B010102A7sekhiyakaṇḍaṃ(學戒經部分)c3.5s

  1. Sekhiyakaṇḍaṃ

  2. Parimaṇḍalavaggo

Ime kho panāyasmanto sekhiyā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā nivāsenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā puratopi pacchatopi olambentā nivāsessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā nivāsessantī』』ti! Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi – 『『saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, puratopi pacchatopi olambentā nivāsethā』』ti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, puratopi pacchatopi olambentā nivāsessatha! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

『『Parimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Parimaṇḍalaṃ nivāsetabbaṃ nābhimaṇḍalaṃ jāṇumaṇḍalaṃ paṭicchādentena. Yo anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā pārupanti…pe….

『『Parimaṇḍalaṃ pārupissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ ubho kaṇṇe samaṃ katvā. Yo anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento pārupati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyaṃ vivaritvā antaraghare gacchanti…pe….

『『Suppaṭicchanno antaragharegamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Suppaṭicchannena antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyaṃ vivaritvā antaraghare nisīdanti…pe….

『『Suppaṭicchanno antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Suppaṭicchannena antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthampi pādampi kīḷāpentā antaraghare gacchanti…pe….

『『Susaṃvuto antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Susaṃvutena antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpento antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, ummattakassa, ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

學處篇 整齊品 尊者們,這些是應當學習的法。 那時,佛世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇樹給孤獨園。當時,六群比丘前後垂下下衣而穿著。人們埋怨、批評、傳播說:"為什麼沙門釋子們會前後垂下下衣而穿著呢,就像在家享受欲樂的人一樣。"比丘們聽到了那些人埋怨、批評、傳播的話。那些少欲的比丘們...埋怨、批評、傳播說:"為什麼六群比丘會前後垂下下衣而穿著呢!"於是那些比丘以種種方式呵責六群比丘后,將此事告知世尊。然後世尊以此因緣、以此場合召集比丘僧團,詢問六群比丘:"比丘們,據說你們前後垂下下衣而穿著,是真的嗎?""是真的,世尊。"佛世尊呵責道...:"為什麼你們這些愚人會前後垂下下衣而穿著呢!這不能令不信者生信...比丘們,你們應當如此誦出這條學處: '我要整齊地穿下衣',應當學習。" 應當整齊地穿下衣,遮蓋臍輪和膝輪。若出於輕慢而前後垂下穿著下衣,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第一學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘前後垂下上衣而穿著... "'我要整齊地披上衣',應當學習。" 應當整齊地披上衣,使兩肩平齊。若出於輕慢而前後垂下披著上衣,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第二學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘露出身體在俗家中行走... "'我要善加遮蔽地在俗家中行走',應當學習。" 應當善加遮蔽地在俗家中行走。若出於輕慢而露出身體在俗家中行走,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第三學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘露出身體在俗家中坐著... "'我要善加遮蔽地在俗家中坐',應當學習。" 應當善加遮蔽地在俗家中坐。若出於輕慢而露出身體在俗家中坐,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第四學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘搖晃手腳在俗家中行走... "'我要善護威儀地在俗家中行走',應當學習。" 應當善護威儀地在俗家中行走。若出於輕慢而搖晃手或腳在俗家中行走,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、發狂的、最初的犯錯者。 第五學處終。

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthampi pādampi kīḷāpentā antaraghare nisīdanti…pe….

『『Susaṃvuto antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Susaṃvutena antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpento antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ olokentā antaraghare gacchanti…pe….

『『Okkhittacakkhu antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṃ yugamattaṃ pekkhantena. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ olokentā antaraghare nisīdanti…pe….

『『Okkhittacakkhuantaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Okkhittacakkhunā antaraghare nisīditabbaṃ yugamattaṃ pekkhantena. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ukkhittakāya antaraghare gacchanti…pe….

『『Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na ukkhittakāya antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ekato vā ubhato vā ukkhipitvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ukkhittakāya antaraghare nisīdanti…pe….

『『Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na ukkhittakāya antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ekato vā ubhato vā ukkhipitvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Parimaṇḍalavaggo paṭhamo.

  1. Ujjagghikavaggo

  2. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṃ hasantā antaraghare gacchanti…pe….

『『Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca mahāhasitaṃ hasanto antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, hasanīyasmiṃ vatthusmiṃ mihitamattaṃ karoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṃ hasantā antaraghare nisīdanti…pe….

『『Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na ujjagghikāya antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca mahāhasitaṃ hasanto antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, hasanīyasmiṃ vatthusmiṃ mihitamattaṃ karoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

那時,佛世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇樹給孤獨園。當時,六群比丘搖晃手腳在俗家中坐著... "'我要善護威儀地在俗家中坐',應當學習。" 應當善護威儀地在俗家中坐。若出於輕慢而搖晃手或腳在俗家中坐,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、發狂的、最初的犯錯者。 第六學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘東張西望地在俗家中行走... "'我要垂目而視地在俗家中行走',應當學習。" 應當垂目而視地在俗家中行走,目光只看前方一犁長的距離。若出於輕慢而東張西望地在俗家中行走,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第七學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘東張西望地在俗家中坐著... "'我要垂目而視地在俗家中坐',應當學習。" 應當垂目而視地在俗家中坐,目光只看前方一犁長的距離。若出於輕慢而東張西望地在俗家中坐,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第八學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘提起衣服在俗家中行走... "'我不要提起衣服在俗家中行走',應當學習。" 不應提起衣服在俗家中行走。若出於輕慢而提起一邊或兩邊衣服在俗家中行走,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第九學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘提起衣服在俗家中坐著... "'我不要提起衣服在俗家中坐',應當學習。" 不應提起衣服在俗家中坐。若出於輕慢而提起一邊或兩邊衣服在俗家中坐,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第十學處終。 整齊品第一。 大笑品 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘大聲笑著在俗家中行走... "'我不要大笑著在俗家中行走',應當學習。" 不應大笑著在俗家中行走。若出於輕慢而大聲笑著在俗家中行走,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、對可笑的事物只是微笑、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第一學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘大聲笑著在俗家中坐著... "'我不要大笑著在俗家中坐',應當學習。" 不應大笑著在俗家中坐。若出於輕慢而大聲笑著在俗家中坐,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、對可笑的事物只是微笑、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第二學處終。

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontā antaraghare gacchanti…pe….

『『Appasaddo antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Appasaddena antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karonto antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontā antaraghare nisīdanti…pe….

『『Appasaddo antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Appasaddena antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karonto antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyappacālakaṃ antaraghare gacchanti kāyaṃ olambentā…pe….

『『Na kāyappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na kāyappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Kāyaṃ paggahetvā gantabbaṃ . Yo anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare gacchati kāyaṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdanti, kāyaṃ olambentā…pe….

『『Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīditabbaṃ. Kāyaṃ paggahetvā nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdati kāyaṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bāhuppacālakaṃ antaraghare gacchanti bāhuṃ olambentā…pe….

『『Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Bāhuṃ paggahetvā gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare gacchati bāhuṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdanti bāhuṃ olambentā…pe….

『『Na bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīditabbaṃ. Bāhuṃ paggahetvā nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdati bāhuṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍakassa ārāme . Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīsappacālakaṃ antaraghare gacchanti sīsaṃ olambentā…pe….

『『Na sīsappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na sīsappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Sīsaṃ paggahetvā gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare gacchati sīsaṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

那時,佛世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇樹給孤獨園。當時,六群比丘高聲大叫著在俗家中行走... "'我要輕聲地在俗家中行走',應當學習。" 應當輕聲地在俗家中行走。若出於輕慢而高聲大叫著在俗家中行走,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第三學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘高聲大叫著在俗家中坐著... "'我要輕聲地在俗家中坐',應當學習。" 應當輕聲地在俗家中坐。若出於輕慢而高聲大叫著在俗家中坐,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第四學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘搖晃身體在俗家中行走,身體前傾... "'我不要搖晃身體在俗家中行走',應當學習。" 不應搖晃身體在俗家中行走。應當挺直身體行走。若出於輕慢而搖晃身體在俗家中行走,身體前傾,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第五學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘搖晃身體在俗家中坐著,身體前傾... "'我不要搖晃身體在俗家中坐',應當學習。" 不應搖晃身體在俗家中坐。應當挺直身體坐。若出於輕慢而搖晃身體在俗家中坐,身體前傾,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第六學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘搖晃手臂在俗家中行走,手臂下垂... "'我不要搖晃手臂在俗家中行走',應當學習。" 不應搖晃手臂在俗家中行走。應當舉起手臂行走。若出於輕慢而搖晃手臂在俗家中行走,手臂下垂,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第七學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘搖晃手臂在俗家中坐著,手臂下垂... "'我不要搖晃手臂在俗家中坐',應當學習。" 不應搖晃手臂在俗家中坐。應當舉起手臂坐。若出於輕慢而搖晃手臂在俗家中坐,手臂下垂,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第八學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘搖晃頭部在俗家中行走,頭部下垂... "'我不要搖晃頭部在俗家中行走',應當學習。" 不應搖晃頭部在俗家中行走。應當抬起頭部行走。若出於輕慢而搖晃頭部在俗家中行走,頭部下垂,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第九學處終。

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdanti sīsaṃ olambentā…pe….

『『Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīditabbaṃ. Sīsaṃ paggahetvā nisīditabbaṃ . Yo anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdati sīsaṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Ujjagghikavaggo dutiyo.

  1. Khambhakatavaggo

  2. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū khambhakatā antaraghare gacchanti…pe….

『『Na khambhakato antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na khambhakatena antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ekato vā ubhato vā khambhaṃ katvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū khambhakatā antaraghare nisīdanti…pe….

『『Na khambhakato antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na khambhakatena antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ekato vā ubhato vā khambhaṃ katvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṃ pārupitvā antaraghare gacchanti…pe….

『『Na oguṇṭhito antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sasīsaṃ pārupitvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṃ pārupitvā antaraghare nisīdanti…pe….

『『Na oguṇṭhito antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na oguṇṭhitena antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sasīsaṃ pārupitvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ukkuṭikāya antaraghare gacchanti…pe….

『『Naukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ukkuṭikāya antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pallatthikāya [pallattikāya (ka.)] antaraghare nisīdanti…pe….

『『Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na pallatthikāya antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu,

Ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

那時,佛世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇樹給孤獨園。當時,六群比丘搖晃頭部在俗家中坐著,頭部下垂... "'我不要搖晃頭部在俗家中坐',應當學習。" 不應搖晃頭部在俗家中坐。應當抬起頭部坐。若出於輕慢而搖晃頭部在俗家中坐,頭部下垂,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第十學處終。 大笑品第二。 叉腰品 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘叉著腰在俗家中行走... "'我不要叉著腰在俗家中行走',應當學習。" 不應叉著腰在俗家中行走。若出於輕慢而單手或雙手叉腰在俗家中行走,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第一學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘叉著腰在俗家中坐著... "'我不要叉著腰在俗家中坐',應當學習。" 不應叉著腰在俗家中坐。若出於輕慢而單手或雙手叉腰在俗家中坐,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第二學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘包著頭在俗家中行走... "'我不要包著頭在俗家中行走',應當學習。" 不應包著頭在俗家中行走。若出於輕慢而包著頭在俗家中行走,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第三學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘包著頭在俗家中坐著... "'我不要包著頭在俗家中坐',應當學習。" 不應包著頭在俗家中坐。若出於輕慢而包著頭在俗家中坐,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第四學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘蹲著在俗家中行走... "'我不要蹲著在俗家中行走',應當學習。" 不應蹲著在俗家中行走。若出於輕慢而蹲著在俗家中行走,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第五學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘抱膝而坐在俗家中... "'我不要抱膝而坐在俗家中',應當學習。" 不應抱膝而坐在俗家中。若出於輕慢而用手抱膝或用衣抱膝而坐在俗家中,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第六學處終。

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanti chaḍḍetukāmā viya…pe….

『『Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Sakkaccaṃ piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti chaḍḍetukāmo viya, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ olokentā piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanti, ākirantepi atikkantepi [atikkamantepi (sī.)] na jānanti…pe….

『『Pattasaññī piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Pattasaññinā piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhantā sūpaññeva bahuṃ paṭiggaṇhanti…pe….

『『Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Sūpo nāma dve sūpā – muggasūpo, māsasūpo. Hatthahāriyo samasūpako piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, rasarase, ñātakānaṃ pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanti…pe….

『『Samatittikaṃ[samatitthikaṃ (ka.)]piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Samatittiko [samatitthikaṃ (ka.)] piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Khambhakatavaggo tatiyo.

  1. Sakkaccavaggo

  2. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjanti abhuñjitukāmā viya…pe….

『『Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Sakkaccaṃ piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ olokentā piṇḍapātaṃ bhuñjanti, ākirantepi atikkantepi na jānanti…pe… .

『『Pattasaññīpiṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Pattasaññinā piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento piṇḍapātaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ omasitvā [omadditvā (ka.)] piṇḍapātaṃ bhuñjanti…pe….

『『Sapadānaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Sapadānaṃ piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ omasitvā [omadditvā (ka.)] piṇḍapātaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, aññesaṃ dento omasati, aññassa bhājane ākiranto omasati, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

那時,佛世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇樹給孤獨園。當時,六群比丘不恭敬地接受缽食,好像想要丟棄一樣... "'我要恭敬地接受缽食',應當學習。" 應當恭敬地接受缽食。若出於輕慢而不恭敬地接受缽食,好像想要丟棄一樣,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第七學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘東張西望地接受缽食,不知道是否溢出或經過... "'我要注意缽而接受缽食',應當學習。" 應當注意缽而接受缽食。若出於輕慢而東張西望地接受缽食,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第八學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘接受缽食時只接受很多湯... "'我要接受湯菜適量的缽食',應當學習。" 湯有兩種:綠豆湯和豆湯。應當接受湯菜適量的缽食,以手可取的量為準。若出於輕慢而只接受很多湯,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、對味道有特殊需求的、親戚施主所供養的、為他人而接受的、用自己的財物獲得的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第九學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘接受堆得高高的缽食... "'我要接受與缽口齊平的缽食',應當學習。" 應當接受與缽口齊平的缽食。若出於輕慢而接受堆得高高的缽食,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第十學處終。 叉腰品第三。 恭敬品 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘不恭敬地吃缽食,好像不想吃一樣... "'我要恭敬地吃缽食',應當學習。" 應當恭敬地吃缽食。若出於輕慢而不恭敬地吃缽食,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第一學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘東張西望地吃缽食,不知道是否溢出或經過... "'我要注意缽而吃缽食',應當學習。" 應當注意缽而吃缽食。若出於輕慢而東張西望地吃缽食,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第二學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘到處摸索著吃缽食... "'我要按次第吃缽食',應當學習。" 應當按次第吃缽食。若出於輕慢而到處摸索著吃缽食,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、給予他人時摸索、倒入他人容器時摸索、對於額外的食物、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第三學處終。

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū piṇḍapātaṃ bhuñjantā sūpaññeva bahuṃ bhuñjanti…pe….

『『Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Sūpo nāma dve sūpā – muggasūpo, māsasūpo hatthahāriyo. Samasūpako piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, rasarase , ñātakānaṃ pavāritānaṃ, attano dhanena, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjanti…pe….

『『Na thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na thūpakato omadditvā piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjati āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, parittake sese ekato saṃkaḍḍhitvā omadditvā bhuñjati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sūpampi byañjanampi odanena paṭicchādenti bhiyyokamyataṃ upādāya…pe….

『『Nasūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṃ upādāyāti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādetabbaṃ bhiyyokamyataṃ upādāya. Yo anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādeti bhiyyokamyataṃ upādāya, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, sāmikā paṭicchādetvā denti, na bhiyyokamyataṃ upādāya, āpadāsu, ummattakassa , ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjissanti! Kassa sampannaṃ na manāpaṃ ! Kassa sāduṃ na ruccatī』』ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjissantī』』ti…pe… saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjathāti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjissatha! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

『『Na sūpaṃ vā odanaṃ vā attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

那時,佛世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇樹給孤獨園。當時,六群比丘吃缽食時只吃很多湯... "'我要吃湯菜適量的缽食',應當學習。" 湯有兩種:綠豆湯和豆湯,以手可取的量為準。應當吃湯菜適量的缽食。若出於輕慢而只吃很多湯,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、對味道有特殊需求的、親戚施主所供養的、用自己的財物獲得的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第四學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘從食物堆頂部壓下來吃缽食... "'我不要從食物堆頂部壓下來吃缽食',應當學習。" 不應從食物堆頂部壓下來吃缽食。若出於輕慢而從食物堆頂部壓下來吃缽食,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、剩餘少量時將食物集中在一起壓下來吃、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第五學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘用飯蓋住湯和菜,爲了得到更多... "'我不要爲了得到更多而用飯蓋住湯或菜',應當學習。" 不應爲了得到更多而用飯蓋住湯或菜。若出於輕慢而爲了得到更多用飯蓋住湯或菜,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、施主蓋住后給予的、不是爲了得到更多、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第六學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘為自己要求湯和飯後吃。人們埋怨、批評、傳播說:"為什麼沙門釋子們會為自己要求湯和飯後吃呢!誰不喜歡美味的食物?誰不喜歡可口的食物?"比丘們聽到了那些人埋怨、批評、傳播的話。那些少欲的比丘們...埋怨、批評、傳播說:"為什麼六群比丘會為自己要求湯和飯後吃呢!"...(他們)是否真的,比丘們,你們為自己要求湯和飯後吃?"是的,世尊。"佛世尊呵責道...:"為什麼你們這些愚人會為自己要求湯和飯後吃呢!這不能令不信者生信...比丘們,你們應當如此誦出這條學處: '我不要為自己要求湯或飯後吃',應當學習。" 如此這條學處被世尊為比丘們制定。

  1. Tena kho pana samayena bhikkhū gilānā honti. Gilānapucchakā bhikkhū gilāne bhikkhū etadavocuṃ – 『『kaccāvuso, khamanīyaṃ, kacci yāpanīya』』nti? 『『Pubbe mayaṃ, āvuso, sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjāma, tena no phāsu hoti. Idāni pana – 『『bhagavatā paṭikkhitta』』nti kukkuccāyantā na viññāpema, tena no na phāsu hotī』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

『『Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilānena attano atthāya viññāpetvā bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, ñātakānaṃ pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokenti…pe….

『『Na ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na ujjhānasaññinā paresaṃ patto oloketabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ oloketi, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, 『『dassāmī』』ti vā 『『dāpessāmī』』ti vā oloketi, na ujjhānasaññissa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mahantaṃ kabaḷaṃ karonti…pe….

『『Nātimahantaṃ kabaḷaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Nātimahanto kabaḷo kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca mahantaṃ kabaḷaṃ karoti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dīghaṃ ālopaṃ karonti…pe….

『『Parimaṇḍalaṃ ālopaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Parimaṇḍalo ālopo kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca dīghaṃ ālopaṃ karoti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Sakkaccavaggo catuttho.

  1. Kabaḷavaggo

  2. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivaranti…pe….

『『Naanāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivaritabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhuñjamānā sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipanti…pe….

『『Na bhuñjamāno sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipissāmīti sikkhākaraṇīyā』』ti.

Na bhuñjamānena sabbo hattho mukhe pakkhipitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca bhuñjamāno sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

那時,有些比丘生病了。照顧病人的比丘們問生病的比丘們:"朋友們,你們還好嗎?能夠維持生活嗎?"(病比丘回答):"朋友們,我們以前為自己要求湯和飯後吃,那樣我們感覺舒服。但現在因為世尊禁止了,我們懷著顧慮而不敢要求,因此我們感到不舒服。"他們將此事告知世尊...(世尊說:)"比丘們,我允許生病的比丘為自己要求湯和飯後吃。比丘們,你們應當如此誦出這條學處: '我不要在不生病時為自己要求湯或飯後吃',應當學習。" 不生病時不應為自己要求湯或飯後吃。若出於輕慢而在不生病時為自己要求湯或飯後吃,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、親戚施主所供養的、為他人而要求的、用自己的財物獲得的、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第七學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘帶著挑剔的心觀察他人的缽... "'我不要帶著挑剔的心觀察他人的缽',應當學習。" 不應帶著挑剔的心觀察他人的缽。若出於輕慢而帶著挑剔的心觀察他人的缽,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、想"我要給"或"我要讓人給"而觀察、不帶挑剔的心、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第八學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘做很大的飯糰... "'我要做適量大小的飯糰',應當學習。" 應當做適量大小的飯糰。若出於輕慢而做很大的飯糰,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、對於硬食、水果、額外的食物、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第九學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘做長形的飯糰... "'我要做圓形的飯糰',應當學習。" 應當做圓形的飯糰。若出於輕慢而做長形的飯糰,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、對於硬食、水果、額外的食物、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第十學處終。 恭敬品第四。 飯糰品 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘在飯糰未送到嘴邊時就張開口... "'我不要在飯糰未送到嘴邊時就張開口',應當學習。" 不應在飯糰未送到嘴邊時就張開口。若出於輕慢而在飯糰未送到嘴邊時就張開口,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第一學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘吃飯時將整個手都塞進嘴裡... "'我吃飯時不要將整個手都塞進嘴裡',應當學習。" 吃飯時不應將整個手都塞進嘴裡。若出於輕慢而吃飯時將整個手都塞進嘴裡,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第二學處終。

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sakabaḷena mukhena byāharanti…pe….

『『Nasakabaḷena mukhena byāharissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na sakabaḷena mukhena byāharitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sakabaḷena mukhena byāharati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū piṇḍukkhepakaṃ bhuñjanti…pe….

『『Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca piṇḍukkhepakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjanti…pe….

『『Nakabaḷāvacchedakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake phalāphale, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū avagaṇḍakārakaṃ bhuñjanti…pe….

『『Naavagaṇḍakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhākaraṇīyā』』ti.

Na avagaṇḍakārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ekato vā ubhato vā gaṇḍaṃ katvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, phalāphale, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthaniddhunakaṃ bhuñjanti…pe….

『『Na hatthaniddhunakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na hatthaniddhunakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthaniddhunakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, kacavaraṃ chaḍḍento hatthaṃ niddhunāti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sitthāvakārakaṃ bhuñjanti…pe….

『『Na sitthāvakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na sitthāvakārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sitthāvakārakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, kacavaraṃ chaḍḍento sitthaṃ chaḍḍayati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti .

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū jivhānicchārakaṃ bhuñjanti…pe….

『『Najivhānicchārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na jivhānicchārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca jivhānicchārakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū capucapukārakaṃ bhuñjanti…pe….

『『Na capucapukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na capucapukārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca capucapukārakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Kabaḷavaggo pañcamo.

  1. Surusuruvaggo

那時,佛世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇樹給孤獨園。當時,六群比丘口中含著食物說話... "'我不要口中含著食物說話',應當學習。" 不應口中含著食物說話。若出於輕慢而口中含著食物說話,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第三學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘拋飯糰入口... "'我不要拋飯糰入口',應當學習。" 不應拋飯糰入口。若出於輕慢而拋飯糰入口,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、對於硬食、水果、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第四學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘咬斷飯糰... "'我不要咬斷飯糰',應當學習。" 不應咬斷飯糰。若出於輕慢而咬斷飯糰,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、對於硬食水果、額外的食物、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第五學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘鼓起腮幫吃飯... "'我不要鼓起腮幫吃飯',應當學習。" 不應鼓起腮幫吃飯。若出於輕慢而單邊或雙邊鼓起腮幫吃飯,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、對於水果、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第六學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘甩手吃飯... "'我不要甩手吃飯',應當學習。" 不應甩手吃飯。若出於輕慢而甩手吃飯,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、丟棄垃圾時甩手、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第七學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘散落飯粒... "'我不要散落飯粒',應當學習。" 不應散落飯粒。若出於輕慢而散落飯粒,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、丟棄垃圾時丟掉飯粒、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第八學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘伸出舌頭吃飯... "'我不要伸出舌頭吃飯',應當學習。" 不應伸出舌頭吃飯。若出於輕慢而伸出舌頭吃飯,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第九學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘發出咀嚼聲吃飯... "'我不要發出咀嚼聲吃飯',應當學習。" 不應發出咀嚼聲吃飯。若出於輕慢而發出咀嚼聲吃飯,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第十學處終。 飯糰品第五。 咕嚕咕嚕品

  1. Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena aññatarena brāhmaṇena saṅghassa payopānaṃ paṭiyattaṃ hoti. Bhikkhū surusurukārakaṃ khīraṃ pivanti. Aññataro naṭapubbako bhikkhu evamāha – 『『sabboyaṃ maññe saṅgho sītīkato』』ti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma bhikkhu saṅghaṃ ārabbha davaṃ karissatī』』ti…pe… saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, saṅghaṃ ārabbha davaṃ akāsīti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, saṅghaṃ ārabbha davaṃ karissasi! Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『na, bhikkhave, buddhaṃ vā dhammaṃ vā saṅghaṃ vā ārabbha davo kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā』』ti. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

『『Nasurusurukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na surusurukārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca surusurukārakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthanillehakaṃ bhuñjanti…pe….

『『Na hatthanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na hatthanillehakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthanillehakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pattanillehakaṃ bhuñjanti…pe….

『『Na pattanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na pattanillehakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca pattanillehakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, parittake sese ekato saṅkaḍḍhitvā nillehitvā bhuñjati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū oṭṭhanillehakaṃ bhuñjanti…pe….

『『Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca oṭṭhanillehakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā bhaggesu viharati susumāragire [suṃsumāragire (sī. syā.), saṃsumāragire (ka.)] bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena bhikkhū kokanade [kokanude (ka.)] pāsāde sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggaṇhanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma bhikkhū sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessantī』』ti…pe… saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggaṇhantīti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessanti! Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

『『Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na sāmisena hatthena pānīyathālako paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, 『『dhovissāmī』』ti vā 『『dhovāpessāmī』』ti vā paṭiggaṇhāti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

那時,佛世尊住在拘睒彌(現今印度北方邦阿拉哈巴德)的瞿師多園。當時,有一位婆羅門為僧團準備了乳飲。比丘們發出咕嚕咕嚕聲喝牛奶。一位曾經是舞者的比丘說:"我想整個僧團都被冷到了。"那些少欲的比丘們...埋怨、批評、傳播說:"為什麼比丘要拿僧團開玩笑呢?"...(他們問):"比丘,你是否真的拿僧團開玩笑?""是的,世尊。"佛世尊呵責道...:"為什麼你這個愚人要拿僧團開玩笑呢!這不能令不信者生信..."呵責后...作了如法開示,對比丘們說:"比丘們,不應拿佛、法、僧開玩笑。若有人這樣做,犯惡作。"然後世尊以種種方式呵責那位比丘,說他難養...比丘們,你們應當如此誦出這條學處: "'我不要發出咕嚕咕嚕聲吃飯',應當學習。" 不應發出咕嚕咕嚕聲吃飯。若出於輕慢而發出咕嚕咕嚕聲吃飯,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第一學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘舔手吃飯... "'我不要舔手吃飯',應當學習。" 不應舔手吃飯。若出於輕慢而舔手吃飯,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第二學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘舔缽吃飯... "'我不要舔缽吃飯',應當學習。" 不應舔缽吃飯。若出於輕慢而舔缽吃飯,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、剩餘少量時將食物集中在一起舔著吃、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第三學處終。 那時,佛世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘舔嘴唇吃飯... "'我不要舔嘴唇吃飯',應當學習。" 不應舔嘴唇吃飯。若出於輕慢而舔嘴唇吃飯,犯惡作。 不犯的情況:無意的...最初的犯錯者。 第四學處終。 那時,佛世尊住在跋祇國(現今印度比哈爾邦)蘇摩薩羅山的鹿野苑。當時,比丘們在紅蓮宮用沾有食物的手接受水杯。人們埋怨、批評、傳播說:"為什麼沙門釋子們用沾有食物的手接受水杯,就像享受欲樂的在家人一樣!"比丘們聽到了那些人埋怨、批評、傳播的話。那些少欲的比丘們...埋怨、批評、傳播說:"為什麼比丘們要用沾有食物的手接受水杯呢?"...(他們問):"比丘們,你們是否真的用沾有食物的手接受水杯?""是的,世尊。"佛世尊呵責道...:"為什麼你們這些愚人要用沾有食物的手接受水杯呢!這不能令不信者生信..."比丘們,你們應當如此誦出這條學處: "'我不要用沾有食物的手接受水杯',應當學習。" 不應用沾有食物的手接受水杯。若出於輕慢而用沾有食物的手接受水杯,犯惡作。 不犯的情況:無意的、不注意的、不知道的、生病的、想"我要洗"或"我要讓人洗"而接受、遇到危難的、發狂的、最初的犯錯者。 第五學處終。

  1. Tena samayena buddho bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena bhikkhū kokanade pāsāde sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma bhikkhū sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessantī』』ti…pe… saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍentīti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessanti! Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

『『Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍetabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍeti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, uddharitvā vā bhinditvā vā paṭiggahe vā nīharitvā vā chaḍḍeti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū chattapāṇissa dhammaṃ desenti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū chattapāṇissa dhammaṃ desessantī』』ti…pe… saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, chattapāṇissa dhammaṃ desethāti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, chattapāṇissa dhammaṃ desessatha! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

『『Na chattapāṇissa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

  1. Tena kho pana samayena bhikkhū chattapāṇissa gilānassa dhammaṃ desetuṃ kukkuccāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā chattapāṇissa gilānassa dhammaṃ na desessantī』』ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『anujānāmi, bhikkhave, chattapāṇissa gilānassa dhammaṃ desetuṃ. Evañca pana , bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

『『Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Chattaṃ nāma tīṇi chattāni – setacchattaṃ, kilañjacchattaṃ, paṇṇacchattaṃ maṇḍalabaddhaṃ salākabaddhaṃ.

Dhammo nāma buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito devatābhāsito atthūpasañhito dhammūpasañhito.

Deseyyāti padena deseti, pade pade āpatti dukkaṭassa. Akkharāya deseti, akkharakkharāya āpatti dukkaṭassa. Na chattapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū daṇḍapāṇissa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Daṇḍo nāma majjhimassa purisassa catuhattho daṇḍo. Tato ukkaṭṭho adaṇḍo, omako adaṇḍo.

Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

以下是該段巴利文的中文翻譯:

  1. 當時,佛陀住在蘇蘇瑪拉山的貝舍卡拉瓦那(Bhesakaḷāvana)猛獸園。此時,僧侶們在可憐的人的房子里丟棄了可食用的食物。人們感到憤怒、失望和批評——「怎麼可能,這些沙門(釋迦族)竟然在可憐的人的房子里丟棄可食用的食物,就像家庭中的享樂者一樣!」僧侶們聽到了這些人的憤怒、失望和批評。那些不貪求的僧侶們……他們感到憤怒、失望和批評——「怎麼可能,僧侶們竟然在可憐的人的房子里丟棄可食用的食物……」確實,僧侶們在可憐的人的房子里丟棄可食用的食物嗎?「確實如此,尊者。」佛陀嚴厲地責備他們……「怎麼可能,你們這些愚蠢的人竟然在可憐的人的房子里丟棄可食用的食物!這不是爲了那些不信任者的利益……而且,你們應該這樣制定戒律——『我不應該在可憐的人的房子里丟棄可食用的食物。』」

在可憐的人的房子里不應丟棄可食用的食物。若有人不尊重地在可憐的人的房子里丟棄可食用的食物,將構成輕罪。

不構成罪責的情況包括:無意識、處於無知、因病、被人救起或打碎后被接受、在緊急情況下、精神失常者、初犯者等。

第六條戒律已完成。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的杰塔園(Jetavana),在阿那陀比尼卡的園中。此時,六群僧侶在可憐的人的房子里講授關於傘的法。那些不貪求的僧侶們……他們感到憤怒、失望和批評——「怎麼可能,這些六群僧侶竟然在可憐的人的房子里講授傘的法……」確實,你們這些僧侶在可憐的人的房子里講授傘的法嗎?「確實如此,尊者。」佛陀嚴厲地責備他們……「怎麼可能,你們這些愚蠢的人竟然在可憐的人的房子里講授傘的法!這不是爲了那些不信任者的利益……而且,你們應該這樣制定戒律——『我不應該在可憐的人的房子里講授傘的法。』」

因此,佛陀為僧侶們制定了這個戒律。

  1. 當時,僧侶們在可憐的人的房子里講授關於傘的法,感到不安。人們感到憤怒、失望和批評——「怎麼可能,這些沙門(釋迦族)竟然不在可憐的人的房子里講授關於傘的法!」僧侶們聽到了這些人的憤怒、失望和批評。於是,僧侶們向佛陀報告了此事。佛陀在這個背景下,經過佛法的討論,召集僧侶們說:「我允許你們在可憐的人的房子里講授關於傘的法。而且,你們應該這樣制定戒律——『我不應該在可憐的人的房子里講授關於傘的法。』」

傘是指三種傘——白傘、蓬傘和草傘,圍繞著圓形或直線的結構。

法是佛陀、弟子、聖者、天神所講述的,旨在幫助他人。

講授法的行為,若逐字逐句地講述,將構成輕罪。若逐字逐字地講述,將構成輕罪。不可在不生病的人的房子里講授法。若有人不尊重地在不生病的人的房子里講授法,將構成輕罪。

不構成罪責的情況包括……等。

第七條戒律已完成。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的杰塔園,阿那陀比尼卡的園中。此時,六群僧侶在可憐的人的房子里講授關於杖的法……。

「我不應該在不生病的人的房子里講授關於杖的法。」

杖是指中等身材的人的四肢杖。然後是高大的無杖者,矮小的無杖者。

不可在不生病的人的房子里講授法。若有人不尊重地在不生病的人的房子里講授法,將構成輕罪。

不構成罪責的情況包括……等。

第八條戒律已完成。

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū satthapāṇissa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Satthaṃ nāma ekatodhāraṃ ubhatodhāraṃ paharaṇaṃ.

Na satthapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āvudhapāṇissa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Āvudhaṃ nāma cāpo kodaṇḍo.

Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Surusuruvaggo chaṭṭho.

  1. Pādukavaggo

  2. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pādukāruḷhassa dhammaṃ desenti…pe….

『『Napādukāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca akkantassa vā paṭimukkassa vā omukkassa vā agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upāhanāruḷhassa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhākaraṇīyā』』ti.

Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca akkantassa vā paṭimukkassa vā omukkassa vā agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū yānagatassa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na yānagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Yānaṃ nāma vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikā sivikā pāṭaṅkī.

Na yānagatassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca yānagatassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

以下是該段巴利文的中文翻譯:

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘向持刀者說法……

"不應向非病患的持刀者說法,這是應當學習的。"

刀指單刃或雙刃的武器。

不應向非病患的持刀者說法。若有人因不尊重而向非病患的持刀者說法,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第九學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘向持武器者說法……

"不應向非病患的持武器者說法,這是應當學習的。"

武器指弓箭。

不應向非病患的持武器者說法。若有人因不尊重而向非病患的持武器者說法,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第十學處終。

第六章 咕嚕咕嚕品終。

  1. 木屐品

  2. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘向穿木屐者說法……

"不應向非病患的穿木屐者說法,這是應當學習的。"

不應向非病患的穿木屐者說法。若有人因不尊重而向非病患的踩著、穿著或脫下木屐者說法,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第一學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘向穿涼鞋者說法……

"不應向非病患的穿涼鞋者說法,這是應當學習的。"

不應向非病患的穿涼鞋者說法。若有人因不尊重而向非病患的踩著、穿著或脫下涼鞋者說法,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第二學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘向乘車者說法……

"不應向非病患的乘車者說法,這是應當學習的。"

車指轎、馬車、牛車、輪椅、轎子、擔架。

不應向非病患的乘車者說法。若有人因不尊重而向非病患的乘車者說法,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第三學處終。

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sayanagatassa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na sayanagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na sayanagatassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca antamaso chamāyampi nipannassa sayanagatassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pallatthikāya nisinnassa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā nisinnassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū veṭhitasīsassa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Veṭhitasīso nāma kesantaṃ na dassāpetvā veṭhito hoti.

Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, kesantaṃ vivarāpetvā deseti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Oguṇṭhitasīso nāma sasīsaṃ pāruto vuccati.

Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, sīsaṃ vivarāpetvā deseti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū chamāya nisīditvā āsane nisinnassa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na chamāyaṃ nisīditvā [nisinnena (aṭṭhakathā)] āsane nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

以下是該段巴利文的中文翻譯:

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘向躺臥者說法……

"不應向非病患的躺臥者說法,這是應當學習的。"

不應向非病患的躺臥者說法。若有人因不尊重而向非病患的躺臥者說法,即使是躺在地上的人,也犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第四學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘向以手支撐坐著的人說法……

"不應向非病患的以手支撐坐著的人說法,這是應當學習的。"

不應向非病患的以手支撐坐著的人說法。若有人因不尊重而向非病患的以手或衣服支撐坐著的人說法,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第五學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘向頭部包裹的人說法……

"不應向非病患的頭部包裹的人說法,這是應當學習的。"

頭部包裹指頭髮末端不露出地包裹。

不應向非病患的頭部包裹的人說法。若有人因不尊重而向非病患的頭部包裹的人說法,犯突吉羅。

無意時、無念時、不知時、生病時、讓其露出頭髮末端后說法、遇到危險時、精神錯亂者、最初犯者不犯。

第六學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘向頭部覆蓋的人說法……

"不應向非病患的頭部覆蓋的人說法,這是應當學習的。"

頭部覆蓋指包括頭部在內全身覆蓋。

不應向非病患的頭部覆蓋的人說法。若有人因不尊重而向非病患的頭部覆蓋的人說法,犯突吉羅。

無意時、無念時、不知時、生病時、讓其露出頭部后說法、遇到危險時、精神錯亂者、最初犯者不犯。

第七學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘坐在地上向坐在座位上的人說法……

"不應坐在地上向非病患的坐在座位上的人說法,這是應當學習的。"

不應坐在地上向非病患的坐在座位上的人說法。若有人因不尊重而坐在地上向非病患的坐在座位上的人說法,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第八學處終。

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desenti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desessantī』』ti…pe… saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desethāti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desessatha! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –

  2. 『『Bhūtapubbaṃ , bhikkhave, bārāṇasiyaṃ aññatarassa chapakassa [chavakassa (syā.)] pajāpati gabbhinī ahosi. Atha kho, bhikkhave, sā chapakī taṃ chapakaṃ etadavoca – 『gabbhinīmhi, ayyaputta! Icchāmi ambaṃ khāditu』nti. 『Natthi ambaṃ [ambo (syā.)], akālo ambassā』ti. 『Sace na labhissāmi marissāmī』ti. Tena kho pana samayena, rañño ambo dhuvaphalo hoti. Atha kho, bhikkhave, so chapako yena so ambo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ ambaṃ abhiruhitvā nilīno acchi . Atha kho, bhikkhave, rājā purohitena brāhmaṇena saddhiṃ yena so ambo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ucce āsane nisīditvā mantaṃ pariyāpuṇāti . Atha kho, bhikkhave , tassa chapakassa etadahosi – 『yāva adhammiko ayaṃ rājā, yatra hi nāma ucce āsane nisīditvā mantaṃ pariyāpuṇissati. Ayañca brāhmaṇo adhammiko, yatra hi nāma nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṃ vācessati. Ahañcamhi adhammiko, yohaṃ itthiyā kāraṇā rañño ambaṃ avaharāmi. Sabbamidaṃ carimaṃ kata』nti tattheva paripati.

[imā gāthāyo jā. 1.4.33-35 jātake aññathā dissanti] 『『Ubho atthaṃ na jānanti, ubho dhammaṃ na passare;

Yo cāyaṃ mantaṃ vāceti, yo cādhammenadhīyati.

『『Sālīnaṃ odano bhutto, sucimaṃsūpasecano;

Tasmā dhamme na vattāmi, dhammo ariyebhi vaṇṇito.

『『Dhiratthu taṃ dhanalābhaṃ, yasalābhañca brāhmaṇa;

Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.

『『Paribbaja mahābrahme, pacantaññepi pāṇino;

Mā tvaṃ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā』』ti.

『『Tadāpi me, bhikkhave, amanāpā nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṃ vācetuṃ, kimaṅga pana etarahi na amanāpā bhavissati nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desetuṃ. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

『『Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ṭhitā nisinnassa dhammaṃ desenti…pe….

『『Naṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na ṭhitena nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pacchato gacchantā purato gacchantassa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na pacchato gacchantena purato gacchantassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Ekādasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

以下是該段巴利文的中文翻譯:

646-647. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘坐在低座向坐在高座的人說法。那些少欲的比丘……他們感到不滿、批評、指責:"為什麼六群比丘坐在低座向坐在高座的人說法呢?"……"比丘們,你們真的坐在低座向坐在高座的人說法嗎?""是的,世尊。"佛陀責備他們……"愚人,你們怎麼能坐在低座向坐在高座的人說法呢?這不會使不信的人產生信心……"責備后……佛陀講了一個故事:

"比丘們,從前在波羅奈,有一個賤民的妻子懷孕了。她對丈夫說:'我想吃芒果。'丈夫說:'現在不是芒果季節。''如果得不到,我會死的。'那時,國王有一棵常結果的芒果樹。那個賤民爬上芒果樹,藏了起來。這時,國王和祭司來到芒果樹下,國王坐在高座上學習咒語。那個賤民心想:'這個國王多麼不正當啊,竟然坐在高座上學習咒語。這個婆羅門也不正當,竟然坐在低座上向坐在高座上的人教授咒語。我也不正當,爲了妻子偷國王的芒果。這一切都是最後一次了。'他就從樹上掉了下來。"

(接下來是幾首偈頌,大意是批評國王和婆羅門的不當行為,以及勸告婆羅門要遵循正道。)

"比丘們,即使在那時,我也不喜歡坐在低座向坐在高座的人教授咒語,更何況現在不喜歡坐在低座向坐在高座的人說法呢?這不會使不信的人產生信心……因此,比丘們,你們應該這樣學習:

'我不會坐在低座向非病患的坐在高座的人說法。'

不應坐在低座向非病患的坐在高座的人說法。若有人因不尊重而坐在低座向非病患的坐在高座的人說法,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第九學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘站著向坐著的人說法……

"不應站著向非病患的坐著的人說法,這是應當學習的。"

不應站著向非病患的坐著的人說法。若有人因不尊重而站著向非病患的坐著的人說法,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第十學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘在後面走向在前面走的人說法……

"不應在後面走向非病患的在前面走的人說法,這是應當學習的。"

不應在後面走向非病患的在前面走的人說法。若有人因不尊重而在後面走向非病患的在前面走的人說法,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第十一學處終。

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uppathena gacchantā pathena gacchantassa dhammaṃ desenti…pe….

『『Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na uppathena gacchantena pathena gacchantassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dvādasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ṭhitā uccārampi passāvampi karonti…pe….

『『Na ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na ṭhitena agilānena uccāro vā passāvo vā kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Terasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū harite uccārampi passāvampi kheḷampi karonti…pe….

『『Na harite agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na harite agilānena uccāro vā passāvo vā kheḷo vā kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca harite agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karoti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, appaharite kato haritaṃ ottharati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Cuddasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissantī』』ti…pe… saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, udake uccārampi passāvampi kheḷampi karothāti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissatha! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

『『Na udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

  1. Tena kho pana samayena gilānā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi kātuṃ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā udake uccārampi passāvampi kheḷampi kātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

『『Na udake agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā』』ti.

Na udake agilānena uccāro vā passāvo vā kheḷo vā kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca udake agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karoti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, thale kato udakaṃ ottharati, āpadāsu, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti.

Pannarasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Pādukavaggo sattamo.

Uddiṭṭhā kho, āyasmanto, sekhiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi – 『『kaccittha parisuddhā』』? Dutiyampi pucchāmi – 『『kaccittha parisuddhā』』? Tatiyampi pucchāmi – 『『kaccittha parisuddhā』』? Parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Sekhiyā niṭṭhitā.

Sekhiyakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

以下是該段巴利文的中文翻譯:

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘在路上行走時向走在路上的人說法……

"不應在路上走向走在路上的非病患的人說法,這是應當學習的。"

不應在路上走向走在路上的非病患的人說法。若有人因不尊重而在路上走向走在路上的非病患的人說法,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第十二學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘站著時發出聲音或打嗝……

"不應站著的非病患發出聲音或打嗝,這是應當學習的。"

不應站著的非病患發出聲音或打嗝。若有人因不尊重而站著的非病患發出聲音或打嗝,犯突吉羅。

無意時……等不犯。

第十三學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘在綠色的食物上發出聲音、打嗝或咳嗽……

"不應在綠色食物上發出聲音、打嗝或咳嗽,這是應當學習的。"

不應在綠色食物上發出聲音、打嗝或咳嗽。若有人因不尊重而在綠色食物上發出聲音、打嗝或咳嗽,犯突吉羅。

無意時、無念時、不知時、生病時、在少量綠色食物上發出聲音、遇到危險時、精神錯亂者、最初犯者不犯。

第十四學處終。

  1. 當時,佛陀住在舍衛城的祇樹給孤獨園。那時,六群比丘在水中發出聲音、打嗝或咳嗽。人們感到不滿、批評、指責——"怎麼可能這些釋迦族的修行者在水中發出聲音、打嗝或咳嗽,就像世俗的享樂者一樣!"比丘們聽到了人們的不滿、批評和指責。那些少欲的比丘……他們感到不滿、批評、指責——"怎麼可能六群比丘在水中發出聲音、打嗝或咳嗽呢?"……"比丘們,你們真的在水中發出聲音、打嗝或咳嗽嗎?""是的,世尊。"佛陀責備他們……"愚人,你們怎麼能在水中發出聲音、打嗝或咳嗽呢?這不會使不信的人產生信心……"因此,比丘們,你們應該這樣學習:

"我不會在水中發出聲音、打嗝或咳嗽。"

這就是佛陀為比丘們設定的學處。

  1. 那時,生病的比丘們在水中發出聲音、打嗝或咳嗽,感到不安。於是,他們向佛陀報告了此事。然後,佛陀在這個情況下,以法語告誡比丘們——"我允許生病的比丘在水中發出聲音、打嗝或咳嗽。並且,比丘們,你們應該這樣學習——

"不應在水中發出聲音、打嗝或咳嗽的非病患。"

不應在水中發出聲音、打嗝或咳嗽的非病患。若有人因不尊重而在水中發出聲音、打嗝或咳嗽,犯突吉羅。

無意時、無念時、不知時、生病時、在地上發出聲音、遇到危險時、精神錯亂者、心神不寧者、感到痛苦者、最初犯者不犯。

第十五學處終。

第七章 木屐品。

"比丘們,已指明的修行法。在這裡,我問比丘們——『這裡是否清凈?』我再問第二次——『這裡是否清凈?』我再問第三次——『這裡是否清凈?』比丘們在這裡清凈,因此保持沉默,這樣就能保持這樣的狀態。"

修行法已結束。

修行部分結束。