B0102030106brahmasaṃyuttaṃ(梵相應經)c3.5s
-
Brahmasaṃyuttaṃ
-
Paṭhamavaggo
-
Brahmāyācanasuttaṃ
梵天相應 第一品 梵天請法經
- Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『『adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṃ duddasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ; pare ca me na ājāneyyuṃ; so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā』』ti. Apissu bhagavantaṃ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā –
『『Kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsituṃ;
Rāgadosaparetehi, nāyaṃ dhammo susambudho.
『『Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ;
Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā』』ti [tamokkhandhena āvutāti (sī. syā. kaṃ. pī.)].
Itiha bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāya.
Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi – 『『nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati [namissati (?)], no dhammadesanāyā』』ti. Atha kho brahmā sahampati – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ [sammiñjitaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro』』ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca –
『『Pāturahosi magadhesu pubbe,
Dhammo asuddho samalehi cintito;
Apāpuretaṃ [avāpuretaṃ (sī.)] amatassa dvāraṃ,
Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.
『『Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito,
Yathāpi passe janataṃ samantato;
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha,
Pāsādamāruyha samantacakkhu;
Sokāvatiṇṇaṃ [sokāvakiṇṇaṃ (sī.)] janatamapetasoko,
Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ.
『『Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma,
Satthavāha anaṇa [aṇaṇa (rūpasiddhiṭīkā)] vicara loke;
Desassu [desetu (syā. kaṃ. pī. ka.)] bhagavā dhammaṃ,
Aññātāro bhavissantī』』ti.
Atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine [dassāvino (sī. syā. kaṃ. pī.)] viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakā accuggamma ṭhitāni [tiṭṭhanti (sī. syā. kaṃ. pī.)] anupalittāni udakena; evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Disvāna brahmānaṃ sahampatiṃ gāthāya paccabhāsi –
『『Apārutā tesaṃ amatassa dvārā,
Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ;
Vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ,
Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme』』ti.
- 如是我聞:一時,世尊住在烏魯維羅(Uruvelā)尼連禪河(Nerañjarā)岸邊的阿阇波羅尼拘律樹(Ajapāla-nigrodha)下,初成正覺。那時,世尊獨處靜坐,心中生起如是思惟:"我所證得的法甚深、難見、難悟,寂靜、精妙、超越尋思境界、微妙、為智者所能體驗。然而,這些眾生樂著執著,喜歡執著,歡喜執著。對於樂著執著、喜歡執著、歡喜執著的眾生來說,此處甚難理解,即是此緣性、緣起法。此處也甚難理解,即是一切行的止息、一切依的舍離、愛盡、離欲、滅、涅槃。若我說法,他人不能瞭解,那隻會令我疲勞,令我煩惱。" 於是,世尊心中浮現這些前所未聞的偈頌: "我所證得甚為艱難,何必現在為人宣說; 為貪嗔所纏之人,此法難以善悟。 逆流而上微妙法,甚深難見極其細; 貪愛之人不能見,為黑暗所籠罩。" 如是,世尊思惟后,心傾向於少事,不欲說法。 這時,大梵天王知道了世尊心中的思惟,便想道:"世間真是要毀滅了,世間真是要滅亡了,如來、阿羅漢、正等正覺者的心竟傾向於少事,不欲說法。" 於是,大梵天王猶如力士伸展彎曲的手臂或彎曲伸展的手臂那樣迅速,在梵界消失,出現在世尊面前。大梵天王偏袒右肩,右膝著地,向世尊合掌,對世尊如是說:"世尊,請說法!善逝,請說法!有些眾生塵垢輕微,若不聞法則會退失。將會有能了知法的人。" 大梵天王說了這些話后,又說了以下偈頌: "從前在摩揭陀(Magadha)出現, 不凈之法為污染者所思; 請開啟甘露之門, 讓他們聽聞無垢者所覺悟之法。 如站立在山頂的磐石上, 能夠看到四周的民眾; 同樣地,智者啊,請登上 法所成就的宮殿,無所不見者; 請觀察陷入憂愁的民眾,超越憂愁者啊, 請看那被生老所征服的人們。 請起身吧,英雄,戰爭的勝利者, 商隊的領袖,無債者,請遊行於世間; 世尊啊,請說法, 將會有了知者。" 於是,世尊知道了梵天的請求,又悲憫眾生,以佛眼觀察世間。世尊以佛眼觀察世間時,看到有些眾生塵垢輕微,有些眾生塵垢深重,有些根器銳利,有些根器鈍弱,有些善相,有些惡相,有些易度化,有些難度化,有些能見後世過患而生怖畏,有些不能見後世過患而生怖畏。 譬如在青蓮池、紅蓮池或白蓮池中,有些青蓮、紅蓮或白蓮生於水中、長於水中、不出水面、沉在水下;有些青蓮、紅蓮或白蓮生於水中、長於水中、與水面齊平;有些青蓮、紅蓮或白蓮生於水中、長於水中、超出水面而住,不為水所玷汙。 同樣地,世尊以佛眼觀察世間,看到有些眾生塵垢輕微,有些眾生塵垢深重,有些根器銳利,有些根器鈍弱,有些善相,有些惡相,有些易度化,有些難度化,有些能見後世過患而生怖畏,有些不能見後世過患而生怖畏。 看到這一切后,世尊以偈頌回答大梵天王: "為他們打開了甘露之門, 讓有耳者捨棄疑惑; 我本因預見困擾而不說, 梵天啊,殊勝之法不輕易對人宣說。"
Atha kho brahmā sahampati 『『katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā』』ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
-
Gāravasuttaṃ
-
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『『dukkhaṃ kho agāravo viharati appatisso, kaṃ nu khvāhaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā [garukatvā (sī. syā. kaṃ. pī.)] upanissāya vihareyya』』nti?
Atha kho bhagavato etadahosi – 『『aparipuṇṇassa kho sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ . Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā sīlasampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
『『Aparipuṇṇassa kho samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke…pe… attanā samādhisampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
『『Aparipuṇṇassa paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake…pe… attanā paññāsampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
『『Aparipuṇṇassa kho vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake…pe… attanā vimuttisampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
『『Aparipuṇṇassa kho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā vimuttiñāṇadassanasampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Yaṃnūnāhaṃ yvāyaṃ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya』』nti.
Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『evametaṃ , bhagavā, evametaṃ, sugata! Yepi te, bhante, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihariṃsu; yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho dhammaññeva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharatū』』ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca –
『『Ye ca atītā sambuddhā, ye ca buddhā anāgatā;
Yo cetarahi sambuddho, bahūnaṃ [bahunnaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] sokanāsano.
『『Sabbe saddhammagaruno, vihaṃsu [vihariṃsu (sī. syā. kaṃ. pī.)] viharanti ca;
Tathāpi viharissanti, esā buddhāna dhammatā.
『『Tasmā hi attakāmena [atthakāmena (sī. pī. ka.)], mahattamabhikaṅkhatā;
Saddhammo garukātabbo, saraṃ buddhāna sāsana』』nti.
- Brahmadevasuttaṃ
於是大梵天王想道:"世尊已允許我請求說法。"他向世尊禮敬,右繞后,就在那裡消失了。 2. 恭敬經 173. 如是我聞:一時,世尊住在烏魯維羅(Uruvelā)尼連禪河(Nerañjarā)岸邊的阿阇波羅尼拘律樹(Ajapāla-nigrodha)下,初成正覺。那時,世尊獨處**,心中生起如是思惟:"不恭敬、不順從他人而住,實在痛苦。我應當恭敬、尊重哪位沙門或婆羅門,依止他而住呢?" 於是世尊想道:"爲了圓滿未圓滿的戒蘊,我應當恭敬、尊重其他沙門或婆羅門,依止他而住。然而,我在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,不見有任何沙門或婆羅門在戒的圓滿上勝過我,我可以恭敬、尊重他,依止他而住。 爲了圓滿未圓滿的定蘊,我應當恭敬、尊重其他沙門或婆羅門,依止他而住。然而,我在天、魔、梵世界中......不見有任何沙門或婆羅門在定的圓滿上勝過我,我可以恭敬、尊重他,依止他而住。 爲了圓滿未圓滿的慧蘊,我應當恭敬、尊重其他沙門或婆羅門,依止他而住。然而,我在天、魔、梵世界中......不見有任何沙門或婆羅門在慧的圓滿上勝過我,我可以恭敬、尊重他,依止他而住。 爲了圓滿未圓滿的解脫蘊,我應當恭敬、尊重其他沙門或婆羅門,依止他而住。然而,我在天、魔、梵世界中......不見有任何沙門或婆羅門在解脫的圓滿上勝過我,我可以恭敬、尊重他,依止他而住。 爲了圓滿未圓滿的解脫知見蘊,我應當恭敬、尊重其他沙門或婆羅門,依止他而住。然而,我在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,不見有任何沙門或婆羅門在解脫知見的圓滿上勝過我,我可以恭敬、尊重他,依止他而住。我應當恭敬、尊重我所證悟的法,依止它而住。" 這時,大梵天王知道了世尊心中的思惟,猶如力士伸展彎曲的手臂或彎曲伸展的手臂那樣迅速,在梵界消失,出現在世尊面前。大梵天王偏袒右肩,向世尊合掌,對世尊如是說:"確實如此,世尊!確實如此,善逝!世尊,過去的阿羅漢、正等正覺者,也都是恭敬、尊重法而住;世尊,未來的阿羅漢、正等正覺者,也都將恭敬、尊重法而住;世尊,現在的阿羅漢、正等正覺者,也應當恭敬、尊重法而住。" 大梵天王說了這些話后,又說了以下偈頌: "過去的正等覺者,未來的佛陀, 以及現在的正等覺者,除去眾人憂愁。 一切都恭敬正法,過去如此住,現在如此住, 未來也將如此住,這是諸佛的法性。 因此,希求自身利益,渴望偉大成就者, 應當恭敬正法,憶念諸佛的教導。" 3. 梵天子經
- Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā brāhmaṇiyā brahmadevo nāma putto bhagavato santike agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti.
Atha kho āyasmā brahmadevo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 『『Khīṇā jāti , vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā』』ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā brahmadevo arahataṃ ahosi.
Atha kho āyasmā brahmadevo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakamātu nivesanaṃ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṃ niccaṃ paggaṇhāti . Atha kho brahmuno sahampatissa etadahosi – 『『ayaṃ kho āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṃ niccaṃ paggaṇhāti. Yaṃnūnāhaṃ taṃ upasaṅkamitvā saṃvejeyya』』nti. Atha kho brahmā sahampati – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – brahmaloke antarahito āyasmato brahmadevassa mātu nivesane pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati vehāsaṃ ṭhito āyasmato brahmadevassa mātaraṃ brāhmaṇiṃ gāthāya ajjhabhāsi –
『『Dūre ito brāhmaṇi brahmaloko,
Yassāhutiṃ paggaṇhāsi niccaṃ;
Netādiso brāhmaṇi brahmabhakkho,
Kiṃ jappasi brahmapathaṃ ajānaṃ [ajānantī (sī. pī. ka.)].
『『Eso hi te brāhmaṇi brahmadevo,
Nirūpadhiko atidevapatto;
Akiñcano bhikkhu anaññaposī,
Yo te so [te so (sī. pī.), yo te sa (?)] piṇḍāya gharaṃ paviṭṭho.
『『Āhuneyyo vedagu bhāvitatto,
Narānaṃ devānañca dakkhiṇeyyo;
Bāhitvā pāpāni anūpalitto,
Ghāsesanaṃ iriyati sītibhūto.
『『Na tassa pacchā na puratthamatthi,
Santo vidhūmo anigho nirāso;
Nikkhittadaṇḍo tasathāvaresu,
So tyāhutiṃ bhuñjatu aggapiṇḍaṃ.
『『Visenibhūto upasantacitto,
Nāgova danto carati anejo;
Bhikkhu susīlo suvimuttacitto,
So tyāhutiṃ bhuñjatu aggapiṇḍaṃ.
『『Tasmiṃ pasannā avikampamānā,
Patiṭṭhapehi dakkhiṇaṃ dakkhiṇeyye;
Karohi puññaṃ sukhamāyatikaṃ,
Disvā muniṃ brāhmaṇi oghatiṇṇa』』nti.
『『Tasmiṃ pasannā avikampamānā,
Patiṭṭhapesi dakkhiṇaṃ dakkhiṇeyye;
Akāsi puññaṃ sukhamāyatikaṃ,
Disvā muniṃ brāhmaṇī oghatiṇṇa』』nti.
-
Bakabrahmasuttaṃ
-
如是我聞:一時,世尊住在舍衛城(Sāvatthī)祇樹給孤獨園。那時,有一位婆羅門女的兒子名叫梵天(Brahmadeva),已在世尊座下從俗家出家為無家者。 這時,尊者梵天獨處、遠離、不放逸、精進、專注而住,不久便證得——這正是善男子正確地從俗家出家為無家者所追求的——無上梵行的究竟。他現世自知、自證、自覺、自證得,並安住其中。他了知:"生已盡,梵行已立,所作已辦,不受後有。"尊者梵天成為阿羅漢之一。 於是,尊者梵天在上午時分,穿好衣服,拿著缽和衣,進入舍衛城乞食。他在舍衛城挨家挨戶乞食時,來到了自己母親的住處。那時,尊者梵天的母親,那位婆羅門女,正在不斷地向梵天獻供。 這時,大梵天王想道:"這位尊者梵天的母親,那位婆羅門女,正在不斷地向梵天獻供。我何不去接近她,使她震驚呢?"於是,大梵天王猶如力士伸展彎曲的手臂或彎曲伸展的手臂那樣迅速,在梵界消失,出現在尊者梵天母親的住處。然後,大梵天王站在空中,對尊者梵天的母親,那位婆羅門女,用偈頌說道: "婆羅門女啊,梵天界遠在彼方, 你卻不斷地向它獻供; 婆羅門女啊,梵天不是這樣享用供品, 你不知梵天之道,為何喃喃自語? 婆羅門女啊,這位梵天就是你的兒子, 他已無依,超越諸天, 無所有的比丘,不依賴他人, 他就是進入你家乞食的人。 他值得供養,通達吠陀,修習自己, 是人天應受供養者, 他已除惡,無所染著, 尋求食物,行走自在。 他無過去未來可得, 寂靜無煙,無憂無望, 對動靜眾生已放下刑杖, 讓他享用你的上等供品。 他已離群,內心寂靜, 如調伏的象,行走不動, 比丘持戒,心善解脫, 讓他享用你的上等供品。 對他生起不動搖的信心, 將供養佈施給應受供養者, 婆羅門女啊,積累未來的福樂, 看這位已渡瀑流的牟尼。" "她對他生起不動搖的信心, 將供養佈施給應受供養者, 婆羅門女積累了未來的福樂, 看見這位已渡瀑流的牟尼。"
-
婆迦梵天經
-
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bakassa brahmuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti – 『『idaṃ niccaṃ, idaṃ dhuvaṃ, idaṃ sassataṃ, idaṃ kevalaṃ, idaṃ acavanadhammaṃ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, ito ca panaññaṃ uttariṃ [uttariṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] nissaraṇaṃ natthī』』ti.
Atha kho bhagavā bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – jetavane antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho bako brahmā bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – 『『ehi kho mārisa, svāgataṃ te, mārisa! Cirassaṃ kho mārisa! Imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Idañhi, mārisa, niccaṃ, idaṃ dhuvaṃ, idaṃ sassataṃ, idaṃ kevalaṃ, idaṃ acavanadhammaṃ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati. Ito ca panaññaṃ uttari nissaraṇaṃ natthī』』ti.
Evaṃ vutte, bhagavā bakaṃ brahmānaṃ etadavoca – 『『avijjāgato vata, bho, bako brahmā; avijjāgato vata, bho, bako brahmā. Yatra hi nāma aniccaṃyeva samānaṃ niccanti vakkhati, adhuvaṃyeva samānaṃ dhuvanti vakkhati, asassataṃyeva samānaṃ sassatanti vakkhati, akevalaṃyeva samānaṃ kevalanti vakkhati, cavanadhammaṃyeva samānaṃ acavanadhammanti vakkhati. Yattha ca pana jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca, tañca tathā vakkhati – 『idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati』. Santañca panaññaṃ uttari nissaraṇaṃ, 『natthaññaṃ uttari nissaraṇa』nti vakkhatī』』ti.
『『Dvāsattati gotama puññakammā,
Vasavattino jātijaraṃ atītā;
Ayamantimā vedagū brahmupapatti,
Asmābhijappanti janā anekā』』ti.
『『Appañhi etaṃ na hi dīghamāyu,
Yaṃ tvaṃ baka maññasi dīghamāyuṃ;
Sataṃ sahassānaṃ [sahassāna (syā. kaṃ.)] nirabbudānaṃ,
Āyuṃ pajānāmi tavāhaṃ brahme』』ti.
『『Anantadassī bhagavāhamasmi,
Jātijaraṃ sokamupātivatto;
Kiṃ me purāṇaṃ vatasīlavattaṃ,
Ācikkha me taṃ yamahaṃ vijaññā』』ti.
『『Yaṃ tvaṃ apāyesi bahū manusse,
Pipāsite ghammani samparete;
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ,
Suttappabuddhova anussarāmi.
『『Yaṃ eṇikūlasmiṃ janaṃ gahītaṃ,
Amocayī gayhakaṃ nīyamānaṃ;
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ,
Suttappabuddhova anussarāmi.
『『Gaṅgāya sotasmiṃ gahītanāvaṃ,
Luddena nāgena manussakamyā;
Pamocayittha balasā pasayha,
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ,
Suttappabuddhova anussarāmi.
『『Kappo ca te baddhacaro ahosiṃ,
Sambuddhimantaṃ [sambuddhivantaṃ (bahūsu)] vatinaṃ amaññi;
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ,
Suttappabuddhova anussarāmī』』ti.
『『Addhā pajānāsi mametamāyuṃ,
Aññepi [aññampi (sī. pī.)] jānāsi tathā hi buddho;
Tathā hi tyāyaṃ jalitānubhāvo,
Obhāsayaṃ tiṭṭhati brahmaloka』』nti.
-
Aññatarabrahmasuttaṃ
-
如是我聞:一時,世尊住在舍衛城(Sāvatthī)祇樹給孤獨園。那時,婆迦梵天生起了這樣的惡見:"這是常的,這是堅固的,這是永恒的,這是完整的,這是不變法,這裡不生、不老、不死、不滅、不再生,除此之外沒有其他更高的出離。" 這時,世尊知道了婆迦梵天心中的思惟,猶如力士伸展彎曲的手臂或彎曲伸展的手臂那樣迅速,在祇樹園消失,出現在那個梵天界。婆迦梵天遠遠地看見世尊走來。看見后,對世尊說道:"來吧,尊者!歡迎你,尊者!尊者,你很久沒來了。這裡是常的,這是堅固的,這是永恒的,這是完整的,這是不變法,這裡不生、不老、不死、不滅、不再生。除此之外沒有其他更高的出離。" 世尊聽了這話后,對婆迦梵天說:"哎呀,婆迦梵天陷入無明瞭!哎呀,婆迦梵天陷入無明瞭!他將無常說成常,將不堅固說成堅固,將非永恒說成永恒,將不完整說成完整,將變化法說成不變法。對於有生、老、死、滅、再生的地方,他卻說'這裡不生、不老、不死、不滅、不再生'。雖然有其他更高的出離,他卻說'沒有其他更高的出離'。" "喬達摩啊,七十二功德業, 我們成為自在者,超越生老; 這是最後的梵天生,為智者所知, 許多人向我們祈禱。" "這短暫的壽命你以為很長, 婆迦啊,你認為是長壽; 我知道你的壽命,梵天啊, 是十萬億年。" "世尊啊,我是無限見者, 已超越生老憂愁; 我過去的戒行是什麼, 請告訴我,讓我知道。" "你曾在炎熱乾渴時, 給予許多人飲水; 那是你過去的戒行, 我如從睡中醒來般記得。 在恩尼庫拉河岸邊, 你解救了被捕的人們; 那是你過去的戒行, 我如從睡中醒來般記得。 在恒河的水流中, 你用力救出一條船, 免於被惡龍吞噬; 那是你過去的戒行, 我如從睡中醒來般記得。 我曾是你的弟子迦波, 以為你是具有正覺的智者; 那是你過去的戒行, 我如從睡中醒來般記得。" "你確實知道我的壽命, 你也知道其他事,因為你是佛陀; 因此你的威光如此耀眼, 照亮了整個梵天界。"
-
某梵天經
-
Sāvatthinidānaṃ . Tena kho pana samayena aññatarassa brahmuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti – 『『natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo idha āgaccheyyā』』ti. Atha kho bhagavā tassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Atha kho bhagavā tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṃ samāpajjitvā.
Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi – 『『kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharatī』』ti? Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno [mahāmoggalāno (ka.)] bhagavantaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisinnaṃ tejodhātuṃ samāpannaṃ. Disvāna – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – jetavane antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno puratthimaṃ disaṃ nissāya [upanissāya (sī.)] tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṃ samāpajjitvā nīcataraṃ bhagavato.
Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi – 『『kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharatī』』ti? Addasā kho āyasmā mahākassapo bhagavantaṃ dibbena cakkhunā…pe… disvāna – seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… evameva – jetavane antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākassapo dakkhiṇaṃ disaṃ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṃ samāpajjitvā nīcataraṃ bhagavato.
Atha kho āyasmato mahākappinassa etadahosi – 『『kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharatī』』ti? Addasā kho āyasmā mahākappino bhagavantaṃ dibbena cakkhunā…pe… tejodhātuṃ samāpannaṃ. Disvāna – seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… evameva – jetavane antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākappino pacchimaṃ disaṃ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṃ samāpajjitvā nīcataraṃ bhagavato.
Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi – 『『kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharatī』』ti? Addasā kho āyasmā anuruddho…pe… tejodhātuṃ samāpannaṃ. Disvāna – seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā anuruddho uttaraṃ disaṃ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṃ samāpajjitvā nīcataraṃ bhagavato.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ brahmānaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
『『Ajjāpi te āvuso sā diṭṭhi, yā te diṭṭhi pure ahu;
Passasi vītivattantaṃ, brahmaloke pabhassara』』nti.
『『Na me mārisa sā diṭṭhi, yā me diṭṭhi pure ahu;
Passāmi vītivattantaṃ, brahmaloke pabhassaraṃ;
Svāhaṃ ajja kathaṃ vajjaṃ, ahaṃ niccomhi sassato』』ti.
Atha kho bhagavā taṃ brahmānaṃ saṃvejetvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – tasmiṃ brahmaloke antarahito jetavane pāturahosi. Atha kho so brahmā aññataraṃ brahmapārisajjaṃ āmantesi – 『『ehi tvaṃ, mārisa, yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ evaṃ vadehi – 『atthi nu kho, mārisa moggallāna, aññepi tassa bhagavato sāvakā evaṃmahiddhikā evaṃmahānubhāvā ; seyyathāpi bhavaṃ moggallāno kassapo kappino anuruddho』』』ti? 『『Evaṃ, mārisā』』ti kho so brahmapārisajjo tassa brahmuno paṭissutvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca – 『『atthi nu kho, mārisa moggallāna, aññepi tassa bhagavato sāvakā evaṃmahiddhikā evaṃmahānubhāvā; seyyathāpi bhavaṃ moggallāno kassapo kappino anuruddho』』ti? Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ brahmapārisajjaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
『『Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyāyakovidā;
Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakā』』ti.
- 舍衛城因緣。那時,某位梵天生起了這樣的惡見:"沒有任何沙門或婆羅門能來到這裡。"於是,世尊知道了那位梵天心中的思惟,猶如力士伸展彎曲的手臂或彎曲伸展的手臂那樣迅速,出現在那個梵天界。然後,世尊在那位梵天的上空虛空中結跏趺坐,入火界定。 這時,尊者大目犍連想道:"世尊現在住在哪裡呢?"尊者大目犍連以清凈超人的天眼看見世尊在那位梵天的上空虛空中結跏趺坐,入火界定。看見后,猶如力士伸展彎曲的手臂或彎曲伸展的手臂那樣迅速,在祇樹園消失,出現在那個梵天界。然後,尊者大目犍連依東方,在那位梵天的上空虛空中結跏趺坐,入火界定,位置比世尊稍低。 這時,尊者大迦葉想道:"世尊現在住在哪裡呢?"尊者大迦葉以清凈超人的天眼看見......看見后,猶如力士......出現在那個梵天界。然後,尊者大迦葉依南方,在那位梵天的上空虛空中結跏趺坐,入火界定,位置比世尊稍低。 這時,尊者大劫賓那想道:"世尊現在住在哪裡呢?"尊者大劫賓那以清凈超人的天眼看見......入火界定。看見后,猶如力士......出現在那個梵天界。然後,尊者大劫賓那依西方,在那位梵天的上空虛空中結跏趺坐,入火界定,位置比世尊稍低。 這時,尊者阿那律想道:"世尊現在住在哪裡呢?"尊者阿那律......入火界定。看見后,猶如力士......出現在那個梵天界。然後,尊者阿那律依北方,在那位梵天的上空虛空中結跏趺坐,入火界定,位置比世尊稍低。 然後,尊者大目犍連用偈頌對那位梵天說: "朋友啊,你今天還有那見解嗎,就是你以前有的見解? 你看到了超越梵天界的光明嗎?" "尊者啊,我不再有那見解,就是我以前有的見解; 我看到了超越梵天界的光明; 我今天怎麼能說,我是常的、永恒的呢?" 然後,世尊使那位梵天震驚后,猶如力士伸展彎曲的手臂或彎曲伸展的手臂那樣迅速,在那個梵天界消失,出現在祇樹園。然後,那位梵天對一位梵天眷屬說:"來吧,朋友,去尊者大目犍連那裡,到了之後對尊者大目犍連這樣說:'尊者目犍連啊,那位世尊還有其他像尊者目犍連、迦葉、劫賓那、阿那律這樣具有大神通、大威力的弟子嗎?'"那位梵天眷屬回答說:"是的,尊者。"然後去到尊者大目犍連那裡,到了之後對尊者大目犍連說:"尊者目犍連啊,那位世尊還有其他像尊者目犍連、迦葉、劫賓那、阿那律這樣具有大神通、大威力的弟子嗎?"然後,尊者大目犍連用偈頌對那位梵天眷屬說: "具三明、得神通、善知他心, 漏盡阿羅漢,佛陀有許多這樣的弟子。"
Atha kho so brahmapārisajjo āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā yena so brahmā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ brahmānaṃ etadavoca – 『『āyasmā mārisa, mahāmoggallāno evamāha –
『『Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyāyakovidā;
Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakā』』ti.
Idamavoca so brahmapārisajjo. Attamano ca so brahmā tassa brahmapārisajjassa bhāsitaṃ abhinandīti.
-
Brahmalokasuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paccekaṃ dvārabāhaṃ [paccekadvārabāhaṃ (pī. ka.)] upanissāya aṭṭhaṃsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā suddhāvāsaṃ paccekabrahmānaṃ etadavoca – 『『akālo kho tāva, mārisa, bhagavantaṃ payirupāsituṃ; divāvihāragato bhagavā paṭisallīno ca. Asuko ca brahmaloko iddho ceva phīto ca, brahmā ca tatra pamādavihāraṃ viharati. Āyāma, mārisa, yena so brahmaloko tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā taṃ brahmānaṃ saṃvejeyyāmā』』ti. 『『Evaṃ , mārisā』』ti kho suddhāvāso paccekabrahmā subrahmuno paccekabrahmuno paccassosi.
Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā – seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… evameva – bhagavato purato antarahitā tasmiṃ brahmaloke pāturahesuṃ. Addasā kho so brahmā te brahmāno dūratova āgacchante. Disvāna te brahmāno etadavoca – 『『handa kuto nu tumhe, mārisā, āgacchathā』』ti? 『『Āgatā kho mayaṃ, mārisa, amha tassa bhagavato santikā arahato sammāsambuddhassa. Gaccheyyāsi pana tvaṃ, mārisa, tassa bhagavato upaṭṭhānaṃ arahato sammāsambuddhassā』』ti?
Evaṃ vutto [evaṃ vutte (sī. syā. kaṃ.)] kho so brahmā taṃ vacanaṃ anadhivāsento sahassakkhattuṃ attānaṃ abhinimminitvā subrahmānaṃ paccekabrahmānaṃ etadavoca – 『『passasi me no tvaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāva』』nti? 『『Passāmi kho tyāhaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāva』』nti. 『『So khvāhaṃ, mārisa, evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā upaṭṭhānaṃ gamissāmī』』ti?
Atha kho subrahmā paccekabrahmā dvisahassakkhattuṃ attānaṃ abhinimminitvā taṃ brahmānaṃ etadavoca – 『『passasi me no tvaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāva』』nti? 『『Passāmi kho tyāhaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāva』』nti. 『『Tayā ca kho, mārisa, mayā ca sveva bhagavā mahiddhikataro ceva mahānubhāvataro ca. Gaccheyyāsi tvaṃ, mārisa, tassa bhagavato upaṭṭhānaṃ arahato sammāsambuddhassā』』ti? Atha kho so brahmā subrahmānaṃ paccekabrahmānaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
『『Tayo supaṇṇā caturo ca haṃsā,
Byagghīnisā pañcasatā ca jhāyino;
Tayidaṃ vimānaṃ jalate ca [jalateva (pī. ka.)] brahme,
Obhāsayaṃ uttarassaṃ disāya』』nti.
『『Kiñcāpi te taṃ jalate vimānaṃ,
Obhāsayaṃ uttarassaṃ disāyaṃ;
Rūpe raṇaṃ disvā sadā pavedhitaṃ,
Tasmā na rūpe ramatī sumedho』』ti.
Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā taṃ brahmānaṃ saṃvejetvā tatthevantaradhāyiṃsu . Agamāsi ca kho so brahmā aparena samayena bhagavato upaṭṭhānaṃ arahato sammāsambuddhassāti.
-
Kokālikasuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paccekaṃ dvārabāhaṃ nissāya aṭṭhaṃsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā kokālikaṃ bhikkhuṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
『『Appameyyaṃ paminanto, kodha vidvā vikappaye;
Appameyyaṃ pamāyinaṃ, nivutaṃ taṃ maññe puthujjana』』nti.
- Katamodakatissasuttaṃ
然後,那位梵天眷屬歡喜讚歎尊者大目犍連所說,去到那位梵天那裡,到了之後對那位梵天說:"尊者,大目犍連這樣說: '具三明、得神通、善知他心, 漏盡阿羅漢,佛陀有許多這樣的弟子。'" 那位梵天眷屬說了這些。那位梵天也歡喜讚歎梵天眷屬所說。 6. 梵天界經 177. 舍衛城因緣。那時,世尊正在午休獨處。這時,善梵天獨梵和凈居天獨梵來到世尊那裡,到了之後各自依靠一扇門站立。然後,善梵天獨梵對凈居天獨梵說:"朋友,現在不是拜見世尊的時候;世尊正在午休獨處。某個梵天界富裕繁榮,那裡的梵天住于放逸。來吧,朋友,我們去那個梵天界,去了之後使那位梵天震驚。"凈居天獨梵回答善梵天獨梵說:"好的,朋友。" 於是,善梵天獨梵和凈居天獨梵猶如力士伸展彎曲的手臂或彎曲伸展的手臂那樣迅速,在世尊面前消失,出現在那個梵天界。那位梵天遠遠地看見這些梵天們走來。看見后,對這些梵天說:"嗨,朋友們,你們從哪裡來?" "朋友,我們是從那位世尊、阿羅漢、正等正覺者那裡來的。朋友,你應該去拜見那位世尊、阿羅漢、正等正覺者。" 聽了這話,那位梵天不同意,變化出一千個自己,對善梵天獨梵說:"朋友,你看到我這樣的神通威力嗎?""朋友,我看到你這樣的神通威力。""朋友,我有如此大的神通力、如此大的威力,我為什麼要去拜見其他沙門或婆羅門呢?" 然後,善梵天獨梵變化出兩千個自己,對那位梵天說:"朋友,你看到我這樣的神通威力嗎?""朋友,我看到你這樣的神通威力。""朋友,那位世尊比你我都有更大的神通力、更大的威力。朋友,你應該去拜見那位世尊、阿羅漢、正等正覺者。"然後,那位梵天用偈頌對善梵天獨梵說: "三隻金翅鳥,四隻天鵝, 五百位禪修者,像老虎般的女人; 這宮殿閃耀,梵天啊, 照亮北方。" "雖然你的宮殿閃耀, 照亮北方; 智者看到色法中的過患,常常戰慄, 因此智者不樂於色法。" 然後,善梵天獨梵和凈居天獨梵使那位梵天震驚后,就在那裡消失了。後來,那位梵天去拜見世尊、阿羅漢、正等正覺者。 7. 拘迦利迦經 178. 舍衛城因緣。那時,世尊正在午休獨處。這時,善梵天獨梵和凈居天獨梵來到世尊那裡,到了之後各自依靠一扇門站立。然後,善梵天獨梵關於拘迦利迦比丘,在世尊面前說了這個偈頌: "智者怎能衡量不可量, 誰能想像不可想像; 我認為衡量不可量者, 是被矇蔽的凡夫。" 8. 迦多摩達迦提沙經
- Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paccekaṃ dvārabāhaṃ nissāya aṭṭhaṃsu. Atha kho suddhāvāso paccekabrahmā katamodakatissakaṃ [katamorakatissakaṃ (sī. syā. kaṃ.)] bhikkhuṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
『『Appameyyaṃ paminanto, kodha vidvā vikappaye;
Appameyyaṃ pamāyinaṃ, nivutaṃ taṃ maññe akissava』』nti.
-
Turūbrahmasuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena kokāliko bhikkhu ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho turū [tudu (sī. syā. kaṃ. pī.)] paccekabrahmā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhito kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca – 『『pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā』』ti. 『『Kosi tvaṃ, āvuso』』ti? 『『Ahaṃ turū paccekabrahmā』』ti. 『『Nanu tvaṃ, āvuso, bhagavatā anāgāmī byākato, atha kiñcarahi idhāgato? Passa, yāvañca te idaṃ aparaddha』』nti.
『『Purisassa hi jātassa, kuṭhārī [dudhārī (syā. kaṃ. ka.)] jāyate mukhe;
Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
『『Yo nindiyaṃ pasaṃsati,
Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo;
Vicināti mukhena so kaliṃ,
Kalinā tena sukhaṃ na vindati.
『『Appamattako ayaṃ kali,
Yo akkhesu dhanaparājayo;
Sabbassāpi sahāpi attanā,
Ayameva mahantataro kali;
Yo sugatesu manaṃ padosaye.
『『Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ,
Chattiṃsati pañca ca abbudāni;
Yamariyagarahī [yamariye garahī (syā. kaṃ.), yamariyaṃ garahaṃ (ka.)] nirayaṃ upeti,
Vācaṃ manañca paṇidhāya pāpaka』』nti.
-
Kokālikasuttaṃ
-
舍衛城因緣。那時,世尊正在午休獨處。這時,善梵天獨梵和凈居天獨梵來到世尊那裡,到了之後各自依靠一扇門站立。然後,凈居天獨梵關於迦多摩達迦提沙比丘,在世尊面前說了這個偈頌: "智者怎能衡量不可量, 誰能想像不可想像; 我認為衡量不可量者, 是被矇蔽的無智者。"
- 都盧梵天經
- 舍衛城因緣。那時,拘迦利迦比丘生病了,痛苦嚴重。這時,都盧獨梵在深夜,以殊勝的容色照亮整個祇樹園,來到拘迦利迦比丘那裡,到了之後站在空中對拘迦利迦比丘說:"拘迦利迦,對舍利弗和目犍連生起信心。舍利弗和目犍連是善良的。""朋友,你是誰?""我是都盧獨梵。""朋友,世尊不是說你是不還果嗎?那你為什麼來這裡?看看你犯了多大的錯誤。" "對於生為人者,口中生利斧, 愚者說惡語,用它砍傷自己。 讚美應受責備者, 或責備應受讚美者, 他用口積累不幸, 因此不幸而得不到快樂。 這是小小的不幸, 在賭博中失去財富, 這才是更大的不幸, 對善逝生起惡意。 一百三十六泥犁地獄, 加上五阿浮陀地獄, 誹謗聖者的人會墮入其中, 因為發出惡語和惡意。"
-
拘迦利迦經
-
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā』』ti. Evaṃ vutte, bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca – 『『mā hevaṃ, kokālika, avaca; mā hevaṃ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā』』ti. Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko; atha kho pāpicchāva bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā』』ti. Dutiyampi kho bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca – 『『mā hevaṃ, kokālika, avaca; mā hevaṃ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā』』ti. Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『kiñcāpi…pe… icchānaṃ vasaṃ gatā』』ti. Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca – 『『mā hevaṃ…pe… pesalā sāriputtamoggallānā』』ti.
Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi pīḷakāhi [piḷakāhi (sī. pī.)] sabbo kāyo phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṃ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṃ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṃ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṃ, kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṃ, āmalakamattiyo hutvā beluvasalāṭukamattiyo ahesuṃ, beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṃ, billamattiyo hutvā pabhijjiṃsu. Pubbañca lohitañca pagghariṃsu. Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi . Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā.
Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca – 『『kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā』』ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – 『『imaṃ, bhikkhave, rattiṃ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṃ etadavoca – 『kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā』ti. Idamavoca, bhikkhave , brahmā sahampati, idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī』』ti.
- 舍衛城因緣。這時,拘迦利迦比丘來到世尊那裡,到了之後向世尊禮敬,然後坐在一旁。坐在一旁的拘迦利迦比丘對世尊說:"世尊,舍利弗和目犍連是惡欲者,被惡欲所控制。" 世尊聽了這話后對拘迦利迦比丘說:"拘迦利迦,不要這樣說;拘迦利迦,不要這樣說。拘迦利迦,對舍利弗和目犍連生起信心。舍利弗和目犍連是善良的。" 拘迦利迦比丘第二次對世尊說:"世尊,雖然我相信世尊是可信的、可靠的,但是世尊,舍利弗和目犍連確實是惡欲者,被惡欲所控制。" 世尊第二次對拘迦利迦比丘說:"拘迦利迦,不要這樣說;拘迦利迦,不要這樣說。拘迦利迦,對舍利弗和目犍連生起信心。舍利弗和目犍連是善良的。" 拘迦利迦比丘第三次對世尊說:"雖然......被惡欲所控制。" 世尊第三次對拘迦利迦比丘說:"不要這樣說......舍利弗和目犍連是善良的。" 然後,拘迦利迦比丘從座位上起身,向世尊禮敬,右繞后離開。拘迦利迦比丘離開不久,他全身長滿了芥子大小的瘡。芥子大小的瘡變成綠豆大小,綠豆大小變成豌豆大小,豌豆大小變成棗核大小,棗核大小變成棗子大小,棗子大小變成余甘子大小,余甘子大小變成未熟的木蘋果大小,未熟的木蘋果大小變成膽果大小,膽果大小的瘡破裂了。膿血流出。這時,拘迦利迦比丘因這病而死去。拘迦利迦比丘死後,因對舍利弗和目犍連懷恨在心,投生到紅蓮地獄。 這時,大梵天王在深夜,以殊勝的容色照亮整個祇樹園,來到世尊那裡,到了之後向世尊禮敬,然後站在一旁。站在一旁的大梵天王對世尊說:"世尊,拘迦利迦比丘死了。世尊,拘迦利迦比丘死後,因對舍利弗和目犍連懷恨在心,投生到紅蓮地獄。"大梵天王說了這些話,向世尊禮敬,右繞后就在那裡消失了。 然後,世尊在那夜過後對比丘們說:"比丘們,昨夜大梵天王在深夜,以殊勝的容色照亮整個祇樹園,來到我這裡,到了之後向我禮敬,然後站在一旁。比丘們,站在一旁的大梵天王對我說:'世尊,拘迦利迦比丘死了。世尊,拘迦利迦比丘死後,因對舍利弗和目犍連懷恨在心,投生到紅蓮地獄。'比丘們,大梵天王說了這些話,向我禮敬,右繞后就在那裡消失了。"
Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『kīvadīghaṃ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇa』』nti? 『『Dīghaṃ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṃ. Taṃ na sukaraṃ saṅkhātuṃ – ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā』』ti. 『『Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātu』』nti? 『『Sakkā , bhikkhū』』ti bhagavā avoca –
『『Seyyathāpi, bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho. Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṃ tilaṃ uddhareyya; khippataraṃ kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalā nirayā, evameko puṇḍariko nirayo. Seyyathāpi , bhikkhu, vīsati puṇḍarikā nirayā, evameko padumo nirayo. Padume pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā』』ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
『『Purisassa hi jātassa,
Kuṭhārī jāyate mukhe;
Yāya chindati attānaṃ,
Bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
『『Yo nindiyaṃ pasaṃsati,
Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo;
Vicināti mukhena so kaliṃ,
Kalinā tena sukhaṃ na vindati.
『『Appamattako ayaṃ kali,
Yo akkhesu dhanaparājayo;
Sabbassāpi sahāpi attanā,
Ayameva mahantaro kali;
Yo sugatesu manaṃ padosaye.
『『Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ,
Chattiṃsati pañca ca abbudāni;
Yamariyagarahī nirayaṃ upeti,
Vācaṃ manañca paṇidhāya pāpaka』』nti.
Paṭhamo vaggo.
Tassuddānaṃ –
Āyācanaṃ gāravo brahmadevo,
Bako ca brahmā aparā ca diṭṭhi;
Pamādakokālikatissako ca,
Turū ca brahmā aparo ca kokālikoti.
-
Dutiyavaggo
-
Sanaṅkumārasuttaṃ
-
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati sappinītīre. Atha kho brahmā sanaṅkumāro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ sappinītīraṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sanaṅkumāro bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
『『Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ, ye gottapaṭisārino;
Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse』』ti.
Idamavoca brahmā sanaṅkumāro. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho brahmā sanaṅkumāro 『『samanuñño me satthā』』ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
-
Devadattasuttaṃ
-
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ pabbataṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati devadattaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
『『Phalaṃ ve kadaliṃ hanti, phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ;
Sakkāro kāpurisaṃ hanti, gabbho assatariṃ yathā』』ti.
- Andhakavindasuttaṃ
聽了這話,一位比丘對世尊說:"世尊,紅蓮地獄的壽命有多長?" "比丘,紅蓮地獄的壽命很長。不容易計算說有多少年、多少百年、多少千年或多少百千年。" "世尊,能做個比喻嗎?" "可以,比丘。"世尊說: "比丘,假設有一個二十佉梨容量的憍薩羅芝麻車。有人每一百年取出一粒芝麻。比丘,用這種方法,那二十佉梨容量的憍薩羅芝麻車會更快地耗盡、用完,而一個阿浮陀地獄的時間還沒有過完。比丘,就像二十個阿浮陀地獄等於一個尼羅浮陀地獄。比丘,就像二十個尼羅浮陀地獄等於一個阿波波地獄。比丘,就像二十個阿波波地獄等於一個阿吒吒地獄。比丘,就像二十個阿吒吒地獄等於一個阿哈哈地獄。比丘,就像二十個阿哈哈地獄等於一個青蓮地獄。比丘,就像二十個青蓮地獄等於一個香蓮地獄。比丘,就像二十個香蓮地獄等於一個優缽羅地獄。比丘,就像二十個優缽羅地獄等於一個白蓮地獄。比丘,就像二十個白蓮地獄等於一個紅蓮地獄。比丘,拘迦利迦比丘因對舍利弗和目犍連懷恨在心,投生到紅蓮地獄。" 世尊說了這些。說完后,善逝、導師又說了以下偈頌: "對於生為人者,口中生利斧, 愚者說惡語,用它砍傷自己。 讚美應受責備者, 或責備應受讚美者, 他用口積累不幸, 因此不幸而得不到快樂。 這是小小的不幸, 在賭博中失去財富, 這才是更大的不幸, 對善逝生起惡意。 一百三十六泥犁地獄, 加上五阿浮陀地獄, 誹謗聖者的人會墮入其中, 因為發出惡語和惡意。" 第一品 其摘要: 祈請、恭敬、梵天神、 婆迦梵天、另一見解、 放逸、拘迦利迦、提沙、 都盧梵天、另一拘迦利迦。 2. 第二品 1. 常童子經 182. 如是我聞:一時,世尊住在王舍城(Rājagaha)沙毗尼河岸。這時,常童子梵天在深夜,以殊勝的容色照亮整個沙毗尼河岸,來到世尊那裡,到了之後向世尊禮敬,然後站在一旁。站在一旁的常童子梵天在世尊面前說了這個偈頌: "剎帝利在此世間最高貴,對那些以種姓為依歸的人; 具足明行者,在天上人間最高貴。" 常童子梵天說了這些。導師表示同意。然後,常童子梵天想:"導師同意我的話",就向世尊禮敬,右繞后就在那裡消失了。 2. 提婆達多經 183. 如是我聞:一時,世尊住在王舍城(Rājagaha)靈鷲山。提婆達多剛離開不久。這時,大梵天王在深夜,以殊勝的容色照亮整個靈鷲山,來到世尊那裡,到了之後向世尊禮敬,然後站在一旁。站在一旁的大梵天王關於提婆達多,在世尊面前說了這個偈頌: "果實毀壞芭蕉,果實毀壞竹子,果實毀壞蘆葦, 名利毀壞惡人,如同胎兒毀壞騾子。" 3. 安陀迦溫達經
- Ekaṃ samayaṃ bhagavā māgadhesu viharati andhakavinde. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṃ phusāyati. Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ andhakavindaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
『『Sevetha pantāni senāsanāni,
Careyya saṃyojanavippamokkhā;
Sace ratiṃ nādhigaccheyya tattha,
Saṅghe vase rakkhitatto satīmā.
『『Kulākulaṃ piṇḍikāya caranto,
Indriyagutto nipako satīmā;
Sevetha pantāni senāsanāni,
Bhayā pamutto abhaye vimutto.
『『Yattha bheravā sarīsapā [siriṃ sapā (sī. syā. kaṃ. pī.)],
Vijju sañcarati thanayati devo;
Andhakāratimisāya rattiyā,
Nisīdi tattha bhikkhu vigatalomahaṃso.
『『Idañhi jātu me diṭṭhaṃ, nayidaṃ itihītihaṃ;
Ekasmiṃ brahmacariyasmiṃ, sahassaṃ maccuhāyinaṃ.
『『Bhiyyo [bhīyo (sī. syā. kaṃ. pī.)] pañcasatā sekkhā, dasā ca dasadhā dasa;
Sabbe sotasamāpannā, atiracchānagāmino.
『『Athāyaṃ [atthāyaṃ-itipi dī. ni. 2.290] itarā pajā, puññabhāgāti me mano;
Saṅkhātuṃ nopi sakkomi, musāvādassa ottapa』』nti [ottapeti (sī. syā. kaṃ. pī.), ottappeti (ka.)].
-
Aruṇavatīsuttaṃ
-
一時,世尊住在摩揭陀國(Magadha)的安陀迦溫達。那時,世尊在漆黑的夜晚坐在露天,天空正在下著細雨。這時,大梵天王在深夜,以殊勝的容色照亮整個安陀迦溫達,來到世尊那裡,到了之後向世尊禮敬,然後站在一旁。站在一旁的大梵天王在世尊面前說了這些偈頌: "應當親近偏僻的住處, 為解脫束縛而行道; 如果在那裡得不到喜悅, 就住在僧團中,守護自己,保持正念。 從一家到一家乞食, 守護諸根,謹慎,保持正念; 應當親近偏僻的住處, 解脫恐懼,解脫無畏。 在那裡有可怕的爬行動物, 閃電閃耀,雷聲轟鳴; 在漆黑的夜晚, 比丘坐在那裡,毫無恐懼。 這確實是我親眼所見,不是道聽途說; 在一個梵行中, 有一千人超越了死亡。 還有五百多學人,以及一百位; 他們都已入流,超越了畜生道。 至於其他的眾生,我想他們也有功德; 我不敢計算,怕說妄語。"
-
阿盧那瓦提經
-
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati…pe… tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
『『Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, rājā ahosi aruṇavā nāma. Rañño kho pana, bhikkhave, aruṇavato aruṇavatī nāma rājadhānī ahosi. Aruṇavatiṃ kho pana, bhikkhave, rājadhāniṃ [aruṇavatiyaṃ kho pana bhikkhave rājadhāniyaṃ (pī. ka.)] sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Sikhissa kho pana, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhūsambhavaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho abhibhuṃ bhikkhuṃ āmantesi – 『āyāma, brāhmaṇa, yena aññataro brahmaloko tenupasaṅkamissāma, yāva bhattassa kālo bhavissatī』ti. 『Evaṃ, bhante』ti kho bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paccassosi. Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – aruṇavatiyā rājadhāniyā antarahitā tasmiṃ brahmaloke pāturahesuṃ.
『『Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho abhibhuṃ bhikkhuṃ āmantesi – 『paṭibhātu, brāhmaṇa, taṃ brahmuno ca brahmaparisāya ca brahmapārisajjānañca dhammī kathā』ti. 『Evaṃ, bhante』ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā, brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Tatra sudaṃ, bhikkhave, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca ujjhāyanti khiyyanti [khīyanti (sī. syā. kaṃ. pī.)] vipācenti – 『acchariyaṃ vata , bho, abbhutaṃ vata bho, kathañhi nāma satthari sammukhībhūte sāvako dhammaṃ desessatī』』』ti !
『『Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho abhibhuṃ bhikkhuṃ āmantesi – 『ujjhāyanti kho te, brāhmaṇa, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca – acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho, kathañhi nāma satthari sammukhībhūte sāvako dhammaṃ desessatīti! Tena hi tvaṃ brāhmaṇa, bhiyyosomattāya brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saṃvejehī』ti. 『Evaṃ, bhante』ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā dissamānenapi kāyena dhammaṃ desesi, adissamānenapi kāyena dhammaṃ desesi, dissamānenapi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena adissamānena uparimena upaḍḍhakāyena dhammaṃ desesi, dissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena adissamānena heṭṭhimena upaḍḍhakāyena dhammaṃ desesi. Tatra sudaṃ, bhikkhave, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhutacittajātā ahesuṃ – 『acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho, samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā』』』ti!
『『Atha kho abhibhū bhikkhu sikhiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca – 『abhijānāmi khvāhaṃ, bhante, bhikkhusaṅghassa majjhe evarūpiṃ vācaṃ bhāsitā – pahomi khvāhaṃ āvuso, brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ [sahassīlokadhātuṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] sarena viññāpetu』nti. 『Etassa, brāhmaṇa, kālo, etassa, brāhmaṇa, kālo; yaṃ tvaṃ, brāhmaṇa, brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpeyyāsī』ti. 『Evaṃ, bhante』ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā brahmaloke ṭhito imā gāthāyo abhāsi –
『『Ārambhatha [ārabbhatha (sabbattha)] nikkamatha [nikkhamatha (sī. pī.)], yuñjatha buddhasāsane;
Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro.
『『Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati;
Pahāya jātisaṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissatī』』ti.
- 如是我聞:一時,世尊住在舍衛城(Sāvatthī)......在那裡,世尊對比丘們說:"比丘們。"那些比丘回答說:"尊者。"世尊說: "比丘們,從前有一位國王名叫阿盧那瓦。比丘們,阿盧那瓦王有一個名叫阿盧那瓦提的王城。比丘們,尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者依靠阿盧那瓦提王城而住。比丘們,尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者有一對名叫阿毗浮和三婆瓦的上首弟子,是最殊勝的一對。這時,比丘們,尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者對阿毗浮比丘說:'來吧,婆羅門,我們去某個梵天界,直到用餐時間。'比丘們,阿毗浮比丘回答尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者說:'是的,尊者。'然後,比丘們,尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者和阿毗浮比丘,就像強壯的人伸展彎曲的手臂或彎曲伸展的手臂那樣迅速,在阿盧那瓦提王城消失,出現在那個梵天界。 "這時,比丘們,尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者對阿毗浮比丘說:'婆羅門,請你為梵天、梵天眾和梵天眷屬說法。'比丘們,阿毗浮比丘回答尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者說:'是的,尊者。'然後為梵天、梵天眾和梵天眷屬開示、勸導、鼓勵、令歡喜。這時,比丘們,梵天、梵天眾和梵天眷屬抱怨、不滿、責備說:'真是奇怪啊,真是稀有啊,怎麼會在導師在場的情況下,弟子來說法呢?' "這時,比丘們,尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者對阿毗浮比丘說:'婆羅門,梵天、梵天眾和梵天眷屬抱怨、不滿、責備說:真是奇怪啊,真是稀有啊,怎麼會在導師在場的情況下,弟子來說法呢?那麼,婆羅門,你更應該使梵天、梵天眾和梵天眷屬感到震驚。''是的,尊者。'比丘們,阿毗浮比丘回答尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者后,以可見的身體說法,以不可見的身體說法,以可見的下半身和不可見的上半身說法,以可見的上半身和不可見的下半身說法。這時,比丘們,梵天、梵天眾和梵天眷屬感到驚奇、稀有:'真是奇妙啊,真是稀有啊,沙門的神通力和威力如此之大!' "這時,阿毗浮比丘對尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者說:'尊者,我記得我在比丘僧團中說過這樣的話:朋友們,我能站在梵天界,用聲音使千世界系知道。''婆羅門,現在是時候了,婆羅門,現在是時候了;你站在梵天界,用聲音使千世界系知道吧。''是的,尊者。'比丘們,阿毗浮比丘回答尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者后,站在梵天界說了這些偈頌: '奮起努力吧,精進于佛陀教法, 摧毀死魔軍,如象破蘆屋。 誰在此法律中,不放逸而住, 捨棄生死輪迴,將終結痛苦。'"
『『Atha kho, bhikkhave, sikhī ca bhagavā arahaṃ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saṃvejetvā – seyyathāpi nāma…pe… tasmiṃ brahmaloke antarahitā aruṇavatiyā rājadhāniyā pāturahesuṃ. Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi – 『assuttha no, tumhe, bhikkhave, abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā』ti? 『Assumha kho mayaṃ, bhante, abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā』ti. 『Yathā kathaṃ pana tumhe, bhikkhave, assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā』』』ti? Evaṃ kho mayaṃ, bhante, assumha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassa –
『『Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane;
Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro.
『『Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati;
Pahāya jātisaṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissatī』』ti.
『『『Evaṃ kho mayaṃ, bhante, assumha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā』ti. 『Sādhu sādhu, bhikkhave; sādhu kho tumhe, bhikkhave! Assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā』』』ti.
Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
- Parinibbānasuttaṃ
"然後,比丘們,尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者和阿毗浮比丘使梵天、梵天眾和梵天眷屬感到震驚后,就像......在那個梵天界消失,出現在阿盧那瓦提王城。這時,比丘們,尸棄世尊、阿羅漢、正等正覺者對比丘們說:'比丘們,你們聽到阿毗浮比丘站在梵天界說偈頌嗎?''尊者,我們聽到阿毗浮比丘站在梵天界說偈頌。''比丘們,你們是怎麼聽到阿毗浮比丘站在梵天界說偈頌的?''尊者,我們是這樣聽到阿毗浮比丘站在梵天界說偈頌的: 奮起努力吧,精進于佛陀教法, 摧毀死魔軍,如象破蘆屋。 誰在此法律中,不放逸而住, 捨棄生死輪迴,將終結痛苦。 '尊者,我們是這樣聽到阿毗浮比丘站在梵天界說偈頌的。''很好,很好,比丘們;比丘們,你們很好地聽到了阿毗浮比丘站在梵天界說偈頌。'" 世尊說了這些。那些比丘歡喜、隨喜世尊所說。 5. 般涅槃經
- Ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati upavattane mallānaṃ sālavane antarena yamakasālānaṃ parinibbānasamaye. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『handa dāni, bhikkhave , āmantayāmi vo – 『vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādethā』ti. Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācā』』.
Atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhānaṃ [paṭhamajjhānaṃ (syā. kaṃ.) evaṃ dutiyaṃ jhānaṃ iccādīsupi] samāpajji. Paṭhamā jhānā [paṭhamajjhānā (syā. kaṃ.) evaṃ dutiyā jhānā iccādīsupi] vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Catutthā jhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṃ samāpajji. Ākāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṃ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajji. Ākiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā saññāvedayitanirodhaṃ samāpajji.
Saññāvedayitanirodhā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajji. Ākiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṃ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṃ samāpajji. Ākāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Catutthā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji. Paṭhamā jhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Catutthā jhānā vuṭṭhahitvā samanantaraṃ bhagavā parinibbāyi. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā brahmā sahampati imaṃ gāthaṃ abhāsi –
『『Sabbeva nikkhipissanti, bhūtā loke samussayaṃ;
Yattha etādiso satthā, loke appaṭipuggalo;
Tathāgato balappatto, sambuddho parinibbuto』』ti.
Parinibbute bhagavati saha parinibbānā sakko devānamindo imaṃ gāthaṃ abhāsi –
『『Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho』』ti.
Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā ānando imaṃ gāthaṃ abhāsi –
『『Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
Sabbākāravarūpete, sambuddhe parinibbute』』ti.
Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā anuruddho imā gāthāyo abhāsi –
『『Nāhu assāsapassāso, ṭhitacittassa tādino;
Anejo santimārabbha, cakkhumā parinibbuto [yaṃ kālamakarī muni (mahāparinibbānasutte)].
『『Asallīnena cittena, vedanaṃ ajjhavāsayi;
Pajjotasseva nibbānaṃ, vimokkho cetaso ahū』』ti.
Dutiyo vaggo.
Tassuddānaṃ –
Brahmāsanaṃ devadatto, andhakavindo aruṇavatī;
Parinibbānena ca desitaṃ, idaṃ brahmapañcakanti.
- 一時,世尊住在拘尸那羅(Kusinārā)城附近末羅族人的沙羅雙樹間的優婆跋單娜沙羅林中,即將入般涅槃。這時,世尊對比丘們說:"比丘們,現在我告訴你們:'諸行無常,當勤精進。'這是如來最後的話。" 然後世尊進入初禪。從初禪出來后,進入二禪。從二禪出來后,進入三禪。從三禪出來后,進入四禪。從四禪出來后,進入空無邊處定。從空無邊處定出來后,進入識無邊處定。從識無邊處定出來后,進入無所有處定。從無所有處定出來后,進入非想非非想處定。從非想非非想處定出來后,進入想受滅盡定。 從想受滅盡定出來后,進入非想非非想處定。從非想非非想處定出來后,進入無所有處定。從無所有處定出來后,進入識無邊處定。從識無邊處定出來后,進入空無邊處定。從空無邊處定出來后,進入四禪。從四禪出來后,進入三禪。從三禪出來后,進入二禪。從二禪出來后,進入初禪。從初禪出來后,進入二禪。從二禪出來后,進入三禪。從三禪出來后,進入四禪。從四禪出來后,世尊立即入般涅槃。 世尊入般涅槃時,大梵天王說了這個偈頌: "世間一切生命,都將捨棄身軀; 如此無與倫比,世間最勝導師; 如來具大威力,正覺已涅槃。" 世尊入般涅槃時,帝釋天王說了這個偈頌: "諸行實無常,是生滅之法; 生已還滅去,寂滅乃為樂。" 世尊入般涅槃時,尊者阿難說了這個偈頌: "那時真可怕,那時令人毛骨悚然; 具足一切殊勝相好,正覺已涅槃。" 世尊入般涅槃時,尊者阿那律說了這些偈頌: "已無呼吸,心已止息; 不動寂靜,具眼者涅槃。 以不退縮之心,忍受痛苦; 如燈熄滅,心得解脫。" 第二品 其摘要: 梵天座、提婆達多、安陀迦溫達、阿盧那瓦提; 以及般涅槃所說,這是梵天五經。
Brahmasaṃyuttaṃ samattaṃ. [ito paraṃ marammapotthakesu evampi dissati –§brahmāyācanaṃ agāravañca, brahmadevo bako ca brahmā.§aññataro ca brahmākokālikañca, tissakañca turū ca§brahmā kokālikabhikkhu, sanaṅkumārena devadattaṃ.§andhakavindaṃ aruṇavati, parinibbānena pannarasāti]
梵天相應完結。[此後,在緬甸版中還可見到以下內容: 梵天請求和不恭敬, 梵天神和婆迦梵天。 某位梵天和拘迦利迦, 以及提沙和都盧梵天。 梵天和拘迦利迦比丘, 常童子和提婆達多。 安陀迦溫達和阿盧那瓦提, 以及般涅槃,共十五經。]