B0102040703vajjisattakavaggo(強者品)

  1. Vajjisattakavaggo

  2. Sārandadasuttaṃ

  3. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati sārandade cetiye. Atha kho sambahulā licchavī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te licchavī bhagavā etadavoca – 『『satta vo, licchavī, aparihāniye [aparihānīye (ka.)] dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te licchavī bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

『『Katame ca, licchavī, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, licchavī, vajjī abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, licchavī, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, licchavī, vajjī apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, licchavī, vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca , licchavī, vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsessanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, licchavī, vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, licchavī, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati – 『kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu』nti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, licchavī, ime satta aparihāniyā dhammā vajjīsu ṭhassanti [vattissanti (ka.)], imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti [sandissanti (sī. pī. ka.)]; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī』』ti. Paṭhamaṃ.

  1. Vassakārasuttaṃ

  2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo hoti. So evamāha – 『『ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi [ucchejjissāmi (syā.), ucchijjissāmi (ka.)], vajjī vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṃ āpādessāmī』』ti [āpādessāmi vajjīti (ka.) dī. ni.

  3. 跋耆七法品

  4. 娑蘭陀經
  5. 如是我聞:一時,世尊住在毗舍離(現今印度比哈爾邦瓦伊沙利)的娑蘭陀祠堂。當時,眾多離車人來到世尊處,來到后禮敬世尊,坐在一旁。對坐在一旁的離車人,世尊如是說:"離車人,我將為你們說七不衰退之法。諦聽,善思維之;我將說。"那些離車人回答世尊說:"是的,世尊。"世尊說: "離車人,什麼是七不衰退法?離車人,只要跋耆人經常集會,多有集會,離車人,跋耆人可期待增長,不會衰退。 離車人,只要跋耆人和合集會,和合起立,和合處理跋耆事務,離車人,跋耆人可期待增長,不會衰退。 離車人,只要跋耆人不制定未經制定的,不廢除已制定的,依古制跋耆法而行,離車人,跋耆人可期待增長,不會衰退。 離車人,只要跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供養跋耆的長老,並認為應聽從他們的話,離車人,跋耆人可期待增長,不會衰退。 離車人,只要跋耆人不以強力擄掠良家婦女和少女,離車人,跋耆人可期待增長,不會衰退。 離車人,只要跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供養內外跋耆的祠堂,不廢棄其前所施予、前所作為的如法供養,離車人,跋耆人可期待增長,不會衰退。 離車人,只要跋耆人對阿羅漢作如法的保護、守護、防護,想著'愿未來的阿羅漢來到此國,已來的阿羅漢在此國安樂住',離車人,跋耆人可期待增長,不會衰退。 離車人,只要這七不衰退法在跋耆人中存在,跋耆人于這七不衰退法中被見到,離車人,跋耆人可期待增長,不會衰退。"第一
  6. 雨時經
  7. 如是我聞:一時,世尊住在王舍城(現今印度比哈爾邦拉杰吉爾)靈鷲山。當時,摩揭陀國王韋提希子阿阇世想要進攻跋耆人。他說:"我要消滅這些如此大神力、如此大威力的跋耆人,我要毀滅跋耆人,我要使跋耆人遭遇不幸災禍。"

2.131].

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vassakāraṃ brāhmaṇaṃ māgadhamahāmattaṃ āmantesi – 『『ehi tvaṃ, brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – 『rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī』ti. Evañca vadehi – 『rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha – 『ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi, vajjī vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṃ āpādessāmī』ti . Yathā te bhagavā byākaroti, taṃ sādhukaṃ uggahetvā mama āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantī』』ti.

『『Evaṃ, bho』』ti kho vassakāro brāhmaṇo māgadhamahāmatto rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo māgadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca – 『『rājā, bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Rājā [evañca vadeti rājā (sī. ka.)], bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha – 『ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi, vajjī vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṃ āpādessāmī』』』ti.

Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno [vījamāno (sī. syā.)]. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – 『『kinti te, ānanda, sutaṃ – 『vajjī abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā』』』ti? 『『Sutaṃ metaṃ, bhante – 『vajjī abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā』』』ti. 『『Yāvakīvañca, ānanda, vajjī abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Kinti te, ānanda, sutaṃ – 『vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karontī』』』ti? 『『Sutaṃ metaṃ, bhante – 『vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karontī』』』ti . 『『Yāvakīvañca, ānanda, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti , samaggā vajjikaraṇīyāni karissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Kinti te, ānanda, sutaṃ – 『vajjī apaññattaṃ na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti , yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī』』』ti? 『『Sutaṃ metaṃ, bhante – 『vajjī apaññattaṃ na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī』』』ti. 『『Yāvakīvañca, ānanda, vajjī apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Kinti te, ānanda, sutaṃ – 『vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā te sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantī』』』ti? 『『Sutaṃ metaṃ, bhante – 『vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā te sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantī』』』ti. 『『Yāvakīvañca, ānanda, vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Kinti te, ānanda, sutaṃ – 『vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentī』』』ti? 『『Sutaṃ metaṃ, bhante – 『vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentī』』』ti. 『『Yāvakīvañca, ānanda , vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsessanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

於是,摩揭陀國王韋提希子阿阇世召喚摩揭陀大臣婆羅門雨行說:"婆羅門,你去世尊那裡,到了之後,以我的名義頭面禮敬世尊足,問候少病、少惱、輕安、有力、安樂住,說:'世尊,摩揭陀國王韋提希子阿阇世頭面禮敬世尊足,問候少病、少惱、輕安、有力、安樂住。'並且這樣說:'世尊,摩揭陀國王韋提希子阿阇世想要進攻跋耆人。他說:我要消滅這些如此大神力、如此大威力的跋耆人,我要毀滅跋耆人,我要使跋耆人遭遇不幸災禍。'你要好好記住世尊如何回答,然後告訴我。因為如來不說虛妄語。" "是的,大人。"婆羅門雨行摩揭陀大臣回答摩揭陀國王韋提希子阿阇世后,來到世尊處。來到后,與世尊互相問候。寒暄、敘述值得追憶之事後,坐在一旁。坐在一旁的婆羅門雨行摩揭陀大臣對世尊說:"喬達摩先生,摩揭陀國王韋提希子阿阇世頭面禮敬尊者喬達摩足,問候少病、少惱、輕安、有力、安樂住。喬達摩先生,摩揭陀國王韋提希子阿阇世想要進攻跋耆人。他說:'我要消滅這些如此大神力、如此大威力的跋耆人,我要毀滅跋耆人,我要使跋耆人遭遇不幸災禍。'" 當時,尊者阿難站在世尊背後為世尊扇涼。於是世尊問尊者阿難:"阿難,你聽說跋耆人經常集會、多有集會嗎?""世尊,我聽說跋耆人經常集會、多有集會。""阿難,只要跋耆人經常集會、多有集會,阿難,跋耆人可期待增長,不會衰退。 阿難,你聽說跋耆人和合集會,和合起立,和合處理跋耆事務嗎?""世尊,我聽說跋耆人和合集會,和合起立,和合處理跋耆事務。""阿難,只要跋耆人和合集會,和合起立,和合處理跋耆事務,阿難,跋耆人可期待增長,不會衰退。 阿難,你聽說跋耆人不制定未經制定的,不廢除已制定的,依古制跋耆法而行嗎?""世尊,我聽說跋耆人不制定未經制定的,不廢除已制定的,依古制跋耆法而行。""阿難,只要跋耆人不制定未經制定的,不廢除已制定的,依古制跋耆法而行,阿難,跋耆人可期待增長,不會衰退。 阿難,你聽說跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供養跋耆的長老,並認為應聽從他們的話嗎?""世尊,我聽說跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供養跋耆的長老,並認為應聽從他們的話。""阿難,只要跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供養跋耆的長老,並認為應聽從他們的話,阿難,跋耆人可期待增長,不會衰退。 阿難,你聽說跋耆人不以強力擄掠良家婦女和少女嗎?""世尊,我聽說跋耆人不以強力擄掠良家婦女和少女。""阿難,只要跋耆人不以強力擄掠良家婦女和少女,阿難,跋耆人可期待增長,不會衰退。

『『Kinti te, ānanda, sutaṃ – 『vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentī』』』ti? 『『Sutaṃ metaṃ, bhante – 『vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentī』』』ti. 『『Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Kinti te, ānanda, sutaṃ – 『vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā – kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu』』』nti? 『『Sutaṃ metaṃ, bhante – 『vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati – kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu』』』nti. 『『Yāvakīvañca, ānanda, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati – 『kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu』nti; vuddhiyeva, ānanda , vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī』』ti.

Atha kho bhagavā vassakāraṃ brāhmaṇaṃ māgadhamahāmattaṃ āmantesi – 『『ekamidāhaṃ, brāhmaṇa, samayaṃ vesāliyaṃ viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaṃ, brāhmaṇa, vajjīnaṃ ime satta aparihāniye dhamme desesiṃ. Yāvakīvañca, brāhmaṇa, ime satta aparihāniyā dhammā vajjīsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti; vuddhiyeva, brāhmaṇa, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī』』ti.

『『Ekamekenapi [ekamekenapi tena kho (ka.) dī. ni. 2.135] bho, gotama, aparihāniyena dhammena samannāgatānaṃ vajjīnaṃ vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni; ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi! Akaraṇīyā ca, bho gotama, vajjī raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena yadidaṃ yuddhassa, aññatra upalāpanāya [upalāpanā (ka. sī. ka.)], aññatra mithubhedā. Handa ca dāni mayaṃ, bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā』』ti. 『『Yassadāni tvaṃ, brāhmaṇa, kālaṃ maññasī』』ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo māgadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Dutiyaṃ.

  1. Paṭhamasattakasuttaṃ

"阿難,你聽說跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供養內外跋耆的祠堂,不廢棄其前所施予、前所作為的如法供養嗎?""世尊,我聽說跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供養內外跋耆的祠堂,不廢棄其前所施予、前所作為的如法供養。""阿難,只要跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供養內外跋耆的祠堂,不廢棄其前所施予、前所作為的如法供養,阿難,跋耆人可期待增長,不會衰退。 阿難,你聽說跋耆人對阿羅漢作如法的保護、守護、防護,想著'愿未來的阿羅漢來到此國,已來的阿羅漢在此國安樂住'嗎?""世尊,我聽說跋耆人對阿羅漢作如法的保護、守護、防護,想著'愿未來的阿羅漢來到此國,已來的阿羅漢在此國安樂住'。""阿難,只要跋耆人對阿羅漢作如法的保護、守護、防護,想著'愿未來的阿羅漢來到此國,已來的阿羅漢在此國安樂住',阿難,跋耆人可期待增長,不會衰退。" 於是世尊對婆羅門雨行摩揭陀大臣說:"婆羅門,有一次我住在毗舍離(現今印度比哈爾邦瓦伊沙利)的娑蘭陀祠堂。在那裡,婆羅門,我對跋耆人說了這七不衰退法。婆羅門,只要這七不衰退法在跋耆人中存在,跋耆人于這七不衰退法中被見到,婆羅門,跋耆人可期待增長,不會衰退。" "喬達摩先生,具足一個不衰退法的跋耆人就可期待增長,不會衰退,何況具足七不衰退法!喬達摩先生,摩揭陀國王韋提希子阿阇世不能以戰爭征服跋耆人,只能以離間計或分裂他們。好了,喬達摩先生,我們現在要走了,我們有許多事務和職責。""婆羅門,你知道時候。"於是婆羅門雨行摩揭陀大臣歡喜、隨喜世尊所說,從座而起離去。第二 3. 第一七法經 User: 這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,請在章節編號數字後加反斜槓,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。23. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ''bhikkhavo''ti. ''Bhadante''ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ''satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī''ti. ''Evaṃ, bhante''ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ''Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. A: 23. 如是我聞:一時,世尊住在舍衛城(現今印度北方邦沙拉瓦斯提)祇樹給孤獨園。在那裡,世尊召喚比丘們說:"諸比丘。"那些比丘回答世尊說:"大德。"世尊說:"諸比丘,我將為你們說七不衰退之法。諦聽,善思維之;我將說。"那些比丘回答世尊說:"是的,世尊。"世尊說: "諸比丘,什麼是七不衰退法?諸比丘,只要比丘們經常集會,多有集會,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 User: 這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,請在章節編號數字後加反斜槓,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā saṃghikaraṇīyaṃ karissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṃghapitaro saṃghapariṇāyakā te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobbhavikāya na vasaṃ gacchissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū paccattaññeva satiṃ upaṭṭhāpessanti – kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuṃ vihareyyunti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī''ti. Tatiyaṃ. Dutiyasattakasuttaṃ A: "諸比丘,只要比丘們和合集會,和合起立,和合處理僧團事務,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們不制定未經制定的,不廢除已制定的,依所制定的學處而行,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們恭敬、尊重、尊敬、供養那些上座、知夜、久出家、僧團之父、僧團之導師的比丘們,並認為應聽從他們的話,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們不受生起的、導致再有的渴愛所支配,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們對阿蘭若住處有好樂心,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們各自建立正念,想著'愿未來的善良同梵行者來此,已來的善良同梵行者安樂住',諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要這七不衰退法在比丘們中存在,比丘們于這七不衰退法中被見到,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。"第三 4. 第二七法經 User: 這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,請在章節編號數字後加反斜槓,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。24. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ''bhikkhavo''ti. ''Bhadante''ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ''satta vo , bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī''ti. ''Evaṃ, bhante''ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ''Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū saddhā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū hirīmanā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū ottappī bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū bahussutā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū āraddhavīriyā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū upaṭṭhitassatī bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū paññavanto bhavissanti ; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ''Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī''ti. Catutthaṃ. Tatiyasattakasuttaṃ A: 24. 如是我聞:一時,世尊住在王舍城(現今印度比哈爾邦拉杰吉爾)靈鷲山。在那裡,世尊召喚比丘們說:"諸比丘。"那些比丘回答世尊說:"大德。"世尊說:"諸比丘,我將為你們說七不衰退之法。諦聽,善思維之;我將說。"那些比丘回答世尊說:"是的,世尊。"世尊說: "諸比丘,什麼是七不衰退法?諸比丘,只要比丘們有信,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。

  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha , sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

『『Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā saṅghakaraṇīyāni karissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca , bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobhavikāya na vasaṃ gacchissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti ; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū paccattaññeva satiṃ upaṭṭhāpessanti – 『kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuṃ vihareyyu』nti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca , bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī』』ti. Tatiyaṃ.

  1. Dutiyasattakasuttaṃ

24.[dī. ni. 2.138] 『『Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha…pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā?

Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na kammārāmā bhavissanti, na kammaratā, na kammārāmataṃ anuyuttā; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti…pe… na niddārāmā bhavissanti… na saṅgaṇikārāmā bhavissanti… na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā… na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaṅkā… na oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṃ āpajjissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī』』ti. Catutthaṃ.

  1. Tatiyasattakasuttaṃ

  2. 『『Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha…pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū saddhā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca , bhikkhave, bhikkhū hirimanto [hirīmā (sī.), hirimanā (dī. ni. 2.138)] bhavissanti…pe… ottappino [ottāpīno (sī.)] bhavissanti… bahussutā bhavissanti… āraddhavīriyā bhavissanti… satimanto bhavissanti… paññavanto bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 『『Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī』』ti. Pañcamaṃ.

  1. Bojjhaṅgasuttaṃ

  2. 如是我聞:一時,世尊住在王舍城(現今印度比哈爾邦拉杰吉爾)靈鷲山。在那裡,世尊召喚比丘們說:"諸比丘,我將為你們說七不衰退之法。諦聽,善思維之;我將說。"那些比丘回答世尊說:"是的,世尊。"世尊說: "諸比丘,什麼是七不衰退法?諸比丘,只要比丘們經常集會,多有集會,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們和合集會,和合起立,和合處理僧團事務,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們不制定未經制定的,不廢除已制定的,依所制定的學處而行,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們恭敬、尊重、尊敬、供養那些上座、知夜、久出家、僧團之父、僧團之導師的比丘們,並認為應聽從他們的話,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們不受生起的、導致再有的渴愛所支配,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們對阿蘭若住處有好樂心,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們各自建立正念,想著'愿未來的善良同梵行者來此,已來的善良同梵行者安樂住',諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要這七不衰退法在比丘們中存在,比丘們于這七不衰退法中被見到,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。"第三

  3. 第二七法經 24."諸比丘,我將為你們說七不衰退之法。諦聽,善思維之...什麼是七不衰退法? 諸比丘,只要比丘們不樂於工作,不喜工作,不從事愛好工作,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們不樂於談論...不樂於睡眠...不樂於群聚...不惡欲不隨惡欲所轉...不交惡友、惡伴、惡同事...不以獲得微小殊勝而中途停止;諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要這七不衰退法在比丘們中存在,比丘們于這七不衰退法中被見到,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。"第四
  4. 第三七法經 25."諸比丘,我將為你們說七不衰退之法。諦聽,善思維之...什麼是七不衰退法?諸比丘,只要比丘們有信,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們有慚...有愧...多聞...精進...具念...有慧,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。諸比丘,只要這七不衰退法在比丘們中存在,比丘們于這七不衰退法中被見到,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。"第五
  5. 覺支經

  6. 『『Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha…pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū satisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti…pe… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 『『Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Saññāsuttaṃ

  2. 『『Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha…pe…. Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū aniccasaññaṃ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

『『Yāvakīvañca , bhikkhave, bhikkhū anattasaññaṃ bhāvessanti…pe… asubhasaññaṃ bhāvessanti… ādīnavasaññaṃ bhāvessanti… pahānasaññaṃ bhāvessanti… virāgasaññaṃ bhāvessanti… nirodhasaññaṃ bhāvessanti ; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 『『Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu, bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī』』ti [dī. ni. 2.138]. Sattamaṃ.

  1. Paṭhamaparihānisuttaṃ

  2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『sattime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame satta? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyāni; tatra sekho bhikkhu [tatra bhikkhu (sī. syā.)] iti paṭisañcikkhati – 『santi kho pana saṅghe therā [kho saṃghattherā (ka.)] rattaññū cirapabbajitā bhāravāhino, te [na te (ka.)] tena paññāyissantī』ti attanā tesu yogaṃ [attanā voyogaṃ (sī. syā.)] āpajjati. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

『『Sattime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyāni; tatra sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati – 『santi kho pana saṅghe therā rattaññū cirapabbajitā bhāravāhino, te tena paññāyissantī』ti attanā na tesu yogaṃ āpajjati. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Dutiyaparihānisuttaṃ

  2. "諸比丘,我將為你們說七不衰退之法。諦聽,善思維之...什麼是七不衰退法?諸比丘,只要比丘們修習念覺支,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們修習擇法覺支...精進覺支...喜覺支...輕安覺支...定覺支...舍覺支,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。諸比丘,只要這七不衰退法在比丘們中存在,比丘們于這七不衰退法中被見到,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。"第六

  3. 想經
  4. "諸比丘,我將為你們說七不衰退之法。諦聽,善思維之...什麼是七不衰退法?諸比丘,只要比丘們修習無常想,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。 諸比丘,只要比丘們修習無我想...不凈想...過患想...斷想...離欲想...滅想,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。諸比丘,只要這七不衰退法在比丘們中存在,比丘們于這七不衰退法中被見到,諸比丘,比丘們可期待增長,不會衰退。"第七
  5. 第一衰退經
  6. 如是我聞:一時,世尊住在舍衛城(現今印度北方邦沙拉瓦斯提)祇樹給孤獨園。在那裡,世尊對比丘們說:"諸比丘,有這七法導致有學比丘的衰退。什麼是七?樂於工作,樂於談論,樂於睡眠,樂於群聚,諸根門不防護,飲食不知量,僧團中有僧團事務;有學比丘如此思維:'僧團中有上座、知夜、久出家、擔負重擔的長老,他們將以此而聞名',於是他親自於其中努力。諸比丘,這七法導致有學比丘的衰退。 諸比丘,有這七法導致有學比丘的不衰退。什麼是七?不樂於工作,不樂於談論,不樂於睡眠,不樂於群聚,諸根門防護,飲食知量,僧團中有僧團事務;有學比丘如此思維:'僧團中有上座、知夜、久出家、擔負重擔的長老,他們將以此而聞名',於是他親自不于其中努力。諸比丘,這七法導致有學比丘的不衰退。"第八
  7. 第二衰退經

  8. 『『Sattime , bhikkhave, dhammā upāsakassa parihānāya saṃvattanti . Katame satta? Bhikkhudassanaṃ hāpeti, saddhammassavanaṃ pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti , bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca upārambhacitto dhammaṃ suṇāti randhagavesī, ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, tattha ca pubbakāraṃ karoti. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā upāsakassa parihānāya saṃvattanti.

『『Sattime, bhikkhave, dhammā upāsakassa aparihānāya saṃvattanti. Katame satta? Bhikkhudassanaṃ na hāpeti, saddhammassavanaṃ nappamajjati, adhisīle sikkhati, pasādabahulo hoti, bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca anupārambhacitto dhammaṃ suṇāti na randhagavesī, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, idha ca pubbakāraṃ karoti. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā upāsakassa aparihānāya saṃvattantī』』ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

『『Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo hāpeti upāsako;

Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle na sikkhati.

『『Appasādo ca bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;

Upārambhakacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.

『『Ito ca bahiddhā aññaṃ, dakkhiṇeyyaṃ gavesati;

Tattheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.

『『Ete kho parihāniye, satta dhamme sudesite;

Upāsako sevamāno, saddhammā parihāyati.

『『Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo na hāpeti upāsako;

Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle ca sikkhati.

『『Pasādo cassa bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;

Anupārambhacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.

『『Na ito bahiddhā aññaṃ, dakkhiṇeyyaṃ gavesati;

Idheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.

『『Ete kho aparihāniye, satta dhamme sudesite;

Upāsako sevamāno, saddhammā na parihāyatī』』ti. navamaṃ;

  1. Vipattisuttaṃ

  2. Sattimā, bhikkhave, upāsakassa vipattiyo…pe… sattimā, bhikkhave, upāsakassa sampadā…pe…. Dasamaṃ.

  3. Parābhavasuttaṃ

  4. "諸比丘,有這七法導致優婆塞的衰退。什麼是七?減少見比丘,放逸不聽正法,不學增上戒,對[僧眾]信心少,以挑剔心尋求過失而聽法,不論對上座、新學、中座比丘,在此之外尋求應供養者,在那裡先行佈施。諸比丘,這七法導致優婆塞的衰退。 諸比丘,有這七法導致優婆塞的不衰退。什麼是七?不減少見比丘,不放逸聽正法,學增上戒,對[僧眾]信心多,以不挑剔心不尋求過失而聽法,不論對上座、新學、中座比丘,不在此之外尋求應供養者,在此處先行佈施。諸比丘,這七法導致優婆塞的不衰退。"世尊說此已。善逝說此已,導師更說此: "若優婆塞減少見,修習自己的比丘眾; 聽聞聖法不勤修,增上戒法不學習。 對於比丘信心少,日日增長更多疑; 以挑剔心欲聽聞,正法教導善逝言。 在此之外別處尋,其他應供養之人; 若優婆塞先佈施,彼處他人不於此。 此等七法善說示,確實導致衰退者; 優婆塞若親近之,必定退失於正法。 若優婆塞不減少,見修習己比丘眾; 聽聞聖法常勤修,增上戒法常學習。 對於比丘信心增,日日增長更深厚; 無挑剔心欲聽聞,正法教導善逝言。 不在此外他處尋,其他應供養之人; 若優婆塞先佈施,於此不往他處行。 此等七法善說示,確實不致衰退者; 優婆塞若親近之,必不退失於正法。"第九

  5. 失敗經
  6. 諸比丘,這是優婆塞的七種失敗...諸比丘,這是優婆塞的七種成就...第十
  7. 衰敗經

  8. 『『Sattime, bhikkhave, upāsakassa parābhavā…pe… sattime, bhikkhave, upāsakassa sambhavā. Katame satta? Bhikkhudassanaṃ na hāpeti, saddhammassavanaṃ nappamajjati, adhisīle sikkhati, pasādabahulo hoti, bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca anupārambhacitto dhammaṃ suṇāti na randhagavesī, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, idha ca pubbakāraṃ karoti. Ime kho, bhikkhave, satta upāsakassa sambhavāti.

『『Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo hāpeti upāsako;

Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle na sikkhati.

『『Appasādo ca bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;

Upārambhakacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.

『『Ito ca bahiddhā aññaṃ, dakkhiṇeyyaṃ gavesati;

Tattheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.

『『Ete kho parihāniye, satta dhamme sudesite;

Upāsako sevamāno, saddhammā parihāyati.

『『Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo na hāpeti upāsako;

Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle ca sikkhati.

『『Pasādo cassa bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;

Anupārambhacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.

『『Na ito bahiddhā aññaṃ, dakkhiṇeyyaṃ gavesati;

Idheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.

『『Ete kho aparihāniye, satta dhamme sudesite;

Upāsako sevamāno, saddhammā na parihāyatī』』ti. ekādasamaṃ;

Vajjisattakavaggo [vajjivaggo (syā.)] tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Sāranda -vassakāro ca, tisattakāni bhikkhukā;

Bodhisaññā dve ca hāni, vipatti ca parābhavoti.

  1. "諸比丘,這是優婆塞的七種衰敗...諸比丘,這是優婆塞的七種興盛。什麼是七?不減少見比丘,不放逸聽正法,學增上戒,對[僧眾]信心多,以不挑剔心不尋求過失而聽法,不論對上座、新學、中座比丘,不在此之外尋求應供養者,在此處先行佈施。諸比丘,這就是優婆塞的七種興盛。" "若優婆塞減少見,修習自己的比丘眾; 聽聞聖法不勤修,增上戒法不學習。 對於比丘信心少,日日增長更多疑; 以挑剔心欲聽聞,正法教導善逝言。 在此之外別處尋,其他應供養之人; 若優婆塞先佈施,彼處他人不於此。 此等七法善說示,確實導致衰退者; 優婆塞若親近之,必定退失於正法。 若優婆塞不減少,見修習己比丘眾; 聽聞聖法常勤修,增上戒法常學習。 對於比丘信心增,日日增長更深厚; 無挑剔心欲聽聞,正法教導善逝言。 不在此外他處尋,其他應供養之人; 若優婆塞先佈施,於此不往他處行。 此等七法善說示,確實不致衰退者; 優婆塞若親近之,必不退失於正法。"第十一 跋耆七法品第三 其攝頌: 娑蘭陀、雨行者,三個七法比丘, 覺支與想二衰,失敗與衰敗等。