B030110Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya(律決定-后決定)c3.5s
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Vinayavinicchayo
Ganthārambhakathā
1.
Vanditvā sirasā seṭṭhaṃ, buddhamappaṭipuggalaṃ;
Bhavābhāvakaraṃ dhammaṃ, gaṇañceva niraṅgaṇaṃ.
2.
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, hitatthāya samāhito;
Pavakkhāmi samāsena, vinayassavinicchayaṃ.
3.
Anākulamasaṃkiṇṇaṃ, madhuratthapadakkamaṃ;
Paṭubhāvakaraṃ etaṃ, paramaṃ vinayakkame.
4.
Apāraṃ otarantānaṃ, sāraṃ vinayasāgaraṃ;
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, nāvābhūtaṃ manoramaṃ.
5.
Tasmā vinayanūpāyaṃ, vinayassavinicchayaṃ;
Avikkhittena cittena, vadato me nibodhatha.
Bhikkhuvibhaṅgo
Pārājikakathā
Paṭhamapārājikakathā
6.
Tividhe tilamattampi, magge sevanacetano;
Aṅgajātaṃ pavesento, allokāse parājito.
7.
Pavesanaṃ paviṭṭhaṃ vā, ṭhitamuddharaṇampi vā;
Sasikkho sādiyanto so, ṭhapetvā kiriyaṃ cuto.
8.
Santhatenaṅgajātena, santhataṃ vā asanthataṃ;
Maggaṃ pana pavesento, tathevāsanthatena ca.
9.
Upādinnenupādinne, anupādinnakena vā;
Ghaṭṭite anupādinne, sace sādiyatettha so.
10.
Hoti pārājikakkhette, paviṭṭhe tu parājito;
Khette thullaccayaṃ tassa, dukkaṭañca viniddise.
11.
Mate akkhāyite cāpi, yebhuyyakkhāyitepi ca;
Methunaṃ paṭisevanto, hoti pārājiko naro.
12.
Yebhuyyakkhāyite cāpi, upaḍḍhakkhāyitepi ca;
Hoti thullaccayāpatti, sese āpatti dukkaṭaṃ.
13.
Nimittamattaṃ sesetvā, khāyitepi sarīrake;
Nimitte methunaṃ tasmiṃ, sevatopi parājayo.
14.
Uddhumātādisampatte, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ;
Khāyitākkhāyitaṃ nāma, sabbaṃ matasarīrake.
15.
Chinditvā pana tacchetvā, nimittuppāṭite pana;
Vaṇasaṅkhepato tasmiṃ, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.
16.
Tato methunarāgena, patitāya nimittato;
Tāyaṃ upakkamantassa, dukkaṭaṃ maṃsapesiyaṃ.
17.
Nakhapiṭṭhippamāṇepi, maṃse nhārumhi vā sati;
Methunaṃ paṭisevanto, jīvamāne parājito.
18.
Kaṇṇacchiddakkhināsāsu, vatthikose vaṇesu vā;
Aṅgajātaṃ pavesento, rāgā thullaccayaṃ phuse.
19.
Avasesasarīrasmiṃ, upakacchūrukādisu;
Vasā methunarāgassa, sevamānassa dukkaṭaṃ.
20.
Assagomahisādīnaṃ, oṭṭhagadrabhadantinaṃ;
Nāsāsu vatthikosesu, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.
21.
Tathā sabbatiracchānaṃ, akkhikaṇṇavaṇesupi;
Avasesasarīresu, sevamānassa dukkaṭaṃ.
22.
Tesaṃ allasarīresu, matānaṃ sevato pana;
Tividhāpi siyāpatti, khettasmiṃ tividhe sati.
23.
Bahi methunarāgena, nimittaṃ itthiyā pana;
Nimittena chupantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.
24.
Kāyasaṃsaggarāgena, nimittena mukhena vā;
Nimittaṃ itthiyā tassa, chupato garukaṃ siyā.
25.
Tathevobhayarāgena, nimittaṃ purisassapi;
Nimittena chupantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
26.
Nimittena nimittaṃ tu, tiracchānagatitthiyā;
Thullaccayaṃ chupantassa, hoti methunarāgato.
27.
Kāyasaṃsaggarāgena, tiracchānagatitthiyā;
Nimittena nimittassa, chupane dukkaṭaṃ mataṃ.
28.
Aṅgajātaṃ pavesetvā, tamāvaṭṭakate mukhe;
Tatthākāsagataṃ katvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.
29.
Tathā catūhi passehi, itthiyā heṭṭhimattalaṃ;
Achupantaṃ pavesetvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.
30.
Uppāṭitoṭṭhamaṃsesu , bahi nikkhantakesu vā;
Dantesu vāyamantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.
禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 律藏決定 造論緣起 1 以頭頂禮最勝佛,無與倫比之聖者; 能令有無的正法,及無垢染之僧伽。 2 為利比丘比丘尼,專注而作此論著; 我將簡要地宣說,律藏之決定內容。 3 不亂不雜且有序,義理甘美詞句美; 能令人聰慧敏捷,于律學中最殊勝。 4 對欲渡越難渡之,廣大深奧律海者; 比丘比丘尼眾等,此論如同可意舟。 5 是故請以專注心,傾聽我說律決定; 此乃善巧律方便,我今宣說汝當知。 比丘分別 波羅夷論 第一波羅夷論 6 於三道中任一處,以淫慾心插入時; 即使僅如芝麻許,入濕處即波羅夷。 7 插入、已入或停留、拔出,若非無學; 若生歡喜即失戒,除非被動非故為。 8 以有皮覆生殖器,插入有皮或無皮; 陰道亦然以無皮,生殖器插入陰道。 9 于有執受或無執,以無執受者觸碰; 若於無執受處所,生歡喜心亦犯戒。 10 于波羅夷境界中,插入即成波羅夷; 于偷蘭遮之境界,犯偷蘭遮及突吉羅。 11 于死屍未被食嚙,或大部分未被食; 若與之行淫慾者,此人即成波羅夷。 12 若屍體大部分被,或一半已被食嚙; 犯偷蘭遮之罪過,其餘則犯突吉羅。 13 屍體雖被食嚙盡,唯餘生殖器未毀; 若於彼處行淫慾,亦成波羅夷罪過。 14 若屍體已腐脹等,一切處皆突吉羅; 所謂食嚙未食嚙,皆指死屍之身體。 15 若割截砍伐或將,生殖器官拔出者; 于彼傷口行淫慾,則犯偷蘭遮罪過。 16 若因淫慾之貪染,自生殖器掉落時; 于肉團上作功夫,則犯突吉羅罪過。 17 若僅存指甲背厚,之肉或筋而尚活; 與之行淫慾之人,即成波羅夷罪過。 18 于耳孔或鼻孔中,膀胱囊或傷口處; 插入生殖器行淫,因貪慾犯偷蘭遮。 19 于其餘身體部位,如腋下或大腿等; 因淫慾貪而行淫,則犯突吉羅罪過。 20 于馬牛水牛等畜,駱駝驢子及象等; 鼻孔膀胱行淫慾,則犯偷蘭遮罪過。 21 如是一切畜生類,眼耳及諸傷口處; 于其餘之身體上,行淫犯突吉羅罪。 22 于彼等之濕身體,若已死亡而行淫; 於三種境界之中,亦有三種罪過生。 23 于女人生殖器外,因淫慾心以己之; 生殖器觸碰彼者,犯偷蘭遮之罪過。 24 因身體相觸之慾,或以口部觸碰女; 生殖器者彼即犯,偷蘭遮等重罪過。 25 如是因雙方之慾,以己生殖器觸碰; 男子生殖器之人,即犯突吉羅罪過。 26 以己生殖器觸碰,雌性畜生生殖器; 因淫慾心如此做,即犯偷蘭遮罪過。 27 因身體相觸之慾,以己生殖器觸碰; 雌性畜生生殖器,知為突吉羅罪過。 28 將生殖器插入后,于彼捲曲之口中; 置於虛空而拔出,犯突吉羅之罪過。 29 如是從四面觸碰,女子下體而不碰; 插入后再行拔出,犯突吉羅之罪過。 30 于被割裂之唇肉,或外露之齒齦上; 若人勤作淫慾事,彼犯偷蘭遮罪過。
31.
Aṭṭhisaṅghaṭṭanaṃ katvā, magge duvidharāgato;
Sukke muttepi vāmutte, vāyamantassa dukkaṭaṃ.
32.
Itthiṃ methunarāgena, āliṅgantassa dukkaṭaṃ;
Hatthaggāhaparāmāsa-cumbanādīsvayaṃ nayo.
33.
Apade ahayo macchā, kapotā dvipadepi ca;
Godhā catuppade heṭṭhā, vatthu pārājikassime.
34.
Sevetukāmatācittaṃ, magge maggappavesanaṃ;
Idamaṅgadvayaṃ vuttaṃ, paṭhamantimavatthuno.
35.
Dukkaṭaṃ paṭhamasseva, sāmantamiti vaṇṇitaṃ;
Sesānaṃ pana tiṇṇampi, thullaccayamudīritaṃ.
36.
『『Anāpattī』』ti ñātabbaṃ, ajānantassa bhikkhuno;
Tathevāsādiyantassa, jānantassādikammino.
37.
Vinaye anayūparame parame;
Sujanassa sukhānayane nayane;
Paṭu hoti padhānarato na rato;
Idha yo pana sāramate ramate.
38.
Imaṃ hitavibhāvanaṃ bhāvanaṃ;
Avedi surasambhavaṃ sambhavaṃ;
Sa mārabaḷisāsane sāsane;
Samo bhavatupālinā pālinā.
Iti vinayavinicchaye paṭhamapārājikakathā niṭṭhitā.
Dutiyapārājikakathā
39.
Ādiyanto harantova-haranto iriyāpathaṃ;
Vikopento tathā ṭhānā, cāventopi parājito.
40.
Tattha nānekabhaṇḍānaṃ, pañcakānaṃ vasā pana;
Avahārā dasevete, viññātabbā vibhāvinā.
41.
Sāhatthāṇattiko ceva, nissaggo atthasādhako;
Dhuranikkhepanañcāti, idaṃ sāhatthapañcakaṃ.
42.
Pubbasahapayogo ca, saṃvidāharaṇampi ca;
Saṅketakammaṃ nemittaṃ, pubbayogādipañcakaṃ.
43.
Theyyapasayhaparikappa-paṭicchannakusādikā;
Avahārā ime pañca, veditabbāva viññunā.
44.
Vatthukālagghadese ca, paribhogañca pañcapi;
Ñatvā etāni kātabbo, paṇḍitena vinicchayo.
45.
Dutiyaṃ vāpi kuddālaṃ, piṭakaṃ pariyesato;
Gacchato theyyacittena, dukkaṭaṃ pubbayogato.
46.
Tatthajātakakaṭṭhaṃ vā, lataṃ vā chindato pana;
Dukkaṭaṃ ubhayatthāpi, vuttaṃ sahapayogato.
47.
Pathaviṃ khaṇato vāpi, byūhato paṃsumeva vā;
Āmasantassa vā kumbhiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
48.
Mukhe pāsaṃ pavesetvā, khāṇuke baddhakumbhiyā;
Bandhanānaṃ vasā ñeyyo, ṭhānabhedo vijānatā.
49.
Dve ṭhānāni panekasmiṃ, khāṇuke baddhakumbhiyā;
Valayaṃ rukkhamūlasmiṃ, pavesetvā katāya vā.
50.
Uddharantassa khāṇuṃ vā, chindato saṅkhalimpi vā;
Thullaccayaṃ tato kumbhiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
51.
Paṭhamaṃ pana kumbhiṃ vā, uddharitvā tathā puna;
Ṭhānā cāveti khāṇuṃ vā, saṅkhaliṃ vāpi so nayo.
52.
Ito cito ca ghaṃsanto, mūle sāreti rakkhati;
Valayaṃ khegataṃ tattha, karontova parājito.
53.
Jātaṃ chindati ce rukkhaṃ, dukkaṭaṃ kumbhimatthake;
Samīpe chindato tassa, pācittiyamatatthajaṃ.
54.
Antokumbhigataṃ bhaṇḍaṃ, phandāpeti sace pana;
Apabyūheti tattheva, tassa thullaccayaṃ siyā.
55.
Haranto kumbhiyā bhaṇḍaṃ, muṭṭhiṃ chindati attano;
Bhājane vā gataṃ katvā, hoti bhikkhu parājito.
56.
Hāraṃ vā pana pāmaṅgaṃ, suttāruḷhaṃ tu kumbhiyā;
Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
57.
Sappiādīsu yaṃ kiñci, pivato pādapūraṇaṃ;
Ekeneva payogena, pītamatte parājayo.
58.
Katvāva dhuranikkhepaṃ, pivantassa punappunaṃ;
Sakalampi ca taṃ kumbhiṃ, pivato na parājayo.
59.
Sace khipati yaṃ kiñci, bhaṇḍakaṃ telakumbhiyaṃ;
Taṃ pādagghanakaṃ telaṃ, dhuvaṃ pivati tāvade.
31 以骨相互摩擦作,二種欲于道中時; 精液小便已出或,未出而努力犯突吉羅。 32 因淫慾心擁抱女,犯突吉羅之罪過; 握手撫摸及親吻,等事亦應如是知。 33 無足者蛇與魚類,二足者如鴿子等; 四足者如蜥蜴等,下列為波羅夷事。 34 欲行淫事之心念,于道中插入生殖; 此二支分已宣說,為初與末之事項。 35 僅初事之鄰近處,稱為突吉羅罪過; 其餘三事則稱為,偷蘭遮罪已宣說。 36 應知不犯罪過者,為不知情之比丘; 如是不生歡喜者,雖知情亦為初作。 37 于律中止息非法最為勝, 引導善人趣向安樂之道路; 精進樂於修行不貪慾, 於此喜樂精華者得樂。 38 此有益之開示為修習, 已知天人生起之緣由; 愿彼于魔網羅之教法, 與護持者同等而安住。 如是律藏決定中第一波羅夷論已結束。 第二波羅夷論 39 取走或正在偷取,或正在改變威儀; 如是從處所移動,或使離開皆犯戒。 40 其中對諸多物品,依五種情況而言; 有十種偷盜方式,智者應當如是知。 41 親手偷盜與教唆,拋棄物品與達目; 及捨棄責任等事,此為親手五種法。 42 前加功用與共謀,偷盜及作記號事; 暗示等為第二組,前加功用等五法。 43 偷盜暴力與謀劃,隱藏及偽裝等事; 此五種偷盜方式,智者應當如是知。 44 物品時間價值處,及受用等五種事; 智者了知此等后,應當作出正確判。 45 尋找第二把鋤頭,或筐籃而前往時; 若懷偷盜之心者,因前加功用犯突吉羅。 46 于彼處砍伐樹木,或藤蔓等植物時; 兩種情況皆已說,因共謀而犯突吉羅。 47 挖掘土地或堆積,泥土或觸碰甕罐; 皆成突吉羅罪過,此應如是而了知。 48 將繩索套入口中,繫於木樁上之甕; 依繫縛情況而知,處所變更智者知。 49 於一木樁系甕時,可知有兩種處所; 或於樹根處做成,環狀物而置入時。 50 拔起木樁或砍斷,鎖鏈時犯偷蘭遮; 若使甕罐離處所,則成波羅夷罪過。 51 若先拔起甕罐或,如是再使離處所; 木樁或鎖鏈亦同理,此法則應如是知。 52 來回摩擦而移動,根部保護而看守; 使環狀物升空中,如是做即波羅夷。 53 若砍伐生長之樹,于甕頂犯突吉羅; 砍伐其附近之樹,因此生波逸提罪。 54 若使甕內之物品,震動或於彼處中; 推擠移動彼物品,彼犯偷蘭遮罪過。 55 從甕中取走物品,握于自己手掌中; 或置於器皿之中,比丘即成波羅夷。 56 項鍊或腰帶等物,穿線繫於甕罐中; 震動如前所說物,若離處所即犯戒。 57 于酥油等任何物,飲用至價值一缽; 僅以一次之行為,飲用即成波羅夷。 58 若已捨棄責任后,反覆飲用彼物品; 即使飲盡整個甕,亦不構成波羅夷。 59 若投擲任何物品,入于盛油之甕中; 彼等價值一缽油,定會立即被吸收。
60.
Hatthato muttamatteva, theyyacitto vinassati;
Āviñjetvāpi vā kumbhiṃ, telaṃ gāḷeti ce tathā.
61.
Telassākiraṇaṃ ñatvā, khittaṃ rittāya kumbhiyā;
Pītaṃ telañca taṃ bhaṇḍaṃ, uddharantova dhaṃsito.
62.
Tattheva bhindato telaṃ, chaḍḍentassa tatheva ca;
Jhāpentassa abhogaṃ vā, karontassa ca dukkaṭaṃ.
Bhūmaṭṭhakathā.
63.
Ṭhapitaṃ pattharitvā ca, sāṭakattharaṇādikaṃ;
Veṭhetvā uddharantassa, mutte ṭhānā parābhavo.
64.
Orimantena vā phuṭṭha-mokāsaṃ pārimantato;
Pārājikamatikkante, kaḍḍhato ujukampi vā.
Thalaṭṭhakathā.
65.
Purato mukhatuṇḍañca, kalāpaggañca pacchato;
Dvīsu passesu pakkhanto, heṭṭhā pādanakhā tathā.
66.
Uddhañcāpi sikhagganti, gagane gacchato pana;
Morassa cha paricchedā, veditabbā vibhāvinā.
67.
Bhikkhu 『『sassāmikaṃ moraṃ, gahessāmī』』ti khegataṃ;
Hatthaṃ vāpi pasāreti, purato vāssa tiṭṭhati.
68.
Moropi gagane pakkhe, cāreti na ca gacchati;
Dukkaṭaṃ gamanacchede, āmasantassa ceva taṃ.
69.
Ṭhānā moramamocento, phandāpeti sace pana;
Evaṃ phandāpane tassa, thullaccayamudīritaṃ.
70.
Aggahetvā gahetvā vā, hatthena pana attano;
Ṭhānā cāveti ce moraṃ, sayaṃ ṭhānā cuto siyā.
71.
Phuṭṭhokāsaṃ mukhaggena, kalāpaggena vā pana;
Kalāpaggena vā phuṭṭhaṃ, mukhatuṇḍena bhikkhu ce.
72.
Atikkāmeyya yo moraṃ, ṭhānā cāveti nāma so;
Eseva ca nayo pāda-sikhāpakkhesu dīpito.
73.
Gagane pana gacchanto, kare moro nilīyati;
Taṃ kareneva cārento, phandāpetīti vuccati.
74.
Sace gaṇhāti taṃ moraṃ, itarena karena so;
Cāvitattā pana ṭhānā, bhikkhu ṭhānā cuto siyā.
75.
Itaraṃ pana morassa, upaneti sace karaṃ;
Na doso tattha uḍḍetvā, sayameva nilīyati.
76.
Disvā aṅge nilīnaṃ taṃ, theyyacittena gacchato;
Pāde thullaccayaṃ hoti, dutiye ca parājayo.
77.
Bhūmiyaṃ ṭhitamorassa, tīṇi ṭhānāni paṇḍito;
Pādānañca kalāpassa, vasena paridīpaye.
78.
Tato kesaggamattampi, moraṃ pathavito pana;
Hoti pārājikaṃ tassa, ukkhipantassa bhikkhuno.
79.
Chijjamānaṃ suvaṇṇādiṃ, patte patati ce pana;
Hatthena uddharantassa, tassa pārājikaṃ siyā.
80.
Sace anuddharitvāva, theyyacittena gacchati;
Dutiye padavārasmiṃ, pārājikamudīraye.
81.
Eseva ca nayo ñeyyo, hatthe vattheva matthake;
Taṃ taṃ tassa bhave ṭhānaṃ, yattha yattha patiṭṭhitaṃ.
Ākāsaṭṭhakathā.
82.
Theyyacittena yaṃ kiñci, mañcapīṭhādisuṭṭhitaṃ;
Āmāsampi anāmāsaṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
83.
Saṃharitvā sace vaṃse, ṭhapitaṃ hoti cīvaraṃ;
Katvā punorato bhogaṃ, tathā antañca pārato.
84.
Cīvarena phuṭṭhokāso, ṭhānaṃ tassa pavuccati;
Na tu cīvaravaṃso so, hotīti sakalo mato.
85.
Orimantena okāsaṃ, phuṭṭhaṃ tamitarena vā;
Itarenapi vā phuṭṭhaṃ, orimantena vā puna.
86.
Dakkhiṇantena phuṭṭhaṃ vā, vāmantenitarena vā;
Vāmantena phuṭṭhaṭṭhānaṃ, atikkāmayato cuti.
87.
Uddhaṃ vā ukkhipantassa, cīvaraṃ pana vaṃsato;
Kesaggamatte ukkhitte, tassa pārājikaṃ bhave.
88.
Rajjukena ca bandhitvā, ṭhapitaṃ pana cīvaraṃ;
Thullaccayaṃ vimocento, mutte pārājikaṃ phuse.
89.
Veṭhetvā ṭhapitaṃ vaṃse, nibbeṭhentassa bhikkhuno;
Valayaṃ chindato vāpi, mocentassapyayaṃ nayo.
60 當手一放開之時,懷偷盜心即失戒; 若拉動甕罐使之,漏油亦是如此理。 61 知道油已倒出后,投入空甕之物品; 取出已飲之油及,彼物品時即失戒。 62 于彼處打碎油甕,或如是丟棄油甕; 焚燒或使之無用,皆犯突吉羅罪過。 地上物品論 63 鋪開放置之物品,如毯子等鋪蓋物; 包裹后提起之人,離開處所即失戒。 64 或從此邊觸碰處,越過至彼邊之處; 拖拉直行亦如是,越過即成波羅夷。 陸地物品論 65 前方為嘴喙尖端,後方為尾羽末端; 兩側為翅膀邊緣,下方為腳爪如是。 66 上方則為頭頂端,對於空中行走之; 孔雀有六種界限,智者應當如是知。 67 比丘心想"我將取,有主之孔雀"而對; 空中之孔雀伸手,或站立於其前方。 68 孔雀在空中展翅,但並未行走之時; 阻礙行走或觸控,皆犯突吉羅罪過。 69 不使孔雀離處所,若使之震動搖晃; 如是使之震動時,稱犯偷蘭遮罪過。 70 不握或以己之手,握持而使孔雀離; 處所則彼自身即,離開處所而失戒。 71 若比丘使孔雀之,嘴尖所觸碰之處; 或尾羽末端所觸,之處被嘴尖觸碰。 72 越過者即稱為使,孔雀離開其處所; 此同樣法則已說,適用於足爪與翎。 73 孔雀飛行於空中,棲息于比丘手上; 僅以手使之移動,稱為使之震動搖。 74 若彼以另一隻手,抓取棲息之孔雀; 因使離開其處所,比丘即離處所失戒。 75 若將另一隻手靠近,孔雀之處並無過; 因孔雀自行飛起,並棲息于彼手上。 76 見其棲於身體上,懷偷心而行走時; 第一步犯偷蘭遮,第二步即波羅夷。 77 對站立地上孔雀,智者應當詳細說; 依其足爪與尾羽,而有三種處所別。 78 若比丘將孔雀從,地面哪怕提起一; 發端許即犯波羅,夷罪過應當了知。 79 正被切割之金等,若掉落於缽中時; 以手取出彼物者,即成波羅夷罪過。 80 若未取出而懷著,偷盜之心而行走; 于第二步伐之時,即稱犯波羅夷罪。 81 此同樣法則應知,適用於手或頭頂; 無論安置於何處,彼處即為其處所。 空中物品論 82 以偷盜心觸碰任,何床椅等上物品; 不論可觸或不可,觸碰皆犯突吉羅。 83 若將衣物摺疊后,放置於竹竿之上; 前方作彎曲後方,亦如是作末端彎。 84 衣物所觸碰之處,稱為彼之所在處; 並非整個衣架竿,為處所此應了知。 85 以此邊觸碰之處,或以彼邊觸碰處; 或以彼邊所觸碰,之處再以此邊觸。 86 或以右邊所觸碰,之處以左邊觸碰; 或左邊觸碰之處,越過者即成失戒。 87 或從竹竿向上方,提起衣物之人若; 提起如一發端許,即成波羅夷罪過。 88 若以繩索繫縛后,而放置之衣物者; 解開時犯偷蘭遮,鬆開即波羅夷罪。 89 纏繞放置於竹竿,之衣物比丘解開; 或切斷環狀物時,解開亦同此法則。
90.
Cīvarassa pasāretvā, ṭhapitassa hi vaṃsake;
Saṃharitvā tu nikkhitte, cīvare viya nicchayo.
91.
Sikkāya pakkhipitvā yaṃ, laggitaṃ hoti bhaṇḍakaṃ;
Sikkāto taṃ haranto vā, saha sikkāya vā cuto.
92.
Kuntādiṃ nāgadantesu, ṭhitesu paṭipāṭiyā;
Agge vā pana bunde vā, gahetvā parikaḍḍhato.
93.
Pārājikaṃ phuṭṭhokāsaṃ, atikkāmayato siyā;
Ujukaṃ ukkhipantassa, kesaggena parājayo.
94.
Pākārābhimukho ṭhatvā, ākaḍḍhati sace pana;
Orimantaphuṭṭhokāsa-mitarantaccaye cuto.
95.
Tatheva parato tassa, pellentassāpi bhikkhuno;
Bhittiṃ pana ca nissāya, ṭhapitepi ayaṃ nayo.
96.
Cālentassa ca tālassa, phalaṃ vatthu hi pūrati;
Yenassa bandhanā mutte, tasmiṃ pārājikaṃ bhave.
97.
Piṇḍiṃ chindati tālassa, sace pārājikaṃ siyā;
Eseva ca nayo sesa-rukkhapupphaphalesupi.
Vehāsaṭṭhakathā.
98.
Gacchato hi nidhiṭṭhānaṃ, padavārena dukkaṭaṃ;
Udake pana gambhīre, tathā nimujjanādisu.
99.
Tatthajātakapupphesu, yena pupphena pūrati;
Vatthu taṃ chindato pupphaṃ, tassa pārājikaṃ vade.
100.
Ekanāḷassa vā passe, vāko uppalajātiyā;
Na chijjati tato yāva, tāva naṃ parirakkhati.
101.
Sāmikeheva pupphesu, chinditvā ṭhapitesupi;
Pubbe vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
102.
Bhārabaddhāni pupphāni, chasvākāresu kenaci;
Ākārena sace tāni, ṭhānā cāveti nassati.
103.
Ṭhapitaṃ pana pupphānaṃ, kalāpaṃ jalapiṭṭhiyaṃ;
Cāletvā udakaṃ puppha-ṭṭhānā cāveti ce cuto.
104.
Parikappeti ce 『『ettha, gahessāmī』』ti rakkhati;
Uddharanto gataṭṭhānā, bhaṭṭho nāma pavuccati.
105.
Accuggatassa taṃ ṭhānaṃ, jalato sakalaṃ jalaṃ;
Uppāṭetvā tato pupphaṃ, ujumuddharato pana.
106.
Nāḷante jalato mutta-matte pārājikaṃ bhave;
Amutte jalato tasmiṃ, thullaccayamudīritaṃ.
107.
Pupphe gahetvā nāmetvā, uppāṭeti sace pana;
Na tassa udakaṃ ṭhānaṃ, naṭṭho uppāṭitakkhaṇe.
108.
Yo hi sassāmike macche, theyyacittena gaṇhati;
Baḷisenapi jālena, hatthena kuminena vā.
109.
Tassevaṃ gaṇhato vatthu, yena macchena pūrati;
Tasmiṃ uddhaṭamattasmiṃ, jalā hoti parājayo.
110.
Ṭhānaṃ salilajānañhi, kevalaṃ sakalaṃ jalaṃ;
Salilaṭṭhaṃ vimocento, jalā pārājiko bhave.
111.
Nīrato uppatitvā yo, tīre patati vārijo;
Gaṇhato taṃ panāpattiṃ, bhaṇḍagghena viniddise.
112.
Māraṇatthāya macchānaṃ, taḷāke nadiyāpi vā;
Ninne macchavisaṃ nāma, pakkhipitvā gate pana.
113.
Pacchā macchavisaṃ macchā, khāditvā pilavanti ce;
Pārājikaṃ mate macche, theyyacittena gaṇhato.
114.
Paṃsukūlikasaññāya, na doso koci gaṇhato;
Sāmikesvāharantesu, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.
115.
Gahetvā sāmikā macche, sace yanti nirālayā;
Gaṇhato pana te sese, theyyacittena dukkaṭaṃ.
116.
Amatesu anāpattiṃ, vadanti vinayaññuno;
Eseva ca nayo sese, kacchapādimhi vārije.
Udakaṭṭhakathā.
117.
『『Nāvaṃ nāvaṭṭhaṃ vā bhaṇḍaṃ, thenetvā gaṇhissāmī』』ti;
Pāduddhāre dosā vuttā, bhikkhussevaṃ gacchantassa.
118.
Baddhāya nāvāya hi caṇḍasote;
Ṭhānaṃ mataṃ bandhanamekameva;
Bhikkhussa tasmiṃ muttamatte;
Pārājikaṃ tassa vadanti dhīrā.
90 若將衣物展開后,置於小竹竿之上; 摺疊后再放置時,判定如前述衣物。 91 將物品掛在鉤上,使之懸掛固定時; 從鉤上取走或與,鉤一同取走即失戒。 92 長矛等物依次序,置於象牙制釘上; 握住尖端或底部,拖拉移動之比丘。 93 越過所觸碰之處,即成波羅夷罪過; 直接向上提起時,一發端即成失戒。 94 若面向墻壁站立,而向此方拉動時; 越過此邊所觸碰,之處至彼邊即失戒。 95 如是向彼方推動,之比丘亦是如此; 倚靠墻壁放置時,此法則亦應如是。 96 搖動棕櫚樹果實,即滿足犯戒條件; 解開其繫縛之處,即成波羅夷罪過。 97 若砍斷棕櫚樹果串,即成波羅夷罪過; 此同樣法則適用,余樹花果亦如是。 空中物品論 98 前往埋藏處之人,每步犯突吉羅罪; 于深水中亦如是,潛水等行為相同。 99 于彼處生長之花,以何花滿足條件; 砍斷彼花之人我,說其犯波羅夷罪。 100 或於一莖之側面,有蓮花類植物莖; 未斷之前皆視為,受保護而不犯戒。 101 即使物主已採摘,並放置之花朵上; 應當依前所說之,方法而作出判定。 102 以任一種方式將,花束繫縛成重擔; 若以彼方式使之,離開處所即失戒。 103 若將放置於水面,之花束移動使之; 離開花之處所時,即稱離處所失戒。 104 若預先計劃"我將,在此處取"而守護; 從已去之處取出,稱為已墮落失戒。 105 對高出水面之花,整個水面為處所; 從彼處拔出花朵,直接向上提起時。 106 莖端離開水面時,即成波羅夷罪過; 未離開水面之時,稱犯偷蘭遮罪過。 107 若握住花朵彎曲,后拔出則不以水; 為處所拔出瞬間,即稱已失壞破戒。 108 若人以偷盜之心,捕捉有主人之魚; 或以釣鉤或以網,或以手或以魚籠。 109 如是捕捉時以何,魚滿足犯戒條件; 當彼魚被拉出水,之時即成波羅夷。 110 對水生動物而言,整個水體為處所; 使離開水中處所,即成波羅夷罪過。 111 從水中躍起落於,岸上之魚若捕取; 應依物品價值而,判定所犯之罪過。 112 為殺死魚而在池,塘或河流之低處; 投放所謂魚毒后,離去之人若之後。 113 魚吃了魚毒而浮,出水面若以偷盜; 之心捕取死魚者,即成波羅夷罪過。 114 若誤認為糞掃衣,而取走並無過失; 若物主自己取走,稱應賠償物品值。 115 物主捕獲魚之後,若無留戀而離去; 以偷盜心取剩餘,之魚者犯突吉羅。 116 律學專家們說對,未死者不構成罪; 此同樣法則適用,余龜等水生動物。 水中物品論 117 "我將偷取船隻或,船上物品而取走"; 如是行走之比丘,每抬足即有過失。 118 于急流中繫縛之船隻上; 繫縛處被視為唯一處所; 對比丘而言當解開之時; 智者稱其犯波羅夷罪過。
119.
Niccale udake nāva-mabandhanamavaṭṭhitaṃ;
Purato pacchato vāpi, passato vāpi kaḍḍhato.
120.
Ekenantena samphuṭṭha-mokāsamitarena taṃ;
Atikkāmayato nāvaṃ, tassa pārājikaṃ siyā.
- Tathā –
Uddhaṃ kesaggamattampi, udakamhā vimocite;
Adhonāvātalaṃ tena, phuṭṭhañca mukhavaṭṭiyā.
122.
Bandhitvā pana yā tīre, ṭhapitā niccale jale;
Bandhanañca ṭhitokāso, ṭhānaṃ tassā dvidhā mataṃ.
123.
Hoti thullaccayaṃ pubbaṃ, bandhanassa vimocane;
Pacchā kenacupāyena, ṭhānā cāveti ce cuto.
124.
Cāvetvā paṭhamaṃ ṭhānā, pacchā bandhanamocane;
Eseva ca nayo vutto, theyyacittassa bhikkhuno.
125.
Ussāretvā nikujjitvā, ṭhapitāya thale pana;
Phuṭṭhokāsova hi ṭhānaṃ, nāvāya mukhavaṭṭiyā.
126.
Ñeyyo ṭhānaparicchedo;
Ākāreheva pañcahi;
Yato kutoci cāvento;
Hoti pārājiko naro.
127.
Eseva ca nayo ñeyyo, nāvāyukkujjitāyapi;
Ṭhapitāyapi nāvāya, ghaṭikānaṃ tathūpari.
128.
Theyyā titthe ṭhitaṃ nāvaṃ, āruhitvā sace pana;
Arittena phiyenāpi, pājentassa parājayo.
129.
Sace chattaṃ paṇāmetvā, ussāpetvāva cīvaraṃ;
Laṅkārasadisaṃ katvā, gaṇhāpeti samīraṇaṃ.
130.
Āgamma balavā vāto, nāvaṃ harati ce pana;
Vāteneva haṭā nāvā, na doso koci vijjati.
131.
Sayameva ca yaṃ kiñci, gāmatitthamupāgataṃ;
Acāventova taṃ ṭhānā, kiṇitvā ce palāyati.
132.
Avahāro na bhikkhussa, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ;
Sayameva ca gacchantiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
Nāvaṭṭhakathā.
133.
Yānaṃ nāma ratho vayhaṃ, sakaṭaṃ sandamānikā;
Yānaṃ avaharissāmi, yānaṭṭhamiti vā pana.
134.
Gacchato dukkaṭaṃ vuttaṃ, dutiyaṃ pariyesato;
Ṭhānā cāvanayogasmiṃ, vijjamāne parājayo.
135.
Yānassa dukayuttassa, dasa ṭhānāni dīpaye;
Yānaṃ pājayato tassa, nisīditvā dhure pana.
136.
Thullaccayaṃ tu goṇānaṃ, pāduddhāre viniddise;
Cakkānañhi ṭhitokāsa-matikkante parābhavo.
137.
Ayuttakassāpi ca yānakassa, dhurenupatthambhaniyaṃ ṭhitassa;
Vasenupatthambhanicakkakānaṃ, ṭhānāni tīṇeva bhavanti tassa.
138.
Tathā dhurena dārūnaṃ, upariṭṭhapitassa ca;
Bhūmiyampi dhureneva, tatheva ṭhapitassa ca.
139.
Purato pacchato vāpi, ṭhānā cāveti ce pana;
Thullaccayaṃ tu tiṇṇampi, ṭhānā cāve parājayo.
140.
Apanetvāna cakkāni, akkhānaṃ sīsakehi tu;
Ṭhitassūpari dārūnaṃ, ṭhānāni dve viniddise.
141.
Kaḍḍhanto ukkhipanto vā, phuṭṭhokāsaccaye cuto;
Ṭhapitassa panaññassa, bhūmiyaṃ yassa kassaci.
142.
Akkhuddhīnaṃ dhurassāti, pañca ṭhānāni dīpaye;
Uddhīsu vā gahetvā taṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
143.
Ṭhapitassa hi cakkassa, nābhiyā pana bhūmiyaṃ;
Ekameva siyā ṭhānaṃ, paricchedopi pañcadhā.
144.
Phusitvā yaṃ ṭhitaṃ bhūmiṃ, nemipassena nābhiyā;
Ṭhānāni dve bhavantassa, naṭṭho tesamatikkame.
145.
Disvā yānamanārakkhaṃ, paṭipannaṃ mahāpathe;
Āruhitvā acodetvā, kiṇitvā yāti vaṭṭati.
Yānaṭṭhakathā.
146.
Sīsakkhandhakaṭolamba-vasā bhāro catubbidho;
Tattha sīsagataṃ bhāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
147.
Ito cito ca ghaṃsanto, theyyacittena yo pana;
Sirasmiṃyeva sāreti, tassa thullaccayaṃ siyā.
148.
Khandhaṃ oropite bhāre, tassa pārājikaṃ mataṃ;
Sīsato kesamattampi, mocentopi parājito.
119 靜止水面上未系,縛之船隻停泊時; 從前後或側面拉,動之人應如是知。 120 以一端觸碰之處,被另一端越過時; 使船隻越過彼處,即成波羅夷罪過。 121\ 同樣 - 若使離開水面哪,怕一發端許之距; 船底因此被觸碰,船舷邊緣亦如是。 122 繫縛後置于岸邊,靜止水面之船隻; 繫縛處與停泊處,被視為兩種處所。 123 首先解開繫縛處,犯偷蘭遮之罪過; 之後以任何方法,使離處所即失戒。 124 首先使離開處所,之後解開繫縛處; 此同樣法則已說,適用懷偷心比丘。 125 拖上岸后倒置而,放置於陸地上時; 船舷邊緣所觸碰,之處即為其處所。 126 應知處所之界限; 僅有五種情況; 從任何處使離開; 彼人即成波羅夷。 127 此同樣法則應知,適用於正置船隻; 放置於木樁頂上,之船隻亦是如此。 128 若以偷心登上停,靠碼頭之船隻后; 以槳或舵駕駛者,即成波羅夷罪過。 129 若張開傘或升起,衣物做成如帆狀; 使之能夠捕捉風,而行駛前進之人。 130 若強風突然來臨,將船隻吹走之時; 因風吹走之船隻,並無任何過失生。 131 任何自行到達村,莊或渡口之船隻; 不使離開其處所,買下後若逃離者。 132 比丘不構成偷盜,稱應賠償物品值; 若使自行行駛之,船離處所即失戒。 船隻論 133 車輛即車、轎、大車、小車等; "我將偷取車輛"或"車上物品"。 134 行走時說犯突吉羅,尋找第二輛亦然; 當具備使離處所,條件時即成失戒。 135 對雙駕車輛應說,明有十種處所別; 坐于車轅駕駛時,對彼應如是了知。 136 應說牛隻抬起足,時犯偷蘭遮罪過; 車輪越過停留處,之時即成波羅夷。 137 對未套牛之車輛,以車轅支撐而立; 依支撐物與車輪,彼有三種處所別。 138 如是以車轅支撐,置於上方之木材; 或於地面以車轅,如是支撐而放置。 139 若從前方或後方,使之離開其處所; 使離三處所之一,即成波羅夷罪過。 140 若將車輪移除后,置於車軸頂端上; 之木材應說明有,兩種處所之分別。 141 拖拉或提起越過,所觸之處即失戒; 對任何其他放置,于地面上之物品。 142 車軸、軸端與車轅,說明有五種處所; 若握住軸端使之,離開處所即失戒。 143 對放置於地面上,以車輪轂為中心; 之車輪應知僅有,一處所界限五種。 144 以輪緣側面與轂,觸碰所立之地面; 有兩處所越過時,即稱已失壞破戒。 145 見無人看管車輛,行駛于大路之上; 登上不驅趕買下,而離去者無過失。 車輛論 146 頭頂肩上腰間及,手提共有四種擔; 其中頭頂上之擔,觸碰者犯突吉羅。 147 來回摩擦以偷心,于頭頂上移動者; 彼人即犯偷蘭遮,罪過應當如是知。 148 將擔子從肩上卸,下視為波羅夷罪; 從頭頂移開哪怕,一發端許即失戒。
149.
Bhāraṃ pathaviyaṃ kiñci, ṭhapetvā suddhamānaso;
Pacchā taṃ theyyacittena, uddharanto parājito.522
150.
Ettha vuttanayeneva, sesesupi asesato;
Bhāresu matisārena, veditabbo vinicchayo.
Bhāraṭṭhakathā.
151.
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, ārāmaṃ abhiyuñjato;
Parājeti paraṃ dhammaṃ, caranto ce parājito.522
152.
Vimatiṃ janayantassa, tassa thullaccayaṃ siyā;
Parajjati sayaṃ dhammaṃ, caranto yopi tassa ca.
153.
Sāmino dhuranikkhepe, 『『na dassāmī』』ti cattano;
Pārājikaṃ bhave tassa, sabbesaṃ kūṭasakkhinaṃ.
Ārāmaṭṭhakathā.
154.
Vihāraṃ saṅghikaṃ kiñci, acchinditvāna gaṇhituṃ;
Sabbesaṃ dhuranikkhepā-bhāvatova na sijjhati.
Vihāraṭṭhakathā.
155.
Sīsāni sāliādīnaṃ, nirumbhitvāna gaṇhato;
Asitena ca lāyitvā, chinditvā vā karena ca.
156.
Yasmiṃ bījepi vā vatthu, sīse pūreti muṭṭhiyaṃ;
Bandhanā mocite tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.
157.
Acchinno pana daṇḍo vā, taco vā appamattako;
Vīhināḷampi vā dīghaṃ, anikkhantova rakkhati.
158.
Sace so parikappeti, 『『madditvā panidaṃ ahaṃ;
Papphoṭetvā ito sāraṃ, gaṇhissāmī』』ti rakkhati.
159.
Maddanuddharaṇe natthi, doso papphoṭanepi vā;
Attano bhājanagataṃ, karontassa parājayo.
160.
Jānaṃ kesaggamattampi, pathaviṃ parasantakaṃ;
Theyyacittena ce khīlaṃ, saṅkāmeti parājayo.
161.
Tañca kho sāmikānaṃ tu, dhuranikkhepane sati;
Anagghā bhūmi nāmesā, tasmā evamudīritaṃ.
162.
Gahetabbā sace hoti, dvīhi khīlehi yā pana;
Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiyeva parājayo.
163.
Ñāpetukāmo yo bhikkhu, 『『mamedaṃ santaka』』nti ca;
Rajjuṃ vāpi pasāreti, yaṭṭhiṃ pāteti dukkaṭaṃ.
164.
Yehi dvīhi payogehi, attano santakaṃ siyā;
Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiye ca parājayo.
Khettaṭṭhakathā.
165.
Khette vuttanayeneva, vatthuṭṭhassa vinicchayo;
Gāmaṭṭhepi ca vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.
Vatthuṭṭhagāmaṭṭhakathā.
166.
Tiṇaṃ vā pana paṇṇaṃ vā, lataṃ vā kaṭṭhameva vā;
Bhaṇḍaggheneva kātabbo, gaṇhanto tatthajātakaṃ.
167.
Mahagghe pana rukkhasmiṃ, chinnamattepi nassati;
Tacchetvā ṭhapito rukkho, gahetabbo na kocipi.
168.
Chinditvā ṭhapitaṃ mūle, rukkhamaddhagataṃ pana;
『『Chaḍḍito sāmikehī』』ti, gahetuṃ pana vaṭṭati.
169.
Lakkhaṇe challiyonaddhe, na doso koci gaṇhato;
Ajjhāvutthaṃ kataṃ vāpi, vinassantañca gaṇhato.
170.
Yo cārakkhaṭṭhānaṃ patvā, katvā kammaṭṭhānādīni;
Citte cintento vā aññaṃ, bhaṇḍadeyyaṃ hotevassa.
171.
Varāhabyagghacchataracchakādito;
Upaddavā muccitukāmatāya yo;
Tatheva taṃ ṭhānamatikkameti ce;
Na koci doso pana bhaṇḍadeyyakaṃ.
172.
Idamārakkhaṇaṭṭhānaṃ, garukaṃ suṅkaghātato;
Tasmā dukkaṭamuddiṭṭhaṃ, tamanokkamma gacchato.
173.
Etaṃ pariharantassa, theyyacittena satthunā;
Pārājikamanuddiṭṭhaṃ, ākāsenāpi gacchato.
174.
Tasmā ettha visesena, satisampannacetasā;
Appamattena hotabbaṃ, piyasīlena bhikkhunā.
Araññaṭṭhakathā.
175.
Toyadullabhakālasmiṃ, bhājane gopitaṃ jalaṃ;
Āviñjitvā pavesetvā, chiddaṃ katvāpi vā tathā.
176.
Vāpiyaṃ vā taḷāke vā, bhājanaṃ attano pana;
Gaṇhantassa pavesetvā, bhaṇḍagghena viniddise.
149 將擔子放在地上,心無邪念之後來; 以偷盜心提起時,即成波羅夷罪過。 150 依此所說之方法,對其餘一切擔子; 應以智慧而判定,決定應當如是知。 擔子論 151 牟尼說犯突吉羅,對訴訟園林之人; 若行不正當法律,勝訴即成波羅夷。 152 對使他人生疑惑,者犯偷蘭遮罪過; 自己敗訴行法律,者亦同樣犯此罪。 153 物主捨棄責任時,自己說"我不會給"; 彼及一切偽證者,即成波羅夷罪過。 園林論 154 欲奪取僧團所有,之任何精舍物品; 因一切人未捨棄,責任故不能成就。 精舍論 155 拔取稻等穀物穗,或以鐮刀收割或; 以手砍斷而取走,之人應當如是知。 156 于任何種子或物,以手抓握成一把; 解開其繫縛之時,即成波羅夷罪過。 157 若未切斷之莖稈,或少量未剝落皮; 或長稻草未脫離,仍受保護不犯戒。 158 若他預先計劃說,"我將踐踏此物后; 抖落取其精華分",則仍受保護不犯。 159 踐踏提起並無過,抖落亦是如此理; 置於自己容器中,之時即成波羅夷。 160 明知哪怕一發端,許地屬他人所有; 以偷心移動界樁,即成波羅夷罪過。 161 此僅在物主捨棄,責任之情況下然; 此地實無價值故,因此如是而宣說。 162 若以兩個界樁來,界定應取之地界; 首先犯偷蘭遮罪,第二即波羅夷罪。 163 欲使人知"此是我,所有"之比丘若將; 繩索伸展或放置,木棒者犯突吉羅。 164 以兩種行為使之,成為自己所有物; 首先犯偷蘭遮罪,第二即波羅夷罪。 田地論 165 如田地所說方法,宅地之決定亦然; 對村莊所在地亦,應說無任何新義。 宅地村莊論 166 草或樹葉或藤蔓,或木材等生長物; 取走時應依物品,價值而作出判定。 167 對貴重樹木而言,砍斷之時即失壞; 已砍伐放置之樹,任何人不應取走。 168 砍伐放置於樹根,處之半截樹木則; 可認為"已被主人,丟棄"而取走無過。 169 于有標記樹皮包,裹之物取走無過; 已被居住或製作,或正在毀壞可取。 170 到達守護處所后,作業處等修行或; 思維其他事物者,應賠償物品價值。 171 為免受野豬虎豹熊等; 危害而欲脫離之人若; 越過彼處所亦無過失; 然應賠償物品之價值。 172 此守護處所比起,稅關更為重要故; 已說不越過彼處,而行者犯突吉羅。 173 對以偷盜心繞過,彼處者大師已說; 即使從空中越過,亦成波羅夷罪過。 174 是故於此應特別,具念心且不放逸; 喜愛戒律之比丘,應當如是而行持。 林野論 175 于缺水之時期將,水儲存於容器中; 傾倒注入或如是,鑿孔使水流入者。 176 于池塘或水庫中,將自己之容器置; 入而取水者應依,物品價值而判定。
177.
Chindato mariyādaṃ tu, adinnādānapubbato;
Bhūtagāmena saddhimpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
178.
Anto ṭhatvā bahi ṭhatvā, chindanto ubhayatthapi;
Bahiantena kātabbo, antoantena majjhato.
Udakakathā.
179.
Vārena sāmaṇerā yaṃ, dantakaṭṭhamaraññato;
Ānetvācariyānampi, āharanti sace pana.
180.
Chinditvā yāva saṅghassa, na niyyādenti te pana;
Ābhataṃ tāva taṃ sabbaṃ, tesameva ca santakaṃ.
181.
Tasmā taṃ theyyacittena, gaṇhantassa ca bhikkhuno;
Garubhaṇḍañca saṅghassa, bhaṇḍagghena parābhavo.
182.
Yadā niyyāditaṃ tehi, tato paṭṭhāya saṅghikaṃ;
Gaṇhantassāpi theyyāya, avahāro na vijjati.
183.
Arakkhattā yathāvuḍḍha-mabhājetabbatopi ca;
Sabbasādhāraṇattā ca, aññaṃ viya na hotidaṃ.
Dantakaṭṭhakathā.
184.
Aggiṃ vā deti satthena, ākoṭeti samantato;
Ākoṭeti visaṃ vāpi, maṇḍūkaṇṭakanāmakaṃ.
185.
Yena vā tena vā rukkho, vinassati ca ḍayhati;
Sabbattha bhikkhuno tassa, bhaṇḍadeyyaṃ pakāsitaṃ.
Vanappatikathā.
186.
Sīsato kaṇṇato vāpi, gīvato hatthatopi vā;
Chinditvā vāpi mocetvā, gaṇhato theyyacetasā.
187.
Hoti mocitamattasmiṃ, sīsādīhi parājayo;
Thullaccayaṃ karontassa, ākaḍḍhanavikaḍḍhanaṃ.
188.
Hatthā anīharitvāva, valayaṃ kaṭakampi vā;
Aggabāhuñca ghaṃsanto, cāreti aparāparaṃ.
189.
Tamākāsagataṃ coro, karoti yadi rakkhati;
Saviññāṇakato mūle, valayaṃva na hotidaṃ.
190.
Nivatthaṃ pana vatthaṃ yo, acchindati parassa ce;
Paropi pana lajjāya, sahasā taṃ na muñcati.
191.
Ākaḍḍhati ca coropi, so paro tāva rakkhati;
Parassa hatthato vatthe, muttamatte parājayo.
192.
Sabhaṇḍahārakaṃ bhaṇḍaṃ, nentassa paṭhame pade;
Thullaccayamatikkante, dutiyeva cuto siyā.
193.
Pātāpeti sace bhaṇḍaṃ, tajjetvā theyyacetano;
Parassa hatthato bhaṇḍe, muttamatte parājayo.
194.
Athāpi parikappetvā, pātāpeti va yo pana;
Tassa pātāpane vuttaṃ, dukkaṭāmasanepi ca.
195.
Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānā cāveti ce cuto;
『『Tiṭṭha tiṭṭhā』』ti vadato, na doso chaḍḍitepi ca.
196.
Āgantvā theyyacittena, pacchā taṃ gaṇhato siyā;
Pārājikaṃ taduddhāre, sālaye sāmike gate.
197.
Gaṇhato sakasaññāya, gahaṇe pana rakkhati;
Bhaṇḍadeyyaṃ tathā paṃsu-kūlasaññāya gaṇhato.
198.
『『Tiṭṭha tiṭṭhā』』ti vutto ca, chaḍḍetvā pana bhaṇḍakaṃ;
Katvāva dhuranikkhepaṃ, bhīto corā palāyati.
199.
Gaṇhato theyyacittena, uddhāre dukkaṭaṃ puna;
Dātabbamāharāpente, adentassa parājayo.
200.
『『Kasmā? Tassa payogena, chaḍḍitattā』』ti sādaraṃ;
Mahāaṭṭhakathāyaṃ tu, vuttamaññāsu nāgataṃ.
Haraṇakathā.
201.
Sampajānamusāvādaṃ, 『『na gaṇhāmī』』ti bhāsato;
Adinnādānapubbattā, dukkaṭaṃ hoti bhikkhuno.
202.
『『Raho mayā panetassa, ṭhapitaṃ kiṃ nu dassati』』;
Iccevaṃ vimatuppāde, tassa thullaccayaṃ siyā.
203.
Tasmiṃ dāne nirussāhe, paro ce nikkhipe dhuraṃ;
Ubhinnaṃ dhuranikkhepe, bhikkhu hoti parājito.
204.
Cittenādātukāmova, 『『dassāmī』』ti mukhena ce;
Vadato dhuranikkhepe, sāmino hi parājayo.
Upanidhikathā.
205.
Suṅkaghātassa antova, ṭhatvā pāteti ce bahi;
Dhuvaṃ patati ce hatthā, muttamatte parājayo.
177 切斷界限之人因,先有不與取之心; 即使連同植物群,亦說犯突吉羅罪。 178 站在內外兩處所,切斷者在兩處中; 以外邊為準內邊,為中間應如是知。 水論 179 沙彌們輪流從林,中取來齒木若將; 所取之物帶來給,和尚阿阇黎等人。 180 砍伐后直到未交,付給僧團之期間; 所有已帶來之物,仍屬於彼等所有。 181 因此以偷盜之心,取走彼物之比丘; 僧團之貴重物品,依物價值而失壞。 182 當彼等已交付后,從那時起成僧物; 即使為偷而取走,亦不構成偷盜罪。 183 因無人守護及應,依長幼次第分配; 且為一切共有故,此非如其他物品。 齒木論 184 或放火或以刀具,四周砍伐或塗抹; 所謂蛙刺之毒藥,或以任何方法使。 185 樹木毀壞或燃燒,於一切處已宣說; 彼比丘應當賠償,物品價值之罪過。 樹木論 186 從頭或從耳或從,頸部或從手部處; 切斷或解開而以,偷盜之心取走者。 187 當從頭等處解開,之時即成波羅夷; 對正在拉扯拖拽,者犯偷蘭遮罪過。 188 未從手上取下而,摩擦手鐲或臂環; 或上臂來回移動,使之滑動者應知。 189 盜賊使之升空中,若如是做仍受護; 因有知覺故此非,如手鐲般可取走。 190 若奪取他人所穿,之衣服而他人因; 羞恥而不立即將,衣服脫下者應知。 191 盜賊拉扯而他人,仍然守護直到從; 他人手中脫落時,即成波羅夷罪過。 192 攜帶物品與物品,之人同行第一步; 犯偷蘭遮越過時,第二步即成失戒。 193 若以偷心威脅使,他人丟下所持物; 當物品離開他人,之手即成波羅夷。 194 或者預先計劃而,使他人丟下物品; 已說使丟與觸碰,皆犯突吉羅罪過。 195 使震動如前所說,使離處所即失戒; 對說"站住站住"之,人丟棄亦無過失。 196 以偷心來到之後,取走彼物即犯戒; 當物主離去仍有,留戀時取即失戒。 197 誤認為己物取走,時仍受保護不犯; 如是誤認為糞掃,衣而取應賠物價。 198 被呵斥"站住站住",而丟棄物品之後; 已捨棄責任因懼,盜賊而逃跑之人。 199 以偷心取走之時,提起犯突吉羅罪; 若令取回不歸還,即成波羅夷罪過。 200 "為何?因其行為而,丟棄"如是恭敬地; 大註疏中已宣說,其他註疏未提及。 取走論 201 明知而說妄語言,"我未取走"之比丘; 因先有不與取心,故犯突吉羅罪過。 202 "我曾私下為此人,存放何故不歸還"; 如是生起疑惑時,彼犯偷蘭遮罪過。 203 當彼不願歸還時,若他人捨棄責任; 兩人皆捨棄責任,比丘即成波羅夷。 204 心中不願歸還卻,口中說"我將歸還"; 當物主捨棄責任,之時即成波羅夷。 寄存物論 205 站在稅關內使物,品掉落於外面時; 若定會從手中掉,落即成波羅夷罪。
206.
Taṃ rukkhe khāṇuke vāpi, hutvā paṭihataṃ puna;
Vātukkhittampi vā anto, sace patati rakkhati.
207.
Patitvā bhūmiyaṃ pacchā, vaṭṭantaṃ pana bhaṇḍakaṃ;
Sace pavisatyantova, tassa pārājikaṃ siyā.
208.
Ṭhatvā ṭhatvā pavaṭṭantaṃ, paviṭṭhaṃ ce parājayo;
Atiṭṭhamānaṃ vaṭṭitvā, paviṭṭhaṃ pana rakkhati.
209.
Iti vuttaṃ daḷhaṃ katvā, kurundaṭṭhakathādisu;
Sārato taṃ gahetabbaṃ, yuttaṃ viya ca dissati.
210.
Sayaṃ vā yadi vaṭṭeti, vaṭṭāpeti parena vā;
Aṭṭhatvā vaṭṭamānaṃ taṃ, gataṃ nāsakaraṃ siyā.
211.
Ṭhatvā ṭhatvā sace anto, bahi gacchati rakkhati;
Ṭhapite suddhacittena, sayaṃ vaṭṭati vaṭṭati.
212.
Gacchante pana yāne vā, gaje vā taṃ ṭhapeti ce;
Bahi nīharaṇatthāya, nāvahāropi nīhaṭe.
213.
Ṭhapite ṭhitayāne vā, payogena vinā gate;
Satipi theyyacittasmiṃ, avahāro na vijjati.
214.
Sace pājeti taṃ yānaṃ, ṭhapetvā yānake maṇiṃ;
Siyā pārājikaṃ tassa, sīmātikkamane pana.
215.
Suṅkaṭṭhāne mataṃ suṅkaṃ, gantuṃ datvāva vaṭṭati;
Seso idha kathāmaggo, araññaṭṭhakathāsamo.
Suṅkaghātakathā.
216.
Antojātaṃ dhanakkītaṃ, dinnaṃ vā pana kenaci;
Dāsaṃ karamarānītaṃ, harantassa parājayo.
217.
Bhujissaṃ vā harantassa, mānusaṃ mātarāpi vā;
Pitarāṭhapitaṃ vāpi, avahāro na vijjati.
218.
Taṃ palāpetukāmova, ukkhipitvā bhujehi vā;
Taṃ ṭhitaṭṭhānato kiñci, saṅkāmeti parājayo.
219.
Tajjetvā padasā dāsaṃ, nentassa padavārato;
Honti āpattiyo vuttā, tassa thullaccayādayo.
220.
Hatthādīsu gahetvā taṃ, kaḍḍhatopi parājayo;
『『Gaccha yāhi palāyā』』ti, vadatopi ayaṃ nayo.
221.
Vegasāva palāyantaṃ, 『『palāyā』』ti ca bhāsato;
Hoti pārājikenassa, anāpatti hi bhikkhuno.
222.
Saṇikaṃ pana gacchantaṃ, sace vadati sopi ca;
Sīghaṃ gacchati ce tassa, vacanena parājayo.
223.
Palāyitvā sace aññaṃ, gāmaṃ vā nigamampi vā;
Gataṃ disvā tato tañce, palāpeti parājayo.
Pāṇakathā.
224.
Theyyā sappakaraṇḍaṃ ce, parāmasati dukkaṭaṃ;
Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānato cāvane cuto.
225.
Ugghāṭetvā karaṇḍaṃ tu, sappamuddharato pana;
Karaṇḍatalato mutte, naṅguṭṭhe tu parājayo.
226.
Ghaṃsitvā kaḍḍhato sappaṃ, naṅguṭṭhe mukhavaṭṭito;
Tassa sappakaraṇḍassa, muttamatte parājayo.
227.
Karaṇḍaṃ vivaritvā ce, pakkosantassa nāmato;
So nikkhamati ce sappo, tassa pārājikaṃ siyā.
228.
Tathā katvā tu maṇḍūka-mūsikānaṃ ravampi vā;
Pakkosantassa nāmena, nikkhantepi parājayo.
229.
Mukhaṃ avivaritvāva, karontassevameva ca;
Yena kenaci nikkhante, sappe pārājikaṃ siyā.
230.
Mukhe vivarite sappo, sayameva palāyati;
Na pakkosati ce tassa, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.
Apadakathā.
231.
Theyyacittena yo hatthiṃ, karotāmasanādayo;
Honti āpattiyo tassa, tividhā dukkaṭādayo.
232.
Sālāyaṃ ṭhitahatthissa, antovatthaṅgaṇesupi;
Ṭhānaṃ sālā ca vatthu ca, aṅgaṇaṃ sakalaṃ siyā.
233.
Abaddhassa hi baddhassa, ṭhitaṭṭhānañca bandhanaṃ;
Tasmā tesaṃ vasā hatthiṃ, harato kāraye budho.
234.
Nagarassa bahiddhā tu, ṭhitassa pana hatthino;
Ṭhitaṭṭhānaṃ bhave ṭhānaṃ, padavārena kāraye.
206 若掉落物被樹木,或木樁阻擋或被; 風吹回內若落入,內部仍受保護不犯。 207 掉落地面后滾動,之物品若進入內; 部即成波羅夷罪,過應當如是了知。 208 停停滾滾而進入,者即成波羅夷罪; 不停滾動而進入,者仍受保護不犯戒。 209 如是已說應堅持,古倫達等註疏中; 應視為精華而取,似乎合理應接受。 210 自己使之滾動或,令他人使之滾動; 不停滾動而進入,不構成失壞罪過。 211 若停停進入內外,仍受保護不犯戒; 以清凈心放置后,自行滾動亦無過。 212 若將物品放置於,正在行進車象上; 為使運出外部者,運出亦非偷盜罪。 213 放置於靜止車上,無人驅使而行進; 即使存有偷盜心,亦不構成偷盜罪。 214 若驅使彼車行進,將寶石置於車上; 越過界限之時即,成波羅夷罪應知。 215 應繳納稅關規定,之稅後方可通行; 此處餘下論述法,與林野論相同理。 稅關論 216 家生奴或以財買,或由某人所贈與; 或戰俘奴取走者,即成波羅夷罪過。 217 取走自由人或由,母親父親安置之; 人類則不構成有,偷盜罪過應了知。 218 欲使之逃跑而以,雙臂抱起或使之; 離開所站立之處,即成波羅夷罪過。 219 威脅奴隸用腳驅,趕者每步已宣說; 犯偷蘭遮等罪過,應當如是而了知。 220 抓住手等處拖拽,者亦成波羅夷罪; 說"去吧走吧逃跑",者亦同此法則知。 221 對快速逃跑之人,說"逃跑吧"之比丘; 不犯波羅夷罪過,此應當如是了知。 222 對緩慢行走之人,若如是說而彼依; 其言語快速行走,即成波羅夷罪過。 223 若逃到其他村莊,或市鎮后見到彼; 若使之再次逃跑,即成波羅夷罪過。 有生命物論 224 以偷心觸碰裝蛇,之籃筐犯突吉羅; 使震動如前所說,使離處所即失戒。 225 打開籃筐提起蛇,之人當蛇尾離開; 籃筐底部之時即,成波羅夷罪應知。 226 摩擦拖拽蛇尾或,蛇頭離開籃筐口; 之時即成波羅夷,罪過應當如是知。 227 若打開籃筐呼喚,蛇之名字使之出; 來若蛇爬出籃筐,即成波羅夷罪過。 228 如是做后發出青,蛙或老鼠之叫聲; 或呼其名使之出,來亦成波羅夷罪。 229 未打開籃筐口而,如是做使蛇以任; 何方式爬出籃筐,即成波羅夷罪過。 230 打開籃筐口蛇自,行逃跑若未呼喚; 已說應賠償物品,價值之罪過應知。 無足動物論 231 以偷心觸控大象,等行為者應了知; 有三種罪過突吉,羅等應當如是知。 232 站在象舍內之象,于內庭院等處所; 象舍庭院及全部,院落皆為其處所。 233 未繫縛及已係縛,之象立處與系處; 皆為處所取象時,智者應依此而定。 234 若大象站立於城,外之處所應了知; 其所立之處為處,所應依步數而定。
235.
Nipannassa gajassekaṃ, ṭhānaṃ taṃ uṭṭhapeti ce;
Tasmiṃ uṭṭhitamatte tu, tassa pārājikaṃ siyā.
236.
Eseva ca nayo ñeyyo, turaṅgamahisādisu;
Natthi kiñcipi vattabbaṃ, dvipadepi bahuppade.
Catuppadakathā.
237.
Paresanti vijānitvā, paresaṃ santakaṃ dhanaṃ;
Garukaṃ theyyacittena, ṭhānā cāveti ce cuto.
238.
Anāpatti sasaññissa, tiracchānapariggahe;
Tāvakālikavissāsa-ggāhe petapariggahe.
239.
Yo panettha ca vattabbo, pāḷimuttavinicchayo;
Taṃ mayaṃ paratoyeva, bhaṇissāma pakiṇṇake.
240.
Parājitānekamalena vuttaṃ;
Pārājikaṃ yaṃ dutiyaṃ jinena;
Vutto samāsena mayassa cattho;
Vattuṃ asesena hi ko samattho.
Iti vinayavinicchaye dutiyapārājikakathā niṭṭhitā.
Tatiyapārājikakathā
241.
Manussajātiṃ jānanto, jīvitā yo viyojaye;
Nikkhipeyyassa satthaṃ vā, vadeyya maraṇe guṇaṃ.
242.
Deseyya maraṇūpāyaṃ, hotāyampi parājito;
Asandheyyova so ñeyyo, dvedhā bhinnasilā viya.
243.
Vuttā pāṇātipātassa, payogā cha mahesinā;
Sāhatthiko tathāṇatti-nissaggithāvarādayo.
244.
Tattha kāyena vā kāya-paṭibaddhena vā sayaṃ;
Mārentassa paraṃ ghāto, ayaṃ sāhatthiko mato.
245.
『『Evaṃ tvaṃ paharitvā taṃ, mārehī』』ti ca bhikkhuno;
Parassāṇāpanaṃ nāma, ayamāṇattiko nayo.
246.
Dūraṃ māretukāmassa, usuādinipātanaṃ;
Kāyena paṭibaddhena, ayaṃ nissaggiyo vidhi.
247.
Asañcārimupāyena, māraṇatthaṃ parassa ca;
Opātādividhānaṃ tu, payogo thāvaro ayaṃ.
248.
Paraṃ māretukāmassa, vijjāya jappanaṃ pana;
Ayaṃ vijjāmayo nāma, payogo pañcamo mato.
249.
Samatthā māraṇe yā ca, iddhi kammavipākajā;
Ayamiddhimayo nāma, payogo samudīrito.
250.
Ekeko duvidho tattha, hotīti paridīpito;
Uddesopi anuddeso, bhedo tesamayaṃ pana.
251.
Bahusvapi yamuddissa, pahāraṃ deti ce pana;
Maraṇena ca tasseva, kammunā tena bajjhati.
252.
Anuddissa pahārepi, yassa kassaci dehino;
Pahārappaccayā tassa, maraṇaṃ ce parājayo.
253.
Mate pahaṭamatte vā, pacchā mubhayathāpi ca;
Hantā pahaṭamattasmiṃ, kammunā tena bajjhati.
254.
Evaṃ sāhatthiko ñeyyo, tathā āṇattikopi ca;
Ettāvatā samāsena, dve payogā hi dassitā.
255.
Vatthu kālo ca deso ca, satthañca iriyāpatho;
Karaṇassa visesoti, cha āṇattiniyāmakā.
256.
Māretabbo hi yo tattha, so 『『vatthū』』ti pavuccati;
Pubbaṇhādi siyā kālo, sattānaṃ yobbanādi ca.
257.
Deso gāmādi viññeyyo, satthaṃ taṃ sattamāraṇaṃ;
Māretabbassa sattassa, nisajjādiriyāpatho.
258.
Vijjhanaṃ bhedanañcāpi, chedanaṃ tāḷanampi vā;
Evamādividhoneko, viseso karaṇassa tu.
259.
『『Yaṃ mārehī』』ti āṇatto, aññaṃ māreti ce tato;
『『Purato paharitvāna, mārehī』』ti ca bhāsito.
260.
Pacchato passato vāpi, paharitvāna mārite;
Vatthāṇatti visaṅketā, mūlaṭṭho pana muccati.
261.
Vatthuṃ taṃ avirajjhitvā, yathāṇattiñca mārite;
Ubhayesaṃ yathākālaṃ, kammabaddho udīrito.
262.
Āṇatto 『『ajja pubbaṇhe, mārehī』』ti ca yo pana;
So ce māreti sāyanhe, mūlaṭṭho parimuccati.
263.
Āṇattasseva so vutto;
Kammabaddho mahesinā;
Kālassa hi visaṅketā;
Doso nāṇāpakassa so.
以下是巴利文的完整直譯: 235. 如果使臥著的大象站起來, 那個位置讓它站起, 在它剛站起的時候, 他就會犯波羅夷。 236. 這同樣的道理應當瞭解, 對於馬、水牛等; 沒有什麼可說的, 對於兩足和多足動物也是如此。 四足動物的論述。 237. 知道是他人的, 他人所擁有的財物; 以偷盜心重物, 如果從原處移動則失去。 238. 對於誤認為是自己的, 對於動物所擁有的, 暫時借用, 對於亡靈所擁有的,不犯罪。 239. 在這裡還有什麼要說的, 經典之外的判決; 我們將在後面, 在雜項中講述。 240. 勝者所說的第二波羅夷, 已被無垢者解釋; 我已簡要說明其意義; 誰能完全詳盡地講述呢? 這樣,在律藏抉擇中第二波羅夷的論述結束。 第三波羅夷的論述 241. 知道是人類, 誰使之失去生命; 或為他放置武器, 或讚美死亡的好處。 242. 或教導死亡的方法, 這也是被擊敗的; 應知他是不可修復的, 如同被劈成兩半的巖石。 243. 大仙已說殺生, 有六種方式; 親手殺、教唆殺、 投擲殺、固定殺等。 244. 其中用身體或 與身體相連的東西自己 殺害他人, 這被認為是親手殺。 245. "你這樣打他, 殺死他"對比丘 如此命令他人, 這就是教唆殺的方式。 246. 想要遠距離殺人, 投擲箭等, 用與身體相連的東西, 這是投擲殺的方法。 247. 用不移動的方法, 爲了殺害他人, 設定陷阱等, 這是固定殺的行為。 248. 想要殺害他人, 用咒語唸誦, 這被認為是 第五種咒術殺的方式。 249. 能夠殺人的 業報所生的神通, 這被稱為 神通殺的方式。 250. 其中每一種又各有兩種, 這樣被闡明; 有指定和不指定, 這是它們的區別。 251. 即使對許多人, 如果指定某人而打, 只有那個人死亡, 他才因那個行為而受束縛。 252. 不指定而打時, 對任何生命, 如果因打擊而 死亡,就是被擊敗。 253. 無論是在被打的當下死亡, 還是之後死亡,或兩者都有, 打擊者在被打的當下, 就因那個行為而受束縛。 254. 這樣應瞭解親手殺, 同樣也適用於教唆殺; 到此為止已簡要地 說明了兩種方式。 255. 對像、時間和地點, 武器和姿勢, 行為的特徵, 這六種是教唆的決定因素。 256. 其中要殺的人, 被稱為"對像"; 上午等是時間, 生命的青春期等也是。 257. 地點應理解為村莊等, 武器是用來殺生的東西; 要殺的生命的 坐姿等是姿勢。 258. 刺穿、破壞, 切割、毆打等, 這樣的種種方式是 行為特徵的一種。 259. 被命令"殺某人", 如果殺了另一個人; 或被告知"從前面打 然後殺死", 260. 但從後面或側面 打死了; 對像和教唆不符, 但主使者卻逃脫了。 261. 沒有錯過那個對象, 按照指示殺死時, 兩人都在適當的時候 被宣佈為受業力束縛。 262. 被命令"今天上午 殺死"的人, 如果在傍晚殺死, 主使者就脫罪了。 263. 只有被命令的人 被大仙宣佈為 受業力束縛; 因為時間不符, 那過錯不在教唆者。
264.
『『Ajja mārehi pubbaṇhe, svevā』』ti aniyāmite;
Yadā kadāci pubbaṇhe, visaṅketo na mārite.
265.
Eteneva upāyena, kālabhedesu sabbaso;
Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo vibhāvinā.
266.
『『Imaṃ gāme ṭhitaṃ veriṃ, mārehī』』ti ca bhāsito;
Sace so pana māreti, ṭhitaṃ taṃ yattha katthaci.
267.
Natthi tassa visaṅketo, ubho bajjhanti kammunā;
『『Gāmeyevā』』ti āṇatto, vane vā sāvadhāraṇaṃ.
268.
『『Vaneyevā』』ti vā vutto, gāme māreti cepi vā;
Visaṅketo viññātabbo, mūlaṭṭho parimuccati.
269.
Eteneva upāyena, sabbadesesu bhedato;
Saṅketo ca visaṅketo, veditabbova viññunā.
270.
『『Satthena pana mārehi, āṇatto』』ti ca kenaci;
Yena kenaci satthena, visaṅketo na mārite.
271.
『『Iminā vāsinā hī』』ti, vutto aññena vāsinā;
『『Imassāsissa vāpi tvaṃ, dhārāyetāya māraya』』.
272.
Iti vutto sace veriṃ, dhārāya itarāya vā;
Tharunā vāpi tuṇḍena, visaṅketova mārite.
273.
Eteneva upāyena, sabbāvudhakajātisu;
Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo visesato.
274.
『『Gacchantamenaṃ mārehi』』, iti vutto parena so;
Māreti naṃ nisinnaṃ ce, visaṅketo na vijjati.
275.
『『Nisinnaṃyeva mārehi』』, 『『gacchantaṃyeva vā』』ti ca;
Vutto māreti gacchantaṃ, nisinnaṃ vā yathākkamaṃ.
276.
Visaṅketanti ñātabbaṃ, bhikkhunā vinayaññunā;
Eseva ca nayo ñeyyo, sabbiriyāpathesu ca.
277.
『『Mārehī』』ti ca vijjhitvā, āṇatto hi parena so;
Vijjhitvāva tamāreti, visaṅketo na vijjati.
278.
『『Mārehī』』ti ca vijjhitvā, āṇatto hi parena so;
Chinditvā yadi māreti, visaṅketova hoti so.
279.
Eteneva upāyena, sabbesu karaṇesupi;
Saṅkete ca visaṅkete, veditabbo vinicchayo.
280.
Dīghaṃ rassaṃ kisaṃ thūlaṃ, kāḷaṃ odātameva vā;
Āṇatto aniyāmetvā, mārehīti ca kenaci.
281.
Sopi yaṃ kiñci āṇatto, sace māreti tādisaṃ;
Natthi tattha visaṅketo, ubhinnampi parājayo.
282.
Manussaṃ kiñci uddissa, sace khaṇativāṭakaṃ;
Khaṇantassa ca opātaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
283.
Dukkhassuppattiyā tattha, tassa thullaccayaṃ siyā;
Patitvā ca mate tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.
284.
Nipatitvā panaññasmiṃ, mate doso na vijjati;
Anuddissakamopāto, khato hoti sace pana.
285.
『『Patitvā ettha yo koci, maratū』』ti hi yattakā;
Maranti nipatitvā ce, dosā hontissa tattakā.
286.
Ānantariyavatthusmiṃ, ānantariyakaṃ vade;
Tathā thullaccayādīnaṃ, honti thullaccayādayo.
287.
Patitvā gabbhinī tasmiṃ, sagabbhā ce marissati;
Honti pāṇātipātā dve, ekovekekadhaṃsane.
288.
Anubandhettha corehi, patitvā ce marissati;
Opātakhaṇakasseva, hoti pārājikaṃ kira.
289.
Verino tattha pātetvā, sace mārenti verino;
Patitaṃ tattha mārenti, nīharitvā sace bahi.
290.
Nibbattitvā hi opāte, matā ce opapātikā;
Asakkontā ca nikkhantuṃ, sabbattha ca parājayo.
291.
Yakkhādayo panuddissa, khaṇane dukkhasambhave;
Dukkaṭaṃ maraṇe vatthu-vasā thullaccayādayo.
292.
Manusseyeva uddissa, khate opātake pana;
Anāpatti patitvā hi, yakkhādīsu matesupi.
293.
Tathā yakkhādayo pāṇe, khate uddissa bhikkhunā;
Nipatitvā marantesu, manussesupyayaṃ nayo.
以下是巴利文的完整直譯: 264. "今天上午殺死,或明天"沒有明確指定; 無論何時在上午殺死,都不算違背指示。 265. 用這同樣的方法, 在所有時間的區別中; 指示和違背指示, 應該被聰明人瞭解。 266. "殺死這個在村子裡的敵人"這樣被告知; 如果他殺死那個人,無論他在哪裡, 267. 對他來說沒有違背指示,兩人都受業力束縛; "只在村子裡"被命令,或在森林裡有限定。 268. 或被告知"只在森林裡",但在村子裡殺死; 應知這是違背指示,主使者就脫罪了。 269. 用這同樣的方法, 在所有地點的區別中; 指示和違背指示, 應該被智者瞭解。 270. "用武器殺死"被某人這樣命令; 用任何武器殺死,都不算違背指示。 271. "用這把斧頭"被告知,卻用另一把斧頭; "或用這把劍的刃殺死他"。 272. 這樣被告知,如果用另一個刃, 或用柄或尖端殺死敵人, 這就是違背指示。 273. 用這同樣的方法, 在所有武器種類中; 指示和違背指示, 應該特別瞭解。 274. "殺死這個走著的人",被他人這樣告知; 如果殺死坐著的他,就不存在違背指示。 275. "只殺坐著的",或"只殺走著的"; 被告知后殺死走著的,或坐著的,按順序, 276. 應被精通戒律的比丘知道是違背指示; 這同樣的方法應瞭解,適用於所有姿勢。 277. "殺死他"被他人命令刺殺; 如果刺殺而殺死他,就不存在違背指示。 278. "殺死他"被他人命令刺殺; 如果切割而殺死,這就是違背指示。 279. 用這同樣的方法, 在所有行為中; 對於指示和違背指示, 應該瞭解判決。 280. 高的、矮的、瘦的、胖的、 黑的或白的; 被某人命令"殺死",沒有具體指明。 281. 如果他殺死任何一個這樣的人, 就像被命令的那樣; 那裡沒有違背指示,兩人都被擊敗。 282. 如果指定某個人, 挖掘陷阱; 對於挖掘陷阱的人, 犯突吉羅罪。 283. 如果那裡造成痛苦, 他就犯偷蘭遮; 如果那人掉進去死亡, 他就犯波羅夷。 284. 但如果另一個人掉進去死亡, 就不存在過錯; 如果挖的是不指定對象的陷阱, 285. "任何掉進去的人都該死", 有多少人掉進去死亡, 他就有多少過錯。 286. 對於無間業的對象,應說是無間業; 同樣,對於偷蘭遮等,就是偷蘭遮等。 287. 如果孕婦掉進去, 連同胎兒一起死亡; 就有兩條生命被殺, 如果一個一個毀壞就是一條。 288. 如果被盜賊追趕的人 掉進去死亡; 據說挖陷阱的人 就犯波羅夷。 289. 如果敵人把敵人推下去, 在那裡殺死; 或把掉進去的人拉出來, 在外面殺死。 290. 如果化生眾生 出生在陷阱里死亡; 或無法爬出來, 在所有情況下都是被擊敗。 291. 指定夜叉等非人, 挖掘時造成痛苦犯突吉羅; 死亡時根據對像 犯偷蘭遮等。 292. 但如果只指定人類 挖掘陷阱; 即使夜叉等非人 掉進去死亡也無罪。 293. 同樣,如果比丘 指定夜叉等非人生命挖掘; 人類掉進去死亡, 這個道理也適用。
294.
『『Pāṇino ettha bajjhitvā, marantū』』ti anuddisaṃ;
Pāsaṃ oḍḍeti yo tattha, sace bajjhanti pāṇino.
295.
Hatthato muttamattasmiṃ, tassa pārājikaṃ siyā;
Ānantariyavatthusmiṃ, ānantariyameva ca.
296.
Uddissa hi kate pāse, yaṃ panuddissa oḍḍito;
Bandhanesu tadaññesaṃ, anāpatti pakāsitā.
297.
Mūlena vā mudhā vāpi, dinne pāse parassa hi;
Mūlaṭṭhasseva hotīti, kammabaddho niyāmito.
298.
Yena laddho sace lopi, pāsamuggaḷitampi vā;
Thiraṃ vāpi karotevaṃ, ubhinnaṃ kammabandhanaṃ.
299.
Yo pāsaṃ uggaḷāpetvā, yāti pāpabhayā sace;
Taṃ disvā puna aññopi, saṇṭhapeti hi tattha ca.
300.
Baddhā baddhā maranti ce, mūlaṭṭho na ca muccati;
Ṭhapetvā gahitaṭṭhāne, pāsayaṭṭhiṃ vimuccati.
301.
Gopetvāpi na mokkho hi, pāsayaṭṭhiṃ sayaṃkataṃ;
Tamañño puna gaṇhitvā, saṇṭhapeti sace pana.
302.
Tappaccayā marantesu, mūlaṭṭho na ca muccati;
Nāsetvā sabbaso vā taṃ, jhāpetvā vā vimuccati.
303.
Ropentassa ca sūlaṃ vā, sajjentassa adūhalaṃ;
Opātena ca pāsena, sadisova vinicchayo.
304.
Anāpatti asañcicca, ajānantassa bhikkhuno;
Tathāmaraṇacittassa, matepyummattakādino.
305.
Manussapāṇimhi ca pāṇasaññitā;
Sacassa cittaṃ maraṇūpasaṃhitaṃ;
Upakkamo tena ca tassa nāso;
Pañcettha aṅgāni manussaghāte.
Iti vinayavinicchaye tatiyapārājikakathā niṭṭhitā.
Catutthapārājikakathā
306.
Asantamattassitameva katvā;
Bhavaṃ adhiṭṭhāya ca vattamānaṃ;
Aññāpadesañca vinādhimānaṃ;
Jhānādibhedaṃ samudācareyya.
307.
Kāyena vācāyapi vā tadatthe;
Ñāteva viññattipathe abhabbo;
Yatheva tālo pana matthakasmiṃ;
Chinno abhabbo puna ruḷhibhāve.
308.
Asantamevattani yo parassa;
Dīpeti jhānādimanantaraṃ so;
Jānāti ce hoti cuto hi no ce;
Jānāti thullaccayamassa hoti.
309.
『『Yo te vihāre vasatīdha bhikkhu;
So jhānalābhī』』ti ca dīpite ce;
Jānāti thullaccayamassa no ce;
Jānāti taṃ dukkaṭameva hoti.
310.
Asantamevattani dhammametaṃ;
Atthīti katvā vadatodhimānā;
Vutto anāpattinayo panevaṃ;
Avattukāmassa tathādikassa.
311.
Pāpicchatā tassa asantabhāvo;
Ārocanañceva manussakassa;
Naññāpadesena tadeva ñāṇaṃ;
Pañcettha aṅgāni vadanti dhīrā.
312.
Paṭhame dutiye cante, pariyāyo na vijjati;
Dutiye tatiyeyeva, āṇatti na panetare.
313.
Ādi mekasamuṭṭhānaṃ, duvaṅgaṃ kāyacittato;
Sesā ca tisamuṭṭhānā, tesamaṅgāni satta tu.
314.
Sukhopekkhāyutaṃ ādi, tatiyaṃ dukkhavedanaṃ;
Dutiyañca catutthañca, tivedanamudīritaṃ.
315.
Paṭhamassaṭṭha cittāni, tatiyassa duve pana;
Dutiyassa catutthassa, dasa cittāni labbhare.
316.
Tasmā sacittakaṃ vuttaṃ, sabbametaṃ catubbidhaṃ;
Kriyā saññāvimokkhañca, lokavajjanti dīpitaṃ.
317.
Idamāpattiyaṃyeva, vidhānaṃ pana yujjati;
Tasmā āpattiyaṃyeva, gahetabbaṃ vibhāvinā.
318.
Mudupiṭṭhi ca lambī ca, mukhaggāhī nisīdako;
Pārājikā ime tesaṃ, cattāro anulomikā.
319.
Bhikkhunīnañca cattāri, vibbhantā bhikkhunī sayaṃ;
Tathā ekādasābhabbā, sabbete catuvīsati.
320.
Ime pārājikā vuttā, catuvīsati puggalā;
Abhabbā bhikkhubhāvāya, sīsacchinnova jīvituṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 294. "讓生命在這裡被捕獲而死亡"不指定對像; 誰在那裡設定陷阱,如果生命被捕獲。 295. 在剛從手中釋放的那一刻, 他就犯了波羅夷; 對於無間業的對象, 就是無間業。 296. 對於指定對像設定的陷阱, 針對所指定的對象設定; 對於其他被捕獲的, 宣稱無罪。 297. 無論是有償還是無償, 給予他人陷阱; 被確定為只有主使者 受業力束縛。 298. 如果獲得者也鬆開陷阱, 或者提升陷阱, 或者使之更牢固, 兩人都受業力束縛。 299. 誰因為害怕惡業 而提起陷阱離開; 看到后另一個人 又把它放回原處。 300. 如果被捕獲的一個接一個死亡,主使者也不能脫罪; 除非把陷阱桿 從原處移開才能脫罪。 301. 即使隱藏自己製作的陷阱桿也不能脫罪; 但如果另一個人 又拿起它放回原處。 302. 因此而死亡的,主使者也不能脫罪; 完全銷燬它, 或者燒燬它才能脫罪。 303. 對於樹立木樁, 或者準備絞刑架, 與陷阱和捕獸夾, 判決是相同的。 304. 對於無意的、不知情的比丘, 以及沒有殺害之意的, 即使死亡也無罪, 對於瘋狂的人等也是如此。 305. 對人類生命有生命想, 如果他有殺害之意, 採取行動導致其死亡, 這五個是殺人的要素。 這樣,在律藏抉擇中第三波羅夷的論述結束。 第四波羅夷的論述 306. 把不存在的說成存在, 宣稱現在正在發生, 沒有增上慢而暗示, 宣稱禪那等的區別。 307. 無論用身體還是語言為此目的, 在瞭解的人的認知範圍內是不可能的; 就像棕櫚樹的頂端 被砍斷後不可能再生長。 308. 誰對他人宣稱自己 不存在的禪那等, 如果對方知道就被擊敗,如果不知道 就犯偷蘭遮。 309. "住在你的精舍里的那個比丘 是證得禪那的人",如果這樣宣稱, 如果對方知道就犯偷蘭遮,如果不知道 就只是犯突吉羅。 310. 把不存在於自己的這種法, 認為存在而說出, 因為增上慢而被說; 對於不想說的人等, 這樣說是無罪的。 311. 他的惡欲、不存在、 向人類宣告、 不以暗示方式、對此的了知, 智者說這五個是要素。 312. 在第一、第二和最後, 沒有間接的方式; 只在第二和第三, 有命令而其他沒有。 313. 第一是一種等起, 兩種成分
321.
Paṇḍako ca tiracchāno, ubhatobyañjanopi ca;
Tayo vatthuvipannā hi, ahetupaṭisandhikā.
322.
Pañcānantarikā theyya-saṃvāsopi ca dūsako;
Titthipakkantako ceti, kriyānaṭṭhā panaṭṭha te.
323.
Vinicchayo yo pana sārabhūto;
Pārājikānaṃ kathito mayāyaṃ;
Tassānusārena budhena ñātuṃ;
Sakkā hi sesopi asesatova.
324.
Piṭake paṭubhāvakare parame;
Vinaye vividhehi nayehi yute;
Paramatthanayaṃ abhipatthayatā;
Pariyāpuṇitabbamayaṃ satataṃ.
Iti vinayavinicchaye catutthapārājikakathā niṭṭhitā.
Saṅghādisesakathā
325.
Mocetukāmatācittaṃ, vāyāmo sukkamocanaṃ;
Aññatra supinantena, hoti saṅghādisesatā.
326.
Parenupakkamāpetvā, aṅgajātaṃ panattano;
Sukkaṃ yadi vimoceti, garukaṃ tassa niddise.
327.
Sañciccupakkamantassa, aṅgajātaṃ panattano;
Thullaccayaṃ samuddiṭṭhaṃ, sace sukkaṃ na muccati.
328.
Sañciccupakkamantassa , ākāse kampanenapi;
Hoti thullaccayaṃ tassa, yadi sukkaṃ na muccati.
329.
Vatthiṃ kīḷāya pūretvā, passāvetuṃ na vaṭṭati;
Nimittaṃ pana hatthena, kīḷāpentassa dukkaṭaṃ.
330.
Tissannaṃ pana itthīnaṃ, nimittaṃ rattacetasā;
Purato pacchato vāpi, olokentassa dukkaṭaṃ.
331.
Ekenekaṃ payogena, divasampi ca passato;
Nāpattiyā bhave aṅgaṃ, ummīlananimīlanaṃ.
332.
Amocanādhippāyassa, anupakkamatopi ca;
Supinantena muttasmiṃ, anāpatti pakāsitā.
Sukkavisaṭṭhikathā.
333.
Āmasanto manussitthiṃ, kāyasaṃsaggarāgato;
『『Manussitthī』』ti saññāya, hoti saṅghādisesiko.
334.
Lomenantamaso lomaṃ, phusantassāpi itthiyā;
Kāyasaṃsaggarāgena, hoti āpatti bhikkhuno.
335.
Itthiyā yadi samphuṭṭho, phassaṃ sevanacetano;
Vāyamitvādhivāseti, hoti saṅghādisesatā.
336.
Ekena pana hatthena, gahetvā dutiyena vā;
Tattha tattha phusantassa, ekāvāpatti dīpitā.
337.
Aggahetvā phusantassa, yāva pādañca sīsato;
Kāyā hatthamamocetvā, ekāva divasampi ca.
338.
Aṅgulīnaṃ tu pañcannaṃ, gahaṇe ekato pana;
Ekāyeva siyāpatti, na hi koṭṭhāsato siyā.
339.
Nānitthīnaṃ sace pañca, gaṇhātyaṅguliyo pana;
Ekato pañca saṅghādi-sesā hontissa bhikkhuno.
340.
Itthiyā vimatissāpi, paṇḍakādikasaññino;
Kāyena itthiyā kāya-sambaddhaṃ phusatopi vā.
341.
Paṇḍake yakkhipetīsu, tassa thullaccayaṃ siyā;
Dukkaṭaṃ kāyasaṃsagge, tiracchānagatitthiyā.
342.
Bhikkhuno paṭibaddhena, kāyena pana itthiyā;
Kāyena paṭibaddhañca, phusantassapi dukkaṭaṃ.
343.
Itthīnaṃ itthirūpañca, dārulohamayādikaṃ;
Tāsaṃ vatthamalaṅkāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
344.
Tatthajātaphalaṃ khajjaṃ, muggādiṃ tatthajātakaṃ;
Dhaññāni pana sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
345.
Sabbaṃ dhamanasaṅkhādiṃ, pañcaṅgaturiyampi ca;
Ratanāni ca sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
346.
Sabbamāvudhabhaṇḍañca, jiyā ca dhanudaṇḍako;
Anāmāsamidaṃ sabbaṃ, jālañca saravāraṇaṃ.
347.
Suvaṇṇapaṭibimbādi, cetiyaṃ ārakūṭakaṃ;
Anāmāsanti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya hi.
348.
Sabbaṃ onahituṃ vāpi, onahāpetumeva vā;
Vādāpetuñca vādetuṃ, vāditaṃ na ca vaṭṭati.
349.
『『Karissāmupahāra』』nti, vuttena pana bhikkhunā;
Pūjā buddhassa kātabbā, vattabbāti ca viññunā.
以下是巴利文的完整直譯: 321. 閹人、動物、兩性人, 三種對像有缺陷, 無因結生。 322. 五無間業、盜竊、同居、污穢、 離開異教者, 這七種行為已經毀壞。 323. 這個我已經解釋的 波羅夷的核心判決; 智者應該按照這個 完整地瞭解其餘部分。 324. 在最高的經藏中, 律藏有各種方法, 追求至高無上的道理, 應該不斷學習。 這樣,在律藏抉擇中第四波羅夷的論述結束。 僧殘的論述 325. 想要釋放的心, 努力釋放精液; 除了夢遺之外, 就會成為僧殘。 326. 讓他人採取行動, 或自己使用身體, 如果釋放精液, 應該判定為嚴重。 327. 如果有意圖採取行動, 使用自己的身體, 宣佈為偷蘭遮, 如果精液沒有釋放。 328. 即使有意圖在空中 通過顫動, 如果精液沒有釋放, 這是偷蘭遮。 329. 用膀胱玩耍並充滿, 不允許排尿; 用手製造徵兆, 犯突吉羅。 330. 對於三種女性, 有染污心, 在前面或後面觀看, 犯突吉羅。 331. 一個行為, 即使一整天觀看, 身體的張開和閉合 不會成為罪過。 332. 沒有釋放的意圖, 也沒有采取行動, 夢遺時釋放, 宣稱無罪。 精液釋放的論述 333. 觸控人類女性, 因身體接觸而起欲; 以"人類女性"的認知, 成為僧殘。 334. 即使只是觸控女性的毛髮, 因身體接觸而起欲, 比丘也犯罪。 335. 如果被女性觸控, 帶有享受觸控的意圖, 努力並默許, 就成為僧殘。 336. 用一隻手或兩隻手 在各處觸控, 宣佈只有一種罪。 337. 沒有抓住而觸控, 從頭到腳, 從身體移開手, 即使一整天也只有一種罪。 338. 如果同時抓住五個手指, 只有一種罪, 不會按部位計算。 339. 如果抓住五個女性的手指, 比丘就犯五種僧殘。 340. 即使對可疑的女性, 或閹人等的認知, 用身體觸控女性的身體, 341. 對閹人、夜叉、餓鬼, 會有偷蘭遮; 觸控動物或女性, 犯突吉羅。 342. 比丘用與女性身體相連的身體部位觸控, 犯突吉羅。 343. 觸控女性的形象, 木製或金屬製等, 以及她們的衣服裝飾, 犯突吉羅。 344. 觸控那裡生長的果實、可食用的, 豆類等在那裡生長的, 所有穀物, 犯突吉羅。 345. 所有的管樂器、五音樂器, 所有的珍寶, 觸控犯突吉羅。 346. 所有武器、弓弦、弓桿, 不要觸控, 網和箭袋。 347. 金製鏡子等, 佛塔、高臺, 在古注中 宣佈不可觸控。 348. 不允許放下、 讓放下、 說話或被說話。 349. 比丘說"我將給予", 智者說應該 供養佛陀。
350.
Sayaṃ phusiyamānassa, itthiyā pana dhuttiyā;
Avāyamitvā kāyena, phassaṃ paṭivijānato.
351.
Anāpatti asañcicca, ajānantassa bhikkhuno;
Mokkhādhippāyino ceva, tathā ummattakādino.
352.
Paṭhamena samānāva, samuṭṭhānādayo pana;
Kāyasaṃsaggarāgassa, tathā sukkavisaṭṭhiyā.
Kāyasaṃsaggakathā.
353.
Duṭṭhullavācassādena, itthiyā itthisaññino;
Dvinnañca pana maggānaṃ, vaṇṇāvaṇṇavasena ca.
354.
Methunayācanādīhi , obhāsantassa bhikkhuno;
Viññuṃ antamaso hattha-muddāyapi garuṃ siyā.
355.
『『Sikharaṇīsi , sambhinnā, ubhatobyañjanā』』ti ca;
Akkosavacanenāpi, garukaṃ tu suṇantiyā.
356.
Punappunobhāsantassa, ekavācāya vā bahū;
Gaṇanāya ca vācānaṃ, itthīnaṃ garukā siyuṃ.
357.
Sā ce nappaṭijānāti, tassa thullaccayaṃ siyā;
Ādissa bhaṇane cāpi, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ.
358.
Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalaṃ pana uddisaṃ;
Vaṇṇādibhaṇane kāya-paṭibaddhe ca dukkaṭaṃ.
359.
Thullaccayaṃ bhave tassa, paṇḍake yakkhipetisu;
Adhakkhakobbhajāṇumhi, dukkaṭaṃ paṇḍakādisu.
360.
Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalepi ayaṃ nayo;
Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, tiracchānagatitthiyā.
361.
Atthadhammapurekkhāraṃ, katvā obhāsatopi ca;
Vadatopi anāpatti, purakkhatvānusāsaniṃ.
362.
Tathā ummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādayo nayā;
Adinnādānatulyāva, vedanettha dvidhā matā.
Duṭṭhullavācākathā.
363.
Vaṇṇaṃ panattano kāma-pāricariyāya bhāsato;
Tasmiṃyeva khaṇe sā ce, jānāti garukaṃ siyā.
364.
No ce jānāti sā yakkhi-petidevīsu paṇḍake;
Hoti thullaccayaṃ tassa, sese āpatti dukkaṭaṃ.
365.
Cīvarādīhi aññehi, vatthukāmehi attano;
Natthi doso bhaṇantassa, pāricariyāya vaṇṇanaṃ.
366.
Itthisaññā manussitthī, pāricariyāya rāgitā;
Obhāso tena rāgena, khaṇe tasmiṃ vijānanaṃ.
367.
Pañcaṅgāni imānettha, veditabbāni viññunā;
Samuṭṭhānādayopyassa, anantarasamā matā.
Attakāmapāricariyakathā.
368.
Paṭiggaṇhāti sandesaṃ, purisassitthiyāpi vā;
Vīmaṃsati garu hoti, paccāharati ce pana.
369.
『『Yassā hi santikaṃ gantvā, ārocehī』』ti pesito;
Tamadisvā tadaññassa, avassārocakassa so.
370.
『『Ārocehī』』ti vatvā taṃ, paccāharati ce pana;
Bhikkhu saṅghādisesamhā, sañcarittā na muccati.
371.
『『Mātarā rakkhitaṃ itthiṃ, gaccha brūhī』』ti pesito;
Piturakkhitamaññaṃ vā, visaṅketova bhāsato.
372.
Paṭiggaṇhanatādīhi, tīhi aṅgehi saṃyute;
Sañcaritte samāpanne, garukāpattimādise.
373.
Dvīhi thullaccayaṃ vuttaṃ, paṇḍakādīsu tīhipi;
Ekeneva ca sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
374.
Cetiyassa ca saṅghassa, gilānassa ca bhikkhuno;
Gacchato pana kiccena, anāpatti pakāsitā.
375.
Manussattaṃ tathā tassā, nanālaṃvacanīyatā;
Paṭiggaṇhanatādīnaṃ, vasā pañcaṅgikaṃ mataṃ.
376.
Idañhi chasamuṭṭhānaṃ, acittakamudīritaṃ;
Alaṃvacanīyattaṃ vā, paṇṇattiṃ vā ajānato.
377.
Gahetvā sāsanaṃ kāya-vikārenūpagamma taṃ;
Vīmaṃsitvā harantassa, garukaṃ kāyato siyā.
378.
Sutvā yathānisinnova, vacanaṃ itthiyā puna;
Taṃ tatthevāgatasseva, ārocentassa vācato.
379.
Ajānantassa paṇṇattiṃ, kāyavācāhi taṃ vidhiṃ;
Karoto harato vāpi, garukaṃ kāyavācato.
以下是巴利文的完整直譯: 350. 當女性本人被觸控, 但是蕩婦, 沒有身體努力, 只是感知觸控。 351. 對於無意、不知情的比丘, 以及想要釋放的, 以及瘋狂等人, 無罪。 352. 與第一種相同, 關於身體接觸慾望和**釋放的起源等。 身體接觸的論述 353. 對於粗野言語的愉悅, 對女性或女性的認知, 通過兩種道路, 以及美醜的緣故。 354. 對於比丘用婬欲請求等 向智者顯露, 即使只是手勢, 也會嚴重。 355. "山頂、破碎、兩性"等, 即使是辱罵的語言, 對於聽到的女性來說也很嚴重。 356. 反覆顯露, 無論是一次語言還是多次, 按照女性的數量, 會變得嚴重。 357. 如果她不承認, 會有偷蘭遮; 指名說話時, 到膝蓋以上的部位。 358. 指名說到膝蓋以上和下半身的區域, 關於外表等的語言, 以及與身體相連的部分, 犯突吉羅。 359. 對於閹人、夜叉、餓鬼, 會有偷蘭遮; 在膝蓋以下和上半身, 對閹人等犯突吉羅。 360. 在膝蓋以上和下半身的區域, 對動物和女性, 到處都說是突吉羅。 361. 以追求真理和教義為先, 顯露或說話, 遵循教導, 無罪。 362. 對於瘋狂等人, 其起源的方法, 與不與取相似, 在這裡被認為有兩種感受。 粗野言語的論述 363. 爲了自己性行為的讚美而說話, 在那一刻如果她知道, 會很嚴重。 364. 如果她不知道, 對夜叉、餓鬼、女神、閹人, 會有偷蘭遮, 其他情況犯突吉羅。 365. 用衣服等其他事物, 關於自己的性慾, 讚美時沒有過錯。 366. 女性的認知,人類女性, 因性行為而起欲, 在那一刻的顯露, 因那慾望而了知。 367. 這裡應該被智者瞭解的五個要素, 其起源等被認為與之相近。 自我性行為的論述 368. 接受信使, 無論是男性還是女性, 如果撤回, 會很嚴重。 369. "去她那裡通知"被派遣, 沒有看到她, 沒有通知其他人。 370. 說"通知"後撤回, 比丘不能脫離僧殘, 因為性行為。 371. "被母親保護的女性,去告訴"被派遣, 或被父親保護, 說話時違背指示。 372. 與三個要素結合, 接受、派遣等, 進入性行為, 宣佈嚴重罪過。 373. 對閹人等說有兩種偷蘭遮, 在所有地方只有一種 突吉羅罪。 374. 對佛塔、僧團、 生病的比丘, 因公務而去, 宣佈無罪。 375. 她的人類性質, 不適合說的, 接受等的緣故, 被認為是五要素。 376. 這是六種起源, 被宣佈為無心, 不知道適合說與否, 或不瞭解規定。 377. 用身體姿勢接近, 拿取資訊, 調查並帶走, 從身體上會很嚴重。 378. 聽到后, 仍然按原來坐姿, 女性再次說話, 在同一地方到來並通知, 從語言上。 379. 不知道規定, 用身體語言這樣做, 帶走或做, 從身體語言上會很嚴重。
380.
Jānitvāpi karontassa, garukāpattiyo tathā;
Sacittakehi tīheva, samuṭṭhānehi jāyare.
Sañcarittakathā.
381.
Sayaṃyācitakeheva, kuṭikaṃ appamāṇikaṃ;
Attuddesaṃ karontassa, tathādesitavatthukaṃ.
382.
Honti saṅghādisesā dve, sārambhādīsu dukkaṭaṃ;
Sace ekavipannā sā, garukaṃ ekakaṃ siyā.
383.
Purisaṃ yācituṃ kamma-sahāyatthāya vaṭṭati;
Mūlacchejjavaseneva, yācamānassa dukkaṭaṃ.
384.
Avajjaṃ hatthakammampi, yācituṃ pana vaṭṭati;
Hatthakammampi nāmetaṃ, kiñci vatthu na hoti hi.
385.
Goṇamāyācamānassa, ṭhapetvā ñātakādike;
Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, mūlacchejjena tesupi.
386.
『『Goṇaṃ demā』』ti vuttepi, gahetuṃ na ca vaṭṭati;
Sakaṭaṃ dārubhaṇḍattā, gahetuṃ pana vaṭṭati.
387.
Vāsipharasukuddāla-kuṭhārādīsvayaṃ nayo;
Anajjhāvutthakaṃ sabbaṃ, harāpetumpi vaṭṭati.
388.
Valliādimhi sabbasmiṃ, garubhaṇḍappahonake;
Paresaṃ santakeyeva, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
389.
Paccayesu hi tīsveva, viññatti na ca vaṭṭati;
Tatiye parikathobhāsa-nimittāni ca labbhare.
390.
『『Adesite ca vatthusmiṃ, pamāṇenādhikaṃ kuṭiṃ;
Karissāmī』』ti cintetvā, araññaṃ gacchatopi ca.
391.
Pharasuṃ vāpi vāsiṃ vā, nisentassāpi dukkaṭaṃ;
Chindato dukkaṭaṃ rukkhaṃ, tassa pācittiyā saha.
392.
Evaṃ pubbapayogasmiṃ, kuṭikārakabhikkhuno;
Yathāpayogamāpattiṃ, vinayaññū viniddise.
393.
Yā pana dvīhi piṇḍehi, niṭṭhānaṃ tu gamissati;
Hoti thullaccayaṃ tesu, paṭhame dutiye garu.
394.
Anāpatti sacaññassa, deti vippakataṃ kuṭiṃ;
Tathā bhūmiṃ samaṃ katvā, bhindatopi ca taṃ kuṭiṃ.
395.
Guhaṃ leṇaṃ karontassa, tiṇapaṇṇacchadampi vā;
Vāsāgāraṃ ṭhapetvāna, aññassatthāya vā tathā.
396.
Desāpetvāva bhikkhūhi, vatthuṃ pana ca bhikkhuno;
Kriyatova samuṭṭhāti, karoto appamāṇikaṃ.
397.
Adesetvā karontassa, taṃ kriyākriyato siyā;
Samuṭṭhānādayo sesā, sañcarittasamā matā.
Kuṭikārasikkhāpadakathā.
398.
Adesetvā sace vatthuṃ, yo kareyya mahallakaṃ;
Vihāraṃ attavāsatthaṃ, garukaṃ tassa niddise.
399.
Pamāṇātikkamenāpi , doso natthi mahallake;
Tasmā kriyasamuṭṭhānā-bhāvaṃ samupalakkhaye.
400.
Pamāṇaniyamābhāvā, ekasaṅghādisesatā;
Samuṭṭhānādikaṃ sesaṃ, anantarasamaṃ mataṃ.
Mahallakakathā.
401.
Pārājikāni vuttāni, catuvīsati satthunā;
Bhikkhuno anurūpāni, tesu ekūnavīsati.
402.
Amūlakena codeti, hutvā cāvanacetano;
Suddhaṃ vā yadi vāsuddhaṃ, tesu aññatarena yo.
403.
Garukaṃ tassa āpattiṃ, katokāsamhi niddise;
Tatheva akatokāse, dukkaṭāpattiyā saha.
404.
『『Koṇṭhosi ca nigaṇṭhosi;
Sāmaṇerosi tāpaso;
Gahaṭṭhosi tathā jeṭṭha-;
Bbatikosi upāsako.
405.
Dussīlo pāpadhammosi, antopūti avassuto』』;
Iccevampi vadantassa, garukaṃ tassa niddise.
406.
Sammukhā hatthamuddāya, codentassapi taṅkhaṇe;
Taṃ ce paro vijānāti, hoti āpatti bhikkhuno.
407.
Garukaṃ sammukhe ṭhatvā, codāpentassa kenaci;
Tassa vācāya vācāya, codāpentassa niddise.
408.
Atha sopi 『『mayā diṭṭhaṃ, sutaṃ vā』』ti ca bhāsati;
Tesaṃ dvinnampi saṅghādi-seso hoti na saṃsayo.
409.
Dūtaṃ vā pana pesetvā, paṇṇaṃ vā pana sāsanaṃ;
Codāpentassa āpatti, na hotīti pakāsitā.
以下是巴利文的完整直譯: 380. 即使知道而做, 嚴重的罪過也是如此; 只從三種有心的 起源而產生。 性行為的論述 381. 只用自己請求的材料, 建造小屋,不合尺寸, 為自己使用, 以及在未指定的地點。 382. 有兩種僧殘, 在開始等時犯突吉羅; 如果只有一種缺陷, 會有一種嚴重罪過。 383. 爲了尋求工作夥伴, 允許請求男人; 如果是爲了根本切斷, 請求時犯突吉羅。 384. 無罪的手工勞動, 允許請求; 這種手工勞動, 不是任何物品。 385. 請求牛, 除了親戚等, 宣佈為突吉羅, 對於他們也是根本切斷。 386. 即使說"我們給牛", 也不允許接受; 但是車子因為是木製品, 允許接受。 387. 斧頭、鋤頭、鏟子、 斧等也是這個道理; 所有未被佔用的, 甚至允許讓人拿走。 388. 在藤蔓等所有 足以成為貴重物品的東西上, 只有在屬於他人的情況下, 才犯突吉羅。 389. 在三種必需品中, 不允許乞求; 在第三種中允許 暗示、明示和暗示。 390. "在未指定的地點, 建造超過尺寸的小屋", 這樣想著去森林, 391. 磨斧頭或刀, 犯突吉羅; 砍樹犯突吉羅, 同時犯波逸提。 392. 這樣在前期準備中, 對於建造小屋的比丘, 精通戒律者應該 根據行為宣佈罪過。 393. 如果用兩塊磚頭 就要完成, 在這兩塊上有偷蘭遮, 第一塊和第二塊很嚴重。 394. 如果給別人未完成的小屋, 或者把地面弄平, 或者拆毀那個小屋, 無罪。 395. 建造洞穴、庇護所, 或者草葉覆蓋的, 除了住所之外, 或者爲了別人。 396. 讓比丘們指定地點, 對於比丘來說, 只從行為而起, 建造不合尺寸的。 397. 不指定而建造, 從行為和非行為而起; 其餘的起源等, 被認為與性行為相同。 建造小屋學處的論述 398. 如果不指定地點, 誰為自己居住 建造大精舍, 宣佈為嚴重罪過。 399. 即使超過尺寸, 在大精舍中也沒有過錯; 因此應該觀察 只從行為而起的性質。 400. 因為沒有尺寸限制, 只有一種僧殘; 其餘的起源等, 被認為與前一個相同。 大精舍的論述 401. 導師說有二十四種波羅夷, 適合比丘的有十九種。 402. 無根據地指控, 有使人墮落的意圖, 無論清凈與否, 用其中任何一種。 403. 如果已經給機會, 宣佈為嚴重罪過; 同樣如果沒有給機會, 伴隨突吉羅罪。 404. "你是閹人、裸體外道、 沙彌、苦行者、 在家人、長老的 兄弟、優婆塞。 405. 破戒、惡法、 內心腐敗、漏泄"; 這樣說的人, 宣佈為嚴重罪過。 406. 當面用手勢指控, 在那一刻, 如果他人理解, 比丘就有罪過。 407. 站在面前, 讓某人指控是嚴重的; 每說一次話, 讓人指控就宣佈一次。 408. 然後他也說"我看到、 聽到"等, 這兩個人都 毫無疑問地犯僧殘。 409. 派遣使者, 或者信件、訊息, 讓人指控, 宣佈不犯罪。
410.
Tathā saṅghādisesehi, vutte cāvanasaññino;
Hoti pācittiyāpatti, sesāpattīhi dukkaṭaṃ.
411.
Akkosanādhippāyassa, akatokāsamattanā;
Saha pācittiyenassa, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
412.
Asammukhā vadantassa, āpattīhipi sattahi;
Tathā kammaṃ karontassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
413.
Na dosummattakādīnaṃ, hoti pañcaṅgasaṃyutaṃ;
Upasampannatā tasmiṃ, puggale suddhasaññitā.
414.
Pārājikena codeti, yena tassa amūlatā;
Sammukhā codanā ceva, tassa cāvanasaññino.
415.
Taṅkhaṇe jānanañceva, pañcaṅgāni bhavanti hi;
Idaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
Duṭṭhadosakathā.
416.
Lesamattamupādāya, bhikkhumantimavatthunā;
Codeyya garukāpatti, sace cāvanacetano.
417.
Codeti vā tathāsaññī, codāpeti parena vā;
Anāpatti siyā seso, anantarasamo mato.
Dutiyaduṭṭhadosakathā.
418.
Samaggassa ca saṅghassa, bhedatthaṃ vāyameyya yo;
Bhedahetuṃ gahetvā vā, tiṭṭheyya paridīpayaṃ.
419.
So hi bhikkhūhi vattabbo, 『『bhedatthaṃ mā parakkama』』;
Iti 『『saṅghassa mā tiṭṭha, gahetvā bhedakāraṇaṃ』』.
420.
Vuccamāno hi teheva, nissajjeyya na ceva yaṃ;
Samanubhāsitabbo taṃ, accajaṃ garukaṃ phuse.
421.
Parakkamantaṃ saṅghassa, bhikkhuṃ bhedāya bhikkhuno;
Disvā sutvā hi ñatvā vā, avadantassa dukkaṭaṃ.
422.
Gantvā ca pana vattabbo, addhayojanatādikaṃ;
Dūrampi pana gantabbaṃ, sace sakkoti tāvade.
423.
Tikkhattuṃ pana vuttassa, apariccajatopi taṃ;
Dūtaṃ vā pana paṇṇaṃ vā, pesatopi ca dukkaṭaṃ.
424.
Ñattiyā pariyosāne, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;
Kammavācāhi ca dvīhi, hoti thullaccayaṃ dvayaṃ.
425.
Yya-kāre pana sampatte, garukeyeva tiṭṭhati;
Passambhanti hi tissopi, bhikkhuno dukkaṭādayo.
426.
Akate pana kammasmiṃ, apariccajatopi ca;
Tassa saṅghādisesena, anāpatti pakāsitā.
427.
Ñattito pana pubbe vā, pacchā vā taṅkhaṇepi vā;
Asampatte yya-kārasmiṃ, paṭinissajjatopi ca.
428.
Paṭinissajjato vāpi, taṃ vā samanubhāsato;
Tathevummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
429.
Yañhi bhikkhumanuddissa, macchamaṃsaṃ kataṃ bhave;
Yasmiñca nibbematiko, taṃ sabbaṃ tassa vaṭṭati.
430.
Samuddissa kataṃ ñatvā, bhuñjantasseva dukkaṭaṃ;
Tathā akappiyaṃ maṃsaṃ, ajānitvāpi khādato.
431.
Hatthussacchamanussānaṃ , ahikukkuradīpinaṃ;
Sīhabyagghataracchānaṃ, maṃsaṃ hoti akappiyaṃ.
432.
Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃse sesesu dukkaṭaṃ;
Sacittakaṃ samuddissa-kataṃ sesamacittakaṃ.
433.
Pucchitvāyeva maṃsānaṃ, bhikkhūnaṃ gahaṇaṃ pana;
Etaṃ vattanti vattaṭṭhā, vadanti vinayaññuno.
434.
Idamekasamuṭṭhānaṃ, vuttaṃ samanubhāsanaṃ;
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.
Saṅghabhedakathā.
435.
Dutiye saṅghabhedasmiṃ, vattabbaṃ natthi kiñcipi;
Samuṭṭhānādayopissa, paṭhamena samā matā.
Dutiyasaṅghabhedakathā.
436.
Uddesapariyāpanne, bhikkhu dubbacajātiko;
Avacanīyamattānaṃ, karoti garukaṃ siyā.
437.
Dubbacepi panetasmiṃ, saṅghabhedakavaṇṇane;
Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
Dubbacakathā.
438.
Yo chandagāmitādīhi, pāpento kuladūsako.
Kamme kariyamāne taṃ, accajaṃ garukaṃ phuse.
以下是巴利文的完整直譯: 410. 同樣,用僧殘罪指控時, 認為會使人墮落, 犯波逸提罪, 用其他罪指控犯突吉羅。 411. 意圖辱罵, 自己沒有給機會, 伴隨波逸提罪, 說話時也犯突吉羅。 412. 不當面說話, 即使用七種罪, 同樣做羯磨, 犯突吉羅罪。 413. 對瘋狂等人無罪,有五個要素: 對方是具足戒的, 認為他清凈, 414. 用無根據的波羅夷罪指控他, 當面指控, 認為會使他墮落, 415. 在那一刻了解, 這五個要素存在; 這是三種起源, 有心,苦受。 惡意指控的論述 416. 僅僅抓住一點小事, 用最後的事指控比丘, 如果有使人墮落的意圖, 就是嚴重罪過。 417. 這樣認為而指控, 或讓他人指控, 無罪,其餘 被認為與前一個相同。 第二惡意指控的論述 418. 誰爲了分裂和合的僧團而努力, 或抓住分裂的理由, 堅持並闡明。 419. 他應該被比丘們告誡: "不要爲了分裂而努力", "不要抓住分裂的理由 而反對僧團"。 420. 被他們這樣告誡, 如果不放棄, 應該被正式勸告, 不放棄就犯嚴重罪過。 421. 看到、聽到或知道 比丘爲了分裂僧團而努力, 不說的人犯突吉羅。 422. 應該去告誡, 即使半由旬等遠; 如果能夠,應該立即 去更遠的地方。 423. 被告誡三次, 仍不放棄, 派遣使者或信件, 也犯突吉羅。 424. 在白羯磨結束時, 宣佈犯突吉羅; 兩次羯磨, 有兩次偷蘭遮。 425. 當到達"耶"字時, 就停留在嚴重罪過; 比丘的三種 突吉羅等罪消失。 426. 如果羯磨未完成, 雖然不放棄, 宣佈不犯僧殘罪。 427. 在白羯磨之前,之後, 或當時, 在"耶"字未到達時, 放棄也無罪。 428. 放棄, 或正在被勸告時, 同樣對瘋狂等人, 宣佈無罪。 429. 如果魚肉不是為特定比丘準備的, 他對此沒有懷疑, 那麼所有這些對他都是允許的。 430. 知道是為自己準備的而食用, 只犯突吉羅; 同樣,不知道而食用 不適合的肉也是如此。 431. 象、馬、人、 蛇、狗、豹、 獅、虎、熊的肉 是不適合的。 432. 人肉犯偷蘭遮, 其他肉犯突吉羅; 為特定人準備的是有心的, 其餘是無心的。 433. 比丘們只有詢問后 才能接受肉, 精通戒律者說 這是遵守規則的做法。 434. 這被說是一種起源的正式勸告, 身業、語業, 非行為,苦受。 分裂僧團的論述 435. 在第二種分裂僧團中, 沒有什麼可說的; 其起源等 被認為與第一種相同。 第二分裂僧團的論述 436. 在誦戒範圍內, 性格難以教導的比丘, 使自己不可教導, 就會嚴重。 437. 對於難以教導的人, 在讚美分裂僧團時, 所有的判決 都應該按照所說的方法理解。 難以教導的論述 438. 誰因偏愛等 而成為污染俗家者, 在羯磨進行時 不放棄就犯嚴重罪過。
439.
Cuṇṇaṃ paṇṇaṃ phalaṃ pupphaṃ, veḷuṃ kaṭṭhañca mattikaṃ;
Kulasaṅgahaṇatthāya, attano vā parassa vā.
440.
Santakaṃ dadato hoti, kuladūsanadukkaṭaṃ;
Bhaṇḍagghena ca kātabbo, theyyā saṅghaññasantake.
441.
Saṅghikaṃ garubhaṇḍaṃ vā, senāsananiyāmitaṃ;
Yopissaravatāyeva, dento thullaccayaṃ phuse.
442.
Haritvā vā harāpetvā, pakkositvāgatassa vā;
Kulasaṅgahaṇatthāya, pupphaṃ dentassa dukkaṭaṃ.
443.
Haritvā vā harāpetvā, pitūnaṃ pana vaṭṭati;
Dātuṃ pupphaṃ panaññassa, āgatasseva ñātino.
444.
Tañca kho vatthupūjatthaṃ, dātabbaṃ na panaññathā;
Sivādipūjanatthaṃ vā, maṇḍanatthaṃ na vaṭṭati.
445.
Phalādīsupi sesesu, bhikkhunā vinayaññunā;
Pupphe vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
446.
Pupphādibhājane koci, āgacchati sace pana;
Sammatenassa dātabbaṃ, ñāpetvā itarena tu.
447.
Upaḍḍhabhāgaṃ dātabbaṃ, iti vuttaṃ kurundiyaṃ;
『『Thokaṃ thoka』』nti niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
448.
Gilānānaṃ manussānaṃ, dātabbaṃ tu sakaṃ phalaṃ;
Paribbayavihīnassa, sampattissariyassapi.
449.
Saṅghārāme yathā yatra, saṅghena katikā katā;
Phalarukkhaparicchedaṃ, katvā tatrāgatassapi.
450.
Phalaṃ yathāparicchedaṃ, dadato pana vaṭṭati;
『『Dassetabbāpi vā rukkhā』』, 『『ito gaṇha phala』』nti ca.
451.
Sayaṃ khaṇitvā pathaviṃ, mālāgacchādiropane;
Hoti pācittiyenassa, dukkaṭaṃ kuladūsane.
452.
Akappiyena vākyena, tathā ropāpanepi ca;
Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, bhikkhuno kuladūsane.
453.
Ropane dukkaṭaṃyeva, hoti kappiyabhūmiyaṃ;
Tathā ropāpane vuttaṃ, ubhayattha ca bhikkhuno.
454.
Sakiṃ āṇattiyā tassa, bahūnaṃ ropane pana;
Sadukkaṭā tu pācitti, suddhaṃ vā dukkaṭaṃ siyā.
455.
Kappiyeneva vākyena, ubhayattha ca bhūmiyā;
Ropane paribhogatthaṃ, na doso koci vijjati.
456.
Kappiyabhūmi ce hoti, sayaṃ ropetumeva ca;
Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
457.
Ārāmādīnamatthāya, sayaṃ saṃropitassa vā;
Vaṭṭateva ca bhikkhūnaṃ, taṃ phalaṃ paribhuñjituṃ.
458.
Siñcane pana sabbattha, sayaṃ siñcāpanepi ca;
Akappiyodakeneva, hoti pācitti bhikkhuno.
459.
Kulasaṅgahaṇatthañca, paribhogatthameva vā;
Saddhiṃ pācittiyenassa, siñcato hoti dukkaṭaṃ.
460.
Tesaṃyeva panatthāya, dvinnaṃ kappiyavārinā;
Siñcane dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathā siñcāpanepi ca.
461.
Kulasaṅgahaṇatthāya, pupphānaṃ ocināpane;
Sayamocinane cāpi, sapācittiyadukkaṭaṃ.
462.
Pupphānaṃ gaṇanāyassa, pupphamocinato pana;
Hoti pācittiyāpatti, kulatthaṃ ce sadukkaṭā.
463.
Ganthimaṃ gopphimaṃ nāma, vedhimaṃ veṭhimampi ca;
Pūrimaṃ vāyimaṃ ceti, chabbidho pupphasaṅgaho.
464.
Tattha daṇḍena daṇḍaṃ vā, vaṇṭenapi ca vaṇṭakaṃ;
Ganthitvā karaṇaṃ sabbaṃ, 『『ganthima』』nti pavuccati.
465.
Gopphimaṃ nāma gopphetvā, suttādīhi karīyati;
Ekatovaṇṭikā mālā, ubhatovaṇṭikā ca taṃ.
466.
Vedhimaṃ nāma vijjhitvā, bundesu makulādikaṃ;
Āvutā sūciādīhi, mālāvikati vuccati.
467.
Veṭhimaṃ nāma veṭhetvā, kataṃ mālāguṇehi vā;
Vākādīhi ca baddhaṃ vā, 『『veṭhima』』nti pavuccati.
468.
Pūrimaṃ pana daṭṭhabbaṃ, pupphamālāhi pūraṇe;
Bodhiṃ pupphapaṭādīnaṃ, parikkhepesu labbhati.
以下是巴利文的完整直譯: 439. 粉、葉、果、花、 竹、木和泥土; 爲了幫助俗家, 無論是自己的還是他人的。 440. 給予自己的東西, 犯污染俗家的突吉羅; 對於僧團或他人的財物, 應該按物品價值判定偷盜罪。 441. 僧團的貴重物品, 或指定的住處, 誰以主人的身份給予, 就犯偷蘭遮。 442. 拿走或讓人拿走, 或叫來的人, 爲了幫助俗家給予花, 犯突吉羅。 443. 拿走或讓人拿走, 給予父母是允許的; 給予其他來訪的 親戚也是允許的。 444. 但那隻能爲了供養佛塔, 不能為其他目的; 爲了供養濕婆等神或裝飾, 是不允許的。 445. 對於其他果實等, 精通戒律的比丘 應該按照花的方法 來理解判決。 446. 如果有人來 分發花等, 應該經過同意后給予, 但要告知其他人。 447. 應該給予一半, 這樣在古注中說; 但在大注中說 "少量少量"。 448. 應該給予自己的果實 給生病的人, 以及缺乏資源的人, 即使是來訪的有權勢者。 449. 在僧團的寺院裡, 僧團制定了規定, 劃定了果樹的界限, 對於來到那裡的人, 450. 按照界限給予果實是允許的; "應該指示樹木", "從這裡拿取果實"。 451. 自己挖掘土地, 種植花樹等, 犯波逸提和 污染俗家的突吉羅。 452. 用不適當的言語, 同樣讓人種植, 在所有情況下都說 比丘犯污染俗家的突吉羅。 453. 在適當的土地上種植 只犯突吉羅; 同樣讓人種植也是如此, 在兩種情況下對比丘都是這樣。 454. 一次命令 種植多棵樹, 伴隨突吉羅的波逸提, 或者只是純粹的突吉羅。 455. 只用適當的言語, 在兩種土地上, 爲了使用而種植, 沒有任何過錯。 456. 如果是適當的土地, 自己種植 是允許的,這在 大注中說明。 457. 爲了園林等目的, 自己種植的, 比丘們食用那果實 也是允許的。 458. 在所有情況下澆水, 自己澆水或讓人澆水, 只用不適當的水, 比丘犯波逸提。 459. 爲了幫助俗家, 或爲了使用, 伴隨波逸提, 澆水時犯突吉羅。 460. 爲了這兩個目的, 用適當的水 澆水時犯突吉羅, 同樣讓人澆水也是如此。 461. 爲了幫助俗家, 讓人採摘花, 或自己採摘, 伴隨波逸提的突吉羅。 462. 按花的數量, 採摘花時 犯波逸提, 如果爲了俗家則伴隨突吉羅。 463. 編織、串聯、 穿刺、纏繞、 填充、編織, 這是六種花的處理方式。 464. 其中用莖連線莖, 或用花梗連線花梗, 所有這些編織方式 被稱為"編織"。 465. "串聯"是指 用線等串聯; 單面花環和 雙面花環都屬於此類。 466. "穿刺"是指 在花蕾等上穿孔, 用針等穿過, 這種花飾被稱為"穿刺"。 467. "纏繞"是指 用花串纏繞, 或用樹皮等捆綁, 被稱為"纏繞"。 468. "填充"應該理解為 用花填充; 在菩提樹、花布等的 圍繞中可以看到。
469.
Vāyimaṃ nāma daṭṭhabbaṃ, puppharūpapaṭādisu;
Pupphamālāguṇeheva, vāyitvā karaṇe pana.
470.
Sabbametaṃ sayaṃ kātuṃ, kārāpetuṃ parehi vā;
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, buddhassapi na vaṭṭati.
471.
Tathā kalambakaṃ kātuṃ, aḍḍhacandakameva vā;
Aññehi pūritaṃ puppha-paṭaṃ vā vāyitumpi ca.
472.
Piṭṭhakācamayaṃ dāmaṃ, geṇḍupupphamayampi ca;
Kharapattamayaṃ mālaṃ, sabbaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
473.
Kaṇikārādipupphāni, vitāne baddhakaṇṭake;
Hīrādīhi paṭākatthaṃ, vijjhantassapi dukkaṭaṃ.
474.
Kaṇṭakādīhi bhikkhussa, ekapupphampi vijjhituṃ;
Pupphesuyeva vā pupphaṃ, pavesetuṃ na vaṭṭati.
475.
Asokapiṇḍiādīnaṃ, antare dhammarajjuyā;
Pavesentassa pupphāni, na doso koci vijjati.
476.
Ṭhapitesu pavesetvā, kadalicchattabhittisu;
Kaṇṭakesupi pupphāni, vijjhantassapi dukkaṭaṃ.
477.
Kappiyaṃ pana vattabbaṃ, vacanaṃ vatthupūjane;
Nimittobhāsapariyā, vaṭṭantīti pakāsitā.
478.
Na kevalamakattabbaṃ, kuladūsanameva ca;
Atha kho vejjakammādi, na kattabbaṃ kudācanaṃ.
479.
Kātabbaṃ pana bhesajjaṃ, pañcannaṃ sahadhamminaṃ;
Katvāpyakataviññattiṃ, kā kathā attano dhane.
480.
Tathā mātāpitūnampi, tadupaṭṭhākajantuno;
Bhaṇḍukassattano ceva, veyyāvaccakarassapi.
481.
Jeṭṭhabhātā kaniṭṭho ca, tathā bhaginiyo duve;
Cūḷamātā cūḷapitā, mahāmātā mahāpitā.
482.
Pitucchā mātulo cāti, dasime ñātayo matā;
Imesampi dasannañca, kātuṃ vaṭṭati bhikkhuno.
483.
Sace bhesajjametesaṃ, nappahoti na hoti vā;
Yācantipi ca taṃ bhikkhuṃ, dātabbaṃ tāvakālikaṃ.
484.
Sace te na ca yācanti, dātabbaṃ tāvakālikaṃ;
Ābhogaṃ pana katvā vā, 『『dassanti puna me ime』』.
485.
Etesaṃ tu kulā yāva, sattamā kuladūsanaṃ;
Bhesajjakaraṇāpatti, viññatti vā na rūhati.
486.
Bhātujāyāpi vā hoti, sace bhaginisāmiko;
Sace te ñātakā honti, kātuṃ tesampi vaṭṭati.
487.
Aññātakā sace honti, bhātuno anujāya vā;
『『Tumhākaṃ jagganaṭṭhāne, dethā』』ti ca vade budho.
488.
Atha tesampi puttānaṃ, katvā dātabbameva vā;
『『Mātāpitūnaṃ tumhākaṃ, dethā』』ti vinayaññunā.
489.
Aññopi yo koci panissaro vā;
Coropi vā yuddhaparājito vā;
Āgantuko khīṇaparibbayo vā;
Akallako ñātijanujjhito vā.
490.
Etesaṃ pana sabbesaṃ, apaccāsīsatā satā;
Kātabbo paṭisanthāro, bhikkhunā sādhunādhunā.
491.
Parittodakasuttāni, vutte dethāti kenaci;
Jalaṃ hatthena cāletvā, madditvā pana suttakaṃ.
492.
Dātabbaṃ bhikkhunā katvā, tesameva ca santakaṃ;
Attano udakaṃ tesaṃ, suttaṃ vā deti dukkaṭaṃ.
493.
Anāmaṭṭhopi dātabbo, piṇḍapāto vijānatā;
Dvinnaṃ mātāpitūnampi, tadupaṭṭhāyakassa ca.
494.
Issarassāpi dātabbo, coradāmarikassa ca;
Bhaṇḍukassattano ceva, veyyāvaccakarassapi.
495.
Dātuṃ paṇḍupalāsassa, thālakepi ca vaṭṭati;
Ṭhapetvā taṃ panaññassa, pitunopi na vaṭṭati.
496.
Gihīnaṃ pana dūteyyaṃ, jaṅghapesaniyampi ca;
Satthunā dukkaṭaṃ vuttaṃ, karontassa pade pade.
497.
Bhaṇḍumātāpitūnampi, veyyāvaccakarassa ca;
Sāsanaṃ sahadhammīnaṃ, harituṃ pana vaṭṭati.
498.
Kuladūsanakammena, laddhaṃ aṭṭhavidhenapi;
Pañcannaṃ sahadhammīnaṃ, na ca vaṭṭati bhuñjituṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 350. 被狡猾的女性 自己觸控時, 身體沒有努力, 但意識到觸控。 351. 對於無意的、不知情的比丘, 以及意圖解脫的, 還有瘋狂的人等, 無罪。 352. 與第一條相同, 等起等; 對於身體接觸的慾望, 以及精液釋放也是如此。 身體接觸的論述 353. 因為對粗俗語言的喜好, 對女性有女性的認知, 關於兩個通道, 讚美或貶低。 354. 比丘用求歡等語言 對女性說粗俗話, 至少用手勢, 對於有智慧的人也是重罪。 355. "你是淫蕩的"、"你是壞了的"、"你是兩性人"等, 即使用辱罵的語言, 如果她聽到也是重罪。 356. 反覆說粗俗話, 或者一次說很多, 根據話語的數量, 對女性是重罪。 357. 如果她不承認, 他就犯偷蘭遮; 指定說到 膝蓋以上腰部以下。 358. 指定說到 腰部以上膝蓋以下的圓形部位, 說讚美等話, 以及身體相連的部分是突吉羅。 359. 對閹人、夜叉、餓鬼, 他犯偷蘭遮; 腰部以下膝蓋以上, 對閹人等是突吉羅。 360. 腰部以上膝蓋以下的圓形部位也是這個規則; 對於動物女性, 到處都說是突吉羅。 361. 爲了義理而說, 即使說粗俗話; 爲了教導而說, 無罪。 362. 對於瘋狂的人等也是如此, 等起等的規則; 與未給予而取相同, 這裡的感受被認為有兩種。 粗俗語言的論述 363. 讚美自己 爲了欲樂服務而說,
499.
Ajjhohāresu sabbattha, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;
Paribhogavaseneva, sesesupi ayaṃ nayo.
500.
Katvā rūpiyavohāraṃ, abhūtārocanena ca;
Uppannapaccayā sabbe, samānāti pakāsitā.
501.
Viññattinuppadānañca, vejjakammamanesanaṃ;
Pāribhaṭukataṃ mugga-sūpataṃ vatthuvijjakaṃ.
502.
Jaṅghapesaniyaṃ dūta-kammañca kuladūsanaṃ;
Abhūtārocanaṃ buddha-paṭikuṭṭhaṃ vivajjaye.
503.
Na dosummattakādīnaṃ, paṭinissajjatopi taṃ;
Samuṭṭhānādikaṃ sabbaṃ, saṅghabhedasamaṃ mataṃ.
Kuladūsanakathā.
504.
Jānaṃ yāvatihaṃ yena, chāditāpatti bhikkhunā;
Akāmā parivatthabbaṃ, tena tāvatihaṃ pana.
505.
Āpatti ca anukkhitto, pahu cānantarāyiko;
Catusvapi ca taṃsaññī, tassa chādetukāmatā.
506.
Chādananti panetehi, dasahaṅgehi bhikkhunā;
Channā nāma siyāpatti, aruṇuggamanena sā.
Dve bhāṇavārā niṭṭhitā.
507.
Tividho parivāso hi, tividhāpetacetasā;
Paṭicchanno ca suddhanto, samodhānoti dīpito.
508.
Tatrāyaṃ tu paṭicchanna-parivāso pakāsito;
Paṭicchannāya dātabbo, vasenāpattiyāti ca.
509.
Vatthugottavasenāpi, nāmāpattivasena vā;
Kammavācā hi kātabbā, dātabbo tassa tena ca.
510.
『『Vattaṃ samādiyāmī』』ti, 『『parivāsa』』nti vā puna;
Samādiyitvā saṅghassa, ārocetabbamādito.
511.
Punappunāgatānampi, ārocentova rattiyā;
Chedaṃ vā vattabhedaṃ vā, akatvāva sadā vase.
512.
Parivāso visodhetuṃ, na sakkā tattha ce pana;
Nikkhipitvāna taṃ vattaṃ, vatthabbaṃ tena bhikkhunā.
513.
Tattheva saṅghamajjhe vā, puggale vāpi nikkhipe;
Nikkhipāmīti vattaṃ vā, parivāsanti vā tathā.
514.
Evamekapadenāpi, padehi dvīhi vā pana;
Vattaṃ nikkhipitabbaṃ taṃ, samādānepyayaṃ nayo.
515.
Nikkhittakālato uddhaṃ, pakatattoti vuccati;
Puna paccūsakālasmiṃ, saddhimekena bhikkhunā.
516.
Parikkhittavihārassa, dve parikkhepato bahi;
Parikkhepārahaṭṭhānā, aparikkhittato bahi.
517.
Leḍḍupāte atikkamma, okkamitvā ca maggato;
Gumbena vatiyā vāpi, channaṭṭhāne ṭhitena tu.
518.
Tena antoruṇeyeva, vattamādāya viññunā;
Ārocetvāruṇe tasmiṃ, vuṭṭhite tassa santike.
519.
Nikkhipitvā tato vattaṃ, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ;
Antoyevāruṇe bhikkhu, gato ce yassa kassaci.
520.
Ārocetvāva taṃ vattaṃ, nikkhipe puna paṇḍito;
Sesaṃ samuccayassaṭṭha-kathāya ca vibhāvaye.
521.
Āpattīnañca rattīnaṃ, paricchedaṃ na jānati;
Yo tassa pana dātabbo, 『『suddhanto』』ti pavuccati.
522.
Eseva parisuddhehi, suddhanto duvidho mato;
Cūḷasuddhantanāmo ca, mahāsuddhantanāmako.
523.
Duvidhopi ayaṃ ratti-paricchedaṃ ajānato;
Ekaccaṃ sakalaṃ vāpi, dātabbo vimatissa vā.
524.
Itaropi samodhāna-parivāso tidhā mato;
So odhānasamodhāno, agghamissakapubbako.
525.
Āpajjitvāntarāpattiṃ, chādentassa hi bhikkhuno;
Divase parivutthe tu, odhunitvā padīyate.
526.
Purimāpattiyā mūla-divase tu vinicchite;
Pacchā āpannamāpattiṃ, samodhāya vidhānato.
527.
Yācamānassa saṅghena, dātabbo pana bhikkhuno;
Esodhānasamodhāna-parivāso pakāsito.
528.
Tathā sambahulāsvekā, dve vā sambahulāpi vā;
Yā yā cirapaṭicchannā, tāsaṃ agghavasena hi.
以下是巴利文的完整直譯: 499. 在所有吞嚥的情況下, 都宣佈為突吉羅; 在其餘的使用方面, 也是這個規則。 500. 進行金錢交易, 以及不實的宣告, 所有獲得的必需品 都被宣佈為相同。 501. 乞求和給予, 醫療行為和不正當的尋求, 做僕人和煮豆湯, 占卜和巫術。 502. 步行傳信和 做使者,污染俗家, 不實的宣告,佛陀 所禁止的應該避免。 503. 對於瘋狂的人等無罪, 也對放棄的人無罪; 所有的等起等 被認為與分裂僧團相同。 污染俗家的論述 504. 知道比丘 隱藏罪過多少天, 即使不願意也應該 別住那麼多天。 505. 罪過未被驅逐, 有能力且無障礙, 對這四點都有認知, 有隱藏的意圖。 506. 比丘以這十個要素 隱藏罪過, 被稱為隱藏的罪過, 在黎明升起時成立。 兩個誦分結束。 507. 別住有三種, 對三種罪過: 隱藏的、清凈的、 合併的,這樣說明。 508. 其中這個隱藏的 別住被解釋為: 應該根據 隱藏的罪過而給予。 509. 根據事件和姓氏, 或者根據罪過的名稱, 應該做羯磨, 並應該給予他。 510. 說"我受持行為", 或者再說"別住", 受持后應該 首先向僧團報告。 511. 即使對反覆來的人 也要報告,在夜間 不中斷或違反行為, 應該一直這樣住。 512. 如果在那裡不能 清凈別住, 那麼比丘應該 放下那個行為而住。 513. 就在那裡或在僧團中, 或者對個人放下, 說"我放下行為", 或者說"別住"。 514. 這樣用一個詞, 或者用兩個詞, 應該放下那個行為, 在受持時也是這個規則。 515. 從放下的時間開始, 被稱為正常人; 在黎明時分, 與一個比丘一起。 516. 在有圍墻的寺院, 在兩個圍墻之外, 從應該有圍墻的地方, 在沒有圍墻的外面。 517. 超過一塊石頭的投擲距離, 從道路偏離, 被灌木或籬笆 遮蔽的地方站立。 518. 他在黎明之前, 有智慧地受持行為, 在那個黎明升起時報告, 在他附近。 519. 然後放下行為, 可以隨意離開; 如果比丘在黎明之前 去了任何人那裡。 520. 智者應該報告那個行為, 然後再放下; 其餘的應該從 《集論》的註釋中理解。 521. 不知道罪過 和夜數的界限, 應該給予他的 被稱為"清凈"。 522. 這個清凈的 被認為有兩種: 名為小清凈和 名為大清凈。 523. 這兩種都是對 不知道夜數界限的人, 或者部分或全部, 或者對懷疑的人給予。 524. 另一種合併的 別住被認為有三種: 它們是合併、 混合和先前的。 525. 對於犯了中間罪過 並隱藏的比丘, 在別住的日子裡, 搖動后給予。 526. 在確定前罪的 根本日子后, 後來犯的罪過 按規定合併。 527. 對於請求的比丘, 僧團應該給予; 這個合併的 別住被解釋。 528. 同樣,在多個罪過中 一個或兩個或多個, 哪個隱藏時間最長, 根據那個的價值。
529.
Āpattīnaṃ tato ūna-paṭicchannānameva yo;
Samodhāya padātabbo, parivāsoti vuccati.
530.
Nānāvatthukasaññāyo, sabbā āpattiyo pana;
Sabbātā ekato katvā, dātabbo missako mato.
531.
Parivutthaparivāsassa, mānattaṃ deyyamuttari;
Cha rattiyo paṭicchannā-paṭicchannavasā duve.
532.
Tattha yā apaṭicchannā, hoti āpatti yassa tu;
Tassa dātabbamānattaṃ, apaṭicchannanāmakaṃ.
533.
Yassāpatti paṭicchannā, parivāsāvasānake;
Tassa dātabbamānattaṃ, 『『paṭicchanna』』nti vuccati.
534.
Gantvā catūhi bhikkhūhi, paccūsasamaye saha;
Parivāse viniddiṭṭha-ppakāraṃ desameva ca.
535.
『『Vattaṃ samādiyāmī』』ti, 『『mānatta』』miti vā pana;
Ādiyitvāna taṃ tesaṃ, ārocetvā visārado.
536.
Nikkhipe santike tesaṃ, vattaṃ tesu gatesu vā;
Bhikkhussa pubbadiṭṭhassa, ārocetvāna nikkhipe.
537.
Tassa dānavidhānañca, ratticchedādiko nayo;
Ñeyyo samuccayassaṭṭha-kathāpāḷivasena tu.
538.
Puna taṃ ciṇṇamānattaṃ, saṅgho vīsativaggiko;
Abbheyya vidhinā bhikkhu, pakatatto punabbhito.
539.
Chādentiyāpi āpattiṃ, parivāso na vijjati;
Na ca bhikkhuniyāpatti, attano chādayantiyā.
540.
Chādetvā vāpi āpattiṃ, acchādetvāpi vā pana;
Kevalaṃ caritabbanti, pakkhamānattameva tu.
541.
Vinayanayamatibuddhidīpanaṃ;
Vinayavinicchayametamuttamaṃ;
Vividhanayanayutaṃ upenti ye;
Vinayanaye paṭutaṃ upenti te.
Iti vinayavinicchaye saṅghādisesakathā niṭṭhitā.
Aniyatakathā
542.
Raho nisajjassādena, mātugāmassa santikaṃ;
Gantukāmo nivāseti, akkhiṃ añjeti bhuñjati.
543.
Payoge ca payoge ca, hoti sabbattha dukkaṭaṃ;
Gacchato padavārena, gantvā cassa nisīdato.
544.
Nisajjāya ubhinnampi, payogagaṇanāya ca;
Hoti pācittiyaṃ tassa, bahukāni bahūsvapi.
545.
Samīpepi ṭhito andho, antodvādasahatthake;
Na karoti anāpattiṃ, itthīnaṃ tu satampi ca.
546.
Cakkhumāpi nipajjitvā, niddāyantopi kevalaṃ;
Dvāre pihitagabbhassa, nisinnopi na rakkhati.
547.
Anandhe sati viññusmiṃ, ṭhitassārahasaññino;
Nisajjapaccayā doso, natthi vikkhittacetaso.
548.
Na dosummattakādīnaṃ, āpattīhipi tīhipi;
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
Paṭhamāniyatakathā.
549.
Anandhābadhiro viññū, itthī vā purisopi vā;
Antodvādasahatthaṭṭho, anāpattikaro siyā.
550.
Andho abadhiro vāpi, badhiro vāpi cakkhumā;
Na karoti anāpattiṃ, tisamuṭṭhānamevidaṃ.
Dutiyāniyatakathā.
Iti vinayavinicchaye aniyatakathā niṭṭhitā.
Nissaggiyakathā
551.
Khomaṃ kappāsakoseyyaṃ, sāṇaṃ bhaṅgañca kambalaṃ;
Cīvaraṃ chabbidhaṃ vuttaṃ, jātito pana kappiyaṃ.
552.
Dukūlañceva pattuṇṇaṃ, cinaṃ somārapaṭṭakaṃ;
Iddhijaṃ devadinnañca, tassetaṃ anulomikaṃ.
553.
Ticīvaraṃ parikkhāra-coḷañca mukhapuñchanaṃ;
Nisīdanamadhiṭṭheyya, paccattharaṇameva ca.
554.
Ekāhampi vinā bhikkhu, na vaseyya ticīvaraṃ;
Na vaseyya tathādhiṭṭhā, cātumāsaṃ nisīdanaṃ.
555.
Rajitvā kappiyaṃ binduṃ, datvā tattha ticīvaraṃ;
Upapannaṃ pamāṇena, adhiṭṭhātabbameva taṃ.
556.
Pacchimantena saṅghāṭi, dīghaso muṭṭhipañcakā;
Muṭṭhittikā ca tiriyaṃ, uttamantena sā pana.
以下是巴利文的完整直譯: 529. 對於隱藏時間較短的 罪過,應該 合併后給予, 這被稱為別住。 530. 對於不同事件的認知, 所有的罪過, 全部一起合併, 被認為是混合的。 531. 對於已完成別住的人, 應該進一步給予摩那埵, 六夜,根據隱藏和 未隱藏有兩種。 532. 其中對於未隱藏的 罪過, 應該給予摩那埵, 名為未隱藏的。 533. 對於隱藏的罪過, 在別住結束時, 應該給予摩那埵, 這被稱為"隱藏的"。 534. 在黎明時分, 與四位比丘一起去, 在別住中指定的 那個地方。 535. 說"我受持行為", 或者說"摩那埵", 受持后, 自信地向他們報告。 536. 在他們面前放下行為, 或者在他們離開后, 向之前見過的比丘 報告後放下。 537. 給予的方法和 夜間中斷等規則, 應該根據《集論》的 註釋和經文來了解。 538. 完成摩那埵后, 二十人的僧團 應該按規定 恢復比丘的正常地位。 539. 對於隱藏罪過的比丘尼, 沒有別住; 比丘尼隱藏自己的 罪過也不犯罪。 540. 無論是隱藏罪過, 還是不隱藏, 只需要履行 半月摩那埵。 541. 這是解釋戒律方法的智慧之燈, 是最高的戒律判決, 那些理解各種方法的人, 在戒律方法上變得熟練。 僧殘的論述結束。 不定法的論述 542. 因為喜歡與女人 私下共坐, 想去她那裡,穿衣服, 涂眼睛,吃飯。 543. 在每一個行動中, 都犯突吉羅; 走路時每走一步, 到達後坐下。 544. 兩人坐下, 根據行動的次數, 他犯波逸提, 即使多次也是如此。 545. 即使盲人站在附近, 在十二肘之內, 即使有一百個女人, 也不能免罪。 546. 即使有視力的人躺下, 只是睡覺, 在門關著的房間里 坐著也不能保護。 547. 如果有非盲的有智慧的人, 認為是適當的站著, 因為坐下而有過錯, 對於心散亂的人沒有。 548. 對於瘋狂的人等無罪, 即使是三種罪過; 等起等與 第一條和最後一條相同。 第一不定法的論述 549. 非盲非聾的有智慧的人, 無論是女人還是男人, 站在十二肘之內, 可以使人免罪。 550. 盲人或聾人, 或者聾人但有視力, 不能使人免罪, 這是三種等起。 第二不定法的論述 不定法的論述結束。 舍懺法的論述 551. 亞麻、棉、絲綢、 麻布、大麻和羊毛, 這六種被稱為衣服, 從原料來說是適合的。 552. 細麻布和絲棉布, 中國布和粗絲布, 神通所生和天人所賜的, 這些是與它相應的。 553. 三衣、必需品布、 擦嘴布、 坐具應該決意, 以及臥具。 554. 比丘一天也不應該 離開三衣而住; 同樣不應該離開決意的 坐具而住四個月。 555. 染色后給予適當的標記, 在那裡三衣 達到適當的尺寸, 應該決意。 556. 僧伽梨最小 長度為五拳, 寬度為三拳, 最大則是
557.
Satthuno cīvarūnāpi, vaṭṭatīti pakāsitā;
Idamevuttarāsaṅge, pamāṇaṃ paridīpitaṃ.
558.
Muṭṭhipañcakaṃ dīghantaṃ, pamāṇaṃ tiriyantato;
Aḍḍhateyyaṃ dvihatthaṃ vā, sese antaravāsake.
559.
Ahatāhatakappānaṃ, saṅghāṭi diguṇā matā;
Ekapaṭṭuttarāsaṅgo, evamantaravāsako.
560.
Utuddhaṭānaṃ pana cīvarānaṃ;
Saṅghāṭi bhikkhussa catugguṇā vā;
Duvepi sesā diguṇāva vuttā;
Yathāsukhaṃ vaṭṭati paṃsukūlaṃ.
561.
Tīṇipi dvepi cekaṃ vā, chinditabbaṃ pahoti ce;
Sabbesu appahontesu, deyyamanvādhikampi vā.
562.
Acchinnaṃ vā anādinnaṃ, dhārentassa ticīvaraṃ;
Bhikkhuno dukkaṭaṃ vuttaṃ, dubbhogena ca sevato.
563.
Kusiṃ aḍḍhakusiñcāpi, maṇḍalaṃ aḍḍhamaṇḍalaṃ;
Vivaṭṭaṃ anuvivaṭṭaṃ, bāhantampi ca bhikkhuno.
564.
Dassetvāva vidhiṃ sabbaṃ, pañcakādippabhedakaṃ;
Chinnaṃ samaṇasāruppaṃ, kātabbaṃ tu ticīvaraṃ.
565.
Dānenacchijjagāhena, vissāsaggahaṇena ca;
Hīnāyāvattanenāpi, sikkhāya ca pahānato.
566.
Paccuddhāravināsehi, liṅgassa parivattanā;
Sabbaṃ bhijjatidhiṭṭhānaṃ, chiddabhāve ticīvaraṃ.
567.
Kaniṭṭhassaṅgulasseva , nakhapiṭṭhippamāṇakaṃ;
Vinividdhaṃ panacchidda-madhiṭṭhānavināsanaṃ.
568.
Eko tantupi acchinno, adhiṭṭhānaṃ na bhindati;
Setabhāvaṃ karontena, dhotampi rajakena vā.
569.
Paṭhamaṃ aggaḷaṃ datvā, pacchā chindati rakkhati;
Ghaṭetvā koṭiyo dve vā, pacchā chindati rakkhati.
570.
Caturaṭṭhaṅgulā oraṃ, ekadvinnaṃ tirīyato;
Tiṇṇampi dīghato chiddaṃ, bhindateva vidatthiyā.
571.
Nisīdanassa dīghena, bhavanti dve vidatthiyo;
Vitthārena diyaḍḍhā ca, sugatassa vidatthiyā.
572.
Honti kaṇḍuppaṭicchādi, tiriyaṃ dve vidatthiyo;
Dīghatopi catassova, sugatassa vidatthiyā.
573.
Dīghato sugatasseva, bhavanti cha vidatthiyo;
Vitthārenaḍḍhateyyāva, siyā vassikasāṭikā.
574.
Muninā tīsu etesu, karontassa taduttariṃ;
Adhikacchedanaṃ tassa, pācittiyamudīritaṃ.
575.
Mukhapuñchanacoḷassa, paccattharaṇakassa vā;
Pamāṇaṃ appamāṇena, na ceva paridīpitaṃ.
576.
Sadasaṃ adasaṃ sabbaṃ, paccattharaṇacīvaraṃ;
Mahantaṃ khuddakaṃ eka-manekampi ca vaṭṭati.
577.
Mukhapuñchanacoḷekaṃ, dvepi vaṭṭanti sabbathā;
Sadasaṃ adasaṃ vāpi, sadasaṃva nisīdanaṃ.
578.
Adasā rajitāyeva, vaṭṭatādinnakappakā;
Vuttā kaṇḍuppaṭicchādi, tathā vassikasāṭikā.
579.
Gaṇanaṃ vā pamāṇaṃ vā, na parikkhāracoḷake;
Pamāṇagaṇanātīti, bhaṇanti pakataññuno.
580.
Sugataṭṭhaṅgulāyāmaṃ, caturaṅgulavitthataṃ;
Vikappanupagaṃ hoti, pacchimaṃ nāma cīvaraṃ.
581.
Parissāvapaṭaṃ patta-potthakatthavikādikaṃ;
Adhiṭṭheyya parikkhāra-coḷaṃ pacchimacīvaraṃ.
582.
Bahūni ekato katvā, adhiṭṭhātumpi vaṭṭati;
Mātuādīnamatthāya, ṭhapite natthi dosatā.
583.
Vassamāse adhiṭṭheyya, caturo vassasāṭikaṃ;
Puna paccuddharitvā taṃ, vikappeyya tato paraṃ.
584.
Tāva kaṇḍuppaṭicchādiṃ, yāva rogo na sammati;
Adhiṭṭhahitvā tato uddhaṃ, uddharitvā vikappaye.
585.
『『Imaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ, imamantaravāsakaṃ;
Adhiṭṭhāmī』』tidhiṭṭheyya, sesesupi ayaṃ nayo.
586.
『『Imaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ, eta』』nti ca asammukhe;
Vatvā paccuddhareyyevaṃ, sesesupi vicakkhaṇo.
以下是巴利文的完整直譯: 557. 宣佈即使比佛陀的衣服 小也是允許的; 這同樣被說明是 上衣的尺寸。 558. 長度為五拳, 寬度為兩肘半或兩肘, 其餘的是內衣。 559. 新衣和舊衣, 僧伽梨被認為是雙層的; 上衣是單層, 內衣也是如此。 560. 對於季節性的衣服; 比丘的僧伽梨可以是四層的; 其餘兩件被說是雙層的; 糞掃衣可以隨意。 561. 如果足夠,應該裁三件、兩件或一件; 如果全都不夠, 應該給予稍微多一點。 562. 對於穿著未被切割或未被給予的三衣的 比丘,宣佈為突吉羅, 以及不當使用。 563. 比丘應該展示全部方法, 從五片等開始區分, 裁剪適合沙門的 三衣。 564. 通過給予、搶奪、 親密關係的獲取, 以及迴歸低階, 放棄學處。 565. 通過收回和損壞, 改變性別, 所有的決意都被破壞, 三衣有破洞時。 566. 只有小指指甲蓋大小的 穿透的洞, 就會破壞決意。 567. 即使只有一根線未斷, 也不破壞決意; 被漂白者或染工 使之變白。 568. 先縫補后裁剪是保護的; 連線兩端后 再裁剪是保護的。 569. 寬度少於四指或八指, 長度一指或兩指, 三指長的洞 會破壞一掌寬的。 570. 坐具的長度為兩掌, 寬度為一掌半, 按照善逝的掌寬。 571. 覆瘡衣的寬度為兩掌, 長度為四掌, 按照善逝的掌寬。 572. 雨浴衣的長度為 善逝的六掌, 寬度為兩掌半。 573. 牟尼說,對於這三種衣, 做得超過這個尺寸, 裁剪多餘的部分, 宣佈為波逸提。 574. 擦嘴布或 臥具的 尺寸沒有 被明確說明。 575. 所有的臥具衣, 無論有邊或無邊, 大的小的,一件 或多件都是允許的。 576. 擦嘴布一件或兩件 都是完全允許的, 無論有邊或無邊; 坐具只能有邊。 577. 無邊的只有染色后 才允許,未給予標記的; 覆瘡衣和雨浴衣 也是如此說的。 578. 對於必需品布, 沒有數量或尺寸的限制; 精通規則的人說 它超越了尺寸和數量。 579. 最小的衣服 長八善逝指,寬四指, 這是可以分享的 衣服。 580. 濾水布、缽袋、 書包等 應該決意為必需品布 或最小衣服。 581. 把多件合在一起 決意也是允許的; 爲了母親等人而儲存的 沒有過
587.
Ābhogaṃ manasā katvā, kāyena phusanākataṃ;
Vacasādhiṭṭhitañcāti, adhiṭṭhānaṃ dvidhā mataṃ.
588.
Iti sabbamidaṃ vuttaṃ, tecīvarikabhikkhuno;
Tathā vatvāvadhiṭṭheyya, taṃ parikkhāracoḷiko.
589.
Ticīvaraṃ parikkhāra-coḷaṃ kātumpi vaṭṭati;
Evaṃ cudosite vutto, parihāro niratthako.
590.
Na, tecīvarikasseva, vuttattā tattha satthunā;
Taṃ parikkhāracoḷassa, tasmā sabbampi vaṭṭati.
591.
『『Adhiṭṭheti vikappeti, anāpattī』』ti ettha ca;
Adhiṭṭhātabbakasseva, vikappanavidhānato.
592.
Bhikkhussevaṃ karontassa, na doso upalabbhati;
Evañca na siyā kasmā, mukhapuñchanakādikaṃ.
593.
Mukhapuñchanakādīnaṃ, tesaṃ kiccavidhānato;
Akiccassāmikassassa, adhiṭṭhānaṃ tu yujjati.
594.
Nidhānamukhametanti, mahāpaccariyaṃ pana;
Vuttattā ca nisedhetuṃ, na sakkā vinayaññunā.
595.
Cīvaraṃ paripuṇṇanti, nidānuppattitopi ca;
Nidhānamukhametanti, veditabbaṃ vibhāvinā.
596.
Kusavākādicīrāni, kambalaṃ kesavālajaṃ;
Thullaccayaṃ dhārayato-lūkapakkhājinakkhipe.
597.
Kadalerakadussesu, akkadusse ca potthake;
Dukkaṭaṃ tiriṭe vāpi, veṭhane kañcukepi ca.
598.
Sabbanīlakamañjeṭṭha-kaṇhalohitapītake ;
Mahānāmamahāraṅga-rattesupi ca dukkaṭaṃ.
599.
Acchinnadasake dīgha-phalapupphadasesu ca;
Acchinnacīvarassettha, natthi kiñci akappiyaṃ.
600.
Adhiṭṭheti vikappeti, vissajjeti vinassati;
Antodasāhaṃ vissāse, anāpatti pakāsitā.
601.
Kathinaṃ nāma nāmena, samuṭṭhānamidaṃ pana;
Acittamakriyaṃ vuttaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Paṭhamakathinakathā.
602.
Gāmādīsu padesesu, tipañcasu ticīvaraṃ;
Ṭhapetvā ekarattampi, saṅghasammutiyā vinā.
603.
Bhikkhuno pana tenassa, vippavatthuṃ na vaṭṭati;
Hoti nissaggiyaṃ vippa-vasato aruṇuggame.
604.
Cīvaraṃ nikkhipitvāna, nhāyantasseva rattiyaṃ;
Aruṇe uṭṭhite kiṃ nu, kātabbaṃ tena bhikkhunā.
605.
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, nissaggiyanivāsane;
Tabbhayā pana so bhikkhu, naggo gacchati dukkaṭaṃ.
606.
Acchinnacīvaraṭṭhāne, ṭhitattā pana bhikkhuno;
Na tassākappiyaṃ nāma, cīvaraṃ atthi kiñcipi.
607.
Nigāsetvā gahetvā ca, gantvā bhikkhussa santikaṃ;
Nissajjitvā panāpatti, desetabbāva viññunā.
608.
Parassa nissajjitvā taṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjato;
Payoge ca payoge ca, hoti pārupanādisu.
609.
Anāpatti tamaññassa, bhikkhuno paribhuñjato;
Adentassa ca nissaṭṭhaṃ, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ.
610.
There ca dahare maggaṃ, gacchantesu ubhosupi;
Pattacīvaramādāya, ohīne dahare pana.
611.
Asampatte garuṃ tasmiṃ, uggacchatyaruṇo yadi;
Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, na passambhati nissayo.
612.
Muhuttaṃ vissamitvāna, gacchante dahare pana;
Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, passambhati ca nissayo.
613.
Sutā dhammakathā yasmiṃ, uggacchatyaruṇo yadi;
Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, passambhati ca nissayo.
614.
Paccuddhāre anāpatti, laddhasammutikassapi;
Antoyevāruṇe taṃ vā, vissajjeti vinassati.
615.
Paṭhamena samānāva, samuṭṭhānādayo nayā;
Apaccuddharaṇaṃ ettha, akriyāti visesitaṃ.
Dutiyakathinakathā.
616.
Akālacīvaraṃ māsa-paramaṃ nikkhipe sati;
Paccāsāya tato uddhaṃ, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
以下是巴利文的完整直譯: 587. 心中作意, 身體未觸控, 以及語言決意, 決意被認為有兩種。 588. 這樣說了所有這些, 對於持三衣的比丘; 同樣說了必需品布的 持有者也應該決意。 589. 把三衣變成 必需品布也是允許的; 這樣在質疑時說的 解釋是無意義的。 590. 不,因為導師在那裡 只對持三衣者說; 因此對必需品布 一切都是允許的。 591. "決意和分享,無罪", 在這裡, 只對應該決意的 有分享的規定。 592. 比丘這樣做 沒有過錯; 為什麼不能這樣對待 擦嘴布等? 593. 因為擦嘴布等 有其功用的規定; 對無用無主的東西, 決意是合適的。 594. 這是儲藏的入口, 在大注中 這樣說,精通戒律者 不能禁止。 595. 從衣服完整和 因緣的生起, 智者應該理解 這是儲藏的入口。 596. 穿著草莖等製成的衣服, 毛氈,頭髮製成的, 犯偷蘭遮,除了 貓頭鷹羽毛和獸皮。 597. 對於香蕉樹皮布、 阿迦布、破布、 樹皮,或包裹物、 緊身衣犯突吉羅。 598. 全藍色、深紅色、 黑色、紅色、黃色、 大名色、大染色、 赤色也犯突吉羅。 599. 在完整的邊緣、長的 果實花紋的邊緣中, 對於完整的衣服, 這裡沒有什麼不適合的。 600. 決意、分享、 捨棄、損壞、 十天內親密關係, 宣佈為無罪。 601. 這個迦提那 名稱的等起, 被說為無心、非行為、 三心、三受。 第一迦提那的論述 602. 在五種村落等處, 沒有僧團的同意, 即使一夜也不應該 離開三衣。 603. 比丘不允許 與它分離; 如果分離到黎明升起, 就犯舍懺。 604. 把衣服放下, 在夜間洗浴, 當黎明升起時, 那比丘應該怎麼辦? 605. 牟尼說穿著應捨棄的衣服 犯突吉羅; 那比丘因為害怕這個 赤身而行也犯突吉羅。 606. 因為比丘處在 衣服未被奪取的地方, 對他來說沒有 任何不適合的衣服。 607. 穿上衣服,拿著, 去到比丘那裡, 捨棄后,有智慧者 應該懺悔罪過。 608. 捨棄給他人後, 使用犯突吉羅; 在每次穿著等行為中 都是如此。 609. 其他比丘 使用它無罪; 不給已捨棄的東西, 犯突吉羅,這是學處。 610. 當長老和年輕比丘 兩人都在路上行走時, 拿著缽和衣, 年輕的比丘落在後面。 611. 如果在尊者未到達時 黎明升起, 衣服應該捨棄, 依止關係不消失。 612. 當年輕比丘 休息片刻後繼續走, 衣服應該捨棄, 依止關係消失。 613. 如果在聽聞法時 黎明升起, 衣服應該捨棄, 依止關係消失。 614. 收回時無罪, 即使是得到同意的人; 在黎明之前捨棄 或損壞它。 615. 等起等的規則 與第一條相同; 這裡特別指出 不收回是非行為。 第二迦提那的論述 616. 有希望時可以儲存 非時衣一個月; 超過那個時間 不允許儲存。
617.
Dasāhātikkamoyeva;
Paṭhame kathine idha;
Māsassātikkamo vutto;
Seso tena samo mato.
Tatiyakathinakathā.
618.
Bhikkhu bhikkhuniyā bhuttaṃ, vatthaṃ aññātikāya yo;
Dhovāpeti rajāpeti, ākoṭāpeti ce tato.
619.
Tassa nissaggiyāpatti, paṭhamena pakāsitā;
Tathā sesehi ca dvīhi, dīpitaṃ dukkaṭadvayaṃ.
620.
Sikkhamānāya vā hatthe, dhovanatthāya deti ce;
Sā hutvā upasampannā, pacchā dhovati so nayo.
621.
Sāmaṇeraniddesepi, liṅgaṃ ce parivattati;
Bhikkhunīsupasampajja, dhote nissaggiyaṃ siyā.
622.
Daharānañca bhikkhūnaṃ, hatthe vatthe niyyādite;
Parivattitaliṅgesu, tesupesa nayo mato.
623.
Tathā bhikkhuniyā hatthe, dinne 『『dhovā』』ti cīvare;
Parivatte tu liṅgasmiṃ, sace dhovati vaṭṭati.
624.
『『Dhovā』』ti bhikkhunī vuttā, sace sabbaṃ karoti sā;
Dhovanappaccayāyeva, tassa nissaggiyaṃ siyā.
625.
『『Imasmiṃ cīvare sabbaṃ, kattabbaṃ tvaṃ karohi』』ti;
Hoti nissaggiyañceva, vadato dukkaṭadvayaṃ.
626.
Ñātikāñātisaññissa, paccattharanisīdanaṃ;
Aññassa santakaṃ vāpi, dhovāpentassa dukkaṭaṃ.
627.
Ekatoupasampannā, bhikkhunīnaṃ vasena yā;
Tāya dhovāpane vāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
628.
Avuttā paribhuttaṃ vā, aññaṃ vā yadi dhovati;
Na doso, sañcarittena, samuṭṭhānādayo samā.
Purāṇacīvaradhovāpanakathā.
629.
Vikappanupagaṃ kiñci, pacchimaṃ pana cīvaraṃ;
Gaṇhato hoti āpatti, ṭhapetvā pārivattakaṃ.
630.
Payoge gahaṇatthāya, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ;
Tassa nissaggiyāpatti, gahaṇena pakāsitā.
631.
Sace anupasampanna-hatthe peseti cīvaraṃ;
Aññatra pārivattāpi, gahetuṃ pana vaṭṭati.
632.
Ñātikāyapi aññāti-saññissa vimatissa vā;
Ekatoupasampanna-hatthā gaṇhāti dukkaṭaṃ.
633.
『『Dassāmī』』ti ca ābhogaṃ, katvā vā pārivattakaṃ;
Tāvakālikavissāsa-ggāhe doso na vijjati.
634.
Aññaṃ pana parikkhāraṃ, na doso hoti gaṇhato;
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuttaṃ kriyākriyaṃ.
Cīvarapaṭiggahaṇakathā.
635.
Cīvaraṃ viññāpentassa, aññātakāppavāritaṃ;
Hoti nissaggiyāpatti, aññatra samayā pana.
636.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva dvikadukkaṭaṃ;
Ñātakeñātisaññissa, tattha vematikassa ca.
637.
Samaye viññāpentassa, ñātake vā pavārite;
Aññassatthāya vā tassa, ñātake vā pavārite.
638.
Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattakādino;
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Aññātakaviññattikathā.
639.
Appavāritamaññātiṃ , cīvaraṃ tu taduttariṃ;
Hoti nissaggiyāpatti, viññāpentassa bhikkhuno.
640.
Yassa tīṇipi naṭṭhāni, dve vā ekampi vā pana;
Dve vā ekampi vā tena, sāditabbaṃ na kiñcipi.
641.
Sesakaṃ āharantassa, dinne nacchinnakāraṇā;
Santake ñātakādīnaṃ, attanopi dhanena vā.
642.
Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattakādino;
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Tatuttarikathā.
643.
Kalyāṇakamyatāhetu , āpajjati vikappanaṃ;
Cīvare pana yo tassa, lābhā nissaggiyaṃ bhave.
644.
Mahagghaṃ dātukāmamhi, appagghaṃ viññāpeti yo;
Santake ñātakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
645.
Ñātakeññātisaññissa, dukkaṭaṃ vimatissa ca;
Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.
Paṭhamopakkhaṭakathā.
以下是巴利文的完整直譯: 617. 在第一個迦提那中 這裡是超過十天; 這裡說是超過一個月; 其餘被認為與此相同。 第三迦提那的論述 618. 如果比丘讓非親戚的 比丘尼洗、染、捶打 她用過的衣服, 那麼從那時起, 619. 他犯第一條所說的舍懺; 同樣,其餘兩種行為 也說明有兩種突吉羅。 620. 如果給正在學戒的人 洗衣服, 她後來受具足戒, 然後洗,規則是一樣的。 621. 在沙彌的解釋中, 如果性別改變, 成為比丘尼受具足戒, 洗了就犯舍懺。 622. 當衣服交給 年輕比丘時, 如果他們改變性別, 這個規則也被認為適用。 623. 同樣,當衣服交給比丘尼 說"洗"時, 如果性別改變, 她洗了是允許的。 624. 如果比丘尼被告知"洗", 她做了所有的事, 只因爲洗, 他就犯舍懺。 625. "你應該對這件衣服 做所有的事", 這樣說的人犯舍懺 和兩種突吉羅。 626. 對非親戚誤認為是親戚, 讓洗坐具或臥具, 或者屬於他人的東西, 犯突吉羅。 627. 只受一次具足戒的 比丘尼, 讓她洗也 犯突吉羅。 628. 如果她未被告知而洗 用過的或其他的, 無罪,等起等 與媒介罪相同。 讓洗舊衣的論述 629. 除了交換的以外, 接受任何最小的 可以分享的衣服, 就犯罪。 630. 爲了接受而努力 犯突吉羅,這是學處; 接受時犯舍懺, 這樣宣佈。 631. 如果通過未受具足戒者 的手傳送衣服, 除了交換的以外, 接受是允許的。 632. 對親戚誤認為非親戚, 或者懷疑, 從只受一次具足戒者 手中接受犯突吉羅。 633. 作意"我會給", 或者交換, 暫時或親密關係的接受 沒有過錯。 634. 接受其他必需品 沒有過錯; 這被說為與媒介罪 相同的等起,是作為和非作為。 接受衣服的論述 635. 向非親戚非邀請者 乞求衣服, 除了適當的時候外, 犯舍懺。 636. 說三種波逸提, 同樣兩種突吉羅; 對親戚誤認為非親戚, 以及對此懷疑的。 637. 在適當的時候乞求, 或向親戚或邀請者, 或為他人向 親戚或邀請者乞求。 638. 應知無罪, 同樣對瘋狂的人等; 所有的等起等 被認為與媒介罪相同。 向非親戚乞求的論述 639. 向非邀請的非親戚 乞求超過那個的衣服, 比丘犯舍懺。 640. 如果三件都失去, 或者兩件或一件, 他不應接受 兩件或一件。 641. 帶來剩餘的, 給予未被奪取的原因, 親戚等的財物, 或自己的財物。 642. 應知無罪, 同樣對瘋狂的人等; 所有的等起等 被認為與媒介罪相同。 超過那個的論述 643. 因為想要美好而 進行分配, 對於他的衣服, 獲得就犯舍懺。 644. 當想給貴重的時, 乞求低廉的, 對於親戚等的財物, 宣佈無罪。 645. 對非親戚誤認為親戚, 懷疑者犯突吉羅; 等起等的規則 被說與媒介罪相同。 第一準備的論述
646.
Dutiyopakkhaṭe yasmā, vattabbaṃ natthi kiñcipi;
Tasmā anantarenassa, sadisova vinicchayo.
Dutiyopakkhaṭakathā.
647.
Raññā vā rājabhoggena, bhikkhumuddissamābhataṃ;
Akappiyaṃ suvaṇṇādiṃ, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
648.
Rajataṃ jātarūpaṃ vā, attano vā parassa vā;
Atthāya gaṇhituṃ kiñci, dīyamānaṃ na vaṭṭati.
649.
Aññassatthāya niddiṭṭhaṃ, bhikkhuno paṭiggaṇhato;
Dukkaṭaṃ tassa hotīti, mahāpaccariyaṃ pana.
650.
Netvā akappiyaṃ bhaṇḍaṃ, itthaṃ koci sace vade;
『『Idaṃ saṅghassa dammīti, puggalassa gaṇassa vā.
651.
Ārāmaṃ vā vihāraṃ vā, cetiyaṃ vā karohi』』ti;
Na ca vaṭṭati taṃ vatthuṃ, sabbesaṃ sampaṭicchituṃ.
652.
Anāmasitvā saṅghaṃ vā, gaṇaṃ vā puggalampi vā;
『『Cetiyassa vihārassa, demā』』tipi vadanti ce.
653.
Taṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ vā, nisedhetuṃ na vaṭṭati;
Ārāmikānaṃ vattabbaṃ, 『『vadantevamime』』ti ca.
654.
Rajataṃ jātarūpaṃ vā, saṅghassa paṭiggaṇhato;
Hoti nissaggiyāpatti, paribhoge ca dukkaṭaṃ.
655.
Taḷākassa ca khettattā, sassuppattinidānato;
Gahaṇaṃ paribhogo vā, na ca vaṭṭati bhikkhuno.
656.
『『Cattāro paccaye saṅgho, gaṇo vā paribhuñjatu』』;
Iccevaṃ pana vatvā ce, deti sabbampi vaṭṭati.
657.
Kārāpeti ca kedāre, chindāpetvā vanaṃ pana;
Kedāresu purāṇesu, atirekampi gaṇhati.
658.
Aparicchinnabhāgasmiṃ, navasassepi 『『ettakaṃ;
Bhāgaṃ dethā』』ti vatvā ce, uṭṭhāpeti kahāpaṇe.
659.
Vatvā akappiyaṃ vācaṃ, 『『kasatha vapathā』』ti ca;
Uppāditañca sabbesaṃ, hoti sabbamakappiyaṃ.
660.
『『Ettako nāma bhāgoti, ettikāya ca bhūmiyā』』;
Patiṭṭhāpeti yo bhūmiṃ, avatvā kasathādikaṃ.
661.
Sayameva pamāṇassa, jānanatthaṃ tu bhūmiyā;
Rajjuyā vāpi daṇḍena, khettaṃ mināti yo pana.
662.
Khale vā rakkhati ṭhatvā, khalatopi tato puna;
Nīharāpeti vā vīhī, tassevetamakappiyaṃ.
663.
『『Ettakehi ca vīhīhi, idaṃ āharathā』』ti ca;
Āharanti sace vuttā, tassevetamakappiyaṃ.
664.
『『Ettakena hiraññena, idamāharathā』』ti ca;
Āharanti ca yaṃ vuttā, sabbesaṃ tamakappiyaṃ.
665.
Pesakārakadāsaṃ vā, aññaṃ vā rajakādisu;
Ārāmikānaṃ nāmena, dente vaṭṭati gaṇhituṃ.
666.
『『Gāvo demā』』ti vuttepi, gahetuṃ na ca vaṭṭati;
Pañcagorasabhogatthaṃ, vutte demāti vaṭṭati.
667.
Ajikādīsu eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;
Kappiyena ca vākyena, sabbaṃ vaṭṭati gaṇhituṃ.
668.
Hatthiṃ vā mahisaṃ assaṃ, goṇaṃ kukkuṭasūkaraṃ;
Dentesu ca manussesu, na ca vaṭṭati gaṇhituṃ.
669.
Paṭisiddhepi saṅghassa, datvā gacchati ce pana;
Mūlaṃ datvā ca saṅghassa, keci gaṇhanti vaṭṭati.
670.
『『Khettaṃ vatthuṃ taḷākaṃ vā, dema goajikādikaṃ;
Vihārassā』』ti vuttepi, nisedhetuṃ na vaṭṭati.
671.
Tikkhattuṃ codanā vuttā, chakkhattuṃ ṭhānamabravi;
Yadi codetiyeva cha, codanā diguṇā ṭhiti.
672.
Anāpatti acodetvā, laddhe ummattakādino;
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Rājasikkhāpadakathā.
Cīvaravaggo paṭhamo.
673.
Ekenāpi ca missetvā, santhataṃ kosiyaṃsunā;
Hoti nissaggiyāpatti, kārāpentassa bhikkhuno.
674.
Paratthāya karontassa, kārāpentassa santhataṃ;
Aññena ca kataṃ laddhā, sevamānassa dukkaṭaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 646. 因為在第二準備中 沒有什麼可說的, 所以它的判決 與前一個完全相同。 第二準備的論述 647. 國王或王臣 為比丘帶來的 不適合的金等, 不允許接受。 648. 銀或金, 無論是為自己還是為他人, 任何被給予的東西 都不允許接受。 649. 但在《大注》中說, 為他人指定的, 比丘接受時 犯突吉羅。 650. 如果有人帶來不適合的物品, 這樣說: "我把這個給僧團 或個人或團體。 651. 用它建造園林或寺院 或塔", 不允許所有人 接受那個物品。 652. 不碰觸僧團或 團體或個人, 如果他們說"我們給 塔或寺院", 653. 不允許禁止 那個金銀; 應該對園林工人說 "這些人這樣說"。 654. 僧團接受 銀或金, 犯舍懺, 使用時犯突吉羅。 655. 因為池塘是田地, 是莊稼生長的原因, 比丘接受或使用 都是不允許的。 656. 如果說"愿僧團 或團體享用四資具", 這樣說后給予的 一切都是允許的。 657. 他讓人耕種田地, 讓人砍伐森林, 在舊田地中 也接受多餘的。 658. 在未確定份額的 新莊稼中,如果說 "給這麼多份額" 而收取錢幣。 659. 說不適合的話, 如"耕種播種"等, 所有人所產生的 一切都是不適合的。 660. "這塊土地的 份額是這麼多", 誰確定土地, 不說"耕種"等。 661. 爲了自己知道 土地的面積, 誰用繩子或棍子 測量田地。 662. 站在打穀場上看守, 或從打穀場 運出稻穀, 這對他來說是不適合的。 663. 如果被告知 "用這麼多稻穀 換取這個"而帶來, 這對他來說是不適合的。 664. 如果被告知 "用這麼多金錢 換取這個"而帶來, 這對所有人來說是不適合的。 665. 織工奴隸或 其他如染工等, 以園林工人的名義 給予時,允許接受。 666. 即使說"我們給牛", 也不允許接受; 如果說爲了享用五種牛產品 而給予,是允許的。 667. 智者應知在山羊等中 也是這個規則; 用適合的語言, 允許接受一切。 668. 當人們給予 象、水牛、馬、牛、雞、豬時, 不允許接受。 669. 即使被禁止,如果 給了僧團就離開, 有些人給錢給僧團 後接受,這是允許的。 670. 即使說"我們給寺院 田地、宅地、池塘或 牛羊等", 也不允許禁止。 671. 說三次催促, 六次站立, 如果催促六次, 催促加倍,站立也加倍。 672. 不催促而獲得無罪, 對瘋狂的人等也是如此; 所有的等起等 被認為與媒介罪相同。 王學處的論述 衣品第一 673. 即使只混合一點 蠶絲做毯子, 比丘讓人做時 犯舍懺。 674. 為他人做, 或讓人做毯子, 或得到他人做的 而使用犯突吉羅。
675.
Anāpatti vitānaṃ vā, bhūmattharaṇameva vā;
Bhisi bibbohanaṃ vāpi, karontassādikammino.
Kosiyakathā.
676.
Kāḷakeḷakalomānaṃ, suddhānaṃ santhataṃ sace;
Kareyyāpatti hotissa, sesaṃ tu paṭhamūpamaṃ.
Suddhakāḷakakathā.
677.
Anāpatti tulaṃ vāpi, bahuṃ vā sabbameva vā;
Karontassa gahetvāna, odātaṃ kapilampi vā.
678.
Anukkamena etāni, santhatāni ca tīṇipi;
Nissajjitvāpi laddhāni, sevamānassa dukkaṭaṃ.
679.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā;
Imesaṃ pana tiṇṇampi, tatiyaṃ tu kriyākriyaṃ.
Dvebhāgakathā.
680.
Channaṃ orena vassānaṃ, karontassa ca santhataṃ;
Hoti nissaggiyāpatti, ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.
681.
Anāpatti paratthāya, kārāpeti karoti vā;
Kataṃ vā pana aññena, labhitvā paribhuñjato.
682.
Chabbassāni karontassa, taduddhampi ca santhataṃ;
Vitāne sāṇipākāre, nissajjitvā katepi ca.
Chabbassakathā.
683.
Anāpatti anādāya, asante santhate pana;
Aññassatthāya kāretuṃ, katañca paribhuñjituṃ.
684.
Anādānavasenassa, sugatassa vidatthiyā;
Karaṇena ca satthārā, vuttametaṃ kriyākriyaṃ.
685.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā;
Anantarassimassāpi, viseso nupalabbhati.
Nisīdanasanthatakathā.
686.
Gacchante pana yāne vā, hatthiassādikesu vā;
Ṭhapeti yadi lomāni, sāmikassa ajānato.
687.
Tiyojanamatītesu, tesu āpatti bhikkhuno;
Agacchantesu tesveva, ṭhapitesupyayaṃ nayo.
688.
Yāne pana agacchante, asse vā hatthipiṭṭhiyaṃ;
Ṭhapetvā abhirūhitvā, sace sāreti vaṭṭati.
689.
Na vaṭṭatīti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya hi;
Taṃ panaññaṃ harāpeti, vacanena virujjhati.
690.
Kaṇṇacchiddesu lomāni, pakkhipitvāpi gacchato;
Hotiyeva kirāpatti, lomānaṃ gaṇanāvasā.
691.
Suttakena ca bandhitvā, ṭhapitaṃ pana vaṭṭati;
Veṇiṃ katvā harantassa, āpatti paridīpitā.
692.
Suṅkaghātaṃ anuppatvā, corādīhi upadduto;
Yo caññavihito vāpi, āpatti yadi gacchati.
693.
Tiyojanaṃ harantassa, ūnakaṃ vā tiyojanaṃ;
Tathā paccāharantassa, tāniyeva tiyojanaṃ.
694.
Nivāsatthāya vā gantvā, harantassa tato paraṃ;
Acchinnaṃ vāpi nissaṭṭhaṃ, labhitvā haratopi ca.
695.
Harāpentassa aññena, harato katabhaṇḍakaṃ;
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
696.
Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ, kāyato kāyacittato;
Acittaṃ kāyakammañca, ticittañca tivedanaṃ.
Eḷakalomakathā.
697.
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, lomadhovāpanampi ca;
Cīvarassa purāṇassa, dhovāpanasamaṃ mataṃ.
Eḷakalomadhovāpanakathā.
698.
Gaṇheyya vā gaṇhāpeyya, rajataṃ jātarūpakaṃ;
Nissajjitvā panāpatti, desetabbāva bhikkhunā.
699.
Rajataṃ jātarūpañca, ubhinnaṃ māsakopi ca;
Etaṃ catubbidhaṃ vatthu, hoti nissaggiyāvahaṃ.
700.
Muttā maṇi silā saṅkho, pavāḷaṃ lohitaṅkako;
Masāragallaṃ dhaññāni, satta gomahisādikaṃ.
701.
Khettaṃ vatthuṃ taḷākañca, dāsidāsādikaṃ pana;
Dukkaṭasseva vatthūni, dīpitāni mahesinā.
702.
Muggamāsādikaṃ sabbaṃ, sappiādīni taṇḍulā;
Suttaṃ vatthaṃ halaṃ phālaṃ, kappiyaṃ evamādikaṃ.
703.
Tatthattano panatthāya, vatthuṃ nissaggiyassa hi;
Sampaṭicchati yo bhikkhu, tassa nissaggiyaṃ siyā.
以下是巴利文的完整直譯: 675. 對於做天篷或 地毯或 墊子或枕頭的人, 以及初次犯者無罪。 蠶絲的論述 676. 如果用純黑羊毛 做毯子, 他犯罪, 其餘與第一條相同。 純黑的論述 677. 對於取用少量或 大量或全部 白色或褐色的 做毯子的人無罪。 678. 這三種毯子 按順序 捨棄后再得到 而使用犯突吉羅。 679. 所有的等起等 被認為與媒介罪相同; 但這三條中的 第三條是作為和非作為。 兩份的論述 680. 在六年內 做毯子的人, 犯舍懺, 除非得到比丘的同意。 681. 為他人做或 讓人做無罪; 或得到他人做的 而使用無罪。 682. 做了六年或更長時間的毯子, 用於天篷或墻簾, 捨棄后再做也無罪。 六年的論述 683. 無罪,如果沒有取用, 當沒有毯子時, 為他人做, 或使用他人做的。 684. 因為沒有取用, 用善逝的一掌做, 這被導師說為 作為和非作為。 685. 所有的等起等 被認為與媒介罪相同; 與前一條 沒有發現區別。 坐具毯的論述 686. 如果在行進的車輛或 象馬等上, 放置羊毛, 而物主不知道。 687. 當它們超過三由旬時, 比丘犯罪; 即使它們不行進, 放置在上面也是這個規則。 688. 但如果車輛不行進, 在馬或象背上 放置后騎上, 如果驅使它們前進是允許的。 689. 在《古倫陀注》中 說是不允許的; 但讓他人帶走它, 與這個說法相矛盾。 690. 據說即使把羊毛 放在耳洞里行進, 也會犯罪, 根據羊毛的數量。 691. 但用線繫住 放置是允許的; 編成辮子帶走的人, 宣佈犯罪。 692. 未到達關稅站, 被盜賊等騷擾, 或因其他事情分心, 如果繼續前進就犯罪。 693. 帶走三由旬, 或少於三由旬, 同樣帶回 那些三由旬。 694. 爲了居住而去, 從那裡再帶走, 或得到被奪走的 或被捨棄的再帶走。 695. 讓他人帶走, 帶走製成的物品, 同樣對瘋狂的人等, 宣佈無罪。 696. 這個等起是 從身體和從身心, 無心的身業, 三心和三受。 羊毛的論述 697. 與等起等一起, 讓洗羊毛也 被認為與讓洗 舊衣服相同。 讓洗羊毛的論述 698. 接受或讓人接受 銀或金, 捨棄后, 比丘應該懺悔罪過。 699. 銀和金, 兩者的銅幣, 這四種物品 會導致舍懺。 700. 珍珠、寶石、水晶、貝殼、 珊瑚、紅寶石、 貓眼石、穀物、 七種如牛水牛等。 701. 田地、宅地、池塘、 奴婢等, 大仙人說這些是 突吉羅的對象。 702. 綠豆、豆子等一切, 酥油等、稻米、 線、布、犁、犁頭, 這些適合等。 703. 其中爲了自己, 接受應捨棄的物品的 比丘, 他犯舍懺。
704.
Saṅghādīnaṃ tamatthāya, gaṇhato dukkaṭaṃ tathā;
Dukkaṭassa ca vatthumpi, sabbatthāya ca dukkaṭaṃ.
705.
Sace kahāpaṇādīnaṃ, sahassaṃ paṭigaṇhati;
Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, āpattigaṇanā siyā.
706.
Tathā sithilabaddhesu, thavikādīsu rūpato;
Āpattigaṇanā vuttā, mahāpaccariyaṃ pana.
707.
『『Idaṃ ayyassa hotū』』ti, vutte vā pana kenaci;
Sace gaṇhitukāmopi, nisedhetabbameva ca.
708.
Paṭikkhittepi taṃ vatthuṃ, ṭhapetvā yadi gacchati;
Tathā gopāyitabbaṃ taṃ, yathā taṃ na vinassati.
709.
『『Āharedamidaṃ gaṇha, idaṃ dehīdha nikkhipa』』;
Iccevaṃ bhikkhuno vattuṃ, na vaṭṭati akappiyaṃ.
710.
Ṭhapetvā rūpiyaggāhaṃ, nissaṭṭhaparivattitaṃ;
Sabbehi paribhottabbaṃ, bhājetvā sappiādikaṃ.
711.
Attano pattabhāgampi, paṭiggāhakabhikkhuno;
Gahetuṃ aññato laddhaṃ, bhuñjituṃ vā na vaṭṭati.
712.
Yaṃ kiñci pana sambhūtaṃ, paccayaṃ vatthuto tato;
Bhikkhuno sevamānassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
713.
Ajjhārāme anāpatti, tamajjhāvasathepi vā;
Gahetvā vā gahāpetvā, nikkhipantassa bhikkhuno.
714.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, rūpiyanti arūpiye;
Saññino vimatissāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
715.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā;
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ayameva visesatā.
Rūpiyapaṭiggahaṇakathā.
716.
Vatthuṃ nissaggiyassāpi, vatthuṃ vā dukkaṭassa ca;
Kappiyassa ca vatthuṃ vā, yo nissaggiyavatthunā.
717.
Vatthunā dukkaṭassāpi, vatthuṃ nissaggiyassa vā;
Parivatteti āpatti, kappiyena ca vatthunā.
718.
Dukkaṭassa ca vatthuṃ vā, vatthuṃ vā kappiyassa ca;
Vatthunā dukkaṭasseva, parivatteti dukkaṭaṃ.
719.
Vatthunā kappiyassāpi, tathā dukkaṭavatthukaṃ;
Parivatteti yo tassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
720.
Vatthuno dukkaṭassāpi, tathā nissaggiyassa ca;
Gahaṇaṃ vāritaṃ pubbe, iminā parivattanaṃ.
721.
Rūpiyanti ca saññissa, vimatissa arūpiye;
Tena dve dukkaṭā honti, cetāpentassa rūpiyaṃ.
722.
Arūpiyanti saññissa, anāpatti arūpiye;
『『Idaṃ gahetvā dehī』』ti, vadatopi ca pañcahi.
723.
Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ;
Idaṃ kriyasamuṭṭhānaṃ, ayameva visesatā.
Rūpiyasaṃvohārakathā.
724.
Kappiyaṃ kappiyeneva, parivattayato pana;
Hoti nissaggiyāpatti, ṭhapetvā sahadhammike.
725.
Akappiyassa vatthussa, teneva parivattanaṃ;
Na gacchatīti niddiṭṭhaṃ, kayavikkayasaṅgahaṃ.
726.
Tasmā mātāpitūnampi, vatthuṃ yaṃ kiñci kappiyaṃ;
『『Imaṃ dehiminā hī』』ti, vadato pana dukkaṭaṃ.
727.
Sakaṃ vā deti ce bhaṇḍaṃ, evaṃ vatvāna mātuyā;
Mātuyā vā tathā bhaṇḍaṃ, sayaṃ gaṇhāti dukkaṭaṃ.
728.
Sahatthaṃ parabhaṇḍasmiṃ, parahatthañca attano;
Bhaṇḍake pana sampatte, nissaggiyamudīritaṃ.
729.
『『Gahetvā vā idaṃ nāma, bhuñjitvā odanaṃ imaṃ;
Idaṃ nāma karohī』』ti, vattuṃ pana na vaṭṭati.
730.
Vighāsādamathaññaṃ vā, 『『bhuñjitvā odanaṃ imaṃ;
Challiṃ vā pana valliṃ vā, kaṭṭhaṃ vā dārumeva vā.
731.
Āharā』』ti vadantassa, vatthūnaṃ gaṇanāvasā;
Honti āpattiyo tassa, bhikkhuno kayavikkaye.
732.
『『Imañca yāguṃ piva bhuñja bhattaṃ;
Bhuttosi bhuñjissasi bhuñjasīdaṃ;
Bhattaṃ, imaṃ nāma karohi kammaṃ』』;
Icceva vattuṃ pana vaṭṭateva.
以下是巴利文的完整直譯: 704. 為僧團等接受它 同樣犯突吉羅; 突吉羅的對象 為任何目的都犯突吉羅。 705. 如果接受一千 錢幣等, 根據物品的數量 他會有相應數量的罪。 706. 同樣在鬆散或緊密的 袋子等中,根據形狀, 在《大注》中說 有相應數量的罪。 707. 當有人說 "這是給尊者的"時, 即使想要接受, 也必須拒絕。 708. 即使被拒絕,如果 他放下那個物品就離開, 應該這樣保管它, 使它不會損失。 709. "拿來這個,接受這個, 給這個,放在這裡", 比丘不允許這樣說 不適合的話。 710. 除了接受金錢, 捨棄后交換的, 所有人都可以使用, 分配酥油等。 711. 接受的比丘 不允許接受或食用 從其他地方得到的 自己的份。 712. 任何從那個物品 產生的資具, 比丘使用時 犯突吉羅。 713. 在寺院內無罪, 或在那裡的住所, 比丘接受或讓人接受 或放置。 714. 說三種波逸提, 對非金錢認為是金錢, 或懷疑, 犯突吉羅。 715. 所有的等起等 被認為與媒介罪相同; 這被說為作為和非作為, 只有這個區別。 接受金錢的論述 716. 應捨棄的物品, 或突吉羅的物品, 或適合的物品, 誰用應捨棄的物品。 717. 用突吉羅的物品, 或應捨棄的物品, 交換犯罪, 用適合的物品。 718. 突吉羅的物品, 或適合的物品, 用突吉羅的物品 交換犯突吉羅。 719. 用適合的物品, 同樣突吉羅的物品, 誰交換, 他犯突吉羅。 720. 突吉羅的物品, 同樣應捨棄的物品, 之前禁止接受, 這裡禁止交換。 721. 認為是金錢, 對非金錢懷疑, 因此有兩種突吉羅, 讓人買金錢。 722. 認為是非金錢, 對非金錢無罪; 說"拿這個給", 對五種人也無罪。 723. 其餘與前一條 等起等相同; 這是作為等起, 只有這個區別。 金錢交易的論述 724. 用適合的東西 交換適合的東西, 犯舍懺, 除了同法者。 725. 不適合的物品, 用它交換, 被說不構成 買賣的攝受。 726. 因此即使是父母的 任何適合的物品, 說"給這個換這個", 犯突吉羅。 727. 如果給自己的物品, 這樣對母親說, 或接受母親的 物品,犯突吉羅。 728. 自己動手處理他人的物品, 他人動手處理自己的物品, 當物品到手時, 宣佈犯舍懺。 729. "拿了這個, 吃了這飯, 做這個", 不允許這樣說。 730. 剩飯或其他, "吃了這飯, 帶來樹皮或藤 或木頭或木材。 731. 帶來",這樣說的 比丘在買賣中, 根據物品的數量 有相應數量的罪。 732. "喝這粥吃這飯; 你吃了嗎?你會吃嗎?你在吃這個嗎? 飯,做這個工作"; 這樣說是允許的。
733.
Bhūmiyā sodhane vāpi, limpane vatthadhovane;
Ettha kiñcāpi natthaññaṃ, bhaṇḍaṃ nissajjitabbakaṃ.
734.
Nissaggiye ca vatthumhi, naṭṭhe bhuttepi vā yathā;
Desetabbāva āpatti, desetabbā tathā ayaṃ.
735.
『『Imināva imaṃ nāma, gahetvā dehi me』』iti;
Ācikkhati anāpatti, ṭhapetvā bhaṇḍasāmikaṃ.
736.
『『Idaṃ mamatthi attho me, iminā』』ti ca bhāsato;
Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ.
Kayavikkayakathā.
Kosiyavaggo dutiyo.
737.
Mattikāyomayā pattā, kappiyā jātito duve;
Tayo pattassa vaṇṇā tu, ukkaṭṭho majjhimomako.
738.
Dvinnaṃ taṇḍulanāḷīnaṃ, bhattaṃ magadhanāḷiyā;
Khādanañca catubbhāgaṃ, byañjanañca tadūpiyaṃ.
739.
Ukkaṭṭho nāma so patto, yo taṃ sabbaṃ tu gaṇhati;
Majjhimo tassupaḍḍho ca, tadupaḍḍho ca omako.
740.
Ukkaṭṭhassa ca ukkaṭṭho, tassevomakamajjhimā;
Evaṃ majjhimaomesu, nava pattā bhavanti hi.
741.
Ukkaṭṭhukkaṭṭhako tesu, apatto omakomako;
Tasmā nāpi adhiṭṭhānaṃ, na gacchanti vikappanaṃ.
742.
Sesaṃ sattavidhaṃ pattaṃ, pattalakkhaṇasaṃyutaṃ;
Adhiṭṭhāya vikappetvā, paribhuñjeyya paṇḍito.
743.
Dasāhaparamaṃ kālaṃ, dhāreyya atirekato;
Atikkamayato pattaṃ, tañhi nissaggiyaṃ siyā.
744.
Yaṃ pattaṃ na vikappeti, yaṃ nādhiṭṭheti vā pana;
Vinayaññūhi so patto, atirekoti vaṇṇito.
745.
Vattabbaṃ tu 『『imaṃ pattaṃ, adhiṭṭhāmī』』ti sammukhe;
『『Etaṃ patta』』nti dūrasmiṃ, paccuddhārepyayaṃ nayo.
746.
Ābhogaṃ manasā katvā, katvā kāyavikārakaṃ;
Kāyenapi ca pattassa, adhiṭṭhānaṃ pakāsitaṃ.
747.
Patto jahatidhiṭṭhānaṃ, dānabhedakanāsato;
Vibbhamuddhārapaccakkha-parivattanagāhato.
748.
Kaṅgusitthappamāṇena, khenādhiṭṭhānamujjhati;
Pidahitvā adhiṭṭheyya, ayocuṇṇena vāṇiyā.
749.
Yo hi nissaggiyaṃ pattaṃ, anissajjeva bhuñjati;
Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, bhutvā dhovanadhovane.
750.
Suvaṇṇamaṇipatto ca, veḷuriyaphalikubbhavo;
Kaṃsakācamayo patto, tipusīsamayopi ca.
751.
Tathā dārumayo patto, tambasajjhumayopi ca;
Ekādasavidho patto, vutto dukkaṭavatthuko.
752.
Ghaṭasīsakaṭāho ca, tumbaṃ cassānulomikaṃ;
Tambalohamayaṃ tattha, thālakaṃ pana vaṭṭati.
753.
Phalikakācakaṃsānaṃ, taṭṭikādīni kānici;
Puggalassa na vaṭṭanti, vaṭṭanti gihisaṅghikā.
754.
Yaṃ kiñci sodakaṃ pattaṃ, paṭisāmeyya dukkaṭaṃ;
Sādhukaṃ vodakaṃ katvā, paṭisāmeyya paṇḍito.
755.
Bhikkhuno sodakaṃ pattaṃ, otāpetuṃ na vaṭṭati;
Uṇhe na nidahetabbo, nidahantassa dukkaṭaṃ.
756.
Miḍḍhante paribhaṇḍante, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati;
Miḍḍhiyā paribhaṇḍe vā, vitthiṇṇe pana vaṭṭati.
757.
Dāruādhārake patte, dve ṭhapetumpi vaṭṭati;
Ayameva nayo daṇḍa-bhūmiādhārakesupi.
758.
Taṭṭikāyapi coḷe vā, potthake kaṭasārake;
Paribhaṇḍakatāyāpi, bhūmiyaṃ vālukāsu vā.
759.
Tathārūpāsu suddhāsu, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati;
Sarajāya ṭhapentassa, dukkaṭaṃ kharabhūmiyā.
760.
Daṇḍe vā nāgadante vā, laggetumpi na vaṭṭati;
Chattaṅgamañcapīṭhesu, ṭhapentassa ca dukkaṭaṃ.
761.
Aṭanīsu hi bandhitvā, olambetumpi vaṭṭati;
Bandhitvā pana mañcassa, ṭhapetuṃpari vaṭṭati.
以下是巴利文的完整直譯: 733. 在清潔地面或 塗抹或洗衣服時, 雖然這裡沒有其他 應該捨棄的物品。 734. 對於應捨棄的物品, 如果丟失或被使用, 應該懺悔罪過, 這裡也應該這樣懺悔。 735. "用這個換那個 給我",這樣說 無罪,除了 對物品的主人說。 736. 說"我有這個,我需要 這個", 其餘與前一條 等起等相同。 買賣的論述 蠶絲品第二 737. 泥制和鐵製的缽, 從材質上說兩種是適合的; 缽有三種顏色, 上等、中等、下等。 738. 兩那利的米, 按摩揭陀那利計量, 四分之一的硬食, 和相應的咖喱。 739. 能裝下所有這些的 被稱為上等缽, 中等缽裝一半, 下等缽再裝一半。 740. 上等中的上等, 同一個的下等和中等, 同樣在中等和下等中, 總共有九種缽。 741. 其中上等中的上等, 下等中的下等不是缽, 因此它們不能 決意也不能分享。 742. 其餘七種缽, 具備缽的特徵, 智者應該決意或分享 后使用。 743. 最多十天 可以儲存多餘的; 超過這個時間的缽, 它就應該捨棄。 744. 沒有分享的缽, 或者沒有決意的缽, 精通戒律的人 稱之為多餘的。 745. 應該說"我決意 這個缽"在面前時; "那個缽"在遠處時, 收回時也是這個規則。 746. 心中作意, 做身體動作, 用身體 決意缽也被說明。 747. 缽失去決意是因為 給予、破裂、損壞、 還俗、收回、當面 改變、接受。 748. 因為小米粒大小的 洞失去決意; 應該用鐵粉 或樹脂堵住后決意。 749. 誰使用應捨棄的缽 而不捨棄, 被說犯突吉羅, 吃后洗或不洗。 750. 金製和寶石製的缽, 琉璃和水晶制的, 銅製和黃銅製的缽, 錫制和鉛製的, 751. 同樣木製的缽, 紅銅和白銅製的, 這十一種缽 被說是突吉羅的對象。 752. 罐頭、頭蓋骨碗、 葫蘆,以及類似的, 銅製和鐵製的 盤子是允許的。 753. 水晶、玻璃、銅的 任何蓆子等, 個人不允許, 俗人和僧團允許。 754. 任何有水的缽, 收起來犯突吉羅; 智者應該 把水倒乾淨后收起來。 755. 比丘不允許 曬有水的缽; 不應放在熱處, 放的話犯突吉羅。 756. 不允許放在 墻邊或墻角; 但可以放在 寬闊的墻或墻角。 757. 在木製架子上 可以放兩個缽; 這個規則也適用於 杖架和地架。 758. 在蓆子上或布上或 書或草蓆上, 或在塗抹過的 地上或沙地上。 759. 在這樣清潔的地方 放置是允許的; 在有塵土的粗糙地面 放置犯突吉羅。 760. 不允許掛在 杖上或象牙鉤上; 放在傘架、床、椅子上 也犯突吉羅。 761. 可以繫在 架子上懸掛; 也可以繫在 床的上面放置。
762.
Mañcapīṭhaṭṭake pattaṃ, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati;
Bhattapūropi vā chatte, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
Tayo bhāṇavārā niṭṭhitā.
763.
Kavāṭaṃ na paṇāmeyya, pattahattho sace pana;
Yena kenaci aṅgena, paṇāmeyyassa dukkaṭaṃ.
764.
Na nīhareyya pattena, calakānaṭṭhikāni vā;
Ucchiṭṭhamudakaṃ vāpi, nīharantassa dukkaṭaṃ.
765.
Pattaṃ paṭiggahaṃ katvā, dhovituṃ hatthameva vā;
Mukhato nīhaṭaṃ patte, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
766.
Anāpatti dasāhassa, antoyeva ca yo pana;
Adhiṭṭheti vikappeti, vissajjeti vinassati.
767.
Paṭhamassa hi pattassa, paṭhamena mahesinā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Paṭhamapattakathā.
768.
Pañcabandhanaūnasmiṃ, patte sati ca yo pana;
Viññāpeyya navaṃ pattaṃ, tassa nissaggiyaṃ siyā.
769.
Bandhanaṃ ekamuddiṭṭhaṃ, dvaṅgulāya ca rājiyā;
Bandhanāni ca cattāri, tathāṭṭhaṅgularājiyā.
770.
Pañca vā rājiyo yassa, ekā vāpi dasaṅgulā;
Apatto nāmayaṃ patto, viññāpeyya tato paraṃ.
771.
Ayopatto anekehi, lohamaṇḍalakehi vā;
Baddho vaṭṭati maṭṭho ce, ayocuṇṇena vāṇiyā.
772.
Pattaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, tassa nissaggiyaṃ pana;
Anukampāya taṃ tasmiṃ, agaṇhantassa dukkaṭaṃ.
773.
Dīyamāne tu pattasmiṃ, yassa so na ca ruccati;
Appicchatāya vā pattaṃ, taṃ na gaṇhāti vaṭṭati.
774.
Apattassa tu bhikkhussa;
Na dātabboti dīpito;
Tattha yo pattapariyanto;
So deyyo tassa bhikkhuno.
775.
Sace so taṃ jigucchanto, appadese ṭhapeti vā;
Vissajjeti abhogena, paribhuñjati dukkaṭaṃ.
776.
Naṭṭhe bhinnepi vā patte, anāpatti pakāsitā;
Attano ñātakādīnaṃ, gaṇhato vā dhanena vā.
777.
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ , kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ;
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Dutiyapattakathā.
778.
Sappiādiṃ purebhattaṃ, bhesajjaṃ paṭigayha hi;
Sāmisampi purebhattaṃ, paribhuñjati vaṭṭati.
779.
Tato paṭṭhāya sattāhaṃ, taṃ vaṭṭati nirāmisaṃ;
Sattāhātikkame tassa, nissaggiyamudīritaṃ.
780.
Pacchābhattampi gaṇhitvā, katvā sannidhikārakaṃ;
Sāyato pana sattāhaṃ, vaṭṭateva nirāmisaṃ.
781.
Purebhattampi pacchā vā, sayamuggahitaṃ pana;
Sarīrabhoge netabbaṃ, sāyituṃ na ca vaṭṭati.
782.
Navanītaṃ purebhattaṃ, bhikkhunā gahitaṃ sace;
Tāpetvānupasampanno, deti vaṭṭati sāmisaṃ.
783.
Sayaṃ tāpeti ce bhikkhu, sattāhampi nirāmisaṃ;
Tāpanaṃ navanītassa, sāmapāko na hoti so.
784.
Pacchābhattaṃ gahetvā ce, yena kenaci tāpitaṃ;
Vaṭṭateva ca taṃ sappi, sattāhampi nirāmisaṃ.
785.
Khīraṃ dadhiṃ cāpi paṭiggahetvā;
Sayaṃ purebhattamatho karoti;
Sappiṃ purebhattakameva tassa;
Nirāmisaṃ vaṭṭati bhikkhuno taṃ.
786.
Pacchābhattakato uddhaṃ, taṃ na vaṭṭati sāyituṃ;
Savatthukassa sappissa, gahitattāva bhikkhuno.
787.
Sattāhātikkamepissa , na doso koci vijjati;
『『Paṭiggahetvā tānī』』ti, vuttattā hi mahesinā.
788.
Yathā kappiyasappimhi, nissaggiyamudīritaṃ;
Tathākappiyasappimhi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
789.
Sabbākappiyamaṃsānaṃ , vajjetvā maṃsameva ca;
Khīraṃ dadhi ca sappi ca, navanītañca vaṭṭati.
790.
『『Yesaṃ kappati maṃsañhi, tesaṃ sappī』』ti kiṃ idaṃ?
Paṇītabhojanassāpi, tathā sattāhakālike.
以下是巴利文的完整直譯: 762. 可以把缽放在 床架和椅架上; 即使裝滿飯也 不允許放在傘上。 三個誦分已結束。 763. 手持缽時 不應推門, 如果用任何身體部位 推門就犯突吉羅。 764. 不應用缽帶出 骨頭或殘渣, 或剩餘的水, 帶出的話犯突吉羅。 765. 用缽接受或 用手洗, 從口中取出的 不允許放在缽中。 766. 在十天之內 無罪,誰 決意、分享、 捨棄、損壞。 767. 對於第一個缽, 第一位大仙人 認為所有的等起等 與迦提那相同。 第一缽的論述 768. 當有不足五處修補的 缽時,誰 乞求新缽, 他就犯舍懺。 769. 一處修補被說是 兩指寬的裂縫, 四處修補是 八指寬的裂縫。 770. 有五道裂縫或 一道十指寬的裂縫, 這個缽不是缽, 可以從那以後乞求。 771. 鐵缽用許多 金屬圈 修補是允許的,如果光滑, 用鐵粉或樹脂。 772. 捨棄給僧團的缽, 對他來說是應捨棄的, 出於憐憫, 不接受它犯突吉羅。 773. 當給予缽時, 如果他不喜歡, 或出於少欲 不接受那個缽是允許的。 774. 對沒有缽的比丘 被說不應給予; 在那裡哪個是最後的缽 應該給那個比丘。 775. 如果他厭惡它, 放在不適當的地方, 或故意捨棄, 使用犯突吉羅。 776. 如果缽丟失或破碎, 宣佈無罪; 或為自己的親戚等接受, 或用自己的財物。 777. 與媒介罪相同的等起, 是作為,違反制定, 身業語業, 三心三受。 第二缽的論述 778. 在食前接受 酥油等藥, 即使與食物一起 在食前使用是允許的。 779. 從那時起七天內, 允許不與食物一起使用; 超過七天, 宣佈犯舍懺。 780. 即使在食後接受, 儲存, 七天內不與食物一起 使用是允許的。 781. 無論食前還是食后, 自己接受的, 可以用於身體, 但不允許食用。 782. 如果比丘在食前 接受新鮮黃油, 加熱后未受具足戒者 給予,允許與食物一起使用。 783. 如果比丘自己加熱, 七天內不與食物一起使用; 加熱新鮮黃油 不算是自己煮。 784. 如果在食後接受, 被任何人加熱, 那個酥油允許 七天內不與食物一起使用。 785. 接受牛奶和酸奶, 然後在食前自己製作; 那個酥油對比丘來說 在食前不與食物一起使用是允許的。 786. 從食后開始, 不允許食用它; 因為比丘接受了 有原料的酥油。 787. 即使超過七天, 也沒有任何過錯; 因為大仙人說 "接受了那些"。 788. 就像對適合的酥油 宣佈犯舍懺, 同樣對不適合的酥油 說明犯突吉羅。 789. 除了所有不適合的肉, 以及肉之外, 牛奶、酸奶、酥油 和新鮮黃油是允許的。 790. "肉適合誰, 酥油就適合誰",這是什麼? 對於精美的食物, 同樣對於七日藥。
791.
Nissaggiyassa vatthūnaṃ, paricchedaniyāmanaṃ;
Na cākappiyamaṃsānaṃ, sappiādi nivāritaṃ.
792.
Navanītepi sappimhi, gahituggahitādike;
Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
793.
Telabhikkhāya bhikkhūnaṃ, paviṭṭhānaṃ upāsakā;
Telaṃ vā navanītaṃ vā, sappiṃ vā ākiranti hi.
794.
Bhattasitthāni vā tattha, taṇḍulā vā bhavanti ce;
Ādiccapakkasaṃsaṭṭhaṃ, hoti sattāhakālikaṃ.
795.
Tilasāsapatelaṃ vā, madhukeraṇḍatelakaṃ;
Gahitaṃ tu purebhattaṃ, sāmisampi nirāmisaṃ.
796.
Pacchābhattakato uddhaṃ, sāyitabbaṃ nirāmisaṃ;
Sattāhātikkame tesaṃ, vasā nissaggiyaṃ siyā.
797.
Eraṇḍamadhukaṭṭhīni, sāsapādīni cattanā;
Gahetvā katatelampi, hoti sattāhakālikaṃ.
798.
Yāvajīvikavatthuttā, tesaṃ tiṇṇampi bhikkhuno;
Savatthugahaṇe tassa, kācāpatti na vijjati.
799.
Attanā yaṃ kataṃ telaṃ, taṃ vaṭṭati nirāmisaṃ;
Sattāhātikkamenassa, hoti nissaggiyaṃ pana.
800.
Dukkaṭaṃ sāsapādīnaṃ, telatthāyeva bhikkhunā;
Gahetvā ṭhapitānaṃ tu, sattāhātikkame siyā.
801.
Nāḷikerakarañjānaṃ, telaṃ kuruvakassa ca;
Nimbakosambakānañca, telaṃ bhallātakassa ca.
802.
Iccevamādikaṃ sabbaṃ, avuttaṃ pāḷiyaṃ pana;
Gahetvā nikkhipantassa, dukkaṭaṃ samayaccaye.
803.
Yāvakālikabhedañca , yāvajīvakameva ca;
Viditvā sesametthāpi, sappinā sadiso nayo.
804.
Acchamacchavarāhānaṃ, susukāgadrabhassa ca;
Vasānaṃ pana pañcannaṃ, telaṃ pañcavidhaṃ bhave.
805.
Sabbameva vasātelaṃ, kappiyākappiyassa ca;
Manussānaṃ vasātelaṃ, ṭhapetvā pana vaṭṭati.
806.
Vasaṃ paṭiggahetvāna, purebhattaṃ panattanā;
Pakkaṃ vaṭṭati saṃsaṭṭhaṃ, sattāhampi nirāmisaṃ.
807.
Sace anupasampanno, katvā taṃ deti vaṭṭati;
Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
808.
Paṭiggahetuṃ kātuṃ vā, pacchābhattaṃ na vaṭṭati;
Seso vuttanayeneva, veditabbo vibhāvinā.
809.
Gahitañhi purebhattaṃ, madhuṃ madhukarīkataṃ;
Vaṭṭateva purebhattaṃ, sāmisampi nirāmisaṃ.
810.
Pacchābhattakato uddhaṃ, sattāhampi nirāmisaṃ;
Sattāhātikkame doso, vatthūnaṃ gaṇanāvasā.
811.
Ucchumhā pana nibbattaṃ, pakkāpakkaṃ ghanāghanaṃ;
Rasādi pana taṃ sabbaṃ, 『『phāṇita』』nti pavuccati.
812.
Phāṇitaṃ tu purebhattaṃ, gahitaṃ pana vaṭṭati;
Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
813.
Asaṃsaṭṭhena ucchussa, rasena kataphāṇitaṃ;
Gahitena purebhattaṃ, tadaheva nirāmisaṃ.
814.
Ucchuṃ paṭiggahetvāna, katepesa nayo mato;
Pacchābhattakato uddhaṃ, taṃ na vaṭṭati sāyituṃ.
815.
Gahitattā savatthussa, sattāhātikkamepi ca;
Hoti tassa anāpatti, pacchābhattaṃ katepi ca.
816.
Saṃsaṭṭhañca purebhattaṃ, gahitaṃ tamupāsako;
Tadahe deti ce katvā, sāmisampi ca vaṭṭati.
817.
Saṃsaṭṭhena purebhattaṃ, gahitena sayaṃkataṃ;
Pacchābhattaṃ katañcāpi, sattāhampi nirāmisaṃ.
818.
Kataṃ madhukapupphānaṃ, phāṇitaṃ sītavārinā;
Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
819.
Sattāhātikkamepissa, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;
Pakkhipitvā kataṃ khīraṃ, hoti taṃ yāvakālikaṃ.
820.
Phalānaṃ pana sabbesaṃ, yāvakālikasaññinaṃ;
Yāvakālikamicceva, phāṇitaṃ paridīpitaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 791. 對應捨棄的物品 有限制和規定; 不適合的肉的 酥油等沒有禁止。 792. 對於新鮮黃油和酥油, 接受和再接受等, 所有的判決 都應按照所說的方法理解。 793. 比丘們為乞求油 進入時,優婆塞 倒入油或新鮮黃油 或酥油。 794. 如果那裡有 飯粒或米, 與陽光煮熟的混合, 成為七日藥。 795. 芝麻油或芥子油, 或蜜樹油或蓖麻油, 在食前接受的, 可以與食物一起或不與食物一起使用。 796. 從食后開始, 應該不與食物一起食用; 超過七天, 它們的脂肪犯舍懺。 797. 蓖麻、蜜樹木、 芥子等自己 接受後製成的油, 也成為七日藥。 798. 因為是終生藥, 比丘對這三種, 接受有原料的, 不犯任何罪。 799. 自己製作的油, 允許不與食物一起使用; 但超過七天, 它犯舍懺。 800. 對於芥子等, 比丘爲了油 接受並儲存的, 超過七天犯突吉羅。 801. 椰子、卡蘭加樹的油, 庫魯瓦卡樹的油, 楝樹、科薩姆巴樹的油, 和馬奇樹的油。 802. 所有這些等 在經典中未提到的, 接受並儲存的, 過期犯突吉羅。 803. 應知時限藥和 終生藥的區別, 其餘在這裡也 與酥油相同的規則。 804. 熊、魚、野豬、 鱷魚、驢的 五種脂肪, 油有五種。 805. 所有的脂肪油, 無論適合還是不適合, 除了人的脂肪油, 都是允許的。 806. 在食前接受 脂肪,自己 煮熟的允許混合, 七天內不與食物一起使用。 807. 如果未受具足戒者 製作后給予,允許; 在食前可以與食物一起使用, 之後不與食物一起使用。 808. 在食後接受 或製作是不允許的; 其餘應該由智者 按照所說的方法理解。 809. 在食前接受的 蜜蜂製作的蜂蜜, 在食前允許 與食物一起或不與食物一起使用。 810. 從食后開始, 七天內不與食物一起使用; 超過七天有過錯, 根據物品的數量。 811. 從甘蔗產生的, 煮熟或未煮熟的,濃或稀的, 汁等所有這些, 被稱為"糖蜜"。 812. 在食前接受的 糖蜜是允許的; 在食前可以與食物一起使用, 之後不與食物一起使用。 813. 用未混合的 甘蔗汁製成的糖蜜, 在食前接受的, 當天不與食物一起使用。 814. 接受甘蔗后 製作的也是這個規則; 從食后開始, 不允許食用它。 815. 因為接受了有原料的, 即使超過七天, 他也無罪, 即使在食後製作。 816. 在食前接受的混合的, 如果優婆塞 當天製作后給予, 也允許與食物一起使用。 817. 用在食前接受的 混合的自己製作, 即使在食後製作, 七天內不與食物一起使用。 818. 用冷水製作的 蜜樹花的糖蜜, 在食前可以與食物一起使用, 之後不與食物一起使用。 819. 即使超過七天, 也說明犯突吉羅; 加入牛奶製作的, 成為時限藥。 820. 對於所有 被認為是時限藥的水果, 它們的糖蜜 被說明為時限藥。
821.
Pacchābhattampi bhikkhussa, paccaye sati kevalaṃ;
Kālikā pana vaṭṭanti, purebhattaṃ yathāsukhaṃ.
822.
Labhitvā pana nissaṭṭhaṃ, taṃ tu sattāhakālikaṃ;
Aruādīni makkhetuṃ, sāyituṃ vā na vaṭṭati.
823.
Aññassa pana bhikkhussa, kāyabhoge ca vaṭṭati;
Cajitvā nirapekkhova, labhitvā puna sāyituṃ.
824.
Anāpatti adhiṭṭheti, vissajjeti vinassati;
Acchinditvā ca vissāsaṃ, gaṇhatummattakādino.
825.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā;
Sadākathinacittena, paṭhameneva satthunā.
Bhesajjasikkhāpadakathā.
826.
Māso sesoti gimhānaṃ, pariyeseyya sāṭikaṃ;
Addhamāsova sesoti, katvā paridahe budho.
827.
Katvā pana satuppādaṃ, vassasāṭikacīvaraṃ;
Nipphādentassa bhikkhussa, samaye piṭṭhisammate.
828.
Hoti nissaggiyāpatti, ñātakāññātakādino;
Tesuyeva ca viññattiṃ, katvā nipphādane tathā.
829.
Katvā pana satuppādaṃ, samaye kucchisaññite;
Nipphādentassa bhikkhussa, vatthamaññātakādino.
830.
Tassādinnakapubbesu , vattabhedena dukkaṭaṃ;
Karoto tatra viññattiṃ, nissaggiyamudīritaṃ.
831.
Ovassāpeti ce kāyaṃ, naggo satipi cīvare;
Nhānassa pariyosāne, dukkaṭaṃ vivaṭaṅgaṇe.
832.
Ūnake pana māsasmiṃ, atirekoti saññino;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
833.
Acchinnacīvarassāpi, anāpattāpadāsupi;
Nhānakoṭṭhakavāpīsu, nhāyantassa ca bhikkhuno.
834.
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ , kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ;
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Vassikasāṭikakathā.
835.
Sāmaṃ tu cīvaraṃ datvā, acchindantassa taṃ puna;
Sakasaññāya bhikkhussa, tassa nissaggiyaṃ siyā.
836.
Ekāyeva panāpatti, ekamacchindato siyā;
Bahūni ekabaddhāni, acchindantassa vā tathā.
837.
Visuṃ ṭhitāni ekeka-māharāpayato pana;
Vatthānaṃ gaṇanāyassa, āpattigaṇanā siyā.
838.
『『Mayā dinnāni sabbāni, āharā』』ti ca bhāsato;
Ekena vacaneneva, honti āpattiyo bahū.
839.
Āṇāpeti sace aññaṃ, bhikkhuṃ gaṇhāti cīvaraṃ;
Bahūni gaṇhatāṇatto, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
840.
『『Mayā dinnāni sabbāni, gaṇhā』』ti vadato pana;
Ekāyassa ca vācāya, honti āpattiyo bahū.
841.
『『Saṅghāṭimuttarāsaṅgaṃ, gaṇha gaṇhā』』ti bhāsato;
Hoti vācāya vācāya, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
842.
Vikappanupagaṃ kiñci, ṭhapetvā pacchimaṃ paraṃ;
Aññaṃ pana parikkhāraṃ, chindāpentassa dukkaṭaṃ.
843.
Ṭhapetvā upasampannaṃ, aññesaṃ cīvarādikaṃ;
Acchindatopi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
844.
Evaṃ anupasampanne, upasampannasaññino;
Tattha vematikassāpi, acchindantassa dukkaṭaṃ.
845.
So vā deti sace tuṭṭho, duṭṭho vissāsameva vā;
Gaṇhatopi anāpatti, tathā ummattakādino.
846.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā;
Aññatra vedanāyettha, hoti sā dukkhavedanā.
Cīvaracchindanakathā.
847.
Viññāpetvā sace suttaṃ, chabbidhaṃ sānulomikaṃ;
Cīvaraṃ tantavāyehi, vāyāpeti na vaṭṭati.
848.
Sāmaṃ viññāpitaṃ suttaṃ, akappiyamudīritaṃ;
Tantavāyopi viññatto, tathā aññātakādiko.
849.
Viññattatantavāyena, suttenākappiyena ca;
Cīvaraṃ vāyāpentassa, nissaggiyamudīritaṃ.
850.
Vidatthimatte dīghena, hatthamatte tirīyato;
Vīte nissaggiyaṃ vuttaṃ, phalake phalakepi ca.
以下是巴利文的完整直譯: 821. 即使在食后,比丘 僅在有因緣時, 時限藥是允許的, 在食前可隨意使用。 822. 但得到捨棄的 七日藥, 不允許塗抹 瘡等或食用。 823. 但對於其他比丘, 允許用於身體; 完全捨棄無執著后, 得到后可以再食用。 824. 決意、捨棄、損壞 無罪; 被奪取、親厚取用、 瘋狂者等無罪。 825. 所有的等起等 被認為與迦提那相同; 導師從一開始就說 總是與迦提那心相同。 藥物學處的論述 826. 當熱季剩餘一個月時 可以尋求雨浴衣; 當剩餘半個月時, 智者可以做好后穿用。 827. 對於生起需要后, 製作雨季浴衣, 比丘在公認的 背部時節完成。 828. 從親戚或非親戚等得到 犯舍懺; 同樣對他們 乞求后完成也是如此。 829. 生起需要后, 在稱為腹部的時節, 比丘從非親戚等 完成衣物。 830. 對於之前未給予的, 因為物品不同犯突吉羅; 在那裡乞求, 宣佈犯舍懺。 831. 如果讓身體淋雨, 即使有衣也赤身, 在沐浴結束時, 在露天處犯突吉羅。 832. 不足一個月, 認為是過多的, 或對此懷疑的, 都犯突吉羅。 833. 衣服被奪的, 在危難時, 在浴室、水池中 沐浴的比丘無罪。 834. 與媒介罪相同的等起, 是作為,違反制定, 身業語業, 三心三受。 雨浴衣的論述 835. 親自給予衣服后, 再奪回它的 比丘,認為是自己的, 他犯舍懺。 836. 奪取一件時 只有一個罪; 奪取多件 繫在一起的也是如此。 837. 分開放置的, 一件一件拿走的, 會有與衣物數量 相等的罪數。 838. 說"把我給的 全部拿來", 僅用一句話 就有多個罪。 839. 如果命令其他 比丘拿衣服, 被命令者拿多件, 只有一個波逸提。 840. 但說"把我給的 全部拿走", 用一句話 就有多個罪。 841. 說"拿大衣 和上衣", 每說一句 命令就犯一個突吉羅。 842. 除了最後一件 可以分享的以外, 命人奪取 其他任何用具犯突吉羅。 843. 除了已受具足戒者, 比丘奪取其他人的 衣服等, 犯突吉羅。 844. 如此對未受具足戒者, 認為是已受具足戒者, 或對此懷疑, 奪取犯突吉羅。 845. 如果他高興給予, 或因親厚不高興給予, 接受無罪, 對瘋狂者等也是如此。 846. 與不與取相同的 等起等規則; 但這裡除了受, 是苦受。 奪衣的論述 847. 如果乞求線, 六種適合的, 讓織工 織衣是不允許的。 848. 自己乞求的線 被說是不適合的; 織工也是乞求的, 同樣是非親戚等。 849. 讓乞求的織工 用不適合的線 織衣, 宣佈犯舍懺。 850. 當織成長一掌, 寬一手時, 在每一塊 都說犯舍懺。
851.
Teneva kappiyaṃ suttaṃ, vāyāpentassa dukkaṭaṃ;
Tatheva tantavāyena, kappiyena akappiyaṃ.
852.
Ekantarikato vāpi, dīghato vā tirīyato;
Kappiyākappiyeheva, vīte suttehi dukkaṭaṃ.
853.
Kappiyākappiyeheva, tantavāyehi ve kate;
Kappiyākappiyaṃ suttaṃ, missetvā tassa dukkaṭaṃ.
854.
Sace akappiyaṃ suttaṃ, vāreneva vinanti te;
Dassetvāva paricchedaṃ, akappiyavite pana.
855.
Pācittiyaṃ pamāṇasmiṃ, tadūne dukkaṭaṃ siyā;
Itarena vite vatthe, ubhayattheva dukkaṭaṃ.
856.
Dvepi vemaṃ gahetvā vā, ekato vā vinanti ce;
Phalake phalake tassa, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
857.
Eteneva upāyena, bhede sabbattha sādhukaṃ;
Āpattibhedo viññeyyo, viññunā vinayaññunā.
858.
Kappiyo tantavāyopi, sace suttampi kappiyaṃ;
Cīvaraṃ vāyāpentassa, anāpatti pakāsitā.
859.
Anāpatti parissāve, āyoge aṃsabaddhake;
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Suttaviññattikathā.
860.
Appavāritañātīnaṃ, tantavāye samecca ce;
Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjati na vaṭṭati.
861.
Dīghāyatappitatthāya, suttavaḍḍhanake kate;
Bhikkhu nissaggiyāpattiṃ, āpajjati na saṃsayo.
862.
Bhikkhuno ñātakādīnaṃ, tantavāyesu attano;
Dhanenaññassa catthāya, anāpattiṃ viniddise.
863.
Vāyāpentassa appagghaṃ, mahagghaṃ kattukāmino;
Tathā ummattakādīnaṃ, sesaṃ vuttamanantare.
Pesakārakathā.
864.
Vassaṃvuṭṭhe yamuddissa, bhikkhū dīyati cīvaraṃ;
Pavāraṇāya pubbeva, taṃ hotaccekacīvaraṃ.
865.
Pure pavāraṇāyeva, bhājetvā yadi gayhati;
Vassacchedo na kātabbo, saṅghikaṃ taṃ karoti ce.
866.
Anāpatti adhiṭṭheti, antosamayameva taṃ;
Vissajjeti vikappeti, vinassati ca ḍayhati.
867.
Tassaccāyikavatthassa, kathine tu anatthate;
Parihārekamāsova, dasāhaparamo mato.
868.
Atthate kathine tassa, pañca māsā pakāsitā;
Parihāro munindena, dasāhaparamā pana.
869.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā;
Paṭhamenākriyācittaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Accekacīvarakathā.
870.
Vasitvā pana ce bhikkhu, pubbakattikapuṇṇamaṃ;
Ṭhapetvā cīvaraṃ gāme, paccaye sati tādise.
871.
Chārattaparamaṃ tena, vasitabbaṃ vinā tato;
Uttariṃ vasato doso, vinā saṅghassa sammutiṃ.
872.
Kattikeyeva māsasmiṃ, paṭhamāya pavārito;
Pacchimena pamāṇena, yutte sāsaṅkasammate.
873.
Senāsane vasantova, ṭhapetuṃ ekacīvaraṃ;
Caturaṅgasamāyoge, labhatīti pakāsito.
874.
Yaṃ gāmaṃ gocaraṃ katvā, bhikkhu āraññake vase;
Tasmiṃ gāme ṭhapetuṃ taṃ, māsamekaṃ tu vaṭṭati.
875.
Aññattheva vasantassa, chārattaparamaṃ mataṃ;
Ayamassa adhippāyo, paṭicchanno pakāsito.
876.
Senāsanamathāgantvā, sattamaṃ aruṇaṃ pana;
Uṭṭhāpetuṃ vidūrattā, asakkontassa bhikkhuno.
877.
Gāmasīmampi vā gantvā, vasitvā yattha katthaci;
Cīvarassa pavattiṃ so, ñatvā gacchati vaṭṭati.
878.
Evañcāpi asakkonto, ñatvā tattheva paṇḍito;
Khippaṃ paccuddhare ṭhāne, atireke hi tiṭṭhati.
879.
Vissajjeti anāpatti, vinassati ca ḍayhati;
Acchindane ca vissāse, bhikkhusammutiyāpi vā.
880.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā;
Dutiyena, munindena, tena sāsaṅkasammate.
Sāsaṅkakathā.
以下是巴利文的完整直譯: 851. 用同樣的適合線 織衣犯突吉羅; 同樣織工用 適合和不適合的線。 852. 無論在中間、長度還是寬度, 用適合和不適合的線織, 犯突吉羅。 853. 用適合和不適合的 織工織的, 混合適合和不適合的線, 犯突吉羅。 854. 如果不適合的線, 他們只通過檢查, 顯示分界線, 但用不適合的線織。 855. 在規定尺寸時犯波逸提, 不足時犯突吉羅, 用另一種線織的衣服, 兩種情況都犯突吉羅。 856. 如果取兩種線, 或從一處織, 在每一塊上 說明他犯突吉羅。 857. 用這種方法, 在所有地方都要仔細; 罪的區別 應由通曉律藏的智者了知。 858. 如果織工適合, 線也適合, 讓他織衣, 宣佈無罪。 859. 無罪的是浸泡、 連線、肩部綁紮; 所有的等起等 被認為與媒介罪相同。 線乞求的論述 860. 如果遇到未經允許的親屬 織工,比丘 在衣服上分享, 是不允許的。 861. 爲了長度和適當的目的, 製作線增長, 比丘 毫無疑問犯舍懺。 862. 對比丘的親戚等織工, 用自己的 或他人的財物為目的, 宣佈無罪。 863. 讓織工織便宜的 或昂貴的, 同樣對瘋狂者等, 其餘如前所說。 織工的論述 864. 雨季結束時, 為某人給予比丘衣服, 在隨喜儀式之前, 那是額外的衣服。 865. 如果在隨喜儀式之前 分配並接受, 不應該割捨雨季, 如果把它作為僧伽的。 866. 無罪的是決意、 在時節內、 捨棄、分享、 損壞和燒燬。 867. 對於這個臨時物品, 在未鋪設迦提那時, 只有一個月的例外, 最多十天被認為。 868. 在鋪設迦提那時, 宣佈五個月; 導師說 最多十天的例外。 869. 所有的等起等 被認為與迦提那相同; 第一個無作心, 三心三受。 額外衣服的論述 870. 如果比丘在 前一個迦提卡滿月之後居住, 在村莊放置衣服, 有這樣的因緣。 871. 他最多應該居住六夜, 除此之外, 居住更久有過失, 除非得到僧伽同意。 872. 在迦提卡月 第一個隨喜儀式, 最後的度量 被認為是可疑的。 873. 在住處居住時, 放置額外衣服, 在四支集合時 被說明可以獲得。 874. 比丘以某村為遊行處, 在森林中居住, 在那個村莊 放置一個月是允許的。 875. 在其他地方居住, 被認為最多六夜; 這是他的意圖, 被隱藏並宣佈。 876. 從住處來, 第七個黎明, 比丘不能 從遠處喚醒。 877. 去村莊界限, 在任何地方居住, 瞭解衣服的情況后 離開是允許的。 878. 如果不能這樣做, 智者在那裡瞭解后, 迅速在適當的地方收回, 否則停留過久。 879. 捨棄無罪, 損壞和燒燬, 奪取、親厚, 或比丘同意。 880. 所有的等起等 被認為與迦提那相同; 第二位導師 在可疑的情況下這樣認為。 可疑情況的論述
881.
Jānaṃ pariṇataṃ lābhaṃ, bhikkhusaṅghassa yo pana;
Attano pariṇāmeyya, tassa nissaggiyaṃ siyā.
882.
Sace 『『aññassa dehī』』ti, pariṇāmeti bhikkhuno;
Suddhikaṃ suddhacittena, pācittiyamudīritaṃ.
883.
Cīvaraṃ vā parasseka-mekaṃ vā pana attano;
Pariṇāmeyya ce saddhiṃ, dve pācittiyo siyuṃ.
884.
Saṅghassa pana yaṃ dinnaṃ, taṃ gahetuṃ na vaṭṭati;
Saṅghasseva padātabbo, adentassa parājayo.
885.
Cetiyassa ca saṅghassa, puggalassapi vā pana;
Aññassa poṇamaññassa, pariṇāmeyya dukkaṭaṃ.
886.
Yo panantamaso bhikkhu, sunakhassapi oṇataṃ;
Sunakhassa panaññassa, pariṇāmeyya dukkaṭaṃ.
887.
Idañhi tisamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ;
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Pariṇatakathā.
Pattavaggo tatiyo.
888.
Tenekavatthuggataraṅgamālaṃ;
Sīlantamāpattivipattigāhaṃ;
Taranti paññattimahāsamuddaṃ;
Vinicchayaṃ ye panimaṃ taranti.
Iti vinayavinicchaye nissaggiyakathā niṭṭhitā.
Pācittiyakathā
889.
Sampajānamusāvāde , pācittiyamudīritaṃ;
Davā ravā bhaṇantassa, na dosummattakādino.
890.
Aññatthāpattiyo pañca, musāvādassa kāraṇā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, adinnādānatulyakā.
Sampajānamusāvādakathā.
891.
Jātiādīsu vuttesu, dasasvakkosavatthusu;
Bhūtena vā abhūtena, yena kenaci vatthunā.
892.
Yāya kāyaci bhāsāya, hatthamuddāya vā pana;
Pārājikamanāpannaṃ, bhikkhumāpannameva vā.
893.
Aññatraññāpadesena, omasantassa bhikkhuno;
Tattha pācittiyāpatti, sambuddhena pakāsitā.
894.
Tehevaññāpadesena , pāḷimuttapadehipi;
Sabbatthānupasampannaṃ, akkosantassa dukkaṭaṃ.
895.
Anakkositukāmassa, kevalaṃ davakamyatā;
Vadato pana sabbattha, dubbhāsitamudīritaṃ.
896.
Paviṭṭhānupasampanna-ṭṭhāne idha ca bhikkhunī;
Anāpatti purakkhatvā, atthadhammānusāsaniṃ.
897.
Vadato pana bhikkhussa, samuṭṭhānādayo nayā;
Anantarasamā vuttā, dukkhā hotettha vedanā.
Omasavādakathā.
898.
Āpatti bhikkhupesuññe, duvidhākārato siyā;
Attano piyakāmassa, parabhedatthinopi vā.
899.
Akkosantassa pariyāya-pāḷimuttanayehi ca;
Vacanassupasaṃhāre, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
900.
Tathā anupasampanna-akkosaṃ haratopi ca;
Ṭhitā anupasampanna-ṭṭhāne idha ca bhikkhunī.
901.
Na ceva piyakāmassa, na ca bhedatthinopi vā;
Pāpānaṃ garahatthāya, vadantassa ca bhikkhuno.
902.
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpattīti dīpitā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, adinnādānasādisā.
Pesuññakathā.
903.
Ṭhapetvā bhikkhuniṃ bhikkhuṃ, aññena piṭakattayaṃ;
Dhammaṃ saha bhaṇantassa, tassa pācittiyaṃ siyā.
904.
Rājovādādayo vuttā, mahāpaccariyādisu;
Anāruḷhesu saṅgītiṃ, āpattijanakāti hi.
905.
Dukkaṭaṃ hoti bhikkhusmiṃ, tathā bhikkhuniyāpi ca;
Bhikkhussānupasampanna-saññino vimatissa vā.
906.
Ekato uddisāpeti, sajjhāyaṃ vā karoti yo;
Bhaṇantaṃ paguṇaṃ ganthaṃ, opāteti ca yo pana.
907.
Tassa cānupasampanna-santike gaṇhatopi ca;
Uddesaṃ tu anāpatti, bhaṇane tena ekato.
908.
Vācato ca samuṭṭhāti, vācācittadvayāpi ca;
Samuṭṭhānamidaṃ vuttaṃ, padasodhammasaññitaṃ.
Padasodhammakathā.
以下是巴利文的完整直譯: 881. 誰明知已分配給 比丘僧團的利養, 轉向自己, 他犯舍懺。 882. 如果說"給其他人", 轉向其他比丘, 以清凈心純粹地, 宣佈犯波逸提。 883. 如果轉向一件衣服 或他人的一件或自己的一件, 兩者一起, 會有兩個波逸提。 884. 給僧團的東西, 不允許接受; 應該給僧團, 不給的話犯波羅夷。 885. 給塔、僧團 或個人的, 轉向其他的, 犯突吉羅。 886. 即使比丘 給狗的東西, 轉向其他狗, 犯突吉羅。 887. 這是三種等起, 是作為,以心解脫, 身業語業, 三心三受。 轉向的論述 缽品第三 888. 那些渡過這個判決的人, 渡過了具有一個對象的波浪之海, 以戒為岸,以罪為深淵, 渡過了學處的大海。 這樣在律的判決中舍懺的論述結束。 波逸提的論述 889. 明知說妄語, 宣佈犯波逸提; 開玩笑或急促說的, 瘋狂者等無罪。 890. 在其他地方因為 妄語的原因有五種罪; 所有的等起等 與不與取相同。 明知妄語的論述 891. 在所說的種姓等 十種罵人的對象中, 無論是真實的還是虛假的, 用任何對象。 892. 用任何語言, 或用手勢, 對未犯波羅夷的 或已犯的比丘。 893. 用其他暗示, 辱罵比丘的, 在那裡正等覺者 宣佈犯波逸提。 894. 用同樣的其他暗示, 即使用非經典的詞, 在所有情況下辱罵 未受具足戒者犯突吉羅。 895. 不想辱罵的, 僅僅是開玩笑, 在所有情況下說的, 宣佈是惡語。 896. 在未受具足戒者 進入的地方,這裡的比丘尼, 以教導義理為首, 無罪。 897. 對於說的比丘, 等起等的規則 被說與前一條相同, 這裡是苦受。 辱罵語的論述 898. 比丘離間語的罪 有兩種情況: 爲了自己的喜愛, 或爲了分裂他人。 899. 用暗示和 非經典的方式辱罵, 在說話的結束時, 犯突吉羅。 900. 同樣對未受具足戒者 辱罵並傳播的, 在未受具足戒者 所在的地方,這裡的比丘尼。 901. 不是爲了自己的喜愛, 也不是爲了分裂, 爲了譴責惡人, 說的比丘。 902. 同樣對瘋狂者等, 宣佈無罪; 所有的等起等 與不與取相同。 離間語的論述 903. 除了比丘尼和比丘, 與其他人一起 誦三藏的法, 他犯波逸提。 904. 在《大注》等中說 王的教誡等, 未被納入結集的, 是產生罪的。 905. 對比丘, 同樣對比丘尼, 認為是比丘或 懷疑時犯突吉羅。 906. 誰讓人一起誦經, 或一起學習, 或誰打斷 正在誦熟悉的經文的人。 907. 同樣在未受具足戒者 面前學習的, 但一起誦經 無罪。 908. 從語生起, 也從語和心兩者生起, 這被說是等起, 被稱為逐句說法。 逐句說法的論述
909.
Sabbacchannaparicchanne, nipajjeyya sace pana;
Yebhuyyena paricchanne, channe senāsanepi vā.
910.
Tissannaṃ pana rattīnaṃ, uddhaṃ yo pana rattiyaṃ;
Ṭhapetvā bhikkhuṃ aññena, tassa pācittiyaṃ siyā.
911.
Vatthuṃ yaṃ pana niddiṭṭhaṃ, methunassa pahonakaṃ;
Āpatyantamaso tena, tiracchānagatenapi.
912.
Nipanne upasampanne, itaro ce nipajjati;
Itarasmiṃ nipanne vā, sace bhikkhu nipajjati.
913.
Ubhinnaṃ uṭṭhahitvā vā, nipajjanapayogato;
Āpattānupasampanna-gaṇanāyapi vā siyā.
914.
Sace pidhāya vā gabbhaṃ, nipajjatipidhāya vā;
Āpattatthaṅgate sūriye, catutthadivase siyā.
915.
Diyaḍḍhahatthubbedhena , pākāracayanādinā;
Parikkhittampi taṃ sabbaṃ, parikkhittanti vuccati.
916.
Bhikkhussantamaso dussa-kuṭiyaṃ vasatopi ca;
Sahaseyyāya āpatti, hotīti paridīpito.
917.
Sabbacchannaparicchanna-yebhuyyādippabhedato;
Satta pācittiyānettha, daṭṭhabbāni subuddhinā.
918.
Aḍḍhacchannaparicchanne, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;
Sabbacūḷaparicchanna-channādīhipi pañcadhā.
919.
Anāpatti dirattaṃ vā, tirattaṃ vasato saha;
Aruṇassa pureyeva, tatiyāya ca rattiyā.
920.
Nikkhamitvā vasantassa, puna saddhiñca bhikkhuno;
Tathā sabbaparicchanna-sabbacchannādikepi ca.
921.
Evaṃ anupasampanne, nipannepi nisīdato;
Sesā eḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
Sahaseyyakathā.
922.
Sace tadahujātāya, api yo mānusitthiyā;
Sahaseyyaṃ pakappeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
923.
Dissamānakarūpāya, yakkhiyā petiyā saha;
Rattiyaṃ yo nipajjeyya, deviyā paṇḍakena vā.
924.
Methunavatthubhūtāya, tiracchānagatitthiyā;
Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
925.
Idhekadivaseneva , āpatti paridīpitā;
Seso anantare vutta-sadisova vinicchayo.
Dutiyasahaseyyakathā.
926.
Uddhaṃ chappañcavācāhi, viññuṃ purisaviggahaṃ;
Vinā dhammaṃ bhaṇantassa, hoti pācitti itthiyā.
927.
Gāthāpādo panekova, ekavācāti saññito;
Padasodhammaṃ niddiṭṭhaṃ, dhammamaṭṭhakathampi vā.
928.
Channaṃ upari vācānaṃ, padādīnaṃ vasā pana;
Desentassa siyāpatti, padādigaṇanāya ca.
929.
Nimminitvā ṭhitenāpi, saddhiṃ purisaviggahaṃ;
Yakkhenapi ca petena, tiracchānagatenapi.
930.
Ṭhitassa mātugāmassa, dhammaṃ yo pana bhāsati;
Channaṃ upari vācānaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
931.
Purise itthisaññissa, vimatissa ca paṇḍake;
Uttari chahi vācāhi, vadato hoti dukkaṭaṃ.
932.
Itthirūpaṃ gahetvāna, ṭhitānaṃ bhāsatopi ca;
Dukkaṭaṃ yakkhipetīnaṃ, tiracchānagatitthiyā.
933.
Purise sati viññusmiṃ, sayaṃ uṭṭhāya vā puna;
Desentassa nisīditvā, mātugāmassa vā tathā.
934.
Aññissā puna aññissā, itthiyā bhaṇatopi ca;
Chahi pañcahi vācāhi, anāpatti pakāsitā.
935.
Padasodhammatulyāva, samuṭṭhānādayo matā;
Ayameva visesoti, kriyākriyamidaṃ pana.
Dhammadesanākathā.
936.
Mahaggataṃ paṇītaṃ vā, ārocentassa bhikkhuno;
Ṭhapetvā bhikkhuniṃ bhikkhuṃ, bhūte pācittiyaṃ siyā.
937.
No ce jānāti so vuttaṃ, ārocentassa bhikkhuno;
Pariyāyavacane cassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
938.
Anāpatti tathārūpe, kāraṇe sati bhāsato;
Sabbassapi ca sīlādiṃ, vadato ādikammino.
以下是巴利文的完整直譯: 909. 如果在完全遮蔽和包圍的地方, 或大部分遮蔽的地方, 或遮蔽的住處躺下。 910. 超過三夜, 誰在夜裡, 除了比丘之外與他人一起, 他犯波逸提。 911. 被指出的對象, 足以行淫的, 最少與此 甚至與畜生也犯罪。 912. 已受具足戒者躺下時, 如果其他人躺下; 或其他人躺下時, 如果比丘躺下。 913. 兩人起來后 再躺下的行為, 或根據未受具足戒者 的數量也會有罪。 914. 如果關閉房間 或遮蔽后躺下, 日落時有罪, 在第四天。 915. 一個半肘高的 墻或籬笆等, 被圍繞的一切 都被稱為被圍繞。 916. 即使比丘最少 住在布棚里, 也被說明 犯同宿的罪。 917. 從完全遮蔽和包圍、 大部分等的區別, 這裡應該由智者 瞭解七種波逸提。 918. 在半遮蔽半包圍的地方, 說明犯突吉羅; 完全小遮蔽包圍 等也有五種。 919. 無罪的是一起住 兩夜或三夜; 在第三夜 黎明之前。 920. 離開后再與比丘 一起住的, 同樣在完全包圍 完全遮蔽等的地方。 921. 如此對未受具足戒者, 躺下時坐著的; 其餘與羊毛 的等起等相同。 同宿的論述 922. 如果與當天出生的 人類女子, 誰安排同宿, 他犯波逸提。 923. 誰在夜裡與 可見形體的 夜叉女、餓鬼女、 天女或黃門一起躺下。 924. 與足以行淫的 畜生女, 根據對象的數量, 他犯突吉羅。 925. 這裡僅一天 就說明有罪; 其餘的判決 與前一條所說的相同。 第二同宿的論述 926. 超過五六句, 對有智慧的人形, 除了說法, 對女人犯波逸提。 927. 一個偈頌的四分之一 被稱為一句; 逐句說法被指出, 或說義理。 928. 超過六句, 根據句等的數量, 對說法者會有罪, 根據句等的計數。 929. 即使與變化出的 人形一起, 與夜叉、餓鬼、 畜生也是如此。 930. 誰對站著的 女人說法, 超過六句, 他犯波逸提。 931. 對男人認為是女人, 或懷疑,或對黃門, 超過六句說法, 犯突吉羅。 932. 對取女人形的 站著的說法, 對夜叉女、餓鬼女、 畜生女犯突吉羅。 933. 在有智慧的男人在場時, 自己站起來或 坐下說法, 或對女人也是如此。 934. 對一個女人然後 對另一個女人說法, 五六句, 宣佈無罪。 935. 等起等被認為 與逐句說法相同; 這裡唯一的區別是 這是作為和非作為。 說法的論述 936. 宣稱證得高尚或 殊勝的比丘, 除了對比丘尼和比丘, 如果是真實的犯波逸提。 937. 如果他不知道所說的, 對宣稱的比丘, 用暗示的語言, 他犯突吉羅。 938. 無罪的是在那樣的 因緣時說的; 對所有人說戒等, 初學者也是如此。
939.
Ummattakapadaṃ ettha, na vuttaṃ tadasambhavā;
Bhūtārocanakaṃ nāma, samuṭṭhānamidaṃ mataṃ.
940.
Kāyato vācato kāya-vācato ca tidhā siyā;
Kusalābyākateheva, dvicittañca dvivedanaṃ.
Bhūtārocanakathā.
941.
Āpattiṃ pana duṭṭhullaṃ, ārocentassa bhikkhuno;
Āpattānupasampanne, ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.
942.
Saṅghādisesamāpanno, mocetvā asuciṃ ayaṃ;
Ghaṭetvā vatthunāpattiṃ, vadantasseva vajjatā.
943.
Idha saṅghādisesāva, duṭṭhullāpattiyo matā;
Tasmā suddhassa duṭṭhullaṃ, vadaṃ pācittiyaṃ phuse.
944.
Aduṭṭhullāya duṭṭhulla-saññino vimatissa vā;
Āpattiyopi vā sesā, ārocentassa dukkaṭaṃ.
945.
Tathā anupasampanne, duṭṭhullaṃ pañcadhā mataṃ;
Ajjhācāramaduṭṭhullaṃ, ārocetuṃ na vaṭṭati.
946.
Vatthuṃ vā pana āpattiṃ, ārocentassa kevalaṃ;
Anāpattīti ñātabbaṃ, bhikkhusammutiyā tathā.
947.
Evamummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādayo nayā;
Adinnādānatulyāva, vedanā dukkhavedanā.
Duṭṭhullārocanakathā.
948.
Khaṇeyya vā khaṇāpeyya, pathaviṃ yo akappiyaṃ;
Bhedāpeyya ca bhindeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
949.
Sayameva khaṇantassa, pathaviṃ pana bhikkhuno;
Pahārasmiṃ pahārasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.
950.
Āṇāpentassa ekāva, divasaṃ khaṇatopi ca;
Punappunāṇāpentassa, vācato vācato siyā.
951.
『『Khaṇa pokkharaṇiṃ vāpiṃ, āvāṭaṃ khaṇa kūpakaṃ』』;
Iccevaṃ tu vadantassa, koci doso na vijjati.
952.
『『Imaṃ khaṇa ca okāsaṃ, idha pokkharaṇiṃ khaṇa;
Imasmiṃ khaṇa okāse』』, vattumevaṃ na vaṭṭati.
953.
『『Kandaṃ khaṇa kurundaṃ vā, thūṇaṃ khaṇa ca khāṇukaṃ;
Mūlaṃ khaṇa ca tālaṃ vā』』, evaṃ vadati vaṭṭati.
954.
『『Imaṃ mūlaṃ imaṃ valliṃ, imaṃ tālaṃ imaṃ naḷaṃ;
Khaṇā』』ti niyametvāna, vattuṃ pana na vaṭṭati.
955.
Ussiñcituṃ sace sakkā, ghaṭehi tanukaddamo;
Bhikkhunā apanetabbo, bahalaṃ na ca vaṭṭati.
956.
Bhijjitvā nadiyādīnaṃ, patitaṃ toyasantike;
Taṭaṃ vaṭṭhaṃ vikopetuṃ, cātumāsampi vaṭṭati.
957.
Sace patati toyasmiṃ, deve vuṭṭhepi vaṭṭati;
Cātumāsamatikkante, toye devo hi vassati.
958.
Pāsāṇapiṭṭhiyaṃ soṇḍiṃ, khaṇanti yadi tattha tu;
Rajaṃ patati ce pubbaṃ, pacchā devobhivassati.
959.
Sodhetuṃ bhindituṃ anto-cātumāsaṃ tu vaṭṭati;
Cātumāsakato uddhaṃ, vikopetuṃ na vaṭṭati.
960.
Vārinā paṭhamaṃ puṇṇe, pacchā patati ce rajaṃ;
Taṃ vaṭṭati vikopetuṃ, toye devo hi vassati.
961.
Allīyati phusāyante, piṭṭhipāsāṇake rajaṃ;
Cātumāsaccaye tampi, vikopetuṃ na vaṭṭati.
962.
Sace akatapabbhāre, vammiko pana uṭṭhito;
Yathāsukhaṃ vikopeyya, cātumāsaccayepi ca.
963.
Abbhokāse sace vaṭṭho, cātumāsaṃ tu vaṭṭati;
Rukkhe upacikādīnaṃ, mattikāyapi so nayo.
964.
Mūsikukkara gokaṇṭa-gaṇḍuppādamalesupi;
Ayameva nayo vutto, asambaddhesu bhūmiyā.
965.
Teheva sadisā honti, kasinaṅgalamattikā;
Acchinnā bhūmisambandhā, sā jātapathavī siyā.
966.
Senāsanampi acchannaṃ, vinaṭṭhachadanampi vā;
Cātumāsakato uddhaṃ, ovaṭṭhaṃ na vikopaye.
967.
Tato 『『gopānasiṃ bhittiṃ, thambhaṃ vā padarattharaṃ;
Gaṇhissāmī』』ti saññāya, gahetuṃ pana vaṭṭati.
968.
Gaṇhantassiṭṭhakādīni, sace patati mattikā;
Anāpatti siyāpatti, mattikaṃ yadi gaṇhati.
以下是巴利文的完整直譯,按照您的要求進行翻譯: 939. 這裡沒有提到瘋狂的詞語,因為它不存在; 這被認為是一種名為"告知事實"的起源。 940. 可能有三種方式:身體、語言、身體和語言; 只有善和無記,兩種心和兩種感受。 關於告知事實的討論。 941. 對於告知嚴重違戒的比丘來說, 除了比丘的同意,對未受具足戒者犯戒。 942. 犯了僧殘罪,除了排出不凈物, 這個人努力犯戒並說出來才會有過失。 943. 這裡只有僧殘罪被認為是嚴重的違戒; 因此,清凈的人說出嚴重違戒會犯波逸提。 944. 對於非嚴重違戒,誤認為是嚴重違戒或懷疑的人, 或者告知其他違戒的人,犯突吉羅。 945. 同樣,對未受具足戒者,嚴重違戒有五種; 不應告知非嚴重的不當行為。 946. 只是告知事由或違戒, 應知無罪,比丘同意也是如此。 947. 這樣瘋狂等的起源等方式, 與不與取相同,感受是苦受。 關於告知嚴重違戒的討論。 948. 挖掘或讓人挖掘不適當的土地, 破壞或讓人破壞,他會犯波逸提。 949. 對於親自挖掘土地的比丘來說, 每一鏟都被宣佈為波逸提。 950. 命令他人的話,即使挖掘一整天也只有一次; 反覆命令的話,每說一次就有一次。 951. "挖一個蓮花池,挖一個水池, 挖一個坑,挖一口井"; 這樣說的話,沒有任何過錯。 952. "挖這個地方, 在這裡挖一個蓮花池, 在這個地方挖",這樣說是不允許的。 953. "挖根莖,或者挖柯倫達樹, 挖柱子,挖樁子, 挖根,或者挖棕櫚樹",這樣說是允許的。 954. "挖這個根,這個藤蔓, 這棵棕櫚樹,這根蘆葦"; 指定后這樣說是不允許的。 955. 如果可以用水罐舀出,稀泥 應該被比丘清除,厚泥則不允許。 956. 河流等的岸邊崩塌后 落在水邊,破壞土堆四個月內是允許的。 957. 如果落入水中,即使下雨也是允許的; 超過四個月,雨水就會落下。 958. 如果他們在巖石上挖水溝,在那裡 如果塵土先落下,然後雨水落下。 959. 在四個月內清理和破壞是允許的; 超過四個月就不允許破壞。 960. 如果先裝滿水,然後塵土落下, 破壞它是允許的,因為雨水會落下。 961. 當雨水飄落時,塵土粘在巖石表面; 超過四個月后,也不允許破壞它。 962. 如果在未經處理的斜坡上出現蟻丘, 即使超過四個月也可以隨意破壞。 963. 如果是露天的土堆,四個月內是允許的; 對於樹上的白蟻等的泥土也是同樣的規則。 964. 對於老鼠、野豬、野牛、 蚯蚓的糞便也是, 這同樣的規則適用於未與地面相連的東西。 965. 與這些相似的是用於耕地的泥土; 未被切斷與地面相連的,那就是天然的土地。 966. 沒有遮蓋的住處,或者屋頂已損壞的, 超過四個月后,不應破壞被雨水浸濕的部分。 967. 之後說"我要拿椽子、墻壁、 柱子或地板", 帶著這樣的想法去拿是允許的。 968. 如果拿磚塊等時泥土掉落, 不犯戒;如果拿泥土就會犯戒。
969.
Atinto mattikāpuñjo, antogehe sace siyā;
Anovaṭṭho ca bhikkhūnaṃ, sabbadā hoti kappiyo.
970.
Vuṭṭhe puna ca gehasmiṃ, gehaṃ chādenti taṃ sace;
Cātumāsaccaye sabbo, tinto hoti akappiyo.
971.
Yattakaṃ tattha tintaṃ tu, tattakaṃ hotyakappiyaṃ;
Atintaṃ tattha yaṃ yaṃ tu, taṃ taṃ hoti hi kappiyaṃ.
972.
Temito vārinā so ce, ekābaddhova bhūmiyā;
Pathavī ceva sā jātā, na vaṭṭati tato paraṃ.
973.
Abbhokāse ca pākāro, ovaṭṭho mattikāmayo;
Cātumāsaccaye 『『jātā, pathavī』』ti pavuccati.
974.
Tattha laggaṃ rajaṃ saṇhaṃ, aghaṃsantova mattaso;
Chupitvā allahatthena, sace gaṇhāti vaṭṭati.
975.
Sace iṭṭhakapākāro, yebhuyyakathale pana;
Ṭhāne tiṭṭhati so tasmā, vikopeyya yathāsukhaṃ.
976.
Abbhokāse ṭhitaṃ thambhaṃ, cāletvā panito cito;
Pathaviṃ tu vikopetvā, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
977.
Aññampi sukkharukkhaṃ vā, khāṇukaṃ vāpi gaṇhato;
Ayameva nayo doso, ujumuddharato na ca.
978.
Pāsāṇaṃ yadi vā rukkhaṃ, uccāletvā pavaṭṭati;
Na doso suddhacittassa, sace pathavi bhijjati.
979.
Phālentānampi dārūni, sākhādīni ca kaḍḍhato;
Ayameva nayo vutto, bhūmiyaṃ suddhacetaso.
980.
Kaṇṭakaṃ sūcimaṭṭhiṃ vā, khilaṃ vā bhūmiyaṃ pana;
Ākoṭetuṃ pavesetuṃ, bhikkhuno na ca vaṭṭati.
981.
『『Ahaṃ passāvadhārāya, bhindissāmī』』ti mediniṃ;
Bhikkhussa pana passāva-mevaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
982.
Anāpatti karontassa, sace bhijjati medinī;
Samajjato samaṃ kātuṃ, ghaṃsituṃ na ca vaṭṭati.
983.
Pādaṅguṭṭhena vā bhūmiṃ, likhitumpi na vaṭṭati;
Bhindantena ca pādehi, tathā caṅkamitumpi vā.
984.
Pathaviṃ allahatthena, chupitvā sukhumaṃ rajaṃ;
Aghaṃsanto gahetvā ce, hatthaṃ dhovati vaṭṭati.
985.
Sayaṃ dahati ce bhūmiṃ, dahāpeti parehi vā;
Āpattantamaso pattaṃ, dahantassāpi bhikkhuno.
986.
Ṭhānesu yattakesvaggiṃ, deti dāpeti vā pana;
Tattakāneva bhikkhussa, honti pācittiyānipi.
987.
Ṭhapetuṃ bhikkhuno aggiṃ, bhūmiyaṃ na ca vaṭṭati;
Kapāle pattapacane, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati.
988.
Aggiṃ upari dārūnaṃ, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati;
Dahanto tāni gantvā so, bhūmiṃ dahati ce pana.
989.
Eseva ca nayo vutto, iṭṭhakāvāsakādisu;
Ṭhapetuṃ iṭṭhakādīnaṃ, matthakesveva vaṭṭati.
990.
Kasmā panāti ce? Tesa-manupādānabhāvato;
Khāṇuke sukkharukkhe vā, aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati.
991.
Anāpatti tiṇukkaṃ tu, gahetvā pana gacchato;
Ḍayhamāne tu hatthasmiṃ, sace pāteti bhūmiyaṃ.
992.
Puna taṃ patitaṭṭhāne, datvā tassa panindhanaṃ;
Aggiṃ vaṭṭati kātunti, mahāpaccariyaṃ rutaṃ.
993.
Tassāpathaviyaṃyeva, pathavīti ca saññino;
Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ.
994.
Anāpatti 『『imaṃ jāna, imamāhara dehi』』ti;
Vadantassa, sacittañca, tisamuṭṭhānameva ca.
Pathavīkhaṇanakathā.
Musāvādavaggo paṭhamo.
995.
Bhavantassa ca bhūtassa, bhūtagāmassa bhikkhuno;
Pātabyatānimittaṃ tu, pācittiyamudīritaṃ.
996.
Udakaṭṭho thalaṭṭhoti, duvidho hoti so pana;
Tilabījādiko tattha, sapaṇṇopi apaṇṇako.
997.
Udakaṭṭhoti viññeyyo, sabbo sevālajātiko;
Vikopentassa taṃ sabbaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
以下是巴利文的完整直譯,按照您的要求進行翻譯: 969. 如果屋內有未被浸濕的泥土堆, 沒有被雨水浸濕,對比丘來說隨時都是適合的。 970. 如果房子重新被蓋上屋頂, 四個月后,所有被浸濕的都變得不適合。 971. 那裡有多少被浸濕,就有多少變得不適合; 那裡有多少未被浸濕,就有多少仍然適合。 972. 如果它被水浸濕,與地面連為一體, 它就變成了天然的土地,之後就不允許(使用)了。 973. 露天的泥墻被雨水浸濕, 四個月后被稱為"天然的土地"。 974. 如果不擦拭,只是輕輕地 用濕手觸控附著在上面的細塵並拿取,是允許的。 975. 如果是磚墻,大多數在乾燥的地方 保持原狀,因此可以隨意破壞。 976. 露天的柱子,搖動左右, 破壞地面后不允許拿取。 977. 拿取其他干樹或樁子時, 這同樣的規則也有過錯,但直接向上拔出則沒有。 978. 如果搬動石頭或樹木時滾動, 即使地面被破壞,心無雜念的人也沒有過錯。 979. 對於劈木頭的人和拉樹枝等的人來說, 這同樣的規則適用於地面上心無雜念的人。 980. 比丘不允許 在地上敲打或插入 刺、針、骨頭或木樁。 981. 比丘說"我要用尿柱 破壞地面", 這樣做是不允許的。 982. 如果地面被破壞,做這些事是無罪的; 掃地時弄平或擦拭是不允許的。 983. 用腳趾劃地 也是不允許的; 同樣,用腳破壞(地面)行走也不允許。 984. 用濕手觸控地面, 不擦拭拿取細塵, 如果洗手是允許的。 985. 如果自己燒地,或讓別人燒, 即使是燒一個缽的範圍,比丘也有罪。 986. 在多少地方 點火或讓人點火, 比丘就有多少波逸提罪。 987. 比丘不允許在地上 放火;但在陶碗或烤缽上 放火是允許的。 988. 不允許在木頭上面 放火;如果那些(木頭)燃燒 蔓延到地面上燒到地面。 989. 這同樣的規則也適用於 磚塊和石頭等; 只允許放在磚塊等的頂部。 990. 為什麼呢?因為它們不是燃料; 在樁子或干樹上 點火是不允許的。 991. 拿著草把行走是無罪的; 如果手被燒到 而把它扔在地上。 992. 然後在它落地的地方 放些燃料在上面, 大部分人認為可以生火。 993. 對於那個(生火的人),在非土地上 誤認為是土地,或者對兩者都有疑慮, 被認為是突吉羅
998.
Viyūhitvā tu hatthena, nhāyituṃ pana vaṭṭati;
Hoti tassa ca sabbampi, ṭhānañhi sakalaṃ jalaṃ.
999.
Udakena vinā cecca, taṃ panuddharituṃ jalā;
Na ca vaṭṭati bhikkhussa, ṭhānasaṅkamanañhi taṃ.
1000.
Udakenukkhipitvā taṃ, pakkhipantassa vārisu;
Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, sabbaaṭṭhakathāsupi.
1001.
Jale vallitiṇādīni, uddharantassa toyato;
Vikopentassa vā tattha, hoti pācitti bhikkhuno.
1002.
Parehuppāṭitānettha, vikopentassa dukkaṭaṃ;
Gacchanti hi yato tāni, bījagāmena saṅgahaṃ.
1003.
Thalaṭṭhe chinnarukkhānaṃ, ṭhito haritakhāṇuko;
Uddhaṃ vaḍḍhanako tassa, bhūtagāmena saṅgaho.
1004.
Nāḷikerādikānampi, khāṇu uddhaṃ na vaḍḍhati;
Tasmā tassa kato hoti, bījagāmena saṅgaho.
1005.
Tathā kadaliyā khāṇu, phalitāya pakāsito;
Aphalitāya yo khāṇu, bhūtagāmena so mato.
1006.
Phalitā kadalī yāva, nīlapaṇṇā ca tāva sā;
Naḷaveḷutiṇādīna-mayameva vinicchayo.
1007.
Aggato pana paṭṭhāya, yadāyaṃ veḷu sussati;
Tadā saṅgahito hoti, bījagāmena nāmaso.
1008.
Indasālādirukkhānaṃ, bījagāmena saṅgaho;
Chinditvā ṭhapitānaṃ tu, viññeyyo vinayaññunā.
1009.
Maṇḍapādīnamatthāya, nikkhaṇanti ca te sace;
Niggate mūlapaṇṇasmiṃ, bhūtagāmena saṅgaho.
1010.
Mūlamattepi vā yesaṃ, paṇṇamattepi vā pana;
Niggatepi kato tesaṃ, bījagāmena saṅgaho.
1011.
Sakandā pana tālaṭṭhi, bījagāmoti vuccati;
Pattavaṭṭi yadā nīlā, niggacchati tadā na ca.
1012.
Nāḷikeratacaṃ bhitvā, dantasūcīva aṅkuro;
Niggacchati tadā sopi, bījagāmoti vuccati.
1013.
Migasiṅgasamānāya, satiyā pattavaṭṭiyā;
Aniggatepi mūlasmiṃ, bhūtagāmoti vuccati.
1014.
Na honti haritā yāva, vīhiādīnamaṅkurā;
Niggatesupi paṇṇesu, bījagāmena saṅgaho.
Cattāro bhāṇavārā niṭṭhitā.
1015.
Ambajambuṭṭhikādīna-meseva ca vinicchayo;
Vandākā vāpi aññaṃ vā, rukkhe jāyati yaṃ pana.
1016.
Rukkhovassa siyā ṭhānaṃ, vikopetuṃ na vaṭṭati;
Amūlavalliādīna-mayameva vinicchayo.
1017.
Pākārādīsu sevālo, aggabījanti vuccati;
Yāva dve tīṇi pattāni, na sañjāyanti tāva so.
1018.
Pattesu pana jātesu, vatthu pācittiyassa so;
Ghaṃsitvā pana taṃ tasmā, apanetuṃ na vaṭṭati.
1019.
Sevāle bahi pānīya-ghaṭādīnaṃ tu dukkaṭaṃ;
Abbohārova so anto, pūvādīsupi kaṇṇakaṃ.
1020.
Pāsāṇadaddusevāla-seleyyappabhutīni ca;
Honti dukkaṭavatthūni, apattānīti niddise.
1021.
Pupphitaṃ tu ahicchattaṃ, abbohārikataṃ gataṃ;
Sace taṃ makuḷaṃ hoti, hoti dukkaṭavatthukaṃ.
1022.
Rukkhe tacaṃ vikopetvā, tathā pappaṭikampi ca;
Niyyāsampi panallasmiṃ, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
1023.
Nuhiādīsu rukkhesu, tālapaṇṇādikesu vā;
Likhato tatthajātesu, pācittiyamudīraye.
1024.
Pupphaṃ paṇḍupalāsaṃ vā, phalaṃ vā pakkameva vā;
Pātentassa ca cāletvā, pācittiyamudīritaṃ.
1025.
Nāmetvā phaliniṃ sākhaṃ, dātuṃ vaṭṭati gaṇhato;
Sayaṃ khāditukāmo ce, dātumevaṃ na vaṭṭati.
1026.
Ukkhipitvā paraṃ kañci, gāhāpetumpi vaṭṭati;
Pupphāni ocinantesu, ayameva vinicchayo.
1027.
Yesaṃ ruhati rukkhānaṃ, sākhā tesampi sākhinaṃ;
Kappiyaṃ tamakāretvā, vikopentassa dukkaṭaṃ.
以下是巴利文的完整直譯,按照您的要求進行翻譯: 998. 用手撥開(水)洗澡是允許的; 因為對他來說所有的地方都是水。 999. 故意不用水 從水中取出它, 對比丘來說是不允許的,因為這是改變位置。 1000. 用水把它撈起來, 再放回水中, 在所有註釋書中都說是允許的。 1001. 對於從水中拔出水中的藤蔓、草等的比丘, 或在那裡破壞它們的比丘,會犯波逸提。 1002. 在這裡,破壞被他人拔出的東西是突吉羅; 因為它們被歸類為種子類植物。 1003. 陸地上被砍伐的樹木留下的綠色樹樁, 向上生長的部分被歸類為植物。 1004. 椰子等的樹樁不會向上生長; 因此它被歸類為種子類植物。 1005. 同樣,已結果的芭蕉樹樁被解釋為; 未結果的樹樁被認為是植物。 1006. 結果的芭蕉樹只要 還是青葉就是如此; 蘆葦、竹子、草等也是這樣判斷。 1007. 從頂端開始,當這竹子乾燥時, 那時它就被歸類為種子類植物。 1008. 精通戒律的人應知道, 印度沙羅等樹木被砍下放置后, 被歸類為種子類植物。 1009. 如果他們爲了涼亭等目的把它們拔出, 當根和葉長出時,就被歸類為植物。 1010. 即使只有根或只有葉 長出,它們也被 歸類為種子類植物。 1011. 帶莖的棕櫚樹幹被稱為種子類植物; 當葉芽變綠時就不是了。 1012. 當椰子殼破裂, 芽像牙籤一樣長出時, 它也被稱為種子類植物。 1013. 當葉芽像鹿角一樣, 即使根還沒有長出, 也被稱為植物。 1014. 只要稻子等的芽還不是綠色的, 即使葉子長出來了,也被歸類為種子類植物。 四個誦分已結束。 1015. 芒果、蒲桃核等也是這樣判斷; 寄生植物或其他 在樹上生長的東西。 1016. 樹是它的位置,不允許破壞; 無根藤蔓等也是這樣判斷。 1017. 墻等上的水藻被稱為頂端種子; 只要還沒長出兩三片葉子,它就是這樣。 1018. 但當葉子長出來時,它就成為波逸提的對象; 因此擦掉它是不允許的。 1019. 水罐等外面的水藻是突吉羅; 裡面的就不算了,麵包等上的黴菌也是。 1020. 石頭上的苔蘚、水藻、 巖石植物等, 應該說是突吉羅的對象,不是波逸提。 1021. 開花的蘑菇被認為是不算的; 如果它是蕾,就成為突吉羅的對象。 1022. 破壞樹皮, 同樣破壞樹膠, 在濕的時候拿取樹液也是不允許的。 1023. 對於無花果等樹木, 或者棕櫚葉等, 在上面刻畫會犯波逸提。 1024. 對於搖動使花、黃葉、 果實或熟果 掉落的人,宣佈為波逸提。 1025. 彎下有果實的樹枝給別人拿是允許的; 如果自己想吃,這樣給是不允許的。 1026. 把某人舉起來讓他摘取也是允許的; 對於採摘花朵的人也是這樣判斷。 1027. 對於那些能再生的樹木, 它們的樹枝也是如此, 不做適當處理就破壞它們的人犯突吉羅。
1028.
Ayameva nayo alla-siṅgiverādikesupi;
Dukkaṭaṃ bījagāmesu, niddiṭṭhattā mahesinā.
1029.
『『Rukkhaṃ chinda lataṃ chinda, kandaṃ mūlampi uddhara;
Uppāṭehī』』ti vattumpi, vaṭṭatevāniyāmato.
1030.
『『Ambaṃ jambumpi nimbaṃ vā, chinda bhinduddharā』』ti vā;
Gahetvā pana nāmampi, vaṭṭatevāniyāmato.
1031.
『『Imaṃ rukkhaṃ imaṃ valliṃ, imaṃ challiṃ imaṃ lataṃ;
Chinda bhindā』』ti vā vattuṃ, niyametvā na vaṭṭati.
1032.
Pūretvā ucchukhaṇḍānaṃ, pacchiyo āharanti ce;
Sabbameva kataṃ hoti, ekasmiṃ kappiye kate.
1033.
Ekato pana baddhāni, ucchudārūni honti ce;
Kappiyaṃ karonto pana, dāruṃ vijjhati vaṭṭati.
1034.
Valliyā rajjuyā vāpi, yāya baddhāni tāni hi;
Bhājanena samānattā, taṃ vijjhati na vaṭṭati.
1035.
Bhattaṃ maricapakkehi, missetvā āharanti ce;
Ekasitthepi bhattassa, sace vijjhati vaṭṭati.
1036.
Ayameva nayo vutto, tilataṇḍulakādisu;
Ekābaddhe kapitthepi, kaṭāhe kappiyaṃ kare.
1037.
Kaṭāhaṃ yadi muñcitvā, anto carati miñjakaṃ;
Bhindāpetvā kapitthaṃ taṃ, kāretabbaṃ tu kappiyaṃ.
1038.
Abhūtagāmabījesu, bhūtagāmādisaññino;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1039.
Atathāsaññino tattha, asañciccāsatissa ca;
Ummattakādikānañca, anāpatti pakāsitā.
1040.
Idañca tisamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ;
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Bhūtagāmakathā.
1041.
Kate saṅghena kammasmiṃ, aññavādavihesake;
Tathā puna karontassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
1042.
Tikapācittiyaṃ dhamme, adhamme tikadukkaṭaṃ;
Kamme aropite cevaṃ, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
1043.
Āpattiṃ vāpi āpannaṃ, ajānantassa, 『『bhaṇḍanaṃ;
Bhavissatī』』ti saññissa, gilānassa na dosatā.
1044.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā;
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, vedanā dukkhavedanā.
Aññavādakathā.
1045.
Ayasaṃ kattukāmova, sammatassa hi bhikkhuno;
Vadanto upasampanne, ujjhāpeti ca khīyati.
1046.
Tasmiṃ vatthudvaye tassa, hoti pācittiyadvayaṃ;
Tikapācittiyaṃ dhamme, adhamme tikadukkaṭaṃ.
1047.
Avaṇṇaṃnupasampanna-santike pana bhikkhuno;
Asammatassa bhikkhussa, bhāsato yassa kassaci.
1048.
Sāmaṇerassa vā vaṇṇaṃ, sammatāsammatassapi;
Vadato dukkaṭaṃ hoti, yassa kassaci santike.
1049.
Chandādīnaṃ vaseneva, karontaṃ bhaṇato pana;
Anāpatti kriyāsesa-manantarasamaṃ mataṃ.
Ujjhāpanakathā.
1050.
Ajjhokāse tu mañcādiṃ, attano vā parassa vā;
Atthāya santharāpetvā, santharitvāpi vā pana.
1051.
Nevuddhareyya saṅghassa, uddharāpeyya vā na taṃ;
Pakkamanto sace tassa, hoti pācitti bhikkhuno.
1052.
Vassike caturo māse, sace devo na vassati;
Ajjhokāse tathā cāpi, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
1053.
Yattha vassati hemante, cattāro aparepi ca;
Ṭhapetuṃ tattha mañcādiṃ, aṭṭha māse na vaṭṭati.
1054.
Kākādīnaṃ nivāsasmiṃ, rukkhamūle kadācipi;
Mañcādiṃ pana saṅghassa, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
1055.
Aññassatthāya yaṃ kiñci, santhataṃ yadi saṅghikaṃ;
Yattha katthaci vā ṭhāne, yena kenaci bhikkhunā.
1056.
Yāva so na nisīdeyya, 『『gacchā』』ti na vadeyya vā;
Tāva santhārakasseva, bhāro tanti pavuccati.
以下是巴利文的完整直譯,按照您的要求進行翻譯: 1028. 這同樣的規則也適用於濕的生薑等; 大聖人說過,對於種子類植物是突吉羅。 1029. "砍樹,砍藤, 拔出根莖和根" 這樣不特定地說是允許的。 1030. "砍芒果樹、蒲桃樹或楝樹, 破壞它,拔出它" 取它們的名字這樣說也是允許的。 1031. "砍這棵樹,這條藤, 這塊樹皮,這條蔓藤, 破壞它"這樣特定地說是不允許的。 1032. 如果他們裝滿籃子帶來甘蔗段, 在一個被做成適當的情況下,全部都變成適當的。 1033. 如果甘蔗桿被捆在一起, 做適當處理時, 刺破木頭是允許的。 1034. 但是用藤或繩子 把它們捆在一起的, 因為它相當於容器,刺破它是不允許的。 1035. 如果他們把飯和熟胡椒混在一起帶來, 即使只有一粒飯,如果刺破它是允許的。 1036. 這同樣的規則也適用於芝麻、稻米等; 對於捆在一起的木蘋果,在鍋里做適當處理。 1037. 如果果肉從鍋里脫離, 在裡面流動, 應該讓人把木蘋果打破,然後做適當處理。 1038. 對於非植物和種子, 誤認為是植物等的人, 對此有疑慮的人,也犯突吉羅。 1039. 對此認知不正確的人, 無意和不注意的人, 以及瘋狂等的人,被宣佈為無罪。 1040. 這有三種起源,是行為,以認知為解脫, 是身業語業,三種心和三種感受。 關於植物的討論。 1041. 當僧團作羯磨時, 對說其他話和擾亂的人, 再次這樣做的人,有兩個波逸提。 1042. 如法時三波逸提,不如法時三突吉羅; 在羯磨未完成時這樣說的人也是突吉羅。 1043. 不知道犯戒的人, 認為"會有爭吵"的人, 病人是沒有過錯的。 1044. 與不與取相同的起源等方式, 這被說是作為和不作為,感受是苦受。 關於說其他話的討論。 1045. 只想要使被認可的比丘 蒙受恥辱的人, 對已受具足戒者說,抱怨和批評。 1046. 對於這兩種事由,他有兩個波逸提; 如法時三波逸提,不如法時三突吉羅。 1047. 在未受具足戒者面前 說比丘的過失, 對未被認可的任何比丘。 1048. 或者在任何人面前 稱讚沙彌,不論是被認可的還是未被認可的人, 都是突吉羅。 1049. 但是說出以貪等為動機的人的行為, 無罪,其餘與前面相同。 關於抱怨的討論。 1050. 在露天處為自己 或為他人 鋪設或讓人鋪設床等。 1051. 不收起也不讓人收起僧團的(床等), 如果那個比丘離開, 就犯波逸提。 1052. 在雨季四個月 如果天不下雨, 同樣在露天處放置也是不允許的。 1053. 在冬季下雨的地方,另外四個月, 在那裡放置床等, 八個月是不允許的。 1054. 在烏鴉等棲息的 樹下,任何時候 都不允許放置僧團的床等。 1055. 如果任何僧團的物品 為他人的利益而鋪設, 在任何地方,由任何比丘。 1056. 只要那人還沒有坐下, 或者沒有說"去吧", 就說那是鋪設者的責任。
1057.
Sace taṃ sāmaṇerena, santharāpeti santhataṃ;
Santharāpitabhikkhussa, palibodhoti dīpito.
1058.
Santhataṃ bhikkhunā taṃ ce, bhāro tasseva tāva taṃ;
Yāva āṇāpako tattha, āgantvā na nisīdati.
1059.
Bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā, ārāmikamupāsakaṃ;
Anāpucchā niyyātetvā, saṅghikaṃ sayanāsanaṃ.
1060.
Leḍḍuppātamatikkamma, gacchato paṭhame pade;
Dukkaṭaṃ, dutiye vāre, pācittiyamudīritaṃ.
1061.
Ṭhatvā bhojanasālāyaṃ, vatvā yo sāmaṇerakaṃ;
Asukasmiṃ divāṭṭhāne, paññāpehīti mañcakaṃ.
1062.
Nikkhamitvā sace tasmā, ṭhānā aññattha gacchati;
Pāduddhārena so bhikkhu, kāretabboti dīpito.
1063.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tikātītena satthunā;
Tathā puggalike tena, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
1064.
Cimiliṃ taṭṭikaṃ cammaṃ, phalakaṃ pādapuñchaniṃ;
Bhūmattharaṇakaṃ vāpi, uttarattharaṇampi vā.
1065.
Dārumattikabhaṇḍāni , pattādhārakameva vā;
Abbhokāse ṭhapetvā taṃ, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
1066.
Sace āraññakenāpi, anovasse ca no sati;
Laggetvā pana rukkhasmiṃ, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ.
1067.
Yathā upacikādīhi, na khajjati na lujjati;
Tathā katvāpi taṃ sabbaṃ, gantuṃ pana ca vaṭṭati.
1068.
Anāpattuddharāpetvā, āpucchitvāpi gacchato;
Attano santake ruddhe, āpadāsupi bhikkhuno.
1069.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā;
Kriyākriyamidaṃ vutta-mayameva visesatā.
Paṭhamasenāsanakathā.
1070.
Bhisicimilikā bhūma-ttharaṇaṃ uttarattharaṃ;
Taṭṭikā cammakhaṇḍo ca, paccattharanisīdanaṃ.
1071.
Santhāro tiṇapaṇṇānaṃ, seyyā dasavidhā siyā;
Sabbacchannaparicchanne, vihāre bhikkhu yo pana.
1072.
Etaṃ dasavidhaṃ seyyaṃ, santharitvāpi vā sayaṃ;
Anuddharitvānāpucchā, atikkamati taṃ sace.
1073.
Ārāmassūpacāraṃ vā, parikkhepaṃ panassa vā;
Paṭhame dukkaṭaṃ pāde, pācitti dutiye siyā.
1074.
Senāsanassa seyyāya, ubhayesaṃ vināsato;
Gacchato santharitvanto-gabbhe pācitti vaṇṇitā.
1075.
Upacāre vihārassa, dukkaṭaṃ maṇḍapādike;
Gacchato santharitvā vā, seyyāmattaṃ vināsato.
1076.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, saṅghike dasavatthuke;
Tathā puggalike tassa, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
1077.
Anāpattuddharitvā vā, āpucchaṃ vāpi gacchato;
Palibuddhepi vāññena, attano santakepi vā.
1078.
Sāpekkhova ca gantvā taṃ, tattha ṭhatvāpi pucchati;
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
Dutiyasenāsanakathā.
1079.
Yo pubbupagataṃ bhikkhuṃ, jānaṃ anupakhajja ca;
Kappeyya saṅghikāvāse, seyyaṃ pācittiyassa ce.
1080.
Pādadhovanapāsāṇā, pavisantassa bhikkhuno;
Yāva taṃ mañcapīṭhaṃ vā, nikkhamantassa vā pana.
1081.
Mañcapīṭhakato yāva, passāvaṭṭhānameva tu;
Etthantare idaṃ ṭhānaṃ, upacāroti vuccati.
1082.
Tattha bādhetukāmassa, upacāre tu bhikkhuno;
Dasasvaññataraṃ seyyaṃ, santharantassa dukkaṭaṃ.
1083.
Nisīdantassa vā tattha, nipajjantassa vā pana;
Tathā dvepi karontassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
1084.
Punappunaṃ karontassa, payogagaṇanāvasā;
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, puggale tikadukkaṭaṃ.
1085.
Vuttūpacāraṃ muñcitvā, seyyaṃ santharatopi vā;
Vihārassūpacāre vā, ajjhokāsepi vā pana.
以下是巴利文的完整直譯,按照您的要求進行翻譯: 1057. 如果他讓沙彌 鋪設那個鋪設物; 被說明是鋪設比丘的障礙。 1058. 如果那是比丘鋪設的,那就是他的責任, 直到命令者來到那裡坐下為止。 1059. 不告知比丘或沙彌 或園民或優婆塞, 就離開僧團的臥具坐具。 1060. 超過一塊土塊的投擲距離, 第一步時是突吉羅, 第二步時被宣佈為波逸提。 1061. 站在食堂里, 對沙彌說: "在某某日間休息處鋪設床"。 1062. 如果離開那個地方 去別的地方, 那個比丘應該按腳步數來判罪。 1063. 三種情況下波逸提, 被三藏通達的導師所說; 同樣,對於個人所有物, 他指出三種情況下是突吉羅。 1064. 毯子、草蓆、皮革、 木板、腳墊、 地毯或 被褥。 1065. 木製或陶製器皿, 或缽架, 放在露天處離開, 就犯突吉羅。 1066. 如果是阿蘭若比丘, 在沒有遮蔽處, 掛在樹上, 可以隨意離開。 1067. 如何不被白蟻等 啃食或損壞, 這樣做了之後, 離開是允許的。 1068. 無罪的是收起后離開的, 或告知后離開的, 或自己的東西被阻礙的, 或遇到危難的比丘。 1069. 所有的起源等 被認為與迦絺那相同; 這被說是作為和不作為, 只有這個特殊之處。 關於第一個臥具的討論。 1070. 床墊、毯子、地毯、 被褥、草蓆、皮革片、 坐墊、坐具、 草葉鋪蓋、臥具,這十種。 1071. 在完全遮蔽和圍繞的 精舍里,任何比丘 1072. 自己鋪設這十種臥具中的一種, 如果不收起也不告知就離開, 1073. 越過寺院的邊界 或它的圍墻, 第一步是突吉羅,第二步就是波逸提。 1074. 從臥具坐具離開, 兩者都會損壞, 在內室鋪設后離開被說是波逸提。 1075. 在精舍的邊界, 在涼亭等處鋪設后離開, 或者只損壞臥具而離開是突吉羅。 1076. 對於僧團的十種物品, 三種情況下波逸提被說; 同樣,對於個人所有物, 他指出三種情況下是突吉羅。 1077. 無罪的是收起后離開的, 或告知后離開的, 或被他人阻礙的, 或自己的東西。 1078. 或者帶著期待離開, 站在那裡詢問; 所有的起源等 被認為與前面相同。 關於第二個臥具的討論。 1079. 明知先到的比丘, 而強行擠入, 在僧團住處 鋪設臥具的人犯波逸提。 1080. 從洗腳石開始, 比丘進入時, 直到床椅, 或者離開時, 1081. 從床椅開始 直到小便處, 這之間的區域 被稱為邊界。 1082. 在那裡想要妨礙比丘的人, 在邊界內 鋪設十種臥具中的任何一種 就犯突吉羅。 1083. 在那裡坐下 或躺下, 或兩者都做, 就有兩個波逸提。 1084. 反覆這樣做的人, 根據行為次數, 三種情況下波逸提被說, 對個人所有物三種情況下突吉羅。 1085. 離開所說的邊界, 鋪設臥具, 或在精舍的邊界, 或在露天處,
1086.
Santharāpayato vāpi, tattha tassa nisīdato;
Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, nivāso ca nivārito.
1087.
Anāpatti gilānassa, sītāduppīḷitassa vā;
Āpadāsupi bhikkhussa, tathā ummattakādino.
1088.
Samuṭṭhānādayo sabbe, paṭhamantimavatthunā;
Sadisāti ca viññeyyā, hotīdaṃ dukkhavedanaṃ.
Anupakhajjakathā.
1089.
Vihārā saṅghikā bhikkhuṃ, nikkaḍḍheyya sace pana;
Nikkaḍḍhāpeyya vā kuddho, tassa pācittiyaṃ siyā.
1090.
Bahubhūmāpi pāsādā, payogenekakena yo;
Nikkaḍḍheti sace tassa, ekā pācitti dīpitā.
1091.
Ṭhapetvā ca ṭhapetvā ca, nikkaḍḍhantassa antarā;
Dvārānaṃ gaṇanāyassa, honti pācittiyo pana.
1092.
『『Nikkhamā』』ti vadantassa, vācāyapi ayaṃ nayo;
Āṇattiyā khaṇeyeva, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
1093.
Sace so sakimāṇatto, dvārepi bahuke pana;
Atikkāmeti ekāva, bahukāni bahūni ce.
1094.
Tassūpaṭṭhānasālādi-vihārassūpacārato ;
Kāyenapi ca vācāya, tathā nikkaḍḍhanepi ca.
1095.
Vihārassūpacārā vā, vihārā vāpi cetaraṃ;
Nikkaḍḍhantassa sabbesaṃ, parikkhārampi dukkaṭaṃ.
1096.
Asambaddhesu bhikkhussa, parikkhāresu paṇḍito;
Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, dukkaṭaṃ paridīpaye.
1097.
Antevāsimalajjiṃ vā, tathā saddhivihārikaṃ;
Nikkaḍḍhantassa ummattaṃ, sayaṃ ummattakassa ca.
1098.
Attano vasanaṭṭhānā, tathā vissāsikassa vā;
Parikkhārañca vā tesaṃ, anāpatti pakāsitā.
1099.
Saṅghārāmāpi sabbasmā, tathā kalahakārakaṃ;
Idaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, vedanā dukkhavedanā.
Nikkaḍḍhanakathā.
1100.
Majjhimāsīsaghaṭṭāya, vehāsakuṭiyūpari;
Āhaccapādake mañce, pīṭhe vā pana bhikkhuno.
1101.
Nisīdantassa vā tasmiṃ, nipajjantassa vā pana;
Payogagaṇanāyeva, tassa pācittiyo siyuṃ.
1102.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, puggale tikadukkaṭaṃ;
Heṭṭhā aparibhoge vā, sīsaghaṭṭāya vā pana.
1103.
Avehāsavihāre vā, attano santakepi vā;
Vissāsikavihāre vā, na dosummattakādino.
1104.
Yattha paṭāṇi vā dinnā, tattha ṭhatvā lageti vā;
Idameḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.
Vehāsakuṭikathā.
1105.
Yāva dvārassa kosamhā, aggaḷaṭṭhapanāya tu;
Bhikkhunā limpitabbaṃ vā, lepāpetabbameva vā.
1106.
Ñeyyo ālokasandhīnaṃ, parikammepyayaṃ nayo;
Chadanassa dvattipariyāyaṃ, ṭhitena harite pana.
1107.
Adhiṭṭheyyaṃ tato uddhaṃ, adhiṭṭheti sace pana;
Tassa pācittiyaṃ hoti, dukkaṭaṃ tattha tiṭṭhato.
1108.
Piṭṭhivaṃse ṭhito koci, chadanassa mukhavaṭṭiyā;
Yasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ bhikkhuṃ, olokento na passati.
1109.
Tasmiṃ ṭhāne pana ṭhātuṃ, neva bhikkhussa vaṭṭati;
Vihārassa patantassa, patanokāsato hi taṃ.
1110.
Ūnakadvattipariyāye, atirekoti saññino;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1111.
Na doso dvattipariyāye, leṇe tiṇakuṭīsu vā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Dvattipariyāyakathā.
1112.
Jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ, tiṇaṃ vā mattikampi vā;
Yadi siñceyya pācitti, siñcāpeyya parehi vā.
1113.
Acchinditvā sace dhāraṃ, mattikaṃ siñcato pana;
Ekasmimpi ghaṭe ekā, pācitti paridīpitā.
1114.
Vicchindati sace dhāraṃ, payogagaṇanāvasā;
Sammukhampi karontassa, mātikaṃ sandamānakaṃ.
以下是巴利文的完整直譯,按照您的要求進行翻譯: 1086. 或讓人鋪設,或在那裡坐下, 在所有情況下都被說是突吉羅,居住也被禁止。 1087. 無罪的是生病的人,或被寒冷等折磨的人, 或遇到危難的比丘,同樣瘋狂等的人。 1088. 所有的起源等 應知與第一和最後的事例相同, 這是苦受。 關於強行擠入的討論。 1089. 如果憤怒地將比丘 從僧團的精舍趕出去, 或讓人趕出去,他就犯波逸提。 1090. 即使是多層的建築,誰 以一次行動趕人出去, 他被說明只犯一個波逸提。 1091. 一次又一次地趕出去,中間停頓, 根據門的數量, 他就有多少個波逸提。 1092. 說"出去"時,這個規則也適用於言語; 在命令的那一刻,命令者犯突吉羅。 1093. 如果他一次命令, 即使有多個門, 只犯一個(波逸提);如果多次(命令),就有多個。 1094. 從他的侍者室等 精舍的邊界, 用身體或言語, 同樣趕出去時也是如此。 1095. 從精舍的邊界 或從精舍趕出 其他所有的用具,也是突吉羅。 1096. 對於比丘不相連的用具, 智者應說明 根據物品的數量他犯突吉羅。 1097. 趕出無慚愧的學生, 或同住的弟子, 或瘋狂的人,或自己瘋狂的人, 1098. 從自己的住處, 或親密朋友的(住處), 或他們的用具,被宣佈為無罪。 1099. 從整個僧園, 同樣(趕出)製造爭端的人, 這有三種起源,感受是苦受。 關於趕出去的討論。 1100. 在中等人頭能觸及的 高架小屋上面, 可移動腳的床 或椅子上,比丘 1101. 坐在那上面 或躺在那上面, 根據行為的次數, 他就有多少個波逸提。 1102. 三種情況下波逸提被說, 對個人所有物三種情況下突吉羅; 在下面不能使用的地方, 或頭能觸及的地方, 1103. 或非高架的精舍, 或自己的東西, 或親密朋友的精舍, 瘋狂等的人沒有過錯。 1104. 在給予支撐的地方, 或站在那裡固定, 這被認為與羊毛 (的學處)起源相同。 關於高架小屋的討論。 1105. 直到門的邊緣, 爲了安裝門閂, 比丘應該塗抹 或讓人塗抹。 1106. 應知這個規則也適用於 窗戶的裝飾; 對於屋頂,站在綠地上 可以做兩三層。 1107. 超過那個應該請示;如果 不請示就做, 他就犯波逸提, 站在那裡就犯突吉羅。 1108. 有人站在屋脊上, 從屋頂的邊緣, 看不到站在那個地方的比丘。 1109. 比丘不允許 站在那個地方; 因為那是精舍 倒塌時會倒下的地方。 1110. 對不足兩三層 誤認為超過的人, 對此有疑慮的人, 也犯突吉羅。 1111. 兩三層的洞穴 或草屋沒有過錯; 所有的起源等 被認為與媒介(學處)相同。 關於兩三層的討論。 1112. 明知有生物的水, 草或泥土, 如果澆水就犯波逸提, 讓別人澆水也是如此。 1113. 如果不間斷地 澆泥土水流, 即使只有一罐, 也被說明是一個波逸提。 1114. 如果間斷水流, 根據行為的次數(判罪), 即使當面做 正在流動的水渠。
1115.
Ekāva ce siyāpatti, divasampi ca sandatu;
Bandhato tattha tatthassa, payogagaṇanā siyā.
1116.
Sace sakaṭapuṇṇampi, mattikaṃ tiṇameva vā;
Udake pakkhipantassa, ekā pācitti ekato.
1117.
Ekekaṃ pakkhipantassa, payogagaṇanāya ce;
Khayaṃ vā āvilattaṃ vā, jalaṃ gacchati tādise.
1118.
『『Siñcāhī』』ti vadantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ;
Ekāyāṇattiyā ekā, divasampi ca siñcato.
1119.
Appāṇe udake suddhe, sappāṇamiti saññino;
Sabbattha vimatissāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1120.
Sabbatthāpāṇasaññissa, asañciccāsatissa vā;
Ajānato anāpatti, tathā ummattakādino.
1121.
Sappāṇakattaṃ toyassa, sappāṇanti vijānanaṃ;
Vinā vadhakacittena, tiṇādīnaṃ nisecanaṃ.
1122.
Cattārevassa aṅgāni, niddiṭṭhāni mahesinā;
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
1123.
Idaṃ paṇṇattivajjañca, ticittañcāti dīpitaṃ;
Idamevettha niddiṭṭhaṃ, tassa cassa visesanaṃ.
Sappāṇakakathā.
Senāsanavaggo dutiyo.
1124.
Bhikkhussāṭṭhaṅgayuttassa, bhikkhunovādasammuti;
Idha ñatticatutthena, anuññātā mahesinā.
1125.
Yo tāyāsammato bhikkhu, garudhammehi aṭṭhahi;
Ekaṃ sambahulā vāpi, bhikkhunisaṅghameva vā.
1126.
Osārentova te dhamme, ovadeyya sace pana;
Ovādapariyosāne, tassa pācittiyaṃ siyā.
1127.
Aññena pana dhammena, ovadantassa dukkaṭaṃ;
Ekatoupasampannaṃ, garudhammehi vā tathā.
1128.
Bhikkhūnaṃ santikeyeva, upasampannabhikkhuniṃ;
Tathā, liṅgavipallāse, pācitteva pakāsitā.
1129.
Sammatassāpi bhikkhussa, dukkaṭaṃ samudīritaṃ;
Ovādaṃ aniyādetvā, dhammenaññena bhāsato.
1130.
『『Samaggamhā』』ti vuttepi, aññenovadato tathā;
『『Vaggamhā』』ti ca vuttepi, garudhammehi dukkaṭaṃ.
1131.
Agaṇhantassa ovādaṃ, apaccāharatopi taṃ;
Ṭhapetvā dukkaṭaṃ bālaṃ, gilānaṃ gamikaṃ siyā.
1132.
Adhamme pana kammasmiṃ, adhammanti ca saññino;
Vagge bhikkhunisaṅghasmiṃ, tikapācittiyaṃ siyā.
1133.
Tathā vematikassāpi, dhammakammanti saññino;
Nava pācittiyo vuttā, samaggepi ca tattakā.
1134.
Navakānaṃ vasā dvinnaṃ, aṭṭhārasa bhavanti tā;
Dukkaṭaṃ dhammakammepi, sattarasavidhaṃ siyā.
1135.
『『Osārehī』』ti vutto vā, pañhaṃ puṭṭho katheti vā;
Sikkhamānāya vā neva, doso ummattakādino.
1136.
Vācuggatāva kātabbā, paguṇā dvepi mātikā;
Suttantato ca cattāro, bhāṇavārā pakāsitā.
1137.
Eko parikathatthāya, kathāmaggo pakāsito;
Maṅgalāmaṅgalatthāya, tissoyevānumodanā.
1138.
Uposathādiatthāya, kammākammavinicchayo;
Kammaṭṭhānaṃ tathā ekaṃ, uttamatthassa pāpakaṃ.
1139.
Ettakaṃ uggahetvāna, pañcavasso bahussuto;
Muñcitvā nissayaṃ kāmaṃ, vasituṃ labhatissaro.
1140.
Vācuggatā vibhaṅgā dve, paguṇā byañjanādito;
Catūsvapi nikāyesu, eko vā potthakopi ca.
1141.
Kammākammañca vattāni, uggahetabbamettakaṃ;
Sabbantimaparicchedo, dasavasso sace pana.
1142.
Bahussuto disāmokkho, yenakāmaṃgamo siyā;
Parisaṃ labhate kāmaṃ, upaṭṭhāpetumissaro.
1143.
Yassa sāṭṭhakathaṃ sabbaṃ, vācuggaṃ piṭakattayaṃ;
Soyaṃ bahussuto nāma, bhikkhunovādako siyā.
1144.
Assāsammatatādīni , tīṇi aṅgāni dīpaye;
Padasodhammatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Ovādakathā.
以下是巴利文的完整直譯,按照您的要求進行翻譯: 1115. 即使流動一整天, 也只有一個罪; 在那裡那裡堵住(水流), 就根據行為次數(判罪)。 1116. 如果一次性把 滿車的泥土或草 倒入水中, 只有一個波逸提。 1117. 如果一個一個地倒入, 就根據行為次數(判罪); 在這種情況下,水變少 或變渾濁。 1118. 說"澆水"的人 犯突吉羅; 一次命令, 即使澆水一整天也只有一個(罪)。 1119. 對於沒有生物的清水, 誤認為有生物的人, 在所有情況下有疑慮的人, 都犯突吉羅。 1120. 在所有情況下認為沒有生物的人, 或無意和不注意的人, 或不知道的人無罪, 同樣瘋狂等的人(也無罪)。 1121. (知道)水中有生物, 瞭解有生物, 沒有殺害的意圖, 澆灌草等。 1122. 這四個要素 被大聖人指出; 與不與取相同的 起源等方式。 1123. 這被說明是制定罪 和三種心; 這裡只指出這個, 這是它的特徵。 關於有生物(的水)的討論。 臥具品第二。 1124. 對於具備八支的比丘, 教誡比丘尼的認可 在這裡由大聖人 以白四羯磨允許。 1125. 未經認可的比丘, 以八敬法 對一個、多個 或整個比丘尼僧團, 1126. 如果教誡時 只講述那些法, 在教誡結束時, 他就犯波逸提。 1127. 用其他法教誡的人 犯突吉羅; 對單邊受具足戒的人, 或用八敬法(教誡)也是如此。 1128. 在比丘面前 (教誡)已受具足戒的比丘尼 也是如此,在性別改變的情況下, 被宣佈為波逸提。 1129. 即使是被認可的比丘, 也被宣佈犯突吉羅; 不傳達教誡, 用其他法說話。 1130. 即使說"我們和合",用其他(法)教誡也是如此; 即使說"我們不和合",用八敬法(教誡)也是突吉羅。 1131. 不接受教誡的人, 不傳達它的人, 除了愚人、病人、旅行者之外, 都犯突吉羅。 1132. 在非法的羯磨中, 認為是非法的人, 在不和合的比丘尼僧團中, 三種情況下犯波逸提。 1133. 同樣對有疑慮的人, 認為是如法羯磨的人, 說有九個波逸提, 在和合(的僧團)中也是同樣多。 1134. 根據兩組九個, 它們總共是十八個; 即使在如法羯磨中, 也有十七種突吉羅。 1135. 被告知"請講述"而講述, 或被問問題而回答, 或對式叉摩那(教誡), 或瘋狂等的人都沒有過錯。 1136. 應該熟記兩部律典, 從經典中宣說 四個誦分。 1137. 一個爲了解釋而 宣說的說法方法, 爲了吉祥不吉祥, 只有三種隨喜。 1138. 爲了布薩等, 羯磨非羯磨的判斷, 同樣一個業處, 爲了最高的目標而達到。 1139. 學習了這麼多, 五歲(出家)的多聞者 可以隨意捨棄依止, 有權獨立居住。 1140. 熟記兩部分別, 從文字等開始熟悉, 在四部尼柯耶中 至少一本書。 1141. 應該學習這麼多 羯磨非羯磨和行儀; 如果最低限度 是十歲(出家), 1142. 多聞者可以自由去 任何方向, 隨意獲得眷屬, 有權使人侍奉。 1143. 誰能熟記全部三藏 及其註釋, 他就被稱為多聞者, 可以成為教誡比丘尼的人。 1144. 應說明他未被認可等 三個要素; 與同句說法相同的 起源等方式。 關於教誡的討論。
1145.
Pācitti garudhammehi, dhammenaññena vā pana;
Hotyatthaṅgate sūriye, ovadantassa bhikkhuniṃ.
1146.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sammatassāpi bhikkhuno;
Ekatoupasampannaṃ, ovadantassa dukkaṭaṃ.
1147.
Tathānatthaṅgate sūriye, gate atthanti saññino;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1148.
Uddesādinayenassa, anāpatti pakāsitā;
Anantarasamā sesā, samuṭṭhānādayo nayā.
Atthaṅgatasūriyakathā.
1149.
Bhikkhuniṃ ovadantassa, gantvā bhikkhunupassayaṃ;
Garudhammehi aññatra, kālā pācittiyaṃ siyā.
1150.
Sace asammato hoti, hoti pācittiyadvayaṃ;
Atthaṅgate ca sūriye, sace vadati tīṇipi.
1151.
Aññena pana dhammena, vadato dukkaṭadvayaṃ;
Ekaṃ pācittiyaṃ hoti, bhikkhuno rattihetukaṃ.
1152.
Sammatassāpi bhikkhussa, hoti pācittiyadvayaṃ;
Garudhammanidānassa, sammatattā abhāvato.
1153.
Tassevaññena dhammena, ovadantassa dukkaṭaṃ;
Sammatattā anāpatti, ekā pācitti rattiyaṃ.
1154.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, dukkaṭaṃ itaradvaye;
Ekatoupasampannaṃ, ovadantassa dukkaṭaṃ.
1155.
Tathā aññena dhammena, gantvā bhikkhunupassayaṃ;
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Bhikkhunupassayakathā.
1156.
Cīvarādīnamatthāya , ovadantīti bhikkhuniṃ;
Vadato sammate bhikkhu, tassa pācittiyaṃ siyā.
1157.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ;
Saṅghenāsammataṃ bhikkhuṃ, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
1158.
Tathevānupasampannaṃ, sammataṃ vā asammataṃ;
Na doso āmisatthāya, ovadantassa bhāsato.
1159.
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā;
Idañhi tisamuṭṭhānaṃ, vedanā dukkhavedanā.
Āmisakathā.
1160.
Sace bhikkhuniyā bhikkhu, dadeyya pana cīvaraṃ;
Aññātikāya pācitti, ṭhapetvā pārivattakaṃ.
1161.
Cīvarassa paṭiggāha-sikkhāpadasamo nayo;
Avaseso mato saddhiṃ, samuṭṭhānādinā pana.
1162.
Tattha bhikkhuniyā dinnaṃ, cīvaraṃ idha bhikkhunā;
Tattha nissaggiyaṃ suddha-pācitti idha sūcitā.
Cīvaradānakathā.
1163.
Cīvaraṃ yo hi sibbeyya, sibbāpeyya parena vā;
Aññātikāya pācitti, hoti bhikkhuniyā pana.
1164.
Yaṃ vā nivāsituṃ sakkā, yaṃ vā pārupanūpagaṃ;
Cīvaranti adhippeto, idamettha mahesinā.
1165.
Sayaṃ sūciṃ pavesetvā, sibbantassa ca bhikkhuno;
Sūcinīharaṇe tassa, pācittiyamudīritaṃ.
1166.
Satakkhattumpi vijjhitvā, sakiṃ nīharato pana;
Ekaṃ pācittiyaṃ vuttaṃ, payogassa vasā bahū.
1167.
『『Sibbā』』ti pana āṇatto, avisesena bhikkhunā;
Niṭṭhāpeti sace sabbaṃ, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
1168.
『『Yamettha cīvare kammaṃ, bhāro sabbaṃ tavā』』ti hi;
Āṇatto bhikkhunā sabbaṃ, niṭṭhāpeti sace pana.
1169.
Bhikkhussāṇāpakasseva, ekāyāṇattiyā pana;
Honti pācittiyāpatti, anekārāpathe pathe.
1170.
Punappunāṇāpentassa, anekāṇattiyaṃ pana;
Kā hi nāma kathā atthi? Tikapācittiyaṃ siyā.
1171.
Ñātikāya ca aññāti-saññissa vimatissa vā;
Ekatoupasampanna-cīvare dukkaṭaṃ siyā.
1172.
Ṭhapetvā cīvaraṃ aññaṃ, parikkhārañca sibbato;
Anāpatti viniddiṭṭhā, sikkhamānādikāyapi.
1173.
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ;
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Cīvarasibbanakathā.
以下是巴利文的完整直譯,按照您的要求進行翻譯: 1145. 日落後教誡比丘尼 犯波逸提,無論是八敬法 還是其他法。 1146. 對於被認可的比丘, 三種情況下波逸提被說; 對單邊受具足戒的人 教誡犯突吉羅。 1147. 日落後, 認為已經日落的人, 對有疑慮的人 也犯突吉羅。 1148. 關於誦戒等方式 被宣佈為無罪; 其餘與前面相同, 起源等方式也是如此。 關於日落的討論。 1149. 去比丘尼住處教誡比丘尼, 除了特定時間, 不使用八敬法 就犯波逸提。 1150. 如果未被認可, 就有兩個波逸提; 如果在日落時說, 就有三個(波逸提)。 1151. 用其他法說的話, 有兩個突吉羅; 比丘有一個夜間波逸提。 1152. 即使是被認可的比丘, 也有兩個波逸提; 因為不存在八敬法的緣起 而被認可。 1153. 用其他法教誡他 犯突吉羅; 被認可就無罪, 夜間一個波逸提。 1154. 三種情況下波逸提被說, 其他兩種是突吉羅; 對單邊受具足戒的人 教誡犯突吉羅。 1155. 同樣用其他法 去比丘尼住處; 所有起源等 被認為與迦絺那相同。 關於比丘尼住處的討論。 1156. 爲了衣等目的 教誡比丘尼; 被認可的比丘說 就犯波逸提。 1157. 三種情況下波逸提被說, 同樣三種情況下突吉羅; 對未被僧團認可的比丘 教誡犯突吉羅。 1158. 同樣對未受具足戒的, 無論被認可與否; 爲了物質目的教誡 沒有過錯。 1159. 同樣對瘋狂等的人 被宣佈為無罪; 這是三種起源, 感受是苦受。 關於物質的討論。 1160. 如果比丘給比丘尼衣服, 除了交換的, 對非親屬 犯波逸提。 1161. 關於接受衣服的學處 方式相同; 其餘與起源等 一起被認為。 1162. 比丘尼給的衣服, 比丘在這裡(接受) 在那裡是應捨棄的, 在這裡被指出為清凈波逸提。 關於給衣服的討論。 1163. 誰縫衣服, 或讓別人縫, 對非親屬的比丘尼 犯波逸提。 1164. 可以穿著的, 或可以披蓋的, 被大聖人 稱為衣服。 1165. 比丘自己插針, 縫衣時, 拔出針 被宣佈為波逸提。 1166. 即使穿百次, 一次拔出, 被說為一個波逸提, 根據行為的多少。 1167. 如果被比丘不加區分 命令"縫" 並完成全部, 就是一個波逸提。 1168. 如果被命令 "衣服的所有工作都是你的責任", 並完成全部, 1169. 根據比丘的命令, 一次命令 在多條路上 有波逸提。 1170. 再三命令, 多次命令, 還有什麼可說的? 三種情況下波逸提。 1171. 對非親屬, 或不知道、有疑慮的人, 對單邊受具足戒的衣服 犯突吉羅。 1172. 除了衣服和其他用具縫製, 對式叉摩那等 被宣佈為無罪。 1173. 起源與媒介相同, 制定罪, 身業、語業, 三種心、三種感受。 關於縫衣服的討論。
1174.
Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhāya panekato;
Paṭipajjeyya maggaṃ ce, aññatra samayā idha.
1175.
Gāmantarokkame vāpi, addhayojanatikkame;
Agāmake araññe vā, hoti āpatti bhikkhuno.
1176.
Etthākappiyabhūmaṭṭho, saṃvidhānaṃ karoti yo;
Saṃvidhānanimittaṃ tu, dukkaṭaṃ tassa dīpitaṃ.
1177.
Saṃvidhānaṃ karontassa, ṭhatvā kappiyabhūmiyaṃ;
Saṃvidhānanimittaṃ tu, na vadantassa dukkaṭaṃ.
1178.
Ubhayatthāpi pācitti, gacchantasseva bhikkhuno;
Anantarassa gāmassa, upacārokkame siyā.
1179.
Tatrāpi paṭhame pāde, dukkaṭaṃ samudīritaṃ;
Dutiye padavārasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.
1180.
Antarā saṃvidhānepi, bhikkhuno dukkaṭaṃ siyā;
Dvāramaggavisaṅkete, sati cāpatti vuccati.
1181.
Asaṃvidahite kāle, vidahitoti saññino;
Bhikkhusseva vidhānasmiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1182.
Samaye vidahitvā vā, visaṅketena gacchato;
Āpadāsu anāpatti, tathā ummattakādino.
1183.
Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato;
Kāyacittā samuṭṭhāti, kāyavācādikattayā.
Saṃvidhānakathā.
1184.
Ekamujjavaniṃ nāvaṃ, tathā ojavanimpi vā;
Abhirūheyya pācitti, saddhiṃ bhikkhuniyā sace.
1185.
Sagāmatīrapassena , gāmantaravasena vā;
Agāmatīrapassena, gamane addhayojane.
1186.
Tathā yojanavitthiṇṇa-nadīmajjhena gacchato;
Addhayojanasaṅkhāya, honti pācittiyo pana.
1187.
Yathāsukhaṃ samuddasmiṃ, sabbaaṭṭhakathāsu hi;
Nadiyaṃyeva āpatti, na samudde vicāritā.
1188.
Titthasampādanatthāya, uddhaṃ vā nadiyā adho;
Sace haranti taṃyuttā, anāpatti pakāsitā.
1189.
Tathā saṃvidahitvā vā, tiriyaṃ taraṇāya vā;
Āpadāsu viseso hi, anantarasamo mato.
Nāvābhiruhanakathā.
1190.
Ñatvā bhikkhuniyā bhattaṃ, bhuñjato paripācitaṃ;
Hitvā gihisamārambhaṃ, hoti pācitti bhikkhuno.
1191.
Bhojanaṃ pañcadhā vuttaṃ, gahaṇe tassa dukkaṭaṃ;
Ajjhohāresu sabbesu, tassa pācittiyo siyuṃ.
1192.
Santakaṃ ñātakādīnaṃ, gihisampāditampi vā;
Vinā bhikkhuniyā doso, bhuñjato paripācitaṃ.
1193.
Paripācitasaññissa , bhikkhussāparipācite;
Ubhosu vimatissāpi, hoti sabbattha dukkaṭaṃ.
1194.
Ekatoupasampanna-paripācitabhojanaṃ;
Ajjhohāravaseneva, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
1195.
Aññaṃ vā pana yaṃ kiñci, ṭhapetvā pañcabhojanaṃ;
Bhuñjantassa anāpatti, yāgukhajjaphalādikaṃ.
1196.
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā;
Idaṃ paṇṇattivajjaṃ tu, ticittañca tivedanaṃ.
Paripācitakathā.
1197.
Dutiyāniyateneva, dasamaṃ sadisaṃ mataṃ;
Idaṃ sikkhāpadaṃ sabbaṃ, samuṭṭhānanayādinā.
Rahonisajjakathā.
Bhikkhunivaggo tatiyo.
1198.
Eko āvasatho piṇḍo, agilānena bhikkhunā;
Bhuñjitabbo tato uddhaṃ, pācitti paribhuñjato.
1199.
Anodisseva paññatte, yāvadattheva bhikkhunā;
Bhuñjitabbaṃ sakiṃ tattha, tato uddhaṃ na vaṭṭati.
1200.
Dutiye divase tattha, gahaṇe dukkaṭaṃ mataṃ;
Ajjhohāresu sabbesu, tassa pācittiyo matā.
1201.
Kulenekena paññatte, saha nānākulehi vā;
Nānekaṭṭhānabhedesu, ekabhāgova vaṭṭati.
1202.
Nānāṭṭhānesu paññatto, yo ca, nānākulehi vā;
Bhuñjato pana sabbattha, na doso paṭipāṭiyā.
以下是巴利文的完整直譯,按照您的要求進行翻譯: 1174. 如果比丘與比丘尼一起 相約同行, 除特定情況外, 在這裡(走上)道路。 1175. 要麼跨越村界, 要麼超過半由旬, 或在無村的林野, 比丘就犯罪。 1176. 在這裡站在不適當的地方, 做出約定的人, 因為約定的緣故 被說明是突吉羅。 1177. 站在適當的地方 做出約定的人, 因為約定的緣故, 不說(就)犯突吉羅。 1178. 在兩種情況下,比丘 行走時就犯波逸提; 在跨越相鄰村莊的 邊界時就會(犯)。 1179. 在那裡第一步 被宣佈為突吉羅; 第二步時 被宣佈為波逸提。 1180. 中途相約時, 比丘也犯突吉羅; 當門和路有分歧時, 也說是有罪。 1181. 未相約的時候, 認為已相約的人, 比丘在約定時 就犯突吉羅。 1182. 或在特定時間相約, 或因分歧而行走, 遇到危難時無罪, 同樣瘋狂等的人(也無罪)。 1183. 這有四種起源,從身體,從身語, 從身心而生,從身語意三者。 關於相約的討論。 1184. 如果與比丘尼一起 乘坐順流或逆流的船, 就犯波逸提。 1185. 沿著有村莊的岸邊, 或根據村間(距離), 或沿著無村莊的岸邊, 行半由旬。 1186. 同樣通過一由旬寬的 河中間行進, 以半由旬計算, 就有波逸提。 1187. 在海上可以隨意(行進), 因為在所有註釋書中, 只考慮在河中有罪, 不考慮在海上(有罪)。 1188. 爲了到達渡口, 向上游或下游, 如果適當地移動它, 被宣佈為無罪。 1189. 同樣相約后, 或爲了橫渡, 在危難時的特殊情況 被認為與前面相同。 關於乘船的討論。 1190. 明知是比丘尼 特別準備的飯, 除了在家人的準備, 比丘食用就犯波逸提。 1191. 食物被說有五種, 接受時犯突吉羅; 所有嚥下時, 他就有波逸提。 1192. 親屬等的東西, 或在家人準備的, 沒有比丘尼(參與), 食用特別準備的沒有過錯。 1193. 認為是特別準備的, 比丘(食用)非特別準備的, 對兩者有疑慮的人, 在所有情況下都犯突吉羅。 1194. 單邊受具足戒者 特別準備的食物, 根據嚥下, 食用時犯突吉羅。 1195. 或者任何其他東西, 除了五種正食, 食用沒有罪, 如粥、硬食、水果等。 1196. 起源等與
1203.
Paṭipāṭimasesena, khepetvā puna bhuñjato;
Ādito pana paṭṭhāya, na ca kappati bhikkhuno.
1204.
Anāpatti gilānassa, āgacchantassa gacchato;
Odissapi ca paññatte, paritte bhuñjato sakiṃ.
1205.
Yāguādīni niccampi, bhuñjituṃ pana vaṭṭati;
Sesameḷakalomena, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ.
Āvasathakathā.
1206.
Aññatra samayā vuttā, pācitti gaṇabhojane;
Gaṇoti pana niddiṭṭhā, cattāro vā tatuttariṃ.
1207.
Yaṃ nimantanato vāpi, laddhaṃ viññattitopi vā;
Bhojanaṃ pana pañcannaṃ, hoti aññataraṃ idha.
1208.
Bhojanānampi pañcannaṃ, gahetvā nāmameva tu;
Nimanteti sace bhikkhū, cattāro bahukepi vā.
1209.
『『Odanaṃ bhojanaṃ bhattaṃ, sampaṭicchatha gaṇhatha』』;
Iti vevacaneheva, atha bhāsantarena vā.
1210.
Tato tassa ca te bhikkhū, sādiyitvā nimantanaṃ;
Ekato nānato vā ce, gantvā gaṇhanti ekato.
1211.
Sabbesaṃ hoti pācitti, gaṇabhojanakāraṇā;
Ekato gahaṇaṃ ettha, gaṇabhojanakāraṇaṃ.
1212.
Ekato nānato vāpi, gamanaṃ bhojanampi vā;
Kāraṇanti na taṃ viññū, bhaṇanti gaṇabhojane.
1213.
Sacepi odanādīnaṃ, gahetvā nāmameva vā;
Ekato nānato vāpi, viññāpetvā manussake.
1214.
Nānato vekato gantvā, sace gaṇhanti ekato;
Evampi pana hotīti, vaṇṇitaṃ gaṇabhojanaṃ.
1215.
Duvidhassāpi etassa, paṭiggahaṇakāraṇā;
Dukkaṭaṃ hoti pācitti, ajjhohāresu dīpitā.
1216.
Samayesu anāpatti, sattasvapi pakāsitā;
Gahetvā ekato dvinnaṃ, tiṇṇaṃ vā bhuñjataṃ tathā.
1217.
Muninānupasampanna-cāripattānimantitā ;
Catutthe ekato katvāpi, gaṇabhedo pakāsito.
1218.
Neva samayaladdhānaṃ, vasenapi hi sabbaso;
Gaṇabhedo panāpatti, veditabbā vibhāvinā.
1219.
Bhojanānañca pañcannaṃ, vasena gaṇabhojane;
Nattheva ca visaṅketaṃ, yāguādīsu taṃ siyā.
1220.
Gaṇabhojanasaññissa, bhikkhussāgaṇabhojane;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1221.
Bhojanāni ca pañceva, ṭhapetvā yāguādisu;
Anāpattīti ñātabbā, niccabhattādikesupi.
1222.
Tathā ummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādinā pana;
Idaṃ eḷakalomena, sadisanti pakāsitaṃ.
Gaṇabhojanakathā.
1223.
Bahūhi yo bhikkhu manussakehi;
Nimantito pañcahi bhojanehi;
Hitvā sace pubbanimantanāya;
Vikappanaṃ pañcasu yassa kassa.
1224.
Pacchā nimantitaṃ bhattaṃ, tathā uppaṭipāṭiyā;
Bhuñjato ekasitthampi, tassa pācittiyaṃ siyā.
1225.
Bhojanānaṃ tu pañcannaṃ, yena kena nimantito;
Taṃ ṭhapetvā sace aññaṃ, bhojanaṃ paribhuñjati.
1226.
Tesameva ca pañcannaṃ, bhojanānaṃ mahesinā;
Etaṃ paramparaṃ nāma, bhojanaṃ paridīpitaṃ.
1227.
Yattha khīraṃ rasaṃ vāpi, ākiranti sace pana;
Yena ajjhotthaṭaṃ bhattaṃ, sabbamekarasaṃ siyā.
1228.
Koṭito pana paṭṭhāya, saṃsaṭṭhaṃ paribhuñjato;
Anāpattīti niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
1229.
Paramparanti saññāya, aparamparabhojane;
Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
1230.
Sakalenapi gāmena, pūgena nigamena vā;
Nimantitassa vā nicca-bhatte doso na vijjati.
1231.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinenādinā samā;
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, bhojanañcāvikappanaṃ.
Paramparabhojanakathā.
以下是巴利文的完整直譯,按照您的要求進行翻譯: 1203. 依次完全用完后, 再次食用; 從開始算起, 比丘是不允許的。 1204. 病人無罪, 來者去者(無罪), 即使指定準備的, 少量一次食用(也無罪)。 1205. 粥等經常 食用是允許的; 其餘與羊毛 起源等相同。 關於住處的討論。 1206. 除特定情況外, 團體用餐犯波逸提; 團體被指定為 四人或更多。 1207. 無論是從邀請 還是從乞求而得, 這裡的食物 是五種之一。 1208. 即使取五種食物 的名字, 如果邀請比丘 四人或更多, 1209. "接受、拿取 飯、食物、餐" 用這些同義詞, 或用其他語言。 1210. 然後那些比丘 接受他的邀請, 一起或分開 去一起拿取。 1211. 所有人都犯波逸提, 因為團體用餐; 這裡一起拿取 是團體用餐的原因。 1212. 無論是一起還是分開 去或吃, 智者說那不是 團體用餐的原因。 1213. 即使取飯等 的名字, 一起或分開 向人乞求。 1214. 分開或一起去, 如果一起拿取; 這也被說是 團體用餐。 1215. 對於這兩種, 因為接受的緣故; 犯突吉羅,波逸提 在嚥下時被指出。 1216. 在七種情況下 無罪被宣佈; 兩人或三人 一起拿取食用也是如此。 1217. 聖人(說)未受具足戒者、 行者、拿缽者不被邀請; 即使第四人一起, 也被宣佈為打破團體。 1218. 不是在特定時間得到的, 完全根據(這個原則); 打破團體就沒有罪, 應該被有智慧的人知道。 1219. 在五種食物的 團體用餐中, 沒有分歧, 在粥等中會有。 1220. 認為是團體用餐的比丘, 在非團體用餐中, 對此有疑慮的人, 也犯突吉羅。 1221. 除了五種食物, 在粥等中, 應知無罪, 在常食等中也是。 1222. 同樣對瘋狂等的人, 關於起源等, 這被宣佈與 羊毛(學處)相同。 關於團體用餐的討論。 1223. 如果比丘被許多人 以五種食物邀請; 除了先前的邀請, 對五種中任何一種做選擇。 1224. 後來被邀請的飯, 同樣不按順序, 即使只吃一口, 他就犯波逸提。 1225. 被任何一種 五種食物邀請, 除了那個,如果 食用其他食物。 1226. 對於那五種 食物,大聖人 指出這是 所謂的連續用餐。 1227. 如果在那裡倒入 牛奶或湯, 使飯被覆蓋, 全部成為一味。 1228. 從邊緣開始 食用混合的, 在大義疏中 被指出為無罪。 1229. 認為是連續用餐 而在非連續用餐中, 對此有疑慮的人, 食用時犯突吉羅。 1230. 被整個村莊、 團體或城鎮 邀請,或在常食中, 沒有過錯。 1231. 所有起源等 與迦絺那等相同; 這被說是作為和不作為, 食物和不選擇。 關於連續用餐的討論。
1232.
Pūvā paheṇakatthāya, paṭiyattā sace pana;
Pātheyyatthāya manthā vā, ye hi tattha ca bhikkhunā.
1233.
Dvattipattā gahetabbā, pūrā pūvehi sattuhi;
Tato ce uttariṃ tassa, hoti pācitti gaṇhato.
1234.
Gahetvā nikkhamantena, 『『dvattipattā mayā idha;
Gahitā pana pūvā』』ti, bhikkhuṃ disvā vade budho.
1235.
『『Mā kho tvaṃ paṭigaṇhā』』ti, avadantassa dukkaṭaṃ;
Gaṇhatopi ca taṃ sutvā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1236.
Ūnakadvattipattesu, atirekoti saññino;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1237.
Yena tattha tayo laddhā, pattapūrā tato pana;
Dve saṅghassa padātabbā, dve ce eko, na ekato.
1238.
Apaheṇakapātheyyaṃ, avasesampi vā tato;
Santakaṃ ñātakādīnaṃ, dentānampi tadūnakaṃ.
1239.
Gaṇhatopi anāpatti, tathā ummattakādino;
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Kāṇamātukathā.
1240.
Aññena pana pañcannaṃ, bhojanānaṃ pavārito;
Pācittinatirittaṃ ce, puna bhuñjati bhojanaṃ.
1241.
Asanaṃ bhojanañceva, hatthapāsābhihāratā;
Kāyavācāpaṭikkhepo, pañcaṅgehi pavāraṇā.
1242.
Odano sattu kummāso, maccho maṃsanti sabbaso;
Nippapañcena niddiṭṭhaṃ, bhojanaṃ pañcadhā mataṃ.
1243.
Odano tattha sattannaṃ, dhaññānaṃ odano mato;
Bhajjitānaṃ tu dhaññānaṃ, cuṇṇaṃ 『『sattū』』ti vuccati.
1244.
Kummāso yavakummāso, maccho vuccati odako;
Maṃsampi kappiyamaṃsaṃ, ayamettha vinicchayo.
1245.
Sāli vīhi yavo kaṅgu, varako godhumo tathā;
Kudrūsakoti sattete, dhaññā dhaññena desitā.
1246.
Sāmākāditiṇaṃ sabbaṃ, kudrūseneva dīpitaṃ;
Nīvāro sāliyaṃ vutto, varake varakacorako.
1247.
Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, odano yāgu vā pana;
Aṅgasampattiyā yuttā, sañjaneti pavāraṇaṃ.
1248.
Hatthena gahitokāse, odhiṃ dasseti yā pana;
Yāgusā idha sabbāpi, odanoti pavuccati.
1249.
Abbhuṇhā pana yā yāgu, uddhanoropitā tanu;
Sace odhiṃ na dasseti, na janeti pavāraṇaṃ.
1250.
Puna sā sītalībhūtā, ghanabhāvaṃ gatā sace;
Odhiṃ dasseti so pubbe, tanubhāvo na rakkhati.
1251.
Takkadhaññarasādīni, āropetvā bahūnipi;
Phalapaṇṇakaḷīrāni, pakkhipitvāna tattha ca.
1252.
Taṇḍule muṭṭhimattepi, pakkhipitvā pacanti ce;
Odhiṃ pana ca dasseti, sañjaneti pavāraṇaṃ.
1253.
Rase dhaññarase khīre, vākiritvāna odanaṃ;
『『Yāguṃ gaṇhatha, yāgu』』nti, vatvā denti sace pana.
1254.
Kiñcāpi tanukā hoti, sañjaneti pavāraṇaṃ;
Taṃ pacitvā sace denti, yāgusaṅgahitā pana.
1255.
Chupanti macchamaṃsaṃ vā, tanukāyapi yāguyā;
Sace sāsapamattampi, paññāyati pavāraṇaṃ.
1256.
Macchamaṃsaraso suddho, saṃsatto rasayāgu vā;
Na cākappiyamaṃsaṃ vā, sañjaneti pavāraṇaṃ.
1257.
Ṭhapetvā vuttadhaññānaṃ, odanaṃ pana sabbaso;
Veḷutaṇḍulakādīnaṃ, na pavāreti odano.
1258.
Puthukā vā tato tāhi, katabhattampi sattupi;
Suddhā na pana pūvā vā, pavārenti kadācipi.
1259.
Kharapākena bhaṭṭhānaṃ, vīhīnaṃ taṇḍule pana;
Koṭṭetvā denti taṃ cuṇṇaṃ, sattusaṅgahitaṃ mataṃ.
1260.
Bhajjitānaṃ tu vīhīnaṃ, na pavārenti taṇḍulā;
Tesaṃ pana ca yaṃ cuṇṇaṃ, taṃ janeti pavāraṇaṃ.
1261.
Kharapākena bhaṭṭhānaṃ, vīhīnaṃ kuṇḍakampi ca;
Sattunaṃ modako vāpi, sañjaneti pavāraṇaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 1232. 如果餅是爲了 贈送而準備的, 或為旅途準備的 麥粉,在那裡比丘。 1233. 應該拿取兩三缽 裝滿餅和麥粉; 如果超過那個, 拿取時犯波逸提。 1234. 離開時拿取的, 智者見到比丘應說: "我在這裡拿了 兩三缽的餅"。 1235. 不說"你不要接受" 就犯突吉羅; 聽到那個還接受的, 也犯突吉羅。 1236. 不足兩三缽時, 認為是過量的人, 對此有疑慮的人, 也犯突吉羅。 1237. 在那裡得到三缽滿的人, 從那裡應該 給僧團兩缽, 如果兩缽就一缽,不是一起的。 1238. 非贈送的旅途食, 或從那裡剩餘的, 是親屬等的東西, 給予那些不足的。 1239. 接受也無罪, 同樣瘋狂等的人(也無罪); 所有起源等, 被認為與媒介相同。 關於盲母的討論。 1240. 被別人以五種 食物邀請的人, 如果不是剩餘的, 再次食用就犯波逸提。 1241. 坐與食, 在手臂範圍內拿來, 身語拒絕, 邀請有五支。 1242. 飯、麥粉、粥、 魚、肉,完全地 簡要地指出 食物有五種。 1243. 其中飯被認為是 七種穀物的飯; 炒穀物的 粉被稱為"麥粉"。 1244. 粥是大麥粥, 水生物被稱為魚; 肉是適合的肉, 這是這裡的判定。 1245. 稻米、粳米、大麥、穄米、 豆米、小麥,同樣 糜子,這七種 被說為穀物中的穀物。 1246. 所有野米等草, 都以糜子來說明; 稻米中說到野生稻, 豆米中說到野生豆。 1247. 七種穀物的 飯或粥, 具足支分, 產生邀請。 1248. 手抓取的地方, 顯示範圍的, 這裡所有的粥 都被稱為飯。 1249. 熱的稀粥, 從爐子上取下來的, 如果不顯示範圍, 不產生邀請。 1250. 那個再次冷卻, 如果變成稠的, 顯示範圍,先前的 稀薄不能保護。 1251. 即使放入許多 酪乳、穀物湯等, 在那裡也放入 果實、葉子、嫩芽。 1252. 如果放入一把 米煮熟, 顯示範圍, 就產生邀請。 1253. 在湯、穀物湯、乳中 倒入飯, 如果說"拿粥, 這是粥"而給予。 1254. 即使是稀的, 也產生邀請; 如果煮那個給予, 被歸類為粥。 1255. 即使在稀粥中 碰到魚肉, 如果顯示芥子量, 就有邀請。 1256. 純魚肉湯, 或混合湯粥, 或不適合的肉, 不產生邀請。 1257. 除了所說穀物的 飯之外,完全地 竹米等的 飯不邀請。 1258. 從那裡得到的炒米, 或用它做的飯、麥粉、 純粹的餅, 都永遠不邀請。 1259. 用強火烤的 稻米的米, 磨成的粉 被認為歸類為麥粉。 1260. 炒稻米的 米不邀請; 但是它們的粉 產生邀請。 1261. 用強火烤的 稻米的米糠, 或麥粉做的糕點, 都產生邀請。
1262.
Samapākena bhaṭṭhānaṃ, sukkhānaṃ ātapena ca;
Kuṇḍakaṃ pana vīhīnaṃ, na janeti pavāraṇaṃ.
1263.
Lājā vā pana teheva, katabhattampi sattu vā;
Khajjakaṃ pana suddhaṃ vā, na janeti pavāraṇaṃ.
1264.
Pūritaṃ macchamaṃsehi, taṃ janeti pavāraṇaṃ;
Yaṃ kiñci bhajjitaṃ piṭṭhaṃ, na pavāreti suddhakaṃ.
1265.
Yavehi katakummāso, pavāreti, na cāparo;
Macchamaṃsesu vattabbaṃ, pākaṭattā na vijjati.
1266.
Khādanto kappiyaṃ maṃsaṃ, nisedheti akappiyaṃ;
Na so tena pavāreti, avatthuttāti dīpitaṃ.
1267.
Tathevākappiyaṃ maṃsaṃ, khādanto kappiyaṃ sace;
Nisedheti pavāreti, vatthukattāti vaṇṇitaṃ.
1268.
Maṃsaṃ pana ca khādanto, kappiyaṃ vā akappiyaṃ;
Pavāreti nisedheti, kiñci kappiyabhojanaṃ.
1269.
Sace akappiyaṃ maṃsaṃ, khādantova akappiyaṃ;
Nisedhaṃ na pavāreti, tathā aññaṃ akappiyaṃ.
1270.
Sace ajjhohaṭaṃ hoti, sitthamekampi bhikkhunā;
Patte hatthe mukhe vāpi, bhojanaṃ pana vijjati.
1271.
Pavāraṇapahonaṃ ce, paṭikkhipati bhojanaṃ;
Pavāreti sace natthi, na pavāreti katthaci.
1272.
Gilitvā ca mukhe bhattaṃ, sesamādāya gacchati;
Antarā ca nisedhento, na pavāreti bhojanaṃ.
1273.
Mukhe ca bhattaṃ gilitañca hatthe;
Bhattaṃ tu aññassa ca dātukāmo;
Patte ca bhattaṃ puna dātukāmo;
Paṭikkhipanto na pavārito so.
1274.
Asanassa upacchedā, na pavāreti soti hi;
Kathayanti mahāpaññā, kāraṇākāraṇaññuno.
1275.
Gaṇhato pacchimaṃ aṅgaṃ, dadato purimaṃ pana;
Ubhinnaṃ aḍḍhateyyaṃ ce, vinā hatthaṃ pasāritaṃ.
1276.
Tasmiṃ abhihaṭaṃ ṭhāne, pavāraṇapahonakaṃ;
Tādisaṃ bhuñjamānova, nisedheti pavārito.
1277.
Hatthe ādhārake vāpi, pattaṃ ūrūsu vā ṭhitaṃ;
Āharitvā sace bhikkhu, 『『bhattaṃ gaṇhā』』ti bhāsati.
1278.
Anantare nisinnova, taṃ paṭikkhipato pana;
Abhihārassa cābhāvā, natthi tassa pavāraṇā.
1279.
Bhattapacchiṃ paṇāmetvā, ṭhapetvā purato 『『idaṃ;
Gaṇhāhī』』ti ca vuttepi, ayameva vinicchayo.
1280.
Anantarassa bhikkhussa, dīyamāne panetaro;
Pidahanto sakaṃ pattaṃ, hatthehi na pavārito.
1281.
Kāyenābhihaṭaṃ bhattaṃ, paṭikkhipati yo pana;
Kāyena vāpi vācāya, hoti kassa pavāraṇā.
1282.
Eko abhihaṭe bhatte, pavāraṇabhayā pana;
『『Ākirākira koṭṭetvā, koṭṭetvā pūrayā』』ti ca.
1283.
Sace vadati tassāpi, na panatthi pavāraṇā;
Iccevāha mahāthero, mahāpadumanāmako.
1284.
Samaṃsañhi rasaṃ netvā, gaṇhathāti rasaṃ vade;
Taṃ sutvā ca nisedhento, neva hoti pavārito.
1285.
『『Gaṇha maccharasaṃ sāraṃ, gaṇha maṃsarasa』』nti vā;
『『Idaṃ gaṇhā』』ti vā vutte, paṭikkhepe pavāraṇā.
1286.
Sace maṃsaṃ visuṃ katvā, 『『gaṇha maṃsarasa』』nti vā;
Vadeyyatthi ca maṃsaṃ ce, paṭikkhepe pavāraṇā.
1287.
Odanena ca pucchantaṃ, 『『muhuttaṃ āgamehi』』ti;
Gahaṇatthaṃ ṭhapentassa, neva tassa pavāraṇā.
1288.
Kaḷīrapanasādīhi, missakaṃ macchamaṃsakaṃ;
『『Kaḷīrasūpakaṃ gaṇha, panasabyañjana』』nti vā.
1289.
Vadanti ce paṭikkhepe, neva hoti pavāraṇā;
Apavāraṇahetūnaṃ, nāmena pana vuttato.
1290.
『『Macchasūpa』』nti vā vutte, 『『maṃsasūpa』』nti vā pana;
『『Idaṃ gaṇhā』』ti vā vutte, hotiyeva pavāraṇā.
以下是巴利文的完整直譯: 1262. 用適度火烤的, 或陽光曬乾的, 稻米的米糠, 不產生邀請。 1263. 或用它們做的爆米花, 或用它做的飯、麥粉, 或純粹的硬食, 不產生邀請。 1264. 裝滿魚肉的, 那個產生邀請; 任何炒過的麵粉, 純粹的不邀請。 1265. 用大麥做的粥邀請, 其他的不(邀請); 關於魚肉應該說的, 因為明顯就不存在。 1266. 吃適合的肉, 拒絕不適合的; 他不因那個而邀請, 被說明是因為不是事物。 1267. 同樣吃不適合的肉, 如果拒絕適合的, 就邀請,被說明 是因為是事物。 1268. 吃肉, 無論適合或不適合, 邀請,拒絕 任何適合的食物。 1269. 如果吃不適合的肉, 拒絕不適合的, 不邀請,同樣 其他不適合的(也不邀請)。 1270. 如果比丘已經嚥下 哪怕一粒米, 在缽中、手上或口中 還有食物。 1271. 如果足以邀請, 拒絕食物, 就邀請;如果沒有, 就不在任何地方邀請。 1272. 嚥下口中的飯, 拿著剩餘的離開, 中途拒絕, 不邀請食物。 1273. 口中嚥下的飯和手中的飯; 想要給別人的飯; 缽中想要再給的飯; 拒絕的他不被邀請。 1274. 因為坐的中斷, 他不邀請; 大智慧者這樣說, 知道原因和非原因的人。 1275. 接受者的最後部分, 給予者的前部, 兩者二又半(指寬), 不包括伸出的手。 1276. 在那個拿來的地方, 足以邀請的, 正在吃那樣的(食物), 拒絕就被邀請。 1277. 在手上或支架上, 或缽放在大腿上, 如果比丘拿來 說"拿飯"。 1278. 坐在旁邊的人 拒絕那個, 因為沒有拿來, 他沒有邀請。 1279. 推出飯籃, 放在前面說 "拿這個", 這也是同樣的判斷。 1280. 給旁邊的比丘時, 另一個人 用手遮蓋自己的缽, 不被邀請。 1281. 用身體拿來的飯, 誰拒絕, 用身體或語言, 誰就有邀請。 1282. 一個人因為害怕邀請, 對拿來的飯 說"倒進去倒進去, 搗碎搗碎裝滿"。 1283. 如果他這樣說, 他也沒有邀請; 大長老 名叫大蓮花這樣說。 1284. 帶來有肉的湯說 "拿湯"; 聽到那個而拒絕的, 就不被邀請。 1285. 說"拿魚湯精華, 拿肉湯",或 "拿這個", 拒絕就有邀請。 1286. 如果把肉分開, 說"拿肉湯", 如果有肉, 拒絕就有邀請。 1287. 用飯問的人, 說"稍等一下", 爲了拿而放的人, 他就沒有邀請。 1288. 與嫩芽、麵包果等 混合的魚肉, 說"拿嫩芽湯, 拿麵包果咖喱"。 1289. 如果這樣說,拒絕 就沒有邀請; 因為用非邀請原因的 名字說的緣故。 1290. 說"魚湯",或 說"肉湯",或 說"拿這個", 就有邀請。
1291.
Eseva ca nayo vutto, ñeyyo maṃsakarambake;
Sabbesu macchamaṃsehi, missakesu ayaṃ nayo.
1292.
Bhattasammissitaṃ yāguṃ, āharitvā sace pana;
『『Yāguṃ gaṇhā』』ti vuttasmiṃ, na pavāreti vārayaṃ.
1293.
『『Bhattaṃ gaṇhā』』ti vutte tu, pavāreti paṭikkhipaṃ;
Yena vāpucchito tassa, atthitāyāti kāraṇaṃ.
1294.
『『Yāgumissakaṃ gaṇhā』』ti, vutte tattha ca yāgu ce;
Samā bahutarā vā sā, na pavāreti so kira.
1295.
Mandā yāgu, bahuṃ bhattaṃ, sace hoti pavāraṇā;
Idaṃ sabbattha niddiṭṭhaṃ, kāraṇaṃ pana duddasaṃ.
1296.
Rasaṃ bahurase bhatte, khīraṃ vā bahukhīrake;
Gaṇhathāti visuṃ katvā, deti natthi pavāraṇā.
1297.
Gacchanteneva bhottabbaṃ, gacchanto ce pavārito;
Bhuñjitabbaṃ ṭhiteneva, ṭhatvā yadi pavārito.
1298.
Udakaṃ vāpi patvā so, sace tiṭṭhati kaddamaṃ;
Atirittaṃ tu kāretvā, bhuñjitabbaṃ tato puna.
1299.
Pīṭhake yo nisīditvā, pavāreti sace pana;
Āsanaṃ avicāletvā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
1300.
Sace mañce nisīditvā, pavāreti tato pana;
Ito saṃsarituṃ etto, īsakampi na labbhati.
1301.
Tena mañcena naṃ saddhiṃ, vaṭṭataññatra nenti ce;
Evaṃ sabbattha ñātabbaṃ, viññunā vinayaññunā.
1302.
Nipajjitvāva bhottabbaṃ, nipanno ce pavārito;
Vāretukkuṭiko hutvā, bhuñjitabbaṃ tatheva ca.
1303.
Athālametaṃ sabbanti, vattabbaṃ tena bhikkhunā;
Atirittaṃ karontena, onametvāna bhājanaṃ.
1304.
Kappiyaṃ pana kātabbaṃ, na patteyeva kevalaṃ;
Pacchiyaṃ yadi vā kuṇḍe, kātuṃ vaṭṭati bhājane.
1305.
Pavāritānaṃ apavāritānaṃ;
Aññesametaṃ pana vaṭṭateva;
Yenātirittaṃ tu kataṃ ṭhapetvā;
Tameva cekaṃ paribhuñjitabbaṃ.
1306.
Kappiyaṃ pana kāretvā, bhuñjantasseva bhikkhuno;
Byañjanaṃ vāpi yaṃ kiñci, patte tassākiranti ce.
1307.
Atirittaṃ tu kāretvā, bhuñjitabbaṃ tathā puna;
Yena taṃ akataṃ yaṃ vā, kātabbaṃ tena taṃ visuṃ.
1308.
Kataṃ akappiyādīhi, atirittaṃ tu sattahi;
Na gilānātirittañca, taṃ hotinatirittakaṃ.
1309.
Yopi pātova ekampi, sitthaṃ bhutvā nisīdati;
Upakaṭṭhūpanītampi, kātuṃ labhati kappiyaṃ.
1310.
Āhāratthāya yāmādi-kālikaṃ paṭigaṇhato;
Anāmisaṃ tamevassa, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
1311.
Tathā anatirittanti, saññino atirittake;
Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1312.
Anāpattātirittaṃ tu, kārāpetvāna bhuñjato;
Gilānassātirittaṃ vā, tathā ummattakādino.
1313.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā;
Kappiyākaraṇañceva, bhojanañca kriyākriyaṃ.
Paṭhamapavāraṇakathā.
1314.
Yo panānatirittena, pavāreyya pavāritaṃ;
Jānaṃ āsādanāpekkho, bhutte pācitti tassa tu.
1315.
Dukkaṭaṃ abhihāre ca, gahaṇe itarassa hi;
Ajjhohārapayogesu, sabbesupi ca dukkaṭaṃ.
1316.
Bhojanassāvasānasmiṃ, pācitti paridīpitā;
Abhihārakabhikkhussa, sabbaṃ tasseva dassitaṃ.
1317.
Pavāritoti saññissa, bhikkhusmiṃ apavārite;
Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1318.
Anāpattātirittaṃ vā, kārāpetvāva deti ce;
Gilānassāvasesaṃ vā, aññassatthāya deti vā.
1319.
Sesaṃ sabbamasesena, anantarasamaṃ mataṃ;
Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Dutiyapavāraṇakathā.
以下是巴利文的完整直譯: 1291. 同樣的規則被說, 應知肉咖喱也是; 對所有魚肉 混合的這是規則。 1292. 如果拿來 與飯混合的粥, 說"拿粥"時, 拒絕不邀請。 1293. 但當說"拿飯"時, 拒絕就邀請; 因為是被問到的那個 存在的緣故。 1294. 當說"拿混合粥"時, 如果那裡的粥 相等或更多, 據說他不邀請。 1295. 如果粥少飯多, 就有邀請; 這在所有情況下都指出, 但原因難以理解。 1296. 在多湯的飯中說拿湯, 或在多乳的中說拿乳, 分開給予, 就沒有邀請。 1297. 如果走著被邀請, 就要走著吃; 如果站著被邀請, 就要站著吃。 1298. 如果他走到水邊 或泥中站住, 應該使其成為剩餘的, 然後再吃。 1299. 如果坐在凳子上 被邀請, 不移動座位, 可以隨意吃。 1300. 如果坐在床上 被邀請,從那裡 不可以稍微 從這邊移到那邊。 1301. 如果他們帶著那張床 移到其他地方就可以; 有智慧的持律者 應該這樣瞭解所有情況。 1302. 如果躺著被邀請, 就要躺著吃; 如果蹲著被邀請, 就要那樣蹲著吃。 1303. 然後那比丘 應該說"這些夠了", 使其成為剩餘時 要低下容器。 1304. 應該使其成為適合的, 不僅在缽中, 在籃子或鍋中 在容器中都可以。 1305. 對被邀請和未被邀請的 其他人這都是可以的; 除了使其成為剩餘的那個人, 只有他一個可以食用。 1306. 使其成為適合的, 正在吃的比丘, 如果在他的缽中 倒入任何咖喱。 1307. 應該使其成為剩餘的, 然後再吃; 沒有使其(成為剩餘)的人, 應該分開做那個。 1308. 被七種不適合等的人 使其成為剩餘的, 和非病人的剩餘, 那就不是剩餘。 1309. 即使清早 只吃一粒米而坐的人, 也可以使即將 拿來的成為適合的。 1310. 爲了食物接受 夜分等時限的, 那個對他來說是非食物, 食用就犯突吉羅。 1311. 同樣認為不是剩餘 而是剩餘的, 對此有疑慮的人, 也被說明是突吉羅。 1312. 使其成為剩餘后 食用無罪, 或病人的剩餘, 同樣瘋狂等的人(也無罪)。 1313. 所有起源等 被認為與迦絺那相同; 使其成為適合的 和食用是作為和不作為。 關於第一邀請的討論。 1314. 誰以非剩餘的 邀請已被邀請的人, 明知而想要惱害, 吃了他就犯波逸提。 1315. 拿來和接受時 另一個人犯突吉羅; 在所有嚥下的 行為中都犯突吉羅。 1316. 在食用結束時 被說明為波逸提; 拿來的比丘, 一切都顯示是他的。 1317. 認為已被邀請 而比丘未被邀請, 對兩種情況有疑慮的人, 都被說明是突吉羅。 1318. 如果使其成為剩餘后 才給予無罪, 或給予病人的剩餘, 或為他人而給予。 1319. 其餘的一切 被認為與前面相同; 與粗語相同的 起源等方式。 關於第二邀請的討論。
1320.
Khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā;
Kiñci vikāle yo pana bhikkhu;
Khādati bhuñjati vāpi ca taṃ;
So jinavuttaṃ dosamupeti.
1321.
Yamāmisagatañcettha, vanamūlaphalādikaṃ;
Kālikesvasammohatthaṃ, veditabbamidaṃ pana.
1322.
Mūlaṃ kandaṃ muḷālañca, matthakaṃ khandhakaṃ tacaṃ;
Pattaṃ pupphaṃ phalaṃ aṭṭhi, piṭṭhaṃ niyyāsameva ca.
1323.
Mūlakhādanīyādīnaṃ, mukhamattanidassanaṃ;
Bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya, nāmatthesu nibodhatha.
1324.
Mūlakaṃ khārakañceva, vatthulaṃ taṇḍuleyyakaṃ;
Tambakaṃ jajjharikañca, caccu vajakalīpi ca.
1325.
Mūlāni evamādīnaṃ, sākānaṃ āmise pana;
Saṅgahaṃ idha gacchanti, āhāratthaṃ pharanti hi.
1326.
Chaḍḍenti jaraṭṭhaṃ chetvā, yaṃ taṃ vajakalissa tu;
Taṃ yāvajīvikaṃ vuttaṃ, sesānaṃ yāvakālikaṃ.
1327.
Haliddi siṅgiverañca, vacattaṃ ativisaṃ vacaṃ;
Usīraṃ bhaddamuttañca, tathā kaṭukarohiṇī.
1328.
Iccevamādikaṃ aññaṃ, pañcamūlādikaṃ bahu;
Nānappakārakaṃ mūlaṃ, viññeyyaṃ yāvajīvikaṃ.
1329.
Masālupiṇḍalādīnaṃ , vallīnaṃ āluvassa ca;
Kando uppalajātīnaṃ, tathā padumajātiyā.
1330.
Kadalīsiggutālānaṃ, māluvassa ca veḷuyā;
Satāvari kaserūnaṃ, kando ambāṭakassa ca.
1331.
Iccevamādayo kandā;
Dassitā yāvakālikā;
Dhoto so āmise vutto;
Kando yo khīravalliyā.
1332.
Adhoto lasuṇañceva, khīrakākoliādayo;
Kandā vākyapathātītā, viññeyyā yāvajīvikā.
1333.
Puṇḍarīkamuḷālañca , muḷālaṃ padumassa ca;
Evamādimanekampi, muḷālaṃ yāvakālikaṃ.
1334.
Tālahintālakuntāla-nāḷikerādisambhavaṃ;
Haliddisiṅgiverānaṃ, muḷālaṃ yāvajīvikaṃ.
1335.
Tālahintālakuntāla-kaḷīro ketakassa ca;
Kadalīnāḷikerānaṃ, matthakaṃ mūlakassa ca.
1336.
Khajjurerakavettānaṃ, ucchuveḷunaḷādinaṃ;
Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, kaḷīro sāsapassa ca.
1337.
Iccevamādayoneke, matthakā yāvakālikā;
Aññe haliddiādīnaṃ, matthakā yāvajīvikā.
1338.
Tālakuntālakādīnaṃ, chinditvā pātito pana;
Gato jaraṭṭhabundo so, saṅgahaṃ yāvajīvike.
1339.
Khandhakhādanīyaṃ nāma, ucchukhandho pakāsito;
Sālakalyāṇiyā khandho, tathā pathaviyaṃ gato.
1340.
Evamuppalajātīnaṃ, daṇḍako yāvakāliko;
Paṇṇadaṇḍuppalādīnaṃ, sabbo padumajātiyā.
1341.
Yāvajīvikasaṅkhātā , karamaddādidaṇḍakā;
Tacesucchutacoveko, saraso yāvakāliko.
1342.
Mūlakaṃ khārako caccu, tambako taṇḍuleyyako;
Vatthulo cīnamuggo ca, ummā vajakalī tathā.
1343.
Jajjharī kāsamaddo ca, sellu siggu ca nāḷikā;
Varuṇo aggimantho ca, jīvantī sunisannako.
1344.
Rājamāso ca māso ca, nipphāvo migapupphikā;
Vaṇṭako bhūmiloṇīti, evamādimanekakaṃ.
1345.
Pattakhādanīyaṃ nāma, kathitaṃ yāvakālikaṃ;
Itarā ca mahāloṇi, dīpitā yāvajīvikā.
1346.
Yāvakālikamicceva, kathitaṃ ambapallavaṃ;
Nimbassa kuṭajassāpi, paṇṇaṃ sulasiyāpi ca.
1347.
Kappāsikapaṭolānaṃ , tesaṃ pupphaphalāni ca;
Phaṇijjakajjukānañca, paṇṇaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
1348.
Aṭṭhannaṃ mūlakādīnaṃ, pupphaṃ nipphāvakassa ca;
Tathā pupphaṃ karīrassa, pupphaṃ varuṇakassa ca.
1349.
Pupphaṃ kaserukassāpi, jīvantī siggupupphakaṃ;
Padumuppalajātīnaṃ, pupphānaṃ kaṇṇikāpi ca.
以下是巴利文的完整直譯: 1320. 任何比丘在非時 吃硬食或軟食, 或者咀嚼或吞嚥那個, 他就犯了勝者所說的過錯。 1321. 這裡屬於食物的 樹根果實等, 爲了在時限上不混淆, 應該知道這個。 1322. 根、塊莖、莖髓、 頂端、莖、皮、 葉、花、果實、核、 麵粉和樹脂。 1323. 根類硬食等的 只是舉例說明, 爲了比丘們的熟練, 請了解名稱和意義。 1324. 蘿蔔、辣根、 土豆、野生稻、 薑黃、姜、 菜頭、豆芽。 1325. 這些等的根, 在食物中 被歸類在這裡, 因為它們有營養價值。 1326. 切掉老化部分丟棄的, 那個豆芽的, 被說是終生(可食用的), 其餘的是當日(可食用的)。 1327. 薑黃、生薑、 白姜、毒根、菖蒲、 香根草、香附子、 同樣苦根。 1328. 這樣等其他的, 五根等許多, 各種各樣的根, 應知是終生(可食用的)。 1329. 豆類、山藥等 藤類和芋頭的, 蓮花類的塊莖, 同樣睡蓮類的。 1330. 芭蕉、芋頭、棕櫚的, 藤類和竹的, 蘆薈、香附子的, 塊莖和芒果的。 1331. 這樣等的塊莖; 被指出是當日(可食用的); 洗過的被說是食物; 乳藤的塊莖。 1332. 未洗的大蒜和 乳根等, 超出言語範圍的塊莖, 應知是終生(可食用的)。 1333. 白蓮的莖髓和 睡蓮的莖髓, 這樣等許多 莖髓是當日(可食用的)。 1334. 棕櫚、魚尾棕、野棕櫚、 椰子等產生的, 薑黃、生薑的 莖髓是終生(可食用的)。 1335. 棕櫚、魚尾棕、野棕櫚的 嫩芽和露兜樹的, 芭蕉、椰子的 頂端和蘿蔔的。 1336. 棗椰、藤、 甘蔗、竹、蘆葦等的, 七種穀物的, 嫩芽和芥菜的。 1337. 這樣等許多 頂端是當日(可食用的); 其他薑黃等的 頂端是終生(可食用的)。 1338. 棕櫚、野棕櫚等的, 切下落地后, 變老的底部, 被歸類為終生(可食用的)。 1339. 所謂莖類硬食, 被說明是甘蔗莖; 優質稻的莖, 同樣地下的。 1340. 這樣蓮花類的 莖是當日(可食用的); 葉莖蓮花等的, 所有睡蓮類的。 1341. 被稱為終生(可食用的)的 是卡拉馬達等的莖; 皮類中甘蔗皮一種 有汁是當日(可食用的)。 1342. 蘿蔔、辣根、菜頭、 薑黃、野生稻、 土豆、綠豆、 烏瑪、豆芽、同樣 1343. 姜、卡薩馬達、 塞魯、辣木、蘆葦、 瓦魯納、火神木、 長生草、蘇尼薩納卡。 1344. 王豆和豆、 豌豆、野花、 茄子、地鹽, 這樣等許多。 1345. 所謂葉類硬食, 被說是當日(可食用的); 其他的大鹽, 被指出是終生(可食用的)。 1346. 被說是當日(可食用的)的 是芒果嫩葉; 楝樹的和庫塔加的 葉子,還有羅勒的。 1347. 棉花、苦瓜的, 它們的花和果實, 羅勒和葫蘆的 葉子,那是終生(可食用的)。 1348. 八種蘿蔔等的 花,和豌豆的, 同樣卡里拉的花, 瓦魯納卡的花。 1349. 香附子的花, 長生草、辣木花, 蓮花、睡蓮類的 花的花蕊。
1350.
Nāḷikerassa tālassa, taruṇaṃ ketakassa ca;
Iccevamādikaṃ puppha-manekaṃ yāvakālikaṃ.
1351.
Yāvakālikapupphāni, ṭhapetvā pana sesakaṃ;
Yāvajīvikapupphanti, dīpaye sabbameva ca.
1352.
Tilakamakulasālamallikānaṃ ;
Kakudhakapitthakakundakaḷīnaṃ;
Kuravakakaravīrapāṭalīnaṃ;
Kusumamidaṃ pana yāvajīvikaṃ.
1353.
Ambambāṭakajambūnaṃ, phalañca panasassa ca;
Mātuluṅgakapitthānaṃ, phalaṃ tintiṇikassa ca.
1354.
Tālassa nāḷikerassa, phalaṃ khajjūriyāpi ca;
Labujassa ca cocassa, mocassa madhukassa ca.
1355.
Badarassa karamaddassa, phalaṃ vātiṅgaṇassa ca;
Kumbhaṇḍatipusānañca, phalaṃ eḷālukassa ca.
1356.
Rājāyatanaphalaṃ pussa-phalaṃ timbarukassa ca;
Evamādimanekampi, phalaṃ taṃ yāvakālikaṃ.
1357.
Tiphalaṃ pipphalī jāti-phalañca kaṭukapphalaṃ;
Goṭṭhaphalaṃ bilaṅgañca, takkolamaricāni ca.
1358.
Evamādīni vuttāni, avuttāni ca pāḷiyaṃ;
Phalāni pana gacchanti, yāvajīvikasaṅgahaṃ.
1359.
Panasambāṭakaṭṭhīni, sālaṭṭhi labujaṭṭhi ca;
Ciñcābimbaphalaṭṭhīni, pokkharaṭṭhi ca sabbaso.
1360.
Khajjūriketakādīnaṃ , tathā tālaphalaṭṭhi ca;
Evamādīni gacchanti, yāvakālikasaṅgahaṃ.
1361.
Punnāgamadhukaṭṭhīni, sellaṭṭhi tiphalaṭṭhi ca;
Evamādīni aṭṭhīni, niddiṭṭhāni anāmise.
1362.
Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, aparaṇṇānameva ca;
Piṭṭhaṃ panasasālānaṃ, labujambāṭakassa ca.
1363.
Tālapiṭṭhaṃ tathā dhotaṃ, piṭṭhaṃ yaṃ khīravalliyā;
Evamādimanekampi, kathitaṃ yāvakālikaṃ.
1364.
Adhotaṃ tālapiṭṭhañca, piṭṭhaṃ yaṃ khīravalliyā;
Assagandhādipiṭṭhañca, hoti taṃ yāvajīvikaṃ.
1365.
Niyyāso ucchunibbatto, eko sattāhakāliko;
Avaseso ca hiṅgādi, niyyāso yāvajīviko.
1366.
Mūlādīsu mayā kiñci, mukhamattaṃ nidassitaṃ;
Etassevānusārena, seso ñeyyo vibhāvinā.
1367.
『『Bhuñjissāmi vikāle』』ti, āmisaṃ paṭigaṇhato;
Kāle vikālasaññissa, kāle vematikassa ca.
1368.
Dukkaṭaṃ, kālasaññissa, anāpatti pakāsitā;
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Vikālabhojanakathā.
1369.
Bhojanaṃ sannidhiṃ katvā, khādanaṃ vāpi yo pana;
Bhuñjeyya vāpi khādeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
1370.
Bhikkhu yaṃ sāmaṇerānaṃ, pariccajatyanālayo;
Nidahitvā sace tassa, denti taṃ puna vaṭṭati.
1371.
Sayaṃ paṭiggahetvāna, apariccattameva yaṃ;
Dutiye divase tassa, nihitaṃ taṃ na vaṭṭati.
1372.
Tato ajjhoharantassa, ekasitthampi bhikkhuno;
Pācitti kathitā suddhā, suddhacittena tādinā.
1373.
Akappiyesu maṃsesu, manussasseva maṃsake;
Thullaccayena pācitti, dukkaṭena sahetare.
1374.
Yāmakālikasaṅkhātaṃ , pācitti paribhuñjato;
Dukkaṭāpattiyā saddhiṃ, āhāratthāya bhuñjato.
1375.
Sace pavārito hutvā, annaṃ anatirittakaṃ;
Bhuñjato pakataṃ tassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
1376.
Thullaccayena saddhiṃ dve, maṃse mānusake siyuṃ;
Sese akappiye maṃse, dukkaṭena saha dvayaṃ.
1377.
Yāmakālikasaṅkhātaṃ, bhuñjato sati paccaye;
Sāmisena mukhena dve, ekameva nirāmisaṃ.
1378.
Tamevajjhoharantassa, āhāratthāya kevalaṃ;
Dvīsu tesu vikappesu, dukkaṭaṃ pana vaḍḍhati.
1379.
Vikāle bhuñjato suddhaṃ, sannidhipaccayāpi ca;
Vikālabhojanā ceva, hoti pācittiyadvayaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 1350. 椰子的、棕櫚的, 露兜樹的嫩芽, 這樣等的花 許多是當日(可食用的)。 1351. 除了當日(可食用的)花, 其餘的 應該指出 全都是終生(可食用的)花。 1352. 芝麻花蕾、沙羅、茉莉的, 卡庫達、木蘋果、昆達的, 庫拉瓦卡、卡拉維拉、喇叭花的, 這些花是終生(可食用的)。 1353. 芒果、芒果、蒲桃的 果實和麵包果的, 柑橘、木蘋果的 果實和酸棗的。 1354. 棕櫚的、椰子的 果實和棗的, 麵包果的和椰子的, 芭蕉的和馬杜卡的。 1355. 棗的、卡拉馬達的 果實和茄子的, 冬瓜、黃瓜的 果實和南瓜的。 1356. 拉賈亞塔納果、普薩 果和提姆巴魯的, 這樣等許多 果實,那是當日(可食用的)。 1357. 三果、胡椒、肉豆蔻 果和辣果, 牛舍果和比朗果, 塔科拉和胡椒。 1358. 這樣等被說的, 和在聖典中未說的, 果實被 歸類為終生(可食用的)。 1359. 麵包果、芒果核, 沙羅核和麵包果核, 羅望子、賓巴果核, 蓮子核,全部。 1360. 棗、露兜樹等的, 同樣棕櫚果核, 這樣等被 歸類為當日(可食用的)。 1361. 龍腦香、馬杜卡核, 塞拉核和三果核, 這樣等的核 被指出不是食物。 1362. 七種穀物的, 和豆類的, 麵包果、沙羅的麵粉, 麵包果、芒果的。 1363. 棕櫚麵粉,同樣洗過的, 乳藤的麵粉, 這樣等許多 被說是當日(可食用的)。 1364. 未洗的棕櫚麵粉, 和乳藤的麵粉, 馬蹄香等的麵粉, 那是終生(可食用的)。 1365. 甘蔗產生的樹脂 一種是七日(可食用的); 其餘的阿魏等 樹脂是終生(可食用的)。 1366. 在根等中我 只舉例說明了一些; 依照這個類推, 其餘的應該被有智慧者瞭解。 1367. "我將在非時吃" 接受食物的人, 在時而認為是非時的, 在時而有疑慮的。 1368. 犯突吉羅,認為是時的 被說明無罪; 這與羊毛(學處) 起源等相同。 關於非時食的討論。 1369. 儲存食物, 或者硬食,誰 吃或咀嚼, 他就犯波逸提。 1370. 比丘對沙彌 無執著地捨棄的, 如果儲存后 再給他,那是可以的。 1371. 自己接受的, 沒有捨棄的, 第二天 儲存的那個不可以。 1372. 從那裡即使只嚥下 一粒米的比丘, 被那樣清凈心的人 說是純粹的波逸提。 1373. 在不適合的肉中, 只有人肉, 犯偷蘭遮和波逸提, 其他的與突吉羅一起。 1374. 被稱為夜分(可食用的), 食用犯波逸提; 與突吉羅一起, 爲了食物而食用。 1375. 如果被邀請后, (食用)非剩餘的食物, 對他來說正常的 是兩個波逸提。 1376. 與偷蘭遮一起兩個, 在人肉中會有; 在其餘不適合的肉中, 與突吉羅一起兩個。 1377. 被稱為夜分(可食用的), 有因緣而食用, 有食物的口兩個, 無食物的一個。 1378. 只是爲了食物 而嚥下那個, 在這兩種情況中, 突吉羅增加。 1379. 在非時食用純粹的, 因為儲存的緣故, 和因為非時食, 就有兩個波逸提。
1380.
Maṃse thullaccayañceva, dukkaṭampi ca vaḍḍhati;
Manussamaṃse sese ca, yathānukkamato dvayaṃ.
1381.
Natthevānatirittampi, vikāle paribhuñjato;
Doso sabbavikappesu, bhikkhuno tannimittako.
1382.
Vikālapaccayā vāpi, na doso yāmakālike;
Sattāhakālikaṃ yāva-jīvikaṃ paṭigaṇhato.
1383.
Āhārasseva atthāya, gahaṇe duvidhassa tu;
Ajjhohārapayogesu, dukkaṭaṃ tu nirāmise.
1384.
Atha āmisasaṃsaṭṭhaṃ, gahetvā ṭhapitaṃ sace;
Puna ajjhoharantassa, pācitteva pakāsitā.
1385.
Kālo yāmo ca sattāhaṃ, iti kālattayaṃ idaṃ;
Atikkamayato doso, kālaṃ taṃ taṃ tu kālikaṃ.
1386.
Attanā tīṇi sambhinna-rasāni itarāni hi;
Sabhāvamupaneteva, yāvakālikamattano.
1387.
Evameva ca sesesu, kālikesu viniddise;
Imesu pana sabbesu, kālikesu catūsvapi.
1388.
Kālikadvayamādimhi, antovutthañca sannidhi;
Ubhayampi na hoteva, pacchimaṃ kālikadvayaṃ.
1389.
Akappiyāya kuṭiyā, vutthenantadvayena taṃ;
Gahitaṃ tadahe vāpi, dvayaṃ pubbaṃ na vaṭṭati.
1390.
Mukhasannidhi nāmāyaṃ, antovutthaṃ na kappati;
Iti vuttaṃ daḷhaṃ katvā, mahāpaccariyaṃ pana.
1391.
Na doso nidahitvāpi, paṭhamaṃ kālikattayaṃ;
Taṃ taṃ sakaṃ sakaṃ kāla-manatikkamma bhuñjato.
1392.
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā;
Samameḷakalomena, samuṭṭhānādinā idaṃ.
Sannidhikārakathā.
1393.
Bhojanāni paṇītāni, agilāno panattano;
Atthāya viññāpetvāna, pācitti paribhuñjato.
1394.
『『Sappinā dehi bhattaṃ me, sasappiṃ sappimissakaṃ;
Sappibhattañca dehī』』ti, viññāpentassa dukkaṭaṃ.
1395.
Viññāpetvā tathā taṃ ce, dukkaṭaṃ paṭigaṇhato;
Puna ajjhoharantassa, pācitti pariyāputā.
1396.
Suddhāni sappiādīni, viññāpetvāna bhuñjato;
Sekhiyesupi viññatti, dukkaṭaṃ paridīpaye.
1397.
Tasmā paṇītasaṃsaṭṭhaṃ, viññāpetvāva bhuñjato;
Sattadhaññamayaṃ bhattaṃ, pācittiyamudīraye.
1398.
Sace 『『gosappinā mayhaṃ, dehi bhatta』』nti yācito;
Ajiyā sappiādīhi, visaṅketaṃ dadāti ce.
1399.
『『Sappinā dehi』』 vutto ce, navanītādikesupi;
Deti aññatarenassa, visaṅketanti dīpitaṃ.
1400.
Yena yena hi viññattaṃ, tasmiṃ mūlepi tassa vā;
Laddhepi pana taṃ laddhaṃ, hotiyeva na aññathā.
1401.
Ṭhapetvā sappiādīni, āgatāni hi pāḷiyaṃ;
Aññehi viññāpentassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1402.
Sabbehi sappiādīhi, viññāpetvāva ekato;
Bhuñjatekarasaṃ katvā, nava pācittiyo matā.
1403.
Akappiyena vuttepi, sappinā deti tena ce;
Gahaṇe paribhogepi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1404.
Gilānassa gilānoti, saññino vimatissa vā;
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, anāpatti pakāsitā.
1405.
Gilānakāle viññatta-magilānassa bhuñjato;
Gilānassāvasesaṃ vā, ñātakādīnameva vā.
1406.
Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato;
Kāyacittā tathā kāya-vācācittattayāpi ca.
Paṇītabhojanakathā.
1407.
Adinnañhi mukhadvāraṃ, āhāraṃ āhareyya yo;
Dantaponodakaṃ hitvā, tassa pācittiyaṃ siyā.
1408.
Hatthapāsobhinīhāro, majjhimuccāraṇakkhamo;
Manusso vāmanusso vā, deti kāyādinā tidhā.
1409.
Paṭiggaṇhāti taṃ bhikkhu, dīyamānaṃ sace dvidhā;
Evaṃ pañcaṅgasaṃyoge, gahaṇaṃ tassa rūhati.
以下是巴利文的完整直譯: 1380. 在肉中偷蘭遮 和突吉羅也增加; 在人肉和其餘的, 按順序兩個。 1381. 在非時食用時 沒有剩餘, 對比丘來說 因那個原因有過錯。 1382. 因非時的緣故, 在夜分(可食用的)中沒有過錯; 接受七日和終生(可食用的)。 1383. 爲了食物的目的, 在兩種接受中, 在嚥下的行為中, 無食物的突吉羅。 1384. 如果接受與食物混合的 並儲存, 再次嚥下時 被說明是波逸提。 1385. 時、夜分和七天, 這是三種時間; 超過那個時間的過錯, 那個是當日(可食用的)。 1386. 自己三種混合的味道, 其他的 帶來自己的本性, 成為自己的當日(可食用的)。 1387. 同樣在其餘 被指出的當日(可食用的)中, 在這四種當日(可食用的)中。 1388. 在最初的兩種當日(可食用的)中, 儲存在內部, 兩者都不會有, 後面的兩種當日(可食用的)。 1389. 在不適合的小屋中, 用兩種在內的, 在那天接受, 前面的兩個不可以。 1390. 這叫口邊儲存, 在內部儲存不適合; 如此說后堅定地, 在大註釋中。 1391. 沒有過錯,即使儲存 最初的三種當日(可食用的), 超過各自的時間 食用。 1392. 同樣對瘋狂等 被說明無罪; 與羊毛(學處) 起源等相同。 關於儲存的討論。 1393. 精美的食物, 非病人為自己, 請求后 食用就犯波逸提。 1394. "用酥油給我飯, 帶酥油的、混合酥油的; 給我帶酥油的飯", 請求時犯突吉羅。 1395. 請求后, 如果接受犯突吉羅; 再次嚥下時, 波逸提纏繞。 1396. 純粹的酥油等, 請求后食用; 在學處中的請求 被說明犯突吉羅。 1397. 因此與精美的混合, 請求后食用; 七谷製成的飯 引發波逸提。 1398. 如果被請求 "用牛酥給我飯", 如果用非當天的 酥油等不加思考地給。 1399. 如果說"用酥油給", 在黃油等中, 不加思考地 給某一種被指出。 1400. 凡被請求的, 在那個根本或他的, 即使得到, 得到的就是,不是其他。 1401. 除了在聖典中提到 的酥油等, 請求其他的 犯突吉羅。 1402. 請求所有酥油等 一起食用, 做成一種味道, 被認為九個波逸提。 1403. 即使說不適合的 用酥油給, 在接受和食用中 被指出犯突吉羅。 1404. 對病人或 認為是病人或有疑慮的, 牟尼說犯突吉羅, 被說明無罪。 1405. 在病人時請求 非病人食用, 或病人的剩餘, 或對親屬等。 1406. 這是四種起源, 從身、身語, 身心,同樣 身語心三種。 關於精美食物的討論。 1407. 誰通過口門 帶來未給予的食物, 除了牙籤和水, 他就犯波逸提。 1408. 手捧、舉起、 能說中間語的, 人或非人, 通過身等三種給予。 1409. 比丘接受 被給予的,如果兩種, 在五支結合中, 他的接受生長。
1410.
Dāyako gaganaṭṭho ce, bhūmaṭṭho cetaro siyā;
Bhūmaṭṭhassa ca sīsena, gaganaṭṭhassa dehino.
1411.
Yamāsannataraṃ aṅgaṃ, orimantena tassa tu;
Dātuṃ vāpi gahetuṃ vā, vinā hatthaṃ pasāritaṃ.
1412.
Hatthapāso minetabbo, nagaṭṭhādīsvayaṃ nayo;
Evarūpe pana ṭhāne, ṭhatvā ce deti vaṭṭati.
1413.
Pakkhī vā mukhatuṇḍena, hatthī soṇḍāya vā pana;
Sace yaṃ kiñci pupphaṃ vā, phalaṃ vā deti vaṭṭati.
1414.
Bhattabyañjanapuṇṇāni, bhājanāni bahūnipi;
Sīsenādāya bhikkhussa, gantvā kassaci santikaṃ.
1415.
Īsakaṃ pana onatvā, 『『gaṇhā』』ti yadi bhāsati;
Tena hatthaṃ pasāretvā, heṭṭhimaṃ pana bhājanaṃ.
1416.
Paṭicchitabbaṃ taṃ eka- desenāpi ca bhikkhunā;
Honti ettāvatā tāni, gahitāneva sabbaso.
1417.
Tato paṭṭhāya taṃ sabbaṃ, oropetvā yathāsukhaṃ;
Ugghāṭetvā tato iṭṭhaṃ, gahetuṃ pana vaṭṭati.
1418.
Pacchiādimhi vattabba-matthi kiṃ ekabhājane;
Kājabhattaṃ haranto ce, onatvā deti vaṭṭati.
1419.
Tiṃsahattho siyā veḷu, antesu ca duve ghaṭā;
Sappino, gahitekasmiṃ, sabbaṃ gahitameva taṃ.
1420.
Bahupattā ca mañce vā, pīṭhe vā kaṭasārake;
Ṭhapitā dāyako hattha-pāse ṭhatvāna deti ce.
1421.
Paṭiggahaṇasaññāya, mañcādīni sace pana;
Nisīdati phusitvā yo, yañca pattesu dīyati.
1422.
Gahitaṃ tena taṃ sabbaṃ, hotiyeva na saṃsayo;
Paṭiggahessāmicceva, mañcādīni sace pana.
1423.
Gahitaṃ hoti taṃ sabbaṃ, āruhitvā nisīdati;
Āhacca kucchiyā kucchiṃ, ṭhitā pattā hi bhūmiyaṃ.
1424.
Yaṃ yaṃ aṅguliyā vāpi, phusitvā sūciyāpi vā;
Nisinno tattha tattheva, dīyamānaṃ tu vaṭṭati.
1425.
Kaṭasāre mahantasmiṃ, tathā hatthattharādisu;
Gaṇhato hatthapāsasmiṃ, vijjamāne tu vaṭṭati.
1426.
Tatthajātakapaṇṇesu, gahetuṃ na ca vaṭṭati;
Na panetāni kāyena, paṭibaddhāni honti hi.
1427.
Asaṃhārimapāsāṇe , phalake vāpi tādise;
Khāṇubaddhepi vā mañce, gahaṇaṃ neva rūhati.
1428.
Tintiṇikādipaṇṇesu, bhūmiyaṃ patthaṭesu vā;
Dhāretumasamatthattā, gahaṇaṃ na ca rūhati.
1429.
Hatthapāsamatikkamma, dīghadaṇḍena deti ce;
Vattabbo bhikkhunāgantvā, dehīti parivesako.
1430.
Sace patte rajo hoti, dhovitabbo jale sati;
Tasmiṃ asati puñchitvā, gahetabbo asesato.
1431.
Piṇḍāya vicarantassa, rajaṃ patati ce pana;
Bhikkhā paṭiggahetvāva, gahetabbā vijānatā.
1432.
Appaṭiggahite bhikkhuṃ, gaṇhato pana dukkaṭaṃ;
Paṭiggahetvānāpatti, pacchā taṃ paribhuñjato.
1433.
『『Paṭiggahetvā dethā』』ti, vutte taṃ vacanaṃ pana;
Asutvānādiyitvā vā, denti ce natthi dukkaṭaṃ.
1434.
Pacchā paṭiggahetvāva, gahetabbaṃ vijānatā;
Sace rajaṃ nipāteti, mahāvāto tato tato.
1435.
Na sakkā ca siyā bhikkhaṃ, gahetuṃ yadi bhikkhunā;
Aññassa dātukāmena, gahetuṃ pana vaṭṭati.
1436.
Sāmaṇerassa taṃ datvā, dinnaṃ vā tena taṃ puna;
Tassa vissāsato vāpi, bhuñjituṃ pana vaṭṭati.
1437.
Bhikkhācāre sace bhattaṃ, sarajaṃ deti bhikkhuno;
『『Paṭiggahetvā bhikkhaṃ tvaṃ, gaṇha vā bhuñja vā』』ti ca.
1438.
Vattabbo so tathā tena, kattabbañceva bhikkhunā;
Rajaṃ upari bhattassa, tassuplavati ce pana.
以下是巴利文的完整直譯: 1410. 如果施主在空中, 另一個在地上, 或地上者的頭, 空中者的身體。 1411. 無論哪個部分更近, 以那個的邊緣, 給或拿, 不包括伸出的手。 1412. 手捧應該測量, 在樹上等這是方法; 但是在這樣的地方 站著給是可以的。 1413. 鳥用嘴或 象用鼻子, 如果給任何花 或果實是可以的。 1414. 滿盛飯菜的 許多容器, 用頭頂著 去到某比丘那裡。 1415. 稍微彎腰, 如果說"拿", 他伸出手, 最下面的容器。 1416. 應該被比丘 接受,即使只是一部分; 到這個程度,那些 全部都被拿取了。 1417. 從那以後,全部那個 放下,隨意 打開,然後想要的 可以拿取。 1418. 在籃子等中應該說的 有什麼在一個容器中; 如果帶著挑擔的飯 彎腰給是可以的。 1419. 竹子可能有三十手長, 兩端各有一個罐子 裝滿酥油,拿取一個, 全部那個都被拿取了。 1420. 許多缽在床上或 凳子上或籃子上 放著,施主站在 手捧範圍內給。 1421. 以接受的想法, 如果坐在床等上, 碰觸的人,和 給在缽中的。 1422. 那全部被他 拿取了,毫無疑問; "我將接受" 如果床等。 1423. 全部那個被拿取, 爬上去坐; 腹部相觸, 缽放在地上。 1424. 無論用手指或 針碰觸哪裡, 坐在那裡那裡, 給的就可以。 1425. 在大籃子中, 同樣在手帕等中, 在手捧範圍內 拿取是可以的。 1426. 在那裡生長的葉子上, 拿取是不可以的; 因為這些 不是身體相連的。 1427. 在不可移動的石頭, 或同樣的木板上, 或固定在地上的床上, 拿取就不生長。 1428. 在酸棗等的葉子上, 或鋪在地上的, 因為不能支撐, 拿取就不生長。 1429. 超過手捧範圍, 如果用長棍給, 比丘應該去說 "給我"給施食者。 1430. 如果缽中有灰塵, 有水應該洗; 如果沒有那個擦拭, 應該全部拿取。 1431. 如果行乞時 灰塵落下, 有智慧者接受 食物后應該拿取。 1432. 未接受的,比丘 拿取時犯突吉羅; 接受后 後來食用無罪。 1433. 當說"接受后給"時, 那個話 如果不聽不注意 而給,就沒有突吉羅。 1434. 後來接受后 有智慧者應該拿取; 如果大風從這裡那裡 吹落灰塵。 1435. 如果比丘不能
1439.
Kañjikaṃ tu pavāhetvā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ;
Anto paṭiggahetabbaṃ, paviṭṭhaṃ tu sace pana.
1440.
Patitaṃ sukkhabhatte ce, apanīyāva taṃ rajaṃ;
Sukhumaṃ ce sabhattampi, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
1441.
Uḷuṅkenāharitvāpi , dentassa paṭhamaṃ pana;
Thevo uḷuṅkato patte, sace patati vaṭṭati.
1442.
Bhatte ākiramāne tu, carukena tato pana;
Masi vā chārikā vāpi, sace patati bhājane.
1443.
Tassa cābhihaṭattāpi, na doso upalabbhati;
Anantarassa bhikkhussa, dīyamānaṃ tu pattato.
1444.
Uppabhitvā sace patte, itarassa ca bhikkhuno;
Patati vaṭṭatevāyaṃ, paṭiggahitameva taṃ.
1445.
Pāyāsassa ca pūretvā, pattaṃ ce denti bhikkhuno;
Uṇhattā pana taṃ heṭṭhā, gahetuṃ na ca sakkati.
1446.
Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, gahetuṃ mukhavaṭṭiyaṃ;
Na sakkā ce gahetabbo, tathā ādhārakenapi.
1447.
Sace āsanasālāyaṃ, gahetvā pattamattano;
Niddāyati nisinnova, dīyamānaṃ na jānati.
1448.
Nevāhariyamānaṃ vā, appaṭiggahitameva taṃ;
Ābhogaṃ pana katvā ce, nisinno hoti vaṭṭati.
1449.
Sace hatthena muñcitvā, pattaṃ ādhārakampi vā;
Pelletvā pana pādena, niddāyati hi vaṭṭati.
1450.
Pādenādhārakaṃ akka-mitvāpi paṭigaṇhato;
Jāgarassāpi hoteva, gahaṇasmiṃ anādaro.
1451.
Tasmā taṃ na ca kātabbaṃ, bhikkhunā vinayaññunā;
Yaṃ dīyamānaṃ patati, gahetuṃ taṃ tu vaṭṭati.
1452.
Bhuñjantānañca dantā vā, khīyantipi nakhāpi vā;
Tathā pattassa vaṇṇo vā, abbohāranayo ayaṃ.
1453.
Satthakenucchuādīni, phālentānaṃ sace malaṃ;
Paññāyati hi taṃ tesu, siyā navasamuṭṭhitaṃ.
1454.
Paṭiggahetvā taṃ pacchā, khāditabbaṃ tu bhikkhunā;
Na paññāyati ce tasmiṃ, malaṃ vaṭṭati khādituṃ.
1455.
Pisantānampi bhesajjaṃ, koṭṭentānampi vā tathā;
Nisadodukkhalādīnaṃ, khīyanepi ayaṃ nayo.
1456.
Bhesajjatthāya tāpetvā, vāsiṃ khīre khipanti ce;
Uṭṭheti nīlikā tattha, satthake viya nicchayo.
1457.
Sace āmakatakke vā, khīre vā pakkhipanti taṃ;
Sāmapākanimittamhā, na tu muccati dukkaṭā.
1458.
Piṇḍāya vicarantassa, vassakālesu bhikkhuno;
Patte patati ce toyaṃ, kiliṭṭhaṃ kāyavatthato.
1459.
Pacchā paṭiggahetvā taṃ, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ;
Eseva ca nayo vutto, rukkhamūlepi bhuñjato.
1460.
Sattāhaṃ pana vassante, deve suddhaṃ jalaṃ sace;
Abbhokāsepi vā patte, toyaṃ patati vaṭṭati.
1461.
Odanaṃ pana dentena, sāmaṇerassa bhikkhunā;
Dātabbo acchupantena, tassa pattagatodanaṃ.
1462.
Paṭiggahetvā vā pattaṃ, dātabbo tassa odano;
Chupitvā deti ce bhattaṃ, taṃ panuggahitaṃ siyā.
1463.
Aññassa dātukāmena, pariccattaṃ sace pana;
Yāva hatthagataṃ tāva, paṭiggahitameva taṃ.
1464.
『『Gaṇhā』』ti nirapekkhova, pattamādhārake ṭhitaṃ;
Sace vadati pacchā taṃ, paṭiggaṇheyya paṇḍito.
1465.
Sāpekkhoyeva yo pattaṃ, ṭhapetvādhārake pana;
『『Etto pūvampi bhattaṃ vā, kiñci gaṇhā』』ti bhāsati.
1466.
Sāmaṇeropi taṃ bhattaṃ, dhovitvā hatthamattano;
Attapattagataṃ bhattaṃ, aphusitvā sace pana.
1467.
Pakkhipanto satakkhattuṃ, uddharitvāpi gaṇhatu;
Taṃpaṭiggahaṇe kiccaṃ, puna tassa na vijjati.
以下是巴利文的完整直譯: 1439. 應該把米湯沖掉, 隨意食用; 如果進入內部, 應該接受。 1440. 如果落在乾飯上, 除去那個灰塵, 如果細小的連飯一起, 隨意食用。 1441. 用勺子舀來 給的,首先 如果從勺子滴下 一滴到缽中是可以的。 1442. 當飯被倒入時, 從鍋中, 如果煤灰或灰 落入容器中。 1443. 因為那個被帶來, 就沒有過錯; 給旁邊的比丘時, 從缽中。 1444. 如果跳起來 落在另一個比丘的缽中, 這是可以的, 那個已經被接受了。 1445. 如果裝滿乳粥 給比丘的缽, 因為熱而 不能從下面拿取。 1446. 被指出可以 從缽口拿取; 如果不能,應該 同樣用支架拿取。 1447. 如果在座位廳里, 拿著自己的缽, 坐著睡著了, 不知道正在給。 1448. 那個既不被帶來 也未被接受; 但如果注意后 坐著是可以的。 1449. 如果用手放開 缽或支架, 用腳推, 睡著了是可以的。 1450. 用腳踩著支架 接受的, 即使清醒的人也是 在拿取時不恭敬。 1451. 因此那個不應該 被持律的比丘做; 正在給的落下, 拿取那個是可以的。 1452. 吃飯時牙齒或 指甲磨損, 同樣缽的顏色, 這是不嚥下的方法。 1453. 用刀切甘蔗等, 如果污垢 出現在那些中, 可能是新生的。 1454. 比丘接受那個后 應該後來咀嚼; 如果在那個中看不到 污垢就可以咀嚼。 1455. 研磨藥物, 或搗碎時,同樣 磨石、臼等 磨損時也是這個方法。 1456. 爲了藥物加熱 刀放入乳中, 如果那裡產生藍色, 判斷如同刀一樣。 1457. 如果放入 生酪或乳中, 因為生熟的原因, 不能逃脫突吉羅。 1458. 比丘在雨季 行乞時, 如果從身體衣服 髒水落入缽中。 1459. 後來接受那個, 隨意食用; 這個方法也被說 在樹下吃時。 1460. 如果連續七天下雨, 純凈的水 即使在露天 落入缽中也可以。 1461. 給沙彌飯時, 比丘 應該不碰觸 他缽中的飯給。 1462. 或者接受缽后, 應該給他飯; 如果碰觸給飯, 那就是再次接受。 1463. 想給別人, 如果捨棄, 只要在手中, 那個就是已接受的。 1464. 無執著地說"拿", 缽放在支架上, 如果說,後來 智者應該接受那個。 1465. 有執著地把缽 放在支架上, 說"從這裡拿 蛋糕或飯或什麼"。 1466. 沙彌洗自己的手, 如果不碰觸 自己缽中的飯。 1467. 放入百次, 即使拿出也可以拿; 對他來說在那個接受中 再沒有工作。
1468.
Attapattagataṃ bhattaṃ, phusitvā yadi gaṇhati;
Pacchā paṭiggahetabbaṃ, saṃsaṭṭhattā parena taṃ.
1469.
Bhikkhūnaṃ yāguādīnaṃ, pacane bhājane pana;
Pakkhipitvā ṭhapentena, aññassatthāya odanaṃ.
1470.
Bhājanupari hatthesu, sāmaṇerassa pakkhipe;
Patitaṃ hatthato tasmiṃ, na karoti akappiyaṃ.
1471.
Pariccattañhi taṃ evaṃ, akatvākirateva ce;
Bhuñjitabbaṃ tu taṃ katvā, pattaṃ viya nirāmisaṃ.
1472.
Sace yāgukuṭaṃ puṇṇaṃ, sāmaṇero hi dubbalo;
Bhikkhuṃ paṭiggahāpetuṃ, na sakkoti hi taṃ puna.
1473.
Kuṭassa gīvaṃ pattassa, ṭhapetvā mukhavaṭṭiyaṃ;
Bhikkhunā upanītassa, āvajjeti hi vaṭṭati.
1474.
Atha vā bhūmiyaṃyeva, hatthe bhikkhu ṭhapeti ce;
Āropeti pavaṭṭetvā, tattha ce pana vaṭṭati.
1475.
Bhattapacchucchubhāresu, ayameva vinicchayo;
Dve tayo sāmaṇerā vā, denti ce gahaṇūpagaṃ.
1476.
Bhāramekassa bhikkhussa, gahetuṃ pana vaṭṭati;
Ekena vā tathā dinnaṃ, gaṇhanti dve tayopi vā.
1477.
Mañcassa pāde pīṭhassa, pāde telaghaṭādikaṃ;
Laggenti tattha bhikkhussa, vaṭṭateva nisīdituṃ.
1478.
Appaṭiggahitaṃ heṭṭhā-mañce ce telathālakaṃ;
Sammujjanto ca ghaṭṭeti, na panuggahitaṃ siyā.
1479.
Paṭiggahitasaññāya, appaṭiggahitaṃ pana;
Gaṇhitvā puna taṃ ñatvā, ṭhapetuṃ tattha vaṭṭati.
1480.
Vivaritvā sace pubbe, ṭhapitaṃ pihitampi ca;
Tatheva taṃ ṭhapetabbaṃ, kattabbaṃ na panaññathā.
1481.
Bahi ṭhapeti ce tena, chupitabbaṃ na taṃ puna;
Yadi chupati ce ñatvā, taṃ panuggahitaṃ siyā.
1482.
Paṭiggahitatelasmiṃ, uṭṭheti yadi kaṇṇakā;
Siṅgīverādike mūle, ghanacuṇṇampi vā tathā.
1483.
Taṃsamuṭṭhānato sabbaṃ, taññevāti pavuccati;
Paṭiggahaṇakiccaṃ tu, tasmiṃ puna na vijjati.
1484.
Tālaṃ vā nāḷikeraṃ vā, āruḷho koci puggalo;
Tatraṭṭho tālapiṇḍiṃ so, otāretvāna rajjuyā.
1485.
Sace vadati 『『gaṇhā』』ti, na gahetabbameva ca;
Tamañño pana bhūmaṭṭho, gahetvā deti vaṭṭati.
1486.
Chinditvā ce vatiṃ ucchuṃ, phalaṃ vā deti gaṇhituṃ;
Daṇḍake aphusitvāva, niggataṃ pana vaṭṭati.
1487.
Sace na puthulo hoti, pākāro atiuccako;
Antoṭṭhitabahiṭṭhānaṃ, hatthapāso pahoti ce.
1488.
Uddhaṃ hatthasataṃ gantvā, sampattaṃ puna taṃ pana;
Gaṇhato bhikkhuno doso, koci nevūpalabbhati.
1489.
Bhikkhuno sāmaṇeraṃ tu, khandhena vahato sace;
Phalaṃ gahetvā tattheva, nisinno deti vaṭṭati.
1490.
Aparopi vahantova, bhikkhuṃ yo koci puggalo;
Phalaṃ khandhe nisinnassa, bhikkhuno deti vaṭṭati.
1491.
Gahetvā phaliniṃ sākhaṃ, chāyatthaṃ yadi gacchati;
Puna citte samuppanne, khādituṃ pana bhikkhuno.
1492.
Sākhaṃ paṭiggahāpetvā, phalaṃ khādati vaṭṭati;
Makkhikānaṃ nivāratthaṃ, gahitāyapyayaṃ nayo.
1493.
Kappiyaṃ pana kāretvā, paṭiggaṇhāti taṃ puna;
Bhottukāmo sace mūla-gahaṇaṃyeva vaṭṭati.
1494.
Mātāpitūnamatthāya, gahetvā sappiādikaṃ;
Gacchanto antarāmagge, yaṃ icchati tato pana.
1495.
Taṃ so paṭiggahāpetvā, paribhuñjati vaṭṭati;
Taṃ paṭiggahitaṃ mūla-gahaṇaṃyeva vaṭṭati.
1496.
Sāmaṇerassa pātheyya-taṇḍule bhikkhu gaṇhati;
Bhikkhussa sāmaṇeropi, gahetvā pana gacchati.
以下是巴利文的完整直譯: 1468. 如果碰觸自己 缽中的飯而拿, 後來應該接受, 因為與他人的混合。 1469. 在煮比丘的 粥等的容器中, 爲了他人 放入飯儲存。 1470. 在容器上方的手中 放入沙彌的, 從手中落入那裡, 不使其成為不適合的。 1471. 因為那個這樣被捨棄, 如果不做而倒入, 應該使那個成為 像無食物的缽一樣后食用。 1472. 如果裝滿粥的罐子, 沙彌很弱, 不能使比丘 再次接受那個。 1473. 把罐子的頸部 放在缽的口緣上, 比丘帶來的, 傾倒是可以的。 1474. 或者如果比丘 把手放在地上, 抬起后滾動, 在那裡是可以的。 1475. 在飯籃、鍋、擔子中 這就是判斷; 如果兩三個沙彌 給可拿取的。 1476. 一個比丘拿取 擔子是可以的; 同樣一個給的, 兩三個拿取。 1477. 在床腳、凳腳上 掛油罐等, 比丘在那裡 坐是可以的。 1478. 如果未接受的 油碗在床下, 打掃時碰觸, 不會成為再次接受。 1479. 以已接受的想法, 但未接受的, 拿取後知道了, 放在那裡是可以的。 1480. 如果之前打開 放置的即使蓋上, 應該同樣那樣放置, 不應該做其他的。 1481. 如果放在外面, 不應該再碰觸那個; 如果知道后碰觸, 那就會成為再次接受。 1482. 在已接受的油中, 如果產生耳朵, 在生薑等根中, 或同樣在粗粉中。 1483. 從那個生起的一切, 被說就是那個; 但在那個中 再沒有接受的工作。 1484. 某個人爬上 棕櫚樹或椰子樹, 站在那裡他用繩子 放下棕櫚簇。 1485. 如果說"拿", 就不應該拿; 但如果其他站在地上的人 拿了給是可以的。 1486. 如果切斷籬笆 給甘蔗或果實拿, 不碰觸棍子, 出來的是可以的。 1487. 如果圍墻 不寬而很高, 裡面站的和外面站的 手捧範圍夠得著。 1488. 上升百手后, 再次到達那個, 拿取的比丘 找不到任何過錯。 1489. 如果沙彌 用肩膀揹著比丘, 拿了果實在那裡 坐著給是可以的。 1490. 其他任何人 揹著比丘時, 給坐在肩上的 比丘果實是可以的。 1491. 拿著有果實的枝條, 如果爲了遮蔭而去, 後來生起想要 食用的心的比丘。 1492. 使枝條被接受后, 吃果實是可以的; 爲了防止蒼蠅 拿取的也是這個方法。 1493. 使其成為適合的, 再次接受那個, 如果想吃, 只要根本的拿取就可以。 1494. 爲了父母 拿取酥油等, 在中途走著, 從那裡想要什麼。 1495. 使那個被接受后, 食用是可以的; 那個已接受的 只要根本的拿取就可以。 1496. 比丘拿取 沙彌的路糧米, 沙彌也拿取 比丘的而去。
1497.
Taṇḍulesu hi khīṇesu, attanā gahitesu so;
Sace yāguṃ pacitvāna, taṇḍulehitarehipi.
1498.
Ubhinnaṃ dvīsu pattesu, ākiritvā panattano;
Yāguṃ bhikkhussa taṃ datvā, sayaṃ pivati tassa ce.
1499.
Sannidhipaccayā neva, na uggahitakāraṇā;
Sāmaṇerassa pītattā, doso bhikkhussa vijjati.
1500.
Mātāpitūnamatthāya, telādiṃ haratopi ca;
Sākhaṃ chāyādiatthāya, imassa na visesatā.
1501.
Tasmā hissa visesassa, cintetabbaṃ tu kāraṇaṃ;
Tassa sālayabhāvaṃ tu, visesaṃ takkayāmahaṃ.
1502.
Taṇḍule pana dhovitvā, niccāletuñhi celako;
Na sakkoti sace te ca, taṇḍule bhājanampi ca.
1503.
Paṭiggahetvā dhovitvā, āropetvā panuddhanaṃ;
Bhikkhunāggi na kātabbo, vivaritvāpi pakkatā.
1504.
Ñātabbā pakkakālasmiṃ, oropetvā yathāsukhaṃ;
Bhuñjitabbaṃ, na pacchassa, paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
1505.
Āropetvā sace bhikkhu, uddhanaṃ suddhabhājanaṃ;
Udakaṃ yāguatthāya, tāpeti yadi vaṭṭati.
1506.
Tatte panudake koci, ce pakkhipati taṇḍule;
Tato paṭṭhāya tenaggi, na kātabbova bhikkhunā.
1507.
Paṭiggahetvā taṃ yāguṃ, pātuṃ vaṭṭati bhikkhuno;
Sace pacati pacchā taṃ, sāmapākā na muccati.
1508.
Tatthajātaphalaṃ kiñci, saha cāleti valliyā;
Tasseva ca tato laddhaṃ, phalaṃ kiñci na vaṭṭati.
1509.
Phalarukkhaṃ parāmaṭṭhuṃ, tamapassayitumpi vā;
Kaṇṭake bandhituṃ vāpi, bhikkhuno kira vaṭṭati.
1510.
Saṇḍāsena ca dīghena, gahetvā thālakaṃ pana;
Pacato bhikkhuno telaṃ, bhasmaṃ patati tattha ce.
1511.
Amuñcantena hatthena, pacitvā telathālakaṃ;
Otāretvāva taṃ pacchā, paṭiggaṇheyya vaṭṭati.
1512.
Paṭiggahetvā aṅgāre, tāni dārūni vā pana;
Ṭhapitāni sace honti, pubbagāhova vaṭṭati.
1513.
Ucchuṃ khādati ce bhikkhu, sāmaṇeropi icchati;
『『Chinditvā tvamito gaṇha』』, iti vutto ca gaṇhati.
1514.
Nattheva avasesassa, paṭiggahaṇakāraṇaṃ;
Khādato guḷapiṇḍampi, ayameva vinicchayo.
1515.
Kātuṃ sāgaratoyena, loṇakiccaṃ tu vaṭṭati;
Yāvajīvikasaṅkhātaṃ, toyattā na tu gacchati.
1516.
Idaṃ kālavinimmuttaṃ, udakaṃ paridīpitaṃ;
Nibbānaṃ viya nibbāna-kusalena mahesinā.
1517.
Udakena samā vuttā, himassa karakāpi ca;
Kūpādīsu jalaṃ pātuṃ, bahalampi ca vaṭṭati.
1518.
Khettesu kasitaṭṭhāne, bahalaṃ taṃ na vaṭṭati;
Sanditvā yadi taṃ gantvā, nadiṃ pūreti vaṭṭati.
1519.
Sobbhesu kakudhādīnaṃ, jale pupphasamākule;
Na ñāyati raso tesaṃ, na paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
1520.
Sareṇukāni pupphāni, pānīyassa ghaṭe pana;
Pakkhittāni sace honti, paṭiggaṇheyya taṃ pana.
1521.
Paṭiggahetvā deyyāni, vāsapupphāni tattha vā;
Kamallikāsu dinnāsu, abbohāroti vaṭṭati.
1522.
Appaṭiggahitasseva , dantakaṭṭhassa yo raso;
Ajānantassa pācitti, so ce visati khādato.
1523.
Sarīraṭṭhesu bhūtesu, kiṃ vaṭṭati? Na vaṭṭati?
Kappākappiyamaṃsānaṃ, khīraṃ sabbampi vaṭṭati.
1524.
Kaṇṇakkhigūthako danta- malaṃ muttaṃ karīsakaṃ;
Semhaṃ siṅghāṇikā kheḷo, assu loṇanti vaṭṭati.
1525.
Yaṃ panettha sakaṭṭhānā, cavitvā patitaṃ siyā;
Patte vā pana hatthe vā, paṭiggaṇheyya taṃ puna.
1526.
Aṅgalaggamavicchannaṃ, paṭiggahitameva taṃ;
Uṇhayāguṃ pivantassa, sedo hatthesu jāyati.
以下是巴利文的完整直譯: 1497. 如果米用完了, 他拿取自己的, 如果煮粥 用其他的米。 1498. 在兩人的兩個缽中 倒入,然後自己的 粥給那個比丘, 自己喝,如果那個。 1499. 既不因為儲存, 也不因為拿取, 因為沙彌喝了, 比丘沒有過錯。 1500. 爲了父母 帶油等, 爲了遮蔭等的枝條, 這個沒有特殊性。 1501. 因此應該考慮 他特殊性的原因; 我推測他的無執著 是特殊性。 1502. 洗米后, 如果小沙彌不能 搖動,如果那些 米和容器。 1503. 接受后洗, 放在爐子上, 比丘不應該生火, 即使打開也煮熟了。 1504. 在煮熟時應該知道, 隨意取下, 應該食用,後來沒有 接受的原因。 1505. 如果比丘放 乾淨的容器在爐子上, 爲了粥 加熱水是可以的。 1506. 在熱水中如果 某人放入米, 從那時起比丘 就不應該生火。 1507. 接受那個粥后, 比丘喝是可以的; 如果後來煮那個, 不能逃脫生熟(的過錯)。 1508. 在那裡生長的某些果實, 連藤一起搖動, 從那裡得到的 某些果實不可以。 1509. 據說比丘觸控 果樹,或靠在上面, 或綁刺 是可以的。 1510. 用長鉗 拿著碗, 比丘煮油時, 如果灰落在那裡。 1511. 不放開手, 煮油碗, 放下後 再接受是可以的。 1512. 接受炭火, 或那些木柴, 如果被放置, 只要最初的拿取就可以。 1513. 如果比丘吃甘蔗, 沙彌也想要, 說"你從這裡切拿", 被這樣說后拿取。 1514. 剩餘的就沒有 接受的原因; 吃糖球時 這就是判斷。 1515. 用海水 做鹽的工作是可以的; 被稱為終生(可用的), 因為是水而不歸類。 1516. 這個被說明是 超越時間的水; 像涅槃一樣被 精通涅槃的大仙說明。 1517. 雪和冰雹 被說與水相同; 喝井等中的水, 即使濃厚也可以。 1518. 在田地耕種的地方, 濃厚的那個不可以; 如果那個流動去 填滿河流就可以。 1519. 在池塘中卡庫達等的 水中充滿花, 不知道它們的味道, 沒有接受的原因。 1520. 如果有花粉 放在水罐中, 應該接受 那個。 1521. 接受后應該給 或放香花在那裡; 給了睡蓮, 說是不嚥下就可以。 1522. 未接受的 牙籤的汁液, 不知道的人嚥下 犯波逸提。 1523. 在身體中的生物, 什麼可以?什麼不可以? 適合和不適合的肉的 乳都可以。 1524. 耳垢、眼屎、牙垢、 尿、糞、 痰、鼻涕、唾液、 眼淚、鹽都可以。 1525. 但是這裡從自己的地方 掉落的, 在缽中或手中, 應該再次接受那個。 1526. 粘在身上未脫離的, 那個就是已接受的; 喝熱粥的人, 手上產生汗水。
1527.
Piṇḍāya vicarantassa, sedo hatthānusārato;
Orohati sace pattaṃ, na paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
1528.
Sāmaṃ gahetvā cattāri, vikaṭāni nadāyake;
Sappadaṭṭhakkhaṇeyeva, na doso paribhuñjato.
1529.
Pathaviṃ mattikatthāya, khaṇituṃ chinditumpi vā;
Tarumpi chārikatthāya, bhikkhuno pana vaṭṭati.
1530.
Acchedagāhanirapekkhanisajjato ca;
Sikkhappahānamaraṇehi ca liṅgabhedā;
Dānena tassa ca parassa abhikkhukassa;
Sabbaṃ paṭiggahaṇameti vināsamevaṃ.
1531.
Durūpaciṇṇe niddiṭṭhaṃ, gahaṇuggahitassapi;
Antovutthe sayaṃpakke, antopakke ca dukkaṭaṃ.
1532.
Paṭiggahitake tasmiṃ, appaṭiggahitasaññino;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1533.
Paṭiggahitasaññissa , dantaponodakesupi;
Na doseḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
1534.
Navamajjhimatherabhikkhunīnaṃ;
Avisesena yaticchitabbako;
Sakalo asamāsatova mayā;
Kathito ettha vinicchayo tato.
Dantaponakathā.
Bhojanavaggo catuttho.
1535.
Yaṃ kiñcicelakādīnaṃ, titthiyānaṃ panāmisaṃ;
Dentassekapayogena, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
1536.
Vicchinditvāna dentassa, payogagaṇanāvasā;
Honti pācittiyo tassa, tikapācittiyaṃ siyā.
1537.
Udakaṃ dantaponaṃ vā, dentassa ca atitthiye;
Titthiyoti ca saññissa, dukkaṭaṃ vimatissa ca.
1538.
Dāpentassa panaññena, sāmaṇerādikena vā;
Nikkhittabhājane tesaṃ, dentassa bahilepanaṃ.
1539.
Ṭhapetvā bhojanaṃ tesaṃ, santike 『『gaṇhathā』』ti ca;
Vadantassa anāpatti, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
Acelakakathā.
1540.
Dāpetvā vā adāpetvā, bhikkhu yaṃ kiñci āmisaṃ;
Kattukāmo sace saddhiṃ, hasanādīni itthiyā.
1541.
Uyyojeti hi 『『gacchā』』ti, vatvā tappaccayā pana;
Tassuyyojanamattasmiṃ, dukkaṭaṃ paṭhamena ca.
1542.
Pādenassupacārasmiṃ, atikkante ca dukkaṭaṃ;
Dutiyenassa pācitti, sīmātikkamane pana.
1543.
Dassane upacārassa, hatthā dvādasa desitā;
Pamāṇaṃ savane cevaṃ, ajjhokāse na cetare.
1544.
Bhikkhusmiṃ tikapācitti, itare tikadukkaṭaṃ;
Ubhinnaṃ dukkaṭaṃ vuttaṃ, kalisāsanaropane.
1545.
Uyyojentassa kiccena, na dosummattakādino;
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Uyyojanakathā.
1546.
Khuddake piṭṭhivaṃsaṃ yo, atikkamma nisīdati;
Sabhojane kule tassa, hoti pācitti bhikkhuno.
1547.
Hatthapāsaṃ atikkamma, piṭṭhisaṅghāṭakassa ca;
Sayanassa panāsanne, ṭhāne doso mahallake.
1548.
Asayanighare tassa, sayanigharasaññino;
Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1549.
Nisīdantassanāpatti, bhikkhussa dutiye sati;
Vītarāgesu vā tesu, nikkhantesu ubhosu vā.
1550.
Nisinnassānatikkamma, padesaṃ vuttalakkhaṇaṃ;
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
Sabhojanakathā.
1551.
Catutthe pañcame ceva, vattabbaṃ natthi kiñcipi;
Vattabbaṃ yañca taṃ sabbaṃ, vuttaṃ aniyatadvaye.
1552.
Samuṭṭhānaṃ panetesaṃ, anantarasamaṃ mataṃ;
Ayameva visesoti, tesamesañca dīpito.
Rahopaṭicchannarahonisajjakathā.
1553.
Bhojanānaṃ tu pañcannaṃ, vutto aññatarena yo;
Santaṃ bhikkhumanāpucchā, āpajjeyya kulesu ce.
1554.
Cārittaṃ tassa pācitti, aññatra samayā siyā;
Ṭhapetvā samayaṃ bhikkhu, duvidhaṃ vuttalakkhaṇaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 1527. 行乞時, 汗水隨手流下, 如果落入缽中, 沒有接受的原因。 1528. 自己拿取四種 穢物,沒有施主, 在蛇咬的瞬間, 食用沒有過錯。 1529. 爲了泥土挖掘 或切割土地, 爲了灰燼(切)樹, 對比丘來說是可以的。 1530. 從不切斷、不拿取、無執著、坐下, 和舍學、死亡、改變性別, 給予他和其他非比丘, 所有接受就這樣消失。 1531. 在行為不端中被指出, 即使拿取已拿取的, 在內部儲存、自己煮的, 在內部煮的犯突吉羅。 1532. 在那個已接受的(食物)中, 認為是未接受的, 或對此有疑慮的, 犯突吉羅罪。 1533. 認為是已接受的, 即使在牙籤和水中, 沒有過錯,與羊毛(學處) 起源等相同。 1534. 對新、中、長老比丘尼, 無差別地應該知道的, 我完整地不縮略地 在這裡說明了判斷。 關於牙籤的討論。 第四食物品。 1535. 任何給予裸行者等 外道的食物, 一次給予, 就犯一次波逸提。 1536. 分開給予, 根據給予的次數, 他犯波逸提, 應該是三次波逸提。 1537. 給水或牙籤 給非外道, 認為是外道 和有疑慮時犯突吉羅。 1538. 使他人給予, 或通過沙彌等, 在他們放置的容器中 給予,或塗抹外面。 1539. 除了食物,在他們 附近說"拿吧", 說的人無罪, 起源等與羊毛(學處)相同。 關於裸行者的討論。 1540. 使給予或不使給予, 比丘任何食物, 如果想與女人一起 做笑等。 1541. 驅逐說"去吧", 因為那個原因, 在他驅逐的瞬間, 第一次犯突吉羅。 1542. 在她的範圍內 腳跨過時犯突吉羅, 第二次他犯波逸提, 在越過界限時。 1543. 在視線範圍內 被說是十二手, 在聽力範圍內也是這樣, 在露天而不是其他地方。 1544. 對比丘三次波逸提, 其他三次突吉羅, 兩人都被說 犯突吉羅在誹謗教法時。 1545. 因事驅逐的, 瘋狂等的人沒有過錯, 與不與取相同, 起源等的方法。 關於驅逐的討論。 1546. 誰越過小屋的 脊樑而坐, 在有食物的家中,那個 比丘犯波逸提。 1547. 越過手捧範圍, 和背後的連線處, 在臥室附近 的地方,大屋有過錯。 1548. 在非臥室中, 認為是臥室的, 或對此有疑慮的, 被說明犯突吉羅。 1549. 比丘坐時無罪, 如果有第二個(比丘), 或他們是離欲的, 或兩人都離開。 1550. 坐著不越過 所說特徵的地方, 起源等相同 與第一最後事。 關於有食物(家)的討論。 1551. 在第四第五中 沒有什麼可說的; 應該說的一切 都在兩個不定(罪)中說了。 1552. 但這些的起源 被認為與前面相同; 這就是特殊性 被說明的這些和那些。 關於隱蔽處、遮蔽處、隱蔽處坐的討論。 1553. 被說是五種食物 中的任何一種, 如果在家中 不問在場的比丘而犯。 1554. 對他來說是波逸提 因為行為,除了某些情況; 除了情況,比丘 兩種所說的特徵。
1555.
Avītivatte majjhaṇhe, gharamaññassa gacchati;
Gharūpacārokkamane, paṭhamena hi dukkaṭaṃ.
1556.
Atikkante gharummāre, aparampi ca dukkaṭaṃ;
Dutiyena ca pādena, pācitti samatikkame.
1557.
Ṭhitaṭṭhāne sace bhikkhuṃ, oloketvā na passati;
『『Asanta』』nti anāpucchā, paviṭṭho nāma vuccati.
1558.
Sace dūre ṭhito hoti, asanto nāma bhikkhu so;
Natthi ārocane kiccaṃ, gavesitvā ito cito.
1559.
Na doso samaye santaṃ, āpucchitvā ca gacchato;
Bhikkhuṃ gharena maggo ce, ārāmaṃ gacchatopi ca.
1560.
Titthiyānampi seyyaṃ vā, tathā bhikkhunupassayaṃ;
Āpadāsanasālaṃ vā, bhattiyassa gharampi vā.
1561.
Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ, kathinena samaṃ mataṃ;
Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.
Cārittakathā.
1562.
Sabbāpi sāditabbāva, catumāsapavāraṇā;
Bhikkhunā agilānena, puna niccapavāraṇā.
1563.
『『Viññāpessāmi rogasmiṃ, sati me paccaye』』ti ca;
Na paṭikkhipitabbā sā, 『『rogo dāni na me』』ti ca.
1564.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, dukkaṭaṃ natatuttariṃ;
Tatuttarinti saññissa, tattha vematikassa ca.
1565.
Natatuttarisaññissa, yehi yena pavārito;
Tato aññehi vā bhiyyo, ācikkhitvā yathātathaṃ.
1566.
Viññāpentassa bhikkhussa, aññassatthāya vā pana;
Ñātakānamanāpatti, attano vā dhanenapi.
1567.
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Bhesajjakathā.
1568.
Uyyuttaṃ bhikkhuno senaṃ, dassanatthāya gacchato;
Aññatra paccayā tassa, dukkaṭaṃ tu pade pade.
1569.
Dassanassupacārasmiṃ, ṭhatvā pācitti passato;
Upacāraṃ vimuñcitvā, passantassa payogato.
1570.
Ārohā pana cattāro, dve dve taṃpādarakkhakā;
Evaṃ dvādasaposo ca, eko hatthīti vuccati.
1571.
Dvepādarakkhā āroho, eko tipurisohayo;
Eko sārathi yodheko, āṇirakkhā duve janā.
1572.
Catuposo ratho vutto, catusaccavibhāvinā;
Cattāro padahatthā ca, purisā pattīti vuccati.
1573.
Vuttalakkhaṇasampannā , ayaṃ pacchimakoṭiyā;
Caturaṅgasamāyuttā, senā nāma pavuccati.
1574.
Hatthiādīsu ekekaṃ, dassanatthāya gacchato;
Anuyyuttepi uyyutta-saññissāpi ca dukkaṭaṃ.
1575.
Attano ca ṭhitokāsaṃ, sampattaṃ pana passati;
Āpadāsu anāpatti, tathārūpe ca paccaye.
Uyyuttakathā.
1576.
Catutthe divase attha-ṅgate sūriye arogavā;
Sace tiṭṭhatu senāya, nisīdatu nipajjatu.
1577.
Ākāse iddhiyā seyyaṃ, pakappetu ca iddhimā;
Hoteva tassa pācitti, tikapācittiyaṃ siyā.
1578.
Ūnake ca tirattasmiṃ, atirekoti saññino;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1579.
Purāruṇāva nikkhamma, tatiyāya ca rattiyā;
Na doso puna vasantassa, gilānassāpadāsupi.
Senāvāsakathā.
1580.
Uyyodhikaṃ balaggaṃ vā, senābyūhampi vā pana;
Dassanatthāyanīkaṃ vā, hoti pācitti gacchato.
1581.
Purime pana yo vutto, 『『hatthī dvādasaporiso』』;
Iti tena tayo hatthī, 『『hatthānīka』』nti dīpitaṃ.
1582.
Sesesupi ca eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;
Tiṇṇameḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
Uyyodhikakathā.
Aceḷakavaggo pañcamo.
1583.
Piṭṭhādīhi kataṃ majjaṃ, surā nāmāti vuccati;
Pupphādīhi kato sabbo, āsavo hoti merayaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 1555. 在中午未過時, 去另一個人的家, 進入家的範圍時, 第一次犯突吉羅。 1556. 越過家的門檻, 又一次突吉羅; 第二隻腳 越過時犯波逸提。 1557. 如果在站立處 看不到比丘, 不問"不在"而 進入被稱為(犯戒)。 1558. 如果站得很遠, 那個比丘被稱為不在; 沒有通知的必要, 從這裡那裡尋找。 1559. 在適當時候去, 問在場的(比丘)沒有過錯; 如果比丘經過房子 去精舍也是。 1560. 外道的住處, 或比丘尼的住處, 或避難所, 或施主的家。 1561. 但這個起源 被認為與迦絺那相同; 是作非作、無心, 三心和三受。 關於行為的討論。 1562. 所有四個月的邀請 都應該接受, 非病比丘 再次常邀請。 1563. "我將在生病時 請求所需物", 不應拒絕那個, "現在我沒有病"。 1564. 被說三次波逸提, 不超過那個突吉羅; 認為超過那個, 和對此有疑慮的。 1565. 認為不超過那個, 被誰以什麼邀請, 從那裡或更多其他的, 如實說明。 1566. 比丘為自己 或為他人請求, 對親戚無罪, 或用自己的財物。 1567. 同樣對瘋狂等 被說明無罪; 所有起源等 被認為與媒介相同。 關於藥的討論。 1568. 比丘爲了看 出發的軍隊去, 除了有原因, 每步犯突吉羅。 1569. 站在視線範圍內 看見犯波逸提; 離開範圍 看見每次行為。 1570. 四個騎手, 兩兩(組)保護他們的腳, 這樣十二人和 一頭象被稱為(一隊)。 1571. 兩個保護腳的、騎手、 一個、三個人的馬、 一個車伕、一個戰士、 兩個人保護車軸。 1572. 四個人的車被 四聖諦闡明者說; 四個步兵 被稱為步兵。 1573. 具備所說特徵, 這是最小的; 四支具足的 被稱為軍隊。 1574. 爲了看象等 每一個而去, 即使非出發的 認為是出發的也犯突吉羅。 1575. 看見到達 自己站立處的; 在危難中無罪, 在那樣的原因中也是。 關於出發的討論。 1576. 在第四天 日落時無病的, 如果在軍中 站立、坐下、躺下。 1577. 有神通的在空中 準備床, 他就犯波逸提, 應該是三次波逸提。 1578. 在不足三夜中, 認為超過的, 和對此有疑慮的, 犯突吉羅罪。 1579. 在第三夜 黎明前離開, 再住沒有過錯, 生病和危難時也是。 關於軍中住宿的討論。 1580. 爲了看 演習、軍隊、 軍隊陣列或 部隊去犯波逸提。 1581. 在前面被說的 "象十二人"; 因此三頭象 被說明為"象部隊"。 1582. 在其餘的也是 這個方法應該被智者知道; 與三種羊毛(學處) 起源等相同。 關於演習的討論。 第五裸行者品。 1583. 用穀物等做的酒 被稱為蘇拉; 用花等做的一切 發酵酒是梅雷耶。
1584.
Bījato pana paṭṭhāya, pivantassubhayampi ca;
Payoge ca payoge ca, hoti pācitti bhikkhuno.
1585.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, amajje majjasaññino;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1586.
Amajjaṃ majjavaṇṇañca, majjagandharasampi ca;
Ariṭṭhaṃ loṇasovīraṃ, suttakaṃ pivatopi ca.
1587.
Vāsagāhāpanatthāya, pakkhipitvāna īsakaṃ;
Sūpādīnaṃ tu pākepi, anāpatti pakāsitā.
1588.
Hoteḷakasamuṭṭhānaṃ, acittaṃ vatthujānanā;
Idañcākusaleneva, pānato lokavajjakaṃ.
Surāpānakathā.
1589.
Yena kenaci aṅgena, hasādhippāyino pana;
Phusato upasampannaṃ, hoti pācitti bhikkhuno.
1590.
Sabbattha dukkaṭaṃ kāya-paṭibaddhādike naye;
Tathevānupasampanne, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
1591.
Ettha cānupasampanna-ṭṭhāne tiṭṭhati bhikkhunī;
Khiḍḍādhippāyino tampi, phusantassa ca dukkaṭaṃ.
1592.
Anāpatti nahasādhi-ppāyassa phusato paraṃ;
Sati kicce phusantassa, tathā ummattakādino.
Aṅgulipatodakakathā.
1593.
Jale nimujjanādīna-matthāya pana kevalaṃ;
Padavāresu sabbesu, otarantassa dukkaṭaṃ.
1594.
Kīḷāpekkho sace hutvā, jale uparigopphake;
Nimujjeyyapi vā bhikkhu, ummujjeyya tareyya vā.
1595.
Payoge ca payoge ca, tassa pācittiyaṃ siyā;
Antoyevodake tassa, nimujjitvāna gacchato.
1596.
Hatthapādapayogehi, pācittiṃ paridīpaye;
Hattheheva tarantassa, hatthavārehi kāraye.
1597.
Yena yena panaṅgena, bhikkhuno tarato jalaṃ;
Tassa tassa payogena, pācittiṃ paridīpaye.
1598.
Taruto tīrato vāpi, pācitti patato jale;
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ.
1599.
Pājentopi sace nāvaṃ, arittena phiyena vā;
Ussārentopi tīre vā, nāvaṃ kīḷati dukkaṭaṃ.
1600.
Hatthena vāpi pādena, kaṭṭhena kathalāya vā;
Udakaṃ nīharantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1601.
Udakaṃ kañjikaṃ vāpi, cikkhallaṃ vāpi vikkhipaṃ;
Kīḷantassāpi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1602.
Vigāhitvā jalaṃ kicce, sati nimmujjanādikaṃ;
Karontassa anāpatti, tathā pārañca gacchato.
1603.
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā;
Anantarassimassāpi, natthi kāci visesatā.
Hasadhammakathā.
1604.
Vuccamāno sace bhikkhu, paññatteneva bhikkhunā;
Akattukāmatāyassa, vacanaṃ dhammameva vā.
1605.
Yo asikkhitukāmova, na karoti panādaraṃ;
Tassānādariye tasmiṃ, pācittiyamudīraye.
1606.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tikātītena satthunā;
Tathevānupasampannā-nādare tikadukkaṭaṃ.
1607.
Suttenevābhidhammena, apaññattena bhikkhunā;
Dukkaṭaṃ sāmaṇerena, vuttassa ubhayenapi.
1608.
『『Ācariyānamayaṃ gāho, amhākaṃ tu paveṇiyā;
Āgato』』ti bhaṇantassa, na dosummattakādino.
1609.
Ettha neva gahetabbo, gārayhācariyuggaho;
Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Anādariyakathā.
1610.
Bhayasañjananatthāya, rūpādiṃ upasaṃhare;
Bhayānakaṃ kathaṃ vāpi, katheyya parasantike.
1611.
Disvā vā pana taṃ sutvā, mā vā bhāyatu, bhāyatu;
Itarassa tu bhikkhussa, hoti pācitti taṅkhaṇe.
1612.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ;
Sāmaṇeraṃ gahaṭṭhaṃ vā, bhiṃsāpentassa bhikkhuno.
以下是巴利文的完整直譯: 1584. 從種子開始, 喝兩種(酒)的, 每次行為 比丘犯波逸提。 1585. 被說三次波逸提, 非酒認為是酒的, 和對此有疑慮的, 犯突吉羅罪。 1586. 非酒但有酒的顏色、 氣味和味道的, 阿里塔酒、咸醋、 醋也喝的。 1587. 爲了除味放入 少量, 在煮湯等時, 被說明無罪。 1588. 與羊毛(學處)起源相同, 無心知道事物; 這個只由不善(心) 喝而成世間罪。 關於飲酒的討論。 1589. 用任何身體部位, 有意開玩笑, 觸控具足戒的, 比丘犯波逸提。 1590. 在一切處用身體 相連等方法犯突吉羅; 同樣對未具足戒的, 被說明三次突吉羅。 1591. 這裡在未具足戒的 地方站立的比丘尼, 有意開玩笑觸控她的 也犯突吉羅。 1592. 無意開玩笑 觸控他人無罪; 有事觸控的, 同樣瘋狂等的。 關於手指戳觸的討論。 1593. 爲了在水中 潛水等,只是 在所有腳步中 下水的犯突吉羅。 1594. 如果成為期待玩耍的, 在水中超過腳踝, 比丘或潛水 或浮出或遊過。 1595. 每次行為 他應該犯波逸提; 在水中內部 潛水而去的。 1596. 用手腳的行為 應該說明波逸提; 只用手游的 應該以手次數計算。 1597. 但是用任何 身體部位比丘渡水, 以那個那個的行為 應該說明波逸提。 1598. 從岸邊游或 跳入水中犯波逸提; 被說三次波逸提, 同樣三次突吉羅。 1599. 如果劃船 用槳或舵, 或在岸邊推船 玩耍犯突吉羅。 1600. 用手或腳, 木頭或陶器, 取水的 犯突吉羅罪。 1601. 水或米湯 或泥巴撒 玩耍的比丘 也犯突吉羅罪。 1602. 有事進入水中 潛水等, 做的無罪, 同樣去對岸的。 1603. 起源等相同 與第一最後事; 與前一個也 沒有任何特殊性。 關於玩水的討論。 1604. 如果比丘被 已受戒的比丘 以規定的(方式)說, 他不想做或 說法。 1605. 誰不想學習 就不恭敬, 對他那個不恭敬, 應該說波逸提。 1606. 被三次超越的導師 說三次波逸提; 同樣對未受具足戒的 不恭敬三次突吉羅。 1607. 只用經或論, 未受戒的比丘, 沙彌說的 兩者都突吉羅。 1608. 說"這是阿阇黎的見解, 但按我們的傳統 而來", 瘋狂等的人無過錯。 1609. 這裡不應該接受 應受呵責的阿阇黎的見解; 與辱罵語相同, 起源等的方法。 關於不恭敬的討論。 1610. 爲了製造恐懼 接近色等, 或在他人附近 說可怕的話。 1611. 看見或聽見那個, 不要害怕或害怕, 但對另一個比丘 在那個瞬間犯波逸提。 1612. 被說三次波逸提, 同樣三次突吉羅; 比丘恐嚇 沙彌或在家人。
1613.
Nabhiṃsāpetukāmassa, anāpattādikammino;
Samuṭṭhānādi sabbampi, anantarasamaṃ mataṃ.
Bhiṃsāpanakathā.
1614.
Jotiṃ tappetukāmo ce, jalāpeyya jaleyya vā;
Ṭhapetvā hoti pācitti, tathārūpaṃ tu paccayaṃ.
1615.
Sayaṃ samādahantassa, yāva jālā na jāyati;
Tāva sabbapayogesu, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1616.
Jāluṭṭhāne panāpatti, pācitti paridīpitā;
Jālāpentassa aññena, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1617.
Gilānassa gilānoti, saññissa vimatissa vā;
Alātaṃ ukkhipantassa, avijjhātaṃ tu dukkaṭaṃ.
1618.
Vijjhātaṃ tujjalantassa, yathāvatthukatā matā;
Anāpatti gilānassa, kataṃ aññena vā pana.
1619.
Visibbentassa aṅgāraṃ, padīpujjālanādike;
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Jotisamādahanakathā.
1620.
Apuṇṇe addhamāsasmiṃ, dese ce majjhime pana;
『『Nhāyissāmī』』ti cuṇṇaṃ vā, mattikaṃ vāpi gomayaṃ.
1621.
Abhisaṅkharato sabba-payogesupi dukkaṭaṃ;
Nhānassa pariyosāne, hoti pācitti bhikkhuno.
1622.
Atirekaddhamāsūna-saññino vimatissa vā;
Dukkaṭaṃ atirekaddha- māse ca samayesu ca.
1623.
Nhāyantassa anāpatti, nadīpārampi gacchato;
Vālikaṃ ukkiritvāna, katāvāṭesu vā tathā.
1624.
Paccantimepi vā dese, sabbesaṃ āpadāsupi;
Idameḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Nhānakathā.
1625.
Cīvaraṃ yaṃ nivāsetuṃ, sakkā pārupitumpi vā;
Channamaññataraṃ bhikkhu, rajitvā yattha katthaci.
1626.
Padese kaṃsanīlena, pattanīlena vā pana;
Yena kenaci kāḷena, kaddamenapi vā tathā.
1627.
Maṅgulassa mayūrassa, piṭṭhiakkhippamāṇakaṃ;
Akatvā kappiyaṃ binduṃ, pācitti paribhuñjato.
1628.
Pāḷikaṇṇikakappo vā, na ca vaṭṭati katthaci;
Ekaṃ vāpi anekaṃ vā, bindu vaṭṭati vaṭṭakaṃ.
1629.
Ādinnepi anādinna-saññino vimatissa ca;
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, anāpatti pakāsitā.
1630.
Kappe naṭṭhepi vā saddhiṃ, tena saṃsibbitesu vā;
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
Dubbaṇṇakaraṇakathā.
1631.
Vikappanā duve vuttā, sammukhāsammukhātipi;
Sammukhāya vikappento, bhikkhussekassa santike.
1632.
Ekattaṃ bahubhāvaṃ vā, dūrasantikatampi vā;
Cīvarānaṃ tu jānitvā, yathāvacanayogato.
1633.
『『Imāhaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappemī』』ti niddise;
Kappatettāvatā kāmaṃ, nidhetuṃ, na ca kappati.
1634.
Paribhogādikaṃ tena, apaccuddhaṭato pana;
Tena paccuddhaṭeyeva, paribhogādi vaṭṭati.
1635.
『『Santakaṃ pana mayhaṃ tvaṃ, paribhuñja pariccaja;
Yathāpaccayaṃ karohī』』ti, vutte paccuddhaṭaṃ siyā.
1636.
Aparā sammukhā vuttā, bhikkhussekassa santike;
Yassa kassaci nāmaṃ tu, gahetvā sahadhamminaṃ.
1637.
『『Imāhaṃ cīvaraṃ tissa- bhikkhuno, tissatheriyā;
Vikappemī』』ti vattabbaṃ, vattabbaṃ puna tenapi.
1638.
『『Tissassa bhikkhuno vā tvaṃ, tassā tissāya theriyā;
Santakaṃ paribhuñjāhi, vissajjehī』』ti vā tathā.
1639.
Tato pabhuti sabbampi, paribhogādi vaṭṭati;
Evaṃ parammukhāyāpi, vattabbaṃ ekasantike.
1640.
『『Imāhaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappatthāya dammi』』ti;
Puna tenapi vattabbaṃ, 『『ko te mitto』』ti bhikkhunā.
1641.
Itarenapi vattabbaṃ, 『『tisso tissā』』ti vā puna;
Vattabbaṃ bhikkhunā tena, 『『idaṃ tissassa santakaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 1613. 不想恐嚇的, 無罪等的行為者; 起源等一切 被認為與前面相同。 關於恐嚇的討論。 1614. 如果想取暖 點火或燃燒, 除了那樣的原因, 犯波逸提。 1615. 自己生火, 直到火焰未生起, 在所有行為中 犯突吉羅罪。 1616. 但在火焰生起處 被說明犯波逸提; 使他人點火的 犯突吉羅罪。 1617. 對病人認為是病人的, 或有疑慮的, 拿起火把, 未熄滅的犯突吉羅。 1618. 但熄滅的燃燒, 被認為如事物; 病人無罪, 或他人做的。 1619. 拆開(衣)、(取)炭火、 點燈等; 所有起源等 被認為與媒介相同。 關於生火的討論。 1620. 在半月未滿時, 如果在中國, "我將洗浴"而粉末或 泥或牛糞。 1621. 準備的所有 行為中也犯突吉羅; 洗浴結束時, 比丘犯波逸提。 1622. 認為超過半月不足的, 或有疑慮的, 犯突吉羅;在超過半月 和適當時候。 1623. 洗浴的無罪, 去河對岸的, 堆砂的, 同樣在挖的坑中。 1624. 或在邊遠地區, 所有人在危難中; 這個與羊毛(學處) 起源等相同。 關於洗浴的討論。 1625. 任何可以穿著 或披的衣服, 比丘染六種中 的任何一種。 1626. 在某處用銅青或 缽青,或 任何黑色, 同樣用泥。 1627. 孔雀的 背部翅膀大小, 不做適當的標記, 使用犯波逸提。 1628. 或邊緣標記 在任何地方都不可以; 一個或多個 圓形標記可以。 1629. 即使已給,認為未給的 和有疑慮的, 牟尼說犯突吉羅, 被說明無罪。 1630. 即使標記消失或 與那個一起縫合; 這個被說是作非作, 起源與羊毛相同。 關於使(衣)變色的討論。 1631. 說有兩種分配, 即面前和不面前; 面前分配, 在一個比丘前。 1632. 一件或多件, 或遠或近, 但知道衣服, 根據說話的方式。 1633. "我將這衣服 分配給你"應該指出; 到此為止可以 存放,但不可以。 1634. 使用等, 但未收回; 被他收回后, 使用等才可以。 1635. "但你使用我的物品, 捨棄,隨緣處理" 這樣說時就是收回。 1636. 另一種面前(分配)被說, 在一個比丘前, 但取任何 同法者的名字。 1637. "我將這衣服分配給 帝須比丘、帝須長老尼" 應該這樣說,然後 他也應該說。 1638. "你使用帝須比丘的或 那個帝須長老尼的 物品,捨棄"或 這樣(說)。 1639. 從那時起一切 使用等都可以; 這樣不面前(分配)也 應該在一人前說。 1640. "我給你這衣服 爲了分配" 然後他也應該 說"誰是你的朋友?" 1641. 另一個也應該 說"帝須"或"帝須尼"; 然後那個比丘應該說 "這是帝須的物品。
1642.
Tissāya theriyā vā tvaṃ, santakaṃ paribhuñja vā;
Vissajjehī』』ti vā vutte, hoti paccuddhaṭaṃ puna.
1643.
Iccetāsu pana dvīsu, yāya kāyaci cīvaraṃ;
Vikappetvā sadhammesu, yassa kassaci pañcasu.
1644.
Apaccuddhārakaṃ vāpi, avissāsena tassa vā;
Yena taṃ vinayaṃ kammaṃ, kataṃ panidha bhikkhunā.
1645.
Cīvaraṃ paribhuñjeyya, hoti pācitti bhikkhuno;
Tañcevādhiṭṭhahantassa, vissajjantassa dukkaṭaṃ.
1646.
Paccuddhārakavatthesu , apaccuddhārasaññino;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1647.
Paccuddhāraṇasaññissa, vissāsā paribhuñjato;
Anāpatti samuṭṭhānaṃ, kathinenādinā samaṃ.
Vikappanakathā.
1648.
Adhiṭṭhānupagaṃ pattaṃ, cīvaraṃ vāpi tādisaṃ;
Tathā sūcigharaṃ kāya-bandhanaṃ vā nisīdanaṃ.
1649.
Apanetvā nidhentassa, hasāpekkhassa kevalaṃ;
Hoti pācittiyaṃ aññaṃ, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
1650.
Tenāpanihite tassa, pācittiṃ paridīpaye;
Vuttaṃ anupasampanna-santake tikadukkaṭaṃ.
1651.
Vinā vuttappakārāni, pattādīni tato pana;
Aññaṃ apanidhentassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1652.
Sabbesvanupasampanna-santakesupi dukkaṭaṃ;
Dunnikkhittamanāpatti, paṭisāmayato pana.
1653.
Tathā 『『dhammakathaṃ katvā, dassāmī』』ti nidheti ce;
Avihesetukāmassa, akīḷassādikammino.
1654.
Samuṭṭhānādayo tulyā, dutiyantimavatthunā;
Idaṃ akusaleneva, sacittañca tivedanaṃ.
Cīvarāpanidhānakathā.
Surāpānavaggo chaṭṭho.
1655.
Tiracchānagataṃ pāṇaṃ, mahantaṃ khuddakampi vā;
Hoti pācittiyāpatti, mārentassassa bhikkhuno.
1656.
Appāṇe pāṇasaññissa, vimatissubhayattha ca;
Dukkaṭaṃ tu anāpatti, asañcicca ajānato.
1657.
Na ca māretukāmassa, tathā ummattakādino;
Samuṭṭhānādayo tulyā, tatiyantimavatthunā.
Sañciccapāṇakathā.
1658.
Sappāṇakaṃ jalaṃ jānaṃ, pācitti paribhuñjato;
Payogabahutāyassa, pācittibahutā siyā.
1659.
Ekeneva payogena, avicchijja sace pana;
Pivato pattapūrampi, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
1660.
Tādisenudakenassa, āviñchitvāna sāmisaṃ;
Dhovato pana pattaṃ vā, nibbāpentassa yāguyo.
1661.
Hatthena taṃ uḷuṅkena, gahetvā nhāyatopi vā;
Payoge ca payoge ca, pācitti paridīpitā.
1662.
Appāṇakepi sappāṇa-saññissa ubhayatthapi;
Vimatissāpi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1663.
Sappāṇepi ca appāṇe, appāṇamiti saññino;
Na doso 『『paribhogena, na marantī』』ti jānato.
1664.
Patanaṃ salabhādīnaṃ, ñatvā suddhena cetasā;
Padīpujjalanañcettha, ñatvā sappāṇabhāvataṃ.
1665.
Bhuñjato jalasaññāya, ñeyyā paṇṇattivajjatā;
Siñcane siñcanaṃ vuttaṃ, paribhoge idaṃ pana.
1666.
Ayameva visesoti, tassa ceva panassa ca;
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Sappāṇakakathā.
1667.
Nihataṃ tu yathādhammaṃ, kiccādhikaraṇaṃ puna;
Nihātabbanti pācitti, ukkoṭentassa bhikkhuno.
1668.
『『Akataṃ dukkataṃ kammaṃ, kātabbaṃ punadevi』』ti;
Vadatā pana taṃ kammaṃ, uccāletuṃ na vaṭṭati.
1669.
Sace vippakate kamme, paṭikkosati taṃ puna;
Saññāpetvāva kātabbaṃ, na kātabbaṃ panaññathā.
1670.
Adhamme pana kammasmiṃ, dhammakammanti saññino;
Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 1642. 或帝須長老尼的,你 使用或捨棄物品" 這樣說時,再次 成為收回。 1643. 在這兩種中 以任何一種衣服 在五種同法者中 分配給任何人。 1644. 或未收回,或 對他無信任, 由這個比丘 在這裡做了那個律儀行為。 1645. 使用衣服, 比丘犯波逸提; 決意那個和 捨棄犯突吉羅。 1646. 在應收回的衣服中, 認為未收回的, 和對此有疑慮的, 犯突吉羅罪。 1647. 認為已收回, 信任而使用的 無罪;起源 與迦絺那等相同。 關於分配的討論。 1648. 應決意的缽, 或那樣的衣服, 同樣針筒、 腰帶或坐具。 1649. 僅期待開玩笑 拿走藏起的, 犯波逸提;命令他人 犯突吉羅。 1650. 被他拿走藏起的, 應該說明他犯波逸提; 被說在未受具足戒者的 (物品上)三次突吉羅。 1651. 除了所說型別的 缽等,然後 拿走藏起其他的, 犯突吉羅罪。 1652. 在所有未受具足戒者的 (物品上)也犯突吉羅; 放錯無罪, 但收起。 1653. 同樣如果說"說法后 我將給"而藏起, 不想傷害的, 非玩耍等行為的。 1654. 起源等相同 與第二最後事; 這個只由不善(心), 有心和三受。 關於藏衣的討論。 第六飲酒品。 1655. 殺害動物, 無論大小, 那個比丘 犯波逸提罪。 1656. 在無生命中認為有生命的, 兩者都有疑慮的, 犯突吉羅;無意的 不知道的無罪。 1657. 不想殺的, 同樣瘋狂等的; 起源等相同 與第三最後事。 關於故意(殺)生命的討論。 1658. 知道有生命的水, 使用犯波逸提; 因行為多, 他的波逸提也多。 1659. 如果以一個行為 不間斷地 喝滿一缽, 應該是一個波逸提。 1660. 用那樣的水 攪拌有食物的, 或洗缽, 或冷卻粥的。 1661. 用手或勺子 取(水)洗浴的, 每次行為 被說明犯波逸提。 1662. 即使在無生命中, 認為有生命的,兩者都 有疑慮的比丘, 犯突吉羅罪。 1663. 在有生命和無生命中, 認為是無生命的, 知道"使用時 不會死"無過錯。 1664. 知道蚱蜢等 掉落,以清凈心 點燈,這裡 知道有生命性。 1665. 以水想食用, 應知是制罪; 在灑水中說灑水, 但這個在使用中。 1666. 這就是特殊性 那個和這個的; 與不與取相同, 起源等的方法。 關於有生命(水)的討論。 1667. 但已如法解決的 諍事,再次 說應該解決, 比丘翻案犯波逸提。 1668. "未做的、做錯的羯磨, 應該再做" 這樣說,那個羯磨 不可以翻案。 1669. 如果在未完成的羯磨中, 再次反對那個, 應該勸說后才做, 不應該做其他的。 1670. 但在非法的羯磨中, 認為是法羯磨的, 兩者都有疑慮的, 犯突吉羅罪。
1671.
『『Adhammena ca vaggena, na ca kammārahassa vā;
Kata』』nti jānato natthi, doso ukkoṭane pana.
1672.
Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā;
Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Ukkoṭanakathā.
1673.
Saṅghādisesaṃ duṭṭhullaṃ, āpattiṃ bhikkhuno pana;
Ñatvā chādayato tassa, pācitti pariyāputā.
1674.
Nikkhipitvā dhuraṃ tassa, paṭicchādanahetukaṃ;
Āroceti sacaññassa, sopi aññassa vāti hi.
1675.
Evaṃ satampi bhikkhūnaṃ, sahassampi ca tāva taṃ;
Āpajjateva āpattiṃ, yāva koṭi na chijjati.
1676.
Mūlenārocitasseva , dutiyassa pakāsite;
Tatiyena nivattitvā, koṭi chinnāti vuccati.
1677.
Duṭṭhullāya ca duṭṭhalla-saññī pācittiyaṃ phuse;
Itaresu pana dvīsu, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1678.
Aduṭṭhullāya sabbattha, niddiṭṭhaṃ tikadukkaṭaṃ;
Sabbatthānupasampanna-vāresupi ca dukkaṭaṃ.
1679.
『『Saṅghassa bhedanādīni, bhavissantī』』ti vā pana;
Na ca chādetukāmo vā, sabhāgaṃ vā na passati.
1680.
『『Paññāyissati kammena, sakenāyanti kakkhaḷo』』;
Anāroceti ce doso, natthi ummattakādino.
1681.
Dhuranikkhepatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā;
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.
Duṭṭhullakathā.
1682.
Ūnavīsativassaṃ yo, kareyya upasampadaṃ;
Tassa pācittiyaṃ hoti, sesānaṃ hoti dukkaṭaṃ.
1683.
Upasampādito ceso, jānatā vā ajānatā;
Hotevānupasampanno, kātabbo punareva so.
1684.
Dasavassaccayenassa, upajjhāyassa ce sato;
Upasampādane doso, aññesaṃ natthi kocipi.
1685.
Muñcitvā pana taṃ bhikkhuṃ, gaṇo ce paripūrati;
Honti te sūpasampannā, na doso koci vijjati.
1686.
Upajjhāyo sace hutvā, gaṇaṃ ācariyampi vā;
Pariyesati pattaṃ vā, sammannati ca māḷakaṃ.
1687.
『『Upasampādayissāmi』』 , iti sabbesu tassa hi;
Ñattiyā ca tathā dvīsu, kammavācāsu dukkaṭaṃ.
1688.
Kammavācāya osāne, pācitti paridīpitā;
Ūnavīsatisaññissa, paripuṇṇepi puggale.
1689.
Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ;
Paripuṇṇoti saññissa, ubhayattha na dosatā.
1690.
Tathā ummattakassāpi, ādikammikabhikkhuno;
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Ūnavīsatikathā.
1691.
Theyyasatthena jānanto, saṃvidhāya sace pana;
Maggaṃ gacchati saddhiṃ yo, tassa pācittiyaṃ siyā.
1692.
Gamane saṃvidhāne ca, vattabbo yo vinicchayo;
So ca bhikkhunivaggasmiṃ, vuttattā na ca uddhaṭo.
1693.
Maggāṭavivisaṅkete, yathāvatthukameva tu;
Tesvasaṃvidahantesu, sayaṃ vidahatopi ca.
1694.
Tathevātheyyasatthepi, theyyasatthanti saññino;
Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1695.
Atheyyasatthasaññissa , asaṃvidahatopi ca;
Āpadāsu anāpatti, visaṅkete ca kālike.
1696.
Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kathitaṃ kāyacittato;
Kāyavācācittato ca, ticittañca tivedanaṃ.
Theyyasatthakathā.
1697.
Hoti bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhānena sattamaṃ;
Samuṭṭhānādinā tulyaṃ, viseso natthi kocipi.
Saṃvidhānakathā.
1698.
Kammaṃ kileso pāko ca, upavādo atikkamo;
Antarāyakarā ete, pañca dhammā pakāsitā.
1699.
『『Anantarāyikā ete, yathā honti tathā ahaṃ;
Desitaṃ muninā dhamma-mājānāmī』』ti yo vade.
以下是巴利文的完整直譯: 1671. "非法的、不和合的、 或不適合羯磨的 做了"知道這樣, 但在翻案時無過錯。 1672. 同樣被說明 瘋狂等的無罪; 與辱罵語相同, 起源等的方法。 關於翻案的討論。 1673. 但比丘知道 僧殘粗重罪, 隱藏那個, 被說犯波逸提。 1674. 放下責任 因為隱藏那個, 告訴另一個,或 他(告訴)另一個。 1675. 這樣即使一百比丘, 或一千(比丘),那個 犯罪到 最後一個未中斷。 1676. 只有根源告訴的, 第二個公開, 第三個返回, 被說最後中斷。 1677. 對粗重(罪)認為是粗重的 犯波逸提; 但在其他兩種中, 被說明犯突吉羅。 1678. 對非粗重(罪)在一切處 被指出三次突吉羅; 在一切未受具足戒的 情況中也犯突吉羅。 1679. 或"將有破僧等" 或不想隱藏, 或不見同分的。 1680. "將以自己的業 顯現,這粗暴的人來"; 如果不告知無過錯, 瘋狂等的。 1681. 與放下責任相同, 起源等的方法; 身業、語業、 非作、苦受。 關於粗重(罪)的討論。 1682. 誰使未滿二十歲的 受具足戒, 他犯波逸提, 其餘的犯突吉羅。 1683. 這個被授具足戒的, 無論知道或不知道, 就是未受具足戒的, 他應該再次做。 1684. 如果他的和尚 經過十年, 在授具足戒時有過錯, 其他人沒有任何(過錯)。 1685. 但除了那個比丘, 如果僧團滿足, 他們是善受具足戒的, 沒有任何過錯。 1686. 如果成為和尚, 或尋找僧團、阿阇黎, 或缽,或選定界場。 1687. "我將授具足戒", 這樣在所有(行為)中, 白羯磨和兩個 羯磨文中他犯突吉羅。 1688. 在羯磨文結束時, 被說明犯波逸提; 認為未滿二十歲的, 即使在圓滿的人中。 1689. 兩者都有疑慮的, 犯突吉羅罪; 認為是圓滿的, 兩者都無過錯。 1690. 同樣瘋狂的, 初犯的比丘; 與不與取相同, 起源等的方法。 關於未滿二十(歲)的討論。 1691. 知道與盜賊商隊 商議后如果 一起走路的, 他應該犯波逸提。 1692. 在走路和商議中, 應該說的判斷, 那個在比丘尼品中 因為已說所以未提起。 1693. 在道路、森林、約定中, 只是如事物; 在他們未商議的, 自己商議的。 1694
1700.
Tikkhattuṃ tehi vattabbo, ye passanti suṇanti ca;
『『Mā hevaṃ avacāyasmā』』, iti bhikkhūhi so pana.
1701.
Dukkaṭaṃ avadantassa, taṃ anissajatopi ca;
Ñattiyā ca tathā dvīhi, kammavācāhi dukkaṭaṃ.
1702.
Kammavācāya osāne, pācitti paridīpitā;
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, adhamme tikadukkaṭaṃ.
1703.
Nāpattākatakammassa, paṭinissajatopi ca;
Samuṭṭhānādayo sabbe, vuttā samanubhāsane
Ariṭṭhakathā.
1704.
Ñatvākatānudhammena, tathāvādikabhikkhunā;
Saṃvaseyya ca bhuñjeyya, pācitti saha seyya vā.
1705.
Uposathādikaṃ kammaṃ, karoto saha tena hi;
Kammassa pariyosāne, tassa pācittiyaṃ siyā.
1706.
Ekeneva payogena, gaṇhato āmisaṃ bahuṃ;
Dadatopi tathā ekaṃ, bahūni ca bahūsvapi.
1707.
Ukkhittake nipannasmiṃ, itaro seti ce pana;
Itarasmiṃ nipanne vā, paro seti ubhopi vā.
1708.
Nipajjanapayogānaṃ, vasenāpattiyo siyuṃ;
Ekanānūpacāresu, ekacchanne vinicchayo.
1709.
Anukkhittepi ukkhitta-saññino pana bhikkhuno;
Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1710.
Anāpattubhayatthāpi, anukkhittakasaññino;
Nissaṭṭhoti ca taṃ diṭṭhiṃ, saññissosāritoti ca.
1711.
Tathā ummattakādīnaṃ, idaṃ paṇṇattivajjakaṃ;
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Ukkhittakathā.
1712.
Tathā vināsitaṃ jānaṃ, upalāpeyya tena vā;
Upaṭṭhāpeyya pācitti, saṃbhuñjeyya vaseyya vā.
1713.
Saṃvāsena ca liṅgena, daṇḍakammena nāsanā;
Tisso ettha adhippetā, daṇḍakammena nāsanā.
1714.
Sambhogā sahaseyyā ca, anantarasamā matā;
Tattha vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
1715.
Samuṭṭhānādayo sabbe, ariṭṭhena samā matā;
Na hettha kiñci vattabbaṃ, sabbaṃ uttānamevidaṃ.
Kaṇṭakakathā.
Sappāṇakavaggo sattamo.
1716.
Vuccamāno hi bhikkhūhi, bhikkhu sikkhāpadena yo;
『『Sikkhāpade panetasmiṃ, na sikkhissāmi tāvahaṃ.
1717.
Yāva nāññaṃ viyattañca, pakataññuṃ bahussutaṃ;
Pucchāmī』』ti bhaṇantassa, tassa pācittiyaṃ siyā.
1718.
Satthunānupasampanne, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ;
Na sallekhāyidaṃ hoti, vuccamānassubhohipi.
1719.
Apaññattena tassevaṃ, vadato hoti dukkaṭaṃ;
Na dosummattakādīnaṃ, 『『sikkhissāmī』』ti bhāsato.
Sahadhammikakathā.
1720.
Uddiṭṭhehi kimetehi, kukkuccādinidānato;
Hoti pācittiyāpatti, sikkhāpadavivaṇṇane.
1721.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ;
Vivaṇṇenupasampanna-santike taṃ sace pana.
1722.
Dukkaṭaṃ panubhinnampi, aññadhammavivaṇṇane;
Navivaṇṇetukāmassa, 『『suttantaṃ pariyāpuṇa.
1723.
Vinayaṃ pana pacchāpi, handa pariyāpuṇissasi』』;
Iccevaṃ tu vadantassa, tathā ummattakādino.
1724.
Anāpattīti ñātabbaṃ, samuṭṭhānādayo nayā;
Anantarassimassāpi, omasavādasādisā.
Vilekhanakathā.
1725.
Aññāṇena panāpatti, mokkho nevassa vijjati;
Kāretabbo tathā bhikkhu, yathā dhammo ṭhito pana.
1726.
Tassāropaniyo moho, uttarimpi hi bhikkhuno;
Dutiyeneva kammena, ninditvā tañhi puggalaṃ.
1727.
Evaṃ āropite mohe, yadi moheti yo pana;
Tasmiṃ mohanake vuttā, pācitti pana puggale.
1728.
Adhamme pana kammasmiṃ, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ;
Tathānāropite mohe, dukkaṭaṃ parikittitaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 1700. 應該被那些看見聽見的人 三次說:"尊者,不要這樣說", 但他被比丘們這樣(說)。 1701. 不說的犯突吉羅, 不捨棄那個也是; 白羯磨和兩個 羯磨文中犯突吉羅。 1702. 在羯磨文結束時, 被說明犯波逸提; 被說三次波逸提, 非法中三次突吉羅。 1703. 未達到、未做羯磨的, 捨棄的也是; 所有起源等 在勸諫中被說。 關於阿利吒的討論。 1704. 知道非如法地 那樣說的比丘, 共住、共食, 波逸提或共宿。 1705. 布薩等羯磨, 與他一起做, 在羯磨結束時, 他應該犯波逸提。 1706. 以一個行為 拿取多種食物, 同樣給予一個 或多個也是多個。 1707. 被舉罪的躺下, 另一個躺下,或 另一個躺下, 其他人躺下或兩人。 1708. 應該以躺下行為 的方式(判斷)犯罪; 在一個非多個範圍內, 一個遮蔽處的判斷。 1709. 即使未被舉罪, 比丘認為被舉罪的, 兩者都有疑慮的, 被說明犯突吉羅。 1710. 兩者都無罪, 認為未被舉罪的, 認為那個見解已捨棄, 認為已被驅出的。 1711. 同樣瘋狂等的, 這個是制罪; 與不與取相同, 起源等的方法。 關於被舉罪的討論。 1712. 同樣知道被擯除的, 與他親近或 侍奉犯波逸提, 或共食或共住。 1713. 以共住、相(出家)、 懲罰羯磨的擯除; 這裡意指三種, 以懲罰羯磨的擯除。 1714. 共食和共宿 被認為與前面相同; 應該以在那裡說的 方法瞭解判斷。 1715. 所有起源等 被認為與阿利吒相同; 這裡沒有什麼可說的, 這一切都是明顯的。 關於障礙的討論。 第七有生命品。 1716. 被比丘們以 學處說的比丘, "但在這個學處中, 我暫時不學。 1717. 直到我問另一個 聰明的、有經驗的、多聞的" 這樣說的, 他應該犯波逸提。 1718. 在導師和未受具足戒者中, 被說明三次突吉羅; 這個不是爲了減少, 兩者都被說的。 1719. 以未制定的(學處) 他這樣說犯突吉羅; 瘋狂等的無過錯, 說"我將學"的。 關於同法的討論。 1720. 以這些已誦出的, 因為疑惑等原因, 在誹謗學處時 犯波逸提罪。 1721. 被說三次波逸提, 同樣三次突吉羅; 如果在受具足戒者 面前誹謗那個。 1722. 但在誹謗其他法時 犯突吉羅,即使分開; 不想誹謗的, "學習經, 1723. 但是律以後 來,你將學習"; 這樣說的, 同樣瘋狂等的。 1724. 應該知道無罪, 起源等的方法; 與前一個也 與辱罵語相同。 關於誹謗的討論。 1725. 但因無知犯罪, 他沒有解脫; 應該使比丘做, 如法住立。 1726. 應該加給他愚癡, 即使比丘更多; 以第二個羯磨, 呵責那個人。 1727. 這樣加給愚癡, 如果誰愚弄, 在那個愚弄的人上 被說波逸提。 1728. 但在非法的羯磨中, 被說明三次突吉羅; 同樣在未加給愚癡時, 被說犯突吉羅。
1729.
Na ca mohetukāmassa, vitthārenāsutassapi;
Ūnake dvattikkhattuṃ vā, vitthārenāsutassa ca.
1730.
Anāpattīti viññeyyaṃ, tathā ummattakādino;
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
Mohanakathā.
1731.
Kuddho deti pahāraṃ ce, tassa pācittiyaṃ siyā;
Sampaharitukāmena, pahāre bhikkhuno pana.
1732.
Dinne bhijjatu sīsaṃ vā, pādo vā paribhijjatu;
So ce maratu vā, mā vā, pācitti paridīpitā.
1733.
Virūpakaraṇāpekkho, 『『iccāyaṃ na virocati』』;
Kaṇṇaṃ vā tassa nāsaṃ vā, yadi chindati dukkaṭaṃ.
1734.
Tathevānupasampanne, itthiyā purisassa vā;
Tiracchānagatassāpi, pahāraṃ deti dukkaṭaṃ.
1735.
Sace paharatitthiñca, bhikkhu rattena cetasā;
Garukā tassa āpatti, viniddiṭṭhā mahesinā.
1736.
Pahāraṃ deti mokkhādhi-ppāyo doso na vijjati;
Kāyena kāyabaddhena, tathā nissaggiyena vā.
1737.
Passitvā antarāmagge, coraṃ paccatthikampi vā;
Heṭhetukāmamāyantaṃ, 『『mā idhāgacchupāsaka』』.
1738.
Iti vatvā panāyantaṃ, 『『gaccha re』』ti ca muggaraṃ;
Satthaṃ vāpi gahetvā vā, paharitvā tu yāti ce.
1739.
Anāpatti sace tena, pahārena matepi ca;
Eseva ca nayo vutto, dhuttavāḷamigesupi.
1740.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ;
Kāyacittasamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
Pahārakathā.
1741.
Kāyaṃ vā kāyabaddhaṃ vā, uccāreyya sace pana;
Hoti pācittiyāpatti, tassuggiraṇapaccayā.
1742.
Uggiritvā viraddho so, pahāraṃ deti ce pana;
Asampaharitukāmena, dinnattā dukkaṭaṃ siyā.
1743.
Sace tena pahārena, pahaṭassa ca bhikkhuno;
Hatthādīsupi yaṃ kiñci, aṅgaṃ bhijjati dukkaṭaṃ.
1744.
Seso anantare vutta-nayena vinayaññunā;
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, veditabbo vinicchayo.
Talasattikathā.
1745.
Amūlakena saṅghādi-sesena pana bhikkhu yo;
Codāpeyyapi codeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
1746.
Tikapācittiyaṃ tattha, diṭṭhācāravipattiyā;
Codato dukkaṭāpatti, sese ca tikadukkaṭaṃ.
1747.
Tathāsaññissanāpatti , tathā ummattakādino;
Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Amūlakakathā.
1748.
Sañcicca pana kukkuccaṃ, uppādentassa bhikkhuno;
『『Ūnavīsativasso tvaṃ, maññe』』 iccevamādinā.
1749.
Hoti vācāya vācāya, pācitti pana bhikkhuno;
Tathārūpe panaññasmiṃ, sace asati paccaye.
1750.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ;
Nauppādetukāmassa, kukkuccaṃ natthi vajjatā.
1751.
『『Hitesitāyahaṃ maññe, nisinnaṃ itthiyā saha;
Vikāle ca tayā bhuttaṃ, mā eva』』nti ca bhāsato.
1752.
Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
Sañciccakathā.
1753.
Sace bhaṇḍanajātānaṃ, bhikkhūnaṃ pana bhikkhu yo;
Tiṭṭheyyupassutiṃ sotuṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
1754.
『『Yaṃ ime tu bhaṇissanti, taṃ sossāmī』』ti gacchato;
Codetukāmatāyassa, dukkaṭaṃ tu pade pade.
1755.
Purato gacchato sotuṃ, ohīyantassa dukkaṭaṃ;
Gacchato turitaṃ vāpi, ayameva vinicchayo.
1756.
Ṭhitokāsaṃ panāgantvā, yadi mantenti attano;
Ukkāsitvāpi vā ettha, ñāpetabbamahanti vā.
1757.
Tassevamakarontassa , pācitti savane siyā;
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 1729. 不想愚弄的, 未詳細聽聞的, 或兩三次不足的, 未詳細聽聞的。 1730. 應該知道無罪, 同樣瘋狂等的; 所有起源等 被認為與前面相同。 關於愚弄的討論。 1731. 如果憤怒給予打擊, 他應該犯波逸提; 但比丘想互相打擊, 給予打擊。 1732. 給予時頭破或 腳破, 他或死或不死, 被說明犯波逸提。 1733. 想要使變形, "這樣他不美麗"; 如果割他的耳或鼻, 犯突吉羅。 1734. 同樣對未受具足戒者, 對女人或男人, 或對動物, 給予打擊犯突吉羅。 1735. 如果比丘以染著的心 打擊女人, 他的重罪 被大仙指出。 1736. 給予打擊想要解脫, 沒有過錯; 用身體或身體相連的, 同樣用可舍的。 1737. 在路中間看見 盜賊或敵人, 想要傷害而來, "優婆塞,不要來這裡"。 1738. 這樣說但來, "走開"拿木棒 或刀, 打擊而去。 1739. 如果因那個打擊 即使死也無罪; 這個方法也被說 對賭徒、野獸也是。 1740. 被說三次波逸提, 其餘三次突吉羅; 身心起源, 有心、苦受。 關於打擊的討論。 1741. 如果舉起身體 或身體相連的, 因為那個舉起 犯波逸提罪。 1742. 他舉起錯誤, 如果給予打擊, 因為不想互相打擊 而給予,應該犯突吉羅。 1743. 如果因那個打擊, 被打的比丘 手等任何 身體部位破裂犯突吉羅。 1744. 其餘的以前面說的 方法被律知者 連同起源等 應該瞭解判斷。 關於舉手的討論。 1745. 但誰以無根據的 僧殘罪比丘 使人指責或指責, 他應該犯波逸提。 1746. 那裡三次波逸提, 以見行犯戒 指責犯突吉羅罪, 其餘三次突吉羅。 1747. 同樣認為那樣無罪, 同樣瘋狂等的; 與辱罵語相同, 起源等的方法。 關於無根據的討論。 1748. 但故意使 比丘生起疑悔, "我想你未滿二十歲" 這樣等。 1749. 每次說話 比丘犯波逸提; 但在那樣的其他(情況), 如果沒有原因。 1750. 被說三次波逸提, 其餘三次突吉羅; 不想使(他)生起 疑悔,沒有罪過。 1751. "我想你是爲了利益 與女人一起坐, 你非時食, 不要這樣"這樣說的。 1752. 同樣被說明 瘋狂等的無罪; 所有起源等 被認為與前面相同。 關於故意的討論。 1753. 如果對已生爭執的 比丘們,誰比丘 站立偷聽, 他應該犯波逸提。 1754. "這些人將說什麼, 我將聽"而去的, 想要指責的 每步犯突吉羅。 1755. 向前走聽, 落後的犯突吉羅; 或快速走的, 這就是判斷。 1756. 但來到站立處, 如果他們自己談論, 或咳嗽或在這裡 應該使知道"我在這裡"。 1757. 他不這樣做的, 在聽聞時應該犯波逸提; 被說三次波逸提, 其餘三次突吉羅。
1758.
『『Imesaṃ vacanaṃ sutvā, oramissa』』nti gacchato;
Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā.
1759.
Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, idaṃ hoti kriyākriyaṃ;
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, sadosaṃ dukkhavedanaṃ.
Upassutikathā.
1760.
Dhammikānaṃ tu kammānaṃ, chandaṃ datvā sace pana;
Pacchā khīyati pācitti, vācato vācato siyā.
1761.
Adhamme pana kammasmiṃ, dhammakammanti saññino;
Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1762.
『『Adhammena ca vaggena, tathākammārahassa ca;
Ime kammaṃ karontī』』ti, ñatvā khīyati tassa ca.
1763.
Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā;
Amūlakasamānāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Kammapaṭibāhanakathā.
1764.
Yāva ārocitaṃ vatthu, avinicchitameva vā;
Ṭhapitā ñatti vā niṭṭhaṃ, kammavācā na gacchati.
1765.
Etasmiṃ antare kammaṃ, kopetuṃ parisāya hi;
Hatthapāsaṃ jahantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1766.
Adatvā jahite chandaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā;
Dhammakamme adhamme ca, vimatissa ca dukkaṭaṃ.
1767.
Adhammepi ca kammasmiṃ, dhammakammanti saññino;
『『Saṅghassa bhaṇḍanādīni, bhavissantī』』ti saññino.
1768.
Gilāno vā gilānassa, karaṇīye na dosatā;
Na ca kopetukāmassa, kammaṃ passāvanādinā.
1769.
Pīḷitassāgamissāmi, iccevaṃ gacchatopi vā;
Samaṃ samanubhāsena, samuṭṭhānaṃ kriyākriyaṃ.
Chandaṃ adatvā gamanakathā.
1770.
Samaggena ca saṅghena, saddhiṃ datvāna cīvaraṃ;
Sammatassa hi bhikkhussa, pacchā khīyati yo pana.
1771.
Tassa vācāya vācāya, pācitti paridīpitā;
Tikapācittiyaṃ dhamma- kamme vuttaṃ tu cīvaraṃ.
1772.
Ṭhapetvāññaparikkhāraṃ, datvā khīyati dukkaṭaṃ;
Saṅghenāsammatassāpi, cīvaraṃ aññameva vā.
1773.
Tathevānupasampanne, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ;
Chandādīnaṃ vaseneva, karontañca sabhāvato.
1774.
Khīyantassa anāpatti, tathā ummattakādino;
Amūlakasamā ñeyyā, samuṭṭhānādayo nayā.
Dubbalakathā.
1775.
Idaṃ tiṃsakakaṇḍasmiṃ, antimena ca sabbathā;
Tulyaṃ dvādasamaṃ sabbaṃ, ayameva visesatā.
1776.
Tattha nissaggiyaṃ vuttaṃ, attano pariṇāmanā;
Idha suddhikapācitti, puggale pariṇāmanā.
Pariṇāmanakathā.
Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.
1777.
Anikkhante ce rājasmiṃ, anikkhantāya deviyā;
Sayanīyagharā tassa, ummāraṃ yo atikkame.
1778.
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā;
Deviyā vāpi rañño vā, sace na viditāgamo.
1779.
Paṭisaṃvidite neva-paṭisaṃviditasaññino;
Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1780.
Paṭisaṃviditasaññissa, neva ca khattiyassa vā;
Na khattiyābhisekena, abhisittassa vā pana.
1781.
Ubhosubhinnamaññasmiṃ, nikkhante visatopi vā;
Na dosummattakādīnaṃ, kathinena kriyākriyaṃ.
Antepurakathā.
1782.
Rajataṃ jātarūpaṃ vā, uggaṇhantassa attano;
Tassa nissaggiyāpatti, uggaṇhāpayatopi vā.
1783.
Gaṇapuggalasaṅghānaṃ, navakammassa cetiye;
Uggaṇhāpayato hoti, dukkaṭaṃ gaṇhatopi vā.
1784.
Avasesañca muttādi-ratanaṃ attanopi vā;
Saṅghādīnampi atthāya, uggaṇhantassa dukkaṭaṃ.
1785.
Sace kappiyavatthuṃ vā, vatthuṃ vāpi akappiyaṃ;
Tālapaṇṇampi vā hotu, mātukaṇṇapilandhanaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 1758. "聽了這些人的話, 我將停止"而去的; 同樣被說明 瘋狂等的無罪。 1759. 這個是盜賊商隊起源, 是作非作, 身業語業, 有過、苦受。 關於偷聽的討論。 1760. 但如果對如法的羯磨 給予同意, 之後抱怨,每次說話 應該犯波逸提。 1761. 但在非法的羯磨中, 認為是法羯磨的, 兩者都有疑慮的, 犯突吉羅罪。 1762. "非法的和不和合的, 同樣不適合羯磨的, 這些人做羯磨", 知道而抱怨的他。 1763. 同樣被說明 瘋狂等的無罪; 與無根據相同, 起源等的方法。 關於阻礙羯磨的討論。 1764. 直到事情被告知, 或未判決, 或白已立, 羯磨文未結束。 1765. 在這個期間,爲了 擾亂僧團的羯磨, 離開伸手可及處的 犯突吉羅罪。 1766. 未給予同意而離開的, 他應該犯波逸提; 在法羯磨和非法中, 有疑慮的犯突吉羅。 1767. 即使在非法的羯磨中, 認為是法羯磨的; 認為"僧團將有 爭執等"的。 1768. 病人或病人 有事做無過錯; 不想擾亂羯磨的 小便等。 1769. 被迫"我將回來" 這樣去的; 與勸諫相同, 起源是作非作。 關於未給予同意而去的討論。 1770. 和合的僧團 給予衣服 給被選的比丘, 誰之後抱怨。 1771. 他每次說話 被說明犯波逸提; 在法羯磨中被說 三次波逸提,但衣服。 1772. 除了其他資具, 給予而抱怨犯突吉羅; 未被僧團選的, 或其他衣服。 1773. 同樣對未受具足戒者, 在一切處也犯突吉羅; 以同意等的方式 做和本性。 1774. 抱怨的無罪, 同樣瘋狂等的; 應知與無根據相同, 起源等的方法。 關於軟弱的討論。 1775. 這個在三十章中 與最後的完全 相同,第十二個一切, 這就是特殊性。 1776. 那裡被說舍罪, 為自己迴向; 這裡純波逸提, 為個人迴向。 關於迴向的討論。 第八同法品。 1777. 如果國王未出, 王后未出, 誰越過他們 臥室門檻。 1778. 第一腳犯突吉羅, 第二腳應該犯波逸提; 如果王后或國王 不知道(他)來。 1779. 在已知道中認為 未知道的, 對此有疑慮的, 被說明犯突吉羅。 1780. 認為已知道的, 或不是剎帝利的, 或未以剎帝利灌頂 而灌頂的。 1781. 兩者都出或 進入其他(房間), 瘋狂等的無過錯, 與迦絺那相同,是作非作。 關於內宮的討論。 1782. 為自己拿取 銀或金的, 他犯舍罪, 或使人拿取的。 1783. 為僧團個人群體, 新建工程、塔廟, 使人拿取犯突吉羅, 或拿取的。 1784. 其餘的珍珠等 寶物,為自己或 為僧團等, 拿取的犯突吉羅。 1785. 如果適當物品或 不適當物品, 即使是棕櫚葉 或母親的耳環。
1786.
Bhaṇḍāgārikasīsena, yaṃ kiñci gihisantakaṃ;
Tassa pācittiyāpatti, paṭisāmayato pana.
1787.
『『Idaṃ ṭhapetvā dehī』』ti, vuttena pana kenaci;
『『Na vaṭṭatī』』ti vatvā taṃ, na nidhetabbameva tu.
1788.
『『Ṭhapehī』』ti ca pātetvā, sace gacchati puggalo;
Palibodho hi nāmeso, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati.
1789.
Anuññāte panaṭṭhāne, uggahetvā anādarā;
Sammā anikkhipantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1790.
Anuññāte panaṭṭhāne, gahetvā ratanaṃ pana;
Nikkhipantassa vā sammā, bhaṇḍaṃ ratanasammataṃ.
1791.
Gaṇhantassa ca vissāsaṃ, tāvakālikameva ca;
Na dosummattakādīnaṃ, sañcarittasamodayaṃ.
Ratanakathā.
1792.
Majjhaṇhasamayā uddhaṃ, aruṇuggamato pure;
Etasmiṃ antare kālo, vikāloti pavuccati.
1793.
Santaṃ bhikkhumanāpucchā, vikāle paccayaṃ vinā;
Parikkhittassa gāmassa, parikkhepokkame pana.
1794.
Aparikkhittagāmassa, upacārokkamepi vā;
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā.
1795.
Atha sambahulā gāmaṃ, vikāle pavisanti ce;
Āpucchitvāva gantabbaṃ, aññamaññaṃ na caññathā.
1796.
Gacchanti ce tato aññaṃ, tato aññanti vaṭṭati;
Puna āpucchane kiccaṃ, natthi gāmasatepi ca.
1797.
Passambhetvāna ussāhaṃ, vihāratthāya niggatā;
Pavisanti sace aññaṃ, pucchitabbaṃ tu antarā.
1798.
Katvā kulaghare bhatta- kiccaṃ aññattha vā pana;
Sace caritukāmo yo, sappibhikkhāya vā siyā.
1799.
Āpucchitvāva gantabbaṃ, passe ce bhikkhu labbhati;
Asante pana natthīti, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ.
1800.
Otaritvā mahāvīthiṃ, bhikkhuṃ yadi ca passati;
Natthi āpucchane kiccaṃ, caritabbaṃ yathāsukhaṃ.
1801.
Gāmamajjhena maggena, gacchantasseva bhikkhuno;
『『Carissāmī』』ti uppanne, telabhikkhāya mānase.
1802.
Āpucchitvāva gantabbaṃ, passe ce bhikkhu vijjati;
Anokkamma carantassa, maggā āpucchanena kiṃ?
1803.
Tikapācittiyaṃ , kāle, vikāloyanti saññino;
Kāle vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1804.
Āpucchitvāva santaṃ vā, anāpucchā asantakaṃ;
Kicce accāyike vāpi, pavisantassa bhikkhuno.
1805.
Gacchato antarārāmaṃ, bhikkhunīnaṃ upassayaṃ;
Tathā āsanasālaṃ vā, titthiyānaṃ upassayaṃ.
1806.
Siyā gāmena maggo ce, anāpattāpadāsupi;
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
1807.
Na kevalamanāpucchā, abandhitvā ca bandhanaṃ;
Apārupitvā saṅghāṭiṃ, gacchatopinavajjatā.
Vikālagāmappavesanakathā.
1808.
Aṭṭhidantamayaṃ sūci-gharaṃ vāpi visāṇajaṃ;
Kārāpane ca karaṇe, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
1809.
Lābhe bhedanakaṃ tassa, pācittiyamudīritaṃ;
Aññassatthāya karaṇe, tathā kārāpanepi ca.
1810.
Aññena ca kataṃ laddhā, dukkaṭaṃ paribhuñjato;
Anāpattāraṇike vidhe, gaṇṭhikañjanikāsupi.
1811.
Dakapuñchaniyā vāsi-jaṭe ummattakādino;
Samuṭṭhānādayo nayā, sañcarittasamā matā.
Sūcigharakathā.
1812.
Navaṃ mañcampi pīṭhaṃ vā, kārāpentena bhikkhunā;
Aṭṭhaṅgulappamāṇena, sugataṅgulato pana.
1813.
Kārāpetabbamevaṃ tu, ṭhapetvā heṭṭhimāṭaniṃ;
Sacchedā tassa pācitti, tamatikkamato siyā.
1814.
Aññassatthāya karaṇe, tathā kārāpanepi ca;
Aññena ca kataṃ laddhā, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
以下是巴利文的完整直譯: 1786. 以庫管的名義, 任何在家人的物品, 他收藏 犯波逸提罪。 1787. 但被某人說 "存放這個給我", 說"不可以"后, 那個就不應該存放。 1788. 說"存放"後放下, 如果那個人走了, 這就是所謂的障礙, 但可以存放。 1789. 但在允許的地方, 拿取后不尊重, 不好好放置的, 犯突吉羅罪。 1790. 但在允許的地方, 拿取寶物,或 好好放置 被認為是寶物的物品。 1791. 或以信任拿取, 或暫時(拿取), 瘋狂等的無過錯, 與媒介相同起源。 關於寶物的討論。 1792. 從中午以後, 日出之前, 這個期間 被稱為非時。 1793. 有比丘而未問, 非時無緣由, 在有圍墻的村莊, 越過圍墻時。 1794. 或在無圍墻的村莊, 越過邊界時, 第一腳犯突吉羅, 第二腳應該犯波逸提。 1795. 然後如果多人 非時進入村莊, 應該問了才去, 互相(問),不應該其他方式。 1796. 如果從那裡去另一個, 從那裡(去)另一個可以; 再次詢問 即使一百個村莊也不需要。 1797. 放鬆精進, 爲了寺院而出去的, 如果進入另一個, 但應該在中間詢問。 1798. 在俗家做了 飯食事或在其他地方, 如果誰想行走, 或爲了乞求酥油。 1799. 應該問了才去, 如果看見可得到比丘; 但不在時沒有, 應該隨意去。 1800. 下到大街, 如果看見比丘, 詢問沒有必要, 應該隨意行走。 1801. 比丘正走在 村莊中間的道路上, "我將行走" 爲了乞求油的心生起。 1802. 應該問了才去, 如果看見有比丘; 不離開道路而行走的, 詢問有什麼(用)? 1803. 三次波逸提,在時, 認為是非時的; 在時有疑慮的, 犯突吉羅罪。 1804. 問了有(比丘)或 未問無(比丘), 或在緊急事務中, 比丘進入。 1805. 去中間的園林, 比丘尼的住處, 同樣集會堂,或 外道的住處。 1806. 如果有穿過村莊的路, 在危難中無罪; 所有起源等 被認為與迦絺那相同。 1807. 不僅未問, 也未繫系帶, 未披僧伽梨, 去的也無罪過。 關於非時入村的討論。 1808. 骨制的或 象牙制的針筒, 使人做和做, 比丘犯突吉羅。 1809. 獲得時打破那個, 被說犯波逸提; 為他人做, 同樣使人做。 1810. 獲得他人做的, 使用犯突吉羅; 無罪于錐子、楔子、 結、鑰匙。 1811. 擦水(器)、斧柄, 瘋狂等的; 起源等的方法 被認為與媒介相同。 關於針筒的討論。 1812. 新的床或椅, 比丘使人做時, 以善逝指 八指量。 1813. 應該這樣使人做, 除了底部橫木; 如果超過那個, 他應該犯波逸提。 1814. 為他人做, 同樣使人做, 獲得他人做的, 使用犯突吉羅。
1815.
Anāpatti pamāṇena, karontassappamāṇikaṃ;
Labhitvā tassa pādesu, chinditvā paribhuñjato.
1816.
Neva chinditukāmo ce, nikhaṇitvā pamāṇato;
Uttānaṃ vāpi aṭṭaṃ vā, bandhitvā paribhuñjato.
Mañcakathā.
1817.
Mañcaṃ vā pana pīṭhaṃ vā, tūlonaddhaṃ kareyya yo;
Tassuddālanakaṃ vuttaṃ, pācittiyamanītinā.
1818.
Anāpatti panāyoge, bandhane aṃsabaddhake;
Bibbohane parissāve, thavikādīsu bhikkhuno.
1819.
Aññena ca kataṃ laddhā, uddāletvā nisevato;
Anantarassimassāpi, sañcarittasamā nayā.
Tūlonaddhakathā.
1820.
Nisīdanaṃ karontena, kātabbaṃ tu pamāṇato;
Pamāṇātikkame tassa, payoge dukkaṭaṃ siyā.
1821.
Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ;
Dvīsu ṭhānesu phāletvā, tassa tisso dasā siyuṃ.
1822.
Anāpatti pamāṇena, karontassa tadūnakaṃ;
Vitānādiṃ karontassa, sañcarittasamā nayā.
Nisīdanakathā.
1823.
Roge kaṇḍupaṭicchādi, kātabbā hi pamāṇato;
Pamāṇātikkame tassa, payoge dukkaṭaṃ siyā.
1824.
Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ;
Anāpattinayopettha, anantarasamo mato.
Kaṇḍupaṭicchādikathā.
1825.
Pamāṇeneva kātabbā, tathā vassikasāṭikā;
Pamāṇātikkame tassa, anantarasamo nayo.
Vassikasāṭikakathā.
1826.
Cīvarena sace tulya-ppamāṇaṃ sugatassa tu;
Cīvaraṃ bhikkhu kāreyya, karaṇe dukkaṭaṃ siyā.
1827.
Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ;
Anantarasamoyeva, anāpattinayo mato.
1828.
Dīghaso ca pamāṇena, nava tassa vidatthiyo;
Tiriyaṃ cha viniddiṭṭhā, sugatassa vidatthiyā.
1829.
Aññena ca kataṃ laddhā, sevato dukkaṭaṃ bhave;
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Nandakathā.
Rājavaggo navamo.
Iti vinayavinicchaye pācittiyakathā niṭṭhitā.
Pāṭidesanīyakathā
1830.
Yo cantaragharaṃ bhikkhu, paviṭṭhāya tu hatthato;
Aññātikāya yaṃ kiñci, tassa bhikkhuniyā pana.
1831.
Sahatthā paṭiggaṇheyya, khādanaṃ bhojanampi vā;
Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.
1832.
Rathikāyapi vā byūhe, sandhisiṅghāṭakesu vā;
Hatthisālādike ṭhatvā, gaṇhatopi ayaṃ nayo.
1833.
Rathikāya sace ṭhatvā, deti bhikkhuni bhojanaṃ;
Āpatti antarārāme, ṭhatvā gaṇhāti bhikkhu ce.
1834.
Etthantaragharaṃ tassā, paviṭṭhāya hi vākyato;
Bhikkhussa ca ṭhitaṭṭhānaṃ, nappamāṇanti vaṇṇitaṃ.
1835.
Tasmā bhikkhuniyā ṭhatvā, ārāmādīsu dentiyā;
Vīthiyādīsu ce ṭhatvā, na doso paṭigaṇhato.
1836.
Yāmakālikasattāha-kālikaṃ yāvajīvikaṃ;
Āhāratthāya gahaṇe, ajjhohāre ca dukkaṭaṃ.
1837.
Āmisena asambhinna-rasaṃ sandhāya bhāsitaṃ;
Pāṭidesaniyāpatti, sambhinnekarase siyā.
1838.
Ekatoupasampanna-hatthato paṭigaṇhato;
Kālikānaṃ catunnampi, āhāratthāya dukkaṭaṃ.
1839.
Ñātikāyapi aññāti-saññino vimatissa vā;
Dukkaṭaṃ ñātisaññissa, tathā aññātikāya vā.
1840.
Dāpentiyā anāpatti, dadamānāya vā pana;
Nikkhipitvāntarārāmā-dīsu ṭhatvāpi dentiyā.
1841.
Gāmato nīharitvā vā, deti ce bahi vaṭṭati;
『『Paccaye sati bhuñjā』』ti, deti ce kālikattayaṃ.
1842.
Hatthato sāmaṇerīnaṃ, sikkhamānāya vā tathā;
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.
Paṭhamapāṭidesanīyakathā.
以下是巴利文的完整直譯: 1815. 無罪于按量 做不足量的; 獲得后在它的腳上 切斷而使用。 1816. 如果不想切斷, 從量處埋入, 或仰或立, 綁住而使用。 關於床的討論。 1817. 誰做床或椅 填塞棉花, 被說切開那個 無過者(佛)說犯波逸提。 1818. 但無罪于軛、 綁帶、肩帶、 枕頭、濾水器、 袋子等對比丘。 1819. 獲得他人做的, 切開后使用; 與前一個相同, 與媒介相同的方法。 關於填塞棉花的討論。 1820. 做坐具時, 應該按量做; 超過量時, 在行為中他應該犯突吉羅。 1821. 獲得時切斷, 被說犯波逸提; 在兩處撕裂, 它應該有三個邊。 1822. 無罪于按量 做少於那個的; 做帳幕等的, 與媒介相同的方法。 關於坐具的討論。 1823. 疥瘡覆蓋物 應該按量做; 超過量時, 在行為中他應該犯突吉羅。 1824. 獲得時切斷, 被說犯波逸提; 這裡無罪的方法 被認為與前面相同。 關於疥瘡覆蓋物的討論。 1825. 雨浴衣也 應該按量做; 超過量時, 與前面相同的方法。 關於雨浴衣的討論。 1826. 如果比丘做 與善逝衣服 相同量的衣服, 做時應該犯突吉羅。 1827. 獲得時切斷, 被說犯波逸提; 無罪的方法 被認為與前面完全相同。 1828. 長度按量 是九善逝張手, 寬度被指出 六善逝張手。 1829. 獲得他人做的, 使用時應該犯突吉羅; 所有起源等 被認為與媒介相同。 關於難陀的討論。 第九王品。 這樣在律判決中波逸提的討論結束。 應悔過的討論 1830. 比丘進入 俗家后, 從非親戚的 那個比丘尼的手中。 1831. 親手接受 任何硬食或軟食, 接受時犯突吉羅, 食用時應該犯應悔過。 1832. 或在街道、廣場、 十字路口, 或站在象舍等, 接受也是這個方法。 1833. 如果站在街道上, 比丘尼給食物; 如果比丘站在 中間園林接受犯罪。 1834. 這裡"進入俗家" 從她的話中; 比丘的站立處 被說不是標準。 1835. 因此比丘尼站在 園林等給予時; 如果站在街道等 接受無過錯。 1836. 時分藥、七日藥、 終生藥, 為食物目的接受, 吞嚥時犯突吉羅。 1837. 被說針對 未與食物混合的汁; 在混合成一味時 應該犯應悔過。 1838. 從一邊受具足戒的 手中接受, 四種時藥 為食物目的犯突吉羅。 1839. 對親戚認為是非親戚的 或有疑慮的犯突吉羅; 認為是親戚的, 同樣對非親戚。 1840. 使人給予無罪, 或正在給予, 或放下後站在 中間園林等給予。 1841. 或從村莊帶出 如果在外給予可以; 如果說"有緣由時食用" 給予三種時藥。 1842. 從沙彌尼的手中, 同樣式叉摩那; 這個被認為與 羊毛相同起源。 關於第一應悔過的討論。
1843.
Avutte 『『apasakkā』』ti, ekenāpi ca bhikkhunā;
Sacejjhoharaṇatthāya, āmisaṃ paṭigaṇhati.
1844.
Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā;
Ekatoupasampannaṃ, na vārentassa dukkaṭaṃ.
1845.
Tathevānupasampannā-yupasampannasaññino;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1846.
Anāpattittano bhattaṃ, padāpeti na deti ce;
Tathā aññassa bhattaṃ vā, na dāpeti padeti ce.
1847.
Yaṃ na dinnaṃ taṃ dāpeti, na dinnaṃ yattha vāpi ca;
Tattha tampi ca sabbesaṃ, samaṃ dāpeti bhikkhunī.
1848.
Vosāsantī ṭhitā sikkha-mānā vā sāmaṇerikā;
Bhojanāni ca pañceva, vinā, ummattakādino.
1849.
Kathinena samuṭṭhānaṃ, samānanti pakāsitaṃ;
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Dutiyapāṭidesanīyakathā.
1850.
Sekkhanti sammate bhikkhu, laddhasammutike kule;
Gharūpacārokkamanā, pubbeva animantito.
1851.
Agilāno gahetvā ce, paribhuñjeyya āmisaṃ;
Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.
1852.
Yāmakālikasattāha-kālike yāvajīvike;
Gahaṇe paribhoge ca, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1853.
Asekkhasammate sekkha-sammatanti ca saññino;
Tattha vematikassāpi, tatheva paridīpitaṃ.
1854.
Anāpatti gilānassa, gilānassāvasesake;
Nimantitassa vā bhikkhā, aññesaṃ tattha dīyati.
1855.
Gharato nīharitvā vā, denti ce yattha katthaci;
Niccabhattādike vāpi, tathā ummattakādino.
1856.
Anāgate hi bhikkhumhi, gharato paṭhamaṃ pana;
Nīharitvā sace dvāre, sampatte denti vaṭṭati.
1857.
Bhikkhuṃ pana ca disvāva, nīharitvāna gehato;
Na vaṭṭati sace denti, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
Tatiyapāṭidesanīyakathā.
1858.
Gahaṭṭhenāgahaṭṭhena , itthiyā purisena vā;
Ārāmaṃ upacāraṃ vā, pavisitvā sace pana.
1859.
『『Itthannāmassa te bhattaṃ, yāgu vā āharīyati』』;
Evamārocitaṃ vuttaṃ, paṭisaṃviditanti hi.
1860.
Āharīyatu taṃ pacchā, yathārocitameva vā;
Tassa vā parivārampi, aññaṃ katvā bahuṃ pana.
1861.
Yāguyā viditaṃ katvā, pūvaṃ bhattaṃ haranti ce;
Idampi viditaṃ vuttaṃ, vaṭṭatīti kurundiyaṃ.
1862.
Kulāni pana aññāni, deyyadhammaṃ panattano;
Haranti tena saddhiṃ ce, sabbaṃ vaṭṭati tampi ca.
1863.
Anārocitamevaṃ yaṃ, yaṃ ārāmamanābhataṃ;
Taṃ asaṃviditaṃ nāma, sahadhammikañāpitaṃ.
1864.
Yaṃ asaṃviditaṃ katvā, ābhataṃ pana taṃ bahi;
Ārāmaṃ pana pesetvā, kārāpetvā tamāhare.
1865.
Gantvā vā antarāmagge, gahetabbaṃ tu bhikkhunā;
Sace evamakatvā taṃ, ārāme upacārato.
1866.
Gahetvājjhoharantassa, gahaṇe dukkaṭaṃ siyā;
Ajjhohārapayogesu, pāṭidesaniyaṃ mataṃ.
1867.
Paṭisaṃviditeyeva, asaṃviditasaññino;
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1868.
Paṭisaṃvidite tassa, gilānassāvasesake;
Bahārāme gahetvā vā, antoyevassa bhuñjato.
1869.
Tatthajātaphalādīni, anāpatteva khādato;
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Catutthapāṭidesanīyakathā.
Iti vinayavinicchaye pāṭidesanīyakathā niṭṭhitā.
Sekhiyakathā
1870.
Yo anādariyeneva, purato pacchatopi vā;
Olambetvā nivāseyya, tassa cāpatti dukkaṭaṃ.
1871.
Hatthisoṇḍāditulyaṃ tu, nivāsentassa dukkaṭaṃ;
Āpattibhīrunā niccaṃ, vatthabbaṃ parimaṇḍalaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 1843. 未說"退下"時, 即使一個比丘, 如果爲了吞嚥 接受食物。 1844. 接受時犯突吉羅, 食用時應該犯應悔過; 不阻止一邊受具足戒的 犯突吉羅。 1845. 同樣對未受具足戒的 認為是已受具足戒的; 對此有疑慮的, 犯突吉羅罪。 1846. 無罪于自己的飯 使人給予不給予; 同樣他人的飯 不使人給予而給予。 1847. 使人給予未給予的, 或在未給予的地方; 在那裡比丘尼 使人給予那個給所有人。 1848. 站立的式叉摩那 或沙彌尼指示; 五種食物和 除了、瘋狂等的。 1849. 被說與迦絺那 相同起源; 這個被說是作非作, 三心三受。 關於第二應悔過的討論。 1850. 在被認定為有學的 獲得認可的俗家, 進入房屋範圍 之前未受邀請。 1851. 無病如果拿取 食用食物, 接受時犯突吉羅, 食用時應該犯應悔過。 1852. 時分藥、七日藥、 終生藥, 接受和食用時, 犯突吉羅罪。 1853. 對被認定為無學的 認為是被認定為有學的; 對此有疑慮的, 同樣被說明。 1854. 無罪于病人, 病人的剩餘, 或受邀請的乞食, 在那裡給予他人。 1855. 或從房屋帶出 如果在任何地方給予; 或在常食等, 同樣瘋狂等的。 1856. 比丘未來時, 但首先從房屋 帶出如果在門口 給予已到的可以。 1857. 但看見比丘后, 從房屋帶出, 如果給予不可以, 起源與羊毛相似。 關於第三應悔過的討論。 1858. 在家或非在家, 女人或男人, 進入園林 或邊界后。 1859. "某某名字的你的飯 或粥被帶來"; 這樣被告知被說 是已知道。 1860. 之後那個被帶來, 或如被告知的, 或那個的附屬物, 但做很多其他的。 1861. 使知道粥, 如果帶來糕點飯; 這個也被說是已知道, 在古論中說可以。 1862. 但其他俗家 自己的應施物, 如果與那個一起帶來, 那個一切也可以。 1863. 這樣未告知的, 未帶到園林的, 那個名為未知道, 同法者被告知。 1864. 做了未知道的, 但那個被帶到外面; 應該送到園林, 使人做那個帶來。 1865. 或去到中途, 但應該被比丘接受; 如果不這樣做那個, 在園林或邊界。 1866. 拿取吞嚥的, 接受時應該犯突吉羅; 在吞嚥的行為中, 被認為犯應悔過。 1867. 在已知道的
1872.
Jāṇumaṇḍalato heṭṭhā, aṭṭhaṅgulappamāṇakaṃ;
Otāretvā nivatthabbaṃ, tato ūnaṃ na vaṭṭati.
1873.
Asañciccāsatissāpi, ajānantassa kevalaṃ;
Anāpatti gilānassā-padāsummattakādino.
Parimaṇḍalakathā.
1874.
Ubho koṇe samaṃ katvā, sādaraṃ parimaṇḍalaṃ;
Katvā pārupitabbevaṃ, akarontassa dukkaṭaṃ.
1875.
Avisesena vuttaṃ tu, idaṃ sikkhāpadadvayaṃ;
Tasmā ghare vihāre vā, kattabbaṃ parimaṇḍalaṃ.
Dutiyaṃ.
1876.
Gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā, katvā koṇe ubho samaṃ;
Chādetvā maṇibandhañca, gantabbaṃ gīvameva ca.
1877.
Tathā akatvā bhikkhussa, jattūnipi urampi ca;
Vivaritvā yathākāmaṃ, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
Tatiyaṃ.
1878.
Galavāṭakato uddhaṃ, sīsañca maṇibandhato;
Hatthe piṇḍikamaṃsamhā, heṭṭhā pāde ubhopi ca.
1879.
Vivaritvāvasesañca , chādetvā ce nisīdati;
Hoti so suppaṭicchanno, doso vāsūpagassa na.
Catutthaṃ.
1880.
Hatthaṃ vā pana pādaṃ vā, acālentena bhikkhunā;
Suvinītena gantabbaṃ, chaṭṭhe natthi visesatā.
Pañcamachaṭṭhāni.
1881.
Satīmatāvikārena, yugamattañca pekkhinā;
Susaṃvutena gantabbaṃ, bhikkhunokkhittacakkhunā.
1882.
Yattha katthaci hi ṭṭhāne, ekasmiṃ antare ghare;
Ṭhatvā parissayābhāvaṃ, oloketumpi vaṭṭati.
1883.
Yo anādariyaṃ katvā, olokento tahiṃ tahiṃ;
Sacentaraghare yāti, dukkaṭaṃ aṭṭhamaṃ tathā.
Sattamaṭṭhamāni.
1884.
Ekato ubhato vāpi, hutvā ukkhittacīvaro;
Indakhīlakato anto, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
Navamaṃ.
1885.
Tathā nisinnakālepi, nīharantena kuṇḍikaṃ;
Anukkhipitvā dātabbā, doso vāsūpagassa na.
Dasamaṃ.
Paṭhamo vaggo.
1886.
Na vaṭṭati hasantena, gantuñceva nisīdituṃ;
Vatthusmiṃ hasanīyasmiṃ, sitamattaṃ tu vaṭṭati.
Paṭhamadutiyāni.
1887.
Appasaddena gantabbaṃ, catutthepi ayaṃ nayo;
Mahāsaddaṃ karontassa, ubhayatthāpi dukkaṭaṃ.
Tatiyacatutthāni.
1888.
Kāyappacālakaṃ katvā, bāhusīsappacālakaṃ;
Gacchato dukkaṭaṃ hoti, tatheva ca nisīdato.
1889.
Kāyaṃ bāhuñca sīsañca, paggahetvā ujuṃ pana;
Gantabbamāsitabbañca, sameniriyāpathena tu.
1890.
Nisīdanena yuttesu, tīsu vāsūpagassa hi;
Anāpattīti ñātabbaṃ, viññunā vinayaññunā.
Dutiyo vaggo.
1891.
Khambhaṃ katvā sasīsaṃ vā, pārupitvāna gacchato;
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, tathā ukkuṭikāya vā.
1892.
Hatthapallatthikāyāpi, dussapallatthikāya vā;
Tassantaraghare hoti, nisīdantassa dukkaṭaṃ.
1893.
Dutiye ca catutthe ca, chaṭṭhe vāsūpagassa tu;
Anāpattīti sāruppā, chabbīsati pakāsitā.
Chaṭṭhaṃ.
1894.
Sakkaccaṃ satiyuttena, bhikkhunā pattasaññinā;
Piṇḍapāto gahetabbo, samasūpova viññunā.
1895.
Sūpo bhattacatubbhāgo, 『『samasūpo』』ti vuccati;
Muggamāsakulatthānaṃ, sūpo 『『sūpo』』ti vuccati.
1896.
Anāpatti asañcicca, gilānassa raserase;
Tatheva ñātakādīnaṃ, aññatthāya dhanena vā.
Sattamaṭṭhamanavamāni.
1897.
Antolekhāpamāṇena , pattassa mukhavaṭṭiyā;
Pūritova gahetabbo, adhiṭṭhānūpagassa tu.
1898.
Tattha thūpīkataṃ katvā, gaṇhato yāvakālikaṃ;
Yaṃ kiñci pana bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1899.
Adhiṭṭhānūpage patte, kālikattayameva ca;
Sese thūpīkataṃ sabbaṃ, vaṭṭateva na saṃsayo.
以下是巴利文的完整直譯: 1872. 從膝蓋以下 八指量, 應該放下穿著, 少於那個不可以。 1873. 無意、無念的, 僅僅不知道的, 病人無罪, 危難、瘋狂等的。 關於整齊的討論。 1874. 使兩個角相等, 恭敬地整齊, 應該這樣披著, 不這樣做的犯突吉羅。 1875. 但這兩條學處 被說無區別; 因此在家或寺院 應該做整齊。 第二。 1876. 繫上結, 使兩個角相等, 遮蓋手腕和 頸部應該走。 1877. 不這樣做的比丘, 露出鎖骨和胸, 隨意 走的犯突吉羅。 第三。 1878. 從頸部以上, 頭和手腕, 手從肌肉團, 腳從兩個以下。 1879. 露出其餘的 遮蓋如果坐, 他是善遮蓋的, 住者無過錯。 第四。 1880. 但不搖動 手或腳的比丘, 善調伏地應該走, 第六沒有區別。 第五第六。 1881. 具念、無變化、 看一軛量和 善攝護的比丘 應該低眼走。 1882. 在任何地方, 在一個俗家內, 站立看 無危險也可以。 1883. 誰做不恭敬, 看這裡那裡; 如果在俗家走, 犯突吉羅,第八也是。 第七第八。 1884. 一邊或兩邊 成為舉起衣服的, 在門檻內 走的犯突吉羅。 第九。 1885. 同樣在坐時, 拿出水瓶 不舉起應該給, 住者無過錯。 第十。 第一品。 1886. 笑著 走和坐不可以; 在可笑的事物上, 但微笑可以。 第一第二。 1887. 應該小聲走, 在第四也是這個方法; 做大聲的, 兩者都犯突吉羅。 第三第四。 1888. 搖動身體, 搖動手臂頭, 走的犯突吉羅, 同樣坐的。 1889. 但身體手臂頭 舉起正直, 應該走和坐, 以平等威儀。 1890. 在三個適合坐具的, 對住者 應該知道無罪, 有智的律知者。 第二品。 1891. 做支撐或 包頭走的, 大牟尼說犯突吉羅, 同樣蹲著。 1892. 或以手支撐, 或以衣服支撐, 他在俗家 坐的犯突吉羅。 1893. 在第二和第四和 第六對住者 無罪,適當的 二十六被說明。 第六。 1894. 恭敬、具唸的 比丘認知缽, 應該接受缽食, 等量湯的有智者。 1895. 湯是飯的四分之一 被稱為"等量湯"; 綠豆、豆、馬豆的 湯被稱為"湯"。 1896. 無意的無罪, 病人在味中, 同樣親戚等的, 為他人或以財物。 第七第八第九。 1897. 以內線量 在缽口緣, 應該裝滿接受, 但可決意的。 1898. 在那裡做堆積, 接受時分食, 任何比丘的 犯突吉羅罪。 1899. 在可決意的缽中, 三種時藥, 其餘堆積一切 可以,無疑。
1900.
Dvīsu pattesu bhattaṃ tu, gahetvā pattamekakaṃ;
Pūretvā yadi peseti, bhikkhūnaṃ pana vaṭṭati.
1901.
Patte pakkhippamānaṃ yaṃ, ucchukhaṇḍaphalādikaṃ;
Orohati sace heṭṭhā, na taṃ thūpīkataṃ siyā.
1902.
Pupphatakkolakādīnaṃ, ṭhapetvā ce vaṭaṃsakaṃ;
Dinnaṃ ayāvakālittā, na taṃ thūpīkataṃ siyā.
1903.
Vaṭaṃsakaṃ tu pūvassa, ṭhapetvā odanopari;
Piṇḍapātaṃ sace denti, idaṃ thūpīkataṃ siyā.
1904.
Bhattassūpari paṇṇaṃ vā, thālakaṃ vāpi kiñcipi;
Ṭhapetvā paripūretvā, sace gaṇhāti vaṭṭati.
1905.
Paṭiggahetumevassa, taṃ tu sabbaṃ na vaṭṭati;
Gahitaṃ sugahitaṃ, pacchā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
Tatiyo vaggo.
1906.
Paṭhamaṃ dutiyaṃ vutta-nayaṃ tu tatiye pana;
Uparodhimadassetvā, bhottabbaṃ paṭipāṭiyā.
1907.
Aññesaṃ attano bhattaṃ, ākiraṃ pana bhājane;
Natthomasati ce doso, tathā uttaribhaṅgakaṃ.
Tatiyaṃ.
1908.
Catutthe yaṃ tu vattabbaṃ, vuttaṃ pubbe asesato;
Pañcame matthakaṃ doso, madditvā paribhuñjato.
1909.
Anāpatti gilānassa, parittepi ca sesake;
Ekato pana madditvā, saṃkaḍḍhitvāna bhuñjato.
Catutthapañcamāni.
1910.
Yo bhiyyokamyatāhetu, sūpaṃ vā byañjanampi vā;
Paṭicchādeyya bhattena, tassa cāpatti dukkaṭaṃ.
Chaṭṭhaṃ.
1911.
Viññattiyaṃ tu vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi;
Aṭṭhame pana ujjhāne, gilānopi na muccati.
1912.
『『Dassāmi dāpessāmī』』ti, olokentassa bhikkhuno;
Anāpattīti ñātabbaṃ, na ca ujjhānasaññino.
Aṭṭhamaṃ.
1913.
Mahantaṃ pana moraṇḍaṃ, kukkuṭaṇḍañca khuddakaṃ;
Tesaṃ majjhappamāṇena, kattabbo kabaḷo pana.
1914.
Khajjake pana sabbattha, mūlakhādaniyādike;
Phalāphale anāpatti, gilānummattakādino.
Navamaṃ.
1915.
Adīgho pana kātabbo, ālopo parimaṇḍalo;
Khajjatuttaribhaṅgasmiṃ, anāpatti phalāphale.
Dasamaṃ.
Catuttho vaggo.
1916.
Anāhaṭe mukhadvāraṃ, appatte kabaḷe pana;
Attano ca mukhadvāraṃ, vivarantassa dukkaṭaṃ.
Paṭhamaṃ.
1917.
Mukhe ca sakalaṃ hatthaṃ, pakkhipantassa dukkaṭaṃ;
Mukhe ca kabaḷaṃ katvā, kathetuṃ na ca vaṭṭati.
1918.
Vacanaṃ yattakenassa, paripuṇṇaṃ na hoti hi;
Mukhasmiṃtattake sante, byāharantassa dukkaṭaṃ.
1919.
Mukhe harītakādīni, pakkhipitvā katheti yo;
Vacanaṃ paripuṇṇaṃ ce, kathetuṃ pana vaṭṭati.
Dutiyatatiyāni.
1920.
Yo piṇḍukkhepakaṃ bhikkhu, kabaḷacchedakampi vā;
Makkaṭo viya gaṇḍe vā, katvā bhuñjeyya dukkaṭaṃ.
Catutthapañcamachaṭṭhāni.
1921.
Niddhunitvāna hatthaṃ vā, bhattaṃ sitthāvakārakaṃ;
Jivhānicchārakaṃ vāpi, tathā 『『capu capū』』ti vā.
1922.
Anādaravaseneva, bhuñjato hoti dukkaṭaṃ;
Sattame aṭṭhame natthi, doso kacavarujjhane.
Sattamadasamāni.
Pañcamo vaggo.
1923.
Katvā evaṃ na bhottabbaṃ, saddaṃ 『『suru surū』』ti ca;
Hatthanillehakaṃ vāpi, na ca vaṭṭati bhuñjituṃ.
1924.
Phāṇitaṃ ghanayāguṃ vā, gahetvā aṅgulīhi taṃ;
Mukhe aṅguliyo bhottuṃ, pavesetvāpi vaṭṭati.
1925.
Na patto lehitabbova, ekāyaṅgulikāya vā;
Ekaoṭṭhopi jivhāya, na ca nillehitabbako.
Catutthaṃ.
1926.
Sāmisena tu hatthena, na ca pānīyathālakaṃ;
Gahetabbaṃ, paṭikkhittaṃ, paṭikkūlavasena hi.
以下是巴利文的完整直譯: 1900. 在兩個缽中飯 拿取一個缽 裝滿如果送, 但對比丘們可以。 1901. 在缽中放入的 甘蔗塊、水果等, 如果落到下面, 那不是堆積。 1902. 花、檳榔等, 除了花環, 給予非時分的, 那不是堆積。 1903. 但糕點的花環 放在飯上, 如果給予缽食, 這是堆積。 1904. 在飯上葉子或 小碗或任何, 放上裝滿, 如果接受可以。 1905. 僅為接受 那個一切不可以; 已接受的善接受,之後 應該隨意食用。 第三品。 1906. 第一第二說的 方法但在第三; 不顯示阻礙, 應該按順序食用。 1907. 他人自己的飯, 倒在器皿中; 如果不輕視無過錯, 同樣附屬物。 第三。 1908. 在第四但應該說的, 前面已說無餘; 在第五頂部過錯, 壓碎而食用的。 1909. 病人無罪, 在少量剩餘; 但一起壓碎, 聚集而食用的。 第四第五。 1910. 誰因想要更多, 以飯遮蓋 湯或咖喱, 他犯突吉羅罪。 第六。 1911. 但在乞求中應該說的, 沒有任何新的; 但在第八責備中, 病人也不免罪。 1912. "我將給,我將使人給" 看著的比丘, 應該知道無罪, 不認為是責備。 第八。 1913. 但大孔雀蛋, 和小雞蛋, 以它們中間量 應該做飯糰。 1914. 但在硬食中一切處, 根硬食等, 水果無罪, 病人、瘋狂等的。 第九。 1915. 但應該做不長的, 圓形飯糰; 在硬食、附屬物中, 水果無罪。 第十。 第四品。 1916. 未帶來、未到達 飯糰時但 開自己的 口門的犯突吉羅。 第一。 1917. 在口中整個手 放入的犯突吉羅; 在口中做飯糰, 說話不可以。 1918. 他的話語 多少不完整, 在口中有那麼多時, 說話的犯突吉羅。 1919. 在口中訶子等 放入后說話的, 如果話語完整, 但說話可以。 第二第三。 1920. 比丘拋飯糰或 切飯糰或 像猴子一樣在頰或 做而食用犯突吉羅。 第四第五第六。 1921. 搖動手或 飯粒落下或 伸出舌頭或 同樣"咀嚼咀嚼"。 1922. 以不恭敬的方式 食用的犯突吉羅; 在第七第八沒有 過錯于拋棄殘渣。 第七至第十。 第五品。 1923. 這樣做不應該食用, 發出"吸吸"聲或 舔手或 食用不可以。 1924. 糖漿或濃粥 用手指拿取那個 放入口中手指 食用也可以。 1925. 不應該舔缽或 以一個手指或 一個嘴唇或舌頭 不應該舔。 第四。 1926. 但有食物的手, 不應該拿取 飲水碗,被禁止, 因為厭惡。
1927.
Puggalassa ca saṅghassa, gahaṭṭhassattanopi ca;
Santako pana saṅkho vā, sarāvaṃ vāpi thālakaṃ.
1928.
Tasmā na ca gahetabbaṃ, gaṇhato hoti dukkaṭaṃ;
Anāmisena hatthena, gahaṇaṃ pana vaṭṭati.
Pañcamaṃ.
1929.
Uddharitvāpi bhinditvā, gahetvā vā paṭiggahe;
Nīharitvā anāpatti, chaḍḍentassa gharā bahi.
Chaṭṭhaṃ.
1930.
Chattaṃ yaṃ kiñci hatthena, sarīrāvayavena vā;
Sace dhārayamānassa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ.
Sattamaṃ.
1931.
Ayameva nayo vutto, daṇḍapāṇimhi puggale;
Catuhatthappamāṇova, daṇḍo majjhimahatthato.
Aṭṭhamaṃ.
1932.
Tatheva satthapāṇissa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ;
Satthapāṇī na hotāsiṃ, sannayhitvā ṭhito pana.
Navamaṃ.
1933.
Dhanuṃ sarena saddhiṃ vā, dhanuṃ vā sarameva vā;
Sajiyaṃ nijiyaṃ vāpi, gahetvā dhanudaṇḍakaṃ.
1934.
Ṭhitassapi nisinnassa, nipannassāpi vā tathā;
Sace deseti saddhammaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1935.
Paṭimukkampi kaṇṭhamhi, dhanuṃ hatthena yāvatā;
Na gaṇhāti naro tāva, dhammaṃ deseyya vaṭṭati.
Chaṭṭho vaggo.
1936.
Pādukāruḷhakassāpi, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ;
Akkamitvā ṭhitassāpi, paṭimukkassa vā tathā.
Paṭhamaṃ.
1937.
Upāhanagatassāpi, ayameva vinicchayo;
Sabbattha agilānassa, yāne vā sayanepi vā.
1938.
Nipannassāgilānassa, kaṭasāre chamāya vā;
Pīṭhe mañcepi vā ucce, nisinnena ṭhitena vā.
1939.
Na ca vaṭṭati desetuṃ, ṭhatvā vā uccabhūmiyaṃ;
Sayanesu gatenāpi, sayanesu gatassa ca.
1940.
Samāne vāpi ucce vā, nipanne neva vaṭṭati;
Nipannena ṭhitassāpi, nipannassapi vaṭṭati.
1941.
Nisinnena nisinnassa, ṭhitassāpi ca vaṭṭati;
Ṭhitasseva ṭhitenāpi, desetumpi tatheva ca.
Dutiyatatiyacatutthāni.
1942.
Pallatthikā nisinnassa, agilānassa dehino;
Tathā veṭhitasīsassa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ.
1943.
Kesantaṃ vivarāpetvā, deseti yadi vaṭṭati;
Sasīsaṃ pārutassāpi, ayameva vinicchayo.
Pañcamachaṭṭhasattamāni.
1944.
Aṭṭhame navame vāpi, dasame natthi kiñcipi;
Sacepi therupaṭṭhānaṃ, gantvāna daharaṃ ṭhitaṃ.
1945.
Pañhaṃ pucchati ce thero, kathetuṃ na ca vaṭṭati;
Tassa passe panaññassa, kathetabbaṃ vijānatā.
Aṭṭhamanavamadasamāni.
Sattamo vaggo.
1946.
Gacchato purato pañhaṃ, na vattabbaṃ tu pacchato;
『『Pacchimassa kathemī』』ti, vattabbaṃ vinayaññunā.
1947.
Saddhiṃ uggahitaṃ dhammaṃ, sajjhāyati hi vaṭṭati;
Samameva yugaggāhaṃ, kathetuṃ gacchatopi ca.
Paṭhamaṃ.
1948.
Ekekassāpi cakkassa, pathenāpi ca gacchato;
Uppathena samaṃ vāpi, gacchantasseva vaṭṭati.
Dutiyaṃ.
1949.
Tatiye natthi vattabbaṃ, catutthe harite pana;
Uccārādicatukkaṃ tu, karoto dukkaṭaṃ siyā.
1950.
Jīvarukkhassa yaṃ mūlaṃ, dissamānaṃ tu gacchati;
Sākhā vā bhūmilaggā taṃ, sabbaṃ haritameva hi.
1951.
Sace aharitaṃ ṭhānaṃ, pekkhantasseva bhikkhuno;
Vaccaṃ nikkhamatevassa, sahasā pana vaṭṭati.
1952.
Palālaṇḍupake vāpi, gomaye vāpi kismici;
Kattabbaṃ, haritaṃ pacchā, tamottharati vaṭṭati.
1953.
Kato aharite ṭhāne, haritaṃ eti vaṭṭati;
Siṅghāṇikā gatā ettha, kheḷeneva ca saṅgahaṃ.
Catutthaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 1927. 個人和僧團, 在家人和自己的, 但屬於的貝殼或 碗或盤。 1928. 因此不應該拿取, 拿取的犯突吉羅; 但用無食物的手, 拿取可以。 第五。 1929. 取出或打破, 拿取或在接受器中, 帶出無罪, 從房屋外扔棄的。 第六。 1930. 任何傘用手, 或身體部分, 如果持著的 說法犯突吉羅。 第七。 1931. 這個方法被說 在持杖的人中; 四肘量 杖從中等手。 第八。 1932. 同樣持刀的 說法犯突吉羅; 持刀的不是 繫上站立的。 第九。 1933. 弓與箭一起或 弓或只有箭, 有弦或無弦或 拿取弓桿。 1934. 站立的或坐的, 或躺的同樣, 如果說正法, 犯突吉羅罪。 1935. 即使套在頸上 弓只要用手 人不拿取, 說法可以。 第六品。 1936. 穿木屐的也 說法犯突吉羅; 踩上站立的或 穿上的同樣。 第一。 1937. 穿鞋的也 這個就是判決; 一切處無病的, 在車上或床上。 1938. 無病躺的, 在木板或地上, 在高椅子床上, 坐的或站的。 1939. 不可以說法, 或站在高地上; 也對躺在床上的, 對躺在床上的。 1940. 在相同或更高, 對躺的不可以; 躺的對站的, 對躺的可以。 1941. 坐的對坐的, 對站的也可以; 站的對站的, 說法也同樣。 第二第三第四。 1942. 支撐坐的, 無病的身體, 同樣包頭的, 說法犯突吉羅。 1943. 使露出髮際, 如果說法可以; 包頭的也, 這個就是判決。 第五第六第七。 1944. 在第八第九或 第十沒有任何; 即使去侍奉長老, 站立的年輕人。 1945. 如果長老問問題, 說話不可以; 但在他旁邊的其他人, 應該說知道的。 第八第九第十。 第七品。 1946. 走在前面的問題, 不應該說在後面; "我對後面的說", 應該說律知者。 1947. 一起學習的法, 誦讀可以; 一起並肩 說法也走的。 第一。 1948. 每一個輪子的, 走在道路上, 或同樣走在 非道路上可以。 第二。 1949. 第三沒有可說的, 第四但在青草上, 大小便等四種, 做的應該犯突吉羅。 1950. 活樹的根 可見的走, 或地面接觸的枝, 那一切就是青草。 1951. 如果在非青草處, 比丘正看著, 他的糞便突然 出來可以。 1952. 或在稻草堆或 牛糞或任何, 應該做,之後青草, 覆蓋那個可以。 1953. 做在非青草處, 青草來可以; 鼻涕去到這裡, 與唾液一起包括。 第四。
1954.
Vaccakuṭisamuddādi-udakesupi bhikkhuno;
Tesaṃ aparibhogattā, karoto natthi dukkaṭaṃ.
1955.
Deve pana ca vassante, udakoghe samantato;
Ajalaṃ alabhantena, jale kātumpi vaṭṭati.
Pañcamaṃ.
Aṭṭhamo vaggo.
1956.
Samuṭṭhānādayo ñeyyā, sekhiyānaṃ panettha hi;
Ujjagghikādicattāri, kabaḷena mukhena ca.
1957.
Chamānīcāsanaṭṭhāna-pacchā uppathavā dasa;
Samuṭṭhānādayo tulyā, vuttā samanubhāsane.
1958.
Chattaṃ daṇḍāvudhaṃ satthaṃ, pādukāruḷhupāhanā;
Yānaṃ sayanapallattha-veṭhitoguṇṭhitāni ca.
1959.
Dhammadesanātulyāva, samuṭṭhānādinā pana;
Sūpodanena viññatti, theyyasatthasamaṃ mataṃ.
1960.
Avasesā tipaññāsa, samānā paṭhamena tu;
Sekhiyesupi sabbesu, anāpattāpadāsupi.
1961.
Ujjhānasaññike thūpī-kate sūpapaṭicchade;
Tīsu sikkhāpadesveva, gilāno na panāgato.
Sekhiyakathā.
1962.
Imaṃ viditvā vinaye vinicchayaṃ;
Visārado hoti, vinītamānaso;
Parehi so hoti ca duppadhaṃsiyo;
Tato hi sikkhe satataṃ samāhito.
1963.
Imaṃ paramasaṃkaraṃ saṃkaraṃ;
Avecca savanāmataṃ nāmataṃ;
Paṭuttamadhike hite ke hi te;
Na yanti kalisāsane sāsane.
Iti vinayavinicchaye
Bhikkhuvibhaṅgakathā niṭṭhitā.
Bhikkhunīvibhaṅgo
1964.
Bhikkhunīnaṃ hitatthāya, vibhaṅgaṃ yaṃ jinobravi;
Tasmiṃ api samāsena, kiñcimattaṃ bhaṇāmahaṃ.
Pārājikakathā
1965.
Chandaso methunaṃ dhammaṃ, paṭiseveyya yā pana;
Hoti pārājikā nāma, samaṇī sā pavuccati.
1966.
Manussapurisādīnaṃ, navannaṃ yassa kassaci;
Sajīvassāpyajīvassa, santhataṃ vā asanthataṃ.
1967.
Attano tividhe magge, yebhuyyakkhāyitādikaṃ;
Aṅgajātaṃ pavesentī, allokāse parājitā.
1968.
Ito paramavatvāva, sādhāraṇavinicchayaṃ;
Asādhāraṇamevāhaṃ, bhaṇissāmi samāsato.
1969.
Adhakkhakaṃ sarīrakaṃ, yadubbhajāṇumaṇḍalaṃ;
Sarīrakena ce tena, phuseyya bhikkhunī pana.
1970.
Avassutassāvassutā, manussapuggalassa yā;
Sarīramassa tena vā, phuṭṭhā pārājikā siyā.
1971.
Kapparassa panuddhampi, gahitaṃ ubbhajāṇunā;
Yathāvuttappakārena, kāyenānena attano.
1972.
Purisassa tathā kāya- paṭibaddhaṃ phusantiyā;
Tathā yathāparicchinna- kāyabaddhena attano.
1973.
Avasesena vā tassa, kāyaṃ kāyena attano;
Hoti thullaccayaṃ tassā, payoge purisassa ca.
1974.
Yakkhapetatiracchāna- paṇḍakānaṃ adhakkhakaṃ;
Ubbhajāṇuṃ tathevassā, ubhatovassave sati.
1975.
Ekatovassave cāpi, thullaccayamudīritaṃ;
Avasese ca sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1976.
Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalaṃ pana yaṃ idha;
Kapparassa ca heṭṭhāpi, gataṃ ettheva saṅgahaṃ.
1977.
Kelāyati sace bhikkhu, saddhiṃ bhikkhuniyā pana;
Ubhinnaṃ kāyasaṃsagga-rāge sati hi bhikkhuno.
1978.
Hoti saṅghādisesova, nāso bhikkhuniyā siyā;
Kāyasaṃsaggarāgo ca, sace bhikkhuniyā siyā.
1979.
Bhikkhuno methuno rāgo, gehapemampi vā bhave;
Tassā thullaccayaṃ vuttaṃ, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
1980.
Ubhinnaṃ methune rāge, gehapemepi vā sati;
Avisesena niddiṭṭhaṃ, ubhinnaṃ dukkaṭaṃ pana.
1981.
Yassa yattha manosuddhaṃ, tassa tattha na dosatā;
Ubhinnampi anāpatti, ubhinnaṃ cittasuddhiyā.
以下是巴利文的完整直譯: 1954. 廁所、海等 水中對比丘; 因為它們不是使用物, 做的沒有突吉羅。 1955. 但天降雨時, 四周水氾濫, 得不到無水處, 在水中做也可以。 第五。 第八品。 1956. 應知起源等, 但這裡對應學; 大笑等四個, 與飯糰口。 1957. 地低座位處 後面非道路十個; 起源等相同, 被說與勸諫。 1958. 傘杖武器刀, 穿木屐穿鞋, 車床支撐 包頭覆蓋。 1959. 與說法相同, 但以起源等; 以湯飯乞求, 被認為與偷刀相同。 1960. 其餘五十三, 與第一相同; 在一切應學中, 在無罪處也。 1961. 在責備認知堆積 做以湯遮蓋, 只在三學處中, 病人不來。 應學的討論。 1962. 知道這個在律中的判決; 成為自信的,調伏心的; 他難被他人擊敗; 因此應該常常專注學習。 1963. 這個最高混雜的混雜; 了知聽聞不死的不死; 在最高利益中他們是誰; 不去惡劫的教法中。 這樣在律判決中 比丘分別的討論結束。 比丘尼分別 1964. 爲了比丘尼們的利益,勝者說的 分別,在那個中也 我簡要地 說一些。 波羅夷的討論 1965. 但誰以欲 從事淫慾法, 她被稱為波羅夷, 被稱為沙門尼。 1966. 人男等 九種任何一個, 有生命或無生命的, 鋪設或未鋪設。 1967. 自己三種道, 大部分被咬等, 插入生殖器, 在露天處被擊敗。 1968. 從這裡之後不說 共同的判決, 我只會簡要地 說不共同的。 1969. 從鎖骨以下 身體超過膝蓋的, 如果比丘尼以那個 身體觸碰。 1970. 有慾望的她有慾望, 對人的個體, 被他的身體 觸碰應該波羅夷。 1971. 從腰帶以上也 被抓住超過膝蓋的, 如前所說的方式, 以這個自己的身體。 1972. 同樣觸碰男人的 身體相連的, 同樣以如所限定的 自己的身體相連的。 1973. 或以自己的 其餘身體他的身體, 她犯偷蘭遮, 在男人的行為中。 1974. 夜叉、餓鬼、畜生、 黃門的從鎖骨以下 超過膝蓋同樣她的, 兩邊有慾望時。 1975. 一邊有慾望也, 被說犯偷蘭遮; 其餘一切處, 犯突吉羅罪。 1976. 但這裡從鎖骨以上 膝蓋以下, 從腰帶以下也 去到這裡就包括。 1977. 如果比丘愛撫 但與比丘尼一起, 兩人身體接觸 有貪慾時對比丘。 1978. 應該僧殘, 比丘尼應該滅擺; 身體接觸貪慾 如果比丘尼有。 1979. 比丘有淫慾貪慾, 或有家庭之愛, 她被說犯偷蘭遮, 比丘犯突吉羅。 1980. 兩人有淫慾貪慾, 或有家庭之愛, 無區別地被指出, 兩人但犯突吉羅。 1981. 誰在哪裡心清凈, 他在那裡無過錯; 兩人也無罪, 兩人心清凈。
1982.
Kāyasaṃsaggarāgena, bhinditvā paṭhamaṃ pana;
Pacchā dūseti ce neva, hoti bhikkhunidūsako.
1983.
Atha bhikkhuniyā phuṭṭho, sādiyantova cetasā;
Niccalo hoti ce bhikkhu, na hotāpatti bhikkhuno.
1984.
Bhikkhunī bhikkhunā phuṭṭhā, sace hotipi niccalā;
Adhivāseti samphassaṃ, tassā pārājikaṃ siyā.
1985.
Tathā thullaccayaṃ khette, dukkaṭañca viniddise;
Vuttattā 『『kāyasaṃsaggaṃ, sādiyeyyā』』ti satthunā.
1986.
Tassā kriyasamuṭṭhānaṃ, evaṃ sati na dissati;
Idaṃ tabbahuleneva, nayena paridīpitaṃ.
1987.
Anāpatti asañcicca, ajānitvāmasantiyā;
Sati āmasane tassā, phassaṃ vāsādiyantiyā.
1988.
Vedanaṭṭāya vā khitta-cittāyummattikāya vā;
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
Ubbhajāṇumaṇḍalakathā.
1989.
Pārājikattaṃ jānanti, saliṅge tu ṭhitāya hi;
『『Na kassaci parassāhaṃ, ārocessāmi dāni』』ti.
1990.
Dhure nikkhittamattasmiṃ, sā ca pārājikā siyā;
Ayaṃ vajjapaṭicchādi- nāmikā pana nāmato.
1991.
Sesaṃ sappāṇavaggasmiṃ, duṭṭhullena samaṃ naye;
Viseso tatra pācitti, idha pārājikaṃ siyā.
Vajjapaṭicchādikathā.
1992.
Saṅghenukkhittako bhikkhu, ṭhito ukkhepane pana;
Yaṃdiṭṭhiko ca so tassā, diṭṭhiyā gahaṇena taṃ.
1993.
Anuvatteyya yā bhikkhuṃ, bhikkhunī sā visumpi ca;
Saṅghamajjhepi aññāhi, vuccamānā tatheva ca.
1994.
Acajantīva taṃ vatthuṃ, gahetvā yadi tiṭṭhati;
Tassa kammassa osāne, ukkhittassānuvattikā.
1995.
Hoti pārājikāpannā, hotāsākiyadhītarā;
Puna appaṭisandheyā, dvidhā bhinnā silā viya.
1996.
Adhamme pana kammasmiṃ, niddiṭṭhaṃ tikadukkaṭaṃ;
Samuṭṭhānādayo sabbe, vuttā samanubhāsane.
Ukkhittānuvattikakathā.
1997.
Apārājikakhettassa , gahaṇaṃ yassa kassaci;
Aṅgassa pana taṃ hattha-ggahaṇanti pavuccati.
1998.
Pārutassa nivatthassa, gahaṇaṃ yassa kassaci;
Etaṃ saṅghāṭiyā kaṇṇa-ggahaṇanti pavuccati.
1999.
Kāyasaṃsaggasaṅkhāta-asaddhammassa kāraṇā;
Bhikkhunī hatthapāsasmiṃ, tiṭṭheyya purisassa vā.
2000.
Sallapeyya tathā tattha, ṭhatvā tu purisena vā;
Saṅketaṃ vāpi gaccheyya, iccheyyā gamanassa vā.
2001.
Tadatthāya paṭicchanna-ṭṭhānañca paviseyya vā;
Upasaṃhareyya kāyaṃ vā, hatthapāse ṭhitā pana.
2002.
Ayamassamaṇī hoti, vinaṭṭhā aṭṭhavatthukā;
Abhabbā punaruḷhāya, chinno tālova matthake.
2003.
Anulomena vā vatthuṃ, paṭilomena vā cutā;
Aṭṭhamaṃ paripūrentī, tathekantarikāya vā.
2004.
Athādito panekaṃ vā, dve vā tīṇipi satta vā;
Satakkhattumpi pūrentī, neva pārājikā siyā.
2005.
Āpattiyo panāpannā, desetvā tāhi muccati;
Dhuranikkhepanaṃ katvā, desitā gaṇanūpikā.
2006.
Na hotāpattiyā aṅgaṃ, saussāhāya desitā;
Desanāgaṇanaṃ neti, desitāpi adesitā.
2007.
Anāpatti asañcicca, ajānitvā karontiyā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
2008.
『『Asaddhammo』』ti nāmettha, kāyasaṃsagganāmako;
Ayamuddisito attho, sabbaaṭṭhakathāsupi.
2009.
Viññū paṭibalo kāya-saṃsaggaṃ paṭipajjituṃ;
Kāyasaṃsaggabhāve tu, sādhakaṃ vacanaṃ idaṃ.
Aṭṭhavatthukakathā.
以下是巴利文的完整直譯: 1982. 以身體接觸貪慾, 但破壞第一后, 之後如果污染不, 不成為比丘尼污染者。 1983. 然後被比丘尼觸碰, 以心接受, 如果比丘不動, 比丘無罪。 1984. 比丘尼被比丘觸碰, 如果也不動, 忍受接觸, 她應該波羅夷。 1985. 同樣偷蘭遮在田, 應指出突吉羅; 因為導師說 "接受身體接觸"。 1986. 她的作為起源 這樣時不見; 這個以那個多數 方法被說明。 1987. 無意、不知、 無慾望時無罪, 她有觸控時, 或接受觸控。 1988. 或爲了感受或 心散亂或瘋狂的; 起源等相同 與第一最後事。 超過膝蓋的討論。 1989. 知道是波羅夷, 但住于同相中; "我現在不會告訴 任何其他人"。 1990. 僅在放棄責任時, 她應該波羅夷; 這個以名稱 名為隱藏罪過。 1991. 其餘在有生命品中, 與粗惡相同方法; 那裡的區別波逸提, 這裡應該波羅夷。 隱藏罪過的討論。 1992. 被僧團驅擯的比丘, 但住于驅擯中, 他有什麼見, 以那個見的執取。 1993. 比丘尼隨順 那個比丘,她別的也, 在僧團中也被 其他人這樣說。 1994. 不捨棄那個事, 如果執取而住, 在那個羯磨結束時, 隨順被驅擯的。 1995. 成為犯波羅夷, 成為不是釋迦女; 再不能修復, 像石頭破為兩半。 1996. 但在非法羯磨中, 被指出三突吉羅; 一切起源等, 被說與勸諫相同。 隨順被驅擯的討論。 1997. 非波羅夷田的 任何一個的執取, 但那個被稱為 手的執取。 1998. 披著的穿著的 任何一個的執取, 這個被稱為 僧伽梨邊的執取。 1999. 因為被稱為 身體接觸的非法, 比丘尼在 男人的伸手範圍內。 2000. 同樣在那裡站立 或與男人交談, 或去約定處, 或希望去。 2001. 爲了那個目的 或進入隱蔽處, 或靠近身體, 但站在伸手範圍內。 2002. 這個成為非沙門尼, 八事毀壞, 不能再生長, 像頂端被砍的棕櫚樹。 2003. 以順序或事, 以逆序或墮落, 完成第八, 或同樣以間隔。 2004. 然後從開始一個或 兩個或三個或七個, 即使完成一百次, 不應該波羅夷。 2005. 但犯的罪 懺悔后從它們解脫; 做了放棄責任, 懺悔可計數。 2006. 不成為罪的支分, 有熱心地懺悔; 懺悔不計數, 即使懺悔也未懺悔。 2007. 無意、不知 做的無罪; 一切起源等 被認為與前面相同。 2008. 這裡名為"非法" 名為身體接觸; 這個意義被說明 在一切註釋中。 2009. 有智有能力 從事身體接觸; 但在身體接觸性中, 這個話是證明。 八事的討論。
2010.
Avassutā paṭicchādī, ukkhittā aṭṭhavatthukā;
Asādhāraṇapaññattā, catassova mahesinā.
Pārājikakathā niṭṭhitā.
Saṅghādisesakathā
2011.
Yā pana bhikkhunī ussayavādā;
Aṭṭakarī mukharī vihareyya;
Yena kenaci narenidha saddhiṃ;
Sā garukaṃ kira dosamupeti.
2012.
Sakkhiṃ vāpi sahāyaṃ vā, pariyesati dukkaṭaṃ;
Pade pade tathā aṭṭaṃ, kātuṃ gacchantiyāpi ca.
2013.
Āroceti sace pubbaṃ, bhikkhunī attano kathaṃ;
Disvā vohārikaṃ tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2014.
Āroceti sace pacchā, itaro attano kathaṃ;
Hoti bhikkhuniyā tassā, thullaccayamanantaraṃ.
2015.
Ārocetitaro pubbaṃ, sace so attano kathaṃ;
Pacchā bhikkhunī ce pubba-sadisova vinicchayo.
2016.
『『Ārocehī』』ti vuttā ce, 『『kathaṃ tava mamāpi ca』』;
Ārocetu yathākāmaṃ, paṭhame dukkaṭaṃ siyā.
2017.
Dutiyārocane tassā, thullaccayamudīritaṃ;
Upāsakena vuttepi, ayameva vinicchayo.
2018.
Ārocitakathaṃ sutvā, ubhinnampi yathā tathā;
Vinicchaye kate tehi, aṭṭe pana ca niṭṭhite.
2019.
Aṭṭassa pariyosāne, jaye bhikkhuniyā pana;
Parājayepi vā tassā, hoti saṅghādisesatā.
2020.
Dūtaṃ vāpi pahiṇitvā, āgantvāna sayampi vā;
Paccatthikamanussehi, ākaḍḍhīyati yā pana.
2021.
Ārāme pana aññehi, anācāraṃ kataṃ sace;
Anodissa paraṃ kiñci, rakkhaṃ yācati tattha yā.
2022.
Yāya kiñci avuttāva, dhammaṭṭhā sayameva tu;
Sutvā taṃ aññato aṭṭaṃ, niṭṭhāpenti sace pana.
2023.
Tassā, ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;
Kathinena samuṭṭhānaṃ, tulyaṃ sakiriyaṃ idaṃ.
Aṭṭakārikathā.
2024.
Jānantī bhikkhunī coriṃ, vajjhaṃ viditameva yā;
Saṅghaṃ anapaloketvā, rājānaṃ gaṇameva vā.
2025.
Vuṭṭhāpeyya vinā kappaṃ, corivuṭṭhāpanaṃ pana;
Saṅghādisesamāpatti-māpannā nāma hoti sā.
2026.
Pañcamāsagghanaṃ yāya, haritaṃ parasantakaṃ;
Atirekagghanaṃ vāpi, ayaṃ 『『corī』』ti vuccati.
2027.
Bhikkhunīsu panaññāsu, titthiyesupi vā tathā;
Yā pabbajitapubbā sā, ayaṃ 『『kappā』』ti vuccati.
2028.
Vuṭṭhāpeti ca yā coriṃ, ṭhapetvā kappamevidaṃ;
Sace ācariniṃ pattaṃ, cīvaraṃ pariyesati.
2029.
Sammannati ca sīmaṃ vā, tassā āpatti dukkaṭaṃ;
Ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi, kammavācāhi ca dvayaṃ.
2030.
Thullaccayassa, kammante, garukaṃ niddise budho;
Gaṇo ācarinī ceva, na ca muccati dukkaṭaṃ.
2031.
Anāpatti ajānantī, vuṭṭhāpeti, tatheva ca;
Kappaṃ vā apaloketvā, tassā ummattikāya vā.
2032.
Corivuṭṭhāpanaṃ nāma, jāyate vācacittato;
Kāyavācādito ceva, sacittañca kriyākriyaṃ.
Corivuṭṭhāpanakathā.
2033.
Gāmantaraṃ nadīpāraṃ, gaccheyyekāva yā sace;
Ohīyeyya gaṇamhā vā, rattiṃ vippavaseyya vā.
2034.
Paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ, sāpannā garukaṃ siyā;
Sakagāmā anāpatti, ñātabbā nikkhamantiyā.
2035.
Nikkhamitvā tato aññaṃ, gāmaṃ gacchantiyā pana;
Dukkaṭaṃ padavārena, veditabbaṃ vibhāvinā.
2036.
Ekena padavārena, gāmassa itarassa ca;
Parikkhepe atikkante, upacārokkamepi vā.
2037.
Thullaccayaṃ atikkante, okkante dutiyena tu;
Pādena garukāpatti, hoti bhikkhuniyā pana.
2038.
Nikkhamitvā sace pacchā, sakaṃ gāmaṃ visantiyā;
Ayameva nayo ñeyyo, vaticchiddena vā tathā.
以下是巴利文的完整直譯: 2010. 有慾望的、隱藏的、 被驅擯的、八事的; 不共通的制定, 大仙只有四個。 波羅夷的討論結束。 僧殘的討論 2011. 但哪個比丘尼好爭論; 成為訴訟者、多嘴者而住; 與這裡任何男人一起; 她據說犯重罪。 2012. 或尋找證人或同伴,犯突吉羅; 每一步同樣對 去做訴訟的也。 2013. 如果比丘尼先 告知自己的話, 見到審判官, 她犯突吉羅罪。 2014. 如果之後告知, 另一個自己的話; 那個比丘尼 立即犯偷蘭遮。 2015. 另一個先告知, 如果他自己的話; 之後比丘尼如果 與前面相同判決。 2016. 如果被說"告知 你的和我的話"; 隨意告知, 第一應該突吉羅。 2017. 她第二次告知, 被說犯偷蘭遮; 即使優婆塞說, 這個就是判決。 2018. 聽了告知的話, 兩人也如此, 被他們做判決, 在訴訟結束時。 2019. 在訴訟結束時, 但比丘尼勝利, 或她失敗, 成為僧殘。 2020. 或派遣使者, 或自己來, 但被敵對的 人們拉扯。 2021. 但在園林中被 其他人做非行, 如果不指定他人, 哪個在那裡請求保護。 2022. 哪個不說任何, 但法官們自己, 聽了從別處那個訴訟, 如果結束。 2023. 她的,瘋狂等的 無罪被說明; 與迦絺那相同起源, 這個是有作為。 訴訟者的討論。 2024. 知道的比丘尼, 哪個知道應被處死的女盜, 不告知僧團, 或王或眾。 2025. 令出家除了允許, 但令女盜出家, 名為犯了 僧殘罪。 2026. 哪個五摩沙價值的, 他人所有的青草, 或更多價值的, 這個被稱為"女盜"。 2027. 但在其他比丘尼中, 或同樣在外道中, 哪個曾出家的, 這個被稱為"允許"。 2028. 誰令女盜出家, 除了這個允許, 如果尋找 老師、缽、衣。 2029. 或認定界, 她犯突吉羅; 白羯磨突吉羅,兩個 羯磨文兩個。 2030. 偷蘭遮的,在羯磨結束時, 智者應指出重罪; 眾和老師 不免突吉羅。 2031. 不知而 令出家無罪,同樣 或告知允許, 或她瘋狂。 2032. 名為令女盜出家, 從語和心生; 從身語等, 有心和作非作。 令女盜出家的討論。 2033. 到村落間、河對岸, 如果獨自去, 或離開眾, 或夜晚離開。 2034. 第一次犯的法, 她應該犯重罪; 應知從自己村落 出發無罪。 2035. 從那裡出發 但去其他村落, 有智者應知 以步數犯突吉羅。 2036. 以一個步數, 其他村落的 圍墻越過, 或進入邊界。 2037. 越過犯偷蘭遮, 但第二個 腳進入, 但比丘尼犯重罪。 2038. 如果出發之後 進入自己村落, 應知這個方法, 同樣通過籬笆洞。
2039.
Pākārena vihārassa, bhūmiṃ tu pavisantiyā;
Kappiyanti paviṭṭhattā, na doso koci vijjati.
2040.
Bhikkhunīnaṃ vihārassa, bhūmi tāsaṃ tu kappiyā;
Hoti bhikkhuvihārassa, bhūmi tāsamakappiyā.
2041.
Hatthiassarathādīhi, iddhiyā vā visantiyā;
Anāpatti siyāpatti, padasā gamane pana.
2042.
Yaṃ kiñci sakagāmaṃ vā, paragāmampi vā tathā;
Bahigāme pana ṭhatvā, āpatti pavisantiyā.
2043.
Lakkhaṇenupapannāya, nadiyā dutiyaṃ vinā;
Pāraṃ gacchati yā tīraṃ, tassā samaṇiyā pana.
2044.
Paṭhamaṃ uddharitvāna, pādaṃ tīre ṭhapentiyā;
Hoti thullaccayāpatti, dutiyātikkame garu.
2045.
Antaranadiyaṃyeva, saddhiṃ dutiyikāya hi;
Bhaṇḍitvā orimaṃ tīraṃ, tathā paccuttarantiyā.
2046.
Iddhiyā setunā nāvā-yānarajjūhi vā pana;
Evampi ca paraṃ tīraṃ, anāpattuttarantiyā.
2047.
Nhāyituṃ pivituṃ vāpi, otiṇṇātha nadiṃ puna;
Padasāvorimaṃ tīraṃ, paccuttarati vaṭṭati.
2048.
Padasā otaritvāna, nadiṃ uttaraṇe pana;
Ārohitvā tathā setuṃ, anāpattuttarantiyā.
2049.
Setunā upagantvā vā, yānākāsehi vā sace;
Yāti uttaraṇe kāle, padasā garukaṃ phuse.
2050.
Nadiyā pārimaṃ tīraṃ, ito orimatīrato;
Ullaṅghitvāna vegena, anāpattuttarantiyā.
2051.
Piṭṭhiyaṃ vā nisīditvā, khandhe vā uttarantiyā;
Hatthasaṅghātane vāpi, dussayānepi vaṭṭati.
2052.
『『Pureruṇodayāyeva , pāsaṃ dutiyikāya hi;
Gamissāmī』』ti ābhogaṃ, vinā bhikkhuniyā pana.
2053.
Ekagabbhepi vā hattha-pāsaṃ dutiyikāya hi;
Atikkamma siyāpatti, aruṇaṃ uṭṭhapentiyā.
2054.
『『Gamissāmī』』ti ābhogaṃ, katvā gacchantiyā pana;
Na doso dutiyā pāsaṃ, uṭṭheti aruṇaṃ sace.
2055.
Indakhīlamatikkamma, araññaṃ ettha dīpitaṃ;
Gāmato bahi nikkhamma, tassā dutiyikāya tu.
2056.
Dassanassupacāraṃ tu, jānitvā vijahantiyā;
Hoti thullaccayāpatti, jahite garukaṃ siyā.
2057.
Sāṇipākārapākāra-taruantarite pana;
Savanassupacārepi, sati āpatti hoti hi.
2058.
Ajjhokāse tu dūrepi, dassanassupacāratā;
Hoti, ettha kathaṃ dhamma-savanārocane viya.
2059.
Maggamūḷhassa saddena, viya kūjantiyā pana;
『『Ayye』』ti tassā saddassa, savanātikkamepi ca.
2060.
Hoti, bhikkhuniyāpatti, garukā evarūpake;
Ettha bhikkhunī ekāpi, gaṇāyevāti vuccati.
2061.
Ohīyitvātha gacchantī, 『『pāpuṇissāmi dānihaṃ』』;
Iccevaṃ tu saussāhā, anubandhati vaṭṭati.
2062.
Dvinnaṃ maggaṃ gacchantīnaṃ, ekā gantuṃ no sakkoti;
Ussāhassacchedaṃ katvā, ohīnā ce tassāpatti.
2063.
Itarāpi sace yāti, 『『ohīyatu aya』』nti ca;
Hoti tassāpi āpatti, saussāhā na hoti ce.
2064.
Gacchantīsu tathā dvīsu, purimā yāti ekakaṃ;
Aññaṃ pana sace maggaṃ, pacchimāpi ca gaṇhati.
2065.
Ekissā pana pakkanta-ṭṭhāne tiṭṭhati cetarā;
Tasmā tattha ubhinnampi, anāpatti pakāsitā.
2066.
Aruṇuggamanā pubbe, nikkhamitvā sagāmato;
Aruṇuggamane kāle, gāmantaragatāya hi.
2067.
Atikkamantiyā pāraṃ, nadiyā dutiyikaṃ vinā;
Āpattiyo catassopi, honti ekakkhaṇe pana.
2068.
Pakkantā vāpi vibbhantā, yātā petānaṃ lokaṃ vā;
Pakkhasaṅkantā vā naṭṭhā, saddhiṃ yātā sā ce hoti.
2069.
Gāmantarokkamādīni, cattāripi karontiyā;
Anāpattīti ñātabbaṃ, evaṃ ummattikāyapi.
以下是巴利文的完整直譯: 2039. 通過寺院的 圍墻進入地時, 因為進入允許,
2070.
Rattiyaṃ vippavāsaṃ tu, hatthapāsova rakkhati;
Agāmake araññe tu, gaṇā ohīyanaṃ mataṃ.
2071.
Sakagāme yathākāmaṃ, divā ca vicarantiyā;
Cattāropi ca saṅghādi-sesā tassā na vijjare.
2072.
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā;
Sacittaṃ kāyakammañca, ticittañca tivedanaṃ.
Gāmantaragamanakathā.
2073.
Sīmāsammutiyā ceva, gaṇassa pariyesane;
Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi, honti thullaccayā duve.
2074.
Kammassa pariyosāne, hoti saṅghādisesatā;
Tikasaṅghādisesaṃ tu, adhamme tikadukkaṭaṃ.
2075.
Pucchitvā kārakaṃ saṅghaṃ, chandaṃ datvā gaṇassa vā;
Vatte vā pana vattantiṃ, asante kārakepi vā.
2076.
Bhikkhuniṃ pana ukkhittaṃ, yā osāreti bhikkhunī;
Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā.
2077.
Saṅghabhedasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā;
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ayameva visesatā.
Catutthaṃ.
2078.
Sayaṃ avassutā tathā, avassutassa hatthato;
Manussapuggalassa ce, yadeva kiñci gaṇhati.
2079.
Āmisaṃ, gahaṇe tassā;
Thullaccayamudīritaṃ;
Ajjhohāresu saṅghādi-;
Sesā honti payogato.
2080.
Ekatovassute kiñci, paṭiggaṇhati, dukkaṭaṃ;
Ajjhohārappayogesu, thullaccayacayo siyā.
2081.
Yakkhapetatiracchāna-paṇḍakānañca hatthato;
Manussaviggahānampi, ubhatovassute tathā.
2082.
Ekatovassute ettha, udake dantakaṭṭhake;
Gahaṇe paribhoge ca, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ.
2083.
Ubhayāvassutābhāve, na doso yadi gaṇhati;
『『Avassuto na cāya』』nti, ñatvā gaṇhati yā pana.
2084.
Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
Pañcamaṃ.
2085.
Uyyojane panekissā, itarissā paṭiggahe;
Dukkaṭāni ca bhogesu, thullaccayagaṇo siyā.
2086.
Bhojanassāvasānasmiṃ , hoti saṅghādisesatā;
Yakkhādīnaṃ catunnampi, tatheva purisassa ca.
2087.
Dantakaṭṭhudakānañca, gahaṇuyyojane pana;
Tesañca paribhogepi, dukkaṭaṃ parikittitaṃ.
2088.
Yakkhādīnaṃ tu sesassa, gahaṇuyyojane pana;
Bhoge ca dukkaṭaṃ, bhutte, thullaccayamudīritaṃ.
2089.
『『Nāvassuto』』ti ñatvā vā, kupitā vā na gaṇhati;
Kulānuddayatā vāpi, uyyojeti ca yā pana.
2090.
Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Chaṭṭhaṃ.
2091.
Sattamaṃ aṭṭhamaṃ saṅgha-bhedena sadisaṃ mataṃ;
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.
Sattamaṭṭhamāni.
2092.
Navame dasame vāpi, vattabbaṃ natthi kiñcipi;
Anantarasamāyeva, samuṭṭhānādayo nayā.
Navamadasamāni.
2093.
Duṭṭhadosadvayenāpi, sañcarittena tena cha;
Yāvatatiyakā aṭṭha, cattāri ca ito tato.
Saṅghādisesakathā.
Nissaggiyakathā
2094.
Adhiṭṭhānūpagaṃ pattaṃ, anadhiṭṭhāya bhikkhunī;
Vikappanamakatvā vā, ekāhampi ṭhapeyya ce.
2095.
Aruṇuggamaneneva, saddhiṃ bhikkhuniyā siyā;
Tassā nissaggiyāpatti, pattasannidhikāraṇā.
2096.
Seso pana kathāmaggo, pattasikkhāpade idha;
Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
2097.
Dasāhātikkame tattha, ekāhātikkame idha;
Tassimassa ubhinnampi, ayameva visesatā.
Paṭhamaṃ.
2098.
Akāle cīvaraṃ dinnaṃ, dinnaṃ kālepi kenaci;
Ādissa pana 『『sampattā, bhājentū』』ti niyāmitaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 2070. 但夜晚離開, 只有伸手範圍保護; 在無村落的林野, 離開眾被認為。 2071. 在自己村落隨意, 白天遊行的, 四個僧殘 她不存在。 2072. 起源等相同 與第一最後事; 有心、身業和 三心三受。 村落間行走的討論。 2073. 在界的認定和 尋找眾的, 白羯磨突吉羅,兩個 成為兩個偷蘭遮。 2074. 在羯磨結束時, 成為僧殘; 但非法中三僧殘 成為三突吉羅。 2075. 詢問作羯磨僧團, 或給予眾同意, 或履行職責, 或沒有作羯磨者。 2076. 但被擯斥的比丘尼, 哪個比丘尼恢復, 她的瘋狂等的 無罪被說明。 2077. 與破僧相同被說 起源等方法; 這個被說是作非作, 這個就是區別。 第四。 2078. 自己有慾望同樣, 從有慾望的手, 如果人的個體, 接受任何東西。 2079. 食物,在接受時她的 被說犯偷蘭遮; 在吞嚥時成為 僧殘以行為。 2080. 一方有慾望接受 任何,犯突吉羅; 在吞嚥行為中, 應該偷蘭遮積累。 2081. 從夜叉、餓鬼、畜生、 黃門的手, 和人形的, 兩方有慾望同樣。 2082. 這裡一方有慾望, 在水、齒木, 接受和使用中, 一切處也突吉羅。 2083. 兩方無慾望, 如果接受無過錯; "這個不是有慾望" 知道後接受的。 2084. 她的瘋狂等的 無罪被說明; 起源等相同 與第一最後事。 第五。 2085. 但在勸離一個, 另一個接受, 突吉羅和在享用中, 應該偷蘭遮積累。 2086. 在食物結束時, 成為僧殘; 對夜叉等四個, 同樣對男人。 2087. 但齒木、水的 接受和勸離, 和它們的使用, 被說犯突吉羅。 2088. 但夜叉等其餘的 接受和勸離, 享用中突吉羅,吃后 被說犯偷蘭遮。 2089. 知道"無慾望"或 生氣不接受, 或憐憫俗家, 和哪個勸離。 2090. 她的瘋狂等的 無罪被說明; 與不與取相同 起源等方法。 第六。 2091. 第七第八與 破僧相同被認為; 與起源等一起, 沒有任何區別。 第七第八。 2092. 在第九第十或, 沒有任何可說的; 與前面相同 起源等方法。 第九第十。 2093. 以兩個惡意和 媒介那個六個; 乃至三次八個, 四個從這裡那裡。 僧殘的討論。 尼薩耆波逸提的討論 2094. 可決意的缽, 比丘尼不決意, 或不作舍分, 如果放置即使一天。 2095. 就在日出時, 比丘尼應該 她犯尼薩耆波逸提, 因為儲存缽。 2096. 但其餘討論方法, 在缽學處這裡, 一切判決 應以所說方法了知。 2097. 那裡超過十天, 這裡超過一天, 那個和這個兩者, 這個就是區別。 第一。 2098. 非時給予衣, 或任何人時給予, 但指定"到來的 應分配"限定。
2099.
Akālacīvaraṃ 『『kāla-cīvara』』nti sace pana;
Bhājāpeyya ca yā tassā, payoge dukkaṭaṃ siyā.
2100.
Attanā paṭiladdhaṃ yaṃ, taṃ tu nissaggiyaṃ bhave;
Labhitvā pana nissaṭṭhaṃ, yathādāne niyojaye.
2101.
Katvā vinayakammaṃ tu, paṭiladdhampi taṃ puna;
Tassa cāyamadhippāyo, sevituṃ na ca vaṭṭati.
2102.
Akālavatthasaññāya, dukkaṭaṃ kālacīvare;
Ubhayatthapi niddiṭṭhaṃ, tathā vematikāyapi.
2103.
Kālacīvarasaññāya, cīvare ubhayatthapi;
Na dosummattikādīnaṃ, tisamuṭṭhānatā matā.
Dutiyaṃ.
2104.
Cīvaresupi bandhitvā, ṭhapitesu bahūsvapi;
Ekāyeva siyāpatti, acchindati sace sayaṃ.
2105.
Tathācchindāpane ekā, ekāyāṇattiyā bhave;
Itaresu ca vatthūnaṃ, payogassa vasā siyā.
2106.
Tikapācitti aññasmiṃ, parikkhāre tu dukkaṭaṃ;
Tikadukkaṭamuddiṭṭhaṃ, itarissā tu cīvare.
2107.
Tāya vā dīyamānaṃ tu, tassā vissāsameva vā;
Gaṇhantiyā anāpatti, tisamuṭṭhānatā matā.
Tatiyaṃ.
2108.
Viññāpetvā sace aññaṃ, tadaññaṃ viññāpentiyā;
Viññattidukkaṭaṃ tassā, lābhā nissaggiyaṃ siyā.
2109.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, anaññe dvikadukkaṭaṃ;
Anaññenaññasaññāya, appahontepi vā puna.
2110.
Tasmiṃ taññeva vā aññaṃ, aññenatthepi vā sati;
Ānisaṃsañca dassetvā, tadaññaṃ viññāpentiyā.
2111.
Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattikāyapi;
Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.
Catutthaṃ.
2112.
Aññaṃ cetāpetvā pubbaṃ, pacchā aññaṃ cetāpeyya;
Evaṃ saññāyaññaṃ dhaññaṃ, mayhaṃ ānetvā detīti.
2113.
Cetāpanapayogena, mūlaṭṭhāya hi dukkaṭaṃ;
Lābhe nissaggiyaṃ hoti, tena caññena vābhataṃ.
2114.
Sesaṃ anantareneva, sadisanti viniddise;
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.
Pañcamaṃ.
2115.
Aññadatthāya dinnena, parikkhārena yā pana;
Cetāpeyya sace aññaṃ, saṅghikenidha bhikkhunī.
2116.
Payoge dukkaṭaṃ, lābhe, tassā nissaggiyaṃ siyā;
Anaññadatthike ettha, niddiṭṭhaṃ dvikadukkaṭaṃ.
2117.
Sesakaṃ aññadatthāya, anāpattupanentiyā;
Pucchitvā sāmike vāpyā-padāsummattikāya vā.
2118.
Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā;
Sattamaṃ chaṭṭhasadisaṃ, sayaṃ yācitakaṃ vinā.
Chaṭṭhasattamāni.
2119.
Aṭṭhame navame vāpi, vattabbaṃ natthi kiñcipi;
『『Mahājanikasaññāci-kenā』』ti padatādhikā.
2120.
Dasamepi kathā sabbā, anantarasamā matā;
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, viseso natthi kocipi.
Aṭṭhamanavamadasamāni.
Paṭhamo vaggo.
2121.
Atirekacatukkaṃsaṃ, garupāvuraṇaṃ pana;
Cetāpeyya sace tassā, catusaccappakāsinā.
2122.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, lābhe nissaggiyaṃ mataṃ;
Kahāpaṇacatukkaṃ tu, kaṃso nāma pavuccati.
2123.
Ūnake tu catukkaṃse, uddiṭṭhaṃ dvikadukkaṭaṃ;
Anāpatti catukkaṃsa-paramaṃ garukaṃ pana.
2124.
Cetāpeti tadūnaṃ vā, ñātakānañca santake;
Aññassatthāya vā atta-dhanenummattikāya vā.
2125.
Cetāpentaṃ mahagghaṃ yā, cetāpetappameva vā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Ekādasamaṃ.
2126.
Lahupāvuraṇaṃ aḍḍha- teyyakaṃsagghanaṃ pana;
Tato ce uttariṃ yaṃ tu, cetāpeti hi bhikkhunī.
2127.
Tassā nissaggiyāpatti, pācitti pariyāputā;
Anantarasamaṃ sesaṃ, natthi kāci visesatā.
Dvādasamaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 2099. 非時衣"時 衣"如果 分配的她, 在行為中應該突吉羅。 2100. 自己獲得的, 那個應該成為尼薩耆; 但得到捨棄的, 應如給予使用。 2101. 但做了律羯磨, 再次得到那個, 那個和這個意圖, 使用不可以。 2102. 非時衣想, 時衣中突吉羅; 兩處也被指出, 同樣對疑惑的。 2103. 時衣想, 衣兩處也; 瘋狂等無過, 被認為三起源。 第二。 2104. 在衣中也繫住, 放置許多, 如果自己奪取, 只有一個應該犯罪。 2105. 同樣令奪取一個, 以一個命令應該; 在其他中以 行為的力量應該。 2106. 三波逸提在其他, 但資具中突吉羅; 三突吉羅被指出, 但另一個的衣中。 2107. 或被她給予, 或她的親厚, 接受無罪, 被認為三起源。 第三。 2108. 乞求如果其他, 乞求那個其他的, 她乞求突吉羅, 得到應該尼薩耆。 2109. 三波逸提被說, 非其他二突吉羅; 非其他其他想, 或再次不足。 2110. 在那個那個或其他, 或有其他需要, 顯示功德, 乞求那個其他的。 2111. 應知無罪, 同樣對瘋狂的; 與媒介相同被說 起源等方法。 第四。 2112. 先換取其他, 后換取其他; 這樣想其他穀物, "給我帶來給予"。 2113. 以換取行為, 對本人突吉羅; 得到成為尼薩耆, 以那個或其他帶來。 2114. 其餘與前面 相同應指出; 與起源等一起, 沒有任何新的。 第五。 2115. 以給予其他用途的, 資具但哪個 換取如果其他, 這裡比丘尼以僧團的。 2116. 行為中突吉羅,得到, 她應該尼薩耆; 非其他用途這裡 被指出二突吉羅。 2117. 剩餘為其他用途, 帶來無罪; 或詢問主人或 災難或瘋狂。 2118. 與媒介相同被說 起源等方法; 第七與第六相同, 除了自己乞求。 第六第七。 2119. 在第八第九或, 沒有任何可說的; "大眾想和 什麼"詞多。 2120. 第十也一切討論, 與前面相同被認為; 與起源等一起, 沒有任何區別。 第八第九第十。 第一品。 2121. 超過四缽沙那, 但重覆蓋物, 如果她換取, 以四諦開示者。 2122. 行為中突吉羅被說, 得到被認為尼薩耆; 但四迦利沙波那 被稱為缽沙那。 2123. 但少於四缽沙那, 被指出二突吉羅; 無罪但重的 最多四缽沙那。 2124. 換取那個以下, 或親戚的所有, 或為他人或 自己財或瘋狂。 2125. 哪個換取貴重的, 或應換取的; 一切起源等, 與媒介相同被認為。 第十一。 2126. 輕覆蓋物二缽半 沙那價值但, 如果從那裡更多 比丘尼換取。 2127. 她尼薩耆波逸提, 波逸提被學習; 與前面相同其餘, 沒有任何區別。 第十二。
2128.
Sādhāraṇāni sesāni, tāni aṭṭhārasāpi ca;
Imāni dvādasevāpi, samatiṃseva honti hi.
Nissaggiyakathā.
Pācittiyakathā
2129.
Lasuṇaṃ bhaṇḍikaṃ vuttaṃ, na ekadvitimiñjakaṃ;
Āmakaṃ māgadhaṃyeva, 『『khādissāmī』』ti gaṇhati.
2130.
Gahaṇe dukkaṭaṃ tassā, pācitti yadi khādati;
Ajjhohāravaseneva, pācittiṃ paridīpaye.
2131.
Dve tayo bhaṇḍike saddhiṃ, saṅkhāditvā sace pana;
Ajjhoharati yā tassā, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
2132.
Bhinditvā tattha ekekaṃ, miñjaṃ khādantiyā pana;
Miñjānaṃ gaṇanāyassā, pācittigaṇanā siyā.
2133.
Palaṇḍuko bhañjanako, harito cāpalopi ca;
Lasuṇā pana cattāro, vaṭṭanteva sabhāvato.
2134.
Palaṇḍuko paṇḍuvaṇṇo, bhañjano lohitopi ca;
Harito haritavaṇṇo, cāpalo setakopi ca.
2135.
Ekā miñjā palaṇḍussa, bhañjanassa duve siyuṃ;
Tisso haritakassāpi, cāpalo hotyamiñjako.
2136.
Sūpamaṃsādisaṃpāke , sāḷavuttaribhaṅgake;
Na dosummattikādīnaṃ, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
Paṭhamaṃ.
2137.
Sambādhe upakacchesu, muttassa karaṇepi vā;
Ekalomampi pācitti, saṃharāpentiyā siyā.
2138.
Bahukepi tathā lome, saṃharāpentiyā pana;
Payogagaṇanāyassā, na lomagaṇanāya hi.
2139.
Na doso sati ābādhe, lomake saṃharantiyā;
Samuṭṭhānādayo magga- saṃvidhānasamā matā.
Dutiyaṃ.
2140.
Hoti antamaso mutta-karaṇassa talaghātane;
Kesarenāpi rāgena, pācitti padumassa vā.
2141.
Gaṇḍaṃ tattha vaṇaṃ vāpi, na doso paharantiyā;
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
Tatiyaṃ.
2142.
Yā panuppalapattampi, byañjane bhikkhunattano;
Kāmarāgaparetā tu, paveseti na vaṭṭati.
2143.
Idaṃ vatthuvaseneva, vuttaṃ tu jatumaṭṭhakaṃ;
Daṇḍamelāḷukaṃ vāpi, muttassa karaṇe pana.
2144.
Samphassaṃ sādiyantiyā, paveseti sace pana;
Pavesāpeti vā tasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā.
2145.
Ābādhapaccayā doso, natthi ummattikāya vā;
Talaghātakatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.
Catutthaṃ.
2146.
Aṅgulīnaṃ pana dvinnaṃ, aggapabbadvayādhikaṃ;
Pācittiyaṃ pavesetvā, dakasuddhiṃ karontiyā.
2147.
Ekissāṅguliyā tīṇi, pabbāni pana dīghato;
Pācittiyaṃ bhave suddhiṃ, pavesetvādiyantiyā.
2148.
Catunnaṃ vāpi tissannaṃ, ekapabbampi yā pana;
Vitthārato paveseti, tassā pācittiyaṃ siyā.
2149.
Iti sabbappakārena, mahāpaccariyā pana;
Abhibyattataraṃ katvā, ayamattho vibhāvito.
2150.
Doso dvaṅgulapabbe vā, natthi ābādhakāraṇā;
Adhikampi pavesetvā, dakasuddhiṃ karontiyā.
2151.
Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, talaghātasamā matā.
Pañcamaṃ.
2152.
Bhuñjato pana bhikkhussa, pānīyaṃ vā vidhūpanaṃ;
Gahetvā upatiṭṭheyya, tassā pācittiyaṃ siyā.
2153.
Gahitā udakeneva, khīratakkādayo rasā;
『『Bījanī』』ti ca yā kāci, vatthakoṇādi vuccati.
2154.
Hatthapāse idhaṭṭhāna-paccayāpatti dīpitā;
Pahārapaccayā vuttaṃ, khandhake dukkaṭaṃ visuṃ.
2155.
Hatthapāsaṃ jahitvā vā, upatiṭṭhantiyā pana;
Khādato khādanaṃ vāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2156.
Na doso deti dāpeti, tathā ummattikāya vā;
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.
Chaṭṭhaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 2128. 共同的其餘的, 那些十八也, 這些只十二也, 正好三十。 尼薩耆的討論。 波逸提的討論 2129. 大蒜被說是束, 不是一二三瓣; 生的只有摩揭陀的, "我將吃"拿取。 2130. 她拿取突吉羅, 如果吃波逸提; 只以吞嚥的力量, 應說明波逸提。 2131. 兩三束一起, 計算如果 吞嚥的她的, 應該一個波逸提。 2132. 但分開那裡一一 瓣吃的, 以瓣的計數她的 應該波逸提計數。 2133. 蔥、小蔥、 青蔥和獨頭蒜, 但四個大蒜, 以自性允許。 2134. 蔥是黃色, 小蔥是紅色, 青蔥是青色, 獨頭蒜是白色。 2135. 蔥一瓣, 小蔥應該兩瓣, 青蔥也三瓣, 獨頭蒜是無瓣的。 2136. 在湯肉等煮, 沙拉佐料中, 瘋狂等無過, 起源如羊毛。 第一。 2137. 在隱處腋下, 或生殖器處, 即使一根毛波逸提, 令拔的應該。 2138. 同樣但令拔 許多毛的, 以她的行為計數, 不以毛的計數。 2139. 有病時拔 毛無過錯; 起源等被認為 與安排道路相同。 第二。 2140. 即使最少生殖器 掌擊中, 以花蕊或貪慾, 或蓮花波逸提。 2141. 那裡腫瘤或瘡, 擊打無過錯; 起源等相同 與第一最後事。 第三。 2142. 但哪個即使蓮花瓣, 在自己生殖器, 但被欲貪控制, 插入不允許。 2143. 這個只以事的力量, 被說漆平滑的, 或棍子或葫蘆, 但在生殖器。 2144. 接受觸控, 如果插入, 或令插入那裡, 她應該波逸提。 2145. 因病無過錯, 或對瘋狂的; 與掌擊相同 起源等被認為。 第四。 2146. 但兩個手指的 兩個頂節以上, 插入做 水凈波逸提。 2147. 但一個手指三 節長度, 插入開始做 凈應該波逸提。 2148. 或四或三, 但哪個即使一節, 寬度插入, 她應該波逸提。 2149. 這樣一切方式, 但在大疏中, 做得更清楚, 這個意義被說明。 2150. 兩指節或 因病無過錯, 插入更多, 做水凈的。 2151. 同樣瘋狂等的 無罪被說明; 一切起源等 與掌擊相同被認為。 第五。 2152. 但對正在吃的比丘, 拿著飲水或扇子, 侍立, 她應該波逸提。 2153. 拿著的只以水,
2157.
Viññatvā āmakaṃ dhaññaṃ, bhajjitvā yadi bhikkhunī;
Koṭṭetvā ca pacitvā ca, pācitti paribhuñjati.
2158.
Na kevalaṃ tu dhaññānaṃ, gahaṇeyeva dukkaṭaṃ;
Haraṇepi ca dhaññānaṃ, tathā sukkhāpane pana.
2159.
Bhajjanatthāya dhaññānaṃ, kapalluddhanasajjane;
Aggissa karaṇe dabbi-sajjane ca, kapallake.
2160.
Dhaññapakkhipane tattha, dabbiyā ghaṭṭakoṭṭane;
Papphoṭanādike sabba-payoge dukkaṭaṃ bhave.
2161.
Bhojanañceva viññatti, pamāṇaṃ idamettha hi;
Viññatvā vā sayaṃ tasmā, bhajjanādīni aññato.
2162.
Viññāpetvā panaññāya, bhajjanādīni vā sayaṃ;
Kārāpetvāpi katvā vā, ajjhoharati yā pana.
2163.
Ajjhohārapayogesu, tassā pācittiyo siyuṃ;
Mātaraṃ vāpi yācitvā, pācitti paribhuñjati.
2164.
Bhajjanādīni katvā vā, kārāpetvāpi vā pana;
Aviññatti sayaṃ laddhaṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjati.
2165.
Viññattiyā panaññāya, laddhaṃ tāya sayampi vā;
Kārāpetvāpi katvā vā, tathā ajjhoharantiyā.
2166.
Sedakammādiatthāya, dhaññaviññattiyā pana;
Ṭhapetvā satta dhaññāni, sesaviññattiyāpi ca.
2167.
Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattikāya ca;
Ñātakānampi dhaññaṃ tu, āmakaṃ na ca vaṭṭati.
2168.
Vinā viññattiyā laddhaṃ, navakammesu vaṭṭati;
Samuṭṭhānādayo sabbe, addhānasadisā matā.
Sattamaṃ.
2169.
Uccāraṃ vāpi passāvaṃ, saṅkāraṃ vā vighāsakaṃ;
Chaḍḍeyya vā tirokuṭṭe, chaḍḍāpeyya parehi vā.
2170.
Hoti pācittiyaṃ tassā, pākārepi ayaṃ nayo;
Chaḍḍentiyā panekeka-manekāpatti dīpitā.
2171.
Etāni pana vatthūni, cattāri sakalānipi;
Ekeneva payogena, ekā chaḍḍentiyā siyā.
2172.
Āṇattiyampi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;
Chaḍḍane dantakaṭṭhassa, pācitti paridīpitā.
2173.
Sabbattha pana bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ;
Avalañjepi vā ṭhāne, oloketvāpi vā pana.
2174.
Chaḍḍentiyā anāpatti, tathā ummattikāya vā;
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kriyākriyamidaṃ siyā.
Aṭṭhamaṃ.
2175.
Khette vā nāḷikerādi-ārāme vāpi yā pana;
Ropime haritaṭṭhāne, yattha katthaci bhikkhunī.
2176.
Tāni cattāri vatthūni, sace chaḍḍeti vā sayaṃ;
Chaḍḍāpeti tathā vutta-nayo āpattinicchayo.
2177.
Bhuñjamānā nisīditvā, khette tu harite tathā;
Ucchuādīni khādantī, gacchantī pana tattha yā.
2178.
Chaḍḍeti yadi ucchiṭṭhaṃ, udakaṃ calakāni vā;
Hoti pācittiyaṃ tassā, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
2179.
Chaḍḍentiyā siyāpatti, ṭhāne antamaso jalaṃ;
Pivitvā matthakacchinnaṃ, nāḷikerampi tādise.
2180.
Kasite tu panaṭṭhāne, bījanikkhepane kate;
Na uṭṭhetaṅkuraṃ yāva, sabbesaṃ tāva dukkaṭaṃ.
2181.
Lāyitampi manussānaṃ, khettaṃ rakkhati ce puna;
Rohanatthāya tatthassā, yathāvatthukameva hi.
2182.
Na doso chaḍḍite khette, sabbaṃ chaḍḍentiyā pana;
Samuṭṭhānādayo sabbe, aṭṭhamena samā matā.
Navamaṃ.
2183.
Naccaṃ vā pana gītaṃ vā, vāditaṃ vāpi bhikkhunī;
Dassanatthāya gaccheyya, tassā pācittiyaṃ siyā.
2184.
Dassanatthāya naccassa, gītassa savanāya ca;
Gacchantiyā siyā tassā, padavārena dukkaṭaṃ.
2185.
Sace ekapayogena, olokentī ca passati;
Suṇāti tesaṃ gītampi, ekā pācitti dīpitā.
以下是巴利文的完整直譯: 2157. 乞求生穀物, 如果比丘尼炒 搗煮, 吃波逸提。 2158. 不僅在穀物的 拿取中突吉羅; 在搬運穀物中也, 同樣在曬乾中。 2159. 爲了炒穀物的 準備鍋和火爐, 生火和準備 勺子,在鍋中。 2160. 把穀物放入那裡, 用勺子攪拌搗碎, 抖動等一切 行為中應該突吉羅。 2161. 吃和乞求 是這裡的標準; 因此乞求或自己 從別處炒等。 2162. 但乞求另一個 炒等或自己 令做或做, 但哪個吞嚥。 2163. 在吞嚥行為中, 她應該波逸提; 或請求母親, 吃波逸提。 2164. 或做炒等, 或令做, 不乞求自己得到的, 吃突吉羅。 2165. 但以乞求另一個 得到的或她自己 令做或做, 同樣吞嚥的。 2166. 爲了發汗等目的, 但乞求穀物, 除了七種穀物, 其餘的乞求也。 2167. 應知無罪, 同樣對瘋狂的; 但親戚的穀物 生的不允許。 2168. 不乞求得到的, 在新建中允許; 一切起源等 被認為與旅行相同。 第七。 2169. 大便或小便, 或垃圾或殘食, 或扔在墻外, 或令他人扔。 2170. 她應該波逸提, 在圍墻中也這個方法; 但扔每一個 被說明多罪。 2171. 但這些事物 四個完整的, 以一個行為 一個扔的應該。 2172. 在命令中也這個 方法應被有智者知; 在扔齒木中 波逸提被說明。 2173. 但在一切處對比丘 應該突吉羅罪; 或在不使用的地方, 或看了。 2174. 扔無罪, 同樣對瘋狂的; 媒介起源, 這個應該是作非作。 第八。 2175. 在田或椰子等 園中或但哪個 可種植的綠色地方, 任何地方比丘尼。 2176. 那四個事物, 如果自己扔或 令扔同樣所說 方法罪的判決。 2177. 坐著吃, 但在田綠色同樣, 吃甘蔗等, 但在那裡走的哪個。 2178. 如果扔剩飯, 水或咀嚼物, 她應該波逸提, 比丘應該突吉羅。 2179. 扔應該犯罪, 在地方最少水, 喝了頂端砍掉的 椰子也在那樣的。 2180. 但在耕種的地方, 做了播種, 直到芽不生, 直到一切突吉羅。 2181. 割過的人們的 田如果再保護 爲了生長,那裡她的 只是如事物。 2182. 扔在田中無過錯, 但扔一切的; 一切起源等 被認為與第八相同。 第九。 2183. 但舞蹈或歌唱 或音樂比丘尼 爲了看去, 她應該波逸提。 2184. 爲了看舞蹈, 爲了聽歌唱, 去的她應該 以步數突吉羅。 2185. 如果以一個行為 看著和看, 聽他們的歌也, 被說明一個波逸提。
2186.
Aññasmimpi disābhāge, naccaṃ passati ce pana;
Suṇāti aññato gītaṃ, visuṃ pācittiyo siyuṃ.
2187.
Payogagaṇanāyettha, āpattigaṇanā siyā;
Naccituṃ gāyituṃ neva, sayaṃ labhati bhikkhunī.
2188.
『『Aññaṃ naccāti vādehi』』, iti vattuṃ na vaṭṭati;
『『Upaṭṭhānaṃ karomā』』ti, vutte vā sampaṭicchituṃ.
2189.
Tassā pācitti sabbattha, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ;
『『Upaṭṭhānaṃ karomā』』ti, vutte bhikkhuniyā pana.
2190.
『『Upaṭṭhānaṃ pasattha』』nti, vattumevaṃ tu vaṭṭati;
Ārāmeyeva ṭhatvā vā, yā passati suṇāti vā.
2191.
Attano ca ṭhitokāsaṃ, āgantvā ca payojitaṃ;
Gantvā passantiyā vāpi, tathārūpā hi kāraṇā.
2192.
Passantiyā tathā maggaṃ, naccaṃ paṭipathepi ca;
Tathā ummattikādīna-manāpattāpadāsupi.
2193.
Idameḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ;
Lokavajjamidaṃ pāpa-cittañceva tivedanaṃ.
Dasamaṃ.
Lasuṇavaggo paṭhamo.
2194.
Yādha rattandhakārasmiṃ, appadīpe panekikā;
Santiṭṭhati sace saddhiṃ, purisena ca bhikkhunī.
2195.
Tassā pācittiyaṃ vuttaṃ, saddhiṃ vā sallapantiyā;
Hatthapāsaṃ samāgantvā, rahassādavasena tu.
2196.
Hatthapāsaṃ jahitvā vā, purisassa sace pana;
Ajahitvāpi vā yakkha-petādīnampi bhikkhunī.
2197.
Santiṭṭhati ca yā tassā, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;
Anāpatti sace koci, dutiyā viññu vijjati.
2198.
Tathā ummattikādīna-mathaññavihitāya vā;
Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ.
Paṭhamaṃ.
2199.
Dutiye tu 『『paṭicchanne, okāse』』ti idaṃ pana;
Adhikaṃ itaraṃ sabbaṃ, paṭhamena samaṃ mataṃ.
Dutiyaṃ.
2200.
Tatiyepi catutthepi, apubbaṃ natthi kiñcipi;
Samānaṃ paṭhameneva, samuṭṭhānādinā saha.
Tatiyacatutthāni.
2201.
Chadananto nisīditvā, anovassappadesakaṃ;
Ajjhokāse nisīditvā, upacārampi vā sace.
2202.
Atikkameti yā, hoti, dukkaṭaṃ paṭhame pade;
Dutiye ca pade tassā, pācitti pariyāputā.
2203.
Pallaṅkassa anokāse, dukkaṭaṃ samudīritaṃ;
Tathāpuṭṭhe anāpuṭṭha-saññāya vicikicchato.
2204.
Asaṃhārimenāpatti, gilānāyāpadāsu vā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Pañcamaṃ.
2205.
Ekāpatti nisīditvā, hoti gacchantiyā pana;
Ekāva anisīditvā, nipajjitvā vajantiyā.
2206.
Nisīditvā nipajjitvā, honti gacchantiyā duve;
Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Chaṭṭhaṃ.
2207.
Chaṭṭhena sattamaṃ tulyaṃ, aṭṭhame natthi kiñcipi;
Vattabbaṃ tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
Sattamaṭṭhamāni.
2208.
Nirayabrahmacariyehi, attānaṃ vā parampi vā;
Abhisapeyya pācitti, vācato vācato siyā
2209.
Ṭhapetvā nirayañceva, brahmacariyañca yā pana;
『『Sunakhī sūkarī kākī, kāṇā kuṇī』』tiādinā.
2210.
Akkosati ca vācāya, vācāyāpatti dukkaṭaṃ;
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.
2211.
Purakkhatvā vadantīna-matthadhammānusāsaniṃ;
Anāpattaṭṭhameneva, samuṭṭhānādayo samā.
Navamaṃ.
2212.
Rodantiyā vadhitvā vā, pācitti paridīpitā;
Dvīsu tesu panekekaṃ, dukkaṭaṃ tu karontiyā.
2213.
Sesamuttānamevettha, samuṭṭhānādayo pana;
Dhuranikkhepatulyāva, kriyāmattaṃ visesakaṃ.
Dasamaṃ.
Andhakāravaggo dutiyo.
以下是巴利文的完整直譯: 2186. 但在其他方向, 如果看舞蹈, 從別處聽歌唱, 應該分別波逸提。 2187. 這裡以行為計數, 應該罪的計數; 比丘尼自己不能 跳舞唱歌。 2188. "跳其他舞或唱" 這樣說不允許; 或說"我們做侍奉" 接受。 2189. 她一切處波逸提, 比丘應該突吉羅; 但比丘尼說 "我們做侍奉"。 2190. "侍奉是好的" 這樣說允許; 或只站在園中 哪個看或聽。 2191. 和自己站立處 來了和表演的, 或去看的, 那樣的因緣。 2192. 同樣看路上的 舞蹈在對面路也, 同樣瘋狂等的 無罪在災難中也。 2193. 這個被認為與 羊毛相同起源; 這個是世間罪 噁心和三受。 第十。 大蒜品第一。 2194. 哪個這裡在夜黑暗中, 無燈但獨自, 如果比丘尼與 男人一起站立。 2195. 她被說波逸提, 或一起交談, 來到伸手範圍, 但以秘密等力量。 2196. 或離開伸手範圍, 但如果男人的, 或不離開夜叉 餓鬼等的也比丘尼。 2197. 和哪個站立她的 突吉羅被說明; 如果有某個 第二個有智者無罪。 2198. 同樣瘋狂等的 或被他人佔據的; 偷盜武器起源, 作為、心解脫。 第一。 2199. 但第二"在有遮蔽 處"這個 多餘,其他一切 被認為與第一相同。 第二。 2200. 第三第四也, 沒有任何新的; 與第一相同, 與起源等一起。 第三第四。 2201. 坐在屋頂邊緣, 無雨處, 坐在露天, 或邊界如果。 2202. 哪個越過,應該 第一步突吉羅; 第二步她的 波逸提被學習。 2203. 在跏趺坐無處, 突吉羅被說; 同樣被問非被問 想和懷疑的。 2204. 不可移動的無罪, 或病的在災難中; 一切起源等 被認為與迦絺那相同。 第五。 2205. 一罪坐著 但去的應該; 一個不坐 躺下去的。 2206. 坐著躺下 去的應該兩個; 其餘與前面 起源等相同。 第六。 2207. 第七與第六相同, 第八沒有任何 可說的三起源, 有心苦受。 第七第八。 2208. 以地獄梵行 自己或他人, 咒罵波逸提, 應該以語以語。 2209. 除了地獄和 梵行但哪個 "母狗母豬烏鴉 瞎子跛子"等。 2210. 以語辱罵, 以語突吉羅罪; 三波逸提被說, 其餘三突吉羅。 2211. 尊重說的 義法教誡, 無罪與第八 起源等相同。 第九。 2212. 哭泣的或打的 波逸提被說明; 但在那兩個中一個 做的突吉羅。 2213. 其餘明顯這裡, 但起源等 與放下擔子相同, 只作為是區別。 第十。 黑暗品第二。
2214.
Nhāyati naggā yā pana hutvā;
Sabbapayoge dukkaṭamassā;
Tassa ca vosāne jinavuttaṃ;
Bhikkhuni dosaṃ sā samupeti.
2215.
Acchinnacīvarā naṭṭha-cīvarā āpadāsu vā;
Na doseḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
Paṭhamaṃ.
2216.
Dutiye pana vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi;
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Dutiyaṃ.
2217.
Dussibbitaṃ visibbetvā, sibbanatthāya cīvaraṃ;
Anantarāya taṃ pacchā, yā na sibbeyya bhikkhunī.
2218.
Ṭhapetvā catupañcāhaṃ, 『『na sibbissāmyaha』』nti hi;
Dhure nikkhittamatteva, tassā pācittiyaṃ siyā.
2219.
Pacchā sibbati pācitti, nikkhipitvā dhuraṃ sace;
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.
2220.
Vuttaṃ ubhinnamaññasmiṃ, parikkhāre tu dukkaṭaṃ;
Anāpatti gilānāya, antarāyepi vā sati.
2221.
Atikkameti pañcāhaṃ, karontī vāpi cīvaraṃ;
Dhuranikkhepanaṃ nāma, samuṭṭhānamidaṃ mataṃ.
Tatiyaṃ.
2222.
Pañcāhikaṃ tu saṅghāṭi-cāraṃ yātikkameyya hi;
Hoti pācittiyāpatti, chaṭṭhe tassāruṇuggame.
2223.
Ekasmiṃ cīvare ekā, pañca pañcasu dīpitā;
Ticīvarañca saṃkacci, dakasāṭīti pañca tu.
2224.
Tikapācitti pañcāhā-natikkante dvidukkaṭaṃ;
Pañcame divase pañca, cīvarāni nisevati.
2225.
Otāpeti gilānāya, anāpattipadāsupi;
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Catutthaṃ.
2226.
Gahetvā yā anāpucchā, saṅkametabbacīvaraṃ;
Paribhuñjati aññissā, tassā pācittiyaṃ siyā.
2227.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ;
Acchinnacīvarā naṭṭha-cīvarā āpadāsu vā.
2228.
Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;
Kathinena samuṭṭhānaṃ, tulyametaṃ kriyākriyaṃ.
Pañcamaṃ.
2229.
Yā hi bhikkhuni saṅghassa, labhitabbaṃ tu cīvaraṃ;
Nivāreti sace tassā, pācitti paridīpaye.
2230.
Gaṇassāpi ca ekissā, lābhe āpatti dukkaṭaṃ;
Tathevaññaṃ parikkhāraṃ, nivāreti sace pana.
2231.
Ānisaṃsaṃ nidassetvā, nivāreti na dosatā;
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.
Chaṭṭhaṃ.
2232.
Cīvarānaṃ vibhaṅgaṃ yā, paṭisedheyya dhammikaṃ;
Hoti pācittiyaṃ tassā, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
2233.
Adhamme dhammasaññāya, ubho vematikāya vā;
Ānisaṃsaṃ nidassetvā, paṭisedhentiyā pana.
2234.
Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
Sattamaṃ.
2235.
Nivāsanūpagaṃ vāpi, tathā pārupanūpagaṃ;
Kappabindukataṃ kiñci, muñcitvā sahadhammike.
2236.
Pitaropi panaññassa, dadeyya yadi cīvaraṃ;
Yassa kassaci tassāpi, pācitti pariyāputā.
2237.
Gaṇanāya vasenettha, cīvarānaṃ tu tā pana;
Pācittiyo gaṇetabbā, bhikkhuno dukkaṭaṃ siyā.
2238.
Tāvakālikamaññesa-manāpatti dadāti ce;
Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.
Aṭṭhamaṃ.
2239.
Cīvarassa vibhaṅgaṃ yā, nisedhetvāna cīvare;
Kālaṃ atikkameyyassā, dubbalāsāya dosatā.
2240.
Adubbale tu cīvare, sudubbalanti cetasā;
Ubhosu kaṅkhitāya vā, avoca dukkaṭaṃ jino.
2241.
Ānisaṃsaṃ nidassetvā, nivāreti na dosatā;
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.
Navamaṃ.
2242.
Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ, yā nivāreyya bhikkhunī;
Tassā pācittiyāpatti, munindena pakāsitā.
以下是巴利文的完整直譯: 2214. 哪個裸體洗浴, 她一切行為突吉羅; 那個結束時勝者說, 比丘尼她遭遇過錯。 2215. 被奪衣或失 衣或在災難中, 無過與羊毛 起源等相同。 第一。 2216. 但第二可說的, 沒有任何新的; 一切起源等 被認為與媒介相同。 第二。 2217. 拆開縫好的, 爲了縫衣, 無障礙那個之後 哪個比丘尼不縫。 2218. 除了四五天, "我不會縫" 只放下擔子, 她應該波逸提。 2219. 之後縫波逸提, 如果放下擔子; 三波逸提被說, 其餘三突吉羅。 2220. 兩者被說在其他 資具中突吉羅; 病的無罪, 或有障礙。 2221. 超過五天, 或做衣, 名為放下擔子, 這個被認為起源。 第三。 2222. 但五天的僧伽梨 使用如果超過, 應該波逸提罪, 第六天日出。 2223. 一件衣一個, 五件中五個被說明; 三衣和僧祇支 水浴衣五個。 2224. 三波逸提不超過 五天二突吉羅; 第五天五 件衣使用。 2225. 曬病的 無罪在災難中也; 一切起源等 被認為與迦絺那相同。 第四。 2226. 哪個不問拿 應轉讓的衣, 使用其他的, 她應該波逸提。 2227. 三波逸提被說, 其餘三突吉羅; 被奪衣或失 衣或在災難中。 2228. 同樣瘋狂等的 無罪被說明; 與迦絺那起源 相同這個作非作。 第五。 2229. 哪個比丘尼僧團的 但應得到的衣, 如果阻止她的 波逸提應說明。 2230. 眾的也一個的 得到突吉羅罪; 同樣其他資具, 如果阻止但。 2231. 顯示功德 阻止無過錯; 與不與取相同 起源等被認為。 第六。 2232. 衣的分配哪個 阻止如法的, 她應該波逸提, 突吉羅被說明。 2233. 非法法想, 兩者疑惑, 顯示功德 但阻止的。 2234. 同樣瘋狂等的 無罪被說明; 一切起源等 被認為與前面相同。 第七。 2235. 或可穿著的, 同樣可覆蓋的, 做了標記的任何, 除了同法者。 2236. 但父母或其他的 如果給予衣, 任何人她的也 波逸提被學習。 2237. 以計數力量這裡 但那些衣的 波逸提應計數, 比丘應該突吉羅。 2238. 暫時的其他的 如果給予無罪; 與媒介相同被說 起源等方法。 第八。 2239. 衣的分配哪個 阻止后在衣, 超過時間她的 以弱希望過錯。 2240. 但不弱的衣, "很弱"以心, 或兩者懷疑的, 勝者說突吉羅。 2241. 顯示功德 阻止無過錯; 與不與取相同 起源等被認為。 第九。 2242. 如法的迦絺那衣撤銷, 哪個比丘尼阻止, 她波逸提罪, 牟尼王所說明。
2243.
Ānisaṃso mahā hoti, yassa atthāramūlako;
Uddhāramūlako appo, na dātabbo panīdiso.
2244.
Ānisaṃso mahā hoti, yassa ubbhāramūlako;
Atthāramūlako appo, dātabbo evarūpako.
2245.
Tathā samānisaṃsopi, saddhāpālanakāraṇā;
Ānisaṃsaṃ nidassetvā, paṭisedheti vaṭṭati.
2246.
Sesaṃ pana asesena, sattamena samaṃ mataṃ;
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.
Dasamaṃ.
Naggavaggo tatiyo.
2247.
Ekāya tu nipannāya, aparā vā nipajjatu;
Nipajjeyyuṃ saheva dve, dvinnaṃ pācittiyaṃ siyā.
2248.
Āpattibahukā ñeyyā, punappunaṃ nipajjane;
Ekāya ca nipannāya, sace ekā nisīdati.
2249.
Ubho vāpi nisīdanti, samaṃ, ummattikāya vā;
Anāpatti samuṭṭhānaṃ, eḷakena samaṃ mataṃ.
Paṭhamaṃ.
2250.
Pāvārakaṭasārādiṃ, santharitvā panekakaṃ;
Saṃhārimesu teneva, pārupitvā sace pana.
2251.
Nipajjanti saheva dve, tāsaṃ pācittiyaṃ siyā;
Ekasmiṃ dukkaṭaṃ dvinnaṃ, vuttaṃ tu dvikadukkaṭaṃ.
2252.
Vavatthānaṃ nidassetvā, nipajjanti sace pana;
Na dosummattikādīnaṃ, sesaṃ tulyaṃ panādinā.
Dutiyaṃ.
2253.
Purato ca anāpucchā, yadi caṅkamanādayo;
Kareyya pana pācitti, aññissāphāsukāraṇā.
2254.
Nivattanānaṃ gaṇanāya tassā;
Pācittiyānaṃ gaṇanā ca ñeyyā;
Payogatoyeva bhavanti dosā;
Nipajjanaṭṭhānanisīdanānaṃ.
2255.
Uddesādīsu pācitti, padānaṃ gaṇanāvasā;
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.
2256.
Na ca aphāsukāmāya, āpucchā purato pana;
Tassā caṅkamanādīni, anāpatti karontiyā.
2257.
Adinnādānatulyāva , samuṭṭhānādayo nayā;
Kriyākriyamidaṃ pāpa- mānasaṃ dukkhavedanaṃ.
Tatiyaṃ.
2258.
Sayaṃ anantarāyā yā, dukkhitaṃ sahajīviniṃ;
Nupaṭṭhāpeyya caññāya, nupaṭṭheyya sayampi vā.
2259.
Dhure nikkhittamatteva, tassā pācittiyaṃ siyā;
Antevāsiniyā vāpi, dukkaṭaṃ itarāya vā.
2260.
Anāpatti gilānāya, gavesitvālabhantiyā;
Āpadummattikādīnaṃ, dhuranikkhepanodayaṃ.
Catutthaṃ.
2261.
Sakaṃ puggalikaṃ datvā, sakavāṭaṃ upassayaṃ;
Sayaṃ upassayā tamhā, nikkaḍḍhati sace pana.
2262.
Ekeneva payogena, dvārādīsu bahūnipi;
Taṃ nikkaḍḍhantiyā tassā, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
2263.
Payogagaṇanāyettha, pācittigaṇanā matā;
Āṇattiyampi eseva, nayo vutto mahesinā.
2264.
『『Ettakāva imaṃ dvārā, nikkaḍḍhāhī』』ti bhāsati;
Ekāyāṇattiyā dvāra-gaṇanāpattiyo siyuṃ.
2265.
Dukkaṭaṃ akavāṭamhā, sesāya tikadukkaṭaṃ;
Ubhinnaṃ pana sabbattha, parikkhāresu dukkaṭaṃ.
2266.
Sesamettha asesena, samuṭṭhānādinā saha;
Saṅghikā hi vihārasmā, nikkaḍḍhanasamaṃ mataṃ.
Pañcamaṃ.
2267.
Chaṭṭhe panidha vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi;
Sikkhāpadenariṭṭhassa, sadisova vinicchayo.
Chaṭṭhaṃ.
2268.
Sāsaṅkasammate anto-raṭṭhe bhikkhuniyā pana;
Carantiyā siyāpatti, vinā satthena cārikaṃ.
2269.
Gāmantarapavese ca, araññe addhayojane;
Pācittiyanayo ñeyyo, bhikkhunā vinayaññunā.
2270.
Na doso saha satthena, khemaṭṭhānāpadāsu vā;
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Sattamaṃ.
2271.
Aṭṭhame navame vāpi, anuttānaṃ na vijjati;
Sattamena samānāni, samuṭṭhānādinā saha.
Aṭṭhamanavamāni.
以下是巴利文的完整直譯: 2128. 共通的其餘, 那些十八個也; 這些十二個也, 正好三十個。 尼薩耆波逸提的討論。 波逸提的討論 2129. 大蒜被說是一束, 不是一二三瓣; 生的摩揭陀的, "我將吃"接受。 2130. 接受時她突吉羅, 波逸提如果吃; 以吞嚥的力量 應該說明波逸提。 2131. 兩三束一起 計算如果 吞嚥的她, 應該一個波逸提。 2132. 但分開那裡每一個 瓣吃的, 她應以瓣的 計數波逸提計數。 2133. 洋蔥、細長蔥、 青蔥和韭蔥, 但四種大蒜 從本性可以。 2134. 洋蔥是淡黃色, 細長蔥是紅色,
2272.
Pācitti dhuranikkhepe, 『『na gamissāmyaha』』nti ca;
Katvā ca dhuranikkhepaṃ, pacchā gacchantiyā tathā.
2273.
Yojanāni pavāretvā, pañca gantumpi vaṭṭati;
Chasu vattabbamevatthi, kinnu nāmidha taṃ siyā.
2274.
Tīṇi gantvā ca teneva, paccāgantuṃ na vaṭṭati;
Aññena pana maggena, pacchāgacchati vaṭṭati.
2275.
Anāpattantarāyasmiṃ, tassā dasavidhe sati;
Āpadāsu gilānāya, alābhe dutiyāya vā.
2276.
Rājacoramanussaggi-toyavāḷasarīsapā;
Manussajīvitabrahma-cariyassantarāyikā.
2277.
Samuṭṭhānādinā tulyaṃ, paṭhamantimavatthunā;
Ayameva viseso hi, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.
Dasamaṃ.
Tuvaṭṭavaggo catuttho.
2278.
Rājāgāraṃ cittāgāraṃ, ārāmaṃ kīḷuyyānaṃ vā;
Kīḷāvāpiṃ nānākāraṃ, daṭṭhuṃ gacchantinaṃ tāni.
2279.
Niddiṭṭhaṃ muninā tāsaṃ, dukkaṭaṃ tu pade pade;
Padaṃ anuddharitvāva, sace passanti pañcapi.
2280.
Ekāyeva panāpatti, pācitti paridīpitā;
Gantvā passanti ce taṃ taṃ, pāṭekkāpattiyo siyuṃ.
2281.
Payogabahutāyāpi, pācittibahutā siyā;
Bhikkhussa pana sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2282.
Avaseso anāpatti-kathāmaggavinicchayo;
Naccadassanatulyova, samuṭṭhānādinā saha.
Paṭhamaṃ.
2283.
Āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā, māṇanātītaṃ vāḷūpetaṃ;
Sevantīnaṃ yāsaṃ tāsaṃ, pācittāpattiṃ satthāha.
2284.
Nisīdanassāpi nipajjanassa;
Payogabāhullavasena hoti;
Iccevamaccantayasena vuttā;
Pācittiyānaṃ gaṇanā panevaṃ.
2285.
Pāde āsandiyā chetvā, bhitvā pallaṅkavāḷake;
Anāpatti samuṭṭhāna-manantarasamaṃ mataṃ.
Dutiyaṃ.
2286.
Channaṃ aññataraṃ suttaṃ, yadi kantati bhikkhunī;
Yattakaṃ añchitaṃ hatthā, tasmiṃ takkamhi veṭhite.
2287.
Ekā pācitti niddiṭṭhā, suttakantanato pana;
Sabbapubbapayogesu, dukkaṭaṃ hatthavārato.
2288.
Na doso kantitaṃ suttaṃ, puna kantantiyā pana;
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Tatiyaṃ.
2289.
Koṭṭanaṃ taṇḍulānaṃ tu, ādiṃ katvāna dukkaṭaṃ;
Sabbapubbapayogesu, veyyāvaccaṃ karontiyā.
2290.
Bhājanāni gaṇetvāva, pācitti yāguādisu;
Khajjakādīsu rūpānaṃ, gaṇanāya hi dīpaye.
2291.
Sace mātāpitūnampi, āgatānaṃ panattano;
Kiñci kammaṃ akāretvā, kiñci kātuṃ na vaṭṭati.
2292.
Saṅghassa yāgupāne vā, saṅghabhattepi vā tathā;
Cetiyassa ca pūjāya, veyyāvaccakarassa vā.
2293.
Attano ca anāpatti, tathā ummattikāya vā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, tatiyena samā matā.
Catutthaṃ.
2294.
Pācitti dhuranikkhepe, yathā cīvarasibbane;
Tathā idha panekāhaṃ, parihāro na labbhati.
2295.
Sesaṃ vuttanayeneva, tattha cīvarasibbane;
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, veditabbaṃ vibhāvinā;
Pañcamaṃ.
2296.
Kāyena kāyabaddhena, tathā nissaggiyena vā;
Gihīnaṃ pana yaṃ kiñci, dantaponodakaṃ vinā.
2297.
Ajjhoharaṇiyaṃ aññaṃ, aññesaṃ tu dadāti yā;
Hoti pācittiyaṃ tassā, ṭhapetvā sahadhammike.
2298.
Dantakaṭṭhodake vuttaṃ, dukkaṭaṃ muninā idha;
Yā na deti ca dāpeti, nikkhamitvāpi dentiyā.
2299.
Deti bāhiralepaṃ vā, na dosummattikāya vā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, tatiyena samā matā.
Chaṭṭhaṃ.
2300.
Adatvā paribhuñjeyya, yā cāvasathacīvaraṃ;
Divase tu catutthe taṃ, dhovitvā puna cīvaraṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 2272. 放下責任時犯波逸提,說"我不會去", 做了放下責任的行為,之後又去的也是如此。 2273. 邀請走五由旬也是可以的; 到了第六由旬就有應該說的,這裡那會是什麼呢? 2274. 走了三由旬后,不可以原路返回; 但是走其他路回來是可以的。 2275. 在十種障礙出現時無罪: 遇到危難、生病、得不到同伴時。 2276. 國王、盜賊、人、火、 水、野獸、爬行動物; 對人的生命、梵行有危險。 2277. 就起因等方面,與第一條和最後一條戒相同; 這裡唯一的區別是,它是不作為和苦受。 第十。 第四 突發品 2278. 王宮、畫廊、園林、遊樂園, 或者游泳池、各種建築, 去看這些的人。 2279. 牟尼指出她們每走一步都犯突吉羅; 如果不抬腳就看到了五處, 2280. 就只有一次波逸提罪; 如果去看了每一處,就是分別的罪。 2281. 根據行為的多少,波逸提罪也會增多; 但比丘在所有情況下都是突吉羅罪。 2282. 其餘無罪的情況的判定方法, 與看歌舞戒相同,包括起因等。 第一。 2283. 使用高腳床、寬大床、 超過尺寸的、有裝飾的, 對那些這樣做的人,佛陀說是波逸提罪。 2284. 對於坐和躺, 根據行為的多少而定; 因此根據這種絕對的方式, 波逸提罪的數目就是這樣。 2285. 切斷高腳床的腳, 打碎寬大床的裝飾, 無罪。起因等與前一條相同。 第二。 2286. 如果比丘尼紡六種線中的任何一種, 只要手拉動了多少,在那個轉動中纏繞了多少, 2287. 就犯一次波逸提罪。但是從紡線開始, 之前所有的準備工作都是突吉羅罪。 2288. 已經紡好的線再紡不算犯戒。 這條戒的起因等與羊毛戒相同。 第三。 2289. 從搗米開始,所有之前的準備工作 都是突吉羅罪,為俗人服務時。 2290. 數一數容器,就在粥等食物中 犯波逸提罪;在硬食等中,應該根據食物的種類來判定。 2291. 即使是為父母來訪, 也不能不做任何工作,也不能做任何工作。 2292. 在僧團喝粥時,或僧團用餐時也是如此, 在供養塔廟時,或為服務人員時。 2293. 為自己做則無罪,對瘋狂的人也是如此。 所有的起因等都與第三條戒相同。 第四。 2294. 放下責任時犯波逸提,就像縫製衣服一樣; 但在這裡不允許有一天的寬限期。 2295. 其餘的應該按照之前說的方法, 在那裡縫製衣服時, 包括起因等,有智慧的人應該理解。 第五。 2296. 用身體、與身體相連的物品,或可以捨棄的物品, 對在家人,除了牙籤和水之外的任何東西, 2297. 可以吞嚥的其他東西,給予其他人, 她就犯波逸提罪,除了同法的人。 2298. 關於牙籤和水,牟尼在這裡說是突吉羅罪; 不給或不讓給,或者出去后給予的。 2299. 給外用藥膏不算犯戒,對瘋狂的人也不算犯戒。 所有的起因等都與第三條戒相同。 第六。 2300. 如果不給就使用雨安居衣, 到第四天時,洗了那件衣服后,
2301.
Sāmaṇerāya vā anta-maso utuniyā sace;
Tassā pācittiyaṃ vuttaṃ, tikapācittiyaṃ siyā.
2302.
Tassā nissajjite tasmiṃ, vuttaṃ tu dvikadukkaṭaṃ;
Utunīnaṃ abhāve tu, aññāsaṃ puna pariyaye.
2303.
Acchinnacīvarādīna-manāpattāpadāsupi;
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Sattamaṃ.
2304.
Adatvā rakkhaṇatthāya, vihāraṃ sakavāṭakaṃ;
Hoti pācittiyaṃ tassā, cārikaṃ pakkamantiyā.
2305.
Attano gāmato aññaṃ, gāmaṃ gacchantiyā pana;
Parikkhittavihārassa, parikkhepampi vā tathā.
2306.
Itarassupacāraṃ vā, paṭhamena padena taṃ;
Dukkaṭaṃ samatikkante, pācitti dutiyena tu.
2307.
Akavāṭabandhanasmiṃ, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;
Antarāye anāpatti, jaggikaṃ alabhantiyā.
2308.
Āpadāsu gilānāya, tathā ummattikāya vā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Aṭṭhamaṃ.
2309.
Hatthiassarathādīhi, saṃyuttaṃ sippameva vā;
Parūpaghātakaṃ mantā-gadayogappabhedakaṃ.
2310.
Pariyāpuṇeyya ce kiñci, yassa kassaci santike;
Hoti pācittiyaṃ tassā, padādīnaṃ vasenidha.
2311.
Lekhe pana anāpatti, dhāraṇāya ca guttiyā;
Parittesu ca sabbesu, tathā ummattikāya vā.
Navamaṃ.
2312.
Dasame natthi vattabbaṃ, navamena samaṃ idaṃ;
Samuṭṭhānādayo dvinnaṃ, padasodhammasādisā.
Dasamaṃ.
Cittāgāravaggo pañcamo.
2313.
Sabhikkhukaṃ panārāmaṃ, jānitvā pavisantiyā;
Anāpucchāva yaṃ kiñci, pācitti pariyāputā.
2314.
Sace antamaso rukkha-mūlassapi ca bhikkhunī;
Anāpucchā parikkhepaṃ, atikkāmeti yā pana.
2315.
Upacārokkame vāpi, aparikkhittakassa tu;
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā.
2316.
Abhikkhuke sabhikkhūti, saññāya panubhosupi;
Jātakaṅkhāya vā tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2317.
Paṭhamaṃ pavisantīnaṃ, tāsaṃ sīsānulokikā;
Tā sannipatitā yattha, tāsaṃ gacchati santikaṃ.
2318.
Santaṃ bhikkhuṃ panāpucchā, maggo vārāmamajjhato;
Tena gacchantiyā vāpi, āpadāsu visantiyā.
2319.
Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;
Dhuranikkhepatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Paṭhamaṃ.
2320.
Akkoseyya ca yā bhikkhuṃ, paribhāseyya vā pana;
Tikapācittiyaṃ tassā, sese ca tikadukkaṭaṃ.
2321.
Purakkhatvā vadantīna-;
Matthadhammānusāsaniṃ;
Na dosomasavādena;
Tulyo sesanayo mato.
Dutiyaṃ.
2322.
Yā saṅghaṃ paribhāseyya, tassā pācittiyaṃ siyā;
Ekaṃ sambahulā vāpi, tatheva itarāya vā.
2323.
Paribhāsantiyā tassā, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;
Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Tatiyaṃ.
2324.
Nimantitāpi vā sace, pavāritāpi vā pana;
Nimantanapavāraṇā, ubhopi vuttalakkhaṇā.
2325.
Purebhattaṃ tu yāguñca, ṭhapetvā kālikattayaṃ;
Yā cajjhoharaṇatthāya, yaṃ kiñci pana āmisaṃ.
2326.
Paṭiggaṇhāti ce tassā, gahaṇe dukkaṭaṃ siyā;
Ajjhohāravasenettha, pācitti paridīpitā.
2327.
Kālikāni ca tīṇeva, āhāratthāya gaṇhati;
Gahaṇe dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathā ajjhoharantiyā.
2328.
Nimantitā yā pana appavāritā;
Sacepi yāguṃ pivatīdha vaṭṭati;
Tathā kathetvā puna sāmikassa vā;
Sacepi sā bhuñjati aññabhojanaṃ.
2329.
Kālikāni ca tīṇeva, paccaye sati bhuñjati;
Tathā ummattikādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
以下是巴利文的完整直譯: 2301. 即使是給沙彌尼或者 最低限度是給月經期的女人; 對她來說是波逸提罪,會是三種波逸提罪。 2302. 對她來說,當那件衣被捨棄時,說是兩種突吉羅罪; 但是如果沒有月經期的女人,再輪到其他人時。 2303. 在衣服被偷等情況下無罪; 所有的起因等都與迦絺那衣戒相同。 第七。 2304. 不給予保護,自己的有門的 精舍,她離開去遊行時, 犯波逸提罪。 2305. 從自己的村莊去另一個村莊時, 或者圍墻圍繞的精舍的圍墻,也是如此。 2306. 或者其他的界域,第一步 是突吉羅罪,第二步 越過時就是波逸提罪。 2307. 在沒有門閂的情況下,說明是突吉羅罪; 有障礙時無罪,得不到守護者時。 2308. 在危難中,生病時, 以及瘋狂時也是如此; 所有的起因等都與迦絺那衣戒相同。 第八。 2309. 與象、馬、車等相關的,或者手藝, 或者傷害他人的,咒語、 毒藥、結合等的分類。 2310. 如果學習任何這些,在任何人那裡, 對她來說是波逸提罪,這裡是根據詞等來判定。 2311. 但是對於文字無罪,爲了記憶和保護, 對於所有的護衛咒語,以及對瘋狂的人也是如此。 第九。 2312. 第十條沒有什麼可說的,這與第九條相同; 兩者的起因等都與說法戒相似。 第十。 第五 畫廊品 2313. 知道有比丘的園林,進入時, 不問任何事就進入,被解釋為波逸提罪。 2314. 如果比丘尼至少對樹根, 不問就越過圍墻的人。 2315. 或者在沒有圍墻的地方越過界域, 第一步是突吉羅罪,第二步就是波逸提罪。 2316. 在沒有比丘的地方認為有比丘,在兩種情況下, 或者產生懷疑時,對她來說是突吉羅罪。 2317. 首先進入的人,觀察她們的頭, 她們聚集的地方,去她們那裡。 2318. 問在場的比丘,或者道路從園林中間穿過, 從那裡經過,或者在危難中進入。 2319. 同樣對瘋狂的人等無罪; 起因等的方法與放下責任戒完全相同。 第一。 2320. 如果辱罵比丘,或者責備, 對她來說是三種波逸提罪,其餘是三種突吉羅罪。 2321. 在前面說話的人; 頭腦教導法; 不是過失虛妄語; 其餘的方法被認為是相同的。 第二。 2322. 如果誰責備僧團,對她來說就是波逸提罪; 一個或多個,對其他人也是如此。 2323. 對於責備的人,說明是突吉羅罪; 其餘的與前一條在起因等方面相同。 第三。 2324. 如果被邀請,或者被勸請, 邀請和勸請,兩者都有說明的特徵。 2325. 在午前,除了粥和三種時限食物, 如果爲了吞嚥,任何食物, 2326. 如果接受,對她來說接受時是突吉羅罪; 這裡根據吞嚥來說明是波逸提罪。 2327. 三種時限食物,爲了食用而接受, 說接受時是突吉羅罪,吞嚥時也是如此。 2328. 被邀請但未被勸請的人; 如果在這裡喝粥是可以的; 同樣,再次告訴主人後; 如果她吃其他食物。 2329. 三種時限食物,在有因緣時食用; 同樣對瘋狂的人等,說明無罪。
2330.
Samuṭṭhānamidaṃ tulyaṃ, addhānena kriyākriyaṃ;
Nimantitā anāpucchā, sāmiṃ bhuñjati ce pana.
2331.
Kappiyaṃ pana kāretvā, akāretvāpi vā yadi;
Paribhuñjati yā tassā, pācitti kriyato siyā.
Catutthaṃ.
2332.
Bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ vā, pācitti kulasantike;
Kulassāvaṇṇanaṃ vāpi, bhikkhunīnaṃ vadantiyā.
2333.
Santaṃ bhāsantiyā dosaṃ, na dosummattikāya vā;
Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Pañcamaṃ.
2334.
Addhayojanato ore, bhikkhu ovādadāyako;
Na vasati sace maggo, akhemo vā sace siyā.
2335.
Ayaṃ abhikkhuko nāma, āvāso pana tattha hi;
Upagacchantiyā vassaṃ, āpatti aruṇuggame.
2336.
Pakkantā pakkhasaṅkantā, vibbhantā vā matāpi vā;
Vassaṃ upagatā bhikkhū, anāpattāpadāsupi.
2337.
Seso ñeyyo kathāmaggo;
Bhikkhunovādako pana;
Idaṃ eḷakalomena;
Samuṭṭhānādinā samaṃ.
Chaṭṭhaṃ.
2338.
Yā bhikkhunubhatosaṅghe, vassaṃvuṭṭhā tato puna;
『『Nāhaṃ pavāressāmī』』ti, sā nikkhipati ce dhuraṃ.
2339.
Dhure nikkhittamattasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā;
Sati vā antarāyasmiṃ, gilānāyāpadāsupi.
2340.
Pariyesitvāpi vā bhikkhuṃ, na doso alabhantiyā;
Idaṃ tu dhuranikkhepa-samuṭṭhānamudīritaṃ.
Sattamaṃ.
2341.
『『Ovādādīnamatthāya, na gacchissāmyaha』』nti hi;
Dhure nikkhittamattasmiṃ, pācitti paridīpaye.
2342.
Sadisaṃ tu samuṭṭhānaṃ, paṭhamantimavatthunā;
Akriyaṃ lokavajjañca, kāyikaṃ dukkhavedanaṃ.
Aṭṭhamaṃ.
2343.
『『Na yācissāmi ovādaṃ, na pucchissāmuposathaṃ』』;
Iccevaṃ pana nikkhitte, dhure pācittiyaṃ siyā.
2344.
Sati vā antarāyasmiṃ, gilānāyāpadāsu vā;
Na doso pariyesitvā, dutiyaṃ alabhantiyā.
2345.
Aṭṭhamepi anāpatti, evameva pakāsitā;
Idaṃ tu dhuranikkhepa-samuṭṭhānamudīritaṃ.
Navamaṃ.
2346.
Pasākhe pana sañjātaṃ, gaṇḍaṃ rucitameva vā;
Anāpucchāva saṅghaṃ vā, gaṇaṃ ekena ekikā.
2347.
『『Bhinda phālehi dhovā』』ti, sabbānevāṇāpentiyā;
Katesu dukkaṭāniccha, tassā pācittiyo cha ca.
2348.
『『Yamettha atthi kātabbaṃ, taṃ sabbaṃ tvaṃ karohi』』ti;
Āṇāpeti sace evaṃ, so ca sabbaṃ karoti ce.
2349.
Ekāya pana vācāya, dukkaṭāni panaccha ca;
Tassā pācittiyacchakkaṃ, dvādasāpattiyo siyuṃ.
2350.
Bhedanādīsu ekaṃ sā, āṇāpeti sace pana;
So karoti ca sabbāni, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
2351.
Āpucchitvāpi vā viññuṃ, gahetvā dutiyampi vā;
Bhedanādīni sabbāni, kārāpeti sace pana.
2352.
Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Dasamaṃ.
Ārāmavaggo chaṭṭho.
2353.
Gaṇaṃpariyesanādismiṃ, gabbhiniṃ vuṭṭhapentiyā;
Ñattiyā kammavācāhi, upajjhāyāya dukkaṭaṃ.
2354.
Kammavācāya osāne, pācitti pariyāputā;
Tathā gabbhinisaññāya, na ca gabbhiniyā pana.
2355.
Ubho sañjātakaṅkhāya, hoti āpatti dukkaṭaṃ;
Tathācariniyā tassā, gaṇassāpi ca dīpitaṃ.
2356.
Dvīsvagabbhinisaññāya, na dosummattikāya vā;
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Paṭhamaṃ.
2357.
Dutiye natthi vattabbaṃ, paṭhamena samaṃ mataṃ;
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.
Dutiyaṃ.
2358.
Chasvasikkhitasikkhaṃ tu, sikkhamānañhi bhikkhunī;
Dve vassāni siyāpatti, vuṭṭhāpeyya sace pana.
以下是巴利文的完整直譯: 2330. 這個起因與旅行戒相同,是作為和不作為; 如果被邀請的人不問主人就吃。 2331. 如果做了允許的事,或者沒有做, 如果她享用,對她來說是作為的波逸提罪。 第四。 2332. 說比丘尼的壞話,在俗家中是波逸提罪; 或者對俗家說壞話,對比丘尼來說。 2333. 說存在的過失,對瘋狂的人不算犯戒; 起因等的方法與辱罵戒完全相同。 第五。 2334. 半由旬以內,給予教誡的比丘 不住,如果道路不安全,或者如果是這樣。 2335. 這被稱為無比丘的 住處,但在那裡, 前往安居的人,在黎明升起時犯戒。 2336. 離開、轉到其他部派、還俗或死亡, 安居的比丘,在危難中無罪。 2337. 其餘的應知道判斷的方法; 但是比丘教誡者, 這個與羊毛戒 在起因等方面相同。 第六。 2338. 如果比丘尼在兩部僧團中度過雨安居后,然後 說"我不會自恣",如果她放下責任。 2339. 一旦放下責任,對她來說就是波逸提罪; 或者有障礙時,生病時,在危難中。 2340. 即使尋找比丘,找不到也不算犯戒; 這被說是放下責任的起因。 第七。 2341. "爲了教誡等的目的,我不會去", 一旦放下責任,應該說明是波逸提罪。 2342. 起因與第一條和最後一條戒相同, 是不作為、世間所責備的、身體的、苦受。 第八。 2343. "我不會請求教誡,不會問布薩", 如果這樣放下責任,就是波逸提罪。 2344. 或者有障礙時,生病時,在危難中, 尋找第二個人找不到也不算犯戒。 2345. 在第八條中也說明了同樣的無罪情況; 這被說是放下責任的起因。 第九。 2346. 在腋下生長的 腫塊或膿瘡, 不問僧團或 團體或一個人,獨自一人。 2347. "切開、割開、洗",命令做所有這些, 做了就是突吉羅罪,對她來說是六次波逸提罪。 2348. "這裡需要做的所有事情,你都去做", 如果這樣命令,他做了所有的事。 2349. 只用一句話,就是六次突吉羅罪, 對她來說是六次波逸提罪,總共是十二次犯戒。 2350. 在切開等中,如果她只命令做一件事, 但他做了所有的事,就是一次波逸提罪。 2351. 或者問過有智慧的人,或者帶上第二個人, 如果命令做切開等所有的事。 2352. 對她和瘋狂的人等,說明無罪; 所有的起因等都與迦絺那衣戒相同。 第十。 第六 園林品 2353. 在尋找團體等時,讓孕婦受具足戒, 在白羯磨和羯磨文中,對戒師是突吉羅罪。 2354. 在羯磨文結束時,被解釋為波逸提罪; 同樣,認為是孕婦,但實際上不是孕婦。 2355. 兩者都產生懷疑時,犯突吉羅罪; 同樣,對於行為不端的人,也說明對團體也是如此。 2356. 在兩種情況下認為不是孕婦,對瘋狂的人不算犯戒; 起因等的方法與偷盜戒完全相同。 第一。 2357. 第二條沒有什麼可說的,被認為與第一條相同; 包括起因等在內,沒有任何區別。 第二。 2358. 對於六年學習戒律的 式叉摩那,如果比丘尼 讓她受具足戒,就會犯戒兩年。
2359.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, dhammakamme tu satthunā;
Adhamme pana kammasmiṃ, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
2360.
Chasu sikkhitasikkhaṃ yā, dve vassāni akhaṇḍato;
Vuṭṭhāpeti anāpatti, tathā ummattikāya vā.
2361.
Imā hi cha ca sikkhāyo, saṭṭhivassāpi ce pana;
Pabbajjāya padātabbā, adatvā na ca kāraye.
Tatiyaṃ.
2362.
Catutthe natthi vattabbaṃ, idha saṅghena sammataṃ;
Sikkhamānamanāpatti, hoti taṃ vuṭṭhapentiyā.
2363.
Adinnā paṭhamaṃ hoti, sace vuṭṭhānasammuti;
Tatthāpi ca padātabbā, upasampadamāḷake.
2364.
Tatiyañca catutthañca, samuṭṭhānādinā pana;
Paṭhamena samaṃ ñeyyaṃ, catutthaṃ tu kriyākriyaṃ.
Catutthaṃ.
2365.
Ūnadvādasavassaṃ tu, kañci gihigataṃ pana;
Paripuṇṇāti saññāya, na doso vuṭṭhapentiyā.
2366.
Hoti vānupasampannā, upasampāditāpi sā;
Asesena ca sesaṃ tu, paṭhamena samaṃ mataṃ.
Pañcamaṃ.
2367.
Chaṭṭhaṃ tu tatiye vutta-nayeneva vibhāvaye;
Sattamampi tathā sabbaṃ, catutthena samaṃ mataṃ.
Chaṭṭhasattamāni.
2368.
Yaṃ tuvaṭṭakavaggasmiṃ, dukkhitaṃ sahajīviniṃ;
Vuttaṃ tena samaṃ ñeyyaṃ, aṭṭhamaṃ na visesatā.
Aṭṭhamaṃ.
2369.
Dve vassāni ca yā kāci, vuṭṭhāpitapavattiniṃ;
Nānubandheyya ce tassā, pācitti pariyāputā.
2370.
『『Dve vassāni ahaṃ nānu-bandhissāmī』』ti ce pana;
Dhure nikkhittamattasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā.
2371.
Tañca bālamalajjiṃ vā, gilānāyāpadāsu vā;
Nānubandhantiyā tassā, na dosummattikāya vā.
2372.
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā;
Idaṃ panākriyaṃ vuttaṃ, vedanā dukkhavedanā.
Navamaṃ.
2373.
Vuṭṭhāpetvā tu yā kāci, bhikkhunī sahajīviniṃ;
Taṃ gahetvā na gaccheyya, na caññaṃ āṇāpeyya ce.
2374.
Dhure nikkhittamattasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā;
Sati vā antarāyasmiṃ, dutiyaṃ alabhantiyā.
2375.
Āpadāsu gilānāya, tathā ummattikāya vā;
Na doso dhuranikkhepa-samuṭṭhānamidaṃ pana.
Dasamaṃ.
Gabbhinivaggo sattamo.
2376.
Kumāribhūtavaggassa, paṭhamādīni tīṇipi;
Gihigatehi tīheva, sadisānīti niddise.
2377.
Yā mahūpapadā dve tu, sikkhamānā panādito;
『『Gatā vīsativassā』』ti, viññātabbā vibhāvinā.
2378.
Sace gihigatā honti, na ca vā purisaṃ gatā;
『『Sikkhamānā』』ti vattabbā, tā hi sammutiādisu.
2379.
Na tā 『『kumāribhūtā』』ti, tathā 『『gihigatā』』ti vā;
Vattabbā panubhopetā, evaṃ vattuṃ na vaṭṭati.
2380.
Sammutiṃ dasavassāya, datvā dvādasavassikā;
Kattabbā upasampannā, sesāsupi ayaṃ nayo.
2381.
Yā aṭṭhārasavassā tu, tato paṭṭhāya sā pana;
Vuttā 『『kumāribhūtā』』ti, tathā 『『gihigatā』』tipi.
2382.
Vuttā 『『kumāribhūtā』』ti, sāmaṇerī hi yā pana;
『『Kumāribhūtā』』 icceva, vattabbā na panaññathā.
2383.
Etā tu pana tissopi, sikkhāsammutidānato;
『『Sikkhamānā』』ti vattumpi, vaṭṭateva na saṃsayo.
Tatiyaṃ.
2384.
Ūnadvādasavassāva, vuṭṭhāpeti sace paraṃ;
Hutvā sayamupajjhāyā, sikkhamānaṃ tu bhikkhunī.
2385.
Pubbe vuttanayeneva, dukkaṭānamanantaraṃ;
Kammavācānamosāne, tassā pācitti dīpitā.
Catutthaṃ.
2386.
Pañcame natthi vattabbaṃ, catutthaṃ pañcamampi ca;
Ubhayaṃ tisamuṭṭhānaṃ, pañcamaṃ tu kriyākriyaṃ.
Pañcamaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 2359. 佛陀說在如法的羯磨中是三種波逸提罪; 但在非法的羯磨中,說明是三種突吉羅罪。 2360. 對於學習了六年戒律的人,連續兩年 讓她受具足戒無罪,對瘋狂的人也是如此。 2361. 這六條戒,即使六十歲, 也應該給予出家,不給就不應該做。 第三。 2362. 第四條沒有什麼可說的,這裡是僧團同意的; 讓式叉摩那受具足戒無罪。 2363. 如果先沒有給予受具足戒的同意, 那裡也應該給予,在受具足戒的場所。 2364. 第三條和第四條,在起因等方面, 應該知道與第一條相同,但第四條是作為和不作為。 第四。 2365. 不滿十二歲的,某個在家人, 認為已滿,讓她受具足戒不算犯戒。 2366. 或者她沒有受具足戒,即使已經讓她受具足戒; 其餘的完全與第一條相同。 第五。 2367. 第六條應該按照第三條說的 方法來理解;第七條也是如此, 全部被認為與第四條相同。 第六和第七。 2368. 在突發品中說的 痛苦的同住尼, 應該知道第八條與之相同,沒有區別。 第八。 2369. 如果任何人兩年內 不跟隨讓她受具足戒的和尚尼, 被解釋為波逸提罪。 2370. "兩年內我不會跟隨", 如果這樣一放下責任, 對她來說就是波逸提罪。 2371. 對那個愚蠢的、無慚恥的人,或者生病時,在危難中, 不跟隨她的人,對瘋狂的人不算犯戒。 2372. 起因等與第一條和最後一條戒相同; 但這被說是不作為,受是苦受。 第九。 2373. 如果任何比丘尼讓同住尼 受具足戒后,不帶她去, 也不命令其他人。 2374. 一旦放下責任,對她來說就是波逸提罪; 或者有障礙時,找不到第二個人。 2375. 在危難中,生病時, 以及對瘋狂的人,不算犯戒;但這是 放下責任的起因。 第十。 第七 孕婦品 2376. 處女品的前三條, 應該說明與在家人的三條相同。 2377. 兩個大受具足戒的,從開始就是式叉摩那, 有智慧的人應該知道"已滿二十歲"。 2378. 如果她們是在家人,但沒有嫁給男人, 應該稱她們為"式叉摩那",在同意等事項上。 2379. 不應該稱她們為"處女", 也不應該稱為"在家人"; 這兩種說法都不合適。 2380. 給十歲的人同意后,十二歲時 應該讓她受具足戒,對其他人也是這個方法。 2381. 十八歲的人,從那時起, 被稱為"處女",也被稱為"在家人"。 2382. 被稱為"處女"的沙彌尼, 應該只稱為"處女",不應該用其他方式。 2383. 這三種人,從給予學戒同意開始, 稱為"式叉摩那"也是可以的,毫無疑問。 第三。 2384. 如果不滿十二歲,讓別人 受具足戒,自己成為和尚尼,但是比丘尼 對式叉摩那。 2385. 按照之前說的方法,在突吉羅罪之後, 在羯磨文結束時,說明對她是波逸提罪。 第四。 2386. 第五條沒有什麼可說的,第四條和第五條, 兩者都是三種起因,但第五條是作為和不作為。 第五。
2387.
Saṅghenupaparikkhitvā, 『『alaṃ tāvā』』ti vāritā;
Upasampāditenettha, pacchā khīyati dosatā.
2388.
Ujjhāyati sace chanda-dosādīhi karontiyā;
Na doso tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
Chaṭṭhaṃ.
2389.
Laddhe ca cīvare pacchā, asante antarāyike;
『『Vuṭṭhāpessāmi nāha』』nti, dhuranikkhepane pana.
2390.
Hoti pācittiyaṃ tassā, gilānāyāpadāsupi;
Na doso pariyesitvā, parisaṃ alabhantiyā.
2391.
Idañhi dhuranikkhepa-samuṭṭhānaṃ sacittakaṃ;
Akriyaṃ lokavajjañca, hotidaṃ dukkhavedanaṃ.
Sattamaṃ.
2392.
Aṭṭhamaṃ sattameneva, sadisaṃ pana sabbathā;
Navamepi ca vattabbaṃ, natthi uttānamevidaṃ.
2393.
Natthājānantiyā doso, tathā ummattikāya vā;
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Aṭṭhamanavamāni.
2394.
Mātarā pitarā vātha, nānuññātaṃ tu sāminā;
Tassā pācittiyāpatti, taṃ vuṭṭhāpentiyā siyā.
2395.
Upasampadakālasmiṃ, tathā pabbājanakkhaṇe;
Dvikkhattuṃ pucchitabbaṃ tu, bhikkhunīhi, na bhikkhunā.
2396.
Anāpatti na jānāti, mātuādīnamatthitaṃ;
Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, vācato kāyavācato.
2397.
Vācāmānasato ceva, kāyavācāditopi ca;
Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.
Dasamaṃ.
2398.
Yā pārivāsikenettha, chandadānena bhikkhunī;
Vuṭṭhāpeti sace sikkha-mānaṃ pācittiyaṃ siyā.
2399.
Avuṭṭhitāyanāpatti, parisāyāvihāya vā;
Chandaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Ekādasamaṃ.
2400.
Dvādase terase vāpi, vattabbaṃ natthi kiñcipi;
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
Dvādasamaterasamāni.
Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.
2401.
Samaṇī agilānā yā, dhāreyya chattupāhanaṃ;
Tassā pācittiyāpatti, hotīti pariyāputā.
2402.
Sace ekapayogena, maggassa gamane pana;
Divasampi ca dhāreti, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
2403.
Kaddamādīni passitvā, omuñcitvā upāhanā;
Chattameva ca dhārentī, yadi gacchati dukkaṭaṃ.
2404.
Sace upāhanāruḷhā, disvā gacchādikaṃ pana;
Taṃ chattamapanāmetvā, dukkaṭaṃ hoti gacchati.
2405.
Chattampi apanāmetvā, omuñcitvā upāhanā;
Puna dhārentiyā tassā, hoti pācittiyaṃ pana.
2406.
Payogagaṇanāyeva , pācittigaṇanā siyā;
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva dvikadukkaṭaṃ.
2407.
Ārāme upacāre vā, doso natthāpadāsupi;
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Paṭhamaṃ.
2408.
Hoti bhikkhuniyā yānā, orohitvā punappunaṃ;
Abhirūhantiyāpatti, payogagaṇanāvasā.
2409.
Āpadāsu anāpatti, tathā ummattikāya vā;
Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Dutiyaṃ.
2410.
Yā ca dhāreyya saṅghāṇiṃ, yaṃ kiñcipi kaṭūpiyaṃ;
Tassā pācittiyāpatti, hotīti pariyāputā.
2411.
Dhārentiyā panetthāpi, omuñcitvā punappunaṃ;
Payogagaṇanāyeva, tassā pācittiyo siyuṃ.
2412.
Ābādhapaccayā yā tu, dhāreti kaṭisuttakaṃ;
Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā.
2413.
Sesaṃ tu paṭhameneva, sadisanti pakāsitaṃ;
Idha cākusalaṃ cittaṃ, lokavajjaṃ visesatā.
Tatiyaṃ.
2414.
Dhāreti pana yaṃ kiñci, sace sīsūpagādisu;
Tassā tassa ca vatthussa, gaṇanāpattiyo siyuṃ.
2415.
Ābādhapaccayā doso, kiñci dhārentiyā na ca;
Sesaṃ anantareneva, sadisaṃ paridīpitaṃ.
Catutthaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 2387. 經僧團審查后,被告知"暫時不行"; 由此而授具足戒者,後來會招致過失。 2388. 如果由於貪慾、嗔恨等而做,就會引起非議; 不構成過失,是三種等起,屬於有心的,是苦受。 第六。 2389. 在獲得衣服之後,如果沒有障礙; "我不會讓她受具足戒",如果放棄責任, 2390. 對她來說就犯波逸提,生病等情況除外; 尋找僧團未得到不構成過失。 2391. 這是放棄責任等起,是有心的, 是不作,是世間所呵責的,是苦受。 第七。 2392. 第八條在各方面都與第七條相同; 第九條也要這樣說,這是很明顯的。 2393. 不知道的人沒有過失,精神錯亂的人也是如此; 與不與取相同,等起等方面也是如此。 第八和第九。 2394. 未經母親或父親,或未經丈夫允許; 讓她受具足戒的人,就犯波逸提。 2395. 在授具足戒時,以及在剃度時; 應該由比丘尼問兩次,而不是由比丘。 2396. 不知道母親等人存在就不犯; 這是四種等起,由語、由身語、 2397. 由語意,以及由身語意; 是作與不作,是無心的,是三種心,是三種受。 第十。 2398. 如果比丘尼在這裡通過別住者, 以同意而讓式叉摩那受具足戒,就犯波逸提。 2399. 未受具足戒的人不犯,或者在僧團中不犯; 同意是三種等起,是三種心,是三種受。 第十一。 2400. 第十二和第十三,沒有什麼特別要說的; 所有的等起等,都被認為與前面相同。 第十二和第十三。 少女品第八。 2401. 如果沒有生病的沙彌尼,持傘或穿鞋; 她就犯波逸提,這是所學習的。 2402. 如果以一個動作,在行走的路上, 即使持續一整天,也只犯一次波逸提。 2403. 看到泥土等,脫掉鞋子, 只持傘行走,就犯突吉羅。 2404. 如果穿著鞋子,看到行走等, 把傘放下,繼續行走就犯突吉羅。 2405. 把傘也放下,脫掉鞋子, 再次持用的人,就犯波逸提。 2406. 根據動作的次數,波逸提的次數也是如此; 說有三次波逸提,同樣有兩次突吉羅。 2407. 在寺院或寺院附近,生病等情況下不犯; 這與羊毛(戒)相同,在等起等方面。 第一。 2408. 如果比丘尼從車上,一再下來, 再上去的話,就根據動作次數而犯戒。 2409. 在意外情況下不犯,精神錯亂的人也是如此; 其餘的與前一條相同,在等起等方面。 第二。 2410. 如果持用腰帶,或任何腰飾, 她就犯波逸提,這是所學習的。 2411. 在這裡持用的人,脫下後再次(使用), 根據動作的次數,她就犯波逸提。 2412. 因病緣而持用腰帶的人, 以及精神錯亂等的人,被說明不犯。 2413. 其餘的與第一條相同,這是所說明的; 這裡是不善心,是世間所呵責的,這是特殊之處。 第三。 2414. 如果持用任何頭飾等物, 她就根據物品的數量而犯戒。 2415. 因病緣而持用某些物品不犯; 其餘的與前一條完全相同,這是所闡明的。 第四。
2416.
Yena kenaci gandhena, savaṇṇāvaṇṇakena ca;
Nhāsantiyā panāpatti, nhānosāne pakāsitā.
2417.
Gandhayojanato sabba-payoge dukkaṭaṃ siyā;
Ābādhapaccayā doso, natthi ummattikāya vā.
2418.
Sesaṃ tu tatiyeneva, sadisaṃ sabbathā mataṃ;
Chaṭṭhampi tatiyeneva, sadisanti pakāsitaṃ.
Pañcamachaṭṭhāni.
2419.
Ubbaṭṭāpeyya caññāya, sambāhāpeyya vā tathā;
Hoti bhikkhuniyāpatti, sace bhikkhuniyā pana.
2420.
Ettha hatthamamocetvā, ekā ubbaṭṭane siyā;
Mocetvā pana mocetvā, payogagaṇanā siyā.
2421.
Sambāhanepi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;
Āpadāsu gilānāya, anāpatti pakāsitā.
2422.
Sesaṃ tu tatiyeneva, samuṭṭhānādinā samaṃ;
Sattamena samānāva, aṭṭhamādīni tīṇipi.
Sattamaṭṭhamanavamadasamāni.
2423.
Yā antoupacārasmiṃ, bhikkhussa purato pana;
Anāpucchā nisīdeyya, chamāyapi na vaṭṭati.
2424.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, pucchite dukkaṭadvayaṃ;
Āpadāsu gilānāya, na dosummattikāya vā.
2425.
Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ, kathinena samaṃ mataṃ;
Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.
Ekādasamaṃ.
2426.
Anokāsakataṃ bhikkhuṃ, pañhaṃ puccheyya dosatā;
Vinaye ca katokāsaṃ, suttaṃ pucchantiyāpi ca.
2427.
Kāretvā pana okāsaṃ, anodissāpi pucchati;
Na doso padasodhamma-samuṭṭhānamidaṃ pana.
Dvādasamaṃ.
2428.
Saṃkaccikaṃ vinā gāmaṃ, padasā pavisantiyā;
Parikkhittassa gāmassa, parikkhepokkame pana.
2429.
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā;
Upacārokkamepettha, eseva ca nayo mato.
2430.
Yassā saṃkaccikaṃ naṭṭhaṃ, acchinnaṃ vāpi kenaci;
Anāpatti siyā tassā, gilānāyāpadāsupi.
2431.
Idameḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ;
Sesaṃ vuttanayeneva, viññātabbaṃ vibhāvinā.
Terasamaṃ.
Chattupāhanavaggo navamo.
Iti vinayavinicchaye pācittiyakathā niṭṭhitā.
Pāṭidesanīyakathā
2432.
Agilānā sace sappiṃ, laddhaṃ viññattiyā sayaṃ;
『『Bhuñjissāmī』』ti gahaṇe, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
2433.
Ajjhohāravaseneva, pāṭidesaniyaṃ siyā;
Tipāṭidesanīyaṃ tu, gilānāya dvidukkaṭaṃ.
2434.
Gilānā viññāpetvāna, pacchā sevantiyāpi ca;
Gilānāyāvasesaṃ vā, viññattaṃ ñātakādito.
2435.
Aññassatthāya vā atta-dhanenummattikāya vā;
Anāpatti samuṭṭhānaṃ, addhānasadisaṃ mataṃ.
Paṭhamaṃ.
2436.
Ayameva ca sesesu, dutiyādīsu nicchayo;
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.
2437.
Anāgatesu sabbesu, sappiādīsu pāḷiyaṃ;
Bhuñjantiyā tu viññatvā, aṭṭhasupi ca dukkaṭaṃ.
Iti vinayavinicchaye
Pāṭidesanīyakathā niṭṭhitā.
2438.
Sekhiyā pana ye dhammā, uddiṭṭhā pañcasattati;
Tesaṃ mahāvibhaṅge tu, vutto atthavinicchayo.
Iti vinayavinicchaye
Sikkhākaraṇīyakathā niṭṭhitā.
2439.
Ubhatopātimokkhānaṃ ;
Savibhaṅgānameva yo;
Attho aṭṭhakathāsāro;
So ca vutto visesato.
2440.
Tañca sabbaṃ samādāya, vinayassa vinicchayo;
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, hitatthāya kato mayā.
2441.
Imaṃ paṭibhānajantu no jantuno;
Suṇanti vinaye hi te ye hite;
Janassa sumatāyane tāyane;
Bhavanti pakataññuno taññuno.
2442.
Bahusāranaye vinaye parame;
Abhipatthayatā hi visāradataṃ;
Paramā pana buddhimatā mahatī;
Karaṇīyatamā yatinādaratā.
以下是巴利文的完整直譯: 2416. 用任何種香料,無論是有色的還是無色的; 洗浴時犯戒,在洗浴結束時宣佈。 2417. 從調製香料開始,所有動作都犯突吉羅; 因病緣不犯,精神錯亂的人也不犯。 2418. 其餘的在各方面都被認為與第三條相同; 第六條也被宣佈與第三條相同。 第五和第六。 2419. 如果讓別人為自己塗油,或者讓人按摩; 如果是為比丘尼這樣做,比丘尼就犯戒。 2420. 在這裡,不鬆開手,一次塗油就算一次; 鬆開后再鬆開,根據動作次數計算。 2421. 在按摩時也是這樣,有智慧的人應該知道這個道理; 生病等意外情況下,宣佈不犯。 2422. 其餘的與第三條相同,在等起等方面; 第七條與後面三條也是相同的。 第七、第八、第九、第十。 2423. 如果在住處範圍內,在比丘面前, 未經允許就坐下,即使坐在地上也不行。 2424. 說有三次波逸提,詢問時有兩次突吉羅; 生病等意外情況下不犯,精神錯亂的人也不犯。 2425. 這個等起被認為與迦絺那(衣)相同; 是作與不作,是無心的,是三種心,是三種受。 第十一。 2426. 詢問未允許的比丘問題就有過失; 在律中已允許的,詢問經典也是如此。 2427. 作了允許后,即使不指明也可以詢問; 不犯,這是逐句學法等起。 第十二。 2428. 沒有穿僧祇支而步行進入村莊, 對於有圍墻的村莊,在跨越圍墻時, 2429. 第一步犯突吉羅,第二步犯波逸提; 在跨越村莊邊界時,也是這個道理。 2430. 如果她的僧祇支丟失,或被某人偷走, 她就不犯,生病等意外情況下也不犯。 2431. 這與羊毛(戒)相同,在等起等方面; 其餘的應該按照所說的方法,由有智慧的人理解。 第十三。 傘與鞋品第九。 這樣,在律的抉擇中波逸提的解說結束了。 悔過法的解說 2432. 如果非病人通過乞求,自己獲得酥油, "我要食用"而獲取時,宣說犯突吉羅。 2433. 根據吞嚥的次數,就犯悔過; 三次悔過,對於病人則兩次突吉羅。 2434. 病人乞求后,之後食用, 或者病人食用剩餘的,或從親戚等處乞求的, 2435. 或為他人而(乞求),或用自己的財物,或精神錯亂的人, 不犯,等起被認為與遠行相同。 第一。 2436. 在其餘的第二等(戒)中也是這樣決定; 與等起等一起,沒有任何特殊之處。
2443.
Avagacchati yo pana bhikkhu imaṃ;
Vinayassa vinicchayamatthayutaṃ;
Amaraṃ ajaraṃ arajaṃ arujaṃ;
Adhigacchati santipadaṃ pana so.
Iti vinayavinicchaye
Bhikkhunīvibhaṅgakathā niṭṭhitā.
Khandhakakathā
Mahāvaggo
Mahākhandhakakathā
Pabbajjākathā
2444.
Sīlakkhandhādiyuttena , subhakkhandhena desite;
Khandhakepi pavakkhāmi, samāsena vinicchayaṃ.
2445.
Mātarā ananuññātaṃ, pitarā vāpi bhikkhuno;
Bhaṇḍukammamapucchitvā, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
2446.
Uddesaparipucchāya, sayaṃ ce byāvaṭo siyā;
Daharo āṇāpetabbo, pabbājetvānayāti ca.
2447.
Upajjhāyamathuddissa, avutto daharo pana;
Pabbājeti sace taṃ so, sayamevāpi vaṭṭati.
2448.
Sāmaṇeropi vattabbo, daharo natthi tattha ce;
『『Khaṇḍasīmamimaṃ netvā, pabbājetvānayā』』ti ca.
2449.
Saraṇāni panetassa, dātabbāneva attanā;
Evampi bhikkhunāyeva, hoti pabbājito naro.
2450.
Purisaṃ bhikkhuto añño, pabbājeti na vaṭṭati;
Itthiṃ bhikkhunito añño, pabbājeti na vaṭṭati.
2451.
Sāmaṇeropi vā dātuṃ, sāmaṇerīpi vā tathā;
Āṇattiyā ubhinnampi, kāsāyāni labhanti te.
2452.
Sayameva ca yaṃ kiñci, pabbājentena bhikkhunā;
Kesāpanayanaṃ katvā, paṭhamaṃ udake puna.
2453.
Nhāpetabbo siyā suṭṭhu, ghaṃsitvā gomayādinā;
Sarīre pīḷakā vāpi, kacchu vā tassa honti ce.
2454.
Mātā yathā niyaṃputtaṃ, na jigucchati sabbaso;
Nhāpetabbova yatinā, tatheva ajigucchatā.
2455.
Kasmā? Panettakenāpi, upakārena sāsane;
So sadā balavasneho, hotupajjhāyakādisu.
2456.
Vinodetvā panuppannaṃ, ukkaṇṭhaṃ kulaputtakā;
Sikkhāyo paripūretvā, nibbānaṃ pāpuṇanti hi.
2457.
Gandhacuṇṇena vā pacchā, cuṇṇenapi haliddiyā;
Sarīraṃ tassa sīsañca, ubbaṭṭetvā punappunaṃ.
2458.
Gihigandhaṃ vinodetvā, kāsāyāni panekato;
Dvattikkhattuṃ sakiṃ vāpi, dātabbānissa bhikkhunā.
2459.
Atha hatthepi vā tassa, adatvā sayameva taṃ;
Acchādeti upajjhāyo, vaṭṭatācariyopi vā.
2460.
Nivāseti anāṇatto, so pārupati vā sayaṃ;
Apanetvā tato sabbaṃ, puna dātabbameva taṃ.
2461.
Bhikkhunā tu sahatthena, tathā āṇattiyāpi vā;
Dinnaṃ vaṭṭati kāsāvaṃ, nādinnaṃ pana vaṭṭati.
2462.
Tasseva santakaṃ vāpi, kā kathā attasantake;
Vandāpetvā tattha bhikkhū, kārāpetvāna ukkuṭiṃ.
2463.
Añjaliṃ paggahāpetvā, dātabbaṃ saraṇattayaṃ;
Paṭipāṭivaseneva, na ca uppaṭipāṭiyā.
2464.
Sace ekapadaṃ vāpi, deti ekakkharampi vā;
Paṭipāṭiṃ virajjhitvā, gahitaṃ ce na vaṭṭati.
2465.
Tikkhattuṃ yadi vā deti, buddhaṃ saraṇameva vā;
Tathā sesesu cevampi, na dinnāneva honti hi.
2466.
Katvānunāsikantāni , ekābaddhāni vā pana;
Vicchinditvātha ma-ntāni, dātabbāni vijānatā.
2467.
Upasampadakammaṃ tu, ekatosuddhiyā siyā;
Na hoti pana pabbajjā, ubhatosuddhiyā vinā.
2468.
Tasmā ācariyenāpi, tathāntevāsikenapi;
Bu-ddha-kārādayo vaṇṇā, ṭhānakaraṇasampadaṃ.
2469.
Ahāpentena vattabbā, pabbajjāguṇamicchatā;
Ekavaṇṇavināsena, pabbajjā hi na rūhati.
2470.
Yadi siddhāpi pabbajjā, saraṇāgamanatova hi;
Dātabbā dasa sīlāni, pūraṇatthāya bhikkhunā.
Pabbajjākathā.
以下是巴利文的完整直譯: 2443. 凡是比丘理解這個; 與義理相應的律的決定; 他將證得不死、不老、無垢、無病; 的寂靜境界。 如是在律的決定中 比丘尼分別說完畢。 犍度說 大品 大犍度說 出家說 2444. 在以戒蘊等相應的、以善蘊所說的; 犍度中我也將簡要地; 宣說決定。 2445. 未經母親允許,或未經父親允許; 未問剃髮事,為比丘剃度者犯突吉羅。 2446. 如果自己忙於誦讀和詢問; 應命令年輕者說:"剃度后帶來"。 2447. 未指定和尚,未被告知的年輕者; 如果他剃度,即使自己也可以。 2448. 如果那裡沒有年輕者,也應告訴沙彌: "帶到這個界場外剃度后帶來"。 2449. 而且應該親自給他皈依; 這樣也是由比丘讓此人出家。 2450. 除比丘外,其他人不可以剃度男子; 除比丘尼外,其他人不可以剃度女子。 2451. 沙彌或沙彌尼也可以給予; 經兩者的命令,他們獲得袈裟。 2452. 任何自己剃度的比丘; 首先應剃髮,然後再用水。 2453. 應該好好地洗浴,用牛糞等擦拭; 如果他身上有瘡或疥瘡。 2454. 就像母親對自己的兒子,完全不嫌棄; 修行者也應該這樣不嫌棄地為他洗浴。 2455. 為什麼?即使是這點小小的; 在教法中的幫助; 也會讓他對和尚等人; 常懷強烈的愛敬之情。 2456. 驅除已生起的,善男子們的厭倦; 圓滿學處后,他們必定證得涅槃。 2457. 之後用香粉或; 薑黃粉,反覆擦拭; 他的身體和頭。 2458. 驅除在家人的香味后,比丘應該; 一起給他兩三次或一次; 袈裟。 2459. 然後不給他手中,而是自己; 和尚或阿阇梨穿上也可以。 2460. 未經命令他自己穿下衣; 或披上衣,然後全部脫下; 再次給予。 2461. 比丘親手或; 經命令所給的; 袈裟是可以的,未給予的則不可以。 2462. 即使是他自己的東西,更不用說自己的東西; 讓他禮敬比丘們,讓他蹲踞。 2463. 讓他合掌,應該給予三皈依; 按順序給予,不要顛倒順序。 2464. 如果給予一句或一個音節; 顛倒了順序而受持,是不可以的。 2465. 如果給予三次,或只給予"皈依佛"; 其他兩個也是如此,這樣就不算給予。 2466. 有鼻音結尾的,或連在一起的; 有智者應該分開,以ma結尾來給予。 2467. 但是具足戒羯磨可以只從一邊清凈; 而出家則沒有兩邊清凈是不行的。 2468. 因此阿阇梨和弟子; 應該不漏掉佛陀等音; 發音部位和方法圓滿。 2469. 希求出家功德者應該這樣說; 因為少了一個音,出家就無效。 2470. 即使出家已經成就,從皈依開始; 比丘也應該給予十戒,爲了圓滿。 出家說。
2471.
Upajjhāyamathācariyaṃ, nissāya vasatā pana;
Kattabbāneva vattāni, piyasīlena bhikkhunā.
2472.
Āsanaṃ paññapetabbaṃ, dantakaṭṭhaṃ mukhodakaṃ;
Dātabbaṃ tassa kālena, sace yāgu bhavissati.
2473.
Yāgu tassupanetabbā, saṅghato kulatopi vā;
Patte vattañca kātabbaṃ, vattaṃ gāmappavesane.
2474.
Cīvare yāni vattāni, vuttāni hi mahesinā;
Senāsane tathā pāda-pīṭhakathalikādisu.
2475.
Evamādīni vattāni, sabbāni pana rogato;
Vuṭṭhānāgamanantāni, sattatiṃsasataṃ siyuṃ.
2476.
Vattabhedena sabbattha, dukkaṭaṃ tu pakāsitaṃ;
Anādaravaseneva, akarontassa bhikkhuno.
Upajjhāyācariyavattakathā.
2477.
Upajjhāyassa vattāni, tathā saddhivihārike;
Sataṃ terasa honteva, tathāntevāsikepi ca.
Saddhivihārikantevāsikavattakathā.
2478.
Pakkante vāpi vibbhante, pakkhasaṅkantake mate;
Āṇattiyā upajjhāyā, passambhati ca nissayo.
2479.
Hoti ācariyamhāpi, chadhā nissayabhedanaṃ;
Pakkante vāpi vibbhante, pakkhasaṅkantake mate.
2480.
Āṇattiyaṃ ubhinnampi, dhuranikkhepanepi ca;
Ekekassa ubhinnaṃ vā, nālaye sati bhijjati.
2481.
Upajjhāyasamodhāna-gatassāpi ca bhijjati;
Dassanaṃ savanañcāti, samodhānaṃ dvidhā mataṃ.
2482.
Addhikassa gilānassa, gilānupaṭṭhakassa ca;
Yācitassa na dosova, vasituṃ nissayaṃ vinā.
2483.
Jānatā attano ceva, vane phāsuvihārataṃ;
Sabhāge dāyakesante, vasitumpi ca vaṭṭati.
Nissayapaṭippassambhanakathā.
2484.
Kuṭṭhiṃ gaṇḍiṃ kilāsiñca, sosiñca apamārikaṃ;
Tathā rājabhaṭaṃ coraṃ, likhitaṃ kārabhedakaṃ.
2485.
Kasāhataṃ narañceva, purisaṃ lakkhaṇāhataṃ;
Iṇāyikañca dāsañca, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
2486.
Hatthacchinnamaḷacchinnaṃ, pādacchinnañca puggalaṃ;
Kaṇṇanāsaṅgulicchinnaṃ, kaṇḍaracchinnameva ca.
2487.
Kāṇaṃ kuṇiñca khujjañca, vāmanaṃ phaṇahatthakaṃ;
Khañjaṃ pakkhahatañceva, sīpadiṃ pāparoginaṃ.
2488.
Jarāya dubbalaṃ andhaṃ, badhirañceva mammanaṃ;
Pīṭhasappiṃ tathā mūgaṃ, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
2489.
Atidīghotirasso vā, atikālopi vā tathā;
Accodātopi vā maṭṭha-tambalohanidassano.
2490.
Atithūlo atikisso, mahāsīsopi vā tathā;
Atikhuddakasīsena, sahitena yuttopi vā.
2491.
Kuṭakuṭakasīso vā, tathā sikharasīsako;
Veḷunāḷisamānena, sīsena ca yuto naro.
2492.
Kappasīsopi pabbhāra-sīso vā vaṇasīsako;
Tathā kaṇṇikakeso vā, thūlakesopi vā tathā.
2493.
Pūtinillomasīso vā, jātipaṇḍarakesako;
Jātiyā tambakeso vā, tathevāvaṭṭasīsako.
2494.
Sīsalomekabaddhehi, bhamukehi yutopi vā;
Sambaddhabhamuko vāpi, nillomabhamukopi vā.
2495.
Mahantakhuddanetto vā, tathā visamalocano;
Kekaro vāpi gambhīra-netto visamacakkalo.
2496.
Jatumūsikakaṇṇo vā, hatthikaṇṇopi vā pana;
Chiddamattakakaṇṇo vā, tathevāviddhakaṇṇako.
2497.
Tathā ṭaṅkitakaṇṇo vā, pūtikaṇṇopi vā pana;
Yonakādippabhedopi, nāyaṃ parisadūsako.
2498.
Atipiṅgalanetto vā, tathā nippakhumakkhi vā;
Assupaggharanetto vā, pakkapupphitalocano.
2499.
Tatheva ca mahānāso, atikhuddakanāsiko;
Tathā cipiṭanāso vā, naro kuṭilanāsiko.
2500.
Niccavissavanāso vā, yo vā pana mahāmukho;
Vaṅkabhinnamukho vāpi, mahāoṭṭhopi vā pana.
以下是巴利文的完整直譯: 2471. 依止和尚和阿阇梨而住的; 親愛有戒的比丘; 應當履行義務。 2472. 應該鋪設座位,給予牙籤和洗面水; 適時給予,如果有粥的話。 2473. 應該從僧團或俗家; 給他送粥,應該履行缽的義務; 以及入村的義務。 2474. 關於衣服的義務,大仙已經說過; 同樣關於臥具、腳凳、痰盂等。 2475. 這些等等義務,從生病; 到康復歸來,一共有一百三十七項。 2476. 在所有地方,違反義務都被宣說為突吉羅; 對於由於不恭敬而不履行的比丘。 和尚阿阇梨義務說。 2477. 對和尚的義務,以及對共住弟子的; 一共有一百一十三項,對弟子也是如此。 共住弟子和弟子義務說。 2478. 離去或還俗,改宗或死亡; 經和尚命令,依止也就終止。 2479. 從阿阇梨那裡,有六種依止的破壞: 離去或還俗,改宗或死亡。 2480. 兩者的命令,以及放棄責任; 一個人或兩個人,沒有住處時就破壞。 2481. 對於和和尚會合的人也破壞; 會合有兩種:見面和聽聞。 2482. 對於旅行者、病人、; 看護病人的人、被請求的人; 沒有依止而住也無過。 2483. 知道自己在林中安樂而住; 施主們和善,也可以住。 依止終止說。 2484. 麻風病人、瘡病人、白癩病人; 肺病人、癲癇病人; 以及國王士兵、盜賊; 被判刑的人、破壞監獄的人。 2485. 被鞭打的人、; 被烙印的人; 負債的人、奴隸; 為這些人剃度者犯突吉羅。 2486. 手被砍的人、鼻被砍的人; 腳被砍的人; 耳朵、鼻子、手指被砍的人; 以及筋被砍的人。 2487. 獨眼的人、駝背的人、駝背的人; 侏儒、手掌有疤的人; 跛腳的人、半身不遂的人; 象皮病人、惡疾病人。 2488. 年老衰弱的人、盲人; 聾子、口吃的人; 坐輪椅的人、啞巴; 為這些人剃度者犯突吉羅。 2489. 太高或太矮的人; 太黑的人; 太白的人、像銅或鐵色的人。 2490. 太胖或太瘦的人; 頭太大的人; 頭太小的人; 或者兩者都有的人。 2491. 頭頂凹陷的人; 或者頭頂尖的人; 頭像竹筒一樣的人。 2492. 頭像棉花一樣的人、頭傾斜的人; 頭上有瘡的人; 耳朵像盾牌一樣的人; 頭髮太粗的人。 2493. 頭髮腐爛無光澤的人; 天生白髮的人; 天生紅髮的人; 頭髮打卷的人。 2494. 頭髮和眉毛連在一起的人; 眉毛連在一起的人; 或者沒有眉毛的人。 2495. 眼睛太大或太小的人; 眼睛不對稱的人; 斜視的人、眼睛深陷的人; 眼睛不圓的人。 2496. 耳朵像蝙蝠耳朵的人; 或者像象耳的人; 耳朵只有小洞的人; 或者耳朵被穿孔的人。 2497. 耳朵被刺穿的人; 或者耳朵腐爛的人; 希臘人等不同種族的人; 這些不會污染僧團。 2498. 眼睛太黃的人; 沒有眼睫毛的人; 眼睛常流淚的人; 眼睛像熟透的花一樣的人。 2499. 鼻子太大的人; 鼻子太小的人; 鼻子扁平的人; 鼻子彎曲的人。 2500. 鼻子常流鼻涕的人; 或者嘴巴太大的人; 嘴巴歪斜破裂的人; 或者嘴唇太厚的人。
2501.
Tathā tanukaoṭṭho vā, vipuluttaraoṭṭhako;
Oṭṭhachinnopi uppakka-mukho eḷamukhopi vā.
2502.
Saṅkhatuṇḍopi duggandha-mukho vā pana puggalo;
Mahādantopi accantaṃ, tathā asuradantako.
2503.
Heṭṭhā uparito vāpi, bahinikkhantadantako;
Adanto pūtidanto vā, atikhuddakadantako.
2504.
Yassa dantantare danto, kāḷakadantasannibho;
Sukhumova ṭhito, taṃ ce, pabbājetumpi vaṭṭati.
2505.
Yo mahāhanuko poso;
Dīghena hanunā yuto;
Cipiṭahanuko vāpi;
Rassena hanunā yuto.
2506.
Nimmassudāṭhiko vāpi, atidīghagalopi vā;
Atirassagalopi vā, bhinnagaṇṭhigalopi vā.
2507.
Tathā bhaṭṭhaṃsakūṭo vā, bhinnapiṭṭhiuropi vā;
Sudīgharassahattho vā, kacchukaṇḍusamāyuto.
2508.
Mahānisadamaṃso vā, uddhanaggupamāyuto;
Vātaṇḍiko mahāūru, saṅghaṭṭanakajāṇuko.
2509.
Bhinnajāṇu mahājāṇu, dīghajaṅgho vijaṅghako;
Vikaṭo vāpi paṇho vā, tathā ubbaddhapiṇḍiko.
2510.
Yaṭṭhijaṅgho mahājaṅgho, mahāpādopi yo naro;
Tathā piṭṭhikapādo vā, mahāpaṇhipi vā pana.
2511.
Vaṅkapādo naro yo vā, gaṇṭhikaṅgulikopi vā;
Yo panandhanakho vāpi, kāḷapūtinakhopi ca.
2512.
Iccevamādikaṃ kañci, naraṃ parisadūsakaṃ;
Pabbājentassa bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
Parisadūsakakathā.
2513.
『『Sāmaṇerajja mā khāda, mā bhuñja ca pivā』』ti ca;
Nivārentassa āhāraṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2514.
『『Nivāressāmi āhāra』』-miti vā pattacīvaraṃ;
Anto nikkhipato sabba-payogesupi dukkaṭaṃ.
2515.
Dubbacasāmaṇerassa, anācārassa kevalaṃ;
Daṇḍakammaṃ have katvā, hitakāmena bhikkhunā.
2516.
Yāguṃ vā pana bhattaṃ vā, dassetvā kira bhāsituṃ;
『『Āhaṭe daṇḍakamme tvaṃ, lacchasīda』』nti vaṭṭati.
2517.
Aparādhānurūpena , daṇḍakammaṃ tu kāraye;
Vālikāsalilādīna-māharāpanameva taṃ.
2518.
Sīse vā nikkhipāpetuṃ, pāsāṇādīni kānici;
Nipajjāpetumuṇhe vā, pāsāṇe bhūmiyāpi vā.
2519.
Udakaṃ vā pavesetuṃ, na ca vaṭṭati bhikkhuno;
Idhāvaraṇamattaṃ tu, daṇḍakammaṃ pakāsitaṃ.
Nivāraṇakathā.
2520.
Pakkhopakkamikāsittā, catuttho panusūyako;
Napuṃsakena pañcete, paṇḍakā paridīpitā.
2521.
Tesu āsittusūyānaṃ, pabbajjā na nivāritā;
Itaresaṃ tu tiṇṇampi, paṇḍakānaṃ nivāritā.
2522.
Vāritā yassa pabbajjā, nāsetabboti so mato;
Tividhe pana te ñatvā, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
Paṇḍakakathā.
2523.
Liṅgattheno ca saṃvāsa-ttheno tadubhayassa ca;
Theyyasaṃvāsako nāma, tividhopi pavuccati.
2524.
Sayameva ca yo tattha, pabbajitvā na gaṇhati;
Bhikkhuvassāni vā neva, yathāvuḍḍhampi vandanaṃ.
2525.
Liṅgattheno ayaṃ liṅga-mattassa thenato siyā;
Yo ca pabbajito hutvā, bhikkhuvassāni gaṇhati.
2526.
Saṃvāsaṃ sādiyantova, saṃvāsatthenako mato;
Ubhayatthenako vutta-nayoyeva, yathāha ca.
2527.
『『Rājadubbhikkhakantāra-rogaveribhayehi vā;
Cīvarāharaṇatthaṃ vā, liṅgamādiyatīdha yo.
2528.
Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānaso;
Theyyasaṃvāsako nāma, tāva esa na vuccati』』.
Theyyasaṃvāsakakathā.
2529.
『『Titthiyohaṃ bhavissa』』nti, upasampannabhikkhu ce;
Saliṅgeneva yo yāti, titthiyānamupassayaṃ.
2530.
Gacchato padavārena, hoti āpatti dukkaṭaṃ;
Hoti titthiyapakkanto, liṅge tesaṃ tu nissite.
以下是巴利文的完整直譯: 2501. 同樣,上唇薄的,或上唇豐滿的; 唇裂的,或嘴唇腫脹的,或口吐白沫的。 2502. 或貝殼狀嘴的,或口臭的人; 或大牙齒的,或極度的阿修羅牙齒的。 2503. 下面或上面,或牙齒向外突出的; 無牙的或爛牙的,或極小牙齒的。 2504. 誰的牙縫中有牙,像黑色牙齒一樣; 細小的豎立著,這樣的人也可以出家。 2505. 誰是大下巴的人; 具有長下巴的; 或扁平下巴的; 具有短下巴的。 2506. 或無鬍鬚的,或極長脖子的; 或極短脖子的,或脖子有腫塊的。 2507. 同樣,肩膀下垂的,或背部和胸部彎曲的; 或手臂極長或極短的,或患有疥瘡和瘙癢的。 2508. 或臀部肉多的,或像爐子頂部一樣的; 或陰囊腫大的,大腿的,或膝蓋相互摩擦的。 2509. 膝蓋破裂的,大膝蓋的,長小腿的,無小腿的; 或畸形的,或腳跟的,同樣或小腿肚突出的。 2510. 細小腿的,大小腿的,或大腳的人; 同樣背腳的,或大腳跟的。 2511. 或腳彎曲的人,或腳趾有結節的; 或指甲缺損的,或黑色腐爛指甲的。 2512. 如此等類的任何人,會破壞僧團的; 比丘讓這樣的人出家,犯惡作罪。 破壞僧團者的故事。 2513. "沙彌啊,不要吃,不要食用也不要喝"; 阻止(他們)食物的,犯惡作罪。 2514. "我將阻止食物",或是缽和衣; 放在裡面的,所有行為都是惡作。 2515. 對難教導的沙彌,行為不端的,僅僅 應該實行懲罰,這是為他好的比丘(所為)。 2516. 粥或飯,應該給他看,然後說: "當懲罰結束時,你將得到這個",這是允許的。 2517. 應該根據過錯,實行懲罰; 那就是讓他們搬運沙子、水等。 2518. 或讓他們頭頂一些石頭等; 或讓他們躺在熱的石頭上或地上。 2519. 或讓他們進入水中,比丘這樣做是不允許的; 這裡只是說明了懲罰的限度。 阻止的故事。 2520. 半月陽痿的、去勢的,第四是妒忌的; 加上兩性人,這五種被稱為黃門。 2521. 在這些中,去勢的和妒忌的,不禁止出家; 但其他三種黃門,是禁止的。 2522. 被禁止出家的,應該被驅逐; 知道這三種后讓他們出家的,犯惡作罪。 黃門的故事。 2523. 偷取相的、偷取共住的,以及兩者兼具的; 被稱為三種偷法共住者。 2524. 自己出家后不接受 比丘的年資,或不按資歷禮敬。 2525. 這是偷取相的,因為只偷取了外相; 誰出家后,接受比丘的年資。 2526. 接受共住的,被認為是偷取共住者; 兩者兼具的,如前所說的方式,如他所說。 2527. "因為國王、饑荒、荒野、 疾病、敵人的恐懼,或爲了獲得衣服, 誰在這裡接受(僧)相。 2528. 不接受共住,只要他心意純凈; 這樣的人不被稱為偷法共住者。" 偷法共住者的故事。 2529. "我將成為外道",如果已受具足戒的比丘, 仍穿著(比丘)服裝,去到外道的住處。 2530. 每走一步,就犯一次惡作罪; 當他們接受外道的標誌時,就成為投向外道的人。
2531.
『『Titthiyohaṃ bhavissa』』nti, kusacīrādikaṃ pana;
Sayameva nivāseti, sopi pakkantako siyā.
2532.
Naggo ājīvakādīnaṃ, gantvā tesaṃ upassayaṃ;
Luñcāpeti sace kese, vattānādiyatīdha vā.
2533.
Morapiñchādikaṃ tesaṃ, liṅgaṃ gaṇhāti vā sace;
Sārato ceva vā tesaṃ, pabbajjaṃ laddhimeva vā.
2534.
Hoti titthiyapakkanto, na panesa vimuccati;
Naggassa gacchato vuttaṃ, padavārena dukkaṭaṃ.
2535.
Vutto anupasampanna-vasena theyyavāsako;
Tathā titthiyapakkanto, upasampannabhikkhunā.
Titthiyapakkantakathā.
2536.
Nāgo vāpi supaṇṇo vā, yakkho sakkopi vā idha;
Tiracchānagato vutto, pabbājetuṃ na vaṭṭati.
Tiracchānakathā.
2537.
Pañcānantarike pose, pabbājentassa dukkaṭaṃ;
Ubhatobyañjanañceva, tathā bhikkhunidūsakaṃ.
2538.
Ekatoupasampannaṃ, bhikkhunīnaṃ tu santike;
Dūsetvā pana so neva, bhikkhunīdūsako siyā.
2539.
Sace anupasampanna-dūsako upasampadaṃ;
Labhateva ca pabbajjaṃ, sā ca neva parājitā.
Ekādasaabhabbapuggalakathā.
2540.
Nūpasampādanīyova , anupajjhāyako naro;
Karoto dukkaṭaṃ hoti, na kuppati sace kataṃ.
2541.
Kuppatīti vadanteke, na gahetabbameva taṃ;
Sesesupi ayaṃ ñeyyo, nayo sabbattha viññunā.
2542.
Upasampadakammassa, abhabbā pañcavīsati;
Ajānitvā kato cāpi, osāro nāsanāraho.
2543.
Hatthacchinnādibāttiṃsa, kuṭṭhiādi ca terasa;
Apatto tesamosāro, kato ce pana rūhati.
2544.
Ekūpajjhāyako hoti;
Honti ācariyā tayo;
Upasampadāpekkhā ca;
Honti dve vā tayopi vā.
2545.
Tīhi ācariyeheva, ekato anusāvanaṃ;
Osāretvā kataṃ kammaṃ, na ca kuppati kappati.
2546.
Ekūpajjhāyako hoti;
Ācariyopi tathekato;
Upasampadāpekkhā ca;
Honti dve vā tayopi vā.
2547.
Anupubbena sāvetvā, tesaṃ nāmaṃ tu tena ca;
Ekato anusāvetvā, katampi ca na kuppati.
2548.
Nānupajjhāyakenāpi, nānācariyakena ca;
Aññamaññānusāvetvā, kataṃ kammañca vaṭṭati.
2549.
Sumano tissatherassa, anusāveti sissakaṃ;
Tisso sumanatherassa, anusāveti sissakaṃ.
2550.
Nānupajjhāyakeneva, ekācariyakenidha;
Upasampadā paṭikkhittā, buddhenādiccabandhunā.
Mahākhandhakakathā.
Uposathakkhandhakakathā
2551.
Baddhābaddhavaseneva , sīmā nāma dvidhā matā;
Nimittena nimittaṃ tu, ghaṭetvā pana sammatā.
2552.
Ayaṃ sīmāvipattīhi, ekādasahi vajjitā;
Baddhā nāma siyā sīmā, sā tisampattisaṃyutā.
2553.
Khaṇḍasamānasaṃvāsā-vippavāsādibhedato;
Iti baddhā tidhā vuttā, abaddhāpi tidhā matā.
2554.
Gāmato udakukkhepā, sattabbhantaratopi ca;
Tattha gāmaparicchedo, 『『gāmasīmā』』ti vuccati.
2555.
Jātassare samudde vā, nadiyā vā samantato;
Majjhimassudakukkhepo, udakukkhepasaññito.
2556.
Agāmake araññe tu, sattevabbhantarā pana;
Samantato ayaṃ sīmā, sattabbhantaranāmikā.
2557.
Ekaṃ abbhantaraṃ vuttaṃ, aṭṭhavīsatihatthakaṃ;
Guḷukkhepanayeneva, udakukkhepakā matā.
2558.
Imā dve pana sīmāyo, vaḍḍhanti parisāvasā;
Abbhantarūdakukkhepā, ṭhitokāsā paraṃ siyuṃ.
2559.
Ṭhito antoparicchede, hatthapāsaṃ vihāya vā;
Tattakaṃ anatikkamma, paricchedampi vā paraṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 2531. "我將成為外道",但是 自己穿上草衣等,他也可能成為投向(外道)者。 2532. 赤身裸體去到阿耆毗迦等人的住處; 如果讓他們剃除頭髮,或在這裡接受他們的習俗。 2533. 或如果接受他們的孔雀羽毛等標誌; 或真心接受他們的出家或教義。 2534. 就成為投向外道的人,但他不會被釋放; 對於赤身裸體行走的人,每走一步都被說成是惡作。 2535. 已經說過未受具足戒者的偷法共住; 同樣,已受具足戒的比丘投向外道。 投向外道者的故事。 2536. 龍或金翅鳥,夜叉或帝釋在這裡; 被稱為畜生,不允許讓他們出家。 畜生的故事。 2537. 讓五逆罪的人出家,犯惡作罪; 兩性人也是如此,同樣污染比丘尼的人。 2538. 在比丘尼那裡只受一邊具足戒的, 污染了她,他不會成為污染比丘尼的人。 2539. 如果污染未受具足戒者的人受具足戒; 他確實可以得到出家,而她也不會被驅逐。 十一種不適合的人的故事。 2540. 沒有和尚的人不應該受具足戒; 做了就犯惡作罪,如果做了不會無效。 2541. 有些人說會無效,但不應接受這種說法; 在其他情況下也應該這樣理解,智者應該在所有地方都這樣知道。 2542. 不適合受具足戒羯磨的有二十五種; 不知道而做了的,也應該驅逐。 2543. 斷手等三十二種,麻風等十三種; 不應接受他們,但如果做了則有效。 2544. 有一位和尚; 有三位阿阇黎; 想要受具足戒的 有兩個或三個。 2545. 由三位阿阇黎一起宣佈, 接受后做的羯磨,不會無效,是允許的。 2546. 有一位和尚; 同樣只有一位阿阇黎; 想要受具足戒的 有兩個或三個。 2547. 依次宣佈他們的名字, 然後一起宣佈,即使這樣做也不會無效。 2548. 即使沒有和尚,也沒有阿阇黎, 互相宣佈,做的羯磨也是有效的。 2549. 須摩那為帝須長老的弟子宣佈, 帝須為須摩那長老的弟子宣佈。 2550. 在這裡,沒有和尚, 只有一位阿阇黎的具足戒, 被太陽族的佛陀所禁止。 大品的故事。 布薩品的故事 2551. 界被認為有兩種,根據已結界和未結界; 通過標誌與標誌相連而確立的。 2552. 這個界避免了十一種缺陷, 被稱為已結界,它具有三種圓滿。 2553. 根據破壞、同一共住、離宿等的區別; 因此已結界被說成三種,未結界也被認為是三種。 2554. 從村莊投水處,或七個內界; 其中村莊的界限被稱為"村界"。 2555. 在天然湖、海洋或河流的周圍, 中等人的投水處被稱為投水界。 2556. 在無村的森林中,只有七個內界, 周圍的這個界被稱為七個內界。 2557. 一個內界被說成是二十八肘, 投水界是根據投球的方法來測量的。 2558. 這兩種界根據僧團的大小而擴大; 內界和投水界的最遠限度是站立的地方。 2559. 站在界內,或離開一臂之距, 或不超過那麼多,或超過界限。
2560.
Ṭhito kammaṃ vikopeti, iti aṭṭhakathānayo;
Tasmā so hatthapāse vā, kātabbo bahi vā pana.
2561.
Baddhasīmāya saṇṭhānaṃ, nimittaṃ disakittanaṃ;
Ñatvā pamāṇaṃ sodhetvā, sīmaṃ bandheyya paṇḍito.
2562.
Tikoṇaṃ caturassañca, vaṭṭañca paṇavūpamaṃ;
Vitānaṃ dhanukākāraṃ, mudiṅgasakaṭūpamaṃ.
2563.
Pabbataṃ vanaṃ pāsāṇaṃ, rukkhaṃ maggañca vammikaṃ;
Udakañca nadiñcāti, nimittānaṭṭha dīpaye.
2564.
Tesu tīṇi nimittāni, ādiṃ katvā samantato;
Nimittānaṃ satenāpi, bandhituṃ pana vaṭṭati.
2565.
Tiyojanaparā sīmā, ukkaṭṭhāti pakāsitā;
Ekavīsati bhikkhūnaṃ, gaṇhantī heṭṭhimā matā.
2566.
Ukkaṭṭhāyapi ukkaṭṭhā, heṭṭhimāyapi heṭṭhimā;
Etā dvepi asīmāti, vuttā ādiccabandhunā.
2567.
Nimittaṃ pana kittetvā, sabbameva samantato;
Pacchā ñattidutiyena, sīmaṃ bandhitumarahati.
2568.
Bandhitvānantaraṃ pacchā, cīvarāvippavāsakaṃ;
Sammannitvāna baddhā sā-vippavāsāti vuccati.
2569.
Nadīsarasamuddesu, sīmaṃ bandhati ce pana;
Na vottharati teneva, asīmāti jinobravi.
Sīmākathā.
2570.
Dinakārakakattabbā-kārānañca vasā pana;
Navevuposathā vuttā, buddhenādiccabandhunā.
2571.
Cātuddaso pannaraso, sāmaggī ca uposatho;
Divaseneva niddiṭṭhā, tayopete uposathā.
2572.
Saṅghe uposatho ceva, gaṇe puggaluposatho;
Kārakānaṃ vaseneva, tayo vuttā uposathā.
2573.
Suttuddesābhidhāno ca, pārisuddhiuposatho;
Adhiṭṭhānanti niddiṭṭhā, tayo kammenuposathā.
2574.
Saṅghassa pātimokkho ca, pārisuddhi gaṇassa ca;
Adhiṭṭhānamathekassa, niddiṭṭhaṃ pana satthunā.
2575.
Pātimokkhassa uddesā, pañca vuttā mahesinā;
Nidānaṃ uddisitvāna, sāvetabbaṃ tu sesakaṃ.
2576.
Ayameva nayo ñeyyo, sesesupi ca viññunā;
Cattāro bhikkhunīnañca, uddesā navime pana.
2577.
Pātimokkhassa uddeso, kātabbova uposathe;
Antarāyaṃ vinā ceva, anuddeso nivārito.
2578.
Thero ca issaro tassa;
『『Therādheyya』』nti pāṭhato;
Avattantena ajjhiṭṭho;
Yassa so pana vattati.
2579.
Uddisante samappā vā, āgacchanti sace pana;
Uddiṭṭhaṃ taṃ suuddiṭṭhaṃ, sāvetabbaṃ tu sesakaṃ.
2580.
Uddiṭṭhamatte bhikkhūnaṃ, parisāyuṭṭhitāya vā;
Pārisuddhi tu kattabbā, mūle tesaṃ, sace bahū.
2581.
Sammajjituṃ padīpetuṃ, paññāpetuṃ dakāsane;
Viniddiṭṭhassa therena, akarontassa dukkaṭaṃ.
2582.
Katvā sammajjanaṃ dīpaṃ, ṭhapetvā udakāsanaṃ;
Gaṇañattiṃ ṭhapetvāva, kattabbo tīhuposatho.
2583.
Pubbakiccaṃ samāpetvā, adhiṭṭheyya panekako;
No ce adhiṭṭhaheyyassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2584.
Adhammena ca vaggena, samaggena adhammato;
Tathā dhammena vaggena, samaggena ca dhammato.
2585.
Uposathassa etāni, kammānīti jinobravi;
Catūsvapi panetesu, catutthaṃ dhammikaṃ mataṃ.
2586.
Adhammenidha vaggo hi, katamo cetthuposatho?
Vasanti ekasīmāyaṃ, cattāro yattha bhikkhuno.
2587.
Ekassa pārisuddhiṃ te, ānayitvā tayo janā;
Karonti pārisuddhiṃ ce, adhammo vagguposatho.
2588.
Adhammena samaggo hi, cattāro bhikkhunekato;
Karonti pārisuddhiṃ ce, samaggo hotyadhammiko.
2589.
Dhammena pana vaggo hi, katamo so uposatho;
Vasanti ekasīmāyaṃ, cattāro yattha bhikkhuno.
以下是巴利文的完整直譯: 2560. 站著的人破壞羯磨,這是註釋書的說法; 因此他應該在伸手可及的範圍內,或者在外面。 2561. 已結界的形狀、標誌、方向的說明, 知道了尺寸后清理,智者應該結界。 2562. 三角形、四方形、圓形、像鼓形、 像帳篷、像弓形、像小鼓和像車形。 2563. 山、林、石頭、樹、路、蟻丘、 水和河,應該說明這八種標誌。 2564. 在這些中,以三種標誌為開始,在周圍 即使用一百個標誌來結界也是允許的。 2565. 最大的界被宣稱為三由旬; 最小的被認為可容納二十一位比丘。 2566. 比最大還大的,比最小還小的, 這兩種都被太陽族的佛陀說成不是界。 2567. 宣佈了標誌后,在所有周圍, 然後用白二羯磨來結界是適當的。 2568. 結界之後,隨後 確立不離衣界,這被稱為已結界的不離宿界。 2569. 如果在河流、湖泊、海洋中結界, 因為不能確定,所以勝者說那不是界。 界的故事。 2570. 根據日期、行為者和應做的行為, 太陽族的佛陀說有九種布薩。 2571. 十四日、十五日和和合布薩, 這三種布薩是根據日期來區分的。 2572. 僧團布薩、群體布薩和個人布薩, 這三種布薩是根據行為者來說的。 2573. 誦經布薩、清凈布薩 和決意布薩,這三種是根據行為來區分的。 2574. 僧團誦波羅提木叉,群體行清凈, 個人則決意,這是導師所說的。 2575. 大仙說波羅提木叉有五種誦法; 誦了序分后,應該宣佈剩餘部分。 2576. 智者應知在其他情況下也是這樣的方法; 比丘尼有四種誦法,這樣就有九種。 2577. 波羅提木叉的誦讀應該在布薩日進行; 除非有障礙,否則不誦讀是被禁止的。 2578. 長老是它的主人; 根據"長老所屬"的經文; 不誦的人被要求誦; 對他來說這是適用的。 2579. 如果在誦完時或剛好 有人來,那已誦的就是很好地誦了,應該宣佈剩餘部分。 2580. 在剛誦完時,或當僧團起座時, 應該向他們的根本(長老)行清凈,如果人數很多的話。 2581. 打掃、點燈、準備水和座位, 長老指定后不做的人犯惡作罪。 2582. 打掃后,點燈, 放置水和座位, 設立群體通告后,三人應該舉行布薩。 2583. 完成了準備工作后,一個人應該決意; 如果不決意的話,就犯惡作罪。 2584. 非法的分裂的,和合的非法的, 同樣法的分裂的,和合的法的。 2585. 勝者說這些是布薩的羯磨; 在這四種中,第四種被認為是如法的。 2586. 在這裡,什麼是非法分裂的布薩呢? 在同一界內住著四位比丘。 2587. 帶來一位的清凈后,三人 如果行清凈,這就是非法分裂的布薩。 2588. 非法和合的是,四位比丘一起 如果行清凈,這就是和合的非法布薩。 2589. 什麼是法的分裂布薩呢? 在同一界內住著四位比丘。
2590.
Ekassa pārisuddhiṃ te, ānayitvā tayo janā;
Pātimokkhuddisante ce, vaggo dhammenuposatho.
2591.
Dhammato hi samaggo so;
Cattāro bhikkhunekato;
Pātimokkhuddisantīdha;
Samaggo dhammato mato.
2592.
Vagge samagge vaggoti, saññino vimatissa vā;
Uposathaṃ karontassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2593.
Bhedādhippāyato tassa, hoti thullaccayaṃ pana;
Vagge samaggenāpatti, samaggoti ca saññino.
2594.
Ukkhittena gahaṭṭhena, sesehi sahadhammihi;
Cutanikkhittasikkhehi, ekādasahi vā saha.
2595.
Uposatho na kātabbo, sabhāgāpattikena vā;
Chandena pārivutthena, karoto hoti dukkaṭaṃ.
2596.
Adesetvā panāpattiṃ, nāvikatvāna vematiṃ;
Uposatho na kātabbo, dine vā anuposathe.
2597.
Uposathe panāvāsā, sabhikkhumhā ca bhikkhunā;
Āvāso vā anāvāso, na gantabbo kudācanaṃ.
2598.
Yasmiṃ uposathe kiccaṃ;
Āvāse pana vattati;
So ce sabhikkhuko nāma;
Āvāsoti pakāsito.
2599.
Uposatho kimatthāya, kimatthāya pavāraṇā;
Uposatho samaggattho, visuddhatthā pavāraṇā.
2600.
Kopetuṃ dhammikaṃ kammaṃ, paṭikkoseyya dukkaṭaṃ;
Chandaṃ vā kāyasāmaggiṃ, adentassapi dukkaṭaṃ.
2601.
Hoti pañcavidho saṅgho, catuvaggādibhedato;
So ca kattabbakammassa, vasena paridīpito.
2602.
Pavāraṇaṃ tathābbhānaṃ, kammañca upasampadaṃ;
Ṭhapetvā catuvaggena, akattabbaṃ na vijjati.
2603.
Pañcavaggena abbhānaṃ, majjhadesūpasampadaṃ;
Dasavaggena abbhānaṃ, vinā sabbaṃ tu vaṭṭati.
2604.
Kammaṃ vīsativaggena, na kattabbaṃ na kiñcipi;
Ūne dosoti ñāpetuṃ, nādhike atirekatā.
2605.
Cattāro pakatattāva, kammappattāti dīpitā;
Catuvaggena kattabbe, sesesu ca ayaṃ nayo.
2606.
Catuvaggādikattabbaṃ, katvāsaṃvāsapuggalaṃ;
Gaṇapūraṃ karontassa, kataṃ kuppati dukkaṭaṃ.
2607.
Parivāsādikammepi , tatraṭṭhaṃ gaṇapūrakaṃ;
Katvā pana karontānaṃ, tathā, sesaṃ tu vaṭṭati.
Uposathakkhandhakakathā.
Vassūpanāyikakkhandhakakathā
2608.
Purimā pacchimā cāti, duve vassūpanāyikā;
Ālayo vā vacībhedo, kattabbo upagacchatā.
2609.
Vassūpagamanaṃ vāpi, jānaṃ anupagacchato;
Temāsamavasitvā vā, carantassapi dukkaṭaṃ.
2610.
Rukkhassa susire chatte, cāṭichavakuṭīsu vā;
Ajjhokāsepi vā vassaṃ, upagantuṃ na vaṭṭati.
2611.
Vassacchede anāpatti, antarāyo sace siyā;
Chinnavassassa bhikkhussa, vāritāva pavāraṇā.
2612.
Mātāpitūnaṃ pana dassanatthaṃ;
Pañcannamatthe sahadhammikānaṃ;
Daṭṭhuṃ gilānaṃ tadupaṭṭhakānaṃ;
Bhattādi nesaṃ pariyesanatthaṃ.
2613.
Tathānabhirataṃ gantvā, vūpakāsessamuṭṭhitaṃ;
Diṭṭhiṃ vā tassa kukkuccaṃ, vinodessāmahanti vā.
2614.
Evaṃ sattāhakiccena, bhikkhunā vinayaññunā;
Apesitepi gantabbaṃ, pageva pahite pana.
2615.
Vassaṃ upagatenettha, animantitabhikkhunā;
Dhammassa savanatthāya, gantuṃ pana na vaṭṭati.
2616.
『『Asukaṃ nāma divasaṃ, sannipāto bhavissati』』;
Iccevaṃ katikā pubbaṃ, katā ce pana vaṭṭati.
2617.
『『Dhovissāmi rajissāmi, bhaṇḍaka』』nti na vaṭṭati;
Sacācariyupajjhāyā, pahiṇanti ca vaṭṭati.
2618.
Uddesādīnamatthāya, gantuṃ neva ca vaṭṭati;
Garūnaṃ dassanatthāya, gantuṃ labhati puggalo.
以下是巴利文的完整直譯: 2590. 帶來一位的清凈后,三人 如果誦波羅提木叉,這就是法的分裂布薩。 2591. 法的和合的是; 四位比丘一起; 在這裡誦波羅提木叉; 被認為是法的和合布薩。 2592. 對分裂的認為是和合的,或有疑慮的, 舉行布薩的人,犯惡作罪。 2593. 如果他有分裂的意圖,則犯粗惡罪; 在分裂時認為是和合的,則無罪。 2594. 與被擯除的、在家人、 其他非同法者、已舍戒者、已被剝奪戒體者, 或與其他十一種人一起, 2595. 不應舉行布薩,或與犯同分罪的人, 或與已表決心的人;做了就犯惡作罪。 2596. 不說出罪過,或不消除疑慮, 不應舉行布薩,或在非布薩日。 2597. 在布薩日,比丘不應從有比丘的住處 去到有比丘或無比丘的住處。 2598. 在哪個布薩日有事務; 在那個住處進行; 如果那裡有比丘; 被稱為有比丘的住處。 2599. 布薩是爲了什麼,自恣是爲了什麼? 布薩是爲了和合,自恣是爲了清凈。 2600. 破壞如法的羯磨,抗議的人犯惡作罪; 不給欲或身體和合的人也犯惡作罪。 2601. 僧團有五種,根據四人等的區別; 這是根據應做的羯磨來說明的。 2602. 自恣、復權、羯磨和受具足戒, 除了這些,四人僧團沒有不能做的。 2603. 五人僧團可以復權,在中國受具足戒, 十人僧團可以復權,除此之外都是允許的。 2604. 二十人僧團沒有任何不能做的羯磨; 人數不足是過失,超過則是多餘。 2605. 四位清凈比丘被說成是有資格做羯磨的; 在四人僧團應做的事上,在其他情況下也是這個道理。 2606. 在四人等僧團應做的事上,把不共住的人 當作湊數的人,做了的話羯磨無效,犯惡作罪。 2607. 在別住等羯磨中,把當事人當作湊數的人, 做了的話也是一樣,其餘的則是允許的。 布薩品的故事。 雨安居品的故事 2608. 前安居和后安居,這是兩種雨安居; 應該由想要入安居的人做住處的選定或語言表示。 2609. 知道是入安居卻不入安居的, 或不住滿三個月而外出遊行的,都犯惡作罪。 2610. 在樹洞里、傘下、陶罐里、屍體小屋裡, 或露天地方入雨安居都是不允許的。 2611. 如果有障礙,中斷雨安居無罪; 中斷雨安居的比丘,被禁止自恣。 2612. 爲了見父母; 爲了五種同法者的利益; 爲了看望病人和照顧病人; 爲了尋找他們的食物等。 2613. 同樣,爲了去(幫助)不喜歡(修行)的人,爲了使離群獨處的人回來, 爲了消除他的邪見或疑慮。 2614. 這樣,通曉戒律的比丘, 爲了七日之內的事務,即使沒有被派遣也應該去,更不用說被派遣了。 2615. 在這裡,已經入雨安居的比丘, 如果沒有被邀請,爲了聽法而去是不允許的。 2616. "某日將有集會", 如果事先這樣約定了,那麼是允許的。 2617. "我將洗衣服,我將染衣服,我將整理物品",這樣是不允許的; 但如果阿阇黎和和尚派遣,那麼是允許的。 2618. 爲了學習等目的而去是不允許的; 但個人爲了見尊長是允許去的。
2619.
Sace ācariyo 『『ajja, mā gacchāhī』』ti bhāsati;
Ratticchede anāpatti, hotīti paridīpitā.
2620.
Yassa kassaci ñātissa, upaṭṭhākakulassa vā;
Gacchato dassanatthāya, ratticchede ca dukkaṭaṃ.
2621.
『『Āgamissāmi ajjeva, gantvāhaṃ gāmaka』』nti ca;
Sace pāpuṇituṃ gacchaṃ, na sakkoteva vaṭṭati.
2622.
Vaje satthepi nāvāyaṃ, tīsu ṭhānesu bhikkhuno;
Vassacchede anāpatti, pavāretuñca vaṭṭati.
2623.
Sati paccayavekalle, sarīrāphāsutāya vā;
Eseva antarāyoti, vassaṃ chetvāpi pakkame.
2624.
Yena kenantarāyena, vassaṃ nopagato hi yo;
Dutiyā upagantabbā, chinnavassena vā pana.
2625.
Vassaṃ anupagantvā vā, tadaheva ca gacchati;
Bahiddhā eva sattāhaṃ, upagantvāpi vā pana.
2626.
Vītināmeti ce tassa, purimāpi na vijjati;
Paṭissave ca bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2627.
Vassaṃ panupagantvā ca, uṭṭhāpetvā na cāruṇaṃ;
Gacchato pana sattāha-karaṇeneva bhikkhuno.
2628.
Antoyeva ca sattāhaṃ, nivattantassa tassa tu;
Anāpattīti ko vādo, vasitvā bahi gacchato.
2629.
『『Vasissāmīdha vassa』』nti, ālayo yadi vijjati;
Nopetasatiyā vassaṃ, tena senāsanaṃ pana.
2630.
Gahitaṃ suggahitaṃ hoti, chinnavasso na hoti so;
Labhateva pavāretuṃ, na doso koci vijjati.
2631.
『『Imasmiṃ vihāre temāsaṃ, imaṃ vassaṃ upemi』』ti;
Nicchārite ca tikkhattuṃ, vassaṃ upagato siyā.
2632.
Ādiṃ tu navamiṃ katvā, gantuṃ vaṭṭati bhikkhuno;
Āgacchatu ca pacchā so, mā vā doso na vijjati.
Vassūpanāyikakkhandhakakathā.
Pavāraṇakkhandhakakathā
2633.
Cātuddasī pañcadasī, sāmaggī ca pavāraṇā;
Tevācī dvekavācī ca, saṅghe ca gaṇapuggale.
2634.
Etā pana munindena, vuttā nava pavāraṇā;
Tīṇi kammāni muñcitvā, anteneva pavāraye.
2635.
Pubbakiccaṃ samāpetvā, pattakalle samānite;
Ñattiṃ ṭhapetvā saṅghena, kattabbā hi pavāraṇā.
2636.
Pavārentesu theresu, nisīdeyya navo pana;
Sayaṃ yāva pavāreyya, tāva ukkuṭikañhi so.
2637.
Ñattiṃ vatvā pavāreyyuṃ, cattāro vā tayopi vā;
Pubbakiccaṃ samāpetvā, ekāvāse vasanti ce.
2638.
Aññamaññaṃ pavāreyyuṃ, vinā ñattiṃ duve janā;
Adhiṭṭheyya panekopi, sesā saṅghapavāraṇā.
2639.
Pavārite ca saṅghasmiṃ, kareyyanāgato pana;
Avuṭṭho chinnavasso vā, pārisuddhiuposathaṃ.
2640.
Pañca yasmiṃ panāvāse, cattāro vā tayopi vā;
Ekekassa haritvāna, samaṇā te pavāraṇaṃ.
2641.
Aññamaññaṃ pavārenti, sace āpatti dukkaṭaṃ;
Sesaṃ uposathe vutta-nayenidha naye budho.
2642.
Pārisuddhippadānena, sampādetattano suciṃ;
Chandadānena saṅghassa, sabbaṃ sādheti, nattano.
2643.
Tasmā pana ubhinnampi, kiccasiddhatthamevidha;
Pārisuddhipi dātabbā, chandaṃ dentena bhikkhunā.
2644.
Chandekena bahūnampi, hātabbo pārisuddhipi;
Paramparāhaṭo chando, na gacchati visuddhiyā.
2645.
Chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā, gahetvā vā pavāraṇaṃ;
Sāmaṇerādibhāvaṃ vā, paṭijāneyya hārako.
2646.
Sace so saṅghamappatvā, vibbhameyya mareyya vā;
Nāhaṭañceva taṃ sabbaṃ, patvā cevaṃ siyāhaṭaṃ.
2647.
Saṅghaṃ patvā pamatto vā, sutto vā khittacittako;
Nāroceti anāpatti, hoti sañcicca dukkaṭaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 2619. 如果阿阇黎說:"今天不要去", 被說明在夜間中斷無罪。 2620. 爲了去看望任何親戚, 或護持的家庭,夜間中斷也犯惡作罪。 2621. "我今天就去村子,然後會回來", 如果去了卻不能回來,這是不允許的。 2622. 在牛群中、商隊中或船上,比丘在這三個地方, 中斷雨安居無罪,也允許自恣。 2623. 如果缺乏必需品, 或身體不適,這就是障礙,即使中斷雨安居也可以離開。 2624. 因為任何障礙而沒有入雨安居的人, 應該入第二次安居,或者是中斷安居的人。 2625. 沒有入雨安居,或在當天就離開, 或入安居后在外面度過七天, 2626. 如果他讓時間過去,前安居也就不存在了; 對於承諾了的比丘,犯惡作罪。 2627. 入了雨安居,在天亮前起身, 比丘只是爲了七天的事而離開。 2628. 在七天之內回來的他, 無罪,更不用說在外面住了再回來的。 2629. "我將在這裡度過雨安居",如果有這樣的意向, 即使沒有唸誦,他的雨安居住處 2630. 也是很好地獲得了,他不是中斷安居的人; 他可以自恣,沒有任何過失。 2631. "在這個精舍里三個月,我入這個雨安居", 如果沒有確定,就應該唸誦三遍,這樣就入了雨安居。 2632. 從第九天開始,比丘可以離開; 他後來是否回來都沒有過失。 雨安居品的故事。 自恣品的故事 2633. 十四日、十五日和和合自恣; 三語、二語和一語自恣;在僧團、群體和個人中。 2634. 這九種自恣是牟尼王所說的; 除了三種羯磨,應該在最後自恣。 2635. 完成了準備工作,在適當的時候集合; 提出動議后,僧團應該進行自恣。 2636. 當長老們自恣時,新學比丘應該坐著; 直到他自己自恣時,他應該蹲著。 2637. 說了動議后,四人或三人可以自恣, 如果他們完成了準備工作,住在同一住處。 2638. 兩人可以互相自恣,不用動議; 一人則可以決意,其餘的是僧團自恣。 2639. 當僧團已經自恣后,沒來的人 或沒住滿或中斷安居的人,應該舉行清凈布薩。 2640. 在有五人、四人或三人的住處, 那些沙門帶著每個人的自恣。 2641. 如果他們互相自恣,就犯惡作罪; 其餘的智者應該按照布薩中所說的方法來理解。 2642. 通過給予清凈來完成自己的清凈, 通過給予欲來完成僧團的一切,而不是自己的。 2643. 因此,爲了在這裡完成兩者的任務, 給欲的比丘也應該給予清凈。 2644. 用一個欲可以為許多人請假,清凈也是如此; 轉交的欲不能用於清凈。 2645. 拿著欲或清凈或自恣, 或承認是沙彌等身份的傳達者。 2646. 如果他在到達僧團之前還俗或死亡, 那就算沒有傳達;如果到達后發生這種情況,就算已傳達。 2647. 到達僧團后,因為放逸或睡眠或心亂, 不宣佈的話無罪;故意的話犯惡作罪。
2648.
Ye te vipassanāyuttā, rattindivamatanditā;
Pubbarattāpararattaṃ, vipassanaparāyaṇā.
2649.
Laddhaphāsuvihārānaṃ, siyā na parihāniti;
Pavāraṇāya saṅgāho, vutto kattikamāsake.
Pavāraṇakkhandhakakathā.
Cammakkhandhakakathā
2650.
Eḷakājamigānaṃ tu, cammaṃ vaṭṭati bhikkhuno;
Rohiteṇikuraṅgānaṃ, pasadaṃmigamātuyā.
2651.
Ṭhapetvā cammametesaṃ, aññaṃ dukkaṭavatthukaṃ;
Thavikopāhane sabbaṃ, cammaṃ vaṭṭatyamānusaṃ.
2652.
Vaṭṭanti majjhime dese, na guṇaṅguṇupāhanā;
Vaṭṭanti antoārāme, sabbatthāpi ca rogino.
2653.
Puṭakhallakabaddhā ca, tatheva pāliguṇṭhimā;
Tūlapuṇṇā na vaṭṭanti, sabbanīlādayopi ca.
2654.
Citrā upāhanā meṇḍa-visāṇūpamavaddhikā;
Na ca vaṭṭanti morassa, piñchena parisibbitā.
2655.
Majjārakāḷakolūka-sīhabyagghuddadīpinaṃ;
Ajinassa ca cammena, na vaṭṭati parikkhaṭā.
2656.
Puṭādiṃ apanetvā vā, chinditvā vāpi sabbaso;
Vaṇṇabhedaṃ tathā katvā, dhāretabbā upāhanā.
2657.
Sabbāpi pana dhāretuṃ, na ca vaṭṭanti pādukā;
Ṭhapetvā tattha passāva- vaccācamanapādukā.
2658.
Āsandiñceva pallaṅkaṃ, uccāsayanasaññitaṃ;
Atikkantapamāṇaṃ tu, sevamānassa dukkaṭaṃ.
2659.
Gonakaṃ kuttakaṃ cittaṃ, paṭikaṃ paṭalikampi ca;
Ekantalomiṃ vikatiṃ, tūlikaṃ uddalomikaṃ.
2660.
Kaṭṭissaṃ pana koseyyaṃ, hatthiassarathattharaṃ;
Kadalimigapavara-paccattharaṇakampi ca.
2661.
Heṭṭhā rattavitānassa, dvidhā rattūpadhānakaṃ;
Akappiyamidaṃ sabbaṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
2662.
Heṭṭhā akappiye paccatthare sati na vaṭṭati;
Uddhaṃ setavitānampi, tasmiṃ asati vaṭṭati.
2663.
Āsandiṃ pana pallaṅkaṃ, ṭhapetvā tūlikampi ca;
Sesaṃ pana ca sabbampi, labhate gihisantakaṃ.
2664.
Dhammāsane anāpatti, bhattaggepi nisīdituṃ;
Bhūmattharaṇake tattha, sayitumpi ca vaṭṭati.
Cammakkhandhakakathā.
Bhesajjakkhandhakakathā
2665.
Vuttā gahapatissāpi, sammutussāvanantikā;
Gonisādīti kappiyā, catasso honti bhūmiyo.
2666.
Saṅghassa santakaṃ gehaṃ, santakaṃ bhikkhunopi vā;
Kappiyaṃ pana kattabbaṃ, sahaseyyappahonakaṃ.
2667.
Ṭhapetvā bhikkhumaññehi, dinnaṃ kappiyabhūmiyā;
Atthāya santakaṃ tesaṃ, gehaṃ gahapatevidaṃ.
2668.
Sā hi sammutikā nāma, yā hi saṅghena sammatā;
Kammavācamavatvā vā, vaṭṭatevāpalokanaṃ.
2669.
Paṭhamiṭṭhakapāsāṇa-thambhādiṭṭhapane pana;
『『Kappiyakuṭiṃ karomā』』ti, vadantehi samantato.
2670.
Ukkhipitvā ṭhapentesu, āmasitvā paresu vā;
Sayamevukkhipitvā vā, ṭhapeyyussāvanantikā.
2671.
Iṭṭhakādipatiṭṭhānaṃ , bhikkhūnaṃ vadataṃ pana;
Vācāya pariyosānaṃ, samakālaṃ tu vaṭṭati.
2672.
Ārāmo aparikkhitto, sakalo bhuyyatopi vā;
Duvidhopi ca viññūhi, gonisādīti vuccati.
2673.
Etā pana catassopi, honti kappiyabhūmiyo;
Ettha pakkañca vutthañca, sabbaṃ vaṭṭati āmisaṃ.
2674.
Ussāvanantikā yā sā, thambhādīsu adhiṭṭhitā;
Thambhādīsvapanītesu, tadaññesupi tiṭṭhati.
2675.
Apanītesu sabbesu, siyā jahitavatthukā;
Gonisādī parikkhittā, sesā chadananāsato.
2676.
Bhikkhuṃ ṭhapetvā aññesaṃ, hatthato ca paṭiggaho;
Tesañca sannidhi anto- vuttaṃ bhikkhussa vaṭṭati.
以下是巴利文的完整直譯: 2648. 那些致力於內觀的人,日夜不懈怠, 前夜后夜,專注于內觀。 2649. 爲了獲得舒適住處的人不會退步; 在卡提迦月(陽曆10-11月)舉行自恣的集會。 自恣品的故事。 皮革品的故事 2650. 山羊和鹿的皮革對比丘是允許的; 紅鹿、黑羚羊、羚羊和鹿母的皮革也是允許的。 2651. 除了這些皮革,其他的是惡作罪的對象; 皮袋、涼鞋,所有非人類的皮革都是允許的。 2652. 在中國(印度中部)不允許厚底涼鞋; 在精舍內和病人在任何地方都允許。 2653. 繫帶鞋、覆蓋腳背的鞋, 裝棉花的不允許,全藍色等也不允許。 2654. 彩色涼鞋、帶羊角形裝飾的, 以及用孔雀羽毛縫製的都不允許。 2655. 貓、黑狼、貓頭鷹、獅子、虎、水獺、豹, 以及黑羚羊的皮革,不允許用來裝飾。 2656. 去掉繫帶等,或者完全切斷, 或者改變顏色,這樣的涼鞋可以穿。 2657. 所有的木屐都不允許穿; 除了那裡的小便、大便和洗凈用的木屐。 2658. 長椅和高廣床被稱為高床; 超過規定尺寸的,使用就犯惡作罪。 2659. 長毛毯、花紋毯、彩色毯、 羊毛毯、羊毛覆蓋物、 單面長毛毯、各種圖案毯、棉花墊、毛織物, 2660. 絲質床單、絲綢床單、象馬車用的覆蓋物, 以及香蕉鹿皮等高貴的覆蓋物。 2661. 下面有紅色天篷,兩側有紅色枕頭, 這些都是不如法的,使用就犯惡作罪。 2662. 如果下面有不如法的覆蓋物就不允許; 如果沒有,上面有白色天篷是允許的。 2663. 長椅、高廣床,除了棉花墊, 其餘的所有在家人擁有的都可以接受。 2664. 在說法座上無罪,在飯堂里也可以坐; 在那裡鋪地毯也可以躺下。 皮革品的故事。 藥品的故事 2665. 已經說過的施主的、承認的、隨語的, 以及牛住的,這四種是如法的地。 2666. 屬於僧團的房子,或屬於比丘的, 應該做成如法的,足夠同宿的。 2667. 除了比丘,其他人給予的如法地, 爲了他們的利益,這個房子是施主的。 2668. 那個被稱為承認的,就是僧團同意的; 不念羯磨文也可以,只要宣佈就行。 2669. 在安放第一塊磚、石頭、柱子等時,
2677.
Bhikkhussa bhikkhuniyā vā, santakaṃ saṅghikampi vā;
Antovutthañca pakkañca, ubhinnaṃ na ca vaṭṭati.
2678.
Akappakuṭiyā vutthaṃ, sappiādivimissitaṃ;
『『Antovuttha』』nti niddiṭṭhaṃ, paṭhamaṃ kālikadvayaṃ.
2679.
Teheva sappiādīhi, bhikkhunā yāvajīvikaṃ;
Pakkaṃ taṃ pana sattāhaṃ, vaṭṭateva nirāmisaṃ.
2680.
Sace āmisasaṃsaṭṭhaṃ, pakkaṃ taṃ paribhuñjati;
Antovutthañca bhiyyopi, sāmapakkañca bhuñjati.
2681.
Yāvakālikamāhāro, pānakaṃ yāmakālikaṃ;
Sattāhakālikaṃ nāma, sappiādikapañcakaṃ.
2682.
Sesaṃ pana haliddādi, bhesajjaṃ yāvajīvikaṃ;
Catudhā kālikā vuttā, udakaṃ hotyakālikaṃ.
2683.
Paṭiggahavaseneva, kālātītā tikālikā;
Honti dosakarā bhuttā, abhuttaṃ tatiyampi ca.
2684.
Ambaṃ jambu ca cocañca, mocañca madhu muddikā;
Sālu phārusakañcāti, pānakaṃ aṭṭhadhā mataṃ.
2685.
Pānakatthamanuññātaṃ, phalaṃ pakkañca āmakaṃ;
Pānahetu paṭikkhitto, savatthukapaṭiggaho.
2686.
Ambapakkaṃ sukoṭṭetvā, madditvā udake pana;
Pacchā parissavaṃ katvā, pātuṃ vaṭṭati pānakaṃ.
2687.
Vaṭṭatādiccapākaṃ tu, aggipakkaṃ na vaṭṭati;
Eseva ca nayo sesa-pānakesupi dīpito.
2688.
Pupphapattaphalucchūnaṃ, cattāro panime rasā;
Anuññātā imānaṭṭha, pānāni anujānatā.
2689.
Sabbo puppharaso vutto, madhukassa rasaṃ vinā;
Sabbo pattaraso vutto, pakkaḍākarasaṃ vinā.
2690.
Sattannaṃ sānulomānaṃ, dhaññānaṃ phalajaṃ rasaṃ;
Ṭhapetvānumato sabbo, vikāle phalajo raso.
2691.
Yāvakālikapattāna-mapi sītudake kato;
Madditvādiccapākopi, vikāle pana vaṭṭati.
2692.
Tālañca nāḷikerañca, panasaṃ labujampi ca;
Tipusālābukumbhaṇḍaṃ, tathā pussaphalampi ca.
2693.
Evameḷālukañcāti, navetāni phalāni hi;
Aparaṇṇañca sabbampi, sattadhaññānulomikaṃ.
2694.
Badaraṃ timbarū selu, kosambaṃ karamaddakaṃ;
Mātuluṅgakapitthañca, vettaṃ ciñcaphalampi ca.
2695.
Phalānaṃ evamādīnaṃ, khuddakānaṃ raso pana;
Aṭṭhapānānulomattā, niddiṭṭho anulomike.
2696.
Sānulomassa dhaññassa, ṭhapetvā phalajaṃ rasaṃ;
Añño phalaraso natthi, ayāmakāliko idha.
Bhesajjakkhandhakakathā.
Kathinakkhandhakakathā
2697.
Bhikkhūnaṃ vuṭṭhavassānaṃ, kathinatthāramabravi;
Pañcannaṃ ānisaṃsānaṃ, kāraṇā munipuṅgavo.
2698.
Na ullikhitamattādi-catuvīsativajjitaṃ;
Cīvaraṃ bhikkhunādāya, uddharitvā purāṇakaṃ.
2699.
Navaṃ adhiṭṭhahitvāva, vattabbaṃ vacasā puna;
『『Imināntaravāsena, kathinaṃ attharāmi』』ti.
2700.
Vutte tikkhattumiccevaṃ, kathinaṃ hoti atthataṃ;
Saṅghaṃ panupasaṅkamma, ādāya kathinaṃ iti.
2701.
『『Atthataṃ kathinaṃ bhante, saṅghassa anumodatha;
Dhammiko kathinatthāro』』, vattabbaṃ tena bhikkhunā.
2702.
『『Suatthataṃ tayā bhante, saṅghassa kathinaṃ puna;
Dhammiko kathinatthāro, anumodāmi』』tīraye.
2703.
Kathinassa ca kiṃ mūlaṃ, kiṃ vatthu kā ca bhūmiyo;
Katidhammavido bhikkhu, kathinatthāramarahati.
2704.
Mūlamekaṃ, siyā vatthu, tividhaṃ, bhūmiyo cha ca;
Aṭṭhadhammavido bhikkhu, kathinatthāramarahati.
2705.
Saṅgho mūlanti niddiṭṭhaṃ, vatthu hoti ticīvaraṃ;
Khomādīni cha vuttāni, cīvarāni cha bhūmiyo.
以下是巴利文的完整直譯: 2677. 屬於比丘或比丘尼的,或屬於僧團的, 在裡面存放的和煮熟的,兩者都不允許。 2678. 在非如法小屋裡存放的,與酥油等混合的, 被稱為"記憶體",這是前兩種時限食物。 2679. 比丘用這些酥油等作為終生藥, 煮熟的可以儲存七天,不與食物混合。 2680. 如果食用與食物混合煮熟的, 就更是食用了記憶體和自己煮的。 2681. 時限食是食物,一夜時限是飲料, 七日時限是指酥油等五種, 2682. 其餘的如薑黃等藥是終生藥; 說有四種時限,水是無時限的。 2683. 根據接受的時間,三種時限食超過時限, 食用會造成過失,第三種即使不食用也是。 2684. 芒果、蒲桃、可可、香蕉、蜂蜜、葡萄、 沙羅、法魯沙卡,這八種被認為是飲料。 2685. 爲了飲料而允許的水果,無論熟的還是生的; 爲了飲料而禁止的是連同原料一起接受。 2686. 把芒果搗碎,在水中揉搓, 然後過濾,這種飲料可以喝。 2687. 日曬的可以,火煮的不可以; 這個規則也適用於其他飲料。 2688. 花、葉、果實、甘蔗的四種汁, 允許這八種飲料。 2689. 說所有花汁都允許,除了蜂蜜的汁; 說所有葉汁都允許,除了煮熟的蔬菜汁。 2690. 除了七種穀類及類似穀類的果汁, 其他所有果汁在非時都允許。 2691. 即使是時限食的葉子,在冷水中製作, 或者日曬的,在非時也允許。 2692. 棕櫚、椰子、麵包果、麵包樹果, 黃瓜、葫蘆、南瓜,以及南瓜花的果實, 2693. 還有冬瓜,這九種水果, 以及所有豆類,類似七種穀物的。 2694. 棗、提姆巴魯、塞盧、拘刪婆、卡拉馬達卡, 香櫞、木蘋果、藤、羅望子果, 2695. 這些小水果的汁, 因為類似八種飲料,被認為是允許的。 2696. 除了類似穀物的果汁, 這裡沒有其他非一夜時限的果汁。 藥品的故事。 迦絺那衣品的故事 2697. 對於已經度過雨安居的比丘們,牟尼中的雄獅 爲了五種功德的原因,說了鋪設迦絺那衣。 2698. 不是僅僅劃線等二十四種有缺陷的, 比丘拿著衣服,除去舊的, 2699. 決意新的,然後應該用語言說: "我用這件內衣鋪設迦絺那衣。" 2700. 這樣說三遍,迦絺那衣就鋪設好了; 然後去到僧團那裡,拿著迦絺那衣這樣說: 2701. "尊者們,迦絺那衣已經鋪設,請僧團隨喜; 這是如法的迦絺那衣鋪設",那位比丘應該這樣說。 2702. "尊者,你為僧團很好地鋪設了迦絺那衣, 這是如法的迦絺那衣鋪設,我隨喜",應該這樣說。 2703. 迦絺那衣的根本是什麼,對象是什麼,基礎是什麼? 懂得幾種法的比丘有資格鋪設迦絺那衣? 2704. 根本是一個,對象是三種,基礎是六種, 懂得八種法的比丘有資格鋪設迦絺那衣。 2705. 僧團被說成是根本,對象是三衣, 說有六種衣料,亞麻等六種是基礎。
2706.
Pubbapaccuddharādhiṭṭhā-natthāro mātikāpi ca;
Palibodho ca uddhāro, ānisaṃsā panaṭṭhime.
2707.
Dhovanañca vicāro ca, chedanaṃ bandhanampi ca;
Sibbanaṃ rajanaṃ kappaṃ, 『『pubbakicca』』nti vuccati.
2708.
Saṅghāṭi uttarāsaṅgo, atho antaravāsako;
Paccuddhāro adhiṭṭhānaṃ, atthāropesameva tu.
2709.
Pakkamanañca niṭṭhānaṃ, sanniṭṭhānañca nāsanaṃ;
Savanāsā ca sīmā ca, sahubbhāroti aṭṭhimā.
2710.
Katacīvaramādāya, āvāse nirapekkhako;
Atikkantāya sīmāya, hoti pakkamanantikā.
2711.
Ānisaṃsamathādāya, vihāre anapekkhako;
Gantvā pana vihāraṃ so, aññaṃ sukhavihārikaṃ.
2712.
Tattha taṃ viharantova, karoti yadi cīvaraṃ;
Niṭṭhite cīvare tasmiṃ, niṭṭhānantāti vuccati.
2713.
『『Cīvaraṃ na karissāmi, na paccessaṃ tamassamaṃ』』;
Evaṃ tu dhuranikkhepe, sanniṭṭhānantikā matā.
2714.
Kathinacchādanaṃ laddhā, 『『na paccessa』』nti ce gato;
Karontasseva naṭṭhaṃ vā, daḍḍhaṃ vā nāsanantikā.
2715.
Laddhānisaṃso sāpekkho, bahisīmaṃ gato pana;
Suṇāti cantarubbhāraṃ, sā hoti savanantikā.
2716.
Cīvarāsāya pakkanto, bahisīmaṃ gato pana;
『『Dassāmi cīvaraṃ tuyhaṃ』』, vutto savati kenaci.
2717.
Puna vutte 『『na sakkomi, dātunti tava cīvaraṃ』』;
Āsāya chinnamattāya, āsāvacchedikā matā.
2718.
Vassaṃvuṭṭhavihāramhā , vihāraññaṃ gato siyā;
Āgacchaṃ antarāmagge, taduddhāramatikkame.
2719.
Tassa so kathinuddhāro, sīmātikkantiko mato;
Kathinānisaṃsamādāya, sāpekkhova sace gato.
2720.
Sambhuṇāti punāgantvā, kathinuddhārameva ce;
Tassa so kathinuddhāro, 『『sahubbhāro』』ti vuccati.
2721.
Pakkamanañca niṭṭhānaṃ, sanniṭṭhānañca sīmato;
Cattāro puggalādhīnā, saṅghādhīnantarubbharo.
2722.
Nāsanaṃ savanañceva, āsāvacchedikāpi ca;
Tayopi kathinubbhārā, na tu saṅghā, na bhikkhuto.
2723.
Āvāsapalibodho ca, palibodho ca cīvare;
Palibodhā duve vuttā, yuttamuttatthavādinā.
2724.
Aṭṭhannaṃ mātikānaṃ vā, antarubbhāratopi vā;
Ubbhārāpi duve vuttā, kathinassa mahesinā.
2725.
Anāmantāsamādānaṃ, gaṇato yāvadatthikaṃ;
Tattha yo cīvaruppādo, ānisaṃsā ca pañcime.
Kathinakkhandhakakathā.
Cīvarakkhandhakakathā
2726.
Cīvarassa panuppādā, aṭṭha cīvaramātikā;
Sīmāya deti, katikā, bhikkhāpaññattiyā, tathā.
2727.
Saṅghassa, ubhatosaṅghe, vassaṃvuṭṭhassa deti ca,;
Ādissa, puggalassāti, aṭṭhimā pana mātikā.
2728.
Tattha sīmāya detīti, antosīmaṃ gatehi tu;
Bhikkhūhi bhājetabbanti, vaṇṇitaṃ varavaṇṇinā.
2729.
Katikāya ca dinnaṃ ye, vihārā ekalābhakā;
Ettha dinnañca sabbehi, bhājetabbanti vuccati.
2730.
Saṅghassa dhuvakārā hi, yattha karīyanti tattha ca;
Bhikkhāpaññattiyā dinnaṃ, dinnaṃ vuttaṃ mahesinā.
2731.
Saṅghassa pana yaṃ dinnaṃ, ujubhūtena cetasā;
Tañhi sammukhibhūtena, bhājetabbanti vuccati.
2732.
Ubhatosaṅgha muddissa, deti saddhāya cīvaraṃ;
Thokā vā bahu vā bhikkhū, samabhāgova vaṭṭati.
2733.
Vassaṃvuṭṭhassa saṅghassa, cīvaraṃ deti yaṃ pana;
Taṃ tasmiṃ vuṭṭhavassena, bhājetabbanti vaṇṇitaṃ.
2734.
Yāguyā pana bhatte vā, detiādissa ce pana;
Cīvaraṃ tattha tattheva, yojetabbaṃ vijānatā.
以下是巴利文的完整直譯: 2706. 先前的、捨棄的、決意的、鋪設的、綱目、 障礙、捨棄、這八種功德。 2707. 洗、考慮、裁剪、縫合、 縫紉、染色、標記,這被稱為"先前工作"。 2708. 大衣、上衣、以及內衣, 捨棄、決意、鋪設也是如此。 2709. 離開、完成、決定、失去、 聽聞、界、共同捨棄,這八種。 2710. 拿著做好的衣服,對住處無所顧戀, 越過界限,這就是離開時的捨棄。 2711. 或者帶著功德,對精舍無所顧戀, 然後去到另一個舒適的精舍。 2712. 在那裡住著,如果他做衣服, 當那件衣服完成時,這被稱為完成時的捨棄。 2713. "我不會做衣服,也不會回到那個精舍", 這樣放棄責任,被認為是決定時的捨棄。 2714. 得到迦絺那衣料后說"我不會回來"而離去, 正在做時衣服丟失或被燒燬,這是失去時的捨棄。 2715. 得到功德后,帶著期望離開界外, 然後聽到中間的捨棄,這是聽聞時的捨棄。 2716. 期望得到衣服而離開,去到界外, 然後聽到有人說"我會給你衣服"。 2717. 再聽到"我不能給你衣服", 一旦期望破滅,這被認為是期望斷絕時的捨棄。 2718. 從度過雨安居的精舍,去到另一個精舍, 在中途超過了捨棄的時間。 2719. 這種迦絺那衣的捨棄被認為是越界時的捨棄; 如果帶著迦絺那衣的功德,帶著期望而去, 2720. 回來后又遇到迦絺那衣的捨棄, 這種迦絺那衣的捨棄被稱為"共同捨棄"。 2721. 離開、完成、決定和越界, 這四種依賴個人,中間的捨棄依賴僧團。 2722. 失去、聽聞和期望斷絕, 這三種迦絺那衣的捨棄不依賴僧團,也不依賴比丘。 2723. 住處的障礙和衣服的障礙, 說真實義的人說這兩種是障礙。 2724. 通過八種綱目,或通過中間的捨棄, 大仙說迦絺那衣有兩種捨棄。 2725. 不用通知就可以接受,從群體中隨意取用, 在那裡得到的衣服,這五種是功德。 迦絺那衣品的故事。 衣服品的故事 2726. 關於衣服的來源,有八種衣服的綱目; 在界內給予、約定、為乞食而施設、 2727. 給僧團、給兩部僧團、給度過雨安居的人、 指定給、給個人,這八種是綱目。 2728. 其中"在界內給予"是指, 應該由
2735.
Puggalaṃ pana uddissa, cīvaraṃ yaṃ tu dīyati;
Puggalodissakaṃ nāma, dānaṃ taṃ tu pavuccati.
2736.
Sahadhammikesu yo koci, pañcasvapi 『『mamaccaye;
Ayaṃ mayhaṃ parikkhāro, mātuyā pitunopi vā.
2737.
Upajjhāyassa vā hotu』』, vadaticcevameva ce;
Na hoti pana taṃ tesaṃ, saṅghasseva ca santakaṃ.
2738.
Pañcannaṃ accaye dānaṃ, na ca rūhati kiñcipi;
Saṅghasseva ca taṃ hoti, gihīnaṃ pana rūhati.
2739.
Bhikkhu vā sāmaṇero vā, kālaṃ bhikkhunupassaye;
Karotyassa parikkhārā, bhikkhūnaṃyeva santakā.
2740.
Bhikkhunī sāmaṇerī vā, vihārasmiṃ sace matā;
Honti tassā parikkhārā, bhikkhunīnaṃ tu santakā.
2741.
『『Dehi netvāsukassā』』ti, dinnaṃ taṃ purimassa tu;
『『Idaṃ dammī』』ti dinnaṃ taṃ, pacchimasseva santakaṃ.
2742.
Evaṃ dinnavidhiṃ ñatvā, matassa vāmatassa vā;
Vissāsaṃ vāpi gaṇheyya, gaṇhe matakacīvaraṃ.
2743.
Mūlapattaphalakkhandha-tacapupphappabhedato;
Chabbidhaṃ rajanaṃ vuttaṃ, vantadosena tādinā.
2744.
Mūle haliddiṃ, khandhesu, mañjeṭṭhaṃ tuṅgahārakaṃ;
Pattesu alliyā pattaṃ, tathā pattañca nīliyā.
2745.
Kusumbhaṃ kiṃsukaṃ pupphe, tace loddañca kaṇḍulaṃ;
Ṭhapetvā rajanaṃ sabbaṃ, phalaṃ sabbampi vaṭṭati.
2746.
Kiliṭṭhasāṭakaṃ vāpi, dubbaṇṇaṃ vāpi cīvaraṃ;
Alliyā pana pattena, dhovituṃ pana vaṭṭati.
2747.
Cīvarānaṃ kathā sesā, paṭhame kathine pana;
Tattha vuttanayeneva, veditabbā vibhāvinā.
Cīvarakkhandhakakathā.
Mahāvaggo niṭṭhito.
Cūḷavaggo
Pārivāsikakkhandhakakathā
2748.
Tajjanīyaṃ niyassañca, pabbājaṃ paṭisāraṇaṃ;
Tividhukkhepanañcāti, satta kammāni dīpaye.
2749.
Tecattālīsa vattāni, khandhake kammasaññite;
Navādhikāni tiṃseva, khandhake tadanantare.
2750.
Evaṃ sabbāni vattāni, dvāsīteva mahesinā;
Honti khandhakavattāni, gahitāgahaṇena tu.
2751.
Pārivāsañca vattañca, samādinnassa bhikkhuno;
Ratticchedo kathaṃ vutto, vattabhedo kathaṃ bhave?
2752.
Sahavāso vināvāso, anārocanameva ca;
Pārivāsikabhikkhussa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.
2753.
Ekacchanne panāvāse, pakatattena bhikkhunā;
Nivāso dakapātena, ukkhittassa nivārito.
2754.
Pārivāsikabhikkhussa, antoyeva na labbhati;
Iccevaṃ pana niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
2755.
『『Avisesena niddiṭṭhaṃ, mahāaṭṭhakathādisu;
Ubhinnaṃ dakapātena, nivāso vārito』』ti hi.
2756.
Abhikkhuke panāvāse, anāvāsepi katthaci;
Vippavāsaṃ vasantassa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.
2757.
Pārivāsikabhikkhussa, bhikkhuṃ disvāna taṅkhaṇe;
Nārocentassa cetassa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.
2758.
Pañceva ca yathāvuḍḍhaṃ, labhate pārivāsiko;
Kātuṃ tattheva ca ṭhatvā, uposathapavāraṇaṃ.
2759.
Vassasāṭiṃ yathāvuḍḍhaṃ, denti ce saṅghadāyakā;
Oṇojanaṃ tathā bhattaṃ, labhate pañcime pana.
Pārivāsikakkhandhakakathā.
Samathakkhandhakakathā
2760.
Vivādādhāratā cānu-vādādhikaraṇampi ca;
Āpattādhāratā ceva, kiccādhikaraṇampi ca.
2761.
Etāni pana cattāri, vuttāni ca mahesinā;
Bhedakārakavatthūni, vivādo tattha nissito.
2762.
Vipattiyo catassova, anuvādo upāgato;
Āpattādhāratā nāma, satta āpattiyo matā.
以下是巴利文的完整直譯: 2735. 指定給個人的衣服, 這被稱為指定施捨。 2736. 在五種同法者中的任何一個說:"在我死後, 這些我的物品給我的母親或父親, 2737. 或給我的和尚",如果這樣說, 但這些物品不屬於他們,而是屬於僧團。 2738. 五種人死後的佈施,什麼都不能成立; 那就屬於僧團,但給在家人的可以成立。 2739. 比丘或沙彌,在比丘尼住處 死亡,他的物品屬於比丘們。 2740. 如果比丘尼或沙彌尼在精舍中死亡, 她的物品屬於比丘尼們。 2741. "拿去給某某"這樣給的屬於前者; "我給這個"這樣給的屬於後者。 2742. 知道了這樣的給予方法,對於死者或臨死者的, 可以憑信任取用,也可以取用亡者的衣物。 2743. 根據根、葉、果、莖、 皮、花的區別,無過失者說有六種染料。 2744. 在根類中有薑黃,在莖類中有 茜草和高草,在葉類中有青葉和藍葉。 2745. 在花類中有紅花和基姆蘇卡花,在皮類中有羅達和坎杜拉, 除了這些染料,所有的果實都可以。 2746. 污垢的衣服或顏色不好的衣服, 可以用青葉來洗。 2747. 關於衣服的其餘說明,在第一個迦絺那品中, 智者應該按照那裡說的方法來理解。 衣服品的故事。 大品結束。 小品 別住品的故事 2748. 呵責羯磨、依止羯磨、驅出羯磨、下意羯磨、 三種舉罪羯磨,應該說明這七種羯磨。 2749. 在稱為羯磨的品中有四十三種行為, 在隨後的品中有三十九種。 2750. 這樣,大仙說所有的行為 加上取和不取共有八十二種品行。 2751. 對於受持別住和行為的比丘, 如何說夜數中斷,如何構成行為違犯? 2752. 共住、不住在一起、不告知, 這些對別住比丘來說會造成夜數中斷和惡作罪。 2753. 在同一遮蓋的住處,與清凈比丘 共用水器居住,被舉罪者是被禁止的。 2754. 別住比丘不能在裡面, 這是在大徹底論中說的。 2755. "在大註釋書等中沒有特別說明; 兩者用水器居住都被禁止"。 2756. 在沒有比丘的住處,或在某處非住處, 獨住的人會造成夜數中斷和惡作罪。 2757. 別住比丘見到比丘時, 如果當時不告知,就會造成夜數中斷和惡作罪。 2758. 別住者只能獲得五種依年資排序的權利: 在那裡站著參加布薩和自恣。 2759. 如果僧團施主按年資順序給雨衣, 分配和食物,他能獲得這五種。 別住品的故事。 止諍品的故事 2760. 爭論的根據、隨諍事、 犯罪的根據、以及事務諍事。 2761. 大仙說這四種 是導致分裂的事由,爭論就基於此。 2762. 四種違犯是隨諍的對象, 所謂犯罪的根據是指七種罪。
2763.
Saṅghakiccāni nissāya, kiccādhikaraṇaṃ siyā;
Etesaṃ tu catunnampi, samattā samathā matā.
2764.
Sammukhā sati cāmūḷho, paṭiññāvinayopi ca;
Tassapāpiyasī ceva, tathā yebhuyyasīpi ca.
2765.
Tiṇavatthārako ceva, sattamo vinayo mato;
Sattime samathā vuttā, buddhenādiccabandhunā.
2766.
Vivādo sammati dvīhi, anuvādo catūhi ca;
Āpatti pana tīheva, kiccamekena sammati.
2767.
Chaṭṭhena paṭhamenāpi, vivādo ettha sammati;
Sammukhāvinayādīhi, anupubbena tīhipi.
2768.
Tatheva pañcamenāpi, anuvādo hi sammati;
Sammukhena paṭiññāya, tiṇavatthārakena ca.
2769.
Āpattūpasamaṃ yāti, tīheva samathehi sā;
Sammukhāvinayeneva, kiccamekena sammati.
2770.
Yebhuyyasikakamme tu, salākaṃ gāhaye budho;
Gūḷhena vivaṭenāpi, kaṇṇajappena vā pana.
2771.
Alajjussade gūḷhena, vivaṭeneva lajjisu;
Bālesu kaṇṇajappena, salākaṃ gāhaye budho.
2772.
Lajjī alajjī bāloti, kena sakkā vijānituṃ?
Sakena kammunāyeva, tena sakkā vijānituṃ.
2773.
Āpajjati ca sañcicca, āpattiṃ parigūhati;
Chandādiagatiṃ yāti, alajjī ediso siyā.
2774.
Nāpajjati ca sañcicca, āpattiṃ na ca gūhati;
Na gacchatigatiñcāpi, ediso lajji puggalo.
2775.
Duccintito ca dubbhāsī, tathā dukkaṭakāriko;
Ediso pana 『『bālo』』ti, lakkhaṇeneva ñāyati.
2776.
Tidhā salākagāhena, bahukā dhammavādino;
Yebhuyyasikakammena, kattabbanti jinobravi.
2777.
Alajjī sānuvādo ca, asucī kammato ca yo;
Tassapāpiyasīkamma-yoggo so hoti puggalo.
2778.
Bhaṇḍane kalahe jāte, vivādasmiṃ anappake;
Bahuassāmaṇe ciṇṇe, anaggepi ca bhassake.
2779.
Mūlamūlaṃ gavesantaṃ, hoti vāḷañca kakkhaḷaṃ;
Tiṇavatthārakeneva, kātabbanti pakāsitaṃ.
2780.
Yathā ca tiṇapaṇṇena, channaṃ gūthañca muttakaṃ;
Na ca vāyati duggandhaṃ, vūpasammati taṅkhaṇe.
2781.
Ṭhapetvā thullavajjañca, gihīhi paṭisaṃyutaṃ;
Diṭṭhāvikammikañceva, yo ca tattha na hoti taṃ.
2782.
Sesāyāpattiyā yāva, upasampadamāḷato;
Suddho hoti nirāpatti, tiṇavatthārake tathā.
Samathakkhandhakakathā.
Khuddakavatthukkhandhakakathā
2783.
Rukkhe vā pana kuṭṭevā, aṭṭāne thambhakesu vā;
Nhāyamāno sakaṃ kāyaṃ, ugghaṃseyyassa dukkaṭaṃ.
2784.
Kāyaṃ gandhabbahatthena, kuruvindakasuttiyā;
Mallakena na ghaṃseyya, nāññamaññañca kāyato.
2785.
Akataṃ mallakaṃ nāma, gilānasseva vaṭṭati;
Kataṃ taṃ mallakaṃ nāma, sabbesampi na vaṭṭati.
2786.
Kapāliṭṭhakakhaṇḍāni, sabbassa puthupāṇikaṃ;
Gilānassāgilānassa, vatthavaṭṭi ca vaṭṭati.
2787.
Vuttā pheṇakapāsāṇa-kathalā pādaghaṃsane;
Vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā, katakaṃ na ca vaṭṭati.
2788.
Yaṃ kiñcipi alaṅkāraṃ, dhārentassapi dukkaṭaṃ;
Hoti antamaso tāla-paṇṇamattampi bhikkhuno.
2789.
Osaṇheyya sake kese, yo hatthaphaṇakena vā;
Phaṇakenapi kocchena, dukkaṭaṃ tassa niddise.
2790.
Sitthatelodatelehi , maṇḍanatthaṃ na vaṭṭati;
Anulomanipātatthaṃ, uddhaṃlomena bhikkhunā.
2791.
Hatthaṃ telena temetvā, puñchitabbā siroruhā;
Vaṭṭatuṇhābhitattassa, allahatthena puñchituṃ.
2792.
Ādāse udapatte vā, yattha katthaci attano;
Mukhabimbaṃ vinā hetuṃ, olokentassa dukkaṭaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 2763. 基於僧團的事務,會有事務諍事; 對於這四種諍事,被認為有相應的止諍法。 2764. 現前、憶念、不癡、自言治、 求罪性、多人語、 2765. 以及草覆蓋,被認為是第七種調伏法; 這七種止諍法是太陽族的佛陀所說的。 2766. 爭論可以用兩種方法平息,隨諍可以用四種方法, 犯罪只能用三種方法,事務只用一種方法平息。 2767. 在這裡,爭論可以用第六種和第一種方法平息; 按順序用現前調伏等三種方法。 2768. 同樣,隨諍可以用第五種方法平息; 用現前、自言和草覆蓋。 2769. 犯罪只能用三種止諍法平息; 事務只用一種現前調伏法平息。 2770. 在多人語羯磨中,智者應該讓人取票; 可以用秘密、公開或耳語的方式。 2771. 在無慚愧者多的情況下用秘密方式,在有慚愧者中用公開方式, 在愚人中用耳語方式,智者應該讓人取票。 2772. 有慚愧、無慚愧、愚人,如何能知道? 通過他們自己的行為,就能知道。 2773. 故意犯罪、隱藏罪過、 隨欲等不正行為,這樣的人是無慚愧者。 2774. 不故意犯罪、不隱藏罪過、 不隨不正行為,這樣的人是有慚愧者。 2775. 思維不善、言語不善、行為不善, 這樣的人通過特徵就能知道是"愚人"。 2776. 通過三種取票方式,如果如法說者較多, 勝者說應該用多人語羯磨。 2777. 無慚愧、有隨諍、不清凈、行為不善的人, 這樣的人適合用求罪性羯磨。 2778. 當發生爭吵、紛爭、 大量的非沙門行為、無止境的爭論時, 2779. 尋找根源會變得兇猛和粗暴, 應該用草覆蓋法來處理。 2780. 就像用草葉覆蓋糞便和尿液, 就不會散發惡臭,立即平息。 2781. 除了粗重罪、與在家人有關的、 公開懺悔的,以及不在場的人。 2782. 對於其他的罪,從受具足戒的地方開始, 就像在草覆蓋法中一樣,變得清凈無罪。 止諍品的故事。 小事品的故事 2783. 在樹上或墻上或檯子或柱子上, 洗澡時摩擦自己的身體,犯惡作罪。 2784. 不應用音樂家的手、庫魯文達卡線、 搓澡巾摩擦身體,也不應互相摩擦身體。 2785. 未加工的搓澡巾只有病人可以用; 加工過的搓澡巾所有人都不可以用。 2786. 碎片、磚塊、寬手掌大小的東西, 無論是病人還是健康人,都可以用布條。 2787. 對於擦腳,說可以用浮石、砂石、 圓形或方形的,但不可以用加工過的。 2788. 比丘戴任何裝飾品都犯惡作罪, 即使只是一片棕櫚葉。 2789. 用手掌或扇子梳理自己的頭髮, 或用梳子,應該說他犯惡作罪。 2790. 不可以用蠟油或香油爲了裝飾; 比丘可以順著頭髮生長的方向。 2791. 用油弄濕手,可以擦拭頭髮; 天熱時可以用濕手擦拭。 2792. 在鏡子或水盆或任何地方, 無緣無故看自己的面容,犯惡作罪。
2793.
『『Sañchaviṃ tu mukhaṃ, no』』ti, daṭṭhumābādhapaccayā;
『『Jiṇṇo no』』tāyusaṅkhāra-jānanatthañca vaṭṭati.
2794.
Naccaṃ vā pana gītaṃ vā, vāditaṃ vāpi bhikkhuno;
Daṭṭhuṃ vā pana sotuṃ vā, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
2795.
Daṭṭhumantamaso mora-naccampi ca na vaṭṭati;
Sotumantamaso danta-gītampi ca na vaṭṭati.
2796.
Naccantassa sayaṃ vāpi, naccāpentassa dukkaṭaṃ;
Anāpattantarārāme, ṭhatvā suṇāti passati.
2797.
『『Passissāmī』』ti naccaṃ vā, gītaṃ vā pana vāditaṃ;
Vihārato vihāraṃ vā, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
2798.
Āpattantovihārepi, uṭṭhahitvāna gacchato;
Ṭhatvā gīvaṃ pasāretvā, passatopi ca vīthiyaṃ.
2799.
Kesā dīghā na dhāreyyā, yo dhāreyyassa dukkaṭaṃ;
Dvaṅgulaṃ vā dumāsaṃ vā, tato uddhaṃ na vaṭṭati.
2800.
Nakhe nāsikalomāni, dīghāni na tu dhāraye;
Na ca vīsatimaṭṭhaṃ vā, kātuṃ vaṭṭati bhikkhuno.
2801.
Kappāpeyya visuṃ massuṃ, dāṭhikaṃ vā ṭhapeyya yo;
Saṃharāpeyya vā lomaṃ, sambādhe tassa dukkaṭaṃ.
2802.
Chindato dukkaṭaṃ vuttaṃ, kese kattarikāya vā;
Agilānassa aññena, chindāpentassa vā tathā.
2803.
Chindato attano aṅga-jātaṃ thullaccayaṃ siyā;
Sesaṅgachedane atta-vadhe āpatti dukkaṭaṃ.
2804.
Ahikīṭādidaṭṭhassa, tādisābādhapaccayā;
Na doso chindato aṅgaṃ, mocentassa ca lohitaṃ.
2805.
Aparissāvano maggaṃ, sace gacchati dukkaṭaṃ;
Yācamānassa vā magge, tathevādadatopi taṃ.
2806.
Na bhuñje na pive naggo, na khāde na ca sāyaye;
Na dade na ca gaṇheyya, na gaccheyyapi añjasaṃ.
2807.
Vanditabbaṃ na naggena, vandāpetabbameva vā;
Parikammaṃ na kātabbaṃ, na naggena ca kāraye.
2808.
Parikamme paṭicchādī, tisso jantāgharādikā;
Vuttā, vatthapaṭicchādī, sabbattha pana vaṭṭati.
2809.
Yattha katthaci peḷāyaṃ, bhuñjituṃ na ca vaṭṭati;
Ekato bhuñjato hoti, dukkaṭaṃ ekabhājane.
2810.
Ekapāvuraṇā eka-ttharaṇā vā nipajjare;
Ekamañcepi vā tesaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2811.
Na nisīdeyya saṅghāṭi-pallatthikamupāgato;
Kiñci kīḷaṃ na kīḷeyya, palitaṃ na ca gāhaye.
2812.
Bhamukāya nalāṭe vā, dāṭhikāyapi uggataṃ;
Tādisaṃ palitaṃ caññaṃ, gāhāpetumpi vaṭṭati.
2813.
Agilāno sace bhikkhu, chattaṃ dhāreyya dukkaṭaṃ;
Attano cīvarādīnaṃ, guttatthaṃ pana vaṭṭati.
2814.
Hatthisoṇḍaṃ catukkaṇṇaṃ, vasanaṃ macchavāḷakaṃ;
Velliyaṃ tālavaṇṭañca, nivāsentassa dukkaṭaṃ.
2815.
Gahipārupanaṃ vāpi, pārupantassa dukkaṭaṃ;
Nivāsane pārupane, parimaṇḍalatā matā.
2816.
Lokāyataṃ na vāceyya, na ca taṃ pariyāpuṇe;
Na tiracchānavijjā vā, vācetabbāva bhikkhunā.
2817.
Na ca vaṭṭati dhāretuṃ, sabbā cāmaribījanī;
Na cālimpeyya dāyaṃ vā, na ca lañje mukhampi ca.
2818.
Na vahe ubhatokājaṃ, vaṭṭatantarakājakaṃ;
Sīsakkhandhakaṭolamba-bhāre doso na vijjati.
2819.
Aṭṭhaṅgulādikaṃ bhikkhu, pacchimaṃ caturaṅgulā;
Khādato dantakaṭṭhañca, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2820.
Rukkhaṃ nevābhirūheyya, kicce satipi porisaṃ;
Āpadāsu yathākāmaṃ, vaṭṭatevābhirūhituṃ.
2821.
Lasuṇaṃ na ca khādeyya, sace nākallako siyā;
Nāropetabbakaṃ buddha-vacanaṃ aññathā pana.
以下是巴利文的完整直譯: 2793. "爲了看面板是否健康",不是爲了疾病原因; "爲了知道是否衰老",爲了瞭解壽命的狀況是允許的。 2794. 比丘去看或聽 舞蹈、歌唱或音樂,犯惡作罪。 2795. 即使是去看孔雀舞也不允許; 即使是去聽象牙的音樂也不允許。 2796. 自己跳舞或讓他人跳舞都犯惡作罪; 在精舍內站著聽或看則無罪。 2797. 說"我要去看"舞蹈或歌唱或音樂, 從一個精舍去另一個精舍,犯惡作罪。 2798. 即使在精舍內站起來走過去也犯罪; 站在路上伸長脖子去看也是如此。 2799. 不應留長髮,留長髮者犯惡作罪; 兩指長或兩個月,超過這個長度就不允許。 2800. 不應留長指甲和鼻毛; 比丘也不允許做二十種裝飾。 2801. 讓人修剪鬍鬚,或留絡腮鬍, 或讓人剃除私處的毛髮,這些都犯惡作罪。 2802. 用剪刀剪頭髮被說成是犯惡作罪; 健康人讓他人剪也是如此。 2803. 自己切割生殖器官是粗惡罪; 切割其他身體部位,在自殺時犯惡作罪。 2804. 被蛇或昆蟲咬傷,因為這種疾病原因, 切割身體部位或放血沒有過失。 2805. 沒有濾水器上路,犯惡作罪; 在路上被人要求濾水器而不給,也是如此。 2806. 不應裸體進食、飲水、咀嚼、品嚐、 給予、接受,也不應裸體上路。 2807. 不應裸體禮敬,也不應讓人禮敬; 不應裸體做服務,也不應讓裸體的人做服務。 2808. 在服務時,浴室等三處可以遮蓋; 用衣服遮蓋在任何地方都是允許的。 2809. 在任何地方用盒子吃飯都是不允許的; 在同一個容器里一起吃飯,犯惡作罪。 2810. 共用一件覆蓋物或一件墊子躺下, 或在同一張床上,他們犯惡作罪。 2811. 不應以大衣為墊子盤腿而坐; 不應玩任何遊戲,也不應拔白髮。 2812. 眉毛、額頭或鬍鬚上 長出的白髮和其他白髮,讓人拔除是允許的。 2813. 健康的比丘如果撐傘,犯惡作罪; 爲了保護自己的衣服等則是允許的。 2814. 穿象鼻形、四角形、魚鱗形、 卷邊、棕櫚葉形的衣服,犯惡作罪。 2815. 穿在家人的衣服也犯惡作罪; 內衣和外衣應該齊整。 2816. 不應教授世俗學說,也不應學習; 比丘也不應教授動物學。 2817. 不允許持有所有的牦牛尾扇; 不應塗抹草藥,也不應化妝。 2818. 不應用兩端擔東西,允許用中間擔; 頭頂、肩膀、腰間懸掛的負擔沒有過失。 2819. 比丘咀嚼八指長等的牙籤, 最後是四指長的,犯惡作罪。 2820. 即使有事,也不應爬上一人高的樹; 在緊急情況下,可以隨意爬樹。 2821. 如果不是病人,不應吃大蒜; 佛陀的話不應以其他方式解釋。
2822.
Khipitena ca vattabbaṃ, 『『jīvā』』ti, gihinā puna;
『『Jīvathā』』ti ca vuttena, 『『ciraṃ jīvā』』ti vaṭṭati.
2823.
Sāmaṇeraṃ gahaṭṭhaṃ vā, ākoṭentassa dukkaṭaṃ;
Sayane pupphasaṃkiṇṇe, na vaṭṭati nipajjituṃ.
2824.
Khurabhaṇḍaṃ na gaṇheyya, sace nhāpitapubbako;
Na ca dhāraṇiyā uṇhī, sabbā bāhiralomikā.
2825.
Aṅgarāgaṃ karontassa, dukkaṭaṃ samudīritaṃ;
Akāyabandhanassāpi, gāmaṃ pavisatopi ca.
2826.
Lohajaṃ dārujaṃ sabbaṃ, kappiyaṃ mattikāmayaṃ;
Vinā satthañca pattañca, katakaṃ kumbhakārikaṃ.
Khuddakavatthukkhandhakakathā.
Senāsanakkhandhakakathā
2827.
Āsandiko atikkanta-pamāṇopi ca vaṭṭati;
Tathā pañcaṅgapīṭhampi, sattaṅgampi ca vaṭṭati.
2828.
Tūlonaddhā ghareyeva, mañcapīṭhā nisīdituṃ;
Sīsapādūpadhānañca, agilānassa vaṭṭati.
2829.
Santharitvā gilānassa, upadhānāni tattha ca;
Paccattharaṇakaṃ datvā, nipajjantassa vaṭṭati.
2830.
Tiriyaṃ muṭṭhiratanaṃ, hoti bimbohanaṃ mitaṃ;
Dīghato ca diyaḍḍhaṃ vā, dvihatthanti kurundiyaṃ.
2831.
Pūritā coḷapaṇṇuṇṇa-tiṇavākehi pañcahi;
Bhisiyo bhāsitā pañca, tūlānaṃ gaṇanāvasā.
2832.
Bhisitūlāni pañceva, tathā tūlāni tīṇipi;
Lomāni migapakkhīnaṃ, gabbhā bimbohanassime.
2833.
Manussalomaṃ lomesu, pupphesu bakulādikaṃ;
Suddhaṃ tamālapattañca, paṇṇesu na ca vaṭṭati.
2834.
Uṇṇādikaṃ pañcavidhañca tūlaṃ;
Mahesinā yaṃ bhisiyaṃ pavuttaṃ;
Masūrake taṃ pana vaṭṭatīti;
Kurundiyaṃ aṭṭhakathāya vuttaṃ.
2835.
Yadetaṃ tividhaṃ tūlaṃ, bhisiyaṃ taṃ akappiyaṃ;
Missaṃ tamālapattaṃ tu, sabbattha pana vaṭṭati.
2836.
Rūpaṃ tu purisitthīnaṃ, tiracchānagatassa vā;
Kārentassa karoto vā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2837.
Jātakaṃ pana vatthuṃ vā, kārāpetuṃ parehi vā;
Mālākammaṃ latākammaṃ, sayaṃ kātumpi vaṭṭati.
2838.
Samānāsaniko nāma, dvīhi vassehi yo pana;
Vuḍḍho vā daharo vāpi, vassenekena vā pana.
2839.
Samānavasse vattabbaṃ, kiñca nāmidha vijjati;
Sattavassativassehi, pañcavasso nisīdati.
2840.
Heṭṭhā dīghāsanaṃ tiṇṇaṃ, yaṃ pahoti nisīdituṃ;
Ekamañcepi pīṭhe vā, dve nisīdanti vaṭṭati.
2841.
Ubhatobyañjanaṃ itthiṃ, ṭhapetvā paṇḍakaṃ pana;
Dīghāsane anuññātaṃ, sabbehipi nisīdituṃ.
2842.
Purimiko pacchimiko, tathevantaramuttako;
Tayo senāsanaggāhā, sambuddhena pakāsitā.
2843.
Pubbāruṇā pāṭipadassa yāva;
Punāruṇo bhijjati neva tāva;
Idañhi senāsanagāhakassa;
Khettanti vassūpagame vadanti.
2844.
Pātova gāhite añño, bhikkhu senāsane pana;
Sace yācati āgantvā, vattabbo gāhitanti so.
2845.
Saṅghikaṃ apaloketvā, gahitaṃ vassavāsikaṃ;
Antovassepi vibbhanto, labhate tatrajaṃ sace.
2846.
Vuṭṭhavasso sace bhikkhu, kiñci āvāsihatthato;
Gahetvā kappiyaṃ bhaṇḍaṃ, datvā tassattano pana.
2847.
『『Asukasmiṃ kule mayhaṃ, vassāvāsikacīvaraṃ;
Gāhitaṃ gaṇha』』iccevaṃ, vatvā gacchati so disaṃ.
2848.
Uppabbajati ce tattha, gataṭṭhāne, na labbhati;
Gahetuṃ tassa sampattaṃ, saṅghikaṃyeva taṃ siyā.
2849.
Manusse sammukhā tattha, paṭicchāpeti ce pana;
Sabbaṃ labhati sampattaṃ, vassāvāsikacīvaraṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 2822. 被人打噴嚏時應該說"長壽",然後在家人 說"愿你們長壽"時,可以回答"愿你長壽"。 2823. 打沙彌或在家人,犯惡作罪; 不允許躺在撒滿花的床上。 2824. 如果以前是理髮師,不應拿剃刀用具; 也不應持有所有外部毛髮製成的頭巾。 2825. 塗抹身體,被說成是犯惡作罪; 不繫腰帶或進入村莊也是如此。 2826. 金屬製的、木製的、所有陶土製的都是如法的, 除了刀和缽,其他陶工製作的東西都可以。 小事品的故事。 住處品的故事 2827. 即使超過尺寸的長椅也是允許的; 同樣,五支椅和七支椅也是允許的。 2828. 只在家裡可以坐在塞滿棉花的床椅上; 健康人可以用頭枕和腳凳。 2829. 為病人鋪設,在那裡放枕頭, 給予墊子,躺下是允許的。 2830. 枕頭的寬度是一拳寬, 長度是一肘半或兩肘,這是在庫倫迪中說的。 2831. 填充布、棉花、草、樹皮的五種, 被說成是五種床墊,根據棉花的數量。 2832. 五種床墊棉花,以及三種棉花, 獸毛、鳥毛、胎毛,這些是枕頭的填充物。 2833. 人的毛髮不允許用作毛髮,巴庫拉等花不允許用作花, 純粹的多摩羅葉不允許用作葉子。 2834. 羊毛等五種棉花; 大仙說可以用於床墊; 在庫倫迪註釋書中說 這些可以用於墊子。 2835. 這三種棉花用於床墊是不如法的; 但混合多摩羅葉在任何地方都是允許的。 2836. 製作男人、女人或動物的形象, 讓人制作或自己製作,都犯惡作罪。 2837. 讓他人制作本生故事或事蹟, 或自己製作花飾、藤蔓飾都是允許的。 2838. 所謂同座者是指比自己 大兩歲或小兩歲,或者只差一歲的。 2839. 對於同年的人應該說,這裡有什麼名字呢? 七歲和三歲的人與五歲的人同坐。 2840. 下面的長座可以容納三個人坐, 一張床或一張椅子兩個人坐是允許的。 2841. 除了雙性人和女人,以及黃門, 長座允許所有人同坐。 2842. 前者、後者,以及中間放棄者, 這三種分配住處的方法是正覺者所宣說的。 2843. 從布薩日的黎明到 下一個黎明之前不會破壞; 這就是分配住處者的 範圍,他們在雨安居時這樣說。 2844. 如果早上分配了住處,另一位比丘 來到后請求,應該告訴他已經分配了。 2845. 經過詢問後分配的雨安居住處, 即使在雨安居期間還俗,如果有的話也能得到那裡的東西。 2846. 如果度過雨安居的比丘從住處管理人那裡 拿了一些如法的物品,然後給了自己的, 2847. 說"在某某家我的雨安居衣 已經分配了,你去拿",然後他離開那個地方。 2848. 如果他在去的地方還俗,就不能 得到已經分配給他的東西,那就變成僧團的了。 2849. 如果他當面讓人們接受, 就能得到所有分配的雨安居衣。
2850.
Ārāmo ca vihāro ca, vatthūni duvidhassapi;
Bhisi bimbohanaṃ mañca-pīṭhanti tatiyaṃ pana.
2851.
Lohakumbhī kaṭāhañca, bhāṇako lohavārako;
Vāsi pharasu kuddālo, kuṭhārī ca nikhādanaṃ.
2852.
Valli veḷu tiṇaṃ paṇṇaṃ, muñjapabbajameva ca;
Mattikā dārubhaṇḍañca, pañcamaṃ tu yathāha ca.
2853.
『『Dvīhi saṅgahitāni dve, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ;
Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhadhā mataṃ.
2854.
Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano;
Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayi』』.
2855.
Idañhi pana saṅghassa, santakaṃ garubhaṇḍakaṃ;
Vissajjento vibhājento, bhikkhu thullaccayaṃ phuse.
2856.
Bhikkhunā garubhaṇḍaṃ tu, saṅghena hi gaṇena vā;
Vissajjitamavissaṭṭhaṃ, vibhattamavibhājitaṃ.
2857.
Purimesu hi tīsvettha, na catthāgarubhaṇḍakaṃ;
Lohakumbhī kaṭāho ca, lohabhāṇakameva ca.
2858.
Tividhaṃ khuddakaṃ vāpi, garubhaṇḍakamevidaṃ;
Pādagaṇhanako loha-vārako bhājiyo mato.
2859.
Uddhaṃ pana tato loha-vārako garubhaṇḍakaṃ;
Bhiṅkārādīni sabbāni, garubhaṇḍāni honti hi.
2860.
Bhājetabbo ayopatto;
Tambāyothālakāpi ca;
Dhūmanettādikaṃ neva;
Bhājetabbanti dīpitaṃ.
2861.
Attanā paṭiladdhaṃ taṃ, lohabhaṇḍaṃ tu kiñcipi;
Na puggalikabhogena, bhuñjitabbañhi bhikkhunā.
2862.
Kaṃsavaṭṭakalohānaṃ, bhājanānipi sabbaso;
Na puggalikabhogena, vaṭṭanti paribhuñjituṃ.
2863.
Tipubhaṇḍepi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;
Na doso saṅghike atthi, gihīnaṃ santakesu vā.
2864.
Khīrapāsāṇasambhūtaṃ, garukaṃ taṭṭakādikaṃ;
Pādagaṇhanato uddhaṃ, ghaṭako garubhaṇḍako.
2865.
Siṅgisajjhumayaṃ hāra-kūṭajaṃ phalikubbhavaṃ;
Bhājanāni na vaṭṭanti, gihīnaṃ santakānipi.
2866.
Vāsi bhājaniyā khuddā, garubhaṇḍaṃ mahattarī;
Tathā pharasu vejjānaṃ, sirāvedhanakampi ca.
2867.
Kuṭhāri vāsi kuddālo, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ;
Sikharampi ca teneva, gahitanti pakāsitaṃ.
2868.
Caturassamukhaṃ doṇi-mukhaṃ vaṅkampi tattha ca;
Sadaṇḍaṃ khuddakaṃ sabbaṃ, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ.
2869.
Muṭṭhikamadhikaraṇī , saṇḍāso vā tulādikaṃ;
Kiñci saṅghassa dinnaṃ ce, taṃ sabbaṃ garubhaṇḍakaṃ.
2870.
Nhāpitassa ca saṇḍāso, kattarī ca mahattarī;
Mahāpipphalakaṃ tunna-kārānaṃ garubhaṇḍakaṃ.
2871.
Valli saṅghassa dinnā vā, tatthajātāpi rakkhitā;
Aḍḍhabāhuppamāṇāpi, garu vettalatādikā.
2872.
Suttavākādinibbattā, rajjukā yottakāni vā;
Saṅghassa dinnakāle tu, gacchanti garubhaṇḍataṃ.
2873.
Nāḷikerassa hīre vā, vāke vā pana kenaci;
Vaṭṭetvā hi katā eka-vaṭṭāpi garubhaṇḍakaṃ.
2874.
Veḷu saṅghassa dinno vā, rakkhito tatthajātako;
Aṭṭhaṅgulāyato sūci-daṇḍamatto garuṃ siyā.
2875.
Chattadaṇḍasalākāyo, daṇḍo kattarayaṭṭhipi;
Pādagaṇhanakā tela-nāḷī bhājaniyā ime.
2876.
Muñjādīsupi yaṃ kiñci, muṭṭhimattaṃ garuṃ siyā;
Tālapaṇṇādimekampi, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ.
2877.
Aṭṭhaṅgulappamāṇopi, garukaṃ rittapotthako;
Mattikā pakatī vāpi, pañcavaṇṇā sudhāpi vā.
2878.
Silesādīsu vā kiñci, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ;
Tālapakkapamāṇaṃ tu, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.
2879.
Valliveḷādikaṃ kiñci, arakkhitamagopitaṃ;
Garubhaṇḍaṃ na hoteva, gahetabbaṃ yathāsukhaṃ.
2850.
Ārāmo ca vihāro ca, vatthūni duvidhassapi;
Bhisi bimbohanaṃ mañca-pīṭhanti tatiyaṃ pana.
2851.
Lohakumbhī kaṭāhañca, bhāṇako lohavārako;
Vāsi pharasu kuddālo, kuṭhārī ca nikhādanaṃ.
2852.
Valli veḷu tiṇaṃ paṇṇaṃ, muñjapabbajameva ca;
Mattikā dārubhaṇḍañca, pañcamaṃ tu yathāha ca.
2853.
『『Dvīhi saṅgahitāni dve, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ;
Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhadhā mataṃ.
2854.
Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano;
Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayi』』.
2855.
Idañhi pana saṅghassa, santakaṃ garubhaṇḍakaṃ;
Vissajjento vibhājento, bhikkhu thullaccayaṃ phuse.
2856.
Bhikkhunā garubhaṇḍaṃ tu, saṅghena hi gaṇena vā;
Vissajjitamavissaṭṭhaṃ, vibhattamavibhājitaṃ.
2857.
Purimesu hi tīsvettha, na catthāgarubhaṇḍakaṃ;
Lohakumbhī kaṭāho ca, lohabhāṇakameva ca.
2858.
Tividhaṃ khuddakaṃ vāpi, garubhaṇḍakamevidaṃ;
Pādagaṇhanako loha-vārako bhājiyo mato.
2859.
Uddhaṃ pana tato loha-vārako garubhaṇḍakaṃ;
Bhiṅkārādīni sabbāni, garubhaṇḍāni honti hi.
2860.
Bhājetabbo ayopatto;
Tambāyothālakāpi ca;
Dhūmanettādikaṃ neva;
Bhājetabbanti dīpitaṃ.
2861.
Attanā paṭiladdhaṃ taṃ, lohabhaṇḍaṃ tu kiñcipi;
Na puggalikabhogena, bhuñjitabbañhi bhikkhunā.
2862.
Kaṃsavaṭṭakalohānaṃ, bhājanānipi sabbaso;
Na puggalikabhogena, vaṭṭanti paribhuñjituṃ.
2863.
Tipubhaṇḍepi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;
Na doso saṅghike atthi, gihīnaṃ santakesu vā.
2864.
Khīrapāsāṇasambhūtaṃ, garukaṃ taṭṭakādikaṃ;
Pādagaṇhanato uddhaṃ, ghaṭako garubhaṇḍako.
2865.
Siṅgisajjhumayaṃ hāra-kūṭajaṃ phalikubbhavaṃ;
Bhājanāni na vaṭṭanti, gihīnaṃ santakānipi.
2866.
Vāsi bhājaniyā khuddā, garubhaṇḍaṃ mahattarī;
Tathā pharasu vejjānaṃ, sirāvedhanakampi ca.
2867.
Kuṭhāri vāsi kuddālo, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ;
Sikharampi ca teneva, gahitanti pakāsitaṃ.
2868.
Caturassamukhaṃ doṇi-mukhaṃ vaṅkampi tattha ca;
Sadaṇḍaṃ khuddakaṃ sabbaṃ, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ.
2869.
Muṭṭhikamadhikaraṇī , saṇḍāso vā tulādikaṃ;
Kiñci saṅghassa dinnaṃ ce, taṃ sabbaṃ garubhaṇḍakaṃ.
2870.
Nhāpitassa ca saṇḍāso, kattarī ca mahattarī;
Mahāpipphalakaṃ tunna-kārānaṃ garubhaṇḍakaṃ.
2871.
Valli saṅghassa dinnā vā, tatthajātāpi rakkhitā;
Aḍḍhabāhuppamāṇāpi, garu vettalatādikā.
2872.
Suttavākādinibbattā, rajjukā yottakāni vā;
Saṅghassa dinnakāle tu, gacchanti garubhaṇḍataṃ.
2873.
Nāḷikerassa hīre vā, vāke vā pana kenaci;
Vaṭṭetvā hi katā eka-vaṭṭāpi garubhaṇḍakaṃ.
2874.
Veḷu saṅghassa dinno vā, rakkhito tatthajātako;
Aṭṭhaṅgulāyato sūci-daṇḍamatto garuṃ siyā.
2875.
Chattadaṇḍasalākāyo, daṇḍo kattarayaṭṭhipi;
Pādagaṇhanakā tela-nāḷī bhājaniyā ime.
2876.
Muñjādīsupi yaṃ kiñci, muṭṭhimattaṃ garuṃ siyā;
Tālapaṇṇādimekampi, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ.
2877.
Aṭṭhaṅgulappamāṇopi, garukaṃ rittapotthako;
Mattikā pakatī vāpi, pañcavaṇṇā sudhāpi vā.
2878.
Silesādīsu vā kiñci, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ;
Tālapakkapamāṇaṃ tu, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.
2879.
Valliveḷādikaṃ kiñci, arakkhitamagopitaṃ;
Garubhaṇḍaṃ na hoteva, gahetabbaṃ yathāsukhaṃ.
以下是巴利文的完整直譯,按照您的要求進行翻譯: 2850. 園林和精舍,以及兩種土地; 床墊和枕頭,床和椅子是第三種。 2851. 銅鍋和平底鍋,銅盆和銅水罐; 斧頭、斧子、鋤頭,大斧和鏟子。 2852. 藤蔓、竹子、草、葉子,以及文奇草和蘆葦; 陶土和木製器具,這是第五種,正如所說的那樣。 2853. "兩種包含兩項,第三種包含四項; 第四種分為九部分,第五種被認為有八種。 2854. 就這樣,以五種類別,具有五種清凈眼睛的; 導師宣說了二十五種重要物品。" 2855. 這些確實是僧團的重要財物; 比丘若擅自處理或分配,將犯粗罪。 2856. 比丘對於重要物品,無論是僧團的還是團體的; 未經許可不得處理,未經分配不得分配。 2857. 在前三種中,第四種不是重要物品; 銅鍋、平底鍋,以及銅盆。 2858. 這三種小型物品,也被視為重要物品; 可以拿在手中的銅水罐,被認為是可分配的。 2859. 但是大於這個尺寸的銅水罐,就是重要物品; 水壺等所有物品,都是重要物品。 2860. 鐵碗可以分配; 銅碗和銅盤也是; 但煙囪等物品, 不應分配,這是明確的。 2861. 比丘自己獲得的任何銅製物品, 都不應作為個人財產使用。 2862. 所有的青銅和銅製容器, 都不允許作為個人財產使用。 2863. 對於錫制物品,智者也應瞭解同樣的規則; 對於僧團的物品或在家人的物品,則沒有過錯。 2864. 由石灰石製成的重要物品,如碗等, 大於手掌大小的罐子是重要物品。 2865. 由黃金、銀、珊瑚、水晶製成的, 容器不允許使用,即使是在家人的物品也不行。 2866. 小斧子可以分配,大斧子是重要物品; 同樣,醫生用的手術刀和放血針也是。 2867. 大斧、斧頭、鋤頭,鏟子是重要物品; 據說尖頭工具也包括在內。 2868. 方形的、槽形的、彎曲的, 所有帶柄的小型工具,鏟子是重要物品。 2869. 小錘、砧板、鉗子或天平等, 任何給予僧團的物品,都是重要物品。 2870. 理髮師的大鉗子和大剪刀, 裁縫的大剪刀是重要物品。 2871. 給予僧團的藤蔓,或在那裡生長的受保護的藤蔓, 即使只有半臂長的藤條等,也是重要物品。 2872. 由線或樹皮製成的繩子或繫帶, 在給予僧團時,就成為重要物品。 2873. 無論是椰子纖維還是樹皮, 由任何人編織的,即使只有一圈,也是重要物品。 2874. 給予僧團的竹子,或在那裡生長的受保護的竹子, 長八指寬,足以做針柄的,就是重要物品。 2875. 傘柄、傘骨、手杖、剃刀柄, 可以握在手中的油瓶都是可分配的物品。 2876. 文奇草等任何一把,都是重要物品; 一片棕櫚葉,無論是贈予的還是在那裡生長的。 2877. 即使只有八指寬的空白書葉也是重要物品; 普通的黏土或五色黏土,或石灰。 2878. 任何給予的或在那裡生長的膠水等物品; 據說棕櫚果大小的就是重要物品。 2879. 任何藤蔓、竹子等,如果沒有被保護或看管; 就不是重要物品,可以隨意取用。
2880.
Rakkhitaṃ gopitaṃ vāpi, gahetabbaṃ tu gaṇhatā;
Samakaṃ atirekaṃ vā, datvā phātikameva vā.
2881.
Añjanaṃ haritālañca, tathā hiṅgu manosilā;
Bhājetabbanti viññeyyaṃ, viññunā vinayaññunā.
2882.
Dārubhaṇḍepi yo koci, sūcidaṇḍappamāṇako;
Aṭṭhaṅgulāyato dāru-bhaṇḍako garubhaṇḍakaṃ.
2883.
Mahāaṭṭhakathāyaṃ tu, vibhajitvāva dassitaṃ;
Āsandikopi sattaṅgo, bhaddapīṭhañca pīṭhikā.
2884.
Pīṭhameḷakapādañca, tathāmaṇḍakavaṭṭakaṃ;
Kocchaṃ palālapīṭhañca, dhovane phalakampi ca.
2885.
Bhaṇḍikā muggaro ceva, vatthaghaṭṭanamuggaro;
Ambaṇampi ca mañjūsā, nāvā rajanadoṇikā.
2886.
Uḷuṅkopi samuggopi, karaṇḍampi kaṭacchupi;
Evamādi tu sabbampi, saṅghikaṃ garubhaṇḍakaṃ.
2887.
Sabbaṃ dārumayaṃ geha-sambhāraṃ garukaṃ mataṃ;
Bhājiyaṃ kappiyaṃ cammaṃ, akappiyamabhājiyaṃ.
2888.
Eḷacammaṃ garuṃ vuttaṃ, tathevodukkhalādikaṃ;
Pesakārādibhaṇḍañca, kasibhaṇḍañca saṅghikaṃ.
2889.
Tathevādhārako patta-pidhānaṃ tālavaṇṭakaṃ;
Bījanī pacchi caṅkoṭaṃ, sabbā sammuñjanī garu.
2890.
Yaṃ kiñci bhūmattharaṇaṃ, yo koci kaṭasārako;
Cakkayuttakayānañca, sabbampi garubhaṇḍakaṃ.
2891.
Chattañca muṭṭhipaṇṇañca, visāṇaṃtumbabhājanaṃ;
Upāhanāraṇīdhamma-karaṇādi lahuṃ idaṃ.
2892.
Hatthidanto visāṇañca, yathāgatamatacchitaṃ;
Mañcapādādi yaṃ kiñci, bhājanīyamaniṭṭhitaṃ.
2893.
Niṭṭhito tacchito vāpi, vidho hiṅgukaraṇḍako;
Añjanī ca salākāyo, bhājanī udapuñchanī.
2894.
Sabbaṃ kulālabhaṇḍampi, paribhogārahaṃ pana;
Pattaṅgārakaṭāhañca, dhūmadānaṃ kapallikā.
2895.
Thūpikā dīparukkho ca, cayanacchadaniṭṭhakā;
Saṅghikaṃ pana sabbampi, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.
2896.
Patto kañcanako ceva, thālakaṃ kuṇḍikāpi ca;
Ghaṭako lohabhaṇḍepi, kuṇḍikāpi ca bhājiyā.
2897.
Garunā garubhaṇḍañca, thāvarena ca thāvaraṃ;
Saṅghassa parivattetvā, gaṇhituṃ pana vaṭṭati.
2898.
Adhotena ca pādena, nakkame sayanāsanaṃ;
Allapādena vā bhikkhu, tatheva saupāhano.
2899.
Bhūmiyā niṭṭhubhantassa, parikammakatāya vā;
Parikammakataṃ bhittiṃ, apassentassa dukkaṭaṃ.
2900.
Parikammakataṃ bhūmiṃ, saṅghikaṃ mañcapīṭhakaṃ;
Attano santakeneva, pattharitvāna kenaci.
2901.
Nipajjitabbaṃ, sahasā, tassa niddāyato yadi;
Sarīrāvayavo koci, mañcaṃ phusati dukkaṭaṃ.
2902.
Lomesu pana lomānaṃ, gaṇanāyeva dukkaṭaṃ;
Talena hatthapādānaṃ, vaṭṭatakkamituṃ pana.
2903.
Sahassagghanako koci, piṇḍapāto sacīvaro;
Patto avassikaṃ bhikkhuṃ, likhitvā ṭhapitopi ca.
2904.
Tādiso piṇḍapātova, saṭṭhivassānamaccaye;
Uppanno saṭṭhivassassa, ṭhitikāya dade budho.
2905.
Uddesabhattaṃ bhuñjitvā, jāto ce sāmaṇerako;
Gahetuṃ labhati taṃ pacchā, sāmaṇerassa pāḷiyā.
2906.
Sampuṇṇavīsavasso yo, sve uddesaṃ labhissati;
Ajja so upasampanno, atītā ṭhitikā siyā.
2907.
Sace pana salākā tu, laddhā bhattaṃ na taṃdine;
Laddhaṃ, punadine tassa, gāhetabbaṃ, na saṃsayo.
2908.
Uttaruttaribhaṅgassa, bhattassekacarassa hi;
Visuñhi ṭhitikā katvā, dātabbā tu salākikā.
2909.
Bhattameva sace laddhaṃ, na panuttaribhaṅgakaṃ;
Laddhamuttaribhaṅgaṃ vā, na laddhaṃ bhattameva vā.
2880. 對於受保護和看管的物品,取用者應該; 給予等量或更多,或者給予額外補償。 2881. 眼藥、黃土,以及阿魏、硃砂; 明智的律學者應當知道,這些是可以分配的。 2882. 任何木製品,只要有針柄那麼大; 長八指寬的木製品,就是重要物品。 2883. 在大註釋書中,已經分別說明; 七支長椅、吉祥座椅和普通座椅。 2884. 山羊腳凳,以及圓凳; 草編座椅、稻草座椅,以及洗浴用的木板。 2885. 包裹、木槌,以及搓洗衣物的木槌; 量谷器、箱子、船隻和染缸。 2886. 水勺、小盒子、匣子和湯勺; 這些等等所有物品,都是僧團的重要物品。 2887. 所有用於房屋建造的木材,都被認為是重要物品; 可用的皮革可以分配,不可用的皮革不可分配。 2888. 羚羊皮被稱為重要物品,臼及類似物品也是; 織工等的工具和農具,只要是僧團的。 2889. 同樣,托盤、缽蓋、棕櫚扇; 扇子、籃子、筐子,所有掃帚都是重要物品。 2890. 任何地毯,任何坐墊; 有輪子的車輛,都是重要物品。 2891. 傘、手持扇、角制容器和葫蘆容器; 拖鞋、取火工具、法器等這些是輕物品。 2892. 象牙和獸角,未經加工的原料; 床腳等任何未完成的可分配物品。 2893. 已完成或已加工的,阿魏盒; 眼藥盒和醫用針,可分配的擦手巾。 2894. 所有陶工製品,只要適合使用; 缽炭鍋、薰香器、香爐。 2895. 塔尖、燈架,以及磚瓦和屋頂材料; 據說所有這些僧團物品,都是重要物品。 2896. 金缽、碗,以及水瓶; 銅製的罐子和水瓶,都是可分配的。 2897. 重要物品可以用重要物品交換,不動產可以用不動產交換; 僧團的物品是允許這樣交換的。 2898. 不應該用未洗的腳,踩踏臥具; 比丘也不應該用濕腳,或穿著鞋子踩踏。 2899. 在已經處理過的地面上吐痰, 或對著已經處理過的墻壁吐痰,都犯突吉羅。 2900. 對於已經處理過的地面,僧團的床椅; 應該用自己的物品,鋪上某些東西。 2901. 可以躺臥,如果突然,有人睡著時; 身體的任何部分,觸碰到床就犯突吉羅。 2902. 對於毛髮,要按毛髮的數量計算突吉羅; 但是用手掌和腳掌,是可以踩踏的。 2903. 某件價值千金的托缽食物連同衣服; 或缽,寫下未滿一年的比丘的名字儲存。 2904. 這樣的托缽食物,經過六十年後; 給予已經六十歲的人,這是智者的做法。 2905. 食用指定的食物后,如果有沙彌出生; 之後他可以按照沙彌的次序獲得。 2906. 明天將獲得指定食物的人,如果已滿二十歲; 今天受具足戒,他的順序就過期了。 2907. 如果獲得了票券,但當天沒有獲得食物; 第二天應該給他,這是毫無疑問的。 2908. 對於附加食物,以及獨食; 應該分別設立順序,然後發放票券。 2909. 如果只獲得了食物,沒有獲得附加食物; 或者獲得了附加食物,卻沒有獲得食物。
2910.
Yena yena hi yaṃ yaṃ tu, na laddhaṃ, tassa tassa ca;
Taṃ taṃ punadine cāpi, gāhetabbanti dīpitaṃ.
2911.
Saṅghuddesādikaṃ bhattaṃ, idaṃ sattavidhampi ca;
Āgantukādibhattañca, catubbidhamudīritaṃ.
2912.
Vihāravārabhattañca, niccañca kuṭibhattakaṃ;
Pannarasavidhaṃ bhattaṃ, uddiṭṭhaṃ sabbamevidha.
2913.
Pāḷimaṭṭhakathañceva, oloketvā punappunaṃ;
Saṅghike paccaye sammā, vibhajeyya vicakkhaṇo.
Senāsanakkhandhakakathā.
Vattakkhandhakakathā
2914.
Āgantukāvāsikapiṇḍacārī-;
Senāsanāraññanumodanāsu ;
Vattāni bhatte gamikassa jantā-;
Ghare tathā vaccakuṭippavese.
2915.
Ācariyupajjhāyakasissasaddhi- ;
Vihārivattānipi sabbasova;
Vattāni vuttāni catuddaseva;
Visuddhacittena vināyakena.
2916.
Āgantukena ārāmaṃ, pavisantena bhikkhunā;
Chattaṃ panāpanetabbaṃ, muñcitabbā upāhanā.
2917.
Oguṇṭhanaṃ na kātabbaṃ, sīse cīvarameva vā;
Na hi tena ca dhotabbā, pādā pānīyavārinā.
2918.
Vanditabbāva pucchitvā, vihāre vuḍḍhabhikkhuno;
Kāle senāsanaṃ tena, pucchitabbañca bhikkhunā.
2919.
Vaccaṭṭhānañca passāva-ṭṭhānaṃ pānīyameva ca;
Paribhojanīyaṃ saṅgha-katikaṃ gocarādikaṃ.
2920.
Vuḍḍhamāgantukaṃ disvā, bhikkhunāvāsikenapi;
Pattaṃ paṭiggahetabbaṃ, paccuggantvāna cīvaraṃ.
2921.
Āsanaṃ paññapetabbaṃ, tassa pādodakampi ca;
Upanikkhipitabbañca, pucchitabbañca vārinā.
2922.
Vandeyyo paññapetabbaṃ, tassa senāsanampi ca;
Ajjhāvutthamavutthaṃ vā, gocarāgocarampi ca.
2923.
Vaccaṭṭhānañca passāva-ṭṭhānaṃ sekkhakulāni ca;
Pavese nikkhame kālo, vattabbo pāniyādikaṃ.
2924.
Sace so navako hoti;
Āgatāgantuko yathā;
Nisinneneva tenassa;
Sabbamāvāsibhikkhunā.
2925.
『『Atra pattaṃ ṭhapehīti, nisīdāhīdamāsanaṃ』』;
Iccevaṃ pana vattabbaṃ, deyyaṃ senāsanampi ca.
2926.
Dārumattikabhaṇḍāni, gantukāmena bhikkhunā;
Gantabbaṃ paṭisāmetvā, thaketvāvasathampi ca.
2927.
Āpucchitvāpi gantabbaṃ, bhikkhunā sayanāsanaṃ;
Pucchitabbe asantepi, gopetvā vāpi sādhukaṃ.
2928.
Sahasā pavise nāpi, sahasā na ca nikkhame;
Nātidūre naccāsanne, ṭhātabbaṃ piṇḍacārinā.
2929.
Vāmahatthena saṅghāṭiṃ, uccāretvātha bhājanaṃ;
Dakkhiṇena paṇāmetvā, bhikkhaṃ gaṇheyya paṇḍito.
2930.
Sūpaṃ vā dātukāmāti, sallakkheyya muhuttakaṃ;
Olokeyyantarā bhikkhu, na bhikkhādāyikāmukhaṃ.
2931.
Pānīyādi panāneyyaṃ, bhikkhunāraññakenapi;
Nakkhattaṃ tena yogo ca, jānitabbā disāpi ca.
2932.
Vaccapassāvatitthāni, bhavanti paṭipāṭiyā;
Karontassa yathāvuḍḍhaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2933.
Sahasā ubbhajitvā vā, na ca vaccakuṭiṃ vise;
Ukkāsitvā bahi ṭhatvā, pavise saṇikaṃ pana.
2934.
Vaccaṃ na nitthunantena, kātabbaṃ pana bhikkhunā;
Khādato dantakaṭṭhaṃ vā, karoto hoti dukkaṭaṃ.
2935.
Vaccaṃ pana na kātabbaṃ, bahiddhā vaccadoṇiyā;
Passāvopi na kātabbo, bahi passāvadoṇiyā.
2936.
Kharena nāvalekheyya, na kaṭṭhaṃ vaccakūpake;
Chaḍḍeyya na ca pāteyya, kheḷaṃ passāvadoṇiyā.
2937.
Pādukāsu ṭhitoyeva, ubbhajeyya vicakkhaṇo;
Paṭicchādeyya tattheva, ṭhatvā nikkhamane pana.
2910. 無論是誰沒有獲得什麼,對於那個人; 第二天也應該,給予那個東西,這是明確的。 2911. 僧團指定的食物等,這七種; 以及客人等的食物,被說成是四種。 2912. 寺院輪值的食物,以及常住食物和小屋食物; 總共十五種食物,在這裡都被指出。 2913. 反覆查閱巴利經文和註釋書; 智者應當正確地,分配僧團的資具。 住處篇的解說完畢。 職責篇的解說 2914. 對於客人、常住者、托缽者、 住處、林居者和隨喜者; 對於食物、將離開者、浴室、 俗家以及廁所入口的職責。 2915. 對於老師、戒師、弟子、 同住者的職責也都包括在內; 總共十四種職責, 都由清凈心的導師所宣說。 2916. 作為客人的比丘,進入寺院時; 應該放下傘,脫掉鞋子。 2917. 不應該矇頭,也不應該用衣服遮頭; 不應該用飲用水,洗腳。 2918. 應該詢問后禮拜,寺院中的長老比丘; 那個比丘應該在適當的時候,詢問住處。 2919. 廁所和小便處,飲用水; 以及用水、僧團規定、行境等。 2920. 常住比丘看到,年長的客人時; 應該迎上前去,接過他的缽和衣服。 2921. 應該為他準備座位,以及洗腳水; 應該放置腳凳,並詢問是否需要水。 2922. 應該禮拜,併爲他準備住處; 無論是已經住過還是沒住過的,以及適合和不適合的行境。 2923. 廁所和小便處,以及有學人的俗家; 應該告知進出的時間,飲用水等。 2924. 如果他是新來的; 就像剛到的客人一樣; 常住比丘應該坐著; 向他說明一切。 2925. "請把缽放在這裡,請坐在這個座位上"; 應該這樣說,也應該給予住處。 2926. 想要離開的比丘, 應該收拾好木製和陶製的器具, 關好房門。 2927. 比丘離開時應該,告知住處; 如果沒有人可以告知,也應該妥善保管。 2928. 托缽的比丘不應該,突然進入或突然離開; 不應該站得太遠,也不應該站得太近。 2929. 用左手提起大衣,然後把缽; 用右手伸出,智者應該這樣接受食物。 2930. 應該稍微觀察一下,是否想要給予湯; 比丘應該看著中間,不要看施食者的臉。 2931. 林居比丘也應該,瞭解飲用水等; 他應該知道星宿、時節,以及方向。 2932. 大小便處,應該按照順序; 如果不按年長順序使用,就犯突吉羅罪。 2933. 不應該突然掀開,進入廁所; 應該在外面咳嗽,然後慢慢進入。 2934. 比丘不應該,一邊大便一邊發出聲音; 一邊嚼牙籤或做其他事情,否則犯突吉羅罪。 2935. 不應該在大便桶,外面大便; 也不應該在小便桶,外面小便。 2936. 不應該用粗糙的東西擦拭,不應該把木棒扔進廁所; 不應該吐痰,或把痰吐進小便桶。 2937. 智者應該站在木屐上,提起衣服; 在那裡遮蓋好,然後離開。
2938.
Nācameyya sace vaccaṃ, katvā yo salile sati;
Tassa dukkaṭamuddiṭṭhaṃ, muninā mohanāsinā.
2939.
Sasaddaṃ nācametabbaṃ, katvā capu capūti ca;
Ācamitvā sarāvepi, sesetabbaṃ na tūdakaṃ.
2940.
Ūhatampi adhovitvā, nikkhamantassa dukkaṭaṃ;
Uklāpāpi sace honti, sodhetabbaṃ asesato.
2941.
Avalekhanakaṭṭhena, pūro ce pīṭharo pana;
Chaḍḍeyya kumbhi rittā ce, kumbhiṃ pūreyya vārinā.
2942.
Anajjhiṭṭho hi vuḍḍhena, pātimokkhaṃ na uddise;
Dhammaṃ na ca bhaṇe, pañhaṃ, na puccheyya na vissaje.
2943.
Āpucchitvā kathentassa, vuḍḍhaṃ vuḍḍhatarāgame;
Puna āpucchane kiccaṃ, natthīti paridīpitaṃ.
2944.
Vuḍḍhenekavihārasmiṃ, saddhiṃ viharatā pana;
Anāpucchā hi sajjhāyo, na kātabbo kadācipi.
2945.
Uddesopi na kātabbo, paripucchāya kā kathā;
Na ca dhammo kathetabbo, bhikkhunā dhammacakkhunā.
2946.
Na dīpo vijjhāpetabbo, kātabbo vā na ceva so;
Vātapānakavāṭāni, thakeyya vivareyya no.
2947.
Caṅkame caṅkamanto ca, vuḍḍhato parivattaye;
Tampi cīvarakaṇṇena, kāyena na ca ghaṭṭaye.
2948.
Purato neva therānaṃ, nhāyeyya na panūpari;
Uttaraṃ otarantānaṃ, dade maggaṃ, na ghaṭṭaye.
2949.
Vattaṃ aparipūrento, na sīlaṃ paripūrati;
Asuddhasīlo duppañño, cittekaggaṃ na vindati.
2950.
Vikkhittacittonekaggo, saddhammaṃ na ca passati;
Apassamāno saddhammaṃ, dukkhā na parimuccati.
2951.
Tasmā hi vattaṃ pūreyya, jinaputto vicakkhaṇo;
Ovādaṃ buddhaseṭṭhassa, katvā nibbānamehiti.
Vattakkhandhakakathā.
Bhikkhunikkhandhakakathā
2952.
Kāyaṃ ūruṃ thanaṃ vāpi, vivaritvāna bhikkhunī;
Attano aṅgajātaṃ vā, bhikkhussa na ca dassaye.
2953.
Bhikkhunā saha yaṃ kiñci, sampayojentiyāpi ca;
Tato bhāsantiyā bhikkhuṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2954.
Na ca bhikkhuniyā dīghaṃ, dhāreyya kāyabandhanaṃ;
Teneva kāyabandhena, thanapaṭṭena vā pana.
2955.
Vilīvena ca paṭṭena, cammapaṭṭena vā tathā;
Dussapaṭṭena vā dussa-veṇiyā dussavaṭṭiyā.
2956.
Na phāsukā nametabbā, dukkaṭaṃ tu namentiyā;
Na ghaṃsāpeyya samaṇī, jaghanaṃ aṭṭhikādinā.
2957.
Hatthaṃ vā hatthakocchaṃ vā, pādaṃ vā mukhamūrukaṃ;
Koṭṭāpeti sace tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2958.
Na mukhaṃ limpitabbaṃ tu, na cuṇṇetabbameva ca;
Manosilāya vāpatti, mukhaṃ lañjantiyā siyā.
2959.
Aṅgarāgo na kātabbo, mukharāgopi vā tathā;
Avaṅgaṃ na ca kātabbaṃ, na kātabbaṃ visesakaṃ.
2960.
Olokanakato rāgā, oloketuṃ na vaṭṭati;
Ṭhātabbaṃ na ca sāloke, sanaccaṃ na ca kāraye.
2961.
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, gaṇikaṃ vuṭṭhapentiyā;
Suraṃ vā pana maṃsaṃ vā, paṇṇaṃ vā vikkiṇantiyā.
2962.
Vaḍḍhiṃ vāpi vaṇijjaṃ vā, payojetuṃ na vaṭṭati;
Tirīṭaṃ kañcukaṃ vāpi, yadi dhāreti dukkaṭaṃ.
2963.
Dāso vā pana dāsī vā, tathā kammakaropi vā;
Na cevupaṭṭhapetabbo, tiracchānagatopi vā.
2964.
Na ca bhikkhuniyā sabba-nīlādiṃ pana cīvaraṃ;
Dhāretabbaṃ, na dhāreyya, sabbaṃ namatakampi ca.
2965.
Paṭicchannāpaṭicchannaṃ , chinnaṃ vācchinnameva vā;
Purisabyañjanaṃ sabbaṃ, oloketuṃ na vaṭṭati.
2966.
Dūratova ca passitvā, bhikkhuṃ bhikkhuniyā pana;
Maggo tassa padātabbo, okkamitvāna dūrato.
2938. 如果有水,做完大便后不洗凈; 智慧的佛陀說,這是突吉羅罪。 2939. 不應該發出聲音洗凈,不應該發出"咕嚕咕嚕"的聲音; 洗凈后不應該,在水盆中留下水。 2940. 如果沒有洗凈就離開,就犯突吉羅罪; 如果有污垢,應該徹底清潔。 2941. 如果擦拭木棒的容器滿了, 應該倒掉;如果水罐空了,應該裝滿水。 2942. 如果沒有被長老請求,不應誦波羅提木叉; 不應說法,不應問問題,也不應回答。 2943. 在請示長老后說話時,如果有更長老的人來; 據說不需要再次請示。 2944. 與長老共住在一個寺院時, 任何時候都不應該,未經請示就誦經。 2945. 不應該教導,更不用說詢問; 具有法眼的比丘,不應該說法。 2946. 不應該熄滅燈,也不應該點燈; 不應該關閉或打開窗戶。 2947. 在經行時,應該從長老身邊繞過; 也不應該用衣角,或身體碰觸長老。 2948. 不應該在長老前面,或上游洗浴; 對於下水的長老,應該讓路,不要碰撞。 2949. 不圓滿履行職責的人,不能圓滿持戒; 戒不清凈的愚人,不能獲得心一境性。 2950. 心散亂不專注的人,不能見到正法; 不見正法的人,不能解脫苦。 2951. 因此,智慧的佛子,應該圓滿履行職責; 遵循至上佛陀的教誨,他將達到涅槃。 職責篇的解說完畢。 比丘尼篇的解說 2952. 比丘尼不應該,露出身體、大腿或乳房; 也不應該向比丘,展示自己的生殖器。 2953. 比丘尼如果與比丘,有任何不當接觸; 或對比丘說不當的話,就犯突吉羅罪。 2954. 比丘尼不應該,穿長的腰帶; 也不應該用腰帶,或乳罩。 2955. 不應該用藤條制的帶子,或皮帶; 或布帶,或布繩,或布卷。 2956. 不應該彎曲肋骨,彎曲的話就犯突吉羅罪; 女修行者不應該,用骨頭等摩擦臀部。 2957. 如果她讓人按摩,手、腋下、腳、臉或大腿; 她就犯突吉羅罪。 2958. 不應該塗抹臉,也不應該擦粉; 用硃砂涂臉,也會犯罪。 2959. 不應該塗抹身體,也不應該塗抹臉; 不應該畫眉,不應該畫特殊的妝。 2960. 不應該從鏡子里,看自己的妝容; 不應該站在陽光下,不應該跳舞。 2961. 佛陀說,讓妓女出家是突吉羅罪; 賣酒、肉或葉子,也是突吉羅罪。 2962. 不允許放高利貸,或做生意; 如果穿樹皮衣或緊身衣,就犯突吉羅罪。 2963. 不應該僱用,男奴、女奴; 或工人,甚至動物。 2964. 比丘尼不應該,穿全藍色等衣服; 也不應該穿,全部柔軟的衣服。 2965. 無論是遮蓋的還是未遮蓋的,切除的還是未切除的; 不允許觀看,任何男性生殖器。 2966. 比丘尼從遠處,看到比丘時; 應該從遠處,讓開路給比丘。
2967.
Bhikkhuṃ pana ca passitvā, pattaṃ bhikkhaṃ carantiyā;
Nīharitvā tamukkujjaṃ, dassetabbaṃ tu bhikkhuno.
2968.
Saṃvellikañca kātuṃ vā, dhāretuṃ kaṭisuttakaṃ;
Utukāle anuññātaṃ, utunīnaṃ mahesinā.
2969.
Itthiposayutaṃ yānaṃ, hatthavaṭṭakameva vā;
Pāṭaṅkī ca gilānāya, vaṭṭatevābhirūhituṃ.
2970.
Garudhamme ṭhitāyāpi, mānattaṃ tu carantiyā;
Sammannitvā padātabbā, dutiyā pana bhikkhunī.
2971.
Yassā pabbajjakāle tu, gabbho vuṭṭhāti itthiyā;
Putto yadi ca tassāpi, dātabbā dutiyā tathā.
2972.
Mātā labhati pāyetuṃ, bhojetuṃ puttamattano;
Maṇḍetumpi ure katvā, setuṃ labhati sā pana.
2973.
Ṭhapetvā sahaseyyaṃ tu, tasmiṃ dutiyikāya hi;
Purisesu yathāññesu, vattitabbaṃ tatheva ca.
2974.
Vibbhameneva sā hoti, yasmā idha abhikkhunī;
Tasmā bhikkhuniyā sikkhā-paccakkhānaṃ na vijjati.
2975.
Vibbhantāya yathā tassā, puna natthūpasampadā;
Gatāya titthāyatanaṃ, tathā natthūpasampadā.
2976.
Chedanaṃ nakhakesānaṃ, purisehi ca vandanaṃ;
Vaṇassa parikammampi, sādituṃ pana vaṭṭati.
2977.
Na vaccakuṭiyā vacco, kātabbo yāya kāyaci;
Heṭṭhāpi vivaṭe uddhaṃ, paṭicchannepi vaṭṭati.
2978.
Na ca vaṭṭati sabbattha, pallaṅkena nisīdituṃ;
Gilānāyaḍḍhapallaṅkaṃ, vaṭṭatīti pakāsitaṃ.
2979.
Na ca bhikkhuniyāraññe, vatthabbaṃ tu kathañcana;
Atitthe naratitthe vā, nhāyituṃ na ca vaṭṭati.
2980.
Samaṇī gandhacuṇṇena, yā ca vāsitamattiyā;
Nhāyeyya paṭisote vā, tassā āpatti dukkaṭaṃ.
2981.
『『Tvaṃyeva paribhuñjā』』ti, paribhogatthamattano;
Dinnaṃ abhutvā aññassa, dentiyā pana dukkaṭaṃ.
2982.
Sabbaṃ paṭiggahāpetvā, bhikkhūhi paribhuñjituṃ;
Asantenupasampanne, bhikkhunīnaṃ tu vaṭṭati.
Bhikkhunikkhandhakakathā.
Iti vinayavinicchaye khandhakakathā niṭṭhitā.
Catubbidhakammakathā
2983.
Cattārimāni kammāni, apalokanasaññitaṃ;
Ñatti ñattidutiyañca, kammaṃ ñatticatutthakaṃ.
2984.
Apalokanakammaṃ tu, pañca ṭhānāni gacchati;
Ñattikammaṃ navaṭṭhānaṃ, dutiyaṃ satta gacchati.
2985.
Tathā ñatticatutthampi, satta ṭhānāni gacchati;
Nissāraṇañca osāro, bhaṇḍukaṃ brahmadaṇḍako.
2986.
Apalokanakammañhi, kammalakkhaṇapañcamaṃ;
Nissāraṇañca osāraṃ, samaṇuddesato vade.
2987.
Bhaṇḍukaṃ pabbajantena, channena brahmadaṇḍakaṃ;
Aññassapi ca kātabbo, tathārūpassa bhikkhuno.
2988.
Sabbo sannipatitvāna, āpucchitvāna sabbaso;
Cīvarādiparikkhāraṃ, saṅgho yaṃ deti tassa hi.
2989.
Tikkhattuṃ apaloketvā, bhikkhūnaṃ ruciyā pana;
Evaṃ saṅghassa dānaṃ tu, hoti taṃ kammalakkhaṇaṃ.
2990.
Nissāraṇamathosāro , uposathapavāraṇā;
Sammuti ceva dānañca, paṭiggāho ca sattamo.
2991.
Paccukkaḍḍhanatā ceva, aṭṭhamī parikittitā;
Kammassa lakkhaṇañcāti, nava ṭhānāni ñattiyā.
2992.
Vinicchaye asampatte, therassāvinayaññuno;
Tassa nissāraṇā vuttā, yā sā nissāraṇāti hi.
2993.
Upasampadāpekkhassa, āgacchosāraṇāti sā;
Uposathavasenāpi, pavāraṇavasenapi.
2994.
Ñattiyā ṭhapitattā hi, ñattikammānime duve;
『『Upasampadāpekkhañhi, anusāseyyaha』』nti ca.
2995.
『『Itthannāmamahaṃ bhikkhuṃ, puccheyyaṃ vinaya』』nti ca;
Evamādipavattā hi, edisā ñatti sammuti.
2910. 無論是誰沒有得到什麼, 第二天也應該給予他那個東西,這是明確的。 2911.
2996.
Nissaṭṭhacīvarādīnaṃ, dānaṃ 『『dāna』』nti vuccati;
Āpattīnaṃ paṭiggāho, 『『paṭiggāho』』ti vuccati.
2997.
Paccukkaḍḍhanatā nāma, pavārukkaḍḍhanā matā;
『『Imaṃ uposathaṃ katvā, kāle pavārayāmi』』ti.
2998.
Tiṇavatthārake sabba-paṭhamā ñatti cetarā;
Kammalakkhaṇametanti, nava ṭhānāni ñattiyā.
2999.
Ñattidutiyakammampi, satta ṭhānāni gacchati;
Nissāraṇamathosāraṃ, sammutiṃ dānameva ca.
3000.
Uddhāraṃ desanaṃ kamma-lakkhaṇaṃ pana sattamaṃ;
Pattanikkujjanādī tu, nissārosāraṇā matā.
3001.
Sammuti nāma sīmādi, sā pañcadasadhā matā;
Dānaṃ kathinavatthassa, dānaṃ matakavāsaso.
3002.
Kathinassantarubbhāro, 『『ubbhāro』』ti pavuccati;
Desanā kuṭivatthussa, vihārassa ca vatthuno.
3003.
Tiṇavatthārakamme ca, mohāropanatādisu;
Kammavācāvasenettha, kammalakkhaṇatā matā.
3004.
Iti ñattidutiyassa, ime satta pakāsitā;
Tathā ñatticatutthampi, satta ṭhānāni gacchati.
3005.
Nissāraṇamathosāraṃ, sammutiṃ dānaniggahaṃ;
Samanubhāsanañceva, sattamaṃ kammalakkhaṇaṃ.
3006.
Sattannaṃ tajjanādīnaṃ, kammānaṃ karaṇaṃ pana;
Nissāraṇātha passaddhi, tesaṃ osāraṇā matā.
3007.
Ovādo bhikkhunīnaṃ tu, sammutīti pakāsitā;
Mānattaparivāsānaṃ, dānaṃ 『『dāna』』nti vuccati.
3008.
Puna mūlāpaṭikkasso, 『『niggaho』』ti pavuccati;
Ukkhittassānuvattikā, aṭṭha yāvatatīyakā.
3009.
Ariṭṭho caṇḍakāḷī ca, ekādasa bhavantime;
Imesaṃ tu vasā ñeyyā, dasekā samanubhāsanā.
3010.
Upasampadakammañca, kammamabbhānasaññitaṃ;
Idaṃ ñatticatutthe tu, sattamaṃ kammalakkhaṇaṃ.
3011.
Apalokanakammañcā-paloketvāva kāraye;
Ñattiyā dutiyenāpi, catutthena na kāraye.
3012.
Ñattidutiyakammāni, lahukānatthi kānici;
Kātabbānapaloketvā, sabbā sammutiyo siyuṃ.
3013.
Sesāni apaloketvā, kātuṃ pana na vaṭṭati;
Yathāvuttanayeneva, tena teneva kāraye.
Catubbidhakammakathā.
Kammavipattikathā
3014.
Vatthuto ñattito ceva, anussāvanasīmato;
Parisatoti pañceva, kammadosā pakāsitā.
3015.
Sammukhākaraṇīyaṃ yaṃ, taṃ karoti asammukhā;
Kammaṃ vatthuvipannaṃ taṃ, adhammanti pavuccati.
3016.
Asammukhākaraṇīyāni, aṭṭheva ca bhavanti hi;
Pattanikkujjanañceva, pattassukkujjanampi ca.
3017.
Pakāsanīyakammañca , sekkhaummattasammuti;
Avandiyo tathā brahma-daṇḍo dūtūpasampadā.
3018.
Imānaṭṭha ṭhapetvāna, sesāni pana sabbaso;
Sammukhākaraṇīyāni, kammāni sugatobravi.
3019.
Ñattito pana pañceva, vipajjananayā matā;
Na parāmasati vatthuñca, saṅghaṃ puggalameva vā.
3020.
Na parāmasati ñattiṃ vā, pacchā ñattiṃ ṭhapeti vā;
Pañcahetehi kammāni, ñattitova vipajjare.
3021.
Anussāvanato pañca, kammadosā pakāsitā;
Na parāmasati vatthuṃ vā, saṅghaṃ puggalameva vā.
3022.
Hāpeti sāvanaṃ vāpi, sāvetasamayepi vā;
Evaṃ pana vipajjanti, anussāvanatopi ca.
3023.
Ekādasahi sīmāhi, sīmato kammadosatā;
Vuttā uposathe tāva, khandhake sabbaso mayā.
3024.
Catuvaggena kātabbe, kammappattā anāgatā;
Chando ca na panānīto, paṭikkosanti sammukhā.
3025.
Evaṃ tivaṅgiko doso, parisāya vasā siyā;
Āgatā kammapattā ca, chando ca na panāgato.
2996. 對於已捨棄的衣服等的佈施,被稱為"佈施"; 對於罪過的接受,被稱為"接受"。 2997. "收回"是指收回自恣; "做完這個布薩后,我將在適當時候自恣"。 2998. 在草覆蓋羯磨中,第一個是單白羯磨,其他的是; 這是羯磨的特徵,單白羯磨有九種情況。 2999. 白二羯磨也有七種情況; 驅出、收回、同意、佈施。 3000. 解除、宣說,第七是羯磨的特徵; 覆缽等被認為是驅出和收回。 3001. "同意"是指界等,據說有十五種; 佈施迦絺那衣,佈施亡人衣。 3002. 解除迦絺那衣,被稱為"解除"; 宣說小屋地和寺院地。 3003. 在草覆蓋羯磨和指控愚癡等中; 這裡通過羯磨文,被認為是羯磨的特徵。 3004. 這樣,白二羯磨的七種已經說明; 同樣,白四羯磨也有七種情況。 3005. 驅出、收回、同意、佈施、懲罰; 以及諫誡,第七是羯磨的特徵。 3006. 執行七種呵責等羯磨; 驅出和解除,這些被認為是收回。 3007. 對比丘尼的教誡,被宣稱為"同意"; 給予別住和摩那埵,被稱為"佈施"。 3008. 重新置於本法,被稱為"懲罰"; 追隨被擯除者的八種,三次諫誡。 3009. 阿利吒和栴陀迦利,這十一種是最後的; 應該知道這些,有十一種諫誡。 3010. 具足戒羯磨,和復權羯磨; 這在白四羯磨中,是第七種羯磨的特徵。 3011. 應該通過告白來執行告白羯磨; 不應該用白二或白四來執行。 3012. 白二羯磨中沒有任何輕微的; 所有的同意都應該不經告白就執行。 3013. 其餘的不經告白就執行是不允許的; 應該按照所說的方式,用相應的方式執行。 四種羯磨的解說。 羯磨過失的解說 3014. 從事項、單白、宣說、界限; 和僧團,這五種羯磨過失被宣說。 3015. 應該當面執行的,卻不當面執行; 這種事項有過失的羯磨,被稱為非法。 3016. 有八種不需要當面執行的; 覆缽和解除覆缽。 3017. 公開羯磨,有學和瘋狂的同意; 不應禮拜,以及梵罰和使者受具足戒。 3018. 除了這八種,其餘的所有; 應當面執行的羯磨,善逝如是說。 3019. 從單白來說,有五種過失方式; 不涉及事項,或僧團,或個人。 3020. 不涉及單白,或在後面設立單白; 羯磨因這五種原因,從單白而有過失。 3021. 從宣說來說,宣說了五種羯磨過失; 不涉及事項,或僧團,或個人。 3022. 省略宣說,或在不適當的時候宣說; 這樣從宣說而有過失。 3023. 從十一種界限來說,界限的羯磨過失; 在布薩篇中我已經全面說明。 3024. 應該由四人組執行的,有資格的人沒來; 或沒有帶來意欲,或當面反對。 3025. 這樣僧團方面,會有三種過失; 來了有資格的人,但沒有帶來意欲。
3026.
Sammukhā paṭisedhenti, dutiye catuvaggike;
Āgatā kammapattā ca, chandopi ca samāhaṭo.
3027.
Paṭikkosova etthatthi, tatiye catuvaggike;
Evaṃ pañcādivaggesu, saṅghesu tividhesupi.
3028.
Catutthikā siyuṃ dosā, dasa dve parisāvasā;
Evaṃ dvādasadhā ettha, kammāni hi vipajjare.
Kammavipattikathā.
Sedamocanakathā
Ka.
Soḷasaparivārassa , parivārassa sādarā;
Suṇātha nipuṇe pañhe, gūḷhatthe bhaṇato mama.
Kha.
Divāpajjati no rattiṃ, rattiṃyeva ca no divā;
Kathañca paṭiggaṇhanto, na gaṇhanto kathaṃ pana.
Ga.
Chindantassa siyāpatti, tathevāchindatopi ca;
Chādentassa tathāpatti-na chādentassa bhikkhuno.
Gha.
Kā cāpatti samāpatti-lābhinoyeva bhikkhuno;
Asamāpattilābhissa, kā ca nāmassa sā bhave.
Ṅa.
Garukaṃ bhaṇato saccaṃ, alikaṃ bhaṇato siyuṃ;
Lahuṃ saccaṃ bhaṇantassa, musā ca bhaṇato garuṃ.
Ca.
Pavisanto ca ārāmaṃ, āpajjati na nikkhamaṃ;
Nikkhamantova āpatti, na ceva pavisaṃ pana;
Cha.
Samādiyanto asamādiyanto;
Anādiyantopi ca ādiyanto;
Dento adentopi siyā sadoso;
Tathā karontopi ca no karonto.
Ja.
Āpajjati ca dhārento, adhārento tatheva ca;
Dvinnaṃ mātā pitā sāva, kathaṃ hoti? Bhaṇāhi me.
Jha.
Ubhatobyañjanā itthī, gabbhaṃ gaṇhāti attanā;
Gaṇhāpeti paraṃ gabbhaṃ, tasmā mātāpitā ca sā.
Ña.
Gāme vā yadi vāraññe, yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ;
Na harantova taṃ theyyā, kathaṃ pārājiko bhave;
Ṭa.
Theyyasaṃvāsako eso, liṅgasaṃvāsathenako;
Parabhaṇḍaṃ agaṇhanto, tena hoti parājito.
Ṭha.
Nāriṃ rūpavatiṃ bhikkhu, rattacitto asaññato;
Methunaṃ tāya katvāpi, na so pārājiko kathaṃ;
Ḍa.
Accharāsadisaṃ nāriṃ, supinantena passati;
Tāya methunasaṃyoge, katepi na bhavissati.
Ḍha.
Bahiddhā gehato bhikkhu, itthī gabbhantaraṃ gatā;
Chiddaṃ gehassa nevatthi, kathaṃ methunato cuto;
Ṇa.
Antodussakuṭiṭṭhena, mātugāmena methunaṃ;
Santhatādivaseneva, katvā hoti parājito.
Ta.
Sutte ca vinayeyeva, khandhake sānulomike;
Sabbattha nipuṇā dhīrā, ime pañhe bhaṇanti te.
Tha.
Khandhake parivāre ca, vinaye sānulomike;
Ādaro karaṇīyova, paṭubhāvaṃ panicchitā.
Sedamocanakathā.
Pakiṇṇakavinicchayakathā
3029.
Chattaṃ paṇṇamayaṃ kiñci, bahi anto ca sabbaso;
Pañcavaṇṇena suttena, sibbituṃ na ca vaṭṭati.
3030.
Chindituṃ aḍḍhacandaṃ vā, paṇṇe makaradantakaṃ;
Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, lekhā daṇḍe na vaṭṭati.
3031.
Sibbituṃ ekavaṇṇena, chattaṃ suttena vaṭṭati;
Thiratthaṃ, pañcavaṇṇānaṃ, pañjaraṃ vā vinandhituṃ.
3032.
Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, lekhā vā pana kevalā;
Bhinditvā vāpi ghaṃsitvā, dhāretuṃ pana vaṭṭati.
3033.
Ahichattakasaṇṭhānaṃ, daṇḍabundamhi vaṭṭati;
Ukkiritvā katā lekhā, bandhanatthāya vaṭṭati.
3034.
Nānāvaṇṇehi suttehi, maṇḍanatthāya cīvaraṃ;
Samaṃ satapadādīnaṃ, sibbituṃ na ca vaṭṭati.
3035.
Pattassa pariyante vā, tathā pattamukhepi vā;
Veṇiṃ saṅkhalikaṃ vāpi, karoto hoti dukkaṭaṃ.
3036.
Paṭṭampi gaṇṭhipāsānaṃ, aṭṭhakoṇādikaṃvidhiṃ;
Tatthagghiyagadārūpaṃ, muggarādiṃ karonti ca.
3037.
Tattha kakkaṭakakkhīni, uṭṭhāpenti na vaṭṭati;
Suttā ca piḷakā tattha, duviññeyyāva dīpitā.
3026. 當面反對,在第二種四人組中; 來了有資格的人,也帶來了意欲。 3027. 只有反對,在第三種四人組中; 同樣在五人組等,三種僧團中也是如此。 3028. 會有四種過失,從僧團方面有十二種; 這樣在這裡,羯磨有十二種過失。 羯磨過失的解說完畢。 解除疑惑的解說 甲. 對十六種附隨篇,請恭敬地聽我; 解說精妙難解的問題。 乙. 白天犯戒而晚上不犯,只在晚上犯而白天不犯; 如何接受卻不取,如何不接受? 丙. 切斷時會犯戒,同樣不切斷也會犯戒; 隱藏時會犯戒,比丘不隱藏也會犯戒。 丁. 什麼罪過只有得定的比丘才會犯; 什麼罪過只有未得定的比丘才會犯? 戊. 說真話會犯重罪,說假話會犯輕罪; 說真話會犯輕罪,說假話會犯重罪。 己. 進入寺院時犯戒,出去時不犯; 只有出去時犯戒,進入時卻不犯。 庚. 受持時和不受持時; 不接受時和接受時; 給予時和不給予時都會有過失; 同樣做時和不做時也會有過失。 辛. 持有時會犯戒,不持有時也會犯戒; 她如何成為兩個人的母親和父親?請告訴我。 壬. 雙性人女性,自己懷孕; 讓別人懷孕,因此她既是母親又是父親。 癸. 無論在村莊還是森林,屬於他人的東西; 不偷取卻成為盜賊,如何成為波羅夷? 子. 這是盜住,是偷取身份的盜賊; 雖然沒有拿取他人的物品,卻因此被驅逐。 丑. 比丘對美麗的女人,心生貪慾不自製; 與她行淫,為何不犯波羅夷? 寅. 在夢中看到,像天女一樣的女人; 與她發生性行為,也不會犯戒。 卯. 比丘在房子外面,女人進入房內; 房子沒有洞,如何因淫慾而墮落? 辰. 與在帳篷內的女人, 通過鋪設等方式行淫,就成為波羅夷。 巳. 在經、律、犍度和隨順的教法中; 智者們說這些精妙的問題都包含在其中。 午. 對犍度、附隨篇、律和隨順的教法; 想要精通的人應該恭敬努力。 解除疑惑的解說完畢。 雜項判定的解說 3029. 任何樹葉制的傘,無論內外; 都不允許用五色線,縫製。 3030. 在葉子上切割半月形,或魚齒形; 在傘柄上刻畫瓶形、動物形或線條都不允許。 3031. 用單色線縫製傘是允許的; 爲了堅固,用五色線編織網格是允許的。 3032. 瓶形、動物形,或者僅僅是線條; 打碎或磨掉后使用是允許的。 3033. 在傘柄的結處做蘑菇形狀是允許的; 爲了固定而刻畫的線條是允許的。 3034. 用各種顏色的線,爲了裝飾衣服; 縫製百足蟲等形狀是不允許的。 3035. 在缽的邊緣或缽口; 做辮子或鏈子形狀的人,犯突吉羅罪。 3036. 做帶子、結、環,八角形等樣式; 在那裡做寶石、大象等形狀,或杵等形狀。 3037. 在那裡做蟹眼形狀是不允許的; 據說線和疙瘩在那裡是難以分辨的。
3038.
Catukoṇāva vaṭṭanti, gaṇṭhipāsakapaṭṭakā;
Kaṇṇakoṇesu suttāni, ratte chindeyya cīvare.
3039.
Sūcikammavikāraṃ vā, aññaṃ vā pana kiñcipi;
Cīvare bhikkhunā kātuṃ, kārāpetuṃ na vaṭṭati.
3040.
Yo ca pakkhipati bhikkhu cīvaraṃ;
Kañjipiṭṭhakhaliallikādisu;
Vaṇṇamaṭṭhamabhipatthayaṃ paraṃ;
Tassa natthi pana mutti dukkaṭā.
3041.
Sūcihatthamalādīnaṃ , karaṇe cīvarassa ca;
Tathā kiliṭṭhakāle ca, dhovanatthaṃ tu vaṭṭati.
3042.
Rajane pana gandhaṃ vā, telaṃ vā lākhameva vā;
Kiñci pakkhipituṃ tattha, bhikkhuno na ca vaṭṭati.
3043.
Saṅkhena maṇinā vāpi, aññenapi ca kenaci;
Cīvaraṃ na ca ghaṭṭeyya, ghaṃsitabbaṃ na doṇiyā.
3044.
Cīvaraṃ doṇiyaṃ katvā, nāpi ghaṭṭeyya muṭṭhinā;
Rattaṃ paharituṃ kiñci, hattheheva ca vaṭṭati.
3045.
Gaṇṭhike pana lekhā vā, piḷakā vā na vaṭṭati;
Kappabinduvikāro vā, pāḷikaṇṇikabhedato.
3046.
Thālakassa ca pattassa, bahi antopi vā pana;
Āraggena katā lekhā, na ca vaṭṭati kācipi.
3047.
Āropetvā bhamaṃ pattaṃ, majjitvā ce pacanti ca;
『『Maṇivaṇṇaṃ karissāma』』, iti kātuṃ na vaṭṭati.
3048.
Pattamaṇḍalake kiñci, bhittikammaṃ na vaṭṭati;
Na doso koci tatthassa, kātuṃ makaradantakaṃ.
3049.
Na dhammakaraṇacchatte, lekhā kācipi vaṭṭati;
Kucchiyaṃ vā ṭhapetvā taṃ, lekhaṃ tu mukhavaṭṭiyaṃ.
3050.
Suttaṃ vā diguṇaṃ katvā, koṭṭenti ca tahiṃ tahiṃ;
Kāyabandhanasobhatthaṃ, taṃ na vaṭṭati bhikkhuno.
3051.
Dasāmukhe daḷhatthāya, dvīsu antesu vaṭṭati;
Mālākammalatākamma-cittikampi na vaṭṭati.
3052.
Akkhīni tattha dassetvā, koṭṭite pana kā kathā;
Kakkaṭakkhīni vā tattha, uṭṭhāpetuṃ na vaṭṭati.
3053.
Ghaṭaṃ deḍḍubhasīsaṃ vā, makarassa mukhampi vā;
Vikārarūpaṃ yaṃ kiñci, na vaṭṭati dasāmukhe.
3054.
Ujukaṃ macchakaṇṭaṃ vā, maṭṭhaṃ vā pana paṭṭikaṃ;
Khajjūripattakākāraṃ, katvā vaṭṭati koṭṭitaṃ.
3055.
Paṭṭikā sūkarantanti, duvidhaṃ kāyabandhanaṃ;
Rajjukā dussapaṭṭādi, sabbaṃ tassānulomikaṃ.
3056.
Murajaṃ maddavīṇañca, deḍḍubhañca kalābukaṃ;
Rajjuyo na ca vaṭṭanti, purimā dvedasā siyuṃ.
3057.
Dasā pāmaṅgasaṇṭhānā, niddiṭṭhā kāyabandhane;
Ekā dviticatasso vā, vaṭṭanti na tato paraṃ.
3058.
Ekarajjumayaṃ vuttaṃ, muninā kāyabandhanaṃ;
Tañca pāmaṅgasaṇṭhānaṃ, ekampi ca na vaṭṭati.
3059.
Rajjuke ekato katvā, bahū ekāya rajjuyā;
Nirantarañhi veṭhetvā, kataṃ vaṭṭati bandhituṃ.
3060.
Dantakaṭṭhavisāṇaṭṭhi-lohaveḷunaḷabbhavā;
Jatusaṅkhamayāsutta-phalajā vidhakā matā.
3061.
Kāyabandhanavidhepi, vikāro na ca vaṭṭati;
Tattha tattha pariccheda-lekhāmattaṃ tu vaṭṭati.
3062.
Mālākammalatākamma-nānārūpavicittitā ;
Na ca vaṭṭati bhikkhūnaṃ, añjanī janarañjanī.
3063.
Tādisaṃ pana ghaṃsitvā, veṭhetvā suttakena vā;
Vaḷañjantassa bhikkhussa, na doso koci vijjati.
3064.
Vaṭṭā vā caturassā vā, aṭṭhaṃsā vāpi añjanī;
Vaṭṭatevāti niddiṭṭhā, vaṇṇamaṭṭhā na vaṭṭati.
3065.
Tathāñjanisalākāpi , añjanithavikāya ca;
Nānāvaṇṇehi suttehi, cittakammaṃ na vaṭṭati.
3066.
Ekavaṇṇena suttena, sipāṭiṃ yena kenaci;
Yaṃ kiñci pana sibbetvā, vaḷañjantassa vaṭṭati.
3038. 四角的結線帶和織帶是允許的; 在耳朵角落的線,可以在夜晚的衣服上剪斷。 3039. 無論針線工藝的變化,還是其他任何事情; 比丘不允許在衣服上製作或讓人制作。 3040. 比丘若將衣服放入 米粥、麵粉、鹽等之中; 爲了染色,希望染另一個人的衣服; 他將無法擺脫突吉羅罪。 3041. 對於針、手、污漬等的處理和衣服; 在污穢時期,允許爲了洗滌。 3042. 但不允許比丘在染色時; 放入任何香料、油或紅色染料。 3043. 不可用螺殼、寶石或其他任何東西; 碰觸衣服,不可在盆中摩擦。 3044. 不可將衣服放在盆中,也不可用拳頭碰觸; 允許用手在夜晚輕拍任何東西。 3045. 在結處不允許有線條或疙瘩; 不論是節點變化,還是邊緣破損。 3046. 在盤子和缽的內外; 不允許有任何用鐵釘製作的線條。 3047. 將缽放在火上烤,如果煮沸; 不允許說"我們將製作珍珠色"。 3048. 在缽的圓周上,不允許有任何牆面裝飾; 在那裡製作魚齒形狀也無妨。 3049. 在法器傘蓋上不允許有任何線條; 除非將其放在腹部或嘴邊。 3050. 將線纏繞兩倍,在各處擊打; 爲了身體裝飾,比丘是不允許的。 3051. 在十股線處爲了加固,在兩端是允許的; 花卉裝飾、藤蔓裝飾、圖案都不允許。 3052. 在那裡展示眼睛,更不用說擊打了; 不允許在那裡提起蟹眼。 3053. 瓶形、大象頭,或魚口; 在十股線處,不允許任何形狀變化。 3054. 可以直接製作魚刺形狀,或平整的帶子; 或椰子葉形狀的編織。 3055. 帶子和針線,是兩種身體裝飾; 繩子、布帶等,都是符合規則的。 3056. 鼓、柔軟的琴、大象、葫蘆; 繩子是不允許的,前兩種可能是十二種。 3057. 十股線的形狀在身體裝飾中已經說明; 一、二、四股是允許的,不得超過。 3058. 大師說身體裝飾應該是單一繩索; 甚至一個棕櫚形狀都不允許。 3059. 將多根繩子綁在一起,用一根繩子; 連續纏繞是允許捆綁的。 3060. 由牙木、角、骨、鐵、竹、蘆葦所生; 樹膠、螺殼、線、果實等,被認為是各種製作。 3061. 在身體裝飾方法中,不允許任何變化; 只允許在各處做標記線。 3062. 花卉裝飾、藤蔓裝飾、各種圖案; 比丘不允許使用眼影和塗脂抹粉。 3063. 即使磨擦、纏繞或用線; 對於行走的比丘,沒有任何過失。 3064. 圓形、方形或八角形的眼影; 被說明是允許的,但不允許染色。 3065. 眼影筆和眼影瓶; 不允許用各色線進行圖案裝飾。 3066. 用單色線,用任何方式縫製; 對於行走的比丘是允許的。
3067.
Maṇikaṃ piḷakaṃ vāpi, pipphale ārakaṇṭake;
Ṭhapetuṃ pana yaṃ kiñci, na ca vaṭṭati bhikkhuno.
3068.
Daṇḍakepi pariccheda-lekhāmattaṃ tu vaṭṭati;
Valitvā ca nakhacchedaṃ, karontīti hi vaṭṭati.
3069.
Uttarāraṇiyaṃ vāpi, dhanuke pelladaṇḍake;
Mālākammādi yaṃ kiñci, vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati.
3070.
Saṇḍāse dantakaṭṭhānaṃ, tathā chedanavāsiyā;
Dvīsu passesu lohena, bandhituṃ pana vaṭṭati.
3071.
Tathā kattaradaṇḍepi, cittakammaṃ na vaṭṭati;
Vaṭṭalekhāva vaṭṭanti, ekā vā dvepi heṭṭhato.
3072.
Visāṇe nāḷiyaṃ vāpi, tathevāmaṇḍasārake;
Telabhājanake sabbaṃ, vaṇṇamaṭṭhaṃ tu vaṭṭati.
3073.
Pānīyassa uḷuṅkepi, doṇiyaṃ rajanassapi;
Ghaṭe phalakapīṭhepi, valayādhārakādike.
3074.
Tathā pattapidhāne ca, tālavaṇṭe ca bījane;
Pādapuñchaniyaṃ vāpi, sammuñjaniyameva ca.
3075.
Mañce bhūmatthare pīṭhe, bhisibimbohanesu ca;
Mālākammādikaṃ cittaṃ, sabbameva ca vaṭṭati.
3076.
Nānāmaṇimayatthambha-kavāṭadvārabhittikaṃ ;
Senāsanamanuññātaṃ, kā kathā vaṇṇamaṭṭhake.
3077.
Sovaṇṇiyaṃ dvārakavāṭabaddhaṃ;
Suvaṇṇanānāmaṇibhittibhūmiṃ;
Na kiñci ekampi nisedhanīyaṃ;
Senāsanaṃ vaṭṭati sabbameva.
3078.
Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, na uddissa davaṃ kare;
Mūgabbatādikaṃ neva, gaṇheyya titthiyabbataṃ.
3079.
Kāyaṃ vā aṅgajātaṃ vā, ūruṃ vā na tu dassaye;
Bhikkhunīnaṃ tu tā vāpi, na siñce udakādinā.
3080.
Vassamaññattha vuṭṭho ce, bhāgamaññattha gaṇhati;
Dukkaṭaṃ puna dātabbaṃ, gīvā naṭṭhepi jajjare.
3081.
Codito so sace tehi, bhikkhūhi na dadeyyataṃ;
Dhuranikkhepane tesaṃ, bhaṇḍaggheneva kāraye.
3082.
Akappiyasamādānaṃ, karoto hoti dukkaṭaṃ;
Davā silaṃ pavijjhanto, dukkaṭā na ca muccati.
3083.
Gihīgopakadānasmiṃ, na doso koci gaṇhato;
Paricchedanayo vutto, saṅghacetiyasantake.
3084.
Yānaṃ purisasaṃyuttaṃ, hatthavaṭṭakameva vā;
Pāṭaṅkiñca gilānassa, vaṭṭatevābhirūhituṃ.
3085.
Na ca bhikkhuniyā saddhiṃ, sampayojeyya kiñcipi;
Dukkaṭaṃ bhikkhuniṃ rāgā, obhāsentassa bhikkhuno.
3086.
Bhikkhunīnaṃ have bhikkhu, pātimokkhaṃ na uddise;
Āpattiṃ vā sace tāsaṃ, paṭiggaṇheyya dukkaṭaṃ.
3087.
Attano paribhogatthaṃ, dinnamaññassa kassaci;
Paribhogamakatvāva, dadato pana dukkaṭaṃ.
3088.
Asappāyaṃ sace sabbaṃ, apanetumpi vaṭṭati;
Aggaṃ gahetvā dātuṃ vā, pattādīsupyayaṃ nayo.
3089.
Pañcavaggūpasampadā , guṇaṅguṇaupāhanā;
Cammatthāro dhuvanhānaṃ, majjhadese na vaṭṭati.
3090.
Sambādhassa ca sāmantā, satthakammaṃ duvaṅgulā;
Vāritaṃ, vatthikammampi, sambādheyeva satthunā.
3091.
Paṇṇāni ajjukādīnaṃ, loṇaṃ vā uṇhayāguyā;
Pakkhipitvāna pākatthaṃ, cāletuṃ na ca vaṭṭati.
3092.
Sace parisamaññassa, upaḷāleti dukkaṭaṃ;
Tattha cādīnavaṃ tassa, vattuṃ pana ca vaṭṭati.
3093.
『『Makkhanaṃ gūthamuttehi, gatena nhāyituṃ viya;
Kataṃ nissāya dussīlaṃ, tayā viharatā』』ti ca.
3094.
Bhattagge yāgupāne ca, antogāme ca vīthiyaṃ;
Andhakāre anāvajjo, ekāvatto ca byāvaṭo.
3095.
Sutto khādañca bhuñjanto, vaccaṃ muttampi vā karaṃ;
Vandanā terasannaṃ tu, ayuttatthena vāritā.
3067. 在胡椒刺上放置,任何珠寶或疙瘩; 比丘都是不允許的。 3068. 在柄上只允許標記線; 因為說"他們彎曲修剪指甲",所以是允許的。 3069. 在上搓棒、弓或棍子上; 不允許任何花紋裝飾或染色。 3070. 在牙籤夾和砍伐斧頭上; 允許在兩邊用銅固定。 3071. 同樣在小刀柄上不允許裝飾圖案; 只允許一條或兩條圓形線在底部。 3072. 在角制容器或管子上,以及在肉湯勺子上; 在油容器上,允許所有的染色。 3073. 在飲水勺、染色盆; 罐子、板凳上,以及手鐲架等。 3074. 同樣在缽蓋上,棕櫚扇和扇子上; 擦腳布上,以及掃帚上。 3075. 在床、地毯、椅子上,以及墊子和枕頭上; 允許所有花紋裝飾等圖案。 3076. 各種寶石製成的柱子、門扉、門和墻壁; 既然允許這樣的住處,更何況是染色。 3077. 黃金裝飾的門扉; 黃金和各種寶石的墻壁和地面; 沒有任何一樣是被禁止的; 所有的住處都是允許的。 3078. 不應該以佛法僧為對像開玩笑; 不應該接受啞巴戒等外道戒律。 3079. 不應該展示身體、生殖器或大腿; 比丘尼也不應該用水等潑灑他人。 3080. 如果在一處度過雨安居,卻在另一處取得份額; 是突吉羅罪,即使損壞也要再次給予。 3081. 如果被比丘們指責,他不給予; 在放棄職責時,應該按物品價值處理。 3082. 接受不適當的東西的人犯突吉羅罪; 開玩笑投擲石頭的人也不能免除突吉羅罪。 3083. 在給予在家守護人時,接受沒有任何過失; 已經說明了關於僧團和佛塔財物的界限方法。 3084. 由人駕駛的車,或手推車; 病人乘坐轎子是允許的。 3085. 不應該與比丘尼有任何接觸; 比丘因貪慾對比丘尼說暗示的話犯突吉羅罪。 3086. 比丘確實不應該為比丘尼誦波羅提木叉; 如果接受她們的懺悔,就犯突吉羅罪。 3087. 為自己使用而給予他人的東西; 在未經使用就給予他人時犯突吉羅罪。 3088. 如果全部都不適合,拿走也是允許的; 或者取其精華給予,這個原則也適用於缽等物。 3089. 五人授具足戒,雙層鞋; 皮革鋪設,經常洗浴,在中國(印度中部)是不允許的。 3090. 在私處附近兩指寬的範圍內, 手術是被禁止的,導師也禁止在私處導尿。 3091. 將馬兜鈴等植物的葉子,或鹽放入熱粥中; 爲了煮熟而攪拌是不允許的。 3092. 如果討好他人的隨眾,就犯突吉羅罪; 但是允許告訴他其中的過失。 3093. "用糞尿塗抹,就像去洗浴一樣; 你依靠破戒者而住"。 3094. 在飯堂、喝粥時、村中和街道上; 在黑暗中無罪過,一次轉身和忙碌。 3095. 睡覺、吃飯、大小便時; 這十三種情況不適合禮拜。
3096.
Naggo anupasampanno, nānāsaṃvāsakopi ca;
Yo pacchā upasampanno, ukkhitto mātugāmako.
3097.
Ekādasa abhabbā ca, garukaṭṭhā ca pañcime;
Vandato dukkaṭaṃ vuttaṃ, bāvīsati ca puggale.
3098.
Yo pure upasampanno, nānāsaṃvāsavuḍḍhako;
Dhammavādī ca sambuddho, vandanīyā tayo ime.
3099.
Tajjanādikate ettha, caturo pana puggale;
Vandatopi anāpatti, tehi kammañca kubbato.
3100.
Adhiṭṭhānaṃ panekassa, dvinnaṃ vā tiṇṇameva vā;
Diṭṭhāvikammamuddiṭṭhaṃ, tato uddhaṃ nivāraṇaṃ.
3101.
Sandiṭṭho hoti sambhatto, jīvatālapitopi ca;
Gahitattamano hoti, vissāso pañcadhā siyā.
3102.
Sīladiṭṭhivipatti ca, ācārājīvasambhavā;
Vipattiyo catassova, vuttā ādiccabandhunā.
3103.
Tattha appaṭikammā ca, yā ca vuṭṭhānagāminī;
Āpattiyo duve sīla-vipattīti pakāsitā.
3104.
Antaggāhikadiṭṭhi ca, yā diṭṭhi dasavatthukā;
Ayaṃ diṭṭhivipattīti, duvidhā diṭṭhi dīpitā.
3105.
Desanāgāminikā yā ca, pañca thullaccayādikā;
Vuttācāravipattīti, ācārakusalena sā.
3106.
Kuhanādippavatto hi, micchājīvoti dīpito;
Ājīvapaccayāpatti, chabbidhāti pakāsitā.
3107.
Kammunā laddhisīmāhi, nānāsaṃvāsakā tayo;
Ukkhitto tividho kamma-nānāsaṃvāsako mato.
3108.
Adhammavādipakkhasmiṃ, nisinnova vicintiyaṃ;
『『Dhammavādī panete』』ti, uppanne pana mānase.
3109.
Nānāsaṃvāsako nāma, laddhiyāyaṃ pakāsito;
Tatraṭṭho pana so dvinnaṃ, kammaṃ kopeti saṅghikaṃ.
3110.
Bahisīmāgato sīmā-nānāsaṃvāsako mato;
Nānāsaṃvāsakā evaṃ, tayo vuttā mahesinā.
3111.
Cuto anupasampanno, nānāsaṃvāsakā tayo;
Bhikkhūnekādasābhabbā, asaṃvāsā ime siyuṃ.
3112.
Asaṃvāsassa sabbassa, tathā kammārahassa ca;
Saṅghe ummattakādīnaṃ, paṭikkhepo na rūhati.
3113.
Sasaṃvāsekasīmaṭṭha-pakatattassa bhikkhuno;
Vacanena paṭikkhepo, rūhatānantarassapi.
3114.
Bhikkhu āpajjatāpattiṃ, ākārehi panacchahi;
Vuttā samaṇakappā ca, pañca, pañca visuddhiyo.
3115.
Nidānaṃ puggalaṃ vatthuṃ, vidhiṃ paññattiyā pana;
Vipattāpattanāpatti, samuṭṭhānanayampi ca.
3116.
Vajjakammakriyāsaññā, cittāṇattividhiṃ pana;
Tathevaṅgavidhānañca, vedanā kusalattikaṃ.
3117.
Sattarasavidhaṃ etaṃ, dassetvā lakkhaṇaṃ budho;
Sikkhāpadesu yojeyya, tattha tattha yathārahaṃ.
3118.
Nidānaṃ tattha vesālī, tathā rājagahaṃ puraṃ;
Sāvatthāḷavi kosambī, sakkabhaggā pakāsitā.
3119.
Dasa vesāliyā vuttā, ekavīsaṃ giribbaje;
Satāni hi cha ūnāni, tīṇi sāvatthiyā siyuṃ.
3120.
Cha panāḷaviyaṃ vuttā, aṭṭha kosambiyaṃ katā;
Aṭṭha sakkesu paññattā, tayo bhagge pakāsitā.
3121.
Tevīsatividhā vuttā, sudinnadhaniyādayo;
Bhikkhūnaṃ pātimokkhasmiṃ, ādikammikapuggalā.
3122.
Bhikkhunīnaṃ tathā pāti-mokkhasmiṃ ādikammikā;
Thullanandādayo satta, sabbe tiṃsa bhavanti te.
3123.
Taruṃ timūlaṃ navapattamenaṃ;
Dvayaṅkuraṃ sattaphalaṃ chapupphaṃ;
Jānāti yo dvippabhavaṃ dvisākhaṃ;
Jānāti paññattimasesato so.
3124.
Iti paramamimaṃ vinicchayaṃ;
Madhurapadatthamanākulaṃ tu yo;
Paṭhati suṇati pucchate ca so;
Bhavatupālisamo vinicchaye.
Iti vinayavinicchaye pakiṇṇakavinicchayakathā samattā.
Kammaṭṭhānabhāvanāvidhānakathā
3096. 裸體者、未受具足戒者、別住者; 后受具足戒者、被擯除者、女人。 3097. 十一種不能成為比丘的人,以及五種犯重罪的人; 對這二十二種人禮拜,被說是犯突吉羅罪。 3098. 先受具足戒者、年長的別住者; 說法者和正等覺者,這三種人應該禮拜。 3099. 對於被呵責等四種人; 禮拜他們沒有罪過,他們也可以執行羯磨。 3100. 一人、兩人或三人的決意; 被稱為自白,超過這個數量就被禁止。 3101. 熟識的、親密的、活著時交談過的; 心中接受的,這五種是親密關係。 3102. 戒的過失、見解的過失、行為的過失、生活的過失; 太陽族的親屬(佛陀)說有這四種過失。 3103. 其中不可懺悔的和應出罪的; 這兩種罪被稱為戒的過失。 3104. 執取邊見和十事見; 這兩種被稱為見解的過失。 3105. 應懺悔的和五種偷蘭遮等; 被行為專家稱為行為的過失。 3106. 欺騙等行為被稱為邪命; 因生活而犯的六種罪被宣說。 3107. 因羯磨、見解、界限而別住的三種人; 被擯除的三種人被認為是因羯磨而別住。 3108. 坐在非法說者一方思考; "這些人是法說者"這樣的想法生起時。 3109. 這被稱為因見解而別住; 他在那裡使兩種僧團羯磨無效。 3110. 來到界外的被認為是因界限而別住; 大仙(佛陀)如此說有三種別住者。 3111. 退失者、未受具足戒者、三種別住者; 十一種不能成為比丘的人,這些是不共住者。 3112. 對所有不共住者,以及應受羯磨者; 在僧團中瘋狂者等的反對是無效的。 3113. 對於共住、在同一界內、清凈的比丘; 即使是最後一個人的反對也是有效的。 3114. 比丘以六種方式犯戒; 五種沙門行為和五種清凈被說明。 3115. 因緣、人、事、方法、制定; 過失、犯戒、不犯戒、起因的方法。 3116. 罪過、行為、想法、心、命令的方法; 同樣還有支分的規定、感受、善惡三分法。 3117. 智者展示這十七種特徵; 應該在各個學處中適當地運用。 3118. 其中因緣是毗舍離、王舍城; 舍衛城、阿拉毗、拘睒彌、釋迦族和跋耆族被宣說。 3119. 在毗舍離說了十條,在王舍城二十一條; 在舍衛城有五百九十七條。 3120. 在阿拉毗說了六條,在拘睒彌制定了八條; 在釋迦族制定了八條,在跋耆族宣說了三條。 3121. 善生、陀尼耶等二十三種人; 在比丘波羅提木叉中被稱為首犯者。 3122. 同樣在比丘尼波羅提木叉中的首犯者; 偷蘭難陀等七人,他們總共有三十人。 3123. 知道這棵樹有三根、九葉; 兩芽、七果、六花; 有兩個來源、兩個分支; 他完全知道制定(學處)。 3124. 如此這最高的判斷; 意義甜美而不混亂; 誰讀誦、聽聞、詢問它; 愿他在判斷上與佛陀相等。 這樣,在律的判斷中雜項判斷的解說完畢。 禪修方法的解說
3125.
Pāmokkhe pātimokkhasmiṃ, mukhe mokkhappavesane;
Sabbadukkhakkhaye vutte, vuttamevitarattayaṃ.
3126.
Idaṃ catubbidhaṃ sīlaṃ, ñatvā tattha patiṭṭhito;
Samādhiṃ puna bhāvetvā, paññāya parimuccati.
3127.
Dasānussatiyo vuttā, kasiṇā ca dasāsubhā;
Catasso appamaññāyo, tathāruppā paradvayaṃ.
3128.
Iccevaṃ pana sabbampi, cattālīsavidhaṃ siyā;
Kammaṭṭhānaṃ samuddiṭṭhaṃ, mammaṭṭhānaṃ manobhuno.
3129.
Upacārappanāto ca, jhānabhedā atikkamā;
Vaḍḍhanāvaḍḍhanā cāpi, tathārammaṇabhūmito.
3130.
Gahaṇā paccayā bhiyyo, tathā cariyānukūlato;
Viseso ayametesu, viññātabbo vibhāvinā.
3131.
Aṭṭhānussatiyo saññā-vavatthānañca tatthime;
Upacāravahā, sesā, tiṃsa jhānavahā matā.
3132.
Paṭhamajjhānikā tattha, asubhā kāyagatāsati;
Ānāpānañca kasiṇā, catukkajjhānikā ime.
3133.
Tikajjhānāni tissova, appamaññātha pacchimā;
Cattāropi ca āruppā, catutthajjhānikā matā.
3134.
Atikkamo dvidhā vutto, aṅgārammaṇatopi ca;
Catukkatikajhānesu, aṅgātikkamatā matā.
3135.
Catutthā appamaññāpi, aṅgātikkamato siyā;
Ārammaṇamatikkamma, āruppā pana jāyare.
3136.
Kasiṇāni dasevettha, vaḍḍhetabbāni yoginā;
Sesaṃ pana ca sabbampi, na vaḍḍhetabbameva taṃ.
3137.
Nimittārammaṇā tattha, kasiṇā ca dasāsubhā;
Kāye satānāpānañca, bāvīsati bhavantime.
3138.
Sesānussatiyo aṭṭha, saññā dhātuvavatthanaṃ;
Viññāṇaṃ nevasaññā ca, dasa dve bhāvagocarā.
3139.
Catasso appamaññāyo, dve ca āruppamānasā;
Ime dhammā viniddiṭṭhā, cha navattabbagocarā.
3140.
Dasāsubhā paṭikkūla-saññā kāyagatāsati;
Devesu na pavattanti, dvādasevāti bhūmito.
3141.
Tāni dvādasa bhiyyo ca, ānāpānasatīpi ca;
Sabbaso terasa vāpi, brahmaloke na jāyare.
3142.
Ṭhapetvā caturāruppe, arūpāvacare kira;
Aññe pana na jāyanti, sabbe jāyanti mānuse.
3143.
Catutthaṃ kasiṇaṃ hitvā, kasiṇā ca dasāsubhā;
Diṭṭheneva gahetabbā, pubbabhāge bhavanti te.
3144.
Ānāpānañca phuṭṭhena, diṭṭhena tacapañcakaṃ;
Māluto diṭṭhaphuṭṭhena, sutena cettha sesakaṃ.
3145.
Ākāsakasiṇañcettha, ṭhapetvā kasiṇā nava;
Paṭhamāruppacittassa, paccayā pana jāyare.
3146.
Bhavanti hi abhiññāṇaṃ, kasiṇāni dasāpi ca;
Tissopi appamaññāyo, catutthassa tu paccayā.
3147.
Heṭṭhimaheṭṭhimāruppaṃ, parassa ca parassa ca;
Nevasaññā nirodhassa, paccayoti pakāsitā.
3148.
Sabbe sukhavihārassa, bhavanissaraṇassa ca;
Tathā bhavasukhānañca, paccayāti ca dīpitā.
3149.
Asubhā dasa viññeyyā, tathā kāyagatāsati;
Anukūlā ime rāga-caritassa visesato.
3150.
Catasso appamaññāyo, savaṇṇakasiṇā tathā;
Anukūlā ime dosa-caritassa pakāsitā.
3151.
Vitakkacaritassāpi, mohappakatinopi ca;
Ānāpānasatekāva, sappāyāti vibhāvitā.
3152.
Saññā ceva vavatthānaṃ, maraṇūpasame sati;
Paññāpakatino ete, anukūlāti dīpitā.
3153.
Ādianussaticchakkaṃ, saddhācaritavaṇṇitaṃ;
Āruppā kasiṇā sesā, dasa sabbānurūpakā.
3154.
Evaṃ pabhedato ñatvā, kammaṭṭhānāni paṇḍito;
Cariyāyānukūlaṃ tu, tesu yaṃ attano pana.
3155.
Taṃ gahetvāna medhāvī, daḷhaṃ kalyāṇamittako;
Ucchedaṃ palibodhānaṃ, katvā paṭhamameva ca.
3125. 在最重要的波羅提木叉中,在解脫的入口; 說到一切苦的滅盡,其他三種也同樣被說明。 3126. 知道這四種戒律后,建立在其中; 再修習定,以智慧解脫。 3127. 說有十種隨念,十種遍處,十種不凈; 四無量心,四無色定,另外兩種。 3128. 這樣總共有四十種; 業處被說明,是心的根本之處。 3129. 從近行定和安止定,以及禪那的區別和超越; 增長和不增長,以及所緣和地點。 3130. 從把握、緣由,以及適合的性行; 智者應該瞭解這些差異。 3131. 八種隨念和想的確定,這些; 能產生近行定,其餘三十種能產生禪那。 3132. 其中屬於初禪的是,不凈觀和身至念; 入出息念和遍處,這些屬於四種禪那。 3133. 三種無量心屬於三禪,最後; 四種無色定被認為屬於第四禪。 3134. 超越有兩種說法,從支分和所緣; 在四禪和三禪中,被認為是支分的超越。 3135. 第四無量心也是從支分超越; 無色定則是超越所緣而生起。 3136. 瑜伽行者應該擴大十種遍處; 其餘的一切都不應該擴大。 3137. 其中以相為所緣的是,十種遍處和十種不凈; 身念處和入出息念,這二十二種是修習的。 3138. 其餘八種隨念、想、界差別; 識無邊處和非想非非想處,這十二種是思惟的對象。 3139. 四無量心,和兩種無色定; 這些法被說明,六種是不可說的對象。 3140. 十種不凈、厭惡想、身至念; 這十二種在天界不生起。 3141. 這十二種加上入出息念; 總共十三種在梵天界不生起。 3142. 除了四無色定,在無色界中; 其他的不生起,所有的都在人間生起。 3143. 除了第四種遍處,十種遍處和十種不凈; 在前分應該通過所見而把握。 3144. 入出息念通過觸,面板等五種通過所見; 風通過所見和所觸,其餘的通過所聞。 3145. 這裡除了虛空遍,其他九種遍處; 成為第一無色定心的緣。 3146. 十種遍處成為; 三種無量心的緣,對於第四禪。 3147. 下面的無色定,對於上面的無色定; 非想非非想處對於滅盡定,被說為是緣。 3148. 一切被說明是樂住、出離; 以及有的快樂的緣。 3149. 應知十種不凈,以及身至念; 這些特別適合貪行者。 3150. 四無量心,以及有色的遍處; 被說明適合瞋行者。 3151. 對於尋行者,以及癡性的人; 只有入出息念被說明為適合。 3152. 想和差別觀察,以及死隨念; 被說明適合慧性的人。 3153. 前六種隨念被贊為適合信行者; 無色定和其餘的遍處適合一切。 3154. 智者如此了知業處的區別后; 在這些中選擇適合自己性行的。 3155. 有智慧的人選取后,成為善知識; 首先要斷除障礙。
3156.
Anurūpe vasantena, vihāre dosavajjite;
Bhāvetvā paṭhamādīni, jhānāni pana sabbaso.
3157.
Tato vuṭṭhāya sappañño, jhānamhā paṭhamādito;
Nāmarūpavavatthānaṃ, katvā kaṅkhaṃ vitīriya.
3158.
Upaklese amaggoti, dasobhāsādayo pana;
Maggo vipassanāñāṇaṃ, iti jānāti paṇḍito.
3159.
Tiṇṇaṃ tesaṃ vavatthāne, kate ettāvatā pana;
Tiṇṇaṃ pana ca saccānaṃ, vavatthānaṃ kataṃ siyā.
3160.
Udayabbayabhaṅgā ca, bhayādīnavanibbidā;
Muñcitukamyatāñāṇaṃ, paṭisaṅkhānupassanā.
3161.
Saṅkhārupekkhāñāṇañca, navamaṃ saccānulomikaṃ;
Ayaṃ 『『paṭipadāñāṇa-dassana』』nti pakāsitā.
3162.
Tato gotrabhucittassa, samanantarameva ca;
Santimārammaṇaṃ katvā, jāyate ñāṇadassanaṃ.
3163.
『『Ñāṇadassanasuddhī』』ti, idaṃ ñāṇaṃ pakāsitaṃ;
Paccavekkhaṇapariyantaṃ, phalaṃ tassānujāyate.
3164.
Teneva ca upāyena, bhāvento so punappunaṃ;
Pāpuṇāti yathā bhikkhu, sesamaggaphalāni ca.
3165.
Iccevamaccantamavecca dhammaṃ;
Viddhaṃsayitvākusalaṃ asesaṃ;
Visosayitvāna tayo bhave so;
Upeti santiṃ nirupādisesaṃ.
3166.
Viññāsakkamato vāpi, pubbāparavasena vā;
Yadi akkharabandhe vā, ayuttaṃ viya dissati.
3167.
Taṃ tathā na gahetabbaṃ, gahetabbamadosato;
Mayā upaparikkhitvā, katattā pana sabbaso.
3168.
Seṭṭhassa coḷaraṭṭhassa, nābhibhūte nirākule;
Sabbassa pana lokassa, gāme sampiṇḍite viya.
3169.
Kadalīsālatālucchu-nāḷikeravanākule;
Kamaluppalasañchanna-salilāsayasobhite.
3170.
Kāverijalasampāta-paribhūtamahītale;
Iddhe sabbaṅgasampanne, maṅgale bhūtamaṅgale.
3171.
Pavarākārapākāra-parikhāparivārite;
Vihāre veṇhudāsassa, dassanīye manorame.
3172.
Tīrantaruhavātira-tarurājavirājite;
Nānādijagaṇārāme, nānārāmamanorame.
3173.
Cārupaṅkajasaṃkiṇṇa-taḷākasamalaṅkate;
Surasodakasampuṇṇa-varakūpopasobhite.
3174.
Vicitravipulaccugga-varamaṇḍapamaṇḍite;
Āvāsehi canekehi, accantamupasobhite.
3175.
Uppatena ca thūpena, bhetvāva dharaṇītalaṃ;
Jitvāvāvahasantena, kelāsasikharaṃ kharaṃ.
3176.
Saradambudasaṅkāse, dassanīye samussite;
Pasādajanane ramme, pāsāde vasatā mayā.
3177.
Vuttassa buddhasīhena, vinayassa vinicchayo;
Buddhasīhaṃ samuddissa, mama saddhivihārikaṃ.
3178.
Katoyaṃ pana bhikkhūnaṃ, hitatthāya samāsato;
Vinayassāvabodhatthaṃ, sukhenevācirena ca.
3179.
Accutaccutavikkante, kalambakulanandane;
Mahiṃ samanusāsante, āraddho ca samāpito.
3180.
Yathā siddhimayaṃ patto, antarāyaṃ vinā tathā;
Sabbe sijjhantu saṅkappā, sattānaṃ dhammasaṃyutā.
3181.
Yāva tiṭṭhati lokasmiṃ, mandāro cārukandaro;
Tāva tiṭṭhatu buddhassa, sāsanaṃ kalisāsanaṃ.
3182.
Kāle sammā pavassantu, vassaṃ vassavalāhakā;
Pālayantu mahīpālā, dhammato sakalaṃ mahiṃ.
3156. 住在適合的、無過失的; 寺院中,全面修習初禪等禪那。 3157. 然後有智慧的人,從初禪等出定; 確定名色,超越疑惑。 3158. 光明等十種是染污非道; 智者知道觀智是道。 3159. 當這三者被確定時; 三種聖諦也就被確定了。 3160. 生滅、壞滅、怖畏、過患、厭離; 欲解脫智、審察智。 3161. 行舍智,第九是隨順諦智; 這被稱為"道智見"。 3162. 然後緊接著種姓心之後; 以寂靜為所緣,生起智見。 3163. 這智被稱為"智見清凈"; 以觀察為最後,其果隨之生起。 3164. 比丘以同樣的方法,反覆修習; 達到其餘的道果。 3165. 如此徹底了知法; 完全摧毀不善; 乾枯三有, 他達到無餘涅槃的寂靜。 3166. 如果從理解的順序,或前後關係; 或在文字組合上,看起來似乎不恰當。 3167. 不應該那樣理解,應該無過地理解; 因為我已經全面檢查過了。 3168. 在最好的朱羅國(Cola國),不被壓迫、不混亂; 就像整個世界的村莊被集中在一起。 3169. 香蕉樹、沙羅樹、甘蔗、椰子樹林茂密; 蓮花和睡蓮覆蓋的水池美麗。 3170. 迦韋利河水沖擊的大地; 繁榮、具足一切、吉祥、成為吉祥。 3171. 被優美的城墻、圍墻、壕溝環繞; 在毗努達薩的寺院中,美麗宜人。 3172. 河岸樹木和岸邊樹王莊嚴; 各種鳥群棲息,各種園林宜人。 3173. 美麗的蓮花遍佈,裝飾著池塘; 充滿甘美之水,優良的井裝飾著。 3174. 各種廣大高聳的優良亭臺裝飾; 無數的住處,極其莊嚴。 3175. 塔破開大地而升起; 彷彿戰勝了堅硬的開羅薩山峰。 3176. 如秋天的雲彩,美麗高聳; 令人歡喜,可愛的宮殿中,我居住著。 3177. 佛陀獅子所說的律的判斷; 我爲了我的同住弟子佛陀獅子。 3178. 爲了比丘們的利益,簡要地; 爲了容易而不久地理解律。 3179. 在不死的、勇猛的、卡蘭巴家族的喜悅; 統治大地時,開始並完成。 3180. 正如我無障礙地達到成就; 愿一切眾生與法相應的願望成就。 3181. 只要美麗山谷的曼陀羅樹,在世間存在; 愿佛陀的教法,克服惡劫的教法,也存在。 3182. 愿雨雲在適當的時候,正確地降雨; 愿國王們依法統治整個大地。
3183.
Imaṃ sārabhūtaṃ hitaṃ atthayuttaṃ;
Karontena pattaṃ mayā yaṃ tu puññaṃ;
Ayaṃ tena loko munindappayātaṃ;
Sivaṃ vītasokaṃ puraṃ pāpuṇātu.
Iti vinayavinicchaye kammaṭṭhānabhāvanāvidhānakathā
Samattā.
Iti tambapaṇṇiyena paramaveyyākaraṇena tipiṭakanayavidhikusalena paramakavijanahadayapadumavanavikasanakarena kavivaravasabhena paramaratikaravaramadhuravacanuggārena uragapurena buddhadattena racitoyaṃ vinayavinicchayo.
Vinayavinicchayo samatto.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Uttaravinicchayo
Ganthārambhakathā
1.
Sabbasattuttamaṃ dhīraṃ, vanditvā sirasā jinaṃ;
Dhammañcādhammaviddhaṃsaṃ, gaṇamaṅgaṇanāsanaṃ.
2.
Yo mayā racito sāro, vinayassa vinicchayo;
Tassa dāni karissāmi, sabbānuttaramuttaraṃ.
3.
Bhaṇato paṭhato payuñjato;
Suṇato cintayato panuttaraṃ;
Paramaṃ abuddha buddhivaḍḍhanaṃ;
Vadato me niratā nibodhatha.
Mahāvibhaṅgasaṅgahakathā
4.
Methunaṃ paṭisevanto, kati āpattiyo phuse;
Methunaṃ paṭisevanto, tisso āpattiyo phuse.
5.
Bhave pārājikaṃ khette, yebhuyyakkhāyite pana;
Thullaccayaṃ mukhe vaṭṭa-kate vuttaṃ tu dukkaṭaṃ.
6.
Adinnaṃ ādiyanto yo;
Kati āpattiyo phuse;
Adinnaṃ ādiyanto so;
Tisso āpattiyo phuse.
7.
Pañcamāsagghane vāpi, adhike vā parājayo;
Māse vā dukkaṭaṃ ūne, majjhe thullaccayaṃ tato.
8.
Manussajātiṃ mārento;
Kati āpattiyo phuse;
Manussajātiṃ mārento;
Tisso āpattiyo phuse.
9.
Manussamuddissopātaṃ, khaṇane dukkaṭaṃ siyā;
Dukkhe thullaccayaṃ jāte, mate pārājikaṃ siyā.
10.
Asantaṃ uttariṃ dhammaṃ, vadamattūpanāyikaṃ;
Kati āpajjatāpattī? Tisso āpattiyo phuse.
11.
Asantaṃ uttariṃ dhammaṃ, bhaṇantassa parājayo;
Thullaccayaṃ pariyāye, ñāte, no ce tu dukkaṭaṃ.
Pārājikakathā.
12.
Bhaṇa sukkaṃ vimocento;
Kati āpattiyo phuse;
Suṇa sukkaṃ vimocento;
Tisso āpattiyo phuse.
13.
Garukaṃ yadi ceteti, upakkamati muccati;
Dvaṅge thullaccayaṃ vuttaṃ, payoge dukkaṭaṃ siyā.
14.
Ito paṭṭhāya muñcitvā, pañhāpucchanamattakaṃ;
Vissajjanavaseneva, hoti atthavinicchayo.
15.
Itthiyā kāyasaṃsagge, tisso āpattiyo phuse;
Āmasantassa kāyena, kāyaṃ tu garukaṃ siyā.
16.
Kāyena kāyabaddhaṃ tu, phusaṃ thullaccayaṃ phuse;
Paṭibaddhena kāyena, paṭibaddhe tu dukkaṭaṃ.
17.
Itthiṃ duṭṭhullavācāhi, tisso obhāsato siyuṃ;
Vaṇṇāvaṇṇaṃ vadaṃ dvinnaṃ, maggānaṃ garukaṃ phuse.
18.
Vaṇṇādibhaññe ādissa, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ;
Hoti thullaccayaṃ, kāya-paṭibaddhe tu dukkaṭaṃ.
19.
Attakāmacariyāya, vadato vaṇṇamitthiyā;
Santike garukaṃ hoti, sace jānāti sā pana.
20.
Santike paṇḍakassāpi, tassa thullaccayaṃ siyā;
Tiracchānagatassāpi, santike dukkaṭaṃ mataṃ.
21.
Paṭiggaṇhanavīmaṃsā, paccāharaṇakattike;
Sañcarittaṃ samāpanne, garukaṃ niddise budho.
22.
Tassa dvaṅgasamāyoge, hoti thullaccayaṃ tathā;
Aṅge sati panekasmiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
23.
Saṃyācikāya ca kuṭiṃ;
Vihārañca mahallakaṃ;
Kārāpeti sace bhikkhu;
Tisso āpattiyo phuse.
24.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, ekapiṇḍe anāgate;
Hoti thullaccayaṃ, tasmiṃ, piṇḍe garukamāgate.
3183. 這充滿精華、有益、有意義的; 我所做的,獲得的功德; 愿這世界以此,達到; 牟尼王所到達的,無憂的寂靜城。 這樣,在律的判斷中禪修方法的解說 完畢。 這樣,由錫蘭人、最高的文法學者、精通三藏方法的人、能使最高詩人的心蓮花盛開的人、詩人中的公牛、能發出最高愉悅的甜美言語的人、蛇城的佛授所著的律的判斷完成了。 律的判斷完畢。 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 更高的判斷 著作開始的解說 1. 以頭禮敬一切眾生中最高的、智慧的勝利者; 以及摧毀非法的法,和消除污穢的僧團。 2. 我所著的律的判斷的精華; 現在我將為它做一個最高的解說。 3. 誦說、讀誦、修習; 聽聞、思惟最高的; 增長未覺悟者智慧的最高; 請專心瞭解我所說的。 大分別摘要的解說 4. 行淫者,會犯幾種罪? 行淫者,會犯三種罪。 5. 在(適合的)田地會犯波羅夷,但在大部分已被吃掉的(屍體)上; 犯偷蘭遮,在圓形的口中被說是突吉羅。 6. 偷取不與之物者; 會犯幾種罪? 偷取不與之物者; 會犯三種罪。 7. 價值五摩沙或更多時是波羅夷; 少於一摩沙是突吉羅,在中間是偷蘭遮。 8. 殺人者; 會犯幾種罪? 殺人者; 會犯三種罪。 9. 針對人挖陷阱時,會是突吉羅; 當產生痛苦時是偷蘭遮,死亡時會是波羅夷。 10. 虛妄地自稱證得上人法; 會犯幾種罪?會犯三種罪。 11. 虛妄地說證得上人法是波羅夷; 用暗示說時是偷蘭遮,如果不被理解則是突吉羅。 波羅夷的解說完畢。 12. 說:射精者; 會犯幾種罪? 聽:射精者; 會犯三種罪。 13. 如果有意圖而努力並射精; 在兩個條件下說是偷蘭遮,在努力時是突吉羅。 14. 從此開始,除了問題; 只通過回答的方式,來進行意義的判斷。 15. 與女人身體接觸時,會犯三種罪; 用身體觸控她的身體,會是重罪。 16. 用身體觸控與身體相連的物,
25.
Pārājikena dhammena, bhikkhuṃ amūlakenidha;
Anuddhaṃseti yo tassa, tisso āpattiyo siyuṃ.
26.
Okāsaṃ na ca kāretvā, hutvā cāvanacetano;
Sace codeti saṅghādi-sesena saha dukkaṭaṃ.
27.
Okāsaṃ pana kāretvā, hutvā akkosacetano;
Codeti omasavāde, pācittiṃ paridīpaye.
28.
Anantarasamānova , navame aññabhāgiye;
Sabbo āpattibhedo hi, natthi kāci visesatā.
29.
Saṅghassa bhedako bhikkhu, yāvatatiyakaṃ pana;
Samanubhāsanāyeva, gāhaṃ na paṭinissajaṃ.
30.
Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi, kammavācāhi thullataṃ;
Kammavācāya osāne, āpatti garukaṃ siyā.
31.
Bhedānuvattake ceva, dubbace kuladūsake;
Saṅghabhedakatulyova, hoti āpattinicchayo.
Saṅghādisesakathā.
32.
Atikkamanto atirekacīvaraṃ;
Dasāhamāpajjati ekameva;
Nissaggipācittiyamekarattiṃ;
Ticīvarenāpi vinā vasanto.
33.
Māsaṃ atikkamanto hi, gahetvā kālacīvaraṃ;
Ekaṃ āpajjatāpattiṃ, nissaggiyamudīritaṃ.
34.
Aññātikāya yaṃ kiñci;
Purāṇacīvaraṃ pana;
Dhovāpeti sace tassa;
Honti āpattiyo duve.
35.
Dhovāpeti payogasmiṃ, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ;
Nissaggiyāva pācitti, hoti dhovāpite pana.
36.
Aññātikāya hatthamhā, cīvaraṃ paṭigaṇhato;
Gahaṇe dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti gahite siyā.
37.
Aññātakaṃ gahapatiṃ, gahapatānimeva vā;
Cīvaraṃ viññāpento dve, bhikkhu āpattiyo phuse.
38.
Viññāpeti payogasmiṃ, dukkaṭaṃ parikittitaṃ;
Viññāpite ca nissaggi, pācitti pariyāputā.
39.
Bhikkhu cīvaramaññātiṃ, viññāpento taduttariṃ;
Payoge dukkaṭaṃ, viññā-pite nissaggiyaṃ phuse.
40.
Aññātakaṃ kañci upāsakaṃ vā;
Upāsikaṃ vā upasaṅkamitvā;
Pubbeva hutvā pana appavārito;
Vatthe vikappaṃ paṭipajjamāno.
41.
Duve āpajjatāpattī, payoge dukkaṭaṃ siyā;
Vikappaṃ pana āpanne, nissaggiyamudīritaṃ.
42.
Aññātiṃ upasaṅkamma, pubbeyevappavārito;
Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjanto duve phuse.
43.
Tathātirekatikkhattuṃ, codanāya ca bhikkhu ce;
Gantvātirekachakkhattuṃ, ṭhānenapi ca cīvaraṃ.
44.
Nipphādeti sace tassa, honti āpattiyo duve;
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ siyā.
Kathinavaggo paṭhamo.
45.
Dosā kosiyavaggassa, dvedveādīsu pañcasu;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, lābhe nissaggiyaṃ siyā.
46.
Gahetveḷakalomāni, tiyojanamatikkamaṃ;
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, nissaggiṃ dutiye phuse.
47.
Bhikkhu bhikkhuniyaññāya, dhovāpeteḷalomakaṃ;
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, dhote nissaggiyaṃ siyā.
48.
Rūpiyaṃ paṭigaṇhanto, dve panāpattiyo phuse;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, nissaggi gahite siyā.
49.
Nānākāraṃ samāpajjaṃ, saṃvohārañca rūpiye;
Samāpanne ca nissaggiṃ, payoge dukkaṭaṃ phuse.
50.
Nānappakārakaṃ bhikkhu, āpajje kayavikkayaṃ;
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, kate nissaggiyaṃ phuse.
Kosiyavaggo dutiyo.
51.
Pattaṃ atikkamentassa, dasāhamatirekakaṃ;
Tassa nissaggiyāpatti, hoti ekāva bhikkhuno.
52.
Apañcabandhane patte, vijjamānepi bhikkhuno;
Aññaṃ pana navaṃ pattaṃ, cetāpeti sace pana.
53.
Dve panāpattiyo bhikkhu, āpajjati, na saṃsayo;
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ phuse.
54.
Paṭiggahetvā bhesajjaṃ, sattāhaṃ yo atikkame;
Ekaṃ nissaggiyāpattiṃ, āpajjati hi so pana.
25. 在此,若有人以無根據的波羅夷法誹謗比丘, 他將犯三種罪過。 26. 若未給予機會,懷有誹謗之心, 以僧殘罪指控,則犯惡作罪。 27. 若給予機會,懷有辱罵之心, 以辱罵語指控,應知犯波逸提。 28. 在第九條中,無論是同分還是異分, 所有罪過的區分都沒有任何特殊性。 29. 破壞僧團的比丘,經過三次 勸誡仍不放棄執著。 30. 白羯磨時犯惡作,二羯磨時犯偷蘭遮, 羯磨結束時,將犯重罪。 31. 對於隨順破僧者、惡語者、污家者, 其罪過判定與破僧者相同。 僧殘篇 32. 超過十日持有多餘衣服, 只犯一次尼薩耆波逸提; 離開三衣過夜, 也只犯一次尼薩耆波逸提。 33. 若超過一個月持有時衣, 則犯一次所說的尼薩耆罪。 34. 若讓非親戚的比丘尼 洗任何舊衣, 則犯兩種罪過。 35. 在讓洗的行為中,說是犯惡作罪; 洗完后則犯尼薩耆波逸提。 36. 從非親戚的手中接受衣服, 接受時說是犯惡作罪,接受后犯波逸提。 37. 向非親戚的居士 或居士妻乞求衣服, 比丘將觸犯兩種罪過。 38. 在乞求的行為中,說是犯惡作罪; 乞求到后,則犯尼薩耆波逸提。 39. 比丘向非親戚乞求超過限度的衣服, 乞求時犯惡作罪,乞求到則觸犯尼薩耆罪。 40. 若比丘前往拜訪任何非親戚的優婆塞 或優婆夷,事先未受邀請, 卻對衣服提出建議, 41. 將犯兩種罪過:行為時犯惡作罪, 提出建議后,則說是犯尼薩耆罪。 42. 比丘前往拜訪非親戚,事先未受邀請, 對衣服提出建議,將觸犯兩種罪過。 43. 同樣,若比丘通過超過三次的催促 和超過六次的站立, 44. 獲得衣服,則犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪,獲得時犯尼薩耆罪。 迦絺那品第一 45. 在拘邪耶品的前五條中, 行為時說是犯惡作罪,獲得時犯尼薩耆罪。 46. 攜帶羊毛超過三由旬, 第一步犯惡作罪,第二步觸犯尼薩耆罪。 47. 比丘讓非親戚比丘尼洗羊毛, 行為時犯惡作罪,洗完后犯尼薩耆罪。 48. 接受金銀者將觸犯兩種罪過: 行為時說是犯惡作罪,接受后犯尼薩耆罪。 49. 從事各種金銀交易, 交易時犯尼薩耆罪,行為時觸犯惡作罪。 50. 比丘從事各種買賣, 行為時犯惡作罪,完成時觸犯尼薩耆罪。 拘邪耶品第二 51. 比丘超過十日持有多餘缽, 將只犯一次尼薩耆罪。 52. 比丘雖有未滿五處補綴的缽, 若再換取一個新缽, 53. 比丘將犯兩種罪過,毫無疑問; 行為時犯惡作罪,獲得時觸犯尼薩耆罪。 54. 若接受藥品后超過七日, 他將犯一次尼薩耆罪。
55.
Akāle pariyesanto, vassasāṭikacīvaraṃ;
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ phuse.
56.
Bhikkhuno cīvaraṃ datvā, acchindanto duve phuse;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, haṭe nissaggiyaṃ siyā.
57.
Viññāpetvā sayaṃ suttaṃ, tantavāyehi cīvaraṃ;
Vāyāpeti sace bhikkhu, dve panāpattiyo phuse.
58.
Yo panaññātakasseva, tantavāye samecca ce;
Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjaṃ appavārito.
59.
Dve panāpattiyo so hi, āpajjati, na saṃsayo;
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ siyā.
60.
Paṭiggahetvā acceka-saññitaṃ pana cīvaraṃ;
Kālaṃ atikkamento taṃ, ekaṃ nissaggiyaṃ phuse.
61.
Tiṇṇamaññataraṃ vatthaṃ, nidahitvā gharedhikaṃ;
Chārattato vinā tena, vasaṃ nissaggiyaṃ phuse.
62.
Jānaṃ pariṇataṃ lābhaṃ, saṅghikaṃ attano pana;
Pariṇāmeti ce bhikkhu, dve panāpattiyo phuse.
63.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, nissaggi pariṇāmite;
Sabbattha appanāvāra-parihāni katā mayā.
Pattavaggo tatiyo.
Tiṃsanissaggiyakathā.
64.
Vadantassa musāvādaṃ, pañca āpattiyo siyuṃ;
Manussuttaridhamme tu, abhūtasmiṃ parājayo.
65.
Codanāya garuṃ bhikkhuṃ, amūlantimavatthunā;
Pariyāyavacane ñāte, thullaccayamudīritaṃ.
66.
No ce paṭivijānāti, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ;
Sampajānamusāvāde, pācitti paridīpitā.
67.
Āpattiyo duve vuttā, bhikkhussomasato pana;
Pācitti upasampannaṃ, dukkaṭaṃ itaraṃ siyā.
68.
Pesuññaharaṇe dvepi, honti, pācittiyaṃ pana;
Upasampannapesuññe, sese āpatti dukkaṭaṃ.
69.
Padasonupasampannaṃ , dhammaṃ vāceti ce duve;
Payoge dukkaṭaṃ, pāde, pāde pācittiyaṃ siyā.
70.
Tirattānupasampanna-sahaseyyāya uttariṃ;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, panne pācittiyaṃ siyā.
71.
Kappeti mātugāmena, sahaseyyaṃ sace pana;
Dve so āpajjatāpattī, rattiyaṃ dukkaṭādayo.
72.
Uddhaṃ chappañcavācāhi, dhammaṃ deseti itthiyā;
Payoge dukkaṭaṃ, pāde, pāde pācittiyaṃ siyā.
73.
Bhūtaṃ anupasampanne, manussuttaridhammakaṃ;
Āroceti sace tassa, honti dve dukkaṭādayo.
74.
Vadaṃ anupasampanne, duṭṭhullāpattimaññato;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācittārocite siyā.
75.
Pathaviṃ khaṇato tassa, payoge dukkaṭaṃ mataṃ;
Pahāre ca pahāre ca, pācitti pariyāputā.
Musāvādavaggo paṭhamo.
76.
Bhūtagāmaṃ tu pātento, dve panāpattiyo phuse;
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, pāte pācitti dīpitā.
77.
Aññenaññaṃ vadantassa, dve siyuṃ aññavādake;
Aropite dukkaṭaṃ tu, hoti pācitti ropite.
78.
Ujjhāpento paraṃ bhikkhuṃ, dve panāpattiyo phuse;
Payoge dukkaṭaṃ, ujjhā-pite pācittiyaṃ siyā.
79.
Ajjhokāse tu mañcādiṃ, santharitvāna saṅghikaṃ;
Pakkamanto anāpucchā, āpattiṃ duvidhaṃ phuse.
80.
Leḍḍupāte atikkante, pādena paṭhamena tu;
Dukkaṭaṃ, dutiyenāpi, pācitti paridīpaye.
81.
Vihāre saṅghike seyyaṃ, santharitvā anuddharaṃ;
Anāpucchā pakkamanto, duvidhāpattiyo phuse.
82.
Parikkhepe atikkante, pādena paṭhamena tu;
Dukkaṭaṃ pana uddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.
83.
Vihāre saṅghike jānaṃ, pubbūpagatabhikkhukaṃ;
Seyyaṃ kappayato honti, payoge dukkaṭādayo.
84.
Saṅghikā kupito bhikkhuṃ, nikkaḍḍhati vihārato;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, sesaṃ nikkaḍḍhite siyā.
55. 在非時節尋找雨季衣服, 行為時犯惡作罪,獲得時觸犯尼薩耆罪。 56. 比丘給衣服后,有人強取, 將觸犯兩種罪過: 行為時說是犯惡作罪,被奪取時犯尼薩耆罪。 57. 比丘自己提供線,並請紡織工製作衣服, 若使其紡織,將觸犯兩種罪過。 58. 若明知是非親戚的紡織工, 未經允許對衣服提出建議, 59. 他將毫無疑問地犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪,獲得時犯尼薩耆罪。 60. 接受超過限度的衣服, 超過時間后,將觸犯一次尼薩耆罪。 61. 將三種中的任何一種衣服 存放在房屋中, 離開六夜不使用, 將觸犯尼薩耆罪。 62. 若明知是已確定的收穫,屬於僧團, 但比丘將其轉用於自己, 將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪,轉用時犯尼薩耆罪。 63. 行為時犯惡作罪, 轉用時犯尼薩耆罪。 在所有地方我已闡明了不可忽視的限制。 缽品第三 三十尼薩耆篇 64. 說妄語時,將犯五種罪過: 對於超越人類法的虛假陳述,將導致敗壞。 65. 用無根據的末後情節 指控嚴重的比丘, 若知其語言方式, 說是犯偷蘭遮罪。 66. 若不能識別,說是犯惡作罪; 對於明知的妄語, 說是犯波逸提。 67. 對於比丘的辱罵,說有兩種罪過: 對於已受具足戒者犯波逸提, 對於未受具足戒者犯惡作罪。 68. 在傳播惡語時,兩者都有罪; 對於已受具足戒者犯波逸提, 其餘情況犯惡作罪。 69. 若對未受具足戒者 宣說法,將犯兩種罪: 行為時每一步犯惡作罪, 每一步犯波逸提。 70. 對於未受具足戒者 超過三夜同臥, 行為時說是犯惡作罪, 臥下時犯波逸提。 71. 若與女人同臥, 將犯兩種罪過: 夜間犯惡作罪等。 72. 對女人宣說超過六五言語的法, 行為時每一步犯惡作罪, 每一步犯波逸提。 73. 若對未受具足戒的人 宣說超越人類的法, 將犯兩種惡作罪。 74. 對未受具足戒者 說被認為是嚴重罪過的話, 行為時犯惡作罪, 告發時犯波逸提。 75. 挖掘土地時,行為時犯惡作罪, 每次打擊時犯波逸提。 妄語品第一 76. 破壞植物時,將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪,破壞時犯波逸提。 77. 互相誹謗時,兩個誹謗者都有罪: 歸咎時犯惡作罪, 指責時犯波逸提。 78. 誹謗其他比丘時,將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 誹謗時犯波逸提。 79. 在露天處鋪設僧團的床等, 未經允許離開, 將觸犯兩種罪過。 80. 超過投石處, 第一步犯惡作罪, 第二步犯波逸提。 81. 在僧團精舍鋪設床鋪而未移除, 未經允許離開, 將觸犯兩種罪過。 82. 超過周圍範圍, 第一步犯惡作罪, 第二步犯波逸提。 83. 在僧團精舍中,明知已有比丘 鋪設床鋪, 行為時犯惡作罪等。 84. 僧團中憤怒的比丘 將另一比丘從精舍驅逐, 行為時說是犯惡作罪, 驅逐后的其餘情況。
85.
Vihāre saṅghike bhikkhu, vehāsakuṭiyūpari;
Āhaccapādake sīdaṃ, phuse dve dukkaṭādayo.
86.
Adhiṭṭhitvā dvattipariyāye, uttarimpi adhiṭṭhato;
Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti panadhiṭṭhite.
87.
Jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ, tiṇaṃ vā siñcato pana;
Payoge dukkaṭaṃ hoti, sitte pācittiyaṃ siyā.
Bhūtagāmavaggo dutiyo.
88.
Phuse bhikkhuniyo bhikkhu, ovadanto asammato;
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, pācittovadite siyā.
89.
Dutiye tatiye ceva, catutthepi ca sabbaso;
Paṭhamena samānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.
90.
Cīvaraṃ bhikkhu aññāti-kāya dento duve phuse;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, dinne pācittiyaṃ siyā.
91.
Aññātikabhikkhuniyā , bhikkhu sibbeyya cīvaraṃ;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti pana sibbite.
92.
Addhānaññatra samayā, bhikkhu bhikkhuniyā saha;
Saṃvidhāya tu gacchanto, phuse dve dukkaṭādayo.
93.
Nāvekaṃ abhirūhanto, bhikkhu bhikkhuniyā saha;
Saṃvidhāya phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
94.
Jānaṃ bhikkhuniyā piṇḍa-pātaṃ tu paripācitaṃ;
Bhuñjanto duvidhāpatti-māpajjati, na saṃsayo.
95.
『『Bhuñjissāmī』』ti ce bhattaṃ, paṭiggaṇhāti dukkaṭaṃ;
Ajjhohārapayogesu, pācitti paridīpitā.
96.
Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ, nisajjaṃ tu raho pana;
Kappento hi phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
Ovādavaggo tatiyo.
97.
Taduttariṃ āvasatha-piṇḍaṃ tu paribhuñjato;
Anantarassa vaggassa, navamena samo nayo.
98.
Dutiye tatiye cāpi, viseso natthi kocipi;
Anantarasamānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.
99.
Dvattipatte gahetvāna, gaṇhato hi taduttariṃ;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti gahite siyā.
100.
Pañcame paṭhameneva, samo āpattinicchayo;
Chaṭṭhe anatirittena, bhuttāviṃ tu pavāritaṃ.
101.
Abhihaṭṭhuṃ pavārento, dve panāpattiyo phuse;
Vacanena ca tasseva, 『『bhuñjissāmī』』ti gaṇhati.
102.
Gahaṇe dukkaṭaṃ tassa, piṭake samudāhaṭaṃ;
Bhojanassa panosāne, pācitti pariyāputā.
103.
Sattame aṭṭhame ceva, navame dasamepi ca;
Paṭhamena samānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.
Bhojanavaggo catuttho.
104.
Acelakādino dento, sahatthā bhojanādikaṃ;
Payoge dukkaṭaṃ patto, dinne pācittiyaṃ phuse.
105.
Dāpetvā vā adāpetvā, uyyojento duve phuse;
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, pācittuyyojite siyā.
106.
Nisajjaṃ bhikkhu kappento, kule pana sabhojane;
Āpattiyo phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
107.
Catutthe pañcame vāpi, viseso natthi kocipi;
Tatiyena samānāva, āpattigaṇanā siyā.
108.
Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā, sabhatto ca nimantito;
Kulesu pana cārittaṃ, āpajjanto duve phuse.
109.
Paṭhamena ca pādena, ummārātikkame pana;
Dukkaṭaṃ piṭake vuttaṃ, pācitti dutiyena tu.
110.
Taduttariṃ tu bhesajjaṃ, viññāpento duve phuse;
Payoge dukkaṭaṃ, viññā-pite pācittiyaṃ siyā.
111.
Uyyuttaṃ dassanatthāya, gacchanto dve phuse balaṃ;
Gacchato dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti passato.
112.
Atirekatirattaṃ tu, senāya vasato duve;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti vasite siyā.
113.
Uyyodhikaṃ tu gacchanto, dve panāpattiyo phuse;
Gacchanto dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti passato.
Acelakavaggo pañcamo.
85. 比丘在僧團精舍的 高架小屋上方, 坐在可移動的床上, 將觸犯兩種惡作罪等。 86. 決意使用兩三次, 超過此數再次決意, 行為時犯惡作罪, 決意時犯波逸提。 87. 明知有生物的水或草, 澆灌時, 行為時犯惡作罪, 澆灌時犯波逸提。 植物品第二 88. 未經認可的比丘 教誡比丘尼,將觸犯: 行為時犯惡作罪, 教誡時犯波逸提。 89. 第二、第三和第四條 在所有方面 與第一條完全相同, 罪過的區分也一樣。 90. 比丘給非親戚的比丘尼衣服,將觸犯兩種罪過: 行為時說是犯惡作罪, 給予時犯波逸提。 91. 比丘為非親戚的比丘尼縫製衣服, 行為時犯惡作罪, 縫製時犯波逸提。 92. 除特殊情況外,比丘與比丘尼 約定同行旅途, 將觸犯兩種惡作罪等。 93. 比丘與比丘尼約定 同乘一船, 將觸犯兩種罪過, 行為時犯惡作罪等。 94. 明知是比丘尼準備的 食物而食用, 毫無疑問將犯兩種罪過。 95. 若想"我要吃"而接受食物,犯惡作罪; 在每一口吞嚥時, 說是犯波逸提。 96. 比丘與比丘尼 獨處而坐, 將觸犯兩種罪過, 行為時犯惡作罪等。 教誡品第三 97. 超過限度食用 施主家的食物, 與前一品的第九條相同的方式。 98. 第二和第三條也 沒有任何區別; 與前一條完全相同, 罪過的區分也一樣。 99. 接受兩三缽后, 再接受更多, 行為時說是犯惡作罪, 接受時犯波逸提。 100. 第五條與第一條 罪過判定相同; 第六條是對已吃飽 非剩餘食物的人再次邀請。 101. 再次邀請已吃飽的人,將觸犯兩種罪過: 因其言語"我要吃"而接受。 102. 接受時犯惡作罪, 在經典中如是說; 在食物結束時, 說是犯波逸提。 103. 第七、第八、 第九和第十條, 與第一條完全相同, 罪過的區分也一樣。 食物品第四 104. 親手給予裸行者等 食物等, 行為時犯惡作罪, 給予時觸犯波逸提。 105. 無論是否給予食物,驅逐時將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 驅逐時犯波逸提。 106. 比丘在有食物的家庭中坐下, 將觸犯兩種罪過, 行為時犯惡作罪等。 107. 第四和第五條 沒有任何區別; 與第三條相同, 罪過的計算也一樣。 108. 未告知在場的比丘, 受邀請而有食物, 在家庭中行走, 將觸犯兩種罪過。 109. 第一步跨過門檻時, 在經典中說是犯惡作罪, 第二步則犯波逸提。 110. 超過限度乞求藥品,將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 乞求到時犯波逸提。 111. 為觀看而前往 已出發的軍隊,將觸犯兩種罪過: 前往時說是犯惡作罪, 觀看時犯波逸提。 112. 在軍隊中住宿超過三夜,將觸犯兩種罪過: 行為時說是犯惡作罪, 住宿時犯波逸提。 113. 前往戰場,將觸犯兩種罪過: 前往時說是犯惡作罪, 觀看時犯波逸提。 裸行者品第五
114.
Suraṃ vā pana mereyyaṃ, pivanto dve phuse muni;
Gaṇhato dukkaṭaṃ pātuṃ, pīte pācittiyaṃ siyā.
115.
Bhikkhaṅgulipatodena, hāsento dve phuse have;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti hasite siyā.
116.
Kīḷanto udake bhikkhu, dve panāpattiyo phuse;
Dukkaṭaṃ gopphakā heṭṭhā, pācittuparigopphake.
117.
Yo panādariyaṃ bhikkhu, karonto dve phuse have;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, kate pācittiyaṃ siyā.
118.
Bhiṃsāpento have bhikkhu, dve panāpattiyo phuse;
Payoge dukkaṭaṃ, bhiṃsā-pite pācittiyaṃ siyā.
119.
Jotiṃ samādahitvāna, visibbento duve phuse;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācittiyaṃ visīvite.
120.
Oraso addhamāsassa, nhāyanto dve phuse have;
Payoge dukkaṭaṃ, nhāna-ssosāne itaraṃ siyā.
121.
Dubbaṇṇakaraṇānaṃ tu, tiṇṇamekamanādiya;
Cīvaraṃ paribhuñjanto, dve phuse dukkaṭādayo.
122.
Cīvaraṃ bhikkhuādīnaṃ, vikappetvā anuddharaṃ;
Dve phuse paribhuñjanto, payoge dukkaṭādayo.
123.
Bhikkhussāpanidhento dve, phuse pattādikaṃ pana;
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, sesāpanihite siyā.
Surāpānavaggo chaṭṭho.
124.
Sañcicca jīvitā pāṇaṃ, voropento tapodhano;
Āpattiyo catassova, āpajjati, na saṃsayo.
125.
Anodissakamopātaṃ, khaṇato hoti dukkaṭaṃ;
Manusso marati tasmiṃ, patitvā ce parājayo.
126.
Yakkho vāpi tiracchāna-gato manussaviggaho;
Patitvā maratī peto, tassa thullaccayaṃ siyā.
127.
Tiracchānagate tasmiṃ, nipatitvā mate pana;
Tassa pācittiyāpatti, paññattā paṭubuddhinā.
128.
Jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ, paribhuñjaṃ duve phuse;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, bhutte pācittiyaṃ siyā.
129.
Nihatādhikaraṇaṃ jānaṃ, ukkoṭento duve phuse;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācittukkoṭite siyā.
130.
Jānaṃ bhikkhussa duṭṭhullaṃ, chādento pana vajjakaṃ;
Ekamāpajjatāpattiṃ, pācittimiti dīpitaṃ.
131.
Ūnavīsativassaṃ tu, karonto upasampadaṃ;
Payoge dukkaṭaṃ patto, sesā sampādite siyā.
132.
Jānaṃ tu theyyasatthena, saṃvidhāya saheva ca;
Tatheva mātugāmena, maggaṃ tu paṭipajjato.
133.
Dve panāpattiyo honti, payoge dukkaṭaṃ mataṃ;
Paṭipanne panuddiṭṭhaṃ, pācittiyamanantaraṃ.
134.
Accajaṃ pāpikaṃ diṭṭhiṃ, ñattiyā dukkaṭaṃ phuse;
Kammavācāya osāne, hoti pācitti bhikkhuno.
135.
Tathākaṭānudhammena, saṃbhuñjanto duve phuse;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, bhutte pācittiyaṃ siyā.
136.
Nāsitaṃ samaṇuddesaṃpalāpento duve phuse;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti upalāpite.
Sappāṇakavaggo sattamo.
137.
Vuccamānassa bhikkhussa, bhikkhūhi sahadhammikaṃ;
『『Na sakkhissāmi』』iccevaṃ, bhaṇato dukkaṭādayo.
138.
Vinayaṃ tu vivaṇṇento, dve panāpattiyo phuse;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitteva vivaṇṇite.
139.
Mohento dve phuse, mohe, dukkaṭaṃ tu aropite;
Ropite pana mohasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.
140.
Pahāraṃ kupito dento, bhikkhussa dve phuse have;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti pahaṭe siyā.
141.
Bhikkhussa kupito bhikkhu, uggiraṃ talasattikaṃ;
Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuggirite siyā.
142.
Bhikkhu saṅghādisesena, amūleneva codayaṃ;
Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuddhaṃsite siyā.
114. 比丘飲酒或麥酒,將觸犯兩種罪過: 接受時犯惡作罪, 飲用時犯波逸提。 115. 用手指拍打比丘, 令其發笑,將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 令笑時犯波逸提。 116. 比丘在水中嬉戲,將觸犯兩種罪過: 在底部腳趾處犯惡作罪, 在上部腳趾處犯波逸提。 117. 比丘做出不敬之事,將觸犯兩種罪過: 行為時說是犯惡作罪, 做成時犯波逸提。 118. 比丘令人恐懼,將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 令恐懼時犯波逸提。 119. 點燃火併點燃,將觸犯兩種罪過: 行為時說是犯惡作罪, 點燃時犯波逸提。 120. 在半個月內原籍者沐浴,將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 沐浴結束時另犯罪。 121. 對三種中未加以區分的 使衣服變壞者,將觸犯兩種惡作罪等。 122. 對比丘等的衣服提出建議而未移除, 將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪等。 123. 對比丘放置缽等物,將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 放置后另犯罪。 酒品第六 124. 有意切斷生命的苦行者, 將毫無疑問地犯四種罪過。 125. 無意識的打擊時犯惡作罪, 若人因此死亡,則敗壞。 126. 若夜叉或獸生具有人形 死亡,則犯偷蘭遮罪。 127. 若獸生死亡, 則犯波逸提罪, 這是智者所制定的。 128. 明知有生物的水而飲用,將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 飲用時犯波逸提。 129. 明知已被駁回的訴訟而重新提起, 將觸犯兩種罪過: 行為時說是犯惡作罪, 重新提起時犯波逸提。 130. 明知比丘的嚴重過失而掩蓋, 將犯一次波逸提罪。 131. 對不滿二十歲者授具足戒, 行為時犯惡作罪, 其餘在具足戒時犯罪。 132. 明知與盜賊同行, 並與女人同行于道路, 133. 將觸犯兩種罪過: 行為時說是犯惡作罪, 前行時犯波逸提。 134. 提出極惡的見解時,白羯磨犯惡作罪, 羯磨結束時,比丘犯波逸提。 135. 按照如此製作的規則共同享用, 將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 享用時犯波逸提。 136. 誹謗沙彌,將觸犯兩種罪過: 行為時說是犯惡作罪, 誹謗時犯波逸提。 有生物品第七 137. 當比丘被比丘以正當方式勸告時, 說"我不能",將犯惡作罪等。 138. 誹謗律法,將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 誹謗時犯波逸提。 139. 遮蔽兩種罪過: 未歸咎時犯惡作罪, 歸咎后遮蔽時犯波逸提。 140. 憤怒的比丘給予打擊,將觸犯兩種罪過: 行為時說是犯惡作罪, 打擊時犯波逸提。 141. 憤怒的比丘吐出舌頭和手掌, 將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 吐出時犯波逸提。 142. 比丘以無根據的僧殘罪指控, 將觸犯兩種罪過: 行為時犯惡作罪, 指控時犯波逸提。
143.
Bhikkhu sañcicca kukkuccaṃ, janayanto hi bhikkhuno;
Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuppādite siyā.
144.
Tiṭṭhantupassutiṃ bhikkhu, dve panāpattiyo phuse;
Gacchato dukkaṭaṃ sotuṃ, pācitti suṇato siyā.
145.
Dhammikānaṃ tu kammānaṃ, chandaṃ datvā tato puna;
Khīyanadhammamāpajjaṃ, dve phuse dukkaṭādayo.
146.
Saṅghe vinicchaye niṭṭhaṃ, agate chandamattano;
Adatvā gacchato tassa, dve panāpattiyo siyuṃ.
147.
Hatthapāsaṃ tu saṅghassa, jahato hoti dukkaṭaṃ;
Jahite hatthapāsasmiṃ, hoti pācitti bhikkhuno.
148.
Samaggena ca saṅghena, datvāna saha cīvaraṃ;
Khīyanto dve phuse pacchā, payoge dukkaṭādayo.
149.
Lābhaṃ pariṇataṃ jānaṃ, saṅghikaṃ puggalassa hi;
Dve phuse pariṇāmento, payoge dukkaṭādayo.
Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.
150.
Pubbe avidito hutvā, rañño antepuraṃ pana;
Pavisantassa bhikkhuno, dve panāpattiyo siyuṃ.
151.
Paṭhamena ca pādena, ummārātikkame pana;
Dukkaṭaṃ pana uddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.
152.
Ratanaṃ pana gaṇhanto, dve panāpattiyo phuse;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti gahite siyā.
153.
Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā, vikāle gāmakaṃ pana;
Samaṇo pavisaṃ dose, āpajjati duve pana.
154.
Paṭhamena ca pādena, parikkhepaṃ atikkame;
Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.
155.
Aṭṭhidantavisāṇābhi-nibbattaṃ sūciyā gharaṃ;
Kārāpento phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
156.
Pamāṇātītamañcādiṃ , kārāpento duve phuse;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, sesā kārāpite siyā.
157.
Tūlonaddhaṃ tu mañcādiṃ, kārāpento duve phuse;
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, sesā kārāpite siyā.
158.
Sattame aṭṭhame ceva, navame dasamepi ca;
Anantarasamoyeva, āpattīnaṃ vinicchayo.
Ratanavaggo navamo.
Pācittiyakathā.
159.
Catūsu duvidhāpatti, pāṭidesaniyesupi;
Avisesena niddiṭṭhā, buddhenādiccabandhunā.
160.
『『Bhuñjissāmī』』ti bhikkhussa, dukkaṭaṃ paṭigaṇhato;
Ajjhohāresu sabbattha, pāṭidesaniyaṃ siyā.
Pāṭidesanīyakathā.
161.
Sekhiyesu ca dhammesu, ekāvāpatti dīpitā;
Anādaravaseneva, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ.
Sekhiyakathā.
162.
Paññattā methunaṃ dhammaṃ, paṭisevanapaccayā;
Kati āpattiyo honti? Catassova bhavanti hi.
163.
Methunaṃ paṭisevanto, allokāsappavesane;
Mate akkhāyite vāpi, bhikkhu pārājikaṃ phuse.
164.
Thullaccayaṃ tu yebhuyya-kkhāyite, dukkaṭaṃ tathā;
Mukhe vaṭṭakate vuttaṃ, pācitti jatumaṭṭhake.
165.
Paññattā kāyasaṃsaggaṃ, samāpajjanapaccayā;
Kati āpattiyo honti? Pañca āpattiyo siyuṃ.
166.
Avassutassa posassa, tathā bhikkhuniyāpi ca;
Pārājikamadhakkhādi-gahaṇaṃ sādiyantiyā.
167.
Kāyena phusato kāyaṃ, bhikkhussa garukaṃ siyā;
Kāyena kāyabaddhaṃ tu, phusaṃ thullaccayaṃ siyā.
168.
Paṭibaddhena kāyena, paṭibaddhaṃ tu dukkaṭaṃ;
Pācittiyaṃ panuddiṭṭhaṃ, tassaṅgulipatodake.
169.
Sesesu sekhiyantesu, āpattīnaṃ vinicchayo;
Heṭṭhā vuttanayeneva, veditabbo vibhāvinā.
Mahāvibhaṅgasaṅgaho niṭṭhito.
Bhikkhunīvibhaṅgo
170.
Bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya, vinayassa vinicchaye;
Bhikkhunīnaṃ vibhaṅgopi, kiñcimattaṃ bhaṇāmahaṃ.
這是對巴利文的中文直譯: 143. 比丘故意引起另一比丘的悔恨, 在行動中會犯兩個罪過,造作時為惡作,引起時為波逸提。 144. 比丘站著竊聽,會犯兩個罪過: 走去聽時為惡作,聽到時為波逸提。 145. 對如法的羯磨給予同意后, 又生起誹謗之心,會犯兩個罪過,起首為惡作等。 146. 在僧團的裁決尚未完成時, 不給自己的同意就離開的人,會犯兩個罪過。 147. 離開僧團的伸手所及之處,為惡作; 離開伸手所及之處后,比丘犯波逸提。 148. 和合的僧團已經分配衣服, 之後誹謗,會犯兩個罪過,造作時為惡作等。 149. 明知是已分配給僧團的利養, 卻轉與個人,會犯兩個罪過,造作時為惡作等。 第八 同法品 150. 以前未被認識, 進入國王的內宮的比丘,會犯兩個罪過。 151. 第一隻腳跨越門檻時, 宣說為惡作;第二隻腳時為波逸提。 152. 拿取珍寶時,會犯兩個罪過: 造作時為惡作,拿到手時為波逸提。 153. 非時未告知在場的比丘, 沙門進入村落,會犯兩個罪過。 154. 第一隻腳跨越圍墻時, 對他宣說為惡作;第二隻腳時為波逸提。 155. 用骨、牙、象牙製作的針盒, 令人制作時會犯兩個罪過,造作時為惡作等。 156. 令人制作超過尺寸的床等物,會犯兩個罪過: 造作時說為惡作,其餘在製成時。 157. 令人制作棉花填充的床等物,會犯兩個罪過: 造作時為惡作,其餘在製成時。 158. 第七、第八、第九和第十, 與前面相同的罪過的判定。 第九 寶物品 波逸提之說 159. 在四條應悔過罪中,也有兩種罪過, 被太陽族的佛陀無差別地宣說。 160. 比丘接受"我將食用"時為惡作, 在所有吞嚥時為應悔過。 應悔過之說 161. 在應學法中,只說明一種罪過, 由於不恭敬而說為惡作。 應學法之說 162. 因從事淫慾法而制定, 有多少罪過?只有四種。 163. 從事淫慾,插入濕潤處, 對死屍或未被吃掉的,比丘犯波羅夷。 164. 對大部分被吃掉的為偷蘭遮,同樣惡作, 在口中作圓形說為波逸提,在樹脂中。 165. 因發生身體接觸而制定, 有多少罪過?有五種罪過。 166. 對於有慾望的男子,以及比丘尼,
171.
Avassutassa posassa, bhikkhunīpi avassutā;
Nandantī kāyasaṃsaggaṃ, kati āpattiyo phuse;
172.
Tisso āpattiyo ubbha-jāṇussādhakkhakassa ca;
Hoti pārājikaṃ tassā, gahaṇaṃ sādiyantiyā.
173.
Ubbhakkhakaṃ adhojāṇu-gahaṇaṃ sādiyantiyā;
Thullaccayaṃ siyā, kāya-paṭibaddhe tu dukkaṭaṃ.
174.
Chādentī bhikkhunī vajjaṃ, tisso āpattiyo phuse;
Jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ, chādentī sā parājikā.
175.
Thullaccayaṃ vematikā, paṭicchādeti ce pana;
Athācāravipattiṃ ce, paṭicchādeti dukkaṭaṃ.
176.
Nissajjantī na taṃ laddhiṃ, ukkhittassānuvattikā;
Samanubhāsanāyeva, tisso āpattiyo phuse.
177.
Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi, kammavācāhi thullatā;
Kammavācāya osāne, pārājikamudīritaṃ.
178.
Pūrentī aṭṭhamaṃ vatthuṃ, tisso āpattiyo phuse;
Purisenidhāgacchāti, vuttāgacchati dukkaṭaṃ.
179.
Thullaccayaṃ tu posassa, hatthapāsappavesane;
Pūrentī aṭṭhamaṃ vatthuṃ, samaṇī sā parājitā.
Pārājikakathā.
180.
Ussayavādikā aṭṭaṃ, karontī tividhaṃ phuse;
Ekassārocane tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
181.
Dutiyārocane tassā, thullaccayamudīritaṃ;
Aṭṭassa pariyosāne, hoti saṅghādisesatā.
182.
Corivuṭṭhāpikā vāpi, ñattiyā dukkaṭaṃ phuse;
Dvīhi thullaccayaṃ kamma-vācosāne garuṃ siyā.
183.
Ekā gāmantaraṃ gacche, gamane dukkaṭaṃ siyā;
Parikkhepe atikkante, pādena paṭhamena tu.
184.
Hoti thullaccayāpatti, tassā samaṇiyā pana;
Dutiyena atikkante, garuke pana tiṭṭhati.
185.
Catutthe dutiye vutta-sadisova vinicchayo;
Āpattīnaṃ pabhede tu, kāci natthi visesatā.
186.
Avassutā sayaṃ hutvā, tādisasseva hatthato;
Gahetvā pana bhuñjantī, bhojanādīsu kiñcipi.
187.
Phuse āpattiyo tisso, bhojanādīsu kiñcipi;
Paṭiggaṇhantiyā tassā, hoti thullaccayaṃ pana.
188.
Ajjhohāresu sabbesu, hoti saṅghādisesatā;
Udakaṃ dantaponaṃ vā, paṭiggaṇhāti dukkaṭaṃ.
189.
『『Sahatthena gahetvā tvaṃ, khāda vā bhuñja vā』』tipi;
Uyyojentī panevaṃ tu, tisso āpattiyo phuse.
190.
Dukkaṭaṃ vacane tassā, 『『bhuñjissāmī』』ti gaṇhati;
Ajjhohāresu sabbesu, tassā thullaccayaṃ siyā.
191.
Bhojanassa panosāne, hoti saṅghādisesatā;
Uyyojeti ca yā tassā, imā tissoti dīpaye.
192.
Sattame aṭṭhame cāpi, navame dasamepi ca;
Corivuṭṭhāpaneneva, samānova vinicchayo.
Saṅghādisesakathā.
193.
Pattasannicayaṃ yiha, karontī bhikkhunī pana;
Ekaṃ nissaggiyaṃyeva, phuse pācittiyaṃ tu sā.
194.
Akālacīvaraṃ kāla-cīvaraṃ bhājāpentiyā;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, lābhe nissaggiyaṃ siyā.
195.
Cīvaraṃ parivattetvā, acchindati sace pana;
Payoge dukkaṭaṃ, chinne, tassā nissaggiyaṃ siyā.
196.
Viññāpetvāva aññaṃ ce, viññāpeti tato paraṃ;
Payoge dukkaṭaṃ, viññā-pite nissaggiyaṃ siyā.
197.
Cetāpetvā hi aññaṃ ce, cetāpeti tato paraṃ;
Payoge dukkaṭaṃ, cetā-pite nissaggiyaṃ siyā.
198.
Evameva ca sesesu, chaṭṭhādīsu ca sattasu;
Anantarasamānova, āpattīnaṃ vinicchayo.
Nissaggiyakathā.
199.
Lasuṇaṃ khādati dve ce, dukkaṭaṃ gahaṇe siyā;
Ajjhohārapayogesu, pācitti pariyāputā.
200.
Saṃharāpentiyā lomaṃ, sambādhe dveva honti hi;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti saṃhaṭe.
這是對巴利文的中文直譯: 171. 對於有慾望的男子,比丘尼也有慾望, 歡喜身體接觸,會犯多少罪過? 172. 對於膝蓋以上、鎖骨以下的, 會犯三種罪過,她接受抓握時為波羅夷。 173. 接受抓握鎖骨以上、膝蓋以下的, 為偷蘭遮,對於身體相連的為惡作。 174. 比丘尼隱藏過失,會犯三種罪過: 明知是波羅夷法而隱藏的,她犯波羅夷。 175. 如果懷疑而隱藏,則為偷蘭遮; 如果隱藏行為不端,則為惡作。 176. 不捨棄那種見解,隨順被擯除者, 經過勸告,會犯三種罪過。 177. 白羯磨時為惡作,兩次羯磨時為偷蘭遮, 羯磨結束時,宣說為波羅夷。 178. 滿足第八事項時,會犯三種罪過: 被告知"與男子一起來"而來時為惡作。 179. 進入男子伸手可及之處時為偷蘭遮, 滿足第八事項時,該女沙門被擊敗(犯波羅夷)。 波羅夷之說 180. 喜歡爭論者提起訴訟,會犯三種罪過: 向一人告知時,她犯惡作罪。 181. 向第二人告知時,宣說為偷蘭遮; 訴訟結束時,為僧殘。 182. 度盜賊女時,白羯磨時犯惡作, 兩次羯磨時為偷蘭遮,羯磨結束時為重罪。 183. 獨自去往另一村落,走時為惡作, 第一隻腳跨越圍墻時。 184. 對那位女沙門來說是偷蘭遮罪, 第二隻腳跨越時,則處於重罪。 185. 第四和第二的判定與前面所說相同; 在罪過的種類中,沒有什麼特別之處。 186. 自己有慾望,從同樣有慾望的人手中, 接受並食用任何食物等。 187. 會犯三種罪過,任何食物等; 她接受時為偷蘭遮。 188. 在所有吞嚥時為僧殘; 接受水或齒木時為惡作。 189. "你親手拿取后,或吃或食用", 如此慫恿的,會犯三種罪過。 190. 她說話時為惡作,"我將食用"而接受; 在所有吞嚥時,她犯偷蘭遮。 191. 在食用結束時,為僧殘; 慫恿她的人,應說這三種罪過。 192. 第七、第八、第九和第十, 與度盜賊女相同的判定。 僧殘之說 193. 在此,比丘尼積蓄缽, 會犯一個尼薩耆波逸提。 194. 將非時衣分配為時衣的, 造作時說為惡作,獲得時為尼薩耆。 195. 如果交換衣服后奪回, 造作時為惡作,奪回時她犯尼薩耆。 196. 乞求一物后,又乞求另一物, 造作時為惡作,乞求到時為尼薩耆。 197. 換取一物后,又換取另一物, 造作時為惡作,換取到時為尼薩耆。 198. 同樣在其餘的第六等七條中, 與前面相同的罪過的判定。 尼薩耆之說 199. 食用大蒜會犯兩個罪過,接受時為惡作, 在吞嚥的造作中,詳述為波逸提。 200. 令人除去陰部的毛髮,會有兩個罪過: 造作時說為惡作,除去時為波逸提。
201.
Karontī talaghātaṃ tu, dve panāpattiyo phuse;
Payoge dukkaṭaṃ hoti, kate pācittiyaṃ siyā.
202.
Jatunā maṭṭhakaṃ kiñci, sādiyantī duve phuse;
Payoge dukkaṭādinne, tassā pācittiyaṃ siyā.
203.
Pañcamaṃ tu catutthena, samānamiti dīpaye;
Āpattīnaṃ vibhāgasmiṃ, viseso natthi kocipi.
204.
Bhikkhussa bhuñjamānassa, pānīyenupatiṭṭhati;
Hatthapāse tu pācitti, hitvā tiṭṭhati dukkaṭaṃ.
205.
Viññāpetvāmakaṃ dhaññaṃ, 『『bhuñjissāmī』』ti gaṇhati;
Dukkaṭaṃ hoti pācitti, ajjhohāresu dīpaye.
206.
Uccārādiṃ tirokuṭṭe, chaḍḍentī dve phuse have;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti chaḍḍite siyā.
207.
Uccārādicatukkaṃ tu, chaḍḍeti harite sace;
Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācitti chaḍḍite siyā.
208.
Naccādiṃ dassanatthāya, sace gacchati dukkaṭaṃ;
Passantiyāpi pācitti, tatheva ca suṇantiyā.
Lasuṇavaggo paṭhamo.
209.
Paṭhame dutiye ceva, tatiye ca catutthake;
Tulyo lasuṇavaggassa, chaṭṭhenidha vinicchayo.
210.
Kulāni upasaṅkamma, nisīditvā panāsane;
Sāmike tu anāpucchā, pakkamantī duve phuse.
211.
Paṭhamena ca pādena, anovassamatikkame;
Dukkaṭaṃ hoti, pācitti, dutiyātikkame siyā.
212.
Sāmike tu anāpucchā, āsane ce nisīdati;
Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti ca nisīdite.
213.
Chaṭṭhena sattamaṃ sabbaṃ, samānaṃ aṭṭhame pana;
Payoge dukkaṭaṃ, ujjhā-pite pācittiyaṃ siyā.
214.
Attānaṃ cābhisappentī, dve phuse nirayādinā;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti abhisappite.
215.
Vadhitvā pana attānaṃ, rodantī tu duve phuse;
Vadhati rodati pācitti, karotekaṃ tu dukkaṭaṃ.
Rattandhakāravaggo dutiyo.
216.
Naggā nhāyati dve ceva, payoge dukkaṭaṃ siyā;
Nhānassa pariyosāne, tassā pācittiyaṃ siyā.
217.
Kārāpeti pamāṇāti-kkantaṃ udakasāṭikaṃ;
Payoge dukkaṭaṃ, kārā-pite pācittiyaṃ siyā.
218.
Cīvaraṃ tu visibbetvā, visibbāpetva vā pana;
Neva sibbantiyā vutta-mekaṃ pācittiyaṃ pana.
219.
Pañcāhikaṃ tu saṅghāṭi-cāraṃ pana atikkame;
Ekāvassā panāpatti, pācitti paridīpitā.
220.
Sace saṅkamanīyaṃ tu, dhāreti pana cīvaraṃ;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti pana dhārite.
221.
Gaṇacīvaralābhassa, antarāyaṃ karoti ce;
Payoge dukkaṭaṃ hoti, kate pācittiyaṃ siyā.
222.
Vibhaṅgaṃ paṭibāhantī, cīvarānaṃ tu dhammikaṃ;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti paṭibāhite.
223.
Agārikādino deti, sace samaṇacīvaraṃ;
Payoge dukkaṭaṃ, dinne, pācitti pariyāputā.
224.
Cīvare dubbalāsāya, kālaṃ ce samatikkame;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti samatikkame.
225.
Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ, paṭibāhantiyā duve;
Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti paṭibāhite.
Nhānavaggo tatiyo.
226.
Duve bhikkhuniyo eka-mañcasmiṃ ce tuvaṭṭeyyuṃ;
Payoge dukkaṭaṃ tāsaṃ, nipanne itaraṃ siyā.
227.
Dutiyaṃ paṭhameneva, sadisaṃ tatiye pana;
Payoge dukkaṭaṃ hoti, kate pācittiyaṃ siyā.
228.
Nupaṭṭhāpentiyā vāpi, dukkhitaṃ sahajīviniṃ;
Ekāyeva panāpatti, pācitti paridīpitā.
229.
Sace upassayaṃ datvā, nikkaḍḍhati ca bhikkhuniṃ;
Payoge dukkaṭaṃ tassā, hoti pācitti kaḍḍhite.
230.
Chaṭṭhe pana ca saṃsaṭṭhā, ñattiyā dukkaṭaṃ phuse;
Kammavācāya osāne, pācitti paridīpitā.
這是對巴利文的中文直譯: 201. 打巴掌會犯兩個罪過: 造作時為惡作,做了時為波逸提。 202. 接受涂樹脂,會犯兩個罪過: 造作時為惡作,給予時她犯波逸提。 203. 應說明第五與第四相同; 在罪過的分類中,沒有任何差別。 204. 在比丘用餐時以水侍立, 在伸手所及處為波逸提,離開時為惡作。 205. 乞求生谷"我將食用"而接受, 應說為惡作,在吞嚥時為波逸提。 206. 在墻外棄糞便等,確實會犯兩個罪過: 造作時說為惡作,棄掉時為波逸提。 207. 如果在青草上棄糞便等四種, 她造作時為惡作,棄掉時為波逸提。 208. 為看歌舞等而去時為惡作, 看時為波逸提,聽時也是如此。 第一 蒜品 209. 在第一、第二、第三和第四, 在此與蒜品的第六相同的判定。 210. 前往俗家,坐在座位上, 未告知主人就離開的,會犯兩個罪過。 211. 第一隻腳跨越屋檐時, 為惡作,第二隻腳跨越時為波逸提。 212. 未告知主人就坐在座位上, 造作時為惡作,坐下時為波逸提。 213. 第七與第六完全相同,在第八, 造作時為惡作,譴責時為波逸提。 214. 詛咒自己會犯兩個罪過,以地獄等: 造作時說為惡作,詛咒時為波逸提。 215. 打擊自己后哭泣,會犯兩個罪過: 打擊和哭泣為波逸提,做一個為惡作。 第二 暗夜品 216. 裸體洗浴會犯兩個罪過,造作時為惡作, 洗浴結束時,她犯波逸提。 217. 令人制作超過尺寸的浴衣, 造作時為惡作,製成時為波逸提。 218. 拆開衣服,或令人拆開, 不縫製的,說為一個波逸提。 219. 超過五天不穿僧伽梨, 她只有一個罪過,指明為波逸提。 220. 如果穿著可轉讓的衣服, 造作時說為惡作,穿著時為波逸提。 221. 如果妨礙大眾獲得衣服, 造作時為惡作,做了時為波逸提。 222. 阻止如法的衣服分配, 造作時說為惡作,阻止時為波逸提。 223. 如果將沙門衣給予在家人等, 造作時為惡作,給予時詳述為波逸提。 224. 對衣服失去希望而超過時限, 造作時說為惡作,超過時為波逸提。 225. 阻止如法的迦絺那衣解除,會犯兩個罪過: 造作時為惡作,阻止時為波逸提。 第三 沐浴品 226. 如果兩位比丘尼睡在一張床上, 她們造作時為惡作,躺下時為另一個(波逸提)。 227. 第二與第一相同,在第三, 造作時為惡作,做了時為波逸提。 228. 不照顧生病的共同生活者, 只有一個罪過,指明為波逸提。 229. 如果給了住處后驅趕比丘尼, 她造作時為惡作,驅趕時為波逸提。 230. 在第六中,親密交往時,白羯磨時犯惡作, 在羯磨結束時,指明為波逸提。
231.
Antoraṭṭhe tu sāsaṅke, cārikaṃ tu carantiyā;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, paṭipannāya sesakaṃ.
232.
Aṭṭhamaṃ navamañceva, sattamena samaṃ mataṃ;
Dasame pana ekāva, pācitti paridīpitā.
Tuvaṭṭavaggo catuttho.
233.
Rājāgārādikaṃ sabbaṃ, dassanatthāya gacchati;
Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācitti yadi passati.
234.
Āsandiṃ vāpi pallaṅkaṃ, paribhuñjantiyā duve;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, bhutte pācittiyaṃ siyā.
235.
Suttaṃ kantantiyā dveva, payoge dukkaṭaṃ mataṃ;
Ujjavujjavane tassā, pācitti samudāhare.
236.
Veyyāvaccaṃ gihīnaṃ tu, dveva honti karontiyā;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, kate pācittiyaṃ siyā.
237.
Pañcame pana ekāva, pācitti paridīpitā;
Payoge dukkaṭaṃ chaṭṭhe, dinne pācittiyaṃ siyā.
238.
Sattamaṃ dutiyeneva, samāpattipabhedato;
Aṭṭhamaṃ dutiye vagge, pañcamena samaṃ mataṃ.
239.
Tiracchānagataṃ vijjaṃ, dveva honti paṭhantiyā;
Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti hi pade pade.
240.
Dasamaṃ navameneva, samānaṃ sabbathā pana;
『『Pariyāpuṇāti, vāceti』』, padamattaṃ visesakaṃ.
Cittāgāravaggo pañcamo.
241.
Sabhikkhukaṃ tamārāmaṃ, jānantī pana bhikkhunī;
Pavisantī anāpucchā, dve panāpattiyo phuse.
242.
Paṭhamena ca pādena, parikkhepassatikkame;
Dukkaṭaṃ piṭake vuttaṃ, pācitti dutiyena tu.
243.
Akkosati ca yā bhikkhuṃ, bhikkhunī paribhāsati;
Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācittakkosite siyā.
244.
Yā hi caṇḍikabhāvena, gaṇaṃ tu paribhāsati;
Payoge dukkaṭaṃ tassā, paribhaṭṭhe panetaraṃ.
245.
Nimantitā pavāritā, khādanaṃ bhojanampi vā;
Bhuñjantī bhikkhunī sā hi, dve panāpattiyo phuse.
246.
『『Bhuñjissāmī』』ti yaṃ kiñci, paṭiggaṇhāti dukkaṭaṃ;
Ajjhohārapayogesu, pācitti paridīpaye.
247.
Kulaṃ tu maccharāyantī, dve panāpattiyo phuse;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, sesā maccharite siyā.
248.
Abhikkhuke panāvāse, bhave vassaṃ vasantiyā;
Dukkaṭaṃ pubbakiccesu, pācitti aruṇuggame.
249.
Bhikkhunī ubhatosaṅghe, vassaṃvuṭṭhā tu tīhipi;
Ṭhānehi appavārentī, ekaṃ pācittiyaṃ phuse.
250.
Ovādatthāya vā bhikkhuṃ, saṃvāsatthāya vā tathā;
Na gacchati sace tassā, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
251.
Ovādampi na yācantī, na gacchantī uposathaṃ;
Ekaṃ pācittiyāpatti-māpajjati, na saṃsayo.
252.
Apucchitvāva saṅghaṃ vā, bhedāpeti pasākhajaṃ;
Payoge dukkaṭaṃ, bhinne, pācitti pariyāputā.
Ārāmavaggo chaṭṭho.
253.
Gabbhiniṃ vuṭṭhapentī hi, dve panāpattiyo phuse;
Payoge dukkaṭaṃ, vuṭṭhā-pite pācittiyaṃ siyā.
254.
Dutiyaṃ tatiyañceva, catutthaṃ pañcamampi ca;
Chaṭṭhañca sattamañceva, paṭhamena samaṃ mataṃ.
255.
Bhikkhunī vuṭṭhapetvāna, bhikkhuniṃ sahajīviniṃ;
Dvevassaṃ nānuggaṇhantī, ekaṃ pācittiyaṃ phuse.
256.
Navamaṃ dasamañceva, aṭṭhamena samaṃ mataṃ;
Dvīsu āpattibhedasmiṃ, nānattaṃ natthi kiñcipi.
Gabbhinīvaggo sattamo.
257.
Kumārībhūtavaggassa, ādito pana pañcapi;
Samānā gabbhinīvagge, paṭhameneva sabbaso.
258.
『『Alaṃ vuṭṭhāpitenā』』ti, vuccamānā hi khīyati;
Payoge dukkaṭaṃ, pacchā, hoti pācitti khīyite.
259.
Sattame aṭṭhame ceva, ekaṃ pācittiyaṃ mataṃ;
Ādināva samānāni, navamādīni pañcapi.
Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.
這是對巴利文的中文直譯: 231. 在國內充滿危險時遊行, 造作時說為惡作,已行進時為其餘罪。 232. 第八和第九被認為與第七相同, 在第十中只有一個波逸提被指明。 第四 臥品 233. 為看王宮等一切,而去, 她造作時為惡作,如果看到則為波逸提。 234. 使用高座或臥床的,會犯兩個罪過: 造作時說為惡作,使用時為波逸提。 235. 紡線會犯兩個罪過,造作時認為是惡作, 她每轉一圈,宣說為波逸提。 236. 為在家人服務時會犯兩個罪過: 造作時說為惡作,做了時為波逸提。 237. 在第五中只有一個波逸提被指明; 第六中造作時為惡作,給予時為波逸提。 238. 第七與第二完全相同,就罪過的種類而言; 第八被認為與第二品的第五相同。 239. 教授畜生明咒會犯兩個罪過: 造作時為惡作,每句為波逸提。 240. 第十與第九完全相同, 只是"學習、教授"這些詞有所不同。 第五 畫堂品 241. 比丘尼明知有比丘的精舍, 未告知就進入,會犯兩個罪過。 242. 第一隻腳跨越圍墻時, 經藏中說為惡作,第二隻腳時為波逸提。 243. 比丘尼辱罵和責備比丘, 她造作時為惡作,辱罵時為波逸提。 244. 因暴躁性格而責備僧團, 她造作時為惡作,責備時為另一個(波逸提)。 245. 已受邀請和滿足,(又)食用硬食或軟食, 那位比丘尼會犯兩個罪過。 246. "我將食用"而接受任何食物為惡作, 在吞嚥的造作中,應指明為波逸提。 247. 吝惜俗家會犯兩個罪過: 造作時說為惡作,其餘在吝惜時。 248. 在無比丘的住處度過雨安居, 在前行事時為惡作,日出時為波逸提。 249. 比丘尼在兩部僧團度過雨安居后, 不從三處請教,會犯一個波逸提。 250. 爲了教誡或爲了共住, 如果不去見比丘,她會犯一個波逸提。 251. 不請求教誡,不去參加布薩, 犯一個波逸提罪,無疑問。 252. 未請示僧團就切開傷口, 造作時為惡作,切開時詳述為波逸提。 第六 精舍品 253. 令懷孕者出家會犯兩個罪過: 造作時為惡作,令出家時為波逸提。 254. 第二、第三、第四、第五、 第六和第七,被認為與第一相同。 255. 比丘尼令同住的比丘尼出家后, 兩年不教導,會犯一個波逸提。 256. 第九和第十被認為與第八相同, 在兩種罪過的分類中,沒有任何差異。 第七 懷孕品 257. 未成年處女品的前五條, 與懷孕品的第一完全相同。 258. 被說"足夠令出家了"而誹謗, 造作時為惡作,之後誹謗時為波逸提。 259. 第七和第八中認為是一個波逸提; 第九等五條與第一相同。 第八 未成年處女品
260.
Āpattiyo phuse dvepi, dhārentī chattupāhanaṃ;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti dhārite.
261.
Yānena pana yāyantī, dve kirāpattiyo phuse;
Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti yadi yāyite.
262.
Dhārentiyā tu saṅghāṇiṃ, payoge dukkaṭaṃ siyā;
Dhārite pana pācitti, catutthepi ayaṃ nayo.
263.
Nhāyantī gandhavaṇṇena, payoge dukkaṭaṃ phuse;
Nhānassa pariyosāne, tassā pācittiyaṃ siyā.
264.
Chaṭṭhampi pañcameneva, samānaṃ sabbathā pana;
Sattame aṭṭhame ceva, navame dasamepi ca.
265.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācittummaddite siyā;
Āpattīnaṃ vibhāgasmiṃ, natthi kāci visesatā.
266.
Anāpucchā tu bhikkhussa, purato yā nisīdati;
Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācitti tu nisīdite.
267.
Anokāsakataṃ bhikkhuṃ, pañhaṃ pucchantiyā pana;
Payoge dukkaṭaṃ hoti, vuttā pācitti pucchite.
268.
Saṃkaccikaṃ vinā gāmaṃ, padasā pavisantiyā;
Paṭhameneva ārāma-vaggassa sadisaṃ vade.
Chattupāhanavaggo navamo.
Pācittiyakathā.
269.
Aṭṭhasu duvidhāpatti, pāṭidesaniyesupi;
Viññāpetvā sace sappiṃ, 『『bhuñjissāmī』』ti gaṇhati.
270.
Tato bhikkhuniyā tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ;
Ajjhohāresu sabbesu, pāṭidesaniyaṃ siyā.
Pāṭidesanīyakathā.
271.
Imaṃ viditvā paramaṃ panuttaraṃ;
Niruttaraṃ atthavasena bhikkhu;
Sukhena paññattamahāsamuddaṃ;
Duruttaraṃ uttarateva dhīro.
272.
Yasmā tasmā asmiṃ yogaṃ;
Usmāyutto yutto kātuṃ;
Satto satto kaṅkhacchede;
Satthe satthe niccaṃ niccaṃ.
Bhikkhunīvibhaṅgo niṭṭhito.
Catuvipattikathā
273.
Kati āpattiyo sīla-vipattipaccayā pana;
Catassova siyuṃ sīla-vipattipaccayā pana.
274.
Jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ, sace chādeti bhikkhunī;
Cutā, thullaccayaṃ hoti, sace vematikā siyā.
275.
Pācitti bhikkhu saṅghādi-sesaṃ chādeti ce pana;
Attano pana duṭṭhullaṃ, chādento dukkaṭaṃ phuse.
276.
Āpattiyo katācāra-vipattipaccayā pana;
Ekāyeva siyācāra-vipattipaccayā pana.
277.
Paṭicchādeti ācāra-vipattiṃ pana bhikkhu ce;
Ekamevassa bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
278.
Kati āpattiyo diṭṭhi-vipattipaccayā pana?
Dve panāpattiyo diṭṭhi-vipattipaccayā siyuṃ.
279.
Accajaṃ pāpikaṃ diṭṭhiṃ, ñattiyā dukkaṭaṃ phuse;
Kammavācāya osāne, pācitti pariyāputā.
280.
Āpattiyo katājīva-vipattipaccayā pana?
Chaḷevāpajjatājīva-vipattipaccayā pana.
281.
Ājīvahetu pāpiccho, asantaṃ pana attani;
Manussuttaridhammaṃ tu, vadaṃ pārājikaṃ phuse.
282.
Sañcarittaṃ samāpanno, hoti saṅghādisesatā;
Pariyāyavacane ñāte, tassa thullaccayaṃ siyā.
283.
Paṇītabhojanaṃ vatvā, pācitti paribhuñjato;
Bhikkhunī tu sace hoti, pāṭidesaniyaṃ siyā.
284.
Ājīvahetu sūpaṃ vā, odanaṃ vā panattano;
Atthāya viññāpetvāna, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
Catuvipattikathā.
Adhikaraṇapaccayakathā
285.
Vivādādhikaraṇamhā, kati āpattiyo siyuṃ?
Vivādādhikaraṇamhā, dve panāpattiyo siyuṃ.
286.
Pācitti upasampannaṃ, hoti omasato pana;
Bhikkhussānupasampannaṃ, omasantassa dukkaṭaṃ.
287.
Anuvādādhikaraṇa-paccayāpattiyo kati?
Anuvādādhikaraṇa-paccayā tividhā siyuṃ.
288.
Anuddhaṃseti ce bhikkhuṃ, amūlantimavatthunā;
Saṅghādisesamāpatti-māpajjati, na saṃsayo.
260. 當她佩戴披巾時,她犯了兩種罪過; 造作時說為惡作,佩戴時為波逸提。 261. 當她乘車行進時,她犯了兩種罪過; 造作時說為惡作,行進時為波逸提。 262. 當她佩戴僧伽巾時,造作時說為惡作; 佩戴時為波逸提,第四條也是這樣。 263. 當她用香水洗浴時,造作時說為惡作; 洗浴結束時,她犯波逸提。 264. 第六條與第五條完全相同, 第七、第八、第九和第十也是這樣。 265. 造作時說為惡作; 洗浴時為波逸提。 在罪過的分類中,沒有任何差別。 266. 未告知比丘就坐在他前面的,造作時說為惡作, 坐下時為波逸提。 267. 當她問不合適的比丘問題時,造作時說為惡作, 問時為波逸提。 268. 不與村莊的薩喀一起進入村莊,與精舍品第一相同。 精舍品 第九 269. 在八種應悔過罪中,也有兩種罪過; 如果她宣佈「我將食用」後接受湯,則為惡作; 在所有吞嚥時,為應悔過。 270. 因此,比丘尼犯了惡作; 在所有吞嚥時,為應悔過。 應悔過之說 271. 這是最高和至高無上的, 在意義上,比丘知道; 快樂地解說偉大的海洋; 難以超越的勇士超越難以超越的。 272. 因此,在這交合中; 在熱中交合; 在存在中; 在沒有疑問中。 比丘尼之說結束。 273. 因凈戒法而有多少罪過? 因凈戒法而有四種罪過。 274. 如果比丘尼明知驅逐法而隱藏,她脫離了,為偷蘭遮; 如果她懷疑,則為惡作。 275. 如果她隱藏僧殘法,為波逸提; 如果她隱藏自己的重罪,為惡作。 276. 因行為罪而有多少罪過? 因行為罪而有一種罪過。 277. 如果比丘隱藏行為罪,則為惡作。 278. 因見罪而有多少罪過? 因見罪而有兩種罪過。 279. 如果她宣佈「我是邪惡的」,白羯磨時為惡作; 羯磨結束時,詳述為波逸提。 280. 因生活罪而有多少罪過? 因生活罪而有六種罪過。 281. 爲了生活的目的,惡意的,非聖的; 宣佈人類以上的法,為波逸提。 282. 巡迴行乞,為僧殘; 在巡迴行乞的解釋中,為偷蘭遮。 283. 如果她說「我食用」並接受食物,為波逸提; 如果她是比丘尼,為應悔過。 284. 爲了生活的目的,食用湯或米飯,宣佈為惡作。 285. 在爭論事務中,有多少罪過? 在爭論事務中,有兩種罪過。 286. 如果她依止未出家的比丘,為波逸提; 如果比丘依止未出家的比丘,為惡作。 287. 在教誡事務中,有多少罪過? 在教誡事務中,有三種罪過。 288. 如果她依止未出家的比丘,不得根本,為僧殘,無疑問。
289.
Tathā saṅghādisesena, anuddhaṃseti ce pana;
Pācitti, dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathācāravipattiyā.
290.
Āpattipaccayā vuttā, kati āpattiyo pana?
Āpattipaccayā vuttā, catassova mahesinā.
291.
Jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ, sace chādeti bhikkhunī;
Cutā, thullaccayaṃ hoti, sace vematikā siyā.
292.
Pācitti bhikkhu saṅghādi-sesaṃ chādeti ce pana;
Tathācāravipattiṃ tu, sace chādeti dukkaṭaṃ.
293.
Āpattiyo hi kiccādhi-karaṇapaccayā kati?
Pañceva honti kiccādhi-karaṇapaccayā pana.
294.
Samanubhāsanāyeva, ñattiyā dukkaṭaṃ phuse;
Samaṇī accajantīva, ukkhittassānuvattikā.
295.
Thullaccayaṃ dvayaṃ dvīhi, kammavācāhi sā phuse;
Kammavācāya osāne, tassā pārājikaṃ siyā.
296.
Samanubhāsanāyeva, bhedakassānuvattikā;
Na pariccajati taṃ laddhiṃ, hoti saṅghādisesatā.
297.
Samanubhāsanāyeva, pāpikāya ca diṭṭhiyā;
Yāvatatiyakaṃ tassā, pācittaccajatopi ca.
Adhikaraṇapaccayakathā.
Khandhakapucchākathā
298.
Khandhakesupi āpatti-pabhedaṃ āgataṃ pana;
Pāṭavatthāya bhikkhūnaṃ, pavakkhāmi nibodhatha.
299.
Khandhake paṭhame tāva, kati āpattiyo siyuṃ?
Khandhake paṭhame tāva, dve panāpattiyo siyuṃ.
300.
Ūnavīsativassaṃ tu, karoto upasampadaṃ;
Hoti pācittiyaṃ tassa, sesesu pana dukkaṭaṃ.
301.
Kati āpattiyo honti;
Khandhake tu uposathe?
Tisso āpattiyo honti;
Khandhake tu uposathe.
302.
『『Nassantete vinassantu』』, iti bhedapurakkhakā;
Uposathassa karaṇe, thullaccayamudīritaṃ.
303.
Ukkhittakena saddhiṃ tu, karontassa uposathaṃ;
Hoti pācittiyaṃ tassa, sesesu pana dukkaṭaṃ.
304.
Kati āpattiyo vuttā, vada vassūpanāyike?
Ekāva dukkaṭāpatti, vuttā vassūpanāyike.
305.
Kati āpattiyo vuttā, khandhake tu pavāraṇe?
Tisso āpattiyo vuttā, uposathasamā matā.
306.
Kati āpattiyo vuttā, camme? Tissova dīpitā;
Mārentānaṃ tu pācitti, gahetvā vacchatariṃ pana.
307.
Aṅgajātaṃ chupantassa, rattena pana cetasā;
Tassa thullaccayaṃ vuttaṃ, sesesu pana dukkaṭaṃ.
308.
Kati āpattiyo vuttā, bhesajjakkhandhake pana?
Tisso āpattiyo vuttā, bhesajjakkhandhake pana.
309.
Samantā dvaṅgule tattha, thullaccayamudīritaṃ;
Bhojjayāgūsu pācitti, sesesu pana dukkaṭaṃ.
310.
Kathine natthi āpatti, paññattaṃ kevalaṃ pana;
Kati cīvarasaṃyutte, vuttā āpattiyo pana?
311.
Tisso cīvarasaṃyutte, vuttā āpattiyo pana;
Kusavākamaye cīre, thullaccayamudīritaṃ.
312.
Sanissaggāva pācitti, atireke tu cīvare;
Sesesu dukkaṭaṃ vuttaṃ, buddhenādiccabandhunā.
313.
Campeyyake ca kosambe, kammasmiṃ pārivāsike;
Tathā samuccaye ekā, dukkaṭāpatti dīpitā.
314.
Kati āpattiyo vuttā, samathakkhandhake pana?
Dveyevāpattiyo vuttā, samathakkhandhake pana.
315.
Chandassa dāyako bhikkhu, pācitti yadi khīyati;
Sesesu pana sabbattha, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ.
316.
Kati khuddakavatthusmiṃ, vuttā āpattiyo pana?
Tisso khuddakavatthusmiṃ, vuttā āpattiyo pana.
317.
Attano aṅgajātaṃ tu, chindaṃ thullaccayaṃ phuse;
Romanthe hoti pācitti, sese āpatti dukkaṭaṃ.
318.
Tathā senāsanasmiṃ tu, tisso āpattiyo siyuṃ;
Vissajjane ca garuno, thullaccayamudīritaṃ.
這是對巴利文的中文直譯: 289. 如果她以僧殘罪誹謗, 為波逸提,說為惡作,如同行為罪。 290. 因罪過而說有多少罪過? 大仙說因罪過而有四種罪過。 291. 如果比丘尼明知驅逐法而隱藏,她脫離了,為偷蘭遮; 如果她懷疑,則為惡作。 292. 如果比丘隱藏僧殘法,為波逸提; 如果隱藏行為罪,則為惡作。 293. 因事務而有多少罪過? 因事務而有五種罪過。 294. 在勸諫時,白羯磨時為惡作; 女沙門放棄,隨順被擯除者。 295. 她在兩次羯磨時犯兩次偷蘭遮; 羯磨結束時,她犯波羅夷。 296. 在勸諫時,隨順分裂僧團者, 不捨棄那種見解,為僧殘。 297. 在勸諫時,因邪惡見解, 乃至第三次,她放棄時為波逸提。 因事務之說 298. 在諸犍度中也有罪過的分類, 爲了比丘們的熟練,我將宣說,請聽。 299. 首先在第一犍度中有多少罪過? 首先在第一犍度中有兩種罪過。 300. 為未滿二十歲者授具足戒, 他犯波逸提,其餘為惡作。 301. 在布薩犍度中有多少罪過? 在布薩犍度中有三種罪過。 302. "讓這些人消失,滅亡",如此意圖分裂, 在布薩羯磨時,宣說為偷蘭遮。 303. 與被擯除者一起舉行布薩, 他犯波逸提,其餘為惡作。 304. 在入雨安居中說有多少罪過? 在入雨安居中說只有一個惡作罪。 305. 在自恣犍度中說有多少罪過? 說有三種罪過,被認為與布薩相同。 306. 在皮革中說有多少罪過?只指明三種; 殺死小牛犯波逸提。 307. 以染著之心觸控生殖器, 說他犯偷蘭遮,其餘為惡作。 308. 在藥犍度中說有多少罪過? 在藥犍度中說有三種罪過。 309. 在那裡周圍兩指寬處,宣說為偷蘭遮; 在可食用的粥中為波逸提,其餘為惡作。 310. 在迦絺那衣中沒有罪過,只是制定; 在衣相關的中說有多少罪過? 311. 在衣相關的中說有三種罪過; 在草製衣中,宣說為偷蘭遮。 312. 在多餘衣中為尼薩耆波逸提; 其餘太陽族的佛陀說為惡作。 313. 在瞻波、拘睒彌、別住羯磨中, 以及在集積中,指明一個惡作罪。 314. 在止諍犍度中說有多少罪過? 在止諍犍度中只說有兩種罪過。 315. 給予同意的比丘,如果誹謗則犯波逸提; 其餘各處都說為惡作。 316. 在小事中說有多少罪過? 在小事中說有三種罪過。 317. 切斷自己的生殖器犯偷蘭遮; 在陰毛中為波逸提,其餘為惡作罪。 318. 同樣在住處中有三種罪過; 在處分重物時,宣說為偷蘭遮。
319.
Nikkaḍḍhane ca pācitti, saṅghikamhā vihārato;
Sesesu pana sabbattha, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ.
320.
Kati āpattiyo saṅgha-bhede vuttā mahesinā?
Dve panāpattiyo saṅgha-bhede vuttā mahesinā.
321.
Bhedānuvattakānaṃ tu, thullaccayamudīritaṃ;
Gaṇabhoge tu bhikkhūnaṃ, pācitti paridīpitā.
322.
Khandhake vattasaṃyutte, kati āpattiyo matā?
Khandhake vattasaṃyutte, dukkaṭāpattiyeva sā.
323.
Ṭhapane pātimokkhassa, tathā ekāva dīpitā;
Bhikkhunikkhandhake cāpi, kati āpattiyo matā?
324.
Bhikkhunikkhandhake cāpi, dve panāpattiyo matā;
Apavāraṇāya pācitti, sesesu pana dukkaṭaṃ.
Khandhakapucchākathā niṭṭhitā.
Samuṭṭhānasīsakathā
325.
Vibhaṅgesu pana dvīsu, paññattāni mahesinā;
Yāni pārājikādīni, uddisanti uposathe.
326.
Tesaṃ dāni pavakkhāmi, samuṭṭhānamito paraṃ;
Pāṭavatthāya bhikkhūnaṃ, taṃ suṇātha samāhitā.
327.
Kāyo ca vācāpi ca kāyavācā;
Tāneva cittena yutāni tīṇi;
Ekaṅgikaṃ dvaṅgitivaṅgikanti;
Chadhā samuṭṭhānavidhiṃ vadanti.
328.
Tesu ekena vā dvīhi, tīhi vātha catūhi vā;
Chahi vāpattiyo nānā-samuṭṭhānehi jāyare.
329.
Tattha pañcasamuṭṭhānā, kā cāpatti na vijjati;
Hoti ekasamuṭṭhānā, pacchimeheva tīhipi.
330.
Tatheva dvisamuṭṭhānā, kāyato kāyacittato;
Vācato vācacittamhā, tatiyacchaṭṭhatopi ca.
331.
Catutthacchaṭṭhato ceva, pañcamacchaṭṭhatopi ca;
Jāyate pañcadhāvesā, samuṭṭhāti na aññato.
332.
Tisamuṭṭhānikā nāma, paṭhamehi ca tīhipi;
Pacchimehi ca tīheva, samuṭṭhāti na aññato.
333.
Paṭhamā tatiyā ceva, catutthacchaṭṭhatopi ca;
Dutiyā tatiyā ceva, pañcamacchaṭṭhatopi ca.
334.
Dvidhā catusamuṭṭhānā, jāyate na panaññato;
Ekadhā chasamuṭṭhānā, samuṭṭhāti chaheva hi.
Āha ca –
335.
『『Tidhā ekasamuṭṭhānā, pañcadhā dvisamuṭṭhitā;
Dvidhā ticaturo ṭhānā, ekadhā chasamuṭṭhitā』』.
336.
Teraseva ca nāmāni, samuṭṭhānavisesato;
Labhantāpattiyo sabbā, tāni vakkhāmito paraṃ.
337.
Paṭhamantimavatthuñca, dutiyaṃ sañcarittakaṃ;
Samanubhāsanañceva, kathineḷakalomakaṃ.
338.
Padasodhammamaddhānaṃ, theyyasatthañca desanā;
Bhūtārocanakañceva, corivuṭṭhāpanampi ca.
339.
Ananuññātakañcāti, sīsānetāni terasa;
Terasete samuṭṭhāna-nayā viññūhi cintitā.
340.
Tattha yā tu catutthena, samuṭṭhānena jāyate;
Ādipārājikuṭṭhānā, ayanti paridīpitā.
341.
Sacittakehi tīheva, samuṭṭhānehi yā pana;
Jāyate sā panuddiṭṭhā, adinnādānapubbakā.
342.
Samuṭṭhānehi yāpatti, jātucchahipi jāyate;
Sañcarittasamuṭṭhānā, nāmāti paridīpitā.
343.
Chaṭṭheneva samuṭṭhāti, samuṭṭhānena yā pana;
Samuṭṭhānavasenāyaṃ, vuttā samanubhāsanā.
344.
Tatiyacchaṭṭhatoyeva, samuṭṭhāti hi yā pana;
Samuṭṭhānavasenāyaṃ, kathinupapadā matā.
345.
Jāyate yā panāpatti, kāyato kāyacittato;
Ayameḷakalomādi-samuṭṭhānāti dīpitā.
346.
Jāyate yā panāpatti, vācato vācacittato;
Ayaṃ tu padasodhamma-samuṭṭhānāti vuccati.
347.
Kāyato kāyavācamhā, catutthacchaṭṭhatopi ca;
Jāyate sā panaddhāna-samuṭṭhānāti sūcitā.
348.
Catutthacchaṭṭhatoyeva, samuṭṭhāti hi yā pana;
Theyyasatthasamuṭṭhānā, ayanti paridīpitā.
這是對巴利文的中文直譯: 319. 從僧團的精舍中驅逐為波逸提; 其餘各處都說為惡作。 320. 大仙說在破僧中有多少罪過? 大仙說在破僧中有兩種罪過。 321. 對隨順破僧者,宣說為偷蘭遮; 在比丘們的團體受用中,指明為波逸提。 322. 在行儀相關的犍度中,認為有多少罪過? 在行儀相關的犍度中,只有惡作罪。 323. 在停止誦戒中,同樣只指明一種; 在比丘尼犍度中認為有多少罪過? 324. 在比丘尼犍度中認為有兩種罪過; 不自恣為波逸提,其餘為惡作。 犍度問答之說結束。 325. 在兩部分別中,大仙制定的, 那些從波羅夷開始的,在布薩時誦出。 326. 從現在開始我將宣說它們的等起, 爲了比丘們的熟練,請專心聽。 327. 身和語以及身語, 這三者與心相應; 一支、二支和三支, 說有六種等起方式。 328. 在這些中,以一種或兩種,三種或四種, 或六種不同的等起而生起罪過。 329. 其中,沒有五種等起的罪過; 只有最後三種是一種等起。 330. 同樣,二種等起是從身、從身心, 從語、從語心,以及從第三和第六。 331. 從第四和第六,以及從第五和第六, 這以五種方式生起,不從其他方式。 332. 所謂三種等起,是從前三種, 以及從后三種,不從其他方式。 333. 第一和第三以及從第四和第六, 第二和第三以及從第五和第六。 334. 四種等起以兩種方式生起,不從其他方式; 六種等起只以一種方式生起,即從六種。 他說 - 335. "一種等起有三種,二種等起有五種, 三種和四種各有兩種,六種等起有一種"。 336. 因等起的差別,所有罪過 得到十三個名稱,我將從現在開始說它們。 337. 第一和最後事項、第二是媒介, 以及勸諫、迦絺那、羊毛, 338. 逐句說法、旅行、盜賊團、教導, 以及宣說神通、度盜賊女, 339. 和未經允許,這些是十三個首要; 智者們思考了這十三種等起方式。 340. 其中,以第四種等起而生起的, 指明為以第一波羅夷為等起。 341. 以三種有心等起而生起的, 說明為以不與取為先的。 342. 以六種等起而生起的罪過, 指明為以媒介為等起。 343. 只以第六種等起而生起的, 根據等起方式,說為勸諫。 344. 只從第三和第六而等起的, 根據等起方式,被認為是迦絺那衣的附隨。 345. 從身和從身心而生起的罪過, 指明為以羊毛等為等起。 346. 從語和從語心而生起的罪過, 這被稱為以逐句說法為等起。 347. 從身、從身語、從第四和第六而生起的, 指明為以旅行為等起。 348. 只從第四和第六而等起的, 指明為以盜賊團為等起。
349.
Pañcameneva yā cettha, samuṭṭhānena jāyate;
Samuṭṭhānavasenāyaṃ, dhammadesanasaññitā.
350.
Acittakehi tīheva, samuṭṭhānehi yā siyā;
Samuṭṭhānavasenāyaṃ, bhūtārocanapubbakā.
351.
Pañcamacchaṭṭhatoyeva, yā samuṭṭhānato siyā;
Ayaṃ tu paṭhitā cori-vuṭṭhāpanasamuṭṭhitā.
352.
Dutiyā tatiyamhā ca, pañcamacchaṭṭhatopi yā;
Jāyate ananuññāta-samuṭṭhānā ayaṃ siyā.
353.
Paṭhamaṃ dutiyaṃ tattha, catutthaṃ navamampi ca;
Dasamaṃ dvādasamañcāti, samuṭṭhānaṃ sacittakaṃ.
354.
Ekekasmiṃ samuṭṭhāne, sadisā idha dissare;
Sukkañca kāyasaṃsaggo, paṭhamāniyatopi ca.
355.
Pubbupaparipāko ca, raho bhikkhuniyā saha;
Sabhojane, raho dve ca, aṅgulī, udake hasaṃ.
356.
Pahāre, uggire ceva, tepaññāsā ca sekhiyā;
Adhakkhakubbhajāṇuñca, gāmantaramavassutā.
357.
Talamaṭṭhudasuddhi ca, vassaṃvuṭṭhā tatheva ca;
Ovādāya na gacchantī, nānubandhe pavattiniṃ.
358.
Pañcasattati niddiṭṭhā, kāyacittasamuṭṭhitā;
Ime ekasamuṭṭhānā, methunena samā matā.
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ.
359.
Viggahaṃ, uttariñceva, duṭṭhullaṃ, attakāmatā;
Duṭṭhadosā duve ceva, dutiyāniyatopi ca.
360.
Acchindanañca pariṇāmo, musā, omasapesuṇā;
Duṭṭhullārocanañceva, pathavīkhaṇanampi ca.
361.
Bhūtagāmaññavādo ca, ujjhāpanakameva ca;
Nikkaḍḍho, siñcanañceva, tathā āmisahetu ca.
362.
Bhuttāviṃ, ehanādariṃ, bhiṃsāpanakameva ca;
Apanidheyya, sañcicca, pāṇaṃ, sappāṇakampi ca.
363.
Ukkoṭanaṃ =00 tathā ūno, saṃvāso, nāsanena ca;
Sahadhammikaṃ, vilekhāya, mohanāmūlakena ca.
364.
Kukkuccaṃ, khīyanaṃ datvā, pariṇāmeyya puggale;
Kiṃ te, akālaṃ, acchinde, duggahā, nirayena vā.
365.
Gaṇassa ca vibhaṅgañca, dubbalāsā tatheva ca;
Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ, sañciccāphāsumeva ca.
366.
Sayaṃ upassayaṃ datvā, akkoseyya ca caṇḍikā;
Kulamaccharinī assa, gabbhiniṃ vuṭṭhapeyya ca.
367.
Pāyantiṃ, dve ca vassāni, saṅghenāsammatampi ca;
Tisso gihigatā vuttā, tissoyeva kumārikā.
368.
Ūnadvādasavassā dve, tathālaṃ tāva teti ca;
Sokāvassā tathā pāri-vāsikacchandadānato.
369.
Anuvassaṃ duve cāti, sikkhā ekūnasattati;
Adinnādānatulyattā, tisamuṭṭhānikā katā.
Dutiyapārājikasamuṭṭhānaṃ.
370.
Sañcarikuṭimahallakaṃ, dhovāpanañca paṭiggaho;
Cīvarassa ca viññatti, gahaṇañca taduttariṃ.
371.
Upakkhaṭadvayañceva, tathā dūtena cīvaraṃ;
Kosiyaṃ, suddhakāḷānaṃ, dvebhāgādānameva ca.
372.
Chabbassāni, purāṇassa, lomadhovāpanampi ca;
Rūpiyassa paṭiggāho, ubho nānappakārakā.
373.
Ūnabandhanapatto ca, vassasāṭikasuttakaṃ;
Vikappāpajjanaṃ, yāva, dvāra, dānañca sibbanaṃ.
374.
Pūvehi, paccayo jotiṃ, ratanaṃ, sūci, mañcakaṃ;
Tūlaṃ, nisīdanaṃ, kaṇḍu, vassikā, sugatassa ca.
375.
Aññaviññattisikkhā ca, aññacetāpanampi ca;
Saṅghikena duve vuttā, dve mahājanikena ca.
376.
Tathā =01 puggalikenekaṃ, garupāvuraṇaṃ lahuṃ;
Dve vighāsodasāṭī ca, tathā samaṇacīvaraṃ.
377.
Iti ekūnapaṇṇāsa, dhammā dukkhantadassinā;
Chasamuṭṭhānikā ete, sañcarittasamā katā.
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ.
378.
Saṅghabhedo ca bhedānu-vattadubbacadūsakā;
Duṭṭhullacchādanaṃ, diṭṭhi, chanda, ujjagghikā duve.
這是對巴利文的中文直譯: 349. 在此只以第五種等起而生起的, 根據等起方式,這被稱為說法。 350. 以三種無心等起而生起的, 根據等起方式,這以宣說神通為先。 351. 只從第五和第六等起而生起的, 這被稱為以度盜賊女為等起。 352. 從第二、第三和從第五、第六而生起的, 這將是以未經允許為等起。 353. 其中第一、第二、第四、第九, 第十和第十二,是有心的等起。 354. 在每一種等起中,在此看到相似的: 遺精和身體接觸,以及第一不定罪, 355. 膿血成熟,與比丘尼獨處, 在用餐時,兩個獨處,手指,在水中嬉戲, 356. 打擊,吐出,以及五十三條應學法, 鎖骨以下膝蓋以上,與有慾望者去另一村, 357. 打巴掌和洗凈,以及度過雨安居, 不去接受教誡,不隨從戒師。 358. 指明七十五條是身心等起, 這些一種等起被認為與淫慾相同。 第一波羅夷等起 359. 爭論、更多、粗語、自愛, 兩個惡意、第二不定罪, 360. 奪取、變更、妄語、辱罵誹謗, 宣說粗語、挖掘土地, 361. 毀壞植物、誹謗、 驅逐、灑水、以及爲了利養, 362. 已食、來此、驚嚇、 藏匿、故意、生物、含生物的水, 363. 翻案、不滿二十歲、共住、驅逐, 如法、爲了爭論、以愚癡為根, 364. 惡作、誹謗、給予后變更給個人, "你有什麼"、非時、奪取、惡取、以地獄, 365. 僧團的和分配、失望, 如法的迦絺那衣解除、故意不安, 366. 自己給予住處后、辱罵、暴躁, 吝嗇俗家、令懷孕者出家, 367. 哺乳、兩年、未經僧團同意, 說三種已嫁、三種未成年, 368. 兩個未滿十二歲、"足夠了"、 "悲傷"、別住、給予同意, 369. 兩個每年,這六十九條學處, 因與不與取相同,被作為三種等起。 第二波羅夷等起 370. 媒介、小屋、大屋、令洗、接受, 乞求衣服、接受、超過那個, 371. 兩個準備好的、以及通過使者的衣服, 蠶絲、純黑羊毛、取兩份, 372. 六年、舊的、洗羊毛, 接受金銀、兩種不同種類, 373. 不足的缽、雨浴衣、線, 分配、直到、門、給予和縫製, 374. 用糕點、資具、火、寶物、針、床, 棉花、坐具、癢、雨衣、善逝的, 375. 乞求他人和換取他人, 說兩個關於僧團的、兩個關於大眾的, 376. 同樣一個關於個人的、重衣和輕衣, 兩個剩飯、以及沙門衣。 377. 這四十九法,由見到苦盡者(佛陀), 這些是六種等起,與媒介相同。 媒介等起 378. 破僧、隨順破僧、難勸、污染, 隱藏粗罪、見解、慾望、兩個大笑,
379.
Appasaddā duve vuttā, tathā na byāhareti ca;
Chamā, nīcāsane, ṭhānaṃ, pacchato, uppathena ca.
380.
Vajjacchādānuvattā ca, gahaṇaṃ, osāreyya ca;
Paccakkhāmīti sikkhā ca, tathā kismiñcideva ca.
381.
Saṃsaṭṭhā dve, vadhitvā ca, visibbetvā ca dukkhitaṃ;
Punadeva ca saṃsaṭṭhā, neva vūpasameyya ca.
382.
Jānaṃ sabhikkhukārāmaṃ, tatheva na pavāraye;
Tathā anvaddhamāsañca, sahajīviniyo duve.
383.
Sace me cīvaraṃ ayye, anubandhissasīti ca;
Sattatiṃsa ime dhammā, sambuddhena pakāsitā.
384.
Sabbe ete samuṭṭhānā, kāyavācādito siyuṃ;
Samāsamasameneva, katā samanubhāsanā.
Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ.
385.
Kathināni ca tīṇādi, patto, bhesajjameva ca;
Accekampi ca sāsaṅkaṃ, pakkamantadvayampi ca.
386.
Tathā upassayaṃ gantvā, bhojanañca paramparaṃ;
Anatirittaṃ sabhatto, vikappetvā tatheva ca.
387.
Rañño, vikāle, vosāsā-raññakussayavādikā;
Pattasannicayañceva, pure, pacchā, vikālake.
388.
Pañcāhikaṃ =02, saṅkamaniṃ, tathā āvasathadvayaṃ;
Pasākhe, āsane cāti, ekūnatiṃsime pana.
389.
Dvisamuṭṭhānikā dhammā, niddiṭṭhā kāyavācato;
Kāyavācādito ceva, sabbe kathinasambhavā.
Kathinasamuṭṭhānaṃ.
390.
Dve seyyāhaccapādo ca, piṇḍañca gaṇabhojanaṃ;
Vikāle, sannidhiñceva, dantaponamacelakaṃ.
391.
Uyyuttañca vasuyyodhiṃ, surā, orena nhāyanaṃ;
Dubbaṇṇakaraṇañceva, pāṭidesaniyadvayaṃ.
392.
Lasuṇaṃ, upatiṭṭheyya, naccadassanameva ca;
Naggaṃ, attharaṇaṃ, mañce, antoraṭṭhe, tathā bahi.
393.
Antovassamagārañca, āsandiṃ, suttakantanaṃ;
Veyyāvaccaṃ, sahatthā ca, āvāse ca abhikkhuke.
394.
Chattaṃ, yānañca saṅghāṇiṃ, alaṅkāraṃ, gandhavāsitaṃ;
Bhikkhunī, sikkhamānā ca, sāmaṇerī, gihīniyā.
395.
Tathā saṃkaccikā cāti, tecattālīsime pana;
Sabbe eḷakalomena, dvisamuṭṭhānikā samā.
Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ.
396.
Aññatrāsammato ceva, tathā atthaṅgatena ca;
Tiracchānavijjā dve vuttā, anokāsakatampi ca.
397.
Sabbe cha panime dhammā, vācato vācacittato;
Dvisamuṭṭhānikā honti, padasodhammatulyatā.
Padasodhammasamuṭṭhānaṃ.
398.
Ekaṃ nāvaṃ, paṇītañca, saṃvidhānañca saṃhare;
Dhaññaṃ, nimantitā ceva, pāṭidesaniyaṭṭhakaṃ.
399.
Etā =03 catusamuṭṭhānā, sikkhā cuddasa honti hi;
Paññattā buddhaseṭṭhena, addhānena samā matā.
Addhānasamuṭṭhānaṃ.
400.
Sutiṃ, sūpādiviññattiṃ, andhakāre tatheva ca;
Paṭicchanne ca okāse, byūhe cāti ime chapi.
401.
Sabbe tu dvisamuṭṭhānā, catutthacchaṭṭhato siyuṃ;
Theyyasatthasamuṭṭhānā, desitādiccabandhunā.
Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ.
402.
Chatta, daṇḍakarassāpi, satthāvudhakarassapi;
Pādukūpāhanā, yānaṃ, seyyā, pallatthikāya ca.
403.
Veṭhitoguṇṭhito cāti, ekādasa nidassitā;
Sabbe ekasamuṭṭhānā, dhammadesanasaññitā.
Dhammadesanasamuṭṭhānaṃ.
404.
Bhūtārocanakañceva , corivuṭṭhāpanampi ca;
Ananuññātamattañhi, asambhinnamidaṃ tayaṃ.
Samuṭṭhānasīsakathā niṭṭhitā.
Ekuttaranayakathā
405.
Kati āpattiyo honti, samuṭṭhānena ādinā?
Pañca āpattiyo honti, kuṭiṃ saṃyācikāya tu.
406.
Karoto pana tissova, payoge dukkaṭādayo;
Vikāle pana pācitti, tathā aññātihatthato.
這是對巴利文的中文直譯: 379. 說兩個小聲的,以及不回答, 地面、低座、站立、在後面、走錯路, 380. 隱藏罪過和隨順、拿取、讓入, "我捨棄"的學處,以及在任何事中, 381. 兩個親密交往、打擊、拆開和痛苦, 再次親密交往、不停止, 382. 明知有比丘的精舍、同樣不邀請, 同樣每半月和兩個共同生活者, 383. "如果你,大姐,給我衣服的話,我將跟隨你", 這三十七法由正等覺者宣說。 384. 所有這些等起將從身語等開始, 與勸諫完全相同。 勸諫等起 385. 三個迦絺那衣等、缽、藥, 特施衣、危險、兩個離開, 386. 同樣去住處、連續用餐, 非餘食、有食、同樣分配, 387. 國王、非時、教導王宮等, 積蓄缽、之前、之後、非時, 388. 五天、可轉讓的、同樣兩個休息處, 樹枝、座位,這二十九條, 389. 是兩種等起的法,指明從身語, 以及從身語等,都源於迦絺那衣。 迦絺那衣等起 390. 兩個臥具、高腳(床)、團食和僧團食, 非時、儲存、水果、無衣, 391. 軍隊、水、酒、短期沐浴, 使顏色難看、兩個應悔過, 392. 蒜、侍候、看舞蹈, 裸體、鋪設、床、國內、同樣國外, 393. 雨安居中的房舍、高座、紡線, 服務、親手、無比丘的住處, 394. 遮陽傘、車、僧伽梨、裝飾品、香水, 比丘尼、式叉摩那、沙彌尼、在家女, 395. 同樣薩喀奇卡,這四十三條, 都與羊毛相同,是兩種等起。 羊毛等起 396. 未經同意、同樣日落後, 說兩個畜生明咒、未給機會, 397. 所有這六法,從語和從語心, 是兩種等起,與逐句說法相同。 逐句說法等起 398. 一條關於船、精美食物、約定、收集, 穀物、受邀請、八個應悔過。 399. 這十四條學處是四種等起, 由最勝佛制定,被認為與旅行相同。 旅行等起 400. 聽聞、乞湯等、同樣在黑暗中, 在隱蔽處、空地、軍隊中,這六條。 401. 所有都是兩種等起,從第四和第六而來, 太陽親族(佛陀)所說的盜賊團等起。 盜賊團等起 402. 傘、杖、劍、 武器、涼鞋、車、 臥具、伸腿坐, 403. 包裹和覆蓋,這十一條被指明, 都是一種等起,稱為說法。 說法等起 404.
407.
Gahetvā bhuñjato vuttaṃ, pāṭidesaniyampi ca;
Pañcimāpattiyo honti, samuṭṭhānena ādinā.
408.
Kati =04 āpattiyo honti, dutiyena tuvaṃ bhaṇa?
Āpattiyo catassova, hontīti paridīpaye.
409.
『『Kuṭiṃ mama karothā』』ti, samādisati bhikkhu ce;
Karonti ce kuṭiṃ tassa, vipannaṃ sabbathā pana.
410.
Tisso purimaniddiṭṭhā, payoge dukkaṭādayo;
Padasodhammamūlena, catassova bhavantimā.
411.
Tatiyena kati jāyanti, samuṭṭhānena me bhaṇa?
Tatiyena tuvaṃ brūmi, pañcadhāpattiyo siyuṃ.
412.
Bhikkhu saṃvidahitvāna;
Karoti ca kuṭiṃ sace;
Tisso āpattiyo honti;
Payoge dukkaṭādayo.
413.
Paṇītabhojanaṃ vatvā, hoti pācitti bhuñjato;
Bhikkhuniṃ na nivāretvā, pāṭidesaniyaṃ siyā.
414.
Siyuṃ kati catutthena, samuṭṭhānena me bhaṇa?
Chaḷevāpattiyo honti, methunaṃ yadi sevati.
415.
Hoti pārājikaṃ tassa, kuṭiṃ saṃyācikāya tu;
Karoto pana tissova, payoge dukkaṭādayo.
416.
Vikāle pana pācitti, tathā aññātihatthato;
Gahetvā bhuñjato vuttaṃ, pāṭidesaniyampi ca.
417.
Kati āpattiyo honti, pañcamena? Cha honti hi;
Manussuttaridhammaṃ tu, vadaṃ pārājikaṃ phuse.
418.
『『Kuṭiṃ mama karothā』』ti;
Samādisati bhikkhu ce;
Karonti ce kuṭiṃ tisso;
Honti tā dukkaṭādayo.
419.
Vāceti padaso dhammaṃ, hoti pācitti bhikkhuno;
Davakamyatā vadantassa, tassa dubbhāsitaṃ siyā.
420.
Samuṭṭhānena =05 chaṭṭhena, kati āpattiyo siyuṃ?
Cha ca saṃvidahitvāna, bhaṇḍaṃ harati ce cuto.
421.
『『Kuṭiṃ mama karothā』』ti;
Samādisati bhikkhu ce;
Karonti ce kuṭiṃ tisso;
Honti tā dukkaṭādayo.
422.
Paṇītabhojanaṃ vatvā, hoti pācitti bhuñjato;
Bhikkhuniṃ na nivāretvā, pāṭidesaniyaṃ siyā.
423.
Idha yo vimatūparamaṃ paramaṃ;
Imamuttaramuttarati;
Vinayaṃ sunayaṃ sunayena yuto;
Sa ca duttaramuttaramuttarati.
Āpattisamuṭṭhānakathā.
424.
Ito paraṃ pavakkhāmi, paramekuttaraṃ nayaṃ;
Avikkhittena cittena, taṃ suṇātha samāhitā.
425.
Ke āpattikarā dhammā, anāpattikarāpi ke?
Kā panāpattiyo nāma, lahukā garukāpi kā?
426.
Sāvasesā ca kāpatti, kā nāmānavasesakā?
Duṭṭhullā nāma kāpatti, aduṭṭhullāpi nāma kā?
427.
Niyatā nāma kāpatti, kā panāniyatāpi ca?
Desanāgāminī kā ca, kā cādesanagāminī?
428.
Samuṭṭhānāni āpatti-karā dhammāti dīpitā;
Anāpattikarā dhammā, samathā satta dassitā.
429.
Pārājikādayo satta-vidhā āpattiyo siyuṃ;
Lahukā tattha pañceva, honti thullaccayādayo.
430.
Pārājikaṃ ṭhapetvāna, sāvasesāvasesakā;
Ekā pārājikāpatti, matā anavasesakā.
431.
『『Duṭṭhullā』』ti =06 ca niddiṭṭhā, duvidhāpattiādito;
Sesā pañcavidhāpatti, 『『aduṭṭhullā』』ti dīpitā.
432.
Pañcānantariyasaṃyuttā, niyatāniyatetarā;
Desanāgāminī pañca, dve panādesagāmikā.
Ekakakathā.
433.
Abhabbāpattiko ko ca, bhabbāpattikapuggalo?
Upasampadakammaṃ tu, satthunā kassa vāritaṃ?
434.
Āpattimāpajjituṃ dveva loke;
Buddhā ca paccekabuddhā abhabbā;
Āpattimāpajjituṃ dveva loke;
Bhikkhū ca bhabbā atha bhikkhunī ca.
435.
Addhavihīno aṅgavihīno;
Vatthuvipanno dukkaṭakārī;
No paripuṇṇo yācati yo no;
Tassupasampadā paṭisiddhā.
這是對巴利文的中文直譯: 407. 接受后食用時,說為應悔過; 以等起為開始有五種罪過。 408. 你說以第二種方式有多少罪過? 應指明有四種罪過。 409. 如果比丘命令說"為我建小屋", 如果他們為他建小屋,在各方面都有過失。 410. 前面指明三種,造作時從惡作開始; 以逐句說法為根本有四種。 411. 告訴我以第三種等起生起多少? 我告訴你,會有五種罪過。 412. 如果比丘約定后 建造小屋, 有三種罪過: 造作時從惡作開始。 413. 說精美食物,食用時為波逸提; 不阻止比丘尼,將是應悔過。 414. 告訴我以第四種等起會有多少? 如果行淫,會有六種罪過。 415. 他犯波羅夷,以乞求建小屋, 但造作時有三種,從惡作開始。 416. 非時則波逸提,同樣從非親戚手中, 接受后食用時說為應悔過。 417. 以第五種有多少罪過?實有六種; 宣說超人法時,犯波羅夷。 418. 如果比丘命令說 "為我建小屋", 如果他們建小屋,有三種 從惡作開始。 419. 逐句說法時,比丘犯波逸提; 以戲謔心說時,他犯惡語。 420. 以第六種等起有多少罪過? 如果約定后偷取物品,他脫離(僧團)有六種。 421. 如果比丘命令說 "為我建小屋", 如果他們建小屋,有三種 從惡作開始。 422. 說精美食物,食用時為波逸提; 不阻止比丘尼,為應悔過。 423. 在此誰以最上的無疑超越最上, 以善巧方法相應的善巧律, 他超越難以超越的最上。 罪過等起之說 424. 從此我將宣說最上的逐一增上法, 以不散亂的心,專注地聽它。 425. 哪些法會造成罪過,哪些不會造成罪過? 什麼是罪過,哪些是輕的哪些是重的? 426. 什麼罪過是有餘,什麼是無餘? 什麼罪過稱為粗重,什麼稱為非粗重? 427. 什麼罪過稱為確定,什麼是不確定? 什麼應懺悔,什麼不應懺悔? 428. 等起被指明為造成罪過的法; 七種止諍被示為不造成罪過的法。 429. 從波羅夷開始有七種罪過; 其中從偷蘭遮開始五種是輕的。 430. 除了波羅夷,其餘是有餘; 一個波羅夷罪被認為是無餘。 431. 開始的兩種罪過被指明為"粗重"; 其餘五種罪過被指明為"非粗重"。 432. 與五無間業相應的是確定與不確定; 五種應懺悔,兩種不應懺悔。 一法之說 433. 誰不可能犯罪過,誰是可能犯罪過的人? 導師禁止誰受具足戒? 434. 世上有兩種不可能犯罪過: 佛陀和辟支佛; 世上有兩種可能犯罪過: 比丘和比丘尼。 435. 年齡不足、肢體不足、 事相有過失的造作惡作、 不圓滿者請求但不(被允許)、 他們的具足戒被禁止。
436.
Atthāpatti have laddha-samāpattissa bhikkhuno;
Atthāpatti hi no laddha-samāpattissa dīpitā.
437.
Bhūtassārocanaṃ laddha-samāpattissa niddise;
Abhūtārocanāpatti, asamāpattilābhino.
438.
Atthi saddhammasaṃyuttā, asaddhammayutāpi ca;
Saparikkhārasaṃyuttā, parasantakasaṃyutā.
439.
Padasodhammamūlādī, saddhammapaṭisaṃyutā;
Duṭṭhullavācasaṃyuttā, asaddhammayutā siyā.
440.
Atirekadasāhaṃ tu, ṭhapane cīvarādino;
Anissajjitvā bhoge ca, saparikkhārasaṃyutā.
441.
Saṅghassa mañcapīṭhādiṃ, ajjhokāsattharepi ca;
Anāpucchāva gamane, parasantakasaṃyutā.
442.
Kathañhi =07 bhaṇato saccaṃ, garukaṃ hoti bhikkhuno?
Kathaṃ musā bhaṇantassa, lahukāpatti jāyate?
443.
『『Sikharaṇī』』ti saccaṃ tu, bhaṇato garukaṃ siyā;
Sampajānamusāvāde, pācitti lahukā bhave.
444.
Kathaṃ musā bhaṇantassa, garukaṃ hoti bhikkhuno?
Kathañca bhaṇato saccaṃ, āpatti lahukā siyā?
445.
Abhūtārocane tassa, garukāpatti dīpitā;
Bhūtassārocane saccaṃ, vadato lahukā siyā.
446.
Kathaṃ bhūmigato dosaṃ, na vehāsagato phuse?
Kathaṃ vehāsago dosaṃ, na ca bhūmigato phuse?
447.
Saṅghakammaṃ vikopetuṃ, hatthapāsaṃ jahaṃ phuse;
Kesamattampi ākāse, tiṭṭhato natthi vajjatā.
448.
Āhaccapādakaṃ mañcaṃ, vehāsakuṭiyūpari;
Pīṭhaṃ vābhinisīdanto, āpajjati na bhūmito.
449.
Pavisanto kathaṃ bhikkhu, āpajjati, na nikkhamaṃ?
Pavisanto kathaṃ bhikkhu, pavisanto na ceva taṃ?
450.
Sachattupāhano vatta-mapūretvāna kevalaṃ;
Pavisanto panāpattiṃ, āpajjati, na nikkhamaṃ.
451.
Gamiko gamikavattāni, apūretvāna nikkhamaṃ;
Nikkhamantova āpattiṃ, phuseyya, pavisaṃ na ca.
452.
Ādiyanto panāpattiṃ, āpajjati kathaṃ vada?
Tathevānādiyantopi, āpajjati kathaṃ vada?
453.
Bhikkhunī atigambhīraṃ, yā kācudakasuddhikaṃ;
Ādiyantī panāpattiṃ, āpajjati, na saṃsayo.
454.
Anādiyitvā dubbaṇṇa-karaṇaṃ pana cīvaraṃ;
Yevaṃ anādiyantova, āpajjati hi nāma so.
455.
Samādiyanto āpattiṃ, āpajjati kathaṃ pana?
Tathāsamādiyantopi, āpajjati kathaṃ pana?
456.
Yo =08 hi mūgabbatādīni, vatānidha samādiyaṃ;
Samādiyanto āpattiṃ, āpajjati hi nāma so.
457.
Yo hi kammakato bhikkhu, vuttaṃ vattaṃ panattano;
Tañcāsamādiyantova, āpajjati hi nāma so.
458.
Karontova panāpattiṃ, kathamāpajjate naro?
Na karonto kathaṃ nāma, samaṇo dosavā siyā?
459.
Bhaṇḍāgārikakammañca, vejjakammañca cīvaraṃ;
Aññātikāya sibbanto, karaṃ āpajjate naro.
460.
Upajjhāyassa vattāni, vattāni itarassa vā;
Akaronto panāpattiṃ, āpajjati hi nāma so.
461.
Dento āpajjatāpattiṃ, na dentopi kathaṃ bhaṇa?
Aññātikāya yaṃ kiñci, bhikkhu bhikkhuniyā pana.
462.
Cīvaraṃ dadamāno hi, dento āpajjate pana;
Tathantevāsikādīnaṃ, adento cīvarādikaṃ.
463.
Attasannissitā atthi, tatheva paranissitā;
Mudulambādino attā, sesā hi paranissitā.
464.
Kathañca paṭigaṇhanto, āpajjati hi vajjataṃ?
Kathamappaṭigaṇhanto, āpajjati hi vajjataṃ?
465.
Cīvaraṃ paṭigaṇhanto, bhikkhu aññātihatthato;
Ovādañca na gaṇhanto, āpajjati hi vajjataṃ.
466.
Kathañca paribhogena, āpajjati tapodhano?
Kathaṃ na paribhogena, āpajjati tapodhano?
這是對巴利文的中文直譯: 436. 對已得定的比丘確實有八種罪過; 指明對未得定的也有八種罪過。 437. 應指出對已得定者宣說真實; 對未得定者宣說虛妄為罪過。 438. 有與正法相應的,也有與非法相應的; 有與資具相關的,有與他人物品相關的。 439. 從逐句說法開始,與正法相應; 與粗語相關的,將是與非法相應。 440. 超過十天存放衣服等, 不捨棄而受用,與資具相關。 441. 僧團的床椅等,在露地鋪設, 不告而去,與他人物品相關。 442. 比丘說真實如何成為重罪? 說妄語如何生起輕罪? 443. 說真實的"錫卡拉尼"將成為重罪; 在故意妄語中,波逸提是輕罪。 444. 比丘說妄語如何成為重罪? 說真實如何成為輕罪? 445. 在宣說虛妄時,指明為重罪; 在宣說真實時,說真實為輕罪。 446. 如何在地上有過失,在空中無過失? 如何在空中有過失,在地上無過失? 447. 為破壞僧羯磨,離開伸手可及處有過失; 即使頭髮在空中,也沒有罪過。 448. 高腳床在空中小屋上, 坐在椅子上,犯罪,不是從地上。 449. 比丘如何進入時犯罪,不是出來時? 比丘如何進入時,不是進入? 450. 只是拿著傘和鞋子,不履行義務, 進入時犯罪,不是出來時。 451. 要離開的人不履行離開的義務而出去, 只是出去時犯罪,不是進入時。 452. 請說他如何接受時犯罪? 請說他如何不接受時也犯罪? 453. 比丘尼接受過深的水凈化, 她接受時犯罪,毫無疑問。 454. 不接受使衣服變色, 這樣不接受時,他確實犯罪。 455. 他如何受持時犯罪? 他如何不受持時也犯罪? 456. 在此受持啞巴等誓言的人, 他受持時確實犯罪。 457. 被羯磨的比丘,對自己說的義務, 不受持時,他確實犯罪。 458. 人如何做時犯罪? 沙門如何不做時有過失? 459. 做庫管工作和醫療工作, 為非親戚縫製衣服,做時人犯罪。 460. 不做和尚的義務, 或其他人的義務, 他確實犯罪。 461. 請說給予時如何犯罪,不給予時也如何(犯罪)? 比丘給予任何東西給非親戚比丘尼。 462. 給予衣服時,給予時他犯罪; 同樣不給予衣服等給弟子等。 463. 有依靠自己的,同樣也有依靠他人的; 柔軟等是自己,其餘依靠他人。 464. 他如何接受時犯罪? 他如何不接受時犯罪? 465. 比丘從非親戚手中接受衣服, 不接受教誡時,他犯罪。 466. 苦行者如何因受用而犯罪? 苦行者如何不因受用而犯罪?
467.
Yo hi nissaggiyaṃ vatthuṃ, accajitvā nisevati;
Ayaṃ tu paribhogena, āpajjati, na saṃsayo.
468.
Atikkamentī saṅghāṭi-cāraṃ pañcāhikaṃ pana;
Ayaṃ tu paribhogena, āpajjati hi bhikkhunī.
469.
Divāpajjati no rattiṃ, rattimeva ca no divā;
Dvāraṃ asaṃvaritvāna, sento āpajjate divā.
470.
Sagāraseyyakaṃ =09 rattiṃ, āpajjati hi no divā;
Aruṇugge panāpatti, kathaṃ na aruṇuggame?
471.
Ekachārattasattāha-dasāhādiatikkame;
Phusanto vuttamāpattiṃ, āpajjatyaruṇuggame.
472.
Pavāretvāna bhuñjanto, phuse na aruṇuggame;
Chindantassa siyāpatti, kathamacchindato siyā?
473.
Chindanto bhūtagāmañca, aṅgajātañca attano;
Pārājikañca pācittiṃ, phuse thullaccayampi ca.
474.
Na chindanto nakhe kese, āpajjati hi nāma so;
Chādentopajjatāpattiṃ, nacchādento kathaṃ pana?
475.
Chādento pana āpattiṃ, chādentopajjate naro;
Āpajjati panacchinno, nacchādento tiṇādinā.
476.
Āpajjati hi dhārento, na dhārento kathaṃ pana?
Dhārento kusacīrādiṃ, dhārentopajjate pana.
477.
Dinnaṃ nissaṭṭhapattaṃ taṃ, adhārentova dosavā;
Sacittakadukaṃ saññā-vimokkhakadukaṃ bhave.
Dukakathā.
478.
Atthāpatti hi tiṭṭhante, nāthe, no parinibbute;
Nibbute na tu tiṭṭhante, atthāpattubhayatthapi.
479.
Ruhiruppādanāpatti, ṭhite, no parinibbute;
Theramāvusavādena, vadato parinibbute.
480.
Āpattiyo imā dvepi, ṭhapetvā sugate pana;
Avasesā dharantepi, bhavanti parinibbute.
481.
Kāleyeva siyāpatti, vikāle na siyā kathaṃ?
Vikāle tu siyāpatti, na kāle, ubhayatthapi?
482.
Bhuñjatonatirittaṃ tu, kālasmiṃ, no vikālake;
Vikālabhojanāpatti, vikāle, tu na kālake.
483.
Avasesaṃ =10 panāpattiṃ, āpajjati hi sabbadā;
Sabbaṃ kāle vikāle ca, natthi tattha ca saṃsayo.
484.
Rattimeva panāpattiṃ, āpajjati ca no divā;
Divāpajjati no rattiṃ, āpajjatubhayatthapi.
485.
Sahaseyyā siyā rattiṃ, dvārāsaṃvaramūlakā;
Divā, sesā panāpatti, siyā rattiṃ divāpi ca.
486.
Dasavasso tu no ūna-dasavasso siyā kathaṃ?
Hotūnadasavasso, no, dasavassūbhayatthapi?
487.
Upaṭṭhāpeti ce bālo, parisaṃ dasavassiko;
Āpattiṃ pana abyatto, āpajjati, na saṃsayo.
488.
Tathūnadasavasso ca, 『『paṇḍitoha』』nti gaṇhati;
Parisaṃ, dasavasso no, sesamāpajjate ubho.
489.
Kāḷe āpajjatāpattiṃ, na juṇhe juṇhake kathaṃ;
Āpajjati, na kāḷasmiṃ, āpajjatūbhayatthapi?
490.
Vassaṃ anupagacchanto, kāḷe, no juṇhake pana;
Āpajjatāpavārento, juṇhe, na pana kāḷake.
491.
Avasesaṃ tu paññatta-māpattimavipattinā;
Kāḷe ceva ca juṇhe ca, āpajjati, na saṃsayo.
492.
Vassūpagamanaṃ kāḷe, no juṇhe, tu pavāraṇā;
Juṇhe kappati, no kāḷe, sesaṃ panubhayatthapi.
493.
Atthāpatti tu hemante, na hotītarutudvaye;
Gimheyeva na sesesu, vasse no itaradvaye.
494.
Dine pāḷipadakkhāte, kattike puṇṇamāsiyā;
Ṭhapitaṃ tu vikappetvā, vassasāṭikacīvaraṃ.
495.
Āpajjati ca hemante, nivāseti ca taṃ sace;
Puṇṇamādivasasmiñhi, kattikassa tu pacchime.
496.
Taṃ apaccuddharitvāva, hemanteyeva, netare;
Āpajjatīti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya tu.
這是對巴利文的中文直譯: 467. 捨棄應舍物后再使用的人, 他因受用而犯罪,毫無疑問。 468. 超過五天不攜帶僧伽梨的 比丘尼,因受用而犯罪。 469. 白天犯罪不是夜間,只在夜間不是白天, 不關門而睡覺,白天犯罪。 470. 夜間在有人家中睡覺,不是白天; 在黎明時如何犯罪,不是在黎明未至時? 471. 在超過一夜、七夜、十夜等時, 觸犯所說的罪過,在黎明時犯罪。 472. 自恣後進食,不在黎明未至時觸犯; 切斷時如何犯罪,不切斷時如何犯罪? 473. 切斷植物和自己的生殖器, 觸犯波羅夷、波逸提和偷蘭遮。 474. 不切指甲和頭髮,他確實犯罪; 隱藏時犯罪,不隱藏時如何? 475. 隱藏罪過時,隱藏時人犯罪; 不切斷時犯罪,不用草等隱藏時。 476. 穿著時確實犯罪,不穿著時如何? 穿著草衣等,穿著時犯罪。 477. 不穿著已給予捨棄的缽,有過失; 有心二法和從想解脫二法。 二法之說 478. 導師在世時確實有罪過,不是在般涅槃后; 在般涅槃后不在世時,兩種情況都有罪過。 479. 出血的罪過在(導師)在世時,不是在般涅槃后; 用"賢友"稱呼長老,在般涅槃后(犯罪)。 480. 除了這兩種罪過,在善逝(佛陀)外, 其餘的在(導師)住世和般涅槃后都存在。 481. 如何只在適時有罪過,在非時沒有? 如何只在非時有罪過,在適時沒有,兩種情況都有? 482. 食用非餘食在適時,不在非時; 非時食的罪過在非時,不在適時。 483. 其餘的罪過確實隨時都犯; 所有在適時和非時,對此毫無疑問。 484. 只在夜間犯罪,不是在白天; 白天犯罪不是夜間,兩種情況都犯罪。 485. 同宿在夜間,不關門為根本的在白天, 其餘的罪過在夜間和白天都有。 486. 十歲如何不是未滿十歲? 如何是未滿十歲,不是十歲,兩種情況都不是? 487. 如果十歲的愚人使眾隨從, 無知者犯罪,毫無疑問。 488. 同樣未滿十歲的人認為"我是智者" (使)眾(隨從),不是十歲的,其餘兩者都犯罪。 489. 在黑月犯罪,不在白月,如何在白月 犯罪,不在黑月,兩種情況都犯罪? 490. 不入雨安居在黑月,不在白月; 不自恣在白月犯罪,不在黑月。 491. 其餘制定的罪過,無過失者 在黑月和白月都犯,毫無疑問。 492. 入雨安居在黑月,不在白月,但自恣 在白月允許,不在黑月,其餘在兩種情況都有。 493. 在冬季確實有罪過,在其他兩個季節沒有; 只在夏季,不在其他季節,在雨季不在其他兩個季節。 494. 在迦提月(陽曆10-11月)滿月的 所說的第一天, 分配存放的雨浴衣。 495. 在冬季犯罪,如果穿著它; 因為在迦提月的最後 滿月之日, 496. 不收回它,只在冬季,不在其他季節; 在古倫達註釋書中指明犯罪。
497.
『『Atirekamāso =11 seso』』ti;
Pariyesanto ca gimhike;
Gimhe āpajjatāpattiṃ;
Na tvevitarutudvaye.
498.
Vijjamāne sace naggo, vassasāṭikacīvare;
Ovassāpeti yo kāyaṃ, vasse āpajjatīdha so.
499.
Āpajjati hi saṅghova, na gaṇo na ca puggalo;
Gaṇova na ca sesā hi, puggalova na cāpare.
500.
Adhiṭṭhānaṃ karonto vā, pārisuddhiuposathaṃ;
Saṅgho vāpajjatāpattiṃ, na gaṇo na ca puggalo.
501.
Suttuddesamadhiṭṭhānaṃ, karonto vā uposathaṃ;
Gaṇo vāpajjatāpattiṃ, na saṅgho na ca puggalo.
502.
Suttuddesaṃ karonto vā, eko pana uposathaṃ;
Puggalopajjatāpattiṃ, na ca saṅgho gaṇo na ca.
503.
Āpajjati gilānova, nāgilāno kathaṃ pana;
Āpajjatāgilānova, no gilāno ubhopi ca?
504.
Bhesajjena panaññena, atthe sati ca yo pana;
Viññāpeti tadaññaṃ so, āpajjati akallako.
505.
Na bhesajjena atthepi, bhesajjaṃ viññāpeti ce;
Āpajjatāgilānova, sesaṃ pana ubhopi ca.
506.
Atthāpatti hi antova, na bahiddhā, tathā bahi;
Āpajjati, na cevanto, atthāpattubhayatthapi.
507.
Anupakhajja seyyaṃ tu, kappento pana kevalaṃ;
Āpajjati panāpattiṃ, antoyeva ca, no bahi.
508.
Ajjhokāse tu mañcādiṃ, santharitvāna pakkamaṃ;
Bahiyeva ca, no anto, sesaṃ panubhayatthapi.
509.
Antosīmāyevāpattiṃ, bahisīmāya neva ca;
Bahisīmāya, no anto-sīmāya, ubhayatthapi.
510.
Sachattupāhano =12 bhikkhu, pavisanto tapodhano;
Upacārasīmokkante, anto āpajjate pana.
511.
Gamiko dārubhaṇḍādiṃ, paṭisāmanavattakaṃ;
Apūretvāna gacchanto, upacārassatikkame.
512.
Āpajjati panāpattiṃ, bahisīmāyayeva so;
Sesamāpajjate anto-bahisīmāya sabbaso.
Tikakathā.
513.
Sakavācāya āpanno, paravācāya sujjhati;
Paravācāya āpanno, sakavācāya sujjhati.
514.
Sakavācāya āpanno, sakavācāya sujjhati;
Paravācāya āpanno, paravācāya sujjhati.
515.
Vacīdvārikamāpattiṃ , āpanno sakavācato;
Tiṇavatthārakaṃ gantvā, paravācāya sujjhati.
516.
Tathā appaṭinissagge, pāpikāya hi diṭṭhiyā;
Parassa kammavācāya, āpajjitvāna vajjataṃ.
517.
Desento bhikkhuno mūle, sakavācāya sujjhati;
Vacīdvārikamāpattiṃ, āpanno bhikkhusantike.
518.
Desetvā taṃ visujjhanto, sakavācāya sujjhati;
Saṅghādisesamāpattiṃ, yāvatatiyakaṃ pana.
519.
Parassa kammavācāya, āpajjitvā tathā puna;
Parassa parivāsādi-kammavācāya sujjhati.
520.
Kāyenāpajjatāpattiṃ, vācāya ca visujjhati;
Vācāyāpajjatāpattiṃ, kāyena ca visujjhati.
521.
Kāyenāpajjatāpattiṃ, kāyeneva visujjhati;
Vācāyāpajjatāpattiṃ, vācāyeva visujjhati.
522.
Kāyadvārikamāpattiṃ, kāyenāpajjate, puna;
Desento taṃ panāpattiṃ, vācāyeva visujjhati.
523.
Vacīdvārikamāpattiṃ =13, āpajjitvāna vācato;
Tiṇavatthārakaṃ gantvā, kāyeneva visujjhati.
524.
Kāyadvārikamāpattiṃ, āpajjitvāna kāyato;
Tiṇavatthārakaṃ gantvā, kāyeneva visujjhati.
525.
Vacīdvārikamāpattiṃ, āpajjitvā tapodhano;
Tameva pana desento, vācāyeva visujjhati.
526.
Sutto āpajjatāpattiṃ, paṭibuddho visujjhati;
Āpanno paṭibuddhova, sutto sujjhati so kathaṃ?
527.
Sutto āpajjatāpattiṃ, suttoyeva visujjhati;
Paṭibuddhova āpanno, paṭibuddho visujjhati?
這是對巴利文的中文直譯: 497. "剩餘一個多月" 在夏季尋求, 在夏季犯罪, 不在其他兩個季節。 498. 如果有雨浴衣, 誰裸體讓身體淋雨, 在雨季他在此犯罪。 499. 確實只有僧團犯罪,不是眾多人也不是個人; 只有眾多人犯罪,不是其他人;只有個人犯罪,不是其他人。 500. 做決意或清凈布薩, 僧團犯罪,不是眾多人也不是個人。 501. 做經文誦讀決意或布薩, 眾多人犯罪,不是僧團也不是個人。 502. 做經文誦讀或一人布薩, 個人犯罪,不是僧團也不是眾多人。 503. 病人如何犯罪,不是非病人? 非病人如何犯罪,不是病人?兩者都如何(犯罪)? 504. 需要藥時, 誰乞求其他的, 那個非病人犯罪。 505. 不需要藥卻乞求藥, 非病人犯罪,其餘兩者都(犯罪)。 506. 確實有在內不在外的罪過,同樣在外 犯罪,不在內,兩種情況都有罪過。 507. 只是擠入而臥, 在內犯罪,不在外。 508. 在露天鋪設床等后離開, 只在外不在內,其餘在兩種情況都有。 509. 只在界內犯罪,不在界外; 在界外不在界內,兩種情況都有。 510. 拿著傘和鞋的比丘、苦行者 進入,在越過近區界時 在內犯罪。 511. 要離開的人不履行 收拾木製品等的義務而離去, 在超過近區時, 512. 他只在界外犯罪; 其餘的在界內外都完全犯罪。 三法之說 513. 因自己的話而犯罪,因他人的話而清凈; 因他人的話而犯罪,因自己的話而清凈。 514. 因自己的話而犯罪,因自己的話而清凈; 因他人的話而犯罪,因他人的話而清凈。 515. 從語門犯罪,因自己的話而犯罪, 去做草覆蓋,因他人的話而清凈。 516. 同樣在不捨棄惡見時, 因他人的羯磨語而犯罪。 517. 在比丘面前懺悔,因自己的話而清凈; 從語門犯罪,在比丘面前。 518. 懺悔后清凈,因自己的話而清凈; 僧殘罪,乃至第三次。 519. 因他人的羯磨語而犯罪,然後同樣 因他人的別住等羯磨語而清凈。 520. 以身犯罪,以語清凈; 以語犯罪,以身清凈。 521. 以身犯罪,只以身清凈; 以語犯罪,只以語清凈。 522. 從身門犯罪,以身犯罪,然後 懺悔那個罪過,只以語清凈。 523. 從語門犯罪,以語犯罪, 去做草覆蓋,只以身清凈。 524. 從身門犯罪,以身犯罪, 去做草覆蓋,只以身清凈。 525. 苦行者從語門犯罪, 懺悔那個罪,只以語清凈。 526. 睡著時犯罪,醒來時清凈; 醒著時犯罪,睡著時如何清凈? 527. 睡著時犯罪,只在睡著時清凈; 只有醒著時犯罪,醒著時清凈?
528.
Sagāraseyyakādiṃ tu, sutto āpajjate naro;
Desento pana taṃ ñatvā, paṭibuddho visujjhati.
529.
Āpajjitvāna jagganto, tiṇavatthārake pana;
Samathe tu sayantova, sutto vuṭṭhāti nāma so.
530.
Sagāraseyyakādiṃ tu, sutto āpajjate naro;
Sayanto tiṇavatthāre, suttoyeva visujjhati.
531.
Āpajjitvā panāpattiṃ, jagganto pana kevalaṃ;
Desento pana taṃ pacchā, paṭibuddho visujjhati.
532.
Āpajjitvā acittova, sacittova visujjhati;
Āpajjitvā sacittova, acittova visujjhati.
533.
Āpajjitvā acittova, acittova visujjhati;
Āpajjitvā sacittova, sacittova visujjhati.
534.
Acitto, cittakāpattiṃ, āpajjitvā tapodhano;
Pacchā taṃ pana desento, sacittova visujjhati.
535.
Tathā sacittakāpattiṃ, āpajjitvā sacittako;
Sayanto tiṇavatthāre, acittova visujjhati.
536.
Evamevaṃ amissetvā, pacchimaṃ tu padadvayaṃ;
Ettha vuttānusārena, veditabbaṃ vibhāvinā.
537.
Āpajjati =14 ca kammena, akammena visujjhati;
Āpajjati akammena, kammeneva visujjhati.
538.
Kammenāpajjatāpattiṃ, kammeneva visujjhati;
Āpajjati akammena, akammena visujjhati.
539.
Accajaṃ pāpikaṃ diṭṭhiṃ, āpajjitvāna kammato;
Desento pana taṃ pacchā, akammena visujjhati.
540.
Visaṭṭhiādikāpattiṃ , āpajjitvā akammato;
Parisujjhati kammena, parivāsādinā pana.
541.
Samanubhāsanaṃ bhikkhu, āpajjati ca kammato;
Parivāsādinā pacchā, kammeneva visujjhati.
542.
Avasesaṃ panāpattiṃ, āpajjati akammato;
Desento pana taṃ pacchā, akammeneva sujjhati.
543.
Sammukhāpattimāpanno, visujjhati asammukhā;
Asammukhāpi āpanno, sammukhāva visujjhati.
544.
Sammukhāpattimāpanno, sammukhāva visujjhati;
Asammukhāva āpanno, visujjhati asammukhā.
545.
Accajaṃ pāpakaṃ diṭṭhiṃ, āpanno saṅghasammukhe;
Vuṭṭhānakāle saṅghena, kiñci kammaṃ na vijjati.
546.
Visaṭṭhiādikāpattiṃ, āpajjitvā asammukhā;
Saṅghasammukhatoyeva, visujjhati na caññathā.
547.
Samanubhāsanaṃ saṅgha-sammukhāpajjate, puna;
Saṅghassa sammukhāyeva, visujjhati, na caññathā.
548.
Musāvādādikaṃ sesaṃ, āpajjati asammukhā;
Taṃ pacchā pana desento, visujjhati asammukhā.
549.
Ajānantova āpanno, jānantova visujjhati;
Jānanto pana āpanno, ajānanto visujjhati.
550.
Ajānantova āpanno, ajānanto visujjhati;
Jānanto pana āpanno, jānantova visujjhati.
551.
Acittakacatukkena =15, sadisaṃ sabbathā idaṃ;
Ajānantacatukkanti, veditabbaṃ vibhāvinā.
552.
Āgantukova āpattiṃ, āpajjati, na cetaro;
Āvāsikova āpattiṃ, āpajjati, na cetaro.
553.
Āgantuko tathāvāsi-kopi āpajjare ubho;
Atthāpatti ca sesaṃ tu, ubho nāpajjare pana.
554.
Sachattupāhano ceva, sasīsaṃ pārutopi ca;
Vihāraṃ pavisanto ca, vicarantopi tattha ca.
555.
Āgantukova āpattiṃ, āpajjati, na cetaro;
Āvāsavattamāvāsī, akarontova dosavā.
556.
Na cevāgantuko, sesa-māpajjanti ubhopi ca;
Asādhāraṇamāpattiṃ, nāpajjanti ubhopi ca.
557.
Vatthunānattatā atthi, natthi āpattinānatā;
Atthi āpattinānattaṃ, natthi vatthussa nānatā.
558.
Vatthunānattatā ceva, atthi āpattinānatā;
Nevatthi vatthunānattaṃ, no ca āpattinānatā.
這是對巴利文的中文直譯: 528. 人睡著時犯在家人家中睡覺等罪, 但知道后懺悔,醒來時清凈。 529. 醒著時犯罪,在草覆蓋中, 在平息時睡著,他被稱為睡著時起來。 530. 人睡著時犯在家人家中睡覺等罪, 睡在草覆蓋中,只在睡著時清凈。 531. 犯罪后,只是醒著, 之後懺悔,醒著時清凈。 532. 無心時犯罪,有心時清凈; 有心時犯罪,無心時清凈。 533. 無心時犯罪,無心時清凈; 有心時犯罪,有心時清凈。 534. 苦行者無心時,犯有心罪, 之後懺悔,只有有心時清凈。 535. 同樣有心時犯有心罪, 睡在草覆蓋中,無心時清凈。 536. 就這樣不混淆,最後兩句, 應由智者依此所說理解。 537. 以羯磨犯罪,以非羯磨清凈; 以非羯磨犯罪,只以羯磨清凈。 538. 以羯磨犯罪,只以羯磨清凈; 以非羯磨犯罪,以非羯磨清凈。 539. 捨棄惡見,以羯磨犯罪, 之後懺悔,以非羯磨清凈。 540. 犯遺精等罪,以非羯磨, 以別住等羯磨清凈。 541. 比丘以羯磨犯勸諫罪, 之後以別住等羯磨清凈。 542. 其餘的罪以非羯磨犯, 之後懺悔,只以非羯磨清凈。 543. 當面犯罪,不當面清凈; 不當面犯罪,只當面清凈。 544. 當面犯罪,只當面清凈; 不當面犯罪,不當面清凈。 545. 在僧團面前捨棄惡見而犯罪, 出罪時僧團沒有任何羯磨。 546. 不當面犯遺精等罪, 只在僧團面前清凈,不以其他方式。 547. 在僧團面前犯勸諫罪,然後 只在僧團面前清凈,不以其他方式。 548. 其餘的妄語等,不當面犯罪, 之後懺悔,不當面清凈。 549. 不知道時犯罪,知道時清凈; 知道時犯罪,不知道時清凈。 550. 不知道時犯罪,不知道時清凈; 知道時犯罪,只有知道時清凈。 551. 這在各方面與無心四法相同, 應由智者理解為不知道四法。 552. 只有客僧犯罪,不是其他人; 只有住僧犯罪,不是其他人。 553. 客僧和住僧兩者都犯罪; 有些罪兩者都不犯。 554. 拿著傘和鞋,以及覆蓋頭, 進入精舍,在那裡行走。 555. 只有客僧犯罪,不是其他人; 住僧不履行住處義務而有過失。 556. 不是客僧,其餘的兩者都犯; 不共通的罪兩者都不犯。 557. 有事物的差異,沒有罪過的差異; 有罪過的差異,沒有事物的差異。 558. 有事物的差異,也有罪過的差異; 既沒有事物的差異,也沒有罪過的差異。
559.
Pārājikacatukkassa, vatthunānattatā matā;
Āpattinānatā natthi, sesāpattīsvayaṃ nayo.
560.
Samaṇo samaṇī kāya-saṃsaggaṃ tu karonti ce;
Saṅghādiseso bhikkhussa, bhikkhuniyā parājayo.
561.
Evaṃ āpattinānattaṃ, natthi vatthussa nānatā;
Kāyassa pana saṃsaggo, ubhinnaṃ vatthu hoti hi.
562.
Tatheva lasuṇassāpi, khādane bhikkhunī pana;
Āpajjati hi pācittiṃ, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
563.
Pārājikānaṃ pana ce catunnaṃ;
Saṅghādisesehi ca terasehi;
Hoteva vatthussa ca nānabhāvo;
Āpattiyā ceva hi nānabhāvo.
564.
Pārājikāni =16 cattāri, āpajjantānamekato;
Bhikkhunīsamaṇānaṃ tu, ubhinnaṃ pana sabbaso.
565.
Vatthussa natthi nānattaṃ, natthi āpattinānatā;
Visuṃ panāpajjantesu, ayameva vinicchayo.
566.
Atthi vatthusabhāgattaṃ, natthāpattisabhāgatā;
Atthāpattisabhāgatā, natthi vatthusabhāgatā.
567.
Atthi vatthusabhāgattaṃ, atthāpattisabhāgatā;
Natthi vatthusabhāgattaṃ, natthāpattisabhāgatā.
568.
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, kāyasaṃsaggake sati;
Atthi vatthusabhāgattaṃ, natthāpattisabhāgatā.
569.
Ādito pana bhikkhussa, catūsvantimavatthusu;
Siyāpattisabhāgattaṃ, na ca vatthusabhāgatā.
570.
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, catūsvanti mavatthusu;
Atthi vatthusabhāgattaṃ, atthāpattisabhāgatā.
571.
Sādhāraṇāsu sabbāsu, āpattīsvapyayaṃ nayo;
Asādhāraṇāsu nevatthi, vatthāpattisabhāgatā.
572.
Atthāpatti upajjhāye, neva saddhivihārike;
Atthi saddhivihārasmiṃ, upajjhāye na vijjati.
573.
Atthāpatti upajjhāye, tathā saddhivihārike;
Nevāpatti upajjhāye, neva saddhivihārike.
574.
Upajjhāyena kattabba-vattassākaraṇe pana;
Upajjhāyo phuse vajjaṃ, na ca saddhivihāriko.
575.
Upajjhāyassa kattabba-vattassākaraṇe pana;
Natthāpatti upajjhāye, atthi saddhivihārike.
576.
Sesaṃ panidha āpattiṃ, āpajjanti ubhopi ca;
Asādhāraṇamāpattiṃ, nāpajjanti ubhopi ca.
577.
Ādiyanto garuṃ dosaṃ, payojento lahuṃ phuse;
Ādiyanto lahuṃ dosaṃ, payojento garuṃ phuse.
578.
Ādiyanto =17 payojento, garukeyeva tiṭṭhati;
Ādiyanto payojento, lahukeyeva tiṭṭhati.
579.
Pādaṃ vāpi tato uddhaṃ, ādiyanto garuṃ phuse;
『『Gaṇhā』』ti ūnakaṃ pādaṃ, āṇāpento lahuṃ phuse.
580.
Eteneva upāyena, sesakampi padattayaṃ;
Atthasambhavatoyeva, veditabbaṃ vibhāvinā.
581.
Kāleyeva panāpatti, no vikāle kathaṃ siyā?
Vikāleyeva āpatti, na ca kāle kathaṃ siyā?
582.
Atthāpatti hi kāle ca, vikāle ca pakāsitā?
Neva kāle vikāle ca, atthāpatti pakāsitā?
583.
Pavāretvāna bhuñjanto, kāle anatirittakaṃ;
Kāle āpajjatāpattiṃ, na vikāleti dīpaye.
584.
Vikālabhojanāpattiṃ, vikāle na ca kālake;
Sesaṃ kāle vikāle ca, āpajjati, na saṃsayo.
585.
Asādhāraṇamāpattiṃ, bhikkhunīnaṃ vasā pana;
Nevāpajjati kālepi, no vikālepi sabbadā.
586.
Kiṃ paṭiggahitaṃ kāle, no vikāle tu kappati?
Vikāle kiñca no kāle, gahitaṃ pana kappati?
587.
Kāle ceva vikāle ca, kiṃ nāma vada kappati?
Neva kāle ca kiṃ nāma, no vikāle ca kappati?
588.
Āmisaṃ tu purebhattaṃ, paṭiggahitakaṃ pana;
Kāleyeva tu bhikkhūnaṃ, no vikāle tu kappati.
這是對巴利文的中文直譯: 559. 四波羅夷被認為有事物的差異; 沒有罪過的差異,這是其餘罪過的規則。 560. 如果沙門和沙彌尼有身體接觸, 比丘犯僧殘,比丘尼犯波羅夷。 561. 這樣有罪過的差異,沒有事物的差異; 因為身體接觸是兩者的事物。 562. 同樣在食用大蒜時,比丘尼 犯波逸提,比丘犯突吉羅。 563. 如果四波羅夷 和十三僧殘, 有事物的差異 也有罪過的差異。 564. 四波羅夷,同時犯 比丘尼和沙彌尼兩者完全(相同)。 565. 沒有事物的差異,沒有罪過的差異; 但在分別犯時,這就是判斷。 566. 有事物的同類性,沒有罪過的同類性; 有罪過的同類性,沒有事物的同類性。 567. 有事物的同類性,有罪過的同類性; 沒有事物的同類性,沒有罪過的同類性。 568. 比丘和比丘尼在身體接觸時, 有事物的同類性,沒有罪過的同類性。 569. 從開始,比丘在最後四個事物中, 有罪過的同類性,沒有事物的同類性。 570. 比丘和比丘尼在最後四個事物中, 有事物的同類性,有罪過的同類性。 571. 在所有共通的罪過中也是這個規則; 在不共通的中既沒有事物也沒有罪過的同類性。 572. 和尚有罪過,依止弟子沒有; 依止弟子有,和尚沒有。 573. 和尚有罪過,同樣依止弟子有; 和尚沒有罪過,依止弟子也沒有。 574. 在不履行和尚應做的義務時, 和尚觸犯過失,依止弟子不(觸犯)。 575. 在不履行對和尚應做的義務時, 和尚沒有罪過,依止弟子有。 576. 其餘的罪過在此兩者都犯; 不共通的罪過兩者都不犯。 577. 自己做重罪,教唆(他人)觸犯輕罪; 自己做輕罪,教唆(他人)觸犯重罪。 578. 自己做和教唆,都是重罪; 自己做和教唆,都是輕罪。 579. 自己拿一腳或更多,觸犯重罪; 命令"拿"不足一腳,觸犯輕罪。 580. 以這種方法,其餘三句 應由智者依意義的可能性理解。 581. 如何只在適時有罪過,在非時沒有? 如何只在非時有罪過,在適時沒有? 582. 確實在適時和非時都有罪過被宣說? 既不在適時也不在非時有罪過被宣說? 583. 自恣后在適時食用非餘食, 應指明在適時犯罪,不在非時。 584. 非時食的罪過在非時不在適時; 其餘的在適時和非時都犯,毫無疑問。 585. 比丘尼的不共通罪過, 在適時和非時都永遠不犯。 586. 什麼在適時接受,在非時不允許? 什麼在非時不在適時接受而允許? 587. 請說什麼在適時和非時都允許? 什麼既不在適時也不在非時允許? 588. 在食前接受的食物, 只在適時允許比丘(食用),在非時不允許。
589.
Pānakaṃ tu vikālasmiṃ, paṭiggahitakaṃ pana;
Vikāleyeva kāle ca, aparajju na kappati.
590.
Sattāhakālikañceva , catutthaṃ yāvajīvikaṃ;
Kāle ceva vikāle ca, kappatīti viniddise.
591.
Attano attano kāla-matītaṃ kālikattayaṃ;
Maṃsaṃ akappiyañceva, tathā uggahitampi ca.
592.
Kuladūsanakammādiṃ =18, katvā uppannabhojanaṃ;
Kāle ceva vikāle ca, na ca kappati bhikkhuno.
593.
Paccantimesu desesu, āpajjati na majjhime;
Majjhime pana desasmiṃ, na ca paccantimesu hi.
594.
Paccantimesu desesu, āpajjati ca majjhime;
Paccantimesu desesu, nāpajjati na majjhime.
595.
Sīmaṃ samudde bandhanto, bhikkhu paccantimesu hi;
Āpajjati panāpattiṃ, na cāpajjati majjhime.
596.
Gaṇena pañcavaggena, karonto upasampadaṃ;
Cammattharaṇaṃ dhuvanhānaṃ, saguṇaṅguṇupāhanaṃ.
597.
Dhārento majjhime vajjaṃ, phuse paccantimesu no;
Avasesaṃ panāpattiṃ, āpajjatūbhayatthapi.
598.
Asādhāraṇaāpattiṃ, bhikkhunīnaṃ vasā pana;
Paccantimesu vā bhikkhu, nāpajjati na majjhime.
599.
Paccantimesu desesu, kappate na ca majjhime;
Kappate, majjhime dese, no ca paccantimesu hi.
600.
Paccantimesu desesu, kappate, majjhimepi kiṃ?
Paccantimesu cevāpi, kiṃ na kappati majjhime?
601.
Paccantimesu desesu, vuttaṃ vatthu catubbidhaṃ;
Niddise kappatī ceva, na ca kappati majjhime.
602.
『『Idaṃ catubbidhaṃ vatthu, desasmiṃ pana majjhime;
Na kappatī』』ti vuttañhi, 『『majjhimeyeva kappati』』.
603.
Paccantimesu desesu, evaṃ vuttaṃ na kappati;
Pañcaloṇādikaṃ sesaṃ, ubhayatthapi kappati.
604.
Akappiyanti yaṃ nāma, paṭikkhittaṃ mahesinā;
Ubhayatthapi taṃ sabbaṃ, na ca kappati bhikkhuno.
605.
Anto āpajjatāpattiṃ, āpajjati ca, no bahi;
Bahi āpajjatāpattiṃ, na ca anto kudācanaṃ.
606.
Āpajjati =19 pananto ca, bahi cevubhayatthapi;
Neva anto ca āpattiṃ, āpajjati ca, no bahi.
607.
Anupakhajjaseyyādiṃ, antoyeva ca, no bahi;
Saṅghikaṃ pana mañcādiṃ, ajjhokāse tu kiñcipi.
608.
Nikkhipitvāna gacchanto, no anto, bahiyeva ca;
Sesamāpajjatāpattiṃ, anto ceva tathā bahi.
609.
Asādhāraṇamāpattiṃ, bhikkhunīnaṃ vasā pana;
Nevāpajjati antopi, na bahiddhāpi sabbathā.
610.
Gāme āpajjatāpattiṃ, no araññe kathaṃ vada?
Āpajjati araññasmiṃ, na ca gāme kathaṃ vada?
611.
Āpajjati ca gāmepi, araññepi kathaṃ vada?
Nevāpajjati gāmepi, no araññe kathaṃ vada?
612.
Antaragharasaṃyuttā, sekkhapaññattiyo pana;
Āpajjati hi taṃ bhikkhu, gāmasmiṃ, no araññake.
613.
Agaṇā aruṇaṃ nāma, uṭṭhāpentī ca bhikkhunī;
Āpajjati panāpattiṃ, araññe, no ca gāmake.
614.
Musāvādādimāpattiṃ , āpajjatūbhayatthapi;
Asādhāraṇamāpattiṃ, āpajjati na katthaci.
615.
Āpajjati gilānova, nāgilāno kudācanaṃ;
Agilānova āpattiṃ, phuse, no ca gilānako.
616.
Agilāno gilāno ca, āpajjanti ubhopi ca;
Nāpajjanti gilāno ca, agilāno ubhopi ca.
617.
Bhesajjena panaññena, atthe sati ca yo pana;
Viññāpeti tadaññaṃ so, āpajjati akallako.
618.
Na bhesajjena atthepi, bhesajjaṃ viññāpeti ce;
Āpajjatāgilānova, āpattiṃ lolamānaso.
這是對巴利文的中文直譯: 589. 在非時接受的飲料, 只在非時和適時允許,第二天不允許。 590. 七日藥和第四種終身藥, 應指明在適時和非時都允許。 591. 對各自來說,三種過期的藥, 肉、不適合的以及被拿起的, 592. 做破壞俗家等行為而得到的食物, 在適時和非時都不允許比丘(食用)。 593. 在邊地犯罪不在中國; 在中國而不在邊地。 594. 在邊地和中國都犯罪; 在邊地和中國都不犯罪。 595. 比丘在海中結界,在邊地 犯罪,而不在中國犯罪。 596. 以五人眾做具足戒, 皮革坐具、經常浴、雙層鞋。 597. 在中國持用觸犯過失,在邊地不(觸犯); 其餘的罪過在兩處都犯。 598. 比丘尼的不共通罪過, 比丘在邊地或中國都不犯。 599. 在邊地允許而在中國不允許; 在中國允許而在邊地不允許; 600. 什麼在邊地也在中國都允許? 什麼在邊地和中國都不允許? 601. 應指明在邊地說的四種事物 允許,而在中國不允許。 602. "這四種事物在中國 不允許"被說"只在中國允許"。 603. 在邊地這樣說的不允許; 其餘的五種鹽等在兩處都允許。 604. 大仙所禁止的稱為不適合的, 在兩處對比丘都不允許。 605. 在內犯罪而不在外; 在外犯罪而從不在內。 606. 在內和在外都犯罪; 既不在內也不在外犯罪。 607. 擠入而臥等只在內不在外; 僧團的床等任何在露地 608. 放置后離去,不在內只在外; 其餘的罪過在內也在外。 609. 比丘尼的不共通罪過, 在內在外都完全不犯。 610. 請說如何在村中犯罪不在林野? 請說如何在林野犯罪不在村中? 611. 請說如何在村中和林野都犯罪? 請說如何在村中和林野都不犯罪? 612. 與村內相關的學處規定, 比丘在村中犯罪,不在林野。 613. 比丘尼獨自使黎明升起, 在林野犯罪,不在村中。 614. 妄語等罪在兩處都犯; 不共通的罪在任何地方都不犯。 615. 病人犯罪,非病人從不(犯罪); 非病人觸犯罪過,病人不(觸犯)。 616. 非病人和病人兩者都犯罪; 病人和非病人兩者都不犯罪。 617. 需要藥時,誰 乞求其他的,那個非病人犯罪。 618. 不需要藥卻乞求藥, 心懷貪慾的非病人犯罪。
619.
Musāvādādikaṃ sesaṃ, āpajjanti ubhopi ca;
Asādhāraṇamāpattiṃ, nāpajjanti ubhopi ca.
Catukkakathā.
620.
Pañca =20 āpattiyo honti, musāvādassa kāraṇā;
Pārājikaṃ garuṃthulla-ccayaṃ pācitti dukkaṭaṃ.
621.
Ānisaṃsā panuddiṭṭhā, pañceva kathinatthare;
Anāmantāsamādāna-caraṇaṃ gaṇabhojanaṃ.
622.
Yo tattha cīvaruppādo, so ca nesaṃ bhavissati;
Cīvaraṃ yāvadatthañca, gahetumpi ca vaṭṭati.
623.
Telaṃ pañcavidhaṃ vuttaṃ, nippapañcena satthunā;
Vasā madhukaeraṇḍa-tilasāsapasambhavaṃ.
624.
Acchamacchavasā ceva, susukā sūkarassa ca;
Gadrabhassa vasā ceti, vasā pañcavidhā matā.
625.
Mūlakhandhaggabījāni , phaḷubījañca paṇḍito;
Pañcamaṃ bījabījanti, pañca bījāni dīpaye.
626.
Phalaṃ samaṇakappehi, paribhuñjeyya pañcahi;
Aggisatthanakhakkantaṃ, abījubbaṭṭabījakaṃ.
627.
Paṇṇuṇṇatiṇacoḷānaṃ, vākassa ca vasenidha;
Bhisiyo bhāsitā pañca, muninā mohanāsinā.
628.
Pavāraṇāpi pañceva, odanādīhi pañcahi;
Paṭiggāhāpi pañceva, kāyādigahaṇena ca.
629.
Pañcānisaṃsā vinayaññukasmiṃ;
Mahesinā kāruṇikena vuttā;
Surakkhitaṃ hoti sakañca sīlaṃ;
Kukkuccamaññassa nirākaroti.
630.
Visārado bhāsati saṅghamajjhe;
Sukhena niggaṇhati veribhikkhū;
Dhammassa ceva ṭhitiyā pavatto;
Tasmādaraṃ tattha kareyya dhīro.
Pañcakakathā.
631.
Chavacchedanakā =21 vuttā, chaḷabhiññena tādinā;
Mañcapīṭhamatikkanta-pamāṇañca nisīdanaṃ.
632.
Tathā kaṇḍupaṭicchādī, vassasāṭikacīvaraṃ;
Cīvaraṃ sugatassāpi, cīvarena pamāṇakaṃ.
633.
Chahākārehi āpattiṃ, āpajjati na aññathā;
Alajjitāya aññāṇa-kukkuccehi tatheva ca.
634.
Viparitāya saññāya, kappiyepi akappiye;
Satisammosato ceva, āpajjati, na saṃsayo.
635.
Chahi aṅgehi yuttena;
Upasampādanā pana;
Kātabbā, nissayo ceva;
Dātabbo, sāmaṇerako.
636.
Bhikkhunāpaṭṭhapetabbo, satataṃ dhammacakkhunā;
Āpattiṃ pana jānāti, anāpattiṃ garuṃ lahuṃ.
637.
Pātimokkhāni vitthārā, ubhayāni panassa hi;
Svāgatāni bhavanteva, suvibhattāni atthato.
638.
Anubyañjanaso ceva, suttaso suvinicchitā;
Dasavassopi vā hotitirekadasavassiko.
Chakkakathā.
639.
Satta sāmīciyo vuttā, satteva samathāpi ca;
Paññattāpattiyo satta, sattabojjhaṅgadassinā.
Sattakakathā.
640.
Kulāni idha dūseti, ākārehi panaṭṭhahi;
Pupphena ca phalenāpi, cuṇṇenapi ca dūsako.
641.
Mattikādantakaṭṭhehi, veḷuyā vejjikāyapi;
Jaṅghapesanikenāpi, ājīvasseva kāraṇā.
642.
Aṭṭhevānatirittāpi , atirittāpi aṭṭha ca;
Akappiyakataṃ cevāgahituccāritampi ca.
643.
Kataṃ ahatthapāsepi, na ca bhuttāvinā kataṃ;
Pavāritena yañceva, kataṃ bhuttāvināpi ca.
644.
Āsanā vuṭṭhitenāpi, atirittakatampi ca;
Avuttamalametanti, na gilānātirittakaṃ.
645.
Ime aṭṭheva niddiṭṭhā, ñeyyā anatirittakā;
Atirittā panetesaṃ, paṭikkhepena dīpitā.
646.
Sahapubbapayogesu, dukkaṭaṃ ñātañattisu;
Durūpaciṇṇe āmāse, dukkaṭaṃ paṭisāvane.
647.
Aṭṭhamaṃ pana niddiṭṭhaṃ, tathā vinayadukkaṭaṃ;
Iti aṭṭhavidhaṃ hoti, sabbameva ca dukkaṭaṃ.
648.
Ehibhikkhūpasampadā, saraṇagamanena ca;
Pañhābyākaraṇovādā, garudhammapaṭiggaho.
這是對巴利文的中文直譯: 619. 其餘的妄語等兩者都犯; 不共通的罪兩者都不犯。 四法之說 620. 因妄語有五種罪過: 波羅夷、僧殘、偷蘭遮、波逸提、突吉羅。 621. 在迦絺那衣的鋪設中說明了五種利益: 不告而去、不受持、遊行、眾食。 622. 那裡有衣的生起,那將是他們的; 也允許拿取所需的衣。 623. 導師簡要地說了五種油: 脂肪、蜂蜜、蓖麻、芝麻、芥子所生。 624. 熊的脂肪、鱷魚的、 豬的、驢的脂肪, 被認為是五種脂肪。 625. 智者應指明五種種子: 根、莖、節、果實、 第五是種子的種子。 626. 應以五種沙門方法食用果實: 火損、刀損、指甲損、無種子、去除種子。 627. 在此以葉、羊毛、草、布、 樹皮的緣故, 除癡的牟尼說了五種坐墊。 628. 也有五種自恣,以飯等五種; 也有五種接受,以身等的拿取。 629. 大仙慈悲者說了 五種利益在精通律者中: 自己的戒很好地保護; 去除他人的疑慮。 630. 在僧團中自信地說話; 容易制服敵對的比丘; 爲了法的存續而行動; 因此智者應在那裡努力。 五法之說 631. 具六神通的如來說了六種切割: 超過尺寸的床、椅、坐具。 632. 同樣癢覆衣、雨浴衣、 善逝的衣也以衣為尺寸。 633. 以六種方式犯罪,不以其他方式: 以無慚、無知、疑慮。 634. 以顛倒的想,在適合的也(認為)不適合, 以及忘失正念,犯罪,毫無疑問。 635. 具備六支的人 應做具足戒, 也應給予依止, 沙彌。 636. 比丘應常以法眼觀察; 他知道罪過、非罪過、重罪、輕罪。 637. 兩部廣說的波羅提木叉 對他來說確實都熟練, 從意義上很好地分別。 638. 從字句和經文很好地判斷; 是十歲或超過十歲。 六法之說 639. 說了七種禮儀,也有七種止諍; 見七覺支者制定了七種罪過。 七法之說 640. 在此以八種方式破壞俗家: 以花、果實、粉末破壞。 641. 以泥土、牙枝、竹、 醫藥、腿部跑腿, 只爲了活命的緣故。 642. 八種非餘食和八種餘食: 非適合做的、未接受而吐出的。 643. 在非伸手可及處做的、非食者做的、 被邀請者做的、食者做的。 644. 從座位起身者做的、做成餘食的、 未說"這足夠了"、非病人的餘食。 645. 應知這八種被指明為非餘食; 餘食則以否定這些而指明。 646. 在前行中的突吉羅,在知道和命令中, 在惡行和未熟中,在同意中的突吉羅。 647. 第八被指明為律突吉羅; 這樣一切突吉羅有八種。 648. 來比丘具足戒、以皈依、 以回答問題、以教誡、以接受重法。
649.
Tathā ñatticatutthena, kammenevaṭṭhavācikā;
Dūtena bhikkhunīnanti, aṭṭheva upasampadā.
650.
Asaddhammā panaṭṭheva, niddiṭṭhā suddhadiṭṭhinā;
Aṭṭhevuposathaṅgāni, veditabbāni viññunā.
651.
Sakkāro ca asakkāro;
Lābhālābho yasāyaso;
Pāpicchā pāpamittattaṃ;
Asaddhammā panaṭṭhime.
652.
Pāṇaṃ na hane, na cādinnamādiye;
Musā na bhāse, na ca majjapo siyā;
Abrahmacariyā virameyya methunā;
Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.
653.
Mālaṃ na dhāre, na ca gandhamācare;
Mañce chamāyaṃva sayetha santhate;
Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ;
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.
654.
Aṭṭheva pana pānāni, niddiṭṭhāni mahesinā;
Bhikkhu aṭṭhaṅgasaṃyutto, bhikkhunovādamarahati.
Aṭṭhakakathā.
655.
Bhojanāni paṇītāni, nava vuttāni satthunā;
Dukkaṭaṃ pana niddiṭṭhaṃ, nava maṃsāni khādato.
656.
Pātimokkhassa uddesā, naveva paridīpitā;
Uposathā navevettha, saṅgho navahi bhijjati.
Navakakathā.
657.
Dasa akkosavatthūni, dasa sikkhāpadāni ca;
Akappiyāni maṃsāni, dasa sukkāni ve dasa.
658.
Jāti nāmañca gottañca, kammaṃ sippañca rogatā;
Liṅgāpatti kilesā ca, akkosena daseva hi.
659.
Dasa ādīnavā rañño, antepurappavesane;
Dasākārehi saṅghādi-seso channoti dīpito.
660.
Dasa kammapathā puññā, apuññāpi tathā dasa;
Daseva dānavatthūni, daseva ratanāni ca.
661.
Annaṃ pānañca vatthañca, mālā gandhavilepanaṃ;
Yānañca seyyāvasathaṃ, padīpeyyantime dasa.
662.
Avandiyā munindena, dīpitā dasa puggalā;
Daseva paṃsukūlāni, dasa cīvaradhāraṇā.
663.
Sosānikaṃ pāpaṇikaṃ, tathā undūrakhāyitaṃ;
Gokhāyitagginā daḍḍhaṃ, ajikūpacikakhāyitaṃ.
664.
Thūpacīvarikañceva, tatheva abhisekiyaṃ;
Gatapacchāgatañceti, dasadhā paṃsukūlikaṃ.
665.
Sabbanīlādayo vuttā, dasa cīvaradhāraṇā;
Cīvarāni navevettha, saddhiṃ saṃkaccikāya ca.
Dasakakathā.
666.
Ekādasa panābhabbā, puggalā paṇḍakādayo;
Hontevānupasampannā, upasampāditāpi ca.
667.
Pattā akappiyā vuttā, ekādasa bhavanti hi;
Dārujena ca pattena, daseva ratanubbhavā.
668.
Ekādasa tathā honti, pādukāpi akappiyā;
Ekādaseva sīmāyo, asīmāti pakāsitā.
669.
Atikhuddātimahantā, khaṇḍacchāyānimittakā;
Animittā, bahiṭṭhena, sammatā, nadiyaṃ tathā.
670.
Jātassare, samudde vā, sambhinnajjhotthaṭāpi ca;
Sīmāyapi asīmāyo, ekādasa imā siyuṃ.
671.
Ekādaseva pathavī, kappiyā ca akappiyā;
Gaṇṭhikā kappiyā vuttā, ekādasa ca vīdhakā.
672.
Ekādasavidhaṃ vuttaṃ, adhiṭṭhātabbacīvaraṃ;
Ticīvaraṃ tathā kaṇḍu-paṭicchādī, nisīdanaṃ.
673.
Paccattharaṇaṃ, vassika-sāṭikā, mukhapuñchanaṃ;
Dakasāṭi, parikkhāra-coḷaṃ, saṃkaccikāpi ca.
674.
Yāvatatiyakā sabbe, ekādasa pakāsitā;
Ariṭṭho, caṇḍakāḷī ca, ukkhittassānuvattikā.
675.
Aṭṭha saṅghādisesesu, ubhinnaṃ tu vasā pana;
Ekādasa ime yāva-tatiyāti pakāsitā.
676.
Nissayassa dasekāva, paṭippassaddhiyo pana;
Chadhācariyato vuttā, upajjhāyā tu pañcadhā.
Ekādasakakathā.
677.
Teraseva dhutaṅgāni, paramāni ca cuddasa;
Soḷaseva tu 『『jāna』』nti, paññattāni mahesinā.
這是對巴利文的中文直譯: 649. 同樣以白四羯磨,八語, 以使者,對比丘尼,這是八種具足戒。 650. 凈見者指明了八種非法; 智者應知八種布薩支。 651. 恭敬和不恭敬; 利養和無利養、名譽和無名譽; 惡欲、惡友, 這八種是非法。 652. 不殺生,不偷盜, 不妄語,不飲酒, 遠離非梵行、淫慾, 夜間不食、不非時食。 653. 不戴花、不使用香, 在地上或床上鋪設而睡, 這就是所說的八支布薩, 佛陀宣說了它滅苦的功德。 654. 大仙指明了八種飲料; 具足八支的比丘值得教誡比丘。 八法之說 655. 導師說了九種上等食物; 指明食用九種肉是突吉羅。 656. 說明了九種波羅提木叉誦; 在此有九種布薩;僧團以九種方式分裂。 九法之說 657. 十種辱罵事,十種學處, 十種不適合的肉,十種白法。 658. 出身、名字、姓氏、 工作、技能、疾病、 性徵、罪過、煩惱, 以辱罵確實有十種。 659. 進入王宮內室有十種過患; 指明以十種方式覆藏僧殘。 660. 十種善業道,也有十種不善; 十種佈施事,也有十種寶。 661. 食物、飲料、衣服、 花、香、塗油、 車乘、床、住處、 燈具是最後十種。 662. 牟尼王說明十種不應禮拜的人; 十種糞掃衣,十種持衣。 663. 冢間衣、店門衣、 鼠咬衣、牛咬衣、火燒衣、山羊咬衣、獼猴咬衣。 664. 塔衣、灌頂衣、 來往衣,這是十種糞掃衣。 665. 說了全青等十種持衣; 在此有九種衣加上僧祇支。 十法之說 666. 十一種不能(受具足戒)的人,黃門等, 確實是未受具足戒,即使受了具足戒。 667. 說了十一種不適合的缽: 木製的缽和十種寶生的。 668. 同樣有十一種不適合的拖鞋; 說明十一種是界和非界。 669. 太小、太大、破壞影相、 無相、在外許可、在河中。 670. 在天然湖、在海中、混合、覆蓋, 在界內的非界,這些是十一種。 671. 十一種地,適合的和不適合的; 說了十一種適合的結和楔子。 672. 說了十一種應決意的衣: 三衣、癢覆衣、坐具。 673. 臥具、雨浴衣、擦臉布、 浴衣、資具布、僧祇支。 674. 所有乃至三次都說明了十
678.
Sauttaraṃ vinayavinicchayaṃ tu yo;
Anuttaraṃ sakalamapīdha jānati;
Mahattare vinayanaye anuttare;
Niruttaro bhavati hi so, na saṃsayo.
Ekuttaranayo samatto.
Sedamocanakathā
679.
Ito paraṃ pavakkhāmi, bhikkhūnaṃ suṇataṃ puna;
Sedamocanagāthāyo, paṭubhāvakarā varā.
680.
Ubbhakkhakaṃ vivajjetvā, adhonābhiṃ vivajjiya;
Paṭicca methunaṃ dhammaṃ, kathaṃ pārājiko siyā?
681.
Kabandhasattakāyassa, ure hoti mukhaṃ sace;
Mukhena methunaṃ dhammaṃ, katvā pārājiko bhave.
682.
Suññe nissattake dīpe, eko bhikkhu sace vase;
Methunapaccayā tassa, kathaṃ pārājiko siyā?
683.
Lambī vā mudupiṭṭhī vā, vaccamagge mukhepi vā;
Aṅgajātaṃ pavesento, sake pārājiko bhave.
684.
Sayaṃ nādiyate kiñci, parañca na samādape;
Saṃvidhānañca nevatthi, kathaṃ pārājiko siyā?
685.
Suṅkaghāte atikkante, nādiyanto parassa tu;
Āṇattiñca vināyeva, hoti pārājiko yati.
686.
Haranto garukaṃ bhaṇḍaṃ, theyyacittena puggalo;
Parassa tu parikkhāraṃ, na ca pārājiko kathaṃ?
687.
Tiracchānagatānaṃ tu, puggalo garubhaṇḍakaṃ;
Gaṇhanto theyyacittena, na ca pārājiko siyā.
688.
Attano santakaṃ datvā, bhikkhu pārājiko kathaṃ?
『『Maratū』』ti asappāya-bhojanaṃ deti ce cuto.
689.
Pitari pitusaññī ca, mātusaññī ca mātari;
Hantvānantariyaṃ kammaṃ, na phuseyya kathaṃ naro?
690.
Tiracchānagatā mātā, tiracchānagato pitā;
Tasmānantariyaṃ natthi, māritesu ubhosupi.
691.
Anādiyanto garukaṃ, parañca na samādape;
Gacchaṃ ṭhito nisinno vā, kathaṃ pārājiko bhaṇa?
692.
Manussuttarike dhamme, katvāna katikaṃ tato;
Sambhāvanādhippāyo so, atikkamati ce cuto.
693.
Saṅghādisesā cattāro, bhaveyyuṃ ekavatthukā;
Kathaṃ? Kathehi me puṭṭho, vinaye ce visārado.
694.
Sañcarittañca duṭṭhullaṃ, saṃsaggaṃ attakāmataṃ;
Itthiyā paṭipajjanto, phuseyya caturo ime.
695.
Saṅghādisesamāpanno, chādetvā suciraṃ pana;
Acaritvā yathāvuttaṃ, vattaṃ so vuṭṭhito kathaṃ?
696.
Sukkavissaṭṭhimāpanno , bhikkhubhāve ṭhito pana;
Parivatte tu liṅgasmiṃ, natthi saṅghādisesatā.
697.
Kuddho ārādhako hoti;
Kuddho hoti ca nindito;
Atha ko nāma so dhammo;
Yena kuddho pasaṃsito?
698.
Vaṇṇasmiṃ bhaññamāne yo, titthiyānaṃ tu kujjhati;
Ārādhako, sambuddhassa, yadi kujjhati nindito.
699.
Atthaṅgate tu sūriye, bhojanaṃ bhikkhu bhuñjati;
Na khittacittonummatto, nirāpatti kathaṃ bhave?
700.
Yo ca romanthayitvāna, rattiṃ ghasati bhojanaṃ;
Natthi tassa panāpatti, vikālabhojanena hi.
701.
Atthaṅgate ca sūriye, gahetvā bhikkhu bhojanaṃ;
Sace bhuñjeyya āpatti, anāpatti kathaṃ bhave?
702.
Vikāluttarakuruṃ gantvā, tattha laddhāna bhojanaṃ;
Āgantvā idha kālena, natthi āpatti bhuñjato.
703.
Gāme vā yadi vāraññe, yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ;
Na harantova taṃ theyyā, kathaṃ pārājiko siyā?
704.
Theyyasaṃvāsako nāma, liṅgasaṃvāsathenako;
Parabhaṇḍaṃ agaṇhanto, hoti esa parājito.
705.
Nārī rūpavatī bālā, bhikkhu rattena cetasā;
Methunaṃ tāya katvāpi, so na pārājiko kathaṃ?
706.
Bhikkhu rūpavatiṃ nāriṃ, supinantena passati;
Tāya methunasaṃyoge, katepi na vinassati.
這是對巴利文的中文直譯: 678. 誰在此知道一切 有上升的律判斷, 在無上的大律法中, 他確實成為無上者,毫無疑問。 遞增法完畢。 除汗之說 679. 從此我將再說,比丘們請聽, 最殊勝的除汗偈,能生起明瞭。 680. 避開腋下,避開臍下, 依于淫法,如何成為波羅夷? 681. 如果無頭軀體的胸部有口, 以口行淫法,成為波羅夷。 682. 如果一個比丘獨自住在 無生物的空島上, 因淫事如何成為波羅夷? 683. 對自己下垂的或柔軟的 大便道或口, 插入生殖器,成為波羅夷。 684. 自己不取任何東西,也不教唆他人, 也沒有共謀,如何成為波羅夷? 685. 過了關稅處,雖不取他人的, 即使沒有命令,修行者也成為波羅夷。 686. 人以偷心拿取重物, 是他人的資具, 如何不成為波羅夷? 687. 人以偷心拿取 屬於畜生的重物, 不會成為波羅夷。 688. 給予自己所有物的比丘如何成為波羅夷? 如果給予不適合的食物說"讓他死",則破戒。 689. 對父親有父想,對母親有母想, 殺了(他們),人如何不觸犯無間業? 690. 母親是畜生,父親是畜生, 因此殺害兩者都沒有無間業。 691. 不取重物,也不教唆他人, 行走、站立或坐著,請說如何成為波羅夷? 692. 對超人法作了約定后, 如果他以希求尊敬而違背,則破戒。 693. 四個僧殘會有同一事由, 如何?請說明,如果你精通律。 694. 媒介、粗語、 親近、為自己, 對女人行這些,觸犯這四種。 695. 犯了僧殘,覆藏很久, 不行如說的 行為,他如何出罪? 696. 犯了出精,住在比丘位時, 當性別轉變時, 沒有僧殘性。 697. 憤怒者成為可讚嘆; 憤怒者成為被責備; 那麼什麼法 使憤怒者受讚歎? 698. 當說外道的美德時誰憤怒, 他可讚嘆,如果對正覺者憤怒則被責備。 699. 日落時,比丘食用食物, 非心亂、非狂亂,如何無罪? 700. 誰反芻后在夜間嚥下食物, 對他沒有非時食的罪過。 701. 日落時,比丘拿取食物, 如果食用則有罪,如何無罪? 702. 在非時去北俱盧洲,在那裡得到食物, 來到這裡在時間內食用沒有罪過。 703. 在村中或林野,他人所有的, 不偷取它,如何成為波羅夷? 704. 名為盜住者,偷取形相和共住, 不取他人物,他成為破戒者。 705. 美貌的愚女,比丘以染著心, 即使與她行淫,他如何不成為波羅夷? 706. 比丘在夢中見到美貌女人, 即使與她發生淫事也不失戒。
707.
Ekissā dve siyuṃ puttā, jātā idha panitthiyā;
Dvinnaṃ mātā pitā sāva, kathaṃ hoti bhaṇāhi me?
708.
Ubhatobyañjanā itthī, gabbhaṃ gaṇhāti attanā;
Gaṇhāpeti paraṃ gabbhaṃ, tasmā mātā pitā ca sā.
709.
Purisena sahāgāre, raho vasati bhikkhunī;
Parāmasati tassaṅgaṃ, anāpatti kathaṃ siyā?
710.
Sahāgārikaseyyañca, sabbañca paṭijagganaṃ;
Dārakassa ca mātā hi, kātuṃ labhati bhikkhunī.
711.
Ko ca bhikkhūhi sikkhāsu, asādhāraṇataṃ gato;
Na pārivāsiko brūhi, na ukkhittādikopi ca?
712.
Gahetuṃ khurabhaṇḍaṃ tu, sace nhāpitapubbako;
Na so labhati aññesaṃ, kappatīti ca niddise.
713.
Katheti kusalaṃ dhammaṃ, paramaṃ atthasaṃhitaṃ;
Katamo puggalo brūhi, na mato na ca jīvati?
714.
Katheti kusalaṃ dhammaṃ, paramaṃ atthasaṃhitaṃ;
Hoti nimmitabuddho so, na mato na ca jīvati.
715.
Saṃyācikaṃ karontassa, kuṭiṃ desitavatthukaṃ;
Pamāṇikamanārambhaṃ, āpatti saparikkamaṃ.
716.
Naro karoti ce kuṭiṃ, sa sabbamattikāmayaṃ;
Na muccateva vajjato, jinena vuttato tato.
717.
Saṃyācikāya bhikkhussa, anāpatti kathaṃ siyā;
Sabbalakkhaṇahīnaṃ tu, karontassa kuṭiṃ pana?
718.
Saṃyācikaṃ karontassa, tiṇacchadanakaṃ kuṭiṃ;
Bhikkhuno jinacandena, anāpatti pakāsitā.
719.
Na kāyikaṃ kañci payogamācare;
Na kiñci vācāya paraṃ bhaṇeyya;
Phuse garuṃ antimavatthuhetukaṃ;
Visārado ce vinaye bhaṇāhi tvaṃ?
720.
Parassā pana yā vajjaṃ, paṭicchādeti bhikkhunī;
Ayaṃ pārājikāpattiṃ, tannimittaṃ garuṃ phuse.
721.
Na kāyikaṃ kiñcipi pāpamācare;
Na kiñci vācāya careyya pāpakaṃ;
Sunāsitoyeva ca nāsito siyā;
Kathaṃ tuvaṃ brūhi mayāsi pucchito?
722.
Abhabbā pana ye vuttā, puggalā paṇḍakādayo;
Ekādasa munindena, nāsitā te sunāsitā.
723.
Anuggiraṃ giraṃ kiñci, subhaṃ vā yadi vāsubhaṃ;
Phuse vācasikaṃ vajjaṃ, kathaṃ me pucchito bhaṇa?
724.
Santimeva panāpattiṃ, bhikkhu nāvikareyya yo;
Sampajānamusāvāde, dukkaṭaṃ tassa vaṇṇitaṃ.
725.
Ekatoupasampannā, ubho tāsaṃ tu hatthato;
Cīvaraṃ gaṇhato honti, nānāāpattiyo kathaṃ?
726.
Ekatoupasampannā , bhikkhūnaṃ tu vasena yā;
Cīvaraṃ hatthato tassā, pācitti paṭigaṇhato.
727.
Ekatoupasampannā, bhikkhunīnaṃ vasena yā;
Cīvaraṃ hatthato tassā, dukkaṭaṃ paṭigaṇhato.
728.
Saṃvidhāya ca cattāro, garuṃ theniṃsu bhaṇḍakaṃ;
Thero thullaccayaṃ tesu, patto, sesā parājayaṃ.
729.
Kathaṃ ? Chamāsakaṃ bhaṇḍaṃ, tattha sāhatthikā tayo;
Haṭā therena māsā tu, tayo āṇattiyāpi ca.
730.
Tīhi sāhatthikokeko;
Pañca āṇattiyā haṭā;
Tasmā thullaccayaṃ thero;
Patto, sesā parājayaṃ.
731.
Bahiddhā gehato bhikkhu, itthī gabbhantaraṃ gatā;
Chiddaṃ gehassa no atthi, methunapaccayā cuto.
732.
Antodussakuṭiṭṭhena, mātugāmena methunaṃ;
Santhatādivaseneva, katvā hoti parājito.
733.
Sappiādiṃ tu bhesajjaṃ, gahetvā sāmameva taṃ;
Avītivatte sattāhe, kathaṃ āpatti sevato?
734.
Parivattitaliṅgassa, bhikkhuno itarāya vā;
Avītivatte sattāhe, hoti āpatti sevato.
735.
Nissaggiyena pācitti, suddhapācittiyampi ca;
Ekatova kathaṃ bhikkhu, āpajjeyya bhaṇāhi me?
這是對巴利文的中文直譯: 707. 一個女人會有兩個兒子,在此出生, 她是兩個人的母親和父親,請告訴我如何? 708. 雙性人女性自己懷孕, 讓他人懷孕,因此她是母親和父親。 709. 比丘尼與男人在一屋內獨處, 觸控他的身體,如何無罪? 710. 比丘尼作為孩子的母親, 可以做同屋睡覺和一切照顧。 711. 哪個比丘在學處中成為不共通的, 請說不是別住者,也不是被擯出者等? 712. 如果是前理髮師, 你應指明他不能拿取剃刀用具, 對其他人是允許的。 713. 他說善法,最高的有意義的, 請說是哪種人,不死也不活? 714. 他說善法,最高的有意義的, 他是化現的佛,不死也不活。 715. 對乞求而造小屋者,已指示地點, 合乎尺寸無傷害,有圍繞空地也有罪。 716. 如果人造小屋,它全是泥土做的, 不能免於過失,因為勝者如此說。 717. 比丘乞求如何無罪? 但是造缺少一切特徵的小屋。 718. 對乞求而造草頂小屋的 比丘,勝者月說明無罪。 719. 不做任何身體行為, 不對他人說任何話, 觸犯因最後事由的重罪, 如果你精通律請說? 720. 比丘尼覆藏他人的罪過, 她因此觸犯波羅夷重罪。 721. 不以身做任何惡, 不以語做任何惡, 已被驅逐而是被驅逐, 你如何說?我問你。 722. 牟尼王說不能(受具足戒)的人, 黃門等十一種, 他們被驅逐是已被驅逐。 723. 不發出任何聲音,無論好或不好, 如何觸犯語罪?請告訴我所問。 724. 比丘不表明確實存在的罪過, 對他在故意妄語中說有突吉羅。 725. 一邊受具足戒的,從她們兩人手中 拿取衣服,如何有不同的罪過? 726. 一邊受具足戒的,依比丘的規定, 從她手中接受衣服是波逸提。 727. 一邊受具足戒的,依比丘尼的規定, 從她手中接受衣服是突吉羅。 728. 四人共謀偷取重物, 其中長老犯偷蘭遮,其餘犯波羅夷。 729. 如何?那裡價值六摩沙的物品,三人親手(偷), 長老以親手和命令各偷取三摩沙。 730. 三人各以親手(偷)一個; 以命令偷取五個; 因此長老犯偷蘭遮; 其餘犯波羅夷。 731. 比丘在房外,女人進入房內, 房子沒有洞,因淫事而破戒。 732. 與站在布帳內的女人行淫, 以鋪設等方式,成為破戒。 733. 自己拿取酥油等藥, 七日未過,服用如何有罪? 734. 對轉變性別的比丘或另一方, 七日未過,服用有罪。 735. 尼薩耆波逸提和純波逸提, 比丘如何一次犯兩者?請告訴我。
736.
Saṅghe pariṇataṃ lābhaṃ, attano ca parassa ca;
Ekato pariṇāmento, payogena dvayaṃ phuse.
737.
Bhikkhū samāgamma samaggasaññā;
Sabbe kareyyuṃ pana saṅghakammaṃ;
Bhikkhuṭṭhito dvādasayojanasmiṃ;
Kathaṃ kataṃ kuppati vaggahetu?
738.
Atthi sace pana bhikkhu nisinno;
Dvādasayojanike nagare tu;
Tattha kataṃ pana kammamakammaṃ;
Natthi vihāragatā yadi sīmā.
739.
Saṅghāṭi pārutā kāye, nivatthontaravāsako;
Nissaggiyāni sabbāni, kathaṃ honti kathehi me?
740.
Kaṇṇaṃ gahetvā tattheva, kaddamaṃ yadi dhovati;
Bhikkhunī kāyaṅgāneva, tāni nissaggiyāni hi.
741.
Purisaṃ apitaraṃ hantvā, itthiṃ hantvā amātaraṃ;
Ānantariyakaṃ kammaṃ, āpajjati kathaṃ naro?
742.
Parivatte tu liṅgasmiṃ, pitaraṃ itthitaṃ gataṃ;
Mātaraṃ purisattaṃ tu, gataṃ hantvā garuṃ phuse.
743.
Mātaraṃ pana māretvā, māretvā pitarampi ca;
Ānantariyakaṃ kammaṃ, nāpajjeyya kathaṃ naro?
744.
Tiracchānagatā mātā, tiracchānagato pitā;
Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, nānantariyakaṃ phuse.
745.
Codetvā sammukhībhūtaṃ, saṅgho kammaṃ kareyya ce;
Kathaṃ kammaṃ akammaṃ taṃ, saṅgho sāpattiko siyā?
746.
Vuttaṃ tu paṇḍakādīnaṃ, sandhāya upasampadaṃ;
Anāpattissa kammaṃ tu, sandhāyāti kurundiyaṃ.
747.
Kappabindukataṃ rattaṃ, cīvaraṃ tu adhiṭṭhitaṃ;
Kathamassa siyāpatti, sevamānassa dukkaṭaṃ?
748.
Sakaṃ anissajitvāna, yo nissaggiyacīvaraṃ;
Paribhuñjati tassāya-māpatti paridīpitā.
749.
Pañca pācittiyāneva, nānāvatthukatāni hi;
Apubbaṃ acarimaṃ eka-kkhaṇe āpajjate kathaṃ?
750.
Bhesajjāni hi pañceva, gahetvā bhājane visuṃ;
Ṭhapitesu ca sattāhā-tikkame honti pañcapi.
751.
Na rattacitto na ca theyyacitto;
Na cāpi cittaṃ maraṇāya tassa;
Dentassa pārājikamāha satthā;
Thullaccayaṃ taṃ paṭigaṇhatopi.
752.
Salākaṃ saṅghabhedāya, padentassa parājayo;
Hoti thullaccayaṃ tassa, salākaṃ paṭigaṇhato.
753.
Ekattha nikkhipitvāna, cīvaraṃ addhayojane;
Aruṇaṃ uṭṭhāpentassa, anāpatti kathaṃ siyā?
754.
Suppatiṭṭhitanigrodha-sadise rukkhamūlake;
Anāpatti hi so rukkho, hoti ekakulassa ce.
755.
Kathaṃ āpattiyo nānā-;
Vatthukāyo hi kāyikā;
Apubbaṃ acarimaṃ eka-;
Kkhaṇe sambahulā phuse?
756.
Nānitthīnaṃ tu kese vā, tāsaṃ aṅguliyopi vā;
Ekato gahaṇe tassa, honti sambahulā pana.
757.
Kathaṃ vācasikā nānā-vatthukāyo na kāyikā;
Apubbaṃ acarimaṃ eka-kkhaṇe āpattiyo phuse?
758.
Duṭṭhullaṃ yo vadati ca vācaṃ;
『『Sabbā tumhe sikharaṇiyo』』ti;
Vuttā dosā vinayanasatthe;
Tassitthīnaṃ gaṇanavasena.
759.
Itthiyā purisenāpi, paṇḍakena nimittake;
Methunaṃ na ca sevanto, methunappaccayā cuto?
760.
Methune pubbabhāgaṃ tu, kāyasaṃsaggataṃ gatā;
Methunappaccayā chejjaṃ, āpannā aṭṭhavatthukaṃ.
761.
Mātaraṃ cīvaraṃ yāce, saṅghe pariṇataṃ na ca;
Kenassa hoti āpatti, anāpatti ca ñātake?
762.
Vassasāṭikalābhatthaṃ , samaye piṭṭhisaññite;
Siyāpatti satuppādaṃ, karoto mātarampi ca.
763.
Saṅghādisesamāpattiṃ, pācittiṃ dukkaṭaṃ kathaṃ;
Pāṭidesaniyaṃ thulla-ccayaṃ ekakkhaṇe phuse?
這是對巴利文的中文直譯: 736. 將分配給僧團的利養, 同時轉向自己和他人, 以一個行動觸犯兩種罪。 737. 比丘們聚集認為和合, 所有人都做僧團羯磨, 比丘站在十二由旬處, 如何因別眾而羯磨無效? 738. 如果有比丘坐在 十二由旬的城市中, 那裡做的羯磨非羯磨, 如果寺院沒有界。 739. 身披僧伽梨,穿著下衣, 如何成為所有尼薩耆?請告訴我。 740. 如果比丘尼抓住邊角在那裡洗泥, 那些確實是身體部分的尼薩耆。 741. 殺非父親的男人,殺非母親的女人, 人如何犯無間業? 742. 當性別轉變時,殺變成女人的父親, 殺變成男人的母親,觸犯重罪。 743. 殺了母親,也殺了父親, 人如何不犯無間業? 744. 母親是畜生,父親是畜生, 殺母親父親,不觸犯無間業。 745. 如果僧團當面指責而做羯磨, 如何羯磨非羯磨,僧團有罪? 746. 說是針對黃門等的具足戒, 但在《古倫迪》中說是針對無罪者的羯磨。 747. 已作標記的染色衣已決意, 他如何有罪,使用時有突吉羅? 748. 不捨棄自己的尼薩耆衣, 誰使用,指明他有這個罪。 749. 五個波逸提確實是不同事由, 如何在一剎那同時犯不先不后? 750. 拿取五種藥,分別放在容器中, 在七日過後五種都有(罪)。 751. 不是染著心也不是偷心, 也不是想要他死, 導師說給予者犯波羅夷, 接受者犯偷蘭遮。 752. 為分裂僧團給予投票,犯波羅夷, 接受投票者犯偷蘭遮。 753. 把衣服放在半由旬的一處, 使黎明升起,如何無罪? 754. 在像善住尼拘律樹的樹根處, 如果那樹屬於一家,則無罪。 755. 如何不同事由的 身業罪過 在一剎那同時 觸犯多種不先不后? 756. 同時抓取 多個女人的頭髮或手指, 對他確實有多種(罪過)。 757. 如何語業不同事由非身業的 罪過在一剎那 同時觸犯不先不后? 758. 誰說粗語 "你們都是剃髮女", 在律書中說的過失 對他依女人的數量(計算)。 759. 與女人、男人或黃門的生殖器 不行淫,如何因淫事而破戒? 760. 但在淫事的前分達到身體接觸, 因淫事犯應割除的八事罪。 761. 向母親乞求衣服,不是分配給僧團的, 他如何有罪,對親戚無罪? 762. 爲了獲得雨浴衣,在稱為背後的時間, 即使對母親生起(乞求的)想也有罪。 763. 如何在一剎那觸犯 僧殘、波逸提、突吉羅、 波羅提提舍尼、偷蘭遮?
764.
Avassutāvassutahatthato hi;
Piṇḍaṃ gahetvā lasuṇaṃ paṇītaṃ;
Manussamaṃsañca akappamaññaṃ;
Sabbekato khādati, honti tassā.
765.
Eko upajjhāyakapuggaleko;
Ācariyako dvepi ca puṇṇavassā;
Ekāva tesaṃ pana kammavācā;
Ekassa kammaṃ tu na rūhate kiṃ?
766.
Kesaggamattampi mahiddhikesu;
Ākāsago hoti sace paneko;
Katampi taṃ rūhati neva kammaṃ;
Ākāsagasseva, na bhūmigassa.
767.
Saṅghenapi hi ākāse, ṭhitena pana iddhiyā;
Bhūmigassa na kātabbaṃ, karoti yadi kuppati.
768.
Na ca kappakataṃ vatthaṃ, na ca rattaṃ akappiyaṃ;
Nivatthassa panāpatti, anāpatti kathaṃ siyā?
769.
Acchinnacīvarassettha, bhikkhussa pana kiñcipi;
Na cassākappiyaṃ nāma, cīvaraṃ pana vijjati.
770.
Na kutopi ca gaṇhati kiñci have;
Na tu deti ca kiñcipi bhojanato;
Garukaṃ pana vajjamupeti kathaṃ;
Vada me vinaye kusalosi yadi?
771.
Ādāya yaṃ kiñci avassutamhā;
Uyyojitā bhuñjati bhojanañce;
Uyyojitā yā pana yāya tassā;
Saṅghādisesaṃ kathayanti dhīrā.
772.
Kassaci kiñci na deti sahatthā;
Neva ca gaṇhati kiñci kutoci;
Vajjamupeti lahuṃ, na garuṃ tu;
Brūhi kathaṃ yadi bujjhasi sādhu?
773.
Dantaponodakānaṃ tu, gahaṇe pana bhikkhunī;
Uyyojentī lahuṃ vajjaṃ, āpajjati nisevite.
774.
Āpajjati panāpattiṃ, garukaṃ sāvasesakaṃ;
Chādeti, na phuse vajjaṃ, kathaṃ jānāsi me vada?
775.
Saṅghādisesamāpattiṃ, āpajjitvā anādaro;
Chādentopi tamāpattiṃ, nāññaṃ ukkhittako phuse.
776.
Sappāṇappāṇajaṃ neva, jaṅgamaṃ na vihaṅgamaṃ;
Dvijaṃ kantamakantañca, sace jānāsi me vada?
777.
Sappāṇappāṇajo vutto;
Cittajo utujopi ca;
Dvīheva pana jātattā;
Mato saddo dvijoti hi.
778.
Vinaye anayūparame parame;
Sujanassa sukhānayane nayane;
Paṭu hoti padhānarato na rato;
Idha yo pana sāramate ramate.
Sedamocanagāthāyo samattā.
Sādhāraṇāsādhāraṇakathā
779.
Sabbasikkhāpadānāhaṃ , nidānaṃ gaṇanampi ca;
Bhikkhūhi bhikkhunīnañca, bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi ca.
780.
Asādhāraṇapaññattaṃ, tathā sādhāraṇampi ca;
Pavakkhāmi samāsena, taṃ suṇātha samāhitā.
781.
Nidānaṃ nāma vesālī, tathā rājagahaṃ puraṃ;
Sāvatthāḷavi kosambī, sakkabhaggā pakāsitā.
782.
Kati vesāliyā vuttā, kati rājagahe katā?
Kati sāvatthipaññattā, kati āḷaviyaṃ katā?
783.
Kati kosambipaññattā, kati sakkesu bhāsitā?
Kati bhaggesu paññattā, taṃ me akkhāhi pucchito?
784.
Dasa vesāliyā vuttā, ekavīsa giribbaje;
Chaūnāni satāneva, tīṇi sāvatthiyaṃ katā.
785.
Cha panāḷaviyaṃ vuttā, aṭṭha kosambiyaṃ katā;
Aṭṭha sakkesu paññattā, tayo bhaggesu dīpitā.
786.
Methunaṃ viggaho ceva, catutthantimavatthukaṃ;
Atirekacīvaraṃ suddha-kāḷakeḷakalomakaṃ.
787.
Bhūtaṃ paramparañceva, mukhadvāramacelako;
Bhikkhunīsu ca akkoso, dasa vesāliyaṃ katā.
788.
Dutiyantimavatthuñca, dve anuddhaṃsanāni ca;
Saṅghabhedā duve ceva, cīvarassa paṭiggaho.
789.
Rūpiyaṃ suttaviññatti, tathā ujjhāpanampi ca;
Paripācitapiṇḍo ca, tatheva gaṇabhojanaṃ.
790.
Vikālabhojanañceva, cārittaṃ nhānameva ca;
Ūnavīsativassañca, datvā saṅghena cīvaraṃ.
這是對巴利文的中文直譯: 764. 從有漏者手中 拿取食物、上等蒜、 人肉和其他不適合的, 她從所有處食用,有(這些罪)。 765. 一個和尚、一個人、 一個阿阇黎、兩個滿歲者, 對他們只有一個羯磨文, 為什麼對一個人羯磨無效? 766. 如果一個大神通者 在空中哪怕一發端, 那個羯磨對他就無效, 對空中者無效,對地上者有效。 767. 即使僧團以神通 站在空中, 不應對地上者做(羯磨),如果做則無效。 768. 不是作標記的衣,不是染色的不適合的, 穿著者有罪,如何無罪? 769. 在此對被奪衣的比丘, 沒有任何 名為不適合的衣服。 770. 確實不從任何處拿取任何東西, 也不給予任何食物, 如何犯重罪? 如果你精通律請告訴我。 771. 如果從有漏者拿取任何東西, 被遣走者食用食物, 智者說被遣走者 對她犯僧殘。 772. 不親手給予任何人任何東西, 也不從任何處拿取任何東西, 犯輕罪,不犯重罪, 如果你理解請說如何? 773. 比丘尼在拿取 牙籤水時, 遣走(他人)在使用時 犯輕罪。 774. 犯有餘的重罪, 覆藏,不觸犯罪, 你如何知道?請告訴我。 775. 犯了僧殘罪,不在意, 即使覆藏那個罪, 被擯出者不觸犯其他(罪)。 776. 既不是有生命的也不是無生命的, 不是移動的也不是飛行的, 是兩生的,可愛的和不可愛的, 如果你知道請告訴我。 777. 說是有生命和無生命的, 是心生的也是時節生的, 因為由兩種生, 死的聲音被稱為兩生。 778. 在最高的律中止息非法, 在善人的眼中引導安樂, 在此誰熱衷於精進而不貪著, 他樂於實質。 除汗偈完畢。 共通非共通之說 779. 我將簡要地說 所有學處的因緣和數量, 比丘對比丘尼的和比丘尼對比丘的 非共通制定和共通的, 請專心聽。 780. 因緣名為毗舍離,以及王舍城, 舍衛城、阿拉維、憍賞彌、釋迦、跋耆被說明。 781. 在毗舍離說了多少?在王舍城制定了多少? 在舍衛城制定了多少?在阿拉維制定了多少? 782. 在憍賞彌制定了多少?在釋迦中說了多少? 在跋耆中制定了多少?被問請告訴我。 783. 在毗舍離說了十個,在山城二十一個, 在舍衛城制定了三百減六個。 784. 在阿拉維說了六個,在憍賞彌制定了八個, 在釋迦中制定了八個,在跋耆中指明了三個。 785. 淫慾、諍論、 第四波羅夷、 多餘衣、純黑羊毛。 786. 虛妄、次第(乞食)、 口門、裸形外道、 辱罵比丘尼,這十個在毗舍離制定。 787. 第二波羅夷、兩個譭謗、 兩個分裂僧團、接受衣服。 788. 金銀、織衣、指責、 熟食、眾食。 789. 非時食、遊行、洗浴、 未滿二十歲、僧團給予衣服。
791.
Vosāsantī ca naccaṃ vā, gītaṃ vā cārikadvayaṃ;
Chandadānenime rāja-gahasmiṃ ekavīsati.
792.
Kuṭi kosiyaseyyañca, pathavībhūtagāmakaṃ;
Sappāṇakañca siñcanti, ete chāḷaviyaṃ katā.
793.
Mahallakavihāro ca, dovacassaṃ tatheva ca;
Aññenaññaṃ tathā dvāra-kosā majjhañca pañcamaṃ.
794.
Anādariyaṃ sahadhammo, payopānañca sekhiye;
Kosambiyaṃ tu paññattā, aṭṭhime suddhadiṭṭhinā.
795.
Dhovaneḷakalomāni, patto ca dutiyo pana;
Ovādopi ca bhesajjaṃ, sūci āraññakesu ca.
796.
Udakasuddhikañceva, ovādāgamanampi ca;
Pure kapilavatthusmiṃ, paññattā pana aṭṭhime.
797.
Jotiṃ samādahitvāna, sāmisena sasitthakaṃ;
Ime bhaggesu paññattā, tayo ādiccabandhunā.
798.
Pārājikāni cattāri, garukā soḷasā, duve;
Aniyatā, catuttiṃsa, honti nissaggiyāni hi.
799.
Chappaṇṇāsasatañceva , khuddakāni bhavanti hi;
Daseva pana gārayhā, dvesattati ca sekhiyā.
800.
Chaūnāni ca tīṇeva, satāni samacetasā;
Ime vuttāvasesā hi, sabbe sāvatthiyaṃ katā.
801.
Pārājikāni cattāri, satta saṅghādisesakā;
Nissaggiyāni aṭṭheva, dvattiṃseva ca khuddakā.
802.
Dve gārayhā, tayo sekhā, chappaññāseva sabbaso;
Bhavanti chasu paññattā, nagaresu ca piṇḍitā.
803.
Sabbāneva panetāni, nagaresu ca sattasu;
Aḍḍhuḍḍhāni satāneva, paññattāni bhavanti hi.
804.
Sikkhāpadāni bhikkhūnaṃ, vīsañca dve satāni ca;
Bhikkhunīnaṃ tu cattāri, tathā tīṇi satāni ca.
805.
Pārājikāni cattāri, garukā pana terasa;
Aniyatā duve vuttā, tiṃsa nissaggiyāni ca.
806.
Khuddakā navuti dve ca, cattāro pāṭidesanā;
Nippapañcena niddiṭṭhā, pañcasattati sekhiyā.
807.
Dve satāni ca vīsañca, vasā bhikkhūnameva ca;
Sikkhāpadāni uddesamāgacchanti uposathe.
808.
Pārājikāni aṭṭheva, garukā dasa satta ca;
Nissaggiyāni tiṃseva, chasaṭṭhi ca satampi ca.
809.
Khuddakānaṭṭha gārayhā, pañcasattati sekhiyā;
Sabbāni pana cattāri, tathā tīṇi satāni ca.
810.
Bhavanti pana etāni, bhikkhunīnaṃ vasā pana;
Sikkhāpadāni uddesamāgacchanti uposathe.
811.
Chacattālīsa honteva, bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi tu;
Asādhāraṇabhāvaṃ tu, gamitāni mahesinā.
812.
Cha ca saṅghādisesā ca, tathā aniyatā duve;
Dvādaseva ca nissaggā, dvāvīsati ca khuddakā.
813.
Cattāropi ca gārayhā, chacattālīsa hontime;
Bhikkhūnaṃyeva paññattā, gotamena yasassinā.
814.
Visaṭṭhi kāyasaṃsaggo, duṭṭhullaṃ attakāmatā;
Kuṭi ceva vihāro ca, chaḷete garukā siyuṃ.
815.
Nissaggiyādivaggasmiṃ, dhovanañca paṭiggaho;
Eḷakalomavaggepi, ādito pana satta ca.
816.
Tatiyepi ca vaggasmiṃ, patto ca paṭhamo tathā;
Vassasāṭikamārañña-miti dvādasa dīpitā.
817.
Pācittiyāni vuttāni, sabbāni gaṇanāvasā;
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, aṭṭhāsītisataṃ, tato.
818.
Sabbo bhikkhunivaggopi, saparamparabhojano;
Tathā anatiritto ca, abhihaṭṭhuṃ pavāraṇā.
819.
Paṇītabhojanaviññatti, tathevācelakopi ca;
Nimantito sabhatto ca, duṭṭhullacchādanampi ca.
820.
Ūnavīsativassaṃ tu, mātugāmena saddhipi;
Antepurappaveso ca, vassasāṭi nisīdanaṃ.
821.
Khuddakāni panetāni, dvāvīsati bhavanti hi;
Cattāro pana gārayhā, bhikkhūnaṃ pātimokkhake.
這是對巴利文的中文直譯: 791. 教導、舞蹈或歌唱、兩種遊行、 給予欲,這些二十一個在王舍城(制定)。 792. 小屋、蠶絲褥、地、植物、 有生命的水和灑水,這六個在阿拉維制定。 793. 大寺院、惡語、 以他人(物)換他人(物)、門、 藏和第五個中間。 794. 不恭敬、同法、飲乳,在學處中, 凈見者在憍賞彌制定了這八個。 795. 洗(羊毛)、羊毛、缽和第二個缽、 教誡、藥、針、在林野中。 796. 水凈和前往教誡, 這八個在迦毗羅衛城制定。 797. 點火、有殘食的有米飯的, 這三個由日種制定在跋耆。 798. 四波羅夷、十六僧殘、兩個 不定、三十四尼薩耆。 799. 一百五十六波逸提、 十個波羅提提舍尼、七十二學處。 800. 三百減六個, 由平等心(制定), 這些是所說的剩餘,都在舍衛城制定。 801. 四波羅夷、七僧殘、 八尼薩耆、三十二波逸提。 802. 兩個波羅提提舍尼、三個學處,總共五十六個, 在六個城市中制定的總和。 803. 所有這些在七個城市中 制定的總共是三百五十個。 804. 比丘的學處是二百二十個, 比丘尼的是三百零四個。 805. 四波羅夷、十三僧殘、 說了兩個不定、三十尼薩耆。 806. 九十二波逸提、四波羅提提舍尼、 簡要地指明七十五學處。 807. 二百二十個, 依比丘的緣故, 這些學處在布薩時誦出。 808. 八波羅夷、十七僧殘、 三十尼薩耆、一百六十六波逸提。 809. 八波羅提提舍尼、七十五學處, 所有這些總共是三百零四個。 810. 這些是依比丘尼的緣故, 這些學處在布薩時誦出。 811. 大仙使四十六個 成為比丘對比丘尼的 非共通。 812. 六僧殘、兩個不定、 十二尼薩耆、二十二波逸提。 813. 四波羅提提舍尼,這四十六個 是有名聲的喬達摩只為比丘制定的。 814. 出精、身體接觸、粗語、為自己、 小屋和寺院,這六個是重罪。 815. 在尼薩耆等品中,洗(羊毛)和接受, 在羊毛品中,從開始的七個。 816. 在第三品中,缽和第一個, 雨浴衣、林野,這樣指明了十二個。 817. 說了波逸提,依數量 比丘和比丘尼的總共一百八十八個,從那裡 818. 整個比丘尼品、次第食、 非餘食、邀請取用。 819. 乞求美食、裸形外道、 受邀請有食物、覆藏重罪。 820. 未滿二十歲、與女人一起、 進入王宮內室、雨浴衣、坐具。 821. 這些波逸提是二十二個, 四個波羅提提舍尼,在比丘的波羅提木叉中。
822.
Ekato pana paññattā, chacattālīsa hontime;
Bhikkhunīhi tu bhikkhūnaṃ, asādhāraṇataṃ gatā.
823.
Bhikkhūhi bhikkhunīnañca, sataṃ tiṃsa bhavanti hi;
Asādhāraṇabhāvaṃ tu, gamitāni mahesinā.
824.
Pārājikāni cattāri, dasa saṅghādisesakā;
Dvādaseva ca nissaggā, khuddakā navuticcha ca.
825.
Aṭṭheva pana gārayhā, sataṃ tiṃsa bhavantime;
Bhikkhunīnañca bhikkhūhi, asādhāraṇataṃ gatā.
826.
Bhikkhunīnaṃ tu saṅghādi-sesehi cha panādito;
Yāvatatiyakā ceva, cattāroti ime dasa.
827.
Akālacīvarañceva, tathā acchinnacīvaraṃ;
Sattaññadatthikādīni, patto ceva garuṃ lahuṃ.
828.
Dvādaseva panetāni, bhikkhunīnaṃ vasenidha;
Nissaggiyāni satthārā, paññattāni panekato.
829.
Asādhāraṇapaññattā, khuddakā navuticcha ca;
Gārayhā ca panaṭṭhāti, sabbeva gaṇanāvasā.
830.
Bhikkhunīnaṃ tu bhikkhūhi, asādhāraṇataṃ gatā;
Ekatoyeva paññattā, sataṃ tiṃsa bhavanti hi.
831.
Asādhāraṇubhinnampi, sataṃ sattati caccha ca;
Pārājikāni cattāri, garukā ca dasaccha ca.
832.
Aniyatā duve ceva, nissaggā catuvīsati;
Sataṃ aṭṭhārasevettha, khuddakā paridīpitā.
833.
Dvādaseva ca gārayhā, sataṃ sattati caccha ca;
Asādhāraṇubhinnampi, imeti paridīpitā.
834.
Sādhāraṇā ubhinnampi, paññattā pana satthunā;
Sataṃ sattati cattāri, bhavantīti pakāsitā.
835.
Pārājikāni cattāri, satta saṅghādisesakā;
Aṭṭhārasa ca nissaggā, samasattati khuddakā.
836.
Pañcasattati paññattā, sekhiyāpi ca sabbaso;
Sataṃ sattati cattāri, ubhinnaṃ samasikkhatā.
Sādhāraṇāsādhāraṇakathā.
Lakkhaṇakathā
837.
Ito paraṃ pavakkhāmi, lakkhaṇaṃ pana sabbagaṃ;
Savane sādaraṃ katvā, vadato me nibodhatha.
838.
Nidānaṃ puggalo vatthu, paññattividhimeva ca;
Vipattāpattanāpatti, āṇattaṅgakiriyāpi ca.
839.
Saññācittasamuṭṭhānaṃ, vajjakammapabhedakaṃ;
Tikadvayanti sabbattha, yojetabbamidaṃ pana.
840.
Pubbe vuttanayaṃ yañca, yañca uttānamevidha;
Taṃ sabbaṃ pana vajjetvā, karissāmatthajotanaṃ.
841.
Puggalo nāma yaṃ yaṃ tu, bhikkhumārabbha bhikkhuniṃ;
Sikkhāpadaṃ tu paññattaṃ, ayaṃ vuccati puggalo.
842.
Tevīsatividhā te ca, sudinnadhaniyādayo;
Bhikkhūnaṃ pātimokkhasmiṃ, ādikammikapuggalā.
843.
Bhikkhunīnaṃ tathā pāti-mokkhasmiṃ ādikammikā;
Thullanandādayo satta, sabbe tiṃsa bhavanti hi.
844.
Vatthūti puggalasseva, tassa tassa ca sabbaso;
Vatthuno tassa tasseva, ajjhācāro pavuccati.
845.
Kevalā pana paññatti, mūlabhūtā tatheva sā;
Anvanuppannasabbattha-padesapadapubbikā.
846.
Sādhāraṇā ca paññatti, tathāsādhāraṇāpi ca;
Ekatoubhatopubbā, evaṃ navavidhā siyā.
847.
Tattha 『『yo methunaṃ dhammaṃ, paṭiseveyya bhikkhu』』ti;
『『Adinnaṃ ādiyeyyā』』ti, paññatticcevamādikā.
848.
Hoti 『『antamaso bhikkhu, tiracchānagatāyapi』』;
Iccevamādikā sabbā, anupaññatti dīpitā.
849.
Tathānuppannapaññatti, anuppanne tu vajjake;
Aṭṭhannaṃ garudhammānaṃ, vasenevāgatā hi sā.
850.
Cammattharaṇakañceva, saguṇaṅguṇupāhanaṃ;
Tatheva ca dhuvanhānaṃ, pañcavaggūpasampadā.
851.
Esā padesapaññatti, nāmāti hi catubbidhā;
Vuttā majjhimadesasmiṃ-yeva hoti, na aññato.
822. 一百四十六條戒律, 比丘尼獨有不共。 比丘與比丘尼共有, 一百三十條戒律。 大聖制定不共戒, 各自持守各自修。 823. 比丘與比丘尼共有, 一百三十條戒律。 大聖制定不共戒, 各自持守各自修。 824. 四條波羅夷, 十條僧殘戒; 十二尼薩耆, 九十波逸提。 825. 八條突吉羅, 共一百三十。 比丘尼獨有, 不與比丘共。 826. 比丘尼僧殘, 前六條戒律; 四條三諫戒, 共計十條戒。 827. 非時衣、奪衣, 七種他施物; 缽及重輕物, 共計十二條。 828. 這十二條戒, 比丘尼獨有。 尼薩耆波逸, 佛陀所制定。 829. 不共戒九十, 波逸提戒律; 突吉羅有八, 總計一百三。 830. 比丘尼獨有, 不與比丘共。 佛陀所制定, 共一百三十。 831. 不共戒共有, 一百七十六。 四波羅夷戒, 十六重罪戒。 832. 二不定法戒, 二十四舍戒; 一百一十八, 輕罪波逸提。 833. 十二突吉羅, 共一百七十六。 不共戒如是, 此處已宣說。 834. 共同戒律有, 佛陀所制定; 一百七十四, 此處已宣說。 835. 四波羅夷戒, 七條僧殘戒; 十八尼薩耆, 七十波逸提。 836. 七十五條戒, 學處應遵守; 一百七十四, 二眾共同學。 共戒與不共戒之說 戒相之說 837. 從此我將說, 一切戒律相; 恭敬諦聽聞, 我說汝當知。 838. 序分與人物, 事緣及制定; 犯戒與不犯, 教唆及支分。 839. 想心與等起, 罪業之差別; 三法與二法, 處處應運用。 840. 前已說之法, 及此處明顯; 除此諸法外, 我將釋其義。 841. 所謂人物者, 比丘比丘尼; 為彼而制定, 學處即人物。 842. 二十三種人, 善生陀尼等; 比丘波羅提, 木叉初犯者。 843. 比丘尼波羅, 提木叉初犯; 偷蘭難陀等, 七人共三十。 844. 所謂事緣者, 即是彼等人; 所作諸過失, 一切皆稱緣。 845. 單純之制定, 乃是根本戒; 隨制與普制, 分制與前制。 846. 共同之制定, 不共同制定; 一眾與二眾, 共有九種戒。 847. 其中"若比丘, 行不凈梵行"; "若取不與物", 此等為制定。 848. "乃至與畜生, 比丘亦不可"; 如是等一切, 稱為隨制戒。 849. 未生事制戒, 未生過所制; 八敬法之戒, 即是此類戒。 850. 皮革臥具戒, 重疊之涼鞋; 常浴及五眾, 受具足戒法。 851. 此為分制戒, 共有四種類; 唯中國所制, 他處則不然。
852.
Ito sesā hi sabbattha-paññattīti pakāsitā;
Atthato ekamevettha, sādhāraṇadukādikaṃ.
853.
Sāṇattikā panāpatti, hoti nāṇattikāpi ca;
Āṇattīti ca nāmesā, ñeyyā āṇāpanā pana.
854.
Āpattīnaṃ tu sabbāsaṃ, sabbasikkhāpadesupi;
Sabbo panaṅgabhedo hi, viññātabbo vibhāvinā.
855.
Kāyenapi ca vācāya, yā karontassa jāyate;
Ayaṃ kriyasamuṭṭhānā, nāma pārājikā viya.
856.
Kāyavācāhi kattabbaṃ, akarontassa hoti yā;
Sā cākriyasamuṭṭhānā, paṭhame kathine viya.
857.
Karontassākarontassa, bhikkhuno hoti yā pana;
Sā kriyākriyato hoti, cīvaraggahaṇe viya.
858.
Siyā pana karontassa, akarontassa yā siyā;
Sā kriyākriyato hoti, rūpiyuggahaṇe viya.
859.
Tathā siyā karontassa;
Yā karoto akubbato;
Siyā kiriyato ceva;
Sā kriyākriyatopi ca.
860.
Sabbā cāpattiyo saññā-;
Vasena duvidhā siyuṃ;
Saññāvimokkhā nosaññā-;
Vimokkhāti pakāsitā.
861.
Vītikkamanasaññāya, abhāvena yato pana;
Vimuccati ayaṃ saññā-vimokkhāti pakāsitā.
862.
Itarā pana nosaññā-vimokkhāti pakāsitā;
Puna sabbāva cittassa, vasena duvidhā siyuṃ.
863.
Sacittakā acittāti, sucittena pakāsitā;
Sacittakasamuṭṭhāna-vasena pana yā siyā.
864.
Ayaṃ sacittakā nāma, āpatti paridīpitā;
Sacittakehi vā missa-vasenāyamacittakā.
865.
Sabbā cāpattiyo vajja-vasena duvidhā rutā;
Suvijjenānavajjena, lokapaṇṇattivajjato.
866.
Yassā sacittake pakkhe, cittaṃ akusalaṃ siyā;
Lokavajjāti nāmāyaṃ, sesā paṇṇattivajjakā.
867.
Sabbā cāpattiyo kamma-vasena tividhā siyuṃ;
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, tathā tadubhayampi ca.
868.
Tikadvayanti nāmetaṃ, kusalāditikadvayaṃ;
Kusalākusalacitto vā, tathābyākatamānaso.
869.
Hutvā āpajjatāpattiṃ, āpajjanto na aññathā;
Sukhavedanāsamaṅgī vā, tathā dukkhādisaṃyuto.
870.
Idaṃ tu lakkhaṇaṃ vuttaṃ, sabbasikkhāpadesupi;
Yojetvā pana dasseyya, vinayasmiṃ visārado.
871.
Taruṃ timūlaṃ navapattamenaṃ;
Catussikhaṃ sattaphalaṃ chapupphaṃ;
Jānāti yo dvippabhavaṃ dvisākhaṃ;
Jānāti paññattimasesato so.
872.
Imamuttaraṃ gatamanuttarataṃ;
Pariyāpuṇāti paripucchati yo;
Upayātanuttaratamuttarato;
Sa ca kāyavācavinaye vinaye.
Lakkhaṇakathā.
873.
Soḷasaparivārassa, parivārassa sabbaso;
Ito paraṃ pavakkhāmi, sabbasaṅkalanaṃ nayaṃ.
874.
Kati āpattiyo vuttā;
Kāyikā, vācasikā kati?
Chādentassa katāpattī;
Kati saṃsaggapaccayā?
875.
Kāyikā chabbidhāpatti, tathā vācasikāpi ca;
Chādentassa ca tissova, pañca saṃsaggapaccayā.
876.
Kati āpattimūlāni, paññattāni mahesinā?
Kati āpattiyo vuttā, duṭṭhullacchādane pana?
877.
Dve panāpattimūlāni, kāyo vācā bhavanti hi;
Pārājikā ca pācitti, duṭṭhullacchādane siyuṃ.
878.
Kati gāmantare vuttā, nadīpāre tathā kati?
Kati thullaccayaṃ maṃse, kati maṃsesu dukkaṭaṃ?
879.
Gāmantare catassova, nadīpārepi tattakā;
Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃse, navasu dukkaṭaṃ.
880.
Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhāti ca dukkaṭaṃ;
Pācittaññassa gāmassa, upacārokkame siyā.
881.
Thullaccayaṃ parikkhitte, gāmasmiṃ paṭhame pade;
Garukaṃ dutiye tassā, gāmantaraṃ vajantiyā.
852. 此處餘下制定, 已經被宣說。 實質上唯一, 共與不共等。 853. 犯戒有教唆, 亦有非教唆。 教唆為此名, 教令應當知。 854. 一切犯戒中, 諸學處皆然。 一切支分別, 智者應明瞭。 855. 由身語所作, 行者生犯戒。 此為作生起, 如波羅夷類。 856. 不作身語者, 所生之犯戒。 此為非作起, 如初次結界。 857. 比丘作不作, 所生之犯戒。 作非作而生, 如取衣之時。 858. 作者非作者, 所生之犯戒。 作非作而生, 如取錢財時。 859. 作者非作者, 所生之犯戒。 作非作而生, 作非作具足。 860. 一切犯戒者, 依想有二種。 有想解脫者, 無想解脫說。 861. 由於無毀犯, 想之解脫說。 此為想解脫, 已被宣說明。 862. 餘者無想解, 複次依心分。 依心有二種, 已被宣說明。 863. 有心無心者, 由善心宣說。 依有心生起, 而作分別說。 864. 此為有心犯, 已被闡明說。 或與有心雜, 此為無心犯。 865. 一切犯戒者, 依罪有二種。 易知與不知, 世間制罪故。 866. 若在有心處, 心為不善時。 世間罪名曰, 餘者制罪者。 867. 一切犯戒者, 依業有三種。 身業與語業, 及彼二業俱。 868. 此二法名曰, 善等二法類。 善不善心者, 或無記心態。 869. 犯戒而不異, 受樂或受苦。 具受苦樂等, 如是宣說已。 870. 此相已宣說, 諸學處通則。 善巧于律者, 應當如是示。 871. 知樹根本葉, 四頂七果枝。 知其二支流, 制戒無餘者。 872. 求學無上法, 詢問究竟者。 超越諸境界, 身語律中尊。 戒相之說 873. 十六眷屬者, 一切眷屬中。 此後我將說, 總攝諸要義。 874. 犯戒幾何種? 身語幾多類? 覆藏犯幾何? 幾因接觸生? 875. 身犯六種類, 語犯亦如是。 覆藏三種犯, 接觸五因生。 876. 大聖制罪因, 幾何?犯幾種? 覆藏粗惡時, 幾何犯戒耶? 877. 罪因二種類, 身語為根本。 波羅夷波逸, 覆藏粗惡時。 878. 村間幾種犯? 河對岸幾何? 肉上粗惡幾? 肉中惡作幾? 879. 村間四種犯, 河對岸亦然。 人肉粗惡犯, 惡作九種生。 880. 比丘與比丘尼, 共同惡作罪。 所住村落中, 觸犯波逸提。 881. 粗惡在圍村, 初處一種生。 第二處重罪, 過村界
882.
Tathā bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhāne tu dukkaṭaṃ;
Abhirūhati nāvaṃ ce, hoti pācitti bhikkhuno.
883.
Nadiyuttaraṇe kāle, pāde thullaccayaṃ phuse;
Paṭhame, dutiye tassā, hoti bhikkhuniyā garuṃ.
884.
Kati vācasikā rattiṃ, kati vācasikā divā?
Duve vācasikā rattiṃ, duve vācasikā divā.
885.
Rattandhakāre purisena saddhiṃ;
Ṭhitā adīpe pana hatthapāse;
Pācitti tassā yadi sallapeyya;
Vadeyya ce dukkaṭameva dūre.
886.
Channe divā yā purisena saddhiṃ;
Ṭhitā vadeyyassa ca hatthapāse;
Pācitti, hitvā pana hatthapāsaṃ;
Vadeyya ce dukkaṭameva tassā.
887.
Kati vā dadamānassa, kati vā paṭigaṇhato?
Dadamānassa tissova, catassova paṭiggahe.
888.
Manussassa visaṃ deti, sace marati tena so;
Hoti pārājikaṃ, yakkhe, pete thullaccayaṃ mataṃ.
889.
Tiracchānagate tena, mate pācittiyaṃ siyā;
Tathā pācitti aññāti-kāya ce deti cīvaraṃ.
890.
Hatthagāhe tathā veṇi-gāhe saṅghādisesatā;
Mukhena aṅgajātassa, gahaṇe tu parājayo.
891.
Aññātikāya hatthamhā, cīvarassa paṭiggahe;
Sanissaggā ca pācitti, hotīti pariyāputā.
892.
Avassutassa hatthamhā, sayaṃ vāpi avassutā;
Hoti thullaccayaṃ tassā, bhojanaṃ paṭigaṇhato.
893.
Kati ñatticatutthena, vuttā sammutiyo idha?
Ekā eva panuddiṭṭhā, bhikkhunovādasammuti.
894.
Kati dhaññarasā vuttā, vikāle kappiyā pana?
Loṇasovīrakaṃ ekaṃ, vikāle kappiyaṃ mataṃ.
895.
Kati pārājikā kāyā, kati saṃvāsabhūmiyo?
Ratticchedo katīnaṃ tu, paññattā dvaṅgulā kati?
896.
Pārājikāni kāyamhā, dve dve saṃvāsabhūmiyo;
Ratticchedo duvinnaṃ tu, paññattā dvaṅgulā duve.
897.
Paṭhamantimavatthuñca, kāyasaṃsaggajampi ca;
Pārājikāni kāyamhā, ime dve pana jāyare.
898.
Samānasaṃvāsakabhūmi ekā;
Tatheva nānāpadapubbikā ca;
Dve eva saṃvāsakabhūmiyo hi;
Mahesinā kāruṇikena vuttā.
899.
Pārivāsikabhikkhussa , tathā mānattacārino;
Ratticchedo duvinnaṃ tu, dvayātītena dīpito.
900.
Dvaṅgulapabbaparamaṃ, ādātabbaṃ, tatheva ca;
Dvaṅgulaṃ vā dumāsaṃ vā, paññattā dvaṅgulā duve.
901.
Kati pāṇātipātasmiṃ, vācā pārājikā kati?
Kati obhāsane vuttā, sañcaritte tathā kati?
902.
Tisso pāṇātipātasmiṃ;
Vācā pārājikā tayo;
Obhāsane tayo vuttā;
Sañcaritte tathā tayo.
903.
Anodissakamopāte, khate marati mānuso;
Pārājikaṃ siyā, yakkhe, pete thullaccayaṃ mate.
904.
Tiracchānagate tattha, mate pācittiyaṃ vade;
Imā pāṇātipātasmiṃ, tisso āpattiyo siyuṃ.
905.
Manussamāraṇādinnā-dānamāṇattiyāpi ca;
Manussuttaridhammañca, vadato vācikā tayo.
906.
Maggadvayaṃ panodissa, vaṇṇādibhaṇane garuṃ;
Thullaccayaṃ panodissa, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ.
907.
Ubbhakkhakamadhojāṇu-mādissa bhaṇato pana;
Dukkaṭaṃ pana niddiṭṭhaṃ, tisso obhāsanā yimā.
908.
Paṭiggaṇhanatādīhi, tīhi saṅghādisesatā;
Dvīhi thullaccayaṃ vuttaṃ, ekena pana dukkaṭaṃ.
909.
Chindato kati āpatti, chaḍḍitappaccayā kati?
Chindantassa tu tissova, pañca chaḍḍitapaccayā.
910.
Hoti pārājikaṃ tassa, chindantassa vanappatiṃ;
Bhūtagāmaṃ tu pācitti, aṅgajātaṃ tu thullatā.
882. 比丘尼共謀, 惡作罪所生。 若登船而行, 比丘波逸提。 883. 渡河時若觸, 初步粗惡罪。 第二步比丘尼, 犯重罪所生。 884. 語業夜幾種? 語業晝幾何? 夜有二語業, 晝有二語業。 885. 夜暗與男子, 無燈手可及。 波逸提若語, 遠處惡作罪。 886. 晝覆與男子, 手可及處語。 波逸提若離, 手及惡作罪。 887. 施與幾種罪? 接受幾種罪? 施與三種罪, 接受四種罪。 888. 人服毒而死, 波羅夷罪生。 夜叉鬼死時, 粗惡罪所生。 889. 畜生因此死, 波逸提罪生。 非親戚女人, 施衣波逸提。 890. 握手或髮辮, 僧殘罪所生。 以口觸男根, 波羅夷罪生。 891. 非親戚女人, 手中接受衣。 尼薩耆波逸, 提罪已學知。 892. 有漏者手中, 自身亦有漏。 接受其飲食, 粗惡罪所生。 893. 白四羯磨中, 幾種許可說? 唯一種宣說, 教誡比丘尼。 894. 穀物幾種味, 非時可食用? 鹽醋汁一種, 非時可食用。 895. 身犯幾波羅夷? 幾種共住地? 幾種夜分斷? 幾種二指量? 896. 身犯二波羅夷, 二種共住地。 二種夜分斷, 二種二指量。 897. 初罪與末罪, 身觸所生罪。 此二波羅夷, 由身所產生。 898. 同一共住地, 及不同前提。 此二共住地, 大悲聖者說。 899. 別住比丘及, 摩那埵行者。 二者夜分斷, 超二日所示。 900. 二指節為限, 應當如是取。 二指或二月, 二指量制定。 901. 殺生幾種罪? 語幾波羅夷? 淫語幾種罪? 媒介幾種罪? 902. 殺生三種罪, 語三波羅夷。 淫語三種罪, 媒介三種罪。 903. 無指向陷阱, 人死波羅夷。 夜叉鬼死時, 粗惡罪所生。 904. 畜生因此死, 波逸提罪說。 此為殺生中, 三種犯戒罪。 905. 殺人與偷盜, 教唆及妄語。 上人法三種, 語業波羅夷。 906. 指二道讚美, 等語僧殘罪。 指膝上腰下, 粗惡罪所生。 907. 指腰上膝下, 語者惡作罪。 此為淫語中, 三種犯戒罪。 908. 接受等三種, 僧殘罪所生。 二種粗惡罪, 一種惡作罪。 909. 砍伐幾種罪? 棄捨幾種因? 砍伐三種罪, 棄捨五種因。 910. 砍伐大樹木, 波羅夷罪生。 砍伐植物時, 波逸提罪生。 砍斷男根時, 粗惡罪所生。
911.
Visaṃ chaḍḍetyanodissa, manusso marati tena ce;
Pārājikaṃ, mate yakkhe, pete thullaccayaṃ siyā.
912.
Tiracchāne tu pācitti, visaṭṭhichaḍḍane garuṃ;
Harituccārapassāva-chaḍḍane dukkaṭaṃ mataṃ.
913.
Gacchato katidhāpatti, ṭhitassa kati me vada?
Kati honti nisinnassa, nipannassāpi kittakā?
914.
Gacchantassa catassova, ṭhitassāpi ca tattakā;
Nisinnassa catassova, nipannassāpi tattakā.
915.
Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhāne tu dukkaṭaṃ;
Pācittaññassa gāmassa, upacārokkame siyā.
916.
Thullaccayaṃ parikkhitte, gāmasmiṃ paṭhame pade;
Garukaṃ dutiye hoti, gāmantaraṃ vajantiyā.
917.
Paṭicchanne panokāse, bhikkhunī mittasanthavā;
Posassa hatthapāse tu, pācitti yadi tiṭṭhati.
918.
Hatthapāsaṃ jahitvāna, sace tiṭṭhati dukkaṭaṃ;
Aruṇuggamane kāle, dutiyā hatthapāsakaṃ.
919.
Hitvā tiṭṭhantiyā tassā, thullaccayamudīritaṃ;
Hitvā tiṭṭhati ce tassā, hoti saṅghādisesatā.
920.
Nisinnāya catassova, nipannāyāpi tattakā;
Honti vuttappakārāva, viññeyyā vinayaññunā.
921.
Yāvatatiyake vuttā, kati āpattiyo vada?
Yāvatatiyake vuttā, tisso āpattiyo suṇa.
922.
Phuse pārājikāpattiṃ, ukkhittassānuvattikā;
Saṅghādisesatā saṅgha-bhedakassānuvattino.
923.
Anissagge tu pācitti, pāpikāya ca diṭṭhiyā;
Yāvatatiyake tisso, honti āpattiyo imā.
924.
Khādato kati niddiṭṭhā, bhojanappaccayā kati?
Khādato pana tissova, pañca bhojanakāraṇā.
925.
Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃsaṃ khādati, dukkaṭaṃ;
Sesakānaṃ tu, pācitti, lasuṇaṃ bhakkhayantiyā.
926.
Avassutassa posassa, hatthato hi avassutā;
Gahetvā bhojanaṃ kiñci, sabbaṃ maṃsaṃ akappiyaṃ.
927.
Viññāpetvāna attatthaṃ, gahetvā bhojanampi ca;
Lasuṇampi ca missetvā, ekatajjhoharantiyā.
928.
Thullaccayañca pācitti, pāṭidesaniyampi ca;
Dukkaṭaṃ garukañcāti, pañca āpattiyo siyuṃ.
929.
Olokentassa niddiṭṭhā, kati āpattiyo vada?
Olokentassa niddiṭṭhā, ekāpatti mahesinā.
930.
Dukkaṭaṃ rattacittena, aṅgajātaṃ panitthiyā;
Olokentassa vā vuttaṃ, mukhaṃ bhikkhaṃ dadantiyā.
931.
Kati ukkhittakā vuttā, sammāvattanakā kati?
Tayo ukkhittakā vuttā, tecattālīsa vattanā.
932.
Adassanappaṭīkamme, āpannāpattiyā duve;
Eko appaṭinissagge, pāpikāya ca diṭṭhiyā.
933.
Kati nāsitakā vuttā, katīnaṃ ekavācikā?
Tayo nāsitakā vuttā, tiṇṇannaṃ ekavācikā.
934.
Mettiyā dūsako ceva, kaṇṭakoti tayo ime;
Liṅgasaṃvāsadaṇḍehi, nāsitā hi yathākkamaṃ.
935.
Ekupajjhāyakeneva, ekenācariyena ca;
Dve tayo anusāvetuṃ, vaṭṭatīti ca niddise.
936.
Ñattiyā kappanā ceva, tathā vippakatampi ca;
Atītakaraṇañceti, tayo kammassa saṅgahā.
937.
Ñattiyākappanā nāma, 『『dadeyya』』ccevamādikā;
『『Deti saṅgho, karotī』』ti, ādi vippakataṃ siyā.
938.
『『Dinnaṃ, kataṃ』』 paniccādi, atītakaraṇaṃ siyā;
Saṅgayhanti hi sabbāni, kammānetehi tīhipi.
939.
Saṅghe salākagāhena, kammenapi ca kevalaṃ;
Kāraṇehi pana dvīhi, saṅgho bhijjati, naññathā.
940.
Saṅghabhedakabhikkhussa, tassa pārājikaṃ siyā;
Anuvattakabhikkhūnaṃ, thullaccayamudīritaṃ.
911. 無指向投毒, 人死波羅夷。 夜叉鬼若死, 粗惡罪所生。 912. 畜生波逸提, 精棄僧殘罪。 棄糞于綠地, 惡作罪所知。 913. 行走幾種罪? 站立幾種說? 坐時幾種罪? 臥時幾種生? 914. 行走四種罪, 站立亦如是。 坐時四種罪, 臥時亦如是。 915. 比丘尼共謀, 惡作罪所生。 他村界內行, 波逸提罪生。 916. 圍村第一步, 粗惡罪所生。 第二步犯重, 過村界所致。 917. 隱蔽處親近, 比丘尼交友。 手可及處立, 波逸提罪生。 918. 若離手可及, 惡作罪所生。 黎明時第二, 手可及處立。 919. 若離手可及, 粗惡罪所生。 若她離開立, 僧殘罪所生。 920. 坐時四種罪, 臥時亦如是。 如前所說明, 律師應了知。 921. 三諫戒中說, 幾種犯戒耶? 三諫戒中說, 三種罪聽聞。 922. 犯波羅夷罪, 隨順被擯者。 破僧隨從者, 僧殘罪所生。 923. 不捨波逸提, 惡見不捨離。 三諫戒中有, 三種犯戒罪。 924. 咀嚼幾種說? 食用幾因緣? 咀嚼三種罪, 食用五因緣。 925. 食人肉粗惡, 食余肉惡作。 比丘尼食蒜, 波逸提罪生。 926. 有漏之男子, 自身亦有漏。 從手取食物, 一切肉不凈。 927. 為己而乞求, 取得飲食物。 摻雜食蒜者, 一口吞嚥時。 928. 粗惡波逸提, 波羅提提舍。 惡作及重罪, 五種罪所生。 929. 觀看幾種罪? 請說幾種生? 觀看有一罪, 大聖已宣說。 930. 染心惡作罪, 觀女人生殖。 或觀她面容, 施食佈施時。 931. 幾種被擯出? 幾種正行者? 三種被擯出, 四十三正行。 932. 不見罪懺悔, 犯罪二種類。 不捨惡見者, 一種罪所生。 933. 幾種被滅擯? 幾種一語戒? 三種被滅擯, 三種一語戒。 934. 彌提、污染者、 刺者此三人。 相、共住、處罰, 依序被滅擯。 935. 一和尚戒師, 一阿阇黎者。 二三人聽聞, 如是已宣說。 936. 白羯磨成就, 未完成羯磨。 過去作羯磨, 三種羯磨攝。 937. 白羯磨成就, "應與"等為始。 "僧團作"等語, 未完成羯磨。 938. "已與已作"等, 為過去羯磨。 此三種羯磨, 攝一切羯磨。 939. 僧團行籌投, 或單以羯磨。 二種因緣破, 僧團無他途。 940. 破僧比丘者, 波羅夷罪生。 隨順比丘眾
941.
Payuttāyuttavācāya, kati āpattiyo phuse?
Payuttāyuttavācāya, cha panāpattiyo phuse.
942.
Ājīvahetu pāpiccho, icchāpakatamānaso;
Asantaṃ uttariṃ dhammaṃ, ullapanto parājito.
943.
Sañcarittaṃ samāpanne, tathā saṅghādisesatā;
Yo te vasati ārāme, vadaṃ thullaccayaṃ phuse.
944.
Viññāpetvā paṇītaṃ tu, bhojanaṃ bhikkhu bhuñjati;
Pācitti bhikkhuniyā ce, pāṭidesaniyaṃ siyā.
945.
Viññāpetvāna sūpaṃ vā, odanaṃ vā anāmayo;
Bhikkhu bhuñjati ce tassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
946.
Dasasatāni rattīnaṃ, chādetvāpattiyo pana;
Dasa rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko.
947.
Pārājikāni aṭṭheva, tevīsa garukā pana;
Dveyevāniyatā vuttā, buddhenādiccabandhunā.
948.
Nissaggiyāni vuttāni, dvecattālīsa honti hi;
Honti pācittiyā sabbā, aṭṭhāsītisataṃ pana.
949.
Pāṭidesaniyā vuttā, dvādaseva mahesinā;
Vuttā pana susikkhena, pañcasattati sekhiyā.
950.
Paññattāni supaññena, gotamena yasassinā;
Bhavanti pana sabbāni, aḍḍhuḍḍhāni satāni hi.
951.
Yo panetesu vattabbo;
Sārabhūto vinicchayo;
So mayā sakalo vutto;
Samāseneva sabbathā.
952.
Mayā suṭṭhu vicāretvā, pāḷiaṭṭhakathānayaṃ;
Katattā ādaraṃ katvā, uggahetabbamevidaṃ.
953.
Atthe akkharabandhe vā, viññāsassa kamepi vā;
Kaṅkhā tasmā na kātabbā, kātabbā bahumānatā.
954.
Sauttaraṃ yo jānāti;
Vinayassa vinicchayaṃ;
Nissayaṃ so vimuñcitvā;
Yathākāmaṅgamo siyā.
955.
Nissayaṃ dātukāmena, savibhaṅgaṃ samātikaṃ;
Suṭṭhu vācuggataṃ katvā, ñatvā dātabbamevidaṃ.
956.
Imaṃ paṭhati cinteti, suṇāti paripucchati;
Vāceti ca paraṃ niccaṃ, atthaṃ upaparikkhati.
957.
Yo tassa pana bhikkhussa, atthā vinayanissitā;
Upaṭṭhahanti sabbeva, hatthe āmalakaṃ viya.
958.
Imaṃ paramamuttaraṃ uttaraṃ;
Naro hamatasāgaraṃ sāgaraṃ;
Abuddhijanasāradaṃ sāradaṃ;
Siyā vinayapārago pārago.
959.
Ato hi niccaṃ imamuttamaṃ tamaṃ;
Vidhūya sikkhe guṇasaṃhitaṃ hitaṃ;
Naro hi sakkaccavapūrato rato;
Sukhassa sabbaṅgaṇakammadaṃ padaṃ.
960.
Vinaye paṭubhāvakare parame;
Piṭake paṭutaṃ abhipatthayatā;
Vidhinā paṭunā paṭunā yatinā;
Pariyāpuṇitabbamidaṃ satataṃ.
Nigamanakathā
961.
Racito buddhadattena, suddhacittena dhīmatā;
Suciraṭṭhitikāmena, sāsanassa mahesino.
962.
Antarenantarāyaṃ tu, yathā siddhimupāgato;
Atthato ganthato ceva, uttaroyamanuttaro.
963.
Tathā sijjhantu saṅkappā, sattānaṃ dhammasaṃyutā;
Rājā pātu mahiṃ sammā, kāle devo pavassatu.
964.
Yāva tiṭṭhati selindo, yāva cando virocati;
Tāva tiṭṭhatu saddhammo, gotamassa mahesino.
965.
Khantisoraccasosīlya-buddhisaddhādayādayo;
Patiṭṭhitā guṇā yasmiṃ, ratanānīva sāgare.
966.
Vinayācārayuttena, tena sakkacca sādaraṃ;
Yācito saṅghapālena, therena thiracetasā.
967.
Suciraṭṭhitikāmena , vinayassa mahesino;
Bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya, vinayassa vinicchaye.
968.
Akāsiṃ paramaṃ etaṃ, uttaraṃ nāma nāmato;
Savane sādaraṃ katvā, sikkhitabbo tato ayaṃ.
969.
Paññāsādhikasaṅkhyāni, navagāthāsatāni hi;
Gaṇanā uttarassāyaṃ, chandasānuṭṭhubhena tu.
941. 適當不當語, 幾種犯戒罪? 適當不當語, 六種犯戒罪。 942. 為活命惡欲, 心被欲所染。 虛妄上人法, 波羅夷罪生。 943. 媒介罪成就, 僧殘罪所生。 "汝住此寺中", 粗惡罪所生。 944. 乞求上等食, 比丘食用時。 比丘尼波逸, 提舍尼罪生。 945. 乞求湯或飯, 無病比丘者。 若食用此食, 惡作罪所生。 946. 一千夜覆藏, 犯戒罪過失。 十夜別住后, 別住者解脫。 947. 八波羅夷戒, 二十三重罪。 二不定法戒, 日親佛所說。 948. 尼薩耆波逸, 提戒四十二。 波逸提戒律, 一百八十八。 949. 波羅提提舍, 十二大聖說。 善學者所說, 七十五學處。 950. 智慧具名聲, 喬達摩所制。 一切戒律數, 二百五十條。 951. 於此中所說, 精要之決定。 我已全部說, 簡要而周遍。 952. 我善加思維, 聖典註疏法。 恭敬而造作, 此應當受持。 953. 義理或文字, 或解說次第。 不應生疑惑, 應當生尊重。 954. 誰知律決定, 及其更上法。 他可離依止, 隨意而遊行。 955. 欲授依止者, 應知分別義。 善加熟誦記, 了知后授予。 956. 誦讀此思維, 聽聞並詢問。 常為他誦讀, 觀察其義理。 957. 此比丘所有, 依律之義理。 一切皆現前, 如掌中庵羅。 958. 此最上殊勝, 度過死海者。 非智者秋季, 成為律彼岸。 959. 是故常學此, 最上除闇冥。 具德利益法, 恭敬樂修習。 人得一切樂, 滅除諸煩惱。 960. 欲求通達于, 最上律藏者。 善巧比丘應, 常學此方法。 結語 961. 具清凈智慧, 佛陀達多造。 為令大聖者, 教法久住世。 962. 無有諸障礙, 如是得成就。 義理及文字, 無上之殊勝。 963. 愿眾生意願, 與法相應成。 國王正護國, 天降時雨施。 964. 乃至山王立, 乃至月光照。 乃至正法住, 喬達摩大聖。 965. 忍辱柔和戒, 智慧信等德。 安住如大海, 具足諸珍寶。 966. 具足律儀者, 僧護長老請。 堅固心恭敬, 熱誠而祈請。 967. 為令大聖者, 律法久住世。 為令諸比丘, 通達律決定。 968. 我造此最上, 名為殊勝者。 恭敬而聽聞, 應當如是學。 969. 九百五十頌, 為此殊勝數。 依韻律計算, 阿努斯圖巴體。
970.
Gāthā catusahassāni, satañca ūnavīsati;
Pamāṇato imā vuttā, vinayassa vinicchayeti.
Iti tambapaṇṇiyena paramaveyyākaraṇena tipiṭakanayavidhikusalena paramakavijanahadayapadumavanavikasanakarena kavivaravasabhena paramaratikaravaramadhuravacanuggārena uragapurena buddhadattena racito uttaravinicchayo samattoti.
970. 四千零八十一, 偈頌數如是。 律之決定說, 數量已宣說。 如是由銅鍱洲(斯里蘭卡)最勝文法家、善巧三藏教法方法、能令最上詩人心蓮花林綻放、詩人中最勝牛王、最上歡喜之蜜語宣說者、那伽城(阿努拉達普拉)的佛陀達多所造《殊勝決定》完畢。
Uttaravinicchayo niṭṭhito.
《殊勝決定》結束。