跳轉到

B0407Nīti-gantha-saṅgaho(格言著作集)-merged

B040701Lokanīti(世間格言) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Lokanīti

  1. Paṇḍitakaṇḍo

1.

Lokanītiṃ pavakkhāmi,

Nānāsatthasamuddhaṭaṃ;

Māgadheneva saṅkhepaṃ,

Vanditvā ratanatthayaṃ.

2.

Nītiloke purisassa sāro,

Mātā pitā ācariyoca mitto;

Tasmā hi nītiṃ puriso vijaññā,

Ñāṇī mahā hoti bahussutoca.

3.

Alasassa kuto sippaṃ,

Asippassa kuto dhanaṃ;

Adhanassa kuto mittaṃ,

Amittassa kuto sukhaṃ;

Asukhassa kuto puññaṃ,

Apuññassa kuto varaṃ.

4.

Sippā samaṃ dhanaṃ natthi,

Sippaṃ corā nagaṇhare;

Idha loke sippaṃ mittaṃ,

Paraloke sukhāvahaṃ.

5.

Appakaṃ nātimaññeyya,

Citte sutaṃ nidhāpaye;

Vammikodakabindūva,

Cirena paripūrati.

6.

Khuddoti nātimaññeyya,

Vijjaṃ vā sippameva vā;

Ekampi pariyodātaṃ,

Jīvitakappakāraṇaṃ.

7.

Sele sele na māṇikaṃ,

Gaje gaje na muttikaṃ;

Vane vane na candanaṃ,

Ṭhāne ṭhāne na paṇḍitaṃ.

8.

Paṇḍito sutasampanno,

Yattha atthīti ce suto;

Mahussāhena taṃ ṭhānaṃ,

Gantabbaṃva sutesinā.

9.

Sine sippaṃ sine dhanaṃ,

Sine pabbatamāruhaṃ;

Sine kāmassa kodhassa,

Ime pañca sine sine.

10.

Suti sammuti saṅkhyāca,

Yogā nīti visesakā;

Gandhabbā gaṇikā ceva,

Dhanu bedā ca pūraṇā.

11.

Tikicchā itihāsā ca,

Joti māyā ca chandati;

Ketu mantā ca saddā ca,

Sippāṭṭhārasakā ime.

12.

Apuṭṭho paṇḍito bherī,

Pajjunno me hoti pucchito;

Bālo puṭṭho apuṭṭhopi,

Bahumpi bhaṇate sadā.

13.

Potthakesu ca yaṃ sippaṃ,

Parahatthesu yaṃ dhanaṃ;

Yathākicce samuppanne,

Na taṃ sippaṃ na taṃ dhanaṃ.

14.

Jalappamāṇaṃ kumuddanālaṃ,

Kulappamāṇaṃ vinayo pamāṇaṃ;

Byattippamāṇaṃ kathītavākyaṃ,

Pathaviyā pamāṇaṃ tiṇa milātaṃ.

15.

Appassuto sutaṃ appaṃ,

Bahuṃ maññati mānavā;

Sindhūdakaṃ apassanto,

Kūpe toyaṃva maṇḍuko.

16.

Pathamaṃ parājaye sippaṃ,

Dutiyaṃ parājaye dhanaṃ;

Tatiyaṃ parājaye dhammaṃ,

Catutthaṃ kiṃ karissati.

17.

Byatta putra kimalaso,

Abyatto bhārahārako;

Byattako pūjito loke,

Byatta putra dine dine.

18.

Mātā verī pitā satru,

Kena bāle na sikkhitā;

Sabhāmajjhe na sobhanti,

Haṃsamajjhe bakoyathā.

19.

Kaṇṭakaṃ giri ko tikkhati,

Ko añjanaṃ migakkhikaṃ;

Uppathaṃ pallale ko sugandhaṃ,

Kula-putta-rūpo ko pavattati;

Sāmaṃ-bhāvo.

20.

Na rasaṃ akotambulaṃ,

Adhanassa, laṅkatampi;

Alonakantu byañjanaṃ,

Byākaraṇaṃ asippassa.

21.

Sussusā sutasampanno,

Sutāpaññāya pavaḍḍhati;

Paññāya atthaṃ jānāti,

Ñāto attho sukhāvaho.

22.

Bhojanaṃ methunaṃ niddā,

Goṇe posepi vijjati;

Vijjā viseso posassa,

Taṃ hīno gosamo bhave.

23.

Natthi vijjāsamaṃmittaṃ,

Naca byādhisamo ripu;

Naca attasamaṃ pemaṃ,

Naca kammasamaṃ balaṃ.

24.

Haṃso majjhe na kākānaṃ,

Sīho gunnaṃ na sobhate;

Gadrabhamajjhe turaṅgo,

Bālamajjhe ca paṇḍito.

25.

Yāvajīvampi ce bālo,

Paṇḍitaṃ payirupāsati;

Na so dhammaṃ vijānāti,

Dabbi sūparasaṃ yathā.

26.

Muhuttamapi ce viññū,

Paṇḍitaṃ payirupāsati;

Khippaṃ dhammaṃ vijānāti,

Jivhā sūparasaṃ yathā.

27.

Vinā satthaṃ na gaccheyya,

Sūro saṅgāmabhūmiyaṃ;

Paṇḍitvāddhagū vāṇijo,

Videsagamano tathā.

禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 世間法 1. 智者品 1. 我將宣說世間法, 摘錄自諸多經典; 以摩揭陀語簡要, 先禮敬三寶而說。 2. 世間法則為人之精髓, 父母師長友人皆重要; 是故智者當知此法則, 成就智慧多聞得圓滿。 3. 懶惰者何來技藝, 無技藝者何來財富; 無財富者何來朋友, 無朋友者何來快樂; 無快樂者何來福德, 無福德者何來殊勝。 4. 無財富能勝過技藝, 技藝盜賊也難偷取; 此世技藝為良友, 來世帶來諸安樂。 5. 不可輕視小學問, 當將所聞藏於心; 如蟻冢滴水漸積, 日久必將得盈滿。 6. 不可輕視微小事, 無論學問與技藝; 縱使只得其一項, 足可維繫生活計。 7. 並非每座山有寶石, 並非每頭象產珍珠; 並非每片林有檀香, 並非處處皆有智者。 8. 若聞智者多聞者, 現居何方何處所; 求學之人應努力, 不辭勞苦往前往。 9. 當學技藝當聚財, 當攀高山習登臨; 當制慾望及怒火, 此五事當勤修習。 10. 天文歷算及數學, 瑜伽法政與論理; 音樂舞蹈與妓藝, 射藝醫術皆當學。 11. 醫藥歷史及占星, 幻術詩歌與韻律; 星象咒術與語法, 此十八藝皆當修。 12. 智者未問如戰鼓, 問之如同雨降臨; 愚者不問或受問, 總是喋喋說不休。 13. 書本所載的技藝, 他人手中的財富; 當真正需要之時, 既非技藝亦非財。 14. 蓮莖長短隨水深, 品行高下依教養; 言語典雅顯智慧, 草木枯榮驗土壤。 15. 少聞之人學識淺, 卻自以為知甚多; 如井中蛙未見過, 浩瀚無邊恒河水。 16. 首先失去了技藝, 其次失去了財富; 第三失去了正法, 第四還能做什麼。 17. 聰明子何需懶惰, 愚鈍者徒負重擔; 世間尊重有智者, 聰慧子日日增上。 18. 母親成仇父為敵, 因未教導愚昧子; 集會之中不光彩, 如鷺混入天鵝群。 19. 誰磨山上之荊棘, 誰涂鹿眼之眼影; 誰在沼澤尋芳香, 誰讓貴子墮邪道; 皆因自性使然也。 20. 無調味品難成味, 貧者難得錫蘭物; 菜餚無鹽失滋味, 無學問者語無味。 21. 渴求學習多聞者, 因聞智慧得增長; 依智慧知諸義理, 知曉義理得安樂。 22. 飲食淫慾與睡眠, 牛群之中亦具足; 學問智慧別眾生, 無之則與牛無異。 23. 無友堪比智慧好, 無敵堪比疾病強; 無愛勝過自愛深, 無力勝過業力大。 24. 天鵝不棲烏鴉群, 獅子不居牛群中; 驢群豈容良馬混, 愚者之中智難容。 25. 縱使終身親近智, 愚者仍然無所悟; 如同湯匙盛美湯, 卻不知曉其滋味。 26. 智者哪怕片刻間, 親近智者得教誨; 迅速領悟諸法義, 如舌嘗味知甘苦。 27. 勇士不該無兵器, 貿然投入戰場中; 智者商旅亦如是, 不可無備游他鄉。

28.

Dhananāsaṃ manotāpaṃ,

Ghare duccaritāni ca;

Vañcanañca avamānaṃ,

Paṇḍito na pakāsaye.

29.

Pattānurūpakaṃ vākyaṃ,

Sabhāvarūpakaṃ piyaṃ;

Attānurūpakaṃ kodhaṃ,

Yo jānāti sa paṇḍito.

30.

A-dhanassa rasaṃ khādā,

A-balassa hathā narā;

A-paññassa vākya-kathā,

Ummattaka-samā ime.

31.

Anavhāyaṃ gamayanto,

A-pucchā bahu-bhāsako;

Atta-guṇaṃ pakāsento,

Ti-vidhaṃ hīna-lakkhaṇaṃ.

32.

Appa-rūpo bahuṃ bhāso,

Appa-pañño pakāsito;

Appa-pūro ghaṭo khobhe,

Appa-khīrā gāvī cathe.

33.

Maṇḍūkepi ukre sīhe,

Kākaggahe piye piye;

A-paṇḍīpi paṇḍī hutvā,

Dhīrā pucche vaye vaye.

34.

Maṇḍūkepi ukre sīhe,

Sūkarepi uhe dīpe;

Biḷāre sadise byagghe,

Sabba dhīre sippa-same.

35.

Na titti rājā dhanamhi,

Paṇḍitopi su-bhāsite;

Cakkhuṃpi piya-dassane,

Jale sāgaro na titti.

36.

Rūpa-yobbana-sampannā,

Visātha-kutha-sambhavā;

Vijjā-hīnā na sobhanti,

Nigandhā iva kiṃsukā.

37.

Hīne putto rājāmacco,

Bāla-putto ca paṇḍito;

A-dhanassa dhanaṃ bahu,

Purisānaṃ na maññatha.

38.

Yo sippa-lobhena,

Bahuṃ gaṇhāti taṃ sippaṃ;

Mūgova supinaṃ passaṃ,

Kathetumpi na ussahe.

39.

Bhijjetuṃ kumbhakāro,

Sobhetuṃ kumbha ghaṭṭati;

Na khipituṃ apāyesu,

Sissānaṃ vuḍḍhi-kāraṇā.

40.

Taggarañca palāsena,

Yo naro upanayhati;

Pattāpi surabhi vāyanti,

Evaṃ dhīrūpasevanā.

Paṇḍitakaṇḍo niṭṭhito.

Sujanakaṇḍo

41.

Sabbhireva samāsetha,

Sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya,

Seyyo hoti na pāpiyo.

42.

Caja dujjana saṃsaggaṃ,

Bhaja sādhu samāgamaṃ;

Kara puññamahorattiṃ,

Sara niccamaniccataṃ.

43.

Yathā udumbarapakkā,

Bahirattakamevaca;

Anto kimīhi sampuṇṇā,

Evaṃ dujjanahaddayā.

44.

Yathāpi panasāpakkā,

Bahi kaṇḍakameva ca;

Anto amatasampannā,

Evaṃ sujanahadayā.

45.

Sukkhopi candanataru na jahāti gandhaṃ,

Nāgo gato naramukhe na jahāti līḷaṃ;

Yantāgato madhurasaṃ na jahāti ucchu,

Dukkhopi paṇḍitajano na jahāti dhammaṃ.

46.

Sīho nāma jighacchāpi,

Paṇṇādīni na khādati;

Sīho nāma kisocāpi,

Nāgamaṃsaṃ na khādati.

47.

Kula-jāto kula-putto,

Kula-vaṃsa-surakkhato;

Attanā dukkha-pattopi,

Hīna-kammaṃ na kāraye.

48.

Candanaṃ sītalaṃ loke,

Tato candaṃva sītalaṃ;

Canda-candanasītamhā,

Sādhu vākyaṃ subhāsitaṃ.

49.

Udeyya bhāṇu pacchime,

Merurājā nameyyapi;

Sītalā narakaggipi,

Pabbatagge ca uppalaṃ.

Vikase na viparītaṃ,

Sādhuvāyyaṃ kudācanaṃ.

50.

Sukhā rukkhassa chāyāva,

Tato ñāti mātā pitu;

Tato ācariyo rañño,

Tato buddhassanekadhā.

51.

Bhamarā pupphamicchanti,

Guṇamicchanti sujanā;

Makkhikā pūtimicchanti,

Dosamicchanti dujjanā.

52.

Mātāhīnassa dubbhāsā,

Pitāhīnassa dukriyā;

Ubho mātā pitā hīnā,

Dubbhasāca dukīriyā.

53.

Mātā seṭṭhassa subhāsā,

Pitā seṭṭhassa sukriyā;

Ubho mātā pitā seṭṭhā,

Subhāsāca sukīriyā.

54.

Saṅgāme sūra-micchanti,

Mantīsu akūtūhalaṃ;

Piyañca annapānesu,

Atthe jāte ca paṇḍitaṃ.

55.

Sunakho sunakhaṃ disvā,

Dantaṃ dasseti hiṃsituṃ;

Dujjano sujanaṃ disvā,

Rosayaṃ hiṃsamicchati.

28. 智者不應當顯露, 財產損失心煩惱; 家中不善與欺詐, 以及受人輕蔑事。 29. 言語適合其身份, 愛語相稱其本性; 憤怒符合其自身, 知此之人即智者。 30. 貧者享用美味食, 弱者用人施暴力; 無智者說多言語, 此等行為如瘋人。 31. 未經邀請擅自去, 未經詢問多言語; 炫耀自己諸功德, 此三特徵為卑劣。 32. 形貌微小語卻多, 智慧淺薄愛炫耀; 水少之瓶聲響大, 奶少之牛叫聲高。 33. 青蛙自比猛獅吼, 烏鴉自稱可愛聲; 無智自詡為智者, 年年請教有智人。 34. 青蛙自比猛獅吼, 野豬自比如猛虎; 貓咪自比如猛虎, 皆言技藝同智者。 35. 國王不厭求財富, 智者不厭善言語; 眼睛不厭美景色, 大海不厭納百川。 36. 雖具容貌與青春, 出身高貴大家族; 若無學問不光彩, 如同無香的花朵。 37. 卑賤之子為王臣, 愚者之子成智者; 貧窮之人多財富, 此事世人難相信。 38. 因貪技藝而廣學, 卻學得太多技藝; 如同啞者見美夢, 想說卻又說不出。 39. 陶師打碎陶土器, 為使新器更完美; 並非要將徒弟摧, 而是為使其成長。 40. 以苦楝葉包裹物, 此人善加其利用; 連葉子也散芳香, 親近智者亦如是。 智者品終 善人品 41. 當與善人相交往, 當與善人結情誼; 了知善人正法后, 定能向上不墮落。 42. 遠離惡人之交往, 親近善人之集會; 日夜勤修諸福德, 常念無常之真理。 43. 恰如無花果成熟, 外表鮮紅且美麗; 內里卻滿是蛆蟲, 惡人內心亦如是。 44. 恰如麵包果成熟, 外表雖有粗糙皮; 內里卻甚是甘美, 善人內心亦如是。 45. 乾枯檀香木不失其香氣, 馴象入人群不失其優雅; 甘蔗入榨機不失其甘甜, 智者遭困厄不失其正法。 46. 獅子雖然受飢餓, 卻不食用草葉等; 獅子雖然身消瘦, 也不食用腐肉食。 47. 生於良善家族者, 善護家族傳統者; 縱使自身遭困苦, 也不從事卑賤業。 48. 檀香世間最清涼, 月光較之更清涼; 月光檀香雖清涼, 善語更勝諸清涼。 49. 縱使太陽西邊升, 須彌山王也會傾; 地獄火焰變清涼, 山頂盛開蓮花生; 善語永遠不顛倒, 此理千古皆不變。 50. 樹蔭帶來諸安樂, 親友父母更安樂; 老師國王更勝彼, 佛陀庇護最安樂。 51. 蜜蜂追尋諸花朵, 善人追求諸功德; 蒼蠅追尋腐爛物, 惡人追求諸過失。 52. 無母者語言粗鄙, 無父者行為不端; 若是父母雙亡者, 言行皆成不正當。 53. 有母者語言優雅, 有父者行為端正; 若有父母雙全者, 言行皆成善正當。 54. 戰場需要勇猛士, 議事需要謹慎人; 飲食需要知味者, 困境需要智慧人。 55. 犬見犬時露牙齒, 欲行傷害顯兇相; 惡人見善心生怒, 欲行傷害生嗔恨。

56.

Mā ca vegena kiccāni,

Karosi kārāpesi vā;

Sahasā kāritaṃ kammaṃ,

Mando pacchānutappati.

57.

Kodhaṃ vihitvā na kadācinasoce,

Makkhappahānaṃ isayo avaṇṇayuṃ;

Sabbesa phārusa-vacaṃ khametha,

Etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo.

58.

Dukkho nivāso sambādhe,

Ṭhāne asucisaṅkate;

Tato arimhi appiye,

Tatopi akataññunā.

59.

Ovādeyyānusāseyya,

Gāpakā ca nivāraye;

Satañhi so piyo hoti,

Asataṃ hoti appiyo.

60.

Uttamattanivātena,

Sūraṃ bhedena nijjaye;

Nīcaṃ appaka dānena,

Vīriyena samaṃ jaye.

61.

Na visaṃ visamiccāhu,

Dhanaṃ saṅghassa uccate;

Visaṃ ekaṃva hanati,

Sabbaṃ saṅghassa santakaṃ.

62.

Javane bhadraṃ jānanti,

Baliddañca vāhenā;

Duhena dhenuṃ jānanti,

Bhāsamānena paṇḍitaṃ.

63.

Dhanamappampi sādhūnaṃ,

Kūpe vāriva nissayo;

Bahuṃ api asādhūnaṃ,

Naca vārīva aṇṇave.

64.

Najjo pivanti no āpaṃ,

Rukkhā khādanti no phalaṃ;

Vassanti kvaci no meghā,

Paratthāya sataṃ dhanaṃ.

65.

Apattheyyaṃ na pattheyya,

A cinteyyaṃ na cintaye;

Dhammameva sucinteyya,

Kālaṃ moghaṃ na accaye.

66.

Acintitampi bhavati,

Cintitampi vinassati;

Na hi cintāmayā bhogā,

Itthiyā purisassavā.

67.

Asantassa piyo hoti,

Sante na kurute piyaṃ;

Asataṃ dhammaṃ roceti,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

Sujanakaṇḍo niṭṭhito.

  1. Bāladujjanakaṇḍo

68.

Atippiyo na kātabbo,

Khalo kotūhalaṃ karo;

Sirasā vahyamānopi,

Aḍḍhapūro ghaṭo yathā.

69.

Sappo duṭṭho khalo duṭṭho,

Sappo duṭṭhataro khalo;

Mantosadhehi so sappo,

Khalo kenupasammati.

70.

Yo bālo maññati bālyaṃ,

Paṇḍito vāpi tena so;

Bālova paṇḍitamānī,

So ve bāloti vuccati.

71.

Madhuṃva maññatī bālo,

Yāva pāpaṃ na paccati;

Yadāca paccatī pāpaṃ,

Atha dukkhaṃ nigacchati.

72.

Na sādhu balavā bālo,

Sahasā vindate dhanaṃ;

Kāyassa bhedā duppañño,

Nirayaṃ sopapajjati.

73.

Ghare duṭṭho ca mūsīko ca,

Vane duṭṭho ca vānaro;

Sakuṇe ca duṭṭho kāko,

Nare duṭṭhoca brāhmaṇo.

74.

Dīghā jāgarato ratti,

Dīghaṃ santassa yojanaṃ;

Dīgho bālāna saṃsāro,

Saddhammaṃ a-vijānataṃ.

75.

Tila mattaṃ paresaṃva,

Appa dosañca passati;

Nāḷikerampi sadosaṃ,

Khala-jāto na passati.

76.

Nattadosaṃ pare jaññā,

Jaññā dosaṃ parassatu;

Guyhe kummo aṅgāni,

Para dosañca lakkhaye.

77.

Paṇḍitassa pasaṃsāya,

Daṇḍo bālena dīyate;

Paṇḍito paṇḍiteneva,

Vaṇṇitova suvaṇṇito.

78.

Luddhaṃ atthena gaṇheyya,

Thaddhaṃ añjali kammunā;

Chandānuvattiyā mūḷhaṃ,

Yathābhūtena paṇḍitaṃ.

Bāladujjanakaṇḍo niṭṭhito.

  1. Mittakaṇḍo

79.

Hitakāro paro bandhu,

Bandhūpi ahito paro;

A hito dehajo byādhi,

Hitaṃ araññamosadhaṃ.

80.

Parokkhe guṇa-hantāraṃ,

Paccakkhe piyavādinaṃ;

Vajjeyya tādisaṃ mittaṃ,

Visakumbhe yathā madhuṃ.

81.

Dhanahīne caje mitto,

Puttadārā sahodarā;

Dhanavantaṃva sevanti,

Dhanaṃ loke mahā sakhā.

82.

Jāneyya pesena bhaccaṃ,

Bandhuṃ vāpi bhayāgate;

Appakāsu tathā mittaṃ,

Dārañca vibhavakkhaye.

83.

So bandhu yo hite yutto,

Pitaro honti posako;

Taṃ mittaṃ yattha vissāso,

Sā bhariyā ca yassa nibbūti.

56. 莫要倉促行事業, 自作或令他人為; 匆忙所作諸事業, 愚者事後必後悔。 57. 捨棄憤怒永不憂, 聖者稱讚斷傲慢; 應當寬恕一切語, 諸聖贊此最高忍。 58. 居於擁擠之處苦, 尤其不凈之地難; 與敵相處更為苦, 與忘恩者最為難。 59. 當行教導與訓誡, 防護他人諸過失; 如此善人皆喜愛, 惡人則生不喜心。 60. 以謙遜勝傲慢者, 以離間計勝勇者; 以小惠勝卑劣者, 以精進勝平等者。 61. 不說毒藥最劇毒, 僧團財物最可畏; 毒藥只害一人命, 僧物能毀眾人德。 62. 奔跑知馬之賢劣, 駕馭知牛之優劣; 擠奶知牛之產量, 言談知人之賢愚。 63. 善人雖有小財富, 如井之水可賴恃; 惡人縱有大財富, 如海之水不堪飲。 64. 河流不自飲其水, 樹木不自食其果; 雲彩不為己降雨, 善人財富為他用。 65. 不該希求莫希求, 不該思慮莫思慮; 當善思維正法義, 莫虛度時空度日。 66. 未想之事亦會生, 已想之事又會滅; 非由思慮得財富, 無論男人或女人。 67. 親近不善生歡喜, 不喜親近善知識; 喜好不善之正法, 此乃趨向衰敗道。 善人品終 4. 愚人惡人品 68. 莫要過分親近人, 惡人常生諸事端; 即便頂戴似尊重, 如半滿瓶聲響大。 69. 毒蛇兇惡人更惡, 毒蛇之毒不及人; 毒蛇尚可用咒藥, 惡人何法能調伏。 70. 若愚知道自己愚, 因此他也算智者; 愚者自詡為智者, 此人確實是愚人。 71. 愚人視惡如蜜糖, 惡業未熟時歡喜; 一旦惡業成熟時, 痛苦隨之而來臨。 72. 強暴愚人非善事, 以力奪取他財富; 身壞命終無智慧, 必定墮入地獄中。 73. 家中兇惡是老鼠, 林中兇惡是猴子; 鳥中兇惡是烏鴉, 人中兇惡是婆羅門。 74. 不寐之人夜漫長, 疲倦之人路漫長; 愚人不知正法者, 輪迴之路更漫長。 75. 他人過失如芝麻, 即使微小也能見; 自身過失如椰子, 惡人卻視而不見。 76. 不見自己諸過失, 唯見他人諸過錯; 如龜藏匿其肢體, 專尋他人諸缺點。 77. 愚者讚歎智者時, 如同鞭打加懲罰; 智者讚歎智者時, 如同金飾更生輝。 78. 以利誘導貪婪者, 合掌禮敬傲慢人; 隨順願望導愚者, 以實相度智慧人。 愚人惡人品終 4. 友人品 79. 行善之人是親友, 親人作惡成外人; 身生疾病成仇敵, 林中藥草是良友。 80. 背後誹謗善功德, 當面說盡好言語; 應當遠離此友人, 如避毒罐中蜜糖。 81. 貧窮之時友棄離, 妻兒兄弟皆遠去; 唯親近於富貴者, 財富世間大親友。 82. 差遣知仆之賢愚, 危難識別真親友; 困苦辨明真朋友, 貧窮認識真妻子。 83. 真親乃是為利益, 父母乃是養育者; 真友乃是可信賴, 賢妻乃是得安寧。

84.

Na vissase a-vissattaṃ,

Mittañcāpi na vissase;

Kadāci kupito mito,

Sabbaṃ dosaṃ pakāsaye.

85.

Sakiṃ duṭṭhañca yo mittaṃ,

Puna sandhitumicchati;

So maccuṃ upagaṇhāti,

Gabbhamassatarī yathā.

86.

Vahe a-mittaṃ khandhena,

Yāva kālo anāgato;

Tameva āgate kāle,

Sele bhinde ghaṭaṃ iva.

87.

Iṇaseso aggiseso,

Satruseso tatheva ca;

Punappunaṃ vivaḍḍhanti,

Tasmā sesaṃ na kāraye.

88.

Padumaṃva mukhaṃ yassa,

Vācā candana sītalā;

Tādisaṃ nopaseveyya,

Hadayetu halāhalaṃ.

89.

Na seve pharusaṃ sāmiṃ,

Naca seveyya macchariṃ;

Tato apaggaṇhaṃ sāmiṃ,

Neva niggahitaṃ tato.

90.

Siṅgī paññāsa hatthena,

Vajje satena vājinaṃ;

Hatthiṃ dantiṃ sahassena,

Desa cāgena dujjanaṃ.

91.

Kudesañca kumittañca,

Kukulañca kubandhavaṃ;

Kudārañca kudāsañca,

Dūrato parivajjaye.

92.

Rogāture ca dubbhikkhe,

Byasane sattu viggahe;

Rājadvāre susāne ca,

Ye tiṭṭhanti sumittakā.

93.

Sītavāco bahumitto,

Pharuso appamittako;

Upamaṃ ettha ñātabbā,

Canda-sūriya-rājūnaṃ.

Mittakaṇḍo niṭṭhito.

  1. Itthikaṇḍo

94.

Kokilānaṃ saddaṃ rūpaṃ,

Nārīrūpaṃ patibbatā;

Vijjā rūpaṃ a-rūpānaṃ,

Khamā rūpaṃ tapassinaṃ.

95.

Itthīnañca dhanaṃ rūpaṃ,

Purisānaṃ vijjā dhanaṃ;

Bhikkhūnañca dhanaṃ sīlaṃ,

Rājānañca dhanaṃ balaṃ.

96.

Tapassino kisā sobhā,

Thūlā sobhā catuppadā;

Purisā vijjavā sobhā,

Itthī sobhāsa sāmikā.

97.

Pañca ratyā sugandhabbā,

Satta ratyā dhanuggahā;

Eka māsā subhariyā,

Aḍḍha māsā sissā malā.

98.

Hiṃ ramati paṅa,

Haṅa ramati poka.

Thī ramati pu,

Khu ramati dhaṃ.

99.

Jiṇṇamannaṃ pasaṃseyya,

Dārañca gatayobbanaṃ;

Raṇā punāgatā sūraṃ,

Sassañca gehamāgataṃ.

100.

Dvatti-patikā nārī ca,

Bhikkhu dvatti-vihāriko;

Dvatti-pāsa-mutto pakkhī,

Kata-māyā bahūtharaṃ.

101.

Dujjanaṃ pahārādame,

Mittaṃ dame a-bhāṇikā;

Itthiñca byasanā dame,

Rāginaṃ appa bhojanā.

102.

Na ratti vinā candimā,

Vīciṃ vinā ca aṇṇavo;

Haṃsaṃ vinā pokkharaṇī,

Patiṃ kaññāca sobhate.

103.

Patinā janito bhogo,

Itthiyāva saṃgoppito;

Purisova hi padhāno,

Itthī suttaṃva sūciyā.

104.

Sabbānadī vaṅkanadī,

Sabbe kaṭṭhamayā vanā;

Sabbitthiyo kare pāpaṃ,

Labhamāne nivātake.

105.

Vivādasīliṃ usūyabhāṇiniṃ,

Sampassataṇhiṃ bahupākabhuttiniṃ;

Aggantabhuttiṃ paragehavāsiniṃ,

Nāriṃ caje puttasatampi pūmā.

106.

Bhuttesu maṇḍesu janīva kantinī,

Guyheca ṭhāne bhaginīva hiriṇī;

Kammesu pattesu karoti dāsīva,

Bhayesu mantī sayanesu rāmaye;

Rūpīsu sikkhī kupanesu khantinī,

Sā nārī seṭṭhāti vadanti paṇḍitā;

Kāyassa bhedāca divebhaveyya sā.

107.

Sāmā migakkhī tanumajjhagattā,

Sūrū sukesī samadantapantī;

Gambhīranābhī yuvatī susīlī,

Hīne kule jātāpi vivāhyā.

108.

Saradaṃratu-kālānaṃ,

Bhariyānaṃ rūpavatī;

Jeṭṭho padhānaṃ puttānaṃ,

Disānaṃ uttarādisā.

109.

Yā icche puriso hotuṃ,

Jāti jāti punappunaṃ;

Sāmikaṃ apacāyeyya,

Indaṃva pāricārikā.

110.

Yo icche puriso hotuṃ,

Jāti jāti punappunaṃ;

Paradānaṃ vivajjeyya,

Dhotapādova kaddamaṃ.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 84 不要信任不應信任的人, 即使是朋友也不要輕信; 有時憤怒的朋友, 會暴露出所有的過錯。 85 若有人想要與, 曾經背叛的朋友重修舊好; 他就是在擁抱死亡, 如同母騾懷胎一般。 86 在時機未到之時, 要像揹負重擔般承擔敵人; 當時機來臨之際, 要像在巖石上摔碎陶罐般對付他。 87 殘餘的債務,殘餘的火種, 以及殘餘的敵人, 都會一再增長, 因此不該留下殘餘。 88 面容雖如蓮花般, 言語雖如檀香般清涼; 這樣的人不該親近, 因為他心中藏著劇毒。 89 不要侍奉粗暴的主人, 也不要侍奉吝嗇的人; 不要侍奉輕慢的主人, 也不要侍奉壓迫人的主人。 90 用五十步遠離有角的野獸, 用百步遠離奔馬, 用千步遠離大象, 用整個國度遠離惡人。 91 惡地與惡友, 惡族與惡親, 惡妻與惡仆, 都應遠遠避開。 92 在疾病流行時,在饑荒之際, 在災難中,在敵人侵犯時, 在王宮門前,在墳場之中, 仍然守候在旁的才是真正的朋友。 93 言語溫和者朋友眾多, 言語粗暴者朋友稀少, 這可以比作, 月亮、太陽和國王。 友誼品終 5.女人品 94 杜鵑以聲為美, 貞淑婦人以容為美, 無形之物以智慧為美, 苦行者以忍辱為美。 95 對女人而言財富是美, 對男人而言智慧是財, 對比丘而言戒律是財, 對國王而言力量是財。 96 苦行者以瘦削為美, 四足獸以肥壯為美, 男人以智慧為美, 女人以丈夫為美。 97 歌者練習五夜, 弓箭手練習七夜, 賢妻修養一個月, 學生修學半月。 98 水鳥喜歡泥沼, 天鵝喜歡蓮池, 女人喜歡男人, 比丘喜歡佛法。 99 應當讚美陳年美食, 讚美年長的妻子, 讚美從戰場歸來的勇士, 讚美已入倉的稻穀。 100 有兩三個丈夫的婦人, 住兩三個寺院的比丘, 從兩三個陷阱逃脫的鳥, 都善於耍弄詭計。 101 惡人以責打調伏, 朋友以沉默調伏, 女人以災難調伏, 貪慾者以少食調伏。 102 夜晚離了月亮不美, 海洋沒有波浪不美, 蓮池缺少天鵝不美, 少女沒有丈夫不美。 103 財富由丈夫創造, 由妻子來守護; 男人確是主導, 女人如針上的線。 104 所有河流都是彎曲的, 所有森林都是木頭做的; 所有女人只要有機會, 就會做出邪惡之事。 105 好爭吵、愛嫉妒、多言語, 貪慾重、飲食無節制, 總是最後吃飯、喜歡到別家串門的女人, 即便有百子,男人也應當捨棄。 106 吃飯時如母親般照料, 在私密處如姐妹般羞怯; 做事時如婢女般勤勉, 危難時如謀臣般,床上如妃子般; 容貌上如學者般,困苦時如忍者般, 智者說這樣的女人最為高貴; 身壞命終后必生天界。 107 深褐膚色,鹿眼,纖腰, 勇敢,秀髮,齒列整齊; 臍深,年輕,品行端正, 即使出身卑微也適合成婚。 108 在諸季節中秋季為最, 在諸妻子中美貌者為最, 在諸子女中長子為首, 在諸方位中北方為尊。 109 若女人愿生生世世, 都投生為男人; 應當恭敬丈夫, 如侍女恭敬帝釋天。 110 若男人愿生生世世, 都投生為男人; 應當遠離他人妻子, 如洗凈的腳避開泥污。

111.

Atikkanta vayo poso,

Āneti timbaruttaniṃ;

Tassā issā asaddhāti,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

Itthikaṇḍo niṭṭhito.

  1. Rājakaṇḍo

112.

Ekayāmaṃ saye rājā,

Dviyāmaññeva paṇḍito;

Gharāvāso tiyāmaṃva,

Catuyāmaṃ tu yācako.

113.

Dhanavā sutavā rājā,

Nadī vejjo cimepañca;

Yattha dese na vijjanti,

Na tattha divasaṃ vase.

114.

Yasmiṃ padese na māno,

Na pemaṃ naca bandhavā;

Naca vijjāgamo koci,

Na tattha divasaṃ vase.

115.

Aputtakaṃ gharaṃ suññaṃ,

Raṭṭhaṃ suññaṃ arājakaṃ;

A sippassa mukhaṃ suññaṃ,

Sabba suññaṃ daliddakā.

116.

Dhanamiccheyya vāṇijjo,

Vijjamicche bhajesutaṃ;

Puttamicche taruṇitthiṃ,

Rājāmaccaṃ vasaṃ game.

117.

Naṭṭhoyati asantuṭṭho,

Santuṭṭho ca mahīpati;

Lajjā ca gaṇikā naṭṭhā,

Nillajjā kuladhītikā.

118.

Pakkhīnaṃ balamākāso,

Macchānamudakaṃ balaṃ;

Dubbalassa balaṃ rājā,

Kumārānaṃ rudaṃ balaṃ.

119.

Khamā jāgariyuṭṭhānaṃ,

Saṃvibhāgo dayikkhaṇā;

Nāyakassa guṇā ete,

Icchitabbā sataṃ guṇā.

120.

Sakiṃ vadanti rājāno,

Sakiṃ samaṇabrāhmaṇā;

Sakiṃ sappurisā loke,

Esa dhammo sanantano.

121.

Alaso gihī kāmabhogī na sādhu,

Asaññato pabbajito na sādhu;

Rājā anisammakārī na sādhu,

Paṇḍito kodhano taṃpi na sādhu.

122.

Bahavo yattha nettāro,

Sabbe paṇḍitamānino;

Sabbe mahattamicchanti,

Tesaṃ kammaṃ vinassati.

123.

Āyaṃ khayaṃ sayaṃ jaññā,

Rājā sayaṃ katākataṃ;

Niggahe niggahetabbaṃ,

Paggahe paggahārahaṃ.

124.

Piṭṭhitokkaṃ niseveyya,

Kucchināva hutāsanaṃ;

Sāmikaṃ sabbabhāgena,

Paralokaṃ amohavā.

125.

Aggi āpo itthimūḷho,

Sappo rāja-kulānica;

Apayantena gantabbā,

Acceka-pāṇahārakā.

126.

Paduṭṭha-bhariya-saṃvāso,

Paduṭṭha citta dāsako;

Sa-sappe ca ghare vāso,

Maccu eva na saṃsayo.

127.

Mūḷha sisso padesena,

Kunārī bharaṇena ca;

Asatā sampayogena,

Paṇḍitoppavasīdati.

128.

Mātā puttakaraṃ pāpaṃ,

Sissapāpaṃ gurukatā;

Rājā raṭṭhakaraṃ pāpaṃ,

Rājapāpaṃ purohito.

129.

Akodhena jine kodhaṃ,

Asādhuṃ sādhunā jine;

Jine macchariṃ dānena,

Saccenālīkavādinaṃ;

130.

Adantaṃ damanaṃ dānaṃ,

Dānaṃ sabbattha sādhakaṃ;

Dānena piya vācāya,

Unnamanti namanti ca;

131.

Dānaṃ sinehabhesajjaṃ,

Maccheraṃ dosanosadhaṃ;

Dānaṃ yasassī bhesajjaṃ,

Maccheraṃ kapaṇosadhaṃ.

132.

Bahūnamappasārānaṃ,

Sāmaggiyā jayaṃ jaye;

Tiṇehi vattate yottaṃ,

Tena nāgopi bajjhate.

133.

Sahāyo asamatthopi,

Tejasā kiṃkarissati;

Nivāte jalito aggi,

Sayame vūpasampati.

134.

Na raññā samakaṃ bhuñje,

Kāmabhogaṃ kudācanaṃ;

Ākappaṃ rasa bhuttiṃvā,

Mālā gandha vilepanaṃ;

Vatthaṃ sabbaalaṅkāraṃ,

Na raññā sadisaṃ kare.

135.

Na me rājā sakhā hoti,

Na rājā hoti methuno;

Eso sāmiko mayhanti,

Citte niṭṭhaṃ suthāpaye.

136.

Nātidūre bhaje rañño,

Nāccāsannopavātake;

Ujuke nātininne ca,

Na bhaje uccamāsane.

Chadose vajje sevako,

Tiṭṭhe aggiṃva saṃyato.

137.

Guṇī sabbaññu tulyopi,

Nasobhati anissayo;

Anagghamopi maṇiseṭṭho,

Hemaṃ nissāya sobhati.

Rājakaṇḍo niṭṭhito.

  1. Pakiṇṇakakaṇḍo

111 年老之人, 娶了年輕女子; 她既不貞潔又無信仰, 這就是走向衰敗之路。 女人品終 6.國王品 112 國王睡眠一更, 智者睡眠兩更, 居家者睡眠三更, 乞討者睡眠四更。 113 富人、學者、國王、 河流、醫生這五者; 若在某地缺少這些, 就不該在那裡住一日。 114 在某個地方若無尊嚴, 無愛心也無親屬; 也無任何知識傳授, 就不該在那裡住一日。 115 無子之家是空虛的, 無王之國是空虛的, 無技藝之人面目空虛, 貧窮者一切皆空虛。 116 商人追求財富, 求學者親近知識, 想要子嗣就娶年輕妻子, 國王則使大臣順從。 117 不知足者必定毀滅, 知足的君主得以長存; 有羞恥心的妓女已滅, 無恥的貴女仍在。 118 鳥以空中為力, 魚以水中為力, 弱者以國王為力, 小兒以哭泣為力。 119 忍耐、警覺、精進, 分享、慈悲、機智; 這些都是領袖的美德, 是眾人所求的百善。 120 國王說一不二, 沙門婆羅門說一不二, 善人說一不二, 這是千古不變的法則。 121 懶惰貪慾的在家人不好, 不能自制的出家人不好, 不經深思就行動的國王不好, 容易發怒的智者也不好。 122 若一處領導者眾多, 人人自認是智者, 人人想當大人物, 他們的事業必定失敗。 123 國王應自知收支, 應自知作為與不作為; 該懲罰時要懲罰, 該提拔時要提拔。 124 應從背後侍奉, 如同腹中的火; 應全心全意地侍奉主人, 不要執迷不悟以致來世受苦。 125 火、水、愚昧的女人、 毒蛇和王室, 都應小心謹慎對待, 因為它們都能奪人性命。 126 與邪惡的妻子同住, 與心術不正的僕人共處, 與毒蛇同處一屋, 無疑就是死亡。 127 愚昧的弟子求學, 惡妻求供養, 與惡人結交, 即使智者也會沉淪。 128 母親造成兒子的過錯, 老師造成學生的過錯, 國王造成國家的過錯, 祭司造成國王的過錯。 129 以不瞋勝瞋恚, 以善勝不善, 以佈施勝慳吝, 以真實勝虛妄。 130 佈施能調服未調服者, 佈施能成就一切事, 以佈施和愛語, 使人屈服也使人提升。 131 佈施是愛的良藥, 吝嗇是過失的病根, 佈施是名譽的良藥, 吝嗇是貧窮的病根。 132 許多微不足道的事物, 團結起來就能得勝, 用草繩編成繩索, 連大象也能被捆綁。 133 無能的朋友, 靠威勢又能做什麼? 無風時燃燒的火, 自然就會熄滅。 134 任何時候都不該與國王平等, 無論是享用欲樂, 或是舉止、飲食, 或是花鬘、香料、涂香, 衣服和所有裝飾, 都不該與國王相同。 135 國王不是我的朋友, 國王不是我的伴侶; 應堅定地認定: "這是我的主人"。 136 不該離國王太遠, 也不該太過靠近; 不要過分恭敬, 也不要居於高位。 僕從應避免六種過失, 應像約束火一樣自制。 137 即使有德如一切智者, 無依無靠也不光彩; 即使是無價的寶石, 也要依託黃金才顯耀。 國王品終 7.雜品

138.

Itthimisse kutosīlaṃ,

Maṃsa bhakkhe kutodayā;

Surā pāne kutosaccaṃ,

Mahālobhe kutohirī;

Mahātande kutosippaṃ,

Mahā kodhe kutodhanaṃ.

139.

Surā yogo vikālo ca,

Samajja caraṇālasaṃ;

Khiḍḍādhutto pāpamitto,

Bhoganāsamukhā ime.

140.

Divā nādikkhā vattabbaṃ,

Ratto nāvacanena ca;

Sañcareyya bhayā bhīto,

Vane vanacarī yathā.

141.

Jīvantāpi matāpañca,

Byāsena parikittitā;

Dukkhito byādhitomūḷho,

Iṇavā nityasevako.

142.

Anāgataṃ bhayaṃ disvā,

Dūrato parivajjaye;

Āgatañca bhayaṃ disvā,

A bhīto hoti paṇḍito.

143.

Niddāluko pamattoca,

Sukhatto rogavālaso;

Mahiccho kammārāmoca,

Satte te satthavajjitā.

144.

Duggataṃ gaccha he lābha,

Lābhī lābhena pūrati;

Thale pavassa pajjunna,

Sindhu āpena pūrati;

Natthidaṃ kammappadhānakaṃ.

145.

Na hi koci kate kicce,

Kattāraṃ samupekkhate;

Tasmā sabbāni kiccāni,

Sāva sesena kāraye.

146.

Tūlaṃ sallahukaṃ loke,

Tato cāpalla-jātiko;

Tato vuḍḍha manovādo,

Pamatto buddhasāsane.

147.

Pāsāṇachattaṃ garukaṃ,

Tato devānacikkhaṇaṃ;

Tato vuḍḍhānamovādo,

Tato buddhassa sāsanaṃ.

148.

Kāyassa dakkhiṇa hattho,

Doso ettha kaniṭṭhako;

Kaṇṇa ghānāna-makkhīnaṃ,

Vāmo tu pāda-pāsako.

149.

Tambūlassa majjha patte,

Kuvero rakkhatī sadā;

Mūlamhi rakkhati yakkho,

Aggamhi kālakaṇṇikā;

Tāni bhuñjeyya chinditvā,

Sirī evaṃ pavaḍḍhati.

150.

Sampuṇṇarakkho brahmāva,

Accurakkho ca bissaṇo;

Tasmā hi te pūjayantu,

Sadā mānenti taṃ naraṃ.

151.

Goṇā hi sabbagihīnaṃ,

Posakā bhogadāyakā;

Tasmā hi mātā pitūva,

Mānaye sakkareyya ca.

152.

Yeca khādanti gomaṃsaṃ,

Mātu maṃsaṃva khādare;

Matesu tesu gijjhānaṃ,

Dade sote ca vāhaye.

153.

Gurusiddho sippārambho,

Ravi sokrā ca majjhimo;

Na sippo buddhacandaro,

Sorī aṅgāca maraṇaṃ.

154.

Aṭṭhamiyaṃ guruṃ hanti,

Sissaṃ hanti catuddasiṃ;

Sippaṃ hanti dasa sippaṃ,

Mātāpitā ca puṇṇamiṃ.

155.

Nāḷikaṃ satta nabhuñje,

Na lābuṃ navamaṃ tathā;

Dvādasa prinnaṃtriminaṃ,

Bhuñje sippaṃ vinassati.

156.

Ekaṃ caje kulaatthaṃ,

Gāmassatthaṃ kuvaṃ caje;

Gāma caje janapadatthaṃ,

Attatthaṃ pathaviṃ caje.

157.

Desaṃ ossajja gacchanti,

Sīho sappuriso gajo;

Tattheva nidhanaṃ yanti,

Kāko kāpuriso migo.

158.

Yamhi padese na māno,

Na pemaṃ na ca bandhavā;

Na ca vijjāgāho koci,

Na tattha vasanaṃ kare.

159.

Caratyekena pādena,

Tiṭṭhatyekena paṇḍito;

A nisamma paraṃ ṭhānaṃ,

Na pubbamālayaṃ jahe.

160.

Dhana dhañña payogesu,

Tathā vijjāgamesu ca;

Dūtesu apacāresu,

Cajjā lajjā tadā bhave.

161.

Dvi guṇo thīnamāhāro,

Buddhicāpi catugguṇo;

Chagguṇo hoti vāyāmo,

Kāmotvaṭṭha-guṇo bhave.

162.

Pabbe pabbe kamenucchu,

Visesarasavāggato;

Tathā sumettiko sādhu,

Viparītova dujjano.

163.

Kassako vāṇijo macco,

Samaṇo suta sīlavā;

Tesu vipula jātesu,

Raṭṭhampi vipulaṃ siyā.

164.

Asajjhāya malā mantā,

Anuṭṭhāna malā gharā;

Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ,

Pamādo rakkhato malaṃ.

165.

Hīnānaṃ gacchate vittaṃ,

Vīrānaṃ santakattanaṃ;

Vadanti ca hīnā janā,

Pubba-kammappadhānakā.

138 女人哪有品行, 食肉者哪有慈悲, 飲酒者哪有真實, 貪婪者哪有羞恥, 懶惰者哪有技藝, 暴怒者哪有財富。 139 飲酒、遊蕩、不守時、 觀看錶演、懶散、 沉迷遊戲、結交惡友, 這些都是損財之道。 140 白天不該多說話, 夜晚也不該多言; 應當像林中野獸, 因恐懼而小心行走。 141 雖然活著卻如死亡, 這五種人被稱為困苦: 受苦者、病人、愚者、 負債者和永遠的奴僕。 142 看到未來的危險, 智者應遠遠避開; 看到眼前的危險, 智者應無所畏懼。 143 貪睡者、放逸者、 貪樂者、病患懶惰者、 貪慾重者、工作狂, 這七種人失去利益。 144 貧困者說:"去吧,利益", 得利者以利益充滿; 天空降雨于旱地, 河流以水充滿; 這一切非因功用而成。 145 確實無人在事已成時, 會關心行事的人; 因此所有的事情, 都應當留有餘地來做。 146 棉花在世間最輕, 比之更輕的是輕浮之人; 更輕的是長者的教誡, 最輕的是對佛法的放逸。 147 石頭做的傘最重, 比之更重的是天神的訓誡; 更重的是長者的教導, 最重的是佛陀的教法。 148 身體的右手, 左手是其弟; 耳朵、鼻子和眼睛, 左腳是其僕從。 149 檳榔葉的中部, 常為財神所守護; 根部為夜叉守護, 頂部為不祥神守護; 應剪去這些部分后食用, 如此吉祥才會增長。 150 完全守護如梵天, 最高守護如毗濕奴; 因此他們受人供養, 人們常常尊敬他們。 151 牛對所有在家人來說, 是養育者也是財富的給予者; 因此應當像對待父母一樣, 尊重和供養它們。 152 那些吃牛肉的人, 就如同吃母親的肉; 他們死後應讓禿鷲啄食, 屍體應被水流沖走。 153 師長指導技藝的開始, 太陽星期土星居中; 佛陀和月亮不適合學藝, 火星與星宿主管死亡。 154 每月初八傷害老師, 十四日傷害學生; 第十日損害技藝, 滿月日傷害父母。 155 不該在第七日進食竹筍, 第九日不該吃葫蘆; 十二日吃三種肉, 會使技藝消失。 156 爲了家族可舍一人, 爲了村落可舍一家; 爲了國土可舍一村, 爲了自身可舍大地。 157 離開故土而遠去的, 是獅子、善人和大象; 留在原地等死的, 是烏鴉、惡人和鹿。 158 在某處若無尊嚴, 無愛心也無親屬; 也無任何知識傳授, 就不該在那裡居住。 159 智者單腳而行, 單腳而立; 未思考清楚新居所, 不該放棄舊住處。 160 在運用錢財穀物時, 以及在求學問時, 在使用信使和行為舉止上, 應當捨棄羞恥。 161 女人的食量是男人的兩倍, 智慧是男人的四倍, 精進是男人的六倍, 慾望是男人的八倍。 162 甘蔗逐節甜度不同, 味道層次分明; 善人也是如此美好, 惡人則恰恰相反。 163 農夫、商人、凡夫、 有學問和持戒的沙門; 若這些人興盛, 國家也會興盛。 164 咒語因不誦習而污穢, 房屋因不整理而污穢; 懶惰使容貌污穢, 放逸使守護污穢。 165 財富流向卑劣者, 勇者得到安寧; 卑劣的人常說: "這都是前世業力所致。"

166.

Na vadanti cevaṃdhīrā,

Vāyamiṃsu sabbakamme;

Na ce sijjhati taṃ kammaṃ,

A-phalaṃ eva ko doso.

166 智者不會這樣說, 他們在一切事業中努力; 即使事業不成功, 無果又有什麼過錯。

167.

Nīcaṃ kulaṃ nipaññaṃ vā,

Nirūpaṃ nibalaṃ samaṃ;

Imaṃ kālaṃ chuttakālaṃ,

Dhanameva visesakaṃ.

Pakiṇṇakakaṇḍo niṭṭhito.

Paṇḍito sujano kaṇḍo,

Dujjano mitta-itthi ca;

Rājā pakiṇṇako cāti,

Satta-kaṇḍa-vibhūsitaṃ.

Visuddhā cāra-therena,

Visuddhārāma-vāsinā;

Sabba-kulānamatthāya,

Visodhitaṃ pathakkhaye.

167 卑賤的家族、缺乏智慧、 醜陋容貌、體力羸弱, 在這個貧困的時代, 唯有財富能帶來殊勝。 雜品終 智者品、善人品、 惡人品、朋友品、女人品、 國王品和雜品, 以此七品所莊嚴。 由住凈光寺的 清凈行長老, 為利益一切族姓, 在路盡處作此清凈。

B040702Suttantanīti(經典格言) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Suttantanīti

1.

Parā bhavantaṃ purisaṃ,

Mayaṃ pucchāma gotamaṃ;

Bhavantaṃ puṭṭhu māgamma,

Kiṃ parābhavato mukhaṃ.

2.

Suvijāno bhavaṃhoti,

Duvijāno parābhavo;

Dhammakāmo bhavaṃ hoti,

Dhammadessī parābhavo.

3.

Itihe taṃ vijānāma,

Pathamo so parābhavo;

Dutīyaṃ bhagavā brūhi,

Kiṃ parābhavato mukhaṃ.

4.

Asantassa piyo hoti,

Sante na kurute piyaṃ;

Asataṃ dhammaṃ roceti,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

Kammāparādhasattānaṃ ,

Vināse paccupaṭṭhite;

Anayo nayarūpena,

Buddhimākamya tiṭṭhati.

5.

Niddāsīlī sabhāsīlī,

Anuṭṭhātā ca yo naro;

Alaso kodhapaññāṇo,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

6.

Yo mātaraṃ pitaraṃ vā,

Jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;

Pahusanto na bharati,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

7.

Yo brāhmaṇaṃ samaṇaṃ vā,

Aññaṃ vāpi vaṇibbakaṃ;

Musāvādena vañceti,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

8.

Pahutavitto puriso,

Sahirañño sabhojano;

Eko bhuñjati sādūni,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

9.

Jātithaddho dhanathaddho,

Gottathaddho ca yo naro;

Sañātiṃ atimaññeti,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

10.

Itthidhutto surādhutto,

Akkhadhutto ca yo naro;

Laddhaṃladdhaṃ vināseti,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

Na bāḷhaṃ itthiṃ gaccheyya,

Sampassaṃ tejasaṅkhayaṃ;

Kāsaṃ sāsaṃ daraṃ bālyaṃ,

Khīṇamedo nigacchati.

(Ka)

Māyācetā marīcī ca,

Soko rogo upaddavo;

Kharā ca bandhanācetā,

Maccupāso guhāsayo.

(Kha)

Balavanto dubbalā honti,

Thāmavantopi hāyare;

Cakkhumā andhakā honti,

Mātugāmavasaṃgatā.

(Ga)

Guṇavanto nigguṇā honti,

Paññavantopi hāyare;

Pamuttā bandhanā senti,

Mātugāmavasaṃgatā.

(Gha)

Yasaṃ kittiṃ dhitiṃ sūraṃ;

Bāhussaccaṃ pajānanaṃ;

Hāpayanti pamattassa;

Kaṭṭhapuñcaṃva pāvako.

11.

Sehi dārehi santuṭṭho,

Vesiyāsu padussati;

Dussati paradāresu,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

(Ka)

Mayañca bhariyaṃ nātikkamāma,

Amheca bhariyā nātikkamanti;

Aññatra tāhi brahmacariyaṃ carāma,

Tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.

(Kha)

Etāsu jāyare suttamāsu,

Medhāvino honti pahutapaññā;

Bahussutā theraguṇā ca honti,

Tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.

12.

Atītayobbano poso,

Āneti timbarutthaniṃ;

Tassa issā na supati,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

(Ka)

Na dukkhaṃ ahinā daṭṭhaṃ,

Na dukkhaṃ sattiyā hataṃ;

Tañca dukkhañca tibbañca,

Yaṃ passe jiṇṇakaṃ patiṃ.

(Kha)

Natthi khiṭṭā natthi rati,

Jiṇṇena patinā saha;

Natthi allāpasallāpo,

Jagghituṃpi na sobhati.

(Ga)

Yadā ca daharo daharī,

Mantayiṃsu rahogatā;

Sabbe sokā vinassanti,

Yekeci hadayassitā.

13.

Itthiṃ soṇḍiṃ vikiraṇiṃ,

Purisaṃ vāpi tādisaṃ;

Issariyasmiṃ thapeti,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

14.

Appabhogo mahātaṇho,

Khattiye jāyate kule;

So ca rajjaṃ patthayati,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

『『Suvijāno bhavaṃhoti,

Duvijāno parābhavo』』;

Appabhogo mahātaṇho.

15.

Ete parābhave loke,

Paṇḍito samavekkhiya;

Ariyo dassanasampanno,

Sa lokaṃ bhajate sivaṃ.

Vasalasutta

1.

Kodhano upanāhīca,

Pāpamakkhī ca yo naro;

Vipannadiṭṭhī māyāvī,

Taṃ jaññā vasalo iti.

禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 經典教誨 1. 我們向您請教,喬達摩啊, 關於走向衰敗的人; 來到您面前發問: 什麼是衰敗之因? 2 興盛易於了知, 衰敗難以明瞭; 喜愛正法者興盛, 厭惡正法者衰敗。 3 如是我們已知曉, 這是第一種衰敗; 世尊請說第二種, 什麼是衰敗之因? 4 親近不善之人, 不親近善良者; 喜好不善之法, 這就是衰敗之因。 當衆生惡業現前, 滅亡即將來臨; 非理以理之相, 迷惑智者而立。 5 嗜睡好聚會, 懶惰不奮進, 暴躁且易怒, 這就是衰敗之因。 6 對於年邁衰老, 失去青春的父母, 雖有能力不贍養, 這就是衰敗之因。 7 對於婆羅門、沙門, 或其他乞求者, 用虛妄言語欺騙, 這就是衰敗之因。 8 富有財寶的人, 擁有金錢與食物, 獨自享用美味, 這就是衰敗之因。 9 因種姓而傲慢, 因財富而傲慢, 因家族而傲慢, 輕視自己的親族, 這就是衰敗之因。 10 沉溺女色、酒色, 沉迷賭博的人, 揮霍所得一切, 這就是衰敗之因。 不應過分親近女人, 應當觀察精力衰退; 咳嗽、哮喘、衰老、愚昧, 精髓耗盡而至。 (甲) 幻術與海市蜃樓, 憂愁、疾病與災難; 嚴酷且有束縛性, 死亡陷阱暗處藏。 (乙) 強者變成弱者, 有力者也衰退; 明眼者成盲人, 因陷入女人支配。 (丙) 有德者成無德, 智者也會衰退; 解脫者覆被縛, 因陷入女人支配。 (丁) 名聲與美譽, 勇氣與博學, 懈怠者皆失, 如火焚枯草。 11 對自己妻子不滿足, 與妓女行不端, 與他人妻通姦, 這就是衰敗之因。 (甲) 我們不越軌對待妻子, 我們的妻子也不越軌; 除此之外我們修梵行, 因此我們的子女不夭折。 (乙) 在這些善良的妻子中所生, 都是具有智慧廣博者; 多聞具有長者品德, 因此我們的子女不夭折。 12 已過青春的男子, 娶胸如蒂姆巴果少女, 因妒忌而不得安眠, 這就是衰敗之因。 (甲) 毒蛇咬傷之苦, 利劍刺傷之痛, 都不及那劇苦, 見老邁的丈夫。 (乙) 與年老的丈夫, 無歡樂亦無趣; 無甜蜜的交談, 連笑都不相宜。 (丙) 當年輕男女, 私下相會時; 一切憂愁苦, 盡皆得消除。 13 將酗酒好賭的女人, 或類似的男子, 置於權位之上, 這就是衰敗之因。 14 生於剎帝利家族, 少財而慾望大, 卻想要稱王位, 這就是衰敗之因。 "興盛易於了知, 衰敗難以明瞭"; 少財而慾望大。 15 智者觀察了知, 世間這些衰敗; 具足聖見之人, 親近安樂世間。 賤民經 1 易怒且懷恨, 邪惡好誹謗, 邪見又欺詐, 當知是賤民。

2.

Ekajaṃ vā dvijaṃ vāpi,

Yodha pāṇaṃ vihiṃsati;

Yassa pāṇe dayā natthi,

Taṃ jaññā vasalo iti.

3.

Yo hanti uparundhati,

Gāmāni nigamāni ca;

Niggāhako samaññāto,

Taṃ jaññā vasalo iti.

4.

Gāme vā yadi vā raññe,

Yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ;

Theyyā adinnaṃ ādeti,

Taṃ jaññā vasalo iti.

5.

Yo have iṇamādāya,

Vuccamāno palāyati;

Na hi te iṇamatthīti,

Taṃ jaññā vasalo iti.

6.

Yodha kiñcikkhakamyatā,

Pathasmiṃ vajataṃ janaṃ;

Hantvā kiñcikkha mādeti;

Taṃ jaññā vasalo iti.

7.

Yo attahetu parahetu,

Dhanahetu ca yo naro;

Sakkhipuṭṭho musābrūti,

Taṃ jaññā vasalo iti.

8.

Yo ñātīnaṃ sakhīnaṃ vā,

Dāresu paṭidissati;

Sahasā sampiyena vā,

Taṃ jaññā vasalo iti.

9.

Yo 4 mātaraṃ pitaraṃ vā,

Jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;

Pahusanto na bharati,

Taṃ jaññā vasalo iti.

10.

Yo mātaraṃ pitaraṃ vā,

Bhātaraṃ bhaginiṃ sassuṃ;

Hanti roseti vācāya,

Taṃ jaññā vasalo iti.

11.

Yo atthaṃ pucchito santo,

Anattha manusāsati;

Paṭicchannena manteti,

Taṃ jaññā vasalo iti.

12.

Yo katvā pāpakaṃ kammaṃ,

Māmaṃ jaññāti icchati;

Yo paṭicchannakammanto,

Taṃ jaññā vasalo iti.

13.

Yo ve parakulaṃ gantvā,

Bhutvāna sucibhojanaṃ;

Āgataṃ nappaṭipūjeti,

Taṃ jaññā vasalo iti.

14.

Yo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ,

Aññaṃ vāpi vaṇibbakaṃ;

Musāvādena vañceti,

Taṃ jaññā vasalo iti.

15.

Yo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ,

Bhattakāle upaṭṭhitaṃ;

Roseti vā na ca deti,

Taṃ jaññā vasalo iti.

16.

Asantaṃ yodha pabrūti,

Mohena paliguṇṭhito;

Kiñcanaṃ nijigīsāno,

Taṃ jaññā vasalo iti.

17.

Yocattānaṃ samukkaṃse,

Pareca mavajānāti;

Nihīno sena mānena,

Taṃ jaññā vasalo iti.

18.

Rosako kadarīyo ca,

Pāpiccho maccharī saṭho;

Ahirīko anottappī,

Taṃ jaññā vasalo iti.

19.

Yo buddhaṃ paribhāsati,

Athavā tassa sāvakaṃ;

Paribbajaṃ gahaṭṭhaṃ vā,

Taṃ jaññā vasalo iti.

Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi sampannāgatassa upāsakassa patto nikujjitabbo. Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anāvāsāya parisakkati, bhikkhūnaṃ akkosati paribhāsati, bhikkhūbhikkhūhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, anujānāmi bhikkhave imehi aṭṭhahi aṅgehi sampannāgatassa upāsakassa pattaṃ nikujjituṃ.

20.

Yo anarahaṃ santo,

Arahāti paṭijānāti;

Coro sabrahmake loke,

Taṃ jaññā vasalo iti.

21.

Ete kho vasalā vuttā,

Mayā ye te pakāsitā;

Na jaccā vasalo hoti,

Na jaccā hoti brāhmaṇo.

22.

Kammunā vasalo hoti,

Kammunā hoti brāhmaṇo.

23.

Tadamināpi jānātha,

Yathāhetaṃ nidassanaṃ;

Caṇḍālaputto sopāko,

Mātaṅgo iti vissuto.

24.

So yasaṃ paramaṃ patto,

Mātaṅgo yaṃ sudullabhaṃ;

Āgacchuṃ tassupaṭṭhānaṃ,

Khattiyā brāhmaṇā bahū.

2 無論是一生族還是再生族, 若有人傷害生命; 對生命毫無慈悲, 當知是賤民。 3 凡摧毀劫掠, 鄉村與市鎮; 以壓迫著稱, 當知是賤民。 4 無論村落或林野, 他人所擁有之物; 偷盜未經允許, 當知是賤民。 5 借債后逃避, 被追討時逃亡; 說"我沒有欠債", 當知是賤民。 6 爲了些微之物, 在道路上行走時; 殺人奪取財物, 當知是賤民。 7 爲了自己或他人, 或爲了金錢財物; 作證時說謊言, 當知是賤民。 8 與親戚朋友的, 妻子發生關係; 或用強力脅迫, 當知是賤民。 9 對於年邁衰老, 失去青春的父母; 有能力不贍養, 當知是賤民。 10 對於父母兄弟, 姐妹或岳母; 用言語傷害怒罵, 當知是賤民。 11 被問及利益事, 卻教導不利益; 用隱晦話語回答, 當知是賤民。 12 做了邪惡之事, 希望無人知曉; 行為隱秘遮掩, 當知是賤民。 13 到他人家中去, 享用清凈飲食; 來者不以禮待, 當知是賤民。 14 對沙門婆羅門, 或其他乞求者; 用虛妄言語欺騙, 當知是賤民。 15 對沙門婆羅門, 在用餐時來訪; 怒罵或不施予, 當知是賤民。 16 為愚癡所矇蔽, 談論不實之事; 貪求些微利益, 當知是賤民。 17 抬高自己地位, 輕視貶低他人; 以卑劣的傲慢, 當知是賤民。 18 易怒且吝嗇, 邪惡慾望強烈; 無慚且無愧, 當知是賤民。 19 誰辱罵佛陀, 或是其弟子; 出家或在家, 當知是賤民。 諸比丘,具足八種過失的優婆塞,應當覆缽。即:圖謀比丘不得利養,圖謀比丘受損害,圖謀比丘無住處,辱罵誹謗比丘,離間比丘,說佛陀的過失,說法的過失,說僧團的過失。諸比丘,我允許對具足這八種過失的優婆塞覆缽。 20 非阿羅漢卻自稱, 是阿羅漢的人; 在有梵天世界中, 當知他是賤民。 21 這些我所說的, 都是賤民之相; 非因生而成賤民, 非因生而成婆羅門。 22 因行為成賤民, 因行為成婆羅門。 23 以此為例證, 如下所顯示; 旃陀羅之子凈行者, 名為摩登伽廣為人知。 24 他獲得最高聲譽, 摩登伽得難得之名; 許多剎帝利婆羅門, 都前來親近供養他。

25.

So devayānaṃ abhiruyha,

Virajaṃ so mahāpathaṃ;

Kāmarāgaṃ virājetvā,

Brahmalokūpago ahu.

Giriṃ nakhena khaṇasi,

Ayo dantebhi khādasi;

Jātavedaṃ padahasi,

Yo isiṃ paribhāsati.

Āvelitaṃ piṭṭhito uttamaṅgaṃ,

Bāhuṃ pasāreti akampaṇeyyaṃ;

Setāni akkhīni yathā matassa,

Ko me imaṃ puttamakāsi evaṃ.

25 他登上天界之道, 無塵的廣大征途, 斷除了愛慾貪著, 得以往生梵天界。 用指甲挖掘山石, 用牙齒咀嚼鐵塊, 投身於燃燒火中, 誰誹謗修行聖者。 從背後盤結的頭頂, 伸展出不動的手臂, 眼睛發白如死人, 誰讓我的兒子變成這樣。 provided by EasyChat

B040703Sūrassatinīti(辭藻格言) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Sūrassatīnīti

Paṭhamo bhāgo

Paṇāmagāthā

1.

Mukhamhā bhagavantassa,

Sugandhakamalā subhā;

Sañjātaṃ uttamaṃ vāṇiṃ,

Vandāmi vittamānasā.

2.

Samajjhiṭṭho racissāmi,

Dakkhena rājamantinā;

Nāmena santena,

Nītiṃ lokahitāvahaṃ;

Sālaṅkāraṃ sopadesaṃ,

Nāmenāhaṃ svarassatiṃ.

3.

Pekkhantvimaṃ nītiṃ santā,

Mañjūsarukkhasannibhaṃ;

Nānopadesasaṃpuṇṇaṃ,

Sadatthakusalā sadā.

Sūrassatīnīti

1.

Kataññutā ca saccañca,

Lokasārā hi te duve;

Lokāpi tehi tiṭṭhanti,

Raṭṭhaṃ akaṃsu issaraṃ.

2.

Kākāca dujjanā loke,

Malībhūtāva sabbadā;

Iṭṭhaṃ guṇaṃ nāsayanti,

Te ve lokassa verino.

Migānaṃ siṅgālo anto,

Pakkhīnaṃ pana vāyaso.

Akāraṇaverī honti,

Macchānaṃ dhīvarā yathā;

Guṇīnaṃ sajjanānañca,

Dujjanā niccaverino.

3.

Siriṃ bhonto suposetha,

Siri mūlā hi sampadā;

Siriya idha jotanti,

Sirī sā sabbasiddhikā.

4.

Musā tamokarā loke,

Saccaṃ mīditikārakaṃ;

Musātamena dukkhanti,

Saccābhāya sukhantive.

Suvijānaṃ siṅgālānaṃ,

Sakuṇānañca vassitaṃ;

Manussavassitaṃ rāja,

Dubbijānataraṃ tato.

5.

Kappaggisadisā issā,

Jhāpeti sabbasampadaṃ;

Muditā kappameghova,

Ropeti sabbasampadaṃ.

6.

Yathā asanthirā thambhā,

Thusarāsimhi ussitā;

Tatheva kapicittānaṃ,

Kammantā cañcalaṅgatā.

Haliddirāgaṃ kapicittaṃ;

Purisaṃ rāgavirāginaṃ,

Edisaṃ tāta māsevi;

Nimmanussampi ce siyā.

  1. [Ka]

Pupphacumbi cittapattī,

Sakavaṇṇena majjito;

Vikkamī pupphato pupphaṃ,

Nassāgāraṃ na saṅgamo.

[Kha]

Kippilikā dubbaṇṇāpi,

Samaggāca parakkamā;

Mā hotha pupphacumbīva,

Hotha vo pacikā yathā.

1.

Ye maranti kīḷantā te,

Svānā aññoññamoditā;

Disvāna chaṭṭitaṃ bhattaṃ,

Sīghaverī vihiṃsare.

2.

Tathekepi janā dāni,

Samaggā ññoññamoditā;

Dhanahetu vihiṃsanti,

Dhīratthu sīghaverikā.

9.

Vasante hemante gimhe;

Neva tālā visesino;

Thiracittā janā santā;

Sukhadukkhesu niccalā.

10.

Yathā pavaṭṭamānamhi,

Suṭṭhu tiṭṭhati geṇṭhuke;

Appavaṭṭe bhūmyaṃ seti,

Tatheva geṇṭhuko jano.

11.

Agghāpetuṃ nasakkonti,

Kālañhi kālikā janā;

Vajirādiñca sakkonti,

Tena kālo anagghiko.

  1. [Ka]

Asano hi dīghaddhāno,

Sārasāro sugandhiko;

Niggandho tveva nissāro,

Dīghaddhānopi simbalī.

[Kha]

Tatheveke janā loke,

Dīghaddhānā susārakā;

Nissārā keci pheggūva,

Dīghaddhānāpi goyathā.

13.

Upakāro cāpakāro,

Yasmiṃ gacchati naṭṭhataṃ;

Pāsāṇahadayassassa,

Jīvatītyā bhidhāmudhā.

Pasādo nipphalo yassa,

Kopocāpi niratthako;

Na taṃ saṅgantu miccheyya,

Thīpumāva napuṃsakaṃ.

14.

Upacāro hi kātabbo,

Na yāva sohadaṃ bhave;

Upacāro sumittamhi,

Māyā ca hoti koṭilaṃ.

15.

Kamena aggato ucchu,

Raso sādutaro yathā;

Tatheva sumitto loke,

Dummitto pana nediso.

16.

Sokārāti parittāṇaṃ,

Vissāsapītibhājanaṃ;

Ratanābhiratanaṃ icche,

Sumittaṃ akkharattayaṃ.

17.

Dampatīnaṃ sumittānaṃ,

Mukhaṃ aññoññadappaṇaṃ,

Sukhe sukhaṃ dukkhe dukkhaṃ,

Paṭicchāyeva dappaṇe.

Kathaṃ nu tāsaṃ hadayaṃ,

Sukharāvata itthiyo;

Yāsāmike dukkhitamhi,

Sukhamicchanti attano.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 蘇拉薩蒂格言集 第一部分 禮讚偈 1 從世尊口中生出, 猶如芳香蓮花妙; 所生最勝之言教, 我以歡喜心頂禮。 2 應賢明大臣請求, 我今編撰此格言; 名為善寂者所作, 利益世間之教誡; 具足莊嚴與訓誨, 我稱之為蘇拉薩。 3 愿諸善人觀此論, 如同美妙旃檀樹; 充滿種種之教誨, 善解義利常受持。 蘇拉薩蒂格言集 1 知恩與真實二者, 實為世間之精華; 世間賴此得安立, 國土因此得自在。 2 世間烏鴉與惡人, 常如污垢遍一切; 損壞殊勝諸功德, 實為世間之仇敵。 豺狼乃是獸中敵, 烏鴉即是鳥中敵; 無端結怨如漁夫, 與諸魚類為仇敵; 對於賢善有德者, 惡人常懷敵意心。 3 諸位當善養吉祥, 吉祥乃是財富本; 於此世間因吉祥, 得以光耀成就事。 4 妄語世間造黑暗, 真實則作光明因; 妄語暗中受痛苦, 真實光明得安樂。 豺狼之聲易分辨, 鳥類鳴叫亦易知; 然而人類之言語, 更難辨別知虛實。 5 嫉妒如同劫末火, 能焚盡毀諸財富; 隨喜猶如劫末云, 能使一切財富生。 6 如同稻草堆上立, 不穩固柱難持久; 如是猴心諸作為, 動搖不定難持續。 猴子之心如薑黃, 染色易褪難持久; 愛憎無常如此人, 即使非人勿親近。 7 [甲] 蝴蝶採花心迷醉, 自恃美麗生驕慢; 從此花間飛彼花, 不歸本處無歸依。 [乙] 螞蟻雖然形貌醜, 團結一致有勇力; 莫如蝴蝶貪花蜜, 應當傚法蟻群行。 8 [甲] 如犬嬉戲相歡喜, 彼此相親共玩樂; 一見棄食相爭奪, 轉成仇敵相傷害。 [乙] 今有某些世間人, 和睦歡喜相親近; 為財相爭起傷害, 速成仇敵真可嘆。 9 春季冬季與夏季, 椰樹不見有差異; 善人心志堅如是, 苦樂之中常不動。 10 譬如圓球正旋轉, 能夠穩立而不倒; 若不轉動臥地上, 世人亦復如是然。 11 時宜之物諸世人, 難以估價其價值; 金剛等物能估價, 是故時機無價寶。 12 [甲] 訶子樹木壽命長, 堅實芳香具美質; 木棉雖亦壽命長, 卻無香氣不堅實。 [乙] 如是世間諸人中, 長壽之人具善德; 有如朽木無實質, 雖然長壽如牛生。 13 若於何人施恩惠, 或是加害皆無益; 此人心如頑石者, 徒言其活實無義。 恩惠于彼無結果, 忿怒於彼亦無益; 不應與彼相往來, 如同不男非男女。 14 親切待人當謹慎, 莫輕易成知心友; 若對真友假親切, 則成詭詐不正直。 15 如同甘蔗漸向上, 其味愈加倍甘美; 如是善友情誼深, 惡友之情非如是。 16 解除憂患作護佑, 信賴歡喜之源泉; 勝過珍寶更可貴, 善友三字最殊勝。 17 夫妻善友互相對, 如同明鏡映容顏; 苦樂相應皆共同, 猶如鏡中映其影。 女人心性真奇特, 何以求取己安樂; 當其夫主受苦時, 反求自身得快樂。

18.

Nivātañca pure katvā,

Mānaṃ katvāna pacchato;

Sakatthaṃ dhāraye dhīro,

Atthabhañjo hi muḷhatā.

19.

Purecāraṃ satiṃ katvā,

Saddhaṃ kareyya pacchato;

Turaṃ na saddahe dhīro,

Sīghasaddho hi mandako.

20.

Vane 0.0099 bahūni kaṭṭhāni;

Dullabhaṃ rattacandanaṃ;

Tathā janā bahū loke;

Pumā jañño sudullabho.

21.

Tiṇakaṭṭhapalāsehi ;

Sukkhehi dayhate vanaṃ;

Etādīhi asārehi;

Loko janehi dayhate.

22.

Antovasse timāsamhi,

Puññakammena moditā;

Sukhaṃ vasiṃsu porāṇā,

Buddhasāsanamāmakā.

23.

Migamadena ekena,

Taṃ vanaṃ surabhigandhikaṃ;

Tathā janena taṃ raṭṭhaṃ,

Guṇinā hi sirīmatā.

Sarīraṃ khaṇaviddhaṃsī,

Kappantaṭṭhāyino guṇā.

24.

Kharānaṃ sīhabyagghānaṃ,

Saṅgamo no hisabbadā;

Tatheva byagghacittānaṃ,

Sajātikā khayonatā.

25.

Saka sādhupi no sādhū,

Yo ceñña duṭṭhakārako;

Bahūnaṃ sādhū pāyena,

Sa ve sādhūti vuccate.

26.

Bahūdake samuddepi,

Jalaṃ nattheva pātave;

Khuddake khatakūpamhi,

Sāduṃ atthi bahuṃ dakaṃ.

27.

Mā sīghaṃ vivareyyātha,

Nindituñca pasaṃsituṃ;

Mukhañhi vo kathādvāraṃ,

Nirundheyyātha sabbadā.

28.

Mā sīghaṃ vivareyyātha,

Cakkhuṃ vo dassituṃ piyaṃ;

Saṇikañhi piyalābhaṃ,

Dhanalābhaṃ turaṃ kare.

29.

Anārambho hi kammānaṃ,

Paṭhamaṃ buddhilakkhaṇaṃ;

Niṭṭhaṅgataṃ āraddhassa,

Dutiyaṃ buddhilakkhaṇaṃ.

Asamekkhitakammantaṃ ,

Turitābhinipātinaṃ;

Sāni kammāni tappenti,

Uṇhaṃ vajjhohaṭaṃ mukhe.

30.

Aphalāni durantāni,

Janatā ninditāni ca;

Asakyāni ca kammāni,

Nārabhetha vicakkhaṇo.

31.

Ativirodhabhītānaṃ ,

Saṅkitānaṃ pade pade;

Parappavādatāsānaṃ,

Dūrato yanti sampadā.

Saddamattaṃ na bhetabbaṃ,

Loko saddassa gocaro;

Yo ca saddaparittāso,

Vane bhantamigo hi so.

32.

Dvinnaṃ taṇḍulathūsānaṃ,

Viseso suṭṭhu khāyati;

Randhitopi siniddho no,

Thuso virasaphāruso;

Taṇḍulaṃ siniddhaṃ rasaṃ,

Evaṃ lokepi ñāyate.

33.

Eraṇḍaṃ nissitā valli,

Ruhate kiṃ yathābalaṃ;

Mahāsālaṃ sunissāya,

Ruhate brahataṃ gatā.

34.

Mettā hi sīmasambhedā,

Pakkhapāta vighātikā;

Pakkhapātena dukkhanti,

Nippakkho vasate sukhaṃ.

35.

Narā paññā ca laṅkārā,

Yathāṭhāne niyujjare;

No hi cūḷāmaṇi pāde,

Pādukā ca siropari.

Ukkuṭṭhe sūra micchanti;

Mantīsu akutūhalaṃ;

Viyañca annapānamhi;

Atthe jāte ca paṇḍitaṃ.

36.

Pamādo hi tamo loke,

Kālo coro bhayānako;

Kāyagehaṃ bahuchiddaṃ,

Kālacorassa coritaṃ.

37.

Cañcalo kāladāso hi,

Dhītimā kālaissaro;

Kālissaro raṭṭhissaraṃ,

Ativattati sabbaso.

38.

Viluppanti 8 dhanaṃ eke,

Kālameke anekkhakā;

Tesu kālavilopāva,

Bhayānakā tikakkhaḷā.

39.

Raññā raṭṭhahitaṃ kattā,

Rañño hitaṃ janehi ve;

Desso attahitaṃ dassī,

Gārayho kinnu kārako.

Attadatthaṃ paratthena;

Bahunāpi na hāpaye.

40.

Yassa upakāro dinno,

Upakāraṃ dade puna;

Tato pakāraṃ niccheyya,

Kataññū dullabho idha.

Saccaṃ kireva māhaṃsu,

Narā ekacciyā idha;

Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyo,

Natveve kacciyo naro.

41.

Kāruko sakapaññāya,

Mahagghaṃ dārukaṃ kare;

Tathā janopi attānaṃ,

Mahaggho lokamānito.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 18 先須謙遜而行事, 后當自重而處世; 智者如是護己利, 愚昧毀己實迷癡。 19 以念為先而行事, 信心隨後方建立; 智者不輕易相信, 輕信乃是愚人相。 20 林中樹木雖眾多, 紅檀難得實稀有; 世間人眾亦如是, 賢良丈夫實難尋。 21 草木枯葉燃燒時, 大火遍燒整片林; 如是無益諸凡人, 燃燒世間成災害。 22 雨季三月住安樂, 以其福業生歡喜; 古昔之人皆如是, 護持佛法而安居。 23 一點麝香之氣味, 能使林木生芳香; 如是國土因一人, 具德賢者得繁榮。 形體剎那即壞滅, 功德長存劫末時。 24 獅虎兇猛諸野獸, 不常相聚共一處; 如是兇暴噁心者, 難與同類共相處。 25 自身雖善非真善, 若是損他作惡者; 利益眾人方為善, 此人方稱真善士。 26 大海雖有眾多水, 卻無一滴堪飲用; 小小水井雖狹小, 卻有甘美可飲水。 27 莫要輕易開其口, 詆譭讚歎須謹慎; 你們之口為言門, 應當常常善防護。 28 莫要輕易張其目, 觀看可意愛境界; 緩緩獲得可意事, 財富速得反害己。 29 不輕舉妄動作為, 此乃智慧第一相; 已開始事終有成, 此為智慧第二相。 不觀察而行其事, 輕率冒進貪速成; 如是行為生懊惱, 如同熱食傷其口。 30 無有果報難完成, 為人誹謗所不喜; 不能成就之事業, 智者不應輕舉行。 31 畏懼過度對立者, 舉步多慮生疑慮; 懼怕他人誹謗者, 福德利養皆遠離。 不應懼怕聲音事, 世間本是聲境界; 若人畏懼於聲音, 如林中鹿驚惶走。 32 稻米糠秕二者間, 差別容易得分明; 糠秕雖經善烹煮, 終究粗澀無滋味; 稻米柔軟具美味, 世間亦復如是知。 33 蔓藤依附蓖麻樹, 生長高度隨其力; 若依高大娑羅樹, 便能生長達高處。 34 慈心能破諸界限, 能除偏私與執著; 因為偏私受痛苦, 無有偏私住安樂。 35 人與智慧為莊嚴, 各依其位而安立; 頂冠不應置足下, 足履不應戴頭上。 戰時需要勇士助, 議事不喜多事者; 飲食之時需廚師, 患難之際求智者。 36 放逸世間如黑暗, 時光如賊甚可怖; 身體猶如多孔屋, 為時光賊所偷竊。 37 輕浮者為時奴僕, 堅毅者為時主人; 時之主宰勝一切, 超越國王之威權。 38 或有劫奪他財物, 或有虛擲光陰者; 其中虛擲光陰者, 最為可怖最殘酷。 39 為王利益其國土, 為民謀劃王利益; 若求自利不顧他, 應受誹謗何所為。 莫以多數他人利, 而損害及自身利。 40 若人受人之恩惠, 應當報答其恩德; 更應尋求行善事, 知恩報恩世難得。 世間某些人常說, 確實真實之言語; 木塊浮水尚可取, 忘恩負義不如木。 41 工匠憑藉其智慧, 能使木材價值高; 如是世人依自力, 令己受人所尊重。

42.

Appaggho hi ayo hemaṃ,

Mahagghaṃ chindate yathā;

Nigguṇo saguṇaṃ loke,

Alakkhīca siriṃ tathā.

Sūrassatīnīti

Dutiyo bhāgo

1.

Dhanassa dubbidhaṃ kiccaṃ,

Pāpeti uṇṇataṃ dhaniṃ;

Adhaniṃ oṇataṃ loke,

Sañcine tena taṃ dhanaṃ.

2.

Vaṭṭate satataṃ sīghaṃ,

Kālacakkaṃ avāritaṃ;

Tena ghaṭī dinaṃ māso,

Vasso bhavatya cīrato.

3.

Sattunā na hi sandheyya,

Ekadā so bhayaṃ karo;

Sutattamapi pānīyaṃ,

Samayate nu pāvakaṃ.

4.

Vijahaṃ pakatiṃ yo hi,

Vikatiṃ puna gacchati;

Sabhāvena ākārena,

Vippallāsaṃ sa gacchati;

Saṃsumāra gatā godhā,

Yathā thī pumavesikā.

5.

Pakkhaṃ laddhāna uḍḍenti,

Upacikā hi vammikā;

Nikkhantā maraṇaṃ yanti,

Uppatā nippataṃ gatā.

6.

Sabbaṃpiyassa dajjeyya,

Nissesaṃ piyamānasaṃ;

Saddhācittaṃ tu no viññū,

Saddhāyiko pakkhalito.

7.

Sakkoti laṅghituṃ byāmaṃ,

Mahussāhena yo hi so;

Tadaḍḍhaṃ anussāhena,

Nossāho tesu thomito;

Mahussāho dukkho loke,

Anussāho sadā sukho.

8.

Dukkhamaṃ akkhamanto yo,

Piṭṭhikārīca dukkaraṃ,

Kadā labheyya so loke,

Sukhamaṃ sukaraṃ mudhā;

Paccakkhañhi so kareyya,

Dukkhamañcāpi dukkaraṃ.

9.

Anaggho manusso loke,

Tosanāposanādinā;

Tena so mahagghaṃ kammaṃ,

Kare lokahitāyutaṃ.

10.

Vātena nappabhijjanti,

Ninnā veḷū kasā naḷā;

Yathāvātaṃ nagacchanti,

Tathā care jane kadā.

11.

Purato ca pacchato ce,

Nissayo natthi passato;

Adhikaṃ vīriyaṃ hoti,

Attanātho tadā bhave.

12.

Khaṇaṃ ākhubilaṃ sīho,

Pāsāṇasakalākulaṃ;

Pappoti nakhabhaṅgaṃvā,

Phalaṃvā mūsiko bhave.

13.

Maggamuḷhā janā andhā,

Amaggā maggasaññino;

Tatheva duppaññā muḷhā,

Tathatthaṃ nāva bujjhare.

14.

Piyarūpaṃ vīrarūpaṃ,

Duvidhā rūpasampadā,

Nāriṃ icche piyarūpiṃ,

Purisaṃ vīrarūpakaṃ.

15.

Pajjalanti hi khajjotā,

Pakkhacālanakammunā;

Kusitā supitā nete,

Tathā janāpi kammikā.

16.

Kummasaṅkocamopamya ,

Niggahamapi saṃkhame;

Pattakāle tu nītiñño,

Kaṇhasappova uṭṭhahe.

17.

Bhakkhasesaṃ nakhādanti,

Sīhā unnatacetasā;

Paraṃpi napaṇāmenti,

Vuddhikāmā tathā care.

18.

Na va vasso samuppanno,

Khīṇo purāṇahāyano;

Navavasse navā mettā,

Bhāvitabbā hitesinā.

19.

Santāpayanti kamayāpyabhujaṃ na rogā,

Dummantinaṃ kamupayanti na nītidosā;

Kaṃ srī na mānayati kaṃ na ca hanti maccu,

Kaṃ thīkatā na visayā paripīḷayanti.

(Vasantatilakāgāthā.)

20.

(Ka) byāmamattena daṇḍena,

Yolumbya udakaṃ mine;

Agambhīraṃ gambhīraṃvā,

Agādhe maññi gambhīraṃ.

(Kha)

Tathā mando saññāṇena,

Agādhe maññi paṇḍitaṃ;

Samāsamaṃ na jānāti,

Bahvappaṃ tikkhamandataṃ.

21.

Duṭṭhakamme saṅgamanti,

Chekakamme ca no idha;

Maccuṃ vahanti sīsena,

Te muḷhā muḷhasaṅgamā.

22.

Duvidho saṅgamo loke,

Ujuko kuṭilo bhave;

Ujukova pasaṃseyyo,

Nohyañño sājasaṅgamo.

Te iminā upāyena samaggā sammodamānā mahā bhittipiṭṭhikāya vasanti. (Mahosadhajātaka aṭṭhakathā)

23.

Yūthikā pupphate nohi,

Siñcitāpi punappunaṃ;

Pupphate sampatte kāle,

Evaṃ dhāretha vīriyaṃ.

24.

Dhanuccayo dhanakkhepo,

Duvidhā hi dhanākati;

Dhanuccaye nayo atthi,

Dhanakkhepamhi no idha.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 42 如鐵雖然價值低, 能切貴重黃金者; 無德能害有德人, 不祥能破吉祥事。 蘇拉薩蒂格言集 第二部分 1 財富有著雙重用, 使富者更加高傲; 貧者更加卑下lived, 因此應當積聚財。 2 時輪不停速運轉, 無有阻礙常流轉; 因此時辰日月年, 相續不斷而流逝。 3 不應與敵結和好, 彼終有時生怖畏; 即使沸騰之熱水, 亦能熄滅火焰事。 4 若人捨棄本性質, 轉而追求變異相; 依其本性與形相, 必定遭受顛倒果; 如蜥蜴入鱷魚群, 如女扮作男子相。 5 白蟻得翼即飛起, 從其蟻冢向空中; 飛出即往死亡去, 飛昇終歸墜落地。 6 可將一切施所愛, 傾心付出無保留; 智者不輕信於人, 輕信終將遭跌倒。 7 若人以大精進力, 能躍一尋之距離; 無精進者半尋難, 故贊精進非懈怠; 大精進世間受苦, 無精進常得安樂。 8 不堪忍苦之人者, 亦不能作難行事, 何時世間得安樂, 易行之事無代價; 應當親自作難事, 雖苦難行仍須為。 9 人生世間無價值, 由其滿足供養等; 故應作大價值事, 利益世間為善業。 10 竹藤蘆葦柔軟物, 隨風搖擺不折斷; 如風吹動隨風行, 對人處世亦如是。 11 前後左右四方處, 若無倚靠他人時; 更應發起大精進, 唯有自依為依怙。 12 獅子進入鼠洞中, 洞中巖石眾多時; 或遭爪甲損傷事, 或得老鼠為獵物。 13 迷失道路如盲人, 非道認作真道路; 愚人迷惑亦如是, 不能了知真實義。 14 可愛容貌勇武相, 此為兩種身莊嚴, 女人應具可愛相, 男子應具勇武容。 15 螢火蟲因振翅動, 發出光明照四方; 懶惰睡眠無所作, 世人作業亦如是。 16 如龜收縮四肢時, 應當忍受他折辱; 時機成熟明事理, 如黑蛇起勢昂揚。 17 獅子高傲有尊嚴, 不食其餘剩飯食; 不輕賤他求進益, 智者處世應如是。 18 新雨季節未來臨, 舊年雨季已過去; 新雨之時新慈心, 求利益者應修習。 19 何人不受病苦惱, 何人不受惡謀害, 何人不受福德敬, 何人不遭死亡逼, 何人不受欲境縛。 (娑散得羅迦偈) 20 [甲] 以一尋長之木杖, 探測水中之深淺; 不分深淺皆測量, 無底認作有底處。 [乙] 如是愚人以己智, 以為無智是智者; 不知平等與差別, 多少利鈍難分別。 21 惡業之事相聚集, 善巧之事不相聚; 愚人以頭負死亡, 迷惑之人共集會。 22 世間二種和合事, 正直邪曲有二種; 唯贊正直和合事, 不讚邪曲諸集會。 他們以此方便和合歡喜,住于大墻之後。 (摩訶薩陀本生註釋) 23 素馨之花不易開, 雖經常時澆灌養; 時節因緣和合時, 自然開放正如是。 24 聚財散財此二種, 財富運用有二途; 聚財之中有規律, 散財之中無規矩。

25.

Amātā pitarasaṃ vaḍḍhaṃ,

Jūtakārañca cañcalaṃ;

Nālapeyya visesaññū,

Yadicche siddhi mattano.

Haliddirāgaṃ kapicittaṃ,

Purisaṃ rāgavirāginaṃ;

Edisaṃ tāta māsevi,

Nimmanussaṃpi ce siyā.

26.

Guṇā guṇaññūsu guṇā bhavanti,

Te nigguṇaṃ patvā bhavanti dosā;

Āsādyatoyā pabhavanti najjo,

Samudramāsajja bhavantyapeyyā.

(Upajātigāthā)

27.

Silārūpaṃ nimminanti,

Koṭṭetvāna punappunaṃ;

Koṭṭakova tathā bālā,

Sādhuṃ ovajja nimmitā.

Cāṇakyanītilā gāthā

Lālane bahavo dosā,

Tāḷane bahavo guṇā;

Tasmā puttañca sissañca,

Tāḷaye na ca lālaye.

28.

Atītassa hi mittassa,

Yo ce dosaṃ pakāsaye;

So have paccuppannassa,

Dosaṃ bhāseti ñāyati.

29.

Latāviya sevakā te,

Ye nissayaṃ palambare;

Nissayassa vināsena,

Bhūmyaṃ senti anāthakā.

30.

Dosasiṅgehi vijjhanto,

Mānakhūrehi akkamaṃ;

Bhayaṃ karoti lokamhi,

Gova bālo vihiṃsako.

31.

Ādo upari lokoyaṃ,

Ujulekhāya tiṭṭhati;

Musāvātehi taṃlokaṃ,

Nipātesi anajjavaṃ.

32.

Sughaṭaṃ kumbhakārena,

Nāraho paribhuñjituṃ;

Tathūpamāya vekkheyya,

Sakammaparakammani.

33.

Anantaraṃsī sūropi,

Nasakkoti ghanaṃ tamaṃ;

Vijjhituṃ raṃsiyā loke,

Tathā madanamohitā;

Nasakkonti madaṃ bhetvā,

Paññābhāya pabhāsituṃ.

34.

Khedaveraṃ daliddamhi,

Bhogimhi rogupaddavaṃ;

Dessaverañca āṇimhi,

Passe lokassa veritaṃ.

35.

Saṃladdhena subhogena,

Jīvaṃ suddhaṃ kare nijaṃ;

Seṭṭho so tena jīvena,

Jeguccho malajīviko.

36.

Vajira puppharāgānaṃ,

Visesaṃ yo nabujjhati;

Kathañhi so vikkīṇeyya,

Kīṇeyya vā yathātathaṃ.

37.

Kippīli kopi cintetvā,

Pabbataṃ bhettu mussahaṃ;

Abalā tanumajjhattā,

Cintā hasyāva sā mudhā.

38.

Jātamattaṃ na yo sattuṃ,

Rogañcūpasamaṃ naye;

Mahābalopi teneva,

Vuddhiṃpatvā sa haññate.

39.

Sajīvamaṃsabhakkhehi ,

Sadāṭhīhi mukhehi bho;

Biḷārabyagghasīhānaṃ ,

Nihīnāni anekadhā;

Tikkhāni kharavādāni,

Manussānaṃ mukhāni ve.

40.

Viluppantā vidhāvanti,

Sajīvavuttikammunā;

Janā tena vihaññanti,

Caranti dhammavemukhā.

41.

Sulabhaṃ lokiyaṃ loke,

Sāsanīyaṃva dullabhaṃ;

Dullabhaṃ taṃ vamaññanto,

Eso bālatamo bhave.

42.

Yo patittha agyāvāṭaṃ,

Mohā taṃ upakārituṃ;

Aññorohi tadā vāṭaṃ,

Dutīyo muḷhamuḷhako.

43.

Byaggho āvudhaviddho hi,

Akā duṭṭhāni ninnadaṃ;

Tatheva sādhusatthena,

Viddho bālo pakuppito.

44.

Pivanti lohitaṃ ḍaṃsā,

Anto tuṇḍena makkhikā;

Bahiddhā parivārenti,

Jano tena ḍaṃsāyaye.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 25 無母父者利增長, 賭徒輕浮無定性; 若欲成就自身事, 明辨是非勿親近。 薑黃色變猴子心, 愛憎無常如此人; 如是之人莫親近, 即使非人亦應避。 26 功德于具德者中成功德, 此德遇無德者反成過; 諸河發源皆可飲用水, 入于大海則成不堪飲。 (優波阇提偈) 27 反覆敲打石頭時, 方能雕成佛像相; 愚人亦復如是然, 經常教誡成善士。 昌那迦格言偈: 溺愛有諸多過失, 訓誡具諸多功德; 是故對子與弟子, 當訓誡而勿溺愛。 28 若人對於昔日友, 宣說其人之過失; 必定對現在朋友, 亦將說其過可知。 29 如藤蔓之諸僕從, 依附他人而生存; 若其所依遭毀壞, 無依無靠臥地上。 30 以過失角來刺人, 以傲慢蹄來踐踏; 如牛愚人害世間, 製造恐怖傷害事。 31 世間本應依正道, 如直線般而安立; 因虛妄風吹動故, 失去正直而墮落。 32 陶工所造好陶器, 不值得他人輕賤; 如是觀察諸事業, 自己他人之作為。 33 日輪雖具無量光, 不能透射濃密暗; 如是世間諸眾生, 為驕慢癡所迷醉; 不能破除驕慢心, 以智慧光來照明。 34 貧窮引生苦與怨, 富貴招致病災難; 權位招來憎與恨, 觀世間人皆仇敵。 35 以正當得之財富, 應使己命清凈活; 以此生命為最勝, 污穢生活應厭棄。 36 金剛寶石與紅寶, 若人不識其差別; 如何能夠正確知, 買賣價值如實性。 37 螞蟻雖有碎山志, 舉身微小力量微; 思慮徒然生笑話, 難成大事應知止。 38 初生仇敵與疾病, 若不及時令平息; 雖有大力終害己, 待其長大難降伏。 39 貓虎獅子諸獸類, 以利牙口食生肉; 其害遠不及人類, 惡言銳利多傷人。 40 為求活命而奔走, 劫掠他人之財物; 因此世人受傷害, 背離正法而生活。 41 世間常事易獲得, 佛法教義實難得; 輕視難得之教法, 此人最為愚癡者。 42 有人墮入火坑中, 愚癡欲去相救助; 自身亦入其火坑, 第二愚者更愚癡。 43 猛虎為武器所傷, 發出可怖大吼聲; 如是愚人亦如是, 善言教誡反生嗔。 44 蚊蟲吸食他人血, 蠅蟲內藏其毒牙; 外圍環繞似護衛, 世人亦似此蟲行。

45.

Adhanassa khaṇo appo,

Saddhammo appakālino;

Appako tena yuñjeyyuṃ,

Khaṇaṃ bahuṃ labhetave.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 45 貧窮之人時機少, 正法住世時亦短; 因此應當勤修習, 方得長久之利益。

B040704Mahārahanīti(大羅漢格言) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Mahārahanīti

Paṇḍitakathā

1.

Mahāraharahaṃ sakya,

Muniṃ nīvaraṇā taṇhā;

Muttaṃ muttaṃ sudassanaṃ,

Vande bodhivaraṃ varaṃ.

2.

Muninā munināgena,

Duṭṭhapabbajjitā jitā;

Yathā yathāasaddhamma-

Puraṇā puraṇādayo.

3.

Tathā tathāgatovādā,

Nugate lokanītiyaṃ;

Katayogena vidūnā,

Jeyyovānattha kārino.

4.

Nitīdha jantunaṃ sāro,

Mittācariyāca pītarā;

Nītimā subuddhi byatto,

Sutavā atthadassimā.

5.

Kaviheraññakā katvā,

Suttattaṃ satthakañcanaṃ;

Gajjapajjādyālaṅkāraṃ,

Karontīdha manorammaṃ.

6.

Vutyaṃ visadañāṇassa,

Ñāto atthotarassa na;

Surappabhāya ādāso,

Chāyaṃ disse na mākare.

7.

Mahātejopi tejoyaṃ,

Mattikaṃ namudukaṃkaro;

Āpo āpeti mudukaṃ,

Sādhuvācāca kakkhaḷaṃ.

8.

Mudunāva ripuṃ jeti,

Mudunā jeti dāruṇaṃ;

Nosiddhaṃ mudunā kiñci,

Yatvato mudunā jaye.

9.

Candanaṃ sītalaṃ loke,

Tato candaṃva sītalaṃ;

Candanacandasītamhā,

Vākyaṃ sādhusubhāsitaṃ.

10.

Pattakalloditaṃ appaṃ,

Vākyaṃ subhāsitaṃ bhave;

Khudditassa kadannaṃpi,

Suttaṃ sāduraso siyā.

11.

Satthakāpi bahūvācā,

Nādarā bahubhāṇino;

Sopakāramudāsīnaṃ,

Nanudiṭṭhaṃ nadījalaṃ.

12.

Saṃsāravisarukkhassa ,

Dvayamevāmataṃphalaṃ;

Subhāsitassasārādo,

Sādhūhirasamāgamo.

13.

Pāsāṇachattaṃ garukaṃ,

Tato devānacikkhanā;

Tato vuḍḍhānamovādo,

Tato buddhassa sāsanaṃ;

14.

Tulaṃ sallahukaṃ loke,

Tato capalajātiko;

Tatonovādiko tato,

Yati dhammepamādako.

15.

Aha gacchati hāyantī,

Sattānamidha jīvitaṃ;

Tasmāhi māpamattatvaṃ,

Gacchantu jinasāsane.

16.

Paṇḍitassa pasaṃsāya,

Daṇḍobālena dīyate;

Paṇḍito paṇḍiteneva,

Vaṇṇitova suvaṇṇito.

17.

Satesu jāyate sūro,

Sahassesuca paṇḍito;

Vuttā satasahassesu,

Dātā bhavativā navā.

18.

Bhūpattaṃca paṇḍitattañca,

Nevatulyaṃ kadācipi;

Sadesepūjito rājā,

Buddho sabbatthapūjito.

19.

Kvātibhāro samatthānaṃ,

Kiṃdūro byavahārinaṃ;

Kovideso savijjānaṃ,

Koparo piyavādinaṃ.

20.

Nanu te yevasantā no,

Sāgarā nakulācalā;

Appampi mariyādaṃ ye,

Saṃvaṭṭevi jahantino.

21.

Palayetītamariyādā ,

Bhavantikira sāgarā;

Mariyādātikaṃ sādhu,

Naicchanti palayepi.

22.

Sataṃ dīghāyukaṃ sabba,

Sattānaṃ sukhakāraṇaṃ;

Asataṃpana sabbesaṃ,

Dukkhahetu nasaṃsayo.

23.

Pāmokkhe sujane sante,

Sabbepi sujanā janā;

Jātekasmiṃsāragandhe,

Sabbe gandhamayā dumā.

24.

Attanā yadi ekena,

Vinatena mahājanā;

Vinayaṃ yanti sabbepi,

Ko taṃ nāseyya paṇḍito.

25.

Sarīrassa guṇānañca,

Dūramaccanta mantaraṃ;

Sarīraṃ khaṇaviddhaṃsi,

Kappantiṭṭhāyino guṇā.

26.

Yadi niccamaniccena,

Nimalaṃ malavāhinā;

Yo so kāyena labhetha,

Kiṃnaladdhaṃ bhave nukiṃ.

27.

Dhammatthakāmamokkhānaṃ,

Pāṇaṃ saṃsiddhikāraṇaṃ;

Tannighātā kinnahataṃ,

Rakkhanā kinnarakkhitaṃ.

28.

Attā bandhu manussassa,

Ripu attāva jantunaṃ;

Attāva niyato ñāti,

Attāva niyato ripu.

29.

Attanoparicāgena,

Yaṃsitamanurakkhanaṃ;

Karonti sajjanāyeva,

Na taṃ nītimatā mataṃ.

30.

Tiṇāni bhūmirudakaṃ,

Catutthī vākyasuṭṭhutā;

Etāni hi sataṃgehe,

Nochindante kadācipi.

我來為您翻譯這段巴利文: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 大王之道 智者品 1 敬禮偉大的釋迦牟尼, 已斷煩惱與五蓋障, 解脫清凈善見者, 最勝菩提之聖尊。 2 如同牟尼聖者, 降伏邪惡出家眾; 猶如正法對治, 凈化往昔諸惡行。 3 如是如來教導, 世間準則所未及; 智者以修習力, 當勝損害作惡者。 4 此世生靈之精華, 善友師長與父母; 具足智慧與明辨, 多聞洞見真理者。 5 詩人與金匠們, 巧制金飾與經文; 以散韻詩為裝飾, 創造悅意之作品。 6 對於清凈智者言, 他人難解其深義; 如同明鏡之光芒, 不顯影像于泥中。 7 縱有大威力火焰, 不能使泥變柔軟; 唯有流水能軟化, 善言能化堅硬心。 8 以柔和降服敵人, 以柔和勝殘暴者; 柔和無所不能成, 是故應以柔和勝。 9 世間檀香最清涼, 其次明月亦清涼; 較諸檀月之清涼, 善言妙語更清涼。 10 適時所說雖簡短, 亦成善妙之言語; 饑者雖食粗劣食, 亦覺其味甘如蜜。 11 縱有眾多巧言者, 多言無益不受重; 江河之水雖浩瀚, 無益之水不受重。 12 輪迴毒樹之果實, 唯有二種堪稱美; 一是善語之精華, 二是善人之交往。 13 石製傘蓋甚沉重, 諸天譴責更沉重; 長者教誡更重要, 佛陀教法最重要。 14 世間輕浮若天平, 輕浮之人更無定; 不受教誡更輕率, 懈怠修法最輕率。 15 時日流逝不停息, 眾生壽命漸損減; 是故不應生放逸, 當勤修習佛陀教。 16 智者讚歎智者時, 愚者卻施以棍棒; 唯有智者贊智者, 方為真實之褒揚。 17 百人之中生勇士, 千人之中出智者; 十萬人中難得見, 慷慨佈施之善人。 18 國王身份與智慧, 二者永遠不相等; 國王僅受本國敬, 佛陀普受世間崇。 19 于能力者何為重? 于商賈者何為遠? 于智者何為異邦? 于善語者何為敵? 20 誠然唯有聖者與, 大海高山不動搖; 即便世界將毀滅, 永不違背其準則。 21 大海雖會超界限, 終將回歸其本位; 善人即便世界毀, 不願違背其準則。 22 善人長壽實為是, 眾生安樂之因緣; 惡人存在無疑是, 眾生痛苦之根源。 23 若有善人為上首, 眾人皆成善良人; 如同一株栴檀樹, 能使林木皆芳香。 24 若能以一調伏者, 教化眾多之群眾; 皆能獲得調伏時, 智者豈能摧毀之。 25 身體與善德性質, 二者差異極懸殊; 身體朝夕即壞滅, 功德直至劫末存。 26 若以無常污穢身, 欲求恒常清凈果; 此身所得諸果報, 有何不得之可言。 27 法義欲樂與解脫, 生命乃是成就因; 若毀生命何不毀? 護生何物不能護? 28 自我是人之親友, 自我亦是人之敵; 自我確是最近親, 自我也是最大敵。 29 捨己護他之行為, 雖為善人所讚歎; 然而具慧明理者, 不以此為究竟道。 30 草木大地與清水, 第四善語之美好; 此四物品于善家, 永遠不會有匱乏。

31.

Ambuṃ pivantino najjo,

Rukkho khādatino phalaṃ;

Megho kvacipi no sassaṃ,

Paratthāya sataṃdhanaṃ.

32.

Sataṃ pharusavācāhi,

Nayāti vikatiṃ mano;

Tiṇukkāhi nasakkāva,

Tāpetuṃ sāgare jalaṃ.

33.

Sampatyaṃ mahattaṃceto,

Bhavatyuppalakomalaṃ;

Vippatyañca mahāsele,

Silāsaṅghādakakkaso.

34.

Atthaṃ mahantamāpajja,

Vijjaṃ sampattimevaca;

Careyyāmānathaddhoyo,

Paṇḍito so pavuccati.

35.

Nālabbhamabhipatthenti ,

Naṭṭhampi nacasocare;

Vippatyañca namuyhanti,

Yenarā teva paṇḍito.

36.

Gaṇṭhiṭṭhāne ekapade,

Nātimaññeyya paṇḍito;

Kiṃ akko veḷupabbhāro,

Timahādīpabhānudo.

37.

Guṇadosesumekena,

Natthi koci vivajjito;

Sukhumālassa padumassa,

Naḷā bhavati kakkasā.

38.

Sumahantāni satthāni,

Dhārayanto bahussutā;

Chettāro saṃsayānantu,

Kilante lobhamohatā.

39.

Dosampi saguṇe disvā,

Guṇavādī vadantino;

Na loko vijjamānampi,

Cande passati lañchanaṃ.

40.

Nipuṇe sutameseyya,

Vicinitvā sutatthiko;

Bhattaṃ hukkhaliyaṃ pakkaṃ,

Bhājanaṃpi tathā bhave.

41.

Guṇā kubbanti dūtattaṃ,

Dūrepi vasataṃ sataṃ;

Ketake gandha ghāsāya,

Gacchanti bhamarā sayaṃ.

42.

Paṇḍito sutasampanno,

Yatthaatthīti cesuto;

Mahussāhena taṃṭhānaṃ,

Gantabbaṃ sutaresinā.

43.

Sabbasutaṃ madhīyetha,

Hīnamukkaṭṭha majjhimaṃ;

Sabbassaatthaṃ jāneyya,

Naca sabbaṃ payojaye;

Hoti tādisakokālo,

Yattha atthāvahaṃ sutaṃ.

44.

Ṭhito cirattanaṃ nīre,

Sakkharo nantaraṃsuto;

Dabbho nīrantike jāto,

Sabbakālantaraṃsuto.

45.

Vasuṃ gaṇhanti dūraṭṭhā,

Pabbate ratanocite;

Na milakkhā samīpaṭṭhā,

Evaṃ bālā bahussute.

46.

Hiraññena migānaṃva,

Susīlaṃpi asīlino;

Adhammikassa dhammena,

Bālānaṃpi sutena kiṃ.

47.

Sutena hadayaṭṭhena,

Khalo nevasusīlavā;

Madhunā koṭaraṭṭhena,

Nimbo kiṃ madhurāyate.

48.

Sakiṃpi viññu dhīrena,

Karoti sahasaṅgamaṃ;

Attatthañca paratthañca,

Nibbānantaṃ sukhaṃ labhe.

49.

Haṃso majjhe nakākānaṃ,

Sīho gunnaṃ nasobhati;

Gadrabhānaṃ turaṅgono,

Bālānañca napaṇḍito.

50.

Ākiṇṇopi asabbhīva,

Asaṃsaṭṭhova bhaddako;

Bahunā sannajātena,

Gacche nummattakenidha.

51.

Nadītire khatekūpe,

Araṇītālavaṇṭake;

Navade āpādi natthīti,

Mukheca vacanaṃ tathā.

52.

Sutasanniccayā dhīrā,

Tuṇhibhūtā apucchitā;

Puṇṇā subhāsitenāpi,

Ghaṇḍādyaghaṭitāyathā.

53.

Apuṭṭho paṇḍito bherī,

Pajjunno hoti pucchito;

Bālo puṭṭho apuṭṭhoca,

Bahuṃ vikattate sadā.

54.

Sampannaguṇā laṅkāro,

Sabbasatta hitāvaho;

Nacareyya parattatthaṃ,

Kuto so paṇḍito bhave.

55.

Saparatthaṃ care dhīro,

Asakkonto sakaṃ care;

Tathāpica asakkonto,

Pāpāttānaṃ viyojaye.

56.

Bālecummattake bhūpe,

Gurumātāpitūsvapi;

Nadosaṃ kariyā pañño,

Saṅgheca jeṭṭhabhātari.

57.

Atthanāsaṃ manotāpaṃ,

Ghareduccaritānica;

Vañcanaṃ avamānañca,

Matimā napakāsaye.

58.

Paradānaṃ janettīva,

Leṭṭuva paradabbakaṃ;

Attāva sabbabhūtāni,

Yo passati so passati.

59.

Parūpavāde padhiro,

Paravajjesvalocano;

Paṅgulo aññanārīsu,

Dussakappesvacetano.

60.

Sabbaṃ suṇāti sotena,

Sabbaṃ passati cakkhunā;

Nacadiṭṭhaṃ sutaṃ dhīro,

Sabbaṃ uccitumarahati.

我來為您翻譯這段巴利文: 31 江河供人飲其水, 樹木施人享其果; 雲雨普降養群生, 智者財富利他人。 32 惡語難擾聖者心, 如同草炬難使沸; 大海浩瀚之水體, 永遠平靜不動搖。 33 順境中人心柔軟, 猶如蓮花般嬌嫩; 逆境中人心堅硬, 恰似巨石般頑固。 34 獲得偉大之成就, 或得智慧與財富; 不生傲慢而行事, 此人方稱為智者。 35 不求無法獲得事, 不憂已失去之物; 逆境之中不迷惑, 如是之人是智者。 36 于難解處一字句, 智者不應生輕慢; 何況光明遍三洲, 陽光亦需借空行。 37 論及功過得失時, 無人能完全免除; 即使柔美之蓮花, 莖幹亦復覺粗糙。 38 多聞之人雖持有, 廣大精深之典籍; 若為貪癡所困擾, 難斷疑惑之藤蔓。 39 見人過失中有德, 善語讚歎其功德; 世人雖見月光明, 不見其中之斑點。 40 求學之人應細心, 擇取精妙之教法; 如同煮飯用良鍋, 方能蒸煮出佳餚。 41 功德能為使者任, 遠方善人亦相連; 如蜂聞香自飛往, 尋覓芳香之花蕊。 42 若聞某處有智者, 多聞博學之賢良; 求學之人應竭力, 前往其處求教誨。 43 應當廣學諸典籍, 上中下等悉通達; 了知一切之義理, 但非處處皆運用; 必有適當之時機, 所學方能顯其用。 44 石頭長久浸於水, 內里終究不潮濕; 蘆葦生長水邊際, 內外處處皆濕潤。 45 遠處寶山藏珍寶, 人們不辭遠道取; 近處野人雖可及, 智者不與為伍焉。 46 如以黃金誘野獸, 無戒之人有戒何? 不法之人有法何? 愚者多聞復何益? 47 內心空虛徒聞法, 惡人終難成持戒; 樹洞雖盛滿蜂蜜, 苦楝終不變甘甜。 48 智者若與賢者交, 一次即得千次益; 既利自己又利他, 終得涅槃之安樂。 49 天鵝不配群烏集, 獅子不與牛同群; 駿馬不與驢為伍, 智者不與愚人居。 50 雖處惡人之叢中, 善人不與共往來; 寧可獨處守其德, 不與愚人同流俗。 51 河岸挖井必有水, 椰扇芭蕉定生葉; 切勿輕言無辦法, 此言不應出口也。 52 智者積聚多聞法, 未問不輕易開口; 如缽盛滿善言語, 未擊不發出聲音。 53 智者不問自不語, 詢問則如雷霆響; 愚者不問自多言, 有問更增其夸語。 54 若人雖具諸功德, 能利一切眾生者; 若不為他人謀利, 何以稱之為智者? 55 智者應為雙方利, 不能則為己謀利; 若己利亦不能為, 應當遠離諸惡事。 56 對於愚人與狂者, 國王師長與父母; 智者不應生嗔怒, 僧團長兄亦如是。 57 智者不應顯露出, 損失憂惱與惡行; 欺詐輕慢等行為, 皆當隱藏不外揚。 58 視他妻如己母親, 視他財如路磚石; 視眾生如己同體, 如是觀察最正確。 59 對他人誹謗似聾, 對他過失若盲目; 對他女人似跛足, 對他衣物似無知。 60 耳聞一切聲音事, 眼見一切色相物; 智者不應盡吐露, 所見所聞諸事物。

61.

Cakkhumassa yathāandho,

Sotavā padhiroyathā;

Paññāvāssa yathāmūgo,

Balavā dubbaloriva;

Atha atthesamuppanne,

Sayetha matasāyitaṃ.

62.

Pāpamitte vivajjetvā,

Bhajeyyu ttamapuggalaṃ;

Ovādecassa tiṭṭheyya,

Patthento acalaṃsukhaṃ.

63.

Sususā sutavaḍḍhanaṃ,

Sutaṃ paññāyavaḍḍhanaṃ;

Paññāya atthaṃ jānāti,

Ñāto attho sukhāvaho.

64.

Pāmojja karaṇaṃ ṭhānaṃ,

Pasaṃsāvahanaṃsukhaṃ;

Phalānisaṃso bhāveti,

Vahanto porissaṃdhuraṃ.

65.

Atisītaṃ atiuṇhaṃ,

Atisāya midaṃahu;

Iti visaṭṭha kammante,

Khaṇā accanti māṇave.

66.

Yoca sītañca uṇhañca,

Tiṇātiyo namaññati;

Karaṃ purisa kiccāni,

So sukhā navihāyati.

67.

Yasalābhaṃ jigīsantaṃ,

Naraṃ vajjenti dūrato;

Apatthetvāna te tasmā,

Taṃmaggaṃ maggaye budho.

68.

Desamosajja gacchanti,

Sīhā sappurisā gajā;

Tattheva nidhanaṃ yanti,

Kākā kāpurisā migā.

69.

Yasmiṃdese nasammāro,

Napiti nacabandhavā;

Nacavijjāgamo koci,

Natattha vasatī vasse.

70.

Dhanavā gaṇako rājā,

Nadī vejjā imejanā;

Yattha pañca navijjante,

Na tatthavasatī vase.

71.

Asanaṃ bhayamantānaṃ,

Maccānaṃ maraṇaṃ bhayaṃ;

Uttamānantusabbesaṃ,

Avamānaṃ paraṃ bhayaṃ.

72.

Amānanā yattha siyā,

Santānaṃ avamānanā;

Hīnasamānanāvāpi,

Na tatthavasati vase.

73.

Yatthālasoca dakkhoca,

Sūro bhīruca pūjito;

Na santā tattha vassanti,

Avisesakarena ko.

74.

Dukkho nivāso sambādhe,

Ṭhāne asucisaṅkaṭe;

Tato rimhipiyānante,

Tatoca akataññunaṃ.

75.

Siṅgīnaṃ pañcahatthena,

Satena vājinaṃ caje;

Hatthīnantu sahassena,

Desacāgena dujjane.

76.

Caje ekaṃ kulassatthaṃ,

Gāmassatthaṃ kulaṃ caje;

Gāmaṃ janapadassatthaṃ;

Attatthaṃ pathavī caje.

77.

Calatyekenapādena,

Tiṭṭhatyekena paṇḍito;

Asamikhyaparaṃṭhānaṃ,

Pubbamāyanaṃnacaje.

78.

Ṭhānabhaṭṭhā nasobhanti,

Dantākesāna khānarā;

Matimā itiviññāya,

Saṭhānaṃ nacaje lahuṃ.

79.

Caje dhanaṃ aṅgavarassahetu,

Aṅgaṃ caje jivitaṃ rakkhamāno;

Aṅgaṃ dhanaṃ jivitañcāpi sabbaṃ,

Caje naro dhamma manussaranto.

80.

Sotaṃ suteneva na kuṇḍalena,

Dānena pāṇī natu kaṅkaṇena;

Ābhāti kāyo purisuttamassa,

Paropakārena na candanena.

Sambhedakathā

81.

Sattha kappavicārena,

Kālo gacchati dhīmataṃ;

Byasanena asādhūnaṃ,

Niddāya kalahenavā.

82.

Sokaṭhānasahassāni,

Bhayaṭhānasatānica;

Divasedivase muḷhaṃ,

Āvīsanti napaṇḍitaṃ.

83.

Atidīgho mahāmuḷho,

Majjhimoca vicakkhaṇo;

Vāsudevaṃ purakkhitvā,

Sabbevāmanakā saṭṭhā.

84.

Na loke sobhate muḷho,

Kevalattapasaṃsako;

Api sampihite kūpe,

Katavijjo pakāsate.

85.

Madantadamanaṃ satthaṃ,

Khalānaṃ kurute madaṃ;

Cakkhusaṅkhārakaṃ tejaṃ,

Uluṅkāna mivandhakaṃ.

86.

Atyappamapi sādhūnaṃ,

Silālekheva tiṭṭhate;

Jalelekheva nīcānaṃ,

Yaṃ kataṃ taṃpi nassati.

87.

Dabbamappaṃpi sādhūnaṃ,

Jalaṃ kūpeva nissayo;

Bahuttaṃpi asādhūnaṃ,

Naca vāriva aṇṇave.

88.

Duṭṭhacitto panāhissa,

Kodho pāsāṇalikkhito;

Kujjhitabbe sujanassa,

Jalelekhā ciraṭṭhito.

89.

Bālassa jīvitaṃ pāpaṃ,

Mitarassi taraṃ bhave;

Janakāyassa rājāva,

Rājadhammova rājunaṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 61 有眼如同盲人般, 有耳似若聾者樣; 有智若如啞人般, 有力如同弱者狀; 當機緣時節至時, 應當裝作已死般。 62 應當遠離惡朋友, 親近最勝之人等; 安住于其教誡中, 追求不動之安樂。 63 樂於聽聞增多聞, 多聞增長智慧力; 智慧能知諸義理, 知義能得安樂果。 64 歡喜之處生功德, 讚歎能帶來安樂; 承擔人間諸責任, 必將獲得諸果報。 65 或說天氣太寒冷, 或說天氣太炎熱; 因循茍且度時日, 良機轉瞬即逝去。 66 不以寒暑為借口, 不以疲倦為託詞; 勤勉完成應做事, 此人不失安樂果。 67 追求名聲與利養, 遠離真實之道途; 是故智者應遠離, 尋求正道而前進。 68 獅子賢者與象王, 離開故土向前行; 烏鴉惡人與野獸, 原地死亡歸塵土。 69 若在某處無市場, 無理髮師親眷屬; 也無求學之機緣, 不應居住於此處。 70 富人會計與國王, 河流醫生此五者; 若此五者皆不具, 不應居住於此處。 71 飲食缺乏令人懼, 死亡恐怖眾生心; 但對最勝之智者, 輕蔑方為最大懼。 72 若處聖者不受敬, 或遭輕賤與侮辱; 或與卑劣同等視, 不應居住於此處。 73 若處懶惰與精進, 勇者怯者同受敬; 聖者不住如是處, 無人分別善惡故。 74 擁擠不潔之住處, 實為痛苦之所在; 遠離親愛之人等, 或與忘恩之人居。 75 以五手臂換金角, 以百換取駿馬良; 以千換取大象王, 捨棄惡地離兇徒。 76 舍一人護一族, 舍一族護一村; 舍一村護一邦, 為己利舍天下。 77 智者一足動一足, 立足未穩不輕舉; 未察明瞭他處情, 不應輕棄原住地。 78 離位之物不莊嚴, 如齒髮甲離其處; 智者了知此道理, 不輕易棄原位置。 79 為護肢體舍財物, 為護生命舍肢體; 為護正法當捨棄, 財物肢體與生命。 80 耳飾不如多聞美, 手鐲不如佈施妙; 最勝丈夫身光耀, 利他功德非栴檀。 離間品 81 智者以研習經典, 消磨時日勤修學; 惡人以災禍憂患, 昏睡鬥爭度光陰。 82 千種憂愁之根源, 百種恐怖之因緣; 日日困擾愚癡人, 卻不能惱智慧者。 83 太高者多生愚癡, 中等者具足智慧; 以神聖為引導者, 皆生為人無分別。 84 世間愚者不莊嚴, 唯知讚歎己功德; 即使深藏於井中, 智者光明自顯現。 85 調伏傲慢之教法, 反使惡人增驕慢; 如同光明助眼目, 反使貓頭鷹目盲。 86 善人即使小功德, 如刻石上永久存; 卑劣之人所作為, 如水上字即消失。 87 善人即使小財物, 如井之水濟眾生; 惡人縱有大財富, 如海之水難飲用。 88 惡人怒氣如石刻, 永久難以消除去; 善人忿怒如水痕, 瞬間即可消失盡。 89 愚人生命多造惡, 短暫如同借貸物; 如王護衛眾民眾, 正法護持諸君王。

90.

Sappādānaṃ balī sīho,

Puḷāvako tato kippīlikā,

Narā tato balī rājā,

Sabbesa mantako balī.

91.

Bhūpoṇṇava ggi thī sippi,

Abhijjhālucapuggalo;

Etesaṃpi mahicchānaṃ,

Mahicchitā aniccatā.

92.

Niddāluko asantuṭṭho,

Akataññūca bhīruko;

Sakkuṇantina sācāraṃ,

Sikkhituṃ te kadācipi.

93.

Niddālu kāmarāmoca,

Sukhito bhogavālaso;

Nicchanto kammarāmo ca,

Sattete satthavajjitā.

94.

Samiddho dhanadhaññena,

Kaṭṭho dakatiṇaggihi;

Sabbato duggatenaṭṭho,

Tasmā nadukkataṃ kare.

95.

Puññapāpaphalaṃ yo ce,

Nasaddhahati saccato;

So ve khippaṃva attānaṃ,

Ādāsatalamānaye.

96.

Samparāyikamatthaṃ yo,

Nasaddhahati cepiso;

Āvāse sagga gāmīnaṃ,

Mākkabhe kiṃnapassati.

97.

Mahantaṃ vaṭṭarukkhādiṃ,

Khuddabījaṃ bahūphalaṃ;

Sakkhikatvā udikkheyya,

Puññapāpakaro naro.

98.

Yassa sallahukaṃ hoti,

Gurusakkāramānanaṃ;

Tassa sallahukāyeva,

Vijjāsampattisampadā.

99.

Upajjhācariyānañca,

Mātāpitūnamevaca;

Sakkaccaṃ yonupaṭṭhāti,

Suto tassapitādiso.

100.

Dese dese kulānīca,

Desedese ca bandhavo;

Tādisaṃ sahajā yattha,

Desaṃ passāminevatu.

101.

Puttaṃvā bhātaraṃ duṭṭhaṃ,

Anusāseyya nojahe;

Kiṃnu chejjaṃ karaṃpādaṃ,

Littaṃ asucinā siyā;

102.

Bahuputte pitāeko,

Avassaṃ poseti sadā;

Bahuputtā nasakkonti,

Posetuṃ pitarekakaṃ.

103.

Atijātamanujātaṃ ,

Puttamicchanti paṇḍitā;

Avajātaṃ naicchanti,

Yohoti kulagandhano.

104.

Pañcaṭhānāni sampassaṃ,

Puttamicchanti paṇḍitā;

Jātovā no bharissati,

Kiccaṃvā no karissati.

105.

Kulavaṃso ciraṃ tiṭṭhe,

Dāyajjaṃ paṭipaccati;

Athavāpana petānaṃ,

Dakkhiṇaṃnupadassati.

106.

Antojāto dhanakkīto,

Dāsabyopagato sayaṃ;

Dāsākaramarānīto,

Ccevante catudhā siyuṃ.

107.

Dāsā pañceva corayya-

Sakhañātyattasadisā;

Tathā viññūhi viññeyyā,

Mittādārāca bandhavā.

108.

Tayova paṇḍitā satthe,

Ahamevātivādīca,

Ahamapiti vādīca,

Nāhantica imetayo.

109.

Vinā satthaṃ nagaccheyya,

Sūro saṅkāmabhūmiyaṃ;

Paṇḍitaddhagū vāṇijjo,

Videsagamano tathā.

110.

Sammā upaparikkhitvā,

Akkharesu padesuca;

Coraghāto siyā sisso,

Guru coraṭṭakārako.

111.

Sādhuttaṃ sujanasamāgamā khalānaṃ,

Sādhūnaṃ nakhalasamāgamā khalattaṃ;

Āmodaṃkusumabhavaṃdadhātibhūmi,

Bhūgandhaṃ naca kusumāni dhārayanti.

112.

Saṭṭhena mittaṃ kalusena dhammaṃ,

Paropatāpena samiddhibhāvaṃ;

Sukhena vijjaṃ pharusena nāriṃ,

Icchanti ye te navapaṇḍitāva.

Mittakathā

113.

Katvāna kusalaṃkammaṃ,

Katvācā kusalaṃ pure;

Sukhitadukkhitā honti,

So bālo yo napassati.

114.

Sayaṃkatena pāpena,

Aniṭṭhaṃ labhate phalaṃ;

Te me so me janentīti,

Punāguṃ kurute jaḷo.

115.

Kālakhepena hāpeti,

Dānasīlādikaṃ jaḷo;

Athirampi thiraṃ maññe,

Attānaṃ sassatīsamaṃ.

116.

Bālova pāpakaṃ katvā,

Nataṃchaṭṭetumussahe;

Kiṃ byagghatādi gacchanto,

Padaṃ makkhetumussahe.

117.

Paranassanato naṭṭho,

Pureva paranāsako;

Sīghaṃvā dassanaṃ yāti,

Tiṇaṃ pāsādajjhāpakaṃ.

118.

Bhojanā methunā niddā,

Gave poseca vijjati;

Vijjā viseso posassa,

Tatohīno gosamo bhave.

我來為您翻譯這段巴利文: 90 獅子力勝諸蛇類, 蛆蟲次勝螞蟻群; 人類力勝諸眾生, 死神力勝一切物。 91 國王海洋火女貝, 以及貪婪諸眾生; 如是具大貪慾者, 無常性是其本質。 92 貪睡不知足知恩, 怯懦膽小諸眾生; 此等永遠不能學, 善良品行與威儀。 93 貪睡耽樂與安逸, 富裕懶惰無意願, 不喜工作諸人等, 七者遠離聖教法。 94 富裕財物與穀物, 柴草水火皆齊備; 若無一物遭滅亡, 是故不應作惡事。 95 若人不信善惡果, 必有其報真實性; 應當速觀己面容, 如同明鏡照自身。 96 若人不信後世果, 應觀天界諸聖境; 往生天界諸賢聖, 住處光明何不見。 97 巨大榕樹諸果實, 由小種子結碩果; 世人應當以此為, 善惡因果之明證。 98 若人輕視與輕慢, 尊敬恭敬之禮儀; 其人智慧與成就, 輕淺如同其輕慢。 99 恭敬侍奉諸師長, 父母雙親恩養者; 其子必定如父賢, 是故當勤盡孝道。 100 處處皆有諸親族, 處處皆有諸眷屬; 唯有生處之親人, 此處難得復相見。 101 兒子兄弟雖為惡, 應當教導莫捨棄; 若手足染不凈物, 豈可因此而斷除。 102 一位父親能扶養, 眾多子女得成長; 眾多子女卻不能, 扶養一位老父親。 103 智者希望子超越, 或與己等而不劣; 不願生育劣於己, 敗壞家族之子孫。 104 智者觀察五種事, 希望生育善子女: 長大能否善奉養, 能否承擔家業事。 105 家族血脈得延續, 遺產財物得繼承; 或為亡者作功德, 佈施迴向諸善業。 106 生於家中為奴僕, 以錢買得為奴隸; 自願投靠為奴婢, 戰爭擄獲為俘虜; 如是奴僕分四種。 107 奴僕有五種情況: 盜賊朋友親戚等, 自願相似諸眾生; 智者應當如是知, 親友妻子與眷屬。 108 智者于教法之中, 有三種不同態度: 或言我是最勝者, 或言我亦有所成, 或言我非有所成。 109 勇士不應無兵器, 輕入戰場冒險地; 智者商人亦不應, 無伴獨往遠方行。 110 應當詳細觀察明, 文字語法與地域; 若有錯誤如盜賊, 弟子罪過歸師長。 111 善人因近善人故得善性, 善人因近惡人不成惡; 大地因花生出妙香氣, 花朵不因大地失芳香。 112 以欺詐交友正法以污染, 以損他求利以苦得安樂; 以粗暴得妻以輕易得智, 如是希求者非是真智者。 友誼品 113 今生造作善業者, 前世造作善業者; 安樂痛苦皆由此, 愚者不見此因果。 114 由己所造諸惡業, 必得不如意果報; 愚者猶說他人害, 復造新業增罪過。 115 愚人虛度光陰時, 損減佈施與持戒; 執著堅固為常住, 如同永恒不變易。 116 愚人造作諸惡業, 不能消除其罪過; 如虎行走留腳印, 豈能抹去其足跡。 117 欲害他人者先亡, 害人之前自遭殃; 如同縱火燒高樓, 火焰速燃及己身。 118 飲食淫慾與睡眠, 牛群亦有此三事; 人以智慧為殊勝, 無慧之人同畜生。

119.

Muḷhasisso padesena,

Kunārībharaṇenaca;

Khalasatthūhisaṃyogā,

Paṇḍitopyavasīdati.

120.

Dvecimekaṇṭakā tikkhā,

Sarīrasobhitā kāme;

Nidhano yoca kāmeti,

Yocakuppatyanissāro.

121.

Nidhanocāpi kāmeti,

Dubbalo kalahaṃpiyo;

Mandasattho vivādatthi,

Tividhaṃ muḷhalakkhaṇaṃ.

122.

Appasuto sute appe,

Bahuṃmaññati mānavo;

Sindhudakama passanto,

Kūpetoyaṃva maṇḍuko.

123.

Tadamināpi jānāti,

Sobbhesu padaresuca;

Sunantā yanti kusumbhā,

Tuṇhīyanti mahodadhi.

124.

Yaṃ ūnakaṃ taṃ sunati,

Yaṃ pūraṃ santameva taṃ;

Aḍḍhakumbhūpamo bālo,

Rahato pūrova paṇḍito.

125.

Budhehibhāsamānopi ,

Khalo bahutaketavo;

Ghaṃsiyamāno aṅgāro,

Nilamattaṃ nagacchati.

126.

Cārutā paradārāya,

Dhanaṃ lokatappatiyā;

Pasutaṃ sādhunāsāya,

Khale khalatarā guṇā.

127.

Ito hassataraṃ loke,

Kiñci tassa navijjati;

Dujjanotica yaṃāha,

Sajjanaṃ dujjano sayaṃ.

128.

Rogaṇḍacaṅkuro tejo,

Visamassataro ghaṇo;

Avināsiya samanti,

Na khaloca sanissayaṃ.

129.

Navinā paravādena,

Ramante dujjanā khalu;

Na sā sabbarase bhutvā,

Vinā vacce natussati.

130.

Tappate yāti sandhānaṃ,

Davo bhavati vanataṃ;

Muduṃ dujjanacittaṃ kiṃ,

Lohena upamīyate.

131.

Tasmā dujjanasaṃsaggaṃ,

Āsīvisa mivoragaṃ;

Ārakā parivajjeyya,

Bhūtikāmo vicakkhaṇo.

132.

Dujjanena hi saṃsaggo,

Sattutāpi nayujjate;

Tatto dahati aṅgāro,

Santātu kālataṃkaro.

133.

Dujjano vajjanīyova,

Vijjāyālaṅkatopi ce;

Maṇinā laṅkato santo,

Sappo kiṃ nabhayaṅkaro.

134.

Aggino dahato dāyaṃ,

Sakhābhavati māluto;

Sova dīpaṃtu nāseti,

Khale nattheva mittatā.

135.

Nasmase katapāpamhi,

Nasmase alikavādini;

Nasmasettatthapaññamhi,

Atisantepi nasmase.

136.

Māretuṃ kittakā sakkā,

Dujjanā gagaṇūpamā;

Māritā kodhacittetu,

Mārito honti dujjanā.

137.

Bhūmi kaṇṭakasaṃkiṇṇā,

Chādituṃ nevasakyate;

Upāhana mattakena,

Channā bhavati medanī.

138.

Sattā sadāpasevanti,

Sodakaṃ vāpiādikaṃ;

Sabhogaṃ sadhanañcevaṃ,

Tucchāce te jahanti te.

139.

Dhanahīnaṃ caje mitto,

Puttadārā sahodarā;

Atthavantaṃva sevanti,

Attho loke mahāsakhā.

140.

Na rūpinī na paññāṇo,

Nakulīno padhānatā;

Kāle vipattisampatte,

Dhanimāva visesatā.

141.

Kalyāṇamittaṃ kantāraṃ,

Yuddhaṃ sabhāyaṃ bhāsituṃ;

Asatthā gantu micchanti,

Muḷhā tecaturojanā.

142.

Ahitā paṭisedhoca,

Hitesuca payojanaṃ;

Byasanesva pariccāgo,

Saṅkhepā mittalakkhaṇaṃ.

143.

Āture byasanepatte,

Dubbhikkhe sattu viggahe;

Rājadvāre susāneca,

Yo tiṭṭhati sabandhavo.

144.

So bandhu yo hiteyutto,

So pitā yo tu posako;

So ñāti yatra visāso,

Sā bhariyā yatra nibbūti.

145.

Hitesino sumittoca,

Viññūca dullabhā janā;

Yatho sadhaṃca sāduṃca,

Rogahārīca sujano.

146.

Agaruko anālasso,

Asaṭṭhoca saccavā suci;

Aluddho atthakāmoca,

Ediso suhaduttamo.

147.

Yo dhuvāni pariccajja,

Adhūvānyupasevati;

Dhuvāpi tassa nassanti,

Adhuvesu kathāvakā.

148.

Luddhamatthenagaṇheyya ,

Thaddha mañjalikammunā;

Chandānuvattiyā muḷhaṃ,

Yathābhūtena paṇḍitaṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 119 愚昧弟子地方性, 惡妻裝飾虛榮心; 親近惡師諸因緣, 智者亦會遭沉淪。 120 世間二種如利刺, 雖美其身實可畏: 貧窮之人求欲樂, 無權之人起嗔怒。 121 貧窮之人貪慾樂, 弱者好爭論是非; 智淺之人好辯論, 此為愚者三特徵。 122 少聞之人聞少法, 自以為是生驕慢; 如井中蛙觀水量, 不識大海之浩瀚。 123 以此亦知淺深處, 水坑溝渠諸水量; 小罐滿水作響聲, 大海深邃常寂靜。 124 不足之物發聲響, 圓滿之物常寂然; 愚者如同半滿瓶, 智者如同滿水器。 125 雖與智者共談論, 惡人多詐無真實; 如同摩擦炭火塊, 只見黑色不見光。 126 貪戀他人之妻女, 以財富取悅世人; 廣學多聞毀善法, 惡人更增惡之德。 127 世間最可笑之事, 莫過於此難尋找: 惡人自稱為惡者, 反說善人是惡人。 128 瘡疫萌芽與火焰, 劇毒濃烈難消除; 尚可尋得解脫法, 惡人難以得依止。 129 惡人若無誹謗語, 實難獲得其歡樂; 如同蒼蠅食美味, 若無糞便不滿足。 130 鐵器受熱可熔合, 林木著火能燃燒; 惡人之心難柔軟, 鐵器尚可為比喻。 131 是故智者求繁榮, 應當遠離諸惡人; 如同遠離毒蛇般, 保持距離莫親近。 132 與惡人交往結果, 甚至不如與敵交; 熱炭只能燒身體, 冷炭能致命喪亡。 133 惡人雖有諸裝飾, 智慧學問為莊嚴; 毒蛇雖戴寶石飾, 豈能因此不可畏。 134 林火燃燒草木時, 風為火焰之朋友; 同一風吹燈火滅, 惡人絕無真友情。 135 不應信任作惡者, 不應信任說謊者; 不應信任損人者, 過分寂靜亦莫信。 136 欲殺惡人如虛空, 數量眾多難盡除; 若能調伏嗔恨心, 等同殺盡諸惡人。 137 大地遍佈諸荊棘, 無法盡覆使平坦; 但以鞋履護足底, 如同覆蓋整個地。 138 眾生常喜近水池, 富裕財物諸場所; 一旦貧窮無財物, 棄之遠去不顧念。 139 貧窮之人為友棄, 妻子兄弟皆遠離; 富有之人眾親近, 財富世間大親友。 140 非以容貌與智慧, 非以種姓為尊貴; 當遭厄運災難時, 唯有財富最殊勝。 141 越過荒野入戰場, 議會說話需友伴; 無友獨行四種人, 皆是愚癡之表現。 142 遮止有害勤利益, 患難不棄互扶持; 此為朋友之特徵, 簡要說明其要義。 143 疾病災難饑饉時, 敵軍侵犯戰亂起; 王門墓地諸險處, 能立其側是親友。 144 助人利益是良友, 養育子女是慈父; 互相信賴是親人, 令得安寧是賢妻。 145 求人利益善友伴, 智者世間實難得; 如同清涼與甘美, 能除病苦之良藥。 146 恭敬不懶不欺詐, 誠實清凈無貪求; 常為利他而謀劃, 如是方為最勝友。 147 捨棄堅固之正法, 親近無常諸惡法; 堅固正法必失去, 無常惡法何所說。 148 以財攝受貪婪者, 合掌恭敬降傲慢; 隨順願望化愚者, 如實而說悟智人。

149.

Uttamaṃ pāṇipātena,

Sūraṃ bhedena vijaye;

Nicaṃ dabbapadānena,

Vikkamena samaṃ jaye.

150.

Yassayassa hi yobhāvo,

Tenatena hi taṃnaraṃ;

Anupavissa medhāvī,

Khippamattavasaṃ naye.

151.

Yena icchati sambandhaṃ,

Tena tīṇi nakāraye;

Vivāda matthasambandhaṃ,

Parokkhe dāradassanaṃ.

152.

Accābhikkhaṇasaṃsaggā,

Asammosaraṇenaca;

Etena mittā jīranti,

Akāle yācanāyaca.

153.

Tasmā nābhikkhaṇaṃ gacche,

Nacagacche cirāciraṃ;

Kālena yācaṃ yāceyya,

Evaṃ mittā najīraye.

154.

Ete bhiyyo samaṃ yanti,

Sandhi tesaṃ najīrati;

Yo adhippannaṃ sahati,

Yoca jānāti desanaṃ.

155.

Sace santā vivādanti,

Khippaṃ sandhiraye puna;

Bālā pattāva bhijjanti,

Na te samathamajjhaguṃ.

156.

Yenamittena saṃsaggo,

Yogakkhemo vihīyati;

Pubbeva jjhābhavantassa,

Rakkhe akkhiva paṇḍito.

157.

Yenamittena saṃsaggā,

Yogakkhemo pavaḍḍhati;

Kareyyattasamaṃ vutti,

Sabbakiccesu paṇḍito.

158.

Guṇo sabbaññutulyopi,

Sīdate ko anissayo;

Anaggha mapimāṇikkaṃ,

Hemaṃ nissāya sobhate.

159.

Pabbepabbe kamenucchu,

Visesarasivaggato;

Tathā sumittiko sādhu,

Viparitova dujjano.

160.

Teneva muninā vuttaṃ,

Yekecilokiyādhammā;

Tathā nibbānagāmīno,

Santi lokuttarādhammā.

161.

Kalyāṇamitta 1 māgamma,

Sabbe te honti pāṇinaṃ;

Tasmā kalyāṇamittesu,

Kātabbo ādaro sadā.

162.

Yo ve kataññū katavediko dhiro,

Kalyāṇamitto daḷhabhattica hoti;

Dukkhitassa sakkaccaṃ kareti kiccaṃ,

Tathāvidhaṃ sappurisāti vadanti.

163.

Yassahi dhammaṃ puriso vijaññā,

Yecassa kaṅkhaṃ vinayanti santo;

Tañhissa dīpañca parāyanañca,

Na tena mittaṃ jirayetha pañño.

Nāyakakathā

164.

Kassako vāṇijomacco,

Samaṇo sutasīlavā;

Tesu vipulajātesu,

Raṭṭhaṃpi vipulaṃ siyā.

165.

Tesu dubbalajātesu,

Raṭṭhaṃpi dubbalaṃ siyā;

Tasmā raṭṭhaṃpi vipulaṃ,

Dhāraye raṭṭhasāravā.

166.

Mahārukkhassa phalino,

Āmaṃ chindati yo phalaṃ;

Rasañcassa najānāti,

Bījañcassa vinassati.

167.

Mahārukkhupamaṃ raṭṭhaṃ,

Yo adhammena sāsati;

Rasañcassa najānāti,

Raṭṭhañcāpi vinassati.

168.

Mahārukkhassa phalino,

Pakkaṃ chindati yo phalaṃ;

Rasañcassa vijānāti,

Bījañcassa nanassati.

169.

Mahārukkhupamaṃ raṭṭhaṃ,

Dhammena yo pasāsati;

Rasañcassa vijānāti,

Raṭṭhañcāpi nanassati.

170.

Janappadañca yorājā,

Adhammena pasāsati;

Sabbo sadhihi sorājā,

Viruddho hoti khattiyo.

171.

Tatheva nigame hiṃsaṃ,

Ye yuttā kayavikkaye;

Suṅkadānabalīkāre,

Sa kosena virujjhati.

172.

Mahāravarakhettesu,

Saṅga, me katanissame;

Ussite hiṃsayaṃ rājā,

Sabalena virujjhati.

173.

Tatheva isayo hiṃso,

Saṃyame brahmacāriyo;

Adhammacāri khattīyo,

So saggena virujjhati.

174.

Sayaṃkatā naparena,

Mahānajjo juvakatā;

Issarena tathā raññā,

Saraṭṭhe adhipaccatā.

175.

Pāpaṃvāpi hi puññaṃvā,

Padhāno yaṃ karotice;

Lokopevaṃ karotyeva,

Taṃ vijāneyya paṇḍito.

176.

Kacchapīnañca macchīnaṃ,

Kukkuṭīnañca dhenūnaṃ;

Puttaposā yathāhoti,

Tathā maccesu rājūnaṃ.

177.

Anāyakā vinassanti,

Nassanti bahunāyakā;

Thīnāyakā vinassanti,

Nassanti susunāyakā.

我來為您翻譯這段巴利文: 149 以合掌禮拜勝上人, 以離間降服勇猛者; 以財物攝受下劣人, 以威力克服平等人。 150 無論何人有何性, 以其性情化其人; 智者隨機而應變, 速使他人歸己用。 151 欲與他人結親時, 三事切莫輕易為: 爭論財物與親事, 私下窺視他人妻。 152 過分頻繁相往來, 或是長久不相見; 非時索求財物事, 皆使友誼漸消亡。 153 是故不應常往來, 亦勿長久不相見; 適時請求所需事, 如是友誼永不衰。 154 此等更能和諧處, 彼此友誼不衰退: 能容忍他人過失, 懂得說法教化人。 155 若有聖者起諍論, 速當尋求和解法; 愚人如同破瓦器, 永遠不得和諧道。 156 若有朋友交往時, 損減善法與安樂; 智者應當預先防, 如同保護己眼目。 157 若有朋友交往時, 增長善法與安樂; 智者應當善護持, 視如己身諸事業。 158 功德縱等一切智, 無所依止終沉沒; 無價寶玉雖珍貴, 仍須鑲金方顯耀。 159 甘蔗節節漸甘美, 滋味一節勝一節; 善友亦復如是增, 惡人反是漸退減。 160 是故牟尼已宣說, 一切世間諸法性; 及至涅槃解脫道, 出世間法皆如是。 161 依止善友眾生能, 獲得一切諸功德; 是故對於善友人, 應當常生恭敬心。 162 知恩感恩具智慧, 善友堅固具信心; 遇人困苦勤助益, 如是名為真善人。 163 若人能解正法義, 聖者為除其疑惑; 彼為明燈與依怙, 智者不應失此友。 領導品 164 農民商人與大臣, 沙門多聞具戒德; 若此四眾皆興盛, 國家必定得繁榮。 165 若此四眾皆衰微, 國家必定遭衰敗; 是故掌握國家要, 維護四眾使興盛。 166 大樹結實滿枝頭, 採摘未熟之果實; 不知其味失滋養, 種子亦將遭毀壞。 167 國家猶如大樹王, 若以非法來治理; 不知其味失民心, 國家必將遭滅亡。 168 大樹結實滿枝頭, 採摘成熟之果實; 既知其味得滋養, 種子亦得以儲存。 169 國家猶如大樹王, 若以正法來治理; 既知其味得民心, 國家必將得長存。 170 若有國王治國時, 以非正法施政令; 王與諸臣皆對立, 剎帝利眾生怨憎。 171 若損商賈諸商人, 買賣交易受阻礙; 徵收賦稅不得當, 國庫收入將匱乏。 172 廣大良田沃土地, 修建寺院與廟宇; 若王損害此等處, 軍隊力量將衰退。 173 若害修行諸仙人, 持戒清凈梵行者; 王者非法行暴政, 天界福報將喪失。 174 大江河流非人造, 天然形成有定向; 國王統領其國土, 亦應順應民心治。 175 無論作惡或行善, 首領示範為先導; 世人隨學亦如是, 智者應當明此理。 176 如同龜魚與雞群, 以及牛群育子女; 國王養民亦如是, 應當慈愛似親生。 177 無有領袖將滅亡, 多位領袖亦滅亡; 女性領袖將滅亡, 暴虐領袖必滅亡。

178.

Bahuvo yattha netāro,

Sabbe paṇḍitamānino;

Sabbe mahattamicchanti,

Kataṃ nesaṃ vinassati.

179.

Nodayāya vināsāya,

Bahunāyakatā bhūsaṃ;

Nomilanti vinassanti,

Padmā nyakkehisattahi.

180.

Asantuṭṭho yatī naṭṭho,

Santuṭṭhoca mahīpati;

Salajjā gaṇikā naṭṭhā,

Nilajjātu kulaṅganā.

181.

Na gaṇassa ggato gacche,

Siddhe kamme samaṃphalaṃ;

Kammavippatti cehoti,

Mukharo tatra haññate.

182.

Padhiro ca tapassīni,

Sūro raṇavaṇo tathā;

Majjapo patithī rājā,

Ete nasaddahāmahaṃ.

183.

Jāneyya pesane bhaccaṃ,

Bandhavāpi bhayāgate;

Āpadāsu tathā mittaṃ,

Dārañca vibhavakkhaye.

184.

Raṇā paccāgataṃ sūraṃ,

Dhanañca gharamāgataṃ;

Jiṇṇa mannaṃ pasaṃseyya,

Dārañca gatayobbanaṃ.

185.

Saddhāpemesu santesu,

Nagaṇe māsakaṃ sataṃ;

Saddhāvemesva santesu,

Māsakaṃpi sataṃ gaṇe.

186.

Adantadamanaṃ dānaṃ,

Dānaṃ sabbatthasādhakaṃ;

Dānena piyavācena,

Unnamanti namantica.

187.

Dānaṃ sinehabhesajjaṃ,

Maccheraṃ dussanosadhaṃ;

Dānaṃ yasassabhosajjaṃ,

Maccheraṃ kappanosadhaṃ.

188.

Dubbhikkhe annadātaṃca,

Subhikkheca hiraññadaṃ;

Bhayecābhayatādānaṃ,

Saggepi bahu maññate.

189.

Sataṃcakkhu sataṃkaṇṇā,

Nāyakassa sutā sadā;

Tathāpi andhapadhīro;

Esā nāyakadhammatā.

190.

Khamā jāgariyu ṭṭhānaṃ,

Saṃvibhāgo dayikkhaṇā;

Nāyakassa guṇāete,

Icchitabbā hitatthinā.

191.

Paribhūto mudū hoti,

Atitikkhoca veravā;

Etañcaubhayaṃ ñatvā,

Anumajjhaṃ samācare.

192.

Nekantamudunā sakkā,

Ekantatikhiṇenavā;

Attaṃ mahante ṭhapetuṃ,

Tasmā ubhaya mācare.

193.

Piṭṭhito kkaṃ niseveyya,

Kucchinātu hutāsanaṃ;

Sāmikaṃ sabbabhāvena,

Paralokaṃ amāyāya.

194.

Naseve pharusaṃsāmiṃ,

Taṃpi sevena macchariṃ;

Tato paggaṇhakaṃseve,

Seve niggaṇhakaṃ tato;

195.

Na sā rājā yo ajeyyaṃ jināti,

Na so sakhāyo sakhāraṃ jināti;

Na sā bhariyā patino virodhati,

Na te vuttā ye nabharanti jiṇṇakaṃ.

196.

Na sā sabhā yattha nasanti santo,

Na te santo ye navadanti dhammaṃ;

Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ,

Dhammaṃ bhaṇantāva bhavanti santo.

197.

Sutassa rakkhā satatābhiyogo;

Kulassa vattaṃ purisassa vijjā;

Rañño pamādo pasamodhanassa,

Thīnantu jānāmi na jātu rakkhaṃ.

Itthikathā

198.

Namātarā dhītuyā vāpi,

Bhagīniyā vicakkhaṇo;

Navivittāsane mante,

Nārī māyāvinīnanu.

199.

Vijjutānañca lolattaṃ,

Satthānañcatitikkhaṇaṃ;

Sīghataṃ vāyutejānaṃ,

Anukubbanti nāriyo.

200.

Dviguṇo thīna māhāro,

Buddhicāpi catugguṇo;

Chaguṇo hoti vāyāmo,

Kāmotva ṭṭha guṇobhave.

201.

Ekamekāyaitthīyā,

Aṭṭhaṭṭhapatino siyuṃ;

Sūrāca balavantoca,

Sabbākāmarasāharā;

Kareyya navame chandaṃ,

Unnattā hi napūrati.

202.

Lapanti saddhimaññena,

Passantaññaṃ savibbhamā;

Cittakaṃ cintayantaññaṃ,

Nārīnaṃnāma ko piyo.

203.

Jivhāsahassiko yo hi,

Jīve vassasataṃ naro;

Tena nikammuno vutto,

Thīdoso kiṃkhayaṃgato.

204.

Aggi āpo thiyo muḷho,

Sappo rājakulānica;

Payatanāpagantabbo,

Maccupāṇaharāniti.

205.

Itthīnaṃ dujjanā nañca,

Visāsonopapajjate;

Vīsassa siṅgino roga,

Nadīrājakulassaca.

我來為您翻譯這段巴利文: 178 若處多有領導人, 人人自詡為智者; 各各欲求大名位, 所作事業皆敗壞。 179 非為興盛為滅亡, 多位領袖極有害; 如同蓮花遇寒霜, 七日之內必枯萎。 180 修行不知足者亡, 國王知足得長存; 妓女有恥將滅亡, 良家婦女無恥亡。 181 不隨眾人而行事, 成功之後分果實; 若事失敗遭損害, 多言之人先受害。 182 聾者修苦行之人, 勇士戰場受傷者; 酒徒待客與國王, 此等之言我不信。 183 差遣僕人知其心, 親友危難見其情; 災難能識真朋友, 貧窮方知妻賢否。 184 勇士戰場歸來時, 財物帶回到家中; 飯食食畢方讚美, 妻子老時方稱讚。 185 若有信心與愛心, 百錢不值一分文; 若無信心與愛心, 一分勝過百金錢。 186 佈施調伏未調者, 佈施成就一切事; 以施與善言語力, 高舉低賤皆歸順。 187 佈施如油能潤滑, 吝嗇如病難醫治; 佈施能得諸名譽, 吝嗇如瘡難癒合。 188 饑荒時施人飲食, 豐收時施人財物; 危難之時施無畏, 天界亦得諸尊重。 189 百眼百耳諸下屬, 常為領袖傳訊息; 然而仍似聾與盲, 此為領袖之法則。 190 忍耐警覺與精進, 佈施憐憫善觀察; 此為領袖諸功德, 求利益者應具備。 191 過分柔和受輕視, 過分忍耐招怨恨; 了知此二種過失, 應行中道而不偏。 192 不可過分柔軟性, 亦非過分嚴厲性; 欲立大事成大業, 應當兼具二品性。 193 背後應侍奉火神, 腹前應侍奉聖火; 主人應以真誠心, 來世應以無欺心。 194 不應事奉暴主人, 亦莫親近吝嗇者; 應近恩威並用者, 其次親近嚴厲者。 195 不能勝敵非君王, 害友傷親非朋友; 與夫對立非賢妻, 不養父母非子女。 196 無有聖者非議會, 不說正法非聖者; 斷除貪嗔與愚癡, 說法之人方為聖。 197 多聞需要常保護, 種姓需要人維繫; 國王放逸必衰敗, 女人難以常守護。 婦女品 198 智者不應與母親, 女兒姐妹獨處所; 密室商議諸事情, 女人詭計多方便。 199 如同閃電之不定, 猶如利劍之鋒利; 又如疾風之迅速, 女人性情亦如是。 200 女人食慾增二倍, 智慧聰明增四倍; 精進勤勉增六倍, 慾望貪求增八倍。 201 每一女子若能得, 八個丈夫為伴侶; 雖具勇力與威嚴, 能滿一切慾望者; 遇見第九生愛慾, 高慢本性難滿足。 202 與此人說話交談, 眼望他人顯妖嬈; 心中思念別一人, 誰是女人所鍾愛? 203 縱使人有千種舌, 活滿百歲說不盡; 如是無盡諸過患, 女人過失難數盡。 204 火與水及婦女眾, 愚人毒蛇王族等; 皆應謹慎而遠離, 能奪性命諸物也。 205 女人惡人不可信, 毒蛇疾病諸江河; 以及王族諸眷屬, 皆不可以輕信之。

206.

Satthaṃ sunicchitamatīpi vicintanīyaṃ,

Svārādhitopya vanipo parisaṅkanīyo;

Hatthaṅgatāpi yuvatīparirakkhanīyā,

Satthāvanīpayuvatīsu kutovasitthaṃ.

207.

Ayuttakammāraddhanaṃ virodho,

Saṅghassa yuddhañca mahābalehi;

Vissāsakammaṃ pamādāsu niccaṃ,

Dvārānimaccussa vadanti paññā.

208.

Vātaṃ jālena naro parāmase,

Osiñce sāgaraṃ ekapāṇinā;

Sakenatālena janeyya ghosaṃ,

Yo sabbabhāvaṃ pamadāsu osaje.

209.

Itthīpi hi ekacciyā,

Seyyā vuttāva muninā;

Bhaṇḍāna muttamaṃ itthī,

Aggupaṭṭhāyikātica.

210.

Yo naṃ bharati sabbadā,

Niccaṃ ātāpi ussuko;

Sabbakāmaharaṃ posaṃ,

Bhattāraṃ nātimaññati.

211.

Nācāpi sotthi bhattāraṃ,

Issācārena rosaye;

Bhattuca garunosabbe,

Paṭipūjeti paṇḍito.

212.

Uṭṭhāyikā anālāsā,

Saṅgahitaparijjanā;

Bhattu manāpaṃ carati,

Bhattakaṃ anurakkhati.

213.

Evaṃ vattati yānārī,

Bhattuchandavasānugā;

Manāpānāma tedevā,

Yattha sā upapajjati.

214.

Kokilānaṃ saro rūpaṃ,

Nārīrūpaṃ patibbataṃ;

Vijjā rūpa marūpānaṃ,

Khamā rūpaṃ tapassīnaṃ.

215.

Āneya kulajaṃ pañño,

Virūpamapi kaññakaṃ;

Hīnāyapi surūpāya,

Vivāhaṃsadisaṃ kare.

216.

Visamhāmatamādeyya ,

Amajjamhāpikañcanaṃ;

Nicamhāpyuttamāvijjā,

Ratanitthīpidukulā.

217.

Bālitthī makkhikātuṇḍaṃ,

Isīnañca kamaṇḍaluṃ;

Setambu phalaṃ tambulaṃ,

Nocchiṭṭhamupajāyate.

218.

Bālakko paṇṇadhūmoca,

Vuddhitthī pallalodakaṃ;

Āyukkhayakaraṃ niccaṃ,

Rattoca dadhibhojanaṃ.

219.

Thiyo seveyya naccantaṃ,

Sāduṃ bhuñjeyyanāhitaṃ;

Pūjaye mānaye vuddhe,

Guruṃ māyāya nobhaje.

220.

Ācāro kula mākhyāti,

Desa mākhyāti bhāsitaṃ;

Sambhavo pema mākhyāti,

Deha mākhyātibhojanaṃ.

221.

Dehītivacanādvārā ,

Dehaṭṭhāpañcadevatā;

Sajja niyanti dhī kitti,

Hirī sirī matīpica.

222.

Dehītivacanaṃ dukkhaṃ,

Natthītivacanaṃ tathā;

Vākyaṃdehītinatthīti,

Mābhaveyya bhavebhave.

223.

Bodhayanti nayācanti,

Dehīti pacchimājanā;

Passa vatthumadānassa,

Mābhavatūti īdiso.

224.

Mahā atyappakaṃ yāti,

Niguṇe guṇavāpiha;

Aṭṭhānaṭṭheyyabhāvena,

Gajindoiva dabbake.

225.

Mahantaṃ nissayaṃkatvā,

Khuddopyatimahā bhave;

Hemapabbatamāpajja,

Sovaṇṇākira pakkhino.

226.

Bahūna mappasārānaṃ,

Ekibhāvo hidujjayo;

Tiṇena vaṭṭate rajju,

Tāya nāgopi bandhate.

227.

Asahāyo samatthopi,

Tejasi kiṃ karissati;

Nivātasaṇṭhito aggi,

Sayamevūpasammati.

228.

Khantuṃ tapanajotejo,

Sakkāhoti na vaṇṇajo;

Bhūpādīhi katodaṇḍo,

Sakkāhoti na bhaccajo.

229.

Thīsaṃsagge kutosuddho,

Maṃsabhakkhe kutodayā;

Surāpāṇe kutosaccaṃ,

Pakodhamhi kutotapo.

230.

Thīyā guyhaṃ nasaṃseyya,

Amittassaca paṇḍito;

Yocā missena saṃhīro,

Hadayattheno yonaro.

231.

Guyhamattha

Sambodhayati yonaro;

Mantabhedabhayā tassa,

Dāsabhūto titikkhati.

232.

Vahe amitta khandhena,

Yāvakāle anāgate;

Tamheva cāgate kāle,

Bhinde ghaṭami vuppale.

233.

Khalaṃ sālaṃ pasuṃ khettaṃ,

Gantvācassa abhikkhaṇaṃ;

Mitaṃ dhaññaṃ nidhāpeyya,

Mitañca pācaye ghare.

234.

Kodhaṃ lobhaṃ madaṃ mānaṃ,

Tandiṃ missaṃ pamattakaṃ;

Soṇṭhaṃniddhālukaṃ makkhaṃ,

Maccherañca jahe budho.

我來為您翻譯這段巴利文: 206 即使深思熟慮的武器需謹慎, 即使可靠的商人亦需警惕; 即使已得的少女需加保護, 何況武器王權女人更難掌握。 207 不當行為引起爭端, 與強者交戰必有難; 輕率信任女人心, 智者稱此死亡門。 208 如人慾以網捕風, 單手欲舀大海水; 掌聲欲震天地響, 誰能掌握女人心。 209 有些女人確實是, 聖者稱讚最殊勝; 女人為物中之上, 最勝侍奉第一人。 210 若有丈夫常供養, 精進努力不懈怠; 滿足一切慾望者, 賢妻不敢生輕慢。 211 不以嫉妒與惱怒, 對待養護己丈夫; 尊敬丈夫諸親友, 此乃智者所稱讚。 212 早起勤勞不懶惰, 善待眷屬諸親人; 隨順丈夫諸心意, 守護丈夫諸財物。 213 如是行為之婦女, 隨順丈夫諸意願; 投生之處諸天神, 皆生歡喜而愛護。 214 杜鵑以聲為其美, 婦女以貞為其美; 學問為智者之美, 忍辱為修行之美。 215 智者應娶良家女, 縱使容貌不端莊; 不應娶取低賤女, 雖美亦當避其婚。 216 毒中亦可求甘露, 糞中亦可得黃金; 下賤亦可得智慧, 低族亦有賢良女。 217 愚婦如同蠅之口, 仙人瓶中之凈水; 白傘檳榔葉之果, 皆不應食他人余。 218 新日樹葉之煙霧, 老婦池塘之污水; 能令壽命漸衰減, 夜食酸奶亦如是。 219 不可過分親近女, 不食美味損健康; 恭敬尊重諸長者, 不以虛偽事師長。 220 品行顯示其家族, 言語顯示其鄉土; 愛心顯示其根源, 飲食顯示其體質。 221 "請給"一詞為門戶, 身中五種諸天神: 智慧名譽與慚愧, 吉祥智慧皆逃避。 222 "請給"一詞令人苦, "無有"一詞亦如是; 但願生生世世中, 不聞此等乞求語。 223 後世之人不覺悟, 只知乞求"請給"言; 請看不佈施之果, 愿勿如是貪求物。 224 偉大者即使微小, 無德者即使有德; 因為處於不當位, 如象踩踏小草般。 225 依靠偉大之勢力, 渺小亦成大勢力; 如鳥棲於金山上, 亦得金色之光輝。 226 眾多微小力量者, 合為一體難降服; 草繩編織成纜繩, 能系大象束縛之。 227 雖有能力無助伴, 威力如何能顯現; 無風之處燃燒火, 自然熄滅無光輝。 228 日光照射能穿透, 非因顏色之力量; 王者懲罰能制服, 非因僕從之勢力。 229 親近女人何清凈, 食肉何有慈悲心; 飲酒何有誠實語, 嗔怒何有苦行力。 230 智者不應向女人, 仇敵泄露己秘密; 亦勿告知酒醉者, 及竊人心諸小人。 231 若人泄露己秘密, 助人瞭解己心意; 因恐泄露諸機密, 終生淪為他奴僕。 232 未到適當時機前, 應當忍耐負重擔; 一旦時機成熟時, 如擊水瓶須粉碎。 233 稻場倉庫牧場田, 應當經常去巡視; 穀物應當量而藏, 烹調亦應量而食。 234 智者應當能舍離: 嗔怒貪慾與驕慢, 怠惰親近放逸者, 酒徒嗜睡及吝嗇。

235.

Kodho abbhantare jāto,

Dhūvaṃ nāseti kodhanaṃ;

Vatthālaṅkārapuṇṇāyaṃ,

Mañjūsāyaṃ sikhīyathā.

236.

Uppajjate sace kodho;

Āvajje kakacūpamaṃ;

Uppajje ce rase taṇhā,

Puttamaṃsūpamaṃ sare.

237.

Guṇa maddhisamaṃ makkhe,

Parena kalahe sati;

Addhisamaṃ pakāseti,

Aṇumattaṃvavajjakaṃ.

238.

Tasseva tena pāpīyo,

Yo kuddhaṃ paṭikujjhati;

Kuddha mapaṭikujjhanto,

Saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

239.

Rāgonāma manosallaṃ,

Guṇatthavaratakkaro;

Rāhu vijjāsasaṅkassa,

Tapodhanahutāsano.

240.

Pamādo jāyate madā,

Pamādā jāyate khayo;

Khayā padosā jāyanti,

Madaṃ kiṃ najahe budho.

241.

Namanti phalinorukkhā,

Namanti vibudhājanā;

Sukkhakaṭṭhañca muḷhoca,

Bhijjateva nanamanti.

242.

Ṭhāne vuddhāna mokāsaṃ,

Dade vuddhāpacāyiko;

Nanu tālo ajīvopi,

Samīpa ññe paronato.

243.

Garukātabbaposesu,

Niccavuttiṃ karoti yo;

Nicattaṃ so pahantāna,

Uttamatte patiṭṭhati.

244.

Yattha posaṃ najānanti,

Jātiyā vinayena vā;

Na tattha mānaṃ kariyā,

Vasa maññātakejane.

245.

Aññātavāsaṃ vasatā,

Jātavedasamenāpi;

Khamitabbaṃ sapaññena,

Api dāsassa tajjitaṃ.

246.

Dhanadhaññāpayogesu,

Tathā vijjāgamesuca;

Dūteca byavahāreca,

Cattalajjo sadā bhave.

247.

Nahi koci kate kicce,

Kattāraṃ sammapekkhate;

Tasmā sabbānikammāni,

Sāvasesāni kāraye.

248.

Iṇaseso aggiseso,

Sattuseso tayoime;

Punappunaṃpi vaḍḍhanti,

Tasmā sesaṃ nakāraye.

249.

Natthi vijjāsamaṃ vittaṃ,

Natthi byādhisamo ripu;

Natthi attasamaṃ pemaṃ,

Natthi kammaparaṃ balaṃ.

250.

Attanā kurute lakkhī,

Alakkhīcāpi attanā;

Nahi lakkhī alakkhīca,

Añño aññassa kurute.

251.

Sayaṃ āyaṃ vayaṃ raññā,

Sayaṃ jaññā katākataṃ;

Attanāva bhavakkheyya,

Katāni akatānica.

252.

Upakāraṃ hiteneva,

Sattunā sattu muddhare;

Pādalaggaṃ karaṭṭhena,

Kaṇṭakena kaṇṭakaṃ.

253.

Name namantassa bhaje bhajantaṃ,

Kiccāni krupassa kareyya kiccaṃ;

Nā natthakāmassa kareyya atthaṃ,

Asambhajantaṃpi nasambhajeyya.

我來為您翻譯這段巴利文: 235 內心生起的憤怒, 必定毀滅易怒者; 如同衣箱滿衣飾, 火焰燃盡諸物品。 236 若生起憤怒之時, 應當憶念鋸子喻; 若生貪慾之滋味, 應憶子肉之譬喻。 237 功德如同半個身, 與人爭執起紛爭; 如同顯示半個身, 微小過失亦彰顯。 238 以嗔報嗔更有罪, 對嗔起嗔罪更深; 不以嗔心報嗔者, 能勝難勝之戰爭。 239 貪慾名為心之箭, 能奪功德與珍寶; 如羅睺吞噬日月, 如火焚燒苦行德。 240 放逸生於驕慢中, 放逸導致諸損失; 損失生起諸過患, 智者何不斷驕慢。 241 果實纍纍樹下垂, 智者謙遜常低頭; 乾枯木頭與愚人, 寧折不曲終斷裂。 242 恭敬長者讓座位, 尊重長者作禮敬; 即使枯死之椰樹, 仍使鄰近樹傾斜。 243 對於應尊敬之人, 常行恭敬之威儀; 斷除卑賤之習性, 安住最上之品德。 244 若處無人能了知, 己之種姓與學問; 不應在彼生驕慢, 應住如他人無異。 245 居住他鄉異地時, 即使如火般尊貴; 智者亦應忍受他, 甚至奴僕之呵責。 246 財物穀物之經營, 求學問道之過程; 使者商賈之事業, 四事不應生羞恥。 247 確實無人事已辦, 回顧施恩之恩人; 是故所作諸事業, 應留餘地未盡頭。 248 債務餘額與餘火, 敵人餘黨此三者; 必定一再增長大, 是故不應留余患。 249 無財富等同智慧, 無敵人如同疾病; 無愛情勝過自愛, 無力量超過業力。 250 吉祥由己身造作, 不祥亦由己所為; 吉祥不祥諸果報, 非由他人所能作。 251 國王應自知收支, 應自了知已未辦; 應自檢查諸事業, 已作未作皆明瞭。 252 以利益報答利益, 以敵對對付敵人; 以手拔除足之刺, 以刺拔除身上刺。 253 敬禮向己禮敬者, 親近於己親近者; 為作利益之事業, 不親近己不親者。

254.

Caje cajantaṃ navataṃ kariyā,

Apetacittena nasambhajeyya;

Dijo dumaṃ khīṇaphala mañatvā,

Aññaṃ sapekkheyya mahāti loko.

我來為您翻譯這段巴利文: 254 應捨棄已捨棄者, 不應親近無情者; 如鳥知樹果已盡, 尋覓他樹世皆然。

B040705Dhammanīti(法格言) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Dhammanīti

1.

Vanditvā ratanaṃ seṭṭhaṃ , nissāya pubbake garuṃ;

Nitidhammaṃpavakkhāmi, sabbalokasukhāvahaṃ.

2.

Ācariyocasippañca, paññāsutaṃkathādhanaṃ;

Desocanissayomittaṃ, dujjanosujanobalaṃ.

3.

Itthīputtocadāsoca , gharāvāsokatākato;

Ñātabbocaalaṅkāro, rājadhammopasevako;

Dukādimissakoceva, pakiṇṇakotimātikā.

4.

Kintehipādasussasā , yesaṃnatthigarūniha;

Yetappādarajokiṇṇā, tevasādhūvivekino.

5.

Vināgarūpadesantaṃ, bālolaṅkattumicchati;

Sampāpuṇenaviññūhi, hasabhāvaṃkathaṃnuso.

6.

Uṭṭhānāupaṭṭhānāca, sussusāparicārikā;

Sakkaccaṃsippuggahaṇaṃ, garuṃārādhayebudho.

7.

Upajjhācariyānañca , mātāpitūnamevaca;

Sakkaccaṃyonupaṭṭhāti, sutopitassatādiso.

8.

Upajjhācariyānañca, mātāpitūnamevaca;

Sakkaccaṃyoupaṭṭhāti, sutopitassatādiso;

9.

Sammāupaparikkhitvā;

Akkharesupadesuca;

Coraghātosissosiyā,

Garucoraṭṭakārako.

10.

Paṇḍitosutasampanno , yatthaatthīti cesuto;

Mahussāhenataṃṭhānaṃ, gantabbaṃvasutesinā.

11.

Sukhaṃrukkhassachāyāva, tatoñātimātāpitu;

Tatoācariyorañño, tatojinassasāsanaṃ.

12.

Pāsāṇachattaṃgarukaṃ, tatodevānacikkhanaṃ;

Tatovuḍḍhānamovādo, tatojinassasāsanaṃ.

13.

Tulaṃsallahukaṃloke , tatocapalajātiko;

Tatovuḍḍhānanovādo, yatidhammepamādako.

14.

Sutisammutisaṅkhyāca, yogānitivisesakā;

Gandhabbāgaṇikāceva, dhanubedācapūraṇā.

15.

Tikicchāitihāsāca , jotimāyācachandati;

Ketumantācasaddāca, sippāṭṭhārasakāime.

16.

Alasassakutosippaṃ, asippassakutodhanaṃ;

Adhanassakutomittaṃ, amittassakutosukhaṃ;

Asukhassakutopuññaṃ, apuññassakutonibbānaṃ.

17.

Sippaṃsamaṃdhanaṃnatthi, sippaṃcorānagaṇhanti;

Idhalokesippaṃmittaṃ, paralokesukhāvahaṃ.

18.

Bodhaputrasadāvityaṃ , mākhedācariyaṃgaruṃ;

Sadesepūjitorājā, budhosabbatthapūjito.

19.

Bodhaputrakimālasse, abodhobhāravāhako;

Bodhakopūjito loke, bodhaputradinedine.

20.

Rūpayobbannasampannā, visālakulasambhavā;

Vityāhīnānasobhanti, nigandhāivakiṃsukā.

21.

Mātāsatrurupitāca , bālakālenasikkhita;

Na sobhatisabhāmajjhe, haṃsamajjhebakoyathā.

22.

Guṇoseṭṭhaṅgataṃyāti, nauccesayanevase;

Pāsādasīkharevāso, kākokiṃgaruḷosiyā.

23.

Sabbasutamadhiyate, hīnamukkaṭṭhamajjhime;

Sabbassaatthaṃjāneyya, nacasabbaṃpayojaye.

24.

Nalokesobhatemuḷho ,

Kevalattapasaṃsako;

Apisampihitokūpe,

Katavijjopakāsito.

25.

Madantadamanaṃsatthaṃ, khalānaṃkurutemadaṃ;

Cakkhusaṅkhārakaṃtejaṃ, ulūkānamivandhakaṃ.

26.

Bhojanaṃmethunaṃniddā,

Gaveposecavijjati;

Vijjāvisesoposassa,

Taṃhīnogosamobhave.

27.

Yosissosippalobhena , bahuṃbahuṃvagaṇhāti;

Mugovasupinaṃpassaṃ, nasakkākathituṃ paraṃ.

28.

Sussusāsutavaḍḍhanā, paññāyavaḍḍhanaṃsutaṃ;

Paññāyaatthaṃjānanti, ñātoatthosukhāvaho.

29.

Anāgataṃbhayaṃdisvā , dūratoparivajjaye;

Āgatañcabhayaṃdisvā, abhitohotipaṇḍito.

30.

Lobhaṃkodhaṃmadaṃmānaṃ, tandiṃissaṃpamattakaṃ;

Soṇḍaṃniddālukaṃmakkhaṃ, maccherañcajahebudho.

31.

Saddhāhiricaottappaṃ, bāhusaccaṃviraṃsati;

Paññācasattadhammehi, sampannopaṇḍitomato.

我將為您完整翻譯這段巴利文: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 法則 1 禮敬最勝三寶尊,追隨往昔諸師長; 今說法則利眾生,帶來世間諸安樂。 2 師長與技藝,智慧聞言財; 地域與依止,親友善惡力。 3 妻兒與奴僕,居家及作為; 裝飾需知曉,王法與侍從; 苦樂諸雜事,零散三主題。 4 何需腳下塵,此處無師長; 染塵于足下,彼實修獨居。 5 無師指引處,愚者欲裝飾; 智者豈能得,譏笑如是人。 6 勤勉與侍奉,恭敬作侍者; 恭敬學技藝,智者事師長。 7 于諸親教師,父母亦如是; 恭敬而侍奉,其子如其人。 8 于諸親教師,父母亦如是; 恭敬而侍奉,其子如其人。 9 當善加觀察; 文字與教導; 盜賊殺盜賊, 師長成國害。 10 智者具多聞,若聞彼處有; 應以大精進,前往求學處。 11 如樹蔭安樂,親族父母次; 其次為師長,其次王教化, 最後佛教法。 12 石傘雖沉重,其次天示現; 其次長者教,其次佛教法。 13 世間秤輕易,輕浮者更甚; 長者之教誨,放逸修行者。 14 聞論數演算法,瑜伽政治論; 樂舞與妓女,射藝及占卜。 15 醫術與史傳,星相幻術韻; 祭祀與文法,技藝有十八。 16 懶者何有藝,無藝何有財; 無財何有友,無友何有樂; 無樂何有福,無福何涅槃。 17 技藝等同財,盜賊不能奪; 此世技為友,來世樂相隨。 18 覺子常求學,勿厭敬師長; 本國敬國王,智者處處敬。 19 覺子何懈怠,無覺負重擔; 覺者世間敬,覺子日日進。 20 形貌青春好,出身高貴族; 無智不莊嚴,如花失芳香。 21 母仇父亦然,童年不學習; 會眾中不顯,如鵝群中鳶。 22 功德至最勝,不在高處住; 居於宮殿頂,烏鴉豈能成金翅鳥。 23 一切當學習,下中上皆然; 了知一切義,不可盡行用。 24 愚者不莊嚴, 唯知自讚嘆; 如井中遮蔽, 智者得顯揚。 25 調伏醉象器,使惡人驕慢; 目為觀察具,如暗令貓頭鷹盲。 26 飲食與淫慾, 睡眠牛亦有; 學問分別牛, 無學同牛畜。 27 為貪諸技藝,廣學諸多法; 如啞見夢境,不能為人說。 28 恭敬增長聞,多聞增智慧; 以慧知義理,知義得安樂。 29 見未來危險,遠離而避之; 見現前危難,智者無所懼。 30 貪慾與嗔恨,驕慢與我慢; 懈怠及嫉妒,放逸與酒癖; 睡眠與誹謗,慳吝智應除。 31 信心與慚愧,正念多聞勇; 智慧七種法,具足名智者。

32.

Diṭṭhedhammecayoattho ,

Yocatthosamparāyiko;

Atthābhisamayādhīro,

Paṇḍitotipavuccati.

33.

Sabhāvasadisaṃvākyaṃ, sabhāvasadisaṃpiyaṃ;

Sabhāvasadisaṃkodhaṃ, yojānātisapaṇḍito.

34.

Bhūpālopaṇḍitoniccaṃ, nevatulyokudācanaṃ;

Sadesepūjitorājā, budhosabbatthapūjito.

35.

Paṇḍitassapasaṃsāya , daṇḍobālenadiyyate;

Paṇḍitopaṇḍiteneva, vaṇṇitovasuvaṇṇito.

36.

Attanāyadiekena, vinithenamahājanā;

Vinayaṃyantisabbepi, kodhaṃnāseyyapaṇḍito.

37.

Sarīrassaguṇānañca, dūramaccantamantaraṃ;

Sarīraṃkhaṇaviddhaṃsi, guṇātukappaṭhāyino.

38.

Atthaṃmahantamāpajjaṃ, vijjaṃsampattimevaca;

Vicareyyāmānathaddho, paṇḍitosopavuccati.

39.

Nālabbhamatipatthenti , naṭṭhampinacasocare;

Vippatyañcanamuyhanti, yenarātevapaṇḍitā.

40.

Gaṇṭhiṭhāneekapade, nātimaññeyyapaṇḍito;

Kimakkoveḷupabbhāro, timahādīpabhānudo.

41.

Guṇadosesunekena, atthikocivivajjito;

Sukhumālapadumassa, naḷaṃbhavatikakkhaḷaṃ.

42.

Sumahantānisatthāni, dhārayantābahussutā;

Chedāyosaṃsayānantu, klissantilobhamohitā.

43.

Dosaṃpisaguṇedisvā , guṇavādīvadantina;

Nalokovijjamānampicandepassatilañjanaṃ.

44.

Sakiṃpiviññūdhīrena, karotisahasaṅgamaṃ;

Attatthañcaparatthañca, nibbānantaṃsukhaṃlabhe.

45.

Nadītīreṭṭhitekūpe, araṇitālavaṇḍake;

Navadāpādinatthīti, namukhevacanaṃtathā.

46.

Paṇḍitoapuṭṭhobherī , pajjunnohotipucchito;

Bālopuṭṭhoapuṭṭhopi, bahuṃvikatthatesadā.

47.

Guṇasampannalaṅkāro, sabbasattahitāvaho;

Parattatthaṃnacareyya, kutosopaṇḍitobhave.

48.

Saparatthaṃcaredhīro, asakkontosakaṃcare;

Tampicevaasakkonto, pāpāttānaṃviyojaye.

49.

Sabbaṃsuṇātisotena , sabbaṃpassaticakkhunā;

Nacadiṭṭhaṃsutaṃdhīro, sabbicchitumarahati.

50.

Cakkhumāssayathāandho, sotavābadhiroyathā;

Paññāvāpiyathāmugo, balavādubbaloriva;

Athaatthesamuppanne, sayeyyamatasāyitaṃ.

51.

Atijātaṃmanujātaṃ, puttamicchantipaṇḍitā;

Avajātaṃnaicchanti, yohotikulachinnako.

52.

Tayovapaṇḍitāsatthe , ahamevātivādica;

Ahamapitivādīca, nāhanticaimetayo;

53.

Nasāsabhāyatthanasantisanto,

Natesantoyenavadantidhammaṃ;

Rāgañcadosañcapahāyamohaṃ,

Dhammaṃbhaṇantāvabhavantisanto.

54.

Bālecummattakebhūpe, gurumātāpitūsvapi;

Saṅghejeṭhecabhātari, nadosākariyābudhā.

55.

Attanāmanotāpañca , ghareduccaritānica;

Vañcanañcaavamānaṃ, matimānapakāsaye.

56.

Paradāraṃjanettiṃva, leḍḍuṃvaparasantakaṃ;

Attāvasabbasattānaṃ, yopassatisapaṇḍito.

57.

Saṭhenamittaṃkalusenadhammaṃ,

Paropatāpenasamiddhibhāvaṃ;

Sukhenavijjaṃpharusenanāriṃ,

Icchantiyetenacevapaṇḍitā.

58.

Nipuṇesuhameseyya , vicinitvāsutatthiko;

Sattaṃhukkhaliyaṃpakkaṃ, bhājanepitathābhave.

59.

Vasuṃgaṇhantidūraṭṭhā, pabbateratanocite;

Namilakkhāsamīpaṭṭhā, evaṃbālābahussute.

60.

Hiraññenamigānaṃva , susīlenaasīlino;

Adhammikassadhamena, bālānampisutenakiṃ.

61.

Appassutāyaṃpuriso, balibaddhovajīvati;

Maṃsānitassavaḍḍhanti, paññātassanavaḍḍhati.

62.

Appassutosutaṃappaṃ, bahumaññatimāniko;

Sindhūdakaṃapassanto, kūpesoyaṃvamaṇḍuko.

63.

Tadamināpijānātha , sobbhesupatīresuca;

Saṇantāyantikusobbhā, tuṇhīyantimahodadhī.

我來翻譯這段巴利文: 32 現世與來世, 所求諸利益; 通達諸義利, 是名為智者。 33 言語隨本性,愛好隨本性; 忿怒隨本性,知此是智者。 34 國王與智者,永遠不相等; 本國敬國王,智者處處敬。 35 智者得稱讚,愚者遭杖責; 智者贊智者,讚美最殊勝。 36 若能以一人,調伏諸眾生; 眾生皆調順,智者除忿怒。 37 身體與功德,二者差甚遠; 身體剎那壞,功德住劫長。 38 遭遇大義利,或得諸學問; 行止不驕慢,是名為智者。 39 不求不可得,不尋已失物; 遭難不迷惑,此人名智者。 40 難處一句中,智者勿輕慢; 竹節雖微小,能毀大洲光。 41 功過無一人,能完全遠離; 柔軟蓮花莖,亦有堅硬質。 42 多聞持大論,為斷諸疑惑; 貪癡所迷惑,徒然受勞苦。 43 見過亦見德,說德不說過; 世人不能見,明月之斑點。 44 一度與智者,結交為朋友; 自利及利他,終得涅槃樂。 45 河岸所掘井,芭蕉與扇柄; 勿言無所用,口勿出此語。 46 智者未問鼓,雷雨問即應; 愚者問不問,常自誇不已。 47 功德為裝飾,利益諸眾生; 不行利他事,何能為智者。 48 智者行利他,不能則自利; 若兩者不能,遠離諸惡事。 49 耳聞一切聲,眼見一切色; 智者見與聞,不應盡欲求。 50 有目如盲者,有耳如聾者; 有慧如啞者,有力如弱者; 如是事生時,應臥如死屍。 51 勝父與似父,智者欲此子; 不欲不如父,斷絕家族者。 52 三種智者論,自我勝說者; 我亦然說者,非我此三者。 53 無聖眾會處非聖處, 不語正法者非聖者; 斷除貪嗔及愚癡, 說法之人是聖者。 54 愚者與狂人,國王師父母; 僧團長兄處,智者不造過。 55 自心之熱惱,家中諸惡行; 欺詐與輕蔑,智者不顯露。 56 他妻如母親,他財如土塊; 視如己身者,此人是智者。 57 以詐交朋友,濁心求正法, 損他求繁榮,樂求知識者, 粗語求女人,此非智者行。 58 欲學當審慎,擇善而跟隨; 如煮熟之食,置於器皿中。 59 遠方取珍寶,寶山采其珠; 近處蠻夷地,愚者近多聞。 60 以金誘野獸,以戒化無戒; 以法化非法,愚者聞何益? 61 少聞此人者,如牛般生活; 唯增長其肉,智慧不增長。 62 少聞聞少許,驕慢自高舉; 不見海水者,如蛙居井中。 63 以此應了知,深潭與淺灘; 小水發聲響,大海寂無聲。

64.

Subhāsitaṃuttamamāhusanto,

Dhammaṃbhaṇenādhammaṃ, taṃdutiyaṃ;

Piyaṃbhaṇenāpiyaṃtaṃtatiyaṃ,

Saccaṃbhaṇenālikaṃtaṃcatutthaṃ.

65.

Sīhamedāsuvaṇṇeva , nacatiṭṭhantiracate;

Paṇḍitānaṃkathāvākyaṃ nacatiṭṭhatidujjane.

66.

Mahātejopitejoyaṃ, mattikaṃnamuduṃkare;

Āpopāpetimudukaṃ, sādhuvācācakakkhaḷaṃ;

67.

Mudunāvaripuṃjeti, mudunājetidāruṇaṃ;

Nāsiddhimudunākiñci, yatotomudunājaye.

68.

Candanaṃ sītalaṃ loke, tato candaṃva sītalaṃ;

Candana canda sītamhā, sādhuvākyaṃ subhāsitaṃ.

69.

Sītavāco bahumitto, pharusotu amittako;

Upamaṃ ettha ñātabbā, candasūriyarājunaṃ.

70.

Pattakalloditaṃappaṃ, vākyaṃsubhāsitaṃbhave;

Khudditassakadannampi, bhuttaṃsādurasobhave.

71.

Satthakāpibahuvācā , nādarābahubhāṇino;

Sopakārampyudāsīnaṃ, nanudiṭṭhaṃnadījalaṃ.

72.

Nātivelaṃpabhāseyya, natuṇhisabbadāsiyā;

Avikiṇṇaṃmitaṃvākyaṃ, pattakāleudīraye.

73.

Icchitabbesukammesu, vācāyakusalaṃmūlaṃ;

Vācāyakusalenaṭṭhe, icchitabbaṃnasijjhati.

74.

Hatthapādāsiropiṭṭhi, kucchipañcaimejanā;

Mukhamevūpasevanti, sadāvaanusāsitā.

75.

Saddhādhanaṃsīladhanaṃ , hiriottappiyaṃdhanaṃ;

Sutadhanañcacāgoca, paññāvesattamaṃdhanaṃ.

76.

Itthīnañcadhanaṃrūpaṃ, purisānaṃdhanaṃkulaṃ;

Uragānaṃdhanaṃvisaṃ, bhūpālānaṃdhanaṃbalaṃ;

Bhikkhūnañcadhanaṃsīlaṃ, brahmaṇānaṃdhanaṃvijjā.

77.

Narūpaṃnacapaññāṇaṃ , nacakulañcasambhavo;

Kālavippattisampatte, dhanamevavisesakaṃ.

78.

Dhanahīnaṃcajemittā, puttadārāsahodarā;

Dhanavantaṃvasevanti, dhanaṃlokemahāsakhā.

79.

Sattāsadūpasevanti, sodakaṃvāpiādikaṃ;

Sabhogaṃsadhanañceva, tucchātecejahantite.

80.

Attanāvakatālakkhī , alakkhīattanākatā;

Nahilakkhiṃalakkhiñca, aññoaññassakārito.

81.

Dhanavājotiyorājā, nadīvejjotathāime;

Pañcayatthanavijjanti, natatthadivasaṃvase.

82.

Yatthadesenasamāno , napītinacabandhavo;

Nacavijjāgamokoci, natatthadivasaṃvase.

83.

Amānanāyatthasiyā, santānaṃavamānanaṃ;

Hīnasamānanāvāpi, natatthadivasaṃvase.

84.

Desamosajjagacchanti, sīhāsappurisāgajā;

Tattevanidhanaṃyanti, kākākāpurisāmigā.

85.

Yatthālasocadakkhoca , sūrobhirusamapūjā;

Nasantotatthavasanti, avisesakarenako.

86.

Calatyekenapādena, tiṭṭhatyekenapaṇḍito;

Nāsamikkhyaparaṃṭhānaṃ, pubbamāyatanaṃcaje.

87.

Ṭhānabhaṭṭhānasobhante, dantākesānakhānarā;

Itiviññāyamatimā, saṭhānaṃnalahuṃcaje.

88.

Guṇosabbaññutulyopi, sīdatyekoanissayo;

Anagghaṃratanaṃmaṇi, hemaṃnissāyasobhate.

89.

Nasevepharusaṃsāmiṃ, taṃpisevenamacchariṃ;

Tatoniggaṇhikaṃsāmiṃ, nevāpaggaṇhikaṃtato.

90.

Parokkheguṇahantāraṃ , paccakkhepiyabhāṇinaṃ;

Tādisaṃnopaseveyya, visakumbhaṃpalobhitaṃ.

91.

Piṭṭhitokkaṃniseveyya, niseveaggikucchinā;

Sāmīnaṃsabbakāyena, paralokaṃamuḷhako.

92.

Nasevekatapāpamhi, na sevālikavādane;

Naseveattadatthamhi, naseveatisantake.

93.

Mahantaṃnissayaṃkatvā , khuddakopimahābhave;

Hemapabbataṃnissāya, hemapakkhībhavantite.

94.

Asahāyosamattopi, tejasīkiṃkarissati;

Nivātasaṇṭhitoaggi, sayamevūpasammati.

95.

Rukkhāsubhūminissāya, pupphaphalaṃpavaḍḍhati;

Sappūrisūpanissāya, mahāpuññaṃpavaḍḍhati.

我來翻譯這段巴利文: 64 聖者說善語,最為第一等; 說法非非法,此為第二等; 說愛非不愛,此為第三等; 說實非虛妄,此為第四等。 65 如獅與象牙,不住賤處所; 智者之言語,不住惡人所。 66 大火雖有力,不能軟泥土; 水能使柔軟,善語化剛強。 67 以柔服敵人,以柔服兇暴; 柔和無不成,故以柔和勝。 68 世間檀香涼,其次月光涼; 檀香月光涼,不及善語涼。 69 溫言多朋友,粗語無親友; 此中應了知,日月王喻意。 70 適時說少語,即成善言語; 饑者食少許,亦覺味甘美。 71 刀劍多言語,不敬多言者; 有益亦漠視,如見河流水。 72 不可過分說,不可常沉默; 不亂適量語,隨時而發言。 73 所欲作諸業,善語為根本; 語言不善巧,所欲不成就。 74 手足與頭背,腹部此五者; 常隨口指使,恒常受教誨。 75 信財與戒財,慚愧為寶財; 聞財及舍財,智慧第七財。 76 女人以色財,男人以族財; 毒蛇以毒財,國王以力財; 比丘以戒財,婆羅門學財。 77 非容非智慧,非族非出身; 時運不濟時,唯財為殊勝。 78 無財友舍離,子女及兄弟; 親近有財者,財為大朋友。 79 眾生常親近,如池水源等; 有財有受用,空無皆捨棄。 80 吉祥由己造,不祥由己成; 吉祥與不祥,非他人所造。 81 財富與光明,國王河醫師; 此五若無有,不應住其處。 82 處所無同儕,無樂無親友; 無學問道法,不應住其處。 83 若有不恭敬,輕慢諸聖者; 或與卑賤同,不應住其處。 84 獅子善人像,舍國而遠去; 烏鴉惡人鹿,死於其處所。 85 懶惰與勤勉,勇怯同受敬; 聖者不住此,無分別處所。 86 智者一足動,一足常安立; 不察他處所,不應舍故居。 87 離位不莊嚴,牙齒髮爪人; 智者應了知,勿輕舍其位。 88 功德同一切,無依則沉淪; 無價之寶珠,依金而生輝。 89 勿事粗暴主,勿事慳吝主; 勿事責罰主,勿事縱容主。 90 背後害功德,面前說愛語; 如是勿親近,誘人毒瓶者。 91 背向火取暖,勿向腹取暖; 以身事諸主,來世無迷惑。 92 勿近作惡者,勿近妄語者; 勿近自利者,勿近太親近。 93 依止於尊貴,卑微亦成大; 依止金山者,鳥亦成金色。 94 無友雖有力,威嚴將如何; 無風處之火,自然而熄滅。 95 樹依良好地,花果得增長; 依止善人者,福德得增長。

96.

Analasoacaṇḍikko , asaṭṭhosucisaccavā;

Aluddhoatthakāmoca, tamuttaṃuttamonaro.

97.

Ahitepaṭisedhoca, hitesucaniyojako;

Byasanecāpariccāgo, saṅkhepaṃmittalakkhaṇaṃ.

98.

Āturebyasanesace , dubbhikkheparaviggahe;

Rājadvāresusāneca, saṅkhepaṃmittalakkhiṇaṃ.

99.

Hitesanosumittoca, viññūcadullabhojano;

Yathosadhañcasāduñca, rogahārīcasajjano.

100.

Yodhuvāniparicajja, adhuvānopasevati;

Dhuvānitassanassanti, adhuvesukathāvakā.

101.

Luddhamatthenagaṇheyya , thaddhamañjathikammunā;

Chandānuvattiyāmuḷhaṃ, yathābhūtenapaṇḍitaṃ.

102.

Saccābhikkhaṇasaṃsaggā, asamosaraṇenaca;

Etenamittājiranti, akāleyācanenaca.

103.

Tasmānābhikkhaṇaṃgacche, nacagacchecirāciraṃ;

Kālenayācaṃyāceyya, evaṃmittānajīyare.

104.

Yenamittenasaṃsaggā , yogakkhemovihīyati;

Pubbevajjhabhavaṃtassa, rakkheyyaggiṃvapaṇḍito.

105.

Yenamittenasaṃsaggā, yogakkhemopavaḍḍhati;

Kareyyattasamaṃvuttiṃ, sabbakiccesupaṇḍito.

106.

Pabbepabbekamenucchu, visesarasavāggato;

Tathāsumettikosādhu, viparittovadujjano.

107.

Tenevamunināvuttaṃ , dhammāyekecilokiyā;

Tatālokuttarāceva, dhammānibbānagāmino.

108.

Kalyāṇamittamāgamma, sabbetehontipāṇinaṃ;

Tasmākalyāṇamittesu, kātabbaṃhisadādaraṃ.

109.

Yohavekataññūkatavedidhīro,

Kalyāṇamittedaḷhabhatticahoti;

Dukkhitassasakkaccaṃkarotikiccaṃ,

Tabbhāvaṃsappurisaṃvadantiloke.

110.

Hitakāroparobandhu , bandhūpiahitoparo;

Ahitodehajobyādhi, hitamāraññamosadhaṃ.

111.

Padumaṃvamukhayassa, vācācandanasītalaṃ;

Madhutiṭṭhatijivhagge, hadayesuhalāhalaṃ;

Tādisaṃnopaseveyya, taṃmittaṃparivajjaye.

112.

Katvānakusalaṃkammaṃ , katvāna, kusalaṃpure;

Sukhitaṃdukkhitaṃhontaṃ, sobāloyonapassati.

113.

Kālakkhepenahāpeti, dānasīlādikaṃjaḷo;

Athiraṃpithiraṃmaññe, attānaṃsassatīsamaṃ.

114.

Bālodhapāpakaṃkatvā, nataṃchaṭṭitumussahe;

Kiṃbyagghaādigacchanto, padaṃmakkhetumussahe.

115.

Niddhanopicakāmeti , dubbaloverikaṃkaro;

Mandasatthovivādatthī, tividhaṃmuḷhalakkhaṇaṃ.

116.

Anavhāyaṃgamayanto, apucchābahubhāsako;

Attagguṇaṃpasaṃsanti, tividhaṃhīnalakkhaṇaṃ.

117.

Yathācuṭṭamparāpakkā, bahirattakamevaca;

Antokimilapūraṇo, evaṃdujjanadhammatā.

118.

Yadūnakaṃsaṇatitaṃ, yaṃpūraṃsantamevataṃ;

Aḍḍhakumbhupamobālo, yaṃpūrakumbhovapaṇḍito.

119.

Budhehisāsamānopi , khalobahutaketavo;

Ghaṃsiyamānopaṅgāro, nilamattaṃnigacchati.

120.

Muḷhasissopadesena, kunārībharaṇenaca;

Khalasattūhisaṃyogā, paṇḍitopyavasīdati.

121.

Cārutāparadārāya, dhanaṃlokatapattiyā;

Pasutaṃsādhunāsāya, khalekhalatarāguṇā.

122.

Itohāsataraṃloke , kiñcitassanavijjati;

Dujjanoticayaṃāha, sujanaṃdujjanosayaṃ.

123.

Navināparavādena, ramantidujjanākhalu;

Nasāsabbarasebhutvā, vināsuddhenatussati.

124.

Tappateyātisambandhaṃ, dravaṃbhavatyavanataṃ;

Mududujjanacittaṃna kiṃlohenapamīyate.

125.

Tasmādujjanasaṃsaggaṃ , āsivīsamivoragaṃ;

Ārakāparivajjeyya, bhūtakāmovicakkhaṇo.

126.

Dujjanenahisaṃsaggaṃ, sattutāpinayujjati;

Tattovaḍayhatyaṅgāro, santokāḷāyataṃkaro;

我來 譯這段巴利文: 96 不懶不暴躁,不欺誠實信; 無貪求義利,此等最上人。 97 遮止不利事,勸導有益事; 患難不捨離,此為友特徵。 98 疾病與災難,饑荒敵侵時; 王門與墓地,此為友特徵。 99 善友求利益,智者難得遇; 如藥亦甘美,除病善人同。 100 捨棄恒常事,親近無常者; 恒常事消失,無常何可言。 101 以財攝貪者,以事攝傲者; 隨欲攝愚者,如實攝智者。 102 過於頻相處,不當時聚會; 屢次行乞求,皆令友誼衰。 103 不應頻往訪,亦勿久不往; 適時行乞求,如是友不衰。 104 若因友相處,失去修行樂; 智者應遠離,如避火熱般。 105 若因友相處,修行樂增長; 智者應對待,如己諸事業。 106 甘蔗節節甜,上味漸殊勝; 善友亦如是,惡人則相反。 107 牟尼如是說,世間諸法義; 出世間諸法,趣向涅槃道。 108 親近善知識,眾生皆獲益; 是故於善友,應常致恭敬。 109 若人知恩義,報恩有智慧, 對善友堅信,勤助其患難, 世人說此等,即是真善人。 110 利益者親友,親友害則敵; 身生病為害,林藥為利益。 111 面如蓮花開,語似旃檀涼; 舌端蜜般甜,心藏毒蛇毒; 如是莫親近,應當遠離之。 112 先作不善業,後作諸善業; 樂來複苦至,愚者不能見。 113 愚人虛度時,舍施戒等善; 無常思為常,自身同永恒。 114 愚者作惡已,不能除滅之; 如虎等野獸,不能掩足跡。 115 貧窮還好欲,體弱生怨仇; 智淺好爭論,此三愚人相。 116 不請自往來,不問多言語; 自讚諸功德,此三卑劣相。 117 如茄熟外紅,內多蟲腐爛; 惡人之本性,亦復是如此。 118 未滿發聲響,盈滿則寂靜; 愚如半瓶水,智似滿瓶然。 119 愚人雖效智,惡性多偽裝; 如炭被磨擦,僅得黑色爾。 120 愚徒受教導,惡婦得裝飾; 與惡敵交往,智者亦淪落。 121 他妻現妖艷,世法得財富; 善人遭毀滅,惡人惡德增。 122 世間更可笑,無有過於此; 惡人說善人,自己是惡人。 123 惡人實喜樂,誹謗他人語; 如食盡諸味,不凈不滿足。 124 親近則熾熱,傾斜則流動; 柔軟惡人心,不似鐵可測。 125 是故應遠離,惡人如毒蛇; 欲求利益者,遠避有慧人。 126 與惡人交往,敵對亦不宜; 炭火觸則燙,冷卻仍發黑。

127.

Dujjanovajjanīyova, vijjāyālaṅkatopice;

Maṇinālaṅkatosanto, sabbokiṃnubhayaṃkaro.

128.

Agginodahatodāyaṃ, sakhābhavatimāluto;

Soevadīpaṃnāseti, khalenatthevamittatā.

129.

Sabboduṭṭhokhaloduṭṭho , sabbāduṭṭhatarokhalo;

Mantosadhehisosabbo, khalokenupasammati.

130.

Hadayaṭṭhenasutena, khalonevasusīlavā;

Madhunākoṭaraṭṭhena, nimbokiṃmadhurobhave.

131.

Asataṃsampayogena, santopiasantobhave;

Maggokacavarayutto, ujumpiasādhubhave.

132.

Putimacchaṃkusaggena , yonaroupanayhati;

Kusāpiputiṃvāyanti, evaṃbālupasevanā.

133.

Bālaṃnapassenasuṇe, nacabāsenasaṃvase;

Bālenālāpasallāpaṃ, nakarenacarocaye.

134.

Anayaṃnetidummedho, adhurāyaniyuñjati;

Dunnayoseyyasohoti, sammāvuttopikuppati;

Vinayaṃsonajānāti, sādhusenaadassanaṃ.

135.

Yāvajīvaṃpicebālo , paṇḍitaṃpayirūpāsi;

Nasodhammaṃvijānāti, dabbisūparasaṃyathā.

136.

Phalaṃvekadaliṃhanti, hantiveḷunaḷaṃphalaṃ;

Sakkārokāpurisaṃhanti, gabbhoassatariṃyathā.

137.

Sunakhosunakhaṃdisvā, dantaṃdassetihiṃsituṃ;

Dujjanodujjanaṃdisvā, rosayaṃhiṃsamicchati.

138.

Maṇḍūkopinukkosīho , sukaropinukkodīpi;

Bilārosadisobyaggho, duppaññopinapaññavā.

139.

Maṇḍūkopisīhoviya,

Kākogaṇhepiññepiññe;

Bālocapaṇḍitoviya,

Dhīropucchevayevaye.

140.

Kākoduṭṭhosakuṇesu, ghareduṭṭhocamūsiko;

Vānarocavaneduṭṭho, manussesucabrahmaṇo.

141.

Tiṇānibhūmicodakaṃ , catutthaṃvākyasuṭṭhutaṃ;

Etānihisataṃgehe, nochijjantekadācipi.

142.

Ambuṃpivantinonajjo, rukkhākhādantinophalaṃ;

Meghokadācinosassaṃ, paratthāyasataṃdhanaṃ.

143.

Guṇākubbantidūtattaṃ , dūrepivasataṃsataṃ;

Keṭakegandhamāghāya, gacchantibhamarāsayaṃ.

144.

Ākiṇṇopiasabbhīdha, asaṃsaṭṭhovabhaddako;

Bahunāsannajātena, gacche naummattakena.

145.

Pāpamittevivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṃ;

Ovādecassatiṭṭheyya, patthantoacalaṃsukhaṃ.

146.

Yathācapanasāpakkā, bahisaṇḍakamevaca;

Antoamatapūraṇo, evaṃ sujanadhammatā.

147.

Taggarañjapalāsena , yonaroupanayhati;

Pattāpigandhaṃvāyanti, evaṃdhīrupasevanā.

148.

Dhīraṃpassesuṇedhīraṃ, dhīrenasahasaṃvase;

Dhīrenālāpasallāpaṃ, taṃkaretañcarocaye.

149.

Nayaṃnayati medhāvī, adhurāyanayujjati;

Sunayoseyyasohoti, sammāvuttonakuppati;

Vinayaṃsopajānāti, sādhutenasamāgamo.

150.

Appakenapiceviññū , paṇḍitaṃpayirūpāsi;

Khippaṃdhammaṃvijānāti, jivhāsūparasaṃyathā.

151.

Bāhubalañcaamaccaṃ, bhogaṃabhijaccaṃbalaṃ;

Imehicatubalehi, paññāveseṭhataṃbalaṃ.

152.

Balaṃpakkhīnamākāso , macchānaṃudakaṃbalaṃ;

Dubbalassabalaṃrājā, kumārānaṃrudaṃbalaṃ.

153.

Balaṃcandobalaṃsūro, balaṃsamaṇabrahmaṇā;

Balaṃvelaṃsamuddassa, balaṃtibalamitthiyā.

154.

Sapādānaṃbalaṃsīho, tatopuḷuvakobalaṃ;

Tatokippilikonaro, rājāsabbesamantato.

155.

Gatimigānaṃpavanaṃ, ākāsopakkhinaṃgati;

Virāgogatidhammānaṃ, nibbānārahataṃgati.

156.

Careyyakulajaṃpañño , virūpamavikaññakaṃ;

Hīnāyapisurūpāya, vivāhasadisaṃkare.

157.

Sāmāmigakkhīsukesī, tanumajjhimadantavā;

Dassanīyāmukhavaṇṇā, gambhīranābhivācakā;

Susīlāvāyamatica, hīnakulaṃpivāhaye.

我來翻譯這段巴利文: 127 惡人當遠離,縱飾以學問; 寶飾毒蛇身,仍具兩種害。 128 風為火助伴,助其更熾燃; 又能滅燈火,惡友情亦然。 129 惡人皆為惡,更惡莫過惡; 咒藥諸方便,惡性不能平。 130 心中無聞法,惡人非持戒; 樹洞雖有蜜,苦楝豈能甜。 131 因與不善交,善人成不善; 道與垢相連,直道亦不正。 132 以草尖挑取,腐魚臭穢物; 草尖亦腐臭,親近愚者然。 133 愚者勿親近,勿聞勿同住; 愚者勿言談,勿喜勿讚歎。 134 無智導非道,從事非正務; 引導成過失,善語亦生嗔; 不知諸律儀,不見諸善人。 135 縱使盡形壽,愚人近智者; 不能知正法,如勺嘗湯味。 136 果實毀芭蕉,果實毀竹蘆; 利養毀惡人,如胎害騾母。 137 狗見其它狗,露齒欲相害; 惡人見惡人,嗔恚欲相害。 138 蛙非獅子類,豬非豹子類; 貓非虎豹類,愚非智者類。 139 蛙欲似獅子, 烏鴉學鸚鵡; 愚人似智者, 問時唯唯諾。 140 烏鴉害鳥類,老鼠害室家; 猴子害樹林,婆羅門害人。 141 草木與大地,水及善言語; 此四善人家,永不會斷絕。 142 江河不飲水,樹木不食果; 雲雨不留雨,善人富利他。 143 功德作使者,遠方善人間; 聞龍舌蘭香,蜜蜂自飛來。 144 雖與惡人聚,善人不相交; 與多狂人居,不如獨自行。 145 遠離惡知識,親近上等人; 住其教誡中,希求不動樂。 146 如熟波羅蜜,外表粗糙硬; 內含甘露味,善人性如是。 147 以葉包檀香,繫縛而攜帶; 葉亦生香氣,近智者亦然。 148 智者當親近,當聞當同住; 智者當言談,當行當喜樂。 149 智者導正道,不從非正務; 善導得勝利,善語不生嗔; 能知諸律儀,善哉此相會。 150 智者雖暫時,親近於智者; 速知于正法,如舌知味般。 151 臂力與臣力,財富與種姓; 此四種力中,智慧力最勝。 152 鳥以空為力,魚以水為力; 弱者依王力,兒童泣為力。 153 月亮有月力,太陽有日力; 沙門婆羅門,大海有潮力; 婦人以美色,為其第三力。 154 獅子力第一,其次蚯蚓力; 其次人螞蟻,國王力最勝。 155 林為獸所棲,空為鳥所依; 離欲為法依,涅槃羅漢趣。 156 智者求婚配,醜雖善家女; 勝於美容貌,出身低賤者。 157 膚褐鹿眼美,秀髮細腰齒; 容貌悅人目,深臍語動聽; 持戒勤精進,雖賤可娶之。

158.

Suttomātāvabhojesi , bharaṇesucadhātiyo;

Kammesusakapanti ca, katakammesudhātinaṃ.

159.

Dhammesupatiṭṭhāniccaṃ, sayanesucavaṇṇibhā;

Kulesubhātaraṃvācī, yānārīseṭṭhasammatā.

160.

Yonaṃbharatisabbadā , niccaṃātāpiussuko;

Sabbakāmaharaṃposaṃ, bhattāraṃnātimaññati.

161.

Nacāpisvatthibhattāraṃ, icchācārenarosaye;

Bhattucagarunosabbe, patipūjetipaṇḍitā.

162.

Uṭṭhāhikāanalassā, saṅgāhikāparijane;

Bhattumanāpaṃcarati, sambhatamanurakkhati.

163.

Evaṃvattatiyānārī, bhattuchandavasānugā;

Manāpānāmatedevā, yatthasāupapajjati.

164.

Itthiyekacciyovāpi , seyyāvuttāvamuninā;

Bhaṇḍānaṃuttamāitthī, aggupaṭṭhāyikātipi.

165.

Mātarādhītarāvāpi, bhaginiyāvicakkhaṇo;

Navivittāsanemante, nārīmāyāvinīnanu.

166.

Vijjutānañcalolattaṃ, satthānañcātitikkhaṇaṃ;

Siṅghataṃvāyutejānaṃ, anukubbantināriyo.

167.

Diguṇothīnamāhāro ,

Buddhicāpicatugguṇo;

Chaguṇohotivāyāmo,

Kāmotvaṭṭhaguṇobhave.

168.

Ekamekāyaitthiyā, aṭṭhaaṭṭhapatinosiyuṃ;

Sūrocapalavantoca, sabbakāmarasāharā;

Kareyyanavamechandaṃ, unnattāhinapūrati.

169.

Vivādasīlīussuyā , passantataṇhikāgatā;

Amitābhuñjanāniddā, sataṃputtaṃpitaṃjahe.

170.

Lapantīsaddhimaññena, passantaññaṃsavibbhamā;

Cittakaṃcintayantaññaṃ, nārīnaṃnāmakopiyo.

171.

Gaṇheyyavātaṃjālena, sāgaramekapāṇinā;

Osiñceyyacatāḷena, sakenajanayeravaṃ;

Pamādāsuvisajjeyya, itthiyesāvadhammatā.

172.

Jivhāsahassikoyohi , jīvevassasataṃnaro;

Tenanikammunāvutto, thidosokiṃkhayaṃgato.

173.

Pañcaṭhānānisampassaṃ , puttamicchantipaṇḍitā;

Bhatovānobharissati, kiccaṃvānokarissati.

174.

Kulavaṃsociraṃtiṭṭhe, dāyajjaṃpatipajjati;

Athavāpanapetānaṃ, dakkhiṇānupadassati.

175.

Atijātamanujātaṃ, puttamicchantipaṇḍitā;

Avajātaṃnaicchanti, yohotikulachinnako.

176.

Ekūdarasamuppannā, nabhavantisamassamā;

Nānāvaṇṇānānācarā, yathābadarakaṇḍakā.

177.

Adammebahavodose , dammetubahavoguṇe;

Tasmāputtañcasissañca, dammakālevadammaye.

178.

Ovādeyyānusāseyya,

Asappāyānivāraye;

Dantohiyopiyohoti,

Adantohotiappiyo.

179.

Puttaṃvābhātaraṃduṭṭhaṃ, anusāseyyanojahe;

Kiṃnuchejjaṃhatthapādaṃ, littaasucināsiyā.

180.

Antojātodhanakkito , dāsabyopagatosayaṃ;

Dāsākaramarānito, iccevaṃcatudhāsiyuṃ.

181.

Dāsāpañcevacorayya, sakhañātattasadisā;

Tathāviññūhiviññeyya, mittādārācabandhavā.

182.

Duṭṭhadārenaamityā , dāsocuttaravācako;

Sasappecagharevāso, maccumevanasaṃsayo.

183.

Yasaṃlābhaṃpatthayantaṃ, naraṃvajjantidūrato;

Tasmāanapekkhitvāna, taṃmaggaṃmaggayebudho.

184.

Khalaṃsālaṃpasuṃkhettaṃ , gantācassaabhikkhaṇaṃ;

Mitaṃdhaññaṃnidhāpeyya, mitañcapācayeghare.

185.

Añjanānaṃkhayaṃdisvā, vammikānañcasañcayaṃ;

Madhūnañcasamāhāraṃ, paṇḍitogharamāvase.

186.

Sayaṃāyaṃvayaṃjaññā, sayaṃjaññākatākataṃ;

Niggaṇheniggaṇhārahaṃ, paggaṇhepaggaṇhārahaṃ.

187.

Ekayāmonarādhippo ,

Dviyāmopaṇḍitonaro;

Tayoyāmogharāvāsoca,

Catuyāmocaduggato.

188.

Yocabandhuhiteyutto,

Sopitāyocaposako;

Taṃmittaṃyatthavisāso,

Bhariyāyatthanibbuti.

我來翻譯這段巴利文: 158 如母親哺育,乳母助撫養; 工作有規則,報答乳母恩。 159 常住立正法,臥具如王妃; 族中如姐妹,此女受尊敬。 160 誰常善護養,精進不懈怠; 能滿諸欲求,不輕視夫主。 161 不以放逸行,激怒親夫主; 夫主及尊長,智者皆供養。 162 勤勉不懶惰,善攝諸眷屬; 隨順夫意行,守護所積聚。 163 如是行為婦,隨順夫意欲; 生處諸天中,可愛諸天喜。 164 婦女某些類,牟尼說最勝; 女人為財寶,最上侍奉者。 165 母親或女兒,或姐妹智者; 勿獨處密室,女人多詭計。 166 閃電之不定,利刃之鋒利; 風速與火勢,女人皆效仿。 167 女人食二倍, 智慧有四倍; 精進有六倍, 慾望八倍增。 168 每一個女人,各有八夫主; 勇者與輕浮,能滿諸欲樂; 第九生貪慾,高慢不滿足。 169 好爭吵嫉妒,見物心生貪; 無量食睡眠,舍百子與父。 170 與一人交談,媚眼視他人; 心中想他人,女性誰可愛。 171 欲以網捕風,單手量大海; 欲以掌生聲,拍打虛空中; 放逸心解脫,此為女人性。 172 若人具千舌,活滿百年歲; 說盡女過失,仍未能窮盡。 173 智者望子息,見此五種因: 養我或我養,或為我作事。 174 家族得久住,繼承諸財產; 或為亡父母,追福行佈施。 175 勝父與似父,智者欲此子; 不欲不如父,斷絕家族者。 176 同胞所生子,非皆同一類; 行為與色澤,如菩提樹刺。 177 未調多過失,已調多功德; 是故子與徒,調伏時調伏。 178 教誡與訓誨, 遮止不宜事; 調伏者可親, 未調不可親。 179 子或惡兄弟,當教誡勿舍; 豈因染污穢,便斷手與足。 180 生於家中者,用財所買者; 自願為奴者,戰俘為奴者; 如是四種奴。 181 僕從五種類,與友親相似; 智者當了知,親友與眷屬。 182 惡妻與敵人,下仆善言說; 家有蛇居住,必死無疑慮。 183 欲求名利者,遠離不親近; 是故智慧人,不求此道路。 184 禾場倉牧田,常應親往視; 量儲諸穀物,量食於家中。 185 見眼藥減少,蟻穴漸增長; 蜂蜜得積聚,智者住其家。 186 自知收與支,自知作未作; 當罰應罰者,當賞應賞者。 187 一更為王事, 二更智者事; 三更理家事, 四更為貧事。 188 誰為親友利, 彼父為養者; 信賴者為友, 安樂者為妻。

189.

Saddhāpemesusantesu, nagaṇemāsakaṃsataṃ;

Saddhāpemeasantesu, māsakaṃpisataṃgaṇe.

190.

Yācakoapiyohoti , yācaṃadadamappiyaṃ;

Tasmāseṭṭhanaroloke, dhanaṃsippaṃpariggahe.

191.

Sabbadāpidhanaṃrakkhe, dāraṃrakkhedhanaṃpica;

Dāraṃdhanañcaattānaṃ, rakkhāyevasadābhave.

192.

Nasādhāraṇadārassa, nabhuñjesādumekako;

Nasevelokāyatikaṃ, netaṃpaññāyavaḍḍhanaṃ.

193.

Sīlavāvattasampanno , appamattovicakkhaṇo;

Nivātavuttiathaddho, sūratosakhilomudu.

194.

Saṅgahetāvamittānaṃ, saṃvibhāgīvijānavā;

Tappeyyaannapānena, sadāsamaṇabrahmaṇā.

195.

Dhammakāmosutaddharo, bhaveyyaparipucchāko;

Sakkaccaṃpayirūpāse, sīlavantebahussute.

196.

Pubbasirosimedhāvī , dīghāyudakkhiṇaṃsiro;

Pacchimocittasantosi, maraṇaṃuttarobhave.

197.

Āyumāpācinaṃmūkhaṃ, dhanavādakkhiṇaṃbhave;

Pacchimaṃyasasībhuñje, nobhuñjeuttaraṃmukhaṃ;

198.

Bhutvānisīdanaṃthūlaṃ, tiṭṭhantobalavaḍḍhano;

Āyumācaṅkamosiyā, dhāvantorogavajjito.

199.

Yocasitañcauṇhañca , tiṇābhiyyonamaññati;

Karaṃpurisakiccāni, sosukhānavihāyati.

200.

Visamhāmatamādeyya, asuddhamhāpikañcanaṃ;

Nīcamhāpyuttamovijjaṃ, ratanathiṃpidukkulā.

201.

Guyhamatthamasambuddhaṃ, sambodhayatiyonaro;

Mantabhedabhayātassa, dāsabhūtotitikkhati.

202.

Aññātavāsavasatā, jātavedasamenapi;

Khamitabbaṃsapaññena, apidāsassatajjitaṃ.

203.

Dhanadhaññapayogesu , tathāvijjāgamesuca;

Dūtecabyāhāresu, cattolajjaṃsadābhave.

204.

Nahikocikatekicce, kattāraṃsamapekkhate;

Tasmāsabbānikammāni, sāvasesānikāraye.

205.

Upakāraṃhiteneva, sattunāsattumuddhare;

Pādalaggaṃkaraṭṭhena, kaṇḍakenevakaṇḍakaṃ.

206.

Namenamantassabhajebhajantaṃ ,

Kiccānikubbassakareyyakiccaṃ;

Nānatthakāmassakareyyaatthaṃ,

Asambhajantaṃpinasambhajeyya.

207.

Vajecajantisinehākiriyā,

Apemacittena nasambhajeyya;

Dijovadumaṃkhiṇaphalaṃñatvā,

Aññaṃapekkheyyamahāhiloko.

208.

Cajeekaṃkulassatthaṃ, gāmassatthaṃkulaṃcaje,

Gāmaṃjanapadassatthaṃ, attatthaṃpathaviṃcaje.

209.

Dhanaṃcajeaṅgaṃvarassahetu ,

Aṅgaṃcajejīvitaṃrakkhamāno;

Dhanaṃaṅgaṃjīvitañcāpisabbaṃ,

Cajenarodhammamanussaranto.

210.

Ahāgacchantihāyantā, sattānamihajīvitaṃ;

Tasmāhimāpamattataṃ, gacchantujinasāsane.

211.

Etesiyyosamāyanti , santitesaṃnajīrati;

Yoadhippannaṃsahati, yocajānātidesanaṃ.

212.

Aggiāpoitthīmuḷho, sapporājakulānica;

Payatanovagantabbo, maccupāṇaharāniti.

213.

Satthaṃsunicchitamapītivicintanīyaṃ,

Sārādhitopyavanipoparisaṅkanīyo;

Hatthaṅgatāpiyuvatīparirakkhanīyā,

Satthāvanīpayuvatīsukutovasītaṃ.

214.

Ussāhoripuvamittaṃ , alasomittaṃvaripu,

Visaṃviyāmataṃvijjā, pamādoamataṃvisaṃ.

215.

Vaheamittaṃkhandhena, yāvakāleanāgate;

Tamevaāgatekāle, bhindekumbhaṃvasilāyaṃ.

216.

Siṅgiṃpaññāsahatthena , satenavāhanaṃcaje;

Hatthīnantusahassena, desacajjenadujjanaṃ.

217.

Paccakkhegaravosaṃse, parokkhemittabandhave;

Kammantecadāsabhacce, puttadāresaṃsemate.

218.

Sinesippaṃsinedhanaṃ, sinepabbatamāruhe;

Sinekāmocakodhoca, imepañcasinesine.

219.

Sataṃcakkhusataṃkaṇṇā , nāyakassasutosadā;

Tathāpiandhabadhiro, esānāyakadhammatā.

我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 189 對有信仰和愛心者,百枚銅錢也不輕視; 對無信仰和愛心者,百枚銀幣也不計算。 190 即便是乞者,也會因施捨少而不悅; 因此世間智者,應當掌握財富與技藝。 191 應當時刻守護財富,也要守護妻子和錢財; 妻子、財富和自身,都要永遠加以保護。 192 不與他人共享妻子,獨自不食美味佳餚; 不從事世俗閑談,這不增長智慧。 193 持戒具德行,警覺又明智; 謙遜不傲慢,勇敢又溫和。 194 善待眾朋友,懂得如何分享; 以食物飲料,供養沙門婆羅門。 195 應當喜愛正法,熟記經典教義; 勤于請教學習,親近多聞持戒者。 196 東方主長壽,南方主福德; 西方心安樂,北方指死亡。 197 朝東面得長壽,朝南面得財富; 朝西面得名聲,不可朝北而食。 198 飯後坐得肥胖,站立增長力量; 行走可得長壽,奔跑遠離疾病。 199 無論冷或熱,勝過草的人不在意; 完成男子所當爲事,他不捨棄安樂。 200 從不平等中取甘露,從不凈中取黃金; 從卑賤者得高深知識,從粗布中得珍寶。 201 若人能啓發,未悟之秘密; 因畏泄密言,甘願為其仆。 202 即使是與火神同等的主人, 智者也要忍受其奴僕的威脅。 203 在經營錢財穀物,以及求學問知識; 在使者和辯論時,應當永遠捨棄羞恥。 204 無人會在事情完成後,還在意完成者是誰; 因此做任何事情時,都要留有餘地。 205 應當以利益對敵人,用敵人制服敵人; 用手中刺拔腳刺,以荊棘除去荊棘。 206 不應親近不親近者, 當做該做之事業; 不為損人利己者謀利, 不親近不相交之人。 207 應遠離愛生執著, 無愛心者勿親近; 如鳥知果已成熟, 擇他樹棲世間人。 208 為家族利益舍一人,為村莊利益舍家族, 為國土利益舍村莊,為自身利益舍大地。 209 為救肢體可舍財, 為護生命可舍體; 財富、身體與生命, 憶念正法皆可舍。 210 眾生壽命在此世,日日減損漸消亡; 是故切莫放逸心,當行佛陀之教法。 211 這些賢者相聚時,他們無有衰老憂; 能忍受所遭受者,又能知曉說法者。 212 火、水、女人、愚者,毒蛇與王族等; 皆不可輕率近,如死神奪生命。 213 利劍雖確定仍需深思, 國王雖歡喜仍需警惕; 美女雖在手仍需防護, 師長王者美人何處安穩。 214 精進是敵如友,懶惰是友如敵, 智慧如毒似甘露,放逸如甘露似毒。 215 未來時機未到時,應揹負敵人而行; 時機來臨之時候,如石擊碎瓦罐。 216 以五十肘舍金角獸,以百計舍車乘; 以千計舍大象,以國土遠惡人。 217 面前恭敬親族,背後友善親朋; 工作敬重僕從,家中尊重妻兒。 218 漸學技藝漸聚財,漸漸攀登大山巔; 漸起慾望漸生怒,此五漸進需漸進。 219 百眼百耳常隨侍,是為領袖之良子; 然而仍復聾且盲,此乃領袖之常法。

220.

Bahūnaṃappasārānaṃ, sāmaggiyātidujjayo;

Tiṇenavaṭṭaterajju, tenanāgopibandhate.

221.

Uppajjatesacekodho, āvajjekakacūpamaṃ;

Uppajjaterasetaṇhā, puttamaṃsūpamaṃsare.

222.

Dānaṃsinehabhesajjaṃ, maccheraṃdosanosadhaṃ;

Dānaṃyasassibhesajjaṃ, maccheraṃkappanosadhaṃ.

223.

Dhanamicchevaṇijjeyya , sippamicchebahussute;

Puttamicchenārikaññe, rājāmaccaṃicchāgate.

224.

Mahantaṃvaṭṭarukkhādiṃ, khuddabījaṃbahupphalaṃ;

Sakkhiṃkatvāudikkheyya, puññapāpaṃkaronaro.

225.

Garukātabbaposesu, nīcavuttiṃkarotiyo;

Nīcattaṃsopahantvāna, uttamatthepatiṭṭhati.

226.

Uttamaṃpaṇipātena , sūraṃbhedenavijaye;

Hīnamappapadānena, vikkamenasamaṃjaye.

227.

Nattadosaṃparejaññā, jaññādosaṃparassatu;

Kummoguyhāivaṅgāni, parabhāvañcalakkhaye.

228.

Ussūraseyyaṃālasyaṃ , caṇḍikkaṃdīghasuttiyaṃ;

Ekassaddhānagamanaṃ, paradārupasevanaṃ;

Etaṃbrahmaṇassevassu, anatthāyabhavissati.

229.

Surāyogovikāloca, samajjānagharaṅgato;

Khiḍḍadhuttopāpamitto, alasosoimejanā;

Mahābhogāvinassanti, hīnabhāvassidaṃphalaṃ.

230.

Atisītaṃatiuṇhaṃ, atisāyamidaṃahu;

Itivissaṭṭhakammante, khaṇāaccantimāṇave.

231.

Paranāsanatonaṭṭho , purevaparanāsako;

Siṅghaṃvaānasaṃyāti, tiṇopāsādajhāpako.

232.

Navisāseamittassa, mittañcāpinavisāse;

Kadācikuppitomitto, sabbadosapakāsako.

233.

Kudesañcakumittañca, kusambandhaṃkubandhavaṃ;

Kudārañcakurājānaṃ, dūratoparivajjaye.

234.

Kakkaṭoasīsoyāti , sabbāpadovagacchati;

Athanīkukkuṭīputtā, purisenāvamaññare.

235.

Hīnaputtorājāmacco, bālaputtopipaṇḍito;

Adhanassaputtoseṭṭhi, purisenāvamaññare.

236.

Yenamicchatisambandhaṃ, tenatīṇinakāraye;

Vivādamatthasambandhaṃ, parokkhedāradassanaṃ.

237.

Iṇasesoaggiseso ,

Satrusesotathevaca;

Punappunampivaḍḍhanti,

Tasmāsesaṃnakāraye.

238.

Kulajātokulaputto, kulavaṃsasurakkhito;

Attanādukkhapattopi, hīnakammaṃnakāraye.

239.

Samiddhodhanadhaññena, nakaṭṭhodatiṇaggihi;

Sabbatoduggatonaṭṭho, tasmānadukkaṭaṃkare.

240.

Nagaṇassaggathogacche , siddhekammesamaṃphalaṃ;

Kammavippatticehoti, pharusaṃtassabhāsaye.

241.

Bālakkopetadhūmoca, vuḍḍhitthipallalodakaṃ;

Āyukkhayakaraṃniccaṃ, rattocadadhibhojanaṃ.

242.

Itthīnaṃdujjanānañca, visāsonopapajjate;

Visesigimhinadiyaṃ, rogerājakulamhica.

243.

Ayuttakammārabhanaṃvirodho ,

Saṅghassayuddhañcamahābalehi;

Visāsakammaṃpamadāsuniccaṃ,

Dvārānimaccussavadantividvā.

244.

Thiyoseveyyanaccantaṃ, sādubhuñjeyyanāhitaṃ;

Pūjayemānayevuḍḍhe, garuṃmāyāyanobhaje.

245.

Vināsatthaṃnagaccheyya, sūrosaṅgāmabhūmiyaṃ;

Paṇḍitvaddhagūvāṇijjo, videsagamanotathā.

246.

Dehītivacanadvārā , dehaṭṭhāpañcadevatā;

Sajjaniyyantidhikitti, matihīrisirīpica.

247.

Natthītivacanaṃdukkhaṃ, dehītivacanaṃtathā;

Vākyanatthītidehīti, mābhaveyyabhavābhave.

248.

Yatthavosaṃnajānanti, jātiyāvinayenavā;

Natatthamānaṃkiriyā, janevasamaññātake.

249.

Mātāhīnassadubbhāsā , pitāhīnassadukriyā;

Ubhomātāpitāhīnā, dubbhāsācadukkiriyā.

250.

Mātāseṭṭhassasubhāsā,

Pitāseṭṭhassasukiriyā;

Ubhomātāpitāseṭṭhā,

Subhāsācasukiriyā.

我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 220 眾多微小力量,團結難以戰勝; 草可編成繩索,足以捆綁大象。 221 若生起忿怒時,當念鋸子譬喻; 若生起貪慾時,當念子肉譬喻。 222 佈施是愛的良藥,吝嗇是過失藥方; 佈施是名譽良藥,吝嗇是業報藥方。 223 欲求財應做生意,欲求藝拜多聞師; 欲求子娶良家女,欲近王親近臣子。 224 如大樹初種時,種子小果實多; 以此為明證,人行善惡業。 225 對應受尊敬者,若人以卑行對; 摒除此卑行,得立於至高。 226 以恭敬勝上等,以離間勝勇者; 以小惠勝下等,以勇力勝平等。 227 不讓他知己過,應知他人過; 如龜藏四肢,觀察他人衰。 228 日出后仍眠,懶惰且易怒; 獨行遠道途,親近他人妻; 這些對婆羅門,必定無利益。 229 飲酒與非時,觀看娛樂會; 嗜賭交損友,懶惰此等人; 必失大財富,衰敗之果報。 230 太冷或太熱,太晚才說做; 如此廢棄事,時機過世人。 231 欲害他而亡,先於所害者; 如火燒草屋,煙先傷己鼻。 232 莫信任敵人,亦莫輕信友; 有時憤怒友,會泄露諸過。 233 惡地與損友,惡緣與惡親; 惡妻與惡君,皆應遠遠避。 234 螃蟹無頭行,蜈蚣倒退步; 母雞生小雞,不因人輕視。 235 卑賤子為臣,愚子成智者; 貧子成富翁,不因人輕視。 236 欲與誰結緣,莫與其借貸; 財物起紛爭,私見他人妻。 237 債務之餘留, 火種之餘燼, 仇敵之餘孽, 反覆又增長, 是故莫遺留。 238 良家所生子,守護家族傳統; 即使自陷困境,也不做卑賤事。 239 富有錢與谷,不因草火毀; 窮困又破產,故莫作惡事。 240 莫輕慢眾人,成事平分果; 若事業失敗,遭受粗暴語。 241 愚者怒如煙,老婦如沼水; 常能損壽命,夜食酸奶食。 242 對待女人惡人,切勿輕易信任; 夏日河中水,疾病與王家。 243 從事不當事與爭鬥, 與大力者戰與眾爭, 對女人常起輕信心, 智者說此是死亡門。 244 不可過分親近女,不食對己無益食; 應當尊敬長者輩,不近虛偽師長人。 245 為求毀滅不應去,勇士不赴戰場地; 智者長者與商人,同樣不往他國去。 246 因"給予"之言語,身中五位天神; 賢善名譽智慧,慚愧吉祥皆生。 247 "沒有"之語痛苦,"給我"之語亦然; "無"與"給"二語,莫存於世間。 248 何處人不識,生族與教養; 彼處莫自慢,如見陌生人。 249 賤人之母語粗鄙,賤人之父行惡事; 父母二人皆卑賤,語粗行惡皆具足。 250 上等人母語高雅, 上等人父行善事; 父母二人皆高尚, 語善行善皆具足。

251.

Atidīghomahāmuḷho , majjhimocavicakkhaṇo;

Vāsudevaṃpurekkhitvā, sabbevāmanakāsaṭhā.

252.

Ācārokulamakkhāti, desamakkhatibhāsitaṃ;

Sambhavopemamakkhāti, dehamakkhātibhojanaṃ.

253.

Jalappamāṇaṃkumudanāḷaṃ,

Kulappamāṇaṃkaraṇakammaṃ;

Paññāpamāṇaṃkathitavākyaṃ,

Bhūmippamāṇaṃbhajjalatiṇaṃ.

254.

Javenabhadraṃjānanti , vahenacabalibaddhaṃ;

Duhenadhenujānanti, bhāsamānenapaṇḍitaṃ.

255.

Jāneyyapesanebhaccaṃ bandhavaṃpibhayāgame,

Byasanecatathāmittaṃ, dārañcavibhavakkhaye.

256.

Vināsatthaṃnajānanti, kālaṃsabbepijotikā;

Kukkuṭāpanajānanti, tatorukkhātatobhvāpā.

257.

Pathavībhūsanaṃmeru , rattiyābhūsanaṃsasī;

Janānaṃbhūsanaṃrājā, senānaṃbhūsanaṃgajo.

258.

Sīlatāsobhaterūpaṃ,

Cāritāsobhatekulaṃ;

Sapupphāsobhateraññaṃ,

Sagajāsobhatebalaṃ.

259.

Kokilānaṃsaddaṃrūpaṃ , nārīrūpaṃpatibbataṃ;

Vijjārūpaṃarūpānaṃ, khamārūpaṃtapassinaṃ.

260.

Kisāsobhātapassīca,

Thūlāsobhācatuppadā;

Vijjāsobhāmanussāca,

Itthīsobhācasāmikā.

261.

Rattihīnonacandaro, ūmihīnonasāgaro;

Haṃsahīnonasaṃphullo, itthihīnonapuriso.

262.

Vatthahīnaṃnalaṅkāraṃ , patihīnānanārikā;

Sippahīnonapuriso, dhenuhīnaṃnabhojanaṃ.

263.

Dīpakedīpakocando, nārikedīpakopati;

Tilokedīpakodhammo, suputtokuladīpako.

264.

Aputtakaṃgharaṃsuññaṃ, desaṃsuññaṃarājikaṃ;

Apaññassamukhaṃsuññaṃ, sabbasuññaṃdaliddakaṃ.

265.

Sotaṃsutenevanakuṇḍalena ,

Dānenapāṇīnatukaṅkaṇena;

Ābhātikāyopurisuttamassa,

Paropakārenanacandanena.

266.

Dānaṃsīlaṃpariccāgaṃ , ajjavaṃmaddavaṃtapaṃ;

Akodhaṃavihiṃsañca, khantīcaavirodhanaṃ;

Dasetedhammerājāno, appamattenadhāreyyuṃ.

267.

Dānaṃatthacariyāpiya, vācāattasamaṃpica;

Saṅgahācaturoime, munindenapakāsitā.

268.

Vanemigānalabhanti, matābhayāniddasukhaṃ;

Rājānopinalabhanti, uttarathāmabhītato;

Saṃsārabhayabhitena, naramantiyepaṇḍitā.

269.

Khamājāgariyuṭṭhānaṃ , saṃvibhāgodayikkhanā;

Nāyakassaguṇāete, icchitabbāhitatthino.

270.

Paribhūtomuduhoti, atitikkhañcaveravā;

Etañcaubhayaṃñatvā, anumajjhaṃsamācare.

271.

Nekantamudunāsakkā, ekantatikhiṇenavā;

Mahatteṭṭhapituattaṃ, tasmāubhayamācare.

272.

Kassakovāṇijomacco , samaṇosutasīlavā;

Tesuvipulajātesu, raṭṭhaṃpivipulaṃsiyā.

273.

Tesudubbalajātesu, raṭṭhaṃpidubbalaṃsiyā;

Saraṭṭhaṃvipulaṃtasmā, dhāreyyaraṭṭhabhāravā.

274.

Mahārukkhassaphalino, āmaṃchindatiyophalaṃ;

Rasañcassanajānāti, bījañcassavinassati.

275.

Mahārukkhūpamaṃraṭṭhaṃ, adhammenapasāsati;

Rasañcassanajānāti, raṭṭhañcāpivinassati.

276.

Mahārukkhassaphalino , pakkaṃchindatiyophalaṃ;

Rasañcassavijānāti, bījañcassananassati.

277.

Mahārukkhūpamaṃraṭṭhaṃ, dhammena yopasāsati;

Rasañcassavijānāti, raṭṭhañcāpinanassati.

278.

Yocarājājanapadaṃ, adhammenapasāsati;

Sabbosadhīhisorājā, viruddhohotikhattiyo.

279.

Tathevanegamehiṃsaṃ , yeyuttākayavikkaye;

Ojādānabalikāre, sakosenavirujjhati.

280.

Pahāravarakhettaññū, saṅgāmekatanissame;

Ussitehiṃsayaṃrājā, sabalenavirujjhati.

281.

Tathevaisayohiṃsaṃ, saṃyamebrahmacāriyo;

Adhammacārikhattiyo, sasaggenavirujjhati.

我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 251 太高者大愚,中等者明智; 尊崇婆須天,矮小皆狡詐。 252 品行顯家族,言語顯出身; 愛心顯血統,飲食顯身體。 253 水深知蓮莖, 家格知行為; 智慧知言語, 土地知草木。 254 由速知良馬,由負重知牛; 由乳量知牛,由言語知智。 255 差遣知僕從,危難時知親; 困厄時知友,貧窮時知妻。 256 萬物不知道,何時將滅亡; 雞不知時節,樹木與爬蟲。 257 須彌山為地之嚴,月亮為夜晚之飾; 國王為人民之飾,像為軍隊之莊嚴。 258 戒德莊嚴相, 品行莊嚴族; 花開莊嚴林, 象群莊嚴軍。 259 音聲為杜鵑之美,貞節為婦人之美; 智慧為無相之美,忍辱為苦行之美。 260 苦行者以瘦為美, 四足獸以壯為美; 人以智慧為莊嚴, 女以夫主為莊嚴。 261 無月則夜不美,無浪則海不美; 無鵝則池不美,無女則男不美。 262 無衣則飾不美,無夫則婦不美; 無藝則人不美,無牛則食不美。 263 燈照亮燈盞,夫照亮妻子; 法照亮三界,賢子照家族。 264 無子則家空,無王則國空; 無慧則面空,貧窮則皆空。 265 耳非以環飾而美, 手非以鐲飾而美; 上等人身放光彩, 因助人非因檀香。 266 佈施與持戒,舍離與正直; 柔和與苦行,不怒不害生; 忍辱與無諍,此十法諸王, 應當恒不忘。 267 佈施與利行,愛語與平等; 此四攝事法,大聖所宣說。 268 林中鹿不得,死者不得睡; 國王不得安,恐失上位故; 輪迴怖畏者,智者不歡樂。 269 忍耐與警覺,精進與佈施; 觀察與慈悲,此為領袖德, 求利者應具。 270 被輕則太軟,過忍則結怨; 知此兩極端,行於中道間。 271 不可太柔軟,亦不可太嚴; 欲立大事業,應行此兩端。 272 農夫商人臣,沙門多聞戒; 若彼等興盛,國土亦興盛。 273 若彼等衰微,國土亦衰微; 故掌國重任,應護持國土。 274 大樹結果時,摘取未熟果; 不知其滋味,種子將毀壞。 275 如大樹之國,以非法治理; 不知其滋味,國土將毀滅。 276 大樹結果時,摘取成熟果; 知曉其滋味,種子不毀壞。 277 如大樹之國,若以法治理; 知曉其滋味,國土不毀滅。 278 若王以非法,統治其國土; 此王必與諸,藥草成對立。 279 如是害商民,徵收買賣稅; 取油徵賦稅,損耗己庫藏。 280 善知攻擊處,戰場皆平等; 傷害勇士者,軍隊成敵對。 281 如是傷修行,克己梵行者; 非法行之王,天界成敵對。

282.

Sayaṃkatānaparena , mahānajjojuvaṅkatā;

Issarenatathāraññā, saraṭṭheadhipaccattā.

283.

Puttopāpaṃkatomātā,

Sissopāpaṃkatogaru;

Nāgarehikatorājā,

Rājāpāpaṃpurohito.

284.

Puññāpuññaṃkarontesu, chabhāgoekadesakaṃ;

Rājālabhatisabbehi, tasmāpāpānivāraye;

Puññamevapavaḍḍhento, janakāyaṃpasāsaye.

285.

Bālassajīvitaṃappaṃ , paṇḍitassabahutaraṃ;

Janakāyassarājāva, rājadhammovarājunaṃ.

286.

Anāyakāvinassanti, nassantibahunāyakā;

Thināyakāvinassanti, nassantisusunāyakā.

287.

Kacchapīnañcamacchīnaṃ, kukkuṭīnañcadhenunaṃ;

Puttaposoyathāhoti, tathāmaccesurājunaṃ.

288.

Nahirājakulaṃpatto , aññātolabhateyasaṃ;

Nāsūronātidummedho, napamattokudācanaṃ.

289.

Yadāsīlañcapaññañca , soceyyañcādhigacchati;

Athavisāsitotamhi, guyhañcassanarakkhati.

290.

Divāvāyadivārattiṃ, rājakiccesupaṇḍito;

Ajjhiṭṭhonavikappeyya, sarājavasatiṃvase.

291.

Naraññāsamakaṃvatthaṃ, namālaṃnavilepanaṃ;

Ākappaṃsarakuttiṃvā, naraññāsadisamācare.

292.

Kiḷerājāamaccehi , bhariyāparivārito;

Nāmaccorājabhariyā, bhāvaṃkubbethapaṇḍito.

293.

Anuddhatoacapalo, nipakosaṃvutindriyo;

Manopaṇidhisampanno, sarājavasatiṃvase.

294.

Nāssabhariyākiḷeyya, namanteyyarahogato;

Nāssakosedhanaṃgaṇhe, sarājavasatiṃvase.

295.

Na niddaṃbahuṃmaññeyya, namadāyasuraṃpive;

Nāsadāyemigehaññe, sarājavasatiṃvase.

296.

Nāssapiṭṭhaṃnapallaṅkaṃ, nakocchaṃnanāvaṃrathaṃ;

Sammatomhītiāruḷhe, sarājavasatiṃvase.

297.

Nātidūrebhajerañño, naccāsannevicakkhaṇo;

Samukhācassatiṭṭheyya, santasantosabhattuno.

298.

Namerājāsakhāhoti 6, narājāhotimethuno;

Khippaṃkujjhantirājāno, sulenakkhivaghaṭṭitaṃ.

299.

Napūjitomaññamāno, medhāvīpaṇḍitonaro;

Pharusaṃpatimanteyya, rājānaṃparisaṃgataṃ.

300.

Laddhadvārolabhedvāraṃ, nevarājūsuvīsaye;

Aggiṃvasaṃyatotiṭṭhe, sarājavasatiṃvase.

301.

Puttaṃvābhātaraṃvāpi , sampaggaṇhātikhattiyo;

Gāmehinigamehivā, raṭṭhehijanapadehi;

Tuṇhibhūtovudikkheyya, nabhaṇechekapāpakaṃ.

302.

Hatthāroheanikaṭṭhe, rathikepattikārake;

Tesaṃkammāvadhānena, rājāvaḍḍhetivettanaṃ;

Natesaṃantarāgacche, sarājavasatiṃvase.

303.

Cāpovūnūdarocassa , vaṃsovāpipakampayye;

Paṭilomaṃnavatteyya, sarājavasatiṃvase.

304.

Cāpovūnūdarocassa, macchovassaajivhako;

Abhāsaṃnipakosūro, sarājavasatiṃvase.

305.

Nabāḷhaṃitthiṃgaccheyya, sampassaṃ tejasaṅkhayaṃ;

Kāsaṃsāsaṃthaddhābalaṃ, khīṇamedhonigacchati.

306.

Nātivelaṃpabhāseyya , natuṇhisabbadāsiyā;

Avitiṇṇaṃmitaṃvācaṃ, patthakāleudīraye.

307.

Akodhanoasaṅghaṭṭo,

Saccosaṇhoapesuṇo;

Samphaṃgiraṃnabhāseyya,

Sarājavasatiṃvase.

308.

Mātāpitubharoassa , kulejeṭṭhāpacāyiko;

Hiriottappasampanno, sarājavasatiṃvase.

309.

Vinitosippavādanto, yatattoniyatomudu;

Appamattosucidakkho, sarājavasatiṃvase.

310.

Nivātavuttivuḍḍhesu , sappatissosagāravo;

Sūratosukhasaṃvāso, sarājavasatiṃvase.

311.

Ārakāparivajjeyya, saññituṃpahitaṃjanaṃ;

Bhattāramevudikkheyya, nacaaññassarājino.

312.

Samaṇebrahmaṇecāpi, sīlavantebahussute;

Sakkaccaṃpayirūpāse, annapānenatappayye;

Āsajjapañhepuccheyya, ākaṅkhaṃvuḍḍhimattano.

我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 282 自己所造非他人,大河不因他而曲; 如是國王治國土,非因他人得統治。 283 子作惡因母, 徒作惡因師; 民作惡因王, 王作惡因師。 284 行善與作惡,六分得其一; 國王從眾得,故當止諸惡; 增長諸善業,治理眾百姓。 285 愚者壽命短,智者壽更長; 如王治百姓,正法護諸王。 286 無領袖則亡,多領袖亦亡; 弱領袖將亡,懦弱領袖亡。 287 如龜與魚類,雞群與牛群; 撫育其子女,王臣亦如是。 288 非王族出身,不為人所知; 非勇非極愚,從不曾放逸。 289 若具戒與慧,清凈得成就; 方可信任彼,機密得保守。 290 無論晝或夜,智者理王事; 受命不推辭,住于王庭中。 291 不著如王衣,不戴如王飾; 不用如王香,不效王威儀。 292 國王與大臣,妃嬪同遊戲; 智臣不可與,王妃起情意。 293 不驕不輕浮,謹慎護諸根; 心意善專注,住于王庭中。 294 不與其妻戲,不密談獨處; 不取王庫財,住于王庭中。 295 不可貪睡眠,不飲醉人酒; 不在禁地獵,住于王庭中。 296 不坐王座椅,不乘王轎車; 勿因受寵信,而乘王乘具。 297 不住離王遠,不過分親近; 當面對主君,滿懷敬畏心。 298 國王非我友,國王非伴侶; 國王易發怒,如眼觸微塵。 299 即使是智者,自認受尊重; 不可對國王,當衆語粗暴。 300 得門尋門路,切勿輕信王; 如對待火焰,住于王庭中。 301 國王或拘捕,兒子或兄弟; 或以村鎮縣,或以邦國土; 應當保持默,不說善與惡。 302 象兵與邊防,車兵與步卒; 隨其工作量,國王增俸祿; 不可從中阻,住于王庭中。 303 弓與弦相連,竹竿亦搖曳; 切莫生異心,住于王庭中。 304 弓與弦相連,魚兒無舌頭; 智者保沉默,住于王庭中。 305 不可過度淫,當知精力竭; 咳喘體僵硬,智慧漸消失。 306 不可過多言,不可常沉默; 適時適分寸,說話要得體。 307 不怒不衝突, 誠實溫和語; 不說離間語, 住于王庭中。 308 孝養父與母,恭敬族長者; 具慚愧二法,住于王庭中。 309 學有藝術技,自製守規矩; 不放逸明察,住于王庭中。 310 對長者謙遜,恭敬又尊重; 勇敢易相處,住于王庭中。 311 應當遠遠避,受王所派遣; 只看自己主,不看他國王。 312 沙門婆羅門,持戒多聞者; 應當恭敬近,供養以食飲; 請教諸問題,求自身增長。

313.

Dinnapubbaṃnahāpeyya , dānaṃsamaṇabrahmaṇe;

Nacakiñcinivāreyya, dānakālevaṇibbake.

314.

Paññāvāvuḍḍhisampanno, vidhānavidhikovido;

Kālaññūsamayaññūca, sarājavasatiṃvase.

315.

Uṭṭhātākammaceresu, appamattovicakkhaṇo;

Susaṃvihitakammanto, sarājavasatiṃvase.

316.

Khalaṃsālaṃpasuṃkhettaṃ , gantācassaabhikkhaṇaṃ;

Mitaṃdhaññaṃnidhāpeyya, mitañcapācayeghare.

317.

Puttaṃvābhātaraṃvāpi, sīlesuasamāhitaṃ;

Anaṅgavāhitebālā, yathāpetātathevate;

Coḷañcanesaṃpiṇḍañca, āsanañcapadāpare.

318.

Dāsekammakarepose , sīlesususamāhite;

Dakkheuṭṭhānasampanne, adhipaccamhiṭhāpaye.

319.

Sīlavācaalobhoca, anuruttocarājino;

Āvīrahohitocassa, sarājavasatiṃvase.

320.

Chandaññūrājinoassa, cittaṭṭhocassarājino;

Asaṅkusakavuttissa, sarājavasatiṃvase.

321.

Ucchādanenhāpaneca , dhotepādeadosiraṃ;

Āhatopinakuppeyya, sarājavasatiṃvase.

322.

Kumbhiñhipañjaliṃkriyā, cātañcāpipadakkhiṇaṃ;

Kimevasabbakāmānaṃ, nadādaṃdhīramuttamaṃ.

323.

Yodetisayanaṃvatthaṃ, yānaṃāvasataṃgharaṃ;

Pajjunnorivabhūtānaṃ, bhogehiabhivassati.

324.

Dvevimekaṇḍakātikkhā , sarīraparisositā;

Kāmetiniddhanoyoca, yocakuppatyanissaro.

325.

Adhanassarasaṃkhādā, abalassahatāhatā;

Apaññassakathāvākyā, tividhaṃhīnalakkhaṇaṃ.

326.

Pathabyāmadhurātīṇi , ucchunārīsubhāsitaṃ;

Ucchunārīsutappanti, natappantisubhāsitaṃ.

327.

Pathabyātīṇiratanāni, saṅgahānimahītale;

Sippaṃdhaññañcamittañca, bhavantiratanāime.

328.

Kalyāṇamittaṃkantāraṃ, yuddhaṃsabhāyabhāsituṃ;

Asatthāgantumicchanti, muḷhātecaturojanā.

329.

Jīvantopimatāpañca , byāsenaparikittitā;

Dukkhitobyādhitopakkho, iṇavānityasevako.

330.

Cakkhudvārādikaṃchakkaṃ, saṃvutosapaññonaro;

Chabbidhohotisīlena, asīlenāpichabbidho.

331.

Niddālukopamādoca, sukhitorogavālaso;

Nicchandocakammārāmo, sattetesatthavajjitā.

332.

Kulajopaññavāchando , hirottapposutaddharo;

Atthakāmosurakkhoca, aṭṭhetesatthayujjitā.

333.

Kulaseṭṭhosapaññoca, vuḍḍhisūrocasīlavā;

Bahussutovuṭṭhānoca, mīrosugatigāmiko;

Navetesujanāseṭṭhā, pāpāttānaṃnivāraye.

334.

Buddhopaccekabuddhoca, arahāaggasāvako;

Mātāpitāgarusatthā, dāyakodhammadesako;

Paṇḍitehiimedasa, na dubbhantītijāniyā.

335.

Dhammatthakāmamokkhānaṃ , pāṇosaṃsiddhikāraṇaṃ;

Taṃnighātokiṃnihato, rakkhitokiṃnarakkhati.

336.

Sathaṃdīghāyukosabba , sattānaṃsukhakāraṇaṃ;

Asathaṃpanasabbesaṃ, dukkhahetunasaṃsayo.

337.

Yantagatoucchurasaṃ, najahātigajotathā;

Saṅgāmesugatoliḷaṃ, sussutenāpicandanaṃ.

338.

Sāragandhaṃnajahāti, dukkhapattopipaṇḍito;

Najahātisataṃdhammaṃ, sukhakālekathāvakā.

339.

Attābandhumanussānaṃ, ripuattāvajantunaṃ;

Attāvaniyatoñāti, attāvaniyatoripu.

340.

Attānaṃpariccāgena , yaṃnissitānurakkhanaṃ;

Karontisajjanāyeva, nataṃnitimātāmataṃ.

341.

Satthakabbavicārena, kālogacchatidhīmataṃ;

Byasanenaasādhūnaṃ, niddāyakalahenavā.

342.

Bhamarāpupphamicchanti, putimicchantimakkhikā;

Sujānāguṇamicchanti, dosamicchantidujjanā.

343.

Namantiphalinorukkhā , namatevabudhājanā;

Sukkhakaṭṭhañcamuḷhoca, nevanamantibhijjate.

我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 313 已施沙門婆羅門,不可收回所施物; 施捨予乞丐之時,任何物都不應拒。 314 具足智慧與成就,善知規則與方法; 明瞭時節與季節,住于王庭應如是。 315 勤勉于諸事務中,不放逸又有智慧; 善於安排諸事務,住于王庭應如是。 316 稻場倉庫牧場田,應當經常去巡視; 適量儲存穀物糧,家中烹飪要適量。 317 兒子或是兄弟輩,戒行不能安住者; 如無身軀愚癡人,猶如餓鬼一般地; 衣食住處諸所需,應當隨後給予之。 318 奴僕工人養育時,若能善住于戒律; 勤勉具足精進者,應當授予管理權。 319 持戒不貪順從王,公開行事有利益; 如此之人應常住,王庭之中為臣僕。 320 應知國王之心意,忠於國王之旨意; 不用鉤策得馴服,住于王庭應如是。 321 塗油沐浴洗雙足,不驕傲不生瞋怒; 即使受打不發怒,住于王庭應如是。 322 盆中合掌作禮敬,盤中繞行右旋禮; 一切欲樂皆如是,智者上人不貪求。 323 施與床褥與衣服,車乘住所與房舍; 如雨神降甘露雨,財富普施諸眾生。 324 這兩種人如針刺,使身體日漸消瘦: 貧窮之人貪慾者,無權勢人發怒者。 325 貧者食用他人味,弱者遭受打擊苦; 愚者空談無益語,此為三種卑劣相。 326 大地三種甘美物:甘蔗女人善言語; 甘蔗女人得滿足,善言語則不滿足。 327 大地之上有三寶,寶物住於此世間: 技藝穀物與友人,此三即是真寶物。 328 善友荒野中作伴,戰場集會中發言; 無師欲求得成就,此四人者皆愚癡。 329 活著卻如死亡者,賢者說有五種人: 貧困疾病殘廢者,負債人與終身仆。 330 眼等六門善防護,智慧之人具正念; 以戒成就六種德,無戒亦有六種過。 331 嗜睡與放逸,安逸病懶惰, 無愿樂作業,此七離利益。 332 良家智具愿,慚愧持經典, 求利善守護,此八得利益。 333 良族具智慧,增長勇持戒, 多聞勤精進,賢善趣善道; 此九最殊勝,應止諸惡業。 334 佛與辟支佛,羅漢大弟子, 父母師導師,佈施說法者; 智者知此十,不可行背叛。 335 法義欲解脫,生命為成因; 若害彼何害?若護彼何護? 336 誠實得長壽,一切樂之因; 不誠實必定,導致眾苦惱。 337 如象入榨機,不捨甘蔗味; 戰場不捨樂,聞者不捨香。 338 智者雖受苦,不捨精華香; 善人遇安樂,不捨正法語。 339 自己是人之親,自己是眾生敵; 自己是確定親,自己是確定敵。 340 捨棄自身利,護持所依者; 唯善人能為,非智者所許。 341 智者以研究,聖典度時光; 惡人以災禍,睡眠與鬥爭。 342 蜜蜂尋花香,蒼蠅尋腐臭; 善人求功德,惡人覓過失。 343 結果樹枝垂,智者常謙遜; 枯枝與愚人,不曲終必折。

344.

Sacesantovivādati, khippasandhiyarepuna;

Bālopattāvabhijjanti, natesamatamāgamuṃ.

345.

Appampisādhūnaṃdhanaṃ, kūpāvārivanissayo;

Bahukaṃpiasādhūnaṃ, nacavārivaaṇṇave.

346.

Sokaṭhānasahassāni , bhayaṭhānasatānica;

Divasedivasemuḷhaṃ, āvīsantinapaṇḍitaṃ.

347.

Duṭṭhacittopanāhissa, kodhopāsāṇalekhito;

Kucchitabbosujanassa, jalelekhāciraṭṭhitā.

348.

Nidulukoasantuṭṭho, akataññūcabhiruko;

Sakkontinasamācāraṃ, sikkhituṃtekadācipi.

349.

Sādhuttaṃsujanasamāgamākhalānaṃ ,

Sādhūnaṃnakhalasamāgamākhalattaṃ;

Āmodaṃkusumabhavaṃdadhātibhūmi,

Bhūgandhaṃnacakusumānidhārayanti.

350.

Guṇamaddhisamaṃmakkhe, parenakalahesati;

Addhisamaṃpakāsentaṃ, anumattaṃpidosakaṃ.

351.

Dosaṃparassapassanti, attadosaṃnapassati;

Tilamattaṃparadosaṃ, nāḷikeraṃnapassati.

352.

Kodhoatthaṃnajānāti , kodhodhammaṃnapassati;

Andhatamaṃtadāhoti, yaṃkodhosahatenaraṃ.

353.

Kodhoabbhantarejāto, dhuvaṃnāsetikodhanaṃ;

Vatthālaṅkārapuṇṇāyaṃ, mañjusāyaṃsikhīyathā.

354.

Rāgonāmamanosallaṃ, guṇavarattacorako;

Rāhuvijjāsasaṅkissa, tapodhanahutāsano.

355.

Natittirājādhanena , paṇḍitopisubhāsite;

Cakkhūpipiyadassane, sāgaropimahājale.

356.

Asantuṭṭhoyatinaṭṭho, santuṭṭhopimahīpati;

Sasajjāgaṇikānaṭṭhā, nilajjāsukulagatā.

357.

Bhūpāṇṇavaggithīsippī, abhijjhālucapuggalo;

Etesaṃmahicchantānaṃ, mahicchatāanicchitā.

358.

Ārogyaṃparamaṃlābhaṃ , santuṭṭhīparamaṃdhanaṃ;

Visāsoparamaṃñāti, nibbānaṃparamaṃsukhaṃ.

359.

Duggataṃgacchabholābha, lābholābhenapūrati;

Thalepavuṭṭhapajjunna, āpoāpenapūrati.

360.

Bodhayantinayācanti, dehītipacchimājanā;

Passavatthuṃadānassa, mābhavatūtiīdiso.

361.

Seleselenamāṇikaṃ , gajegajenamuttikaṃ;

Vanevanenacandanaṃ, ṭhāneṭhānenapaṇḍitaṃ.

362.

Satesujāyatesūro, sahassesucapaṇḍito;

Vākyaṃsatasahassesu, cāgobhavativānavā.

363.

Jinenaāgataṃsūraṃ, dhanañcagehamāgataṃ;

Jiṇṇaannaṃpasaṃseyya, dārañcagatayobbanaṃ.

364.

Potthakesucayaṃsippaṃ , parahatthesuyaṃdhanaṃ;

Yadāicchesamuppanne, nataṃsippaṃnataṃdhanaṃ.

365.

Vācāvudhācarājāno, saccāvudhācasamaṇā;

Dhanāvudhāseṭṭhinoca, goṇāvudhādaliddakā.

366.

Ukkaṭṭhesūramicchanti, kolāhalesubhāsitaṃ;

Piyaṃannañcapānañca, atthakiccesupaṇḍitaṃ.

367.

Kapaṇetārayemittaṃ , dubbhikkhedhaññaṃdhāraye;

Sabhāyaṃdhārayesippaṃ, saṅgahānimahītale.

368.

Dubbhikkheannadānañca, subhikkhecahiraññadaṃ;

Bhayecabhayadhātāraṃ, sabbesaṃvaramaṃvaraṃ.

369.

Haṃsomajjhenakākānaṃ, sīhogunnaṃnasobhate;

Gadrabhānaṃnaturaṅgo, bālānañcanapaṇḍito.

370.

Nasorājāyoajeyyaṃ , jinātinasosakhāraṃ;

Yoayuttenajināti, nasābhariyāpatino;

Virodhatinateputtā, yenabharanti jiṇṇa.

371.

Natthivijjāsamaṃmittaṃ, natthibyādhisamoripu;

Natthiattasamaṃpemaṃ, natthikammaparaṃbalaṃ.

372.

Itthimissokutosīlaṃ,

Maṃsabhakkhokutodayaṃ;

Surāpānokutosaccaṃ,

Mahākodhokutotapaṃ.

373.

Kvātibhārosamatthānaṃ , kiṃdūrobyavahārinaṃ;

Kovidesosavijjānaṃ, koparopiyavādinaṃ.

374.

Dubbhikkhokasinonatthi, santānaṃnatthipāpako;

Mugassakalahonatthi, natthijāgaratobhayaṃ.

我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 344 若善人起諍,速能重和合; 愚人如瓦器,破碎難複合。 345 善人雖少財,如井水可恃; 惡人雖多財,如海水難飲。 346 千種憂愁事,百種恐懼事; 日日擾愚者,不擾有智人。 347 惡意人怨恨,瞋怒如石刻; 善人所厭棄,如水中字跡。 348 懶惰不知足,忘恩又膽怯; 此等諸惡人,永不學正行。 349 善人親善者必善, 賢者近惡者不惡; 大地含花香芬芳, 花不能持地之香。 350 輕視他人德,與人起紛爭; 顯示己富有,指責他過失。 351 見人過如芝麻大,不見己過如椰子; 常見他人諸過失,不見自身諸缺點。 352 瞋怒不知利,瞋怒不見法; 瞋怒矇蔽人,如入黑暗中。 353 內心生瞋怒,必定毀瞋者; 如火焚衣箱,滿載諸飾物。 354 貪慾如心箭,偷竊功德繩; 如羅睺食月,燒盡苦行福。 355 河不厭水流,智者不厭言; 目不厭美色,海不厭眾水。 356 不足道人亡,知足王安樂; 妓女毀莊嚴,無恥毀良家。 357 王海火女工,貪慾諸凡夫; 此等多欲者,慾望無止息。 358 健康最上利,知足最上財; 信任最上親,涅槃最上樂。 359 貧窮尋所得,所得不滿足; 天降雨大地,水滿水中增。 360 後人不覺悟,只知乞求說; 請看不佈施,過患如是生。 361 山有山之寶,像有象之珠; 林有林檀香,處有處智人。 362 百人生勇士,千人生智者; 十萬人之中,生一佈施者。 363 應贊勝利勇,入宅之財富; 食后讚美食,贊妻過青春。 364 書中所學藝,他手所存財; 需用時若求,非藝亦非財。 365 國王以語武,沙門以實武; 富翁以財武,貧者以牛武。 366 危難求勇者,混亂求善語; 飢渴求飲食,大事求智者。 367 救濟貧困友,饑荒儲糧食; 集會顯技藝,此為世間法。 368 饑荒施飲食,豐年施金銀; 恐懼施無畏,此為最勝施。 369 鵝在烏中住,獅牛群不適; 驢馬不相配,智者不近愚。 370 非王不能勝,不勝非良友; 非法取勝者,非妻隨順夫; 子不奉養親,皆為不孝子。 371 無友如智慧,無敵如疾病; 無愛如自愛,無力如業力。 372 女人何有戒, 食肉何慈悲, 飲酒何真實, 大怒何苦行。 373 能者無重擔,商賈無遠方; 智者無異鄉,實語無敵對。 374 農夫無饑荒,聖者無惡業; 啞者無諍論,警覺無恐懼。

375.

Bālitthīmakkhikātuṇḍi, isīnañcakamaṇḍalu;

Setambuphalaṃtambulaṃ, nojjhiṭṭhamupajāyato.

376.

Pañcaratyāsugandhabbā , sattaratyādhanuggahā;

Ekamāsāsubhariyā, aḍḍhamāsāsissāmalā.

377.

Malitthiyāduccaritaṃ, maccheraṃdadatomalaṃ;

Malāvelāmakādhammā, asmiṃlokeparamhica;

Malaṃmalataraṃtato, avijjāparamaṃmalaṃ.

378.

Sutassarakkhāsabbadābhiyogo,

Kulassavatthaṃpurisassavijjā;

Raññopamādopasamodhanassa,

Itthīnantunatthevajāturakkhā.

379.

Sattānaṃjaratāhanti , taṇhāhantisabbasukhaṃ;

Sabbabalaṃcintāhanti, dayāhantisakaṃdhanaṃ.

380.

Nīcevāsosiriṃhanti, hantigaruṃcayācako;

Pasaṃsāsuguṇaṃhanti, hanticittaṃasaññatā.

381.

Asanaṃbhayamantānaṃ , maccānaṃmaraṇaṃbhayaṃ;

Uttamānantusabbesaṃ, avamānaṃparaṃbhayaṃ.

382.

Sūriyotapanaṃtapo, nasantiparivāritā;

Candaraṃsītalaṃjātaṃ, tārakāparivāritā;

Upamāetthañātabbā, sūriyacandarājunaṃ.

383.

Alasomandabuddhica, sukhitorogapīḷito;

Niddāromaṃsavaḍḍhano, subhakkhocaviluddhako.

384.

Pamādojāyatemadā, pamādājāyatekhayo;

Khayādosāpavaḍḍhanti, madaṃkiṃnajahebudho.

385.

Yādisaṃvappatebījaṃ , tādisaṃphalaṃsampatto;

Kalyāṇakārikalyāṇaṃ, pāpakārīcapāpakaṃ.

386.

Puññāpāpaphalaṃyoce, nasaddahatisaccato;

Sovesakānanaṃkhippaṃ, ādāsatalamānaye.

387.

Samparāyikattheyo , nasaddahaticepiso;

Āvāsesappagāmīnaṃ, mokkhabhekiṃnapassati.

388.

Saddhāhiricaottappaṃ, bāhusaccaṃviraṃsati;

Paññācasattadhammehi, sampannopaṇḍitomato.

389.

Ravimūlaṃsasīkhandhaṃ, soriaṅgācapattikaṃ;

Buddhaṃpupphaṃgarubījaṃ, bharaguphalamevaca.

390.

Potthakādīnikhettaṃva , lekhāniyuganaṅgalaṃ;

Akkharānibījaṃkatvā, carantopaṇḍitobhave.

391.

Akkharaṃekamekañca, buddharūpaṃsamaṃsiyā;

Tasmāhipaṇḍitoposo, likheyyapiṭakattayaṃ.

392.

Duggatiṃnābhijāyeyya, piṭakattayakārako;

Bahukkhattuṃcakkavatti, rājācatudīpādhipo.

393.

Padesarajjaṃvipulaṃ, gaṇanātoasaṅkhyeyo;

Chakāmāvacarodeva, rājāhotibahukkhattuṃ.

394.

Dānādīnicapuññāni , karontobodhiaṅkuro;

Bhavāsabbaṅgasampanno, tilokapūjitobhave.

395.

Addhemahaddhanephite, jāyarekulamuttame;

Uttamenevasaṃvāso, piṭakattayavācako.

396.

Ekakkharaphalenahi, piṭakattayakārako;

Caturāsītisahassaṃ, labhantipavaraṃsukhaṃ.

397.

Appakenāpimedhāvī, pābhatenavicakkhaṇo;

Samuṭṭhāpetiattānaṃ, anumaggivasandhamaṃ.

398.

Dukkhaṃpāpassapuññassa , sukhaṃmissassamissakaṃ;

Sabbaṃsadisakaṃyāti, ñātabbaṃkammunophalaṃ.

399.

Codentocatubhāgāca, kammakārātayobhāgā;

Sāminosamabhāgāca, ekabhāgānumodanā.

400.

Anattassavākyāparamaṃtuṇhi ,

Asantamittāparamaṃekaṃ;

Surūpadārāvaramandhā,

Dūrekalābhāvaramassasukkhaṃ.

401.

Hīnacajjopice hoti, uṭṭhātādhītimānaro;

Sīlaācārasampanno, niseaggivabhāsati.

402.

Nacajjavasalohoti,

Nacajjahotibrahmaṇo;

Kammunāvasalohoti,

Kammunāhotibrahmaṇo.

403.

Pathavīveḷukaṃpattaṃ , cakkavāḷaṃsucipphalaṃ;

Sineruvammikaṃkhuddaṃ, samuddopātitaṃyathā.

404.

Ekenevacakappena, mātukhīraṃnasañcayaṃ;

Tatotusamuddocāpi, atirekataraṃbahuṃ.

405.

Brahmātimātāpītaro, pubbācariyāvuccate;

Āhuneyyācaputtānaṃ, pajānamanukampakā.

我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 375 愚婦如蠅口,仙人如水瓶; 白水果檳榔,不求自然生。 376 樂師七日親,弓手七日友; 妻子一月情,學徒半月敬。 377 婦人惡行垢,施者吝嗇垢; 此世與他世,惡法為大垢; 較此更大垢,無明最上垢。 378 所聞常需護持學, 族姓需衣人需慧; 國王放逸財和平, 女人永無可守護。 379 衰老害眾生,渴愛害安樂; 思慮害力量,憐憫害己財。 380 卑居害吉祥,乞求害尊嚴; 讚歎害功德,放逸害其心。 381 食為咒師畏,死為凡人畏; 一切上等人,輕視為大畏。 382 日光獨自熱,無眾星環繞; 月光清涼生,眾星常圍繞; 此中應了知,日月王譬喻。 383 懶惰智慧弱,安逸病所逼; 嗜睡肉增長,美食狩獵者。 384 放逸生驕慢,放逸生衰敗; 衰敗增過失,智者何不捨。 385 種下何種子,結出何種果; 行善得善報,作惡得惡報。 386 若人不相信,善惡業果報; 應速往林中,觀察鏡中影。 387 若人不相信,來世諸果報; 應觀蛇行跡,及蛙得解脫。 388 信心與慚愧,畏罪與多聞; 精進與智慧,具七法為智。 389 日根月乾枝,日肢與步兵; 佛花師種子,重洞果亦然。 390 經書如良田,書筆如農具; 以字為種子,遊行成智者。 391 一一文字等,等同佛身像; 是故智慧人,應書寫三藏。 392 三藏書寫者,不生諸惡趣; 多次成轉輪,統領四洲王。 393 廣大地方王,數量不可計; 欲界諸天神,多次為天王。 394 佈施等福業,菩提心萌芽; 具足諸相好,三界所供養。 395 富裕大財富,生於最上族; 與上等相處,誦讀三藏教。 396 書寫一字福,三藏功德力; 八萬四千種,殊勝樂獲得。 397 智者以微小,資具具慧眼; 提升自身位,如火漸增長。 398 惡業受苦報,善業得樂報; 雜業得雜報,當知業果報。 399 督工得四分,工人得三分; 主人得平分,隨喜得一分。 400 無義語最好沉默, 無友誼最好獨處, 美妻女最好盲目, 遠處利最好乾涸。 401 雖生卑賤家,勤勉具精進; 具足戒行者,如火般光耀。 402 非生為賤民, 非生為婆羅門; 因業成賤民, 因業成婆羅門。 403 大地如沙粒,須彌如蟻冢; 輪圍如針孔,大海如水滴。 404 一劫飲母乳,積聚量尚少; 大海水更多,超過不可量。 405 父母如梵天,稱為最初師; 子女當供養,慈憫諸子孫。

406.

Tasmāhinenamasseyya , sakkareyyacapaṇḍito;

Annenaathopānena, vatthenasayanenaca.

407.

Ucchādanenanhāpena, pādānaṃdhovanenaca;

Uṭṭhāyapādacariyā, upaṭṭhāpeyyapaṇḍito;

Idhevanaṃpasaṃsanti, paccasaggepamodati.

408.

Ekassekenakappena , puggalassaṭṭhisañcayo;

Samaṃpabbatarāsimhi, itivuttaṃmahesinā.

409.

Sabbadānaṃdhammadānaṃjināti;

Sabbarasaṃdhammarasojināti,

Sabbaratiṃdhammaratijināti;

Sabbadukkhaṃtaṇhakkhayojināti.

410.

Appamādaratāhotha, sacittamanurakkhatha;

Dukkhāuddharathattānaṃ, paṅkesannaṃvakuñjaraṃ.

411.

Cajadujjanasaṃsaggaṃ , bhajasādhusamāgamaṃ;

Karapuññamahorattiṃ, saraniccamaniccataṃ.

412.

Aniccāvatasaṅkhārā, uppādavayadhammino;

Uppajjitvānirujjhanti, tesaṃvūpasamosukho.

413.

Nahidhammoadhammoca, ubhosamavipākino;

Adhammonirayaṃneti, dhammopāpetisuggatiṃ.

我將為您完整翻譯這些巴利文偈頌為簡體中文: 406 因此智慧人,應當行禮敬; 以食與飲物,衣服與臥具。 407 塗油與沐浴,洗足等侍奉; 起身行走近,智者當伺候; 此世受稱讚,來世得歡喜。 408 一人一劫中,骨骸堆積量; 等同須彌山,大仙如是說。 409 法施勝一切施, 法味勝一切味, 法樂勝一切樂, 滅愛勝一切苦。 410 應樂不放逸,善護自心意; 自拔離苦難,如象出泥沼。 411 遠離惡人交,親近善人會; 晝夜行善業,常念無常性。 412 諸行實無常,有生滅法性; 生已復歸滅,寂滅乃為樂。 413 善法與惡法,二果報不同; 惡法導地獄,善法生善趣。

414.

Samasīsaṃsamapādaṃ , antarañcasamaṃsamaṃ;

Idaṃmanasinidhāya, likheyyapiṭakattayanti.

我將為您完整翻譯這段巴利文為簡體中文: 414 字頭要均勻,字足要齊整, 字距要相等,字形要端正; 心中記住此,書寫三藏經。

B040706Kavidappaṇanīti(詩人鏡格言) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Kavidappaṇanīti

Mātikā

Yathādhammikarājūnaṃ, amaccā ca purohitā;

Nītisatthaṃ sunissāya, nicchayanti vinicchayaṃ.

Aṅgāni vedā cattāro, mīmaṃsānyāya vitthāro;

Dhammasatthaṃ purāṇañca, vijjā hetā catuddasa.

Āyubbedo manubbedo, gandhabbo ceti te tayo;

Atthasatthaṃ catutthañca, vijjāhyāṭṭharasa matā.

Sutisamutisaṅkhyā ca, rogānīti visesakā;

Gandhabbā gaṇikā ceva, dhanubbedā ca pūraṇā.

Tikicchā itihāso ca, jotimāyā ca chandati;

Ketumantā ca saddā ca, sippāṭṭhārasakā ime.

Damo daṇḍo itikhyāto, taṭṭhādaṇḍo mahīpati;

Tassa nīti daṇḍanīti, nayanānīti vuccati.

Daṇḍena nīyate cedaṃ, daṇḍaṃ nayati vā puna;

Daṇḍanīti itikhyāto, tilokā nati vattate.

Nānāsatthoddhataṃ vakkhe, rājanīti samuccayaṃ;

Sabbabījamiduṃ satthaṃ, cāṇakya sārasaṅgahaṃ.

Mūlasuttaṃ pavakkhāmi, cāṇakyena yathoditaṃ;

Yassaṃ viññātamattena, mūḷho bhavati paṇḍito.

Mittalābho suhadabhedo, viggaho sandhireva ca;

Pañcatandrā tathāññasmā, ganthā kassiyalikhyate.

Lokanītimhā –

(1) Paṇḍitakaṇḍa. (2) Sujanakaṇḍa. (3) Bāladujjana kaṇḍa. (4) Mittakaṇḍa. (5) Itthikaṇḍa. (6) Rājakaṇḍa. (7) Pakiṇṇaka kaṇḍa-

Lokanīti –

Paṇḍito sujano kaṇḍo, dujjano mittaitthī ca;

Rājapakiṇṇako cāti, sattakaṇḍe vibhūsino.

Cakkindābhisirināyaṃ, sodhito kāsike sāke;

Chanotyaṃ dutiyāsaḷhe, kāḷasattama ādihe.

Lokanītiṃ pavakkhāmi, nānāsatthasamuddhaṭaṃ;

Māgadheneva saṅkhepaṃ, vanditvā ratanattayaṃ.

Nīti loke purisassa sāro,

Mātā pitā ācariyo mitto;

Tasmā hi nītiṃ puriso vijaññā,

Ñāṇīmahā hoti bahussuto.

Mahārahanīti –

(1) Paṇḍitakathā. (2) Sambhedakathā. (3) Mittakathā. (4) Nāyaka kathā. (5) Itthikathā

Mahāraha rahaṃsakya-muniṃ nīvaraṇā taṇhā;

Muttaṃ muttaṃ sudassanaṃ, vande bodhivaraṃ varaṃ.

Nītidha jantūnaṃ sāro, mittācariyā ca pitaro;

Nītimā subuddhibyatto, sutavā atthadassimā.

Dhammanīti –

(1) Ācariyakathā (2) sippakathā (3) paññākathā (4) sutakathā (5) kathānakathā (6) dhanakathā (7) desakathā (8) nissayakathā (9) mittakathā (10) dujjanakathā (11) sujanakathā (12) balakathā (13) itthikathā (14) yuttakathā (15) dāsakathā (16) gharāvāsakathā (17) kātabbakathā (18) akātabbakathā (19) ñātabbakathā (20) alaṅkārakathā (21) rājadhammakathā (22) upasevakakathā (23) dukkhādimissakakathā (24) pakiṇṇakakathā

Cakkāticakkacakkindo, devātidevādevindo,

Brahmāti brahmabrahmindo, jino pūretu me bhāvaṃ.

Ciraṃ tiṭṭhatu lokamhi, dhaṃsakaṃ sabbapāṇinaṃ;

Mahāmohatamaṃ jayaṃ, jotantaṃ jinasāsanaṃ.

Vanditvā ratanaṃ seṭṭhaṃ, nissāya pubbake garu;

Nītidhammaṃ pavakkhāmi, sabbaloka sukhāvahaṃ.

Ācariyo ca sippañca, paññāsutakathādhanaṃ;

Desañca nissayo mittaṃ, dujjano sujano balaṃ.

Itthī putto ca dāso ca, gharāvāso katākato;

Ñātabbo ca alaṅkāro, rājadhammā pasevako;

Dukkhādimissako ceva, pakiṇṇakāti mātikā.

Rājanīti –

Sīhā ekaṃ bakā ekaṃ, sikkhe cattāri kukkuṭā;

Pañca kākā rājā nāma, cha sunakkhā tīṇi gadrabhā.

1.

Mahākammaṃ khuddakaṃ vā, yaṃ kammaṃ kātumicchati;

Sabbārambhena kātabbaṃ, sīhā ekaṃ tadā bhave.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 詩人明鏡格言 目錄 正如依法而治的國王們,以及大臣與祭司; 依循政治學說,作出判斷與決定。 四部吠陀經典,彌曼差論理之廣博; 法典與古傳,這十四種學問。 生命學、人文學、音樂學這三種; 經濟學為第四,共計十八種學問。 傳統、習俗、數理、疾病、政治、特性; 音樂、舞女、弓術等圓滿之學。 醫藥、歷史、占星術與韻律; 影象、聲韻,這就是十八種技藝。 所謂調御與刑罰,其中刑罰為君主; 其政策稱為刑罰之策,也稱為引導之策。 若以刑罰來引導,或再以刑罰來統領; 稱為刑罰之策,適用於三界。 我將宣說從諸多典籍中摘取的王者之策要義; 此學說是一切根本,是旃陀羅(Cāṇakya)精要之整合。 我將宣說旃陀羅所說的根本教義; 僅僅瞭解此義,愚者也能成為智者。 獲得朋友、離間親友、戰爭以及和解; 五種謀略及其他,從迦葉所記載。 從世間格言中 - (1)智者品.(2)善人品.(3)愚人惡人品.(4)朋友品.(5)女人品.(6)國王品.(7)雜項品. 世間格言 - 智者與善人品,惡人、友人與女人; 國王與雜項品,共七品莊嚴。 以輪王之莊嚴,于迦尸年中凈化; 第二月之六日,黑分第七日始。 我將宣說世間格言,摘自諸多典籍; 用摩揭陀語簡要宣說,禮敬三寶。 格言是世間人之精華, 母親父親老師朋友; 因此人當了知格言, 成為多聞具智者。 大珍格言 - (1)智者論.(2)離間論.(3)朋友論.(4)領導論.(5)女人論. 我禮敬最殊勝的大珍釋迦牟尼, 已離障礙與渴愛,完全解脫,善見者。 此世格言為眾生之精要,朋友、師長與父母; 具格言者明智通達,多聞善見義理。 法性格言 - (1)師長論.(2)技藝論.(3)智慧論.(4)聞法論.(5)故事論.(6)財富論.(7)地方論.(8)依止論.(9)朋友論.(10)惡人論.(11)善人論.(12)力量論.(13)女人論.(14)適宜論.(15)僕人論.(16)居家論.(17)應作論.(18)不應作論.(19)應知論.(20)莊嚴論.(21)王法論.(22)侍奉論.(23)苦等雜論.(24)雜項論. 輪中之輪王,天中之天王, 梵天中之梵王,愿勝者滿我願。 愿久住於世間,摧毀一切眾生; 大癡暗勝利,照耀佛陀教法。 禮敬最勝三寶,依止古代師長; 我將宣說法性格言,帶來一切世間安樂。 師長與技藝,智慧、聞法、故事、財富; 地方與依止、朋友,惡人、善人、力量。 女人、子與僕人,居家、應作不應作; 應知與莊嚴,王法與侍奉; 苦等雜論等,以及諸雜項。 王者格言 - 獅子一法,鶴一法,雞四法; 烏鴉五法稱王者,狗六法,驢三法。 1. 無論大事或小事,凡欲作之事; 皆當全力以赴,此為獅子一法。

2.

Indriyāni susaṃyama, bakova paṇḍito bhave;

Desaka lomapannāni, sabbakammāni sādhaye.

3.

Pubbaṭṭhānañca yuddhañca, saṃvibhāgañca bandhu hi;

Thiyā akkamma bhuttañca, sikkhe cattāri kukkuṭo.

4.

Guyhe methunaṃ pekkhitvā, bhojanaṃ ñātisaṅgaho;

Vilokā pekkhanālasyaṃ, pañca sikkheyya vāyasā.

5.

Anālassaṃtisavantāso, suniddhā suppabodhanā;

Daḷhabhatti ca sūrañca, cha etesvānato guṇo.

6.

Khinnova vahate bhāraṃ, sītuṇhañca na cintayī;

Santuṭṭho ca bhave niccaṃ, tīṇi sikkheyya gadrabhā.

7.

Vīsati tāni guṇāni, careyya iha paṇḍito;

Vijeyya ripū sabbepi, tejassī so bhavissati.

(1) Paṇḍitakaṇḍa (2) sujanakaṇḍa (3) bāladujjanakaṇḍa (4) mittakaṇḍa (5) rājakaṇḍa (6) nāyakakaṇḍa (7) puttakaṇḍa (8) vejjācariyakaṇḍa (9) dāsakakaṇḍa (10) itthikaṇḍa (11) pakiṇṇakakaṇḍa

Kavidappaṇanītiṃyo, vācuggataṃ karoti ce;

Bhuvanamajjhe eso hi, viññū paṇḍitajātiko.

Kavidappaṇanīti

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Ratanattayapaṇāma

1.

Mahākavivaraṃ buddhaṃ, dhammañca tena sevitaṃ;

Saṅghaṃ niraṅgaṇañcāpi, vandāmi sirasā daraṃ.

2.

Karissāmi samāsena, nānāsattha samuddhaṭaṃ;

Hitāya kavinaṃ nītiṃ, kavidappaṇanāmakaṃ.

Paṇḍitakaṇḍa

3.

Nīti sāro manussānaṃ, mitto ācariyopi ca;

Mātā pitā ca nītimā, sutavā ganthakārako.

4.

Alasassa kuto sippaṃ, asippassa kuto dhanaṃ;

Adhanassa kuto mittaṃ, amittassa kuto sukhaṃ;

Asukhassa kuto puññaṃ, apuññassa kuto varaṃ.

5.

Sucintitacintī ceva, subhāsitabhāsīpi ca;

Sukatakammakārī ca, paṇḍito sādhumānuso.

6.

Kaviheraññakā katvā, uttattaṃ satthakañcanaṃ;

Bhūsanaṃ gajjapajjādiṃ, karonti ca manoharaṃ.

7.

Bahuṃ lahuñca gahaṇaṃ, sammūpadhāraṇampi ca;

Gahita asammussanaṃ, etaṃ suviññulakkhaṇaṃ.

8.

Ajarāmaraṃva pañño, vijjamatthañca cintaye;

Gahito iva kesesu, maccunā dhammamācare.

9.

Sippasamaṃ dhanaṃ natthi, sippaṃ corā na gaṇhare;

Idha loke sippaṃ mittaṃ, paraloke sukhāvahaṃ.

10.

Bhuñjanatthaṃ kathanatthaṃ, mukhaṃ hotīti no vade;

Yaṃ vātaṃ vā mukhāruḷhaṃ, vacanaṃ paṇḍito naro.

11.

Dummedhehi pasaṃsā ca, viññūhi garahā ca yā;

Garahāva seyyo viññūhi, yañce bālappasaṃsanā.

12.

Acintiye sāṭṭhakathe, paṇḍito jinabhāsite;

Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.

Tasmā sāṭṭhakathe dhīro, gambhīre jinabhāsite;

Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.

13.

Garūpadesahīno hi, atthasāraṃ na vindati;

Atthasāravihīno so, saddhammā parihāyati.

14.

Garūpadesalābhī ca, atthasārasamāyuto;

Saddhammaṃ paripālento, saddhammasmā na hāyati.

15.

Sabbadabbesu vijjeva, dabbamāhu anuttaraṃ;

Ahārattā anagghattā, akkhayattā ca sabbadā.

16.

Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;

Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ.

17.

Paṇḍite ca guṇā sabbe, mūḷhe dosā hi kevalaṃ;

Tasmā mūḷhasahassesu, pañño eko visesiyate.

18.

Bālā issanti dummedhā, guṇī niddosakārino;

Garuko paṇḍito etasa-missaṃ tehyavidvā samo.

19.

Manuññameva bhāseyya, nāmanuññaṃ kudācanaṃ;

Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;

Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahu.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 2. 善當守護諸根,如鶴般成為智者; 于所在處運用智慧,成就一切事業。 3. 提前準備、戰鬥、分配,以及親族; 冒險進食,這四法應向雞學習。 4. 隱秘交配、覓食、親族聚集; 觀察四方、警惕懶惰,這五法應向烏鴉學習。 5. 勤勉、有耐心、善眠、容易醒; 堅定忠誠與勇猛,這六法為狗之德。 6. 雖疲憊仍負重,不計較寒暑; 常知足,這三法應向驢學習。 7. 這二十種品德,智者於此應修習; 便能克服一切敵人,成就威德。 (1)智者品.(2)善人品.(3)愚人惡人品.(4)朋友品.(5)國王品.(6)領導品.(7)子女品.(8)醫師師長品.(9)僕人品.(10)女人品.(11)雜項品. 若人能熟記詩人明鏡格言; 此人在世間中,必成具慧智者。 詩人明鏡格言 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 禮敬三寶 1. 最勝大詩人佛陀,以及他所修習之法; 無垢之僧伽,我恭敬頂禮。 2. 我將簡要彙集,從諸多典籍中摘取; 為利益詩人之格言,名為詩人明鏡。 智者品 3. 格言是人之精要,朋友與師長; 母親父親具格言者,多聞著作者。 4. 懶惰者何來技藝,無技藝何來財富; 無財富何來朋友,無朋友何來快樂; 無快樂何來福德,無福德何來殊勝。 5. 善於思維所思,善於言說所言; 善於實踐所行,是為智者善人。 6. 詩人以黃金,打造精美飾品; 莊嚴詩歌韻文,創作令人心悅。 7. 廣聞速記,正確理解; 所記不忘,此為智者特徵。 8. 如無老死般,智者思維學問與義理; 如被死神揪住頭髮般,應當修習正法。 9. 無財富等同技藝,技藝盜賊不能奪; 此世技藝為友,來世帶來安樂。 10. 不該說口僅為,飲食言語之用; 智者說出口的,皆應謹慎考慮。 11. 為愚者所讚歎,為智者所呵責; 智者的呵責勝過,愚者的讚歎。 12. 對於難以思議的,帶有義釋的佛陀教言; 智者應當常常接受,正確侍奉師長教導。 因此智者對於,深奧帶義釋的佛陀教言; 應當常常接受,正確侍奉師長教導。 13. 無師長教導者,不能獲得義理精要; 失去義理精要者,便退失正法。 14. 獲得師長教導,具足義理精要; 護持正法者,不退失正法。 15. 在一切財物中,智慧稱為最上; 因為它能滋養,無價且永不竭盡。 16. 智者具洞察力,即使僅有微小資糧; 也能自我提升,如扇微火成炬。 17. 智者具足一切功德,愚者唯有過失; 因此在千萬愚者中,智者獨為殊勝。 18. 愚鈍無智之人,嫉妒具德無過者; 尊重智者的人,與無知者不同。 19. 應當只說悅意語,永不說不悅意語; 說悅意語的人,能減輕重擔; 獲得財富,因此心滿意足。

20.

Vijjā dadāti vinayaṃ, vinayā yāti pattataṃ;

Pattattā dhanaṃ pappoti, dhanā dhammaṃ tato sukhaṃ.

21.

Ye vuḍḍhamapacayanti, narā dhammassa kovidā;

Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatiṃ.

22.

Mātariva paradāresu, paradabbesu ledduṃva;

Attanīva sabbabhūtesu, yo passati so paṇḍito.

23.

Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Anavajjesu kammesu, pasaṃsitesu sādhubhi.

Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.

24.

Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Puññakriyavatthūsu, pasaṃsitesu viññubhi.

25.

Loke ussāhavantānaṃ, janānaṃ kimasādhiyaṃ;

Sāgarepi mahāsetuṃ, kapiyūthehi bandhati.

26.

Kiṃ kulena visālena, guṇahīno tu yo naro;

Akulinopi satthañño, devatāhipi pujjate.

27.

Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;

Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍitaṃ.

28.

Rūpayobbannasampannā , visālakulasambhavā;

Vijjāhīnā na sobhante, niggandhā iva kiṃ sukā.

29.

Vutyaṃ visadañāṇassa, ñāto attho tarassana;

Sūrappabhāya ādāso, chāyaṃ disse na mākare.

30.

Aveyyākaraṇo tvandho, badhiro kosavajjito;

Sāhiccarahito paṅgu, mūgo takkavivajjito.

31.

Dhīro ca vividhānaññū, paresaṃ vivarānugū;

Sabbāmitte vasīkatvā, kosiyova sukhī siyā.

32.

Mahātejopi tejoyaṃ, mattikaṃ na muduṃ kare;

Āpo āpesi mudukaṃ, sādhuvācāva kakkhaḷaṃ.

33.

Kottho puttena jātena, yo na vidū na dhammiko;

Kāṇena cakkhunā kiṃ vā, cakkhu pīḷeva kevalaṃ.

34.

Mudunāva ripuṃ jeti, mudunā jeti dāruṇaṃ;

No na siddhaṃ mudu kiñci, tato ca mudunā jaye.

35.

Sajāto yena jātena, yāti vaṃso samunnatiṃ;

Parivattinisaṃsāre, mato ko vā na jāyate.

36.

Dāne tapasi sūre ca, yassa na patthito yaso;

Vijjāya matthalābhe ca, kevalaṃ adhikovaso.

37.

Varo eko guṇī putto, na ca mūḷhasatānyapi;

Eko cando tamo hanati, na ca tārāgaṇo tathā.

38.

Puññatitthakato yena, tapo kvāpi sudukkaro;

Tassa putto bhave vasso, samiddho dhammiko suddhe.

39.

Lālaye pañcavassāni, dasavassāni tālaye;

Pattetu soḷase vasse, puttaṃ mittaṃva ācare.

40.

Lālane bahavo dosā, tālane bahavo guṇā;

Tasmā puttañca sissañca, tālaye na tu lālaye.

41.

Māgadhā pākatā ceva, sakkatavohāropi ca;

Etesu kovido pañño, dhīro pāḷiṃ visodhaye.

42.

Sakkataṃ pākatañceva-pabhaṃso ca pisācikī;

Māgadhī sorasenīva, cha bhāsā parikittitā.

43.

Candanaṃ sītalaṃ loke, candikā sītalā tato;

Candana candikātopi, vākyaṃ sādhu subhāsitaṃ.

44.

Pattakāloditaṃ appaṃ, vākyaṃ subhāsitaṃ bhave;

Khuditassa kadannampi, bhuttaṃ sādurasaṃ siyā.

45.

Satthakāpi bahūvācā, nādarā bahubhāṇino;

Sopakāramudāsinā, nanu diṭṭhaṃ nadījalaṃ.

46.

Pāsāṇachattaṃ garukaṃ, tato devānācikkhanā;

Tato vuḍḍhānamovādo, tato buddhassa sāsanaṃ.

47.

Tūlaṃ sallahukaṃ loke, tato capalajātiko;

Tatonosāvako tato, yati dhammapamādako.

48.

Paṇḍitassa pasaṃsāya, daṇḍo bālena dīyate;

Paṇḍito paṇḍiteneva, vaṇṇitova suvaṇṇito.

49.

Satesu jāyate sūro, sahassesu ca paṇḍito;

Vuttā satasahassesu, dātā bhavati vā na vā.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 20. 知識帶來修養,修養達到圓滿; 圓滿獲得財富,財富帶來法樂。 21. 尊敬長者的人,通達正法之人; 現世受到稱讚,來世得生善趣。 22. 視他人妻如母,視他人財如土; 視眾生如己身,如此者為智者。 23. 智者應當希求,不應生厭倦; 對無過之善業,為善人所讚歎。 智者應當希求,不應生厭倦; 我見我自身,如所愿而成。 24. 智者應當精進,不應生厭倦; 對福德事業,為智者所讚歎。 25. 世間精進之人,有何不能成就; 即便在大海中,也能用猿群造橋。 26. 高貴家世何用,若人無功德; 即使出身低賤,通曉經典者,連諸天也敬重。 27. 高位求勇敢者,謀士求不輕率; 飲食求可口,危難求智者。 28. 具足容貌青春,出身高貴家族; 無智慧不莊嚴,如無香之花朵。 29. 清晰智慧言語,知義不遲疑; 太陽光照鏡面,影像自顯現。 30. 不通文法如盲,無詞藻如聾, 無文采如跛,無邏輯如啞。 31. 智者通達眾理,知他人過失; 降伏一切敵人,如鴟鸮得安樂。 32. 即使大威力,不能使土變柔軟; 水能使水柔軟,善言能化堅硬。 33. 生子不懂智慧,不明白正法; 有何用處,徒增眼中刺痛。 34. 以柔和勝敵人,以柔和勝兇暴; 柔和無不成就,因此以柔和取勝。 35. 生子能使家族,得以上進繁榮; 在輪迴世間中,誰不曾死復生。 36. 佈施、苦行、勇猛,名聲不求自至; 知識與高地位,徒有過剩居所。 37. 一個有德之子勝,過百個愚昧子; 一輪明月能除暗,群星卻無此能。 38. 曾在福德之地,修難行苦行者; 其子必定賢善,成就正法清凈。 39. 五歲時呵護,十歲時管教; 十六歲成年時,待子如朋友。 40. 溺愛有諸多過失,管教有諸多功德; 因此對待子女弟子,應當管教不應溺愛。 41. 摩揭陀語、俗語、梵語等語言; 智者通達此等,賢者凈化巴利語。 42. 梵語與俗語、頹廢語與毗舍遮語; 摩揭陀語與蘇羅西尼語,稱為六種語言。 43. 世間檀香清涼,月光更加清涼; 較檀香月光更涼,是善說之語言。 44. 適時所說簡短語,成為善說言語; 飢餓時粗糧,也成美味佳餚。 45. 多言者雖有實義,卻不受人尊重; 助人者被視平常,如同河水常見。 46. 石傘重,天人指示更重; 長者教誡更重,佛陀教法最重。 47. 棉絮世間最輕,輕浮之人更輕; 不聽勸者更輕,放逸比丘最輕。 48. 智者受愚者贊,如同受到懲罰; 智者為智者贊,方為真正稱讚。 49. 百人中生一勇士,千人中生一智者; 十萬人中或有或無,一位佈施之人。

50.

Vidvattañca rājattañca, neva tulyaṃ kadācipi;

Sadese pūjito rājā, vidvā sabbattha pūjito.

51.

Sataṃ dīghāyukaṃ sabba-sattānaṃ sukhakāraṇaṃ;

Asataṃ pana sabbesaṃ, dukkhahetu na saṃsayo.

52.

Paṇḍite sujane sante, sabbepi sujanā janā;

Jātekasmiṃ sāragandhe, sabbe gandhamayā dumā.

53.

Attāva yadi vinīto, nijassitā mahājanā;

Vinītaṃ yanti sabbepi, ko taṃ nāseyya paṇḍito.

54.

Sarīrassa guṇānañca, dūramaccantamantaraṃ;

Sarīraṃ khaṇaviddhaṃsī, kappantaṭṭhāyino guṇā.

55.

Ambuṃ pivanti no najjo, rukkho khādati no phalaṃ;

Megho kvacipi no sassaṃ, paratthāya sataṃ dhanaṃ.

56.

Saccaṃ punapi saccanti, bhujamukkhippa muccate;

Sakattho natthi nattheva, parassattha makubbato.

57.

Sataṃ pharusavācāhi, na yāti vikatiṃ mano;

Tiṇukkāhi na sakkāva, tāpetuṃ sāgare jalaṃ.

58.

Selo yathā ekaghano, vātena na samīrati;

Evaṃ nindāpasaṃsāsu, na samiñjanti paṇḍitā.

59.

Dhammatthakāmamokkhānaṃ , yassekopi na vijjati;

Ajagalathanasseva, tassa jāti niratthakā.

60.

Na kammamapi cintetvā, caje uyyogamattano;

Anuyyogena telāni, tilehi na sakkā laddhuṃ.

61.

Yathā hyekena cakkena, na rathassa pati bhave;

Evaṃ purisakārena, vinā kammaṃ na sijjhati.

62.

Uyyāmena hi sijjhanti, kāriyāni na manorathaṃ;

Na hi suttassa sīhassa, pavisanti migāmukhe.

63.

Mātāpitu katābhyāso, guṇitameti bālako;

Na gabbhajātimattena, putto bhavati paṇḍito.

64.

Mātā sattu pitā verī, yena bālo na pāṭhito;

Na sobhate sabhāmajjhe, haṃsamajjhe bako yathā.

65.

Kāco kañcanasaṃsaggo, dhatte marakatiṃ jutiṃ;

Tathā sabbhisannidhānā, mūḷho yāti pavīṇataṃ.

66.

Tasmā akkharakosallaṃ, sammādeyya hitatthiko;

Upaṭṭhahaṃ garuṃ sammā, uṭṭhānādīhi pañcahi.

67.

Uṭṭhānā upaṭṭhānā, ca, sussūsā pāricarīyā;

Sakkaccaṃ sippuggahaṇā, garuṃ ārādhaye budho.

68.

Kābyasattha vinodena, kālo gacchati dhīmataṃ;

Byasanena ca mūḷhānaṃ, nidāya kalahena vā.

69.

Cha dosā puriseneha, hātabbā bhūtimicchatā;

Niddātandī bhayaṃ kodho, ālasyaṃ dīghasuttatā.

Niddāsīlī sabhāsīlī, anuṭṭhātā ca yo naro;

Alaso kodhapaññāṇo, taṃ parābhavato mukhaṃ.

70.

Nigguṇesupi sattesu, dayā kubbanti sādhavo;

Na hi saṃharate jutiṃ, cando caṇḍālavesme.

71.

Yatra vidvajjano natthi, sīlāghyo tatra appadhipi;

Niratthapādame dese, eraṇḍopi dumāyate.

72.

Ṭhānabhaṭṭhā na sobhante, dantā kesā nakhā narā;

Itiviññāya matimā, saṭṭhānaṃ na pariccaje.

73.

Paropadese paṇḍiccaṃ, sabbesaṃ sukarañhi kho;

Dhamme sayamanuṭṭhānaṃ, kassacisumahattano.

74.

Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;

Appamatto ubho atthe, adhiggaṇhāti paṇḍito.

75.

Nidhīnaṃva pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;

Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje;

Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.

76.

Muhuttamapi ce viññū, paṇḍitaṃ payirupāsati;

Khippaṃ dhammaṃ vijānāti, jivhā sūparasaṃ yathā.

77.

Dullabho purisājañño, na so sabbattha jāyati;

Yattha so jāyatī dhīro, taṃ kulaṃ sukha medhati.

78.

Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;

Pattāpi surati vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 50. 智者身份與王者身份,從不能相提並論; 國王僅在本國受敬重,智者則處處受尊崇。 51. 善人長壽,是眾生安樂因; 惡人則必定,是眾生痛苦因。 52. 有智者善人在,眾人皆成善; 如一樹有香,眾樹皆染香。 53. 若自己調御,眾人皆依附; 調御則眾隨,何智者能壞。 54. 身體與功德,二者差異甚遠; 身體瞬間毀壞,功德持續劫末。 55. 江河不飲水,樹木不食果; 云不為己雨,善人財利他。 56. 真實再真實,高舉手宣說; 不為他利者,自利亦不成。 57. 善人聞惡語,心意不改變; 如火把不能,使海水沸騰。 58. 如一整塊巖石,不為風所動; 智者面對譭譽,也是如此不動。 59. 法利慾解脫,若一者不具; 如公山羊乳,其生命無義。 60. 不應思慮工作,而放棄自己努力; 不經努力榨油,芝麻不能出油。 61. 如同一個車輪,不能行駛馬車; 如是無人努力,事業終不成就。 62. 以努力成就事,非僅靠心願; 睡眠的獅子口,野獸不會送上。 63. 父母教導熏習,孩童方具功德; 不僅由胎而生,便能成為智者。 64. 母為敵父為仇,不教導愚子; 不光彩集會中,如鶴處鵝群。 65. 玻璃因金相近,現綠寶石光; 愚者親近善士,也能獲得智慧。 66. 故求利益者,當善學文字; 以五種方式,正確侍奉師。 67. 精進與侍奉,恭敬與服侍; 認真學技藝,智者敬師長。 68. 智者以詩文典籍,打發時光; 愚者以災禍睡眠,爭吵度日。 69. 欲求成就者,應斷六種過; 昏睡與懶惰,恐懼與忿怒,懈怠與拖延。 嗜睡好聚會,不事努力者; 懶惰易發怒,此乃衰敗門。 70. 善人對眾生,縱無德也慈憫; 如月不收斂光明,照耀賤民之家。 71. 無智者處所,少智亦為貴; 無樹之地方,蓖麻也成樹。 72. 離位則不美,牙髮指與人; 智者知此理,不離自處所。 73. 聽從他人教導智慧,眾人皆能做到; 但自己實踐正法,唯有大人能為。 74. 智者贊不放逸,修習諸福業; 不放逸智者,雙得現后益。 75. 如見指示寶藏者,能指出過失者; 智者說誡言,應親近此賢; 親近如此人,增善而減惡。 76. 智者若片刻,親近於智者; 速知法義理,如舌嘗湯味。 77. 良材人難得,非處處可生; 智者所生處,其家必興盛。 78. 有人以葉包,塔迦羅之香; 葉亦變香氣,近智者亦然。;

79.

Nipuṇe sutameseyya, vicinitvā sutatthiko;

Bhattaṃ ukkhaliyaṃ pakkaṃ, bhājanepi tathā bhave.

80.

Appakaṃ nātimaññeyya, citte sutaṃ nidhāpaye;

Vammikodakabindūva, cirena paripūrati.

81.

Gacchaṃ kipilliko yāti, yojanānaṃ satānipi;

Agacchaṃ venayyoapi, padamekaṃ na gacchati.

82.

Sele sele na maṇikaṃ, gaje gaje na muttikaṃ;

Vane vane na candanaṃ, ṭhāne ṭhāne na paṇḍito.

83.

Paṇḍito sutasampanno, yattha atthīti ce suto;

Mahussāhena taṃ ṭhānaṃ, gantabbaṃva sutesinā.

84.

Potthakesu ca yaṃ sippaṃ, parahatthesu yaṃ dhanaṃ;

Yathākicce samuppanne, na taṃ sippaṃ na taṃ dhanaṃ.

85.

Uppalena jalaṃ jaññā, kiriyāya kulaṃ naro;

Byattippamāṇa vācāya, jaññā tiṇena medaniṃ.

Jalappamāṇaṃ kumudamālaṃ,

Kulappamāṇaṃ vinayopamāṇaṃ;

Byattippamāṇaṃ kathitavākyaṃ,

Pathaviyā pamāṇaṃ tiṇamilātaṃ –

86.

Appassuto sutaṃ appaṃ, bahuṃ maññati mānavā;

Sindhudakamapassanto, kūpe toyaṃva maṇḍuko.

87.

Paṭhame sippaṃ gaṇheyya, eseyya dutiye dhanaṃ;

Careyya tatiye dhammaṃ, esā janāna dhammatā.

88.

Sussūsā suttavaddhanī, sutaṃ paññāya vaddhanaṃ;

Paññāya atthaṃ jānāti, attho ñāto sukhāvaho.

89.

Natthi vijjāsamaṃ mittaṃ, na ca byādhisamo ripu;

Na ca atthasamaṃ pemaṃ, na ca kammasamaṃ balaṃ.

90.

Vinā satthaṃ na gaccheyya, sūro saṅgāmabhūmiyaṃ;

Paṇḍitvaddhagū vāṇijo, videsagamano tathā.

91.

Dhananāsaṃ manotāpaṃ, ghare duccaritāni ca;

Vañcanañca avamānaṃ, paṇḍito na pakāsaye.

92.

Anavhāyaṃ gamayanto, apucchā bahubhāsako;

Attaguṇaṃ pakāsanto, tividho hīnapuggalo.

93.

Haṃso majjhe na kākānaṃ, sīho gunnaṃ na sobhate;

Gadrabhamajjhe turaṅgo, bālamajjheva paṇḍito.

94.

Pattānurūpakaṃ vākyaṃ, sabhāvānurūpaṃ piyaṃ;

Attānurūpakaṃ kodhaṃ, yo jānāti sa paṇḍito.

95.

Apparūpo bahuṃbhāso, appapañño pakāsako;

Appapūro ghaṭo khobhe, appakhīrā gāvī cale.

96.

Na titti rājā dhanamhi, paṇḍitopi subhāsite;

Cakkhupi piyadassane, na titti sāgaro jale.

97.

Hīnaputto rājamacco, bālaputto ca paṇḍito;

Adhanassa dhanaṃbahu, purisānaṃ na maññatha.

98.

Yo sisso sippalobhena, bahuṃ gaṇhāti taṃ sippaṃ;

Mūgova supinaṃ passaṃ, kathetumpi na ussahe.

99.

Na bhijjetuṃ kumbhakāro, sobhetuṃ kumbha ghaṭati;

Na khipituṃ apāyesu, sissānaṃ vuḍḍhikāraṇā.

100.

Adhanassa rasaṃkhādo, abalassa hato naro;

Appaññassa vākyakaro, ummattaka samāhikho.

101.

Ekenāpi surukkhena, pupphitena sugandhinā;

Vāsitaṃ kānanaṃ sabbaṃ, suputtena kulaṃ yathā.

102.

Iṇakattā pitā sattu, mātā ca byabhicārinī;

Bhariyā rūpavatī sattu, putto sattu apaṇḍito.

103.

Guṇadosamasatthaññū, jano vibhajate kathaṃ;

Adhikāro kimandhassa, rūpabhedopaladdhiyaṃ.

104.

Sabbattha satthatoyeva, guṇadosavicecanaṃ;

Yaṃ karoti vināsatthaṃ, sāhasaṃ kimatodhikaṃ.

105.

Nihīyati puriso nihīnasevī,

Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;

Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ,

Tasmā attano uttariṃ bhaje.

106.

Paccuppannañca yo dhammaṃ, tattha tattha vipassati;

Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ, taṃ vidvā manubrūhaye.

107.

Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ nātivattati;

Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 79. 求學者應當,細察精妙法; 如鍋中煮飯,分到碗中亦然。 80. 不應輕視少,應將所聞記心; 如蟻垤水滴,日積終盈滿。 81. 螞蟻雖緩行,能行數百由旬; 不行之飛鳥,一步也無法行。 82. 非每山有寶,非每象產珠; 非每林有檀,非處處有智者。 83. 若聞某處有,多聞具慧者; 求學人應當,精進前往彼處。 84. 技藝在書中,財富在他手; 當真需要時,非技藝非財富。 85. 以蓮知水深,以行知種姓; 以言辨智慧,以草知地廣。 蓮花量水深, 禮儀量家族; 言語量智慧, 枯草量大地。 86. 少聞者以為,己聞已甚多; 如井中青蛙,未見大海水。 87. 少年求技藝,青年求財富; 壯年修正法,此乃世間法。 88. 恭敬增多聞,多聞增智慧; 智慧知義理,知義帶安樂。 89. 無友如知識,無敵如疾病; 無愛如利益,無力如業力。 90. 勇士不無劍,赴戰于戰場; 智者與商人,無伴不遠行。 91. 財產之損失,內心之煩惱, 家中之惡行,欺騙與輕蔑, 智者不宣揚。 92. 不請自往者,不問多言者, 自誇其功德,三種下等人。 93. 天鵝不群烏,獅子不群牛, 驢群無良馬,愚群無智者。 94. 言語應得體,友善應適宜, 憤怒應適度,知此者智者。 95. 形小而多言,智少而炫耀, 空瓶聲響大,少乳牛動多。 96. 國王不厭財,智者不厭言, 眼不厭美色,海不厭水量。 97. 卑賤為王臣,愚者生智子, 貧者得大富,皆非常理事。 98. 學生貪技藝,過多學此藝; 如啞者見夢,欲說卻無能。 99. 陶師造陶器,為美非為碎; 師長育學生,為善非墮落。 100. 貧者食美味,弱者打他人, 愚者多言語,如同瘋狂者。 101. 一棵香樹開花, 香遍整片森林; 一個賢善之子, 榮耀整個家族。 102. 負債父為敵,淫亂母為敵, 美妻亦為敵,愚子更為敵。 103. 不知功過者,如何判是非; 瞎子如何能,分辨諸色相。 104. 處處依典籍,辨別善與惡; 不依典籍行,何異魯莽為。 105. 親近卑劣者必墮落, 親近同等者不退步; 親近上等速提升, 故當親近勝於己者。 106. 當下所行法,處處應觀察; 堅定不動搖,智者當修習。 107. 不因欲恨怖癡,而違背正法者; 其名聲日增長,如月之上弦。

108.

Paṇḍito sīlasampanno, saṇho ca paṭibhānavā;

Nivātavutti athaddho, tādiso labhate yasaṃ.

109.

Dullabhaṃ pākatikaṃ vākyaṃ, dullabho khemakaro suto;

Dullabhā sadisī jāyā, dullabho sajano piyo.

110.

Atthaṃ mahantamāpajja, vijjaṃ sampattimeva ca;

Careyyāmānathaddho yo, paṇḍito so pavuccati.

111.

Sutasanniccayā dhīrā, tuṇhībhūtā apucchitā;

Puṇṇāsubhāsitenāpi, ghaṇṭādī ghaṭṭitā yathā.

112.

Apuṭṭho paṇḍito bherī, pajjunno hoti pucchito;

Bālo puṭṭho apuṭṭho ca, bahuṃ vikatthate sadā.

113.

Parūpavāde badhiro, paravajje alocano;

Paṅgulo aññanārīsu, dussatakke acetano.

Cakkhumāssa yathā andho, sotavā badhiro yathā;

Paññavāssa yathāmūgo, balavā dubbaloriva;

Atha atthe samuppanne, sayetha matasāyitaṃ.

114.

Pāpamitte vivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṃ;

Ovāde cassa tiṭṭheyya, patthento acalaṃ sukhaṃ.

115.

Atisītaṃ atiuṇhaṃ, atisāyamidaṃ ahu;

Iti vissaṭṭhakammante, atthā accenti māṇave.

116.

Yo ca sītañca uṇhañca, tiṇābhiyyo na maññati;

Karaṃ purisakiccāni, so sukhaṃ na vihāyati.

117.

Yasmiṃdese na sammāno, na piyo na ca bandhavo;

Na ca vijjāgamo koci, na tattha divasaṃ vase.

118.

Dhanavā sutavā rājā, nadī vajjo ime pañca;

Yattha dese na vijjanti, na tattha divasaṃ vase.

119.

Nabhassa bhūsanaṃ cando, nārīnaṃ bhūsanaṃ pati;

Chamāya bhūsanaṃ rājā, vijjā sabbassa bhūsanaṃ.

120.

Sukhatthiko sace vijjaṃ, vijjatthiko caje sukhaṃ;

Sukhatthino kuto vijjā, kuto vijjatthino sukhaṃ.

121.

Khaṇena kaṇena ceva, vijjāmatthañca sādhaye;

Khaṇacāge kuto vijjā, kaṇacāge kato dhanaṃ.

122.

Ācariyā pādamādatte, pādaṃ sisso sajānanā;

Pādaṃ sabrahmacārīhi, pādaṃ kālakkamena ca.

123.

Dhammo jaye no adhammo, saccaṃ jayati nāsaccaṃ;

Khamā jayati no kodho, devo jayati nāsūro.

124.

Hatthassa bhūsanaṃ dānaṃ, saccaṃ kaṇṭhassa bhūsanaṃ;

Sotassa bhūsanaṃ satthaṃ, bhūsane kiṃ payojanaṃ.

125.

Videsetu dhanaṃ vijjā, byasanesu dhanaṃ mati;

Paraloke dhanaṃ dhammo, sīlaṃ sabbattha ve dhanaṃ.

126.

Padose dīpako cando, pabhāte dīpako ravi;

Tiloke dīpako dhammo, suputto kuladīpako.

127.

Vidvā eva vijānāti, vidvajjanaparissamaṃ;

Na hi vañjhā vijānāti, guruṃ pasavavedanaṃ.

128.

Yassa natthi sayaṃ paññā, satthaṃ tassa karoti kiṃ;

Locanehi vihīnassa, dappaṇo kiṃ karissati.

129.

Kiṃ karissanti vattāro, sotaṃ yattha na vijjate;

Naggakapaṇake dese, rajako kiṃ karissati.

130.

Mūḷhasidhassāpadesena, kunārībharaṇena ca;

Khalasattūhi saṃyogā, paṇḍitopyāvasīdati.

131.

Natthi attasamaṃ pemaṃ, natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;

Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhi ve paramā sarā.

132.

Bhujaṅgamaṃ pāvakañca khattiyañca yasassinaṃ;

Bhikkhuñca sīlasampannaṃ, sammadeva samācare.

133.

Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Buddhe dhamme ca saṅghe ca, dhīro saddhaṃ nivesaye.

134.

Guṇo seṭṭhaṅgataṃ yāti, na ucce sayane vase;

Pāsādasikhare vāso, kāko kiṃ garuḷo siyā.

135.

Anāgataṃ bhayaṃ disvā, dūrato parivajjaye;

Āgatañca bhayaṃ disvā, abhīto hoti paṇḍito.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 108. 智者具足戒,溫和有智慧; 謙遜不傲慢,如是得名聲。 109. 自然言語難得,安穩之子難得; 相稱妻子難得,善良友人難得。 110. 獲得大利益,以及學問成就; 行為謙遜者,此人稱智者。 111. 智者積聞法,不問則默然; 如鐘待擊響,善語亦如是。 112. 未問智者如鼓,被問則如雷; 愚者問與不問,常自誇不停。 113. 對人誹謗耳聾,對人過失眼瞎; 對他女人腿瘸,對惡思維無心。 雖有眼如盲,雖有耳如聾; 雖有慧如啞,雖有力如弱; 若遇事時起,應裝如死人。 114. 遠離惡友伴,親近最上人; 依止其教誡,追求永恒樂。 115. 太冷或太熱,或說天太晚; 如是廢工作,利益離愚者。 116. 不以寒與熱,視為重於草; 履行人之責,不失其安樂。 117. 若在某地方,無尊重愛敬, 無親友學問,不應住一日。 118. 富人與多聞,國王河市場, 此五者若無,不應住一日。 119. 天空以月為飾,婦女以夫為飾; 大地以王為飾,智慧莊嚴一切。 120. 求樂者若學,求學者舍樂; 求樂何有學,求學何有樂。 121. 分秒皆當以,成就學與財; 失時何有學,失刻何有財。 122. 師長教四分,自學悟四分; 同學助四分,時日成四分。 123. 正法勝非法,真實勝虛假; 忍辱勝忿怒,正信勝邪信。 124. 佈施手之飾,真實頸之飾; 經典耳之飾,何需他裝飾。 125. 異鄉財為學,災難財為智; 來世財為法,戒德處處財。 126. 夜晚月為燈,清晨日為燈; 三界法為燈,賢子家門燈。 127. 唯智者了知,智者之辛勞; 不孕者不知,生產之痛苦。 128. 自己無智慧,經典有何用; 失去雙眼者,明鏡有何用。 129. 無耳能聽者,說者何所為; 貧困裸體地,染工何所為。 130. 與愚者為伴,與惡婦相處; 與惡敵交往,智者亦沉淪。 131. 無愛勝於自愛,無財勝於穀物; 無光勝於智慧,雨水最上聲。 132. 對待蛇與火,對待有勢力者; 對持戒比丘,皆當善對待。 133. 是故智慧人,觀察己利益; 于佛法僧處,堅定生信心。 134. 功德至最上,不在高床坐; 居於宮殿頂,烏鴉豈成鷹。 135. 見未來之患,遠遠應迴避; 見已至之患,智者無畏懼。

136.

Asajjāya malāmantā, anuṭṭhānamalā gharā;

Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ, pamādo rakkhato malaṃ.

137.

Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;

Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano.

138.

Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;

Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.

139.

Visamaṃ sabhayaṃ ativāto, paṭicchannaṃ devanissitaṃ;

Pantho ca saṅgāmo titthaṃ, aṭṭhete parivajjiyā.

140.

Rattoduṭṭho ca muḷho ca, mānī luddho tathālaso;

Ekacintī ca bālo ca, ete atthavināsakā.

141.

Ratto duṭṭho ca mūḷho ca, bhīru āmisagaruko;

Itthī soṇḍo paṇḍako ca, navamo dārakopi ca.

142.

Navate puggalā loke, ittarā calitā calā;

Etehi mantitaṃ guyhaṃ, khippaṃ bhavati pākaṭaṃ.

143.

Yo niruttiṃ na sikkheyya, sikkhanto piṭakattayaṃ;

Pade pade vikaṅkheyya, vane andhagajo yathā.

144.

Suttaṃ dhātu gaṇoṇvādi, nāmaliṅgānusāsanaṃ;

Yassa tiṭṭhati jivhagge, sabyākaraṇakesarī.

145.

Saddatthalakkhaṇe bhedī, yo yo nicchitalakkhaṇe;

So so ñātumakicchena, pahoti piṭakattaye.

146.

Yo saddasatthakusalo kusalo nighaṇḍu,

Chando alaṅkatisu niccakatābhiyogo;

So yaṃ kavittavikalopi kavīsu saṅkhyaṃ,

Moggayha vindati hi kitti』 mamandarūpaṃ.

147.

Sukkhopi candanataru na jahāti gandhaṃ,

Nāgo gato naramukhe na jahāti līḷaṃ;

Yantagato madhurasaṃ na jahāti ucchu,

Dukkhopi paṇḍitajano na jahāti dhammaṃ.

148.

Dhanadhaññappayogesu, tathā vijjāgamesu ca;

Āhāre byavahāre ca, cattalajjo sadā bhave.

149.

Sābhāvikī ca paṭibhā, sutañca bahunimmalaṃ;

Amando cābhiyogoyaṃ, hetu hotiha bandhane.

150.

Jaheyya pāpake mitte, bhajeyya paṇḍite jane;

Sādhavo abhiseveyya, suṇeyya dhammamuttamaṃ.

151.

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;

Yādisaṃ vappate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ.

152.

Chando nidānaṃ gāthānaṃ, akkharā tāsaṃ viyañjanaṃ;

Nāmasannissitā gāthā, kavi gāthānamāsayo.

153.

Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ hitamattano;

Paññavantaṃbhipūjeyya, cetiyaṃ viya sādaro.

154.

Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena sahasaṃvase;

Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.

155.

Nayaṃ nayati medhāvī, adhurāyaṃ na yuñjati;

Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati;

Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.

156.

Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,

Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;

Abhibhuyya sabbāni parissayāni,

Careyya tenattamano satimā.

157.

No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,

Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;

Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya,

Eko care mātaṅgaraññeva nāgo.

158.

Sokaṭṭhānasahassāni , bhayaṭṭhānasatāni ca;

Divase divase mūḷha-māvisanti na paṇḍitaṃ.

159.

Jalabindunipātena, cirena pūrate ghaṭo;

Tathā sakalavijjānaṃ, dhammassa ca dhanassa ca.

160.

Paṇḍitā dukkhaṃ patvāna, na bhavanti visādino;

Pavissa rāhuno mukhaṃ, kiṃ no deti puna sasī.

161.

Javena assaṃ jānanti, vāhena ca balibaddhaṃ;

Duhena dhenuṃ jānanti, bhāsamānena paṇḍitaṃ.

162.

Manasā cintitaṃ kammaṃ, vacasā na pakāsaye;

Aññalakkhitakāriyassa, yato siddhi na jāyate.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 136. 不誦習為咒之垢,不精進為家之垢; 懶惰為容色之垢,放逸為守護之垢。 137. 智者當逐漸地,分分秒秒地; 如工匠煉銀般,去除自身垢染。 138. 能做才可說,不能做不說; 說而不能行,智者能識破。 139. 險地與恐地,強風與隱秘, 依神及道路,戰場與渡口, 此八處應避。 140. 貪染與瞋恚,愚癡與驕慢, 貪婪與懶惰,獨思與愚人, 此等壞利益。 141. 貪染與瞋恚,愚癡與怯懦, 貪食與女人,酒徒與閹人, 第九童子等。 142. 此九種人等,世間輕浮動; 與彼密談論,速成公開事。 143. 不學語文法,雖學三藏教; 步步生疑惑,如盲象入林。 144. 經典詞根句,語法性數教; 皆在舌尖上,如語法獅王。 145. 誰能分別解,聲義諸特相; 彼能不費力,了知三藏教。 146. 精通聲明者,善解詞典韻, 常習文飾者,雖無詩才能, 亦列詩人中,獲得無量名。 147. 乾枯檀香樹,不失其香氣; 象入人口中,不失其威儀; 甘蔗入榨機,不失其甜味; 智者遭困厄,不失其正法。 148. 財谷之運用,以及求學問; 飲食與交際,四事勿羞恥。 149. 天生之才智,清凈多聞法; 勤勉不懈怠,此為作詩因。 150. 應舍惡朋友,親近智慧人; 常侍奉善士,聽聞最上法。 151. 善行者得善,作惡者得惡; 種下何種子,收穫何種果。 152. 韻律詩之源,音節為裝飾; 詩依名詞立,詩人詩依處。 153. 是故智慧人,觀察己利益; 恭敬具慧者,如敬塔廟般。 154. 見智者聞智,與智者同住; 與智者談話,喜樂如是行。 155. 智者導引道,不行非正道; 善導為殊勝,正語不生怒; 明瞭諸律儀,與彼為善伴。 156. 若得賢明友,同行善安住, 具智克服一切險, 正念喜悅而前行。 157. 若不得賢明友,同行善安住, 如王舍國土去, 如象獨行林中。 158. 千種憂愁事,百種恐怖事; 日日臨愚者,不近於智人。 159. 水滴滴落下,長久盈滿瓶; 如是諸智識,正法與財富。 160. 智者遭遇苦,不會生憂鬱; 月亮入羅喉,豈不復出來。 161. 以速知良馬,以駕知力牛; 以乳知乳牛,以言知智者。 162. 心中所思事,不應口宣說; 他知所行事,因此不成就。

163.

Anabhyāse visaṃ vijjā, ajiṇṇe bhojanaṃ visaṃ;

Visaṃ sabhā daliddassa, vuddhassa taruṇī visaṃ.

Cattāro pañca ālope, ābhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.

164.

Yassa eso pasutopi, guṇavā pujjate naro;

Dhanu vaṃsavisuddhopi, nigguṇo kiṃ karissati.

165.

Issī dayī asaṃtuṭṭho, kodhano niccasaṅkīto;

Parabhāgyopajīvī ca, chaḷete dukkhabhāgino.

166.

Sumahantāni sattānī, dhārayantā bahussutā;

Chettāro saṃsayānañca, kaliṃ yanti lobhamohitā.

167.

Nadītīre khate kūpe, araṇītālavaṇṭake;

Na vade dakādī natthīti, mukhe ca vacanaṃ tathā.

168.

Sabbaṃ suṇāti sotena, sabbaṃ passati cakkhunā;

Na ca diṭṭhaṃ sutaṃ dhīro, sabbaṃ uccitu marahati.

169.

Bālādapi gahetabbaṃ, yuttamuttamanīsibhi;

Ravissāvisaye kiṃ na, padīpassa pakāsanaṃ.

170.

Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ attamattano;

Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.

171.

Kiṃ tena jātujātena, mātuyobbannahārinā;

Ārohati na yo saka-vaṃsaagge dhajo yathā.

172.

Sammā upaparikkhitvā, akkharesu padesu ca;

Coraghāto siyā sisso, guru coraṭṭakārako.

173.

Adantadamanaṃ satthaṃ, khalānaṃ kurute madaṃ;

Cakkhusaṅkhārakaṃ tejaṃ, ulūkānaṃmivandhakaṃ.

174.

Narattaṃ dullabhaṃ loke, vijjā tatra sudullabhā;

Kavittaṃ dullabhaṃ tatra, satti tatra sudullabhā.

175.

Yebhuyyena hi sattānaṃ, vināse paccupaṭṭhite;

Anayo nayarūpena, buddhimāgamma tiṭṭhati.

Sujanakaṇḍa

176.

Saddhāsīlādidhammehi, sappanno seṭṭhamānuso;

Vutto buddhādisantehi, sādhusappuriso iti.

Saddādhanaṃ sīladhanaṃ, hirīottappiyaṃ dhanaṃ;

Sutadhanañca cāgo ca, paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.

Yassa ete dhanā atthi, itthiyā purisassa vā;

Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;

Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhānasāsanaṃ.

177.

Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo.

178.

Caja dujjanasaṃsaggaṃ, bhaja sādhusamāgamaṃ;

Kara puññamahorattaṃ, sara niccamaniccataṃ.

179.

Yo ve kataññū katavedī dhīro,

Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;

Dukkhitassa sakkacca karoti kiccaṃ,

Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadanti.

180.

Mātāpettibharaṃ jantuṃ, kule jeṭṭhāpacāyinaṃ;

Saṇhaṃ sakhilasambhāsaṃ, pesuṇeyyappahāyinaṃ.

181.

Maccheravinaye yuttaṃ, saccaṃ kodhābhibhuṃ naraṃ;

Taṃ ve devā tāvatiṃsā, āhu 『『sappuriso』』iti.

182.

Kulajāto kulaputto, kulavaṃsasurakkhato;

Attanā dukkhappattopi, hīnakammaṃ na kāraye.

183.

Udeyya bhāṇu pacchime, nameyya meruaddipi;

Sītalaṃ yadi naraggi, pabbatagge ca uppalaṃ;

Vikase na viparitā, sādhuvācā kudācanaṃ.

184.

Sukhā rukkhassa chāyāva, tato ñātimātāpitu;

Tato ācerassa rañño, tato buddhassanekadhā.

185.

Bhamarā pupphamicchanti, guṇamicchanti sajjanā;

Makkhikā pūtimicchanti, dosamicchanti dujjanā.

186.

Mātuhīno dubbhāso hi, pituhīno dukkiriyo;

Ubho mātupituhīnā, dubbhāsā ca dukkiriyā.

187.

Mātuseṭṭho subhāso hi, pituseṭṭho sukiriyo;

Ubhomātu pituseṭṭhā, subhāsā ca sukiriyā.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 163. 不習學則知識為毒,不消化則食物為毒; 貧者入會為毒,老者娶少女為毒。 食四五口飯,飲水而滿足; 此足修行者,安樂而安住。 164. 即使低賤生,有德受尊敬; 弓雖族姓高,無德有何用。 165. 嫉妒吝嗇不知足,易怒常懷疑; 依他人福活,此六常受苦。 166. 多聞者雖持,廣大之經典; 能斷諸疑惑,貪迷則墮落。 167. 河邊掘井時,鉆木取扇時; 莫說無水火,言語亦如是。 168. 耳聞一切聲,眼見一切色; 智者不應說,所見聞一切。 169. 愚者所說中,智者取其善; 太陽不照處,豈非燈光明。 170. 是故智慧人,觀察己利益; 如理擇正法,如是得清凈。 171. 雖生何種族,奪母之青春; 若不能提升,如旗升族頂,何益。 172. 應當善觀察,字句之含義; 學生如盜賊,師長如捕盜。 173. 調伏未調者,使惡人驕慢; 如明目之光,使貓頭鷹盲。 174. 人身世難得,其中學難得; 詩才更難得,其中力更難。 175. 大多數眾生,面臨毀滅時; 非道現道相,迷惑其智慧。 善人品 176. 具信戒等法,智慧最上人; 佛等聖者說,此為善良士。 信財與戒財,慚愧二種財; 聞財與舍財,智慧第七財。 若人具此財,不論男與女; 說彼非貧者,生命不虛度。 是故應修習,信戒與凈信, 法見等功德,憶持佛教法。 177. 應與善人交,應與善結友; 知善人正法,增善不增惡。 178. 舍離惡人交,親近善人會; 晝夜修福德,常念無常性。 179. 若人知恩義,念恩有智慧, 善友堅定信,熱心助苦者, 如是之人者,名為善良士。 180. 贍養父母者,恭敬家長者; 言語柔和者,遠離離間語。 181. 除去慳吝者,誠實降忿怒; 三十三天神,稱之善良士。 182. 良家所生子,護持家族者; 縱遭諸困苦,不作卑賤業。 183. 太陽從西升,須彌山倒塌; 火變成清涼,山頂生蓮花; 皆可能發生,善語不顛倒。 184. 樹蔭能致樂,親友父母樂; 師長國王樂,佛陀無量樂。 185. 蜜蜂求花朵,善人求功德; 蒼蠅求腐臭,惡人求過失。 186. 無母者語惡,無父者行惡; 父母俱無者,語惡且行惡。 187. 有母者語善,有父者行善; 父母俱在者,語善且行善。;

188.

Sunakho sunakhaṃ disvā, dantaṃ dasseti hiṃsituṃ;

Dujjano sujanaṃ disvā, rosayaṃ hiṃsamicchati.

189.

Na ca vegena kiccāni, kattabbāni kudācanaṃ;

Sahasā kāritaṃ kammaṃ, bālo pacchānutappati.

190.

Kodhaṃ vadhitvā na kadāci socati,

Makkhappahānaṃ isayo vaṇṇayanti;

Sabbesaṃ vuttaṃ pharusaṃ khametha,

Etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo.

191.

Dukkho nivāso sambādhe, ṭhāne asucīsaṅkate;

Tato arimhi appiye, tatopi akataññunā.

192.

Ovadeyyā』nusāseyya , asabbhā ca nivāraye;

Satañhi so piyo hoti, asataṃ hotiappiyo.

193.

Uttamattanivātena, kakkhaḷaṃ mudunā jaye;

Nīcaṃ appakadānena, vāyāmena samaṃ jaye.

194.

Na visaṃ visamiccāha, dhanaṃ saṅghassa uccate;

Visaṃ ekaṃva hanati, hanati saṅghassa sabbaṃ.

195.

Dhanamappampi sādhūnaṃ, kūpe vāriva nissayo;

Bahuṃapi asādhūnaṃ, na ca vāriva aṇṇave.

196.

Apattheyyaṃ na pattheyya, acinteyyaṃ na cintaye;

Dhammameva sucinteyya, kālaṃ moghaṃ na icchaye.

197.

Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;

Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā.

198.

Asantassa piyo hoti, sante na kurute piyaṃ;

Asataṃ dhammaṃ roceti, taṃ parābhavato mukhaṃ.

199.

Guṇā kubbanti dūtattaṃ, dūrepi vasataṃ sataṃ;

Ketake gandhaṃ ghāyitvā, gacchanti bhamarā sayaṃ.

200.

Pubbajātikataṃ kammaṃ, taṃ kammamīti kathyate;

Tasmā purisākārenaṃ, yataṃ kare atandito.

201.

Mattikapiṇḍato kattā, kurute yaṃ yadicchati;

Evamattakataṃ kammaṃ, māṇavo paṭipajjate.

202.

Uṭṭhāyoṭṭhāya bodheyyaṃ, mahabbhaya mupaṭṭhitaṃ;

Maraṇabyādhisokānaṃ, kimajja nipatissati.

203.

Pāṇā yathāttanobhiṭṭhā, bhūtānamapi te tathā;

Attopamena bhūtesu, dayaṃ kubbanti sādhavo.

Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno;

Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye.

204.

Bālo vā yadi vā vuddho, yuvā vā gehamāgato;

Tassa pūjā vidhātabbā, sabbassābhyāgato garu.

205.

Ākiṇṇopi asantehi, asaṃsaṭṭhova bhaddako;

Bahunā sannajātena, gacchena ubbattenidha.

Bāladujjanakaṇḍa

206.

Kāyaduccaritādīhi , sampanno pāpamānujo;

Bāloti lokanāthena, kittito dhammasāminā.

207.

Ducintitacintī ceva, dubbhāsitabhāsīpi ca;

Dukkaṭakammakārī ca, pāpako bālamānujo.

208.

Atipiyo na kātabbo, khalo kotuhalaṃ karo;

Sirasā vahamānopi, aḍḍhapūro ghaṭo yathā.

209.

Sappo duṭṭho khalo duṭṭho, sappā duṭṭhataro khalo;

Mantosadhehi taṃ sappaṃ, khalaṃ kenupasammati.

210.

Yo bālo maññati bālyaṃ, paṇḍito vāpi tenaso;

Bālo ca paṇḍitamānī, sa ve bāloti vuccati.

211.

Madhūva maññati bālo, yāva pāpaṃ na paccati;

Yadā ca paccati pāpaṃ, atha dukkhaṃ nigacchati.

212.

Na sādhu balavā bālo, sāhasā vindate dhanaṃ;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjati.

213.

Ghare duṭṭho mūsiko ca, vane duṭṭho ca vānaro;

Sakuṇe ca duṭṭho kāko, nareduṭṭho ca brāhmaṇo.

214.

Dīghā jāgarato ratti, dīghaṃ santassa yojanaṃ;

Dīgho bālānasaṃsāro, saddhammaṃ avijānataṃ.

215.

Tilamattaṃ paresañca, appadosañca passati;

Nāḷikerampi sadosaṃ, khalajāto na passati.

216.

Nattadosaṃ pare jaññā, jaññā dosaṃ parassatu;

Guyho kummāva aṅgāni, paradosañca lakkhaye.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 188. 狗見到其他狗,露牙欲傷害; 惡人見善人,生嗔欲加害。 189. 任何事不應,倉促急忙為; 輕率所為事,愚者后懊悔。 190. 降服忿怒永不憂, 仙人讚嘆除我慢; 忍受一切惡言語, 聖者說此最上忍。 191. 住在擁擠處苦,住在不凈處苦; 住近仇敵更苦,近忘恩者最苦。 192. 當教導訓誡,制止不善事; 善人因此愛,惡人因此憎。 193. 以最上謙遜,以柔和勝剛; 以小施勝卑,以精進勝等。 194. 不說毒為毒,僧團財為毒; 毒只害一人,僧財害一切。 195. 善人雖少財,如井中之水; 惡人雖多財,如海中鹽水。 196. 不應求非求,不應思非思; 應當善思法,莫虛度光陰。 197. 未思事也生,所思事也滅; 男女之財富,非由思所成。 198. 親近不善者,不親近善人; 喜好惡人法,此乃衰敗門。 199. 功德為使者,通善人遠方; 蜜蜂聞香氣,自往旃簸迦。 200. 前世所造業,說為自己業; 是故應精進,造作善功德。 201. 陶工從泥團,隨意造器物; 如是眾生從,自業得果報。 202. 當起又當起,大怖已臨近; 死病與憂愁,今日何者至。 203. 如己愛生命,眾生亦如是; 以己度他情,善人起慈憫。 眾畏刑罰苦,眾畏死亡至; 以己度他情,不殺不教殺。 204. 不論老與少,年輕來我家; 皆當善供養,來客皆尊重。 205. 雖處惡人群,不與同流合; 如多生草中,蓮花不沾泥。 愚人惡人品 206. 具身惡行等,為作惡之人; 世尊法王說,此等為愚人。 207. 思維不善思,言語不善語; 所作不善業,此為惡愚人。 208. 不應過分親,惡人喜騷擾; 如頭頂水罐,半滿聲響大。 209. 毒蛇性兇惡,惡人性更惡; 咒藥治毒蛇,惡人何能治。 210. 愚者知愚昧,因此成智者; 愚者自詡智,此實稱愚人。 211. 愚人以為甜,惡果未成熟; 惡果成熟時,始知苦臨身。 212. 愚人雖有力,暴力得財富; 身壞命終時,墮入地獄中。 213. 屋中鼠為害,林中猴為害; 鳥中烏為害,人中婆羅門為害。 214. 醒者夜漫長,疲者路漫長; 不知正法者,輪迴路更長。 215. 見他人過失,如芝麻般小; 自身諸過失,如椰子不見。 216. 己過人不知,他過人皆知; 如龜藏四肢,察他人過失。

217.

Luddhaṃ atthena gaṇheyya, thaddhaṃ añjalikammunā;

Chandānuvattiyā mūḷhaṃ, yathābhūtena paṇḍitaṃ.

218.

Yathā udumbarapakkā, bahi rattakā eva ca;

Antokimila sampuṇṇā, evaṃ dujjanahadayā.

219.

Yāvajīvampi ce bālo, paṇḍitaṃ payirupāsati;

Na so dhammaṃ vijānāti, dabbī sūparasaṃ yathā.

220.

Carañce nādhigaccheyya, seyyaṃ sadisamattano;

Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, natthi bāle sahāyatā.

221.

Ajātamatamūḷhānaṃ , varamādayo na cantimo;

Sakiṃ dukkhakarāvāda-yontimo tu pade pade.

222.

Dujjanena samaṃ veraṃ, sakhyañcāpi na kāraye;

Uṇho dahati caṅgāro, sīto kaṇhāyate karaṃ.

223.

Dujjano piyavādī ca, netaṃ vissāsakāraṇaṃ;

Madhu tiṭṭhati jivhagge, hadaye halāhalaṃ visaṃ.

224.

Dujjano parihātabbo, vijjāyālaṅkatopi ca;

Maṇinā bhūsito sappo, kimeso na bhayaṅkaro.

225.

Nāḷikerasamākārā, dissantepi hi sajjanā;

Aññe badarikākārā, bahireva manoharā.

Yathāpi pana sapakkā, bahi kaṇṭakameva ca;

Anto amatasampuṇṇā, evaṃ sujanahadayā.

Yathā udumbarapakkā, bahi rattakameva ca;

Evaṃ kimilasampuṇā, evaṃ dujjanahadayā.

226.

Dosabhīto anārambho, taṃ kā purisalakkhaṇaṃ;

Kohyajiṇṇabhayā nanu, bhojanaṃ parihīyate.

227.

Payopānaṃ bhujaṅgānaṃ, kevalaṃ visavaḍḍhanaṃ;

Upadeso hi mūḷhānaṃ, pakopāya na santiyā.

228.

Na ṭhātabbaṃ na gantabbaṃ, dujjanena samaṃ kvaci;

Dujjano hi dukkhaṃ deti, na so sukhaṃ kadācipi.

229.

Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare;

Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsare.

230.

Parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave;

Evaṃ kusitamāgamma, sādhu jīvipi sīdati;

Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.

231.

Saddhāsīlādisampanno , sumitto sādhumānuso;

Tādisaṃ mittaṃ seveyya, vuddhikāmo vicakkhaṇo.

232.

Dānādiguṇaseṭṭhehi, miditabbo mitto hi kho;

Tādisaṃ avaṅkeneva, manasā bhajeyya sudhī.

333.

Hitakkaro paro bandhu, bandhupi ahito paro;

Ahito dehajo byādhi, hitaṃ araññamosadhaṃ.

234.

Parokkhe kiccahantāraṃ, paccakkhe piyavādinaṃ;

Vajjaye tādisaṃ mittaṃ, visakumbhaṃ payomukhaṃ.

135.

Dhanahīne caje mitto, puttadārā sahodarā;

Dhanavanteva sevanti, dhanaṃ loke mahāsakhā.

236.

Jāniyā pesane bhacce, bandhave byasanāgame;

Mittañca āpadikāle, bhariyañca vibhavakkhaye.

237.

Ussave byasane ceva, dubbhikkhe sattuviggahe;

Rājadvāre susāne ca, yo tiṭṭhati so bandhavā.

238.

Na 2 vissase amittassa, mittañcāpi na vissase;

Kadāci kupite mitte, sabbadosaṃ pakāsati.

239.

Mātā mittaṃ pitā ceti, sabhāvā taṃ tayaṃ hitaṃ;

Kammakaraṇato caññe, bhavanti hitabuddhiyo.

240.

Āpadāsu mittaṃ jaññā, yuddhe sūraṃ iṇe suciṃ;

Bhariyaṃ khīṇesu vittesu, byasanesu ca bandhavaṃ.

241.

Sakiṃ duṭṭhañca yo mittaṃ, puna sandhātumicchati;

Sa maccumupagaṇhāti, gabbhaṃ assatarī yathā.

242.

Iṇaseso aggiseso, rogaseso tatheva ca;

Punappunaṃ vivaḍḍhanti, tasmā sesaṃ na kāraye.

243.

Padumaṃva mukhaṃ yassa, vācā candanasītalā;

Tādisaṃ no paseveyya, hadaye tu halāhalaṃ.

244.

Na seve pharusaṃ sāmiṃ, na ca seveyya macchariṃ;

Tato apaggaṇha sāmiṃ, neva niggahitaṃ tato.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 217. 以利益攝貪者,以合掌服剛強; 以隨順攝愚者,以真實攝智者。 218. 如無花果熟時,外表呈紅色; 內里滿蛆蟲,惡人心亦然。 219. 愚人終其生,縱親近智者; 不能知正法,如勺嘗湯味。 220. 行路若不遇,勝己或同輩; 堅持獨自行,勿與愚為伴。 221. 不生與死亡,于愚者為善; 不如初期苦,終日步步苦。 222. 莫與惡人結,仇怨或友誼; 熱灰能燒傷,冷灰染手黑。 223. 惡人說甜言,不可因此信; 舌尖雖有蜜,心中藏毒藥。 224. 惡人當遠離,縱飾以學問; 蛇雖戴寶珠,豈不令人怖。 225. 善人如椰子,外表雖堅硬; 他如棗樹果,外美內無實。 又如熟水果,外有荊棘刺; 內含甘露味,善人心亦然。 如無花果熟,外表呈紅色; 內里滿蛆蟲,惡人心亦然。 226. 畏過而發生錯誤:terminated

245.

Kudesañca kumittañca, kukulañca kubandhavaṃ;

Kudārañca kudāsañca, dūrato parivajjaye.

246.

Sītavāco bahumitto, pharuso appamittako;

Upamā ettha ñātabbā, sūriyacandarājūnaṃ.

247.

Ahitā paṭisedho ca, hitesu ca payojanaṃ;

Byasane apariccāgo, itidaṃ mittalakkhaṇaṃ.

248.

Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;

Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;

Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.

Piyo garu bhāva nīyo, vattā ca vacanakkhamo;

Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako.

Yamhi etāni ṭhānāni, saṃvijjantidha puggale;

So mitto mittakāmena, atthakāmānukampato;

Api nāsiyamānena, bhajitabbo tathāvidho.

249.

Orasaṃ katasambandhaṃ, tathā vaṃsakkamāgataṃ;

Rakkhako byasanehi, mittaṃ ñeyyaṃ catubbidhaṃ.

250.

Piyo garu bhāvaniyo, vattā ca vacanakkhamo;

Gambhirañca kathaṃ kattā, na caṭṭhāne niyojako;

Taṃ mittaṃ mittakāmena, yāvajīvampi seviyaṃ.

Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;

Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;

Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.

Rājakaṇḍa

251.

Mahājanaṃ yo rañjeti, catūhipi vatthūhi vā;

Rājāti vuccate loke, iti sallakkhaye vidvā.

252.

Dānañca atthacariyā, piyavācā attasamaṃ;

Saṅgahā caturo ime, munindena pakāsitā.

Dānampi atthacariyatañca, piyavāditañca samānattatañca;

Kariyacariyasusaṅgahaṃ bahūnaṃ, anavamatena guṇena yāti saggaṃ;

Dānañca peyyavajjañca, atthacariyā ca yā idha;

Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṃ;

Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato.

253.

Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ, ajjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;

Akkodhaṃ avihiṃsañca, khantī ca avirodhanaṃ;

Dasete dhamme rājāno, appamattena dhārayyuṃ.

254.

Ekayāmaṃ saye rājā, dviyā maññeva paṇḍito;

Gharāvāso tiyāmova, catuyāmo tu yācako.

255.

Aputtakaṃ gharaṃ suññaṃ, raṭṭhaṃ suññaṃ arājakaṃ;

Asippassa mukhaṃ suññaṃ, sabbasuññaṃ daliddattaṃ.

256.

Dhanamicche vāṇijeyya, vijjamicche bhaje sutaṃ;

Puttamicche taruṇitthiṃ, rājāmaccaṃ icchāgate.

257.

Pakkhīnaṃ balamākāso, macchānamudakaṃ balaṃ;

Dubbalassa balaṃ rājā, kumārānaṃ rudaṃ balaṃ.

258.

Khamā jāgariyuṭṭhānaṃ, saṃvibhāgo dayikkhaṇā;

Nāyakassa guṇā ete, icchitabbā sataṃ sadā.

259.

Sakiṃ vadanti rājāno, sakiṃ samaṇabrāhmaṇā;

Sakiṃ sappurisā loke, esa dhammo sanantano.

260.

Alaso gīhi kāmabhogī na sādhu,

Asaññato pabbajito na sādhu;

Rājā na sādhu anisammakārī,

Yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.

261.

Āyaṃ khayaṃ sayaṃ jaññā, katākataṃ sayaṃ jaññā;

Niggahe niggahārahaṃ, paggahe paggahārahaṃ.

262.

Mātā puttakataṃ pāpaṃ, sissakataṃ guru tathā;

Rājā raṭṭhakataṃ pāpaṃ, rājakataṃ purohito.

263.

Akkodhena jine kodhaṃ, asādhuṃ sādhunā jine;

Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādinaṃ.

264.

Adantadamanaṃ dānaṃ, dānaṃ sabbatthasādhakaṃ;

Dānena piyavācāya, unnamanti namanti ca.

Adantadamanaṃ dānaṃ, adānaṃ dantadūsakaṃ;

Dānena piyavācāya, unnamanti namanti ca.

265.

Dānaṃ sinehabhesajjaṃ, maccheraṃ dosanosadhaṃ;

Dānaṃ yasassībhesajjaṃ, maccheraṃ kapaṇosadhaṃ.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 245. 惡地與惡友,惡族與惡親; 惡妻與惡仆,皆應遠遠避。 246. 和語多朋友,粗語少朋友; 此中當了知,日月王喻意。 247. 遮止不利事,引導利益事; 患難不捨離,此為友之相。 248. 可愛且尊敬,值得人稱讚; 能言且忍語,善說甚深義; 不導非正道,智者求福者, 應當親近此,賢善之友人。 可愛且尊敬,值得人稱讚; 能言且忍語,善說甚深義; 不導非正道。 若人具此德,世間實難得; 求友憐憫者,縱遭諸損害, 仍應親近之。 249. 親生與結交,傳統與守護; 能護患難者,友有此四種。 250. 可愛且尊敬,值得人稱讚; 能言且忍語,善說甚深義; 不導非正道,求友終身者, 應當親近之。 可愛且尊敬,值得人稱讚; 能言且忍語,善說甚深義; 不導非正道,智者求福者, 應當親近此,賢善之友人。 王品 251. 能以四事法,令眾生歡喜; 世稱其為王,智者當了知。 252. 佈施與利行,愛語同待人; 此四攝眾事,牟尼王所說。 佈施與利行,愛語與同事; 善行攝眾生,無慢德生天。 佈施與愛語,利行與同事; 因地施恩時,一一應適宜; 此世攝眾事,如車輪行進。 253. 佈施戒舍離,正直柔和苦, 不嗔不害忍,不違此十法; 諸王應謹慎,堅持常護持。 254. 王眠一更時,智者眠二更; 居家眠三更,乞者眠四更。 255. 無子之家空,無王國土空; 無藝之口空,貧窮一切空。 256. 欲財當經商,欲學當聽聞; 欲子娶少婦,欲臣待來者。 257. 鳥以空為力,魚以水為力; 弱者王為力,幼者泣為力。 258. 忍耐與警覺,佈施與慈悲; 為人領袖者,常求此善德。 259. 王者言一次,沙門婆羅門言一次; 世間善人言一次,此為亙古之法則。 260. 懶惰貪慾在家不善, 不制放逸出家不善; 國王不思而為不善, 智者發怒亦為不善。 261. 收支當自知,作為當自知; 當懲應罰者,當舉應舉者。 262. 母擔子所惡,師擔徒所惡; 王擔國所惡,祭司擔王惡。 263. 以不嗔勝嗔,以善勝不善; 以施勝慳吝,以實勝虛妄。 264. 佈施調未調,佈施成眾事; 佈施善言語,或起或下伏。 佈施調未調,不施壞已調; 佈施善言語,或起或下伏。 265. 佈施除貪藥,吝嗇煩惱藥; 佈施榮譽藥,吝嗇貧窮藥。

266.

Na raññā samakaṃ bhuñje, kāmabhogaṃ kudācanaṃ;

Ākappaṃ rasabhuttaṃ vā, mālāgandhavilepanaṃ;

Vatthasabbamalaṅkāraṃ, na raññā sadisaṃ kare.

267.

Na me rājā sakhā hoti, na rājā hoti samako;

Eso sāmiko mayhanti, citte niṭṭhaṃ saṇṭhāpaye.

268.

Nātidūre bhaje rañño, naccāsanne pavātake;

Ujuke nātininne ca, na bhaje uccamāsane;

Cha dose vajje sevako, aggīva saṃyato tiṭṭhe.

Na pacchato na purato, nāpi āsannadūrato;

Na kacche nopi paṭivāte, na cāpi oṇatuṇṇate;

Ime dose vivajjetvā, ekamantaṃ ṭhitā ahu –

269.

Jappena mantena subhāsitena,

Anuppadānena paveṇiyā vā;

Yathā yathā yattha labhetha atthaṃ,

Tathā tathā tattha parakkameyya.

270.

Kassako vāṇijo macco, samaṇo sutasīla vā;

Tesu vipulajātesu, raṭṭhampi vipulaṃ siyā.

271.

Tesu dubbalajātesu, raṭṭhampi dubbalaṃ siyā;

Tasmā saraṭṭhaṃ vipulaṃ, dhāraye raṭṭhabhāravā.

272.

Mahārukkhassa phalino, āmaṃ chindati yo phalaṃ;

Rasañcassa na jānāti, bījañcassa vinassati.

273.

Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ, adhammena pasāsati;

Rasañcassa na jānāti, raṭṭhañcassa vinassati.

274.

Mahārukkhassa phalino, pakkaṃ chindati yo phalaṃ;

Rasañcassa vijānāti, bījañjassa na nassati.

275.

Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ, dhammena yo pasāsati;

Rasañcassa vijānāti, raṭṭhañcassa na nassati.

Nāyaka kaṇḍa

276.

Anāyakā vinassanti, nassanti bahunāyakā;

Thīnāyakā vinassanti, nassanti susunāyakā.

277.

Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā gāvī ujuṃ yanti, nette ujuṃ gate sati.

278.

Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā.

Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā gāvī ujuṃyanti, nette ujuṃ gate sati.

Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammiko.

279.

Nodayāha vināsāya, bahunāyakatā bhusaṃ;

Milāyanti vinassanti, padmānyakkehi sattahi.

280.

Sutārakkho abhiyogo, kulārakkho vattaṃ bhave;

Vijjā hi kulaputtassa, nāyakassāpamādako.

Puttakaṇḍa

281.

Abhijātaṃ anujātaṃ, puttamicchanti paṇḍitā;

Avajātaṃ na icchanti, yo hoti kulagandhano.

282.

Pañcaṭṭhānāni sampassaṃ, puttamicchanti paṇḍitā;

Bhato vā no bharissati, kiccaṃ vā no karissati.

283.

Kulavaṃso ciraṃ tiṭṭhe, dāyajjaṃ paṭipajjati;

Atha vā pana petānaṃ, dakkhinaṃ anupadassati.

284.

Bahuputte pitā eko, avassaṃ poseti sadā;

Bahuputtā na sakkonti, posetuṃ pitarekakaṃ.

285.

Puttaṃ vā bhātaraṃ duṭṭhu, anusāseyya no jahe;

Kinnu chejjaṃ karaṃ pādaṃ, littaṃ asucinā siyā.

Vejjācariya kaṇḍa

286.

Āyubedakatābhyāso , sabbesaṃ piyadassano;

Ariyasīlaguṇopeto, esa vejjo vidhīyate.

287.

Nānāganthajānanañca, sudiṭṭhakammasampadā;

Dakkhatā hatthasīghatā, pasādasūrasattitā.

288.

Sābhāvikataṅkhaṇika-ñāṇasubhāsitāpi ca;

Ussāho dabbo sabbatā, vejjācerassa lakkhaṇaṃ;

289.

Kiliṭṭhavatthaṃ kodho ca, atimānañca gammatā;

Animantitagamanaṃ, ete pañca vivajjiyā.

290.

Diṭṭhakammatā socañca, dakkhatā viditāgamo;

Cattāro subhisakkassa, suguṇā viññunā matā.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 266. 不應與王同享,任何欲樂事; 舉止飲食味,香花與涂香; 衣飾諸裝扮,不應與王同。 267. 王非我朋友,王非我同輩; 此是我主人,心應如是定。 268. 不遠不太近,不迎風不逆; 不高不低處,不坐高位座; 僕人避六過,如火般自制。 不前亦不后,不遠亦不近; 不腋下迎風,不高亦不低; 避此諸過失,侍立於一旁。 269. 以咒語言辭,善語與佈施; 或依古傳統,無論何處利; 皆應勤精進,達到其目的。 270. 農夫與商人,沙門多聞戒; 此等若興盛,國土亦興盛。 271. 此等若衰退,國土亦衰退; 故掌國事者,當使國興盛。 272. 大樹結果時,摘取未熟果; 不知其滋味,種子亦毀壞。 273. 國如大樹者,若以非法治; 不知其利益,國家亦毀壞。 274. 大樹結果時,採摘成熟果; 能知其滋味,種子不毀壞。 275. 國如大樹者,若能以法治; 能知其利益,國家不毀壞。 領袖品 276. 無領袖則亡,多領袖亦亡; 弱領袖則亡,壞領袖亦亡。 277. 牛群奔走時,領牛若直行; 諸牛皆直行,因導者正直。 278. 如是人群中,公認為最上; 若能行正法,民眾更從之。 牛群奔走時,領牛若直行; 諸牛皆直行,因導者正直。 如是人群中,公認為最上; 若能行正法,民眾更從之; 國王若正直,國民皆安樂。 279. 多領袖之事,不生反滅亡; 如七日並照,蓮花必枯萎。 280. 護聞勤精進,護族行正道; 善家子智慧,領袖勿放逸。 子品 281. 智者欲勝子,或如己之子; 不欲劣等子,污損門族者。 282. 智者五處觀,故欲得子息: "將養我否?""將為我事否?" 283. "家族久住世,繼承我遺產; 又將為亡者,佈施作功德。" 284. 一父必常養,眾多子女等; 眾子不能養,獨一父親者。 285. 子或兄弟惡,當教導勿舍; 手足染不凈,豈應即斷之。 醫師品 286. 精通醫方術,為眾所喜見; 具足聖戒德,此為醫師相。 287. 明瞭諸經典,善巧作業成; 手法快而準,令人生凈信。 288. 天生觀察力,善說即知病; 精進具資材,醫師之特相。 289. 污衣與忿怒,傲慢行威儀; 不請自往診,此五應遠離。 290. 善見緣與病,手巧明經論; 智者說此四,良醫之德相

291.

Rujāya jayalakkhaṇaṃ, raso ca bhesajjampi ca;

Tilakkhaṇabhedo ceva, viññeyyo bhisakkena ve.

Dāsaka kaṇḍa

292.

Antojāto dhanakkīto, dāsabyopagato sayaṃ;

Dāsākaramarānīto-ccevaṃ te catudhā siyuṃ.

293.

Pubbuṭṭhā pacchānipātī, dinnassa ādāyīpi ca;

Sukatakammakaro ca, kittivaṇṇaharopi ca.

294.

Dāsā 0.0177 pañceva corayya-sakhāñātyattasādisā;

Tathā viññūhi viññeyyā, mittadārā ca bandhavā.

Itthikaṇḍa

295.

Āsā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;

Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;

Tasmā tāyo hitvāna, brūheyya vivekaṃ sudhī.

Āsā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;

Sāratthā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;

Tā hitvā pabbajissāmi, vivekamanubrūhayaṃ.

296.

Loke hi aṅganā nāma, kodhanā mittabhedikā;

Pisukā akataññū ca dūrato parivajjaye.

297.

Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;

Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitā.

298.

Sabbā nadī vaṅkagatī, sabbe kaṭṭhamayā vanā;

Sabbitthiyo kare pāpaṃ, labhamāne nivātake.

299.

Ghaṭakumbhasamā nārī, tatthaṅgārasamo pumā;

Tasmā ghatañca aggiñca, nekatra ṭhapaye budho.

300.

Itthīnañca dhanaṃ rūpaṃ, purisānaṃ vijjā dhanaṃ;

Bhikkhūnañca dhanaṃ sīlaṃ, rājānañca dhanaṃ balaṃ.

301.

Pañcāratyā sugandhabbā, sattāratyā dhanuggahā;

Ekamāsā subhariyā, aḍḍhamāsā sissā malā.

302.

Jiṇṇe annaṃ pasaṃseyya, dārañca gatayobbane;

Raṇapunāgate sūraṃ, sassañca gehamāgate.

303.

Dvitipati nārī ceva, vihāradviti bhikkhu ca;

Sakuṇo dvitipāto ca, katamāyābahutarā.

304.

Ratti vinā na candimā, vīcivinā ca sāgaro;

Haṃsavinā pokkharaṇī, pativinā kaññā sobhe.

305.

Asantuṭṭhā yatī naṭṭhā, santuṭṭhāpi ca patthi vā;

Salajjā gaṇikā naṭṭhā, nillajjā ca kulitthiyo.

306.

Corīnaṃ bahubuddhīnaṃ, yāsu saccaṃ sudullabhaṃ;

Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevo』dake gataṃ.

307.

Analā mudusambhāsā, duppūrā tā nadīsamā;

Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.

308.

Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā;

Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.

309.

Itthīpi hi ekacciyā, seyyā posa janādhipa;

Medhāvinī sīlavatī, sassudevā patibbatā;

310.

Tassā yo jāyati poso,

Sūro hosa disampati;

Tādisā subhagiyā putto,

Rajjampi anusāsati.

311.

Sallape asihatthena, pisācenāpi sallape;

Āsīvisampi āsīde, yena daṭṭho na jīvati;

Na tveva eko ekāya, mātugāmena sallape.

312.

Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito;

Itthīpi paṇḍitā hoti, tattha tattha vicakkhaṇā.

313.

Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito;

Itthīpi paṇḍitā hoti, lahuṃ atthavicintikā.

314.

Kūpodakaṃ vaṭacchāyā, sāmāthī iṭṭhakālayaṃ;

Sītakāle bhave uṇhaṃ, uṇhakāle ca sītalaṃ.

315.

Itthiyo ekacciyāpi, seyyā vuttāva muninā;

Bhaṇḍānaṃ uttamā itthī, aggūpaṭṭhāyikā iti.

Pakiṇṇakakaṇḍa

316.

Kulasīlaguṇopeto , sabbadhammaparāyaṇo;

Pavīṇo pesanājjhakkho, dhammajjhakkho vidhīyate.

317.

Vedavedaṅgatatvañño, jappahomaparāyaṇo;

Āsīvādavacoyutto, esa rājapurohito.

Kappo byākaraṇaṃ joti – satthaṃ sikkhā nirutti ca;

Chandoviciti cetāni, vedaṅgāni vadanti cha.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 291. 病癥勝利相,滋味與藥物; 三相之分別,醫者當了知。 奴僕品 292. 家生與買得,自願與戰俘; 此等四種人,皆為奴僕類。 293. 早起晚睡息,領受所給與; 善作所付事,保持名譽者。 294. 奴僕有五種:賊友親眷類; 智者當了知,親友妻眷屬。 婦女品 295. 世間女人慾無涯,她們慾望無邊際; 貪著無恥如火焰,吞噬一切無餘剩; 是故智者應遠離,獨處修習寂靜行。 世間女人慾無涯,她們慾望無邊際; 貪著無恥如火焰,吞噬一切無餘剩; 舍彼我將出家去,獨處修習寂靜行。 296. 世間女人性多嗔,離間朋友好挑撥; 讒言忘恩應遠離,智者遠避此等人。 297. 如河道路酒館會,集市亦然眾所依; 世間女人亦如是,智者於此不生嗔。 298. 一切河流皆曲折,一切森林皆是木; 一切女人得機會,必然造作諸惡事。 299. 女如盛油之瓶罐,男如熾熱之火炭; 是故智者不應使,火與油罐相鄰近。 300. 女人以容貌為財,男子以智慧為財; 比丘以戒德為財,國王以力量為財。 301. 歌手五天可親近,弓手七天可親近; 賢妻一月可親近,學生半月變污濁。 302. 年老贊飲食,年老贊妻子; 戰後贊勇士,收穫贊田園。 303. 二夫之婦女,二寺之比丘; 二巢之飛鳥,何者最為多。 304. 夜晚無月不莊嚴,海洋無波不莊嚴; 蓮池無鵝不莊嚴,少女無夫不莊嚴。 305. 不知足修士必亡,知足在家亦會亡; 有羞恥妓女必亡,無羞良家女亦亡。 306. 眾多狡詐如盜賊,真實于彼極難得; 女性本性難了知,如魚遊行水中跡。 307. 無足語言柔,難滿如江河; 知此應遠離,遠遠避開之。 308. 迷惑大幻術,破壞清凈行; 知此應遠離,遠遠避開之。 309. 有些女人確實勝過男子,國主; 有智有戒德,敬婆婆夫君。 310. 此女所生子, 必為勇士王; 福德之子者, 能治理國政。 311. 寧與持刀者談話,寧與夜叉鬼談話; 寧近毒蛇遭其咬,因蛇咬死即解脫; 唯獨不可獨自與,女人私下作談話。 312. 並非一切處,男子皆智慧; 女子亦有智,處處具慧眼。 313. 並非一切處,男子皆智慧; 女子亦有智,迅速思利益。 314. 井水與榕蔭,王妃與土居; 冬暖而夏涼,相應得其時。 315. 某些女人實,勝過男子眾; 牟尼亦曾說,女為最上侍。 雜品 316. 具家族戒德,皈依諸法教; 善巧主事務,法官應如是。 317. 通曉吠陀支,專修咒祭祀; 善言祝福語,此為王祭司。 六吠陀支者:正音與文法, 天文與修身,詞源與韻律。

318.

Sakiṃ vuttagahitatto, lahuhattho jitakkharo;

Sabbasatthasamālokī, pakaṭṭho nāma lekhako.

319.

Samattanītisatthañño , vāhane pūritassamo;

Sūravīraguṇopeto, senājhakkho vidhīyate.

320.

Sudhī vākyapaṭu, pañño, paracittopalakkhaṇo;

Dhīro yathātthavādī ca, esa dūto vidhīyate.

321.

Puttanattaguṇopeto, satthañño rasapācako;

Sūro ca kathino ceva, sūpakāro sa vuccate.

322.

Iṅgitākāratattañño, balavāpiyadassano;

Appamādī sadā dakkho, patīhāro sa uccate.

323.

Itthimisse kuto sīlaṃ, maṃsabhakkhe kuto dayā;

Surāpāne kuto saccaṃ, mahālobhe kuto lajjā;

Mahātande kuto sippaṃ, mahākodhe kuto dhanaṃ.

324.

Surāyogo velālo ca, samajjacaraṇaṅgato;

Khiḍḍā dhutto pāpamitto, alaso bhoganāsakā.

325.

Jīvantāpi matā pañca, byāsena parikittitā;

Dukkhito byādhiti mūḷho, iṇavā niccasevako.

326.

Niddāluko pamādo ca, sukhito rogavālaso;

Kāmuko kammārāmo ca, sattete satthavajjitā.

327.

Goṇāhi sabbagihīnaṃ, posakā bhogadāyako;

Tasmā hi mātāpitūva, mānaye sakkareyya ca.

328.

Yathā mātā pitā bhātā, aññevāpi ca ñātakā;

Gāvo no paramā mittā, yāsu jāyanti osadhā.

329.

Annadā baladā cetā, vaṇṇadā sukhadā tathā;

Etamatthavasaṃ ñatvā, nāsu gāvo haniṃsu te.

330.

Ye ca khādanti gomaṃsaṃ, mātumaṃsaṃva khādare;

Matesu tesu gijjhānaṃ, dade sote ca vāhaye.

331.

Dviguṇo thīnamāhāro, buddhicāpi catugguṇo;

Chagguṇo hoti vāyāmo, kāmotvaṭṭhaguṇo bhave.

332.

Na loke sobhate mūḷho, kevalattapasaṃsako;

Api sampihite kūpe, katavijjo pakāsate.

333.

Kosajjaṃ bhayato disvā, vīriyārambhañca khemato;

Āraddhavīriyā hotha, esā buddhānusāsanī.

334.

Vivādaṃ bhayato disvā, avivādañca khemato;

Samaggā sakhilā hotha, esā buddhānusāsanī.

335.

Pamādaṃ bhayato disvā, appamādañca khemato;

Bhāvethaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, esā buddhānusāsanī.

336.

Garahā ca pasaṃsā ca, aniccā tāvakālikā;

Appakācekadesāva, na tā ikkheyya paṇḍito;

Dhammādhammaṃva ikkheyya, atthānatthaṃ hitāhitaṃ.

Kavidappaṇanīti

1.

Pakhukkūpuraseṭṭhassa , pacchime āsi vissuto;

Catugāvutadesamhī, kanarayagāmo susobhano.

2.

Dvino dviveka sākamhi, tamhi jātena jātiyā;

Laṅkābhārataādīsu, vuṭṭhapubba sutesinā.

3.

Visutārāma sīhānaṃ, sikkhitena tipeṭakaṃ;

Santike navavassāni, saṃgītikiccakārinā.

4.

Dakkhiṇārāma vāsīnaṃ, santikepi suviññunaṃ;

Sikkhitena sattavīsa-vassitvāna yasassinā.

5.

Sundare puraseṭṭhamhi, sundare visute subhe;

Sundare jotipālamhi, vasatā gaṇavācinā.

6.

Nissāya peṭake ceva, anekanīti potthake;

Bahule ganthaseṭṭhepi, katoyaṃ vidhumānito.

7.

Tiṭṭhataṃ ayaṃ me gantho, susāro yāva sāsanaṃ;

Tiṭṭhateva sutesīnaṃ, susāraṃ supakāsayaṃ.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 318. 一聞即能記,手快字端正; 通曉諸學藝,此稱善書者。 319. 通曉全政道,車乘滿軍資; 具勇武功德,此為軍隊長。 320. 智慧善言辭,明察他心意; 穩重如實語,此為使者相。 321. 善識子孫德,通曉味調理; 勇猛且堅強,此稱為廚師。 322. 知手勢表情,強健令人喜; 時常不放逸,此稱為門衛。 323. 混雜女人何有戒,食肉之人何有悲; 飲酒之人何有實,大貪之人何有慚; 大懶之人何有藝,大怒之人何有財。 324. 酒徒與雜戲,歌舞與遊蕩; 賭博惡友懶,此皆敗財者。 325. 雖活如死者,毗耶娑所說; 貧苦病愚癡,負債與奴僕。 326. 嗜睡與放逸,安逸病懶惰; 貪慾樂事業,七者失學藝。 327. 牛為諸居士,養育給財富; 故應如父母,恭敬與供養。 328. 如母父兄弟,及其他親屬; 牛為最上友,生藥養眾生。 329. 施食與力量,施色與安樂; 知此等利益,不應殺害牛。 330. 若人食牛肉,如食母親肉; 死後尸應與,禿鷲投河中。 331. 女人食量雙倍多,智慧則是四倍強; 精進力量六倍強,慾望則是八倍強。 332. 愚者世間不光彩,唯知自誇自讚美; 如井雖深被掩蓋,有智之人顯光明。 333. 見懈怠為怖畏,見精進為安穩; 應當發精進,此佛之教誡。 334. 見諍論為怖畏,見和合為安穩; 應當和善語,此佛之教誡。 335. 見放逸為怖畏,見不放逸安穩; 應修八正道,此佛之教誡。 336. 譭譽皆無常,暫時而區域性; 智者不顧之,當觀法非法; 當觀利不利,當觀益與害。 賢者明鏡論 1. 巴庫庫城最上,西方有聞名; 四伽武他地域,迦那羅耶村。 2. 二零二零年間,生於此地者; 曾住(錫蘭)印度,追求諸學問。 3. 著名寺獅子處,學習三藏教; 於此九年間,參與結集事。 4. 南寺諸智者,座下受教育; 學習二十七,年間獲聲譽。 5. 美城最上處,美好有名聲; 光輝護摩處,僧眾導師住。 6. 依據三藏及,眾多政論書; 廣大聖典中,造此月光論。 7. 愿我此論典,精要住世間; 直至佛教住,利益求學者,闡明諸精要。

8.

Anena suvisiṭṭhena, puññenaññena kammunā;

Manisibhigurūheva, gaccheyyaṃ amataṃ sivaṃ.

『『Aṅgārino dāni dumā bhadante』』

『『Yathāpi rammako māso, gimhānaṃ hoti brāhmaṇa;

Ate『va』ññehi māsehi, dumapumphehi sobhati』』.

『『Vanappagumbe yathaphussitagge,

Gimhāna māse paṭhamasmiṃ gimhe』』 –

Namo tassa bhagavato arahato sambāsambuddhassa

Paṇāma paṭiññā

Vatthuttayaṃ namasitvā, ācere kavipuṅgave;

Kassaṃ dvādasamāsānaṃ, bandhaṃ tammāsavasikaṃ.

1.

Cittasammatamāso hi, atevaññehi sobhati;

Rammakamāso rammamāso, teneva vohāro bhavi.

2.

Tasmiṃ sucittamāsamhi, nāgadumā supupphare;

Pupphanti asanadumā, vāyanti kānane hi ve.

3.

Saṅkanta mahussavopi, tamhi māsamhi vattate;

Gandhodakehi aññoññaṃ, siñcamānā sumodare.

Yathāpi rammako māso, gimhānaṃ hoti brāhmaṇa;

Ate『va』ññehi māsehi, dumapupphehi sobhati.

Sambuddho cittamāsassa, kāḷapakkhe uposathe;

Pātoyeva samādāya, pavaraṃ pattacīvaraṃ;

Anukampāya nāgānaṃ, nāgadīpamupāgami.

4.

Vesākhavhayamāso tu, suvisiṭṭho supākaṭo;

Lokagganāthaṃ paṭicca, santehi abhilakkhito.

5.

Tamhi vesākhamāsamhi, campakāpi supupphare;

Bodhiṃ dakehi siñcitvā, sajjanā sampamodare.

6.

Vanesuva potakāpi, pakkhandanti disodisaṃ;

Vikūjantā sabhāsāya, janasotarasāyanaṃ.

Dutiye divase bhatta-kāle ārocite jino;

Ramme vesākhamāsamhi, puṇṇāmāyaṃ munissaro.

7.

Jeṭṭhasammatamāsopi, sogatajanabbhantare;

Vikhyāto lakkhañño ceva, jeṭṭhena saṃyuto hi ve.

8.

Tasmiṃhi jeṭṭhamāsamhi, sumanā vanamallikā;

Pupphanti ca pavāyanti, sabbajanamanoharā.

9.

Parikkhaṇāsusabhāpi, abhavi mranamāmaṇḍale;

Khetale jeṭṭhajotipi, pajjali tasmiñhi ve.

10.

Āsāḷho nāma māsopi, atīva visiṭṭho bhavi;

Paṭisandhiṃ gaṇhi buddho, tasmiñhi muni sudhī.

11.

Nikkhamipi ca sambuddho, dhammacakkaṃ pavattayi;

Upasampadakammampi, karonti tasmiṃpi hi.

12.

Punnāgadumā pupphanti, pavāyanti disodisaṃ;

Ādicco tiṭṭhati tamhi, uttarāyānakoṭiyaṃ.

13.

Sīhe sāvaṇamāsamhi, salākadānamuttamaṃ;

Denti sādhavo mānusā, saddahantā vatthuttayaṃ.

14.

Pupphanti kaṭeruhāpi, tamhi sāvaṇamāsake;

Khe savaṇanakkhattampi, atīva jotayī hi ve.

15.

Vassabbhantarabhūte ca, samaṇā sugatorasā;

Māse vācanauggaṇha-kammaṃkaṃsu sukhāsayā.

16.

Kaññārāsisammatehi , poṭṭhapādasumāsake;

Nadīsu dakapūritā, kaṭapatthatasādisā.

17.

Nāvāmahāussavampi, karonti mānujā tadā;

Kīḷanti sampamodanti, vijite nara nāriyo.

18.

Kañcanayamadumāpi, vikasanti tadā hi ve;

Megho thokaṃ thokaṃ himaṃ, vassati patatipi ca.

19.

Vassike assayujimhi, vikasanti anekadhā;

Padumādidakajāni, pupphāni manuññāni ve.

20.

Mahāpadīpapantīhi, sakalamranamābhūtale;

Pūjenti lokagganāthaṃ, sādhavo sogatājanā.

21.

Tapodhanā vicaranti, vassaṃvuṭṭhā disodisaṃ;

Sādhavo dānasoṇḍāva, sītāyanti sukhanti ca.

22.

Kattikamāsaseṭṭhepi , sampamodanti mānujā;

Kosītakīpupphāni ca, vikasanti vāyanti ca.

23.

Kathinamahādānampi, dadanti sādhavo janā;

Tadā candakiraṇopi, atīva pajjoto ahu.

24.

Ahosi himapāto ca, uttaravāto pavāyati;

Kattikajotichaṇopi, ahosi tasmiñhi ve.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 8. 以此殊勝善,及其他功德; 如摩尼師尊,愿證不死樂。 "諸樹現為炭色尊者" "如此悅意月,婆羅門炎夏; 較其他諸月,樹花更絢麗。" "林中灌木叢,如初夏盛開" 禮敬彼世尊、阿羅漢、正等正覺者 敬禮宣言 禮敬三寶已,及諸賢詩人; 我將誦十二,月份之詩歌。 1. 雜月最殊勝,勝過諸他月; 悅意月悅月,因此得此名。 2. 於此雜色月,龍樹盛開花; 無優樹開放,遍滿於林間。 3. 新年慶典亦,在此月舉行; 香水相互灑,眾人皆歡喜。 如此悅意月,婆羅門炎夏; 較其他諸月,樹花更絢麗。 正覺於此月,黑分佈薩日; 清晨即攜帶,殊勝缽與衣; 悲憫諸龍眾,前往龍之島。 4. 衛塞月殊勝,顯著且著名; 世間最上主,聖者所記念。 5. 於此衛塞月,旃簸迦花開; 以水灌菩提,善人皆歡喜。 6. 林中幼鳥群,四處自由飛; 以己音啼鳴,令人心悅耳。 第二日食時,勝者受供請; 美好衛塞月,圓月牟尼主。 7. 耆宦稱譽月,佛教徒之中; 著名具吉祥,耆宦月相應。 8. 於此耆宦月,素馨林茉莉; 盛開散芬芳,攝受眾生心。 9. 環繞大地輪,滿月放光明; 田間耆宦星,此時亦閃耀。 10. 阿沙荼月名,最為殊勝月; 正覺入胎時,即在此月中。 11. 正覺亦出家,轉動法輪時; 具足戒羯磨,亦在此月中。 12. 缽那迦樹開,香氣遍十方; 太陽此時住,北行之極點。 13. 獅子月最上,施予食具時; 善人具信心,供養於三寶。 14. 優曇缽羅花,盛開獅子月; 天空室聽星,格外放光明。 15. 雨安居期間,善逝之弟子; 此月誦習法,安住於樂中。 16. 處女宮所攝,補陀婆陀月; 河流皆充滿,如鋪展之席。 17. 船隻大節日,眾人皆慶祝; 國土男與女,遊戲皆歡喜。 18. 金色亞麻花,此時皆開放; 云降細雨露,滴落復滴落。 19. 雨季阿濕縛,月中諸花開; 蓮花等水生,美麗諸花朵。 20. 大燈明列隊,遍滿大地上; 善逝眾弟子,供養世間主。 21. 苦行者遊行,雨安居已畢; 善人樂佈施,涼爽得安樂。 22. 迦提迦最勝,眾人皆歡喜; 白花曇花等,開放散芬芳。 23. 迦提那大施,善人皆佈施; 此時月光明,格外放光輝。 24. 寒霜亦降下,北風亦吹起; 迦提迦光節,此時亦舉行。

25.

Dhanurāsīmāgasira , māse hemantasammate;

Sattidharasupūjāvha, sabhāpi sampavattitā.

26.

Devasammatapupphāni, manuññarucirānipi;

Pupphanti tamhi māsamhi, himapāto ahosi ca.

27.

Vīhayo honti pakkā ca, khettesu mranamābhūtale;

Migasiranakkhattampi, joteti ākāsaṅgaṇe.

28.

Makāre phussamāsepi, pupphanti pavāyanti ca;

Sunīlavallipupphāni, janamanoharānipi.

29.

Senābyūhampi karonti, bhūpālā mranamāraṭṭhikā;

Saparisā udikkhanti, hatthiassādiādayo.

30.

Tamhisī atisītalampi, dakkhiṇāyanakoṭiyaṃ;

Aṭṭhāpuṇṇamadinamhi, sūriyo lokamānito.

Bodhito navame māse, phussapuṇṇamiyaṃ jino;

Laṃkādīpaṃ visodhetuṃ, laṅkādīpamupāgami.

31.

Kumbhesu māghamāsehi, tūladumā supupphare;

Pumtālā madhurarasaṃ, mānujānaṃ dadanti ca.

32.

Yāgumahāussavopi, pākaṭo mranamābhūtale;

Avasesasu meghopi, thanayaṃ abhivassati.

33.

Naranārī manuññāni, padarāni paṇḍāni ca;

Pucimandadumā nava-pattāni dhārentipi ca.

34.

Mine phagguṇamāsamhi, surabhigandhikā subhā;

Pupphanti vanamhi dumā, navapattehi sobhare.

35.

Dakkhiṇadesato tamhi, vāto pavāyati hi ve;

Vāḷukapiṭṭhe vāluka-thūpe katvāna pūjayyuṃ.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 25. 射手宮瑪迦西,冬季所稱月; 持劍大供養,集會亦舉行。 26. 天人所愛花,美麗且光艷; 此月中盛開,霜降亦降臨。 27. 稻穀皆成熟,遍佈大地田; 鹿星之星宿,照耀于天空。 28. 摩伽月普沙,花開且馥郁; 藍色藤蔓花,攝受眾人心。 29. 國王諸領主,佈列軍陣勢; 與眾臣圍觀,像馬等軍兵。 30. 此時極寒冷,南行之極點; 八日滿月時,日輪受尊敬。 菩提后九月,普沙月圓時; 勝者為清凈,蘭卡島(錫蘭)來此。 31. 宮室瑪伽月,棉樹盛開花; 棕櫚出甜汁,供養與眾人。 32. 粥食大節日,顯著遍大地; 殘餘之雲團,雷鳴復降雨。 33. 男女皆喜愛,果實皆成熟; 楝樹亦長出,新葉且持續。 34. 雙魚頗勒古,月中香氣美; 林中諸樹木,新葉皆絢麗。 35. 此時從南方,風亦徐徐吹; 沙地堆沙塔,眾人來供養。

36.

Pathamagimha māsamhi, nānādumāti pupphare;

Tena sabbampi vipinaṃ, vicittaṃ dassaniyañhi ve.

Visute jotipālamhi, visutamhi niketane;

Vasatā nekaganthānaṃ, lekhakena kato ayaṃ.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 36. 初夏之月中,各種樹盛開; 因此整片林,絢麗堪觀賞。 著名光護者,著名之住處; 抄寫諸經典,作者所造作。

B040707Nītimañjarī(格言花束) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Nītimañjarī

1.

Kulakkhaye vinassanti,

Kuladhammā sanantanā;

Dhamme naṭṭhe kulaṃ sabbaṃ,

Adhammo abhibhū khalaṃ.

2.

Adhammābhibhavā dantā,

Padussanti kulitthiyo;

Thīsu duṭṭhā sva dhammena,

Jāyate vaṇṇasaṅkaro.

3.

Piyaṃ bhāse guṇaggāho,

Sūro siyā vikantano;

Dātā candasamā nārī,

Diṭṭhaṃ diṭṭhaṃ nahāsaye.

4.

Kutotthi kumitte saccaṃ,

Kudāre rativaḍḍhanaṃ;

Kudesamhi mano rammaṃ,

Kurāje bhogasampadaṃ.

Saṅketeva amittasmiṃ,

Mittasmiṃ pi navissase;

Abhayā bhaya muppannaṃ,

Api mūlāni kantati.

Adiṭṭhova paro seyyo,

Dummitto no vissāsiko.

Aggihomaphalaṃ vedo,

Satthaṃsīlaphalaṃ mataṃ;

Ratiputtaphalaṃ nārī,

Dānabhuttiphalaṃ dhanaṃ.

Asaccaṃ sāhasaṃ māyā,

Mūḷhatta ma tilobhatā;

Asocaṃ niddayattañca,

Thīnaṃ dosā sabhāvajā.

Jāyāya bhattuno bhāro,

Sissena guruno kato;

Amaccakehi rājassa,

Pitarānaṃ nijenaca.

5.

Uyyamena hi sijjhanti,

Kammāni na manorathā;

Na hi suttassa sīhassa,

Pavīsanti mukhe migā.

Atisītaṃ atiuṇhaṃ,

Atisāyamidaṃ ahu;

Iti visaṭṭhakammante,

Khaṇā accenti māṇave.

Ādānassa padānassa,

Kattabbassa ca kammuno;

Khippaṃ akayyamānassa,

Kāle pivati sampadaṃ.

Nādabbe nihitā kāci,

Kriyā phalavatī bhave;

Nabyāpārasatenāpi,

Sukova pāṭhate bako.

Yo dandhakāle tarati,

Taraṇīye ca dandhaye;

Sukkhapaṇṇaṃ va akkamma,

Atthaṃ bhañjati attano.

6.

Yaṃ dadāti yaṃ bhuñjati,

Tadeva dhanino dhanaṃ;

Aññe matassa kīḷanti,

Dārehipi dhanehipi.

Dānopabhogahīnena ,

Dhanena dhanino sukhaṃ;

Ko viseso daliddassa,

Adhikaṃ dhanarakkhaṇaṃ.

Nijasokhyaṃ nirundhanto,

Nīcabhogo mitampaco;

Dhanaṃ sañcayate yo so,

Parabhāravaho pasu.

Yaṃ ussukā saṅkharonti,

Alakkhikā bahuṃ dhanaṃ;

Sippavanto asippāvā,

Lakkhi vā tāni bhuñjati.

7.

Sampatyaṃ mahataṃ cittaṃ,

Bhave uppale komalaṃ;

Vipatyaṃca mahāsela,

Silāsaṅghātakakkasaṃ.

8.

Asambhabyaguṇaṃ thutvā,

Khedo mudhāva jāyate;

Avhāyaṃ canda mu llokya,

Nacandota mu pāgamī.

9.

Saccaṃ mukhamhi dhāreyya,

Kaṇṇe sutaṃ bhuje jayaṃ;

Hadayamhi khamaṃ vīraṃ,

Lokādāsaṃca locane.

Saddamattaṃ naphandeyya,

Aññatvā saddakāraṇaṃ;

Saddahetuṃ pariññāya,

Pamodo vā bhayo tathā.

Sabbasuta ma dhīyeyya,

Hīnamukkaṭṭhamajjhimaṃ.

10.

Dunnāriyā kulaṃ suddhaṃ,

Putto nassati lālanā;

Samiddhi anayā bandhu,

Pavāsā madanā hirī.

Lālaye pañcavassāni,

Dasavassāni tālaye;

Pattetu soḷasevasse,

Puttaṃ mittaṃva ācare.

Lālane bahavo dosā,

Lālane bahavo guṇā.

Pāpā nivārayati yojayate hitāya,

Guyhāni gūhati guṇaṃ pakaṭīkaroti;

Āpattikañca najahāti dadāti kāle,

Sammitta lakkhaṇamidaṃ pavadanti santo.

11.

Dujjano jīyate yutyā,

Niggahena nadhīmatā;

Nipātyate mahārukkho,

Tassamīpa khatikkhayā.

Vane migāca luddhānaṃ,

Dujjanānañca sajjanā;

Akāraṇaverī honti,

Tiṇabhakkhā supesalā.

Pādalaggaṃ karaṭṭhena,

Kaṇḍakeneva kaṇḍakaṃ.

Bālaṃ napasse nasuṇe,

Nacabālena saṃvase;

Bālenāllāpasallāpaṃ,

Nakare nacarocaye.

12.

Upa kattuṃ yathā khuddo,

Samattho natathāmahā;

Kūpo hi hanti pipāsaṃ,

Natu pāyo mahambudhi.

我將為您完整翻譯這篇巴利文文獻: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 智慧精華 1 家族衰敗時, 傳統家法也滅亡; 法滅則家族盡毀, 非法勢力壓制一切。 2 非法勢力壓制下, 貴族婦女也墮落; 女性既已失德操, 種姓混亂即生起。 3 說話和善重美德, 勇敢堅毅斷疑惑; 婦人如月施恩惠, 所見所聞勿輕笑。 4 惡妻難求誠實心, 惡妻難增恩愛情; 惡地難尋心安處, 暴君難獲財富盈。 莫信敵人表誠意, 親友之言也慎聽; 無危處起危險事, 連根基都可摧毀。 不相識者反更好, 惡友難以託付心。 祭火得果為吠陀, 武器結果在戒律; 女人結果在愛子, 佈施結果在財富。 虛偽暴力與詭詐, 愚昧傲慢貪婪心; 無恥無情與無助, 皆為女性天性惡。 妻子依靠丈夫活, 弟子需靠師長恩; 大臣依賴國君恩, 子女依靠父母養。 5 事業成就靠勤勉, 非靠空想能達成; 譬如沉睡的獅子, 口中不會進飛禽。 太冷或是太炎熱, 現在時間太晚了; 如此推託不做事, 良機轉瞬即逝去。 無論接受或給予, 該做之事須去做; 若不及時把握住, 機會轉眼成泡影。 若不付出任何力, 事業難得有成果; 即使百般去努力, 白鷺難學鸚鵡語。 當需從容反急促, 當需急促反遲緩; 如踩枯葉空作響, 只會自毀前程路。 6 佈施所施與享用, 此才是富者之財; 他人只在死後戲, 玩弄其妻奪其財。 若有財富不佈施, 也不享用貪積聚; 與貧窮者有何異, 徒增守財之苦惱。 抑制自己的享樂, 過著低賤吝嗇生; 積聚財富如牲畜, 只為他人擔重擔。 無福之人勤勞聚, 辛苦積累多財富; 不論技藝精與否, 福報之人來享用。 7 盛世時節大人心, 柔軟似蓮花瓣般; 困境之時大人志, 堅硬似山巖石塊。 8 讚美不實在之德, 徒增疲憊無意義; 對月空喊喚不來, 月亮依舊高掛天。 9 真實之言應在口, 勝利常伴有力臂; 寬恕之心藏胸中, 明察秋毫在眼中。 不聞聲音之緣由, 切莫輕舉妄動心; 了知聲音之原因, 方知歡喜或恐懼。 所聞皆當細思量, 上中下等分辨清。 10 惡婦敗壞清白家, 溺愛使子趨墮落; 富貴敗壞親族情, 遠遊敗壞知廉恥。 五歲之前要寵愛, 十歲之前要管教; 及至十六歲之時, 當以朋友相對待。 溺愛之中多過失, 管教之中多美德。 善友能止惡行助善事, 隱藏秘密彰顯好品德; 不棄困境時時施援手, 此乃智者所言友誼道。 11 惡人須用計謀治, 非靠智者的斥責; 大樹倒塌毀滅時, 根基先遭蛀蝕壞。 林中野獸與獵人, 善人惡人皆如此; 無端結怨成敵對, 溫馴食草亦遭殃。 以棍擊退附足者, 以刺拔除其他刺。 莫見愚人莫聽言, 更莫與愚人相處; 莫與愚者多交談, 不應喜愛近愚人。 12 卑微之人施恩惠, 勝過高貴不作為; 井水止渴解乾枯, 大海之水難飲用。

13.

Ādānassa padānassa,

Kattabbassaca kammuno;

Khippaṃ akaramānassa,

Kālo bhakkhati taṃ rasaṃ.

Nakkhattaṃ paṭimānentaṃ,

Attho bālaṃ upajjhagā;

Attho atthassa nakkhattaṃ,

Kiṃ karissanti tārakā.

Ajarāmarova pañño,

Vijjamatthañca cintaye;

Gahitoviya kesesu,

Maccunā dhammamācare.

14.

Vajjā gurūca mantīca,

Tayo raṭṭhābhisaṅkhatā;

Jīvīta dakkha kosānaṃ,

Vaḍḍhanā nāsanāca te.

15.

Thirena kammaṃ vaḍḍhati,

Athirena turena no;

Phalanti samaye rukkhā,

Sittāpi bahuvārinā.

Vāyāmetheva puriso,

Nanibbindeyya paṇḍito.

Payatano tādiso neva,

Kayyo yena phalaṃ nahi;

Selagge kūpakhaṇanā,

Kathaṃ toyasamāgamo.

Ñāṇaṅkusena sammaggaṃ,

Niyyatyussāhakuñjaro.

Asamekkhitakammantaṃ,

Turitābhi nipātinaṃ;

Tānikammāni tappenti,

Uṇhaṃ va jjhohitaṃ mukhe.

16.

Chaddosā puriseneha,

Hātabbā bhūtimicchantā;

Niddā majjaṃ bhayaṃ kodho,

Ālasyaṃ dīghasuttatā.

Na divā suppasīlena,

Rattimuṭṭhānadessinā;

Niccasoṇḍena mattena,

Sakkā āvasituṃ gharaṃ.

Abhetabbamhi bhāyanti,

Bhāyitabbe nabhāyare;

Bhayābhaya vimuḷhā te,

Jimhānugā ujuñjahā.

Yassa manussabhūtassa,

Natthi bhogāca sippakaṃ;

Kiṃ phalaṃ tassa mānussaṃ,

Dvipādaṭṭho hi so migo.

17.

Nānopāyova kattabbo,

Sace bhaveyya attano;

Atthasiddhi yathākāmaṃ,

Upāyo hi hitañjaso.

Lañjadānabālisena ,

Kūṭaḍḍakāradhīvarā;

Vinicchayamahāmacchaṃ,

Oṭṭenti lobhasāgare.

Yassete caturo dhammā,

Vānarinda yathātava;

Saccaṃ dhammo dhīti cāgo,

Diṭṭhaṃ so ativattati.

18.

Vidvāca ratanaṃ nārī,

Vīṇā sātthaṃ giraṃmahī;

Guṇavisesa māgamma,

Guṇāni aguṇānica.

Dhanavā balavā loke,

Dhanā bhavati paṇḍito.

Sumane nissito kīṭo,

Nigguṇo hīnako sayaṃ;

Taṃ pupphehi maṇḍentānaṃ,

Raññaṃ siropi rohati.

Alakkhikehi sañcītā,

Dhanabhogāca cintitā;

Lakkhikassa bhavantete,

Lakkhivā suṭṭhubhuñjati.

Khattiyo seṭṭho jane tasmiṃ,

Yo gottapaṭisārino;

Vijjācaraṇasampanno,

So seṭṭho devamānuse.

Visāpi amataṃ gaṇhe,

Gūthato maṇimuttamaṃ;

Kaṇṭakapādapā pupphaṃ,

Thirataṃ dukkulā varaṃ.

Dhanissarādiguṇommi -

Vegena vāhitā pajā.

19.

Yassa tthi satataṃ mettā,

Sabbalokasuvallabhā;

Kūpāyate samuddopi,

Aggi tassa jalāyate.

20.

Sakkharāyati merūpi,

Visabhakkho sudhāyate;

Sasāyate migarāja,

Byālo mālāguṇāyate;

Dolāyate chamācālo,

Nānāvudhā tiṇāyare.

我來為您翻譯這段巴利文: 13 對於當取與當予, 以及應做的事業; 若不迅速去行動, 時光會吞噬其味。 等待星象的愚人, 錯失眼前的利益; 利益本身即吉時, 群星何能決定事。 智者如同不老死, 當思學問與財富; 如被死神揪頭髮, 應當精進修正法。 14 醫師導師與謀臣, 三者為國之所需; 生命技藝與財庫, 興衰皆繫於此三。 15 堅定行動事業增, 輕率急躁難成功; 樹木適時才結果, 縱使頻繁多澆水。 智者應當勤精進, 切莫輕易生厭倦。 若無成果之努力, 不應付出此辛勞; 若在山頂掘水井, 如何能得水相逢。 智慧象鉤引正道, 精進之象得導引。 不經審慎思考事, 急躁冒進去行動; 此等行為會灼傷, 如同口含熱食物。 16 此世追求興盛者, 應當遠離六種過: 嗜睡貪杯怯懦心, 暴怒懶惰拖延性。 晝寢成性好睡眠, 夜晚厭惡早起身; 常醉酒醺難清醒, 此等難以持家業。 當懼之事不知懼, 不當懼事反生畏; 是非善惡難分明, 舍直趨邪入歧途。 若為人身無財富, 也無一技之所長; 此人徒具人軀殼, 不異林中兩足獸。 17 為達自己的目的, 應當運用諸方便; 事業成功如所愿, 方便即是善巧道。 以賄賂餌為釣具, 詭辯官吏為漁人; 于貪慾海中捕獲, 審判大魚供享用。 若人具足四種法, 如你猴王之品德: 真實正法堅毅施, 必能克服諸困境。 18 智者女人如珍寶, 琴曲言語與土地; 依其殊勝的品德, 顯現優劣與美惡。 世間財富有力者, 因財富而成智者。 依附茉莉的小蟲, 本性低劣無價值; 因花裝飾君王首, 得以升至頭頂上。 無福之人所積聚, 財富受用皆徒然; 此等終歸有福者, 福報之人得享用。 于彼族群中最勝, 乃是貴族種姓者; 明行具足最殊勝, 無論人天皆如是。 毒中亦可取甘露, 糞中亦可得珍珠; 荊棘之樹亦開花, 粗布亦有其堅韌。 富貴等德如波浪, 推動眾生起沉浮。 19 若人常具慈悲心, 為眾生所親愛者; 大海對他如水井, 烈火對他如清涼。 20 須彌對他如砂礫, 毒藥化為甘露味; 獅子猶如兔子般, 猛獸變成花環飾; 地震搖晃如鞦韆, 諸般武器成草芥。

21.

Sameva sati ussāhe,

Sukhavāho hitaṅkaro;

Ūne-dhike tathā nohi,

Majjhago sādhu sabbadā.

Sādhu kho paṇḍitonāma,

Natveva atipaṇḍito.

21 精進與智慧相等, 能帶來樂益眾生; 若有偏多或不足, 不如常保持中道。 為人稱智者甚善, 但莫自詡太聰明。

B040708Naradakkhadīpanī(人才燈) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Naradakkhadīpanī

Pālito yeva saddhammo,

Pālitena varena ca;

Pālite suṭṭhu yaṃ sīlaṃ,

Pālitaṃ dhamma-sundaraṃ.

Sammā āraddhaṃ sabba-sampattīnaṃ,

Mūlaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.

Vīriyārabbho bhikkhave,

Mahato atthāya saṃvattatīti.

Tasmā vīriyameva kattabbaṃ,

Vīriyavato hi acintitaṃpi hoti.

Yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ,

Pamāṇaṃ hoti;

Eva metampi viññūnaṃ.

Suvijāno bhavaṃ hoti,

Dubbijāno parābhavo;

Dhammakāmo bhavaṃ hoti,

Dhammadessī parābhavo.

Ayaṃ dhammatāti ayaṃ sabhāvo,

Ayaṃ niyāmoti vuttaṃ hoti.

Ye dhammā hetupabhavā,

Tesaṃ hetuṃ tathāgato.

Ratanattayaṃ , santataṃ, ahaṃ vandāmi;

Ācariyaṃ, so ahaṃ, niccaṃ namāmi;

『『Hotu sabbaṃ, maṅgalaṃ, mamaṃ sabbadhi』』.

Naradakkhadīpanī

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Paṇāma

Naradakkhadīpakassa,

Namo samantacakkhuno;

Saṃsārā vippamuttassa,

Saṃsārā vippamuttassa,

Sa-saddhammassa saṅghino.

Matthanā

2.

Pālitehi varuttamaṃ,

Pālitaṃ sīla-pāramiṃ;

Pāletu varasambuddho,

Pālitaṃ gantha-kāraṇaṃ.

Āsīsa

3.

Bahussuto ca medhāvī,

Sīlesuca samāhito;

Cetosamathānuyutto,

Api muddhani tiṭṭhatu.

Abhiyācaka

4.

Dhamma-saṅghaṃ vanditvāna,

Sabba-lokassa nāyakaṃ;

Yācito tikakrapa-therena,

Māṇavena ca dhīmatā.

5.

Uttānameva saṅkhepaṃ,

Nānā-sattha-sudhāritaṃ;

Nara-dakkhaṃ likhissami,

Passantu dhīra-māmakā.

6.

Kosajjaṃ bhayato disvā,

Vīriyañjāpi khemato;

Āraddhavīriyā hotha;

Esā buddhānusāsanī.

7.

Vīriyavā kho bhikkhave ariyasāvako,

Akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti;

Sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti,

Suddhamattānaṃ pariharatīti.

Vīriyavato kiṃ nāma kammaṃ na sijjhati;

Purisakāro nāma na nassati,

Sukhe patiṭṭhāpetīti jānāmi.

8.

Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu,

Dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ;

Tatheva buddha-seṭṭhānaṃ,

Vacanaṃ dhuva-sassataṃ.

9.

A-dvejjhavacanā buddhā,

A-moghavacanā jinā.

10.

Sussusā labhate paññaṃ,

Uṭṭhātā vindate dhanaṃ;

Tasmā pāḷiṃ guruṃ katvā,

Imaṃ passāhi sobhaṇaṃ.

11.

Sussusā suta-buddhinī,

Sutaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ;

Paññāya atthaṃ jānāti,

Ñāto attho sukhāvaho.

12.

Satataṃjjhāyanaṃ vāda,

Para-tantavalokanaṃ;

Sabbijjācera-sevāca,

Buddhi-mati-karo guṇo.

13.

Ati-dīghova nīgho hi,

Kusīto hīna-vīriyo;

Tasmā vīriyaṃ katvāna,

Vijjaṃ esantu sādhavo.

14.

Suporiso tāva sippaṃ,

Uggaṇheyya paraṃ dhanaṃ;

Gaveseyya tato mantaṃ,

Katheyya sacca-bhāsitaṃ.

15.

Pathamaṃ na parājaye sippaṃ,

Dutīyaṃ na parājaye dhanaṃ;

Tatīyaṃ na parājaye dhanaṃ,

Catutthamatthaṃ kiṃ karissati.

16.

Sobhanti a-milātāni,

Pupphāniva pilandhituṃ;

Tathā sobhanti dārakā,

Yobbaneyeva sikkhituṃ.

17.

Tasmā have guṇādhāraṃ,

Paññā-vaḍḍhanamuttamaṃ;

Sikkheyya matimā poso,

Patthento hitamattano.

18.

Alaṃ vāyamituṃ sippe,

Attha-kāmena jantunā;

Kataṃ vijaññā vijjādi,

Vayo te mā upajjhagā.

19.

Vijjaṃ sikkhe, care sīlaṃ,

Dhīrena saha saṃvase;

Dhanācaye, kare kammaṃ,

Piyaṃ vācañca saṃvade.

20.

Na tveva supituṃ hoti,

Ratti nakkhatta-mālinī;

Paṭijaggitumevesā,

Ratti hoti vijānataṃ.

我來為您完整翻譯這段巴利文: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 那羅達卡光明論 法由聖教護持, 由殊勝者護持; 善護持于戒律, 護持正法之美。 應當了知正確的開始, 是一切成就之根本。 諸比丘精進用功, 導向廣大利益。 是故應當精進, 具精進者得不可思議。 如木匠以繩為度量, 智者亦復如是。 興盛易於識別, 衰敗難以了知; 愛法者得興盛, 憎法者趨衰敗。 此為法性即此自性, 此為定理之所說。 諸法因緣生, 如來說其因。 我恒常禮敬三寶; 我常敬禮師長; "愿我一切吉祥"。 那羅達卡光明論 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 敬禮 1 禮敬那羅達卡光明, 禮敬普眼覺者; 禮敬解脫輪迴者, 禮敬解脫輪迴者, 及正法僧伽眾。 祝願 2 護持最勝所說, 護持戒波羅蜜; 愿正等覺護持, 護持造論因緣。 祈願 3 多聞又具智慧, 戒行及三昧; 心修止觀行, 愿住于頂上。 請求 4 禮敬法及僧, 一切世間導師; 應提卡拉長老, 及智者青年請。 5 我當簡要明顯, 依諸論典確立; 書寫那羅達卡, 愿智者得見之。 6 見懈怠為畏, 精進為安穩; 應當勤精進; 此是佛陀教。 7 諸比丘精進聖弟子, 斷不善修善法; 斷有過無過修, 守護清凈自身。 精進者何事不成就; 人之努力不空過, 我知安住於樂中。 8 如投石向空中, 必定墜落地; 如是最勝佛, 言教恒常住。 9 諸佛語不二, 勝者言不虛。 10 好樂聞法得智慧, 精進努力獲財富; 是故以經為師, 觀此得見殊勝。 11 好樂聞法增智慧, 所聞增長智慧力; 以慧了知義理, 知義帶來安樂。 12 常時修習論說, 研習他人典籍; 親近智者師長, 增長智慧功德。 13 太過懈怠放逸, 怠惰少有精進; 是故當勤精進, 善人尋求智慧。 14 善人首先求技藝, 其次追求諸財富; 然後尋求智慧, 說誠實之言語。 15 首先不失技藝, 其次不失財富; 第三不失財富, 第四何所作為。 16 如同鮮花不凋, 裝飾身體美好; 如是少年學習, 青春年華光耀。 17 是故具德智者, 增長最上智慧; 有智之人修學, 希求自身利益。 18 為求利益者, 宜勤修技藝; 當知所作業, 勿虛度年華。 19 學習智慧守戒律, 與智者同居止; 積聚財富作事業, 說溫和悅意語。 20 星光璀璨夜晚中, 不應只顧睡眠; 對於智者來說, 此夜應勤修習。

21.

Uṭṭhāhatha nisīdatha,

Ko attho supitena vo;

Sādhu kho sippa-vijjāhvā,

Vijjaṃ sikkhatha santataṃ.

22.

Ārabbhatha sadā puttā,

Bahussutaṃ gavesituṃ;

Yasmā loke sippavantā,

Sabbā-disāsu pākaṭā.

23.

Sakyarūpaṃ pure santaṃ,

Mayā sippaṃ na sikkhitaṃ;

Kicchā vutti a-sippassa,

Iti pacchā nutappati.

24.

Lokatthaṃ loka-kammantaṃ,

Icchanto pariyesituṃ;

Niccameva vīriyañca,

Atthaṃ mantañja cintaye.

25.

Dhanavā guṇavā loke,

Sabbā-disāya pākaṭo;

Sīlavā paññavā macco,

Sabba-lokehi pūjito.

26.

Sajīvati yaso yassa,

Kitti yassa sajīvati;

Yasa-kitti vihīnassa,

Jīvantopi matopamā.

27.

Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ,

Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;

Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ,

Paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭhanti.

28.

Satimato sadā bhaddaṃ,

Satimā sukhamedhati;

Satimato suve seyyo,

Verā ca parimuccati.

29.

Mā vo khaṇaṃ virādhetha,

Khaṇātītā hi socare;

Sadatthe vāyameyyātha,

Khaṇo vo paṭipādito.

30.

Yathicchitaṃ na pappoti,

A-phiyo nāvikoṇṇave;

Tathevāvīriyopettha,

Tasmārabheyya sāsanaṃ.

31.

Vāyametheva puriso,

Yāva atthassa nipphadā;

Nipphannasobhaṇo attho,

Khantā bhiyyo na vijjati.

32.

Sameva ñāṇa-vāyāme,

Sukhāvaho su-maṅgalo;

Ñunedhike tathā no hi,

Dvayena sādhu sampadā.

33.

Kāya-kammāni sijjhanti,

Vacī-kammāni vīriyaṃ;

Na hi kiccāni cintāhi,

Kareyyāthīdha vāyamaṃ.

34.

Paṭikacceva kareyya,

Taṃ jaññā hitamattano;

Na sākaṭikacintāya,

Mandā dhīro parakkame.

35.

Thirena saka-kammena,

Vaḍḍhatiyeva saṃ phalaṃ;

A-thirena alasena,

Kara-kammaṃ phalañca no.

36.

Āsīsetheva puriso,

Na nibbindeyya paṇḍito;

Passāmi vohaṃ attānaṃ,

Yathā icchiṃ tathā ahu.

37.

Aṇaṇo ñātīnaṃ hoti,

Devānaṃ pitunañca so;

Karaṃ purisa-kiccāni,

Na ca pacchānutappati.

38.

Hiyyoti hiyyati poso,

Karissāmi pareti yo;

Ajja kattabba kammaṃ sve,

So tato parihāyati.

39.

So a-ppamatto a-kuddho,

Tāta kiccāni kāraya;

Vāyāmassu sa-kiccesu,

Nālaso vindate sukhaṃ.

40.

Hīna-jaccopi ce hoti,

Uṭṭhātā dhitimā naro;

Ācāra-sīla-sampanno,

Nise aggīva bhāsati.

41.

Yo pubbe karaṇīyāni,

Pacchā so kātumicchati;

Varuṇakaṭṭhabhañjova,

Sa pacchā anutappati.

42.

Uṭṭhānakālamhi anuṭṭhahāno,

Yuvā balī ālasiyaṃ upeto;

A-puṇṇasaṅkappamano kusīto,

Paññāya maggaṃ alaso na vindati.

43.

Dummedho puriso loke,

Kusīto hīna-vīriyo;

Appassuto anācāro,

Parihāyati vuḍḍhiyā.

44.

Appassutāyaṃ puriso,

Balībaddova jīrati;

Maṃsāni tassa vaḍḍhanti,

Paññā tassa na vaḍḍhati.

45.

Yassa manussa-bhūtassa,

Natthi bhogā ca sippakaṃ;

Kiṃphalaṃ tassa mānussaṃ,

Dvipādaṭṭho hi so migo.

46.

Yo ca vassasataṃ jīve,

Kusīto hīna-vīriyo;

Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo,

Vīriyārabbhato daḷaṃ.

47.

Yo ca dhamma-vibhaṅgaññū,

Kāluṭṭhāyī a-tandito;

Anuṭṭhahati kālena,

Phalaṃ tassa samijjhati.

48.

A-caritvā brahmacariyaṃ,

A-laddhā yobbane dhanaṃ;

Jiṇṇakoñcāva jhāyanti,

Khīṇamaccheva pallale.

49.

A-caritvā brahmacariyaṃ,

A-laddhā yobbane dhanaṃ;

Sentti cāpātikhīṇāva,

Purāṇāni anutthunaṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 21 起來吧快坐起, 睡眠於你何益; 善修技藝智慧, 常時學習智慧。 22 諸子當常精進, 追求廣博學問; 世間具技藝者, 十方皆所知聞。 23 往昔有機緣時, 我未習得技藝; 無藝難以生存, 後來深感懊悔。 24 欲求世間利益, 世間事業追尋; 應當常行精進, 思維義利智慧。 25 世間富且有德, 十方皆所知聞; 持戒又具智慧, 一切世人敬仰。 26 名聲與他同在, 聲譽與他共存; 無有名譽聲望, 雖生如同已死。 27 信為人間最勝財, 善修正法得安樂; 誠實真實味最上, 智慧生活稱最勝。 28 具念者常吉祥, 具念者得安樂; 具念者更殊勝, 遠離一切怨仇。 29 莫錯失良機會, 失時徒自憂傷; 當勤自利之事, 時機已在眼前。 30 如舟師不善巧, 難達所欲彼岸; 無精進亦如是, 故當勤修教法。 31 人應當勤精進, 直至成就義利; 成就美好義利, 更勝一切安忍。 32 智慧與精進等, 帶來吉祥安樂; 或增或減皆非, 二法善得成就。 33 身業得以成就, 語業依靠精進; 諸事非靠思慮, 此世應當努力。 34 應當預先作為, 了知自身利益; 非如車伕思慮, 智者勇猛精進。 35 堅固自作事業, 果報必定增長; 不堅固且懈怠, 所作無有果報。 36 人應當有希望, 智者不生厭倦; 我見己所行為, 如願皆得成就。 37 無負債于親族, 諸天及父母; 成就人之事業, 後來不生懊悔。 38 '明日'而退縮者, '將做'而推延人; 今日應作明日, 如是漸趨衰退。 39 不放逸不瞋怒, 子當作諸事業; 自己事業精進, 懈怠不得安樂。 40 即便出身卑微, 精進具有毅力; 具足戒行威儀, 如夜火焰光明。 41 應當先作之事, 後來才想去做; 如折曲木彎曲, 後來深感懊悔。 42 當起時不振作, 少壯陷於懈怠; 意志不夠堅定, 懶惰失智慧道。 43 愚鈍之人世間, 懈怠少有精進; 少聞無有威儀, 遠離一切增長。 44 少聞淺學之人, 如牛唯長體軀; 雖然肌肉增長, 智慧卻無增進。 45 若生而為人者, 無財富無技藝; 此人生為何益, 不異兩足野獸。 46 若人活百歲壽, 懈怠少有精進; 不如生活一日, 精進勇猛堅定。 47 通曉法之分別, 依時起不懈怠; 依時而行精進, 果報必得成就。 48 不修習梵行者, 少壯未得財富; 如老鶴在枯池, 無魚可捕而嘆。 49 不修習梵行者, 少壯未得財富; 如弓已失彈力, 追憶往事悲嘆。

50.

Appakenāpi medhāvī,

Pābhatena vicakkhaṇo;

Samuṭṭhāpeti attānaṃ,

Aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ.

51.

Vāyāmetheva puriso,

Na nibbindeyya paṇḍito;

Vāyāmassa phalaṃ passa,

Bhuttā ambā anītihaṃ.

52.

Anuṭṭhahaṃ a-vāyāmaṃ,

Sukhaṃ yatrādhi gacchati;

Suvira tattha gacchāhi,

Mañca tattheva pāpaya.

53.

Yatthālaso anuṭṭhātā,

Accantaṃ sukhamedhati;

Suvira tattha gacchāhi,

Mañca ttattheva pāpaya.

54.

Adhippāya-phalaṃ loke,

Dhītimanttassa sijjhati;

Vīriyameva kattabbaṃ,

Etaṃ buddhehi vaṇṇitaṃ.

Paññā-niddesa

55.

Paññaṃ pathamamesehi,

Paññā-balaṃ bahuttamaṃ;

Kula-putta balaṃ paññā,

Kiṃhināma na sādhyati.

56.

Aneka-saṃsayucchedi ,

Parokkhatthassa dassakaṃ;

Sabbassa locanaṃ satthaṃ,

Yassa natthyandhameva so.

57.

Paññā sutaṃ vinicchindi,

Kitti-siloka-vaḍḍhanī;

Paññāsahito naro idha,

Api sukhānivindati.

58.

Sabbaññubuddha-pacceka ,

Catusacca-sutā iti;

Catu-buddhesu ekova,

Bahussuto naro bhave.

59.

Lekhacheko vācacheko,

Ganthacheko suvācako;

Vidhāyakacheko sūro,

Niddukkhova sakammani.

60.

Paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti,

Nakkhatta-rājāriva tārakānaṃ;

Sīlaṃ sirīcāpi satañca dhammo,

Anvāyikā paññāvato bhavanti.

61.

Sevetha buddhe nipuṇe bahussutte,

Uggāhako ca paripucchako;

Suṇeyya sakkaccaṃ subhāsitāni,

Evaṃ karo paññavā hoti macco.

62.

Vayena yasa-pucchāhi,

Tiṭṭha-vāsena yoniso;

Sākacchā snehasaṃsevā,

Patirūpa-vāsenaca.

63.

Etāni aṭṭhaṭhānāni,

Buddhi-visada-kāraṇā;

Yesaṃ etāni sambhonti,

Tesaṃ buddhi pabhijjati.

  1. Cattārome bhikkhave dhammā paññāvuddhiyā saṃvattanti. Katame cattāro. Sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yoniso manasikāro dhammānudhamma-paṭipatti. Ime kho bhikkhave cattāro dhammā paññā-vuddhiyā saṃvattantītti.

65.

Cakkhupasāda-sampanno ,

Acchimantañca passati;

Andhaṃ kāṇaṃ su-passantaṃ,

Andho sabbaṃ na passati.

66.

Passatti passo passantaṃ,

A-passantañca passati;

A-passanto a-passantaṃ,

Passantañca na passati.

67.

Pākaṭaṃ a-paṭicchannaṃ,

Rūpaṃ pasāda-cakkhunā;

Nāññaṃ passatti sabbaṃpi,

Tathato ñāṇa-cakkhunā.

68.

Sujanāsujanā sabbe,

Guṇenāpi vivekino;

Vivekaṃ na samāyanti,

A-vivekījanantike.

69.

Yo ca uppatitaṃ atthaṃ,

Na khippamanubujjhati;

A-mittavasamanveti,

Pacchā ca anutappati.

70.

Evaṃ mahiddhikā paññā,

Nipuṇā sādhucintinī;

Diṭṭhadhamma-hitatthāya,

Samparāya-sukhāya vā.

71.

Taṃ balānaṃ balaṃ seṭṭha,

Agga paññābalaṃ balaṃ;

Paññābalenupatthaddho,

Etthaṃ vindati paṇḍitto.

72.

Yena ñāṇena bujjhanti,

Ariyā kata-kiccataṃ;

Taṃ ñāṇa-ratanaṃ laddhaṃ,

Vāyāmetha jinorasā.

73.

Paññāratanamālassa ,

Na ciraṃ vattate bhavo;

Khippaṃ dasseti amataṃ,

Na ca so rocate bhave.

74.

Pamādamanuyuñjanti ,

Bālā dummedhino janā;

Appamādañca medhāvī,

Dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.

75.

Dhana-puñña-dhī-lābhena ,

Kālaṃ khiyyati paṇḍito;

Kīḷanena ca dummedho,

Niddāya kalahena vā.

76.

Pamādaṃ appamādena,

Yadā nūdati paṇḍito;

Paññāpāsāda-māruyha,

A-soko sokiniṃ pajaṃ,

Pabbataṭṭhova bhūmaṭṭhe,

Dhīro bāle avekkhati.

我來為您翻譯這段巴利文: 50 智者雖有微小, 具慧雖有薄資; 能使自身振作, 如吹小火成炬。 51 人應當勤精進, 智者不生厭倦; 看精進之果報, 親嘗芒果非傳。 52 不起身不精進, 何處能得安樂; 勇者汝往彼處, 亦請攜我同去。 53 懶惰不事精進, 何處得究竟樂; 勇者汝往彼處, 亦請攜我同去。 54 世間志願果報, 具毅力者成就; 應當常行精進, 此為諸佛所贊。 智慧品 55 首先應求智慧, 智慧力最殊勝; 善男子智慧力, 何事不能成就。 56 能斷諸多疑惑, 能見隱蔽事物; 智慧乃眾生眼, 無慧者如盲人。 57 智慧判斷所聞, 增長名聲讚譽; 具足智慧之人, 此世得諸安樂。 58 一切智正等覺, 獨覺四諦聞者; 四種覺者之中, 唯一廣聞之人。 59 善巧書寫言說, 善巧經典演說; 善巧計策勇猛, 自業無有憂苦。 60 智者說慧最勝, 如星中月王耀; 戒德吉祥正法, 隨智慧者而行。 61 親近多聞佛智, 勤學且常請問; 恭敬聽聞善說, 如是成具慧者。 62 依年齡及名聲, 住處及正確性; 談論親近愛樂, 以及適當居處。 63 此等八種因緣, 能使智慧清凈; 若人具此諸法, 其慧必得開顯。 64 諸比丘,有四法能增長智慧。何為四法?親近善士、聽聞正法、如理作意、法隨法行。諸比丘,此四法能增長智慧。 65 具足清凈眼根, 得見眼有之人; 盲跛見善見者, 盲者一切不見。 66 見者見於見者, 亦見不見之人; 不見者不見人, 亦不見正見者。 67 明顯無有遮蔽, 凈眼見色如是; 不見其他一切, 如實智慧之眼。 68 善人及不善人, 以功德分別知; 不能得分別智, 近無分別之人。 69 若於生起之義, 不能迅速了知; 隨順怨敵所行, 後來深感懊悔。 70 如是廣大智慧, 微妙善思維者; 現法獲得利益, 來世得安樂果。 71 諸力中最殊勝, 智慧力為第一; 依止智慧之力, 智者得見義利。 72 以此智慧了知, 聖者所作已辦; 得此智慧珍寶, 佛子應勤精進。 73 具智慧珍寶者, 不久住于有中; 速見不死境界, 不樂諸有生死。 74 放逸隨順而行, 愚癡無智慧人; 不放逸智慧者, 守護最上財富。 75 智者以財福慧, 度過時光歲月; 愚者以遊戲眠, 爭鬥消磨時日。 76 當智者以不放逸, 驅除放逸之時; 登上智慧宮殿, 無憂觀憂眾生, 如立山頂智者, 俯觀地上愚人。

77.

Natti attasamaṃ pemaṃ,

Natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;

Natthi paññāsamā ābhā,

Vuṭṭhi ve paramā sarā.

78.

Diṭṭhe dhamme ca yo attho,

Yo cattho samparāyiko;

Atthābhisamayā dhīro,

Paṇḍitoti pavuccati.

79.

Na tena paṇḍito hoti,

Yāvatā bahu bhāsati;

Khemī a-verī a-bhayo,

Paṇḍitotti pavuccati.

80.

Yamhi saccañca dhammo ca,

A-hiṃsā saṃyamo damo;

Sa ve vantamalo dhīro,

Thero iti pavuccatti.

81.

Saka-guṇaṃ saka-dosaṃ,

Yo jānāti sapaṇḍito;

Para-guṇaṃ para-dosaṃ,

Yo jānāti sapaṇḍito.

82.

Sati-vīriya-paññāya ,

Yo karoti iriyāpathe;

So paṇḍito have bhave,

Ubhayattha-pariggaho.

83.

Kataññū vijjā-sampanno,

Jātimā dhanavā have;

So vicāraṇa-sīlo ca,

Niddukkho paṇḍito bhave.

Sabbe kammassakā sattā,

Kammaṃ satte vibhajjati.

84.

Yo passati paccakkhatthaṃ,

Yo ca saṃsāratthaṃ tesu;

Pacchimova pūjanīyo,

Ubhayattha-sudiṭṭhattā.

85.

Appena anavajjena,

Santuṭṭho sulabhena ca;

Mattaññū subharo hutvā,

Careyya paṇḍito naro.

86.

Attānameva pathamaṃ,

Patirūpe nivesaye;

Athaññamanusāseyya,

Na kilisseyya paṇḍito.

87.

Uttama-parisāya ve,

Utttamaṃ vācamuttamo;

Bhaṇeyyākhepa-vitthāraṃ,

Sā anagghyā lokattaye.

88.

Paṇḍitassa subhāsittaṃ,

Paṇḍitova sujāniyā;

Dummedho taṃ na jānāti,

Dhīro dhīraṃ mamāyati.

89.

Yena kenaci vaṇṇena,

Paro labhati rūppanaṃ;

Attho vācāya ce hoti,

Taṃ na bhāseyya paṇḍito.

90.

Bhuñjanatthaṃ kathanatthaṃ,

Mukhaṃ hotītti no vade;

Yaṃvā taṃvā mukhāruḷhaṃ,

Vacanaṃ paṇḍito naro.

91.

Para-sattitto sa-sattiṃ,

Dujjāno hi naro mite;

Ce jāne saka-sattiṃca,

Kā kathā para-sattiyā.

92.

Katta-guṇaṃ paresaṃ yo,

Paṭikaroti paṇḍito;

Jānāti so ācikkhati,

Na bālo guṇa-māmako.

93.

Pabhūtaṃ neva kātabbaṃ,

Bhavissaṃ neva cintaye;

Vattamānena kālena,

Vicaranti vicakkhaṇā.

94.

Dhammesu sati icchitā,

Rasesu loṇamicchitaṃ;

Rāja-kiccesu amaccaṃ,

Sabba-ṭhānesu paṇḍitaṃ.

95.

Khattiyo seṭṭho jane tasmiṃ,

Ye gottapaṭisārino;

Vijjā-caraṇa-sampanno,

So seṭṭho deva-mānuse.

96.

Sambuddho dvipadaṃ seṭṭho,

Ājānīyo catuppadaṃ;

Sussusā seṭṭhā bhariyānaṃ,

Yo ca puttānamassavo.

97.

Sātthako ca a-sammoho,

Sappāyo gocaro tathā;

Cattārimāni sikkheyyuṃ,

Sampajaññābhivaḍḍhakā.

98.

Paññañca kho a-sussusaṃ,

Na koci adhigacchati;

Bahussutaṃ anāgamma,

Dhammaṭṭhaṃ a-vinibbhajaṃ.

99.

Adhippāyo sudubbodho,

Yasmā vijjati pāḷiyaṃ;

Tasmā upaṭṭhahaṃ gaṇhe,

Garuṃ garumataṃ vidū.

Cāritta-niddesa

100.

Attā hi attano nātho,

Ko hi nātho paro siyā;

Attanā hi sudantena,

Nāthaṃ labhati dullabhaṃ.

101.

Attānañce piyaṃ jaññā,

Rakkheyya naṃ surakkhitaṃ;

Tiṇṇamaññataraṃ yāmaṃ,

Paṭijaggeyya paṇḍito.

102.

Attanā kurute lakkhiṃ,

A-lakkhiṃ kurutettanā;

Na hi lakkhiṃ a-lakkhiṃ vā,

Añño aññassa kārako.

103.

Na pīḷitā atta-dukkhena dhīrā,

Sukhapphalaṃ kammaṃ pariccajanti;

Sammohitāvāpi sukhena mattā,

Na pāpa-kammañca samācaranti.

104.

Yo neva nindaṃ nappasaṃsaṃ,

Ādiyati garahaṃ nopi pūjaṃ;

Sirīca lakkhīca apeti tamhā,

Āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā.

我來為您翻譯這段巴利文: 77 無愛如自愛等, 無財如穀物等; 無光如智慧等, 雨為諸水最勝。 78 現法所得義利, 及來世之利益; 通達諸義利者, 此人稱為智者。 79 不以多言說故, 便可稱為智者; 安穩無怨無畏, 此人稱為智者。 80 具足真實正法, 不害節制調御; 去除垢染智慧, 此人稱為長老。 81 了知自己功德, 及知自己過失; 了知他人功德, 及知他人過失。 82 以念進慧三法, 調御四威儀者; 此人實為智者, 能得兩世利益。 83 知恩具足智慧, 高貴又有財富; 善於思維觀察, 無憂智者應成。 一切眾生業自主, 業力分別諸眾生。 84 見現前事物者, 及見輪迴義者; 後者更應尊敬, 因見兩種義利。 85 以少無過失事, 知足易得之物; 知量易養活者, 智者應如是行。 86 首先應當安置, 自身于適當處; 然後教導他人, 智者不受污染。 87 最上眾會之中, 最上言最上語; 說無諍論廣義, 三界中無價寶。 88 智者善說言語, 唯智者能善知; 愚者不能了知, 智敬智者之言。 89 無論以何因緣, 他人受到傷害; 若言語有利益, 智者亦不應說。 90 為食為說話故, 有口非如是言; 智者說出言語, 應當慎重思維。 91 難知他人能力, 及自己之能力; 若知自己能力, 何須知他能力。 92 他人有功德者, 智者應當報答; 知恩且能言說, 非愚愛功德者。 93 不應過分造作, 不應思未來事; 依隨現在時宜, 智者如是而行。 94 於法欲求正念, 于味欲求鹽味; 王事需大臣助, 一切處需智者。 95 剎帝利族中勝, 依種姓分別者; 明行具足圓滿, 人天中最殊勝。 96 正覺兩足中勝, 良馬四足中勝; 順從為妻最勝, 兒子中孝順勝。 97 有意義無迷惑, 適宜行處如是; 此四法應當學, 增長正知正念。 98 若不好樂聽聞, 無人能得智慧; 不親近多聞者, 不能分別正法。 99 意趣極難了知, 因存在聖典中; 是故應當親近, 尊重師長智者。 行儀品 100 自己是自依怙, 他人豈能依怙; 善調伏自己者, 得難得之依怙。 101 若知自己可愛, 應善加以守護; 三夜分之任一, 智者應當警覺。 102 自作吉祥福德, 自作不祥惡事; 吉祥與不祥事, 非他人所能作。 103 智者不為自苦所逼迫, 不捨棄安樂果報之業; 即使迷醉於安樂中, 亦不造作諸惡業。 104 既不取著譭謗讚歎, 亦不受納輕蔑供養; 吉祥福德離彼而去, 如水流離旱地一般。

105.

Sādhu dhammaruci rājā,

Sādhu paññāṇavā naro;

Sādhu mittānama-ddubbho,

Pāpassa a-karaṃ sukhaṃ.

106.

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ,

Pāpakārī ca pāpakaṃ;

Yādisaṃ vapatte bījaṃ,

Tādisaṃ vahate phalaṃ.

107.

Jīvaṃ paññāya rakkheyya,

Dhanaṃ kammena rakkhaye;

Evaṃ hyarogo sukhito,

Porāṇaka-vaco idaṃ.

108.

Anupubbena medhāvī,

Thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;

Kammāro rajatasseva,

Niddame malamattano.

109.

Vācānurakkhī manasā susaṃvuto,

Kāyena ca nākusalaṃ kayirā;

Etetayo kammapathevisodhaye,

Ārādhaye maggamisi-ppaveditaṃ.

110.

A-sante nopaseveyya,

Sante seveyya paṇḍito;

A-santo nirayaṃ yanti,

Santo pāpenti suggatiṃ.

111.

A-karontopi ce pāpaṃ,

Karontaṃ mupasevati;

Saṅkiyo hoti pāpasmiṃ,

A-vaṇṇo cassa rūhati.

112.

Saṅghāgato aniṭṭhehi,

Ambopi madhurapphalo;

Tittapubbova pā eva,

Manusso tu sa-jīvako.

113.

Nihīna-sevito poso,

Nihīyati ca sabbadā;

Kadāci na ca hāyetha,

Tulyasevīpi attanā.

114.

Vaṇṇa-gandha-rasopeto ,

Amboyaṃ ahuvā pure;

Tameva pūjaṃ labhamāno;

Kenambo kaṭukapphalo.

115.

Pucimanda-parivāro ,

Ambo te dadhivāhana;

Mūlaṃ mūlena saṃsaṭṭhaṃ,

Sākhā sākhaṃ nisevare;

Asātta-sannivāsena,

Tenambo kaṭukapphalo.

116.

Pāmokkha-bhajanaṃ khippaṃ,

Attha-kāmo su-vuḍḍhiyaṃ;

Bhaje uttari attanā,

Tasmā udeti paṇḍito.

117.

Kāco kañcana-saṃsaggā,

Dhatte māra-katiṃ jutiṃ;

Tathā saṃsannidhānena,

Mūḷho yāti pavīṇataṃ.

118.

Kīṭopi sumano-saṅgā,

Ārohati sataṃ siro;

Asmāpi yāti devatvaṃ,

Mahabbhi suppatiṭṭhito.

119.

Sabbhireva samāsetha,

Sabbhi kubbetha sandhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya,

Paññaṃ labhati nāññato.

120.

Sabbhireva samāsetha,

Sabbhi kubbetha sandhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya,

Sabba-dukkhā pamuccatti.

121.

Sakiṃdeva kulaputta,

Sabbhi hoti samāgamo;

Sā naṃ saṅgati pāleti,

Nāsabbhi bahu saṅgamo.

122.

Seyyo a-mitto medhāvī,

Yañce bālānukampako.

123.

Sīlavantaṃ paññavantaṃ,

Divā nissaya-dāyakaṃ;

Bahussutaṃ gavesanto,

Bhajeyya attha-māmako.

124.

Pāpa-mitte vivajjetvā,

Bhajeyyuttama-puggalaṃ;

Ovāde cassa tiṭṭheyya,

Patthento a-calaṃ sukhaṃ.

125.

Na bhaje pāpake mitte,

Na bhaje purisādhame;

Bhajetha mittte kalyāṇe,

Bhajetha purisuttame.

126.

Anavajjaṃ mukhamboja,

Manavajjā ca bhāratī;

Alaṅkatāva sobhante,

Kiṃsu te niralaṅkatā.

127.

Na hi vaṇṇena sampannā,

Mañjukā piya-dassinā;

Kharā vācā piyā hoti,

Asmiṃ loke paramhi ca.

128.

Nanu passasimaṃ kāḷiṃ,

Dubbaṇṇaṃ tilakāhataṃ;

Kolilaṃ saṇha-vācena,

Bahūnaṃ pāṇinaṃ piyaṃ.

129.

Tasmā sakhila-vācāya,

Manta-bhāṇī anuddhato;

Atthaṃ dhammañca dīpeti,

Madhuraṃ tassa bhāsitaṃ.

130.

Tameva vācaṃ bhāseyya,

Yā sattānaṃ na tāpaye;

Pare ca na vihiṃseyya,

Sā ve vācā subhāsitā.

131.

Piyaṃ vācaṃva bhāseyya,

Yā vācā paṭinanditā;

Yaṃ anādāya pāpāni;

Paresaṃ bhāsate piyaṃ.

132.

Saccaṃ ve amatā vācā,

Esa dhammo sanantano;

Sacce atthe ca dhamme ca,

Āhu santo patiṭṭhitā.

133.

Subhāsitañca dhammañca,

Piyañca saccameva ca;

Catu-aṅgehi sampannaṃ,

Vācaṃ bhāseyya paṇḍito.

我來為您翻譯這段巴利文: 105 善哉愛法之王, 善哉具慧之人; 善哉不害友人, 不作惡得安樂。 106 行善者得善果, 作惡者得惡報; 種下何種種子, 結出何種果實。 107 以智慧護生命, 以工作護財富; 如是無病安樂, 此乃古人之言。 108 智者漸次而修, 點點滴滴剎那; 如工匠煉白銀, 去除自身垢染。 109 守護語意善制, 身不造作不善; 清凈此三業道, 成就仙人之道。 110 不應親近惡人, 智者親近善士; 惡人趣向地獄, 善人趣向善趣。 111 即使不作惡事, 若親近作惡者; 會受惡事懷疑, 惡名聲將增長。 112 與眾同居共處, 芒果亦得甘美; 如曾嘗苦之水, 人亦有其生計。 113 親近卑劣之人, 一切時皆衰退; 若與同等交往, 永遠不會衰退。 114 具色香味功德, 此芒果昔如是; 今得供養恭敬, 何故果實變苦。 115 尼拘律樹環繞, 汝芒果負重擔; 根與根相交錯, 枝與枝相依附; 因與惡者共住, 是故果實變苦。 116 欲求利益增長, 速親近最殊勝; 親近勝於自己, 智者因此上進。 117 玻璃近於黃金, 放射寶石光芒; 如是親近共住, 愚者得到智慧。 118 蟲因附著素馨, 能登百人之首; 石因立於大山, 得升至天神界。 119 應當親近善人, 應與善人交往; 了知善人正法, 得慧非從他處。 120 應當親近善人, 應與善人交往; 了知善人正法, 解脫一切苦惱。 121 善男子一次能, 得與善人相會; 此善緣護持他, 勝過多交惡友。 122 寧可智者為敵, 勝過愚者憐憫。 123 求取多聞智慧, 愛好義理之人; 應親近有戒智, 日施依止之人。 124 遠離惡友之人, 親近最上之人; 安住其教誡中, 希求不動安樂。 125 不應近惡友, 不親近下人; 應親近善友, 親近最上人。 126 無過如蓮面, 無過如其語; 莊嚴得端嚴, 無飾何所為。 127 不以形色具足, 美妙可愛容顏; 粗惡語成愛語, 此世及他世中。 128 汝不見此黑人, 醜陋多斑點; 因其柔和語, 為眾生所愛。 129 是故柔和語, 善言不輕浮; 顯示義與法, 其言語甘美。 130 應當說此語, 不惱諸有情; 不害於他人, 此語善所說。 131 應說可愛語, 令人生歡喜; 不取諸惡事, 對他說愛語。 132 真實語不死, 此為古老法; 善人皆安住, 真實義與法。 133 善說及正法, 愛語與真實; 具足此四支, 智者說此語。

134.

Manāpameva bhāseyya,

Nāmanāpaṃ kudācanaṃ;

Manāpaṃ bhāsamānassa,

Siddhaṃ piyosadhaṃ bhave.

135.

Yaṃ vadeyya taṃ kareyya,

Yaṃ na vade na taṃ kare;

A-karontaṃ bhāsamānaṃ,

Parijānanti paṇḍitā.

136.

Rahovādaṃ na bhāseyya,

Na sammukhā khiṇaṃ bhaṇe;

A-taramānova bhaṇeyya,

Taramānova no bhaṇe.

137.

Māvoca pharusaṃ kiñci,

Vuttā paṭivadeyyuṃ taṃ;

Dukkhā hi sārambhakathā,

Paṭidaṇḍā phuseyyuṃ taṃ.

138.

Saka-yuttaṃ kare kammaṃ,

Saka-yuttaṃ vaciṃ bhaṇe;

A-yuttake dhanaṃ naṭṭhaṃ,

A-yutte jīvitaṃ khaye.

139.

Ye vuḍḍhamapacāyanti,

Narā dhammassa dhakāvidā;

Diṭṭhe dhammeva pāsaṃsā,

Samparāye ca suggatiṃ.

140.

Porī-kathaṃ-va bhāseyya,

Yuttā kathā hi pūrino;

Bhāti-mattañca bhātāti,

Pitu-mattaṃ pitā iti.

141.

Dānañca piya-vajjañca,

Attha-cariyā ca yā idha;

Samānattatā dhammesa,

Tattha tattha yathārahaṃ.

142.

Sakiṃ vadanti rājāno,

Sakiṃṃ samaṇa-brāhmaṇā;

Sakiṃva purisā loke,

Esadhammo sanantano.

143.

Eka-vācaṃva dvevācaṃ,

Bhaṇeyya anukampako;

Taduttari na bhāseyya,

Dāsovayyassa santike.

144.

Tasseva tena pāpiyo,

Yo kuddhaṃ paṭikujjhatti;

Kuddhaṃ a-paṭikujjhanto,

Saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

145.

Ubhinnamatthaṃ carati,

Attano ca parassa ca;

Paraṃ saṃkupitaṃ ñatvā,

Yo sato upasammati.

Attānaṃ rakkhanto paraṃ rakkhati,

Paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati.

146.

Sīla-samādhi-paññānaṃ ,

Khantī padhāna-kāraṇaṃ;

Sabbepi kusalā dhammā,

Khantyāyattāva vaḍḍhare.

147.

Khamā-khagga-karetassa ,

Dujjano kiṃ karissati;

A-tiṇe patito vahni,

Sayamevūpasammati.

148.

Sussusā savaṇañceva,

Gahaṇaṃ dhāraṇaṃ tathā;

Uhāpohatthaviññāṇaṃ,

Tatva-ññāṇañcadhīguṇaṃ.

149.

Yassete caturo dhammā,

Atthi posesu paṇḍita;

Saccaṃ dhammo dhīti cāgo,

Diṭṭhaṃ so ativattati.

150.

Vejjo purohito mantī,

Vedaññotra catutthako;

Pabhāta-kāle daṭṭhabbā,

Niccaṃ sva-sīrimicchatā.

151.

Mittānaṃ santikaṃ gacche,

Kāle na rattiyaṃ kisaṃ;

Ce bahuṃ bhijje cinitvā,

Taṃ mittesu samākare.

152.

Na paresaṃ vilomāni,

Na paresaṃ katākataṃ;

Attanova avekkheyya,

Katāni a-katāni ca.

153.

Desa-jāti-pubbe-carā ,

Anu-carā jano kare;

Paresaṃ vedhakaṃ māyaṃ,

Taṃ jānitvā sakhaṃ kare.

154.

Parittaṃ dārumāruyha,

Yathā sīde mahaṇṇave;

Evaṃ kusītamāgamma,

Sādhu-jīvīpi sīdati;

Tasmā taṃ parivajjeyya,

Kusītaṃ hīna-vīriyaṃ.

155.

Alasañca pamādo ca,

Anuṭṭhānaṃ a-saṃyamo;

Niddā tandi ca te chidde,

Sabbaso taṃ vivajjaye.

156.

Cajeyya dummittaṃ bālaṃ,

Āsīvisaṃva māṇavo;

Bhañjeyya pāpakaṃ kammaṃ,

Naḷāgāraṃva kuñjaro.

157.

Na hi aññañña-cittānaṃ,

Itthīnaṃ purisāna vā;

Nānāvīkatvā saṃsaggaṃ,

Tādisaṃ pica nāsmase.

158.

Nāsmase kata-pāpamhi,

Nāsmase alika-vādine;

Nāsmate attatthapaññamhi,

Atta-santepi nāsmate.

159.

Ghatāsanaṃ kuñjaraṃ kaṇha-sappaṃ,

Muddhā-bhisittaṃ pamadā ca sabbā;

Ete naro niccasato bhajetha,

Tesaṃ have dubbidū sabba-bhāvo.

160.

Itthīnaṃ dujjanāna-ñca,

Vissāso no-pa pajjate;

Vise siṅgimhi nadiyaṃ,

Roge rāja-kulamhi ca.

我來為您翻譯這段巴利文: 134 應說悅意之語, 任何時不不悅; 說悅意語者, 如服甘美藥。 135 所說即所作, 不說即不作; 說而不作者, 智者能了知。 136 不應私下言語, 不當面說過失; 應從容而言說, 不應急促而說。 137 不說任何粗語, 說者必遭反駁; 爭論之語帶苦, 必遭反擊傷害。 138 應作適合之業, 說適當之言語; 不當處失財富, 不當處失生命。 139 恭敬尊長之人, 了知正法之人; 現世受人讚嘆, 來世得生善趣。 140 應說城市語言, 城人說當理語; 兄弟稱兄弟語, 父親稱父親語。 141 佈施與愛語, 利行於此世; 諸法平等性, 隨處如其宜。 142 國王說一次, 沙門婆羅門一次; 世間人一次, 此為古老法。 143 憐憫者應說, 一語或二語; 不應再多說, 如仆近主人。 144 以瞋報瞋怒, 於己更有害; 不以瞋報瞋, 勝難勝戰鬥。 145 為兩方利益, 自己及他人; 知他人瞋怒, 正念而平息。 護自即護他, 護他即護自。 146 戒定慧三法, 忍辱為主因; 一切諸善法, 依忍辱增長。 147 持忍辱劍者, 惡人何能為; 火落無草處, 自然而熄滅。 148 好樂聽聞法, 領受並受持; 思維義理智, 真實智德性。 149 若人有四法, 智者具足者; 真實法堅舍, 超越所見境。 150 醫師祭司顧問, 及第四解經者; 黎明時應見之, 常求自身吉祥。 151 應當親近友人, 不應夜晚微時; 若得眾多財富, 應與友人分享。 152 不觀他人非, 不察他作為; 應當觀察己, 所作與未作。 153 隨順國土種姓, 及隨從前行為; 了知他人詭計, 如是結交友誼。 154 乘小木入海, 必定會沉沒; 親近懶惰者, 善人亦沉沒; 是故應遠離, 懶惰少精進。 155 懶惰與放逸, 不努力不制; 睡眠與懈怠, 此漏應遠離。 156 應舍惡友愚人, 如少年避毒蛇; 應破除惡業事, 如象破蘆葦屋。 157 不應與異心, 女人或男子; 結交往來事, 不應如是望。 158 不望作惡者, 不望妄語者; 不望害己者, 雖親亦不望。 159 熾燃火大象黑蛇, 受灌頂者及女人; 此等應常正念近, 難知一切真實性。 160 對女人惡人, 不應起信任; 毒蛇江河病, 王宮亦如是。

161.

Itthi-dhutto surā-dhutto,

Akkha-dhutto ca yo naro;

Laddhaṃ laddhaṃ vināseti,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

162.

Pāpa-mitto pāpa-sakho,

Pāpa-ācāra gocaro;

Asmā lokā paramhā ca,

Ubhayā dhaṃsate naro.

163.

Maccherena yasaṃ hataṃ,

Kuppanena guṇo hato;

Kūṭena nassate saccaṃ,

Khuddena dhamma-rakkhanaṃ.

164.

Akkha-devī dhanāni ca,

Vināso hoti āpadā;

Ṭhiti hatā pamādo ca,

Dvijaṃ bhikkhuñca nassati.

165.

Pesuññena kulaṃ hataṃ,

Mānena hitamattano;

Duccaritena mānuso,

Daliddāyādaro hato.

166.

A-mānanā yattha siyā,

Santānaṃpi vimānanā;

Hīna-sammānanāvāpi,

Na tattha vasatiṃ vase.

167.

Yatthālaso ca dakkho ca,

Sūro bhīru ca pūjiyā;

Na tattha santo vasanti,

A-visesa-kare nare.

168.

No ce assa sakā-buddhi,

Vinayo vā su-sikkhito;

Vane andha-mahiṃsova,

Careyya bahuko jano.

169.

Phalaṃ ve kadaliṃ hanti,

Phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ;

Sakkāro kā-purisaṃ hanti,

Gabbho assatariṃ yathā.

170.

Vajjañca vajjato ñatvā,

A-vajjañca a-vajjato;

Sammādiṭṭhi-samādānā,

Sattā gacchantti suggatiṃ.

Gharāvāsa-niddesa

171.

Dukkhaṃ gahabbataṃ sādhu,

Saṃvibhajjañca bhojanaṃ;

A-hāso attha-lobhesu,

Attha-byāpatti abyatho.

172.

Yodha sītañca uṇhañca,

Tiṇā bhiyyo na maññati;

Karaṃ purisa-kiccāni,

So sukhā na vihāyati.

173.

Paṇḍito sīla-sampanno,

Saṇhā ca paṭibhānavā;

Nivāta-vutti atthaddho,

Tādiso labhate yasaṃ.

174.

Uṭṭhānako analaso,

Āpadāsu na vedhati;

Acchinnavutti medhāvī,

Tādiso labhate yasaṃ.

175.

Saṅgāhako mitta-karo,

Vadaññū vītta-maccharo;

Netā vi-netā anu-netā,

Tādiso labhate yasaṃ.

176.

Uṭṭhānavako satīmato,

Suci-kammassa nisammakārino;

Saññatassa dhamma-jīvino,

A-ppamattassa yasobhi-vaḍḍhati.

177.

Dveva tāta padākāni,

Yattha sabbaṃ patiṭṭhitaṃ;

A-laddhassa ca yo lābho,

Laddhassa anurakkhaṇā.

178.

Catudhā vibhaje bhoge,

Paṇḍito gharamāvasaṃ;

Ekena bhogaṃ bhuñjeyya,

Dvīhi kammaṃ payojaye;

Catutthañca nidhāpeyya,

Āpadāsu bhavissati.

179.

Añjanānaṃ khayaṃ disvā,

Upacikānañca ācayaṃ;

Madhūnañca samāhāraṃ,

Paṇḍitto gharamāvase.

180.

Vibhavaṃ rakkhato laddhaṃ,

Parihāni na vijjati;

Ārakkhamhi a-santamhi,

Laddhaṃ laddhaṃ vinassati.

181.

Paññā natthi dhanaṃ natthi,

Yassa loke na vindati;

Putta-dārā na pīyanti,

Tassa mittaṃ sukhāvahaṃ.

182.

Cattāro ca veditabbā,

Mittā ceva suhadā ca;

Upakāro suhadopi,

Samāna-sukha-dukkho ca;

Atthakkhāyīnukampako,

Tathā mitto veditabbo.

183.

Bhogā naṭṭhena jiṇṇena,

A-mitena ca bhojane;

Na tiṭṭhanti ciraṃ disvā,

Taṃ paṇḍito ghare vase.

184.

Ati-sītaṃ ati-uṇhaṃ,

Ati-sāyamidaṃ ahu;

Iti vissaṭṭha-kammantte,

Atthā accenti māṇave.

185.

Na divā suppa-sīlena,

Rattinaṭṭhānadessinā;

Niccaṃ mattena soṇḍena,

Sakkā āvasituṃ gharaṃ.

186.

Hananti bhogā dummedhaṃ,

No ce pāra-gavesino;

Bhoga-taṇhāya dummedho,

Hanti aññeva attanaṃ.

187.

Dujjīvitamajīvimhā ,

Yesaṃ no na dadāmase;

Vijjamānesu bhogesu,

Dīpaṃ nā kamha mattano.

188.

Saṭṭhi-vassa-sahassāni ,

Paripuṇṇāni sabbaso;

Niraye paccamānānaṃ,

Kadā anto bhavissati.

我來為您翻譯這段巴利文: 161 沉迷女色賭博, 沉迷飲酒之人; 所得皆損失, 此為衰敗門。 162 惡友惡伴侶, 惡行惡行處; 今世與來世, 此人兩俱失。 163 吝嗇損聲譽, 瞋恚壞功德; 欺詐失真實, 忿怒壞護法。 164 賭博與財富, 災難成毀滅; 失壞正住立, 損失僧俗眾。 165 離間語壞族, 慢心害自利; 惡行使人眾, 貧窮無尊敬。 166 若有不恭敬, 輕慢諸善士; 或敬卑賤者, 不應住其處。 167 懶惰與勤勉, 勇怯同受敬; 善人不住此, 不分別之處。 168 若無自己智, 或未善學戒; 如盲牛林中, 眾人如是行。 169 果實毀芭蕉, 果毀竹與蘆; 恭敬毀惡人, 如胎殺騾子。 170 知過失為過, 無過知無過; 正見具足者, 眾生趣善道。 在家品 171 善修居家苦, 分享食物善; 不喜求利事, 利衰不動搖。 172 於此寒與熱, 不以草為重; 成就人之事, 不離諸安樂。 173 智者具足戒, 柔和有辯才; 謙遜不傲慢, 如是得名譽。 174 勤勉不懶惰, 災難不動搖; 生計不間斷, 如是得名譽。 175 攝受作友善, 慷慨無吝嗇; 引導正引導, 如是得名譽。 176 勤勉具正念, 凈業深思行; 節制法命活, 不放逸增譽。 177 兒啊有二道, 一切依此立; 未得者求得, 已得善守護。 178 智者居家者, 四分分財富; 一分用享受, 二分作生計; 第四分儲存, 以防諸災難。 179 見眼藥耗盡, 白蟻堆積起; 蜜蜂集蜂蜜, 智者治居家。 180 守護所得財, 必無有損失; 若無善守護, 所得皆損失。 181 無智又無財, 世間難獲得; 妻兒不可愛, 友誼帶安樂。 182 應知四種人, 為友善知識; 幫助善知識, 同甘共苦者; 說義憐憫者, 應知為善友。 183 財富因損失, 衰老飲食過; 不能長久住, 智者住家中。 184 太冷或太熱, 或說太晚了; 如是舍作業, 利益離青年。 185 日間好眠睡, 夜間喜遊蕩; 常醉酒貪杯, 不能治居家。 186 財富害愚人, 不求彼岸者; 貪愛諸財富, 愚害己非他。 187 我等生活苦, 不能行佈施; 雖有諸財富, 未作自明燈。 188 六萬年圓滿, 完全無餘盡; 地獄受煎熬, 何時得終盡。

189.

Natthi anto kuto anto,

Na anto patidissati;

Tadā hi pakataṃ pāpaṃ,

Mama tuyhañce mārisā;

190.

Sohaṃ nūna ito gantā,

Yoni laddhāna mānusaṃ;

Vadaññū sīla-sampanno,

Kāhāmi kusalaṃ bahuṃ.

191.

Mā gijjhe paccaye macco,

Bahu-dosā hi paccayā;

Caranto paccaye ñāyā,

Ubhayatthāpi vaḍḍhati.

192.

A-laddhā vittaṃ tappati,

Pubbe a-samudānitaṃ;

Na pubbe dhanamesissaṃ,

Iti pacchānutappati.

193.

Kūṭavedī pure āsiṃ,

Pisuṇo piṭṭhi-maṃsiko;

Caṇḍo ca pharuso cāpi,

Iti pacchānutappati.

194.

Pāṇātipātī pure āsiṃ,

Luddo cāpi anariyo;

Bhūtānaṃ nānukampiyaṃ,

Iti pacchānutappati.

195.

Bahūsu vata santīsu,

Anāpādāsu itthisu;

Para-dāraṃ asevissaṃ,

Iti pacchānutappati.

196.

Bahumhi tava santamhi,

Anna-pāne upaṭṭhite;

Na pubbe adadaṃ dānaṃ,

Iti pacchānutappati.

197.

Mātaraṃ pitarañcāpi,

Jiṇṇakaṃ gata-yobbanaṃ;

Pahu santo na posissaṃ,

Iti pacchānukappati.

198.

Ācariyamanusatthāraṃ ,

Sabba-kāma-rasāharaṃ;

Pitaraṃ atimaññissaṃ,

Iti pacchānutappati.

199.

Samaṇe brāhmaṇe cāpi,

Sīlavante bahussute;

Na pubbe payirupāsissaṃ,

Iti pacchānutappati.

200.

Sādhu hoti tapo ciṇṇo,

Santo ca payirupāsito;

Na pubbeva tapociṇṇo,

Iti pacchānutappati.

201.

Yo ca etāni ṭhānāni,

Yoniso paṭipajjati;

Karaṃ purisa-kiccāni,

Sa pacchā nānutappati.

202.

Na sādhāraṇa-dārassa,

Na bhuñje sādhumekako;

Na seve lokāyatikaṃ,

Netaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ.

203.

Sīlavā vatta-sampanno,

A-ppamatto vicakkhaṇo;

Nivātta-vutti atthaddho,

Surato sakhito mudu.

204.

Saṅgahetā ca mittānaṃ,

Saṃvibhāgī vīdhānavā;

Tappeyya anna-pānena,

Sadā samaṇa-brāhmaṇe.

205.

Dhamma-kāmo sutā-dhāro,

Bhaveyya paripucchako;

Sakkaccaṃ payirupāseyya,

Sīlavante bahussutte.

206.

Gharamāvasamānassa ,

Gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ;

Khemā vutti siyā evaṃ,

Evaṃ nu assa saṅgaho.

207.

A-byapajjo siyā evaṃ,

Sacca-vādī ca māṇavo;

Asmā lokā paraṃ lokaṃ,

Evaṃ pecca na socati.

208.

Sukhā matteyyatā loke,

Atho petteyyatā sukhā;

Sukhā sāmaññatā loke,

Atho brahmaññatā sukhā.

209.

Pathavī veḷukaṃ pattaṃ,

Cakkavāḷaṃ sucipphalaṃ;

Sineru vammiko khuddo,

Samuddo pātiko yathā.

210.

Brahmāti mātā-pitaro,

Pubbācariyāti vuccare;

Āhuneyyā ca puttānaṃ,

Pajānamanukampakā.

211.

Tasmā hi ne namaseyya,

Sakkareyya ca paṇḍito;

Annena atho pānena,

Vatthena sayanena ca.

Sādhujana-niddesa

212.

Kāya-kammaṃ suci tesaṃ,

Vācā-kammaṃ anāvilaṃ;

Mano-kammaṃ suci-suddhaṃ,

Tādisā sujanā narā.

213.

Seṭṭha-vittaṃ sutaṃ paññā,

Saddhanaṃ sattadhā hotti;

Saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo,

Paññā ceva hirottappaṃ.

214.

Saddhammāpi ca satteva,

Saddhā hirī ca ottappaṃ;

Bāhussaccaṃ dhiro ceva,

Sati paññā ca iccevaṃ.

215.

Hirī-ottappa-sampannā ,

Suktka-dhamma-samāhitā;

Santo sappurisā loke,

Deva-dhammāti vuccare.

216.

Saddho hirimā ottappī,

Vīro pañño sa-gāravo;

Bhabbo āpajjituṃ buddhiṃ,

Virūḷhiñca vipullataṃ.

217.

Yo ve kataññū kata-vedi dhīro,

Kalyāṇa-mitto daḷhaa-bhatto ca hoti;

Dukkhittassa sakkaccaṃ karoti kiccaṃ,

Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadanti.

我來為您翻譯這段巴利文: 189 無有邊際何有邊, 邊際不可得見; 如是所作惡業, 我與汝等賢者。 190 我今必從此去, 得生為人之身; 慷慨具足戒德, 當作眾多善業。 191 莫貪求資具, 資具多過患; 如法求資具, 兩利皆增長。 192 未得財富憂, 往昔未積聚; 昔不求財富, 後來深懊悔。 193 昔為欺詐者, 兩舌背後語; 粗暴又兇惡, 後來深懊悔。 194 昔為殺生者, 殘酷非聖者; 不愍諸眾生, 後來深懊悔。 195 雖有眾多婦, 無災無過患; 親近他人妻, 後來深懊悔。 196 雖有眾多食, 飲食皆具足; 往昔不佈施, 後來深懊悔。 197 父母年已老, 衰老失青春; 有力不扶養, 後來深懊悔。 198 師長諸教授, 施與諸欲樂; 輕慢如父者, 後來深懊悔。 199 沙門婆羅門, 持戒多聞者; 昔不親近奉, 後來深懊悔。 200 修苦行為善, 親近寂靜善; 昔不修苦行, 後來深懊悔。 201 若人於此事, 如理而實行; 成就人之事, 後來不懊悔。 202 不與他共妻, 不獨食美食; 不習世間論, 此非增智慧。 203 持戒具威儀, 不放逸明察; 謙遜不傲慢, 柔和親善軟。 204 攝受諸親友, 分享有智慧; 以飲食供養, 沙門婆羅門。 205 愛法持所聞, 常樂於請問; 恭敬而親近, 持戒多聞者。 206 居住於家中, 在家己房舍; 生活得安穩, 如是攝受他。 207 無瞋恚如是, 青年說真實; 從此世他世, 死後無憂愁。 208 孝敬母世樂, 又孝敬父樂; 敬沙門世樂, 敬婆羅門樂。 209 大地如沙缽, 輪圍如凈果; 須彌如蟻垤, 大海如小器。 210 父母如梵天, 稱為最初師; 子女應供養, 憐愍諸子孫。 211 是故應禮敬, 智者應恭敬; 以食及飲物, 衣服與臥具。 善人品 212 身業甚清凈, 語業無混濁; 意業極清凈, 如是善人眾。 213 最勝財聞慧, 七種聖財富; 信戒聞舍慧, 及慚愧二法。 214 七種正法者, 信慚愧三法; 多聞與堅固, 念慧如是等。 215 具足慚與愧, 安住白凈法; 寂靜善人眾, 稱為天之法。 216 具信慚及愧, 勇慧有恭敬; 能得智增長, 茂盛廣大性。 217 知恩又報恩有智慧, 善友堅固具信奉者; 恭敬為苦者作事業, 如是稱為真善人者。

218.

Mātā-petti-bharaṃ jantuṃ,

Kule jeṭṭhāpacāyinaṃ;

Saṇhaṃ sakhila-sambhāsaṃ,

Pesuṇeyappahāyinaṃ.

219.

Macchera-vinaye yuttaṃ,

Saccaṃ kodhābhituṃ naraṃ;

Taṃ ve devā tāvatiṃsā,

Āhu sappuriso iti.

220.

A-ppamādena maghavā,

Devānaṃ seṭṭhataṃ gato;

A-ppamādaṃ pasaṃsanti,

Pamādo garahito sadā.

221.

Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ,

Ājjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;

A-kodhaṃ a-vihiṃsañca,

Khantīca a-virodhanaṃ.

222.

Iccete kusale dhamme,

Ṭhite passāmi attani;

Tato me jāyate pīti,

Somanassañcanappakaṃ.

223.

Nanu teyeva santā no,

Sāgarā na kulācalā;

Manaṃpi mariyādaṃ ye,

Saṃvaṭṭepi jahanti no.

224.

Na puppha-gandho paṭivātameti,

Na candanaṃ taggara mallikā vā;

Satañca gandho paṭivātameti,

Sabbā disā sappuriso pavāyati.

225.

Tepi loka-hitā sattā,

Sūriyo candimā api;

Atthaṃ passa gamissanti,

Niyamo kena laṅghate.

226.

Satthā deva-manussānaṃ,

Vasī sopi munissaro;

Gatova nibbutiṃ sabbe,

Saṅkhārā na hi sassatā.

227.

Kareyya kusalaṃ sabbaṃ,

Sivaṃ nibbānamāvahaṃ;

Sareyyaa a-niccaṃ khandhaṃ,

Nibbidā-ñāṇa-gocaraṃ.

228.

Yātānuyāyī ca bhavāhi māṇava,

Allañca pāṇiṃ parivajjayassu;

Mā cassu mittesu kadāci dubbhi,

Mā ca vasaṃ a-satīnaṃ gaccha.

229.

A-sandhavaṃ nāpi ca diṭṭha-pubbaṃ,

Yo āsanenāpi nimantayeyya;

Tasseva atthaṃ puriso kareyya,

Yātānuyāyītitamāhupaṇḍitā.

230.

Yassekarattipi ghare vaseyya,

Yatthanna-pānaṃ puriso labheyya;

Na tassa pāpaṃ manasāpi cinteyya,

A-dubbha-pāṇi dahate mitta-dubbho.

Tatīya sādhunara

231.

Yassa rukkhassa chāyāya,

Nisīdeyya sayeyya vā;

Na tassa sākhaṃ bhañjeyya,

Mitta-dubbho hi pāpako.

Catuttha sādhunara

232.

Puṇṇaṃpi ce maṃ pathaviṃ dhanena,

Dajjitthiyā puriso sammatāya;

Saddhā khaṇaṃ atimaññeyya taṃpi,

Tāsaṃ vasaṃ a-satīnaṃ na gacche.

233.

Evaṃ kho yātaṃ anuyāyī hoti,

Allañca pāṇiṃ dahate punevaṃ;

A-satī ca sā so pana mittaṃ-dubbho,

So dhammiko hohi jahassu a-dhammaṃ.

Kāyakhamanīya-niddesa

234.

Abhivādana-sīlissa ,

Niccaṃ vuḍḍhāpacāyino;

Cattāro dhammā vaḍḍhanti,

Āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ.

  1. Pañcime bhikkhave dhammā āyussā, katame pañca. Sappāya-kārī hoti. Sappāyeca mattaṃ jānāti. Pariṇattabhojī ca hoti. Kāla-cārī ca, brahma-cārīca. Ime kho bhikkhave pañca dhammā āyussāti.

  2. Pañcime bhikkhave dhammā āyussā, katame pañca. Sappāya-kārī hoti. Sappāyeca mattaṃ jānāti. Pariṇatabhojīcahoti. Sīlavāca, kalyāṇa mittoca. Ime kho bhikkhave pañca dhammā āyussāti.

237.

Pañca-sīlaṃ samādāya,

Samaṃ katvā dine dine;

Satimā paññavā hutvā,

Care sabbiriyāpathe.

  1. Pañcime bhikkhave caṅkame ānisaṃsā, katame pañca, addhānakkhamo hoti. Padhānakkhamo hoti. Appābādho hoti. Asitaṃpītaṃkhāyitaṃsāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati. Caṅkamādhigato samādhi ciraṭṭhitiko hoti. Imekho bhikkhave pañca caṅkame āni saṃsāti.

239.

Parissāvana-dānañca ,

Āvāsa-dānameva ca;

Gilāna-vatthu-dānañca,

Dātabbaṃ manujādhipa.

240.

Kātabbaṃ jiṇṇakāvāsaṃ,

Paṭisaṅkharaṇaṃ tathā;

Pañca-sīla-samādānaṃ,

Katvā taṃ sādhu-rakkhitaṃ;

Uposathopavāso ca,

Kātabboposathe iti.

我來為您翻譯這段巴利文: 218 養育父母者, 恭敬族長者; 柔和善言語, 遠離離間語。 219 調伏慳貪者, 真實不瞋人; 三十三天神, 稱之為善人。 220 帝釋因不放逸, 得為諸天最勝; 讚歎不放逸, 放逸常受責。 221 佈施戒舍離, 正直柔和苦; 不瞋不害他, 忍辱不違逆。 222 此等諸善法, 我見住自身; 由此生歡喜, 無量生喜悅。 223 聖者非如海, 亦非如山王; 即使世界壞, 不越正道限。 224 花香不逆風, 旃檀多伽羅; 善人香逆風, 遍佈諸方域。 225 利世間眾生, 日月亦如是; 將趣沒落處, 誰能越法則。 226 人天之導師, 自在牟尼主; 皆已入涅槃, 諸行非常住。 227 應作一切善, 導向寂涅槃; 念無常諸蘊, 厭離智境界。 228 青年應隨從已行者, 應當遠離濕手危險; 莫對朋友作背叛事, 勿隨無智女人之慾。 229 未曾交往未見過, 若有人以座相邀; 為彼之利應作事, 智者說此為隨從。 230 若人住一夜家中, 得受飲食之供養; 不應心生惡念想, 不害濕手毀友誼。 第三善人 231 若樹有蔭涼, 可坐臥其下; 不應折其枝, 背友實為惡。 第四善人 232 若人以滿地財富, 贈與受敬重女子; 須臾不可起輕慢, 不隨無智女人慾。 233 如是隨從已行者, 如是遠離濕手危; 無智女及背友者, 汝當行法舍非法。 身安樂品 234 習慣於禮敬, 常敬長上者; 四法得增長, 壽色樂與力。 235 諸比丘,有五法能得長壽。何為五?一、行適宜事。二、知適宜份量。三、食易消化。四、適時行動。五、修習梵行。諸比丘,此五法能得長壽。 236 諸比丘,有五法能得長壽。何為五?一、行適宜事。二、知適宜份量。三、食易消化。四、持戒。五、善知識。諸比丘,此五法能得長壽。 237 受持五戒法, 日日平等行; 具念具智慧, 行四威儀中。 238 諸比丘,經行有五種功德。何為五?一、堪能遠行。二、堪能精進。三、少病。四、所食飲嚼嘗皆得良好消化。五、經行所得定力持久。諸比丘,此為經行五種功德。 239 佈施濾水器, 及佈施住處; 佈施病人物, 人主應佈施。 240 修理破舊寺, 應作此修復; 受持五戒法, 善加以守護; 布薩與齋戒, 布薩日應行。

241.

Ati-bhottā roga-mūlaṃ,

Āyukkhayaṃ karoti ve;

Tasmā taṃ ati-bhuttiṃva,

Parihareyya paṇḍito.

242.

A-jiṇṇe bhojanaṃ visaṃ,

Dulladdhe a-vicārake;

Jiṇṇe su-laddhe vicāre,

Na vajjaṃ sabba-bhojanaṃ.

243.

Cattāro pañca ālope,

Ābhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsu-vihārāya;

Pahitattassa bhikkhuno.

244.

Manujassa sadā satimato,

Mattaṃ jānato laddha-bhojanaṃ;

Tanukassa bhavanti vedanā,

Sanikaṃ jīrati āyu pālayaṃ.

245.

Garūnaṃ aḍḍha-sohiccaṃ,

Lahūnaṃ nāti-kittiyā;

Mattā-pamāṇaṃ niddiṭṭhaṃ,

Sukhaṃ jīrati tāvatā.

246.

Toyābhāve pipāsattā,

Khaṇā pāṇehi muccate;

Tasmā sabbāsuvatthāsu,

Deyyaṃ vāriṃ pipāsaye.

247.

Sītodakaṃ payo khuddaṃ,

Ghatamekekaso dviso;

Tisso samaggamatha vā,

Page pitaṃ yuvattadaṃ.

248.

Annaṃ brahmā rase viṇhu,

Bhutte ceva mahesaro;

Evaṃ ñatvātu yo bhuñje,

Anna-dosaṃ na limpate.

249.

Kattikassantimo bhāgo,

Yaṃ cādo miga-māsajo;

Tāvubho yama-dāṭhākhyo,

Laghvāhārova jīvati.

250.

Satthānukula-cariyā ,

Cittaññāvasavattinā;

Buddhi-rakkhilitatthena,

Paripuṇṇaṃ rasāyanaṃ.

250.

A-jātiyā a-jātānaṃ,

Jātānaṃ vinivattiyā;

Rogānaṃ yo vidhi diṭṭho,

Taṃ sukhatthī samācare.

252.

Ārogyaṃ paramā lābhā,

Santuṭṭhi paramaṃ dhanaṃ;

Vissāsā paramā ñāti,

Nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ.

Pakiṇṇaka-niddesa

253.

Kumudaṃ ko pabodhayi,

Nātho ravindu paṇḍito;

Kamalaṃ ko kumudaṃ ko,

Narapaṃ ko pabodhayi.

254.

Cittena niyyati loko,

Cittena parikassati;

Cittassa eka-dhammassa,

Sabbeva vasamanvagū.

255.

Samaṇo rājānurājā,

Senāpati mahā-matto;

Dhammaṭṭho paṇḍito disvā,

Paccakkhatthaṃ na kāriyā.

256.

Dīpo nava-disaṃ tejo,

Na heṭṭhā ca tathā sakaṃ;

Para-vajjaṃ vidū passe,

Saka-vajjaṃpi passatu.

257.

Sa-phalaṃ paṇḍito loke,

Sa-kāraṇaṃ vacaṃ bhaṇe;

A-kāraṇaṃphalaṃ bālo,

Idaṃ ubhaya-lakkhaṇaṃ.

258.

Tassa vācāya jāneyya,

Kuṭilaṃ bāla-paṇḍitaṃ;

Vācā-rūpaṃ mittaṃ kare,

Vācā-rūpaṃ dhuvaṃ jahe.

259.

Duccintitassa cintā ca,

Dubbhāsitassa bhāsanā;

Dukkammassa katañcāti,

Etaṃ bālassa lakkhaṇaṃ.

260.

Su-cintitassa cintā ca,

Su-bhāsitassa bhāsanā;

Su-kammassa katañcāti,

Etaṃ dhīrassa lakkhaṇaṃ.

261.

A-nayaṃ nayati dummedho,

A-dhurāyaṃ ni-yuñjati;

Dunnayo seyyaso hoti,

Sammā vutto pakuppati;

Vinayaṃ so na jānāti,

Sādhu tassa a-dassanaṃ.

262.

Nayaṃ nayati medhāvī,

A-dhurāyaṃ na yuñjati;

Su-nayo seyyaso hoti,

Sammā vutto na kuppati;

Vinayaṃ so pajānāti,

Sādhu tena samāgamo.

263.

A-nāyakā vinassanti,

Nassanti bahu-nāyakā;

Thī-nāyakā vinassanti,

Nassanti susu-nāyakā.

264.

Jeṭṭho kammesu nīcānaṃ,

Jānaṃjānaṃva ācare;

A-jānevaṃ kare jānaṃ,

Nīco eti bhayaṃ piyaṃ.

265.

Kammaṃ dujjana-sāruppaṃ,

Dudhā sujana-sāruppaṃ;

Dujjanaṃ tesu dukkamme,

Su-kamme sujanaṃ icche.

266.

Paṇḍito verī bālo ca,

Dujjayo bāla-verito;

Paṇḍitaṃ-verī pamādena,

Na taṃ jayo hi sabbadā.

267.

Guyhassa hi guyhameva sādhu,

Na hi guyhassa pasatthamāvi-kammaṃ;

A-nipphannatāya saheyya dhīro,

Nipphannatthova yathā-sukhaṃ bhaṇeyya.

我來為您翻譯這段巴利文: 241 過食為病根, 實能損壽命; 是故過食事, 智者應遠離。 242 未消化食毒, 難得不思慮; 消化易得思, 食無過可責。 243 四五口食物, 食已飲凈水; 足以安樂住, 精進比丘眾。 244 人常具正念, 知量受飲食; 痛苦漸減少, 緩緩護壽命。 245 重者半飢餓, 輕者勿過贊; 已說適量法, 如是樂生活。 246 無水生渴者, 剎那命即失; 是故一切處, 應施水與渴。 247 冷水乳蜜糖, 醍醐一二次; 或三和合飲, 飲已生年輕。 248 食為梵天味, 毗濕奴大自在; 如是知而食, 不染食過失。 249 迦提月最末, 及鹿月初起; 二者稱閻牙, 少食而生活。 250 隨順師教行, 心隨他攝受; 守護智慧義, 圓滿長壽藥。 251 未生令不生, 已生令消退; 見此治病法, 求樂者應行。 252 無病最上利, 知足最上財; 信任最上親, 涅槃最上樂。 雜品 253 誰令睡蓮開, 智者日月主; 誰令蓮花開, 誰令人覺醒。 254 心導引世間, 心牽引世間; 一切諸眾生, 隨順心所使。 255 沙門與王臣, 將軍大臣等; 見正法智者, 不作現前事。 256 燈照九方明, 不照下方光; 見他人過失, 亦見自過失。 257 智者世間中, 說有因之語; 愚者無因果, 此二者特相。 258 由其言語知, 愚者與智者; 以言結友誼, 以言永遠舍。 259 思維惡所思, 言語惡所說; 所作惡所為, 此為愚者相。 260 思維善所思, 言語善所說; 所作善所為, 此為智者相。 261 愚者導非道, 負擔非己任; 難導成優勝, 正語生瞋怒; 不知調伏法, 不見彼為善。 262 智者導正道, 不負非己任; 善導成優勝, 正語不生瞋; 了知調伏法, 與彼交善哉。 263 無導師則亡, 多導師亦亡; 女導師則亡, 童導師亦亡。 264 長者知卑賤, 所作應知作; 不知而作知, 卑賤生愛畏。 265 惡人適惡業, 善人適善業; 欲惡人作惡, 欲善人作善。 266 智敵與愚敵, 愚敵難降服; 智敵因放逸, 非常得勝利。 267 秘密事當秘密善, 秘密事不宜顯露; 未成就時智者忍, 成就時隨意而說。

268.

Guyhamatthaṃ na vivareyya,

Rakkheyya naṃ yathā nidhiṃ;

Na hī pātukato sādhu,

Guyho attho pajānatā.

269.

Thiyā guyhaṃ na saṃseyya,

A-mittassa ca paṇḍito;

Yo cāmisena saṃhīro,

Hadaya-ttheno ca yo naro.

270.

Vivicca bhāseyya divā rahassaṃ,

Rattiṃ giraṃ nāti-velaṃ pamuñce;

Upassutikā hi suṇanti mantaṃ,

Tasmā hi manto khippamupeti bhedaṃ.

271.

Na pakāsati guyhaṃ yo,

So guyhaṃ paṭiguyhati;

Bhayesu na jahe kicce,

Su-mittonucaro bhave.

272.

Karoti dukkaraṃ sādhuṃ,

Ujuṃ khamati dukkhamaṃ;

Duddadaṃ sāmaṃ dadāti,

Yo su-mitto have bhave.

273.

Piya-vācā sadā mitto,

Piya-vatthuṃ na yācanā;

Icchāgatena dānena,

Su-daḷho su-ppiyo have;

Tadaṅgato ca hīnena,

A-ppiyo bhijjano bhave.

274.

Dehīti yācane hirī,

Sirī ca kāya-devatā;

Palāyanti siricchito,

Na yāce para-santakaṃ.

275.

Svāno laddhāna nimmaṃsaṃ,

Aṭṭhiṃ tuṭṭho pamodati;

Sakantikaṃ migaṃ sīho,

Hitvā hatthiṃnudhāvati.

276.

Evaṃ chandānurūpena,

Jano āsīsate phalaṃ;

Mahā chandā mahantaṃva,

Hīnaṃva hīna-chandakā.

277.

Nānā-chandā mahārāja,

Ekāgāre vasāmase;

Ahaṃ gāma-varaṃ icche,

Brāhmaṇī ca gavaṃ sataṃ.

278.

Putto ca ājañña-rathaṃ,

Kaññā ca maṇi-kuṇḍalaṃ;

Yā cesā puṇṇakā jammī,

Ujukkhalaṃbhi-kaṅkhati.

279.

Ṭhānaṃ mitte dhane kamme,

Satussāhe su-labbhitaṃ;

Taṃ daḷhaṃ dukkaraṃ kare,

Paññā-sati-samādhinā.

280.

Bhesajje vihite suddha,

Buddhādi-ratanattaye;

Pasādamācare niccaṃ,

Sajjane sa-guṇepi ca.

281.

Rājā raṭṭhena dhātuso,

Bālo pāpehi dummano,

Alaṅkārena itthīpi,

Kāmehi ca na tappati.

282.

Appiccho ca dhutaṅgena,

Āraddho vīriyena hi;

Visārado parisāya,

Pariccāgena dāyako;

Savanena su-dhammaṃpi,

Na tappativa paṇḍito.

283.

Jeṭṭhassa sitaṃ hasitaṃ,

Majjhassa madhurassaraṃ;

Loke aṃsa-siro-kampaṃ,

Jammassa apa-hassitaṃ;

Etesaṃ ati-hassitaṃ,

Hāso hoti yathākkamaṃ.

284.

Natthi duṭṭhe nayo atthi,

Na dhammo na su-bhāsitaṃ;

Nikkamaṃ duṭṭhe yuñjeyya,

So hi sabbhiṃ na rañjati.

285.

Dullabhaṃ pakatiṃ vācaṃ,

Dullabho khemako suto;

Dullabhā sadisī jāyā,

Dullabho sa-jano piyo.

286.

Dhajo rathassa paññāṇaṃ,

Dhūmo paññāṇamaggino;

Rājā raṭṭhassa paññāṇaṃ,

Bhattā paññāṇamitthiyā.

287.

Dunnāriyā kulaṃ suddhaṃ,

Putto nassati lālanā;

Samiddhi a-nayā bandhu,

Pavāsā madanā hirī.

288.

Mātā pitā ca puttānaṃ,

Novāde bahu-sāsannaṃ;

Paṇḍitā mātaro appaṃ,

Vadeyyuṃ vajja-dīpanaṃ.

289.

Lāḷaye pañcha-vassāni,

Dasa-vassāni tāḷaye;

Patte tu soḷase vasse,

Puttaṃ mittaṃvadācare.

290.

Lālane dhītaraṃ dosā,

Pālane bahavo guṇā;

Dhītuyā kiriyaṃ niccaṃ,

Passantu suṭṭhu mātaro.

Iti pakiṇṇaka-niddeso nāma

Sattamā paricchedo.

Sīla-niddesa

291.

Pamādaṃ bhayato disvā,

A-ppamādañca khemato;

Bhāvetha aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ,

Esā buddhānusāsanī.

我來為您翻譯這段巴利文: 268 不應顯秘密, 應如護寶藏; 已知秘密事, 顯露實不善。 269 智者不應對, 女人敵秘密; 及為利誘者, 及心懷盜者。 270 白天獨處語秘密, 夜晚勿發過時聲; 竊聽者聞密談語, 是故密談速泄露。 271 不顯露秘密, 善守護秘密; 危難不捨事, 為善友追隨。 272 能作難作善, 正直忍難忍; 能施難施物, 此實為善友。 273 常說愛語友, 不求愛好物; 隨意而佈施, 堅固最可愛; 若缺乏此分, 不愛易毀壞。 274 乞求生羞恥, 吉祥身天神; 求財者吉祥, 逃離他人物。 275 狗得無肉骨, 歡喜生歡悅; 獅子舍近鹿, 追逐大象去。 276 如是隨欲求, 人人希望果; 大欲求大果, 小欲求小果。 277 大王諸欲異, 同住一屋中; 我欲上等村, 婆羅門百牛。 278 子欲良馬車, 女欲寶耳環; 賤女婢所求, 只欲臼與杵。 279 立於友財業, 精進易獲得; 堅固難作事, 以慧念定成。 280 清凈醫藥中, 佛等三寶中; 常生起凈信, 善人德性中。 281 王以國滿足, 愚以惡滿意, 女以飾滿足, 欲樂不知足。 282 少欲頭陀行, 精進得成就, 眾中得無畏, 佈施得舍離; 聞法善智者, 亦不得滿足。 283 長者微微笑, 中人甜美聲, 世間肩首動, 賤人大笑聲; 彼等過度笑, 歡笑有次第。 284 惡者無道理, 無法無善說; 對惡當精進, 彼不樂善人。 285 難得本性語, 難得安穩子; 難得相稱妻, 難得親善人。 286 旗為車標識, 煙為火標識; 王為國標識, 夫為女標識。 287 惡女壞良族, 溺愛壞兒子; 邪法壞富裕, 遠行壞慚愧。 288 父母對子女, 教誡多訓誡; 智慧母少說, 顯示諸過失。 289 五歲當愛護, 十歲當呵責; 及至十六歲, 當如友對待。 290 愛女多過失, 護女多功德; 女兒之所為, 母應常善觀。 此為雜品 第七品 戒品 291 見放逸生怖, 見不放逸安; 修習八正道, 此佛之教誨。

292.

Hīnena brahma-cariyena,

Khattiye upapajjati;

Majjhimena ca devattaṃ,

Uttamena vi-sujjhati.

Ka.

Nagare bandhumatiyā,

Bandhumā nāma khattiyo;

Divase puṇṇamāya so,

Upagacchi uposathaṃ.

Kha.

Ahaṃ tena samayena,

Gumbha-dāsī ahaṃ tahiṃ;

Disvā sa-rājakaṃ senaṃ,

Evāhaṃ cintayiṃ tadā.

Ga.

Rājāpi rajjaṃ chaṭṭetvā,

Upagacchi uposathaṃ;

Sa-phalaṃ nūna taṃ kammaṃ,

Jana-kāyo pamodito.

Gha.

Yoniso paccavekkhitvā,

Duggaccañca daliddataṃ;

Mānasaṃ sampahaṃsitvā,

Upagacchimu posathaṃ.

Ṅa.

Ahaṃ uposathaṃ katvā,

Sammā-sambuddhasāsane;

Tena kammena su-katena,

Tāvatiṃsaṃ agacchahaṃ.

Ca.

Tattha me su-kataṃ byamhaṃ,

Ubbha-yojanamuggataṃ;

Kūṭāgāra-varūpetaṃ,

Mahāsanasu-bhūsitaṃ.

Cha.

Accharā sata-sahassā,

Upatiṭṭhanti maṃ sadā;

Aññe deve atikkamma,

Atirocāmi sabbadā.

Ja.

Catusaṭṭhi-deva-rājūnaṃ ,

Mahesittamakārayiṃ;

Tesaṭṭhi-cakkavattinaṃ,

Mahesittamakārayiṃ.

Jha.

Suvaṇṇa-vaṇā hutvāna,

Bhavesu saṃsarāmahaṃ;

Sabbattha pavarā homi,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Ña.

Hatthi-yānaṃ assa-yānaṃ,

Ratha-yānañca sivikaṃ;

Labhāmi sabbametampi,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Ṭa.

Soṇṇa-mayaṃ rūpi-mayaṃ,

Athopi phalikā-mayaṃ;

Lohitaṅga-mayañceva,

Sabbaṃ paṭilabhāmahaṃ.

Ṭha.

Koseyya-kambaliyāni ,

Khoma-kappāsikāni ca;

Mahagghāni ca vatthāni,

Sabbaṃ paṭilabhāmahaṃ.

Ḍa.

Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ,

Vatthaṃ senāsanāni ca;

Sabbametaṃ paṭilabhe,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Ḍha.

Vara-gandhañca mālañca,

Cuṇṇakañcha vilepanaṃ;

Sabbametaṃ paṭilabhe,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Ṇa.

Kūṭāgārañca pāsādaṃ,

Maṇḍapaṃ hammiyaṃ guhaṃ;

Sabbametaṃ paṭilabhe,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Ta.

Jātiyā satta-vassāhaṃ,

Pabbajiṃ ana-gāriyaṃ;

Aḍḍha-māse a-sappatte,

Ara hattaṃ apāpuṇiṃ.

Tha.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,

Bhavā sabbe samūhatā;

Sabbāsava-parikkhīṇā,

Natthi dāni puna-bbhavo.

Da.

Eka-navutito kappe,

Yaṃ kammamakariṃ tadā;

Duggatiṃ nābhijānāmi,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Dha.

Svāgataṃ vata me āsi,

Mama buddhassa santike;

Tisso vijjā anu-pattā,

Kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Na.

Paṭisambhidā catasso,

Vimokāpi ca aṭṭhime;

Chaḷābhiññā sacchikatā,

Kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

293.

Ñātīnañca piyo hoti,

Mittesu ca virocati;

Kāyassa bhedā su-gatiṃ,

Upapajjati sīlavā.

我來為您翻譯這段巴利文: 292 以下等梵行, 生為剎帝利; 以中等生天, 以最上清凈。 甲: 般荼摩底城, 般荼摩剎利; 于滿月之日, 前往受布薩。 乙: 我于彼時候, 為彼處婢女; 見王及軍眾, 我如是思維。 丙: 國王舍王位, 前往受布薩; 此業實有果, 眾人皆歡喜。 丁: 如理善思維, 貧窮與困苦; 使心得歡喜, 前往受布薩。 戊: 我行布薩戒, 正等覺教中; 以此善作業, 往生三十三。 己: 于彼善造宮, 高聳一由旬; 具最勝重閣, 大座善莊嚴。 庚: 十萬天女眾, 常時侍奉我; 超越諸天眾, 我常放光明。 辛: 六十四天王, 我為其皇后; 六十三轉輪, 我為其皇后。 壬: 我生金色身, 輪迴諸有中; 處處最殊勝, 此布薩之果。 癸: 象乘與馬乘, 車乘及轎子; 我得此一切, 此布薩之果。 子: 純金與純銀, 及以水晶造; 以及紅寶石, 我得此一切。 丑: 絲絨與毛毯, 麻布與棉布; 及諸貴重衣, 我得此一切。 寅: 飲食與嚼食, 衣服與臥具; 我得此一切, 此布薩之果。 卯: 最勝香與鬘, 香粉與涂香; 我得此一切, 此布薩之果。 辰: 重閣與宮殿, 亭臺與洞窟; 我得此一切, 此布薩之果。 巳: 年僅七歲時, 出家無家住; 未滿半月間, 證得阿羅漢。 午: 我諸煩惱盡, 一切有斷除; 諸漏皆滅盡, 今無再後有。 未: 九十一劫前, 我作如是業; 不知惡趣事, 此布薩之果。 申: 善來我今已, 到佛陀面前; 獲得三明德, 已行佛教法。 酉: 四無礙解法, 八解脫具足; 六神通證得, 已行佛教法。 293 親族所敬愛, 朋友中耀光; 身壞生善趣, 持戒者所得。

294.

Nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ,

Pañca-sīlampi adhi-sīlaṃ;

Dasa-sīlampi adhi-sīlameva.

Ka.

Nagare candavatiyā,

Bhaṭako āsahaṃ tadā;

Para-kammāyane yutto,

Pabbajjaṃ na labhāmahaṃ.

Kha.

Mahandhakāra-pihitā ,

Tividhaggīhi ḍayhare;

Kena nukho upāyena,

Vi-saṃyutto bhave ahaṃ.

Ga.

Deyyadhammo ca me natthi,

Bhaṭako dukkhito ahaṃ;

Yaṃ nūnāhaṃ pañca-sīlaṃ,

Rakkheyyaṃ paripūrayaṃ.

Gha.

Anomadassissa munino,

Nisabho nāma sāvako;

Tamahaṃ upasaṅkamma,

Pañca-sikkhāpadaggahiṃ.

Ṅa.

Vassa-sata-sahassāni ,

Āyu vijjati tāvade;

Tāvatā pañca-sīlāni,

Paripuṇṇāni gopayiṃ.

Ca.

Maccu-kālamhi sampatte,

Devā assāsayanti maṃ;

Ratho sahassa-yutto te,

Mārisassa upaṭṭhito.

Cha.

Vattante carime citte,

Mama sīlaṃ anussariṃ;

Tena kammena su-katena,

Tāvatiṃsaṃ agacchahaṃ.

Ja.

Tiṃsakhattuñca devindo,

Deva-rajjamakārayiṃ;

Dibba-sukhaṃ anubhaviṃ,

Accharāhi purakkhatto.

Jha.

Pañca-sattatikhatttu-ñca ,

Cakkavattī ahosahaṃ;

Padesa-rajjaṃ vipulaṃ,

Gaṇanāto a-saṅkhayaṃ.

Ña.

Deva-lokā cavitvāna,

Sukka-mūlena codito;

Pure vesāliyaṃ jāto,

Mahā-kule su-aḍḍhake.

Ṭa.

Vassūpanāyike kāle,

Dibbante jina-sāsane;

Mātā ca me pitā ceva,

Pañca-sikkhāpadaggahuṃ.

Ṭha.

Saha sutvānahaṃ sīlaṃ,

Mama sīlaṃ anussariṃ;

Ekāsane nisīditvā,

Arahattamapāpuṇiṃ.

Ḍa.

Jātiyā pañca-vassena,

Arahattamapāpuṇiṃ;

Upasampādayi buddho,

Guṇamaññāya cakkhumā.

Ḍha.

Paripuṇṇāni gopetvā,

Pañca-sikkhāpadānahaṃ;

A-parimeyyito kappe,

Vinipātaṃ na gacchahaṃ.

Ṇa.

Svāhaṃ yasamanubhaviṃ,

Tesaṃ sīlāna vāhasā;

Kappa-koṭipi kittento,

Kittaye eka-desakaṃ.

Ta.

Pañca-sīlāni gopetvā,

Tayo hetū labhāmahaṃ;

Dīghāyuko mahā-bhogo,

Tikkha-pañño bhavāmahaṃ.

Tha.

Saṃkittento ca sabbesaṃ,

Adhi-mattañca porisaṃ;

Bhavābhave saṃsaritvā,

Ete ṭhāne labhamahaṃ.

Da.

A-parimeyya-sīlesu ,

Vattantā jina-sāvakā;

Bhavesu yadi rajjeyyuṃ,

Vipāko kīdiso bhave.

Dha.

Su-ciṇṇaṃ me pañca-sīlaṃ,

Bhaṭakena tapassinā;

Tena sīlenahaṃ ajja,

Mocayiṃ sabba-bandhanā.

Na.

A-parimeyyito kappe,

Pañca-sīlāni gopayiṃ;

Duggatiṃ nābhijānāmi,

Pañca-sīlānidaṃ phalaṃ.

Pa.

Paṭisambhidā catasso,

Vimokkhāpi ca aṭṭhime;

Chaḷābhiññā sacchikatā,

Kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Ka.

Taṃ namassanti te vijjā,

Sabbe bhūmā ca khattiyā;

Cattāro ca mahā-rājā,

Tidasā ca yasassino;

Atha ko nāma so yakkho,

Yaṃ tvaṃ sakka namassasi.

Kha.

Maṃ namassanti te-vijjā,

Sabbe bhūmā ca khattiyā;

Cattāro ca mahā-rājā,

Tidasā ca yasassino.

Ga.

Ahañca sīla-sampanne,

Ciraratta-samāhite;

Sammā pabbajite vande,

Brahma-cariya parāyane.

Gha.

Ye gahaṭṭhā puñña-karā,

Sīlavanto upāsakā;

Dhammena dāraṃ posenti,

Te namassāmi mātali.

Ṅa.

Seṭṭhā hi kira lokasmiṃ,

Ye tvaṃ sakka namassasi;

Ahampi te namassāmi,

Ye namassasi vāsava.

1.

Pālitattheranāgena ,

Visuddhārāmavāsinā;

Suticchitānamatthāya,

Katā naradakkhadīpanī.

2.

Pubbācariya-sīhānaṃ ,

Ālambitvāna nissayaṃ;

Pālito nāma yo thero,

Imaṃ gantha su-lekhanī;

Sundarameva passituṃ,

Yuñjeyyāthīdha sādhave.

『『Chappadikā』』.

我來為您翻譯這段巴利文: 294 希求涅槃者所受持, 五戒即增上戒; 十戒亦是增上戒。 甲: 月光城之中, 我時為僱工; 從事他人業, 不得以出家。 乙: 被大黑暗覆, 三火所焚燒; 以何種方便, 我能得解脫。 丙: 我無施捨物, 貧苦為僱工; 我今當善護, 圓滿守五戒。 丁: 無量光佛陀, 弟子名牛主; 我前往親近, 受持五學處。 戊: 壽命具十萬, 歲月住世間; 於此期間內, 圓滿護五戒。 己: 臨終時刻至, 諸天來慰我; 千乘車已備, 賢者為侍立。 庚: 最後心轉時, 憶念我持戒; 以此善作業, 往生三十三。 辛: 三十次為帝, 統領諸天眾; 享受天界樂, 天女眾圍繞。 壬: 七十五次為, 轉輪聖王位; 領土甚廣大, 數量不可計。 癸: 從天界命終, 善根所驅使; 毗舍離城生, 富貴大家族。 子: 雨安居時節, 佛教法興盛; 我父母二人, 受持五學處。 丑: 我聞戒法已, 憶念昔持戒; 結跏趺而坐, 證得阿羅漢。 寅: 年僅五歲時, 證得阿羅漢; 智眼佛知德, 為授具足戒。 卯: 圓滿善護持, 五種學處已; 無量諸劫中, 不墮諸惡趣。 辰: 我享此榮耀, 因持戒功德; 縱說億劫中, 僅說其一分。 巳: 因護持五戒, 得三種果報; 長壽大財富, 利智慧我得。 午: 稱揚一切中, 殊勝大丈夫; 輪迴諸有中, 得此諸地位。 未: 無量戒之中, 佛弟子住持; 若樂諸有中, 果報云何耶。 申: 我為苦行者, 善持五戒法; 以此戒功德, 今脫諸繫縛。 酉: 無量劫之中, 善護持五戒; 不知惡趣事, 此五戒之果。 戌: 四無礙解法, 八解脫具足; 六神通證得, 已行佛教法。 子: 三明者禮敬, 大地諸王族; 四大天王眾, 光明三十三; 汝釋提桓因, 禮敬何夜叉。 丑: 三明者禮敬, 大地諸王族; 四大天王眾, 光明三十三。 寅: 我禮敬具戒, 長久入定者; 正行出家人, 究竟梵行者。 卯: 在家修福者, 持戒優婆塞; 如法養妻子, 摩多利我敬。 辰: 世間最勝者, 汝帝釋所敬; 我亦當禮敬, 汝所敬之人。 1 住清凈精舍, 長老帕利多; 為求學之人, 造人中燈論。 2 依止前師子, 諸先師所依; 名帕利多者, 善造此論書; 為見其美善, 賢者當精進。 《六品》完。

3.

Imaṃ ganthaṃ vācuggato,

Sace bhavasi māṇava;

Puṇnamāyaṃ yathā cando,

Ati-suddho virocati;

Tatheva tvaṃ puṇṇa-mano,

Viroca siriyā dhuvaṃ.

4.

Su-niṭṭhito ayaṃ gantho,

Sakkarāje dajhamphiye;

Poṭṭhapādamhi sūramhi,

Kālapakkhe catuddasiṃ.

5.

Sañcitetaṃ mayā puññaṃ,

Taṃ-kammena varena ca;

Ciraṃ tiṭṭhatu saddhammo,

A-verā hontu pāṇino.

6.

Imaṃ ganthaṃ passitvāna,

Hontu sabbepi jantuno;

Sukhitā dhammikā ñāṇī,

Dhammaṃ pāletu patthivo.

7.

Nibbānaṃ patthayantena,

Sīlaṃ rakkhantu sajjanā;

Ñatvā dhammaṃ sukhāvahaṃ,

Pāpuṇantu anāsavaṃ.

8.

Aṭṭha-kaṇḍa-maṇḍitāya ,

Dakkhaya attha-dīpako;

Nara-sāro ayaṃ gantho,

Cira-kālaṃ patiṭṭhatu.

9.

Yāvatā canda-sūriyā,

Nāgaccheyyuṃ mahī-tale;

Pamoditā imaṃ ganthaṃ,

Dissantu naya-kovidā.

10.

Sammā chandenimaṃ gantha,

Vācentā pariyāpuṇā;

Pasannenānāyāsena,

Patvā sukhena kovidaṃ.

11.

Candādiccāva ākāse,

Bahussutehi sampadā;

Visesa-puggalā hutvā,

Pappontu amataṃ padaṃ.

12.

Ukkaṭṭha-dhamma-dānena ,

Pāpuṇeyyamanuttaraṃ;

Liṅga-sampatti-medhāvī,

Takkī-paññā su-pesalī.

Naradakkha thomanā āsīsa

  1. Gāthā

1.

Pālito pāḷiyā cheko,

Tvaṃsi gambhīra-ñāṇavā;

Pāliyāva pālitassa,

Dadāmidāni bho ahaṃ.

2.

Dakkhāvādesu kusalo,

Pālito sāsanandharī;

Piṭakesu ajjhogāyha,

Naradakkhaṃbhisaṅkharī.

3.

Suta-dharena racitaṃ,

Etaṃ sāra-gavesino;

Atandikā su-dakkhantu,

Aggagga-sāsane ratā.

Naradakkha thomanā āsīsa

  1. Gāthā

1.

Ñuṃ pālitodha jāto yo,

Thero so abbhutova ñuṃ;

Ñuṃ mahā-pālito santo,

Nikāya-pālito ca ñuṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 3 若此書誦讀, 你將成青年; 如滿月清凈, 光明極照耀; 如是心圓滿, 恒放吉祥光。 4 此書善完成, 王歷堅固年; 八月勇猛時, 黑分十四日。 5 我所集功德, 及此殊勝業; 正法久住世, 眾生無怨仇。 6 見此論著已, 愿一切眾生; 樂法具智慧, 國王護正法。 7 希求涅槃者, 善人當護戒; 知法能得樂, 證得無漏果。 8 莊嚴八品章, 善顯明其義; 此人中精要, 愿久住世間。 9 乃至日月光, 未至大地時; 歡喜見此書, 通達諸理者。 10 以正愿此書, 誦讀而受持; 凈信無疲倦, 智者得安樂。 11 如日月在空, 多聞具德者; 成殊勝之人, 證得不死地。 12 以最上法施, 得證無上果; 性相具智慧, 思辨慧善巧。 人中燈讚頌祝願 三偈 1 善巧巴利語, 你具深智慧; 今我以巴利, 授與帕利多。 2 善巧諸論說, 帕利持教者; 深入三藏中, 造人中燈論。 3 持聞者所造, 為求真髓者; 不懈怠善觀, 樂最上聖教。 人中燈讚頌祝願 二偈 1 知帕利多生, 長老實希有; 知大帕利多, 聖持部派者。

2.

Ñuṃ nara-dakkha-ganthaṃ yaṃ,

Sovakā nara-dakkha-daṃ;

Narā dakkhantu sammā ca,

Dakkhattaṃ pāpuṇantu ñuṃ.

2 知人中燈論, 彼說示人法; 眾人當正觀, 愿證善巧智。;

B040709Caturārakkhadīpanī(四護衛燈) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Caturārakkhadīpanī

Kāyapaccavekkhaṇā

  1. Dussīlakathā,

  2. Sīlānisaṃsakathā,

  3. Anūsāsanakathā,

  4. Āvāsikācārakathā,

  5. Paccayanissaggakathā,

  6. Pātimokkhakathā,

  7. Dāyakovādakathā,

Paṇāmapaṭiñā

1.

Cakkavāḷa nahutā ga, devāli gaṇa cumbito;

Buddha pādambujo ṭhātu, sīse dayā tigandhajo.

2.

Nanta cakkavāḷa bbhugga, guṇa sanniccitaṃ jinaṃ;

Vande tappūjitaṃ dhammaṃ, tajjaṃ saṅghañca nimmalaṃ.

3.

Vakkhāmi caturārakkhaṃ, sambuddha vacana nvayaṃ;

Appamādāvahaṃ etaṃ, sottabbaṃ bhavabhīruhi.

4.

Buddhānussati maraṇā, bhubhā mettāca bhāvanā;

Appamādāya ārakkhā, catasso mānitā sataṃ.

  1. Buddhānūssati bhāvanā,

  2. Maraṇassati bhāvanā,

  3. Asubha bhāvanā,

  4. Mettā bhāvanā,

5.

Buddhovādaṃ saritvāva, maccubbiggā sukhesino;

Sītā sītataraṃ yanti, subhamettambusi-ṭṭhitā.

6.

Maraṇaggi vāraṇambu, sambuddhavacanaṃ yidaṃ;

Bahū tadaggi santattā, sītāvāsuṃ tadambunā.

7.

Saddhaṃ buddhena tejetvā, mānaṃ maraṇacintayā;

Asubhāya hane rāgaṃ, dosaṃ mettāya paññavā.

  1. Buddhānussati niddesa

1.

Arahaṃ sammāsambuddho, vijjakkhi caraṇappado;

Sugato sugado satthā, sabbaññū bhagavādamo.

2.

Ārakattārihantattā , pāpākārakatoraho;

Hata cakkārato pūjā, rahattā cārahaṃ name.

3.

Samutte jiya gihīnaṃ, anupubbikatho jino;

Adāsi paramaṃ tuṭṭhiṃ, saccāni dassayaṃ divā.

4.

Bhikkhūnaṃ paṭhame yāme, pāyesi amatāgadaṃ;

Jātikhettāga devānaṃ, kaṅkhacchedo sa majjhime;

5.

Ādo phalasukhaṃ vedi, majjhe seyya makā jino;

Veneyyo lokanaṃ ante, pacchimepi tidhā kate.

6.

Khedaṃ agaṇayaṃ nātho, pañca buddhakataṃ vahaṃ;

Satthasiddho paratthaṃva, byāvaṭo sumahādayo.

7.

Caṅkamitvā nisīditvā, rattiṃdivañca jhāyituṃ;

Supituṃ majjhayāmeva, buddho bhikkhūna movadi.

8.

Nāla mālasituṃ tassa, mahāvīrassa sāsane;

Pamādāya munindassa, kataññū sādhu sammato.

9.

Anaññātassa ñātāya, apattassaca pattiyā;

Ārabhetuṃva no yutto, appamatto rahogato.

10.

Ārabbhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane;

Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro.

11.

Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihissati;

Pahāya jāti saṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissati;

12.

Iti uyyojanaṃ mhākaṃ, muttassa muttiyā saraṃ;

Nayuttova pamādāya, mahādayassa satthuno.

13.

Suttena dubbitakkena, akicca karaṇenavā;

Mogha kālakkhayo mando, dukkhassantaṃ kathaṃkare.

14.

Ākāsaṃ cakkavāḷañca, sattā buddhaguṇā pica;

Anantānāma cattāro, paricchedo navijjati.

15.

Yathāpi nabha mākāsaṃ, aṅgularajjuyaṭṭhibhi;

Minetuṃ neva sakkoti, evaṃ kenaci tagguṇaṃ.

  1. Maraṇassatiniddesa

1.

Maraṇassati micchanto, tāva buddhavaco suṇa;

Avikkhittena cittena, sambuddha vacanaṃ hidaṃ.

2.

Animitta manaññātaṃ, maccānaṃ idha jīvitaṃ;

Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ.

3.

Na hi so pakkamo atthi, yena jātā namiyyare;

Jarampi patvā maraṇaṃ, evaṃdhammā hi pāṇino.

4.

Phalāna miva pakkānaṃ, pāto patanato bhayaṃ;

Evaṃ jātāna maccānaṃ, niccaṃ maraṇa to bhayaṃ.

5.

Yathāpi kumbhakārassa, katā mattikabhājanā;

Sabbe bhedapariyantā, evaṃ maccāna jīvitaṃ.

我來為您完整翻譯這段巴利文: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 四護衛開示 身體觀察 1. 惡戒品 2. 持戒功德品 3. 教誡品 4. 住處行為品 5. 資具舍離品 6. 波羅提木叉品 7. 施主教誡品 敬禮偈 1 遍滿無數世界,為天眾所頂禮; 愿佛足蓮花住,慈悲三香頭頂。 2 無邊世界普照,功德圓滿勝者; 我禮所尊正法,及清凈僧伽眾。 3 今說四種護衛,隨順佛陀教言; 此為不放逸因,怖輪迴者當聞。 4 佛隨念與死念,不凈與慈心修; 此四種護所持,智者常所尊重。 佛隨念 死隨念 不凈觀 慈心觀 5 憶持佛陀教誨,怖死樂求安樂; 依止凈慈二水,得清涼又清涼。 6 死亡之火能滅,此即佛陀言教; 多人為火所燒,得此法水清涼。 7 以佛激發信心,以死思維降慢; 以不凈除貪慾,以慈心除嗔恚。 佛隨念解說 1 阿羅漢正等覺,明行足善逝者; 善說導師世間解,無上士調御者。 2 遠離煩惱故名,應供破惡業故; 破輪迴受供養,應受供故禮敬。 3 次第開示教化,使在家眾歡喜; 示現四聖諦法,令得最上喜悅。 4 初夜為諸比丘,開示甘露法藥; 中夜為生處天,斷除疑惑之網。 5 初得果報之樂,中夜安臥勝者; 為攝化眾生故,后夜分三時分。 6 世尊不計疲勞,行持五佛常法; 善巧度眾圓滿,大悲心恒相續。 7 經行與安坐中,日夜常入禪定; 中夜時分小寐,佛為比丘開示。 8 在大雄師教法,不應放逸懈怠; 牟尼恩師知恩,善士所共稱讚。 9 為知未知之法,為證未證之果; 應當精進努力,遠離放逸獨處。 10 精進勤勉修行,依教奉行佛法; 摧毀死魔軍隊,如象摧破草屋。 11 若人於此法律,不放逸而安住; 斷除輪迴生死,必當到達苦邊。 12 如是勸勉我等,解脫者為解脫; 不應放逸懈怠,大悲導師教誨。 13 昏沉惡尋思惟,或作無益之事; 愚者虛度時光,何能到達苦邊。 14 虛空與世界圈,眾生與佛功德; 此四稱為無邊,不能測知邊際。 15 猶如虛空廣大,以尺指繩難量; 如是佛之功德,無人能知邊際。 死隨念解說 1 欲修習死隨念,且聽佛陀教誨; 專注無散亂心,諦聽如來聖教。 2 此世間眾生命,無相亦難知曉; 艱難又短促性,與諸苦相應故。 3 不存在任何法,能令生者不死; 乃至老年而死,眾生皆是如此。 4 如同成熟果實,朝夕恐有墜落; 如是已生眾生,常有死亡怖畏。 5 猶如陶師所造,泥制諸多器皿; 終必趨向毀壞,眾生命亦如是。

6.

Daharāca mahantāca, yebālā yeca paṇḍitā;

Sabbe maccuvasaṃ yanti, sabbe maccuparāyanā.

7.

Tesaṃ maccuparetānaṃ, gacchataṃ paralokato;

Napitā tāyate puttaṃ, ñātivāpana ñātake;

8.

Pekkhataññeva ñātīnaṃ, passa lālappataṃ puthu;

Ekamekova maccānaṃ, go vajjhoviya niyyati.

9.

Eva mabbhāhato loko, maccunāca jarāyaca;

Tasmā dhīrā nasocanti, viditvā loka pariyāyaṃ.

10.

Aññepi passa gamane, yathā kammupage nare;

Maccuno vasamāgamma, phandantevidha pāṇino.

11.

Yena yenahi maññanti,

Tatotassa hi aññathā;

Etādiso vinābhāvo,

Passa lokassa pariyāyanti.

[Sulla sutte vuttaṃ.]

12.

Yathāpi selā vipulā,

Nabhaṃ āhacca paccatā;

Samantā anupari yeyyuṃ,

Nippothentā catuddisā.

13.

Evaṃ jarāca maccuca,

Adhivattanti pāṇine;

Khattiyebrāhmaṇe vesse,

Sudde caṇḍāla pakkuse;

Nakiñci parivajjeti,

Sabbamevā bhimaddati.

14.

Na tattha hatthi naṃ bhummi, na rathānaṃ napattiyā;

Na cāpi mantayuddhena, sakkā jetuṃ dhanenavā.

15.

Tasmāhi paṇḍito poso,

Sampassaṃ attha mattano;

Buddhe dhamme ca saṅgheca,

Dhīro saddaṃ nivesaye.

16.

Yo dhammacārī kāyena, vācāya uda cetasā;

Idhevanaṃ pasaṃsanti, paccasagge pamodatīti.

[Pabbatū mama sutte vuttaṃ.]

17.

Yathā vārivaho pūro, vahe rukkhe pakūlaje;

Evaṃ jarāmaraṇena, vuyhante sabba pāṇino.

18.

Daharāpi hi miyyanti,

Narāca athanāriyo;

Tattha ko visāseposo,

Daharo mhītijīvite.

19.

Sāya meke nidissanti, pāto diṭṭhā bahujjanā;

Pāto eke nadissanti, sāyaṃ diṭṭhā bahujjanā.

20.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ, ko jaññā maraṇaṃ suve;

Nahi no saṅkaraṃ tena, mahāsenana maccunāti.

[Jātakesuvuttaṃ.]

21.

Natthetthañño nusāsanto, sayaṃvattāna movada;

Jineritā nusārena, bhikkhu saṃsāra bhīruko.

22.

Ahivāpi maṃ ḍaṃseyya, aññepi visadhārino;

Apiyāpica ghāteyyuṃ, uppajjeyyuṃ rujāpime.

23.

Maccusenā vudhāsaṅkhyā, bāhirajjhattu paddavā;

Tehāyu pīḷitaṃchejjaṃ, marissa majjavā suve.

24.

Aḷakkā hi gavādīhi, corādīhi arīhipi;

Abhiṇha sannipātehi, rujā chanavutīhipi.

25.

Bahūna mupakārehi, annodakādikehipi;

Marissaṃ pīḷito niccaṃ, nirujjheyyāyu ajjavā.

26.

Bahvāvudhe visajjeti, nilleṇaṃ maccuniddayo;

Vasantaṃ bhavasaṅgāme, namutto koci āvudhā;

27.

Mahabbalā mahāpaññā, mahiddhikā mahaddhanā;

Namuttā sammāsambuddho, sabbalokādhipo api;

28.

Mayā samā navā vuddhā, tadāvudhehi te matā;

Tathā hampi marissāmi, leṇaṃ puññaṃva me kataṃ.

29.

Pathabyāpādayo dhātthū,

Āhārā bhojanādayo;

Sītuṇha mutunāmetaṃ,

Dosā pittasemhānilā.

30.

Dhātvāhāru tudosānaṃ, samatte vāyu tiṭṭhati;

Visame taṅkhaṇaññeva, chejja mappaṃ parādhinaṃ.

31.

Dhātvā hārutu dosānaṃ, visamā svepyakallako;

Ussāhe kallakāleva, kiṃkareyyaakallako;

32.

Uppajjeyyuṃ rujā svepi, asāto dukkhamā kharā;

Puretaraṃva ārabbhe, māpacchā anutāpanaṃ.

33.

Sattānaṃ nīcakammānaṃ, saraṇopi bhayaṅkaro;

Nīcānīcaṃ najānāmi, maraṇāsannatampica.

34.

Kamma pīḷita sattānaṃ, taṅkhaṇampi bhayubbhavo;

Mareyya majjavā svevā, nayuttova pamajjituṃ.

35.

Puññakkhīṇā pajā khippaṃ, ahetunāpi nassaye;

Suddhacitto marissāmi, na kiliṭṭhena cetasā.

我來為您翻譯這段巴利文: 6 無論少或長者,不論智者愚人; 皆為死所制伏,一切趨向死亡。 7 當彼等被死攝,趣向他世界時; 父不能護其子,親屬不護親眷。 8 眾親眷目睹時,看他們悲嘆時; 眾生一個個去,如牛被牽屠場。 9 如是世間為此,死亡與衰老害; 智者知世道理,是故不生憂愁。 10 且看其他眾生,隨業力而流轉; 來到死王勢力,此眾生皆戰慄。 11 無論如何思維, 實際全然相異; 如是別離本性, 觀看世間道理。 [如經中所說] 12 譬如廣大山峰, 高聳直達天際; 從四方碾壓來, 遍滿一切方位。 13 如是老與死亡, 壓迫諸眾生等; 剎帝利婆羅門, 吠舍首陀羅等; 不放過任何人, 一切皆被摧毀。 14 象軍於此無用,戰車步兵亦然; 咒術戰鬥財富,皆不能勝彼敵。 15 是故具慧丈夫, 觀察自身利益; 于佛法與僧伽, 智者應生凈信。 16 以身語及意,如法而行持; 現世得稱讚,來世得歡喜。 [如山經中所說] 17 如洪水氾濫時,沖沒岸邊樹木; 如是老與死亡,沖沒諸眾生等。 18 少年亦會死去, 男女皆不例外; 誰能于生命中, 確信我尚年少。 19 傍晚見眾人在,清晨已不見彼; 清晨見眾人在,傍晚已不見彼。 20 今日當勤精進,誰知明日死期; 與彼大軍死王,實無談判餘地。 [如本生經中所說] 21 此中別無教師,自己教導自己; 隨順勝者教誨,比丘怖輪迴者。 22 或為毒蛇所咬,或為毒物所傷; 或為敵人所殺,或諸病痛生起。 23 死魔軍無數種,內外諸災患等; 壽命為此逼迫,今明必當死去。 24 或為狗等所傷,或為盜賊敵人; 或為頻繁聚集,九十六種病痛。 25 雖有諸多資具,飲食等資養物; 常被逼迫而死,今日命根斷絕。 26 無情死魔放出,眾多無量武器; 住于生死戰場,無人能免此難。 27 大力具大智慧,具大神通財富; 正等覺世間主,亦不能免此難。 28 與我同等長幼,為彼武器所殺; 我亦必當死去,唯福德為護refuge。 29 地等諸大種性, 飲食等諸滋養; 寒熱等氣候性, 膽痰風等病患。 30 大種食物諸病,平衡則命存續; 不平衡即剎那,斷絕此依他命。 31 大種食物諸病,不平即成病患; 健康時當精進,病時何能作為。 32 明日或生病痛,不適逼迫苦惱; 應當及早精進,莫後生諸憂悔。 33 造作惡業眾生,憶念亦生怖畏; 我不知善惡業,死期亦復如是。 34 為業所逼眾生,剎那亦生怖畏; 今明必當死去,不應放逸懈怠。 35 福盡眾生速滅,即便無因亦盡; 我當以凈心死,不以染污心亡。

36.

Upacchedāpi me santi, bhavābhavacitā bahū;

Chejjaṃ tehāyu ajjāpi, sādhvāsumārabhe mataṃ;

37.

Kammā parādha sattānaṃ, vināse paccupaṭṭhite;

Anayo nayarūpena, buddhimākamya tiṭṭhati.

38.

Maraṇāsanna taññeva, cinteyya paññavā sato;

Evaṃ cintayanto santo, napāpaṃ kattu mussahe.

39.

Maraṇāsanna taññeva, cinteyya buddhasāvako;

Evaṃ cintayanto santo, kadācipi anuṇṇato.

40.

Addhāga maraṇaṃ pañño, puretaraṃva cintaye;

Kare kātabba kammañca, evaṃ so nānusocati.

41.

Maraṇāsanna saññī so, appamatto vicakkhaṇo;

Pattepi maraṇe kāle, na sammuḷho nasokavā.

42.

Maraṇā sannasaññī so, sodheti attano malaṃ;

Nimmalena cuto bhikkhu, natvevā pāya gāmiko.

43.

Sati āsanna maraṇe,

Dūrasaññī pamāda vā;

Yo karoti akātabbaṃ,

Tadā so atisocati.

44.

Sati āsannamaraṇe, dūrasaññī pamādavā;

Ākiṇṇo pāpadhammehi, pajjhāyi dummano tadā.

45.

Sati āsanna maraṇe, duṭṭho dosoti thaddhavā;

Abhinandati sādeti, tadāso atidukkhito.

46.

Sati āsannamaraṇe, tuvaṭaṃ na cikicchati;

Sañciccāpatti māpanno, tadā so paridevati.

47.

Sati āsanna maraṇe, gihīhi navakehica;

Saṃsaṭṭho na nulomehi, svativassu mukho tadā.

48.

Sati āsanna maraṇe, kuhako kuladūsako;

Micchājīva samāpanno, dunnimittova so cuto.

49.

Sasokī sahanandīca, dukkhe dukkho sukhe sukho;

Gihikammesu ussukko, passaṃ gijjhakūṭaṃ cuto.

50.

Marissanti anāvajja, kilesātura pīḷito;

Kimikhajjavaṇo sāva, bhanto kiṃ sugatiṃ vaje.

51.

Marissanti anāvajja, dhuradvayaṃ na pūrati;

Ganthaṃ vipassanaṃ tandī, kāruññoyeva so cuto.

52.

Marissanti anāvajja, kilesānaṃ vasānugo;

Sambuddhā-ṇaṃ vītikkanto, kāruñño natthi tassamo.

53.

Marissanti anāvajjaṃ, dhanamesī adhammato;

Puññe cintāpi nuppajji, nirayaṃ so manaṃ gato.

54.

Mareyyanti anāvajjaṃ, dhanaṃ cini adhammato;

Citaṃ citaṃ ihevetaṃ, tasmiṃgiddho sa pettiko.

55.

Atthā gehe nivattante, susāne mittabandhavā;

Sukataṃ dukkataṃ kammaṃ, gacchanta manugacchati.

56.

Mareyyanti anāvajjaṃ, ihatthaṃ vā nuyuñjati;

Samparāya manapekkho, sujuṃ vā pāyagāmiko.

57.

Mareyyanti samāvajja, dhammato dhana mesati;

Puññakārī suladdhena, maraṇepi sa modati.

58.

Pañcasīla sadārakkho, yathābalañca dāyako;

Kāle uposathāvāso, so niccaṃ sugatiṃ vajje.

59.

Dhovāpattimalaṃ khippaṃ, maccu addhā gamissati;

Micchāvitakka mucchijja, kara kātabbabhāvanaṃ.

60.

Atikkantā bahū ratyo, khepetvā mama jīvitaṃ;

Mandāyunā pamādena, yutto viharituṃ kathaṃ.

61.

Hāsantaṃ nandi mattānaṃ, maccusandhīhi tacchaye;

Kucchi meyyacuto ajja, ko hāsananditabbako.

62.

Maccusenāvudhā saṅkhyā, maraṇābhimukho ahaṃ;

Accāyitabba kālo yaṃ, ikkhitabba mudikkhatu.

63.

Puremarāmi daṭṭhabbaṃ,

Dakkheyyaṃ maccu essati;

Accāyitabba kālo yaṃ,

Nokāso hāsatuṭṭhiyā.

64.

Ākiṇṇamaccusenānaṃ , ajja svevā vināsinaṃ;

Addhā pahāya gāmīnaṃ, kiṃ pamāda vihārinā.

65.

Khaṇamattova paccakkho, ajja svevā atissati;

Samparāyo atidīgho, paramparo anantiko.

66.

Khaṇamattova paccakkho, maccunā taṃ jahissati;

Pahāya gamanīye-smiṃ, mahussāho niratthako.

我來為您翻譯這段巴利文: 36 我有諸多斷絕,生死相續眾多; 今日命當斷絕,善哉速修死念。 37 眾生業障重時,滅亡已現在前; 非道現為正道,迷惑眾生智慧。 38 具慧正念之人,應當思維死近; 如是思維之人,不敢造作惡業。 39 佛陀的聲聞眾,應當思維死近; 如是思維之人,永不生起傲慢。 40 智者定知死亡,應當及早思維; 應作之事速作,如是不生憂悔。 41 常念死亡臨近,不放逸具智慧; 臨終之時到來,不迷惑不憂愁。 42 常念死亡臨近,清凈自身垢染; 比丘無垢命終,決不墮惡道去。 43 死亡已經臨近, 遠想放逸之人; 造作不應作事, 彼時生大憂惱。 44 死亡已經臨近,遠想放逸之人; 為惡法所纏繞,彼時心懷愁苦。 45 死亡已經臨近,嗔恚頑固之人; 歡喜生貪著時,彼時極受痛苦。 46 死亡已經臨近,不速求醫治療; 故意犯戒過失,彼時生大悲泣。 47 死亡已經臨近,與在家新學人; 親近不如法事,彼時極為憂惱。 48 死亡已經臨近,欺詐污家之人; 邪命為生活者,如惡兆而命終。 49 有憂有歡喜,苦時苦樂時樂; 熱衷俗家事,見鷹峰而終。 50 將死無所依,煩惱病所逼; 如蟲蛀瘡痛,迷亂何得善趣。 51 將死無所依,二擔皆未滿; 經教與觀修,怠惰而命終。 52 將死無所依,隨順諸煩惱; 違背佛教誨,無有比此悲。 53 將死無所依,非法求財富; 善念亦不生,彼意趣地獄。 54 將死無所依,非法積財富; 此處所積聚,貪著成餓鬼。 55 財物留家中,親友止墓地; 善惡諸業行,隨逐其所往。 56 將死無所依,不修現世利; 不求來世益,直趣惡道去。 57 將死當警惕,如法求財富; 修福善獲得,臨終亦歡喜。 58 五戒護妻子,隨力行佈施; 適時修齋戒,常得生善趣。 59 速洗罪垢污,死必定來臨; 斷除邪分別,修習應作業。 60 已過許多夜,消耗我生命; 壽短復放逸,如何得安住。 61 歡喜貪著時,死魔來切割; 今日命將終,何須喜貪著。 62 死軍武器眾,我面對死亡; 時機已過去,應觀者當觀。 63 未死應當見, 死必定來臨; 時機已過去, 無暇喜歡樂。 64 死軍眾圍繞,今明必滅亡; 必定舍離去,何須住放逸。 65 現前僅剎那,今明即逝去; 來世極長遠,相續無窮盡。 66 現前僅剎那,死魔將舍離; 必定當遠離,大勤無意義。

67.

Samparāyo atidīgho, apātheyye suduttaro;

Mahussāhena kātabbo, tadattho dīghadassinā.

68.

Saddhā bandhatu pātheyyaṃ, tadesanaṃ iheva hi;

Bhavantare nalabbheyya, apātheyya tidukkhito.

69.

Saṃsāra taraṇatthāya, maholumpāni bandhatha;

Bhāvanā dāna sīlehi, tivittiṇṇo bhavaṇṇavo.

70.

Bhuñjaṃ bhuñjaṃ janaṃ kāme,

Kālākālā-budhontako;

Kantekanteti maṃsāso,

Pivaṃpivaṃva kaṃ migaṃ.

71.

Kāme kāmesanāyeyya,

Kālokālo mateṭṭhiyā;

Pūre pūretabbaṃ dhammaṃ,

Addhā addhāna saṃsaraṃ.

72.

Mareyyanti anubbiggo, pāpakaṃ kattumussahe;

Kareyya hāsanandiñca, cāpallañca pamāda vā.

73.

Mareyyamiti saṃviggo, leṇameva gavesati;

Na hāsi nevanandīca, na cāpallo kadācipi.

74.

Accuṭṭhita rujaggīhi, accāyāse bhayānake;

Nosadhe maraṇāsanne, katapuññaṃva sāta-daṃ.

75.

Ñātisaṅghā viyojentā, maraṇanta bhusāturā;

Sabbaṃ pahāya gantāpi, nanditabbāni puññino.

76.

Passantā sunimittāni, pākaṭāni sakammunā;

Sukhanti maraṇe kāle, numodantā katānica.

77.

Sāta-dātāni puññāni, evaṃ mahabbhaye api;

Sugatiṃ lahunetāni, kātabbāni puretaraṃ.

78.

Devadūte pakāsetvā, yamapuṭṭho sayaṃkataṃ;

Puññaṃ sarati ce satto, tadeva sugatiṃ vaje.

79.

Pāpa kaḍḍhampi niraye, manaṃ dukkhagataṃ pajaṃ;

Dukkhā moceti yaṃpuññaṃ, sadā kātabbameva taṃ.

80.

Pahāyakaṃva puññañhi, pahātabbaṃva pāpakaṃ;

Taṃ padīpandhakāraṃva, dvayaṃ otvā khukaṃ viya.

81.

Ñātisaṅghā viyojentā, maraṇanta bhusāturā;

Sabbaṃ pahāya gantāro, bhayānakāni pāpino.

82.

Passantā dunnimittāni, pākaṭāni sakammunā;

Maraṇe atidukkhanti, nutāpentā katānica.

83.

Paṭipīḷāni pāpāni, evaṃ mahabbhaye sati;

Duggatiṃ lahunetāni, yuttova parivajjituṃ.

84.

Devadūte pakāsetvā, yamarājena pucchito;

Pamādassanti cikkhanto, mahaggimhi turaṃ pati.

85.

Puññaṃ akarivā māvā, yamarājinda pucchito;

Pamādassanti cikkhanto, mahādukkhaṃ turaṃ gami.

86.

Pāpaṃ akarivā māvā, pucchito yamasāminā;

Pamādassanti cikkhanto, tattaṃ guḷaṃ turaṃ gili.

87.

Jātamattā tijiṇṇāca, āturāca matā vudhā;

Devadūte ime pañca, disvā saṃviggataṃ vaje.

88.

Coditā devadūtehi, ye pamajjanti mānavā;

Te dīgharattaṃ socanti, hina kāyū pagānarā.

89.

Dhuradvaya manārabbha, gihikammādike rato;

Kathaṃ gijjhakūṭaṃ sesaṃ, petāvāsaṃ atissati.

90.

Pariyatti masikkhanto,

Nāraddho paṭipattiyaṃ;

Alaso dubbitakko so,

Kiṃ taṃselaṃ atissati.

92.

Mocanatthāya pabbajja, saṃkiliṭṭhā pamādino;

Sugatyāpica te bhaṭṭhā, atidūrāva muttito.

93.

Sīdanteva jale khittā, silā mahāva khuddakā;

Patanti khuddakenāpi, apāyaṃ pāpa kammunā.

94.

Patantā khuddakeneva, bahūhi puna pīḷitā;

Mokkhokāsaṃ navindanti, pāpaṃ khuddampi nācare.

95.

Jegucchitthūdarāgamma , punāpi tattha niccagū;

Dukkhāti dukkha saṃkiṇṇo, haṭṭhuṃ tuṭṭhuṃ nasakkuṇe.

96.

Atibyāpiguṇo puñño,

Mahāyaso sirindharo;

Kucchiyaṃ retasi vāso,

Atīva lajjitabbako.

97.

Maccudukkhaṃ khaṇaṃyeva, atidukkhaṃ taduttari;

Mātugāmudare sandhi, patiṭṭhānaṃ bhayānakaṃ.

98.

Maccudukkhaṃ khaṇaṃyeva, atidukkhaṃ cirattanaṃ;

Āma pakkantare sandhi, patiṭṭhānaṃ bhayānakaṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 67 來世路極長,無資糧難度; 應以大精進,遠見修資糧。 68 以信綁資糧,此處得教示; 他生難再得,無資極痛苦。 69 為度輪迴故,當結大筏船; 以修施戒行,渡過有海洋。 70 貪慾享受者, 不知時非時; 如食肉貪味, 如鹿飲渴死。 71 欲求諸欲者, 不知時非時; 應修應行法, 長遠輪迴中。 72 不怖將死者,敢作諸惡業; 生喜與歡樂,輕浮又放逸。 73 怖畏將死者,唯尋求依怙; 不喜不歡樂,永不起輕浮。 74 病苦火熾盛,極度可怕時; 死亡已臨近,唯福能安樂。 75 親族相別離,死苦極煎熬; 雖舍一切去,福德者歡喜。 76 見諸善瑞相,自業已顯現; 臨終時安樂,歡喜所作業。 77 安樂施福業,如是大怖時; 速趣向善道,應當預先作。 78 天使已顯現,閻王問自業; 若憶起福業,即得生善趣。 79 惡拖地獄中,眾生墮苦趣; 福能離諸苦,應當常修作。 80 應舍諸福業,應離諸惡業; 如燈除黑暗,二者相違故。 81 親族相別離,死苦極煎熬; 舍一切而去,造惡者怖畏。 82 見諸惡瑞相,自業已顯現; 臨終極痛苦,追悔所作業。 83 惡業成逼迫,如是大怖時; 速趣向惡道,應當速遠離。 84 天使已顯現,閻王王問時; 說我放逸過,速墮大火中。 85 未修福業者,閻王帝問時; 說我放逸過,速受大痛苦。 86 未造惡業者,閻王主問時; 說我放逸過,速吞熱鐵丸。 87 生者與老者,病者死智者; 此五種天使,見已當驚懼。 88 天使已勸導,放逸諸世人; 長夜生憂愁,下劣趣處人。 89 二擔未擔起,樂著俗家事; 如何得度過,餓鬼住處余。 90 不學習教法, 不修習實踐; 懶惰邪思惟, 如何度彼山。 92 為解脫出家,放逸染污者; 善趣亦失壞,離解脫極遠。 93 如石投水中,大小皆沉沒; 造作小惡業,亦墮于惡趣。 94 以小惡墮落,復為眾苦逼; 不得解離線,小惡亦莫作。 95 厭惡入腹中,復再常趣彼; 苦上積諸苦,不能喜歡樂。 96 具大功德者, 大名聲持吉; 住胎為精液, 極應生慚愧。 97 死苦僅一刻,其後極痛苦; 住母胎結生,處所極可怖。 98 死苦僅一刻,長久極痛苦; 生熟間結生,處所極可怖。

99.

Duggatyaṃṭhātu taṃdukkhaṃ, suṇa uccakuleapi;

Kucchiyaṃ atisambādhe, jalābumhi jigucchite.

100.

Miḷha semhādi saṃkiṇṇe, ati duggandha vāsite;

Gūthakūpe kimīviya, tamejā mūlakammato.

101.

Paramāṇukāyo ṭhāti, dukkhī nerayiko viya;

Dhuvāturo sukhāmisso, āma pakkāsayantare;

102.

Vedanaṭṭova saṃvaḍḍho, acittoviya niccalo;

Dasamāsantare kacce, bahū maranti pāṇino.

103.

Paripakko pamuñcho so,

Atisambādha yonito;

Malākiṇṇena gattena,

Accāyāso vijāyati.

104.

Evaṃ maccuñca sandhiñca, vijāyanañca bheravaṃ;

Passaṃ nibbindanto santo, virajjeyya bhavanduke.

105.

Evaṃ maccuñca sandiñca, anussara mabhiṇhaso;

Rājaseṭṭhi bhavādimpi, naiccheyya tadanvitaṃ.

106.

Bhave dukkha macintetvā, bhavāsāya pavattitaṃ;

Puññaṃ punappunaṃ deti, sandhiṃ na nibbutiṃ varaṃ.

107.

Bhave dukkhaṃ vibhāyitvā, nibbindena pavattitaṃ;

Puññaṃ bhava matikkamma, nibbānaṃ deti nibbutiṃ.

108.

Bhave dukkhaṃ saritvāna, maccusandhi sayādikaṃ;

Tibhavesu virajjeyyā, ditta geheva sāmiko.

109.

Santo puññāni karonto, sandhidukkha manussaraṃ;

Nibbinda yutta cittena, vajjeyya bhavasāta to.

110.

Puñña nibbatta ṭhānepi, jegucche sandhisambhavo;

Bhava sāta vasā tasmā, dhīro taṃ lagganaṃ caje.

  1. Asubhabhāvanā niddesa

1.

Sirimaṃ gaṇikaṃ disvā, dametuṃ rattacetasaṃ;

Dassetvā matasārīraṃ, tassā jino idaṃ bravi.

2.

Caraṃvā yadivā tiṭṭhaṃ, nisinno udavā sayaṃ;

Samañcheti pasāreti, esā kāyassa iñjanā.

3.

Aṭṭhi nhārūhi saṃyutto, taca maṃsāva lepano;

Chaviyā kāyo paṭicchanno, yathābhūtaṃ nadissati.

4.

Antapūro darapūro, yakana peḷassa vatthino;

Hadayassa papphāsassa, vakkassa pihakassaca.

5.

Siṅghānikāya kheḷassa, sedassaca medassaca;

Lohitassa lasikāya, pittassaca vasāyaca.

6.

Athassa navahi sotehi, asuci savati sabbadā;

Akkhimhā akkhigūthako, kaṇṇamhā kaṇṇagūthako.

7.

Siṅghānikāca nāsato, mukhato vamati ekadā;

Pittaṃ semhañca vamati, kāyamhā sedajallikā.

8.

Athassa susiraṃ sīsaṃ,

Matthaluṅgassa pūritaṃ;

Subhato naṃ maññati bālo,

Avijjāya purakkhato.

9.

Yadāca so mato seti,

Uddhumāto vinīlako;

Apaviddho susānasmiṃ,

Anapekkhā honti ñātayo.

10.

Khādanti naṃ suvānāca, siṅgālakāca kimiyo;

Kākā gijjhāca khādanti, yecaññe santi pāṇakā.

11.

Sutvāna buddhavacanaṃ, bhikkhu paññāṇavā idha;

Sokho naṃ parijānāti, yathābhūtañhi passati.

12.

Yathāidaṃ tathāetaṃ, yathāetaṃ tathāidaṃ;

Ajjhattañca bahiddhāca, kāye chandaṃ virājaye.

13.

Chanda rāga viratto so, bhikkhu paññāṇavā idha;

Ajjhagā amataṃ santiṃ, nibbānaṃ pada maccutaṃ.

14.

Dvipādako yaṃ asuci, duggandho parihārati;

Nānākuṇapa paripūro, vissavanto tatotato.

15.

Etādisena kāyena, yo maññe unnametave;

Paraṃvā avajāneyya, kimaññatra adassanāti;

Kāya vicchandanīyasuttaṃ, vijayasuttantipi vattabbaṃ.

16.

Ra-akkharo siyāggimhi, rova aggiva āgato;

Tasmā rāgoti vattabbo, taṇhāva niccatāpikā.

17.

Abhiṇhameva rāgaggi, dayhate subhasaññinaṃ;

Kimikhajjavaṇo sāva, dukkhī rāgī sa sabbadā.

我來為您翻譯這段巴利文: 99 且不說惡趣苦,聽聞高族中; 胎中極狹窄,厭穢如濁水。 100 糞尿痰雜處,極臭惡氣薰; 如蛆居糞坑,業力使住彼。 101 如極微細身,如地獄眾苦; 常病樂雜苦,生熟藏之間。 102 如受苦增長,如無心不動; 十月胎中時,多有命終者。 103 成熟將出時, 極狹產道中; 身染諸垢穢, 極苦而出生。 104 如是死與生,出生極可怖; 見已生厭離,離著有輪迴。 105 如是死與生,應當常憶念; 王者長者生,不應求彼等。 106 不思有中苦,因欲有而起; 福業生又生,結生非寂滅。 107 深怖有中苦,因厭離而起; 福業超三有,涅槃得寂滅。 108 憶念有中苦,死生等諸事; 應離三有愛,如主見宅燃。 109 智者修福時,憶念結生苦; 以厭離之心,遠離有中樂。 110 福德所生處,結生亦可厭; 有樂力故此,智者舍執著。 不凈觀解說 1 見妓女屍梅,調伏貪慾心; 顯示死屍已,勝者如是說。 2 或行或站立,或坐或臥時; 屈伸俯仰間,此身諸動作。 3 骨骼筋相連,皮肉所涂敷; 面板所覆蓋,真實不得見。 4 充滿著腸胃,肝臟囊與膀; 心臟及肺臟,腎臟與脾臟。 5 鼻涕與唾液,汗水及脂肪; 血液與關節,膽汁與骨髓。 6 復從九孔門,不凈常流出; 眼中出眼垢,耳中出耳垢。 7 鼻涕從鼻出,口中時吐出; 嘔出膽與痰,身出汗與垢。 8 又此空虛頭, 髓腦所充滿; 愚人思為凈, 為無明所覆。 9 當其命終時, 腫脹成青色; 棄置於墓地, 親屬不顧念。 10 狗狼與蟲蛆,啄食其屍身; 烏鷹來食啖,及余諸蟲類。 11 聞已佛所說,有慧比丘眾; 了知此身相,如實見其性。 12 如此亦如彼,如彼亦如此; 內外諸身相,應離貪慾心。 13 離貪慾染著,有慧比丘眾; 證得甘露寂,不死涅槃道。 14 此兩足不凈,臭穢常攜帶; 充滿諸死屍,處處常流溢。 15 如是此身相,若人生傲慢; 或輕視他人,豈非無見故。 身體厭離經,亦名勝利經。 16 羅字為火義,羅如火來時; 是故名為貪,渴愛常燃燒。 17 貪慾火恒時,燒凈想眾生; 如蟲蝕瘡者,貪者常受苦。

18.

Dukkhī piya maladdhāna, laddhāpya paripuṇṇato;

Natthi rāgaggikhandhassa, piyindhena hi puṇṇatā.

19.

Natthi rāgasamo aggi,

Iti vuttaṃ mahesinā;

Tena rāgagginā daḍḍho,

Sabbo loko tidukkhito.

20.

Ekassa pivitaṃ khīraṃ, catū dadhi jalā bahu;

Rāgahetu bhave sandhi, ṭṭhānaṃ anamataggikaṃ.

21.

Catūdami jalā bhiyyo, sīsacchedana lohitaṃ;

Rāgahetu bhave macca, bhayaṃ anamataggikaṃ.

22.

Ekassa rudato assu, catū dadhi jalā bahu;

Dukkhaṃ anamataggaṃva, taṃhetu paridevanaṃ.

23.

Tattāyo guḷa gilita, vadhaggi dayhanā dikaṃ;

Asaṅkhyeyyaṃ mahādukkhaṃ, taṃhetu niraye labhi.

24.

Eka dvitti catu pañca, buddhuppādepya mocitaṃ;

Khuppipāsita nijjhāmaṃ, labhi taṃhetu pettikaṃ.

25.

Tiracchāne asūreca, dukkhaṃ nānāvidhaṃ labhi;

Namataggika saṃsāre, sabbantaṃ rāgahetukaṃ.

26.

Ekassekena kappena, puggalassaṭṭhi sañcayo;

Sace saṃhārito assa, vepulla pabbatādhiko.

27.

Eka kappe idaṃ dukkhaṃ, nādikappesu kākathā;

Rāgo nanu mahāverī, bālo jano ta micchati.

28.

Rāgasuddhi asokoca, niddukkho ñāyapattica;

Nibbānaṃ pañca paccakkhā, asubhāya phalā matā.

29.

Asubhaggahaṇaṃ jhāyī, mitā sindriya saṃvaro;

Somitya mukkaṭṭhāvācā, chaḷime rāga suddhiyā.

30.

Niccuggarāga rogīnaṃ, asubhā vātulosadhā;

Rāgayakkhābhi gayhānaṃ, asubhā manta muttaraṃ.

31.

Sajīvakāca nijjīvā, asubhā duvidhā matā;

Sajīvā kesalomādi, dasevime ajīvakā.

32.

Uddhumātaka vīnīlaṃ, vipubbakaṃ vichiddakaṃ;

Vikkhāyitaka vikkhittaṃ, hativikkhitta lohitaṃ.

33.

Puḷuva ṭṭhika miccesu, laddhā aññataraṃ sato;

Ratana vānapasseyya, yathā cetasi pākaṭaṃ.

34.

Mataṃ khajjaṃ sa maṃsañca, nilohitaṃ nimaṃsakaṃ;

Vikkhittaṃ seta puñjaṭṭhiṃ, navadhā putimikkhaye.

35.

Maccuto parimuccāmi, paṭivatti yimā yiti;

Payojana samāvajja, moditabbaṃ jigucchake.

36.

Sajīvake jigucchatthaṃ, nijjīvā subha mīritaṃ;

Tathūpamo ayaṃkāyo, evameva bhavissati.

37.

Evaṃdhammo ayaṃkāyo, evaṃbhāvī natikkamo;

Iccupa saṃhare disvā, ekadviha matādikaṃ.

38.

Yathā idaṃ tathāetaṃ, yathāetaṃ tathā idaṃ;

Jegucchaṃ paṭikūlyañca, kāye iccupa saṃhare.

39.

Uddhumāta vinīlādi,

Paṭikūlyo jigucchito;

Tathevāyampi me kāyo,

Viseso nāyu-sāyuva.

40.

Uddhumāta vinīlādo, sobhaṇaṃ natthi kiñcipi;

Imasmiṃpi me kāye, gavesantopi sabbaso.

41.

Paṭikūlavasā dhātu, vasāca dvippakārato;

Paccavekkheyyimaṃ kāyaṃ, icchaṃ virāga mattani.

42.

Vaṇṇa saṇṭhāna gandhehi, āsayo kāsatopica;

Jeguccha paṭikūlyāca, kesā na tuṭṭhamānitā.

43.

Iti kesesu ikkheyya,

Lomā dīsupyayaṃ nayo;

Dvattiṃsevañhi koṭṭhāse,

Paccavekkhe visuṃvisuṃ.

44.

Kāyato bahinikkhantaṃ, paṭikūlyaṃ jigucchitaṃ;

Anikkhantampi jegucchaṃ, paṭikūlyaṃva tassamaṃ.

45.

Saṅkhatampi yathā vaccaṃ, manuññataṃ na pāpuṇe;

Upakkama sahassehi, evaṃ kesādikampica.

46.

Sabhāva paṭikūlyaṃva, ekampi vacca puñjakaṃ;

Nanu jegucchitā bhiyyo, dvattiṃsa vaccapuñjakā.

47.

Paccekampi paṭikūlyaṃ, kesādikaṃ sabhāvato;

Kesādidvattiṃsa puñjo, bhiyyo jegucchito nanu.

48.

Puñjitesveva kantesu, kantohoti sa puñjako;

Puñjitesu akantesa, akantova sa puñjako.

我來為您翻譯這段巴利文: 18 未得愛物苦,得已不滿足; 貪慾火聚中,無有愛滿足。 19 無火如貪火, 大仙如是說; 為貪火所燒, 一切世間苦。 20 一人所飲乳,四海水更多; 因貪結生處,無始輪迴中。 21 四海水更多,斷頭所流血; 因貪眾生死,無始輪迴怖。 22 一人所流淚,四海水更多; 無始輪迴苦,因此生悲泣。 23 吞食熱鐵丸,燒烤等諸苦; 無量大痛苦,因此地獄得。 24 一二三四五,佛出世解脫; 飢渴及燒灼,因此餓鬼得。 25 畜生阿修羅,種種諸苦得; 無始輪迴中,一切貪所致。 26 一人一劫中,骨聚若積集; 若能堆積起,毗富羅山高。 27 一劫如是苦,無始劫何說; 貪實大怨敵,愚人反欲求。 28 離貪及無憂,無苦證真理; 涅槃五現證,不凈觀果報。 29 修習不凈觀,根律儀適度; 溫和無粗語,此六離貪凈。 30 常起貪病者,不凈觀良藥; 為貪夜叉著,不凈咒最上。 31 有命與無命,不凈有二種; 發毛為有命,十種無命者。 32 腫脹及青瘀,膿爛與斷壞; 食殘及分散,血涂散亂尸。 33 蟲啖與白骨,智者得其一; 如見珍寶般,心中應明瞭。 34 死屍被食啖,無血肉青瘀; 散亂白骨聚,九種見腐爛。 35 我將脫離死,如是觀察已; 應當有目的,厭惡可憎處。 36 活體為可厭,死體說不凈; 如是此身相,必當如是有。 37 如是法性身,如是必當有; 是故應思惟,一二日死屍。 38 如此亦如彼,如彼亦如此; 可厭與厭逆,身應如是觀。 39 腫脹及青瘀, 厭逆可憎惡; 如是我此身, 壽命無差別。 40 腫脹及青瘀,毫無任何美; 於我此身中,遍尋亦復然。 41 厭逆諸界性,髓脂有二種; 觀察於此身,欲得離貪染。 42 色相與形狀,氣味所住處; 可厭與厭逆,發毛非可意。 43 如是觀頭髮, 毛等亦如是; 三十二身份, 應各別觀察。 44 身外所排出,厭逆可憎惡; 未出亦可厭,厭逆實相同。 45 如糞雖調製,終不成可意; 雖施千方便,發等亦如是。 46 自性即厭逆,即便一堆糞; 況此三十二,糞聚更可厭。 47 各各皆厭逆,發等性本然; 發等三十二,聚集更可厭。 48 集合可意物,其聚亦可意; 集合不可意,其聚不可意。;

49.

Paccekaṃ vinibhuttesa, kesa loma nakhādisu;

Natthi taññā kumārīvā, mukhahatthādikānivā.

50.

Sampiṇḍi tesu tesveva,

Kuto tā tāni āgatā;

Paññatti matta mevesā,

Jigucchaññā na kācipi.

51.

Santaṃ cinteyya nāsantaṃ, santa cintayato sukhaṃ;

Asantaṃ parikappento, nānādukkhehi tappati.

52.

Nāvajja santajegucchaṃ, saññaṃ asati kātuna;

Subhā itthīti gāraggi, uppajji subhasaññino.

53.

Asantaṃva abhūtaṃva, passe rāgaggijotiyā;

Tāya santañca bhūtañca, na passati kadācipi.

54.

Ekassa pivitaṃ khīraṃ, sīsacchedana lohitaṃ;

Rudato assu taṃhetu, catūdadhi jalā bahu.

55.

Āyatimpi atīteva, saṃsarantassa hessati;

Rāgaṃ hantu manīhoce, khīraṃ assuca lohitaṃ.

56.

Subhasaññāya so vaḍḍho,

Tadabhāve sa nassati;

Thiraṃ hantuṃ na taṃsaññaṃ,

Sakkā sithila vīriyo.

57.

Ussoḷhi vīriyo hutvā, brūheyyāsubha bhāvanaṃ;

Subhasaññāppa hānāya, pariccajjāpi jīvitaṃ.

58.

Aññakicca mupekkhāya, brūheyyāsubha bhāvanaṃ;

Mandi hutveha rāgaggi, nibbāyissati āyatiṃ.

59.

Kiccaṃ me idameveti, brūheyyāsubha bhāvanaṃ;

Dāni mandaggi hutvāna, pāmojjaṃ ve labhissati.

60.

Kāye daṭṭhabba jegucchaṃ, apassanto pamādavā;

Aladdhā kiñci pāmojjaṃ, pabbajjampi na modati.

61.

Pure marāmi kāye smiṃ, passā mi passitabbakaṃ;

Iccā raddho vītiṃladdhā, pabbajjaṃ atimodati.

62.

Kāye daṭṭhabba jegucchaṃ, apassanto pamāda vā;

Moghaṃva dullabhātīto, mahājānīyataṃ gato.

63.

Santaṃ bhūtañca jegucchaṃ, rāgagginā apassiyaṃ;

Paññāpadīpajotena, samikkheyya abhiṇhaso.

64.

Santaṃ bhūtañca kāye smiṃ, daṭṭhukāmo sadāsato;

Paññāpadīpakeneva, dakkhe na rāgīsīkhinā.

65.

Jegucchitena kāyena, nikkhantena jigucchato;

Ajja svevā vinaṭṭhena, nāla munnamituṃ sato.

66.

Kīdisaṃ maṃ tuvaṃ maññi, ahaṃ sabba jegucchako;

Jegucchatoca nikkhanto, icceva vattu marahati.

67.

Kāye jegucchasaññaṃva, kare sabbiriyā pathe;

Tasmiṃ tuṭṭhabbakaṃ natthi, piyāyitaṃ mamāyitaṃ.

68.

Subhāya nava mattānaṃ, asubhā paripācaye;

Santo pakkassa saṃsāro, nanto navassa rāgino.

69.

Kāye asubha saññāya, paripakka sabhāvino;

Ālambesu acāpallā, thirā sambuddha sāsane.

70.

Anto gocarikā pakkā, bahi gocarikā navā;

Pakkā nāsāya uccā te, nīcāyeva navā sino.

71.

Navānavā subhābhogī, nīcānīcā bhigāmino;

Pakkā pakkāva dhījhāyī, santāsantā virāgino.

72.

Sakkā sakkā na dassetuṃ, subhaṃsubhaṃ sataṃsataṃ;

Dhīrādhīrāga mujjhanti, kāye kāye kriyekriye.

73.

Sakkā sakkāpi taṃ kātuṃ, subhaṃsubhaṃ na dhīmayaṃ;

Santosantojigucchaññū, na vānavā subhesako.

74.

Dukāyaṃ suti cintetvā, mamāyantā mahātapā;

Tapaṃ nibbāyituṃ icchaṃ, dukāyaṃ duti cintaye.

75.

Yvāsubhaṃ subhato maññi, konubālotaduttari;

Andho ummattakovā so, nattānaṃ maññate tathā.

76.

Saritabbaka mevetaṃ, kāye jeguccha puñjataṃ;

Mandarāgo manosītaṃ, labheyya tamanussanaṃ.

77.

Gihibhāve apāyeca, rāgayakkhandha ninnitā;

Maṃpi nessati soyakkho, sādemice tadāgataṃ.

78.

Abhiṇha gāhinaṃ rāga, yakkhaṃ ananta dukkha daṃ;

Asubhā tula mantena, vārehi taṃ sa bhāyati.

我來為您翻譯這段巴利文: 49 各別分離時,發毛及指甲; 無有如少女,面手等可愛。 50 聚集於彼等, 何處來此等; 唯是假名稱, 更無他可厭。 51 應思惟實有,不思無實物; 思惟有實者,安樂得生起; 妄想無實物,種種苦煎迫。 52 不觀實有厭,作無實想時; 美女火燃燒,凈想者生起。 53 無實非真實,見貪慾火光; 由此真實有,永不能得見。 54 一人所飲乳,斷頭所流血; 因此所流淚,四海水更多。 55 如過去未來,輪迴者當有; 欲斷除貪慾,乳淚血亦然。 56 凈想令增長, 無彼則滅盡; 懈怠精進者, 不能斷彼想。 57 應發勤精進,增長不凈觀; 為斷除凈想,乃至捨生命。 58 捨棄諸他事,增長不凈觀; 今世貪火弱,未來當寂滅。 59 唯此是我務,增長不凈觀; 今貪火微弱,必定得歡喜。 60 身中應見厭,不見故放逸; 不得諸喜悅,出家亦不樂。 61 未死應速見,身中當見事; 如是精進已,出家極歡喜。 62 身中應見厭,不見故放逸; 徒過難得時,遭受大損失。 63 實有真實厭,貪火不能見; 應以慧燈光,經常善觀察。 64 欲見身中有,真實常正念; 唯以慧燈光,非以貪火見。 65 厭惡此身體,從中所流出; 今明將壞滅,正念不應慢。 66 汝視我如何,我一切可厭; 從可厭處出,如是應當說。 67 于身厭惡想,一切威儀中; 其中無可喜,愛取與執著。 68 凈想者未熟,以不凈令熟; 智者熟輪迴,貪未熟無盡。 69 于身不凈想,性成熟之人; 所緣不輕浮,穩固佛教中。 70 內行者已熟,外行者未熟; 成熟趣高處,未熟向下行。 71 常新樂凈想,低下趣惡道; 成熟智禪修,寂靜離貪染。 72 能能不顯示,凈不凈百百; 智愚皆迷惑,身身業業中。 73 雖能作彼事,凈不凈智慧; 有無知厭離,新舊求凈者。 74 思維此惡身,執著大苦行; 欲令苦寂滅,當思第二身。 75 視不凈為凈,誰愚癡過此; 盲狂之人乎,不如是知己。 76 應當常憶念,身為厭惡聚; 微貪心清涼,憶念得此果。 77 在家及惡道,貪夜叉所牽; 彼夜叉牽我,隨順彼所來。 78 常執著貪著,夜叉無邊苦; 以不凈咒力,制彼生怖畏。

79.

Rāgayakkho bahumāyo, saddhāmettā divesavā;

Rāgampi kusalaṃ maññi, jano teneva vañcito.

80.

Āturaṃ asuciṃ putiṃ, passa nande samussayaṃ;

Uggharantaṃ paggharantaṃ, bālānaṃ abhipatthitaṃ.

81.

Subhato naṃ maññati bālo, avijjāya purakkhato;

Iccāha bhagavā nindi, bāloti subhasaññinaṃ.

82.

Nhāruṭṭhi taca maṃsāni, saraṃ sataṃ na nindito;

Buddhanindāya mocetuṃ, tānārabbha anussare.

83.

Maññitvā attano bālyaṃ, asubhe subhadassino;

Vāyāmeyya abālāya, kāyaṃ asubhato saraṃ.

84.

Attānaṃ garahitvāna, bālaṃ viparidassinaṃ;

Subhasaññaṃ pahinneyya, kareyyāsubha saññitaṃ.

85.

Visa bhesajjarukkhaṭṭho, ahi ḍaṃseyyasosato;

Yathā tasseva paṇṇādiṃ, khādetvā visa mujjahe.

86.

Evaṃ rāgo samuppajje, kāye gandhādi vāsite;

Anto tasseva jegucchaṃ, cintetvā rāga mujjahe.

87.

Jigucchitena kāyena, apassanto jigucchataṃ;

Unnameti avaññāti, avijjāya purakkhato.

88.

Āyatiṃ maggalābhāya, bījaṃ kareyya bhāvanaṃ;

Bījā bhāve kuto maggo, maggabījā hi bhāvanā.

89.

Maggabījo apāyepi, nimmuggo samaye gate;

Ummujjitvāva buddhānaṃ, maggaṃ labheyya santike.

90.

Ajījassa tu saṃsāro, dīghoyeva anantiko;

Tasmāhi bhāvanābījaṃ, kareyya mocanatthiko.

91.

Abhiṇha pīḷitaṃ rāgaṃ, asubhāya nivāraye;

Mandīhutvā pahīyeyya, rāgo asubha bhīruko.

92.

Mājegucchaṃ mamāyetha, sāva jegucchamāmako;

Ananta dukkha māpādi, jegucchita mamāyanā.

93.

Maṃsalaggo tacacchanno,

Nhārubandho ṭṭhipuñjako;

Moheti chaviyā lokaṃ,

Mahādukkho sa mohito.

94.

Nhāruṭṭhi taca maṃsehi, rāgavaḍḍhaki saṅkhate;

Gehe rogā putī pāpā, vasanti kucchitā sadā.

95.

Luṅgantā vīsa bhūdhātū, pittādī dvādasambuva;

Tāpaṃ jiraṃ dahaṃ pakkaṃ, caturaggi chavāyukā.

96.

Adhoddhaṃ kucchi koṭṭhāsā,

Aṅgacārīca pāṇakā;

Dhātuyoyeva kāyesmiṃ,

Dvitālīsa anaññakā.

97.

Yathā bahi tathā ajjhattaṃ, dhātū bhvāpā nalānilā;

Name nāhaṃ naattāti, saṃmaseyya punappunanti.

  1. Mettābhāvanāniddesa

1.

Mettā bhāvana micchampi, suṇa buddhavaco yidaṃ;

Dosa niggahaṇatthāya, doso mettāyaverihi.

2.

Akkocchimaṃ avadhimaṃ, ajinimaṃ ahāsime;

Yeca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ nasammati.

3.

Akkocchimaṃ avadhimaṃ, ajinimaṃ ahāsime;

Yecataṃ nupanayhanti, veraṃ tesaṃ upasammati.

4.

Nahiverena verāni, sammantidha kudācana;

Averenaca sammanti, esadhammo sanantano.

5.

Pareca navijānanti, maya mettha yamāmase;

Yeca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.

6.

Kuddho atthaṃ najānāti, kuddho dhammaṃ napassati;

Sadā andhatamaṃ hoti, yaṃkodho sahatenaraṃ.

7.

Ubhinna matthaṃ carati, attanoca parassaca;

Paraṃ saṃkuppitaṃ ñatvā, yo sato upasammati.

8.

Tasseva tena pāpiyyo, yo kuddhaṃ paṭikujjhati;

Kuddhaṃ apaṭikujjhanto, saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

9.

Khantī paramaṃ tapo titikkhā,

Nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā;

Nahi pabbajito parūpaghātī,

Nasamaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto.

10.

Akodhena jine kodhaṃ, asādhuṃ sādhunā jine;

Jine kadariyaṃ dānena, saccenā likavādinaṃ.

11.

Yo ve uppatitaṃ kodhaṃ, rathaṃ bhantaṃva vāraye;

Ta mahaṃ sārathī brūmi, rasmiggāho itarojano.

我來為您翻譯這段巴利文: 79 貪慾夜叉多幻術,信慈兩法亦如是; 貪亦視為善法者,眾生為此所欺誑。 80 病苦不凈與腐爛,且看難陀此身軀; 流溢漏泄諸不凈,愚人對此生貪求。 81 愚人視為清凈相,為無明所覆蔽故; 世尊如是呵責說,凈想者為愚癡人。 82 筋骨皮肉等觀察,智者因此不被責; 為脫佛陀呵責故,應當憶念彼等事。 83 了知自己愚癡相,不凈中見凈相者; 為脫愚癡應精進,憶念身為不凈相。 84 呵責自己愚癡心,顛倒見者為愚人; 應當遠離凈想念,修習不凈之觀想。 85 住于毒藥樹上者,正念蛇將來咬時; 如是食其葉等物,即能解脫彼毒害。 86 如是貪慾若生起,緣于身中香等事; 思維其內可厭處,即能解脫彼貪慾。 87 於此可厭之身軀,不見厭惡之相者; 生慢輕視他人者,為無明所覆蔽故。 88 為得未來聖道故,應作修習種子因; 無種何來獲得道,道種實為修習故。 89 具道種者墮惡趣,沉沒時節若已至; 必定浮出得解脫,親近諸佛證聖道。 90 無種輪迴極漫長,無有邊際難度量; 是故欲求解脫者,應當修習種子因。 91 常被貪慾所逼惱,以不凈觀令止息; 貪慾怖畏不凈觀,漸弱終必得斷除。 92 莫執可厭為我所,彼執可厭為我者; 招感無量諸痛苦,因執可厭為我故。 93 肉著皮覆蓋, 筋束骨堆積; 以皮迷世間, 迷者受大苦。 94 筋骨皮與肉,貪慾工匠造; 病苦腐惡物,常住可厭處。 95 動搖地等界,膽等十二水; 熱老燒熟性,四火命短促。 96 上下腹部分, 肢體行蟲類; 四十二界性, 此身無他物。 97 如外亦如內,地水火風界; 非我非我所,應常如是觀。 4.慈心修習解說 1 欲修慈心者,且聽佛此語; 為調伏嗔恚,嗔與慈為敵。 2 罵我打我勝,奪我嘲笑我; 若人懷此恨,怨恨不止息。 3 罵我打我勝,奪我嘲笑我; 若人不懷恨,怨恨得止息。 4 於此世間中,怨恨不息怨; 無怨始息怨,此法古今同。 5 他人不了知,我等將滅亡; 若能知此理,紛爭自平息。 6 嗔者不知義,嗔者不見法; 常處黑暗中,為嗔所制者。 7 為利己與他,了知他人嗔; 具念者能使,忿怒得平息。 8 以嗔報嗔者,其惡更甚彼; 不以嗔報嗔,能勝難勝戰。 9 忍辱最高苦行, 涅槃最高諸佛說; 出家不害他人, 沙門不惱他者。 10 以不嗔勝嗔,以善勝不善; 以施勝慳吝,以實勝虛妄。 11 若人能制止,升起之嗔怒; 如御者制馬,是名善御者, 其餘執韁者。

12.

Purisassa hi jātassa, kudhārī jāyate mukhe;

Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃbhaṇaṃ.

13.

Selo yathā ekagghano, vātena nasamīrati;

Evaṃ nindā pasaṃsāsu, nasamiñjanti paṇḍitā.

14.

Samānabhāgaṃ krubbetha, gāme akkuṭṭha vanditaṃ;

Manopadosaṃ rakkheyya, santo anuṇṇato siyā.

15.

Naparo paraṃ nikuppetha, nātimaññetha katthaci nakiñci;

Byārosanā paṭighasaññā, naññamaññassa dukkha miccheyya.

16.

Mātā yathā niyaṃ putta,

Māyusā ekaputta manurakkhe;

Evampi sabba bhūtesu,

Mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ.

17.

Sutvāna dusito bahuṃ vācaṃ,

Samaṇānaṃvā puthujanānaṃ;

Pharusena hi na paṭivajjā,

Na hi santo paṭiseniṃ karonti.

18.

Saccaṃ bhaṇe nakujjheyya, dajjā appampi yācito;

Etehi tīhi ṭhānehi, gacche devāna santike.

19.

Na paresaṃ vilomāni, na paresaṃ katākataṃ;

Attanova avekkheyya, katāni akatānica.

20.

Su dasaṃ vajjamaññesaṃ, attano pana duddasaṃ;

Paresañhi so vajjāni, ophunāti yathā bhusaṃ;

Attano pana chādeti, kaliṃva kitavā saṭṭho.

21.

Nidhīnaṃva pavattānaṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;

Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje.

22.

Tādisaṃ bhajamānassa,

Seyyohoti napāpiyo;

Iti vuttaṃ munindena,

Tilokaggena satthunā.

23.

Mettā gandhena vāsento,

Dosaṃ dūrekare budho;

Dūrāsannesu sabbesu,

Attano verikesupi.

24.

Hane dosū panāhāni, anattha kārakāni hi;

Tesva santesu sabbesu, mettāhoti sunimmalā.

25.

Sataṃ dujjana vākyehi, namano yāti vikriyaṃ;

Nahitāpayituṃ sakkā, gaṅgānadiṃ tiṇukkayā.

26.

Nahi nindā pasaṃsāhi, sataṃ manovikāratā;

Na kadācipi kampeyya, vātehi selapabbato.

27.

Nadiyaṃ khuddakā nāvā, vicīhi unnatonatā;

Mahānāvā nakampanti, mahantīhi vicīhipi.

28.

Loke pasaṃsa nindāhi, dujjanovunnatonato;

Santopañño nacalati, mahānindā thutīhipi.

29.

Seloselo nileheva,

Vaṇṇāvaṇṇā asassatā;

Lābhālābhā sukhādukkhā,

Yasāyasā nakampati.

30.

Khamādhagga karetassa, dujjano kiṃ karissati;

Atiṇe patito aggi, sayameva pasambhati.

31.

Sayameva sakattānaṃ, maccubbhayena tacchatu;

Māññe tacchatu dosena, kimatthaṃ aññatacchanaṃ.

32.

Māññe taccha tudosena, naseyyo aññatacchanaṃ;

Māñño taṃ ahibyaggheva, domanassena bhāyatu.

33.

Nissāya garukātabbaṃ, bahūnaṃ pāpamocanaṃ;

Acāpallena santena, garukātabbataṃ vaje.

34.

Nissāya garukātabbaṃ, bahūnaṃ puññavaḍḍhanaṃ;

Garukātabbataṃ gacche, dhītiyā sīla guttiyā.

35.

Santaṃ hi sīlavaṃ dhītiṃ, hirottappena bhāyati;

Dujjanaṃ domanassena, ahibyaggheva bhāyati.

36.

Napharusāya vācāya, aññe dameyya paṇḍito;

Attānaṃva dametvāna, aññe saṇhena ovade.

37.

Citte saṇhe asaṇhāpi, navācāpharusā bhave;

Tasmā ovā danādīsu, rakkheyya thaddhacittato.

38.

Attāna movadatthāya, sikkheyya buddhabhāsitaṃ;

Parampi anukampāya, icchanto anusāsaye.

39.

Aññaṃ naniggahe kiñci, sutena paṭipattiyā;

Attaniggahaṇaṃ seyyo, nunnameyya jinoraso.

40.

Nāvīkareyya dosaṃvā, lobhaṃ mānaṃ sakaṃmalaṃ;

Māññe maññantu taṃ disvā, cirappabba jito nuti.

41.

Kakacena ttachedente, verikepinadosaye;

Iccovādaṃ munindassa, sampaṭiccha jinoraso.

我來為您翻譯這段巴利文: 12 人生即生時,口中生利斧; 愚人說惡語,自斫己身軀。 13 如一整塊石,不為風所動; 如是智慧人,譭譽不動搖。 14 對於村中人,罵贊應平等; 應護心無恨,聖者不生慢。 15 不應惱害他,不應輕視他; 不起忿恨想,不願他人苦。 16 如母護愛子, 唯一之獨子; 如是于眾生, 修無量慈心。 17 聞多不善語, 沙門凡夫說; 不應以惡語, 聖者不報復。 18 說實語不嗔,施予雖微少; 由此三處因,得生於天界。 19 莫觀他人過,莫察作不作; 當自觀己身,所作未作事。 20 易見他人過,己過則難見; 簸揚他人過,如風揚糠秕; 隱藏自己過,如賭徒藏骰。 21 如示寶藏者,見人能指過; 智者責難語,應親近此賢。 22 親近如是人, 增善不增惡; 牟尼王所說, 三界勝導師。 23 以慈香薰習, 智者遠嗔恚; 遠近諸眾生, 乃至於怨敵。 24 應除諸嗔恚,實為不利因; 彼等息滅時,慈心極清凈。 25 智者聞惡語,其心不變異; 難以草火炬,焚燒恒河水。 26 譭譽不能使,智者心變異; 猶如石山嶽,不為風所動。 27 河中小舟船,隨波起伏動; 大船不動搖,縱遇大波浪。 28 世間譽毀中,愚者起伏動; 智者定不動,大譭譽亦然。 29 如山不為風, 美醜皆無常; 得失與苦樂, 譽毀不動搖。 30 具足忍辱者,惡人何能為; 火落無草處,自然而息滅。 31 應以死怖畏,自己修治己; 莫以嗔修治,何須他人治。 32 莫以嗔修治,非善他人治; 莫如蛇虎般,以憂惱怖畏。 33 依止應尊重,能救眾罪惡; 不輕浮寂靜,趣嚮應尊重。 34 依止應尊重,增長眾福德; 以堅護戒行,趣嚮應尊重。 35 具戒定智者,以慚愧怖畏; 惡人以憂惱,如蛇虎怖畏。 36 智者不應以,粗語調伏他; 調伏自己已,以柔語教他。 37 心柔雖不柔,言語莫粗暴; 是故教誡時,應護強硬心。 38 為教誡自己,應學佛所說; 若欲悲憫他,應當善教導。 39 不以聞實踐,調伏於他人; 調伏自己善,佛子勿生慢。 40 不應顯嗔恚,貪慢自垢穢; 莫令他見已,言久修出家。 41 鋸解身體時,于敵莫生嗔; 如是佛教誡,佛子當領受。

42.

Verī accupanāhīpi, rūpeva dukkhakārako;

Na tva tabbisaye nāme, dukkhaṃ mākari cetasi.

43.

Verī tibandha veropi, iheva dukkhakārako;

Bhavantaraṃ naanveti, sakammunā gato hiso.

44.

Dosotu iha pīḷetvā,

Dukkhāvaho bhavebhave;

Mahānattha karaṃ dosaṃ,

Kasmā vaḍḍheti cetasi.

45.

Mettāsītambusekena, jinovāda manussaraṃ;

Mahā nattha karaṃ dosaṃ, nibbāyatu sa cetasi.

46.

Chaddanto luddakaṃ pāpaṃ, bhūridattohi tuṇḍikaṃ;

Dhammapālo khami tātaṃ, kapindo kandaro pataṃ.

47.

Asaṅkhyeyya ttabhāvesu, paravajjaṃ titikkhato;

Nāthassa pāramiṃ khantiṃ, saraṃ dhīro titikkhatu.

48.

Sāsane ciravāsena, evaṃ niddosakā iti;

Tuvaṃ paṭicca maññantu, sāsane sappayojanaṃ.

49.

Sāsane cira vāsāpi, mādisāva ime iti;

Tamāgamma namaññantu, sāsane nippayojanaṃ.

50.

Dve usetīti doso so, saparaṃ dayhate dvayaṃ;

Pahātabbo sa sabbesu, parattha sattha micchatā.

51.

Paradinnehi noāyu, tiṭṭhate nāttano vasā;

Paravajjaṃ khametabbaṃ, nasādhu aññavirodhito.

52.

Jeguccha kkosa nindāni, bālo gaṇhāti akkhamo;

Khamantotu nagaṇhāti, jānaṃ jegucchitāniti.

53.

Paradinnāni vaccāni, pābhatanti nakocipi;

Gaṇheyyevaṃ duruttāni, agaṇhanto khame sato.

54.

Nadi kallola viciyo, tīraṃ patvā samantidha;

Sabbe uppatitā dosā, khantipatvā samanti te.

55.

Dosummattaka vācāya, nummatto kiṃkarissati;

Bhave yyummattako sova, tādisaṃ vacanaṃ bhaṇaṃ.

56.

Kodhano akkhamo añña, duṭṭhasaññī bhayāluko;

Gāmamajjhe aḷakkova, tathā māhohi taṃ jaha.

57.

Mettāluko khamāsīlo,

Sabbaṭṭhānesunibbhayo;

Parattha sattha micchanto,

Khanti mettañca bhāvaye.

58.

Parakkosāni nindāni, taṃva paccenti nāññagū;

Khittaṃpaṃsuva vātuddhaṃ, garukaṃ kiṃ khamāyate.

59.

Akkosantoca nindīca, pīḷito saka kammunā;

Idha peccaca nīceyyo, naṃnayaṃ gaṇhi akkhamo.

60.

Akkoso maṃ naāgacchi,

Tassevā natthakārako;

Iti ñatvāva sappañño,

Akkosaṃ na garuṃ kare.

61.

Vikārāpatti micchanto, verī bahu mupakkami;

Māmittavasa manvehi, nibbikāro tuvaṃbhava.

62.

Mettambunā saddosoca, paradosoca sammati;

Mettāsekena sabbesu, sabbatoggiṃ nipāraye.

63.

Sadosa paradosaggiṃ, sabbato disato ṭṭhitaṃ;

Mettā toyena vāreyya, siyā nibbuti sabbadhi.

64.

Nagame attano aggiṃ, paraggiṃvāpi nāgame;

Mettambunāva nibbātu, saparaggi dvayaṃ bhusaṃ.

65.

Guṇī guṇī nandindāya, pasaṃsāya guṇī guṇī;

Nindaṃnindaṃ nakuppeyya, nasādiye thutiṃ thutiṃ.

66.

Guṇaṃ nindāya nāsetuṃ, nasakkā koci kussako;

Vaḍḍhetuṃvā pasaṃsāya, garuṃkare na taṃdvayaṃ.

67.

Dosabbhā mala sañchanno, mettācando na rocati;

Taṃmuttassa tu etassa, atissaya pabhāvato.

68.

Su sutta buddha supinā, dvepiyā gutti nākkamo;

Samādhi sumukhā muḷhā, brahmā tyekā dasa gguṇā.

69.

Sītaṃ karotu mettāya, cakkhuṃ lābhetu paññāya;

Mākāsinippabhe caññe, cando hohi gategate.

70.

Dūrāsannesu sabbesu, mettaṃ pesetu pābhataṃ;

Dhammaṃ desetu pattānaṃ, cando hohi gategate.

71.

Sampattānaṃ malaṃ dhova, sītaṃkare sadādayo;

Uccanīce navisese, jalassamo gategate.

我來為您翻譯這段巴利文: 42 怨敵雖極恨,形色能作苦; 于彼境界名,心中莫生苦。 43 怨敵結三恨,今生能作苦; 不隨至他生,隨業而彼去。 44 嗔恚今生逼, 生生招痛苦; 如此大損害, 何故增心中。 45 以慈清涼水,憶念佛教誨; 如此大損害,愿息滅心中。 46 六牙對惡獵,賢善對捕蛇; 法護忍父親,猿王忍巖落。 47 無數諸生中,忍受他人過; 憶念佛忍度,智者應忍耐。 48 久住于教中,如是無過失; 愿他人認為,于教有利益。 49 久住于教中,此等如我等; 莫令他認為,于教無利益。 50 嗔惱焚燒二,自他俱受苦; 應於一切處,舍除為利他。 51 壽命非他與,亦非自在住; 應忍他人過,與他爭非善。 52 厭惡罵誹謗,不忍愚取之; 能忍則不取,知其可厭故。 53 他與糞穢物,饋贈無人取; 如是惡言語,正念不取忍。 54 河浪濤波動,至岸皆平息; 一切生起嗔,遇忍皆平息。 55 嗔狂者言語,不狂何所為; 彼說如是語,自己成狂者。 56 易嗔不能忍,惡想多怖畏; 如村中野狗,莫如是應舍。 57 具足慈忍者, 一切處無畏; 為利他人故, 修忍與慈心。 58 他罵與誹謗,還自不及他; 如揚塵逆風,何須重於忍。 59 罵詈與誹謗,自業所逼迫; 此世他世劣,不忍者所得。 60 罵詈不及我, 自作無利益; 智者如是知, 不重視罵詈。 61 欲令生變異,怨敵多方便; 莫隨敵所欲,汝應無變異。 62 以慈水自嗔,他嗔皆息滅; 以慈水遍灑,遍息諸火焰。 63 自他嗔恚火,遍住諸方所; 以慈水遮止,一切得寂滅。 64 莫近自己火,亦莫近他火; 唯以慈心水,息滅自他火。 65 有德有德人,譭譽有德德; 毀毀莫生嗔,譽譽莫貪著。 66 任何惡作者,毀不能滅德; 贊不能增長,兩者勿重視。 67 嗔雲翳覆時,慈月不光明; 離彼此慈月,光明極殊勝。 68 善眠善夢想,兩護不貪著; 定慧去愚癡,梵天十一德。 69 愿以慈作涼,以慧得慧眼; 莫如無光明,如月去復來。 70 遠近諸眾生,以慈遣饋贈; 為得說正法,如月去復來。 71 為除垢清涼,常作如光明; 高下無分別,如水去復來。

72.

Asaassatesu phuṭṭhesu, lokadhammesu aṭṭhasu;

Patiṭṭho nibbikāro tvaṃ, pathavīsadiso bhava.

73.

Nākāsi kalahaṃ silā, sadā kenaci niccalā;

Mettāyanto khamāyanto, mahāsilaṃ guruṃkare.

74.

Silāva sīlavā hotu, duruttāni titikkhatu;

Paccutte dosasaṃvaḍḍho, anuttova pasambhati.

75.

Sabbe ahaṃva icchanti, sattā sukhanti ñātuna;

Bhāveyya kamato mettaṃ, piya majjhatta verike.

76.

Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno;

Attānaṃ upamaṃ katvā, nahaneyya naghātaye.

77.

Sukha kāmāni bhūtāni,

Yodaṇḍena vihiṃsati;

Attano sukha mesāno,

Pecca so nalabhesukhaṃ.

78.

Averā byāpajjā nīgho, sukhī cassaṃ ahaṃva me;

Hitakāmā tathā assu, majjhattā verinopica.

79.

Mātaro bhātaro ñātī, dāyako pāsakāpica;

Sukhīhontūti bhāveyya, caje tesuca lagganaṃ.

80.

Doso mettāya dūrāri, taṇhā āsanna verikā;

Taṇhaṃ piyesu vāreyya, dosaṃ verīsu mettiko.

81.

Ekuddese kakammāca, sissā ācariyā sukhī;

Hontu sabrahmacārīca, teca ññoñña hitāvahā.

82.

Rājānoca amaccāca, gāme issariyā sukhī;

Bhavantu devatāyoca, tehi surakkhito sukho.

83.

Mayaṃ yena suguttāva,

Sukhitā raṭṭhavāsino;

Sukhī kalla tthu sorājā,

Tejavanto cirāyuko.

84.

Raṭṭha piṇḍena jīvāma, raṭṭhavāsī sukhantuti;

Bhāveyyevaṃ amoghaṃva, raṭṭhapiṇḍaṃ subhuñjati.

85.

Āpāyikā bahū santi, mātāpitādi pubbakā;

Tecaññeca sukhīnīghā, ssva byāpajjā averino.

86.

Sattā bhūtāca pāṇāca, puggalā attabhāvikā;

Thī pū riyā nariyāca, devānarā nipātikā.

87.

Averā hontu byāpajjā, anīghāca sukhī ime;

Attānaṃ parihārantu, catudhā iti bhāvaye.

88.

Puratthimāya disāya, sabbesattā averino;

Abyāpajjā sukhīnīghā, hontūti tāva bhāvaye.

89.

Puratthimāya disāya, sabbepāṇātiādinā;

Dvādasakkhattuṃ bhāveyya, sesāsupi ayaṃnayo.

90.

Catuddisā nudisā dho, uddhaṃ sattāca pāṇino;

Bhūtāca puggalā atta, bhāvī sabbe thi pūrisā.

91.

Ariyā ariyā devā, narāca vinipātikā;

Averā byāpajjā nīghā, sukhattāca bhavantu te.

92.

Catuddisā nudisā dho, uddhanti dasakedisi;

Dvādase te paricchijja, bhāveyya puggale budho.

93.

Mettā vassena temetu, pajjuntoviya sabbadhi;

Mākiñci parivajjehi, evaṃ mettā subhāvitā.

94.

Pañcā nodhi sattodhisā, siyuṃ dvādasapuggalā;

Ntu catūhesu bhāvetvā, aṭṭhatālīsakā siyuṃ.

95.

Dasakedisi tāmettā, catussata asītiyo;

Aṭṭhatālīsāhi pañca, satā ṭṭhavīsa sādhikā.

96.

Dukkhite karuṇaṃ brūhe, muditaṃ sukhite jane;

Mettāceva upekkhāca, ubho ubhosu bhāvitā.

97.

Brahmavāsīti vattabbo, tesvaññatara vāsito;

Gandhabhūtesu so loke, brahmāviya virocati.

Appamādāvaha pakiṇṇakaniddesa

1.

Saṃvijjanti dha lokasmiṃ,

Bahū jīvitakappanā;

Gahetvā patta muñcho yo,

Jīvikānaṃ sa lāmako.

2.

Sukulāca tadupagā, kāmabhogā napekkhino;

Na bhayaṭṭā na iṇaṭṭā, neva ājīva kāraṇā.

3.

Nālaṃva gihinā brahma, cariyāya akhaṇḍitaṃ;

Gharāvāso tisambādho, pabbajjāva nirālayā.

4.

Bhavapaṅkā pamuccāma, tivittiṇṇā bhayānakā;

Paṭipatti yimāyāti, katvā tadupagā ime.

5.

Uttiṭṭhe nappamajjeyya, dhammaṃ caritaṃ sucare;

Dhammacārī sukhaṃseti, asmiṃloke paramhica.

我來為您翻譯這段巴利文: 72 於八世間法,無常所觸時; 汝應立不動,如地無變異。 73 巖石不爭鬥,常與誰不動; 修慈與修忍,應重大巖石。 74 如石持戒者,應忍惡言語; 報以嗔增長,不報自寂滅。 75 一切眾生皆,如我欲安樂; 次第修慈心,愛中怨三類。 76 一切畏刑罰,一切畏死亡; 以己為譬喻,勿殺勿教殺。 77 欲求安樂者, 以杖加害他; 自求安樂者, 後世不得樂。 78 無怨無惱害,愿我得安樂; 愿彼如是有,中怨諸眾生。 79 母親與兄弟,親屬施主等; 愿彼得安樂,應舍著彼等。 80 嗔為慈遠敵,愛為近怨仇; 于愛應防愛,于敵修慈者。 81 一方惡業者,師徒得安樂; 同梵行安樂,互相有利益。 82 國王與大臣,村主得安樂; 諸天神安樂,護彼者安樂。 83 我等善護衛, 國民得安樂; 愿彼王安樂, 具威久壽命。 84 我食國施食,愿國民安樂; 如是修不虛,善用國施食。 85 墮落道眾多,父母等前生; 彼等及餘者,無惱無怨樂。 86 眾生及生類,生命及補特; 男女兩種人,天人及墮趣。 87 愿彼無怨惱,無害得安樂; 自護持四處,如是應修習。 88 東方諸眾生,愿彼無怨敵; 無惱無害樂,如是先修習。 89 東方諸眾生,一切生命等; 十二遍修習,余方亦如是。 90 四方與四維,上下諸眾生; 生類及補特,一切男女等。 91 聖非聖天人,及諸墮趣者; 無怨無惱害,愿彼得安樂。 92 四方與四維,上方共十方; 十二類眾生,智者應遍修。 93 慈雨普遍注,如雨降一切; 莫有所遺漏,如是善修慈。 94 五界十二人,十二類眾生; 四處遍修習,成四十八種。 95 十方所修慈,四百八十種; 四十八加五,百二十八增。 96 于苦修悲心,於樂修喜心; 慈舍二種心,於二俱修習。 97 應名梵住者,住此隨一者; 此世如梵天,光明具香德。 不放逸雜集解說 1 此世間之中, 眾多活命法; 持缽行乞者, 活命最下劣。 2 善族來此處,不貪求欲樂; 非畏非負債,亦非為活命。 3 在家不能行,完整梵行事; 家居實狹隘,出家無繫縛。 4 欲脫有泥淖,渡三怖畏處; 為此行道故,彼等來此處。 5 應起莫放逸,善行於正法; 行法者安樂,此世及他世。;

6.

Svāgatā vata tebhikkhū, pattā sambuddhaputta taṃ;

Gihi bandhana pucchijja, sukhitā sāsane ratā.

7.

Katapuñña visesāva, ete suladdha dullabhā;

Chaṭṭetvāpi mahārajjaṃ, nedisaṃ laddha maññadā.

8.

Svāgatā sugatī hontu, māduggatī pamādino;

Dussīlā ce gamissanti, apāyaṃ tibhayānakaṃ.

9.

Gihibhogā parīhinno, sāmaññattañca dūbhato;

Paridhaṃsamāno pakireti, chavālātaṃva nassati.

10.

Kuso yathā duggahito, hatthamevā nukantati;

Sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayā yupa kaḍḍhati.

11.

Yaṃkiñci sithilaṃ kammaṃ, saṃkiliṭṭhañca yaṃkataṃ;

Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ, nataṃhoti mahapphalaṃ.

12.

Kariyāce kariyā venaṃ, daḷhamenaṃ parakkame;

Sithilohi paribbajo, bhiyyo ākirate rajaṃ.

13.

Iti vuttaṃ munindena, nussaraṃ ani vattito;

Sadā alina cittena, careyya buddhasāvako.

14.

Rāgaṃ asubhacintāya, dosaṃ mettāya vāraye;

Maraṇena dhajaṃmānaṃ, sambuddhe tikkha saddhiko.

15.

Asubhā kāmavitakkaṃ, mettā byāpāda takkitaṃ;

Vihiṃsaṃ karuṇāyeva, nivāreyya sadāsato.

16.

Buddhāṇatti sadātīto, micchāvitakka pīḷito;

Pāpadhammehi saṃkiṇṇo, soniccāpāya gāmiko.

17.

Dhovitvā pattimalāni, punātikkama saṃvuto;

Micchāvitakka sañchedī, dūro apāya gāmito.

18.

Khīṇāsavatta buddhattaṃ, niyyānika ntarā yikaṃ;

Sīhanādaṃ catuṭṭhāne, vesārajjo jino nadi.

19.

Sīlaṃ niyyānikaṃ nāma, āpatti antarāyikaṃ;

Antarāya manāpajja, niyyāneva patiṭṭhatu.

20.

Niyyānikāca asubhā, subhasaññā ntarāyikā;

Antarāya manāpajja, niyyāneva patiṭṭhatu.

21.

Nānāpatti pakiṇṇopi, pārājikā vasesako;

So mityatta paṇīdhīhi, lajjīyeva visodhako.

22.

Alajjīkamma kiṇṇopi,

Saṃvejetvā sumittiko;

Lajjīyeva visodhento,

Matakova asodhako.

23.

Yo pubbeva pamajjitvā, pacchāso nappamajjati;

Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhāmuttovacandimā.

24.

Dhuraṃkatvā dhipatayo, yo puññesu parakkame;

Tassa niyyānikaṃ kammaṃ, kiṃnāmakaṃ nasijjhate.

25.

Paccate munino bhattaṃ, thokaṃthokaṃ ghareghare;

Piṇḍikāyeva jīvantu, māpajjantu anesanaṃ.

26.

Dhoveyyā pattimagāni, vuṭṭhāna desanambuhi;

Saṃvarissanti cittena, sīlaṃ dhotassa nimmalaṃ.

27.

Buddhāṇātikkamāpatti , niggahe rāgadosake;

Natthi sañcicca āpatti, lajīva so pavuccati.

28.

Vāṇijja kasikādīhi, nāhāreṭṭhi dhasāsane;

Dhura dvayaṃva kiccaṃ taṃ, nāññakiccehi hāpaye.

29.

Niggaṇheyya sakaṃcittaṃ, kiṭṭhādiṃ viya duppasuṃ;

Satimā sampajānoca, care sabbiriyāpathe.

30.

Yathā thambhe nibandheyya, vacchaṃ damaṃ naro idha;

Bandheyyevaṃ sakaṃcittaṃ, satiyā rammaṇe daḷhaṃ.

31.

Adhisīlādhicittānaṃ, adhipaññāya sikkhanaṃ;

Bhikkhu kiccattayaṃ etaṃ, karontova subhikkhuko.

32.

Pañcāṭṭha dasa sīlāni, nādhisīlaṃ taduttari;

Pātimokkhaṃ adhisīlaṃ, pabbatā dhika meruva.

33.

Pātimokkhaṃ visodhento, appeva jīvitaṃ jahe;

Paññattaṃ lokanāthena, nabhinde sīlasaṃvaraṃ.

34.

Sīlenā tikkamaṃ thullaṃ, pariyuṭṭhaṃ samādhinā;

Paññāyā nusayaṃ saṇhaṃ, kilesaṃ bhikkhu bhindati.

35.

Sāsanassādi sīlaṃva, majjhe tassa samādhiva;

Paññāva pariyosānaṃ, kalyāṇāva imetayo.

我來將這些巴利文詩偈完整翻譯成簡體中文: 6 比丘們,善來啊! 你們已得佛子地; 拋卻在家系縛后, 安樂於教法中。 7 此等殊勝福德者, 得此甚難得之事; 縱使舍大王位時, 亦未得如此福報。 8 善來者得善趣去, 放逸者入惡道中; 破戒者必將墮入, 三種怖畏惡趣中。 9 失卻在家諸受用, 又失沙門之本分; 衰敗毀壞如朽木, 終將滅亡無所依。 10 如執茅草不當心, 必將割傷執持手; 邪行沙門法亦然, 終將牽人入地獄。 11 所作懈怠放逸業, 及所作污穢之業; 染污不凈梵行者, 不得殊勝大果報。 12 若有所作當精進, 堅固勇猛勤精進; 放逸懈怠修行者, 只會增長諸塵垢。 13 如是牟尼王所說, 憶持莫有退轉心; 佛陀弟子當常以, 無懈怠心而行道。 14 以不凈想除貪慾, 以慈悲心除嗔恚; 以死亡想除我慢, 于佛具足銳利信。 15 以不凈除欲尋思, 以慈心除嗔恚念; 以悲心除害想念, 常當如是保正念。 16 違背佛陀教誡者, 為邪思維所逼迫; 與惡法相應混雜, 必定常趣向惡道。 17 洗凈諸垢得清凈, 防護不再有違犯; 斷除一切邪思維, 遠離趣向惡道者。 18 漏盡得證菩提果, 出離障礙皆遠離; 四處宣說獅子吼, 勝者無畏大音聲。 19 戒行名為出離道, 犯戒即是諸障礙; 莫遇障礙諸過失, 唯愿安住出離道。 20 不凈觀為出離法, 凈想即是諸障礙; 莫遇障礙諸過失, 唯愿安住出離道。 21 雖犯種種輕重戒, 除去根本四重罪; 以正意樂求清凈, 具慚愧者得清凈。 22 無慚造作諸惡業, 善友教誡生厭離; 唯有慚愧得清凈, 無慚如死難清凈。 23 若人先前雖放逸, 後來不復起放逸; 彼照耀此世間界, 如月出離雲翳時。 24 以此為首為主要, 精進修習諸福業; 彼之出離諸善業, 有何因緣不成就? 25 牟尼食物當隨處, 家家少許而乞食; 唯依託缽而生活, 莫起不當求活命。 26 當以懺悔清凈水, 洗滌罪垢令出離; 以心護持諸禁戒, 洗凈戒行得清凈。 27 違犯佛陀諸禁戒, 調伏貪慾與嗔恚; 若非故意所違犯, 是名具足慚愧者。 28 販賣耕種諸事業, 莫求活命污佛教; 唯有二種正事業, 莫以他事廢正業。 29 調伏自己之心念, 如防惡牛入稻田; 具足正念與正知, 一切威儀悉攝持。 30 譬如此處諸世人, 以柱繫縛調伏牛; 如是繫縛自心念, 正念所緣要堅固。 31 增上戒與增上心, 及增上慧諸學處; 比丘三種正事業, 修習即是善比丘。 32 五戒八戒與十戒, 不名增上清凈戒; 別解脫戒增上戒, 如須彌勝諸山王。 33 清凈護持別解脫, 寧可捨棄自身命; 世間導師所制戒, 不應毀破戒律儀。 34 以戒斷除粗重染, 以定調伏纏結惑; 以慧斷除細隨眠, 比丘如是斷煩惱。 35 教法初始即是戒, 中間即是等持定; 最後即是智慧力, 此三善法為清凈。

36.

Mahāpuññe ṭhitaṃ sīlaṃ, samādhi appanā gataṃ;

Catumagga yutā paññā, etaṃ sikkhattayaṃ mataṃ.

37.

Sīlanalakkhaṇaṃ sīlaṃ, dussīlya dhaṃsanaṃ rasaṃ;

Hirottappa padaṭṭhānaṃ, suci paccupaṭṭhānakaṃ.

38.

Sasīlagutti nāthoca, dunnigaho visārado;

Dhammaṭṭhītīti pañcete, guṇā venayike matā.

39.

Ādi kalrāṇa saṃvedī, sīlamattaṭṭha bhikkhavo;

Uddhaṃ kalyāṇa lābhāya, alino anivattiko.

40.

Dhovitvā pattimalāni, vuṭṭhāna desana mbuhi;

Suddhasīle ṭhitoyeva, evaṃ cinteyya paññavā.

41.

Sampuddhorasa puttāva, buddhurojā nussāvanā;

Sambhūtā pitu dāyādā, puttānāma sabhāvato.

42.

Khīraṃ pitvāva jīvanti, jātāpi idha puttakā;

Pariyatti jinakkhīraṃ, pitvāva jinaputtakā.

43.

Dāyoca nāma buddhassa, dhammāmisa vasādvidhā;

Maggañāṇā dayo dhammo, cattāro paccayāmisā.

44.

Cira māmisa dāyādā, rājapūjādi gāhino;

Dāyā missaggahaṃ nicchi, saddhamma garuko jino.

45.

Lakkha kappa catussaṅkhya, kālaṃ vicita niccitaṃ;

Dhammadāyaṃ navindamhā, buddhaputtāpi yemayaṃ.

46.

Buddhavārita dāyādā, saddhammadāya bāhirā;

Puttāpi satthudāsābhā, bhuttamattā hi dāsakā.

47.

Bhaddanta rāhulasseva, dāyaṃ nopi adā jino;

Nādiyimhā pamādāya, taṃ dāyaṃ kusalantakaṃ.

48.

Dhammadāyādā mebhikkhave tumhebhavatha,

Māāmisa dāyādā;

Iti vuttaṃ munindena,

Sāvakesu dayāvatā.

49.

Imāya buddhavācāya, buddhasantaka taṃ sare;

Dvinnaṃ āmisaa dāyāda, bhāvassaca nivāraṇaṃ.

50.

Rajje caṇḍālaputtāva, saddhammacakka vattino;

Puttā hontāpi dāyesmiṃ, nirāsā tiva ninditā.

51.

Micchājīva samāpannā, accāsā paccayāmise;

Mahājānīya sampattā, moghakatvā tidullabhaṃ.

52.

Gihikāme pahāyāgo, paravantosu laggito;

Gaṅgātiṇṇo taḷākamhi, nimuggovā tinindito.

53.

Cīvare piṇḍapāteca, paccaye sayanāsane;

Etesu taṇha mākāsi, mālokaṃ punarāgami.

54.

Itivuttā nusārena, paccavekkhaṇa suddhiyā;

Āmisesu hane āsaṃ, puttamaṃsu pamaṃ saraṃ.

55.

Seyyo ayoguḷo bhutto,

Tatto aggisikhūpamo;

Yañce bhuñjeyya dussīlo,

Raṭṭhapiṇḍaṃ asaññato.

56.

Itivuttaṃ nucintento, vajje dussīla bhāvato;

Sīle ṭhitova bhuñjeyya, māditta guḷakaṃ gili.

57.

Annāna matho pānānaṃ,

Khādanīyāna mathopi vatthānaṃ;

Laddhāna sannidhiṃ kariyā,

Naca parittase tāni alabhamāno.

58.

Aññāhi lābhupanisā, aññā nibbāna gāminī;

Sakkāraṃ nābhinandeyya, viveka manubrūhaye.

59.

Akatvā āmise āsaṃ,

Saddhammeyeva āsiko;

Appamatto samāraddho,

Dhammadāyaṃ labhissati.

60.

Pariyattiṃ vinā seyyaṃ, nalabhanti budhāapi;

Seyyatthikova sikkheyya, neva pūjādi kāraṇā.

61.

Bhavanissaraṇatthaṃva , sikkhe nā laggadūpamo;

Tathūpamāya sikkhanto, apāyesu patissati.

62.

Sikkhitena amānatthaṃ, nasādhu mānathaddhiko;

Mudubhāvāya sikkhitvā, damento muduko bhave.

63.

Rāgaṃ dosaṃ dhajaṃmānaṃ, sikkhantopi vivajjaye;

Daharāpi hi miyyanti, natthi vassaggato mataṃ.

64.

Saddhaṃtikkheyya buddhena, rāgaṃ asubha cintayā;

Maraṇena dhajaṃmānaṃ, dosaṃ mettāya vāraye.

65.

Etehi caturakkhehi, ganthaṃ sikkheyya saṃ vuto;

Sikkhantassehi rakkhehi, nakoci saṃkilesiko.

我來將這些巴利文詩偈完整翻譯成簡體中文: 36 戒立於廣大福德, 定達深奧等持境; 慧與四道相應時, 此為三學之所依。 37 戒以防護為特相, 摧毀惡戒為作用; 以慚愧為近因緣, 清凈即是現起相。 38 自戒護持有依怙, 難調能調無所畏; 法住立為第五德, 此為律者五種德。 39 初善感受之比丘, 僅住于戒之境界; 為得上善不退轉, 勇猛精進無懈怠。 40 以懺悔清凈之水, 洗滌一切諸罪垢; 安住清凈戒律已, 有智之人如是思。 41 正覺胸臆所生子, 佛胸中生聽教者; 生為父之繼承人, 本性即是佛子者。 42 如飲乳汁而生存, 此處所生諸子等; 飲佛法乳而生存, 佛子亦復如是住。 43 佛陀遺產有二種: 法與資具兩種別; 道智等即是法財, 四資具是物資財。 44 長久耽著物資者, 樂受王者供養等; 勝者重視正法財, 不取物質諸遺產。 45 歷經四阿僧祗劫, 百千劫中所積集; 我等雖為佛子眾, 未得正法之遺產。 46 遠離佛陀之遺產, 不得正法諸遺財; 雖為導師之佛子, 如仆食主剩餘食。 47 如善賢羅睺羅般, 勝者未授法遺產; 由於放逸不受持, 善法遺產皆失去。 48 比丘們應成為我, 法嗣而非物資嗣; 牟尼導師如是說, 悲愍聲聞諸弟子。 49 憶持佛陀此言教, 了知佛陀之所有; 遠離二種資具愛, 不作物質之繼承。 50 如旃陀羅子王位, 正法輪王之佛子; 雖為佛子無遺分, 如是應受諸譏毀。 51 從事邪命求活命, 貪求過度諸資具; 遭受重大諸損失, 虛度難得之三寶。 52 舍離在家諸欲已, 復著資具為他奴; 如渡恒河已度者, 覆沒小池受譏嫌。 53 于諸衣服與飲食, 醫藥所需臥具等; 於此莫生貪愛心, 勿重返回世間中。 54 依照如是之教誡, 觀察清凈諸資具; 斷除資具之希求, 憶念我為佛真子。 55 寧食燒紅鐵丸食, 猶如烈火熾燃時; 不應破戒無節制, 受用信眾之供養。 56 思維如是之教誡, 遠離破戒諸過患; 住戒受用諸飲食, 勿吞燒熱鐵丸食。 57 若得飲食諸物品, 及得衣服諸資具; 不應貯藏為儲積, 未得之時莫憂慮。 58 一是利養之因緣, 一是趣向涅槃道; 不應歡喜諸供養, 應當增長遠離行。 59 不作資具之希求, 唯求正法為所依; 不放逸心勤精進, 必得正法之遺產。 60 離教法者雖智者, 不得殊勝之利益; 為求勝利而學習, 非為供養等因緣。 61 為出輪迴而學習, 不應如蛭之執著; 若如彼蛭而學習, 終將墮落諸惡趣。 62 學習不應生我慢, 我慢剛強非善法; 學習應當求柔順, 調伏成就柔和性。 63 雖在學習勤精進, 應離貪嗔與我慢; 少年亦有命終時, 壽命不定長與短。 64 于佛銳利具信心, 以不凈想除貪慾; 以死隨念除我慢, 以慈心法除嗔恚。 65 以此四種防護法, 攝受學習諸經典; 以此諸多防護法, 不受任何之染污。

66.

Buddhavācampi sajjhāya, etepi manasīkara;

Vutto dhammavihārīti, ediso sāsane varo.

67.

Garūna mupadesena,

Caturakkho susīlavā;

Appassutopi pāsaṃso,

Bhiyyoyeva bahussuto.

68.

Sātaṃ sevakkhaṇevappaṃ, taṃhetvā nantādukkhanti;

Dhīro āsaṃ hane kāme, khuradhāramadhūpame.

69.

Yodha kāme sukhaṃmaññi,

Na so dukkhā vimuccati;

Mātāhi byaggha manvento,

Vacho mutto kathaṃbhayā.

70.

Tiracchā peta laddhabbe, nāsaṃ kāmasukhe kare;

Bhāyitabba sukhaṃ tañhi, tasmiṃ laggā mahātapā.

71.

Laddhā kāmasukhaṃ bālā, pamodanti napaṇḍitā;

Pasupakkhībhi laddhabbaṃ, anantadukkha kāraṇaṃ.

72.

Laddhā dhammaratiṃviññū, modanti na apaṇḍitā;

Anoma satta paribhogaṃ, bhaganissaraṇāvahaṃ.

73.

Hīnakammaṃ paṭicchannaṃ, kāmassādaṃ napatthaye;

Dhamme pītiñca pāmojjaṃ, pattheyya sādhusampato.

74.

Pariggaṇhanti yekāme, hiṃ santite tadatthikā;

Pariccattaṃ na hiṃ santi, muttaṃ vaṇṇenti sādhavo.

75.

Niccupakkamma puṭṭhopi, kāyo verīvasā nugo;

Aciraṃyeva bhūsāyī, yuttova ta mupekkhituṃ.

76.

Rakkhitopi aguttova, kāyo bhayamukhe ṭhito;

Tasmā kāya mupekkhitvā, caredhamma machambhito.

77.

Puṭṭho puṭṭhopi yaṃkāyo, bhuvi rogāsayīsayī;

Kataṃkataṃ mudhāto na, tadatthaṃ duccare care.

78.

Pāpaṃ karoti yobālo,

Puṭṭhuṃ kāyaṃ tidubbharaṃ;

Bhūmyaṃ kāyaṃ ṭhapetvāna,

Anātho so apāyiko.

79.

Verīvasā nugaṃ kāyaṃ,

Bālo poseti duccaro;

Posento niraye pakko,

Kāyo bhūmyaṃ vikāragū.

80.

Pāpaṃ mākara kāyatthaṃ, kāyo verī vasānugo;

Bhūmyaṃ sessati vekārī, pāpiko nirayaṃ gato.

81.

Amayhaṃ mayhasaññāya,

Kāyaṃ rogavasānugaṃ;

Posaṃ patto mahājāniṃ,

Nokāso dhamma mikkhituṃ.

82.

Kāyāpekkhāya nokāso,

Dhammaṃ daṭṭhuṃ rahogato;

Upekkhāyeva okāso,

Dukkhitā mha apekkhayā.

83.

Citta saṃsodhakā pakkā, kāyasaṃsodhakā navā;

Sodhe cittaṃva pakkatthaṃ, nakāyaṃ bhavabhīruko.

84.

Cittasaṅkharaṇaṃ sādhu, taṃ saṅkhataṃ pabhassaraṃ;

Nasādhu kāyasaṅkhāro, saṅkhatopyasubhova so.

85.

Sabhāva malinaṃ kāyaṃ, nimmalāya kathaṃ kare;

Āgantumalinaṃ cittaṃ, sakkā kātuṃ sunimmalaṃ.

86.

Ādhibyādhi parotāya, ajjasvevā vināsinā;

Kohināma sarīrāya, dhammāpetaṃ samācare.

87.

Sabhāvajegucchaṃ kāyaṃ, sobhetuṃnevasakkuṇe;

Cittaṃ vā laṅkataṃ sobhaṃ, sīlādi gandhavāsitaṃ.

88.

Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkha mappiyaṃ;

Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvivā yadivā raho.

89.

Kilesā gantumalaṃcittaṃ, pabhassara sabhāvikaṃ;

Tadāgantumalaṃ dhova, cittaṃ dhote pabhassaraṃ.

90.

Kilesā gantumalaṃcittaṃ, upakkamena sodhaye;

Suvisuddha manāyeva, uttariṃsu bhavaṇṇavā.

91.

Kāye malamupekkhāya, citte malaṃva dhovatu;

Citte hi nimmalesanto, pūtikāyopi pūjito.

92.

Kāyarogaṃ titikkhāya, cittarogaṃ cikicchatu;

Sukhito kāyarogīpi, citte nirāmaye sati.

93.

Kāyaroge bahū vejjā, buddhuttiva manogade;

Idhāpi kāyiko santo, anantāva manorujā.

94.

Sīsadaḍḍha mupekkhāya, nibbātu rāgapāvakaṃ;

Khippaṃ asubha saññāya, niccadaḍḍhaṃ bhavebhave.

95.

Subhāya uṭṭhitaṃ rāgaṃ, asubhāya nivāraye;

Sorāgo sāditaṃ jantuṃ, catvāpāyaṃ nayissati.

我來將這些巴利文詩偈完整翻譯成簡體中文: 66 誦習佛陀之教言, 於此等法作意思; 如是稱為法住者, 此人教中最殊勝。 67 依師教授得四護, 具足清凈諸戒行; 雖少聞而應稱讚, 何況多聞更應贊。 68 樂受暫時少安樂, 此因招致無盡苦; 智者斷除欲樂希, 如蜜塗抹利刃上。 69 若人執著欲樂者, 彼不能脫諸痛苦; 如虎追逐其母親, 犢子何能離怖畏。 70 畜生餓鬼境界樂, 莫對欲樂生希求; 彼樂實應生怖畏, 執著之人受大苦。 71 愚者得欲生歡喜, 智者不應生歡喜; 禽獸亦能得此樂, 此為無盡苦因緣。 72 智者得法生歡喜, 非智之人不歡喜; 殊勝聖者所受用, 能得出離諸有果。 73 隱秘卑劣諸惡業, 不應希求欲樂味; 於法喜悅生歡喜, 善士應求此法樂。 74 執取欲樂貪求者, 彼等傷害所執物; 舍離不再加傷害, 善人讚嘆解脫者。 75 常被疾病所逼惱, 此身隨順如怨敵; 不久即當臥土中, 應當舍離生厭離。 76 守護亦是不防護, 此身住于怖畏門; 是故應當舍此身, 無畏修習正法行。 77 此身雖受諸資養, 終臥地上病所依; 為此造作徒勞功, 不應惡行養此身。 78 愚者為此難養身, 造作種種諸惡業; 此身終歸臥地上, 無依趣向諸惡道。 79 如敵隨逐此身軀, 愚者惡行養育之; 養育終墮地獄熟, 此身歸土受變壞。 80 莫為此身造惡業, 此身如敵隨逐人; 終將變壞臥地上, 造惡必墮于地獄。 81 執我所有此幻身, 隨順疾病所支配; 養育招致大損失, 無暇觀察正法義。 82 執著此身則無暇, 獨處觀察正法義; 唯有舍離生厭離, 始得觀法除痛苦。 83 凈化心者為成熟, 凈化身者為幼稚; 應凈其心求成熟, 畏有不應凈此身。 84 修治其心善美事, 心得清凈極光明; 修治此身非善事, 縱使修治不凈相。 85 本性不凈此身軀, 如何能令得清凈; 客塵所染此心識, 努力能令得清凈。 86 為病所逼此身軀, 今日即將歸滅盡; 誰為如此之身軀, 造作遠離正法業。 87 本性可厭此身軀, 不能莊嚴令美好; 唯有莊嚴此心識, 以戒等香令芬芳。 88 若汝畏懼諸痛苦, 若汝不喜諸苦惱; 莫造惡業生罪過, 無論明處或暗處。 89 煩惱客塵染污心, 本性光明極清凈; 當洗客塵諸污垢, 洗凈其心得光明。 90 煩惱客塵染污心, 以方便力令清凈; 極善清凈無垢時, 超越輪迴諸有海。 91 應舍此身諸垢穢, 唯洗心中諸污垢; 若得內心極清凈, 不凈身軀亦可敬。 92 忍受身體諸病苦, 醫治內心諸病惱; 身病雖苦心安樂, 無有煩惱得安寧。 93 身病醫者有眾多, 唯佛能治心病者; 此世身病雖眾多, 心病無量難計數。 94 舍離頭痛諸病苦, 應滅貪慾大火焰; 速以不凈之觀想, 滅除生死常燃火。 95 因凈相生起貪慾, 以不凈想令遠離; 貪慾所縛諸眾生, 必定趣向四惡道。

96.

Paṇḍitānaṃ malaṃ māno, sottukkaṃsena pākaṭo;

Mākho attāna mukkaṃse, māvibhāve sakaṃmalaṃ.

97.

Guṇaṃ paṭicca guṇīnaṃ, ahaṃmāno samuṭṭhahe;

Maraṇaṃ anucintāya, dhajaṃmānaṃ nipātaya.

98.

Eko kāyavivekesī, katvā kilesaniggahaṃ;

Vase cittavivekesī, ubho padhi vivekādā.

99.

Adiṭṭhe asute ṭhāne, vaseyya mocanatthiko;

Assādaṃhi nivāretuṃ, diṭṭhe sute tidukkaraṃ.

100.

Adiṭṭhe asute raññe, vaseyyi ndriyagopako;

Vāretuṃ visayākiṇṇe, cakkhusotaṃ tidukkaraṃ.

101.

Rāgaṃ asati uppannaṃ, santābhujena vāraye;

Bāhire rāga muppannaṃ, anto asubhacintayā.

102.

Rāgaṃ chindāti buddhāṇaṃ, saraṃ bhikkhu rahogato;

Passaṃ kāyedha jegucchaṃ, labheyyā siṭṭhamocanaṃ.

103.

Kāyaṃ asubhatopassa, kallakāleva dassanaṃ;

Moghaṃ kālaṃ nakhīyeyya, bhaveyyuṃsvepiāturā.

104.

Kāyaṃ jegucchatopassa, bālyanto paccavekkhiya;

Ādo kiñci jigucchāya, jiguccheyyāyatiṃ bhusaṃ.

105.

Kāyādinava mikkheyya, dāni kiñcipi dassanaṃ;

Āyatiṃ maggalābhāya, bhaveyya upanissa yo.

106.

Itthīna maṅgamaṅgāni, napasseyya nacintaye;

Tadāsā ubhato bhaṭṭhā, sugatyā sāsanāpica.

107.

Itthirūpa sarākaḍḍhā, bhaṭṭhā bahūva sāsanā;

Ihāpi dukkhitā hutvā, te pecca atidukkhino.

108.

Puṃmano pariyādāya, itthirūpasarā ṭhitā;

Tassama mañña mekampi, navijjateva sabbadhi.

109.

Sallape asihatthena, pisācenāpi sallape;

Āsade āsivisepi, aggikkhandhepi āsade;

Natveva mātugāmena, ekekāya supesalo.

110.

Kāmaṃ asubhacintāya, byāpādaṃ snehacetasā;

Vihiṃsaṃ karuṇāyehi, vitakkaggī tayosame.

111.

Asameta vitakkaggī, thusarāsimhi khāṇuva;

Athirā sāsane tāpī, tepacchāatitāpino.

112.

Asubhā pagame lokā, taṃ mettāyupasaṅkame;

Subhāvitāhi etāhi, jaheloke piyāpiyaṃ.

113.

Gataṭṭhitādo uppanne, vitakkaggī tayo same;

Ātāpī pahitattoti, evaṃbhūto pavuccati.

114.

Vivādappatto dutīyo, keneko vivadissati;

Tassate saggakāmassa, ekatta muparocitaṃ.

115.

Sinihappatto dutīyo, kamekā sinihissati;

Tassate mokkhakāmassa, ekatta muparocitaṃ.

116.

Purato pacchatovāpi, aparo ce navijjati;

Tasseva phāsu bhavati, ekassa vasato vane.

117.

Sukhañca kāma mayikaṃ, dukkhañca pavivekikaṃ;

Pavivekaṃ dukkhaṃ seyyo, yañce kāmamayaṃ sukhaṃ.

118.

Yoca vassasataṃ jīve, apassaṃ udayabbayaṃ;

Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, passato udayabbayaṃ.

119.

Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno;

Amānussī rati hoti, sammādhammaṃ vipassato.

120.

Yatoyato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;

Labhati pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānataṃ.

121.

Iccuttaṃ dhammapāmojjaṃ, vivekajaṃ rasādhikaṃ;

Icchanto sīlavā bhikkhu, anivattita vīriyo.

122.

Vanā vāse vasitvāna, appicchādiguṇāvaho;

Pali bodhe samucchijja, bhāveyyevaṃrahogato.

123.

Kāye jegucchapuñjāni, rūpaṃ ruppanabhāvato;

Tassitā vedanā saññā, saṅkhārāca tatopare.

124.

Viññāṇañca imepañca, khandhā rāsatthato matā;

Tecānicca dukkhā nattā, upādā vayadhammino.

125.

Pheṇapiṇḍū pamaṃ rūpaṃ, vedanā pupphuḷūpamā;

Marīcikūpamā saññā, saṅkhārā kadalūpamā.

126.

Māyūpamanti viññāṇaṃ, dassite sabba dassinā;

Upamāhi samasse yya, pañcakkhandhe asārake.

我來將這些巴利文詩偈完整翻譯成簡體中文: 96 智者之垢為我慢, 因自高舉而顯著; 莫自高舉顯我慢, 莫彰顯己諸污垢。 97 依于功德具德者, 生起我是之慢心; 思維死亡之無常, 摧毀高舉我慢幢。 98 獨處寂靜遠離身, 調伏一切諸煩惱; 住於心寂遠離處, 二依遠離得解脫。 99 未見未聞之處所, 欲求解脫應安住; 于所見聞生歡喜, 極難調伏令遠離。 100 未見未聞曠野中, 護諸根者應安住; 諸根對境紛擾時, 眼耳難以得防護。 101 不在現前生貪慾, 以寂靜處令遠離; 外境生起諸貪慾, 內修不凈觀調伏。 102 比丘獨處憶佛教, 斷除一切諸貪慾; 觀身可厭諸不凈, 獲得殊勝解脫果。 103 觀身不凈應及時, 把握時機勤觀察; 莫虛度時生懈怠, 明日或有諸病苦。 104 觀身可厭諸不凈, 審察從初至終末; 始從少許生厭離, 后當極生厭離心。 105 觀察此身諸過患, 現今稍有所見時; 未來必得道果證, 此為殊勝增上緣。 106 女人身體諸支分, 莫見莫思生執著; 彼等兩失俱墮落, 善趣教法皆遠離。 107 為女色相所牽引, 多人墮落離教法; 此世已受諸苦惱, 來世更受大痛苦。 108 男子心意被束縛, 女色相中而安住; 無有一事能比擬, 此為最勝諸纏縛。 109 寧與持劍者談話, 寧與夜叉共言語; 寧近毒蛇與猛火, 不與端正女獨處。 110 以不凈想除貪慾, 以慈愛心除嗔恚; 以悲心除害想念, 此三覺火令寂滅。 111 未熄三種覺火者, 如稻草堆藏利刺; 于教不穩受熱惱, 后更遭受大熱苦。 112 以不凈觀離世間, 以慈心觀而親近; 善修此等諸觀想, 舍離世間愛不愛。 113 行住坐臥諸威儀, 生起三種覺火時; 精進勤奮勇猛者, 如是稱為真修行。 114 若有第二起諍論, 獨處一人誰諍論; 欲求生天樂獨處, 故讚歎獨居功德。 115 若有第二生愛著, 獨處一人誰愛著; 欲求解脫樂獨處, 故讚歎獨居功德。 116 前後左右諸方所, 若無他人相隨伴; 彼獨處者得安樂, 獨居林野最殊勝。 117 欲樂所生諸安樂, 遠離所生諸痛苦; 遠離之苦為殊勝, 勝過欲樂之安樂。 118 若人壽活滿百歲, 不見諸法生滅相; 不如一日之生命, 能見諸法生滅者。 119 入于空閑寂靜處, 比丘心意得安詳; 非人境界生喜樂, 正觀諸法實相時。 120 隨觀五蘊生滅相, 喜悅歡喜由此生; 了知此即不死法, 智者如是得安樂。 121 如是所說法喜樂, 遠離所生殊勝味; 持戒比丘若欲求, 精進不退勤修習。 122 住于林野修遠離, 少欲知足諸功德; 斷除一切遍計執, 如是獨處勤修習。 123 身為可厭諸蘊聚, 色以變壞為其相; 受想諸行亦如是, 皆為蘊聚無實體。 124 識為第五此五蘊, 智者說為蘊聚義; 無常苦空無我相, 依止生滅為其法。 125 色如聚沫不堅實, 受如水泡易消散; 想如陽焰生幻相, 諸行如芭蕉無實。 126 識如幻化無堅實, 一切遍見者所說; 以此譬喻善思惟, 五蘊無實如空花。

127.

Yāva byāti nimmissati,

Koṭilakkhātahiṃkhaṇe;

Khandhā bhijjanti hutvāna,

Aniccānāma te tato.

128.

Bhaya pīḷitato dukkhā, anattā avidheyyato;

Khandhāva honti bhijjanti, añño koci nalabbhati.

129.

Khandhā niccā khayaṭṭhena, bhayaṭṭhena dukhācate;

Anattā sārakaṭṭhena, iti passe punappunaṃ.

130.

Bhāṇūdaye kayaṃ enti, hemante patitussavā;

Rāgā mānāca sabbevaṃ, satyā niccānupassane.

131.

Sīhanādaṃ vanesutvā, saṃvejenti sasotakā;

Vehapphalāpi lokevaṃ, jinerita tilakkhaṇaṃ.

132.

Vedanādīni nāmāni, nāmarūpadvayaṃva te;

Taṇhāvijjāca kammādi, nāmarūpassa paccayā.

133.

Nāmarūpaṃ pariggayha, tato tassaca paccayaṃ;

Hutvā abhāvato niccā, udayabbaya pīḷanā.

134.

Dukkhā avasavattittā, anattātitilakkhaṇaṃ;

Āropetvāva saṅkhāre, sammasanto punappunaṃ.

135.

Pāpuṇeyyā nupubbena,

Sabbasaṃyojana kkhayaṃ;

Tampatto arahā bhikkhu,

Bhavatiṇṇo sunibbuto.

136.

Natumhaṃ bhikkhave rūpaṃ, taṃ jahethāti vuttato;

Memetanti upādānaṃ, pañcakkhandhe vināsaye.

137.

Puttā matthi dhanā matthi, iti bālo vihaññati;

Attāpi attano natthi, kutoputtokutodhanaṃ.

138.

Iccutta manucintāya, attāti atthimetivā;

Saññaṃ nāseyya khandhāva, atthīti ābhuje budho.

139.

Khandhanāsa manābhujja, mato me puttako iti;

Socanti paridevanti puttonatthi nasomato.

140.

Bhijjamānesu khandhesu, attasaññī anattesu;

Nādikāla viparitā, mahājānīyataṃ gatā.

141.

Bhijjamānesu khandhesu, laggā rattā mamāyitā;

Nārīpumādi saññāya, viparetā anādike.

142.

Nādikāla viparito, attasaññī anattani;

Bhijjamānesu khandhesu, jaha ttāti mamāyanaṃ.

143.

Abhiṇhuppattiyāyeva, bhijjamāno naññayati;

Aniccalakkhaṇaṃ channaṃ, taṃ cinteyya supaññavā.

144.

Asanteyeva laggantā, namuccanti bhavattayā;

Natthi santesu laggantā, rūpakkhandhā dike svidha.

145.

Taṇhā gijjhati metanti, māno ahanti maññati;

Diṭṭhi gaṇhāti attāti, ete papañcakā tayo.

146.

Mame ta maha mattāti, papañcānaṃ vasānugo;

Gaṇhanto bhava paṅkamhi, nimmuggova bhayānake.

147.

Name nāhaṃ naattāti, etehi vivadaṃ kare;

Vivadantāva muccanti, bhavapaṅkā bhayānakā.

148.

Name nāhaṃ naattāti, daṭṭhabbanti jineritaṃ;

Tatheva sabbadā maññe, mā papañca vasānugo.

149.

Loko vivadi buddhena, nalokena kadāciso;

Anattāti jinuddiṭṭhaṃ, loko attāti maññati.

150.

Mo lokena samo hotu,

Tassamo kiṃtaduttare;

Andhibhūto ayaṃloko,

Sambuddhassa virodhiko.

151.

Sambuddhassa vasaṃ nvetu, sanjhādi bhayatajjito;

Tabbasaṃyeva anvento, bhavatiṇṇo bhavissati.

152.

Anattāti girā saccā, attāti vacanaṃ musā;

Musāya vivade loko, buddhena sacca vādinā.

153.

Turaṅgavajagāmamhā, purime camakya kānane;

Vasatā aggadhammena, therena racito ayaṃ.

154.

Arimatteyya buddhassa,

Dhamma ssutakkhaṇe bhave;

Khīṇāsavo mahāpañño,

Puññena tena sāvakoti.

Kāyapaccavekkhaṇā

1.

Nādikāla viparita, jana bhūtattha dassino;

Dātume kantikassādaṃ, satthu pādo timānito.

2.

Sīse pilandiyā modī, sambuddha caraṇa mbujaṃ;

Sādhu tuṭṭhikaraṃ brūmi, sukāya paccavekkhaṇaṃ.

我來將這些巴利文詩偈完整翻譯成簡體中文: 127 直至消散盡滅時, 百千俱胝剎那間; 諸蘊生起復滅盡, 故稱無常即此義。 128 怖畏逼迫故是苦, 不受支配故無我; 唯有諸蘊生與滅, 更無他物可尋求。 129 諸蘊無常壞滅義, 怖畏之義即是苦; 無我即是無實義, 如是觀察復觀察。 130 如日出時露消散, 寒冬落雪復消融; 貪慾我慢亦如是, 常觀無常皆消滅。 131 野獸聞得師子吼, 皆生怖畏與驚惶; 廣果天眾亦如是, 聞勝者說三法印。 132 受等諸法為名法, 名色二法為其體; 愛無明業等諸法, 是名色法之因緣。 133 遍知名色及因緣, 無常生已覆滅盡; 生滅逼迫故是苦, 不受支配故無我。 134 三相繫於諸行法, 反覆觀察勤修習; 逐漸必得諸結盡, 達此阿羅漢寂滅。 135 次第趣向于涅槃, 斷盡一切諸束縛; 證得阿羅漢果者, 度脫輪迴得寂滅。 136 諸比丘此色非汝, 應當舍離如是說; 我我所執諸執著, 於五蘊中應斷除。 137 我有子我有財富, 愚者因此受苦惱; 自身尚且非己有, 何況子女與財富。 138 如是思維無我想, "我"與"我有"皆虛妄; 當滅此想唯諸蘊, 智者應知實相義。 139 不知諸蘊皆壞滅, 悲嘆"我子已死去"; 憂愁悲泣實無子, 亦無死者可尋求。 140 諸蘊壞滅無有我, 于無我中起我想; 無始輪迴顛倒見, 招致重大諸損失。 141 諸蘊壞滅執著愛, 執我所有生貪著; 男女等想顛倒見, 無始輪迴諸過失。 142 無始輪迴顛倒見, 無我之中生我想; 諸蘊壞滅應舍離, 我與我所諸執著。 143 因常生起不覺知, 壞滅無常之法相; 此相隱覆難了知, 具慧應當善思維。 144 執著非有不解脫, 不出三有輪迴中; 此處色蘊等諸法, 實有亦不應執著。 145 愛著執取為"我所", 慢心執著為"我是", 邪見執取為"實我", 此三戲論為根本。 146 "我所""我是""有我"等, 隨順戲論諸過失; 執取沉沒可怖畏, 生死輪迴泥沼中。 147 "非我所非我非我", 不應與此起諍論; 諍論不得解脫離, 可怖生死泥沼中。 148 "非我所非我非我", 勝者說應如是見; 常應如是善思維, 莫隨戲論自在轉。 149 世間與佛起諍論, 佛不與世間諍論; 勝者宣說無我義, 世間執著有我見。 150 莫與世間同執見, 誰能勝過佛智慧; 此世間眾皆盲暗, 與正覺者相違背。 151 應隨正覺者教導, 驚怖輪迴諸過患; 隨順勝者之教法, 必定度脫諸有海。 152 無我之語真實語, 有我之說虛妄言; 世間諍論虛妄法, 佛說真實無虛言。 153 此法由住勝法者, 上座長老所著作; 昔于馬城寺院中, (今緬甸蒲甘古城)。 154 愿于彌勒佛出世, 正法興盛之時期; 具大智慧漏已盡, 以此功德為聲聞。 身隨觀 1 無始輪迴顛倒見, 眾生不見真實義; 為令生起厭離心, 敬禮導師蓮足跡。 2 頭頂禮敬佛足蓮, 歡喜宣說此法要; 善生喜悅令滿足, 微妙身體隨觀法。

3.

Yoniso manasīkatvā, nādā viruddha maññitaṃ;

Sādhavo ta mudikkhantu, mayāpi mandabuddhino.

4.

Icchitabbāna māyattā, tesañca cayabhāvato;

Tadākārena vattitā, kāyo jeguccha puñjako.

5.

Punappunaṃva okkama, ñāṇa manto pavesiya;

Bāhiraṃva anālamba, ikkhaṇā paccavekkhaṇā.

6.

Maṃsacchanna ṭṭhirūpeva, manoja vāyu cālite;

Nārī gatāti yācintā, neva sāpaccavekkhaṇā.

7.

Saññādiṭṭhica cittañca, vipallāsā imetayo;

Ta dākārena vattanti, avijjo ttharitā bhusaṃ.

8.

Āsā viparite yesaṃ,

Vipallāsāti tematā;

Āsā āsisanā vuttā,

Taṇhāyeva sabhāvato.

9.

Asubheva subhamiti, anicceeva niccato;

Dukkheyeva sukhaṃvāti, anattaniva attato.

10.

Saññāṇaṃ dassanaṃ cintā,

Dvādasā kārato tayo;

Diṭṭhisā cādi maggena,

Sesā sesehi vajjhitā.

11.

Taṇhā tassi mametanti, māno maññi ahantica;

Yassi diṭṭhica attāti, papañcā nāmime tayo.

12.

Papañcanti saṃsāraṃ, tasmā papañcanāmakā;

Bhavayante payojentā, mokkhaṃ nādaṃsu te ciraṃ.

13.

Bhavapaṅke ni mujjantā, papañcānaṃ vasānugā;

Cirassaṃ dukkhitā honti, ārā nibbānato tiva.

14.

Name nāhaṃ naattāti, etehi vivadaṃ kare;

Bhaṇḍantā vivadantā te, nibbānato adūrino.

15.

Vipallāse papañceca, dvepiete pahātave;

Sopaccavekkhitabbe vaṃ, kāyo jegucchapuñjako.

16.

Kesā lomā nakhādantā,

Taṇhāyāpica gocarā;

Tasmā te daṭṭhukāmena,

Taṇhā nivāritā sadā.

17.

Laggikā chaviyaṃyeva, taṇhā bāhiragocarā;

Tasmā ettha tacovāha, sambuddho na bahicchaviṃ.

18.

Esā tacapariyanta, padenāpi nivāritā;

Ato chavi manālamba, tacasīva manekare.

19.

Jigucchitāni chādeti, aṭṭhi maṃsa tacādini;

Ñāṇena chindi tabbāca, tasmā chavīti vuccati.

20.

Chaviṃ chetvā tacaṃ passe,

Taṃ chetvā maṃsakādayo;

Gabbhevatthūni dīpena,

Yathā paññāpadīpiko.

21.

Jeguccho chaviyā kāyo,

Asubhova subhāyate;

Nicchavā tacamattena,

Kathaṃ subhāyate ayaṃ.

22.

Nhārubandho ṭṭhisaṅghāto, maṃsalohi ta limpito;

Chaviyāva vimoheti, tacacchanno imaṃ pajaṃ.

23.

Vaṇṇa saṇṭhāna toceva,

Gandho kāsā sayehica;

Jegucchā paṭikulyāca,

Kesānāma na mepiyā.

24.

Ekekaṃ manasīkatvā, naye nicceva mādinā;

Bhāvetabbā samārambha, yathāpaññāyate tathā.

25.

Pūritaṃ matthaluṅgassa, sīsaṭṭhipi jigucchitaṃ;

Mukha nāsakkhi kaṇṇādi, chiddā vachidda duddasaṃ.

26.

Pūti vāyu vicarita, kucchiṭṭhantāni lohitaṃ;

Pittaṃ semhañca papphāsaṃ, hadayaṃ yakanampi dhī.

27.

Anna pānaṃ manuññampi, kheḷa tinta madhopari;

Dantehi pisitaṃ svāna, vamathūva jigucchitaṃ.

28.

Yāvatāyu adhotevā, māsaye gilitaṃ ṭhitaṃ;

Kimikūla samākiṇṇe, tahimevā sitāsitaṃ.

29.

Etaṃ udariyaṃ nāma, tamhā pakkāsayaṃ gataṃ;

Dinaccaye karīsantaṃ, sā sayaṃ taṃdvayampi dhī.

30.

Pakāsetvā paveseti, annapānaṃ mahārahaṃ;

Paṭicchanno niharati, tameva nto ṭhitaṃ jano.

31.

Pavese taṃ parivato,

Nihareko raho lino;

Manuññaṃva pavīsante,

Nikkhamante jigucchitaṃ.

32.

Jeguccha paṭikulyāni, maṃsanhāru tacaṭṭhini;

Napiyāni na tuṭṭhāni, nevaitthī napūpiso.

33.

Hattha pāda mukhādīni,

Natthaññāni jigucchitā;

Tatthā kumārikā kaññā,

Mohena atthisaññitā.

我來將這些巴利文詩偈完整翻譯成簡體中文: 3 如理作意善思維, 不起違背諸妄想; 愿諸善士善觀察, 我雖智慧甚微劣。 4 不隨所欲而轉變, 彼等終歸壞滅法; 依此行相而運轉, 此身實為可厭聚。 5 智慧反覆善觀察, 內心深入善思維; 無所執著如外物, 此即正觀察之法。 6 肉覆骨架為其形, 心風推動而執行; 思維女相非正觀, 不名身體隨觀法。 7 想見與心此三者, 顛倒妄想諸過失; 隨順彼等而運轉, 為無明覆極深重。 8 希望顛倒諸過失, 此等名為諸顛倒; 所謂希望即渴愛, 渴愛即是其自性。 9 不凈謂為清凈想, 無常謂為常住想; 苦中妄計為樂想, 無我執著為我想。 10 想見與思維三者, 十二行相為其相; 邪見初道所斷除, 餘者余道得斷盡。 11 渴愛執著為我所, 慢心執著為我是; 邪見執著為真我, 此三名為諸戲論。 12 戲論即是輪迴因, 故得戲論之名稱; 令眾輪轉生死中, 長久不得解脫道。 13 隨順戲論諸過失, 沉淪生死泥沼中; 長久遭受諸苦惱, 遠離涅槃解脫道。 14 非我所非我非我, 不應與此起諍論; 若與此等起諍論, 遠離涅槃解脫道。 15 顛倒戲論此二者, 皆應斷除令遠離; 如是觀察此身體, 實為可厭穢物聚。 16 發毛爪齒諸身份, 皆為渴愛所對境; 是故欲觀察此等, 常應遠離諸渴愛。 17 執著僅在外面板, 渴愛緣取外境界; 是故世尊說面板, 不說外皮為對境。 18 此即面板之邊際, 以此詞句為遮止; 故不應取外皮相, 應如皮相善思維。 19 覆蓋可厭骨肉等, 此等皆應智慧斷; 是故名為面板者, 應以智慧善觀察。 20 割開面板觀其內, 割開見肉等諸物; 如燈照見胎中物, 智慧明燈亦如是。 21 皮覆身體極可厭, 不凈妄見為清凈; 若除面板僅肉體, 如何見為清凈相。 22 筋束骨聚為其體, 涂以血肉為莊嚴; 唯以面板生迷惑, 覆蓋令眾起執著。 23 色相形狀與觸感, 香氣所依諸處所; 可厭厭惡諸毛髮, 於我非為可愛物。 24 一一諦察善思維, 引導常以如是法; 精進修習善觀察, 隨智所見如實知。 25 充滿腦髓頭骨中, 極為可厭難堪忍; 口鼻耳等諸孔穴, 遍身處處皆可見。 26 臭穢氣息遍流行, 腹中血液諸臟腑; 膽痰肺臟並心臟, 肝臟一切皆可厭。 27 美味飲食雖可口, 涎液浸潤其上時; 牙齒咀嚼如狗吐, 極為可厭難忍受。 28 乃至壽命所住時, 胃中所食皆停留; 蟲蛆遍滿其中間, 黑白雜色皆可見。 29 此即胃中所食物, 從彼流入熟藏中; 日暮終成糞穢物, 二種藏器皆可厭。 30 顯露吞食美飲食, 隱秘排出其中物; 眾生如是內所住, 可厭之物皆如是。 31 入時眾人皆圍觀, 出時獨處暗中行; 入時視為美好物, 出時極為可厭物。 32 可厭厭惡諸身份, 肉筋皮骨皆如是; 不可愛樂不喜悅, 非男非女一切同。 33 手足口等諸身份, 無不可厭難忍受; 少女童女諸身相, 愚癡妄執為骨相。;

34.

Paccekaṃ vinibhuttesa, kesa loma nakhādisu;

Natthikaññā kumārīvā, sampiṇḍitesu sā kuto.

35.

Ākāsoyeva kāyāṅkhyo,

Tacādi parivārito;

Tathāsīsaṃ mukhaṃhattho,

Pādoru kaṭiādayo.

36.

Thambhādīsviva gehoti,

Piṇḍite svesu sammuti;

Kāyoti itthiposoti,

Saṃmuḷho tāyarajjati.

37.

Santaṃ cinteyya nāsantaṃ, santaṃ cintayato sukhaṃ;

Asantaṃ anucintento, nānādukkhehi tappati.

38.

Javatyā vijjamāneva, nāvijjā vijjamānake;

Tasmātaṃnāmako moho, taṇhāpica tadanvitā.

39.

Puṃkāyovāthīkāyovā , malāsucijigucchito;

Tassamaṃ natthigārayhaṃ, yvāmalampi malaṃkare.

40.

Natthi kāyasamoverī,

Mahānatthakaro cīraṃ;

Natthi kāyasamo vañco,

Asubhova subhāyate.

41.

Thīpuṃ saparakāyoti, passatipi napassati;

Jeguccha paṭikulyoti, sammā passati passati.

42.

Subhosubhoti maññantā,

Dhīti dhīti jinerite;

Lokālokā nadhīyesaṃ,

Bhavā bhavā vacārino.

43.

Bhiyyobhiyyova rāgaggi,

Subhosubhotipassato;

Mandomandova soaggi,

Dhīvadhīvavipassato.

44.

Bahussutopi bālova, asubhe subhamaññako;

Asubhoti vipassanto, appassutopipaṇḍito.

45.

Yoca sippāni jāneyya, satāni sahassānipi;

Kāyekajānanaṃ seyyo, yañce añña vijānaṃnaṃ.

46.

Kāyamekampi naññāmi, buddhāladdhanayo api;

Sutāca paṇḍitātyamhā, yuttoyevā tilajjituṃ.

47.

Subhatoyeva maññāmi, evaṃ jigucchitampinaṃ;

Mañca ñe paṇḍito tyāhu, alamevātilajjituṃ.

48.

Kāye asubhasaññaṃyo, nalabhāmi kadācipi;

Suladdha sugato vādo, svārahovātilajjituṃ.

49.

Kāyena saṃsarantopi, tadākāraṃ yathātathaṃ;

Bhavebhave ajānanto, mamāyitvāva taṃ cajiṃ.

50.

Kāyena saṃsarantopi, naññā kāya jiguccataṃ;

Niccupādā mamāyanto, piyāyitvāva taṃ cajiṃ.

51.

Kubhāraṃ sārasaññāya, piyāyitvāva hiṃsakaṃ;

Anantadukkha māpādiṃ, vipallāso bhavebhave.

52.

Mahājānīya pattoti, saṃvejetvā sakaṃmanaṃ;

Dirokata jinovādo, anivattita vīriyo.

53.

Adiṭṭhapubba metassa, tathākāraṃva passatu;

Kicca mañña mupekkhāya, saṃsāra bhaya bhīruko.

54.

Yañhikiccaṃ apaviṭṭhaṃ, akiccaṃ pana kayirā;

Unnaḷānaṃ pamattānaṃ, tesaṃ vaḍḍhanti āsavā.

55.

Yesañca susamāraddhā, niccaṃ kāyagatā sati;

Akiccaṃ te nasevanti, kicce sātata kārino;

Satānaṃ sampajānānaṃ, atthaṃ gacchanti āsavāti.

56.

Thomentā soṇṇaṃ kāyora,

Mukhakkhi tyādinā imaṃ;

Ratte muṭṭhe karontete,

Aññejane sayaṃviya.

57.

Kāyasobhya pakāsetā,

Vācā ve māradesanā;

Tadasobhya pakāsetā,

Vācā sammuddha desanā.

58.

Asubhoti jinuddiṭṭhaṃ, kāyaṃ subhoti gāhino;

Saṃmuḷhāte na muccanti, bhavā buddha virodhino.

59.

Asubhoti jinuddiṭṭhaṃ, kāyaṃ tatheva gāhino;

Paṇḍitā teva muccanti, bhavā buddhamatānugā.

60.

Sodhentelaṅkaronteva , malāsavantikāyato;

Alaṃ kāyavisodhena, bālova taṃ garuṃ karo.

61.

Gopenteva arogāya,

Kāyo rogenasaṃvase;

Gāyaguttaṃ mudhāyeva,

Cittaguttaṃva sātthakaṃ.

62.

Candanādi vilittopi,

Muttomaṇi vibhūsito;

Taṃsabhāvova sokāyo,

Vissavanto tatotato.

63.

Patiteca apatite,

Viseso natthi kiñcipi;

Kāyo cemanuñño tamhā,

Patitopi tathāsiyā.

64.

Kāyo manussajātīnaṃ, tiracchāna ttabhāvato;

Jegucchita tarohoti, dubbisodhoca dubbharo.

我來為您完整翻譯這段巴利文: 34 分別觀察時,發毛指甲等, 無有少女相,聚集更何況。 35 身體似虛空, 為皮等所覆; 如是頭面手, 腳腿與腰等。 36 如柱等成屋, 聚合成假名; 身體與男女, 迷者生執著。 37 當思所存在,不思不存在,思維存在得安樂; 若思不存在,將為種種苦所逼。 38 無明實存在,如同實有境; 是故名為癡,貪愛亦隨之。 39 或為男子身,或為女子身,不凈可厭惡; 無有勝此咎,以穢飾其穢。 40 無敵如此身, 長久造大禍; 無誑如此身, 不凈現為凈。 41 男女他人身,見而實不見; 厭惡不凈相,正見乃真見。 42 凈不凈思惟, 智者智者說; 世間非智者, 輪迴中流轉。 43 見凈不凈者, 貪火漸熾盛; 觀慧漸增者, 煩惱漸微弱。 44 多聞若愚者,不凈見為凈; 觀察不凈者,雖少聞智慧。 45 縱使通曉千百技藝, 不如如實知一身體。 46 雖得佛法教,不知此一身; 被稱為智者,實應深慚愧。 47 如是可厭身,我仍視為凈; 他人稱我智,應當深慚愧。 48 于身不凈想,從未能獲得; 善逝教已得,應當深慚愧。 49 輪迴于諸身,如實知其相; 生生不了知,執著而舍離。 50 輪迴于諸身,不知身可厭; 常起我所執,愛著而舍離。 51 重擔視為寶,愛著此害己; 顛倒諸生中,無盡苦隨生。 52 已達大智慧,警醒自心意; 佛陀教昭示,精進不退轉。 53 往昔未見此,如今當觀察; 捨棄餘事務,怖畏輪迴苦。 54 應做未完成,不應反去做; 傲慢放逸者,煩惱漸增長。 55 若能善精進,常念身念處; 不行非所應,常行應行事; 具念正知者,煩惱漸息滅。 56 讚歎金色身, 容顏眼等相; 如同他人受, 迷惑所欺誑。 57 宣說身端嚴, 此乃魔所說; 宣說身不凈, 此是佛所說。 58 佛說身不凈,執著身為凈; 迷惑不解脫,違逆佛教者。 59 佛說身不凈,如實知見者; 智者得解脫,隨順佛教者。 60 凈飾裝扮身,不凈仍流溢; 徒勞身清凈,愚者重其過。 61 守護為無病, 身與病同居; 護身徒無益, 護心方有益。 62 縱涂旃檀香, 寶珠作裝飾; 此身本性然, 處處皆流穢。 63 墮落未墮落, 二者無差別; 此身不可意, 墮落亦如是。 64 人類之身軀,較諸畜生身, 更為可厭惡,難凈且難養。

65.

Yathājātena kāyena, sakkā viharituṃ naca;

Paccahaṃ sodhanīyoca, dhovana majjanādibhi.

66.

Rattaṃ pātuṃ chaviṃ chetvā, sakkā ḍaṃsādayopinaṃ;

Chetvā maṃsa ṭṭhikādīni, dhīro nālambituṃ kathaṃ.

67.

Lagganti chavimatte ye, makkhikā sedapā yathā;

Thīpuṃ mukhādi saññāya, te pamuḷhā mahātapā.

68.

Cārī agocare kāme, laggālepe kapīriva;

Bahūhi pīḷitā rīhi, maranti atidukkhino.

69.

Rāgāriṃ dujjayaṃ jeyyuṃ, jayabhummāsubhe carā;

Sītānissita laṭukī, senakaṃva mahabbalaṃ.

70.

Kāyadhi ggocaro veso,

Jayabhūbuddha duttiyā;

Ettheva gocarā hontu,

Mābho kāme jayatthikā.

71.

Kāyā subhaṃ vipassantu, dibba kkhināpya passiyaṃ;

Āyatiṃ maggalābhāya, taṃ dassanaṃ bhavissati.

72.

Dhīcakkhunāva dhikkāyaṃ, passe na maṃsacakkhunā;

Ummilitvāva dhīcakkhuṃ, vivekaṭṭho udikkhatu.

73.

Pañcaṅgāni yathā kummo, cakkhādīni nigūhaye;

Verī labhatu mokāsaṃ, pañcadvārā arakkhitā.

74.

Cakkhurūpena saṃvāsā, rāgaputtaṃ vijāyati;

Mahānatthakaro soca, saṃvāsaṃ tena vāraye.

75.

Rūpādīsusañjantīti, sattā itthyādi saññāya;

Natveva khandhasaññāya, taṃsaññihi virāgino.

76.

Sakāyeparakāyeca ,

Āsaṃ chindeyya paṇḍito;

Āsaṃ chetvā sukhaṃseti,

Āsāya dukkhitā pajā.

77.

Dassane savane kāya,

Saṃsagge methunepica;

Nirāso sukhito hoti,

Anirāsotidukkhito.

78.

Bahīva sodhitaṃ yassa, na vanto jeguccha puñjakaṃ;

Taṃkāyaṃ asutaṃjāna, tanurāgo siyāttani.

79.

Kāyevirāga micchanto, nupasseyya tadantaraṃ;

Antodassī atappanto, labhe saṃsāramocanaṃ.

80.

Sattā sattā bahiṭṭhevā, sāraṃsāraṃ mamāyino;

Santosanto vipassanto, navānavāyatiṃbhave.

81.

Alaṃ alaṃ katvā kāyaṃ, malāmalāsavantito;

Sobhaṃ sobhaṃ naye ṭhānaṃ, manaṃ manaṃ pyalaṃ kataṃ.

82.

Saṃsaggajātassa bhavanti snehā,

Snehānvayaṃ dukkha midaṃ pahoti;

Ādinavaṃ snehajaṃpekkha māno,

Eko carekhagga visāṇa kappo.

83.

Khiṭṭā rati hoti sahāya majjhe,

Puttesuca vipulaṃ hoti pemaṃ;

Piyavippayogaṃ vijigucchamāno,

Eko care khaggavisāṇa kappo.

84.

Vaṃso visāloyathā visatto,

Puttesu dāresuca yāapekkhā;

Vaṃsakaḷirova asajjamāno,

Eko care khaggavisāṇa kappo.

85.

Kāmaṃ kāmaya mānassa, tassacetaṃ samijjhati;

Addhā pītimano hoti, macco laddhā yadicchati.

86.

Tassace kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Tekāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati.

87.

Yokāme parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattati.

88.

Khettaṃ vatthuṃ taḷākaṃvā, gavassaṃ dāsaporisaṃ;

Thiyo bandhū puthukāme, yonaro anugijjhati.

89.

Abalā naṃ balīyanti, maddantenaṃ parissayā;

Tatonaṃ dukkhamanveti, nāvaṃ bhinna mivodakaṃ.

90.

Tasmājantu sadāsato, kāmāni parivajjaye;

Te pahāya tare oghaṃ, nāvaṃ sitvāva pāragū.

91.

Kāmato jāyate soko,

Kāmato jāyate bhayaṃ;

Kāmato vippamuttassa,

Natthi soko kuto bhayaṃ.

92.

Subhānupassiṃ viharantaṃ, indriyesu asaṃvutaṃ;

Bhojanamhi amattaññuṃ, kusitaṃ hīna vīriyaṃ;

Taṃve pasahati māro, vāto rukkhaṃva dubbalaṃ.

我來為您完整翻譯這段巴利文: 65 與生俱來身,不可獨存活; 須日日清潔,沐浴涂擦等。 66 蚊蟲能咬破,面板飲其血; 智者如何能,依止肉骨等。 67 如蠅貪汗液,執著皮表面; 迷於男女相,大修行者失。 68 如猿著粘膠,貪慾非境界; 為多敵所逼,極苦而死亡。 69 欲賊難降服,勝境修不凈; 如鷓鴣依寒,勝大力鷹王。 70 身是智行境, 勝地佛為伴; 當住此境界, 莫求欲勝利。 71 觀身不凈相,天眼亦難見; 為得未來道,此見當成就。 72 以慧眼觀身,非以肉眼見; 開啟智慧眼,遠離而觀察。 73 如龜藏五支,收攝諸根門; 若不護五門,敵將得其便。 74 眼與色相會,生出貪慾子; 此子造大禍,應防止相會。 75 於色等諸境,起男女等想; 不起蘊想者,彼想得離欲。 76 于自身他身, 智者斷希望; 斷望得安樂, 有望眾生苦。 77 于見聞身觸, 及淫慾事中; 無望得安樂, 有望極憂苦。 78 徒凈外表者,不吐厭穢聚; 當知此身穢,減少自貪慾。 79 欲離身貪者,當觀其體內; 內觀不放逸,得脫輪迴縛。 80 眾生執外相,執著種種實; 聖者常觀察,不再有後生。 81 裝飾此身體,不凈仍流溢; 莊嚴趣向處,意念亦裝飾。 82 因交往生起諸貪愛, 隨貪愛而生此痛苦; 觀察貪愛之過患, 獨行如犀牛一角。 83 歡樂在眾伴侶中, 于子女生廣大愛; 厭離愛別離之苦, 獨行如犀牛一角。 84 如竹林枝葉紛亂, 對妻兒生諸繫縛; 如竹筍不受束縛, 獨行如犀牛一角。 85 欲求諸欲者,若得其所愿; 必定心歡喜,得其所欲故。 86 若彼求欲者,生起貪慾心; 諸欲皆衰退,如中箭受苦。 87 誰能遠離欲,如足避蛇頭; 正念能超越,世間諸貪著。 88 田地及池塘,牛馬奴僕眾; 妻眷諸欲樂,人人皆貪戀。 89 無力為力勝,眾難來壓迫; 痛苦隨之來,如破船進水。 90 是故常正念,應當遠離欲; 舍欲度暴流,如渡者棄船。 91 從欲生憂愁, 從欲生恐怖; 解脫于諸欲, 無憂何恐怖。 92 住于凈想者,諸根不防護; 飲食不知量,懈怠少精進; 魔羅勝彼人,如風倒弱樹。

93.

Asubhānupassiṃ viharantaṃ, indriyesu susaṃvutaṃ;

Bhojanamhica mattaññuṃ, saddhaṃ āraddha vīriyaṃ;

Taṃve nappasahati māro, vāto selaṃva pabbataṃ.

94.

Yathā agāraṃ ducchannaṃ, vuṭṭhi samati vijjhati;

Evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ, rāgo samativijjhati.

95.

Tadevaṃ paccavekkhanti, ye te rāgaggidubbalā;

Patiṭṭhaṃ sāsane laddhā, nukkaṇṭhā nalasā ratā.

96.

Buddhāvādaṃ labhitvāpi, nāhaṃsakkā navomhiti;

Dosaṃ taṇhaṃ anāsento, paripakko kadābhave;

Puññakammaṃ akaronto, paravajjaṃ akhamanto.

97.

Kāya saṅkhārikā taṇhā, nīcānīcakarāca sā;

Cittasaṅkhārikā saddhā, uccā uccakarāca sā.

98.

Dassanīye ratā taṇhā, saddhāsvācārabhattikā;

Vikiṇṇacārikā taṇhā, saddhā visadacārinī.

99.

Manokilesikā taṇhā, sānugānanta dukkhadā;

Cittappasādikā saddhā, attānuga sukhāvahā.

100.

Taṇhā saddhāna miccevaṃ, visesaṃ jāna tatvato;

Ñatvā taṇhaṃ vināseyya, saddhaṃbhāveyya cetasi.

101.

Ucchukaṃ yantapattampi, sañcuṇṇitampi candanaṃ;

Madhuraṃva sugandhaṃva, mettiva hiṃsitopi saṃ.

102.

Attacchedampi vāseti, sugandheniva candanaṃ;

Santo mettāsugandhena, attahiṃsampi vāsaye.

103.

Kadācipi na duggandhi, sukkhaṃ cuṇṇampi candanaṃ;

Tatheva dukkhapattopi, na santo pāpakārako.

104.

Khame vajjaṃ kareyyatthaṃ, buddhakhanti manussaraṃ;

Mettātintena verīpi, nupanāho siyattani.

105.

Nagacchati ta makkoso, mamevā natthakārako;

Iti ñatvāva sappañño, neva kkoseyya kiñcanaṃ.

106.

Akkoso maṃ naāgacche,

Tassevā natthakārako;

Iti ñatvā titikkheyya,

Na paccakkosanaṃ kare.

107.

Akkosaka nayaṃ gaṇhi,

Paccakkoso na so varo;

Budho taṃ nānugāheyya,

Mā sova pāpiyo bhave.

108.

Taṇhāvijjāca mūlādve, saṃsāravisapādape;

Sabbhatti saddhammassutaṃ, dveyeva madhurā phalā.

109.

Sodhe citta mupakkamma, suddhaṃ upakkamena taṃ;

Vahe sukhaṃ asaṅkheyyaṃ, dukkhaṃ asodhitaṃ mali.

110.

Sodhitaṃ sugatiṃneti, duggatiṃva asodhitaṃ;

Cittaṃ sodhetu mālimpe, rāgadosa malehi taṃ.

111.

Dosejā nāsitā yena,

Sāsanevatthi sonayo;

Natthaññattha tamādāya,

Budho nāsetu taṃdvayaṃ.

我來為您完整翻譯這段巴利文: 93 住于不凈想,諸根善防護; 飲食知節量,信心勤精進; 魔羅不勝彼,如風吹巖山。 94 如覆蓋不善,雨水滲透屋; 如是未修心,貪慾得滲入。 95 如是常思惟,貪火已衰弱; 得立於教法,無倦樂精進。 96 雖得佛教法,不言我新學; 不除貪與嗔,何時得成熟; 不修諸福業,不忍他人過。 97 身行生貪慾,使人趣下劣; 心行生信心,令人向高處。 98 貪愛樂可見,信樂善行敬; 貪慾行散亂,信心行清凈。 99 貪慾污染心,隨逐無盡苦; 信心令心凈,隨順生安樂。 100 貪慾與信心,如實知差別; 知已滅貪慾,心中修信心。 101 甘蔗入壓榨,旃檀磨成粉; 仍甜仍芳香,慈心遭害同。 102 如栴檀香氣,能熏自砍傷; 聖者慈心香,薰染害己者。 103 旃檀雖乾粉,永遠不惡臭; 聖者遭困厄,亦不行惡事。 104 忍恕過修善,憶念佛忍辱; 慈心浸潤故,于敵不懷恨。 105 辱罵不及我,徒自造惡業; 智者知此理,不應辱罵人。 106 辱罵不及我, 徒自造惡業; 知已應忍耐, 不作反辱罵。 107 勿取辱罵者, 反罵非殊勝; 智者不隨之, 莫成更惡者。 108 貪慾無明根,輪迴毒樹生; 善法正法聞,二者甘美果。 109 精勤凈此心,以勤得清凈; 無量樂隨生,垢心生諸苦。 110 凈心趣善道,不凈趣惡道; 應凈垢穢心,除貪嗔污染。 111 嗔恨已除者, 教中有此法; 他處無此法, 智者除二者。

112.

Ranakunavāsi katāvāse, daguṃcetī puratthime;

Vasatā aggadhammena, therena racito ayanti.

112 住于東方達貢寺(位於拉納庫納瓦), 長老依最上法,造此偈頌竟。

B040710Cāṇakyanīti(旃陀羅格言) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Cāṇakyanītipāḷi

1.

Nānāsattho ddhataṃ vakkhe,

Rāja nīti samuccayaṃ;

Sabba bīja midaṃ satthaṃ,

Cāṇakyaṃ sārasaṅgahaṃ.

2.

Mūlasuttaṃ pavakkhāmi,

Cāṇakyena yathoditaṃ;

Yassa viññāna mattena,

Mūḷho bhavati paṇḍito.

3.

Viduttaṃ narapaccañca,

Nevatulyaṃ kudācanaṃ;

Sadese pujjate rājā,

Vidū sabbattha pujjate.

4.

Paṇḍite ca guṇā sabbe,

Mūḷhe dosā hi kevalaṃ;

Tasmā mūḷhasahassesu,

Pañño eko visisyate.

5.

Mātariva paradāresu,

Paradabbesu leṭṭuva;

Attaniva sabbabhūtesu,

Yo passati sapaṇḍito.

6.

Kiṃkulena visālena,

Guṇahīno tu yonaro;

Akulinopi satthañño,

Devatāhipi pujjate.

7.

Rūpayobbanasampannā ,

Visālakulasambhavā;

Vijjāhīnā nasobhante,

Niggandhā iva kiṃsukā.

8.

Tārānaṃ bhūsaṇaṃ cando,

Nārīnaṃ bhūsaṇaṃ pati;

Puthabyā bhūsaṇaṃ rājā,

Vijjā sabbassa bhūsaṇaṃ.

9.

Mātā sattu pitā verī,

Yena bālo napāṭṭhito;

Na sobhate sabhāmajjhe,

Haṃsamajjhe bakoyathā.

10.

Varameko guṇī putto,

Na ca mūḷhasatehipi;

Eko cando tamo hanti,

Na ca tāragaṇehipi.

11.

Lālaye pañcavassāni,

Dasavassāni tālaye;

Patte tu soḷase vasse,

Puttaṃ mittaṃva ācare.

12.

Lālane bahavo dosā,

Tālane bahavo guṇā;

Tasmā puttañca sissañca,

Tālaye na tu lālaye.

13.

Ekenāpi suvakkhena,

Pupphitena sugandhinā;

Vāsitassa vanaṃ sabbaṃ,

Suputtena kulaṃyathā.

14.

Ekassāpi kuvakkhassa,

Koṭaraṭṭhena agginā;

Dayhate hi vanaṃ sabbaṃ,

Kuputtena kulaṃ yathā.

15.

Dūrato sobhate mūḷho,

Lambamāna paṭāvuto;

Tāvañca sobhate mūḷho,

Yāva kiñci nabhāsate.

16.

Visato amataṃ gāyhaṃ,

Amejjhāapi kañcanaṃ;

Nīcato uttamā vijjā,

Thīratnaṃ dukkulāapi.

17.

Ussave byasaneceva,

Dubbhikkhe sattuviggahe;

Rājadvāre susāneca,

Yo tiṭṭhati sabandhavo.

18.

Parokkhe kiccahantāraṃ,

Paccakkhe piyavādinaṃ;

Vajjaye tādisaṃ mittaṃ,

Visakumbhaṃ payomukhaṃ.

19.

Sakiṃ duṭṭhañca mittaṃ yo,

Puna sandhātu micchati;

Samaccu mupagaṇhāti,

Gabbha massatarī yathā.

20.

Na vissase avissatthaṃ,

Mittañcāpi na vissase;

Kadāci kupitaṃ mittaṃ,

Sabbadosaṃ pakāsaye.

21.

Jāniyā pesane bhacce,

Bandhave byasanāgame;

Mittañcā padikāleca,

Bhariyañca vibhavakkhaye.

22.

Upakāraggahitena,

Sattunāsattumuddhare;

Pādalaggaṃ karaṭṭhena,

Kaṇṭakeneva kaṇṭakaṃ.

23.

Na mittaṃ koci kassaci,

Na koci ripu kassaci;

Kāraṇena hi ñāyati,

Mittāni ca ripū tathā.

24.

Dujjano piyavādī ca,

Netaṃ vissāsakāraṇaṃ;

Madhu tiṭṭhati jivhagge,

Hadaye tu halāhalaṃ.

25.

Dujjano parihantabbo,

Vijjāyā laṅkatopi saṃ;

Maṇinā bhūsito sappo,

Kime so nabhayaṃ karo.

26.

Sappo kūro khalo kūro,

Sappā kūrataro khalo;

Manto sadhivaso sappo,

Khalo kena nivāyyate.

27.

Nakhīnañca nadīnañca,

Siṅgīnaṃ satthapāṇinaṃ;

Vissāso nevakātabbo,

Thīsu rājakulesu ca.

28.

Hatthī hatthasahassena,

Satahatthena vājino;

Siṅgino dasahatthena,

Ṭhānacāgena dujjano.

29.

Āpadatthaṃ dhanaṃ rakkhe,

Dāraṃ rakkhe dhanehipi;

Attānaṃ satataṃ rakkhe,

Dārehipi dhanehipi.

讓我為您翻譯這段巴利文: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 查納迦格言集 1 我將宣說各種教義之精要, 王者之道的總集; 此論包含一切智慧種子, 是查納迦精華之整合。 2 我今宣說根本教義, 如查納迦所說; 若能稍解其義理, 愚者也能成智者。 3 智者與國王, 二者永不相等; 國王唯受本國敬, 智者處處受尊崇。 4 智者具足諸功德, 愚者唯有諸過失; 是故千萬愚人中, 智者獨顯殊勝德。 5 視人妻如母, 待他財如土; 對待眾生如己身, 此乃真正智慧人。 6 縱有高貴家世, 若無德行何用; 雖出身寒微, 若通經典連天神也敬重。 7 容貌青春具足, 出身高貴門第; 若無學識不生輝, 如無香之花朵。 8 月亮是群星之飾, 丈夫是女人之飾; 國王是大地之飾, 智慧是萬物之飾。 9 不教育子女者, 父如敵母似仇; 置身大眾之中, 如鷺立鵝群中。 10 寧可一個有德子, 勝過百個愚昧子; 一輪明月能破暗, 群星難敵月光輝。 11 五歲當懷抱, 十歲當管教; 及至十六歲, 如友般相待。 12 溺愛生諸過, 管教多功德; 是故對子弟, 當教勿溺愛。 13 如同一朵香花開, 芬芳遍佈整片林; 一個賢良之子亦, 能令家族蒙榮光。 14 如同一棵爛樹幹, 空心藏火毀全林; 一個不肖之子亦, 能使家族遭滅亡。 15 愚者遠看似高貴, 披著華麗的衣裳; 愚者看來似體面, 直到開口現原形。 16 毒中也可取甘露, 糞中也可拾黃金; 下賤處可得上智, 賤族女也可成賢。 17 節日慶典與災難, 饑荒之時敵來犯; 王門之前墳場里, 能相守者是親人。 18 背後損人害事者, 當面卻說甜言蜜語; 應當遠離這樣友, 如毒罐上涂蜜糖。 19 若人慾與背信友, 重修舊好結情誼; 無異自取滅亡路, 如驢懷胎必死亡。 20 不該信任不可信, 即便親友也莫信; 有時發怒的朋友, 會顯露出諸過失。 21 差遣時知僕人心, 患難時見親友情; 困厄時識朋友義, 貧窮時見妻子真。 22 善用敵人除敵人, 如同以荊除去荊; 以手拔除腳上刺, 皆是善用對治法。 23 無人天生是朋友, 也無人天生是敵人; 因緣際會方得知, 誰是朋友誰是敵。 24 惡人說話雖甜蜜, 切莫因此輕信他; 舌尖雖有蜜糖味, 心中卻藏劇毒藥。 25 應當遠離惡劣人, 縱使他飾以學問; 蛇戴寶石作裝飾, 難道就不可怕嗎? 26 毒蛇兇惡小人兇, 小人比蛇更兇惡; 咒語能制服毒蛇, 小人何物能制服? 27 不可輕信有爪者, 江河獸角持劍人; 更莫輕信女人心, 王室之人亦難信。 28 大象相距千肘遠, 駿馬相距百肘遠; 獸角相距十肘遠, 惡人遠離方為安。 29 積蓄財富防患時, 護妻更甚護財富; 但要時常自保護, 勝過護妻及財富。

30.

Paradāraṃ paradabbaṃ,

Parivādaṃ parassa ca;

Parihāsaṃ guruṭṭhāne,

Cāpalyañca vivajjaye.

31.

Caje ekaṃ kulassatthe,

Gāmassatthe kulaṃ caje;

Gāma janapadassatthe,

Attatthe pathaviṃ caje.

32.

Calatyekena pādena,

Tiṭṭha tyekena buddhimā;

Nāsamikkhya paraṃ ṭhānaṃ,

Pubbamāyatanaṃ caje.

33.

Luddha matthena gaṇheyya,

Thaddha mañjalī kammunā;

Mūḷhaṃ chando nuvattena,

Tathā tathena paṇḍitaṃ.

34.

Atthanāsaṃ manotāpaṃ,

Gehe duccaritāni ca;

Vañcanañca pamāṇañca,

Matimā na pakāsaye.

35.

Dhanadhaññappayogesu ,

Tathā vijjāgamesu ca;

Āhāre byavahāre ca,

Cattalajjo sadā bhave.

36.

Dhanino sotthiyo rājā,

Nadī vejjo tu pañcamo;

Pañca yatra navijjante,

Tatra vāsaṃ nakāraye.

37.

Yasmiṃdese na sammānaṃ,

Na pīti naca bandhavā;

Na ca vijjāgamo koci,

Taṃdesaṃ parivajjaye.

38.

Manasā cintitaṃ kammaṃ,

Vacasā napakāsaye;

Aññalakkhita kāriyassa,

Yato siddhi najāyate.

39.

Kudesañca kuvuttiñca,

Kubhariyaṃ kunadiṃ tathā;

Kudabbañca kubhojjañca,

Vajjaye tu vicakkhaṇo.

40.

Iṇasesoggi seso ca,

Byādhiseso tatheva ca;

Puna ca vaḍḍhate yasmā,

Tasmā sesaṃ nakāraye.

41.

Cintā jaro manussānaṃ,

Vatthānaṃ ātapo jaro;

Asobhagyaṃ jaro thīnaṃ,

Assānaṃ methunaṃ jaro.

42.

Atthi putto vase yassa,

Bhacco bhariyā tatheva ca;

Abhāve pyatisantoso,

Saggaṭṭho so mahītale.

43.

Duṭṭhā bhariyā saṭhaṃ mittaṃ,

Bhacco cuttaradāyako;

Sa sappeca gahe vāso,

Maccureva nasaṃsayo.

44.

Mātā yassa gehe natthi,

Bhariyācā piyavādinī;

Araññaṃ tena gantabbaṃ,

Yathā raññaṃ tathāgahaṃ.

45.

Iṇakattā pitā sattu,

Mātā ca byabhicārinī;

Bhariyā rūpavatī sattu,

Putto sattu apaṇḍito.

46.

Kokilānaṃ saro rūpaṃ,

Nārī rūpaṃ patibbatā;

Vijjā rūpaṃ kurūpānaṃ,

Khamā rūpaṃ tapassinaṃ.

47.

Avijjaṃ jīvanaṃ suññaṃ,

Disā suññā abandhavā;

Puttahīnaṃ gahaṃ suññaṃ,

Sabbasuññā daliddatā.

48.

Adātā vaṃsadosena,

Kammadosā daliddatā;

Ummādā mātudosena,

Pitudosena mūḷhatā.

49.

Guru aggi dvijādīnaṃ,

Vaṇṇānaṃ brāhmaṇo guru;

Pati reko gurutthīnaṃ,

Sabbassābhyāgato guru.

50.

Atidabbe hatā laṅkā,

Atimāne ca koravā;

Atidāne balībaddho,

Sabbamaccanta gahitaṃ.

51.

Vatthahīno tvalaṅkāro,

Ghatahīnañca bhojanaṃ;

Thanahīnā ca yānārī,

Vijjāhīnañca jīvanaṃ.

52.

Bhojjaṃ bhojanasatti ca,

Ratisatti varā thiyo;

Vibhavo dānasatti ca,

Nāppassa tapaso phalaṃ.

53.

Puttappayojanā dārā,

Putto piṇḍappayojano;

Hitappayojanaṃ mittaṃ,

Dhanaṃ sabbappayojanaṃ.

54.

Dullabhaṃ pākatikaṃ vākyaṃ,

Dullabho khemakaro suto;

Dullabhā sadisī jāyā,

Dullabho sajano piyo.

55.

Selesele namāṇikkaṃ,

Muttikaṃ na gajegaje;

Sādhavo na hi sabbatra,

Candanaṃ na vanevane.

56.

Asoco niddhano pañño,

Asoco paṇḍitabandhavo;

Asocā vidhavā nārī,

Puttanatta patiṭṭhitā.

57.

Avijjo puriso soco,

Socaṃ methuna mappajaṃ;

Nirāhārā pajā socā,

Socaṃ rajja marājakaṃ.

58.

Kulehi saha sampakkaṃ,

Paṇḍitehi ca mittataṃ;

Ñātībhi ca samaṃ melaṃ,

Kubbāno navinassati.

59.

Kaṭṭhā vutti parādhinā,

Kaṭṭho vāso nirāsayo;

Niddhano byavasāyo ca,

Sabbakaṭṭhā daliddatā.

我來翻譯這段巴利文: 30 他人妻子與財物, 誹謗他人之言語; 在長者面前戲謔, 輕浮行為應遠離。 31 為家族舍一人, 為村落舍家族; 為國土舍村落, 為己身舍大地。 32 智者立足穩重時, 一足動一足不動; 不察明他處情況, 不輕易舍原居地。 33 以利益收服貪者, 以禮節降伏傲慢; 以隨順感化愚者, 以真誠對待智者。 34 損失財物心苦惱, 家中不端正行為; 欺詐之事與過失, 智者不當彰顯它。 35 經營財物與穀物, 求取學問知識時; 飲食起居諸事上, 切莫因羞而退縮。 36 富人學者與國王, 河流醫者共五種; 若處無此五要素, 切莫選擇此處居。 37 在某地若無尊重, 無歡喜亦無親友; 也無求學的機會, 應當遠離這樣處。 38 心中所思考之事, 不可輕易用言表; 若事為他人察知, 成功之機將難得。 39 惡地與惡生計, 惡妻與惡河流; 惡財與惡食物, 智者應當遠離。 40 債務餘額與餘火, 疾病餘患亦如是; 因為終將再增長, 故不應留有餘患。 41 憂慮是人之衰老, 陽光是衣之衰老; 不幸是女之衰老, 交配是馬之衰老。 42 若有孝順的兒子, 忠僕良妻皆如是; 即使貧乏仍知足, 此人在世如生天。 43 惡妻奸詐的朋友, 僕人總是不聽話; 與毒蛇同處一屋, 必定難逃死亡運。 44 家中若無慈母在, 妻子不說溫柔語; 不如獨往林中居, 此屋與林無異處。 45 負債父親如敵人, 不貞母親也如敵; 美貌妻子是敵人, 愚笨兒子亦是敵。 46 杜鵑以聲為美飾, 貞節是女人之美; 智慧是醜者之容, 忍辱是修行之相。 47 無知識的生活空, 無親友的方向空; 無子女的家庭空, 貧窮使一切皆空。 48 不施捨因家族過, 貧困乃因業力過; 瘋狂源於母親過, 愚癡緣于父親過。 49 火神是婆羅門師, 婆羅門是種姓師; 丈夫是女人之師, 賓客是一切之師。 50 過度財富毀楞伽, 過度驕慢毀俱盧; 過度佈施毀牛王, 一切極端終自毀。 51 無衣服則飾難美, 無酥油則食難香; 無乳房則女難貴, 無智慧則生難全。 52 飲食需有食慾力, 美女需有欲樂力; 佈施需有財富力, 苦行需有果報力。 53 妻子為得子之因, 兒子為得食之因; 友人為得益之因, 財富為成萬事因。 54 質樸言語甚難得, 安穩兒子甚難得; 相稱妻子甚難得, 良善親友甚難得。 55 並非每座山有寶, 並非每頭象產珠; 賢者並非處處有, 檀香並非遍森林。 56 無財而有智不憂, 親友賢明者不憂; 寡婦若有子孫在, 立身有靠也不憂。 57 無知之人最可憂, 無節制欲最可憂; 無食眾生最可憂, 無君國土最可憂。 58 與貴族和睦相處, 與智者結為朋友; 與親族和諧共處, 如是之人不會衰。 59 依人謀生最艱難, 無所依靠住最難; 貧窮經商最艱難, 貧困是為最艱難。

60.

Takkarassa kuto dhammo,

Dujjanassa kuto khamā;

Vesiyā ca kuto sneho,

Kuto saccañca kāminaṃ.

61.

Pesitassa kuto mānaṃ,

Kopanassa kuto sukhaṃ;

Thīnaṃ kuto satittañca,

Kuto mettī khalassa ca.

62.

Dubbalassa balaṃ rājā,

Bālānaṃ rodanaṃ balaṃ;

Balaṃmūḷhassa monittaṃ,

Corānaṃ atathaṃ balaṃ.

63.

Yo dhuvāni pariccajja,

Adhuvaṃ parisevati;

Dhuvāni tassa nassanti,

Adhuvaṃ naṭṭhameva ca.

64.

Sukkaṃ maṃsaṃ thiyo vuddhā,

Bālakka taruṇaṃ dadhi;

Pabhāte methunaṃ niddā,

Sajju pāṇaharāni cha;

65.

Sajju maṃsaṃ navannañca,

Bālā thī khīrabhojanaṃ;

Ghatamuṇhodakañceva,

Sajju pāṇakarāni cha.

66.

Sīhādekaṃ bakādekaṃ,

Cha sunā tīṇi gadrabhā;

Vāyasā catu sikkhetha,

Cattāri kukkuṭādapi.

67.

Pabhūtamappakiccaṃ vā,

Yonaro kattumicchati;

Saṃyatanena kattabbaṃ,

Sīhādekaṃ pakittitaṃ.

68.

Sabbindriyāni saṃyama,

Bakova patito jano;

Kāladesopapannāni,

Sabbakiccāni sādhaye.

69.

Bahvāsī sāppasantuṭṭho,

Suniddo sīghacetano;

Pabhubhatto ca sūro ca,

Ñātabbā cha sunā guṇā.

70.

Avissāmaṃ vahe bhāraṃ,

Sītuṇhañca navindati;

Sa santoso tathā niccaṃ,

Tīṇi sikkhetha gadrabhā.

71.

Guḷhamethunadhammañca,

Kālekāle ca saṅgahaṃ;

Appamādamanālasyaṃ,

Catu sikkhetha vāyasā.

72.

Yuddhañca pātaruṭṭhānaṃ,

Bhojanaṃ saha bandhuhi;

Thiyaṃ āpadaggataṃ rakkhe,

Catu sikkhetha kukkuṭā.

73.

Kotibhāro samatthānaṃ,

Kiṃdūraṃ byavasāyinaṃ;

Ko videso savijjānaṃ,

Ko paro piyavādinaṃ.

74.

Bhayassa kathito pantho,

Indriyānamasaṃyamo;

Tajjayo sampadāmaggo,

Yeniṭṭhaṃ tena gamyate.

75.

Na ca vijjāsamo bandhu,

Na ca byādhisamo ripu;

Nacāpaccasamo sneho,

Na ca devā paraṃ balaṃ.

76.

Samuddāvaraṇā bhūmi,

Pākārāvaraṇaṃ gahaṃ;

Narindāvaraṇā desā,

Cārittāvaraṇā thiyo.

77.

Ghatakumbhasamā nārī,

Tattaṅgāra samo pumā;

Tasmā ghatañca aggiñca,

Nekatra thapaye budho.

78.

Āhāro dviguṇo thīnaṃ,

Buddhi tāsaṃ catugguṇo;

Chaguṇo byavasāyo ca,

Kāmocaṭṭhaguṇo mato.

79.

Jiṇṇamannaṃ pasaṃseyya,

Bhariyaṃ gatayobbanaṃ;

Raṇā paccāgataṃ sūraṃ,

Sassañca gehamāgataṃ.

80.

Asantuṭṭhā dvijā naṭṭhā,

Santuṭṭhāiva pāthivā;

Salajjā gaṇikā naṭṭhā,

Nillajjā ca kulitthiyo.

81.

Avaṃsapatito rājā,

Mūḷhaputto ca paṇḍito;

Adhanena dhanaṃ pāpya,

Tiṇaṃva maññate janaṃ.

82.

Brahmahāpi naro pujjo,

Yassatthi vipulaṃ dhanaṃ;

Sasino tulyavaṃsopi,

Niddhano paribhūyate.

83.

Potthakaṭṭhā tu yāvijjā,

Parahatthagataṃ dhanaṃ;

Kiccakāle samuppanne,

Na sāvijjā na taddhanaṃ.

84.

Pādapānaṃ bhayaṃ vātā,

Padmānaṃ sisirā bhayaṃ;

Pabbatānaṃ vajīramhā,

Sādhūnaṃ dujjanā bhayaṃ.

85.

Paññe niyujjamāne tu,

Santi rañño tayoguṇā;

Yaso sagganivāso ca,

Vipulo ca dhanāgamo.

86.

Mūḷhe niyujjamānetu,

Khattiyassāguṇā tayo;

Ayaso catthanāso ca,

Narake gamanaṃ tathā.

87.

Bahūmūḷhasaṅghātehi,

Aññoññapasuvuttibhi;

Pacchādyante guṇā sabbe,

Meghehiva divākaro.

88.

Yassa khettaṃ nadītīre,

Bhariyāpi parappiyā;

Puttassa vinayo natthi,

Maccureva nasaṃsayo.

89.

Asambhābyaṃ navattabbaṃ,

Paccakkhamapi dissate;

Silā tarati pānīyaṃ,

Gītaṃ gāyati vānaro.

我來翻譯這段巴利文: 60 盜賊何來正法心, 惡人何來忍辱心; 妓女何來真摯愛, 貪慾者何來誠信。 61 僕從何來尊嚴感, 暴怒何來快樂心; 女人何來知足意, 惡人何來慈愛心。 62 國王是弱者之力, 哭泣是愚者之力; 沉默是癡者之力, 虛妄是盜賊之力。 63 捨棄恒常之事物, 追逐無常之享受; 恒常之物將失去, 無常之物本已失。 64 乾肉與年老女人, 幼兒與新鮮凝乳; 晨間交歡與睡眠, 此六立即危及命。 65 新鮮肉與陳舊飯, 幼女乳汁之飲食; 酥油與溫熱之水, 此六立即護持命。 66 獅子一法鷺一法, 狗有六法驢三法; 烏鴉四法當學習, 公雞四法亦當學。 67 無論大事或小事, 若人慾求有所成; 皆應謹慎去行事, 此即獅子之一法。 68 約束一切諸根門, 如鷺專注觀水面; 擇時擇地而行事, 萬事方能得成就。 69 食量大而知滿足, 睡眠輕且反應快; 忠於主人且勇敢, 此六乃是狗之德。 70 不倦不休負重擔, 不懼寒熱勤勞作; 知足安貧常精進, 此三即是驢之德。 71 隱秘行事不張揚, 適時結交好朋友; 不放逸且不懶惰, 此四即是烏之德。 72 戰鬥與清晨早起, 與親眷共享飲食; 保護危難中女子, 此四即是雞之德。 73 有能力者千擔輕, 經商者路途不遠; 有學識者處處家, 善言者人皆親近。 74 恐懼之道已宣說, 不攝諸根為其因; 克服此障得成就, 所欲之處皆可達。 75 無親如智慧可靠, 無敵如疾病可畏; 無愛如子女深切, 無力如天神強大。 76 大海環繞著大地, 城墻圍護著宮殿; 君王庇護著國土, 禮法約束著女人。 77 女人如盛酥油瓶, 男人如熾熱炭火; 是故智者當謹記, 油火不可放一處。 78 女人食慾增兩倍, 智謀增長至四倍; 精進增長至六倍, 慾望增長至八倍。 79 應贊已消化之食, 應讚過青春之妻; 應贊戰場歸來勇士, 應贊已收入倉之谷。 80 不知足婆羅門亡, 知足君王得興盛; 知恥妓女將滅亡, 無恥貴婦也將亡。 81 失去家世的國王, 愚昧之子成智者; 窮人得到大財富, 視人如草芥輕賤。 82 雖犯殺梵志重罪, 若有財富受人敬; 雖與月同族高貴, 若無財富受輕賤。 83 僅存書本的學問, 落入他手的財富; 當真正需要之時, 非學問亦非財富。 84 樹木畏懼大風吹, 蓮花畏懼寒霜降; 高山畏懼雷電擊, 善人畏懼惡人近。 85 若用智者為輔臣, 國王獲得三種德: 名聲與生天之果, 廣大財富皆可得。 86 若用愚者為輔臣, 國王遭受三種禍: 失名聲與損財物, 死後必墮地獄道。 87 與眾多愚人交往, 互相如畜生般活; 一切功德皆隱沒, 如烏雲遮蔽日光。 88 田地在河岸邊者, 妻子喜歡他人者; 兒子不受管教者, 死亡必定不遠矣。 89 難以置信勿輕言, 即便親眼所見聞; 石頭能浮水面上, 猴子也會唱歌聲。

90.

Subhikkhaṃ kasake niccaṃ,

Niccaṃ sukha marogike;

Bhariyā bhattu piyā yassa,

Tassa niccossavaṃ gahaṃ.

91.

Helassa kammanāsāya,

Buddhināsāya niddhanaṃ;

Yācanā mānanāsāya,

Kulanāsāya bhojanaṃ.

92.

Sevitabbo mahāvakkho,

Phalacchāyā samanvito;

Yadi devā phalaṃ natthi,

Chāyā kena nivāraye.

93.

Paṭhame najjitā vijjā,

Dutīye najjitaṃ dhanaṃ;

Tatīye najjitaṃ puññaṃ,

Catutthe kiṃkarissati.

94.

Nadīkūleca ye vakkhā,

Parahatthagataṃ dhanaṃ;

Kiccaṃ thīgocaraṃ yassa,

Sabbaṃ taṃ viphalaṃ bhave.

95.

Kudesamāsajja kutotthasañcayo,

Kuputtamāsajja kuto jalañjalī;

Kugehiniṃ pāpya gahe kuto sukhaṃ,

Kusissamajjhāpayato kuto yaso.

96.

Kūpodakaṃ vaṭacchāyā,

Sāmā thīciṭṭhakālayaṃ;

Sītakāle bhave uṇhaṃ,

Gimhakāle ca sītalaṃ.

97.

Visaṃ caṅkamanaṃ rattiṃ,

Visaṃ raññonukulatā;

Visaṃ thīpi aññāsattā,

Visaṃ byādhi avekkhito.

98.

Duradhītā visaṃ vijjā,

Ajiṇṇe bhojanaṃ visaṃ;

Visaṃ goṭṭhī daliddassa,

Vuddhassa taruṇī visaṃ.

99.

Padose nihato pantho,

Patitā nihatā thiyo;

Appabījaṃ hataṃ khettaṃ,

Bhaccadosā hato pabhū.

100.

Hatamasottiyaṃ saddhaṃ,

Hato yañño tvadakkhiṇo;

Hatā rūpavatī vañjhā,

Hataṃ senamanāyakaṃ.

101.

Vedavedaṅga tattañño,

Japahomaparāyano;

Āsīvādavacoyutto,

Esa rājapurohito.

102.

Kulasīlaguṇopeto,

Sabbadhammaparāyano;

Pavīṇo pesanādyakkho,

Dhammādyakkho vidhīyate.

103.

Ayubbedakatābhyāso,

Sabbesaṃ piyadassano;

Ariyasīlaguṇopeto,

Esa vajjo vidhīyate.

104.

Sakiṃdutta gahitattho,

Lahuhattho jitakkharo;

Sabbasattha samālokī,

Pakaṭṭho nāma lekhako.

105.

Samattanītisattañño,

Vāhane pūjitassamo;

Sūravīraguṇopeto,

Senādhyakkho vidhīyate.

106.

Sucī vākyapaṭuppañño,

Paracittopalakkhako;

Dhīro yathāttha vādī ca,

Esa dūto vidhīyate.

107.

Puttanatta guṇopeto,

Satthañño piṭṭhapācako;

Sūro ca kathinoceva,

Sūpakāro sa uccate.

108.

Iṅgitā kāratattañño,

Balavā piyadassano;

Appamādī sadā dakkho,

Patihāro sa uccate.

109.

Yassa natthi sayaṃ paññā,

Satthaṃ tassa karoti kiṃ;

Locanehi vihīnassa,

Dappaṇo kiṃkarissati.

我來 譯這段巴利文: 90 農夫常獲豐收時, 無病之人常安樂; 妻子愛慕丈夫者, 其家猶如常歡慶。 91 輕慢會毀壞善業, 貧窮會毀壞智慧; 乞求會毀壞尊嚴, 暴食會毀壞家聲。 92 應當親近大樹木, 具足果實與蔭涼; 縱使果實皆不存, 誰能拒絕其蔭涼。 93 第一世未得智慧, 第二世未得財富; 第三世未得福德, 第四世還能如何? 94 河岸邊上的樹木, 落入他手的財富; 事務落入婦人手, 一切終將成徒勞。 95 居住惡地何來積聚, 生育惡子何來供養; 娶得惡妻何來家樂, 教導惡徒何來名聲。 96 井水與榕樹之蔭, 黑膚女子與舊屋; 冬日能使人溫暖, 夏日能使人清涼。 97 夜晚獨行如飲毒, 不當親近王如毒; 女人貪他人如毒, 疾病不醫治如毒。 98 學問不精通如毒, 未消化食物如毒; 貧者參加宴會毒, 老者娶少女如毒。 99 夜路行人易遭害, 墮落女人易遭害; 缺乏種子田地毀, 僕從不良主人衰。 100 施捨不精誠無效, 佈施不如法無效; 美貌女子若不育, 軍隊無統領無效。 101 通曉吠陀及其支, 專注咒語與祭祀; 善於祝福與言辭, 此為王室之祭司。 102 具足家世德行者, 精通一切法義者; 善於督導眾事者, 此為正法之監督。 103 精通醫方多練習, 為人和善受歡迎; 具足聖德與功德, 此為合格之醫師。 104 一寫便能達意旨, 手疾眼快字工整; 通曉一切典籍者, 此為優秀之書記。 105 通曉完整治國法, 善於管理軍車馬; 具足勇猛與威力, 此為軍隊之統帥。 106 言語清凈有智慧, 善察他人之心意; 堅定如實而言說, 此為合格之使者。 107 具備子孫之美德, 通曉典籍善烹飪; 勇猛堅韌之品格, 此為合格之廚師。 108 善解暗示與表情, 強健和善受人喜; 不放逸且常精進, 此為合格之門衛。 109 若人自身無智慧, 經典於他何所用; 若人雙目已失明, 明鏡於他何所為。

110.

Kiṃkarissanti vattāro,

Sotaṃ yattha navijjate;

Naggakapaṇake dese,

Rajaṇo kiṃkarissati.

我來翻譯這段巴利文: 110 若無人願意傾聽, 說教之人何所為; 在貧窮赤貧之地, 染料于彼何所用。