跳轉到

B0102040505muṇḍarājavaggo(剃髮王品)

  1. Muṇḍarājavaggo

  2. Ādiyasuttaṃ

  3. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca – 『『pañcime, gahapati, bhogānaṃ ādiyā. Katame pañca? Idha, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṃ sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati; mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati; puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Ayaṃ paṭhamo bhogānaṃ ādiyo.

『『Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Ayaṃ dutiyo bhogānaṃ ādiyo.

『『Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā – aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato [appiyato vā dāyādato vā (bahūsu) a. ni. 4.61; 5.148] – tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiṃ attānaṃ karoti. Ayaṃ tatiyo bhogānaṃ ādiyo.

『『Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṃ kattā hoti. Ñātibaliṃ, atithibaliṃ, pubbapetabaliṃ, rājabaliṃ, devatābaliṃ – ayaṃ catuttho bhogānaṃ ādiyo.

『『Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti ekamattānaṃ samenti ekamattānaṃ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Ayaṃ pañcamo bhogānaṃ ādiyo. Ime kho, gahapati, pañca bhogānaṃ ādiyā.

『『Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṃ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaṃ gacchanti, tassa evaṃ hoti – 『ye vata bhogānaṃ ādiyā te cāhaṃ ādiyāmi bhogā ca me parikkhayaṃ gacchantī』ti. Itissa hoti avippaṭisāro. Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṃ ādiye ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti , tassa evaṃ hoti – 『ye vata bhogānaṃ ādiyā te cāhaṃ ādiyāmi bhogā ca me abhivaḍḍhantī』ti. Itissa hoti [itissa hoti avippaṭisāro, (sī. syā.)] ubhayeneva avippaṭisāro』』ti.

『『Bhuttā bhogā bhatā bhaccā [gatā tacchā (ka.)], vitiṇṇā āpadāsu me;

Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, atho pañcabalīkatā;

Upaṭṭhitā sīlavanto, saññatā brahmacārayo.

『『Yadatthaṃ bhogaṃ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṃ;

So me attho anuppatto, kataṃ ananutāpiyaṃ.

『『Etaṃ [evaṃ (ka.)] anussaraṃ macco, ariyadhamme ṭhito naro;

Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī』』ti [pecca sagge ca modatīti (sī. syā.)]. paṭhamaṃ;

  1. Sappurisasuttaṃ

  2. 剃髮王品

  3. 取用經
  4. 有一次,世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂縣)祇樹給孤獨園。那時,給孤獨長者來到世尊所在處;來到后,向世尊禮拜,然後坐在一旁。世尊對坐在一旁的給孤獨長者如是說:"長者,財富的取用有這五種。哪五種?在此,長者,聖弟子以勤奮精進獲得的財富,以雙臂力量積聚的,以汗水浸濕的,如法獲得的,正當得來的財富,使自己快樂滿足,正當地保持快樂;使父母快樂滿足,正當地保持快樂;使妻子兒女奴僕工人快樂滿足,正當地保持快樂。這是財富的第一種取用。 再者,長者,聖弟子以勤奮精進獲得的財富,以雙臂力量積聚的,以汗水浸濕的,如法獲得的,正當得來的財富,使朋友同伴快樂滿足,正當地保持快樂。這是財富的第二種取用。 再者,長者,聖弟子以勤奮精進獲得的財富,以雙臂力量積聚的,以汗水浸濕的,如法獲得的,正當得來的財富,對於那些災難 - 無論是火災、水災、王難、盜賊、不喜歡的繼承人 - 在這樣的災難中,用財富來防護,使自己安全。這是財富的第三種取用。 再者,長者,聖弟子以勤奮精進獲得的財富,以雙臂力量積聚的,以汗水浸濕的,如法獲得的,正當得來的財富,作五種供養。親屬供養、客人供養、祖先供養、國王供養、天神供養 - 這是財富的第四種取用。 再者,長者,聖弟子以勤奮精進獲得的財富,以雙臂力量積聚的,以汗水浸濕的,如法獲得的,正當得來的財富,對於那些遠離驕慢放逸、安住于忍辱溫和、調伏自己、平靜自己、使自己完全寂滅的沙門婆羅門,在這樣的沙門婆羅門中建立向上的佈施,能帶來天界的、快樂果報的、導向天界的。這是財富的第五種取用。長者,這就是財富的五種取用。 長者,如果聖弟子取用這五種財富的取用時,財富耗盡了,他就這樣想:'我確實取用了財富的取用,而我的財富耗盡了。'這樣他就沒有後悔。長者,如果聖弟子取用這五種財富的取用時,財富增長了,他就這樣想:'我確實取用了財富的取用,而我的財富增長了。'這樣他就兩方面都沒有後悔。" "財富已享用,眷屬已供養, 災難已度過, 向上佈施已施,五種供養已作, 已侍奉持戒者,自製梵行者。 智者居家時,為何目的求財, 我已達到那目的,做了無悔之事。 憶念此事的人,安住于聖法的人, 此世受稱讚,來世享天樂。" 第一
  5. 善人經

  6. 『『Sappuriso, bhikkhave, kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mātāpitūnaṃ [mātāpitunnaṃ (sī. pī.)] atthāya hitāya sukhāya hoti; puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti; dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti; samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāmegho sabbasassāni sampādento bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mātāpitūnaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti; puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti; dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti; samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hotī』』ti.

『『Hito bahunnaṃ paṭipajja bhoge, taṃ devatā rakkhati dhammaguttaṃ;

Bahussutaṃ sīlavatūpapannaṃ, dhamme ṭhitaṃ na vijahati [vijahāti (sī. syā. kaṃ. pī.)] kitti.

『『Dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ, saccavādiṃ hirīmanaṃ;

Nekkhaṃ jambonadasseva, ko taṃ ninditumarahati;

Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito』』ti. dutiyaṃ;

  1. Iṭṭhasuttaṃ

  2. "諸比丘,善人出生在家族中,會為許多人帶來利益、帶來福祉、帶來快樂;為父母帶來利益、帶來福祉、帶來快樂;為妻子兒女帶來利益、帶來福祉、帶來快樂;為奴僕工人帶來利益、帶來福祉、帶來快樂;為朋友同伴帶來利益、帶來福祉、帶來快樂;為沙門婆羅門帶來利益、帶來福祉、帶來快樂。 諸比丘,就像一片大雨雲使所有莊稼豐收,為許多人帶來利益、帶來福祉、帶來快樂;同樣地,諸比丘,善人出生在家族中,會為許多人帶來利益、帶來福祉、帶來快樂;為父母帶來利益、帶來福祉、帶來快樂;為妻子兒女帶來利益、帶來福祉、帶來快樂;為奴僕工人帶來利益、帶來福祉、帶來快樂;為朋友同伴帶來利益、帶來福祉、帶來快樂;為沙門婆羅門帶來利益、帶來福祉、帶來快樂。" "為眾多人利益而獲得財富,諸天神保護這守法者; 多聞具戒德,安住於法中,名聲不離棄。 持法具戒德,誠實有慚愧, 如純金般人,誰敢加誹謗; 諸天讚歎他,梵天亦稱讚。" 第二

  3. 可愛經

  4. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –

『『Pañcime, gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Katame pañca? Āyu, gahapati, iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ; vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ; sukhaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ; yaso iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ; saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Ime kho, gahapati, pañca dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ.

『『Imesaṃ kho, gahapati, pañcannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ na āyācanahetu vā patthanāhetu vā [na patthanāhetu vā (syā. kaṃ. pī.)] paṭilābhaṃ vadāmi. Imesaṃ kho, gahapati, pañcannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābho abhavissa, ko idha kena hāyetha?

『『Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako āyukāmo āyuṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā āyussa vāpi hetu. Āyukāmena, gahapati, ariyasāvakena āyusaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Āyusaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā āyupaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti āyussa dibbassa vā mānusassa vā.

『『Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako vaṇṇakāmo vaṇṇaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā vaṇṇassa vāpi hetu. Vaṇṇakāmena, gahapati, ariyasāvakena vaṇṇasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Vaṇṇasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā vaṇṇapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti vaṇṇassa dibbassa vā mānusassa vā.

『『Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako sukhakāmo sukhaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā sukhassa vāpi hetu. Sukhakāmena, gahapati, ariyasāvakena sukhasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Sukhasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā sukhapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti sukhassa dibbassa vā mānusassa vā.

『『Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako yasakāmo yasaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā yasassa vāpi hetu. Yasakāmena, gahapati, ariyasāvakena yasasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Yasasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā yasapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti yasassa dibbassa vā mānusassa vā.

『『Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako saggakāmo saggaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā saggānaṃ vāpi hetu. Saggakāmena, gahapati, ariyasāvakena saggasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Saggasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā saggapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti saggāna』』nti.

『『Āyuṃ vaṇṇaṃ yasaṃ kittiṃ, saggaṃ uccākulīnataṃ;

Ratiyo patthayānena [patthayamānena (ka.)], uḷārā aparāparā.

『『Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;

『『Appamatto ubho atthe, adhigaṇhāti paṇḍito.

『『Diṭṭhe dhamme ca [diṭṭheva dhamme (sī.)] yo attho, yo cattho samparāyiko;

Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī』』ti. tatiyaṃ;

  1. Manāpadāyīsuttaṃ

  2. 那時,給孤獨長者來到世尊所在處;來到后,向世尊禮拜,然後坐在一旁。世尊對坐在一旁的給孤獨長者如是說: "長者,這五種法是可愛的、可喜的、可意的、在世間難得的。哪五種?長者,長壽是可愛的、可喜的、可意的、在世間難得的;美貌是可愛的、可喜的、可意的、在世間難得的;快樂是可愛的、可喜的、可意的、在世間難得的;名聲是可愛的、可喜的、可意的、在世間難得的;天界是可愛的、可喜的、可意的、在世間難得的。長者,這五種法是可愛的、可喜的、可意的、在世間難得的。 長者,對於這五種在世間可愛的、可喜的、可意的、難得的法,我說不是通過祈求或願望而獲得的。長者,如果這五種在世間可愛的、可喜的、可意的、難得的法可以通過祈求或願望而獲得,那麼誰會在這裡缺少什麼呢? 長者,聖弟子不應該因為渴望長壽而祈求長壽或喜歡長壽。長者,渴望長壽的聖弟子應該實踐導向長壽的行為。因為他實踐了導向長壽的行為,就會獲得長壽,無論是天界的還是人間的。 長者,聖弟子不應該因為渴望美貌而祈求美貌或喜歡美貌。長者,渴望美貌的聖弟子應該實踐導向美貌的行為。因為他實踐了導向美貌的行為,就會獲得美貌,無論是天界的還是人間的。 長者,聖弟子不應該因為渴望快樂而祈求快樂或喜歡快樂。長者,渴望快樂的聖弟子應該實踐導向快樂的行為。因為他實踐了導向快樂的行為,就會獲得快樂,無論是天界的還是人間的。 長者,聖弟子不應該因為渴望名聲而祈求名聲或喜歡名聲。長者,渴望名聲的聖弟子應該實踐導向名聲的行為。因為他實踐了導向名聲的行為,就會獲得名聲,無論是天界的還是人間的。 長者,聖弟子不應該因為渴望天界而祈求天界或喜歡天界。長者,渴望天界的聖弟子應該實踐導向天界的行為。因為他實踐了導向天界的行為,就會獲得天界。" "長壽美貌名聲譽,天界高貴種姓, 不斷追求更高遠,種種快樂歡愉。 智者讚歎不放逸,行善修福不懈, 不放逸者兩利得,智者獲得雙福。 現世利益來世利,通達利益之人, 稱為智者賢明人。" 第三

  3. 施可意物經

  4. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggo gahapati vesāliko bhagavantaṃ etadavoca –

『『Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – 『manāpadāyī labhate manāpa』nti. Manāpaṃ me, bhante, sālapupphakaṃ [sālipupphakaṃ (ka.)] khādanīyaṃ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā』』ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.

『『Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – 『manāpadāyī labhate manāpa』nti. Manāpaṃ me, bhante, sampannakolakaṃ sūkaramaṃsaṃ [sampannasūkaramaṃsaṃ (sī.), sampannavarasūkaramaṃsaṃ (syā.)]; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā』』ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.

『『Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – 『manāpadāyī labhate manāpa』nti. Manāpaṃ me, bhante, nibbattatelakaṃ [nibaddhatelakaṃ (pī. sī. aṭṭha.), nibbaṭṭatelakaṃ (syā. aṭṭha.)] nāliyasākaṃ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā』』ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.

『『Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – 『manāpadāyī labhate manāpa』nti. Manāpo me, bhante, sālīnaṃ odano vicitakāḷako [vigatakālako (syā. kaṃ. pī. ka.)] anekasūpo anekabyañjano; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā』』ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.

『『Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – 『manāpadāyī labhate manāpa』nti. Manāpāni me, bhante, kāsikāni vatthāni; tāni me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā』』ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.

『『Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – 『manāpadāyī labhate manāpa』nti . Manāpo me, bhante, pallaṅko gonakatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo [kādalimigapavarapaccattharaṇo (sī.)] sauttaracchado ubhatolohitakūpadhāno. Api ca, bhante, mayampetaṃ jānāma – 『netaṃ bhagavato kappatī』ti. Idaṃ me, bhante, candanaphalakaṃ agghati adhikasatasahassaṃ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā』』ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya. Atha kho bhagavā uggaṃ gahapatiṃ vesālikaṃ iminā anumodanīyena anumodi –

『『Manāpadāyī labhate manāpaṃ,

Yo ujjubhūtesu [ujubhūtesu (syā. kaṃ. pī.)] dadāti chandasā;

Acchādanaṃ sayanamannapānaṃ [sayanamathannapānaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)],

Nānāppakārāni ca paccayāni.

『『Cattañca muttañca anuggahītaṃ [anaggahītaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)],

Khettūpame arahante viditvā;

So duccajaṃ sappuriso cajitvā,

Manāpadāyī labhate manāpa』』nti.

Atha kho bhagavā uggaṃ gahapatiṃ vesālikaṃ iminā anumodanīyena anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Atha kho uggo gahapati vesāliko aparena samayena kālamakāsi. Kālaṅkato [kālakato (sī. syā. kaṃ. pī.)] ca uggo gahapati vesāliko aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapajji. Tena kho pana samayena bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho uggo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho uggaṃ devaputtaṃ bhagavā etadavoca – 『『kacci te, ugga, yathādhippāyo』』ti? 『『Taggha me, bhagavā, yathādhippāyo』』ti. Atha kho bhagavā uggaṃ devaputtaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

『『Manāpadāyī labhate manāpaṃ,

Aggassa dātā labhate punaggaṃ;

Varassa dātā varalābhi hoti,

Seṭṭhaṃ dado seṭṭhamupeti ṭhānaṃ.

『『Yo aggadāyī varadāyī, seṭṭhadāyī ca yo naro;

Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī』』ti. catutthaṃ;

  1. Puññābhisandasuttaṃ

  2. 有一次,世尊住在毗舍離(Vesālī)城的大林重閣講堂中。那時,世尊在上午穿好衣服,拿著缽和袈裟,走向毗舍離城的居士優伽(Ugga)的住處;到達后,坐在準備好的座位上。然後,毗舍離城的居士優伽走向世尊;走近后,向世尊致敬,然後坐在一旁。坐在一旁的毗舍離城居士優伽對世尊說道: "尊者,我親耳從世尊那裡聽到並接受了這樣的教導:'施予可意之物者,得可意之物'。尊者,我有可意的沙羅花糕點;愿世尊出於慈悲接受它。"世尊出於慈悲接受了。 "尊者,我親耳從世尊那裡聽到並接受了這樣的教導:'施予可意之物者,得可意之物'。尊者,我有可意的精製豬肉;愿世尊出於慈悲接受它。"世尊出於慈悲接受了。 "尊者,我親耳從世尊那裡聽到並接受了這樣的教導:'施予可意之物者,得可意之物'。尊者,我有可意的油炸蔬菜;愿世尊出於慈悲接受它。"世尊出於慈悲接受了。 "尊者,我親耳從世尊那裡聽到並接受了這樣的教導:'施予可意之物者,得可意之物'。尊者,我有可意的精米飯,色澤純凈,配有多種湯和菜餚;愿世尊出於慈悲接受它。"世尊出於慈悲接受了。 "尊者,我親耳從世尊那裡聽到並接受了這樣的教導:'施予可意之物者,得可意之物'。尊者,我有可意的迦尸(Kāsi)布;愿世尊出於慈悲接受它。"世尊出於慈悲接受了。 "尊者,我親耳從世尊那裡聽到並接受了這樣的教導:'施予可意之物者,得可意之物'。尊者,我有可意的長椅,鋪有長毛毯,鋪有花紋毯,鋪有上等鹿皮,兩端有紅色枕頭。但是,尊者,我們知道這對世尊是不適合的。這塊檀香木板價值超過十萬錢;愿世尊出於慈悲接受它。"世尊出於慈悲接受了。然後,世尊以這個隨喜偈頌讚嘆毗舍離城的居士優伽: "施予可意之物者,得可意之物, 誰以歡喜心佈施于正直者; 衣服、臥具、飲食, 以及各種必需品。 "知道捨棄和解脫的聖者, 如同良田般值得供養; 善人捨棄難捨之物, 施予可意之物者,得可意之物。" 然後,世尊以這個隨喜偈頌讚嘆毗舍離城的居士優伽后,從座位起身離開。 之後,毗舍離城的居士優伽在某個時候去世了。去世后,毗舍離城的居士優伽轉生到某個意生身天界。那時,世尊住在舍衛城(Sāvatthī)的祇樹給孤獨園。然後,天子優伽在深夜裡,以殊勝的容貌照亮整個祇園,走向世尊;走近后,向世尊致敬,然後站在一旁。世尊對站在一旁的天子優伽說:"優伽,你如願以償了嗎?""確實如此,世尊,我如願以償了。"然後,世尊用偈頌對天子優伽說: "施予可意之物者,得可意之物, 施予最上者,得最上之物; 施予殊勝者,得殊勝之物, 施予最勝者,得最勝之處。 "誰施予最上、殊勝、最勝之物, 無論轉生何處,都長壽有名聲。"第四;

  3. 福德之流經

  4. 『『Pañcime, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.

『『Katame pañca? Yassa, bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

『『Yassa, bhikkhave, bhikkhu piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno…pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu vihāraṃ paribhuñjamāno…pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu mañcapīṭhaṃ paribhuñjamāno…pe….

『『Yassa, bhikkhave, bhikkhu gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.

『『Imehi ca pana, bhikkhave, pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – 『ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī』ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ – 『ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā; atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati』. Evamevaṃ kho, bhikkhave, imehi pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – 『ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī』ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchatī』』ti.

『『Mahodadhiṃ aparimitaṃ mahāsaraṃ,

Bahubheravaṃ ratnagaṇānamālayaṃ;

Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā [maccha gaṇasaṃghasevitā (syā. kaṃ. ka.) saṃ. ni. 5.1037 passitabbaṃ],

Puthū savantī upayanti sāgaraṃ.

『『Evaṃ naraṃ annadapānavatthadaṃ,

Seyyānisajjattharaṇassa dāyakaṃ;

Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṃ,

Najjo yathā vārivahāva sāgara』』nti. pañcamaṃ;

  1. Sampadāsuttaṃ

  2. 『『Pañcimā, bhikkhave, sampadā. Katamā pañca? Saddhāsampadā, sīlasampadā, sutasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā – imā kho, bhikkhave, pañca sampadā』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  3. Dhanasuttaṃ

  4. 『『Pañcimāni, bhikkhave, dhanāni. Katamāni pañca? Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, saddhādhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – 『itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā』ti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, saddhādhanaṃ.

『『Katamañca , bhikkhave, sīladhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sīladhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, sutadhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdho. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sutadhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, cāgadhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Idaṃ vuccati, bhikkhave, cāgadhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, paññādhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, paññādhanaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañca dhanānī』』ti.

[a. ni.

  1. 『『Pañcime, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.

『『Katame pañca? Yassa, bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

『『Yassa, bhikkhave, bhikkhu piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno…pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu vihāraṃ paribhuñjamāno…pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu mañcapīṭhaṃ paribhuñjamāno…pe….

『『Yassa, bhikkhave, bhikkhu gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.

『『Imehi ca pana, bhikkhave, pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – 『ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī』ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ – 『ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā; atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati』. Evamevaṃ kho, bhikkhave, imehi pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – 『ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī』ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchatī』』ti.

『『Mahodadhiṃ aparimitaṃ mahāsaraṃ,

Bahubheravaṃ ratnagaṇānamālayaṃ;

Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā [maccha gaṇasaṃghasevitā (syā. kaṃ. ka.) saṃ. ni. 5.1037 passitabbaṃ],

Puthū savantī upayanti sāgaraṃ.

『『Evaṃ naraṃ annadapānavatthadaṃ,

Seyyānisajjattharaṇassa dāyakaṃ;

Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṃ,

Najjo yathā vārivahāva sāgara』』nti. pañcamaṃ;

  1. Sampadāsuttaṃ

  2. 『『Pañcimā, bhikkhave, sampadā. Katamā pañca? Saddhāsampadā, sīlasampadā, sutasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā – imā kho, bhikkhave, pañca sampadā』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  3. Dhanasuttaṃ

  4. 『『Pañcimāni, bhikkhave, dhanāni. Katamāni pañca? Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, saddhādhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – 『itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā』ti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, saddhādhanaṃ.

『『Katamañca , bhikkhave, sīladhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sīladhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, sutadhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdho. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sutadhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, cāgadhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Idaṃ vuccati, bhikkhave, cāgadhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, paññādhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, paññādhanaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañca dhanānī』』ti.

[a. ni.

  1. 『『Pañcime, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.

『『Katame pañca? Yassa, bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

『『Yassa, bhikkhave, bhikkhu piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno…pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu vihāraṃ paribhuñjamāno…pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu mañcapīṭhaṃ paribhuñjamāno…pe….

『『Yassa, bhikkhave, bhikkhu gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.

『『Imehi ca pana, bhikkhave, pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – 『ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī』ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ – 『ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā; atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati』. Evamevaṃ kho, bhikkhave, imehi pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – 『ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī』ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchatī』』ti.

『『Mahodadhiṃ aparimitaṃ mahāsaraṃ,

Bahubheravaṃ ratnagaṇānamālayaṃ;

Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā [maccha gaṇasaṃghasevitā (syā. kaṃ. ka.) saṃ. ni. 5.1037 passitabbaṃ],

Puthū savantī upayanti sāgaraṃ.

『『Evaṃ naraṃ annadapānavatthadaṃ,

Seyyānisajjattharaṇassa dāyakaṃ;

Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṃ,

Najjo yathā vārivahāva sāgara』』nti. pañcamaṃ;

  1. Sampadāsuttaṃ

  2. 『『Pañcimā, bhikkhave, sampadā. Katamā pañca? Saddhāsampadā, sīlasampadā, sutasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā – imā kho, bhikkhave, pañca sampadā』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  3. Dhanasuttaṃ

  4. 『『Pañcimāni, bhikkhave, dhanāni. Katamāni pañca? Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, saddhādhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – 『itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā』ti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, saddhādhanaṃ.

『『Katamañca , bhikkhave, sīladhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sīladhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, sutadhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdho. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sutadhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, cāgadhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Idaṃ vuccati, bhikkhave, cāgadhanaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, paññādhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, paññādhanaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañca dhanānī』』ti.

[a. ni.

注意此處是斷點重試開始位置,可能需要清理此位置之前的一次翻譯

"諸比丘,這五種功德之流、善行之流是快樂的食糧,能導向天界,結果快樂,引向天界,能帶來可愛、可意、可喜、有益、快樂的結果。 "哪五種?諸比丘,比丘在使用衣服時,進入無量心定而安住,他的功德之流、善行之流是無量的快樂食糧,能導向天界,結果快樂,引向天界,能帶來可愛、可意、可喜、有益、快樂的結果。 "諸比丘,比丘在食用飲食時...諸比丘,比丘在使用住處時...諸比丘,比丘在使用床座時... "諸比丘,比丘在使用病人所需的藥品時,進入無量心定而安住,他的功德之流、善行之流是無量的快樂食糧,能導向天界,結果快樂,引向天界,能帶來可愛、可意、可喜、有益、快樂的結果。諸比丘,這就是五種功德之流、善行之流,是快樂的食糧,能導向天界,結果快樂,引向天界,能帶來可愛、可意、可喜、有益、快樂的結果。 "諸比丘,對於具足這五種功德之流、善行之流的聖弟子,他的功德是難以衡量的—'這麼多功德之流、善行之流是快樂的食糧,能導向天界,結果快樂,引向天界,能帶來可愛、可意、可喜、有益、快樂的結果'。這隻能稱為不可計數、不可衡量的大功德聚。 "諸比丘,就像大海中的水量難以衡量—'有這麼多水罐'或'有這麼多百水罐'或'有這麼多千水罐'或'有這麼多百千水罐';這隻能稱為不可計數、不可衡量的大水聚。同樣地,諸比丘,對於具足這五種功德之流、善行之流的聖弟子,他的功德是難以衡量的—'這麼多功德之流、善行之流是快樂的食糧,能導向天界,結果快樂,引向天界,能帶來可愛、可意、可喜、有益、快樂的結果'。這隻能稱為不可計數、不可衡量的大功德聚。" "大海無邊際,大湖廣闊無垠, 可怕而富饒,眾寶藏所在; 如眾河川為人群所依, 眾多支流匯入大海。 如是施食施飲施衣者, 施床座臥具覆蓋者; 功德之流流向智者, 如眾河川流入大海。" 第五 成就經 "諸比丘,有這五種成就。哪五種?信仰成就、戒行成就、多聞成就、佈施成就、智慧成就——諸比丘,這就是五種成就。" 第六 財富經 "諸比丘,有這五種財富。哪五種?信仰財、戒行財、多聞財、佈施財、智慧財。 "諸比丘,什麼是信仰財?在此,諸比丘,聖弟子有信仰,相信如來的覺悟—'世尊確實是...人天導師、覺悟者、世尊'。諸比丘,這稱為信仰財。 "諸比丘,什麼是戒行財?在此,諸比丘,聖弟子遠離殺生...遠離飲酒放逸。諸比丘,這稱為戒行財。 "諸比丘,什麼是多聞財?在此,諸比丘,聖弟子多聞...以正見善通達。諸比丘,這稱為多聞財。 "諸比丘,什麼是佈施財?在此,諸比丘,聖弟子以無吝嗇之心住家,樂於佈施,慷慨解囊,樂於給予,樂於分享。諸比丘,這稱為佈施財。 "諸比丘,什麼是智慧財?在此,諸比丘,聖弟子有智慧,具足了知生滅的智慧,具有聖者的洞察力,能正確導向苦的止息。諸比丘,這稱為智慧財。諸比丘,這就是五種財富。"

4.52] 『『Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;

Sīlañca yassa kalyāṇaṃ, ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.

『『Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṃ;

Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

『『Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;

Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhāna sāsana』』nti. sattamaṃ;

  1. Alabbhanīyaṭhānasuttaṃ

4.52\ "誰對如來有信心,堅定不移且穩固; 誰的戒行善美好,聖者所愛受稱讚。 誰對僧團有凈信,見解正直且清明; 不貧窮者稱呼他,他的生命不虛度。 因此智者應精進,信心戒行與凈信, 以及正法的見解,憶持佛陀的教導。" 第七 8. 不可得處經

  1. 『『Pañcimāni, bhikkhave, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Katamāni pañca? 『Jarādhammaṃ mā jīrī』ti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. 『Byādhidhammaṃ mā byādhīyī』ti [vyādhidhammaṃ 『『mā vyādhīyī』』ti (sī. pī.)] …pe… 『maraṇadhammaṃ mā mīyī』ti… 『khayadhammaṃ mā khīyī』ti… 『nassanadhammaṃ mā nassī』ti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.

『『Assutavato , bhikkhave, puthujjanassa jarādhammaṃ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati – 『na kho mayhevekassa [mayhamevekassa (sī.)] jarādhammaṃ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti sabbesaṃ sattānaṃ jarādhammaṃ jīrati. Ahañceva [ahañce (?)] kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṃ kilameyyaṃ parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṃ [kammantopi nappavatteyya (ka.)], amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū』ti. So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave – 『assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃyeva paritāpeti』』』.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṃ byādhīyati…pe… maraṇadhammaṃ mīyati… khayadhammaṃ khīyati… nassanadhammaṃ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati – 『na kho mayhevekassa nassanadhammaṃ nassati, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti sabbesaṃ sattānaṃ nassanadhammaṃ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṃ kilameyyaṃ parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ , sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṃ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū』ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave – 『assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃyeva paritāpeti』』』.

『『Sutavato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa jarādhammaṃ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati – 『na kho mayhevekassa jarādhammaṃ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti sabbesaṃ sattānaṃ jarādhammaṃ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṃ kilameyyaṃ parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṃ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū』ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati . Ayaṃ vuccati, bhikkhave – 『sutavā ariyasāvako abbuhi [abbahi (sī.)] savisaṃ sokasallaṃ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṃyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃyeva parinibbāpeti』』』.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṃ byādhīyati…pe… maraṇadhammaṃ mīyati… khayadhammaṃ khīyati… nassanadhammaṃ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati – 『na kho mayhevekassa nassanadhammaṃ nassati, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti sabbesaṃ sattānaṃ nassanadhammaṃ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṃ kilameyyaṃ parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṃ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū』ti. So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave – 『sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṃ sokasallaṃ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṃyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃyeva parinibbāpetī』』』ti.

  1. "諸比丘,這五種情況是沙門、婆羅門、天神、魔羅、梵天或世間任何人都無法獲得的。哪五種?'不要讓應衰老的衰老',這是沙門、婆羅門、天神、魔羅、梵天或世間任何人都無法獲得的情況。'不要讓應生病的生病'......'不要讓應死亡的死亡'...'不要讓應滅盡的滅盡'...'不要讓應毀滅的毀滅',這是沙門、婆羅門、天神、魔羅、梵天或世間任何人都無法獲得的情況。 "諸比丘,對於無聞凡夫,應衰老的會衰老。當應衰老的衰老時,他不這樣思考:'不僅僅是我一個人應衰老的會衰老,而是所有眾生的來去、死亡、再生,所有眾生應衰老的都會衰老。如果我因為應衰老的衰老而悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑,我的飲食會失去味道,身體會變得醜陋,工作也無法進行,敵人會高興,朋友會憂愁。'當應衰老的衰老時,他悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑。諸比丘,這被稱為'無聞凡夫被帶毒的憂愁之箭射中,只是折磨自己'。 "再者,諸比丘,對於無聞凡夫,應生病的會生病......應死亡的會死亡...應滅盡的會滅盡...應毀滅的會毀滅。當應毀滅的毀滅時,他不這樣思考:'不僅僅是我一個人應毀滅的會毀滅,而是所有眾生的來去、死亡、再生,所有眾生應毀滅的都會毀滅。如果我因為應毀滅的毀滅而悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑,我的飲食會失去味道,身體會變得醜陋,工作也無法進行,敵人會高興,朋友會憂愁。'當應毀滅的毀滅時,他悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑。諸比丘,這被稱為'無聞凡夫被帶毒的憂愁之箭射中,只是折磨自己'。 "然而,諸比丘,對於有聞聖弟子,應衰老的會衰老。當應衰老的衰老時,他這樣思考:'不僅僅是我一個人應衰老的會衰老,而是所有眾生的來去、死亡、再生,所有眾生應衰老的都會衰老。如果我因為應衰老的衰老而悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑,我的飲食會失去味道,身體會變得醜陋,工作也無法進行,敵人會高興,朋友會憂愁。'當應衰老的衰老時,他不悲傷、不疲憊、不哀嘆、不捶胸痛哭、不陷入迷惑。諸比丘,這被稱為'有聞聖弟子拔出了帶毒的憂愁之箭,無聞凡夫被這箭射中只是折磨自己。無憂無箭的聖弟子使自己完全寂靜'。 "再者,諸比丘,對於有聞聖弟子,應生病的會生病......應死亡的會死亡...應滅盡的會滅盡...應毀滅的會毀滅。當應毀滅的毀滅時,他這樣思考:'不僅僅是我一個人應毀滅的會毀滅,而是所有眾生的來去、死亡、再生,所有眾生應毀滅的都會毀滅。如果我因為應毀滅的毀滅而悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑,我的飲食會失去味道,身體會變得醜陋,工作也無法進行,敵人會高興,朋友會憂愁。'當應毀滅的毀滅時,他不悲傷、不疲憊、不哀嘆、不捶胸痛哭、不陷入迷惑。諸比丘,這被稱為'有聞聖弟子拔出了帶毒的憂愁之箭,無聞凡夫被這箭射中只是折磨自己。無憂無箭的聖弟子使自己完全寂靜'。"

『『Imāni kho, bhikkhave, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi』』nti.

[jā. 1.5.96 jātakepi] 『『Na socanāya paridevanāya,

Atthodha labbhā [attho idha labbhati (syā.), attho idha labbhā (pī.)] api appakopi;

Socantamenaṃ dukhitaṃ viditvā,

Paccatthikā attamanā bhavanti.

『『Yato ca kho paṇḍito āpadāsu,

Na vedhatī atthavinicchayaññū;

Paccatthikāssa dukhitā bhavanti,

Disvā mukhaṃ avikāraṃ purāṇaṃ.

『『Jappena mantena subhāsitena,

Anuppadānena paveṇiyā vā;

Yathā yathā yattha [yathā yathā yattha yattha (ka.)] labhetha atthaṃ,

Tathā tathā tattha parakkameyya.

『『Sace pajāneyya alabbhaneyyo,

Mayāva [mayā vā (syā. kaṃ. pī.)] aññena vā esa attho;

Asocamāno adhivāsayeyya,

Kammaṃ daḷhaṃ kinti karomi dānī』』ti. aṭṭhamaṃ;

  1. Kosalasuttaṃ

  2. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

(Tena kho pana samayena mallikā devī kālaṅkatā hoti.) [( ) natthi (sī.)] Atha kho aññataro puriso yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño pasenadissa kosalassa upakaṇṇake āroceti – 『『mallikā devī, deva [deva devī (syā. kaṃ. pī.)], kālaṅkatā』』ti. Evaṃ vutte rājā pasenadi kosalo dukkhī dummano pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.

Atha kho bhagavā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ dukkhiṃ dummanaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca – 『『pañcimāni, mahārāja, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Katamāni pañca? 『Jarādhammaṃ mā jīrī』ti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ…pe… na socanāya paridevanāya…pe… kammaṃ daḷhaṃ kinti karomi dānī』』ti. Navamaṃ.

  1. Nāradasuttaṃ

  2. Ekaṃ samayaṃ āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Tena kho pana samayena muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā hoti piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati [nahāyati (sī. syā. kaṃ. pī.)] na vilimpati na bhattaṃ bhuñjati na kammantaṃ payojeti – rattindivaṃ [rattidivaṃ (ka.)] bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Atha kho muṇḍo rājā piyakaṃ kosārakkhaṃ [sokārakkhaṃ (syā.)] āmantesi – 『『tena hi, samma piyaka , bhaddāya deviyā sarīraṃ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjatha, yathā mayaṃ bhaddāya deviyā sarīraṃ cirataraṃ passeyyāmā』』ti. 『『Evaṃ, devā』』ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhaddāya deviyā sarīraṃ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujji.

Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi – 『『imassa kho muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṃ bhuñjati na kammantaṃ payojeti – rattindivaṃ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Kaṃ [kiṃ (ka.)] nu kho muṇḍo rājā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyya, yassa dhammaṃ sutvā sokasallaṃ pajaheyyā』』ti!

Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi – 『『ayaṃ kho āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Taṃ kho panāyasmantaṃ nāradaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – 『paṇḍito viyatto [vyatto (sī. pī.), byatto (syā. kaṃ., dī. ni.

"諸比丘,這就是沙門、婆羅門、天神、魔羅、梵天或世間任何人都無法獲得的五種情況。" "悲傷哀嘆無益處, 此中即使小利也難得; 知其悲傷痛苦時, 敵人便會心歡喜。 然而智者遇災難, 不動搖知利害者; 敵人見其面不改, 舊貌依然反憂愁。 以咒語善言語, 佈施或傳統方式; 無論何處得利益, 應當努力去實行。 若知此事不可得, 無論我或他人為, 應無憂愁而忍受, 堅定行動我當如何。" 第八 9. 憍薩羅經 49. 有一次,世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。那時,波斯匿王來到世尊處,禮敬世尊后,坐在一旁。 (那時,末利夫人已經去世。)有一個人來到波斯匿王處,在波斯匿王耳邊告知:"陛下,末利夫人已經去世。"聽到這話,波斯匿王悲傷、憂愁、肩膀下垂、低頭沉思、無言以對地坐著。 世尊看到波斯匿王悲傷、憂愁、肩膀下垂、低頭沉思、無言以對,便對波斯匿王說:"大王,這五種情況是沙門、婆羅門、天神、魔羅、梵天或世間任何人都無法獲得的。哪五種?'不要讓應衰老的衰老',這是無法獲得的情況......"悲傷哀嘆無益處"......"堅定行動我當如何。" 第九 10. 那羅陀經 50. 有一次,尊者那羅陀住在巴連弗邑(即華氏城)的雞園。那時,文荼王深愛的王后跋陀去世了。王后去世后,他既不沐浴,也不塗油,不進食,不處理政務——日夜沉溺於對王后遺體的執著。 文荼王召喚親愛的寶藏守衛毗耶迦說:"親愛的毗耶迦,請將王后的遺體放入鐵製的油槽中,再用另一個鐵槽蓋住,這樣我們就可以長時間看到王后的遺體。""遵命,陛下。"毗耶迦回答文荼王,然後將王后的遺體放入鐵製的油槽中,再用另一個鐵槽蓋住。 毗耶迦想:"文荼王深愛的王后跋陀去世了。王后去世后,他既不沐浴,也不塗油,不進食,不處理政務——日夜沉溺於對王后遺體的執著。文荼王應該去拜訪哪位沙門或婆羅門,聽聞其法后能夠去除憂愁之箭呢?" 毗耶迦又想:"尊者那羅陀住在巴連弗邑的雞園。關於這位尊者那羅陀,有這樣美好的名聲流傳:'他是智者、博學者、

2.407)] medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva [buddho ceva (ka.)] arahā ca』 [arahā cā』ti (?)]. Yaṃnūna muṇḍo rājā āyasmantaṃ nāradaṃ payirupāseyya, appeva nāma muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṃ sutvā sokasallaṃ pajaheyyā』』ti.

Atha kho piyako kosārakkho yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṃ rājānaṃ etadavoca – 『『ayaṃ kho, deva, āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Taṃ kho panāyasmantaṃ nāradaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – 『paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca』 [arahā cā』ti (?)]. Yadi pana devo āyasmantaṃ nāradaṃ payirupāseyya, appeva nāma devo āyasmato nāradassa dhammaṃ sutvā sokasallaṃ pajaheyyā』』ti. 『『Tena hi, samma piyaka , āyasmantaṃ nāradaṃ paṭivedehi. Kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ pubbe appaṭisaṃvidito upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā』』ti ! 『『Evaṃ, devā』』ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā yenāyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāradaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho piyako kosārakkho āyasmantaṃ nāradaṃ etadavoca –

『『Imassa , bhante, muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṃ bhuñjati na kammantaṃ payojeti – rattindivaṃ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Sādhu, bhante, āyasmā nārado muṇḍassa rañño tathā dhammaṃ desetu yathā muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṃ sutvā sokasallaṃ pajaheyyā』』ti. 『『Yassadāni, piyaka, muṇḍo rājā kālaṃ maññatī』』ti.

Atha kho piyako kosārakkho uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ nāradaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṃ rājānaṃ etadavoca – 『『katāvakāso kho, deva, āyasmatā nāradena. Yassadāni devo kālaṃ maññatī』』ti. 『『Tena hi, samma piyaka, bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpehī』』ti. 『『Evaṃ, devā』』ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā muṇḍaṃ rājānaṃ etadavoca – 『『yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni. Yassadāni devo kālaṃ maññatī』』ti.

Atha kho muṇḍo rājā bhadraṃ yānaṃ [bhadraṃ bhadraṃ yānaṃ (syā. kaṃ. ka.), bhaddaṃ yānaṃ (pī.)] abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi yena kukkuṭārāmo tena pāyāsi mahaccā [mahacca (bahūsu)] rājānubhāvena āyasmantaṃ nāradaṃ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṃ pāvisi. Atha kho muṇḍo rājā yena āyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāradaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho muṇḍaṃ rājānaṃ āyasmā nārado etadavoca –

『『Pañcimāni, mahārāja, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Katamāni pañca? 『Jarādhammaṃ mā jīrī』ti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. 『Byādhidhammaṃ mā byādhīyī』ti…pe… 『maraṇadhammaṃ mā mīyī』ti… 『khayadhammaṃ mā khīyī』ti… 『nassanadhammaṃ mā nassī』ti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.

『『Assutavato , mahārāja, puthujjanassa jarādhammaṃ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati – 『na kho mayhevekassa jarādhammaṃ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti sabbesaṃ sattānaṃ jarādhammaṃ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṃ kilameyyaṃ parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṃ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū』ti. So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati, mahārāja – 『assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃyeva paritāpeti』』』.

有智慧、多聞、善於言談、善於應對、年長且是阿羅漢。'也許文荼王應該去拜訪尊者那羅陀,或許文荼王聽聞尊者那羅陀的法后能夠去除憂愁之箭。" 於是毗耶迦來到文荼王處,對文荼王說:"陛下,尊者那羅陀住在巴連弗邑的雞園。關於這位尊者那羅陀,有這樣美好的名聲流傳:'他是智者、博學者、有智慧、多聞、善於言談、善於應對、年長且是阿羅漢。'如果陛下去拜訪尊者那羅陀,或許陛下聽聞尊者那羅陀的法后能夠去除憂愁之箭。""那麼,親愛的毗耶迦,你去通知尊者那羅陀。像我這樣的人怎麼能未經通知就去拜訪住在自己領地內的沙門或婆羅門呢?""遵命,陛下。"毗耶迦回答文荼王,然後來到尊者那羅陀處,禮敬尊者那羅陀后,坐在一旁。坐在一旁的毗耶迦對尊者那羅陀說: "尊者,文荼王深愛的王后跋陀去世了。王后去世后,他既不沐浴,也不塗油,不進食,不處理政務——日夜沉溺於對王后遺體的執著。請尊者為文荼王說法,使文荼王聽聞尊者的法后能夠去除憂愁之箭。""毗耶迦,那就讓文荼王選擇適當的時間吧。" 於是毗耶迦從座位上起身,禮敬尊者那羅陀,右繞后離開,來到文荼王處,對文荼王說:"陛下,尊者那羅陀已經同意了。請陛下選擇適當的時間。""那 ,親愛的毗耶迦,準備好華麗的車輛。""遵命,陛下。"毗耶迦回答文荼王,準備好華麗的車輛后,對文荼王說:"陛下,華麗的車輛已經準備好了。請陛下選擇適當的時間。" 於是文荼王登上華麗的車輛,乘坐華麗的車輛前往雞園拜見尊者那羅陀,帶著盛大的王者威儀。車輛能行駛的地方就乘車前行,然後下車步行進入園林。文荼王來到尊者那羅陀處,禮敬尊者那羅陀后,坐在一旁。尊者那羅陀對坐在一旁的文荼王說: "大王,這五種情況是沙門、婆羅門、天神、魔羅、梵天或世間任何人都無法獲得的。哪五種?'不要讓應衰老的衰老',這是沙門、婆羅門、天神、魔羅、梵天或世間任何人都無法獲得的情況。'不要讓應生病的生病'......'不要讓應死亡的死亡'...'不要讓應滅盡的滅盡'...'不要讓應毀滅的毀滅',這是沙門、婆羅門、天神、魔羅、梵天或世間任何人都無法獲得的情況。 "大王,對於無聞凡夫,應衰老的會衰老。當應衰老的衰老時,他不這樣思考:'不僅僅是我一個人應衰老的會衰老,而是所有眾生的來去、死亡、再生,所有眾生應衰老的都會衰老。如果我因為應衰老的衰老而悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑,我的飲食會失去味道,身體會變得醜陋,工作也無法進行,敵人會高興,朋友會憂愁。'當應衰老的衰老時,他悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑。大王,這被稱為'無聞凡夫被帶毒的憂愁之箭射中,只是折磨自己'。"

『『Puna caparaṃ, mahārāja, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṃ byādhīyati…pe… maraṇadhammaṃ mīyati… khayadhammaṃ khīyati… nassanadhammaṃ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati – 『na kho mayhevekassa nassanadhammaṃ nassati, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti sabbesaṃ sattānaṃ nassanadhammaṃ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṃ kilameyyaṃ parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṃ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū』ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati, mahārāja – 『assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃyeva paritāpeti』』』.

『『Sutavato ca kho, mahārāja, ariyasāvakassa jarādhammaṃ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati – 『na kho mayhevekassa jarādhammaṃ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti sabbesaṃ sattānaṃ jarādhammaṃ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṃ kilameyyaṃ parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṃ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū』ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati, mahārāja – 『sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṃ sokasallaṃ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṃyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃyeva parinibbāpeti』』』.

『『Puna caparaṃ, mahārāja, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṃ byādhīyati…pe… maraṇadhammaṃ mīyati… khayadhammaṃ khīyati… nassanadhammaṃ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati – 『na kho mayhevekassa nassanadhammaṃ nassati, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti sabbesaṃ sattānaṃ nassanadhammaṃ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṃ kilameyyaṃ parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṃ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū』ti. So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati, mahārāja – 『sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṃ sokasallaṃ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṃyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃyeva parinibbāpeti 』』』.

『『Imāni kho, mahārāja, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi』』nti.

『『Na socanāya paridevanāya,

Atthodha labbhā api appakopi;

Socantamenaṃ dukhitaṃ viditvā,

Paccatthikā attamanā bhavanti.

『『Yato ca kho paṇḍito āpadāsu,

Na vedhatī atthavinicchayaññū;

Paccatthikāssa dukhitā bhavanti,

Disvā mukhaṃ avikāraṃ purāṇaṃ.

『『Jappena mantena subhāsitena,

Anuppadānena paveṇiyā vā;

Yathā yathā yattha labhetha atthaṃ,

Tathā tathā tattha parakkameyya.

『『Sace pajāneyya alabbhaneyyo,

Mayāva aññena vā esa attho;

Asocamāno adhivāsayeyya,

Kammaṃ daḷhaṃ kinti karomi dānī』』ti [jā. 1 jātakepi].

Evaṃ vutte muṇḍo rājā āyasmantaṃ nāradaṃ etadavoca – 『『ko nāmo [ko nu kho (sī. pī.)] ayaṃ, bhante, dhammapariyāyo』』ti? 『『Sokasallaharaṇo nāma ayaṃ, mahārāja, dhammapariyāyo』』ti. 『『Taggha, bhante, sokasallaharaṇo [taggha bhante sokasallaharaṇo, taggha bhante sokasallaharaṇo (sī. syā. kaṃ. pī.)]! Imañhi me, bhante, dhammapariyāyaṃ sutvā sokasallaṃ pahīna』』nti.

Atha kho muṇḍo rājā piyakaṃ kosārakkhaṃ āmantesi – 『『tena hi, samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṃ jhāpetha; thūpañcassā karotha. Ajjatagge dāni mayaṃ nhāyissāma ceva vilimpissāma bhattañca bhuñjissāma kammante ca payojessāmā』』ti. Dasamaṃ.

Muṇḍarājavaggo pañcamo.

"再者,大王,對於無聞凡夫,應生病的會生病......應死亡的會死亡...應滅盡的會滅盡...應毀滅的會毀滅。當應毀滅的毀滅時,他不這樣思考:'不僅僅是我一個人應毀滅的會毀滅,而是所有眾生的來去、死亡、再生,所有眾生應毀滅的都會毀滅。如果我因為應毀滅的毀滅而悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑,我的飲食會失去味道,身體會變得醜陋,工作也無法進行,敵人會高興,朋友會憂愁。'當應毀滅的毀滅時,他悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑。大王,這被稱為'無聞凡夫被帶毒的憂愁之箭射中,只是折磨自己'。 "然而,大王,對於有聞聖弟子,應衰老的會衰老。當應衰老的衰老時,他這樣思考:'不僅僅是我一個人應衰老的會衰老,而是所有眾生的來去、死亡、再生,所有眾生應衰老的都會衰老。如果我因為應衰老的衰老而悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑,我的飲食會失去味道,身體會變得醜陋,工作也無法進行,敵人會高興,朋友會憂愁。'當應衰老的衰老時,他不悲傷、不疲憊、不哀嘆、不捶胸痛哭、不陷入迷惑。大王,這被稱為'有聞聖弟子拔出了帶毒的憂愁之箭,無聞凡夫被這箭射中只是折磨自己。無憂無箭的聖弟子使自己完全寂靜'。 "再者,大王,對於有聞聖弟子,應生病的會生病......應死亡的會死亡...應滅盡的會滅盡...應毀滅的會毀滅。當應毀滅的毀滅時,他這樣思考:'不僅僅是我一個人應毀滅的會毀滅,而是所有眾生的來去、死亡、再生,所有眾生應毀滅的都會毀滅。如果我因為應毀滅的毀滅而悲傷、疲憊、哀嘆、捶胸痛哭、陷入迷惑,我的飲食會失去味道,身體會變得醜陋,工作也無法進行,敵人會高興,朋友會憂愁。'當應毀滅的毀滅時,他不悲傷、不疲憊、不哀嘆、不捶胸痛哭、不陷入迷惑。大王,這被稱為'有聞聖弟子拔出了帶毒的憂愁之箭,無聞凡夫被這箭射中只是折磨自己。無憂無箭的聖弟子使自己完全寂靜'。 "大王,這就是沙門、婆羅門、天神、魔羅、梵天或世間任何人都無法獲得的五種情況。" "悲傷哀嘆無益處, 此中即使小利也難得; 知其悲傷痛苦時, 敵人便會心歡喜。 然而智者遇災難, 不動搖知利害者; 敵人見其面不改, 舊貌依然反憂愁。 以咒語善言語, 佈施或傳統方式; 無論何處得利益, 應當努力去實行。 若知此事不可得, 無論我或他人為; 應無憂愁而忍受, 堅定行動我當如何。" 文荼王聽了這番話后對尊者那羅陀說:"尊者,這個法門叫什麼名字?""大王,這個法門叫做'拔除憂愁之箭'。""確實如此,尊者,確實是拔除憂愁之箭!聽了這個法門后,我的憂愁之箭已經拔除了。" 然後文荼王對毗耶迦說:"親愛的毗耶迦,那麼請火化王后的遺體,併爲她建造佛塔。從今天開始,我們要沐浴、塗油、進食,並處理政務。" 第十 文荼王品第五

Tassuddānaṃ –

Ādiyo sappuriso iṭṭhā, manāpadāyībhisandaṃ;

Sampadā ca dhanaṃ ṭhānaṃ, kosalo nāradena cāti.

Paṭhamapaṇṇāsakaṃ samattaṃ.

其摘要: 阿迪約、善人、可愛、 施予可意、功德之流; 成就與財富、處所、 憍薩羅與那羅陀。 第一個五十經已結束。

  1. Dutiyapaṇṇāsakaṃ

  2. 第二個五十經