B0102020102sīhanādavaggo(獅吼經)c3.5s

  1. Sīhanādavaggo

  2. Cūḷasīhanādasuttaṃ

  3. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

『『Idheva, bhikkhave, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti [samaṇehi aññeti (sī. pī. ka.) ettha aññehīti sakāya paṭiññāya saccābhiññehīti attho veditabbo]. Evametaṃ [evameva (syā. ka.)], bhikkhave, sammā sīhanādaṃ nadatha.

  1. 『『Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – 『ko panāyasmantānaṃ assāso, kiṃ balaṃ, yena tumhe āyasmanto evaṃ vadetha – idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī』ti? Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – 『atthi kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṃ attani sampassamānā evaṃ vadema – idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti. Katame cattāro? Atthi kho no, āvuso, satthari pasādo, atthi dhamme pasādo, atthi sīlesu paripūrakāritā; sahadhammikā kho pana piyā manāpā – gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Ime kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṃ attani sampassamānā evaṃ vadema – idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī』ti.

獅子吼品 小獅子吼經 如是我聞。一時,世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂縣)祇樹給孤獨園。在那裡,世尊對比丘們說:"比丘們。"那些比丘回答說:"尊者。"世尊如是說: "比丘們,只有在這裡才有沙門,在這裡才有第二沙門,在這裡才有第三沙門,在這裡才有第四沙門;其他教派空無沙門。比丘們,你們應當如此正確地作獅子吼。 比丘們,有這種可能性,其他外道遊方者可能會這樣說:'尊者們,你們有什麼保證,有什麼力量,使你們這樣說——只有在這裡才有沙門,在這裡才有第二沙門,在這裡才有第三沙門,在這裡才有第四沙門;其他教派空無沙門?'比丘們,當其他外道遊方者這樣說時,應當這樣回答他們:'朋友們,那位世尊、知者、見者、阿羅漢、正等正覺者已經宣說了四法,我們在自身中觀察到這四法,因此我們這樣說——只有在這裡才有沙門,在這裡才有第二沙門,在這裡才有第三沙門,在這裡才有第四沙門;其他教派空無沙門。是哪四法?朋友們,我們對導師有信心,對法有信心,對戒律有圓滿的實踐;同法者——無論在家還是出家——都是可愛的、令人喜悅的。朋友們,這就是那位世尊、知者、見者、阿羅漢、正等正覺者所宣說的四法,我們在自身中觀察到這四法,因此我們這樣說——只有在這裡才有沙門,在這裡才有第二沙門,在這裡才有第三沙門,在這裡才有第四沙門;其他教派空無沙門。'"

  1. 『『Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – 『amhākampi kho, āvuso, atthi satthari pasādo yo amhākaṃ satthā, amhākampi atthi dhamme pasādo yo amhākaṃ dhammo, mayampi sīlesu paripūrakārino yāni amhākaṃ sīlāni, amhākampi sahadhammikā piyā manāpā – gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Idha no, āvuso, ko viseso ko adhippayāso [adhippāyo (ka. sī. syā. pī.), adhippayogo (ka.)] kiṃ nānākaraṇaṃ yadidaṃ tumhākañceva amhākañcā』ti?

『『Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – 『kiṃ panāvuso, ekā niṭṭhā, udāhu puthu niṭṭhā』ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ – 『ekāvuso, niṭṭhā, na puthu niṭṭhā』ti.

『『『Sā panāvuso, niṭṭhā sarāgassa udāhu vītarāgassā』ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ – 『vītarāgassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sarāgassā』ti.

『『『Sā panāvuso, niṭṭhā sadosassa udāhu vītadosassā』ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ – 『vītadosassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sadosassā』ti.

『『『Sā panāvuso, niṭṭhā samohassa udāhu vītamohassā』ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ – 『vītamohassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā samohassā』ti.

『『『Sā panāvuso, niṭṭhā sataṇhassa udāhu vītataṇhassā』ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ – 『vītataṇhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sataṇhassā』ti.

『『『Sā panāvuso, niṭṭhā saupādānassa udāhu anupādānassā』ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave , aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ – 『anupādānassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā saupādānassā』ti.

『『『Sā panāvuso, niṭṭhā viddasuno udāhu aviddasuno』ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ – 『viddasuno, āvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā aviddasuno』ti.

『『『Sā panāvuso, niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassa udāhu ananuruddhaappaṭiviruddhassā』ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ – 『ananuruddhaappaṭiviruddhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassā』ti.

『『『Sā panāvuso, niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino udāhu nippapañcārāmassa nippapañcaratino』ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ – 『nippapañcārāmassāvuso, sā niṭṭhā nippapañcaratino, na sā niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino』ti.

  1. 『『Dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyo – bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhiṃ allīnā bhavadiṭṭhiṃ upagatā bhavadiṭṭhiṃ ajjhositā, vibhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavadiṭṭhiṃ allīnā vibhavadiṭṭhiṃ upagatā vibhavadiṭṭhiṃ ajjhositā, bhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ dvinnaṃ diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti, 『te sarāgā te sadosā te samohā te sataṇhā te saupādānā te aviddasuno te anuruddhappaṭiviruddhā te papañcārāmā papañcaratino; te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; na parimuccanti dukkhasmā』ti vadāmi. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ dvinnaṃ diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, 『te vītarāgā te vītadosā te vītamohā te vītataṇhā te anupādānā te viddasuno te ananuruddhaappaṭiviruddhā te nippapañcārāmā nippapañcaratino; te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; parimuccanti dukkhasmā』ti vadāmi.

"諸比丘,這種情況是可能存在的,其他外道遊行者可能會這樣說:'朋友們,我們也有對導師的信心,那是我們的導師;我們也有對法的信心,那是我們的法;我們也完全遵守戒律,那是我們的戒律;我們也有可愛可意的同法者——在家人和出家人。朋友們,在這裡,我們和你們有什麼區別,有什麼特殊之處,有什麼不同之處呢?' "諸比丘,當其他外道遊行者這樣說時,你們應該這樣反問他們:'朋友們,是隻有一個目標,還是有多個目標呢?'諸比丘,如果其他外道遊行者回答正確,他們會這樣回答:'朋友們,只有一個目標,不是多個目標。' "'朋友們,那個目標是為有貪慾的人還是為無貪慾的人?'諸比丘,如果其他外道遊行者回答正確,他們會這樣回答:'朋友們,那個目標是為無貪慾的人,不是為有貪慾的人。' "'朋友們,那個目標是為有嗔恨的人還是為無嗔恨的人?'諸比丘,如果其他外道遊行者回答正確,他們會這樣回答:'朋友們,那個目標是為無嗔恨的人,不是為有嗔恨的人。' "'朋友們,那個目標是為有愚癡的人還是為無愚癡的人?'諸比丘,如果其他外道遊行者回答正確,他們會這樣回答:'朋友們,那個目標是為無愚癡的人,不是為有愚癡的人。' "'朋友們,那個目標是為有渴愛的人還是為無渴愛的人?'諸比丘,如果其他外道遊行者回答正確,他們會這樣回答:'朋友們,那個目標是為無渴愛的人,不是為有渴愛的人。' "'朋友們,那個目標是為有執取的人還是為無執取的人?'諸比丘,如果其他外道遊行者回答正確,他們會這樣回答:'朋友們,那個目標是為無執取的人,不是為有執取的人。' "'朋友們,那個目標是為有智慧的人還是為無智慧的人?'諸比丘,如果其他外道遊行者回答正確,他們會這樣回答:'朋友們,那個目標是為有智慧的人,不是為無智慧的人。' "'朋友們,那個目標是為有喜好和厭惡的人還是為無喜好和厭惡的人?'諸比丘,如果其他外道遊行者回答正確,他們會這樣回答:'朋友們,那個目標是為無喜好和厭惡的人,不是為有喜好和厭惡的人。' "'朋友們,那個目標是為喜愛戲論、樂於戲論的人還是為不喜愛戲論、不樂於戲論的人?'諸比丘,如果其他外道遊行者回答正確,他們會這樣回答:'朋友們,那個目標是為不喜愛戲論、不樂於戲論的人,不是為喜愛戲論、樂於戲論的人。' "諸比丘,有兩種見解——有見和無有見。諸比丘,任何沙門或婆羅門執著于有見、接受有見、沉溺於有見的人,他們都與無有見相對立。諸比丘,任何沙門或婆羅門執著于無有見、接受無有見、沉溺於無有見的人,他們都與有見相對立。諸比丘,任何沙門或婆羅門不如實了知這兩種見解的生起、消失、味、患、離的人,'他們是有貪慾的,他們是有嗔恨的,他們是有愚癡的,他們是有渴愛的,他們是有執取的,他們是無智慧的,他們是有喜好和厭惡的,他們是喜愛戲論、樂於戲論的;他們不能從生、老、死、憂、悲、苦、憂惱、絕望中解脫;他們不能從苦中解脫',我這樣說。諸比丘,任何沙門或婆羅門如實了知這兩種見解的生起、消失、味、患、離的人,'他們是無貪慾的,他們是無嗔恨的,他們是無愚癡的,他們是無渴愛的,他們是無執取的,他們是有智慧的,他們是無喜好和厭惡的,他們是不喜愛戲論、不樂於戲論的;他們能從生、老、死、憂、悲、苦、憂惱、絕望中解脫;他們能從苦中解脫',我這樣說。"

  1. 『『Cattārimāni , bhikkhave, upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ. Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti – kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. Taṃ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tīṇi ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti – kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.

『『Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti – kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. Taṃ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dve ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā [paṭijānamānā na sammā (?)] sabbupādānapariññaṃ paññapenti – kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.

『『Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti – kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. Taṃ kissa hetu? Imañhi te bhonto samaṇabrāhmaṇā ekaṃ ṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā [paṭijānamānā na sammā (?)] sabbupādānapariññaṃ paññapenti – kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.

『『Evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so na sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so na sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā na sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā na sammaggatā akkhāyati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite.

  1. 『『Tathāgato ca kho, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho sabbupādānapariññāvādo paṭijānamāno sammā sabbupādānapariññaṃ paññapeti – kāmupādānassa pariññaṃ paññapeti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapeti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapeti, attavādupādānassa pariññaṃ paññapeti. Evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā sammaggatā akkhāyati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaṃvattanike sammāsambuddhappavedite.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "諸比丘,有四種執取。哪四種?欲取、見取、戒禁取、我語取。諸比丘,有一些沙門和婆羅門自稱完全了知一切執取。他們並沒有正確地宣說完全了知一切執取——他們宣說了知欲取,但沒有宣說了知見取,沒有宣說了知戒禁取,沒有宣說了知我語取。這是什麼原因呢?因為這些尊貴的沙門和婆羅門沒有如實了知這三個方面。因此,這些尊貴的沙門和婆羅門雖然自稱完全了知一切執取,但他們並沒有正確地宣說完全了知一切執取——他們宣說了知欲取,但沒有宣說了知見取,沒有宣說了知戒禁取,沒有宣說了知我語取。 "諸比丘,有一些沙門和婆羅門自稱完全了知一切執取。他們並沒有正確地宣說完全了知一切執取——他們宣說了知欲取,宣說了知見取,但沒有宣說了知戒禁取,沒有宣說了知我語取。這是什麼原因呢?因為這些尊貴的沙門和婆羅門沒有如實了知這兩個方面。因此,這些尊貴的沙門和婆羅門雖然自稱完全了知一切執取,但他們並沒有正確地宣說完全了知一切執取——他們宣說了知欲取,宣說了知見取,但沒有宣說了知戒禁取,沒有宣說了知我語取。 "諸比丘,有一些沙門和婆羅門自稱完全了知一切執取。他們並沒有正確地宣說完全了知一切執取——他們宣說了知欲取,宣說了知見取,宣說了知戒禁取,但沒有宣說了知我語取。這是什麼原因呢?因為這些尊貴的沙門和婆羅門沒有如實了知這一個方面。因此,這些尊貴的沙門和婆羅門雖然自稱完全了知一切執取,但他們並沒有正確地宣說完全了知一切執取——他們宣說了知欲取,宣說了知見取,宣說了知戒禁取,但沒有宣說了知我語取。 "諸比丘,在這樣的法律中,對導師的信心被稱為不正確的;對法的信心被稱為不正確的;對戒律的完全遵守被稱為不正確的;對同法者的喜愛和滿意被稱為不正確的。這是什麼原因呢?諸比丘,這就是在一個解說不善、宣說不善、不能引導出離、不能導向平靜、非正等覺者所宣說的法律中的情況。 "諸比丘,如來、阿羅漢、正等覺者自稱完全了知一切執取,正確地宣說完全了知一切執取——他宣說了知欲取,宣說了知見取,宣說了知戒禁取,宣說了知我語取。諸比丘,在這樣的法律中,對導師的信心被稱為正確的;對法的信心被稱為正確的;對戒律的完全遵守被稱為正確的;對同法者的喜愛和滿意被稱為正確的。這是什麼原因呢?諸比丘,這就是在一個解說善巧、宣說善巧、能引導出離、能導向平靜、正等覺者所宣說的法律中的情況。"

  1. 『『Ime ca, bhikkhave, cattāro upādānā. Kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Ime cattāro upādānā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā. Phasso cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo? Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañcidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ nāmarūpasamudayaṃ nāmarūpajātikaṃ nāmarūpapabhavaṃ. Nāmarūpañcidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇapabhavaṃ. Viññāṇañcidaṃ, bhikkhave , kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavaṃ. Saṅkhārā cime, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.

『『Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva kāmupādānaṃ upādiyati, na diṭṭhupādānaṃ upādiyati, na sīlabbatupādānaṃ upādiyati, na attavādupādānaṃ upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. 『Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā』ti pajānātī』』ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Cūḷasīhanādasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.

  1. Mahāsīhanādasuttaṃ

  2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati bahinagare aparapure vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena sunakkhatto licchaviputto acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā. So vesāliyaṃ parisati [parisatiṃ (sī. pī.)] evaṃ [etaṃ (pī. ka.)] vācaṃ bhāsati – 『『natthi samaṇassa gotamassa uttari [uttariṃ (pī.)] manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā』』ti.

Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Assosi kho āyasmā sāriputto sunakkhattassa licchaviputtassa vesāliyaṃ parisati evaṃ vācaṃ bhāsamānassa – 『『natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā』』ti.

Atha kho āyasmā sāriputto vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – 『『sunakkhatto, bhante, licchaviputto acirapakkanto imasmā dhammavinayā. So vesāliyaṃ parisati evaṃ vācaṃ bhāsati – 『natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā』』』ti.

"諸比丘,這四種執取以什麼為因,以什麼為集,以什麼為生,以什麼為源?這四種執取以渴愛為因,以渴愛為集,以渴愛為生,以渴愛為源。諸比丘,這渴愛以什麼為因,以什麼為集,以什麼為生,以什麼為源?渴愛以受為因,以受為集,以受為生,以受為源。諸比丘,這受以什麼為因,以什麼為集,以什麼為生,以什麼為源?受以觸為因,以觸為集,以觸為生,以觸為源。諸比丘,這觸以什麼為因,以什麼為集,以什麼為生,以什麼為源?觸以六入處為因,以六入處為集,以六入處為生,以六入處為源。諸比丘,這六入處以什麼為因,以什麼為集,以什麼為生,以什麼為源?六入處以名色為因,以名色為集,以名色為生,以名色為源。諸比丘,這名色以什麼為因,以什麼為集,以什麼為生,以什麼為源?名色以識為因,以識為集,以識為生,以識為源。諸比丘,這識以什麼為因,以什麼為集,以什麼為生,以什麼為源?識以行為因,以行為集,以行為生,以行為源。諸比丘,這些行以什麼為因,以什麼為集,以什麼為生,以什麼為源?行以無明為因,以無明為集,以無明為生,以無明為源。 "諸比丘,當比丘的無明已斷,明已生起時,他因無明離貪、明生起,既不執取欲取,不執取見取,不執取戒禁取,不執取我語取。不執取則不恐懼,不恐懼則自身證得涅槃。他了知:'生已盡,梵行已立,所作已辦,不受後有。'" 世尊如是說。那些比丘滿意歡喜世尊所說。 小獅子吼經終。 大獅子吼經 如是我聞。一時,世尊住在毗舍離(現在的印度比哈爾邦瓦伊沙利)城外的阿帕拉普拉林中。那時,離車族子孫那迦塔剛剛離開這個法和律。他在毗舍離的集會中這樣說:"沙門喬達摩沒有超越凡人法的殊勝知見。沙門喬達摩所說的法是經過推理的,是依循思辨的,是自己想出來的。他所說法的目的,對於依之而行的人來說,只能導向完全滅苦。" 那時,尊者舍利弗在上午穿好衣服,拿著缽和衣,進入毗舍離城乞食。尊者舍利弗聽到離車族子孫那迦塔在毗舍離的集會中這樣說:"沙門喬達摩沒有超越凡人法的殊勝知見。沙門喬達摩所說的法是經過推理的,是依循思辨的,是自己想出來的。他所說法的目的,對於依之而行的人來說,只能導向完全滅苦。" 然後,尊者舍利弗在毗舍離城乞食完畢,飯後返回,來到世尊所在之處。到了之後,向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的尊者舍利弗對世尊說:"世尊,離車族子孫那迦塔剛剛離開這個法和律。他在毗舍離的集會中這樣說:'沙門喬達摩沒有超越凡人法的殊勝知見。沙門喬達摩所說的法是經過推理的,是依循思辨的,是自己想出來的。他所說法的目的,對於依之而行的人來說,只能導向完全滅苦。'"

  1. 『『Kodhano heso, sāriputta, sunakkhatto moghapuriso. Kodhā ca panassa esā vācā bhāsitā. 『Avaṇṇaṃ bhāsissāmī』ti kho, sāriputta, sunakkhatto moghapuriso vaṇṇaṃyeva tathāgatassa bhāsati . Vaṇṇo heso, sāriputta, tathāgatassa yo evaṃ vadeyya – 『yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā』ti.

『『Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati – 『itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṃ, buddho bhagavā』ti.

『『Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati – 『itipi so bhagavā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāno gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattetī』ti.

『『Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati – 『itipi so bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti – dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike cā』ti.

『『Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati – 『itipi so bhagavā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti – sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti; sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti; samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti; saṃkhittaṃ vā cittaṃ saṃkhittaṃ cittanti pajānāti , vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti; mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti; sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti; samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti; vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānātī』ti.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "舍利弗,這個孫那迦塔是個愚蠢的人,他是憤怒的。他說這些話是出於憤怒。舍利弗,這個愚蠢的孫那迦塔以為他在說如來的壞話,其實他是在讚美如來。舍利弗,如果有人這樣說,這就是對如來的讚美:'他所說法的目的,對於依之而行的人來說,只能導向完全滅苦。' "舍利弗,這個愚蠢的孫那迦塔對我的法不會有正確的理解:'這位世尊是阿羅漢、正等正覺、明行足、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人師、佛、世尊。' "舍利弗,這個愚蠢的孫那迦塔對我的法不會有正確的理解:'這位世尊能夠以多種方式展現神通力——能由一變多,由多變一;能顯現,能隱形;能穿墻過壁,穿山越嶺,如行無礙;能鉆入地中,如入水中;能行水上不沉,如履平地;能結跏趺坐,飛行虛空,如鳥飛翔;能以手撫摸日月,有如此大神力、大威力;能以身自在行至梵天界。' "舍利弗,這個愚蠢的孫那迦塔對我的法不會有正確的理解:'這位世尊以清凈超人的天耳界,能聽到兩種聲音——天上的和人間的,無論遠近。' "舍利弗,這個愚蠢的孫那迦塔對我的法不會有正確的理解:'這位世尊能夠以他心智知道其他眾生、其他人的心——有貪慾的心知道是有貪慾的心,無貪慾的心知道是無貪慾的心;有嗔恨的心知道是有嗔恨的心,無嗔恨的心知道是無嗔恨的心;有愚癡的心知道是有愚癡的心,無愚癡的心知道是無愚癡的心;集中的心知道是集中的心,散亂的心知道是散亂的心;廣大的心知道是廣大的心,不廣大的心知道是不廣大的心;有上的心知道是有上的心,無上的心知道是無上的心;定的心知道是定的心,不定的心知道是不定的心;解脫的心知道是解脫的心,未解脫的心知道是未解脫的心。'"

  1. 『『Dasa kho panimāni, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. Katamāni dasa?

『『Idha, sāriputta, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

『『Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

『『Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi , sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

『『Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

『『Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

『『Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

『『Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

『『Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – 『amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno』ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yampi, sāriputta, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "舍利弗,如來具有這十種如來之力,憑藉這些力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。哪十種呢? "舍利弗,在此,如來如實知道是處和非處。舍利弗,如來如實知道是處和非處,這就是如來的如來之力,憑藉這力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。 "再者,舍利弗,如來如實知道過去、未來、現在業的因緣和果報。舍利弗,如來如實知道過去、未來、現在業的因緣和果報,這也是如來的如來之力,憑藉這力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。 "再者,舍利弗,如來如實知道一切處所趣向之道。舍利弗,如來如實知道一切處所趣向之道,這也是如來的如來之力,憑藉這力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。 "再者,舍利弗,如來如實知道種種界、種種世間。舍利弗,如來如實知道種種界、種種世間,這也是如來的如來之力,憑藉這力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。 "再者,舍利弗,如來如實知道眾生種種意樂。舍利弗,如來如實知道眾生種種意樂,這也是如來的如來之力,憑藉這力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。 "再者,舍利弗,如來如實知道其他眾生、其他人的諸根勝劣。舍利弗,如來如實知道其他眾生、其他人的諸根勝劣,這也是如來的如來之力,憑藉這力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。 "再者,舍利弗,如來如實知道禪定、解脫、定、正受的染污、清凈、出離。舍利弗,如來如實知道禪定、解脫、定、正受的染污、清凈、出離,這也是如來的如來之力,憑藉這力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。 "再者,舍利弗,如來憶念種種宿命,即:一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、許多壞劫、許多成劫、許多壞成劫,'在那裡,我有如是名、如是姓、如是容貌、如是飲食、如是苦樂感受、如是壽命;我從那裡死後生到那裡;在那裡又有如是名、如是姓、如是容貌、如是飲食、如是苦樂感受、如是壽命;我從那裡死後生到這裡。'如是憶念種種宿命,及其相貌與特徵。舍利弗,如來憶念種種宿命,即:一生、二生……如是憶念種種宿命,及其相貌與特徵,這也是如來的如來之力,憑藉這力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。

『『Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – 『ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā』ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – 『ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā』ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

『『Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi, sāriputta, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

『『Imāni kho, sāriputta, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

  1. 『『Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya – 『natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso; takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna』nti, taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi. Taṃ vācaṃ appahāya, taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

"再者,舍利弗,如來以清凈超人的天眼,見眾生死時、生時,低賤的、高貴的,美麗的、醜陋的,幸福的、不幸的,知道眾生隨業而去——'這些尊貴的眾生具足身惡行、語惡行、意惡行,誹謗聖者,持邪見,行邪見業,他們身壞命終后,生於惡趣、墮處、地獄。或者這些尊貴的眾生具足身善行、語善行、意善行,不誹謗聖者,持正見,行正見業,他們身壞命終后,生於善趣、天界。'如是,以清凈超人的天眼,見眾生死時、生時,低賤的、高貴的,美麗的、醜陋的,幸福的、不幸的,知道眾生隨業而去。舍利弗,如來以清凈超人的天眼,見眾生死時、生時,低賤的、高貴的,美麗的、醜陋的,幸福的、不幸的,知道眾生隨業而去——'這些尊貴的眾生具足身惡行、語惡行、意惡行,誹謗聖者,持邪見,行邪見業,他們身壞命終后,生於惡趣、墮處、地獄。或者這些尊貴的眾生具足身善行、語善行、意善行,不誹謗聖者,持正見,行正見業,他們身壞命終后,生於善趣、天界。'如是,以清凈超人的天眼,見眾生死時、生時,低賤的、高貴的,美麗的、醜陋的,幸福的、不幸的,知道眾生隨業而去。這也是如來的如來之力,憑藉這力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。 "再者,舍利弗,如來由於諸漏已盡,現法中自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫。舍利弗,如來由於諸漏已盡,現法中自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫,這也是如來的如來之力,憑藉這力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。 "舍利弗,這就是如來的十種如來之力,憑藉這些力量,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。 "舍利弗,如果有人知道我是這樣知、這樣見,卻這樣說:'沙門喬達摩沒有超越凡人法的殊勝知見。沙門喬達摩所說的法是經過推理的,是依循思辨的,是自己想出來的。'舍利弗,如果他不捨棄這種說法,不捨棄這種心意,不放棄這種見解,他必定會如被帶去一樣被投入地獄。舍利弗,就像一個具足戒、定、慧的比丘在現法中證得阿羅漢果,我說這種情況也是如此。如果他不捨棄這種說法,不捨棄這種心意,不放棄這種見解,他必定會如被帶去一樣被投入地獄。

  1. 『『Cattārimāni, sāriputta, tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. Katamāni cattāri?

『『『Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā』ti. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṃ [etampahaṃ (sī. pī.)], sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

『『『Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā』ti. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

『『『Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā』ti. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

『『『Yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā』ti . Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatī』ti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

『『Imāni kho, sāriputta, cattāri tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

『『Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya – 『natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna』nti, taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi. Taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

"舍利弗,如來具有這四種無畏,憑藉這些無畏,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。哪四種呢? "'你自稱是正等覺者,但這些法你沒有證悟。'舍利弗,我不見有任何沙門、婆羅門、天、魔、梵或世間任何人能以正當理由指責我這一點。舍利弗,我不見有這種徵兆,因此我安住于安穩、無畏、無所畏懼之處。 "'你自稱是漏盡者,但這些漏沒有完全斷盡。'舍利弗,我不見有任何沙門、婆羅門、天、魔、梵或世間任何人能以正當理由指責我這一點。舍利弗,我不見有這種徵兆,因此我安住于安穩、無畏、無所畏懼之處。 "'你所說的這些障礙法,對於實行它們的人並不構成障礙。'舍利弗,我不見有任何沙門、婆羅門、天、魔、梵或世間任何人能以正當理由指責我這一點。舍利弗,我不見有這種徵兆,因此我安住于安穩、無畏、無所畏懼之處。 "'你所說法的目的,對於依之而行的人來說,不能導向完全滅苦。'舍利弗,我不見有任何沙門、婆羅門、天、魔、梵或世間任何人能以正當理由指責我這一點。舍利弗,我不見有這種徵兆,因此我安住于安穩、無畏、無所畏懼之處。 "舍利弗,這就是如來的四種無畏,憑藉這些無畏,如來宣稱最尊貴的地位,在眾中作獅子吼,轉梵輪。 "舍利弗,如果有人知道我是這樣知、這樣見,卻這樣說:'沙門喬達摩沒有超越凡人法的殊勝知見。沙門喬達摩所說的法是經過推理的,是依循思辨的,是自己想出來的。'舍利弗,如果他不捨棄這種說法,不捨棄這種心意,不放棄這種見解,他必定會如被帶去一樣被投入地獄。舍利弗,就像一個具足戒、定、慧的比丘在現法中證得阿羅漢果,我說這種情況也是如此。如果他不捨棄這種說法,不捨棄這種心意,不放棄這種見解,他必定會如被帶去一樣被投入地獄。

  1. 『『Aṭṭha kho imā, sāriputta, parisā. Katamā aṭṭha? Khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā [cātummahārājikā (sī. syā. pī.)], tāvatiṃsaparisā, māraparisā, brahmaparisā – imā kho, sāriputta, aṭṭha parisā. Imehi kho, sāriputta, catūhi vesārajjehi samannāgato tathāgato imā aṭṭha parisā upasaṅkamati ajjhogāhati. Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, anekasataṃ khattiyaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva, sallapitapubbañca, sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

『『Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, anekasataṃ brāhmaṇaparisaṃ…pe… gahapatiparisaṃ… samaṇaparisaṃ… cātumahārājikaparisaṃ… tāvatiṃsaparisaṃ… māraparisaṃ… brahmaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva, sallapitapubbañca, sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ, sāriputta , na samanupassāmi. Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

『『Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya – 『natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna』nti, taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi. Taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

  1. 『『Catasso kho imā, sāriputta, yoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā yoni, jalābujā yoni, saṃsedajā yoni, opapātikā yoni. Katamā ca, sāriputta, aṇḍajā yoni? Ye kho te, sāriputta, sattā aṇḍakosaṃ abhinibbhijja jāyanti – ayaṃ vuccati, sāriputta, aṇḍajā yoni. Katamā ca, sāriputta, jalābujā yoni? Ye kho te, sāriputta, sattā vatthikosaṃ abhinibbhijja jāyanti – ayaṃ vuccati, sāriputta, jalābujā yoni. Katamā ca, sāriputta, saṃsedajā yoni? Ye kho te, sāriputta, sattā pūtimacche vā jāyanti pūtikuṇape vā pūtikummāse vā candanikāye vā oḷigalle vā jāyanti – ayaṃ vuccati, sāriputta, saṃsedajā yoni. Katamā ca, sāriputta, opapātikā yoni? Devā, nerayikā, ekacce ca manussā, ekacce ca vinipātikā – ayaṃ vuccati, sāriputta, opapātikā yoni. Imā kho, sāriputta, catasso yoniyo.

『『Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya – 『natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna』nti, taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi. Taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "舍利弗,有這八種眾會。哪八種?剎帝利眾會、婆羅門眾會、居士眾會、沙門眾會、四大天王眾會、三十三天眾會、魔眾會、梵天眾會——舍利弗,這就是八種眾會。舍利弗,如來具足這四種無畏,接近並深入這八種眾會。舍利弗,我憶念曾接近數百剎帝利眾會。在那裡我曾坐過、談話過、參與討論。舍利弗,我不見有任何徵兆表明我會生起恐懼或怯懦。舍利弗,我不見有這種徵兆,因此我安住于安穩、無畏、無所畏懼之處。 "舍利弗,我憶念曾接近數百婆羅門眾會……居士眾會……沙門眾會……四大天王眾會……三十三天眾會……魔眾會……梵天眾會。在那裡我曾坐過、談話過、參與討論。舍利弗,我不見有任何徵兆表明我會生起恐懼或怯懦。舍利弗,我不見有這種徵兆,因此我安住于安穩、無畏、無所畏懼之處。 "舍利弗,如果有人知道我是這樣知、這樣見,卻這樣說:'沙門喬達摩沒有超越凡人法的殊勝知見。沙門喬達摩所說的法是經過推理的,是依循思辨的,是自己想出來的。'舍利弗,如果他不捨棄這種說法,不捨棄這種心意,不放棄這種見解,他必定會如被帶去一樣被投入地獄。舍利弗,就像一個具足戒、定、慧的比丘在現法中證得阿羅漢果,我說這種情況也是如此。如果他不捨棄這種說法,不捨棄這種心意,不放棄這種見解,他必定會如被帶去一樣被投入地獄。 "舍利弗,有這四種生。哪四種?卵生、胎生、濕生、化生。舍利弗,什麼是卵生?舍利弗,那些破卵殼而出生的眾生,這叫做卵生。舍利弗,什麼是胎生?舍利弗,那些破胎膜而出生的眾生,這叫做胎生。舍利弗,什麼是濕生?舍利弗,那些在腐魚中出生,或在腐尸中出生,或在腐爛的米粥中出生,或在污水坑中出生,或在污水溝中出生的眾生,這叫做濕生。舍利弗,什麼是化生?諸天、地獄眾生、某些人類和某些墮處眾生,這叫做化生。舍利弗,這就是四種生。 "舍利弗,如果有人知道我是這樣知、這樣見,卻這樣說:'沙門喬達摩沒有超越凡人法的殊勝知見。沙門喬達摩所說的法是經過推理的,是依循思辨的,是自己想出來的。'舍利弗,如果他不捨棄這種說法,不捨棄這種心意,不放棄這種見解,他必定會如被帶去一樣被投入地獄。舍利弗,就像一個具足戒、定、慧的比丘在現法中證得阿羅漢果,我說這種情況也是如此。如果他不捨棄這種說法,不捨棄這種心意,不放棄這種見解,他必定會如被帶去一樣被投入地獄。

  1. 『『Pañca kho imā, sāriputta, gatiyo. Katamā pañca? Nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā. Nirayañcāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, nirayagāmiñca maggaṃ, nirayagāminiñca paṭipadaṃ; yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi. Tiracchānayoniñcāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, tiracchānayonigāmiñca maggaṃ, tiracchānayonigāminiñca paṭipadaṃ; yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapajjati tañca pajānāmi. Pettivisayaṃ cāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, pettivisayagāmiñca maggaṃ, pettivisayagāminiñca paṭipadaṃ; yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapajjati tañca pajānāmi. Manusse cāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, manussalokagāmiñca maggaṃ , manussalokagāminiñca paṭipadaṃ; yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussesu upapajjati tañca pajānāmi. Deve cāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, devalokagāmiñca maggaṃ, devalokagāminiñca paṭipadaṃ; yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati tañca pajānāmi. Nibbānañcāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, nibbānagāmiñca maggaṃ, nibbānagāminiñca paṭipadaṃ; yathā paṭipanno ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati tañca pajānāmi.

"舍利弗,有這五種趣處。哪五種?地獄、畜生、餓鬼、人、天。舍利弗,我知道地獄,也知道通往地獄的道路,也知道導向地獄的行為;我也知道一個人以何種行為,在身壞命終後會生於惡趣、墮處、地獄。舍利弗,我知道畜生,也知道通往畜生的道路,也知道導向畜生的行為;我也知道一個人以何種行為,在身壞命終後會生於畜生。舍利弗,我知道餓鬼,也知道通往餓鬼的道路,也知道導向餓鬼的行為;我也知道一個人以何種行為,在身壞命終後會生於餓鬼。舍利弗,我知道人,也知道通往人世間的道路,也知道導向人世間的行為;我也知道一個人以何種行為,在身壞命終後會生於人間。舍利弗,我知道天,也知道通往天界的道路,也知道導向天界的行為;我也知道一個人以何種行為,在身壞命終後會生於善趣、天界。舍利弗,我知道涅槃,也知道通往涅槃的道路,也知道導向涅槃的行為;我也知道一個人以何種行為,能在現法中滅盡諸漏,自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫。

  1. 『『Idhāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ, ekantadukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ. Seyyathāpi, sāriputta, aṅgārakāsu sādhikaporisā pūrā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva aṅgārakāsuṃ paṇidhāya. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya – 『tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā imaṃyeva aṅgārakāsuṃ āgamissatī』ti . Tamenaṃ passeyya aparena samayena tassā aṅgārakāsuyā patitaṃ, ekantadukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ. Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ, ekantadukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ.

『『Idha panāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapannaṃ, dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ. Seyyathāpi, sāriputta, gūthakūpo sādhikaporiso, pūro gūthassa. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva gūthakūpaṃ paṇidhāya. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya – 『tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā imaṃyeva gūthakūpaṃ āgamissatī』ti. Tamenaṃ passeyya aparena samayena tasmiṃ gūthakūpe patitaṃ, dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ. Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapannaṃ, dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "舍利弗,在此,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他在身壞命終后必定會生於惡趣、墮處、地獄。後來,我以清凈超人的天眼見到此人在身壞命終后確實生於惡趣、墮處、地獄,經受極度痛苦、劇烈、猛烈的感受。舍利弗,就像有一個比人還深的炭火坑,裝滿了無火焰無煙的炭火。然後有一個人來了,被炎熱所苦,被熱氣所迫,疲憊、口渴、想喝水,沿著一條直路朝著那個炭火坑走去。一個有眼睛的人看見他,會這樣說:'這個人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他必定會來到這個炭火坑。'後來,他看見那人掉進炭火坑裡,經受極度痛苦、劇烈、猛烈的感受。舍利弗,同樣地,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他在身壞命終后必定會生於惡趣、墮處、地獄。後來,我以清凈超人的天眼見到此人在身壞命終后確實生於惡趣、墮處、地獄,經受極度痛苦、劇烈、猛烈的感受。 "舍利弗,在此,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他在身壞命終后必定會生於畜生。後來,我以清凈超人的天眼見到此人在身壞命終后確實生於畜生,經受痛苦、劇烈、猛烈的感受。舍利弗,就像有一個比人還深的糞坑,裝滿了糞便。然後有一個人來了,被炎熱所苦,被熱氣所迫,疲憊、口渴、想喝水,沿著一條直路朝著那個糞坑走去。一個有眼睛的人看見他,會這樣說:'這個人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他必定會來到這個糞坑。'後來,他看見那人掉進糞坑裡,經受痛苦、劇烈、猛烈的感受。舍利弗,同樣地,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他在身壞命終后必定會生於畜生。後來,我以清凈超人的天眼見到此人在身壞命終后確實生於畜生,經受痛苦、劇烈、猛烈的感受。

『『Idha panāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapannaṃ, dukkhabahulā vedanā vedayamānaṃ. Seyyathāpi, sāriputta, rukkho visame bhūmibhāge jāto tanupattapalāso kabaracchāyo . Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva rukkhaṃ paṇidhāya. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya – 『tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā imaṃyeva rukkhaṃ āgamissatī』ti. Tamenaṃ passeyya, aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaṃ vā nipannaṃ vā dukkhabahulā vedanā vedayamānaṃ. Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapannaṃ, dukkhabahulā vedanā vedayamānaṃ.

『『Idha panāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussesu upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussesu upapannaṃ, sukhabahulā vedanā vedayamānaṃ. Seyyathāpi, sāriputta, rukkho same bhūmibhāge jāto bahalapattapalāso sandacchāyo [saṇḍacchāyo (syā.), santacchāyo (ka.)]. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva rukkhaṃ paṇidhāya. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya – 『tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā imameva rukkhaṃ āgamissatī』ti. Tamenaṃ passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaṃ vā nipannaṃ vā sukhabahulā vedanā vedayamānaṃ. Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussesu upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussesu upapannaṃ, sukhabahulā vedanā vedayamānaṃ.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "舍利弗,在此,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他在身壞命終后必定會生於餓鬼界。後來,我以清凈超人的天眼見到此人在身壞命終后確實生於餓鬼界,經受大量痛苦的感受。舍利弗,就像有一棵樹生長在不平坦的地方,葉子稀疏,影子斑駁。然後有一個人來了,被炎熱所苦,被熱氣所迫,疲憊、口渴、想喝水,沿著一條直路朝著那棵樹走去。一個有眼睛的人看見他,會這樣說:'這個人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他必定會來到這棵樹。'後來,他看見那人坐在或躺在那棵樹的陰影下,經受大量痛苦的感受。舍利弗,同樣地,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他在身壞命終后必定會生於餓鬼界。後來,我以清凈超人的天眼見到此人在身壞命終后確實生於餓鬼界,經受大量痛苦的感受。 "舍利弗,在此,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他在身壞命終后必定會生於人間。後來,我以清凈超人的天眼見到此人在身壞命終后確實生於人間,經受大量快樂的感受。舍利弗,就像有一棵樹生長在平坦的地方,葉子茂密,影子濃郁。然後有一個人來了,被炎熱所苦,被熱氣所迫,疲憊、口渴、想喝水,沿著一條直路朝著那棵樹走去。一個有眼睛的人看見他,會這樣說:'這個人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他必定會來到這棵樹。'後來,他看見那人坐在或躺在那棵樹的陰影下,經受大量快樂的感受。舍利弗,同樣地,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他在身壞命終后必定會生於人間。後來,我以清凈超人的天眼見到此人在身壞命終后確實生於人間,經受大量快樂的感受。

『『Idha panāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissatī』ti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ. Seyyathāpi, sāriputta, pāsādo, tatrāssa kūṭāgāraṃ ullittāvalittaṃ nivātaṃ phusitaggaḷaṃ pihitavātapānaṃ. Tatrāssa pallaṅko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhatolohitakūpadhāno. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pāsādaṃ paṇidhāya. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya – 『tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā imaṃyeva pāsādaṃ āgamissatī』ti. Tamenaṃ passeyya aparena samayena tasmiṃ pāsāde tasmiṃ kūṭāgāre tasmiṃ pallaṅke nisinnaṃ vā nipannaṃ vā ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ. Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ.

『『Idha panāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā āsavānaṃ khayā anāsaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantaṃ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ. Seyyathāpi, sāriputta, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā. Avidūre cassā tibbo vanasaṇḍo. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pokkharaṇiṃ paṇidhāya. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya – 『tathā bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā imaṃyeva pokkharaṇiṃ āgamissatī』ti. Tamenaṃ passeyya aparena samayena taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā nhāyitvā ca pivitvā ca sabbadarathakilamathapariḷāhaṃ paṭippassambhetvā paccuttaritvā tasmiṃ vanasaṇḍe nisinnaṃ vā nipannaṃ vā, ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ. Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī』ti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantaṃ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ. Imā kho, sāriputta, pañca gatiyo.

『『Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya – 『natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso; takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna』nti taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi 『taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye』.

"舍利弗,在此,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他在身壞命終后必定會生於善趣、天界。後來,我以清凈超人的天眼見到此人在身壞命終后確實生於善趣、天界,經受純粹快樂的感受。舍利弗,就像有一座宮殿,其中有一間樓閣,內外粉飾,防風,門閂緊固,窗戶關閉。那裡有一張床榻,鋪著長毛毯、白毛毯、花毯,覆以鹿皮,上有頂篷,兩端安置紅枕。然後有一個人來了,被炎熱所苦,被熱氣所迫,疲憊、口渴、想喝水,沿著一條直路朝著那座宮殿走去。一個有眼睛的人看見他,會這樣說:'這個人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他必定會來到這座宮殿。'後來,他看見那人坐在或躺在那座宮殿的樓閣里的床榻上,經受純粹快樂的感受。舍利弗,同樣地,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他在身壞命終后必定會生於善趣、天界。後來,我以清凈超人的天眼見到此人在身壞命終后確實生於善趣、天界,經受純粹快樂的感受。 "舍利弗,在此,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他必定會在現法中滅盡諸漏,自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫。後來,我見到此人確實在現法中滅盡諸漏,自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫,經受純粹快樂的感受。舍利弗,就像有一個蓮池,水清澈、甘美、清涼、潔凈,容易進入,令人愉悅。不遠處有一片茂密的樹林。然後有一個人來了,被炎熱所苦,被熱氣所迫,疲憊、口渴、想喝水,沿著一條直路朝著那個蓮池走去。一個有眼睛的人看見他,會這樣說:'這個人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他必定會來到這個蓮池。'後來,他看見那人進入蓮池,洗浴、飲水,平息一切疲勞、睏倦、炎熱,然後上岸,坐在或躺在那片樹林里,經受純粹快樂的感受。舍利弗,同樣地,我以心智觀察某人的心,知道此人如此行事,如此舉止,走在這樣的道路上,他必定會在現法中滅盡諸漏,自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫。後來,我見到此人確實在現法中滅盡諸漏,自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫,經受純粹快樂的感受。舍利弗,這就是五種趣處。 "舍利弗,如果有人知道我是這樣知、這樣見,卻這樣說:'沙門喬達摩沒有超越凡人法的殊勝知見。沙門喬達摩所說的法是經過推理的,是依循思辨的,是自己想出來的。'舍利弗,如果他不捨棄這種說法,不捨棄這種心意,不放棄這種見解,他必定會如被帶去一樣被投入地獄。舍利弗,就像一個具足戒、定、慧的比丘在現法中證得阿羅漢果,我說這種情況也是如此。如果他不捨棄這種說法,不捨棄這種心意,不放棄這種見解,他必定會如被帶去一樣被投入地獄。

  1. 『『Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyaṃ caritā [caritvā (ka.)] – tapassī sudaṃ homi paramatapassī, lūkho sudaṃ [lūkhassudaṃ (sī. pī.)] homi paramalūkho, jegucchī sudaṃ homi paramajegucchī, pavivitto sudaṃ [pavivittassudaṃ (sī. pī.)] homi paramapavivitto . Tatrāssu me idaṃ, sāriputta, tapassitāya hoti – acelako homi muttācāro hatthāpalekhano [hatthāvalekhano (syā.)], na ehibhaddantiko na tiṭṭhabhaddantiko; nābhihaṭaṃ na uddissakataṃ na nimantanaṃ sādiyāmi. So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāmi, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāmi, na eḷakamantaraṃ, na daṇḍamantaraṃ, na musalamantaraṃ, na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya [pāyantiyā (ka.)], na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī; na macchaṃ na maṃsaṃ na suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ pivāmi; so ekāgāriko vā homi ekālopiko, dvāgāriko vā homi dvālopiko…pe… sattāgāriko vā homi sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpemi, dvīhipi dattīhi yāpemi…pe… sattahipi dattīhi yāpemi; ekāhikampi āhāraṃ āhāremi, dvīhikampi āhāraṃ āhāremi…pe… sattāhikampi āhāraṃ āhāremi; iti evarūpaṃ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharāmi.

『『So sākabhakkho vā homi, sāmākabhakkho vā homi, nīvārabhakkho vā homi, daddulabhakkho vā homi, haṭabhakkho vā homi, kaṇabhakkho vā homi, ācāmabhakkho vā homi , piññākabhakkho vā homi, tiṇabhakkho vā homi, gomayabhakkho vā homi, vanamūlaphalāhāro yāpemi pavattaphalabhojī.

『『So sāṇānipi dhāremi, masāṇānipi dhāremi, chavadussānipi dhāremi, paṃsukūlānipi dhāremi, tirīṭānipi dhāremi, ajinampi dhāremi, ajinakkhipampi dhāremi, kusacīrampi dhāremi, vākacīrampi dhāremi, phalakacīrampi dhāremi, kesakambalampi dhāremi, vāḷakambalampi dhāremi, ulūkapakkhampi dhāremi; kesamassulocakopi homi kesamassulocanānuyogamanuyutto; ubbhaṭṭhakopi homi āsanapaṭikkhitto; ukkuṭikopi homi ukkuṭikappadhānamanuyutto; kaṇṭakāpassayikopi homi kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappemi [imassānantare aññopi koci pāṭhapadeso aññesu ājīvakavatadīpakasuttesu dissati]; sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharāmi – iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharāmi. Idaṃsu me, sāriputta, tapassitāya hoti.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "舍利弗,我憶念曾修習具足四支的梵行——我是苦行者,最極端的苦行者;我是粗俗者,最極端的粗俗者;我是厭惡者,最極端的厭惡者;我是隱居者,最極端的隱居者。舍利弗,在那裡,這就是我的苦行:我是裸體者,不守禮儀,以手抹糞,不應邀而來不應邀而去;不接受為我準備的食物,不接受特意為我做的食物,不接受邀請;我不從鍋口接受食物,不從鍋邊接受食物,不跨過門檻接受食物,不跨過棍子接受食物,不跨過杵接受食物,不在兩個正在吃飯的人之間接受食物,不從孕婦那裡接受食物,不從哺乳的婦女那裡接受食物,不從與男子同居的婦女那裡接受食物,不在集會時接受食物,不在有狗守候的地方接受食物,不在蒼蠅成群的地方接受食物;我不吃魚,不吃肉,不喝酒,不喝果酒,不喝米酒。我只到一家乞食,只吃一口;或只到兩家乞食,只吃兩口……或只到七家乞食,只吃七口;我靠一位施主的佈施生活,或靠兩位施主的佈施生活……或靠七位施主的佈施生活;我一天吃一餐,或兩天吃一餐……或七天吃一餐;我就這樣修習半月一次的輪流進食。 "我以蔬菜為食,或以野米為食,或以野稗為食,或以皮屑為食,或以水藻為食,或以糠為食,或以米湯為食,或以麻油渣為食,或以草為食,或以牛糞為食,或以樹根果實為食,或以自然掉落的果實為食。 "我穿麻布衣,或穿粗麻布衣,或穿裹屍布,或穿糞掃衣,或穿樹皮衣,或穿羚羊皮,或穿羚羊皮條,或穿吉祥草衣,或穿樹皮纖維衣,或穿木板條衣,或穿人發衣,或穿馬尾衣,或穿貓頭鷹翅膀;我是拔除鬚髮者,專注于拔除鬚髮的修行;我是常立者,拒絕坐具;我是蹲踞者,專注于蹲踞的修行;我是臥荊棘者,以荊棘為床;我每天傍晚三次下水修行——就這樣,我以種種方式專注于使身體受苦受熱的修行。舍利弗,這就是我的苦行。

  1. 『『Tatrāssu me idaṃ, sāriputta, lūkhasmiṃ hoti – nekavassagaṇikaṃ rajojallaṃ kāye sannicitaṃ hoti papaṭikajātaṃ. Seyyathāpi, sāriputta, tindukakhāṇu nekavassagaṇiko sannicito hoti papaṭikajāto, evamevāssu me, sāriputta, nekavassagaṇikaṃ rajojallaṃ kāye sannicitaṃ hoti papaṭikajātaṃ. Tassa mayhaṃ, sāriputta, na evaṃ hoti – 『aho vatāhaṃ imaṃ rajojallaṃ pāṇinā parimajjeyyaṃ, aññe vā pana me imaṃ rajojallaṃ pāṇinā parimajjeyyu』nti. Evampi me, sāriputta , na hoti. Idaṃsu me, sāriputta, lūkhasmiṃ hoti.

『『Tatrāssu me idaṃ, sāriputta, jegucchismiṃ hoti – so kho ahaṃ, sāriputta, satova abhikkamāmi, satova paṭikkamāmi, yāva udakabindumhipi me dayā paccupaṭṭhitā hoti – 『māhaṃ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādesi』nti. Idaṃsu me, sāriputta, jegucchismiṃ hoti.

『『Tatrāssu me idaṃ, sāriputta, pavivittasmiṃ hoti – so kho ahaṃ, sāriputta, aññataraṃ araññāyatanaṃ ajjhogāhetvā viharāmi. Yadā passāmi gopālakaṃ vā pasupālakaṃ vā tiṇahārakaṃ vā kaṭṭhahārakaṃ vā vanakammikaṃ vā, vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ ninnena ninnaṃ thalena thalaṃ saṃpatāmi [papatāmi (sī. syā. pī.)]. Taṃ kissa hetu? Mā maṃ te addasaṃsu ahañca mā te addasanti. Seyyathāpi, sāriputta, āraññako mago manusse disvā vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ ninnena ninnaṃ thalena thalaṃ saṃpatati, evameva kho ahaṃ, sāriputta, yadā passāmi gopālakaṃ vā pasupālakaṃ vā tiṇahārakaṃ vā kaṭṭhahārakaṃ vā vanakammikaṃ vā vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ ninnena ninnaṃ thalena thalaṃ saṃpatāmi. Taṃ kissa hetu? Mā maṃ te addasaṃsu ahañca mā te addasanti. Idaṃsu me, sāriputta, pavivittasmiṃ hoti.

『『So kho ahaṃ, sāriputta, ye te goṭṭhā paṭṭhitagāvo apagatagopālakā, tattha catukkuṇḍiko upasaṅkamitvā yāni tāni vacchakānaṃ taruṇakānaṃ dhenupakānaṃ gomayāni tāni sudaṃ āhāremi. Yāvakīvañca me , sāriputta, sakaṃ muttakarīsaṃ apariyādinnaṃ hoti, sakaṃyeva sudaṃ muttakarīsaṃ āhāremi. Idaṃsu me, sāriputta, mahāvikaṭabhojanasmiṃ hoti.

  1. 『『So kho ahaṃ, sāriputta, aññataraṃ bhiṃsanakaṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā viharāmi. Tatrāssudaṃ, sāriputta, bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ hoti – yo koci avītarāgo taṃ vanasaṇḍaṃ pavisati, yebhuyyena lomāni haṃsanti. So kho ahaṃ, sāriputta, yā tā rattiyo sītā hemantikā antaraṭṭhakā himapātasamayā [antaraṭṭhake himapātasamaye (sī. pī.)] tathārūpāsu rattīsu rattiṃ abbhokāse viharāmi, divā vanasaṇḍe; gimhānaṃ pacchime māse divā abbhokāse viharāmi, rattiṃ vanasaṇḍe. Apissu maṃ, sāriputta, ayaṃ anacchariyagāthā paṭibhāsi pubbe assutapubbā –

『『Sotatto sosinno [sosīno (sī. pī. ka.), sosino (syā.), sosindo (saddanīti)] ceva, eko bhiṃsanake vane;

Naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munī』』ti.

『『So kho ahaṃ, sāriputta, susāne seyyaṃ kappemi chavaṭṭhikāni upadhāya. Apissu maṃ, sāriputta, gāmaṇḍalā [gomaṇḍalā (bahūsu) cariyāpiṭakaaṭṭhakathā oloketabbā] upasaṅkamitvā oṭṭhubhantipi, omuttentipi, paṃsukenapi okiranti, kaṇṇasotesupi salākaṃ pavesenti. Na kho panāhaṃ, sāriputta, abhijānāmi tesu pāpakaṃ cittaṃ uppādetā. Idaṃsu me, sāriputta, upekkhāvihārasmiṃ hoti.

"舍利弗,在那裡,這就是我的粗俗:多年積累的塵垢在我身上堆積,形成了硬殼。舍利弗,就像多年的無花果樹樁積累了塵垢形成硬殼一樣,舍利弗,多年積累的塵垢在我身上堆積,形成了硬殼。舍利弗,我不會這樣想:'啊,我應該用手擦掉這些塵垢,或者讓別人用手擦掉這些塵垢。'舍利弗,我甚至連這樣的想法都沒有。舍利弗,這就是我的粗俗。 "舍利弗,在那裡,這就是我的厭惡:舍利弗,我正念地前進,正念地後退,即使對一滴水也生起憐憫之心,想著:'愿我不要傷害落在不平之處的微小生命。'舍利弗,這就是我的厭惡。 "舍利弗,在那裡,這就是我的隱居:舍利弗,我進入某個森林深處居住。當我看到牧牛人、牧羊人、割草人、採柴人或樵夫時,我就從這片森林跑到那片森林,從這個密林跑到那個密林,從這個低地跑到那個低地,從這個高地跑到那個高地。為什麼呢?因為我不想讓他們看見我,我也不想看見他們。舍利弗,就像森林中的鹿看到人就從這片森林跑到那片森林,從這個密林跑到那個密林,從這個低地跑到那個低地,從這個高地跑到那個高地。同樣地,舍利弗,當我看到牧牛人、牧羊人、割草人、採柴人或樵夫時,我就從這片森林跑到那片森林,從這個密林跑到那個密林,從這個低地跑到那個低地,從這個高地跑到那個高地。為什麼呢?因為我不想讓他們看見我,我也不想看見他們。舍利弗,這就是我的隱居。 "舍利弗,我四肢著地爬行,來到那些牛已經離開、牧牛人已經離開的牛欄,吃那些小牛犢、還在吃奶的小牛的糞便。舍利弗,只要我自己的糞尿還沒有用完,我就只吃自己的糞尿。舍利弗,這就是我的大不凈食。 "舍利弗,我進入某個可怕的森林深處居住。舍利弗,在那個可怕的森林中,有這樣的可怕之處:任何未離貪慾的人進入那片森林,大多會毛骨悚然。舍利弗,在那些寒冷的冬夜,八日之間下雪的時候,在這樣的夜晚,我夜間住在露天,白天住在森林裡;在夏季的最後一個月,我白天住在露天,夜間住在森林裡。舍利弗,這首前所未聞的偈頌浮現在我的腦海: '又熱又冷,獨自在可怕的森林, 赤身裸體不近火,專注于尋求的牟尼。' "舍利弗,我在墓地睡覺,以骸骨為枕。舍利弗,牧童們來到我跟前,向我吐唾沫,向我撒尿,向我撒土,還把小棍子插入我的耳朵。舍利弗,但我不記得對他們生起過惡念。舍利弗,這就是我的舍住。

  1. 『『Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – 『āhārena suddhī』ti. Te evamāhaṃsu – 『kolehi yāpemā』ti. Te kolampi khādanti, kolacuṇṇampi khādanti, kolodakampi pivanti – anekavihitampi kolavikatiṃ paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, ekaṃyeva kolaṃ āhāraṃ āhāritā. Siyā kho pana te, sāriputta, evamassa – 『mahā nūna tena samayena kolo ahosī』ti. Na kho panetaṃ, sāriputta, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tadāpi etaparamoyeva kolo ahosi seyyathāpi etarahi. Tassa mayhaṃ, sāriputta, ekaṃyeva kolaṃ āhāraṃ āhārayato adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābuāmakacchinno vātātapena saṃphuṭito [samphusito (syā.), saṃpuṭito (pī. ka.) ettha saṃphuṭitoti saṅkucitoti attho] hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saṃphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ, sāriputta, 『udaracchaviṃ parimasissāmī』ti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva pariggaṇhāmi, 『piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmī』ti udaracchaviṃyeva pariggaṇhāmi, yāvassu me, sāriputta, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ, sāriputta, 『vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmī』ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ, sāriputta, tameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaṃ, sāriputta, pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā patanti tāyevappāhāratāya.

"舍利弗,有些沙門婆羅門持這樣的論點、這樣的見解:'通過食物可以得到凈化。'他們說:'我們以棗為生。'他們吃棗,吃棗粉,喝棗汁——食用各種各樣的棗製品。舍利弗,我記得曾經只以一顆棗為食。舍利弗,你可能會想:'那時候的棗一定很大。'舍利弗,但不應該這樣看。那時的棗和現在的一樣大。舍利弗,當我只以一顆棗為食時,我的身體變得極度消瘦。就像八十節或九十節的竹子一樣,我的四肢變得就是那樣,就是因為吃得太少。就像駱駝的蹄印一樣,我的臀部變成那樣,就是因為吃得太少。就像一串垂掛的珠子一樣,我的脊椎凸凹不平,就是因為吃得太少。就像老舊房屋中傾斜破損的椽子一樣,我的肋骨凸出破損,就是因為吃得太少。就像在深井中可以看到深處的星星影像一樣,我深陷的眼窩中的眼珠也是那樣可見,就是因為吃得太少。就像新鮮的苦瓜被切開后在風吹日曬下萎縮一樣,我的頭皮也是那樣萎縮,就是因為吃得太少。舍利弗,當我想摸腹部的面板時,卻摸到了脊椎;當我想摸脊椎時,卻摸到了腹部的面板。舍利弗,我的腹部面板緊貼著脊椎,就是因為吃得太少。舍利弗,當我想大小便時,就會在那裡向前倒下,就是因為吃得太少。舍利弗,爲了使這個身體舒服一些,我用手摩擦四肢。舍利弗,當我用手摩擦四肢時,腐爛的毛髮就從身上脫落,就是因為吃得太少。

  1. 『『Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – 『āhārena suddhī』ti. Te evamāhaṃsu – 『muggehi yāpema…pe… tilehi yāpema…pe… taṇḍulehi yāpemā』ti. Te taṇḍulampi khādanti, taṇḍulacuṇṇampi khādanti, taṇḍulodakampi pivanti – anekavihitampi taṇḍulavikatiṃ paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, ekaṃyeva taṇḍulaṃ āhāraṃ āhāritā. Siyā kho pana te, sāriputta, evamassa – 『mahā nūna tena samayena taṇḍulo ahosī』ti. Na kho panetaṃ, sāriputta, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tadāpi etaparamoyeva taṇḍulo ahosi , seyyathāpi etarahi. Tassa mayhaṃ, sāriputta, ekaṃyeva taṇḍulaṃ āhāraṃ āhārayato adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena saṃphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saṃphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ, sāriputta, 『udaracchaviṃ parimasissāmī』ti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva pariggaṇhāmi, 『piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmī』ti udaracchaviṃyeva pariggaṇhāmi. Yāvassu me, sāriputta, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ, sāriputta, 『vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmī』ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ, sāriputta, tameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaṃ, sāriputta, pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā patanti tāyevappāhāratāya.

『『Tāyapi kho ahaṃ, sāriputta, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamaṃ uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Taṃ kissa hetu? Imissāyeva ariyāya paññāya anadhigamā, yāyaṃ ariyā paññā adhigatā ariyā niyyānikā, niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya.

  1. 『『Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – 『saṃsārena suddhī』ti. Na kho pana so [na kho paneso (sī. syā.)], sāriputta, saṃsāro sulabharūpo yo mayā asaṃsaritapubbo iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaṃ, sāriputta, deve saṃsareyyaṃ, nayimaṃ lokaṃ punarāgaccheyyaṃ.

『『Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – 『upapattiyā suddhī』ti. Na kho pana sā, sāriputta , upapatti sulabharūpā yā mayā anupapannapubbā iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaṃ, sāriputta, deve upapajjeyyaṃ, nayimaṃ lokaṃ punarāgaccheyyaṃ.

『『Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – 『āvāsena suddhī』ti. Na kho pana so, sāriputta, āvāso sulabharūpo yo mayā anāvuṭṭhapubbo [anāvutthapubbo (sī. pī.)] iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaṃ, sāriputta, deve āvaseyyaṃ, nayimaṃ lokaṃ punarāgaccheyyaṃ.

『『Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – 『yaññena suddhī』ti. Na kho pana so, sāriputta, yañño sulabharūpo yo mayā ayiṭṭhapubbo iminā dīghena addhunā, tañca kho raññā vā satā khattiyena muddhāvasittena brāhmaṇena vā mahāsālena.

『『Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – 『aggiparicariyāya suddhī』ti. Na kho pana so, sāriputta, aggi sulabharūpo yo mayā apariciṇṇapubbo iminā dīghena addhunā, tañca kho raññā vā satā khattiyena muddhāvasittena brāhmaṇena vā mahāsālena.

"舍利弗,有些沙門婆羅門持這樣的論點、這樣的見解:'通過食物可以得到凈化。'他們說:'我們以綠豆為生……我們以芝麻為生……我們以米為生。'他們吃米,吃米粉,喝米湯——食用各種各樣的米制品。舍利弗,我記得曾經只以一粒米為食。舍利弗,你可能會想:'那時候的米粒一定很大。'舍利弗,但不應該這樣看。那時的米粒和現在的一樣大。舍利弗,當我只以一粒米為食時,我的身體變得極度消瘦。就像八十節或九十節的竹子一樣,我的四肢變得就是那樣,就是因為吃得太少。就像駱駝的蹄印一樣,我的臀部變成那樣,就是因為吃得太少。就像一串垂掛的珠子一樣,我的脊椎凸凹不平,就是因為吃得太少。就像老舊房屋中傾斜破損的椽子一樣,我的肋骨凸出破損,就是因為吃得太少。就像在深井中可以看到深處的星星影像一樣,我深陷的眼窩中的眼珠也是那樣可見,就是因為吃得太少。就像新鮮的苦瓜被切開后在風吹日曬下萎縮一樣,我的頭皮也是那樣萎縮,就是因為吃得太少。舍利弗,當我想摸腹部的面板時,卻摸到了脊椎;當我想摸脊椎時,卻摸到了腹部的面板。舍利弗,我的腹部面板緊貼著脊椎,就是因為吃得太少。舍利弗,當我想大小便時,就會在那裡向前倒下,就是因為吃得太少。舍利弗,爲了使這個身體舒服一些,我用手摩擦四肢。舍利弗,當我用手摩擦四肢時,腐爛的毛髮就從身上脫落,就是因為吃得太少。 "舍利弗,即使我以這樣的行為、這樣的修行、這樣的苦行,我也沒有證得超越凡人法的殊勝聖者智見。為什麼呢?因為我沒有證得這種聖慧,這種聖慧一旦證得,就是聖者出離之道,能夠讓修行者徹底滅苦。 "舍利弗,有些沙門婆羅門持這樣的論點、這樣的見解:'通過輪迴可以得到凈化。'舍利弗,但在這漫長的時間裡,除了凈居天之外,沒有我沒有輪迴過的地方。舍利弗,如果我輪迴到凈居天,我就不會再回到這個世界。 "舍利弗,有些沙門婆羅門持這樣的論點、這樣的見解:'通過投生可以得到凈化。'舍利弗,但在這漫長的時間裡,除了凈居天之外,沒有我沒有投生過的地方。舍利弗,如果我投生到凈居天,我就不會再回到這個世界。 "舍利弗,有些沙門婆羅門持這樣的論點、這樣的見解:'通過住處可以得到凈化。'舍利弗,但在這漫長的時間裡,除了凈居天之外,沒有我沒有居住過的地方。舍利弗,如果我居住在凈居天,我就不會再回到這個世界。 "舍利弗,有些沙門婆羅門持這樣的論點、這樣的見解:'通過祭祀可以得到凈化。'舍利弗,但在這漫長的時間裡,沒有我沒有舉行過的祭祀,當然,那是作為灌頂的剎帝利國王或大富婆羅門時舉行的。 "舍利弗,有些沙門婆羅門持這樣的論點、這樣的見解:'通過侍奉火可以得到凈化。'舍利弗,但在這漫長的時間裡,沒有我沒有侍奉過的火,當然,那是作為灌頂的剎帝利國王或大富婆羅門時侍奉的。

  1. 『『Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – 『yāvadevāyaṃ bhavaṃ puriso daharo hoti yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā tāvadeva paramena paññāveyyattiyena samannāgato hoti. Yato ca kho ayaṃ bhavaṃ puriso jiṇṇo hoti vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto, āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā, atha tamhā paññāveyyattiyā, parihāyatī』ti. Na kho panetaṃ, sāriputta , evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ kho pana, sāriputta, etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto, āsītiko me vayo vattati. Idha me assu, sāriputta, cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino, paramāya satiyā ca gatiyā ca dhitiyā ca samannāgatā paramena ca paññāveyyattiyena. Seyyathāpi, sāriputta, daḷhadhammā [daḷhadhammo (bahūsu) ṭīkā ca moggallānabyākaraṇaṃ ca oloketabbaṃ] dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano lahukena asanena appakasireneva tiriyaṃ tālacchāyaṃ atipāteyya, evaṃ adhimattasatimanto evaṃ adhimattagatimanto evaṃ adhimattadhitimanto evaṃ paramena paññāveyyattiyena samannāgatā. Te maṃ catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ upādāyupādāya pañhaṃ puccheyyuṃ, puṭṭho puṭṭho cāhaṃ tesaṃ byākareyyaṃ, byākatañca me byākatato dhāreyyuṃ, na ca maṃ dutiyakaṃ uttari paṭipuccheyyuṃ. Aññatra asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā, aññatra niddākilamathapaṭivinodanā apariyādinnāyevassa, sāriputta, tathāgatassa dhammadesanā, apariyādinnaṃyevassa tathāgatassa dhammapadabyañjanaṃ, apariyādinnaṃyevassa tathāgatassa pañhapaṭibhānaṃ . Atha me te cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino vassasatassa accayena kālaṃ kareyyuṃ. Mañcakena cepi maṃ, sāriputta, pariharissatha, nevatthi tathāgatassa paññāveyyattiyassa aññathattaṃ. Yaṃ kho taṃ [yaṃ kho panetaṃ (sī.)], sāriputta, sammā vadamāno vadeyya – 『asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna』nti, mameva taṃ sammā vadamāno vadeyya 『asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna』』』nti.

  2. Tena kho pana samayena āyasmā nāgasamālo bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaṃ etadavoca – 『『acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Api hi me, bhante, imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā lomāni haṭṭhāni. Konāmo ayaṃ, bhante, dhammapariyāyo』』ti? 『『Tasmātiha tvaṃ, nāgasamāla, imaṃ dhammapariyāyaṃ lomahaṃsanapariyāyo tveva naṃ dhārehī』』ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā nāgasamālo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Mahāsīhanādasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.

  1. Mahādukkhakkhandhasuttaṃ

"舍利弗,有些沙門婆羅門持這樣的論點、這樣的見解:'只要這個人年輕、青春、頭髮烏黑、正值壯年、處於人生的第一階段,他就具有最高的智慧敏銳度。但當這個人變老、衰老、年邁、到達晚年、度過了人生的大部分時間,八十歲或九十歲或一百歲時,他就會失去那種智慧敏銳度。'舍利弗,但不應該這樣看。舍利弗,我現在已經老了、衰老了、年邁了、到達晚年、度過了人生的大部分時間,我已經八十歲了。舍利弗,假設我有四個壽命百歲的弟子,他們活了一百年,具有最高的念力、理解力和堅定力,以及最高的智慧敏銳度。舍利弗,就像一個訓練有素、技藝精湛、經驗豐富的弓箭手,能夠輕易地用輕箭射穿一棵多羅樹的影子,這些弟子也是如此,具有極強的念力、極強的理解力、極強的堅定力,以及最高的智慧敏銳度。他們會一個接一個地就四念處向我提問,我會回答他們的每一個問題,他們會記住我的回答,不會再問第二遍。除了吃喝咀嚼品嚐、大小便、睡眠和消除疲勞的時間外,舍利弗,如來的法的教導不會窮盡,如來的法句和文字不會窮盡,如來回答問題的智慧不會窮盡。即使這四個弟子在一百年後去世,即使你們用擔架抬著我,如來的智慧敏銳度也不會有任何改變。舍利弗,如果有人正確地說:'一個不迷惑的眾生出現在世間,爲了多數人的利益,爲了多數人的快樂,出於對世間的悲憫,爲了天神和人類的福祉、利益和快樂',那麼他就是在正確地說我,'一個不迷惑的眾生出現在世間,爲了多數人的利益,爲了多數人的快樂,出於對世間的悲憫,爲了天神和人類的福祉、利益和快樂'。" 那時,尊者那伽薩摩羅站在世尊身後為世尊扇涼。然後尊者那伽薩摩羅對世尊說:"奇妙啊,世尊!稀有啊,世尊!世尊,我聽了這個法門,毛髮豎立。世尊,這個法門叫什麼名字?""那麼,那伽薩摩羅,你就記住這個法門叫做'令毛髮豎立法門'吧。" 世尊說了這些。尊者那伽薩摩羅滿意歡喜世尊所說。 大獅子吼經結束,第二。 大苦蘊經

  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yaṃ nūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā』』ti. Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ – 『『samaṇo, āvuso, gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi kāmānaṃ pariññaṃ paññapema; samaṇo, āvuso, gotamo rūpānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi rūpānaṃ pariññaṃ paññapema; samaṇo, āvuso, gotamo vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi vedanānaṃ pariññaṃ paññapema; idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā – yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsani』』nti? Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu, nappaṭikkosiṃsu; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu – 『『bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā』』ti.

  2. Atha kho te bhikkhū sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – 『『idha mayaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisimha. Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi – 『atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yaṃ nūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā』ti. Atha kho mayaṃ, bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ – 『samaṇo, āvuso, gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi kāmānaṃ pariññaṃ paññapema . Samaṇo, āvuso, gotamo rūpānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi rūpānaṃ pariññaṃ paññapema. Samaṇo, āvuso, gotamo vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi vedanānaṃ pariññaṃ paññapema. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā, yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsani』nti. Atha kho mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha, nappaṭikkosimha; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha – 『bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā』』』ti.

  3. 『『Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – 『ko panāvuso, kāmānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ? Ko rūpānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ? Ko vedanānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇa』nti? Evaṃ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu? Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmiṃ. Nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā, ito vā pana sutvā.

  4. 『『Ko ca, bhikkhave, kāmānaṃ assādo? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ – ayaṃ kāmānaṃ assādo.

如是我聞。一時,世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。那時,許多比丘在上午穿好衣服,拿著缽和衣,進入舍衛城乞食。這些比丘想:"現在去舍衛城乞食還太早,不如我們去其他外道遊方者的園林。"於是這些比丘就去了其他外道遊方者的園林。到那裡后,他們與那些外道遊方者互相問候,寒暄了一番后,坐在一旁。坐下後,那些外道遊方者對這些比丘說:"朋友們,沙門喬達摩宣說對欲的遍知,我們也宣說對欲的遍知;朋友們,沙門喬達摩宣說對色的遍知,我們也宣說對色的遍知;朋友們,沙門喬達摩宣說對受的遍知,我們也宣說對受的遍知。朋友們,在這裡,沙門喬達摩和我們有什麼區別,有什麼不同,有什麼差異呢?無論是在法的教導上還是在教誡上。"那時,這些比丘對那些外道遊方者所說的既不贊同也不反對。不贊同也不反對,他們從座位上起身離開,想:"我們將從世尊那裡瞭解這番話的意思。" 然後,這些比丘在舍衛城乞食完畢,飯後返回,來到世尊那裡。到了那裡,向世尊禮拜后,坐在一旁。坐在一旁后,這些比丘對世尊說:"世尊,我們今天上午穿好衣服,拿著缽和衣,進入舍衛城乞食。世尊,我們想:'現在去舍衛城乞食還太早,不如我們去其他外道遊方者的園林。'於是我們就去了其他外道遊方者的園林。到那裡后,我們與那些外道遊方者互相問候,寒暄了一番后,坐在一旁。坐下後,世尊,那些外道遊方者對我們說:'朋友們,沙門喬達摩宣說對欲的遍知,我們也宣說對欲的遍知。朋友們,沙門喬達摩宣說對色的遍知,我們也宣說對色的遍知。朋友們,沙門喬達摩宣說對受的遍知,我們也宣說對受的遍知。朋友們,在這裡,沙門喬達摩和我們有什麼區別,有什麼不同,有什麼差異呢?無論是在法的教導上還是在教誡上。'世尊,那時我們對那些外道遊方者所說的既不贊同也不反對。不贊同也不反對,我們從座位上起身離開,想:'我們將從世尊那裡瞭解這番話的意思。'" "諸比丘,當外道遊方者這樣說時,你們應該這樣問他們:'朋友們,什麼是欲的味,什麼是欲的過患,什麼是欲的出離?什麼是色的味,什麼是色的過患,什麼是色的出離?什麼是受的味,什麼是受的過患,什麼是受的出離?'諸比丘,被這樣問到時,那些外道遊方者將無法回答,而且會陷入更大的困惑。為什麼呢?因為這不是他們的領域。諸比丘,我不見有任何天神、魔羅、梵天、沙門、婆羅門、天人眾中的任何人能滿意地回答這些問題,除了如來或如來的弟子,或從這裡聽聞過的人。 "諸比丘,什麼是欲的味?諸比丘,有這五種欲功德。哪五種?眼所識的色,可愛、可意、可悅、可喜、與欲相應、令人染著;耳所識的聲……鼻所識的香……舌所識的味……身所識的觸,可愛、可意、可悅、可喜、與欲相應、令人染著。諸比丘,這就是五種欲功德。諸比丘,緣于這五種欲功德而生起的樂和喜悅,這就是欲的味。

  1. 『『Ko ca, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo? Idha, bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti – yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena [saṅkhāya (ka.)] yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena – sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṃsamakasavātātapasarīṃsapasamphassehi rissamāno [īrayamāno (ka.), samphassamāno (cūḷani. khaggavisāṇasutta 136)] khuppipāsāya mīyamāno; ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

『『Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati – 『moghaṃ vata me uṭṭhānaṃ, aphalo vata me vāyāmo』ti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

『『Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti. So tesaṃ bhogānaṃ ārakkhādhikaraṇaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti – 『kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi daheyya, na udakaṃ vaheyya [vāheyya (ka.)], na appiyā dāyādā hareyyu』nti. Tassa evaṃ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udakaṃ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati – 『yampi me ahosi tampi no natthī』ti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

  1. 『『Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti , brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ . Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā, dhanukalāpaṃ sannayhitvā, ubhatobyūḷhaṃ saṅgāmaṃ pakkhandanti usūsupi khippamānesu , sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā, dhanukalāpaṃ sannayhitvā, addāvalepanā [aṭṭāvalepanā (syā. ka.)] upakāriyo pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi khippamānāsu , asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, chakaṇakāyapi [pakaṭṭhiyāpi (sī.)] osiñcanti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

"諸比丘,什麼是欲的過患?在此,諸比丘,族姓子以某種技能謀生——無論是算術、會計、計算、農耕、貿易、牧牛、射箭、為王服務,還是其他技能——他忍受寒熱,被蚊虻風日爬蟲所傷害,飢渴交迫。諸比丘,這就是欲的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "諸比丘,如果這個族姓子如此努力、奮鬥、精進,卻不能獲得財富。他就悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷亂,說:'我的努力徒勞無功,我的精進毫無結果。'諸比丘,這也是欲的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "諸比丘,如果這個族姓子如此努力、奮鬥、精進,獲得了財富。他爲了保護這些財富而經歷痛苦和憂愁,想:'怎樣才能使我的財富不被國王奪走,不被盜賊偷走,不被火燒掉,不被水沖走,不被不喜歡的繼承人拿走?'儘管他如此守護、保護,他的財富還是被國王奪走,或被盜賊偷走,或被火燒掉,或被水沖走,或被不喜歡的繼承人拿走。他就悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷亂,說:'我曾經擁有的,現在也沒有了。'諸比丘,這也是欲的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "再者,諸比丘,因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本,國王與國王爭鬥,剎帝利與剎帝利爭鬥,婆羅門與婆羅門爭鬥,居士與居士爭鬥,母親與兒子爭鬥,兒子與母親爭鬥,父親與兒子爭鬥,兒子與父親爭鬥,兄弟與兄弟爭鬥,兄弟與姐妹爭鬥,姐妹與兄弟爭鬥,朋友與朋友爭鬥。他們在那裡爭吵、爭執、爭論,以拳相向,以土塊相向,以棍棒相向,以刀劍相向。他們在那裡遭遇死亡或瀕死之苦。諸比丘,這也是欲的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "再者,諸比丘,因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本,人們拿起刀盾,背上弓箭,雙方列陣衝鋒,箭矢飛射,長矛投擲,刀劍閃耀。他們在那裡被箭射中,被長矛刺中,被刀劍砍頭。他們在那裡遭遇死亡或瀕死之苦。諸比丘,這也是欲的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "再者,諸比丘,因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本,人們拿起刀盾,背上弓箭,衝向塗滿滑膩物的城墻,箭矢飛射,長矛投擲,刀劍閃耀。他們在那裡被箭射中,被長矛刺中,被糞便澆身,被重物壓碎,被刀劍砍頭。他們在那裡遭遇死亡或瀕死之苦。諸比丘,這也是欲的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。

  1. 『『Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, paradārampi gacchanti. Tamenaṃ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti – kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷenti; hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti; bilaṅgathālikampi karonti , saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṃsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṃ chindanti . Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti. Te kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo samparāyiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

  1. 『『Kiñca, bhikkhave, kāmānaṃ nissaraṇaṃ? Yo kho, bhikkhave, kāmesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ – idaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ.

『『Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ kāmānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti te vata sāmaṃ vā kāme parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno kāme parijānissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ kāmānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ pajānanti, te vata sāmaṃ vā kāme parijānissanti paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno kāme parijānissatīti – ṭhānametaṃ vijjati.

  1. 『『Ko ca, bhikkhave, rūpānaṃ assādo? Seyyathāpi, bhikkhave, khattiyakaññā vā brāhmaṇakaññā vā gahapatikaññā vā pannarasavassuddesikā vā soḷasavassuddesikā vā, nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷī nāccodātā paramā sā, bhikkhave, tasmiṃ samaye subhā vaṇṇanibhāti? 『Evaṃ, bhante』. Yaṃ kho, bhikkhave, subhaṃ vaṇṇanibhaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ – ayaṃ rūpānaṃ assādo.

『『Ko ca, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo? Idha, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya aparena samayena āsītikaṃ vā nāvutikaṃ vā vassasatikaṃ vā jātiyā, jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ daṇḍaparāyanaṃ pavedhamānaṃ gacchantiṃ āturaṃ gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ [khaṇḍadantiṃ (sī. pī.)] palitakesaṃ [palitakesiṃ], vilūnaṃ khalitasiraṃ valinaṃ tilakāhatagattaṃ [tilakāhatagattiṃ (bahūsu) aṭṭhakathā ṭīkā oloketabbā]. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? 『Evaṃ, bhante』. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ, sake muttakarīse palipannaṃ semānaṃ [seyyamānaṃ (ka.)], aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ, aññehi saṃvesiyamānaṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? 『Evaṃ, bhante』. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.

"再者,諸比丘,因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本,人們破門入室,搶劫財物,偷盜獨戶,伏擊路人,通姦他人妻子。國王抓住他們后,施以各種刑罰——鞭打、棍打、短棒打;砍斷手腳、砍斷耳鼻;施以酷刑,如鍋形刑、貝殼刑、羅睺口刑、火鬘刑、燭手刑、驅草刑、樹皮衣刑、羚羊刑、鉤肉刑、錢幣刑、涂酸刑、轉棍刑、草蓆刑;澆熱油,讓狗咬,活活刺在尖樁上,用刀砍頭。他們在那裡遭遇死亡或瀕死之苦。諸比丘,這也是欲的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "再者,諸比丘,因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本,人們以身行惡,以口行惡,以意行惡。他們以身行惡,以口行惡,以意行惡后,身壞命終,墮入惡趣、惡道、地獄。諸比丘,這是欲的來世過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "諸比丘,什麼是欲的出離?諸比丘,對欲的欲貪調伏,對欲的欲貪斷除,這就是欲的出離。 "諸比丘,任何沙門或婆羅門如果不如實了知欲的味是味、過患是過患、出離是出離,他們自己不可能完全了知欲,也不可能教導他人如何修行以完全了知欲——這是不可能的。諸比丘,任何沙門或婆羅門如果如實了知欲的味是味、過患是過患、出離是出離,他們自己可能完全了知欲,也可能教導他人如何修行以完全了知欲——這是可能的。 "諸比丘,什麼是色的味?諸比丘,比如一個十五或十六歲的剎帝利少女、婆羅門少女或居士少女,不太高不太矮,不太瘦不太胖,不太黑不太白。諸比丘,她在那時是最美麗、最動人的嗎?""是的,世尊。""諸比丘,緣于這美麗動人而生起的樂和喜悅,這就是色的味。 "諸比丘,什麼是色的過患?諸比丘,如果之後你看到這個姐妹八十歲、九十歲或一百歲,衰老、彎如椽木、佝僂、拄杖而行、顫抖、病弱、青春已逝、牙齒脫落、頭髮灰白、稀疏、禿頂、面板皺紋、身體佈滿斑點。諸比丘,你們認為如何,先前的美麗動人是否消失,過患是否顯現?""是的,世尊。"諸比丘,這也是色的過患。 "再者,諸比丘,如果你看到這個姐妹患病、痛苦、重病,臥在自己的糞尿中,需要他人扶起,需要他人安置。諸比丘,你們認為如何,先前的美麗動人是否消失,過患是否顯現?""是的,世尊。"諸比丘,這也是色的過患。

  1. 『『Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ – ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā, uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? 『Evaṃ, bhante』. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ – kākehi vā khajjamānaṃ, kulalehi vā khajjamānaṃ, gijjhehi vā khajjamānaṃ, kaṅkehi vā khajjamānaṃ, sunakhehi vā khajjamānaṃ, byagghehi vā khajjamānaṃ, dīpīhi vā khajjamānaṃ, siṅgālehi vā khajjamānaṃ, vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave , yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? 『Evaṃ, bhante』. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ – aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ, aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimaṃsalohitamakkhitaṃ nhārusambandhaṃ, aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ, aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāvikkhittāni – aññena hatthaṭṭhikaṃ, aññena pādaṭṭhikaṃ, aññena gopphakaṭṭhikaṃ, aññena jaṅghaṭṭhikaṃ, aññena ūruṭṭhikaṃ, aññena kaṭiṭṭhikaṃ, aññena phāsukaṭṭhikaṃ, aññena piṭṭhiṭṭhikaṃ, aññena khandhaṭṭhikaṃ, aññena gīvaṭṭhikaṃ, aññena hanukaṭṭhikaṃ, aññena dantaṭṭhikaṃ, aññena sīsakaṭāhaṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? 『Evaṃ, bhante』. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ – aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni, aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni, aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? 『Evaṃ, bhante』. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.

『『Kiñca, bhikkhave, rūpānaṃ nissaraṇaṃ? Yo, bhikkhave, rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ – idaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.

『『Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti te vata sāmaṃ vā rūpe parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno rūpe parijānissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ pajānanti te vata sāmaṃ vā rūpe parijānissanti paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno rūpe parijānissatīti – ṭhānametaṃ vijjati.

"再者,諸比丘,如果你看到這個姐妹的屍體被丟棄在墓地——死後一天、兩天或三天,腫脹、青紫、生膿。諸比丘,你們認為如何,先前的美麗動人是否消失,過患是否顯現?""是的,世尊。"諸比丘,這也是色的過患。 "再者,諸比丘,如果你看到這個姐妹的屍體被丟棄在墓地——被烏鴉啄食,被鷹啄食,被禿鷲啄食,被蒼鷺啄食,被狗啃食,被虎啃食,被豹啃食,被豺狼啃食,被各種小生物啃食。諸比丘,你們認為如何,先前的美麗動人是否消失,過患是否顯現?""是的,世尊。"諸比丘,這也是色的過患。 "再者,諸比丘,如果你看到這個姐妹的屍體被丟棄在墓地——成為帶血肉的骨鏈,筋腱相連;成為無血肉、沾血的骨鏈,筋腱相連;成為無血肉的骨鏈,筋腱相連;骨節分離,散落各處——這裡一塊手骨,那裡一塊腳骨,這裡一塊踝骨,那裡一塊小腿骨,這裡一塊大腿骨,那裡一塊髖骨,這裡一塊肋骨,那裡一塊脊骨,這裡一塊肩骨,那裡一塊頸骨,這裡一塊顎骨,那裡一塊牙骨,這裡是頭蓋骨。諸比丘,你們認為如何,先前的美麗動人是否消失,過患是否顯現?""是的,世尊。"諸比丘,這也是色的過患。 "再者,諸比丘,如果你看到這個姐妹的屍體被丟棄在墓地——骨頭變白,像貝殼的顏色;骨頭堆積,經年累月;骨頭腐爛,成為粉末。諸比丘,你們認為如何,先前的美麗動人是否消失,過患是否顯現?""是的,世尊。"諸比丘,這也是色的過患。 "諸比丘,什麼是色的出離?諸比丘,對色的欲貪調伏,對色的欲貪斷除,這就是色的出離。 "諸比丘,任何沙門或婆羅門如果不如實了知色的味是味、過患是過患、出離是出離,他們自己不可能完全了知色,也不可能教導他人如何修行以完全了知色——這是不可能的。諸比丘,任何沙門或婆羅門如果如實了知色的味是味、過患是過患、出離是出離,他們自己可能完全了知色,也可能教導他人如何修行以完全了知色——這是可能的。

  1. 『『Ko ca, bhikkhave, vedanānaṃ assādo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, neva tasmiṃ samaye attabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti ; abyābajjhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Abyābajjhaparamāhaṃ, bhikkhave, vedanānaṃ assādaṃ vadāmi.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe… yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā, upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – 『upekkhako satimā sukhavihārī』ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe… yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, neva tasmiṃ samaye attabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti; abyābajjhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Abyābajjhaparamāhaṃ, bhikkhave, vedanānaṃ assādaṃ vadāmi.

  1. 『『Ko ca, bhikkhave, vedanānaṃ ādīnavo? Yaṃ, bhikkhave, vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā – ayaṃ vedanānaṃ ādīnavo.

『『Kiñca, bhikkhave, vedanānaṃ nissaraṇaṃ? Yo, bhikkhave, vedanāsu chandarāgavinayo, chandarāgappahānaṃ – idaṃ vedanānaṃ nissaraṇaṃ.

『『Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti, te vata sāmaṃ vā vedanaṃ parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno vedanaṃ parijānissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ pajānanti te vata sāmaṃ vā vedanaṃ parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno vedanaṃ parijānissatīti – ṭhānametaṃ vijjatī』』ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Mahādukkhakkhandhasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.

  1. Cūḷadukkhakkhandhasuttaṃ

  2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – 『『dīgharattāhaṃ, bhante, bhagavatā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāmi – 『lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso』ti. Evañcāhaṃ [evaṃpāhaṃ (ka.)], bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi – 『lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso』ti. Atha ca pana me ekadā lobhadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – 『kosu nāma me dhammo ajjhattaṃ appahīno yena me ekadā lobhadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhantī』』』ti.

  3. 『『So eva kho te, mahānāma, dhammo ajjhattaṃ appahīno yena te ekadā lobhadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. So ca hi te, mahānāma, dhammo ajjhattaṃ pahīno abhavissa, na tvaṃ agāraṃ ajjhāvaseyyāsi, na kāme paribhuñjeyyāsi. Yasmā ca kho te, mahānāma, so eva dhammo ajjhattaṃ appahīno tasmā tvaṃ agāraṃ ajjhāvasasi, kāme paribhuñjasi.

"諸比丘,什麼是受的味?在此,諸比丘,比丘離欲、離不善法,有尋有伺,由離生喜樂,成就並住于初禪。諸比丘,當比丘離欲、離不善法,有尋有伺,由離生喜樂,成就並住于初禪時,他在那時不想傷害自己,不想傷害他人,不想傷害雙方;他在那時只感受無害的受。諸比丘,我說無害是受的最高味。 "再者,諸比丘,比丘止息尋伺,內心寧靜,心一境性,無尋無伺,由定生喜樂,成就並住于第二禪……諸比丘,當比丘離喜,住于舍,具念正知,以身感受樂,聖者們所說的'舍念樂住',成就並住于第三禪……諸比丘,當比丘舍樂舍苦,先前的喜憂已滅,不苦不樂,舍念清凈,成就並住于第四禪時,他在那時不想傷害自己,不想傷害他人,不想傷害雙方;他在那時只感受無害的受。諸比丘,我說無害是受的最高味。 "諸比丘,什麼是受的過患?諸比丘,受是無常的、苦的、變易法——這就是受的過患。 "諸比丘,什麼是受的出離?諸比丘,對受的欲貪調伏,對受的欲貪斷除,這就是受的出離。 "諸比丘,任何沙門或婆羅門如果不如實了知受的味是味、過患是過患、出離是出離,他們自己不可能完全了知受,也不可能教導他人如何修行以完全了知受——這是不可能的。諸比丘,任何沙門或婆羅門如果如實了知受的味是味、過患是過患、出離是出離,他們自己可能完全了知受,也可能教導他人如何修行以完全了知受——這是可能的。" 世尊說了這些。那些比丘滿意歡喜世尊所說。 大苦蘊經結束,第三。 小苦蘊經 如是我聞。一時,世尊住在釋迦族的迦毗羅衛城尼拘律園。那時,釋迦族的摩訶男來到世尊處。來到后,向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的釋迦族的摩訶男對世尊說:"世尊,長久以來,我瞭解世尊如此教導法:'貪是心的污染,嗔是心的污染,癡是心的污染。'世尊,我雖然這樣瞭解世尊所教導的法:'貪是心的污染,嗔是心的污染,癡是心的污染。'但有時貪法還是佔據我的心,嗔法還是佔據我的心,癡法還是佔據我的心。世尊,我就想:'我內心還有什麼法沒有斷除,以至於有時貪法還佔據我的心,嗔法還佔據我的心,癡法還佔據我的心?'" "摩訶男,正是那個法你內心還沒有斷除,所以有時貪法還佔據你的心,嗔法還佔據你的心,癡法還佔據你的心。摩訶男,如果那個法你內心已經斷除,你就不會住在家中,不會享受欲樂。摩訶男,正因為那個法你內心還沒有斷除,所以你住在家中,享受欲樂。

  1. 『『『Appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo [bahūpāyāsā (sī. syā. pī.)] ettha bhiyyo』ti – iti cepi, mahānāma, ariyasāvakassa yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ hoti, so ca [sova (ka.)] aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṃ nādhigacchati, aññaṃ vā tato santataraṃ; atha kho so neva tāva anāvaṭṭī kāmesu hoti. Yato ca kho, mahānāma, ariyasāvakassa 『appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo』ti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ hoti, so ca aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṃ adhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ; atha kho so anāvaṭṭī kāmesu hoti.

『『Mayhampi kho, mahānāma , pubbeva sambodhā, anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato, 『appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo』ti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ hoti, so ca aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṃ nājjhagamaṃ, aññaṃ vā tato santataraṃ; atha khvāhaṃ neva tāva anāvaṭṭī kāmesu paccaññāsiṃ. Yato ca kho me, mahānāma, 『appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo』ti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ ahosi, so ca [sova (ka.)] aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṃ ajjhagamaṃ, aññaṃ vā tato santataraṃ; athāhaṃ anāvaṭṭī kāmesu paccaññāsiṃ.

"摩訶男,即使聖弟子以正確的智慧如實清楚地看到'欲樂味少、苦多、憂多,過患更多',但如果他離開欲樂、離開不善法還不能獲得喜樂,或者獲得比這更寧靜的其他狀態,那麼他還不能完全不受欲樂的影響。摩訶男,當聖弟子以正確的智慧如實清楚地看到'欲樂味少、苦多、憂多,過患更多',而且他離開欲樂、離開不善法能獲得喜樂,或者獲得比這更寧靜的其他狀態,那時他就能完全不受欲樂的影響。 "摩訶男,即使在我還未覺悟之前,當我還是未覺悟的菩薩時,我也以正確的智慧如實清楚地看到'欲樂味少、苦多、憂多,過患更多',但如果我離開欲樂、離開不善法還不能獲得喜樂,或者獲得比這更寧靜的其他狀態,那麼我還不能認為自己完全不受欲樂的影響。摩訶男,當我以正確的智慧如實清楚地看到'欲樂味少、苦多、憂多,過患更多',而且我離開欲樂、離開不善法能獲得喜樂,或者獲得比這更寧靜的其他狀態,那時我就認識到自己完全不受欲樂的影響。

  1. 『『Ko ca, mahānāma, kāmānaṃ assādo? Pañcime, mahānāma, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, mahānāma, pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho, mahānāma, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ – ayaṃ kāmānaṃ assādo.

『『Ko ca, mahānāma, kāmānaṃ ādīnavo? Idha, mahānāma, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti – yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṃsamakasavātātapasarīṃsapasamphassehi rissamāno khuppipāsāya mīyamāno; ayampi, mahānāma, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

『『Tassa ce mahānāma kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti, so socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati 『moghaṃ vata me uṭṭhānaṃ, aphalo vata me vāyāmo』ti. Ayampi, mahānāma, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

『『Tassa ce, mahānāma, kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti. So tesaṃ bhogānaṃ ārakkhādhikaraṇaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti – 『kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi daheyya, na udakaṃ vaheyya, na appiyā vā dāyādā hareyyu』nti. Tassa evaṃ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udakaṃ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati – 『yampi me ahosi tampi no natthī』ti. Ayampi, mahānāma, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

『『Puna caparaṃ, mahānāma, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ . Ayampi, mahānāma, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

『『Puna caparaṃ, mahānāma, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā, dhanukalāpaṃ sannayhitvā, ubhatobyūḷhaṃ saṅgāmaṃ pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, mahānāma, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

『『Puna caparaṃ, mahānāma, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā, dhanukalāpaṃ sannayhitvā, addāvalepanā upakāriyo pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, chakaṇakāyapi osiñcanti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, mahānāma, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

"摩訶男,什麼是欲樂的味?摩訶男,有這五種欲功德。哪五種?眼所識的色,可愛、可意、可悅、可喜、與欲相應、令人染著;耳所識的聲……鼻所識的香……舌所識的味……身所識的觸,可愛、可意、可悅、可喜、與欲相應、令人染著。摩訶男,這就是五種欲功德。摩訶男,緣于這五種欲功德而生起的樂和喜悅,這就是欲樂的味。 "摩訶男,什麼是欲樂的過患?在此,摩訶男,族姓子以某種技能謀生——無論是算術、會計、計算、農耕、貿易、牧牛、射箭、為王服務,還是其他技能——他忍受寒熱,被蚊虻風日爬蟲所傷害,飢渴交迫。摩訶男,這就是欲樂的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "摩訶男,如果這個族姓子如此努力、奮鬥、精進,卻不能獲得財富。他就悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷亂,說:'我的努力徒勞無功,我的精進毫無結果。'摩訶男,這也是欲樂的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "摩訶男,如果這個族姓子如此努力、奮鬥、精進,獲得了財富。他爲了保護這些財富而經歷痛苦和憂愁,想:'怎樣才能使我的財富不被國王奪走,不被盜賊偷走,不被火燒掉,不被水沖走,不被不喜歡的繼承人拿走?'儘管他如此守護、保護,他的財富還是被國王奪走,或被盜賊偷走,或被火燒掉,或被水沖走,或被不喜歡的繼承人拿走。他就悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷亂,說:'我曾經擁有的,現在也沒有了。'摩訶男,這也是欲樂的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "再者,摩訶男,因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本,國王與國王爭鬥,剎帝利與剎帝利爭鬥,婆羅門與婆羅門爭鬥,居士與居士爭鬥,母親與兒子爭鬥,兒子與母親爭鬥,父親與兒子爭鬥,兒子與父親爭鬥,兄弟與兄弟爭鬥,兄弟與姐妹爭鬥,姐妹與兄弟爭鬥,朋友與朋友爭鬥。他們在那裡爭吵、爭執、爭論,以拳相向,以土塊相向,以棍棒相向,以刀劍相向。他們在那裡遭遇死亡或瀕死之苦。摩訶男,這也是欲樂的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "再者,摩訶男,因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本,人們拿起刀盾,背上弓箭,雙方列陣衝鋒,箭矢飛射,長矛投擲,刀劍閃耀。他們在那裡被箭射中,被長矛刺中,被刀劍砍頭。他們在那裡遭遇死亡或瀕死之苦。摩訶男,這也是欲樂的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "再者,摩訶男,因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本,人們拿起刀盾,背上弓箭,衝向塗滿滑膩物的城墻,箭矢飛射,長矛投擲,刀劍閃耀。他們在那裡被箭射中,被長矛刺中,被糞便澆身,被重物壓碎,被刀劍砍頭。他們在那裡遭遇死亡或瀕死之苦。摩訶男,這也是欲樂的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。

『『Puna caparaṃ, mahānāma, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, paradārampi gacchanti. Tamenaṃ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti – kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷenti; hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti; bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṃsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, mahānāma, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

『『Puna caparaṃ, mahānāma, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti. Te kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā, apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Ayampi, mahānāma, kāmānaṃ ādīnavo samparāyiko , dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

  1. 『『Ekamidāhaṃ, mahānāma, samayaṃ rājagahe viharāmi gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā [niganthā (syā. ka.)] isigilipasse kāḷasilāyaṃ ubbhaṭṭhakā honti āsanapaṭikkhittā, opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti. Atha khvāhaṃ, mahānāma, sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena isigilipasse kāḷasilā yena te nigaṇṭhā tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā te nigaṇṭhe etadavocaṃ – 『kinnu tumhe, āvuso, nigaṇṭhā ubbhaṭṭhakā āsanapaṭikkhittā, opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayathā』ti? Evaṃ vutte, mahānāma, te nigaṇṭhā maṃ etadavocuṃ – 『nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto [nāthaputto (sī. pī.)] sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti – 『『carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhita』』nti. So evamāha – 『『atthi kho vo [atthi kho bho (syā. ka.)], nigaṇṭhā, pubbe pāpakammaṃ kataṃ, taṃ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya nijjīretha [nijjaretha (sī. syā. pī.)]; yaṃ panettha [mayaṃ panettha (ka.)] etarahi kāyena saṃvutā vācāya saṃvutā manasā saṃvutā taṃ āyatiṃ pāpassa kammassa akaraṇaṃ; iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā byantibhāvā, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā, āyatiṃ anavassavo; āyatiṃ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatī』』ti. Tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca, tena camha attamanā』ti.

"再者,摩訶男,因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本,人們破門入室,搶劫財物,偷盜獨戶,伏擊路人,通姦他人妻子。國王抓住他們后,施以各種刑罰——鞭打、棍打、短棒打;砍斷手腳、砍斷耳鼻;施以酷刑,如鍋形刑、貝殼刑、羅睺口刑、火鬘刑、燭手刑、驅草刑、樹皮衣刑、羚羊刑、鉤肉刑、錢幣刑、涂酸刑、轉棍刑、草蓆刑;澆熱油,讓狗咬,活活刺在尖樁上,用刀砍頭。他們在那裡遭遇死亡或瀕死之苦。摩訶男,這也是欲樂的現世可見的過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "再者,摩訶男,因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本,人們以身行惡,以口行惡,以意行惡。他們以身行惡,以口行惡,以意行惡后,身壞命終,墮入惡趣、惡道、地獄。摩訶男,這是欲樂的來世過患,是因欲而起、以欲為因、以欲為緣、以欲為本的苦蘊。 "摩訶男,有一次我住在王舍城(Rājagaha)的靈鷲山。那時,有許多尼乾子在仙人山坡的黑石上站立不坐,自願忍受極度劇烈、猛烈、刺痛的苦受。摩訶男,傍晚時分,我從獨處起來,走向仙人山坡的黑石,到那些尼乾子那裡。到了之後,我對那些尼乾子說:'朋友們,你們為什麼要站立不坐,自願忍受極度劇烈、猛烈、刺痛的苦受呢?'摩訶男,當我這樣說時,那些尼乾子對我說:'朋友,尼乾子若提子自稱是一切知者、一切見者,宣稱有完全的知見:'無論我行走、站立、睡眠、清醒,知見都持續不斷地現前。'他這樣說:'尼乾子們,你們過去造作了惡業,現在用這種苦行來消除它。現在你們以身律儀、語律儀、意律儀,這是未來不造作惡業。這樣,通過苦行使舊業終結,不造作新業,未來就沒有煩惱流入。沒有煩惱流入就會滅盡業,滅盡業就會滅盡苦,滅盡苦就會滅盡受,滅盡受就會使一切苦完全終結。'我們贊同並接受這種說法,我們對此感到滿意。"

  1. 『『Evaṃ vutte, ahaṃ, mahānāma, te nigaṇṭhe etadavocaṃ – 『kiṃ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha – ahuvamheva mayaṃ pubbe na nāhuvamhā』ti? 『No hidaṃ, āvuso』. 『Kiṃ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha – akaramheva mayaṃ pubbe pāpakammaṃ na nākaramhā』ti? 『No hidaṃ, āvuso』. 『Kiṃ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha – evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā pāpakammaṃ akaramhā』ti? 『No hidaṃ, āvuso』. 『Kiṃ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha – ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ, ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjīretabbaṃ , ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatī』ti? 『No hidaṃ, āvuso』. 『Kiṃ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha – diṭṭheva dhamme akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampada』nti? 『No hidaṃ, āvuso』.

『『『Iti kira tumhe, āvuso nigaṇṭhā, na jānātha – ahuvamheva mayaṃ pubbe na nāhuvamhāti, na jānātha – akaramheva mayaṃ pubbe pāpakammaṃ na nākaramhāti, na jānātha – evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā pāpakammaṃ akaramhāti, na jānātha – ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ, ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjīretabbaṃ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti. Na jānātha – diṭṭheva dhamme akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ. Evaṃ sante, āvuso nigaṇṭhā, ye loke luddā lohitapāṇino kurūrakammantā manussesu paccājātā te nigaṇṭhesu pabbajantī』ti? 『Na kho, āvuso gotama, sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, dukkhena kho sukhaṃ adhigantabbaṃ; sukhena cāvuso gotama, sukhaṃ adhigantabbaṃ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṃ adhigaccheyya, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā』ti.

『『『Addhāyasmantehi nigaṇṭhehi sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā – na kho, āvuso gotama, sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, dukkhena kho sukhaṃ adhigantabbaṃ; sukhena cāvuso gotama, sukhaṃ adhigantabbaṃ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṃ adhigaccheyya, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā』』ti. Api ca ahameva tattha paṭipucchitabbo – ko nu kho āyasmantānaṃ sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro āyasmā vā gotamo』ti? Addhāvuso gotama, amhehi sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā, na kho, āvuso gotama, sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, dukkhena kho sukhaṃ adhigantabbaṃ; sukhena cāvuso gotama, sukhaṃ adhigantabbaṃ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṃ adhigaccheyya, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenāti. Api ca tiṭṭhatetaṃ, idānipi mayaṃ āyasmantaṃ gotamaṃ pucchāma – ko nu kho āyasmantānaṃ sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro āyasmā vā gotamo』ti?

『『『Tena hāvuso nigaṇṭhā, tumheva tattha paṭipucchissāmi, yathā vo khameyya tathā naṃ byākareyyātha. Taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro, aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṃ, satta rattindivāni ekantasukhaṃ paṭisaṃvedī viharitu』nti? 『No hidaṃ, āvuso』.

『『『Taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro, aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṃ, cha rattindivāni…pe… pañca rattindivāni… cattāri rattindivāni… tīṇi rattindivāni… dve rattindivāni… ekaṃ rattindivaṃ ekantasukhaṃ paṭisaṃvedī viharitu』nti? 『No hidaṃ, āvuso』.

『『『Ahaṃ kho, āvuso nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṃ, ekaṃ rattindivaṃ ekantasukhaṃ paṭisaṃvedī viharituṃ. Ahaṃ kho, āvuso nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṃ, dve rattindivāni… tīṇi rattindivāni… cattāri rattindivāni… pañca rattindivāni… cha rattindivāni… satta rattindivāni ekantasukhaṃ paṭisaṃvedī viharituṃ. Taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, evaṃ sante ko sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro ahaṃ vā』ti? 『Evaṃ sante āyasmāva gotamo sukhavihāritaro raññā māgadhena seniyena bimbisārenā』』』ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano mahānāmo sakko bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Cūḷadukkhakkhandhasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.

  1. Anumānasuttaṃ

"摩訶男,當他們這樣說時,我對那些尼乾子說:'朋友們,尼乾子,你們知道我們過去存在過,而不是不存在嗎?''不知道,朋友。''朋友們,尼乾子,你們知道我們過去造作過惡業,而不是沒有造作嗎?''不知道,朋友。''朋友們,尼乾子,你們知道我們造作過這樣或那樣的惡業嗎?''不知道,朋友。''朋友們,尼乾子,你們知道已經消除了多少苦,還有多少苦需要消除,當消除了多少苦后一切苦就會消除嗎?''不知道,朋友。''朋友們,尼乾子,你們知道在現世中斷除不善法、成就善法嗎?''不知道,朋友。' "'這樣看來,朋友們,尼乾子,你們不知道我們過去存在過,而不是不存在;不知道我們過去造作過惡業,而不是沒有造作;不知道我們造作過這樣或那樣的惡業;不知道已經消除了多少苦,還有多少苦需要消除,當消除了多少苦后一切苦就會消除。你們不知道在現世中斷除不善法、成就善法。既然如此,朋友們,尼乾子,那些在世間殘忍、嗜血、作惡的人重生為人後,都會出家成為尼乾子嗎?''朋友喬達摩,不是通過樂獲得樂,而是通過苦獲得樂。朋友喬達摩,如果通過樂能獲得樂,那麼摩揭陀國王頻毗娑羅就能獲得樂,摩揭陀國王頻毗娑羅就比尊者喬達摩更快樂。' "'朋友們,尼乾子,你們確實匆忙地、不加思考地說了這樣的話:'朋友喬達摩,不是通過樂獲得樂,而是通過苦獲得樂。朋友喬達摩,如果通過樂能獲得樂,那麼摩揭陀國王頻毗娑羅就能獲得樂,摩揭陀國王頻毗娑羅就比尊者喬達摩更快樂。'但是我應該反問你們:你們誰更快樂,摩揭陀國王頻毗娑羅還是尊者喬達摩?''朋友喬達摩,我們確實匆忙地、不加思考地說了那樣的話。但是讓我們放下這個,現在我們問尊者喬達摩:你們誰更快樂,摩揭陀國王頻毗娑羅還是尊者喬達摩?' "'那麼,朋友們,尼乾子,我會反問你們,你們覺得合適就回答。朋友們,尼乾子,你們認為摩揭陀國王頻毗娑羅能否身體不動、不說話,持續七天七夜只感受純粹的樂?''不能,朋友。' "'朋友們,尼乾子,你們認為摩揭陀國王頻毗娑羅能否身體不動、不說話,持續六天六夜……五天五夜……四天四夜……三天三夜……兩天兩夜……一天一夜只感受純粹的樂?''不能,朋友。' "'朋友們,尼乾子,我能夠身體不動、不說話,持續一天一夜只感受純粹的樂。朋友們,尼乾子,我能夠身體不動、不說話,持續兩天兩夜……三天三夜……四天四夜……五天五夜……六天六夜……七天七夜只感受純粹的樂。朋友們,尼乾子,既然如此,你們認為誰更快樂,摩揭陀國王頻毗娑羅還是我?''既然如此,尊者喬達摩比摩揭陀國王頻毗娑羅更快樂。'" 世尊說了這些。滿意的釋迦族的摩訶男歡喜世尊所說。 小苦蘊經結束,第四。 類比經

  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā mahāmoggallāno bhaggesu viharati susumāragire [suṃsumāragire (sī. syā. pī.)] bhesakaḷāvane migadāye. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi – 『『āvuso, bhikkhavo』』ti. 『『Āvuso』』ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

『『Pavāreti cepi, āvuso, bhikkhu – 『vadantu maṃ āyasmanto, vacanīyomhi āyasmantehī』ti, so ca hoti dubbaco, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ, atha kho naṃ sabrahmacārī na ceva vattabbaṃ maññanti, na ca anusāsitabbaṃ maññanti, na ca tasmiṃ puggale vissāsaṃ āpajjitabbaṃ maññanti.

『『Katame cāvuso, dovacassakaraṇā dhammā? Idhāvuso, bhikkhu pāpiccho hoti, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato. Yampāvuso, bhikkhu pāpiccho hoti, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu attukkaṃsako hoti paravambhī. Yampāvuso, bhikkhu attukkaṃsako hoti paravambhī – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto. Yampāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso , bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī. Yampāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisaṅgī. Yampāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisaṅgī – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā [kodhasāmantaṃ (syā. pī. ka.)] vācaṃ nicchāretā. Yampāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu codito [cudito (sī. syā. pī.)] codakena codakaṃ paṭippharati. Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codakaṃ paṭippharati – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu codito codakena codakaṃ apasādeti. Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codakaṃ apasādeti – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ , āvuso, bhikkhu codito codakena codakassa paccāropeti. Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codakassa paccāropeti – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu codito codakena aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Yampāvuso, bhikkhu codito codakena aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu codito codakena apadāne na sampāyati. Yampāvuso, bhikkhu codito codakena apadāne na sampāyati – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī. Yampāvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu issukī hoti maccharī. Yampāvuso, bhikkhu issukī hoti maccharī – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu saṭho hoti māyāvī. Yampāvuso, bhikkhu saṭho hoti māyāvī – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu thaddho hoti atimānī. Yampāvuso, bhikkhu thaddho hoti atimānī – ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yampāvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī – ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Ime vuccantāvuso, dovacassakaraṇā dhammā.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 如是我聞。一時,尊者大目犍連住在跋祇國的蘇蘇馬羅山貝薩卡羅林的鹿野苑。在那裡,尊者大目犍連對比丘們說:"朋友們,諸比丘。"那些比丘回答尊者大目犍連說:"朋友。"尊者大目犍連說: "朋友們,即使比丘邀請說:'請尊者們對我說,我應該被尊者們教導',但如果他難以教導,具有使人難以教導的性質,不耐煩,不恭敬地接受教導,那麼同梵行者就會認為不應該對他說,不應該教導他,不應該信任這樣的人。 "朋友們,什麼是使人難以教導的性質?在此,朋友們,比丘有惡欲,被惡欲所控制。朋友們,比丘有惡欲,被惡欲所控制,這是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘抬高自己,貶低他人。朋友們,比丘抬高自己,貶低他人,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘易怒,被怒所征服。朋友們,比丘易怒,被怒所征服,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘易怒,因怒而懷恨。朋友們,比丘易怒,因怒而懷恨,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘易怒,因怒而執著。朋友們,比丘易怒,因怒而執著,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘易怒,說出與怒相近的話。朋友們,比丘易怒,說出與怒相近的話,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘被指責時反駁指責者。朋友們,比丘被指責時反駁指責者,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘被指責時貶低指責者。朋友們,比丘被指責時貶低指責者,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘被指責時反過來指責指責者。朋友們,比丘被指責時反過來指責指責者,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘被指責時以此事迴避彼事,轉移話題到外部,顯示憤怒、嗔恨和不滿。朋友們,比丘被指責時以此事迴避彼事,轉移話題到外部,顯示憤怒、嗔恨和不滿,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘被指責時不能解釋自己的行為。朋友們,比丘被指責時不能解釋自己的行為,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘忘恩負義,好爭論。朋友們,比丘忘恩負義,好爭論,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘嫉妒,吝嗇。朋友們,比丘嫉妒,吝嗇,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘狡猾,欺詐。朋友們,比丘狡猾,欺詐,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘固執,傲慢。朋友們,比丘固執,傲慢,這也是使人難以教導的性質。 "再者,朋友們,比丘執著自己的見解,固執己見,難以捨棄。朋友們,比丘執著自己的見解,固執己見,難以捨棄,這也是使人難以教導的性質。朋友們,這些就是所謂的使人難以教導的性質。

  1. 『『No cepi, āvuso, bhikkhu pavāreti – 『vadantu maṃ āyasmanto, vacanīyomhi āyasmantehī』ti, so ca hoti suvaco, sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ, atha kho naṃ sabrahmacārī vattabbañceva maññanti, anusāsitabbañca maññanti, tasmiñca puggale vissāsaṃ āpajjitabbaṃ maññanti.

『『Katame cāvuso, sovacassakaraṇā dhammā? Idhāvuso, bhikkhu na pāpiccho hoti, na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato. Yampāvuso, bhikkhu na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu anattukkaṃsako hoti aparavambhī. Yampāvuso, bhikkhu anattukkaṃsako hoti aparavambhī – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhūto. Yampāvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhūto – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu upanāhī. Yampāvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu upanāhī – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaṅgī. Yampāvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaṅgī – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā. Yampāvuso , bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu codito codakena codakaṃ nappaṭippharati. Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codakaṃ nappaṭippharati – ayampi dhammo sovacassakaraṇo .

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu codito codakena codakaṃ na apasādeti. Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codakaṃ na apasādeti – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu codito codakena codakassa na paccāropeti. Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codakassa na paccāropeti – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu codito codakena na aññenaññaṃ paṭicarati, na bahiddhā kathaṃ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Yampāvuso, bhikkhu codito codakena na aññenaññaṃ paṭicarati, na bahiddhā kathaṃ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu codito codakena apadāne sampāyati. Yampāvuso, bhikkhu codito codakena apadāne sampāyati – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī. Yampāvuso, bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu anissukī hoti amaccharī. Yampāvuso, bhikkhu anissukī hoti amaccharī – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu asaṭho hoti amāyāvī. Yampāvuso, bhikkhu asaṭho hoti amāyāvī – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu atthaddho hoti anatimānī. Yampāvuso, bhikkhu atthaddho hoti anatimānī – ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānaggāhī suppaṭinissaggī. Yampāvuso, bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti, anādhānaggāhī suppaṭinissaggī – ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Ime vuccantāvuso, sovacassakaraṇā dhammā.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "朋友們,即使比丘不邀請說:'請尊者們對我說,我應該被尊者們教導',但如果他容易教導,具有使人容易教導的性質,耐心,恭敬地接受教導,那麼同梵行者就會認為應該對他說,應該教導他,應該信任這樣的人。 "朋友們,什麼是使人容易教導的性質?在此,朋友們,比丘沒有惡欲,不被惡欲所控制。朋友們,比丘沒有惡欲,不被惡欲所控制,這是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘不抬高自己,不貶低他人。朋友們,比丘不抬高自己,不貶低他人,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘不易怒,不被怒所征服。朋友們,比丘不易怒,不被怒所征服,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘不易怒,不因怒而懷恨。朋友們,比丘不易怒,不因怒而懷恨,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘不易怒,不因怒而執著。朋友們,比丘不易怒,不因怒而執著,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘不易怒,不說出與怒相近的話。朋友們,比丘不易怒,不說出與怒相近的話,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘被指責時不反駁指責者。朋友們,比丘被指責時不反駁指責者,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘被指責時不貶低指責者。朋友們,比丘被指責時不貶低指責者,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘被指責時不反過來指責指責者。朋友們,比丘被指責時不反過來指責指責者,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘被指責時不以此事迴避彼事,不轉移話題到外部,不顯示憤怒、嗔恨和不滿。朋友們,比丘被指責時不以此事迴避彼事,不轉移話題到外部,不顯示憤怒、嗔恨和不滿,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘被指責時能解釋自己的行為。朋友們,比丘被指責時能解釋自己的行為,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘不忘恩負義,不好爭論。朋友們,比丘不忘恩負義,不好爭論,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘不嫉妒,不吝嗇。朋友們,比丘不嫉妒,不吝嗇,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘不狡猾,不欺詐。朋友們,比丘不狡猾,不欺詐,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘不固執,不傲慢。朋友們,比丘不固執,不傲慢,這也是使人容易教導的性質。 "再者,朋友們,比丘不執著自己的見解,不固執己見,容易捨棄。朋友們,比丘不執著自己的見解,不固執己見,容易捨棄,這也是使人容易教導的性質。朋友們,這些就是所謂的使人容易教導的性質。

  1. 『『Tatrāvuso , bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ anuminitabbaṃ [anumānitabbaṃ (sī.)] – 『yo khvāyaṃ puggalo pāpiccho, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṃ pāpiccho pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『na pāpiccho bhavissāmi, na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo attukkaṃsako paravambhī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṃ attukkaṃsako paravambhī, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『anattukkaṃsako bhavissāmi aparavambhī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhābhibhūto, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho panassaṃ kodhano kodhābhibhūto, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『na kodhano bhavissāmi na kodhābhibhūto』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhahetu upanāhī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṃ kodhano kodhahetu upanāhī, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『na kodhano bhavissāmi na kodhahetu upanāhī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhahetu abhisaṅgī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṃ kodhano kodhahetu abhisaṅgī, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『na kodhano bhavissāmi na kodhahetu abhisaṅgī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṃ kodhano kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『na kodhano bhavissāmi na kodhasāmantā vācaṃ nicchāressāmī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo codito codakena codakaṃ paṭippharati, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena codakaṃ paṭipphareyyaṃ , ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『codito codakena codakaṃ nappaṭippharissāmī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo codito codakena codakaṃ apasādeti, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena codakaṃ apasādeyyaṃ, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『codito codakena codakaṃ na apasādessāmī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo codito codakena codakassa paccāropeti, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena codakassa paccāropeyyaṃ, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『codito codakena codakassa na paccāropessāmī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo codito codakena aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena aññenaññaṃ paṭicareyyaṃ, bahiddhā kathaṃ apanāmeyyaṃ , kopañca dosañca appaccayañca pātukareyyaṃ, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『codito codakena na aññenaññaṃ paṭicarissāmi, na bahiddhā kathaṃ apanāmessāmi, na kopañca dosañca appaccayañca pātukarissāmī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo codito codakena apadāne na sampāyati, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena apadāne na sampāyeyyaṃ, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『codito codakena apadāne sampāyissāmī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo makkhī paḷāsī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṃ makkhī paḷāsī, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『amakkhī bhavissāmi apaḷāsī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "朋友們,在這裡,比丘應當這樣自我推理:'這個人有惡欲,被惡欲所控制,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我有惡欲,被惡欲所控制,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'我將不會有惡欲,不會被惡欲所控制。' "'這個人抬高自己,貶低他人,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我抬高自己,貶低他人,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'我將不會抬高自己,不會貶低他人。' "'這個人易怒,被怒所征服,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我易怒,被怒所征服,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'我將不會易怒,不會被怒所征服。' "'這個人易怒,因怒而懷恨,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我易怒,因怒而懷恨,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'我將不會易怒,不會因怒而懷恨。' "'這個人易怒,因怒而執著,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我易怒,因怒而執著,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'我將不會易怒,不會因怒而執著。' "'這個人易怒,說出與怒相近的話,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我易怒,說出與怒相近的話,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'我將不會易怒,不會說出與怒相近的話。' "'這個人被指責時反駁指責者,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我被指責時反駁指責者,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'被指責時我將不會反駁指責者。' "'這個人被指責時貶低指責者,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我被指責時貶低指責者,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'被指責時我將不會貶低指責者。' "'這個人被指責時反過來指責指責者,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我被指責時反過來指責指責者,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'被指責時我將不會反過來指責指責者。' "'這個人被指責時以此事迴避彼事,轉移話題到外部,顯示憤怒、嗔恨和不滿,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我被指責時以此事迴避彼事,轉移話題到外部,顯示憤怒、嗔恨和不滿,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'被指責時我將不會以此事迴避彼事,不會轉移話題到外部,不會顯示憤怒、嗔恨和不滿。' "'這個人被指責時不能解釋自己的行為,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我被指責時不能解釋自己的行為,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'被指責時我將能解釋自己的行為。' "'這個人忘恩負義,好爭論,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我忘恩負義,好爭論,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'我將不會忘恩負義,不會好爭論。'

『『『Yo khvāyaṃ puggalo issukī maccharī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṃ issukī maccharī, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『anissukī bhavissāmi amaccharī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo saṭho māyāvī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṃ saṭho māyāvī, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『asaṭho bhavissāmi amāyāvī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo thaddho atimānī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṃ thaddho atimānī, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『atthaddho bhavissāmi anatimānī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

『『『Yo khvāyaṃ puggalo sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṃ sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, ahaṃpāssaṃ paresaṃ appiyo amanāpo』ti. Evaṃ jānantenāvuso, bhikkhunā 『asandiṭṭhiparāmāsī bhavissāmi anādhānaggāhī suppaṭinissaggī』ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "'這個人嫉妒,吝嗇,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我嫉妒,吝嗇,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'我將不會嫉妒,不會吝嗇。' "'這個人狡猾,欺詐,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我狡猾,欺詐,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'我將不會狡猾,不會欺詐。' "'這個人固執,傲慢,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我固執,傲慢,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'我將不會固執,不會傲慢。' "'這個人執著自己的見解,固執己見,難以捨棄,這個人對我來說是不可愛、不可意的;如果我執著自己的見解,固執己見,難以捨棄,我對別人來說也會是不可愛、不可意的。'朋友們,知道這一點后,比丘應當生起這樣的心念:'我將不會執著自己的見解,不會固執己見,將容易捨棄。'"

  1. 『『Tatrāvuso , bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi pāpiccho, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato』ti? Sace, āvuso , bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『pāpiccho khomhi, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『na khomhi pāpiccho, na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi attukkaṃsako paravambhī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『attukkaṃsako khomhi paravambhī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『anattukkaṃsako khomhi aparavambhī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi kodhano kodhābhibhūto』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『kodhano khomhi kodhābhibhūto』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『na khomhi kodhano kodhābhibhūto』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi kodhano kodhahetu upanāhī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti 『kodhano khomhi kodhahetu upanāhī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti 『na khomhi kodhano kodhahetu upanāhī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi kodhano kodhahetu abhisaṅgī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『kodhano khomhi kodhahetu abhisaṅgī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『na khomhi kodhano kodhahetu abhisaṅgī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi kodhano kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『kodhano khomhi kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『na khomhi kodhano kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi codito codakena codakaṃ paṭippharāmī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti 『codito khomhi codakena codakaṃ paṭippharāmī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『codito khomhi codakena codakaṃ nappaṭippharāmī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "朋友們,在這裡,比丘應當這樣自我反省:'我是否有惡欲,被惡欲所控制?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我有惡欲,被惡欲所控制',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我沒有惡欲,沒有被惡欲所控制',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否抬高自己,貶低他人?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我抬高自己,貶低他人',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我不抬高自己,不貶低他人',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否易怒,被怒所征服?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我易怒,被怒所征服',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我不易怒,不被怒所征服',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否易怒,因怒而懷恨?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我易怒,因怒而懷恨',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我不易怒,不因怒而懷恨',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否易怒,因怒而執著?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我易怒,因怒而執著',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我不易怒,不因怒而執著',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否易怒,說出與怒相近的話?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我易怒,說出與怒相近的話',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我不易怒,不說出與怒相近的話',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否被指責時反駁指責者?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我被指責時反駁指責者',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我被指責時不反駁指責者',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi codito codakena codakaṃ apasādemī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti 『codito khomhi codakena codakaṃ apasādemī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『codito khomhi codakena codakaṃ na apasādemī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi codito codakena codakassa paccāropemī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『codito khomhi codakena codakassa paccāropemī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『codito khomhi codakena codakassa na paccāropemī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi codito codakena aññenaññaṃ paṭicarāmi, bahiddhā kathaṃ apanāmemi, kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『codito khomhi codakena aññenaññaṃ paṭicarāmi, bahiddhā kathaṃ apanāmemi, kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『codito khomhi codakena na aññenaññaṃ paṭicarāmi, na bahiddhā kathaṃ apanāmemi, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi codito codakena apadāne na sampāyāmī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『codito khomhi codakena apadāne na sampāyāmī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『codito khomhi codakena apadāne sampāyāmī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ , āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi makkhī paḷāsī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『makkhī khomhi paḷāsī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『amakkhī khomhi apaḷāsī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi issukī maccharī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『issukī khomhi maccharī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『anissukī khomhi amaccharī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi saṭho māyāvī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『saṭho khomhi māyāvī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『asaṭho khomhi amāyāvī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否被指責時貶低指責者?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我被指責時貶低指責者',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我被指責時不貶低指責者',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否被指責時反過來指責指責者?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我被指責時反過來指責指責者',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我被指責時不反過來指責指責者',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否被指責時以此事迴避彼事,轉移話題到外部,顯示憤怒、嗔恨和不滿?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我被指責時以此事迴避彼事,轉移話題到外部,顯示憤怒、嗔恨和不滿',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我被指責時不以此事迴避彼事,不轉移話題到外部,不顯示憤怒、嗔恨和不滿',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否被指責時不能解釋自己的行為?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我被指責時不能解釋自己的行為',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我被指責時能解釋自己的行為',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否忘恩負義,好爭論?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我忘恩負義,好爭論',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我不忘恩負義,不好爭論',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否嫉妒,吝嗇?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我嫉妒,吝嗇',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我不嫉妒,不吝嗇',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否狡猾,欺詐?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我狡猾,欺詐',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我不狡猾,不欺詐',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi thaddho atimānī』ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『thaddho khomhi atimānī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『atthaddho khomhi anatimānī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『kiṃ nu khomhi sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī』ti? Sace, āvuso , bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『sandiṭṭhiparāmāsī khomhi ādhānaggāhī duppaṭinissaggī』ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『asandiṭṭhiparāmāsī khomhi anādhānaggāhī suppaṭinissaggī』ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Sace , āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā sabbesaṃyeva imesaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ, ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

『『Seyyathāpi, āvuso, itthī vā puriso vā, daharo yuvā maṇḍanajātiko, ādāse vā parisuddhe pariyodāte, acche vā udakapatte, sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā, tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati; no ce tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā, teneva attamano hoti – 『lābhā vata me, parisuddhaṃ vata me』ti. Evameva kho, āvuso, sace bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā sabbesaṃyeva imesaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ, ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesū』』ti.

Idamavocāyasmā mahāmoggallāno. Attamanā te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṃ abhinandunti.

Anumānasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.

  1. Cetokhilasuttaṃ

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否固執,傲慢?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我固執,傲慢',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我不固執,不傲慢',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "再者,朋友們,比丘應當這樣自我反省:'我是否執著自己的見解,固執己見,難以捨棄?'朋友們,如果比丘反省後知道:'我執著自己的見解,固執己見,難以捨棄',那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省後知道:'我不執著自己的見解,不固執己見,容易捨棄',那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "朋友們,如果比丘反省后發現自己還沒有斷除所有這些惡不善法,那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除所有這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省后發現自己已經斷除所有這些惡不善法,那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。 "朋友們,就像一個年輕的男子或女子,喜歡裝扮,在清凈明亮的鏡子里或清澈的水盆裡觀察自己的面容,如果看到有灰塵或污垢,就會努力去除那灰塵或污垢;如果沒有看到灰塵或污垢,就會感到滿意,想:'這真是我的福氣,我真是清凈。'同樣地,朋友們,如果比丘反省后發現自己還沒有斷除所有這些惡不善法,那麼,朋友們,這位比丘應當努力斷除所有這些惡不善法。朋友們,如果比丘反省后發現自己已經斷除所有這些惡不善法,那麼,朋友們,這位比丘應當以此喜悅和歡喜而住,日夜學習善法。" 尊者大目犍連如是說。那些比丘對尊者大目犍連的話感到滿意,歡喜。 推理經第五結束。 心的荒蕪經

  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

『『Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā appahīnā, pañca cetasovinibandhā [cetasovinibaddhā (sī.), cetovinibaddhā (sāratthadīpanīṭīkā)] asamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

『『Katamāssa pañca cetokhilā appahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati…pe… evamassāyaṃ dutiyo cetokhilo appahīno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati…pe… evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo appahīno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetokhilo appahīno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Imāssa pañca cetokhilā appahīnā honti.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 如是我聞:一時,世尊住在舍衛城(現在的薩赫特-馬赫特)祇樹給孤獨園。在那裡,世尊對比丘們說:"比丘們。"那些比丘回答說:"尊者。"世尊如是說: "比丘們,任何比丘如果沒有斷除五種心的荒蕪,沒有切斷五種心的束縛,他在這法與律中不可能達到增長、繁榮、廣大 - 這是不可能的。 "什麼是他沒有斷除的五種心的荒蕪?在這裡,比丘們,比丘對導師懷疑、猶豫、不確信、不滿意。比丘們,那個對導師懷疑、猶豫、不確信、不滿意的比丘,他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進。如果他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進,這就是他沒有斷除的第一種心的荒蕪。 "再者,比丘們,比丘對法懷疑、猶豫、不確信、不滿意...這就是他沒有斷除的第二種心的荒蕪。 "再者,比丘們,比丘對僧團懷疑、猶豫、不確信、不滿意...這就是他沒有斷除的第三種心的荒蕪。 "再者,比丘們,比丘對學處懷疑、猶豫、不確信、不滿意。比丘們,那個對學處懷疑、猶豫、不確信、不滿意的比丘,他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進。如果他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進,這就是他沒有斷除的第四種心的荒蕪。 "再者,比丘們,比丘對同梵行者生氣、不滿、心中受傷、變得頑固。比丘們,那個對同梵行者生氣、不滿、心中受傷、變得頑固的比丘,他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進。如果他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進,這就是他沒有斷除的第五種心的荒蕪。這些就是他沒有斷除的五種心的荒蕪。

  1. 『『Katamāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo [avigatarāgo (katthaci)] hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetasovinibandho asamucchinno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti…pe… evamassāyaṃ dutiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu rūpe avītarāgo hoti…pe… evamassāyaṃ tatiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetasovinibandho asamucchinno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – 『imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā』ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – 『imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā』ti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya . Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. Imāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti.

『『Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā appahīnā, ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

  1. 『『Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā pahīnā, pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti – ṭhānametaṃ vijjati.

『『Katamāssa pañca cetokhilā pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati…pe… evamassāyaṃ dutiyo cetokhilo pahīno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu saṅghe na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati…pe… evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo pahīno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati…pe… evamassāyaṃ catuttho cetokhilo pahīno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano [attamano (sī. pī.)] anāhatacitto akhilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano anāhatacitto akhilajāto, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Imāssa pañca cetokhilā pahīnā honti.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "什麼是他沒有切斷的五種心的束縛?在這裡,比丘們,比丘對慾望沒有離貪、沒有離欲、沒有離愛、沒有離渴、沒有離熱惱、沒有離渴愛。比丘們,那個對慾望沒有離貪、沒有離欲、沒有離愛、沒有離渴、沒有離熱惱、沒有離渴愛的比丘,他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進。如果他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進,這就是他沒有切斷的第一種心的束縛。 "再者,比丘們,比丘對身體沒有離貪...這就是他沒有切斷的第二種心的束縛。 "再者,比丘們,比丘對色沒有離貪...這就是他沒有切斷的第三種心的束縛。 "再者,比丘們,比丘吃到肚子飽脹,然後專注于臥樂、靠樂、睡眠樂而住。比丘們,那個吃到肚子飽脹,然後專注于臥樂、靠樂、睡眠樂而住的比丘,他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進。如果他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進,這就是他沒有切斷的第四種心的束縛。 "再者,比丘們,比丘爲了投生某個天眾而修梵行,想:'以此戒、或此誓、或此苦行、或此梵行,我將成為天神或某種天神。'比丘們,那個爲了投生某個天眾而修梵行,想:'以此戒、或此誓、或此苦行、或此梵行,我將成為天神或某種天神'的比丘,他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進。如果他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進,這就是他沒有切斷的第五種心的束縛。這些就是他沒有切斷的五種心的束縛。 "比丘們,任何比丘如果沒有斷除這五種心的荒蕪,沒有切斷這五種心的束縛,他在這法與律中不可能達到增長、繁榮、廣大 - 這是不可能的。 "比丘們,任何比丘如果已斷除五種心的荒蕪,已完全切斷五種心的束縛,他在這法與律中必定會達到增長、繁榮、廣大 - 這是可能的。 "什麼是他已斷除的五種心的荒蕪?在這裡,比丘們,比丘對導師不懷疑、不猶豫、確信、滿意。比丘們,那個對導師不懷疑、不猶豫、確信、滿意的比丘,他的心傾向於熱忱、專注、堅持、精進。如果他的心傾向於熱忱、專注、堅持、精進,這就是他已斷除的第一種心的荒蕪。 "再者,比丘們,比丘對法不懷疑、不猶豫、確信、滿意...這就是他已斷除的第二種心的荒蕪。 "再者,比丘們,比丘對僧團不懷疑、不猶豫、確信、滿意...這就是他已斷除的第三種心的荒蕪。 "再者,比丘們,比丘對學處不懷疑、不猶豫、確信、滿意...這就是他已斷除的第四種心的荒蕪。 "再者,比丘們,比丘對同梵行者不生氣、不不滿、心中不受傷、不變得頑固。比丘們,那個對同梵行者不生氣、不不滿、心中不受傷、不變得頑固的比丘,他的心傾向於熱忱、專注、堅持、精進。如果他的心傾向於熱忱、專注、堅持、精進,這就是他已斷除的第五種心的荒蕪。這些就是他已斷除的五種心的荒蕪。

  1. 『『Katamāssa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetasovinibandho susamucchinno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye vītarāgo hoti…pe… rūpe vītarāgo hoti…pe… na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetasovinibandho susamucchinno hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – 『imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā』ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – 『imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā』ti, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. Imāssa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti.

『『Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā pahīnā, ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti – ṭhānametaṃ vijjati.

  1. 『『So chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ussoḷhīyeva pañcamī. Sa kho so, bhikkhave, evaṃ ussoḷhīpannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṃ icchā uppajjeyya – 『aho vatime kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyu』nti. Atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṃ. Evameva kho, bhikkhave, evaṃ ussoḷhipannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā』』ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Cetokhilasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.

  1. Vanapatthasuttaṃ

  2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – 『『vanapatthapariyāyaṃ vo, bhikkhave, desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "什麼是他已完全切斷的五種心的束縛?在這裡,比丘們,比丘對慾望已離貪、已離欲、已離愛、已離渴、已離熱惱、已離渴愛。比丘們,那個對慾望已離貪、已離欲、已離愛、已離渴、已離熱惱、已離渴愛的比丘,他的心傾向於熱忱、專注、堅持、精進。如果他的心傾向於熱忱、專注、堅持、精進,這就是他已完全切斷的第一種心的束縛。 "再者,比丘們,比丘對身體已離貪...對色已離貪...不吃到肚子飽脹,然後專注于臥樂、靠樂、睡眠樂而住。比丘們,那個不吃到肚子飽脹,然後專注于臥樂、靠樂、睡眠樂而住的比丘,他的心傾向於熱忱、專注、堅持、精進。如果他的心傾向於熱忱、專注、堅持、精進,這就是他已完全切斷的第四種心的束縛。 "再者,比丘們,比丘不爲了投生某個天眾而修梵行,不想:'以此戒、或此誓、或此苦行、或此梵行,我將成為天神或某種天神。'比丘們,那個不爲了投生某個天眾而修梵行,不想:'以此戒、或此誓、或此苦行、或此梵行,我將成為天神或某種天神'的比丘,他的心傾向於熱忱、專注、堅持、精進。如果他的心傾向於熱忱、專注、堅持、精進,這就是他已完全切斷的第五種心的束縛。這些就是他已完全切斷的五種心的束縛。 "比丘們,任何比丘如果已斷除這五種心的荒蕪,已完全切斷這五種心的束縛,他在這法與律中必定會達到增長、繁榮、廣大 - 這是可能的。 "他修習具足欲定勤行的神足,修習具足精進定勤行的神足,修習具足心定勤行的神足,修習具足觀定勤行的神足,精進為第五。比丘們,這樣具足十五支的精進的比丘能夠厭離,能夠覺悟,能夠證得無上安穩。比丘們,就像母雞有八個、十個或十二個蛋。如果母雞正確地孵蛋,正確地保暖,正確地照料。即使那母雞不生起這樣的願望:'啊,愿我的小雞用腳爪尖或鳥喙啄破蛋殼,安全地出生!'但是那些小雞仍然能夠用腳爪尖或鳥喙啄破蛋殼,安全地出生。同樣地,比丘們,這樣具足十五支的精進的比丘能夠厭離,能夠覺悟,能夠證得無上安穩。" 世尊如是說。那些比丘對世尊的話感到滿意,歡喜。 心的荒蕪經第六結束。 林野經 如是我聞:一時,世尊住在舍衛城(現在的薩赫特-馬赫特)祇樹給孤獨園。在那裡,世尊對比丘們說:"比丘們。"那些比丘回答說:"尊者。"世尊如是說:"比丘們,我將為你們講解林野的方法,請聽,請仔細作意,我將說。"那些比丘回答世尊說:"是的,尊者。"世尊如是說:

  1. 『『Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te kasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – 『ahaṃ kho imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharāmi, tassa me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te kasirena samudāgacchantī』ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā rattibhāgaṃ vā divasabhāgaṃ vā tamhā vanapatthā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.

  2. 『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te appakasirena samudāgacchanti. Tena , bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – 『ahaṃ kho imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te appakasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito na piṇḍapātahetu…pe… na senāsanahetu…pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca pana me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmī』ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi tamhā vanapatthā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.

  3. 『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – 『ahaṃ kho imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te kasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na piṇḍapātahetu…pe… na senāsanahetu…pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito . Atha ca pana me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmī』ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṃ vanapatthe vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "在這裡,比丘們,比丘依靠某個林野而住。當他依靠那個林野而住時,未建立的念不能建立,未定的心不能入定,未盡的漏不能滅盡,未證得的無上安穩不能證得。而且那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 也難以獲得。那麼,比丘們,這位比丘應當這樣思考:'我依靠這個林野而住,當我依靠這個林野而住時,未建立的念不能建立,未定的心不能入定,未盡的漏不能滅盡,未證得的無上安穩不能證得。而且那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 也難以獲得。'比丘們,這位比丘應當在夜間或白天離開那個林野,不應繼續住在那裡。 "再者,比丘們,比丘依靠某個林野而住。當他依靠那個林野而住時,未建立的念不能建立,未定的心不能入定,未盡的漏不能滅盡,未證得的無上安穩不能證得。但是那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 容易獲得。那麼,比丘們,這位比丘應當這樣思考:'我依靠這個林野而住。當我依靠這個林野而住時,未建立的念不能建立,未定的心不能入定,未盡的漏不能滅盡,未證得的無上安穩不能證得。但是那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 容易獲得。我不是爲了衣服而從在家生活出家為無家者,不是爲了食物...不是爲了住處...不是爲了病人所需的藥品而從在家生活出家為無家者。然而,當我依靠這個林野而住時,未建立的念不能建立,未定的心不能入定,未盡的漏不能滅盡,未證得的無上安穩不能證得。'比丘們,這位比丘即使經過考慮也應當離開那個林野,不應繼續住在那裡。 "再者,比丘們,比丘依靠某個林野而住。當他依靠那個林野而住時,未建立的念能夠建立,未定的心能夠入定,未盡的漏能夠滅盡,未證得的無上安穩能夠證得。但是那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 難以獲得。那麼,比丘們,這位比丘應當這樣思考:'我依靠這個林野而住。當我依靠這個林野而住時,未建立的念能夠建立,未定的心能夠入定,未盡的漏能夠滅盡,未證得的無上安穩能夠證得。但是那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 難以獲得。我不是爲了衣服而從在家生活出家為無家者,不是爲了食物...不是爲了住處...不是爲了病人所需的藥品而從在家生活出家為無家者。然而,當我依靠這個林野而住時,未建立的念能夠建立,未定的心能夠入定,未盡的漏能夠滅盡,未證得的無上安穩能夠證得。'比丘們,這位比丘即使經過考慮也應當繼續住在那個林野,不應離開。

  1. 『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te appakasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – 『ahaṃ kho imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te appakasirena samudāgacchantī』ti . Tena, bhikkhave, bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṃ vanapatthe vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

  2. 『『Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ upanissāya viharati …pe… aññataraṃ nigamaṃ upanissāya viharati…pe… aññataraṃ nagaraṃ upanissāya viharati…pe… aññataraṃ janapadaṃ upanissāya viharati…pe… aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te kasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – 『ahaṃ kho imaṃ puggalaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te kasirena samudāgacchantī』ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā rattibhāgaṃ vā divasabhāgaṃ vā so puggalo anāpucchā pakkamitabbaṃ, nānubandhitabbo.

  3. 『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – 『ahaṃ kho imaṃ puggalaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te appakasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na piṇḍapātahetu…pe… na senāsanahetu…pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca pana me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmī』ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi so puggalo āpucchā pakkamitabbaṃ, nānubandhitabbo.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "再者,比丘們,比丘依靠某個林野而住。當他依靠那個林野而住時,未建立的念能夠建立,未定的心能夠入定,未盡的漏能夠滅盡,未證得的無上安穩能夠證得。而且那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 容易獲得。那麼,比丘們,這位比丘應當這樣思考:'我依靠這個林野而住。當我依靠這個林野而住時,未建立的念能夠建立,未定的心能夠入定,未盡的漏能夠滅盡,未證得的無上安穩能夠證得。而且那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 容易獲得。'比丘們,這位比丘應當終生住在那個林野,不應離開。 "在這裡,比丘們,比丘依靠某個村莊而住...依靠某個市鎮而住...依靠某個城市而住...依靠某個國家而住...依靠某個人而住。當他依靠那個人而住時,未建立的念不能建立,未定的心不能入定,未盡的漏不能滅盡,未證得的無上安穩不能證得。而且那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 難以獲得。那麼,比丘們,這位比丘應當這樣思考:'我依靠這個人而住。當我依靠這個人而住時,未建立的念不能建立,未定的心不能入定,未盡的漏不能滅盡,未證得的無上安穩不能證得。而且那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 難以獲得。'比丘們,這位比丘應當在夜間或白天不告而別那個人,不應跟隨他。 "再者,比丘們,比丘依靠某個人而住。當他依靠那個人而住時,未建立的念不能建立,未定的心不能入定,未盡的漏不能滅盡,未證得的無上安穩不能證得。但是那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 容易獲得。那麼,比丘們,這位比丘應當這樣思考:'我依靠這個人而住。當我依靠這個人而住時,未建立的念不能建立,未定的心不能入定,未盡的漏不能滅盡,未證得的無上安穩不能證得。但是那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 容易獲得。我不是爲了衣服而從在家生活出家為無家者,不是爲了食物...不是爲了住處...不是爲了病人所需的藥品而從在家生活出家為無家者。然而,當我依靠這個人而住時,未建立的念不能建立,未定的心不能入定,未盡的漏不能滅盡,未證得的無上安穩不能證得。'比丘們,這位比丘即使經過考慮也應當告別那個人而離開,不應跟隨他。

  1. 『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te kasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – 『ahaṃ kho imaṃ puggalaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te kasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na piṇḍapātahetu…pe… na senāsanahetu…pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca pana me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmī』ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaṃ.

  2. 『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti , ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te appakasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – 『ahaṃ kho imaṃ puggalaṃ upanissāya viharāmi . Tassa me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā – cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā – te appakasirena samudāgacchantī』ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā yāvajīvampi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaṃ, api panujjamānenapī』』ti [api paṇujjamānenāti (?)].

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Vanapatthasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.

  1. Madhupiṇḍikasuttaṃ

  2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisi. Kapilavatthusmiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya. Mahāvanaṃ ajjhogāhetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṃ nisīdi. Daṇḍapāṇipi kho sakko jaṅghāvihāraṃ [jaṅghavihāraṃ (ka.)] anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami. Mahāvanaṃ ajjhogāhetvā yena beluvalaṭṭhikā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho daṇḍapāṇi sakko bhagavantaṃ etadavoca – 『『kiṃvādī samaṇo kimakkhāyī』』ti? 『『Yathāvādī kho, āvuso, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visaṃyuttaṃ viharantaṃ taṃ brāhmaṇaṃ akathaṃkathiṃ chinnakukkuccaṃ bhavābhave vītataṇhaṃ saññā nānusenti – evaṃvādī kho ahaṃ, āvuso, evamakkhāyī』』ti.

『『Evaṃ vutte daṇḍapāṇi sakko sīsaṃ okampetvā , jivhaṃ nillāḷetvā, tivisākhaṃ nalāṭikaṃ nalāṭe vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmi.

"再者,比丘們,比丘依靠某個人而住。當他依靠那個人而住時,未建立的念能夠建立,未定的心能夠入定,未盡的漏能夠滅盡,未證得的無上安穩能夠證得。但是那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 難以獲得。那麼,比丘們,這位比丘應當這樣思考:'我依靠這個人而住。當我依靠這個人而住時,未建立的念能夠建立,未定的心能夠入定,未盡的漏能夠滅盡,未證得的無上安穩能夠證得。但是那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 難以獲得。我不是爲了衣服而從在家生活出家為無家者,不是爲了食物...不是爲了住處...不是爲了病人所需的藥品而從在家生活出家為無家者。然而,當我依靠這個人而住時,未建立的念能夠建立,未定的心能夠入定,未盡的漏能夠滅盡,未證得的無上安穩能夠證得。'比丘們,這位比丘即使經過考慮也應當跟隨那個人,不應離開。 "再者,比丘們,比丘依靠某個人而住。當他依靠那個人而住時,未建立的念能夠建立,未定的心能夠入定,未盡的漏能夠滅盡,未證得的無上安穩能夠證得。而且那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 容易獲得。那麼,比丘們,這位比丘應當這樣思考:'我依靠這個人而住。當我依靠這個人而住時,未建立的念能夠建立,未定的心能夠入定,未盡的漏能夠滅盡,未證得的無上安穩能夠證得。而且那些出家人應當獲得的生活必需品 - 衣服、食物、住處、病人所需的藥品 - 容易獲得。'比丘們,這位比丘應當終生跟隨那個人,不應離開,即使被驅逐也應如此。" 世尊如是說。那些比丘對世尊的話感到滿意,歡喜。 林野經第七結束。 蜜丸經 如是我聞:一時,世尊住在釋迦族的迦毗羅衛城(現在的皮普拉瓦)尼拘律園。那時,世尊在上午穿好衣服,拿著缽和外衣,進入迦毗羅衛城乞食。在迦毗羅衛城乞食完畢,飯後返回,爲了午休來到大林。進入大林后,在一棵木蘋果樹下坐下午休。那時,持杖釋迦族人在散步、漫步時來到大林。進入大林后,來到木蘋果樹,來到世尊那裡。來到后,與世尊互相問候。互相問候、寒暄之後,拄著杖站在一旁。站在一旁的持杖釋迦族人對世尊如是說:"沙門有什麼主張,宣說什麼?""朋友,我的主張是:在有天神、魔羅、梵天的世界,在有沙門、婆羅門、天神和人的眾生中,不與世間任何人爭論;而且,對於那個離欲而住、無疑惑、斷除顧慮、對有無離貪的婆羅門,諸想不隨行。朋友,我是這樣主張,這樣宣說的。" 當這樣說時,持杖釋迦族人搖頭、吐舌,皺起三道眉紋,拄著杖離開。

  1. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena nigrodhārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『idhāhaṃ, bhikkhave, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Kapilavatthusmiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena mahāvanaṃ tenupasaṅkamiṃ divāvihārāya. Mahāvanaṃ ajjhogāhetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṃ nisīdiṃ. Daṇḍapāṇipi kho, bhikkhave, sakko jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami. Mahāvanaṃ ajjhogāhetvā yena beluvalaṭṭhikā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mayā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, daṇḍapāṇi sakko maṃ etadavoca – 『kiṃvādī samaṇo kimakkhāyī』ti?

『『Evaṃ vutte ahaṃ, bhikkhave, daṇḍapāṇiṃ sakkaṃ etadavocaṃ – yathāvādī kho, āvuso, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visaṃyuttaṃ viharantaṃ taṃ brāhmaṇaṃ akathaṃkathiṃ chinnakukkuccaṃ bhavābhave vītataṇhaṃ saññā nānusenti – evaṃvādī kho ahaṃ, āvuso, evamakkhāyī』』ti. 『『Evaṃ vutte bhikkhave, daṇḍapāṇi sakko sīsaṃ okampetvā, jivhaṃ nillāḷetvā, tivisākhaṃ nalāṭikaṃ nalāṭe vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmī』』ti.

  1. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『kiṃvādī pana, bhante, bhagavā sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati? Kathañca pana, bhante, bhagavantaṃ kāmehi visaṃyuttaṃ viharantaṃ taṃ brāhmaṇaṃ akathaṃkathiṃ chinnakukkuccaṃ bhavābhave vītataṇhaṃ saññā nānusentī』』ti? 『『Yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ, esevanto paṭighānusayānaṃ, esevanto diṭṭhānusayānaṃ , esevanto vicikicchānusayānaṃ, esevanto mānānusayānaṃ, esevanto bhavarāgānusayānaṃ, esevanto avijjānusayānaṃ, esevanto daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvaṃtuvaṃ-pesuñña-musāvādānaṃ. Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī』ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

那時,世尊在傍晚從獨處中出來,來到尼拘律園。來到后,坐在準備好的座位上。坐下後,世尊對比丘們說:"比丘們,我今天上午穿好衣服,拿著缽和外衣,進入迦毗羅衛城乞食。在迦毗羅衛城乞食完畢,飯後返回,爲了午休來到大林。進入大林后,在一棵木蘋果樹下坐下午休。比丘們,那時持杖釋迦族人在散步、漫步時來到大林。進入大林后,來到木蘋果樹,來到我這裡。來到后,與我互相問候。互相問候、寒暄之後,拄著杖站在一旁。比丘們,站在一旁的持杖釋迦族人對我如是說:'沙門有什麼主張,宣說什麼?' "比丘們,當這樣說時,我對持杖釋迦族人如是說:'朋友,我的主張是:在有天神、魔羅、梵天的世界,在有沙門、婆羅門、天神和人的眾生中,不與世間任何人爭論;而且,對於那個離欲而住、無疑惑、斷除顧慮、對有無離貪的婆羅門,諸想不隨行。朋友,我是這樣主張,這樣宣說的。'比丘們,當這樣說時,持杖釋迦族人搖頭、吐舌,皺起三道眉紋,拄著杖離開。" 當這樣說時,一位比丘對世尊如是說:"尊者,世尊有什麼主張,在有天神、魔羅、梵天的世界,在有沙門、婆羅門、天神和人的眾生中,不與世間任何人爭論呢?尊者,對於離欲而住的世尊,那個無疑惑、斷除顧慮、對有無離貪的婆羅門,諸想如何不隨行呢?""比丘,從哪裡生起,使人產生戲論想的諸法。如果在那裡沒有可喜的、可讚的、可執著的,這就是貪隨眠的盡頭,這就是嗔隨眠的盡頭,這就是見隨眠的盡頭,這就是疑隨眠的盡頭,這就是慢隨眠的盡頭,這就是有貪隨眠的盡頭,這就是無明隨眠的盡頭,這就是拿棍、拿刀、爭吵、爭論、爭執、你你我我、誹謗、妄語的盡頭。在這裡,這些惡不善法完全滅盡。"世尊如是說。說完這些后,善逝從座位起身,進入精舍。

  1. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi – 『『idaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā, vitthārena atthaṃ avibhajitvā, uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho – 『yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ…pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī』ti . Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā』』ti? Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『ayaṃ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā』』ti.

Atha kho te bhikkhū yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavocuṃ – 『『idaṃ kho no, āvuso kaccāna, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho – 『yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ…pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī』ti. Tesaṃ no, āvuso kaccāna, amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi – 『idaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho – 『『yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ…pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī』』ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti? Tesaṃ no, āvuso kaccāna, amhākaṃ etadahosi – 『ayaṃ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā』ti. Vibhajatāyasmā mahākaccāno』』ti.

那時,在世尊離開不久后,那些比丘想到:"朋友們,世尊簡略地說了這個教導,沒有詳細解釋其意義就從座位起身,進入精舍:'比丘,從哪裡生起,使人產生戲論想的諸法。如果在那裡沒有可喜的、可讚的、可執著的,這就是貪隨眠的盡頭...在這裡,這些惡不善法完全滅盡。'誰能詳細解釋世尊簡略說的、未詳細解釋意義的這個教導呢?"那些比丘又想到:"尊者大迦旃延受到導師的讚譽,也受到有智慧的同梵行者的尊重。尊者大迦旃延能夠詳細解釋世尊簡略說的、未詳細解釋意義的這個教導。我們何不去見尊者大迦旃延,去了之後向尊者大迦旃延請教這個問題呢?" 於是那些比丘來到尊者大迦旃延那裡。來到后,與尊者大迦旃延互相問候。互相問候、寒暄之後,坐在一旁。坐在一旁的那些比丘對尊者大迦旃延如是說:"朋友迦旃延,世尊簡略地說了這個教導,沒有詳細解釋其意義就從座位起身,進入精舍:'比丘,從哪裡生起,使人產生戲論想的諸法。如果在那裡沒有可喜的、可讚的、可執著的,這就是貪隨眠的盡頭...在這裡,這些惡不善法完全滅盡。'朋友迦旃延,在世尊離開不久后,我們想到:'朋友們,世尊簡略地說了這個教導,沒有詳細解釋其意義就從座位起身,進入精舍:"比丘,從哪裡生起,使人產生戲論想的諸法。如果在那裡沒有可喜的、可讚的、可執著的,這就是貪隨眠的盡頭...在這裡,這些惡不善法完全滅盡。"誰能詳細解釋世尊簡略說的、未詳細解釋意義的這個教導呢?'朋友迦旃延,我們又想到:'尊者大迦旃延受到導師的讚譽,也受到有智慧的同梵行者的尊重。尊者大迦旃延能夠詳細解釋世尊簡略說的、未詳細解釋意義的這個教導。我們何不去見尊者大迦旃延,去了之後向尊者大迦旃延請教這個問題呢?'請尊者大迦旃延解釋。"

  1. 『『Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ, atikkamma khandhaṃ, sākhāpalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya; evaṃsampadamidaṃ āyasmantānaṃ satthari sammukhībhūte, taṃ bhagavantaṃ atisitvā , amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. So hāvuso, bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi, yaṃ bhagavantaṃyeva etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākareyya tathā naṃ dhāreyyāthā』』ti. 『『Addhāvuso kaccāna, bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi, yaṃ bhagavantaṃyeva etamatthaṃ paṭipuccheyyāma. Yathā no bhagavā byākareyya tathā naṃ dhāreyyāma. Api cāyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajatāyasmā mahākaccāno agaruṃ katvā』』ti [agarukatvā (sī.), agarukaritvā (syā. pī.)]. 『『Tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī』』ti. 『『Evamāvuso』』ti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahākaccāno etadavoca –

"朋友們,就像一個尋求精華、探索精華、追求精華的人,在一棵高大的有精華的樹前,越過了根,越過了樹幹,認為應該在枝葉中尋找精華;同樣地,諸位尊者在導師面前,越過了那位世尊,認為應該向我們請教這個問題。朋友們,那位世尊知道就知道,看到就看到,是眼、是智、是法、是梵,是說者、宣說者、義理的引導者、不死的施與者、法的主人、如來。那正是你們應該向世尊請教這個問題的時候。世尊如何回答,你們就應該如何記住。""確實如此,朋友迦旃延,世尊知道就知道,看到就看到,是眼、是智、是法、是梵,是說者、宣說者、義理的引導者、不死的施與者、法的主人、如來。那正是我們應該向世尊請教這個問題的時候。世尊如何回答,我們就應該如何記住。但是尊者大迦旃延受到導師的讚譽,也受到有智慧的同梵行者的尊重。尊者大迦旃延能夠詳細解釋世尊簡略說的、未詳細解釋意義的這個教導。請尊者大迦旃延不要嫌麻煩,為我們解釋。""那麼,朋友們,請聽,請仔細作意,我將說。""是的,朋友。"那些比丘回答尊者大迦旃延。尊者大迦旃延如是說:

  1. 『『Yaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho – 『yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti . Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ, esevanto rāgānusayānaṃ…pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī』ti, imassa kho ahaṃ, āvuso, bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi –

『『Cakkhuñcāvuso, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, yaṃ vedeti taṃ sañjānāti , yaṃ sañjānāti taṃ vitakketi, yaṃ vitakketi taṃ papañceti, yaṃ papañceti tatonidānaṃ purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu cakkhuviññeyyesu rūpesu. Sotañcāvuso, paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ…pe… ghānañcāvuso, paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ…pe… jivhañcāvuso, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ…pe… kāyañcāvuso, paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ…pe… manañcāvuso, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, yaṃ vedeti taṃ sañjānāti, yaṃ sañjānāti taṃ vitakketi, yaṃ vitakketi taṃ papañceti, yaṃ papañceti tatonidānaṃ purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu manoviññeyyesu dhammesu.

『『So vatāvuso, cakkhusmiṃ sati rūpe sati cakkhuviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. So vatāvuso, sotasmiṃ sati sadde sati…pe… ghānasmiṃ sati gandhe sati…pe… jivhāya sati rase sati…pe… kāyasmiṃ sati phoṭṭhabbe sati…pe… manasmiṃ sati dhamme sati manoviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati.

『『So vatāvuso, cakkhusmiṃ asati rūpe asati cakkhuviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vatāvuso, sotasmiṃ asati sadde asati…pe… ghānasmiṃ asati gandhe asati…pe… jivhāya asati rase asati…pe… kāyasmiṃ asati phoṭṭhabbe asati…pe… manasmiṃ asati dhamme asati manoviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

"朋友們,世尊簡略地說了這個教導,沒有詳細解釋其意義就從座位起身,進入精舍:'比丘,從哪裡生起,使人產生戲論想的諸法。如果在那裡沒有可喜的、可讚的、可執著的,這就是貪隨眠的盡頭...在這裡,這些惡不善法完全滅盡。'朋友們,我對世尊簡略說的、未詳細解釋意義的這個教導,如此理解其詳細意義: "朋友們,緣眼和色生起眼識,三者和合觸,以觸為緣生受,所感受的即認知,所認知的即尋思,所尋思的即戲論,所戲論的即是使人對過去、未來、現在的眼所識別的色產生戲論想的諸法的根源。朋友們,緣耳和聲...緣鼻和香...緣舌和味...緣身和觸...朋友們,緣意和法生起意識,三者和合觸,以觸為緣生受,所感受的即認知,所認知的即尋思,所尋思的即戲論,所戲論的即是使人對過去、未來、現在的意所識別的法產生戲論想的諸法的根源。 "朋友們,當有眼、有色、有眼識時,會施設觸的概念,這是可能的。當有觸的概念時,會施設受的概念,這是可能的。當有受的概念時,會施設想的概念,這是可能的。當有想的概念時,會施設尋的概念,這是可能的。當有尋的概念時,會施設戲論想的諸法生起的概念,這是可能的。朋友們,當有耳、有聲...當有鼻、有香...當有舌、有味...當有身、有觸...當有意、有法、有意識時,會施設觸的概念,這是可能的。當有觸的概念時,會施設受的概念,這是可能的。當有受的概念時,會施設想的概念,這是可能的。當有想的概念時,會施設尋的概念,這是可能的。當有尋的概念時,會施設戲論想的諸法生起的概念,這是可能的。 "朋友們,當無眼、無色、無眼識時,會施設觸的概念,這是不可能的。當無觸的概念時,會施設受的概念,這是不可能的。當無受的概念時,會施設想的概念,這是不可能的。當無想的概念時,會施設尋的概念,這是不可能的。當無尋的概念時,會施設戲論想的諸法生起的概念,這是不可能的。朋友們,當無耳、無聲...當無鼻、無香...當無舌、無味...當無身、無觸...當無意、無法、無意識時,會施設觸的概念,這是不可能的。當無觸的概念時,會施設受的概念,這是不可能的。當無受的概念時,會施設想的概念,這是不可能的。當無想的概念時,會施設尋的概念,這是不可能的。當無尋的概念時,會施設戲論想的諸法生起的概念,這是不可能的。

『『Yaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho – 『yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ esevanto rāgānusayānaṃ…pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī』ti, imassa kho ahaṃ, āvuso, bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā no bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāthā』』ti.

  1. Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – 『『yaṃ kho no, bhante, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho – 『yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ…pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī』ti. Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi – 『idaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho – 『『yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ, esevanto paṭighānusayānaṃ, esevanto diṭṭhānusayānaṃ, esevanto vicikicchānusayānaṃ, esevanto mānānusayānaṃ, esevanto bhavarāgānusayānaṃ , esevanto avijjānusayānaṃ, esevanto daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivādatuvaṃtuvaṃ-pesuñña-musāvādānaṃ. Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī』』ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā』ti? Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi – 『ayaṃ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ, yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā』ti. Atha kho mayaṃ, bhante, yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipucchimha. Tesaṃ no, bhante, āyasmatā mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto』』ti. 『『Paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno; mahāpañño, bhikkhave, mahākaccāno. Maṃ cepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi taṃ evamevaṃ byākareyyaṃ yathā taṃ mahākaccānena byākataṃ. Eso cevetassa attho. Evañca [evemeva ca (ka.)] naṃ dhārethā』』ti.

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『seyyathāpi, bhante, puriso jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍikaṃ adhigaccheyya, so yato yato sāyeyya, labhetheva sādurasaṃ asecanakaṃ. Evameva kho, bhante, cetaso bhikkhu dabbajātiko, yato yato imassa dhammapariyāyassa paññāya atthaṃ upaparikkheyya, labhetheva attamanataṃ, labhetheva cetaso pasādaṃ. Ko nāmo ayaṃ [ko nāmāyaṃ (syā.)], bhante, dhammapariyāyo』』ti? 『『Tasmātiha tvaṃ, ānanda, imaṃ dhammapariyāyaṃ madhupiṇḍikapariyāyo tveva naṃ dhārehī』』ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Madhupiṇḍikasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.

  1. Dvedhāvitakkasuttaṃ

"朋友們,世尊簡略地說了這個教導,沒有詳細解釋其意義就從座位起身,進入精舍:'比丘,從哪裡生起,使人產生戲論想的諸法。如果在那裡沒有可喜的、可讚的、可執著的,這就是貪隨眠的盡頭...在這裡,這些惡不善法完全滅盡。'朋友們,我對世尊簡略說的、未詳細解釋意義的這個教導,如此理解其詳細意義。如果你們尊者們想要的話,可以去見世尊,請教這個問題。世尊如何回答,你們就應該如何記住。" 那時,那些比丘對尊者大迦旃延的話感到滿意和歡喜,從座位起身,來到世尊那裡。來到后,向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的那些比丘對世尊如是說:"尊者,世尊簡略地說了這個教導,沒有詳細解釋其意義就從座位起身,進入精舍:'比丘,從哪裡生起,使人產生戲論想的諸法。如果在那裡沒有可喜的、可讚的、可執著的,這就是貪隨眠的盡頭...在這裡,這些惡不善法完全滅盡。'尊者,在世尊離開不久后,我們想到:'朋友們,世尊簡略地說了這個教導,沒有詳細解釋其意義就從座位起身,進入精舍:"比丘,從哪裡生起,使人產生戲論想的諸法。如果在那裡沒有可喜的、可讚的、可執著的,這就是貪隨眠的盡頭,這就是嗔隨眠的盡頭,這就是見隨眠的盡頭,這就是疑隨眠的盡頭,這就是慢隨眠的盡頭,這就是有貪隨眠的盡頭,這就是無明隨眠的盡頭,這就是拿棍、拿刀、爭吵、爭論、爭執、你你我我、誹謗、妄語的盡頭。在這裡,這些惡不善法完全滅盡。"誰能詳細解釋世尊簡略說的、未詳細解釋意義的這個教導呢?'尊者,我們又想到:'尊者大迦旃延受到導師的讚譽,也受到有智慧的同梵行者的尊重。尊者大迦旃延能夠詳細解釋世尊簡略說的、未詳細解釋意義的這個教導。我們何不去見尊者大迦旃延,去了之後向尊者大迦旃延請教這個問題呢?'於是,尊者,我們來到尊者大迦旃延那裡。來到后,我們向尊者大迦旃延請教了這個問題。尊者,尊者大迦旃延用這些方式、這些詞句、這些文字為我們解釋了意義。""比丘們,大迦旃延是智者,大迦旃延是大智慧者。比丘們,如果你們向我請教這個問題,我也會像大迦旃延那樣回答。這就是它的意義。你們應該這樣記住。" 當這樣說時,尊者阿難對世尊如是說:"尊者,就像一個飢餓虛弱的人得到了一塊蜜糖,他無論從哪裡品嚐,都會得到甜美無比的味道。同樣地,尊者,一個有智慧的比丘,無論從哪個角度用智慧思考這個法門的意義,都會得到滿足,都會得到心的凈信。尊者,這個法門叫什麼名字?""因此,阿難,你應該記住這個法門叫做'蜜丸法門'。" 世尊如是說。尊者阿難對世尊的話感到滿意,歡喜。 蜜丸經第八結束。 二分尋經

  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

『『Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi – 『yaṃnūnāhaṃ dvidhā katvā dvidhā katvā vitakke vihareyya』nti. So kho ahaṃ, bhikkhave, yo cāyaṃ kāmavitakko yo ca byāpādavitakko yo ca vihiṃsāvitakko – imaṃ ekaṃ bhāgamakāsiṃ ; yo cāyaṃ nekkhammavitakko yo ca abyāpādavitakko yo ca avihiṃsāvitakko – imaṃ dutiyaṃ bhāgamakāsiṃ.

  1. 『『Tassa mayhaṃ, bhikkhave, evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati kāmavitakko. So evaṃ pajānāmi – 『uppanno kho me ayaṃ kāmavitakko. So ca kho attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati, paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko』 [anibbānasaṃvattaniko』』ti (?)]. 『Attabyābādhāya saṃvattatī』tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati; 『parabyābādhāya saṃvattatī』tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati; 『ubhayabyābādhāya saṃvattatī』tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati; 『paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko』tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati. So kho ahaṃ, bhikkhave, uppannuppannaṃ kāmavitakkaṃ pajahameva [atītakālikakiriyāpadāniyeva] vinodameva [atītakālikakiriyāpadāniyeva] byantameva [byanteva (sī. syā. pī.)] naṃ akāsiṃ.

  2. 『『Tassa mayhaṃ, bhikkhave, evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati byāpādavitakko…pe… uppajjati vihiṃsāvitakko. So evaṃ pajānāmi – 『uppanno kho me ayaṃ vihiṃsāvitakko. So ca kho attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati, paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko』. 『Attabyābādhāya saṃvattatī』tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati; 『parabyābādhāya saṃvattatī』tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati; 『ubhayabyābādhāya saṃvattatī』tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati; 『paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko』tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati. So kho ahaṃ, bhikkhave, uppannuppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ pajahameva vinodameva byantameva naṃ akāsiṃ.

『『Yaññadeva, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, tathā tathā nati hoti cetaso. Kāmavitakkaṃ ce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi nekkhammavitakkaṃ, kāmavitakkaṃ bahulamakāsi, tassa taṃ kāmavitakkāya cittaṃ namati. Byāpādavitakkaṃ ce, bhikkhave…pe… vihiṃsāvitakkaṃ ce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi avihiṃsāvitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ bahulamakāsi, tassa taṃ vihiṃsāvitakkāya cittaṃ namati. Seyyathāpi, bhikkhave, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye kiṭṭhasambādhe gopālako gāvo rakkheyya. So tā gāvo tato tato daṇḍena ākoṭeyya paṭikoṭeyya sannirundheyya sannivāreyya. Taṃ kissa hetu? Passati hi so, bhikkhave, gopālako tatonidānaṃ vadhaṃ vā bandhanaṃ vā jāniṃ vā garahaṃ vā. Evameva kho ahaṃ, bhikkhave, addasaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ.

如是我聞:一時,世尊住在舍衛城(現在的沙黑特-馬黑特)祇樹給孤獨園。在那裡,世尊對比丘們說:"比丘們。"那些比丘回答說:"尊者。"世尊如是說: "比丘們,在我還未覺悟、還是菩薩時,我想到:'我應該把尋分成兩類來安住。'於是,比丘們,我把欲尋、恚尋、害尋歸為一類;把出離尋、無恚尋、無害尋歸為另一類。 "比丘們,當我如此不放逸、熱忱、專注地安住時,生起了欲尋。我了知:'這欲尋在我內心生起了。它導致自害,導致他害,導致兩者俱害,滅智慧,屬煩惱分,不導向涅槃。'比丘們,當我思惟'它導致自害'時,它就消失了;當我思惟'它導致他害'時,它就消失了;當我思惟'它導致兩者俱害'時,它就消失了;當我思惟'它滅智慧,屬煩惱分,不導向涅槃'時,它就消失了。比丘們,每當欲尋生起時,我就捨棄它,驅除它,使它滅盡。 "比丘們,當我如此不放逸、熱忱、專注地安住時,生起了恚尋...生起了害尋。我了知:'這害尋在我內心生起了。它導致自害,導致他害,導致兩者俱害,滅智慧,屬煩惱分,不導向涅槃。'比丘們,當我思惟'它導致自害'時,它就消失了;當我思惟'它導致他害'時,它就消失了;當我思惟'它導致兩者俱害'時,它就消失了;當我思惟'它滅智慧,屬煩惱分,不導向涅槃'時,它就消失了。比丘們,每當害尋生起時,我就捨棄它,驅除它,使它滅盡。 "比丘們,比丘經常思惟、考察什麼,他的心就傾向於什麼。比丘們,如果比丘經常思惟、考察欲尋,他就捨棄了出離尋,多作欲尋,他的心就傾向於欲尋。比丘們,如果比丘經常思惟、考察恚尋...比丘們,如果比丘經常思惟、考察害尋,他就捨棄了無害尋,多作害尋,他的心就傾向於害尋。比丘們,就像在雨季最後一個月,秋收時節,牧牛人看管牛群。他用棍子從這裡那裡驅趕它們,阻止它們,約束它們。為什麼呢?比丘們,因為那牧牛人看到由此會導致殺戮、束縛、損失或責備。同樣地,比丘們,我看到不善法的過患、卑劣、污穢,看到善法在出離上的功德、清凈分。

  1. 『『Tassa mayhaṃ, bhikkhave, evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati nekkhammavitakko. So evaṃ pajānāmi – 『uppanno kho me ayaṃ nekkhammavitakko. So ca kho nevattabyābādhāya saṃvattati, na parabyābādhāya saṃvattati, na ubhayabyābādhāya saṃvattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko』. Rattiṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi. Divasaṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi. Rattindivaṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi. Api ca kho me aticiraṃ anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya . Kāye kilante [kilamante (ka.)] cittaṃ ūhaññeyya. Ūhate citte ārā cittaṃ samādhimhāti. So kho ahaṃ, bhikkhave, ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṃ karomi [ekodi karomi (pī.)] samādahāmi. Taṃ kissa hetu? 『Mā me cittaṃ ūhaññī』ti [ugghāṭīti (syā. ka.), ūhanīti (pī.)].

  2. 『『Tassa mayhaṃ, bhikkhave, evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati abyāpādavitakko…pe… uppajjati avihiṃsāvitakko. So evaṃ pajānāmi – 『uppanno kho me ayaṃ avihiṃsāvitakko. So ca kho nevattabyābādhāya saṃvattati, na parabyābādhāya saṃvattati, na ubhayabyābādhāya saṃvattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko』. Rattiṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi. Divasaṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi. Rattindivaṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi. Api ca kho me aticiraṃ anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya. Kāye kilante cittaṃ ūhaññeyya. Ūhate citte ārā cittaṃ samādhimhāti. So kho ahaṃ, bhikkhave, ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi, sannisādemi, ekodiṃ karomi samādahāmi. Taṃ kissa hetu? 『Mā me cittaṃ ūhaññī』ti.

『『Yaññadeva, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, tathā tathā nati hoti cetaso. Nekkhammavitakkañce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi kāmavitakkaṃ, nekkhammavitakkaṃ bahulamakāsi, tassaṃ taṃ nekkhammavitakkāya cittaṃ namati. Abyāpādavitakkañce, bhikkhave…pe… avihiṃsāvitakkañce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi vihiṃsāvitakkaṃ, avihiṃsāvitakkaṃ bahulamakāsi, tassa taṃ avihiṃsāvitakkāya cittaṃ namati. Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse sabbasassesu gāmantasambhatesu gopālako gāvo rakkheyya , tassa rukkhamūlagatassa vā abbhokāsagatassa vā satikaraṇīyameva hoti – 『etā [ete (ka.)] gāvo』ti. Evamevaṃ kho, bhikkhave, satikaraṇīyameva ahosi – 『ete dhammā』ti.

  1. 『『Āraddhaṃ kho pana me, bhikkhave, vīriyaṃ ahosi asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā , passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. So kho ahaṃ, bhikkhave, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 『upekkhako satimā sukhavihārī』ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.

這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,數字標號不顯示成超文字排版格式,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。 "比丘們,當我如此不放逸、熱忱、專注地安住時,生起了出離尋。我了知:'這出離尋在我內心生起了。它不導致自害,不導致他害,不導致兩者俱害,增長智慧,不屬煩惱分,導向涅槃。'比丘們,即使我整夜思惟、考察它,我也不見由此而有任何危險。比丘們,即使我整日思惟、考察它,我也不見由此而有任何危險。比丘們,即使我日夜思惟、考察它,我也不見由此而有任何危險。但是,如果我過長時間思惟、考察,身體會疲勞。身體疲勞時,心就會散亂。心散亂時,就遠離定。因此,比丘們,我使內心安住、平靜、專一、入定。為什麼呢?爲了'我的心不要散亂'。 "比丘們,當我如此不放逸、熱忱、專注地安住時,生起了無恚尋...生起了無害尋。我了知:'這無害尋在我內心生起了。它不導致自害,不導致他害,不導致兩者俱害,增長智慧,不屬煩惱分,導向涅槃。'比丘們,即使我整夜思惟、考察它,我也不見由此而有任何危險。比丘們,即使我整日思惟、考察它,我也不見由此而有任何危險。比丘們,即使我日夜思惟、考察它,我也不見由此而有任何危險。但是,如果我過長時間思惟、考察,身體會疲勞。身體疲勞時,心就會散亂。心散亂時,就遠離定。因此,比丘們,我使內心安住、平靜、專一、入定。為什麼呢?爲了'我的心不要散亂'。 "比丘們,比丘經常思惟、考察什麼,他的心就傾向於什麼。比丘們,如果比丘經常思惟、考察出離尋,他就捨棄了欲尋,多作出離尋,他的心就傾向於出離尋。比丘們,如果比丘經常思惟、考察無恚尋...比丘們,如果比丘經常思惟、考察無害尋,他就捨棄了害尋,多作無害尋,他的心就傾向於無害尋。比丘們,就像在夏季最後一個月,當所有莊稼都收到村裡后,牧牛人看管牛群。他在樹下或露天只需要保持正念:'那些是牛。'同樣地,比丘們,我只需要保持正念:'這些是法。' "比丘們,我的精進已經發起,不鬆懈,念已建立,不忘失,身已輕安,不緊張,心已入定,專一。比丘們,我離欲、離不善法,有尋有伺,由離生喜樂,成就初禪而住。由尋伺寂靜,內心清凈,心一境性,無尋無伺,定生喜樂,成就第二禪而住。離喜而住,保持舍心,正念正知,以身受樂,如聖者所說的'舍念樂住',成就第三禪而住。舍樂舍苦,先前的喜憂已滅,不苦不樂,舍念清凈,成就第四禪而住。

  1. 『『So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Seyyathidaṃ, ekampi jātiṃ…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayaṃ kho me, bhikkhave, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno; yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

  2. 『『So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne…pe… ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā…pe… iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi. Ayaṃ kho me, bhikkhave, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno; yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

  3. 『『So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ . 『Ime āsavā』ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, 『ayaṃ āsavasamudayo』ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, 『ayaṃ āsavanirodho』ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, 『ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi – 『khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā』ti abbhaññāsiṃ. Ayaṃ kho me, bhikkhave, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno; yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

"當心如此入定,清凈、明亮、無垢、離染、柔軟、適業、穩固、不動搖時,我引導心趣向宿命隨念智。我憶念種種宿世,即:一生、二生...如是我憶念種種宿世,形貌與特徵俱全。比丘們,這是我在夜晚第一時分所證得的第一明;無明滅除,明生起;黑暗消失,光明出現;這是不放逸、熱忱、專注安住者所應得的。 "當心如此入定,清凈、明亮、無垢、離染、柔軟、適業、穩固、不動搖時,我引導心趣向有情死生智。我以清凈超人的天眼,見到有情死時、生時...這些尊貴的有情具足身惡行...如是我以清凈超人的天眼,見到有情死時、生時,低賤的、高貴的、美麗的、醜陋的、幸運的、不幸的,了知有情隨業而行。比丘們,這是我在夜晚中分所證得的第二明;無明滅除,明生起;黑暗消失,光明出現;這是不放逸、熱忱、專注安住者所應得的。 "當心如此入定,清凈、明亮、無垢、離染、柔軟、適業、穩固、不動搖時,我引導心趣向漏盡智。我如實知道:'這是苦',如實知道:'這是苦集',如實知道:'這是苦滅',如實知道:'這是趣向苦滅之道'。我如實知道:'這些是漏',如實知道:'這是漏集',如實知道:'這是漏滅',如實知道:'這是趣向漏滅之道'。當我如此知、如此見時,我的心從欲漏解脫,從有漏解脫,從無明漏解脫。在解脫時,有'已解脫'的智,我知道:'生已盡,梵行已立,所作已辦,不受後有'。比丘們,這是我在夜晚後分所證得的第三明;無明滅除,明生起;黑暗消失,光明出現;這是不放逸、熱忱、專注安住者所應得的。

  1. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, araññe pavane mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ. Tamenaṃ mahāmigasaṅgho upanissāya vihareyya. Tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo. So yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo taṃ maggaṃ pidaheyya, vivareyya kummaggaṃ, odaheyya okacaraṃ, ṭhapeyya okacārikaṃ. Evañhi so, bhikkhave, mahāmigasaṅgho aparena samayena anayabyasanaṃ [anayabyasanaṃ tanuttaṃ (sī. syā. pī.)] āpajjeyya. Tasseva kho pana, bhikkhave, mahato migasaṅghassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo. So yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo taṃ maggaṃ vivareyya, pidaheyya kummaggaṃ, ūhaneyya okacaraṃ, nāseyya okacārikaṃ. Evañhi so, bhikkhave, mahāmigasaṅgho aparena samayena vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya.

『『Upamā kho me ayaṃ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya . Ayaṃ cevettha attho – mahantaṃ ninnaṃ pallalanti kho, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Mahāmigasaṅghoti kho, bhikkhave, sattānametaṃ adhivacanaṃ. Puriso anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmoti kho, bhikkhave, mārassetaṃ pāpimato adhivacanaṃ. Kummaggoti kho, bhikkhave, aṭṭhaṅgikassetaṃ micchāmaggassa adhivacanaṃ, seyyathidaṃ – micchādiṭṭhiyā micchāsaṅkappassa micchāvācāya micchākammantassa micchāājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatiyā micchāsamādhissa. Okacaroti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṃ adhivacanaṃ. Okacārikāti kho, bhikkhave, avijjāyetaṃ adhivacanaṃ. Puriso atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmoti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Khemo maggo sovatthiko pītigamanīyoti kho , bhikkhave, ariyassetaṃ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhiyā sammāsaṅkappassa sammāvācāya sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatiyā sammāsamādhissa.

『『Iti kho, bhikkhave, vivaṭo mayā khemo maggo sovatthiko pītigamanīyo, pihito kummaggo, ūhato okacaro, nāsitā okacārikā. Yaṃ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. Etāni, bhikkhave , rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni; jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī』』ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Dvedhāvitakkasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.

  1. Vitakkasaṇṭhānasuttaṃ

"比丘們,就像在森林中有一個大低窪水池。有一大群鹿依靠它而生活。有一個人出現了,他不想讓它們得到利益,不想讓它們得到幸福,不想讓它們得到安穩。他會封閉那條安全、平坦、令人愉悅的道路,開闢一條危險的道路,放置誘餌,安排獵人。這樣,比丘們,那大群鹿過後就會遭遇災難和衰敗。但是,比丘們,如果有另一個人出現,他想讓那大群鹿得到利益,得到幸福,得到安穩。他會開放那條安全、平坦、令人愉悅的道路,封閉危險的道路,移除誘餌,驅散獵人。這樣,比丘們,那大群鹿過後就會增長、繁榮、興盛。 "比丘們,我舉這個比喻是爲了說明其中的意義。這裡的意義是:'大低窪水池'是慾望的代稱。'大群鹿'是眾生的代稱。'不想讓它們得到利益、幸福、安穩的人'是魔羅波旬的代稱。'危險的道路'是八邪道的代稱,即:邪見、邪思惟、邪語、邪業、邪命、邪精進、邪念、邪定。'誘餌'是貪慾的代稱。'獵人'是無明的代稱。'想讓它們得到利益、幸福、安穩的人'是如來、阿羅漢、正等正覺者的代稱。'安全、平坦、令人愉悅的道路'是八正道的代稱,即:正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念、正定。 "因此,比丘們,我已開放了安全、平坦、令人愉悅的道路,封閉了危險的道路,移除了誘餌,驅散了獵人。比丘們,凡是導師爲了弟子們的利益,出於慈悲而應該做的,我都已經為你們做了。比丘們,這些是樹根,這些是空閑處;比丘們,你們要禪修,不要放逸,不要後悔。這是我對你們的教誡。" 世尊如是說。那些比丘對世尊的話感到滿意,歡喜。 二分尋經第九結束。 尋止息經

  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

『『Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā pañca nimittāni kālena kālaṃ manasi kātabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasi kātabbaṃ kusalūpasaṃhitaṃ. Tassa tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti [ekodibhoti (syā. ka.)] samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho palagaṇḍo vā palagaṇḍantevāsī vā sukhumāya āṇiyā oḷārikaṃ āṇiṃ abhinihaneyya abhinīhareyya abhinivatteyya [abhinivajjeyya (sī. pī.)]; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasi kātabbaṃ kusalūpasaṃhitaṃ. Tassa tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

  1. 『『Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavo upaparikkhitabbo – 『itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākā』ti. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭiyeyya harāyeyya jiguccheyya; evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tamhāpi nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavo upaparikkhitabbo – 『itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākā』ti. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

  2. 『『Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ asatiamanasikāro āpajjitabbo. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ asatiamanasikāraṃ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso āpāthagatānaṃ rūpānaṃ adassanakāmo assa; so nimīleyya vā aññena vā apalokeyya. Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

如是我聞:一時,世尊住在舍衛城(現在的沙黑特-馬黑特)祇樹給孤獨園。在那裡,世尊對比丘們說:"比丘們。"那些比丘回答說:"尊者。"世尊如是說: "比丘們,專注于增上心的比丘應當時常作意五種相。哪五種?比丘們,在此,當比丘緣于某相、作意某相時,生起與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋,那麼,比丘們,該比丘應當從那相轉而作意另一與善相應的相。當他從那相轉而作意另一與善相應的相時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。比丘們,就像熟練的木匠或木匠學徒用細楔子驅出、除去、移開粗楔子;同樣地,比丘們,當比丘緣于某相、作意某相時,生起與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋,那麼,比丘們,該比丘應當從那相轉而作意另一與善相應的相。當他從那相轉而作意另一與善相應的相時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。 "比丘們,如果當那比丘從那相轉而作意另一與善相應的相時,仍然生起與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋,那麼,比丘們,該比丘應當審察那些尋的過患:'這些尋確實是不善的,這些尋確實是有過失的,這些尋確實會帶來痛苦的果報。'當他審察那些尋的過患時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。比丘們,就像一個愛好裝飾的年輕男子或女子,如果有蛇尸、狗尸或人尸掛在頸上,會感到厭惡、羞恥、憎惡;同樣地,比丘們,如果當那比丘從那相轉而作意另一與善相應的相時,仍然生起與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋,那麼,比丘們,該比丘應當審察那些尋的過患:'這些尋確實是不善的,這些尋確實是有過失的,這些尋確實會帶來痛苦的果報。'當他審察那些尋的過患時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。 "比丘們,如果當那比丘審察那些尋的過患時,仍然生起與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋,那麼,比丘們,該比丘應當對那些尋不作意、不注意。當他對那些尋不作意、不注意時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。比丘們,就像一個有眼的人不想看到進入視野的色,他會閉眼或轉向別處;同樣地,比丘們,如果當那比丘審察那些尋的過患時,仍然生起與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋,它們就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。

  1. 『『Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ asatiamanasikāraṃ āpajjato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sīghaṃ gaccheyya. Tassa evamassa – 『kiṃ nu kho ahaṃ sīghaṃ gacchāmi? Yaṃnūnāhaṃ saṇikaṃ gaccheyya』nti. So saṇikaṃ gaccheyya. Tassa evamassa – 『kiṃ nu kho ahaṃ saṇikaṃ gacchāmi? Yaṃnūnāhaṃ tiṭṭheyya』nti. So tiṭṭheyya . Tassa evamassa – 『kiṃ nu kho ahaṃ ṭhito? Yaṃnūnāhaṃ nisīdeyya』nti. So nisīdeyya. Tassa evamassa – 『kiṃ nu kho ahaṃ nisinno? Yaṃnūnāhaṃ nipajjeyya』nti. So nipajjeyya. Evañhi so, bhikkhave, puriso oḷārikaṃ oḷārikaṃ iriyāpathaṃ abhinivajjetvā [abhinissajjetvā (syā.)] sukhumaṃ sukhumaṃ iriyāpathaṃ kappeyya. Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ asatiamanasikāraṃ āpajjato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

  2. 『『Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi. Tena, bhikkhave, bhikkhunā dantebhidantamādhāya [dante + abhidantaṃ + ādhāyāti ṭīkāyaṃ padacchedo, dantebhīti panettha karaṇattho yutto viya dissati] jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhitabbaṃ abhinippīḷetabbaṃ abhisantāpetabbaṃ . Tassa dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gale vā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya; evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi. Tena, bhikkhave, bhikkhunā dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhitabbaṃ abhinippīḷetabbaṃ abhisantāpetabbaṃ. Tassa dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

"比丘們,如果當那比丘對那些尋不作意、不注意時,仍然生起與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋,那麼,比丘們,該比丘應當作意那些尋的尋行止息。當他作意那些尋的尋行止息時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。比丘們,就像一個人快速行走。他想:'我為什麼快速行走?不如我慢慢走。'於是他慢慢走。他又想:'我為什麼慢慢走?不如我站住。'於是他站住。他又想:'我為什麼站著?不如我坐下。'於是他坐下。他又想:'我為什麼坐著?不如我躺下。'於是他躺下。這樣,比丘們,那人逐漸捨棄粗重的姿勢,採取更細微的姿勢。同樣地,比丘們,如果當那比丘對那些尋不作意、不注意時,仍然生起與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋,它們就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。 "比丘們,如果當那比丘作意那些尋的尋行止息時,仍然生起與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋。那麼,比丘們,該比丘應當咬緊牙關,舌抵上顎,以心制心、壓制、炙烤。當他咬緊牙關,舌抵上顎,以心制心、壓制、炙烤時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。比丘們,就像一個強壯的人抓住一個較弱的人的頭、頸或肩,制服他、壓制他、炙烤他;同樣地,比丘們,如果當那比丘作意那些尋的尋行止息時,仍然生起與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋。那麼,比丘們,該比丘應當咬緊牙關,舌抵上顎,以心制心、壓制、炙烤。當他咬緊牙關,舌抵上顎,以心制心、壓制、炙烤時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。

  1. 『『Yato kho [yato ca kho (syā. ka.)], bhikkhave, bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tassa tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṃ asatiamanasikāraṃ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu vasī vitakkapariyāyapathesu. Yaṃ vitakkaṃ ākaṅkhissati taṃ vitakkaṃ vitakkessati, yaṃ vitakkaṃ nākaṅkhissati na taṃ vitakkaṃ vitakkessati. Acchecchi taṇhaṃ, vivattayi [vāvattayi (sī. pī.)] saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā』』ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Vitakkasaṇṭhānasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ.

Sīhanādavaggo niṭṭhito dutiyo.

"比丘們,當比丘緣于某相、作意某相時,生起與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋,他從那相轉而作意另一與善相應的相時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。當他審察那些尋的過患時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。當他對那些尋不作意、不注意時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。當他作意那些尋的尋行止息時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。當他咬緊牙關,舌抵上顎,以心制心、壓制、炙烤時,那些與欲相應、與嗔相應、與癡相應的惡不善尋就會被捨棄,消失。由於捨棄它們,內心就會安住、平靜、專一、入定。比丘們,這就稱為比丘在尋的諸道路上得自在。他想要思惟的尋就思惟,不想要思惟的尋就不思惟。他已斷除渴愛,解開結縛,以正確地通達我慢而作苦邊際。" 世尊如是說。那些比丘對世尊的話感到滿意,歡喜。 尋止息經第十結束。 獅子吼品第二結束。

Tassuddānaṃ –

Cūḷasīhanādalomahaṃsavaro, mahācūḷadukkhakkhandhaanumānikasuttaṃ;

Khilapatthamadhupiṇḍikadvidhāvitakka, pañcanimittakathā puna vaggo.

其摘要如下: 小獅子吼經和令人毛骨悚然經, 大經和小苦蘊經及類推經; 荒穢地經、蜜丸經、二分尋經, 五相經再次成為一品。