassa bījagāmassa ceva yassa kassaci nīlatiṇarukkhādikassa bhūtagāmassa ca samārambhā. Chedanabhedanapacanādibhāvena vikopanā paṭiviratoti attho. Ekabhattikoti pātarāsabhattaṃ, sāyamāsabhattanti dve bhattāni. Tesu pātarāsabhattaṃ antomajjhanhikena paricchinnaṃ. Itaraṃ majjhanhikato uddhaṃ antoaruṇena. Tasmā antomajjhanhike dasakkhattuṃ bhuñjamānopi ekabhattikova hoti. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ekabhattikoti. Rattiyā bhojanaṃ ratti, tato uparatoti rattūparato. Atikkante majjhanhike yāva sūriyasatthaṅgamanā bhojanaṃ vikālabhojanaṃ nāma, tato viratattā virato vikālabhojanā. Sāsanassa ananulomattā visūkaṃ paṭāṇībhūtaṃ dassananti visūkadassanaṃ. Attanā naccananaccāpanādivasena naccā ca gītā ca vāditā ca antamaso mayūranaccanāpanādivasenapi pavattānaṃ naccādīnaṃ visūkabhūtā dassanā cāti naccagītavāditavisūkadassanā. Naccādīni hi attanā payojetuṃ vā parehi payojāpetuṃ vā yuttāni passituṃ vā neva bhikkhūnaṃ na bhikkhunīnaṃ vaṭṭanti. Mālādīsu – mālāti yaṃkiñci pupphaṃ. Gandhanti yaṃkiñci gandhajātaṃ. Vilepananti chavirāgakaraṇaṃ. Tattha piḷandhanto dhāreti nāma. Ūnaṭṭhānaṃ pūrento maṇḍeti nāma. Gandhavasena chavirāgavasena ca sādiyanto vibhūseti nāma. Ṭhānaṃ vuccati kāraṇaṃ. Tasmā yāya dussīlyacetanāya tāni mālādhāraṇādīni mahājano karoti, tato paṭiviratoti attho. Uccāsayanaṃ vuccati pamāṇātikkantaṃ. Mahāsayanaṃ akappiyasanthataṃ, tato paṭiviratoti attho. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Rajatanti kahāpaṇo, lohamāsako, jatumāsako, dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchanti. Tassa ubhayassāpi paṭiggahaṇā paṭivirato, neva naṃ uggaṇhāti, na uggaṇhāpeti, na upanikkhittaṃ sādiyatīti attho.

Āmakadhaññapaṭiggahaṇāti sālivīhiyavagodhumakaṅguvarakakudrūsakasaṅkhātassa sattavidhassāpi āmakadhaññassa paṭiggahaṇā. Na kevalañca etesaṃ paṭiggahaṇameva, āmasanampi bhikkhūnaṃ na vaṭṭatiyeva. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇāti ettha aññatra odissa anuññātā āmakamacchamaṃsānaṃ paṭiggahaṇameva bhikkhūnaṃ na vaṭṭati, no āmasanaṃ. Itthikumārikapaṭiggahaṇāti ettha itthīti purisantaragatā. Itarā kumārikā nāma. Tāsaṃ paṭiggahaṇampi āmasanampi akappiyameva. Dāsidāsapaṭiggahaṇāti ettha dāsidāsavaseneva tesaṃ paṭiggahaṇaṃ na vaṭṭati. 『Kappiyakārakaṃ dammi』, 『ārāmikaṃ dammī』ti evaṃ vutte pana vaṭṭati. Ajeḷakādīsupi khettavatthupariyosānesu kappiyākappiyanayo vinayavasena upaparikkhitabbo. Tattha khettaṃ nāma yasmiṃ pubbaṇṇaṃ ruhati. Vatthu nāma yasmiṃ aparaṇṇaṃ ruhati. Yattha vā ubhayampi ruhati taṃ khettaṃ. Tadatthāya akatabhūmibhāgo vatthu. Khettavatthusīsena cettha vāpitaḷākādīnipi saṅgahitāneva.

Dūteyyaṃ vuccati dūtakammaṃ. Gihīnaṃ pahitaṃ paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā gahetvā tattha tattha gamanaṃ . Pahīṇagamanaṃ vuccati paragharaṃ pesitassa khuddakagamanaṃ. Anuyogo nāma tadubhayakaraṇaṃ. Tasmā dūteyyapahīṇagamanānaṃ anugoti evamettha attho daṭṭhabbo. Kayavikkayāti kayā ca vikkayā ca. Tulākūṭādīsu – kūṭanti vañcanaṃ. Tattha tulākūṭaṃ nāma rūpakūṭaṃ, aṅgakūṭaṃ gahaṇakūṭaṃ, paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti. Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā samarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti. Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge. Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti, dadanto agge. Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge.

Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti. Tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇā karonti, tato janapadaṃ gantvā kiñcideva aḍḍhakulaṃ pavisitvā suvaṇṇabhājanāni kiṇathā』ti vatvā agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti. Tato tehi 『kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo』ti vutte 『vīmaṃsitvā gaṇhathā』ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbapātiyo datvā gacchanti.

Mānakūṭaṃ nāma hadayabhedasikhābhedarajjubhedavasena tividhaṃ hoti. Tattha hadayabhedo sappitelādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto heṭṭhā chiddena mānena 『saṇikaṃ āsiñcā』ti vatvā antobhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti. Dadanto chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti. Sikhābhedo tilataṇḍulādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti. Dadanto vegena pūretvā sikhaṃ chindanto deti. Rajjubhedo khettavatthuminanakāle labbhati. Lañjaṃ alabhantā hi khettaṃ amahantampi mahantaṃ katvā minanti.

Ukkoṭanādīsu – ukkoṭananti assāmike sāmike kātuṃ lañjaggahaṇaṃ. Vañcananti tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ. Tatridamekaṃ vatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati. Tameko dhutto – 『『kiṃ bho migo agghati, kiṃ migapotako』』ti āha. 『『Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka』』nti ca vutte kahāpaṇaṃ datvā migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivatto , 『『na me bho migapotakena attho, migaṃ me dehī』』ti āha. Tena hi 『『dve kahāpaṇe dehī』』ti. So āha – 『『nanu te, bho, mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinno』』ti? 『『Āma dinno』』ti. Idampi migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo ayañca kahāpaṇagghaṇako migapotakoti dve kahāpaṇā bhavissantīti. So 『『kāraṇaṃ vadatī』』ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti.

Nikatīti yogavasena vā māyāvasena vā apāmaṅgaṃ pāmaṅganti, amaṇiṃ maṇīti, asuvaṇṇaṃ suvaṇṇanti katvā patirūpakena vañcanaṃ. Sāciyogoti kuṭilayogo. Etesaṃyeva ukkoṭanādīnametaṃ nāmaṃ. Tasmā ukkoṭanasāciyogo vañcanasāciyogo nikatisāciyogoti evamettha attho daṭṭhabbo. Keci aññaṃ dassetvā aññassa parivattanaṃ 『sāciyogo』ti vadanti. Taṃ pana vañcaneneva saṅgahitaṃ.

Chedanādīsu – chedananti hatthacchedanādi. Vadhoti māraṇaṃ. Bandhoti rajjubandhanādīhi bandhanaṃ. Viparāmosoti himaviparāmoso, gumbaviparāmosoti duvidho. Yañhi himapātasamaye himena paṭicchannā hutvā maggappaṭipannaṃ janaṃ musanti, ayaṃ himaviparāmoso. Yaṃ gumbādīhi paṭicchannā musanti, ayaṃ gumbaviparāmoso. Ālopo vuccati gāmanigamādīnaṃ vilopakaraṇaṃ. Sahasākāroti sāhasikakiriyā. Gehaṃ pavisitvā manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā icchitabhaṇḍaggahaṇaṃ. Evametasmā chedana…pe… sahasākārā paṭivirato hoti.

180.So santuṭṭho hotīti so catūsu paccayesu dvādasavidhena itarītarapaccayasantosena samannāgato hoti. Kāyaparihārikenāti kāyaṃ pariharaṇamattakena. Kucchiparihārikenāti kucchipariharaṇamattakena. Samādāyeva pakkamatīti aṭṭhavidhaṃ bhikkhu parikkhāramattakaṃ sabbaṃ gahetvāva kāyapaṭibaddhaṃ katvāva gacchati. 『『Mama vihāro pariveṇaṃ upaṭṭhāko』』ti saṅgo vā baddho vā na hoti. So jiyā muttasaro viya yūthā pakkanto, mattahatthī viya icchiticchitaṃ senāsanaṃ vanasaṇḍaṃ rukkhamūlaṃ vanapatthaṃ pabbhāraṃ paribhuñjanto ekova tiṭṭhati, ekova nisīdati. Sabbiriyāpathesu ekova adutiyo.

『『Cātuddiso appaṭigho ca hoti,

Santussamāno itarītarena;

Parissayānaṃ sahitā achambhī,

Eko care khaggavisāṇakappo』』ti. (su. ni. 42);

Evaṃ vaṇṇitaṃ khaggavisāṇakappataṃ āpajjati.

Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento, 『『seyyathāpī』』tiādimāha. Tattha pakkhī sakuṇoti pakkhayutto sakuṇo. Ḍetīti uppatati. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – sakuṇo nāma 『『asukasmiṃ padese rukkho paripakkaphalo』』ti ñatvā nānādisāhi āgantvā nakhapakkhatuṇḍādīhi tassa phalāni vijjhantā vidhunantā khādanti. 『『Idaṃ ajjatanāya, idaṃ svātanāya bhavissatī』』ti tesaṃ na hoti. Phale pana khīṇe neva rukkhassa ārakkhaṃ ṭhapenti, na tattha pattaṃ vā nakhaṃ vā tuṇḍaṃ vā ṭhapenti. Atha kho tasmiṃ rukkhe anapekkho hutvā yo yaṃ disābhāgaṃ icchati, so tena sapattabhārova uppatitvā gacchati. Evameva ayaṃ bhikkhu nissaṅgo nirapekkhoyeva pakkamati, tena vuttaṃ samādāyeva pakkamatīti. Ariyenāti niddosena. Ajjhattanti sake attabhāve. Anavajjasukhanti niddosasukhaṃ.

181.So cakkhunā rūpaṃ disvāti so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato bhikkhu cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvāti attho. Sesapadesupi yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttameva. Abyāsekasukhanti kilesehi anavasittasukhaṃ. Avikiṇṇasukhantipi vuttaṃ. Indriyasaṃvarasukhañhi diṭṭhādīsu diṭṭhamattādivasena pavattatāya avikiṇṇaṃ hoti.

182.Soabhikkante paṭikkanteti so manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ saṃvarena samannāgato bhikkhu imesu abhikkantapaṭikkantādīsu sattasu ṭhānesu satisampajaññavasena sampajānakārī hoti. Tattha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ jhānavibhaṅge vuttameva.

So iminā cātiādinā kiṃ dasseti? Araññavāsassa paccayasampattiṃ dasseti. Yassa hi ime cattāro paccayā natthi , tassa araññavāso na ijjhati, tiracchānagatehi vā vanacarakehi vā saddhiṃ vattabbataṃ āpajjati. Araññe adhivatthā devatā 『『kiṃ evarūpassa pāpabhikkhuno araññavāsenā』』ti bheravaṃ saddaṃ sāventi. Hatthehi sīsaṃ paharitvā palāyanākāraṃ karonti . 『『Asuko bhikkhu araññaṃ pavisitvā idañcidañca pāpakammaṃ akāsī』』ti ayaso pattharati. Yassa panete cattāro paccayā atthi, tassa araññavāso ijjhati. So hi attano sīlaṃ paccavekkhanto kiñci kāḷakaṃ vā tilakaṃ vā apassanto pītiṃ uppādetvā taṃ khayato vayato sammasanto ariyabhūmiṃ okkamati. Araññe adhivatthā devatā attamanā vaṇṇaṃ bhāsanti. Itissa udake pakkhittatelabindu viya yaso vitthāriko hoti. Vivittantiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. So evaṃ samāhite citte…pe… yathākammūpage satte pajānātīti ettake ṭhāne yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge vuttameva.

  1. Tatiyavijjāya so evaṃ samāhite citteti vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabbaṃ. Āsavānaṃ khayañāṇāyāti arahattamaggañāṇatthāya. Arahattamaggo hi āsavānaṃ vināsanato āsavānaṃ khayoti vuccati. Tatra cetaṃ ñāṇaṃ tappariyāpannattāti. Cittaṃ abhininnāmetīti vipassanācittaṃ abhinīharati. So idaṃ dukkhanti evamādīsu – 『『ettakaṃ dukkhaṃ, na ito bhiyyo』』ti sabbampi dukkhasaccaṃ sarasalakkhaṇappaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānāti, paṭivijjhati. Tassa ca dukkhassa nibbattikaṃ taṇhaṃ – ayaṃ dukkhasamudayoti; tadubhayampi yaṃ ṭhānaṃ patvā nirujjhati, taṃ tesaṃ appavattiṃ nibbānaṃ – ayaṃ dukkhanirodhoti; tassa ca sampāpakaṃ ariyamaggaṃ – ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānāti, paṭivijjhatīti – evamattho veditabbo.

Evaṃ sarūpato saccāni dassetvā idāni kilesavasena pariyāyato dassento ime āsavātiādimāha. Tassa evaṃ jānato evaṃpassatoti tassa evaṃ jānantassa evaṃ passantassa saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ katheti. Kāmāsavāti kāmāsavato. Vimuccatīti iminā maggakkhaṇaṃ dasseti. Vimuttasminti iminā phalakkhaṇaṃ dasseti. Maggakkhaṇe hi cittaṃ vimuccati, phalakkhaṇe vimuttaṃ hoti. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇanti iminā paccavekkhaṇañāṇaṃ dasseti. Khīṇā jātītiādīhi tassa bhūmiṃ. Tena hi ñāṇena so paccavekkhanto 『khīṇā jātī』tiādīni pajānāti. Vusitanti vuṭṭhaṃ parivuṭṭhaṃ kataṃ caritaṃ niṭṭhitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Puthujjanakalyāṇakena hi saddhiṃ satta sekkhā brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma. Khīṇāsavo vuṭṭhavāso. Tasmā so attano brahmacariyavāsaṃ paccavekkhanto vusitaṃ brahmacariyanti pajānāti. Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāvasena soḷasavidhampi kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Puthujjanakalyāṇakādayo hi taṃ kiccaṃ karonti; khīṇāsavo katakaraṇīyo. Tasmā so attano karaṇīyaṃ paccavekkhanto. 『『Kataṃ karaṇīya』』nti pajānāti. Nāparaṃ itthattāyāti 『『idāni puna etthabhāvāya evaṃ soḷasakiccabhāvāya kilesakkhayāya vā maggabhāvanākiccaṃ natthī』』ti pajānāti.

  1. Sarāgādīsu – appahīnoti vikkhambhanappahānena vā tadaṅgappahānena vā samucchedappahānena vā appahīno.

187.Lābhī hotītiādīsu – lābhīti lābhavā paṭilabhitvā ṭhito. Ajjhattaṃ cetosamathassāti niyakajjhattasaṅkhāte attano citte uppannassa cetosamathassa. Adhipaññādhammavipassanāyāti adhipaññāsaṅkhātāya khandhadhammesu aniccādivasena pavattāya vipassanāya. Rūpasahagatānanti rūpanimittārammaṇānaṃ rūpāvacarasamāpattīnaṃ. Arūpasahagatānanti na rūpanimittārammaṇānaṃ arūpasamāpattīnaṃ. Ettha ca paṭhamo aṭṭhasamāpattilābhī puthujjano. Dutiyo sukkhavipassakaariyasāvako. Tatiyo aṭṭhasamāpattilābhī ariyasāvako. Catuttho lokiyamahājano veditabbo.

  1. Anusotagāmīādīsu – anusotagāmīti vaṭṭasotaṃ anugato, vaṭṭasote nimuggo puthujjano veditabbo. Paṭisotagāmīti paṭisotagamano . Anusotaṃ agantvā paṭisotaṃ gacchantassetaṃ adhivacanaṃ. Pāpañca kammaṃ na karotīti paññattaṃ vītikkamanto na karoti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassenāti kilesapariyuṭṭhāne sati uppannena dukkhadomanassena saddhimpi. Paripuṇṇanti tissannaṃ sikkhānaṃ ekāyapi anūnaṃ. Parisuddhanti nirupakkilesaṃ. Brahmacariyanti seṭṭhacariyaṃ. Iminā vārena sotāpannasakadāgāmino kathitā. Kiṃ pana te rudantā brahmacariyaṃ carantīti? Āma. Kilesarodanena rudantā caranti nāma. Sīlasampanno puthujjanabhikkhupi ettheva saṅgahito.

Ṭhitattoti ṭhitasabhāvo. Anāgāmīti kāmarāgabyāpādehi akampanīyacittatāya ca tamhā lokā anāvattidhammatāya ca ṭhitasabhāvo nāma. Tiṇṇoti taṇhāsotaṃ uttiṇṇo. Pāraṅgatoti nibbānapāraṃ gato. Thale tiṭṭhatīti arahattaphalasamāpattithale tiṭṭhati. Cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ khīṇāsavo 『『tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo』』ti vuccati. Bāhitapāpatāya hi esa brāhmaṇo nāma.

  1. Appassutādīsu – appakaṃ sutaṃ hotīti navaṅge satthusāsane kiñcideva thokaṃ sutaṃ hoti. Na atthamaññāya, na dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hotīti aṭṭhakathañca pāḷiñca jānitvā lokuttaradhammassa anurūpadhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipanno na hoti. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.

  2. Samaṇamacalādīsu – samaṇamacaloti samaṇaacalo, makāro padasandhikaro. Niccalasamaṇo, thirasamaṇoti attho . Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sotāpanno sāsane mūlajātāya saddhāya patiṭṭhitattā 『samaṇamacalo』ti vuccati. Sakadāgāmī pana rajjanakilesassa atthitāya samaṇapadumoti vutto. Rattaṭṭho hi idha padumaṭṭho nāmāti vuttaṃ. Anāgāmī kāmarāgasaṅkhātassa rajjanakilesassa natthitāya samaṇapuṇḍarīkoti vutto. Paṇḍaraṭṭho hi idha puṇḍarīkaṭṭho nāmāti vuttaṃ . Khīṇāsavo ca thaddhabhāvakarānaṃ kilesānaṃ abhāvena samaṇesu samaṇasukhumālo nāmāti vutto. Appadukkhaṭṭhenapi cesa samaṇasukhumāloyevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā.

  1. Pañcakaniddesavaṇṇanā

  2. Pañcake – tatrāti tesu 『『ārabhati ca vippaṭisārī ca hotī』』tiādinā nayena heṭṭhā uddiṭṭhapuggalesu. Yvāyanti yo ayaṃ. Ārabhatīti ettha ārambhasaddo kammakiriyāhiṃsanavīriyavikopanāpattivītikkamesu vattati. Tathā hesa 『『yaṃkiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā』』ti (su. ni. 748) kamme āgato. 『『Mahāyaññā mahārambhā, na te honti mahapphalā』』ti (a. ni. 4.39) kiriyāyaṃ. 『『Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhantī』』ti (ma. ni. 2.51-52) hiṃsane. 『『Ārabhatha, nikkhamatha, yuñjatha buddhasāsane』』ti (saṃ. ni. 1.185) vīriye. 『『Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī』』ti (dī. ni. 1.10, 194; ma. ni. 1.293) vikopane. 『『Ārabhati ca vippaṭisārī ca hotī』』ti (a. ni. 5.142) ayaṃ pana āpattivītikkame āgato. Tasmā āpattivītikkamavasena ārabhati ceva tappaccayā vippaṭisārī ca hotīti ayamettha attho.

Yathābhūtaṃ nappajānātīti anadhigatattā yathāsabhāvato na jānāti. Yatthassāti yasmiṃ assa, yaṃ ṭhānaṃ patvā etassa puggalassa uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti attho. Kiṃ pana patvā te nirujjhantīti? Arahattamaggaṃ. Phalappattassa pana niruddhā nāma honti. Evaṃ santepi idha maggakiccavasena phalameva vuttanti veditabbaṃ. Ārambhajāti āpattivītikkamasambhavā. Vippaṭisārajāti vippaṭisārato jātā. Pavaḍḍhantīti punappunaṃ uppajjanena vaḍḍhanti. Sādhūti āyācanasādhu. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāva aparaddhañca vata āyasmatā, evaṃ santepi mayaṃ āyasmantaṃ yācāma – 『『desetabbayuttakassa desanāya, vuṭṭhātabbayuttakassa vuṭṭhānena, āvikātabbayuttakassa āvikiriyāya, ārambhaje āsave pahāya, suddhante ṭhitabhāvapaccavekkhaṇena vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā nīharitvā vipassanācittañceva vipassanāpaññañca bhāvetū』』ti. Amunā pañcamena puggalenāti etena pañcamena khīṇāsavapuggalena. Samasamo bhavissatīti lokuttaraguṇehi samabhāveneva samo bhavissatīti evaṃ khīṇāsavena ovaditabboti attho.

Ārabhati na vippaṭisārī hotīti āpattiṃ āpajjati. Taṃ pana desetuṃ sabhāgapuggalaṃ pariyesati. Tasmā na vippaṭisārī hoti. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana 『『vuṭṭhitattā na vippaṭisārī hotī』』ti vuttaṃ. Na ārabhati vippaṭisārī hotīti āpattiṃ nāpajjati, vinayapaññattiyaṃ pana akovidattā anāpattiyaṃ āpattisaññī hutvā vippaṭisārī hoti. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana 『『sakiṃ āpattiṃ āpajjitvā tato vuṭṭhāya pacchā kiñcāpi nāpajjati, vippaṭisāraṃ pana vinodetuṃ na sakkotī』』ti vuttaṃ. Na ārabhati na vippaṭisārī hotīti neva āpattiṃ āpajjati, na vippaṭisārī hoti. Katamo panesa puggaloti? Ossaṭṭhavīriyapuggalo. So hi 『『kiṃ me imasmiṃ buddhakāle parinibbānena, anāgate metteyyasammāsambuddhakāle parinibbāyissāmī』』ti visuddhasīlopi paṭipattiṃ na pūreti. Sopi 『『kimatthaṃ āyasmā pamatto viharati puthujjanassa nāma gati anibaddhā. Āyasmā hi metteyyasammāsambuddhassa sammukhabhāvaṃ labheyyapi na labheyyāpīti arahattatthāya vipassanaṃ bhāvehī』』ti ovaditabbova. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

  1. Datvā avajānātītiādīsu – eko bhikkhu mahāpuñño catupaccayalābhī hoti. So cīvarādīni labhitvā aññaṃ appapuññaṃ āpucchati. Sopi tasmiṃ punappunaṃ āpucchantepi gaṇhātiyeva. Athassa itaro thokaṃ kupito hutvā maṅkubhāvaṃ uppādetukāmo vadati – 『『ayaṃ attano dhammatāya cīvarādīni na labhati, amhe nissāya labhatī』』ti. Evaṃ puggalo datvā avajānāti nāma. Eko pana ekena saddhiṃ dve tīṇi vassāni vasanto pubbe taṃ puggalaṃ garuṃ katvā pacchā gacchante gacchante kāle cittīkāraṃ na karoti, āsanāpi na vuṭṭhāti, upaṭṭhānampi na gacchati. Evaṃ puggalo saṃvāsena avajānāti nāma.

Ādheyyamukhoti ādito dheyyamukho. Paṭhamavacanasmiṃyeva ṭhapitamukhoti attho. Adhimuccitā hotīti saddhātā hoti. Tatrāyaṃ nayo – eko puggalo sāruppaṃyeva bhikkhuṃ 『asāruppo eso』ti katheti, taṃ sutvā esa niṭṭhaṃ gacchati. Puna aññena sabhāgena bhikkhunā 『sāruppo aya』nti vuttepi tassa vacanaṃ na gaṇhāti 『『asukena nāma 『asāruppo aya』nti amhākaṃ kathita』』nti purimabhikkhunova kathaṃ gaṇhāti. Aparopissa dussīlaṃ 『sīlavā』ti katheti. Tassa vacanaṃ saddahitvā puna aññena 『『asāruppo esa bhikkhu, nāyaṃ tumhākaṃ santikaṃ upasaṅkamituṃ yutto』』ti vuttopi tassa vacanaṃ aggahetvā purimasseva kathaṃ gaṇhāti. Aparo vaṇṇampi kathitaṃ gaṇhāti, avaṇṇampi kathitaṃ gaṇhātiyeva. Ayampi ādheyyamukhoyeva nāma. Ādhātabbamukho yaṃ yaṃ suṇāti, tattha tattha ṭhapitamukhoti attho.

Loloti saddhādīnaṃ ittarakālaṭṭhitikattā assaddhiyādīhi lulitabhāvena lolo. Ittarasaddhoti parittasaddho, aparipuṇṇasaddho. Sesesupi eseva nayo. Ettha pana punappunaṃ bhajanavasena saddhāva bhatti. Pemaṃ saddhāpemaṃ gehasitapemampi vaṭṭati. Pasādo saddhāpasādova. Evaṃ puggalo lolo hotīti evaṃ ittarasaddhāditāya puggalo lolo nāma hoti. Haliddirāgo viya , thusarāsimhi koṭṭitakhāṇuko viya, assapiṭṭhiyaṃ ṭhapitakumbhaṇḍaṃ viya ca anibaddhaṭṭhāno muhuttena pasīdati, muhuttena kuppati.

Mando momūhoti aññāṇabhāvena mando avisadatāya momūho. Mahāmūḷhoti attho.

  1. Yodhājīvūpamesu – yodhājīvāti yuddhūpajīvino. Rajagganti hatthiassādīnaṃ pādappahārabhinnāya bhūmiyā uggataṃ rajakkhandhaṃ. Na santhambhatīti santhambhitvā ṭhātuṃ na sakkoti. Sahati rajagganti rajakkhandhaṃ disvāpi adhivāseti. Dhajagganti hatthiassādipiṭṭhesu vā rathesu vā ussāpitānaṃ dhajānaṃ aggaṃ. Ussāraṇanti hatthiassarathādīnañceva balakāyassa ca uccāsaddamahāsaddaṃ. Sampahāreti samāgate appamattakepi pahāre. Haññatīti vihaññati, vighātaṃ āpajjati. Byāpajjatīti vipattiṃ āpajjati, pakatibhāvaṃ jahati. Sahati sampahāranti dve tayo pahāre patvāpi sahati, adhivāseti . Tameva saṅgāmasīsanti tameva jayakhandhāvāraṭṭhānaṃ. Ajjhāvasatīti sattāhamattaṃ abhibhavitvā āvasati. Kiṃ kāraṇā? Laddhappahārānaṃ pahārajagganatthañceva katakammānaṃ visesaṃ ñatvā ṭhānantaradānatthañca issariyasukhānubhavanatthañca.

  2. Idāni yasmā satthu yodhājīvehi kiccaṃ natthi, imasmiṃ pana sāsane tathārūpe pañca puggale dassetuṃ idaṃ opammaṃ ābhataṃ, tasmā te puggale dassento evamevantiādimāha.

Tattha saṃsīdatīti micchāvitakkasmiṃ visīdati, anupavisati. Na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretunti brahmacariyavāsaṃ anupacchijjamānaṃ gopetuṃ na sakkoti. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvāti sikkhāya dubbalabhāvaṃ pakāsetvā. Kimassa rajaggasminti kiṃ tassa puggalassa rajaggaṃ nāmāti vadati. Abhirūpāti abhirūpavatī. Dassanīyāti dassanayoggā. Pāsādikāti dassaneneva cittappasādāvahā. Paramāyāti uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti sarīravaṇṇena ceva aṅgasaṇṭhānena ca.

196.Ūhasatīti avahasati. Ullapatīti katheti. Ujjagghatīti pāṇiṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasati. Uppaṇḍetīti uppaṇḍanakathaṃ katheti.

197.Abhinisīdatīti abhibhavitvā santike vā ekāsane vā nisīdati. Dutiyapadepi eseva nayo. Ajjhottharatīti avattharati.

198.Viniveṭhetvā vinimocetvāti gahitaṭṭhānato tassa hatthaṃ viniveṭhetvā ceva, mocetvā ca. Sesamettha uttānatthameva.

  1. Piṇḍapātikesu – mandattā momūhattāti neva samādānaṃ jānāti, na ānisaṃsaṃ; attano pana mandattā momūhattā aññāṇeneva piṇḍapātiko hoti. Pāpiccho icchāpakatoti piṇḍapātikassa me sato 『『ayaṃ piṇḍapātiko』』ti catupaccayasakkāraṃ karissanti. Lajjī, appicchotiādīhi ca guṇehi sambhāvessantīti. Evaṃ pāpikāya icchāya ṭhatvā tāya pāpicchāya abhibhūto hutvā piṇḍapātiko hoti. Ummādavasena piṇḍāya caranto pana ummādā cittavikkhepā piṇḍapātiko nāma hoti. Vaṇṇitanti idaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ nāma buddhehi ca buddhasāvakehi ca vaṇṇitaṃ pasatthanti piṇḍapātiko hoti. Appicchataṃyeva nissāyātiādīsu – 『『iti appiccho bhavissāmi, idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ appicchatāya saṃvattissati; 『iti santuṭṭho bhavissāmi idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ santuṭṭhiyā saṃvattissati』; 『iti kilese saṃlikhissāmi』, idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ kilesasallekhanatthāya saṃvattissatī』』ti piṇḍapātiko hoti. Idamatthitanti imāya kalyāṇāya paṭipattiyā atthikabhāvaṃ, iminā vā piṇḍapātamattena atthikabhāvaṃ. Yaṃ yaṃ laddhaṃ tena teneva yāpanabhāvaṃ nissāyāti attho. Aggoti jeṭṭhako. Sesāni tasseva vevacanāni.

Gavā khīranti gāvito khīraṃ nāma hoti, na vinā gāviyā. Khīramhā dadhītiādīsupi eseva nayo. Evamevanti yathā etesu pañcasu gorasesu sappimaṇḍo aggo; evamevaṃ imesu pañcasu piṇḍapātikesu yvāyaṃ appicchatādīni nissāya piṇḍapātiko hoti. Ayaṃ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Imesu pana pañcasu piṇḍapātikesu dveva janā piṇḍapātikā , tayo na piṇḍapātikā. Nāmamattena pana piṇḍapātikāti veditabbā. Khalupacchābhattikādīsupi eseva nayoti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā.

  1. Chakkaniddesavaṇṇanā

  2. Chakke – tatrāti tesu chasu puggalesu. Sammāsambuddho tena daṭṭhabboti so puggalo tena anācariyakena attanā uppāditena sabbaññutaññāṇena sabbaññubuddho daṭṭhabbo.

Paccekasambuddho tenātiādīsupi tena paccekasambodhiñāṇena so puggalo paccekasambuddho. Tena sāvakapāramīñāṇena te puggalā sāriputtamoggallānā. Tena dukkhassa antakaraṇena te puggalā avasesā arahanto. Tena itthattaṃ anāgamanena so puggalo anāgāmī. Tena itthattaṃ āgamanena te puggalā sotāpannasakadāgāmino daṭṭhabbāti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

  1. Sattakaniddesavaṇṇanā

  2. Sattake – sakiṃ nimuggoti ekavāraṃ nimuggo. Ekantakāḷakehīti ekanteneva kāḷakehi natthikavādaahetukavādaakiriyavādasaṅkhātehi niyatamicchādiṭṭhidhammehi. Evaṃ puggaloti iminā kāraṇena puggalo ekavāraṃ nimuggo tathā nimuggova hoti. Etassa hi puna bhavato vuṭṭhānaṃ nāma natthīti vadanti. Makkhaligosālādayo viya heṭṭhā narakaggīnaṃyeva āhāro hoti.

Sāhu saddhā kusalesu dhammesūti kusaladhammesu saddhā nāma sādhuladdhikāti ummujjati. So tāvatakeneva kusalena ummujjati nāma. Sādhu hirītiādīsupi eseva nayo. Hāyatiyevāti caṅkavāre āsittaudakaṃ viya ekantena parihāyateva. Evaṃ puggaloti evaṃ sāhu saddhāti. Imesaṃ saddhādīnaṃ vasena ekavāraṃ ummujjitvā tesaṃ parihāniyā puna nimujjatiyeva, devadattādayo viya. Devadatto hi aṭṭha samāpattiyo, pañca ca abhiññāyo nibbattetvāpi puna buddhānaṃ paṭikaṇṭakatāya tehi guṇehi parihīno ruhiruppādakammaṃ saṅghabhedakammañca katvā kāyassa bhedā dutiyacittavārena niraye nibbatti. Kokāliko dve aggasāvake upavaditvā padumaniraye nibbatto.

Neva hāyati no vaḍḍhatīti appahonakakālepi na hāyati, pahonakakālepi na vaḍḍhati. Ubhayampi panetaṃ agārikenapi anagārikenapi dīpetabbaṃ. Ekacco hi agāriko appahonakakāle pakkhikabhattaṃ vā salākabhattaṃ vā vassāvāsikaṃ vā upanibandhāpeti. So pacchā pahonakakālepi pakkhikabhattādimattameva pavatteti. Anagārikopi ādimhi appahonakakāle uddesaṃ vā dhutaṅgaṃ vā gaṇhāti, medhābalavīriyasampattiyā pahonakakālepi tato uttariṃ na karoti. Evaṃ puggaloti evaṃ imāya saddhādīnaṃ ṭhitiyā puggalo ummujjitvā ṭhito nāma hoti.

Ummujjitvā vipassati viloketīti sotāpanno puggalo uṭṭhahitvā gamanamaggaṃ gantabbaṃ disaṃ vā āloketi nāma.

Ummujjitvāpataratīti sakadāgāmipuggalo kilesatanutāya uṭṭhahitvā gantabbadisābhimukho patarati nāma.

Patigādhappatto hotīti anāgāmipuggalo uṭṭhāya viloketvā pataritvā gantvā ekasmiṃ ṭhāne patiṭṭhāpatto nāma hoti, tiṭṭhati, na punāgacchati.

Tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhatīti sabbakilesoghaṃ taritvā paratīraṃ gantvā nibbānathale ṭhito nāma hoti. Ime pana satta puggalā udakopamena dīpitā.

Satta kira jaṅghavāṇijā addhānamaggapaṭipannā antarāmagge ekaṃ puṇṇanadiṃ pāpuṇiṃsu. Tesu paṭhamaṃ otiṇṇo udakabhīruko puriso otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjitvā puna uṭṭhātuṃ nāsakkhi, antoyeva macchakacchapabhakkho jāto. Dutiyo otiṇṇaṭṭhāne nimujjitvā sakiṃ uṭṭhahitvā puna nimuggo uṭṭhātuṃ nāsakkhi, antoyeva macchakacchapabhakkho jāto. Tatiyo nimujjitvā uṭṭhahi. So majjhe nadiyā ṭhatvā neva orato āgantuṃ, na parato gantuṃ asakkhi . Catuttho uṭṭhāya ṭhito uttaraṇatitthaṃ olokesi. Pañcamo otaraṇatitthaṃ oloketvā patari. Chaṭṭho taritvā pārimatīraṃ gantvā kaṭippamāṇe udake ṭhito. Sattamo pārimatīraṃ gantvā gandhacuṇṇādīhi nhātvā varavatthāni nivāsetvā surabhivilepanaṃ vilimpitvā nīluppalādīni piḷandhitvā nānālaṅkārapaṭimaṇḍito mahānagaraṃ pavisitvā pāsādavaramāruyha uttamabhojanaṃ bhuñji.

Tattha satta jaṅghavāṇijā viya ime satta puggalā. Nadī viya vaṭṭaṃ. Paṭhamassa udakabhīrukassa purisassa otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjanaṃ viya micchādiṭṭhikassa vaṭṭe nimujjanaṃ. Ummujjitvā nimuggapuriso viya saddhādīnaṃ uppattimattakena ummujjitvā tesaṃ parihāniyā nimuggapuggalo. Majjhe nadiyā ṭhito viya saddhādīnaṃ ṭhitiyā ṭhitapuggalo. Uttaraṇatitthaṃ olokento viya gantabbamaggaṃ gantabbadisaṃ vā olokento sotāpanno. Pataritapuriso viya kilesatanutāya pataranto sakadāgāmī. Taritvā kaṭimatte udake ṭhitapuriso viya anāvattitadhammatāya ṭhito anāgāmī. Nhatvā pārimatīraṃ uttaritvā thale ṭhitapuriso viya cattāro oghe atikkamitvā nibbānathale ṭhito khīṇāsavabrāhmaṇo. Thale ṭhitapurisassa nagaraṃ pavisitvā pāsādavaraṃ āruyha uttamabhojanabhuñjanaṃ viya khīṇāsavassa nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā vītināmanaṃ veditabbaṃ. Ubhatobhāgavimuttādayo heṭṭhā pakāsitāyevāti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

  1. Aṭṭhakanavakaniddesāpi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā.

  2. Dasakaniddesavaṇṇanā

  3. Dasakaniddese – idhāti kāmāvacarabhūmiyaṃ. Kāmāvacarabhūmiyañhi sattakkhattuparamādīnaṃ kāmāvacarabhūmiyaññeva niṭṭhā hoti. Kāmāvacarattabhāveneva arahattappatti ca anupādisesanibbānappatti ca hotīti attho.

Idhavihāyāti idha kāmāvacare attabhāve vihāya suddhāvāsattabhāve ṭhitānaṃ niṭṭhā hotīti attho. Antarāparinibbāyiādayo hi idha anāgāmiphalaṃ patvā ito cutā suddhāvāsesu uppajjitvā tena attabhāvena arahattañceva anupādisesanibbānadhātuñca pāpuṇanti. Tena vuttaṃ – 『『imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā』』ti.

Dasakaniddesavaṇṇanā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Yaṃ ve puggalapaññattiṃ, loke appaṭipuggalo;

Nātisaṅkhepato satthā, desesi tidasālaye.

Tassā aṭṭhakathañceva, dīpabhāsāya saṅkhataṃ;

Āgamaṭṭhakathāyo ca, ogāhetvā asesato.

Suvibhatto asaṃkiṇṇo, yo yo attho yahiṃ yahiṃ;

Tato tato taṃ gahetvā, pahāya ativitthāraṃ.

Visuddhimagge yaṃ vuttaṃ, taṃ anādāya saṅkhatā;

Nātisaṅkhepavitthāra-nayenaṭṭhakathā ayaṃ.

Taṃ etaṃ sattamattehi, bhāṇavārehi tantiyā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, saṅkharontena yaṃ mayā.

Sampattaṃ kusalaṃ tena, saddhammaṃ sukhumaṃ sivaṃ;

Olokentu visuddhena, pāṇayo dhammacakkhunāti.

Puggalapaññatti-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Kathāvatthu-aṭṭhakathā

Nisinno devalokasmiṃ, devasaṅghapurakkhato;

Sadevakassa lokassa, satthā appaṭipuggalo.

Sabbapaññattikusalo, paññattiparidīpanaṃ;

Vatvā puggalapaññattiṃ, loke uttamapuggalo.

Yaṃ puggalakathādīnaṃ, kathānaṃ vatthubhāvato;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, saṅkhepena adesayī.

Mātikāṭhapaneneva , ṭhapitassa surālaye;

Tassa moggaliputtena, vibhattassa mahītale.

Idāni yasmā sampatto, atthasaṃvaṇṇanākkamo;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

Nidānakathā

Yamakapāṭihīrāvasānasmiñhi bhagavā tidasapure pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagantvā mātaraṃ kāyasakkhiṃ katvā devaparisāya abhidhammakathaṃ kathento dhammasaṅgaṇīvibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattippakaraṇāni desayitvā kathāvatthudesanāya vāre sampatte 『『anāgate mama sāvako mahāpañño moggaliputtatissatthero nāma uppannaṃ sāsanamalaṃ sodhetvā tatiyasaṅgītiṃ karonto bhikkhusaṅghassa majjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā imaṃ pakaraṇaṃ bhājessatī』』ti tassokāsaṃ karonto yā cesā puggalavāde tāva catūsu pañhesu dvinnaṃ pañcakānaṃ vasena aṭṭhamukhā vādayutti, taṃ ādiṃ katvā sabbakathāmaggesu asampuṇṇabhāṇavāramattāya tantiyā mātikaṃ ṭhapesi. Athāvasesaṃ abhidhammakathaṃ vitthāranayeneva kathetvā vutthavasso suvaṇṇarajatasopānamajjhe maṇimayena sopānena devalokato saṅkassanagare oruyha sattahitaṃ sampādento yāvatāyukaṃ ṭhatvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

Athassa mahākassapappamukho vasīgaṇo ajātasatturājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi. Tato vassasatassa accayena vajjiputtakā bhikkhū dasa vatthūni dīpayiṃsu. Tāni sutvā kākaṇḍakassa brāhmaṇassa putto yasatthero susunāgaputtaṃ kālāsokaṃ nāma rājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dvādasannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ antare sattatherasatāni uccinitvā tāni dasavatthūni madditvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi.

Tehi pana dhammasaṅgāhakattherehi niggahitā dasasahassā vajjiputtakā bhikkhū pakkhaṃ pariyesamānā attano anurūpaṃ dubbalapakkhaṃ labhitvā visuṃ mahāsaṅghikācariyakulaṃ nāma akaṃsu . Tato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – gokulikā ca ekabyohārikā ca. Gokulikanikāyato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – paṇṇattivādā ca bāhuliyā ca. Bahussutikātipi tesaṃyeva nāmaṃ. Tesaṃyeva antare cetiyavādā nāma apare ācariyavādā uppannā. Evaṃ mahāsaṅghikācariyakulato dutiye vassasate pañcācariyakulāni uppannāni. Tāni mahāsaṅghikehi saddhiṃ cha honti.

Tasmiṃyeva dutiye vassasate theravādato bhijjitvā dve ācariyavādā uppannā – mahisāsakā ca vajjiputtakā ca. Tattha vajjiputtakavādato bhijjitvā apare cattāro ācariyavādā uppannā – dhammuttariyā, bhadrayānikā, channāgārikā, samitiyāti. Puna tasmiṃyeva dutiye vassasate mahisāsakavādato bhijjitvā sabbatthivādā dhammaguttikāti dve ācariyavādā uppannā. Puna sabbatthivādakulato bhijjitvā kassapikā nāma jātā. Kassapikesu bhinnesu apare saṅkantikā nāma jātā. Saṅkantikesu bhinnesu suttavādā nāma jātāti theravādato bhijjitvā ime ekādasa ācariyavādā uppannā. Te theravādehi saddhiṃ dvādasa honti. Iti ime ca dvādasa, mahāsaṅghikānañca cha ācariyavādāti sabbeva aṭṭhārasa ācariyavādā dutiye vassasate uppannā. Aṭṭhārasa nikāyātipi, aṭṭhārasācariyakulānītipi etesaṃyeva nāmaṃ. Etesu pana sattarasa vādā bhinnakā, theravādo asambhinnakoti veditabbo. Vuttampi cetaṃ dīpavaṃse –

『『Nikkaḍḍhitā pāpabhikkhū, therehi vajjiputtakā;

Aññaṃ pakkhaṃ labhitvāna, adhammavādī bahū janā.

『『Dasasahassā samāgantvā, akaṃsu dhammasaṅgahaṃ;

Tasmāyaṃ dhammasaṅgīti, mahāsaṅgīti vuccati.

『『Mahāsaṅgītikā bhikkhū, vilomaṃ akaṃsu sāsane;

Bhinditvā mūlasaṅgahaṃ, aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ.

『『Aññatra saṅgahitā suttaṃ, aññatra akariṃsu te;

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, vinaye nikāyesu ca pañcasu.

『『Pariyāyadesitañcāpi, atho nippariyāyadesitaṃ;

Nītatthañceva neyyatthaṃ, ajānitvāna bhikkhavo.

『『Aññaṃ sandhāya bhaṇitaṃ, aññaṃ atthaṃ ṭhapayiṃsu te;

Byañjanacchāyāya te bhikkhū, bahuṃ atthaṃ vināsayuṃ.

『『Chaḍḍetvāna ekadesaṃ, suttaṃ vinayagambhīraṃ;

Patirūpaṃ suttaṃ vinayaṃ, tañca aññaṃ kariṃsu te.

『『Parivāraṃ atthuddhāraṃ, abhidhammaṃ chappakaraṇaṃ;

Paṭisambhidañca niddesaṃ, ekadesañca jātakaṃ.

『『Ettakaṃ vissajjitvāna, aññāni akariṃsu te;

Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca.

『『Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te;

Pubbaṅgamā bhinnavādā, mahāsaṅgītikārakā.

『『Tesañca anukārena, bhinnavādā bahū ahu;

Tato aparakālamhi, tasmiṃ bhedo ajāyatha.

『『Gokulikā ekabyohāri, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Gokulikānaṃ dve bhedā, aparakālamhi jāyatha.

『『Bahussutikā ca paññatti, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Cetiyā ca punavādī, mahāsaṅgītibhedakā.

『『Pañcavādā ime sabbe, mahāsaṅgītimūlakā;

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ.

『『Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te;

Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca.

『『Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te;

Visuddhattheravādamhi, puna bhedo ajāyatha.

『『Mahisāsakā vajjiputtakā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Vajjiputtakavādamhi, catudhā bhedo ajāyatha.

『『Dhammuttarikā bhaddayānikā, channāgārikā ca samiti;

Mahisāsakānaṃ dve bhedā, aparakālamhi ajāyatha.

『『Sabbatthivādā dhammaguttā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Sabbatthivādānaṃ kassapikā, saṅkantikassapikena ca.

『『Saṅkantikānaṃ suttavādī, anupubbena bhijjatha;

Ime ekādasa vādā, sambhinnā theravādato.

『『Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ;

Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te.

『『Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca;

Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te.

『『Sattarasa bhinnavādā, ekavādo abhinnako;

Sabbevaṭṭhārasa honti, bhinnavādena te saha.

『『Nigrodhova mahārukkho, thera vādānamuttamo;

Anūnaṃ anadhikañca, kevalaṃ jinasāsanaṃ.

『『Santakā viya rukkhamhi, nibbattā vādasesakā;

Paṭhame vassasate natthi, dutiye vassasatantare;

Bhinnā sattarasa vādā, uppannā jinasāsane』』ti.

Aparāparaṃ pana hemavatikā, rājagirikā, siddhatthikā, pubbaseliyā, aparaseliyā, vājiriyāti aññepi cha ācariyavādā uppannā. Te idha anadhippetā. Purimakānaṃ pana aṭṭhārasannaṃ ācariyavādānaṃ vasena pavattamāne sāsane paṭiladdhasaddho asoko dhammarājā divase divase buddhapūjāya satasahassaṃ, dhammapūjāya satasahassaṃ, saṅghapūjāya satasahassaṃ, attano ācariyassa nigrodhattherassa satasahassaṃ, catūsu dvāresu bhesajjatthāya satasahassanti pañcasatasahassāni pariccajanto sāsane uḷāraṃ lābhasakkāraṃ pavattesi.

Titthiyā hatalābhasakkārā antamaso ghāsacchādanamattampi alabhantā lābhasakkāraṃ patthayamānā bhikkhūsu pabbajitvā sakāni sakāni diṭṭhigatāni – 『『ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana』』nti dīpenti. Pabbajjaṃ alabhamānāpi sayameva kese chinditvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā vihāresu vicarantā uposathakammādikaraṇakāle saṅghamajjhaṃ pavisanti. Te bhikkhusaṅghena dhammena vinayena satthusāsanena niggayhamānāpi dhammavinayānulomāya paṭipattiyā asaṇṭhahantā anekarūpaṃ sāsanassa abbudañca malañca kaṇṭakañca samuṭṭhāpenti. Keci aggiṃ paricaranti, keci pañcātape tapanti, keci ādiccaṃ anuparivattanti, keci 『『dhammañca vinayañca vobhindissāmā』』ti tathā tathā paggaṇhiṃsu. Tadā bhikkhusaṅgho na tehi saddhiṃ uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā akāsi. Asokārāme satta vassāni uposatho upacchijji.

Rājā 『『āṇāya kāressāmī』』ti vāyamantopi kāretuṃ nāsakkhi, aññadatthu duggahitagāhinā bālena amaccena anekesu bhikkhūsu jīvitā voropitesu vippaṭisārī ahosi. So tañca vippaṭisāraṃ tañca sāsane uppannaṃ abbudaṃ vūpasametukāmo 『『ko nu kho imasmiṃ atthe paṭibalo』』ti saṅghaṃ pucchitvā 『『moggaliputtatissatthero, mahārājā』』ti sutvā saṅghassa vacanena ahogaṅgāpabbatato theraṃ pakkosāpetvā iddhipāṭihāriyadassanena therassa ānubhāve nibbicikiccho attano kukkuccaṃ pucchitvā vippaṭisāraṃ vūpasamesi. Theropi taṃ rājuyyāneyeva vasanto satta divasāni samayaṃ uggaṇhāpesi. So uggahitasamayo sattame divase asokārāme bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvā sāṇipākārantare nisinno ekaladdhike ekaladdhike bhikkhū ekato ekato kāretvā ekamekaṃ bhikkhusamūhaṃ pakkosāpetvā pucchi – 『『bhante, kiṃvādī sammāsambuddho』』ti? Tato sassatavādino – 『『sassatavādī』』ti āhaṃsu. Ekaccasassatikā, antānantikā, amarāvikkhepikā, adhiccasamuppannikā, saññīvādā, asaññīvādā, nevasaññīnāsaññīvādā, ucchedavādā, diṭṭhadhammanibbānavādā – 『『diṭṭhadhammanibbānavādī』』ti āhaṃsu. Rājā paṭhamameva samayassa uggahitattā nayime bhikkhū aññatitthiyā imeti ñatvā tesaṃ setakāni vatthāni datvā uppabbājesi. Te sabbepi saṭṭhisahassā ahesuṃ.

Athaññe bhikkhū pakkosāpetvā pucchi – 『『kiṃvādī, bhante, sammāsambuddho』』ti? 『『Vibhajjavādī, mahārājā』』ti. Evaṃ vutte rājā theraṃ pucchi – 『『vibhajjavādī, bhante, sammāsambuddho』』ti? 『『Āma, mahārājā』』ti. Tato rājā 『suddhaṃ dāni, bhante, sāsanaṃ, karotu bhikkhusaṅgho uposatha』nti ārakkhaṃ datvā nagaraṃ pāvisi. Samaggo saṅgho sannipatitvā uposathaṃ akāsi. Tasmiṃ sannipāte saṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ. Tasmiṃ samāgame moggaliputtatissatthero yāni ca tadā uppannāni vatthūni, yāni ca āyatiṃ uppajjissanti, sabbesampi tesaṃ paṭibāhanatthaṃ satthārā dinnanayavaseneva tathāgatena ṭhapitamātikaṃ vibhajanto sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ āharitvā imaṃ parappavādamathanaṃ āyatilakkhaṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ abhāsi.

Tato saṭṭhisatasahassasaṅkhyesu bhikkhū uccinitvā tipiṭakapariyattidharānaṃ pabhinnapaṭisambhidānaṃ bhikkhūnaṃ sahassamekaṃ gahetvā yathā mahākassapatthero ca yasatthero ca dhammañca vinayañca saṅgāyiṃsu; evameva saṅgāyanto sāsanamalaṃ visodhetvā tatiyasaṅgītiṃ akāsi. Tattha abhidhammaṃ saṅgāyanto imaṃ yathābhāsitaṃ pakaraṇaṃ saṅgahaṃ āropesi. Tena vuttaṃ –

『『Yaṃ puggalakathādīnaṃ, kathānaṃ vatthubhāvato;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, saṅkhepena adesayī.

『『Mātikāṭhapaneneva, ṭhapitassa surālaye;

Tassa moggaliputtena, vibhattassa mahītale.

『『Idāni yasmā sampatto, atthasaṃvaṇṇanākkamo;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitā』』ti.

Nidānakathā niṭṭhitā.

Mahāvaggo

  1. Puggalakathā

  2. Suddhasaccikaṭṭho

  3. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

  4. Tattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti ayaṃ pucchā. Āmantāti ayaṃ paṭijānanā. Kassa panāyaṃ pucchā, kassa paṭijānanāti? Asukassāti na vattabbā. Bhagavatā hi imasmiṃ pakaraṇe nānappakārānaṃ laddhīnaṃ visodhanatthaṃ tantivasena mātikā ṭhapitā. Sā therena satthārā dinnanaye ṭhatvā tantivasena vibhattā. Na hi thero yattakā ettha vādamaggā dassitā, tattakehi vādīhi saddhiṃ vādena viggāhikakathaṃ kathesi. Evaṃ santepi pana tāsaṃ tāsaṃ kathānaṃ atthassa sukhāvadhāraṇatthaṃ sakavādīpucchā, paravādīpucchā, sakavādīpaṭiññā, paravādīpaṭiññāti evaṃ vibhāgaṃ dassetvāva atthavaṇṇanaṃ karissāma.

Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti hi ayaṃ sakavādīpucchā. Tāya 『『ye atthi puggaloti evaṃladdhikā puggalavādino, te evaṃ pucchitabbā』』ti dīpeti. Ke pana puggalavādinoti? Sāsane vajjiputtakā ceva samitiyā ca bahiddhā ca bahū aññatitthiyā. Tattha puggaloti attā, satto jīvo. Upalabbhatīti paññāya upagantvā labbhati, ñāyatīti attho. Saccikaṭṭhaparamatthenāti ettha saccikaṭṭhoti māyāmarīciādayo viya abhūtākārena aggahetabbo bhūtaṭṭho. Paramatthoti anussavādivasena aggahetabbo uttamattho. Ubhayenāpi yo parato 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhatī』』tiādinā khandhāyatanadhātuindriyavasena sattapaññāsavidho dhammappabhedo dassito . Yathā so bhūtena sabhāvaṭṭhena upalabbhati, evaṃ tava puggalo upalabbhatīti pucchati. Paravādī āmantāti paṭijānāti. Paṭijānanañhi katthaci 『『āma, bhante』』ti āgacchati, katthaci 『『āmo』』ti paṭijānanaṃ āgacchati. Idha pana 『『āmantā』』ti āgataṃ. Tatrāyaṃ adhippāyo – so hi yaṃ taṃ parato vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti suttaṃ āgataṃ, taṃ gahetvā yasmā pana bhagavā saccavādī na visaṃvādanapurekkhāro vācaṃ bhāsati, nāpi anussavādivasena dhammaṃ deseti, sadevakaṃ pana lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti, tasmā yo tena vutto 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti, so saccikaṭṭhaparamattheneva atthīti laddhiṃ gahetvā 『『āmantā』』ti paṭijānāti.

Athassa tādisassa lesavacanassa chalavādassa okāsaṃ adadamāno sakavādī yo saccikaṭṭhotiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yvāyaṃ parato 『『sappaccayo appaccayo, saṅkhato asaṅkhato, sassato, asassato sanimitto animitto』』ti evaṃ paridīpito rūpādisattapaññāsavidho dhammappabhedo āgato; na sammutisaccavasena, nāpi anussavādivasena gahetabbo. Attano pana bhūtatāya eva saccikaṭṭho, attapaccakkhatāya ca paramattho. Taṃ sandhāyāha – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

Tatoti karaṇavacanametaṃ, tasmā tena saccikaṭṭhaparamatthena so puggalo upalabbhatīti ayamettha attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ruppanādibhedena vā sappaccayādibhedena vā ākārena yo saccikaṭṭhaparamattho upalabbhati, kiṃ te puggalopi tenākārena upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbeti avajānanā paravādissa. So hi tathārūpaṃ puggalaṃ anicchanto avajānāti. Tatrāyaṃ padacchedo – 『na hi evaṃ vattabbe』ti, na hi evantipi vaṭṭati. Dvinnampi evaṃ na vattabboti attho.

Ājānāhi niggahanti sakavādivacanaṃ. Yasmā te purimāya vattabbapaṭiññāya pacchimā navattabbapaṭiññā, pacchimāya ca purimā na sandhiyati, tasmāpi niggahaṃ patto. Taṃ niggahaṃ dosaṃ aparādhaṃ sampaṭicchāhīti attho. Evaṃ niggahaṃ ājānāpetvā idāni taṃ ṭhapanāya ceva anulomapaṭilomato pāpanāropanānañca vasena pākaṭaṃ karonto hañci puggalotiādimāha. Tattha hañci puggalo upalabbhatīti yadi puggalo upalabbhati, sace puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti attho. Ayaṃ tāva paravādīpakkhassa ṭhapanato niggahapāpanāropanānaṃ lakkhaṇabhūtā anulomaṭhapanā nāma. Tena vata retiādi anulomapakkhe niggahassa pāpitattā anulomapāpanā nāma. Tattha tenāti kāraṇavacanaṃ. Vatāti okappanavacanaṃ. Reti āmantanavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – tena, re vattabbe vata, re hambho, bhadramukha, tena kāraṇena vattabboyevāti. Yaṃ tattha vadesītiādi anulomapakkhe niggahassa āropitattā anulomaropanā nāma. Yaṃ tassa pariyosāne micchātipadaṃ tassa purato idaṃ te』ti āharitabbaṃ. Idaṃ te micchāti ayañhettha attho. Parato ca pāḷiyaṃ etaṃ āgatameva.

No ce pana vattabbetiādi 『『na hevaṃ vattabbe』』ti paṭikkhittapakkhassa ṭhapitattā paṭilomato niggahapāpanāropanānaṃ lakkhaṇabhūtā paṭilomaṭhapanā nāma. No ca vata retiādi paṭilomapakkhe niggahassa pāpitattā paṭilomapāpanā nāma. Puna yaṃ tattha vadesītiādi paṭilomapakkhe niggahassa āropitattā paṭilomaropanā nāma. Idhāpi pariyosāne micchātipadassa purato idaṃ teti āharitabbameva. Paratopi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo.

Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya saṅkhepattho – yadi puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata bho so upalabbhatīti vattabbo. Yaṃ pana tattha vadesi 『『vattabbo kho purimapañhe 『saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhatī』ti, no ca vattabbo dutiyapañhe 『tato so puggalo upalabbhatī』』』ti, idaṃ te micchāti evaṃ tāva anulomato ṭhapanāpāpanāropanā honti. Atha na vattabbo dutiyapañhe 『『tato so upalabbhatī』』ti, purimapañhepi na vattabbova. Yaṃ panettha vadesi 『『vattabbo kho purimapañhe 『saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhatī』ti, no ca vattabbo dutiyapañhe 『tato so puggalo upalabbhatī』』』ti, idaṃ te micchāti evaṃ paṭilomato ṭhapanāpāpanāropanā honti. Evametaṃ niggahassa ca anulomapaṭilomato catunnaṃ pāpanāropanānañca vuttattā upalabbhatītiādikaṃ anulomapañcakaṃ nāma. Ettha ca kiñcāpi anulomato pāpanāropanāhi eko, paṭilomato pāpanāropanāhi ekoti dve niggahā katā. 『Ājānāhi niggaha』nti etasseva panettha puggalo upalabbhatīti paṭhamaṃ vādaṃ nissāya paṭhamassa niggahassa dvīhākārehi āropitattā ekovāyaṃ niggahoti paṭhamo niggaho.

  1. Idāni paccanīkanayo hoti. Tattha pucchā paravādissa. So hi 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti gahitattā 『『nupalabbhatī』』ti asampaṭicchanto evaṃ pucchati. Sakavādī yathā rūpādidhammā upalabbhanti, evaṃ anupalabbhanīyato āmantāti paṭijānāti. Puna itaro attanā adhippetaṃ saccikaṭṭhaṃyeva sandhāya yo saccikaṭṭhotiādimāha. Sammutisaccaparamatthasaccāni vā ekato katvāpi evamāha. Sakavādī 『puggalo』ti upādāpaññattisabbhāvatopi dvinnaṃ saccānaṃ ekato katvā pucchitattāpi na hevanti paṭikkhipati.

Idāni kiñcāpi tena paṭhamaṃ paramatthasaccavasena nupalabbhanīyatā sampaṭicchitā, pacchā sammutisaccavasena vomissakavasena vā paṭikkhittā. Paravādī pana 『nupalabbhatī』ti vacanasāmaññamattaṃ chalavādaṃ nissāya yaṃ tayā paṭhamaṃ paṭiññātaṃ, taṃ pacchā paṭikkhittanti bhaṇḍanassa paṭibhaṇḍanaṃ viya attano katassa niggahakammassa paṭikammaṃ karonto ājānāhi paṭikammanti āha. Idāni yathāssa anulomapañcake sakavādinā vādaṭṭhapanaṃ katvā anulomapaṭilomato pāpanāropanāhi niggaho pākaṭo kato, evaṃ paṭikammaṃ pākaṭaṃ karonto hañci puggalotiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttanayeneva atthato veditabbaṃ. Yasmā panettha ṭhapanā nāma paravādīpakkhassa ṭhapanato 『『ayaṃ tava doso』』ti dassetuṃ ṭhapanamattameva hoti, na niggahassa vā paṭikammassa vā pākaṭabhāvakaraṇaṃ, pāpanāropanāhi panassa pākaṭakaraṇaṃ hoti. Tasmā idaṃ anulomapaṭilomato pāpanāropanānaṃ vasena catūhākārehi. Paṭikammassa katattā paṭikammacatukkaṃ nāmāti ekaṃ catukkaṃ veditabbaṃ.

  1. Evaṃ paṭikammaṃ katvā idāni yvāssa anulomapañcake sakavādinā niggaho kato, tassa tameva chalavādaṃ nissāya dukkaṭabhāvaṃ dassento tvañce pana maññasītiādimāha. Tattha tvaṃ ce pana maññasīti yadi tvaṃ maññasi. Vattabbe khoti idaṃ paccanīke āmantāti paṭiññaṃ sandhāya vuttaṃ . No ca vattabbeti idaṃ pana na hevāti avajānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tena tava tatthāti tena kāraṇena tvaṃyeva tasmiṃ nupalabbhatīti pakkhe – 『『hevaṃ paṭijānantanti āmantā』』ti evaṃ paṭijānanto. Hevaṃ niggahetabbeti puna na hevāti avajānanto evaṃ niggahetabbo. Atha taṃ niggaṇhāmāti athevaṃ niggahārahaṃ taṃ niggaṇhāma. Suniggahito ca hosīti sakena matena niggahitattā suniggahito ca bhavasi.

Evamassa niggahetabbabhāvaṃ dassetvā idāni taṃ niggaṇhanto hañcītiādimāha. Tattha ṭhapanāpāpanāropanā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Pariyosāne pana idaṃ te micchāti idaṃ tava vacanaṃ micchā hotīti attho. Idaṃ chalavādena catūhi ākārehi niggahassa katattā niggahacatukkaṃ nāma.

  1. Evaṃ niggahaṃ katvāpi idāni 『『yadi ayaṃ mayā tava matena kato niggaho dunniggaho, yo mama tayā heṭṭhā anulomapañcake kato niggaho, sopi dunniggaho』』ti dassento ese ce dunniggahitetiādimāha. Tattha ese ce dunniggahiteti eso ce tava vādo mayā dunniggahito. Atha vā eso ce tava mayā kato niggaho dunniggaho. Hevamevaṃ tattha dakkhāti tatthāpi tayā mama heṭṭhā kate niggahe evamevaṃ passa. Idāni yvāssa heṭṭhā sakavādinā niggaho kato, taṃ 『『vattabbe kho』』tiādivacanena dassetvā puna taṃ niggahaṃ aniggahabhāvaṃ upanento no ca mayaṃ tayātiādimāha. Tattha no ca mayaṃ tayā tattha hetāya paṭiññāyātiādīsu ayamattho – yasmā so tayā mama kato niggaho dunniggaho, tasmā mayaṃ tayā tattha anulomapañcake āmantāti etāya paṭiññāya evaṃ paṭijānantā puna na hevāti paṭikkhepe katepi 『『ājānāhi niggaha』』nti evaṃ na niggahetabboyeva. Evaṃ aniggahetabbampi maṃ niggaṇhāsi, īdisena pana niggahena dunniggahitā mayaṃ homa.

Idāni yaṃ niggahaṃ sandhāya 『『dunniggahitā ca homā』』ti avoca, taṃ dassetuṃ hañci puggalo…pe… idaṃ te micchātiāha. Evamidaṃ anulomapaṭilomato catūhi pāpanāropanāhi niggahassa upanītattā upanayanacatukkaṃ nāma hoti.

  1. Idāni 『『na hevaṃ niggahetabbe』』tiādikaṃ niggamanacatukkaṃ nāma hoti. Tattha na hevaṃ niggahetabbeti yathāhaṃ tayā niggahito, na hi evaṃ niggahetabbo. Etassa hi niggahassa dunniggahabhāvo mayā sādhito. Tena hīti tena kāraṇena, yasmā esa niggaho dunniggaho, tasmā yaṃ maṃ niggaṇhāsi hañci puggalo…pe… idaṃ te micchāti, idaṃ niggaṇhanaṃ tava micchāti attho. Tena hi ye kate niggaheti yena kāraṇena idaṃ micchā, tena kāraṇena yo tayā niggaho kato, so dukkaṭo. Yaṃ mayā paṭikammaṃ kataṃ, tadeva sukataṃ. Yāpi cesā paṭikammacatukkādivasena kathāmaggasampaṭipādanā katā, sāpi sukatā. Evametaṃ puggalo upalabbhatītiādikassa anulomapañcakassa nupalabbhatītiādikānaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānaṃ vasena anulomapaccanīkapañcakaṃ nāma niddiṭṭhanti veditabbaṃ. Ettāvatā sakavādino pubbapakkhe sati paravādino vacanasāmaññamattena chalavādena jayo hoti.

  2. Paccanīkānulomavaṇṇanā

  3. Idāni yathā paravādino pubbapakkhe sati sakavādino dhammeneva tathena sujayo hoti, tathā vāduppattiṃ dassetuṃ puggalo nupalabbhatīti paccanīkānulomapañcakaṃ āraddhaṃ. Tattha paccanīke pucchā paravādissa, rūpādibhedaṃ saccikaṭṭhaparamatthaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Suddhasammutisaccaṃ vā paramatthamissakaṃ vā sammutisaccaṃ sandhāya yo saccikaṭṭhoti puna anuyogo paravādissa, sammutivasena nupalabbhatīti navattabbattā missakavasena vā anuyogassa saṃkiṇṇattā na hevanti paṭikkhepo sakavādissa. Paṭiññātaṃ paṭikkhipatīti vacanasāmaññamattena ājānāhi niggahantiādivacanaṃ paravādissa. Evamayaṃ puggalo nupalabbhatīti dutiyavādaṃ nissāya dutiyo niggaho hotīti veditabbo. Evaṃ tena chalena niggaho āropito.

7-10. Idāni dhammena samena attano vāde jayaṃ dassetuṃ anulomanaye pucchā sakavādissa, attano laddhiṃ nissāya paṭiññā paravādissa. Laddhiyā okāsaṃ adatvā paramatthavasena puna anuyogo sakavādissa, paramatthavasena puggalassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Tato paraṃ dhammena samena attano jayadassanatthaṃ ājānāhi paṭikammantiādi sabbaṃ sakavādīvacanameva hoti. Tattha sabbesaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānaṃ heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo. Evamidaṃ puggalo nupalabbhatītiādikassa paccanīkapañcakassa upalabbhatītiādīnaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānañca vasena paccanīkānulomapañcakaṃ nāma niddiṭṭhaṃ hoti. Evametāni paṭhamasaccikaṭṭhe dve pañcakāni niddiṭṭhāni. Tattha purimapañcake paravādissa sakavādinā kato niggaho suniggaho. Sakavādissa pana paravādinā chalavādaṃ nissāya paṭikammaṃ katvā attanā sādhito jayo dujjayo. Dutiyapañcake sakavādissa paravādinā kato niggaho dunniggaho. Paravādissa pana sakavādinā dhammavādaṃ nissāya paṭikammaṃ katvā attanā sādhito jayo sujayoti paṭhamasaccikaṭṭho. Tatthetaṃ vuccati –

『『Niggaho paravādissa, suddho paṭhamapañcake;

Asuddho pana tasseva, paṭikammajayo tahiṃ.

『『Niggaho sakavādissa, asuddho dutiyapañcake;

Visuddho pana tasseva, paṭikammajayo tahiṃ.

『『Tasmā dvīsupi ṭhānesu, jayova sakavādino;

Dhammena hi jayo nāma, adhammena kuto jayo.

『『Saccikaṭṭhe yathā cettha, pañcakadvayamaṇḍite;

Dhammādhammavaseneva, vutto jayaparājayo.

『『Ito paresu sabbesu, saccikaṭṭhesu paṇḍito;

Evameva vibhāveyya, ubho jayaparājaye』』ti.

  1. Okāsasaccikaṭṭho

  2. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

  3. Evaṃ suddhikasaccikaṭṭhaṃ vitthāretvā idāni tameva aparehi okāsādīhi nayehi vitthāretuṃ puna puggalo upalabbhatītiādi āraddhaṃ. Tattha pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna sabbatthāti sarīraṃ sandhāya anuyogo sakavādissa, rūpasmiṃ attānaṃ samanupassanādosañca 『aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra』nti āpajjanadosañca disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesamettha anulomapaccanīkapañcake heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Pāṭho pana saṅkhitto . Tattha yasmā sarīraṃ sandhāya 『『sabbattha na upalabbhatī』』ti vutte sarīrato bahi upalabbhatīti āpajjati. Tasmā paccanīke paṭikkhepo sakavādissa, paṭhamaṃ anujānitvā pacchā avajānātīti chalavādassa vasena paṭikammaṃ paravādissa. Sesaṃ pākaṭameva.

  4. Kālasaccikaṭṭho

  5. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

  6. Dutiyanaye sabbadāti purimapacchimajātikālañca dharamānaparinibbutakālañca sandhāya anuyogo sakavādissa, sveva khattiyo so brāhmaṇotiādīnaṃ āpattidosañca dharamānaparinibbutānaṃ visesābhāvadosañca disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ paṭhamanaye vuttasadisameva.

  7. Avayavasaccikaṭṭho

  8. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

  9. Tatiyanaye sabbesūti khandhāyatanādīni sandhāya anuyogo sakavādissa, rūpasmiṃ attā, cakkhusmiṃ attātiādidosabhayena paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ tādisamevāti.

Okāsadisaccikaṭṭhādi

  1. Paccanīkānulomavaṇṇanā

  2. Evametāni tīṇi anulomapaccanīkapañcake anulomamattavaseneva tāva paṭipāṭiyā bhājetvā puna paccanīkānulomapañcake paccanīkamattavaseneva bhājetuṃ puggalo nupalabbhatītiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapañcakassa pāḷiyaṃ saṅkhipitvā āgate paccanīke vuttanayeneva paccanīkassa ca pāḷiyaṃ saṅkhipitvā āgate anulome vuttanayeneva attho veditabbo. Ettāvatā suddhikassa ceva imesañca tiṇṇanti catunnaṃ saccikaṭṭhānaṃ ekekasmiṃ saccikaṭṭhe anulomapaccanīkassa paccanīkānulomassa cāti dvinnaṃ dvinnaṃ paccanīkānaṃ vasena ayaṃ aṭṭhamukhā nāma vādayutti niddiṭṭhā hotīti veditabbā. Yā ekekasmiṃ mukhe ekekassa niggahassa vasena aṭṭhakaniggahoti pāḷiyaṃ likhiyati. Tatthetaṃ vuccati –

『『Evaṃ catubbidhe pañhe, pañcakadvayabhedato;

Esā aṭṭhamukhā nāma, vādayutti pakāsitā.

『『Aṭṭheva niggahā tattha, cattāro tesu dhammikā;

Adhammikā ca cattāro, sabbattha sakavādino;

Jayo parājayo ceva, sabbattha paravādino』』ti.

Saccikaṭṭhavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Suddhikasaṃsandanavaṇṇanā

17-27. Idāni rūpādīhi saddhiṃ saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ hoti. Tattha rūpañcāti yathā rūpaṃ paramatthato upalabbhati, kiṃ te puggalopi tatheva upalabbhatīti sandhāya pucchā sakavādissa, atthi puggaloti vacanamattaṃ gahetvā paṭiññā paravādissa. Yadi te rūpaṃ viya paramatthato puggalo atthi, rūpato vedanādīnaṃ viya puggalassāpi aññattaṃ āpajjatīti anuyogo sakavādissa, samayasuttavirodhaṃ disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ atthato pākaṭameva. Dhammato panettha sattapaññāsabhedassa saccikaṭṭhaparamatthassa vasena sakavādīpakkhamūlake anulomapaccanīke sattapaññāsa anulomapañcakāni dassitāni. Paṭikammacatukkādīni saṅkhittāni. Paravādīpakkhamūlakepi paccanīkānulome sattapaññāsa paṭilomapañcakāni dassitāni. Paṭikammacatukkādīni saṅkhittāni. Tattha 『『vuttaṃ bhagavatā』』ti vacanamattena puggalassa atthitaṃ rūpassa ca saccikaṭṭhaparamatthavasena upalabbhanīyataṃ dassetvā ubhinnaṃ aññattaṃ paṭijānāpanatthaṃ vuttaṃ bhagavatāti anuyogo paravādissa, sammutiparamatthānaṃ ekattanānattapañhassa ṭhapanīyattā paṭikkhepo sakavādissa. Sesamidhāpi atthato pākaṭamevāti.

Suddhikasaṃsandanavaṇṇanā.

  1. Opammasaṃsandanavaṇṇanā

28-36. Idāni rūpādīheva saddhiṃ opammavasena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ hoti. Tattha rūpavedanānaṃ upaladdhisāmaññena aññattapucchā ca puggalarūpānaṃ upaladdhisāmaññapucchā cāti pucchādvayampi sakavādissa, ubhopi paṭiññā paravādissa. Paravādinā anuññātena upaladdhisāmaññena rūpavedanānaṃ viya rūpapuggalānaṃ aññattānuyogo sakavādissa, paṭikkhepo itarassa. Sesamidhāpi atthato pākaṭameva. Dhammato panettha rūpamūlakādīnaṃ cakkānañca vasena sakavādīpakkhe vīsādhikāni nava niggahapañcakasatāni dassitāni. Kathaṃ? Khandhesu tāva rūpamūlake cakke cattāri, tathā vedanādimūlakesūti vīsati. Āyatanesu cakkhāyatanamūlake cakke ekādasa, tathā sesesūti dvattiṃsasataṃ. Dhātūsu cakkhudhātumūlake cakke sattarasa, tathā sesesūti chādhikāni tīṇi satāni. Indriyesu cakkhundriyamūlake cakke ekavīsati, tathā sesesūti dvāsaṭṭhādhikāni cattāri satāni. Evaṃ sabbānipi vīsādhikāni nava niggahapañcakasatāni honti.

37-45. Paravādīpakkhepi rūpaṃ upalabbhatīti anulomavaseneva rūpavedanādīnaṃ aññattapaṭiññaṃ kāretvā puna atthi puggaloti suttaṃ nissāya chalavasena puggalassa rūpādīhi upaladdhisāmaññaṃ āropetvā aññattānuyogo kato. Sesamidhāpi atthato uttānameva. Dhammatopi sakavādīpakkhe vuttanayena vīsādhikāni nava paṭikammapañcakasatāni dassitāni.

Rūpādīhi saddhiṃ opammavasena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ.

  1. Catukkanayasaṃsandanavaṇṇanā

46-52. Idāni yaṃ saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhati, tena yasmā rūpādīsu sattapaññāsāya saccikaṭṭhaparamatthesu aññatarena bhavitabbaṃ; rūpādinissitena vā, aññatra vā rūpādīhi, rūpādīnaṃ vā nissayena, tasmā iminā catukkanayena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ āraddhaṃ. Tattha rūpaṃ puggaloti anuyogo sakavādissa, ucchedadiṭṭhibhayena na hevāti paṭikkhepo paravādissa, niggahāropanaṃ sakavādissa. Kiṃ panetaṃ yuttaṃ, nanu rūpaṃ vedanāti vuttampi paṭikkhipitabbamevāti? Āma paṭikkhipitabbaṃ. Taṃ pana rūpato vedanāya aññasabhāvasabbhāvato, na aññattābhāvato. Ayañca rūpādīsu ekadhammatopi puggalassa aññattaṃ na icchati, tasmā yuttaṃ. Ayañca anuyogo rūpaṃ puggalo…pe… aññātāvindriyaṃ puggaloti sakalaṃ paramatthasaccaṃ sandhāya āraddho. Sakalaṃ pana paccattalakkhaṇavasena ekato vattuṃ na sakkāti tantivasena anuyogalakkhaṇamattametaṃ ṭhapitaṃ. Tena viññū atthaṃ vibhāventi. Vādakāmena pana imaṃ lakkhaṇaṃ gahetvā yathā yathā paravādissa okāso na hoti, tathā tathā vattabbaṃ. Iti tantivasena anuyogalakkhaṇassa ṭhapitattāpi yuttameva. Iminā nayena sabbānuyogesu attho veditabbo.

Ayaṃ pana viseso – rūpasmiṃ puggalotiādīsu yathā ekaṃ mahābhūtaṃ nissāya tayo mahābhūtā, vatthurūpaṃ nissāya viññāṇaṃ rūpasminti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ rūpasmiṃ puggalo? Yathā ca sabhāgavinibbhogato vedanādayo sabbadhammā, arūpā vā pana cattāro khandhā, nibbānameva vā 『『aññatra rūpā』』ti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ puggalo? Yathā ca cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ nissayavasena 『『vedanāya rūpaṃ…pe… viññāṇasmiṃ rūpa』』nti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ puggaloti? Sabbānuyogesu pana ucchedadiṭṭhibhayena ceva samayavirodhena ca paṭikkhepo paravādissa. Sesamettha atthato pākaṭameva. Dhammato panettha sattapaññāsāya saccikaṭṭhesu ekekasmiṃ cattāri cattāri katvā niggahavasena aṭṭhavīsādhikāni dve pañcakasatāni dassitāni. Paravādīpakkhepi paṭikammavasena tattakāneva. Yā panettha atthi puggaloti vutte sakavādissa paṭiññā, sā sutte āgatena sammutivasena. Yo rūpaṃ puggalotiādīsu paṭikkhepo, so sakkāyadiṭṭhipañhassa ṭhapanīyattā. Paravādissa paṭikammaṃ chalavasenevāti.

Catukkanayasaṃsandanaṃ.

Niṭṭhitā ca saṃsandanakathā.

  1. Lakkhaṇayuttivaṇṇanā

  2. Idāni lakkhaṇayutti nāma hoti. Tattha yasmā ṭhapetvā nibbānaṃ seso saccikaṭṭhaparamattho paccayapaṭibaddhatāya sappaccayo, paccayehi samāgamma katattā saṅkhato, uppajjitvā nirujjhanato sadā abhāvato asassato, uppattikāraṇasaṅkhātassa nimittassa atthitāya sanimitto, nibbānaṃ vuttappakārābhāvato appaccayaṃ asaṅkhataṃ sassataṃ animittanti idaṃ saccikaṭṭhassa lakkhaṇaṃ. Tasmā yadi puggalopi saccikaṭṭhaparamatthova tassāpi iminā lakkhaṇena bhavitabbanti sandhāya puggalo sappaccayotiādayo aṭṭhapi anuyogā sakavādissa , paṭikkhepo paravādissa. Ājānāhi niggahantiādi panettha saṅkhittaṃ. Evametāni sakavādīpakkhe anulomapaccanīke anulomamattavasena aṭṭha pañcakāni veditabbāni.

  3. Paravādīpakkhepi paccanīkānulome paccanīkamattavasena aṭṭheva. Tattha yasmā paravādinā suttavasena sammutisaccaṃ sādhitaṃ, sammutiyā ca sappaccayādibhāvo natthi, tasmā yāthāvato ca paṭikkhepo sakavādissa. Chalavasena pana vattabbaṃ 『『ājānāhi paṭikamma』』ntiādi sabbaṃ idhāpi saṅkhittameva.

Lakkhaṇayuttikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Vacanasodhanavaṇṇanā

55-59. Idāni vacanasodhanaṃ hoti. Tattha yadetaṃ puggalo upalabbhatīti vacanaṃ, taṃ sodhetuṃ puggalo upalabbhati, upalabbhati puggaloti. Pucchā sakavādissa. Tassattho – yadetaṃ puggalo upalabbhatīti padadvayaṃ, taṃ ekatthaṃ vā bhaveyya nānatthaṃ vā. Yadi tāva nānatthaṃ, yathā aññaṃ rūpaṃ, aññā vedanā, evaṃ añño puggalo, añño upalabbhatīti āpajjati. Athekatthaṃ, yathā yaṃ cittaṃ taṃ mano, evaṃ sveva puggalo, so upalabbhatīti āpajjati. Tena taṃ vadāmi 『『yadi te yo puggalo, so upalabbhati, evaṃ sante yo yo upalabbhati, so so puggaloti āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi eta』』nti? Tato puggalavādī yasmā puggalassa upalabbhataṃ icchati, na upalabbhamānānampi rūpādīnaṃ puggalabhāvaṃ, tasmā puggalo upalabbhati, upalabbhati ke hi ci puggalo ke hi ci na puggalotiādimāha. Tassattho – mama puggalo atthi puggaloti satthu vacanato upalabbhati. Yo pana upalabbhati, na so sabbo puggalo, atha kho ke hi ci puggalo ke hi ci na puggaloti. Tattha ko-kāratthe ke-kāro, hi-kāro ca nipātamatto. Koci puggalo, koci na puggaloti ayaṃ panettha attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – puggalopi hi rūpādīsupi yo koci dhammo upalabbhatiyeva, tattha puggalova puggalo. Rūpādīsu pana kocipi na puggaloti. Tato taṃ sakavādī āha – puggalo ke hi ci upalabbhati ke hi ci na upalabbhatīti. Tassattho – puggalo upalabbhatīti padadvayassa atthato ekatte yadi upalabbhatīti anuññāto dhammo puggalato anaññopi koci puggalo koci na puggalo, puggalopi te koci upalabbhati, koci na upalabbhatīti āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi etanti? So puggalassa anupaladdhiṃ anicchanto na hevanti paṭikkhipati. Ito paraṃ 『『ājānāhi niggaha』』ntiādi sabbaṃ saṅkhittaṃ. Vitthārato pana veditabbaṃ. Puggalo saccikaṭṭhotiādīsupi eseva nayo. Sabbāni hetāni upalabbhativevacanāneva, apica yasmā 『『puggalo upalabbhatisaccikaṭṭhaparamatthenā』』ti ayaṃ puggalavādino paṭiññā, tasmāssa yatheva puggalo upalabbhatīti laddhi, evamevaṃ puggalo saccikaṭṭhotipi āpajjati. Yā panassa puggalo atthīti laddhi, tassā vijjamānotivevacanameva, tasmā sabbānipetāni vacanāni sodhitāni.

  1. Tattha yaṃ avasāne 『『puggalo atthi, atthi na sabbo puggalo』』tiādi vuttaṃ, tatrāyamadhippāyo – yañhetaṃ paravādinā 『『puggalo atthi, atthi kehici puggalo, kehici na puggalo』』ti vuttaṃ, taṃ yasmā atthato puggalo atthi, atthi na sabbo puggaloti ettakaṃ hoti, tasmā naṃ sakavādī sampaṭicchāpetvā idāni naṃ evaṃ anuyuñjati. Tayā hi 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti vacanamattaṃ nissāya 『『puggalo atthī』』ti laddhi gahitā, yathā ca bhagavatā etaṃ vuttaṃ, tathā 『『suññato lokaṃ avekkhassu, mogharājā, sadā sato』』tiādinā (su. ni. 1125) nayena 『『natthī』』tipi vuttaṃ, tasmā yatheva te 『『puggalo atthi, atthi na sabbo puggalo』』ti laddhi, tathā puggalo natthi, natthi na sabbo puggalotipi āpajjati, kiṃ etaṃ sampaṭicchasīti? Atha naṃ asampaṭicchanto na hevāti paṭikkhipati. Sesamettha niggahādividhānaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Vacanasodhanavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paññattānuyogavaṇṇanā

61-66. Idāni paññattānuyogo nāma hoti. Rūpadhātuyā hi puggalavādī rūpiṃ puggalaṃ paññapeti, tathā arūpadhātuyā arūpiṃ. Tassa taṃ laddhiṃ bhindituṃ sabbāpi pucchā sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa . So hi rūpīti vutte rūpakāyasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā atthitāya paṭijānāti. Kāmīti vutte vītarāgasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā natthitāya paṭikkhipati. Arūpīti vuttepi arūpakkhandhasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā atthitāya paṭijānāti. Dvīsupi nayesu sattoti puggalassa vevacanavasena vuttaṃ.

  1. Idāni yasmā so 『『kāye kāyānupassī』』ti āgataṭṭhāne añño kāyo añño puggaloti icchati, tasmā taṃ laddhiṃ bhindituṃ kāyoti vā sarīranti vātiādi sakavādīpucchā hoti. Tattha kāyaṃ appiyaṃ karitvāti kāyaṃ appetabbaṃ allīyāpetabbaṃ ekībhāvaṃ upanetabbaṃ avibhajitabbaṃ katvā pucchāmīti attho. Eseseti eso soyeva. Ese esetipi pāṭho. Eso esoyevāti attho. Ekaṭṭheti ekaṭṭho. Same samabhāge tajjāteti samo samabhāgo tajjātiko. Vacanamatteyevettha bhedo. Atthato pana kāyova esoti pucchati. Paravādī nānattaṃ apassanto āmantāti paṭijānāti. Puggaloti vā jīvoti vāti pucchāyapi eseva nayo. Añño kāyoti puṭṭho pana kāyānupassanāya evaṃladdhikattā paṭijānāti. Aññaṃ jīvanti puṭṭho pana āhacca bhāsitaṃ suttaṃ paṭikkhipituṃ asakkonto avajānāti. Tato paraṃ 『『ājānāhi niggaha』』ntiādi uttānatthameva.

  2. Paravādīpakkhe pana añño kāyo añño puggaloti puṭṭho sakavādī ṭhapanīyapañhattā paṭikkhipati, paravādī chalavasena paṭikammaṃ karoti. Tampi uttānatthamevāti.

Paññattānuyogavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Gatianuyogavaṇṇanā

69-72. Idāni gatiparivattanamukhena cutipaṭisandhianuyogo hoti. Tattha yasmā puggalavādī 『『sa sattakkhattuparamaṃ sandhāvitvāna puggalo』』tiādīni (saṃ. ni. 2.133; itivu. 24) suttāni nissāya puggalo sandhāvatīti laddhiṃ gahetvā voharati , tasmāssa taṃ laddhiṃ bhindituṃ sandhāvatīti pucchā sakavādissa. Tattha sandhāvatīti saṃsarati gamanāgamanaṃ karoti. Attano laddhivasena paṭiññā paravādissa. So puggalotiādayo anuyogopi sakavādissa, paṭikkhepo itarassa. Tattha soti soyevāti attho. Evaṃ pana anuyutto sassatadiṭṭhibhayena paṭikkhipati. Aññoti puṭṭho ucchedadiṭṭhibhayena. So ca añño cāti puṭṭho ekaccasassatadiṭṭhibhayena. Neva so na aññoti puṭṭho amarāvikkhepadiṭṭhibhayena. Puna cattāropi pañhe ekato puṭṭho catunnampi diṭṭhīnaṃ bhayena paṭikkhipitvā puna yānissa suttāni nissāya laddhi uppannā tāni dassento tena hi puggalosandhāvatītiādimāha.

  1. Puna sakavādinā 『『yvāyaṃ tava laddhiyā sandhāvati, kiṃ so asmiñca parasmiñca loke ekoyevā』』ti adhippāyena svevāti niyametvā puṭṭho sassatabhayā paṭikkhipitvā puna daḷhaṃ katvā tatheva puṭṭho yasmā so puggalova na añño bhāvo, 『『so tato cuto idhūpapanno』』tiādisuttampi (pārā. 12; dī. ni. 1.245) atthi, tasmā paṭijānāti. Sveva manussoti puṭṭho manussasseva devattābhāvato paṭikkhipati.

  2. Puna puṭṭho 『『ahaṃ tena samayena sunetto nāma satthā ahosi』』ntiādisuttavasena (a. ni. 7.66 atthato samānaṃ) paṭijānāti. Athassa sakavādī devamanussupapattīnaṃ nānattato vacanaṃ micchāti pakāsento manusso hutvātiādimāha.

  3. Tattha hevaṃ maraṇaṃ na hehitīti evaṃ sante maraṇaṃ na bhavissatīti attho. Ito paraṃ yakkho petoti attabhāvanānattavasena anuyoganānattaṃ veditabbaṃ.

82.Khattiyotiādīni jātivasena ceva aṅgavekallādivasena ca vuttāni.

  1. Puna na vattabbanti paravādinā puṭṭho idhaṭṭhakassa upapattivasena paralokassa gamanābhāvato paṭiññā sakavādissa puna sotāpannassa bhavantarepi sotāpannabhāvāvijahanato dutiyapaṭiññāpi tasseva. Hañcītiādivacanaṃ paravādissa.

  2. Puna devaloke upapannassa manussattābhāvadassanena anuyogo sakavādissa.

  3. Tato paraṃ anañño avigatoti ettha anaññoti sabbākārena ekasadiso. Avigatoti ekenāpi ākārena avigatoti attho. Na hevanti devaloke upapannassa manussabhāvābhāvato evamāha.

  4. Puna daḷhaṃ katvā anuyutto 『『sveva puggalo sandhāvatī』』ti laddhiyā anujānāti. Hatthacchinnotiādi ākāravigamanadassanena avigato sandhāvatīti laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Tattha aḷacchinnoti yassa aṅguṭṭhakā chinnā. Kaṇḍaracchinnoti yassa mahānhārū chinnā.

91.Sarūpotiādīsu paṭhame pañhe iminā rūpakāyena saddhiṃ agamanaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiye antarābhavapuggalaṃ sandhāya paṭijānāti. So hi tassa laddhiyā sarūpova gantvā mātukucchiṃ pavisati. Athassa taṃ rūpaṃ bhijjati. Taṃ jīvanti yena rūpasaṅkhātena sarīrena saddhiṃ gacchati, kimassa tadeva jīvaṃ taṃ sarīranti pucchati. Paravādī idha sarīranikkhepā suttavirodhā ca paṭikkhipati.

Savedanotiādīsu asaññūpapattiṃ sandhāya paṭikkhipati, tadaññaṃ upapattiṃ sandhāya paṭijānāti. Taṃ jīvanti yena vedanādisaṅkhātena sarīrena saddhiṃ gacchati. Kimassa tadeva jīvaṃ taṃ sarīranti pucchati. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti etissā hi laddhiyā pañcapi khandhā sarīranti adhippetā. Paravādī suttavirodhā paṭikkhipati.

92.Arūpotiādīsu paṭhame pañhe antarābhavaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiye arūpā rūpaṃ upapajjamānaṃ sandhāya paṭijānāti. Aññaṃ, jīvanti yaṃ rūpasaṅkhātaṃ sarīraṃ pahāya arūpo sandhāvati, kiṃ te taṃ sarīraṃ aññaṃ, aññaṃ jīvanti pucchati. Itaro suttavirodhā paṭikkhipati.

Avedanotiādīsu saññībhavaṃ sandhāya paṭikkhipati, tadaññaṃ upapattiṃ sandhāya paṭijānāti. Aññaṃ jīvanti yaṃ vedanādisaṅkhātaṃ sarīraṃ pahāya avedano aviññāṇo sandhāvati, kiṃ te taṃ aññaṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvanti pucchati. Itaro suttavirodhā paṭikkhipati.

93.Rūpaṃ sandhāvatītiādīsu ye rūpādayo khandhe upādāya puggalaṃ paññapeti, kiṃ te tasmiṃ puggale sandhāvante tampi rūpaṃ sandhāvatīti pucchati. Paravādī 『『avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarata』』nti sattasseva sandhāvanavacanato paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā rūpādidhamme vinā puggalo natthi, tasmā tasmiṃ sandhāvante tenapi rūpena sandhāvitabbanti saññāya paṭijānāti. Vedanādīsupi eseva nayo.

94.Rūpaṃ na sandhāvatītiādīsu yasmā te rūpaṃ puggalo na hoti, sveva ca sandhāvatīti vadesi, tasmā taṃ pucchāmi, kiṃ te rūpaṃ na sandhāvatīti attho. Itaro puggale sandhāvante na sakkā tassa upādānabhūtena rūpena sandhāvitunti saññāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho sattānaññeva sandhāvanavacanato paṭijānāti. Sesamettha uttānameva.

Gāthānaṃ pana ayamattho – āyasmato matena rukkhaṃ upādāya chāyā viya, indhanaṃ upādāya aggi viya ca, khandhe upādāya puggalo; rūpādīnaṃ sandhāvane asati tesu khandhesu bhijjamānesu so tava puggalo bhijjati ce, evaṃ sante ucchedā bhavati diṭṭhi, ucchedadiṭṭhi te āpajjati. Katarā yā buddhena vivajjitā akusaladiṭṭhi. Yā pana 『『ucchedavādī samaṇo gotamo』』ti pariyāyabhāsitā, na taṃ vadāmāti dasseti. Athāpi tesu khandhesu bhijjamānesu so puggalo na bhijjati, evaṃ sante sassato puggalo hoti. Tato so nibbānena samasamo āpajjati . Samasamoti ativiya samo, samena vā samo, samabhāveneva samo. Yatheva nibbānaṃ nuppajjati na bhijjati, evaṃ te puggalopi tena samasamoti.

Gatiparivattanamukhena cutipaṭisandhānuyogo niṭṭhito.

Anuyogavaṇṇanā.

  1. Upādāpaññattānuyogavaṇṇanā

  2. Idāni upādāpaññattānuyogo hoti. Tattha pucchā sakavādissa, paṭiññāpaṭikkhepo paravādissa. So hi rukkhaṃ upādāya chāyāya viya, indhanaṃ upādāya aggissa viya ca, rūpādīni upādāya puggalassa paññattiṃ paññāpanaṃ avabodhanaṃ icchati, tasmā 『『rūpaṃ upādāyā』』ti puṭṭho paṭijānāti. Puna yathā rukkhupādānā chāyā rukkho viya, indhanupādāno ca aggi indhanaṃ viya aniccādidhammo, evaṃ te rūpādiupādāno puggalo rūpādayo viya aniccoti imamatthaṃ puṭṭho attano laddhiyaṃ ṭhatvā paṭikkhipati.

97.Nīlaṃ rūpaṃ upādāya nīlotiādīsu nīlarūpena saddhiṃ puggalassa ekattaṃ, ekasarīre nīlādīnaṃ bahūnaṃ vasena bahubhāvañca anicchanto paṭikkhipati.

98.Kusalaṃ vedananti etthāpi vedanāya saddhiṃ ekattaṃ ekasantāne bahūnaṃ kusalavedanānaṃ vasena bahubhāvañca anicchanto paṭikkhipati. Dutiyanaye maggakusalotiādivacanasabbhāvato chekaṭṭhaṃ sandhāya paṭijānāti. Saphalotiādīni puṭṭho tathārūpassa vohārassa abhāvato paṭikkhipati.

  1. Akusalapakkhe achekaṭṭhaṃ sandhāya paṭijānāti.

  2. Abyākatapakkhe sassatādivasena abyākatabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

104.Cakkhuṃupādāyātiādīsu 『『cakkhumā visamānīva…pe… pāpāni parivajjaye』』ti(udā. 43) ādivohārasabbhāvato paṭijānāti. Cakkhumattādinirodhena puggalanirodhaṃ anicchanto paṭikkhipati.

107.Rūpaṃ upādāya vedanaṃ upādāyāti ettha aññepi rūpamūlakā dukatikacatukkā veditabbā. Yasmā pana khandhe upādāya puggalassa paññatti, tasmā dvepi tayopi cattāropi pañcapi upādāya paññattiṃ paṭijānāti. Ekasantāne pana dvinnaṃ pañcannaṃ vā abhāvā paṭikkhipati. Āyatanādīsupi eseva nayo.

  1. Idāni yaṃ upādāya yassa paññatti, yathā tassa aniccatāya tassāpi aniccatā, tato ca aññattaṃ siddhaṃ, evaṃ tassa puggalassāpi āpajjatīti dassetuṃ yathā rukkhantiādimāha. Tattha upādāyāti paṭicca āgamma, na vinā tanti attho. Paravādī pana tathā anicchanto laddhiyaṃ ṭhatvā paṭikkhipati.

115.Nigaḷoti saṅkhalikabandhanaṃ. Negaḷikoti tena bandhako yassa rūpaṃ so rūpavāti yasmā yassa rūpaṃ so rūpavā hoti, tasmā yathā na nigaḷo …pe… añño rūpavāti attho.

116.Citte cittetiādīsu sarāgādicittavasena sarāgāditaṃ sandhāya cittānupassanāvasena paṭijānāti. Jāyatītiādinā nayena puṭṭho puggalassa khaṇikabhāvaṃ anicchanto paṭikkhipati. 『『So』』ti vā 『『añño』』ti vā puṭṭho sassatucchedabhayena paṭikkhipati. Puna na vattabbaṃ 『『kumārako』』ti vā 『『kumārikā』』ti vā puṭṭho lokavohārasamucchedabhayena vattabbanti paṭijānāti. Sesamettha pākaṭameva.

  1. Idāni paravādī aññenākārena laddhiṃ patiṭṭhāpetukāmo na vattabbaṃ puggalo upalabbhatītiādimāha. Tattha na vattabbanti kiṃ te iminā evaṃ bahunā upādāpaññattānuyogena, idaṃ tāva vadehi, kiṃ na vattabbaṃ 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Tato sakavādinā āmantāti vutte nanu yo passatītiādimāha. Tattha yoti puggalo . Yanti rūpaṃ. Yenāti cakkhunā. Soti puggalo. Tanti rūpaṃ. Tenāti cakkhunā. Idaṃ vuttaṃ hoti – nanu yo yaṃ rūpaṃ yena cakkhunā passati, so taṃ rūpaṃ tena cakkhunā passanto puggaloti. Sakavādī kiñcāpi cakkhuviññāṇassa nissayabhāvaṃ gacchantaṃ cakkhumeva rūpaṃ passati, tathā sotameva saddaṃ suṇāti…pe… viññāṇameva dhammaṃ vijānāti, 『『atthi arahato cakkhu, passati arahā cakkhunā rūpa』』ntiādisammutivasena pana āmantāti paṭijānāti.

  2. Tato chalavādaṃ nissāya paravādinā puggalassa vattabbatāya sādhitāya tameva vādaṃ parivattetvā puggalo upalabbhatītiādimāha. Tattha yo na passatīti andho asaññasatto arūpaṃ upapanno nirodhaṃ samāpanno, anandhopi ca aññatra dassanasamayā na passati nāma. Sesavāresupi eseva nayo. Sesaṃ pāḷivaseneva atthato veditabbaṃ.

  3. Suttasaṃsandanāyaṃ dibbassa cakkhuno rūpagocarattā rūpaṃ passatīti āha. Dutiyavāre 『『satte passāmī』』tivacanato puggalaṃ passatīti āha. Tatiyavāre 『『rūpaṃ disvā puggalaṃ vibhāvetī』』ti laddhito ubho passatīti āha. Yasmā pana passitabbaṃ nāma diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātanti catubbidhe rūpasaṅgahe rūpāyatanameva saṅgahitaṃ, tasmā sakavādī 『『rūpaṃ puggalo, puggalo rūpaṃ, ubho rūpa』』nti anuyogaṃ karoti. Tassattho pākaṭoyevāti.

Upādāpaññattānuyogavaṇṇanā.

  1. Purisakārānuyogavaṇṇanā

  2. Idāni purisakārānuyogo hoti. Tattha kamme sati niyamato tassa kārakenapi bhavitabbanti laddhiyā pucchā paravādissa, tathārūpānaṃ kammānaṃ atthitāya paṭiññā sakavādissa. Puna kattā kāretāti pucchā paravādissa. Tattha kattāti tesaṃ kammānaṃ kārako. Kāretāti āṇattidesanādīhi upāyehi kārāpako. Idāni yasmā paravādī puggalaṃ sandhāya kattāti pucchati, na karaṇamattaṃ, tasmā paṭikkhepo sakavādissa.

124.Tassa kattā kāretāti ettha yadi yaṃ yaṃ upalabbhati, tassa tassa kattā puggalo te upalabbhati, kiṃ tassāpi kārako ca kārāpako ca añño puggalo upalabbhatīti attho. Paravādī tathā anicchanto issaranimmānavādabhayena paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā puggalaṃ mātāpitaro janenti nāmaṃ karonti posenti, tasmāssa te kārakā. Ye ca pana taṃ kalyāṇamittā vā ācariyā vā tāni tāni vijjāṭṭhānasippāyatanāni sikkhāpenti , te kārāpakā nāmāti imamatthaṃ sandhāya paṭijānāti. Purimakammameva tassa kattā ceva kārāpetā cāti adhippetaṃ.

125.Tassa tassevāti iminā idaṃ pucchati – yadi kammānaṃ kārakassa kattā tassāpi kattā tassāpi kattā attheva, evaṃ sante purimena purimena avassaṃ pacchā pacchā puggalo kātabboti imināpi te kammānaṃ kārakena puggalena āyatiṃ añño puggalo kātabbo, tenāpi aññoti natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭassa upacchedo, natthi appaccayaparinibbānaṃ. Paccayābhāvena paccayapaṭibaddhassa dukkhassa abhāvā yaṃ nibbānaṃ vuttaṃ, natthi te tanti. Atha vā tassa tassevāti yadi kammaṃ kammamattaṃ na hoti, tassa pana kārako puggalo, tassāpi kārako, tassāpi kārakoti evaṃ puggalaparamparā atthi. Evaṃ sante yā esā kammavaṭṭassa appavattikaraṇena dukkhassa antakiriyā vuttā, sā natthīti attho. Paravādī taṃ anicchanto paṭikkhipati. Ito aparāsupi upalabbhati sāmaññena kārakapucchāsu puggalaṃyeva sandhāya 『『kattā kāretā』』ti vuttaṃ, na paccaye. Na hi mahāpathavīādīnaṃ paccayā natthi.

135.Añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattāti pañho 『『saṅkhāravantaṃ vā attāna』』ntiādidiṭṭhibhayā paṭikkhitto.

136.Vipāko upalabbhatītiādi vipākapaṭisaṃvedīvasena puggalaṃ dassentassa laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Tattha vipākapaṭisaṃvedīti anuyogo paravādissa , vipākapavattito aññassa vedakassa abhāvā paṭikkhepo sakavādissa. Puna pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

138.Tassa paṭisaṃvedīti tassa vipākapaṭisaṃvedakassa paṭisaṃvedī yasmā pana paṭisaṃveditabbo nāma vipāko, na ca puggalo vipāko, tasmā paṭikkhepo paravādissa. Puna puṭṭho yasmā puññavipāke ṭhitattā vipākapaṭisaṃvedī puttaṃ vā patiṃ vā mātā vā jāyā vā paricumbati parisajjati, tasmā tathārūpaṃ paṭisaṃveditaṃ sandhāya paṭijānāti paravādī.

Tassatassevāti yadi vipāko vipākamattaṃ na hoti, tassa pana paṭisaṃvedī puggalo, tassāpi paṭisaṃvedī tassāpi paṭisaṃvedīti evaṃ puggalaparamparā atthi. Evaṃ sante yā esā vipākavaṭṭassa appavattikaraṇena dukkhassa antakiriyā vuttā, sā natthīti attho. Ito paraṃ upalabbhatisāmaññena paṭisaṃvedīpucchāsu heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.

142.Añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedīti pañho 『『vedanavantaṃ vā attāna』』ntiādidiṭṭhibhayā paṭikkhitto.

143.Dibbaṃ sukhantiādi kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ bhājetvā dassanavasena āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Sakavādino cettha puggalavaseneva paṭisaṃvedīpaṭikkhepo veditabbo, na vedayitavasena.

148.Mahāpathavīādīni hi ārammaṇaṃ katvā vedayitānaṃ uppatti appaṭisiddhā.

170.Kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedītiādi vomissakanayavasena āraddhaṃ. Tattha so karotīti yaṃ tvaṃ kattāti ca paṭisaṃvedīti ca vadesi, kiṃ soyeva karoti, so paṭisaṃvedeti. Ayamanuyogo sakavādissa, suttavirodhabhayena paṭikkhepo paravādissa.

  1. Puna puṭṭho 『『idha nandati pecca nandatī』』tiādisuttavasena (dha. pa. 18) paṭiññā tasseva. Athassa vacanokāsaṃ paṭibāhanto sakavādī sayaṃkataṃ sukhadukkhanti āha.

  2. Tattha añño karotīti kārakavedakānaṃ aññattapucchāvasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhabhayena paṭikkhipitvā puna puṭṭho 『『manussabhūto katvā devabhūto paṭisaṃvedetī』』ti maññamāno paṭijānāti . Evaṃvādino pana paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati.

174.So ca añño cāti kārakavedakānaṃ ekattaaññattapucchāvasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhabhayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho purime dvepi naye ekato katvā paṭijānāti. Evaṃvādino pana sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati.

176.Neva so karotīti kārakavedakānaṃ ekattaaññattapaṭikkhepavasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhavaseneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho yasmā manusso devalokūpapattiyā kammaṃ katvā na manussabhūtova paṭisaṃvedeti, nāpi yena kammaṃ kataṃ, tato aññova paṭisaṃvedeti, tasmā kārakato vedako neva so hoti, na aññoti maññamāno paṭijānāti. Laddhimattamevetaṃ? Evaṃvādino pana asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati. Apica imasmiṃ vomissakanaye ādito paṭṭhāya imināpi nayena attho veditabbo. Yasmā hi ayaṃ puggalavādī kammānaṃ kārakañceva vedakañca icchati, tasmāssa yo kārako, teneva vā vedakena bhavitabbaṃ, aññena vā ubhohi vā bhavitabbaṃ, ubhohi vāpi na bhavitabbanti idamāpannaṃ hoti. Evamāpannameva anuyogaṃ anuyuñjanto sakavādī 『『so karotī』』tiādayo cattāropi vikappe āha. Sesaṃ vuttappakārameva.

Pariyosāne pana cattāropi pañhā ekato puṭṭhā. Tattha paṭikkhepo ca paṭijānanā ca sayaṃkatādidosappatti ca purimanayeneva veditabbā. Ito paraṃ 『『kalyāṇapāpakānī』』ti avatvā heṭṭhā vuttanayā eva 『『kammaṃ atthī』』tiādinā vikappena dassitā. Tesampi heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.

Purisakārānuyogavaṇṇanā.

Kalyāṇavaggotipi etasseva nāmaṃ.

  1. Abhiññānuyogavaṇṇanā

  2. Ito paraṃ abhiññānuyogādivasena arahattasādhanā hoti. Tattha āmantāti sakavādinā paṭiññāte paravādī 『『bahiddhā anindriyabaddharūpe iddhividhādivisesādhigamo natthi, ajjhattaṃ atthi, tasmā iddhādinibbattakena puggalena bhavitabba』』nti maññamāno nanu atthi koci iddhiṃ vikubbatītiādimāha. Taṃ sabbaṃ uttānatthameva.

Abhiññānuyogavaṇṇanā.

15-18. Ñātakānuyogādivaṇṇanā

  1. Idāni mātātiādiko ñātakānuyogo. Khattiyotiādiko jātianuyogo. Gahaṭṭho pabbajitoti paṭipattianuyogo. Devo manussoti upapattianuyogo. Sotāpannotiādiko paṭivedhānuyogo, ariyānuyogotipi vuccati. Te sabbe uttānatthāyeva. 『『Arahā hutvā na arahā』』ti panettha moghapañhattā na vuttaṃ.

206.Cattāro purisayugātiādi saṃghānuyogo, sopi uttānatthoyeva.

209.Saṅkhatotiādi saccikaṭṭhasabhāvānuyogo. Tattha tatiyā koṭīti pucchā sakavādissa. Tathārūpassa saccikaṭṭhassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Puna puṭṭho puggalaṃ sandhāya paṭiññā tasseva.

211.Aññopuggalotipañhepi saṅkhatehi khandhehi aññattaṃ anicchanto paṭikkhepo tasseva.

212.Khandhā saṅkhatātiādi saṅkhatāsaṅkhatāni sarūpena dassetvā aññattapucchanatthaṃ vuttaṃ.

213.Rūpaṃ saṅkhatantiādi khandhe vibhāgato dassetvā aññattapucchanatthaṃ vuttaṃ.

214.Puggalassa uppādoti pucchā sakavādissa, 『『jātidhammā jarādhammā, atho maraṇadhammino』』tiādisuttavasena paṭiññā paravādissa. Saṅkhatabhāvaṃ panassa so na icchati, tasmā paṭikkhipati.

  1. Puna na uppādo paññāyatītiādinā nayena puṭṭho 『『dukkhameva hi sambhoti , dukkhaṃ tiṭṭhati veti cā』』tiādivacanato (saṃ. ni. 1.171) puggalassa uppādādayo nāma na yujjantīti paṭijānāti.

216.Atthatthamhīti atthaṃ vuccati nibbānaṃ. Tattha atthīti pucchati. Tassa atthitāya sassataṃ, natthitāya. Ucchedo āpajjati. Tadubhayampi anicchanto pacchā paṭikkhipati.

Ñātakānuyogādivaṇṇanā.

  1. Paṭivedhānuyogādivaṇṇanā

  2. Bhavaṃ nissāya pañhe bhavanti upapattibhavaṃ.

  3. Vedanaṃ vediyamānapañhe vedanaṃ vediyamāno pariggahitavedano yogāvacarova pajānāti, bālaputhujjano nappajānāti.

  4. Kāyānupassanādipañhā uttānatthāyeva.

  5. Pārāyanagāthāya suññato lokaṃ avekkhassūti sattasuññatavasena khandhalokaṃ olokehīti attho.

228.Puggalo avekkhatīti sakavādipucchā. Paravādissa hi 『『suññato lokaṃ avekkhassū』』ti gāthāya yo avekkhati, so puggaloti laddhi, tasmā naṃ evaṃ pucchati. Saha rūpenāti rūpakāyena saddhiṃ. Tato anissaṭo hutvāti attho. Idaṃ pañcavokāravasena anujānitvā puna taṃ jīvanti puṭṭho suttavirodhabhayena paṭikkhipati. Vinā rūpenāti idaṃ catuvokāravasena anujānitvā puna aññaṃ jīvanti puṭṭho suttavirodhabhayeneva paṭikkhipati. 『『Abbhantaragato』』ti ca 『『bahiddhā nikkhamitvā』』ti ca idaṃ 『『saha rūpena vinā rūpenā』』ti heṭṭhā vuttassa lakkhaṇavacanaṃ. Tattha abbhantaragatoti rūpassa antogato, ito vā etto vā anikkhamitvā rūpaparicchedavaseneva ṭhito hutvāti attho. Nikkhamitvāti rūpaparicchedaṃ atikkamitvā. Rūpaṃ anissito hutvāti attho.

231.Anattāti attanā jīvena puggalena rahito. Ekadhammepi puggalo natthīti attho. Evaṃ sabbasuttānaṃ āgamaṭṭhakathāsu vuttanayeneva attho veditabbo. Idha pana sandhāyabhāsitamattameva vakkhāma.

237.Vuttaṃ bhagavatā sappikumbhotiādi 『『sabbāva desanā yathārutavaseneva atthato na gahetabbā』』ti dassanatthaṃ ābhataṃ. Yathā hi suvaṇṇaṃ gahetvā kato suvaṇṇavikāro kumbho suvaṇṇakumbhoti vuccati, na evaṃ sappiṃ gahetvā kato sappissa vikāro sappikumbho nāma atthi. Yasmiṃ pana kumbhe sappi pakkhittaṃ, so sappikumbho nāmāti ayamettha attho. Telakumbhādīsupi eseva nayo. Yathā ca nibbānaṃ niccaṃ dhuvaṃ, na evaṃ bhattaṃ vā yāgu vā atthi. Kālaparicchedaṃ pana akatvā divase divase dassāmāti paññattavasena 『『niccabhattaṃ dhuvayāgū』』ti vuccatīti ayamettha attho.

『『Atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』tiādīsupi yathā rūpādayo dhammā paccattalakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena atthi, na evaṃ puggalo . Rūpādīsu pana sati 『evaṃnāmo』『evaṃgotto』ti vohāro hoti. Iti iminā lokavohārena lokasammutiyā lokaniruttiyā atthi puggaloti ayamettha attho. Vuttampi cetaṃ bhagavatā – 『『imā kho citta, lokasamaññā lokaniruttiyo lokavohārā lokapaññattiyo』』ti (dī. ni. 1.440). Rūpādidhammā pana vināpi lokasammutiṃ paccattasāmaññalakkhaṇavasena paññāpanato atthīti ayamettha attho.

Buddhānaṃ pana dve kathā sammutikathā ca paramatthakathā ca. Tattha satto, puggalo, devo, brahmātiādikā sammutikathā nāma. Aniccaṃ, dukkhaṃ, anattā, khandhā, dhātuyo, āyatanāni, satipaṭṭhānā, sammappadhānātiādikā paramatthakathā nāma.

Tattha yo sammutidesanāya sattoti vā…pe… brahmāti vāti vutte jānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti, tassa bhagavā āditova sattoti vā puggaloti vā posoti vā devoti vā brahmāti vā katheti. Yo paramatthadesanāya aniccanti vā dukkhanti vātiādīsu aññataraṃ sutvāva jānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti. Tassa aniccantiādīsu aññataraṃ katheti. Tathā sammutikathāya bujjhanakasattassa na paṭhamaṃ paramatthakathaṃ katheti. Sammutikathāya pana bodhetvā pacchā paramatthakathaṃ katheti . Paramatthakathāya bujjhanakasattassāpi na paṭhamaṃ sammutikathaṃ katheti. Paramatthakathāya pana bodhetvā pacchā sammutikathaṃ katheti. Pakatiyā pana paṭhamameva paramatthakathaṃ kathentassa desanā lūkhākārā hoti. Tasmā buddhā paṭhamaṃ sammutikathaṃ kathetvā pacchā paramatthakathaṃ kathenti. Te sammutikathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti. Paramatthakathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti. Ayañhi –

『『Duve saccāni akkhāsi, sambuddho vadataṃ varo;

Sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nupalabbhati』』.

Tattha –

『『Saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇaṃ;

Paramatthavacanaṃ saccaṃ, dhammānaṃ tathalakkhaṇa』』nti.

Aparo nayo – dve bhagavato desanā paramatthadesanā ca khandhādivasena, sammutidesanā ca sappikumbhādivasena. Na hi bhagavā samaññaṃ atidhāvati. Tasmā 『『atthi puggalo』』ti vacanamattato abhiniveso na kātabbo. Satthārā hi –

『『Paññattiṃ anatikkamma, paramattho pakāsito;

Samaññaṃ nātidhāveyya, tasmā aññopi paṇḍito;

Paramatthaṃ pakāsento, samaññaṃ nātidhāvaye』』.

Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Puggalakathā niṭṭhitā.

  1. Parihānikathā

  2. Vādayuttiparihānivaṇṇanā

  3. Idāni parihānikathā hoti. Parihānidhammo aparihānidhammo, 『『dveme, bhikkhave, dhammā sekkhassa, bhikkhuno parihānāya saṃvattanti』』 (a. ni. 2.185), 『『pañcime, bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattantī』』ti (a. ni. 5.149) evamādīni hi suttāni nissāya sammitiyā vajjiputtakā sabbatthivādino ekacce ca mahāsaṅghikā arahatopi parihāniṃ icchanti, tasmā te vā hontu aññeyeva vā, yesaṃ ayaṃ laddhi, tesaṃ laddhibhindanatthaṃ parihāyati arahā arahattāti pucchā sakavādissa. Tatra parihāyatīti dve parihāniyo pattaparihāni ca appattaparihāni ca. Tattha 『『dutiyampi kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyī』』ti (saṃ. ni. 1.159) ayaṃ pattaparihāni nāma. 『『Mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyī』』ti (ma. ni. 1.416-418) ayaṃ appattaparihāni. Tāsu idha pattaparihāni adhippetā. Tañhi sandhāya āmantāti paṭiññā paravādissa. Sakasamaye pana imaṃ pattaparihāniṃ nāma lokiyasamāpattiyāva icchanti, na arahattādīhi sāmaññaphalehi. Parasamayepi naṃ sabbasāmaññaphalesu sabbabhavesu sabbakālesu sabbesañca puggalānaṃ na icchanti. Taṃ pana tesaṃ laddhimattamevāti sabbaṃ laddhijālaṃ bhindituṃ puna sabbatthātiādinā nayena desanā vaḍḍhitā.

Tattha yasmā paravādī kamena parihāyitvā sotāpattiphale ṭhitassa arahato parihāniṃ na icchati, upariphalesu ṭhitasseva icchati. Yasmā ca rūpārūpabhavesu ṭhitassa na icchati, kammārāmatādīnaṃ pana parihāniyadhammānaṃ bhāvato kāmabhave ṭhitasseva icchati, tasmā 『『sabbatthā』』ti puṭṭho paṭikkhipati. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭho kāmabhavaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbasmimpi hi kāmabhave parihānikarā kāmaguṇā atthi, tasmā tattha parihāyatīti tassa laddhi.

Tatiyapucchāya parihānīti parihānikare dhamme pucchati. Tattha yasmā parihāni nāma kammārāmatādidhammā, visesato vā kāmarāgabyāpādā eva, te ca rūpārūpabhave natthi, tasmā 『『na heva』』nti paṭikkhepo paravādissa.

Sabbadāti kālapucchā. Tattha paṭhamapañhe yonisomanasikārakāle aparihāyanato paṭikkhipati. Dutiye ayonisomanasikaroto rattibhāge vā divasabhāge vā sabbadā parihāyanato paṭijānāti. Tatiye parihānikaradhammasamāyoge sati muhuttameva parihāni nāma hoti, tato pubbe aparihīnassa pacchā parihīnassa ca parihāni nāma natthīti paṭikkhipati.

Sabbeva arahantoti pañhānaṃ paṭhamasmiṃ tikkhindriye sandhāya paṭikkhipati. Dutiyasmiṃ mudindriye sandhāya paṭijānāti. Tatiyasmimpi tikkhindriyāva adhippetā. Tesañhi sabbesampi parihāni na hotīti tassa laddhi.

Seṭṭhiudāharaṇe paṭhamapucchā paravādissa, dutiyā sakavādissa. Tatrāyaṃ adhippāyo – yaṃ maṃ tumhe pucchatha – 『『arahā arahattā parihāyanto catūhi phalehi parihāyatī』』ti, tatra vo paṭipucchāmi – 『『catūhi satasahassehi seṭṭhī seṭṭhittaṃ karonto satasahassehi parihīne seṭṭhī seṭṭhittā parihīno hotī』』ti. Tato sakavādinā ekadesena parihāniṃ sandhāya 『『āmantā』』ti vutte sabbasāpateyyā parihīno hotīti pucchati. Tathā aparihīnattā sakavādī na hevāti vatvā atha naṃ 『『evameva arahāpi parihāyati ca. Na ca catūhi phalehī』』ti uppannaladdhikaṃ dutiyaṃ bhabbapañhaṃ pucchati. Paravādī seṭṭhino abhabbatāya niyamaṃ apassanto paṭijānitvā arahato catūhi phalehi parihānibhabbataṃ puṭṭho 『『niyato sambodhiparāyaṇo』』ti (a. ni. 3.87) vacanassa ayoniso atthaṃ gahetvā laddhiyaṃ ṭhito sotāpattiphalato parihāyituṃ abhabbataṃ sandhāya paṭikkhipati. Taṃ panassa laddhimattamevāti.

Ettāvatā vādayutti nāma niṭṭhitā hoti.

  1. Ariyapuggalasaṃsandanaparihānivaṇṇanā

  2. Idāni ariyapuggalasaṃsandanā āraddhā. Tattha yasmā keci arahatova parihāniṃ icchanti, keci anāgāminopi, keci sakadāgāmissapi. Sotāpannassa pana sabbepi na icchantiyeva. Ye arahattā parihāyitvā anāgāmisakadāgāmibhāve ṭhitā, tesaṃ parihāniṃ icchanti, na itaresaṃ anāgāmisakadāgāmīnaṃ. Sotāpannassa pana tepi sabbathāpi na icchantiyeva, tasmā peyyālamukhena pucchā katā. Tattha tesaṃ laddhivasena paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbā. 『『Parihāyati anāgāmī anāgāmiphalā』』ti hi pañhasmiṃ ye anāgāmino parihāniṃ na icchanti, tesaṃ vasena paṭikkhepo. Ye pakatianāgāmino vā arahattā parihāyitvā ṭhitaanāgāmino vā parihāniṃ icchanti, tesaṃ vasena paṭiññāti idamettha nayamukhaṃ. Tassānusārena sabbapeyyālā atthato veditabbā.

  3. Yaṃ panettha 『『sotāpattiphalassa anantarā arahattaṃyeva sacchikarotī』』ti vuttaṃ, taṃ parihīnassa puna vāyamato arahattappattiṃ sandhāya vuttaṃ. Itaro sotāpattiphalānantaraṃ arahattassa abhāvā paṭikkhipati.

  4. Tato paraṃ 『『parihāni nāmesā kilesappahānassa vā mandatāya bhaveyya, maggabhāvanādīnaṃ vā anadhimattatāya, saccānaṃ vā adassanenā』』ti evamādīnaṃ vasena anuyuñjituṃ kassa bahutarā kilesā pahīnātiādi vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānādhippāyameva suttānaṃ panattho āgamaṭṭhakathāsu vuttanayeneva veditabbo.

262.Samayavimutto arahā arahattā parihāyatīti ettha mudindriyo samayavimutto, tikkhindriyo asamayavimuttoti tesaṃ laddhi. Sakasamaye pana avasippatto jhānalābhī samayavimutto, vasippatto jhānalābhī ceva sabbe ca ariyapuggalā ariye vimokkhe asamayavimuttāti sanniṭṭhānaṃ. So pana taṃ attano laddhiṃ gahetvā samayavimutto parihāyati, itaro na parihāyatī』』ti āha. Sesamettha uttānatthameva.

Ariyapuggalasaṃsandanaparihānivaṇṇanā.

  1. Suttasādhanaparihānivaṇṇanā

  2. Idāni suttasādhanā hoti. Tattha uccāvacāti uttamahīnabhedato uccā ca avacā ca. Paṭipādāti paṭipadā. Samaṇena pakāsitāti buddhasamaṇena jotitā. Sukhāpaṭipadā hi khippābhiññā uccā. Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā avacā. Itarā dve ekenaṅgena uccā, ekena avacā. Paṭhamaṃ vuttā eva vā uccā, itaro tissopi avacā. Tāya cetāya uccāvacāya paṭipadāya na pāraṃ diguṇaṃ yanti, ekamaggena dvikkhattuṃ nibbānaṃ na gacchantīti attho. Kasmā? Yena maggena ye kilesā pahīnā, tena tesaṃ puna appahātabbato. Etena parihānidhammābhāvaṃ dīpeti. Nayidaṃ ekaguṇaṃ mutanti tañca idaṃ pāraṃ ekavāraṃyeva phusanārahaṃ na hoti. Kasmā? Ekena maggena sabbakilesānaṃ appahānato. Etena ekamaggeneva arahattābhāvaṃ dīpeti.

Atthi chinnassa chediyanti chinnassa kilesavaṭṭassa puna chinditabbaṃ kiñci atthīti pucchati. Itaro tikkhindriyaṃ sandhāya paṭikkhipitvā puna puṭṭho mudindriyaṃ sandhāya paṭijānāti. Sakavādī suttaṃ āharitvā natthibhāvaṃ dasseti. Tattha oghapāsoti kilesogho ceva kilesapāso ca.

266.Katassa paṭicayoti bhāvitassa maggassa puna bhāvanā. Idhāpi paṭikkhepapaṭijānanāni purimanayeneva veditabbāni.

267.Parihānāya saṃvattantīti paravādinā ābhate sutte pañca dhammā appattaparihānāya ceva lokiyasamāpattiparihānāya ca saṃvattanti. So pana pattassa arahattaphalassa parihānāya sallakkheti. Teneva atthi arahato kammārāmatāti āha. Itaropi asamayavimuttaṃ sandhāya paṭikkhipitvā itaraṃ sandhāya paṭijānāti. Kāmarāgavasena vā pavattamānaṃ taṃ paṭikkhipitvā itarathā pavattamānaṃ paṭijānāti. Rāgādīnaṃ pana atthitaṃ puṭṭho paṭijānituṃ na sakkoti.

268.Kiṃ pariyuṭṭhitoti kena pariyuṭṭhito anubaddho ajjhotthato vā hutvāti attho. Anusayapucchāyapi tikkhindriyamudindriyavaseneva paṭikkhepapaṭijānanāni veditabbāni. Kalyāṇānusayoti vacanamattasāmaññena vā paṭijānāti. Rāgo upacayaṃ gacchatīti bhāvanāya pahīnaṃ sandhāyāha. Parato dosamohesupi eseva nayo. Sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ pana dassanena pahīnattā upacayaṃ na icchati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Suttasādhanā.

Parihānikathā niṭṭhitā.

  1. Brahmacariyakathā

  2. Suddhabrahmacariyakathāvaṇṇanā

  3. Idāni brahmacariyakathā hoti. Tattha dve brahmacariyavāsā, maggabhāvanā ca pabbajjā ca. Pabbajjā sabbadevesu natthi. Maggabhāvanā ṭhapetvā asaññasatte sesesu appaṭisiddhā. Tattha ye paranimmitavasavattideve upādāya taduparidevesu maggabhāvanampi na icchanti seyyathāpi sammitiyā, te sandhāya natthi devesūti pucchā sakavādissa. 『『Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi jambudīpakā manussā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti deve ca tāvatiṃse. Katamehi tīhi? Sūrā satimanto idha brahmacariyavāso』』ti (a. ni. 9.21) idaṃ suttaṃ nissāya dvepi brahmacariyavāsā natthi devesūti uppannaladdhivasena paṭiññā paravādissa. Puna dvinnampi brahmacariyānaṃ antarāyikadhammavaseneva sabbe devā jaḷāti pucchā sakavādissa. Tattha hatthasaṃvācikāti mūgā viya hatthamuddhāya vattāro. Parato atthi devesūti pucchā paravādissa, maggabhāvanaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Paṭiññāya adhippāyaṃ asallakkhetvā pabbajjāvasena anuyogo paravādissa.

270.Yattha natthi pabbajjāti pañhe gihīnañceva ekaccānañca devānaṃ maggapaṭilābhaṃ sandhāya paṭikkhepo tasseva. Puna puṭṭho paccantavāsino ceva asaññasatte ca sandhāya paṭiññā tasseva. Yo pabbajatītiādīsu pucchāsupi eseva nayo. Puna 『『atthi devesū』』ti pañhepi maggabhāvanaṃ sandhāyeva paṭiññā sakavādissa, 『『sabbadevesū』』ti vutte asaññasatte sandhāya paṭikkhepo tasseva.

271.Manussesūti pañhadvaye jambudīpake sandhāya paṭiññā. Paccantavāsino sandhāya paṭikkhepo veditabbo.

Atthi yattha atthīti atthi te devā, atthi vā so padeso, yattha atthīti evaṃ sattapadesavibhāgamukhena vissajjanaṃ sakavādissa. Iminā nayena sabbe ekantarikapañhā veditabbā.

  1. Suttānuyoge kuhiṃ phaluppattīti tassa anāgāmino arahattaphaluppatti kuhinti pucchā sakavādissa. Tatthevāti suddhāvāsesūti attho.

Handa hīti kāraṇatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā anāgāmipuggalo idha loke bhāvitena maggena tattha suddhāvāsesu phalaṃ sacchikaroti, na tattha aññaṃ maggaṃ bhāveti, tasmā natthi devesu brahmacariyavāsoti.

  1. Saṃsandanabrahmacariyavaṇṇanā

  2. Idāni yadi aññattha bhāvitena maggena aññattha phalasacchikiriyā hoti, sotāpannādīnampi siyāti etamatthaṃ dassetuṃ puna anāgāmītiādīnaṃ saṃsandanapucchā sakavādissa. Tattha anāgāmissa phalasacchikiriyāya paṭiññā, sesānaṃ phalasacchikiriyāya paṭikkhepo paravādissa. Idha bhāvitamaggo hi anāgāmī idhavihāyaniṭṭho nāma hoti. So idha anāgāmimaggaṃ bhāvetvā 『『opapātiko tatthaparinibbāyī』』ti vacanato 『『puna maggabhāvanaṃ vinā upapattivaseneva arahattaphalaṃ sacchikarotī』』ti tassa laddhi. Sotāpannasakadāgāmino pana tattha maggaṃ bhāvetvā tatrupapattikā nāma hontīti tesaṃ idhāgamanaññeva natthi. Iti so anāgāmissa phalasacchikiriyaṃ puṭṭho paṭijānāti. Itaresaṃ paṭikkhipati.

Anāgāmī puggalo tattha bhāvitena maggenāti pañhe 『『anāgāmino tattha maggabhāvanāva natthī』』ti laddhiyā paṭikkhipati. Maggo ca bhāvīyati, na ca kilesā pahīyantīti pucchā sakavādissa , rūpāvacaramaggaṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Rūpāvacaramaggena hi so idhavihāyaniṭṭho nāma jāto.

Anāgāmī puggalo katakaraṇīyoti pañhe 『『opapātiko tatthaparinibbāyī』』ti vacanato upapattiyāvassa katakaraṇīyādibhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Arahāti pañhe idhaparinibbāyino arahato vaseneva paṭikkhipati. Puna puṭṭho tatthaparinibbāyino vasena paṭijānāti.

Atthi arahato punabbhavotiādīsupi tatthaparinibbāyī idhaparinibbāyīnaṃ vaseneva attho veditabbo. Appaṭividdhākuppova tatthaparinibbāyatīti puṭṭho idheva bhāvitena maggena tassa akuppapaṭivedhaṃ icchanto paṭikkhipati.

Yathā migoti paṭhamaṃ udāharaṇaṃ paravādissa, dutiyaṃ sakavādissa. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Brahmacariyakathā niṭṭhitā.

  1. Odhisokathāvaṇṇanā

  2. Idāni odhisokathā nāma hoti. Tattha ye sotāpannādīnaṃ nānābhisamayavasena dukkhadassanādīhi odhiso odhiso ekadesena ekadesena kilesappahānaṃ icchanti seyyathāpi etarahi sammitiyādayo, tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ odhisoti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna anuyogo sakavādissa, ekadesena sotāpannādibhāvassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabboti.

Odhisokathāvaṇṇanā.

  1. Jahatikathā

  2. Nasuttāharaṇakathāvaṇṇanā

  3. Idāni jahatikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『jhānalābhī puthujjano saha saccābhisamayā anāgāmī nāma hoti, tassa puthujjanakāleyeva kāmarāgabyāpādā pahīnā』』ti laddhi seyyathāpi etarahi sammitiyānaṃ, tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ jahati puthujjanoti pucchā sakavādissa, jhānavikkhambhitānaṃ pana tesaṃ pariyuṭṭhānaṃ apassantassa paṭiññā paravādissa. Yasmā pana tesaṃ jhānavikkhambhitānampi anāgāmimaggeneva accantaṃ pahānaṃ hoti, tasmā puna accantantiādianuyogo sakavādissa, tathārūpassa pahānassa abhāvato paṭikkhepo itarassa. Vikkhambhetīti accantavikkhambhanameva sandhāya pucchā sakavādissa. Tato paraṃ anāgāmimaggaṭṭhena saddhiṃ puthujjanasaṃsandanaṃ hoti. Taṃ uttānatthameva.

  4. Tato paraṃ anāgāmiphale saṇṭhātīti puṭṭho jhānānāgāmitaṃ sandhāya paṭijānāti. Arahatte saṇṭhātīti puṭṭho dassanamaggena uddhambhāgiyānaṃ pahānābhāvato paṭikkhipati.

Apubbaṃ acarimaṃ tayo maggeti puṭṭho tathārūpāya bhāvanāya abhāvā paṭikkhipati. Puna puṭṭho tiṇṇaṃ maggānaṃ kiccasabbhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sāmaññaphalapucchāsupi eseva nayo. Katamena maggenāti puṭṭho anāgāmimaggenāti jhānānāgāmitaṃ sandhāya vadati. Puna saṃyojanappahānaṃ puṭṭho tiṇṇaṃ anāgāmimaggena tesaṃ kilesānaṃ appaheyyattā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho paṭhamamaggasseva jhānānāgāmimaggabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Jahatikathā.

  1. Sabbamatthītikathā

  2. Vādayuttivaṇṇanā

  3. Idāni sabbamatthītivādakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… ayaṃ vuccati rūpakkhandho』』tiādivacanato (vibha. 2) 『『sabbepi atītādibhedā dhammā khandhasabhāvaṃ na vijahanti, tasmā sabbaṃ atthiyeva nāmā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi sabbamatthivādānaṃ, tesaṃ laddhivisodhanatthaṃ sabbamatthīti pucchā sakavādissa, vuttappakārāya laddhiyā ṭhatvā paṭiññā itarassa. Sabbathāti sabbasmiṃ sarīre sabbamatthīti pucchati. Sabbadāti sabbasmiṃ kāle sabbamatthīti pucchati. Sabbena sabbanti sabbenākārena sabbamatthīti pucchati. Sabbesūti sabbesu dhammesu sabbamatthīti pucchati. Ayoganti ayuttaṃ. Nānāsabhāvānañhi yogo hoti, na ekasabhāvassa. Iti imasmiṃ pañhe rūpaṃ vedanāya, vedanaṃ vā rūpena anānaṃ ekalakkhaṇameva katvā sabbamatthīti pucchati. Yampi natthi tampatthīti yampi chaṭṭhakhandhādikaṃ sasavisāṇādikaṃ vā kiñci natthīti siddhaṃ, tampi te atthīti pucchati. Sabbamatthīti yā diṭṭhi sā diṭṭhi micchādiṭṭhīti, yā diṭṭhi sā diṭṭhi sammādiṭṭhīti hevamatthīti iminā idaṃ pucchati – yā te esā sabbamatthīti diṭṭhi, sā diṭṭhi ayāthāvakattā micchādiṭṭhīti evaṃ yā amhākaṃ diṭṭhi, sā diṭṭhi yāthāvakattā sammādiṭṭhīti evaṃ tava samaye atthīti pucchati. Itaro sabbesupi etesu nayesu vuttappakārāya atthitāya abhāvato paṭikkhipati. Imesu pana sabbesupi nayesu 『『ājānāhi niggaha』』nti ādiṃ katvā sabbo kathāmaggabhedo vitthārato veditabboti ayaṃ tāvettha vādayutti.

  4. Kālasaṃsandanavaṇṇanā

283-284. Idāni atītaṃ atthīti kālasaṃsandanaṃ hoti. Tattha atītaṃ atthītiādikaṃ suddhikasaṃsandanaṃ. Atītaṃ rūpaṃ atthītiādikaṃ khandhavasena kālasaṃsandanaṃ.

285.Paccuppannaṃ rūpaṃ appiyaṃ karitvāti atītānāgataṃ pahāya paccuppannarūpameva appiyaṃ avibhajitabbaṃ karitvā. Rūpabhāvaṃ jahatītipañhe niruddhassāpi rūpassa rūpakkhandhasaṅgahitattā paṭikkhipati. Rūpabhāvaṃ na jahatīti paṭilomapañhepi rūpakkhandhena saṅgahitattāva paṭijānāti. Odātaṃ vatthaṃ appiyaṃ karitvāti ettha kiñcāpi na sabbaṃ vatthaṃ odātaṃ, iminā pana vatthanti avatvā 『『odātaṃ vatthaṃ appiyaṃ karitvā』』ti vutte sakavādinā ekatthatā anuññātā. Odātabhāvaṃ jahatīti pañhe vaṇṇavigamaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Vatthabhāvaṃ jahatīti ettha pana paññattiyā avigatattā paṭikkhepo tasseva. Paṭilomepi eseva nayo.

286.Atītaṃ atītabhāvaṃ na jahatīti puṭṭho 『『yadi jaheyya, anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā siyā』』ti maññamāno paṭijānāti. Anāgataṃ anāgatabhāvaṃ na jahatīti puṭṭho pana 『『yadi na jaheyya, anāgatamevassa , paccuppannabhāvaṃ na pāpuṇeyyā』』ti maññamāno paṭikkhipati. Paccuppannapañhepi atītabhāvaṃ anāpajjanadoso siyāti paṭikkhipati. Anulomapañhesupi imināva nayena attho veditabbo.

  1. Evaṃ suddhikanayaṃ vatvā puna khandhavasena dassetuṃ atītaṃ rūpantiādi vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ pāḷianusāreneva sakkā jānituṃ.

Vacanasodhanavaṇṇanā

  1. Idāni 『『atītaṃ nvatthī』』tiādi vacanasodhanā hoti. Tattha hañci atītaṃ nvatthīti yadi atītaṃ no atthīti attho. Atītaṃatthīti micchāti atītañca taṃ atthi cāti micchā eva. Taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti puṭṭho anāgatakkhaṇeyevassa paccuppannatāya abhāvaṃ sandhāya kālanānattena paṭikkhipati.

Dutiyaṃ puṭṭho yaṃ uppādato pubbe anāgataṃ ahosi, tassa uppannakāle paccuppannattā paṭijānāti. Hutvā hoti hutvā hotīti yadetaṃ tayā 『『anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hotī』』ti vadatā taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti laddhivasena 『『anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā hutvā hotī』』ti vuttaṃ. Kiṃ te tampi hutvā hotīti? Itaro hutvā bhūtassa puna hutvā abhāvato na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyaṃ puṭṭho yasmā taṃ anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hontaṃ 『『hutvā hotī』』ti saṅkhaṃ gataṃ, tasmā paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『yadi te taṃ anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hontaṃ 『hutvā hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ, puna hutvā hoti, yaṃ anāgataṃ na hutvā paccuppannaṃ na hontaṃ 『na hutvā na hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ sasavisāṇaṃ, kiṃ te tampi puna na hutvā na hotī』』tiadhippāyena na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pañhaṃ pucchati. Itaro 『『yaṃ natthi, taṃ natthitāya, eva anāgataṃ na hutvā paccuppannaṃ na hotīti nahutvānahoti nāma tāva hotu, puna nahutvānahotibhāvo panassa kuto』』ti maññamāno paṭikkhipati. Taññeva paccuppannaṃ taṃ atītanti pañhepi paccuppannakkhaṇeyevassa atītatāya abhāvaṃ sandhāya kālanānattā paṭikkhipati.

Dutiyapañhe puṭṭho yaṃ atītabhāvato pubbe paccuppannaṃ ahosi, tasseva atītattā paṭijānāti. Hutvā hoti hutvā hotīti yadetaṃ tayā 『『paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hotī』』ti vadatā 『『taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta』』nti laddhivasena 『『paccuppannaṃ vā atītaṃ vā hutvā hotī』』ti vuttaṃ, kiṃ te tampi hutvā hotīti? Itaro hutvā bhūtassa puna hutvā abhāvato na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyapañhe yasmā taṃ paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hontaṃ 『『hutvā hotī』』ti saṅkhaṃ gataṃ, tasmā paṭijānāti . Atha naṃ sakavādī 『『yadi te taññeva paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hontaṃ 『hutvā hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ, puna hutvā hoti, yaṃ paccuppannaṃ na hutvā atītaṃ na hontaṃ 『na hutvā na hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ sasavisāṇaṃ, kiṃ te tampi puna na hutvā na hotī』』ti adhippāyena na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pañhaṃ pucchati. Itaro 『『yaṃ natthi, taṃ natthitāya eva paccuppannaṃ na hutvā atītaṃ na hotīti nahutvānahoti nāma tāva hotu. Puna nahutvānahotibhāvo panassa kuto』』ti maññamāno paṭikkhipati. Ubhayaṃ ekato katvā āgate tatiyapañhepi imināvupāyena yojanā kātabbā.

Aparo nayo – yadi taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannaṃ, anāgatassa paccuppanne vutto hotibhāvo, paccuppannassa ca anāgate vutto hutvābhāvo āpajjati. Evaṃ sante anāgatampi hutvāhoti nāma. Paccuppannampi hutvāhotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī』』ti? Itaro – 『『taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna』』nti pañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiye pañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna』』nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu 『『tayā taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna』』nti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena anāgatassa hotibhāvo paccuppannassa ca hutvābhāvo paṭikkhittoti. Tena anāgataṃ na hoti nāma, paccuppannaṃ na hutvā nāma.

Dutiyapañhe ca taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante anāgatampi na hutvā na hoti nāma. Paccuppannampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti na hutvā na hotī』』ti? Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ nahutvānahotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyavārepi yadi taññeva paccuppannaṃ taṃ atītaṃ, paccuppannassa atīte vutto hotibhāvo, atītassa ca paccuppanne vutto hutvābhāvo āpajjati, evaṃ sante paccuppannampi hutvāhoti nāma, atītampi hutvāhotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī』』ti? Itaro taññeva paccuppannaṃ taṃ atītantipañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiyapañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta』』nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu tayā taññeva paccuppannaṃ taṃ atītanti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena paccuppannassa hotibhāvo, atītassa ca hutvābhāvo paṭikkhittoti. Tena paccuppannaṃ nahoti nāma. Atītaṃ nahutvā nāma.

Dutiyapañhe ca te 『『taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta』』nti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante paccuppannampi na hutvā na hoti nāma, atītampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti, na hutvā na hotī』』ti. Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ nahutvānahotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipati.

Tatiyavārepi yadi taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannaṃ taṃ atītaṃ; anāgatapaccuppannānaṃ paccuppannātītesu vutto hotibhāvo, paccuppannātītānañca anāgatapaccuppannesu vutto hutvābhāvo āpajjati. Evaṃ sante anāgatampi hutvāhoti nāma. Paccuppannampi atītampi hutvā hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te tīsupi etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī』』ti? Itaro 『『taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta』』ntipañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiyapañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta』』nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti, hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu tayā taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atītanti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena anāgatapaccuppannānaṃ hotibhāvo; paccuppannātītānañca hutvābhāvo paṭikkhittoti? Tena anāgataṃ paccuppannañca na hoti nāma. Paccuppannañca atītañca na hutvā nāma.

Dutiyapañhe ca te 『『taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta』』nti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante anāgatampi na hutvā na hoti nāma, paccuppannampi atītampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti na hutvā na hotī』』ti? Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ na hutvā na hotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipatīti. Niggahādīni panettha heṭṭhā vuttanayeneva yojetabbāni.

Vacanasodhanavaṇṇanā niṭṭhitā.

Atītacakkhurūpādikathāvaṇṇanā

289.Atītaṃcakkhu atthītiādīsupi cakkhādibhāvāvijahaneneva atthitaṃ paṭijānāti. Passatītiādīni puṭṭho pana tesaṃ viññāṇānaṃ kiccābhāvavasena paṭikkhipati.

Atītañāṇādikathāvaṇṇanā

  1. Tena ñāṇena ñāṇakaraṇīyaṃ karotīti pañhe tassa ñāṇassa niruddhattā kiccabhāvamassa apassanto paṭikkhipati. Puna puṭṭho atītārammaṇaṃ paccuppannaṃ ñāṇaṃ atītānaṃ dhammānaṃ jānanato atītaṃ ñāṇanti lesena paccuppannameva 『『atītaṃ ñāṇa』』nti katvā tena ñāṇena ñāṇakaraṇīyassa atthitāya paṭijānāti. Athassa sakavādī lesokāsaṃ adatvā tena ñāṇena dukkhaṃ parijānātītiādimāha. Itaro atītārammaṇeneva ñāṇena imesaṃ catunnaṃ kiccānaṃ abhāvā paṭikkhipati. Anāgatapañhepi eseva nayo. Paccuppannapañho ceva saṃsandanapañho ca uttānatthāyeva.

Arahantādikathāvaṇṇanā

291.Arahato atīto rāgo atthītiādīsupi rāgādibhāvāvijahanto evaṃ paṭijānāti. Sarāgotiādīsu suttavirodhabhayena ceva yuttivirodhabhayena ca paṭikkhipati.

Padasodhanakathāvaṇṇanā

  1. Evaṃ sabbampi pāḷianusāreneva viditvā parato atthi siyā atītaṃ, siyā nvātītanti ettha evamattho veditabbo. Yaṃ atītameva atthi, taṃ atītaṃ. Yaṃ paccuppannānāgataṃ atthi, taṃ no atthi, taṃ no atītaṃ. Tenātītaṃ nvātītaṃ, nvātītaṃ atītanti tena kāraṇena atītaṃ no atītaṃ, no atītaṃ atītanti. Anāgatapaccuppannapucchāsupi eseva nayo.

Suttasādhanavaṇṇanā

296.Navattabbaṃ 『『atītaṃ atthi anāgataṃ atthī』』ti suttasādhanāya pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Puna attano laddhiṃ nissāya yaṃkiñci, bhikkhave, rūpanti anuyogo paravādisseva. Dutiyanaye pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Evaṃ sabbattha pucchā ca paṭiññā ca veditabbā. Yaṃ panetaṃ paravādinā anāgatassa atthibhāvasādhanatthaṃ 『『nanu vuttaṃ bhagavatā kabaḷīkāre, ce, bhikkhave』』ti suttassa pariyosāne atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbattītiādi dassitaṃ na taṃ anāgatassa atthibhāvasādhakaṃ . Tañhi hetūnaṃ pariniṭṭhitattā avassaṃ bhāvitaṃ sandhāya tattha vuttaṃ. Ayaṃ suttādhippāyo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sabbamatthītikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Atītakkhandhādikathā

  2. Nasuttasādhanakathāvaṇṇanā

  3. Idāni 『『atītaṃ khandhā』』tiādikathā hoti. Tattha khandhādibhāvāvijahanato atītānāgatānaṃ atthitaṃ icchantassa atītaṃ khandhāti pucchā paravādissa, atītassa khandhasaṅgahitattā āmantāti paṭiññā sakavādissa. Puna atītaṃnatthīti pucchā paravādissa, tassa niruttipathasuttena atthitāya vāritattā paṭikkhepo sakavādissa. Āyatanadhātupucchāsupi anāgatapañhesupi paccuppannena saddhiṃ saṃsanditvā anulomapaṭilomato āgatapañhesupi 『『atītaṃ rūpa』』ntiādipañhesupi imināvupāyena attho veditabbo.

  4. Suttasādhanavaṇṇanā

  5. Suttasādhane pana na vattabbanti pucchā sakavādissa. Tattha natthi ceteti natthi ca ete dhammāti attho. Khandhādibhāve sati natthitaṃ anicchantassa āmantāti paṭiññā paravādissa, atha nesaṃ natthibhāvasādhanatthaṃ suttāharaṇaṃ sakavādissa. Dutiyapucchāpi paravādissa, paṭiññā sakavādissa, suttāharaṇaṃ paravādissa. Taṃ pana nesaṃ khandhādibhāvameva sādheti, na atthibhāvanti āhaṭampi anāhaṭasadisamevāti.

Atītaṃ khandhātiādikathāvaṇṇanā.

  1. Ekaccaṃatthītikathā

  2. Atītādiekaccakathāvaṇṇanā

  3. Idāni ekaccaṃ atthīti kathā hoti. Tattha ye 『『ekaccaṃ atītaṃ atthī』』ti maññanti, seyyathāpi kassapikā; tesaṃ laddhibhindanatthaṃ atītaṃ atthīti pucchā sakavādissa, ekaccaṃ atthīti vissajjanaṃ paravādissa. Ayañhi adhippāyo – avipakkavipākaṃ atthi, vipakkavipākaṃ natthīti. Ekaccaṃ niruddhanti anuyogo sakavādissa. Tassattho – yadi te atītaṃ ekaccaṃ atthi ekaccaṃ natthi, evaṃ sante ekaccaṃ atītaṃ niruddhaṃ, ekaccaṃ atītaṃ aniruddhaṃ, tatheva ṭhitanti āpajjati. Vigatantiādīsupi eseva nayo.

Avipakkavipākadhammā ekacceti idaṃ yasmā yesaṃ so avipakkavipākānaṃ atthitaṃ icchati, tepi atītāyeva. Tasmā yathā te atītaṃ ekaccaṃ atthi, kiṃ tathā avipakkavipākāpi dhammā ekacce atthī ekacce natthīti codetuṃ vuttaṃ. Vipakkavipākāti idaṃ yesaṃ so natthitaṃ icchati, tesaṃ vasena codetuṃ vuttaṃ. Avipākāti idaṃ abyākatānaṃ vasena codetuṃ vuttaṃ. Iti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ vasena sabbesu anulomapaṭilomesu paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbā. Atītā ekadesaṃ vipakkavipākā, ekadesaṃ avipakkavipākāti vippakatavipākā vuccanti. Yena hi kammena paṭisandhi nibbattitā, bhavaṅgampi cutipi tasseva vipāko. Tasmā paṭisandhito yāva cuti, tāva taṃ vippakatavipākaṃ nāma hoti. Tathārūpe dhamme sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Vipaccissantīti katvā te atthīti pucchā sakavādissa. Yathā dhammadharassa puggalassa niddāyantassāpi bahupavattino dhammā atthīti vuccanti, evaṃ lokavohāravasena atthitaṃ sandhāya paṭiññā paravādissa. Vipaccissantīti katvā paccupannāti dutiyapañhe 『『kammānaṃ avināsasaṅkhāto kammūpacayo nāmeko atthī』』ti laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa.

  1. Anāgatādiekaccakathāvaṇṇanā

300.Anāgataṃatthītiādīsupi ekaccaṃ atthīti uppādino dhamme sandhāya vadati. Sesaṃ sabbattha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Ekaccaṃatthītikathāvaṇṇanā.

  1. Satipaṭṭhānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni satipaṭṭhānakathā hoti. 『『Tattha – catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmī』』ti (saṃ. ni. 5.408) satipaṭṭhānasaṃyutte vuttanayeneva yesaṃ kāyādayo satiyā ārammaṇadhamme gahetvā 『『sabbe dhammā satipaṭṭhānā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ. Andhakā nāma pubbaseliyā, aparaseliyā, rājagiriyā, siddhatthikāti ime pacchā uppannanikāyā. Tesaṃ laddhivivecanatthaṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Tattha yasmā 『『patiṭṭhāti etesūti paṭṭhānā. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānā satipaṭṭhānā』』ti iminā atthena satigocarāpi satipaṭṭhānā. 『『Patiṭṭhahantīti paṭṭhānā. Kā patiṭṭhahanti? Satiyo. Satiyova paṭṭhānā satipaṭṭhānā』』ti iminā atthena satiyova satipaṭṭhānā. Tasmā dvepi vādā pariyāyena yujjanti. Ye pana taṃ pariyāyaṃ pahāya ekanteneva 『『sabbe dhammā satipaṭṭhānā』』ti vadanti, te sandhāya pucchā sakavādissa, ārammaṇavasena paṭiññā paravādissa. Sabbe dhammā satīti anuyuttassa pana sabbesaṃ satisabhāvābhāvato paṭikkhepo tasseva. Tattha khayagāmītiādīni maggavisesanāni. Ekāyanamaggo hi kilesānaṃ khayabhūtaṃ nibbānaṃ gacchatīti khayagāmī. Cattāri saccāni bujjhanto gacchatīti bodhagāmī. Vaṭṭaṃ apacinanto gacchatīti apacayagāmī. Evametehi padehi 『『kiṃ te sabbe dhammā evarūpo te ekāyano maggo hotī』』ti pucchati. Anāsavā asaṃyojaniyātiādīnipi lokuttarabhāvaṃ pucchanatthāya vuttāni. Buddhānussatītiādīni pabhedapucchāvasena vuttāni.

Cakkhāyatanaṃsatipaṭṭhānantiādi sabbadhammānaṃ pabhedapucchāvasena vuttaṃ. Tatthāpi sativasena paṭikkhepo, ārammaṇavasena paṭiññāti. Evaṃ sabbapañhesu attho veditabbo. Suttasādhanā uttānatthāyevāti.

Satipaṭṭhānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Hevatthikathāvaṇṇanā

  2. Idāni hevatthikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sabbepi atītādibhedā dhammā rūpādivasena atthi, atītaṃ anāgatapaccuppannavasena, anāgatapaccuppannāni vā atītādivasena natthi; tasmā sabbamevidaṃ evaṃ atthi evaṃ natthī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi vuttappabhedānaṃ andhakānaṃ; te sandhāya atītaṃ atthīti pucchā sakavādissa. Hevatthi heva natthīti vissajjanaṃ paravādissa. Tattha hevāti evaṃ . Atha naṃ sakavādī 『『yadi atītova evaṃ atthi, evaṃ natthīti laddhi, evaṃ sante soyeva atthi, soyeva natthi nāmā』』ti pucchanto sevatthi, seva natthīti āha. Itaro teneva sabhāvena atthitaṃ, teneva natthitaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho sakabhāveneva atthitaṃ, parabhāveneva natthitaṃ sandhāya paṭijānāti. Tato paraṃ atthaṭṭho natthaṭṭhoti atthisabhāvo natthisabhāvo nāma hotīti pucchati. Imināvupāyena sabbavāresu attho veditabbo. Pariyosāne pana 『『tena hi atītaṃ hevatthi, heva natthī』』ti ca 『『tena hi rūpaṃ hevatthi, heva natthī』』ti cātiādīni vatvā kiñcāpi paravādinā laddhi patiṭṭhāpitā, ayoniso patiṭṭhāpitattā panesā appatiṭṭhāpitāyevāti.

Hevatthikathāvaṇṇanā.

Mahāvaggo niṭṭhito.

  1. Dutiyavaggo

  2. Parūpahāravaṇṇanā

  3. Idāni parūpahārakathā nāma hoti. Tattha ye arahattaṃ paṭijānantānaṃ appatte pattasaññīnaṃ adhimānikānaṃ kuhakānaṃ vā arahattaṃ paṭijānantānaṃ sukkavissaṭṭhiṃ disvā 『『mārakāyikā devatā arahato asuciṃ upasaṃharantī』』ti maññanti; seyyathāpi etarahi pubbaseliyā ca aparaseliyā ca; te sandhāya atthi arahatoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Idāni yasmā sukkavissaṭṭhi nāma rāgasamuṭṭhānā hoti, tasmā atthi arahato rāgoti anuyogo āraddho. So sabbopi uttānatthoyeva.

Mārakāyikā devatā attanotiādipañhe yasmā tāsaṃ devatānaṃ sukkavissaṭṭhi nāma natthi, aññesampi sukkaṃ gahetvā na upasaṃharanti, arahato pana sukkameva natthi, tasmā na hevanti paṭikkhipati.

Neva attanotipañhe pana nimminitvā upasaṃharantīti laddhiyā paṭijānāti. Lomakūpehītipañhe sappitelānaṃ viya lomakūpehi upasaṃharaṇābhāvaṃ disvā paṭikkhipati.

308.Handahīti vacasāyatthe nipāto. 『『Arahā nu kho ahaṃ, no』』ti evaṃ vimatiṃ gāhayissāmāti evaṃ vacasāyaṃ katvā upasaṃharantīti attho. Atthi arahato vimatīti puṭṭho aṭṭhavatthukaṃ vicikicchaṃ sandhāya paṭikkhipati, dutiyaṃ puṭṭho itthipurisānaṃ nāmagottādīsu sanniṭṭhānābhāvaṃ sandhāya paṭijānāti.

309.Atthi tassa āsayoti tassa sukkassa uccārapassāvānaṃ viya patiṭṭhānokāso atthīti pucchati.

312.Sadhammakusalassāti attano arahattadhammamatteyeva kusalassa. Paññāvimuttaṃ sandhāyevaṃ vadati. Paradhammakusalassāti sadhammato parasmiṃ aṭṭhasamāpattidhammepi kusalassa. Ubhatobhāgavimuttaṃ sandhāyevaṃ vadati. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbanti.

Parūpahārakathāvaṇṇanā.

2-3-4. Aññāṇādikathāvaṇṇanā

  1. Idāni aññāṇaṃ, kaṅkhā, paravitaraṇāti tisso kathā nāma honti. Tattha yesaṃ 『『arahato itthipurisādīnaṃ nāmagottādīsu ñāṇappavattiyā abhāvena atthi aññāṇaṃ, tattheva sanniṭṭhānābhāvena atthi kaṅkhā. Yasmā ca nesaṃ tāni vatthūni pare vitaranti pakāsenti ācikkhanti, tasmā nesaṃ atthi paravitaraṇā』』ti imā laddhiyo, seyyathāpi etarahi pubbaseliyādīnaṃ; tesaṃ tā laddhiyo bhindituṃ tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa. Tattha sabbesupi pañhesu ceva vissajjanesu ca pāḷiṃ anugantvāva attho veditabboti.

Aññāṇādikathāvaṇṇanā.

  1. Vacībhedakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vacībhedakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sotāpattimaggakkhaṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa dukkhanti vācā bhijjatī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyādīnaṃ; te sandhāya samāpannassa atthi vacībhedoti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Puna sabbatthāti tayo bhave sandhāya puṭṭho arūpaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sabbadāti kālavasena puṭṭho paṭhamamaggakkhaṇe paṭhamajjhānikasamāpattito aññaṃ sabbaṃ samāpattikālaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sabbesaṃ samāpannānanti puṭṭho lokiyasamāpattiyo samāpanne sandhāya paṭikkhipati. Sabbasamāpattīsūti puṭṭho dutiyajjhānādikaṃ lokuttaraṃ sabbañca lokiyasamāpattiṃ sandhāya paṭikkhipati.

Kāyabhedoti abhikkamādivasena pavattakāyaviññatti. Idaṃ 『『yāni cittāni vacīviññattiṃ samuṭṭhāpenti, tāneva kāyaviññattiṃ. Evaṃ sante kasmā kāyabhedopi na hotī』』ti codanatthaṃ pucchati. Itaro laddhivasena paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Idāni yadi so maggakkhaṇe 『『dukkha』』nti vācaṃ bhāsati, 『『samudayo』』tiādikampi bhāseyya. Yadi vā taṃ na bhāsati, itarampi na bhāseyyāti codanatthaṃ dukkhanti jānantotiādayo pañhā vuttā. Itaro pana attano laddhivaseneva paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca. Lokuttaraṃ paṭhamajjhānaṃ samāpanno dukkhadukkhanti vipassatīti hissa laddhi.

328.Ñāṇanti lokuttaraṃ catusaccañāṇaṃ. Sotanti sotaviññāṇaṃ adhippetaṃ, yena taṃ saddaṃ suṇāti. Dvinnaṃ phassānanti sotasamphassamanosamphassānaṃ.

329.No vata re vattabbeti yadi avisesena yaṃkiñci samāpannassa natthi vacībhedo, na avisesena vattabbaṃ 『『samāpannassa atthi vacībhedo』』ti. Sesamettha uttānatthameva saddhiṃ suttasādhanāya. Yaṃ panetena 『『sikhissa ānanda, bhagavato』』ti pariyosāne suttaṃ ābhataṃ, tattha yena samāpatticittena so vacībhedo samuṭṭhito, kāyabhedopi tena samuṭṭhātiyeva, na ca taṃ lokuttaraṃ paṭhamajjhānacittaṃ, tasmā asādhakanti.

Vacībhedakathāvaṇṇanā.

  1. Dukkhāhārakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dukkhāhārakathā nāma hoti. Tattha 『『dukkhaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsanto dukkhe ñāṇaṃ āharati, taṃ dukkhāhāro nāma vuccati . Tañca panetaṃ maggaṅgaṃ maggapariyāpanna』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya dukkhāhāroti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Ye kecīti paṭhamapañhe avipassake sandhāya paṭikkhipati, dutiyapañhe vipassake sandhāya paṭijānāti, taṃ panassa laddhimattameva. Tasmā 『『sabbe te』』ti vādassa bhindanatthaṃ bālaputhujjanātiādimāha. Taṃ uttānatthamevāti.

Dukkhāhārakathāvaṇṇanā.

  1. Cittaṭṭhitikathāvaṇṇanā

  2. Idāni cittaṭṭhitikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samāpatticittañceva bhavaṅgacittañca anuppabandhena pavattamānaṃ disvā 『『ekameva cittaṃ ciraṃ tiṭṭhatī』』ti laddhi seyyathāpi etarahi heṭṭhā vuttappabhedānaṃ andhakānaṃ, taṃladdhivisodhanatthaṃ ekaṃ, cittaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Upaḍḍhadivaso uppādakkhaṇoti ettha ṭhitikkhaṇaṃ anāmasitvā 『『aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino』』ti (saṃ. ni. 1.186; 2.143) desanānayena uppādavayavaseneva pucchā katā.

Te dhammā cittena lahuparivattāti puṭṭho cittato lahutaraparivattino dhamme apassanto paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yassa cittassa dīghaṭṭhitiṃ icchati, taṃ sandhāya paṭijānāti. Yāvatāyukaṃ tiṭṭhatīti pañhe 『『cullāsītisahassāni, kappā tiṭṭhanti ye marū』』tiādivacanavasena (mahāni. 10) āruppato aññatra paṭikkhipati, āruppe paṭijānāti. Muhuttaṃ muhuttaṃ uppajjatīti pañhe paravādissa 『『uppādavayadhammino』』tiādisuttavirodhabhayena paṭijānāti. Ṭhitiṃ panassa laddhivasena icchati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Cittaṭṭhitikathāvaṇṇanā.

  1. Kukkuḷakathāvaṇṇanā

  2. Idāni kukkuḷakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sabbaṃ, bhikkhave, ādittaṃ (saṃ. ni. 4.28; mahāva. 54) sabbe saṅkhārā dukkhā』』tiādīni (dha. pa. 278) suttāni ayoniso gahetvā 『『nippariyāyeneva sabbe saṅkhārā kukkuḷā vītaccitaṅgārasammissā chārikanirayasadisā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi gokulikānaṃ; tesaṃ nānappakārasukhasandassanena taṃ laddhiṃ vivecetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Tattha anodhiṃ katvāti odhiṃ mariyādaṃ koṭṭhāsaṃ akaritvā, avisesena sabbeyevāti attho. Sesaṃ sabbaṃ pāḷinayeneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanāyāti.

Kukkuḷakathāvaṇṇanā.

  1. Anupubbābhisamayakathāvaṇṇanā

  2. Idāni anupubbābhisamayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ –

『『Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;

Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano』』ti. (dha. pa. 239) –

Ādīni suttāni ayoniso gahetvā 『『sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno ekacce kilese dukkhadassanena pajahati, ekacce samudayanirodhamaggadassanena, tathā sesāpīti evaṃ soḷasahi koṭṭhāsehi anupubbena kilesappahānaṃ katvā arahattapaṭilābho hotī』』ti evarūpā nānābhisamayaladdhi uppannā, seyyathāpi etarahi andhakasabbatthikasammitiyabhadrayānikānaṃ; tesaṃ laddhivivecanatthaṃ anupubbābhisamayoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Anupubbena sotāpattimagganti puṭṭho pana ekassa maggassa bahubhāvāpattibhayena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho dukkhadassanādivasena paṭijānāti. Tāni vā cattāripi ñāṇāni eko sotāpattimaggoyevāti paṭijānāti, phalaṃ pana ekameva icchati, tasmā paṭikkhipati. Sakadāgāmimaggādīsupi eseva nayo.

344.Magge diṭṭhe phale ṭhitoti pañhe yasmā dukkhadassanādīhi dassanaṃ apariniṭṭhitaṃ, maggadassanena pariniṭṭhitaṃ nāma hoti, tadā so phale ṭhitoti saṅkhaṃ gacchati, tasmā paṭijānāti.

345.Dukkhediṭṭhe cattāri saccānīti pucchā paravādissa, ekābhisamayavasena paṭiññā sakavādissa. Puna dukkhasaccaṃ cattāri saccānīti anuyoge catunnampi nānāsabhāvattā paṭikkhepo tasseva.

Rūpakkhandhe aniccato diṭṭheti pucchā sakavādissa, samuddato ekabindussa rase paṭividdhe sesaudakassa paṭivedho viya ekadhamme aniccādito paṭividdhe sabbepi paṭividdhā hontīti laddhiyā paṭiññā paravādissa.

Catūhi ñāṇehīti dukkhe ñāṇādīhi. Aṭṭhahi ñāṇehīti sāvakānaṃ sādhāraṇehi saccañāṇehi ceva paṭisambhidāñāṇehi ca. Dvādasahi ñāṇehīti dvādasaṅgapaṭiccasamuppādañāṇehi. Catucattārīsāya ñāṇehīti 『『jarāmaraṇe ñāṇaṃ, jarāmaraṇasamudaye ñāṇa』』nti evaṃ nidānavagge vuttañāṇehi. Sattasattatiyā ñāṇehīti 『『jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhamma』』nti (saṃ. ni. 2.20) evaṃ tattheva vuttañāṇehi. Sesamettha pāḷinayeneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanenāti.

Anupubbābhisamayakathāvaṇṇanā.

  1. Vohārakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vohārakathā nāma hoti. Tattha buddho bhagavā lokuttarena vohārena voharatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā paravādissa. Lokuttare sotetiādīni tassa ayuttavādībhāvadīpanatthaṃ vuttāni. Ayañhettha adhippāyo – 『『saddāyatanameva te lokuttaraṃ, udāhu sotādīnipī』』ti.

Hañci buddhassa bhagavato vohāro lokiye sote paṭihaññatīti ettha yadi so lokuttare paṭihaññeyya. Lokuttaro siyāti evamattho na gahetabbo. Lokiye paṭihaññamānassa pana lokuttaratā nāma natthīti ayametthādhippāyo. Lokiyena viññāṇenāti etthāpi lokiyenevāti attho. Itarathā anekantatā siyā. Lokuttarañhi lokiyenapi ñāṇena ñāyatī. Evaṃ sabbaṃ yathānurūpato veditabbaṃ. Sabbe te maggaṃ bhāventīti pañhesu ye maggaṃ nappaṭilabhanti, te sandhāya paṭikkhipati. Ye paṭilabhanti, te sandhāya paṭijānāti.

351.Sovaṇṇamayāyāti suvaṇṇamayāya. Idaṃ paravādissa udāharaṇaṃ.

Eḷaṇḍiyāyāti eḷaṇḍamayāya. Idaṃ sakavādissa udāharaṇaṃ. Lokiyaṃ voharantassa lokiyoti ayampi ekā laddhi. Sā etarahi ekaccānaṃ andhakānaṃ laddhi. Sesamettha uttānatthamevāti.

Vohārakathāvaṇṇanā.

  1. Nirodhakathāvaṇṇanā

  2. Idāni nirodhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ appaṭisaṅkhānirodhañca paṭisaṅkhānirodhañca dvepi ekato katvā nirodhasaccanti laddhi, seyyathāpi etarahi mahisāsakānañceva andhakānañca; te sandhāya dve nirodhāti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa . Dve dukkhanirodhāti pañhesu yasmā dve dukkhasaccāni na icchati, tasmā paṭikkhipati. Yasmā dvīhākārehi dukkhaṃ nirujjhatīti icchati, tasmā paṭijānāti. Dve nirodhasaccānītipañhesu dvinnaṃ dukkhasaccānaṃ nirodhavasenaanicchanto paṭikkhipati. Dvīhākārehi dukkhassa nirujjhanato paṭijānāti. Dve tāṇānītiādīsupi eseva nayo.

Atthi dvinnaṃ nibbānānantiādīsu pucchāsu uccanīcatādīni apassanto paṭikkhipati.

Appaṭisaṅkhāniruddheti ye paṭisaṅkhāya lokuttarena ñāṇena aniruddhā suddhapakatikattā vā uddesaparipucchādīnaṃ vā vasena na samudācaraṇato niruddhāti vuccanti, te saṅkhāre. Paṭisaṅkhā nirodhentīti. Lokuttarañāṇena nirodhenti anuppattibhāvaṃ gamenti. Nanu appaṭisaṅkhāniruddhā saṅkhārāti pucchā paravādissa . Tattha bhaggānaṃ puna abhañjanato appaṭisaṅkhāniruddhānaṃ vā ariyamagge uppanne tathā nirujjhanatova sakavādī accantabhaggataṃ paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nirodhakathāvaṇṇanā.

Dutiyo vaggo.

  1. Tatiyavaggo

  2. Balakathāvaṇṇanā

  3. Idāni balakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anuruddhasaṃyutte 『『imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāmī』』tiādīni (saṃ. ni. 5.913) dasasuttāni ayoniso gahetvā 『『tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa』』nti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Tathāgatabalañca nāmetaṃ sāvakehi sādhāraṇampi atthi asādhāraṇampi sādhāraṇāsādhāraṇampi. Tattha āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ sādhāraṇaṃ. Indriyaparopariyattiñāṇaṃ asādhāraṇaṃ. Sesaṃ sādhāraṇañca asādhāraṇañca. Ṭhānāṭṭhānādīni hi sāvakā padesena jānanti, tathāgatā nippadesena. Iti tāni uddesato sādhāraṇāni, na niddesato. Ayaṃ pana avisesena sabbampi sādhāraṇanti āha. Tamenaṃ tato vivecetuṃ tathāgatabalaṃ sāvakabalanti puna anuyogo āraddho. Tattha paṭhamapañhe niddesato sabbākāravisayataṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyapañhe uddesato ṭhānāṭṭhānamattādijānanavasena paṭijānāti. Taññevātiādipañhesu sabbākārena ninnānākaraṇatāya abhāvena paṭikkhipati. Pubbayogo ca pubbacariyā ca atthato ekaṃ, tathā dhammakkhānañca dhammadesanā ca.

Indriyaparopariyattipañhe ekadesena sādhāraṇataṃ sandhāya sāvakavisaye paṭijānāti.

  1. Idāni yasmā uddesato ṭhānāṭṭhānādīni sāvako jānāti, tasmā sāvakassa tathā jānanaṃ pakāsetvā tena jānanamattasāmaññena tesaṃ sāvakasādhāraṇattaṃ patiṭṭhāpetuṃ sāvako ṭhānāṭṭhānaṃjānātītiādayo paravādipañhā honti. Tattha indriyaparopariyattiñāṇaṃ channaṃ asādhāraṇañāṇānaṃ aññataranti na gahitaṃ. Āsavakkhayena vā āsavakkhayanti yaṃ tathāgatassa āsavakkhayena saddhiṃ sāvakassa āsavakkhayaṃ paṭicca vattabbaṃ siyā nānākaraṇaṃ, taṃ natthi. Vimuttiyā vā vimuttinti padepi eseva nayo. Sesamettha uttānatthameva.

  2. Idāni yaṃ sakavādinā 『『āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ sādhāraṇa』』nti anuññātaṃ, tena saddhiṃ saṃsanditvā sesānampi sādhāraṇabhāvaṃ pucchituṃ puna āsavānaṃ khayetiādayo paravādipañhāva honti. Tesaṃ vissajjane sakavādinā āsavakkhaye visesābhāvena taṃ ñāṇaṃ sādhāraṇanti anuññātaṃ. Itaresupi visesābhāvena sādhāraṇatā paṭikkhittā. Puna ṭhānāṭṭhānādīnaṃ āsavakkhayeneva saddhiṃ saṃsanditvā asādhāraṇapucchā paravādisseva. Tattha āsavakkhayañāṇe paṭikkhepo, sesesu ca paṭiññā sakavādissa. Tato indriyaparopariyattena saddhiṃ saṃsanditvā asādhāraṇapucchā paravādissa. Sā saṅkhipitvā dassitā. Tathāpi indriyaparopariyatte paṭiññā, sesesu ca paṭikkhepo sakavādissa. Tato ṭhānāṭṭhānādīhi saddhiṃ saṃsanditvā indriyaparopariyattassa sādhāraṇapucchā paravādissa. Sāpi saṅkhipitvāva dassitā. Tattha indriyaparopariyatte paṭikkhepo. Sesesu ca paṭiññā sakavādissāti.

Balakathāvaṇṇanā.

  1. Ariyantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni ariyantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『na kevalaṃ āsavakkhayañāṇameva ariyaṃ, atha kho purimānipi nava balāni ariyāni』』cceva laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya ariyanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna yadi taṃ ariyaṃ, maggādīsu tena aññatarena bhavitabbanti maggādivasena pucchā sakavādissa, paṭikkhepo itarassa.

Puna suññatārammaṇādivasena pucchā sakavādissa. Tattha dve suññatā – sattasuññatā ca saṅkhārasuññatā ca. Sattasuññatā nāma diṭṭhiyā parikappitena sattena suññā pañcakkhandhā. Saṅkhārasuññatā nāma sabbasaṅkhārehi suññaṃ vivittaṃ nissaṭaṃ nibbānaṃ. Tattha paravādī nibbānārammaṇataṃ sandhāya paṭikkhipati, saṅkhārārammaṇataṃ sandhāya paṭijānāti. Manasi karotīti puṭṭhopi nibbānameva sandhāya paṭikkhipati, saṅkhāre sandhāya paṭijānāti. Tato sakavādinā 『『ṭhānāṭṭhānādimanasikāro saṅkhārārammaṇo, suññatamanasikāro nibbānārammaṇo』』ti imaṃ nayaṃ gahetvā 『『dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotī』』ti puṭṭho lesokāsaṃ alabhanto paṭikkhipati. Animittāpaṇihitesupi eseva nayo. Sattanimittābhāvato hi khandhā animittā. Saṅkhāranimittābhāvato nibbānaṃ. Ekadhammasmimpi āropetvā ṭhapetabbasaṅkhātena ca paṇidahitabbaṭṭhena paṇihitasaṅkhaṃ gatena sattapaṇidhinā appaṇihitā khandhā. Taṇhāpaṇidhinā taṇhāya vā ārammaṇabhūtena sabbasaṅkhārapaṇidhinā appaṇihitaṃ nibbānaṃ. Tasmā idhāpi paṭikkhepo ca paṭiññā ca purimanayeneva veditabbā.

  1. Tato 『『yathā satipaṭṭhānādayo lokuttaradhammā ariyā ceva suññatādiārammaṇā ca, kiṃ te evaṃ ṭhānāṭṭhānañāṇa』』nti anulomapaṭilomapucchā honti. Tattha sabbāpi paṭiññā sabbe ca paṭikkhepā paravādisseva. Imināvupāyena sesañāṇesupi pucchāvissajjanaṃ veditabbaṃ. Pāḷiyaṃ pana sesāni saṅkhipitvā avasāne cutūpapātañāṇameva vibhattaṃ. Tato paraṃ sakasamayepi 『『ariya』』nti siddhena āsavānaṃ khayañāṇena saddhiṃ saṃsanditvā sesañāṇānaṃ anulomato ca paṭilomato ca ariyabhāvapucchā honti. Tā sabbā paravādissa, paṭiññā paṭikkhepo ca sakavādissa . Te uttānatthāyeva. Pāḷiyaṃ panettha paṭhamanavamāneva dassetvā satta ñāṇāni saṅkhittānīti.

Ariyantikathāvaṇṇanā.

  1. Vimuttikathāvaṇṇanā

  2. Idāni vimuttikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『vītarāgacittānaṃ vimuttipayojanaṃ nāma natthi. Yathā pana malīnaṃ vatthaṃ dhoviyamānaṃ malā vimuccati, evaṃ sarāgaṃ cittaṃ rāgato vimuccatī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya sarāganti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato rāgasahagatantiādinā nayena puṭṭho maggakkhaṇe cittaṃ vimuccati nāma. Tadā ca evarūpaṃ cittaṃ natthīti paṭikkhipati.

Saphassantiādinā nayena puṭṭhopi yathā phasso ca cittañca ubho rāgato vimuccanti, evaṃ rāgassa vimuttiṃ apassamāno paṭikkhipati. Sadosādīsupi imināvupāyena attho veditabbo.

Vimuttikathāvaṇṇanā.

  1. Vimuccamānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vimuccamānakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『jhānena vikkhambhanavimuttiyā vimuttaṃ, maggakkhaṇe samucchedavimuttiyā vimuccamānaṃ nāma hotī』』ti laddhi, te sandhāya vimuttaṃ vimuccamānanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarasa.

Puna ekadesanti pucchā sakavādissa. Tattha ekadesanti bhāvanapuṃsakaṃ. Yathā vimuttaṃ, ekadesena vā ekadese vā avimuttaṃ hoti kiṃ evaṃ ekadesaṃ vimuttaṃ, ekadesaṃ avimuttanti pucchati. Kiṃ kāraṇā evaṃ pucchatīti? 『『Vimuttaṃ vimuccamāna』』nti vippakatabhāvena vuttattā. Yathā hi kariyamānā kaṭādayo vippakatattā ekadesena katā ekadesena akatā honti, tathā idampi ekadesaṃ vimuttaṃ ekadesaṃ avimuttanti āpajjati. Tato paravādī kaṭādīnaṃ viya cittassa ekadesābhāvā paṭhamapañhe paṭikkhipitvā dutiye vimuccamānassa apariniṭṭhitavimuttitāya paṭijānāti. Lokiyajjhānakkhaṇaṃ vā sandhāya paṭikkhipati. Na hi taṃ tadā samucchedavimuttiyā vimuccamānaṃ. Lokuttarajjhānakkhaṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Tañhi tadā samucchedavimuttiyā vimuttekadesena vimuccamānantissa laddhi. Tato sakavādī 『『yadi te ekameva cittaṃ ekadesaṃ vimuttaṃ ekadesaṃ avimuttaṃ, evaṃ sante yo ekeneva cittena sotāpanno hoti, sopi te ekadesaṃ sotāpanno, ekadesaṃ na sotāpanno āpajjatī』』ti codanatthaṃ ekadesaṃ sotāpannotiādimāha. Itaro taṃ vidhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Sesavāresupi eseva nayo.

Uppādakkhaṇapañhe yadi ekameva cittaṃ vimuttañca vimuccamānañca, ekasmiṃ khaṇe vimuttaṃ ekasmiṃ vimuccamānaṃ āpajjati. Kiṃ te evarūpaṃ cittanti attho.

  1. Suttasādhane paṭhamasuttaṃ paravādissa. Tatrāssāyamadhippāyo – vimuccatīti vippakataniddeso. Tasmā yaṃ tassa yogino evaṃ jānato evaṃ passato etehi āsavehi cittaṃ vimuccati, taṃ vimuccamānaṃ nāma hotīti. Dutiyasuttaṃ sakavādissa. Tatrāssāyamadhippāyo – yadi te vimuccatīti vacanato vimuttaṃ vimuccamānaṃ, idha vimuccatīti vacanābhāvato vimuttameva siyā, na vimuccamānanti.

Idāni 『『yathā te vippakatavimuttitāya vimuccamānaṃ, kiṃ evaṃ vippakatarāgāditāya rajjamānādīnipi atthī』』ti codanatthaṃ puna atthi cittantiādi āraddhaṃ. Paravādināpi tathārūpaṃ cittaṃ apassantena sabbaṃ paṭikkhittaṃ. Atha naṃ sakavādī 『『dveyeva koṭiyo, tatiyā natthī』』ti anubodhento nanu rattañceva arattañcātiādimāha. Tassattho – nanu bhadramukha, rāgasampayuttaṃ cittaṃ rattaṃ vippayuttaṃ arattanti dveva koṭiyo, rajjamānaṃ nāma tatiyā koṭi natthīti? Duṭṭhādīsupi eseva nayo. Atha naṃ āmantāti paṭijānitvā ṭhitaṃ. Vimuttipakkhepi dveyeva koṭiyo dassetuṃ hañci rattañcevātiādimāha. Tassattho – yadi etā dve koṭiyo sampaṭicchasi, avimuttañceva vimuttañcā ti imāpi sampaṭiccha. Kilesasampayuttañhi cittaṃ avimuttaṃ, vippayuttaṃ vimuttaṃ. Vimuccamānaṃ nāmāti paramatthato tatiyā koṭi natthīti.

Vimuccamānakathāvaṇṇanā.

  1. Aṭṭhamakakathāvaṇṇanā

  2. Idāni aṭṭhamakakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anulomagotrabhumaggakkhaṇe kilesānaṃ samudācārābhāvato aṭṭhamakassa sotāpattimaggaṭṭhapuggalassa dve pariyuṭṭhānā pahīnāti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānañceva sammitiyānañca; tesaṃ aññataraṃ sandhāya pucchā sakavādissa, maggakkhaṇato paṭṭhāya diṭṭhiyā anuppattiṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Tato yasmā diṭṭhi nāmesā sotāpannasseva pahīnā, na maggaṭṭhassa, tasmā aṭṭhamako puggalo sotāpannoti anuyogo sakavādissa. Vicikicchāpañhepi eseva nayo. Anusayapañhe pariyuṭṭhānato añño anusayoti tesaṃ laddhi, tasmā 『『na heva』』nti paṭikkhittaṃ.

Sīlabbataparāmāsapañhepi sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhānanti vohāraṃ na passati, tasmā paṭikkhipati. Pariyuṭṭhānamevassa pahīnanti laddhi.

369.Maggo bhāvitoti pañhe tasmiṃ khaṇe bhāveti, na bhāvito. Tasmā paṭikkhipati. Amaggenātiādianuyoge paṭhamamaggeneva pahīnabhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Yadi hi amaggena pahīyetha, gotrabhupuggalādīnampi pahīyethāti āpajjanato. Uppajjissatīti pucchā paravādissa, vissajjanaṃ sakavādissa. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Aṭṭhamakakathāvaṇṇanā.

  1. Aṭṭhamakassa indriyakathāvaṇṇanā

  2. Idāni aṭṭhamakassa indriyakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『aṭṭhamako maggakkhaṇe indriyāni paṭilabhati nāma, no cassa paṭiladdhāni hontī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya natthi saddhindriyanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Natthi saddhāti puṭṭho pana saddhindriyato saddhāya nānattaṃ sallakkhetvā paṭikkhipati. Sesesupi eseva nayo. Yathā pana yassa atthi mano, tassa manindriyampi atthi; evaṃ yassa saddhādayo atthi, tassa atthi saddhindriyādīnipīti dīpanatthaṃ atthi mano atthi manindriyantiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthameva saddhiṃ suttasādhanenāti.

Aṭṭhamakassa indriyakathāvaṇṇanā.

  1. Dibbacakkhukathāvaṇṇanā

  2. Idāni dibbacakkhukathā nāma hoti. Tattha yesaṃ catutthajjhānadhammūpatthaddhaṃ maṃsacakkhumeva dibbacakkhu nāma hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya maṃsacakkhunti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Puna 『『maṃsacakkhu dibbacakkhu, dibbacakkhu maṃsacakkhū』』ti puṭṭho taṃ mattameva taṃ na hotīti paṭikkhipati. Yādisantiādipucchāsupi ubhinnaṃ ekasabhāvābhāveneva paṭikkhipati.

Visayotiādīsu ubhinnampi rūpāyatanameva visayo. Maṃsacakkhu pana āpāthagatameva passati. Itaraṃ anāpāthagataṃ tiropabbatādigatampi. Dibbacakkhussa ca atisukhumampi rūpaṃ gocaro, na tādisaṃ itarassāti evametesaṃ ānubhāvagocarā asadisā.

Upādiṇṇaṃ hutvā anupādiṇṇaṃ hotīti puṭṭho yasmā maṃsacakkhu upādiṇṇaṃ, dibbacakkhu anupādiṇṇaṃ, na ca maṃsacakkhumeva dibbacakkhūti icchati, tasmā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yasmā 『『maṃsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno』』ti vacanaṃ nissāya maṃsacakkhupaccayā dibbacakkhu uppajjati, tañca rūpāvacarikānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasādoti icchati, tasmā paṭijānāti. Kāmāvacaraṃ hutvāti puṭṭhopi yasmā na maṃsacakkhumeva dibbacakkhūti icchati, tasmā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho rūpāvacarajjhānapaccayena uppannattā rūpāvacaraṃ nāma jātanti paṭijānāti.

Rūpāvacaraṃ hutvā arūpāvacaranti puṭṭhopi tato paraṃ bhāvanāya arūpāvacarakkhaṇe rūpāvacaracittassa abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho arūpāvacarikānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasādo hutvā uppajjatīti laddhiyā paṭijānāti. Apariyāpannabhāvaṃ panassa na icchati, tasmā paṭikkhipatiyeva.

374.Dibbacakkhuṃ dhammupatthaddhanti kāmāvacaradhammena upatthambhitaṃ hutvā. Puna dhammupatthaddhanti lokuttaradhammena upatthaddhaṃ. Dveva cakkhūnīti puṭṭho kiñcāpi dibbacakkhuno dhammupatthaddhassa paññācakkhubhāvaṃ na icchati, paññācakkhussa pana atthitāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho maṃsacakkhu dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhu hotīti laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Dibbacakkhukathāvaṇṇanā.

  1. Dibbasotakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dibbasotakathā nāma hoti. Tattha ekaṃyeva sotanti puṭṭho dvinnaṃ atthitāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā tadeva dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ nāma hoti, tasmā paṭijānāti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Dibbasotakathāvaṇṇanā.

  1. Yathākammūpagatañāṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni yathākammūpagatañāṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『iti dibbena cakkhunā visuddhena…pe… yathākammūpage satte pajānātī』』ti (dī. ni. 1.246; paṭi. ma. 1.106) suttaṃ ayoniso gahetvā yathākammūpagatañāṇameva dibbacakkhunti laddhi, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna yathākammūpagatañca manasi karotīti puṭṭho ekacittassa ārammaṇadvayābhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho nānācittavasena paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā dvinnaṃ phassānanti puṭṭho paṭikkhipati. Iti yathā iminā yathākammūpagatapadena, evameva ime vata bhonto, sattātiādipadehipi saddhiṃ yojanāsu attho veditabbo.

378.Āyasmāsāriputto yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ jānātīti idaṃ sakavādī yasmā thero appicchatāya abhiññāñāṇāni na vaḷañjetīti ekacce na jānanti, tāni panassa neva atthīti maññanti, tasmā taṃ 『『dibbacakkhuno alābhī thero』』ti maññamānaṃ pucchati. Teneva kāraṇena 『『atthāyasmato sāriputtassa dibbacakkhū』』ti parato puṭṭho paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yaṃkiñci sāvakena pattabbaṃ, sabbaṃ taṃ therena anuppattanti paṭijānāti. Idānissa vikkhepaṃ karonto sakavādī nanu āyasmā sāriputtotiādimāha. Imañhi gāthaṃ thero vaḷañjanapaṇidhiyā eva abhāvena āha, na abhiññāñāṇassa abhāvena. Paravādī pana abhāvenevāti atthaṃ sallakkheti. Tasmā tassa laddhiyā therassa yathākammūpagatañāṇameva atthi, no dibbacakkhu. Tena vuttaṃ 『『tena hi na vattabbaṃ yathākammūpagatañāṇaṃ dibbacakkhū』』ti.

Yathākammūpagatañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Saṃvarakathāvaṇṇanā

  2. Idāni saṃvarakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ tāvatiṃse deve upādāya tatuttari devesu yasmā te pañca verāni na samācaranti, tasmā saṃvaro atthīti laddhi, te sandhāya pucchā sakavādissa, verasamudācāraṃ apassato paṭiññā itarassa. Tato yasmā saṃvaro nāma saṃvaritabbe asaṃvare sati hoti, tasmā asaṃvarapucchā sakavādissa, devesu pāṇātipātādīnaṃ abhāvena paṭikkhepo itarassa.

Atthi manussesūtiādi saṃvare sati asaṃvarassa asaṃvare ca sati saṃvarassa pavattidassanatthaṃ vuttaṃ.

380.Pāṇātipātā veramaṇīti ādipañhesu pāṇātipātādīnaṃ asamācaraṇavasena paṭiññā, pāṇātipātādīnaṃ natthitāya paṭikkhepo veditabbo. Paṭilomapañhā uttānatthāyeva.

Avasāne natthi devesu saṃvarotipañhe pāṇātipātādīni katvā puna tato saṃvarābhāvaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Tato chalavasena yadi saṃvaro natthi, sabbe devā pāṇātipātinotiādipucchā paravādissa. Devānaṃ verasamudācārassa abhāvena paṭikkhepo sakavādissa. Nahevanti vacanamattaṃ gahetvā laddhipatiṭṭhāpanaṃ paravādissa. Evaṃ patiṭṭhitā pana laddhi appatiṭṭhitāva hotīti.

Saṃvarakathāvaṇṇanā.

  1. Asaññakathāvaṇṇanā

  2. Idāni asaññakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti vacanato vinā viññāṇena paṭisandhi nāma natthi. 『『Saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavantī』』ti vacanato asaññasattānampi cutipaṭisandhikkhaṇe saññā atthīti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato naṃ sakavādī 『『kiṃ te taṃ ṭhānaṃ saññābhavo』』tiādīhi codetuṃ saññābhavo saññāgatītiādimāha. Taṃ sabbaṃ tato parañca pāḷinayeneva veditabbanti.

Asaññakathāvaṇṇanā.

  1. Nevasaññānāsaññāyatanakathāvaṇṇanā

  2. Idāni nevasaññānāsaññāyatanakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『nevasaññānāsaññāyatana』』nti vacanato na vattabbaṃ 『『tasmiṃ bhave saññā atthī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha sabbaṃ pāḷinayeneva veditabbanti.

Nevasaññānāsaññāyatanakathāvaṇṇanā.

Tatiyo vaggo.

  1. Catutthavaggo

  2. Gihissa arahātikathāvaṇṇanā

  3. Idāni gihissa arahāti kathā nāma hoti. Tattha yesaṃ yasakulaputtādīnaṃ gihibyañjane ṭhitānaṃ arahattappattiṃ disvā 『『gihi assa arahā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa. Tattha gihissāti yo gihisaṃyojanasampayuttatāya gihi, so arahaṃ assāti attho. Paravādī pana adhippāyaṃ asallakkhetvā gihibyañjanamattameva passanto paṭijānāti. Idānissa 『『gihi nāma gihisaṃyojanena hoti, na byañjanamattena. Yathāha bhagavā –

『Alaṅkato cepi samaṃ careyya,

Santo danto niyato brahmacārī;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū』』』ti. (dha. pa. 142);

Imaṃ nayaṃ dassetuṃ atthi arahatotiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Gihissa arahātikathāvaṇṇanā.

  1. Upapattikathāvaṇṇanā

  2. Idāni upapattikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『opapātiko hoti tatthaparinibbāyī』』tivacanāni (pu. pa. 35-40) ayoniso gahetvā suddhāvāsesu upapattiyā arahāti laddhi, 『『yesaṃ vā upahaccaparinibbāyī』』ti padaṃ parivattitvā 『『upapajjaparinibbāyī』』ti pariyāpuṇantānaṃ saha upapattiyā arahā hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha yasmā upapatticittaṃ nāma lokiyaṃ, tena sotāpannādayopi na honti, pageva arahā. Tasmāssa imaṃ nayaṃ dassetuṃ saha upapattiyā sotāpannotiādi āraddhaṃ.

389.Sāriputtotiādi imesu mahātheresu ko ekopi saha upapattiyā arahā nāmāti codanatthaṃ vuttaṃ.

390.Upapattesiyenāti paṭisandhicittena. Tañhi upapattiṃ esati gavesati, tasmā upapattesiyanti vuccati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Upapattikathāvaṇṇanā.

  1. Anāsavakathāvaṇṇanā

  2. Idāni anāsavakathā nāma hoti. Tattha ye dhammā anāsavassa arahato, sabbe te anāsavāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya arahatoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ anāsavā nāma maggādayo, kiṃ tassa teyeva uppajjantīti codanatthaṃ maggo phalantiādi āraddhaṃ. Cakkhu anāsavanti puṭṭho tassa sāsavattā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anāsavassetanti paṭijānāti.

  3. Cīvarapañhe ekova dhammo anāsavo sāsavo ca hotīti lakkhaṇavirodhabhayā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anāsavassa hutvā sāsavassa hotīti paṭijānāti. Taññeva anāsavanti pañhādvayepi eseva nayo. Sakavādī pana taññevāti anuññātattā 『『maggo anāsavo hutvā』』tiādīhi codeti. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Anāsavakathāvaṇṇanā.

  1. Samannāgatakathāvaṇṇanā

  2. Idāni samannāgatakathā nāma hoti. Tattha dve samannāgamā paccuppannakkhaṇe samaṅgībhāvasamannāgamo ca rūpāvacarādīsu aññatarabhūmippattito paṭilābhasamannāgamo ca. So yāva adhigatavisesā na parihāyati, tāvadeva labbhati. Yesaṃ pana ṭhapetvā ime dve samannāgame añño upapattidhammavasena eko samannāgamo nāma hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ, tesaṃ pattidhammo nāma koci natthīti anubodhanatthaṃ arahā catūhi phalehi samannāgatoti pucchā sakavādissa, pattiṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Athassa 『『yadi te arahā catūhi khandhehi viya catūhi phalehi samannāgato, evaṃ sante ye catūsu phalesu cattāro phassādayo, tehi te arahato samannāgatatā pāpuṇātī』』ti codanatthaṃ arahā catūhi phassehītiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ paravādinā ekakkhaṇe catunnaṃ phassādīnaṃ abhāvā paṭikkhittaṃ. Anāgāmipañhādīsupi eseva nayo.

395.Sotāpattiphalaṃ vītivattoti na paṭhamajjhānaṃ viya dutiyajjhānalābhī; puna anuppattiyā pana vītivattoti pucchati. Sotāpattimaggantiādi yaṃ vītivatto, tenassa puna asamannāgamaṃ dassetuṃ āraddhaṃ.

396.Tehi ca aparihīnoti pañhe yasmā yathā paccanīkasamudācārena lokiyajjhānadhammā parihāyanti, na evaṃ lokuttarā. Maggena hi ye kilesā pahīyanti, phalena ca paṭippassambhanti, te tathā pahīnāva tathā paṭippassaddhāyeva ca honti, tasmā sakavādinā āmantāti paṭiññātaṃ. Svāyamattho parato 『『arahatā cattāro maggā paṭiladdhā』』tiādīsu pakāsitoyeva. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Samannāgatakathāvaṇṇanā.

  1. Upekkhāsamannāgatakathāvaṇṇanā

397.Arahāchahi upekkhāhīti kathāyapi imināva nayena attho veditabbo. Arahā hi chasu dvāresu upekkhānaṃ uppattibhabbatāya tāhi samannāgatoti vuccati, na ekakkhaṇe sabbāsaṃ uppattibhāvenāti.

Upekkhāsamannāgatakathāvaṇṇanā.

  1. Bodhiyābuddhotikathāvaṇṇanā

  2. Idāni bodhiyā buddhotikathā nāma hoti. Tattha bodhīti catumaggañāṇassāpi sabbaññutaññāṇassāpi adhivacanaṃ. Tasmā yesaṃ yathā odātena vaṇṇena odāto, sāmena vaṇṇena sāmo, evaṃ bodhiyā buddhoti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃyeva; te sandhāya pucchā ca anuyogo ca sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa.

Atītāyāti pañhe tasmiṃ khaṇe abhāvato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho paṭilābhaṃ sandhāya paṭijānāti. Puna kiccavasena puṭṭho kiccābhāvato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yaṃ tena tāya karaṇīyaṃ kataṃ, tattha sammohābhāvaṃ paṭijānāti. Lesokāsaṃ pana adatvā dukkhaṃ parijānātītiādinā nayena puṭṭho tassa kiccassa abhāvā paṭikkhipati.

Anāgatapañhe tasmiṃ khaṇe maggañāṇassa abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho 『『agamā rājagahaṃ buddho』』ti (su. ni. 410) anāgatāya bodhiyā buddhabhāvaṃ maññamāno paṭijānāti. Bodhikaraṇīyaṃ karotīti puṭṭho tasmiṃ khaṇe kiccābhāvena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yadi na kareyya, buddhoti na vucceyya. Yasmā avassaṃ karissati, tasmā karotiyeva nāmāti paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā puṭṭho paṭikkhipati. Paccuppannapañho saddhiṃ saṃsandanāya uttānatthova.

  1. Tisso bodhiyo ekato katvā puṭṭho sabbaññutaññāṇaṃ sandhāya tīhipi buddhoti vattabbabhāvato paṭijānāti. Puna tīhiti puṭṭho sabbāsaṃ ekakkhaṇe abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho atītānāgatapaccuppannassa sabbaññutaññāṇassa vasena paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā satataṃ samitanti puṭṭho paṭikkhipati.

Na battabbaṃ bodhiyāti pucchā paravādissa, bodhiyā abhāvakkhaṇe abuddhabhāvāpattito paṭiññā sakavādissa. Nanu bodhipaṭilābhāti pañhe pana yasmiṃ santāne bodhisaṅkhātaṃ maggañāṇaṃ uppannaṃ, tattha buddhoti sammutisabbhāvato paṭiññā tasseva. Tassa adhippāyaṃ ajānitvā hañcīti laddhiṭṭhapanā paravādissa. Idānissa asallakkhaṇaṃ pākaṭaṃ kātuṃ bodhipaṭilābhā buddhoti bodhiyā buddhoti pucchā sakavādissa. Tassattho – 『『kiṃ te yasmā bodhipaṭilābhā buddho, tasmā bodhiyā buddho』』ti. Itaro 『『bodhipaṭilābho nāma bodhiyā uppajjitvā niruddhāyapi santāne uppannabhāvoyeva. Bodhi nāma maggakkhaṇe ñāṇa』』nti imaṃ vibhāgaṃ asallakkhentova puna paṭijānāti. Tato sakavādinā bodhipaṭilābhā bodhīti puṭṭho vacanokāsaṃ alabhanto paṭikkhipatīti.

Bodhiyābuddhotikathāvaṇṇanā.

Iti imā tissopi kathā uttarāpathakānaṃyeva.

  1. Lakkhaṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni lakkhaṇakathā nāma hoti. Tattha 『『yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavantī』』ti (dī. ni. 1.258) imaṃ suttaṃ ayoniso gahetvā lakkhaṇasamannāgato bodhisattova hotīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Cakkavattisattoti pañhesu yasmā cakkavattī sattopi ca bodhisattopi, tasmā abodhisattaṃ sandhāya paṭikkhipati. Bodhisattaṃ sandhāya paṭijānāti.

402.Dvattiṃsimānītisuttaṃ bodhisattameva sandhāya vuttaṃ. So hi pacchime bhave buddho hoti, itaresu cakkavattī, tasmā ābhatampi anābhatasadisamevāti.

Lakkhaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Niyāmokkantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni niyāmokkantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ghaṭikārasutte jotipālassa pabbajjaṃ sandhāya 『『bodhisatto kassapabhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya bodhisattoti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Tato yasmā niyāmoti vā brahmacariyanti vā ariyamaggassa nāmaṃ, bodhisattānañca ṭhapetvā pāramīpūraṇaṃ aññā niyāmokkanti nāma natthi. Yadi bhaveyya, bodhisatto sotāpanno sāvako bhaveyya. Na cetamevaṃ. Kevalañhi naṃ buddhā attano ñāṇabale ṭhatvā – 『『ayaṃ buddho bhavissatī』』ti byākaronti, tasmā puna bodhisattoti anuyogo sakavādissa. Pacchimabhavaṃ sandhāya paṭikkhepo itarassa. Dutiyapañhe jotipālakālaṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Sāvako hutvātiādīsupi eseva nayo. Anussaviyoti anussavena paṭividdhadhammo. Pacchimabhavaṃ sandhāya paṭikkhipitvā jotipālakāle anussavaṃ sandhāya paṭijānāti.

404.Aññaṃ satthārantiāḷārañca rāmaputtañca sandhāya vuttaṃ. Āyasmā ānandotiādi 『『okkantaniyāmāva sāvakā honti, na itare okkantaniyāmā evarūpā hontī』』ti dassetuṃ vuttaṃ.

Sāvako jātiṃ vītivattoti yāya jātiyā sāvako, taṃ vītivatto aññasmiṃ bhave asāvako hotīti pucchati. Itaro sotāpannādīnaṃ sotāpannādisāvakabhāvato paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Niyāmokkantikathāvaṇṇanā.

  1. Aparāpi samannāgatakathāvaṇṇanā

  2. Idāni aparāpi samannāgatakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『catutthamaggaṭṭho puggalo pattidhammavasena tīhi phalehi samannāgato』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā catūhi phalehi samannāgatakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Aparāpi samannāgatakathāvaṇṇanā.

  1. Sabbasaṃyojanappahānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni saṃyojanappahānakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『nippariyāyeneva sabbasaṃyojanappahānaṃ arahatta』』nti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna sabbe saṃyojanāti puṭṭho heṭṭhā vuttamaggattayena pahīne sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tena maggena appahīnassa abhāvā paṭijānāti. Sakkāyadiṭṭhiādīsupi paṭhamamaggena pahīnabhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, catutthamaggena anavasesappahānaṃ sandhāya paṭijānāti. Eseva nayo sabbatthāti.

Sabbasaṃyojanappahānakathāvaṇṇanā.

Catuttho vaggo.

  1. Pañcamavaggo

  2. Vimuttikathāvaṇṇanā

  3. Idāni vimuttikathā nāma hoti. Tattha vipassanā, maggo, phalaṃ, paccavekkhaṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ vimuttiñāṇanti nāmaṃ. Tesu vipassanāñāṇaṃ niccanimittādīhi vimuttattā, tadaṅgavimuttibhāvena vā vimuttattā vimuttiñāṇaṃ. Maggo samucchedavimutti, phalaṃ paṭippassaddhivimutti, paccavekkhaṇañāṇaṃ pana vimuttiṃ jānātīti vimuttiñāṇaṃ. Evaṃ catubbidhe vimuttiñāṇe nippariyāyena phalañāṇameva vimutti. Sesāni 『『vimuttānī』』ti vā 『『avimuttānī』』ti vā na vattabbāni. Tasmā 『『idaṃ nāma vimuttiñāṇaṃ vimutta』』nti avatvā aviseseneva 『『vimuttiñāṇaṃ vimutta』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna yaṃkiñcīti puṭṭho paccavekkhaṇādīni sandhāya paṭikkhipati. Paṭipannassāti puṭṭho maggañāṇassa anāsavataṃ sandhāya paṭijānāti. Yasmā pana taṃ sotāpannassa phale ṭhitassa ñāṇaṃ na hoti, tasmā vimuttaṃ nāma na hotīti codanatthaṃ puna sakavādī sotāpannassātiādimāha. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo.

Vimuttikathāvaṇṇanā.

  1. Asekhañāṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni asekhakathā nāma hoti. Tattha yasmā ānandattherādayo sekhā 『『uḷāro bhagavā』』tiādinā nayena asekhe jānanti, tasmā 『『sekhassa asekhañāṇaṃ atthī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Jānāti passatīti idaṃ attanā adhigatassa jānanavasena vuttaṃ. Gotrabhunotiādi heṭṭhimāya bhūmiyaṃ ṭhitassa uparūpariñāṇassa abhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Nanu āyasmā ānando sekho 『『uḷāro bhagavā』』ti jānātīti paravādī asekhe bhagavati pavattattā taṃ asekhañāṇanti icchati, na panetaṃ asekhaṃ. Tasmā evaṃ patiṭṭhāpitāpi laddhi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Asekhañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Viparītakathāvaṇṇanā

  2. Idāni viparītakathā nāma hoti. Tattha 『『yvāyaṃ pathavīkasiṇe pathavīsaññī samāpajjati, tassa taṃ ñāṇaṃ viparītañāṇa』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Pathaviṃ nissāya uppannanimittañhi na pathavīyeva, tatra cāyaṃ pathavīsaññī. Tasmā viparītañāṇanti ayametassa adhippāyo. Tato sakavādī 『『lakkhaṇapathavīpi sasambhārapathavīpi nimittapathavīpi pathavīdevatāpi sabbā pathavīyeva, tāsu pathavīti ñāṇaṃ viparītaṃ na hoti. Anicce niccantiādivipariyeso pana viparītañāṇaṃ nāma. Kiṃ te idaṃ etesu aññatara』』nti codetuṃ anicce niccantiādimāha. Itaro vipallāsalakkhaṇābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, pathavīnimittaṃ sandhāya paṭijānāti.

Kusalanti sekkhaputhujjanānaṃ ñāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Atthi arahatoti pañhesupi vipallāsalakkhaṇābhāvena paṭikkhipati. Pathavīnimittaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbeva pathavīti sabbaṃ taṃ pathavīkasiṇaṃ lakkhaṇapathavīyeva hotīti pucchati. Sakavādī tathā abhāvato paṭikkhipati. Nanu pathavī atthi, atthi ca koci pathaviṃ pathavito samāpajjatīti pucchā sakavādissa . Tassattho – nanu nimittapathavī atthi, atthi ca koci taṃ pathaviṃ pathavitoyeva samāpajjati, na āpato vā tejato vāti. Pathavī atthītiādi 『『yadi yaṃ yathā atthi, taṃ tathā samāpajjantassa ñāṇaṃ viparītaṃ hoti, nibbānaṃ atthi, tampi samāpajjantassa sabbavipariyesasamugghātanaṃ maggañāṇampi te viparītaṃ hotū』』ti dassanatthaṃ vuttanti.

Viparītakathāvaṇṇanā.

  1. Niyāmakathāvaṇṇanā

428-431. Idāni niyāmakathā nāma hoti. Tattha yo puggalo sammattaniyāmaṃ okkamissati, taṃ 『『bhabbo esa dhammaṃ abhisametu』』nti yasmā bhagavā jānāti, tasmā 『『aniyatassa puthujjanasseva sato puggalassa niyāmagamanāya ñāṇaṃ atthī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya aniyatassāti pucchā sakavādissa. Tattha niyāmagamanāyāti niyāmo vuccati maggo, maggagamanāya maggokkamanāyāti attho. Yaṃ panassa ñāṇaṃ disvā bhagavā 『『bhabbo aya』』nti jānāti, taṃ sandhāya paṭiññā paravādissa.

Athassa sakavādī ayuttavāditaṃ dīpetuṃ niyatassāti viparītānuyogamāha. Tattha paṭhamapañhe maggena niyatassa aniyāmagamanāya ñāṇaṃ nāma natthīti paṭikkhipati. Dutiye natthibhāvena paṭijānāti. Tatiye aniyatassa natthīti puṭṭhattā laddhivirodhena paṭikkhipati. Puna paṭhamapañhameva catutthaṃ katvā niyatassa niyāmagamanādivasena tayo pañhā katā. Tesu paṭhame yasmā ādimaggena niyatassa puna tadatthāya ñāṇaṃ natthi, tasmā paṭikkhipati. Dutiye natthibhāveneva paṭijānāti. Tatiye laddhivirodheneva paṭikkhipati. Puna paṭhamapañhaṃ aṭṭhamaṃ katvā aniyatassa aniyāmagamanādivasena tayo pañhā katā. Tesaṃ attho vuttanayeneva veditabbo. Puna paṭhamapañhameva dvādasamaṃ katvā taṃmūlakā atthi niyāmotiādayo pañhā katā. Tattha yasmā niyāmagamanāya ñāṇaṃ nāma maggañāṇameva hoti, tasmā taṃ sandhāya atthi niyāmoti vuttaṃ. Itaro pana niyāmoti vutte paṭikkhipati, ñāṇanti vutte paṭijānāti. Satipaṭṭhānādīsupi eseva nayo. Paccanīkaṃ uttānatthameva. Gotrabhunotiādi yena yaṃ appattaṃ, tassa taṃ natthīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Bhagavā jānātīti attano ñāṇabalena jānāti, na tassa niyāmagamanañāṇasabbhāvato. Tasmā iminā kāraṇena patiṭṭhitāpissa laddhi appatiṭṭhitāyevāti.

Niyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Paṭisambhidākathāvaṇṇanā

432-433. Idāni paṭisambhidākathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『yaṃkiñci ariyānaṃ ñāṇaṃ, sabbaṃ lokuttaramevā』』ti gahetvā 『『sabbaṃ ñāṇaṃ paṭisambhidā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sammutiñāṇapañhesu pathavīkasiṇasammutiyaṃ samāpattiñāṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, niruttiñāṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Ye keci sammutinti pañhe puthujjane sandhāya paṭikkhipati. Cetopariyāyapañhesu puthujjanassa ñāṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, ariyassa ñāṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbā paññātipañhesu kasiṇasamāpattipañhaṃ sandhāya paṭikkhipati, lokuttaraṃ sandhāya paṭijānāti. Pathavīkasiṇasamāpattintiādi 『『yā etesu ettakesu ṭhānesu paññā, kiṃ sabbā sā paṭisambhidā』』ti pucchanatthaṃ vuttaṃ. Tenahi sabbaṃ ñāṇanti yasmā sabbā lokuttarapaññā paṭisambhidā , tasmā sabbanti vacanaṃ sāmaññaphalena saddhiṃ patiṭṭhāpetīti.

Paṭisambhidākathāvaṇṇanā.

  1. Sammutiñāṇakathāvaṇṇanā

434-435. Idāni sammutiñāṇakathā nāma hoti. Tattha sammutisaccaṃ paramatthasaccanti dve saccāni. Ye pana evaṃ vibhāgaṃ akatvā saccanti vacanasāmaññena sammutiñāṇampi 『『saccārammaṇamevā』』ti vadanti, seyyathāpi andhakā; te ayuttavādinoti tesaṃ vādavisodhanatthaṃ ayaṃ kathā āraddhā. Tattha na vattabbanti pucchā paravādissa, paramatthasaccaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Sammutisaccamhīti sammutiṃ anupaviṭṭhe saccamhi. Paccatte vā bhummavacanaṃ, sammutisaccanti attho. Sammutiñāṇaṃ saccārammaṇaññevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato naṃ 『『yadi taṃ avisesena saccārammaṇaññeva, tena ñāṇena dukkhapariññādīni kareyyā』』ti codetuṃ tena ñāṇenātiādimāha.

Sammutiñāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Cittārammaṇakathāvaṇṇanā

436-438. Idāni cittārammaṇakathā nāma hoti. Tattha cetopariyāye ñāṇanti vacanamattameva gahetvā 『『taṃ ñāṇaṃ cittārammaṇamevā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Athassa 『『yo sarāgādivasena cittaṃ jānāti, tassa rāgādayopi ārammaṇā honti, tasmā na vattabbaṃ taṃ cittārammaṇaññevā』』ti codanatthaṃ nanu atthi kocītiādi āraddhaṃ. Phassārammaṇeti phassasaṅkhāte ārammaṇe. Vedanārammaṇetiādīsupi eseva nayo. Puna phassārammaṇe ñāṇaṃ na vattabbanti puṭṭho phassassa phusanalakkhaṇaṃ manasikaroto phassovārammaṇaṃ hotīti paṭijānāti. Kiṃ panetaṃ phassapariyāye ñāṇanti puṭṭho pana tādisassa suttapadassa abhāvā paṭikkhipati. Vedanādīsupi eseva nayo. Idāni yaṃ nissāya laddhi, tadeva dassetvā laddhiṃ patiṭṭhāpetuṃ nanu cetopariyāye ñāṇantiādimāha. Sā panesā vacanamattābhinivesena patiṭṭhāpitāpi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Cittārammaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Anāgatañāṇakathāvaṇṇanā

439-440. Idāni anāgatañāṇakathā nāma hoti. Tattha anāgataṃ nāma antarampi atthi, anantarampi. Tesu anantare ekanteneva ñāṇaṃ natthi. Yathā ca anantare, tathā ekavīthiekajavanapariyāpannepi. Tattha ye sabbasmimpi anāgate ñāṇaṃ icchanti, seyyathāpi andhakā; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yaṃ te anāgate ñāṇaṃ, kiṃ tena anantaraṃ anāgataṃ mūlādivasena jānātī』』ti codetuṃ anāgataṃ mūlatotiādimāha. Tattha mūlatotiādīni sabbāni kāraṇavevacanāneva. Kāraṇañhi yaṃ attano phalaṃ karoti, taṃ tattha mūlayati patiṭṭhātīti mūlaṃ. Tato ca taṃ hinoti pavattayatīti hetu. Tadeva taṃ nideti 『『handa naṃ gaṇhathā』』ti. Niyyāteti viyāti nidānaṃ. Tato taṃ sambhavatīti sambhavo. Pabhavatīti pabhavo. Tattha ca taṃ samuṭṭhāti, taṃ vā naṃ samuṭṭhāpetīti samuṭṭhānaṃ. Tadeva naṃ āharatīti āhāro. Tañcassa apariccajitabbaṭṭhena ārammaṇaṃ. Tadeva cetaṃ paṭicca etīti paccayo. Tato naṃ samudetīti samudayoti vuccati. Yasmā pana anantaraṃ cittaṃ etehākārehi na sakkā jānituṃ, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Anāgataṃ hetupaccayatanti yā anantarānāgate citte hetupaccayatā, taṃ jānāti. Ye tattha dhammā hetupaccayā honti, te jānātīti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Gotrabhunotiādi yasmiṃ anāgate ñāṇaṃ na uppajjati, taṃ sarūpato dassetuṃ vuttaṃ. Pāṭaliputtassāti suttaṃ yasmiṃ anāgate ñāṇaṃ uppajjati, taṃ dassetuṃ āhaṭaṃ. Yasmā panetaṃ na sabbasmiṃ anāgate ñāṇassa sādhakaṃ; tasmā anāhaṭamevāti.

Anāgatañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Paṭuppannañāṇakathāvaṇṇanā

441-442. Idāni paṭuppannañāṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sabbasaṅkhāresu aniccato diṭṭhesu tampi ñāṇaṃ aniccato diṭṭhaṃ hotī』』ti vacanaṃ nissāya 『『avisesena sabbasmiṃ paccuppanne ñāṇaṃ atthī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya paṭuppanneti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi avisesena paṭuppanne ñāṇaṃ atthi, khaṇapaccuppannepi tena bhavitabbaṃ. Evaṃ sante dvinnaṃ ñāṇānaṃ ekato abhāvā teneva ñāṇena taṃ jānitabbaṃ hotī』』ti codanatthaṃ tenāti anuyogo sakavādissa. Tattha paṭhamapañhe teneva taṃ jānituṃ na sakkāti paṭikkhepo itarassa. Dutiyapañhe santatiṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Paṭipāṭito bhaṅgaṃ passanto bhaṅgānupassaneneva bhaṅgānupassanāñāṇaṃ passatīti adhippāyo. Tena ñāṇena taṃ ñāṇaṃ jānātītiādīsupi eseva nayo. Tena phassena taṃ phassantiādīnissa lesokāsanivāraṇatthaṃ vuttāni . Yaṃ panetena laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ nanu sabbasaṅkhāretiādi vuttaṃ. Tattha nayato taṃ ñāṇaṃ diṭṭhaṃ hoti, na ārammaṇatoti adhippāyena paṭiññā sakavādissa. Tasmā evaṃ patiṭṭhitāpissa laddhi appatiṭṭhitāva hoti.

Paṭuppannañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Phalañāṇakathāvaṇṇanā

443-444. Idāni phale ñāṇakathā nāma hoti. Tattha 『『buddhāpi sattānaṃ ariyaphalappattiyā dhammaṃ desenti sāvakāpi, iti iminā sāmaññena buddhānaṃ viya sāvakānampi tena tena sattena pattabbe phale ñāṇaṃ atthī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sāvakassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi sāvakassa phale ñāṇaṃ atthi, yathā buddhā samānepi sotāpattiphale attano ñāṇabalena 『ayaṃ ekabījī, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ sattakkhattuparamo』ti phalassakataṃ paññapenti, kiṃ te evaṃ sāvakopī』』ti codetuṃ sāvako phalassa kataṃ paññapetīti āha. Itaro paṭikkhipati.

Atthi sāvakassa phalaparopariyattītiādi phale ñāṇassa atthitāya paccayapucchanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – buddhānaṃ 『『idaṃ phalaṃ paraṃ, idaṃ opara』』nti evaṃ phalānaṃ uccāvacabhāvajānanasaṅkhātā phale paropariyatti nāma atthi. Tathā indriyapuggalaparopariyattiyo, tāsaṃ atthitāya tassa tassa puggalassa tesaṃ tesaṃ indriyānaṃ vasena taṃ taṃ phalaṃ jānanti, kiṃ te sāvakassāpi etā paropariyattiyo atthīti.

Atthi sāvakassa khandhapaññattītiādīnipi 『『yadi te sāvakassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi, imā hi pissa paññattīhi bhavitabbaṃ. Kimassa tā atthi, sakkoti so etā paññattiyo attano balena jānituṃ vā paññapetuṃ vā』』ti codanatthaṃ vuttāni. Sāvako jinotiādi 『『yadi sāvakassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi, evaṃ sante sveva jino』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Sāvako anuppannassāti pañhepi ayameva nayo. Aññāṇīti pañhe avijjāsaṅkhātassa aññāṇassa vihatattā paṭikkhitto, na panassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi. Tasmā appatiṭṭhitova paravādīvādoti.

Phalañāṇakathāvaṇṇanā.

Pañcamo vaggo.

Mahāpaṇṇāsako samatto.

  1. Chaṭṭhavaggo

  2. Niyāmakathāvaṇṇanā

445-447. Idāni niyāmakathā nāma hoti. Tattha niyāmoti 『『bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammatta』』nti (pu. pa. 13) vacanato ariyamaggo vuccati. Yasmā pana tasmiṃ uppajjitvā niruddhepi puggalo aniyato nāma na hoti, tasmā 『『so niyāmo niccaṭṭhena asaṅkhato』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato 『『yadi so asaṅkhato, evarūpena tena bhavitabba』』nti dīpento nibbānantiādimāha. Saṃsandanapucchā uttānatthāyeva.

Atthikecītiādi niyāmassa saṅkhatabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Maggo asaṅkhatotipañhe tassa uppādanirodhabhāvato paṭikkhipatīti. Niyāmo saṅkhatotipañhe niruddhepi magge niyāmassa atthitaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sotāpattiniyāmotiādipañhesupi anulomato ca paṭilomato ca imināva nayena attho veditabbo. Pañca asaṅkhatānīti puṭṭho pañcannaṃ asaṅkhatānaṃ āgataṭṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho catunnaṃ sammattaniyāmānaṃ niyāmavacanato nibbānassa ca asaṅkhatabhāvato paṭijānāti. Micchattaniyāmapañho niyāmavacanamattena asaṅkhatatāya ayuttabhāvadīpanatthaṃ vuttoti.

Niyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Paṭiccasamuppādakathāvaṇṇanā

  2. Idāni paṭiccasamuppādakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ nidānavagge 『『uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā』』tiādivacanato (saṃ. ni. 2.20) 『『paṭiccasamuppādo asaṅkhato』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañca mahisāsakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

449.Avijjāasaṅkhatāti ādayo pañhā avijjādīnaṃyeva paṭiccasamuppādabhāvadassanatthaṃ vuttā. Yena panatthena tattha ekekaṃ aṅgaṃ 『『paṭiccasamuppādo』』ti vuccati, so paṭiccasamuppādavibhaṅge vuttoyeva.

451.Avijjāpaccayā saṅkhārāti yā tattha dhammaṭṭhitatātiādi yena suttena laddhi patiṭṭhāpitā, tasseva atthadassanena laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha attho – yā ayaṃ heṭṭhā 『『ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā』』ti vuttā na sā aññatra avijjādīhi visuṃ ekā atthi. Avijjādīnaṃ pana paccayānaṃyevetaṃ nāmaṃ. Uppannepi hi tathāgate anuppannepi avijjāto saṅkhārā sambhavanti, saṅkhārādīhi ca viññāṇādīni, tasmā 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti yā etasmiṃ pade saṅkhāradhammānaṃ kāraṇaṭṭhena ṭhitatāti dhammaṭṭhitatā. Tesaṃyeva ca dhammānaṃ kāraṇaṭṭheneva niyāmatāti dhammaniyāmatāti avijjā vuccati. Sā ca asaṅkhatā, nibbānañca asaṅkhatanti pucchati. Paravādī laddhivasena paṭijānitvā puna dve asaṅkhatānīti puṭṭho suttābhāvena paṭikkhipitvā laddhivaseneva paṭijānāti. Sesapadesupi eseva nayo. Heṭṭhā vuttasadisaṃ pana tattha vuttanayeneva veditabbanti.

Paṭiccasamuppādakathāvaṇṇanā.

  1. Saccakathāvaṇṇanā

452-454. Idāni saccakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathānī』』ti (saṃ. ni. 5.1090) suttaṃ nissāya 『『cattāri saccāni niccāni asaṅkhatānī』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Ayañhissa adhippāyo – dukkhasamudayamaggesu vatthusaccaṃ saṅkhataṃ, lakkhaṇasaccaṃ asaṅkhataṃ. Nirodhe vatthusaccaṃ nāma natthi asaṅkhatameva tanti. Tasmā āmantāti āha. Taṃ panassa laddhimattameva. So hi dukkhaṃ vatthusaccaṃ icchati, tathā samudayaṃ maggañca. Yāni pana nesaṃ bādhanapabhavaniyyānikalakkhaṇāni, tāni lakkhaṇasaccaṃ nāmāti, na ca bādhanalakkhaṇādīhi aññāni dukkhādīni nāma atthīti. Tāṇānītiādīsu adhippāyo vuttanayeneva veditabbo.

Dukkhasaccanti pañhe laddhivasena lakkhaṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Dukkhanti pañhe vatthuṃ sandhāya paṭikkhipati. Ito paraṃ suddhikapañhā ca saṃsandanapañhā ca sabbe pāḷianusāreneva veditabbā. Avasāne laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ āhaṭasuttaṃ atthassa micchā gahitattā anāhaṭasadisamevāti.

Saccakathāvaṇṇanā.

  1. Āruppakathāvaṇṇanā

455-456. Idāni āruppakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『cattāro āruppā āneñjā』』ti vacanaṃ nissāya 『『sabbepi te dhammā asaṅkhatā』』ti laddhi, te sandhāya ākāsānañcāyatananti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti. Sādhakasuttampi atthaṃ ajānitvā āhaṭattā anāhaṭasadisamevāti.

Āruppakathāvaṇṇanā.

  1. Nirodhasamāpattikathāvaṇṇanā

457-459. Idāni nirodhasamāpattikathā nāma hoti. Tattha nirodhasamāpattīti catunnaṃ khandhānaṃ appavatti. Yasmā pana sā kariyamānā kariyati, samāpajjiyamānā samāpajjiyati, tasmā nipphannāti vuccati. Saṅkhatāsaṅkhatalakkhaṇānaṃ pana abhāvena na vattabbā 『『saṅkhatāti vā asaṅkhatā』』ti vā. Tattha yesaṃ 『『yasmā saṅkhatā na hoti, tasmā asaṅkhatā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya nirodhasamāpattīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Uppādentītiādi samāpajjanapaṭilābhavaseneva vuttaṃ. Yathā pana rūpādayo asaṅkhatadhamme uppādenti; na tathā taṃ keci uppādenti nāma. Nirodhā vodānaṃ vuṭṭhānanti phalasamāpatti veditabbā. Asaṅkhatā pana taṃ natthiyeva, tasmā paṭikkhipati. Tena hīti yasmā saṅkhatā na hoti, tasmā asaṅkhatāti laddhi. Idaṃ pana asaṅkhatabhāve kāraṇaṃ na hotīti vuttampi avuttasadisamevāti.

Nirodhasamāpattikathāvaṇṇanā.

  1. Ākāsakathāvaṇṇanā

460-462. Idāni ākāsakathā nāma hoti. Tattha tividho ākāso – paricchedākāso , kasiṇugghāṭimākāso, ajaṭākāso. 『『Tucchākāso』』tipi tasseva nāmaṃ. Tesu paricchedākāso saṅkhato, itare dve paññattimattā. Yesaṃ pana 『『duvidhopi yasmā saṅkhato na hoti, tasmā asaṅkhato』』ti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ mahisāsakānañca; te sandhāya ākāsoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Ākāsakathāvaṇṇanā.

  1. Ākāso sanidassanotikathāvaṇṇanā

463-464. Idāni ākāso sanidassanotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ tāḷacchiddādīsu ñāṇappavattiṃ nissāya 『『sabbopi ajaṭākāso sanidassano』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ ; te sandhāya ākāso sanidassanoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi sanidassano, evaṃvidho bhaveyyā』』ti codanatthaṃ rūpantiādi vuttaṃ. Cakkhuñca paṭiccātipañhesu evarūpassa suttassa abhāvena paṭikkhipitvā tulantarikādīnaṃ upaladdhiṃ nissāya paṭijānāti. Dvinnaṃ rukkhānaṃ antaranti ettha rukkharūpaṃ cakkhunā disvā antare rūpābhāvato ākāsanti manodvāraviññāṇaṃ uppajjati, na cakkhuviññāṇaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tasmā asādhakametanti.

Ākāso sanidassanotikathāvaṇṇanā.

  1. Pathavīdhātusanidassanātiādikathāvaṇṇanā

465-470. Idāni pathavīdhātu sanidassanātiādikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ pāsāṇaudakajālarukkhacalanānañceva pañcindriyapatiṭṭhokāsānañca vaṇṇāyatanaṃ kāyaviññattikāle hatthapādādirūpañca disvā 『『pathavīdhātuādayo sanidassanā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sabbakathāsu ādipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ sabbattha pāḷianusārena ceva heṭṭhā vuttanayena ca veditabbanti. Pathavīdhātu sanidassanāti ādiṃ katvā kāyakammaṃ sanidassananti pariyosānakathā niṭṭhitā.

Chaṭṭho vaggo.

  1. Sattamavaggo

  2. Saṅgahitakathāvaṇṇanā

471-472. Idāni saṅgahitakathā nāma hoti. Tattha yasmā dāmādīhi balibaddādayo viya keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitā nāma natthi, tasmā 『『natthi keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitā, evaṃ sante ekavidhena rūpasaṅgahotiādi niratthaka』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya aññenatthena saṅgahabhāvaṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Idāni yenatthena saṅgaho labbhati, taṃ dassetuṃ nanu atthi keci dhammātiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yā panesā paravādinā laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ yathā dāmena vātiādikā upamā āhaṭā, sakavādinā taṃ anabhinanditvā appaṭikkositvā 『『hañci dāmena vā』』ti tassa laddhi bhinnāti veditabbā. Ayañhettha attho – yadi te dāmādīhi balibaddādayo saṅgahitā nāma, atthi keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitāti.

Saṅgahitakathāvaṇṇanā.

  1. Sampayuttakathāvaṇṇanā

473-474. Idāni sampayuttakathā nāma hoti. Tattha yasmā tilamhi telaṃ viya na vedanādayo saññādīsu anupaviṭṭhā, tasmā 『『natthi keci dhammā kehici dhammehi sampayuttā, evaṃ sante ñāṇasampayuttantiādi niratthakaṃ hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaññeva; te sandhāya aññenevatthena sampayuttataṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yo panesa paravādinā 『『yathā tilamhi tela』』ntiādiko upamāpañho āhaṭo, so yasmā vedanāsaññānaṃ viya tilatelānaṃ lakkhaṇato nānattavavatthānaṃ natthi. Sabbesupi hi tilaaṭṭhitacesu tiloti vohāramattaṃ, teneva tilaṃ nibbattetvā gahite purimasaṇṭhānena tilo nāma na paññāyati, tasmā anāhaṭasadisova hotīti.

Sampayuttakathāvaṇṇanā.

  1. Cetasikakathāvaṇṇanā

475-477. Idāni cetasikakathā nāma hoti. Tattha yasmā phassikādayo nāma natthi, tasmā 『『cetasikenāpi na bhavitabbaṃ, iti natthi cetasiko dhammo』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sahajātoti sampayuttasahajātaṃ sandhāya vuttaṃ. Phassikāti tādisaṃ vohāraṃ apassantassa pucchā paravādissa. Kiṃ vohārena, yathā cittanissitakoti cetasiko, evaṃ sopi phassanissitattā phassikoti vutte doso natthīti paṭiññā sakavādissa. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Cetasikakathāvaṇṇanā.

  1. Dānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dānakathā nāma hoti. Tattha dānaṃ nāma tividhaṃ – cāgacetanāpi, viratipi, deyyadhammopi. 『『Saddhā hiriyaṃ kusalañca dāna』』nti (a. ni. 8.30) āgataṭṭhāne cāgacetanā dānaṃ. 『『Abhayaṃ detī』』ti (a. ni. 8.39) āgataṭṭhāne virati. 『『Dānaṃ deti annaṃ pāna』』nti āgataṭṭhāne deyyadhammo. Tattha cāgacetanā 『『deti vā deyyadhammaṃ, denti vā etāya deyyadhamma』』nti dānaṃ. Virati avakhaṇḍanaṭṭhena lavanaṭṭhena vā dānaṃ. Sā hi uppajjamānā bhayabheravādisaṅkhātaṃ dussīlyacetanaṃ dāti khaṇḍeti lunāti vāti dānaṃ. Deyyadhammo diyyatīti dānaṃ. Evametaṃ tividhampi atthato cetasiko ceva dhammo deyyadhammo cāti duvidhaṃ hoti. Tattha yesaṃ 『『cetasikova dhammo dānaṃ, na deyyadhammo』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya cetasikoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ deyyadhammavasena codetuṃ labbhāti pucchā sakavādissa, annādīni viya so na sakkā dātunti paṭikkhepo itarassa. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭhe 『『abhayaṃ detī』』ti suttavasena paṭiññā tasseva. Phassapañhādīsu pana phassaṃ detītiādivohāraṃ apassanto paṭikkhipateva.

479.Aniṭṭhaphalantiādi acetasikassa dhammassa dānabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Na hi acetasiko annādidhammo āyatiṃ vipākaṃ deti, iṭṭhaphalabhāvaniyamanatthaṃ panetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayampi hettha adhippāyo – yadi acetasiko annādidhammo dānaṃ bhaveyya, hitacittena aniṭṭhaṃ akantaṃ bhesajjaṃ dentassa nimbabījādīhi viya nimbādayo aniṭṭhameva phalaṃ nibbatteyya. Yasmā panettha hitapharaṇacāgacetanā dānaṃ, tasmā aniṭṭhepi deyyadhamme dānaṃ iṭṭhaphalameva hotīti.

Evaṃ paravādinā cetasikadhammassa dānabhāve patiṭṭhāpite sakavādī itarena pariyāyena deyyadhammassa dānabhāvaṃ sādhetuṃ dānaṃ iṭṭhaphalaṃ vuttaṃ bhagavatātiādimāha. Paravādī pana cīvarādīnaṃ iṭṭhavipākataṃ apassanto paṭikkhipati. Suttasādhanaṃ paravādīvādepi yujjati sakavādīvādepi, na pana ekenatthena. Deyyadhammo iṭṭhaphaloti iṭṭhaphalabhāvamattameva paṭikkhittaṃ. Tasmā tena hi na vattabbanti iṭṭhaphalabhāveneva na vattabbatā yujjati . Dātabbaṭṭhena pana deyyadhammo dānameva. Dinnañhi dānānaṃ saṅkarabhāvamocanatthameva ayaṃ kathāti.

Dānakathāvaṇṇanā.

  1. Paribhogamayapuññakathāvaṇṇanā

  2. Idāni paribhogamayapuññakathā nāma hoti. Tattha 『『tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhatī』』ti (saṃ. ni. 1.47) ca 『『yassa bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno』』ti (a. ni. 4.51) ca evamādīni suttāni ayoniso gahetvā yesaṃ paribhogamayaṃ nāma puññaṃ atthī』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikasammitiyānaṃ; te sandhāya paribhogamayanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『puññaṃ nāma phassādayo kusalā dhammā, na tato paraṃ, tasmā phassādīhi te vaḍḍhitabba』』nti codetuṃ paribhogamayo phassotiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ itarena tesaṃ avaḍḍhanato paṭikkhittaṃ. Latāviyātiādīni 『『kiriyāya vā bhāvanāya vā vināpi yathā latādīni sayameva vaḍḍhanti, kiṃ te evaṃ vaḍḍhantī』』ti codanatthaṃ vuttāni. Tathā panassa avaḍḍhanato na hevāti paṭikkhittaṃ.

484.Na samannāharatīti pañhe paṭiggāhakānaṃ paribhogena purimacetanā vaḍḍhati, evaṃ taṃ hoti puññanti laddhivasena paṭijānāti. Tato anāvaṭṭentassātiādīhi puṭṭho dāyakassa cāgacetanaṃ sandhāya paṭikkhipati. Tattha anāvaṭṭentassāti dānacetanāya purecārikena āvajjanena bhavaṅgaṃ anāvaṭṭentassa aparivaṭṭentassa. Anābhogassāti nirābhogassa. Asamannāharantassāti na samannāharantassa. Āvajjanañhi bhavaṅgaṃ vicchinditvā attano gatamagge uppajjamānaṃ dānacetanaṃ samannāharati nāma. Evaṃkiccena iminā cittena asamannāharantassa puññaṃ hotīti pucchati. Amanasikarontassāti manaṃ akarontassa. Āvajjanena hi tadanantaraṃ uppajjamānaṃ manaṃ karoti nāma. Evaṃ akarontassāti attho. Upayogavacanasmiñhi etaṃ bhummaṃ. Acetayantassāti cetanaṃ anuppādentassa. Apatthentassāti patthanāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ akarontassa. Appaṇidahantassāti dānacetanāvasena cittaṃ aṭṭhapentassāti attho. Nanu āvaṭṭentassāti vāre ābhogassāti ābhogavato. Atha vā ābhogā assa, ābhogassa vā anantaraṃ taṃ puññaṃ hotīti attho.

485.Dvinnaṃ phassānantiādīsupi ekakkhaṇe dāyakassa dvinnaṃ phassādīnaṃ abhāvā paṭikkhipati, dāyakassa ca paribhuñjantassa cāti ubhinnaṃ phassādayo sandhāya paṭijānāti. Apicassa pañcannaṃ viññāṇānaṃ samodhānaṃ hotīti laddhi, tassāpi vasena paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī pariyāyassa dvāraṃpidahitvā ujuvipaccanīkavasena codetuṃ kusalādipañhaṃ pucchati. Tatrāpi kusalākusalānaṃ ekassekakkhaṇe sampayogābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Paribhogamayaṃ pana cittavippayuttaṃ uppajjatīti laddhiyā paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī suttena niggaṇhāti.

  1. Suttasādhane ārāmaropakādīnaṃ anussaraṇapaṭisaṅkharaṇādivasena antarantarā uppajjamānaṃ puññaṃ sandhāya sadā puññaṃ pavaḍḍhatīti vuttaṃ. Appamāṇo tassa puññābhisandoti idaṃ appamāṇavihārino dinnapaccayattā ca 『『evarūpo me cīvaraṃ paribhuñjatī』』ti anumodanavasena ca vuttaṃ. Taṃ so paribhogamayanti sallakkheti. Yasmā pana paṭiggāhakena paṭiggahetvā aparibhuttepi deyyadhamme puññaṃ hotiyeva, tasmā sakavādīvādova balavā, tattha paṭiggāhakena paṭiggahiteti attho daṭṭhabbo. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Paribhogamayapuññakathāvaṇṇanā.

  1. Itodinnakathāvaṇṇanā

488-491. Idāni ito dinnakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『ito dinnena yāpenti, petā kālaṅkatā tahi』』nti (pe. va. 19) vacanaṃ nissāya 『『yaṃ ito cīvarādi dinnaṃ teneva yāpentī』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya ito dinnenāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Puna cīvarādivasena anuyutto paṭikkhipati. Añño aññassa kārakoti aññassa vipākadāyakānaṃ kammānaṃ añño kārako, na attanāva attano kammaṃ karotīti vuttaṃ hoti. Evaṃ puṭṭho pana itaro suttavirodhabhayena paṭikkhipati. Dānaṃ dentanti dānaṃ dadamānaṃ disvāti attho. Tattha yasmā attano anumoditattā ca tesaṃ tattha bhogā uppajjanti, tasmāssa iminā kāraṇena laddhiṃ patiṭṭhapentassāpi appatiṭṭhitāva hoti. Na hi te ito dinneneva vatthunā yāpenti. Sesesupi suttasādhanesu eseva nayoti.

Ito dinnakathāvaṇṇanā.

  1. Pathavīkammavipākotikathāvaṇṇanā

  2. Idāni pathavī kammavipākotikathā nāma hoti. Tattha yasmā 『『atthi issariyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ, ādhipaccasaṃvattaniyaṃ kamma』』nti ettha issarānaṃ bhāvo issariyaṃ nāma , adhipatīnañca bhāvo ādhipaccaṃ nāma, pathavissariyaādhipaccasaṃvattanikañca kammaṃ atthīti vuttaṃ. Tasmā yesaṃ 『『pathavī kammavipāko』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pathavīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sukhavedanīyātiādi kammavipākasabhāvadassanavasena vuttaṃ. 『『Phasso hotī』』tiādinā nayena niddiṭṭhesu vipākesu phasso sukhavedanīyādibhedo hoti. So ca saññādayo ca sukhavedanādīhi sampayuttā, vedanādayo saññādīhi, sabbepi sārammaṇā, atthi ca nesaṃ purecārikaāvaṭṭanādisaṅkhātaṃ āvajjanaṃ, kammapaccayabhūtā cetanā, yo tattha iṭṭhavipāko, tassa patthanā, paṇidhānavasena pavattā mūlataṇhā, kiṃ te evarūpā pathavīti pucchati. Itaro paṭikkhipati. Paṭilomapucchādīni uttānatthāneva.

493.Kammavipāko paresaṃ sādhāraṇoti pañhe phassādayo sandhāya paṭikkhipati, kammasamuṭṭhānaṃ rūpañca pathavīādīnaṃyeva ca sādhāraṇabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Asādhāraṇamaññesanti suttaṃ parasamayato āharitvā dassitaṃ. Sabbe sattā pathaviṃ paribhuñjantīti pañhe pathaviṃ anissite sandhāya paṭikkhipati, nissite sandhāya paṭijānāti. Pathaviṃ aparibhuñjitvā parinibbāyantīti pañhe āruppe parinibbāyantānaṃ vasena paṭijānāti. Kammavipākaṃ akhepetvāti idaṃ parasamayavasena vuttaṃ. Kammavipākañhi khepetvāva parinibbāyantīti tesaṃ laddhi. Sakasamaye pana katokāsassa kammassa uppannaṃ vipākaṃ akhepetvā parinibbānaṃ natthi. Tesañca laddhiyā pathavī sādhāraṇavipākattā uppannavipākoyeva hoti. Taṃ vipākabhāvena ṭhitaṃ akhepetvā parinibbānaṃ na yujjatīti codetuṃ vaṭṭati. Itaro laddhivasena paṭikkhipati. Cakkavattisattassa kammavipākanti pañhe asādhāraṇaṃ phassādiṃ sandhāya paṭikkhipati, sādhāraṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Pathavīsamuddasūriyacandimādayo hi sabbesaṃ sādhāraṇakammavipākoti tesaṃ laddhi.

494.Issariyasaṃvattaniyanti ettha issariyaṃ nāma bahudhanatā. Ādhipaccaṃ nāma sesajane attano vase vattetvā tehi garukātabbaṭṭhena adhipatibhāvo. Tattha kammaṃ paṭilābhavasena taṃsaṃvattanikaṃ nāma hoti, na janakavasena. Tasmā vipākabhāve asādhakametanti.

Pathavī kammavipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Jarāmaraṇaṃ vipākotikathāvaṇṇanā

  2. Idāni jarāmaraṇaṃ vipākotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『atthi dubbaṇṇasaṃvattaniyaṃ kammaṃ appāyukasaṃvattaniyaṃ kamma』』nti ettha dubbaṇṇatā nāma jarā. Appāyukatā nāma maraṇaṃ. Taṃsaṃvattaniyañca kammaṃ atthi. Tasmā jarāmaraṇaṃ vipākoti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Paṭilomapañhe anārammaṇanti rūpadhammānaṃ tāva anārammaṇameva, arūpānaṃ pana jarāmaraṇaṃ sampayogalakkhaṇābhāvā anārammaṇameva.

496.Akusalānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ vipākoti pañhe jarāmaraṇena nāma aniṭṭhavipākena bhavitabbanti laddhiyā paṭijānāti . Teneva kāraṇena kusalānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇassa kusalavipākataṃ paṭikkhipati. Parato cassa akusalavipākataññeva paṭijānāti.

Kusalānañca akusalānañcāti pucchāvasena ekato kataṃ, ekakkhaṇe pana taṃ natthi. Abyākatānaṃ avipākānaṃ jarāmaraṇaṃ vipākoti vattabbatāya pariyāyo natthi, tasmā abyākatavasena pucchā na katā.

497.Dubbaṇṇasaṃvattaniyanti ettha dubbaṇṇiyaṃ nāma aparisuddhavaṇṇatā. Appāyukatā nāma āyuno ciraṃ pavattituṃ asamatthatā. Tattha akusalakammaṃ kammasamuṭṭhānassa dubbaṇṇarūpassa kammapaccayo hoti, asadisattā panassa taṃvipāko na hoti. Utusamuṭṭhānādino pana taṃpaṭilābhavasena āyuno ca upacchedakavasena paccayo hoti. Evametaṃ pariyāyena taṃsaṃvattanikaṃ nāma hoti, na vipākaphassādīnaṃ viya janakavasena, tasmā vipākabhāve asādhakaṃ. Sesamettha heṭṭhā vuttasadisamevāti.

Jarāmaraṇaṃ vipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Ariyadhammavipākakathāvaṇṇanā

  2. Idāni ariyadhammavipākakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kilesappahānamattameva sāmaññaphalaṃ, na cittacetasikā dhammāti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya natthi ariyadhammavipākoti pucchā sakavādissa. Tattha ariyadhammavipākoti maggasaṅkhātassa ariyadhammassa vipāko. Kilesakkhayamattaṃ ariyaphalanti laddhiyā paṭiññā itarassa. Sāmaññanti samaṇabhāvo, maggassetaṃ nāmaṃ. 『『Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi sāmaññaphalañcā』』ti hi vuttaṃ. Brahmaññepi eseva nayo.

Sotāpattiphalaṃ na vipākotiādīsu sotāpattimaggādīnaṃ apacayagāmitaṃ sandhāya ariyaphalānaṃ navipākabhāvaṃ paṭijānāti, dānaphalādīnaṃ paṭikkhipati . So hi ācayagāmittikassa evaṃ atthaṃ dhāreti – vipākasaṅkhātaṃ ācayaṃ gacchanti, taṃ vā ācinantā gacchantīti ācayagāmino, vipākaṃ apacinantā gacchantīti apacayagāminoti. Tasmā evaṃ paṭijānāti ca paṭikkhipati ca.

500.Kāmāvacaraṃ kusalaṃ savipākaṃ ācayagāmītiādikā pucchā paravādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca sakavādissa. Lokiyañhi kusalaṃ vipākacutipaṭisandhiyo ceva vaṭṭañca ācinantaṃ gacchatīti ācayagāmi. Lokuttarakusalaṃ cutipaṭisandhiyo ceva vaṭṭañca apacinantaṃ gacchatīti apacayagāmi. Evametaṃ savipākameva hoti, na apacayagāmivacanamattena avipākaṃ. Imamatthaṃ sandhāyettha sakavādino paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbāti.

Ariyadhammavipākakathāvaṇṇanā.

  1. Vipāko vipākadhammadhammotikathāvaṇṇanā

  2. Idāni vipāko vipākadhammadhammotikathā nāma hoti. Tattha yasmā vipāko vipākassa aññamaññādipaccayavasena paccayo hoti, tasmā vipākopi vipākadhammadhammoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tassa vipākoti tassa vipākadhammadhammassa vipākassa yo vipāko, sopi te vipākadhammadhammo hotīti pucchati. Itaro āyatiṃ vipākadānābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tappaccayāpi aññassa vipākassa uppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Evaṃ sante panassa kusalākusalassa viya tassāpi vipākassa vipāko, tassāpi vipākoti vaṭṭānupacchedo āpajjatīti puṭṭho samayavirodhabhayena paṭikkhipati.

Vipākoti vātiādimhi vacanasādhane pana yadi vipākassa vipākadhammadhammena ekatthatā bhaveyya, kusalākusalabyākatānaṃ ekatthataṃ āpajjeyyāti paṭikkhipati. Vipāko ca vipākadhammadhammo cāti ettha ayaṃ adhippāyo – so hi catūsu vipākakkhandhesu ekekaṃ aññamaññapaccayādīsu paccayaṭṭhena vipākadhammadhammataṃ paccayuppannaṭṭhena ca vipākaṃ maññamāno 『『vipāko vipākadhammadhammo』』ti puṭṭho āmantāti paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『yasmā tayā ekakkhaṇe catūsu khandhesu vipāko vipākadhammadhammopi anuññāto, tasmā tesaṃ sahagatādibhāvo āpajjatī』』ti codetuṃ evamāha. Itaro kusalākusalasaṅkhātaṃ vipākadhammadhammaṃ sandhāya paṭikkhipati. Taññeva akusalanti yadi te vipāko vipākadhammadhammo, yo akusalavipāko, so akusalaṃ āpajjati. Kasmā? Vipākadhammadhammena ekattā. Taññeva kusalantiādīsupi eseva nayo.

502.Aññamaññapaccayāti idaṃ sahajātānaṃ paccayamattavasena vuttaṃ, tasmā asādhakaṃ. Mahābhūtānampi ca aññamaññapaccayatā vuttā, na ca tāni vipākāni, na ca vipākadhammadhammānīti.

Vipāko vipākadhammadhammotikathāvaṇṇanā.

Sattamo vaggo.

  1. Aṭṭhamavaggo

  2. Chagatikathāvaṇṇanā

503-504. Idāni chagatikathā nāma hoti. Tattha asurakāyena saddhiṃ chagatiyoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī 『『pañca kho panimā, sāriputta, gatiyo』』ti (ma. ni. 1.153) lomahaṃsanapariyāye paricchinnānaṃ gatīnaṃ vasena codetuṃ nanu pañca gatiyotiādimāha. Itaro suttavirodhabhayena paṭijānāti. Kasmā pana sakavādī cha gatiyo na sampaṭicchati, nanu 『『catūhāpāyehi ca vippamutto』』ti ettha asurakāyopi gahitoti. Saccaṃ gahito, na panesā gati. Kasmā? Visuṃ abhāvato. Asurakāyasmiñhi kālakañcikā asurā petagatiyā saṅgahitā , vepacittiparisā devagatiyā, asurakāyoti visuṃ ekā gati nāma natthi.

Idāni etameva atthaṃ dassetuṃ nanu kālakañcikātiādi āraddhaṃ. Tattha samānavaṇṇāti sadisarūpasaṇṭhānā bībhacchā virūpā duddassikā. Samānabhogāti sadisamethunasamācārā. Samānāhārāti sadisakheḷasiṅghāṇikapubbalohitādiāhārā. Samānāyukāti sadisaāyuparicchedā. Āvāhavivāhanti kaññāgahaṇañceva kaññādānañca. Sukkapakkhe samānavaṇṇāti sadisarūpasaṇṭhānā abhirūpā pāsādikā dassanīyā pabhāsampannā. Samānabhogāti sadisapañcakaāmaguṇabhogā. Samānāhārāti sadisasudhābhojanādiāhārā. Sesaṃ vuttanayameva. Nanu atthi asurakāyoti idaṃ asurakāyasseva sādhakaṃ. Tassa pana visuṃ gatiparicchedābhāvena na gatisādhakanti.

Chagatikathāvaṇṇanā.

  1. Antarābhavakathāvaṇṇanā

  2. Idāni antarābhavakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『antarā parinibbāyī』』ti suttapadaṃ ayoniso gahetvā 『『antarābhavo nāma atthi, yattha satto dibbacakkhuko viya adibbacakkhuko, iddhimā viya aniddhimā mātāpitisamāgamañceva utusamayañca olokayamāno sattāhaṃ vā atirekasattāhaṃ vā tiṭṭhatī』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya atthīti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Atha naṃ ye ca bhagavatā tayo bhavā vuttā, tesaṃ vasena codetuṃ kāmabhavotiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi te antarābhavo nāma koci bhavo atthi, tena kāmabhavādīnaṃyeva aññatarena bhavitabbaṃ pañcavokārabhavādinā viya, tena taṃ pucchāmi – 『『kiṃ te ayaṃ antarābhavo nāma kāmabhavo, udāhu rūpabhavo arūpabhavo vā』』ti? Itaro tathā anicchanto sabbaṃ paṭikkhipati. Kāmabhavassa cātiādi yadi antarābhavo nāma atthi, imesaṃ bhavānaṃ antarā dvinnaṃ sīmānaṃ sīmantarikā viya bhaveyyāti codetuṃ āraddhaṃ. Paravādī pana tathā anicchanto sabbapañhe paṭikkhipati kevalaṃ laddhiyā, na sahadhammena. Teneva naṃ sakavādī 『no vata re』ti paṭisedheti.

506.Pañcamī sā yonītiādīnipi yathāparicchinnayoniādīsu so samodhānaṃ na gacchati, atha tena tato tato atirekena bhavitabbanti codetuṃ vuttāni. Antarābhavūpagaṃ kammanti yadi sopi eko bhavo, yathā kāmabhavūpagādīni kammāni atthīti satthārā vibhajitvā dassitāni, evaṃ tadupagenāpi kammena bhavitabbanti codanatthaṃ vuttaṃ. Yasmā pana parasamaye antarābhavūpagaṃ nāma pāṭiyekkaṃ kammaṃ natthi, yaṃ yaṃ bhavaṃ upapajjissati, tadupageneva kammena antarābhave nibbattatīti tesaṃ laddhi, tasmā 『naheva』nti paṭikkhittaṃ. Atthi antarābhavūpagā sattāti puṭṭhopi kāmabhavūpagāyeva nāma teti laddhiyā paṭikkhipati. Jāyantītiādīni puṭṭhopi tattha jātijarāmaraṇāni ceva cutipaṭisandhiparamparañca anicchanto paṭikkhipati. Rūpādivasena puṭṭhopi yasmā antarābhavasattassa anidassanaṃ rūpaṃ, vedanādayopi aññesaṃ viya na oḷārikāti tassa laddhi, tasmā paṭikkhipati. Imināva kāraṇena pañcavokārabhavabhāvepi paṭikkhepo veditabbo.

  1. Idāni kāmabhavo bhavo gatītiādi bhavasaṃsandanaṃ nāma hoti. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi te antarābhavo nāma koci bhavo bhaveyya, yathā kāmabhavādīsu bhavagatiādibhedo labbhati, tathā tatrāpi labbhetha. Yathā vā tattha na labbhati, tathā imesupi na labbhetha. Samānasmiñhi bhavabhāve etesvevesa vibhāgo atthi, na itarasminti ko ettha visesahetūti. Itaro puna laddhimattavasena taṃ taṃ paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca.

508.Sabbesaññeva sattānaṃ atthi antarābhavoti puṭṭho yasmā nirayūpagaasaññasattūpagaarūpūpagānaṃ antarābhavaṃ na icchati, tasmā paṭikkhipati. Teneva kāraṇena paṭilome paṭijānāti. Ānantariyassātiādi yesaṃ so antarābhavaṃ na icchati, te tāva vibhajitvā dassetuṃ vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ pāḷianusāreneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanenāti.

Antarābhavakathāvaṇṇanā.

  1. Kāmaguṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni kāmaguṇakathā nāma hoti. Tattha sakasamaye tāva kāmadhātūti vatthukāmāpi vuccanti – kilesakāmāpi kāmabhavopi. Etesu hi vatthukāmā kamanīyaṭṭhena kāmā, sabhāvanissattasuññataṭṭhena dhātūti kāmadhātu. Kilesakāmā kamanīyaṭṭhena ceva kamanaṭṭhena ca kāmā, yathāvuttenevatthena dhātūti kāmadhātu. Kāmabhavo kamanīyaṭṭhena kamanaṭṭhena vatthukāmapavattidesaṭṭhenāti tīhi kāraṇehi kāmo, yathāvuttenevatthena dhātūti kāmadhātu. Parasamaye pana – 『『pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā』』ti vacanamattaṃ nissāya pañceva kāmaguṇā kāmadhātūti gahitaṃ. Tasmā yesaṃ ayaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya kāmadhātunānattaṃ bodhetuṃ pañcevāti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Nanu atthītiādi kilesakāmadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha tappaṭisaṃyuttoti kāmaguṇapaṭisaṃyutto, kāmaguṇārammaṇoti attho. No ca vata re vattabbe pañcevāti imesu tappaṭisaṃyuttachandādīsu sati pañceva kāmaguṇā kāmadhātūti na vattabbaṃ. Etepi hi chandādayo kamanīyaṭṭhena kāmā ca dhātu cātipi kāmadhātu. Kamanaṭṭhena kāmasaṅkhātā dhātūtipi kāmadhātūti attho.

Manussānaṃ cakkhuntiādi vatthukāmadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha paravādī channampi āyatanānaṃ vatthukāmabhāvena nakāmadhātubhāvaṃ paṭikkhipitvā puna manoti puṭṭho mahaggatalokuttaraṃ sandhāya nakāmadhātubhāvaṃ paṭijānāti. Yasmā pana sabbopi tebhūmakamano kāmadhātuyeva, tasmā naṃ sakavādī suttena niggaṇhāti.

511.Kāmaguṇābhavotiādi bhavassa kāmadhātubhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Yasmā pana kāmaguṇamatte bhavoti vohāro natthi, tasmā paravādī nahevāti paṭikkhipati. Kāmaguṇūpagaṃ kammantiādi sabbaṃ kāmaguṇamattassa nakāmadhātubhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Kāmadhātusaṅkhātakāmabhavūpagameva hi kammaṃ atthi, kāmabhavūpagā eva ca sattā honti. Tattha jāyanti jiyanti miyanti cavanti upapajjanti, na kāmaguṇesūti iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Kāmaguṇakathāvaṇṇanā.

  1. Kāmakathāvaṇṇanā

513-514. Idāni kāmakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā』』ti vacanamattaṃ nissāya rūpāyatanādīni pañcevāyatanāni kāmāti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; tesaṃ kilesakāmasseva nippariyāyena kāmabhāvaṃ dassetuṃ pañcevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Kāmakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpadhātukathāvaṇṇanā

515-516. Idāni rūpadhātukathā nāma hoti. Tattha 『『rūpino dhammā rūpadhātu nāmā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya rūpinoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī yasmā rūpadhātu nāma rūpabhavo, na rūpamattameva, tasmā tenatthena codetuṃ rūpadhātūtiādimāha. Taṃ sabbaṃ kāmaguṇakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sāva kāmadhātūti puṭṭho bhūmiparicchedena virodhaṃ passamāno paṭikkhipati. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭho attano laddhivasena paṭijānāti. Evaṃ sante pana dvīhi bhavehi samannāgatatā āpajjati, tena taṃ sakavādī kāmabhavena cāti ādimāha. Itaro ekassa dvīhi samannāgatābhāvato paṭikkhipatīti.

Rūpadhātukathāvaṇṇanā.

  1. Arūpadhātukathāvaṇṇanā

517-518. Arūpadhātukathāyapi imināvupāyena attho veditabbo. Arūpadhammesu pana vedanākkhandhameva gahetvā vedanā bhavotiādinā nayenettha desanā katā. Tattha kiṃ te arūpino dhammāti saṅkhaṃ gatā vedanādīsu aññatarā hotīti evamattho daṭṭhabbo. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Arūpadhātukathāvaṇṇanā.

  1. Rūpadhātuyā āyatanakathāvaṇṇanā

  2. Idāni rūpadhātuyā āyatanakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『rūpī manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo』』ti (dī. ni. 1.87) suttaṃ nissāya brahmakāyikānaṃ ghānādinimittānipi āyatanānevāti kappetvā saḷāyataniko tesaṃ attabhāvoti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya saḷāyatanikoti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ yaṃ tattha āyatanaṃ natthi, tassa vasena codetuṃ atthi tattha ghānāyatanantiādi āraddhaṃ. Tato paravādī yaṃ tattha ajjhattikānaṃ tiṇṇaṃ āyatanānaṃ ghānādikaṃ saṇṭhānanimittaṃ tadeva āyatananti laddhiyā paṭijānāti. Bāhirānaṃ gandhāyatanādīnaṃ vasena puṭṭho ghānappasādādayo tattha na icchati, tasmā tesaṃ gocaraṃ paṭisedhento paṭikkhipati. Paṭilomapañhasaṃsandanapañhesupi imināvupāyena attho veditabbo.

  3. Atthi tattha ghānāyatanaṃ atthi gandhāyatanaṃ tena ghānena taṃ gandhaṃ ghāyatīti tasmiṃyeva parasamaye ekacce ācariye sandhāya vuttaṃ. Te kira tattha cha ajjhattikāni āyatanāni paripuṇṇāni icchanti, āyatanena ca nāma sakiccakena bhavitabbanti tehi ghānādīhi te gandhādayo ghāyanti sāyanti phusantītipi icchanti. Taṃ laddhiṃ sandhāya paravādī āmantāti paṭijānāti.

522.Atthitattha mūlagandhotiādīni pana puṭṭho atthibhāvaṃ sādhetuṃ asakkonto paṭikkhipati. Nanu atthi tatthaghānanimittantiādi saṇṭhānamattasseva sādhakaṃ, na āyatanassa, tasmā udāhaṭampi anudāhaṭasadisamevāti.

Rūpadhātuyā āyatanakathāvaṇṇanā.

  1. Arūpe rūpakathāvaṇṇanā

524-526. Idāni arūpe rūpakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti vacanato āruppabhavepi oḷārikarūpā nissaṭaṃ sukhumarūpaṃ atthīti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi rūpanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Arūpe rūpakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ kammantikathāvaṇṇanā

527-537. Idāni rūpaṃ kammantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kāyavacīviññattisaṅkhātaṃ rūpameva kāyakammaṃ vacīkammaṃ nāma, tañca kusalasamuṭṭhānaṃ kusalaṃ, akusalasamuṭṭhānaṃ akusalanti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya kusalena cittena samuṭṭhitanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sace taṃ kusalaṃ, yvāyaṃ sārammaṇādibhedo kusalassa labbhati, atthi te so tassāti codetuṃ sārammaṇantiādi āraddhaṃ. Tattha patthanā paṇidhīti cetanāyevetaṃ vevacanaṃ. Kusalacetanāyeva hi pakappayamānā patthanāti. Pakappanavasena ṭhitattā paṇidhīti ca vuccati. Parato pana kusalena cittena samuṭṭhitā vedanā saññā cetanā saddhātiādīsu vedanādīnaññeva cettha patthanā paṇidhīti labbhati, na cetanāya. Kasmā? Dvinnaṃ cetanānaṃ ekato abhāvā, sotapatitattā pana evaṃ tanti gatāti veditabbā. Rūpāyatanantiādi purimavāre 『『sabbantaṃ kusala』』nti saṃkhittassa pabhedadassanatthaṃ vuttaṃ . Sesā saṃsandananayā, vacīkammakathā 『『akusalena cittena samuṭṭhita』』ntiādividhānañca sabbaṃ pāḷianusāreneva veditabbaṃ. Asucīti panettha sukkaṃ adhippetaṃ. Suttasādhanaṃ uttānatthameva.

Rūpaṃ kammantikathāvaṇṇanā.

  1. Jīvitindriyakathāvaṇṇanā

  2. Idāni jīvitindriyakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ jīvitindriyaṃ nāma cittavippayutto arūpadhammo, tasmā rūpajīvitindriyaṃ natthīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Natthi rūpīnaṃ dhammānaṃ āyūti pañhe upādinnarūpānampi tiṇakaṭṭhādīnampi santānavasena pavattimeva āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanāti icchati, tasmā paṭikkhipati. Atthīti pañhepi iminā kāraṇena paṭijānāti. Atthi arūpajīvitindriyanti pañhe arūpadhammānaṃ cittavippayuttaṃ jīvitindriyasantānaṃ nāma atthīti icchati, tasmā paṭijānāti.

541.Rūpīnaṃ dhammānaṃ āyu arūpajīvitindriyanti pañhe sattasantāne rūpino vā hontu arūpino vā, sabbesaṃ cittavippayuttaṃ arūpajīvitindriyameva icchati, tasmā paṭijānāti.

  1. Nirodhasamāpannapañhesupi cittavippayuttaṃ arūpajīvitameva sandhāya paṭikkhipati ca paṭijānāti ca. Sakavādī pana taṃ asampaṭicchanto yaṃ arūpapavatte asati atthi, rūpena tena bhavitabbanti codetuṃ hañcītiādimāha. Saṅkhārakkhandhapañhe phassādisaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭikkhipati, kāyakammādisaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭijānāti. Kāyaviññatti vacīviññatti sammāvācā sammākammanto jīvitindriyanti evamādayopi dhammā saṅkhārakkhandhapariyāpannātissa laddhi. Sakavādī pana taṃ asampaṭicchanto yadi niruddhepi arūpapavatte saṅkhārakkhandho atthi, catunnampi khandhānaṃ atthitā hotūti codetuṃ atthi vedanākkhandhoti ādimāha. Itaro antosamāpattiṃ sandhāya paṭikkhipati, samāpajjantassa ca vuṭṭhahantassa ca pubbāparabhāgaṃ sandhāya paṭijānāti.

  2. Asaññasattavārepi eseva nayo. Tassa hi laddhiyā asaññasattānaṃ paṭisandhikāle cittaṃ uppajjitvā nirujjhati, tena saha cittavippayuttaarūpajīvitindriyaṃ uppajjitvā yāvatāyukaṃ pavattati. Tasmā tesaṃ jīvitindriyaṃ natthīti puṭṭho paṭikkhipati, atthīti puṭṭho paṭijānāti. Vedanākkhandhādayopi tesaṃ pavattivasena paṭikkhipati, cutipaṭisandhivasena paṭijānāti. Sakavādī pana taṃ anicchanto 『『sace tattha ekakkhaṇepi vedanādayo atthi, pañcavokārabhavattaṃ pāpuṇātī』』ti codetuṃ pañcavokārabhavoti āha. Itaro suttavirodhabhayā paṭikkhipati.

544-545.Ekadesaṃ bhijjatīti pañhe sampayuttaṃ bhijjati, vippayuttaṃ tiṭṭhatīti tassa laddhi, tasmā paṭijānāti. Dve jīvitindriyānīti pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Rūpārūpavasena hi dve jīvitindriyāni, tehiyeva satto jīvati, tesaṃ bhaṅgena maratīti vuccati. Cutikkhaṇasmiñhi dvepi jīvitāni saheva bhijjanti.

Jīvitindriyakathāvaṇṇanā.

  1. Kammahetukathāvaṇṇanā

  2. Idāni kammahetukathā nāma hoti. Tattha yena arahatā purimabhave arahā abbhācikkhitapubbo, so tassa kammassa hetu arahattā parihāyatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya kammahetūti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ parihānikathāyaṃ vuttanayameva .

Handa hi arahantānaṃ abbhācikkhatīti idaṃ yassa kammassa hetu parihāyati, taṃ sampaṭicchāpetuṃ vadati. Atha naṃ sakavādī taṃ pakkhaṃ paṭijānāpetvā 『『yadi evaṃ yehi arahanto na abbhācikkhitapubbā, te sabbe arahattaṃ pāpuṇeyyu』』nti codetuṃ ye kecītiādimāha. Itaro tassa kammassa arahattaṃ sampāpuṇane niyāmaṃ apassanto paṭikkhipati.

Kammahetukathāvaṇṇanā.

Aṭṭhamo vaggo.

  1. Navamavaggo

  2. Ānisaṃsadassāvīkathāvaṇṇanā

  3. Idāni ānisaṃsadassāvīkathā nāma hoti. Tattha sakasamaye saṅkhāre ādīnavato nibbānañca ānisaṃsato passantassa saṃyojanappahānaṃ hotīti nicchayo. Yesaṃ pana tesu dvīsupi ekaṃsikavādaṃ gahetvā 『『ānisaṃsadassāvinova saṃyojanappahānaṃ hotī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Athassa 『『ekaṃsikavādo tayā gahito, ādīnavopi daṭṭhabboyevā』』ti vibhāgadassanatthaṃ sakavādī saṅkhāretiādimāha.

Saṅkhāreca aniccato manasikaroti, nibbāne ca ānisaṃsadassāvī hotīti pañhasmiṃ ayamadhippāyo – ānisaṃsadassāvissa saṃyojanānaṃ pahānaṃ hotīti tesaṃ laddhi. Nanu saṅkhāre aniccato manasikaroto saṃyojanā pahīyantīti ca puṭṭho āmantāti paṭijānāti. Tena te saṅkhāre ca aniccato manasikaroti, nibbāne ca ānisaṃsadassāvī hotīti idaṃ āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi etanti. Tato paravādī ekacittakkhaṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, dutiyaṃ puṭṭho nānācittavasena paṭijānāti. Sakavādī panassa adhippāyaṃ madditvā aniccamanasikārassa ānisaṃsadassāvitāya ca ekato paṭiññātattā dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti pucchati. Itaro dvinnaṃ samodhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Dukkhatotiādipañhesupi eseva nayo. Kiṃ panettha sanniṭṭhānaṃ, kiṃ aniccādito manasikaroto saṃyojanā pahīyanti, udāhu nibbāne ānisaṃsadassāvissa, udāhu dvepi ekato karontassāti. Yadi tāva aniccādito manasikaroto pahānaṃ bhaveyya, vipassanācitteneva bhaveyya. Atha ānisaṃsadassāvino, anussavavasena nibbāne ānisaṃsaṃ passantassa vipassanācitteneva bhaveyya, atha dvepi ekato karontassa bhaveyya, dvinnaṃ phassādīnaṃ samodhānaṃ bhaveyya. Yasmā pana ariyamaggakkhaṇe aniccādimanasikārassa kiccaṃ nipphattiṃ gacchati puna niccatotiādigahaṇassa anuppattidhammabhāvato, nibbāne ca paccakkhatova ānisaṃsadassanaṃ ijjhati, tasmā kiccanipphattivasena aniccādito manasikaroto ārammaṇaṃ katvā pavattivasena ca nibbāne ānisaṃsadassāvissa saṃyojanānaṃ pahānaṃ hotīti veditabbaṃ.

548.Nibbāne sukhānupassīti suttaṃ nibbāne sukhānupassanādibhāvameva sādheti, na ānisaṃsadassāvitāmattena saṃyojanānaṃ pahānaṃ. Tasmā ābhatampi anābhatasadisamevāti.

Ānisaṃsadassāvīkathāvaṇṇanā.

  1. Amatārammaṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni amatārammaṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『nibbānaṃ maññatī』』tiādīnaṃ ayoniso atthaṃ gahetvā amatārammaṇaṃ saṃyojanaṃ hotīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sace amatārammaṇaṃ saṃyojanaṃ, amatassa saṃyojaniyādibhāvo āpajjatīti codetuṃ amataṃ saṃyojaniyantiādimāha. Itaro suttavirodhabhayena sabbaṃ paṭikkhipati. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabbo. Nibbānaṃ nibbānatoti āhaṭasuttaṃ pana diṭṭhadhammanibbānaṃ sandhāya bhāsitaṃ, tasmā asādhakanti.

Amatārammaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ sārammaṇantikathāvaṇṇanā

552-553. Idāni rūpaṃ sārammaṇantikathā nāma hoti. Tattha rūpaṃ sappaccayaṭṭhena sārammaṇaṃ nāma hoti, na aññaṃ ārammaṇaṃ karotīti ārammaṇapaccayavasena. Yesaṃ pana avisesena rūpaṃ sārammaṇanti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya ārammaṇatthassa vibhāgadassanatthaṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbaṃ. Na vattabbanti pañhe olubbhārammaṇaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Dutiyapañhepi paccayārammaṇaṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Iti sappaccayaṭṭhenevettha sārammaṇatā siddhāti.

Rūpaṃ sārammaṇantikathāvaṇṇanā.

  1. Anusayā anārammaṇakathāvaṇṇanā

554-556. Idāni anusayā anārammaṇātikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anusayā nāma cittavippayuttā ahetukā abyākatā, teneva ca anārammaṇāti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva ekaccānañca uttarāpathakānaṃ; te sandhāya anusayāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ anārammaṇena nāma evaṃvidhena bhavitabbanti codetuṃ rūpantiādimāha. Kāmarāgotiādi kāmarāgānusayato anaññattā dassitaṃ. Saṅkhārakkhandho anārammaṇoti pañhe cittasampayuttasaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭikkhipati. Anusayaṃ jīvitindriyaṃ kāyakammādirūpañca saṅkhārakkhandhapariyāpannaṃ, taṃ sandhāya paṭijānāti. Imināvupāyena sabbavāresu attho veditabbo. Sānusayoti pañhe pana appahīnānusayattā sānusayatā anuññātā. Na anusayānaṃ pavattisabbhāvā. Yo hi appahīno, na so atīto, nānāgato, na paccuppanno ca. Maggavajjhakileso panesa appahīnattāva atthīti vuccati. Evarūpassa ca idaṃ nāma ārammaṇanti na vattabbaṃ. Tasmā taṃ paṭikkhittaṃ. Taṃ panetaṃ na kevalaṃ anusayassa, rāgādīnampi tādisameva, tasmā anusayānaṃ anārammaṇatāsādhakaṃ na hotīti.

Anusayā anārammaṇātikathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇaṃ anārammaṇantikathāvaṇṇanā

557-558. Idāni ñāṇaṃ anārammaṇantikathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā cakkhuviññāṇasamaṅgī ñāṇīti vuccati, tassa ñāṇassa tasmiṃ khaṇe ārammaṇaṃ natthi, tasmā ñāṇaṃ anārammaṇanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha anusayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Ñāṇaṃ anārammaṇantikathāvaṇṇanā.

  1. Atītānāgatārammaṇakathāvaṇṇanā

559-561. Idāni atītānāgatārammaṇakathā nāma hoti. Tattha yasmā atītānāgatārammaṇaṃ nāma natthi, tasmā tadārammaṇena cittena ārammaṇassa natthitāya anārammaṇena bhavitabbanti atītaṃ anārammaṇanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ, te sandhāya atītārammaṇanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Atītānāgatārammaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Vitakkānupatitakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vitakkānupatitakathā nāma hoti. Tattha vitakkānupatitā nāma duvidhā – ārammaṇato ca sampayogato ca. Tattha asukacittaṃ nāma vitakkassārammaṇaṃ na hotīti niyamābhāvato siyā sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitaṃ, vitakkavippayuttacittasabbhāvato pana na sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitaṃ. Iti imaṃ vibhāgaṃ akatvā aviseseneva sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha pāḷivaseneva niyyātīti.

Vitakkānupatitakathāvaṇṇanā.

  1. Vitakkavipphārasaddakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vitakkavipphārasaddakathā nāma hoti. Tattha yasmā 『『vitakkavicārā vacīsaṅkhārā』』ti vuttā, tasmā sabbaso vitakkayato vicārayato antamaso manodhātupavattikālepi vitakkavipphāro saddoyevāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya sabbasoti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Atha naṃ yadi vitakkavipphāramattaṃ saddo, phassādivipphāropi saddo bhaveyyāti codetuṃ sabbaso phusayatotiādimāha. Itaro tādisaṃ suttalesaṃ apassanto paṭikkhipati. Vitakkavipphāro saddo sotaviññeyyoti vitakkassa vipphāramattameva saddoti katvā pucchati, na vitakkavipphārasamuṭṭhitaṃ suttapamattānaṃ saddaṃ, itaro paṭikkhipati. Nanu vitakkavipphārasaddo na sotaviññeyyoti idaṃ tasseva laddhiyā dasseti. So hi vitakkavipphāramattameva saddaṃ vadati, so na sotaviññeyyoti. Itaro pana 『『vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisatī』』 ti (dī. ni. 3.148) vacanato sotaviññeyyovāti vadati.

Vitakkavipphārasaddakathāvaṇṇanā.

  1. Nayathācittassa vācātikathāvaṇṇanā

  2. Idāni nayathācittassa vācātikathā nāma hoti. Tattha yasmā koci aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇati, tasmā nayathācittassa vācā cittānurūpā cittānugatikā na hoti, vināpi cittena pavattatīti yesaṃ laddhi; seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi taṃsamuṭṭhāpakaṃ cittaṃ na siyā, phassādayopi tasmiṃ khaṇe na siyu』』nti codetuṃ aphassakassātiādimāha. Na bhaṇitukāmotiādīsu yasmā aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇantopi bhaṇitukāmoyeva nāma hoti, tasmā na hevāti paṭikkhipati.

565.Nanu atthi koci aññaṃ bhaṇissāmītiādīsu cīvaranti bhaṇitukāmo cīranti bhaṇeyya. Tattha aññaṃ bhaṇitukāmatācittaṃ, aññaṃ bhaṇanacittaṃ, iti pubbabhāgena cittena asadisattā ayathācitto nāma hoti, tenassa kevalaṃ anāpatti nāma hoti, na pana cīranti vacanasamuṭṭhāpakacittaṃ natthi, iti acittakā sā vācāti atthaṃ sandhāya iminā udāharaṇena 『『nayathācittassa vācā』』ti patiṭṭhāpitāpi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Nayathācittassa vācātikathāvaṇṇanā.

  1. Nayathācittassa kāyakammantikathāvaṇṇanā

566-567. Idāni nayathācittassa kāyakammantikathā nāma hoti. Tattha yasmā koci aññatra gacchissāmīti aññatra gacchati, tasmā nayathācittassa kāyakammaṃ cittānurūpaṃ cittānugatikaṃ na hoti, vināpi cittena pavattatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃyeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Nayathācittassa kāyakammantikathāvaṇṇanā.

  1. Atītānāgatasamannāgatakathāvaṇṇanā

568-570. Idāni atītānāgatehi samannāgatakathā nāma hoti. Tattha samannāgatapaññatti paṭilābhapaññattīti dve paññattiyo veditabbā. Tāsu paccuppannadhammasamaṅgī samannāgatoti vuccati. Aṭṭha samāpattilābhino pana samāpattiyo kiñcāpi na ekakkhaṇe pavattanti, aññā atītā honti, aññā anāgatā, aññā paccuppannā, paṭivijjhitvā aparihīnatāya pana lābhīti vuccati. Tattha yesaṃ imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā yasmā jhānalābhīnaṃ atītānāgatāni jhānānipi atthi, tasmā 『『te atītenapi anāgatenapi samannāgatā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ. Te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti. 『『Aṭṭhavimokkhajhāyī』』tiādi pana lābhībhāvassa sādhakaṃ, na samannāgatabhāvassāti.

Atītānāgatasamannāgatakathāvaṇṇanā.

Navamo vaggo.

  1. Dasamavaggo

  2. Nirodhakathāvaṇṇanā

571-572. Idāni nirodhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『upapattesiyanti saṅkhaṃ gatassa bhavaṅgacittassa bhaṅgakkhaṇena saheva kiriyāti saṅkhaṃ gatā kusalā vā akusalā vā cattāro khandhā cittasamuṭṭhānarūpañcāti pañcakkhandhā uppajjanti. Tesu hi anuppannesu bhavaṅge niruddhe santativicchedo bhaveyyā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya upapattesiyeti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha upapattesiyeti catūsupi padesu bahuvacanabhummatthe ekavacanabhummaṃ. Upapattesiyesu pañcasu khandhesu aniruddhesūti ayañhettha attho. Dasannanti upapattesiyakhandhānañca kiriyakhandhānañca vasena vuttaṃ. Tattha paṭhamapañhe khandhalakkhaṇavasena kiriyavasena ca pañceva nāma te khandhāti paṭikkhipati. Dutiyapañhe purimapacchimavasena upapattesiyakiriyavasena ca nānattaṃ sandhāya paṭijānāti. Dvinnaṃ pana phassānaṃ cittānañca samodhānaṃ puṭṭho suttalesābhāvena paṭikkhipati.

Kiriyā cattāroti rūpena vinā kusalā akusalā vā cattāro gahitā. Kiriyāñāṇanti paravādinā cakkhuviññāṇasamaṅgikkhaṇe arahato anuññātaṃ anārammaṇañāṇaṃ. Niruddhe maggo uppajjatīti pucchā paravādissa, aniruddhe anuppajjanato paṭiññā sakavādissa. Mato maggaṃ bhāvetīti chalena pucchā paravādissa. Yasmā pana paṭisandhito yāva cuticittā satto jīvatiyeva nāma, tasmā sakavādī na hevanti paṭikkhipati.

Nirodhakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃmaggotikathāvaṇṇanā

573-575. Idāni rūpaṃ maggotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sammāvācākammantājīvā rūpa』』nti laddhi, seyyathāpi mahisāsakasammitiyamahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya maggasamaṅgissāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te sammāvācādayo rūpaṃ, na viratiyo, yathā sammādiṭṭhādimaggo sārammaṇādisabhāvo, evaṃ tampi rūpaṃ siyā』』ti codetuṃ sārammaṇotiādimāha. Tattha paṭikkhepo ca paṭiññā ca paravādino laddhianurūpena veditabbā. Sesamettha uttānatthamevāti.

Rūpaṃ maggotikathāvaṇṇanā.

  1. Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathāvaṇṇanā

  2. Idāni pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hotī』』ti suttaṃ nissāya 『『pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā』』ti laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace tassa maggabhāvanā atthi, pañcaviññāṇagatikena vā maggena, maggagatikehi vā pañcaviññāṇehi bhavitabbaṃ, na ca tāni maggagatikāni anibbānārammaṇattā alokuttarattā ca, na maggo pañcaviññāṇagatiko tesaṃ lakkhaṇena asaṅgahitattā』』ti codetuṃ nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukātiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi pañcaviññāṇasamaṅgissa maggabhāvanā siyā, yena manoviññāṇena maggo sampayutto, tampi pañcaviññāṇasamaṅgissa siyā. Evaṃ sante yadidaṃ 『『pañcaviññāṇā uppannavatthukā』』tiādi lakkhaṇaṃ vuttaṃ, taṃ evaṃ avatvā 『『cha viññāṇā』』ti vattabbaṃ siyā. Tathā pana avatvā 『『pañcaviññāṇā』』tveva vuttaṃ, tasmā na vatabbaṃ 『『pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā』』ti. Yasmā cettha ayameva adhippāyo, tasmā sakavādī taṃ lakkhaṇaṃ paravādiṃ sampaṭicchāpetvā no ca vata re vattabbe pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti āha.

Aparo nayo – pañcaviññāṇā uppannavatthukā, maggo avatthukopi hoti. Te ca uppannārammaṇā, maggo navattabbārammaṇo. Te purejātavatthukāva maggo avatthukopi. Te purejātārammaṇā, maggo apurejātārammaṇo. Te ajjhattikavatthukāva maggo avatthukopi hoti. Te ca rūpādivasena bāhirārammaṇā, maggo nibbānārammaṇo. Te aniruddhaṃ vatthuṃ nissayaṃ katvā pavattanato asambhinnavatthukā, maggo avatthukopi. Te aniruddhāneva rūpādīni ārabbha pavattanato asambhinnārammaṇā, maggo nibbānārammaṇo. Te nānāvatthukā, maggo avatthuko vā ekavatthuko vā. Te nānārammaṇā maggo ekārammaṇo. Te attano attanova rūpādigocare pavattanato na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, maggo rūpādīsu ekampi gocaraṃ na karoti. Te kiriyamanodhātuṃ purecārikaṃ katvā uppajjanato na asamannāhārā na amanasikārā uppajjanti, maggo nirāvajjanova. Te sampaṭicchanādīhi vokiṇṇā uppajjanti, maggassa vokāroyeva natthi. Te aññamaññaṃ pubbacarimabhāvena uppajjanti, maggassa tehi saddhiṃ purimapacchimatāva natthi, tesaṃ anuppattikāle tikkhavipassanāsamaye, tesaṃ anuppattidese āruppepi ca uppajjanato. Te sampaṭicchanādīhi antaritattā na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, maggassa sampaṭicchanādīhi antaritabhāvova natthi. Tesaṃ aññatra abhinipātā ābhogamattampi kiccaṃ natthi, maggassa kilesasamugghātanaṃ kiccanti. Yasmā cettha ayampi adhippāyo, tasmā sakavādī imehākārehi paravādiṃ maggassa apañcaviññāṇagatikabhāvaṃ sampaṭicchāpetvā no ca vata re vattabbe pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti āha.

577.Suññataṃ ārabbhāti 『『yathā lokuttaramaggo suññataṃ nibbānaṃ ārabbha, lokiyo suddhasaṅkhārapuñjaṃ ārabbha uppajjati, kiṃ te evaṃ cakkhuviññāṇa』』nti pucchati. Itaro 『『cakkhuñca paṭicca rūpe cā』』ti vacanato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho 『『na nimittaggāhī』』ti vacanato yaṃ tattha animittaṃ, tadeva suññatanti sandhāya paṭijānāti. Cakkhuñca paṭiccāti pañhadvayepi eseva nayo.

578-579.Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbhāti ettha ayamadhippāyo – manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇañca atītānāgatampi ārabbha uppajjati, kiṃ te evaṃ cakkhuviññāṇampīti. Phassaṃ ārabbhātiādīsupi eseva nayo. Cakkhunārūpaṃ disvā na nimittaggāhīti ettha javanakkhaṇe na nimittaggāhitā vuttā, na cakkhuviññāṇakkhaṇe. Tasmā lokiyamaggampi sandhāyetaṃ asādhakanti.

Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathāvaṇṇanā.

  1. Pañcaviññāṇā kusalāpītikathāvaṇṇanā

580-583. Idāni pañcaviññāṇā kusalāpītikathā nāma hoti. Sā heṭṭhā vuttanayeneva atthato veditabbāti.

Pañcaviññāṇā kusalāpītikathāvaṇṇanā.

  1. Pañcaviññāṇā sābhogātikathāvaṇṇanā

584-586. Idāni pañcaviññāṇā sābhogātikathā nāma hoti. Tattha ābhogo nāma kusalākusalavasena hoti satthārā ca 『『cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti, na nimittaggāhī hotī』』tiādi vuttaṃ, taṃ ayoniso gahetvā 『『pañcaviññāṇā sābhogā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha purimakathāsadisamevāti.

Pañcaviññāṇā sābhogātikathāvaṇṇanā.

  1. Dvīhi sīlehītikathāvaṇṇanā

587-589. Idāni dvīhi sīlehītikathā nāma hoti. Tattha 『『sīle patiṭṭhāya naro sapañño』』tiādivacanato (saṃ. ni. 1.23) yasmā lokiyena sīlena sīlavā lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti, tasmā 『『purimena ca lokiyena maggakkhaṇe lokuttarena cāti dvīhi sīlehi samannāgato nāma hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃyeva, te sandhāya maggasamaṅgīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi so ekakkhaṇe lokiyalokuttarehi dvīhi sīlehi samannāgato, dvīhi phassādīhipi tena samannāgatena bhavitabba』』nti codetuṃ dvīhi phassehītiādimāha. Itaro tathārūpaṃ nayaṃ apassanto paṭikkhipati. Lokiyena ca lokuttarena cāti pañhe pubbe samādinnañca maggakkhaṇe uppannasammāvācādīni ca sandhāya paṭijānāti.

Lokiye sīle niruddheti pucchā paravādissa, khaṇabhaṅganirodhaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Itaro pana taṃ vītikkamaṃ viya sallakkhento dussīlotiādimāha. Laddhipatiṭṭhāpanaṃ panassa pubbe abhinnasīlataṃyeva dīpeti, na dvīhi samannāgatataṃ. Tasmā appatiṭṭhitāva laddhīti.

Dvīhi sīlehītikathāvaṇṇanā.

  1. Sīlaṃ acetasikantikathāvaṇṇanā

590-594. Idāni sīlaṃ acetasikantikathā nāma hoti. Tattha yasmā sīle uppajjitvā niruddhepi samādānahetuko sīlopacayo nāma atthi, yena so sīlavāyeva nāma hoti, tasmā 『『sīlaṃ acetasika』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha 『『dānaṃ acetasika』』ntikathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Laddhipatiṭṭhāpanampi ayoniso gahitattā appatiṭṭhāpanamevāti.

Sīlaṃ acetasikantikathāvaṇṇanā.

  1. Sīlaṃ na cittānuparivattītikathāvaṇṇanā

595-597. Idāni sīlaṃ na cittānuparivattītikathā nāma hoti. Tattha na cittānuparivattīti bhāsantarameva nānaṃ, sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Sīlaṃ na cittānuparivattītikathāvaṇṇanā.

  1. Samādānahetukathāvaṇṇanā

598-600. Idāni samādānahetukathā nāma hoti. Tattha 『『ārāmaropā』』ti gāthāya atthaṃ ayoniso gahetvā 『『sadā puññaṃ pavaḍḍhatī』』ti vacanato 『『samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, cittavippayuttaṃ sīlopacayaṃ sandhāya paṭiññā paravādissa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Samādānahetukathāvaṇṇanā.

  1. Viññatti sīlantikathāvaṇṇanā

601-602. Idāni viññatti sīlantikathā nāma hoti. Tattha kāyaviññatti kāyakammaṃ, vacīviññatti vacīkammanti gahitattā 『『viññatti sīla』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānañceva sammitiyānañca; te sandhāya viññattīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā sīlaṃ nāma virati, na rūpadhammo, tasmā tenatthena codetuṃ pāṇātipātā veramaṇītiādimāha. Abhivādanaṃ sīlantiādi yathārūpaṃ viññattiṃ so 『『sīla』』nti maññati taṃ uddharitvā dassetuṃ vuttaṃ. Yasmā pana sā virati na hoti, tasmā puna pāṇātipātātiādimāha. Laddhi panassa chalena patiṭṭhitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Viññatti sīlantikathāvaṇṇanā.

  1. Aviññatti dussīlyantikathāvaṇṇanā

603-604. Idāni aviññatti dussīlyantikathā nāma hoti. Tattha cittavippayuttaṃ apuññūpacayañceva āṇattiyā ca pāṇātipātādīsu aṅgapāripūriṃ sandhāya 『『aviññatti dussīlya』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace sā dussīlyaṃ, pāṇātipātādīsu aññatarā siyā』』ti codetuṃ pāṇātipātotiādimāha. Pāpakammaṃ samādiyitvāti 『『asukaṃ nāma ghātessāmi, asukaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmī』』ti evaṃ pāpasamādānaṃ katvā. Ubho vaḍḍhantīti puṭṭho dānakkhaṇe pāpassa anuppattiṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho cittavippayuttaṃ pāpūpacayaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha paribhogamayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Laddhipatiṭṭhāpanampissa pāpasamādinnapubbabhāgameva sādheti; na aviññattiyā dussīlabhāvanti.

Aviññatti dussīlyantikathāvaṇṇanā.

Dasamo vaggo.

Dutiyapaṇṇāsako samatto.

  1. Ekādasamavaggo

1-3. Tissopi anusayakathāvaṇṇanā

605-613. Idāni anusayā abyākatā, ahetukā, cittavippayuttāti tissopi anusayakathā nāma honti. Tattha yasmā puthujjano kusalābyākate citte vattamāne 『『sānusayo』』ti vattabbo, yo cassa tasmiṃ khaṇe hetu, na tena hetunā anusayā sahetukā, na tena cittena sampayuttā, tasmā 『『te abyākatā, ahetukā, cittavippayuttā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānañceva sammitiyānañca; te sandhāya tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā sakkā pāḷimaggeneva jānitunti, tasmā na vitthāritanti.

Tissopi anusayakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇakathāvaṇṇanā

614-615. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha maggañāṇena aññāṇe vigatepi puna cakkhuviññāṇādivasena ñāṇavippayuttacitte vattamāne yasmā taṃ maggacittaṃ na pavattati, tasmā 『『na vattabbaṃ ñāṇī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi aññāṇe vigate 『ñāṇī』ti paññatti na siyā, rāgādīsu vigatesu vītarāgādipaññattipi na siyāti puggalapaññattiyaṃ akovidosī』』ti codetuṃ rāge vigatetiādimāha. Itaro tesu vigatesu sarāgādibhāve yuttiṃ apassanto paṭikkhipati. Pariyosāne yasmā ñāṇapaṭilābhena so ñāṇīti vattabbataṃ arahati, tasmā na hevanti paṭikkhepo sakavādissāti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā

616-617. Idāni ñāṇaṃ cittavippayuttantikathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā cakkhuviññāṇādisamaṅgī paṭiladdhaṃ maggañāṇaṃ sandhāya 『『ñāṇī』』ti vuccati, na cassa taṃ tena cittena sampayuttaṃ, tasmā 『『ñāṇaṃ cittavippayutta』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te ñāṇaṃ cittavippayuttaṃ cittavippayuttesu rūpādīsu aññataraṃ siyā』』ti codetuṃ rūpantiādimāha. Itaro paṭikkhipati. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Pariyosāne pana paññavāti puṭṭho paṭilābhavasena taṃ pavattiṃ icchati, tasmā paṭijānātīti.

Ñāṇaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā.

  1. Idaṃ dukkhantikathāvaṇṇanā

618-820. Idāni idaṃ dukkhantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『lokuttaramaggakkhaṇe yogāvacaro idaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsati, evamassa idaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsato ca idaṃ dukkhanti ñāṇaṃ pavattatī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, maggakkhaṇe tathā vācābhāsanaṃ ñāṇappavattiñca sandhāya paṭiññā itarassa. Yasmā pana so sesasaccapaṭisaṃyuttaṃ vācaṃ puthujjanova bhāsati , na ca tassa tathā ñāṇappavattīti icchati, tasmā samudayādipañhesu paṭikkhipati. Rūpaṃ aniccantiādi dukkhapariyāyadassanavasena vuttaṃ. Itaro pana sakasamaye tādisaṃ vohāraṃ apassanto paṭikkhipati. Iti ca danti cātiādi yadi tassa dukkhe ñāṇaṃ pavattati, i-kāra daṃ-kāra du-kāra kha-kāresu paṭipāṭiyā catūhi ñāṇehi pavattitabbanti dassetuṃ vuttaṃ. Itaro pana tathā na icchati, tasmā paṭikkhipati.

Idaṃ dukkhantikathāvaṇṇanā.

  1. Iddhibalakathāvaṇṇanā

621-624. Idāni iddhibalakathā nāma hoti. Tattha iddhipādabhāvanānisaṃsassa atthaṃ ayoniso gahetvā 『『iddhibalena samannāgato kappaṃ tiṭṭheyyā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya iddhibalena samannāgato kappaṃ tiṭṭheyyāti pucchā sakavādissa. Tattha kappo nāma mahākappo, kappekadeso, āyukappoti tividho. 『『Cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyānī』』ti (a. ni. 4.156) ettha hi mahākappova kappoti vutto. 『『Brahmakāyikānaṃ devānaṃ kappo āyuppamāṇa』』nti (a. ni. 4.123) ettha kappekadesā. 『『Kappaṃ nirayamhi paccati, kappaṃ saggamhi modatī』』ti (cūḷava. 354) ettha āyukappo. Āyukappanaṃ āyuvidhānaṃ kammassa vipākavasena vā vassagaṇanāya vā āyuparicchedoti attho. Tesu mahākappaṃ sandhāya pucchati, itaro paṭijānāti.

Atha naṃ sakavādī 『『sace te iddhibalena samannāgato, 『yo ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo』ti (saṃ. ni. 2.143) evaṃ paricchinnā āyukappā uddhaṃ mahākappaṃ vā mahākappekadesaṃ vā jīveyya iddhimayikenassa āyunā bhavitabba』』nti codetuṃ iddhimayiko so āyūtiādimāha. Itaro 『『jīvitindriyaṃ nāma iddhimayikaṃ natthi, kammasamuṭṭhānamevā』』ti vuttattā paṭikkhipati. Ko panettha iddhimato viseso, nanu aniddhimāpi āyukappaṃ tiṭṭheyyāti? Ayaṃ viseso – iddhimā hi yāvatāyukaṃ jīvitappavattiyā antarāyakare dhamme iddhibalena paṭibāhitvā antarā akālamaraṇaṃ nivāretuṃ sakkoti, aniddhimato etaṃ balaṃ natthi. Ayametesaṃ viseso.

Atītaṃ anāgatanti idaṃ avisesena kappaṃ tiṭṭheyyāti paṭiññātattā codeti. Dve kappetiādi 『『yadi iddhimā jīvitaparicchedaṃ atikkamituṃ sakkoti, na kevalaṃ ekaṃ anekepi kappe tiṭṭheyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Uppanno phassotiādi na sabbaṃ iddhiyā labbhati, iddhiyā avisayopi atthīti dassetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthamevāti.

Iddhibalakathāvaṇṇanā.

  1. Samādhikathāvaṇṇanā

625-626. Idāni samādhikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ekacittakkhaṇe uppannāpi ekaggatā samādhānaṭṭhena samādhīti aggahetvā 『『satta rattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedī viharitu』』ntiādivacanaṃ (ma. ni. 1.180) nissāya 『『cittasantati samādhī』』ti laddhi, seyyathāpi sabbatthivādānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya cittasantatīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi cittasantati samādhi, cittasantati nāma atītāpi atthi, anāgatāpi atthi. Na hi ekaṃ paccuppannacittameva cittasantati nāma hoti, kiṃ te sabbāpi sā samādhī』』ti codetuṃ atītātiādimāha, itaro tathā anicchanto paṭikkhipati.

Nanuatītaṃ niruddhantiādi 『『cittasantatiyaṃ paccuppannameva cittaṃ kiccakaraṃ, atītānāgataṃ niruddhattā anuppannattā ca natthi, kathaṃ taṃ samādhi nāma hotī』』ti dassetuṃ vuttaṃ. Ekacittakkhaṇikoti pucchā paravādissa. Tato yā sakasamaye 『『samādhiṃ, bhikkhave, bhāvethā』』tiādīsu paccuppannakusalacittasampayuttā ekaggatā samādhīti vuttā, taṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Cakkhuviññāṇasamaṅgītiādi 『『ekacittakkhaṇiko』』ti vacanamattaṃ gahetvā chalena vuttaṃ, teneva sakavādinā paṭikkhittaṃ. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ purimapacchimavasena pavattamānassa samādhissa abbokiṇṇataṃ sādheti, na santatiyā samādhibhāvaṃ, tasmā asādhakanti.

Samādhikathāvaṇṇanā.

  1. Dhammaṭṭhitatākathāvaṇṇanā

  2. Idāni dhammaṭṭhitatākathā nāma hoti. Tattha 『『ṭhitāva sā dhātū』』ti vacanaṃ nissāya 『『paṭiccasamuppādasaṅkhātā dhammaṭṭhitatā nāma ekā atthi, sā ca parinipphannā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi parinipphannānaṃ avijjādīnaṃ aññā dhammaṭṭhitatā nāma parinipphannā atthi, tāyapi ca te dhammaṭṭhitatāya aññā ṭhitatā parinipphannā āpajjatī』』ti codetuṃ tāya ṭhitatātiādimāha. Paravādī evarūpāya laddhiyā abhāvena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anantarapaccayatañceva aññamaññapaccayatañca sandhāya paṭijānāti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Dhammaṭṭhitatākathāvaṇṇanā.

  1. Aniccatākathāvaṇṇanā

  2. Idāni aniccatākathā nāma hoti. Tattha 『『aniccānaṃ rūpādīnaṃ aniccatāpi rūpādayo viya parinipphannā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te rūpādayo viya aniccatā parinipphannā, tassāpi aññāya parinipphannāya aniccatāya bhavitabba』』nti codetuṃ tāya aniccatāyātiādimāha. Itaro dvinnaṃ aniccatāya ekato abhāvena paṭikkhipitvā puna yasmā sā aniccatā niccā na hoti, teneva aniccena saddhiṃ antaradhāyati, tasmā paṭijānāti. Athassa sakavādī lesokāsaṃ adatvā yā tena dutiyā aniccatā paṭiññātā , tāyapi tato parāyapīti paramparavasena anupacchedadosaṃ āropento tāya tāyevātiādimāha. Jarā parinipphannātiādi yasmā uppannassa jarāmaraṇato aññā aniccatā nāma natthi, tasmā aniccatāvibhāgānuyuñjanavasena vuttaṃ. Tatrāpi paravādino purimanayeneva paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbo.

629.Rūpaṃ parinipphannantiādi yesaṃ sā aniccatā, tehi saddhiṃ saṃsandanatthaṃ vuttaṃ. Tattha 『『yathā parinipphannānaṃ rūpādīnaṃ aniccatājarāmaraṇāni atthi, evaṃ parinipphannānaṃ aniccatādīnaṃ tāni natthī』』ti maññamāno ekantena paṭikkhipatiyevāti.

Aniccatākathāvaṇṇanā.

Ekādasamo vaggo.

  1. Dvādasamavaggo

  2. Saṃvaro kammantikathāvaṇṇanā

630-632. Idāni saṃvaro kammantikathā nāma hoti. Tattha 『『cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti, na nimittaggāhī hotī』』ti suttaṃ nissāya 『『saṃvaropi asaṃvaropi kamma』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Atha naṃ yā sakasamaye cetanā 『『kamma』』nti vuttā yathā sā kāyavacīmanodvāresu pavattamānā kāyakammādināmaṃ labhati, tathā 『『yadi te saṃvaro kammaṃ, sopi cakkhundriyādīsu pavattamāno cakkhukammādināmaṃ labheyyā』』ti codetuṃ cakkhundriyasaṃvaro cakkhukammantiādimāha. Itaro tādisaṃ suttapadaṃ apassanto catūsu dvāresu paṭikkhipitvā pañcame kāyadvāre pasādakāyaṃ sandhāya paṭikkhipati, viññattikāyaṃ sandhāya paṭijānāti. So hi pasādakāyampi viññattikāyampi kāyindriyantveva icchati. Manodvārepi vipākadvāraṃ sandhāya paṭikkhipati, kammadvāraṃ sandhāya paṭijānāti. Asaṃvarepi eseva nayo. 『『Cakkhunā rūpaṃ disvā』』ti suttaṃ tesu dvāresu saṃvarāsaṃvarameva dīpeti, na tassa kammabhāvaṃ, tasmā asādhakanti.

Saṃvaro kammantikathāvaṇṇanā.

  1. Kammakathāvaṇṇanā

633-635. Idāni kammakathā nāma hoti. Tattha 『『nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammāna』』nti (a. ni. 10.217) suttapadaṃ nissāya 『『sabbaṃ kammaṃ savipāka』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; tesaṃ 『『cetanāhaṃ, bhikkhave, kammaṃ vadāmī』』ti (a. ni. 6.63) satthārā avisesena cetanā 『『kamma』』nti vuttā; sā ca kusalākusalāva savipākā, abyākatā avipākāti imaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ sabbaṃ kammanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna sabbā cetanāti pañhesu abyākataṃ sandhāya paṭikkhepo, kusalākusale sandhāya paṭiññā veditabbā . Vipākābyākatātiādi savipākāvipākacetanaṃ sarūpena dassetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva. 『『Nāhaṃ, bhikkhave』』ti suttaṃ sati paccaye diṭṭhadhammādīsu vipākapaṭisaṃvedanaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā asādhakanti.

Kammakathāvaṇṇanā.

  1. Saddo vipākotikathāvaṇṇanā

636-637. Idāni saddo vipākotikathā nāma hoti. Tattha 『『so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā brahmassaro hotī』』tiādīni (dī. ni. 3.236) ayoniso gahetvā 『『saddo vipāko』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; tesaṃ 『『kammasamuṭṭhānā arūpadhammāva vipākāti nāmaṃ labhanti. Rūpadhammesu panāyaṃ vohāro natthī』』ti dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sukhavedanīyotiādi 『『vipāko nāma evarūpo hotī』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. 『『So tassa kammassā』』ti suttaṃ lakkhaṇapaṭilābhadassanatthaṃ vuttaṃ. Mahāpuriso hi kammassa katattā suciparivāropi hoti, na ca parivāro vipāko, tasmā asādhakametanti.

Saddo vipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Saḷāyatanakathāvaṇṇanā

638-640. Idāni saḷāyatanakathā nāma hoti. Tattha yasmā saḷāyatanaṃ kammassa katattā uppannaṃ, tasmā 『『vipāko』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya cakkhāyatanaṃ vipākoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Saḷāyatanaṃ vipākoti ettha manāyatanaṃ siyā vipāko. Sesāni kevalaṃ kammasamuṭṭhānāni, na vipāko. Tasmā asādhakametanti.

Saḷāyatanakathāvaṇṇanā.

  1. Sattakkhattuparamakathāvaṇṇanā

541-545. Idāni sattakkhattuparamakathā nāma hoti, tattha yasmā 『『sattakkhattuparamo』』ti vuttaṃ, tasmā 『『sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāya niyato』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ ṭhapetvā 『『ariyamaggaṃ añño tassa niyamo natthi, yena so sattakkhattuparamatāya niyato bhaveyyā』』ti imaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Mātā jīvitātiādīsu ayamadhippāyo – dve niyāmā sammattaniyāmo ca micchattaniyāmo ca. Sammattaniyāmo ariyamaggo. So avinipātadhammatañceva phaluppattiñca niyameti. Micchattaniyāmo ānantariyakammaṃ. Taṃ anantarā nirayūpapattiṃ niyameti. Tattha sattakkhattuparamo sotāpattimaggena avinipātadhammatāya ca phaluppattiyā ca niyamito. Sesamagganiyāmo panassa natthi anadhigatattā, ānantariyampi kātuṃ so abhabbo. Tvaṃ panassa niyāmaṃ icchasi, tena taṃ vadāma – 『『kiṃ te so iminā micchattaniyāmena niyamito』』ti.

Abhabbo antarāti pañhesu ānantariyābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, sattakkhattuparamaṃ sandhāya paṭijānāti. Atthi so niyāmoti pañhe sattakkhattuparamatāya niyāmaṃ apassanto paṭikkhipati. Atthi te satipaṭṭhānātiādi niyāmasaṅkhāte maggadhamme dassetuṃ vuttaṃ. Tassa pana puna paṭhamamaggānuppattito tepi natthi, tasmā paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthameva. Nanu so sattakkhattuparamoti ettha bhagavā 『『ayaṃ puggalo ettake bhave sandhāvitvā parinibbāyissati, ayaṃ ettake』』ti attano ñāṇabalena byākaroti, na bhavaniyāmaṃ nāma kiñci tena sattakkhattuparamo, kolaṃkolo, ekabījī vāti vuttaṃ, tasmā asādhakametanti.

Sattakkhattuparamakathāvaṇṇanā.

646-647. Kolaṃkolaekabījikathāyopi imināvupāyena veditabbā.

Kolaṃkolaekabījikathāvaṇṇanā.

  1. Jīvitāvoropanakathāvaṇṇanā

648-649. Idāni jīvitāvoropanakathā nāma hoti. Tattha yasmā dosasampayuttena cittena pāṇātipāto hoti, doso ca diṭṭhisampannassa appahīno, tasmā 『『diṭṭhisampanno sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya diṭṭhisampannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sañcicca mātarantiādipañhesu pana 『『aṭṭhānametaṃ anavakāso』』ti suttabhayena paṭikkhipati. Satthari agāravotiādi satthārādīsu sagāravassa sikkhāpadassa vītikkamābhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana akusalavasena tassa agāravo nāma natthīti paṭikkhipitvā sagāravabhāvañca sampaṭicchitvā puna agāravoti puṭṭho tesu tesu kiccesu pasutatāya vikkhittānaṃ asatiyā amanasikārena cetiye abhivādanapadakkhiṇakaraṇābhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Puna ohadeyyātiādinā nayena puṭṭho tādisāya kiriyāya sañcicca akaraṇato paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Jīvitāvoropanakathāvaṇṇanā.

  1. Duggatikathāvaṇṇanā

650-652. Idāni duggatikathā nāma hoti. Tattha ye duggatiñca duggatisattānaṃ rūpādiārammaṇaṃ taṇhañcāti ubhayampi duggatīti gahetvā puna tathā avibhajitvā aviseseneva 『『diṭṭhisampannassa pahīnā duggatī』』ti vadanti, seyyathāpi uttarāpathakā; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āpāyike rūpe rajjeyyātiādi paravādino laddhiyā diṭṭhisampannassa duggati appahīnā, tassa vasena codetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva. Nirayaṃ upapajjeyyātiādi duggatipahānameva duggatigāminitaṇhāpahānaṃ vā dīpeti, na duggatisattānaṃ rūpādiārammaṇāya taṇhāya pahānaṃ, tasmā asādhakanti.

Duggatikathāvaṇṇanā.

  1. Sattamabhavikakathāyapi eseva nayoti.

Dvādasamo vaggo.

  1. Terasamavaggo

  2. Kappaṭṭhakathāvaṇṇanā

654-657. Idāni kappaṭṭhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī』』ti 『『sakalampi kappaṃ saṅghabhedako niraye tiṭṭhatī』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikānaṃ; te sandhāya kappaṭṭhoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Buddho ca loketi idaṃ vinā buddhuppādena saṅghabhedassa abhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Kappo ca saṇṭhāti saṅgho ca bhijjatītiādi 『『yadi so sakalaṃ kappaṃ tiṭṭhati, saṇṭhahanato paṭṭhāya taṃ kammaṃ katvā tattha uppajjitvā tiṭṭheyyā』』ti dassetuṃ vuttaṃ. Atītantiādi heṭṭhā vuttādhippāyameva. Kappaṭṭho iddhimāti pañhe bhāvanāmayaṃ sandhāya paṭikkhipati, parasamaye panassa jātimayaṃ iddhiṃ icchanti, taṃ sandhāya paṭijānāti. Chandiddhipādotiādi 『『jātimayāya iddhiyā iddhimāti laddhimattametaṃ, kiṃ tena, yadi panassa iddhi atthi, iminā nayena iddhipādā bhāvitā bhaveyyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Āpāyiko nerayikoti suttaṃ yaṃ so ekaṃ kappaṃ asītibhāge katvā tato ekabhāgamattaṃ kālaṃ tiṭṭheyya, taṃ āyukappaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā asādhakanti.

Kappaṭṭhakathāvaṇṇanā.

  1. Kusalapaṭilābhakathāvaṇṇanā

658-659. Idāni kusalapaṭilābhakathā nāma hoti. Tattha kappaṭṭho sakasamaye kāmāvacarakusalameva paṭilabhati. Yena pana taṃ upapattiṃ paṭibāheyya, taṃ mahaggataṃ lokuttaraṃ vā na paṭilabhati. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ akatvā aviseseneva 『『so kusalacittaṃ na paṭilabhatī』』ti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ vibhāgadassanena taṃ laddhiṃ bhindituṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Kusalapaṭilābhakathāvaṇṇanā.

  1. Anantarāpayuttakathāvaṇṇanā

660-662. Idāni anantarāpayuttakathā nāma hoti. Tattha anantarāpayutto nāma yena khandhabhedato anantarā vipākadāyakaṃ mātughātādi ānantariyakammaṃ āṇattaṃ. Tattha yassa niyatāya āṇattiyā āṇatto taṃ kammaṃ karissati, so atthasādhikāya cetanāya uppāditattā micchattaniyato hoti, abhabbo sammattaniyāmaṃ okkamituṃ. Yassa aniyatāya āṇattiyā āṇatto taṃ kammaṃ karissati, so atthasādhikāya cetanāya anuppāditattā na micchattaniyato, bhabbo sammattaniyāmaṃ okkamitunti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yesaṃ pana 『『aniyatāyapi āṇattiyā abhabboyeva sammattaniyāmaṃ okkamitu』』nti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ sakavādī pubbapakkhaṃ datvā anantarāpayuttoti paravādinā attānaṃ pucchāpeti. Tenettha paṭhamapucchā paravādissa, atthasādhikacetanāya abhāvaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Tato paravādī mātughātādikammassa āṇattattāva 『『so micchattaniyato』』ti maññati. Tasmā micchattaniyāmañcāti pañhaṃ pucchati. Sakavādī pana ekassa puggalassa dvinnaṃ niyāmānaṃ anokkantimattameva sandhāya na hevanti paṭikkhipati.

Nanu taṃ kammanti mātughātādikammaṃ. Tattha aniyatāṇattiṃ sandhāya 『『āmantā』』ti paṭiññā sakavādissa. Aniyatampi hi āṇattiṃ payojetvā ṭhitassa 『『ananucchavikaṃ mayā kata』』nti kukkuccaṃ uppajjateva, vippaṭisāro jāyateva. Hañcītiādi kukkuccuppattimattaṃ gahetvā paravādinā laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ vuttaṃ.

  1. Idāni yassa aniyatāṇattikassāpi anantarāpayuttassa paravādinā sammattaniyāmokkamanaṃ paṭisiddhaṃ, tameva puggalaṃ gahetvā anantarāpayuttopuggalo abhabboti pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī 『『abhabbo nāma mātughātādikammānaṃ kārako, kiṃ te tena tāni kammāni katānī』』ti codetuṃ mātā jīvitā voropitātiādimāha. Itaro tesaṃ vatthūnaṃ arogatāya tathārūpaṃ kiriyaṃ apassanto 『『na heva』』nti paṭikkhipati.

Taṃ kammaṃ paṭisaṃharitvāti aniyatāṇattikammaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi 『『mā kho mayā āṇattaṃ ākāsī』』ti āṇattaṃ nivārentena paṭisaṃhaṭaṃ nāma hoti. Paṭisaṃhaṭattāyeva cettha kukkuccaṃ paṭivinoditaṃ, vippaṭisāro paṭivinīto nāma hoti. Evaṃ santepi panettha purimāṇattiyāyeva niyatabhāvaṃ maññamāno paravādī 『『āmantā』』ti paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī tassa kammassa paṭisaṃhaṭabhāvaṃ sampaṭicchāpetvā attano laddhiṃ patiṭṭhāpetvā hañcītiādimāha.

  1. Puna anantarāpayuttoti pariyosānapañhe paṭhamapañhe viya pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Nanu taṃ kammanti anuyogo paravādissa, paṭisaṃhaṭakālato pubbe payuttakālaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Payuttapubbatāmattaṃ gahetvā aniyatāṇattivasena hañcīti laddhipatiṭṭhāpanaṃ paravādissa. Ayaṃ pana laddhi ayoniso patiṭṭhitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Anantarāpayuttakathāvaṇṇanā.

  1. Niyatassa niyāmakathāvaṇṇanā

663-664. Idāni niyatassa niyāmakathā nāma hoti. Tattha duvidho niyāmo – micchattaniyāmo ca ānantariyakammaṃ, sammattaniyāmo ca ariyamaggo. Ime dve niyāme ṭhapetvā añño niyāmo nāma natthi. Sabbepi hi sesā tebhūmakadhammā aniyatā nāma. Tehi samannāgatopi aniyatoyeva. Buddhehi pana attano ñāṇabalena 『『ayaṃ satto anāgate bodhiṃ pāpuṇissatī』』ti byākato bodhisatto puññussadattā niyatoti vuccati. Iti imaṃ vohāramattaṃ gahetvā 『『pacchimabhaviko bodhisatto tāya jātiyā bhabbo dhammaṃ abhisametu』』nti adhippāyena 『『niyato niyāmaṃ okkamatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Micchattaniyatotiādi aññena niyāmena niyatassa aññaniyāmābhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Pubbe maggaṃ bhāvetvātiādi niyāmappabhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Satipaṭṭhānantiādi ekasmimpi niyāme dhammappabhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Bhabbo bodhisattoti vacanaṃ kevalaṃ bodhisattassa bhabbataṃ dīpeti, na niyatassa niyāmokkamanaṃ, tasmā asādhakaṃ. So hi pubbe ekenapi niyatadhammena aniyato bodhimūle saccadassanena niyāmaṃ okkantoti.

Niyatassa niyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Nivutakathāvaṇṇanā

665-667. Idāni nivutakathā nāma hoti. Tattha suddhassa suddhakiccābhāvato nīvaraṇehi nivuto ophuṭo pariyonaddho ca nīvaraṇaṃ jahatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya nivutotipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Ratto rāgantiādi nivutassa nīvaraṇajahane dosadassanatthaṃ vuttaṃ. Parisuddhe pariyodātetiādi vikkhambhanavisuddhiyā visuddhassa samucchedavisuddhidassanatthaṃ vuttaṃ. Tassa evaṃ jānatotiādi jānato passato āsavakkhayaṃ dīpeti, na nivutassa nīvaraṇajahanaṃ, tasmā asādhakanti.

Nivutakathāvaṇṇanā.

  1. Sammukhībhūtakathāvaṇṇanā

668-670. Idāni sammukhībhūtakathā nāma hoti. Tattha sammukhībhūtoti saṃyojanānaṃ sammukhībhāvaṃ tehi samaṅgībhāvaṃ upagato. Sesamettha nivutakathāsadisamevāti.

Sammukhībhūtakathāvaṇṇanā.

  1. Samāpanno assādetītikathāvaṇṇanā

671-673. Idāni samāpanno assādetītikathā nāma hoti. Tattha 『『paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, so tadassādetī』』tiādivacanaṃ (a. ni. 4.123) nissāya 『『samāpanno assādeti, sā cassa jhānanikanti jhānārammaṇā hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya samāpannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Taṃ jhānaṃ tassa jhānassa ārammaṇanti pañhesu tasseva tadārammaṇataṃ apassanto suttavirodhabhayena paṭikkhipati, 『『tadassādetī』』tivacanamattena paṭijānāti. So tadassādetīti suttaṃ jhānalābhino jhānā vuṭṭhāya jhānassādaṃ sādheti, na antosamāpattiyaṃyeva jhānanikantiyā jhānārammaṇataṃ, tasmā asādhakanti.

Samāpanno assādetītikathāvaṇṇanā.

  1. Asātarāgakathāvaṇṇanā

  2. Idāni asātarāgakathā nāma hoti. Tattha 『『yaṃkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadatī』』ti (ma. ni. 1.409) sutte diṭṭhābhinandanavasena vuttaṃ. 『『Abhinandatī』』tivacanaṃ nissāya 『『dukkhavedanāyapi rāgassādavasena abhinandanā hoti. Tasmā atthi asātarāgo』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya atthi asātarāgoti pucchā sakavādissa. Tattha asātarāgoti asāte dukkhavedayite 『『aho vata me etadeva bhaveyyā』』ti rajjanā. Āmantāti laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthameva.

675.So taṃ vedanaṃ abhinandatīti sutte pana vinivaṭṭetvā dukkhavedanameva ārabbha rāguppatti nāma natthi, samūhaggahaṇena pana vedayitalakkhaṇaṃ dhammaṃ dukkhavedanameva vā attato samanupassanto diṭṭhimaññanāsaṅkhātāya diṭṭhābhinandanāya vedanaṃ abhinandati, dukkhāya vedanāya vipariṇāmaṃ abhinandati, dukkhāya vedanāya abhibhūto tassā paṭipakkhaṃ kāmasukhaṃ patthayantopi dukkhavedanaṃ abhinandati nāma. Evaṃ dukkhavedanāya abhinandanā hotīti adhippāyo. Tasmā asādhakametaṃ asātarāgassāti.

Asātarāgakathāvaṇṇanā.

  1. Dhammataṇhāabyākatātikathāvaṇṇanā

676-680. Idāni dhammataṇhā abyākatātikathā nāma hoti. Tattha rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti imāsu chasu taṇhāsu yasmā sabbapacchimā taṇhā dhammataṇhāti vuttā, tasmā sā abyākatāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesapañhānaṃ pāḷiyā attho niyyāti. Kāmataṇhātiādīhi tīhi koṭṭhāsehi chapi taṇhā saṅkhipitvā dassitā. Rūpādīsu hi chasu ārammaṇesu kāmassādavasena pavattā taṇhā kāmataṇhā. 『『Bhavissati attā ca loko cā』』ti sassatadiṭṭhisahagatā taṇhā bhavataṇhā. 『『Na bhavissatī』』ti ucchedadiṭṭhisahagatā taṇhā vibhavataṇhāti. Nanu sā dhammataṇhāti padaṃ taṇhāya dhammārammaṇaṃ ārabbha pavattiṃ dīpeti, na abyākatabhāvaṃ tasmā asādhakanti.

Dhammataṇhā abyākatātikathāvaṇṇanā.

  1. Dhammataṇhānadukkhasamudayotikathāvaṇṇanā

681-685. Idāni dhammataṇhā nadukkhasamudayotikathā nāma hoti. Tatrāpi yasmā sā dhammataṇhāti vuttā, tasmā na dukkhasamudayoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Dhammataṇhā nadukkhasamudayotikathāvaṇṇanā.

Terasamo vaggo.

  1. Cuddasamavaggo

  2. Kusalākusalapaṭisandahanakathāvaṇṇanā

686-690. Idāni kusalākusalapaṭisandahanakathā nāma hoti. Tattha kusalaṃ vā akusalassa, akusalaṃ vā kusalassa anantarā uppajjanakaṃ nāma natthīti tesaṃ aññamaññaṃ paṭisandhānaṃ na yujjati. Ye pana yasmā ekavatthusmiññeva rajjati virajjati ca, tasmā taṃ aññamaññaṃ paṭisandahatīti laddhiṃ gahetvā ṭhitā, seyyathāpi mahāsaṅghikā; te sandhāya pucchā sakavādissa; paṭiññā itarassa. Āvaṭṭanā paṇidhīti ubhayaṃ āvajjanasseva nāmaṃ. Tañhi bhavaṅgaṃ āvaṭṭetīti āvaṭṭanā. Bhavaṅgārammaṇato aññasmiṃ ārammaṇe cittaṃ paṇidahati ṭhapetīti paṇidhi. Kusalaṃ anāvaṭṭentassāti yaṃ taṃ akusalānantaraṃ paṭisandahantaṃ kusalaṃ uppajjati, taṃ anāvaṭṭentassa uppajjatīti pucchati. Itaro pana vinā āvajjanena kusalassa uppattiṃ apassanto paṭikkhipati. Kusalaṃ ayoniso manasikarototi idaṃ yadi akusalānantaraṃ kusalaṃ uppajjeyya, akusalasseva āvajjanena ayoniso manasikaroto uppajjeyyāti codanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Nanu yasmiṃyeva vatthusminti vacanaṃ ekārammaṇe sarāgavirāguppattiṃ dīpeti, na kusalākusalānaṃ anantarataṃ, tasmā asādhakanti.

Kusalākusalapaṭisandahanakathāvaṇṇanā.

  1. Saḷāyatanuppattikathāvaṇṇanā

691-692. Idāni saḷāyatanuppattikathā nāma hoti. Tattha upapattesiyena paṭisandhicittena saheva opapātikānaṃ saḷāyatanaṃ uppajjati. Gabbhaseyyakānaṃ ajjhattikāyatanesu manāyatanakāyāyatanāneva paṭisandhikkhaṇe uppajjanti. Sesāni cattāri sattasattatirattimhi. Tāni ca kho yena kammunā paṭisandhi gahitā, tasseva aññassa vā katattāti ayaṃ sakasamaye vādo. Yesaṃ pana ekakammasambhavattā sampannasākhāviṭapānaṃ rukkhādīnaṃ aṃkuro viya bījamattaṃ saḷāyatanaṃ mātukucchismiṃ paṭisandhikkhaṇeyeva uppajjatīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya saḷāyatananti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sabbaṅgapaccaṅgītiādi saḷāyatane sati evarūpo hutvā okkameyyāti codanatthaṃ vuttaṃ. Mātukucchigatassāti pucchā paravādissa. Parato mātukucchigatassa pacchā kesāti pucchā sakavādissa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Saḷāyatanuppattikathāvaṇṇanā.

  1. Anantarapaccayakathāvaṇṇanā

693-697. Idāni anantarapaccayakathā nāma hoti. Tattha naccagītādīsu rūpadassanasaddasavanādīnaṃ lahuparivattitaṃ disvā 『『imāni viññāṇāni aññamaññassa anantarā uppajjantī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya cakkhuviññāṇassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sotaviññāṇaṃ rūpārammaṇaṃyevāti yadi cakkhuviññāṇassa anantarā uppajjeyya, vipākamanodhātu viya rūpārammaṇaṃ siyāti codetuṃ vuttaṃ. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati sotaviññāṇanti pañhesu suttābhāvena paṭikkhipitvā anantaruppattiṃ sallakkhento laddhivasena paṭijānāti. Taññeva cakkhuviññāṇaṃtaṃ sotaviññāṇanti yathā paṭhamajavanānantaraṃ dutiyajavanaṃ manoviññāṇabhāvena taññeva hoti, kiṃ te tathā etampi dvayaṃ ekamevāti pucchati. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo. Naccati gāyatītiādivacanaṃ ārammaṇasamodhāne lahuparivattitāya vokiṇṇabhāvaṃ dīpeti, na anantarapaccayataṃ, tasmā asādhakanti.

Anantarapaccayakathāvaṇṇanā.

  1. Ariyarūpakathāvaṇṇanā

698-699. Idāni ariyarūpakathā nāma hoti. Tattha sammāvācākammantā rūpaṃ, tañca kho 『『sabbaṃ rūpaṃ cattāri ca mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』』nti (ma. ni. 3.67) vacanato upādāyarūpanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya ariyarūpaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti pucchā sakavādissa. Tattha ariyānaṃ rūpaṃ, ariyaṃ vā rūpanti ariyarūpaṃ. Āmantāti laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Kusalanti puṭṭho laddhivaseneva paṭijānāti. Anāsavapucchādīsupi eseva nayo. Yaṃ kiñci rūpanti suttaṃ ṭhapetvā bhūtāni sesarūpassa upādābhāvaṃ dīpeti, na sammāvācākammantānaṃ. Tesañhi rūpamattaññeva asiddhaṃ, kuto upādārūpatā; tasmā asādhakanti.

Ariyarūpakathāvaṇṇanā.

  1. Añño anusayotikathāvaṇṇanā

700-701. Idāni añño anusayotikathā nāma hoti. Tattha yasmā puthujjano kusalābyākate citte vattamāne sānusayoti vattabbo, na pariyuṭṭhitoti tasmā añño anusayo, aññaṃ pariyuṭṭhānanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya añño kāmarāgānusayoti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā anusayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sānusayotiādi pana tasmiṃ samaye anusayassa appahīnattā sānusayoti vattabbataṃ, anuppannattā ca pariyuṭṭhitoti avattabbataṃ dīpeti, na anusayapariyuṭṭhānānaṃ aññattaṃ, tasmā asādhakanti.

Añño anusayotikathāvaṇṇanā.

  1. Pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathā nāma hoti. Tattha yasmā aniccādito manasikarotopi rāgādayo uppajjanti. Vuttampi cetaṃ – 『『appekadā, bho bhāradvāja, asubhato manasikarissāmīti subhatova manasikarotī』』ti (saṃ. ni. 4.127). Tasmā pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā.

  1. Pariyāpannakathāvaṇṇanā

703-705. Idāni pariyāpannakathā nāma hoti. Tattha yasmā kāmarāgo kāmadhātuṃ anuseti, kāmadhātupariyāpannoti ca vuccati, tasmā rūparāgārūparāgāpi rūpadhātuarūpadhātuyo anusenti. Rūpadhātuarūpadhātupariyāpannāyeva ca nāma hontīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya rūparāgoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Tattha anusetīti yathā kāmarāgo kāmavitakkasaṅkhātaṃ kāmadhātuṃ sahajātavasena anuseti, kiṃ te evaṃ rūparāgo rūpadhātunti pucchati. Pariyāpannoti yathā ca so tividhāya kāmadhātuyā kilesakāmavasena pariyāpannattā kāmadhātupariyāpanno, kiṃ te evaṃ rūparāgopi rūpadhātupariyāpannoti pucchati. Itaro panassa adhippāyaṃ asallakkhento kevalaṃ laddhivasena āmantāti paṭijānāti. Atha naṃ tamatthaṃ sallakkhāpetuṃ kusalavipākakiriyasaṅkhātehi samāpattesiyādīhi saṃsanditvā pucchituṃ samāpattesiyotiādimāha. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti. Nanu kāmarāgotiādivacanampi kāmarāgasseva kāmadhātuyaṃ anusayabhāvaṃ pariyāpannatañca dīpeti, na itaresaṃ itaradhātūsūti.

Pariyāpannakathāvaṇṇanā.

  1. Abyākatakathāvaṇṇanā

706-708. Idāni abyākatakathā nāma hoti. Tattha vipākakiriyarūpanibbānasaṅkhātaṃ catubbidhaṃ abyākataṃ avipākattā abyākatanti vuttaṃ. Diṭṭhigataṃ 『『sassato lokoti kho, vaccha, abyākatameta』』nti (saṃ. ni. 4.416 thokaṃ visadisaṃ) sassatādibhāvena akathitattā. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā purimābyākataṃ viya diṭṭhigatampi abyākatanti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; tesaṃ taṃ vibhāgaṃ dassetuṃ diṭṭhigataṃ abyākatanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Abyākatakathāvaṇṇanā.

  1. Apariyāpannakathāvaṇṇanā

709-710. Idāni apariyāpannakathā nāma hoti. Tattha yasmā puthujjano jhānalābhī kāmesu vītarāgoti vattabbo hoti, na pana vigatadiṭṭhikoti , tasmā diṭṭhigataṃ apariyāpannanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Apariyāpannakathāvaṇṇanā.

Cuddasamo vaggo.

  1. Pannarasamavaggo

  2. Paccayatākathāvaṇṇanā

711-717. Idāni paccayatākathā nāma hoti. Tattha yo dhammo hetupaccayena paccayo, so yesaṃ hetupaccayena paccayo, tesaññeva yasmā ārammaṇānantarasamanantarapaccayena paccayo na hoti, yo vā ārammaṇapaccayena paccayo, so yasmā tesaṃyeva anantarasamanantarapaccayena paccayo na hoti, tasmā paccayatā vavatthitāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Paccayatākathāvaṇṇanā.

  1. Aññamaññapaccayakathāvaṇṇanā

718-719. Idāni aññamaññapaccayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samaye 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti ayameva tanti, 『『saṅkhārapaccayāpi avijjā』』ti ayaṃ natthi, tasmā avijjāva saṅkhārānaṃ paccayo, na pana saṅkhārā avijjāyāti laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya avijjāsaṅkhārādīnaṃ aññamaññapaccayatāpi atthīti dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Avijjā saṅkhārenāti ettha apuññābhisaṅkhārova gahito. Tasmā saṅkhārapaccayāpi avijjāti ettha sahajātaaññamaññaatthiavigatasampayuttavasena paccayatā veditabbā. Upādānapaccayāpi taṇhāti ettha ṭhapetvā kāmupādānaṃ sesāni tīṇi upādānāni avijjāya saṅkhārā viya taṇhāya paccayā hontīti veditabbāni. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Jarāmaraṇapaccayāti pucchā paravādissa, nāmarūpaṃ viññāṇapaccayāti sakavādissāti.

Aññamaññapaccayakathāvaṇṇanā.

  1. Addhākathāvaṇṇanā

720-721. Idāni addhākathā nāma hoti. Tattha 『『tīṇimāni, bhikkhave, kathāvatthūnī』』ti (a. ni. 3.68) suttaṃ nissāya kālasaṅkhāto addhā nāma parinipphanno atthīti yesaṃ laddhi; tesaṃ 『『addhā nāma koci parinipphanno natthi aññatra kālapaññattimattā. Rūpādayo pana khandhāva parinipphannā』』ti vibhāgaṃ dassetuṃ addhā parinipphannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace so parinipphanno, rūpādīsu anena aññatarena bhavitabba』』nti codetuṃ rūpantiādimāha. Itaro paṭikkhipati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Addhākathāvaṇṇanā.

  1. Khaṇalayamuhuttakathāvaṇṇanā

722-723. Khaṇalayamuhuttakathāsupi eseva nayo. Sabbepi hete khaṇādayo addhāpariyāyā evāti.

Khaṇalayamuhuttakathāvaṇṇanā.

  1. Āsavakathāvaṇṇanā

724-725. Idāni āsavakathā nāma hoti. Tattha yasmā catūhi āsavehi uttari añño āsavo nāma natthi, yena cattāro āsavā sāsavā siyuṃ, tasmā cattāro āsavā anāsavāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te āsavā anāsavā, evaṃ sante tehi maggādilakkhaṇappattehi bhavitabba』』nti codetuṃ maggotiādimāha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Āsavakathāvaṇṇanā.

  1. Jarāmaraṇakathāvaṇṇanā

726-727. Idāni jarāmaraṇakathā nāma hoti. Tattha jarāmaraṇaṃ nāma aparinipphannattā lokiyanti vā lokuttaranti vā na vattabbaṃ. 『『Lokiyā dhammā lokuttarā dhammā』』ti hi duke jarāmaraṇaṃ neva lokiyapade, na lokuttarapade niddiṭṭhaṃ. Tattha yesaṃ imaṃ lakkhaṇaṃ anādiyitvā lokuttarānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ lokuttaranti laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Jarāmaraṇakathāvaṇṇanā.

  1. Saññāvedayitakathāvaṇṇanā

728-729. Idāni saññāvedayitakathā nāma hoti. Tattha saññāvedayitanirodhasamāpatti nāma na koci dhammo, catunnaṃ pana khandhānaṃ nirodho. Iti sā neva lokiyā na lokuttarā. Yasmā pana lokiyā na hoti, tasmā lokuttarāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Saññāvedayitakathāvaṇṇanā.

  1. Dutiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā

730-731. Idāni yasmā sā lokuttarā na hoti, tasmā lokiyāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimasadisamevāti.

Dutiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā.

  1. Tatiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā

  2. Idāni yasmā 『『asuko maraṇadhammo, asuko na maraṇadhammo』』ti sattānaṃ maraṇadhammatāya niyāmo natthīti saññāvedayitanirodhaṃ samāpannopi kālaṃ kareyyāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānaṃ; tesaṃ samāpannāyapi maraṇadhammatāya maraṇasamayañca amaraṇasamayañca dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā kālaṃ karontassa nāma maraṇantikehi phassādīhi bhavitabbaṃ, tasmā tenākārena codetuṃ atthītiādimāha.

Aphassakassa kālakiriyātiādīni puṭṭho sesasatte sandhāya paṭikkhipati visaṃ kameyyātiādīni puṭṭho samāpattiānubhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyavāre sarīrapakatiṃ sandhāya paṭijānāti. Evaṃ sante pana samāpattiānubhāvo nāma na hoti, teneva na nirodhasamāpannoti anuyuñjati.

733-734.Na kālaṃ kareyyāti pucchā paravādissa. Atthi so niyāmoti paravādissa pañhe pana yasmā evarūpo niyāmo nāma natthi, tasmā paṭikkhipati. Cakkhuviññāṇasamaṅgītiādi sakavādinā 『『niyāme asantepi maraṇasamayeneva marati, nāsamayenā』』ti dassetuṃ vuttaṃ. Tatrāyamadhippāyo – yadi niyāmābhāvena kālakiriyā bhaveyya, cakkhuviññāṇasamaṅginopi bhaveyya. Tato 『『pañcahi viññāṇehi na cavati, na upapajjatī』』ti suttavirodho siyā. Yathā pana cakkhuviññāṇasamaṅgissa kālakiriyā na hoti, tathā nirodhasamāpannassāpīti.

Tatiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā.

  1. Asaññasattupikākathāvaṇṇanā

  2. Idāni asaññasattupikākathā nāma hoti. Tattha saññāvirāgavasena pavattabhāvanā asaññasamāpattipi nirodhasamāpattipi saññāvedayitanirodhasamāpatti nāma. Iti dve saññāvedayitanirodhasamāpattiyo lokiyā ca lokuttarā ca. Tattha lokiyā puthujjanassa asaññasattupikā hoti, lokuttarā ariyānaṃ, sā ca nāsaññasattupikā. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā avisesena saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā asaññasamāpattiṃ samāpannassa alobhādayo atthi, na nirodhasamāpattiṃ, tasmā tesaṃ vasena codetuṃ atthītiādimāha.

736.Idhāpi asaññīti pañhe idha saññāvirāgavasena samāpannattā asaññitā anuññātā, tatrāpi asaññasatteneva. Tasmā imaṃ paṭiññaṃ gahetvā laddhiṃ patiṭṭhapentena chalena patiṭṭhāpitā hoti. Idha vā nirodhasamāpattiṃ sandhāya asaññitā anuññātā. Tatrāpi ito cutassa anāgāmino nirodhasamāpattimeva tasmāpi imāya paṭiññāya patiṭṭhāpitā laddhi appatiṭṭhitāyevāti.

Asaññasattupikākathāvaṇṇanā.

  1. Kammūpacayakathāvaṇṇanā

  2. Idāni kammūpacayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kammūpacayo nāma kammato añño cittavippayutto abyākato anārammaṇoti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya aññaṃ kammanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi kammato añño kammūpacayo, phassāditopi aññena phassūpacayādinā bhavitabba』』nti codetuṃ añño phassotiādimāha. Itaro laddhiyā abhāvena paṭikkhipati.

738-739.Kammenasahajātoti pañhesu cittavippayuttaṃ sandhāya paṭikkhipati, cittasampayuttaṃ sandhāya paṭijānāti. Kusaloti pañhesupi cittavippayuttaṃ sandhāya paṭijānāti. Parato akusalotipañhesupi eseva nayo.

740.Sārammaṇoti puṭṭho pana ekantaṃ anārammaṇameva icchati, tasmā paṭikkhipati. Cittaṃ bhijjamānanti yadā cittaṃ bhijjamānaṃ hoti, tadā kammaṃ bhijjatīti attho. Bhummatthe vā paccattaṃ, citte bhijjamāneti attho. Ayameva vā pāṭho. Tattha yasmā sampayutto bhijjati, vippayutto na bhijjati, tasmā paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca.

741.Kammamhi kammūpacayoti kamme sati kammūpacayo, kamme vā patiṭṭhite kammūpacayo, kammūpacayatova vipāko nibbattati. Tasmiṃ pana kamme niruddhe yāva aṃkuruppādā bījaṃ viya yāva vipākuppādā kammūpacayo tiṭṭhatītissa laddhi, tasmā paṭijānāti. Taññeva kammaṃ, so kammūpacayo, so kammavipākoti yasmā kammamhi kammūpacayo, so ca yāva vipākuppādā tiṭṭhatītissa laddhi, tasmā naṃ tesaṃ tiṇṇampi ekattaṃ pucchati vipāko sārammaṇoti idaṃ vipāko viya vipākadhammadhammopi ārammaṇapaṭibaddhoyevāti codanatthaṃ pucchati. Itaro pana laddhivasenekaṃ paṭijānāti, ekaṃ paṭikkhipati. Paṭilomepi eseva nayo. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Kammūpacayakathāvaṇṇanā.

Pannarasamo vaggo.

Tatiyapaṇṇāsako samatto.

  1. Soḷasamavaggo

  2. Niggahakathāvaṇṇanā

743-744. Idāni niggahakathā nāma hoti. Tattha ye loke balappattā vasībhūtā, te yadi parassa cittaṃ niggaṇhituṃ na sakkuṇeyyuṃ, kā tesaṃ balappatti, ko vasībhāvo. Balappattiyā pana vasībhāvena ca addhā te parassa cittaṃ niggaṇhantīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya paro parassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha niggaṇhātīti saṃkilesāpattito nivāreti. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti. Paggahakathāyapi eseva nayo.

Niggahakathāvaṇṇanā.

  1. Sukhānuppadānakathāvaṇṇanā

747-748. Idāni sukhānuppadānakathā nāma hoti. Tattha 『『bahūnaṃ vata no bhagavā sukhadhammānaṃ upahattā』』ti (ma. ni. 2.148) suttaṃ nissāya paro parassa sukhaṃ anuppadetīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Dukkhaṃ anuppadetīti puṭṭho pana tādisaṃ suttapadaṃ apassanto paṭikkhipati. Attano sukhantiādipañhe yaṃ attano parassa vā, taṃ anuppadātuṃ na sakkā. Yaṃ tasseva, kiṃ tattha anuppadānaṃ nāmāti paṭikkhipati. Nevattanotiādipañhe pana yaṃ evarūpaṃ, na taṃ anuppadinnaṃ nāma bhavitumarahatīti laddhiyāpaṭijānāti. No ca vata retitādisassa sukhassa abhāvā vuttaṃ. Sukhadhammānaṃ upahattātivacanaṃ bhagavato paresaṃ sukhuppattiyā paccayabhāvaṃ dīpeti, na annādīnaṃ viya sukhassa anuppadānaṃ, tasmā asādhakanti.

Sukhānuppadānakathāvaṇṇanā.

  1. Adhigayhamanasikārakathāvaṇṇanā

749-753. Idāni adhigayha manasikārakathā nāma hoti. Tattha duvidho manasikāro nayato ca ārammaṇato ca. Tattha ekasaṅkhārassāpi aniccatāya diṭṭhāya sabbe saṅkhārā aniccāti avasesesu nayato manasikāro hoti. Atīte pana saṅkhāre manasikaronto na anāgate manasikātuṃ sakkoti. Atītādīsu aññataraṃ manasikaroto ārammaṇato manasikāro hoti . Tattha paccuppanne manasikaronto yena cittena te manasikaroti, taṃ paccuppannakkhaṇe manasikātuṃ na sakkoti. Tattha yesaṃ 『『sabbe saṅkhārā aniccā』』tiādivacanaṃ nissāya 『『manasikaronto nāma adhigayha adhigaṇhitvā saṅgaṇhitvā sabbe saṅkhāre ekato manasikarotī』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Atha naṃ yasmā sabbe ekato manasikarontena yena cittena te manasikaroti, tampi manasikātabbaṃ hoti. Tasmā taṃcittatāya codetuṃ tena cittenāti āha. Itaro ārammaṇaṃ katvā na sakkā jānitunti sandhāya paṭikkhipati. Evaṃlakkhaṇaṃ cittanti ñātattā pana tampi cittaṃ ñātameva hotīti sandhāya paṭijānāti. Atha vā taññeva tassa ārammaṇaṃ na hotīti paṭikkhipati. 『『Sabbe saṅkhārā aniccā, yadā paññāya passatī』』tiādīni nissāya uppannaladdhivasena paṭijānāti. Sesapañhadvayepi eseva nayo. Tena phassenātiādīsu pana tathārūpaṃ suttaṃ apassanto paṭikkhipateva. Atītādipañhesu heṭṭhā vuttanayeneva paṭikkhepapaṭiññā veditabbā. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti. Sabbe saṅkhārātiādivacanaṃ nayato dassanaṃ sandhāya vuttaṃ, na ekakkhaṇe ārammaṇato, tasmā asādhakanti.

Adhigayhamanasikārakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ hetūtikathāvaṇṇanā

754-756. Idāni rūpaṃ hetūti kathānāma hoti. Tattha hetūti kusalamūlādino hetuhetussāpi nāmaṃ, yassa kassaci paccayassāpi. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā 『『cattāro mahābhūtā hetū』』ti vacanamattaṃ nissāya aviseseneva rūpaṃ hetūti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Alobho hetūti kiṃ te rūpaṃ alobhasaṅkhāto hetūti pucchati, itaro paṭikkhipati. Sesesupi eseva nayo. Mahābhūtā upādāyarūpānaṃ upādāyahetūti ettha paccayaṭṭhena hetubhāvo vutto, na mūlaṭṭhena, tasmā asādhakanti.

Rūpaṃ hetūtikathāvaṇṇanā.

757-759. Sahetukakathāyampi imināva nayena attho veditabboti.

Rūpaṃ sahetukantikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ kusalākusalantikathāvaṇṇanā

760-764. Idāni rūpaṃ kusalākusalantikathā nāma hoti. Tattha 『『kāyakammaṃ vacīkammaṃ kusalampi akusalampī』』tivacanaṃ nissāya kāyavacīkammasaṅkhātaṃ kāyaviññattivacīviññattirūpaṃ kusalampi akusalampīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya rūpaṃ kusalanti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te rūpaṃ kusalaṃ, evaṃvidhena anena bhavitabba』』nti codetuṃ sārammaṇanti ādimāha. Parato akusalapañhepi eseva nayo. Sesamettha uttānatthamevāti.

Rūpaṃ kusalākusalantikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ vipākotikathāvaṇṇanā

765-767. Idāni rūpaṃ vipākotikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kammassa katattā uppannā cittacetasikā viya kammassa katattā uppannaṃ taṃ rūpampi vipākoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te rūpaṃ vipāko, evaṃvidhena anena bhavitabba』』nti codetuṃ sukhavedanīyantiādimāha. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Rūpaṃ vipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathāvaṇṇanā

768-770. Idāni rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kāmāvacarakammassa katattā rūpaṃ, taṃ yasmā kāmāvacaraṃ, tasmā rūpāvacarārūpāvacarakammānampi katattā rūpena rūpāvacarārūpāvacarena bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacaranti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayamevāti.

Rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpārūpadhātupariyāpannakathāvaṇṇanā

771-775. Idāni rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannoti kathā nāma hoti. Tattha yasmā kāmarāgo kāmadhātupariyāpanno, tasmā rūparāgārūparāgehipi rūpadhātuarūpadhātupariyāpannehi bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi tattha 『『rūpadhātuṃ anuseti, arūpadhātuṃ anusetī』』ti padaṃ viseso. Sā ca laddhi andhakānañceva sammitiyānañca. Ayaṃ andhakānaṃyevāti.

Rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannotikathāvaṇṇanā.

Rūpārūpadhātupariyāpannakathāvaṇṇanā.

Soḷasamo vaggo.

  1. Sattarasamavaggo

  2. Atthi arahato puññūpacayakathāvaṇṇanā

776-779. Idāni atthi arahato puññūpacayotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ arahato dānasaṃvibhāgacetiyavandanādīni kammāni disvā atthi arahato puññūpacayoti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『arahā nāma pahīnapuññapāpo, so yadi puññaṃ kareyya, pāpampi kareyyā』』ti codetuṃ apuññūpacayoti āha. Itaro pāṇātipātādikiriyaṃ apassanto paṭikkhipati. Puññābhisaṅkhārantiādīsu bhavagāmikammaṃ arahato natthīti paṭikkhipati. Dānaṃ dadeyyātiādīsu kiriyacittena dānādipavattisabbhāvato sakavādī paṭijānāti. Itaro cittaṃ anādiyitvā kiriyāpavattimattadassaneneva laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā pana ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhāpitā hotīti.

Atthi arahato puññūpacayotikathāvaṇṇanā.

  1. Natthi arahato akālamaccūtikathāvaṇṇanā

  2. Idāni natthi arahato akālamaccūtikathā nāma hoti. Tattha 『『nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ apaṭisaṃveditvā byantībhāvaṃ vadāmī』』ti (a. ni. 10.217) suttassa atthaṃ ayoniso gahetvā 『『arahatā nāma sabbakammavipākaṃ paṭisaṃvedayitvāva parinibbāyitabbaṃ, tasmā natthi, arahato akālamaccū』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace tassa natthi akālamaccu, arahantaghātakena nāma na bhavitabba』』nti codetuṃ natthi arahantaghātakoti āha. Itaro ānantariyakammassa ceva tādisānañca puggalānaṃ sabbhāvato paṭikkhipati.

781.Visaṃ na kameyyāti pañhe 『『yāva pubbe katakammaṃ parikkhayaṃ na gacchati, tāva na kamatī』』ti laddhiyā paṭikkhipati. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti.

782.Nāhaṃ,bhikkhaveti suttaṃ idaṃ sandhāya vuttaṃ – sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ vipākaṃ apaṭisaṃveditvā avinditvā ananubhavitvā byantībhāvaṃ tesaṃ kammānaṃ parivaṭumaparicchinnabhāvaṃ na vadāmi, tañca kho diṭṭhadhammavedanīyānaṃ diṭṭheva dhamme, na tato paraṃ, upapajjavedanīyānaṃ anantaraṃ upapattiṃ upapajjitvāva na tato paraṃ, aparāpariyavedanīyānaṃ yadā vipākokāsaṃ labhanti, tathārūpe aparāpare vā pariyāye. Evaṃ sabbathāpi saṃsārapavatte sati laddhavipākavāre kamme na vijjateso jagatippadeso, yatthaṭṭhito mucceyya pāpakammāti. Evaṃ sante yadetaṃ 『『aladdhavipākavārampi kammaṃ avassaṃ arahato paṭisaṃveditabba』』nti kappanāvasena 『『natthi arahato akālamaccū』』ti laddhipatiṭṭhāpanaṃ kataṃ, taṃ dukkaṭamevāti.

Natthi arahato akālamaccūtikathāvaṇṇanā.

  1. Sabbamidaṃ kammatotikathāvaṇṇanā

  2. Idāni sabbamidaṃ kammatotikathā nāma hoti. Tattha 『『kammunā vattati loko』』ti suttaṃ nissāya 『『sabbamidaṃ kammakilesavipākavaṭṭaṃ kammatova hotī』』ti yesaṃ laddhi , seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya sabbamidanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『evaṃ sante kammampi kammato āpajjatī』』ti codetuṃ kammampi kammatoti āha. Itaro yadi kammampi kammatova nāma taṃ kammaṃ vipākoyeva siyāti paṭikkhipati. Pubbekatahetūti 『『yadi sabbamidaṃ kammato, pubbekatahetunā tena bhavitabba』』nti codetuṃ pucchati, itaro pubbekatahetuvādabhayena paṭikkhipati.

784.Kammavipākatoti 『『yadi sabbamidaṃ kammato, yaṃ atītabhave pavattassa hetubhūtaṃ kammaṃ, tampi purimatare bhave kammatoti kammavipāko sampajjati, tena te sabbamidaṃ kammavipākato āpajjatī』』ti codetuṃ pucchati. Itaro bījato aṃkurasseva paccuppannapavattassa kammato nibbattiṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tassāpi kammassa bījassa purimabījato viya purimakammato pavattattā paṭijānāti. Pāṇaṃ haneyyātiādi 『『yadi sabbaṃ kammavipākato, pāṇātipātādīni kammavipākeneva kareyyā』』ti codetuṃ vuttaṃ. Itaro dussīlyacetanāpi purimakammanibbattā ekena pariyāyena vipākoyevāti laddhiyā paṭijānāti. Atha naṃ 『『yadi te pāṇātipāto kammavipākato nibbattati, pāṇātipāto viya vipākopi saphalo āpajjatī』』ti codetuṃ saphaloti āha. Itaro pāṇātipātassa nirayasaṃvattanikādibhāvato saphalataṃ passanto paṭijānāti. Kammavipākassa pana idaṃ nāma phalanti vuttaṭṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Adinnādānādīsupi eseva nayo. Gilānapaccayabhesajjaparikkhāro saphaloti deyyadhammavasena dānaphalaṃ pucchati. Kammunā vattatīti suttaṃ 『『natthi kamma』』nti akammavāditaṃ paṭikkhipitvā 『『atthi kamma』』nti kammavāditaṃ kammassakataṃ dīpeti. Na sabbasseva kammato nibbattiṃ, tasmā asādhakanti.

Sabbamidaṃ kammatotikathāvaṇṇanā.

  1. Indriyabaddhakathāvaṇṇanā

786-787. Idāni indriyabaddhakathā nāma hoti. Tattha duvidhaṃ dukkhaṃ – indriyabaddhaṃ, anindriyabaddhañca. Indriyabaddhaṃ dukkhavatthutāya dukkhaṃ, anindriyabaddhaṃ udayabbayapaṭipīḷanaṭṭhena 『『yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti saṅgahitattā dukkhaṃ. Imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā 『『yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, taṃ indriyabaddhameva dukkhaṃ, na itara』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, tesaṃ itarassāpi dukkhabhāvaṃ dassetuṃ indriyabaddhaññevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yasmā bhagavatā 『yadaniccaṃ taṃ dukkha』nti vuttaṃ, tasmā indriyabaddheneva tena aniccena bhavitabba』』nti codetuṃ indriyabaddhaññeva aniccantiādimāha. Nanuanindriyabaddhaṃ aniccanti nanu pathavīpabbatapāsāṇādi anindriyabaddhampi aniccanti attho.

788.Na vattabbaṃ indriyabaddhaññeva dukkhanti pañhe āmantāti paṭiññā sakavādissa. Anindriyabaddhañhi dukkhadomanassānaṃ ārammaṇaṃ hoti. Uṇhakālasmiñhi aggi sītakāle ca vāto dukkhassa ārammaṇaṃ, niccampi bhogavināsādayo domanassassa. Tasmā vināpi aniccaṭṭhena anindriyabaddhaṃ dukkhanti vattabbaṃ. Kammakilesehi pana anibbattattā dukkhaṃ ariyasaccanti na vattabbaṃ, tathā maggena apariññeyyattā. Yasmā pana tiṇakaṭṭhādinirodho vā utubījādinirodho vā dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ nāma na hoti, tasmā indriyabaddhaṃ dukkhañceva ariyasaccañca, itaraṃ pana dukkhamevāti idaṃ nānattaṃ dassetuṃ paṭijānāti. Yathā indriyabaddhassātiādivacanaṃ indriyabaddhassa pariññāya brahmacariyavāsaṃ pariññātassa puna anuppattiṃ dīpeti. Tenevettha sakavādinā paṭikkhepo kato. 『『Yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti vacanena pana saṅgahitassa anindriyabaddhassa dukkhabhāvaṃ paṭisedhetuṃ na sakkāti, tasmā asādhakanti.

Indriyabaddhakathāvaṇṇanā.

  1. Ṭhapetvā ariyamaggantikathāvaṇṇanā

789-790. Idāni ṭhapetvā ariyamaggantikathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā ariyamaggo 『dukkhanirodhagāminipaṭipadā』ti vutto, tasmā ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi evaṃ samudayassāpi dukkhabhāvo āpajjatī』』ti codetuṃ dukkhasamudayopīti āha. Itaro hetulakkhaṇaṃ sandhāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho pavattapariyāpannabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Tīṇevāti pañhesu suttavirodhabhayena paṭikkhipati, laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Ṭhapetvā ariyamaggantikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathāvaṇṇanā

791-792. Idāni na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathā nāma hoti. Tattha 『『paramatthato maggaphalāneva saṅgho, maggaphalehi añño saṅgho nāma natthi, maggaphalāni ca na kiñci paṭiggaṇhanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi mahāpuññavādīsaṅkhātānaṃ vetullakānaṃ; te sandhāya na vattabbanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi saṅgho na paṭiggaṇheyya, na naṃ satthā āhuneyyātiādīhi thomeyyā』』ti codetuṃ nanu saṅgho āhuneyyotiādimāha. Saṅghassa dānaṃ dentīti 『『ye te saṅghassa denti, te paṭiggāhakesu asati kassa dadeyyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Āhutiṃ jātavedo vāti suttaṃ parasamayato āgataṃ. Tattha mahāmeghanti meghavuṭṭhiṃ sandhāya vuttaṃ. Vuṭṭhiñhi medanī paṭiggaṇhāti, na meghameva. Maggo paṭiggaṇhātīti 『『maggaphalāni saṅgho』』ti laddhiyā vadati, na ca maggaphalāneva saṅgho. Maggaphalapātubhāvaparisuddhe pana khandhe upādāya paññattā aṭṭha puggalā saṅgho, tasmā asādhakametanti.

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathāvaṇṇanā

793-794. Idāni na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathā nāma hoti. Tattha 『『maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni dakkhiṇaṃ visodhetuṃ sakkonti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyotiādi 『『yadi saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetuṃ na sakkuṇeyya, na naṃ satthā evaṃ thomeyyā』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Visodhetīti mahapphalaṃ karoti. Saṅghasmiñhi appaṃ dinnaṃ bahu hoti, bahu dinnaṃ bahutaraṃ. Dakkhiṇeyyāti dakkhiṇārahā dakkhiṇāya anucchavikā, dakkhiṇaṃ visodhetuṃ samatthāti attho. Dakkhiṇaṃ ārādhentīti sampādenti, appamattikāyapi dakkhiṇāya mahantaṃ phalaṃ pāpuṇantīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathāvaṇṇanā

795-796. Idāni na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathā nāma hoti. Tatrāpi 『『maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni kiñci bhuñjanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho bhuñjati, pivati, khādati, sāyatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi saṅgho na bhuñjeyya, saṅghabhattādikaraṇaṃ niratthakaṃ bhaveyyā』』ti codetuṃ nanu atthi keci saṅghabhattāni karontītiādimāha. Gaṇabhojanantiādi 『『yadi saṅgho na bhuñjeyya, kassa gaṇabhojanādīni siyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Aṭṭha pānānīti idampi 『『yadi saṅgho na piveyya, kassetāni pānāni satthā anujāneyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā

797-798. Idāni na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathā nāma hoti. Tatrāpi 『『maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca sakkā tesaṃ kiñci dātuṃ, na ca tehi paṭiggaṇhituṃ, nāpi tesaṃ dānena koci upakāro ijjhati, tasmā na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyotiādi 『『yadi saṅghassa dinnaṃ mahapphalaṃ na bhaveyya, na naṃ satthā evaṃ thomeyyā』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathā nāma hoti. Tattha 『『buddho bhagavā na kiñci paribhuñjati, lokānuvattanatthaṃ pana paribhuñjamānaṃ viya attānaṃ dasseti, tasmā nirupakārattā na vattabbaṃ tasmiṃ dinnaṃ mahapphala』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Dvipadānaṃ aggotiādi 『『manussadussīlepi dānaṃ sahassaguṇaṃ hoti, kimaṅgaṃ pana evarūpe aggapuggale』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā.

  1. Dakkhiṇāvisuddhikathāvaṇṇanā

800-801. Idāni dakkhiṇāvisuddhikathā nāma hoti. Tattha 『『yadi paṭiggāhakato dakkhiṇā visujjheyya, mahapphalā bhaveyya. Dāyakena dānaṃ dinnaṃ, paṭiggāhakena vipāko nibbattitoti añño aññassa kārako bhaveyya, paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ āpajjeyya, añño kareyya, añño paṭisaṃvedeyya. Tasmā dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato, dāyakasseva cittavisuddhi vipākadāyikā hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyātiādi 『『yadi paṭiggāhakato dānaṃ na visujjheyya, kimassa āhuneyyādibhāvo kareyyā』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Añño aññassa kārakoti yadi dāyakassa dānacetanā paṭiggāhakena katā bhaveyya, yuttarūpaṃ siyā. Tassa pana dānacetanā parisuddhā paṭiggāhakasaṅkhātaṃ vatthuṃ paṭicca mahāvipākaṭṭhena visujjhati, tasmā acodanā esā 『『paṭiggāhakato dānaṃ visujjhatī』』ti.

Dakkhiṇāvisuddhikathāvaṇṇanā.

Sattarasamo vaggo.

  1. Aṭṭhārasamavaggo

  2. Manussalokakathāvaṇṇanā

802-803. Idāni manussalokakathā nāma hoti. Tattha 『『tathāgato loke, jāto loke saṃvaḍḍho, lokaṃ abhibhuyya viharati anupalitto lokenā』』ti (saṃ. ni. 3.94) suttaṃ ayoniso gahetvā 『『bhagavā tusitabhavane nibbatto tattheva vasati, na manussalokaṃ āgacchati, nimmitarūpamattakaṃ panettha dassetī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi vetullakānaṃyeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ puṭṭhokāsena ceva suttasādhanena ca saññāpetuṃ nanu atthītiādimāha. Loke jātoti paravādī tusitapuraṃ sandhāya vadati. Satthārā panetaṃ manussalokaññeva sandhāya lokaṃ vuttaṃ. Lokaṃ abhibhuyyāti paravādī manussalokaṃ abhibhavitvāti diṭṭhiyā vadati, satthā pana ārammaṇalokaṃ abhibhavitvā vihāsi. Anupalitto lokenāti paravādī manussalokena anupalittataṃva sandhāya vadati, satthā pana lokadhammesu kilesehi anupalitto vihāsi. Tasmā asādhakametanti.

Manussalokakathāvaṇṇanā.

  1. Dhammadesanākathāvaṇṇanā

804-806. Idāni dhammadesanākathā nāma hoti. Tattha 『『tusitapure ṭhito bhagavā dhammadesanatthāya abhinimmitaṃ pesesi, tena ceva tassa ca desanaṃ sampaṭicchitvā āyasmatā ānandena dhammo desito, na buddhena bhagavatā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi vetullakānaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi tena dhammo desito, sveva satthā bhaveyyā』』ti codetuṃ abhinimmito jinotiādimāha. Itaro tathā asampaṭicchanto paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Dhammadesanākathāvaṇṇanā.

  1. Karuṇākathāvaṇṇanā

807-808. Idāni karuṇākathā nāma hoti. Tattha piyāyitānaṃ vatthūnaṃ vipattiyā sarāgānaṃ rāgavasena karuṇāpatirūpikaṃ pavattiṃ disvā 『『rāgova karuṇā nāma, so ca bhagavato natthi, tasmā natthi buddhassa bhagavato karuṇā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『karuṇā nāmesā nikkilesatāya ceva sattārammaṇatāya ca cetovimuttitāya ca ekādasānisaṃsatāya ca mettādīhi samānajātikā, tasmā yadi bhagavato karuṇā natthi, mettādayopissa na siyu』』nti codanatthaṃ natthi buddhassa bhagavato mettātiādimāha. Ākāruṇikoti pañhe tathārūpaṃ vohāraṃ apassanto paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Karuṇākathāvaṇṇanā.

  1. Gandhajātakathāvaṇṇanā

  2. Idāni gandhajātakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ buddhe bhagavati ayoniso pemavasena 『『bhagavato uccārapassāvo aññe gandhajāte ativiya adhigaṇhāti, natthi tato ca sugandhataraṃ gandhajāta』』nti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Gandhajātakathāvaṇṇanā.

  1. Ekamaggakathāvaṇṇanā

810-811. Idāni ekamaggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ buddhe bhagavati ayoniso pemavaseneva 『『bhagavā sotāpanno hutvā sakadāgāmī, sakadāgāmī hutvā anāgāmī, anāgāmī hutvā arahattaṃ sacchākāsi, ekeneva pana ariyamaggena cattāri phalāni sacchākāsī』』ti laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ catūhi phalehi saddhiṃ uppannānaṃ catunnaṃ phassādīnaṃ ekato samodhānavasena codetuṃ catunnaṃ phassānantiādimāha. Sotāpattimaggenātiādi 『『kataramaggena sacchikarotī』』ti pucchanatthaṃ vuttaṃ. Arahattamaggenāti ca vutte tena sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ pahānābhāvavasena codeti. Bhagavā sotāpannoti buddhabhūtassa sotāpannabhāvo natthīti paṭikkhipati. Parato pañhadvayepi eseva nayo. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Ekamaggakathāvaṇṇanā.

  1. Jhānasaṅkantikathāvaṇṇanā

813-816. Idāni jhānasaṅkantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, vitakkavicārānaṃ vūpasamā dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī』』ti (saṃ. ni. 5.923-934) imaṃ paṭipāṭidesanaṃ nissāya 『『tassa tassa jhānassa upacārappavattiṃ vināva jhānā jhānaṃ saṅkamatī』』ti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva ekaccānañca andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te dutiyajjhānūpacāraṃ appatvā uppaṭipāṭiyā paṭhamajjhānā dutiyajjhānameva saṅkamati, paṭhamato tatiyaṃ, dutiyato catutthampi saṅkameyyā』』ti codetuṃ paṭhamā jhānātiādimāha. Yā paṭhamassātiādi 『『yadi paṭhamato anantaraṃ dutiyaṃ, dutiyādīhi vā tatiyādīni samāpajjati, ekāvajjanena samāpajjeyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Kāme ādīnavatoti paṭhamaṃ kāme ādīnavato manasi karoto pacchā uppajjati. Jhānakkhaṇe panesa nimittameva manasi karoti. Taññeva paṭhamanti 『『yadi purimajavanato pacchimajavanaṃ viya anantaraṃ uppajjeyya, ṭhapetvā purimapacchimabhāvaṃ lakkhaṇato taññeva taṃ bhaveyyā』』ti codetuṃ pucchati. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo. Vivicceva kāmehītiādīhi paṭipāṭiyā jhānānaṃ desitabhāvaṃ dīpeti, na anantaruppattiṃ, tasmā asādhakanti.

Jhānasaṅkantikathāvaṇṇanā.

  1. Jhānantarikakathāvaṇṇanā

817-818. Idāni jhānantarikakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samaye 『『pañcakanaye pañca jhānāni vibhattāni, kevalaṃ tayo samādhī uddiṭṭhā』』ti avitakkavicāramattassa samādhino okāsaṃ ajānantānaṃ 『『paṭhamassa ca dutiyassa ca jhānassa antare jhānantarikā nāma esā』』ti laddhi, seyyathāpi sammitiyānañceva ekaccānañca andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『jhānampi cetasikā dhammā, phassādayopi, tasmā yadi jhānantarikā nāma bhaveyya, phassantarikādīhipi bhavitabba』』nti codanatthaṃ atthi phassantarikātiādimāha .

Dutiyassa ca jhānassāti 『『yadi jhānantarikā nāma bhaveyya, dutiyatatiyādīnipi jhānāneva, tesampi antarikāya bhavitabba』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. So kevalaṃ laddhiyā abhāvena paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Paṭhamassa cāti puṭṭho laddhivasena paṭijānāti.

819.Savitakko savicārotiādi 『『tiṇṇampi samādhīnaṃ samādhibhāve samāne avitakko vicāramattova samādhi jhānantariko, na itaroti ko ettha visesahetū』』ti codanatthaṃ vuttaṃ.

820-822.Dvinnaṃ jhānānaṃ paṭuppannānanti paṭhamadutiyāni sandhāya pucchati. Itaro 『『tesaṃ paccuppannānaṃyeva antare avitakko vicāramatto samādhi jhānantariko nāma hotī』』ti laddhiyā paṭijānāti. Paṭhamaṃ jhānaṃ niruddhanti puṭṭho tiṇṇaṃ ekakkhaṇe pavatti na yuttāti paṭijānāti . Avitakko vicāramatto samādhi paṭhamaṃ jhānanti catukkanayavasena pucchati. Sakavādī tasmiṃ naye tassa abhāvā paṭikkhipati. Nanu tayo samādhīti etthāyamadhippāyo – yathā tesu tīsu samādhīsu dve samādhī jhānāneva, na jhānantarikā, evaṃ itarenapi jhāneneva bhavitabbaṃ, na jhānantarikāyāti.

Jhānantarikakathāvaṇṇanā.

  1. Samāpanno saddaṃ suṇātītikathāvaṇṇanā

823-825. Idāni samāpanno saddaṃ suṇātītikathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā paṭhamassa jhānassa saddo kaṇḍako vutto bhagavatā, yadi ca samāpanno taṃ na suṇeyya, kathaṃ kaṇḍako siyā. Tasmā samāpanno saddaṃ, suṇātī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Cakkhunā rūpaṃ passatītiādi 『『samāpannassa tāva pañcadvārappavattaṃ natthi, tasmiṃ asati yadi so saddaṃ suṇeyya, rūpampi passeyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Saddo kaṇḍakoti vikkhepakarattā vuttaṃ. Oḷārikena hi saddena sote ghaṭṭite paṭhamajjhānato vuṭṭhānaṃ hoti, tenetaṃ vuttaṃ, tasmā asādhakaṃ. Dutiyassa jhānassātiādi 『『yathā aññopi kaṇḍako antosamāpattiyaṃ natthi, evaṃ saddassavanampī』』ti bodhanatthaṃ vuttaṃ, taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Samāpanno saddaṃ suṇātītikathāvaṇṇanā.

  1. Cakkhunārūpaṃpassatītikathāvaṇṇanā

826-827. Idāni cakkhunā rūpaṃ passatītikathā nāma hoti. Tattha 『『cakkhunā rūpaṃ disvā』』ti vacanaṃ nissāya 『『pasādacakkhumeva rūpaṃ passatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ , te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi cakkhunā rūpaṃ passeyya, rūpena rūpaṃ passeyyātī』』ti codetuṃ rūpena rūpaṃ passatīti āha. Itaro rūpāyatanaṃ sandhāya paṭikkhipitvā puna puṭṭho cakkhumeva sandhāya paṭijānāti. Paṭivijānātīti ettha ayamadhippāyo – passatīti hi mayaṃ paṭijānanaṃ sandhāya pucchāma, na cakkhūpasaṃhāramattaṃ. Tasmā vadehi tāva 『『kiṃ te cakkhumā rūpena rūpaṃ paṭivijānātī』』ti. Itaro purimanayeneva paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Atha naṃ 『『evaṃ sante rūpaṃ manoviññāṇaṃ āpajjati, tañhi paṭivijānāti nāmā』』ti codetuṃ rūpaṃ manoviññāṇanti āha. Itaro lesaṃ alabhanto paṭikkhipateva. Atthi cakkhussa āvaṭṭanātiādi 『『yadi cakkhu paṭivijānanaṭṭhena passati, cakkhuviññāṇassa viya tassāpi āvajjanāya bhavitabba』』nti codetuṃ pucchati. Itaro yasmā na āvajjanapaṭibaddhaṃ cakkhu, na taṃ āvajjanānantaraṃ uppajjati, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Sotena saddantiādīsupi eseva nayo. Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ passatīti sasambhārakathānayena vuttaṃ. Yathā hi usunā vijjhantopi 『『dhanunā vijjhatī』』ti vuccati, evaṃ cakkhuviññāṇena passantopi 『『cakkhunā passatī』』ti vutto, tasmā asādhakametaṃ. Sesesupi eseva nayopi.

Cakkhunā rūpaṃ passatītikathāvaṇṇanā.

Aṭṭhārasamo vaggo.

  1. Ekūnavīsatimavaggo

  2. Kilesapajahanakathāvaṇṇanā

828-831. Idāni kilesapajahanakathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā kilesapahānaṃ nāma atthi, pahīnakilesassa ca atītāpi kilesā pahīnāva honti, anāgatāpi, paccuppannāpi, tasmā atītepi kilese pajahati, anāgatepi, paccuppannepī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya atītetiādipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Natthi kilese jahatīti imasmiṃ pana paravādissa pañhe yasmā kacavaraṃ pajahantassa kacavare chaḍḍanavāyāmo viya kilese pajahantassa na atītādibhedesu kilesesu vāyāmo atthi, nibbānārammaṇe pana ariyamagge pavattite kilesā anuppannāyeva nuppajjantīti pahīnā nāma honti, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Tena hi atīte kilese pajahatītiādi pana yasmā 『『natthi kilesapajahanā』』ti na vattabbaṃ, tasmā atītādibhede pajahatīti chalena vuttaṃ.

Kilesapajahanakathāvaṇṇanā.

  1. Suññatakathāvaṇṇanā

  2. Idāni suññatakathā nāma hoti. Tattha suññatāti dve suññatā khandhānañca anattalakkhaṇaṃ nibbānañca. Tesu anattalakkhaṇaṃ tāva ekaccaṃ ekena pariyāyena siyā saṅkhārakkhandhapariyāpannaṃ, nibbānaṃ, apariyāpannameva. Imaṃ pana vibhāgaṃ aggahetvā 『『suññatā saṅkhārakkhandhapariyāpannā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Animittanti sabbanimittarahitaṃ nibbānaṃ. 『『Appaṇihito』』tipi tasseva nāmaṃ. Kasmā panetaṃ ābhatanti? Avibhajjavādīvāde dosāropanatthaṃ. Yassa hi avibhajitvā 『『ekadeseneva suññatā saṅkhārakkhandhapariyāpannā』』ti laddhi, tassa nibbānampi saṅkhārakkhandhapariyāpannanti āpajjati. Imassa dosassāropanatthaṃ 『『animittaṃ appaṇihita』』nti ābhataṃ. Itaro tassa pariyāpannabhāvaṃ anicchanto paṭikkhipati. Saṅkhārakkhandho na aniccotiādi nibbānasaṅkhātāya suññatāya aniccabhāvāpattidosadassanatthaṃ vuttaṃ.

833.Saṅkhārakkhandhassa suññatāti 『『yadi aññassa khandhassa suññatā aññakkhandhapariyāpannā, saṅkhārakkhandhasuññatāyapi sesakkhandhapariyāpannāya bhavitabba』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Saṅkhārakkhandhassa suññatā na vattabbātiādi 『『yadi saṅkhārakkhandhasuññatā sesakkhandhapariyāpannā na hoti, sesakkhandhasuññatāpi saṅkhārakkhandhapariyāpannā na hotī』』ti paṭilomadassanatthaṃ vuttaṃ.

834.Suññamidaṃ, bhikkhave, saṅkhārāti suttaṃ parasamayato ābhataṃ. Tattha saṅkhārāti 『『sabbe saṅkhārā aniccā』』ti āgataṭṭhāne viya pañcakkhandhā, te ca attattaniyasuññattā suññatāti sāsanāvacaraṃ hoti, na virujjhati, tasmā anuññātaṃ. Yasmā panetaṃ na suññatāya saṅkhārakkhandhapariyāpannabhāvaṃ dīpeti, tasmā asādhakanti.

Suññatakathāvaṇṇanā.

  1. Sāmaññaphalakathāvaṇṇanā

835-836. Idāni sāmaññaphalakathā nāma hoti. Tattha maggavīthiyampi phalasamāpattivīthiyampi ariyamaggassa vipākacittaṃ sāmaññaphalaṃ nāmāti sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yesaṃ pana tathā aggahetvā 『『kilesapahānañceva phaluppatti ca sāmaññaphalaṃ, tasmā asaṅkhata』』nti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā yathā pāḷimeva niyyātīti.

Sāmaññaphalakathāvaṇṇanā.

  1. Pattikathāvaṇṇanā

837-840. Idāni pattikathā nāma hoti. Tattha 『『yaṃ yaṃ paṭilabbhati, tassa tassa paṭilābho patti nāma. Sā ca asaṅkhatā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā yathāpāḷimeva niyyātīti . Na vattabbantiādi yāya laddhiyā patti asaṅkhatāti maññati, taṃ pakāsetuṃ vuttaṃ. Tattha sakavādī 『『na hevaṃ vattabbe』』ti paṭikkhipanto kevalaṃ pattiyā rūpādibhāvaṃ na sampaṭicchati. Na hi patti nāma koci dhammo atthi, na pana asaṅkhatabhāvaṃ anujānāti. Itaro pana paṭikkhepamatteneva asaṅkhatāti laddhiṃ patiṭṭhapeti, sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Pattikathāvaṇṇanā.

  1. Tathatākathāvaṇṇanā

841-843. Idāni tathatākathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『rūpādīnaṃ sabbadhammānaṃ rūpādisabhāvatāsaṅkhātā tathatā nāma atthi, sā ca saṅkhatesu rūpādīsu apariyāpannattā asaṅkhatā』』ti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa , paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā pākaṭamevāti.

Tathatākathāvaṇṇanā.

  1. Kusalakathāvaṇṇanā

844-846. Idāni kusalakathā nāma hoti. Tattha anavajjampi kusalaṃ iṭṭhapākampi. Anavajjaṃ nāma kilesavippayuttaṃ. Ayaṃ nayo ṭhapetvā akusalaṃ sabbadhamme bhajati. Iṭṭhavipākaṃ nāma āyatiṃ upapattipavattesu iṭṭhaphalanipphādakaṃ puññaṃ. Ayaṃ nayo kusalattike ādipadameva bhajati. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā anavajjabhāvamatteneva nibbānaṃ kusalanti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, tesaṃ iṭṭhavipākaṭṭhena nibbānassa kusalatābhāvaṃ dīpetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Kusalakathāvaṇṇanā.

  1. Accantaniyāmakathāvaṇṇanā

  2. Idāni accantaniyāmakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sakiṃ nimuggo nimuggova hotī』』ti (a. ni. 7.15) suttaṃ nissāya 『『atthi puthujjanassa accantaniyāmatā』』ti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Mātughātakotiādi 『『niyatamicchādiṭṭhikassa ca mātughātakādīnañca samāne micchattaniyāme mātughātakādīhipi te accantaniyatehi bhavitabba』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro 『『niyatamicchādiṭṭhiko saṃsārakhāṇuko bhavantarepi niyatova ime pana ekasmiññeva attabhāve』』ti laddhiyā na hevanti paṭikkhipati .

848.Vicikicchā uppajjeyyāti 『『ayaṃ niyato vā no vā』』ti evaṃ uppajjeyyāti pucchati. Itaro anuppattikāraṇaṃ apassanto paṭijānāti. Nuppajjeyyāti puṭṭho pana yaṃ diṭṭhiṃ āsevanto niyāmaṃ okkanto, tattha anuppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Tato pahīnāti puṭṭho maggena appahīnattā paṭikkhipati, taṃ diṭṭhiṃ ārabbha asamudācārato paṭijānāti. Atha naṃ yasmā pahānaṃ nāma vinā ariyamaggena natthi, tasmā tassa vasena codetuṃ sotāpattimaggenātiādimāha. So ekamaggenāpi appahīnattā paṭikkhipati. Puna katamenāti puṭṭho micchāmaggaṃ sandhāya akusalenātiādimāha.

849.Ucchedadiṭṭhi uppajjeyyāti dutiyaniyāmuppattiṃ pucchati. Itaro yasmā 『『yepi te okkalā vayabhiññā natthikavādā akiriyavādā ahetukavādā』』ti (ma. ni. 3.143) vacanato tissopi niyatamicchādiṭṭhiyo ekassa uppajjanti, tasmā paṭijānāti.

  1. Atha naṃ 『『na ca nāma so accantaniyāmo』』ti codetuṃ hañcītiādimāha. Accantaniyatassa hi dutiyaniyāmo niratthako. Nuppajjeyyāti pañhe yaṃ sassatadiṭṭhiyā sassatanti gahitaṃ, tadeva ucchijjissatīti gahetvā anuppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Pahīnāti puṭṭho maggena appahīnattā paṭikkhipati, vuttanayena anuppajjanato paṭijānāti. Sassatadiṭṭhi uppajjeyyātiādīsupi eseva nayo. Sesaṃ vicikicchāvāre vuttanayameva.

851-852.Na vattabbanti pucchā paravādissa, suttassa atthitāya paṭiññā sakavādissa. Na pana so bhavantarepi nimuggova. Imasmiññeva hi bhave abhabbo so taṃ diṭṭhiṃ pajahitunti ayamettha adhippāyo, tasmā asādhakametanti. Sabbakālaṃ ummujjitvā nimujjatītiādi vacanamatte abhinivesaṃ akatvā attho pariyesitabboti dassanatthaṃ vuttanti.

Accantaniyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Indriyakathāvaṇṇanā

853-856. Idāni indriyakathā nāma hoti. Tattha lokiyā saddhā saddhā eva nāma, na saddhindriyaṃ. Tathā lokiyaṃ vīriyaṃ…pe… sati… samādhi… paññā paññāyeva nāma, na paññindriyanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānañceva mahisāsakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Natthi lokiyā saddhātiādi yasmā lokiyāpi saddhādayova dhammā adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ, na saddhādīhi aññaṃ saddhindriyādi nāma atthi, tasmā lokiyānampi saddhādīnaññeva saddhindriyādibhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthi lokiyo manotiādi yathā te lokiyāpi manādayo dhammā manindriyādīni, evaṃ lokiyā saddhādayopi saddhindriyānīti upamāya tassatthassa vibhāvanatthaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Indriyakathāvaṇṇanā.

Ekūnavīsatimo vaggo.

  1. Vīsatimavaggo

  2. Asañciccakathāvaṇṇanā

857-862. Idāni asañciccakathā nāma hoti. Tattha 『『ānantariyavatthūni nāma garūni bhāriyāni, tasmā asañciccāpi tesu vatthūsu vikopitesu ānantariko hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya asañciccāti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yasmā ānantariyakammaṃ nāma kammapathappattaṃ. Yadi ca asañcicca kammapathabhedo siyā, avasesā pāṇātipātādayopi asañcicca bhaveyyu』』nti codanatthaṃ asañciccapāṇaṃ hantvātiādimāha. Itaro tathārūpāya laddhiyā abhāvena paṭikkhipati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Na vattabbaṃ mātughātakoti pucchā paravādissa, rogapaṭikārādikāle asañcicca ghātaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Nanu mātā jīvitā voropitāti pañhepi asañcicca voropitaṃ sandhāya paṭiññā sakavādisseva. Evaṃ adhippāyaṃ pana aggahetvā hañcīti laddhipatiṭṭhāpanaṃ itarassa. Taṃ ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitameva. Pitughātakādīsupi eseva nayo. Saṅghabhedake pana dhammasaññiṃ sandhāya saṅghabhedo ānantarikoti pucchā sakavādissa, 『『saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī』』ti vacanaṃ ayoniso gahetvā paṭiññā paravādissa. Puna sabbeti puṭṭho sakapakkhe dhammasaññiṃ sandhāya paṭikkhipati, parapakkhe dhammasaññiṃ sandhāya paṭijānāti. Dhammasaññīti pañhadvayepi eseva nayo. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ ekanteneva dhammavādissa ānantarikabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Āpāyiko nerayikoti gāthāyapi adhammavādīyeva adhippeto. Itaro pana adhippāyaṃ aggahetvā laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Asañciccakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇakathāvaṇṇanā

863-865. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha duvidhaṃ ñāṇaṃ – lokiyañca lokuttarañca. Lokiyaṃ samāpattiñāṇampi hoti dānādivasena pavattaṃ kammassakatañāṇampi; lokuttaraṃ saccaparicchedakaṃ maggañāṇampi phalañāṇampi. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā 『『saccaparicchedakameva ñāṇaṃ na itaraṃ, tasmā natthi puthujjanassa ñāṇa』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Paññātiādi ñāṇavevacanadassanatthaṃ vuttaṃ. Tenetaṃ dīpeti – yadi tassa ñāṇaṃ natthi, paññādayopi natthi. Atha paññādayo atthi, ñāṇampi atthi. Kasmā? Paññādīnaṃ ñāṇato anaññattāti. Paṭhamaṃ jhānantiādi samāpattiñāṇassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Dānaṃ dadeyyātiādi kammassakatañāṇassa. Dukkhaṃ parijānātīti lokuttaramaggañāṇameva dīpeti, na ca lokuttarameva ñāṇanti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Nirayapālakathāvaṇṇanā

  2. Idāni nirayapālakathā nāma hoti. Tattha 『『niraye nerayikakammāneva nirayapālarūpavasena vadhenti, natthi nirayapālā nāma sattā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi tattha nirayapālā na siyuṃ, kammakāraṇāpi na bhaveyyuṃ. Kāraṇikesu hi sati kāraṇā』』ti codetuṃ natthi nirayesūtiādimāha.

867-868.Atthi manussesūti paccakkhena ñāpanatthaṃ. Yathā hi manussesu sati kāraṇikesu kāraṇā, evaṃ tatthāpīti ayamettha adhippāyo. Atthi nirayesūti pucchā paravādissa, paṭiññā itarassa. Na vessabhū nopi ca pettirājāti paravādinā sakasamayato suttaṃ ābhataṃ. Taṃ pana sāsanāvacarikanti sakavādinā anuññātaṃ. Tattha vessabhūti eko devo. Pettirājāti pettivisaye petamahiddhiko. Somādayo pākaṭā eva. Idaṃ vuttaṃ hoti – attano kammehi ito paṇunnaṃ paralokaṃ pattaṃ purisaṃ na ete vessabhūādayo hananti. Yehi pana so kammehi tattha paṇunno, tāni sakāni kammāniyeva naṃ tattha hanantīti kammassakataṃ dīpeti, na nirayapālānaṃ abhāvaṃ. Sakavādinā pana tamenaṃ, bhikkhaveti ābhatāni suttapadāni nītatthānevāti.

Nirayapālakathāvaṇṇanā.

  1. Tiracchānakathāvaṇṇanā

869-871. Idāni tiracchānakathā nāma hoti. Tattha devesu erāvaṇādayo devaputtā hatthivaṇṇaṃ assavaṇṇaṃ vikubbanti, natthi tattha tiracchānagatā. Yesaṃ pana tiracchānavaṇṇino devaputte disvā 『『atthi devesu tiracchānagatā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi devayoniyaṃ tiracchānagatā siyuṃ, tiracchānayoniyampi devā siyu』』nti codetuṃ atthi tiracchānagatesūtiādimāha. Kīṭātiādi yesaṃ so abhāvaṃ icchati, te dassetuṃ vuttaṃ. Erāvaṇoti pañhe tassa atthitāya paṭiññā sakavādissa , na tiracchānagatassa. Hatthibandhātiādi 『『yadi tattha hatthiādayo siyuṃ, hatthibandhādayopi siyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Tattha yāvasikāti yavassa dāyakā. Kāraṇikāti hatthācariyādayo, yehi te nānāvidhaṃ kāraṇaṃ kareyyuṃ. Bhattakārakāti hatthiādīnaṃ bhattarandhakā. Na hevanti tathā anicchanto paṭikkhipatīti.

Tiracchānakathāvaṇṇanā.

  1. Maggakathāvaṇṇanā

872-875. Idāni maggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti (a. ni. 3.431) idañceva suttaṃ sammāvācākammantājīvānañca cittavippayuttataṃ nissāya 『『nippariyāyena pañcaṅgikova maggo』』ti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānaṃ, te sandhāya pañcaṅgikoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sammāvācā maggaṅgaṃ, sā ca na maggotiādi parasamayavasena vuttaṃ. Parasamayasmiñhi sammāvācādayo maggaṅganti āgatā. Rūpattā pana maggo na hotīti vaṇṇitā. Sammādiṭṭhi maggaṅgantiādi maggaṅgassa amaggatā nāma natthīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Pubbeva kho panassāti sutte parisuddhasīlassa maggabhāvanā nāma hoti, na itarassāti āgamaniyapaṭipadāya visuddhibhāvadassanatthaṃ 『『kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti vuttaṃ, na imehi vinā pañcaṅgikabhāvadassanatthaṃ. Tenevāha 『『evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī』』ti. Sakavādinā ābhatasuttaṃ nītatthamevāti.

Maggakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇakathāvaṇṇanā

876-877. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha dhammacakkappavattane dvādasākārañāṇaṃ sandhāya 『『dvādasavatthukaṃ ñāṇaṃ lokuttara』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace taṃ dvādasavatthukaṃ, dvādasahi maggañāṇehi bhavitabba』』nti codetuṃ dvādasātiādimāha. Itaro maggassa ekattaṃ sandhāya paṭikkhipati, ekekasmiṃ sacce saccañāṇakiccañāṇakatañāṇānaṃ vasena ñāṇanānattaṃ sandhāya paṭijānāti. Dvādasa sotāpattimaggātiādīsupi eseva nayo. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ saddhiṃ pubbabhāgaparabhāgehi ñāṇanānattaṃ dīpeti, na ariyamaggassa dvādasa ñāṇataṃ. Tasmā asādhakanti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

Vīsatimo vaggo.

Catutthapaṇṇāsako samatto.

  1. Ekavīsatimavaggo

  2. Sāsanakathāvaṇṇanā

  3. Idāni sāsanakathā nāma hoti. Tattha tisso saṅgītiyo sandhāya 『『sāsanaṃ navaṃ kata』』nti ca 『『atthi koci tathāgatassa sāsanaṃ navaṃ karotī』』ti ca 『『labbhā tathāgatassa sāsanaṃ navaṃ kātu』』nti ca yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Satipaṭṭhānātiādi sāsanaṃ nāma satipaṭṭhānādayo ceva ariyadhammā, kusalādīnañca desanā. Tattha yesaṃ bhagavatā desitā satipaṭṭhānādayo, ṭhapetvā te aññesaṃ vā satipaṭṭhānādīnaṃ karaṇena akusalādīnaṃ vā kusalādibhāvakaraṇena sāsanaṃ navaṃkataṃ nāma bhaveyya, kiṃ taṃ evaṃ kataṃ kenaci, atthi vā koci evaṃ karoti, labbhā vā evaṃ kātunti tīsupi pucchāsu codanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Sāsanakathāvaṇṇanā.

  1. Avivittakathāvaṇṇanā

879-880. Idāni avivittakathā nāma hoti. Tattha yassa puggalassa yo dhammo paccuppanno, so tena avivitto nāmāti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yasmā pana puthujjanena tedhātukā dhammā apariññātā, tasmā so ekakkhaṇeyeva sabbehipi tedhātukehi dhammehi avivittoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Phassehītiādi sabbesaṃ phassādīnaṃ ekakkhaṇe pavattidosadassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Avivittakathāvaṇṇanā.

  1. Saññojanakathāvaṇṇanā

881-882. Idāni saññojanakathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā sabbaṃ buddhavisayaṃ na jānāti, tasmā tassa tattha avijjāvicikicchāhi appahīnāhi bhavitabbanti saññāya 『『atthi kiñci saññojanaṃ appahāya arahattappattī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atthi kiñci sakkāyadiṭṭhītiādi arahato sabbasaṃyojanappahānadassanatthaṃ vuttaṃ. Sabbaṃ buddhavisayanti pañhadvaye arahato sabbaññutaññāṇābhāvena paṭisedho kato, na avijjāvicikicchānaṃ appahānena. Itaro pana tesaṃ appahīnataṃ sandhāya tena hīti laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Saññojanakathāvaṇṇanā.

  1. Iddhikathāvaṇṇanā

883-884. Idāni iddhikathā nāma hoti. Tattha iddhi nāmesā katthaci ijjhati, katthaci na ijjhati, aniccādīnaṃ niccādikaraṇe ekanteneva na ijjhati. Sabhāgasantatiṃ pana parivattetvā visabhāgasantatikaraṇe vā sabhāgasantativaseneva ciratarappavattane vā yesaṃ atthāya kariyati, tesaṃ puññādīni kāraṇāni nissāya katthaci ijjhati, bhikkhūnaṃ atthāya pānīyassa sappikhīrādikaraṇe viya mahādhātunidhāne dīpādīnaṃ cirasantānappavattane viya cāti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yaṃ pana āyasmā pilindavaccho rañño pāsādaṃ suvaṇṇantveva adhimucci, taṃ nissāya yesaṃ 『『atthi adhippāyaiddhī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi adhippāyaiddhīti pucchā sakavādissa. Tattha adhippāyaiddhīti adhippāyaiddhi, yathādhippāyaṃ ijjhanaiddhīti attho. Āmantāti laddhimatte ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Atha naṃ aniccādīnaṃ niccāditāya anuyuñjituṃ niccapaṇṇā rukkhā hontūtiādimāha. Sesamettha uttānatthameva. Laddhipatiṭṭhāpane suvaṇṇo ca panāsīti rañño puññūpanissayena āsi, na kevalaṃ therassa adhippāyeneva. Tasmā asādhakametanti.

Iddhikathāvaṇṇanā.

  1. Buddhakathāvaṇṇanā

  2. Idāni buddhakathā nāma hoti. Tattha ṭhapetvā tasmiṃ tasmiṃ kāle sarīravemattataṃ āyuvemattataṃ pabhāvemattatañca sesehi buddhadhammehi buddhānaṃ buddhehi hīnātirekatā nāma natthi. Yesaṃ pana aviseseneva atthīti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi buddhānanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ buddhadhammehi anuyuñjituṃ satipaṭṭhānatotiādimāha. Itaro tesaṃ vasena hīnātirekataṃ apassanto paṭikkhipatiyevāti.

Buddhakathāvaṇṇanā.

  1. Sabbadisākathāvaṇṇanā

  2. Idāni sabbadisākathā nāma hoti. Tattha catūsu disāsu heṭṭhā uparīti samantato lokadhātusannivāsaṃ, sabbalokadhātūsu ca buddhā atthīti attano vikappasippaṃ uppādetvā 『『sabbadisāsu buddhā tiṭṭhantī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puratthimāyāti puṭṭho sakyamuniṃ sandhāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho laddhivasena aññalokadhātuyaṃ ṭhitaṃ sandhāya paṭijānāti. Kinnāmo so bhagavātiādi 『『sace tvaṃ jānāsi, nāmādivasena naṃ kathehī』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Sabbadisākathāvaṇṇanā.

  1. Dhammakathāvaṇṇanā

887-888. Idāni dhammakathā nāma hoti. Tattha yasmā rūpādayo rūpādisabhāvena niyatā na taṃ sabhāvaṃ vijahanti, tasmā sabbadhammā niyatāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva ekaccānañca uttarāpathakānaṃ; te sandhāya sabbe dhammāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace te niyatā, micchattaniyatā vā siyuṃ sammattaniyatā vā, ito añño niyāmo nāma natthī』』ti codetuṃ micchattaniyatātiādimāha. Tattha paṭikkhepo ca paṭiññā ca paravādissa. Rūpaṃ rūpaṭṭhenātiādi yenatthena niyatāti vadati, tassa vasena codetuṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ adhippāyo – rūpañhi rūpaṭṭhena niyatanti rūpaṃ rūpameva, na vedanādisabhāvanti adhippāyena vattabbaṃ, ito aññathā na vattabbaṃ. Kasmā? Rūpaṭṭhato aññassa rūpassa abhāvā. Rūpasabhāvo hi rūpaṭṭho, rūpasabhāvo ca rūpameva, na rūpato añño. Vedanādīhi panassa nānattapaññāpanatthaṃ esa vohāro hotīti. Tasmā 『『rūpaṃ rūpaṭṭhena niyata』』nti vadantena rūpaṃ niyatanti vuttaṃ hoti. Niyatañca nāma micchattaniyataṃ vā siyā sammattaniyataṃ vā, ito añño niyāmo nāma natthīti. Atha kasmā paṭijānātīti? Atthantaravasena. Rūpaṃ rūpaṭṭhena niyatanti ettha hi rūpaṃ rūpameva, na vedanādisabhāvanti ayamattho. Tasmā paṭijānāti. Ito aññathā panassa niyatattaṃ natthīti puna teneva nayena codetuṃ micchattaniyatantiādimāha . Taṃ sabbaṃ uttānatthameva. Tena hi rūpanti laddhipi ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Dhammakathāvaṇṇanā.

  1. Kammakathāvaṇṇanā

889-891. Idāni kammakathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā diṭṭhadhammavedanīyādīni diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhādīhi niyatāni, tasmā sabbe kammā niyatā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhena niyatanti ettha diṭṭhadhammavedanīyaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhameva. Sace diṭṭheva dhamme vipākaṃ dātuṃ sakkoti deti, no ce ahosikammaṃ nāma hotīti imamatthaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Micchattasammattaniyāmavasena panetaṃ aniyatamevāti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Kammakathāvaṇṇanā.

Ekavīsatimo vaggo.

  1. Bāvīsatimavaggo

  2. Parinibbānakathāvaṇṇanā

  3. Idāni parinibbānakathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā arahā sabbaññuvisaye appahīnasaṃyojanova parinibbāyati, tasmā atthi kiñci saṃyojanaṃ appahāya parinibbāna』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayamevāti.

Parinibbānakathāvaṇṇanā.

  1. Kusalacittakathāvaṇṇanā

894-895. Idāni kusalacittakathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā sativepullappatto parinibbāyantopi sato sampajānova parinibbāti, tasmā kusalacitto parinibbāyatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā kusalacitto nāma puññābhisaṅkhārābhisaṅkharaṇādivasena hoti, tasmā tenatthena codetuṃ arahā puññābhisaṅkhārantiādimāha. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti. Sato sampajānoti idaṃ javanakkhaṇe kiriyasatisampajaññānaṃ vasena asammohamaraṇadīpanatthaṃ vuttaṃ, na kusalacittadīpanatthaṃ. Tasmā asādhakanti.

Kusalacittakathāvaṇṇanā.

  1. Āneñjakathāvaṇṇanā

  2. Idāni āneñjakathā nāma hoti. Tattha bhagavā catutthajjhāne ṭhito parinibbāyīti sallakkhetvā 『『arahā āneñje ṭhito parinibbāyatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Pakaticitteti bhavaṅgacitte. Sabbe hi saññino sattā bhavaṅgacitte ṭhatvā bhavaṅgapariyosānena cuticittena kālaṃ karonti. Iti naṃ iminā atthena codetuṃ evamāha. Tattha kiñcāpi catuvokārabhave arahato pakaticittampi āneñjaṃ hoti, ayaṃ pana pañho pañcavokārabhavavasena uddhaṭo. Tasmā no ca vata re vattabbeti āha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Āneñjakathāvaṇṇanā.

  1. Dhammābhisamayakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dhammābhisamayakathā nāma hoti. Tattha atītabhave sotāpannaṃ mātukucchiyaṃ vasitvā nikkhantaṃ disvā 『『atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayo』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi tattha dhammābhisamayo atthi, dhammābhisamayassa kāraṇehi dhammadesanādīhi bhavitabba』』nti codetuṃ atthi gabbhaseyyāya dhammadesanātiādimāha. Suttassātiādi bhavaṅgavāraṃ sandhāya vuttaṃ. Gabbhaseyyāya hi yebhuyyena bhavaṅgameva pavattati. Teneva satto kiriyamayappavattābhāvā sutto, bhāvanānuyogassa abhāvā pamatto, kammaṭṭhānapariggāhakānaṃ satisampajaññānaṃ abhāvā muṭṭhassati asampajāno nāma hoti, tathārūpassa kuto dhammābhisamayoti?

Dhammābhisamayakathāvaṇṇanā.

5-7. Tissopikathāvaṇṇanā

898-900. Idāni tissopikathā nāma honti. Tattha acirajātānaṃ pana sotāpannānaṃ arahattappattiṃ suppavāsāya ca upāsikāya sattavassikaṃ gabbhaṃ disvā 『『atthi gabbhaseyyāya arahattappattī』』ti ca supine ākāsagamanādīni disvā 『『atthi dhammābhisamayo』』ti ca 『『atthi tattha arahattappattī』』ti ca idhāpi yesaṃ laddhiyo, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha purimakathā sadisamevāti.

Tissopikathāvaṇṇanā.

  1. Abyākatakathāvaṇṇanā

901-902. Idāni abyākatakathā nāma hoti. Tattha 『『atthesā, bhikkhave, cetanā, sā ca kho abbohārikā』』ti (pārā. 235) vacanato 『『sabbaṃ supinagatassa cittaṃ abyākata』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathā pāḷimeva niyyāti. Supinagatassa cittaṃ abbohārikanti idaṃ āpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Supinagatassa hi pāṇātipātādivasena kiñcāpi akusalacittaṃ pavattati, vatthuvikopanaṃ pana natthīti na sakkā tattha āpattiṃ paññapetuṃ. Iminā kāraṇena taṃ abbohārikaṃ, na abyākatattāti.

Abyākatakathāvaṇṇanā.

  1. Āsevanapaccayakathāvaṇṇanā

903-905. Idāni āsevanapaccayakathā nāma hoti. Tattha yasmā sabbe dhammā khaṇikā , na koci muhuttampi ṭhatvā āsevanapaccayaṃ āsevati nāma. Tasmā natthi kiñci āsevanapaccayatā. Āsevanapaccayatāya uppannaṃ pana na kiñci atthīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ suttavaseneva paññāpetuṃ nanu vuttaṃ bhagavatā pāṇātipātotiādi ābhataṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Āsevanapaccayakathāvaṇṇanā.

  1. Khaṇikakathāvaṇṇanā

906-907. Idāni khaṇikakathā nāma hoti. Tattha yasmā sabbasaṅkhatadhammā aniccā, tasmā ekacittakkhaṇikāyeva. Samānāya hi aniccatāya eko lahuṃ bhijjati, eko cirenāti ko ettha niyāmoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya ekacittakkhaṇikāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Citte mahāpathavītiādīsu tesaṃ tathā saṇṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Cakkhāyatanantiādi 『『yadi sabbe ekacittakkhaṇikā bhaveyyuṃ, cakkhāyatanādīni cakkhuviññāṇādīhi saddhiṃyeva uppajjitvā nirujjheyyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana antomātukucchigatassa viññāṇuppattiṃ sandhāya paṭikkhipati , pavattaṃ sandhāya laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti. Tena hi ekacittakkhaṇikāti yasmā niccā na honti, tasmā ekacittakkhaṇikāti attano ruciyā kāraṇaṃ vadati. Taṃ avuttasadisamevāti.

Khaṇikakathāvaṇṇanā.

Bāvīsatimo vaggo.

  1. Tevīsatimavaggo

  2. Ekādhippāyakathāvaṇṇanā

  3. Idāni ekādhippāyakathā nāma hoti. Tattha kāruññena vā ekena adhippāyena ekādhippāyo, saṃsāre vā ekato bhavissāmāti itthiyā saddhiṃ buddhapūjādīni katvā paṇidhivasena eko adhippāyo assāti ekādhippāyo. Evarūpo dvinnampi janānaṃ ekādhippāyo methuno dhammo paṭisevitabboti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva vetullakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Ekādhippāyakathāvaṇṇanā.

  1. Arahantavaṇṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni arahantavaṇṇakathā nāma hoti. Tattha iriyāpathasampanne ākappasampanne pāpabhikkhū disvā 『『arahantānaṃ vaṇṇena amanussā methunaṃ dhammaṃ paṭisevantī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Arahantavaṇṇakathāvaṇṇanā.

3-7. Issariyakāmakārikākathāvaṇṇanā

910-914. Idāni issariyakāmakārikākathā nāma hoti. Chaddantajātakādīni sandhāya 『『bodhisatto issariyakāmakārikāhetu vinipātaṃ gacchati, gabbhaseyyaṃ okkamati, dukkarakārikaṃ akāsi, aparantapaṃ akāsi, aññaṃ satthāraṃ uddisī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ paṭhamakathāyaṃ uttānatthameva. Dutiyakathāyaṃ iddhimāti yadi issariyakāmakārikāhetu gaccheyya, iddhiyā gaccheyya, na kammavasenāti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana paṭhamapañhe bhāvanāmayaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyapañhe puññiddhiṃ sandhāya paṭijānāti. Tatiyakathāyaṃ issariyakāmakārikāhetu nāma dukkarakārikā micchādiṭṭhiyā kariyati. Yadi ca so taṃ kareyya, sassatādīnipi gaṇheyyāti codanatthaṃ sassato lokotiādi vuttaṃ. Catutthakathāyampi eseva nayoti.

Issariyakāmakārikākathāvaṇṇanā.

  1. Patirūpakathāvaṇṇanā

915-916. Idāni rāgapatirūpakathā nāma hoti. Tattha mettākaruṇāmuditāyo sandhāya 『『na rāgo rāgapatirūpako』』ti ca issāmacchariyakukkuccāni sandhāya 『『na doso dosapatirūpako』』ti ca hasituppādaṃ sandhāya 『『na moho mohapatirūpako』』ti ca dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ anuggahaṃ pāpagarahitaṃ kalyāṇapasaṃsaṃ āyasmato pilindavacchassa vasalavādaṃ bhagavato kheḷāsakavādaṃ moghapurisavādañca sandhāya 『『na kileso kilesapatirūpako』』ti ca yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sabbakathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā phassādipatirūpakā naphassādayo nāma natthi, tasmā rāgādipatirūpakā narāgādayopi natthīti codetuṃ atthi na phassotiādimāha . Itaro tesaṃ abhāvā paṭikkhipati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Patirūpakathāvaṇṇanā.

  1. Aparinipphannakathāvaṇṇanā

917-918. Idāni aparinipphannakathā nāma hoti. Tattha –

『『Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca;

Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhatī』』ti. (saṃ. ni. 1.171) –

Vacanaṃ nissāya dukkhaññeva parinipphannaṃ, sesā khandhāyatanadhātuindriyadhammā aparinipphannāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarapathakānañceva hetuvādānañca; te sandhāya rūpaṃ aparinipphannanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace rūpaṃ aparinipphannaṃ, na aniccādisabhāvaṃ siyā』』ti codetuṃ rūpaṃ na aniccantiādimāha. Itaro tathārūpaṃ rūpaṃ apassanto paṭikkhipati. Sakavādī nanu rūpaṃ aniccantiādi vacanena tassa ekaṃ laddhiṃ paṭisedhetvā dutiyaṃ pucchanto dukkhaññeva parinipphannantiādimāha. Athassa tampi laddhiṃ paṭisedhetuṃ na yadaniccantiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – na kevalañhi paṭhamasaccameva dukkhaṃ. Yaṃ pana kiñci aniccaṃ, taṃ dukkhameva. Rūpañca aniccaṃ, tasmā tampi parinipphannaṃ. Iti yaṃ tvaṃ vadesi 『『rūpaṃ aparinipphannaṃ, dukkhaññeva parinipphanna』』nti, taṃ no vata re vattabbe 『『dukkhaññeva parinipphanna』』nti. Vedanādimūlikādīsupi yojanāsu eseva nayo. Dhammāyatanadhammadhātūsu pana ṭhapetvā nibbānaṃ sesadhammānaṃ vasena aniccatā veditabbā. Indriyāni aniccānevāti.

Aparinipphannakathāvaṇṇanā.

Tevīsatimo vaggo.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Paṇṇāsakehi catūhi, tīhi vaggehi ceva ca;

Saṅgahetvā kathā sabbā, ūnatisatabhedanā.

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, kathāmaggesu kovido;

Yaṃ jino desayi tassa, niṭṭhitā atthavaṇṇanā.

Imaṃ terasamattehi, bhāṇavārehi tantiyā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, saṅkharontena yaṃ mayā.

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tena, lokoyaṃ sanarāmaro;

Dhammarājassa saddhamma-rasamevādhigacchatūti.

Kathāvatthu-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Yamakappakaraṇa-aṭṭhakathā

Saṅkhepeneva devānaṃ, devadevo surālaye;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, desayitvā raṇañjaho.

Yamassa visayātīto, nānāyamakamaṇḍitaṃ;

Abhidhammappakaraṇaṃ, chaṭṭhaṃ chaṭṭhāna desako.

Yamakaṃ ayamāvatta-nīlāmalatanūruho;

Yaṃ desayi anuppatto, tassa saṃvaṇṇanākkamo;

Idāni yasmā tasmāssa, hoti saṃvaṇṇanā ayanti.

  1. Mūlayamakaṃ

Uddesavāravaṇṇanā

  1. Mūlayamakaṃ , khandhayamakaṃ, āyatanayamakaṃ, dhātuyamakaṃ, saccayamakaṃ, saṅkhārayamakaṃ, anusayayamakaṃ, cittayamakaṃ, dhammayamakaṃ, indriyayamakanti imesaṃ dasannaṃ yamakānaṃ vasena idaṃ pakaraṇaṃ dasavidhena vibhattanti hi vuttaṃ. Tattha yesaṃ dasannaṃ yamakānaṃ vasena idaṃ pakaraṇaṃ dasavidhena vibhattaṃ, tesañceva imassa ca pakaraṇassa nāmattho tāva evaṃ veditabbo – kenaṭṭhena yamakanti? Yugaḷaṭṭhena. Yugaḷañhi yamakanti vuccati – 『yamakapāṭihāriyaṃ, yamakasālā』tiādīsu viya. Iti yugaḷasaṅkhātānaṃ yamakānaṃ vasena desitattā imesu dasasu ekekaṃ yamakaṃ nāma. Imesaṃ pana yamakānaṃ samūhabhāvato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ yamakanti veditabbaṃ.

Tattha mūlavasena pucchāvissajjanaṃ katvā desitattā dasannaṃ tāva sabbapaṭhamaṃ mūlayamakanti vuttaṃ. Tassa uddesavāro, niddesavāroti dve vārā honti . Tesu uddiṭṭhānukkamena niddisitabbattā uddesavāro paṭhamo. Tassa ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalamūlā; ye vā pana kusalamūlā, sabbe te dhammā kusalāti idaṃ yamakaṃ ādi . Tassa kusalākusalamūlasaṅkhātānaṃ dvinnaṃ atthānaṃ vasena atthayamakanti vā, tesaññeva atthānaṃ vasena anulomapaṭilomato pavattapāḷidhammavasena dhammayamakanti vā, anulomapaṭilomato pavattapucchāvasena pucchāyamakanti vā tidhā yamakabhāvo veditabbo. Sesesupi eseva nayo.

Idāni imesaṃ yamakānaṃ vasena desite imasmiṃ mūlayamake uddesavārassa tāva nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānameva evaṃ veditabbaṃ – kusalattikamātikāya hi 『kusalā dhammā』ti idaṃ ādipadaṃ nissāya mūlanayo, mūlamūlanayo, mūlakanayo, mūlamūlakanayoti ime cattāro nayā honti. Tesaṃ ekekasmiṃ naye mūlayamakaṃ, ekamūlayamakaṃ, aññamaññamūlayamakanti tīṇi tīṇi yamakāni. Evaṃ catūsu nayesu dvādasa yamakāni, ekekasmiṃ yamake anulomapaṭilomavasena dve dve pucchāti catuvīsati pucchā, ekekāya pucchāya sanniṭṭhānasaṃsayavasena dve dve atthāti aṭṭhacattālīsa atthāti.

Tattha ye keci kusalā dhammāti kusalesu 『『kusalā nu kho, na kusalā nu kho』』ti sandehābhāvato imasmiṃ pade sanniṭṭhānattho veditabbo. Sabbe te kusalamūlāti 『『sabbe te kusalā dhammā kusalamūlā nu kho, nanu kho』』ti evaṃ vimativasena pucchitattā imasmiṃ pade saṃsayattho veditabbo. So ca kho veneyyānaṃ saṃsayaṭṭhāne saṃsayadīpanatthaṃ vutto, tathāgatassa pana saṃsayo nāma natthi. Ito paresupi pucchāpadesu eseva nayo.

Yathā ca kusalapadaṃ nissāya ime cattāro nayā, ekekasmiṃ naye tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena dvādasa yamakāni, ekekasmiṃ yamake dvinnaṃ dvinnaṃ pucchānaṃ vasena catuvīsati pucchā; ekekāya pucchāya dvinnaṃ dvinnaṃ atthānaṃ vasena aṭṭhacattālīsa atthā ca honti. Akusalapadaṃ nissāyapi tatheva. Abyākatapadaṃ nissāyapi tatheva. Tīṇipi padāni ekato katvā niddiṭṭhaṃ nāmapadaṃ nissāyapi tathevāti kusalattikamātikāya catūsu padesu sabbepi soḷasa nayā, aṭṭhacattālīsa yamakāni , channavuti pucchā, dvenavutisataṃ atthā ca uddesavasena vuttāti veditabbā. Ettāvatā mūlavāro nāma paṭhamaṃ uddiṭṭho hoti.

Tato paraṃ ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalahetūtiādayo tasseva mūlavārassa vevacanavasena nava vārā uddiṭṭhā. Iti mūlavāro, hetuvāro, nidānavāro, sambhavavāro, pabhavavāro, samuṭṭhānavāro, āhāravāro, ārammaṇavāro, paccayavāro, samudayavāroti sabbepi dasa vārā honti. Tattha mūlavāre āgataparicchedeneva sesesupi nayādayo veditabbāti sabbesupi dasasu vāresu saṭṭhisatanayā, asītiadhikāni cattāri yamakasatāni, saṭṭhiadhikāni navapucchāsatāni, vīsādhikāni ekūnavīsati atthasatāni ca uddiṭṭhānīti veditabbāni. Evaṃ tāva uddesavāre nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānameva veditabbaṃ.

Mūlaṃ hetu nidānañcāti gāthā dasannampi vārānaṃ uddānagāthā nāma. Tattha mūlādīni sabbānipi kāraṇavevacanāneva. Kāraṇañhi patiṭṭhānaṭṭhena mūlaṃ. Attano phalanipphādanatthaṃ hinoti pavattatīti hetu. 『Handa, naṃ gaṇhāthā』ti dassentaṃ viya attano phalaṃ nidetīti nidānaṃ. Etasmā phalaṃ sambhotīti sambhavo. Pabhavatīti pabhavo. Samuṭṭhāti ettha phalaṃ, etena vā samuṭṭhātīti samuṭṭhānaṃ. Attano phalaṃ āharatīti āhāro. Appaṭikkhipitabbena attano phalena ālambiyatīti ālambaṇaṃ. Etaṃ paṭicca appaṭikkhipitvā phalaṃ eti pavattatīti paccayo. Etasmā phalaṃ samudetīti samudayo. Evametesaṃ padānaṃ vacanattho veditabbo.

Uddesavāravaṇṇanā.

Niddesavāravaṇṇanā

  1. Idāni yekeci kusalā dhammātiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha ye kecīti anavasesavacanaṃ. Kusalā dhammāti kusalattikassa padabhājane vuttalakkhaṇā anavajjasukhavipākā kusalasabhāvā. Sabbe te kusalamūlāti kiṃ te sabbeyeva kusalamūlāti pucchati. Tīṇevakusalamūlānīti na te sabbe kusalamūlāni, alobhādīni pana tīṇi eva kusalamūlānīti attho. Avasesā kusalā dhammā na kusalamūlāti avasesā phassādayo kusalā dhammā kusalamūlāni nāma na honti. Atha vā avasesā phassādayo kusalā dhammāyeva nāma, na kusalamūlānītipi attho. Ye vā pana kusalamūlāti ye vā pana paṭhamapucchāya dutiyapadena kusalamūlāti tayo alobhādayo gahitā. Sabbe te dhammā kusalāti kiṃ te sabbe tayopi dhammā kusalāti pucchati. Āmantāti sabbesampi kusalamūlānaṃ kusalabhāvaṃ sampaṭicchanto āha. Ayaṃ tāva mūlanaye mūlayamakassa attho. Iminā upāyena sabbapucchāsu vissajjananayo veditabbo. Yaṃ pana yattha visesamattaṃ atthi, tadeva vaṇṇayissāma.

  2. Ekamūlayamake tāva sabbe te kusalamūlena ekamūlāti gaṇanaṭṭhena ekamūlakaṃ aggahetvā samānaṭṭhena gahetabbā. Ayañhettha attho – sabbe te kusalamūlena samānamūlā. Yaṃ phassassa mūlaṃ, tadeva vedanādīnanti. Atha nesaṃ tathābhāvaṃ sampaṭicchanto āmantāti āha. Kusalasamuṭṭhānanti kusalacittasamuṭṭhānarūpaṃ dassitaṃ. Ekamūlanti alobhādinā kusalamūlena samānamūlaṃ . Yatheva hi phassādīnaṃ alobhādayo hetupaccayattā mūlaṃ, tathā taṃ samuṭṭhānarūpassāpi, kusalalakkhaṇābhāvena pana taṃ na kusalaṃ.

  3. Aññamaññayamake 『yekeci kusalā』ti apucchitvā yekeci kusalamūlena ekamūlāti pucchā katā. Kasmā? Imināpi byañjanena tassevatthassa sambhavato. Kusalamūlānīti idaṃ purimassa visesanaṃ. 『Mūlāni yāni ekato uppajjantī』ti hi vuttaṃ, tāni pana kusalamūlānipi honti akusalaabyākatamūlānipi, idha kusalamūlānīti visesadassanatthamidaṃ vuttaṃ. Aññamaññamūlāni cāti aññamaññaṃ hetupaccayena paccayā hontīti attho. Tasseva paṭilomapucchāya 『sabbe te dhammā kusalamūlena ekamūlā』ti avatvā sabbe te dhammā kusalāti vuttaṃ. Kasmā? Atthavisesābhāvato. Kusalamūlena ekamūlāti hi pucchāya katāya 『mūlāni yāni ekato uppajjantī』ti heṭṭhā vuttanayeneva vissajjanaṃ kātabbaṃ bhaveyya, evañca sati atthavisesābhāvo hoti. Tasmā tathā akatvā evaṃ pucchā katā. Iminā upāyena mūlamūlanayādīsupi aññamaññamūlayamake pucchāviseso veditabbo.

53-55. Mūlamūlanaye sabbe te kusalamūlamūlāti sabbe te kusalamūlasaṅkhātā mūlāti pucchati. Ekamūlamūlāti samānaṭṭhena ekameva mūlamūlaṃ etesanti ekamūlamūlā. Aññamaññamūlamūlāti aññamaññassa mūlaṃ aññamaññamūlaṃ, aññamaññamūlaṃ hetupaccayaṭṭhena mūlaṃ etesanti aññamaññamūlamūlā.

  1. Mūlakanaye kusalamūlakāti hetupaccayaṭṭhena kusalaṃ mūlaṃ etesanti kusalamūlakā.

57-61. Mūlamūlakanaye kusalamūlamūlakāti kusalānaṃ mūlaṃ kusalamūlaṃ. Hetupaccayaṭṭheneva kusalamūlaṃ mūlaṃ etesanti kusalamūlamūlakāti. Ayaṃ tāva kusalapadaṃ nissāya nayayamakapucchāsu visesattho.

62-73.Akusalapadādīsupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso, ahetukaṃ akusalanti vicikicchāya ceva uddhaccena ca sampayuttaṃ mohaṃ sandhāya vuttaṃ.

74-85.Ahetukaṃabyākatanti aṭṭhārasa cittuppādā rūpaṃ, nibbānañca. Abyākatamūlena na ekamūlanti idha pana ṭhapetvā sahetukaabyākatasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ, sesaṃ labbhati. Sahetukaabyākatasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ abyākatamūlena ekamūlaṃ hoti, taṃ abbohārikaṃ katvā ekato labbhamānakavaseneva cetaṃ vissajjanaṃ kataṃ.

86-97.Nāmā dhammāti nāmasaṅkhātā dhammā. Te atthato cattāro arūpino khandhā, nibbānañca. Naveva nāmamūlānīti kusalākusalaabyākatamūlavasena nava mūlāni. Ahetukaṃ nāmaṃ nāmamūlena na ekamūlanti ahetukaṃ sabbampi aṭṭhārasa cittuppādavicikicchuddhaccasampayuttamohanibbānasaṅkhātaṃ nāmaṃ nāmamūlena na ekamūlaṃ . Na hi taṃ tena saddhiṃ uppajjati. Sahetukaṃnāmaṃ nāmamūlenāti padepi sahetukaṃ nāmaṃ nāmamūlenāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Mūlavāravaṇṇanā.

98-99. Hetuvārādīsupi imināvupāyena attho veditabbo. Mūlaṃ hetu nidānañcātigāthā yathāniddiṭṭhānaṃ dasannampi vārānaṃ puna uddānavaseneva vuttāti.

Mūlayamakavaṇṇanā.

  1. Khandhayamakaṃ

  2. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā

  3. Idāni mūlayamake desiteyeva kusalādidhamme khandhavasena saṅgaṇhitvā mūlayamakānantaraṃ desitassa khandhayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva evaṃ veditabbaṃ – imasmiñhi khandhayamake tayo mahāvārā honti – paṇṇattivāro, pavattivāro, pariññāvāroti. Tesu paṇṇattivāro khandhānaṃ nāmābhidhānasodhanavaseneva gatattā paṇṇattivāroti vuccati. Pavattivāro tena sodhitanāmābhidhānānaṃ khandhānaṃ uppādanirodhavasena pavattiṃ sodhayamāno gato, tasmā pavattivāroti vuccati. Pariññāvāro iminānukkamena pavattānaṃ khandhānaṃ saṅkhepeneva tisso pariññā dīpayamāno gato, tasmā pariññāvāroti vuccati. Tattha paṇṇattivāro uddesaniddesavasena dvīhākārehi vavatthito. Itaresu visuṃ uddesavāro natthi. Ādito paṭṭhāya pucchāvissajjanavasena ekadhā vavatthitā. Tattha pañcakkhandhātipadaṃ ādiṃ katvā yāva na khandhā, na saṅkhārāti padaṃ tāva paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo. Pucchāvārotipi tasseva nāmaṃ. Tattha pañcakkhandhāti ayaṃ yamakavasena pucchitabbānaṃ khandhānaṃ uddeso. Rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti tesaññeva pabhedato nāmavavatthānaṃ.

2-3. Idāni imesaṃ khandhānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhakhandhavāro, suddhakhandhamūlacakkavāroti cattāro nayavārā honti. Tattha rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpantiādinā nayena padameva sodhetvā gato padasodhanavāro nāma. So anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpa』ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ, na rūpakkhandho; na rūpakkhandho na rūpa』ntiādīni pañceva. Tato paraṃ tesaññeva padasodhanavāre sodhitānaṃ khandhānaṃ 『rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho』tiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato padasodhanamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya padasodhanamūlacakkavāro nāma. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho』tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ, na rūpakkhandho; na khandhā na vedanākkhandho』tiādīni vīsatimeva.

Tato paraṃ rūpaṃ khandho khandhā rūpantiādinā nayena suddhakhandhavaseneva gato suddhakhandhavāro nāma. Tattha khandhā rūpantiādīsu khandhā rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandhoti attho gahetabbo. Kasmā? Niddesavāre evaṃ bhājitattā. Tattha hi 『rūpaṃ khandhoti āmantā. Khandhā rūpakkhandhoti rūpakkhandho khandho ceva rūpakkhandho ca, avasesā khandhā na rūpakkhandho』ti evaṃ 『khandhā rūpa』ntiādīnaṃ khandhā rūpakkhandhotiādinā nayena padaṃ uddharitvā attho vibhatto. Teneva ca kāraṇenese suddhakhandhavāroti vutto. Vacanasodhane viya hi ettha na vacanaṃ pamāṇaṃ. Yathā yathā pana suddhakhandhā labbhanti, tathā tathā atthova pamāṇaṃ. Parato āyatanayamakādīsupi eseva nayo. Esopi ca suddhakhandhavāro anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ khandho khandhā rūpa』ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ na khandho, na khandhā na rūpa』ntiādīni pañceva.

Tato paraṃ tesaññeva suddhakhandhānaṃ rūpaṃ khandho, khandhā vedanātiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato suddhakhandhamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya suddhakhandhamūlacakkavāro nāma. Tattha khandhā vedanātiādīsu khandhā vedanākkhandhotiādinā nayena attho veditabbo. Itarathā niddesavārena saddhiṃ virodho hoti. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ khandho, khandhā vedanā』tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ, na khandho, na khandhā na vedanā』tiādīni vīsatimeva. Evaṃ tāva ekena yamakasatena dvīhi pucchāsatehi ekekapucchāya sanniṭṭhānasaṃsayavasena dve dve atthe katvā catūhi ca atthasatehi paṭimaṇḍito paṇṇattivārassa uddesavāro veditabboti.

Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā.

  1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā

  2. Idāni rūpaṃ rūpakkhandhotiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha rūpaṃ rūpakkhandhoti yaṃkiñci rūpanti vuccati. Sabbaṃ taṃ rūpaṃ rūpakkhandhoti vacanasodhanatthaṃ pucchati. Piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rūpaṃ, na rūpakkhandhoti yaṃ 『piyarūpaṃ sātarūpa』nti ettha rūpanti vuttaṃ, taṃ rūpameva, na rūpakkhandhoti attho. Rūpakkhandho rūpañceva rūpakkhandho cāti yo pana rūpakkhandho, so rūpantipi rūpakkhandhotipi vattuṃ vaṭṭatīti attho. Rūpakkhandho rūpanti ettha pana yasmā rūpakkhandho niyameneva rūpanti vattabbo. Tasmā āmantāti āha. Iminā upāyena sabbavissajjanesu attho veditabbo. Yo pana yattha viseso bhavissati, tatheva taṃ vaṇṇayissāma . Saññāyamake tāva diṭṭhisaññāti 『papañcasaññā』tiādīsu āgatā diṭṭhisaññā. Saṅkhārayamake avasesā saṅkhārāti 『aniccā vata saṅkhārā』tiādīsu āgatā saṅkhārakkhandhato avasesā saṅkhatadhammā. Paṭilomavārepi eseva nayoti.

Padasodhanavāro niṭṭhito.

  1. Padasodhanamūlacakkavāre khandhā vedanākkhandhoti yekeci khandhā, sabbe te vedanākkhandhoti pucchati. Sesapucchāsupi eseva nayo. Paṭilome na khandhā na vedanākkhandhoti ettha ye paññattinibbānasaṅkhātā dhammā khandhā na honti, te yasmā vedanākkhandhopi na honti, tasmā āmantāti āha. Sesavissajjanesupi eseva nayoti.

Padasodhanamūlacakkavāro niṭṭhito.

  1. Suddhakhandhavāre rūpaṃ khandhoti yaṃkiñci rūpanti vuttaṃ, sabbaṃ taṃ khandhoti pucchati. Tattha yasmā piyarūpasātarūpasaṅkhātaṃ vā rūpaṃ hotu, bhūtupādārūpaṃ vā, sabbaṃ pañcasu khandhesu saṅgahaṃ gacchateva. Tasmā āmantāti paṭijānāti. Dutiyapade 『khandhā rūpa』nti pucchitabbe yasmā rūpantivacanena rūpakkhandhova adhippeto, tasmā vacanaṃ anādiyitvā atthavasena pucchanto khandhā rūpakkhandhoti āha. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Parato āyatanayamakādīnaṃ niddesavārepi eseva nayo. Saññā khandhoti etthāpi diṭṭhisaññā vā hotu, saññā eva vā, sabbāyapi khandhabhāvato āmantāti vuttaṃ. Saṅkhārā khandhoti padepi eseva nayo. Khandhavinimuttako hi saṅkhāro nāma natthi.

  2. Paṭilome na rūpaṃ na khandhoti yaṃ dhammajātaṃ rūpaṃ na hoti, taṃ khandhopi na hotīti pucchati. Vissajjane panassa rūpaṃ ṭhapetvā avasesā khandhā na rūpaṃ, khandhāti rūpato aññe vedanādayo khandhā rūpameva na honti, khandhā pana hontīti attho. Rūpañca khandhe ca ṭhapetvā avasesāti pañcakkhandhavinimuttaṃ nibbānañceva paññatti ca. Ito paresupi 『avasesā』ti padesu eseva nayoti.

Suddhakhandhavāro niṭṭhito.

40-44. Suddhakhandhamūlacakkavāre rūpaṃ khandhotiādīnaṃ heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabboti.

Suddhakhandhamūlacakkavāro niṭṭhito.

Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

50-205. Idāni yassa rūpakkhandhotiādinā nayena pavattivāro āraddho. Kasmā panettha uddesavāro na vuttoti? Heṭṭhā dassitanayattā. Paṇṇattivārasmiñhi uddesavāre nayo dassito. Tena pana nayena sakkā so idha avuttopi jānitunti taṃ avatvā niddesavārova āraddho. Imasmiṃ pana pavattivārasaṅkhāte mahāvāre uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāroti tayo antaravārā honti. Tesu paṭhamo dhammānaṃ uppādalakkhaṇassa dīpitattā uppādavāroti vuccati. Dutiyo tesaññeva nirodhalakkhaṇassa dīpitattā nirodhavāroti vuccati. Tatiyo ubhinnampi lakkhaṇānaṃ dīpitattā uppādanirodhavāroti vuccati. Uppādavārena cettha dhammānaṃ uppajjanākārova dīpito. Nirodhavārena 『uppannaṃ nāma niccaṃ natthī』ti tesaññeva aniccatā dīpitā. Uppādanirodhavārena tadubhayaṃ.

Tattha uppādavāre tāva tiṇṇaṃ addhānaṃ vasena cha kālabhedā honti – paccuppanno, atīto, anāgato, paccuppannenātīto, paccuppannenānāgato, atītenānāgatoti. Tesu 『yassa rūpakkhandho uppajjatī』ti paccuppannābhidhānavasena paccuppanno veditabbo. So paccuppannānaṃ dhammānaṃ paccakkhato gahetabbattā ativiya suviññeyyoti paṭhamaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjitthāti atītābhidhānavasena atīto veditabbo. So paccakkhato anubhūtapubbānaṃ atītadhammānaṃ anumānena anāgatehi suviññeyyatarattā dutiyaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjissatīti anāgatābhidhānavasena anāgato veditabbo. So paccakkhato ca anubhūtapubbavasena ca gahitadhammānumānena 『anāgatepi evarūpā dhammā uppajjissantī』ti gahetabbato tatiyaṃ vutto.

Yassarūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjitthāti paccuppannena saddhiṃ atītābhidhānavasena paccuppannenātīto veditabbo. So missakesu tīsu suviññeyyatarattā catutthaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjati tassa vedanākkhandho uppajjissatīti paccuppannena saddhiṃ anāgatābhidhānavasena paccuppannenānāgato veditabbo. So paccakkhato gahetabbānaṃ dhammānaṃ atthitāya atthato suviññeyyataroti pañcamaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjissatīti atītena saddhiṃ anāgatābhidhānavasena atītenānāgato veditabbo. So purimehi duviññeyyoti chaṭṭhaṃ vutto.

Evametesu chasu kālabhedesu yvāyaṃ paṭhamo paccuppanno, tattha puggalato, okāsato, puggalokāsatoti tayo vārā honti. Tesu yassāti puggalavasena khandhānaṃ uppattidīpano puggalavāro. Yatthāti okāsavasena khandhānaṃ uppattidīpano okāsavāro. Yassa yatthāti puggalokāsavasena khandhānaṃ uppattidīpano puggalokāsavāro. Ime pana tayopi vārā paṭhamaṃ anulomanayena niddisitvā pacchā paṭilomanayena niddiṭṭhā. Tesu 『uppajjati』 『uppajjittha,』 『uppajjissatī』ti vacanato uppattidīpano anulomanayo. 『Nuppajjati』, 『nuppajjittha,』 『nuppajjissatī』ti vacanato anuppattidīpano paṭilomanayo.

Tattha paccuppannakāle tāva puggalavārassa anulomanaye 『『yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjati. Yassa vā pana vedanākkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjati. Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho, uppajjati. Yassa vā pana viññāṇakkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjatī』』ti evaṃ rūpakkhandhamūlakāni cattāri yamakāni; 『『yassa vedanākkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho uppajjatī』』tiādinā nayena vedanākkhandhamūlakāni tīṇi; saññākkhandhamūlakāni dve; saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena dasa yamakāni honti.

Tattha rūpakkhandhamūlakesu catūsu ādito ekameva vissajjitaṃ. Sesāni tena sadisavissajjanānīti tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittāni. Vedanākkhandhādimūlakesupi 『āmantā』ti ekasadisameva vissajjanaṃ. Tasmā tānipi tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittānevāti evametāni paccuppannakāle puggalavāre anulomanaye ekayamakavissajjaneneva dasa yamakāni vissajjitāni nāma hontīti veditabbāni. Yathā ca puggalavāre dasa, evaṃ okāsavāre dasa, puggalokāsavāre dasāti paccuppannakāle tīsu vāresu anulomanaye tiṃsa yamakāni honti. Yathā ca anulomanaye, evaṃ paṭilomanayepīti sabbānipi paccuppannakāle saṭṭhi yamakāni honti. Tesu vīsapucchāsataṃ, cattārīsāni ca dve atthasatāni hontīti veditabbāni. Evaṃ sesesupi pañcasu kālabhedesu puggalādibhedato anulomapaṭilomanayavasena cha cha vārā. Ekekasmiṃ vāre dasa dasa katvā saṭṭhi saṭṭhi yamakānīti tīṇi yamakasatāni. Tāni purimehi saddhiṃ saṭṭhādhikāni tīṇi yamakasatāni, vīsādhikāni sattapucchāsatāni, cattārīsāni ca cuddasa atthasatāni honti. Idaṃ tāva uppādavāre pāḷivavatthānaṃ. Yathā ca uppādavāre, tathā nirodhavārepi, uppādanirodhavārepīti sabbasmimpi pavattimahāvāre asīti yamakasahassaṃ, saṭṭhisatādhikāni dve pucchāsahassāni, vīsaṃ tisatādhikāni ca cattāri atthasahassāni veditabbāni.

Pāḷi pana uppādavāre nirodhavāre ca tīsu asammissakakālabhedesu tasmiṃ tasmiṃ vāre ekekameva yamakaṃ vissajjetvā saṅkhittā. Tīsu missakakālabhedesu 『yassa vedanākkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho uppajjitthā』tiādinā nayena vedanākkhandhādimūlakesupi ekaṃ yamakaṃ vissajjitaṃ. Uppādanirodhavāre pana chasupi kālabhedesu taṃ vissajjitameva. Sesāni tena samānavissajjanattā saṅkhittānīti. Idaṃ sakalepi pavattimahāvāre pāḷivavatthānaṃ.

Atthavinicchayatthaṃ panassa idaṃ lakkhaṇaṃ veditabbaṃ – imasmiñhi pavattimahāvāre catunnaṃ pañhānaṃ pañca vissajjanāni sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitvā atthavinicchayo veditabbo. Tattha purepañho, pacchāpañho, paripuṇṇapañho, moghapañhoti ime cattāro pañhā nāma. Ekekasmiñhi yamake dve dve pucchā. Ekekapucchāyapi dve dve padāni. Tattha yāya pucchāya vissajjane ekeneva padena gahitakkhandhassa uppādo vā nirodho vā labbhati , ayaṃ purepañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane dvīhipi padehi gahitakkhandhānaṃ uppādo vā nirodho vā labbhati, ayaṃ pacchāpañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane ekenapi padena gahitakkhandhassa dvīhipi padehi gahitakkhandhānaṃ uppādo vā, nirodho vā labbhati, ayaṃ paripuṇṇapañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane paṭikkhepo vā, paṭisedho vā labbhati, ayaṃ moghapañho nāma. Yasmā panesa adassiyamāno na sakkā jānituṃ, tasmā naṃ dassayissāma.

『Yattha rūpakkhandho nuppajjati, tattha vedanākkhandho nuppajjatī』ti pucchāya tāva uppajjatīti imasmiṃ vissajjane ekeneva padena gahitassa vedanākkhandhassa uppādo labbhati, iti ayañceva añño ca evarūpo pañho purepañhoti veditabbo. 『Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjitthā』ti pucchāya pana 『āmantā』ti imasmiṃ vissajjane dvīhi padehi gahitānaṃ rūpavedanākkhandhānaṃ yassa kassaci sattassa atīte uppādo labbhati. Iti ayañceva añño ca evarūpo pañho pacchāpañhoti veditabbo.

『Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjatī』ti imāya pana paṭhamapucchāya 『asaññasattaṃ upapajjantāna』ntiādike imasmiṃ vissajjane 『asaññasattaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho uppajjati, no ca tesaṃ vedanākkhandho uppajjatī』ti imasmiṃ koṭṭhāse ekeneva padena gahitassa rūpakkhandhassapi uppādo labbhati. 『Pañcavokāraṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati vedanākkhandho ca uppajjatī』ti imasmiṃ koṭṭhāse dvīhipi padehi saṅgahitānaṃ rūpavedanākkhandhānampi uppādo labbhati. Iti ayañceva añño ca evarūpo pañho paripuṇṇapañhoti veditabbo. Purepacchāpañhotipi etasseva nāmaṃ. Etassa hi vissajjane purimakoṭṭhāse ekena padena saṅgahitassa rūpakkhandhasseva uppādo dassito. Dutiyakoṭṭhāse dvīhi padehi saṅgahitānaṃ rūpavedanākkhandhānaṃ. Imināyeva ca lakkhaṇena yattha ekena padena saṅgahitassa khandhassa uppādo vā nirodho vā labbhati, so purepañhoti vutto. Yattha dvīhipi padehi saṅgahitānaṃ khandhānaṃ uppādo vā nirodho vā labbhati, so pacchāpañhoti vutto.

『Yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho nuppajjitthā』ti imāya pana pucchāya 『natthī』ti imasmiṃ vissajjane paṭikkhepo labbhati. 『Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho nirujjhatī』ti pucchāya 『no』ti imasmiṃ vissajjane paṭisedho labbhati. Tasmā ayañceva duvidho añño ca evarūpo pañho moghapañhoti veditabbo. Tucchapañhotipi vuccati. Evaṃ tāva cattāro pañhā veditabbā.

Pāḷigatiyā vissajjanaṃ, paṭivacanavissajjanaṃ, sarūpadassanena vissajjanaṃ, paṭikkhepena vissajjanaṃ, paṭisedhena vissajjananti imāni pana pañca vissajjanāni nāma . Tattha yaṃ vissajjanaṃ pāḷipadameva hutvā atthaṃ vissajjeti, idaṃ pāḷigatiyā vissajjanaṃ nāma. Taṃ purepañhe labbhati. 『Yattha rūpakkhandho nuppajjati tattha vedanākkhandho nuppajjatī』ti hi pañhe 『uppajjatī』ti idaṃ vissajjanaṃ pāḷipadameva hutvā atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu pāḷigatiyā vissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ pana vissajjanaṃ paṭivacanabhāvena atthaṃ vissajjeti, idaṃ paṭivacanavissajjanaṃ nāma. Taṃ pacchāpañhe labbhati. 『Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjitthā』ti hi pañhe 『āmantā』ti idaṃ vissajjanaṃ paṭivacanavaseneva atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭivacanavissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ vissajjanaṃ sarūpena dassetvā atthaṃ vissajjeti; idaṃ sarūpadassanena vissajjanaṃ nāma. Taṃ paripuṇṇapañhe labbhati. 『Yassa rūpakkhandho uppajjati; tassa vedanākkhandho uppajjatī』ti hi pañhe 『asaññasattaṃ upapajjantāna』nti idaṃ vissajjanaṃ 『imesaṃ rūpakkhandho uppajjati, no ca vedanākkhandho, imesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati, vedanākkhandho cā』ti sarūpadassaneneva atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ. Tasmā evarūpesu ṭhānesu sarūpadassanena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ pana vissajjanaṃ tathārūpassa atthassābhāvato atthapaṭikkhepena pañhaṃ vissajjeti, idaṃ paṭikkhepena vissajjanaṃ nāma. Yaṃ tathārūpassa atthassa ekakkhaṇe alābhato atthapaṭisedhanena pañhaṃ vissajjeti, idaṃ paṭisedhena vissajjanaṃ nāma. Taṃ moghapañhe labbhati. 『Yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho nuppajjitthā』ti hi pañhe 『natthī』ti idaṃ vissajjanaṃ; evarūpo nāma satto natthīti atthapaṭikkhepena pañhaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ; tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭikkhepena vissajjanaṃ veditabbaṃ. 『Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho nirujjhatī』ti pañhe pana 『no』ti idaṃ vissajjanaṃ ekasmiṃ paṭisandhikkhaṇe uppādena saddhiṃ nirodho nāma na labbhatīti atthapaṭisedhanena pañhaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭisedhena vissajjanaṃ veditabbaṃ.

Idāni ime cattāro pañhā, imāni ca pañca vissajjanāni, yesu sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitabbāni, tāni evaṃ veditabbāni – asaññasattaṃ upapajjantānanti ekaṃ ṭhānaṃ, asaññasatte tatthāti ekaṃ, asaññasattānanti ekaṃ; asaññasattā cavantānanti ekaṃ; arūpaṃ upapajjantānanti ekaṃ, arūpe tatthāti ekaṃ, arūpānanti ekaṃ, arūpā cavantānanti ekaṃ , arūpe pacchimabhavikānanti ekaṃ, arūpe parinibbantānanti ekaṃ; ye ca arūpaṃ upapajjitvā parinibbāyissantīti ekaṃ; pañcavokāraṃ upapajjantānanti ekaṃ, pañcavokāre tatthāti ekaṃ, pañcavokārānanti ekaṃ pañcavokārā cavantānanti ekaṃ, pañcavokāre pacchimabhavikānanti ekaṃ, pañcavokāre parinibbantānanti ekaṃ; suddhāvāsaṃ upapajjantānanti ekaṃ, suddhāvāse tatthāti ekaṃ, suddhāvāsānanti ekaṃ, suddhāvāse parinibbantānanti ekaṃ; sabbesaṃ upapajjantānanti ekaṃ, sabbesaṃ cavantānanti ekaṃ; sabbasādhāraṇavasena pacchimabhavikānanti ekaṃ, parinibbantānanti ekaṃ, catuvokāraṃ pañcavokāraṃ upapajjantānanti ekaṃ, cavantānanti ekaṃ. Evaṃ imesaṃ catunnaṃ pañhānaṃ imāni pañca vissajjanāni imesu sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitvā imasmiṃ pavattimahāvāre atthavinicchayo veditabbo. Evaṃ viditvā hi pañhaṃ vissajjantena suvissajjito hoti, atthañca vinicchayantena suvinicchito hoti.

Tatthāyaṃ nayo – yassa rūpakkhandho uppajjatīti yassa puggalassa uppādakkhaṇasamaṅgitāya rūpakkhandho uppajjati. Tassa vedanākkhandho uppajjatīti vedanākkhandhopi tassa tasmiññeva khaṇe uppajjatīti pucchati. Asaññasattaṃ upapajjantānanti acittakapaṭisandhivasena asaññasattabhavaṃ upapajjantānaṃ. Tesaṃ rūpakkhandho uppajjatīti tesaṃ ekantena rūpakkhandho uppajjatiyeva. Pavatte uppannānaṃ rūpakkhandho uppajjatipi nirujjhatipi, tasmā 『asaññasattāna』nti avatvā』asaññasattaṃ upapajjantāna』nti vuttaṃ. No ca tesaṃ vedanākkhandho uppajjatīti acittakattā pana tesaṃ vedanākkhandho nuppajjateva. Idaṃ sattavīsatiyā ṭhānesu paṭhame ṭhāne paripuṇṇapañhassa purimakoṭṭhāse sarūpadassanena vissajjanaṃ. Pañcavokāraṃ upapajjantānanti rūpārūpamissakapaṭisandhivasena pañcavokārabhavaṃ upapajjantānaṃ. Tesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati, vedanākkhandho cāti tesaṃ ekantena rūpavedanākkhandhasaṅkhātā dvepi khandhā uppajjantiyeva. Pavatte pana tattha uppannānaṃ te khandhā uppajjantipi nirujjhantipi, tasmā 『pañcavokārāna』nti avatvā 『pañcavokāraṃ upapajjantāna』nti vuttaṃ. Idaṃ pañcavokāraṃ upapajjantānanti ṭhāne paripuṇṇapañhassa pacchimakoṭṭhāse sarūpadassanena vissajjanaṃ. Iminā upāyena sabbāni vissajjanāni veditabbāni.

Idaṃ panettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ – sakalepi hi imasmiṃ khandhayamake tattha tattha uppannānaṃ pavatte yāva maraṇā khandhānaṃ apariyantesu uppādanirodhesu vijjamānesupi lahuparivattānaṃ dhammānaṃ vinibbhogaṃ katvā uppādanirodhe dassetuṃ na sukaranti pavattiyaṃ uppādanirodhe anāmasitvā abhinavaṃ vipākavaṭṭaṃ nipphādayamānena nānākammena nibbattānaṃ paṭisandhikhandhānaṃ uppādaṃ dassetuṃ sukhanti paṭisandhikāle uppādavaseneva uppādavāro kathito. Uppannassa pana vipākavaṭṭassa pariyosānena nirodhaṃ dassetuṃ sukhanti maraṇakāle nirodhavasena nirodhavāro kathito.

Kiṃ panettha pavattiyaṃ uppādanirodhānaṃ anāmaṭṭhabhāve pamāṇanti? Pāḷiyeva. Pāḷiyañhi visesena uppādavārassa anāgatakālavāre 『pacchimabhavikānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca nuppajjissati, vedanākkhandho ca nuppajjissatī』ti ayaṃ pāḷi atipamāṇameva. Pacchimabhavikānañhi pavatte rūpārūpadhammānaṃ uppajjituṃ yuttabhāve satipi 『rūpakkhandho ca nuppajjissati, vedanākkhandho ca nuppajjissatī』ti sanniṭṭhānaṃ katvā vuttabhāvena pavatte uppādo na gahitoti veditabbo. 『Suddhāvāse parinibbantānaṃ tesaṃ tattha saññākkhandho na nirujjhittha, no ca tesaṃ tattha vedanākkhandho na nirujjhatī』ti ayaṃ pana pāḷi pavatte nirodhassa anāmaṭṭhabhāve ativiya pamāṇaṃ. Suddhāvāse parinibbantānañhi cuticittassa bhaṅgakkhaṇe ṭhitānaṃ paṭisandhito paṭṭhāya pavatte uppajjitvā niruddhasaññākkhandhānaṃ gaṇanapatho natthi. 『Evaṃ santepi tesaṃ tattha saññākkhandho na nirujjhitthā』ti sanniṭṭhānaṃ katvā vuttabhāvena pavatte nirodho na gahitoti veditabbo.

Evamettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ viditvā paṭisandhiuppādameva cutinirodhameva ca gahetvā tesu tesu ṭhānesu āgatānaṃ vissajjanānaṃ atthavinicchayo veditabbo. So pana sakkā ādivissajjane vuttanayena sabbattha viditunti vissajjanapaṭipāṭiyā na vitthārito. Iminā pana evaṃ dinnenapi nayena yo etesaṃ atthavinicchayaṃ jānituṃ na sakkoti, tena ācariye payirupāsitvā sādhukaṃ sutvāpi jānitabbo.

Uppādassa nirodhassa, uppannañcāpi ekato;

Nayassa anulomassa, paṭilomanayassa ca.

Vasena yāni khandhesu, yamakāni ca pañcasu;

Puggalaṃ atha okāsaṃ, puggalokāsameva ca.

Āmasitvā pavattesu, ṭhānesu kathayī jino;

Tesaṃ pāḷivavatthānaṃ, dassitaṃ anupubbato.

Vinicchayatthaṃ atthassa, pañhāvissajjanāni ca;

Vissajjanānaṃ ṭhānāni, yāni tāni ca sabbaso.

Dassetvā ekapañhasmiṃ, yojanāpi pakāsitā;

Vitthārena gate ettha, pañhāvissajjanakkame.

Atthaṃ vaṇṇayatā kātuṃ, kiṃ nu sakkā ito paraṃ;

Nayena iminā tasmā, atthaṃ jānantu paṇḍitāti.

Pavattimahāvāravaṇṇanā.

  1. Pariññāvāravaṇṇanā

206-208. Tadanantare pariññāvārepi chaḷeva kālabhedā. Anulomapaṭilomato dveyeva nayā. Puggalavāro, okāsavāro, puggalokāsavāroti imesu pana tīsu puggalavārova labbhati, na itare dve. Kiṃ kāraṇā? Sadisavissajjanatāya. Yo hi koci puggalo yattha katthaci ṭhāne rūpakkhandhaṃ ce parijānāti, vedanākkhandhampi parijānātiyeva. Vedanākkhandhaṃ ce parijānāti, rūpakkhandhampi parijānātiyeva. Rūpakkhandhaṃ ce na parijānāti, vedanākkhandhampi na parijānātiyeva. Vedanākkhandhaṃ ce na parijānāti, rūpakkhandhampi na parijānātiyeva. Tasmā tesupi 『yattha rūpakkhandhaṃ parijānāti, tattha vedanākkhandhaṃ parijānātī』ti ādivasena pucchaṃ katvā 『āmantā』tveva vissajjanaṃ kātabbaṃ . Siyāti sadisavissajjanatāya te idha na labbhantīti veditabbā.

Atha vā pariññākiccaṃ nāma puggalasseva hoti, no okāsassa, puggalova parijānituṃ samattho, no okāsoti puggalavārovettha gahito, na okāsavāro. Tassa pana aggahitattā tadanantaro puggalokāsavāro labbhamānopi na gahito. Yo panesa puggalavāro gahito, tattha paccuppannakāle rūpakkhandhamūlakāni cattāri, vedanākkhandhamūlakāni tīṇi, saññākkhandhamūlakāni dve, saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti heṭṭhā vuttanayeneva anulomanaye aggahitaggahaṇena dasa yamakāni. Paṭilomanaye dasāti vīsati. Tathā sesesupīti ekekasmiṃ kāle vīsati vīsati katvā chasu kālesu vīsaṃ yamakasataṃ, cattārīsāni dve pucchāsatāni, asītyādhikāni cattāri atthasatāni ca hontīti idamettha pāḷivavatthānaṃ.

Atthavinicchaye panettha atītānāgatapaccuppannasaṅkhātā tayo addhā pavattivāre viya cutipaṭisandhivasena na labbhanti. Pavatte cittakkhaṇavaseneva labbhanti. Tenevettha 『yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānātī』tiādīsu pucchāsu 『āmantā』ti vissajjanaṃ kataṃ. Lokuttaramaggakkhaṇasmiñhi nibbānārammaṇena cittena pañcasu khandhesu pariññākiccanibbattiyā yaṃ kiñci ekaṃ khandhaṃ parijānanto itarampi parijānātīti vuccati. Evamettha 『parijānātī』ti pañhesu anulomanaye pariññākiccassa matthakappattaṃ aggamaggasamaṅgiṃ sandhāya 『āmantā』ti vuttanti veditabbaṃ. Paṭilomanaye pana 『na parijānātī』ti pañhesu puthujjanādayo sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. 『Parijānitthā』ti imasmiṃ pana atītakālavāre maggānantaraaggaphale ṭhitopi pariññākiccassa niṭṭhitattā parijānitthayeva nāma.

209.Yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānitthāti pañhena aggamaggasamaṅgiṃ pucchati. Yasmā panesa khandhapañcakaṃ parijānātiyeva nāma, na tāva niṭṭhitapariññākicco; tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Dutiyapañhe pana parijānitthāti arahantaṃ pucchati. Yasmā paneso niṭṭhitapariññākicco. Natthi tassa pariññeyyaṃ nāma; tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Paṭilomanayavissajjane panettha arahā rūpakkhandhaṃ na parijānātīti arahato pariññāya abhāvena vuttaṃ. Aggamaggasamaṅgī vedanākkhandhaṃ na parijānitthāti arahattamaggaṭṭhassa aniṭṭhitapariññākiccatāya vuttaṃ. Na kevalañca vedanākkhandhameva, ekadhammampi so na parijānittheva. Idaṃ pana pucchāvasena vuttaṃ. No ca rūpakkhandhanti idampi pucchāvaseneva vuttaṃ. Aññampi pana so khandhaṃ parijānāti.

210-211.Yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānissatīti ettha yasmā maggaṭṭhapuggalo ekacittakkhaṇiko, tasmā so parijānissatīti saṅkhaṃ na gacchati. Tena vuttaṃ 『no』ti. Te rūpakkhandhañca naparijānitthāti pucchāsabhāgena vuttaṃ, na parijāniṃsūti panettha attho. Iminā upāyena sabbattha atthavinicchayo veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Khandhayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Āyatanayamakaṃ

  2. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā

1-9. Idāni mūlayamake desiteyeva kusalādidhamme āyatanavasenāpi saṅgaṇhitvā khandhayamakānantaraṃ desitassa āyatanayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Yatheva hi tattha paṇṇattivāro, pavattivāro, pariññāvāroti tayo mahāvārā honti, tathā idhāpi. Vacanatthopi nesaṃ tattha vuttanayeneva veditabbo. Idhāpi ca paṇṇattivāro uddesaniddesavasena dvidhā vavatthito. Itare niddesavaseneva. 『Tattha dvādasāyatanānī』ti padaṃ ādiṃ katvā yāva nāyatanā na manoti, tāva paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo. Tattha dvādasāyatanānīti ayaṃ yamakavasena pucchitabbānaṃ āyatanānaṃ uddeso. Cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatananti tesaññeva pabhedato nāmavavatthānaṃ. Yamakavasena pucchāsukhatthañcettha paṭhamaṃ paṭipāṭiyā ajjhattarūpāyatanāni vuttāni. Pacchā bāhirarūpāyatanāni. Pariyosāne manāyatanadhammāyatanāni.

Yathā pana heṭṭhā khandhavasena, evamidha imesaṃ āyatanānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhāyatanavāro, suddhāyatanamūlacakkavāroti, cattārova nayavārā honti. Ekeko cettha anulomapaṭilomavasena duvidhoyeva. Tesamattho tattha vuttanayeneva veditabbo. Yathā pana khandhayamake padasodhanavārassa anulomavāre 『rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpa』ntiādīni pañca yamakāni, tathā idha 『cakkhu, cakkhāyatanaṃ; cakkhāyatanaṃ; cakkhū』tiādīni dvādasa. Paṭilomavārepi 『na cakkhu, na cakkhāyatanaṃ; na cakkhāyatanaṃ, na cakkhū』tiādīni dvādasa , padasodhanamūlacakkavārassa panettha anulomavāre ekekāyatanamūlakāni ekādasa ekādasa katvā dvattiṃsasataṃ yamakāni. Paṭilomavārepi dvattiṃsasatameva. Suddhāyatanavārassāpi anulomavāre dvādasa, paṭilomavāre dvādasa, suddhāyatanamūlacakkavārassāpi anulomavāre ekekāyatanamūlakāni ekādasa ekādasa katvā dvattiṃsasataṃ yamakāni. Paṭilomavārepi dvattiṃsasatamevāti evamidha chasattatādhikehi pañcahi yamakasatehi, dvipaññāsādhikehi ekādasahi pucchāsatehi, caturādhikehi tevīsāya atthasatehi ca paṭimaṇḍito paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo.

Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā.

  1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā

10-17. Niddesavāre pana heṭṭhā khandhayamakassa paṇṇattivāraniddese vuttanayeneva attho veditabbo. Aññatra visesā. Tatrāyaṃ viseso – dibbacakkhūti dutiyavijjāñāṇaṃ. Paññācakkhūti tatiyavijjāñāṇaṃ. Dibbasotanti dutiyaabhiññāñāṇaṃ. Taṇhāsotanti taṇhāva. Avaseso kāyoti nāmakāyo, rūpakāyo, hatthikāyo, assakāyoti evamādi. Avasesaṃ rūpanti rūpāyatanato sesaṃ bhūtupādāyarūpañceva piyarūpasātarūpañca. Sīlagandhotiādīni vāyanaṭṭhena sīlādīnaṃyeva nāmāni. Attharasotiādīnipi sādhumadhuraṭṭhena atthādīnaññeva nāmāni. Avaseso dhammoti pariyattidhammādianekappabhedoti ayamettha viseso.

Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

18-21. Idhāpi ca pavattivārassa uppādavārādīsu tīsu antaravāresu ekekasmiṃ chaḷeva kālabhedā. Tesaṃ ekekasmiṃ kāle puggalavārādayo tayo vārā. Te sabbepi anulomapaṭilomanayavasena duvidhāva honti. Tattha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye yathā khandhayamake rūpakkhandhamūlakāni cattāri, vedanākkhandhamūlakāni tīṇi, saññākkhandhamūlakāni dve, saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena dasa yamakāni honti. Evaṃ 『『yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa sotāyatanaṃ uppajjati; yassa vā pana sotāyatanaṃ uppajjati, tassa cakkhāyatanaṃ uppajjati; yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa ghāṇāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ, uppajjati; yassa vā pana dhammāyatanaṃ uppajjati, tassa cakkhāyatanaṃ uppajjatī』』ti evaṃ cakkhāyatanamūlakāni ekādasa. 『『Yassa sotāyatanaṃ uppajjati, tassa ghānāyatanaṃ uppajjatī』』tiādinā nayena sotāyatanamūlakāni dasa; ghānāyatanamūlakāni nava, jivhāyatanamūlakāni aṭṭha; kāyāyatanamūlakāni satta; rūpāyatanamūlakāni cha; saddāyatanamūlakāni pañca; gandhāyatanamūlakāni cattāri; rasāyatanamūlakāni tīṇi; phoṭṭhabbāyatanamūlakāni dve; manāyatanamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena chasaṭṭhi yamakāni honti.

Tattha cakkhāyatanamūlakesu ekādasasu 『『yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ uppajjatī』』ti imāni pañceva vissajjitāni. Tesu paṭhamaṃ vissajjetabbaṃ tāva vissajjitaṃ. Dutiyaṃ kiñcāpi paṭhamena sadisavissajjanaṃ, cakkhusotāyatanānaṃ pavattiṭṭhāne pana ghānāyatanassa na ekantena pavattito 『『kathaṃ nu kho etaṃ vissajjetabba』』nti vimatinivāraṇatthaṃ vissajjitaṃ. Rūpāyatanamanāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ tīṇi yamakāni asadisavissajjanattā vissajjitāni. Sesesu jivhāyatanakāyāyatanehi tāva saddhiṃ dve yamakāni purimehi dvīhi saddhiṃ sadisavissajjanāni. Saddāyatanassa paṭisandhikkhaṇe anuppattito tena saddhiṃ yamakassa vissajjanameva natthi. Gandharasaphoṭṭhabbāyatanehipi saddhiṃ tīṇi yamakāni purimehi dvīhi sadisavissajjanāneva hontīti tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittāni. Sotāyatanamūlakesu yaṃ labbhati , taṃ purimehi sadisavissajjanamevāti ekampi pāḷiṃ nāruḷhaṃ. Ghānāyatanamūlakesu rūpāyatanena saddhiṃ ekaṃ, manāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ dveti tīṇi yamakāni pāḷiṃ āruḷhāni. Sesāni ghānāyatanayamakena sadisavissajjanattā nāruḷhāni. Tathā jivhāyatanakāyāyatanamūlakāni. Rūpāyatanamūlakesu manāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ dveyeva vissajjitāni. Gandharasaphoṭṭhabbehi pana saddhiṃ tīṇi rūpāyatanamanāyatanehi saddhiṃ sadisavissajjanāni. Yatheva hettha 『『sarūpakānaṃ acittakāna』』ntiādi vuttaṃ, tathā idhāpi 『『sarūpakānaṃ agandhakānaṃ, arasakānaṃ aphoṭṭhabbakāna』』nti yojanā veditabbā. Gandhādīni cettha āyatanabhūtāneva adhippetāni. Tasmā 『『sarūpakānaṃ sagandhāyatanāna』』nti āyatanavasenettha attho daṭṭhabbo.

Saddāyatanamūlakāni atthābhāvato pāḷiṃ nāruḷhāneva. Gandharasaphoṭṭhabbamūlakāni cattāri tīṇi dve ca heṭṭhimehi sadisavissajjanattā pāḷiṃ nāruḷhāni. Manāyatanamūlakaṃ vissajjitamevāti evametāni paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye katipayayamakavissajjaneneva chasaṭṭhiyamakāni vissajjitāni nāma hontīti veditabbāni. Yathā ca puggalavāre, evaṃ okāsavārepi puggalokāsavārepi chasaṭṭhīti paccuppannakāle tīsu vāresu anulomanaye aṭṭhanavutisataṃ yamakāni honti. Yathā ca anulomanaye, evaṃ paṭilomanayepīti sabbānipi paccuppannakāle channavutādhikāni tīṇi yamakasatāni honti. Tesu dvānavutādhikāni satta pucchāsatāni, caturāsītādhikāni ca pannarasa atthasatāni hontīti veditabbāni. Evaṃ sesesupi pañcasu kālabhedesūti sabbānipi chasattatādhikāni tevīsati yamakasatāni. Tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthāti idamettha uppādavāre pāḷivavatthānaṃ. Nirodhavārauppādanirodhavāresupi eseva nayoti. Sabbasmimpi pavattivāre aṭṭhavīsāni ekasattati yamakasatāni. Tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā veditabbā. Pāḷi pana manāyatanaṃ dhammāyatanañca ekasadisaṃ, nānaṃ natthi. Upari pana 『『vārasaṅkhepo hotī』』tiādīni vatvā tattha tattha saṅkhittā. Tasmā yaṃ tattha tattha saṅkhittaṃ, taṃ sabbaṃ asammuyhantehi sallakkhetabbaṃ.

Atthavinicchaye panettha idaṃ nayamukhaṃ. Sacakkhukānaṃ asotakānanti apāye jātibadhiraopapātikaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi sacakkhuko asotako hutvā upapajjati. Yathāha – 『『kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassaci aparāni dasāyatanāni pātubhavanti. Opapātikānaṃ petānaṃ , opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ, opapātikānaṃ nerayikānaṃ; jaccabadhirānaṃ upapattikkhaṇe dasāyatanāni pātubhavanti, cakkhāyatanaṃ rūpaghānagandhajivhārasakāyaphoṭṭhabbāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatana』』nti. Sacakkhukānaṃ sasotakānanti sugatiduggatīsu paripuṇṇāyatane ca opapātike rūpībrahmāno ca sandhāya vuttaṃ. Te hi sacakkhukā sasotakā hutvā upapajjanti. Yathāha – 『『kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassaci ekādasāyatanāni pātubhavanti; kāmāvacarānaṃ devānaṃ, paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ, opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ, opapātikānaṃ nerayikānaṃ, paripuṇṇāyatanānaṃ. Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe pañcāyatanāni pātubhavanti, cakkhāyatanaṃ rūpasotamanāyatanaṃ dhammāyatana』』nti.

Aghānakānanti brahmapārisajjādayo sandhāya vuttaṃ. Te hi sacakkhukā aghānakā hutvā upapajjanti. Kāmadhātuyaṃ pana aghānako opapātiko natthi. Yadi bhaveyya 『『kassaci aṭṭhāyatanāni pātubhavantī』』ti vedayya. Yo gabbhaseyyako pana aghānako siyā, so 『『sacakkhukāna』』nti vacanato idha anadhippeto. Sacakkhukānaṃ saghānakānanti jaccabadhirampi paripuṇṇāyatanampi opapātikaṃ sandhāya vuttaṃ. Saghānakānaṃ acakkhukānanti jaccandhampi jaccabadhirampi opapātikaṃ sandhāya vuttameva. Saghānakānaṃ sacakkhukānanti paripuṇṇāyatanameva opapātikaṃ sandhāya vuttaṃ.

Sarūpakānaṃ acakkhukānanti ettha jaccandhajaccabadhiraopapātikesu aññataropi gabbhaseyyakopi labbhatiyeva. Sacittakānaṃ acakkhukānanti ettha heṭṭhā vuttehi jaccandhādīhi tīhi saddhiṃ arūpinopi labbhanti. Acakkhukānanti ettha purimapade vuttehi catūhi saddhiṃ asaññasattāpi labbhanti. Sarūpakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca asaññasattā ca sesarūpībrahmāno ca labbhanti. Sacittakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca rūpārūpabrahmāno ca labbhanti. Acittakānaṃ arūpakānantipadesu pana ekavokāracatuvokārasattāva labbhantīti iminā nayena sabbesu puggalavāresu puggalavibhāgo veditabbo.

22-254. Okāsavāre yattha cakkhāyatananti rūpībrahmalokaṃ pucchati. Teneva āmantāti vuttaṃ . Tasmiñhi tale niyamato tāni āyatanāni paṭisandhiyaṃ uppajjanti. Idamettha nayamukhaṃ. Iminā nayamukhena sakalepi pavattivāre attho veditabbo. Pariññāvāro khandhayamake vuttanayoyevāti.

Pavattivāravaṇṇanā.

Āyatanayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhātuyamakaṃ

1-19. Idāni teyeva mūlayamake desite kusalādidhamme dhātuvasena saṅgaṇhitvā āyatanayamakānantaraṃ desitassa dhātuyamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha āyatanayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ vetidabbaṃ. Idhāpi hi paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, avasesā antaravārā ca saddhiṃ kālappabhedādīhi āyatanayamake āgatasadisāyeva. Idhāpi ca yamakapucchāsukhatthaṃ paṭipāṭiyā ajjhattikabāhirā rūpadhātuyova vatvā viññāṇadhātuyo vuttā. Dhātūnaṃ pana bahuttā idha āyatanayamakato bahutarāni yamakāni, yamakadiguṇā pucchā, pucchādiguṇā ca atthā honti. Tattha cakkhudhātumūlakādīsu yamakesu labbhamānānaṃ yamakānaṃ atthavinicchayo āyatanayamake vuttanayeneva veditabbo. Taṃsadisāyeva hettha atthagati, teneva ca kāraṇena pāḷipi saṅkhittā. Pariññāvāro pākatikoyevāti.

Dhātuyamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Saccayamakaṃ

  2. Paṇṇattivāravaṇṇanā

1-9. Idāni teyeva mūlayamake desite kusalādidhamme saccavasena saṅgaṇhitvā dhātuyamakānantaraṃ desitassa saccayamakassa vaṇṇanā hoti. Tatthāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā antaravārādayo ca avasesappabhedā veditabbā. Paṇṇattivāre panettha catunnaṃ saccānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhasaccavāro, suddhasaccamūlacakkavāroti imesu catūsu vāresu yamakagaṇanā veditabbā.

10-26. Paṇṇattivāraniddese pana avasesaṃ dukkhasaccanti dukkhavedanāya ceva taṇhāya ca vinimuttā tebhūmakadhammā veditabbā. Avaseso samudayoti saccavibhaṅge niddiṭṭhakāmāvacarakusalādibhedo dukkhasaccassa paccayo. Avaseso nirodhoti tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinirodho ceva khaṇabhaṅganirodho ca. Avaseso maggoti 『『tasmiṃ kho pana samaye pañcaṅgiko maggo hoti, aṭṭhaṅgiko maggo, micchāmaggo, jaṅghamaggo, sakaṭamaggo』』ti evamādiko.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

27-164. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye 『『yassa dukkhasaccaṃ uppajjati, tassa samudayasaccaṃ uppajjati; yassa vā pana samudayasaccaṃ uppajjati, tassa dukkhasaccaṃ uppajjatī』』ti dukkhasaccamūlakehi tīhi, samudayasaccamūlakehi dvīhi, nirodhasaccamūlakena ekenāti labbhamānañca alabbhamānañca gahetvā pāḷivasena chahi yamakehi bhavitabbaṃ. Tesu yasmā nirodhassa neva uppādo, na nirodho yujjati, tasmā dukkhasaccamūlakāni samudayasaccamaggasaccehi saddhiṃ dve, samudayasaccamūlakaṃ maggasaccena saddhiṃ ekanti tīṇi yamakāni āgatāni. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā. Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imassa hi saccayamakassa pavattivāre nirodhasaccaṃ tāva na labbhateva. Sesesu pana tīsu samudayasaccamaggasaccāni ekantena pavattiyaṃyeva labbhanti. Dukkhasaccaṃ cutipaṭisandhīsupi pavattepi labbhati. Paccuppannādayo pana tayo kālā cutipaṭisandhīnampi pavattiyāpi vasena labbhanti. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – sabbesaṃ upapajjantānanti antamaso suddhāvāsānampi. Tepi hi dukkhasacceneva upapajjanti. Taṇhāvippayuttacittassāti idaṃ dukkhasaccasamudayasaccesu ekakoṭṭhāsassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Tasmā pañcavokāravaseneva gahetabbaṃ. Catuvokāre pana taṇhāvippayuttassa phalasamāpatticittassa uppādakkhaṇe ekampi saccaṃ nuppajjati. Idaṃ idha na gahetabbaṃ. Tesaṃ dukkhasaccañcāti tasmiñhi khaṇe taṇhaṃ ṭhapetvā sesaṃ dukkhasaccaṃ nāma hotīti sandhāyetaṃ vuttaṃ. Maggassa uppādakkhaṇepi eseva nayo. Tattha pana rūpameva dukkhasaccaṃ nāma. Sesā maggasampayuttakā dhammā saccavinimuttā. Teneva kāraṇena 『『arūpe maggassa uppādakkhaṇe tesaṃ maggasaccaṃ uppajjati, no ca tesaṃ dukkhasaccaṃ uppajjatī』』ti vuttaṃ. Sabbesaṃ upapajjantānaṃ pavatte taṇhāvippayuttacittassa uppādakkhaṇe tesaṃ tatthāti tesaṃ tasmiṃ upapattikkhaṇe taṇhāvippayuttacittuppattikkhaṇe cāti evamettha khaṇavasena okāso veditabbo. Aññesupi evarūpesu eseva nayo. Anabhisametāvīnanti catusaccapaṭivedhasaṅkhātaṃ abhisamayaṃ appattasattānaṃ. Abhisametāvīnanti abhisamitasaccānanti. Iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo.

Pavattivāravaṇṇanā.

  1. Pariññāvāravaṇṇanā

165-170. Pariññāvāre pana ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti tissopettha pariññāyo labbhanti. Yasmā ca lokuttaradhammesu pariññā nāma natthi; tasmā idha dve saccāni gahitāni. Tattha dukkhasaccaṃ parijānātīti ñātatīraṇapariññāvaseneva vuttaṃ. Samudayasaccaṃ pajahatīti ñātapahānapariññāvasena. Iti imāsaṃ pariññānaṃ vasena sabbapadesu attho veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Saccayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Saṅkhārayamakaṃ

  2. Paṇṇattivāravaṇṇanā

  3. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṅgaṇhitvā saccayamakānantaraṃ desitassa saṅkhārayamakassa vaṇṇanā hoti. Tatthāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, antaravārādayo ca avasesapabhedā veditabbā. Ayaṃ panettha viseso – paṇṇattivāre tāva yathā heṭṭhā khandhādayo dhamme uddisitvā 『『rūpaṃ rūpakkhandho; cakkhu cakkhāyatanaṃ; cakkhu cakkhudhātu; dukkhaṃ dukkhasacca』』nti padasodhanavāro āraddho. Tathā anārabhitvā 『『assāsapassāsā kāyasaṅkhāro』』ti paṭhamaṃ tayopi saṅkhārā vibhajitvā dassitā.

Tattha kāyassa saṅkhāro kāyasaṅkhāro. 『『Assāsapassāsā kāyikā, ete dhammā kāyappaṭibaddhā』』ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348 atthato samānaṃ) hi vacanato kāraṇabhūtassa karajakāyassa phalabhūto eva saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Aparo nayo – saṅkhariyatīti saṅkhāro. Kena saṅkhariyatīti? Kāyena. Ayañhi vāto viya bhastāya karajakāyena saṅkhariyatīti. Evampi kāyassa saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Kāyena kato assāsapassāsavātoti attho. 『『Pubbeva kho, āvuso visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro』』ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanato pana saṅkharotīti saṅkhāro. Kiṃ saṅkharoti? Vaciṃ. Vaciyā saṅkhāroti vacīsaṅkhāro. Vacībhedasamuṭṭhāpakassa vitakkavicāradvayassetaṃ nāmaṃ. 『『Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaṭibaddhā』』ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanatoyeva pana tatiyapadepi saṅkhariyatīti saṅkhāro. Kena saṅkhariyati? Cittena. Karaṇatthe sāmivacanaṃ katvā cittassa saṅkhāroti cittasaṅkhāro. Sabbesampi cittasamuṭṭhānānaṃ cetasikadhammānametaṃ adhivacanaṃ. Vitakkavicārānaṃ pana vacīsaṅkhārabhāvena visuṃ gahitattā 『『ṭhapetvā vitakkavicāre』』ti vuttaṃ.

2-7. Idāni kāyo kāyasaṅkhāroti padasodhanavāro āraddho. Tassa anulomanaye tīṇi, paṭilomanaye tīṇīti cha yamakāni. Padasodhanamūlacakkavāre ekekasaṅkhāramūlakāni dve dve katvā anulomanaye cha, paṭilomanaye chāti dvādasa yamakāni. Suddhasaṅkhāravāre pana yathā suddhakhandhavārādīsu 『『rūpaṃ khandho, khandhā rūpaṃ; cakkhu āyatanaṃ, āyatanā cakkhū』』tiādinā nayena yamakāni vuttāni. Evaṃ 『『kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo』』ti avatvā 『『kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro, vacīsaṅkhāro kāyasaṅkhāro』』tiādinā nayena kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti anulome tīṇi, paṭilome tīṇīti sabbānipi suddhikavāre cha yamakāni vuttāni. Kiṃ kāraṇā? Suddhikaekekapadavasena atthābhāvato. Yathā hi khandhayamakādīsu rūpādivisiṭṭhānaṃ khandhānaṃ cakkhādivisiṭṭhānañca āyatanādīnaṃ adhippetattā 『『rūpaṃ khandho , khandhā rūpaṃ, cakkhu āyatanaṃ, āyatanā cakkhū』』ti suddhikaekekapadavasena attho atthi. Evamidha 『『kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo』』ti natthi. Kāyasaṅkhāroti pana dvīhipi padehi ekova attho labbhati. Assāso vā passāso vāti suddhikaekekapadavasena atthābhāvato 『『kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo』』ti na vuttaṃ. 『『Kāyo kāyasaṅkhāro』』tiādi pana vattabbaṃ siyā. Tampi kāyavacīcittapadehi idha adhippetānaṃ saṅkhārānaṃ aggahitattā na yujjati. Suddhasaṅkhāravāro hesa. Padasodhane pana vināpi atthena vacanaṃ yujjatīti tattha so nayo gahitova. Idha pana kāyasaṅkhārassa vacīsaṅkhārādīhi, vacīsaṅkhārassa ca cittasaṅkhārādīhi, cittasaṅkhārassa ca kāyasaṅkhārādīhi, aññattā 『『kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, kāyasaṅkhāro』』ti ekekasaṅkhāramūlakāni dve dve katvā cha yamakāni yujjanti. Tesu aggahitaggahaṇena tīṇeva labbhanti. Tasmā tāneva dassetuṃ anulomanaye tīṇi, paṭilomanaye tīṇīti cha yamakāni vuttāni. Suddhasaṅkhāramūlacakkavāro panettha na gahitoti. Evaṃ paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo.

8-18. Niddesavāre panassa anulome tāva yasmā na kāyādayova kāyasaṅkhārādīnaṃ nāmaṃ, tasmā noti paṭisedho kato. Paṭilome na kāyo na kāyasaṅkhāroti yo na kāyo so kāyasaṅkhāropi na hotīti pucchati. Kāyasaṅkhāro na kāyo kāyasaṅkhāroti kāyasaṅkhāro kāyo na hoti, kāyasaṅkhāroyeva panesoti attho. Avasesanti na kevalaṃ sesasaṅkhāradvayameva. Kāyasaṅkhāravinimuttaṃ pana sesaṃ sabbampi saṅkhatāsaṅkhatapaṇṇattibhedaṃ dhammajātaṃ neva kāyo, na kāyasaṅkhāroti iminā upāyena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

  2. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye 『『yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro uppajjatī』』ti kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti tīṇeva yamakāni labbhanti; tāni gahitāneva. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā.

Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi saṅkhārayamake 『『assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe vitakkavicārānaṃ uppādakkhaṇe』』tiādivacanato paccuppannādikālabhedo pavattivasenāpi gahetabbo, na cutipaṭisandhivaseneva. 『『Dutiyajjhāne tatiyajjhāne tattha kāyasaṅkhāro uppajjatī』』tiādivacanato ca jhānampi okāsavasena gahitanti veditabbaṃ. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – vinā vitakkavicārehīti dutiyatatiyajjhānavasena vuttaṃ. Tesanti tesaṃ dutiyatatiyajjhānasamaṅgīnaṃ. Kāmāvacarānanti kāmāvacare uppannasattānaṃ. Rūpāvacaradevānaṃ pana assāsapassāsā natthi. Arūpāvacarānaṃ rūpameva natthi. Vinā assāsapassāsehīti rūpārūpabhavesu nibbattasattānaṃ vitakkavicāruppattiṃ sandhāya vuttaṃ.

21.Paṭhamajjhāne kāmāvacareti kāmāvacarabhūmiyaṃ uppanne paṭhamajjhāne. Aṅgamattavasena cettha paṭhamajjhānaṃ gahetabbaṃ, na appanāvaseneva. Anappanāpattepi hi savitakkasavicāracitte idaṃ saṅkhāradvayaṃ uppajjateva.

24.Cittassabhaṅgakkhaṇeti idaṃ kāyasaṅkhārassa ekantacittasamuṭṭhānattā vuttaṃ. Uppajjamānameva hi cittaṃ rūpaṃ vā arūpaṃ vā samuṭṭhāpeti, na bhijjamānaṃ.

37.Suddhāvāsānaṃ dutiye citte vattamāneti paṭisandhito dutiye bhavaṅgacitte. Kāmañcetaṃ paṭisandhicittepi vattamāne tesaṃ tattha nuppajjittheva. Yāva pana abbokiṇṇaṃ vipākacittaṃ vattati, tāva nuppajjittheva nāmāti dassanatthametaṃ vuttaṃ. Yassa vā jhānassa vipākacittena te nibbattā, taṃ satasopi sahassasopi uppajjamānaṃ paṭhamacittameva. Vipākacittena pana visadisaṃ bhavanikantiyā āvajjanacittaṃ dutiyacittaṃ nāma. Taṃ sandhāyetaṃ vuttanti veditabbaṃ.

44.Pacchimacittasamaṅgīnanti sabbapacchimena appaṭisandhikacittena samaṅgībhūtānaṃ khīṇāsavānaṃ. Avitakkaavicāraṃ pacchimacittanti rūpāvacarānaṃ dutiyajjhānikādicuticittavasena, arūpāvacarānañca catutthajjhānikacuticittavasenetaṃ vuttaṃ. Tesanti tesaṃ pacchimacittasamaṅgīādīnaṃ.

79.Yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhatīti ettha niyamato kāyasaṅkhārassa cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato āmantāti paṭivacanaṃ dinnaṃ. Na cittasaṅkhārassa kāyasaṅkhārena saddhiṃ. Kiṃ kāraṇā? Cittasaṅkhāro hi kāyasaṅkhārena vināpi uppajjati ca nirujjhati ca. Kāyasaṅkhāro pana cittasamuṭṭhāno assāsapassāsavāto. Cittasamuṭṭhānarūpañca cittassa uppādakkhaṇe uppajjitvā yāva aññāni soḷasacittāni uppajjanti, tāva tiṭṭhati. Tesaṃ soḷasannaṃ sabbapacchimena saddhiṃ nirujjhatīti yena cittena saddhiṃ uppajjati, tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati. Na kassaci cittassa uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā nirujjhati, nāpi ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā uppajjati. Esā cittasamuṭṭhānarūpassa dhammatāti niyamato cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato āmantāti vuttaṃ. Yaṃ pana vibhaṅgappakaraṇassa sīhaḷaṭṭhakathāyaṃ 『『cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ sattarasamassa cittassa uppādakkhaṇe nirujjhatī』』ti vuttaṃ, taṃ imāya pāḷiyā virūjjhati. Aṭṭhakathāto ca pāḷiyeva balavatarāti pāḷiyaṃ vuttameva pamāṇaṃ.

128.Yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro nirujjhatīti ettha yasmā kāyasaṅkhāro cittassa uppādakkhaṇe uppajjati, na ca tasmiṃ khaṇe vitakkavicārā nirujjhanti, tasmā noti paṭisedho katoti. Iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo. Pariññāvāro pākatikoyevāti.

Pavattivāravaṇṇanā.

Saṅkhārayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Anusayayamakaṃ

Paricchedaparicchinnuddesavāravaṇṇanā

  1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṅgaṇhitvā saṅkhārayamakānantaraṃ desitassa anusayayamakassa atthavaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva veditabbaṃ – imasmiñhi anusayayamake khandhayamakādīsu viya desanaṃ akatvā aññena nayena pāḷidesanā katā. Kathaṃ? Paṭhamaṃ tāva paricchedato, uddesato, uppattiṭṭhānatoti tīhākārehi anusaye gahāpetuṃ paricchedavāro, paricchinnuddesavāro, uppattiṭṭhānavāroti, tayo vārā desitā. Tato sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā. Tattha sattānusayāti ayaṃ 『『satteva, na tato uddhaṃ, na heṭṭhā』』ti gaṇanaparicchedena paricchinditvā anusayānaṃ desitattā paricchedavāro nāma. Kāmarāgānusayo…pe… avijjānusayoti ayaṃ paricchedavārena paricchinnānaṃ nāmamattaṃ uddisitvā 『『ime nāma te』』ti desitattā paricchinnuddesavāro nāma. Kattha kāmarāgānusayo anuseti…pe… ettha avijjānusayo anusetīti ayaṃ 『『imesu nāma ṭhānesu ime anusayā anusenti』』ti evaṃ tesaṃyeva uppattiṭṭhānassa desitattā uppattiṭṭhānavāro nāma.

Yesaṃ pana sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā, tesaṃ imāni nāmāni – anusayavāro, sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāro dhātuvāroti. Tesu paṭhamo anusayavāro. So anulomapaṭilomanayavasena duvidho hoti.

Tattha anulomanaye 『『yassa anuseti, yattha anuseti, yassa yattha anusetī』』ti puggalokāsatadubhayavasena tayo antaravārā honti. Tesu paṭhame puggalavāre 『『yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anuseti; yassa vā pana paṭighānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anuseti; yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa mānānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo anuseti. Yassa vā pana avijjānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anusetī』』ti kāmarāgānusayamūlakāni cha yamakāni. Puna agahitaggahaṇavasena paṭighānusayamūlakāni pañca, mānānusayamūlakāni cattāri, diṭṭhānusayamūlakāni tīṇi, vicikicchānusayamūlakāni dve, bhavarāgānusayamūlakaṃ ekanti evaṃ sabbānipi ekamūlakāni ekavīsati. Puna 『『yassa kāmarāgānusayo ca paṭighānusayo ca anusentī』』ti evaṃ āgatāni dukamūlakāni pañca, tikamūlakāni cattāri, catukkamūlakāni tīṇi, pañcakamūlakāni dve, chakkamūlakaṃ ekanti aparānipi pannarasa honti. Tāni purimehi ekavīsatiyā saddhiṃ chattiṃsāti puggalavāre chattiṃsa yamakāni. Tathā okāsavāre, tathā puggalokāsavāreti sabbānipi anulomanaye aṭṭhasataṃ yamakāni. Tathā paṭilomanayeti anusayavāre soḷasādhikāni dve yamakasatāni, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca veditabbā. Yathā cettha, evaṃ sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāroti imesampi pañcannaṃ vārānaṃ, ekekasmiṃ yamakagaṇanā; yamakadiguṇā pucchā, pucchādiguṇā ca atthā veditabbā. Ayaṃ panettha purimesu tīsu vāresu viseso. Okāsavāre 『『yattha tatthā』』ti avatvā yato tatoti nissakkavacanena desanā katā. Sesaṃ tādisameva.

Yo panāyaṃ sabbapacchimo dhātuvāro nāma, so pucchāvāro, vissajjanāvāroti dvidhā ṭhito. Tassa pucchāvāre kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassāti vatvā 『『kāmadhātuṃ vā pana upapajjantassa kāmadhātuyā cutassā』』ti na vuttaṃ. Kiṃ kāraṇā? Atthavisesābhāvato. Dvepi hi etā pucchā ekatthāyeva, tasmā ekekasmā yamakā ekekameva pucchaṃ pucchitvā sabbapucchāvasāne pucchānukkameneva 『『kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa kassaci satta anusayā anusentī』』tiādinā nayena vissajjanaṃ kataṃ.

Tattha 『『kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa, rūpadhātuṃ, arūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ naarūpadhātuṃ , upapajjantassā』』ti cha suddhikapucchā; 『『nakāmadhātuṃ, naarūpadhātuṃ, narūpadhātuṃ; naarūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ, upapajjantassā』』ti tisso missakā pucchā cāti kāmadhātumūlakā nava anulomapucchā honti. Tathā rūpadhātumūlakā nava, arūpadhātumūlakā navāti sattavīsati anulomapucchā honti. Tathā nakāmadhātunarūpadhātunaarūpadhātumūlakā sattavīsati paṭilomapucchā. Puna 『『nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā, narūpadhātuyā, naarūpadhātuyā, nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā』』ti sattavīsati dukamūlakā pucchāti sabbāpi sampiṇḍitā ekāsīti pucchā honti. Tāsaṃ vasenettha vissajjanaṃ katanti idaṃ dhātuvāre pāḷivavatthānaṃ. Evaṃ tāva sakalepi anusayayamake pāḷivavatthānametaṃ veditabbaṃ.

Ādito paṭṭhāya panettha yaṃ yaṃ anuttānaṃ, tattha tattha ayaṃ vinicchayakathā – anusayāti kenaṭṭhena anusayā? Anusayanaṭṭhena. Ko esa anusayanaṭṭho nāmāti? Appahīnaṭṭho. Ete hi appahīnaṭṭhena tassa tassa santāne anusenti nāma, tasmā anusayāti vuccanti. Anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantīti attho. Athāpi siyā – anusayanaṭṭho nāma appahīnākāro. Appahīnākāro ca uppajjatīti vattuṃ na yujjati, tasmā na anusayā uppajjantīti . Tatridaṃ paṭivacanaṃ – appahīnākāro anusayo, anusayoti pana appahīnaṭṭhena thāmagatakileso vuccati. So cittasampayutto sārammaṇo sappaccayaṭṭhena sahetuko ekantākusalo atītopi hoti anāgatopi paccuppannopi, tasmā uppajjatīti vattuṃ yujjati.

Tatridaṃ pamāṇaṃ – abhidhamme tāva kathāvatthusmiṃ (kathā. 554 ādayo) 『『anusayā abyākatā, anusayā ahetukā, anusayā cittavippayuttā』』ti sabbe vādā paṭisedhitā. Paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 3.21) 『『paccuppanne kilese pajahatī』』ti pucchaṃ katvā anusayānaṃ paccuppannabhāvassa atthitāya 『『thāmagatānusayaṃ pajahatī』』ti vuttaṃ. Dhammasaṅgahe pana mohassa padabhājane 『『avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ tasmiṃ samaye moho hotī』』ti (dha. sa. 390) akusalacittena saddhiṃ avijjānusayassa uppannabhāvo vutto. Imasmiṃyeva anusayayamake sattannaṃ mahāvārānaṃ aññatarasmiṃ uppajjanavāre 『『yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī』』tiādi vuttaṃ. Tasmā 『『anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantī』』ti yaṃ vuttaṃ, taṃ iminā tantippamāṇena suvuttanti veditabbaṃ. Yampi 『『cittasampayutto sārammaṇo』』tiādi vuttaṃ, tampi suvuttameva. Anusayo hi nāmesa parinipphanno cittasampayutto akusaladhammoti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Kāmarāgānusayotiādīsu kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo.

Paricchedaparicchinnuddesavāravaṇṇanā.

Uppattiṭṭhānavāravaṇṇanā

  1. Idāni tesaṃ uppattiṭṭhānaṃ pakāsetuṃ kattha kāmarāgānusayo anusetītiādimāha. Tattha kāmadhātuyā dvīsu vedanāsūti kāmāvacarabhūmiyaṃ sukhāya ca upekkhāya cāti dvīsu vedanāsu. Ettha kāmarāgānusayo anusetīti imāsu dvīsu vedanāsu uppajjati. So panesa akusalavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Akusalāya sukhāya vedanāya ceva upekkhāya vedanāya ca sahajātopi hutvā uppajjati. Tā vedanā ārammaṇaṃ katvāpi uppajjatīti attho. Avasesā pana kāmāvacarakusalavipākakiriyavedanā ārammaṇameva katvā uppajjati. Kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi vedanāhi sampayuttesu saññāsaṅkhāraviññāṇesupi anusetiyeva. Na hi sakkā vedanāsu anusayamānena taṃsampayuttehi saññādīhi saddhiṃ asahajātena vā bhavituṃ, taṃsampayutte vā saññādayo ārammaṇaṃ akatvā uppajjituṃ. Evaṃ santepi pana yasmā imā dve vedanāva sātasantasukhattā assādaṭṭhena kāmarāgānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu padhānā, tasmā 『『dvīsu vedanāsu ettha kāmarāgānusayo anusetī』』ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.

Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ imāsu dvīsu vedanāsu ceva vedanāsampayuttadhammesu ca anuseti, iṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva. Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) 『『yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ettha sattānaṃ kāmarāgānusayo anusetī』』ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ. 『『Yattha kāmarāgānusayo nānuseti tattha diṭṭhānusayo nānusetīti dukkhāya vedanāya rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha kāmarāgānusayo nānuseti, no ca tattha diṭṭhānusayo nānuseti. Apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, diṭṭhānusayo ca nānusetī』』ti. Ettha hi dukkhavedanāya ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammaṃ dukkhavedanaṃ saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu anusetīti vuttaṃ hoti. Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi vedanānaññeva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ, atthato pana labbhati. Tasmā etesupi kāmarāgānusayo anusetiyevāti veditabbo. Na hi satthā sabbaṃ sabbattha katheti. Bodhaneyyasattānaṃ pana vasena katthaci yaṃ labbhati, taṃ sabbaṃ katheti, katthaci na katheti. Tathā hi anena katthaci diṭṭhānusayo anusetīti pucchitvā 『『sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anusetī』』ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ kathitaṃ. Aparasmiṃ ṭhāne vissajjantena 『『rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha vicikicchānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha vicikicchānusayo ca kāmarāgānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, dukkhāya vedanāya ettha vicikicchānusayo ca paṭighānusayo ca diṭṭhānusayo ca avijjānusayo ca anusentī』』ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ akathetvā rūpadhātuarūpadhātūhi saddhiṃ tisso vedanāva kathitā. Vedanāsampayuttā pana arūpadhammā, sabbañca rūpaṃ na kathitaṃ. Kiñcāpi na kathitaṃ, diṭṭhānusayo panettha anusetiyeva. Evameva kiñcāpi idha rūpādiiṭṭhārammaṇaṃ na kathitaṃ, kāmarāgānusayo panettha anusetiyevāti. Evaṃ tāva kāmarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Paṭighānusayassa pana 『『dukkhāya vedanāyā』』ti vacanato dve domanassavedanā kāyaviññāṇasampayuttā dukkhavedanāti tisso vedanā anusayanaṭṭhānaṃ. So panesa domanassavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Avasesadukkhavedanāya pana ārammaṇavaseneva anuseti. Tāsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi sampayuttesu saññākkhandhādīsupi anusetiyeva. Yāya hi vedanāya esa sahajāto, taṃsampayuttehi saññādīhipi sahajātova. Yā ca vedanā ārammaṇaṃ karoti, tāhi sampayutte saññādayopi karotiyeva. Evaṃ santepi pana yasmā dukkhavedanāva asātadukkhavedayitattā nirassādaṭṭhena paṭighānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu adhikā; tasmā 『『dukkhāya vedanāya ettha paṭighānusayo anusetī』』ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.

Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ dukkhavedanāya ceva taṃsampayuttadhammesu ca anuseti, aniṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva? Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) 『『yaṃ loke appiyarūpaṃ asātarūpaṃ, ettha sattānaṃ paṭighānusayo anusetī』』ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ – 『『kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha paṭighānusayo nānuseti, no ca tattha kāmarāgānusayo nānuseti. Rūpadhātuyā arūpadhātuyā apariyāpanne ettha paṭighānusayo ca nānuseti, kāmarāgānusayo ca nānusetī』』ti. Ettha hi dvīsu kāmāvacaravedanāsu ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammā dve vedanā saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpādīsu anusetīti vuttaṃ hoti . Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi dukkhavedanāya eva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ. Atthato pana labbhati, tasmā etesupi paṭighānusayo anusetiyevāti veditabbo.

Kiṃ pana itarā dve vedanā iṭṭhārammaṇaṃ vā paṭighassa ārammaṇaṃ na hontīti? No na honti. Parihīnajjhānassa vippaṭisāravasena sasampayuttadhammā tā vedanā ārabbha domanassaṃ uppajjati. Iṭṭhārammaṇassa ca paṭiladdhassa vipariṇāmaṃ vā appaṭiladdhassa appaṭilābhaṃ vā samanussaratopi domanassaṃ uppajjati. Domanassamattameva pana taṃ hoti, na paṭighānusayo. Paṭighānusayo hi aniṭṭhārammaṇe paṭihaññanavasena uppanno thāmagato kileso, tasmā ettha domanassena saddhiṃ paṭigho uppannopi attano paṭighakiccaṃ akaraṇabhāvena eva paṭighānusayo na hoti abbohārikattaṃ gacchati. Yathā hi pāṇātipātacetanāya saddhiṃ uppannopi byāpādo manokammaṃ nāma na hoti abbohārikattaṃ gacchati, evaṃ paṭighānusayo na hoti, abbohārikattaṃ gacchati. Vuttampi cetaṃ ekaccaṃ iṭṭhārammaṇaṃ nekkhammasitampi vā domanassaṃ sandhāya 『『yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ paṭighaṃ tena pajahati na tattha paṭighānusayo anusetī』』ti (ma. ni. 1.465). Evaṃ paṭighānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Mānānusayassa pana 『『kāmadhātuyā dvīsu vedanāsū』』tiādivacanato dve kāmāvacaravedanā rūpārūpadhātuyo cāti idaṃ tividhaṃ anusayanaṭṭhānaṃ. Tassa akusalāsu vedanāsu kāmarāgānusayassa viya sahajātānusayatā veditabbā. Sasampayuttadhammāsu pana sabbāsupi kāmāvacarāsu sukhaadukkhamasukhavedanāsu rūpārūpadhātūsu ca ārammaṇavaseneva anuseti. Anusayavārassa pana paṭilomanaye 『『dukkhāya vedanāya apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, mānānusayo ca nānusetī』』ti vuttattā ṭhapetvā dukkhavedanañceva navavidhaṃ lokuttaradhammañca sesarūpārūpadhammesupi ayaṃ anusetiyevāti. Evaṃ mānānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Diṭṭhānusayavicikicchānusayā pana kevalaṃ lokuttaradhammesveva nānusenti. Tebhūmakesu pana sabbesupi anusentiyeva. Tena vuttaṃ – 『『sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anuseti, ettha vicikicchānusayo anusetī』』ti. Tattha sabbasakkāyapariyāpannesūti saṃsāravaṭṭanissitaṭṭhena sakkāyapariyāpannesu sabbadhammesūti attho. Tattha panete pañcasu cittuppādesu sahajātānusayanavasena anusenti. Te vā pana pañca cittuppāde aññe vā tebhūmakadhamme ārabbha pavattikāle ārammaṇānusayanavasena anusentīti. Evaṃ diṭṭhānusayavicikicchānusayānaṃ anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Bhavarāgānusayo pana kiñcāpi diṭṭhivippayuttesu catūsu cittesu uppajjanato sahajātānusayanavasena 『『kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetī』』ti vattabbo bhaveyya. Kāmadhātuyaṃ panesa dvīhi vedanāhi saddhiṃ uppajjamānopi rūpārūpāvacaradhammameva paṭilabhati. Kāmadhātuyā pariyāpannaṃ ekadhammampi ārammaṇaṃ na karoti, tasmā ārammaṇānusayanavasena niyamaṃ katvā 『『rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha bhavarāgānusayo anusetī』』ti vuttaṃ. Apica rāgo nāmesa kāmarāgabhavarāgavasena duvidho. Tattha kāmarāgo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetīti vutto. Sace pana bhavarāgopi kāmarāgo viya evaṃ vucceyya, kāmarāgena saddhiṃ desanā saṃkiṇṇā viya bhaveyyāti rāgakilesaṃ dvidhā bhinditvā kāmarāgato bhavarāgassa visesadassanatthampi evaṃ desanā katāti. Evaṃ bhavarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Avijjānusayo pana sabbesupi tebhūmakadhammesu anuseti. Tena vuttaṃ 『『sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha avijjānusayo anusetī』』ti. Tassa dvādasasu cittuppādesu sahajātānusayatā veditabbā. Ārammaṇakaraṇavasena pana na kiñci tebhūmakadhammaṃ ārabbha na pavattatīti. Evaṃ avijjānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ tāva paricchedavāraparicchinnuddesavārauppattiṭṭhānavāresu vinicchayakathā.

Uppattiṭṭhānavāravaṇṇanā.

Mahāvāro

  1. Anusayavāravaṇṇanā

  2. Sattannaṃ pana mahāvārānaṃ paṭhame anusayavāre yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetīti ettha yadetaṃ 『『āmantā』』ti paṭivacanaṃ dinnaṃ, taṃ duddinnaṃ viya khāyati. Kasmā? Kāmarāgapaṭighānaṃ ekakkhaṇe anuppattito. Yathā hi 『『yassa manāyatanaṃ uppajjati, tassa dhammāyatanaṃ uppajjatīti 『āmantā』, assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe tesaṃ kāyasaṅkhāro ca uppajjati, vacīsaṅkhāro ca uppajjatī』』tiādīsu manāyatanadhammāyatanāni kāyasaṅkhāravacīsaṅkhārā ca ekakkhaṇe uppajjanti, na tathā kāmarāgapaṭighā. Kāmarāgo hi aṭṭhasu lobhasahagatacittuppādesu uppajjati. Paṭigho dvīsu domanassasahagatesūti, natthi nesaṃ ekakkhaṇe uppatti; tasmā ettha 『no』ti paṭisedho kattabbo siyā. Taṃ akatvā pana 『āmantā』ti paṭivacanassa dinnattā heṭṭhāyamakesu viya ettha khaṇapaccuppannavasena vattamānavohāraṃ aggahetvā aññathā gahetabbo.

Kathaṃ? Appahīnavasena. Appahīnatañhi sandhāya ayaṃ 『『anusetī』』ti vattamānavohāro vutto, na khaṇapaccuppannataṃ. Yasmā ca appahīnataṃ sandhāya vutto, tasmā 『『yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetī』』ti pucchāya yassa kāmarāgānusayo appahīno, na anuppattidhammataṃ āpādito, tassa paṭighānusayopi appahīnoti evamattho daṭṭhabbo. Yasmā ca tesu yasseko appahīno, tassa itaropi appahīnova hoti, tasmā 『『āmantā』』ti vuttaṃ. Yadi evaṃ, yaṃ upari uppajjanavāre 『yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī』ti pucchitvā 『āmantā』ti vuttaṃ; tattha kathaṃ attho gahetabboti? Tatthāpi appahīnavaseneva uppattipaccaye sati uppattiyā anivāritavasena vā. Yathā hi cittakammādīni ārabhitvā apariniṭṭhitakammantā cittakārādayo tesaṃ kammantānaṃ akaraṇakkhaṇepi mittasuhajjādīhi diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne 『『imesu divasesu kiṃ karothā』』ti vuttā, 『『cittakammaṃ karoma, kaṭṭhakammaṃ karomā』』ti vadanti. Te kiñcāpi tasmiṃ khaṇe na karonti avicchinnakammantattā pana katakhaṇañca kattabbakhaṇañca upādāya karontiyeva nāma honti. Evameva yamhi santāne anusayā appahīnā, yamhi vā pana nesaṃ santāne uppattipaccaye sati uppatti anivāritā, tattha anuppajjanakkhaṇepi uppannapubbañceva kālantare uppajjanakañca upādāya yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatiyeva nāmāti evamattho veditabbo. Ito paresupi evarūpesu vissajjanesu eseva nayo. No ca tassāti idaṃ anāgāmissa kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesato pahīnattā vuttaṃ. Tiṇṇaṃ puggalānanti puthujjanasotāpannasakadāgāmīnaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Paratopi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo.

  1. Okāsavārassa paṭhamadutiyapucchāsu yasmā kāmarāgānusayo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti, paṭighānusayo dukkhavedanāya; tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Tatiyapucchāyaṃ ubhinnampi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayanato 『āmantā』ti paṭivacanaṃ dinnaṃ. Rūpadhātuarūpadhātuyā pana mānānusayassa kāmarāgānusayena saddhiṃ asādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ. Tasmā no ca tattha kāmarāgānusayoti vuttaṃ. Iminā nayena sabbesaṃ uppattiṭṭhānavāraṃ oloketvā sādhāraṇāsādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

  2. Dukamūlakapucchāyaṃ yasmā kāmarāgapaṭighānusayā nāpi ekasmiṃ ṭhāne uppajjanti, na ekaṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ karonti, tasmā natthīti paṭikkhepo kato. Ayañhettha adhippāyo. Yasmiṃ ime dve anusayā anusayeyyuṃ, taṃ ṭhānameva natthi. Tasmā 『『kattha mānānusayo anusetī』』ti ayaṃ pucchā apucchāyevāti. Aññesupi evarūpesu eseva nayo.

  3. Puggalokāsavāre catunnanti puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃ.

  4. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo nānusetīti ayaṃ pucchā anāgāmiṃ gahetvā pucchati.

56.Dvinnaṃpuggalānaṃ sabbattha kāmarāgānusayonānusetīti anāgāmiarahantānaṃ. Kāmadhātuyā tīsu vedanāsūti ca vedanāggahaṇena vedanāsampayuttakānampi tesaṃ vatthārammaṇānampīti sabbesampi kāmāvacaradhammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ anusayavāre vinicchayakathā.

Anusayavāravaṇṇanā.

  1. Sānusayavāravaṇṇanā

66-131. Sānusayavāre pana yo kāmarāgānusayena sānusayoti yathā ekantarikajarādirogena ābādhiko yāva tamhā rogā na muccati, tāva tassa rogassa anuppattikkhaṇepi sarogoyeva nāma hoti. Evaṃ sasaṃkilesassa vaṭṭagāmisattassa yāva ariyamaggena anusayā samugghātaṃ na gacchanti, tāva tesaṃ anusayānaṃ anuppattikkhaṇepi sānusayoyeva nāma hoti. Evarūpaṃ sānusayataṃ sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. Sesamettha anusayavārasadisameva.

Okāsavāre pana 『『rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha mānānusayena sānusayo』』ti vutte tāsu dhātūsu puggalassa sānusayatā paññāyeyya, anusayassa uppattiṭṭhānaṃ na paññāyeyya. Anusayassa ca uppattiṭṭhānadassanatthaṃ ayaṃ vāro āraddho, tasmā tato mānānusayena sānusayoti vuttaṃ. Evañhi sati tato dhātudvayato uppannena mānānusayena sānusayoti anusayassa uppattiṭṭhānaṃ dassitaṃ hoti. Imassa pana pañhassa atthe avutte ādipañhassa attho pākaṭo na hotīti paṭhamaṃ na vutto, tasmā so evaṃ veditabbo. Yato kāmarāgānusayenāti yato uppannena kāmarāgānusayena sānusayo, kiṃ so tato uppannena paṭighānusayenapi sānusayoti? Yasmā panete dve ekasmā ṭhānā nuppajjanti; tasmā 『『no』』ti paṭisedho kato. Arahā sabbatthāti arahā sabbadhammesu uppajjanakena kenaci anusayena nirānusayoti. Iminā atthavasena nippadesaṭṭhānesu bhummavacanameva katanti. Iminā upāyena sabbattha atthavinicchayo veditabboti.

Sānusayavāravaṇṇanā.

  1. Pajahanavāravaṇṇanā

132-197. Pajahanavāre pajahatīti tena tena maggena pahānapariññāvasena pajahati, āyatiṃ anuppattidhammataṃ āpādeti. Āmantāti anāgāmīmaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭivacanaṃ. Tadekaṭṭhaṃ pajahatīti pahānekaṭṭhataṃ sandhāya vuttaṃ. Noti arahattamaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭisedho.

Yato kāmarāgānusayaṃ pajahatīti yato uppajjanakaṃ kāmarāgānusayaṃ pajahatīti attho. Aṭṭhamakoti arahattaphalaṭṭhato paṭṭhāya paccorohanagaṇanāya gaṇiyamāno sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamako nāma. Dakkhiṇeyyagaṇanāya hi arahā aggadakkhiṇeyyattā paṭhamo, arahattamaggaṭṭho dutiyo, anāgāmī tatiyo…pe… sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamo. So idha 『『aṭṭhamako』』ti vutto. Nāmasaññāyeva vā esā tassāti. Anāgāmimaggasamaṅgiñca aṭṭhamakañca ṭhapetvā avasesāti saddhiṃ puthujjanena sekkhāsekkhā. Tesu hi puthujjano pahānapariññāya abhāvena nappajahati. Sesā tesaṃ anusayānaṃ pahīnattā. Dvinnaṃ maggasamaṅgīnanti dve maggasamaṅgino ṭhapetvāti attho. Iminā nayena sabbattha vinicchayo veditabboti.

Pajahanavāravaṇṇanā.

  1. Pariññāvāravaṇṇanā

198-263. Pariññāvāre parijānātīti tīhi pariññāhi parijānāti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva. Ayampi hi vāro pajahanavāro viya maggaṭṭhānaññeva vasena vissajjitoti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

  1. Pahīnavāravaṇṇanā

264-274. Pahīnavāre phalaṭṭhavaseneva desanā āraddhā. Anāgāmissa hi ubhopete anusayā pahīnā, tasmā 『『āmantā』』ti vuttaṃ.

275-296. Okāsavāre yattha kāmarāgānusayo pahīno tattha paṭighānusayo pahīnoti pucchitvā na vattabbo pahīnoti vā appahīnoti vāti vuttaṃ taṃ kasmāti? Uppattiṭṭhānassa asādhāraṇattā. Aññaṃ hi kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, aññaṃ paṭighānusayassa. Abhāvitamaggassa ca yattha anusayo uppajjati, magge bhāvite tattheva so pahīno nāma hoti . Tattha yasmā neva kāmarāgānusayaṭṭhāne paṭighānusayo uppajjati, na paṭighānusayaṭṭhāne kāmarāgānusayo, tasmā tattha so pahīnoti vā appahīnoti vā na vattabbo. So hi yasmiṃ attano uppattiṭṭhāne kāmarāgānusayo pahīno, tasmiṃ appahīnattā tattha pahīnoti na vattabbo. Yaṃ kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, tasmiṃ aṭṭhitattā tattha appahīnoti na vattabbo.

Yattha kāmarāgānusayo pahīno, tattha mānānusayo pahīnoti ettha pana sādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāya āmantāti vuttaṃ. Kāmarāgānusayo hi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti. Mānānusayo tāsu ceva rūpārūpadhātūsu ca. So ṭhapetvā asādhāraṇaṭṭhānaṃ sādhāraṇaṭṭhāne tena saddhiṃ pahīno nāma hoti. Tasmā 『āmantā』ti vuttaṃ. Iminā nayena sabbasmimpi okāsavāre pahīnatā ca navattabbatā ca veditabbā. 『Natthī』ti āgataṭṭhānesu pana heṭṭhā vuttasadisova vinicchayo. Puggalokāsavāro, okāsavāragatikoyeva.

297-307. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo appahīnoti puthujjanasotāpannasakadāgāmivasena pucchati. Kiñcāpi hi ime dve anusayā puthujjanato paṭṭhāya yāva anāgāmimaggaṭṭhā channaṃ puggalānaṃ appahīnā. Idha pana parato 『『tiṇṇaṃ puggalānaṃ dvinnaṃ puggalāna』』ntiādivacanato maggaṭṭhā anadhippetā, tasmā puthujjanasotāpannasakadāgāminova sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Iminā nayena puggalavāre vinicchayo veditabbo.

308-329. Okāsavārapuggalokāsavārā pana heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti.

Pahīnavāravaṇṇanā.

  1. Uppajjanavāravaṇṇanā

  2. Uppajjanavāro anusayavārasadisoyeva.

  3. Dhātupucchāvāravaṇṇanā

332-340. Dhātuvārassa pucchāvāre tāva kati anusayā anusentīti kati anusayā santānaṃ anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā nānusentīti kati anusayā santānaṃ na anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā bhaṅgāti kati anusayā anusenti nānusentīti evaṃ vibhajitabbāti attho. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā pāḷivavatthāne vuttameva.

  1. Dhātuvissajjanāvāravaṇṇanā

341-349. Niddesavāre panassa kassaci satta anusayā anusentīti puthujjanavasena vuttaṃ. Kassaci pañcāti sotāpannasakadāgāmivasena vuttaṃ. Tesañhi diṭṭhānusayo ca vicikicchānusayo ca pahīnāti pañceva anusenti. Tattha yathā anusayavāre 『『anusentī』』ti padassa uppajjantīti attho gahito, evamidha na gahetabbo. Kasmā? Tasmiṃ khaṇe anuppajjanato. Kāmadhātuṃ upapajjantassa hi vipākacittañceva kammasamuṭṭhānarūpañca uppajjati, akusalacittaṃ natthi. Anusayā ca akusalacittakkhaṇe uppajjanti, na vipākacittakkhaṇeti tasmiṃ khaṇe anuppajjanato tathā attho na gahetabbo. Kathaṃ pana gahetabboti? Yathā labbhati tathā gahetabbo. Kathañca labbhati? Appahīnaṭṭhena. Yathā hi rāgadosamohānaṃ appahīnattā. Kusalābyākatacittasamaṅgī puggalo 『『sarāgo sadoso samoho』』ti vuccati, evaṃ maggabhāvanāya appahīnattā paṭisandhikkhaṇepi tassa tassa puggalassa te te anusayā anusentīti vuccanti. Na kevalañca vuccanti, appahīnattā pana te anusentiyeva nāmāti veditabbā.

Anusayā bhaṅgā natthīti yassa hi yo anuseti, so anusetiyeva; yo nānuseti, so nānusetiyeva. Ayaṃ anuseti ca nānuseti ca, ayaṃ siyā anuseti siyā nānusetīti, evaṃ vibhajitabbo anusayo nāma natthi. Rūpadhātuṃ upapajjantassa kassaci tayoti anāgāmivasena vuttaṃ. Tassa hi kāmarāgapaṭighadiṭṭhivicikicchānusayā cattāropi anavasesato pahīnā. Itare tayova appahīnā. Tena vuttaṃ – 『『kassaci tayo anusayā anusentī』』ti.

Nakāmadhātunti kāmadhātuyā paṭisiddhattā sesā dve dhātuyo upapajjantassāti attho. Sattevāti yasmā ariyasāvakassa rūpadhātuyā cutassa kāmadhātuyaṃ upapatti nāma natthi, puthujjanasseva hoti, tasmā sattevāti niyametvā vuttaṃ. 『『Arūpadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa sattevā』』ti etthāpi eseva nayo. Rūpadhātuyā upapatti natthīti kasmā natthi? Upapattinipphādakassa rūpāvacarajjhānassa abhāvā. So hi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā taṃ dhātuṃ upapannoti nāssa tattha rūpāvacarajjhānaṃ atthi. Tadabhāvā rūpadhātuyaṃ upapatti natthīti veditabbā. Arūpadhātuyā cutassa na kāmadhātunti ettha arūpadhātuyeva adhippetā. Iminā nayena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Dhātuvāravaṇṇanā.

Anusayayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Cittayamakaṃ

Uddesavāravaṇṇanā

1-62. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesameva saṅgaṇhitvā anusayayamakānantaraṃ desitassa cittayamakassa atthavaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva veditabbaṃ. Imasmiñhi cittayamake mātikāṭhapanaṃ, ṭhapitamātikāya vissajjananti dve vārā honti. Tattha mātikāṭhapane puggalavāro, dhammavāro, puggaladhammavāroti āditova tayo suddhikamahāvārā honti.

Tattha 『『yassa cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī』』ti evaṃ puggalavasena cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggalavāro nāma. 『『Yaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī』』ti evaṃ dhammavaseneva cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato dhammavāro nāma. 『『Yassa yaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī』』ti evaṃ ubhayavasena cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggaladhammavāro nāma. Tato 『『yassa sarāgaṃ citta』』nti soḷasannaṃ padānaṃ vasena apare sarāgādipadavisesitā soḷasa puggalavārā, soḷasa dhammavārā, soḷasa puggaladhammavārāti aṭṭhacattālīsaṃ missakavārā honti. Te sarāgādipadamattaṃ dassetvā saṅkhittā. Tato 『『yassa kusalaṃ citta』』ntiādinā nayena chasaṭṭhidvisatasaṅkhānaṃ abhidhammamātikāpadānaṃ vasena apare kusalādipadavisesitā chasaṭṭhidvisatapuggalavārā, chasaṭṭhidvisatadhammavārā chasaṭṭhidvisatapuggaladhammavārāti aṭṭhanavutisattasatā missakavārā honti. Tepi kusalādipadamattaṃ dassetvā saṅkhittāyeva. Yānipettha sanidassanādīni padāni cittena saddhiṃ na yujjanti, tāni moghapucchāvasena ṭhapitāni.

Tesu pana tīsu vāresu sabbapaṭhame suddhikapuggalamahāvāre uppādanirodhakālasambhedavāro, uppāduppannavāro, nirodhuppannavāro, uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāro uppajjamānanirodhavāro, uppajjamānuppannavāro, nirujjhamānuppannavāro, uppannuppādavāro, atītānāgatavāro, uppannuppajjamānavāro, niruddhanirujjhamānavāro, atikkantakālavāroti cuddasa antaravārā. Tesu uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāroti imesu tīsu vāresu anulomapaṭilomavasena cha cha katvā aṭṭhārasa yamakāni. Uppannuppādavāre atītānāgatakālavasena anulomato dve, paṭilomato dveti cattāri yamakāni. Sesesu ādito niddiṭṭhesu tīsu, anantare niddiṭṭhesu tīsu; avasāne niddiṭṭhesu catūsūti dasasu vāresu anulomato ekaṃ, paṭilomato ekanti dve dve katvā vīsati yamakāni. Evaṃ sabbesupi cuddasasu antaravāresu dvācattālīsa yamakāni, caturāsīti pucchā aṭṭhasaṭṭhiatthasataṃ hoti. Yathā ca ekasmiṃ suddhikapuggalamahāvāre, tathā suddhikadhammavārepi suddhikapuggaladhammavārepīti tīsu mahāvāresu chabbīsatiyamakasataṃ, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca veditabbā. Idaṃ pana vārattayaṃ sarāgādivasena soḷasaguṇaṃ, kusalādivasena chasaṭṭhidvisataguṇaṃ katvā imasmiṃ cittayamake anekāni yamakasahassāni, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca hontīti . Pāṭho pana saṃkhittoti. Evaṃ tāva imasmiṃ cittayamake pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ.

Mātikāṭhapanavaṇṇanā.

Niddeso

  1. Puggalavāravaṇṇanā

  2. Idāni ṭhapitānukkamena mātikaṃ vissajjetuṃ yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhatītiādi āraddhaṃ. Tattha uppajjatīti uppādakkhaṇasamaṅgitāya uppajjati na nirujjhatīti nirodhakkhaṇaṃ appattatāya na nirujjhati. Tassa cittanti tassa puggalassa tato paṭṭhāya cittaṃ nirujjhissati nuppajjissatīti pucchati. Tesaṃ cittanti yesaṃ paricchinnavaṭṭadukkhānaṃ khīṇāsavānaṃ sabbapacchimassa cuticittassa uppādakkhaṇo vattati, etesaṃ tadeva cuticittaṃ uppādappattatāya uppajjati nāma, bhaṅgaṃ appattatāya na nirujjhati. Idāni pana bhaṅgaṃ patvā taṃ tesaṃ cittaṃ nirujjhissati, tato appaṭisandhikattā aññaṃ nuppajjissati. Itaresanti pacchimacittasamaṅgiṃ khīṇāsavaṃ ṭhapetvā avasesānaṃ sekkhāsekkhaputhujjanānaṃ nirujjhissati ceva uppajjissati cāti yaṃ taṃ uppādakkhaṇappattaṃ taṃ nirujjhissateva. Aññaṃ pana tasmiṃ vā aññasmiṃ vā attabhāve uppajjissati ceva nirujjhissati ca. Dutiyapucchāvissajjanepi tathārūpasseva khīṇāsavassa cittaṃ sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. Nuppajjati nirujjhatīti bhaṅgakkhaṇe arahato pacchimacittampi sesānaṃ bhijjamānacittampi. Tato paṭṭhāya pana arahato cittaṃ na nirujjhissatīti sakkā vattuṃ uppajjissatīti pana na sakkā. Sesānaṃ uppajjissatīti sakkā vattuṃ, na nirujjhissatīti na sakkā. Tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Dutiyapañhe yassa cittaṃ na nirujjhissati, uppajjissatīti so puggaloyeva natthi, tasmā natthīti paṭikkhepo kato.

65-82.Uppannanti uppādasamaṅginopetaṃ nāmaṃ. Uppādaṃ patvā aniruddhassāpi. Tattha uppādasamaṅgitaṃ sandhāya 『āmantā』ti, uppādaṃ patvā aniruddhabhāvaṃ sandhāya 『『tesaṃ cittaṃ uppanna』』nti vuttaṃ. Anuppannanti uppādaṃ appattaṃ. Tesaṃ cittaṃ uppajjitthāti etthāpi sabbesaṃ tāva cittaṃ khaṇapaccuppannameva hutvā uppādakkhaṇaṃ atītattā uppajjittha nāma, nirodhasamāpannānaṃ nirodhato pubbe uppannapubbattā, asaññasattānaṃ saññībhave uppannapubbattā. Uppajjittha ceva uppajjati cāti uppādaṃ pattattā uppajjittha, anatītattā uppajjati nāmāti attho.

Uppādakkhaṇeanāgatañcāti uppādakkhaṇe ca cittaṃ anāgatañca cittanti attho.

  1. Atikkantakālavāre uppajjamānaṃ khaṇanti uppādakkhaṇaṃ. Tattha kiñcāpi uppādakkhaṇo uppajjamāno nāma na hoti, uppajjamānassa pana khaṇattā evaṃ vutto. Khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālanti na ciraṃ vītikkantaṃ tameva pana uppādakkhaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālanti saṅkhaṃ gacchati. Nirujjhamānaṃ khaṇanti nirodhakkhaṇaṃ. Tattha kiñcāpi nirodhakkhaṇo nirujjhamāno nāma na hoti, nirujjhamānassa pana khaṇattā evaṃ vutto. Khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālanti kiṃ tassa cittaṃ evaṃ nirodhakkhaṇampi vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hotīti pucchati. Tattha yasmā bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ hoti, nirodhakkhaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma na hoti. Atītaṃ pana cittaṃ ubhopi khaṇe khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma, tasmā 『『bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ vītikkantaṃ, bhaṅgakkhaṇaṃ avītikkantaṃ, atītaṃ cittaṃ uppādakkhaṇañca vītikkantaṃ bhaṅgakkhaṇañca vītikkantanti vissajjanamāha. Dutiyapañhassa vissajjane yasmā atītaṃ cittaṃ ubhopi khaṇe vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hoti, tasmā atītaṃ cittanti vuttaṃ. Paṭilomapañhassa vissajjane yasmā uppādakkhaṇe ca cittaṃ anāgatañca cittaṃ ubhopi khaṇe khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma na hoti, tesaṃ khaṇānaṃ avītikkantattā. Tasmā 『『uppādakkhaṇe cittaṃ anāgataṃ citta』』nti vuttaṃ. Dutiyavissajjanaṃ pākaṭameva.

84-113. Dhammavārepi imināvupāyena sabbavissajjanesu attho veditabbo. Puggaladhammavāro dhammavāragatikoyeva.

114-116. Sabbepi missakavārā yassa sarāgaṃ cittantiādinā nayena mukhamattaṃ dassetvā saṅkhittā. Vitthāro pana nesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Tesu pana 『『yassa sarāgaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhati; tassa cittaṃ nirujjhissati, nuppajjissatī』』ti evaṃ vitthāretabbatāya pucchāva sadisā hoti. Yasmā pana sarāgaṃ cittaṃ pacchimacittaṃ na hoti, tasmā 『『yassa sarāgaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhati; tassa cittaṃ nirujjhissati, nuppajjissatīti no』』ti evaṃ vissajjitabbattā vissajjanaṃ asadisaṃ hoti. Taṃ taṃ tassā tassā pucchāya anurūpavasena veditabbanti.

Cittayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhammayamakaṃ

  2. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā

1-16. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ mātikaṃ ṭhapetvā cittayamakānantaraṃ desitassa dhammayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Yathā hi tattha paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, avasesā antaravārā ca honti, tathā idhāpi. 『『Yo kusalaṃ dhammaṃ bhāveti, so akusalaṃ dhammaṃ pajahatī』』ti āgatattā panettha pariññāvāro, bhāvanāvāro nāmāti veditabbo. Tattha yasmā abyākato dhammo neva bhāvetabbo, na pahātabbo, tasmā taṃ padameva na uddhaṭaṃ. Paṇṇattivāre panettha tiṇṇaṃ kusalādidhammānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhadhammavāro, suddhadhammamūlacakkavāroti imesu catūsu vāresu yamakagaṇanā veditabbā.

  1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā

17-32. Paṇṇattivāraniddese pana kusalā kusaladhammāti kusalānaṃ ekantena kusaladhammattā 『『āmantā』』ti vuttaṃ. Sesavissajjanesupi eseva nayo. Avasesā dhammā na akusalā dhammāti avasesā dhammā akusalā na honti, dhammā pana hontīti attho. Iminā nayena sabbavissajjanāni veditabbāni.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

33-34. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye 『『yassa kusalā dhammā uppajjanti, tassa akusalā dhammā uppajjanti; yassa vā pana akusalā dhammā uppajjanti, tassa kusalā dhammā uppajjantī』』ti kusaladhammamūlakāni dve yamakāni, akusaladhammamūlakaṃ ekanti tīṇi yamakāni honti. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā. Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imassa hi dhammayamakassa pavattimahāvāre 『『uppajjanti nirujjhantī』』ti imesu uppādanirodhesu kusalākusaladhammā tāva ekantena pavattiyaṃyeva labbhanti, na cutipaṭisandhīsu. Abyākatadhammā pana pavatte ca cutipaṭisandhīsu cāti tīsupi kālesu labbhanti. Evamettha yaṃ yattha yattha labbhati, tassa vasena tattha tattha vinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – kusalākusalānaṃ tāva ekakkhaṇe anuppajjanato 『『no』』ti paṭisedho kato. Abyākatā cāti cittasamuṭṭhānarūpavasena vuttaṃ.

35-36.Yattha kusalā dhammā nuppajjantīti asaññabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenevettha 『『āmantā』』ti vissajjanaṃ kataṃ. Uppajjantīti idampi asaññabhavaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Abyākatānaṃ pana anuppattiṭṭhānassa abhāvā 『『natthī』』ti paṭikkhepo kato.

49.Dutiye akusaleti bhavaṃ assādetvā uppannesu nikantijavanesu dutiye javanacitte. Dutiye citte vattamāneti paṭisandhito dutiye bhavaṅgacitte vattamāne saha vā paṭisandhiyā bhavaṅgaṃ vipākavasena ekameva katvā bhavanikantiyā āvajjanacitte. Tañhi kiriyacittattā abyākatajātiyaṃ vipākato dutiyaṃ nāma hoti.

57.Yassa cittassa anantarāaggamagganti gotrabhucittaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalā dhammā uppajjissantīti te aggamaggadhammeyeva sandhāya vuttaṃ.

79.Yassacittassa anantarā aggamaggaṃ paṭilabhissanti, tassa cittassa uppādakkhaṇeti idaṃ cittajātivasena vuttaṃ. Tajjātikassa hi ekāvajjanena uppannassa tato orimacittassa uppādakkhaṇepi etaṃ lakkhaṇaṃ labbhateva.

  1. Nirodhavārepi kusalākusalānaṃ ekato anirujjhanato 『『no』』ti vuttaṃ. Iminā nayamukhena sabbattha vinicchayo veditabboti.

Dhammayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Indriyayamakaṃ

Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṃgaṇhitvā dhammayamakānantaraṃ desitassa indriyayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamakādīsu vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Idhāpi hi paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā avasesā antaravārā ca saddhiṃ kālappabhedādīhi khandhayamakādīsu āgatasadisāva. Indriyānaṃ pana bahutāya dhātuyamakatopi bahutarāni yamakāni honti. Yathā pana heṭṭhā puggalavārādīsu cakkhāyatanacakkhudhātumūlake naye cakkhāyatanacakkhudhātūhi saddhiṃ jivhāyatanakāyāyatanāni na yojitāni. Jivhāyatanakāyāyatanamūlakāni ca yamakāneva na gahitāni, tathā idhāpi cakkhundriyamūlake naye jivhindriyakāyindriyāni na yojitāni, jivhindriyakāyindriyamūlakāni ca yamakāneva na gahitāni. Tesaṃ aggahaṇe kāraṇaṃ tattha vuttanayeneva veditabbaṃ. Manindriyaṃ pana yathā cakkhundriyādimūlakehi tatheva itthindriyādimūlakehipi saddhiṃ yasmā yojanaṃ gacchati, tasmā nikkhittapaṭipāṭiyā ayojetvā sabbehipi cakkhundriyamūlakādīhi saddhiṃ pariyosāne yojitanti veditabbaṃ. Cakkhundriyena saddhiṃ itthindriyapurisindriyajīvitindriyāni yojitāni sukhindriyadukkhindriyadomanassindriyāni paṭisandhiyaṃ natthīti na gahitāni. Somanassindriyaupekkhindriyāni paṭisandhiyaṃ uppattisabbhāvato gahitāni. Tathā saddhindriyādīni pañca. Lokuttarāni tīṇi paṭisandhiyaṃ abhāveneva na gahitāni. Iti yāni gahitāni, tesaṃ vasenettha cakkhundriyamūlake naye yamakagaṇanā veditabbā. Yathā cettha, evaṃ sabbattha. Yāni pana na gahitāni, tesaṃ vasena yamakāni na gaṇetabbāni. Gaṇentena vā moghapucchāvasena gaṇetabbānīti evaṃ tāva sabbavāresu pāḷivavatthānameva veditabbaṃ.

Pavattivāravaṇṇanā

1-86. Atthavinicchaye panettha idaṃ nayamukhaṃ – sacakkhukānaṃ na itthīnanti brahmapārisajjādīnañceva rūpīnaṃ purisanapuṃsakānañca vasena vuttaṃ. Tesañhi itthindriyaṃ nuppajjati. Sacakkhukānaṃ na purisānanti rūpībrahmānañceva itthinapuṃsakānañca vasena vuttaṃ. Tesañhi purisindriyaṃ nuppajjati. Acakkhukānaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ jīvitindriyaṃ uppajjatīti ekavokāracatuvokārakāmadhātusatte sandhāya vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ vinā somanassenāti upekkhāsahagatānaṃ catunnaṃ mahāvipākapaṭisandhīnaṃ vasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ vinā upekkhāyāti somanassasahagatapaṭisandhikānaṃ vasena vuttaṃ. Upekkhāya acakkhukānanti ahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Ahetukānanti ahetukapaṭisandhicittena saddhiṃ saddhindriyādīnaṃ abhāvato vuttaṃ. Tattha hi ekanteneva saddhāsatipaññāyo natthi. Samādhivīriyāni pana indriyappattāni na honti. Sahetukānaṃ acakkhukānanti gabbhaseyyakavasena ceva arūpīvasena ca vuttaṃ. Añño hi sahetuko acakkhuko nāma natthi. Sacakkhukānaṃ ahetukānanti apāye opapātikavasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ ñāṇavippayuttānanti kāmadhātuyaṃ duhetukapaṭisandhikānaṃ vasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ ñāṇasampayuttānanti rūpībrahmāno ceva kāmāvacaradevamanusse ca sandhāya vuttaṃ. Ñāṇasampayuttānaṃ acakkhukānanti arūpino ca tihetukagabbhaseyyake ca sandhāya vuttaṃ.

  1. Jīvitindriyamūlake vinā somanassena upapajjantānanti dvepi jīvitindriyāni sandhāya vuttaṃ. Pavattesomanassavippayuttacittassa uppādakkhaṇeti arūpajīvitindriyaṃ sandhāya vuttaṃ. Iminā nayena sabbatthāpi paṭisandhipavattivasena jīvitindriyayojanā veditabbā. Somanassindriyādimūlakesupi paṭisandhipavattivasenevattho gahetabbo. Paṭilomanaye pana nirodhavāre ca etesañceva aññesañca dhammānaṃ yathālābhavasena cutipaṭisandhipavattesu tīsupi anuppādanirodhā veditabbā.

  2. Anāgatavāre eteneva bhāvenāti etena purisabhāveneva, antarā itthibhāvaṃ anāpajjitvā purisapaṭisandhiggahaṇenevāti attho. Katici bhave dassetvā parinibbāyissantīti katici paṭisandhiyo gahetvā itthibhāvaṃ appatvāva parinibbāyissantīti attho. Dutiyapucchāyapi eseva nayo.

  3. Paccuppannena atītavāre suddhāvāsānaṃ upapatticittassa bhaṅgakkhaṇe manindriyañca nuppajjitthāti cittayamake viya uppādakkhaṇātikkamavasena atthaṃ aggahetvā tasmiṃ bhave anuppannapubbavasena gahetabboti. Iminā nayamukhena sabbasmimpi pavattivāre atthavinicchayo veditabbo.

Pavattivāravaṇṇanā.

Pariññāvāravaṇṇanā

435-482. Pariññāvāre pana cakkhumūlakādīsu ekameva cakkhusotayamakaṃ dassitaṃ. Yasmā pana sesānipi lokiyaabyākatāni ceva lokiyaabyākatamissakāni ca pariññeyyāneva, tasmā tāni anupadiṭṭhānipi imināva dassitāni honti. Yasmā pana akusalaṃ ekantato pahātabbameva, ekantaṃ kusalaṃ bhāvetabbameva, lokuttarābyākataṃ sacchikātabbaṃ, tasmā 『『domanassindriyaṃ pajahatī』』ti 『『anaññātaññassāmītindriyaṃ bhāvetī』』ti 『『aññātāvindriyaṃ sacchikarotī』』ti vuttaṃ. Aññindriyaṃ pana bhāvetabbampi atthi sacchikātabbampi, taṃ bhāvanāvaseneva gahitaṃ. Tattha dve puggalāti sakadāgāmimaggasamaṅgī ca, arahattamaggasamaṅgī ca. Tesu eko samucchindituṃ asamatthattā domanassindriyaṃ na pajahati nāma. Eko pahīnadosattā cakkhundriyaṃ na parijānātīti anuppādaṃ āpādetuṃ asamatthatāya na parijānāti. Iminā nayena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Indriyayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Yassovāde ṭhatvā, niṭṭhitakiccassa kiccasampanno;

Yuvatijanopi atīto, suvihitaniyamo yamassāṇaṃ.

Devaparisāya majjhe, devapure sabbadevadevena;

Yamakaṃ nāma pakāsitaṃ, yamāmalalomena yaṃ tena.

Pāḷivavatthānavidhiṃ, pucchāvissajjane ca atthanayaṃ;

Dassetuṃ āraddhā, yamakaaṭṭhakathā mayā tassa.

Sā subahuantarāye, lokamhi yathā anantarāyena;

Ayamajja pañcamattehi, tantiyā bhāṇavārehi.

Niṭṭhaṃ pattā evaṃ, niṭṭhānaṃ pāpuṇantu sabbepi;

Hitasukhanibbattikarā, manorathā sabbasattānanti.

Yamakappakaraṇa-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Paṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā

Devātidevo devānaṃ, devadānavapūjito,

Desayitvā pakaraṇaṃ, yamakaṃ suddhasaṃyamo.

Atthato dhammato ceva, gambhīrassātha tassa yaṃ,

Anantaraṃ mahāvīro, sattamaṃ isisattamo.

Paṭṭhānaṃ nāma nāmena, nāmarūpanirodhano,

Desesi atigambhīra-nayamaṇḍitadesanaṃ.

Idāni tassa sampatto, yasmā saṃvaṇṇanākkamo,

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

Paccayuddesavaṇṇanā

Sammāsambuddhena hi anulomapaṭṭhāne dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ, sataṃ duke nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tike pana tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Duke ca dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Evaṃ –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti.

Paccanīyapaṭṭhānepi dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma. Dvāvīsati tike dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma. Tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma. Duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāmāti evaṃ paccanīyepi chahi nayehi paṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ. Tena vuttaṃ –

『『Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti.

Tato paraṃ anulomapaccanīyepi etenevupāyena cha nayā dassitā. Tenāha –

『『Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti.

Tadanantaraṃ paccanīyānulomamhi eteheva chahi nayehi niddiṭṭhaṃ. Tenāha –

『『Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti.

Evaṃ anulome cha paṭṭhānāni, paccanīye cha, anulomapaccanīye cha, paccanīyānulome cha paṭṭhānānīti idaṃ 『『catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānapaṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmā』』ti hi vuttaṃ.

Tattha yesaṃ catuvīsatiyā samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmāti vuttaṃ, tesañceva imassa ca pakaraṇassa nāmattho tāva evaṃ veditabbo. Kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Nānappakārapaccayaṭṭhena. 『Pa-kāro』 hi nānappakāratthaṃ dīpeti, ṭhānasaddo paccayatthaṃ. Ṭhānāṭṭhānakusalatātiādīsu hi paccayo ṭhānanti vutto. Iti nānappakārānaṃ paccayānaṃ vasena desitattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānanti veditabbaṃ.

Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Vibhajanaṭṭhena. 『『Paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma』』nti (ma. ni. 1.371) āgataṭṭhānasmiñhi vibhajanaṭṭhena paṭṭhānaṃ paññāyati. Iti kusalādīnaṃ dhammānaṃ hetupaccayādivasena vibhattattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.

Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Paṭṭhitatthena. Gamanaṭṭhenāti attho. 『『Goṭṭhā paṭṭhitagāvo』』ti (ma. ni. 1.156) āgataṭṭhānasmiñhi yena paṭṭhānena paṭṭhitagāvoti vutto, taṃ atthato gamanaṃ hoti. Iti nātivitthāritanayesu dhammasaṅgaṇīādīsu anissaṅgagamanassa sabbaññutaññāṇassa hetupaccayādibhedabhinnesu kusalādīsu vitthāritanayalābhato nissaṅgavasena pavattagamanattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.

Tattha anulomamhi tāva paṭhamaṃ tikavasena desitattā tikapaṭṭhānaṃ nāma. Tassa padacchedo – tikānaṃ paṭṭhānaṃ ettha atthīti tikapaṭṭhānaṃ. Tikānaṃ nānappakārakā paccayā etissā desanāya atthīti attho. Dutiyavikappepi tikānaṃ paṭṭhānantveva tikapaṭṭhānaṃ. Hetupaccayādivasena tikānaṃ vibhajanāti attho. Tatiyavikappe hetupaccayādibhedabhinnatāya laddhavitthārā tikā eva paṭṭhānaṃ tikapaṭṭhānaṃ. Sabbaññutaññāṇassa nissaṅgagamanabhūmīti attho. Dukapaṭṭhānādīsupi eseva nayo. Evaṃ anulome chapaṭṭhānāni viditvā paccanīyādīsupi imināvupāyena veditabbāni.

Yasmā panetāni anulome, paccanīye, anulomapaccanīye, paccanīyānulometi samantā cha cha hutvā catuvīsati honti; tasmā 『『catuvīsati samantapaṭṭhānānī』』ti vuccanti. Iti imesaṃ catuvīsatiyā khuddakapaṭṭhānasaṅkhātānaṃ samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāma.

Taṃ panetaṃ ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā 『『tikapaṭṭhānaṃ dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhāna』』nti vuttaṃ, te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā te paccaye dassetuṃ ādito tāvassa mātikānikkhepavāro nāma vutto; paccayavibhaṅgavārotipi tasseva nāmaṃ. So uddesaniddesato duvidho. Tassa hetupaccayo…pe… avigatapaccayoti ayaṃ uddeso.

Tattha hetu ca so paccayo cāti hetupaccayo. Hetu hutvā paccayo, hetubhāvena paccayoti vuttaṃ hoti. Ārammaṇapaccayādīsupi eseva nayo. Tattha hetūti vacanāvayavakāraṇamūlānametaṃ adhivacanaṃ. 『『Paṭiññā hetū』』tiādīsu hi loke vacanāvayavo hetūti, vuccati. Sāsane pana 『『ye dhammā hetuppabhavā』』tiādīsu (mahāva. 60) kāraṇaṃ. 『『Tayo kusalā hetū, tayo akusalā hetū』』tiādīsu (dha. sa. 1059) mūlaṃ hetūti vuccati. Taṃ idha adhippetaṃ. Paccayoti ettha pana ayaṃ vacanattho – paṭicca etasmā etīti paccayo, appaccakkhāya naṃ vattatīti attho. Yo hi dhammo yaṃ dhammaṃ appaccakkhāya tiṭṭhati vā uppajjati vā, so tassa paccayoti vuttaṃ hoti.

Lakkhaṇato pana upakārakalakkhaṇo paccayo, yo hi dhammo yassa dhammassa ṭhitiyā vā uppattiyā vā upakārako hoti, so tassa paccayoti vuccati. Paccayo, hetu; kāraṇaṃ nidānaṃ sambhavo, pabhavoti atthato ekaṃ, byañjanato nānaṃ. Iti mūlaṭṭhena hetu, upakārakaṭṭhena paccayoti saṅkhepato mūlaṭṭhena upakārako dhammo hetupaccayo. So hi sāliādīnaṃ sālibījādīni viya, maṇippabhādīnaṃ viya ca maṇivaṇṇādayo kusalādīnaṃ kusalādibhāvasādhakoti ācariyānaṃ adhippāyo. Evaṃ sante pana taṃsamuṭṭhānarūpesu hetupaccayatā na sampajjati. Na hi so tesaṃ kusalādibhāvaṃ sādheti, na ca paccayo na hotīti. Vuttañhetaṃ 『『hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo』』ti. Ahetukacittānañca vinā etena abyākatabhāvo siddho.

Sahetukānampi ca yonisomanasikārādipaṭibaddho kusalādibhāvo na sampayuttahetupaṭibaddho. Yadi ca sampayuttahetūsu sabhāvatova kusalādibhāvo siyā, taṃsampayuttesu hetupaṭibaddho alobho kusalo vā siyā abyākato vā. Yasmā pana ubhayathāpi hoti, tasmā yathā sampayuttesu, evaṃ hetūsupi kusalāditā pariyesitabbā. Kusalādibhāvasādhanavasena pana hetūnaṃ mūlaṭṭhaṃ aggahetvā suppatiṭṭhitabhāvasādhanavasena gayhamāne na kiñci virujjhati. Laddhahetupaccayā hi dhammā viruḷhamūlā viya pādapā thirā honti suppatiṭṭhitā, ahetukā pana tilabījakādisevālā viya na suppatiṭṭhitā. Iti mūlaṭṭhena upakārakoti suppatiṭṭhitabhāvasādhanena upakārako dhammo hetupaccayoti veditabbo.

Tato paresu ārammaṇavasena upakārako dhammo ārammaṇapaccayo. So 『『rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā』』ti ārabhitvāpi 『『yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbha ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo』』ti osāpitattā na koci dhammo na hoti. Yathā hi dubbalo puriso daṇḍaṃ vā rajjuṃ vā ālambitvāva uṭṭhahati ceva tiṭṭhati ca, evaṃ cittacetasikā dhammā rūpādiārammaṇaṃ ārabbheva uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmā sabbepi cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ārammaṇabhūtā dhammā ārammaṇapaccayoti veditabbā.

Jeṭṭhakaṭṭhena upakārako dhammo adhipatipaccayo. So sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha 『『chandādhipati chandasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ adhipatipaccayena paccayo』』tiādivacanato chandavīriyacittavīmaṃsasaṅkhātā cattāro dhammā sahajātādhipatipaccayoti veditabbā, no ca kho ekato. Yadā hi chandaṃ dhuraṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittaṃ pavattati, tadā chandova adhipati, na itare. Esa nayo sesesupi. Yaṃ pana dhammaṃ garuṃ katvā arūpadhammā pavattanti, so nesaṃ ārammaṇādhipati. Tena vuttaṃ – 『『yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvā ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ adhipatipaccayena paccayo』』ti.

Anantarabhāvena upakārako dhammo anantarapaccayo. Samanantarabhāvena upakārako dhammo samanantarapaccayo. Idañca paccayadvayaṃ bahudhā papañcayanti. Ayaṃ panettha sāro – yo hi esa cakkhuviññāṇānantarā manodhātu, manodhātuanantarā manoviññāṇadhātūtiādi cittaniyamo, so yasmā purimacittavaseneva ijjhati, na aññathā. Tasmā attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa uppādanasamatthova dhammo anantarapaccayo. Tenevāha – 『『anantarapaccayoti cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo』』tiādi.

Yo anantarapaccayo, sveva samanantarapaccayo. Byañjanamattameva hettha nānaṃ, upacayasantatiādīsu viya, adhivacananiruttidukādīsu viya ca, atthato pana nānaṃ natthi. Yampi 『『addhānantaratāya anantarapaccayo, kālānantaratāya samanantarapaccayo』』ti ācariyānaṃ mataṃ , taṃ 『『nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanakusalaṃ phalasamāpattiyā samanantarapaccayena paccayo』』tiādīhi virujjhati. Yampi tattha vadanti – 『『dhammānaṃ samuṭṭhāpanasamatthatā na parihāyati, bhāvanābalena pana vāritattā dhammā samanantaraṃ nuppajjantī』』ti, tampi kālānantaratāya abhāvameva sādheti. Bhāvanābalena hi tattha kālānantaratā natthīti, mayampi etadeva vadāma. Yasmā ca kālānantaratā natthi, tasmā samanantarapaccayatā na yujjati. Kālānantaratāya hi tesaṃ samanantarapaccayo hotīti laddhi. Tasmā abhinivesaṃ akatvā byañjanamattatovettha nānākaraṇaṃ paccetabbaṃ, na atthato. Kathaṃ? Natthi etesaṃ antaranti hi anantarā. Saṇṭhānābhāvato suṭṭhu anantarāti samanantarā.

Uppajjamāno saha uppajjamānabhāvena upakārako dhammo sahajātapaccayo, pakāsassa padīpo viya. So arūpakkhandhādivasena chabbidho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ…pe… cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ…pe… mahābhūtā upādārūpānaṃ…pe… rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānaṃ kiñcikāle sahajātapaccayena paccayo; kiñci kāle na sahajātapaccayena paccayoti. Idaṃ hadayavatthumeva sandhāya vuttaṃ.

Aññamaññaṃ uppādanupatthambhanabhāvena upakārako dhammo aññamaññapaccayo. Aññamaññupatthambhakaṃ tidaṇḍaṃ viya. So arūpakkhandhādivasena tividho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññapaccayena paccayoti.

Adhiṭṭhānākārena nissayākārena ca upakārako dhammo nissayapaccayo, tarucittakammādīnaṃ pathavīpaṭādayo viya. So 『『cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ nissayapaccayena paccayo』』ti evaṃ sahajāte vuttanayeneva veditabbo. Chaṭṭho panettha koṭṭhāso 『『cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sotaghānajivhākāyāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti , taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo』』ti evaṃ vibhatto.

Upanissayapaccayoti idha pana ayaṃ tāva vacanattho – tadadhīnavuttitāya attano phalena nissito, na paṭikkhittoti nissayo. Yathā pana bhuso āyāso upāyāso, evaṃ bhuso nissayo upanissayo. Balavakāraṇassetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā balavakāraṇabhāvena upakārako dhammo upanissayapaccayoti veditabbo. So ārammaṇūpanissayo, anantarūpanissayo pakatūpanissayoti tividho hoti. Tattha 『『dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā paccavekkhati, jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā paccavekkhati, sekkhā gotrabhuṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, vodānaṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, sekkhā maggā vuṭṭhahitvā maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantī』』ti evamādinā nayena ārammaṇūpanissayo tāva ārammaṇādhipatinā saddhiṃ nānattaṃ akatvā vibhatto. Tattha yaṃ ārammaṇaṃ garuṃ katvā cittacetasikā uppajjanti, taṃ niyamato tesaṃ ārammaṇesu balavārammaṇaṃ hoti . Iti garukātabbamattaṭṭhena ārammaṇādhipati, balavakāraṇaṭṭhena ārammaṇūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

Anantarūpanissayopi 『『purimā purimā kusalā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo』』tiādinā nayena anantarapaccayena saddhiṃ nānattaṃ akatvāva vibhatto. Mātikānikkhepe pana nesaṃ 『『cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo』』tiādinā nayena anantarassa ca 『『purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ upanissayapaccayena paccayo』』tiādinā nayena upanissayassa ca āgatattā nikkhepaviseso atthi, sopi atthato ekībhāvameva gacchati. Evaṃ santepi attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa pavattanasamatthatāya anantaratā purimacittassa ca pacchimacittuppādane balavatāya anantarūpanissayatā veditabbā. Yathā hi hetupaccayādīsu kañci dhammaṃ vināpi cittaṃ uppajjati, na evaṃ anantaracittaṃ, vinā cittassa uppatti nāma atthi, tasmā balavapaccayo hoti. Iti attano attano anantaraṃ anurūpacittuppādavasena anantarapaccayo, balavakāraṇavasena anantarūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

Pakatūpanissayo pana pakato upanissayo pakatūpanissayo. Pakato nāma attano santāne nipphādito vā saddhāsīlādi; upasevito vā utubhojanādi. Pakatiyāyeva vā upanissayo pakatūpanissayo, ārammaṇānantarehi asammissoti attho. Tassa 『『pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti, vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti, sīlaṃ… sutaṃ… cāgaṃ… paññaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Saddhā… sīlaṃ… sutaṃ… cāgo… paññā saddhāya… sīlassa… sutassa… cāgassa… paññāya upanissayapaccayena paccayo』』tiādinā nayena anekappakārako pabhedo veditabbo. Iti ime saddhādayo pakatā ceva balavakāraṇaṭṭhena upanissayā cāti pakatūpanissayoti.

Paṭhamataraṃ uppajjitvā vattamānabhāvena upakārako dhammo purejātapaccayo. So pañcadvāre vatthārammaṇahadayavatthuvasena ekādasavidho hoti . Yathāha – cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sadda… gandha… rasa… phoṭṭhabbāyatanaṃ, kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo, manoviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ kiñci kāle purejātapaccayena paccayo, kiñci kāle na purejātapaccayena paccayoti.

Purejātānaṃ rūpadhammānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārako arūpadhammo pacchājātapaccayo, gijjhapotakasarīrānaṃ āhārāsācetanā viya. Tena vuttaṃ – 『『pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo』』ti.

Āsevanaṭṭhena anantarānaṃ paguṇabalavabhāvāya upakārako dhammo āsevanapaccayo, ganthādīsu purimāpurimābhiyogo viya. So kusalākusalakiriyajavanavasena tividho hoti. Yathāha – purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayo . Purimā purimā akusalā…pe… kiriyābyākatā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kiriyābyākatānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayoti.

Cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārako dhammo kammapaccayo. So nānākkhaṇikāya ceva kusalākusalacetanāya sahajātāya ca sabbāyapi cetanāya vasena duvidho hoti. Yathāha – kusalākusalaṃ kammaṃ vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ kammapaccayena paccayoti.

Nirussāhasantabhāvena nirussāhasantabhāvāya upakārako vipākadhammo vipākapaccayo. So pavatte cittasamuṭṭhānānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ, sabbattha ca sampayuttadhammānaṃ vipākapaccayo hoti. Yathāha – vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ, vipākapaccayena paccayo…pe… paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho…pe… dve khandhā dvinnaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa vipākapaccayena paccayoti.

Rūpārūpānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārakā cattāro āhārā āhārapaccayo. Yathāha – kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa āhārapaccayena paccayo. Arūpino āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo』』tipi vuttaṃ.

Adhipatiyaṭṭhena upakārakā itthindriyapurisindriyavajjā vīsatindriyā indriyapaccayo. Tattha cakkhundriyādayo pañca arūpadhammānaṃyeva, sesā rūpārūpānaṃ paccayā honti. Yathāha – cakkhundriyaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sota… ghāna… jivhā… kāyindriyaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ indriyapaccayena paccayo. Arūpino indriyā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayo』』tipi vuttaṃ.

Upanijjhāyanaṭṭhena upakārakāni ṭhapetvā dvipañcaviññāṇesu kāyikasukhadukkhavedanādvayaṃ sabbānipi kusalādibhedāni satta jhānaṅgāni jhānapaccayo. Yathāha – jhānaṅgāni jhānasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo』』tipi vuttaṃ.

Yato tato vā niyyānaṭṭhena upakārakāni kusalādibhedāni dvādasa maggaṅgāni maggapaccayo. Yathāha – 『『maggaṅgāni maggasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo』』ti. Pañhāvāre pana 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo』』ti vuttaṃ. Na ete pana dvepi jhānamaggapaccayā yathāsaṅkhyaṃ dvipañcaviññāṇāhetukacittesu labbhantīti veditabbā.

Ekavatthukaekārammaṇaekuppādekanirodhasaṅkhātena sampayuttabhāvena upakārakā arūpadhammā sampayuttapaccayo. Yathāha – 『『cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo』』ti.

Ekavatthukādibhāvānupagamena upakārakā rūpino dhammā arūpīnaṃ, arūpino dhammā rūpīnaṃ vippayuttapaccayena paccayo. So sahajātapacchājātapurejātavasena tividho hoti. Vuttañhetaṃ – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayoti. Abyākatapadassa pana sahajātavibhaṅge 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa, vatthu khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo』』ti vuttaṃ. Purejātaṃ pana cakkhundriyādivatthuvaseneva veditabbaṃ. Yathāha – purejātaṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa…pe… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ, vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.

Paccuppannalakkhaṇena atthibhāvena tādisasseva dhammassa upatthambhakaṭṭhena upakārako dhammo atthipaccayo. Tassa arūpakkhandhamahābhūtanāmarūpacittacetasikamahābhūtāyatanavatthuvasena sattadhā mātikā nikkhittā. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ atthipaccayena paccayo; cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ, okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ, cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ mahābhūtā upādārūpānaṃ, cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā…pe… kāyāyatanaṃ…pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyantipi nikkhipitvā sahajāte tāva 『『eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ atthipaccayena paccayo』』tiādinā nayena niddeso kato. Purejāte purejātānaṃ cakkhādīnaṃ vasena niddeso kato. Pacchājāte purejātassa imassa kāyassa pacchājātānaṃ cittacetasikānaṃ paccayavasena niddeso kato. Āhārindriyesu pana 『『kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa atthipaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ atthipaccayena paccayo』』ti evaṃ niddeso katoti.

Attano anantaraṃ uppajjamānānaṃ arūpadhammānaṃ pavattiokāsassa dānena upakārakā samanantaraniruddhā arūpadhammā natthipaccayo. Yathāha – samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ natthipaccayena paccayoti.

Te eva vigatabhāvena upakārakattā vigatapaccayo. Yathāha – samanantaravigatā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ vigatapaccayena paccayoti.

Atthipaccayadhammā eva avigatabhāvena upakārakattā avigatapaccayoti veditabbā. Desanāvilāsena pana tathā vinetabbaveneyyavasena vā ayaṃ duko vutto; sahetukadukaṃ vatvāpi hetusampayuttaduko viyāti.

Imesu pana catuvīsatiyā paccayesu asammohatthaṃ –

Dhammato kālato ceva, nānappakārabhedato;

Paccayuppannato ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha dhammatoti – imesu hi paccayesu hetupaccayo tāva nāmarūpadhammesu nāmadhammekadeso. Ārammaṇapaccayo saddhiṃ paññattiyā ca abhāvena sabbepi nāmarūpadhammā. Adhipatipaccaye sahajātādhipati nāmadhammekadeso, tathā kammajhānamaggapaccayā. Ārammaṇādhipati sabbepi garukātabbā ārammaṇadhammā. Anantarasamanantarapacchājātaāsevanavipākasampayuttanatthivigatapaccayā nāmadhammāva. Nibbānassa asaṅgahitattā nāmadhammekadesotipi vattuṃ vaṭṭati. Purejātapaccayo rūpekadeso. Sesā yathālābhavasena nāmarūpadhammāti evaṃ tāvettha dhammato viññātabbo vinicchayo.

Kālatoti –

Paccuppannāva hontettha, paccayā dasa pañca ca;

Atītā eva pañceko, te kāle dvepi nissito;

Tayo tikālikā ceva, vimuttā cāpi kālatoti.

Etesu hi hetupaccayo sahajātaaññamaññanissayapurejātapacchājātavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatapaccayoti ime pannarasa paccayā paccuppannadhammāva honti. Anantarapaccayo samanantaraāsevananatthivigatapaccayoti ime pañca atītāyeva honti. Eko pana kammapaccayo, so paccuppannātīte dvepi kāle nissito hoti. Sesā ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo upanissayapaccayoti ime tayo paccayā tekālikāpi honti, paññattiyā saddhiṃ nibbānassa saṅgahitattā kālavimuttāpīti. Evamettha kālatopi viññātabbo vinicchayo.

Nānappakārabhedato paccayuppannatoti imesaṃ pana dvinnaṃ padānaṃ attho niddesavāre āvibhavissatīti.

Paccayuddesavaṇṇanā.

Paccayaniddeso

  1. Hetupaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Idāni sabbepi te paccaye uddiṭṭhapaṭipāṭiyā niddisitvā dassetuṃ hetupaccayoti hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayotiādimāha. Tattha hetupaccayoti catuvīsatiyā paccayesu nikkhittapaṭipāṭiyā sabbapaṭhamaṃ bhājetabbassa paduddhāro. Sesapaccayesupi imināva nayena paṭhamaṃ bhājetabbapadaṃ uddharitvā vissajjanaṃ katanti veditabbaṃ. Ayaṃ panettha sambandho – yo paccayuddese hetupaccayoti uddiṭṭho, so niddesato 『『hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo』』ti evaṃ veditabbo . Iminā upāyena sabbapaccayesu bhājetabbassa padassa vissajjanena saddhiṃ sambandho veditabbo.

Idāni hetū hetusampayuttakānanti ettha 『『hetusampayuttakāna』』nti avatvā 『『hetū hetusampayuttakāna』』nti kasmā vuttanti? Paccayassa ceva paccayuppannānañca vavatthāpanato. Hetusampayuttakānanti hi vutte hetunā sampayuttakānaṃ hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya. Evaṃ sante asuko nāma dhammo hetupaccayena paccayoti paccayavavatthānaṃ na paññāyeyya. Athāpi hetunā sampayuttakānaṃ hetusampayuttakānanti atthaṃ aggahetvāva yesaṃ kesañci sampayuttakānaṃ hetū hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya, evaṃ sante hetunā vippayuttā cakkhuviññāṇādayopi sampayuttakāyeva, hetunā sampayuttā kusalādayopi. Tattha ayaṃ hetu asukassa nāma sampayuttakadhammassa paccayoti paccayuppannavavatthānaṃ na paññāyeyya. Tasmā paccayañceva paccayuppannañca vavatthāpento 『『hetū hetusampayuttakāna』』nti āha. Tassattho – hetusampayuttakānaṃ kusalādidhammānaṃ yo hetu sampayuttako, so hetupaccayena paccayoti. Tatrāpi 『『paccayo』』ti avatvā 『『hetupaccayenā』』ti vacanaṃ hetuno aññathā paccayabhāvapaṭisedhanatthaṃ. Ayañhi hetu hetupaccayenāpi paccayo hoti, sahajātādipaccayenāpi. Tatrāssa yvāyaṃ sahajātādipaccayavasena aññathāpi paccayabhāvo, tassa paṭisedhanatthaṃ hetupaccayenāti vuttaṃ. Evaṃ santepi 『『taṃsampayuttakāna』』nti avatvā kasmā 『『hetusampayuttakāna』』nti vuttanti? Niddisitabbassa apākaṭattā. Taṃsampayuttakānanti hi vutte yena te taṃsampayuttakā nāma honti , ayaṃ nāma soti niddisitabbo apākaṭo. Tassa apākaṭattā yena sampayuttā te taṃsampayuttakāti vuccanti, taṃ sarūpatova dassetuṃ 『『hetusampayuttakāna』』nti vuttaṃ.

Taṃsamuṭṭhānānanti ettha pana niddisitabbassa pākaṭattā taṃ-gahaṇaṃ kataṃ. Ayañhettha attho – te hetū ceva hetusampayuttakā ca dhammā samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ, hetuto ceva hetusampayuttadhammehi ca nibbattānanti attho. Iminā cittasamuṭṭhānarūpaṃ gaṇhāti . Kiṃ pana taṃ cittato aññenapi samuṭṭhātīti? Āma, samuṭṭhāti. Sabbepi hi cittacetasikā ekato hutvā rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Lokiyadhammadesanāyaṃ pana cittassa adhikabhāvato tathāvidhaṃ rūpaṃ cittasamuṭṭhānanti vuccati. Tenevāha cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ sahajātapaccayena paccayoti.

Yadi evaṃ idhāpi 『『taṃsamuṭṭhānāna』』nti avatvā cittasamuṭṭhānānanti kasmā na vuttanti? Acittasamuṭṭhānānampi saṅgaṇhanato. Pañhāvārasmiñhi 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ hetupaccayena paccayoti āgataṃ』』. Tassa saṅgaṇhanatthaṃ idha cittasamuṭṭhānānanti avatvā taṃsamuṭṭhānānanti vuttaṃ. Tassattho – cittajarūpaṃ ajanayamānāpi te hetū hetusampayuttakā dhammā sahajātādipaccayavasena samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ pavatte cittajānaṃ paṭisandhiyañca kaṭattārūpānampi hetū hetupaccayena paccayoti. Iminā upāyena aññesupi taṃsamuṭṭhānānanti āgataṭṭhānesu attho veditabbo.

Kasmā panāyaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ hetupaccayo hoti, na pavatteti? Paṭisandhiyaṃ kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhavuttitāya. Paṭisandhiyañhi kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhā pavatti, cittavasena uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmiñhi khaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkoti, tānipi vinā cittena uppajjituṃ vā ṭhātuṃ vā na sakkonti. Tenevāha – 『『viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe nāmarūpassa avakkanti hotī』』ti (saṃ. ni. 2.39). Pavattiyaṃ pana tesaṃ citte vijjamānepi kammapaṭibaddhāva pavatti, na cittapaṭibaddhā. Avijjamāne cāpi citte nirodhasamāpannānaṃ uppajjantiyeva.

Kasmā pana paṭisandhikkhaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkotīti? Kammavegakkhittatāya ceva appatiṭṭhitavatthutāya ca dubbalattā. Tañhi tadā kammavegakkhittaṃ apurejātavatthukattā ca appatiṭṭhitavatthukanti dubbalaṃ hoti. Tasmā papāte patitamatto puriso kiñci sippaṃ kātuṃ viya rūpaṃ janetuṃ na sakkoti; kammajarūpameva panassa cittasamuṭṭhānarūpaṭṭhāne tiṭṭhati. Tañca kammajarūpasseva bījaṭṭhāne tiṭṭhati. Kammaṃ panassa khettasadisaṃ, kilesā āpasadisā. Tasmā santepi khette āpe ca paṭhamuppattiyaṃ bījānubhāvena rukkhuppatti viya paṭisandhikkhaṇe cittānubhāvena rūpakāyassa uppatti. Bīje pana vigatepi pathavīāpānubhāvena rukkhassa uparūpari pavatti viya; vinā cittena kammatova kaṭattārūpānaṃ pavatti hotīti veditabbā. Vuttampi cetaṃ – 『『kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ bījaṃ taṇhā sneho』』ti (a. ni. 3.77).

Ayañca panattho okāsavaseneva gahetabbo. Tayo hi okāsā – nāmokāso, rūpokāso, nāmarūpokāsoti. Tattha arūpabhavo nāmokāso nāma. Tatra hi hadayavatthumattampi rūpapaccayaṃ vinā arūpadhammāva uppajjanti. Asaññabhavo rūpokāso nāma. Tatra hi paṭisandhicittamattampi arūpapaccayaṃ vinā rūpadhammāva uppajjanti. Pañcavokārabhavo nāmarūpokāso nāma. Tatra hi vatthurūpamattampi vinā paṭisandhiyaṃ arūpadhammā, paṭisandhicittañca vinā kammajāpi rūpadhammā nuppajjanti. Yuganaddhāva rūpārūpānaṃ uppatti. Yathā hi sassāmike sarājake gehe sadvārapālake rājāṇattiṃ vinā paṭhamappaveso nāma natthi, aparabhāge pana vināpi āṇattiṃ purimāṇattiānubhāveneva hoti, evameva pañcavokāre paṭisandhiviññāṇarājassa sahajātādipaccayataṃ vinā rūpassa paṭisandhivasena paṭhamuppatti nāma natthi. Aparabhāge pana vināpi paṭisandhiviññāṇassa sahajātādipaccayānubhāvaṃ purimānubhāvavasena laddhappavesassa kammato pavatti hoti. Asaññabhavo pana yasmā arūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva arūpapaccayā asaññokāsattā rūpaṃ pavattati, assāmike suññagehe attano gehe ca purisassa paveso viya. Arūpabhavopi yasmā rūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva rūpapaccayā aññokāsattā arūpadhammā pavattanti. Pañcavokārabhavo pana rūpārūpokāsoti natthettha arūpapaccayaṃ vinā paṭisandhikkhaṇe rūpānaṃ uppattīti. Iti ayaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ paccayo hoti, na pavatteti.

Nanu 『『hetū sahajātānaṃ hetupaccayena paccayoti vutte sabbopi ayamattho gahito hoti, atha kasmā 『『hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpāna』』nti idaṃ gahitanti? Pavattiyaṃ kaṭattārūpādīnaṃ paccayabhāvapaṭibāhanato. Evañhi sati yāni pavattiyaṃ hetunā saha ekakkhaṇe kaṭattārūpāni ceva utuāhārasamuṭṭhānāni ca jāyanti, tesampi hetū hetupaccayoti āpajjeyya, na ca so tesaṃ paccayo. Tasmā tesaṃ paccayabhāvassa paṭibāhanatthametaṃ gahitanti veditabbaṃ.

Idāni 『『nānappakārabhedato paccayuppannato』』ti imesaṃ padānaṃ vasenettha viññātabbo vinicchayo. Tesu nānappakārabhedatoti ayañhi hetu nāma jātito kusalākusalavipākakiriyabhedato catubbidho. Tattha kusalahetu bhūmantarato kāmāvacarādibhedena catubbidho, akusalahetu kāmāvacarova vipākahetu kāmāvacarādibhedena catubbidho, kiriyahetu kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho. Tattha kāmāvacarakusalahetu nāmato alobhādivasena tividho. Rūpāvacarādikusalahetūsupi eseva nayo. Akusalahetu lobhādivasena tividho. Vipākakiriyahetū pana alobhādivasena tayo tayo honti. Taṃtaṃcittasampayogavasena pana tesaṃ tesaṃ hetūnaṃ nānappakārabhedoyevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Paccayuppannatoti iminā paccayena ime dhammā uppajjanti, imesaṃ nāma dhammānaṃ ayaṃ paccayoti evampi viññātabbo vinicchayoti attho. Tattha imasmiṃ tāva hetupaccaye kāmāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesu attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo hoti, arūpabhave sampayuttadhammānaṃyeva. Rūpāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesuyeva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Arūpāvacarakusalahetu kāmāvacarakusalahetusadisova. Tathā apariyāpannakusalahetu, tathā akusalahetu. Kāmāvacaravipākahetu pana kāmabhavasmiṃyeva attanā sampayuttadhammānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānaṃ, pavatte cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Rūpāvacaravipākahetu rūpabhave vuttappakārānaññeva hetupaccayo. Arūpāvacaravipākahetu arūpabhave sampayuttakānaññeva hetupaccayo. Apariyāpannavipākahetu kāmabhavarūpabhavesu sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca arūpabhave arūpadhammānaññeva hetupaccayo. Kiriyahetūsu pana tebhūmakesupi kusalahetusadisova paccayoti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Hetupaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Ārammaṇapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Ārammaṇapaccayaniddese rūpāyatananti rūpasaṅkhātaṃ āyatanaṃ. Sesesupi eseva nayo. Cakkhuviññāṇadhātuyāti cakkhuviññāṇasaṅkhātāya dhātuyā. Sesapadesupi eseva nayo. Taṃsampayuttakānanti tāya cakkhuviññāṇadhātuyā sampayuttakānaṃ tiṇṇaṃ khandhānaṃ, sabbesampi cakkhupasādavatthukānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ rūpāyatanaṃ ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Ito paresupi eseva nayo. Manodhātuyāti sasampayuttadhammāya tividhāyapi manodhātuyā rūpāyatanādīni pañca ārammaṇapaccayena paccayo, no ca kho ekakkhaṇe. Sabbe dhammāti etāni ca rūpāyatanādīni pañca avasesā ca sabbepi ñeyyadhammā imā cha dhātuyo ṭhapetvā sesāya sasampayuttadhammāya manoviññāṇadhātuyā ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbhāti iminā ye ete etāsaṃ sattannaṃ viññāṇadhātūnaṃ ārammaṇadhammā vuttā, te tāsaṃ dhātūnaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakkhaṇeyeva ārammaṇapaccayo hontīti dīpeti. Evaṃ hontāpi ca na ekato honti, yaṃ yaṃ ārabbha ye ye uppajjanti, tesaṃ tesaṃ te te visuṃ visuṃ ārammaṇapaccayo hontītipi dīpeti. Uppajjantīti idaṃ yathā najjo sandanti, pabbatā tiṭṭhantīti sabbakālasaṅgahavasena, evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tena yepi ārabbha ye uppajjiṃsu, yepi uppajjissanti, te sabbe ārammaṇapaccayeneva uppajjiṃsu ca uppajjissanti cāti siddhaṃ hoti. Cittacetasikā dhammāti idaṃ 『『ye ye dhammā』』ti vuttānaṃ sarūpato nidassanaṃ. Te te dhammāti te te ārammaṇadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ cittacetasikadhammānaṃ. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Idaṃ pana ārammaṇaṃ nāma rūpārammaṇaṃ saddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇanti koṭṭhāsato chabbidhaṃ hoti. Tattha ṭhapetvā paññattiṃ avasesaṃ bhūmito kāmāvacaraṃ…pe… apariyāpannanti catubbidhaṃ hoti. Tattha kāmāvacaraṃ kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidhaṃ; rūpāvacaraṃ kusalavipākakiriyato tividhaṃ, tathā arūpāvacaraṃ, apariyāpannaṃ kusalavipākanibbānavasena tividhaṃ hoti. Sabbameva vā etaṃ kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānapaññattibhedato sattavidhaṃ hoti. Tattha kusalaṃ bhūmibhedato catubbidhaṃ hoti, akusalaṃ kāmāvacarameva, vipākaṃ catubhūmakaṃ, kiriyaṃ tibhūmakaṃ, rūpaṃ ekabhūmakaṃ kāmāvacarameva, nibbānampi ekabhūmakaṃ apariyāpannameva, paññatti bhūmivinimuttāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panetasmiṃ ārammaṇe kāmāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalārammaṇaṃ tesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, arūpāvacarakusalassa, akusalassa, arūpāvaracaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa, arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ aṭṭhannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannakusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarato kusalakiriyānameva ārammaṇapaccayo hoti. Akusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti.

Kāmāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākārammaṇampi imesaṃyeva pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannavipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalakiriyānaññeva ārammaṇapaccayo hoti.

Kāmāvacarakiriyārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyārammaṇaṃ imesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyārammaṇaṃ tesaṃ pañcannaṃ arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Catusamuṭṭhānaṃ rūpakkhandhasaṅkhātaṃ rūpārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa akusalassa kāmāvacaravipākassa kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Nibbānārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, apariyāpannato kusalavipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyānaṃ keci nicchanti, taṃ yuttito upadhāretabbaṃ. Nānappakārakaṃ pana paññattiārammaṇaṃ tebhūmakakusalassa, akusalassa, rūpāvacaravipākassa, arūpāvacaravipākassa, tebhūmakakiriyassa cāti imesaṃ navannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Tattha yaṃ yaṃ ārammaṇaṃ yesaṃ yesaṃ paccayo, te te taṃtaṃpaccayuppannā nāma hontīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Ārammaṇapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Adhipatipaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Adhipatipaccayaniddese chandādhipatīti chandasaṅkhāto adhipati. Chandaṃ dhuraṃ katvā chandaṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittuppattikāle uppannassa kattukamyatāchandassetaṃ nāmaṃ. Sesesupi eseva nayo. Kasmā pana yathā hetupaccayaniddese hetū hetusampayuttakāna』』nti vuttaṃ, evamidha 『『adhipatī adhipatisampayuttakānanti avatvā 『『chandādhipati chandasampayuttakāna』』ntiādinā nayena desanā katāti? Ekakkhaṇe abhāvato. Purimanayasmiñhi dve tayo hetū ekakkhaṇepi hetupaccayo honti mūlaṭṭhena. Upakārakabhāvassa avijahanato. Adhipati pana jeṭṭhakaṭṭhena upakārako, na ca ekakkhaṇe bahū jeṭṭhakā nāma honti. Tasmā ekato uppannānampi nesaṃ ekakkhaṇe adhipatipaccayabhāvo natthi. Tassa adhipatipaccayabhāvassa ekakkhaṇe abhāvato idha evaṃ desanā katāti.

Evaṃ sahajātādhipatiṃ dassetvā idāni ārammaṇādhipatiṃ dassetuṃ yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ yaṃ dhammanti yaṃ yaṃ ārammaṇadhammaṃ. Garuṃ katvāti garukāracittīkāravasena vā assādavasena vā garuṃ bhāriyaṃ laddhabbaṃ avijahitabbaṃ anavaññātaṃ katvā. Te te dhammāti te te garukātabbadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ garukārakadhammānaṃ. Adhipatipaccayenāti ārammaṇādhipatipaccayena paccayo hotīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana adhipati nāma sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha sahajāto chandādivasena catubbidho. Tesu ekeko kāmāvacarādivasena bhūmito catubbidho. Tattha kāmāvacaro kusalākusalakiriyavasena tividho. Akusalaṃ patvā panettha vīmaṃsādhipati na labbhati. Rūpārūpāvacaro kusalakiriyavasena duvidho, apariyāpanno kusalavipākavasena duvidho. Ārammaṇādhipati pana jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānānaṃ vasena chabbidhoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sahajātādhipatimhi tāva kāmāvacarakusalakiriyasaṅkhāto adhipati duhetukatihetukesu cittuppādesu chandādīnaṃ aññataraṃ jeṭṭhakaṃ katvā uppattikāle attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca adhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyasaṅkhātepi eseva nayo. Ayaṃ pana ekanteneva labbhati. Na hi te dhammā sahajātādhipatiṃ vinā uppajjanti. Arūpāvacarakusalakiriyasaṅkhāto pana pañcavokāre rūpāvacaraadhipatisadisova catuvokāre pana sampayuttadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Tathā tatthuppanno sabbopi kāmāvacarādhipati. Apariyāpanno kusalatopi vipākatopi pañcavokāre ekanteneva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti, catuvokāre arūpadhammānaññeva. Akusalo kāmabhave micchattaniyatacittesu ekanteneva sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti. Aniyato kāmabhavarūpabhavesu attano adhipatikāle tesaññeva. Arūpabhave arūpadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Ayaṃ tāva sahajātādhipatimhi nayo.

Ārammaṇādhipatimhi pana kāmāvacarakusalo ārammaṇādhipati kāmāvacarakusalassa lobhasahagatākusalassāti imesaṃ dvinnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarārūpāvacarepi kusalārammaṇādhipatimhi eseva nayo. Apariyāpannakusalo pana ārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ceva ñāṇasampayuttakiriyassa ca ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Akusalo pana ārammaṇādhipati nāma lobhasahagatacittuppādo vuccati. So lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacaro pana vipākārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Tathā rūpāvacarārūpāvacaravipākārammaṇādhipati. Lokuttaro pana vipākārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalakiriyānaññeva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacarādibhedato pana tividhopi kiriyārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Catusamuṭṭhānikarūpasaṅkhāto rūpakkhandho ārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Nibbānaṃ kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ñāṇasampayuttakiriyassa lokuttarakusalassa lokuttaravipākassa cāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Adhipatipaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Anantarapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Anantarapaccayaniddese manodhātuyāti vipākamanodhātuyā. Manoviññāṇadhātuyāti santīraṇakiccāya ahetukavipākamanoviññāṇadhātuyā. Tato paraṃ pana voṭṭhabbanajavanatadārammaṇabhavaṅgakiccā manoviññāṇadhātuyo vattabbā siyuṃ, tā avuttāpi imināva nayena veditabbāti nayaṃ dassetvā desanā saṅkhittā. 『『Purimā purimā kusalā dhammā』』tiādike ca chaṭṭhanaye tā saṅgahitātipi idha na vuttāti veditabbā. Tattha purimā purimāti chasu dvāresupi anantarātītā kusalajavanadhammā daṭṭhabbā. Pacchimānaṃ pacchimānanti anantarauppajjamānānaññeva. Kusalānanti sadisakusalānaṃ. Abyākatānanti idaṃ pana kusalānantaraṃ tadārammaṇabhavaṅgaphalasamāpattivasena vuttaṃ. Akusalamūlake abyākatānanti tadārammaṇabhavaṅgasaṅkhātānaññeva. Abyākatamūlake abyākatānanti āvajjanajavanavasena vā bhavaṅgavasena vā pavattānaṃ kiriyavipākābyākatānaṃ kiriyamanodhātuto paṭṭhāya pana yāva voṭṭhabbanakiccā manoviññāṇadhātu, tāva pavattesu vīthicittesupi ayaṃ nayo labbhateva. Kusalānanti pañcadvāre voṭṭhabbanānantarānaṃ manodvāre āvajjanāntarānaṃ paṭhamajavanakusalānaṃ. Akusalānanti padepi eseva nayo. Yesaṃ yesanti idaṃ sabbesampi anantarapaccayadhammānaṃ. Saṅkhepalakkhaṇanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana anantarapaccayo nāma ṭhapetvā nibbānaṃ catubhūmako arūpadhammarāsiyevāti veditabbo. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyato catudhā bhijjati. Tattha kusalo kāmāvacarādibhedato catubbidho hoti, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyānantarapaccayo pana te bhūmakoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalo attanā sadisasseva kāmāvacarakusalassa anantarapaccayo hoti. Ñāṇasampayuttakāmāvacarakusalo pana rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Kāmāvacarakusalo ca kāmāvacaravipākassa, rūpāvacarārūpāvacaravipākassa, ñāṇasampayutto lokuttaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalo rūpāvacarakusalassa, ñāṇasampayuttakāmāvacaravipākassa, rūpāvacaravipākassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalo tesaṃ dvinnaṃ vipākānaṃ attano kusalassa vipākassa cāti avisesena catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Visesena panettha nevasaññānāsaññāyatanakusalo anāgāmiphalasaṅkhātassa lokuttaravipākassapi anantarapaccayo hoti. Lokuttarakusalo lokuttaravipākasseva anantarapaccayo hoti. Akusalo avisesena akusalassa ceva kusalākusalavipākassa ca. Visesena panettha sukhamajjhattavedanāsampayutto akusalo rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.

Kāmāvacaravipākassa ñāṇasampayutto vā ñāṇavippayutto vā vipāko kāmāvacarakiriyāvajjanassa, ñāṇasampayuttavipāko panettha paṭisandhivasena uppajjamānassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacaravipāko sahetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Lokuttaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassāti catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.

Kāmāvacarakiriyaṃ kāmāvacarakusalākusalassa catubhūmakavipākassa tebhūmakakiriyassāti navannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacaravipākassa rūpāvacarakiriyassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassa arūpāvacarakiriyassāti pañcannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hotīti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Anantarapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Samanantarapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Samanantarapaccayaniddesopi iminā samānagatikova. Ime pana dve paccayā mahāvitthārā, tasmā sabbacittuppattivasena tesaṃ upaparikkhitvā vitthāro gahetabboti.

Samanantarapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Sahajātapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Sahajātapaccayaniddese aññamaññanti añño aññassa. Iminā etesaṃ dhammānaṃ ekakkhaṇe paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca dīpeti. Okkantikkhaṇeti pañcavokārabhave paṭisandhikkhaṇe. Tasmiñhi khaṇe nāmarūpaṃ okkantaṃ viya pakkhandantaṃ viya paralokato imaṃ lokaṃ āgantvā pavisantaṃ viya uppajjati, tasmā so khaṇo 『『okkantikkhaṇo』』ti vuccati. Ettha ca rūpanti hadayavatthumattameva adhippetaṃ. Tañhi nāmassa, nāmañca tassa aññamaññaṃ sahajātapaccayaṭṭhaṃ pharati. Cittacetasikāti pavattiyaṃ cattāro khandhā. Sahajātapaccayenāti ettha cittasamuṭṭhānarūpā cittacetasikānaṃ paccayaṭṭhaṃ na pharanti, tasmā 『『aññamañña』』nti na vuttaṃ. Tathā upādārūpā bhūtānaṃ. Rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānanti hadayavatthu catunnaṃ khandhānaṃ. Kiñci kāleti kismiñci kāle. Sahajātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Na sahajātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ.

Ayaṃ pana 『cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo』ti evaṃ chahi koṭṭhāsehi ṭhito. Tattha tayo koṭṭhāsā aññamaññavasena vuttā, tayo na aññamaññavasena. Tattha paṭhamakoṭṭhāse arūpameva paccayo ceva paccayuppannañca, dutiye rūpameva, tatiye nāmarūpaṃ, catutthe paccayo arūpaṃ, paccayuppannaṃ rūpaṃ; pañcame paccayopi paccayuppannampi rūpameva; chaṭṭhe paccayo rūpaṃ, paccayuppannaṃ arūpanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana sahajātapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidho hoti, akusalo ekavidhova vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokārabhave attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātapaccayo hoti, tathā akusalaṃ. Yaṃ panettha arūpe uppajjati, taṃ arūpadhammānaṃyeva sahajātapaccayo hoti.

Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpassa ceva sampayuttadhammānañca sahajātapaccayo hoti. Yaṃ panettha rūpaṃ na samuṭṭhāpeti, taṃ sampayuttadhammānaññeva. Yaṃ paṭisandhiyaṃ uppajjati, taṃ kaṭattārūpānañcāpi sahajātapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre arūpānaññeva. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca sahajātapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekantena sahajātapaccayo hoti.

Catusamuṭṭhānikassa rūpassa kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpassa sahajātapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ sahajātapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtāni aññamaññañceva upādārūpassa ca sahajātapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Sahajātapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Aññamaññapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Aññamaññapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ tiṇṇaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena pāḷi āgatā. Tassā tattha vuttasadisāva vaṇṇanāti puna na gahitā. Ayampi ca aññamaññapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhinno. Tattha kusalo bhūmito catubbidho. Sabbaṃ purimasadisamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sabbampi catubhūmakaṃ kusalaṃ attanā sampayuttadhammānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Tathā akusalaṃ. Vipāke pana kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ paṭisandhiyaṃ vatthurūpassa, pavatte sampayuttadhammānaññeva. Arūpāvacaralokuttaravipākaṃ attanā sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Sabbampi kiriyaṃ sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Catusamuṭṭhānikarūpassa kammasamuṭṭhāne ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhiyaṃ vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu mahābhūtāneva mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Aññamaññapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Nissayapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Nissayapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ pañcannaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena sahajātanissayanayaṃ dassetvā puna chaṭṭhena koṭṭhāsena purejātanissayanayaṃ dassetuṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ rūpaṃ nissāyāti vatthurūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi nissāya tividhā manodhātu, ṭhapetvā arūpavipākaṃ dvāsattatividhā manoviññāṇadhātūti imāni pañcasattati cittāni vattantīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayampi nissayapaccayo jātivasena kusalādibhedato pañcadhāva bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidhova akusalo ekavidho vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayena paccayo hoti. Tathā akusalaṃ . Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ arūpadhammānaññeva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi nissayapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttakkhandhānaṃyeva hoti. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre; sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ekantena nissayapaccayo hoti.

Catusamuṭṭhānikarūpassa ca kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpānaṃ, vatthurūpaṃ pañcavokārabhave catubhūmakakusalassa, akusalassa, ṭhapetvā āruppavipākañceva dve pañcaviññāṇāni ca sesatebhūmakavipākassa, tebhūmakakiriyassāti imesaṃ catunnaṃ dhammarāsīnaṃ nissayapaccayo hoti. Cakkhāyatanādīni pañca sasampayuttānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ nissayapaccayo hoti. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtā mahābhūtānañceva upādārūpassa ca nissayapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Nissayapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Upanissayapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Upanissayapaccayaniddese purimā purimāti anantarūpanissaye samanantarātītā labbhanti, ārammaṇūpanissayapakatūpanissayesu nānāvīthivasena purimatarā. Te tayopi rāsayo kusalavasena kusalapade labbhanti, kusalena pana akusale samanantarātītā na labbhanti. Teneva vuttaṃ – 『『akusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo』』ti . Idañhi – 『『kusalo dhammo akusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo; ārammaṇūpanissayo pakatūpanissayo. Ārammaṇūpanissayo – dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati. Jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati diṭṭhi uppajjati. Pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sīlaṃ sutaṃ cāgaṃ paññaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā rāgassa dosassa mohassa mānassa diṭṭhiyā patthanāya upanissayapaccayena paccayo』』ti imaṃ nayaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalena abyākate tayopi labbhanti, tathā akusalena akusale.

Akusalena pana kusale samanantarātītā na labbhanti. Tena vuttaṃ – 『『kusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo』』ti. Idampi hi – 『『akusalo dhammo kusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo. Pakatūpanissayo – rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti; dosaṃ mohaṃ mānaṃ diṭṭhiṃ patthanaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Rāgo doso moho māno diṭṭhi patthanā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāya upanissayapaccayena paccayo. Pāṇaṃ hantvā tassa paṭighātatthāya dānaṃ detī』』tiādinā nayena pañhāvāre āgataṃ pakatūpanissayameva sandhāya vuttaṃ. Akusalaṃ pana kusalassa ārammaṇūpanissayo na hoti. Kasmā? Taṃ garuṃ katvā tassa appavattanatoti yathā anantarūpanissayo, evaṃ ārammaṇūpanissayopettha na labbhatīti veditabbo. Akusalena abyākatapade ārammaṇūpanissayova na labbhati. Na hi abyākatā dhammā akusalaṃ garuṃ karonti . Yasmā pana anantaratā labbhati, tasmā ettha 『『kesañcī』』ti na vuttaṃ. Abyākatena pana abyākate kusale akusaleti tīsu nayesu tayopi upanissayā labbhanteva. Puggalopi senāsanampīti idaṃ dvayaṃ pakatūpanissayavasena vuttaṃ. Idañhi dvayaṃ kusalākusalapavattiyā balavapaccayo hoti. Paccayabhāvo cassa panettha pariyāyavasena veditabboti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana upanissayapaccayo nāma saddhiṃ ekaccāya paññattiyā sabbepi catubhūmakadhammā. Vibhāgato pana ārammaṇūpanissayādivasena tividho hoti. Tattha ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatinā ninnānākaraṇoti heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato gahetabbo. Anantarūpanissayo anantarapaccayena ninnānākaraṇo, sopi heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato veditabbo. Paccayuppannatopi nesaṃ tattha vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Pakatūpanissayo pana jātivasena kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidho hoti, kusalādīnaṃ pana bhūmibhedato anekavidhoti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha tebhūmakakusalo catubhūmakassāpi kusalassa akusalassa vipākakiriyassāti catunnaṃ rāsīnaṃ pakatūpanissayo hoti. Lokuttaro akusalasseva na hoti. Amhākaṃ ācariyena 『『lokuttaradhammo nibbattito』』ti iminā pana nayena aññesaṃ akusalassāpi hoti. Yassa vā uppajjissati, tassāpi anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato iminā nayena hotiyeva. Akusalo sabbesampi catubhūmakānaṃ khandhānaṃ pakatūpanissayo hoti, tathā tebhūmakavipāko. Lokuttaravipāke heṭṭhimāni tīṇi phalāni akusalasseva na honti, upariṭṭhimaṃ kusalassāpi. Purimanayena pana aññesaṃ vā yassa vā uppajjissati, tassa santāne sabbopi lokuttaravipāko sabbesaṃ kusalādīnaṃ arūpakkhandhānaṃ pakatūpanissayo hoti. Kiriyasaṅkhātopi pakatūpanissayo catubhūmakānaṃ akusalādikhandhānaṃ hotiyeva, tathā rūpasaṅkhāto. Sayaṃ pana rūpaṃ imasmiṃ paṭṭhānamahāpakaraṇe āgatanayena upanissayapaccayaṃ na labhati, suttantikapariyāyena pana labhatīti vattuṃ vaṭṭati. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Upanissayapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Purejātapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Purejātapaccayaniddese purejātapaccayena paccayoti ettha purejātaṃ nāma yassa paccayo hoti, tato purimataraṃ jātaṃ jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitikkhaṇappattaṃ. Cakkhāyatanantiādi vatthupurejātavasena vuttaṃ. Rūpāyatanantiādi ārammaṇapurejātavasena. Kiñcikāle purejātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kiñcikāle na purejātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Evaṃ sabbathāpi pañcadvāre vatthārammaṇavasena, manodvāre vatthuvasenevāyaṃ pāḷi āgatā, pañhāvāre pana 『『ārammaṇapurejātaṃ – sekkhā vā puthujjanā vā cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato vipassantī』』ti āgatattā manodvārepi ārammaṇapurejātaṃ labbhateva. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana purejātapaccayo suddharūpameva hoti. Tañca kho uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattaṃ aṭṭhārasavidhaṃ rūparūpameva. Taṃ sabbampi vatthupurejātaṃ ārammaṇapurejātanti dvidhā ṭhitaṃ. Tattha cakkhāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ vatthurūpanti idaṃ vatthupurejātaṃ nāma. Sesaṃ imāya pāḷiyā āgatañca anāgatañca vaṇṇo saddo gandho raso catasso dhātuyo tīṇi indriyāni kabaḷīkāro āhāroti dvādasavidhaṃ rūpaṃ ārammaṇapurejātapaccayo nāmāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha cakkhāyatanaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ purejātapaccayena paccayo, tathā itarāni cattāri sotaviññāṇādīnaṃ. Vatthurūpaṃ pana ṭhapetvā dvipañcaviññāṇāni cattāro ca āruppavipāke sesānaṃ sabbesampi catubhūmakānaṃ kusalākusalābyākatānaṃ cittacetasikānaṃ purejātapaccayo hoti. Rūpādīni pana pañcārammaṇāni dvipañcaviññāṇānañceva manodhātūnañca ekanteneva purejātapaccayā honti. Aṭṭhārasavidhampi panetaṃ rūparūpaṃ kāmāvacarakusalassa rūpāvacarato abhiññākusalassa akusalassa tadārammaṇabhāvino kāmāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyassa rūpāvacarato abhiññākiriyassāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ purejātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Purejātapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Pacchājātapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Pacchājātapaccayaniddese pacchājātāti yassa kāyassa paccayā honti, tasmiṃ uppajjitvā ṭhite jātā. Purejātassāti tesaṃ uppādato paṭhamataraṃ jātassa jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa. Imassa kāyassāti imassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikabhūtaupādārūpasaṅkhātassa kāyassa. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Ayamettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana pacchājātapaccayo nāma saṅkhepato ṭhapetvā āruppavipāke avasesā catubhūmakā arūpakkhandhā. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakakusalañca akusalañca uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātapaccayo hoti. Vipākepi ṭhapetvā paṭisandhivipākaṃ avaseso kāmāvacararūpāvacaravipāko tasseva ekantena pacchājātapaccayo hoti. Lokuttaropi pañcavokāre uppannavipāko tasseva pacchājātapaccayo hoti. Tebhūmakakiriyāpi pañcavokāre uppannāva vuttappakārassa kāyassa pacchājātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Pacchājātapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Āsevanapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Āsevanapaccayaniddese purimā purimāti sabbanayesu samanantarātītāva daṭṭhabbā. Kasmā panettha anantarapaccaye viya 『『purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ abyākatānaṃ dhammāna』』ntiādinā nayena bhinnajātikehi saddhiṃ niddeso na katoti? Attano gatiṃ gāhāpetuṃ asamatthatāya. Bhinnajātikā hi bhinnajātikānaṃ arūpadhammānaṃ āsevanaguṇena paguṇabalavabhāvaṃ sādhayamānā attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ na sakkonti. Tasmā tehi saddhiṃ niddesaṃ akatvā ye yesaṃ vāsanāsaṅkhātena āsevanena paguṇatarabalavatarabhāvavisiṭṭhaṃ attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ sakkonti, tesaṃ tehi samānajātikeheva saddhiṃ niddeso katoti veditabbo. Atha vipākābyākataṃ kasmā na gahitanti? Āsevanābhāvena. Vipākañhi kammavasena vipākabhāvappattaṃ kammapariṇāmitaṃ hutvā vattati nirussāhaṃ dubbalanti taṃ āsevanaguṇena attano sabhāvaṃ gāhāpetvā paribhāvetvā neva aññaṃ vipākaṃ uppādetuṃ sakkoti, na purimavipākānubhāvaṃ gahetvā uppajjitunti. Kammavegakkhittaṃ pana patitaṃ viya hutvā uppajjatīti sabbathāpi vipāke āsevanaṃ natthīti āsevanābhāvena vipākaṃ na gahitaṃ. Kusalākusalakiriyānantaraṃ uppajjamānampi cetaṃ kammapaṭibaddhavuttitāya āsevanaguṇaṃ na gaṇhātīti kusalādayopissa āsevanapaccayā na honti. Apica nānājātikattāpete na hontiyeva. Bhūmito pana ārammaṇato vā nānājātikattaṃ nāma natthi. Tasmā kāmāvacarakusalakiriyāmahaggatakusalakiriyānampi, saṅkhārārammaṇañca anulomakusalaṃ nibbānārammaṇassa gotrabhukusalassa āsevanapaccayo hotiyevāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana āsevanapaccayo jātito tāva kusalo akusalo kiriyābyākatoti tidhā ṭhito. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho hoti, akusalo kāmāvacarova kiriyābyākato kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividhova, lokuttaro āsevanapaccayo nāma natthīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalaṃ attano anantarassa kāmāvacarakusalasseva. Yaṃ panettha ñāṇasampayuttaṃ, taṃ attanā sadisavedanassa rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalaṃ pana rūpāvacarakusalasseva. Arūpāvacarakusalaṃ arūpāvacarakusalasseva. Akusalaṃ pana akusalasseva āsevanapaccayo hoti. Kiriyato pana kāmāvacarakiriyasaṅkhāto tāva kāmāvacarakiriyasseva. Yo panettha ñāṇasampayutto, so attanā sadisavedanassa rūpāvacarakiriyassa arūpāvacarakiriyassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyasaṅkhāto pana rūpāvacarakiriyasseva, arūpāvacarakiriyasaṅkhāto arūpāvacarakiriyasseva āsevanapaccayo hoti. Vipāko pana ekadhammassāpi ekadhammopi vā koci vipākassa āsevanapaccayo natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Āsevanapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Kammapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Kammapaccayaniddese kammanti cetanākammameva. Kaṭattā ca rūpānanti kammassa kaṭattā uppannarūpānaṃ. Kammapaccayenāti anekānampi kappakoṭīnaṃ matthake attano phalaṃ uppādetuṃ samatthena nānākkhaṇikakammapaccayenāti attho. Kusalākusalañhi kammaṃ attano pavattikkhaṇe phalaṃ na deti. Yadi dadeyya, yaṃ manusso devalokūpagaṃ kusalakammaṃ karoti, tassānubhāvena tasmiṃyeva khaṇe devo bhaveyya. Yasmiṃ pana khaṇe taṃ kataṃ, tato aññasmiṃ khaṇe avijjamānampi kevalaṃ kaṭattāyeva diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye avasesapaccayasamāyoge sati phalaṃ uppādeti niruddhāpi purimasippādikiriyā viya kālantare pacchimasippādikiriyāya. Tasmā nānākkhaṇikakammapaccayoti vuccati. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānanti yā kāci cetanā attanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti iminā paṭisandhikkhaṇe kaṭattārūpampi gaṇhāti. Kammapaccayenāti idaṃ sahajātacetanaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalādīsu hi yā kāci sahajātacetanā sesadhammānaṃ cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārikā hoti. Tasmā sahajātakammapaccayoti vuccati. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana kammapaccayo atthato catubhūmikacetanāmattameva. So hi jātibhedato kusalo akusalo vipāko kiriyāti catudhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā bhijjati. Akusalo ekadhāva vipāko catudhā, kiriyā tidhāvāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sahajātā kāmāvacarakusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayo hoti. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo hoti. Sā ca kho pañcavokāreyeva, na aññattha. Sahajātā rūpāvacarakusalacetanā attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekanteneva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Arūpāvacarā pana lokuttarā ca sahajātā kusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā panesā duvidhāpi attano attano vipākakkhandhānaññeva nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Sahajātā akusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca catuvokāre arūpakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana vipākakkhandhānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo.

Kāmāvacararūpāvacarato vipākacetanā attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca sahajātakammapaccayena paccayo. Arūpāvacaravipākacetanā attanā sampayuttadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Lokuttaravipākacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva sahajātakammapaccayena paccayo. Tebhūmikā kiriyacetanā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātakammapaccayena paccayo. Yā panettha āruppe uppajjati, sā arūpadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Kammapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Vipākapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Vipākapaccayaniddese vipākā cattāro khandhāti yasmā kammasamuṭṭhānāpi rūpā vipākā na honti, tasmā 『『vipākā』』ti vatvā 『『cattāro khandhā』』ti vuttaṃ. Evaṃ ayaṃ pāḷi arūpadhammānaññeva vipākapaccayavasena āgatā. Pañhāvāre pana 『『vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho tiṇṇannaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo』』ti āgatattā cittasamuṭṭhānakammasamuṭṭhānarūpānampi vipākapaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana vipākapaccayo vipākabhāvena jātito ekavidho, bhūmibhedato kāmāvacarādivasena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacararūpāvacaravipāko attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca vipākapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipāko pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva vipākapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Vipākapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Āhārapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Āhārapaccayaniddese kabaḷīkāro āhāroti catusantatisamuṭṭhāne rūpe ojā āhāro nāma. So pana yasmā kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitova āhārakiccaṃ karoti, na bahi ṭhito, tasmā āhāroti avatvā 『『kabaḷīkāro āhāro』』ti vuttaṃ. Kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitabbavatthukattā vā kabaḷīkāroti nāmametaṃ tassa. Arūpino āhārāti phassacetanāviññāṇāhārā . Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kammasamuṭṭhānāni gahitāneva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana āhārapaccayo saṅkhepato kabaḷīkāro āhāro, phasso, cetanā, viññāṇanti cattārova dhammā honti. Tattha ṭhapetvā kabaḷīkārāhāraṃ sesā tayo arūpāhārā jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedato catudhā bhijjanti. Puna bhūmibhedena kusalo catudhā, akusalo ekadhā, vipāko catudhā, kiriyā tidhāti evaṃ anekadhā bhijjanti. Kabaḷīkārāhāro pana jātito abyākato, bhūmito kāmāvacarovāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakāpi tayo kusalāhārā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca āhārapaccayena paccayo, ṭhapetvā pana rūpāvacaraṃ avasesā āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo. Akusalāhāresupi eseva nayo. Catubhūmakavipākāhārā pana sabbattha sampayuttakānaṃ āhārapaccayā honti. Kāmāvacararūpāvacaravipākā panettha pañcavokāre uppajjamānā pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi āhārapaccayā honti. Lokuttarā pana cittasamuṭṭhānarūpasseva, āruppe uppannā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakāpi tayo kiriyāhārā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo . Catusantatisamuṭṭhāno kabaḷīkārāhāro kiñcāpi 『『imassa kāyassā』』ti avisesato vutto, visesato panāyamettha āhārasamuṭṭhānarūpassa janako ceva anupālako ca hutvā āhārapaccayena paccayo hoti, sesatisantatisamuṭṭhānassa anupālakova hutvā āhārapaccayena paccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Āhārapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Indriyapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Indriyapaccayaniddese cakkhundriyanti cakkhusaṅkhātaṃ indriyaṃ. Indriyapaccayenāti sayaṃ purejāto hutvā arūpadhammānaṃ uppādato paṭṭhāya yāva bhaṅgā indriyapaccayena paccayo hoti. Sotindriyādīsupi eseva nayo. Arūpino indriyāti ettha arūpajīvitindriyampi saṅgahitaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti ettha heṭṭhā vuttanayeneva kaṭattārūpampi saṅgahitaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.

Ayaṃ pana indriyapaccayo itthindriyapurisindriyavajjānaṃ samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhito. Itthindriyapurisindriyāni hi kiñcāpi itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ bījabhūtāni, kalalādikāle pana vijjamānesupi tesu itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ abhāvā tāni neva tesaṃ, na aññesaṃ indriyapaccayataṃ pharanti. Indriyapaccayo hi attano vijjamānakkhaṇe avinibbhuttadhammānaṃ indriyapaccayataṃ apharanto nāma natthi, tasmā tāni indriyapaccayā na honti. Yesaṃ panetāni bījabhūtāni, tesaṃ tāni suttantikapariyāyena pakatūpanissayabhāvaṃ bhajanti. Iti indriyapaccayo samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhitoti veditabbo. So jātito kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmivasena catudhā, akusalo kāmāvacarova vipāko catudhāva kiriyāsaṅkhāto tidhā, rūpaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ anekadhā bhijjatīti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakopi kusalindriyapaccayo pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca indriyapaccayena paccayo, tathā akusalo. Ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avasesā kusalākusalā āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayena paccayo. Catubhūmako vipākindriyapaccayo ekanteneva sampayuttakānaṃ indriyapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarā panettha pañcavokāre uppajjanato pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi indriyapaccayena paccayā honti. Lokuttarā cittasamuṭṭhānarūpasseva. Āruppe uppannā lokuttaravipākā indriyā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakā kiriyindriyā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayataṃ pharanti. Cakkhundriyādivasena chabbidhe rūpindriye cakkhundriyaṃ kusalākusalavipākato sampayuttadhammānaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ, sotindriyādīni tathāvidhānaññeva sotaviññāṇādīnaṃ, rūpajīvitindriyaṃ attanā sahajātarūpānaṃ ṭhitikkhaṇe indriyapaccayena paccayo. Sahajātapaccayatā pana tassa natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Indriyapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Jhānapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Jhānapaccayaniddese jhānaṅgānīti dvipañcaviññāṇavajjesu sesacittesu uppannāni vitakkavicārapītisomanassadomanassupekkhācittekaggatāsaṅkhātāni satta aṅgāni. Pañcannaṃ pana viññāṇakāyānaṃ abhinipātamattattā tesu vijjamānānipi upekkhāsukhadukkhāni upanijjhānākārassa abhāvato jhānaṅgānīti na uddhaṭāni. Tattha pacchinnattā pana sesāhetukesupi jhānaṅgaṃ na uddhaṭameva. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitanti veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo』』ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana jhānapaccayo sattannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhijjati, puna bhūmivasena catudhā; ekadhā, catudhā, tidhāti dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayo. Akusalepi eseva nayo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ sampayuttadhammānañceva kaṭattārūpassa ca, āruppavipākaṃ sampayuttadhammānaññeva, yañca āruppe lokuttaravipākaṃ uppajjati, tañca. Pañcavokāre pana taṃ cittasamuṭṭhānarūpassapi jhānapaccayena paccayo hoti. Tebhūmakampi kiriyajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca. Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Jhānapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Maggapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Maggapaccayaniddese maggaṅgānīti ahetukacittuppādavajjesu sesacittesu uppannāni paññā, vitakko, sammāvācākammantājīvā, vīriyaṃ, sati, samādhi, micchādiṭṭhi, micchāvācākammantājīvāti imāni dvādasaṅgāni. Maggassa pana hetupacchimakattā ahetukacittesu maggaṅgāni na uddhaṭāni. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitameva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo』』ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana maggapaccayo dvādasannaṃ maggaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalādivasena catudhā, kusalādīnañca kāmāvacarādibhūmibhedato dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo . Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalamaggaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva maggapaccayena paccayoti sabbaṃ jhānapaccaye viya vitthāretabbanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Maggapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Sampayuttapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Sampayuttapaccayaniddese pāḷi uttānatthā eva. Ayaṃ pana sampayuttapaccayo nāma saṅkhepato sabbepi arūpino khandhā. Pabhedato panesa jātito kusalādīnaṃ, bhūmito ca kāmāvacarādīnaṃ vasena anekadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo. Evaṃ bhinne panettha catubhūmakesupi kusalakkhandhesu eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, tayo ekassa, dve dvinnanti evaṃ sabbepi aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo. Akusalavipākakiriyakkhandhesupi eseva nayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Sampayuttapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Vippayuttapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Vippayuttapaccayaniddese rūpino dhammā arūpīnanti idaṃ tāva hadayavatthuno ceva cakkhundriyādīnañca vasena veditabbaṃ. Rūpadhammesu hi eteyeva cha koṭṭhāsā arūpakkhandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayā honti. Rūpāyatanādayo pana ārammaṇadhammā kiñcāpi vippayuttadhammā, vippayuttapaccayā pana na honti. Kiṃ kāraṇā? Sampayogāsaṅkāya abhāvato. Arūpino hi khandhā cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ abbhantarato nikkhamantā viya uppajjanti. Tattha āsaṅkā hoti – 『『kiṃ nu kho ete etehi sampayuttā, udāhu vippayuttā』』ti. Ārammaṇadhammā pana vatthunissayena uppajjamānānaṃ ārammaṇamattā hontīti natthi tesu sampayogāsaṅkā. Iti sampayogāsaṅkāya abhāvato na te vippayuttapaccayā. Hadayavatthuādīsu eva panāyaṃ vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.

Arūpinodhammā rūpīnanti idaṃ pana catunnaṃ khandhānaṃ vasena veditabbaṃ. Arūpadhammesu hi cattāro khandhāva sahajātapurejātānaṃ rūpadhammānaṃ vippayuttapaccayā honti, nibbānaṃ pana arūpampi samānaṃ rūpassa vippayuttapaccayo na hoti. 『『Catūhi sampayogo catūhi vippayogo』』ti hi vuttaṃ. Iti catunnaṃ arūpakkhandhānaṃyeva vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo, khandhā vatthussāti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.

Ayaṃ pana vippayuttapaccayo nāma saṅkhepato pañcavokārabhave vattamānā rūpārūpadhammā. Tesu rūpaṃ vatthuno cakkhādīnañca vasena chadhā bhinnaṃ, arūpaṃ pañcavokārabhave uppannakusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhinnaṃ. Tassa bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā, ekadhā, tidhā, tidhāti ekadasadhā bhedo hoti. Āruppavipākañhi vippayuttapaccayo na hotīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakampi kusalaṃ akusalañca attanā samuṭṭhāpitacittasamuṭṭhānarūpassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Uppādakkhaṇaṃ pana atikkamitvā ṭhitikkhaṇaṃ pattassa purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pana pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassa ca sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Lokuttaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpasseva. Tividhampi panetaṃ purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Tebhūmakampi kiriyaṃ cittasamuṭṭhānassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo, purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Chadhā ṭhitesu pana rūpesu vatthurūpaṃ paṭisandhikkhaṇe kāmāvacararūpāvacaravipākānaṃ sahajātavippayuttapaccayena paccayo, pavatte uppajjamānānaṃ catubhūmakakusalānaṃ akusalānaṃ dvipañcaviññāṇavajjānaṃ tebhūmakavipākānaṃ tebhūmakakiriyānañca purejātavippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ purejātavippayuttapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Vippayuttapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Atthipaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Atthipaccayaniddese cattāro khandhātiādīhi sahajātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Cakkhāyatanantiādīhi purejātavasena. Yaṃ rūpaṃ nissāyāti ettha sahajātapurejātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Evamayaṃ pāḷi sahajātapurejātānaññeva atthipaccayānaṃ vasena āgatā. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyanti imesaṃ vasena āgatattā pacchājātaāhārindriyavasenāpi atthipaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana atthipaccayo nāma duvidho – aññamaññato, na aññamaññato. Tattha aññamaññaṃ tividhaṃ – arūpaṃ arūpena, rūpaṃ rūpena, rūpārūpaṃ rūpārūpena. 『『Cattāro khandhā arūpino』』ti ettha hi sabbacittuppattivasena arūpaṃ arūpena vuttaṃ. 『『Cattāro mahābhūtā』』ti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpena. 『『Okkantikkhaṇe nāmarūpa』』nti ettha paṭisandhikhandhānañceva vatthuno ca vasena rūpārūpaṃ rūpārūpena vuttaṃ. Na aññamaññampi tividhaṃ – 『『arūpaṃ rūpassa, rūpaṃ rūpassa, rūpaṃ arūpassa cittacetasikā dhammā』』ti ettha hi pañcavokāravasena arūpaṃ rūpassa vuttaṃ. 『『Mahābhūtā upādārūpāna』』nti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpassa. 『『Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā』』tiādīsu vatthārammaṇavasena rūpaṃ arūpassa atthipaccayoti vuttaṃ.

Apicesa atthipaccayo nāma saṅkhepato khaṇattayappattaṃ nāmañceva rūpañca, vattamānā pañcakkhandhātipi vattuṃ vaṭṭati. So jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati . Tattha kusalo sahajātapacchājātavasena duvidho hoti, tathā akusalo vipākakiriyasaṅkhāto ca. Tesu kusalo kāmāvacarādibhedena catudhā bhijjati, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyāsaṅkhāto tibhūmako. Rūpasaṅkhāto atthipaccayo kāmāvacarova. So pana sahajātapurejātavasena duvidho. Tattha pañca vatthūni ārammaṇāni ca purejātāneva, hadayavatthu sahajātaṃ vā hoti purejātaṃ vā. Pañhāvāre pana āgato āhāro indriyañca sahajātādibhedaṃ na labhatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakakusalopi sahajāto atthipaccayo pañcavokāre 『『eko khandho tiṇṇannaṃ khandhāna』』ntiādinā nayena aññamaññaṃ khandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avaseso āruppe sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakusalo atthipaccayena paccayo hoti. Catubhūmako panesa pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājāto kusalo atthipaccayena paccayo hoti. Akusalepi eseva nayo. Sopi hi pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātākusalo atthipaccayena paccayo. Pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātākusalo atthipaccayena paccayo.

Vipākato pana kāmāvacararūpāvacaro atthipaccayo niyameneva paṭisandhikkhaṇe khandhānañceva kaṭattārūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo. Pavatte pana sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Arūpāvacaravipāko pana āruppe uppannalokuttaravipāko ca attanā sampayuttakkhandhānaññeva sahajātatthipaccayena paccayo. Pañcavokāre lokuttaravipāko sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kiriyato rūpāvacaro atthipaccayo sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kāmāvacarārūpāvacaro pana āruppe sampayuttakkhandhānaññeva, pañcavokāre cittasamuṭṭhānarūpassāpi sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthi paccayena paccayo.

Rūpasaṅkhāto pana atthipaccayo sahajāto, purejāto, āhāro, indriyanti catubbidho. Tattha sahajātarūpatthipaccayo catusamuṭṭhānavasena catudhā ṭhito. Tattha kammasamuṭṭhāno ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Paṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ kāmāvacararūpāvacaravipākakkhandhānaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Tesampi tisamuṭṭhānikarūpaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Purejātatthipaccayo pana vatthupurejātaārammaṇapurejātavasena duvidho hoti. So duvidhopi heṭṭhā purejātapaccaye vuttanayeneva yojetvā gahetabbo. Āhāratthipaccayopi heṭṭhā kabaḷīkārāhārapaccaye yojitanayeneva yojetabbo. Idha panesa attano aniruddhakkhaṇe paccayabhāvena atthipaccayoti vutto. Rūpajīvitindriyampi heṭṭhā indriyapaccaye rūpajīvitindriyayojanāyaṃ vuttanayeneva yojetabbaṃ. Idha panetampi attano aniruddhakkhaṇeyeva paccayabhāvena atthipaccayoti vuttanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Atthipaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Natthipaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Natthipaccayaniddese samanantaraniruddhāti aññena cittuppādena anantarikā hutvā samanantaraniruddhā. Paṭuppannānanti paccuppannānaṃ. Iminā natthipaccayassa okāsadānaṭṭhena natthipaccayabhāvaṃ sādheti. Purimesu hi nirodhavasena pacchimānaṃ pavattanokāsaṃ adentesu tesaṃ paṭuppannabhāvo na siyāti ayamettha pāḷivaṇṇanā. Sesaṃ sabbaṃ anantarapaccaye vuttanayeneva veditabbaṃ. Paccayalakkhaṇameva hettha nānaṃ, paccayānaṃ pana paccayuppannānañca nānākaraṇaṃ natthi. Kevalaṃ pana tattha 『『cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā』』tiādinā nayena paccayā ca paccayuppannā ca sarūpato dassitā. Idha pana 『『samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammāna』』nti sabbepi te nirodhuppādavasena sāmaññato dassitāti.

Natthipaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Vigatapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Vigatapaccayaniddese samanantaravigatāti samanantarameva vigatā. Iminā vigatapaccayassa vigacchamānabhāveneva paccayabhāvaṃ dasseti. Iti natthipaccayassa ca imassa ca byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.

Vigatapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Avigatapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Avigatapaccayaniddese cattāro khandhātiādīnaṃ sabbākārena atthipaccayaniddese vuttanayeneva attho veditabbo. Imassapi hi paccayassa atthipaccayena saddhiṃ byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.

Avigatapaccayaniddesavaṇṇanā.

Paccayaniddesapakiṇṇakavinicchayakathā

Idāni evaṃ uddesaniddesato dassitesu imesu catuvīsatiyā paccayesu ñāṇacārassa visadabhāvatthaṃ anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato, ekadhammassa anekapaccayabhāvato, ekapaccayassa anekapaccayabhāvato, paccayasabhāgato, paccayavisabhāgato, yugaḷakato, janakājanakato, sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikato, rūpaṃ rūpassātiādivikappato, bhavabhedatoti imesaṃ dasannaṃ padānaṃ vasena pakiṇṇakavinicchayo veditabbo. Tattha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvatoti etesu hi ṭhapetvā kammapaccayaṃ avasesesu tevīsatiyā paccayesu anekadhammā ekato paccayā honti. Kammapaccayo pana eko cetanādhammoyevāti evaṃ tāvettha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato vinicchayo veditabbo.

Ekadhammassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccaye tāva amoho eko dhammo. So purejātakammāhārajhānapaccayova na hoti, sesānaṃ vīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Alobhādosā indriyamaggapaccayāpi na honti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Lobhamohā vipākapaccayāpi na honti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Doso adhipatipaccayopi na hoti, sesānaṃ soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Ārammaṇapaccaye rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā ārammaṇapurejātaatthiavigatavasena catudhā paccayo; tathā manodhātuyā ahetukamanoviññāṇadhātuyā ca. Sahetukāya pana ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayavasenāpi paccayo hoti. Iminā nayena sabbesaṃ ārammaṇapaccayadhammānaṃ anekapaccayabhāvo veditabbo.

Adhipatipaccaye ārammaṇādhipatino ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Sahajātādhipatīsu vīmaṃsā amohahetu viya vīsatidhā paccayo hoti. Chando hetupurejātakammaāhāraindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Cittaṃ hetupurejātakammajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Vīriyaṃ hetupurejātakammāhārajhānapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti.

Anantarapaccaye 『『cakkhuviññāṇadhātū』』tiādinā nayena vuttesu catūsu khandhesu vedanākkhandho hetupurejātakammāhāramaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Saññākkhandho indriyajhānapaccayopi na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Saṅkhārakkhandhe hetū hetupaccaye vuttanayena, chandavīriyāni adhipatipaccaye vuttanayeneva paccayā honti. Phasso hetupurejātakammaindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Cetanā hetupurejātaindriyajhānamaggapaccayo na hoti. Sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vitakko hetupurejātakammāhārindriyapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vicāro maggapaccayopi na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Pīti tesaññeva vasena paccayo hoti. Cittekaggatā hetupurejātakammāhārapaccayo na hoti, sesānaṃ vīsatiyā vasena paccayo hoti. Saddhā hetupurejātakammāhārajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Sati tehi ceva maggapaccayena cāti ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Jīvitindriyaṃ saddhāya vuttānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Hirottappaṃ tato indriyapaccayaṃ apanetvā sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Tathā kāyapassaddhādīni yugaḷakāni, yevāpanakesu adhimokkhamanasikāratatramajjhattatā karuṇāmuditā ca. Viratiyo pana tehi ceva maggapaccayena cāti aṭṭhārasadhā paccayā honti. Micchādiṭṭhi tato vipākapaccayaṃ apanetvā sattarasadhā, micchāvācākammantājīvā tehi ceva kammāhārapaccayehi cāti ekūnavīsatidhā. Ahirikaṃ anottappaṃ māno thinaṃ middhaṃ uddhaccanti ime hetupurejātakammavipākāhārindriyajhānamaggapaccayā na honti, sesānaṃ pana soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Vicikicchāissāmacchariyakukkuccāni tato adhipatipaccayaṃ apanetvā pannarasadhā viññāṇakkhandhassa. Adhipatipaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Samanantarapaccayepi eseva nayo.

Sahajātapaccaye catūsu tāva khandhesu ekekassa dhammassa anekapaccayabhāvo vuttanayeneva veditabbo. Cattāri mahābhūtāni ārammaṇaārammaṇādhipatisahajātaaññamaññanissayaupanissayapurejātaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Hadayavatthu tesañceva vippayuttassa ca vasena dasadhā paccayo hoti. Aññamaññapaccaye apubbaṃ natthi. Nissayapaccaye cakkhāyatanādīni ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Upanissaye apubbaṃ natthi. Purejātapaccaye rūpasaddagandharasāyatanāni ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayapurejātaatthiavigatavasena chadhā paccayā honti. Ettakamevettha apubbaṃ. Pacchājātādīsu apubbaṃ natthi. Āhārapaccaye kabaḷīkārāhāro ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayaāhāraatthiavigatavasena chadhā paccayo hoti. Indriyādīsu apubbaṃ natthi. Evamettha ekadhammassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.

Ekapaccayassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccayādīsu yassa kassaci ekassa paccayassa yenākārena yenatthena yo paccayuppannānaṃ paccayo hoti, taṃ ākāraṃ taṃ atthaṃ avijahitvāva aññehipi yehākārehi yehi atthehi so tasmiññeva khaṇe tesaṃ dhammānaṃ anekapaccayabhāvaṃ gacchati, tato anekapaccayabhāvato tassa vinicchayo veditabboti attho. Seyyathidaṃ – amoho hetupaccayo, so hetupaccayattaṃ avijahantova adhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Alobhādosā tato adhipatiindriyamaggapaccaye tayo apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Idaṃ vipākahetūsuyeva labbhati, kusalakiriyesu pana vipākapaccayatā parihāyati. Lobhadosamohā te tayo vipākañcāti cattāro apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.

Ārammaṇapaccayo taṃ ārammaṇapaccayattaṃ avijahantaṃyeva ārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi sattahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayamettha ukkaṭṭhaparicchedo, arūpadhammānaṃ pana atītānāgatānaṃ vā rūpadhammānaṃ ārammaṇapaccayabhāve sati ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayamattaññeva uttari labbhati. Adhipatipaccaye vīmaṃsā amohasadisā. Chando adhipatipaccayo adhipatipaccayattaṃ avijahantova sahajātaaññamaññanissayavipākasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vīriyaṃ tesañceva indriyamaggapaccayānañcāti imesaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Cittaṃ tato maggapaccayaṃ apanetvā āhārapaccayaṃ pakkhipitvā imesaṃ vasena adhipatipaccayato uttari dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ārammaṇādhipatino pana heṭṭhā ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo.

Anantarasamanantarapaccayā anantarasamanantarapaccayattaṃ avijahantāva upanissayakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Sahajātapaccayo sahajātapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatiaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedo vatthusahajātādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ abhāvopi veditabbo. Aññamaññapaccayepi eseva nayo.

Nissayapaccayo nissayapaccayattaṃ avijahantova catuvīsatiyā paccayesu attano nissayapaccayattañceva anantarasamanantarapacchājātaāsevananatthivigatapaccaye ca cha apanetvā sesānaṃ vasena aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedova vatthunissayādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ ābhāvopi veditabbo.

Upanissayapaccaye ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatisadiso. Anantarūpanissayo anantarūpanissayapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantarakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi chahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Pakatūpanissayo pakatūpanissayova. Purejātapaccayo attano purejātapaccayattaṃ avijahantova ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayaindriyavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaniddesova ārammaṇapurejāte panettha nissayaindriyavippayuttapaccayatā na labbhati. Ito uttaripi labbhamānālabbhamānaṃ veditabbaṃ. Pacchājātapaccayo attano pacchājātapaccayabhāvaṃ avijahantova vippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi tīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āsevanapaccayo āsevanapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraupanissayanatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.

Kammapaccayo kammapaccayattaṃ avijahantova ekakkhaṇiko tāva sahajātaaññamaññanissayavipākaāhārasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi navahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Nānākkhaṇiko upanissayaanantarasamanantaranatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vipākapaccayo vipākapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āhārapaccaye kabaḷīkāro āhāro āhārapaccayattaṃ avijahantova atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Sesā tayo āhārapaccayattaṃ avijahantāva yathānurūpaṃ adhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaindriyasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.

Indriyapaccaye rūpino pañcindriyā indriyapaccayattaṃ avijahantāva nissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Rūpajīvitindriyampi indriyapaccayattaṃ avijahantaññeva atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Arūpino indriyānipi yathānurūpaṃ indriyapaccayattaṃ avijahantāneva hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaāhārajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Jhānapaccayo jhānapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Maggapaccayo maggapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ jhānapaccaye vuttānaṃ dasannaṃ hetuadhipatīnañcāti imesaṃ vasena aparehipi dvādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.

Sampayuttapaccayo sampayuttapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vippayuttapaccayo vippayuttapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatasaṅkhāte cha paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Tattha rūpassa ca arūpassa ca paccayavibhāgo veditabbo. Atthipaccayo atthipaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevananatthivigatasaṅkhāte pañca paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehi aṭṭhārasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Natthipaccayavigatapaccayā anantarapaccayasadisā . Avigatapaccayo atthipaccayasadisoyevāti evamettha ekapaccayassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.

Paccayasabhāgatoti etesu hi catuvīsatiyā paccayesu anantarasamanantaraanantarūpanissayaāsevananatthivigatā sabhāgā, tathā ārammaṇaārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayāti iminā upāyenettha paccayasabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.

Paccayavisabhāgatoti purejātapaccayo panettha pacchājātapaccayena visabhāgo, tathā sampayuttapaccayo vippayuttapaccayena, atthipaccayo natthipaccayena, vigatapaccayo avigatapaccayenāti iminā upāyenettha paccayavisabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.

Yugaḷakatoti etesu ca atthasarikkhatāya, saddasarikkhatāya, kālapaṭipakkhatāya, hetuphalatāya, aññamaññapaṭipakkhatāyāti imehi kāraṇehi yugaḷakato viññātabbo vinicchayo. Anantarasamanantarā hi atthasarikkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma; nissayūpanissayā saddasarikkhatāya, purejātapacchājātā kālapaṭipakkhatāya, kammapaccayavipākapaccayā hetuphalatāya, sampayuttavippayuttapaccayā aññamaññapaṭipakkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma, tathā atthinatthipaccayā, vigatāvigatapaccayā cāti evamettha yugaḷakatopi viññātabbo vinicchayo. Janakājanakatoti etesu ca anantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanapaccayā nānākkhaṇiko, kammapaccayo, natthivigatapaccayāti ime paccayā janakāyeva, na ajanakā. Pacchājātapaccayo kevalaṃ upatthambhakoyeva, na janako. Sesā janakā ca ajanakā ca upatthambhakā cāti attho. Evamettha janakājanakatopi viññātabbo vinicchayo.

Sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikatoti etesu ca sahajātanissayaatthiavigatapaccayā sabbaṭṭhānikā nāma, sabbesaṃ saṅkhatānaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Etehi vinā uppajjamāno ekadhammopi natthīti. Ārammaṇaārammaṇādhipatianantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanasampayuttanatthivigatapaccayā asabbaṭṭhānikā nāma. Na sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā, arūpakkhandhānaññeva pana ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Arūpadhammāyeva hi etehi uppajjanti, na rūpadhammā. Purejātapacchājātāpi asabbaṭṭhānikā arūparūpānaññeva yathākkamena paccayabhāvato. Vuttāvasesāpi ekaccānaṃ rūpārūpadhammānaṃ uppattihetuto na sabbaṭṭhānikāti evamettha sabbaṭṭhānikā sabbaṭṭhānikatopi viññātabbo vinicchayo.

Rūpaṃ rūpassātiādivikappatoti etesu ca catuvīsatiyā paccayesu ekapaccayopi ekantena rūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāma natthi, ekantena pana rūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Purejātapaccayo. Purejātapaccayo hi ekantena rūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo nāmātipi natthi, ekantena pana arūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatavasena chabbidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena arūpameva hutvāpi ekantena rūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Pacchājātapaccayo. So hi ekantena arūpaṃ hutvā rūpasseva paccayo hoti; ekantena pana arūpadhammova hutvā rūpārūpānaṃ paccayopi atthi. Kataro panesoti? Hetukammavipākajhānamaggavasena pañcavidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā rūpadhammānaṃ arūpadhammānampi paccayo hoti. Ekantena pana rūpārūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāmātipi natthi, arūpasseva pana hoti. Kataro panesoti? Ārammaṇapaccayo ceva upanissayapaccayo ca. Idañhi dvayaṃ ekantena rūpārūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpārūpameva hutvā pana rūpārūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Adhipatisahajātaaññamaññanissayaāhāraindriyavippayuttaatthiavigatavasena navavidho. So hi sabbopi ekantena rūpārūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo hotīti evamettha rūpaṃ rūpassātiādivikappatopi viññātabbo vinicchayo.

Bhavabhedatoti imesu pana catuvīsatiyā paccayesu pañcavokārabhave tāva na koci paccayo na labbhati nāma. Catuvokārabhave pana tayo purejātapacchājātavippayuttapaccaye apanetvā sesā ekavīsatimeva labbhanti. Ekavokārabhave sahajātaaññamaññanissayakammaindriyaatthiavigatavasena satteva labbhanti. Bāhire pana anindriyabaddharūpe sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatavasena pañceva labbhantīti evamettha bhavabhedatopi viññātabbo vinicchayoti.

Paccayaniddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Pucchāvāro

  1. Paccayānulomavaṇṇanā

Evaṃ anulomapaṭṭhānādīsu tikapaṭṭhānādivasena catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhāne paṭṭhānamahāpakaraṇe ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā, te paccaye eva tāva iminā mātikānikkhepapaccayavibhaṅgasaṅkhātena vārena uddesato ca niddesato ca dassetvā, idāni ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te tikādayo imesaṃ paccayānaṃ vasena vitthāretvā dassetuṃ ekekaṃ tikadukaṃ nissāya sattahi mahāvārehi desanā katā. Tesaṃ imāni nāmāni – paṭiccavāro, sahajātavāro, paccayavāro, nissayavāro, saṃsaṭṭhavāro, sampayuttavāro, pañhāvāroti.

Tattha 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo』』ti evaṃ paṭiccābhidhānavasena vutto paṭiccavāro nāma. Kusalaṃ dhammaṃ sahajāto kusalo dhammo』』ti evaṃ sahajātābhidhānavasena vutto sahajātavāro nāma. So purimena paṭiccavārena atthato ninnānākaraṇo. Paṭiccābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sahajātābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Dvīsupi cetesu rūpārūpadhammavasena paccayā ceva paccayuppannadhammā ca veditabbā. Te ca kho sahajātāva, na purejātapacchājātā labbhanti. 『『Kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo』』ti evaṃ paccayābhidhānavasena vutto pana paccayavāro nāma. Sopi purimavāradvayaṃ viya rūpārūpadhammavaseneva veditabbo. Paccayo panettha purejātopi labbhati. Ayamassa purimavāradvayato viseso. Tadanantaro 『『kusalaṃ dhammaṃ nissāya kusalo dhammo』』ti evaṃ nissayābhidhānavasena vutto nissayavāro nāma. So purimena paccayavārena atthato ninnānākaraṇo. Paccayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, nissayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Tato paraṃ 『『kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭho kusalo dhammo』』ti evaṃ saṃsaṭṭhābhidhānavasena vutto saṃsaṭṭhavāro nāma. 『『Kusalaṃ dhammaṃ sampayutto kusalo dhammo』』ti evaṃ sampayuttābhidhānavasena vutto sampayuttavāro nāma. So purimena saṃsaṭṭhavārena atthato ninnānākaraṇo. Saṃsaṭṭhābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sampayuttābhidhānavasena dutiyo. Dvīsupi cetesu arūpadhammavaseneva paccayā paccayuppannā ca veditabbā. Sattamavāre pana yasmā 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo』』tiādinā nayena te te pañhe uddharitvā puna 『『kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhāna』』ntiādinā nayena sabbepi te pañhā nijjaṭā niggumbā ca katvā vibhattā, tasmā so vāro pañhānaṃ sādhukaṃ vibhattattā pañhāvārotveva saṅkhyaṃ gato. Rūpārūpadhammavaseneva panettha paccayāpi paccayuppannāpi veditabbā.

Tattha yo tāva esa sabbapaṭhamo paṭiccavāro nāma, so uddesato niddesato ca duvidho hoti. Tattha uddesavāro paṭhamo, pucchāvārotipi vuccati. Paṇṇattivārotipi tasseva nāmaṃ. So hi kusalādayo paṭicca kusalādīnaṃ hetupaccayādīnaṃ vasena uddiṭṭhattā uddesavāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā pucchitattā pucchāvāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā paññāpitattā paṇṇattivārotipi vutto.

25-34. Tattha siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti parikappapucchā. Ayañhettha attho – yo kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā, kiṃ so kusalaṃ dhammaṃ paṭicca siyāti atha vā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca yo kusalo dhammo uppajjeyya, so hetupaccayā siyāti ayamettha attho. Tattha paṭīti sadisatthe vattati. Sadisapuggalo hi paṭipuggalo, sadisabhāgo ca paṭibhāgoti vuccati. Iccāti gamanussukkavacanametaṃ. Ubhayaṃ ekato katvā paṭiccāti paṭigantvā sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvā, tena saddhiṃ ekato uppattibhāvaṃ upagantvāti vuttaṃ hoti. Kusalo dhammoti evaṃ sahuppattibhāvena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti pucchati. Atha vā paṭiccāti paccayaṃ katvā. Taṃ pana paccayakaraṇaṃ purejātepi paccaye labbhati sahajātepi. Idha sahajātaṃ adhippetaṃ. Siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalotiādīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi sahajātavasena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo natthi, imasmiṃ pana pucchāvāre yampi vissajjiyamānaṃ atthato labbhati, yampi na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchāvasena uddhaṭaṃ. Parato pana vissajjane yaṃ na labbhati, taṃ pahāya yaṃ labbhati, tadeva vissajjitaṃ.

Evamettha pucchānaṃ atthañceva pucchāgatiñca ñatvā idāni gaṇanavasena pucchāparicchedo veditabbo . Ettha hi 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭiccā』』ti kusalapadaṃ ādiṃ katvā kusalākusalābyākatantā tisso pucchā, puna tadevādiṃ katvā kusalābyākatādivasena dukappabhedantā tisso, puna tadevādiṃ katvā tikantā ca ekā, evaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalādikā satta pucchā, tathā akusalādikā, tathā abyākatādikā, tathā kusalābyākatādikā, akusalābyākatādikā, kusalākusalādikā, kusalākusalābyākatādikāti sabbāpi sattannaṃ sattakānaṃ vasena kusalattikaṃ nissāya hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ pucchā.

Tattha ekamūlakāvasānā nava, ekamūladukāvasānā nava, ekamūlatikāvasānā tisso, dukamūlaekāvasānā nava, dukamūladukāvasānā nava, dukamūlatikāvasānā tisso, tikamūlaekāvasānā tisso, tikamūladukāvasānā tisso, tikamūlatikāvasānā ekāti evametā mūlavasenāpi veditabbā. Yathā ca hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ, ārammaṇapaccayādīsupi tathevāti sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu –

Sahassamekañca sataṃ, chasattati punāparā;

Pucchā sampiṇḍitā honti, nayamhi ekamūlake.

35-36. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayāti dumūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇaduko…pe… hetuavigatadukoti hetupaccayena saddhiṃ tevīsati dukā honti. Tesu hetupaccaye viya hetārammaṇadukepi ekūnapaññāsaṃ pucchā, tāsu pāḷiyaṃ dveyeva dassitā. Yathā ca hetārammaṇaduke ekūnapaññāsaṃ tathā hetādhipatidukādīsupi. Tattha paṭhamapucchāvasena hetādhipatiduko, hetānantaraduko, hetusamanantaradukoti paṭipāṭiyā tayo duke dassetvā pariyosāne hetuavigataduko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Pucchāparicchedo panettha evaṃ veditabbo.

Sahassamekañca sataṃ, sattavīsatimeva ca;

Dukesu tevīsatiyā, pucchā honti dumūlake.

  1. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti timūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇadukena saddhiṃ adhipatipaccayādīsu bāvīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena bāvīsati tikā honti. Tesu paṭhamapucchāvasena paṭhamattikañca dutiyattikañca dassetvā pariyosānatiko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Yathā pana dukesu, evaṃ tikesupi ekamekasmiṃ tike ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi bāvīsatiyā tikesu –

Sahassamekaṃ pucchānaṃ, aṭṭhasattatimeva ca;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi tikamūlake.

  1. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā anantarapaccayāti catumūlakanayo āraddho. Tattha paṭhamattikena saddhiṃ anantarapaccayādīsu ekavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekavīsati catukkā honti. Tesu dve catukke dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Idhāpi ekamekasmiṃ catukke ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi ekavīsatiyā catukkesu –

Sahassamekaṃ pucchānaṃ, ekūnatiṃsa punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi catumūlake.

Tato paraṃ pañcamūlakaṃ ādiṃ katvā yāva sabbamūlakā desanā katā, taṃ sabbaṃ saṅkhipitvā heṭṭhā vuttañca upari vattabbañca ekato katvā pāḷiyaṃ 『『ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ, pañcamūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba』』nti nayo dassito. Tattha ekamūlakādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ vuttameva. Pañcamūlake pana paṭhamacatukkena saddhiṃ samanantarapaccayādīsu samavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena samavīsati pañcakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni nava pucchānaṃ, asīti ca punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi pañcamūlake.

Chamūlake paṭhamapañcakena saddhiṃ sahajātapaccayādīsu ekūnavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekūnavīsati chakkā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni nava pucchānaṃ, ekatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi chakkamūlake.

Sattamūlake paṭhamachakkena saddhiṃ aññamaññapaccayādīsu aṭṭhārasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭhārasa sattakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni aṭṭha pucchānaṃ, dvāsīti ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi sattamūlake.

Aṭṭhamūlake paṭhamasattakena saddhiṃ nissayapaccayādīsu sattarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena sattarasa aṭṭhakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni aṭṭha pucchānaṃ, tettiṃsā ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi aṭṭhamūlake.

Navamūlake paṭhamaaṭṭhakena saddhiṃ upanissayapaccayādīsu soḷasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena soḷasa navakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni satta pucchānaṃ, caturāsīti tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi navamūlake.

Dasamūlake paṭhamanavakena saddhiṃ purejātapaccayādīsu pannarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pannarasa dasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni satta pucchānaṃ, pañcatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi dasamūlake.

Ekādasamūlake paṭhamadasakena saddhiṃ pacchājātapaccayādīsu cuddasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cuddasa ekādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cha satāni ca pucchānaṃ, chaḷāsīti tatoparā;

Nayamhi pucchā gaṇitā, ekādasakamūlake.

Dvādasamūlake paṭhamaekādasakena saddhiṃ āsevanapaccayādīsu terasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena terasa dvādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cha satāni ca pucchānaṃ, sattatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye dvādasamūlake.

Terasamūlake paṭhamadvādasakena saddhiṃ kammapaccayādīsu dvādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dvādasa terasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni pañca pucchānaṃ, aṭṭhāsīti punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye terasamūlake.

Cuddasamūlake paṭhamaterasakena saddhiṃ vipākapaccayādīsu ekādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekādasa cuddasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni pañca pucchānaṃ, tiṃsa cātha navāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye cuddasamūlake.

Pannarasamūlake paṭhamacuddasakena saddhiṃ āhārapaccayādīsu dasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dasa pannarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni cattāri pucchānaṃ, navuti ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye pannarasamūlake.

Soḷasamūlake paṭhamapannarasakena saddhiṃ indriyapaccayādīsu navasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena nava soḷasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni cattāri cattā-līsekā ceva punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye soḷasamūlake.

Sattarasamūlake paṭhamasoḷasakena saddhiṃ jhānapaccayādīsu aṭṭhasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭha sattarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni tīṇi pucchānaṃ, navuti dve punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye sattarasamūlake.

Aṭṭhārasamūlake paṭhamasattarasakena saddhiṃ maggapaccayādīsu sattasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena satta aṭṭhārasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni tīṇi pucchānaṃ, tecattārīsameva ca;

Pucchā gaṇanato honti, naye aṭṭhārasamūlake.

Ekūnavīsatimūlake paṭhamaaṭṭhārasakena saddhiṃ sampayuttapaccayādīsu chasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cha ekūnavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Dve satā navuti ceva, catasso ca punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye ekūnavīsatike.

Vīsatimūlake paṭhamaekūnavīsatikena saddhiṃ vippayuttapaccayādīsu pañcasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pañcavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Dve satā honti pucchānaṃ, cattālīsā ca pañca ca;

Pucchā gaṇanato honti, naye vīsatimūlake.

Ekavīsatimūlake paṭhamavīsatikena saddhiṃ atthipaccayādīsu catūsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cattāro ekavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Sataṃ chanavuti ceva, pucchā honti sampiṇḍitā;

Gaṇitā lakkhaṇaññūhi, ekavīsatike naye.

Dvāvīsatimūlake paṭhamaekavīsatikena saddhiṃ natthipaccayādīsu tīsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena tayo dvāvīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cattālīsādhikaṃ sataṃ, satta ceva punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye dvāvīsatimūlake.

Tevīsatimūlake paṭhamadvāvīsatikena saddhiṃ dvīsu vigatāvigatapaccayesu ekamekassa yojanāvasena dve tevīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Aṭṭhanavutimevidha, pucchā gaṇanato matā;

Nayamhi tevīsatime, tevīsatikamūlake.

Catuvīsatimūlako pana sabbapaccayānaṃ samodhānavasena veditabbo, teneva sabbamūlakoti vutto. Tattha ekūnapaññāsameva pucchā hontīti sabbāpetā hetupaccayapadameva gahetvā ekamūlakādīnaṃ sabbamūlakapariyosānānaṃ vasena satthārā devaparisati vitthārato vibhattā pucchā idha saṅkhepena dassitā.

Tāsaṃ pana sabbāsampi ayaṃ gaṇanapiṇḍo – ekamūlakanayasmiñhi ekādasa satāni chasattati ca pucchā āgatā. Hetupaccayanaye teneva mūlakena ekūnapaññāsaṃ katvā imasmiṃ hetupaccayamūlake gahetabbā, sesā sesapaccayamūlakesu pakkhipitabbā. Dumūlake sattavīsāni ekādasa satāni, timūlake sahassaṃ aṭṭhasattati ca, catumūlake sahassaṃ ekūnatiṃsañca, pañcamūlake asītādhikāni nava satāni, chamūlake ekatiṃsāni nava satāni, sattamūlake dvāsītāni aṭṭha satāni, aṭṭhamūlake tettiṃsāni aṭṭha satāni, navamūlake caturāsītāni satta satāni, dasamūlake pañcatiṃsāni satta satāni, ekādasamūlake chāsītāni cha satāni, dvādasamūlake sattatiṃsāni cha satāni, terasamūlake aṭṭhāsītāni pañca satāni, cuddasamūlake ekūnacattālīsāni pañca satāni, pannarasamūlake navutāni cattāri satāni, soḷasamūlake ekacattālīsāni cattāri sattāni, sattarasamūlake dvānavutāni tīṇi satāni, aṭṭhārasamūlake tecattālīsāni tīṇi satāni, ekūnavīsatimūlake catunavutāni dve satāni, vīsatimūlake pañcacattālīsāni dve satāni, ekavīsatimūlake chanavutisataṃ, dvāvīsatimūlake sattacattālīsasataṃ, tevīsatimūlake aṭṭhanavuti, sabbamūlake ekūnapaññāsāti evaṃ hetupadaṃ ādiṃ katvā vibhattesu ekamūlakādīsu –

Cuddaseva sahassāni, puna satta satāni ca;

Pucchā hetupadasseva, ekamūlādibhedatoti.

39-40. Evaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakato paṭṭhāya yāva sabbamūlakanayā pucchābhedaṃ dassetvā idāni ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya ārammaṇapaccayā hetupaccayātiādimāha. Tattha ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ettāvatā ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā hetupaccayapariyosāno ekamūlakanayo dassito. Tato paraṃ ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti dukamūlakaṃ āraddhaṃ. Tattha imaṃ paṭhamadukañceva ārammaṇāvigatadukañca dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ayaṃ osānadukopi na dassito. Sace pana katthaci vācanāmagge sandissati, sveva vācanāmaggo gahetabbo. Tato paraṃ ārammaṇapaccayavasena tikamūlakādayo adassetvāva adhipatipaccayaṃ ādiṃ katvā ekakādayo dassetuṃ adhipatipaccayā, anantarapaccayā, samanantarapaccayā, sahajātapaccayā, aññamaññapaccayāti ettakameva vuttaṃ, taṃ ekamūlakavasena vā sabbamūlakavasena vā veditabbaṃ.

  1. Tato paraṃ avigatapaccayaṃ ādiṃ katvā dumūlakameva dassetuṃ – avigatapaccayā hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha avigatahetuduko, avigatārammaṇaduko, avigatādhipatidukoti paṭipāṭiyā tayo duke vatvā pariyosāne ca avigatavigataduko eko duko dassito. Tato avigatapaccayavaseneva timūlakaṃ dassetuṃ – 『『avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā anantarapaccayā』』ti evaṃ paṭipāṭiyā tayo tike vatvā 『『avigatapaccayā hetupaccayā vigatapaccayā』』ti pariyosānattiko vutto. Tato avigatapaccayavaseneva catumūlakaṃ dassetuṃ 『『avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā anantarapaccayā』』ti dve catukke vatvā 『『vigatapaccayā』』ti padaṃ uddharitvā ṭhapitaṃ, sesaṃ sabbaṃ saṅkhittaṃ. Tassa saṅkhittabhāvaṃ dassetuṃ 『『ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba』』nti vuttaṃ. Tasmā yathā hetupaccayaṃ ādiṃ katvā hetuādipadavasena ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsaṃ, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekamekassa padassa ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede sattasatādhikāni cuddasa pucchā sahassāni honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –

Dvāpaññāsasahassāna-ṭṭhasatāni tīṇi satasahassāni;

Kusalattikassa pucchā, anulomanayamhi suvibhattā.

Yathā ca kusalattikassa, evaṃ vedanāttikādīnampīti sabbesupi dvāvīsatiyā tikesu –

Ekasaṭṭhisahassāni, cha satāni sattasattati;

Satasahassāni pucchānaṃ, tikabhede pabhedato.

Saṅkhittā vācanāmagge.

Dukesu pana 『『siyā hetuṃ dhammaṃ paṭicca hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ hetuṃ paṭicca hetu, hetuṃ paṭicca nahetu, hetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, nahetuṃ paṭicca nahetu, nahetuṃ paṭicca hetu, nahetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu, hetuñca nahetuñca paṭicca nahetu, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu ca nahetu cāti ekamekasmiṃ duke hetupaccayādīsu ekamekasmiṃ paccaye nava pucchā honti. Tāsu hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlake dvesatāni soḷasa ca pucchā honti. Tāsu hetupaccayasseva aññena asammissā nava pucchā gahetabbā, sesā aṭṭha vārena gahitā.

Tāsaṃ dukamūlakādīsu tevīsatiyā vāresu ekekaṃ navakaṃ apanetvā yāva sabbamūlakā ayaṃ gaṇanaparicchedo – dukamūlake tāva ekamūlake dassitesu dvīsu soḷasādhikesu pucchāsatesu nava apanetvā dvesatāni satta ca pucchā honti, tato nava apanetvā timūlake aṭṭhanavutisataṃ. Evaṃ purimapurimato nava nava apanetvā catumūlake ekūnanavutisataṃ, pañcamūlake asītisataṃ, chamūlake ekasattatisataṃ, sattamūlake dvāsaṭṭhisataṃ, aṭṭhamūlake tepaṇṇāsasataṃ, navamūlake catucattālīsasataṃ, dasamūlake pañcatiṃsasataṃ, ekādasamūlake chabbīsasataṃ, dvādasamūlake sattarasādhikasataṃ, terasamūlake aṭṭhādhikasataṃ, cuddasamūlake navanavuti, pannarasamūlake navuti, soḷasamūlake ekāsīti, sattarasamūlake dvāsattati, aṭṭhārasamūlake tesaṭṭhi, ekūnavīsatimūlake catupaññāsaṃ, vīsatimūlake pañcacattālīsaṃ, ekavīsatimūlake chattiṃsaṃ, dvāvīsatimūlake sattavīsa, tevīsatimūlake aṭṭhārasa, sabbamūlake navāti. Yathā panetāni hetupaccayavasena ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake nava, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekekassa padassa ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake navāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede dve pucchā sahassāni sattasatāni ca pucchā honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –

Catusaṭṭhisahassāni, puna aṭṭhasatāni ca;

Pucchā hetudukasseva, anulomanaye matā.

Yathā ca hetudukassa, evaṃ sahetukadukādīnampīti sabbasmimpi dukasate –

Saṭṭhi satasahassāni, cattāri ca tatoparaṃ;

Asīti ca sahassāni, pucchā dukasate vidū.

Ayaṃ tāva suddhike tikapaṭṭhāne ceva dukapaṭṭhāne ca pucchānaṃ gaṇanaparicchedo.

Yaṃ pana tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tattha 『『siyā hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ dukānaṃ satena satena saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.

Yampi tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi 『『siyā kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca kusalo hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ dvāvīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.

Yampi tato paraṃ tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi 『『siyā kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ sesehi ekavīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.

Yampi tato paraṃ duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi 『『siyā hetuṃ sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetu sahetuko dhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ sesehi navanavutiyā dukehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo. Tathāgatena hi sabbampetaṃ pabhedaṃ dassetvāva devaparisāya dhammo desito, dhammasenāpatissa pana tena 『『ajja idañcidañca desita』』nti saṅkhipitvā nayadassanamatteneva desanā akkhātā. Therenāpi saṅkhipitvāva vācanāmaggo pavattito, so therena pavattitanayeneva saṅgītikāle saṅgahaṃ āropito.

Taṃ panassa saṅkhepanayaṃ dassetuṃ tikañca paṭṭhānavaranti ayaṃ gāthā ṭhapitā. Tassattho – tikañca paṭṭhānavaranti pavaraṃ tikapaṭṭhānañca. Dukuttamanti uttamaṃ seṭṭhaṃ dukapaṭṭhānañca. Dukatikañcevāti dukatikapaṭṭhānañca. Tikadukañcāti tikadukapaṭṭhānañca. Tikatikañcevāti tikatikapaṭṭhānañca. Dukadukañcāti dukadukapaṭṭhānañca. Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti ete tikapaṭṭhānādayo suṭṭhu gambhīrā cha nayā anulomamhi veditabbāti. Tattha dve anulomāni – dhammānulomañca paccayānulomañca. Tattha 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomaṃ nāma. 『『Hetupaccayā ārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomaṃ nāma.

Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā tasmiṃ dhammānulome paccayānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha anulomamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse 『『hetupaccayā ārammaṇapaccayā』』ti evaṃ pavatte paccayānulome ete dhammānulome tikapaṭṭhānādayo 『『cha nayā sugambhīrā』』ti evamattho veditabbo. Tesu anulome tikapaṭṭhāne kusalattikamattasseva vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha anulomamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

  1. Paccayapaccanīyavaṇṇanā

42-44. Idāni paccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya na hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapucchāhi samappamāṇova pucchāparicchedo. Tenevettha 『『yathā anulome hetupaccayo vitthārito, evaṃ paccanīyepi nahetupaccayo vitthāretabbo』』ti vatvā puna pariyosāne 『『yathā anulome ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ yāva tevīsatimūlakaṃ, evaṃ paccanīyepi vitthāretabba』』nti vuttaṃ. Tevīsatimūlakanti idañcettha dumūlakaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Pariyosāne pana sabbamūlakaṃ catuvīsatimūlakampi hotiyeva. Taṃ sabbaṃ saṅkhittamevāti.

Tikañcapaṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti etthāpi dve paccanīyāni – dhammapaccanīyañca paccayapaccanīyañca. Tattha 『『kusalā dhammā』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ 『『na kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo』』ti paccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyaṃ nāma. 『『Nahetupaccayā nārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ paccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāgāthāya dhammapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse na hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

  1. Anulomapaccanīyavaṇṇanā

45-48. Idāni anulomapaccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā naārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha 『『hetupaccayā naārammaṇapaccayā…pe… hetupaccayā naavigatapaccayā』』ti hetupadassa sesesu tevīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena hetupadādike ekamūlake tevīsati anulomapaccanīyāni. Tesu ekekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā sattavīsādhikāni ekādasa pucchāsatāni honti. Dumūlake pana hetārammaṇapadānaṃ sesesu dvāvīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena dvāvīsati anulomapaccanīyānīti evaṃ anulome vuttesu sabbesu ekamūlakādīsu ekekaṃ padaṃ parihāpetvā avasesānaṃ vasena pucchāgaṇanā veditabbā. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.

Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti ettha pana heṭṭhā vuttanayeneva dve anulomapaccanīyāni – dhammānulomapaccanīyaṃ paccayānulomapaccanīyañca. Tattha 『『kusalā dhammā』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo』』ti anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomapaccanīyaṃ nāma. 『『Hetupaccayā naārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulomapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayānulomapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulome tikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulomapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

  1. Paccanīyānulomavaṇṇanā

49-52. Idāni paccanīyānulomaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya nahetupaccayā ārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapaccanīyapucchāhi samappamāṇo eva pucchāparicchedo. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.

Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti etthāpi heṭṭhā vuttanayeneva dve paccayānulomāni – dhammapaccanīyānulomaṃ paccayapaccanīyānulomañca. Tattha 『『kusalā dhammā』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ 『『nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo』』ti paccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyānulomaṃ nāma. 『『Nahetupaccayā ārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ paccayapaccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyānulomaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāya dhammapaccanīyānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse nahetupaccayā ārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīyānulome ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassapi vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassapi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīyānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

Pucchāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Kusalattikavaṇṇanā

  2. Paṭiccavāravaṇṇanā

  3. Paccayānulomaṃ

(1.) Vibhaṅgavāro

  1. Idāni yā etā paṇṇattivāre kusalattikaṃ nissāya hetupaccayādivasena ekūnapaññāsaṃ ādiṃ katvā nayamattaṃ dassentena aparimāṇā pucchā dassitā. Tattha kusalākusalādīnaṃ sahuppattiyā abhāvato yā pucchā 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati hetupaccayā』』ti evaṃ vissajjanaṃ na labhanti. Tā pahāya yā vissajjanaṃ labhanti, tāyeva vissajjetuṃ ayaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādinā nayena paṭiccavārassa niddesavāro āraddho.

Tattha siyā – sace imā hetupaccayādivasena ekūnapaññāsaṃ pucchā sabbaso vissajjanaṃ na labhanti, atha kasmā dassitā? Nanu yā labhanti, tāyeva dassetabbāti? Āma, dassetabbā siyuṃ. Tathā dassiyamānā pana sabbesu tikadukapaṭṭhānādīsu ekekasmiṃ tike, duke, dukatike, tikaduke, tikatike, dukaduke ca saṅkhepaṃ akatvā dassetabbāyeva bhaveyyuṃ. Kasmā? Yasmā yā kusalattike labhanti, na tāyeva vedanāttikādīsu. Dhammānulomapaccanīye ca tikapaṭṭhāne vitakkattikapītittikānaṃ vissajjane sabbāpetā vissajjanaṃ labhanti, tasmā ukkaṭṭhaparicchedena ekekasmiṃ tike yattakāhi pucchāhi bhavitabbaṃ sabbā kusalattike dassitā. Evaṃ dassitāsu hi yā tattha vissajjanaṃ na labhanti, tā pahāya yā labhanti, tā vuccamānā sakkā sukhena vijānitunti sukhena vijānanatthaṃ sabbāpi kusalattike dassitā. Yā panettha vissajjanaṃ na labhanti, tā pahāya yā labhanti, tāyeva vissajjitāti veditabbā.

Tattha kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti catubhūmakakusaladhammesu vedanākkhandhādibhedaṃ ekaṃ dhammaṃ paṭicca paṭigantvā sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvā, tena saddhiṃ ekato uppattibhāvaṃ upagantvāti attho. Kusalo dhammoti catubhūmakakusaladhammesuyeva saññākkhandhādibhedo eko dhammo. Uppajjatīti uppādato yāva nirodhagamanā uddhaṃ pajjati, nibbattatītipi attho . Attānaṃ labhati, uppādādayo tayopi khaṇe pāpuṇātīti vuttaṃ hoti. Hetupaccayāti kusalahetunā hetupaccayabhāvaṃ sādhentena.

Evaṃ 『『uppajjeyyā』』ti pucchāya 『『uppajjatī』』ti vissajjanaṃ vatvā idāni yaṃ dhammaṃ paṭicca yo dhammo uppajjati, taṃ dhammaṃ khandhavasena dassetuṃ kusalaṃ ekaṃ khandhantiādimāha. Tattha ekanti vedanādīsu catūsu yaṃkiñci ekaṃ. Tayo khandhāti yo yo paccayabhāvena gahito, taṃ taṃ ṭhapetvā avasesā tayo khandhā. Tayo khandheti vedanādīsu yo eko khandho uppajjatīti gahito, taṃ ṭhapetvā sese tayo. Dve khandheti vedanāsaññādukādīsu chasu dukesu yekeci dve khandhe paṭicca. Dve khandhāti ye ye paccayabhāvena gahitā, te te ṭhapetvā avasesā dve khandhā kusalahetunā hetupaccayabhāvaṃ sādhentena uppajjantīti attho.

Yasmā pana eko khandho ekasseva dvinnaṃyeva vā, dve vā pana ekasseva paccayo nāma natthi, tasmā 『『ekaṃ khandhaṃ paṭicca eko khandho, ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho』』ti na vuttaṃ. Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjatītiādīsupi vuttanayeneva attho veditabbo. Cittasamuṭṭhānaṃ rūpanti idaṃ paṭiccatthassa sahajātatthattā yaṃ kusalena sahajātañceva hetupaccayañca labhati, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Paratopi evarūpesu ṭhānesu ayameva nayo.

Vipākābyākataṃ kiriyābyākatanti ettha hetupaccayābhāvato ahetukaṃ, rūpena saddhiṃ anuppattito āruppavipākañca na gahetabbaṃ. Paṭisandhikkhaṇeti kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa abyākataṃ paṭicca uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Vipākābyākatanti tasmiṃ khaṇe vijjamānābyākatavasena vuttaṃ. Khandhe paṭicca vatthu, vatthuṃ paṭicca khandhāti idaṃ kaṭattārūpaggahaṇena vatthumhi gahitepi vatthuṃ paṭicca khandhānaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ.

Ekaṃ mahābhūtantiādi rūpābyākataṃ paṭicca rūpābyākatassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Ekaṃ khandhantiādīsu vuttanayeneva panettha atthayojanā veditabbā. Evaṃ rūpābyākatamhi bhūte paṭicca bhūtānaṃ uppattiṃ vatvā idāni bhūte paṭicca upādārūpānaṃ uppattiṃ dassetuṃ mahābhūtepaṭicca cittasamuṭṭhānantiādi vuttaṃ. Evaṃ sante upādārūpanti ettakameva vattabbaṃ, itaradvayaṃ kasmā vuttanti? Mahābhūtepi paṭicca uppattidassanatthaṃ. Yañhi heṭṭhā 『『cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ kaṭattā ca rūpa』』nti dassitaṃ, taṃ na kevalaṃ khandheyeva ca paṭicca uppajjati, mahābhūtepi pana paṭicca uppajjatīti dassanatthamidaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tattha cittasamuṭṭhānaṃ pavatteyeva, kaṭattārūpaṃ paṭisandhiyampi. Upādārūpanti tasseva ubhayassa visesanaṃ.

Kusale khandhe ca mahābhūte ca paṭiccāti ettha cittasamuṭṭhānāva mahābhūtā gahitā. Cittasamuṭṭhānaṃ rūpanti ettha pana bhūtarūpampi upādārūpampi gahitaṃ. 『『Ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca tayo mahābhūtā』』tiādinā nayena hi bhūtarūpampi khandhe ca mahābhūte ca paṭicca uppajjati. Mahābhūte paṭicca upādārūpanti vuttanayena upādārūpampi. Akusalañca abyākatañcāti pañhāvissajjanesupi eseva nayo. Evaṃ hetupaccaye nava pucchā vissajjitā. Etāyeva hi ettha labbhanti, sesā cattālīsa moghapucchāti na vissajjitā. Iminā upāyena ārammaṇapaccayādīsupi pucchāvissajjanānaṃ attho veditabbo. Tattha tattha pana vicāretabbayuttakameva vicārayissāma.

  1. Ārammaṇapaccaye tāva rūpassa ārammaṇapaccayavasena anuppattito tāsu navasu rūpamissakā pahāya tissova pucchā vissajjitā. Teneva ca kāraṇena 『『vatthuṃ paṭicca khandhā』』ti vatvā 『『khandhe paṭicca vatthū』』ti na vuttaṃ. Na hi taṃ ārammaṇapaccayena uppajjati.

  2. Adhipatipaccaye vipākābyākatanti lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. Tenevettha 『『paṭisandhikkhaṇe』』ti na gahitaṃ. Sesaṃ hetupaccayasadisameva.

  3. Anantarasamantaresupi rūpaṃ na labbhatīti ārammaṇapaccaye viya tissova pucchā.

  4. Sahajātapaccaye paṭisandhikkhaṇeti pañcavokāre paṭisandhivasena vuttaṃ. Heṭṭhā pana paccayavibhaṅge 『『okkantikkhaṇe』』ti āgataṃ tampi iminā saddhiṃ atthato ekaṃ, byañjanamattameva hettha nānanti. Apica 『『tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī』』ti (ma. ni. 1.408) vacanato okkantīti pañcavokārapaṭisandhiyāvetaṃ nāmaṃ. Paṭisandhīti sabbabhavasādhāraṇaṃ. Idha pana 『『kaṭattā ca rūpa』』ntiādivacanato pañcavokārapaṭisandhiyeva adhippetā. Sā hi rūpassapi arūpassapi paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca saṅgaṇhāti, tasmā paripuṇṇavissajjanā hotīti gahitā. Bāhiraṃ ekaṃ mahābhūtanti anindriyabaddhesu pathavīpāsāṇādīsu mahābhūtaṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayavibhaṅgavārasmiñhi cattāro mahābhūtāti ajjhattikañca bāhirañca ekato katvā gahitaṃ. Saṅkhepadesanā hi sā. Ayaṃ pana vitthāradesanā, tasmā sabbaṃ vibhajitvā dassento 『『bāhiraṃ ekaṃ mahābhūta』』ntiādimāha. Asaññasattānaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ paṭiccāti dvisantatisamuṭṭhānabhūtavasena vuttaṃ. Mahābhūte paṭicca kaṭattārūpanti idaṃ pana kammasamuṭṭhānavaseneva vuttaṃ. Upādārūpanti utusamuṭṭhānavaseneva.

  5. Aññamaññapaccaye khandhe paṭicca vatthu, vatthuṃ paṭicca khandhāti catunnampi khandhānaṃ ekato vatthunā aññamaññapaccayataṃ dassetuṃ vuttaṃ.

  6. Nissayapaccaye yasmā paṭiccattho nāma sahajātattho, tasmā yā heṭṭhā paccayavibhaṅgavāre cakkhāyatanādīnaṃ nissayapaccayatā dassitā, na sā gahitā. Cakkhāyatanādīni hi purejātāni hutvā paccayā honti, idha sahajātameva labbhati. Teneva vuttaṃ – 『『nissayapaccayo sahajātapaccayasadiso』』ti.

  7. Upanissayapaccaye rūpassa upanissayapaccayābhāvā tīṇeva vissajjanāni labbhanti, tena vuttaṃ 『『ārammaṇapaccayasadisa』』nti. Tattha kiñcāpi na sabbe kusalākusalābyākatā ārammaṇūpanissayaṃ labhanti, ye pana labhanti, tesaṃ vasenetaṃ vuttanti veditabbaṃ.

  8. Purejātapaccaye vatthuṃ purejātapaccayāti vatthuṃ paṭicca vatthunā purejātapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Vipākābyākataṃ ekaṃ khandhanti ettha yaṃ vipākābyākatassa vatthu okkantikkhaṇe sahajātapaccayo hoti, taṃ purejātapaccayabhājaniyattā idha na gahetabbaṃ. Yepi kusalādayo āruppe purejātapaccayaṃ na labhanti, tepi purejātapaccayabhājaniyatoyeva idha na gahetabbā. Ārammaṇaṃ pana niyamato purejātapaccayabhāvaṃ na labhati. Rūpāyatanādīni hi cakkhuviññāṇādīnaṃyeva purejātapaccayataṃ sādhenti, manoviññāṇadhātuyā atītānāgatānipi ārammaṇaṃ hontiyeva. Tasmā idha na gahitaṃ. Khandhavasena hi ayaṃ desanā, na viññāṇadhātuvasena. 『『Vipākābyākataṃ ekaṃ khandha』』nti desanāya ca sabbāpi viññāṇadhātuyo gahitā, na cakkhuviññāṇadhātuādayo evāti.

Pacchājāto kusalākusalānaṃ paccayo na hoti, abyākatassapi upatthambhakova na janako, tasmā 『『uppajjati pacchājātapaccayā』』ti evaṃ vattabbo ekadhammopi natthīti pacchājātapaccayavasena vissajjanaṃ na kataṃ.

  1. Āsevanapaccaye kāmaṃ sabbā kiriyā āsevanapaccayaṃ na labhanti, labbhamānavasena pana 『『kiriyābyākata』』nti vuttaṃ. Tasmā javanakiriyāvettha gahitāti veditabbā.

  2. Kammapaccaye kusalākusalesu ekakkhaṇiko kammapaccayo veditabbo, tathā kiriyābyākate. Vipākābyākate pana nānākkhaṇikopi, tathā paṭisandhikkhaṇe mahābhūtānaṃ. Cittasamuṭṭhānānaṃ pana ekakkhaṇiko. Kaṭattārūpānaṃ nānākkhaṇikova tathā asaññasattarūpānaṃ. Kaṭattārūpaṃ panettha jīvitindriyaṃ. Sesaṃ na ekantato kammasamuṭṭhānattā upādārūpanti vuttaṃ. Evaṃ santepi idha kammasamuṭṭhānameva adhippetaṃ.

  3. Vipākapaccaye kusalākusalaṃ kiriyañca na labbhatīti abyākatavaseneva vissajjanaṃ kataṃ. Cittasamuṭṭhānanti vipākacittasamuṭṭhānameva. Kaṭattārūpanti yathālābhavasena indriyarūpañca vatthurūpañca. Upādārūpanti tadavasesaṃ tasmiṃ samaye vijjamānakaṃ upādārūpaṃ.

  4. Āhārapaccaye sabbesampi kusalādīnaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānarūpassa ca arūpāhāravasena uppatti veditabbā, tathā paṭisandhikkhaṇe mahābhūtānaṃ. Cittasamuṭṭhānanti bhavaṅgādicittasamuṭṭhānaṃ. Āhārasamuṭṭhānanti kabaḷīkārāhārasamuṭṭhānaṃ . Cittasamuṭṭhānanti kusalākusalacittasamuṭṭhānameva. Paccayavibhaṅgavāre āhārapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ kabaḷīkāro āhāro dassito, idha pana kusalaṃ dhammanti pucchāvasena paṭhamaṃ arūpāhārā dassitāti veditabbā.

  5. Indriyapaccaye paccayavibhaṅge indriyapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ cakkhundriyādīni dassitāni, idha pana kusalādipucchāvasena paṭhamaṃ arūpindriyānaṃ paccayatā dassitā. Tattha kusalādīsu yathālābhavasena arūpindriyā gahetabbā. Asaññasattānaṃ bhūtarūpesupi jīvitindriyanti.

  6. Jhānamaggapaccayesu hetupaccayasadisameva vissajjanaṃ, tenevettha 『『hetupaccayasadisa』』nti vuttaṃ.

  7. Sampayuttapaccaye vissajjanaṃ ārammaṇapaccayagatikaṃ, tenevettha 『『ārammaṇapaccayasadisa』』nti vuttaṃ.

  8. Vippayuttapaccaye vatthuṃ vippayuttapaccayāti vatthuṃ paṭicca vippayuttapaccayā, vatthunā vippayuttapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Khandhe vippayuttapaccayāti khandhe paṭicca vippayuttapaccayā, khandhehi vippayuttapaccayataṃ sādhentehi uppajjatīti attho. Khandhā vatthuṃ vippayuttapaccayāti vatthuṃ paṭicca khandhā vippayuttapaccayā. Vatthunā vippayuttapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Cittasamuṭṭhānarūpaṃ khandhe vippayuttapaccayāti khandhe paṭicca vippayuttapaccayā cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ khandhehi vippayuttapaccayataṃ sādhentehi uppajjatīti attho. Sesavissajjanesupi vatthuṃ vippayuttapaccayātiādīsupi vuttanayenevattho veditabbo. Vipākābyākate cettha vatthuggahaṇena cakkhādīni saṅgahitabbāni. Ekaṃ mahābhūtantiādi rūpābyākatassa paccayabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Cittasamuṭṭhānanti abyākatacittasamuṭṭhānampi kusalākusalacittasamuṭṭhānampi.

  9. Atthipaccaye sabbaṃ sahajātapaccayagatikaṃ. Tenevettha 『『sahajātapaccayasadisa』』nti vuttaṃ.

71-72. Natthivigatā ārammaṇapaccayagatikā, avigataṃ sahajātagatikaṃ. Tenevettha 『『ārammaṇapaccayasadisaṃ, sahajātapaccayasadisa』』nti vuttaṃ . Ime tevīsati paccayāti saṅkhipitvā dassitānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Vitthāretabbāti yā pucchā vissajjanaṃ labhanti, tāsaṃ vasena vitthāretabbā. Ayaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlake paccayānulome paṭiccavārassa kusalattikavissajjane atthavaṇṇanā.

(2.) Saṅkhyāvāro

  1. Idāni ye ettha hetupaccayādīsu ekekasmiṃ paccaye vissajjanavārā laddhā, te gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā navātiādi āraddhaṃ. Tattha hetuyā navāti hetupaccaye nava pucchāvissajjanavārā honti. Seyyathidaṃ – kusalena kusalaṃ, kusalena abyākataṃ, kusalena kusalābyākataṃ; akusalena akusalaṃ, akusalena abyākataṃ, akusalena akusalābyākataṃ, abyākatena abyākataṃ, kusalābyākatena abyākataṃ, akusalābyākatena abyākatanti.

Ārammaṇetīṇīti kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākataṃ. Adhipatiyā navāti hetuyā vuttasadisāva. Dvādasasu hi paccayesu nava navāti vuttaṃ. Sabbesupi pucchāvissajjanāni hetupaccayasadisāneva. Vibhaṅge pana atthi viseso. Dasasu paccayesu tīṇi tīṇīti vuttaṃ. Sabbesupi pucchāvissajjanāni ārammaṇasadisāneva. Vibhaṅge pana atthi viseso. Aññamaññapaccayasmiñhi abyākatapadassa vissajjane rūpampi labbhati, tathā purejātapaccaye. Āsevanapaccaye vipākāni ceva vīthicittāni ca na labbhanti. Vipāke ekanti abyākatameva. Evamettha saṅkhepato nava tīṇi ekanti, tividhova vāraparicchedo. Vitthārato dvādasa navakā, dasa tikā, ekaṃ ekakanti sabbesupi tevīsatiyā paccayesu ekūnacattālīsādhikaṃ vārasataṃ hoti, ekūnacattālīsādhikañca pucchāsataṃ. Ekūnacattālīsādhikaṃ pucchāvissajjanasatantipi tasseva nāmaṃ.

  1. Evaṃ hetupaccayādike ekamūlake gaṇanaṃ dassetvā ito paresu dumūlakādīsu vitthāradesanaṃ saṅkhipitvā ekamūlake dassitāya desanāya labbhamānagaṇanaññeva ādāya vāraparicchedaṃ dassetuṃ dumūlake tāva hetupaccayā ārammaṇe tīṇītiādimāha. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – bahugaṇanopi paccayo abahugaṇanena saddhiṃ yutto tena samānagaṇanova hoti. Tena vuttaṃ 『『hetupaccayā ārammaṇe tīṇī』』ti. Hetuārammaṇaduke ārammaṇe vuttāni tīṇeva vissajjanāni labbhantīti attho. Samānagaṇano pana samānagaṇanena saddhiṃ yutto aparihīnagaṇanova hoti. Tena vuttaṃ 『『hetupaccayā adhipatiyā navā』』ti. Hetādhipatiduke naveva vissajjanāni labbhantīti attho. Vipāke ekanti hetuvipākaduke vipāke vuttaṃ ekameva vissajjanaṃ labbhatīti evaṃ tāva dumūlake vāraparicchedo veditabbo.

  2. Timūlakādīsupi idameva lakkhaṇaṃ. Tenevāha – hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatiyā tīṇīti. Hetārammaṇādhipati tike ārammaṇe vuttāni tīṇeva vissajjanāni labbhantīti attho. Evaṃ sabbattha nayo netabbo.

76-79. Dvādasamūlake pana vipākapaccayo na labbhati, tasmā āsevanapaccayā kamme tīṇīti vatvā vipākaṃ aparāmasitvā āhāre tīṇīti vuttaṃ. Terasamūlakādīsupi eseva nayo. Te pana saṅkhipitvā tevīsatimūlakovettha dassito. So duvidho hoti – sāsevano vā savipāko vā. Tattha paṭhamaṃ sāsevano dassito, so tīṇeva vissajjanāni labhati. Tena vuttaṃ 『『āsevanapaccayā avigate tīṇī』』ti. Savipāko pana āsevanaṃ na labhati, tasmā taṃ pahāya vipākavasena gaṇanāya dassanatthaṃ anantarāyeva 『『hetupaccayā…pe… vipākapaccayā āhāre eka』』nti ekaṃ nayaṃ dassetvā pacchā tevīsatimūlakova dassito. Etesu pana dvīsu tevīsatimūlakesu kiñcāpi ekasmiṃ vipākapaccayo natthi, ekasmiṃ āsevanapaccayo, pacchājātapaccayo pana ubhayatthāpi. Ruḷhīsaddena panete tevīsatimūlakātveva veditabbā. Tesu sāsevane āsevanassa vasena sabbattha tīṇeva vissajjanāni, savipāke vipākapaccayassa vasena ekamevāti ayaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakādīsu gaṇanā.

Yaṃ panetaṃ hetumūlakānantaraṃ 『『ārammaṇe ṭhitena sabbattha tīṇeva pañhā』』ti vuttaṃ, taṃ ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakepi dumūlakādīsupi sabbattha ārammaṇapade ceva ārammaṇena saddhiṃ sesapaccayayojanāsu ca yattha navahi bhavitabbaṃ, tattha tayova pañhā hontīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Vipākapade pana vipākapadena saddhiṃ sesapaccayayojanāsu ca ekova pañho hotīti. Iti yaṃ heṭṭhā avocumha 『『bahugaṇanopi paccayo abahugaṇanena saddhiṃ yutto tena samānagaṇano hotī』』ti, taṃ suvuttameva.

80-85. Idāni ye ārammaṇādīnaṃ paccayānaṃ vasena ekamūlakādayo dassetabbā, tesu ekamūlako tāva hetuekamūlakeneva sadisoti ekasmimpi paccaye na dassito. Ārammaṇapaccayavasena pana dumūlake gaṇanaṃ dassetuṃ ārammaṇapaccayā hetuyā tīṇi, adhipatiyā tīṇi…pe… avigate tīṇīti vuttaṃ. Ettha ca 『『ārammaṇapaccayā adhipatiyā tīṇi…pe… avigate tīṇī』』ti vattabbe ye hetupaccayādayo paccayā bahugaṇanā, tesaṃ ūnataragaṇanehi ca samānagaṇanehi ca saddhiṃ saṃsandane yā gaṇanā labbhati, taṃ dassetuṃ ārammaṇapaccayassa purimabhāge ṭhitampi hetupaccayaṃ pacchimabhāgeva ṭhapetvā 『『ārammaṇapaccayā hetuyā tīṇī』』ti vuttaṃ. Tenetaṃ āvi karoti – ārammaṇapaccayo yena yena bahutaragaṇanena vā samānagaṇanena vā paccayena saddhiṃ dukatikādibhedaṃ gacchati, sabbattha tīṇeva pañhāvissajjanāni veditabbāni. Vipākapaccayena pana saddhiṃ saṃsandane ekameva labbhati, taṃ vipākapaccayādikāya gaṇanāya āvi bhavissatīti idha na dassitaṃ. Yā cesā dumūlake gaṇanā dassitā, timūlakādīsupi esāva gaṇanāti ārammaṇapaccayavasena timūlakādayo na vitthāritā.

Idāni adhipatipaccayādivasena dumūlakādīsu gaṇanaṃ dassetuṃ adhipatipaccayā hetuyā navātiādi vuttaṃ. Tatthāpi vuttanayeneva paccayasanniveso veditabbo. Yathā ca adhipatipaccayā hetuyā nava, evaṃ sesesupi hetunā samānagaṇanāsu naveva. Iti yo yo paccayo ādimhi tiṭṭhati, tena tena saddhiṃ samānagaṇanānaṃ saṃsandane ādimhi ṭhitassa vasena gaṇanā hoti. Tena pana saddhiṃ ūnataragaṇanānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃyeva vasena gaṇanā hotīti veditabbo. Yathā ca ārammaṇapaccayavasena evaṃ adhipatipaccayavasenāpi tato paresaṃ anantarādīnaṃ vasenāpi timūlakādayo na vitthāritā. Tasmā dumūlake dassitagaṇanāvaseneva sabbattha sādhetabbā. Teneva vuttaṃ 『『ekekaṃ paccayaṃ mūlakaṃ kātuna sajjhāyamaggena gaṇetabbā』』ti.

Paccayānulomavaṇṇanā.

Paṭiccavāro

Paccayapaccanīyavaṇṇanā

86-87. Paccayapaccanīyaṃ pana yasmā kusalapade na labbhati kusaladhammassa hetupaccayena vinā anuppattito, tasmā akusalaṃ dhammaṃ paṭiccātiādi āraddhaṃ. Tattha nahetupaccayāti hetupaccayapaṭikkhepo hetupaccayaṃ vinā aññena paccayena uppajjatīti attho. Vicikicchāsahagato uddhaccasahagato mohoti ayañhi sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sayaṃ hetupaccayo hoti, aññassa pana sampayuttahetuno abhāvā na hetupaccayā uppajjatīti ṭhapetvā hetupaccayaṃ sesehi attano anurūpapaccayehi uppajjati. Iminā nayena sabbapaccayapaṭikkhepesu attho veditabbo. Ahetukaṃ vipākābyākatanti idaṃ rūpasamuṭṭhāpakavaseneva veditabbaṃ. Aññesupi evarūpesu eseva nayo.

  1. Naadhipatipaccaye kāmaṃ adhipatipi attanā saddhiṃ dutiyassa adhipatino abhāvā naadhipatipaccayaṃ labhati, yathā pana vicikicchuddhaccasahagato moho ahetuko, na tathā adhipatayo eva nirādhipati. Chandādīsu pana aññataraṃ adhipatiṃ akatvā kusalādīnaṃ uppattikāle sabbepi kusalādayo nirādhipatino. Tasmā mohaṃ viya visuṃ adhipatimattameva anuddharitvā sabbasaṅgāhikavasena esā 『『ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā』』tiādikā desanā katāti veditabbā.

  2. Nānantaranasamanantaresu nārammaṇe viya rūpameva paccayuppannaṃ. Tena vuttaṃ 『『nārammaṇapaccayasadisa』』nti. Sahajātapaccayo parihīno. Yathā cesa, tathā nissayaatthiavigatapaccayāpi. Kiṃ kāraṇā? Etehi vinā kassaci anuppattito. Sahajātanissayaatthiavigatapaccayepi hi paccakkhāya ekopi rūpārūpadhammo nuppajjati, tasmā te parihīnā.

  3. Naaññamaññapaccayavibhaṅge paṭisandhikkhaṇe vipākābyākate khandhe paṭicca kaṭattārūpanti hadayavatthuvajjaṃ veditabbaṃ.

  4. Naupanissayapaccayavibhaṅge rūpameva paccayuppannaṃ, tañhi upanissayaṃ na labhati. Arūpaṃ pana kiñcāpi ārammaṇūpanissayapakatūpanissaye na labheyya, anantarūpanissayamuttakaṃ pana natthi. Tena vuttaṃ 『『nārammaṇapaccayasadisa』』nti.

  5. Napurejāte cittasamuṭṭhānarūpanti pañcavokāravasena vuttaṃ.

93.Napacchājātapaccayāti ettha sahajātapurejātapaccayā saṅgahaṃ gacchanti. Tasmā sahajātapaccayasadisā ettha pāḷi, sā naadhipatipaccaye vitthāritāti idha saṅkhittā. Nāsevanapaccaye kusalākusalā paṭhamajavanavasena veditabbā, tathā kiriyābyākataṃ. Pāḷi pana idhāpi naadhipatipaccaye vitthāritavasena veditabbā. Tenevāha – 『『napacchājātapaccayampi nāsevanapaccayampi nādhipatipaccayasadisa』』nti.

94-97. Nakammapaccaye vipākacetanā nānākkhaṇikakammapaccayaṃ labhatīti na gahitā. Nāhārapaccaye ekaccaṃ rūpameva paccayuppannaṃ, tathā naindriyapaccaye.

  1. Najhānapaccaye pañcaviññāṇadhammā ceva ekaccañca rūpaṃ paccayuppannaṃ. Pañcaviññāṇasmiñhi vedanā ca cittekaggatā ca dubbalattā upanijjhānalakkhaṇaṃ na pāpuṇantīti jhānapaccaye na gahitā.

99-102. Namaggapaccaye ahetukavipākakiriyañceva ekaccañca rūpaṃ paccayuppannaṃ. Nasampayuttanonatthinovigatesu rūpameva paccayuppannaṃ. Tena vuttaṃ 『『nārammaṇapaccayasadisa』』nti.

103.Nahetuyā dveti ekamūlakagaṇanāya yathāpāḷimeva niyyāti.

  1. Dumūlake nahetupaccayā nārammaṇe ekanti ettha kiñcāpi bahugaṇanena saddhiṃ ūnataragaṇanassa saṃsandane ūnataragaṇanavasena nahetuyā viya dvīhi bhavitabbaṃ. Nārammaṇavasena pana arūpadhammānaṃ parihīnattā abyākataṃ paṭicca rūpābyākatassa uppattiṃ sandhāya 『『eka』』nti vuttaṃ . Sabbesu ekakesupi eseva nayo. Dveti vuttaṭṭhāne pana nahetuyā laddhavasena vāradvayaṃ veditabbaṃ.

105-106. Timūlakādīsu pana sabbesu nārammaṇapaccayassa aparihīnattā ekameva vissajjananti ayaṃ paccanīye nahetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakādīsu gaṇanā.

107-130. Nārammaṇapaccayādayo pana ekamūlake tāva purimena sadisattā idhāpi na dassitāyeva. Nārammaṇapaccayavasena dumūlake nārammaṇapaccayā, nahetuyā ekanti nahetudumūlake vuttameva. Nādhipatiyā pañcāti nārammaṇapaccaye laddhavasena veditabbāti evaṃ sabbasaṃsandanesu ūnataragaṇanasseva paccayassa vasena gaṇanā veditabbā. Yattha yattha ca nārammaṇapaccayo pavisati, tattha tattha rūpameva paccayuppannaṃ. Nānantaranasamanantaranaaññamaññanaupanissayanāhāranaindriyanasampayuttanonatthinovigatapaccayānaṃ paviṭṭhaṭṭhānepi eseva nayo. Nāhāranaindriyanajhānanamaggapaccayā sabbattha sadisavissajjanā. Nasahajātādicatukkaṃ idhāpi parihīnamevāti idamettha lakkhaṇaṃ. Iminā pana lakkhaṇena sabbesu dumūlakādīsu 『『ayaṃ paccayo mūlaṃ, ayamettha dumūlako, ayaṃ timūlako, ayaṃ sabbamūlako』』ti sallakkhetvā ūnataragaṇanassa paccayassa vasena gaṇanā veditabbāti.

Paccayapaccanīyavaṇṇanā.

Paccayānulomapaccanīyavaṇṇanā

131-189. Idāni anulomapaccanīye gaṇanaṃ dassetuṃ hetupaccayā nārammaṇe pañcātiādi āraddhaṃ. Tattha hetādhipatimaggapaccayesu anulomato ṭhitesu sahajātādayo cattāro sabbaṭṭhānikapaccayā, āhārindriyajhānamaggapaccayā cattāroti ime aṭṭha paccanīyato na labbhanti. Hetupaccayādivasena hi uppajjamāno dhammo ime aṭṭha paccaye alabhanto nāma natthi. Ārammaṇaanantarasamanantaraupanissayasampayuttanatthivigatapaccayesu pana anulomato ṭhitesu arūpaṭṭhānikā paccanīkato na labbhanti. Na hi ārammaṇapaccayādīhi uppajjamānā anantarasamanantarapaccayādayo na labhanti. Sahajātaaññamaññanissayakammāhārindriyaatthiavigatapaccayesu pana anulomato ṭhitesu cattāro sabbaṭṭhānikāyeva, paccanīkato na labbhanti. Etesañhi paccayānaṃ vasena uppajjamāno sabbaṭṭhānike alabhanto nāma natthi. Pacchājātapaccayassa anulomato ṭhānaṃ nāma natthi. Evaṃ sesesu anulomato ṭhitesu ye ca labbhanti, ye ca na labbhanti, te sallakkhetvā sabbesupi dumūlakādīsu nayesu tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃyeva vasena gaṇanā veditabbāti.

Paccayānulomapaccanīyavaṇṇanā.

Paccayapaccanīyānulomavaṇṇanā

  1. Idāni paccanīyānulome gaṇanaṃ dassetuṃ nahetupaccayā ārammaṇe dvetiādi āraddhaṃ. Tattha hetumhi paccanīkato ṭhite ṭhapetvā adhipatiṃ avasesā anulomato labbhanti. Pacchājāto pana anulomato sabbattheva na labbhati, ye nava paccayā 『『arūpānaññevā』』ti vuttā, tesu purejātañca āsevanañca ṭhapetvā avasesesu sattasu paccanīkato ṭhitesu sesā arūpaṭṭhānikā anulomato na labbhanti. Yo hi ārammaṇādīhi nuppajjati, na so anantarādayo labhati. Paṭisandhivipāko pana purejātato, sabbavipāko ca saddhiṃ kiriyamanodhātuyā āsevanato anuppajjamānopi anantarādayo labhati, tasmā 『『purejātañca āsevanañca ṭhapetvā』』ti vuttaṃ.

Purejātapacchājātaāsevanavipākavippayuttesu paccanīkato ṭhitesu ekaṃ ṭhapetvā avasesā anulomato labbhanti. Kammapaccaye paccanīkato ṭhite ṭhapetvā vipākapaccayaṃ avasesā anulomato labbhanti. Āhārindriyesu paccanīkato ṭhitesu ṭhapetvā sabbaṭṭhānike ceva aññamaññakammāhārindriyapaccaye ca avasesā anulomato na labbhanti, itare yujjamānakavasena labbhanti. Jhānapaccaye paccanīkato ṭhite. Hetādhipatiāsevanamaggapaccayā anulomato na labbhanti. Maggapaccaye paccanīkato ṭhite hetādhipatipaccayā anulomato na labbhanti. Vippayuttapaccaye paccanīkato ṭhite purejātapaccayaṃ ṭhapetvā avasesā anulomato labbhanti. Evaṃ tesu tesu paccayesu paccanīkato ṭhitesu ye ye anulomato na labbhanti, te te ñatvā tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃ vasena gaṇanā veditabbā.

191-195. Dumūlakādīsu ca nayesu yaṃ yaṃ paccayaṃ ādiṃ katvā ye ye dukādayo dassitā, te te labbhamānālabbhamānapaccayavasena yathā yathā dassitā, tathā tathā sādhukaṃ sallakkhetabbā. Tattha yaṃ nahetuvasena dumūlakādayo naye dassentena nahetupaccayā nārammaṇapaccayā…pe… nāsevanapaccayāti vatvā 『『yāva āsevanā sabbaṃ sadisa』』nti vuttaṃ. Tassa, 『『naaññamaññapaccayā sahajāte eka』』ntiādīhi sadisatā veditabbā. Yaṃ pana 『『nakamme gaṇite pañca gaṇhātī』』ti sīhaḷabhāsāya likhitaṃ, tassattho – nahetupaccayaṃ ādiṃ katvā nakammapaccayāti evaṃ nakammapaccayena ghaṭite sahajāte ekanti evaṃ dassitā pañceva paccayā anulomato labbhanti, na aññeti. Evaṃ aññesupi evarūpesu ṭhānesu byañjanaṃ anādiyitvā adhippetatthoyeva gahetabbo. Evarūpañhi byañjanaṃ attano saññānibandhanatthaṃ porāṇehi sakasakabhāsāya likhitaṃ.

Apica imasmiṃ paccanīyānulome paccayuppannadhammesupi atthi dhammo kammapaccayaṃ labhati, na indriyapaccayaṃ. So asaññesu ceva pañcavokāre pavatte ca rūpajīvitindriyavasena veditabbo. Atthi dhammo maggapaccayaṃ labhati, nahetupaccayaṃ. So vicikicchuddhaccasahajātamohavasena veditabbo. Atthi dhammo jhānapaccayaṃ labhati, namaggapaccayaṃ. So manodhātuahetukamanoviññāṇadhātuvasena veditabbo. Yattha kaṭattārūpāni nānākkhaṇikakammavaseneva kammapaccayaṃ labhanti, tattha rūpadhammā hetādhipativipākindriyajhānamaggapaccaye na labhanti, sabbaṭṭhānikā paccanīyā na honti. Ahetuke adhipatipaccayo natthīti imesampi pakiṇṇakānaṃ vasenettha gaṇanavāro asammohato veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – nahetupaccayā ārammaṇe dveti ettha tāva ahetukamoho ceva ahetukavipākakiriyā ca paccayuppannaṃ, tasmā akusalenākusalaṃ, abyākatena abyākataṃ sandhāyettha dveti vuttaṃ. Sesesupi eseva nayo. Āsevane pana vipākaṃ na labbhati, tathā kiriyamanodhātu. Tasmā kiriyāhetumanoviññāṇadhātuvasenettha abyākatena abyākataṃ veditabbaṃ. Vipāke ekanti abyākatena abyākatameva. Magge ekanti akusalena akusalameva.

196-197.Nārammaṇamūlake hetuyā pañcāti rūpameva sandhāya vuttaṃ. Tañhi kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ kusalābyākataṃ akusalābyākatañcāti pañca koṭṭhāse paṭicca uppajjati. Sabbapañcakesu eseva nayo. Aññamaññe ekanti bhūtarūpāni ceva vatthuñca sandhāya vuttaṃ. Tāni hi nārammaṇapaccayā aññamaññapaccayā uppajjanti. Timūlakepi eseva nayo.

198-202. Nādhipatimūlake hetuyā navāti anulome hetumhi vuttāneva. Tīṇītiādīnipi heṭṭhā anulome vuttasadisāneva. Timūlake dveti heṭṭhā nahetupaccayā ārammaṇe vuttasadisāneva.

203-233. Napurejātamūlake hetuyā sattāti heṭṭhā 『『āruppe kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭiccā』』tiādinā nayena purejāte dassitāneva. Sabbasattakesu eseva nayo. Nakammamūlake hetuyā tīṇītiādīsu cetanāva paccayuppannā. Tasmā kusalaṃ akusalaṃ abyākatañca paṭicca uppattiṃ sandhāya tīṇīti vuttaṃ. Iminā nayena 『『ekaṃ dve tīṇi pañca satta navā』』ti āgataṭṭhānesu gaṇanā veditabbā. 『『Cattāri cha aṭṭhā』』ti imā pana tisso gaṇanā natthevāti.

Paccayapaccanīyānulomavaṇṇanā.

Niṭṭhitā ca paṭiccavārassa atthavaṇṇanā.

  1. Sahajātavāravaṇṇanā

234-242. Sahajātavāre kusalaṃ dhammaṃ sahajātoti kusalaṃ dhammaṃ paṭicca tena sahajāto hutvāti attho. Sesamettha paṭiccavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa 『『paṭiccattaṃ nāma sahajātattaṃ, sahajātattaṃ nāma paṭiccatta』』nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi ete dvepi ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. 『『Cakkhuñca paṭicca rūpe cā』』tiādīsu hi asahajātampi paṭicca uppajjatīti vuccati. Sahajātampi ca upādārūpaṃ bhūtarūpassa paccayo na hoti. Iti paṭiccavārena sahajātapaccayabhāvaṃ, sahajātavārena ca paṭiccāti vuttassa sahajātabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāppabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Sahajātavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paccayavāravaṇṇanā

  2. Paccayavāre kusalaṃ dhammaṃ paccayāti kusaladhamme patiṭṭhito hutvā kusalaṃ dhammaṃ nissayaṭṭhena paccayaṃ katvāti attho. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paccayāti kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ nissayapaccayaṃ katvā tayo khandhā uppajjanti hetupaccayāti vuttaṃ hoti. Imināvupāyena sabbapadesu attho veditabbo. Vatthuṃ paccayā vipākābyākatā kiriyābyākatā khandhāti idaṃ pañcavokāre pavattivasena vuttaṃ. Pañcavokāre pavattiyañhi khandhānaṃ purejātaṃ vatthu nissayapaccayo hoti. Paṭiccaṭṭhassa pana sahajātaṭṭhattā paṭiccavāre esa nayo na labbhatīti paṭisandhiyaṃ sahajātameva vatthuṃ sandhāya 『『vatthuṃ paṭicca khandhā』』ti vuttaṃ. Kusalaṃ ekaṃ khandhañca vatthuñca paccayā tayo khandhātiādīsupi imināva nayena attho veditabbo.

Abyākataṃdhammaṃ paccayā kusalo ca abyākato cāti kusalābyākatānaṃ hetupaccayavasena ekato uppattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kusaluppattikkhaṇasmiñhi vatthuṃ nissāya kusalā khandhā, cittasamuṭṭhāne ca mahābhūte nissāya cittasamuṭṭhānaṃ upādārūpaṃ hetupaccayavasena ekato uppajjati. Iti paccayabhūtassa abyākatassa nānattepi paccayuppannānaṃ hetupaccayavasena ekato uppattiṃ sandhāyetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Aññesupi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo. Evaṃ imasmiṃ hetupaccaye sahajātañca purejātañca nissayaṭṭhena paccayaṃ katvā sattarasa pañhā vissajjitā. Tattha khandhā ceva bhūtā ca sahajātavasena, vatthu sahajātapurejātavasena gahitaṃ. Paṭiccavāre pana sahajātavasena paccayo labbhati, tasmā tattha naveva pañhā vissajjitā. Ye panete ettha sattarasa pañhā vissajjitā, tesu ekādike ekāvasāne vissajjane kusalādīsu ekapaccayato eko paccayuppanno. Ekādike dukāvasāne ekapaccayato nānāpaccayuppanno. Dukādike ekāvasāne nānāpaccayato eko paccayuppanno. Dukādike dukāvasāne nānāpaccayato nānāpaccayuppanno.

248-252. Ārammaṇapaccayādīsupi imināvupāyena pañhāvissajjanappabhedo veditabbo. Yaṃ panetaṃ ārammaṇapaccaye vatthuṃ paccayā khandhāti vuttaṃ, taṃ paṭisandhikkhaṇe vipākakkhandheyeva sandhāya vuttaṃ. Cakkhuviññāṇādīni abyākataṃ nissāya ārammaṇapaccayena uppajjantānaṃ pabhedadassanatthaṃ vuttāni. Puna vatthuṃ paccayāti pavatte vipākakiriyābyākatānaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ imasmiṃ ārammaṇapaccaye sahajātañca purejātañca paccayaṃ katvā satta pañhā vissajjitā. Tattha khandhā sahajātavasena, vatthu sahajātapurejātavasena, cakkhāyatanādīni purejātavaseneva gahitāni. Paṭiccavāre pana sahajātavaseneva paccayo labbhati. Tasmā tattha tayova pañhā vissajjitā.

253-254. Adhipatipaccaye vipākābyākataṃ lokuttarameva veditabbaṃ. Anantarasamanantarā rūpābhāvena ārammaṇasadisā. Parato āsevananatthivigatesupi eseva nayo.

  1. Sahajātapaccaye kaṭattārūpaṃ upādārūpanti upādārūpasaṅkhātaṃ kaṭattārūpaṃ. Idaṃ asaññasattānaññeva rūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Cakkhāyatanādīni pañcavokāravasena vuttāni.

256-257. Aññamaññapaccaye ca yathā ārammaṇapaccayā evanti vissajjanasamataṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayuppannesu pana nānattaṃ atthi.

  1. Upanissayapaccaye ārammaṇapaccayasadisanti rūpābhāvatopi vissajjanasamatāyapi vuttaṃ.

259-260.Vatthuṃ purejātapaccayātiādīnaṃ paṭiccavāre vuttanayenevattho gahetabbo.

261-266. Kammapaccaye tīṇīti kusalaṃ paccayā kusalo abyākato kusalābyākato cāti evaṃ tīṇi veditabbāni. Akusalepi eseva nayo.

267-268. Vippayuttapaccaye khandhe vippayuttapaccayāti khandhe nissāya vippayuttapaccayā uppajjantīti attho. Khandhā vatthuṃ vippayuttapaccayāti khandhā vatthuṃ nissāya vippayuttapaccayā uppajjantīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

269-276. Idāni yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā sattarasātiādimāha. Tattha hetuyā sattarasāti kusalena kusalaṃ, kusalena abyākataṃ, kusalena kusalābyākatanti evaṃ kusalavasena ekādikāni ekāvasānāni dve, dukāvasānaṃ ekanti tīṇi vuttāni honti, tathā akusalavasena. Abyākatena abyākataṃ, teneva kusalaṃ, akusalaṃ, kusalābyākataṃ akusalābyākatañca; kusalābyākatehi kusalaṃ, abyākataṃ, kusalābyākataṃ; akusalābyākatehi akusalaṃ, abyākataṃ, akusalābyākatanti evaṃ sattarasa veditabbāni.

Ārammaṇesattāti kusalena kusalaṃ; akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākataṃ, kusalaṃ, akusalaṃ; kusalābyākatena kusalaṃ; akusalābyākatena akusalanti evaṃ satta.

Vipākeekanti abyākatena abyākatameva. Evamettha sattarasa, satta, ekanti tayo vāraparicchedā honti. Tesu dvādasa sattarasakā, dasa sattakā, ekaṃ ekakanti te sabbe sādhukaṃ sallakkhetvā parato dukatikādivasena paccayasaṃsandane ūnataragaṇanassa vasena gaṇanā veditabbā. Sakkā hi imāya gaṇanāya dukamūlādīsu vāraparicchede jānitunti puna 『『kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo』』ti anāmasitvā gaṇanavaseneva vāraparicchedaṃ dassetuṃ hetupaccayā ārammaṇe sattātiādi āraddhaṃ.

Tattha kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo uppajjati hetupaccayā ārammaṇapaccayā. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paccayā tayo khandhāti iminā nayena ārammaṇe laddhavissajjanāni vitthāretabbāni. Ayaṃ tāva anulome nayo.

277-285. Paccanīye pana kusalaṃ na labbhatīti akusalaṃ dhammaṃ paccayāti akusalameva ādiṃ katvā vissajjanaṃ āraddhaṃ. Taṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Yañhettha vattabbaṃ siyā, taṃ paṭiccavārassa paccanīye vuttameva.

286-287. Yaṃ panetaṃ paccanīye laddhavissajjanaparicchedaṃ gaṇanato dassetuṃ nahetuyā cattārītiādi vuttaṃ, tattha cattāri, sattarasa, satta, pañca, tīṇi, ekanti cha paricchedā. Tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā. Yo hi paccayo sattarasa vissajjanāni labhati, tena saddhiṃ sadisasaṃsandane sattarasa, ūnatarasaṃsandane sesā chapi paricchedā labbhanti. Evaṃ sesesupi adhikaparicchedaṃ ṭhapetvā samasamā ūnatarā ca labbhantīti.

Ettha ca adhikatarā na labbhantīti ayamettha niyamo. Samasamā pana ūnatarā ca atthā virodhe sati labbhanti. Tenettha 『『nahetupaccayā nārammaṇe eka』』ntiādi vuttaṃ. Ettha hi nahetuyā catunnaṃ, nārammaṇe pañcannaṃ āgatattā nahetuvasena cattārīti vattabbaṃ siyā, nārammaṇena saddhiṃ ghaṭitattā pana ārammaṇadhammo virujjhatīti akusalaṃ dhammaṃ paccayā akusalo dhammo, abyākataṃ dhammaṃ paccayā akusalo, akusalañca abyākatañca dhammaṃ paccayā akusaloti tīṇi vissajjanāni parihīnāni. Abyākataṃ dhammaṃ paccayā abyākatoti rūpavasena ekameva vuttaṃ. Evaṃ sabbattha viruddhāviruddhaṃ ñatvā labbhamānaparicchedo veditabbo. Apicettha idaṃ nayamattadassanaṃ. Nādhipatiyā cattārīti nahetuyā laddhāneva. Sesacatukkesupi eseva nayo.

Nānantare ekanti ahetukacittasamuṭṭhānassa ceva sesarūpassa ca vasena abyākatena abyākataṃ. Evaṃ sabbesu ekakesu yujjamānakarūpaṃ jānitabbaṃ. Napurejāte dveti idhāpi nahetuvasena cattārīti vattabbaṃ siyā, napurejātena saddhiṃ ghaṭitattā pana abyākataṃ dhammaṃ paccayā akusalo, akusalañca abyākatañca dhammaṃ paccayā akusaloti vatthupurejātavasena dve vissajjanāni parihīnāni. Āruppe pana ahetukamohassa ahetukakiriyassa ca vasena dve vuttāni. Navippayutte dveti āruppe ahetukākusalakiriyavasena dve. Nonatthi novigatesu ekanti sabbassa rūpassa vasena abyākatena abyākataṃ daṭṭhabbaṃ. Tikādīsu apubbaṃ natthi.

  1. Nārammaṇamūlake pana naadhipatiyā pañcāti nārammaṇe laddhāneva. Nakamme ekanti ettha cittasamuṭṭhānañca kaṭattārūpañca aggahetvā sesarūpavasena abyākatena abyākataṃ veditabbaṃ.

289-296. Nādhipatimūlake napurejāte sattāti napurejāte laddhāneva. Napacchājāte sattarasāti imānipi tattha laddhāni sattaraseva. Nānantaranasamanantaranaaññamaññanaupanissayanasampayuttanonatthinovigatamūlakāni nārammaṇamūlakasadisāneva. Imināva nayamattadassanena sabbattha āgatānāgataṃ labbhamānālabbhamānañca veditabbanti.

Paccanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

297-328. Imināyeva pana lakkhaṇena anulomaṃ purato katvā anulomapaccanīye paccanīyaṃ purato katvā paccanīyānulome ca gaṇanaparicchedo āgatānāgataṃ labbhamānālabbhamānañca veditabbanti.

Paccayavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Nissayavāravaṇṇanā

329-337. Nissayavāre kusalaṃ dhammaṃ nissāyāti kusalaṃ dhammaṃ patiṭṭhaṭṭhena nissayaṃ katvāti attho. Sesamettha paccayavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa 『『paccayattaṃ nāma nissayattaṃ, nissayattaṃ nāma paccayatta』』nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi etepi paṭiccasahajātā viya ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. Avijjāpaccayā saṅkhārātiādīsu hi anissāya vattamānaṃ nānākkhaṇikampi 『『paccayā uppajjatī』』ti vuttaṃ. Aññamaññaṃ allīyitvā ṭhitakaṭṭhādīsu ca ekaṃ ekassa nissayapaccayo na hoti, tathā upādārūpaṃ mahābhūtassa nissayapaccayo na hotiyeva. Iti paccayavārena nissayapaccayabhāvaṃ nissayavārena ca paccayāti vuttassa sahajātapurejātabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāpabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Nissayavāravaṇṇanā.

  1. Saṃsaṭṭhavāravaṇṇanā

338-346. Saṃsaṭṭhavāre kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭhoti kusalaṃ dhammaṃ ekuppādādilakkhaṇena sampayogaṭṭhena paccayaṃ katvāti attho. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ saṃsaṭṭhoti kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ sampayuttapaccayaṃ katvā tayo khandhā uppajjanti hetupaccayāti vuttaṃ hoti. Iminā upāyena sabbapadesu attho veditabbo. Imasmiṃ pana hetupaccaye arūpadhammasseva sampayogaṭṭhena paccayaṃ katvā tayo pañhā vissajjitā. Yathā ca hetupaccaye, tathā ārammaṇapaccayādīsupi, kevalaṃ vipākapaccaye ekameva vissajjanaṃ.

347-350. Idāni yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā tīṇītiādi vuttaṃ. Tattha sabbatikesu kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākatanti ayameva niyamo. Ekake pana abyākatena abyākatameva labbhatīti evamettha bāvīsatiyā paccayesu tīṇi, vipāke ekanti dve paricchedā. Pacchājāte anulomaṃ natthi. Tasmā tīṇi ekanti imesaññeva vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane yattha vipākapaccayo pavisati; tattha ekaṃ, sesesu tīṇīti evaṃ gaṇanā veditabbā. Sesamettha anulome uttānatthameva.

351-354. Paccanīye pana kusalaṃ na labbhatīti akusalameva ādiṃ katvā vissajjanaṃ kataṃ, taṃ uttānatthameva.

  1. Yaṃ panettha paccanīye vissajjanaparicchedaṃ gaṇanato dassetuṃ nahetuyā dvetiādi vuttaṃ, tattha dve tīṇi ekanti tayo paricchedā. Tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā. Idhāpi adhikataragaṇanānaṃ ūnataragaṇanena saddhiṃ saṃsandane ūnataragaṇanameva labbhati, samagaṇanena saddhiṃ samagaṇanaṃ. Yasmā cettha arūpadhammāyeva paccayuppannā, tasmā nahetunādhipatinapurejātanapacchājātanāsevananakammanavipākanajhānanamagganavippayuttavasena daseva paccayā paccanīkato dassitā, sesā cuddasa na labbhanti. Yepi labbhanti, tesupi vipāke paccayuppanne nakammanavipākā na labbhanti.

360-368.Nahetupaccayā nādhipatiyā dveti nahetuyā laddhaṃ dvayameva. Sesadvayesupi eseva nayo. Nakamme ekanti ahetukakiriyacetanaṃ paccayuppannaṃ katvā abyākatena abyākataṃ. Navipāke dveti ahetukamohakiriyavasena dve. Najhāne ekanti ahetukapañcaviññāṇavasena abyākatavissajjanaṃ veditabbaṃ. Namagge ekanti ahetukavipākakiriyavasena abyākatavissajjanaṃ. Imināvupāyena sabbasaṃsandanesu attho veditabboti.

369-383. Anulomapaccanīye heṭṭhā vuttā nahetuādayo daseva paccanīyato labbhanti, na sesā. Yepi labbhanti, tesu hetumhi anulomato ṭhite jhānamaggā paccanīyato na labbhantīti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

384-391. Paccanīyānulome nahetupaccayuppannesu ahetukamohova jhānamaggapaccayaṃ labhati, sesā na labhanti. Najhānapaccaye aṭṭhāhetukacittānipi. Nakammapaccayā nahetupaccayā nādhipatipaccayā napurejātapaccayā ārammaṇe ekanti āruppe ahetukakiriyacetanāvasena abyākatena abyākataṃ. Iminā upāyena yaṃ labbhati, yañca na labbhati, tassa vasena sabbattha gaṇanā veditabbāti.

Saṃsaṭṭhavāravaṇṇanā.

  1. Sampayuttavāravaṇṇanā

392-400. Sampayuttavāre kusalaṃ dhammaṃ sampayuttoti kusalaṃ dhammaṃ sampayuttapaccayaṃ katvāti attho. Sesamettha saṃsaṭṭhavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa 『『saṃsaṭṭhattaṃ nāma sampayuttattaṃ, sampayuttattaṃ nāma saṃsaṭṭhatta』』nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi etepi paṭiccasahajātā viya paccayanissayā viya ca ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. 『『Saṃsaṭṭhā yojitā hayā』』tiādīsu (jā. 2.22.70) hi asampayuttampi saṃsaṭṭhanti vuccati. 『『Yā sā vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā』』tiādīsu (saṃ. ni. 5.832) asaṃsaṭṭhaṃ vokiṇṇampi sampayuttanti. Iti saṃsaṭṭhavārena ekuppādalakkhaṇassa sampayuttassa saṃsaṭṭhabhāvaṃ sampayuttavārena ca saṃsaṭṭhassa ekuppādādilakkhaṇassa sampayuttabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāpabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Sampayuttavāravaṇṇanā.

Etesu pana chasu vāresu atthi koci paccayo ekantaṃ anulomato na tiṭṭhati, paccanīkatova tiṭṭhati; atthi ekantaṃ paccanīkato na tiṭṭhati, anulomatova tiṭṭhati; atthi anekantaṃ anulomato ceva tiṭṭhati, paccanīkato cāti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Tattha paṭhamo pañho pacchājātassa, dutiyo mahācatukkassa, tatiyo yujjamānakānaṃ sesānaṃ vasena veditabboti.

  1. Pañhāvāravibhaṅgavaṇṇanā

401-403. Pañhāvāre 『『siyā kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo』』tiādinā kusalattike uddharitabbapucchānaṃ labbhamānavasena vissajjanaṃ dassetuṃ kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayotiādi vuttaṃ. Kusalo ca nāmesa sayaṃ uppajjanto ṭhapetvā pacchājātañca vipākañca sesehi dvāvīsatiyā paccayehi uppajjati. Kusalassa paccayo honto ṭhapetvā purejātapacchājātavipākavippayutte sesehi vīsatiyā paccayehi paccayo hoti. Tasmā yehi paccayehi kusalo kusalassa paccayo hoti, te paccaye paṭipāṭiyā dassetuṃ hetupaccayenātiādi āraddhaṃ.

Tattha yā esā paccayavibhaṅgavāre viya 『『hetusampayuttakānaṃ dhammāna』』nti akatvā 『『hetū sampayuttakānaṃ khandhāna』』nti desanā katā, tassā eva karaṇe idaṃ payojanaṃ – tattha hi suññaṭṭhaṃ dīpetuṃ dhammānanti vuttaṃ. Idha paccayato uppajjamānā dhammā rāsito uppajjanti, na ekekatoti rāsaṭṭhaṃ dīpetuṃ khandhānanti vuttaṃ. Paṭiccavārādīsu vā khandhavasena paccayuppannadesanā āruḷhāti tenevānukkamena idhāpi āruḷhāti. Kasmā panetesu evaṃ āruḷhāti? Asaṅkarato vibhāgadassanatthaṃ. 『『Ekaṃ dhammaṃ paṭicca sesā dhammā』』ti hi ādinā nayena vuccamāne asukadhammaṃ nāma nissāya asukadhammāti na sakkā asaṅkarato paccaye paccayuppanne ca jānituṃ, evaṃ sante uddesaniddesā nibbisesā siyuṃ. Tasmā asaṅkarato vibhāgadassanatthaṃ evaṃ āruḷhāti veditabbā. Cittasamuṭṭhānānanti idaṃ yassa abyākatassa kusalo hetupaccayena paccayo hoti, tameva dassetuṃ vuttaṃ. Paccayavibhaṅge pana kusalādivasena vibhāgaṃ akatvā sāmaññato sabbesaṃ hetūnaṃ vasena uppannarūpadassanatthaṃ cittasamuṭṭhānānanti avatvā taṃsamuṭṭhānānanti vuttaṃ. Tasmā tattha abyākatahetusamuṭṭhānarūpaṃ, okkantikkhaṇe kaṭattārūpampi saṅgahaṃ gataṃ. Iminā upāyena sesesupi evarūpesu vissajjanesu attho veditabbo.

404.Dānaṃdatvāti deyyadhammaṃ cajitvā. Yāya vā cetanāya so diyyati, sā cetanā dānaṃ. Datvāti taṃ cetanaṃ pariyodāpetvā visuddhaṃ katvā. Sīlaṃ samādiyitvāti pañcaṅgādivasena niccasīlaṃ gaṇhitvā. Iminā samādānaviratiyeva dassitā. Sampattaviratisamucchedaviratiyo pana loke sīlanti apākaṭattā na vuttā. Kiñcāpi na vuttā, ārammaṇapaccayā pana hontiyeva. Tattha samucchedavirati sekkhānaṃyeva kusalassa ārammaṇaṃ hoti, na itaresaṃ. Uposathakammaṃ katvāti 『『pāṇaṃ na hane, na cādinnamādiye』』ti (a. ni. 3.71) evaṃ vuttaṃ uposathadivasesu aṭṭhaṅgauposathakiriyaṃ katvā. Taṃ paccavekkhatīti taṃ kusalaṃ sekkhopi puthujjanopi paccavekkhati, arahāpi paccavekkhateva. Arahatopi hi pubbe kataṃ kusalaṃ kusalameva, yena pana cittena paccavekkhati, taṃ kiriyacittaṃ nāma hoti. Tasmā 『『etaṃ kusalo dhammo kusalassa dhammassā』』ti imasmiṃ adhikāre na labbhati. Pubbe suciṇṇānīti 『『datvā samādiyitvā katvā』』ti hi āsanne katāni vuttāni, imāni na āsanne katānīti veditabbāni. Dānādīhi vā sesāni kāmāvacarakusalāni dassetuṃ idaṃ vuttaṃ. Jhānā vuṭṭhahitvāti jhānā vuṭṭhahitvā. Ayameva vā pāḷi. Sekkhā gotrabhunti sotāpannaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi gotrabhuṃ paccavekkhati. Vodānanti idaṃ pana sakadāgāmianāgāmino sandhāya vuttaṃ. Tesañhi taṃ cittaṃ vodānaṃ nāma hoti. Sekkhāti sotāpannasakadāgāmianāgāmino. Maggā vuṭṭhahitvāti maggaphalabhavaṅgātikkamavasena attanā paṭiladdhā maggā vuṭṭhahitvā, suddhamaggatoyeva pana vuṭṭhāya paccavekkhaṇaṃ nāma natthi.

Kusalaṃ aniccatoti ettha vipassanūpagaṃ tebhūmakakusalameva veditabbaṃ, vipassanākusalaṃ pana kāmāvacarameva. Cetopariyañāṇenāti rūpāvacarakusalaṃ dasseti. Ākāsānañcāyatanantiādīhi arūpāvacarakusalārammaṇavasena uppajjamānaṃ arūpāvacarakusalameva. Kusalā khandhā iddhividhañāṇassātiādīhi puggalaṃ anāmasitvā dhammavasena dasseti. Tenevettha heṭṭhā gahitampi cetopariyañāṇaṃ puna vuttaṃ.

405.Assādetīti somanassasahagatalobhasampayuttacittehi anubhavati ceva rajjati ca . Abhinandatīti sappītikataṇhāvasena nandati haṭṭhapahaṭṭho hoti, diṭṭhābhinandanāya vā abhinandati. Rāgo uppajjatīti assādentassa rāgo uppajjati nāma. Idaṃ aṭṭhapi lobhasahagatāni gahetvā vuttaṃ. Diṭṭhi uppajjatīti abhinandantassa attā attaniyantiādivasena catūhipi cittehi sampayuttā diṭṭhi uppajjati. Asanniṭṭhānagatassa panettha vicikicchā uppajjati. Vikkhepagatassa uddhaccaṃ, akataṃ vata me kalyāṇanti vippaṭisārino domanassaṃ. Taṃ ārabbhāti tāni suciṇṇāni ārammaṇaṃ katvāti attho. Bahuvacanassa hesa ekavacanādeso, jātivasena vā ekavacanamevetaṃ.

406.Arahā maggā vuṭṭhahitvāti maggavīthiyaṃ phalānantarassa bhavaṅgassa atikkamavasena vuṭṭhahitvā. Paccavekkhaṇacittāni panassa kiriyābyākatāni. Evaṃ kiriyābyākatassa ārammaṇapaccayaṃ dassetvā puna vipākābyākatassa dassetuṃ sekkhā vātiādimāha. Kusale niruddheti vipassanājavanavīthiyā pacchinnāya. Vipākoti kāmāvacaravipāko. Tadārammaṇatāti tadārammaṇatāya, taṃ kusalassa javanassa ārammaṇabhūtaṃ vipassitakusalaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjatīti attho. Na kevalañca tadārammaṇavaseneva, paṭisandhibhavaṅgacutivasenāpi. Vipāko hi kammaṃ ārammaṇaṃ katvā gahitapaṭisandhikassa kusalārammaṇo hotiyeva, so pana dubbiññeyyattā idha na dassito.

Kusalaṃ assādetītiādi akusalajavanāvasāne kusalārammaṇavipākaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Viññāṇañcāyatanavipākassāti idaṃ dubbiññeyyampi samānaṃ mahaggatavipākassa tadārammaṇabhāvena anuppattito labbhamānakavasena vuttaṃ. Kiriyassāti arahattaṃ patvā asamāpannapubbe ākāsānañcāyatane paṭilomato vā ekantarikavasena vā samāpannakiriyāya. Cetopariyañāṇassātiādīni parato āvajjanāya yojetabbāni. Yā etesaṃ āvajjanā, tassā kusalā khandhā ārammaṇapaccayena paccayoti ayañhettha attho.

407-409.Rāganti attano vā parassa vā rāgaṃ. Attano rāgavasena panettha vaṇṇanā pākaṭā hoti. Assādetītiādīni vuttatthāneva. Vicikicchādīsu pana tīsu assādetabbatāya abhāvena 『『assādetī』』ti na vuttaṃ. Diṭṭhi panettha uppajjati, sā assādetīti padassa parihīnattā āgatapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ na vuttā. Vicikicchādīsuyeva taṃ taṃ sabhāgaṃ paṭhamaṃ vatvā tassa tassa anantarā vuttā. Imesu ca pana rāgādīsu 『『kiṃ me pāpadhammā uppajjantī』』ti akkhantivasena vā, 『『kataṃ pāpaṃ kataṃ luddha』』nti vippaṭisārādivasena vā domanassuppatti veditabbā.

410.Cakkhuṃ aniccatoti vipassanānukkamena oḷārikāyatanāni vatthurūpañcāti ekādasa rūpāni pākaṭattā gahitāni. Puna rūpāyatanādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ ārammaṇattā gahitāni. Yasmā panesā viññāṇakāyavasena desanā, na dhātuvasena, tasmā manodhātu na gahitā. Evaṃ sabbattha gahitāgahitaṃ veditabbaṃ.

411.Phalaṃ paccavekkhanti nibbānaṃ paccavekkhantīti paccavekkhaṇakusalassa ārammaṇadassanatthaṃ vuttaṃ.

413-416. Ārammaṇādhipatiniddese sekkhaputhujjanānaṃ vasena catubhūmakakusalaṃ dassitaṃ, tathā sahajātādhipatiniddese. Arahato uttamadhammaṃ adhigatattā lokiyakusalesu garukāro natthīti aggamaggova dassito.

  1. Anantarapaccaye purimā purimāti ekabhūmakāpi nānābhūmakāpi kusalā ekato katvā vuttā. Anulomaṃ gotrabhussa, anulomaṃ vodānassāti nānārammaṇavasena. Gotrabhu maggassa, vodānaṃ maggassāti nānābhūmivasena. Kusalaṃ vuṭṭhānassāti ettha pana kusalanti tebhūmakakusalaṃ. Vuṭṭhānanti tebhūmakavipākaṃ. Tehi kusalajavanavīthito vuṭṭhahanti, tasmā vuṭṭhānanti vuccati. Taṃ duvidhaṃ hoti – tadārammaṇaṃ bhavaṅgañca. Tattha kāmāvacarakusalassa ubhayampi vuṭṭhānaṃ hoti, mahaggatassa bhavaṅgameva. Maggo phalassāti idaṃ yasmā lokuttaravipākaṃ javanavīthipariyāpannattā vuṭṭhānaṃ nāma na hoti, tasmā visuṃ vuttaṃ. Anulomaṃ sekkhāyāti asekkhāya kusalaṃ anantaraṃ na hoti, tasmā vibhāgaṃ karoti. Phalasamāpattiyāti sotāpattiphalasakadāgāmiphalaanāgāmiphalasamāpattiyāpi. Phalasamāpattiyāti anāgāmiphalasamāpattiyā. Akusale duvidhampi vuṭṭhānaṃ labbhati. Vipākābyākatā kiriyābyākatāti ettha vipākābyākatā vipākābyākatānaṃyeva, kiriyābyākatā kiriyābyākatānaṃyeva veditabbā. Bhavaṅgaṃ āvajjanāyātiādi vomissakavasena vuttaṃ. Tattha kiriyāti kāmāvacarakiriyā. Sā duvidhassāpi vuṭṭhānassa anantarapaccayo hoti, mahaggatā bhavaṅgasseva. Iti ye heṭṭhā paccayavibhaṅganiddese 『『purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo』』ti ārabhitvā kusalaṃ kusalassa, kusalaṃ abyākatassa, akusalaṃ akusalassa, akusalaṃ abyākatassa, abyākataṃ abyākatassa, abyākataṃ kusalassa, abyākataṃ akusalassāti satta vārā dassitā; tesaṃ vasena idha saṅkhepato anantarapaccayo vibhatto.

Vitthārato panettha –

Dasadhā sattarasadhā, samasaṭṭhividhena ca;

Bahudhāpi ca niddesaṃ, sādhukaṃ upalakkhaye.

Ayañhi anantarapaccayo na kevalaṃ sattadhāva niddesaṃ labhati, kusalaṃ pana kusalassa vipākassa; akusalaṃ akusalassa vipākassa; vipākaṃ vipākassa kiriyassa; kiriyaṃ kusalassa akusalassa vipākassa kiriyassāti evaṃ dasadhāpi niddesaṃ labhati. Na kevalaṃ dasadhāyeva, kusalaṃ pana kusalassa kusalavipākassa akusalavipākassa; akusalaṃ akusalassa akusalavipākassa kusalavipākassa; kusalavipākaṃ kusalavipākassa akusalavipākassa kiriyassa; akusalavipākaṃ akusalavipākassa kusalavipākassa kiriyassa; kiriyaṃ kiriyassa kusalassa akusalassa kusalavipākassa akusalavipākassāti evaṃ sattarasadhā niddesaṃ labhati.

Na kevalañca sattarasadhāva samasaṭṭhividhenāpi niddesaṃ labhateva. Kathaṃ? Kāmāvacarakusalañhi bhūmibhedena catubbidhassa kusalassa anantarapaccayo hoti, rūpāvacarārūpāvacaraṃ sakasakabhūmikassevāti kusalaṃ kusalassa chabbidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakusalaṃ pana kāmāvacarakusalavipākassa akusalavipākassa rūpāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassa lokuttaravipākassa; rūpāvacarakusalaṃ rūpāvacaravipākassa kāmāvacarakusalavipākassa; arūpāvacarakusalaṃ kāmāvacarakusalavipākassa rūpāvacaraarūpāvacaralokuttaravipākassa; lokuttarakusalaṃ lokuttaravipākassāti kusalaṃ vipākassa dvādasavidhena anantarapaccayo . Akusalaṃ akusalassa akusalavipākassa tebhūmakakusalavipākassāti pañcavidhena anantarapaccayo.

Kāmāvacarakusalavipākaṃ kāmāvacarakusalavipākassa akusalavipākassa rūpāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassāti kāmāvacarakusalavipākaṃ vipākassa catubbidhena anantarapaccayo. Rūpāvacaravipākaṃ tebhūmakakusalavipākassāti tividhena anantarapaccayo. Arūpāvacaravipākaṃ arūpāvacaravipākassa kāmāvacarakusalavipākassāti duvidhena anantarapaccayo. Lokuttaravipākaṃ catubhūmakakusalavipākassāti catubbidhena anantarapaccayo. Evaṃ kusalavipākaṃ vipākassa terasadhāpi anantarapaccayo. Akusalavipākaṃ akusalavipākassa kāmāvacarakusalavipākassāti duvidhena anantarapaccayo. Evaṃ sabbathāpi vipākaṃ vipākassa pañcadasavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakusalavipākaṃ pana kāmāvacarakiriyassa, tathā akusalavipākaṃ, tathā rūpāvacaravipākaṃ, tathā arūpāvacaravipākañcāti vipākaṃ kiriyassa ca catubbidhena anantarapaccayo.

Kāmāvacarakiriyaṃ tebhūmakakiriyassa, rūpāvacarārūpāvacarakiriyaṃ rūpāvacarārūpāvacarānaññevāti kiriyaṃ kiriyassa pañcavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakiriyaṃ akusalavipākassa ceva catubhūmakakusalavipākassa ca, rūpāvacarakiriyaṃ kāmāvacarakusalavipākarūpāvacaravipākānaṃ arūpāvacarakiriyaṃ catubhūmakakusalavipākassāpīti kiriyaṃ vipākassa ekādasavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakiriyaṃ pana kāmāvacarakusalassa akusalassāti kusalākusalānaṃ duvidhena anantarapaccayo hoti. Evaṃ samasaṭṭhividhenāpi niddesaṃ labhati.

Na kevalañca samasaṭṭhividheneva, bahuvidhenāpi labhateva. Kathaṃ? Kāmāvacarapaṭhamamahākusalacittaṃ tāva attano, catunnañca rūpāvacarakusalānaṃ pādakayogena soḷasannaṃ somanassalokuttarānanti ekavīsatiyā ca kusalānaṃ, javanapariyosāne tadārammaṇabhavaṅgavasena uppajjamānānaṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ, bhavaṅgavaseneva pavattānaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ, phalasamāpattivasena pavattānaṃ dvādasannaṃ lokuttaravipākānanti evaṃ ekavīsatiyā kusalānaṃ; dvattiṃsāya vipākānanti tepaññāsāya cittānaṃ anantarapaccayo hoti . Tathā dutiyakusalacittaṃ. Tatiyacatutthāni pana ṭhapetvā uparibhūmakakusalāni ca lokuttaravipākāni ca sesaekavīsaticittānaṃ. Pañcamachaṭṭhāni attano ca, navannañca uparibhūmakaupekkhākusalānaṃ, tevīsatiyā ca vipākānanti tettiṃsāya. Sattamaaṭṭhamāni ekavīsatiyāva.

Pañca rūpāvacarakusalāni attano attano pacchimānaṃ rūpāvacarakusalānaṃ, catunnampi ñāṇasampayuttamahāvipākānaṃ, pañcannaṃ rūpāvacaravipākānañcāti dasannaṃ. Eteneva ca nayena arūpāvacarakusalesu paṭhamaṃ attano vipākena saddhiṃ ekādasannaṃ, dutiyaṃ dvādasannaṃ, tatiyaṃ terasannaṃ, catutthaṃ cuddasannaṃ phalasamāpattiyā cāti pannarasannaṃ lokuttarakusalaṃ attano attano vipākasseva. Aṭṭhasu lobhasahagatesu ekekaṃ akusalaṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ navannaṃ, mahaggatavipākānaṃ attano attano pacchimassa cāti ekavīsatiyā. Dve domanassasahagatāni upekkhāsahagatānaṃ channaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ attano pacchimassa cāti sattannaṃ. Vicikicchuddhaccasahagatadvayaṃ somanassasahagatāhetukavipākena saddhiṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ navannaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ attano pacchimassa cāti ekavīsatiyā.

Kusalavipākapañcaviññāṇā kusalavipākamanodhātuyā, manodhātu dvinnaṃ vipākamanoviññāṇadhātūnaṃ. Tāsu dvīsu somanassasahagatā dasannaṃ vipākamanoviññāṇadhātūnaṃ bhavaṅgabhūtānaṃ tadārammaṇakāle attano pacchimassa voṭṭhabbanakiriyassa cāti dvādasannaṃ. Upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātu pana āvajjanamanodhātuyā dviṭṭhānikāya āvajjanamanoviññāṇadhātuyā dasannañca vipākamanoviññāṇadhātūnanti dvādasannameva. Tihetukamahāvipākā somanassasahagatāhetukavajjānaṃ dasannampi kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ āvajjanadvayassa cāti ekavīsatiyā, duhetukavipākā ṭhapetvā mahaggatavipāke sesānaṃ dvādasannaṃ. Pañca rūpāvacaravipākā tebhūmakakusalavipākasahetukapaṭisandhicittānaṃ sattarasannaṃ āvajjanadvayassa cāti ekūnavīsatiyā. Arūpāvacaravipākesu paṭhamaṃ kāmāvacarakusalavipākatihetukapaṭisandhicittānaṃ, catunnaṃ arūpāvacaravipākacittānaṃ catunnaṃ manodvārāvajjanassa cāti navannaṃ. Dutiyaṃ heṭṭhimavipākaṃ vajjetvā aṭṭhannaṃ, tatiyaṃ dve heṭṭhimāni vajjetvā sattannaṃ, catutthaṃ tīṇi heṭṭhimāni vajjetvā channaṃ cattāri lokuttaravipākāni tihetukavipākānaṃ terasannaṃ attano attano pacchimassa cāti cuddasannaṃ.

Akusalavipākapañcaviññāṇā akusalavipākamanodhātuyā, manodhātu akusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātuyā. Sā tadārammaṇakāle attano pacchimassa cutikāle paṭisandhivasena bhavaṅgavasena ca pavattānaṃ itaresampi navannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ upekkhāsahagatānaṃ dvinnaṃ parittakiriyānañcāti dvādasannaṃ. Kiriyamanodhātu dasannaṃ viññāṇānaṃ hasituppādakiriyā pañcavokāre bhavaṅgavasena pavattānaṃ navannaṃ tihetukavipākānaṃ, tadārammaṇavasena pavattānaṃ pañcannaṃ somanassasahagatavipākānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena terasannaṃ. Voṭṭhabbanakiriyā ṭhapetvā kiriyamanodhātuṃ dasannaṃ kāmāvacarakiriyānaṃ, kāmāvacarakusalākusalānaṃ pañcavokāre bhavaṅgavasena pavattānaṃ pannarasannaṃ vipākacittānañcāti pañcacattālīsāya.

Kāmāvacaratihetukasomanassasahagatakiriyadvayaṃ bhavaṅgavasena pavattānaṃ terasannaṃ tihetukavipākānaṃ tadārammaṇavasena pañcannaṃ somanassasahagatavipākānaṃ parikammavasena pavattamānānaṃ catunnaṃ rūpāvacarakiriyānaṃ arahattaphalasamāpattiyā attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena dvāvīsatiyā duhetukasomanassasahagatakiriyadvayaṃ yathāvuttānaṃ terasannaṃ bhavaṅgacittānaṃ pañcannaṃ tadārammaṇānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena sattarasannaṃ. Kāmāvacaratihetukaupekkhāsahagatakiriyadvayaṃ tesaṃyeva terasannaṃ bhavaṅgānaṃ, tadārammaṇavasena pavattānaṃ channaṃ upekkhāsahagatavipākānaṃ, parikammavasena pavattānaṃ ekissā rūpāvacarakiriyāya catunnaṃ arūpāvacarakiriyānaṃ arahattaphalasamāpattiyā attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena catuvīsatiyā. Duhetukaupekkhāsahagatakiriyadvayaṃ tesaṃyeva terasannaṃ bhavaṅgānaṃ channaṃ tadārammaṇānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena aṭṭhārasannaṃ. Rūpāvacarakiriyesu ekekaṃ navannaṃ pañcavokāre tihetukabhavaṅgānaṃ attano pacchimassa cāti dasannaṃ. Arūpāvacarakiriyesu paṭhamaṃ pañcavokāre navannaṃ bhavaṅgānaṃ, catuvokāre ekassa attano pacchimassa cāti ekādasannaṃ. Dutiyaṃ catuvokāre dve bhavaṅgāni labhati. Tatiyaṃ tīṇi, catutthaṃ cattāri phalasamāpattiñcāti tesu ekekaṃ yathāpaṭipāṭiyā ekādasannaṃ dvādasannaṃ terasannaṃ pañcadasannañca anantarapaccayo hoti. Evaṃ bahuvidhenāpi niddesaṃ labhati. Tena vuttaṃ –

『『Dasadhā sattarasadhā, samasaṭṭhividhena ca;

Bahudhāpi ca niddesaṃ, sādhukaṃ upalakkhaye』』ti.

Samanantarapaccayādayo uttānatthāyeva.

  1. Upanissaye saddhaṃ upanissāyāti kammakammaphalaidhalokaparalokādīsu saddhaṃ upanissayaṃ katvā. Yathā hi puriso heṭṭhāpathaviyaṃ udakaṃ atthīti saddahitvā pathaviṃ khanati, evaṃ saddho kulaputto dānādīnaṃ phalañca ānisaṃsañca saddahitvā dānādīni pavatteti. Tasmā 『『saddhaṃ upanissāyā』』ti vuttaṃ.

Sīlaṃ upanissāyātiādīsupi ime sīlādayo dhamme upanissayaṃ katvāti attho. Sīlavā hi sīlānubhāvesu sīlānisaṃsesu ca kusalo sīlaṃ upanissāya sīlavantānaṃ dānaṃ deti, uparūpari sīlaṃ samādiyati suparisuddhaṃ akhaṇḍaṃ, cātuddasīādīsu pakkhadivasesu uposathakammaṃ karoti, sīlasampadaṃ nissāya jhānādīni uppādeti. Bahussutopi dānādipuññakiriyāyattā sabbasampattiyo dānādīnañca saṅkilesavodānādibhedaṃ sutamayāya paññāya paṭivijjhitvā ṭhito sutaṃ upanissāya dānādīni pavatteti. Cāgavāpi cāgādhimutto attano cāgasampadaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlavanto hutvā dinnaṃ mahapphalanti sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, tāya paṭipattiyā parisuddhacitto jhānādīni uppādeti. Paññavāpi idhalokaparalokahitañceva lokasamatikkamanupāyañca upaparikkhanto 『『sakkā imāya paṭipattiyā idhalokahitampi paralokahitampi lokasamatikkamanūpāyañca sampādetu』』nti paññaṃ upanissāya dānādīni pavatteti. Yasmā pana na kevalaṃ saddhādayo dānādīnaṃyeva upanissayā, attano aparabhāge uppajjamānānaṃ saddhādīnampi upanissayā eva, tasmā saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāyāti vuttaṃ.

Parikammanti anantaraṃ aggahetvā pubbabhāge parikammaṃ gahetabbaṃ. Yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsañāṇassāti imesaṃ dvinnaṃ dibbacakkhuparikammameva, parikammaṃ visuṃ natthi. Dibbacakkhusseva paribhaṇḍañāṇāni etāni, tasmiṃ ijjhamāne ijjhanti evaṃ santepi tadadhimuttatāya sahitaṃ dibbacakkhuparikammaṃ tesaṃ parikammanti veditabbaṃ. Na hi etāni sabbesaṃ dibbacakkhukānaṃ samagatikāni honti. Tasmā bhavitabbamettha parikammavisesenāti. Dibbacakkhu dibbāya sotadhātuyāti dūre rūpāni disvā tesaṃ saddaṃ sotukāmassa dibbacakkhu sotadhātuvisuddhiyā upanissayo hoti. Tesaṃ pana saddaṃ sutvā tattha gantukāmatādivasena dibbasotadhātu iddhividhañāṇassa upanissayo hoti. Evaṃ sabbattha tassa tassa upakārakabhāvavasena upanissayapaccayatā veditabbā.

Maggaṃ upanissāya anuppannaṃ samāpattinti tena tena maggena sithilīkatapāripanthakattā pahīnapāripanthakattā ca taṃ taṃ samāpattiṃ uppādentīti tesaṃ maggo samāpattiyā upanissayo hoti. Vipassantīti uparūparimaggatthāya vipassanti. Atthapaṭisambhidāyātiādi paṭisambhidānaṃ maggapaṭilābheneva ijjhanato vuttaṃ. Evaṃiddhānañca panetāsaṃ pacchā tesu tesu ārammaṇesu pavattiyā maggova upanissayo nāma hoti.

Saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappetīti ahamasmi saddho pasannoti mānaṃ pavatteti. Diṭṭhiṃ gaṇhātīti tasmiṃ tasmiṃ vacane saddhāvaseneva gantvā paññāya atthaṃ anupaparikkhanto 『『atthi puggalo』』tiādivasena diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sīlaṃ sutaṃ cāgaṃ paññanti ahamasmi sīlavā sutavā cāgī paññāsampannoti mānaṃ jappeti. Sīlasutacāgapaññāsu pana mānamaññanaṃ viya diṭṭhimaññanaṃ uppādento diṭṭhiṃ gaṇhāti. Rāgassātiādīsu saddhādisampadaṃ upanissāya attukkaṃsanakāle tesu ekeko dhammo rāgassa, paravambhanakāle dosassa, ubhayena sampayuttassa mohassa, vuttappakārānaṃ mānadiṭṭhīnaṃ, saddhādisampadaṃ upanissāya bhavabhogasampattipatthanāya upanissayo hoti. Evamettha lokiyakusalaññeva dassitaṃ. Lokuttaraṃ pana santaṃ paṇītaṃ uttamaṃ akusalaviddhaṃsanaṃ. Tasmā cando viya andhakāratamānaṃ na akusalassa upanissayo hotīti na gahitaṃ.

Ātāpetītiādi kāyikadukkhavasena abyākatadhammadassanatthaṃ vuttaṃ. Saddho hi saddhaṃ nissāya atisītaṃ atiuṇhanti anosakkitvā nānappakārāni navakammaveyyāvaccādīni karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, bhogaṃ uppādetvā puññāni karissāmīti pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sīlavāpi sīlānurakkhaṇatthaṃ abbhokāsikattādivasena attānaṃ ātāpeti paritāpeti, piṇḍacārikattādivasena pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sutavāpi bāhussaccānurūpaṃ paṭipattiṃ paṭipajjissāmīti vuttanayeneva paṭipajjanto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Cāgavāpi cāgādhimuttatāya attano yāpanamattepi paccaye anavasesetvā pariccajanto, aṅgādipariccāgaṃ vā pana karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariccajitabbassa vatthuno uppādanatthaṃ pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Paññavāpi uparūpari paññaṃ vaḍḍhessāmīti sappaññataṃ nissāya sītuṇhādīni agaṇetvā sajjhāyamanasikāresu yogaṃ karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, micchājīve ādīnavaṃ sammājīve ca ānisaṃsaṃ disvā micchājīvaṃ pahāya parisuddhena ājīvena jīvitavuttiṃ pariyesanto pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti.

Kāyikassa sukhassāti saddhādisampattiṃ upanissāya uppannāni sukhopakaraṇāni paribhuñjanakāle saddhādisamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭakāyassa ca tesaṃ vasena avippaṭisāramūlakapāmojjapītisamuṭṭhānarūpaphuṭakāyassa ca sukhuppattikāle tesaṃ kaṭattā uppannavipākasukhakāle ca kāyikassa sukhassa, vuttanayeneva dukkhuppattikāle saddhādiguṇasampattiṃ asahamānehi payuttavadhabandhanādikāle ca kāyikassa dukkhassa, saddhādayo upanissāya pavattitaphalasamāpattikāle pana phalasamāpattiyā etesu ekeko upanissayapaccayena paccayo hotīti veditabbo. Kusalaṃ kammanti kusalacetanā attano vipākassa upanissayapaccayo, sā pana balavacetanāva labbhati, na dubbalā. Tatridaṃ vatthu – ekā kira itthī ubbandhitukāmā rukkhe rajjuṃ laggetvā saṃvidhātabbaṃ saṃvidahati. Atheko coro rattibhāge taṃ gehaṃ upasaṅkamitvā 『『imāya rajjuyā kiñcideva bandhitvā harissāmī』』ti satthena chindituṃ upagato. Atha sā rajju āsīviso hutvā susūti akāsi. Coro bhīto apasakki. Itthī attano nivesanā nikkhamitvā rajjupāse gīvaṃ paṭimuñcitvā ubbandhā kālamakāsi. Evaṃ balavacetanā antarāye nivāretvā attano vipākassa upanissayo hoti. Na panetaṃ ekantato gahetabbaṃ. Katokāsañhi kammaṃ eva vipākassa antarāyaṃ paṭibāhitvā vipaccati, vipākajanakaṃ pana kammaṃ vipākassa upanissayapaccayo na hotīti na vattabbaṃ. Kammanti ettha catubhūmakampi veditabbaṃ. Yaṃ pana parato 『『maggo phalasamāpattiyā』』ti vuttaṃ, taṃ acetanāvasena. Tenetaṃ dīpeti – yo koci vipākajanako dhammo, so attano vipākassa upanissayapaccayo hotīti.

Rāgaṃupanissāya pāṇaṃ hanatīti yasmiṃ vatthusmiṃ sāratto hoti, tasmiṃ vā viruddhaṃ, tassa vā atthāya pāṇaṃ hanati. Adinnādānādīsupi etenevupāyena attho veditabbo. Sandhiṃ chindatīti adinnādānavasena vuttaṃ. Tattha sandhinti gehasandhiṃ. Nillopaṃ haratīti nilīyitvā harati. Ekāgārikaṃ karotīti bahūhi saddhiṃ ekameva gehaṃ parivāretvā vilumpati. Paripanthe tiṭṭhatīti panthadūhanakammaṃ karoti. Dosaṃ upanissāyātiādīsu 『『anatthaṃ me acarī』』tiādivasena uppannaṃ dosaṃ upanissayaṃ katvā. Mohaṃ upanissāyāti pāṇātipātādīsu ādīnavapaṭicchādakaṃ mohaṃ upanissayaṃ katvā. Mānaṃ upanissāyāti ahaṃ kiṃ hanituṃ na sakkomi, ādātuṃ na sakkomīti mānaṃ upanissayaṃ katvā. Kenaci vā pana avaññāto hoti paribhūto hīḷito, taṃ omānaṃ upanissayaṃ katvātipi attho. Diṭṭhiṃ upanissāyāti yaññādīsu brāhmaṇādayo viya pādasikamilakkhuādayo viya ca diṭṭhiṃ upanissayaṃ katvā. Patthanaṃ upanissāyāti 『『sace me idaṃ nāma ijjhissati, evarūpaṃ te balikammaṃ karissāmīti evaṃ devatāyācanasaṅkhataṃ vā, asukaṃ nāma me ghātetvā dehi, asukassa santakaṃ āhara, ehi vā me etāni kammāni karontassa sahāyo hohī』』ti evamādiṃ vā patthanaṃ upanissayaṃ katvā. Rāgo doso moho māno diṭṭhi patthanā rāgassāti. Ettha rāgo rāgassāpi upanissayo hoti dosādīnampi. Dosādīsupi eseva nayo.

Pāṇātipāto pāṇātipātassāti pāṇātipātī asaṃvare ṭhitattā aññampi pāṇaṃ hanati. Yo vā etena hato, tassa ñātimittehi upadduto tesu aññampi hanati. Evaṃ pāṇātipāto pāṇātipātassa upanissayapaccayena paccayo. Bhaṇḍasāmikaṃ pana gopakaṃ vā ghātetvā parabhaṇḍaharaṇe, sāmikaṃ ghātetvā tassa dārātikkame, nāhaṃ hanāmīti musābhaṇane, katassa paṭicchādanatthāya akatassa vā karaṇatthāya pesuññaṃ upasaṃhāre, teneva nayena pharusavācānicchāraṇe, samphappalāpabhaṇane, paraṃ hanitvā abhijjhāyitabbaparavittūpakaraṇābhijjhāyane, yo tena ghātito hoti; tassa mittāmaccā ucchijjantūtiādicintane 『『evaṃ me pāṇātipāto nijjiṇṇo bhavissatī』』ti dukkarakārikādivasena diṭṭhiggahaṇakāle pāṇātipāto adinnādānādīnampi upanissayo hoti. Iminā upāyena adinnādānādimūlakesupi cakkesu attho veditabbo.

Mātughātikammaṃ mātughātikammassāti aññaṃ mātaraṃ hanantaṃ disvā 『『vaṭṭati evaṃ kātu』』nti attano mātaraṃ hanantassa vā, ekasmiṃ bhave hantvā aparasmimpi hananavasena vā, ekasmiṃyeva bhave 『『gaccha, me mātaraṃ hanāhī』』ti punappunaṃ āṇāpanavasena vā, dvīhi pahārehi niyatamaraṇāya dutiyapahāradānavasena vā mātughātikammaṃ mātughātikammassa upanissayo hoti. Sesānipi yathāyogaṃ imināva nayena veditabbāni. Yasmā pana balavākusalaṃ dubbalākusalassa upanissayo na hoti, tasmā kammapathānantariyakammavaseneva desanā katāti vadanti. Taṃ na ekantato gahetabbaṃ. Pāṇātipātādīni hi katvā 『『kasmā evamakāsī』』ti codiyamāno kopamattakampi karoti. Vippaṭisārīpi hoti. Appamattakepi ca kilese uppanne taṃ vaḍḍhetvā vītikkamaṃ karoti. Tasmā balavaṃ dubbalassa dubbalañca balavassāpi upanissayo hotiyeva. Yaṃ pana paccayavibhaṅgassa uddesavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ 『『balavakāraṇaṭṭhena upanissayo hotī』』ti, taṃ kāraṇabhāvasseva balavatāya vuttaṃ, na upanissayapaccayadhammānaṃ. Kammakilesā hi balavantopi dubbalāpi balavakāraṇaṃ hontiyeva.

Rāgaṃupanissāya dānaṃ detītiādīsu aho vatāhaṃ cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti upapattibhave vā bhogesu vā rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti. Sīlasamādānauposathakammesupi eseva nayo. Jhānaṃ pana rāgavikkhambhanatthāya, vipassanaṃ rāgassa pahānatthāya, maggaṃ samucchedanatthāya uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma. Vītarāgabhāvatthāya pana abhiññaṃ samāpattiñca uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma. Ettāvatā hi vītarāgo nāma hoti.

Saddhāyāti dānādivasena pavattasaddhāya sīlādīsupi eseva nayo. Yatheva hi dānādivasena saddhādayo uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma, evaṃ rāgādayopi saddhādīnaṃ upanissayapaccayā nāma hontīti veditabbā. Tassa paṭighātatthāyāti tassa paṭibāhanatthāya, vipākokāsassa anuppadānatthāyāti attho. Sappaṭighātesu tāva evaṃ hotu, yāni pana appaṭighātāni ānantariyakammāni, tesu 『『tassa paṭighātatthāyā』』ti kasmā vuttanti? Tassa ajjhāsayavasena. Tappaṭighātatthāya pavattemīti hissa ajjhāsayo, taṃ gahetvā evaṃ vuttaṃ.

Rāgaṃ upanissāya attānaṃ ātāpetīti yattha ratto, tassa dukkarena pattiṃ sampassanto evaṃ karotīti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Kāyikassa sukhassāti rāgādisamatikkamavasena kusalaṃ katvā paṭiladdhasukhassa vā rāgādivasena anādīnavadassāvino kāme paribhuñjanavasena uppannasukhassa vā. Dukkhassāti ātāpanādivasena uppannasukhassa vā rāgādihetu pavattavadhabandhanādivasena uppannadukkhassa vā. Phalasamāpattiyāti rāgādayo samucchinditvā vā uppāditāya tehi vā aṭṭīyamānena samāpannāya.

Kāyikaṃ sukhantiādīsu sukhe uppanne taṃ assādetvā punappunaṃ tathārūpeheva paccayehi taṃ uppādentassa purimaṃ pacchimassa upanissayo hoti. Sītādīsu pana aggisantāpanādīni atisevantassa pubbabhāge sukhaṃ aparabhāge dukkhassa, 『『sukho vati missā paribbājikāya taruṇāya lomasāya bāhāya samphasso』』ti kāmesu pātabyataṃ āpajjantassa idha kāyikaṃ sukhaṃ nerayikassa kāyikadukkhassa, arogabhāvena pana sukhino phalasamāpattiṃ samāpajjantassa kāyikaṃ sukhaṃ phalasamāpattiyā upanissayapaccayo hoti. Dukkhapaṭighātāya pana sukhaṃ sevantassa dukkhapaṭighātāya ca bhagavato viya ābādhaṃ vikkhambhetvā phalasamāpattiṃ samāpajjantassa kāyikadukkhaṃ kāyikasukhassa ceva phalasamāpattiyā ca, upanissayapaccayo hoti. Utusappāyo sukhassa ceva phalasamāpattiyā ca, asappāyo dukkhassa. Utuasappāyaṃ vā abhibhavitvā samāpattisamuṭṭhitarūpavasena uppannaṃ sukhaṃ anubhavitukāmassa asappāyopi utu phalasamāpattiyā paccayova. Bhojanasenāsanesupi eseva nayo. Puna kāyikaṃ sukhantiādīni kevalaṃ ekato dassitāni. Heṭṭhā vuttanayeneva panesaṃ paccayabhāvo veditabbo. Phalasamāpatti kāyikassa sukhassāti samāpattisamuṭṭhānarūpavasena uppannassa sukhassa. Taṃ hesa samāpattito vuṭṭhāya anubhavati.

Kāyikaṃ sukhaṃ upanissāya dānantiādīsu 『『aho vata me idaṃ sukhaṃ na parihāyeyyā』』ti pattassa vā aparihāyanavasena; 『『aho vatāhaṃ āyatiṃ evarūpaṃ sukhaṃ pāpuṇeyya』』nti appattassa vā pattivasena; dukkhepi 『『aho vata me dukkhaṃ parihāyeyyā』』ti pattassa parihāyanavasena vā; 『『āyatiṃ evarūpaṃ nuppajjeyyā』』ti anuppādapatthanāvasena vā sukhadukkhānaṃ upanissayatā veditabbā. Utubhojanasenāsanāni vuttanayāneva. Puna kāyikaṃ sukhantiādīsu yasmā 『『sādhu kho, mārisa, moggallāna, buddhasaraṇagamanaṃ hotī』』ti sukhappattānampi, 『『sammāsambuddho vata, so bhagavā, yo evarūpassa dukkhassa pariññāya dhammaṃ desetī』』ti (udā. 18) dukkhappattānampi saddhā uppajjati. Sukhadukkhehi ca saṃyogaviyogatthāya sīlādiparipūraṇaṃ kareyya, tasmā sukhadukkhāni saddhādīnaṃ upanissayabhāvena dassitāni. Utuādīnipi yathāyogaṃ yojetabbāni. Kāyikaṃ sukhaṃ upanissāya pāṇaṃ hanatītiādīsupi vuttanayānusāreneva sukhādīnaṃ upanissayatā veditabbā.

Imasmiṃ pana upanissayabhājanīye kusalo kusalassa tividhenāpi upanissayo, akusalassa duvidhena, abyākatassa tividhena. Akusalo akusalassa tividhena, kusalassa ekavidhena, abyākatassa duvidhena. Abyākatopi abyākatassa tividhena, tathā kusalassa, tathā akusalassāti. Evaṃ kusalo aṭṭhavidhena, akusalo chabbidhena, abyākato navavidhenāti tevīsatividhena upanissayo bhājitoti veditabbo.

  1. Purejāte cakkhādīni oḷārikavasena vuttāni. Āpodhātuādīnipi pana purejātārammaṇāni hontiyeva. Vatthu purejātaṃ cakkhāyatanantiādi yaṃ vatthu hutvā purejātaṃ hoti, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Vatthu vipākābyākatānanti pavattiyaṃ purejātapaccayaṃ sandhāya vuttaṃ.

  2. Pacchājāte imassa kāyassāti cātumahābhūtikakāyassa. Pacchājātapaccayena paccayoti upatthambhanavasena pacchājāto hutvā paccayo. Upatthambhakaṭṭhena paccayattāyeva hesa pacchājātapaccayoti imasmiṃ pañhāvāre anulomato āgato.

  3. Āsevanapaccaye anulomaṃ gotrabhussātiādīnaṃ visuṃ gahaṇe heṭṭhā vuttanayeneva kāraṇaṃ veditabbaṃ.

  4. Kammapaccaye kusalā cetanā sampayuttakānanti ettha sahajātanānākkhaṇikavibhāgassa abhāvato sahajātāti na vuttā. Abyākatavissajjane pana so vibhāgo atthi, tasmā tattha vuttā. Paṭisandhiggahaṇaṃ kaṭattārūpānaṃ vasena kataṃ. Cetanā vatthussāti kiñcāpi paṭisandhikkhaṇe vatthupatiṭṭhitā arūpadhammā vatthupaccayā vattanti, cetanā pana vatthussāpi paccayoti dassetuṃ vuttaṃ.

  5. Vipākapaccaye paṭisandhivāre imināva nayena attho veditabbo.

429-438. Āhārapaccaye imassa kāyassāti imasmiṃ catusantativasena pavatte cātumahābhūtikakāye āhārasamuṭṭhānassa janakavasena, sesassa upatthambhakavasena āhārapaccayena paccayo. Indriyapaccayādīsupi paṭisandhivāro vuttanayeneva veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Pañhāvāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañhāvārassa ghaṭane anulomagaṇanā

  1. Idānettha yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanāvasena dassetuṃ hetuyā sattātiādi vuttaṃ. Tattha sattāti kusalena kusalaṃ, abyākataṃ, kusalābyākatanti tīṇi. Tathā akusalena; abyākatena abyākatamevāti evaṃ satta. Ārammaṇe navāti ekamūlakaekāvasānāni nava. Adhipatiyā dasāti kusalaṃ kusalassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; akusalassa ārammaṇatova abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; kusalābyākatassa sahajātatovāti kusalamūlakāni cattāri. Akusalaṃ akusalassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; abyākatassa sahajātatova tathā akusalābyākatassāti akusalamūlakāni tīṇi. Abyākato abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; kusalassa ārammaṇatova tathā akusalassāti abyākatamūlakāni tīṇīti evaṃ dasa. Ettha pana ārammaṇādhipatipi sattadhā, sahajātādhipatipi sattadhāva labbhati.

Anantare sattāti kusalamūlakāni dve, tathā akusalamūlakāni, abyākatamūlakāni tīṇīti evaṃ satta. Samanantarepi etāneva. Sahajāte navāti kusalamūlakāni tīṇi, akusalamūlakāni tīṇi, abyākatamūlakaṃ ekaṃ, tathā kusalābyākatamūlakaṃ, akusalābyākatamūlakañcāti evaṃ nava. Aññamaññe tīṇīti kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ , abyākatena abyākatanti evaṃ tīṇi. Nissaye terasāti sahajātatova kusalamūlakāni tīṇi, tathā akusalamūlakāni, tathā abyākatamūlakāni. Ettha pana purejātampi labbhati. Abyākatañhi abyākatassa sahajātampi hoti purejātampi; kusalassa purejātameva tathā akusalassa. Puna kusalābyākato sahajātapurejātato kusalassa, sahajātatova abyākatassa, tathā akusalābyākatoti evaṃ terasa. Upanissaye navāti ekamūlakekāvasānā nava. Tesaṃ vibhaṅge tevīsati bhedā dassitā. Tesu ārammaṇūpanissaye satta, anantarūpanissaye satta, pakatūpanissaye nava honti. Purejāte tīṇīti abyākato abyākatassa, kusalassa, akusalassāti evaṃ tīṇi.

Pacchājātetīṇīti kusalo abyākatassa, akusalo abyākatassa, abyākato abyākatassāti evaṃ tīṇi. Āsevane tīṇi aññamaññasadisāni. Kamme satta hetusadisāni. Tattha dvīsu vissajjanesu nānākkhaṇikakammampi āgataṃ, pañcasu sahajātameva. Vipāke ekaṃ abyākatena abyākataṃ. Āhāraindriyajhānamaggesu satta hetusadisāneva. Indriyaṃ panettha sahajātapurejātavasena āgataṃ. Sampayutte tīṇi aññamaññasadisāni. Vippayutte pañcāti sahajātapacchājātato kusalena abyākataṃ, akusalena abyākataṃ, sahajātapurejātapacchājātato abyākatena abyākataṃ, vatthupurejātato abyākatena kusalaṃ, tathā akusalanti ekaṃ kusalamūlaṃ, ekaṃ akusalamūlaṃ, tīṇi abyākatamūlānīti evaṃ pañca.

Atthiyā terasāti sahajātato kusalena kusalaṃ, sahajātapacchājātato kusalena abyākataṃ, sahajātatova kusalena kusalābyākatanti kusalamūlāni tīṇi, tathā akusalamūlāni, sahajātapurejātapacchājātāhārindriyato pana abyākatena abyākataṃ, vatthārammaṇapurejātato abyākatena kusalaṃ, tathā akusalaṃ, sahajātapurejātato kusalo ca abyākato ca akusalassa; sveva abyākatassa sahajātapacchājātaāhārindriyato sahajātapurejātato ca kusalo ca abyākato ca kusalassa; sveva abyākatassa sahajātapacchājātaāhārindriyatoti evaṃ terasa. Natthivigatesu satta anantarasadisāni. Avigate terasa atthisadisānīti. Evamettha satta gaṇanaparicchedā ekaṃ tīṇi pañca satta nava dasa terasāti. Tesu vipākavasena ekameva ekakaṃ, aññamaññapurejātapacchājātāsevanasampayuttavasena pañca tikā, vippayuttavasena ekameva pañcakaṃ, hetuanantarasamanantarakammaāhārindriyajhānamagganatthivigatavasena dasa sattakā, ārammaṇasahajātaupanissayavasena tayo navakā, adhipativasena ekaṃ dasakaṃ, nissayaatthiavigatavasena tayo terasakāti evaṃ tasmiṃ tasmiṃ paccaye niddiṭṭhavāre gaṇanavasena sādhukaṃ sallakkhetvā tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā.

  1. Ye pana paccayā yesaṃ paccayānaṃ visabhāgā vā viruddhā vā honti, te tehi saddhiṃ na yojetabbā. Seyyathidaṃ – hetupaccayassa tāva ārammaṇānantarasamanantarūpanissayapurejātapacchājātakammāsevanāhārajhānanatthivigatā adhipatipaccaye ca ṭhapetvā vīmaṃsaṃ sesādhipatino visabhāgā, sahajātādayo sabhāgā. Kasmā? Tathā bhāvābhāvato. Hetupaccayo hi yesaṃ hetupaccayo hoti, tesaṃ sahajātādipaccayopi hoti, ārammaṇādipaccayo pana na hotīti ārammaṇādayo tassa visabhāgā nāma. Tasmā so tehi, te vā tena saddhiṃ, na yojetabbā. Purejātapacchājātasampayuttavippayuttaatthinatthivigatāvigatā ca aññamaññaviruddhā, tepi aññamaññaṃ na yojetabbā. Tattha ayojanīye vajjetvā yojanīyehi yoge ye vārā labbhanti, te saṅkhepato dassetuṃ hetupaccayā adhipatiyā cattārītiādi vuttaṃ.

Tattha kiñcāpi hetupaccayassa adhipatinā saṃsandane ūnataragaṇanavasena sattahi vārehi bhavitabbaṃ, yasmā pana adhipatīsu vīmaṃsāva hetupaccayo, na itare, tasmā visabhāge vajjetvā sabhāgavasena 『『cattārī』』ti vuttaṃ. Tāni evaṃ veditabbāni – kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ, kusalo dhammo abyākatassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ, kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ, abyākato dhammo abyākatassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; vipākābyākatā kiriyābyākatā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānanti. Ettha ca vipākābyākatā lokuttaratova gahetabbā. Ārammaṇapaccayaanantarapaccayādayo pana visabhāgattā na yojitā. Iminā upāyena sabbattha labbhamānañca alabbhamānañca ñatvā labbhamānavasena vārā uddharitabbā.

Sahajātesattāti hetuyā laddhāneva. Aññamaññe tīṇīti suddhikaaññamaññe laddhāneva. Nissaye sattāti hetuyā laddhāneva. Vipāke ekanti suddhikavipāke laddhameva. Indriyamaggesu cattārīti heṭṭhā vuttanayāneva . Sampayutte tīṇīti suddhikasampayutte laddhāneva. Vippayutte tīṇīti kusalādicittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ paccayuppannaṃ katvā veditabbāni. Atthiavigatesu sattāti hetuyā laddhāneva.

441-443. Evaṃ yehi adhipatipaccayādīhi ekādasahi paccayehi saddhiṃ hetupaccayo yojanaṃ labhati, tesaṃ vasena dumūlakanaye gaṇanaṃ dassetvā idāni timūlakādīsu tassa dassanatthaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapento hetusahajātanissayaatthiavigatanti sattātiādimāha. Potthakesu pana nissaupanissaadhipāti evaṃ parihīnakkharāni paccayanāmāni likhanti, taṃ saññākaraṇamattavasena likhitaṃ. Tasmā tādisesu ṭhānesu paripuṇṇā pāḷi kātabbā. Yaṃ panidaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapitaṃ, tena idaṃ dīpeti – ayaṃ hetupaccayo sahajātādīhi catūhi saddhiṃ saṃsandane attano vibhaṅge laddhāni satteva vissajjanāni labhati. Sace panettha aññamaññapaccayo pavisati, aññamaññe laddhāni tīṇi labhati. Sace sampayuttapaccayo pavisati, tāneva tīṇi labhati. Sace vippayuttapaccayo pavisati, hetuvippayuttaduke laddhāni tīṇi labhati. Sace vipākapaccayo pavisati, sabbehi vipākasabhāgehi saddhiṃ saṃsandane evameva vissajjanaṃ labhati. Sace panettha indriyamaggapaccayā pavisanti, tehi saddhiṃ dumūlake laddhāni cattāriyeva labhati. Sace tehi saddhiṃ aññamaññapaccayo pavisati, hetādhipatiduke dassitesu catūsu vissajjanesu 『『kusalo dhammo abyākatassa, kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa cā』』ti dve apanetvā sesāni dve labhati. Sacepi tattha sampayuttapaccayo pavisati, tāneva dve labhati. Sace pana vippayuttapaccayo pavisati, itarāni dve labhati. Sace pana tesu vipākapaccayo pavisati, sabbattha ekameva labhati. Adhipatinā pana saddhiṃ hetādhipatidukato ūnataragaṇanesu appavisantesu cattāriyeva labhati. Ūnataragaṇanesu pavisantesu tesaṃ vasena dve ekanti labhati. Evaṃ tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti.

Etesu pana ghaṭanesu sabbapaṭhamāni cattāri ghaṭanāni sāmaññato navannampi hetūnaṃ vasena vuttāni avipākāni. Abyākatena abyākatavissajjane panettha vipākahetupi labbhati.

Tato parāni pañca ghaṭanāni vipākahetuvasena vuttāni. Tattha sabbepi sahajātavipākā ceva vipākasahajātarūpā ca. Tesu paṭhame ghaṭane vipākā ceva taṃsamuṭṭhānarūpā ca labbhanti, dutiye vipākā ceva paṭisandhiyañca vatthurūpaṃ. Tatiye arūpadhammāva. Catutthe vipākacittasamuṭṭhānarūpameva labbhati. Pañcame vatthurūpameva.

Tato parāni pañcadasa ghaṭanāni indriyamaggayuttāni amohahetuvasena vuttāni. Tattha paṭhamāni nava nirādhipatīni, pacchimāni cha sādhipatīni. Nirādhipatikesupi paṭhamāni cattāri sāmaññato sabbattha amohavasena vuttāni, pacchimāni pañca vipākāmohavasena. Tattha nirādhipatikesu paṭhame cattārīti heṭṭhā hetādhipatiduke dassitāneva. Dutiye cittasamuṭṭhānarūpaṃ parihāyati. Tatiye vatthurūpaṃ parihāyati. Catutthe kusalo dhammo cittasamuṭṭhānānaṃ, abyākato taṃsamuṭṭhānānanti rūpameva labbhati. Tato parāni vipākayuttāni pañca heṭṭhā vuttanayāneva. Sādhipatikesu paṭhamāni tīṇi ghaṭanāni sāmaññato vipākāvipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame cattāri vuttanayāneva. Dutiye rūpaṃ parihāyati, tatiye arūpaṃ parihāyati. Tato parāni tīṇi vipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Evampi tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti.

Hetumūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Ārammaṇamūlakepi adhipatipaccayādayo satta ārammaṇena sabhāgā, sesā soḷasa visabhāgāti te ayojetvā satteva yojitā. Tesu adhipatiyā sattāti kusalo dhammo kusalassa dhammassa, akusalassa dhammassa, abyākatassāti evaṃ kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlaṃ ekaṃ, abyākatamūlāni tīṇīti satta. Nissaye tīṇīti vatthuvasena abyākatamūlāneva. Upanissaye satta heṭṭhimāni eva. Purejāte tīṇīti vatthārammaṇavasena abyākatamūlāni. Vippayutte tīṇīti vatthuvaseneva. Atthiavigatesu tīṇīti vatthārammaṇavasena. Yathā pana hetumūlake lakkhaṇadassanatthaṃ ghaṭanāni ṭhapitāni, tathā ārammaṇamūlakādīsupi.

  2. Tattha yāni tāva imasmiṃ ārammaṇamūlake pañca ghaṭanāni ṭhapitāni. Tattha paṭhamaṃ ārammaṇādhipativasena sādhipatikaṃ. Tattha sattāti ārammaṇādhipatiduke laddhavissajjanāneva. Dutiyaṃ nirādhipatikaṃ. Tattha tīṇīti vatthārammaṇavasena ārammaṇavaseneva vā abyākatamūlāni. Tatiyaṃ nissayena vuttaṃ. Tattha tīṇīti vatthuvasena abyākatamūlāni. Catutthapañcamāni sādhipatikāni. Tesu catutthe ekanti vatthārammaṇavasena ārammaṇavaseneva vā abyākatamūlaṃ akusalaṃ. Pañcame ekanti nissayato abyākatamūlakaṃ akusalaṃ. Evamidhāpi labbhamānavasena tikādīsu gaṇanā veditabbā. Tathā adhipatimūlakādīsu. Ārammaṇaindriyavipākavasena vitthārayojanaṃ pana avatvā tattha tattha vattabbayuttakameva vadāmāti.

  3. Adhipatimūlake sahajāte sattāti sahajātādhipativasena kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlāni tīṇi, abyākatamūlaṃ ekaṃ. Sahajātena pana saddhiṃ ārammaṇādhipati, ārammaṇādhipatinā ca saddhiṃ sahajātaṃ na labbhati. Aññamaññe tīṇīti sahajātādhipativaseneva. Nissaye aṭṭhāti kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlāni tīṇi, abyākatamūlāni dve. Abyākato hi adhipati abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca nissayo hoti, akusalassa ārammaṇatova. Kusalassa pana ubhayathāpi na hotīti abyākatamūlāni dveyevāti evaṃ aṭṭha. Upanissaye satta ārammaṇasadisāneva. Purejāte ekanti abyākatādhipati ārammaṇavasena akusalassa. Vipāke ekaṃ abyākatena abyākataṃ lokuttaraṃ. Āhārādīsu satta heṭṭhā ekamūlake laddhāneva. Vippayutte cattārīti kusalena abyākataṃ, tathā akusalena, abyākatena abyākatañca kusalañca. Atthiavigatesu aṭṭha nissayasadisāneva.

447-452. Ghaṭanāni panettha paṭipāṭiyā ārammaṇādīhi ayojetvā paṭhamaṃ atthiavigatehi yojitāni. Kiṃ kāraṇāti? Ubhayādhipatimissakattā. Tattha paṭhame ghaṭane ārammaṇādhipativasena vatthārammaṇaṃ labbhati , dutiye nissayavasena garuṃ katvā assādentassa vatthumeva, tatiye sahajātādhipativasena kusalādayo rūpānaṃ, ārammaṇādhipativasena vatthu akusalassa. Tato parāni tīṇi ghaṭanāni ārammaṇādhipativasena vuttāni. Tattha paṭhame sattāti heṭṭhā vuttāneva. Dutiye ekanti purejātāni vatthārammaṇāni akusalassa. Tatiye vatthumeva akusalassa. Tato parāni tīṇi ghaṭanāni vipākāvipākasādhāraṇāni sahajātādhipativasena vuttāni. Tattha paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Tato parāni tīṇi vipākādhipativasena vuttāni. Tesupi paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpaṃ, tatiye rūpameva. Tato parāni cha ghaṭanāni āhārindriyayuttāni cittādhipativasena vuttāni. Tattha tīṇi avipākāni, tīṇi savipākāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva. Tato parāni cha ghaṭanāni tatheva viriyādhipativasena vuttāni. Nanu ca adhipatipaṭipāṭiyā paṭhamaṃ viriyādhipativasena vattabbāni siyuṃ, kasmā tathā na vuttānīti? Parato hetuvasena vuttaghaṭanehi sadisattā. Parato hi hetuvasena ghaṭanāni amohassa vīmaṃsādhipatittā vīmaṃsāya ca sammādiṭṭhibhāvato maggasampayuttāni. Viriyampi ca sammāvāyāmamicchāvāyāmabhāvena maggoti tena saddhiṃ ghaṭanāni parato hetuvasena vuttaghaṭanehi sadisānīti parivattetvā vuttāni. Tesupi gaṇanā pākaṭāyeva.

453-456. Anantarasamanantaramūlakesu sattāti kusalo kusalassa abyākatassa ca, tathā akusalo, abyākato tiṇṇannampīti evaṃ satta. Kamme ekanti kusalā maggacetanā attano vipākābyākatassa. Ghaṭanāni panetesu tīṇi tīṇiyeva. Tāni bahutarapaṭipāṭiyā vuttāni.

457-460. Sahajātaaññamaññanissayamūlakesu ye ye dukamūlake paccayā vuttā te teyeva ādito ṭhitena sabhāgā. Tasmā dukamūlake gaṇanaṃ ñatvā ye upari paccayā ghaṭitā, tesu ūnataragaṇanassa vasena sabbaghaṭanesu gaṇanā veditabbā. Tattha sahajātamūlake dasa ghaṭanāni. Tesu pañca avipākāni, pañca savipākāni. Tattha avipākesu tāva paṭhame kusalo kusalassa abyākatassa , kusalābyākatassa, kusalābyākato abyākatassāti cattāri, tathā akusalo, abyākato abyākatassevāti evaṃ nava. Tattha kusalākusalādikesu aṭṭhasu vissajjanesu arūpañceva cittasamuṭṭhānarūpañca labbhati. Abyākate vatthurūpampi. Dutiye ghaṭane abyākatavissajjane rūpesu vatthumeva labbhati, tatiye tīsupi arūpameva, catutthe cittasamuṭṭhānarūpameva, pañcame paṭisandhiyaṃ vatthunā saddhiṃ arūpadhammā. Savipākesu paṭhame vipākā ceva vipākacittasamuṭṭhānarūpañca, dutiye vipākā ceva vatthurūpañca, tatiye vipākameva, catutthe vipākacittasamuṭṭhānameva, pañcame vatthurūpameva labbhati.

Aññamaññamūlake cha ghaṭanāni. Tesu paṭhamāni tīṇi avipākāni, pacchimāni tīṇi savipākāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva.

  1. Nissayamūlake nissayapaccayā ārammaṇe tīṇīti vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā pavattakusalādivasena veditabbāni. Upanissaye ekanti vatthuṃ ārammaṇūpanissayaṃ katvā uppannākusalaṃ. Sesaṃ dumūlake heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

462-464. Imasmiṃ pana nissayapaccaye vīsati ghaṭanāni. Tesu purimāni cha ghaṭanāni purejātasahajātavasena vuttāni, tato cattāri purejātavaseneva, tato dasa sahajātavaseneva. Tattha paṭhame ghaṭane terasāti nissayapaccayavibhaṅge vuttāneva. Dutiye aṭṭhāti sahajātādhipativasena satta, vatthuṃ garuṃ katvā akusalañcāti aṭṭha. Tatiye satta indriyapaccaye laddhāneva. Catutthe pañca vippayutte laddhāni. Pañcame cattārīti kusalādīni cittasamuṭṭhānānaṃ, vatthu ca akusalassa. Chaṭṭhe tīṇīti kusalādīni cittasamuṭṭhānassa. Purejātavasena catūsu paṭhame tīṇīti vatthu kusalādīnaṃ, cakkhādīni ca abyākatassa. Dutiye vatthumeva kusalādīnaṃ. Tatiye ekanti vatthu akusalassa. Catutthe cakkhādīni viññāṇapañcakassa. Sahajātavasena dasa savipākāvipākavasena dvidhā bhinditvā sahajātamūlake vuttanayeneva veditabbāni.

  1. Upanissayamūlake ārammaṇe sattāti ārammaṇūpanissaye laddhāneva. Adhipatiyā sattāti tāneva. Anantarasamanantaresu anantarūpanissaye laddhāneva. Nissaye ekanti vatthu akusalassa. Purejāte ekanti tasseva vatthuṃ vā ārammaṇaṃ vā. Āsevane tīṇi anantarūpanissayavasena. Kamme dve pakatūpanissayavasena. Lokuttarakusalacetanā pana anantarūpanissayopi hoti. Vippayutte ekaṃ ārammaṇūpanissayavasena, tathā atthiavigatesu. Natthivigatesu satta anantarasamāneva.

  2. Upanissayamūlakāni pana satta ghaṭanāni honti. Tattha purimāni tīṇi ārammaṇūpanissayavasena vuttāni. Tattha paṭhame sattāti kusalo kusalādīnaṃ, tathā abyākato, akusalo akusalassevāti evaṃ satta. Dutiye ekanti cakkhādiabyākataṃ akusalassa. Tatiye vatthu akusalassa. Tato parāni dve anantarūpanissayavasena vuttāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva. Tato dve anantarapakatūpanissayavasena vuttāni. Tattha paṭhame lokiyakusalākusalacetanāpaccayabhāvato gahetabbā, dutiye lokuttarakusalāva.

467-468. Purejātamūlake ārammaṇe tīṇīti abyākato kusalādīnaṃ. Adhipatiyā ekanti abyākato akusalassa. Sesesupi eseva nayo. Ettha pana satta ghaṭanāni. Tesu paṭhamaṃ vatthārammaṇavasena vuttaṃ, dutiyaṃ vatthuvaseneva, tatiyaṃ ārammaṇavasena, catutthaṃ vatthussa ārammaṇakālavasena, pañcamaṃ ārammaṇādhipativasena, chaṭṭhaṃ vatthuno ārammaṇādhipatikālavasena, sattamaṃ cakkhādivasena.

469-472. Pacchājātamūlake vīsati paccayā na yujjanti, tayova yojanaṃ labhanti. Ekamevettha ghaṭanaṃ, taṃ kāyassa kusalādīnaṃ vasena veditabbaṃ. Āsevanamūlakepi ekameva ghaṭanaṃ.

473-477. Kammamūlake anantare ekanti maggacetanāvasena vuttaṃ. Aññamaññe tīṇīti ettha paṭisandhiyaṃ vatthupi gahetabbaṃ. Upanissaye dveti anantarapakatūpanissayavasena heṭṭhā vuttāneva. Evaṃ sesānipi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni. Ettha pana ekādasa ghaṭanāni. Tattha paṭhamāni dve pakatūpanissayānantarūpanissayavibhāgato nānākkhaṇikakammavasena vuttāni. Tato parāni cattāri vipākāvipākato ekakkhaṇikakammavasena vuttāni. Tattha paṭhame arūpena saddhiṃ cittasamuṭṭhānarūpaṃ labbhati, dutiye arūpena saddhiṃ vatthu, tatiye arūpameva, catutthe cittasamuṭṭhānarūpameva. Paṭisandhiyaṃ pana kaṭattārūpampi labbhati. Tato parāni pañca savipākāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva. Vipākamūlake pañca ghaṭānāni uttānatthāneva.

478-483. Āhāramūlake sattātiādīni vuttanayāneva. Ghaṭanāni panettha catuttiṃsa. Tesu paṭhamāni pañca vipākāvipākasāmaññato vuttāni. Tattha paṭhame cattāropi āhārā labbhanti; dutiye tayo arūpāhārāva. Tatiye vatthupi paccayuppannaṃ hoti, catutthe taṃ parihāyati. Pañcame rūpameva paccayuppannaṃ. Tato parāni pañca savipākaghaṭanāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva. Tato parāni nava ghaṭanāni cetanāhāravasena vuttāni. Tato parāni nava nirādhipativiññāṇāhāravasena . Tato parāni sādhipativiññāṇāhāravasena cha ghaṭanāni vuttāni. Tattha tīṇi vipākāvipākasāmaññavasena vuttāni. Tīṇi vipākavaseneva. Tattha lokiyānaṃ vipākānaṃ abhāvato vatthu parihāyati.

484-495. Indriyamūlake purejāte ekanti cakkhundriyādīnaṃ vasena abyākatena abyākataṃ. Sesaṃ dumūlakaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha cha sattati. Tattha paṭhame sabbānipi indriyāni paccayaṭṭhena labbhanti. Dutiye rūpajīvitindriyaṃ hāyati. Na hi taṃ nissayo hoti. Tatiye arūpindriyāni rūpānaṃ. Catutthe cakkhādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ. Tato parāni nava ghaṭanāni sahajātaarūpindriyavasena vuttāni, tato nava maggabhūtānaṃ indriyānaṃ vasena, tato nava jhānaṅgabhūtānaṃ, tato nava jhānamaggabhūtānaṃ, tato nava manindriyavaseneva, tato sādhipatīni cha, tato vīriyavasena maggasampayuttāni cha, tato amohahetuvasena nirādhipatīni nava, sādhipatīni cha. Tesu sabbesu vipākapaccayena ayuttāni ca yuttāni ca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

496-500. Jhānamūlakepi dumūlakaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha chattiṃsa. Tesu paṭhamāni nava indriyamaggabhāvaṃ anāmasitvā sādhāraṇajhānaṅgavaseneva vuttāni. Tato parāni nava indriyabhūtajhānaṅgavasena, tato nava maggabhūtajhānaṅgavasena, tato nava indriyamaggabhūtajhānaṅgavasena. Catūsupi cetesu navakesu ādito cattāri cattāri vipākāvipākasādhāraṇāni. Avasāne pañca pañca vipākāneva, tāni heṭṭhā vuttanayāneva.

501-508. Maggamūlakepi dumūlakaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha sattapaññāsa. Tesu paṭhamāni nava indriyajhānabhāvaṃ anāmasitvā suddhikamaggavaseneva vuttāni. Tato nava indriyabhūtamaggavasena, tato nava jhānabhūtamaggavasena, tato nava indriyajhānabhūtamaggavasena, tato cha adhipatibhūtamaggavasena, tato nava nirādhipatimaggahetuvasena, tato cha sādhipatimaggahetuvasena, tattha navakesu pañca pañca chakkesu tīṇi tīṇi vipākāni. Sesāni sādhāraṇāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva.

509-510. Sampayuttamūlake dumūlakaṃ uttānatthameva. Ettha pana dveyeva ghaṭanāni. Tattha ekaṃ sādhāraṇavasena, ekaṃ vipākavasena vuttaṃ.

511-514. Vippayuttamūlakepi dumūlakaṃ uttānatthameva. Ghaṭanāni panettha terasa. Tattha paṭhame pañcāti kusalo abyākatassa, tathā akusalo, abyākato tiṇṇannampi. Ettha ca ime vippayuttādayo sahajātāpi honti, pacchājātapurejātāpi. Dutiye purejātasahajātāva tatiye teyeva adhipativasena. Tattha kusalo abyākatassa tathā akusalo, abyākato pana abyākatassa ca ārammaṇādhipativasena akusalassa cāti evaṃ cattāri. Catutthe tīṇīti kusalādīni abyākatassa. Indriyāni panettha rūpānipi arūpānipi. Pañcame paccayā arūpāva chaṭṭhe vatthuvasena rūpāva sattame kusalābyākatānaṃ vipassanāvasena, akusalassa assādanavasena vatthumeva. Aṭṭhame tadevākusalassa, navame cakkhādīni abyākatassa, dasame kusalādayo cittasamuṭṭhānānaṃ, ekādasame paṭisandhiyaṃ vatthu khandhānaṃ, dvādasame paṭisandhiyaṃ khandhā kaṭattārūpānaṃ, terasame paṭisandhiyaṃ khandhā vatthussa.

515-518. Atthipaccayamūlake upanissaye ekanti ārammaṇūpanissayavasena abyākataṃ akusalassa. Sesaṃ dumūlake uttānameva. Ghaṭanāni panettha ekūnatiṃsa. Tesu paṭhame arūpavatthārammaṇamahābhūtaindriyāhārānaṃ vasena sahajātapurejātapacchājātapaccayā labbhanti. Dutiye pacchājātakabaḷīkārāhārā na labbhanti. Paṭhamadutiyaghaṭanāneva adhipatinā saddhiṃ upari tatiyacatutthāni katāni. Puna paṭhamameva catūhi āhārehi saddhiṃ pañcamaṃ, rūpindriyehi saddhiṃ chaṭṭhaṃ, rūpārūpindriyehi saddhiṃ sattamaṃ kataṃ. Dutiyameva vā pana indriyehi saddhiṃ sattamaṃ kataṃ. Paṭhamadutiyāneva vippayuttapaccayena saddhiṃ aṭṭhamanavamāni. Tesu navamaṃ adhipatinā saddhiṃ dasamaṃ kataṃ. Tato ekādasame paccayavasena vatthu hāyati. Dvādasame arūpadhammāyeva paccayā, terasame vatthārammaṇā, cuddasame vatthumeva, pannarasame ārammaṇameva, soḷasame vatthumeva ārammaṇaṃ, sattarasame pana tadeva ārammaṇādhipatibhāvena, aṭṭhārasamepi tadeva ārammaṇūpanissayavasena, ekūnavīsatime cakkhādayova paccayā. Imāni ekūnavīsati pakiṇṇakaghaṭanāni nāma sahajātaṃ aggahetvā vuttāni. Tato parāni dasa sahajātavasena vuttāni.

  1. Natthivigatamūlakesu anantarasamanantaramūlakesu viya upanissayāsevanakammavasena tīṇiyeva ghaṭanāni, avigatamūlakaṃ atthimūlakasadisamevāti.

Yāni panetāni imasmiṃ pañhāvāre ghaṭanāni vuttāni, tāni sabbānipi duvidhāniyeva – pakiṇṇakato sahajātato ca. Tattha sabbesampi ārammaṇamūlakādīnaṃ ādito sahajātaṃ aggahetvā vuttāni pakiṇṇakāni nāma. Tāni ārammaṇamūlake pañcapi, adhipatimūlake cha, anantaramūlake tīṇipi, tathā samanantaramūlake, nissayamūlake dasa, upanissayamūlake satta, purejātamūlake satta, pacchājātamūlake ekameva, tathā āsevanamūlake, kammamūlake dve, āhāramūlake ekaṃ, indriyamūlake cattāri, vippayuttamūlake nava, atthimūlake ekūnavīsati, natthimūlake tīṇipi, tathāvigatamūlake. Avigatamūlake ekūnavīsatīti sabbānipi satañceva tīṇi ca honti. Sahajātanissayabhāvena panetāni pakiṇṇakānīti vuttāni.

Yāni pana sahajātaṃ labbhanti, tāni sahajātaghaṭanāni nāmāti vuccanti. Tāni ārammaṇamūlake anantarasamanantarapurejātapacchājātaāsevananatthivigatamūlakesu na labbhanti. Na hi te paccayā sahajātānaṃ paccayā honti. Yathā ca sahajātānaṃ na honti, tathā hetusahajātaaññamaññavipākajhānamaggasampayuttapaccayā. Asahajātānanti hetumūlake sabbāni catuvīsatipi ghaṭanāni sahajātaghaṭanāneva. Tathā adhipatimūlake catuvīsati, sahajātamūlake dasapi, aññamaññamūlake chapi, nissayamūlake dasa, kammamūlake nava, vipākamūlake pañcapi, āhāramūlake tettiṃsa, indriyamūlake dvāsattati jhānamūlake chattiṃsāpi, maggamūlake sattapaññāsampi, sampayuttamūlake dvepi, vippayuttamūlake cattāri, atthimūlake dasa, avigatamūlake dasāti sabbānipi tīṇi satāni dvādasa ca honti. Iti purimāni sataṃ tīṇi ca imāni ca dvādasuttarāni tīṇi satānīti sabbānipi pañcadasādhikāni cattāri ghaṭanasatāni pañhāvāre āgatāni. Tesu ye ye paccayadhammā nāmavasena na pākaṭā hutvā paññāyanti, tepi hetumūlakādīnaṃ nayānaṃ ādito vipākāvipākasāmaññato vuttesu ghaṭanesu dassetabbā. Dvādaseva hi hetū cha ārammaṇā cattāro adhipatayo cattāro āhārā vīsati indriyāni satta jhānaṅgāni dvādasa maggaṅgānīti ete paccayadhammā nāma. Tesu ye ye dhammā ekantena kusalā, ekanteneva akusalā, ekantena kusalavipākā, ekantenevākusalavipākā, ekanteneva vipākā, ekanteneva avipākā te te sādhukaṃ sallakkhetvā ye tattha vipākā, te vipākaghaṭanesu, ye avipākā, te avipākaghaṭanesu yathāyogaṃ yojetabbāti.

Pañhāvārassa ghaṭane anulomagaṇanā.

Paccanīyuddhāravaṇṇanā

  1. Idāni paccanīyaṃ hoti. Tattha yathā paṭicca vārādīsu 『『akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati nahetupaccayā』』tiādinā nayena labbhamānā pañhā labbhamānānaṃ paccayānaṃ vasena sarūpatova vitthāritā. Evaṃ avitthāretvā ekena lakkhaṇena saṅkhepato paccanīyaṃ dassetuṃ dhammasaṅgāhakehi kusalo dhammo kusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayotiādinā nayena anulomato kusalādīnaṃ paccayā uddhaṭā. Te ca kho paccayā samūhavasena, no ekekapaccayavaseneva; tasmā ye yattha samūhato dassitā, te vibhajitvā veditabbā. Sabbepi hi ime catuvīsati paccayā aṭṭhasu paccayesu saṅgahaṃ gacchanti. Kataresu aṭṭhasu? Ārammaṇe, sahajāte, upanissaye, purejāte, pacchājāte, kamme, āhāre, indriyeti. Kathaṃ? Ṭhapetvā hi ime aṭṭha paccaye sesesu soḷasasu hetupaccayo aññamaññavipākajhānamaggasampayuttapaccayoti ime cha paccayā ekantena sahajātā hutvā sahajātānaññeva paccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Anantarapaccayo samanantaraāsevananatthivigatapaccayoti ime pana pañca uppajjitvā niruddhā attano anantaraṃ uppajjamānānaññeva paccayabhāvato anantarūpanissayalakkhaṇena upanissaye saṅgahaṃ gacchanti. Nissayapaccayo sahajātapurejātabhedato duvidho. Tattha sahajātanissayo sahajātānaññeva nissayapaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati, purejātanissayo purejātapaccaye saṅgahaṃ gacchati.

Adhipatipaccayopi sahajātādhipatiārammaṇādhipativasena duvidho. Tattha sahajātādhipati sahajātānaṃyeva adhipatipaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Ārammaṇādhipati ārammaṇūpanissayo hotiyevāti ārammaṇūpanissayalakkhaṇena upanissayapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Vippayuttapaccayo sahajātapurejātapacchājātabhedato tividho. Tattha sahajātavippayutto sahajātānaññeva vippayuttapaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Purejātavippayutto pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ paccayabhāvato purejāte saṅgahito. Pacchājātavippayutto pacchā uppajjitvā pure uppannānaṃ upatthambhanavasena paccayabhāvato pacchājātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Atthipaccayaavigatapaccayā sahajātapurejātapacchājātaāhārindriyānañceva atthiavigatesu ca ekekassa vasena chahi bhedehi ṭhitā. Tattha sahajātaatthiavigatā sahajātānaññeva atthiavigatapaccayabhāvato. Sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Purejātā pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ paccayabhāvato purejātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Pacchājātā pacchā uppajjitvā pure uppannānaṃ upatthambhanavasena paccayabhāvato pacchājātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Āhārabhūtā kabaḷīkārāhārapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Indriyabhūtā rūpajīvitindriyapaccaye saṅgahaṃ gacchantīti evaṃ ime soḷasa paccayā imesu aṭṭhasu paccayesu saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā.

Imesampi pana aṭṭhannaṃ paccayānaṃ aññamaññaṃ saṅgaho atthiyeva. Ādito niddiṭṭho hi ārammaṇapaccayo adhipatianadhipatibhedena duvidho. Tattha adhipatibhūto ārammaṇūpanissayalakkhaṇena upanissaye saṅgahaṃ gacchati. Anadhipatibhūto suddho ārammaṇapaccayova. Kammapaccayopi sahajātanānākkhaṇikavasena duvidho. Tattha sahajātakammaṃ attanā sahajātānaññeva kammapaccayabhāvato sahajāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Nānākkhaṇikakammaṃ balavadubbalavasena duvidhaṃ. Tattha balavakammaṃ vipākadhammānaṃ upanissayova hutvā paccayo hotīti upanissaye saṅgahaṃ gacchati. Balavampi pana rūpānaṃ dubbalañca arūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayeneva paccayo. Āhārapaccayopi rūpārūpato duvidho. Tattha arūpāhāro attanā sahajātānaññeva paccayo hotīti sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Rūpāhāro sahajātapurejātapacchājātānaṃ paccayo na hoti. Attano pana uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippatto āhārapaccayataṃ sādhetīti āhārapaccayova hoti. Indriyapaccayopi rūpārūpato duvidho. Tattha arūpindriyapaccayo attanā sahajātānaññeva indriyapaccayataṃ sādhetīti sahajāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Rūpindriyapaccayo pana ajjhattabahiddhābhedato duvidho. Tattha ajjhattaṃ indriyapaccayo pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ sasampayuttadhammānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ indriyapaccayo hotīti purejāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Bāhiro indriyapaccayo nāma rūpajīvitindriyaṃ, taṃ sahajātānaṃ paccayo hontampi anupālanamattavaseneva hoti, na janakavasenāti indriyapaccayova hoti. Evaṃ ime aṭṭha paccayā aññamaññampi saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā. Ayaṃ tāva aṭṭhasu paccayesu avasesānaṃ soḷasannañceva tesaṃyeva ca aṭṭhannaṃ aññamaññavasena saṅgahanayo.

Idāni imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ catuvīsatiyāpi paccayesu ye ye saṅgahaṃ gacchanti, te te veditabbā. Tattha aṭṭhannaṃ tāva sabbapaṭhame ārammaṇapaccaye ārammaṇapaccayova saṅgahaṃ gacchati, na sesā tevīsati. Dutiye sahajātapaccaye hetupaccayo sahajātādhipatipaccayo sahajātapaccayo aññamaññapaccayo sahajātanissayapaccayo sahajātakammapaccayo vipākapaccayo sahajātaāhārapaccayo sahajātaindriyapaccayo jhānapaccayo maggapaccayo sampayuttapaccayo sahajātavippayuttapaccayo sahajātatthipaccayo sahajātāvigatapaccayoti ime pannarasa paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Tatiye upanissayapaccaye adhipatibhūto ārammaṇapaccayo ārammaṇabhūto adhipatipaccayo anantarasamanantaraupanissayaāsevanapaccayā nānākkhaṇiko balavakammapaccayo natthipaccayo vigatapaccayoti ime nava paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Catutthe purejātapaccaye purejātanissayapaccayo purejātapaccayo purejātindriyapaccayo purejātavippayuttapaccayo purejātatthipaccayo purejātāvigatapaccayoti ime cha paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Pañcame pacchājātapaccaye pacchājātapaccayo pacchājātavippayuttapaccayo pacchājātatthipaccayo pacchājātāvigatapaccayoti ime cattāro paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Chaṭṭhe kammapaccaye nānākkhaṇikakammapaccayova saṅgahito. Sattame āhārapaccaye kabaḷīkārāhāravaseneva āhārapaccayo āhāratthipaccayo āhārāvigatapaccayoti ime tayo paccayā saṅgahitā. Aṭṭhame indriyapaccaye rūpajīvitindriyapaccayo indriyatthipaccayo indriyāvigatapaccayoti ime tayo paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Evaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ ime cime ca paccayā saṅgahaṃ gatāti ñatvā ye yattha saṅgahaṃ gatā, te tassa gaṇanena gahitāva hontīti veditabbā.

Evaṃ sabbapaccayasaṅgāhakānaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ vasena ekūnapaññāsāya pañhesu imasmiṃ paccanīye 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo』』tiādayo ime pannarasa pañhā uddharitvā vissajjitā. Tattha kusalo kusalassa, kusalo akusalassa, kusalo abyākatassa, kusalo kusalābyākatassāti kusalādikā cattāro pañhā; tathā akusalādikā; abyākato pana abyākatassa, abyākato kusalassa, abyākato akusalassāti abyākatādikā tayo; kusalo ca abyākato ca kusalassa; tathā abyākatassa; akusalo ca abyākato ca akusalassa; tathā abyākatassāti dumūlakekāvasānā cattāro honti. Tesu paṭhame pañhe yehi bhavitabbaṃ, te sabbe saṅgahetvā tayo paccayā vuttā. Dutiye dve, tatiye pañca, catutthe ekova pañcame tayo, chaṭṭhe dve, sattame pañca, aṭṭhame ekova navame satta, dasame tayo, ekādasame tayo, dvādasame dve, terasame cattāro, cuddasame dve, pannarasamepi cattārova. Te 『『sahajātapaccayenā』』ti avatvā 『『sahajātaṃ pacchājāta』』nti vuttā. Tattha kāraṇaṃ parato vakkhāma.

Samāsato panettha eko dve tayo cattāro pañca sattāti chaḷeva paccayaparicchedā honti. Ayaṃ pañhāvārassa paccanīye ukkaṭṭhavasena pañhāparicchedo ceva te te paccaye saṅgahetvā dassitapaccayaparicchedo ca. 『『Na hetupaccayo』』tiādīsu hi catuvīsatiyāpi paccayapaccanīyesu ekapaccanīyepi ito uddhaṃ pañhā vā paccayā vā na labbhanti, heṭṭhā labbhanti. Tasmā yesu pañhesu 『『kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca dhammassa sahajātapaccayena paccayo』』ti evaṃ ekova paccayo āgato, tasmiṃ paccaye paṭikkhitte te pañhā parihāyanti. Yasmiṃ pana pañhe 『『kusalo dhammo akusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo upanissayapaccayena paccayo』』ti evaṃ dve paccayā āgatā. Tattha nārammaṇapaccayāti evaṃ ekasmiṃ paccaye paṭikkhittepi itarassa paccayassa vasena so pañho labbhateva. Tesu pana dvīsupi paccayesu paṭikkhittesu so vāro pacchijjati. Evameva yesu pañhesu tayo cattāro pañca satta vā labbhanti, tesu ṭhapetvā paṭikkhitte paccaye avasesānaṃ vasena te pañhā labbhantiyeva. Sabbesu pana paccayesu paṭikkhittesu sabbepi te vārā pacchijjantīti idameva cettha lakkhaṇaṃ. Iminā lakkhaṇena ādito paṭṭhāya tesu tesu pañhesu saṅkhipitvā vuttapaccayānaṃ pabhedo ca tasmiṃ tasmiṃ paccanīye tesaṃ tesaṃ pañhānaṃ parihāni ca veditabbā.

Tatrāyaṃ vitthārakathā – paṭhamapañhe tāva tīhi paccayehi ekūnavīsati paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi kusalassa purejātapacchājātavipākavippayutteheva paccayo na hoti , sesehi vīsatiyā hoti, tesu ārammaṇapaccayo ekova sahajāte pana sabbasaṅgāhikavasena pannarasa paccayā saṅgahaṃ gacchantīti vuttā. Tesu hetupaccaye paṭikkhitte cuddasa honti. Kusalo pana kusalassa neva vipākapaccayo na, vippayuttapaccayoti te dve apanetvā sese dvādasa sandhāya sahajātapaccayena paccayoti vuttaṃ. Upanissayapaccayepi sabbasaṅgāhikavasena nava paccayā saṅgahaṃ gacchantīti vuttā. Tesu adhipatibhūto ārammaṇapaccayo ārammaṇabhūto ca adhipatipaccayo ārammaṇūpanissayavasena upanissayameva anupaviṭṭho. Kusalo pana kusalassa nānākkhaṇikakammapaccayo na hotīti taṃ apanetvā sese cha sandhāya upanissayapaccayena paccayoti vuttaṃ. Evaṃ paṭhamapañhe tīhi paccayehi ekūnavīsatipaccayā dassitāti veditabbā. Tesu imasmiṃ hetupaccanīye 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassa nahetupaccayena paccayoti dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni paccavekkhatī』』ti evamādinā ārammaṇapaccayādīsu vuttanayeneva uddharitvā pāḷi dassetabbā.

Ārammaṇapaccaye pana paṭikkhitte tassa vitthāraṃ apanetvā hetupaccayavitthāraṃ pakkhipitvā sāyeva pāḷi dassetabbā, sesapaccayapaṭikkhepesupi eseva nayo. Tasmiṃ pana paccaye paṭikkhitte ye vārā parihāyanti, te parato vakkhāma.

Dutiyapañhe pana dvīhi paccayehi tayo paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi akusalassa anantarādivasena paccayo na hoti. Tasmā te apanetvā ārammaṇūpanissayavasena saṅgahitaṃ ārammaṇādhipatiñceva pakatūpanissayañca sandhāya upanissayapaccayena paccayoti vuttaṃ. Tasmā suddho ārammaṇapaccayo ārammaṇādhipativasena adhipatipaccayo upanissayapaccayoti dutiyapañhe dvīhi paccayehi ime tayo paccayā dassitāti veditabbā.

Tatiyapañhe pana pañcahi paccayehi aṭṭhārasa paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi abyākatassa aññamaññapurejātāsevanavipākasampayuttehiyeva paccayo na hoti, sesehi ekūnavīsatiyā hoti. Tesu ārammaṇapaccayo eko. Yasmā pana kusalo abyākatassa aññamaññavipākasampayuttavasena paccayo na hoti, hetupaccayo paṭikkhitto, kammapaccayo visuṃ gahito, tasmā ime pañca apanetvā sahajātena dasa paccayā dassitā. Upanissayena heṭṭhā vuttesu chasu ṭhapetvā āsevanaṃ sesā pañca. Pacchājāto ekova tathā sahajātanānākkhaṇikavasena duvidhopi kammapaccayoti evaṃ tatiyapañhe pañcahi paccayehi ime aṭṭhārasa paccayā dassitāti veditabbā.

Catutthapañhe pana ekena paccayena dasa. Kathaṃ? Kusalo hi kusalābyākatassa sahajāte vuttesu pannarasasu aññamaññavipākasampayuttavippayuttehi paccayo na hoti, hetupaccayo paṭikkhitto. Iti ime pañca apanetvā sesā dasa paccayā ettha ekena paccayena dassitāti veditabbā.

  1. Yathā ca imesu kusalādikesu catūsu, tathā akusalādikesupi catūsu pañhesu tehi tehi paccayehi te teyeva paccayā dassitāti veditabbā.

  2. Tato parānaṃ abyākatādīnaṃ tiṇṇaṃ pañhānaṃ paṭhamapañhe sattahi paccayehi tevīsati paccayā dassitā. Kathaṃ? Abyākato hi abyākatassa catuvīsatiyāpi paccayehi paccayo hoti. Hetupaccaye pana paṭikkhitte tevīsati honti. Tesu ārammaṇapaccayo ekova. Yasmā panettha asahajātānampi saṅgahaṇatthaṃ āhārindriyapaccayā visuṃ gahitā. Tasmā ime tayo apanetvā sahajātena dvādasa paccayā dassitā. Upanissayena heṭṭhā vuttā cha, purejāto ekova tathā pacchājātaāhārindriyapaccayāti evamettha sattahi paccayehi ime tevīsati paccayā dassitāti veditabbā. Dutiye tīhi paccayehi dvādasa dassitā. Kathaṃ? Ārammaṇapaccayo eko, upanissayena pana ārammaṇūpanissayavasena ārammaṇādhipatianantarasamanantaranatthivigataupanissayapaccayoti cha dassitā. Purejātena purejātanissayavippayuttaatthiavigatā pañcāti evamettha tīhi paccayehi ime dvādasa paccayā dassitāti veditabbā. Tatiyepi eseva nayo.

  3. Tato parānaṃ dukamūlakānaṃ catunnaṃ pañhānaṃ paṭhamapañhe 『『sahajātapaccayena purejātapaccayenā』』ti avatvā 『『sahajātaṃ purejāta』』nti vuttehi dvīhi nissayaatthiavigatavasena tayo paccayā dassitā. Kusalā hi khandhā vatthunā saddhiṃ ekato kusalassa paccayabhāvaṃ sādhayamānā kiñcāpi sahajātā, sahajātapaccayā pana na honti vatthumissakattā . Tasmā tesaṃ sahajātānaṃ nissayaatthiavigatānaṃ vasena sahajātanti vuttaṃ. Vatthumhipi eseva nayo. Tampi hi kiñcāpi purejātaṃ, khandhamissakattā pana purejātapaccayo na hoti. Kevalaṃ purejātānaṃ nissayādīnaṃ vasena purejātanti vuttaṃ.

Dutiyapañhe 『『sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriya』』nti vuttehi catūhipi sahajātanissayaatthiavigatavasena cattāro paccayā dassitā. Imasmiñhi vāre sahajātapaccayo labbhati, pacchājātapaccayādayo na labbhanti. Pacchājātānaṃ pana āhārindriyasaṅkhātānañca atthiavigatānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Kusalā hi khandhā abyākatā ca mahābhūtā upādārūpānaṃ sahajātapaccayena nissayapaccayena atthiavigatapaccayehīti catudhā paccayā honti. Pacchājātā pana kusalā tehiyeva bhūtehi saddhiṃ tesaññeva upādārūpānaṃ atthiavigatavasena paccayo. Kabaḷīkārāhāropi pacchājātehi kusalehi saddhiṃ purejātassa kāyassa atthiavigatavaseneva paccayo. Rūpajīvitindriyampi pacchājātehi kusalehi saddhiṃ kaṭattārūpānaṃ atthiavigatapaccayeneva paccayo. Iti imaṃ catudhā paccayabhāvaṃ sandhāya 『『sahajātaṃ pacchājātaṃ, āhāraṃ indriya』』nti idaṃ vuttaṃ. Pacchājātāhārindriyapaccayā panettha na labbhantiyeva. Parato akusalamissakapañhādvayepi eseva nayoti. Evamettha tesu tesu pañhesu saṅkhipitvā vuttapaccayānaṃ pabhedo veditabbo. Tasmiṃ tasmiṃ pana paccaye tesaṃ tesaṃ pañhānaṃ parihānāparihāniṃ parato āvikarissāmāti.

Paccanīyuddhārassa atthavaṇṇanā.

Paccanīyagaṇanavaṇṇanā

  1. Idāni ete 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassā』』tiādayo anulomavasena pannarasa vārā dassitā. Yasmā paccanīyepi eteyeva, na ito uddhaṃ; heṭṭhā pana honti, tasmā yassa yassa paccayassa paccanīye ye ye vārā labbhanti, te te ādito paṭṭhāya gaṇanavasena dassetuṃ nahetuyā pannarasātiādi āraddhaṃ.

Tattha nahetuyā sabbesampi yathādassitānaṃ paccayānaṃ vasena pannarasa labbhanti. Nārammaṇe sahajāte hetupaccayo pavisati. Tasmiṃ tasmiṃ vāre suddho ārammaṇapaccayo parihāyati, sesapaccayavasena te vārā vissajjanaṃ labhanti. Yathā ca nārammaṇe, evaṃ sesesupi. Sahajāte hetupaccayo pavisati. Tasmiṃ tasmiñca vāre naupanissaye naanantareti evaṃ paccanīyato ṭhitā paccayā parihāyanti, avasesapaccayavasena te te vārā vissajjanaṃ labhanti. Nasahajāte pana 『『kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca, akusalo dhammo akusalassa ca abyākatassa ca, kusalo ca abyākato ca dhammā kusalassa, akusalo ca abyākato ca dhammā akusalassāti ime cattāro vārā parihāyanti. Etesañhi catunnaṃ purimesu dvīsu sahajātapaccayena paccayoti ekādasannaṃ paccayānaṃ vasena ekova paccayasaṅgaho vutto. Te tasmiṃ paṭikkhitte aññenākārena vissajjanaṃ na labhanti. Pacchimesu dvīsu nissayaatthiavigatapaccaye sandhāya 『『sahajātaṃ purejāta』』nti vuttaṃ. Te sahajāte paṭikkhitte avasesānaṃ hetuādīnañca purejātānañceva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tasmā ime cattāropi vārā parihāyanti. Avasesānaṃ vasena 『『ekādasā』』ti vuttaṃ.

Tattha siyā – yathā hetumhi paṭikkhitte sesānaṃ adhipatiādīnaṃ vasena te vārā laddhā, evaṃ sahajāte paṭikkhitte avasesānaṃ hetuādīnaṃ vasena kasmā na labbhantīti? Nippadesattā. Hetuādayo hi sahajātānaṃ ekadesamattato sappadesā, tasmā tesu paṭikkhittesu aññesaṃ vasena te vārā labbhanti. Sahajāto pana nippadeso sabbepi hetuādayo gaṇhāti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte sabbepi te paṭikkhittā honti. Na hi asahajātā hetupaccayādayo nāma atthi . Iti sahajātassa nippadesattā tasmiṃ paṭikkhitte sabbepi te ubhopi vārā na labbhanti. 『『Sahajātaṃ purejāta』』nti vissajjitavāresu pana kiñcāpi sahajātapaccayoyeva natthi, yasmā panettha sahajātāva arūpakkhandhā nissayaatthiavigatavasena paccayā, sahajāte ca paṭikkhitte ekantena sahajātanissayaatthiavigatā paṭikkhittā honti, tasmā tassa paṭikkhittattā tepi vārā na labbhantīti evaṃ sabbathāpettha ime cattāro vārā parihāyanti. Avasesānaññeva vasena ekādasāti vuttaṃ.

Naaññamaññananissayanasampayuttepi teyeva vārā parihāyanti. Kasmā? Sahajātagatikattā. Yatheva hi arūpadhammabhūto sahajātapaccayo nippadesena cattāro arūpakkhandhe gaṇhāti, tathā aññamaññanissayasampayuttāpīti sahajātagatikattā etesupi paṭikkhittesu te vārā na labbhantīti veditabbā. Tena vuttaṃ naaññamaññe ekādasa, nanissaye ekādasa, nasampayutte ekādasāti.

Tattha siyā – kiñcāpi ime avisesena kusalādibhedānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ saṅgāhakattā sahajātagatikā, kusalo pana kusalābyākatassa ṭhapetvā sahajātapaccayaṃ aññathā paccayova na hoti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyatu. Kusalo pana kusalābyākatānaṃ neva aññamaññapaccayo hoti, tasmiṃ paṭikkhitte so vāro kasmā parihāyatīti? Aññamaññapaccayadhammavasena pavattisabbhāvato. Yatheva hi kusalābyākatā kusalassa sahajātapaccayova na honti. Sahajātadhammavasena pana nissayapaccayādīhi pavattisabbhāvato tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati, evamidhāpi aññamaññapaccayadhammavasena sahajātādīhi pavattisabbhāvato tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati. Naaññamaññapaccayena paccayoti padassa hi ayamattho – ye dhammā aññamaññapaccayasaṅgahaṃ gatā, na tehi paccayo. Kusalo ca kusalābyākatānaṃ sahajātādivasena paccayo honto aññamaññapaccayadhammeheva paccayo hoti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati. Yathā ca so vāro, tathā sesāpi tayoti cattāropi te vārā parihāyanti.

Nanissayeekādasāti etthāpi yasmā tesaṃ vārānaṃ ekentena sahajātapaccayadhammāva nissayabhūtā, tasmā nissaye paṭikkhitte parihāyanti. Napurejāte terasāti sahajātaṃ purejātanti vuttavissajjane dvimūlake dve apanetvā terasa. Yathā hi te sahajāte paṭikkhitte purejātānaññeva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tathā purejātepi paṭikkhitte sahajātānaññeva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tasmā te apanetvā terasāti veditabbā.

Napacchājāte pannarasāti ettha 『『pacchājātapaccayena paccayo』』ti vā 『『sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriya』』nti vā āgataṭṭhānesu ṭhapetvā pacchājātaṃ avasesavasenapi te pañhā labbhanti, tasmā pannaraseva vuttā. Nakammetiādīsu yasmā kammavipākāhārindriyajhānamaggāpi kusalādibhedānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ ekadesova tasmā ṭhapetvā te dhamme avasesadhammavasena sahajātadhammā paccayā hontīti ekampi pañhāvissajjanaṃ na parihīnaṃ . Nasampayutte ekādasāti yasmā tesu catūsu vāresu sampayuttadhammā sahajātādipaccayena paccayā honti, tasmā sampayuttapaccayapaṭikkhepena teyeva vārā parihāyantīti veditabbā. Navippayutte navāti dumūlakaekāvasānā cattāro ekamūlakadukāvasānā dve cāti ime cha vārā ekantena vippayuttapaccayadhammehi yuttā. Tehi sahajātādivasena paccayā honti, tasmā vippayutte paṭikkhitte sabbepi te parihāyantīti naveva labbhanti. Tena vuttaṃ 『『navippayutte navā』』ti. Noatthinoavigatesupi teyeva veditabbā. Ekantena hi te vārā atthiavigatapaccayadhammayuttā, tasmā te tesaṃ paṭikkhepe parihāyanti. Yepi labbhanti, tesu ārammaṇavasena anantarādivasena vā vissajjanāni kātabbāni. Sahajātapurejātapacchājātaāhārindriyabhedato pañcannaṃ atthiavigatānaṃ vippayuttadhammānaṃ vā vasena na kātabbānīti.

  1. Evaṃ paccanīye laddhavāre gaṇanato dassetvā idāni dumūlakādivasena paccayagaṇanaṃ dassetuṃ nahetupaccayā nārammaṇe pannarasātiādi āraddhaṃ. Tattha nahetumūlakadukesu atirekagaṇano ūnataragaṇanena saddhiṃ yojito ūnataragaṇanova hoti.

Timūlake naupanissaye terasāti kusalo akusalassa, akusalo kusalassāti dve vārā parihāyanti. Kasmā? Nārammaṇena saddhiṃ naupanissayassa ghaṭitattā. Ārammaṇavasena hi upanissayavasena ca imesaṃ pavatti. Tañca ubhayaṃ paṭikkhittaṃ. Ārammaṇādhipati ca ārammaṇūpanissayaggahaṇena gahito hotiyeva.

Chamūlakepi naupanissaye terasāti teyeva terasa. Sattamūlake pana naupanissaye sattāti nasahajātena saddhiṃ ghaṭitattā tattha parihīnehi catūhi saddhiṃ 『『kusalo kusalassa, kusalo akusalassa, akusalo akusalassa, akusalo kusalassā』』ti ime anantarūpanissayapakatūpanissayavasena pavattamānā cattāroti aṭṭha parihāyanti, tasmā avasesānaṃ vasena sattāti vuttaṃ. Napurejāte ekādasāti nasahajātena saddhiṃ ghaṭitattā ekādasa. Napacchājāte navāti tesu ekādasasu sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriyanti laddhavissajjanesu dumūlake abyākatante dve vāre apanetvā. Te hi sahajāte paṭikkhittepi pacchājātavasena aparihīnā. Sahajātena pana saddhiṃ pacchājāte paṭikkhitte parihāyantīti sesānaṃ vasena navāti vuttaṃ. Aṭṭhamūlake nanissaye ekādasāti sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Navamūlake naupanissaye pañcāti kusalādayo abyākatantā tayo dumūlakā abyākatantā dve cāti pañca. Tesu nānākkhaṇikakammakabaḷīkārāhārarūpajīvitindriyapacchājātadhammavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ.

Dasamūlake napurejāte pañcātiādīsupi teyeva. Napacchājāte tīṇīti pacchājātavasena labbhamāne dumūlake abyākatante dve apanetvā avasesā. Navippayuttepi teyeva tayo. Noatthiyā dveti nānākkhaṇikakammavasena kusalañca akusalañca kaṭattārūpassa. Vipākaṃ panettha naupanissayena saddhiṃ ghaṭitattā na labbhati. Ekādasamūlake heṭṭhā vuttasadisāva gaṇanā. Dvādasamūlake nakamme ekanti abyākatena abyākataṃ. Tattha ca āhārindriyavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Terasamūlakādīsupi sabbattha ekanti āgataṭṭhāne idameva gahetabbaṃ. Nāhāre pana indriyavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Naindriye āhāravasena. Cuddasamūlakādīsu nakammena saddhiṃ ghaṭitattā noatthinoavigatā na labbhantīti na vuttā. Nāhārapaccayā najhānapaccayāti naindriyaṃ apanetvā vuttaṃ. Tasmā tattha indriyavasena ekaṃ veditabbaṃ. Navipākapaccayā naindriyapaccayāti nāhāraṃ apanetvā vuttaṃ, tasmā tattha āhāravasena ekaṃ veditabbaṃ. Imesu pana dvīsu paccanīyato ṭhitesu gaṇanā nāma natthi, tasmā ekato na dassitāti.

Nahetumūlakaṃ.

  1. Nārammaṇamūlakādīsupi pannarasaterasaekādasanavāti sabbadukesu cattārova mūlagaṇanaparicchedā. Tikādīsu pana bahupaccayasamāyoge itarānipi satta pañca tīṇi dve ekanti paricchinnagaṇanāni vissajjanāni labbhantiyeva. Tesu yesaṃ paccayānaṃ samāyoge yaṃ yaṃ labbhati, taṃ taṃ heṭṭhā vuttanayena sādhukaṃ sallakkhetvā uddharitabbaṃ. Sabbesu cetesu nārammaṇamūlakādīsu nārammaṇādīni padāni atikkantena hetupadena saddhiṃ paṭhamaṃ bandhitvāva cakkāni katāni. Yasmā pana tāni nahetumūlake vuttasadisāneva honti, tasmā vitthārena adassetvā saṅkhepaṃ katvā dassitāni. Tattha yathā nahetumūlake nārammaṇanaupanissayā visuṃ visuṃ pannarasa vāre labhantāpi samāyoge terasa labhiṃsu, evaṃ sabbattha teraseva labhanti. Yathā ca nārammaṇanasahajātehi saddhiṃ naupanissaye satta vārā honti, evaṃ naupanissayanārammaṇehi saddhiṃ nasahajātepi satta.

538.Nanissayapaccayānaupanissayapaccayā napacchājāte tīṇīti kusalādīni abyākatantāni. Tesu kaṭattārūpañca āhārasamuṭṭhānañca paccayuppannaṃ.

543-544. Nāhāranaindriyamūlakesu catukkesu nakammena saddhiṃ aghaṭitattā nahetumūlake viya ekentena labbhanti. Naindriyamūlake naupanissaye ca napurejāte ca ṭhapetvā nāhāre tīṇīti kātabbanti naindriyapaccayato paṭṭhāya ime dve paccaye ghaṭetvā naindriyapaccayā…pe… naupanissayapaccayā nāhāre tīṇī. Naindriyapaccayā…pe… napurejātapaccayā nāhāre tīṇīti evaṃ imehi paccayehi saddhiṃ nāhārapaccaye ca gaṇanā kātabbāti attho. Tattha tīṇīti kusalādīneva abyākatassa. Tattha kusalākusalā kaṭattārūpānaṃ purejātassa ca kāyassa pacchājātapaccayena, abyākatā pana cittacetasikā pacchājātapaccayenevāti imesaṃ vasena tīṇi vissajjanāni kātabbāni. Parato pana napacchājātena saddhiṃ ghaṭitattā nāhāre dveti vuttaṃ. Tattha kaṭattārūpavasena kusalaṃ abyākatassa, tathā akusalanti ettakameva labbhati. Āhārassa pana paṭikkhittattā kabaḷīkārāhāro atthiavigatavasenāpi paccayabhāvaṃ na labhati.

  1. Navippayuttamūlakassa catumūlake naupanissaye pañcāti kusalo sahajātakusalassa, kusalo kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa, akusalo sahajātaakusalassa, tathā kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa, abyākato sahajātaabyākatassāti evaṃ pañca. Navippayuttapaccayā…pe… naupanissaye tīṇīti heṭṭhā vuttanayeneva kusalādayo tayo abyākatassa.

546.Noatthipaccayā nahetuyā navāti nahetupaccayā noatthiyā vuttā naveva. Sabbepi hi te ekamūlakekāvasānā anantarapakatūpanissayavasena labbhanti. Nārammaṇe navātipi teyeva nārammaṇe ṭhatvā naupanissaye dve kātabbā. Yāva nissayampīti noatthimūlake naye 『『noatthipaccayā nahetupaccayā nārammaṇapaccayā』』ti evaṃ cakkabandhagamanena nārammaṇapaccaye ṭhatvā imehi vā tīhi, ito paresu nādhipatiādīsu aññataraññatarena vā saddhiṃ yāva nissayapaccayaṃ pāpuṇāti, tāva gantvā naupanissaye dve vissajjanāni kātabbānīti attho.

Evaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapetvā puna nārammaṇato paṭṭhāya yāva nissayā satta paccaye gahetvā naupanissaye dveti āha. Tattha noatthipaccayā nahetupaccayā nārammaṇapaccayā naupanissaye dve, noatthipaccayā nahetunārammaṇanādhipatipaccayā naupanissaye dveti evaṃ nārammaṇato purimapacchimehi nissayapariyosānehi sabbapadehi saddhiṃ yojanā kātabbā. Dveti panettha kusalo abyākatassa, akusalo abyākatassāti nānākkhaṇikakammavasena kaṭattārūpassa paccayavasena veditabbāni. Naupanissayapadena saddhiṃ napurejātādīsu sabbattha dve. Kammapaccayo panettha na gahito. Tasmiñhi gahite tepi dve vārā chijjanti, vissajjanameva na labbhati. Evaṃ yena yena saddhiṃ yassa yassa saṃsandane. Yaṃ labbhati, yañca parihāyati, taṃ sabbaṃ sādhukaṃ sallakkhetvā sabbapaccanīyesu gaṇanā uddharitabbāti.

Paccanīyagaṇanavaṇṇanā.

Anulomapaccanīyavaṇṇanā

  1. Anulomapaccanīye 『『hetuyā satta, ārammaṇe navā』』ti evaṃ anulome 『『nahetuyā pannarasa, nārammaṇe pannarasā』』ti evaṃ paccanīye ca laddhagaṇanesu paccayesu yo paccayo anulomato ṭhito, tassa anulome laddhavārehi saddhiṃ ye paccanīyato ṭhitassa paccanīye laddhavāresu sadisavārā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Anulomasmiñhi hetupaccaye 『『hetuyā sattā』』ti satta vārā laddhā, paccanīye nārammaṇapaccaye 『『nārammaṇe pannarasā』』ti pannarasa laddhā. Tesu ye hetuyā satta vuttā, tehi saddhiṃ nārammaṇe vuttesu pannarasasu 『『kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa, akusalo akusalassa, abyākatassa, akusalābyākatassa, abyākato abyākatassā』』ti ime satta sadisā. Te sandhāya hetupaccayā naārammaṇe sattāti vuttaṃ. Naadhipatiyā sattātiādīsupi eseva nayo.

Nasahajātassa pana hetupaccayassa abhāvā nasahajāte ekopi na labbhati, tasmā tena saddhiṃ yojanā na katā. Naaññamaññe kusalādayo tayo rūpābyākatassa labbhanti, te sandhāya tīṇīti vuttaṃ. Tathā nasampayutte. Navippayutte pana kusalaṃ kusalassa, akusalaṃ akusalassa, abyākataṃ abyākatassāti arūpadhammavasena tīṇi veditabbāni. Nanissayanoatthinoavigatā nasahajāto viya na labbhantiyevāti tehipi saddhiṃ yojanā na katā. Evamettha satta tīṇīti dveyeva gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena ūnataragaṇanena saddhiṃ atirekagaṇanassapi gaṇanaṃ parihāpetvā paccayaghaṭanesu gaṇanā veditabbā.

  1. Tattha hetusahajātanissayaatthiavigatanti nārammaṇe sattāti kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo, sahajātanissayaatthiavigatapaccayena paccayo, nārammaṇapaccayena paccayo. Kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ hetupaccayena paccayo, sahajātanissayaatthiavigatapaccayena paccayo, nārammaṇapaccayena paccayoti iminā nayena satta vārā uddharitabbā. Nādhipatiyā sattātiādīsupi eseva nayo. Dutiye ghaṭane aññamaññassa paviṭṭhattā ṭhapetvā nasampayuttaṃ sesesu tīṇīti vuttaṃ. Nasampayutte pana aññamaññavippayuttaṃ paṭisandhināmarūpaṃ sandhāya ekanti vuttaṃ. Aññamaññapaccayo cettha anulomaghaṭane paviṭṭhattā paccanīyato na labbhati, tasmā 『『naaññamaññe』』ti na vuttaṃ. Yathā cettha, evaṃ sesaghaṭanesupi paviṭṭhapaccayā paccanīyato na labbhantīti na vuttā. Tatiyaghaṭane sampayuttassa paviṭṭhattā sabbattha tīṇiyeva. Catutthaghaṭane vippayuttassa paviṭṭhattā tīṇi kusalādīni cittasamuṭṭhānarūpassa. Pañcame vipākassa paviṭṭhattā sabbattha ekaṃ abyākatena abyākataṃ. Ito paresupi vipākasampayuttesu eseva nayo.

552.Hetusahajātanissayaindriyamaggaatthiavigatanti nārammaṇe cattārīti kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa; abyākato abyākatassāti imesaṃ vasena veditabbāni. Sesesupi eseva nayo. Naaññamaññe dveti kusalo abyākatassa, tathā abyākato. Paratopi dvīsu eseva nayo. Iminā upāyena sabbaghaṭanesu labbhamānavasena gaṇanā veditabbā. Sabbānipi cetāni imasmiṃ anulomapaccanīye sahajātavasena ceva pakiṇṇakavasena ca pannarasādhikāni cattāri ghaṭanasatāni vuttāni. Tesu tasmiṃ tasmiṃ ghaṭane ye anulomato ṭhitā paccayā, tesaṃ ekopi paccanīyato na labbhati. Hetumūlake cettha paṭhame ghaṭane anulomato pañcannaṃ paccayānaṃ ṭhitattā paccanīyato ekūnavīsati paccayā āgatā. Evaṃ sesesupi anulomato ṭhitāvasesā paccanīyato āgatā. Anulomato cettha bahūsupi ṭhitesu paccanīyato ekekova āgatoti veditabbo. Yathā ca hetumūlake, evaṃ ārammaṇādimūlakesupi sabbametaṃ vidhānaṃ yathānurūpato veditabbanti.

Anulomapaccanīyavaṇṇanā.

Paccanīyānulomavaṇṇanā

  1. Paccanīyānulomepi 『『hetuyā satta, ārammaṇe navā』』ti evaṃ anulome 『『nahetuyā pannarasa, nārammaṇe pannarasā』』ti evaṃ paccanīye ca laddhagaṇanesu paccayesu yo paccanīyato ṭhito, tassa paccanīyato laddhavāresu ye anulomato ṭhitassa anulomato laddhavārehi sadisā vārā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Paccanīyasmiñhi nahetupaccaye 『『nahetuyā pannarasā』』ti pannarasa vārā laddhā, anulome ārammaṇapaccaye 『『ārammaṇe navā』』ti nava vārā laddhā. Tattha ye nahetuyā pannarasa vuttā, tesu ye vārā ārammaṇe vuttehi navahi sadisā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Tattha ye ārammaṇe nava vuttā, te nahetuyā vuttesu pannarasasu kusalo 『『kusalākusalābyākatānaṃ, akusalo akusalakusalābyākatānaṃ, abyākato abyākatakusalākusalāna』』nti imehi navahi sadisā, te sandhāya nahetuyā ārammaṇe navāti vuttaṃ. Adhipatiyā dasātiādīsupi eseva nayo. Ārammaṇādīnañhi anulomagaṇanāya ye vārā vuttā nahetupaccayena saddhiṃ saṃsandanepi te sabbe labbhantīti veditabbā. 『『Kusalo dhammo kusalassa dhammassa nahetupaccayena paccayo ārammaṇapaccayena paccayo, dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni paccavekkhatī』』ti iminā upāyena tesaṃ pāḷi uddharitabbā.

Nahetupaccayā adhipatiyā dasāti ettha ṭhapetvā vīmaṃsādhipatiṃ sesādhipativasena anulomavibhaṅge āgatavārā uddharitabbā. Evamettha nava dasasattatīṇiterasaekanti cha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena ūnataragaṇanena saddhiṃ atirekagaṇanassāpi gaṇanaṃ parihāpetvā nahetumūlakādīnaṃ nayānaṃ timūlakādīsu sabbasaṃsandanesu gaṇanā veditabbā. Idaṃ tāva sādhāraṇalakkhaṇaṃ . Na panetaṃ sabbasaṃsandanesu gacchati, yehi pana paccayehi saddhiṃ yesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ye vārā virujjhanti, te apanetvā avasesānaṃ vasenapettha gaṇanā veditabbā.

Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā adhipatiyā sattāti ettha hi kusalo akusalassa; abyākato kusalassa, akusalassāti ime ārammaṇādhipativasena labbhamānā tayo vārā virujjhanti. Kasmā? Naārammaṇapaccayāti vuttattā. Tasmā te apanetvā sahajātādhipatinayenevettha 『『kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa; akusalo akusalassa, abyākatassa, akusalābyākatassa; abyākato abyākatassā』』ti satta vārā veditabbā. Tepi nahetupaccayāti vacanato ṭhapetvā vīmaṃsādhipatiṃ sesādhipatīnaṃ vasena. Evaṃ sabbattha ūnataragaṇanapaccayavasena avirujjhamānagaṇanavasena ca gaṇanā veditabbā.

Yesu ca paccayesu paccanīyato ṭhitesu ye anulomato na tiṭṭhanti, tepi veditabbā. Seyyathidaṃ – anantare paccanīyato ṭhite samanantarāsevananatthivigatā anulomato na tiṭṭhanti, sahajāte paccanīyato ṭhite hetuaññamaññavipākajhānamaggasampayuttā anulomato na tiṭṭhanti, nissaye paccanīyato ṭhite vatthupurejāto anulomato na tiṭṭhati. Āhāre vā indriye vā paccanīyato ṭhite hetuaññamaññavipākajhānamaggasampayuttā anulomato na tiṭṭhanti. Ārammaṇe pana paccanīyato ṭhite adhipatiupanissayā anulomato na tiṭṭhanti, ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayā pana na labbhanti. Iminā upāyena sabbattha yaṃ labbhati, yañca na labbhati, taṃ jānitvā labbhamānavasena vārā uddharitabbā.

Tattha sabbesupi timūlakādīsu anantare sattātiādayo dumūlake laddhavārāyeva sattamūlakādīsu pana nasahajātapaccayā nissaye tīṇīti purejātavasena vatthunissaye tīṇi. Kamme dve nānākkhaṇikavaseneva. Āhāreekaṃ kabaḷīkārāhāravasena. Indriye ekaṃ rūpindriyavasena. Kamena gantvā vippayutte tīṇīti kusalādīnaṃ abyākatantāni pacchājātavasena. Atthiavigatesu pañcāti tāni ceva tīṇi, kusalābyākatā abyākatassa, akusalābyākatā abyākatassāti imāni ca dve pacchājātāhārindriyavasenāti. Pacchājātapaccayassa paccanīkabhāvato paṭṭhāya pana atthiavigatesu ekanti abyākato abyākatassa āhārindriyavasena. Nāhāre gahite naindriyapaccayāti na gahetabbaṃ. Tathā naindriye gahite nāhārapaccayāti. Kasmā? Dvīsu ekato gahitesu gaṇetabbavārassa abhāvato. Jhānamaggādīsupi paccanīkato ṭhitesu āhārato vā indriyato vā ekaṃ anulomaṃ akatvāva avasāne indriye ekaṃ, atthiyā ekaṃ, avigate ekaṃ, āhāre ekaṃ, atthiyā ekaṃ, avigate ekanti vuttaṃ. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nahetumūlakaṃ.

  1. Nārammaṇamūlakādīsu naaññamaññamūlake naaññamaññapaccayā hetuyā tīṇīti kusalādīni cittasamuṭṭhānānaṃ. Adhipatiyā aṭṭhāti adhipatiyā vuttesu dasasu 『『kusalo kusalābyākatassa, akusalo akusalābyākatassā』』ti dve apanetvā sesāni aṭṭha. Sahajāte pañcāti hetuyā vuttehi tīhi saddhiṃ 『『kusalo ca abyākato ca abyākatassa, akusalo ca abyākato ca abyākatassā』』ti ime dve. Nissaye sattāti tehi pañcahi saddhiṃ 『『abyākato kusalassa, abyākato akusalassā』』ti ime dve vatthuvasena. Kamme tīṇīti hetuyā vuttāneva. Sesatikesupi eseva nayo. Adhipatiyā tīṇīti heṭṭhā vuttāneva.

  2. Nāhāramūlake aññamaññe tīṇīti ṭhapetvā āhāre sesacetasikavasena veditabbāni. Yathā ca heṭṭhā, tathā idhāpi nāhāranaindriyesu ekekameva gahitaṃ, na dve ekato.

648.Nasampayuttapaccayāhetuyā tīṇīti heṭṭhā naaññamaññe vuttāneva. Adhipatiyā aṭṭhāti vuttāneva. Navippayuttamūlake kamme pañcāti kusalādicetanā sahajātakusalādīnaṃ, nānākkhaṇikā kusalākusalacetanā kammasamuṭṭhānarūpassāti evaṃ pañca. Āhārindriyesu tīṇi sahajātasadisāni. Jhānamaggādīsu tīṇi hetusadisāni.

  1. Noatthimūlake yasmā hetu noatthi nāma na hoti, niyamato atthiyeva, tasmā taṃ aggahetvā nārammaṇe navāti vuttaṃ. Yathā ca hetu, tathā aññepi atthipaccayalakkhaṇayuttā ettha anulomato na tiṭṭhanti. Kamme dveti idaṃ pana nānākkhaṇikakammavasena vuttaṃ. Paccanīyato sabbe labbhanti. Yaṃ pana anulomato labbhamānampi aggahetvā tato puretarā paccayā paccanīyato gayhanti, so pacchā yojanaṃ labhati. Tenevettha 『『noatthipaccayā nahetupaccayā…pe… noavigatapaccayā kamme dve』』ti vuttaṃ. Kasmā panesa sakaṭṭhāneyeva na gahitoti ? Yasmā avasesesupi paccanīyato ṭhitesu ekova anulomato labbhati. Idañhi imasmiṃ paccayānulome lakkhaṇaṃ – yo sabbesu paccanīyato ṭhitesu ekova anulomato labbhati, so pacchā vuccatīti. Noatthipaccayā nohetupaccayā…pe… noavigatapaccayā upanissaye navāti etthāpi eseva nayo. Idaṃ pana pakatūpanissayavasena vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha labbhamānaṃ alabbhamānaṃ purevuttaṃ pacchāvuttañca veditabbanti.

Pañhāvārassa paccanīyānulomavaṇṇanā.

Niṭṭhitā ca kusalattikapaṭṭhānassa vaṇṇanāti.

  1. Vedanāttikavaṇṇanā

  2. Vedanāttike tisso vedanā rūpaṃ nibbānanti ime dhammā na labbhanti, tasmā ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhātiādi vuttaṃ. Paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāyāti sahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Dukkhavedanā paṭisandhiyaṃ na labbhatīti dutiyavāre paṭisandhiggahaṇaṃ na kataṃ. Tatiyavāre paṭisandhikkhaṇeti sahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Sesamettha ito paresu ca paccayesu yathāpāḷimeva niyyāti. Sabbattha tayo tayo vārā vuttā. Tena vuttaṃ hetuyā tīṇi…pe… avigate tīṇīti.

  3. Paccayasaṃsandane pana sahetukāya vipākadukkhavedanāya abhāvato hetumūlakanaye vipāke dveti vuttaṃ. Adhipatiādīhi saddhiṃ saṃsandanesupi vipāke dveyeva. Kasmā? Vipāke dukkhavedanāya adhipatijhānamaggānaṃ abhāvato. Yehi ca saddhiṃ saṃsandane vipāke dve vārā labbhanti, vipākena saddhiṃ saṃsandane tesupi dveyeva.

  4. Paccanīye napurejāte āruppe ca paṭisandhiyañca dukkhavedanāya abhāvato dve vārā āgatā. Navippayuttepi āruppe dukkhābhāvato dveyeva. Sabbaarūpadhammapariggāhakā pana sahajātādayo paccayā imasmiṃ paccanīyavāre parihāyanti. Kasmā? Vedanāsampayuttassa dhammassa vedanāsampayuttaṃ paṭicca sahajātādīhi vinā anuppattito pacchājātapaccayañca vināva uppattito.

  5. Paccayasaṃsandane pana napurejāte ekanti āruppe paṭisandhiyañca ahetukādukkhamasukhavedanāsampayuttaṃ sandhāya vuttaṃ. Nakamme dveti ahetukakiriyasampayuttacetanāvasena vuttaṃ. Sukhāya hi adukkhamasukhāya ca vedanāya sampayutte dhamme paṭicca tāhi vedanāhi sampayuttā ahetukakiriyacetanā uppajjanti. Nahetupaccayā navipākepi eseva nayo. Navippayutte ekanti āruppe āvajjanavasena vuttaṃ. Iminā upāyena sabbasaṃsandanesu gaṇanā veditabbā.

25-37. Anulomapaccanīye paccanīye laddhapaccayā eva paccanīyato tiṭṭhanti. Paccanīyānulome sabbā rūpadhammapariggāhakā sahajātādayo anulomatova tiṭṭhanti, na paccanīyato. Ahetukassa pana cittuppādassa adhipati natthīti adhipatipaccayo anulomato na tiṭṭhati. Paṭiccavārādīsu pana pacchājāto anulomato na labbhatiyevāti parihīno. Ye cettha anulomato labbhanti, te paccanīyato labbhamānehi saddhiṃ parivattetvāpi yojitāyeva. Tesu tīṇi dve ekanti tayova vāraparicchedā, te sabbattha yathānurūpaṃ sallakkhetabbā. Yo cāyaṃ paṭiccavāre vutto, sahajātavārādīsupi ayameva vaṇṇanānayo.

  1. Pañhāvāre pana sampayuttakānaṃ khandhānanti tena saddhiṃ sampayuttakānaṃ khandhānaṃ tehiyeva vā hetūhi sukhavedanādīhi vā.

39.Vippaṭisārissāti dānādīsu tāva 『『kasmā mayā idaṃ kataṃ, duṭṭhu me kataṃ, akataṃ seyyo siyā』』ti evaṃ vippaṭisārissa. Jhānaparihāniyaṃ pana 『『parihīnaṃ me jhānaṃ, mahājāniyo vatamhī』』ti evaṃ vippaṭisārissa. Moho uppajjatīti dosasampayuttamoho. Tathā mohaṃ arabbhāti dosasampayuttamohameva.

45.Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ bhavaṅgaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa bhavaṅgassāti tadārammaṇasaṅkhātaṃ piṭṭhibhavaṅgaṃ mūlabhavaṅgassa. Vuṭṭhānassāti tadārammaṇassa bhavaṅgassa vā. Ubhayampi hetaṃ kusalākusalajavanato vuṭṭhitattā vuṭṭhānanti vuccati. Kiriyaṃ vuṭṭhānassāti etthāpi eseva nayo. Phalaṃ vuṭṭhānassāti phalacittaṃ bhavaṅgassa. Bhavaṅgena hi phalato vuṭṭhito nāma hoti. Parato 『『vuṭṭhāna』』nti āgataṭṭhānesupi eseva nayo.

46.Dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhāti domanassasampayuttā akusalā khandhā. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa vuṭṭhānassāti tadārammaṇasaṅkhātassa āgantukabhavaṅgassa vā upekkhāsampayuttamūlabhavaṅgassa vā. Sace pana somanassasahagataṃ mūlabhavaṅgaṃ hoti, tadārammaṇassa ca uppattikāraṇaṃ na hoti, javanassa ārammaṇato aññasmimpi ārammaṇe adukkhamasukhavedanaṃ akusalavipākaṃ uppajjateva. Tampi hi javanato vuṭṭhitattā vuṭṭhānanti vuccati. Sahajātapaccayādiniddesā uttānatthāyeva. Nahettha kiñci atthi, yaṃ na sakkā siyā heṭṭhā vuttanayena vedetuṃ, tasmā sādhukaṃ upalakkhetabbaṃ.

  1. Idāni yasmiṃ yasmiṃ paccaye ye ye vārā laddhā, sabbe te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ hetuyā tīṇītiādi vuttaṃ. Tattha sabbāni tīṇi suddhānaṃ tiṇṇaṃ padānaṃ vasena veditabbāni. Ārammaṇe nava ekamūlakekāvasānāni. Adhipatiyā pañca sahajātādhipativasena amissāni tīṇi, ārammaṇādhipativasena ca 『『sukhāya sampayutto sukhāya sampayuttassa, adukkhamasukhāya sampayutto adukkhamasukhāya sampayuttassā』』ti dve, tāni na gaṇetabbāni. Sukhāya pana sampayutto adukkhamasukhāya, adukkhamasukhāya sampayutto sukhāyāti imāni dve gaṇetabbānīti evaṃ pañca. Anantarasamanantaresu sattāti sukhā dvinnaṃ, tathā dukkhā, adukkhamasukhā tiṇṇampīti evaṃ satta. Upanissaye navāti sukhasampayutto sukhasampayuttassa tīhipi upanissayehi, dukkhasampayuttassa pakatūpanissayeneva, upekkhāsampayuttassa tīhipi, dukkhasampayutto dukkhasampayuttassa anantarapakatūpanissayehi, sukhasampayuttassa pakatūpanissayena, adukkhamasukhasampayuttassa dvidhā, adukkhamasukhasampayutto adukkhamasukhasampayuttassa tidhāpi, tathā sukhasampayuttassa, dukkhasampayuttassa anantarapakatūpanissayehīti evaṃ nava. Paccayabhedato panettha pakatūpanissayā nava, anantarūpanissayā satta, ārammaṇūpanissayā cattāroti vīsati upanissayā. Purejātapacchājātā panettha chijjanti. Na hi purejātā pacchājātā vā arūpadhammā arūpadhammānaṃ paccayā honti.

Kammeaṭṭhāti sukhasampayutto sukhasampayuttassa dvidhāpi, dukkhasampayuttassa nānākkhaṇikatova tathā itarassa. Dukkhasampayutto dukkhasampayuttassa dvidhāpi, sukhasampayuttassa natthi, itarassa nānākkhaṇikatova adukkhamasukhasampayutto adukkhamasukhasampayuttassa dvidhāpi, itaresaṃ nānākkhaṇikatoti evaṃ aṭṭha. Paccayabhedato panettha nānākkhaṇikā aṭṭha, sahajātā tīṇīti ekādasa kammapaccayā. Yathā ca purejātapacchājātā, evaṃ vippayuttapaccayopettha chijjati. Arūpadhammā hi arūpadhammānaṃ vippayuttapaccayo na honti. Natthivigatesu satta anantarasadisāva. Evamettha tīṇi pañca satta aṭṭha navāti pañca gaṇanaparicchedā. Tesaṃ vasena paccayasaṃsandane ūnataragaṇanena saddhiṃ saṃsandanesu atirekañca alabbhamānañca apanetvā gaṇanā veditabbā.

63-64. Hetuyā saddhiṃ ārammaṇaṃ na labbhati, tathā anantarādayo. Adhipatiyā dveti dukkhapadaṃ ṭhapetvā sesāni dve. Dukkhasampayutto hi hetu adhipati nāma natthi, tasmā so na labbhatīti apanīto. Sesadvayesupi eseva nayo. Iti hetumūlake dveyeva gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena cha ghaṭanāni vuttāni. Tesu paṭhamaṃ avipākabhūtānaṃ ñāṇavippayuttanirādhipatidhammānaṃ vasena vuttaṃ, dutiyaṃ tesaññeva vipākabhūtānaṃ, tatiyacatutthāni tesaññeva ñāṇasampayuttānaṃ, pañcamaṃ avipākabhūtasādhipatiamohavasena, chaṭṭhaṃ vipākabhūtasādhipatiamohavasena. Paṭhamaṃ vā sabbahetuvasena, dutiyaṃ sabbavipākahetuvasena, tatiyaṃ sabbāmohahetuvasena, catutthaṃ sabbavipākāmohahetuvasena. Pañcamaṃ sabbasādhipatiamohavasena, chaṭṭhaṃ sabbasādhipativipākāmohavasena.

  1. Ārammaṇamūlake adhipatiyā cattārīti ārammaṇādhipativasena sukhaṃ sukhassa, adukkhamasukhassa, adukkhamasukhaṃ adukkhamasukhassa, sukhassāti evaṃ cattāri. Upanissayepi ārammaṇūpanissayavasena cattāro vuttā. Ghaṭanāni panettha ekameva. Adhipatimūlakādīsupi heṭṭhā vuttanayeneva yaṃ labbhati yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ sādhukaṃ sallakkhetvā saṃsandanaghaṭanagaṇanā veditabbā.

83-87. Paccanīyamhi kusalattike vuttanayeneva anulomato paccaye uddharitvā tattha laddhānaṃ vārānaṃ vasena paccanīyato gaṇanavasena nahetuyā navāti sabbapaccayesu nava vārā dassitā . Te ekamūlakekāvasānānaṃ navannaṃ vissajjanānaṃ vasena 『『sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa nahetupaccayena paccayo, sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā』』tiādinā nayena pāḷiṃ uddharitvā dassetabbā. Paccayasaṃsandane panettha nahetupaccayā…pe… naupanissaye aṭṭhāti nānākkhaṇikakammapaccayavasena veditabbā. Dubbalakammañhi vipākassa na upanissayo hoti. Kevalaṃ pana nānākkhaṇikakammapaccayeneva paccayo hoti. Sesamettha anulomapaccanīyapaccanīyānulomesu ca tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ yoge laddhavāravasena sakkā heṭṭhā vuttanayeneva gaṇetuṃ, tasmā na vitthāritanti.

Vedanāttikavaṇṇanā.

  1. Vipākattikavaṇṇanā

1-23. Vipākattike vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati hetupaccayāti ye hetupaccaye terasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ hetuyā terasāti vuttaṃ. Ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha terasa pañca nava satta tīṇi dveti cha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva gaṇanā veditabbā.

24-52. Paccanīyepi vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati nahetupaccayāti ye nahetupaccaye dasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ nahetuyā dasāti vuttaṃ. Na ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha dasa pañca terasa dvādasa dve ekaṃ nava tīṇīti aṭṭha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva vitthārato gaṇanā veditabbā. Pāḷi pana saṅkhittā, etesaññeva pana laddhagaṇanaraparicchedānaṃ vārānaṃ vasena saṃsanditvā anulomapaccanīyaṃ paccanīyānulomañca veditabbaṃ.

Sahajātavāro imināva ekagatiko. Paccayanissayasaṃsaṭṭhasampayuttavārā yathāpāḷimeva niyyanti.

  1. Pañhāvāre kusalākusale niruddheti etasmiṃ vipassanāvasena pavatte kusale sārajjanādivasena pavatte akusale ca niruddhe. Vipāko tadārammaṇatā uppajjatīti kāmāvacaravipāko tadārammaṇatāya uppajjati. Ye pana 『『vipassanājavanānaṃ vicikicchuddhaccānañca pariyosāne tadārammaṇaṃ natthī』』ti vadanti, te imāya tantiyā paṭisedhetabbā. Ākāsānañcāyatanakusalaṃ viññāṇañcāyatanassa kiriyassa ārammaṇapaccayena paccayoti arahattaṃ patvā asamāpannapubbā samāpattiyo paṭilomato samāpajjantassa vasenetaṃ vuttaṃ. Iminā upāyena sabbavissajjanesu sādhukaṃ pāḷiṃ upaparikkhitvā attho veditabbo.

120.Hetuyā satta, ārammaṇe nava, adhipatiyā dasātiādīsupi sahajātādhipativasena ārammaṇādhipativasena sahajātanissayavasena purejātanissayavasena anantarūpanissayavasena ārammaṇūpanissayavasena pakatūpanissayavasena sahajātavippayuttavasena purejātapacchājātavippayuttavasenāti yattha yattha yathā yathā yattakāni vissajjanāni labbhanti, tattha tattha tathā tathā tāni sabbāni sallakkhetabbāni. Tathā paccanīyādīsu anulomavasena vāruddharaṇaṃ, anulomato laddhavārānaṃ paccanīyato gaṇanā, paccayasaṃsandanaṃ, anulomapaccanīye paccanīyānulome ca suddhikesu ceva saṃsandanavasena ca pavattesu hetumūlakādīsu labbhamānavāragaṇanā, alabbhamānānaṃ alabbhamānatāti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

Yathā cettha, evaṃ ito paresupi tikadukesu. Paṭṭhānapakaraṇañhi pāḷitova anantaṃ aparimāṇaṃ. Tassa padapaṭipāṭiyā atthaṃ vaṇṇayissāmīti paṭipannassa atidīghāyukassāpi āyu nappahoti. Na cassa ekadesaṃ vaṇṇetvā sesamhi nayato dassiyamāne na sakkā attho jānituṃ, tasmā ito paraṃ ettakampi avatvā sesesu tikadukesu heṭṭhā avuttappakārattā yaṃ yaṃ avassaṃ vattabbaṃ, taṃ tadeva vakkhāma. Yaṃ pana avatvā gamissāma, taṃ pāḷinayeneva veditabbanti.

Vipākattikavaṇṇanā.

  1. Upādinnattikavaṇṇanā

  2. Upādinnupādāniyattikassa pañhāvāre vatthu upādāniyānaṃ khandhānaṃ purejātapaccayena paccayoti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭisandhiyaṃ pana taṃ purejātaṃ na hoti.

72.Upādinnupādāniyo kabaḷīkāro āhāro upādinnupādāniyassa kāyassa āhārapaccayena paccayoti ettha upādinnupādāniyo kabaḷīkārāhāro nāma kammasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ abbhantaragatā ojā. Upādinnupādāniyassa kāyassāti tasseva kammasamuṭṭhānarūpakāyassa āhārapaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ viya kaṭattārūpānaṃ anupālanaupatthambhanavasena paccayo, na janakavasena. Yaṃ pana maṇḍūkādayo gilitvā ṭhitānaṃ ahiādīnaṃ kāyassa jīvamānakamaṇḍūkādisarīre ojā āhārapaccayena paccayoti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi jīvamānakasarīre ojā aññassa sarīrassa āhārapaccayataṃ sādheti. Anupādinnupādāniyassa kāyassāti ettha pana janakavasenāpi labbhati. Upādinnupādāniyassa ca anupādinnupādāniyassa cāti ettha ekassa upatthambhakavasena, ekassa janakavasena, ubhinnampi vā upatthambhakavaseneva vutto. Dve pana āhārā ekato paccayā hontā upatthambhakāva honti, na janakā. Sesamettha pāḷimeva sādhukaṃ oloketvā veditabbaṃ.

Upādinnattikavaṇṇanā.

5-22. Saṅkiliṭṭhattikādivaṇṇanā

Saṅkiliṭṭhasaṅkilesikattike sabbaṃ kusalattike vuttanayānusāreneva veditabbaṃ.

  1. Vitakkattike yathākammūpagañāṇassa parikammanti dibbacakkhuparikammameva tassa uppādanatthāya parikammaṃ. Uppannassa pana vaḷañjanakāle parikammaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti.

  2. Ti tadārammaṇabhavaṅgamūlabhavaṅgānaṃ vasena vuttaṃ. Sesamettha sabbaṃ pāḷivaseneva veditabbaṃ.

Dassanattike dassanena pahātabbo rāgo uppajjatītiādīsu dassanena pahātabbo puthujjanassa uppajjati. Bhāvanāya pahātabbo sotāpannassāpīti evaṃ uparimassa uparimassa heṭṭhimā heṭṭhimā nuppajjantīti veditabbā. Dassanena pahātabbo dhammo bhāvanāya pahātabbassa dhammassa ekenapi paccayena paccayo na hoti. Sesamettha pāḷiṃ anugantvā kusalattike vuttalakkhaṇavaseneva veditabbaṃ.

Dassanenapahātabbahetukattike dassanenapahātabbahetukādīnaṃ vibhāgo aṭṭhakathākaṇḍe vuttanayeneva veditabbo. Vicikicchuddhaccasahagato moho ahetukattā tatiyapade paviṭṭho. Evamettha yesaṃ dassanabhāvanāhi pahātabbo hetu atthi, te pahātabbahetukā. Yesaṃ so natthi te nevadassanena nabhāvanāyapahātabbahetukāti imaṃ pahātabbahetukavibhāgaṃ ñatvā sesaṃ dassanenapahātabbattike ceva kusalattike ca dassitalakkhaṇānusāreneva veditabbaṃ.

Ācayagāmittike ca paṭiccavārasaṃsaṭṭhavāresu anulomaṃ kusalattikasadisameva. Sesaṃ vissajjanato gaṇanato ca yathāpāḷimeva niyyāti.

Sekkhattike asekkho dhammo sekkhassa dhammassa na kenaci paccayena paccayo. Sekkho asekkhassa anantarapakatūpanissayo pana hoti. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti, tathā parittattike.

Parittārammaṇattike appamāṇārammaṇācetanāti sekkhānaṃ gotrabhucetanā, paccavekkhaṇacetanātipi vattuṃ vaṭṭati. Vipākānaṃ parittārammaṇānanti paṭisandhiyaṃ kammaṃ ārammaṇaṃ katvā, pavatte cakkhuviññāṇādivasenarūpādiārammaṇaṃ, tadārammaṇavasena javanena gahitaparittārammaṇañca ārammaṇaṃ katvā uppannānaṃ. Ye pana 『『gotrabhucittena natthi paṭisandhī』』ti vadanti, te iminā suttena paṭisedhetabbā. Sesamettha pāḷinayeneva veditabbaṃ. Hīnattiko saṅkiliṭṭhattikasadiso.

Micchattattike micchattaniyato sammattaniyatassa, sammattaniyato vā micchattaniyatassa kenaci paccayena paccayo na hoti. Micchattaniyato vā sammattaniyato vā sahajātādhipatirahito nāma natthi. Sammattaniyate ekantato ārammaṇapurejātaṃ natthi, micchattaniyate siyā ārammaṇapurejātaṃ. Aniyataṃ cittaṃ ārabbha niyatā micchādiṭṭhi uppajjeyya. Sesā niyataṃ ārabbha niyataṃ nuppajjati, micchattaniyataṃ garuṃ katvā na koci dhammo uppajjati. Kusalo micchattassa upanissayapaccayo na hoti. Sesamettha pāḷiyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Maggārammaṇattike paṭiccavārassa anulome vipākapaccayo natthi. Kammapaccayepi imasmiṃ tike nānākkhaṇikaṃ na labbhati, tathā uppannattikaatītattikesu. Paccanīye ahetukaṃ maggārammaṇanti ahetukaṃ maggārammaṇaṃ, āvajjanaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbaṃ.

Uppannattike ca atītattike ca paṭiccavārādayo natthi, pañhāvāramattameva labbhati. Kasmā? Paṭiccavārādayo hi sahajātapurejātānaññeva honti. Ime ca tikā atītānāgatamissakā. Uppannattike cettha anantarabhāgiyāpi paccayā na labbhanti. Kasmā? Uppannattike atītassa abhāvato. Uppanno ca anuppanno cāti ime cettha dve dhammā uppannassa ca anuppannassa cāti imesaṃ dvinnaṃ na kenaci paccayena paccayo. Anuppanno ca uppādī cāti ime pana dve uppannassa ārammaṇūpanissayavasena dvīhi paccayehi paccayo. Sesamettha pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbaṃ.

Atītattike paccuppannaṃ atītānāgatassa, atītānāgatañca atītānāgatassa na kenaci paccayena paccayo. Nibbānaṃ pana dvīsupi imesu tikesu neva paccayato na paccayuppannato labbhati. Sesamidhāpi pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbaṃ.

Ajjhattattike ajjhattabahiddhāpadaṃ na gahitaṃ. Ajjhattabahiddhāsaṅkhātā hi ubho rāsayo neva ekato paccayā honti, na paccayuppannā; tasmā hatthatale ṭhapitassa sāsapassa vaṇṇopi hatthatalavaṇṇena saddhiṃ ekato ārammaṇaṃ na hotīti veditabbo. Yathā ca ajjhattabahiddhāpadaṃ, evamettha ajjhattārammaṇattikepi ajjhattabahiddhārammaṇapadaṃ na labbhati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti.

Sanidassanattikepi pāḷivaseneva attho gahetabbo. Gaṇanāpettha pāḷiyaṃ āgatavāre saṅkhipitvā heṭṭhā vuttanayeneva saṃsandanesu saṃsanditvā veditabbāti.

Dhammānulome tikapaṭṭhānavaṇṇanā.

  1. Dukapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukapaṭṭhānepi sabbadukesu pañhāvissajjanāni ceva gaṇanā ca pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbā. Apicettha sahetukahetusampayuttadukānaṃ vissajjanaṃ hetudukavissajjanasadisaṃ; tathā hetūcevasahetukahetūcevahetusampayuttadukānaṃ, tathā sappaccayasaṅkhatadukānaṃ. Idaṃ dukaṃ yathā sappaccayadukaṃ, evaṃ kātabbanti idaṃ yasmā sappaccayo viya appaccayena saṅkhatopi, asaṅkhatena saddhiṃ yojanaṃ na labbhati, tasmā vuttaṃ. Sārammaṇacittasampayuttasaṃsaṭṭhadukāpi sadisavissajjanāyeva; tathā āsavaoghayogagocchakā. Ete hi tayo aññamaññaṃ sadisavissajjanāyeva. Apica lokiyasāsavasaṃyojaniyaganthaniyanīvaraṇiyaparāmaṭṭhasaṅkilesikadukā āsavavippayuttasāsavasaṃyojanavippayuttasaṃyojaniyaganthavippayuttaganthaniyanīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyaparāmāsavippayuttaparāmaṭṭhakilesavippayuttasaṅkilesikapariyāpannasauttaradukāta imepi dukā samānā.

Kilesadukaṃ saṃyojanadukasadisaṃ. Saṅkiliṭṭhakilesasampayuttanīvaraṇasampayuttadassanenapahātabbasaraṇadukāpi samānā. Tathākilesā ceva saṅkiliṭṭhanīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttakilesā ceva kilesasampayuttadukā. Iminā nayena sabbesaṃ atthato sadisānaṃ dukānaṃ vissajjanāni sadisāneva hontīti veditabbāni. Sabbasmimpi pana paṭṭhāne kenaciviññeyyadukaṃ na labbhati. Āsavā ceva āsavasampayuttā ca, saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā ca, ganthā ceva ganthasampayuttā ca, nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā ca, kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti evarūpesu dukesu vipākapaccayo ceva nānākkhaṇikakammapaccayo ca na labbhati. Nahetusahetukanahetuahetukesu hetupaccayo natthi. Hetū ceva hetusampayuttā ca, āsavā ceva āsavasampayuttā ca, ganthā ceva ganthasampayuttā cāti imesu dukesu nahetunajhānanamaggā na labbhanti. Saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā ca, nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā ca, kilesā ceva kilesasampayuttā ca, kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti imesu pana vicikicchuddhaccasahagatassa mohassa vasena nahetupaccayo labbhati; najhānanamaggapaccayā na labbhantīti evaṃ sabbadukesu labbhamānālabbhamānaṃ upaparikkhitvā pāḷivaseneva vāragaṇanā veditabbāti.

Dukapaṭṭhānavaṇṇanā.

  1. Dukatikapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukatikapaṭṭhāne hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu kusalo dhammo uppajjati hetupaccayāti evaṃ pañhāmattuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. 『『Kusalaṃ alobhaṃ paṭicca adoso amoho』』tiādinā pana nayena vitthāro vattabbo siyā, so heṭṭhā dassitanayena sakkā avuttopi jānitunti ekapadepi ekapaccayo vā na vutto. Yā panesā saṅkhepato desanā katā, sā evaṃ katāti veditabbā. Hetudukena hi saddhiṃ kusalapadaṃ yojetvā paṭiccavāre anulomassa ceva paccanīyassa ca vasena sabbe labbhamānakapaccayā dassitā, anulomapaccanīyapaccanīyānulomanayā ceva sahajātavārādayo ca na dassitā, kevalaṃ 『『paṭiccavārasadisaṃyeva vitthāretabba』』nti vuttaṃ. Pañhāvāre pañhampi avissajjetvā kevalaṃ pañhuddhāramattaṃ katvā anulomapaccanīyavaseneva labbhamānapaccayā dassitā. Yathā ca kusalapadaṃ, evaṃ akusalaabyākatapadānipi hetudukena saddhiṃ yojetvā hetukusaladukatikaṃ niddisitabbanti vuttaṃ.

Tato paraṃ hetuṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammantiādinā nayena hetuvedanādukatikādīni ekavīsati dukatikāni dassitāni. Yasmā pana hetu nāma sanidassanasappaṭigho anidassanasappaṭigho vā natthi, tasmā hetupadena saddhiṃ sanidassanasappaṭighaanidassanasappaṭighapadāni na yojitāni. Evaṃ hetudukena saddhiṃ labbhamānakavasena dvāvīsati tike yojetvā puna te sahetukadukādīhi saraṇadukapariyosānehi sabbadukehi saddhiṃ yojitā. Tattha yaṃ yaṃ padaṃ yena yena padena saddhiṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ pāḷiyaṃyeva na labbhatīti vuttaṃ. Evamettha ekena dukena saddhiṃ bāvīsati tike yojetvā puna aparena bāvīsati, aparena bāvīsatīti paṭipāṭiyā dukasate labbhamānadukapadehi saddhiṃ dvāvīsati tikā yojitāti dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ. Tattha yesu yesu ṭhānesu nayaṃ dassetvā pāḷiyā saṅkhepo kato, tesu tesu ṭhānesu dassitanayānurūpena tassā vitthāro veditabboti.

Dukatikapaṭṭhānavaṇṇanā.

  1. Tikadukapaṭṭhānavaṇṇanā

Tikadukapaṭṭhānepi kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca kusalo hetu dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhāmattuddhāravaseneva desanā katā. Tattha yathā heṭṭhā hetudukena saddhiṃ kusalapadaṃ yojetvā sabbapaccayavasena sabbavāresu saṅkhepato desanā katā, evamidha kusalattikena saddhiṃ hetupadaṃ yojetvā sabbapaccayavasena sabbavāresu saṅkhepato desanā katā. Yathā ca hetupadaṃ, evaṃ nahetupadampi kusalattikena saddhiṃ yojetvā kusalattikahetudukaṃ niṭṭhāpitaṃ. Tato paraṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ hetuṃ dhammantiādinā nayena vedanāttikahetudukādīni ekavīsati tikadukāni dassitāni.

Evaṃ bāvīsatiyā tikehi saddhiṃ hetudukaṃ yojetvā puna tehiyeva saddhiṃ sahetukadukādayo saraṇadukapariyosānā labbhamānavasena sabbadukā yojitā. Idhāpi yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ pāḷiyaṃyeva paṭikkhittaṃ. Evaṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ. Tatrāpi yena yena nayena pāḷi saṅkhittā, so so nayo vitthārato veditabbo.

Tikadukapaṭṭhānavaṇṇanā.

  1. Tikatikapaṭṭhānavaṇṇanā

Tikatikapaṭṭhānepi kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. Ettha ca kusalattikaṃ vedanāttikādīhi, vedanāttikādayo ca kusalattikenāti evaṃ tikesuyeva tikā pakkhittā. Yena yena ca padena saddhiṃ yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ hāpetvā labbhamānavaseneva sabbapaccayesu vārā ca gaṇananayā ca dassitā, tasmā te sādhukaṃ pāḷiṃ upaparikkhitvā veditabbā. Yathā ca kusalattikaṃ vedanāttikādīhi, vedanāttikādayo ca tena saddhiṃ yojetvā veditabbā; tathā ekekaṃ tikaṃ sesehi. Sesā ca tehi saddhiṃ yojetvā veditabbāti.

Tikatikapaṭṭhānavaṇṇanā.

  1. Dukadukapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukadukapaṭṭhānepi hetusahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetusahetuko dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. Tattha hetudukaṃ sahetukadukādīhi, sahetukadukādīni ca tena saddhiṃ yojitāni. Ekekaṃ pana dukaṃ sesehi, sesā ca tehi saddhiṃ paṭipāṭiyā yojetabbā. Idañhi dukadukapaṭṭhānaṃ nāma 『dukesuyeva duke pakkhipitvā』 desitaṃ. Tenettha sabbadukehi saddhiṃ sabbadukānaṃ yojanā veditabbā. Pāḷi pana saṅkhittā. Yena yena ca padena saddhiṃ yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ hāpetvāva desanā katāti.

Dukadukapaṭṭhānavaṇṇanā.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammānulomapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ anulomapaṭṭhānaṃyeva veditabbaṃ.

7-12. Paccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā

  1. Idāni kusalādīnaṃ padānaṃ paṭikkhepavasena dhammānaṃ paccanīyatāya laddhanāmaṃ paccanīyapaṭṭhānaṃ dassetuṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha nakusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ vāreti. Nakusalo dhammo uppajjatīti kusalassa uppattiṃ vāreti, tasmā 『『akusalābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca akusalābyākatā tayo khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpa』』nti evamādinā nayenettha pañhaṃ vissajjitabbaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ paccaye laddhagaṇanā pana pāḷiyaṃ vuttāyeva. Yepi vārā sadisavissajjanā, tepi tattheva dassitā. Tasmā sabbamettha heṭṭhā vuttanayānusārena pāḷiṃ upaparikkhitvā veditabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ dukapaṭṭhāne, dukatikapaṭṭhāne, tikadukapaṭṭhāne tikatikapaṭṭhāne, dukadukapaṭṭhāne ca.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva, dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammapaccanīyapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ paccanīyapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Paccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā.

13-18. Anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā

  1. Idāni kusalādīsu dhammesu paccayadhammaṃ appaṭikkhipitvā paccayuppannassa kusalādibhāvapaṭikkhepavasena dhammānaṃ anulomapaccanīyatāya laddhanāmaṃ anulomapaccanīyapaṭṭhānaṃ dassetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ anujānāti. Na kusalo dhammo uppajjatīti kusalasseva uppattiṃ vāreti. Tasmā 『『kusale khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa』』ntiādinā nayena vissajjanaṃ dassitaṃ, taṃ sabbaṃ pāḷiṃ oloketvā sādhukaṃ sallakkhetabbaṃ. Yampi yena sadisaṃ, yañca yattha labbhati, yo ca yesaṃ vissajjanānaṃ yesu paccayesu gaṇanaparicchedo, so sabbo pāḷiyaṃ dassito, tasmā pāḷiyeva ettha attho. Yathā cettha, evaṃ dukapaṭṭhānādīsupīti.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā dhammānulomapaccanīyapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ anulomapaccanīyapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā.

19-24. Paccanīyānulomapaṭṭhānavaṇṇanā

  1. Idāni kusalādīsu dhammesu paccayadhammaṃ paṭikkhipitvā paccayuppannassa kusalādibhāvaṃ appaṭikkhepavasena dhammānaṃ paccanīyānulomatāya laddhanāmaṃ paccanīyānulomapaṭṭhānaṃ dassetuṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha nakusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ vāreti. Akusalo dhammo uppajjatīti akusalassa uppattiṃ anujānāti. Nakusalañhi akusalaṃ abyākataṃ vā, tañca sahajātapaccayaṃ katvā uppajjamāno kusalo nāma natthi, tasmā akusalābyākatavasena desanā katā. Tattha 『『akusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā』』ti evaṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca vissajjanaṃ veditabbaṃ. Abyākato dhammo uppajjati hetupaccayāti ayaṃ pana pañho 『『vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpa』』nti vissajjitova. Iti sabbapañhesu avissajjitassa atthānurūpaṃ vissajjitassa ca pāḷiāgatameva vissajjanaṃ. Ekekasmiñca tikaduke vārappabhedapaccayagaṇanavidhānaṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbaṃ.

Ettāvatā ca –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammapaccanīyānulomapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ paccanīyānulomapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Paccanīyānulomapaṭṭhānavaṇṇanā.

Evaṃ dhammānulomādivasena catūsu vāresu ekekasmiṃ catuvīsatiyā catuvīsatiyā nayānaṃ vasena channavuti nayā honti. Tattha paccayanaye aggahetvā ekekasmiṃ paṭṭhāne tikadukādīnaññeva channaṃ channaṃ nayānaṃ vasenetaṃ catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ samantapaṭṭhānamahāpakaraṇaṃ veditabbaṃ. Keci pana 『『kusalārammaṇo dhammo akusalārammaṇo dhammo』』tiādinā nayena ārammaṇamātikaṃ nāma ṭhapetvā 『『kusalārammaṇo dhammo kusalārammaṇassa dhammassa hetupaccayena paccayo』』tiādinā nayena ārammaṇapaṭṭhānaṃ nāma dassetvā aparampi phassādīnaṃ vasenapi phassapaṭṭhānaṃ nāma uddharitvā dassenti. Taṃ neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāsu sandissatīti idha na vicāritaṃ. Saṅgītiāruḷhapāḷivaseneva panettha vaṇṇanā katāti veditabbā.

Ettāvatā ca –

Sammūḷhā yattha pajā, tantākulādibhāvamāpannā;

Nekavidhadukkhagahanaṃ, saṃsāraṃ nātivattanti.

Paccayabhede kusalo, loke garutampi paccayākāraṃ;

Atinippuṇagambhīraṃ, javanabbhūmiṃ buddhañāṇassa.

Kusalādidhammabhedaṃ, nissāya nayehi vividhagaṇanehi;

Vitthārento sattama-mabhidhammappakaraṇaṃ satthā.

Suvihitasanniṭṭhāno , paṭṭhānaṃ nāma yaṃ pakāsesi;

Saddhāya samāraddhā, yā aṭṭhakathā mayā tassa.

Ācariyānaṃ vādaṃ, avihāya vibhajjavādisissānaṃ;

Atibahuvidhantarāye, lokamhi anantarāyena.

Sā evaṃ ajja katā, cuddasamattehi bhāṇavārehi;

Atthaṃ pakāsayantī, paṭṭhānavarassa sakalassa.

Sanniṭṭhānaṃ pattā yatheva niṭṭhaṃ tathā bahujanassa;

Sampāpuṇantu sīghaṃ, kalyāṇā sabbasaṅkappā.

Ettāvatā –

Sattappakaraṇaṃ nātho, abhidhammamadesayi;

Devātidevo devānaṃ, devalokamhi yaṃ pure.

Tassa aṭṭhakathā esā, sakalassāpi niṭṭhitā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, niṭṭhapentena taṃ mayā.

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tassa, ānubhāvena pāṇino;

Sabbe saddhammarājassa, ñatvā dhammaṃ sukhāvahaṃ.

Pāpuṇantu visuddhāya, sukhāya paṭipattiyā;

Asokamanupāyāsaṃ, nibbānasukhamuttamaṃ.

Ciraṃ tiṭṭhatu saddhammo, dhamme hontu sagāravā;

Sabbepi sattā kālena, sammā devo pavassatu.

Yathā rakkhiṃsu porāṇā, surājāno tathevimaṃ;

Rājā rakkhatu dhammena, attanova pajaṃ pajanti.

Paṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca pañcapakaraṇaṭṭhakathāti.

Nigamanakathā

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sakalassapi abhidhammapiṭakassa aṭṭhakathā –

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.

Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Abhidhammapiṭaka-aṭṭhakathā niṭṭhitā.