B040705Dhammanīti(法格言)c3.5s
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Dhammanīti
1.
Vanditvā ratanaṃ seṭṭhaṃ , nissāya pubbake garuṃ;
Nitidhammaṃpavakkhāmi, sabbalokasukhāvahaṃ.
2.
Ācariyocasippañca, paññāsutaṃkathādhanaṃ;
Desocanissayomittaṃ, dujjanosujanobalaṃ.
3.
Itthīputtocadāsoca , gharāvāsokatākato;
Ñātabbocaalaṅkāro, rājadhammopasevako;
Dukādimissakoceva, pakiṇṇakotimātikā.
4.
Kintehipādasussasā , yesaṃnatthigarūniha;
Yetappādarajokiṇṇā, tevasādhūvivekino.
5.
Vināgarūpadesantaṃ, bālolaṅkattumicchati;
Sampāpuṇenaviññūhi, hasabhāvaṃkathaṃnuso.
6.
Uṭṭhānāupaṭṭhānāca, sussusāparicārikā;
Sakkaccaṃsippuggahaṇaṃ, garuṃārādhayebudho.
7.
Upajjhācariyānañca , mātāpitūnamevaca;
Sakkaccaṃyonupaṭṭhāti, sutopitassatādiso.
8.
Upajjhācariyānañca, mātāpitūnamevaca;
Sakkaccaṃyoupaṭṭhāti, sutopitassatādiso;
9.
Sammāupaparikkhitvā;
Akkharesupadesuca;
Coraghātosissosiyā,
Garucoraṭṭakārako.
10.
Paṇḍitosutasampanno , yatthaatthīti cesuto;
Mahussāhenataṃṭhānaṃ, gantabbaṃvasutesinā.
11.
Sukhaṃrukkhassachāyāva, tatoñātimātāpitu;
Tatoācariyorañño, tatojinassasāsanaṃ.
12.
Pāsāṇachattaṃgarukaṃ, tatodevānacikkhanaṃ;
Tatovuḍḍhānamovādo, tatojinassasāsanaṃ.
13.
Tulaṃsallahukaṃloke , tatocapalajātiko;
Tatovuḍḍhānanovādo, yatidhammepamādako.
14.
Sutisammutisaṅkhyāca, yogānitivisesakā;
Gandhabbāgaṇikāceva, dhanubedācapūraṇā.
15.
Tikicchāitihāsāca , jotimāyācachandati;
Ketumantācasaddāca, sippāṭṭhārasakāime.
16.
Alasassakutosippaṃ, asippassakutodhanaṃ;
Adhanassakutomittaṃ, amittassakutosukhaṃ;
Asukhassakutopuññaṃ, apuññassakutonibbānaṃ.
17.
Sippaṃsamaṃdhanaṃnatthi, sippaṃcorānagaṇhanti;
Idhalokesippaṃmittaṃ, paralokesukhāvahaṃ.
18.
Bodhaputrasadāvityaṃ , mākhedācariyaṃgaruṃ;
Sadesepūjitorājā, budhosabbatthapūjito.
19.
Bodhaputrakimālasse, abodhobhāravāhako;
Bodhakopūjito loke, bodhaputradinedine.
20.
Rūpayobbannasampannā, visālakulasambhavā;
Vityāhīnānasobhanti, nigandhāivakiṃsukā.
21.
Mātāsatrurupitāca , bālakālenasikkhita;
Na sobhatisabhāmajjhe, haṃsamajjhebakoyathā.
22.
Guṇoseṭṭhaṅgataṃyāti, nauccesayanevase;
Pāsādasīkharevāso, kākokiṃgaruḷosiyā.
23.
Sabbasutamadhiyate, hīnamukkaṭṭhamajjhime;
Sabbassaatthaṃjāneyya, nacasabbaṃpayojaye.
24.
Nalokesobhatemuḷho ,
Kevalattapasaṃsako;
Apisampihitokūpe,
Katavijjopakāsito.
25.
Madantadamanaṃsatthaṃ, khalānaṃkurutemadaṃ;
Cakkhusaṅkhārakaṃtejaṃ, ulūkānamivandhakaṃ.
26.
Bhojanaṃmethunaṃniddā,
Gaveposecavijjati;
Vijjāvisesoposassa,
Taṃhīnogosamobhave.
27.
Yosissosippalobhena , bahuṃbahuṃvagaṇhāti;
Mugovasupinaṃpassaṃ, nasakkākathituṃ paraṃ.
28.
Sussusāsutavaḍḍhanā, paññāyavaḍḍhanaṃsutaṃ;
Paññāyaatthaṃjānanti, ñātoatthosukhāvaho.
29.
Anāgataṃbhayaṃdisvā , dūratoparivajjaye;
Āgatañcabhayaṃdisvā, abhitohotipaṇḍito.
30.
Lobhaṃkodhaṃmadaṃmānaṃ, tandiṃissaṃpamattakaṃ;
Soṇḍaṃniddālukaṃmakkhaṃ, maccherañcajahebudho.
31.
Saddhāhiricaottappaṃ, bāhusaccaṃviraṃsati;
Paññācasattadhammehi, sampannopaṇḍitomato.
我將為您完整翻譯這段巴利文: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 法則 1 禮敬最勝三寶尊,追隨往昔諸師長; 今說法則利眾生,帶來世間諸安樂。 2 師長與技藝,智慧聞言財; 地域與依止,親友善惡力。 3 妻兒與奴僕,居家及作為; 裝飾需知曉,王法與侍從; 苦樂諸雜事,零散三主題。 4 何需腳下塵,此處無師長; 染塵于足下,彼實修獨居。 5 無師指引處,愚者欲裝飾; 智者豈能得,譏笑如是人。 6 勤勉與侍奉,恭敬作侍者; 恭敬學技藝,智者事師長。 7 于諸親教師,父母亦如是; 恭敬而侍奉,其子如其人。 8 于諸親教師,父母亦如是; 恭敬而侍奉,其子如其人。 9 當善加觀察; 文字與教導; 盜賊殺盜賊, 師長成國害。 10 智者具多聞,若聞彼處有; 應以大精進,前往求學處。 11 如樹蔭安樂,親族父母次; 其次為師長,其次王教化, 最後佛教法。 12 石傘雖沉重,其次天示現; 其次長者教,其次佛教法。 13 世間秤輕易,輕浮者更甚; 長者之教誨,放逸修行者。 14 聞論數演算法,瑜伽政治論; 樂舞與妓女,射藝及占卜。 15 醫術與史傳,星相幻術韻; 祭祀與文法,技藝有十八。 16 懶者何有藝,無藝何有財; 無財何有友,無友何有樂; 無樂何有福,無福何涅槃。 17 技藝等同財,盜賊不能奪; 此世技為友,來世樂相隨。 18 覺子常求學,勿厭敬師長; 本國敬國王,智者處處敬。 19 覺子何懈怠,無覺負重擔; 覺者世間敬,覺子日日進。 20 形貌青春好,出身高貴族; 無智不莊嚴,如花失芳香。 21 母仇父亦然,童年不學習; 會眾中不顯,如鵝群中鳶。 22 功德至最勝,不在高處住; 居於宮殿頂,烏鴉豈能成金翅鳥。 23 一切當學習,下中上皆然; 了知一切義,不可盡行用。 24 愚者不莊嚴, 唯知自讚嘆; 如井中遮蔽, 智者得顯揚。 25 調伏醉象器,使惡人驕慢; 目為觀察具,如暗令貓頭鷹盲。 26 飲食與淫慾, 睡眠牛亦有; 學問分別牛, 無學同牛畜。 27 為貪諸技藝,廣學諸多法; 如啞見夢境,不能為人說。 28 恭敬增長聞,多聞增智慧; 以慧知義理,知義得安樂。 29 見未來危險,遠離而避之; 見現前危難,智者無所懼。 30 貪慾與嗔恨,驕慢與我慢; 懈怠及嫉妒,放逸與酒癖; 睡眠與誹謗,慳吝智應除。 31 信心與慚愧,正念多聞勇; 智慧七種法,具足名智者。
32.
Diṭṭhedhammecayoattho ,
Yocatthosamparāyiko;
Atthābhisamayādhīro,
Paṇḍitotipavuccati.
33.
Sabhāvasadisaṃvākyaṃ, sabhāvasadisaṃpiyaṃ;
Sabhāvasadisaṃkodhaṃ, yojānātisapaṇḍito.
34.
Bhūpālopaṇḍitoniccaṃ, nevatulyokudācanaṃ;
Sadesepūjitorājā, budhosabbatthapūjito.
35.
Paṇḍitassapasaṃsāya , daṇḍobālenadiyyate;
Paṇḍitopaṇḍiteneva, vaṇṇitovasuvaṇṇito.
36.
Attanāyadiekena, vinithenamahājanā;
Vinayaṃyantisabbepi, kodhaṃnāseyyapaṇḍito.
37.
Sarīrassaguṇānañca, dūramaccantamantaraṃ;
Sarīraṃkhaṇaviddhaṃsi, guṇātukappaṭhāyino.
38.
Atthaṃmahantamāpajjaṃ, vijjaṃsampattimevaca;
Vicareyyāmānathaddho, paṇḍitosopavuccati.
39.
Nālabbhamatipatthenti , naṭṭhampinacasocare;
Vippatyañcanamuyhanti, yenarātevapaṇḍitā.
40.
Gaṇṭhiṭhāneekapade, nātimaññeyyapaṇḍito;
Kimakkoveḷupabbhāro, timahādīpabhānudo.
41.
Guṇadosesunekena, atthikocivivajjito;
Sukhumālapadumassa, naḷaṃbhavatikakkhaḷaṃ.
42.
Sumahantānisatthāni, dhārayantābahussutā;
Chedāyosaṃsayānantu, klissantilobhamohitā.
43.
Dosaṃpisaguṇedisvā , guṇavādīvadantina;
Nalokovijjamānampicandepassatilañjanaṃ.
44.
Sakiṃpiviññūdhīrena, karotisahasaṅgamaṃ;
Attatthañcaparatthañca, nibbānantaṃsukhaṃlabhe.
45.
Nadītīreṭṭhitekūpe, araṇitālavaṇḍake;
Navadāpādinatthīti, namukhevacanaṃtathā.
46.
Paṇḍitoapuṭṭhobherī , pajjunnohotipucchito;
Bālopuṭṭhoapuṭṭhopi, bahuṃvikatthatesadā.
47.
Guṇasampannalaṅkāro, sabbasattahitāvaho;
Parattatthaṃnacareyya, kutosopaṇḍitobhave.
48.
Saparatthaṃcaredhīro, asakkontosakaṃcare;
Tampicevaasakkonto, pāpāttānaṃviyojaye.
49.
Sabbaṃsuṇātisotena , sabbaṃpassaticakkhunā;
Nacadiṭṭhaṃsutaṃdhīro, sabbicchitumarahati.
50.
Cakkhumāssayathāandho, sotavābadhiroyathā;
Paññāvāpiyathāmugo, balavādubbaloriva;
Athaatthesamuppanne, sayeyyamatasāyitaṃ.
51.
Atijātaṃmanujātaṃ, puttamicchantipaṇḍitā;
Avajātaṃnaicchanti, yohotikulachinnako.
52.
Tayovapaṇḍitāsatthe , ahamevātivādica;
Ahamapitivādīca, nāhanticaimetayo;
53.
Nasāsabhāyatthanasantisanto,
Natesantoyenavadantidhammaṃ;
Rāgañcadosañcapahāyamohaṃ,
Dhammaṃbhaṇantāvabhavantisanto.
54.
Bālecummattakebhūpe, gurumātāpitūsvapi;
Saṅghejeṭhecabhātari, nadosākariyābudhā.
55.
Attanāmanotāpañca , ghareduccaritānica;
Vañcanañcaavamānaṃ, matimānapakāsaye.
56.
Paradāraṃjanettiṃva, leḍḍuṃvaparasantakaṃ;
Attāvasabbasattānaṃ, yopassatisapaṇḍito.
57.
Saṭhenamittaṃkalusenadhammaṃ,
Paropatāpenasamiddhibhāvaṃ;
Sukhenavijjaṃpharusenanāriṃ,
Icchantiyetenacevapaṇḍitā.
58.
Nipuṇesuhameseyya , vicinitvāsutatthiko;
Sattaṃhukkhaliyaṃpakkaṃ, bhājanepitathābhave.
59.
Vasuṃgaṇhantidūraṭṭhā, pabbateratanocite;
Namilakkhāsamīpaṭṭhā, evaṃbālābahussute.
60.
Hiraññenamigānaṃva , susīlenaasīlino;
Adhammikassadhamena, bālānampisutenakiṃ.
61.
Appassutāyaṃpuriso, balibaddhovajīvati;
Maṃsānitassavaḍḍhanti, paññātassanavaḍḍhati.
62.
Appassutosutaṃappaṃ, bahumaññatimāniko;
Sindhūdakaṃapassanto, kūpesoyaṃvamaṇḍuko.
63.
Tadamināpijānātha , sobbhesupatīresuca;
Saṇantāyantikusobbhā, tuṇhīyantimahodadhī.
我來翻譯這段巴利文: 32 現世與來世, 所求諸利益; 通達諸義利, 是名為智者。 33 言語隨本性,愛好隨本性; 忿怒隨本性,知此是智者。 34 國王與智者,永遠不相等; 本國敬國王,智者處處敬。 35 智者得稱讚,愚者遭杖責; 智者贊智者,讚美最殊勝。 36 若能以一人,調伏諸眾生; 眾生皆調順,智者除忿怒。 37 身體與功德,二者差甚遠; 身體剎那壞,功德住劫長。 38 遭遇大義利,或得諸學問; 行止不驕慢,是名為智者。 39 不求不可得,不尋已失物; 遭難不迷惑,此人名智者。 40 難處一句中,智者勿輕慢; 竹節雖微小,能毀大洲光。 41 功過無一人,能完全遠離; 柔軟蓮花莖,亦有堅硬質。 42 多聞持大論,為斷諸疑惑; 貪癡所迷惑,徒然受勞苦。 43 見過亦見德,說德不說過; 世人不能見,明月之斑點。 44 一度與智者,結交為朋友; 自利及利他,終得涅槃樂。 45 河岸所掘井,芭蕉與扇柄; 勿言無所用,口勿出此語。 46 智者未問鼓,雷雨問即應; 愚者問不問,常自誇不已。 47 功德為裝飾,利益諸眾生; 不行利他事,何能為智者。 48 智者行利他,不能則自利; 若兩者不能,遠離諸惡事。 49 耳聞一切聲,眼見一切色; 智者見與聞,不應盡欲求。 50 有目如盲者,有耳如聾者; 有慧如啞者,有力如弱者; 如是事生時,應臥如死屍。 51 勝父與似父,智者欲此子; 不欲不如父,斷絕家族者。 52 三種智者論,自我勝說者; 我亦然說者,非我此三者。 53 無聖眾會處非聖處, 不語正法者非聖者; 斷除貪嗔及愚癡, 說法之人是聖者。 54 愚者與狂人,國王師父母; 僧團長兄處,智者不造過。 55 自心之熱惱,家中諸惡行; 欺詐與輕蔑,智者不顯露。 56 他妻如母親,他財如土塊; 視如己身者,此人是智者。 57 以詐交朋友,濁心求正法, 損他求繁榮,樂求知識者, 粗語求女人,此非智者行。 58 欲學當審慎,擇善而跟隨; 如煮熟之食,置於器皿中。 59 遠方取珍寶,寶山采其珠; 近處蠻夷地,愚者近多聞。 60 以金誘野獸,以戒化無戒; 以法化非法,愚者聞何益? 61 少聞此人者,如牛般生活; 唯增長其肉,智慧不增長。 62 少聞聞少許,驕慢自高舉; 不見海水者,如蛙居井中。 63 以此應了知,深潭與淺灘; 小水發聲響,大海寂無聲。
64.
Subhāsitaṃuttamamāhusanto,
Dhammaṃbhaṇenādhammaṃ, taṃdutiyaṃ;
Piyaṃbhaṇenāpiyaṃtaṃtatiyaṃ,
Saccaṃbhaṇenālikaṃtaṃcatutthaṃ.
65.
Sīhamedāsuvaṇṇeva , nacatiṭṭhantiracate;
Paṇḍitānaṃkathāvākyaṃ nacatiṭṭhatidujjane.
66.
Mahātejopitejoyaṃ, mattikaṃnamuduṃkare;
Āpopāpetimudukaṃ, sādhuvācācakakkhaḷaṃ;
67.
Mudunāvaripuṃjeti, mudunājetidāruṇaṃ;
Nāsiddhimudunākiñci, yatotomudunājaye.
68.
Candanaṃ sītalaṃ loke, tato candaṃva sītalaṃ;
Candana canda sītamhā, sādhuvākyaṃ subhāsitaṃ.
69.
Sītavāco bahumitto, pharusotu amittako;
Upamaṃ ettha ñātabbā, candasūriyarājunaṃ.
70.
Pattakalloditaṃappaṃ, vākyaṃsubhāsitaṃbhave;
Khudditassakadannampi, bhuttaṃsādurasobhave.
71.
Satthakāpibahuvācā , nādarābahubhāṇino;
Sopakārampyudāsīnaṃ, nanudiṭṭhaṃnadījalaṃ.
72.
Nātivelaṃpabhāseyya, natuṇhisabbadāsiyā;
Avikiṇṇaṃmitaṃvākyaṃ, pattakāleudīraye.
73.
Icchitabbesukammesu, vācāyakusalaṃmūlaṃ;
Vācāyakusalenaṭṭhe, icchitabbaṃnasijjhati.
74.
Hatthapādāsiropiṭṭhi, kucchipañcaimejanā;
Mukhamevūpasevanti, sadāvaanusāsitā.
75.
Saddhādhanaṃsīladhanaṃ , hiriottappiyaṃdhanaṃ;
Sutadhanañcacāgoca, paññāvesattamaṃdhanaṃ.
76.
Itthīnañcadhanaṃrūpaṃ, purisānaṃdhanaṃkulaṃ;
Uragānaṃdhanaṃvisaṃ, bhūpālānaṃdhanaṃbalaṃ;
Bhikkhūnañcadhanaṃsīlaṃ, brahmaṇānaṃdhanaṃvijjā.
77.
Narūpaṃnacapaññāṇaṃ , nacakulañcasambhavo;
Kālavippattisampatte, dhanamevavisesakaṃ.
78.
Dhanahīnaṃcajemittā, puttadārāsahodarā;
Dhanavantaṃvasevanti, dhanaṃlokemahāsakhā.
79.
Sattāsadūpasevanti, sodakaṃvāpiādikaṃ;
Sabhogaṃsadhanañceva, tucchātecejahantite.
80.
Attanāvakatālakkhī , alakkhīattanākatā;
Nahilakkhiṃalakkhiñca, aññoaññassakārito.
81.
Dhanavājotiyorājā, nadīvejjotathāime;
Pañcayatthanavijjanti, natatthadivasaṃvase.
82.
Yatthadesenasamāno , napītinacabandhavo;
Nacavijjāgamokoci, natatthadivasaṃvase.
83.
Amānanāyatthasiyā, santānaṃavamānanaṃ;
Hīnasamānanāvāpi, natatthadivasaṃvase.
84.
Desamosajjagacchanti, sīhāsappurisāgajā;
Tattevanidhanaṃyanti, kākākāpurisāmigā.
85.
Yatthālasocadakkhoca , sūrobhirusamapūjā;
Nasantotatthavasanti, avisesakarenako.
86.
Calatyekenapādena, tiṭṭhatyekenapaṇḍito;
Nāsamikkhyaparaṃṭhānaṃ, pubbamāyatanaṃcaje.
87.
Ṭhānabhaṭṭhānasobhante, dantākesānakhānarā;
Itiviññāyamatimā, saṭhānaṃnalahuṃcaje.
88.
Guṇosabbaññutulyopi, sīdatyekoanissayo;
Anagghaṃratanaṃmaṇi, hemaṃnissāyasobhate.
89.
Nasevepharusaṃsāmiṃ, taṃpisevenamacchariṃ;
Tatoniggaṇhikaṃsāmiṃ, nevāpaggaṇhikaṃtato.
90.
Parokkheguṇahantāraṃ , paccakkhepiyabhāṇinaṃ;
Tādisaṃnopaseveyya, visakumbhaṃpalobhitaṃ.
91.
Piṭṭhitokkaṃniseveyya, niseveaggikucchinā;
Sāmīnaṃsabbakāyena, paralokaṃamuḷhako.
92.
Nasevekatapāpamhi, na sevālikavādane;
Naseveattadatthamhi, naseveatisantake.
93.
Mahantaṃnissayaṃkatvā , khuddakopimahābhave;
Hemapabbataṃnissāya, hemapakkhībhavantite.
94.
Asahāyosamattopi, tejasīkiṃkarissati;
Nivātasaṇṭhitoaggi, sayamevūpasammati.
95.
Rukkhāsubhūminissāya, pupphaphalaṃpavaḍḍhati;
Sappūrisūpanissāya, mahāpuññaṃpavaḍḍhati.
我來翻譯這段巴利文: 64 聖者說善語,最為第一等; 說法非非法,此為第二等; 說愛非不愛,此為第三等; 說實非虛妄,此為第四等。 65 如獅與象牙,不住賤處所; 智者之言語,不住惡人所。 66 大火雖有力,不能軟泥土; 水能使柔軟,善語化剛強。 67 以柔服敵人,以柔服兇暴; 柔和無不成,故以柔和勝。 68 世間檀香涼,其次月光涼; 檀香月光涼,不及善語涼。 69 溫言多朋友,粗語無親友; 此中應了知,日月王喻意。 70 適時說少語,即成善言語; 饑者食少許,亦覺味甘美。 71 刀劍多言語,不敬多言者; 有益亦漠視,如見河流水。 72 不可過分說,不可常沉默; 不亂適量語,隨時而發言。 73 所欲作諸業,善語為根本; 語言不善巧,所欲不成就。 74 手足與頭背,腹部此五者; 常隨口指使,恒常受教誨。 75 信財與戒財,慚愧為寶財; 聞財及舍財,智慧第七財。 76 女人以色財,男人以族財; 毒蛇以毒財,國王以力財; 比丘以戒財,婆羅門學財。 77 非容非智慧,非族非出身; 時運不濟時,唯財為殊勝。 78 無財友舍離,子女及兄弟; 親近有財者,財為大朋友。 79 眾生常親近,如池水源等; 有財有受用,空無皆捨棄。 80 吉祥由己造,不祥由己成; 吉祥與不祥,非他人所造。 81 財富與光明,國王河醫師; 此五若無有,不應住其處。 82 處所無同儕,無樂無親友; 無學問道法,不應住其處。 83 若有不恭敬,輕慢諸聖者; 或與卑賤同,不應住其處。 84 獅子善人像,舍國而遠去; 烏鴉惡人鹿,死於其處所。 85 懶惰與勤勉,勇怯同受敬; 聖者不住此,無分別處所。 86 智者一足動,一足常安立; 不察他處所,不應舍故居。 87 離位不莊嚴,牙齒髮爪人; 智者應了知,勿輕舍其位。 88 功德同一切,無依則沉淪; 無價之寶珠,依金而生輝。 89 勿事粗暴主,勿事慳吝主; 勿事責罰主,勿事縱容主。 90 背後害功德,面前說愛語; 如是勿親近,誘人毒瓶者。 91 背向火取暖,勿向腹取暖; 以身事諸主,來世無迷惑。 92 勿近作惡者,勿近妄語者; 勿近自利者,勿近太親近。 93 依止於尊貴,卑微亦成大; 依止金山者,鳥亦成金色。 94 無友雖有力,威嚴將如何; 無風處之火,自然而熄滅。 95 樹依良好地,花果得增長; 依止善人者,福德得增長。
96.
Analasoacaṇḍikko , asaṭṭhosucisaccavā;
Aluddhoatthakāmoca, tamuttaṃuttamonaro.
97.
Ahitepaṭisedhoca, hitesucaniyojako;
Byasanecāpariccāgo, saṅkhepaṃmittalakkhaṇaṃ.
98.
Āturebyasanesace , dubbhikkheparaviggahe;
Rājadvāresusāneca, saṅkhepaṃmittalakkhiṇaṃ.
99.
Hitesanosumittoca, viññūcadullabhojano;
Yathosadhañcasāduñca, rogahārīcasajjano.
100.
Yodhuvāniparicajja, adhuvānopasevati;
Dhuvānitassanassanti, adhuvesukathāvakā.
101.
Luddhamatthenagaṇheyya , thaddhamañjathikammunā;
Chandānuvattiyāmuḷhaṃ, yathābhūtenapaṇḍitaṃ.
102.
Saccābhikkhaṇasaṃsaggā, asamosaraṇenaca;
Etenamittājiranti, akāleyācanenaca.
103.
Tasmānābhikkhaṇaṃgacche, nacagacchecirāciraṃ;
Kālenayācaṃyāceyya, evaṃmittānajīyare.
104.
Yenamittenasaṃsaggā , yogakkhemovihīyati;
Pubbevajjhabhavaṃtassa, rakkheyyaggiṃvapaṇḍito.
105.
Yenamittenasaṃsaggā, yogakkhemopavaḍḍhati;
Kareyyattasamaṃvuttiṃ, sabbakiccesupaṇḍito.
106.
Pabbepabbekamenucchu, visesarasavāggato;
Tathāsumettikosādhu, viparittovadujjano.
107.
Tenevamunināvuttaṃ , dhammāyekecilokiyā;
Tatālokuttarāceva, dhammānibbānagāmino.
108.
Kalyāṇamittamāgamma, sabbetehontipāṇinaṃ;
Tasmākalyāṇamittesu, kātabbaṃhisadādaraṃ.
109.
Yohavekataññūkatavedidhīro,
Kalyāṇamittedaḷhabhatticahoti;
Dukkhitassasakkaccaṃkarotikiccaṃ,
Tabbhāvaṃsappurisaṃvadantiloke.
110.
Hitakāroparobandhu , bandhūpiahitoparo;
Ahitodehajobyādhi, hitamāraññamosadhaṃ.
111.
Padumaṃvamukhayassa, vācācandanasītalaṃ;
Madhutiṭṭhatijivhagge, hadayesuhalāhalaṃ;
Tādisaṃnopaseveyya, taṃmittaṃparivajjaye.
112.
Katvānakusalaṃkammaṃ , katvāna, kusalaṃpure;
Sukhitaṃdukkhitaṃhontaṃ, sobāloyonapassati.
113.
Kālakkhepenahāpeti, dānasīlādikaṃjaḷo;
Athiraṃpithiraṃmaññe, attānaṃsassatīsamaṃ.
114.
Bālodhapāpakaṃkatvā, nataṃchaṭṭitumussahe;
Kiṃbyagghaādigacchanto, padaṃmakkhetumussahe.
115.
Niddhanopicakāmeti , dubbaloverikaṃkaro;
Mandasatthovivādatthī, tividhaṃmuḷhalakkhaṇaṃ.
116.
Anavhāyaṃgamayanto, apucchābahubhāsako;
Attagguṇaṃpasaṃsanti, tividhaṃhīnalakkhaṇaṃ.
117.
Yathācuṭṭamparāpakkā, bahirattakamevaca;
Antokimilapūraṇo, evaṃdujjanadhammatā.
118.
Yadūnakaṃsaṇatitaṃ, yaṃpūraṃsantamevataṃ;
Aḍḍhakumbhupamobālo, yaṃpūrakumbhovapaṇḍito.
119.
Budhehisāsamānopi , khalobahutaketavo;
Ghaṃsiyamānopaṅgāro, nilamattaṃnigacchati.
120.
Muḷhasissopadesena, kunārībharaṇenaca;
Khalasattūhisaṃyogā, paṇḍitopyavasīdati.
121.
Cārutāparadārāya, dhanaṃlokatapattiyā;
Pasutaṃsādhunāsāya, khalekhalatarāguṇā.
122.
Itohāsataraṃloke , kiñcitassanavijjati;
Dujjanoticayaṃāha, sujanaṃdujjanosayaṃ.
123.
Navināparavādena, ramantidujjanākhalu;
Nasāsabbarasebhutvā, vināsuddhenatussati.
124.
Tappateyātisambandhaṃ, dravaṃbhavatyavanataṃ;
Mududujjanacittaṃna kiṃlohenapamīyate.
125.
Tasmādujjanasaṃsaggaṃ , āsivīsamivoragaṃ;
Ārakāparivajjeyya, bhūtakāmovicakkhaṇo.
126.
Dujjanenahisaṃsaggaṃ, sattutāpinayujjati;
Tattovaḍayhatyaṅgāro, santokāḷāyataṃkaro;
我來 譯這段巴利文: 96 不懶不暴躁,不欺誠實信; 無貪求義利,此等最上人。 97 遮止不利事,勸導有益事; 患難不捨離,此為友特徵。 98 疾病與災難,饑荒敵侵時; 王門與墓地,此為友特徵。 99 善友求利益,智者難得遇; 如藥亦甘美,除病善人同。 100 捨棄恒常事,親近無常者; 恒常事消失,無常何可言。 101 以財攝貪者,以事攝傲者; 隨欲攝愚者,如實攝智者。 102 過於頻相處,不當時聚會; 屢次行乞求,皆令友誼衰。 103 不應頻往訪,亦勿久不往; 適時行乞求,如是友不衰。 104 若因友相處,失去修行樂; 智者應遠離,如避火熱般。 105 若因友相處,修行樂增長; 智者應對待,如己諸事業。 106 甘蔗節節甜,上味漸殊勝; 善友亦如是,惡人則相反。 107 牟尼如是說,世間諸法義; 出世間諸法,趣向涅槃道。 108 親近善知識,眾生皆獲益; 是故於善友,應常致恭敬。 109 若人知恩義,報恩有智慧, 對善友堅信,勤助其患難, 世人說此等,即是真善人。 110 利益者親友,親友害則敵; 身生病為害,林藥為利益。 111 面如蓮花開,語似旃檀涼; 舌端蜜般甜,心藏毒蛇毒; 如是莫親近,應當遠離之。 112 先作不善業,後作諸善業; 樂來複苦至,愚者不能見。 113 愚人虛度時,舍施戒等善; 無常思為常,自身同永恒。 114 愚者作惡已,不能除滅之; 如虎等野獸,不能掩足跡。 115 貧窮還好欲,體弱生怨仇; 智淺好爭論,此三愚人相。 116 不請自往來,不問多言語; 自讚諸功德,此三卑劣相。 117 如茄熟外紅,內多蟲腐爛; 惡人之本性,亦復是如此。 118 未滿發聲響,盈滿則寂靜; 愚如半瓶水,智似滿瓶然。 119 愚人雖效智,惡性多偽裝; 如炭被磨擦,僅得黑色爾。 120 愚徒受教導,惡婦得裝飾; 與惡敵交往,智者亦淪落。 121 他妻現妖艷,世法得財富; 善人遭毀滅,惡人惡德增。 122 世間更可笑,無有過於此; 惡人說善人,自己是惡人。 123 惡人實喜樂,誹謗他人語; 如食盡諸味,不凈不滿足。 124 親近則熾熱,傾斜則流動; 柔軟惡人心,不似鐵可測。 125 是故應遠離,惡人如毒蛇; 欲求利益者,遠避有慧人。 126 與惡人交往,敵對亦不宜; 炭火觸則燙,冷卻仍發黑。
127.
Dujjanovajjanīyova, vijjāyālaṅkatopice;
Maṇinālaṅkatosanto, sabbokiṃnubhayaṃkaro.
128.
Agginodahatodāyaṃ, sakhābhavatimāluto;
Soevadīpaṃnāseti, khalenatthevamittatā.
129.
Sabboduṭṭhokhaloduṭṭho , sabbāduṭṭhatarokhalo;
Mantosadhehisosabbo, khalokenupasammati.
130.
Hadayaṭṭhenasutena, khalonevasusīlavā;
Madhunākoṭaraṭṭhena, nimbokiṃmadhurobhave.
131.
Asataṃsampayogena, santopiasantobhave;
Maggokacavarayutto, ujumpiasādhubhave.
132.
Putimacchaṃkusaggena , yonaroupanayhati;
Kusāpiputiṃvāyanti, evaṃbālupasevanā.
133.
Bālaṃnapassenasuṇe, nacabāsenasaṃvase;
Bālenālāpasallāpaṃ, nakarenacarocaye.
134.
Anayaṃnetidummedho, adhurāyaniyuñjati;
Dunnayoseyyasohoti, sammāvuttopikuppati;
Vinayaṃsonajānāti, sādhusenaadassanaṃ.
135.
Yāvajīvaṃpicebālo , paṇḍitaṃpayirūpāsi;
Nasodhammaṃvijānāti, dabbisūparasaṃyathā.
136.
Phalaṃvekadaliṃhanti, hantiveḷunaḷaṃphalaṃ;
Sakkārokāpurisaṃhanti, gabbhoassatariṃyathā.
137.
Sunakhosunakhaṃdisvā, dantaṃdassetihiṃsituṃ;
Dujjanodujjanaṃdisvā, rosayaṃhiṃsamicchati.
138.
Maṇḍūkopinukkosīho , sukaropinukkodīpi;
Bilārosadisobyaggho, duppaññopinapaññavā.
139.
Maṇḍūkopisīhoviya,
Kākogaṇhepiññepiññe;
Bālocapaṇḍitoviya,
Dhīropucchevayevaye.
140.
Kākoduṭṭhosakuṇesu, ghareduṭṭhocamūsiko;
Vānarocavaneduṭṭho, manussesucabrahmaṇo.
141.
Tiṇānibhūmicodakaṃ , catutthaṃvākyasuṭṭhutaṃ;
Etānihisataṃgehe, nochijjantekadācipi.
142.
Ambuṃpivantinonajjo, rukkhākhādantinophalaṃ;
Meghokadācinosassaṃ, paratthāyasataṃdhanaṃ.
143.
Guṇākubbantidūtattaṃ , dūrepivasataṃsataṃ;
Keṭakegandhamāghāya, gacchantibhamarāsayaṃ.
144.
Ākiṇṇopiasabbhīdha, asaṃsaṭṭhovabhaddako;
Bahunāsannajātena, gacche naummattakena.
145.
Pāpamittevivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṃ;
Ovādecassatiṭṭheyya, patthantoacalaṃsukhaṃ.
146.
Yathācapanasāpakkā, bahisaṇḍakamevaca;
Antoamatapūraṇo, evaṃ sujanadhammatā.
147.
Taggarañjapalāsena , yonaroupanayhati;
Pattāpigandhaṃvāyanti, evaṃdhīrupasevanā.
148.
Dhīraṃpassesuṇedhīraṃ, dhīrenasahasaṃvase;
Dhīrenālāpasallāpaṃ, taṃkaretañcarocaye.
149.
Nayaṃnayati medhāvī, adhurāyanayujjati;
Sunayoseyyasohoti, sammāvuttonakuppati;
Vinayaṃsopajānāti, sādhutenasamāgamo.
150.
Appakenapiceviññū , paṇḍitaṃpayirūpāsi;
Khippaṃdhammaṃvijānāti, jivhāsūparasaṃyathā.
151.
Bāhubalañcaamaccaṃ, bhogaṃabhijaccaṃbalaṃ;
Imehicatubalehi, paññāveseṭhataṃbalaṃ.
152.
Balaṃpakkhīnamākāso , macchānaṃudakaṃbalaṃ;
Dubbalassabalaṃrājā, kumārānaṃrudaṃbalaṃ.
153.
Balaṃcandobalaṃsūro, balaṃsamaṇabrahmaṇā;
Balaṃvelaṃsamuddassa, balaṃtibalamitthiyā.
154.
Sapādānaṃbalaṃsīho, tatopuḷuvakobalaṃ;
Tatokippilikonaro, rājāsabbesamantato.
155.
Gatimigānaṃpavanaṃ, ākāsopakkhinaṃgati;
Virāgogatidhammānaṃ, nibbānārahataṃgati.
156.
Careyyakulajaṃpañño , virūpamavikaññakaṃ;
Hīnāyapisurūpāya, vivāhasadisaṃkare.
157.
Sāmāmigakkhīsukesī, tanumajjhimadantavā;
Dassanīyāmukhavaṇṇā, gambhīranābhivācakā;
Susīlāvāyamatica, hīnakulaṃpivāhaye.
我來翻譯這段巴利文: 127 惡人當遠離,縱飾以學問; 寶飾毒蛇身,仍具兩種害。 128 風為火助伴,助其更熾燃; 又能滅燈火,惡友情亦然。 129 惡人皆為惡,更惡莫過惡; 咒藥諸方便,惡性不能平。 130 心中無聞法,惡人非持戒; 樹洞雖有蜜,苦楝豈能甜。 131 因與不善交,善人成不善; 道與垢相連,直道亦不正。 132 以草尖挑取,腐魚臭穢物; 草尖亦腐臭,親近愚者然。 133 愚者勿親近,勿聞勿同住; 愚者勿言談,勿喜勿讚歎。 134 無智導非道,從事非正務; 引導成過失,善語亦生嗔; 不知諸律儀,不見諸善人。 135 縱使盡形壽,愚人近智者; 不能知正法,如勺嘗湯味。 136 果實毀芭蕉,果實毀竹蘆; 利養毀惡人,如胎害騾母。 137 狗見其它狗,露齒欲相害; 惡人見惡人,嗔恚欲相害。 138 蛙非獅子類,豬非豹子類; 貓非虎豹類,愚非智者類。 139 蛙欲似獅子, 烏鴉學鸚鵡; 愚人似智者, 問時唯唯諾。 140 烏鴉害鳥類,老鼠害室家; 猴子害樹林,婆羅門害人。 141 草木與大地,水及善言語; 此四善人家,永不會斷絕。 142 江河不飲水,樹木不食果; 雲雨不留雨,善人富利他。 143 功德作使者,遠方善人間; 聞龍舌蘭香,蜜蜂自飛來。 144 雖與惡人聚,善人不相交; 與多狂人居,不如獨自行。 145 遠離惡知識,親近上等人; 住其教誡中,希求不動樂。 146 如熟波羅蜜,外表粗糙硬; 內含甘露味,善人性如是。 147 以葉包檀香,繫縛而攜帶; 葉亦生香氣,近智者亦然。 148 智者當親近,當聞當同住; 智者當言談,當行當喜樂。 149 智者導正道,不從非正務; 善導得勝利,善語不生嗔; 能知諸律儀,善哉此相會。 150 智者雖暫時,親近於智者; 速知于正法,如舌知味般。 151 臂力與臣力,財富與種姓; 此四種力中,智慧力最勝。 152 鳥以空為力,魚以水為力; 弱者依王力,兒童泣為力。 153 月亮有月力,太陽有日力; 沙門婆羅門,大海有潮力; 婦人以美色,為其第三力。 154 獅子力第一,其次蚯蚓力; 其次人螞蟻,國王力最勝。 155 林為獸所棲,空為鳥所依; 離欲為法依,涅槃羅漢趣。 156 智者求婚配,醜雖善家女; 勝於美容貌,出身低賤者。 157 膚褐鹿眼美,秀髮細腰齒; 容貌悅人目,深臍語動聽; 持戒勤精進,雖賤可娶之。
158.
Suttomātāvabhojesi , bharaṇesucadhātiyo;
Kammesusakapanti ca, katakammesudhātinaṃ.
159.
Dhammesupatiṭṭhāniccaṃ, sayanesucavaṇṇibhā;
Kulesubhātaraṃvācī, yānārīseṭṭhasammatā.
160.
Yonaṃbharatisabbadā , niccaṃātāpiussuko;
Sabbakāmaharaṃposaṃ, bhattāraṃnātimaññati.
161.
Nacāpisvatthibhattāraṃ, icchācārenarosaye;
Bhattucagarunosabbe, patipūjetipaṇḍitā.
162.
Uṭṭhāhikāanalassā, saṅgāhikāparijane;
Bhattumanāpaṃcarati, sambhatamanurakkhati.
163.
Evaṃvattatiyānārī, bhattuchandavasānugā;
Manāpānāmatedevā, yatthasāupapajjati.
164.
Itthiyekacciyovāpi , seyyāvuttāvamuninā;
Bhaṇḍānaṃuttamāitthī, aggupaṭṭhāyikātipi.
165.
Mātarādhītarāvāpi, bhaginiyāvicakkhaṇo;
Navivittāsanemante, nārīmāyāvinīnanu.
166.
Vijjutānañcalolattaṃ, satthānañcātitikkhaṇaṃ;
Siṅghataṃvāyutejānaṃ, anukubbantināriyo.
167.
Diguṇothīnamāhāro ,
Buddhicāpicatugguṇo;
Chaguṇohotivāyāmo,
Kāmotvaṭṭhaguṇobhave.
168.
Ekamekāyaitthiyā, aṭṭhaaṭṭhapatinosiyuṃ;
Sūrocapalavantoca, sabbakāmarasāharā;
Kareyyanavamechandaṃ, unnattāhinapūrati.
169.
Vivādasīlīussuyā , passantataṇhikāgatā;
Amitābhuñjanāniddā, sataṃputtaṃpitaṃjahe.
170.
Lapantīsaddhimaññena, passantaññaṃsavibbhamā;
Cittakaṃcintayantaññaṃ, nārīnaṃnāmakopiyo.
171.
Gaṇheyyavātaṃjālena, sāgaramekapāṇinā;
Osiñceyyacatāḷena, sakenajanayeravaṃ;
Pamādāsuvisajjeyya, itthiyesāvadhammatā.
172.
Jivhāsahassikoyohi , jīvevassasataṃnaro;
Tenanikammunāvutto, thidosokiṃkhayaṃgato.
173.
Pañcaṭhānānisampassaṃ , puttamicchantipaṇḍitā;
Bhatovānobharissati, kiccaṃvānokarissati.
174.
Kulavaṃsociraṃtiṭṭhe, dāyajjaṃpatipajjati;
Athavāpanapetānaṃ, dakkhiṇānupadassati.
175.
Atijātamanujātaṃ, puttamicchantipaṇḍitā;
Avajātaṃnaicchanti, yohotikulachinnako.
176.
Ekūdarasamuppannā, nabhavantisamassamā;
Nānāvaṇṇānānācarā, yathābadarakaṇḍakā.
177.
Adammebahavodose , dammetubahavoguṇe;
Tasmāputtañcasissañca, dammakālevadammaye.
178.
Ovādeyyānusāseyya,
Asappāyānivāraye;
Dantohiyopiyohoti,
Adantohotiappiyo.
179.
Puttaṃvābhātaraṃduṭṭhaṃ, anusāseyyanojahe;
Kiṃnuchejjaṃhatthapādaṃ, littaasucināsiyā.
180.
Antojātodhanakkito , dāsabyopagatosayaṃ;
Dāsākaramarānito, iccevaṃcatudhāsiyuṃ.
181.
Dāsāpañcevacorayya, sakhañātattasadisā;
Tathāviññūhiviññeyya, mittādārācabandhavā.
182.
Duṭṭhadārenaamityā , dāsocuttaravācako;
Sasappecagharevāso, maccumevanasaṃsayo.
183.
Yasaṃlābhaṃpatthayantaṃ, naraṃvajjantidūrato;
Tasmāanapekkhitvāna, taṃmaggaṃmaggayebudho.
184.
Khalaṃsālaṃpasuṃkhettaṃ , gantācassaabhikkhaṇaṃ;
Mitaṃdhaññaṃnidhāpeyya, mitañcapācayeghare.
185.
Añjanānaṃkhayaṃdisvā, vammikānañcasañcayaṃ;
Madhūnañcasamāhāraṃ, paṇḍitogharamāvase.
186.
Sayaṃāyaṃvayaṃjaññā, sayaṃjaññākatākataṃ;
Niggaṇheniggaṇhārahaṃ, paggaṇhepaggaṇhārahaṃ.
187.
Ekayāmonarādhippo ,
Dviyāmopaṇḍitonaro;
Tayoyāmogharāvāsoca,
Catuyāmocaduggato.
188.
Yocabandhuhiteyutto,
Sopitāyocaposako;
Taṃmittaṃyatthavisāso,
Bhariyāyatthanibbuti.
我來翻譯這段巴利文: 158 如母親哺育,乳母助撫養; 工作有規則,報答乳母恩。 159 常住立正法,臥具如王妃; 族中如姐妹,此女受尊敬。 160 誰常善護養,精進不懈怠; 能滿諸欲求,不輕視夫主。 161 不以放逸行,激怒親夫主; 夫主及尊長,智者皆供養。 162 勤勉不懶惰,善攝諸眷屬; 隨順夫意行,守護所積聚。 163 如是行為婦,隨順夫意欲; 生處諸天中,可愛諸天喜。 164 婦女某些類,牟尼說最勝; 女人為財寶,最上侍奉者。 165 母親或女兒,或姐妹智者; 勿獨處密室,女人多詭計。 166 閃電之不定,利刃之鋒利; 風速與火勢,女人皆效仿。 167 女人食二倍, 智慧有四倍; 精進有六倍, 慾望八倍增。 168 每一個女人,各有八夫主; 勇者與輕浮,能滿諸欲樂; 第九生貪慾,高慢不滿足。 169 好爭吵嫉妒,見物心生貪; 無量食睡眠,舍百子與父。 170 與一人交談,媚眼視他人; 心中想他人,女性誰可愛。 171 欲以網捕風,單手量大海; 欲以掌生聲,拍打虛空中; 放逸心解脫,此為女人性。 172 若人具千舌,活滿百年歲; 說盡女過失,仍未能窮盡。 173 智者望子息,見此五種因: 養我或我養,或為我作事。 174 家族得久住,繼承諸財產; 或為亡父母,追福行佈施。 175 勝父與似父,智者欲此子; 不欲不如父,斷絕家族者。 176 同胞所生子,非皆同一類; 行為與色澤,如菩提樹刺。 177 未調多過失,已調多功德; 是故子與徒,調伏時調伏。 178 教誡與訓誨, 遮止不宜事; 調伏者可親, 未調不可親。 179 子或惡兄弟,當教誡勿舍; 豈因染污穢,便斷手與足。 180 生於家中者,用財所買者; 自願為奴者,戰俘為奴者; 如是四種奴。 181 僕從五種類,與友親相似; 智者當了知,親友與眷屬。 182 惡妻與敵人,下仆善言說; 家有蛇居住,必死無疑慮。 183 欲求名利者,遠離不親近; 是故智慧人,不求此道路。 184 禾場倉牧田,常應親往視; 量儲諸穀物,量食於家中。 185 見眼藥減少,蟻穴漸增長; 蜂蜜得積聚,智者住其家。 186 自知收與支,自知作未作; 當罰應罰者,當賞應賞者。 187 一更為王事, 二更智者事; 三更理家事, 四更為貧事。 188 誰為親友利, 彼父為養者; 信賴者為友, 安樂者為妻。
189.
Saddhāpemesusantesu, nagaṇemāsakaṃsataṃ;
Saddhāpemeasantesu, māsakaṃpisataṃgaṇe.
190.
Yācakoapiyohoti , yācaṃadadamappiyaṃ;
Tasmāseṭṭhanaroloke, dhanaṃsippaṃpariggahe.
191.
Sabbadāpidhanaṃrakkhe, dāraṃrakkhedhanaṃpica;
Dāraṃdhanañcaattānaṃ, rakkhāyevasadābhave.
192.
Nasādhāraṇadārassa, nabhuñjesādumekako;
Nasevelokāyatikaṃ, netaṃpaññāyavaḍḍhanaṃ.
193.
Sīlavāvattasampanno , appamattovicakkhaṇo;
Nivātavuttiathaddho, sūratosakhilomudu.
194.
Saṅgahetāvamittānaṃ, saṃvibhāgīvijānavā;
Tappeyyaannapānena, sadāsamaṇabrahmaṇā.
195.
Dhammakāmosutaddharo, bhaveyyaparipucchāko;
Sakkaccaṃpayirūpāse, sīlavantebahussute.
196.
Pubbasirosimedhāvī , dīghāyudakkhiṇaṃsiro;
Pacchimocittasantosi, maraṇaṃuttarobhave.
197.
Āyumāpācinaṃmūkhaṃ, dhanavādakkhiṇaṃbhave;
Pacchimaṃyasasībhuñje, nobhuñjeuttaraṃmukhaṃ;
198.
Bhutvānisīdanaṃthūlaṃ, tiṭṭhantobalavaḍḍhano;
Āyumācaṅkamosiyā, dhāvantorogavajjito.
199.
Yocasitañcauṇhañca , tiṇābhiyyonamaññati;
Karaṃpurisakiccāni, sosukhānavihāyati.
200.
Visamhāmatamādeyya, asuddhamhāpikañcanaṃ;
Nīcamhāpyuttamovijjaṃ, ratanathiṃpidukkulā.
201.
Guyhamatthamasambuddhaṃ, sambodhayatiyonaro;
Mantabhedabhayātassa, dāsabhūtotitikkhati.
202.
Aññātavāsavasatā, jātavedasamenapi;
Khamitabbaṃsapaññena, apidāsassatajjitaṃ.
203.
Dhanadhaññapayogesu , tathāvijjāgamesuca;
Dūtecabyāhāresu, cattolajjaṃsadābhave.
204.
Nahikocikatekicce, kattāraṃsamapekkhate;
Tasmāsabbānikammāni, sāvasesānikāraye.
205.
Upakāraṃhiteneva, sattunāsattumuddhare;
Pādalaggaṃkaraṭṭhena, kaṇḍakenevakaṇḍakaṃ.
206.
Namenamantassabhajebhajantaṃ ,
Kiccānikubbassakareyyakiccaṃ;
Nānatthakāmassakareyyaatthaṃ,
Asambhajantaṃpinasambhajeyya.
207.
Vajecajantisinehākiriyā,
Apemacittena nasambhajeyya;
Dijovadumaṃkhiṇaphalaṃñatvā,
Aññaṃapekkheyyamahāhiloko.
208.
Cajeekaṃkulassatthaṃ, gāmassatthaṃkulaṃcaje,
Gāmaṃjanapadassatthaṃ, attatthaṃpathaviṃcaje.
209.
Dhanaṃcajeaṅgaṃvarassahetu ,
Aṅgaṃcajejīvitaṃrakkhamāno;
Dhanaṃaṅgaṃjīvitañcāpisabbaṃ,
Cajenarodhammamanussaranto.
210.
Ahāgacchantihāyantā, sattānamihajīvitaṃ;
Tasmāhimāpamattataṃ, gacchantujinasāsane.
211.
Etesiyyosamāyanti , santitesaṃnajīrati;
Yoadhippannaṃsahati, yocajānātidesanaṃ.
212.
Aggiāpoitthīmuḷho, sapporājakulānica;
Payatanovagantabbo, maccupāṇaharāniti.
213.
Satthaṃsunicchitamapītivicintanīyaṃ,
Sārādhitopyavanipoparisaṅkanīyo;
Hatthaṅgatāpiyuvatīparirakkhanīyā,
Satthāvanīpayuvatīsukutovasītaṃ.
214.
Ussāhoripuvamittaṃ , alasomittaṃvaripu,
Visaṃviyāmataṃvijjā, pamādoamataṃvisaṃ.
215.
Vaheamittaṃkhandhena, yāvakāleanāgate;
Tamevaāgatekāle, bhindekumbhaṃvasilāyaṃ.
216.
Siṅgiṃpaññāsahatthena , satenavāhanaṃcaje;
Hatthīnantusahassena, desacajjenadujjanaṃ.
217.
Paccakkhegaravosaṃse, parokkhemittabandhave;
Kammantecadāsabhacce, puttadāresaṃsemate.
218.
Sinesippaṃsinedhanaṃ, sinepabbatamāruhe;
Sinekāmocakodhoca, imepañcasinesine.
219.
Sataṃcakkhusataṃkaṇṇā , nāyakassasutosadā;
Tathāpiandhabadhiro, esānāyakadhammatā.
我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 189 對有信仰和愛心者,百枚銅錢也不輕視; 對無信仰和愛心者,百枚銀幣也不計算。 190 即便是乞者,也會因施捨少而不悅; 因此世間智者,應當掌握財富與技藝。 191 應當時刻守護財富,也要守護妻子和錢財; 妻子、財富和自身,都要永遠加以保護。 192 不與他人共享妻子,獨自不食美味佳餚; 不從事世俗閑談,這不增長智慧。 193 持戒具德行,警覺又明智; 謙遜不傲慢,勇敢又溫和。 194 善待眾朋友,懂得如何分享; 以食物飲料,供養沙門婆羅門。 195 應當喜愛正法,熟記經典教義; 勤于請教學習,親近多聞持戒者。 196 東方主長壽,南方主福德; 西方心安樂,北方指死亡。 197 朝東面得長壽,朝南面得財富; 朝西面得名聲,不可朝北而食。 198 飯後坐得肥胖,站立增長力量; 行走可得長壽,奔跑遠離疾病。 199 無論冷或熱,勝過草的人不在意; 完成男子所當爲事,他不捨棄安樂。 200 從不平等中取甘露,從不凈中取黃金; 從卑賤者得高深知識,從粗布中得珍寶。 201 若人能啓發,未悟之秘密; 因畏泄密言,甘願為其仆。 202 即使是與火神同等的主人, 智者也要忍受其奴僕的威脅。 203 在經營錢財穀物,以及求學問知識; 在使者和辯論時,應當永遠捨棄羞恥。 204 無人會在事情完成後,還在意完成者是誰; 因此做任何事情時,都要留有餘地。 205 應當以利益對敵人,用敵人制服敵人; 用手中刺拔腳刺,以荊棘除去荊棘。 206 不應親近不親近者, 當做該做之事業; 不為損人利己者謀利, 不親近不相交之人。 207 應遠離愛生執著, 無愛心者勿親近; 如鳥知果已成熟, 擇他樹棲世間人。 208 為家族利益舍一人,為村莊利益舍家族, 為國土利益舍村莊,為自身利益舍大地。 209 為救肢體可舍財, 為護生命可舍體; 財富、身體與生命, 憶念正法皆可舍。 210 眾生壽命在此世,日日減損漸消亡; 是故切莫放逸心,當行佛陀之教法。 211 這些賢者相聚時,他們無有衰老憂; 能忍受所遭受者,又能知曉說法者。 212 火、水、女人、愚者,毒蛇與王族等; 皆不可輕率近,如死神奪生命。 213 利劍雖確定仍需深思, 國王雖歡喜仍需警惕; 美女雖在手仍需防護, 師長王者美人何處安穩。 214 精進是敵如友,懶惰是友如敵, 智慧如毒似甘露,放逸如甘露似毒。 215 未來時機未到時,應揹負敵人而行; 時機來臨之時候,如石擊碎瓦罐。 216 以五十肘舍金角獸,以百計舍車乘; 以千計舍大象,以國土遠惡人。 217 面前恭敬親族,背後友善親朋; 工作敬重僕從,家中尊重妻兒。 218 漸學技藝漸聚財,漸漸攀登大山巔; 漸起慾望漸生怒,此五漸進需漸進。 219 百眼百耳常隨侍,是為領袖之良子; 然而仍復聾且盲,此乃領袖之常法。
220.
Bahūnaṃappasārānaṃ, sāmaggiyātidujjayo;
Tiṇenavaṭṭaterajju, tenanāgopibandhate.
221.
Uppajjatesacekodho, āvajjekakacūpamaṃ;
Uppajjaterasetaṇhā, puttamaṃsūpamaṃsare.
222.
Dānaṃsinehabhesajjaṃ, maccheraṃdosanosadhaṃ;
Dānaṃyasassibhesajjaṃ, maccheraṃkappanosadhaṃ.
223.
Dhanamicchevaṇijjeyya , sippamicchebahussute;
Puttamicchenārikaññe, rājāmaccaṃicchāgate.
224.
Mahantaṃvaṭṭarukkhādiṃ, khuddabījaṃbahupphalaṃ;
Sakkhiṃkatvāudikkheyya, puññapāpaṃkaronaro.
225.
Garukātabbaposesu, nīcavuttiṃkarotiyo;
Nīcattaṃsopahantvāna, uttamatthepatiṭṭhati.
226.
Uttamaṃpaṇipātena , sūraṃbhedenavijaye;
Hīnamappapadānena, vikkamenasamaṃjaye.
227.
Nattadosaṃparejaññā, jaññādosaṃparassatu;
Kummoguyhāivaṅgāni, parabhāvañcalakkhaye.
228.
Ussūraseyyaṃālasyaṃ , caṇḍikkaṃdīghasuttiyaṃ;
Ekassaddhānagamanaṃ, paradārupasevanaṃ;
Etaṃbrahmaṇassevassu, anatthāyabhavissati.
229.
Surāyogovikāloca, samajjānagharaṅgato;
Khiḍḍadhuttopāpamitto, alasosoimejanā;
Mahābhogāvinassanti, hīnabhāvassidaṃphalaṃ.
230.
Atisītaṃatiuṇhaṃ, atisāyamidaṃahu;
Itivissaṭṭhakammante, khaṇāaccantimāṇave.
231.
Paranāsanatonaṭṭho , purevaparanāsako;
Siṅghaṃvaānasaṃyāti, tiṇopāsādajhāpako.
232.
Navisāseamittassa, mittañcāpinavisāse;
Kadācikuppitomitto, sabbadosapakāsako.
233.
Kudesañcakumittañca, kusambandhaṃkubandhavaṃ;
Kudārañcakurājānaṃ, dūratoparivajjaye.
234.
Kakkaṭoasīsoyāti , sabbāpadovagacchati;
Athanīkukkuṭīputtā, purisenāvamaññare.
235.
Hīnaputtorājāmacco, bālaputtopipaṇḍito;
Adhanassaputtoseṭṭhi, purisenāvamaññare.
236.
Yenamicchatisambandhaṃ, tenatīṇinakāraye;
Vivādamatthasambandhaṃ, parokkhedāradassanaṃ.
237.
Iṇasesoaggiseso ,
Satrusesotathevaca;
Punappunampivaḍḍhanti,
Tasmāsesaṃnakāraye.
238.
Kulajātokulaputto, kulavaṃsasurakkhito;
Attanādukkhapattopi, hīnakammaṃnakāraye.
239.
Samiddhodhanadhaññena, nakaṭṭhodatiṇaggihi;
Sabbatoduggatonaṭṭho, tasmānadukkaṭaṃkare.
240.
Nagaṇassaggathogacche , siddhekammesamaṃphalaṃ;
Kammavippatticehoti, pharusaṃtassabhāsaye.
241.
Bālakkopetadhūmoca, vuḍḍhitthipallalodakaṃ;
Āyukkhayakaraṃniccaṃ, rattocadadhibhojanaṃ.
242.
Itthīnaṃdujjanānañca, visāsonopapajjate;
Visesigimhinadiyaṃ, rogerājakulamhica.
243.
Ayuttakammārabhanaṃvirodho ,
Saṅghassayuddhañcamahābalehi;
Visāsakammaṃpamadāsuniccaṃ,
Dvārānimaccussavadantividvā.
244.
Thiyoseveyyanaccantaṃ, sādubhuñjeyyanāhitaṃ;
Pūjayemānayevuḍḍhe, garuṃmāyāyanobhaje.
245.
Vināsatthaṃnagaccheyya, sūrosaṅgāmabhūmiyaṃ;
Paṇḍitvaddhagūvāṇijjo, videsagamanotathā.
246.
Dehītivacanadvārā , dehaṭṭhāpañcadevatā;
Sajjaniyyantidhikitti, matihīrisirīpica.
247.
Natthītivacanaṃdukkhaṃ, dehītivacanaṃtathā;
Vākyanatthītidehīti, mābhaveyyabhavābhave.
248.
Yatthavosaṃnajānanti, jātiyāvinayenavā;
Natatthamānaṃkiriyā, janevasamaññātake.
249.
Mātāhīnassadubbhāsā , pitāhīnassadukriyā;
Ubhomātāpitāhīnā, dubbhāsācadukkiriyā.
250.
Mātāseṭṭhassasubhāsā,
Pitāseṭṭhassasukiriyā;
Ubhomātāpitāseṭṭhā,
Subhāsācasukiriyā.
我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 220 眾多微小力量,團結難以戰勝; 草可編成繩索,足以捆綁大象。 221 若生起忿怒時,當念鋸子譬喻; 若生起貪慾時,當念子肉譬喻。 222 佈施是愛的良藥,吝嗇是過失藥方; 佈施是名譽良藥,吝嗇是業報藥方。 223 欲求財應做生意,欲求藝拜多聞師; 欲求子娶良家女,欲近王親近臣子。 224 如大樹初種時,種子小果實多; 以此為明證,人行善惡業。 225 對應受尊敬者,若人以卑行對; 摒除此卑行,得立於至高。 226 以恭敬勝上等,以離間勝勇者; 以小惠勝下等,以勇力勝平等。 227 不讓他知己過,應知他人過; 如龜藏四肢,觀察他人衰。 228 日出后仍眠,懶惰且易怒; 獨行遠道途,親近他人妻; 這些對婆羅門,必定無利益。 229 飲酒與非時,觀看娛樂會; 嗜賭交損友,懶惰此等人; 必失大財富,衰敗之果報。 230 太冷或太熱,太晚才說做; 如此廢棄事,時機過世人。 231 欲害他而亡,先於所害者; 如火燒草屋,煙先傷己鼻。 232 莫信任敵人,亦莫輕信友; 有時憤怒友,會泄露諸過。 233 惡地與損友,惡緣與惡親; 惡妻與惡君,皆應遠遠避。 234 螃蟹無頭行,蜈蚣倒退步; 母雞生小雞,不因人輕視。 235 卑賤子為臣,愚子成智者; 貧子成富翁,不因人輕視。 236 欲與誰結緣,莫與其借貸; 財物起紛爭,私見他人妻。 237 債務之餘留, 火種之餘燼, 仇敵之餘孽, 反覆又增長, 是故莫遺留。 238 良家所生子,守護家族傳統; 即使自陷困境,也不做卑賤事。 239 富有錢與谷,不因草火毀; 窮困又破產,故莫作惡事。 240 莫輕慢眾人,成事平分果; 若事業失敗,遭受粗暴語。 241 愚者怒如煙,老婦如沼水; 常能損壽命,夜食酸奶食。 242 對待女人惡人,切勿輕易信任; 夏日河中水,疾病與王家。 243 從事不當事與爭鬥, 與大力者戰與眾爭, 對女人常起輕信心, 智者說此是死亡門。 244 不可過分親近女,不食對己無益食; 應當尊敬長者輩,不近虛偽師長人。 245 為求毀滅不應去,勇士不赴戰場地; 智者長者與商人,同樣不往他國去。 246 因"給予"之言語,身中五位天神; 賢善名譽智慧,慚愧吉祥皆生。 247 "沒有"之語痛苦,"給我"之語亦然; "無"與"給"二語,莫存於世間。 248 何處人不識,生族與教養; 彼處莫自慢,如見陌生人。 249 賤人之母語粗鄙,賤人之父行惡事; 父母二人皆卑賤,語粗行惡皆具足。 250 上等人母語高雅, 上等人父行善事; 父母二人皆高尚, 語善行善皆具足。
251.
Atidīghomahāmuḷho , majjhimocavicakkhaṇo;
Vāsudevaṃpurekkhitvā, sabbevāmanakāsaṭhā.
252.
Ācārokulamakkhāti, desamakkhatibhāsitaṃ;
Sambhavopemamakkhāti, dehamakkhātibhojanaṃ.
253.
Jalappamāṇaṃkumudanāḷaṃ,
Kulappamāṇaṃkaraṇakammaṃ;
Paññāpamāṇaṃkathitavākyaṃ,
Bhūmippamāṇaṃbhajjalatiṇaṃ.
254.
Javenabhadraṃjānanti , vahenacabalibaddhaṃ;
Duhenadhenujānanti, bhāsamānenapaṇḍitaṃ.
255.
Jāneyyapesanebhaccaṃ bandhavaṃpibhayāgame,
Byasanecatathāmittaṃ, dārañcavibhavakkhaye.
256.
Vināsatthaṃnajānanti, kālaṃsabbepijotikā;
Kukkuṭāpanajānanti, tatorukkhātatobhvāpā.
257.
Pathavībhūsanaṃmeru , rattiyābhūsanaṃsasī;
Janānaṃbhūsanaṃrājā, senānaṃbhūsanaṃgajo.
258.
Sīlatāsobhaterūpaṃ,
Cāritāsobhatekulaṃ;
Sapupphāsobhateraññaṃ,
Sagajāsobhatebalaṃ.
259.
Kokilānaṃsaddaṃrūpaṃ , nārīrūpaṃpatibbataṃ;
Vijjārūpaṃarūpānaṃ, khamārūpaṃtapassinaṃ.
260.
Kisāsobhātapassīca,
Thūlāsobhācatuppadā;
Vijjāsobhāmanussāca,
Itthīsobhācasāmikā.
261.
Rattihīnonacandaro, ūmihīnonasāgaro;
Haṃsahīnonasaṃphullo, itthihīnonapuriso.
262.
Vatthahīnaṃnalaṅkāraṃ , patihīnānanārikā;
Sippahīnonapuriso, dhenuhīnaṃnabhojanaṃ.
263.
Dīpakedīpakocando, nārikedīpakopati;
Tilokedīpakodhammo, suputtokuladīpako.
264.
Aputtakaṃgharaṃsuññaṃ, desaṃsuññaṃarājikaṃ;
Apaññassamukhaṃsuññaṃ, sabbasuññaṃdaliddakaṃ.
265.
Sotaṃsutenevanakuṇḍalena ,
Dānenapāṇīnatukaṅkaṇena;
Ābhātikāyopurisuttamassa,
Paropakārenanacandanena.
266.
Dānaṃsīlaṃpariccāgaṃ , ajjavaṃmaddavaṃtapaṃ;
Akodhaṃavihiṃsañca, khantīcaavirodhanaṃ;
Dasetedhammerājāno, appamattenadhāreyyuṃ.
267.
Dānaṃatthacariyāpiya, vācāattasamaṃpica;
Saṅgahācaturoime, munindenapakāsitā.
268.
Vanemigānalabhanti, matābhayāniddasukhaṃ;
Rājānopinalabhanti, uttarathāmabhītato;
Saṃsārabhayabhitena, naramantiyepaṇḍitā.
269.
Khamājāgariyuṭṭhānaṃ , saṃvibhāgodayikkhanā;
Nāyakassaguṇāete, icchitabbāhitatthino.
270.
Paribhūtomuduhoti, atitikkhañcaveravā;
Etañcaubhayaṃñatvā, anumajjhaṃsamācare.
271.
Nekantamudunāsakkā, ekantatikhiṇenavā;
Mahatteṭṭhapituattaṃ, tasmāubhayamācare.
272.
Kassakovāṇijomacco , samaṇosutasīlavā;
Tesuvipulajātesu, raṭṭhaṃpivipulaṃsiyā.
273.
Tesudubbalajātesu, raṭṭhaṃpidubbalaṃsiyā;
Saraṭṭhaṃvipulaṃtasmā, dhāreyyaraṭṭhabhāravā.
274.
Mahārukkhassaphalino, āmaṃchindatiyophalaṃ;
Rasañcassanajānāti, bījañcassavinassati.
275.
Mahārukkhūpamaṃraṭṭhaṃ, adhammenapasāsati;
Rasañcassanajānāti, raṭṭhañcāpivinassati.
276.
Mahārukkhassaphalino , pakkaṃchindatiyophalaṃ;
Rasañcassavijānāti, bījañcassananassati.
277.
Mahārukkhūpamaṃraṭṭhaṃ, dhammena yopasāsati;
Rasañcassavijānāti, raṭṭhañcāpinanassati.
278.
Yocarājājanapadaṃ, adhammenapasāsati;
Sabbosadhīhisorājā, viruddhohotikhattiyo.
279.
Tathevanegamehiṃsaṃ , yeyuttākayavikkaye;
Ojādānabalikāre, sakosenavirujjhati.
280.
Pahāravarakhettaññū, saṅgāmekatanissame;
Ussitehiṃsayaṃrājā, sabalenavirujjhati.
281.
Tathevaisayohiṃsaṃ, saṃyamebrahmacāriyo;
Adhammacārikhattiyo, sasaggenavirujjhati.
我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 251 太高者大愚,中等者明智; 尊崇婆須天,矮小皆狡詐。 252 品行顯家族,言語顯出身; 愛心顯血統,飲食顯身體。 253 水深知蓮莖, 家格知行為; 智慧知言語, 土地知草木。 254 由速知良馬,由負重知牛; 由乳量知牛,由言語知智。 255 差遣知僕從,危難時知親; 困厄時知友,貧窮時知妻。 256 萬物不知道,何時將滅亡; 雞不知時節,樹木與爬蟲。 257 須彌山為地之嚴,月亮為夜晚之飾; 國王為人民之飾,像為軍隊之莊嚴。 258 戒德莊嚴相, 品行莊嚴族; 花開莊嚴林, 象群莊嚴軍。 259 音聲為杜鵑之美,貞節為婦人之美; 智慧為無相之美,忍辱為苦行之美。 260 苦行者以瘦為美, 四足獸以壯為美; 人以智慧為莊嚴, 女以夫主為莊嚴。 261 無月則夜不美,無浪則海不美; 無鵝則池不美,無女則男不美。 262 無衣則飾不美,無夫則婦不美; 無藝則人不美,無牛則食不美。 263 燈照亮燈盞,夫照亮妻子; 法照亮三界,賢子照家族。 264 無子則家空,無王則國空; 無慧則面空,貧窮則皆空。 265 耳非以環飾而美, 手非以鐲飾而美; 上等人身放光彩, 因助人非因檀香。 266 佈施與持戒,舍離與正直; 柔和與苦行,不怒不害生; 忍辱與無諍,此十法諸王, 應當恒不忘。 267 佈施與利行,愛語與平等; 此四攝事法,大聖所宣說。 268 林中鹿不得,死者不得睡; 國王不得安,恐失上位故; 輪迴怖畏者,智者不歡樂。 269 忍耐與警覺,精進與佈施; 觀察與慈悲,此為領袖德, 求利者應具。 270 被輕則太軟,過忍則結怨; 知此兩極端,行於中道間。 271 不可太柔軟,亦不可太嚴; 欲立大事業,應行此兩端。 272 農夫商人臣,沙門多聞戒; 若彼等興盛,國土亦興盛。 273 若彼等衰微,國土亦衰微; 故掌國重任,應護持國土。 274 大樹結果時,摘取未熟果; 不知其滋味,種子將毀壞。 275 如大樹之國,以非法治理; 不知其滋味,國土將毀滅。 276 大樹結果時,摘取成熟果; 知曉其滋味,種子不毀壞。 277 如大樹之國,若以法治理; 知曉其滋味,國土不毀滅。 278 若王以非法,統治其國土; 此王必與諸,藥草成對立。 279 如是害商民,徵收買賣稅; 取油徵賦稅,損耗己庫藏。 280 善知攻擊處,戰場皆平等; 傷害勇士者,軍隊成敵對。 281 如是傷修行,克己梵行者; 非法行之王,天界成敵對。
282.
Sayaṃkatānaparena , mahānajjojuvaṅkatā;
Issarenatathāraññā, saraṭṭheadhipaccattā.
283.
Puttopāpaṃkatomātā,
Sissopāpaṃkatogaru;
Nāgarehikatorājā,
Rājāpāpaṃpurohito.
284.
Puññāpuññaṃkarontesu, chabhāgoekadesakaṃ;
Rājālabhatisabbehi, tasmāpāpānivāraye;
Puññamevapavaḍḍhento, janakāyaṃpasāsaye.
285.
Bālassajīvitaṃappaṃ , paṇḍitassabahutaraṃ;
Janakāyassarājāva, rājadhammovarājunaṃ.
286.
Anāyakāvinassanti, nassantibahunāyakā;
Thināyakāvinassanti, nassantisusunāyakā.
287.
Kacchapīnañcamacchīnaṃ, kukkuṭīnañcadhenunaṃ;
Puttaposoyathāhoti, tathāmaccesurājunaṃ.
288.
Nahirājakulaṃpatto , aññātolabhateyasaṃ;
Nāsūronātidummedho, napamattokudācanaṃ.
289.
Yadāsīlañcapaññañca , soceyyañcādhigacchati;
Athavisāsitotamhi, guyhañcassanarakkhati.
290.
Divāvāyadivārattiṃ, rājakiccesupaṇḍito;
Ajjhiṭṭhonavikappeyya, sarājavasatiṃvase.
291.
Naraññāsamakaṃvatthaṃ, namālaṃnavilepanaṃ;
Ākappaṃsarakuttiṃvā, naraññāsadisamācare.
292.
Kiḷerājāamaccehi , bhariyāparivārito;
Nāmaccorājabhariyā, bhāvaṃkubbethapaṇḍito.
293.
Anuddhatoacapalo, nipakosaṃvutindriyo;
Manopaṇidhisampanno, sarājavasatiṃvase.
294.
Nāssabhariyākiḷeyya, namanteyyarahogato;
Nāssakosedhanaṃgaṇhe, sarājavasatiṃvase.
295.
Na niddaṃbahuṃmaññeyya, namadāyasuraṃpive;
Nāsadāyemigehaññe, sarājavasatiṃvase.
296.
Nāssapiṭṭhaṃnapallaṅkaṃ, nakocchaṃnanāvaṃrathaṃ;
Sammatomhītiāruḷhe, sarājavasatiṃvase.
297.
Nātidūrebhajerañño, naccāsannevicakkhaṇo;
Samukhācassatiṭṭheyya, santasantosabhattuno.
298.
Namerājāsakhāhoti 6, narājāhotimethuno;
Khippaṃkujjhantirājāno, sulenakkhivaghaṭṭitaṃ.
299.
Napūjitomaññamāno, medhāvīpaṇḍitonaro;
Pharusaṃpatimanteyya, rājānaṃparisaṃgataṃ.
300.
Laddhadvārolabhedvāraṃ, nevarājūsuvīsaye;
Aggiṃvasaṃyatotiṭṭhe, sarājavasatiṃvase.
301.
Puttaṃvābhātaraṃvāpi , sampaggaṇhātikhattiyo;
Gāmehinigamehivā, raṭṭhehijanapadehi;
Tuṇhibhūtovudikkheyya, nabhaṇechekapāpakaṃ.
302.
Hatthāroheanikaṭṭhe, rathikepattikārake;
Tesaṃkammāvadhānena, rājāvaḍḍhetivettanaṃ;
Natesaṃantarāgacche, sarājavasatiṃvase.
303.
Cāpovūnūdarocassa , vaṃsovāpipakampayye;
Paṭilomaṃnavatteyya, sarājavasatiṃvase.
304.
Cāpovūnūdarocassa, macchovassaajivhako;
Abhāsaṃnipakosūro, sarājavasatiṃvase.
305.
Nabāḷhaṃitthiṃgaccheyya, sampassaṃ tejasaṅkhayaṃ;
Kāsaṃsāsaṃthaddhābalaṃ, khīṇamedhonigacchati.
306.
Nātivelaṃpabhāseyya , natuṇhisabbadāsiyā;
Avitiṇṇaṃmitaṃvācaṃ, patthakāleudīraye.
307.
Akodhanoasaṅghaṭṭo,
Saccosaṇhoapesuṇo;
Samphaṃgiraṃnabhāseyya,
Sarājavasatiṃvase.
308.
Mātāpitubharoassa , kulejeṭṭhāpacāyiko;
Hiriottappasampanno, sarājavasatiṃvase.
309.
Vinitosippavādanto, yatattoniyatomudu;
Appamattosucidakkho, sarājavasatiṃvase.
310.
Nivātavuttivuḍḍhesu , sappatissosagāravo;
Sūratosukhasaṃvāso, sarājavasatiṃvase.
311.
Ārakāparivajjeyya, saññituṃpahitaṃjanaṃ;
Bhattāramevudikkheyya, nacaaññassarājino.
312.
Samaṇebrahmaṇecāpi, sīlavantebahussute;
Sakkaccaṃpayirūpāse, annapānenatappayye;
Āsajjapañhepuccheyya, ākaṅkhaṃvuḍḍhimattano.
我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 282 自己所造非他人,大河不因他而曲; 如是國王治國土,非因他人得統治。 283 子作惡因母, 徒作惡因師; 民作惡因王, 王作惡因師。 284 行善與作惡,六分得其一; 國王從眾得,故當止諸惡; 增長諸善業,治理眾百姓。 285 愚者壽命短,智者壽更長; 如王治百姓,正法護諸王。 286 無領袖則亡,多領袖亦亡; 弱領袖將亡,懦弱領袖亡。 287 如龜與魚類,雞群與牛群; 撫育其子女,王臣亦如是。 288 非王族出身,不為人所知; 非勇非極愚,從不曾放逸。 289 若具戒與慧,清凈得成就; 方可信任彼,機密得保守。 290 無論晝或夜,智者理王事; 受命不推辭,住于王庭中。 291 不著如王衣,不戴如王飾; 不用如王香,不效王威儀。 292 國王與大臣,妃嬪同遊戲; 智臣不可與,王妃起情意。 293 不驕不輕浮,謹慎護諸根; 心意善專注,住于王庭中。 294 不與其妻戲,不密談獨處; 不取王庫財,住于王庭中。 295 不可貪睡眠,不飲醉人酒; 不在禁地獵,住于王庭中。 296 不坐王座椅,不乘王轎車; 勿因受寵信,而乘王乘具。 297 不住離王遠,不過分親近; 當面對主君,滿懷敬畏心。 298 國王非我友,國王非伴侶; 國王易發怒,如眼觸微塵。 299 即使是智者,自認受尊重; 不可對國王,當衆語粗暴。 300 得門尋門路,切勿輕信王; 如對待火焰,住于王庭中。 301 國王或拘捕,兒子或兄弟; 或以村鎮縣,或以邦國土; 應當保持默,不說善與惡。 302 象兵與邊防,車兵與步卒; 隨其工作量,國王增俸祿; 不可從中阻,住于王庭中。 303 弓與弦相連,竹竿亦搖曳; 切莫生異心,住于王庭中。 304 弓與弦相連,魚兒無舌頭; 智者保沉默,住于王庭中。 305 不可過度淫,當知精力竭; 咳喘體僵硬,智慧漸消失。 306 不可過多言,不可常沉默; 適時適分寸,說話要得體。 307 不怒不衝突, 誠實溫和語; 不說離間語, 住于王庭中。 308 孝養父與母,恭敬族長者; 具慚愧二法,住于王庭中。 309 學有藝術技,自製守規矩; 不放逸明察,住于王庭中。 310 對長者謙遜,恭敬又尊重; 勇敢易相處,住于王庭中。 311 應當遠遠避,受王所派遣; 只看自己主,不看他國王。 312 沙門婆羅門,持戒多聞者; 應當恭敬近,供養以食飲; 請教諸問題,求自身增長。
313.
Dinnapubbaṃnahāpeyya , dānaṃsamaṇabrahmaṇe;
Nacakiñcinivāreyya, dānakālevaṇibbake.
314.
Paññāvāvuḍḍhisampanno, vidhānavidhikovido;
Kālaññūsamayaññūca, sarājavasatiṃvase.
315.
Uṭṭhātākammaceresu, appamattovicakkhaṇo;
Susaṃvihitakammanto, sarājavasatiṃvase.
316.
Khalaṃsālaṃpasuṃkhettaṃ , gantācassaabhikkhaṇaṃ;
Mitaṃdhaññaṃnidhāpeyya, mitañcapācayeghare.
317.
Puttaṃvābhātaraṃvāpi, sīlesuasamāhitaṃ;
Anaṅgavāhitebālā, yathāpetātathevate;
Coḷañcanesaṃpiṇḍañca, āsanañcapadāpare.
318.
Dāsekammakarepose , sīlesususamāhite;
Dakkheuṭṭhānasampanne, adhipaccamhiṭhāpaye.
319.
Sīlavācaalobhoca, anuruttocarājino;
Āvīrahohitocassa, sarājavasatiṃvase.
320.
Chandaññūrājinoassa, cittaṭṭhocassarājino;
Asaṅkusakavuttissa, sarājavasatiṃvase.
321.
Ucchādanenhāpaneca , dhotepādeadosiraṃ;
Āhatopinakuppeyya, sarājavasatiṃvase.
322.
Kumbhiñhipañjaliṃkriyā, cātañcāpipadakkhiṇaṃ;
Kimevasabbakāmānaṃ, nadādaṃdhīramuttamaṃ.
323.
Yodetisayanaṃvatthaṃ, yānaṃāvasataṃgharaṃ;
Pajjunnorivabhūtānaṃ, bhogehiabhivassati.
324.
Dvevimekaṇḍakātikkhā , sarīraparisositā;
Kāmetiniddhanoyoca, yocakuppatyanissaro.
325.
Adhanassarasaṃkhādā, abalassahatāhatā;
Apaññassakathāvākyā, tividhaṃhīnalakkhaṇaṃ.
326.
Pathabyāmadhurātīṇi , ucchunārīsubhāsitaṃ;
Ucchunārīsutappanti, natappantisubhāsitaṃ.
327.
Pathabyātīṇiratanāni, saṅgahānimahītale;
Sippaṃdhaññañcamittañca, bhavantiratanāime.
328.
Kalyāṇamittaṃkantāraṃ, yuddhaṃsabhāyabhāsituṃ;
Asatthāgantumicchanti, muḷhātecaturojanā.
329.
Jīvantopimatāpañca , byāsenaparikittitā;
Dukkhitobyādhitopakkho, iṇavānityasevako.
330.
Cakkhudvārādikaṃchakkaṃ, saṃvutosapaññonaro;
Chabbidhohotisīlena, asīlenāpichabbidho.
331.
Niddālukopamādoca, sukhitorogavālaso;
Nicchandocakammārāmo, sattetesatthavajjitā.
332.
Kulajopaññavāchando , hirottapposutaddharo;
Atthakāmosurakkhoca, aṭṭhetesatthayujjitā.
333.
Kulaseṭṭhosapaññoca, vuḍḍhisūrocasīlavā;
Bahussutovuṭṭhānoca, mīrosugatigāmiko;
Navetesujanāseṭṭhā, pāpāttānaṃnivāraye.
334.
Buddhopaccekabuddhoca, arahāaggasāvako;
Mātāpitāgarusatthā, dāyakodhammadesako;
Paṇḍitehiimedasa, na dubbhantītijāniyā.
335.
Dhammatthakāmamokkhānaṃ , pāṇosaṃsiddhikāraṇaṃ;
Taṃnighātokiṃnihato, rakkhitokiṃnarakkhati.
336.
Sathaṃdīghāyukosabba , sattānaṃsukhakāraṇaṃ;
Asathaṃpanasabbesaṃ, dukkhahetunasaṃsayo.
337.
Yantagatoucchurasaṃ, najahātigajotathā;
Saṅgāmesugatoliḷaṃ, sussutenāpicandanaṃ.
338.
Sāragandhaṃnajahāti, dukkhapattopipaṇḍito;
Najahātisataṃdhammaṃ, sukhakālekathāvakā.
339.
Attābandhumanussānaṃ, ripuattāvajantunaṃ;
Attāvaniyatoñāti, attāvaniyatoripu.
340.
Attānaṃpariccāgena , yaṃnissitānurakkhanaṃ;
Karontisajjanāyeva, nataṃnitimātāmataṃ.
341.
Satthakabbavicārena, kālogacchatidhīmataṃ;
Byasanenaasādhūnaṃ, niddāyakalahenavā.
342.
Bhamarāpupphamicchanti, putimicchantimakkhikā;
Sujānāguṇamicchanti, dosamicchantidujjanā.
343.
Namantiphalinorukkhā , namatevabudhājanā;
Sukkhakaṭṭhañcamuḷhoca, nevanamantibhijjate.
我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 313 已施沙門婆羅門,不可收回所施物; 施捨予乞丐之時,任何物都不應拒。 314 具足智慧與成就,善知規則與方法; 明瞭時節與季節,住于王庭應如是。 315 勤勉于諸事務中,不放逸又有智慧; 善於安排諸事務,住于王庭應如是。 316 稻場倉庫牧場田,應當經常去巡視; 適量儲存穀物糧,家中烹飪要適量。 317 兒子或是兄弟輩,戒行不能安住者; 如無身軀愚癡人,猶如餓鬼一般地; 衣食住處諸所需,應當隨後給予之。 318 奴僕工人養育時,若能善住于戒律; 勤勉具足精進者,應當授予管理權。 319 持戒不貪順從王,公開行事有利益; 如此之人應常住,王庭之中為臣僕。 320 應知國王之心意,忠於國王之旨意; 不用鉤策得馴服,住于王庭應如是。 321 塗油沐浴洗雙足,不驕傲不生瞋怒; 即使受打不發怒,住于王庭應如是。 322 盆中合掌作禮敬,盤中繞行右旋禮; 一切欲樂皆如是,智者上人不貪求。 323 施與床褥與衣服,車乘住所與房舍; 如雨神降甘露雨,財富普施諸眾生。 324 這兩種人如針刺,使身體日漸消瘦: 貧窮之人貪慾者,無權勢人發怒者。 325 貧者食用他人味,弱者遭受打擊苦; 愚者空談無益語,此為三種卑劣相。 326 大地三種甘美物:甘蔗女人善言語; 甘蔗女人得滿足,善言語則不滿足。 327 大地之上有三寶,寶物住於此世間: 技藝穀物與友人,此三即是真寶物。 328 善友荒野中作伴,戰場集會中發言; 無師欲求得成就,此四人者皆愚癡。 329 活著卻如死亡者,賢者說有五種人: 貧困疾病殘廢者,負債人與終身仆。 330 眼等六門善防護,智慧之人具正念; 以戒成就六種德,無戒亦有六種過。 331 嗜睡與放逸,安逸病懶惰, 無愿樂作業,此七離利益。 332 良家智具愿,慚愧持經典, 求利善守護,此八得利益。 333 良族具智慧,增長勇持戒, 多聞勤精進,賢善趣善道; 此九最殊勝,應止諸惡業。 334 佛與辟支佛,羅漢大弟子, 父母師導師,佈施說法者; 智者知此十,不可行背叛。 335 法義欲解脫,生命為成因; 若害彼何害?若護彼何護? 336 誠實得長壽,一切樂之因; 不誠實必定,導致眾苦惱。 337 如象入榨機,不捨甘蔗味; 戰場不捨樂,聞者不捨香。 338 智者雖受苦,不捨精華香; 善人遇安樂,不捨正法語。 339 自己是人之親,自己是眾生敵; 自己是確定親,自己是確定敵。 340 捨棄自身利,護持所依者; 唯善人能為,非智者所許。 341 智者以研究,聖典度時光; 惡人以災禍,睡眠與鬥爭。 342 蜜蜂尋花香,蒼蠅尋腐臭; 善人求功德,惡人覓過失。 343 結果樹枝垂,智者常謙遜; 枯枝與愚人,不曲終必折。
344.
Sacesantovivādati, khippasandhiyarepuna;
Bālopattāvabhijjanti, natesamatamāgamuṃ.
345.
Appampisādhūnaṃdhanaṃ, kūpāvārivanissayo;
Bahukaṃpiasādhūnaṃ, nacavārivaaṇṇave.
346.
Sokaṭhānasahassāni , bhayaṭhānasatānica;
Divasedivasemuḷhaṃ, āvīsantinapaṇḍitaṃ.
347.
Duṭṭhacittopanāhissa, kodhopāsāṇalekhito;
Kucchitabbosujanassa, jalelekhāciraṭṭhitā.
348.
Nidulukoasantuṭṭho, akataññūcabhiruko;
Sakkontinasamācāraṃ, sikkhituṃtekadācipi.
349.
Sādhuttaṃsujanasamāgamākhalānaṃ ,
Sādhūnaṃnakhalasamāgamākhalattaṃ;
Āmodaṃkusumabhavaṃdadhātibhūmi,
Bhūgandhaṃnacakusumānidhārayanti.
350.
Guṇamaddhisamaṃmakkhe, parenakalahesati;
Addhisamaṃpakāsentaṃ, anumattaṃpidosakaṃ.
351.
Dosaṃparassapassanti, attadosaṃnapassati;
Tilamattaṃparadosaṃ, nāḷikeraṃnapassati.
352.
Kodhoatthaṃnajānāti , kodhodhammaṃnapassati;
Andhatamaṃtadāhoti, yaṃkodhosahatenaraṃ.
353.
Kodhoabbhantarejāto, dhuvaṃnāsetikodhanaṃ;
Vatthālaṅkārapuṇṇāyaṃ, mañjusāyaṃsikhīyathā.
354.
Rāgonāmamanosallaṃ, guṇavarattacorako;
Rāhuvijjāsasaṅkissa, tapodhanahutāsano.
355.
Natittirājādhanena , paṇḍitopisubhāsite;
Cakkhūpipiyadassane, sāgaropimahājale.
356.
Asantuṭṭhoyatinaṭṭho, santuṭṭhopimahīpati;
Sasajjāgaṇikānaṭṭhā, nilajjāsukulagatā.
357.
Bhūpāṇṇavaggithīsippī, abhijjhālucapuggalo;
Etesaṃmahicchantānaṃ, mahicchatāanicchitā.
358.
Ārogyaṃparamaṃlābhaṃ , santuṭṭhīparamaṃdhanaṃ;
Visāsoparamaṃñāti, nibbānaṃparamaṃsukhaṃ.
359.
Duggataṃgacchabholābha, lābholābhenapūrati;
Thalepavuṭṭhapajjunna, āpoāpenapūrati.
360.
Bodhayantinayācanti, dehītipacchimājanā;
Passavatthuṃadānassa, mābhavatūtiīdiso.
361.
Seleselenamāṇikaṃ , gajegajenamuttikaṃ;
Vanevanenacandanaṃ, ṭhāneṭhānenapaṇḍitaṃ.
362.
Satesujāyatesūro, sahassesucapaṇḍito;
Vākyaṃsatasahassesu, cāgobhavativānavā.
363.
Jinenaāgataṃsūraṃ, dhanañcagehamāgataṃ;
Jiṇṇaannaṃpasaṃseyya, dārañcagatayobbanaṃ.
364.
Potthakesucayaṃsippaṃ , parahatthesuyaṃdhanaṃ;
Yadāicchesamuppanne, nataṃsippaṃnataṃdhanaṃ.
365.
Vācāvudhācarājāno, saccāvudhācasamaṇā;
Dhanāvudhāseṭṭhinoca, goṇāvudhādaliddakā.
366.
Ukkaṭṭhesūramicchanti, kolāhalesubhāsitaṃ;
Piyaṃannañcapānañca, atthakiccesupaṇḍitaṃ.
367.
Kapaṇetārayemittaṃ , dubbhikkhedhaññaṃdhāraye;
Sabhāyaṃdhārayesippaṃ, saṅgahānimahītale.
368.
Dubbhikkheannadānañca, subhikkhecahiraññadaṃ;
Bhayecabhayadhātāraṃ, sabbesaṃvaramaṃvaraṃ.
369.
Haṃsomajjhenakākānaṃ, sīhogunnaṃnasobhate;
Gadrabhānaṃnaturaṅgo, bālānañcanapaṇḍito.
370.
Nasorājāyoajeyyaṃ , jinātinasosakhāraṃ;
Yoayuttenajināti, nasābhariyāpatino;
Virodhatinateputtā, yenabharanti jiṇṇa.
371.
Natthivijjāsamaṃmittaṃ, natthibyādhisamoripu;
Natthiattasamaṃpemaṃ, natthikammaparaṃbalaṃ.
372.
Itthimissokutosīlaṃ,
Maṃsabhakkhokutodayaṃ;
Surāpānokutosaccaṃ,
Mahākodhokutotapaṃ.
373.
Kvātibhārosamatthānaṃ , kiṃdūrobyavahārinaṃ;
Kovidesosavijjānaṃ, koparopiyavādinaṃ.
374.
Dubbhikkhokasinonatthi, santānaṃnatthipāpako;
Mugassakalahonatthi, natthijāgaratobhayaṃ.
我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 344 若善人起諍,速能重和合; 愚人如瓦器,破碎難複合。 345 善人雖少財,如井水可恃; 惡人雖多財,如海水難飲。 346 千種憂愁事,百種恐懼事; 日日擾愚者,不擾有智人。 347 惡意人怨恨,瞋怒如石刻; 善人所厭棄,如水中字跡。 348 懶惰不知足,忘恩又膽怯; 此等諸惡人,永不學正行。 349 善人親善者必善, 賢者近惡者不惡; 大地含花香芬芳, 花不能持地之香。 350 輕視他人德,與人起紛爭; 顯示己富有,指責他過失。 351 見人過如芝麻大,不見己過如椰子; 常見他人諸過失,不見自身諸缺點。 352 瞋怒不知利,瞋怒不見法; 瞋怒矇蔽人,如入黑暗中。 353 內心生瞋怒,必定毀瞋者; 如火焚衣箱,滿載諸飾物。 354 貪慾如心箭,偷竊功德繩; 如羅睺食月,燒盡苦行福。 355 河不厭水流,智者不厭言; 目不厭美色,海不厭眾水。 356 不足道人亡,知足王安樂; 妓女毀莊嚴,無恥毀良家。 357 王海火女工,貪慾諸凡夫; 此等多欲者,慾望無止息。 358 健康最上利,知足最上財; 信任最上親,涅槃最上樂。 359 貧窮尋所得,所得不滿足; 天降雨大地,水滿水中增。 360 後人不覺悟,只知乞求說; 請看不佈施,過患如是生。 361 山有山之寶,像有象之珠; 林有林檀香,處有處智人。 362 百人生勇士,千人生智者; 十萬人之中,生一佈施者。 363 應贊勝利勇,入宅之財富; 食后讚美食,贊妻過青春。 364 書中所學藝,他手所存財; 需用時若求,非藝亦非財。 365 國王以語武,沙門以實武; 富翁以財武,貧者以牛武。 366 危難求勇者,混亂求善語; 飢渴求飲食,大事求智者。 367 救濟貧困友,饑荒儲糧食; 集會顯技藝,此為世間法。 368 饑荒施飲食,豐年施金銀; 恐懼施無畏,此為最勝施。 369 鵝在烏中住,獅牛群不適; 驢馬不相配,智者不近愚。 370 非王不能勝,不勝非良友; 非法取勝者,非妻隨順夫; 子不奉養親,皆為不孝子。 371 無友如智慧,無敵如疾病; 無愛如自愛,無力如業力。 372 女人何有戒, 食肉何慈悲, 飲酒何真實, 大怒何苦行。 373 能者無重擔,商賈無遠方; 智者無異鄉,實語無敵對。 374 農夫無饑荒,聖者無惡業; 啞者無諍論,警覺無恐懼。
375.
Bālitthīmakkhikātuṇḍi, isīnañcakamaṇḍalu;
Setambuphalaṃtambulaṃ, nojjhiṭṭhamupajāyato.
376.
Pañcaratyāsugandhabbā , sattaratyādhanuggahā;
Ekamāsāsubhariyā, aḍḍhamāsāsissāmalā.
377.
Malitthiyāduccaritaṃ, maccheraṃdadatomalaṃ;
Malāvelāmakādhammā, asmiṃlokeparamhica;
Malaṃmalataraṃtato, avijjāparamaṃmalaṃ.
378.
Sutassarakkhāsabbadābhiyogo,
Kulassavatthaṃpurisassavijjā;
Raññopamādopasamodhanassa,
Itthīnantunatthevajāturakkhā.
379.
Sattānaṃjaratāhanti , taṇhāhantisabbasukhaṃ;
Sabbabalaṃcintāhanti, dayāhantisakaṃdhanaṃ.
380.
Nīcevāsosiriṃhanti, hantigaruṃcayācako;
Pasaṃsāsuguṇaṃhanti, hanticittaṃasaññatā.
381.
Asanaṃbhayamantānaṃ , maccānaṃmaraṇaṃbhayaṃ;
Uttamānantusabbesaṃ, avamānaṃparaṃbhayaṃ.
382.
Sūriyotapanaṃtapo, nasantiparivāritā;
Candaraṃsītalaṃjātaṃ, tārakāparivāritā;
Upamāetthañātabbā, sūriyacandarājunaṃ.
383.
Alasomandabuddhica, sukhitorogapīḷito;
Niddāromaṃsavaḍḍhano, subhakkhocaviluddhako.
384.
Pamādojāyatemadā, pamādājāyatekhayo;
Khayādosāpavaḍḍhanti, madaṃkiṃnajahebudho.
385.
Yādisaṃvappatebījaṃ , tādisaṃphalaṃsampatto;
Kalyāṇakārikalyāṇaṃ, pāpakārīcapāpakaṃ.
386.
Puññāpāpaphalaṃyoce, nasaddahatisaccato;
Sovesakānanaṃkhippaṃ, ādāsatalamānaye.
387.
Samparāyikattheyo , nasaddahaticepiso;
Āvāsesappagāmīnaṃ, mokkhabhekiṃnapassati.
388.
Saddhāhiricaottappaṃ, bāhusaccaṃviraṃsati;
Paññācasattadhammehi, sampannopaṇḍitomato.
389.
Ravimūlaṃsasīkhandhaṃ, soriaṅgācapattikaṃ;
Buddhaṃpupphaṃgarubījaṃ, bharaguphalamevaca.
390.
Potthakādīnikhettaṃva , lekhāniyuganaṅgalaṃ;
Akkharānibījaṃkatvā, carantopaṇḍitobhave.
391.
Akkharaṃekamekañca, buddharūpaṃsamaṃsiyā;
Tasmāhipaṇḍitoposo, likheyyapiṭakattayaṃ.
392.
Duggatiṃnābhijāyeyya, piṭakattayakārako;
Bahukkhattuṃcakkavatti, rājācatudīpādhipo.
393.
Padesarajjaṃvipulaṃ, gaṇanātoasaṅkhyeyo;
Chakāmāvacarodeva, rājāhotibahukkhattuṃ.
394.
Dānādīnicapuññāni , karontobodhiaṅkuro;
Bhavāsabbaṅgasampanno, tilokapūjitobhave.
395.
Addhemahaddhanephite, jāyarekulamuttame;
Uttamenevasaṃvāso, piṭakattayavācako.
396.
Ekakkharaphalenahi, piṭakattayakārako;
Caturāsītisahassaṃ, labhantipavaraṃsukhaṃ.
397.
Appakenāpimedhāvī, pābhatenavicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpetiattānaṃ, anumaggivasandhamaṃ.
398.
Dukkhaṃpāpassapuññassa , sukhaṃmissassamissakaṃ;
Sabbaṃsadisakaṃyāti, ñātabbaṃkammunophalaṃ.
399.
Codentocatubhāgāca, kammakārātayobhāgā;
Sāminosamabhāgāca, ekabhāgānumodanā.
400.
Anattassavākyāparamaṃtuṇhi ,
Asantamittāparamaṃekaṃ;
Surūpadārāvaramandhā,
Dūrekalābhāvaramassasukkhaṃ.
401.
Hīnacajjopice hoti, uṭṭhātādhītimānaro;
Sīlaācārasampanno, niseaggivabhāsati.
402.
Nacajjavasalohoti,
Nacajjahotibrahmaṇo;
Kammunāvasalohoti,
Kammunāhotibrahmaṇo.
403.
Pathavīveḷukaṃpattaṃ , cakkavāḷaṃsucipphalaṃ;
Sineruvammikaṃkhuddaṃ, samuddopātitaṃyathā.
404.
Ekenevacakappena, mātukhīraṃnasañcayaṃ;
Tatotusamuddocāpi, atirekataraṃbahuṃ.
405.
Brahmātimātāpītaro, pubbācariyāvuccate;
Āhuneyyācaputtānaṃ, pajānamanukampakā.
我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 375 愚婦如蠅口,仙人如水瓶; 白水果檳榔,不求自然生。 376 樂師七日親,弓手七日友; 妻子一月情,學徒半月敬。 377 婦人惡行垢,施者吝嗇垢; 此世與他世,惡法為大垢; 較此更大垢,無明最上垢。 378 所聞常需護持學, 族姓需衣人需慧; 國王放逸財和平, 女人永無可守護。 379 衰老害眾生,渴愛害安樂; 思慮害力量,憐憫害己財。 380 卑居害吉祥,乞求害尊嚴; 讚歎害功德,放逸害其心。 381 食為咒師畏,死為凡人畏; 一切上等人,輕視為大畏。 382 日光獨自熱,無眾星環繞; 月光清涼生,眾星常圍繞; 此中應了知,日月王譬喻。 383 懶惰智慧弱,安逸病所逼; 嗜睡肉增長,美食狩獵者。 384 放逸生驕慢,放逸生衰敗; 衰敗增過失,智者何不捨。 385 種下何種子,結出何種果; 行善得善報,作惡得惡報。 386 若人不相信,善惡業果報; 應速往林中,觀察鏡中影。 387 若人不相信,來世諸果報; 應觀蛇行跡,及蛙得解脫。 388 信心與慚愧,畏罪與多聞; 精進與智慧,具七法為智。 389 日根月乾枝,日肢與步兵; 佛花師種子,重洞果亦然。 390 經書如良田,書筆如農具; 以字為種子,遊行成智者。 391 一一文字等,等同佛身像; 是故智慧人,應書寫三藏。 392 三藏書寫者,不生諸惡趣; 多次成轉輪,統領四洲王。 393 廣大地方王,數量不可計; 欲界諸天神,多次為天王。 394 佈施等福業,菩提心萌芽; 具足諸相好,三界所供養。 395 富裕大財富,生於最上族; 與上等相處,誦讀三藏教。 396 書寫一字福,三藏功德力; 八萬四千種,殊勝樂獲得。 397 智者以微小,資具具慧眼; 提升自身位,如火漸增長。 398 惡業受苦報,善業得樂報; 雜業得雜報,當知業果報。 399 督工得四分,工人得三分; 主人得平分,隨喜得一分。 400 無義語最好沉默, 無友誼最好獨處, 美妻女最好盲目, 遠處利最好乾涸。 401 雖生卑賤家,勤勉具精進; 具足戒行者,如火般光耀。 402 非生為賤民, 非生為婆羅門; 因業成賤民, 因業成婆羅門。 403 大地如沙粒,須彌如蟻冢; 輪圍如針孔,大海如水滴。 404 一劫飲母乳,積聚量尚少; 大海水更多,超過不可量。 405 父母如梵天,稱為最初師; 子女當供養,慈憫諸子孫。
406.
Tasmāhinenamasseyya , sakkareyyacapaṇḍito;
Annenaathopānena, vatthenasayanenaca.
407.
Ucchādanenanhāpena, pādānaṃdhovanenaca;
Uṭṭhāyapādacariyā, upaṭṭhāpeyyapaṇḍito;
Idhevanaṃpasaṃsanti, paccasaggepamodati.
408.
Ekassekenakappena , puggalassaṭṭhisañcayo;
Samaṃpabbatarāsimhi, itivuttaṃmahesinā.
409.
Sabbadānaṃdhammadānaṃjināti;
Sabbarasaṃdhammarasojināti,
Sabbaratiṃdhammaratijināti;
Sabbadukkhaṃtaṇhakkhayojināti.
410.
Appamādaratāhotha, sacittamanurakkhatha;
Dukkhāuddharathattānaṃ, paṅkesannaṃvakuñjaraṃ.
411.
Cajadujjanasaṃsaggaṃ , bhajasādhusamāgamaṃ;
Karapuññamahorattiṃ, saraniccamaniccataṃ.
412.
Aniccāvatasaṅkhārā, uppādavayadhammino;
Uppajjitvānirujjhanti, tesaṃvūpasamosukho.
413.
Nahidhammoadhammoca, ubhosamavipākino;
Adhammonirayaṃneti, dhammopāpetisuggatiṃ.
我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 406 因此智慧人,應當行禮敬; 以食與飲物,衣服與臥具。 407 塗油與沐浴,洗足等侍奉; 起身行走近,智者當伺候; 此世受稱讚,來世得歡喜。 408 一人一劫中,骨骸堆積量; 等同須彌山,大仙如是說。 409 法施勝一切施, 法味勝一切味, 法樂勝一切樂, 滅愛勝一切苦。 410 應樂不放逸,善護自心意; 自拔離苦難,如象出泥沼。 411 遠離惡人交,親近善人會; 晝夜行善業,常念無常性。 412 諸行實無常,有生滅法性; 生已復歸滅,寂滅乃為樂。 413 善法與惡法,二果報不同; 惡法導地獄,善法生善趣。
414.
Samasīsaṃsamapādaṃ , antarañcasamaṃsamaṃ;
Idaṃmanasinidhāya, likheyyapiṭakattayanti.
我將為您完整翻譯這段巴利文為簡體中文: 414 字頭要均勻,字足要齊整, 字距要相等,字形要端正; 心中記住此,書寫三藏經。