B01030101cittuppādakaṇḍaṃ(心起部)c3.5s
- Cittuppādakaṇḍaṃ
Kāmāvacarakusalaṃ
Padabhājanī
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ [viriyindriyaṃ (sī. syā.)] hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ [viriyabalaṃ (sī. syā.)] hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, paññābalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, amoho hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, sammādiṭṭhi hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi [kāyappassaddhi (syā.)] hoti, cittapassaddhi [cittappassaddhi (syā.)] hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā [kāyujjukatā (sī. ka.)] hoti, cittujukatā [cittujjukatā (sī. ka.)] hoti, sati hoti, sampajaññaṃ hoti, samatho hoti, vipassanā hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ [sañcetayitattaṃ (syā.)] – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
-
心生品 欲界善 詞義分別
- 什麼是善法?當欲界善心生起時,伴隨喜悅,與智相應,以色為所緣,或以聲為所緣,或以香為所緣,或以味為所緣,或以觸為所緣,或以法為所緣,或以任何其他為所緣,在那個時候,有觸,有受,有想,有思,有心,有尋,有伺,有喜,有樂,有心一境性,有信根,有精進根,有念根,有定根,有慧根,有意根,有喜根,有命根,有正見,有正思惟,有正精進,有正念,有正定,有信力,有精進力,有念力,有定力,有慧力,有慚力,有愧力,有無貪,有無瞋,有無癡,有無貪婪,有無惡意,有正見,有慚,有愧,有身輕安,有心輕安,有身輕快,有心輕快,有身柔軟,有心柔軟,有身適業,有心適業,有身練達,有心練達,有身正直,有心正直,有念,有正知,有止,有觀,有策勵,有不散亂;或者在那個時候,還有其他任何緣生的無色法 - 這些法是善法。
- 在那個時候,什麼是觸?在那個時候,有觸、接觸、已接觸的狀態 - 這在那個時候是觸。
- 在那個時候,什麼是受?在那個時候,由相應的意識界觸所生的心理愉悅、心理快樂、由心觸所生的愉悅快樂感受、由心觸所生的愉悅快樂受 - 這在那個時候是受。
- 在那個時候,什麼是想?在那個時候,由相應的意識界觸所生的想、認知、已認知的狀態 - 這在那個時候是想。
- 在那個時候,什麼是思?在那個時候,由相應的意識界觸所生的思、意志、意志的狀態 - 這在那個時候是思。
- 在那個時候,什麼是心?在那個時候,心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是心。
- 在那個時候,什麼是尋?在那個時候,尋、思惟、思考、安置、遍安置、心的引發、正思惟 - 這在那個時候是尋。
- 在那個時候,什麼是伺?在那個時候,伺察、詳察、隨伺、近伺、心的持續、隨觀 - 這在那個時候是伺。
-
在那個時候,什麼是喜?在那個時候,喜、愉悅、歡喜、歡愉、歡笑、歡悅、滿足、踴躍、心的喜悅 - 這在那個時候是喜。
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho [viriyārambho (sī. syā.)] nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī [ussoḷhi (sī.)] thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā [irīyanā (sī.)] vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
-
在那個時候,什麼是樂?在那個時候,心理愉悅、心理快樂、由心觸所生的愉悅快樂感受、由心觸所生的愉悅快樂受 - 這在那個時候是樂。
- 在那個時候,什麼是心一境性?在那個時候,心的安住、確立、穩固、不散亂、不動搖、心的不散漫狀態、平靜、定根、定力、正定 - 這在那個時候是心一境性。
- 在那個時候,什麼是信根?在那個時候,信、信仰、確信、凈信、信、信根、信力 - 這在那個時候是信根。
- 在那個時候,什麼是精進根?在那個時候,心的精進發起、奮發、勇猛、努力、精勤、熱忱、奮勉、力量、堅持、不鬆懈的精進、不捨欲、不捨責任、負責、精進、精進根、精進力、正精進 - 這在那個時候是精進根。
- 在那個時候,什麼是念根?在那個時候,念、隨念、憶念、念、記憶性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 這在那個時候是念根。
- 在那個時候,什麼是定根?在那個時候,心的安住、確立、穩固、不散亂、不動搖、心的不散漫狀態、平靜、定根、定力、正定 - 這在那個時候是定根。
- 在那個時候,什麼是慧根?在那個時候,慧、了知、簡擇、遍簡擇、擇法、觀察、洞察、深察、賢明、善巧、精通、分別、思惟、考察、廣慧、聰明、引導、觀察、正知、刺激、慧、慧根、慧力、慧劍、慧殿、慧光、慧明、慧燈、慧寶、無癡、擇法、正見 - 這在那個時候是慧根。
- 在那個時候,什麼是意根?在那個時候,心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是意根。
- 在那個時候,什麼是喜根?在那個時候,心理愉悅、心理快樂、由心觸所生的愉悅快樂感受、由心觸所生的愉悅快樂受 - 這在那個時候是喜根。
- 在那個時候,什麼是命根?那些無色法的壽、住、維持、存續、活動、運轉、保護、生命、命根 - 這在那個時候是命根。
-
在那個時候,什麼是正見?在那個時候,慧、了知、簡擇、遍簡擇、擇法、觀察、洞察、深察、賢明、善巧、精通、分別、思惟、考察、廣慧、聰明、引導、觀察、正知、刺激、慧、慧根、慧力、慧劍、慧殿、慧光、慧明、慧燈、慧寶、無癡、擇法、正見 - 這在那個時候是正見。
-
Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsati hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ [adūsanā adūsitattaṃ (syā.)] abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti?
-
在那個時候,什麼是正思惟?在那個時候,尋、思惟、思考、安置、遍安置、心的引發、正思惟 - 這在那個時候是正思惟。
- 在那個時候,什麼是正精進?在那個時候,心的精進發起、奮發、勇猛、努力、精勤、熱忱、奮勉、力量、堅持、不鬆懈的精進、不捨欲、不捨責任、負責、精進、精進根、精進力、正精進 - 這在那個時候是正精進。
- 在那個時候,什麼是正念?在那個時候,念、隨念、憶念、念、記憶性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 這在那個時候是正念。
- 在那個時候,什麼是正定?在那個時候,心的安住、確立、穩固、不散亂、不動搖、心的不散漫狀態、平靜、定根、定力、正定 - 這在那個時候是正定。
- 在那個時候,什麼是信力?在那個時候,信、信仰、確信、凈信、信、信根、信力 - 這在那個時候是信力。
- 在那個時候,什麼是精進力?在那個時候,心的精進發起、奮發、勇猛、努力、精勤、熱忱、奮勉、力量、堅持、不鬆懈的精進、不捨欲、不捨責任、負責、精進、精進根、精進力、正精進 - 這在那個時候是精進力。
- 在那個時候,什麼是念力?在那個時候,念、隨念、憶念、念、記憶性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 這在那個時候是念力。
- 在那個時候,什麼是定力?在那個時候,心的安住、確立、穩固、不散亂、不動搖、心的不散漫狀態、平靜、定根、定力、正定 - 這在那個時候是定力。
- 在那個時候,什麼是慧力?在那個時候,慧、了知、簡擇、遍簡擇、擇法、觀察、洞察、深察、賢明、善巧、精通、分別、思惟、考察、廣慧、聰明、引導、觀察、正知、**、慧、慧根、慧力、慧劍、慧殿、慧光、慧明、慧燈、慧寶、無癡、擇法、正見 - 這在那個時候是慧力。
- 在那個時候,什麼是慚力?在那個時候,對應當慚愧的事物感到慚愧,對惡不善法的生起感到慚愧 - 這在那個時候是慚力。
- 在那個時候,什麼是愧力?在那個時候,對應當畏懼的事物感到畏懼,對惡不善法的生起感到畏懼 - 這在那個時候是愧力。
- 在那個時候,什麼是無貪?在那個時候,無貪、不貪婪、不貪婪的狀態、無慾、無慾求、無慾求的狀態、無貪婪、無貪、善根 - 這在那個時候是無貪。
-
在那個時候,什麼是無瞋?在那個時候,無瞋、不瞋恨、不瞋恨的狀態、無惡意、無惱害、無瞋、善根 - 這在那個時候是無瞋。
-
Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi amoho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye abyāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye abyāpādo hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye hirī hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ tasmiṃ samaye hirī hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi [paṭippassaddhi (sī. syā.)] passambhanā paṭipassambhanā [paṭippassambhanā (sī. syā.)] paṭipassambhitattaṃ [paṭippassambhitattaṃ (sī. syā.)] – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi passambhanā paṭipassambhanā paṭipassambhitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittalahutā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittamudutā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti.
-
在那個時候,什麼是無癡?在那個時候,慧、了知、簡擇、遍簡擇、擇法、觀察、洞察、深察、賢明、善巧、精通、分別、思惟、考察、廣慧、聰明、引導、觀察、正知、慧、慧根、慧力、慧劍、慧殿、慧光、慧明、慧燈、慧寶、無癡、擇法、正見、無癡、善根 - 這在那個時候是無癡。
- 在那個時候,什麼是無貪?在那個時候,無貪、不貪婪、不貪婪的狀態、無慾、無慾求、無慾求的狀態、無貪婪、無貪、善根 - 這在那個時候是無貪。
- 在那個時候,什麼是無瞋?在那個時候,無瞋、不瞋恨、不瞋恨的狀態、無惡意、無惱害、無瞋、善根 - 這在那個時候是無瞋。
- 在那個時候,什麼是正見?在那個時候,慧、了知、簡擇、遍簡擇、擇法、觀察、洞察、深察、賢明、善巧、精通、分別、思惟、考察、廣慧、聰明、引導、觀察、正知、慧、慧根、慧力、慧劍、慧殿、慧光、慧明、慧燈、慧寶、無癡、擇法、正見 - 這在那個時候是正見。
- 在那個時候,什麼是慚?在那個時候,因應應感到慚愧的事物感到慚愧,對惡不善法的生起感到慚愧 - 這在那個時候是慚。
- 在那個時候,什麼是愧?在那個時候,因應應感到畏懼的事物感到畏懼,對惡不善法的生起感到畏懼 - 這在那個時候是愧。
- 在那個時候,什麼是身輕安?在那個時候,受的聚合、想的聚合、行的聚合的安寧、安住、平靜、安穩、安寧的狀態 - 這在那個時候是身輕安。
- 在那個時候,什麼是心輕安?在那個時候,識的聚合的安寧、安住、平靜、安穩、安寧的狀態 - 這在那個時候是心輕安。
- 在那個時候,什麼是身輕快?在那個時候,受的聚合、想的聚合、行的聚合的輕快、輕盈、無重、無滯 - 這在那個時候是身輕快。
- 在那個時候,什麼是心輕快?在那個時候,識的聚合的輕快、輕盈、無重、無滯 - 這在那個時候是心輕快。
- 在那個時候,什麼是身柔軟?在那個時候,受的聚合、想的聚合、行的聚合的柔軟、溫和、無剛強、無堅固 - 這在那個時候是身柔軟。
- 在那個時候,什麼是心柔軟?在那個時候,識的聚合的柔軟、溫和、無剛強、無堅固 - 這在那個時候是心柔軟。
-
在那個時候,什麼是身適業?在那個時候,受的聚合、想的聚合、行的聚合的適業、適應、適應性 - 這在那個時候是身適業。
-
Katamā tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittujukatā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye sati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye sati hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye samatho hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye samatho hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye vipassanā hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye vipassanā hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye paggāho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye avikkhepo hoti.
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
Padabhājanīyaṃ.
Paṭhamabhāṇavāro.
Koṭṭhāsavāro
- 在那個時候,什麼是心適業?在那個時候,識的聚合的適業、適應、適應性 - 這在那個時候是心適業。
- 在那個時候,什麼是身練達?在那個時候,受的聚合、想的聚合、行的聚合的熟練、熟練性、熟練狀態 - 這在那個時候是身練達。
- 在那個時候,什麼是心練達?在那個時候,識的聚合的熟練、熟練性、熟練狀態 - 這在那個時候是心練達。
- 在那個時候,什麼是身正直?在那個時候,受的聚合、想的聚合、行的聚合的正直、正直性、不彎曲、不歪斜、不扭曲 - 這在那個時候是身正直。
- 在那個時候,什麼是心正直?在那個時候,識的聚合的正直、正直性、不彎曲、不歪斜、不扭曲 - 這在那個時候是心正直。
- 在那個時候,什麼是念?在那個時候,念、隨念、憶念、念、記憶性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 這在那個時候是念。
- 在那個時候,什麼是正知?在那個時候,慧、了知、簡擇、遍簡擇、擇法、觀察、洞察、深察、賢明、善巧、精通、分別、思惟、考察、廣慧、聰明、引導、觀察、正知、慧、慧根、慧力、慧劍、慧殿、慧光、慧明、慧燈、慧寶、無癡、擇法、正見 - 這在那個時候是正知。
- 在那個時候,什麼是止?在那個時候,心的安住、確立、穩固、不散亂、不動搖、心的不散漫狀態、平靜、定根、定力、正定 - 這在那個時候是止。
- 在那個時候,什麼是觀?在那個時候,慧、了知、簡擇、遍簡擇、擇法、觀察、洞察、深察、賢明、善巧、精通、分別、思惟、考察、廣慧、聰明、引導、觀察、正知、慧、慧根、慧力、慧劍、慧殿、慧光、慧明、慧燈、慧寶、無癡、擇法、正見 - 這在那個時候是觀。
- 在那個時候,什麼是策勵?在那個時候,心的精進發起、奮發、勇猛、努力、精勤、熱忱、奮勉、力量、堅持、不鬆懈的精進、不捨欲、不捨責任、負責、精進、精進根、精進力、正精進 - 這在那個時候是策勵。
-
在那個時候,什麼是不散亂?在那個時候,心的安住、確立、穩固、不散亂、不動搖、心的不散漫狀態、平靜、定根、定力、正定 - 這在那個時候是不散亂。 或者在那個時候,還有其他任何緣生的無色法 - 這些法是善法。 詞義分別。 第一誦分。 分類品
-
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, pañcaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti, ekā vedanā hoti, ekā saññā hoti, ekā cetanā hoti, ekaṃ cittaṃ hoti, eko vedanākkhandho hoti, eko saññākkhandho hoti, eko saṅkhārakkhandho hoti, eko viññāṇakkhandho hoti, ekaṃ manāyatanaṃ hoti, ekaṃ manindriyaṃ hoti, ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
-
Katame tasmiṃ samaye cattāro khandhā honti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.
-
Katamo tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā [thapetvā (ka.)] vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti ? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti.
Ime tasmiṃ samaye cattāro khandhā honti.
-
Katamāni tasmiṃ samaye dvāyatanāni honti? Manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti.
Imāni tasmiṃ samaye dvāyatanāni honti.
-
Katamā tasmiṃ samaye dve dhātuyo honti? Manoviññāṇadhātu, dhammadhātu.
-
Katamā tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti.
-
在那個時候,有四蘊,有兩處,有兩界,有三食,有八根,有五支禪那,有五支道,有七力,有三因,有一觸,有一受,有一想,有一思,有一心,有一受蘊,有一想蘊,有一行蘊,有一識蘊,有一意處,有一意根,有一意識界,有一法處,有一法界;或者在那個時候,還有其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的。
- 在那個時候,什麼是四蘊?受蘊、想蘊、行蘊、識蘊。
- 在那個時候,什麼是受蘊?在那個時候,凡是心理的愉悅,心理的快樂,由心觸所生的愉悅和快樂的感受,由心觸所生的愉悅和快樂的感受 - 這在那個時候是受蘊。
- 在那個時候,什麼是想蘊?在那個時候,凡是想、認知、已認知的狀態 - 這在那個時候是想蘊。
- 在那個時候,什麼是行蘊?觸、思、尋、伺、喜、心一境性、信根、精進根、念根、定根、慧根、命根、正見、正思惟、正精進、正念、正定、信力、精進力、念力、定力、慧力、慚力、愧力、無貪、無嗔、無癡、無貪婪、無惡意、正見、慚、愧、身輕安、心輕安、身輕快性、心輕快性、身柔軟性、心柔軟性、身適業性、心適業性、身練達性、心練達性、身正直性、心正直性、念、正知、止、觀、策勵、不散亂;或者在那個時候,還有其他任何緣生的無色法,除去受蘊、想蘊、識蘊 - 這在那個時候是行蘊。
- 在那個時候,什麼是識蘊?在那個時候,凡是心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是識蘊。 這些在那個時候是四蘊。
- 在那個時候,什麼是兩處?意處和法處。
- 在那個時候,什麼是意處?在那個時候,凡是心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是意處。
- 在那個時候,什麼是法處?受蘊、想蘊、行蘊 - 這在那個時候是法處。 這些在那個時候是兩處。
- 在那個時候,什麼是兩界?意識界和法界。
-
在那個時候,什麼是意識界?在那個時候,凡是心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是意識界。
-
Katamā tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ayaṃ tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti.
Imā tasmiṃ samaye dve dhātuyo honti.
-
Katame tasmiṃ samaye tayo āhārā honti? Phassāhāro, manosañcetanāhāro , viññāṇāhāro.
-
Katamo tasmiṃ samaye phassāhāro hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phassāhāro hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye manosañcetanāhāro hoti? Yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye manosañcetanāhāro hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye viññāṇāhāro hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇāhāro hoti.
Ime tasmiṃ samaye tayo āhārā honti.
-
Katamāni tasmiṃ samaye aṭṭhindriyāni honti? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, manindriyaṃ, somanassindriyaṃ, jīvitindriyaṃ.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti .
Imāni tasmiṃ samaye aṭṭhindriyāni honti.
- 在那個時候,什麼是法界?受蘊、想蘊、行蘊 - 這在那個時候是法界。 這些在那個時候是兩界。
- 在那個時候,什麼是三食?觸食、意思食、識食。
- 在那個時候,什麼是觸食?在那個時候,凡是觸、接觸、已接觸的狀態 - 這在那個時候是觸食。
- 在那個時候,什麼是意思食?在那個時候,凡是思、思考、已思考的狀態 - 這在那個時候是意思食。
- 在那個時候,什麼是識食?在那個時候,凡是心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是識食。 這些在那個時候是三食。
- 在那個時候,什麼是八根?信根、精進根、念根、定根、慧根、意根、喜根、命根。
- 在那個時候,什麼是信根?在那個時候,凡是信、信仰、確信、凈信、信根、信力 - 這在那個時候是信根。
- 在那個時候,什麼是精進根?在那個時候,凡是心理的精進發起、奮發、勇猛、努力、精進、熱忱、堅毅、力量、持續、不鬆懈的精進、不放棄的意願、不放棄的責任、負責、精進、精進根、精進力、正精進 - 這在那個時候是精進根。
- 在那個時候,什麼是念根?在那個時候,凡是念、隨念、憶念、念、記憶性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 這在那個時候是念根。
- 在那個時候,什麼是定根?在那個時候,凡是心的安住、穩固、不動搖、不散亂、不混亂、心的平靜、定、定根、定力、正定 - 這在那個時候是定根。
- 在那個時候,什麼是慧根?在那個時候,凡是慧、了知、簡擇、遍簡擇、擇法、觀察、洞察、深察、賢明、善巧、聰敏、辨別、思惟、審查、廣博、聰明、引導、觀、正知、鞭策、慧、慧根、慧力、慧劍、慧殿、慧光、慧明、慧燈、慧寶、無癡、擇法、正見 - 這在那個時候是慧根。
- 在那個時候,什麼是意根?在那個時候,凡是心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是意根。
- 在那個時候,什麼是喜根?在那個時候,凡是心理的愉悅,心理的快樂,由心觸所生的愉悅和快樂的感受,由心觸所生的愉悅和快樂的感受 - 這在那個時候是喜根。
-
在那個時候,什麼是命根?那些無色法的壽命、持續、維持、存續、活動、運轉、保護、生命、命根 - 這在那個時候是命根。 這些在那個時候是八根。
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti? Vitakko, vicāro, pīti, sukhaṃ, cittassekaggatā.
-
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
Idaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
-
Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsati hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.
Ayaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti.
-
Katamāni tasmiṃ samaye satta balāni honti? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.
-
在那個時候,什麼是五支禪那?思、尋、喜、樂、心的專注。
- 在那個時候,什麼是思?在那個時候,凡是思、思考、意圖、專注、集中、心的引導、正思 - 這在那個時候是思。
- 在那個時候,什麼是尋?在那個時候,凡是尋、思索、再思索、細微思索、心的追隨、觀察 - 這在那個時候是尋。
- 在那個時候,什麼是喜?在那個時候,凡是喜、歡喜、愉悅、歡欣、笑、歡笑、心的愉悅 - 這在那個時候是喜。
- 在那個時候,什麼是樂?在那個時候,凡是心理的愉悅、心理的快樂、由心觸所生的愉悅和快樂的感受、由心觸所生的愉悅和快樂的感受 - 這在那個時候是樂。
- 在那個時候,什麼是心的專注?在那個時候,凡是心的安住、穩固、不動搖、不散亂、不混亂、心的平靜、定、定根、定力、正定 - 這在那個時候是心的專注。 這在那個時候是五支禪那。
- 在那個時候,什麼是五支道?正見、正思、正精進、正念、正定。
- 在那個時候,什麼是正見?在那個時候,凡是智慧、了知、簡擇、遍簡擇、擇法、觀察、洞察、深察、賢明、善巧、聰敏、辨別、思惟、審查、廣博、聰明、引導、正見 - 這在那個時候是正見。
- 在那個時候,什麼是正思?在那個時候,凡是思、思考、意圖、專注、集中、心的引導、正思 - 這在那個時候是正思。
- 在那個時候,什麼是正精進?在那個時候,凡是心理的精進發起、奮發、勇猛、努力、精進、熱忱、堅毅、力量、持續、不鬆懈的精進、不放棄的意願、不放棄的責任、負責、正精進 - 這在那個時候是正精進。
- 在那個時候,什麼是正念?在那個時候,凡是念、隨念、憶念、念、記憶性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 這在那個時候是正念。
- 在那個時候,什麼是正定?在那個時候,凡是心的安住、穩固、不動搖、不散亂、不混亂、心的平靜、定、定根、定力、正定 - 這在那個時候是正定。 這在那個時候是五支道。
- 在那個時候,什麼是七力?信力、精進力、念力、定力、慧力、慚力、愧力。
-
在那個時候,什麼是信力?在那個時候,凡是信、信仰、確信、凈信、信根、信力 - 這在那個時候是信力。
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.
Imāni tasmiṃ samaye satta balāni honti.
-
Katame tasmiṃ samaye tayo hetū honti? Alobho, adoso, amoho.
-
Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.
Ime tasmiṃ samaye tayo hetū honti.
-
Katamo tasmiṃ samaye eko phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko phasso hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye ekā vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā vedanā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye ekā saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā saññā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye ekā cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā cetanā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ cittaṃ hoti.
-
在那個時候,什麼是精進力?在那個時候,凡是心理的精進發起、奮發、勇猛、努力、精進、熱忱、堅毅、力量、持續、不鬆懈的精進、不放棄的意願、不放棄的責任、負責、精進、精進根、精進力、正精進 - 這在那個時候是精進力。
- 在那個時候,什麼是念力?在那個時候,凡是念、隨念、憶念、念、記憶性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 這在那個時候是念力。
- 在那個時候,什麼是定力?在那個時候,凡是心的安住、穩固、不動搖、不散亂、不混亂、心的平靜、定、定根、定力、正定 - 這在那個時候是定力。
- 在那個時候,什麼是慧力?在那個時候,凡是智慧、了知、簡擇、遍簡擇、擇法、觀察、洞察、深察、賢明、善巧、聰敏、辨別、思惟、審查、廣博、聰明、引導、正見 - 這在那個時候是慧力。
- 在那個時候,什麼是慚力?在那個時候,凡是慚愧、因慚愧而慚愧、對惡行、不善法的行為產生的慚愧 - 這在那個時候是慚力。
- 在那個時候,什麼是愧力?在那個時候,凡是愧疚、因愧疚而愧疚、對惡行、不善法的行為產生的愧疚 - 這在那個時候是愧力。 這些在那個時候是七力。
- 在那個時候,什麼是三因?無貪、無嗔、無癡。
- 在那個時候,什麼是無貪?在那個時候,凡是無貪、不貪、不貪慾、無慾望、無貪念、無貪心、無貪婪的根本 - 這在那個時候是無貪。
- 在那個時候,什麼是無嗔?在那個時候,凡是無嗔、不嗔恨、不嗔怒、無敵意、無惡意、無嗔的根本 - 這在那個時候是無嗔。
- 在那個時候,什麼是無癡?在那個時候,凡是智慧、了知……等……無癡、擇法、正見 - 這在那個時候是無癡。 這些在那個時候是三因。
- 在那個時候,什麼是一個觸?在那個時候,凡是觸、接觸、已接觸的狀態 - 這在那個時候是一個觸。
- 在那個時候,什麼是一個受?在那個時候,凡是心理的愉悅、心理的快樂、由心觸所生的愉悅和快樂的感受、由心觸所生的愉悅和快樂的感受 - 這在那個時候是一個受。
- 在那個時候,什麼是一個想?在那個時候,凡是想、認知、已認知的狀態 - 這在那個時候是一個想。
- 在那個時候,什麼是一個思?在那個時候,凡是思、思考、已思考的狀態 - 這在那個時候是一個思。
-
在那個時候,什麼是一個心?在那個時候,凡是心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是一個心。
-
Katamo tasmiṃ samaye eko vedanākkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye eko vedanākkhandho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye eko saññākkhandho hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko saññākkhandho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye eko saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko saṅkhārakkhandho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye eko viññāṇakkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye eko viññāṇakkhandho hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manāyatanaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manāyatanaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manindriyaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye ekā manoviññāṇadhātu hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā manoviññāṇadhātu hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho , saṅkhārakkhandho – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye ekā dhammadhātu hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā dhammadhātu hoti.
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
Koṭṭhāsavāro.
Suññatavāro
- 在那個時候,什麼是一個受蘊?在那個時候,凡是心理的愉悅、心理的快樂、由心觸所生的愉悅和快樂的感受、由心觸所生的愉悅和快樂的感受 - 這在那個時候是一個受蘊。
- 在那個時候,什麼是一個想蘊?在那個時候,凡是認知、認識、認識的狀態 - 這在那個時候是一個想蘊。
- 在那個時候,什麼是一個行蘊?觸、思、尋、伺、喜、心一境性、信根、精進根、念根、定根、慧根、命根、正見、正思惟、正精進、正念、正定、信力、精進力、念力、定力、慧力、慚力、愧力、無貪、無瞋、無癡、無貪婪、無惡意、正見、慚、愧、身輕安、心輕安、身輕快性、心輕快性、身柔軟性、心柔軟性、身適業性、心適業性、身練達性、心練達性、身正直性、心正直性、念、正知、止、觀、策勵、不散亂;或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這在那個時候是一個行蘊。
- 在那個時候,什麼是一個識蘊?在那個時候,凡是心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是一個識蘊。
- 在那個時候,什麼是一個意處?在那個時候,凡是心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是一個意處。
- 在那個時候,什麼是一個意根?在那個時候,凡是心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是一個意根。
- 在那個時候,什麼是一個意識界?在那個時候,凡是心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應的意識界 - 這在那個時候是一個意識界。
- 在那個時候,什麼是一個法處?受蘊、想蘊、行蘊 - 這在那個時候是一個法處。
-
在那個時候,什麼是一個法界?受蘊、想蘊、行蘊 - 這在那個時候是一個法界。 或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的。 分類品。 空品
-
Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti, khandhā honti, āyatanāni honti, dhātuyo honti, āhārā honti, indriyāni honti, jhānaṃ hoti, maggo hoti, balāni honti, hetū honti, phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vedanākkhandho hoti, saññākkhandho hoti, saṅkhārakkhandho hoti, viññāṇakkhandho hoti, manāyatanaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, manoviññāṇadhātu hoti, dhammāyatanaṃ hoti, dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
-
Katame tasmiṃ samaye dhammā honti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime tasmiṃ samaye dhammā honti.
-
Katame tasmiṃ samaye khandhā honti? Vedanākkhandho, saññākkhandho , saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime tasmiṃ samaye khandhā honti.
-
Katamāni tasmiṃ samaye āyatanāni honti? Manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ – imāni tasmiṃ samaye āyatanāni honti.
-
Katamā tasmiṃ samaye dhātuyo honti? Manoviññāṇadhātu, dhammadhātu – imā tasmiṃ samaye dhātuyo honti.
-
Katame tasmiṃ samaye āhārā honti? Phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro – ime tasmiṃ samaye āhārā honti.
-
Katamāni tasmiṃ samaye indriyāni honti? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, manindriyaṃ, somanassindriyaṃ, jīvitindriyaṃ – imāni tasmiṃ samaye indriyāni honti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye jhānaṃ hoti? Vitakko, vicāro, pīti, sukhaṃ, cittassekaggatā – idaṃ tasmiṃ samaye jhānaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye maggo hoti? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye maggo hoti.
-
Katamāni tasmiṃ samaye balāni honti? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ – imāni tasmiṃ samaye balāni honti.
-
Katame tasmiṃ samaye hetū honti? Alobho, adoso, amoho – ime tasmiṃ samaye hetū honti.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti?
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti…pe… idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti…pe… idaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti…pe… idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti.
-
在那個時候,有法、有蘊、有處、有界、有食、有根、有禪、有道、有力、有因、有觸、有受、有想、有思、有心、有受蘊、有想蘊、有行蘊、有識蘊、有意處、有意根、有意識界、有法處、有法界;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的。
- 在那個時候,什麼是法?受蘊、想蘊、行蘊、識蘊 - 這些在那個時候是法。
- 在那個時候,什麼是蘊?受蘊、想蘊、行蘊、識蘊 - 這些在那個時候是蘊。
- 在那個時候,什麼是處?意處、法處 - 這些在那個時候是處。
- 在那個時候,什麼是界?意識界、法界 - 這些在那個時候是界。
- 在那個時候,什麼是食?觸食、意思食、識食 - 這些在那個時候是食。
- 在那個時候,什麼是根?信根、精進根、念根、定根、慧根、意根、喜根、命根 - 這些在那個時候是根。
- 在那個時候,什麼是禪?尋、伺、喜、樂、心一境性 - 這在那個時候是禪。
- 在那個時候,什麼是道?正見、正思惟、正精進、正念、正定 - 這在那個時候是道。
- 在那個時候,什麼是力?信力、精進力、念力、定力、慧力、慚力、愧力 - 這些在那個時候是力。
- 在那個時候,什麼是因?無貪、無瞋、無癡 - 這些在那個時候是因。
- 在那個時候,什麼是觸?...這在那個時候是觸。
- 在那個時候,什麼是受?...這在那個時候是受。
- 在那個時候,什麼是想?...這在那個時候是想。
- 在那個時候,什麼是思?...這在那個時候是思。
- 在那個時候,什麼是心?...這在那個時候是心。
- 在那個時候,什麼是受蘊?...這在那個時候是受蘊。
- 在那個時候,什麼是想蘊?...這在那個時候是想蘊。
- 在那個時候,什麼是行蘊?...這在那個時候是行蘊。
- 在那個時候,什麼是識蘊?...這在那個時候是識蘊。
- 在那個時候,什麼是意處?...這在那個時候是意處。
- 在那個時候,什麼是意根?...這在那個時候是意根。
- 在那個時候,什麼是意識界?...這在那個時候是意識界。
-
在那個時候,什麼是法處?受蘊、想蘊、行蘊 - 這在那個時候是法處。
-
Katamā tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ayaṃ tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti.
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
Suññatavāro.
Paṭhamaṃ cittaṃ.
- Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Dutiyaṃ cittaṃ.
- Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti , manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, sattindriyāni honti , pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, cha balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso anabhijjhā abyāpādo hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Tatiyaṃ cittaṃ.
- 在那個時候,什麼是法界?受蘊、想蘊、行蘊 - 這在那個時候是法界。 或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的。 空品。 第一心。
- 什麼是善法?在某個時候,欲界善心生起,伴隨喜受,相應于智,有行,以色為所緣,或者...以法為所緣,或者以任何為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。 第二心。
- 什麼是善法?在某個時候,欲界善心生起,伴隨喜受,不相應于智,以色為所緣,或以聲為所緣,或以香為所緣,或以味為所緣,或以觸為所緣,或以法為所緣,或者以任何為所緣,在那個時候有觸、有受、有想、有思、有心、有尋、有伺、有喜、有樂、有心一境性、有信根、有精進根、有念根、有定根、有意根、有喜根、有命根、有正思惟、有正精進、有正念、有正定、有信力、有精進力、有念力、有定力、有慚力、有愧力、有無貪、有無瞋、有無貪婪、有無惡意、有慚、有愧、有身輕安、有心輕安、有身輕快性、有心輕快性、有身柔軟性、有心柔軟性、有身適業性、有心適業性、有身練達性、有心練達性、有身正直性、有心正直性、有念、有止、有策勵、有不散亂;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的... 在那個時候有四蘊、二處、二界、三食、七根、五支禪、四支道、六力、二因、一觸...一法處、一法界;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的...
-
在那個時候,什麼是行蘊?觸、思、尋、伺、喜、心一境性、信根、精進根、念根、定根、命根、正思惟、正精進、正念、正定、信力、精進力、念力、定力、慚力、愧力、無貪、無瞋、無貪婪、無惡意、慚、愧、身輕安、心輕安、身輕快性、心輕快性、身柔軟性、心柔軟性、身適業性、心適業性、身練達性、心練達性、身正直性、心正直性、念、止、策勵、不散亂;或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這在那個時候是行蘊...這些法是善的。 第三心。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Catutthaṃ cittaṃ.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, paññābalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, amoho hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, sammādiṭṭhi hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, sampajaññaṃ hoti, samatho hoti, vipassanā hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….
-
Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti…pe….
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti , dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, pañcaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
- 什麼是善法?在某個時候,欲界善心生起,伴隨喜受,不相應于智,有行,以色為所緣,或者...以法為所緣,或者以任何為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。 第四心。
- 什麼是善法?在某個時候,欲界善心生起,伴隨舍受,相應于智,以色為所緣,或以聲為所緣,或以香為所緣,或以味為所緣,或以觸為所緣,或以法為所緣,或者以任何為所緣,在那個時候有觸、有受、有想、有思、有心、有尋、有伺、有舍、有心一境性、有信根、有精進根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有舍根、有命根、有正見、有正思惟、有正精進、有正念、有正定、有信力、有精進力、有念力、有定力、有慧力、有慚力、有愧力、有無貪、有無瞋、有無癡、有無貪婪、有無惡意、有正見、有慚、有愧、有身輕安、有心輕安、有身輕快性、有心輕快性、有身柔軟性、有心柔軟性、有身適業性、有心適業性、有身練達性、有心練達性、有身正直性、有心正直性、有念、有正知、有止、有觀、有策勵、有不散亂;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的。
- 在那個時候,什麼是觸?在那個時候,凡是觸、接觸、接觸的狀態 - 這在那個時候是觸。
- 在那個時候,什麼是受?在那個時候,凡是由相應的意識界之觸所生的心理的非樂非苦,由心觸所生的不苦不樂的感受,由心觸所生的不苦不樂受 - 這在那個時候是受...
- 在那個時候,什麼是舍?在那個時候,凡是心理的非樂非苦,由心觸所生的不苦不樂的感受,由心觸所生的不苦不樂受 - 這在那個時候是舍...
-
在那個時候,什麼是舍根?在那個時候,凡是心理的非樂非苦,由心觸所生的不苦不樂的感受,由心觸所生的不苦不樂受 - 這在那個時候是舍根...或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的... 在那個時候有四蘊、二處、二界、三食、八根、四支禪、五支道、七力、三因、一觸...一法處、一法界;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的...
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo.
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Pañcamaṃ cittaṃ.
- Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Chaṭṭhaṃ cittaṃ.
- Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti , cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti , sattindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti , cha balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
- 在那個時候,什麼是行蘊?觸、思、尋、伺、心一境性、信根、精進根、念根、定根、慧根、命根、正見、正思惟、正精進、正念、正定、信力、精進力、念力、定力、慧力、慚力、愧力、無貪、無瞋、無癡、無貪婪、無惡意、正見、慚、愧、身輕安、心輕安、身輕快性、心輕快性、身柔軟性、心柔軟性、身適業性、心適業性、身練達性、心練達性、身正直性、心正直性、念、正知、止、觀、策勵、不散亂。 或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這在那個時候是行蘊...這些法是善的。 第五心。
- 什麼是善法?在某個時候,欲界善心生起,伴隨舍受,相應于智,有行,以色為所緣,或者...以法為所緣,或者以任何為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。 第六心。
-
什麼是善法?在某個時候,欲界善心生起,伴隨舍受,不相應于智,以色為所緣,或以聲為所緣,或以香為所緣,或以味為所緣,或以觸為所緣,或以法為所緣,或者以任何為所緣,在那個時候有觸、有受、有想、有思、有心、有尋、有伺、有舍、有心一境性、有信根、有精進根、有念根、有定根、有意根、有舍根、有命根、有正思惟、有正精進、有正念、有正定、有信力、有精進力、有念力、有定力、有慚力、有愧力、有無貪、有無瞋、有無貪婪、有無惡意、有慚、有愧、有身輕安、有心輕安、有身輕快性、有心輕快性、有身柔軟性、有心柔軟性、有身適業性、有心適業性、有身練達性、有心練達性、有身正直性、有心正直性、有念、有止、有策勵、有不散亂;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的... 在那個時候有四蘊、二處、二界、三食、七根、四支禪、四支道、六力、二因、一觸...一法處、一法界;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的...
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso anabhijjhā abyāpādo hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati samatho paggāho avikkhepo.
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Sattamaṃ cittaṃ.
- Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Aṭṭhamaṃ cittaṃ.
Aṭṭha kāmāvacaramahākusalacittāni.
Dutiyabhāṇavāro.
Rūpāvacarakusalaṃ
Catukkanayo
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ [paṭhamajjhānaṃ (sī.)] upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ [dutiyajjhānaṃ (sī.)] upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
在那個時候,什麼是行蘊?觸、思、尋、伺、心一境性、信根、精進根、念根、定根、命根、正思惟、正精進、正念、正定、信力、精進力、念力、定力、慚力、愧力、無貪、無瞋、無貪婪、無惡意、慚、愧、身輕安、心輕安、身輕快性、心輕快性、身柔軟性、心柔軟性、身適業性、心適業性、身練達性、心練達性、身正直性、心正直性、念、止、策勵、不散亂。 或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這在那個時候是行蘊...這些法是善的。 第七心。
- 什麼是善法?在某個時候,欲界善心生起,伴隨舍受,不相應于智,有行,以色為所緣,或者...以法為所緣,或者以任何為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。 第八心。 八種欲界大善心。 第二誦分。 色界善 四法
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂,遠離不善法,有尋有伺,由離生喜樂,進入並安住于初禪,以地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,尋伺寂止,內心安靜,心專一境,無尋無伺,由定生喜樂,進入並安住于第二禪,以地遍為所緣,在那個時候有觸、有受、有想、有思、有心、有喜、有樂、有心一境性、有信根、有精進根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正見、有正精進...有策勵、有不散亂;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的... 在那個時候有四蘊、二處、二界、三食、八根、三支禪、四支道、七力、三因、一觸...一法處、一法界;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的...
-
在那個時候,什麼是行蘊?觸、思、喜、心一境性、信根、精進根、念根、定根、慧根、命根、正見、正精進...策勵、不散亂;或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這在那個時候是行蘊...這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – 『『upekkhako satimā sukhavihārī』』ti tatiyaṃ jhānaṃ [tatiyajjhānaṃ (sī.)] upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ [catutthajjhānaṃ (sī.)] upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti , vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti , tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,離喜,住于舍,具念正知,以身受樂,正如聖者們所說的"舍念樂住",進入並安住于第三禪,以地遍為所緣,在那個時候有觸、有受、有想、有思、有心、有樂、有心一境性、有信根、有精進根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正見、有正精進...有策勵、有不散亂;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的... 在那個時候有四蘊、二處、二界、三食、八根、二支禪、四支道、七力、三因、一觸...一法處、一法界;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的...
- 在那個時候,什麼是行蘊?觸、思、心一境性、信根、精進根、念根、定根、慧根、命根、正見、正精進...策勵、不散亂;或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這在那個時候是行蘊...這些法是善的。
-
什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,斷樂、斷苦,先前的喜憂已滅,不苦不樂,舍念清凈,進入並安住于第四禪,以地遍為所緣,在那個時候有觸、有受、有想、有思、有心、有舍、有心一境性、有信根、有精進根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有舍根、有命根、有正見、有正精進...有策勵、有不散亂;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的... 在那個時候有四蘊、二處、二界、三食、八根、二支禪、四支道、七力、三因、一觸...一法處、一法界;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的...
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Catukkanayo.
Pañcakanayo
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti avitakkaṃ vicāramattaṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
在那個時候,什麼是行蘊?觸、思、心一境性、信根、精進根、念根、定根、慧根、命根、正見、正精進...策勵、不散亂;或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這在那個時候是行蘊...這些法是善的。 四法。 五法
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,無尋唯伺,由定生喜樂,進入並安住于第二禪,以地遍為所緣,在那個時候有觸、有受、有想、有思、有心、有伺、有喜、有樂、有心一境性、有信根、有精進根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正見、有正精進...有策勵、有不散亂;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的... 在那個時候有四蘊、二處、二界、三食、八根、四支禪、四支道、七力、三因、一觸...一法處、一法界;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的...
-
在那個時候,什麼是行蘊?觸、思、伺、喜、心一境性、信根、精進根、念根、定根、慧根、命根、正見、正精進...策勵、不散亂;或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這在那個時候是行蘊...這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti , saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,尋伺寂止...進入並安住于第三禪,以地遍為所緣,在那個時候有觸、有受、有想、有思、有心、有喜、有樂、有心一境性、有信根、有精進根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正見、有正精進...有策勵、有不散亂;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的... 在那個時候有四蘊、二處、二界、三食、八根、三支禪、四支道、七力、三因、一觸...一法處、一法界;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的...
- 在那個時候,什麼是行蘊?觸、思、喜、心一境性、信根、精進根、念根、定根、慧根、命根、正見、正精進...策勵、不散亂;或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這在那個時候是行蘊...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,離喜...進入並安住于第四禪,以地遍為所緣,在那個時候有觸、有受、有想、有思、有心、有樂、有心一境性、有信根、有精進根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正見、有正精進...有策勵、有不散亂;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的... 在那個時候有四蘊、二處、二界、三食、八根、二支禪、四支道、七力、三因、一觸...一法處、一法界;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的...
-
在那個時候,什麼是行蘊?觸、思、心一境性、信根、精進根、念根、定根、慧根、命根、正見、正精進...策勵、不散亂;或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這在那個時候是行蘊...這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sukhassa ca pahānā…pe… pañcamaṃ jhānaṃ [pañcamajjhānaṃ (sī.)] upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Pañcakanayo.
Catasso paṭipadā
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ [dukkhāpaṭipadaṃ (bahūsu)] dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ [sukhāpaṭipadaṃ (bahūsu)] dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā…pe….
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Catasso paṭipadā.
Cattāri ārammaṇāni
- 什麼是善法?在某個時候,爲了**投生而修習道,斷樂...進入並安住于第五禪,以地遍為所緣,在那個時候有觸、有受、有想、有思、有心、有舍、有心一境性、有信根、有精進根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有舍根、有命根、有正見、有正精進...有策勵、有不散亂;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的... 在那個時候有四蘊、二處、二界、三食、八根、二支禪、四支道、七力、三因、一觸...一法處、一法界;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是善的...
- 在那個時候,什麼是行蘊?觸、思、心一境性、信根、精進根、念根、定根、慧根、命根、正見、正精進...策勵、不散亂;或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這在那個時候是行蘊...這些法是善的。 五法。 四種修道。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了**投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,進入並安住于地遍,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了**投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具迅速的智慧,進入並安住于地遍,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了**投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具遲鈍的智慧,進入並安住于地遍,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了**投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具迅速的智慧,進入並安住于地遍,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的...
-
什麼是善法?在某個時候,爲了**投生而修習道,尋伺寂止...進入並安住于第二禪...進入並安住于第三禪...進入並安住于第四禪...進入並安住于第一禪...進入並安住于第五禪,以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,進入並安住于地遍...以苦道為所緣,具迅速的智慧,進入並安住于地遍...以樂道為所緣,具遲鈍的智慧,進入並安住于地遍...以樂道為所緣,具迅速的智慧,進入並安住于地遍 - 在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。 四種修道。 四種所緣。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Cattāri ārammaṇāni.
Soḷasakkhattukaṃ
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以小小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以小無量所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以無量小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以無量無量所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,尋伺寂止...進入並安住于第二禪...第三禪...第四禪...第一禪...第五禪,以小小所緣的地遍為所緣...以小無量所緣的地遍為所緣...以無量小所緣的地遍為所緣...以無量無量所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。 四種所緣。 十六種
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,以小小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,以小無量所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,以無量小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,以無量無量所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
-
什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具迅速的智慧,以小小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具迅速的智慧,以小無量所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具迅速的智慧,以無量小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具迅速的智慧,以無量無量所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具遲鈍的智慧,以小小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具遲鈍的智慧,以小無量所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具遲鈍的智慧,以無量小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具遲鈍的智慧,以無量無量所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具迅速的智慧,以小小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具迅速的智慧,以小無量所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具迅速的智慧,以無量小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
-
什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具迅速的智慧,以無量無量所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Soḷasakkhattukaṃ.
Aṭṭhakasiṇaṃ soḷasakkhattukaṃ
- Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati āpokasiṇaṃ…pe… tejokasiṇaṃ…pe… vāyokasiṇaṃ…pe… nīlakasiṇaṃ…pe… pītakasiṇaṃ…pe… lohitakasiṇaṃ…pe… odātakasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Aṭṭhakasiṇaṃ soḷasakkhattukaṃ.
Abhibhāyatanāni parittāni
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ …pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Catasso paṭipadā
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,尋伺寂止...進入並安住于第二禪...第三禪...第四禪...第一禪...第五禪,以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,以小小所緣的地遍為所緣...以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,以小無量所緣的地遍為所緣...以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,以無量小所緣的地遍為所緣...以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,以無量無量所緣的地遍為所緣...以苦道為所緣,具迅速的智慧,以小小所緣的地遍為所緣...以苦道為所緣,具迅速的智慧,以小無量所緣的地遍為所緣...以苦道為所緣,具迅速的智慧,以無量小所緣的地遍為所緣...以苦道為所緣,具迅速的智慧,以無量無量所緣的地遍為所緣...以樂道為所緣,具遲鈍的智慧,以小小所緣的地遍為所緣...以樂道為所緣,具遲鈍的智慧,以小無量所緣的地遍為所緣...以樂道為所緣,具遲鈍的智慧,以無量小所緣的地遍為所緣...以樂道為所緣,具遲鈍的智慧,以無量無量所緣的地遍為所緣...以樂道為所緣,具迅速的智慧,以小小所緣的地遍為所緣...以樂道為所緣,具迅速的智慧,以小無量所緣的地遍為所緣...以樂道為所緣,具迅速的智慧,以無量小所緣的地遍為所緣...以樂道為所緣,具迅速的智慧,以無量無量所緣的地遍為所緣 - 在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。 十六種。 八遍十六種
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以水遍為所緣...以火遍為所緣...以風遍為所緣...以青遍為所緣...以黃遍為所緣...以赤遍為所緣...以白遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。 八遍十六種。 小勝處
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,內無色想,外見小色,勝解'我知我見'那些色,遠離欲樂...進入並安住于初禪,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,內無色想,外見小色,勝解'我知我見'那些色,尋伺寂止...進入並安住于第二禪...第三禪...第四禪...第一禪...第五禪,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。 四種修道
-
什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,內無色想,外見小色,勝解'我知我見'那些色,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ …pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Catasso paṭipadā.
Dve ārammaṇāni
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Dve ārammaṇāni.
Aṭṭhakkhattukaṃ
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,內無色想,外見小色,勝解'我知我見'那些色,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具迅速的智慧,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,內無色想,外見小色,勝解'我知我見'那些色,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具遲鈍的智慧,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,內無色想,外見小色,勝解'我知我見'那些色,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以樂道為所緣,具迅速的智慧,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,內無色想,外見小色,勝解'我知我見'那些色,尋伺寂止...進入並安住于第二禪...第三禪...第四禪...第一禪...第五禪,以苦道為所緣,具遲鈍的智慧...以苦道為所緣,具迅速的智慧...以樂道為所緣,具遲鈍的智慧...以樂道為所緣,具迅速的智慧,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。 四種修道。 兩個所緣。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,內無色想,外見小色,勝解'我知我見'那些色,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以小小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,內無色想,外見小色,勝解'我知我見'那些色,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以無量小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
- 什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,內無色想,外見小色,勝解'我知我見'那些色,尋伺寂止...進入並安住于第二禪...第三禪...第四禪...第一禪...第五禪,以小小所緣的地遍為所緣...以無量小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。 兩個所緣。 八種勝處。
-
什麼是善法?在某個時候,爲了色界投生而修習道,內無色想,外見小色,勝解'我知我見'那些色,遠離欲樂...進入並安住于初禪,以苦道為所緣,具遲鈍的智慧,以小小所緣的地遍為所緣,在那個時候有觸...有不散亂...這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是苦遲通無量有限所緣時,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是苦速通有限有限所緣時,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是苦速通無量有限所緣時,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是樂遲通有限有限所緣時,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是樂遲通無量有限所緣時,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是樂速通有限有限所緣時,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是樂速通無量有限所緣時,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Aṭṭhakkhattukaṃ.
Idampi aṭṭhakkhattukaṃ
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni , tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Idampi aṭṭhakkhattukaṃ.
Appamāṇāni
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Catasso paṭipadā
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限,勝解了那些后說"我知我見",尋伺寂止……證得第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪而住,是苦遲通有限有限所緣……是苦遲通無量有限所緣……是苦速通有限有限所緣……是苦速通無量有限所緣……是樂遲通有限有限所緣……是樂遲通無量有限所緣……是樂速通有限有限所緣……是樂速通無量有限所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 八次。 這也是八次。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限美醜,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限美醜,勝解了那些后說"我知我見",尋伺寂止……證得第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪而住,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 這也是八次。 無量
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",尋伺寂止……證得第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪而住,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 四種行道
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是苦遲通,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是苦速通,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Catasso paṭipadā.
Dve ārammaṇāni
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Dve ārammaṇāni.
Aparampi aṭṭhakkhattukaṃ
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是樂遲通,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是樂速通,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",尋伺寂止……證得第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪而住,是苦遲通……是苦速通……是樂遲通……是樂速通,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 四種行道。 兩種所緣
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是有限無量所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是無量無量所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",尋伺寂止……證得第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪而住,是有限無量所緣……是無量無量所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 兩種所緣。 這也是八次。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是苦遲通有限所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是苦遲通無量所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Aparampi aṭṭhakkhattukaṃ.
Idampi aṭṭhakkhattukaṃ
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是苦速通有限所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是苦速通無量所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是樂遲通有限所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是樂遲通無量所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是樂速通有限所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,是樂速通無量所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色無量,勝解了那些后說"我知我見",尋伺寂止……證得第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪而住,是苦速通有限所緣……是苦速通無量所緣……是樂遲通有限所緣……是樂遲通無量所緣……是樂速通有限所緣……是樂速通無量所緣,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 這也是八次。 這也是八次。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Idampi aṭṭhakkhattukaṃ.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni…pe… lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni…pe… odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Imānipi abhibhāyatanāni soḷasakkhattukāni.
Tīṇi vimokkhāni soḷasakkhattukāni
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti rūpī rūpāni passati vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti subhanti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Imānipi tīṇi vimokkhāni soḷasakkhattukāni.
Cattāri brahmavihārajhānāni soḷasakkhattukāni
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限美醜,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色有限美醜,勝解了那些后說"我知我見",尋伺寂止……證得第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪而住,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 這也是八次。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色藍色,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色黃色,勝解了那些后說"我知我見",遠離欲樂……證得初禪而住,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 這十六種所緣。 三種解脫。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,見到色,遠離欲樂……證得初禪而住,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內無色想、外見色,遠離欲樂……證得初禪而住,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,內見到美好,遠離欲樂……證得初禪而住,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 這三種解脫。 四種梵住禪。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,遠離欲樂……證得初禪而住,伴隨慈心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,尋伺寂止……證得第二禪而住,伴隨慈心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,因喜而離……證得第三禪而住,伴隨慈心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti avitakkaṃ vicāramattaṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Cattāri brahmavihārajhānāni [brahmavihārajjhānāni (sī. syā.)] soḷasakkhattukāni.
Asubhajhānaṃ soḷasakkhattukaṃ
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati uddhumātakasaññāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,遠離欲樂……證得初禪而住,伴隨慈心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,心無思慮,只有思維的快樂,證得第二禪而住,伴隨慈心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,尋伺寂止……證得第三禪而住,伴隨慈心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,因喜而離……證得第四禪而住,伴隨慈心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,遠離欲樂……證得初禪而住,伴隨悲心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,尋伺寂止……證得第二禪……第三禪……初禪……第四禪而住,伴隨悲心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,遠離欲樂……證得初禪而住,伴隨喜心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,尋伺寂止……證得第二禪……第三禪……初禪……第四禪而住,伴隨喜心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,因樂而離……證得第四禪而住,伴隨舍心,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 四種梵住禪。
-
什麼是善法?當他爲了**化生而修習道,遠離欲樂……證得初禪而住,伴隨無我想,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati vinīlakasaññāsahagataṃ…pe… vipubbakasaññāsahagataṃ…pe… vicchiddakasaññāsahagataṃ…pe… vikkhāyitakasaññāsahagataṃ…pe… vikkhittakasaññāsahagataṃ…pe… hatavikkhittakasaññāsahagataṃ…pe… lohitakasaññāsahagataṃ…pe… puḷavakasaññāsahagataṃ [puḷuvakasaññāsahagataṃ (ka.)] …pe… aṭṭhikasaññāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Asubhajhānaṃ [asubhajjhānaṃ (sī. syā.)] soḷasakkhattukaṃ.
Rūpāvacarakusalaṃ.
Arūpāvacarakusalaṃ
Cattāri arūpajhānāni [arūpajjhānāni (sī. syā.)] soḷasakkhattukāni
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Cattāri arūpajhānāni soḷasakkhattukāni.
Arūpāvacarakusalaṃ.
Tebhūmakakusalaṃ
Kāmāvacarakusalaṃ
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,遠離欲樂……證得初禪而住,伴隨青瘀想……伴隨膿爛想……伴隨破裂想……伴隨被食想……伴隨散亂想……伴隨被殺散亂想……伴隨血涂想……伴隨蟲蛆想……伴隨骸骨想,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 不凈禪十六次。 色界善。 無色界善。 四種無色禪十六次。
- 什麼是善法?當他爲了無色界化生而修習道,完全超越色想,滅除有對想,不作意種種想,伴隨空無邊處想,因樂而離……證得第四禪而住,伴隨舍,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了無色界化生而修習道,完全超越空無邊處,伴隨識無邊處想,因樂而離……證得第四禪而住,伴隨舍,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了無色界化生而修習道,完全超越識無邊處,伴隨無所有處想,因樂而離……證得第四禪而住,伴隨舍,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了無色界化生而修習道,完全超越無所有處,伴隨非想非非想處想,因樂而離……證得第四禪而住,伴隨舍,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 四種無色禪十六次。 無色界善。 三界善。 欲界善。
-
什麼是善法?當欲界善心生起時,伴隨喜,相應智,下等……中等……上等……欲增上……精進增上……心增上……觀增上……欲增上下等……中等……上等……精進增上下等……中等……上等……心增上下等……中等……上等……觀增上下等……中等……上等,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Kāmāvacarakusalaṃ.
Rūpāvacarakusalaṃ
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Rūpāvacarakusalaṃ.
Arūpāvacarakusalaṃ
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
什麼是善法?當欲界善心生起時,伴隨喜,相應智,有行……伴隨喜,不相應智……伴隨喜,不相應智,有行……伴隨舍,相應智……伴隨舍,相應智,有行……伴隨舍,不相應智……伴隨舍,不相應智,有行,下等……中等……上等……欲增上……精進增上……心增上……欲增上下等……中等……上等……精進增上下等……中等……上等……心增上下等……中等……上等,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 欲界善。 色界善。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,遠離欲樂……證得初禪而住,地遍,下等……中等……上等……欲增上……精進增上……心增上……觀增上……欲增上下等……中等……上等……精進增上下等……中等……上等……心增上下等……中等……上等……觀增上下等……中等……上等,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當他爲了色界化生而修習道,尋伺寂止……證得第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪而住,地遍,下等……中等……上等……欲增上……精進增上……心增上……觀增上……欲增上下等……中等……上等……精進增上下等……中等……上等……心增上下等……中等……上等……觀增上下等……中等……上等,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。 色界善。 無色界善。
-
什麼是善法?當他爲了無色界化生而修習道,完全超越色想,滅除有對想,不作意種種想,伴隨空無邊處想,因樂而離……證得第四禪而住,下等……中等……上等……欲增上……精進增上……心增上……觀增上……欲增上下等……中等……上等……精進增上下等……中等……上等……心增上下等……中等……上等……觀增上下等……中等……上等,那時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Arūpāvacarakusalaṃ.
Lokuttarakusalaṃ
Suddhikapaṭipadā
- 什麼是善法?當他爲了無色界的投生而修習道路,完全超越空無邊處,與識無邊處想相應,並且捨棄樂......進入並安住于第四禪那,低等的......中等的......高等的......欲增上的......精進增上的......心增上的......觀增上的......欲增上低等的......中等的......高等的......精進增上低等的......中等的......高等的......心增上低等的......中等的......高等的......觀增上低等的......中等的......高等的,在那個時候有觸......有不散亂......這些是善法。
- 什麼是善法?當他爲了無色界的投生而修習道路,完全超越識無邊處,與無所有處想相應,並且捨棄樂......進入並安住于第四禪那,低等的......中等的......高等的......欲增上的......精進增上的......心增上的......觀增上的......欲增上低等的......中等的......高等的......精進增上低等的......中等的......高等的......心增上低等的......中等的......高等的......觀增上低等的......中等的......高等的,在那個時候有觸......有不散亂......這些是善法。
-
什麼是善法?當他爲了無色界的投生而修習道路,完全超越無所有處,與非想非非想處想相應,並且捨棄樂......進入並安住于第四禪那,低等的......中等的......高等的......欲增上的......精進增上的......心增上的......觀增上的......欲增上低等的......中等的......高等的......精進增上低等的......中等的......高等的......心增上低等的......中等的......高等的......觀增上低等的......中等的......高等的,在那個時候有觸......有不散亂......這些是善法。 無色界善。 出世間善 清凈道
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, anaññātaññassāmītindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvācā hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, paññābalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, amoho hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, sammādiṭṭhi hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, sampajaññaṃ hoti, samatho hoti, vipassanā hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa pītisambojjhaṅgo – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
-
什麼是善法?當他修習出世間的禪那,獲得引導的、無衰的,適合於見解的捨棄,達到第一層地,完全離開慾望……進入並安住于第一禪那,痛苦的道路,遲鈍的智慧,此時有觸,有感覺,有識,有意,有心,有思,有觀察,有喜悅,有快樂,有心的專注,有信根,有精進根,有念根,有定根,有慧根,有心根,有樂根,有生命根,有無所依根,有正見,有正思,有正語,有正業,有正命,有正勤,有正念,有正定,有信的力量,有精進的力量,有唸的力量,有定的力量,有慧的力量,有羞恥的力量,有慚愧的力量,有無貪,有無恨,有無癡,有無嫉妒,有無敵意,有正見,有羞恥,有慚愧,有身心的安寧,有心的安寧,有身心的輕盈,有心的輕盈,有身心的柔軟,有心的柔軟,有身心的行為適當,有心的行為適當,有身心的穩重,有心的穩重,有身心的安住,有心的安住,有念,有正念,有止,有觀,有把握,有不散亂;若在此時還有其他因緣而生的無色法——這些是善法。
- 此時什麼是觸?此時的觸是觸、接觸、相觸——這就是此時的觸。
- 此時什麼是感覺?此時的感覺是由於觸發的識所生的心所感受的快樂,心所感受的快樂——這就是此時的感覺。
- 此時什麼是識?此時的識是由於觸發的識所生的識、知覺、認知——這就是此時的識。
- 此時什麼是意?此時的意是由於觸發的識所生的意、意念、意圖——這就是此時的意。
- 此時什麼是心?此時的心是指心、意識、心的本質、心的範圍、心的根、識、識的聚合,因觸發的識而生——這就是此時的心。
- 此時什麼是思?此時的思是思考、思維、意圖、專注、深思、心的引導、正思維、道的因素、道的範圍——這就是此時的思。
- 此時什麼是觀察?此時的觀察是觀察、反思、細緻觀察、心的追隨、心的觀察——這就是此時的觀察。
- 此時什麼是喜悅?此時的喜悅是快樂、歡喜、愉悅、微笑、歡笑、心的愉悅、喜悅的覺醒——這就是此時的喜悅。
-
此時什麼是快樂?此時的快樂是心所感受的快樂,心所感受的快樂——這就是此時的快樂。
-
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti.
-
此時什麼是心的專注?此時的心的專注是心的安穩、穩定、不動、無散亂、無動搖、心的安寧、定根、定的力量、正定、定的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的心的專注。
- 此時什麼是信根?此時的信根是信、信念、信的確立、信的堅定、信的力量——這就是此時的信根。
- 此時什麼是精進根?此時的精進根是心的精進、努力、放棄、奮鬥、勇猛、奮發、堅持、堅韌、決心、不懈的精進、不懈的努力、精進的力量、正精進、精進的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的精進根。
- 此時什麼是念根?此時的念根是念、回憶、覺知、心的專注、保持、抓住、不放棄、不散亂、唸的力量、正念、唸的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的念根。
- 此時什麼是定根?此時的定根是心的安穩、穩定、不動、無散亂、無動搖、心的安寧、定根、定的力量、正定、定的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的定根。
- 此時什麼是慧根?此時的慧根是智慧、瞭解、分析、辨別、法的分析、觀察、識別、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、廣泛的智慧、洞察、覺知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的寶藏、無誤的法的分析、正見、法的分析的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的慧根。
- 此時什麼是心根?此時的心根是心、意識、心的本質、心的範圍、心的根、識、識的聚合,因觸發的識而生——這就是此時的心根。
- 此時什麼是樂根?此時的樂根是心的快樂、心的愉悅、心的觸發的快樂、心的感受的快樂——這就是此時的樂根。
-
此時什麼是生命根?此時的生命根是無色法的生命、存在、活動、行為、維持、生命的力量——這就是此時的生命根。
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye anaññātaññassāmītindriyaṃ hoti? Yā tesaṃ dhammānaṃ anaññātānaṃ adiṭṭhānaṃ appattānaṃ aviditānaṃ asacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye anaññātaññassāmītindriyaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye sammāvācā hoti? Yā tasmiṃ samaye catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammāvācā maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvācā hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye sammākammanto hoti? Yā tasmiṃ samaye tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammākammanto maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammākammanto hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye sammāājīvo hoti? Yā tasmiṃ samaye micchāājīvā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammāājīvo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāājīvo hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsati hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.
-
此時什麼是無所依根?此時的無所依根是那些法的無所依、未見、未得、未知、不真實的,真實的實現、智慧、瞭解、分析、辨別、法的分析、觀察、識別、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、廣泛的智慧、洞察、覺知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的寶藏、無誤的法的分析、正見、法的分析的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的無所依根。
- 此時什麼是正見?此時的正見是智慧、瞭解、分析、辨別、法的分析、觀察、識別、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、廣泛的智慧、洞察、覺知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的寶藏、無誤的法的分析、正見、法的分析的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的正見。
- 此時什麼是正思?此時的正思是思考、思維、意圖、專注、深思、心的引導、正思、道的因素、道的範圍——這就是此時的正思。
- 此時什麼是正語?此時的正語是四種口業的無害、不做惡、不傷害、不妨礙、無違犯、無越界、無障礙的正語,道的因素、道的範圍——這就是此時的正語。
- 此時什麼是正業?此時的正業是三種身業的無害、不做惡、不傷害、不妨礙、無違犯、無越界、無障礙的正業,道的因素、道的範圍——這就是此時的正業。
- 此時什麼是正命?此時的正命是無正當的生計、不做惡、不傷害、不妨礙、無違犯、無越界、無障礙的正命,道的因素、道的範圍——這就是此時的正命。
- 此時什麼是正精進?此時的正精進是心的精進、努力、放棄、奮鬥、勇猛、奮發、堅持、堅韌、決心、不懈的精進、不懈的努力、精進的力量、正精進、精進的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的正精進。
- 此時什麼是正念?此時的正念是念、回憶、覺知、心的專注、保持、抓住、不放棄、不散亂、唸的力量、正念、唸的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的正念。
-
此時什麼是正定?此時的正定是心的安穩、穩定、不動、無散亂、無動搖、心的安寧、定根、定的力量、正定、定的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的正定。
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti.
-
此時什麼是信的力量?此時的信是信、信念、信的確立、信的堅定、信的力量——這就是此時的信的力量。
- 此時什麼是精進的力量?此時的精進的力量是心的精進、努力、放棄、奮鬥、勇猛、奮發、堅持、堅韌、決心、不懈的精進、不懈的努力、精進的力量、正精進、精進的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的精進的力量。
- 此時什麼是念的力量?此時的唸的力量是念、回憶、覺知、心的專注、保持、抓住、不放棄、不散亂、唸的力量、正念、唸的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的唸的力量。
- 此時什麼是定的力量?此時的定的力量是心的安穩、穩定、不動、無散亂、無動搖、心的安寧、定根、定的力量、正定、定的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的定的力量。
- 此時什麼是智慧的力量?此時的智慧的力量是智慧、瞭解、分析、辨別、法的分析、觀察、識別、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、廣泛的智慧、洞察、覺知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的寶藏、無誤的法的分析、正見、法的分析的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的智慧的力量。
- 此時什麼是羞恥的力量?此時的羞恥是因羞恥而感到羞愧,因應當羞愧而感到羞愧,因對惡法、不善法的行為而感到羞愧——這就是此時的羞恥的力量。
- 此時什麼是慚愧的力量?此時的慚愧是因慚愧而感到慚愧,因應當慚愧而感到慚愧,因對惡法、不善法的行為而感到慚愧——這就是此時的慚愧的力量。
- 此時什麼是無貪?此時的無貪是無貪、無慾望、無渴望、無執著、無執念、無嫉妒、無貪心,善法的根源——這就是此時的無貪。
- 此時什麼是無恨?此時的無恨是無恨、無怨恨、無敵意、無敵意,善法的根源——這就是此時的無恨。
- 此時什麼是無癡?此時的無癡是智慧、瞭解、分析、辨別、法的分析、觀察、識別、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、廣泛的智慧、洞察、覺知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的寶藏、無誤的法的分析、正見、法的分析的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的無癡。
-
此時什麼是無嫉妒?此時的無嫉妒是無貪、無慾望、無渴望、無執著、無執念、無嫉妒,善法的根源——這就是此時的無嫉妒。
-
Katamo tasmiṃ samaye abyāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye abyāpādo hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye hirī hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ tasmiṃ samaye hirī hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi passambhanā paṭipassambhanā paṭipassambhitattaṃ passaddhisambojjhaṅgo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi passambhanā paṭipassambhanā paṭipassambhitattaṃ passaddhisambojjhaṅgo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittalahutā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittamudutā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti.
-
此時什麼是無敵意?此時的無敵意是無恨、無怨恨、無敵意、無惡意,善法的根源——這就是此時的無敵意。
- 此時什麼是正見?此時的正見是智慧、瞭解、分析、辨別、法的分析、觀察、識別、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、廣泛的智慧、洞察、覺知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的寶藏、無誤的法的分析、正見、法的分析的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的正見。
- 此時什麼是羞恥?此時的羞恥是因羞恥而感到羞愧,因應當羞愧而感到羞愧,因對惡法、不善法的行為而感到羞愧——這就是此時的羞恥。
- 此時什麼是慚愧?此時的慚愧是因慚愧而感到慚愧,因應當慚愧而感到慚愧,因對惡法、不善法的行為而感到慚愧——這就是此時的慚愧。
- 此時什麼是身輕安?此時的身輕安是受蘊、想蘊、行蘊的輕安、平靜、安寧、寧靜、輕安覺支——這就是此時的身輕安。
- 此時什麼是心輕安?此時的心輕安是識蘊的輕安、平靜、安寧、寧靜、輕安覺支——這就是此時的心輕安。
- 此時什麼是身輕快?此時的身輕快是受蘊、想蘊、行蘊的輕快、易變、不遲鈍、不僵硬——這就是此時的身輕快。
- 此時什麼是心輕快?此時的心輕快是識蘊的輕快、易變、不遲鈍、不僵硬——這就是此時的心輕快。
- 此時什麼是身柔軟?此時的身柔軟是受蘊、想蘊、行蘊的柔軟、柔和、不粗糙、不僵硬——這就是此時的身柔軟。
- 此時什麼是心柔軟?此時的心柔軟是識蘊的柔軟、柔和、不粗糙、不僵硬——這就是此時的心柔軟。
- 此時什麼是身適業?此時的身適業是受蘊、想蘊、行蘊的適業性、適業狀態、適業性質——這就是此時的身適業。
- 此時什麼是心適業?此時的心適業是識蘊的適業性、適業狀態、適業性質——這就是此時的心適業。
- 此時什麼是身練達?此時的身練達是受蘊、想蘊、行蘊的熟練、熟練狀態、熟練性質——這就是此時的身練達。
-
此時什麼是心練達?此時的心練達是識蘊的熟練、熟練狀態、熟練性質——這就是此時的心練達。
-
Katamā tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittujukatā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye sati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sati hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye samatho hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye samatho hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye vipassanā hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye vipassanā hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye paggāho hoti.
-
此時什麼是身正直?此時的身正直是受蘊、想蘊、行蘊的正直、端正、不彎曲、不歪斜、不扭曲——這就是此時的身正直。
- 此時什麼是心正直?此時的心正直是識蘊的正直、端正、不彎曲、不歪斜、不扭曲——這就是此時的心正直。
- 此時什麼是念?此時的念是念、回憶、覺知、心的專注、保持、抓住、不放棄、不散亂、唸的力量、正念、唸的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的念。
- 此時什麼是正知?此時的正知是智慧、瞭解、分析、辨別、法的分析、觀察、識別、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、廣泛的智慧、洞察、覺知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的寶藏、無誤的法的分析、正見、法的分析的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的正知。
- 此時什麼是止?此時的止是心的安穩、穩定、不動、無散亂、無動搖、心的安寧、定根、定的力量、正定、定的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的止。
- 此時什麼是觀?此時的觀是智慧、瞭解、分析、辨別、法的分析、觀察、識別、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、廣泛的智慧、洞察、覺知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的寶藏、無誤的法的分析、正見、法的分析的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的觀。
-
此時什麼是精進?此時的精進是心的精進、努力、放棄、奮鬥、勇猛、奮發、堅持、堅韌、決心、不懈的精進、不懈的努力、精進的力量、正精進、精進的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的精進。
-
Katamo tasmiṃ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, navindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, aṭṭhaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti, ekā vedanā hoti, ekā saññā hoti, ekā cetanā hoti, ekaṃ cittaṃ hoti, eko vedanākkhandho hoti, eko saññākkhandho hoti, eko saṅkhārakkhandho hoti, eko viññāṇakkhandho hoti, ekaṃ manāyatanaṃ hoti, ekaṃ manindriyaṃ hoti, ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
此時什麼是不散亂?此時的不散亂是心的安穩、穩定、不動、無散亂、無動搖、心的安寧、定根、定的力量、正定、定的覺醒、道的因素、道的範圍——這就是此時的不散亂;或者此時還有其他因緣而生的無色法——這些法是善的。 此時有四蘊、二處、二界、三食、九根、五支禪、八支道、七力、三因、一觸、一受、一想、一思、一心、一受蘊、一想蘊、一行蘊、一識蘊、一意處、一意根、一意識界、一法處、一法界;或者此時還有其他因緣而生的無色法——這些法是善的……。
- 此時什麼是行蘊?觸、思、尋、伺、喜、心一境性、信根、精進根、念根、定根、慧根、命根、未知當知根、正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念、正定、信力、精進力、念力、定力、慧力、慚力、愧力、無貪、無嗔、無癡、無貪婪、無惡意、正見、慚、愧、身輕安、心輕安、身輕快、心輕快、身柔軟、心柔軟、身適業、心適業、身練達、心練達、身正直、心正直、念、正知、止、觀、精進、不散亂;或者此時還有其他因緣而生的無色法,除去受蘊、想蘊、識蘊——這就是此時的行蘊……這些法是善的。
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于初禪,是苦行道、速通行,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于初禪,是樂行道、遲通行,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于初禪,是樂行道、速通行,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Suddhikapaṭipadā.
Suññataṃ
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Suññataṃ.
Suññatamūlakapaṭipadā
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Suññatamūlakapaṭipadā.
Appaṇihitaṃ
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,尋伺平息……進入並安住于第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪,是苦行道、遲通行……苦行道、速通行……樂行道、遲通行……樂行道、速通行,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。 清凈行道。 空性
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于空性初禪,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,尋伺平息……進入並安住于空性第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。 空性。 以空性為根本的行道
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于空性初禪,是苦行道、遲通行,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于空性初禪,是苦行道、速通行,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于空性初禪,是樂行道、遲通行,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于空性初禪,是樂行道、速通行,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,尋伺平息……進入並安住于空性第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪,是苦行道、遲通行……苦行道、速通行……樂行道、遲通行……樂行道、速通行,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。 以空性為根本的行道。 無愿
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Appaṇihitaṃ.
Appaṇihitamūlakapaṭipadā
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Appaṇihitamūlakapaṭipadā.
Vīsati mahānayā
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于無愿初禪,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,尋伺平息……進入並安住于無愿初禪……第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。 無愿。 以無愿為根本的行道
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于苦行道的無愿初禪,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于苦行道的速通行的無愿初禪,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住於樂行道的無愿初禪,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住於樂行道的速通行的無愿初禪,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
什麼是善法?當修習出世間禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,尋伺平息……進入並安住于苦行道的無愿初禪……苦行道的速通行的無愿初禪……樂行道的無愿初禪……樂行道的速通行的無愿初禪,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。 以無愿為根本的行道。 二十個主要法。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Vīsati mahānayā.
Adhipati
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ …pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Adhipati.
Paṭhamo maggo.
- 什麼是善法?當修習出世間的道……出世間的正念……出世間的正努力……出世間的神通……出世間的根……出世間的力量……出世間的覺醒因……出世間的真理……出世間的止息……出世間的法……出世間的蘊……出世間的處所……出世間的元素……出世間的飲食……出世間的觸……出世間的受……出世間的想……出世間的思……出世間的心,能夠引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于苦行道的初禪,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。 二十個主要法。 主導
- 什麼是善法?當修習出世間的禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于苦行道的初禪,是苦行道的慢通行……慾望主導……精進主導……心主導……思維主導,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
- 什麼是善法?當修習出世間的禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,尋伺平息……進入並安住于苦行道的初禪……第二禪……第三禪……第四禪……初禪……第五禪,是苦行道的慢通行……慾望主導……精進主導……心主導……思維主導,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。
-
什麼是善法?當修習出世間的道……出世間的正念……出世間的正努力……出世間的神通……出世間的根……出世間的力量……出世間的覺醒因……出世間的真理……出世間的止息……出世間的法……出世間的蘊……出世間的處所……出世間的元素……出世間的飲食……出世間的觸……出世間的受……出世間的想……出世間的思……出世間的心,能夠引導出離,趨向滅除,爲了斷除見解,爲了達到第一地,遠離慾望……進入並安住于苦行道的初禪,是苦行道的慢通行……慾望主導……精進主導……心主導……思維主導,此時有觸……有不散亂……這些法是善的。 主導。 第一道。
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāya dutiyāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Dutiyo maggo.
- Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānāya tatiyāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
Tatiyo maggo.
-
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānāya catutthāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā…pe….
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye aññindriyaṃ hoti? Yā tesaṃ dhammānaṃ ñātānaṃ diṭṭhānaṃ pattānaṃ viditānaṃ sacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, idaṃ tasmiṃ samaye aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
Catuttho maggo.
Lokuttaraṃ cittaṃ.
Dvādasa akusalāni
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchādiṭṭhi hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, micchādiṭṭhi hoti, ahirikaṃ hoti , anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
什麼是善法?當修習出世間的禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除慾望和嗔恨的細微,達到第二地,遠離慾望……進入並安住于苦行道的初禪,此時有觸……有其他根……有不散亂……這些法是善的。 第二道。
- 什麼是善法?當修習出世間的禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除慾望和嗔恨的徹底,達到第三地,遠離慾望……進入並安住于苦行道的初禪,此時有觸……有其他根……有不散亂……這些法是善的。 第三道。
- 什麼是善法?當修習出世間的禪那,引導出離,趨向滅除,爲了斷除色慾和無色慾的煩惱,達到第四地,遠離慾望……進入並安住于苦行道的初禪,此時有觸……有其他根……有不散亂……這些法是善的……。
- 在此時什麼是其他根?那些是對這些法的知曉、見解、獲得、真實體驗、真實實現、智慧、觀察、分析、法的觀察、識別、標記、明確、敏銳、聰明、技能、非善法的思考、深思熟慮、廣博的智慧、洞察、正念、警覺、智慧、智慧的根、智慧的力量、智慧的目標、智慧的支撐、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的照明、智慧的寶藏、無誤的法的觀察、正見、法的觀察的覺醒因、道的因素、道的範圍,這些在此時是其他根……有不散亂……或者在此時其他的無色法也存在——這些法是善的。 第四道。 出世間的心。 十二種不善法
- 什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨快樂,和見解相應,或與色法、聲法、香法、味法、觸法、法相應,無論是何種情況,此時有觸,有受,有想,有意,有心,有思維,有思慮,有喜悅,有快樂,有心的專注,有精進根,有定根,有意根,有快樂根,有生命根,有邪見,有邪思,有邪業,有邪定,有精進的力量,有定的力量,有無羞恥的力量,有無愧疚的力量,有貪慾,有愚癡,有嫉妒,有邪見,有無羞恥,有無愧疚,有安定,有執著,有不散亂;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的。
-
在此時什麼是觸?在此時的觸,是接觸、相觸、被觸及——這就是在此時的觸。
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti?
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti.
-
在此時什麼是受?在此時的受是由觸及無知的元素所生起的心的快樂,心的快樂,心所觸及的快樂,所感受的快樂,所觸及的快樂,這就是在此時的受。
- 在此時什麼是想?在此時的想是由觸及無知的元素所生起的想,意識的認知,意識的狀態——這就是在此時的想。
- 在此時什麼是意?在此時的意是由觸及無知的元素所生起的意,是有意識的意,是意的狀態——這就是在此時的意。
- 在此時什麼是心?在此時的心是心、意、心的本質、心的處所、心的根、意識、意識的聚合,是由觸及無知的元素所生起的——這就是在此時的心。
- 在此時什麼是思維?在此時的思維是思考、思維、意圖、專注、思維的聚焦、錯誤的思維——這就是在此時的思維。
- 在此時什麼是觀察?在此時的觀察是觀察、再觀察、深入觀察、心的跟隨、心的洞察——這就是在此時的觀察。
- 在此時什麼是喜悅?在此時的喜悅是歡喜、愉悅、快樂、微笑、笑聲、心的放鬆——這就是在此時的喜悅。
- 在此時什麼是快樂?在此時的快樂是由觸及無知的元素所生起的心的快樂,心的快樂,心所觸及的快樂,所感受的快樂,這就是在此時的快樂。
- 在此時什麼是心的專注?在此時的心的專注是心的穩定、安定、紮根、不動搖、不散亂、不動搖的狀態、正定、定的根、定的力量、錯誤的定——這就是在此時的心的專注。
- 在此時什麼是精進根?在此時的精進根是心的努力、放棄、奮發、精進、勇氣、奮鬥、堅持、努力、決心、堅定、精進的力量、錯誤的精進——這就是在此時的精進根。
- 在此時什麼是定根?在此時的定根是心的穩定、安定、紮根、不動搖、不散亂、不動搖的狀態、正定、定的根、定的力量、錯誤的定——這就是在此時的定根。
- 在此時什麼是意根?在此時的意根是心、意、心的本質、心的處所、心的根、意識、意識的聚合,是由觸及無知的元素所生起的——這就是在此時的意根。
- 在此時什麼是快樂根?在此時的快樂根是由觸及無知的元素所生起的心的快樂,心的快樂,心所觸及的快樂,所感受的快樂,這就是在此時的快樂根。
-
在此時什麼是生命根?在此時的生命根是那些無色法的生命、存在、活動、行為、維持、生活、生命根——這就是在此時的生命根。
-
Katamā tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho [paṭiggāho (sī. syā.)] abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho [vipariyesagāho (ka.)] – ayaṃ tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye micchāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye micchāsaṅkappo hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye micchāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye micchāvāyāmo hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye micchāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye micchāsamādhi hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye ahirikabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na hirīyati hiriyitabbena na hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ahirikabalaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye anottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na ottappati ottappitabbena na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye anottappabalaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye lobho hoti? Yo tasmiṃ samaye lobho lubbhanā lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye lobho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye moho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṃgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye moho hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye abhijjhā hoti? Yo tasmiṃ samaye lobho lubbhanā lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye abhijjhā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – ayaṃ tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti.
-
在此時什麼是邪見?在此時的邪見是見解、見解的執著、見解的固定、見解的偏差、見解的分散、見解的束縛、把握、建立、執著、執念、錯誤的道路、錯誤的路徑、錯誤的存在、錯誤的安住——這就是在此時的邪見。
- 在此時什麼是邪思?在此時的邪思是思考、思維、意圖、專注、思維的聚焦、錯誤的思維——這就是在此時的邪思。
- 在此時什麼是邪精進?在此時的邪精進是心的努力、放棄、奮發、精進、勇氣、奮鬥、堅持、努力、決心、堅定、精進的力量、錯誤的精進——這就是在此時的邪精進。
- 在此時什麼是邪定?在此時的邪定是心的穩定、安定、紮根、不動搖、不散亂、不動搖的狀態、正定、定的根、定的力量、錯誤的定——這就是在此時的邪定。
- 在此時什麼是精進的力量?在此時的精進的力量是心的努力、放棄、奮發、精進、勇氣、奮鬥、堅持、努力、決心、堅定、精進的力量、錯誤的精進——這就是在此時的精進的力量。
- 在此時什麼是定的力量?在此時的定的力量是心的穩定、安定、紮根、不動搖、不散亂、不動搖的狀態、正定、定的根、定的力量、錯誤的定——這就是在此時的定的力量。
- 在此時什麼是無羞恥的力量?在此時的無羞恥的力量是那些不因應該感到羞恥而感到羞恥的,不因惡行、不善法的行為而感到羞恥——這就是在此時的無羞恥的力量。
- 在此時什麼是無愧疚的力量?在此時的無愧疚的力量是那些不因應該感到愧疚而感到愧疚的,不因惡行、不善法的行為而感到愧疚——這就是在此時的無愧疚的力量。
- 在此時什麼是貪慾?在此時的貪慾是貪戀、渴望、執著、追求、貪慾、惡法的根源——這就是在此時的貪慾。
- 在此時什麼是愚癡?在此時的愚癡是無知、無見、未覺悟、未領悟、未明白、未識別、未觀察、未反思、未直接觀察的行為、愚蠢、無知、錯誤的無知、無知的根源、無知的積累、無知的存在、無知的影響、無知的障礙、無知的執著、無知的困擾、無知的根源——這就是在此時的愚癡。
- 在此時什麼是妒忌?在此時的妒忌是貪慾、渴望、執著、追求、貪慾、惡法的根源——這就是在此時的妒忌。
-
在此時什麼是邪見?在此時的邪見是見解、見解的執著、見解的固定、見解的偏差、見解的分散、見解的束縛、把握、建立、執著、執念、錯誤的道路、錯誤的路徑、錯誤的存在、錯誤的安住——這就是在此時的邪見。
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye ahirikaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na hirīyati hiriyitabbena na hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ahirikaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye anottappaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na ottappati ottappitabbena na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye anottappaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye samatho hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye samatho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye paggāho hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.
-
在此時什麼是無羞恥?在此時的無羞恥是那些不因應該感到羞恥而感到羞恥的,不因惡行、不善法的行為而感到羞恥——這就是在此時的無羞恥。
- 在此時什麼是無愧疚?在此時的無愧疚是那些不因應該感到愧疚而感到愧疚的,不因惡行、不善法的行為而感到愧疚——這就是在此時的無愧疚。
- 在此時什麼是定?在此時的定是心的穩定、安定、紮根、不動搖、不散亂、不動搖的狀態、正定、定的根、定的力量、錯誤的定——這就是在此時的定。
- 在此時什麼是努力?在此時的努力是心的努力、放棄、奮發、精進、勇氣、奮鬥、堅持、努力、決心、堅定、努力的力量、錯誤的努力——這就是在此時的努力。
- 在此時什麼是不散亂?在此時的不散亂是心的穩定、安定、紮根、不動搖、不散亂、不動搖的狀態、正定、定的根、定的力量、錯誤的定——這就是在此時的不散亂;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的。 在此時四個聚合存在,兩個根存在,兩個元素存在,三個食物存在,五個根存在,五個因素的禪那存在,四個道存在,四個力量存在,兩個因存在,一個觸存在……一個法的領域存在,一個法的元素存在;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的……。
- 在此時什麼是造作聚合?在此時的造作聚合是觸、意、思維、觀察、喜悅、心的專注、精進根、定根、生命根、邪見、邪思、邪精進、邪定、精進的力量、定的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、貪慾、愚癡、妒忌、邪見、無羞恥、無愧疚、定、努力、不散亂;或者在此時其他的無色法也存在,除了受聚合、想聚合、意識聚合——這就是在此時的造作聚合……這些法是不善的。
-
什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨快樂,和見解相應,或與色法……或與法相應,無論是何種情況,此時有觸……有不散亂……這些法是不善的。
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti , dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchādiṭṭhi hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, micchādiṭṭhi hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨快樂,和見解相應,或與色法、聲法、香法、味法、觸法、法相應,無論是何種情況,此時有觸、受、想、意、心、思維、觀察、喜悅、快樂、心的專注、精進根、定根、生命根、邪思、邪精進、邪定、精進的力量、定的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、貪慾、愚癡、妒忌、無羞恥、無愧疚、定、努力、不散亂;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的……。 在此時四個聚合存在,兩個根存在,兩個元素存在,三個食物存在,五個根存在,五個因素的禪那存在,四個道存在,四個力量存在,兩個因存在,一個觸存在……一個法的領域存在,一個法的元素存在;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的……。
- 在此時什麼是造作聚合?在此時的造作聚合是觸、意、思維、觀察、喜悅、心的專注、精進根、定根、生命根、邪思、邪精進、邪定、精進的力量、定的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、貪慾、愚癡、妒忌、無羞恥、無愧疚、定、努力、不散亂;或者在此時其他的無色法也存在,除了受聚合、想聚合、意識聚合——這就是在此時的造作聚合……這些法是不善的。
- 什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨快樂,和見解相應,或與色法……或與法相應,無論是何種情況,此時有觸……有不散亂……這些法是不善的。
- 什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨無分別,和見解相應,或與色法、聲法、香法、味法、觸法、法相應,無論是何種情況,此時有觸、受、想、意、心、思維、觀察、無分別、心的專注、精進根、定根、生命根、無分別根、邪見、邪思、邪精進、邪定、精進的力量、定的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、貪慾、愚癡、妒忌、邪見、無羞恥、無愧疚、定、努力、不散亂;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的。
-
在此時什麼是觸?在此時的觸是接觸、碰觸、觸及的狀態——這就是在此時的觸。
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….
-
Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti…pe….
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.
-
在此時什麼是受?在此時的受是由相應的意識元素接觸所生的心理狀態,既不愉悅也不不愉悅,由心的接觸所生的不苦不樂的感受,由心的接觸所生的不苦不樂的受——這就是在此時的受……。
- 在此時什麼是舍?在此時的舍是心理狀態,既不愉悅也不不愉悅,由心的接觸所生的不苦不樂的感受,由心的接觸所生的不苦不樂的受——這就是在此時的舍……。
- 在此時什麼是舍根?在此時的舍根是心理狀態,既不愉悅也不不愉悅,由心的接觸所生的不苦不樂的感受,由心的接觸所生的不苦不樂的受——這就是在此時的舍根……或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的。 在此時四個聚合存在,兩個根存在,兩個元素存在,三個食物存在,五個根存在,四個因素的禪那存在,四個道存在,四個力量存在,兩個因存在,一個觸存在……一個法的領域存在,一個法的元素存在;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的……。
- 在此時什麼是造作聚合?在此時的造作聚合是觸、意、思維、觀察、心的專注、精進根、定根、生命根、邪見、邪思、邪精進、邪定、精進的力量、定的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、貪慾、愚癡、妒忌、邪見、無羞恥、無愧疚、定、努力、不散亂;或者在此時其他的無色法也存在,除了受聚合、想聚合、意識聚合——這就是在此時的造作聚合……這些法是不善的。
-
什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨舍,和見解相應,或與色法……或與法相應,無論是何種情況,此時有觸……有不散亂……這些法是不善的。
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti , jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti , dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, dukkhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, domanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, doso hoti, moho hoti, byāpādo hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨舍,和見解相應,或與色法、聲法、香法、味法、觸法、法相應,無論是何種情況,此時有觸、受、想、意、心、思維、觀察、舍、心的專注、精進根、定根、生命根、邪思、邪精進、邪定、精進的力量、定的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、貪慾、愚癡、妒忌、無羞恥、無愧疚、定、努力、不散亂;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的……。 在此時四個聚合存在,兩個根存在,兩個元素存在,三個食物存在,五個根存在,四個因素的禪那存在,四個道存在,四個力量存在,兩個因存在,一個觸存在……一個法的領域存在,一個法的元素存在;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的……。
- 在此時什麼是造作聚合?在此時的造作聚合是觸、意、思維、觀察、心的專注、精進根、定根、生命根、邪見、邪思、邪精進、邪定、精進的力量、定的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、貪慾、愚癡、妒忌、邪見、無羞恥、無愧疚、定、努力、不散亂;或者在此時其他的無色法也存在,除了受聚合、想聚合、意識聚合——這就是在此時的造作聚合……這些法是不善的。
- 什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨舍,和見解相應,或與色法……或與法相應,無論是何種情況,此時有觸……有不散亂……這些法是不善的。
- 什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨苦惱,和反擊相應,或與色法、聲法、香法、味法、觸法、法相應,無論是何種情況,此時有觸、受、想、意、心、思維、觀察、苦、心的專注、精進根、定根、生命根、苦惱根、邪思、邪精進、邪定、精進的力量、定的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、惱怒、愚癡、嫉妒、無羞恥、無愧疚、定、努力、不散亂;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的。
-
在此時什麼是觸?在此時的觸是接觸、碰觸、觸及的狀態——這就是在此時的觸。
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti…pe….
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye domanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye domanassindriyaṃ hoti…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye doso hoti? Yo tasmiṃ samaye doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye doso hoti…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye byāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye byāpādo hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti , ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ doso moho byāpādo ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.
-
在此時什麼是受?在此時的受是由相應的意識元素接觸所生的心理狀態,是不愉悅的心理狀態,是苦,由心的接觸所生的不愉悅的苦,由心的接觸所生的不愉悅的受——這就是在此時的受……。
- 在此時什麼是苦?在此時的苦是由相應的意識元素接觸所生的心理狀態,是不愉悅的心理狀態,是苦,由心的接觸所生的不愉悅的苦,由心的接觸所生的不愉悅的受——這就是在此時的苦……。
- 在此時什麼是苦惱根?在此時的苦惱根是由相應的意識元素接觸所生的心理狀態,是不愉悅的心理狀態,是苦,由心的接觸所生的不愉悅的苦,由心的接觸所生的不愉悅的受——這就是在此時的苦惱根……。
- 在此時什麼是惱怒?在此時的惱怒是惡劣、惡劣的狀態、痛苦、痛苦的表現、對抗、反對、憤怒、非人、心的無我狀態——這就是在此時的惱怒……。
- 在此時什麼是嫉妒?在此時的嫉妒是惡劣、惡劣的狀態、痛苦、痛苦的表現、對抗、反對、憤怒、非人、心的無我狀態——這就是在此時的嫉妒……或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的。 在此時四個聚合存在,兩個根存在,兩個元素存在,三個食物存在,五個根存在,四個因素的禪那存在,四個道存在,四個力量存在,兩個因存在,一個觸存在……一個法的領域存在,一個法的元素存在;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的……。
- 在此時什麼是造作聚合?在此時的造作聚合是觸、意、思維、觀察、心的專注、精進根、定根、生命根、邪思、邪精進、邪定、精進的力量、定的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、惱怒、愚癡、嫉妒、無羞恥、無愧疚、定、努力、不散亂;或者在此時其他的無色法也存在,除了受聚合、想聚合、意識聚合——這就是在此時的造作聚合……這些法是不善的。
-
什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨苦惱,和反擊相應,或與色法……或與法相應,無論是何種情況,此時有觸……有不散亂……這些法是不善的。
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ vicikicchāsampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, vīriyabalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, vicikicchā hoti, moho hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, paggāho hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….
-
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti…pe….
-
Katamā tasmiṃ samaye vicikicchā hoti? Yā tasmiṃ samaye kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho – ayaṃ tasmiṃ samaye vicikicchā hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, cattāri indriyāni honti , caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, duvaṅgiko maggo hoti, tīṇi balāni honti, eko hetu hoti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti , ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo vīriyabalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ vicikicchā moho ahirikaṃ anottappaṃ paggāho; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
-
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti , anottappabalaṃ hoti, uddhaccaṃ hoti, moho hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
-
什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨舍,和疑慮相應,或與色法、聲法、香法、味法、觸法、法相應,無論是何種情況,此時有觸、受、想、意、心、思維、觀察、舍、心的專注、精進根、心根、舍根、生命根、邪思、邪精進、精進的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、疑慮、愚癡、無羞恥、無愧疚、努力;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的。
- 在此時什麼是觸?在此時的觸是接觸、碰觸、觸及的狀態——這就是在此時的觸……。
- 在此時什麼是心的專注?在此時心的專注是心的安定——這就是在此時的心的專注……。
- 在此時什麼是疑慮?在此時的疑慮是懷疑、猶豫、猶豫的狀態、混亂、疑慮、兩難、兩條道路的選擇、懷疑的多樣性、接近、遠離、未被掌握、停滯的狀態、心的分散——這就是在此時的疑慮……或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的。 在此時四個聚合存在,兩個根存在,兩個元素存在,三個食物存在,四個根存在,四個因素的禪那存在,兩個道存在,三個力量存在,一個因存在,一個觸存在……一個法的領域存在,一個法的元素存在;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的……。
- 在此時什麼是造作聚合?在此時的造作聚合是觸、意、思維、觀察、心的專注、精進根、生命根、邪思、邪精進、精進的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、疑慮、愚癡、無羞恥、無愧疚、努力;或者在此時其他的無色法也存在,除了受聚合、想聚合、意識聚合——這就是在此時的造作聚合……這些法是不善的。
-
什麼是不善法?當不善的心生起,伴隨舍,和煩躁相應,或與色法……無論是何種情況,此時有觸、受、想、意、心、思維、觀察、舍、心的專注、精進根、定根、心根、舍根、生命根、邪思、邪精進、邪定、精進的力量、定的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、煩躁、愚癡、無羞恥、無愧疚、定、努力、不散亂;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的。
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye uddhaccaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa – idaṃ tasmiṃ samaye uddhaccaṃ hoti …pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, eko hetu hoti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ uddhaccaṃ moho ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
Dvādasa akusalacittāni.
Abyākatavipāko
Kusalavipākapañcaviññāṇāni
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjācakkhuviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjācakkhuviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjācakkhuviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjācakkhuviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
-
在此時什麼是觸?在此時的觸是接觸、碰觸、觸及的狀態——這就是在此時的觸……。
- 在此時什麼是煩躁?在此時的煩躁是心的煩躁、心的不安、心的分散——這就是在此時的煩躁……或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的。 在此時四個聚合存在,兩個根存在,兩個元素存在,三個食物存在,五個根存在,四個因素的禪那存在,兩個道存在,三個力量存在,一個因存在,一個觸存在……一個法的領域存在,一個法的元素存在;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是不善的……。
- 在此時什麼是造作聚合?在此時的造作聚合是觸、意、思維、觀察、心的專注、精進根、定根、生命根、邪思、邪精進、邪定、精進的力量、定的力量、無羞恥的力量、無愧疚的力量、煩躁、愚癡、無羞恥、無愧疚、努力;或者在此時其他的無色法也存在,除了受聚合、想聚合、意識聚合——這就是在此時的造作聚合……這些法是不善的。 十二種不善心。 未分類的果報。 善的果報五種意識。
- 什麼是未分類的法?當因於欲界的善業的產生和積累而生起的果報是眼識,伴隨舍,和色法相應,此時有觸、有受、有想、有意、有心、有舍、心的專注、心根、舍根、生命根;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的。
- 在此時什麼是觸?在此時的觸是接觸、碰觸、觸及的狀態——這就是在此時的觸。
- 在此時什麼是受?在此時的受是由相應的眼識接觸所生的心理狀態,既不愉悅也不不愉悅,由心的接觸所生的苦與樂的受——這就是在此時的受。
- 在此時什麼是想?在此時的想是由相應的眼識接觸所生的想,認知的狀態——這就是在此時的想。
- 在此時什麼是意?在此時的意是由相應的眼識接觸所生的意,意念的狀態——這就是在此時的意。
- 在此時什麼是心?在此時的心是心、思想、心的本質、心的領域、心根、意識、意識聚合,由相應的眼識接觸所生——這就是在此時的心。
- 在此時什麼是舍?在此時的舍是由心的接觸所生的既不愉悅也不不愉悅的受——這就是在此時的舍。
-
在此時什麼是心的專注?在此時心的專注是心的安定——這就是在此時的心的專注。
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjācakkhuviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā cakkhuviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ…pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti sukhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, sukhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjākāyaviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
-
在此時什麼是心根?在此時的心根是心、思想、心的本質、心的領域、心根、意識、意識聚合,由相應的身體意識接觸所生——這就是在此時的心根。
- 在此時什麼是舍根?在此時的舍根是由心的接觸所生的既不愉悅也不不愉悅的受——這就是在此時的舍根。
- 在此時什麼是生命根?在此時的生命根是那些無色法的生命、存在、活動、運作、維持、生命——這就是在此時的生命根;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的。 在此時四個聚合存在,兩個根存在,兩個元素存在,三個食物存在,三個根存在,一個觸存在……一個身體意識的元素存在,一個法的領域存在,一個法的元素存在;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的……。
- 在此時什麼是造作聚合?在此時的造作聚合是觸、意、心的專注、生命根;或者在此時其他的無色法也存在,除了受聚合、想聚合、意識聚合——這就是在此時的造作聚合……這些法是未分類的。
- 什麼是未分類的法?當因於欲界的善業的產生和積累而生起的果報是耳識,伴隨舍,和聲法相應……耳識的產生是伴隨舍,和聲法相應……舌識的產生是伴隨舍,和味法相應……身體識的產生是伴隨快樂,和觸法相應,此時有觸、有受、有想、有意、有心、有快樂、心的專注、心根、快樂根、生命根;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的。
- 在此時什麼是觸?在此時的觸是接觸、碰觸、觸及的狀態——這就是在此時的觸。
- 在此時什麼是受?在此時的受是由相應的身體意識接觸所生的身體的愉悅,身體的快樂,由身體的接觸所生的愉悅——這就是在此時的受。
- 在此時什麼是想?在此時的想是由相應的身體意識接觸所生的想,認知的狀態——這就是在此時的想。
- 在此時什麼是意?在此時的意是由相應的身體意識接觸所生的意,意念的狀態——這就是在此時的意。
-
在此時什麼是心?在此時的心是心、思想、心的本質、心的領域、心根、意識、意識聚合,由相應的身體意識接觸所生——這就是在此時的心。
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjākāyaviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā kāyaviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Kusalavipākāni pañcaviññāṇāni.
Kusalavipākamanodhātu
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti , upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti , upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanodhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanodhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanodhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
-
在此時什麼是快樂?在此時的快樂是身體的愉悅,身體的快樂,由身體的接觸所生的愉悅和快樂的感受——這就是在此時的快樂。
- 在此時什麼是心的專注?在此時心的專注是心的安定——這就是在此時的心的專注。
- 在此時什麼是心根?在此時的心根是心、思想、心的本質、心的領域、心根、意識、意識聚合,由相應的身體意識接觸所生——這就是在此時的心根。
- 在此時什麼是快樂根?在此時的快樂根是身體的愉悅,身體的快樂,由身體的接觸所生的愉悅和快樂的感受——這就是在此時的快樂根。
- 在此時什麼是生命根?在此時的生命根是那些無色法的生命、存在、活動、運作、維持、生命——這就是在此時的生命根;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的。 在此時四個聚合存在,兩個根存在,兩個元素存在,三個食物存在,三個根存在,一個觸存在……一個身體意識的元素存在,一個法的領域存在,一個法的元素存在;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的……。
- 在此時什麼是造作聚合?在此時的造作聚合是觸、意、心的專注、生命根;或者在此時其他的無色法也存在,除了受聚合、想聚合、意識聚合——這就是在此時的造作聚合……這些法是未分類的。 善的果報五種意識。 善的果報意界。
- 什麼是未分類的法?當因於欲界的善業的產生和積累而生起的果報是意界,伴隨舍,和色法相應……或與觸法相應,無論是何種情況,此時有觸、有受、有想、有意、有心、有思維、有觀察、有舍、心的專注、心根、舍根、生命根;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的。
- 在此時什麼是觸?在此時的觸是接觸、碰觸、觸及的狀態——這就是在此時的觸。
- 在此時什麼是受?在此時的受是由相應的意界接觸所生的心理狀態,既不愉悅也不不愉悅,由心的接觸所生的苦與樂的受——這就是在此時的受。
- 在此時什麼是想?在此時的想是由相應的意界接觸所生的想,認知的狀態——這就是在此時的想。
-
在此時什麼是意?在此時的意是由相應的意界接觸所生的意,意念的狀態——這就是在此時的意。
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanodhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanodhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manodhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Kusalavipākā manodhātu.
Kusalavipākamanoviññāṇadhātusomanassasahagatā
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
在此時什麼是心?在此時的心是心、思想、心的本質、心的領域、心根、意識、意識聚合,由相應的意界所生——這就是在此時的心。
- 在此時什麼是思維?在此時的思維是思考、思維、構想、專注、心的集中——這就是在此時的思維。
- 在此時什麼是觀察?在此時的觀察是觀察、詳細觀察、持續觀察、近距離觀察、心的連續、心的關注——這就是在此時的觀察。
- 在此時什麼是舍?在此時的舍是由心的接觸所生的既不愉悅也不不愉悅的受——這就是在此時的舍。
- 在此時什麼是心的專注?在此時心的專注是心的安定——這就是在此時的心的專注。
- 在此時什麼是心根?在此時的心根是心、思想、心的本質、心的領域、心根、意識、意識聚合,由相應的意界所生——這就是在此時的心根。
- 在此時什麼是舍根?在此時的舍根是由心的接觸所生的既不愉悅也不不愉悅的受——這就是在此時的舍根。
- 在此時什麼是生命根?在此時的生命根是那些無色法的生命、存在、活動、運作、維持、生命——這就是在此時的生命根;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的。 在此時四個聚合存在,兩個根存在,兩個元素存在,三個食物存在,三個根存在,一個觸存在……一個意界存在,一個法的領域存在,一個法的元素存在;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的……。
- 在此時什麼是造作聚合?在此時的造作聚合是觸、意、思維、觀察、心的專注、生命根;或者在此時其他的無色法也存在,除了受聚合、想聚合、意識聚合——這就是在此時的造作聚合……這些法是未分類的。 善的果報意界。 善的果報意識界伴隨喜悅。
- 什麼是未分類的法?當因於欲界的善業的產生和積累而生起的果報是意識界,伴隨喜悅,和色法相應……或與法相應,無論是何種情況,此時有觸、有受、有想、有意、有心、有思維、有觀察、有喜、有樂、心的專注、心根、喜根、生命根;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的。
-
在此時什麼是觸?在此時的觸是接觸、碰觸、觸及的狀態——這就是在此時的觸。
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti. Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
- 在此時什麼是受?在此時的受是由相應的意識元素接觸所生的心理狀態,既愉悅又快樂,由心的接觸所生的愉悅——這就是在此時的受。
- 在此時什麼是想?在此時的想是由相應的意識元素接觸所生的想,認知的狀態——這就是在此時的想。
- 在此時什麼是意?在此時的意是由相應的意識元素接觸所生的意,意念的狀態——這就是在此時的意。
- 在此時什麼是心?在此時的心是心、思想、心的本質、心的領域、心根、意識、意識聚合,由相應的意識元素所生——這就是在此時的心。
- 在此時什麼是思維?在此時的思維是思考、思維、構想、專注、心的集中——這就是在此時的思維。
- 在此時什麼是觀察?在此時的觀察是觀察、詳細觀察、持續觀察、近距離觀察、心的連續、心的關注——這就是在此時的觀察。
- 在此時什麼是喜悅?在此時的喜悅是愉悅、歡喜、快樂、微笑、笑聲、心的歡騰與滿足——這就是在此時的喜悅。
- 在此時什麼是快樂?在此時的快樂是由心的接觸所生的愉悅,既愉悅又快樂的感受——這就是在此時的快樂。
- 在此時什麼是心的專注?在此時心的專注是心的安定——這就是在此時的心的專注。
- 在此時什麼是心根?在此時的心根是心、思想、心的本質、心的領域、心根、意識、意識聚合,由相應的意識元素所生——這就是在此時的心根。
- 在此時什麼是愉悅根?在此時的愉悅根是由心的接觸所生的愉悅,既愉悅又快樂的感受——這就是在此時的愉悅根。
-
在此時什麼是生命根?在此時的生命根是那些無色法的生命、存在、活動、運作、維持、生命——這就是在此時的生命根;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的。 在此時四個聚合存在,兩個根存在,兩個元素存在,三個食物存在,三個根存在,一個觸存在……一個意識元素存在,一個法的領域存在,一個法的元素存在;或者在此時其他的無色法也存在——這些法是未分類的……。
-
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Kusalavipākā manoviññāṇadhātu somanassasahagatā.
Kusalavipākamanoviññāṇadhātuupekkhāsahagatā
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
-
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti.
以下是完整的簡體中文直譯: 483. 在那個時候,什麼是行蘊?接觸、思、尋、伺、喜、心一境性、命根;或者在那個時候,除了受蘊、想蘊、識蘊之外,其他任何緣生的無色法 - 這就是在那個時候的行蘊...等等...這些法是無記的。 善果報意識界與悅俱行。 善果報意識界與舍俱行 484. 什麼是無記法?在某個時候,由於欲界善業已作已積集,其果報意識界生起,與舍俱行,以色為所緣...等等...以法為所緣,或者緣于任何[所緣],在那個時候有接觸,有感受,有想,有思,有心,有尋,有伺,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是無記的。 485. 在那個時候,什麼是接觸?在那個時候,有接觸、觸碰、已觸碰的狀態 - 這就是在那個時候的接觸。 486. 在那個時候,什麼是感受?在那個時候,由相應意識界接觸所生的心理[狀態],既非樂也非苦,由心接觸所生的不苦不樂的感受,由心接觸所生的不苦不樂受 - 這就是在那個時候的感受。 487. 在那個時候,什麼是想?在那個時候,由相應意識界接觸所生的想、認知、已認知的狀態 - 這就是在那個時候的想。 488. 在那個時候,什麼是思?在那個時候,由相應意識界接觸所生的思、意志、已意志的狀態 - 這就是在那個時候的思。 489. 在那個時候,什麼是心?在那個時候,心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應意識界 - 這就是在那個時候的心。 490. 在那個時候,什麼是尋?在那個時候,尋、思考、構想、專注、心的投入 - 這就是在那個時候的尋。 491. 在那個時候,什麼是伺?在那個時候,伺察、考察、細察、近察、心的持續、審視 - 這就是在那個時候的伺。 492. 在那個時候,什麼是舍?在那個時候,心理[狀態]既非樂也非苦,由心接觸所生的不苦不樂的感受,由心接觸所生的不苦不樂受 - 這就是在那個時候的舍。 493. 在那個時候,什麼是心一境性?在那個時候,心的安住 - 這就是在那個時候的心一境性。 494. 在那個時候,什麼是意根?在那個時候,心、意、意識、心臟、凈白、意、意處、意根、識、識蘊、相應意識界 - 這就是在那個時候的意根。 495. 在那個時候,什麼是舍根?在那個時候,心理[狀態]既非樂也非苦,由心接觸所生的不苦不樂的感受,由心接觸所生的不苦不樂受 - 這就是在那個時候的舍根。
- Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Kusalavipākā upekkhāsahagatā manoviññāṇadhātu.
Aṭṭhamahāvipākā
- Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti …pe… ime dhammā abyākatā…pe… alobho abyākatamūlaṃ…pe… adoso abyākatamūlaṃ…pe… ime dhammā abyākatā.
Aṭṭhamahāvipākā.
Rūpāvacaravipākā
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sukhassa ca pahānā…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Rūpāvacaravipākā.
Arūpāvacaravipākā
以下是完整的簡體中文直譯: 496. 在那個時候,什麼是命根?對於那些無色法,生命的存在、安住、活動、維持、生活、命根 - 這就是在那個時候的命根;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是無記的。 在那個時候,有四個蘊,有兩個所處,有兩個元素,有三種食物,有三個根,一有接觸……等等……一有意識界,一有法所處,一有法的本質;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法 - 這些法是無記的……等等…… 497. 在那個時候,什麼是行蘊?接觸、思、尋、伺、心一境性、命根;或者在那個時候,其他任何緣生的無色法,除了受蘊、想蘊、識蘊之外 - 這就是在那個時候的行蘊……等等……這些法是無記的。 善果報與舍俱行的意識界。 第八大果報 498. 什麼是無記法?在某個時候,由於欲界善業已作已積集,其果報意識界生起,與悅俱行的知識……等等……與悅俱行的知識相應……等等……與悅俱行的知識分離……等等……與悅俱行的知識分離……等等……與舍俱行的知識……等等……與舍俱行的知識相應……等等……與舍俱行的知識分離……等等……與舍俱行的知識分離……以色為所緣……等等……以法為所緣,或者緣于任何[所緣],在那個時候有接觸……等等……有不動……等等……這些法是無記的……等等……無貪是無記的根源……等等……無瞋是無記的根源……等等……這些法是無記的。 第八大果報。 欲界果報 499. 什麼是無記法?在某個時候,爲了獲得色界的道,遠離慾望……等等……進入第一禪,住在地的元素中,在那個時候有接觸……等等……有不動……等等……這些法是善法。由於欲界的善業已作已積集,遠離慾望……等等……進入第一禪,住在地的元素中,在那個時候有接觸……等等……有不動……等等……這些法是無記的。 500. 什麼是無記法?在某個時候,爲了獲得色界的道,思與伺的安住……等等……第二禪……等等……第三禪……等等……第四禪……等等……進入第一禪……等等……進入第五禪,住在地的元素中,在那個時候有接觸……等等……有不動……等等……這些法是善法。由於欲界的善業已作已積集,遠離快樂……等等……進入第五禪,住在地的元素中,在那個時候有接觸……等等……有不動……等等……這些法是無記的。 色界果報。 無色界果報。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Arūpāvacaravipākā.
Lokuttaravipāka-paṭhamamaggavipākā
Suddhikapaṭipadā
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
什麼是無記法?當他爲了無色界化生而修習道,完全超越色想、滅除有對想、不作意種種想,與空無邊處想俱行,並且舍斷樂……乃至……具足住于第四禪時,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、積累那無色界善業的緣故,其異熟完全超越色想、滅除有對想、不作意種種想,與空無邊處想俱行,並且舍斷樂……乃至……具足住于第四禪時,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
- 什麼是無記法?當他爲了無色界化生而修習道,完全超越空無邊處,與識無邊處想俱行,並且舍斷樂……乃至……具足住于第四禪時,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、積累那無色界善業的緣故,其異熟完全超越空無邊處,與識無邊處想俱行,並且舍斷樂……乃至……具足住于第四禪時,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
- 什麼是無記法?當他爲了無色界化生而修習道,完全超越識無邊處,與無所有處想俱行,並且舍斷樂……乃至……具足住于第四禪時,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、積累那無色界善業的緣故,其異熟完全超越識無邊處,與無所有處想俱行,並且舍斷樂……乃至……具足住于第四禪時,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
- 什麼是無記法?當他爲了無色界化生而修習道,完全超越無所有處,與非想非非想處想俱行,並且舍斷樂……乃至……具足住于第四禪時,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、積累那無色界善業的緣故,其異熟完全超越無所有處,與非想非非想處想俱行,並且舍斷樂……乃至……具足住于第四禪時,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。 無色界異熟。 出世間異熟——初道異熟 純觀行道
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……具足住于初禪,是苦行道、遲通達時,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、修習那出世間善禪那的緣故,其異熟離諸欲……乃至……具足住于初禪,是苦行道、遲通達、空,那時有觸……乃至……有具知根……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Suddhikapaṭipadā.
Suddhikasuññataṃ
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、遲通達時,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、修習那出世間善禪那的緣故,其異熟離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、遲通達、無象,那時有觸……乃至……有具知根……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、遲通達時,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、修習那出世間善禪那的緣故,其異熟離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、遲通達、無所取向,那時有觸……乃至……有具知根……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……思維與觀察的安寧……乃至……第二禪……乃至……第三禪……乃至……第四禪……乃至……初禪……乃至……第五禪,具足住于苦行道、遲通達的善……乃至……苦行道、遲通達的安寧的異熟……乃至……苦行道、遲通達的善……乃至……苦行道、遲通達的無象的異熟……乃至……苦行道、遲通達的善……乃至……苦行道、遲通達的無所取向的異熟,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、迅速通達……乃至……樂行道、遲通達……乃至……樂行道、迅速通達……乃至……第二禪……乃至……第三禪……乃至……第四禪……乃至……初禪……乃至……第五禪,具足住於樂行道、迅速通達的善……乃至……樂行道、迅速通達的安寧的異熟……乃至……樂行道、迅速通達的善……乃至……樂行道、迅速通達的無象的異熟……乃至……樂行道、迅速通達的善……乃至……樂行道、迅速通達的無所取向的異熟,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。 純觀行道。 純觀空。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññatanti kusalaṃ…pe… suññatanti vipāko…pe… suññatanti kusalaṃ…pe… animittanti vipāko…pe… suññatanti kusalaṃ…pe… appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Suddhikasuññataṃ.
Suññatapaṭipadā
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是空的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、修習那出世間善禪那的緣故,其異熟離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是空的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是空的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、修習那出世間善禪那的緣故,其異熟離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是無象的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是空的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、修習那出世間善禪那的緣故,其異熟離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是無所取向的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……思維與觀察的安寧……乃至……第二禪……乃至……第三禪……乃至……第四禪……乃至……初禪……乃至……第五禪,具足住于空的善……乃至……空的異熟……乃至……空的善……乃至……無象的異熟……乃至……空的善……乃至……無所取向的異熟,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。 純觀空。 空行道。
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、遲通達、空的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、修習那出世間善禪那的緣故,其異熟離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、遲通達、空的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ …pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Suññatapaṭipadā.
Suddhikaappaṇihitaṃ
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、遲通達、空的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、修習那出世間善禪那的緣故,其異熟離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、遲通達、無象的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、遲通達、空的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是善。由於造作、修習那出世間善禪那的緣故,其異熟離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、遲通達、無所取向的,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,思維與觀察的安寧……乃至……第二禪……乃至……第三禪……乃至……第四禪……乃至……初禪……乃至……第五禪,具足住于苦行道、遲通達、空的善……乃至……苦行道、遲通達、空的異熟……乃至……苦行道、遲通達、空的善……乃至……苦行道、遲通達、無象的異熟……乃至……苦行道、遲通達、空的善……乃至……苦行道、遲通達、無所取向的異熟,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,出離的、導向滅除的,爲了斷除見所斷,爲了獲得初地,離諸欲……乃至……具足住于初禪時,是苦行道、迅速通達、空的……乃至……樂行道、遲通達、空的……乃至……樂行道、迅速通達、空的……乃至……第二禪……乃至……第三禪……乃至……第四禪……乃至……初禪……乃至……第五禪,具足住於樂行道、迅速通達、空的善……乃至……樂行道、迅速通達、空的異熟……乃至……樂行道、迅速通達、空的善……乃至……樂行道、迅速通達、無象的異熟……乃至……樂行道、迅速通達、空的善……乃至……樂行道、迅速通達、無所取向的異熟,那時有觸……乃至……有不散亂……乃至……這些法是無記。 空行道。 純觀無所取向。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitanti kusalaṃ…pe… appaṇihitanti vipāko…pe… appaṇihitanti kusalaṃ…pe… animittanti vipāko…pe… appaṇihitanti kusalaṃ…pe… suññatanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Suddhikaappaṇihitaṃ.
Appaṇihitapaṭipadā
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那無愿時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那無愿,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那無愿時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那無相,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那無愿時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那空,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了斷除見解,爲了證得初地,寂止尋伺等,第二禪那等,第三禪那等,第四禪那等,第一禪那等,成就並安住于第五禪那無愿,這是善等,無愿,這是果報等,無愿,這是善等,無相,這是果報等,無愿,這是善等,空,這是果報,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。 純無愿品終。 無愿道品
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無愿時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無愿,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Appaṇihitapaṭipadā.
Vīsati mahānayā
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無愿時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無相,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無愿時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了斷除見解,爲了證得初地,寂止尋伺等,第二禪那等,第三禪那等,第四禪那等,第一禪那等,成就並安住于第五禪那苦遲通無愿,這是善等,苦遲通無愿,這是果報等,苦遲通無愿,這是善等,苦遲通無相,這是果報等,苦遲通無愿,這是善等,苦遲通空,這是果報,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦速通無愿等,樂遲通無愿等,樂速通無愿等,第二禪那等,第三禪那等,第四禪那等,第一禪那等,成就並安住于第五禪那樂速通無愿,這是善等,樂速通無愿,這是果報等,樂速通無愿,這是善等,樂速通無相,這是果報等,樂速通無愿,這是善等,樂速通空,這是果報,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。 無愿道品終。 二十大方法終。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… animittaṃ …pe… appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Vīsati mahānayā.
Chandādhipateyyasuddhikapaṭipadā
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
什麼是無記法?當他修習出世間道等,修習出世間念處等,修習出世間正勤等,修習出世間神足等,修習出世間根等,修習出世間力等,修習出世間覺支等,修習出世間諦等,修習出世間止等,修習出世間法等,修習出世間蘊等,修習出世間處等,修習出世間界等,修習出世間食等,修習出世間觸等,修習出世間受等,修習出世間想等,修習出世間思等,修習出世間心,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空等,無相等,無愿,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。 二十大方法終。 欲增上純道品
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空欲增上,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無相欲增上,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無愿欲增上,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Chandādhipateyyasuddhikapaṭipadā.
Chandādhipateyyasuddhikasuññatā
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati animittaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通欲增上時,寂止尋伺等,第二禪那等,第三禪那等,第四禪那等,第一禪那等,第五禪那等,成就並安住于第一禪那苦遲通欲增上時,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通欲增上時,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦速通欲增上時,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那樂遲通欲增上時,這些是無記法。 欲增上純道品。 欲增上純空品。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那空欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那空欲增上時,這些是無記法。
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那空欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那無相欲增上時,這些是無記法。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Chandādhipateyyasuddhikasuññatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那空欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那無愿欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那空欲增上時,寂止尋伺等,第二禪那等,第三禪那等,第四禪那等,第一禪那等,第五禪那等,成就並安住于第一禪那空欲增上時,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那空欲增上時,這些是無記法。 欲增上純空品。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空欲增上時,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無相欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無愿欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ …pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, animittaṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空欲增上時,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦速通空欲增上時,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那樂速通空欲增上時,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那無愿欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那無愿欲增上時,這些是無記法。
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那無愿欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那無相欲增上時,這些是無記法。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ …pe… animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那無愿欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那空欲增上時,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,寂止尋伺等,第二禪那等,第三禪那等,第四禪那等,第一禪那等,第五禪那等,成就並安住于第一禪那無愿欲增上時,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那空欲增上時,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無愿欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無愿欲增上時,這些是無記法。
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無愿欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無相欲增上時,這些是無記法。
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通無愿欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空欲增上時,這些是無記法。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,寂止尋伺等,第二禪那等,第三禪那等,第四禪那等,第一禪那等,第五禪那等,成就並安住于第一禪那苦遲通無愿欲增上時,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
-
什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦速通無愿欲增上等,樂遲通無愿欲增上等,樂速通無愿欲增上等,第二禪那等,第三禪那等,第四禪那等,第一禪那等,第五禪那等,成就並安住于第一禪那樂速通無愿欲增上時,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那樂速通空欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… animittaṃ…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Paṭhamamaggavipāko.
Dutiyādimaggavipāko
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāya dutiyāya bhūmiyā pattiyā…pe… kāmarā gabyāpādānaṃ anavasesappahānāya tatiyāya bhūmiyā pattiyā…pe… rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānāya catutthāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññātāvindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye aññātāvindriyaṃ hoti? Yā tesaṃ aññātāvīnaṃ dhammānaṃ aññā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye aññātāvindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
Dutiyādimaggavipāko.
Lokuttaravipāko.
Akusalavipākaabyākataṃ
Akusalavipākapañcaviññāṇāni
- 什麼是無記法?當他修習出世間道等,出世間念處等,出世間正勤等,出世間神足等,出世間根等,出世間力等,出世間覺支等,出世間諦等,出世間止等,出世間法等,出世間蘊等,出世間處等,出世間界等,出世間食等,出世間觸等,出世間受等,出世間想等,出世間思等,出世間心,爲了出離,爲了滅盡,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通欲增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空等,無相等,無愿欲增上等,精進增上等,心增上等,觀增上時,那時有觸等,有不散亂等,這些是無記法。 初道果報。 第二等道果報
- 什麼是無記法?當他修習出世間禪那,爲了出離,爲了滅盡,爲了減弱欲貪與瞋恚而證得第二地等,爲了完全斷除欲貪與瞋恚而證得第三地等,爲了完全斷除色貪、無色貪、慢、掉舉、無明而證得第四地,離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通時,那時有觸等,有未知當知根等,有不散亂等,這些是善法。由於完成、修習該出世間善禪那的緣故,其果報是:離諸欲等,成就並安住于第一禪那苦遲通空時,那時有觸等,有具知根等,有不散亂等,或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法。
- 那時什麼是觸?那時的觸、接觸、已接觸的狀態 - 這是那時的觸等。
-
那時什麼是具知根?那時對於已知之法的了知、智慧、瞭解、簡擇、擇法、觀察、辨別、分辨、識別、明智、熟練、精通、辨識、思考、考察、廣博、聰明、引導、洞察、正知、警覺、智慧、慧根、慧力、慧劍、慧殿、慧光、慧明、慧燈、慧寶、無癡、擇法、正見、擇法覺支、道分、道所攝 - 這是那時的具知根等,或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法。 第二等道果報。 出世間果報。 不善果報無記 不善果報五識
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ…pe… sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ …pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, dukkhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, dukkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
-
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti…pe….
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye dukkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye dukkhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā kāyaviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Akusalavipākapañcaviññāṇāni.
Akusalavipākamanodhātu
- 什麼是無記法?當由於造作、積累不善業的緣故,其果報生起眼識,與舍俱行,以色為所緣等,生起耳識,與舍俱行,以聲為所緣等,生起鼻識,與舍俱行,以香為所緣等,生起舌識,與舍俱行,以味為所緣等,生起身識,與苦俱行,以觸為所緣時,那時有觸,有受,有想,有思,有心,有苦,有心一境性,有意根,有苦根,有命根;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法。
- 那時什麼是觸?那時的觸、接觸、已接觸的狀態 - 這是那時的觸。
- 那時什麼是受?那時由相應身識界觸所生的身體不適,身苦,由身觸所生的不適苦,感受身觸所生的不適苦受 - 這是那時的受等。
- 那時什麼是苦?那時的身體不適,身苦,由身觸所生的不適苦,感受身觸所生的不適苦受 - 這是那時的苦等。
- 那時什麼是苦根?那時的身體不適,身苦,由身觸所生的不適苦,感受身觸所生的不適苦受 - 這是那時的苦根等,或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法。 那時有四蘊,有二處,有二界,有三食,有三根,有一觸等,有一身識界,有一法處,有一法界;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法等。
-
那時什麼是行蘊?觸、思、心一境性、命根;或在那時其他任何緣生的無色法,除去受蘊、想蘊、識蘊 - 這是那時的行蘊等 - 這些是無記法。 不善果報五識。 不善果報意界。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manodhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Akusalavipākā manodhātu.
Akusalavipākamanoviññāṇadhātu
- Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti , ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Akusalavipākā manoviññāṇadhātu.
Vipākā abyākatā.
Ahetukakiriyāabyākataṃ
Kiriyāmanodhātu
- 什麼是無記法?當由於造作、積累不善業的緣故,其果報意界生起,與舍俱行,以色為所緣等,以觸為所緣等,或以任何為所緣時,那時有觸,有受,有想,有思,有心,有尋,有伺,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法等。 那時有四蘊,有二處,有二界,有三食,有三根,有一觸等,有一意界,有一法處,有一法界;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法等。
- 那時什麼是行蘊?觸、思、尋、伺、心一境性、命根;或在那時其他任何緣生的無色法,除去受蘊、想蘊、識蘊 - 這是那時的行蘊等 - 這些是無記法。 不善果報意界。 不善果報意識界
- 什麼是無記法?當由於造作、積累不善業的緣故,其果報意識界生起,與舍俱行,以色為所緣等,以法為所緣等,或以任何為所緣時,那時有觸,有受,有想,有思,有心,有尋,有伺,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法等。 那時有四蘊,有二處,有二界,有三食,有三根,有一觸等,有一意識界,有一法處,有一法界;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法等。
-
那時什麼是行蘊?觸、思、尋、伺、心一境性、命根;或在那時其他任何緣生的無色法,除去受蘊、想蘊、識蘊 - 這是那時的行蘊等 - 這些是無記法。 不善果報意識界。 果報無記。 無因唯作無記 唯作意界
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manodhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manodhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Kiriyā manodhātu.
Kiriyāmanoviññāṇadhātusomanassasahagatā
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
-
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….
-
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
-
什麼是無記法?當意界生起,是唯作,非善非不善也非業的果報,與舍俱行,以色為所緣等,以觸為所緣等,或以任何為所緣時,那時有觸,有受,有想,有思,有心,有尋,有伺,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法等。 那時有四蘊,有二處,有二界,有三食,有三根,有一觸等,有一意界,有一法處,有一法界;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法等。
- 那時什麼是行蘊?觸、思、尋、伺、心一境性、命根;或在那時其他任何緣生的無色法,除去受蘊、想蘊、識蘊 - 這是那時的行蘊等 - 這些是無記法。 唯作意界。 唯作意識界喜俱
- 什麼是無記法?當意識界生起,是唯作,非善非不善也非業的果報,與喜俱行,以色為所緣等,以法為所緣等,或以任何為所緣時,那時有觸,有受,有想,有思,有心,有尋,有伺,有喜,有樂,有心一境性,有精進根,有定根,有意根,有喜根,有命根;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法。
- 那時什麼是觸?那時的觸、接觸、已接觸的狀態 - 這是那時的觸等。
- 那時什麼是心一境性?那時心的住立、安住、確立、不散亂、不動搖、心的不散亂性、止、定根、定力 - 這是那時的心一境性。
-
那時什麼是精進根?那時心的發起精進、奮起、勇猛、努力、精勤、勤勉、奮發、堅毅、不鬆懈的精進、不捨欲、不捨責任、負責、精進、精進根、精進力 - 這是那時的精進根。
-
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Kiriyā manoviññāṇadhātu somanassasahagatā.
Kiriyāmanoviññāṇadhātuupekkhāsahagatā
- Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
- Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Kiriyā manoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā.
Ahetukā kiriyā abyākatā.
Sahetukakāmāvacarakiriyā
- 那時什麼是定根?那時心的住立、安住、確立、不散亂、不動搖、心的不散亂性、止、定根、定力 - 這是那時的定根等;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法等。 那時有四蘊,有二處,有二界,有三食,有五根,有一觸等,有一意識界,有一法處,有一法界;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法等。
- 那時什麼是行蘊?觸、思、尋、伺、喜、心一境性、精進根、定根、命根;或在那時其他任何緣生的無色法,除去受蘊、想蘊、識蘊 - 這是那時的行蘊等 - 這些是無記法。 唯作意識界喜俱。 唯作意識界舍俱。
- 什麼是無記法?當意識界生起,是唯作,非善非不善也非業的果報,與舍俱行,以色為所緣等,以法為所緣等,或以任何為所緣時,那時有觸,有受,有想,有思,有心,有尋,有伺,有舍,有心一境性,有精進根,有定根,有意根,有舍根,有命根;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法等。 那時有四蘊,有二處,有二界,有三食,有五根,有一觸等,有一意識界,有一法處,有一法界;或在那時其他任何緣生的無色法 - 這些是無記法等。
-
那時什麼是行蘊?觸、思、尋、伺、心一境性、精進根、定根、命根;或在那時其他任何緣生的無色法,除去受蘊、想蘊、識蘊 - 這是那時的行蘊等 - 這些是無記法。 唯作意識界舍俱。 無因唯作無記。 有因欲界唯作。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā ñāṇasampayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti …pe… ime dhammā abyākatā…pe… alobho abyākatamūlaṃ…pe… adoso abyākatamūlaṃ…pe… ime dhammā abyākatā.
Sahetukā kāmāvacarakiriyā.
Rūpāvacarakiriyā
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
Rūpāvacarakiriyā.
Arūpāvacarakiriyā
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
-
什麼是無記法?當意識界生起,是唯作,非善非不善也非業的果報,與喜俱行,與智相應等,與喜俱行與智相應有行等,與喜俱行與智不相應等,與喜俱行與智不相應有行等,與舍俱行與智相應等,與舍俱行與智相應有行等,與舍俱行與智不相應等,與舍俱行與智不相應有行,以色為所緣等,以法為所緣等,或以任何為所緣時,那時有觸等,有不散亂等 - 這些是無記法等...無貪是無記根等...無瞋是無記根等...這些是無記法。 有因欲界唯作。 色界唯作
- 什麼是無記法?當修習色界禪,是唯作,非善非不善也非業的果報,為現法樂住,離諸欲等,成就並住于初禪,以地遍為所緣時,那時有觸等,有不散亂等 - 這些是無記法。
- 什麼是無記法?當修習色界禪,是唯作,非善非不善也非業的果報,為現法樂住,尋伺寂靜等,第二禪等,第三禪等,第四禪等,初禪等,成就並住于第五禪,以地遍為所緣時,那時有觸等,有不散亂等 - 這些是無記法。 色界唯作。 無色界唯作
- 什麼是無記法?當修習無色界禪,是唯作,非善非不善也非業的果報,為現法樂住,完全超越色想,滅除對礙想,不作意種種想,與空無邊處想俱行,並且斷除樂等,成就並住于第四禪時,那時有觸等,有不散亂等 - 這些是無記法。
- 什麼是無記法?當修習無色界禪,是唯作,非善非不善也非業的果報,為現法樂住,完全超越空無邊處,與識無邊處想俱行,並且斷除樂等,成就並住于第四禪時,那時有觸等,有不散亂等 - 這些是無記法。
-
什麼是無記法?當修習無色界禪,是唯作,非善非不善也非業的果報,為現法樂住,完全超越識無邊處,與無所有處想俱行,並且斷除樂等,成就並住于第四禪時,那時有觸等,有不散亂等 - 這些是無記法。
-
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā…pe… alobho abyākatamūlaṃ…pe… adoso abyākatamūlaṃ…pe… amoho abyākatamūlaṃ…pe… ime dhammā abyākatā.
Arūpāvacarakiriyā.
Kiriyā abyākatā.
Cittuppādakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
- 什麼是「不可說法」?當某人在某個時刻修習無色界的禪定時,所產生的行為既不是善法,也不是惡法,也不是業的果報,完全超越了可見法的快樂住處,超越了一切有為的存在,處於無想無想處的快樂之中……此時他進入了第四禪,處於其中時會有觸……會有不動……這些法是不可說的……無貪慾是不可說的根源……無瞋恚是不可說的根源……無癡是不可說的根源……這些法是不可說的。
無色界的行為。
行為是不可說的。
心法部分已完成。