B01030525sattarasamavaggo（第十七部）

Sattarasamavaggo

(166) 1. Arahato puññūpacayakathā

Atthi arahato puññūpacayoti? Āmantā. Atthi arahato apuññūpacayoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthi arahato apuññūpacayoti? Āmantā. Natthi arahato puññūpacayoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….
Atthi arahato puññūpacayoti? Āmantā. Arahā puññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, āneñjābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, gatisaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, bhavasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, issariyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, adhipaccasaṃvattaniyaṃ [ādhipaccasaṃvattanikaṃ (?)] kammaṃ karoti, mahābhogasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, mahāparivārasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, devasobhagyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, manussasobhagyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….
Atthi arahato puññūpacayoti? Āmantā. Arahā ācinātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahā apacinātīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… arahā pajahatīti…pe… arahā upādiyatīti…pe… arahā visinetīti…pe… arahā ussinetīti…pe… arahā vidhūpetīti …pe… arahā sandhūpetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu arahā nevācināti na apacināti apacinitvā ṭhitoti? Āmantā. Hañci arahā nevācināti nāpacināti apacinitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe – 『『atthi arahato puññūpacayo』』ti.

Nanu arahā neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito, neva visineti na ussineti visinetvā ṭhito, neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhitoti? Āmantā. Hañci arahā neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito, no ca vata re vattabbe – 『『atthi arahato puññūpacayo』』ti.

Natthi arahato puññūpacayoti? Āmantā. Arahā dānaṃ dadeyyāti? Āmantā . Hañci arahā dānaṃ dadeyya, no ca vata re vattabbe – 『『natthi arahato puññūpacayo』』ti.

Arahā cīvaraṃ dadeyya…pe… piṇḍapātaṃ dadeyya… senāsanaṃ dadeyya… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ dadeyya… khādanīyaṃ dadeyya… bhojanīyaṃ dadeyya… pānīyaṃ dadeyya… cetiyaṃ vandeyya… cetiye mālaṃ āropeyya… gandhaṃ āropeyya… vilepanaṃ āropeyya…pe… cetiyaṃ abhidakkhiṇaṃ [padakkhiṇaṃ (?)] kareyyāti? Āmantā. Hañci arahā cetiyaṃ abhidakkhiṇaṃ kareyya, no ca vata re vattabbe – 『『natthi arahato puññūpacayo』』ti.

Atthi arahato puññūpacayotikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(167) 2. Natthi arahato akālamaccūtikathā

Natthi arahato akālamaccūti? Āmantā. Natthi arahantaghātakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atthi arahantaghātakoti? Āmantā. Atthi arahato akālamaccūti? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthi arahato akālamaccūti? Āmantā. Yo arahantaṃ jīvitā voropeti, sati jīvite jīvitāvasese jīvitā voropeti, asati jīvite jīvitāvasese jīvitā voropetīti? Sati jīvite jīvitāvasese jīvitā voropetīti. Hañci sati jīvite jīvitāvasese jīvitā voropeti, no ca vata re vattabbe – 『『natthi arahato akālamaccū』』ti. Asati jīvite jīvitāvasese jīvitā voropetīti, natthi arahantaghātakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….
第十七品 (166) 1. 關於阿羅漢的福德增長之論
阿羅漢有福德增長嗎?是的。阿羅漢有非福德增長嗎?不應如此說...沒有阿羅漢的非福德增長嗎?是的。沒有阿羅漢的福德增長嗎?不應如此說...
阿羅漢有福德增長嗎?是的。阿羅漢造作福德行為,造作不動行為,造作導向輪迴之業,造作導向有之業,造作導向權勢之業,造作導向統治之業,造作導向大財富之業,造作導向大眷屬之業,造作導向天界榮華之業,造作導向人間榮華之業嗎?不應如此說...
阿羅漢有福德增長嗎?是的。阿羅漢在積集嗎?不應如此說...阿羅漢在減損嗎?不應如此說...阿羅漢在捨棄嗎?...阿羅漢在執取嗎?...阿羅漢在解開嗎?...阿羅漢在繫縛嗎?...阿羅漢在熄滅嗎?...阿羅漢在燃燒嗎?不應如此說...阿羅漢既不積集也不減損,已減損而住嗎?是的。如果阿羅漢既不積集也不減損,已減損而住,那麼就不應說"阿羅漢有福德增長"。阿羅漢既不捨棄也不執取,已捨棄而住,既不解開也不繫縛,已解開而住,既不熄滅也不燃燒,已熄滅而住嗎?是的。如果阿羅漢既不熄滅也不燃燒,已熄滅而住,那麼就不應說"阿羅漢有福德增長"。
阿羅漢沒有福德增長嗎?是的。阿羅漢會佈施嗎?是的。如果阿羅漢會佈施,那麼就不應說"阿羅漢沒有福德增長"。阿羅漢會佈施衣服嗎?...會佈施飲食嗎?...會佈施住處嗎?...會佈施病人所需醫藥嗎?...會佈施硬食嗎?...會佈施軟食嗎?...會佈施飲料嗎?...會禮拜塔廟嗎?...會在塔廟供養花嗎?...會供養香嗎?...會供養涂香嗎?...會右繞塔廟嗎?是的。如果阿羅漢會右繞塔廟,那麼就不應說"阿羅漢沒有福德增長"。關於阿羅漢有福德增長之論終。
第十七品 (167) 2. 關於阿羅漢無非時死之論
阿羅漢沒有非時死嗎?是的。沒有殺害阿羅漢者嗎?不應如此說...有殺害阿羅漢者嗎?是的。阿羅漢有非時死嗎?不應如此說...阿羅漢沒有非時死嗎?是的。殺害阿羅漢者是在有壽命、有壽命剩餘時奪取生命,還是在無壽命、無壽命剩餘時奪取生命呢?是在有壽命、有壽命剩餘時奪取生命。如果是在有壽命、有壽命剩餘時奪取生命,那麼就不應說"阿羅漢沒有非時死"。如果是在無壽命、無壽命剩餘時奪取生命,那麼就沒有殺害阿羅漢者嗎?不應如此說...
Natthi arahato akālamaccūti? Āmantā. Arahato kāye visaṃ na kameyya, satthaṃ na kameyya, aggi na kameyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu arahato kāye visaṃ kameyya , satthaṃ kameyya, aggi kameyyāti? Āmantā. Hañci arahato kāye visaṃ kameyya, satthaṃ kameyya, aggi kameyya, no ca vata re vattabbe – 『『natthi arahato akālamaccū』』ti.

Arahato kāye visaṃ na kameyya, satthaṃ na kameyya, aggi na kameyyāti? Āmantā. Natthi arahantaghātakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato akālamaccūti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃveditvā byantībhāvaṃ vadāmi; tañca kho diṭṭheva dhamme upapajjaṃ vā apare vā pariyāye』』ti. Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi natthi arahato akālamaccūti.

Natthi arahato akālamaccūtikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(168) 3. Sabbamidaṃ kammatotikathā

Sabbamidaṃ kammatoti? Āmantā. Kammampi kammatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sabbamidaṃ kammatoti? Āmantā. Sabbamidaṃ pubbekatahetūti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sabbamidaṃ kammatoti? Āmantā. Sabbamidaṃ kammavipākatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….
Sabbamidaṃ kammavipākatoti? Āmantā. Kammavipākena pāṇaṃ haneyyāti? Āmantā. Pāṇātipāto saphaloti? Āmantā. Kammavipāko saphaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kammavipāko aphaloti? Āmantā. Pāṇātipāto aphaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kammavipākena adinnaṃ ādiyeyya…pe… musā bhaṇeyya… pisuṇaṃ bhaṇeyya… pharusaṃ bhaṇeyya… samphaṃ palapeyya… sandhiṃ chindeyya… nillopaṃ hareyya… ekāgārikaṃ kareyya… paripanthe tiṭṭheyya… paradāraṃ gaccheyya… gāmaghātakaṃ kareyya… nigamaghātakaṃ kareyya… kammavipākena dānaṃ dadeyya… cīvaraṃ dadeyya … piṇḍapātaṃ dadeyya… senāsanaṃ dadeyya… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ dadeyyāti? Āmantā. Gilānapaccayabhesajjaparikkhāro saphaloti? Āmantā. Kammavipāko saphaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kammavipāko aphaloti? Āmantā. Gilānapaccayabhesajjaparikkhāro aphaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『sabbamidaṃ kammato』』ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

『『Kammunā vattatī [vattati (pī. ka., ma. ni. 2.460), vattate (?)] loko, kammunā vattatī [vattati (pī. ka., ma. ni. 2.460), vattate (?)] pajā;

Kammanibandhanā sattā, rathassāṇīva yāyato [ma. ni. 2.460; su. ni. 659].

『『Kammena kittiṃ labhate pasaṃsaṃ,

Kammena jāniñca vadhañca bandhaṃ;

Taṃ kammaṃ nānākaraṇaṃ viditvā,

Kasmā vade natthi kammanti loke』』ti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi 『『sabbamidaṃ kammato』』ti.

Sabbamidaṃ kammatotikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(169) 4. Indriyabaddhakathā

阿羅漢沒有非時死嗎?是的。毒藥不會對阿羅漢的身體起作用,刀劍不會傷害阿羅漢,火不會燒傷阿羅漢嗎?不應如此說...毒藥會對阿羅漢的身體起作用,刀劍會傷害阿羅漢,火會燒傷阿羅漢嗎?是的。如果毒藥會對阿羅漢的身體起作用,刀劍會傷害阿羅漢,火會燒傷阿羅漢,那麼就不應說"阿羅漢沒有非時死"。毒藥不會對阿羅漢的身體起作用,刀劍不會傷害阿羅漢,火不會燒傷阿羅漢嗎?是的。沒有殺害阿羅漢者嗎?不應如此說...
阿羅漢有非時死嗎?是的。世尊不是說過:"比丘們,我不說有意造作、積累的業不經歷果報就會消失。那果報或在現世,或在來世必定會經歷。"有這樣的經文嗎?是的。那麼阿羅漢就沒有非時死。關於阿羅漢無非時死之論終。
第十七品 (168) 3. 關於一切皆由業所致之論
一切皆由業所致嗎?是的。業也是由業所致嗎?不應如此說...一切皆由業所致嗎?是的。一切都是由過去所作所致嗎?不應如此說...一切皆由業所致嗎?是的。一切都是業的果報嗎?不應如此說...
一切都是業的果報嗎?是的。由業的果報殺生嗎?是的。殺生有果報嗎?是的。業的果報有果報嗎?不應如此說...業的果報無果報嗎?是的。殺生無果報嗎?不應如此說... 由業的果報偷盜嗎?...說妄語嗎?...說離間語嗎?...說粗惡語嗎?...說綺語嗎?...入室盜竊嗎?...搶劫嗎?...做強盜嗎?...埋伏搶劫嗎?...通姦嗎?...屠村嗎?...屠鎮嗎?...由業的果報佈施嗎?...佈施衣服嗎?...佈施飲食嗎?...佈施住處嗎?...佈施病人所需醫藥嗎?是的。佈施病人所需醫藥有果報嗎?是的。業的果報有果報嗎?不應如此說...業的果報無果報嗎?是的。佈施病人所需醫藥無果報嗎?不應如此說...
不應說"一切皆由業所致"嗎?是的。世尊不是說過: "世間由業而轉,眾生由業而轉; 眾生為業所繫,如車輪繞軸而轉。由業得名譽稱讚, 由業受損失死亡囚禁; 知業有種種差別, 為何說世間無業?" 有這樣的經文嗎?是的。那麼"一切皆由業所致"。關於一切皆由業所致之論終。
第十七品 (169) 4. 關於有情根之論
Indriyabaddhaññeva dukkhanti? Āmantā. Indriyabaddhaññeva aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu anindriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammanti? Āmantā. Hañci anindriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammaṃ, no ca vata re vattabbe – 『『indriyabaddhaññeva dukkha』』nti.

Anindriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ…pe… vipariṇāmadhammaṃ, tañca na dukkhanti? Āmantā. Indriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ…pe… vipariṇāmadhammaṃ, tañca na dukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Indriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ…pe… vipariṇāmadhammaṃ, tañca dukkhanti [idaṃ-pucchādvayena purimapucchādvayassa purato bhavitabbaṃ]? Āmantā. Anindriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ…pe… vipariṇāmadhammaṃ, tañca dukkhanti [idaṃ-pucchādvayena purimapucchādvayassa purato bhavitabbaṃ]? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Indriyabaddhaññeva dukkhanti? Āmantā. Nanu yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ [saṃ. ni. 3.15] vuttaṃ bhagavatā – 『『anindriyabaddhaṃ anicca』』nti? Āmantā. Hañci yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ [saṃ. ni. 3.15] vuttaṃ bhagavatā – anindriyabaddhaṃ aniccaṃ, no ca vata re vattabbe – 『『indriyabaddhaññeva dukkha』』nti.
Na vattabbaṃ – 『『indriyabaddhaññeva dukkha』』nti? Āmantā. Yathā indriyabaddhassa dukkhassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, evamevaṃ anindriyabaddhassa dukkhassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… yathā indriyabaddhaṃ dukkhaṃ pariññātaṃ na puna uppajjati , evamevaṃ anindriyabaddhaṃ dukkhaṃ pariññātaṃ na puna uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi indriyabaddhaññeva dukkhanti.

Indriyabaddhakathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(170) 5. Ṭhapetvā ariyamaggantikathā

Ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhāti? Āmantā. Dukkhasamudayopi dukkhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dukkhasamudayopi dukkhoti? Āmantā. Tīṇeva ariyasaccānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tīṇeva ariyasaccānīti? Āmantā. Nanu cattāri ariyasaccāni vuttāni bhagavatā – dukkhaṃ, dukkhasamudayo, dukkhanirodho, dukkhanirodhagāminī paṭipadāti? Āmantā. Hañci cattāri ariyasaccāni vuttāni bhagavatā – dukkhaṃ, dukkhasamudayo, dukkhanirodho, dukkhanirodhagāminī paṭipadā; no ca vata re vattabbe – 『『tīṇeva ariyasaccānī』』ti.

Dukkhasamudayopi dukkhoti? Āmantā. Kenaṭṭhenāti? Aniccaṭṭhena. Ariyamaggo aniccoti? Āmantā. Ariyamaggo dukkhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ariyamaggo anicco, so ca na dukkhoti? Āmantā. Dukkhasamudayo anicco, so ca na dukkhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dukkhasamudayo anicco, so ca dukkhoti? Āmantā. Ariyamaggo anicco, so ca dukkhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

只有感官束縛的事物是苦嗎?是的。感官束縛的事物是無常的、因緣而生的、必滅之法、必衰之法、必厭之法、必滅之法、必變之法嗎?不應如此說...難道無感官束縛的事物是無常的、因緣而生的、必滅之法、必衰之法、必厭之法、必滅之法、必變之法嗎?是的。如果無感官束縛的事物是無常的、因緣而生的、必滅之法、必衰之法、必厭之法、必滅之法、必變之法，那麼就不應說"只有感官束縛的事物是苦"。無感官束縛的事物是無常的、因緣而生的...必變之法，這些難道不是苦嗎?是的。感官束縛的事物是無常的、因緣而生的...必變之法，這些難道不是苦嗎?不應如此說... 感官束縛的事物是無常的、因緣而生的...必變之法，這些苦嗎[這個問題是前面問題的前提]?是的。無感官束縛的事物是無常的、因緣而生的...必變之法，這些苦嗎[這個問題是前面問題的前提]?不應如此說...
只有感官束縛的事物是苦嗎?是的。難道無常的事物是苦[《相應部》3.15]，世尊不是說過"無感官束縛的事物是無常"嗎?是的。如果無常的事物是苦[《相應部》3.15]，世尊不是說過"無感官束縛的事物是無常"嗎?不應如此說...那麼就不應說"只有感官束縛的事物是苦"。
不應說"只有感官束縛的事物是苦"嗎?是的。就像對感官束縛的苦的理解，世尊以此修習聖道，那麼對無感官束縛的苦的理解，世尊以此修習聖道嗎?不應如此說...就像感官束縛的苦被理解后不再生起，那麼無感官束縛的苦被理解后不再生起嗎?不應如此說。因此就應說"只有感官束縛的事物是苦"。關於感官束縛之論終。
第十七品 (170) 5. 除了聖道之外的事物是苦嗎?
除了聖道之外的所有法都是苦嗎?是的。苦的起因也是苦嗎?不應如此說...苦的起因也是苦嗎?是的。三種聖諦嗎?不應如此說...三種聖諦嗎?是的。世尊不是說過四種聖諦嗎——苦、苦的起因、苦的滅盡、通向苦的滅盡的道路嗎?是的。如果世尊說過四種聖諦——苦、苦的起因、苦的滅盡、通向苦的滅盡的道路，那麼就不應說"三種聖諦"。苦的起因也是苦嗎?是的。以什麼為依據?以無常為依據。聖道是無常的嗎?是的。聖道是苦嗎?不應如此說... 聖道是無常的，那它也是苦嗎?是的。苦的起因是無常的，那它也是苦嗎?不應如此說...苦的起因是無常的，那它也是苦嗎?是的。聖道是無常的，那它也是苦嗎?不應如此說...
Na vattabbaṃ – 『『ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā』』ti? Āmantā. Nanu sā dukkhanirodhagāminī paṭipadāti? Āmantā. Hañci sā dukkhanirodhagāminī paṭipadā, tena vata re vattabbe – 『『ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā』』ti.

Ṭhapetvā ariyamaggantikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(171) 6. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātikathā

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti? Āmantā. Nanu saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā. Hañci saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭhapurisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti? Āmantā. Nanu atthi keci saṅghassa dānaṃ dentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa dānaṃ denti, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti. Nanu atthi keci saṅghassa cīvaraṃ denti…pe… piṇḍapātaṃ denti… senāsanaṃ denti… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ denti… khādanīyaṃ denti… bhojanīyaṃ denti…pe… pānīyaṃ dentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa pānīyaṃ denti, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

『『Āhutiṃ jātavedova, mahāmeghaṃva medanī;

Saṅgho samādhisampanno, paṭiggaṇhāti dakkhiṇa』』nti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātīti.

Saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātīti? Āmantā. Maggo paṭiggaṇhāti, phalaṃ paṭiggaṇhātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(172) 7. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathā

Na vattabbaṃ – 『『ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā』』ti? Āmantā. Nanu sā dukkhanirodhagāminī paṭipadāti? Āmantā. Hañci sā dukkhanirodhagāminī paṭipadā, tena vata re vattabbe – 『『ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā』』ti.

Ṭhapetvā ariyamaggantikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(171) 6. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātikathā

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti? Āmantā. Nanu saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā. Hañci saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭhapurisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti? Āmantā. Nanu atthi keci saṅghassa dānaṃ dentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa dānaṃ denti, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti. Nanu atthi keci saṅghassa cīvaraṃ denti…pe… piṇḍapātaṃ denti… senāsanaṃ denti… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ denti… khādanīyaṃ denti… bhojanīyaṃ denti…pe… pānīyaṃ dentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa pānīyaṃ denti, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

『『Āhutiṃ jātavedova, mahāmeghaṃva medanī;

Saṅgho samādhisampanno, paṭiggaṇhāti dakkhiṇa』』nti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātīti.

Saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātīti? Āmantā. Maggo paṭiggaṇhāti, phalaṃ paṭiggaṇhātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(172) 7. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathā

注意此處是斷點重試開始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻譯

我來將這段文獻完整翻譯成簡體中文： 790. 不應該說"除了聖道之外，其餘的一切有為法都是苦"嗎？是的。難道這不是導向苦滅的道路嗎？是的。如果這是導向苦滅的道路，那麼應當說"除了聖道之外，其餘的一切有為法都是苦"。關於除外聖道的討論結束。第十七品 (171) 6. 關於"不應該說僧團接受供養"的討論 791. 不應該說"僧團接受供養"嗎？是的。難道僧團不是應供養、應款待、應施與、應合掌禮敬、世間無上福田嗎？是的。如果僧團是應供養、應款待、應施與、應合掌禮敬、世間無上福田，那麼應當說"僧團接受供養"。不應該說"僧團接受供養"嗎？是的。難道世尊不是說過四雙八輩是應供養的嗎？是的。如果世尊說過四雙八輩是應供養的，那麼應當說"僧團接受供養"。不應該說"僧團接受供養"嗎？是的。難道沒有人向僧團佈施嗎？有的。如果有人向僧團佈施，那麼應當說"僧團接受供養"。難道沒有人向僧團佈施衣物...乞食...住所...病人所需藥品...硬食...軟食...飲料嗎？有的。如果有人向僧團佈施飲料，那麼應當說"僧團接受供養"。不應該說"僧團接受供養"嗎？是的。難道世尊不是說過： "如火神接受祭品，如大地接受雨水，具足禪定的僧團，同樣接受供養" 這段經文確實存在嗎？是的。那麼僧團確實接受供養。 792. 僧團接受供養嗎？是的。道接受供養，果接受供養嗎？不應該這樣說...等等。關於"不應該說僧團接受供養"的討論結束。第十七品 (172) 7. 關於"不應該說僧團凈化供養"的討論

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī』』ti? Āmantā. Nanu saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā. Hañci saṅgho āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī』』ti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī』』ti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī』』ti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī』』ti? Āmantā. Nanu atthi keci saṅghassa dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhenti, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī』』ti.

Nanu atthi keci saṅghassa cīvaraṃ datvā…pe… piṇḍapātaṃ datvā…pe… senāsanaṃ datvā… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ datvā… khādanīyaṃ datvā… bhojanīyaṃ datvā…pe… pānīyaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa pānīyaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhenti, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī』』ti.

Saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetīti? Āmantā. Maggo visodheti, phalaṃ visodhetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(173) 8. Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathā

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī』』ti? Āmantā. Nanu atthi keci saṅghabhattāni karonti, uddesabhattāni karonti, yāgupānāni karontīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghabhattāni karonti, uddesabhattāni karonti, yāgupānāni karonti, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī』』ti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī』』ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『gaṇabhojanaṃ paramparabhojanaṃ atirittabhojanaṃ anatirittabhojana』』nti? Āmantā. Hañci vuttaṃ bhagavatā – 『『gaṇabhojanaṃ paramparabhojanaṃ atirittabhojanaṃ anatirittabhojanaṃ』』, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī』』ti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī』』ti? Āmantā. Nanu aṭṭha pānāni vuttāni bhagavatā – ambapānaṃ, jambupānaṃ , cocapānaṃ, mocapānaṃ, madhukapānaṃ, [madhupānaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.) mahāva. 300 pana passitabbaṃ] muddikapānaṃ, sālukapānaṃ, phārusakapānanti? Āmantā. Hañci aṭṭha pānāni vuttāni bhagavatā – ambapānaṃ, jambupānaṃ, cocapānaṃ, mocapānaṃ, madhukapānaṃ, muddikapānaṃ , sālukapānaṃ, phārusakapānaṃ, tena vata re vattabbe – 『『saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī』』ti.

Saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatīti? Āmantā. Maggo bhuñjati pivati khādati sāyati, phalaṃ bhuñjati pivati khādati sāyatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(174) 9. Na vattabbaṃ saṅghassadinnaṃ mahapphalantikathā

我將這段文獻完整翻譯成簡體中文： 793. 不應該說"僧團凈化供養"嗎？是的。難道僧團不是應供養、應款待、應施與、應合掌禮敬、世間無上福田嗎？是的。如果僧團是應供養...等...世間無上福田，那麼應當說"僧團凈化供養"。不應該說"僧團凈化供養"嗎？是的。難道世尊不是說過四雙八輩是應供養的嗎？是的。如果世尊說過四雙八輩是應供養的，那麼應當說"僧團凈化供養"。不應該說"僧團凈化供養"嗎？是的。難道沒有人向僧團佈施后獲得供養的功德嗎？有的。如果有人向僧團佈施后獲得供養的功德，那麼應當說"僧團凈化供養"。難道沒有人向僧團佈施衣物...乞食...住所...病人所需藥品...硬食...軟食...飲料后獲得供養的功德嗎？有的。如果有人向僧團佈施飲料后獲得供養的功德，那麼應當說"僧團凈化供養"。 794. 僧團凈化供養嗎？是的。道凈化供養，果凈化供養嗎？不應該這樣說...等等。關於"不應該說僧團凈化供養"的討論結束。第十七品 (173) 8. 關於"不應該說僧團食用"的討論 795. 不應該說"僧團吃、喝、咀嚼、品嚐"嗎？是的。難道沒有人準備僧團食物、指定食物、粥飲嗎？有的。如果有人準備僧團食物、指定食物、粥飲，那麼應當說"僧團吃、喝、咀嚼、品嚐"。不應該說"僧團吃、喝、咀嚼、品嚐"嗎？是的。難道世尊不是說過"團體食、輪流食、剩餘食、非剩餘食"嗎？是的。如果世尊說過"團體食、輪流食、剩餘食、非剩餘食"，那麼應當說"僧團吃、喝、咀嚼、品嚐"。不應該說"僧團吃、喝、咀嚼、品嚐"嗎？是的。難道世尊不是說過八種飲料：芒果飲料、蒲桃飲料、香蕉飲料、芭蕉飲料、蜜樹飲料、葡萄飲料、睡蓮根飲料、梨飲料嗎？是的。如果世尊說過八種飲料：芒果飲料、蒲桃飲料、香蕉飲料、芭蕉飲料、蜜樹飲料、葡萄飲料、睡蓮根飲料、梨飲料，那麼應當說"僧團吃、喝、咀嚼、品嚐"。 796. 僧團吃、喝、咀嚼、品嚐嗎？是的。道吃、喝、咀嚼、品嚐，果吃、喝、咀嚼、品嚐嗎？不應該這樣說...等等。關於"不應該說僧團食用"的討論結束。第十七品 (174) 9. 關於"不應該說佈施給僧團有大果報"的討論

Na vattabbaṃ – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti? Āmantā. Nanu saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā. Hañci saṅgho āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tena vata re vattabbe – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, tena vata re vattabbe – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『saṅghe, gotami, dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā』』ti [ma. ni. 3.376]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅghassa dinnaṃ mahapphalanti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti? Āmantā. Nanu sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca –

『『Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, kattha dinnaṃ mahapphalanti.

『『Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā;

Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito.

『『Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, saṅghe dinnaṃ mahapphala』』nti [saṃ. ni. 1.262; vi. va. 642, 751].

『『Eso hi saṅgho vipulo mahaggato,

Esappameyyo udadhīva sāgaro;

Ete hi seṭṭhā naravīrasāvakā [narasīhasāvakā (ka.)],

Pabhaṅkarā dhammamudīrayanti.

『『Tesaṃ sudinnaṃ suhutaṃ suyiṭṭhaṃ,

Ye saṅghamuddissa dadanti dānaṃ;

Sā dakkhiṇā saṅghagatā patiṭṭhitā,

Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā.

『『Etādisaṃ yaññamanussarantā,

Ye vedajātā vicaranti [viharanti (sī. ka.)] loke;

Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ,

Aninditā saggamupenti ṭhāna』』nti [vi. va. 645, 754].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅghassa dinnaṃ mahapphalanti.

Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(175) 10. Na vattabbaṃ buddhassadinnaṃ mahapphalantikathā

Na vattabbaṃ – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti? Āmantā. Nanu saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā. Hañci saṅgho āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tena vata re vattabbe – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, tena vata re vattabbe – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『saṅghe, gotami, dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā』』ti [ma. ni. 3.376]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅghassa dinnaṃ mahapphalanti.

Na vattabbaṃ – 『『saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti? Āmantā. Nanu sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca –

『『Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, kattha dinnaṃ mahapphalanti.

『『Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā;

Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito.

『『Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, saṅghe dinnaṃ mahapphala』』nti [saṃ. ni. 1.262; vi. va. 642, 751].

『『Eso hi saṅgho vipulo mahaggato,

Esappameyyo udadhīva sāgaro;

Ete hi seṭṭhā naravīrasāvakā [narasīhasāvakā (ka.)],

Pabhaṅkarā dhammamudīrayanti.

『『Tesaṃ sudinnaṃ suhutaṃ suyiṭṭhaṃ,

Ye saṅghamuddissa dadanti dānaṃ;

Sā dakkhiṇā saṅghagatā patiṭṭhitā,

Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā.

『『Etādisaṃ yaññamanussarantā,

Ye vedajātā vicaranti [viharanti (sī. ka.)] loke;

Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ,

Aninditā saggamupenti ṭhāna』』nti [vi. va. 645, 754].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅghassa dinnaṃ mahapphalanti.

Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(175) 10. Na vattabbaṃ buddhassadinnaṃ mahapphalantikathā

注意此處是斷點重試開始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻譯

不應該說"佈施僧團果報大"嗎？是的。難道僧團不是應該受供養、應該受款待、應該受佈施、應該受合掌禮敬、是世間無上福田嗎？是的。如果僧團是應該受供養...乃至...是世間無上福田,那麼應該說"佈施僧團果報大"。不應該說"佈施僧團果報大"嗎？是的。難道世尊不是說四雙八輩是應該受佈施的嗎？是的。如果世尊說四雙八輩是應該受佈施的,那麼應該說"佈施僧團果報大"。
不應該說"佈施僧團果報大"嗎？是的。難道世尊不是說過:"喬達彌,你應該佈施僧團,佈施僧團時,我和僧團都會受到供養"嗎？有這樣的經文嗎？是的。那麼佈施僧團果報大。不應該說"佈施僧團果報大"嗎？是的。難道天帝釋不是這樣對世尊說的: "人們行佈施,眾生求福德, 作有依福業,何處施果大?" "四向四果者,正直具定慧, 此即為僧團,戒慧皆具足。人們行佈施,眾生求福德, 作有依福業,施僧團果大。" "此僧團廣大且高尚, 無量如大海無邊際; 這些最勝人中勇者弟子, 光明照耀宣說正法。佈施供養他們善哉, 為僧團而行佈施; 此佈施植根於僧團, 世間智者稱讚果報大。憶念如是佈施祭祀, 具智慧者行於世間; 斷除一切吝嗇之垢, 無可指責生於天界。" 有這樣的經文嗎？是的。那麼佈施僧團果報大。不應該說佈施僧團果報大的討論結束。第十七品 (175) 10. 不應該說佈施佛陀果報大的討論
Na vattabbaṃ – 『『buddhassa dinnaṃ mahapphala』』nti? Āmantā. Nanu bhagavā dvipadānaṃ aggo, dvipadānaṃ seṭṭho, dvipadānaṃ pamokkho, dvipadānaṃ uttamo, dvipadānaṃ pavaro asamo asamasamo appaṭisamo appaṭibhāgo appaṭipuggaloti? Āmantā. Hañci bhagavā dvipadānaṃ aggo, dvipadānaṃ seṭṭho, dvipadānaṃ pamokkho, dvipadānaṃ uttamo, dvipadānaṃ pavaro asamo asamasamo appaṭisamo appaṭibhāgo appaṭipuggalo, tena vata re vattabbe – 『『buddhassa dinnaṃ mahapphala』』nti.

Na vattabbaṃ – 『『buddhassa dinnaṃ mahapphala』』nti? Āmantā. Atthi koci buddhena samasamo – sīlena samādhinā paññāyāti? Natthi . Hañci natthi koci buddhena samasamo – sīlena samādhinā paññāya, tena vata re vattabbe – 『『buddhassa dinnaṃ mahapphala』』nti.

Na vattabbaṃ – 『『buddhassa dinnaṃ mahapphala』』nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

『『Nayimasmiṃ vā loke parasmiṃ vā pana,

Buddhena seṭṭho ca samo ca vijjati;

Yamāhuneyyānaṃ aggataṃ gato,

Puññatthikānaṃ vipulapphalesina』』nti [vi. va. 1047].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi buddhassa dinnaṃ mahapphalanti.

Na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo

(176) 11. Dakkhiṇāvisuddhikathā

Dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakatoti? Āmantā. Nanu atthi keci paṭiggāhakā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā . Hañci atthi keci paṭiggāhakā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, no ca vata re vattabbe – 『『dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato』』ti.

Dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakatoti? Āmantā . Nanu cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, no ca vata re vattabbe – 『『dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato』』ti.

Dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakatoti? Āmantā. Nanu atthi keci sotāpanne dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhentīti? Āmantā. Hañci atthi keci sotāpanne dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhenti, no ca vata re vattabbe – 『『dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato』』ti.

Nanu atthi keci sakadāgāmissa…pe… anāgāmissa…pe… arahato dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhentīti? Āmantā. Hañci atthi keci arahato dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhenti, no ca vata re vattabbe – 『『dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato』』ti.

Paṭiggāhakato dānaṃ visujjhatīti? Āmantā. Añño aññassa kārako, parakataṃ sukhadukkhaṃ, añño karoti añño paṭisaṃvedetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakatoti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『catasso kho imā, ānanda, dakkhiṇā visuddhiyo! Katamā catasso? Atthānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato; atthānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati, no dāyakato ; atthānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca; atthānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato. Imā kho, ānanda, catasso dakkhiṇā visuddhiyo』』ti [ma. ni.

不應該說"佈施佛陀果報大"嗎？是的。難道世尊不是二足生中最尊、二足生中最優、二足生中最解脫、二足生中最上、二足生中最傑出、無可比擬、無與倫比、無可匹敵、無可分割、無可分配的獨特者嗎？是的。如果世尊是二足生中最尊、二足生中最優、二足生中最解脫、二足生中最上、二足生中最傑出、無可比擬、無與倫比、無可匹敵、無可分割、無可分配的獨特者，那麼應該說"佈施佛陀果報大"。不應該說"佈施佛陀果報大"嗎？是的。難道沒有與佛相等者——在戒、定、慧上嗎？沒有。確實沒有與佛相等者——在戒、定、慧上，因此應該說"佈施佛陀果報大"。不應該說"佈施佛陀果報大"嗎？是的。難道世尊不是說過： "在此世或他世中，無與佛相等者存在；被稱為應供者的最上者，為行善者帶來豐碩果報"嗎？有這樣的**嗎？是的。那麼佈施佛陀果報大。不應該說佈施佛陀果報大的討論結束。第十七品 (176) 11. 關於供養的清凈討論
是說"只有施者的佈施才清凈，而受者的佈施不清凈"嗎？是的。難道確實存在一些受者，是應供養、應款待、應佈施、應合掌禮敬、是世間無上福田的嗎？是的。如果確實存在一些受者，是應供養、應款待、應佈施、應合掌禮敬、是世間無上福田，那麼應該說"只有施者的佈施才清凈，而受者的佈施不清凈"。只有施者的佈施才清凈，而受者的佈施不清凈嗎？是的。難道四雙八輩的應供者不是世尊所說的嗎？是的。如果四雙八輩的應供者是世尊所說的，那麼應該說"只有施者的佈施才清凈，而受者的佈施不清凈"。只有施者的佈施才清凈，而受者的佈施不清凈嗎？是的。難道確實有一些初果者在佈施後會受到供養嗎？是的。如果確實有一些初果者在佈施後會受到供養，那麼應該說"只有施者的佈施才清凈，而受者的佈施不清凈"。難道確實有一些二果者...乃至...三果者...乃至...阿羅漢在佈施後會受到供養嗎？是的。如果確實有一些阿羅漢在佈施後會受到供養，那麼應該說"只有施者的佈施才清凈，而受者的佈施不清凈"。
受者的佈施不清凈嗎？是的。難道不是說每個人都是因緣者，感受著他人的快樂與痛苦嗎？確實不是這樣...乃至... 只有施者的佈施才清凈，而受者的佈施不清凈嗎？是的。難道世尊不是說過： "四種供養，阿難，清凈的供養！哪四種呢？阿難，供養的佈施清凈，而受者的佈施不清凈；阿難，受者的佈施清凈，而施者的佈施不清凈；阿難，供養的佈施與受者的佈施都清凈；阿難，供養的佈施既不清凈，也不清凈于受者。阿難，這四種供養的清凈"。

3.381]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – 『『dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato』』ti.

Dakkhiṇāvisuddhikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo.

3.381]。有這樣的經文嗎？是的。那麼不應該說"只有施者的佈施才清凈，而受者的佈施不清凈"。關於供養的清凈討論結束。第十七品結束。

Tassuddānaṃ –

Atthi arahato puññūpacayo, natthi arahato akālamaccu, sabbamidaṃ kammato, indriyabaddhaññeva dukkhaṃ, ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā, saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhāti, saṅgho dakkhiṇaṃ visodheti, saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyati, saṅghassa dinnaṃ mahapphalaṃ, atthi dānaṃ visuddhiyāti [visujjhatīti (syā.)].

其總結如下：有阿羅漢的福德積累，沒有阿羅漢的無時無刻的死亡，所有這些都是因果法則，感官束縛的痛苦，除去聖道之外，其餘的法都是苦，僧團接受供養，僧團清凈供養，僧團享用、飲用、食用、安住，佈施給僧團的果報大，確實有清凈的佈施。