B020302Sammohavinodanī-aṭṭhakathā(除癡論註釋)c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Sammohavinodanī nāma

Vibhaṅga-aṭṭhakathā

  1. Khandhavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

Catusaccadaso nātho, catudhā dhammasaṅgaṇiṃ;

Pakāsayitvā sambuddho, tasseva samanantaraṃ.

Upeto buddhadhammehi, aṭṭhārasahi nāyako;

Aṭṭhārasannaṃ khandhādi-vibhaṅgānaṃ vasena yaṃ.

Vibhaṅgaṃ desayī satthā, tassa saṃvaṇṇanākkamo;

Idāni yasmā sampatto, tasmā tassatthavaṇṇanaṃ.

Karissāmi vigāhetvā, porāṇaṭṭhakathānayaṃ;

Saddhamme gāravaṃ katvā, taṃ suṇātha samāhitāti.

1.Pañcakkhandhā – rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti idaṃ vibhaṅgappakaraṇassa ādibhūte khandhavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ nāma. Tattha pañcāti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti dasseti. Khandhāti paricchinnadhammanidassanaṃ. Tatrāyaṃ khandha-saddo sambahulesu ṭhānesu dissati – rāsimhi, guṇe, paṇṇattiyaṃ, ruḷhiyanti. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā, atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchatī』』tiādīsu (a. ni. 4.51; 6.37) hi rāsito khandho nāma. Nahi parittakaṃ udakaṃ udakakkhandhoti vuccati, bahukameva vuccati. Tathā na parittako rajo rajakkhandho, na appamattakā gāvo gavakkhandho, na appamattakaṃ balaṃ balakkhandho, na appamattakaṃ puññaṃ puññakkhandhoti vuccati. Bahukameva hi rajo rajakkhandho, bahukāva gavādayo gavakkhandho, balakkhandho, puññakkhandhoti vuccanti. 『『Sīlakkhandho samādhikkhandho』』tiādīsu (dī. ni. 3.355) pana guṇato khandho nāma. 『『Addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamāna』』nti (saṃ. ni.

皈依世尊、阿羅漢、正等正覺者 阿毗達摩藏 分別論 1. Khandhavibhaṅgo(蘊分別) 1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā(契經引言) 四諦之主、四種法集, 正等正覺者宣說完畢,隨即。 具足佛法十八種,導師, 以十八種蘊等分別之緣故。 世尊宣說了分別,它的解釋次第; 現在既然已到,因此它的義理解釋。 我將攝取古代論釋, 恭敬于正法,請專心聆聽。 1. 五蘊——色蘊……乃至……識蘊,此是分別論開篇之蘊分別中契經引言。其中,「五」是計數界限。由此表示不低於此,不高於此。 「蘊」是分別法的顯示。這裡,「蘊」這個詞在很多地方出現——在數量、性質、假名、堆積上。「譬如,比丘們,在大海中不容易測量水的數量——這麼多水滴,或這麼多百水滴,或這麼多千水滴,或這麼多十萬水滴,然而,無數、不可測量的巨大水蘊仍然可以計數」等等(長部22.51; 34.37)中,「蘊」是指數量。並非少量的水被稱為水蘊,而是大量的水。「同樣,並非少量的塵土是塵蘊,並非少量的牛是牛蘊,並非少量的力量是力蘊,並非少量的功德是功德蘊」的說法。大量的塵土才是塵蘊,大量的牛等等才是牛蘊、力蘊、功德蘊。「戒蘊、定蘊」等等(長部3.355)中,「蘊」是指性質。「世尊看見一大塊木頭被恒河水流沖走」 (中部1.25)

4.241). Ettha paṇṇattito khandho nāma. 『『Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… viññāṇaṃ viññāṇakkhandho』』tiādīsu (dha. sa. 63, 65) ruḷhito khandho nāma. Svāyamidha rāsito adhippeto. Ayañhi khandhaṭṭho nāma piṇḍaṭṭho pūgaṭṭho ghaṭaṭṭho rāsaṭṭho. Tasmā 『rāsilakkhaṇā khandhā』ti veditabbā. Koṭṭhāsaṭṭhotipi vattuṃ vaṭṭati; lokasmiñhi iṇaṃ gahetvā codiyamānā 『dvīhi khandhehi dassāma, tīhi khandhehi dassāmā』ti vadanti. Iti 『koṭṭhāsalakkhaṇā khandhā』tipi vattuṃ vaṭṭati. Evamettha rūpakkhandhoti rūparāsi rūpakoṭṭhāso, vedanākkhandhoti vedanārāsi vedanākoṭṭhāsoti iminā nayena saññākkhandhādīnaṃ attho veditabbo.

Ettāvatā sammāsambuddho yvāyaṃ 『『cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』』nti atītānāgatapaccuppannādīsu ekādasasu okāsesu vibhatto 『pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā』ti ca 『channavuti rūpakoṭṭhāsā』ti ca evaṃpabhedo rūparāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā rūpakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikavedanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā vedanākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā saññā…pe… manosamphassajā saññā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikasaññārāsi , taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saññākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā cetanā…pe… manosamphassajā cetanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacetanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saṅkhārakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhuviññāṇaṃ, sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātū』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacittarāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā viññāṇakkhandho nāmāti dassesi.

Apicettha sabbampi catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ rūpakkhandho, kāmāvacaraaṭṭhakusalacittādīhi ekūnanavuticittehi sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādayo dhammā saṅkhārakkhandho, ekūnanavuti cittāni viññāṇakkhandhoti. Evampi pañcasu khandhesu dhammaparicchedo veditabbo.

  1. Rūpakkhandhaniddeso

  2. Idāni te rūpakkhandhādayo vibhajitvā dassetuṃ tattha katamo rūpakkhandhotiādimāha. Tattha tatthāti tesu pañcasu khandhesu. Katamoti kathetukamyatāpucchā. Rūpakkhandhoti pucchitadhammanidassanaṃ. Idāni taṃ vibhajanto yaṃ kiñci rūpantiādimāha. Tattha yaṃ kiñcīti anavasesapariyādānaṃ. Rūpanti atippasaṅganiyamanaṃ. Evaṃ padadvayenāpi rūpassa anavasesapariggaho kato hoti.

Tattha kenaṭṭhena rūpanti? Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Kiñca , bhikkhave, rūpaṃ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarisapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī』』ti (saṃ. ni.

4.241). Ettha paṇṇattito khandho nāma. 『『Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… viññāṇaṃ viññāṇakkhandho』』tiādīsu (dha. sa. 63, 65) ruḷhito khandho nāma. Svāyamidha rāsito adhippeto. Ayañhi khandhaṭṭho nāma piṇḍaṭṭho pūgaṭṭho ghaṭaṭṭho rāsaṭṭho. Tasmā 『rāsilakkhaṇā khandhā』ti veditabbā. Koṭṭhāsaṭṭhotipi vattuṃ vaṭṭati; lokasmiñhi iṇaṃ gahetvā codiyamānā 『dvīhi khandhehi dassāma, tīhi khandhehi dassāmā』ti vadanti. Iti 『koṭṭhāsalakkhaṇā khandhā』tipi vattuṃ vaṭṭati. Evamettha rūpakkhandhoti rūparāsi rūpakoṭṭhāso, vedanākkhandhoti vedanārāsi vedanākoṭṭhāsoti iminā nayena saññākkhandhādīnaṃ attho veditabbo.

Ettāvatā sammāsambuddho yvāyaṃ 『『cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』』nti atītānāgatapaccuppannādīsu ekādasasu okāsesu vibhatto 『pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā』ti ca 『channavuti rūpakoṭṭhāsā』ti ca evaṃpabhedo rūparāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā rūpakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikavedanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā vedanākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā saññā…pe… manosamphassajā saññā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikasaññārāsi , taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saññākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā cetanā…pe… manosamphassajā cetanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacetanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saṅkhārakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhuviññāṇaṃ, sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātū』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacittarāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā viññāṇakkhandho nāmāti dassesi.

Apicettha sabbampi catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ rūpakkhandho, kāmāvacaraaṭṭhakusalacittādīhi ekūnanavuticittehi sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādayo dhammā saṅkhārakkhandho, ekūnanavuti cittāni viññāṇakkhandhoti. Evampi pañcasu khandhesu dhammaparicchedo veditabbo.

  1. Rūpakkhandhaniddeso

  2. Idāni te rūpakkhandhādayo vibhajitvā dassetuṃ tattha katamo rūpakkhandhotiādimāha. Tattha tatthāti tesu pañcasu khandhesu. Katamoti kathetukamyatāpucchā. Rūpakkhandhoti pucchitadhammanidassanaṃ. Idāni taṃ vibhajanto yaṃ kiñci rūpantiādimāha. Tattha yaṃ kiñcīti anavasesapariyādānaṃ. Rūpanti atippasaṅganiyamanaṃ. Evaṃ padadvayenāpi rūpassa anavasesapariggaho kato hoti.

Tattha kenaṭṭhena rūpanti? Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Kiñca , bhikkhave, rūpaṃ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarisapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī』』ti (saṃ. ni.

4.241). Ettha paṇṇattito khandho nāma. 『『Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… viññāṇaṃ viññāṇakkhandho』』tiādīsu (dha. sa. 63, 65) ruḷhito khandho nāma. Svāyamidha rāsito adhippeto. Ayañhi khandhaṭṭho nāma piṇḍaṭṭho pūgaṭṭho ghaṭaṭṭho rāsaṭṭho. Tasmā 『rāsilakkhaṇā khandhā』ti veditabbā. Koṭṭhāsaṭṭhotipi vattuṃ vaṭṭati; lokasmiñhi iṇaṃ gahetvā codiyamānā 『dvīhi khandhehi dassāma, tīhi khandhehi dassāmā』ti vadanti. Iti 『koṭṭhāsalakkhaṇā khandhā』tipi vattuṃ vaṭṭati. Evamettha rūpakkhandhoti rūparāsi rūpakoṭṭhāso, vedanākkhandhoti vedanārāsi vedanākoṭṭhāsoti iminā nayena saññākkhandhādīnaṃ attho veditabbo.

Ettāvatā sammāsambuddho yvāyaṃ 『『cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』』nti atītānāgatapaccuppannādīsu ekādasasu okāsesu vibhatto 『pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā』ti ca 『channavuti rūpakoṭṭhāsā』ti ca evaṃpabhedo rūparāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā rūpakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikavedanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā vedanākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā saññā…pe… manosamphassajā saññā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikasaññārāsi , taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saññākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhusamphassajā cetanā…pe… manosamphassajā cetanā』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacetanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saṅkhārakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ 『『cakkhuviññāṇaṃ, sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātū』』ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacittarāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā viññāṇakkhandho nāmāti dassesi.

Apicettha sabbampi catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ rūpakkhandho, kāmāvacaraaṭṭhakusalacittādīhi ekūnanavuticittehi sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādayo dhammā saṅkhārakkhandho, ekūnanavuti cittāni viññāṇakkhandhoti. Evampi pañcasu khandhesu dhammaparicchedo veditabbo.

  1. Rūpakkhandhaniddeso

  2. Idāni te rūpakkhandhādayo vibhajitvā dassetuṃ tattha katamo rūpakkhandhotiādimāha. Tattha tatthāti tesu pañcasu khandhesu. Katamoti kathetukamyatāpucchā. Rūpakkhandhoti pucchitadhammanidassanaṃ. Idāni taṃ vibhajanto yaṃ kiñci rūpantiādimāha. Tattha yaṃ kiñcīti anavasesapariyādānaṃ. Rūpanti atippasaṅganiyamanaṃ. Evaṃ padadvayenāpi rūpassa anavasesapariggaho kato hoti.

Tattha kenaṭṭhena rūpanti? Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Kiñca , bhikkhave, rūpaṃ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarisapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī』』ti (saṃ. ni.

4.241. 「蘊是從何種約定俗成的?」「在『心、意、意識……識蘊』等(《法集論》63, 65)中,『蘊』一詞的含義是約定俗成的。」這裡所說的,正是意圖要表達的。這蘊的意義,如同堆、團、聚、積。因此,應該理解為「蘊是具有堆積特性的」。也可以說它是部分;因為在世間,人們借貸時,被催債的人會說「我用兩份還你,我用三份還你」。因此,也可以說「蘊是具有部分特性的」。這樣,色蘊就是色的堆積、色的部分,受蘊就是受的堆積、受的部分,以此類推,應該理解想蘊等的含義。 如此,正等正覺所說的「四大以及四大所生的色」,分佈於過去、未來、現在等十一個時間段,分為「二十五色聚」和「七十二色聚」,如此種種不同的色聚,將所有這些概括起來,稱為色蘊。他所說的「樂受、苦受、不苦不樂受」,也分佈於同樣的十一個時間段,分為四種基礎的受聚,將所有這些概括起來,稱為受蘊。他所說的「眼觸所生的想……乃至意觸所生的想」,也分佈於同樣的十一個時間段,分為四種基礎的想聚,將所有這些概括起來,稱為想蘊。他所說的「眼觸所生的思……乃至意觸所生的思」,也分佈於同樣的十一個時間段,分為四種基礎的思聚,將所有這些概括起來,稱為行蘊。他所說的「眼識、耳鼻舌身識、意界、意識界」,也分佈於同樣的十一個時間段,分為四種基礎的心聚,將所有這些概括起來,稱為識蘊。 此外,所有四界生的色都是色蘊,與欲界八種善心等九十八心共生的受是受蘊,想是想蘊,觸等法是行蘊,九十八心是識蘊。也應該這樣理解五蘊中的法的範疇。 1. 色蘊的闡述 2. 現在,爲了分別闡述這些色蘊等,(經中)問「其中哪個是色蘊」等等。其中,「在那些蘊中」指的是在五蘊中。「哪個」是疑問代詞,用於詢問所要討論的事物。「色蘊」指被問及的法。「現在,爲了分析它,什麼是色」等等,(經中)這樣說。其中,「任何」表示沒有遺漏的包含。「色」是所要分析的對象。即使只用這兩個詞,也已經完全包含了色。 其中,色以什麼為特徵呢?以變壞的特徵為特徵。世尊曾說過: 「比丘們,你們認為色是什麼?比丘們,因為變壞,所以被稱為色。它被什麼變壞呢?它被冷變壞,被熱變壞,被饑變壞,被渴變壞,被蚊蟲、毒蛇、風、日曬、爬行動物的接觸變壞。比丘們,因為變壞,所以被稱為色。」(《相應部·蘊相應》)

Tattha kinti kāraṇapucchā; kena kāraṇena rūpaṃ vadetha, kena kāraṇena taṃ rūpaṃ nāmāti attho. Ruppatīti ettha itīti kāraṇuddeso. Yasmā ruppati tasmā rūpanti vuccatīti attho. Ruppatīti kuppati ghaṭṭīyati pīḷiyati bhijjatīti attho. Evaṃ iminā ettakena ṭhānena ruppanaṭṭhena rūpaṃ vuttaṃ. Ruppanalakkhaṇena rūpantipi vattuṃ vaṭṭati. Ruppanalakkhaṇañhetaṃ.

Sītenapiruppatītiādīsu pana sītena tāva ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ. Tiṇṇaṃ tiṇṇañhi cakkavāḷānaṃ antare ekeko lokantarikanirayo nāma hoti aṭṭhayojanasahassappamāṇo, yassa neva heṭṭhā pathavī atthi, na upari candimasūriyadīpamaṇiāloko, niccandhakāro. Tattha nibbattasattānaṃ tigāvuto attabhāvo hoti. Te vagguliyo viya pabbatapāde dīghaputhulehi nakhehi laggitvā avaṃsirā olambanti. Yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsagatā honti atha 『bhakkho no laddho』ti maññamānā tattha byāvaṭā viparivattitvā lokasandhārake udake patanti, sītavāte paharantepi pakkamadhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti. Patitamattāva accantakhārena sītodakena chinnacammanhārumaṃsaaṭṭhīhi bhijjamānehi tattatele patitapiṭṭhapiṇḍi viya paṭapaṭāyamānā vilīyanti. Evaṃ sītena ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ. Mahiṃsakaraṭṭhādīsupi himapātasītalesu padesesu etaṃ pākaṭameva. Tattha hi sattā sītena bhinnacchinnasarīrā jīvitakkhayampi pāpuṇanti.

Uṇhena ruppanaṃ avīcimahāniraye pākaṭaṃ. Tattha hi tattāya lohapathaviyā nipajjāpetvā pañcavidhabandhanādikaraṇakāle sattā mahādukkhaṃ anubhavanti.

Jighacchāya ruppanaṃ pettivisaye ceva dubbhikkhakāle ca pākaṭaṃ. Pettivisayasmiñhi sattā dve tīṇi buddhantarāni kiñcideva āmisaṃ hatthena gahetvā mukhe pakkhipantā nāma na honti . Antoudaraṃ ādittasusirarukkho viya hoti. Dubbhikkhe kañjikamattampi alabhitvā maraṇappattānaṃ pamāṇaṃ nāma natthi.

Pipāsāya ruppanaṃ kālakañjikādīsu pākaṭaṃ. Tattha hi sattā dve tīṇi buddhantarāni hadayatemanamattaṃ vā jivhātemanamattaṃ vā udakabinduṃ laddhuṃ na sakkonti. 『Pānīyaṃ pivissāmā』ti nadiṃ gatānampi nadī vālikātalaṃ sampajjati. Mahāsamuddaṃ pakkhantānampi mahāsamuddo piṭṭhipāsāṇo hoti. Te sussantā balavadukkhapīḷitā vicaranti.

在此,問的是原因:什麼原因令你們說「色」?什麼原因令你們說那色是「名」的意義? 「破壞」在此, 「故」 指原因。因為破壞,所以被稱為色,是其義。破壞,即腐壞、磨損、受苦、破裂之義。這樣,在此,以這一個地方的破壞義,說色。以破壞的特徵說色也可以。這是破壞的特徵。 然而在「以冷而破壞」等處,以冷的破壞在無間地獄顯現。三個三個三千大千世界之間,有一個無間地獄,八千由旬大小,其下沒有大地,其上沒有日月光明,一片漆黑。在那裡出生的眾生,身體有三由旬大。他們像蝙蝠一樣,用長而粗的指甲抓住山崖,倒掛著。當他們相爭時,互相抓著對方的手臂,以為「我們得到了食物」,在那裡互相撕扯,像落入世界縫隙的水一樣,即使被冷風吹,也像熟透的甜果一樣裂開,落入水中。一掉下去,就被極其寒冷的水割裂面板、肌肉、骨骼,像被打碎的芝麻粒一樣,散落在水底,噼啪作響地消融。這樣,以冷的破壞在無間地獄顯現。在強盜等處,在寒冷多雪的地方,這也是顯而易見的。在那裡,眾生被寒冷撕裂身體,也會死亡。 以熱而破壞,在阿鼻大地獄顯現。在那裡,爲了這個,在燒熱的鐵地上,在五種捆綁等刑罰時,眾生承受著巨大的痛苦。 以飢餓而破壞,在餓鬼界和饑荒時顯現。在餓鬼界,眾生兩三個佛陀之間,幾乎沒有用手抓取食物放進嘴裡。他們的肚子像乾枯的無花果樹一樣。在饑荒中,沒有得到哪怕一點粥而死去的人,數不勝數。 以渴而破壞,在極度乾旱等時顯現。在那裡,眾生兩三個佛陀之間,連一滴像心臟那麼大或像舌頭那麼大的水都得不到。「我們要去喝水」,去到河邊,河流卻變成沙地。前往大海,大海也變成石頭。他們非常乾渴,被巨大的痛苦折磨著,四處遊蕩。

Eko kira kālakañjikaasuro pipāsaṃ adhivāsetuṃ asakkonto yojanagambhīravitthāraṃ mahāgaṅgaṃ otari. Tassa gatagataṭṭhāne udakaṃ chijjati, dhūmo uggacchati, tatte piṭṭhipāsāṇe caṅkamanakālo viya hoti. Tassa udakasaddaṃ sutvā ito cito ca vicarantasseva ratti vibhāyi. Atha naṃ pātova bhikkhācāraṃ gacchantā tiṃsamattā piṇḍacārikabhikkhū disvā – 『『ko nāma tvaṃ, sappurisā』』ti pucchiṃsu. 『『Petohamasmi, bhante』』ti. 『『Kiṃ pariyesasī』』ti? 『『Pānīyaṃ, bhante』』ti. 『『Ayaṃ gaṅgā paripuṇṇā, kiṃ tvaṃ na passasī』』ti? 『『Na upakappati, bhante』』ti. 『『Tena hi gaṅgāpiṭṭhe nipajja, mukhe te pānīyaṃ āsiñcissāmā』』ti. So vālikāpuḷine uttāno nipajji. Bhikkhū tiṃsamatte patte nīharitvā udakaṃ āharitvā āharitvā tassa mukhe āsiñciṃsu. Tesaṃ tathā karontānaṃyeva velā upakaṭṭhā jātā. Tato 『『bhikkhācārakālo amhākaṃ, sappurisa; kacci te assādamattā laddhā』』ti āhaṃsu. Peto 『『sace me, bhante, tiṃsamattānaṃ ayyānaṃ tiṃsamattehi pattehi āsittaudakato aḍḍhapasatamattampi paragalagataṃ, petattabhāvato mokkho mā hotū』』ti āha. Evaṃ pipāsāya ruppanaṃ pettivisaye pākaṭaṃ.

Ḍaṃsādīhi ruppanaṃ ḍaṃsamakkhikādisambabahulesu padesesu pākaṭaṃ. Ettha ca ḍaṃsāti piṅgalamakkhikā, makasāti makasāva vātāti kucchivātapiṭṭhivātādivasena veditabbā. Sarīrasmiñhi vātarogo uppajjitvā hatthapādapiṭṭhiādīni bhindati, kāṇaṃ karoti, khujjaṃ karoti, pīṭhasappiṃ karoti. Ātapoti sūriyātapo. Tena ruppanaṃ marukantārādīsu pākaṭaṃ. Ekā kira itthī marukantāre rattiṃ satthato ohīnā divā sūriye uggacchante vālikāya tappamānāya pāde ṭhapetuṃ asakkontī sīsato pacchiṃ otāretvā akkami. Kamena pacchiyā uṇhābhitattāya ṭhātuṃ asakkontī tassā upari sāṭakaṃ ṭhapetvā akkami. Tasmimpi santatte aṅkena gahitaṃ puttakaṃ adhomukhaṃ nipajjāpetvā kandantaṃ kandantaṃ akkamitvā saddhiṃ tena tasmiṃyeva ṭhāne uṇhābhitattā kālamakāsi.

Sarīsapāti ye keci dīghajātikā sarantā gacchanti. Tesaṃ samphassena ruppanaṃ āsīvisadaṭṭhādīnaṃ vasena veditabbaṃ.

Idāni 『yaṃ kiñci rūpa』nti padena saṃgahitaṃ pañcavīsatikoṭṭhāsachannavutikoṭṭhāsappabhedaṃ sabbampi rūpaṃ atītādikoṭṭhāsesu pakkhipitvā dassetuṃ atītānāgatapaccuppannanti āha. Tato paraṃ tadeva ajjhattadukādīsu catūsu dukesu pakkhipitvā dassetuṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vātiādi vuttaṃ. Tato paraṃ sabbampetaṃ ekādasasu padesesu pariyādiyitvā dassitaṃ rūpaṃ ekato piṇḍaṃ katvā dassetuṃ tadekajjhantiādi vuttaṃ.

Tattha tadekajjhanti taṃ ekajjhaṃ; abhisaññūhitvāti abhisaṃharitvā; abhisaṅkhipitvāti saṅkhepaṃ katvā; idaṃ vuttaṃ hoti – sabbampetaṃ vuttappakāraṃ rūpaṃ ruppanalakkhaṇasaṅkhāte ekavidhabhāve paññāya rāsiṃ katvā rūpakkhandho nāmāti vuccatīti. Etena sabbampi rūpaṃ ruppanalakkhaṇe rāsibhāvūpagamanena rūpakkhandhoti dassitaṃ hoti. Na hi rūpato añño rūpakkhandho nāma atthi. Yathā ca rūpaṃ, evaṃ vedanādayopi vedayitalakkhaṇādīsu rāsibhāvūpagamanena. Na hi vedanādīhi aññe vedanākkhandhādayo nāma atthi.

據說,有一個極度乾渴的餓鬼,無法忍受乾渴,走下了一條一由旬深、一由旬寬的大河。他每走到一個地方,水就斷流,冒出煙霧,那個地方就像燒紅的鐵板。他聽著水聲,四處奔走,直到天亮。然後,三十位托缽比丘看見他,問他:「善男子,你是誰?」「我是餓鬼,尊者。」「你在尋找什麼?」「水,尊者。」「這條河水很滿,你沒看見嗎?」「我喝不到,尊者。」「那麼你趴在河岸上,我們把水灑在你嘴裡。」他臉朝下趴在沙灘上。比丘們拿出三十個缽,取水來灑在他的嘴裡。他們這樣做時,時間已經很晚了。於是他們說:「善男子,我們的托缽時間到了,你嚐到一點味道了嗎?」餓鬼說:「尊者們,如果我從三十位尊者用三十個缽灑下的水中,哪怕有一滴半滴水流進了我的喉嚨,愿我不要從餓鬼的境地解脫。」這樣,以渴而破壞,在餓鬼界顯現。 以蚊蟲等而破壞,在蚊蟲等聚集的地方顯現。這裡,蚊蟲指黃蜂,毒蟲指蜘蛛,風指胃風、背風等。風病在體內產生,使手腳背等破裂,致盲,致跛,致癱。熱,指太陽的熱。因此,以熱而破壞,在沙漠等地顯現。據說,有一個女人在沙漠中夜裡迷路了,白天太陽升起時,她無法忍受沙子的灼熱,把腳放在頭上,倒退著走。倒退著走時,也無法忍受頭上的熱,就把衣服放在頭上,繼續走。即使這樣,她還是把懷抱的孩子臉朝下放在地上,哭著走,最終和孩子一起死在了那個地方,因為無法忍受酷熱。 對於那些長壽的眾生,他們邊走邊老。他們因為接觸而破壞,可以通過看見阿修羅等來理解。 現在,「任何色」這句話,包含了二十五億、九十二億種類的所有色,把它們都歸入過去等三世,來說明過去、未來、現在。之後,把它們都歸入內苦等四苦,來說明內或外等等。之後,把所有這些都歸入十一個處,來說明色,把它們集中起來,來說明「它們是一體的」等等。 在此,「它們是一體的」指它們是一體;「集中」指收集;「概括」指總結;意思是:所有這些所說的色,在名為破壞特徵的同一種類中,用智慧歸納起來,被稱為色蘊。這樣,所有色都通過破壞特徵的歸納,被說明為色蘊。除了色,沒有其他的色蘊。如同色一樣,受等也通過感受的特徵等歸納起來。除了受等,沒有其他的受蘊等。

  1. Idāni ekekasmiṃ okāse pakkhittaṃ rūpaṃ visuṃ visuṃ bhājetvā dassento tattha katamaṃ rūpaṃ atītantiādimāha. Tattha tatthāti ekādasasu okāsesu pakkhipitvā ṭhapitamātikāya bhummaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – atītānāgatapaccuppannantiādinā nayena ṭhapitāya mātikāya yaṃ atītaṃ rūpanti vuttaṃ, taṃ katamanti? Iminā upāyena sabbapucchāsu attho veditabbo. Atītaṃ niruddhantiādīni padāni nikkhepakaṇḍassa atītattikabhājanīyavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1044) vuttāneva. Cattāro ca mahābhūtāti idaṃ atītanti vuttarūpassa sabhāvadassanaṃ. Yathā cettha evaṃ sabbattha attho veditabbo. Iminā idaṃ dasseti – atītarūpampi bhūtāni ceva bhūtāni upādāya nibbattarūpañca, anāgatampi…pe… dūrasantikampi . Na hi bhūtehi ceva bhūtāni upādāya pavattarūpato ca aññaṃ rūpaṃ nāma atthīti.

Aparo nayo – atītaṃsena saṅgahitanti atītakoṭṭhāseneva saṅgahitaṃ, ettheva gaṇanaṃ gataṃ. Kinti? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Anāgatapaccuppannaniddesapadānipi heṭṭhā vuttatthāneva.

Idaṃ pana atītānāgatapaccuppannaṃ nāma suttantapariyāyato abhidhammaniddesatoti duvidhaṃ. Taṃ suttantapariyāye bhavena paricchinnaṃ. Paṭisandhito hi paṭṭhāya atītabhavesu nibbattaṃ rūpaṃ, anantarabhave vā nibbattaṃ hotu kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ atītameva nāma. Cutito paṭṭhāya anāgatabhavesu nibbattanakarūpaṃ, anantarabhave vā nibbattaṃ hotu kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ anāgatameva nāma. Cutipaṭisandhianantare pavattarūpaṃ paccuppannaṃ nāma. Abhidhammaniddese pana khaṇena paricchinnaṃ. Tayo hi rūpassa khaṇā – uppādo, ṭhiti, bhaṅgoti. Ime tayo khaṇe patvā niruddhaṃ rūpaṃ, samanantaraniruddhaṃ vā hotu atīte kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ atītameva nāma. Tayo khaṇe asampattaṃ rūpaṃ, ekacittakkhaṇamattena vā asampattaṃ hotu anāgate kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ anāgatameva nāma. Ime tayo khaṇe sampattaṃ rūpaṃ pana paccuppannaṃ nāma. Tattha kiñcāpi idaṃ suttantabhājanīyaṃ, evaṃ santepi abhidhammaniddeseneva atītānāgatapaccuppannarūpaṃ niddiṭṭhanti veditabbaṃ.

Aparo nayo – idañhi rūpaṃ addhāsantatisamayakhaṇavasena catudhā atītaṃ nāma hoti. Tathā anāgatapaccuppannaṃ. Addhāvasena tāva ekassa ekasmiṃ bhave paṭisandhito pubbe atītaṃ, cutito uddhaṃ anāgataṃ, ubhinnamantare paccuppannaṃ. Santativasena sabhāgaekautusamuṭṭhānaṃ ekāhārasamuṭṭhānañca pubbāpariyavasena pavattamānampi paccuppannaṃ. Tato pubbe visabhāgautuāhārasamuṭṭhānaṃ atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Cittajaṃ ekavīthiekajavanaekasamāpattisamuṭṭhānaṃ paccuppannaṃ. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Kammasamuṭṭhānassa pāṭiyekkaṃ santativasena atītādibhedo natthi. Tesaññeva pana utuāhāracittasamuṭṭhānānaṃ upatthambhakavasena tassa atītādibhedo veditabbo. Samayavasena ekamuhuttapubbaṇhasāyanharattidivādīsu samayesu santānavasena pavattamānaṃ taṃ taṃ samayaṃ paccuppannaṃ nāma. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Khaṇavasena uppādādikkhaṇattayapariyāpannaṃ paccuppannaṃ nāma. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ.

3.。現在,在一些場合,爲了分別展示投擲出的色,(論師)說到:其中,什麼是過去色等等? 在此,「在其中」是指在十一個場合投擲安置了母體文句之後。意思是說:以過去、未來、現在等等方式安置於母體文句中所說的「過去色」,它是什麼?用這種方法,所有問題中的意義都應該被理解。「過去」、「滅」等等詞語,正如(《法集論》第八品1044頌)中爲了分別解釋過去等所闡述的那樣。而「四大」是對於所說的「過去」色的全體的說明。就像這裡一樣,所有地方的意義都應該這樣理解。由此,(論師)說明了這一點:過去色也是隻有四大以及由四大為緣而生起的色,未來色也是如此……乃至……遠色也是如此。因為除了四大以及由四大為緣而生起的色之外,沒有別的色存在。 另一種解釋:被過去所攝取,即被過去時所攝取,計算也歸於此。是什麼呢?四大以及由四大為緣而生起的色。所有地方的意義都應該這樣理解。未來、現在的指示詞語也與前面所說的位置相同。 然而,這過去、未來、現在,從經分別和論分別來說有兩種。以經分別來說,它以有情生命(bhava,存在)為界限劃分。從結生以來,在過去生命中生起的色,無論是在下一生命中生起,還是在一百俱胝劫之後生起,都稱為過去。從死後到未來生命中將要生起的色,無論是在下一生命中生起,還是在一百俱胝劫之後生起,都稱為未來。在死與結生之間持續的色稱為現在。以論分別來說,它以剎那為界限劃分。色有三個剎那:生起、持續、滅。這三個剎那已經過去且已滅的色,無論是剛剛滅的,還是過去一百俱胝劫的,都稱為過去。尚未到達這三個剎那的色,無論是隻差一個心剎那,還是在未來一百俱胝劫之後,都稱為未來。到達這三個剎那的色稱為現在。其中,雖然這部分內容是屬於經分別的,即使這樣,也應該知道過去、未來、現在色是以論分別來決定的。 另一種解釋:這色以半劫、相續、時刻、剎那四種方式稱為過去。未來、現在也一樣。以半劫來說,在一個有情生命中,結生以前是過去,死後是未來,兩者之間是現在。以相續來說,同分位、同食、同處所的色,以過去和未來部分持續存在也稱為現在。在此之前異分位、異食、異處所的色是過去,在此之後是未來。心生色在同一趣、同一生、同一禪那、同處所持續也稱為現在。在此之前是過去,在此之後是未來。業生色,各自以相續來說沒有過去等等的差別。然而,它們的過去等等的差別應該根據它們各自的處所、食、心生色的增上緣來理解。以時刻來說,在上午、下午、傍晚、夜晚、白天等等時刻,以相續持續存在於各個時刻的稱為現在。在此之前是過去,在此之後是未來。以剎那來說,經歷了生起等三個剎那的稱為現在。在此之前是過去,在此之後是未來。

Apica atikkahetupaccayakiccaṃ atītaṃ. Niṭṭhitahetukiccaṃ aniṭṭhitapaccayakiccaṃ paccuppannaṃ. Ubhayakiccamasampattaṃ anāgataṃ. Sakiccakkhaṇe vā paccuppannaṃ. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Ettha ca khaṇādikathāva nippariyāyā, sesā sapariyāyā. Tāsu nippariyāyakathā idha adhippetā. Ajjhattadukassāpi niddesapadāni heṭṭhā ajjhattattikaniddese (dha. sa. aṭṭha. 1050) vuttatthāneva. Oḷārikādīni rūpakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 674) vuttatthāneva.

  1. Hīnadukaniddese tesaṃ tesaṃ sattānanti bahūsu sattesu sāmivacanaṃ. Aparassāpi aparassāpīti hi vuccamāne divasampi kappasatasahassampi vadanto ettakameva vadeyya. Iti satthā dvīheva padehi anavasese satte pariyādiyanto 『tesaṃ tesaṃ sattāna』nti āha. Ettakena hi sabbampi aparadīpanaṃ siddhaṃ hoti. Uññātanti avamataṃ. Avaññātanti vambhetvā ñātaṃ. Rūpantipi na viditaṃ. Hīḷitanti agahetabbaṭṭhena khittaṃ chaḍḍitaṃ, jigucchitantipi vadanti. Paribhūtanti kimetenāti vācāya paribhavitaṃ. Acittīkatanti na garukataṃ. Hīnanti lāmakaṃ. Hīnamatanti hīnanti mataṃ, lāmakaṃ katvā ñātaṃ. Hīnasammatanti hīnanti loke sammataṃ, hīnehi vā sammataṃ, gūthabhakkhehi gūtho viya. Aniṭṭhanti appiyaṃ, paṭilābhatthāya vā apariyesitaṃ. Sacepi naṃ koci pariyeseyya, pariyesatu. Etassa pana ārammaṇassa etadeva nāmaṃ. Akantanti akāmitaṃ, nissirikaṃ vā. Amanāpanti manasmiṃ na appitaṃ. Tādisañhi ārammaṇaṃ manasmiṃ na appīyati. Atha vā manaṃ appāyati vaḍḍhetīti manāpaṃ, na manāpaṃ amanāpaṃ.

Aparo nayo – aniṭṭhaṃ sampattivirahato. Taṃ ekantena kammasamuṭṭhānesu akusalakammasamuṭṭhānaṃ. Akantaṃ sukhassa ahetubhāvato. Amanāpaṃ dukkhassa hetubhāvato. Rūpā saddāti idamassa sabhāvadīpanaṃ. Imasmiñhi pade akusalakammajavasena aniṭṭhā pañca kāmaguṇā vibhattā. Kusalakammajaṃ pana aniṭṭhaṃ nāma natthi, sabbaṃ iṭṭhameva.

Paṇītapadaniddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Imasmiṃ pana pade kusalakammajavasena iṭṭhā pañca kāmaguṇā vibhattā. Kusalakammajañhi aniṭṭhaṃ nāma natthi, sabbaṃ iṭṭhameva. Yathā ca kammajesu evaṃ utusamuṭṭhānādīsupi iṭṭhāniṭṭhatā atthi evāti imasmiṃ duke iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ paṭivibhattanti veditabbaṃ. Ayaṃ tāva ācariyānaṃ samānatthakathā. Vitaṇḍavādī panāha – iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ natthi, tesaṃ tesaṃ rucivasena kathitaṃ.

Yathāha –

『『Manāpapariyantaṃ khvāhaṃ, mahārāja, pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. Teva, mahārāja, rūpā ekaccassa manāpā honti, ekaccassa amanāpā honti. Teva, mahārāja, saddā, gandhā, rasā, phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti, ekaccassa amanāpā hontī』』ti (saṃ. ni.

4.。過去是已經完成了因和緣的作業。現在是完成了因的作業和未完成緣的作業。未來是兩項作業都尚未完成。或者,在作業的剎那也是現在。在此之前是過去,在此之後是未來。這裡,以剎那等等的說法是不遍的,其餘的是遍的。其中,不遍的說法在此被採用。對於內苦的指示詞語,與前面在內苦分別中(《法集論》第八品1050頌)所說的位置相同。「粗劣」等等,與色蘊分別中(《法集論》第八品674頌)所說的位置相同。 6.。在劣苦的分別中,「那些那些有情」是在許多有情中使用的共同說法。即使說「另一個又另一個」,即使說到一天或一百俱胝劫,也只說了這麼多。因此,導師只用兩個詞就遍及了所有有情,說「那些那些有情」。用這一點,所有其餘的闡明就完成了。「被輕視」是指被輕蔑。「被貶低」是指被扭曲地認識。「色」也沒有被認識。「被丟棄」是指以無法取得的方式被丟棄、捨棄,也說是被厭惡。「被侮辱」是指用「這算什麼」這樣的話語被輕蔑。「不被重視」是指不被尊重。「低劣」是指微小。「被認為低劣」是指被認為低劣,被當作微小來認識。「被公認為低劣」是指在世間被公認為低劣,或者被低劣的人,例如被吃糞便的人認為糞便一樣。「不喜愛」是指不喜歡的,或者爲了獲得而未被期望。即使有人期望它,也讓他期望。然而,對於這個對像來說,只有這個名稱。「不想要」是指不想要的,或者令人厭惡。「不悅意」是指在心中不被喜愛。像這樣的對象在心中不被喜愛。或者,「悅意」是指使心歡喜、增長,不悅意即不使心歡喜。「不悅意」。 另一種解釋:不喜愛是因為缺乏獲得。這在業生色中,完全是不善業生色。不想要是因為快樂沒有因。不悅意是因為痛苦有因。「色、聲」等等是對它的全體的闡明。在這個詞語中,以不善業的力量,不喜愛的五欲功德被區分開來。然而,沒有善業生的不喜愛,一切都是喜愛的。 美好詞語的解釋應該以與上述相反的方式來理解。然而,在這個詞語中,以善業的力量,喜愛的五欲功德被區分開來。因為沒有善業生的不喜愛,一切都是喜愛的。正如在業生色中一樣,在處所生色等等中,喜愛和不喜愛也是存在的,因此,應該知道在這個苦中,喜愛和不喜愛的對象被區分開來。這是論師們一致的解釋。詭辯者卻說:喜愛和不喜愛並沒有各自地被區分開來,而是根據各自的喜好來說的。 正如所說: 「大王,我所說的在五欲功德中執取,是指達到悅意的極限。大王,色對於一些人來說是悅意的,對於一些人來說是不悅意的。大王,聲、香、味、觸對於一些人來說是悅意的,對於一些人來說是不悅意的。」(《相應部·經集》)

Evaṃ yasmā teyeva rūpādayo eko assādeti abhinandati, tattha lobhaṃ uppādeti. Eko kujjhati paṭihaññati, tattha dosaṃ uppādeti. Ekassa iṭṭhā honti kantā manāpā, ekassa aniṭṭhā akantā amanāpā. Eko cete 『iṭṭhā kantā manāpā』ti dakkhiṇato gaṇhāti, eko 『aniṭṭhā akantā amanāpā』ti vāmato. Tasmā iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ nāma natthi. Paccantavāsīnañhi gaṇḍuppādāpi iṭṭhā honti kantā manāpā, majjhimadesavāsīnaṃ atijegucchā. Tesañca moramaṃsādīni iṭṭhāni honti, itaresaṃ tāni atijegucchānīti.

So vattabbo – 『『kiṃ pana tvaṃ iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ nāma natthīti vadesī』』ti? 『『Āma natthī』』ti vadāmi. Puna tatheva yāvatatiyaṃ patiṭṭhāpetvā pañho pucchitabbo – 『『nibbānaṃ nāma iṭṭhaṃ udāhu aniṭṭha』』nti? Jānamāno 『『iṭṭha』』nti vakkhati. Sacepi na vadeyya, mā vadatu. Nibbānaṃ pana ekantaiṭṭhameva. 『『Nanu eko nibbānassa vaṇṇe kathiyamāne kujjhitvā – 『tvaṃ nibbānassa vaṇṇaṃ kathesi, kiṃ tattha annapānamālāgandhavilepanasayanacchādanasamiddhā pañca kāmaguṇā atthī』ti vatvā 『natthī』ti vutte 『alaṃ tava nibbānenā』ti nibbānassa vaṇṇe kathiyamāne kujjhitvā ubho kaṇṇe thaketīti iṭṭhetaṃ. Etassa pana vasena tava vāde nibbānaṃ aniṭṭhaṃ nāma hoti . Na panetaṃ evaṃ gahetabbaṃ. Eso hi viparītasaññāya katheti. Saññāvipallāsena ca tadeva ārammaṇaṃ ekassa iṭṭhaṃ hoti, ekassa aniṭṭhaṃ』』.

Iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ pana pāṭiyekkaṃ vibhattaṃ atthīti. Kassa vasena vibhattanti? Majjhimakasattassa. Idañhi na atiissarānaṃ mahāsammatamahāsudassanadhammāsokādīnaṃ vasena vibhattaṃ. Tesañhi dibbakappampi ārammaṇaṃ amanāpaṃ upaṭṭhāti. Na atiduggatānaṃ dullabhannapānānaṃ vasena vibhattaṃ. Tesañhi kaṇājakabhattasitthānipi pūtimaṃsarasopi atimadhuro amatasadiso ca hoti. Majjhimakānaṃ pana gaṇakamahāmattaseṭṭhikuṭumbikavāṇijādīnaṃ kālena iṭṭhaṃ kālena aniṭṭhaṃ labhamānānaṃ vasena vibhattaṃ. Evarūpā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ paricchindituṃ sakkontīti.

Tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – 『『iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma vipākavaseneva paricchinnaṃ, na javanavasena. Javanaṃ pana saññāvipallāsavasena iṭṭhasmiṃyeva rajjati, iṭṭhasmiṃyeva dussati; aniṭṭhasmiṃyeva rajjati, aniṭṭhasmiṃyeva dussatī』』ti. Vipākavaseneva panetaṃ ekantato paricchijjati. Na hi sakkā vipākacittaṃ vañcetuṃ. Sace ārammaṇaṃ iṭṭhaṃ hoti, kusalavipākaṃ uppajjati. Sace aniṭṭhaṃ, akusalavipākaṃ uppajjati. Kiñcāpi hi micchādiṭṭhikā buddhaṃ vā saṅghaṃ vā mahācetiyādīni vā uḷārāni ārammaṇāni disvā akkhīni pidahanti, domanassaṃ āpajjanti, dhammasaddaṃ sutvā kaṇṇe thakenti, cakkhuviññāṇasotaviññāṇāni pana nesaṃ kusalavipākāneva honti.

Kiñcāpi gūthasūkarādayo gūthagandhaṃ ghāyitvā 『khādituṃ labhissāmā』ti somanassajātā honti, gūthadassane pana tesaṃ cakkhuviññāṇaṃ, tassa gandhaghāyane ghānaviññāṇaṃ, rasasāyane jivhāviññāṇañca akusalavipākameva hoti. Bandhitvā varasayane sayāpitasūkaro ca kiñcāpi viravati, saññāvipallāsena panassa javanasmiṃyeva domanassaṃ uppajjati, kāyaviññāṇaṃ kusalavipākameva. Kasmā? Ārammaṇassa iṭṭhatāya.

  1. 正因為對於色等,有人歡喜,認為「這隻有一個」,在那裡生起貪;有人厭惡,排斥,在那裡生起嗔。對一個人來說是可愛的、悅意的、合意的,對另一個人來說是不可愛的、不悅意的、不合意的。有人執取「可愛、悅意、合意」于右邊,有人執取「不可愛、不悅意、不合意」於左邊。因此,所謂可愛不可愛,並沒有絕對的區分。對邊地居民來說,即使是洋蔥也是可愛的、悅意的、合意的,對中部地區居民來說卻極其厭惡。對他們來說,腐肉等是可愛的,對其他人來說卻是極其厭惡的。
  2. 這樣應該說:「那麼,你說可愛不可愛沒有絕對的區分嗎?」「是的,沒有。」 再次這樣反覆三次確立后,應該問:「涅槃是可愛還是不可愛?」他知道後會說「可愛」。即使他不說,也讓他不說。然而涅槃絕對是可愛的。「有人在聽聞涅槃的描述時會生氣,說:『你描述涅槃,那裡有飲食、花鬘、香料、涂香、床榻、臥具、光明這五欲功德嗎?』當被告知『沒有』時,他會說:『你的涅槃與我無關!』在聽聞涅槃的描述時生氣,摀住雙耳。」這是可愛的。然而根據你的說法,涅槃就成了不可愛的。這不應該這樣理解。他這是以顛倒的認知來說的。正因為認知顛倒,同一個對像對一個人來說是可愛的,對另一個人來說是不可愛的。
  3. 可愛不可愛有絕對的區分。根據什麼區分呢?根據中等眾生。這並不是根據諸如伊舍羅、大自在天、大善見王、阿育王等超勝者來區分的。對他們來說,即使是天上的事物出現也可能不合意。也不是根據極其貧困、難以獲得飲食的人來區分的。對他們來說,即使是糠皮飯、粥,即使是腐肉的味道也極其甜美,如同甘露。而是根據中等眾生,諸如官員、大臣、富豪、家主、商人等,有時得到可愛之物,有時得到不可愛之物來區分的。這樣的人才能區分可愛不可愛。
  4. 三藏註疏小 Naga長老說:「可愛不可愛只是根據異熟來區分,而不是根據速行心。速行心會因為認知顛倒,在可愛之處貪愛,在可愛之處厭惡;在不可愛之處貪愛,在不可愛之處厭惡。」 但這最終是根據異熟來區分的。異熟心是無法欺騙的。如果對象是可愛的,則生起善異熟;如果對象是不可愛的,則生起不善異熟。即使是邪見者,看到佛、僧、大塔等殊勝對像時,也會閉上眼睛,生起嗔恚,聽到佛法的聲音也會摀住耳朵,然而他們的眼識、耳識仍然是善異熟。
  5. 即使是豬等,聞到糞便的氣味也會生起喜悅,想著「可以吃了」,然而它們在看到糞便時的眼識,在聞到糞便氣味時的鼻識,在嚐到糞便味道時的舌識仍然是不善異熟。被綁在精美床榻上的豬也會號叫,因為認知顛倒,它的速行心中生起嗔恚,但身識仍然是善異熟。為什麼?因為對象是可愛的。

Apica dvāravasenāpi iṭṭhāniṭṭhatā veditabbā. Sukhasamphassañhi gūthakalalaṃ cakkhudvāraghānadvāresu aniṭṭhaṃ, kāyadvāre iṭṭhaṃ hoti. Cakkavattino maṇiratanena pothiyamānassa, suvaṇṇasūle uttāsitassa ca maṇiratanasuvaṇṇasūlāni cakkhudvāre iṭṭhāni honti, kāyadvāre aniṭṭhāni. Kasmā? Mahādukkhassa uppādanato. Evaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ ekantato vipākeneva paricchijjatīti veditabbaṃ.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Na hi bhagavā sammutimanāpaṃ bhindati, puggalamanāpaṃ pana bhindati. Tasmā taṃtaṃvāpanavaseneva upādāyupādāya hīnappaṇītatā veditabbā. Nerayikānañhi rūpaṃ koṭippattaṃ hīnaṃ nāma; taṃ upādāya tiracchānesu nāgasupaṇṇānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesaṃ rūpaṃ hīnaṃ; taṃ upādāya petānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya jānapadānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya gāmabhojakānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya janapadasāmikānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya padesarājūnaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya cakkavattirañño rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tassāpi hīnaṃ; taṃ upādāya bhummadevānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya cātumahārājikānaṃ devānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya tāvatiṃsānaṃ devānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma…pe… akaniṭṭhadevānaṃ pana rūpaṃ matthakappattaṃ paṇītaṃ nāma.

也應該通過五門了知可愛與不可愛。糞尿等對眼門和鼻門來說是不可愛的,對身門來說是可愛的。轉輪聖王的寶石珍寶涂身,以及被舉在黃金尖刺上時,寶石珍寶和黃金尖刺對眼門來說是可愛的,對身門來說是不可愛的。為什麼?因為產生巨大的痛苦。這樣應該了知可愛與不可愛完全是由異熟決定的。 1. 在此,不要執取于低劣的心。世尊不破除世俗心,但破除補特伽羅心。因此,應該了知,正是由於執取于各種事物,取著于取著,才會有低劣和殊勝。地獄眾生的色身名為極度低劣;取著於它,畜生道中龍與金翅鳥的色身名為殊勝。它們的色身是低劣的;取著於它,餓鬼的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,鄉村居民的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,村落富戶的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,地方豪強的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,地域國王的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,轉輪聖王的色身名為殊勝。他的也是低劣的;取著於它,地居天神的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,四大天王天神的色身名為殊勝。它們的也是低劣的;取著於它,忉利天神的色身名為殊勝……乃至……無想有情天神的色身名為達到了頂點,是殊勝的。

  1. Dūradukaniddese itthindriyādīni heṭṭhā vibhattāneva. Imasmiṃ pana duke duppariggahaṭṭhena lakkhaṇaduppaṭivijjhatāya sukhumarūpaṃ dūreti kathitaṃ. Sukhapariggahaṭṭhena lakkhaṇasuppaṭivijjhatāya oḷārikarūpaṃ santiketi. Kabaḷīkārāhārapariyosāne ca niyyātanaṭṭhānepi 『idaṃ vuccati rūpaṃ dūre』ti na nīyyātitaṃ. Kasmā? Duvidhañhi dūre nāma – lakkhaṇato ca okāsato cāti. Tattha lakkhaṇato dūreti na kathitaṃ, taṃ okāsato kathetabbaṃ. Tasmā dūreti akathitaṃ. Oḷārikarūpaṃ okāsato dūreti dassetuṃ aniyyātetvāva yaṃ vā panaññampītiādimāha. Santikapadaniddesepi eseva nayo. Tattha anāsanneti na āsanne, anupakaṭṭheti nissaṭe, dūreti dūramhi, asantiketi na santike. Idaṃ vuccati rūpaṃ dūreti idaṃ paṇṇarasavidhaṃ sukhumarūpaṃ lakkhaṇato dūre, dasavidhaṃ pana oḷārikarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato dūreti vuccati. Santikapadaniddeso uttānatthoyeva.

Idaṃvuccati rūpaṃ santiketi idaṃ dasavidhaṃ oḷārikarūpaṃ lakkhaṇato santike, pañcadasavidhaṃ pana sukhumarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato santiketi vuccati. Kittakato paṭṭhāya pana rūpaṃ okāsavasena santike nāma? Kittakato paṭṭhāya dūre nāmāti? Pakatikathāya kathentānaṃ dvādasahattho savanūpacāro nāma hoti. Tassa orato rūpaṃ santike, parato dūre. Tattha sukhumarūpaṃ dūre hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi dūre hoti; santike hontaṃ pana okāsatova santike hoti, na lakkhaṇato. Oḷārikarūpaṃ santike hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi santike hoti; dūre hontaṃ okāsatova dūre hoti, na lakkhaṇato.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Heṭṭhā hi bhindamāno gato. Idha pana na lakkhaṇato dūraṃ bhindati, okāsato dūrameva bhindati. Upādāyupādāya dūrasantikañhi ettha dassitaṃ. Attano hi rūpaṃ santike nāma; antokucchigatassāpi parassa dūre. Antokucchigatassa santike; bahiṭhitassa dūre. Ekamañce sayitassa santike; bahipamukhe ṭhitassa dūre. Antopariveṇe rūpaṃ santike; bahipariveṇe dūre. Antosaṅghārāme rūpaṃ santike; bahisaṅghārāme dūre. Antosīmāya rūpaṃ santike; bahisīmāya dūre. Antogāmakhette rūpaṃ santike; bahigāmakkhette dūre. Antojanapade rūpaṃ santike; bahijanapade dūre. Antorajjasīmāya rūpaṃ santike; bahirajjasīmāya dūre. Antosamudde rūpaṃ santike; bahisamudderūpaṃ dūre. Antocakkavāḷe rūpaṃ santike; bahicakkavāḷe dūreti.

Ayaṃ rūpakkhandhaniddeso.

  1. Vedanākkhandhaniddeso

  2. Dūradukaniddese itthindriyādīni heṭṭhā vibhattāneva. Imasmiṃ pana duke duppariggahaṭṭhena lakkhaṇaduppaṭivijjhatāya sukhumarūpaṃ dūreti kathitaṃ. Sukhapariggahaṭṭhena lakkhaṇasuppaṭivijjhatāya oḷārikarūpaṃ santiketi. Kabaḷīkārāhārapariyosāne ca niyyātanaṭṭhānepi 『idaṃ vuccati rūpaṃ dūre』ti na nīyyātitaṃ. Kasmā? Duvidhañhi dūre nāma – lakkhaṇato ca okāsato cāti. Tattha lakkhaṇato dūreti na kathitaṃ, taṃ okāsato kathetabbaṃ. Tasmā dūreti akathitaṃ. Oḷārikarūpaṃ okāsato dūreti dassetuṃ aniyyātetvāva yaṃ vā panaññampītiādimāha. Santikapadaniddesepi eseva nayo. Tattha anāsanneti na āsanne, anupakaṭṭheti nissaṭe, dūreti dūramhi, asantiketi na santike. Idaṃ vuccati rūpaṃ dūreti idaṃ paṇṇarasavidhaṃ sukhumarūpaṃ lakkhaṇato dūre, dasavidhaṃ pana oḷārikarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato dūreti vuccati. Santikapadaniddeso uttānatthoyeva.

Idaṃvuccati rūpaṃ santiketi idaṃ dasavidhaṃ oḷārikarūpaṃ lakkhaṇato santike, pañcadasavidhaṃ pana sukhumarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato santiketi vuccati. Kittakato paṭṭhāya pana rūpaṃ okāsavasena santike nāma? Kittakato paṭṭhāya dūre nāmāti? Pakatikathāya kathentānaṃ dvādasahattho savanūpacāro nāma hoti. Tassa orato rūpaṃ santike, parato dūre. Tattha sukhumarūpaṃ dūre hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi dūre hoti; santike hontaṃ pana okāsatova santike hoti, na lakkhaṇato. Oḷārikarūpaṃ santike hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi santike hoti; dūre hontaṃ okāsatova dūre hoti, na lakkhaṇato.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Heṭṭhā hi bhindamāno gato. Idha pana na lakkhaṇato dūraṃ bhindati, okāsato dūrameva bhindati. Upādāyupādāya dūrasantikañhi ettha dassitaṃ. Attano hi rūpaṃ santike nāma; antokucchigatassāpi parassa dūre. Antokucchigatassa santike; bahiṭhitassa dūre. Ekamañce sayitassa santike; bahipamukhe ṭhitassa dūre. Antopariveṇe rūpaṃ santike; bahipariveṇe dūre. Antosaṅghārāme rūpaṃ santike; bahisaṅghārāme dūre. Antosīmāya rūpaṃ santike; bahisīmāya dūre. Antogāmakhette rūpaṃ santike; bahigāmakkhette dūre. Antojanapade rūpaṃ santike; bahijanapade dūre. Antorajjasīmāya rūpaṃ santike; bahirajjasīmāya dūre. Antosamudde rūpaṃ santike; bahisamudderūpaṃ dūre. Antocakkavāḷe rūpaṃ santike; bahicakkavāḷe dūreti.

Ayaṃ rūpakkhandhaniddeso.

  1. Vedanākkhandhaniddeso

7.。在「遠」的界定中,諸內根等是向下分別的。然而,在這個「苦」中,由於難以領受、難以辨識其相,細微色被稱為「遠」。由於易於領受、易於辨識其相,粗顯色被稱為「近」。並且在食團食之後,在排泄處,「此色被稱為遠」並沒有被排除。為什麼呢?因為「遠」有兩種——從相上說和從處所上說。其中,並沒有說從相上說遠,而是應該從處所上說。因此,沒有說「遠」。爲了說明粗顯色從處所上說是遠,在沒有排除[之前所說的]情況下,[經中]說了「或其他的樂等」。在界定「近」一詞時也是同樣的道理。其中,「不近」即是不在近處,「不連線」即是分離,「遠」即是在遠處,「不近」即是不在近處。此色被稱為「遠」,是指這十五種細微色從相上說是遠,而十種粗顯色則無論如何從處所上說是遠。「近」一詞的界定意義明顯。 此色被稱為「近」,是指這十種粗顯色從相上說是近,而十五種細微色則無論如何從處所上說是近。然而,從何處開始色從處所上說是近呢?從何處開始說是遠呢?依照自然法則來說,有十二尋稱為可聞範圍。比這更近的色是近,更遠的色是遠。其中,細微色如果是遠,從相上和處所上都是遠;如果是近,只是從處所上說是近,而不是從相上說。粗顯色如果是近,從相上和處所上都是近;如果是遠,只是從處所上說是遠,而不是從相上說。 這裡的「或其他」不應該按照下面的解釋來理解。下面的解釋是分別說明的。而這裡並沒有從相上說遠進行分別,只是從處所上說遠進行分別。這裡說明的是依附與不依附的遠近。自己的色是近,即使在腹內的他人的色也是遠。在腹內的[他人的色]是近,在外面的[他人的色]是遠。在同一張床上躺著的是近,在外面站著的是遠。在內院的色是近,在外院的色是遠。在僧院內的色是近,在僧院外的色是遠。在本國境內的色是近,在本國境外的色是遠。在本村田地裡的色是近,在外村田地裡的色是遠。在本地區的色是近,在外地區的色是遠。在本王國的色是近,在外王國的色是遠。在本海域的色是近,在外海域的色是遠。在世界內的色是近,在世界外的色是遠。 這是對色蘊的闡述。 2.。受蘊的闡述

  1. Vedanākkhandhaniddesādīsu heṭṭhā vuttasadisaṃ pahāya apubbameva vaṇṇayissāma. Yā kāci vedanāti catubhūmikavedanaṃ pariyādiyati. Sukhā vedanātiādīni atītādivasena niddiṭṭhavedanaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha sukhā vedanā atthi kāyikā, atthi cetasikā . Tathā dukkhā vedanā. Adukkhamasukhā pana cakkhādayo pasādakāye sandhāya pariyāyena 『atthi kāyikā, atthi cetasikā』. Tattha sabbāpi kāyikā kāmāvacarā. Tathā cetasikā dukkhā vedanā . Cetasikā sukhā pana tebhūmikā. Adukkhamasukhā catubhūmikā. Tassā sabbappakārāyapi santativasena, khaṇādivasena ca atītādibhāvo veditabbo.

Tattha santativasena ekavīthiekajavanaekasamāpattipariyāpannā, ekavidhavisayasamāyogappavattā ca paccuppannā. Tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Khaṇādivasena khaṇattayapariyāpannā pubbantāparantamajjhagatā sakiccañca kurumānā vedanā paccuppannā. Tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Tattha khaṇādivasena atītādibhāvaṃ sandhāya ayaṃ niddeso katoti veditabbo.

8.。在「受覺聚滅析論」等中,如同下面所說的那樣,捨棄(已有的說法),我們將闡述一種新的(說法)。任何感受,都涵蓋了四種來源的感受。以樂受為首的,以過去等方式確定的感受,是爲了闡明本質而說的。其中,樂受,有屬於身的,有屬於心的。苦受也是如此。舍受,依據眼等凈色根,分別有屬於身的,有屬於心的。其中,所有屬於身的(感受)都屬於欲界。屬於心的苦受也是如此。屬於心的樂受則有三種來源。舍受有四種來源。它的所有種類,都應該以持續存在的方式,以及剎那等方式,瞭解其過去等狀態。 其中,以持續存在的方式,處於一禪、二禪、三禪、四禪的,以及與同一種目標連線而生起的當下的(感受)。在此之前的,是過去的;在此之後的,是未來的。以剎那等方式,存在於三個剎那間的,處於前、后以及中間的,正在行使作用的感受是當下的。在此之前的,是過去的;在此之後的,是未來的。其中,應該知道,關於剎那等方式的過去等狀態,這個闡述是基於此而作的。

  1. Oḷārikasukhumaniddese akusalā vedanātiādīni jātito oḷārikasukhumabhāvaṃ dassetuṃ vuttāni. Dukkhā vedanā oḷārikātiādīni sabhāvato. Asamāpannassa vedanātiādīni puggalato. Sāsavātiādīni lokiyalokuttarato oḷārikasukhumabhāvaṃ dassetuṃ vuttāni. Tattha akusalā tāva sadarathaṭṭhena dukkhavipākaṭṭhena ca oḷārikā. Kusalā niddarathaṭṭhena sukhavipākaṭṭhena ca sukhumā. Abyākatā nirussāhaṭṭhena avipākaṭṭhena ca sukhumā. Kusalākusalā saussāhaṭṭhena savipākaṭṭhena ca oḷārikā. Abyākatā vuttanayeneva sukhumā.

Dukkhā asātaṭṭhena dukkhaṭṭhena ca oḷārikā. Sukhā sātaṭṭhena sukhaṭṭhena ca sukhumā. Adukkhamasukhā santaṭṭhena paṇītaṭṭhena ca sukhumā. Sukhadukkhā khobhanaṭṭhena pharaṇaṭṭhena ca oḷārikā. Sukhavedanāpi hi khobheti pharati. Tathā dukkhavedanāpi. Sukhañhi uppajjamānaṃ sakalasarīraṃ khobhentaṃ āluḷentaṃ abhisandayamānaṃ maddayamānaṃ chādayamānaṃ sītodakaghaṭena āsiñcayamānaṃ viya uppajjati. Dukkhaṃ uppajjamānaṃ tattaphālaṃ anto pavesantaṃ viya tiṇukkāya bahi jhāpayamānaṃ viya uppajjati. Adukkhamasukhā pana vuttanayeneva sukhumā. Asamāpannassa vedanā nānārammaṇe vikkhittabhāvato oḷārikā . Samāpannassa vedanā ekattanimitteyeva caratīti sukhumā. Sāsavā āsavuppattihetuto oḷārikā. Āsavacāro nāma ekantaoḷāriko. Anāsavā vuttavipariyāyena sukhumā.

Tattha eko neva kusalattike kovido hoti, na vedanāttike. So 『kusalattikaṃ rakkhāmī』ti vedanāttikaṃ bhindati; 『vedanāttikaṃ rakkhāmī』ti kusalattikaṃ bhindati. Eko 『tikaṃ rakkhāmī』ti bhūmantaraṃ bhindati. Eko na bhindati. Kathaṃ? 『『Sukhadukkhā vedanā oḷārikā, adukkhamasukhā vedanā sukhumā』』ti hi vedanāttike vuttaṃ. Taṃ eko paṭikkhipati – na sabbā adukkhamasukhā sukhumā. Sā hi kusalāpi atthi akusalāpi abyākatāpi. Tattha kusalākusalā oḷārikā, abyākatā sukhumā. Kasmā? Kusalattike pāḷiyaṃ āgatattāti. Evaṃ kusalattiko rakkhito hoti, vedanāttiko pana bhinno.

Kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā sukhumā』』ti yaṃ pana kusalattike vuttaṃ, taṃ eko paṭikkhipati – na sabbā abyākatā sukhumā. Sā hi sukhāpi atthi dukkhāpi adukkhamasukhāpi. Tattha sukhadukkhā oḷārikā, adukkhamasukhā sukhumā. Kasmā? Vedanāttike pāḷiyaṃ āgatattāti. Evaṃ vedanāttiko rakkhito hoti, kusalattiko pana bhinno. Kusalattikassa pana āgataṭṭhāne vedanāttikaṃ anoloketvā vedanāttikassa āgataṭṭhāne kusalattikaṃ anoloketvā kusalādīnaṃ kusalattikalakkhaṇena, sukhādīnaṃ vedanāttikalakkhaṇena oḷārikasukhumataṃ kathento na bhindati nāma.

11.。在粗重樂的闡述中,不善的感受等等,是爲了闡明從生起到粗重樂的狀態而說的。苦受等等是就本質而言粗重的。不定的等等是就個人而言的。有漏的等等是就世間和出世間而言,爲了闡明粗重樂的狀態而說的。其中,不善的感受,就熱惱的方面來說,以及苦果的方面來說,是粗重的。善的感受,就寂靜的方面來說,以及樂果的方面來說,是樂的。無記的感受,就無勤的方面來說,以及無果的方面來說,是樂的。善和不善的感受,就有勤的方面來說,以及有果的方面來說,是粗重的。無記的感受,如同所說的那樣,是樂的。 苦受,就非悅意的方面來說,以及苦的方面來說,是粗重的。樂受,就悅意的方面來說,以及樂的方面來說,是樂的。舍受,就平靜的方面來說,以及殊勝的方面來說,是樂的。樂和苦,就擾動的方面來說,以及散亂的方面來說,是粗重的。樂受也會擾動,也會散亂。苦受也是如此。樂受生起時,就像遍及全身的擾動,翻騰,衝擊,陶醉,覆蓋,如同被冷水澆灌一樣生起。苦受生起時,就像把燒紅的鐵球放進體內一樣,就像把草刺扎進身體外面一樣生起。舍受,如同所說的那樣,是樂的。不定者的感受,由於在各種目標上散亂,所以是粗重的。定者的感受,由於只在一境上執行,所以是樂的。有漏的,由於有漏產生的緣故,是粗重的。有漏的執行,必定是粗重的。無漏的,與所說的相反,是樂的。 其中,有人既不精通於善的方面,也不精通於感受的方面。他爲了「守護善的方面」,就破壞了感受的方面;爲了「守護感受的方面」,就破壞了善的方面。有人爲了「守護方面」,就破壞了其他方面。有人則不破壞。怎麼(不破壞)呢?因為在感受的方面,說的是「樂受和苦受是粗重的,舍受是樂的」。有人反駁這(說法)——並非所有舍受都是樂的。它也有善的、不善的和無記的。其中,善的和不善的是粗重的,無記的是樂的。為什麼呢?因為在善的方面經典里是這樣說的。這樣,善的方面就得到了守護,而感受的方面卻被破壞了。 然而,在善的方面所說的「善和不善的感受是粗重的,無記的感受是樂的」,有人反駁這(說法)——並非所有無記的都是樂的。它也有樂的、苦的和舍的。其中,樂和苦是粗重的,舍是樂的。為什麼呢?因為在感受的方面經典里是這樣說的。這樣,感受的方面就得到了守護,而善的方面卻被破壞了。但是,在善的方面出現的地方,不觀察感受的方面,在感受的方面出現的地方,不觀察善的方面,以善等(感受)的善的方面的特徵,以樂等(感受)的感受的方面的特徵,闡述粗重和樂,就不會破壞(任何方面)。

Yampi 『『kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā sukhumā』』ti kusalattike vuttaṃ, tattheko 『kusalā lokuttaravedanāpi samānā oḷārikā nāma, vipākā antamaso dvipañcaviññāṇasahajātāpi samānā sukhumā nāma hotī』ti vadati. So evarūpaṃ santaṃ paṇītaṃ lokuttaravedanaṃ oḷārikaṃ nāma karonto, dvipañcaviññāṇasampayuttaṃ ahetukaṃ hīnaṃ jaḷaṃ vedanaṃ sukhumaṃ nāma karonto 『tikaṃ rakkhissāmī』ti bhūmantaraṃ bhindati nāma. Tattha tattha bhūmiyaṃ kusalaṃ pana taṃtaṃbhūmivipākeneva saddhiṃ yojetvā kathento na bhindati nāma. Tatrāyaṃ nayo – kāmāvacarakusalā hi oḷārikā; kāmāvacaravipākā sukhumā . Rūpāvacarārūpāvacaralokuttarakusalā oḷārikā; rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākā sukhumāti. Iminā nīhārena kathento na bhindati nāma.

Tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – 『『akusale oḷārikasukhumatā nāma na uddharitabbā. Tañhi ekantaoḷārikameva. Lokuttarepi oḷārikasukhumatā na uddharitabbā. Tañhi ekantasukhuma』』nti . Imaṃ kathaṃ āharitvā tipiṭakacūḷābhayattherassa kathayiṃsu – evaṃ therena kathitanti. Tipiṭakacūḷābhayatthero āha – 『『sammāsambuddhena abhidhammaṃ patvā ekapadassāpi dvinnampi padānaṃ āgataṭṭhāne nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo adinno nāma natthi, nayaṃ kātuṃ yuttaṭṭhāne nayo akato nāma natthi. Idha panekacco 『ācariyo asmī』ti vicaranto akusale oḷārikasukhumataṃ uddharamāno kukkuccāyati. Sammāsambuddhena pana lokuttarepi oḷārikasukhumatā uddharitā』』ti. Evañca pana vatvā idaṃ suttaṃ āhari – 『『tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā dukkhā dandhābhiññā, ayaṃ, bhante, paṭipadā ubhayeneva hīnā akkhāyati – dukkhattā dandhattā cā』』ti (dī. ni.

有人說:「善與不善的感受是粗大的,無記的感受是細微的。」這是針對善而說的。其中有人主張:「善的出世間感受也同樣是粗大的,果報至少與五門轉向心俱起的也同樣是細微的。」他如此這般,把殊勝美妙的出世間感受說成是粗大的,把與五門轉向心相應、無因的、低劣的、粗俗的感受說成是細微的,(如此)「我要維護註疏」就破壞了經義。在各處經中,把善與其相應的異熟果聯繫起來解說,就不會破壞經義。其中的原則是:欲界善是粗大的;欲界異熟果是細微的。色界、無色界、出世間善是粗大的;色界、無色界、出世間異熟果是細微的。依照這個原則解說就不會破壞經義。 三藏小長老卻說:「不善的粗大細微不應該提出。那完全是粗大的。出世間的粗大細微也不應該提出。那完全是細微的。」他們引出這番言論,對三藏小無畏長老說:長老也是這樣說的。三藏小無畏長老說:「正等正覺宣說了阿毗達摩,即使對於一個詞,在應該給予兩種解釋的地方,沒有給予解釋的情況是沒有的,在應該作解釋的地方,沒有作解釋的情況是沒有的。在此,某人自以為是「我是老師」,提出不善的粗大細微,就自相矛盾了。然而,正等正覺也提出了出世間的粗大細微。」如此這般說完,引出了這段經文:「尊者,那條道路是痛苦的、艱難的,尊者,這條道路被稱為兩方面都低劣——因為痛苦,因為艱難。」(長部·小緣經)

Ettha hi catasso paṭipadā lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Taṃtaṃvāpanavaseneva kathetabbaṃ. Duvidhā hi akusalā – lobhasahagatā dosasahagatā ca. Tattha dosasahagatā oḷārikā, lobhasahagatā sukhumā. Dosasahagatāpi duvidhā – niyatā aniyatā ca. Tattha niyatā oḷārikā, aniyatā sukhumā. Niyatāpi kappaṭṭhitikā oḷārikā, nokappaṭṭhitikā sukhumā. Kappaṭṭhitikāpi asaṅkhārikā oḷārikā, sasaṅkhārikā sukhumā. Lobhasahagatāpi dvidhā – diṭṭhisampayuttā diṭṭhivippayuttā ca. Tattha diṭṭhisampayuttā oḷārikā, diṭṭhivippayuttā sukhumā. Diṭṭhisampayuttāpi niyatā oḷārikā, aniyatā sukhumā. Sāpi asaṅkhārikā oḷārikā, sasaṅkhārikā sukhumā.

Saṅkhepato akusalaṃ patvā yā vipākaṃ bahuṃ deti sā oḷārikā, yā appaṃ sā sukhumā. Kusalaṃ patvā pana appavipākā oḷārikā, bahuvipākā sukhumā. Catubbidhe kusale kāmāvacarakusalā oḷārikā, rūpāvacarakusalā sukhumā. Sāpi oḷārikā, arūpāvacarakusalā sukhumā . Sāpi oḷārikā, lokuttarakusalā sukhumā. Ayaṃ tāva bhūmīsu abhedato nayo.

Bhedato pana kāmāvacarā dānasīlabhāvanāmayavasena tividhā. Tattha dānamayā oḷārikā, sīlamayā sukhumā. Sāpi oḷārikā, bhāvanāmayā sukhumā. Sāpi duhetukā tihetukāti duvidhā. Tattha duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tihetukāpi sasaṅkhārikaasaṅkhārikabhedato duvidhā. Tattha sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Rūpāvacare paṭhamajjhānakusalavedanā oḷārikā, dutiyajjhānakusalavedanā sukhumā…pe… catutthajjhānakusalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanakusalavedanā sukhumā ākāsānañcāyatanakusalavedanā oḷārikā…pe…. Nevasaññānāsaññāyatanakusalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, vipassanāsahajātā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sotāpattimaggasahajātā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… arahattamaggasahajātā sukhumā.

Catubbidhe vipāke kāmāvacaravipākavedanā oḷārikā, rūpāvacaravipākavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… lokuttaravipākavedanā sukhumā. Evaṃ tāva abhedato.

Bhedato pana kāmāvacaravipākā atthi ahetukā, atthi sahetukā. Sahetukāpi atthi duhetukā, atthi tihetukā. Tattha ahetukā oḷārikā, sahetukā sukhumā. Sāpi duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tatthāpi sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Paṭhamajjhānavipākā oḷārikā, dutiyajjhānavipākā sukhumā…pe… catutthajjhānavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… nevasaññānāsaññāyatanavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sotāpattiphalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sakadāgāmi…pe… arahattaphalavedanā sukhumā.

Tīsu kiriyāsu kāmāvacarakiriyavedanā oḷārikā, rūpāvacarakiriyavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, arūpāvacarakiriyavedanā sukhumā. Evaṃ tāva abhedato. Bhedato pana ahetukādivasena bhinnāya kāmāvacarakiriyāya ahetukakiriyavedanā oḷārikā, sahetukā sukhumā. Sāpi duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tatthāpi sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Paṭhamajjhāne kiriyavedanā oḷārikā, dutiyajjhāne sukhumā. Sāpi oḷārikā, tatiye…pe… catutthe sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanakiriyavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, viññāṇañcā…pe… nevasaññānāsaññāyatanakiriyavedanā sukhumā. Yā oḷārikā sā hīnā. Yā sukhumā sā paṇītā.

這裡講述了世俗與出世間雜糅的四種道支。 1. 在此,不要從下劣的角度去理解它,而要根據它本身的性質來解釋。不善有兩種:與貪相應的不善,與嗔相應的不善。其中,與嗔相應的不善粗重,與貪相應的不善細微。與嗔相應的不善也有兩種:確定的與不確定的。其中,確定的粗重,不確定的細微。確定的不善中,能長久持續的粗重,不能長久持續的細微。能長久持續的不善中,有尋的粗重,無尋的細微。與貪相應的不善也有兩種:與邪見相應的,與邪見不相應的。其中,與邪見相應的粗重,與邪見不相應的細微。與邪見相應的不善中,確定的粗重,不確定的細微。這其中,有尋的粗重,無尋的細微。 簡而言之,就以不善來說,導致多異熟的粗重,導致少異熟的細微。就以善來說,導致少異熟的粗重,導致多異熟的細微。四種善中,欲界善粗重,色界善細微。色界善也粗重,無色界善細微。無色界善也粗重,出世間善細微。這是就地(境界)的差別而言的解釋。 2. 就體(性質)的差別而言,欲界善以佈施、持戒、修習禪定這三個要素而分為三種。其中,以佈施為主的粗重,以持戒為主的細微。持戒為主的也粗重,以修習禪定為主的細微。修習禪定為主的又分為二因與三因兩種。其中,二因的粗重,三因的細微。三因的又以有尋、無尋的區別分為兩種。其中,有尋的粗重,無尋的細微。色界中,初禪善受粗重,二禪善受細微……乃至……四禪善受細微。四禪善受也粗重,空無邊處善受細微。空無邊處善受也粗重……乃至……非想非非想處善受細微。非想非非想處善受也粗重,與毗婆舍那相應的細微。與毗婆舍那相應的也粗重,與須陀洹道相應的細微。與須陀洹道相應的也粗重……乃至……與阿羅漢道相應的細微。 3. 四種異熟中,欲界異熟受粗重,色界異熟受細微。色界異熟受也粗重……乃至……出世間異熟受細微。以上是就地(境界)的差別而言的。 就體(性質)的差別而言,欲界異熟有的無因,有的有因。有因的異熟有的二因,有的三因。其中,無因的粗重,有因的細微。有因的異熟中,二因的粗重,三因的細微。這其中,有尋的粗重,無尋的細微。初禪異熟粗重,二禪異熟細微……乃至……四禪異熟細微。四禪異熟也粗重,空無邊處異熟細微。空無邊處異熟也粗重……乃至……非想非非想處異熟細微。非想非非想處異熟也粗重,須陀洹果受細微。須陀洹果受也粗重,斯陀含……乃至……阿羅漢果受細微。 4. 三種作用中,欲界作用受粗重,色界作用受細微。色界作用受也粗重,無色界作用受細微。以上是就地(境界)的差別而言的。就體(性質)的差別而言,以無因等區別的欲界作用中,無因作用受粗重,有因的細微。有因的也分二因的粗重,三因的細微。這其中,有尋的粗重,無尋的細微。初禪作用受粗重,二禪的細微。二禪的也粗重,三禪的……乃至……四禪的細微。四禪的也粗重,空無邊處作用受細微。空無邊處作用受也粗重,識無邊處……乃至……非想非非想處作用受細微。粗重的下劣,細微的殊勝。

  1. Dūradukaniddese akusalavedanā visabhāgaṭṭhena visaṃsaṭṭhena ca kusalābyākatāhi dūre. Iminā nayena sabbapadesu dūratā veditabbā. Sacepi hi akusalādivedanāsamaṅgino dukkhādivedanāsamaṅgino ca tayo tayo janā ekamañce nisinnā honti, tesampi tā vedanā visabhāgaṭṭhena visaṃsaṭṭhena ca dūreyeva nāma. Samāpannavedanādisamaṅgīsupi eseva nayo. Akusalā pana akusalāya sabhāgaṭṭhena sarikkhaṭṭhena ca santike nāma. Iminā nayena sabbapadesu santikatā veditabbā. Sacepi hi akusalādivedanāsamaṅgīsu tīsu janesu eko kāmabhave, eko rūpabhave, eko arūpabhave, tesampi tā vedanā sabhāgaṭṭhena sarikkhaṭṭhena ca santikeyeva nāma. Kusalādivedanāsamaṅgīsupi eseva nayo.

Taṃ taṃ vā panāti ettha heṭṭhimanayaṃ anoloketvā taṃ taṃ vāpanavaseneva kathetabbaṃ. Kathentena ca na dūrato santikaṃ uddharitabbaṃ, santikato pana dūraṃ uddharitabbaṃ. Duvidhā hi akusalā – lobhasahagatā dosasahagatā ca. Tattha lobhasahagatā lobhasahagatāya santike nāma, dosasahagatāya dūre nāma. Dosasahagatā dosasahagatāya santike nāma, lobhasahagatāya dūre nāma. Dosasahagatāpi niyatā niyatāya santike nāmāti. Evaṃ aniyatā. Kappaṭṭhitikaasaṅkhārikasasaṅkhārikabhedaṃ lobhasahagatādīsu ca diṭṭhisampayuttādibhedaṃ sabbaṃ oḷārikadukaniddese vitthāritavasena anugantvā ekekakoṭṭhāsavedanā taṃtaṃkoṭṭhāsavedanāya eva santike, itarā itarāya dūreti veditabbāti.

Ayaṃ vedanākkhandhaniddeso.

  1. Saññākkhandhaniddeso

  2. Saññākkhandhaniddese yā kāci saññāti catubhūmikasaññaṃ pariyādiyati. Cakkhusamphassajā saññātiādīni atītādivasena niddiṭṭhasaññaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha cakkhusamphassato cakkhusamphassasmiṃ vā jātā cakkhusamphassajā nāma. Sesāsupi eseva nayo . Ettha ca purimā pañca cakkhupasādādivatthukāva. Manosamphassajā hadayavatthukāpi avatthukāpi. Sabbā catubhūmikasaññā.

  3. 在論述粗重與痛苦的章節中,不善的感受以種類不同、個體不同而與善和無記的感受相遠離。以此原則,在所有地方都應知道遠離。即使是不善等感受的領受者、苦等感受的領受者這三類人坐在同一個地方,他們的感受也以種類不同、個體不同而仍然是遠離的。對於領受樂受等的人也是同樣的原則。然而,不善對不善來說,以種類相同、個體相近而相近。以此原則,在所有地方都應知道相近。即使是不善等感受的三位領受者,一位在欲界,一位在色界,一位在無色界,他們的感受也以種類相同、個體相近而仍然是相近的。對於領受善等感受的人也是同樣的原則。 在此,不要從下劣的角度去理解它,而要根據它本身的性質來解釋。在解釋的時候,不要從遠離的推導出相近的,而要從相近的推導出遠離的。不善有兩種:與貪相應的不善,與嗔相應的不善。其中,與貪相應的不善與與貪相應的不善相近,與與嗔相應的不善相遠離。與嗔相應的不善與與嗔相應的不善相近,與與貪相應的不善相遠離。與嗔相應的不善中,確定的與確定的相近。不確定的也如此。能長久持續的、有尋的、無尋的區別,與貪相應的不善等與邪見相應等的區別,所有這些都在論述粗重與痛苦的章節中詳細地解釋過,每一個個體的感受都只與同一個個體的感受相近,與其他的相遠離,應該這樣理解。 這是關於受蘊的論述。 想蘊的論述

  4. 在想蘊的論述中,任何想都包含在四地的想中。由眼觸生的想等等,以過去等等的方式確定了想,是爲了從整體上說明(想蘊)而說的。其中,由眼觸生,或在眼觸中生的,稱為由眼觸生的想。其餘的也是同樣的原則。這裡,前五種是由眼根等為緣。由意觸生的,以心為緣,也可能是無緣的。所有(這些想)都是四地的想。

  5. Oḷārikadukaniddese paṭighasamphassajāti sappaṭighe cakkhupasādādayo vatthuṃ katvā sappaṭighe rūpādayo ārabbha uppanno phasso paṭighasamphasso nāma. Tato tasmiṃ vā jātā paṭighasamphassajā nāma. Cakkhusamphassajā saññā…pe… kāyasamphassajā saññātipi tassāyeva vatthuto nāmaṃ. Rūpasaññā…pe… phoṭṭhabbasaññātipi tassāyeva ārammaṇato nāmaṃ. Idaṃ pana vatthārammaṇato nāmaṃ. Sappaṭighāni hi vatthūni nissāya, sappaṭighāni ca ārammaṇāni ārabbha uppattito esā paṭighasamphassajā saññāti vuttā. Manosamphassajātipi pariyāyena etissā nāmaṃ hotiyeva. Cakkhuviññāṇañhi mano nāma. Tena sahajāto phasso manosamphasso nāma. Tasmiṃ manosamphasse, tasmā vā manosamphassā jātāti manosamphassajā. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ mano nāma. Tena sahajāto phasso manosamphasso nāma. Tasmiṃ manosamphasse, tasmā vā manosamphassā jātāti manosamphassajā.

Adhivacanasamphassajā saññātipi pariyāyena etissā nāmaṃ hotiyeva. Tayo hi arūpino khandhā sayaṃ piṭṭhivaṭṭakā hutvā attanā sahajātāya saññāya adhivacanasamphassajā saññātipi nāmaṃ karonti. Nippariyāyena pana paṭighasamphassajā saññā nāma pañcadvārikasaññā , adhivacanasamphassajā saññā nāma manodvārikasaññā. Tattha pañcadvārikasaññā oloketvāpi jānituṃ sakkāti oḷārikā. Rajjitvā upanijjhāyantañhi 『rajjitvā upanijjhāyatī』ti, kujjhitvā upanijjhāyantaṃ 『kujjhitvā upanijjhāyatī』ti oloketvāva jānanti.

Tatridaṃ vatthu – dve kira itthiyo nisīditvā suttaṃ kantanti. Dvīsu daharesu gāme carantesu eko purato gacchanto ekaṃ itthiṃ olokesi. Itarā taṃ pucchi 『kasmā nu kho taṃ eso olokesī』ti? 『Na eso bhikkhu maṃ visabhāgacittena olokesi, kaniṭṭhabhaginīsaññāya pana olokesī』ti. Tesupi gāme caritvā āsanasālāya nisinnesu itaro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ pucchi – 『tayā sā itthī olokitā』ti? 『Āma olokitā』. 『Kimatthāyā』ti? 『Mayhaṃ bhaginīsarikkhattā taṃ olokesi』nti āha. Evaṃ pañcadvārikasaññā oloketvāpi jānituṃ sakkāti veditabbā. Sā panesā pasādavatthukā eva. Keci pana javanappavattāti dīpenti. Manodvārikasaññā pana ekamañce vā ekapīṭhe vā nisīditvāpi aññaṃ cintentaṃ vitakkentañca 『kiṃ cintesi, kiṃ vitakkesī』ti pucchitvā tassa vacanavaseneva jānitabbato sukhumā. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ saññākkhandhaniddeso.

  1. Saṅkhārakkhandhaniddeso

  2. Saṅkhārakkhandhaniddese ye keci saṅkhārāti catubhūmikasaṅkhāre pariyādiyati. Cakkhusamphassajā cetanātiādīni atītādivasena niddiṭṭhasaṅkhāre sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Cakkhusamphassajātiādīni vuttatthāneva. Cetanāti heṭṭhimakoṭiyā padhānasaṅkhāravasena vuttaṃ. Heṭṭhimakoṭiyā hi antamaso cakkhuviññāṇena saddhiṃ pāḷiyaṃ āgatā cattāro saṅkhārā uppajjanti. Tesu cetanā padhānā āyūhanaṭṭhena pākaṭattā. Tasmā ayameva gahitā. Taṃsampayuttasaṅkhārā pana tāya gahitāya gahitāva honti. Idhāpi purimā pañca cakkhupasādādivatthukāva. Manosamphassajā hadayavatthukāpi avatthukāpi. Sabbā catubhūmikacetanā. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ saṅkhārakkhandhaniddeso.

  1. Viññāṇakkhandhaniddeso

  2. 在眼等根門互動生起的觸類中,以眼根等為緣,以色等為境而生起的觸,名為互動觸。然後,在那(互動觸)中或者從那(互動觸)生起的,名為互動觸生。眼觸生受……乃至……身觸生受也以它為緣而立名。色受……乃至……所觸受也以它為境而立名。這卻是以緣與境而立名。因為依止於互動的諸緣,以及緣于互動的諸境而生起,所以這互動觸生受才被這樣說。意觸生類也同樣依次這樣立名。眼識也名為意。與它俱生的觸名為意觸。在那意觸中,或者從那意觸生起的,名為意觸生。同樣,耳鼻舌身識也名為意。與它俱生的觸名為意觸。在那意觸中,或者從那意觸生起的,名為意觸生。 名觸生受也同樣依次這樣立名。因為三個非色蘊自身成為支柱,以自身與俱生的受,也立名為名觸生受。而詳細來說,互動觸生受名為五門受,名觸生受名為意門受。其中,五門受通過觀察也能知道,所以是粗顯的。因為在嗔怒后省察時,「在嗔怒后省察」;歡喜后省察時,「在歡喜后省察」,通過觀察就能知道。 這裡有這樣一個例子:兩個女人坐著誦經。在兩人去村子的路上,一個(男人)走在前面,看了一個女人。另一個問她:「為什麼他看你?」「那比丘不是以貪慾心看我,而是以看待小妹妹的心態看我。」她們在村子裡走了一圈,在休息室裡坐下後,另一個比丘問那比丘:「你看了那女人?」「是的,看了。」「為什麼?」「我把她看作我的妹妹。」這樣,應該知道,五門受通過觀察也能知道。這(五門受)本身是信敬的所緣。但有些人解釋為快速生起。而意門受,即使是兩人同坐一處,一人想著或思慮著另一事,(也只能)通過問他「你在想什麼,你在思慮什麼」,根據他的回答才能知道,所以是微細的。其餘的與受蘊所說的相同。 這是受蘊的說明。

  3. 行蘊的說明
  4. 在行蘊的說明中,「一切行」概括了四種地(根)的行。眼觸生作意等等,以過去等等的方式說明了已確定的行,是爲了闡明其本質而說的。眼觸生類等與前文所說的一樣。作意等以最低限度來說明了主要行。因為最低限度來說,至少與眼識一起在剎那間生起四個行。在這些行中,作意由於推動作用而顯著。因此,只舉出了這(作意)。與它相應的行,由於它被舉出,也就被舉出了。這裡,前五種以眼根等為緣。意觸生以心臟為緣,也可能沒有緣。所有(作意)都是四種地(根)的作意。其餘的與受蘊所說的相同。 這是行蘊的說明。
  5. 識蘊的說明

  6. Viññāṇakkhandhaniddese yaṃ kiñci viññāṇanti catubhūmakaviññāṇaṃ pariyādiyati. Cakkhuviññāṇantiādīni atītādivasena niddiṭṭhaviññāṇaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha cakkhuviññāṇādīni pañca cakkhupasādādivatthukāneva, manoviññāṇaṃ hadayavatthukampi avatthukampi. Sabbaṃ catubhūmakaviññāṇaṃ. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ viññāṇakkhandhaniddeso.

Pakiṇṇakakathā

Idāni pañcasupi khandhesu samuggamato, pubbāparato, addhānaparicchedato, ekuppādanānānirodhato, nānuppādaekanirodhato, ekuppādaekanirodhato, nānuppādanānānirodhato, atītānāgatapaccuppannato, ajjhattikabāhirato, oḷārikasukhumato, hīnapaṇītato, dūrasantikato, paccayato, samuṭṭhānato, parinipphannato, saṅkhatatoti soḷasahākārehi pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.

Tattha duvidho samuggamo – gabbhaseyyakasamuggamo, opapātikasamuggamoti. Tattha gabbhaseyyakasamuggamo evaṃ veditabbo – gabbhaseyyakasattānañhi paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā apacchāapure ekato pātubhavanti. Tasmiṃ khaṇe pātubhūtā kalalasaṅkhātā rūpasantati parittā hoti. Khuddakamakkhikāya ekavāyāmena pātabbamattāti vatvā puna 『atibahuṃ etaṃ, saṇhasūciyā tele pakkhipitvā ukkhittāya paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『ekakese telato uddharitvā gahite tassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『imasmiṃ janapade manussānaṃ kese aṭṭhadhā phālite tato ekakoṭṭhāsappamāṇo uttarakurukānaṃ keso; tassa pasannatilatelato uddhaṭassa agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『etaṃ bahu, jātiuṇṇā nāma sukhumā; tassā ekaaṃsuno pasannatilatele pakkhipitvā uddhaṭassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Taṃ panetaṃ acchaṃ hoti vippasannaṃ anāvilaṃ parisuddhaṃ pasannatilatelabindusamānavaṇṇaṃ . Vuttampi cetaṃ –

Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;

Evaṃ vaṇṇapaṭibhāgaṃ, kalalanti pavuccatīti.

Evaṃ parittāya rūpasantatiyā tīṇi santatisīsāni honti – vatthudasakaṃ, kāyadasakaṃ, itthiyā itthindriyavasena purisassa purisindriyavasena bhāvadasakanti. Tattha vatthurūpaṃ, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, taṃnissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ vatthudasakaṃ nāma. Kāyapasādo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ kāyadasakaṃ nāma. Itthiyā itthibhāvo, purisassa purisabhāvo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ bhāvadasakaṃ nāma.

Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhiyaṃ ukkaṭṭhaparicchedena samatiṃsa kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Paṭisandhicittena pana sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, saṅkhārā saṅkhārakkhandho, paṭisandhicittaṃ viññāṇakkhandhoti. Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti. Sace pana napuṃsakapaṭisandhi hoti, bhāvadasakaṃ hāyati. Dvinnaṃ dasakānaṃ vasena samavīsati kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Vedanākkhandhādayo vuttappakārā evāti. Evampi gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti.

  1. Viññāṇakkhandhaniddese yaṃ kiñci viññāṇanti catubhūmakaviññāṇaṃ pariyādiyati. Cakkhuviññāṇantiādīni atītādivasena niddiṭṭhaviññāṇaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha cakkhuviññāṇādīni pañca cakkhupasādādivatthukāneva, manoviññāṇaṃ hadayavatthukampi avatthukampi. Sabbaṃ catubhūmakaviññāṇaṃ. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ viññāṇakkhandhaniddeso.

Pakiṇṇakakathā

Idāni pañcasupi khandhesu samuggamato, pubbāparato, addhānaparicchedato, ekuppādanānānirodhato, nānuppādaekanirodhato, ekuppādaekanirodhato, nānuppādanānānirodhato, atītānāgatapaccuppannato, ajjhattikabāhirato, oḷārikasukhumato, hīnapaṇītato, dūrasantikato, paccayato, samuṭṭhānato, parinipphannato, saṅkhatatoti soḷasahākārehi pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.

Tattha duvidho samuggamo – gabbhaseyyakasamuggamo, opapātikasamuggamoti. Tattha gabbhaseyyakasamuggamo evaṃ veditabbo – gabbhaseyyakasattānañhi paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā apacchāapure ekato pātubhavanti. Tasmiṃ khaṇe pātubhūtā kalalasaṅkhātā rūpasantati parittā hoti. Khuddakamakkhikāya ekavāyāmena pātabbamattāti vatvā puna 『atibahuṃ etaṃ, saṇhasūciyā tele pakkhipitvā ukkhittāya paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『ekakese telato uddharitvā gahite tassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『imasmiṃ janapade manussānaṃ kese aṭṭhadhā phālite tato ekakoṭṭhāsappamāṇo uttarakurukānaṃ keso; tassa pasannatilatelato uddhaṭassa agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā 『etaṃ bahu, jātiuṇṇā nāma sukhumā; tassā ekaaṃsuno pasannatilatele pakkhipitvā uddhaṭassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta』nti vuttaṃ. Taṃ panetaṃ acchaṃ hoti vippasannaṃ anāvilaṃ parisuddhaṃ pasannatilatelabindusamānavaṇṇaṃ . Vuttampi cetaṃ –

Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;

Evaṃ vaṇṇapaṭibhāgaṃ, kalalanti pavuccatīti.

Evaṃ parittāya rūpasantatiyā tīṇi santatisīsāni honti – vatthudasakaṃ, kāyadasakaṃ, itthiyā itthindriyavasena purisassa purisindriyavasena bhāvadasakanti. Tattha vatthurūpaṃ, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, taṃnissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ vatthudasakaṃ nāma. Kāyapasādo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ kāyadasakaṃ nāma. Itthiyā itthibhāvo, purisassa purisabhāvo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ bhāvadasakaṃ nāma.

Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhiyaṃ ukkaṭṭhaparicchedena samatiṃsa kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Paṭisandhicittena pana sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, saṅkhārā saṅkhārakkhandho, paṭisandhicittaṃ viññāṇakkhandhoti. Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti. Sace pana napuṃsakapaṭisandhi hoti, bhāvadasakaṃ hāyati. Dvinnaṃ dasakānaṃ vasena samavīsati kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Vedanākkhandhādayo vuttappakārā evāti. Evampi gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti.

  1. 在識蘊的論述中,所有被稱為「識」的,都涵蓋在四界識之中。眼識等等,是根據過去等等時態來確定識的自性而說的。其中,眼識等五識只有眼根等等為所依處,意識則有心臟為所依處,也有非心臟為所依處。所有(這些識)都屬於四界識。其餘的(論述)與受蘊相同。 這就是識蘊的論述。 雜說 現在,對於五蘊,應該從以下十六種方式來理解雜說:從生起、前後、增減界限、一期生多期滅、非一期生一期滅、一期生一期滅、非一期生多期滅、過去現在未來、內外、粗細、劣勝、遠近、因緣、生起處、圓滿、有為。 其中,生起有兩種:胎生和化生。這裡,胎生應該這樣理解:對於胎生眾生,在結生之時,五蘊同時產生。在那一刻產生的、被稱為「羯剌藍」的色相續非常微小。經中說,它像小果蠅一口能吞下的量;又進一步說,「那太多了,像用細針蘸油,提起后針尖上留下的油滴那麼大。」 又否定這種說法,「像用一根頭髮蘸油,提起后在發尖上留下的油滴那麼大。」 又否定這種說法,「這個地方的人的頭髮分成八份,其中一份的量相當於北俱盧洲人的一根頭髮;像用北俱盧洲人的一根頭髮蘸取澄清的油,提起后在發尖上留下的油滴那麼大。」 又否定這種說法,「這還是很多,有一種叫『闍體鄔瑟』的微塵;像把這樣一粒微塵放入澄清的油中,提起后在它上面留下的油滴那麼大。」 這滴油光滑、清澈、純凈、透明,顏色如同澄清的油滴。也正如經中所說: 如同芝麻油的油滴,光滑圓潤又清澈; 同樣的顏色和光澤,被稱為羯剌藍。 這樣微小的色相續,引領著三種相續支:物質支、身體支、女性的女性特徵和男性的男性特徵支。其中,物質色、依靠它的四大種、依附於它們的色聲香味觸、命根——這叫做物質支。身體、依靠它的四大種、依附於它們的色聲香味觸、命根——這叫做身體支。女性的女性特徵、男性的男性特徵、依靠它們的四大種、依附於它們的色聲香味觸、命根——這叫做特徵支。 這樣,對於胎生者,在結生時,以最廣義的界限來說,三十種業生色構成了色蘊。而與結生心同時產生的受是受蘊,想是想蘊,行是行蘊,結生心是識蘊。這樣,對於胎生者,在結生之時,五蘊就圓滿了。如果是中性者的結生,就缺少特徵支。以兩種支來算,二十種業生色構成了色蘊。受蘊等等如前所述。這樣,對於胎生者,在結生之時,五蘊也圓滿了。

Imasmiṃ ṭhāne tisamuṭṭhānikappaveṇī kathetabbā bhaveyya. Taṃ pana akathetvā 『opapātikasamuggamo』 nāma dassito. Opapātikānañhi paripuṇṇāyatanānaṃ paṭisandhikkhaṇe heṭṭhā vuttāni tīṇi, cakkhusotaghānajivhādasakāni cāti satta rūpasantatisīsāni pātubhavanti. Tattha cakkhudasakādīni kāyadasakasadisāneva. Napuṃsakassa pana bhāvadasakaṃ natthi. Evaṃ paripuṇṇāyatanānaṃ opapātikānaṃ samasattati ceva samasaṭṭhi ca kammajarūpāni rūpakkhandho nāma. Vedanākkhandhādayo vuttappakārā evāti. Evaṃ opapātikānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti. Ayaṃ 『opapātikasamuggamo』 nāma. Evaṃ tāva pañcakkhandhā 『samuggamato』 veditabbā.

『Pubbāparato』ti evaṃ pana gabbhaseyyakānaṃ apacchāapure uppannesu pañcasu khandhesu kiṃ rūpaṃ paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti udāhu arūpanti? Rūpaṃ rūpameva samuṭṭhāpeti, na arūpaṃ. Kasmā? Paṭisandhicittassa na rūpajanakattā. Sabbasattānañhi paṭisandhicittaṃ, khīṇāsavassa cuticittaṃ, dvipañcaviññāṇāni, cattāri arūppavipākānīti soḷasa cittāni rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Tattha paṭisandhicittaṃ tāva vatthuno dubbalatāya appatiṭṭhitatāya paccayavekallatāya āgantukatāya ca rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Tattha hi sahajātaṃ vatthu uppādakkhaṇe dubbalaṃ hotīti vatthuno dubbalatāya rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Yathā ca papāte patanto puriso aññassa nissayo bhavituṃ na sakkoti, evaṃ etampi kammavegakkhittattā papāte patamānaṃ viya appatiṭṭhitaṃ. Iti kammavegakkhittattā, appatiṭṭhitatāyapi rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Paṭisandhicittañca vatthunā saddhiṃ apacchāapure uppannaṃ. Tassa vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ na sakkoti. Sace sakkuṇeyya, rūpaṃ samuṭṭhāpeyya. Yatrāpi vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ sakkoti, paveṇī ghaṭiyati, tatrāpi cittaṃ aṅgato aparihīnaṃyeva rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Yadi hi cittaṃ ṭhānakkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā rūpaṃ samuṭṭhāpeyya, paṭisandhicittampi rūpaṃ samuṭṭhāpeyya. Na pana cittaṃ tasmiṃ khaṇadvaye rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Yathā pana ahicchattakamakulaṃ pathavito uṭṭhahantaṃ paṃsucuṇṇaṃ gahetvāva uṭṭhahati, evaṃ cittaṃ purejātaṃ vatthuṃ nissāya uppādakkhaṇe aṭṭha rūpāni gahetvāva uṭṭhahati. Paṭisandhikkhaṇe ca vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ na sakkotīti paccayavekallatāyapi paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Yathā ca āgantukapuriso agatapubbaṃ padesaṃ gato aññesaṃ – 『etha bho, antogāme vo annapānagandhamālādīni dassāmī』ti vattuṃ na sakkoti, attano avisayatāya appahutatāya, evameva paṭisandhicittaṃ āgantukanti attano āgantukatāyapi rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Apica samatiṃsa kammajarūpāni cittasamuṭṭhānarūpānaṃ ṭhānaṃ gahetvā ṭhitānītipi paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Khīṇāsavassa pana cuticittaṃ vaṭṭamūlassa vūpasantattā na samuṭṭhāpeti. Tassa hi sabbabhavesu vaṭṭamūlaṃ vūpasantaṃ abhabbuppattikaṃ punabbhave paveṇī nāma natthi. Sotāpannassa pana satta bhave ṭhapetvā aṭṭhameva vaṭṭamūlaṃ vūpasantaṃ. Tasmā tassa cuticittaṃ sattasu bhavesu rūpaṃ samuṭṭhāpeti , sakadāgāmino dvīsu, anāgāmino ekasmiṃ. Khīṇāsavassa sabbabhavesu vaṭṭamūlassa vūpasantattā neva samuṭṭhāpeti.

在這個地方,應該講述三生相續的次第。但是不講那個,而講述「化生」。對於化生者,在具有圓滿根門(六根具足)的結生之時,前述的三種,以及眼耳鼻舌身支,共七種色相續支同時產生。其中,眼支等等與身支相同。但如果是中性者,就沒有特徵支。這樣,對於具有圓滿根門的化生者來說,六十七種或者六十六種業生色構成了色蘊。受蘊等等如前所述。這樣,化生者在結生之時,五蘊就圓滿了。這就是所謂的「化生」。這樣,「從生起」來說,五蘊就應該這樣理解。 「從前後」來說,對於胎生者,在後后產生的五蘊中,是色先生起色,還是非色先生起色呢?是色先生起色,而不是非色。為什麼呢?因為結生心不能生起色。所有眾生的結生心、阿羅漢的滅盡心、十二種五識、四種無色界異熟心,這十六種心都不能生起色。其中,結生心由於所依處微弱、不穩固、只有因緣的單一性、以及是外來的,所以不能生起色。因為同時產生的所依處在生起的那一刻是微弱的,所以由於所依處的微弱,結生心不能生起色。如同墜落的人不能成為其他人的依靠一樣,由於業力的推動,它也像墜落一樣不穩固。因此,由於業力的推動和不穩固,結生心不能生起色。 結生心和所依處同時後後生起。它的所依處先生起后,不能成為它的因緣。如果能夠成為因緣,次第就成立了,即使在那裡,心也只有不缺少肢體才能生起色。如果心在停留的剎那或者壞滅的剎那生起色,那麼結生心也能生起色。但是心在這兩個剎那都不能生起色。如同蛇從洞中出來時,裹挾著塵土一起出來一樣,心依靠先生起的所依處,在生起的剎那裹挾著八種色一起生起。在結生之時,所依處先生起后,不能成為因緣,因此由於只有因緣的單一性,結生心也不能生起色。 如同外來的客人到了一個以前沒來過的地方,不能對別人說「來吧,我帶你們去村裡看看食物、飲料、香料、花環等等」,因為他對這裡不熟悉、沒有被邀請;同樣,結生心是外來的,由於它的外來性,也不能生起色。而且,三十種業生色佔據了心生色的位置,因此結生心也不能生起色。 阿羅漢的滅盡心,由於輪迴的根源已經斷絕,所以不能生起色。對於他來說,在所有存在中,輪迴的根源已經斷絕,沒有再生起的可能,在未來世沒有相續可言。而預流果聖者,除了七生之外,在第八生輪迴的根源就斷絕了。因此,他的滅盡心在七生中能生起色,一來果聖者在兩生中,不還果聖者在一生中。而阿羅漢在所有存在中,由於輪迴的根源已經斷絕,所以不能生起色。

Dvipañcaviññāṇesu pana jhānaṅgaṃ natthi, maggaṅgaṃ natthi, hetu natthīti cittaṅgaṃ dubbalaṃ hotīti cittaṅgadubbalatāya tāni rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Cattāri arūpavipākāni tasmiṃ bhave rūpassa natthitāya rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Na kevalañca tāneva, yāni aññānipi tasmiṃ bhave aṭṭha kāmāvacarakusalāni, dasa akusalāni, nava kiriyacittāni, cattāri āruppakusalāni, catasso āruppakiriyā, tīṇi maggacittāni, cattāri phalacittānīti dvecattālīsa cittāni uppajjanti, tānipi tattha rūpassa natthitāya eva rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Evaṃ paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Utu pana paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Ko esa utu nāmāti? Paṭisandhikkhaṇe uppannānaṃ samatiṃsakammajarūpānaṃ abbhantarā tejodhātu. Sā ṭhānaṃ patvā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Utu nāma cesa dandhanirodho; cittaṃ khippanirodhaṃ. Tasmiṃ dharanteyeva soḷasa cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Tesu paṭisandhianantaraṃ paṭhamabhavaṅgacittaṃ uppādakkhaṇeyeva aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Yadā pana saddassa uppattikālo bhavissati, tadā utucittāni saddanavakaṃ nāma samuṭṭhāpessanti. Kabaḷīkārāhāropi ṭhānaṃ patvā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Kuto panassa kabaḷīkārāhāroti? Mātito. Vuttampi cetaṃ –

『『Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro』』ti. (saṃ. ni.

十二種五識中沒有禪支,沒有道支,沒有因,所以心支微弱,由於心支微弱,它們不能生起色。四種無色界異熟心,由於在那個界中沒有色,所以不能生起色。不僅是它們,在那個界中產生的其他四十二種心,即八種欲界善心、十種不善心、九種唯作心、四種無色界善心、四種無色界唯作心、三種道心、四種果心,也由於在那裡沒有色,所以不能生起色。這樣,結生心不能生起色。 那麼,是溫度先生起色。這溫度指的是什麼呢?就是在結生之時產生的三十種業生色中的內在火大。它佔據位置后,生起八種色。溫度的滅盡像棍棒的斷裂;心的滅盡像火花的熄滅。就在它持續的時候,十六種心生起又滅去。在這些心中,結生后第一個有分心在生起的剎那,就生起八種色。當聲音生起的時候,溫度心會生起聲音處。食團的攝取,佔據位置后,也生起八種色。這食團的攝取從哪裡來呢?從母親那裡來。也正如經中所說: 母親所食所飲,食物和飲料; 藉此他獲得滋養,在母親腹中的胎兒。

Evaṃ kucchigato dārako mātarā ajjhohaṭaannapānaojāya yāpeti. Sāva ṭhānappattā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Nanu ca sā ojā kharā? Vatthu sukhumaṃ? Kathaṃ tattha patiṭṭhātīti? Paṭhamaṃ tāva na patiṭṭhāti; ekassa vā dvinnaṃ vā sattāhānaṃ gatakāle patiṭṭhāti. Tato pana pure vā patiṭṭhātu pacchā vā; yadā mātarā ajjhohaṭaannapānaojā dārakassa sarīre patiṭṭhāti, tadā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti.

Opapātikassāpi pakatipaṭiyattānaṃ khādanīyabhojanīyānaṃ atthiṭṭhāne nibbattassa tāni gahetvā ajjhoharato ṭhānappattā ojā rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Eko annapānarahite araññe nibbattati, mahāchātako hoti, attanova jivhāya kheḷaṃ parivattetvā gilati. Tatrāpissa ṭhānappattā ojā rūpaṃ samuṭṭhāpeti.

Evaṃ pañcavīsatiyā koṭṭhāsesu dveva rūpāni rūpaṃ samuṭṭhāpenti – tejodhātu ca kabaḷīkārāhāro ca. Arūpepi dveyeva dhammā rūpaṃ samuṭṭhāpenti – cittañceva kammacetanā ca. Tattha rūpaṃ uppādakkhaṇe ca bhaṅgakkhaṇe ca dubbalaṃ, ṭhānakkhaṇe balavanti ṭhānakkhaṇe rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Cittaṃ ṭhānakkhaṇe ca bhaṅgakkhaṇe ca dubbalaṃ, uppādakkhaṇeyeva balavanti uppādakkhaṇeyeva rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Kammacetanā niruddhāva paccayo hoti. Atīte kappakoṭisatasahassamatthakepi hi āyūhitaṃ kammaṃ etarahi paccayo hoti. Etarahi āyūhitaṃ anāgate kappakoṭisatasahassapariyosānepi paccayo hotīti. Evaṃ 『pubbāparato』 veditabbā.

『Addhānaparicchedato』ti rūpaṃ kittakaṃ addhānaṃ tiṭṭhati? Arūpaṃ kittakanti? Rūpaṃ garupariṇāmaṃ dandhanirodhaṃ. Arūpaṃ lahupariṇāmaṃ khippanirodhaṃ. Rūpe dharanteyeva soḷasa cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Taṃ pana sattarasamena cittena saddhiṃ nirujjhati. Yathā hi puriso 『phalaṃ pātessāmī』ti muggarena rukkhasākhaṃ pahareyya, phalāni ca pattāni ca ekakkhaṇeyeva vaṇṭato mucceyyuṃ. Tattha phalāni attano bhārikatāya paṭhamataraṃ pathaviyaṃ patanti, pattāni lahukatāya pacchā. Evameva muggarappahārena pattānañca phalānañca ekakkhaṇe vaṇṭato muttakālo viya paṭisandhikkhaṇe rūpārūpadhammānaṃ ekakkhaṇe pātubhāvo; phalānaṃ bhārikatāya paṭhamataraṃ pathaviyaṃ patanaṃ viya rūpe dharanteyeva soḷasannaṃ cittānaṃ uppajjitvā nirujjhanaṃ; pattānaṃ lahukatāya pacchā pathaviyaṃ patanaṃ viya rūpassa sattarasamena cittena saha nirujjhanaṃ.

這樣在母胎中的嬰兒依靠母親攝入的食物飲料的精華而生存。當那精華到達適當位置時,就產生八種色法。然而,那精華不是粗糙的嗎?胎位不是細微的嗎?它如何在那裡安立呢?首先,它並不立即安立;經過一個或兩個七日後才安立。此後,無論是先安立還是后安立;當母親攝入的食物飲料的精華在嬰兒身體中安立時,就產生八種色法。 對於化生者,即使在準備好的固體食物和液體食物所在之處出生,攝取那些食物后,當精華到達適當位置時也會產生色法。有人出生在沒有食物飲料的森林裡,非常飢餓,只能轉動自己舌頭上的唾液吞嚥。在那種情況下,當精華到達適當位置時也會產生色法。 這樣,在二十五種成分中,只有兩種產生色法 - 火界和段食。在無色界中,也只有兩種法產生色法 - 心和業思。其中,色法在生起剎那和壞滅剎那是軟弱的,在住立剎那是強盛的,所以在住立剎那產生色法。心在住立剎那和壞滅剎那是軟弱的,只在生起剎那是強盛的,所以只在生起剎那產生色法。業思雖然已滅,仍然成為緣。即使在過去百千俱胝劫之前所造作的業,現在也能成為緣。現在所造作的業,在未來百千俱胝劫之末也能成為緣。這樣應當瞭解"前後"。 "就時間限度而言",色法持續多長時間?無色法持續多長時間?色法變化緩慢,滅去遲緩。無色法變化迅速,滅去迅速。在色法還存在時,十六個心已經生起又滅去。而色法則與第十七個心一同滅去。就像一個人想"我要讓果實掉落"而用木槌敲打樹枝,果實和樹葉會在同一剎那從枝條上脫落。其中,果實因為自身重量而先落到地上,樹葉因為輕盈而後落。同樣地,就像木槌敲擊使得樹葉和果實在同一剎那從枝條上脫落一樣,在結生剎那色法和無色法在同一剎那出現;就像果實因為重量而先落地一樣,在色法還存在時十六個心已經生起又滅去;就像樹葉因為輕盈而後落地一樣,色法與第十七個心一同滅去。

Tattha kiñcāpi rūpaṃ dandhanirodhaṃ garupariṇāmaṃ, cittaṃ khippanirodhaṃ lahupariṇāmaṃ, rūpaṃ pana arūpaṃ arūpaṃ vā rūpaṃ ohāya pavattituṃ na sakkonti. Dvinnampi ekappamāṇāva pavatti. Tatrāyaṃ upamā – eko puriso lakuṇṭakapādo, eko dīghapādo. Tesu ekato maggaṃ gacchantesu yāva dīghapādo ekapadavāraṃ akkamati, tāva itaro pade padaṃ akkamitvā soḷasapadavārena gacchati. Dīghapādo lakuṇṭakapādassa soḷasa padavāre attano pādaṃ añchitvā ākaḍḍhitvā ekameva padavāraṃ karoti. Iti ekopi ekaṃ atikkamituṃ na sakkoti. Dvinnampi gamanaṃ ekappamāṇameva hoti. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Lakuṇṭakapādapuriso viya arūpaṃ; dīghapādapuriso viya rūpaṃ; dīghapādassa ekaṃ padavāraṃ akkamaṇakāle itarassa soḷasapadavāraakkamanaṃ viya rūpe dharanteyeva arūpadhammesu soḷasannaṃ cittānaṃ uppajjitvā nirujjhanaṃ; dvinnaṃ purisānaṃ lakuṇṭakapādapurisassa soḷasa padavāre itarassa attano pādaṃ añchitvā ākaḍḍhitvā ekapadavārakaraṇaṃ viya rūpassa sattarasamena cittena saddhiṃ nirujjhanaṃ; dvinnaṃ purisānaṃ aññamaññaṃ anohāya ekappamāṇeneva gamanaṃ viya arūpassa rūpaṃ rūpassa arūpaṃ anohāya ekappamāṇeneva pavattananti. Evaṃ 『addhānaparicchedato』 veditabbā.

『Ekuppādanānānirodhato』ti idaṃ pacchimakammajaṃ ṭhapetvā dīpetabbaṃ. Paṭhamañhi paṭisandhicittaṃ, dutiyaṃ bhavaṅgaṃ, tatiyaṃ bhavaṅgaṃ…pe… soḷasamaṃ bhavaṅgaṃ. Tesu ekekassa uppādaṭṭhitibhaṅgavasena tayo tayo khaṇā. Tattha ekekassa cittassa tīsu tīsu khaṇesu samatiṃsa samatiṃsa kammajarūpāni uppajjanti. Tesu paṭisandhicittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ kammajarūpaṃ sattarasamassa bhavaṅgacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ ṭhitikkhaṇeyeva; bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Evaṃ dutiyabhavaṅgacittaṃ ādiṃ katvā attano attano sattarasamena cittena saddhiṃ yojetvā nayo netabbo. Iti soḷasa tikā aṭṭhacattālīsa honti. Ayaṃ aṭṭhacattālīsakammajarūpapaveṇī nāma. Sā panesā rattiñca divā ca khādantānampi bhuñjantānampi suttānampi pamattānampi nadīsoto viya ekantaṃ pavattati yevāti. Evaṃ 『ekuppādanānānirodhato』 veditabbā.

『Nānuppādaekanirodhatā』 pacchimakammajena dīpetabbā. Tattha āyusaṃkhārapariyosāne soḷasannaṃ cittānaṃ vāre sati heṭṭhāsoḷasakaṃ uparisoḷasakanti dve ekato yojetabbāni. Heṭṭhāsoḷasakasmiñhi paṭhamacittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ samatiṃsakammajarūpaṃ uparisoḷasakasmiṃ paṭhamacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ tassa ṭhitikkhaṇeyeva bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ tassa bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Heṭṭhimasoḷasakasmiṃ pana dutiyacittassa…pe… soḷasamacittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ samatiṃsakammajarūpaṃ cuticittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; tassa ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ cuticittassa ṭhitikkhaṇeyeva; bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ cuticittassa bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Tato paṭṭhāya kammajarūpapaveṇī na pavattati. Yadi pavatteyya, sattā akkhayā avayā ajarā amarā nāma bhaveyyuṃ.

雖然色法滅去遲緩、變化緩慢,而心滅去迅速、變化迅速,但是色法不能離開無色法而運作,無色法也不能離開色法而運作。兩者的運作是同等的。這裡有一個比喻:有一個人腿短,一個人腿長。當他們一起走路時,長腿的人邁一步,短腿的人就要邁十六步。長腿的人會拉住短腿的人的十六步,使之成為自己的一步。因此,沒有一個能超過另一個。兩人的行進是同等的。應當這樣理解這個比喻。短腿的人就像無色法;長腿的人就像色法;長腿的人邁一步時短腿的人邁十六步,就像在色法還存在時十六個心已經生起又滅去;兩個人中短腿的人邁十六步而長腿的人拉住使之成為自己的一步,就像色法與第十七個心一同滅去;兩個人互不分離而以同等速度行進,就像無色法不離開色法、色法不離開無色法而以同等方式運作。這樣應當瞭解"就時間限度而言"。 "同生異滅"這一點應該除去最後的業生色法來解釋。首先是結生心,第二是有分心,第三是有分心...第十六是有分心。每一個心都有生、住、滅三個階段。在每一個心的三個階段中,各有三十個業生色法生起。其中,在結生心的生起階段所產生的業生色法在第十七個有分心的生起階段滅去;在住立階段所產生的在住立階段滅去;在壞滅階段所產生的在壞滅階段滅去。從第二個有分心開始,應當以同樣的方式與各自的第十七個心相配而理解。這樣,十六個三階段就是四十八。這就是所謂的四十八業生色法相續。這種相續無論是在夜晚還是白天,無論是在進食還是睡眠,無論是在專注還是放逸時,都像河流一樣持續不斷。這樣應當瞭解"同生異滅"。 "異生同滅"應該用最後的業生色法來解釋。在壽命行將終止時,如果有十六個心的機會,應當將下面的十六個和上面的十六個配合在一起。在下面十六個中第一個心的生起階段所產生的三十個業生色法,會在上面十六個中第一個心的生起階段滅去;在住立階段所產生的在其住立階段滅去;在壞滅階段所產生的在其壞滅階段滅去。而在下面十六個中第二個心...第十六個心的生起階段所產生的三十個業生色法,會在死亡心的生起階段滅去;在其住立階段所產生的在死亡心的住立階段滅去;在壞滅階段所產生的在死亡心的壞滅階段滅去。從那時起,業生色法的相續就不再繼續。如果繼續的話,眾生就會成為不會衰減、不會衰老、不會死亡的存在。

Ettha pana yadetaṃ 『sattarasamassa bhavaṅgacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhatī』tiādinā nayena 『ekassa cittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ rūpaṃ aññassa uppādakkhaṇe nirujjhatī』ti aṭṭhakathāyaṃ āgatattā vuttaṃ, taṃ 『『yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhatī』』ti? 『『Āmantā』』ti (yama.

在這裡所說的「在第十七個有分心的生起階段滅去」以及「在一個心的生起階段所生的色法在另一個生起階段滅去」的說法,是因為在註釋中提到的。因此,「當身體的構成滅去時,心的構成也會滅去」這一點又如何呢?「這就是所說的」 (依于其意)。

2.saṅkhārayamaka.79) imāya pāḷiyā virujjhati. Kathaṃ? Kāyasaṅkhāro hi cittasamuṭṭhāno assāsapassāsavāto. Cittasamuṭṭhānarūpañca cittassa uppādakkhaṇe uppajjitvā yāva aññāni soḷasa cittāni uppajjanti tāva tiṭṭhati. Tesaṃ soḷasannaṃ sabbapacchimena saddhiṃ nirujjhati. Iti yena cittena saddhiṃ uppajjati, tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati; na kassaci cittassa uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā nirujjhati, nāpi ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā uppajjati. Esā cittasamuṭṭhānarūpassa dhammatāti niyamato cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato 『『āmantā』』ti vuttaṃ.

Yo cāyaṃ cittasamuṭṭhānassa khaṇaniyamo vutto kammādisamuṭṭhānassāpi ayameva khaṇaniyamo. Tasmā paṭisandhicittena sahuppannaṃ kammajarūpaṃ tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati. Paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe uppannaṃ aṭṭhārasamassa uppādakkhaṇe nirujjhati. Paṭisandhicittassa bhaṅgakkhaṇe uppannaṃ aṭṭhārasamassa ṭhānakkhaṇe nirujjhatīti iminā nayenettha yojanā kātabbā. Tato paraṃ pana utusamuṭṭhānikapaveṇīyeva tiṭṭhati. 『Nīharitvā jhāpethā』ti vattabbaṃ hoti. Evaṃ 『nānuppādaekanirodhato』 veditabbā.

『Ekuppādaekanirodhato』ti rūpaṃ pana rūpena saha ekuppādaṃ ekanirodhaṃ. Arūpaṃ arūpena saha ekuppādaṃ ekanirodhaṃ. Evaṃ 『ekuppādaekanirodhato』 veditabbā.

『Nānuppādanānānirodhatā』 pana catusantatirūpena dīpetabbā. Imassa hi uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantassa sarīrassa tattha tattha catusantatirūpaṃ ghanapuñjabhāvena vattati. Evaṃ vattamānassāpissa na ekuppādāditā sallakkhetabbā. Yathā pana upacikarāji vā kipillikarāji vā olokiyamānā ekābaddhā viya hoti, na pana ekābaddhā. Aññissā hi sīsasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi, aññissā udarasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi, aññissā pādasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi honti. Evameva catusantatirūpānampi aññassa uppādakkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi, aññassa ṭhitikkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi, aññassa bhaṅgakkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi. Evamettha 『nānuppādanānānirodhatā』 veditabbā.

『Atītādīni』 pana dūradukapariyosānāni pāḷiyaṃ āgatāneva. 『Paccayasamuṭṭhānāni』pi 『『kammajaṃ, kammapaccayaṃ, kammapaccayautusamuṭṭhāna』』ntiādinā (dha. sa. aṭṭha. 975) nayena heṭṭhā kathitāniyeva. Pañcapi pana khandhā parinipphannāva honti, no aparinipphannā; saṅkhatāva no asaṅkhatā; apica nipphannāpi hontiyeva. Sabhāvadhammesu hi nibbānamevekaṃ aparinipphannaṃ anipphannañca. Nirodhasamāpatti pana nāmapaññatti ca kathanti? Nirodhasamāpatti lokiyalokuttarāti vā saṅkhatāsaṅkhatāti vā parinipphannāparinipphannāti vā na vattabbā. Nipphannā pana hoti samāpajjantena samāpajjitabbato. Tathā nāmapaññatti. Sāpi hi lokiyādibhedaṃ na labhati; nipphannā pana hoti no anipphannā; nāmaggahaṇañhi gaṇhantova gaṇhātīti.

Kamādivinicchayakathā

Evaṃ pakiṇṇakato khandhe viditvā puna etesuyeva –

Khandhesu ñāṇabhedatthaṃ, kamatotha visesato;

Anūnādhikato ceva, upamāto tatheva ca.

Daṭṭhabbato dvidhā evaṃ, passantassatthasiddhito;

Vinicchayanayo sammā, viññātabbo vibhāvinā.

2.雅摩迦.79)這段經文相矛盾。為什麼?因為身行是由心產生的入息和出息。而由心產生的色法在心的生起階段生起,一直持續到其他十六個心生起。它與這十六個心中的最後一個一同滅去。因此,它與產生它的心一起生起,然後與第十七個心一同滅去;它不會在任何心的生起階段或住立階段滅去,也不會在住立階段或壞滅階段生起。這是由心產生的色法的本質,因為它必定與心行在同一剎那滅去,所以說"是的"。 這裡所說的由心產生的色法的剎那規律,對於由業等產生的色法也是同樣的規律。因此,與結生心同時生起的業生色法從那時起與第十七個心一同滅去。在結生心的住立階段生起的色法在第十八個心的生起階段滅去。在結生心的壞滅階段生起的色法在第十八個心的住立階段滅去。應當以這種方式來理解這裡的聯繫。此後,只有由時節產生的相續存在。應該說"拿出去火化"。這樣應當瞭解"異生同滅"。 "同生同滅"是指色法與色法同生同滅。無色法與無色法同生同滅。這樣應當瞭解"同生同滅"。 "異生異滅"則應該用四相續色法來解釋。在這個身體中,從腳底向上到頭頂,以面板為界限,在各處都有四相續色法以密集的方式存在。即使是這樣存在,也不應認為它們是同生等。就像觀察螞蟻行列或白蟻行列時,看起來像是連在一起的,但實際上並不是連在一起的。在一隻螞蟻的頭部附近,另一隻的頭部、腹部和腳都可能存在,在一隻的腹部附近,另一隻的頭部、腹部和腳都可能存在,在一隻的腳部附近,另一隻的頭部、腹部和腳都可能存在。同樣地,在四相續色法中,當一個在生起階段時,另一個可能在生起、住立或壞滅階段,當一個在住立階段時,另一個可能在生起、住立或壞滅階段,當一個在壞滅階段時,另一個可能在生起、住立或壞滅階段。這樣應當瞭解這裡的"異生異滅"。 "過去等"直到"遠近"結尾的內容在經文中已經出現。"緣起"等也如前面所說的"業生的,業緣的,業緣時節所生的"等方式已經解釋過了。五蘊都是完全成就的,不是不完全成就的;是有為的,不是無為的;而且也是已產生的。在實有法中,只有涅槃是不完全成就的和未產生的。那麼滅盡定和名稱概念又如何呢?滅盡定不能說是世間的還是出世間的,有為的還是無為的,完全成就的還是不完全成就的。但它是已產生的,因為它是由入定者所入定的。名稱概念也是如此。它也不能區分為世間的等,但它是已產生的,不是未產生的;因為取名字的人確實在取名字。 業等的決定之說 這樣從雜項的角度瞭解了蘊之後,再次對於這些蘊 - 爲了分別蘊中的智慧,從順序和特殊性, 從無缺無餘和

Tattha 『kamato』ti idha uppattikkamo, pahānakkamo, paṭipattikkamo, bhūmikkamo, desanākkamoti bahuvidho kamo.

Tattha 『『paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbuda』』nti (saṃ. ni. 1.235) evamādi uppattikkamo. 『『Dassanena pahātabbā dhammā, bhāvanāya pahātabbā dhammā』』ti (dha. sa. tikamātikā 8) evamādi pahānakkamo. 『『Sīlavisuddhi, cittavisuddhī』』ti (ma. ni. 1.259; paṭi. ma. 3.41) evamādi paṭipattikkamo. 『『Kāmāvacarā , rūpāvacarā』』ti evamādi bhūmikkamo. 『『Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā』』ti (dī. ni. 3.145) vā 『『dānakathaṃ sīlakatha』』nti (ma. ni. 2.69; dī. ni. 1.298) vā evamādi desanākkamo. Tesu idha uppattikkamo tāva na yujjati, kalalādīnaṃ viya khandhānaṃ pubbāpariyavavatthānena anuppattito; na pahānakkamo kusalābyākatānaṃ appahātabbato; na paṭipattikkamo akusalānaṃ appaṭipajjanīyato; na bhūmikkamo vedanādīnaṃ catubhūmakapariyāpannattā.

Desanākkamo pana yujjati. Abhedena hi yaṃ pañcasu khandhesu attaggāhapatitaṃ veneyyajanaṃ samūhaghanavinibbhogadassanena attaggāhato mocetukāmo bhagavā hitakāmo tassa janassa sukhaggahaṇatthaṃ cakkhuādīnampi visayabhūtaṃ oḷārikaṃ paṭhamaṃ rūpakkhandhaṃ desesi. Tato iṭṭhāniṭṭharūpasaṃveditaṃ vedanaṃ, yaṃ vedayati taṃ sañjānātīti evaṃ vedanāvisayassa ākāraggāhikaṃ saññaṃ, saññāvasena abhisaṅkhārake saṅkhāre, tesaṃ vedanādīnaṃ nissayaṃ adhipatibhūtañca viññāṇanti evaṃ tāva 『kamato』 vinicchayanayo viññātabbo.

『Visesato』ti khandhānañca upādānakkhandhānañca visesato. Ko pana tesaṃ viseso? Khandhā tāva avisesato vuttā, upādānakkhandhā sāsavaupādānīyabhāvena visesetvā. Yathāha –

『『Pañca, bhikkhave, khandhe desessāmi pañcupādānakkhandhe ca, taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pañcakkhandhā? Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… santike vā – ayaṃ vuccati, rūpakkhandho. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā…pe… ye keci saṅkhārā…pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ …pe… santike vā – ayaṃ vuccati, viññāṇakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcakkhandhā. Katame ca, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā? Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ…pe… santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ – ayaṃ vuccati, rūpūpādānakkhandho. Yā kāci vedanā…pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ…pe… santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhave, viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā』』ti (saṃ. ni.

在這裡「因緣」是指生起的過程、放棄的過程、修行的過程、基礎的過程、教導的過程等多種形式的因緣。 在這裡「首先是微細的,微細的便是粗大的」等等是生起的過程。「應當捨棄的法是通過見,應當捨棄的法是通過修行」等等是放棄的過程。「戒的清凈、心的清凈」等等是修行的過程。「欲界、色界」等等是基礎的過程。「四個正念處、四個正努力」等等,或者「佈施的法、戒的法」等等是教導的過程。在這些方面,生起的過程不適用,因為它們像微細的等法在生起的前後界限上是不生起的;放棄的過程不適用,因為善法的少許不應被捨棄;修行的過程不適用,因為不善法的少許不應被修行;基礎的過程不適用,因為感覺等四個基礎的範圍是有限的。 然而,教導的過程是適用的。因為在五蘊中,通過分離的觀察,想要解脫的佛陀爲了眾生的幸福,首先教導了作為眼等的粗大法的色法。然後是所感知的感覺,所感知的感覺便是所感知的印象,通過印象產生的造作法,依于這些感覺等的支配和主導的意識。這樣,關於「因緣」的決定法應當被理解。 「特別的」是指蘊和取蘊的特別。那它們的特別是什麼呢?蘊被稱為無特別,而取蘊則因其有漏和取的性質而特別。正如所說: 「我將為你們講解五蘊和五取蘊,請傾聽。什麼是五蘊呢?任何色法,無論是過去、未來還是現在……等等……在這裡被稱為色蘊。任何感覺……等等……任何印象……等等……任何造作法……等等……任何意識……等等……在這裡被稱為意識蘊。這些被稱為五蘊。什麼是五取蘊呢?任何色法……等等……在這裡被稱為有漏取蘊。任何感覺……等等……任何意識……等等……在這裡被稱為意識取蘊。這些被稱為五取蘊。」

3.48).

Ettha ca yathā vedanādayo anāsavāpi sāsavāpi atthi, na evaṃ rūpaṃ. Yasmā panassa rāsaṭṭhena khandhabhāvo yujjati tasmā khandhesu vuttaṃ. Yasmā rāsaṭṭhena ca sāsavaṭṭhena ca upādānakkhandhabhāvo yujjati tasmā upādānakkhandhesu vuttaṃ. Vedanādayo pana anāsavāva khandhesu vuttā, sāsavā upādānakkhandhesu. 『Upādānakkhandhā』ti ettha ca upādānagocarā khandhā upādānakkhandhāti evamattho daṭṭhabbo. Idha pana sabbepete ekajjhaṃ katvā khandhāti adhippetā.

『Anūnādhikato』ti kasmā pana bhagavatā pañceva khandhā vuttā anūnā anadhikāti? Sabbasaṅkhatasabhāgekasaṅgahato, attattaniyaggāhavatthussa etapparamato, aññesañca tadavarodhato. Anekappabhedesu hi saṅkhatadhammesu sabhāgavasena saṅgayhamānesu rūpaṃ rūpasabhāgasaṅgahavasena eko khandho hoti, vedanā vedanāsabhāgasaṅgahavasena eko khandho hoti. Esa nayo saññādīsupi. Tasmā sabbasaṅkhatasabhāgasaṅgahato pañceva vuttā. Etaparamañcetaṃ attattaniyaggāhavatthu yadidaṃ rūpādayo pañca. Vuttañhetaṃ – 『『rūpe kho, bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』ti (saṃ. ni. 3.207). Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu…. Viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』』』ti. Tasmā attattaniyaggāhavatthussa etaparamatopi pañceva vuttā. Yepi caññe sīlādayo pañca dhammakkhandhā vuttā, tepi saṅkhārakkhandhapariyāpannattā ettheva avarodhaṃ gacchanti. Tasmā aññesaṃ tadavarodhatopi pañceva vuttāti. Evaṃ 『anūnādhikato』 vinicchayanayo viññātabbo.

『Upamāto』ti ettha hi gilānasālūpamo rūpupādānakkhandho gilānūpamassa viññāṇupādānakkhandhassa vatthudvārārammaṇavasena nivāsanaṭṭhānato, gelaññūpamo vedanupādānakkhandho ābādhakattā, gelaññasamuṭṭhānūpamo saññupādānakkhandho kāmasaññādivasena rāgādisampayuttavedanāsambhavā, asappāyasevanūpamo saṅkhārupādānakkhandho vedanāgelaññassa nidānattā. 『『Vedanaṃ vedanattāya saṅkhatamabhisaṅkharontī』』ti (saṃ. ni. 3.79) hi vuttaṃ. Tathā 『『akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagata』』nti (dha. sa. 556). Gilānūpamo viññāṇupādānakkhandho vedanāgelaññena aparimuttattā. Apica cārakakāraṇaaparādhakāraṇakārakaaparādhikūpamā ete bhājanabhojanabyañjanaparivesakabhuñjakūpamā cāti, evaṃ 『upamāto』 vinicchayanayo viññātabbo.

『Daṭṭhabbato dvidhā』ti saṅkhepato vitthārato cāti evaṃ dvidhā daṭṭhabbato pettha vinicchayanayo viññātabbo. Saṅkhepato hi pañcupādānakkhandhā āsivisūpame (saṃ. ni. 4.238) vuttanayena ukkhittāsikapaccatthikato, bhārasuttavasena (saṃ. ni. 3.22) bhārato, khajjanīyapariyāyavasena (saṃ. ni. 3.79) khādakato, yamakasuttavasena (saṃ. ni. 3.85) aniccadukkhānattasaṅkhatavadhakato daṭṭhabbā.

Vitthārato panettha pheṇapiṇḍo viya rūpaṃ daṭṭhabbaṃ, udakapubbuḷo viya vedanā, marīcikā viya saññā, kadalikkhandho viya saṅkhārā, māyā viya viññāṇaṃ. Vuttañhetaṃ –

『『Pheṇapiṇḍūpamaṃ rūpaṃ, vedanā pubbuḷūpamā;

Marīcikūpamā saññā, saṅkhārā kadalūpamā;

Māyūpamañca viññāṇaṃ, desitādiccabandhunā』』ti. (saṃ. ni.

3.48). 在這裡,關於感覺等法,即使是無漏的也有漏的存在,而色法則不然。因為從根本上講,色法的存在是適用的,因此在蘊中提到了色法。由於從根本上講,有漏的取蘊存在,因此在取蘊中提到了取蘊。而感覺等法則是在無漏的蘊中提到的,在有漏的取蘊中提到的。「取蘊」在此處是指與取相關的蘊,應該這樣理解。在這裡,所有這些都是合在一起的蘊的意思。 「無缺無餘」是指為什麼佛陀提到五蘊是無缺無餘的?因為它們是由所有有為法的共同體組成的,基於自我所執的對象,這一點是更為重要的,且與其他法沒有衝突。在眾多不同的有為法中,色法作為色法的共同體形成一個蘊,感覺作為感覺的共同體形成一個蘊。印象等法也是如此。因此,因所有有為法的共同體,五蘊被提到。除此之外,色法等五法也是基於自我所執的對象。正如所說:「當色法存在時,依於色法,色法便會產生執念——『這是我的,我是這個,我是自我』」(《相應部·尼柯摩經》3.207)。感覺……印象……造作法……意識存在時,依于意識,意識便會產生執念——『這是我的,我是這個,我是自我』」。因此,基於自我所執的對象,這五法也被提到。即使是其他的戒等五法也被提到,因為它們屬於造作蘊的範疇。因此,其他法的衝突也被提到。因此,關於「無缺無餘」的決定法應當被理解。 「比喻」在這裡,病人的房間比喻為色取蘊,病人比喻為意識取蘊,以對像為基礎的所緣為居住之處;感覺的取蘊比喻為因痛苦而存在的,因痛苦所產生的感覺;印象的取蘊比喻為因慾望等而產生的感覺;造作的取蘊比喻為因感覺而產生的。正如所說:「感覺是因緣而生的」(《相應部·尼柯摩經》3.79)。同樣,「因不善的業而產生的,因積累而生的,身體意識便會生起,伴隨苦受」(《法句經》556)。病人的意識取蘊因感覺而無法解脫。此外,因行動、因果、因果的比喻,因食物、飲料、調味品的追求而產生的比喻等,關於「比喻」的決定法應當被理解。 「應見的二種」是指從簡要到詳細。因而在這裡,關於應見的二種的決定法應當被理解。從簡要來看,五個取蘊如同毒蛇(《相應部·尼柯摩經》4.238)所說的那樣,像被拋棄的蛇;根據《重負經》(《相應部·尼柯摩經》3.22)所說,像重擔;根據《食物經》(《相應部·尼柯摩經》3.79)所說,像食物;根據《雙重經》(《相應部·尼柯摩經》3.85)所說,像無常、痛苦和我執的有為法。 而從詳細來看,這裡應當看作像泡沫的色法,像水泡的感覺,像蜃景的印象,像香蕉的造作,像幻影的意識。正如所說: 「色法如泡沫,感覺如水泡; 印象如蜃景,造作如香蕉; 意識如幻影,由教導的親屬所示。」

3.95);

Tattha rūpādīnaṃ pheṇapiṇḍādīhi evaṃ sadisatā veditabbā – yathā hi pheṇapiṇḍo nissārova evaṃ rūpampi niccasāradhuvasāraattasāravirahena nissārameva. Yathā ca so 『iminā pattaṃ vā thālakaṃ vā karissāmī』ti gahetuṃ na sakkā, gahitopi tamatthaṃ na sādheti bhijjateva; evaṃ rūpampi 『nicca』nti vā 『dhuva』nti vā 『aha』nti vā 『mama』nti vā gahetuṃ na sakkā, gahitampi na tathā tiṭṭhati, aniccaṃ dukkhaṃ anattā asubhaññeva hotīti. Evaṃ 『pheṇapiṇḍasadisameva』 hoti.

Yathā vā pana pheṇapiṇḍo chiddāvachiddo anekasandhighaṭito bahūnnaṃ udakasappādīnaṃ pāṇānaṃ āvāso, evaṃ rūpampi chiddāvachiddaṃ anekasandhighaṭitaṃ. Kulavasena cettha asīti kimikulāni vasanti. Tadeva tesaṃ sūtigharampi vaccakuṭipi gilānasālāpi susānampi. Na te aññattha gantvā gabbhavuṭṭhānādīni karonti. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ. Yathā ca pheṇapiṇḍo āditova badarapakkamatto hutvā anupubbena pabbatakūṭamattopi hoti, evaṃ rūpampi ādito kalalamattaṃ hutvā anupubbena byāmamattampi gomahiṃsahatthiādīnaṃ vasena pabbatakūṭamattampi hoti, macchakacchapādīnaṃ vasena anekayojanasatappamāṇampi. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ. Yathā ca pheṇapiṇḍo uṭṭhitamattopi bhijjati, thokaṃ gantvāpi, samuddaṃ patvā pana avassameva bhijjati; evameva rūpampi kalalabhāvepi bhijjati, abbudādibhāve, antarā pana abhejjamānampi vassasatāyukānaṃ vassasataṃ patvā avassameva bhijjati, maraṇamukhe cuṇṇavicuṇṇaṃ hoti. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ.

Yathā pana pubbuḷo asāro, evaṃ vedanāpi. Yathā ca so abalo, agayhupago, na sakkā taṃ gahetvā phalakaṃ vā āsanaṃ vā kātuṃ, gahitaggahitopi bhijjateva; evaṃ vedanāpi abalā, agayhupagā, na sakkā 『niccā』ti vā 『dhuvā』ti vā gahetuṃ, gahitāpi na tathā tiṭṭhati. Evaṃ agayhupagatāyapi vedanā 『pubbuḷasadisā』. Yathā pana tasmiṃ tasmiṃ udakabindumhi pubbuḷo uppajjati ceva nirujjhati ca, na ciraṭṭhitiko hoti; evaṃ vedanāpi uppajjati ceva nirujjhati ca, na ciraṭṭhitikā hoti, ekaccharakkhaṇe koṭisatasahassasaṅkhyā uppajjitvā nirujjhati. Yathā ca pubbuḷo udakatalaṃ, udakabinduṃ , udakajallakaṃ saṅkaḍḍhitvā puṭaṃ katvā gahaṇavātañcāti cattāri kāraṇāni paṭicca uppajjati; evaṃ vedanāpi vatthuṃ, ārammaṇaṃ, kilesajālaṃ, phassasaṅghaṭṭanañcāti cattāri kāraṇāni paṭicca uppajjati. Evampi vedanā pubbuḷasadisā.

Saññāpi asārakaṭṭhena 『marīcisadisā』. Tathā agayhupagaṭṭhena; na hi sakkā taṃ gahetvā pivituṃ vā nhāyituṃ vā bhājanaṃ vā pūretuṃ. Apica yathā marīci vipphandati, sañjātūmivego viya khāyati; evaṃ nīlasaññādibhedā saññāpi nīlādianubhavanatthāya phandati vipphandati. Yathā ca marīci mahājanaṃ vippalambheti , 『paripuṇṇavāpī viya paripuṇṇanadī viya dissatī』ti vadāpeti; evaṃ saññāpi vippalambheti, 『idaṃ nīlakaṃ subhaṃ sukhaṃ nicca』nti vadāpeti. Pītakādīsupi eseva nayo. Evaṃ vippalambhanenāpi marīcisadisā.

3.95). 在這裡,關於色法等應當理解為像泡沫一樣的存在——就像泡沫是無實質的,色法也是因缺乏恒常、堅固、真實而無實質。就像泡沫「我將抓住這個碗或盤子」是無法做到的,即使抓住了也無法實現,泡沫便會破裂;同樣,色法也無法說是「恒常」、「堅固」、「我」或「我的」,即使抓住了也不會持久,色法是無常、苦、無我,都是不凈的。因此,色法確實是「像泡沫一樣」。 或者,泡沫是被切割和分割的,眾多的水生動物如水蛇等的棲息地;同樣,色法也是被切割和分割的,眾多的水生動物棲息的地方。根據家族的情況,這裡有八十個家族居住。那些地方如同它們的房屋、病人的房間、安葬場所等。它們不會去別處進行生育等活動。這樣,色法也是如此。正如泡沫從開始到達壞掉的程度,逐漸地變得和山頂一樣高;同樣,色法從開始是微細的,逐漸地變得像牛、馬等的棲息地一樣高,甚至達到數百里遠的地方。這樣,色法也是像泡沫一樣。正如泡沫一旦被抬起便會破裂,稍微移動一下,碰到海水便會立即破裂;同樣,色法在微細的狀態下也會破裂,在極細的狀態下,然而在中間卻是不會破裂的,然而在經歷了數百年的時間后,碰到數百年便會立即破裂,在死亡的面前便會粉碎。這樣,色法確實是「像泡沫一樣」。 正如微細的水泡是無實質的,感覺也是如此。就像它是微弱的、無形的,無法抓住它以製作平臺或坐墊,即使抓住了也會破裂;同樣,感覺是微弱的、無形的,無法說是「恒常」、「堅固」,即使抓住了也不會持久。感覺也是無形的。正如在某個水滴中,微細的水泡會生起並消失,無法長久存在;同樣,感覺也會生起並消失,無法長久存在,在瞬間會有數以千計的感覺生起並消失。正如微細的水泡在水面上,水滴、泡沫、細水流等因四個原因而生起;同樣,感覺也因對像、所緣、煩惱網、觸碰的結合等四個原因而生起。這樣,感覺確實是微細的。 印象也是無實質的,像蜃景一樣。就像它是無形的,無法抓住它以飲用、洗澡或裝滿容器。而且,正如蜃景閃爍,像被激起的波浪一樣;同樣,藍色印象等也因體驗而閃爍。正如蜃景讓大眾誤解,「看起來像是滿水池、滿河流的樣子」;同樣,印象也讓人誤解,「這是藍色的、美麗的、快樂的、恒常的」等等。其他的黃色等也是如此。這樣,通過誤導的方式,印象確實是像蜃景一樣。

Saṅkhārāpi asārakaṭṭhena 『kadalikkhandhasadisā』. Tathā agayhupagaṭṭhena. Yatheva hi kadalikkhandhato kiñci gahetvā na sakkā gopānasīādīnamatthāya upanetuṃ, upanītampi na tathā hoti; evaṃ saṅkhārāpi na sakkā niccādivasena gahetuṃ, gahitāpi na tathā honti. Yathā ca kadalikkhandho bahuvaṭṭisamodhāno hoti, evaṃ saṅkhārakkhandhopi bahudhammasamodhāno. Yathā ca kadalikkhandho nānālakkhaṇo, aññoyeva hi bāhirāya pattavaṭṭiyā vaṇṇo, añño tato abbhantarabbhantarānaṃ; evameva saṅkhārakkhandhopi aññadeva phassassa lakkhaṇaṃ, aññaṃ cetanādīnaṃ. Samodhānetvā pana saṅkhārakkhandhotveva vuccatīti. Evampi saṅkhārakkhandho kadalikkhandhasadiso.

Viññāṇampi asārakaṭṭhena 『māyāsadisaṃ』. Tathā agayhupagaṭṭhena. Yathā ca māyā ittarā lahupaccupaṭṭhānā, evaṃ viññāṇaṃ. Tañhi tatopi ittaratarañceva lahupaccupaṭṭhānatarañca. Teneva hi cittena puriso āgato viya, gato viya, ṭhito viya, nisinno viya hoti. Aññadeva cāgamanakāle cittaṃ, aññaṃ gamanakālādīsu. Evampi viññāṇaṃ māyāsadisaṃ. Māyā ca mahājanaṃ vañceti, yaṃ kiñcideva 『idaṃ suvaṇṇaṃ rajataṃ muttā』tipi gahāpeti. Viññāṇampi mahājanaṃ vañceti, teneva cittena āgacchantaṃ viya, gacchantaṃ viya, ṭhitaṃ viya, nisinnaṃ viya katvā gāhāpeti. Aññadeva ca āgamane cittaṃ, aññaṃ gamanādīsu. Evampi viññāṇaṃ māyāsadisaṃ. Visesato ca subhārammaṇampi oḷārikampi ajjhattikarūpaṃ asubhanti daṭṭhabbaṃ. Vedanā tīhi dukkhatāhi avinimuttato dukkhāti saññāsaṅkhārā avidheyyato anattāti viññāṇaṃ udayabbayadhammato aniccanti daṭṭhabbaṃ.

『Evaṃ passantassatthasiddhito』ti evañca saṅkhepavitthāravasena dvidhā passato yā atthasiddhi hoti, tatopi vinicchayanayo viññātabbo, seyyathidaṃ – saṅkhepato tāva pañcupādānakkhandhesu ukkhittāsikapaccatthikādibhāvena passanto khandhehi na vihaññati. Vitthārato pana rūpādīni pheṇapiṇḍādisadisabhāvena passanto na asāresu sāradassī hoti. Visesato ca ajjhattikarūpaṃ asubhato passanto kabaḷīkārāhāraṃ parijānāti , asubhe subhanti vipallāsaṃ pajahati, kāmoghaṃ uttarati, kāmayogena visaṃyujjati, kāmāsavena anāsavo hoti, abhijjhākāyaganthaṃ bhindati, kāmupādānaṃ na upādiyati. Vedanaṃ dukkhato passanto phassāhāraṃ parijānāti, dukkhe sukhanti vipallāsaṃ pajahati, bhavoghaṃ uttarati, bhavayogena visaṃyujjati, bhavāsavena anāsavo hoti, byāpādakāyaganthaṃ bhindati, sīlabbatupādānaṃ na upādiyati. Saññaṃ saṅkhāre ca anattato passanto manosañcetanāhāraṃ parijānāti, anattani attāti vipallāsaṃ pajahati, diṭṭhoghaṃ uttarati, diṭṭhiyogena visaṃyujjati, diṭṭhāsavena anāsavo hoti, idaṃ saccābhinivesakāyaganthaṃ bhindati, attavādupādānaṃ na upādiyati. Viññāṇaṃ aniccato passanto viññāṇāhāraṃ parijānāti, anicce niccanti vipallāsaṃ pajahati, avijjoghaṃ uttarati, avijjāyogena visaṃyujjati, avijjāsavena anāsavo hoti, sīlabbataparāmāsakāyaganthaṃ bhindati, diṭṭhupādānaṃ na upādiyati.

Evaṃ mahānisaṃsaṃ, vadhakādivasena dassanaṃ yasmā;

Tasmā khandhe dhīro, vadhakādivasena passeyyāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

造作法也是無實質的,像香蕉樹幹一樣。同樣,它也是無法抓住的。就像無法從香蕉樹幹上取下任何東西來用作椽子等,即使取下來也不會如此;同樣,造作法也無法以恒常等方式來抓住,即使抓住了也不會如此。就像香蕉樹幹是由許多層組成的,造作蘊也是由許多法組成的。就像香蕉樹幹有不同的特徵,外層葉鞘的顏色與內層不同;同樣,造作蘊也有不同的特徵,觸的特徵與思等的特徵不同。但是合在一起時,它被稱為造作蘊。這樣,造作蘊確實像香蕉樹幹一樣。 意識也是無實質的,像幻術一樣。同樣,它也是無法抓住的。就像幻術是短暫的、迅速出現的,意識也是如此。它比那更短暫、更迅速出現。因此,一個人似乎來了、去了、站著、坐著,都是由於那個心。來的時候是一個心,去的時候等是另一個心。這樣,意識確實像幻術一樣。幻術欺騙大眾,使人誤以為某物是"這是金子、銀子、珍珠"。意識也欺騙大眾,使人誤以為以同一個心來了、去了、站著、坐著。但來的時候是一個心,去的時候等是另一個心。這樣,意識確實像幻術一樣。特別是,即使是美麗的對象,即使是粗糙的內在色法,也應該被視為不凈。感受因為無法脫離三種苦而應該被視為苦。想和行因為無法控制而應該被視為無我。意識因為有生滅法而應該被視為無常。 "如此觀察者的意義成就"是指,通過簡略和詳細兩種方式觀察而獲得的意義成就,從這一點也應該理解決定的方法,即:首先,簡略地觀察五取蘊如同舉劍的敵人等,不會被蘊所困擾。詳細地觀察色等如同泡沫等,不會在無實質中看到實質。特別是,觀察內在色法為不凈,便能完全了知段食,斷除"不凈為凈"的顛倒,超越欲流,脫離欲結,不受欲漏影響,破除貪慾身繫,不執取欲取。觀察感受為苦,便能完全了知觸食,斷除"苦為樂"的顛倒,超越有流,脫離有結,不受有漏影響,破除嗔恚身繫,不執取戒禁取。觀察想和行為無我,便能完全了知意思食,斷除"無我為我"的顛倒,超越見流,脫離見結,不受見漏影響,破除執著"這是真理"的身繫,不執取我語取。觀察意識為無常,便能完全了知識食,斷除"無常為常"的顛倒,超越無明流,脫離無明結,不受無明漏影響,破除戒禁取身繫,不執取見取。 因為如此觀察有如此大的利益, 所以智者應當觀察蘊如同殺手等。 經分別註釋完畢。 2. 阿毗達摩分別註釋

  1. Idāni abhidhammabhājanīyaṃ hoti. Tattha rūpakkhandhaniddeso heṭṭhā rūpakaṇḍe vitthāritanayeneva veditabbo.

  2. 現在是阿毗達摩分別註釋的部分。在這裡,色蘊的定義應當根據下面色部分的詳細說明來理解。

  3. Vedanākkhandhaniddese ekavidhenāti ekakoṭṭhāsena. Phassasampayuttoti phassena sampayutto. Sabbāpi catubhūmikavedanā. Sahetukaduke sahetukā catubhūmikavedanā, ahetukā kāmāvacarāva. Iminā upāyena kusalapadādīhi vuttā vedanā jānitabbā. Apicāyaṃ vedanākkhandho ekavidhena phassasampayuttato dassito, duvidhena sahetukāhetukato, tividhena jātito , catubbidhena bhūmantarato, pañcavidhena indriyato. Tattha sukhindriyadukkhindriyāni kāyappasādavatthukāni kāmāvacarāneva. Somanassindriyaṃ chaṭṭhavatthukaṃ vā avatthukaṃ vā tebhūmakaṃ . Domanassindriyaṃ chaṭṭhavatthukaṃ kāmāvacaraṃ. Upekkhindriyaṃ cakkhādicatuppasādavatthukaṃ chaṭṭhavatthukaṃ avatthukañca catubhūmakaṃ. Chabbidhena vatthuto dassito. Tattha purimā pañca vedanā pañcappasādavatthukā kāmāvacarāva chaṭṭhā avatthukā vā savatthukā vā catubhūmikā.

Sattavidhena tattha manosamphassajā bhedato dassitā, aṭṭhavidhena tattha kāyasamphassajā bhedato, navavidhena sattavidhabhede manoviññāṇadhātusamphassajā bhedato, dasavidhena aṭṭhavidhabhede manoviññāṇadhātusamphassajā bhedato. Etesu hi sattavidhabhede manosamphassajā manodhātusamphassajā, manoviññāṇadhātusamphassajāti dvidhā bhinnā. Aṭṭhavidhabhede tāya saddhiṃ kāyasamphassajāpi sukhā dukkhāti dvidhā bhinnā. Navavidhabhede sattavidhe vuttā manoviññāṇadhātusamphassajā kusalādivasena tidhā bhinnā. Dasavidhabhede aṭṭhavidhe vuttā manoviññāṇadhātusamphassajā kusalādivaseneva tidhā bhinnā.

Kusalattiko cettha kevalaṃ pūraṇatthameva vutto. Sattavidhaaṭṭhavidhanavavidhabhedesu pana nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo dinno. Abhidhammañhi patvā tathāgatena nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo adinno nāma natthi. Ayaṃ tāva dukamūlake eko vāro.

Satthā hi imasmiṃ abhidhammabhājanīye vedanākkhandhaṃ bhājento tike gahetvā dukesu pakkhipi, duke gahetvā tikesu pakkhipi, tike ca duke ca ubhatovaḍḍhananīhārena āhari; sattavidhena, catuvīsatividhena, tiṃsavidhena, bahuvidhenāti sabbathāpi bahuvidhena vedanākkhandhaṃ dassesi. Kasmā? Puggalajjhāsayena ceva desanāvilāsena ca. Dhammaṃ sotuṃ nisinnadevaparisāya hi ye devaputtā tike ādāya dukesu pakkhipitvā kathiyamānaṃ paṭivijjhituṃ sakkonti, tesaṃ sappāyavasena tathā katvā desesi. Ye itarehi ākārehi kathiyamānaṃ paṭivijjhituṃ sakkonti, tesaṃ tehākārehi desesīti. Ayamettha 『puggalajjhāsayo』. Sammāsambuddho pana attano mahāvisayatāya tike vā dukesu pakkhipitvā, duke vā tikesu ubhatovaḍḍhanena vā, sattavidhādinayena vā, yathā yathā icchati tathā tathā desetuṃ sakkoti. Tasmāpi imehākārehi desesīti ayamassa 『desanāvilāso』.

Tattha tike ādāya dukesu pakkhipitvā desitavāro dukamūlako nāma. Duke ādāya tikesu pakkhipitvā desitavāro tikamūlako nāma. Tike ca duke ca ubhato vaḍḍhetvā desitavāro ubhatovaḍḍhitako nāma. Avasāne sattavidhenātiādivāro bahuvidhavāro nāmāti ime tāva cattāro mahāvārā.

  1. 在感受蘊的定義中,"一種"是指一個部分。"與觸相應"是指與觸相應。所有四地的感受都包括在內。在有因二法中,有因的是四地的感受,無因的只是欲界的感受。以這種方法,應當瞭解善等所說的感受。而且,這個感受蘊被展示為一種是與觸相應,二種是有因和無因,三種是根據本質,四種是根據界的差異,五種是根據根。其中,樂根和苦根以身凈色為所依,只屬於欲界。喜根以第六所依或無所依為基礎,屬於三界。憂根以第六所依為基礎,屬於欲界。舍根以眼等四凈色為所依,以第六所依或無所依為基礎,屬於四界。六種是根據所依而展示的。其中,前五種感受以五凈色為所依,只屬於欲界;第六種或無所依或有所依,屬於四界。 七種是根據意觸所生的差別而展示的,八種是根據身觸所生的差別,九種是在七種差別中加上意識界觸所生的差別,十種是在八種差別中加上意識界觸所生的差別。在這些中,七種差別中的意觸所生分為意界觸所生和意識界觸所生兩種。八種差別中,除此之外,身觸所生的樂和苦也分為兩種。九種差別中,七種中所說的意識界觸所生根據善等分為三種。十種差別中,八種中所說的意識界觸所生同樣根據善等分為三種。 這裡的善三法僅僅是爲了填補而說的。在七種、八種、九種差別中,在適當的地方給出了方法。因為在阿毗達摩中,如來在適當的地方給出方法,沒有不給出方法的地方。這是二法根本的第一輪。 導師在這個阿毗達摩分別中分析感受蘊時,取三法放入二法中,取二法放入三法中,將三法和二法兩者都擴充套件;以七種、二十四種、三十種、多種等方式展示感受蘊。為什麼?因為個人傾向和教說的風格。對於坐著聽法的天眾中,那些能夠通過取三法放入二法中來理解的天子,爲了適合他們而如此教說。對於能夠通過其他方式來理解的,則以那些方式教說。這就是這裡的"個人傾向"。而正等覺者因為自己的廣大境界,無論是將三法放入二法中,還是將二法放入三法中,或者兩者都擴充套件,或者以七種等方式,都能隨意教說。因此也以這些方式教說,這是他的"教說風格"。 其中,取三法放入二法中教說的輪稱為二法根本。取二法放入三法中教說的輪稱為三法根本。將三法和二法兩者都擴充套件教說的輪稱為兩者擴充套件。最後以七種等方式的輪稱為多種輪。這是首先的四大輪。

Tattha dukamūlake dukesu labbhamānena ekekena dukena saddhiṃ tikesu alabbhamāne vedanāttikapītittikasanidassanattike apanetvā, sese labbhamānake ekūnavīsati tike yojetvā, dutiyadukapaṭhamattikayojanavārādīni navavārasatāni paññāsañca vārā honti. Te sabbepi pāḷiyaṃ saṃkhipitvā tattha tattha dassetabbayuttakaṃ dassetvā vuttā. Asammuyhantena pana vitthārato veditabbā.

Tikamūlakepi tikesu labbhamānena ekekena tikena saddhiṃ dukesu alabbhamāne paṭhamadukādayo duke apanetvā, sese labbhamānake sahetukadukādayo paññāsa duke yojetvā, paṭhamattikadutiyadukayojanavārādīni navavārasatāni paññāsañca vārā honti. Tepi sabbe pāḷiyaṃ saṅkhipitvā tattha tattha dassetabbayuttakaṃ dassetvā vuttā. Asammuyhantena pana vitthārato veditabbā.

Ubhatovaḍḍhitake duvidhabhede dutiyadukaṃ tividhabhede ca paṭhamatikaṃ ādiṃ katvā labbhamānehi ekūnavīsatiyā dukehi labbhamāne ekūnavīsatitike yojetvā dutiyadukapaṭhamatikayojanavārādayo ekūnavīsativārā vuttā. Esa dukatikānaṃ vasena ubhatovaḍḍhitattā ubhatovaḍḍhitako nāma tatiyo mahāvāro.

Bahuvidhavārassa sattavidhaniddese ādito paṭṭhāya labbhamānesu ekūnavīsatiyā tikesu ekekena saddhiṃ catasso bhūmiyo yojetvā ekūnavīsati sattavidhavārā vuttā. Catuvīsatividhaniddesepi tesaṃyeva tikānaṃ vasena ekūnavīsativārā vuttā. Tathā bahuvidhavāre cāti . Tiṃsavidhavāro ekoyevāti sabbepi aṭṭhapaññāsa vārā honti. Ayaṃ tāvettha vāraparicchedavasena pāḷivaṇṇanā.

Idāni atthavaṇṇanā hoti. Tattha sattavidhaniddeso tāva uttānatthoyeva. Catuvīsatividhaniddese cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusaloti kāmāvacaraaṭṭhakusalacittavasena veditabbo. Atthi akusaloti dvādasaakusalacittavasena veditabbo. Atthi abyākatoti tisso manodhātuyo, tisso ahetukamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha mahāvipākāni, dasa kāmāvacarakiriyāti catuvīsatiyā cittānaṃ vasena veditabbo.

Tattha aṭṭha kusalāni dvādasa akusalāni ca javanavasena labbhanti. Kiriyamanodhātu āvajjanavasena labbhati. Dve vipākamanodhātuyo sampaṭicchanavasena, tisso vipākamanoviññāṇadhātuyo santīraṇatadārammaṇavasena, kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanavasena, aṭṭha mahāvipākacittāni tadārammaṇavasena, nava kiriyacittāni javanavasena labbhanti. Sotaghānajivhākāyadvāresupi eseva nayo.

Manodvāre pana atthi kusaloti catubhūmakakusalavasena kathitaṃ, atthi akusaloti dvādasaakusalavasena. Atthi abyākatoti ekādasannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ, dasannaṃ kiriyānaṃ , navannaṃ rūpāvacarārūpāvacarakiriyānaṃ, catunnaṃ sāmaññaphalānanti catuttiṃsacittuppādavasena kathitaṃ. Tattha catubhūmakakusalañceva akusalañca javanavasena labbhati. Kiriyato ahetukamanoviññāṇadhātu āvajjanavasena, ekādasa vipākacittāni tadārammaṇavasena, tebhūmakakiriyā ceva sāmaññaphalāni ca javanavaseneva labbhanti. Tāni sattavidhādīsu yattha katthaci ṭhatvā kathetuṃ vaṭṭanti. Tiṃsavidhe pana ṭhatvā dīpiyamānāni sukhadīpanāni hontīti tiṃsavidhasmiṃyeva ṭhatvā dīpayiṃsu.

在二法根本中,與二法中可得的每一個二法相應,在三法中不可得的感受三法、喜三法、可見三法除外,剩餘可得的十九個三法結合,從第二個二法與第一個三法的結合輪開始,有九百五十個輪。這些都在經文中簡略地說明,在適當的地方展示了應當展示的內容。不迷惑的人應當詳細地瞭解。 在三法根本中,與三法中可得的每一個三法相應,在二法中不可得的第一個二法等除外,剩餘可得的有因二法等五十個二法結合,從第一個三法與第二個二法的結合輪開始,有九百五十個輪。這些也都在經文中簡略地說明,在適當的地方展示了應當展示的內容。不迷惑的人應當詳細地瞭解。 在兩者擴充套件中,以二種差別的第二個二法和三種差別的第一個三法為開始,與可得的十九個二法中可得的十九個三法結合,從第二個二法與第一個三法的結合輪開始,說了十九個輪。這是因為二法和三法都擴充套件而稱為兩者擴充套件的第三大輪。 在多種輪的七種定義中,從開始起,在可得的十九個三法中,每一個與四界結合,說了十九個七種輪。在二十四種定義中,也是根據這些三法說了十九個輪。在多種輪中也是如此。三十種輪只有一個,所以總共有五十八個輪。這就是根據輪的區分對經文的解釋。 現在是對意義的解釋。其中,七種定義的意義是明顯的。在二十四種定義中,"因眼觸而有感受蘊,有善"應當根據欲界八善心來理解。"有不善"應當根據十二不善心來理解。"有無記"應當根據三個意界、三個無因意識界、八個大果報心、十個欲界唯作心,共二十四種心來理解。 其中,八個善心和十二個不善心是在速行中獲得。唯作意界是在轉向中獲得。兩個果報意界是在領受中獲得,三個果報意識界是在推度和彼所緣中獲得,唯作無因意識界是在確定中獲得,八個大果報心是在彼所緣中獲得,九個唯作心是在速行中獲得。在耳、鼻、舌、身門也是同樣的方法。 在意門中,"有善"是指四界善,"有不善"是指十二不善,"有無記"是指十一個欲界果報、十個唯作、九個色界無色界唯作、四個沙門果,共三十四種心生起。其中,四界善和不善是在速行中獲得。唯作無因意識界是在轉向中獲得,十一個果報心是在彼所緣中獲得,三界唯作和沙門果是在速行中獲得。這些可以在七種等任何地方說明。但在三十種中說明時更容易理解,所以只在三十種中說明。

Etāni hi sabbānipi cittāni cakkhudvāre upanissayakoṭiyā, samatikkamavasena, bhāvanāvasenāti tīhākārehi labbhanti. Tathā sotadvāramanodvāresupi. Ghānajivhākāyadvāresu pana samatikkamavasena, bhāvanāvasenāti dvīhevākārehi labbhantīti veditabbāni. Kathaṃ? Idha bhikkhu vihāracārikaṃ caramāno kasiṇamaṇḍalaṃ disvā 『kiṃ nāmeta』nti pucchitvā 『kasiṇamaṇḍala』nti vutte puna 『kiṃ iminā karontī』ti pucchati. Athassa ācikkhanti – 『evaṃ bhāvetvā jhānāni uppādetvā, samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā, arahattaṃ pāpuṇantī』ti. Ajjhāsayasampanno kulaputto 『bhāriyaṃ eta』nti asallakkhetvā 『mayāpi esa guṇo nibbattetuṃ vaṭṭati, na kho pana sakkā esa nipajjitvā niddāyantena nibbattetuṃ, āditova vīriyaṃ kātuṃ sīlaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī』ti cintetvā sīlaṃ sodheti. Tato sīle patiṭṭhāya dasa palibodhe upacchinditvā, ticīvaraparamena santosena santuṭṭho, ācariyupajjhāyānaṃ vattapaṭivattaṃ katvā, kammaṭṭhānaṃ uggaṇhitvā, kasiṇaparikammaṃ katvā, samāpattiyo uppādetvā, samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā, arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ cakkhuviññāṇaṃ catubhūmikavedanānibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva 『upanissayavasena』 labbhanti.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate 『iṭṭhe me ārammaṇe rāgo uppanno, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhanāya moho, vinibandhassa pana me māno uppanno, parāmaṭṭhassa diṭṭhi, vikkhepagatassa uddhaccaṃ, asanniṭṭhāgatassa vicikicchā, thāmagatassa anusayo uppanno』ti pariggahe ṭhito kulaputto attano kilesuppattiṃ ñatvā 『ime me kilesā vaḍḍhamānā anayabyasanāya saṃvattissanti, handa ne niggaṇhāmī』ti cintetvā 『na kho pana sakkā nipajjitvā niddāyantena kilese niggaṇhituṃ; āditova vīriyaṃ kātuṃ vaṭṭati sīlaṃ sodhetu』nti heṭṭhā vuttanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ rūpārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『samatikkamavasena』 labbhanti.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – 『idaṃ rūpaṃ kiṃ nissita』nti? Tato naṃ 『bhūtanissita』nti ñatvā cattāri mahābhūtāni upādārūpañca rūpanti pariggaṇhāti, tadārammaṇe dhamme arūpanti pariggaṇhāti. Tato sappaccayaṃ nāmarūpaṃ parigaṇhitvā tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ rūpārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti.

所有這些心都是在眼門中通過依止、超越和修習三種方式獲得的。在耳門和意門中也是如此。但在鼻、舌、身門中,只通過超越和修習兩種方式獲得,應當這樣理解。怎麼樣呢?這裡,比丘在寺院中漫步時看到遍處圓相,問道:"這是什麼名字?"當被告知"這是遍處圓相"時,他又問:"用這個做什麼?"然後有人告訴他:"這樣修習後生起禪那,以定為基礎增長觀智,達到阿羅漢果。"有善意樂的善男子不認為"這很困難",而是想:"我也應該修習這種功德,但躺著睡覺是不可能修成的,從一開始就應該精進努力,凈化戒行。"於是他凈化戒行。然後,他以戒為基礎,斷除十種障礙,以三衣為最高知足,履行對老師和戒師的義務,學習業處,做遍處準備工作,生起定,以定為基礎增長觀智,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,眼識成為四界感受生起的強有力緣,因此四界感受被稱為眼觸緣所生。這樣首先是"通過依止"獲得的。 在眼門中,當色法出現時,有善男子如此觀察:"在可意的所緣中我生起了貪慾,在不可意的所緣中生起了嗔恨,由於不如理作意生起了愚癡,由於執著生起了我慢,由於執取生起了邪見,由於散亂生起了掉舉,由於不確定生起了懷疑,由於堅固生起了隨眠。"知道自己煩惱生起后,他想:"這些煩惱如果增長會導致不幸和災難,我應該制服它們。"他又想:"躺著睡覺是不可能制服煩惱的,從一開始就應該精進努力,凈化戒行。"他按照前面所說的方法修行,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,通過超越色所緣中生起的煩惱而達到,因此四界感受被稱為眼觸緣所生。這樣是"通過超越"獲得的。 在眼門中,當色法出現時,有人如此觀察:"這個色法依靠什麼?"然後他知道"依靠大種",於是觀察四大種和所造色是色法,以此為所緣的法是非色法。然後他觀察有因的名色,思惟三相,按照觀智的次第觀察諸行,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,通過觀察色所緣而生起,因此這個感受被稱為眼觸緣所生。這樣是"通過修習"獲得的。

Aparo bhikkhu suṇāti – 『kasiṇaparikammaṃ kira katvā samāpattiyo uppādetvā samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇantī』ti. Ajjhāsayasampanno kulaputto 『bhāriyaṃ eta』nti asallakkhetvā 『mayāpi esa guṇo nibbattetuṃ vaṭṭatī』ti purimanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ sotaviññāṇaṃ catubhūmikavedanā nibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva 『upanissayavasena』 labbhanti.

Sotadvāre pana sadde āpāthagateti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ saddārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『samatikkamavasena』 labbhanti.

Sotadvāre pana sadde āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – ayaṃ saddo kiṃ nissitoti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ saddārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti.

Ghānajivhākāyadvāresu pana gandhārammaṇādīsu āpāthagatesu 『iṭṭhe me ārammaṇe rāgo uppanno』ti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ gandhārammaṇādīsu uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā ghānajivhākāyasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tīsu dvāresu 『samatikkamavasena』 labbhanti.

Ghānadvārādīsu pana gandhādīsu āpāthagatesu eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – 『ayaṃ gandho, ayaṃ raso, idaṃ phoṭṭhabbaṃ kiṃ nissita』nti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ gandhārammaṇādīni sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā ghānajivhākāyasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti.

Manodvāre pana tīhipi ākārehi labbhanti. Ekacco hi jātiṃ bhayato passati, jaraṃ byādhiṃ maraṇaṃ bhayato passati, bhayato disvā 『jātijarābyādhimaraṇehi muccituṃ vaṭṭati, na kho pana sakkā nipajjitvā niddāyantena jātiādīhi muccituṃ, āditova vīriyaṃ kātuṃ sīlaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī』ti cintetvā cakkhudvāre vuttanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ jātijarābyādhimaraṇaṃ catubhūmikavedanānibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva 『upanissayavasena』 labbhanti.

Manodvāre pana dhammārammaṇe āpāthagateti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ dhammārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『samatikkamavasena』 labbhanti.

另一位比丘聽說:"據說做了遍處準備工作,生起定,以定為基礎增長觀智,就能達到阿羅漢果。"有善意樂的善男子不認為"這很困難",而是想:"我也應該修習這種功德。"他按照前面所說的方法修行,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,耳識成為四界感受生起的強有力緣,因此四界感受被稱為耳觸緣所生。這樣首先是"通過依止"獲得的。 在耳門中,當聲音出現時,一切都應當按照眼門中所說的方法來理解。這樣,通過超越聲所緣中生起的煩惱而達到,因此四界感受被稱為耳觸緣所生。這樣是"通過超越"獲得的。 在耳門中,當聲音出現時,有人如此觀察:"這個聲音依靠什麼?"一切都應當按照眼門中所說的方法來理解。這樣,通過觀察聲所緣而生起,因此這個感受被稱為耳觸緣所生。這樣是"通過修習"獲得的。 在鼻、舌、身門中,當香、味、觸等所緣出現時,"在可意的所緣中我生起了貪慾"等,一切都應當按照眼門中所說的方法來理解。這樣,通過超越香、味、觸等所緣中生起的煩惱而達到,因此四界感受被稱為鼻、舌、身觸緣所生。這樣在三門中是"通過超越"獲得的。 在鼻門等中,當香等出現時,有人如此觀察:"這個香、這個味、這個觸依靠什麼?"一切都應當按照眼門中所說的方法來理解。這樣,通過觀察香、味、觸等所緣而生起,因此這個感受被稱為鼻、舌、身觸緣所生。這樣是"通過修習"獲得的。 在意門中,通過三種方式獲得。有些人看到生為可怕的,看到老、病、死為可怕的,看到可怕后想:"應該從生、老、病、死中解脫,但躺著睡覺是不可能從生等解脫的,從一開始就應該精進努力,凈化戒行。"他按照眼門中所說的方法修行,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,生、老、病、死成為四界感受生起的強有力緣,因此四界感受被稱為意觸緣所生。這樣首先是"通過依止"獲得的。 在意門中,當法所緣出現時,一切都應當按照眼門中所說的方法來理解。這樣,通過超越法所緣中生起的煩惱而達到,因此四界感受被稱為意觸緣所生。這樣是"通過超越"獲得的。

Manodvāre pana dhammārammaṇe āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – 『etaṃ dhammārammaṇaṃ kiṃ nissita』nti? 『Vatthunissita』nti. 『Vatthu kiṃ nissita』nti? 『Mahābhūtāni nissita』nti. So cattāri mahābhūtāni upādārūpañca rūpanti pariggaṇhāti, tadārammaṇe dhamme arūpanti pariggaṇhāti. Tato sappaccayaṃ nāmarūpaṃ pariggaṇhitvā tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ dhammārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ 『bhāvanāvasena』 labbhanti. Yā panetā sabbesampi catuvīsatividhādīnaṃ vārānaṃ pariyosānesu cakkhusamphassajā vedanā…pe… manosamphassajā vedanāti cha cha vedanā vuttā, tā sampayuttapaccayavasena vuttāti.

Ayaṃ vedanākkhandhaniddeso.

Saññākkhandhādayopi iminā upāyena veditabbā. Kevalañhi saññākkhandhaniddese tikesu vedanāttikapītittikāpi labbhanti, dukesu ca sukhasahagatadukādayopi. Saṅkhārakkhandhaniddese phassassāpi saṅkhārakkhandhapariyāpannattā phassasampayuttoti avatvā cittasampayuttoti vuttaṃ. Dukesu cettha hetudukādayopi labbhanti. Tikā saññākkhandhasadisā eva . Viññāṇakkhandhaniddese cakkhusamphassajādibhāvaṃ avatvā cakkhuviññāṇantiādi vuttaṃ. Na hi sakkā viññāṇaṃ manosamphassajanti niddisituṃ. Sesamettha saññākkhandhe vuttasadisameva. Imesaṃ pana tiṇṇampi khandhānaṃ niddeseyeva vedanākkhandhaniddesato atirekatikadukā laddhā. Tesaṃ vasena vārappabhedo veditabboti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

在意門中,當法所緣出現時,有人如此觀察:「這個法所緣依靠什麼?」「依靠物質。」 「物質依靠什麼?」「依靠四大種。」他將四大種和所造色法歸納為色法,將與所緣法無關的法歸納為非色法。然後,他觀察有因的名色,思惟三相,按照觀智的次第觀察諸行,達到阿羅漢果。其中,所有準備工作的感受都是欲界的,八種定的感受是色界和無色界的,道果的感受是出世間的。這樣,觀察法所緣而生起,因此這個感受被稱為意觸緣所生。這樣是「通過修習」獲得的。關於這所有的四十種定義的結局,眼觸緣所生的感受……等……意觸緣所生的感受共六種感受被稱為隨緣的緣。 這是感受蘊的定義。 感受蘊及其他蘊也應當用這種方法理解。僅在感受蘊的定義中,某些感受可得,亦包括在痛苦中與快樂相伴的痛苦等。在行蘊的定義中,觸也因行蘊的範圍而被稱為觸的隨緣,而不被稱為心的隨緣。痛苦中也有因的痛苦等可得。感受蘊與感受蘊相似。關於意識蘊的定義,除了眼觸緣等的狀態外,亦被稱為眼識等。意識無法被稱為意觸緣的緣。其餘的與感受蘊的定義相似。這裡的三種蘊的定義中,感受蘊的定義是特別的。根據這些,緣的分類應當被理解。 這是《阿毗達摩》中的解釋。 問答的解釋

  1. Idāni pañhāpucchakaṃ hoti. Tattha pañhāpucchane pañcannaṃ khandhānaṃ 『『katikusalā? Katiakusalā? Katiabyākatā』』tiādinā nayena yaṃ labbhati, yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchitvā vissajjane 『『rūpakkhandho abyākato』』tiādinā nayena yaṃ labbhati tadeva uddhaṭanti veditabbaṃ. Yattha yattha ca 『eko khandho』ti vā 『dve khandhā』ti vā paricchedaṃ akatvā 『『siyā uppannā, siyā anuppannā』』tiādinā nayena tanti ṭhapitā, tattha tattha pañcannampi khandhānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Seso tesaṃ tesaṃ khandhānaṃ kusalādivibhāgo heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 985) vuttoyeva.

Ārammaṇattikesu pana cattāro khandhā pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa sammasantassa paccavekkhantassa ca parittārammaṇā honti, sattavīsati rūpārūpāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa mahaggatārammaṇā, maggaphalanibbānāni paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā, paññattiṃ paccavekkhaṇakāle navattabbārammaṇāti.

Teyeva sekkhāsekkhānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇā honti, maggakāle sahajātahetunā maggahetukā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle ārammaṇādhipatinā maggādhipatino , vīriyajeṭṭhakaṃ vā vīmaṃsajeṭṭhakaṃ vā maggaṃ bhāventassa sahajātādhipatinā maggādhipatino, chandajeṭṭhakaṃ pana cittajeṭṭhakaṃ vā bhāventassa navattabbārammaṇā nāma honti.

Atītāni pana khandhadhātuāyatanāni ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa atītārammaṇā honti, anāgatāni ārabbha anāgatārammaṇā honti, paccuppannāni ārabbha paccuppannārammaṇā honti, paññattiṃ vā nibbānaṃ vā paccavekkhantassa navattabbārammaṇā honti.

Tathā attano khandhadhātuāyatanāni ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa ajjhattārammaṇā honti, paresaṃ khandhadhātuāyatanāni ārabbha evaṃ pavattentassa bahiddhārammaṇā, paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇakālepi bahiddhārammaṇāyeva, kālena ajjhattaṃ kālena bahiddhā dhammesu evaṃ pavattentassa ajjhattabahiddhārammaṇā, ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇāti veditabbā.

Iti bhagavā imaṃ khandhavibhaṅgaṃ suttantabhājanīyādivasena tayo parivaṭṭe nīharitvā bhājento dassesi. Tīsupi hi parivaṭṭesu ekova paricchedo. Rūpakkhandho hi sabbattha kāmāvacaroyeva. Cattāro khandhā catubhūmakā lokiyalokuttaramissakā kathitāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Khandhavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Āyatanavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

現在是問答的部分。在問答中,關於五蘊的「多少是善的?多少是非善的?」等問題所得到的,和未得到的,全部應當詢問並在回答中說「色蘊是非善的」等,應該這樣理解。在任何地方提到「一個蘊」或「兩個蘊」時,不應當劃分,而是應當以「可能生起的,可能不生起的」等方式來陳述,因此五蘊的歸納應當這樣理解。其餘的關於這些蘊的善與非善的分類在下面的《法集論》中已有說明(《法集論》八百九十五)。 在所緣方面,四蘊依於五十種欲界法而生起的感受是微小的,關於生起、墮落、迷失、約束、觀察及反省等方面的感受。而關於二十七種色法和無色法而生起的感受是廣大的,關於道果和涅槃的反省則是微小的,關於定義的反省時則是不可思議的。 同樣,關於修行者和未修行者的道的反省時則是道的所緣,修行時因自然緣而生起的道的所緣,修行時以重的心為所緣的道的所緣,修行時以能量或思維為所緣的道的所緣,修行時以渴望或心為所緣的道的所緣則是不可思議的。 關於過去的蘊、元素、感官的範圍,生起的感受是過去的所緣,關於未來的則是未來的所緣,關於當下的則是當下的所緣,關於定義或涅槃的反省時則是不可思議的。 同樣,關於自身的蘊、元素、感官的範圍,生起的感受是內部的所緣,關於他人的蘊、元素、感官的範圍,生起的感受是外部的所緣,關於定義或涅槃的反省時則是外部的所緣,關於時機的內部與外部,關於法的生起時則是內部與外部的所緣,關於無所依的所緣則是不可思議的。 因此,佛陀通過這一蘊的分析,以《經》及《法集論》的方式進行了解釋。因為在這三種分析中,只有一個劃分。色蘊在任何地方都是欲界的。四蘊被稱為四種層次的世俗與出世間的混合。 關於《消除迷惑》的分析。 蘊的分析已完成。 感官的分析 《經》及《法集論》的說明

  1. Idāni tadanantare āyatanavibhaṅganiddese suttantabhājanīyaṃ tāva dassento dvādasāyatanāni cakkhāyatanaṃ rūpāyatanantiādimāha. Tattha pāḷimuttakena tāva nayena –

Atthalakkhaṇatāvatva, kamasaṅkhepavitthārā;

Tathā daṭṭhabbato ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha visesato tāva cakkhatīti cakkhu; rūpaṃ assādeti, vibhāveti cāti attho. Rūpayatīti rūpaṃ; vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetīti attho. Suṇātīti sotaṃ. Sappatīti saddo; udāhariyatīti attho. Ghāyatīti ghānaṃ. Gandhayatīti gandho; attano vatthuṃ sūcayatīti attho. Jīvitaṃ avhāyatīti jivhā. Rasanti taṃ sattāti raso; assādentīti attho. Kucchitānaṃ sāsavadhammānaṃ āyoti kāyo. Āyoti uppattideso. Phusīyatīti phoṭṭhabbaṃ. Manatīti mano. Attano lakkhaṇaṃ dhārayantīti dhammā.

Avisesato pana āyatanato, āyānaṃ tananato, āyatassa ca nayanato āyatananti veditabbaṃ. Cakkhurūpādīsu hi taṃtaṃdvārārammaṇā cittacetasikā dhammā sena sena anubhavanādinā kiccena āyatanti uṭṭhahanti ghaṭṭenti vāyamantīti vuttaṃ hoti. Te ca pana āyabhūte dhamme etāni tanonti vitthārentīti vuttaṃ hoti. Idañca anamatagge saṃsāre pavattaṃ atīva āyataṃ saṃsāradukkhaṃ yāva na nivattati tāva nayanteva, pavattayantīti vuttaṃ hoti. Iti sabbepi me dhammā āyatanato āyānaṃ tananato āyatassa ca nayanato 『āyatanaṃ āyatana』nti vuccanti.

Apica nivāsaṭṭhānaṭṭhena, ākaraṭṭhena, samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena , sañjātidesaṭṭhena, kāraṇaṭṭhena ca āyatanaṃ veditabbaṃ. Tathā hi loke 『『issarāyatanaṃ vāsudevāyatana』』ntiādīsu nivāsaṭṭhānaṃ āyatananti vuccati . 『『Suvaṇṇāyatanaṃ rajatāyatana』』ntiādīsu ākaro. Sāsane pana 『『manorame āyatane sevanti naṃ vihaṅgamā』』tiādīsu (a. ni. 5.38) samosaraṇaṭṭhānaṃ. 『『Dakkhiṇāpatho gunnaṃ āyatana』』ntiādīsu sañjātideso. 『『Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane』』tiādīsu (a. ni.

現在在接下來的關於感官的分析中,首先解釋十二個感官,即眼根、色法等。根據巴利文的解釋: 「如是特徵,簡明與廣泛;同樣應當觀察,能知之事應當分析。」 在這裡,特別是眼根,即眼;它能感知色法,顯現色的本質。色法,即色;它能顯現色彩變化,顯示心的內在狀態。耳根,即耳;聲音即聲;它能引發聲音,顯現聲音的來源。鼻根,即鼻;香即香;它能指示自身的物質。舌根,即舌;味即味;它能引發味道,顯現味的本質。身體,即身體;它是感受的地方。感受即感受;它是生起的地方。觸法,即觸;它是能被感知的。心根,即心;它能保持自身的特徵。 此外,不特別區分的感官,應當理解為「依靠」的意思。眼根、色法等通過各自的門,因而生起的心法,因而稱為感官。它們也因感官法的存在而顯現。這裡的輪迴是無始無終的,極度的輪迴痛苦,直到它停止為止。因此,所有這些法因感官而生,被稱為「感官」。 此外,從居住的地方、性質、聚集的地方、產生的地方、原因等方面,感官也應被理解。因為在世間中,「神的居所即為維蘇德哈的居所」等等,視為居住的地方。關於「黃金的地方、白銀的地方」等等,則是性質。而在教法中,「在美妙的感官中,鳥兒們享受它」等等(《阿毗達摩經》五三十八),則是聚集的地方。「南方即為美德的地方」等等,則是產生的地方。「在那裡,若有證人,就能達到證人所能到達的地方」等等(《阿毗達摩經》)。

5.23) kāraṇaṃ.

Cakkhurūpādīsu cāpi te te cittacetasikā dhammā nivasanti tadāyattavuttitāyāti cakkhādayo nesaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ. Cakkhādīsu ca te ākiṇṇā taṃ nissitattā tadārammaṇattā cāti cakkhādayo nesaṃ ākaro. Cakkhādayo ca nesaṃ samosaraṇaṭṭhānaṃ, tattha tattha vatthudvārārammaṇavasena samosaraṇato. Cakkhādayo ca nesaṃ sañjātideso; taṃ nissayārammaṇabhāvena tattheva uppattito. Cakkhādayo ca nesaṃ kāraṇaṃ, tesaṃ abhāve abhāvatoti. Iti nivāsaṭṭhānaṭṭhena, ākaraṭṭhena, samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena, sañjātidesaṭṭhena, kāraṇaṭṭhenāti imehi kāraṇehi ete dhammā 『āyatanaṃ āyatana』nti vuccanti. Tasmā yathāvuttenatthena cakkhu ca taṃ āyatanañcāti cakkhāyatanaṃ…pe… dhammā ca te āyatanañcāti dhammāyatananti evaṃ tāvettha 『atthato』 viññātabbo vinicchayo.

『Lakkhaṇato』ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇatopettha viññātabbo vinicchayo. Tāni ca pana nesaṃ lakkhaṇāni heṭṭhā rūpakaṇḍaniddese vuttanayeneva veditabbāni.

『Tāvatvato』ti tāvabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – cakkhādayopi hi dhammā eva. Evaṃ sati dhammāyatanamicceva avatvā kasmā dvādasāyatanāni vuttānīti ce? Cha viññāṇakāyuppattidvārārammaṇavavatthānato. Idha channaṃ viññāṇakāyānaṃ dvārabhāvena ārammaṇabhāvena ca vavatthānato ayameva tesaṃ bhedo hotīti dvādasa vuttāni. Cakkhuviññāṇavīthipariyāpannassa hi viññāṇakāyassa cakkhāyatanameva uppattidvāraṃ, rūpāyatanameva cārammaṇaṃ . Tathā itarāni itaresaṃ. Chaṭṭhassa pana bhavaṅgamanasaṅkhāto manāyatanekadesova uppattidvāraṃ, asādhāraṇañca dhammāyatanaṃ ārammaṇanti . Iti channaṃ viññāṇakāyānaṃ uppattidvārārammaṇavavatthānato dvādasa vuttānīti. Evamettha 『tāvatvato』 viññātabbo vinicchayo.

『Kamato』ti idhāpi pubbe vuttesu uppattikkamādīsu desanākkamova yujjati. Ajjhattikesu hi āyatanesu sanidassanasappaṭighavisayattā cakkhāyatanaṃ pākaṭanti paṭhamaṃ desitaṃ. Tato anidassanasappaṭighavisayāni sotāyatanādīni. Atha vā dassanānuttariyasavanānuttariyahetubhāvena bahūpakārattā ajjhattikesu cakkhāyatanasotāyatanāni paṭhamaṃ desitāni. Tato ghānāyatanādīni tīṇi. Pañcannampi gocaravisayattā ante manāyatanaṃ. Cakkhādīnaṃ pana gocarattā tassa tassa anantarāni bāhiresu rūpāyatanādīni. Apica viññāṇuppattikāraṇavavatthānatopi ayameva tesaṃ kamo veditabbo. Vuttañhetaṃ 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa』』nti (ma. ni.

5.23),則是原因。 在眼、色等中,那些心和心所法居住其中,因為它們依賴於此而存在,所以眼等是它們的居住處。在眼等中,它們遍佈其中,因為依賴於此且以此為所緣,所以眼等是它們的來源。眼等是它們的聚集處,因為在各處依據所依、門和所緣而聚集。眼等是它們的出生地,因為作為所依和所緣,它們就在那裡生起。眼等是它們的原因,因為沒有眼等就沒有它們。因此,從居住處、來源、聚集處、出生地、原因這些方面來說,這些法被稱為"處"。所以,根據上述意義,眼和它是處,所以稱為眼處......法和它們是處,所以稱為法處。這樣首先應從"意義"上理解其判斷。 "從特徵上",這裡也應從眼等的特徵上理解其判斷。它們的特徵應當按照前面色蘊定義中所說的方法來理解。 "從數量上",即從數量的角度。這是說,眼等也只是法而已。既然如此,為什麼不只說法處,而說十二處呢?這是因為六識身生起的門和所緣的區分。這裡是因為六識身的門和所緣的區分而有這樣的差別,所以說十二處。因為對於眼識路線所攝的識身來說,只有眼處是生起之門,只有色處是所緣。其他的也是如此。對於第六識身來說,只有被稱為有分意的意處的一部分是生起之門,而不共的法處是所緣。這樣,因為六識身生起的門和所緣的區分,所以說十二處。這樣應從"數量"上理解其判斷。 "從次第上",這裡也只有前面所說的生起次第等中的說法次第是合適的。因為在內處中,眼處因為是有見有對的對象而明顯,所以先說。然後是無見有對的對象,即耳處等。或者說,因為眼處和耳處在內處中是見無上和聞無上的因,所以利益很大,因此先說。然後是鼻處等三處。因為是五種的行境對象,所以最後說意處。而在外處中,因為是眼等的行境,所以緊接著各自說色處等。此外,也應當從識生起的原因的區分來理解它們的這個次第。因為這樣說:"緣于眼和色生起眼識......緣于意和法生起意識。"(《中部》)

3.421) evaṃ 『kamato』pettha viññātabbo vinicchayo.

『Saṅkhepavitthārā』ti saṅkhepato hi manāyatanassa ceva dhammāyatanekadesassa ca nāmena, tadavasesānañca āyatanānaṃ rūpena saṅgahitattā dvādasāpi āyatanāni nāmarūpamattameva honti.

Vitthārato pana ajjhattikesu tāva cakkhāyatanaṃ jātivasena cakkhupasādamattameva, paccayagatinikāyapuggalabhedato pana anantappabhedaṃ. Tathā sotāyatanādīni cattāri. Manāyatanaṃ tebhūmakakusalākusalavipākakiriyaviññāṇabhedena ekāsītippabhedaṃ, vatthupaṭipadādibhedato pana anantappabhedaṃ. Rūpagandharasāyatanāni samuṭṭhānabhedato catuppabhedāni, saddāyatanaṃ dvippabhedaṃ. Sabhāgavisabhāgabhedato pana sabbānipi anantappabhedāni. Phoṭṭhabbāyatanaṃ pathavīdhātutejodhātuvāyodhātuvasena tippabhedaṃ, samuṭṭhānato catuppabhedaṃ, sabhāgavisabhāgato anekappabhedaṃ. Dhammāyatanaṃ tebhūmakadhammārammaṇavasena anekappabhedanti. Evaṃ saṅkhepavitthārā viññātabbo vinicchayo.

『Daṭṭhabbato』ti ettha pana sabbānevetāni āyatanāni anāgamanato aniggamanato ca daṭṭhabbāni. Na hi tāni pubbe udayā kutoci āgacchanti, nāpi uddhaṃ vayā kuhiñci gacchanti; atha kho pubbe udayā appaṭiladdhasabhāvāni, uddhaṃ vayā paribhinnasabhāvāni, pubbantāparantavemajjhe paccayāyattavuttitāya avasāni pavattanti. Tasmā anāgamanato aniggamanato ca daṭṭhabbāni. Tathā nirīhato abyāpārato ca. Na hi cakkhurūpādīnaṃ evaṃ hoti – 『aho vata amhākaṃ sāmaggiyā viññāṇaṃ nāma uppajjeyyā』ti, na ca tāni viññāṇuppādanatthaṃ dvārabhāvena vatthubhāvena ārammaṇabhāvena vā īhanti, na byāpāramāpajjanti; atha kho dhammatāvesā yaṃ cakkhurūpādīnaṃ sāmaggiyaṃ cakkhuviññāṇādīni sambhavanti. Tasmā nirīhato abyāpārato ca daṭṭhabbāni. Apica ajjhattikāni suññagāmo viya daṭṭhabbāni dhuvasubhasukhattabhāvavirahitattā, bāhirāni gāmaghātakacorā viya ajjhattikānaṃ abhighātakattā. Vuttañhetaṃ – 『『cakkhu, bhikkhave, haññati manāpāmanāpehi rūpehīti vitthāro. Apica ajjhattikāni cha pāṇakā viya daṭṭhabbāni, bāhirāni tesaṃ gocarā viyāti. Evampettha 『daṭṭhabbato』 viññātabbo vinicchayoti.

Idāni tesaṃ vipassitabbākāraṃ dassetuṃ cakkhuṃ aniccantiādi āraddhaṃ. Tattha cakkhu tāva hutvā abhāvaṭṭhena aniccanti veditabbaṃ. Aparehipi catūhi kāraṇehi aniccaṃ – uppādavayavantato, vipariṇāmato, tāvakālikato, niccapaṭikkhepatoti.

Tadeva paṭipīḷanaṭṭhena dukkhaṃ. Yasmā vā etaṃ uppannaṃ ṭhitiṃ pāpuṇāti, ṭhitiyaṃ jarāya kilamati, jaraṃ patvā avassaṃ bhijjati; tasmā abhiṇhasampaṭipīḷanato, dukkhamato, dukkhavatthuto, sukhapaṭikkhepatoti imehi catūhi kāraṇehi dukkhaṃ.

Avasavattanaṭṭhena pana anattā. Yasmā vā etaṃ uppannaṃ ṭhitiṃ mā pāpuṇātu, ṭhānappattaṃ mā jiratu, jarappataṃ mā bhijjatūti imesu tīsu ṭhānesu kassaci vasavattibhāvo natthi, suññaṃ tena vasavattanākārena; tasmā suññato, assāmikato, akāmakāriyato, attapaṭikkhepatoti imehi catūhi kāraṇehi anattā.

這樣也應從"次第"上理解其判斷。 "從簡略和詳細"來說,簡略地說,因為意處和法處的一部分以名稱包括,其餘的處以色法包括,所以十二處只不過是名色而已。 詳細地說,首先在內處中,眼處就其本質而言只是眼凈色,但從緣、趣、種族、人等的差別來看則有無量差別。耳處等四處也是如此。意處有三界善、不善、異熟、唯作識的差別,共八十一種,但從所依、道路等的差別來看則有無量差別。色、香、味處從生起的差別來看有四種,聲處有兩種。但從同類和異類的差別來看,一切都有無量差別。觸處從地界、火界、風界來看有三種,從生起來看有四種,從同類和異類來看有多種。法處從三界法所緣來看有多種。這樣應從簡略和詳細理解其判斷。 "從應見"來說,這裡一切處都應從不來不去的角度來看。它們在生起之前不從任何地方來,滅去之後也不去任何地方;而是在生起之前沒有獲得自性,滅去之後失去自性,在前際、后際、中際都依緣而轉,無自在。因此應從不來不去的角度來看。同樣,也應從無作為、無功用的角度來看。因為眼、色等並不會想:"啊,愿我們和合而生識。"它們也不會爲了生識而作為門、所依、所緣而努力或發生作用;而只是法性如此,當眼、色等和合時,眼識等就生起。因此應從無作為、無功用的角度來看。此外,內處應如空村來看,因為沒有常、凈、樂、我的本質;外處應如村賊來看,因為傷害內處。因為這樣說:"比丘們,眼被可意不可意的色所傷害"等。此外,內處應如六種動物來看,外處應如它們的活動場所來看。這樣應從"應見"的角度理解其判斷。 現在爲了顯示它們應被觀察的方式而開始說"眼是無常"等。其中,首先應理解眼因為有而後無的意義是無常的。還有其他四個原因是無常的:有生有滅、變異、暫時、與常相違。 同樣,它因為壓迫的意義是苦的。或者因為它生起后達到住位,在住位中被老所折磨,到達老時必然破壞;因此,從不斷壓迫、苦性、苦處、與樂相違這四個原因來看是苦的。 因為不受控制的意義是無我的。或者因為它生起后不能不達到住位,達到住位不能不衰老,衰老后不能不破壞,在這三個階段中沒有任何人能控制,是空無那種可控制的狀態;因此,從空、無主、不能如意、與我相違這四個原因來看是無我的。

Vibhavagatikato , pubbāparavasena bhavasaṅkantigamanato, pakatibhāvavijahanato ca vipariṇāmadhammaṃ. Idaṃ aniccavevacanameva. Rūpā aniccātiādīsupi eseva nayo. Apicettha ṭhapetvā cakkhuṃ tebhūmakadhammā aniccā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva aniccañca. Tathā sesadhammā dukkhā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva dukkhañca. Sesadhammā anattā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva anattā cāti. Rūpādīsupi eseva nayo.

Imasmiṃ pana suttantabhājanīye tathāgatena kiṃ dassitanti? Dvādasannaṃ āyatanānaṃ anattalakkhaṇaṃ. Sammāsambuddho hi anattalakkhaṇaṃ dassento aniccena vā dasseti, dukkhena vā, aniccadukkhehi vā. Tattha 『『cakkhu, attāti yo vadeyya, taṃ na upapajjati. Cakkhussa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati 『attā me uppajjati ca veti cā』ti iccassa evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati – cakkhu attāti yo vadeyya iti cakkhu anattā』』ti (ma. ni. 3.422). Imasmiṃ sutte aniccena anattalakkhaṇaṃ dassesi. 『『Rūpaṃ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, na yidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya; labbhetha ca rūpe – evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosīti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṃ anattā tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati; na ca labbhati rūpe – evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī』』ti (saṃ. ni. 3.59; mahāva. 20) imasmiṃ sutte dukkhena anattalakkhaṇaṃ dassesi. 『『Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā』』tiādīsu (saṃ. ni.

從趨向滅的角度,從前後相續的角度,從捨棄原有狀態的角度來看是變異法。這只是無常的同義詞。對於"色是無常"等也是同樣的道理。此外,除了眼之外,三界法是無常的,不是眼。而眼既是眼又是無常的。同樣,其他法是苦的,不是眼。而眼既是眼又是苦的。其他法是無我的,不是眼。而眼既是眼又是無我的。對於色等也是同樣的道理。 在這個經分別中,如來顯示了什麼?十二處的無我相。因為正等覺者在顯示無我相時,或者通過無常來顯示,或者通過苦來顯示,或者通過無常和苦來顯示。其中,"如果有人說眼是我,這是不合理的。眼的生起和滅去是可見的。對於生起和滅去是可見的,如果說'我的我生起和消失',這樣的說法就會出現。因此,如果有人說眼是我,這是不合理的。所以眼是無我的。"(《中部》3.422)在這部經中,通過無常顯示了無我相。"諸比丘,色是無我。諸比丘,如果這色是我,這色就不會導致affliction;也應該能夠在色上得到'愿我的色是這樣,愿我的色不是這樣'。諸比丘,正因為色是無我,所以色導致affliction;也不能在色上得到'愿我的色是這樣,愿我的色不是這樣'。"(《相應部》3.59;《大品》20)在這部經中,通過苦顯示了無我相。"諸比丘,色是無常的,無常的就是苦的,苦的就是無我的,無我的就不是我的,不是我,不是我的我。"等(《相應部》

3.15) aniccadukkhehi anattalakkhaṇaṃ dassesi. Kasmā? Aniccadukkhānaṃ pākaṭattā.

Hatthato hi taṭṭake vā sarake vā kismiñcideva vā patitvā bhinne 『aho anicca』nti vadanti. Evaṃ aniccaṃ pākaṭaṃ nāma. Attabhāvasmiṃ pana gaṇḍapiḷakādīsu vā uṭṭhitāsu khāṇukaṇṭakādīhi vā viddhāsu 『aho dukkha』nti vadanti. Evaṃ dukkhaṃ pākaṭaṃ nāma. Anattalakkhaṇaṃ apākaṭaṃ andhakāraṃ avibhūtaṃ duppaṭivijjhaṃ duddīpanaṃ duppaññāpanaṃ . Aniccadukkhalakkhaṇāni uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā paññāyanti. Anattalakkhaṇaṃ vinā buddhuppādā na paññāyati, buddhuppādeyeva paññāyati. Mahiddhikā hi mahānubhāvā tāpasaparibbājakā sarabhaṅgasatthārādayopi 『aniccaṃ dukkha』nti vattuṃ sakkonti, 『anattā』ti vattuṃ na sakkonti. Sace hi te sampattaparisāya anattāti vattuṃ sakkuṇeyyuṃ, sampattaparisāya maggaphalapaṭivedho bhaveyya. Anattalakkhaṇapaññāpanañhi aññassa kassaci avisayo, sabbaññubuddhānameva visayo. Evametaṃ anattalakkhaṇaṃ apākaṭaṃ. Tasmā satthā anattalakkhaṇaṃ dassento aniccena vā dassesi, dukkhena vā, aniccadukkhehi vā. Idha pana taṃ aniccadukkhehi dassesīti veditabbaṃ.

Imāni pana lakkhaṇāni kissa amanasikārā appaṭivedhā, kena paṭicchannattā, na upaṭṭhahanti? Aniccalakkhaṇaṃ tāva udayabbayānaṃ amanasikārā appaṭivedhā, santatiyā paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Dukkhalakkhaṇaṃ abhiṇhasampaṭipīḷanassa amanasikārā appaṭivedhā, iriyāpathehi paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Anattalakkhaṇaṃ nānādhātuvinibbhogassa amanasikārā appaṭivedhā, ghanena paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Udayabbayaṃ pana pariggahetvā santatiyā vikopitāya aniccalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Abhiṇhasampaṭipīḷanaṃ manasikatvā iriyāpathe ugghāṭite dukkhalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Nānādhātuyo vinibbhujitvā ghanavinibbhoge kate anattalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti.

Ettha ca aniccaṃ aniccalakkhaṇaṃ, dukkhaṃ dukkhalakkhaṇaṃ, anattā anattalakkhaṇanti ayaṃ vibhāgo veditabbo. Tattha aniccanti khandhapañcakaṃ. Kasmā? Uppādavayaññathattabhāvā, hutvā abhāvato vā; uppādavayaññathattaṃ aniccalakkhaṇaṃ, hutvā abhāvasaṅkhāto ākāravikāro vā. 『『Yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti vacanato pana tadeva khandhapañcakaṃ dukkhaṃ. Kasmā? Abhiṇhasampaṭipīḷanato; abhiṇhasampaṭipīḷanākāro dukkhalakkhaṇaṃ. 『『Yaṃ dukkhaṃ taṃ anattā』』ti pana vacanato tadeva khandhapañcakaṃ anattā. Kasmā? Avasavattanato; avasavattanākāro anattalakkhaṇaṃ. Iti aññadeva aniccaṃ dukkhaṃ anattā, aññāni aniccadukkhānattalakkhaṇāni. Pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyoti idañhi sabbampi aniccaṃ dukkhaṃ anattā nāma. Vuttappakārākāravikārā aniccadukkhānattalakkhaṇānīti.

Saṅkhepato panettha dasāyatanāni kāmāvacarāni, dve tebhūmakāni. Sabbesupi sammasanacāro kathitoti veditabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye yathā heṭṭhā vipassakānaṃ upakāratthāya 『『cakkhāyatanaṃ rūpāyatana』』nti yugalato āyatanāni vuttāni, tathā avatvā ajjhattikabāhirānaṃ sabbākārato sabhāvadassanatthaṃ 『『cakkhāyatanaṃ sotāyatana』』nti evaṃ ajjhattikabāhiravavatthānanayena vuttāni.

3.15) 通過無常和苦顯示無我相。為什麼?因為無常和苦是顯而易見的。 當手落在水面或沙地上時,若跌落後破裂,人們會說:「啊,無常。」這樣,無常就顯而易見。在身體存在時,若因腫塊等而被刺入,便會說:「啊,苦。」因此,苦也是顯而易見的。無我相則是不顯而易見的,黑暗、未被分明、難以理解、難以辨別。無常和苦的特徵是可以顯現的,或者是如來所顯現的。無我相則沒有佛的顯現是無法顯現的,只有在佛顯現時才會顯現。那些偉大的、偉大的人,比如修行者、乞士,甚至是薩拉班伽(Sarabhaṅga)等也能說「無常、苦」,但卻無法說「無我」。如果他們能在成就的群體中說「無我」,就會有成就的果位的證悟。無我相的顯現對其他人來說沒有任何意義,只有對全知的佛陀才有意義。因此,這樣的無我相是不顯而易見的。因此,老師在顯示無我相時,或通過無常來顯示,或通過苦來顯示,或通過無常和苦來顯示。在這裡,應理解為通過無常和苦來顯示。 這些特徵因為什麼不被注意、難以理解,因為什麼被遮蔽而不被顯現?無常的特徵因生起和滅去而不被注意、因連續性而被遮蔽,因此不顯現。苦的特徵因持續的壓迫而不被注意、因活動方式而被遮蔽,因此不顯現。無我相因各種元素的分解而不被注意、因凝聚而被遮蔽,因此不顯現。然而,生起和滅去被理解后,因連續性而被激發的無常特徵是如其本質所顯現的。持續的壓迫被注意到后,因活動方式而被揭示的苦的特徵是如其本質所顯現的。各種元素被分解后,因凝聚而顯現的無我特徵是如其本質所顯現的。 在這裡,無常是無常的特徵,苦是苦的特徵,無我是無我相的特徵,這種分類應被理解。在這裡,無常指的是五蘊。為什麼?因為生起和滅去的不同狀態,因存在與不存在而異;生起與滅去的不同狀態是無常的特徵,存在與不存在的變化是特徵的變化。「無常的就是苦」,因此五蘊就是苦。為什麼?因為持續的壓迫;持續的壓迫的狀態是苦的特徵。「苦的就是無我」,因此五蘊就是無我。為什麼?因為受制於因果;受制於因果的狀態是無我的特徵。因此,除了無常、苦之外,還有其他的無常、苦、無我的特徵。五蘊、十二處、十八元素,所有這些都是無常、苦、無我的。 從簡略的角度來看,這十個處是欲界的,兩個是三界的。所有這些都應被理解為有適當的行為。 經文的解釋。 阿毗達摩的解釋 在阿毗達摩的解釋中,如上所述,爲了方便修行者,提到「眼處、色處」這對處的名稱,此外,在不提及的情況下,也提到內外的所有方面,以「眼處、耳處」這樣的方式,按照內外的分類來說明。

  1. Tesaṃ niddesavāre tattha katamaṃ cakkhāyatanantiādīni heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

  2. Yaṃ panetaṃ dhammāyatananiddese 『『tattha katamā asaṅkhatā dhātu? Rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo』』ti vuttaṃ, tatrāyamattho – asaṅkhatā dhātūti asaṅkhatasabhāvaṃ nibbānaṃ. Yasmā panetaṃ āgamma rāgādayo khīyanti, tasmā rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuttaṃ. Ayamettha ācariyānaṃ samānatthakathā.

Vitaṇḍavādī panāha – 『pāṭiyekkaṃ nibbānaṃ nāma natthi, kilesakkhayova nibbāna』nti. 『Suttaṃ āharā』ti ca vutte 『『nibbānaṃ nibbānanti kho, āvuso sāriputta, vuccati; katamaṃ nu kho, āvuso, nibbānanti? Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati nibbāna』』nti etaṃ jambukhādakasuttaṃ āharitvā 『iminā suttena veditabbaṃ pāṭiyekkaṃ nibbānaṃ nāma natthi, kilesakkhayova nibbāna』nti āha. So vattabbo – 『kiṃ pana yathā cetaṃ suttaṃ tathā attho』ti? Addhā vakkhati – 『āma , natthi suttato muñcitvā attho』ti. Tato vattabbo – 『idaṃ tāva te suttaṃ ābhataṃ; anantarasuttaṃ āharā』ti. Anantarasuttaṃ nāma – 『『arahattaṃ arahattanti, āvuso sāriputta, vuccati; katamaṃ nu kho, āvuso, arahattanti? Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati arahatta』』nti (saṃ. ni.

在這些解釋中,所提到的「眼處」等等應如上所述理解。 關於法處的解釋中提到「那裡是什麼無造作的元素?即是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡」,此處的意思是,無造作的元素即是無造作的本質,即涅槃。因為此處的到來使得貪等消失,所以說是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。這是對老師們的共同論述。 然而,反駁者則說:「單獨的涅槃並不存在,只有煩惱的滅盡才是涅槃。」當提到「涅槃被稱為涅槃」時,薩里普塔(Sāriputta)問:「什麼是涅槃?即是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡——這被稱為涅槃。」因此引用了《果實經》來說明「根據這部經文,單獨的涅槃並不存在,只有煩惱的滅盡才是涅槃。」對此應當這樣說:「那麼,這部經文的意義是什麼呢?」確實他說:「是的,離開經文的意義是不存在的。」因此應當說:「這只是你的經文所述;請引用下一部經。」下一部經是:「阿羅漢被稱為阿羅漢,薩里普塔問:『什麼是阿羅漢?即是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡——這被稱為阿羅漢。」(《相應部》)

4.315) idaṃ tassevānantaraṃ ābhatasuttaṃ.

Imasmiṃ pana naṃ ābhate āhaṃsu – 『nibbānaṃ nāma dhammāyatanapariyāpanno dhammo, arahattaṃ cattāro khandhā. Nibbānaṃ sacchikatvā viharanto dhammasenāpati nibbānaṃ pucchitopi arahattaṃ pucchitopi kilesakkhayameva āha. Kiṃ pana nibbānañca arahattañca ekaṃ udāhu nāna』nti? 『Ekaṃ vā hotu nānaṃ vā. Ko ettha tayā atibahuṃ cuṇṇīkaraṇaṃ karontena attho』? 『Na tvaṃ ekaṃ nānaṃ jānāsīti. Nanu ñāte sādhu hotī』ti evaṃ punappunaṃ pucchito vañcetuṃ asakkonto āha – 『rāgādīnaṃ khīṇante uppannattā arahattaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo』ti vuccatīti. Tato naṃ āhaṃsu – 『mahākammaṃ te kataṃ. Lañjaṃ datvāpi taṃ vadāpento etadeva vadāpeyya. Yatheva ca te etaṃ vibhajitvā kathitaṃ, evaṃ idampi sallakkhehi – nibbānañhi āgamma rāgādayo khīṇāti nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuttaṃ. Tīṇipi hi etāni nibbānasseva adhivacanānī』ti.

Sace evaṃ vutte saññattiṃ gacchati iccetaṃ kusalaṃ; no ce, bahunibbānatāya kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – 『rāgakkhayo nāma rāgasseva khayo udāhu dosamohānampi? Dosakkhayo nāma dosasseva khayo udāhu rāgamohānampi? Mohakkhayo nāma mohasseva khayo udāhu rāgadosānampī』ti? Addhā vakkhati – 『rāgakkhayo nāma rāgasseva khayo, dosakkhayo nāma dosasseva khayo, mohakkhayo nāma mohasseva khayo』ti.

Tato vattabbo – 『tava vāde rāgakkhayo ekaṃ nibbānaṃ hoti, dosakkhayo ekaṃ, mohakkhayo ekaṃ; tiṇṇaṃ akusalamūlānaṃ khaye tīṇi nibbānāni honti, catunnaṃ upādānānaṃ khaye cattāri, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ khaye pañca, channaṃ taṇhākāyānaṃ khaye cha, sattannaṃ anusayānaṃ khaye satta, aṭṭhannaṃ micchattānaṃ khaye aṭṭha, navannaṃ taṇhāmūlakadhammānaṃ khaye nava, dasannaṃ saṃyojanānaṃ khaye dasa, diyaḍḍhakilesasahassassa khaye pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ nibbānanti bahūni nibbānāni honti. Natthi pana te nibbānānaṃ pamāṇanti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha』.

Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, oḷārikatāya kāretabbo. Kathaṃ? 『Andhabālā hi acchadīpimigamakkaṭādayopi kilesapariyuṭṭhitā vatthuṃ paṭisevanti. Atha nesaṃ paṭisevanapariyante kileso vūpasammati. Tava vāde acchadīpimigamakkaṭādayo nibbānappattā nāma honti. Oḷārikaṃ vata te nibbānaṃ thūlaṃ, kaṇṇehi piḷandhituṃ na sakkāti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha』.

4.315) 這是緊接著的《光明經》。 在這裡,他們對他解釋說:「涅槃是法處的範圍,阿羅漢是四個蘊。住于證悟涅槃的法軍統帥,問涅槃時也問阿羅漢時只說是煩惱的滅盡。那涅槃和阿羅漢是一個還是不同?」「是一個還是不同。」你在這裡所做的太多了,是什麼意義呢?「你並不知道一個和不同。」難道知道是好的?這樣反覆被問,無法欺騙地說:「因為貪等已滅盡,所以阿羅漢是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。」於是他們對他說:「你做了很大的功德。即使給了你一千,也應當這樣說。」就像你所說的那樣,應該這樣理解:「涅槃到來時,貪等消失,因此涅槃是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。」這三者確實是涅槃的代名詞。 如果這樣說的話,若歸結為此則是善的;否則,應當因廣泛的涅槃而進行討論。如何?應當這樣問:「貪的滅盡是貪的滅盡,還是恚和癡的滅盡?」恚的滅盡是恚的滅盡,還是貪和癡的滅盡?癡的滅盡是癡的滅盡,還是貪和恚的滅盡?」確實他會說:「貪的滅盡是貪的滅盡,恚的滅盡是恚的滅盡,癡的滅盡是癡的滅盡。」 於是應當說:「在你所說的中,貪的滅盡是一個,恚的滅盡是一個,癡的滅盡是一個;三種惡根的滅盡是三種涅槃,四種執取的滅盡是四種,五種障礙的滅盡是五種,六種慾望的滅盡是六種,七種潛在的滅盡是七種,八種邪見的滅盡是八種,九種以欲為根的法的滅盡是九種,十種束縛的滅盡是十種,數以千計的煩惱的滅盡是一個個涅槃,因此有許多涅槃。然而,沒有涅槃的標準。因此,若不考慮此,涅槃到來時貪等消失,便稱為一個涅槃是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。這三者確實是涅槃的代名詞。」 如果這樣說仍然不理解,則應當因粗糙的事物而討論。如何?「盲者、愚者、遮蔽的野獸等也被煩惱所纏擾。至於他們在所接觸的範圍內,煩惱會平息。根據你的說法,遮蔽的野獸等是獲得涅槃的。」粗糙的涅槃,無法用耳朵來理解。因此,若不考慮此,涅槃到來時貪等消失,便稱為一個涅槃是貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。這三者確實是涅槃的代名詞。

Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, gotrabhunāpi kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – 『tvaṃ gotrabhu nāma atthīti vadesī』ti? 『Āma vadāmī』ti. 『Gotrabhukkhaṇe kilesā khīṇā, khīyanti, khīyissantī』ti? Na khīṇā, na khīyanti; apica kho khīyissantīti. 『Gotrabhu pana kiṃ ārammaṇaṃ karotī』ti? 『Nibbānaṃ』. 『Tava gotrabhukkhaṇe kilesā na khīṇā, na khīyanti; atha kho khīyissanti. Tvaṃ akhīṇesuyeva kilesesu kilesakkhayaṃ nibbānaṃ paññapesi, appahīnesu anusayesu anusayappahānaṃ nibbānaṃ paññapesi. Taṃ te na sameti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha』.

Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, maggena kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – 『tvaṃ maggaṃ nāma vadesī』ti? 『Āma vademī』ti. 『Maggakkhaṇe kilesā khīṇā, khīyanti, khiyissantī』ti? Jānamāno vakkhati – 『khīṇāti vā khīyissantīti vā vattuṃ na vaṭṭati, khīyantīti vattuṃ vaṭṭatī』ti. 『Yadi evaṃ, maggassa kilesakkhayaṃ nibbānaṃ katamaṃ? Maggena khīyanakakilesā katame? Maggo katamaṃ kilesakkhayaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā katame kilese khepeti? Tasmā mā evaṃ gaṇha. Nibbānaṃ pana āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānī』ti.

Evaṃ vutte evamāha – 『tvaṃ āgamma āgammāti vadesī』ti? 『Āma vademī』ti. 『Āgamma nāmāti idaṃ te kuto laddha』nti? 『Suttato laddha』nti . 『Āhara sutta』nti. 『『Evaṃ avijjā ca taṇhā ca taṃ āgamma, tamhi khīṇā, tamhi bhaggā, na ca kiñci kadācī』』ti. Evaṃ vutte paravādī tuṇhībhāvaṃ āpannoti.

Idhāpi dasāyatanāni kāmāvacarāni, dve pana catubhūmakāni lokiyalokuttaramissakānīti veditabbāni.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Idhāpi pañhāpucchake yaṃ labbhati yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchitvā labbhamānavaseneva vissajjanaṃ vuttaṃ; na kevalañca idha, sabbesupi pañhāpucchakesu eseva nayo. Idha pana dasannaṃ āyatanānaṃ rūpabhāvena abyākatatā veditabbā. Dvinnaṃ āyatanānaṃ khandhavibhaṅge catunnaṃ khandhānaṃ viya kusalādibhāvo veditabbo. Kevalañhi cattāro khandhā sappaccayāva saṅkhatāva dhammāyatanaṃ pana 『『siyā appaccayaṃ, siyā asaṅkhata』』nti āgataṃ. Ārammaṇattikesu ca anārammaṇaṃ sukhumarūpasaṅkhātaṃ dhammāyatanaṃ na-vattabbakoṭṭhāsaṃ bhajati. Tañca kho anārammaṇattā na parittādibhāvena navattabbadhammārammaṇattāti ayamettha viseso. Sesaṃ tādisameva. Idhāpi hi cattāro khandhā viya dvāyatanā pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa sammasantassa paccavekkhantassa ca parittārammaṇāti sabbaṃ khandhesu vuttasadisamevāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Āyatanavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhātuvibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

如果這樣說仍然不理解,則應當用種姓智來討論。如何?應當這樣問:"你說有所謂的種姓智嗎?""是的,我說有。""在種姓智的剎那,煩惱已滅盡、正在滅盡還是將要滅盡?""沒有滅盡,也不正在滅盡;但將要滅盡。""種姓智以什麼為所緣?""以涅槃為所緣。""在你說的種姓智剎那,煩惱沒有滅盡,也不正在滅盡;但將要滅盡。你在煩惱還未滅盡時就說煩惱的滅盡是涅槃,在隨眠還未斷除時就說隨眠的斷除是涅槃。這是不合理的。因此,不要這樣理解。應當理解為:涅槃到來時貪等消失,因此一個涅槃被稱為貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。這三者確實是涅槃的代名詞。" 如果這樣說仍然不理解,則應當用道來討論。如何?應當這樣問:"你說有所謂的道嗎?""是的,我說有。""在道的剎那,煩惱已滅盡、正在滅盡還是將要滅盡?"如果他知道,會說:"不能說已滅盡或將要滅盡,應當說正在滅盡。""如果是這樣,道的煩惱滅盡是哪個涅槃?道所滅盡的煩惱是哪些?道以哪個煩惱滅盡的涅槃為所緣而滅盡哪些煩惱?因此不要這樣理解。應當理解為:涅槃到來時貪等消失,因此一個涅槃被稱為貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡。這三者確實是涅槃的代名詞。" 這樣說時,他說:"你說'到來'嗎?""是的,我說。""你從哪裡得到'到來'這個詞?"從經典中得到。""請引用經典。""'如是無明和愛到來時,在那裡滅盡,在那裡破碎,不再有任何東西。'"這樣說時,反對者沉默了。 這裡也應理解,十個處是欲界的,兩個是四界的,是世間和出世間的混合。 阿毗達摩分別的解釋完成。 問答的解釋 這裡在問答中,凡是可得到的和不可得到的,都問了,只根據可得到的來回答;不僅是這裡,在所有的問答中都是這樣的方法。這裡應理解十個處因為是色法所以是無記的。兩個處應像蘊分別中的四蘊那樣理解是善等。只是四蘊都是有因的、有為的,而法處則說"或無因,或無為"。在所緣三法中,無所緣的微細色被稱為法處,屬於不可說的部分。這是因為它是無所緣的,不能說是小等,因為它不是法所緣,這是這裡的特殊之處。其餘的是相同的。這裡也像四蘊一樣,兩個處緣五十五個欲界法而生起貪、恚、癡、防護、觀察、省察時,是小所緣等,一切都與蘊中所說的相同。 《破除愚癡》《分別論注》 處分別的解釋結束。 界分別 經分別的解釋

  1. Idāni tadanantare dhātuvibhaṅge sabbā dhātuyo chahi chahi dhātūhi saṅkhipitvā tīhi chakkehi suttantabhājanīyaṃ dassento cha dhātuyotiādimāha. Tattha chāti gaṇanaparicchedo. Dhātuyoti paricchinnadhammanidassanaṃ. Pathavīdhātūtiādīsu dhātvaṭṭho nāma sabhāvaṭṭho, sabhāvaṭṭho nāma suññataṭṭho, suññataṭṭho nāma nissattaṭṭhoti evaṃ sabhāvasuññatanissattaṭṭhena pathavīyeva dhātu pathavīdhātu. Āpodhātuādīsupi eseva nayo. Evamettha padasamāsaṃ viditvā evamattho veditabbo – pathavīdhātūti patiṭṭhānadhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātu. Viññāṇadhātūti vijānanadhātu.

173.Pathavīdhātudvayanti pathavīdhātu dve ayaṃ. Ayaṃ pathavīdhātu nāma na ekā eva ajjhattikabāhirabhedena pana dve dhātuyo evāti attho. Tenevāha – 『『atthi ajjhattikā atthi bāhirā』』ti. Tattha ajjhattikāti sattasantānapariyāpannā niyakajjhattā. Bāhirāti saṅkhārasantānapariyāpannā anindriyabaddhā. Ajjhattaṃ paccattanti ubhayampetaṃ niyakajjhattādhivacanameva. Idāni taṃ sabhāvākārato dassetuṃ kakkhaḷantiādi vuttaṃ. Tattha kakkhaḷanti thaddhaṃ. Kharigatanti pharusaṃ. Kakkhaḷattanti kakkhaḷabhāvo. Kakkhaḷabhāvoti kakkhaḷasabhāvo. Ajjhattaṃ upādinnanti niyakajjhattasaṅkhātaṃ upādinnaṃ. Upādinnaṃ nāma sarīraṭṭhakaṃ. Sarīraṭṭhakañhi kammasamuṭṭhānaṃ vā hotu mā vā, taṃ sandhāya upādinnampi atthi anupādinnampi; ādinnaggahitaparāmaṭṭhavasena pana sabbampetaṃ upādinnamevāti dassetuṃ 『『ajjhattaṃ upādinna』』nti āha.

Idāni tameva pathavīdhātuṃ vatthuvasena dassetuṃ seyyathidaṃ kesā lomātiādi vuttaṃ. Tattha seyyathidanti nipāto. Tassattho – yā sā ajjhattikā pathavīdhātu sā katamā? Yaṃ vā ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ nāma taṃ katamanti? Kesā lomātiādi tassā ajjhattikāya pathavīdhātuyā vatthuvasena pabhedadassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – kesā nāma ajjhattā upādinnā sarīraṭṭhakā kakkhaḷattalakkhaṇā imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Lomā nāma…pe… karīsaṃ nāma. Idha pana avuttampi paṭisambhidāmagge (paṭi. ma.

現在,在緊接著的界分別中,將所有的界以六六界來概括,以三個六組來顯示經分別,因此說"六界"等。其中,"六"是數量的限定。"界"是對所限定法的指示。在"地界"等中,界的意思就是自性的意思,自性的意思就是空的意思,空的意思就是無我的意思。因此,以自性、空、無我的意思,地本身就是界,稱為地界。在水界等中也是同樣的道理。這樣理解詞的組合后,應當這樣理解其意義:地界是支撐的界。水界是粘結的界。火界是成熟的界。風界是支援的界。空界是不接觸的界。識界是了別的界。 "兩種地界"意思是這地界有兩種。這所謂的地界不是隻有一種,而是由內外的區別分為兩種界。因此說:"有內的,有外的。"其中,"內的"是屬於有情相續的自身內在的。"外的"是屬於行相續的非根所繫的。"內在的自身的"這兩個詞都是指自身內在的同義詞。現在爲了從自性的狀態來顯示它,說"堅硬"等。其中,"堅硬"是僵硬的。"粗糙"是粗糙的。"堅硬性"是堅硬的狀態。"堅硬狀態"是堅硬的自性。"內在的所執取"是指自身內在的所執取。所執取是指身體的八種。因為身體的八種,無論是業所生還是不是,都有所執取的和非所執取的;但從被執取、被抓住、被觸碰的角度來看,這一切都是所執取的,因此說"內在的所執取"。 現在爲了從事物的角度來顯示那個地界,說"即是頭髮、體毛"等。其中,"即是"是一個不變詞。它的意思是:那個內在的地界是什麼?或者所謂內在自身的堅硬是什麼?頭髮、體毛等是從事物的角度來顯示那個內在地界的區別。這裡的意思是:所謂頭髮是內在的所執取的身體的八種,以堅硬為特徵,在這個身體中是個別的部分。所謂體毛...乃至...所謂糞便。這裡雖然沒有說,但在《無礙解道》中

1.4) pāḷiāruḷhaṃ matthaluṅgaṃ āharitvā matthaluṅgaṃ nāma ajjhattaṃ upādinnaṃ sarīraṭṭhakaṃ kakkhaḷattalakkhaṇaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Parato āpodhātuādīnaṃ niddese pittādīsupi eseva nayo.

Iminā kiṃ dassitaṃ hoti? Dhātumanasikāro. Imasmiṃ pana dhātumanasikāre kammaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā uttamatthaṃ arahattaṃ pāpuṇitukāmena kiṃ kattabbaṃ? Catupārisuddhisīlaṃ sodhetabbaṃ. Sīlavato hi kammaṭṭhānabhāvanā ijjhati. Tassa sodhanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Visuddhasīlena pana sīle patiṭṭhāya dasa pubbapalibodhā chinditabbā. Tesampi chindanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Chinnapalibodhena dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhitabbaṃ. Ācariyenāpi dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhāpentena sattavidhaṃ uggahakosallaṃ dasavidhañca manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Antevāsikenāpi ācariyassa santike bahuvāre sajjhāyaṃ katvā nijjaṭaṃ paguṇaṃ kammaṭṭhānaṃ kātabbaṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ – 『『ādikammikena bhikkhunā jarāmaraṇā muccitukāmena sattahākārehi uggahakosallaṃ icchitabbaṃ, dasahākārehi manasikārakosallaṃ icchitabba』』nti.

Tattha vacasā, manasā, vaṇṇato, saṇṭhānato, disato, okāsato, paricchedatoti imehi sattahākārehi imasmiṃ dhātumanasikārakammaṭṭhāne 『uggahakosallaṃ』 icchitabbaṃ. Anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato , paṇṇattisamatikkamato, anupubbamuñcanato, lakkhaṇato, tayo ca suttantāti imehi dasahākārehi 『manasikārakosallaṃ』 icchitabbaṃ. Tadubhayampi parato satipaṭṭhānavibhaṅge āvi bhavissati.

Evaṃ uggahitakammaṭṭhānena pana visuddhimagge vutte aṭṭhārasa senāsanadose vajjetvā pañcaṅgasamannāgate senāsane vasantena attanāpi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatena pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena vivittokāsagatena kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Manasikarontena ca vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena kesādīsu ekekakoṭṭhāsaṃ manasikaritvā avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo – ime kesā nāma sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā. Tattha yathā vammikamatthake jātesu kuṇṭhatiṇesu na vammikamatthako jānāti 『mayi kuṇṭhatiṇāni jātānī』ti, nāpi kuṇṭhatiṇāni jānanti 『mayaṃ vammikamatthake jātānī』ti, evameva na sīsakaṭāhapaliveṭhanacammaṃ jānāti 『mayi kesā jātā』ti, nāpi kesā jānanti 『mayaṃ sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kesā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Lomā sarīraveṭhanacamme jātā. Tattha yathā suññagāmaṭṭhāne jātesu dabbatiṇesu na suññagāmaṭṭhānaṃ jānāti 『mayi dabbatiṇāni jātānī』ti, nāpi dabbatiṇāni jānanti 『mayaṃ suññagāmaṭṭhāne jātānī』ti, evameva na sarīraveṭhanacammaṃ jānāti 『mayi lomā jātā』ti, nāpi lomā jānanti 『mayaṃ sarīraveṭhanacamme jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lomā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

1.4) 取出巴利文中的頭髮,頭髮是內在的所執取的身體的八種,以堅硬為特徵,是這個身體中的一個部分。至於水、火等的界的解釋也是如此。 這說明了什麼呢?這是對界的思維。在這個界的思維中,做了功德,建立了觀照,想要達到最上等的果位阿羅漢,應該做什麼呢?應當清凈四種戒。因為有戒的人,修行的地方是值得稱讚的。對此的清凈方法應當根據清凈道的說法來理解。以清凈的戒為基礎,應當斷除十種前生的習氣。對此的斷除方法也應當根據清凈道的說法來理解。通過斷除的習氣,應當學習與界的思維相應的修行。通過老師學習界的思維的修行,應當說明七種學習的能力和十種觀照的能力。通過住持的老師,多次進行反覆的教導,建立起紮實的修行。阿毗達摩的註釋中說:「爲了從初始的出家人那裡解脫于生老病死,應當學習七種學習的能力和十種觀照的能力。」 在這裡,通過言語、思維、外表、位置、方向、機會、分界等七種能力,在這個界的思維中應當學習「學習的能力」。通過逐步、不過於急促、不過於緩慢、克服散亂、超越十種表現、逐步放鬆、特徵、三種經典等十種能力,應當學習「觀照的能力」。這兩者在《正念的分別》中都有所闡述。 這樣,通過學習的修行,按照清凈道的說法,去掉十八種住處的缺陷,居住在具備五種修行的住處,自己也應當具備五種精進的修行,之後在乞食后返回,住于幽靜的地方,進行修行。進行修行時,應當根據顏色、姿態、方向、位置等方面,逐個思維頭髮等的部分,最後應當這樣進行思維:這些頭髮是從頭皮上生長出來的。在那裡,就像在草地上生長的草一樣,不知道「我是在草地上生長的」,也不知道草「是在我這裡生長的」,同樣的,頭髮也不知道「我是在頭皮上生長的」,也不知道頭髮「是在頭皮上生長的」。彼此之間沒有反思的能力,這些法則。因此,頭髮在這個身體中是一個部分,非意識、不可說、空、無我、堅硬的地界。 體毛是身體的外皮。就像在空曠的地方生長的草一樣,不知道「我是在空曠的地方生長的」,也不知道草「是在我這裡生長的」,同樣的,體毛也不知道「我是在身體的外皮上生長的」,也不知道體毛「是在身體的外皮上生長的」。彼此之間沒有反思的能力,這些法則。因此,體毛在這個身體中是一個部分,非意識、不可說、空、無我、堅硬的地界。

Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā. Tattha yathā kumārakesu daṇḍakehi madhukaṭṭhike vijjhitvā kīḷantesu na daṇḍakā jānanti 『amhesu madhukaṭṭhikā ṭhapitā』ti, nāpi madhukaṭṭhikā jānanti 『mayaṃ daṇḍakesu ṭhapitā』ti, evameva na aṅguliyo jānanti 『amhākaṃ aggesu nakhā jātā』ti, nāpi nakhā jānanti 『mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nakhā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Dantā hanukaṭṭhikesu jātā. Tattha yathā vaḍḍhakīhi pāsāṇaudukkhalesu kenacideva silesajātena bandhitvā ṭhapitathambhesu na udukkhalāni jānanti 『amhesu thambhā ṭhitā』ti, nāpi thambhā jānanti 『mayaṃ udukkhalesu ṭhitā』ti, evameva na hanukaṭṭhikā jānanti 『amhesu dantā jātā』ti , nāpi dantā jānanti 『mayaṃ hanukaṭṭhikesu jātā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti dantā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Taco sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Tattha yathā allagocammapariyonaddhāya mahāvīṇāya na mahāvīṇā jānāti 『ahaṃ allagocammena pariyonaddhā』ti, nāpi allagocammaṃ jānāti 『mayā mahāvīṇā pariyoddhā』ti, evameva na sarīraṃ jānāti 『ahaṃ tacena pariyonaddha』nti, nāpi taco jānāti 『mayā sarīraṃ pariyonaddhanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti taco nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Maṃsaṃ aṭṭhisaṅghāṭaṃ anulimpitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā mahāmattikāya littāya bhittiyā na bhitti jānāti 『ahaṃ mahāmattikāya littā』ti, nāpi mahāmattikā jānāti 『mayā mahābhitti littā』ti, evameva na aṭṭhisaṅghāṭo jānāti 『ahaṃ navamaṃsapesisatappabhedena maṃsena litto』ti, nāpi maṃsaṃ jānāti 『mayā aṭṭhisaṅghāṭo litto』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti maṃsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Nhāru sarīrabbhantare aṭṭhīni ābandhamānā ṭhitā. Tattha yathā vallīhi vinaddhesu kuṭṭadārūsu na kuṭṭadārūni jānanti 『mayaṃ vallīhi vinaddhānī』ti, nāpi valliyo jānanti 『amhehi kuṭṭadārūni vinaddhānī』ti, evameva na aṭṭhīni jānanti 『mayaṃ nhārūhi ābaddhānī』ti, nāpi nhārū jānanti 『amhehi aṭṭhīni ābaddhānī』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nhāru nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Aṭṭhīsu paṇhikaṭṭhi gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Ūruṭṭhi kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ . Kaṭiṭṭhi piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito. Gīvaṭṭhi sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Sīsaṭṭhi gīvaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gīvaṭṭhi piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito. Kaṭiṭṭhi ūruṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Ūruṭṭhi jaṅghaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi gopphakaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi paṇhikaṭṭhike patiṭṭhitaṃ.

指甲生長在手指的末端。就像孩子們用木棒穿過蜂蜜糖果玩耍時,木棒不知道"蜂蜜糖果被放在我們上面",蜂蜜糖果也不知道"我們被放在木棒上",同樣地,手指不知道"指甲生長在我們的末端",指甲也不知道"我們生長在手指的末端"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,指甲在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 牙齒生長在顎骨上。就像木匠用某種粘合劑將柱子固定在石臼上時,石臼不知道"柱子立在我們上面",柱子也不知道"我們立在石臼上",同樣地,顎骨不知道"牙齒生長在我們上面",牙齒也不知道"我們生長在顎骨上"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,牙齒在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 面板包裹著整個身體。就像用濕牛皮包裹的大琵琶,大琵琶不知道"我被濕牛皮包裹著",濕牛皮也不知道"我包裹著大琵琶",同樣地,身體不知道"我被面板包裹著",面板也不知道"我包裹著身體"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,面板在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 肉附著在骨架上。就像用大量泥土塗抹的墻壁,墻壁不知道"我被大量泥土塗抹",大量泥土也不知道"我塗抹著大墻",同樣地,骨架不知道"我被九百塊肉塗抹",肉也不知道"我塗抹著骨架"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肉在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 筋在身體內部連線著骨頭。就像用藤蔓捆綁的墻板,墻板不知道"我們被藤蔓捆綁",藤蔓也不知道"我們捆綁著墻板",同樣地,骨頭不知道"我們被筋連線",筋也不知道"我們連線著骨頭"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,筋在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 在骨頭中,跟骨支撐著踝骨。踝骨支撐著小腿骨。小腿骨支撐著大腿骨。大腿骨支撐著髖骨。髖骨支撐著脊柱。脊柱支撐著頸骨。頸骨支撐著頭骨。頭骨安置在頸骨上。頸骨安置在脊柱上。脊柱安置在髖骨上。髖骨安置在大腿骨上。大腿骨安置在小腿骨上。小腿骨安置在踝骨上。踝骨安置在跟骨上。

Tattha yathā iṭṭhakadārugomayādisañcayesu na heṭṭhimā heṭṭhimā jānanti 『mayaṃ uparime uparime ukkhipitvā ṭhitā』ti, nāpi uparimā uparimā jānanti 『mayaṃ heṭṭhimesu heṭṭhimesu patiṭṭhitā』ti, evameva na paṇhikaṭṭhi jānāti 『ahaṃ gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na gopphakaṭṭhi jānāti 『ahaṃ jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti 『ahaṃ ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na ūruṭṭhi jānāti 『ahaṃ kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na kaṭiṭṭhi jānāti 『ahaṃ piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti 『ahaṃ gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito』ti, na gīvaṭṭhi jānāti 『ahaṃ sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita』nti, na sīsaṭṭhi jānāti 『ahaṃ gīvaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na gīvaṭṭhi jānāti 『ahaṃ piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhita』nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti 『ahaṃ kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito』ti, na kaṭiṭṭhi jānāti 『ahaṃ ūruṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na ūruṭṭhi jānāti 『ahaṃ jaṅghaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti 『ahaṃ gopphakaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti, na gopphakaṭṭhi jānāti 『ahaṃ paṇhikaṭṭhimhi patiṭṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhi nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Aṭṭhimiñjaṃ tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbādīnaṃ anto pakkhittesu sinnavettaggādīsu na veḷupabbādīni jānanti 『amhesu vettaggādīni pakkhittānī』ti, nāpi vettaggādīni jānanti 『mayaṃ veḷupabbādīsu ṭhitānīti, evameva na aṭṭhīni jānanti 『amhākaṃ anto aṭṭhimiñjaṃ ṭhita』nti, nāpi aṭṭhimiñjaṃ jānāti 『ahaṃ aṭṭhīnaṃ anto ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhimiñjaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Vakkaṃ galavāṭakato nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanhārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā vaṇṭupanibaddhe ambaphaladvaye na vaṇṭaṃ jānāti 『mayā ambaphaladvayaṃ upanibaddha』nti, nāpi ambaphaladvayaṃ jānāti 『ahaṃ vaṇṭena upanibaddha』nti, evameva na thūlanhāru jānāti 『mayā vakkaṃ upanibaddha』nti, nāpi vakkaṃ jānāti 『ahaṃ thūlanhārunā upanibaddha』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vakkaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Hadayaṃ sarīrabbhantare uraṭṭhipañjaramajjhaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhapitāya maṃsapesiyā na jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ jānāti 『maṃ nissāya maṃsapesi ṭhapitā』ti, nāpi maṃsapesi jānāti 『ahaṃ jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhitā』ti, evameva na uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ jānāti 『maṃ nissāya hadayaṃ ṭhita』nti, nāpi hadayaṃ jānāti 『ahaṃ uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti hadayaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

在這裡,就像磚塊、木頭、牛糞等堆積物中,下面的不知道"我們支撐著上面的",上面的也不知道"我們安置在下面的上面",同樣地,跟骨不知道"我支撐著踝骨",踝骨不知道"我支撐著小腿骨",小腿骨不知道"我支撐著大腿骨",大腿骨不知道"我支撐著髖骨",髖骨不知道"我支撐著脊柱",脊柱不知道"我支撐著頸骨",頸骨不知道"我支撐著頭骨",頭骨不知道"我安置在頸骨上",頸骨不知道"我安置在脊柱上",脊柱不知道"我安置在髖骨上",髖骨不知道"我安置在大腿骨上",大腿骨不知道"我安置在小腿骨上",小腿骨不知道"我安置在踝骨上",踝骨不知道"我安置在跟骨上"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,骨頭在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 骨髓存在於各種骨頭的內部。就像放在竹節等內部的濕藤條等,竹節等不知道"藤條等放在我們裡面",藤條等也不知道"我們存在於竹節等裡面",同樣地,骨頭不知道"骨髓存在於我們內部",骨髓也不知道"我存在於骨頭內部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,骨髓在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 腎臟從喉嚨處出來,經過一個根部稍微前進後分成兩個,被粗大的筋連線著,圍繞著心臟肌肉。就像兩個芒果果實連線在一個莖上,莖不知道"兩個芒果果實連線在我上面",兩個芒果果實也不知道"我們連線在莖上",同樣地,粗大的筋不知道"腎臟連線在我上面",腎臟也不知道"我連線在粗大的筋上"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,腎臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 心臟依靠著身體內部胸腔的中央。就像放置在破舊車廂內部的一塊肉,破舊車廂內部不知道"一塊肉依靠著我放置",那塊肉也不知道"我依靠著破舊車廂內部放置",同樣地,胸腔內部不知道"心臟依靠著我",心臟也不知道"我依靠著胸腔內部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,心臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。

Yakanaṃ antosarīre dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā ukkhalikapālapassamhi lagge yamakamaṃsapiṇḍe na ukkhalikapālapassaṃ jānāti 『mayi yamakamaṃsapiṇḍo laggo』ti, nāpi yamakamaṃsapiṇḍo jānāti 『ahaṃ ukkhalikapālapasse laggo』ti, evameva na thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ jānāti 『maṃ nissāya yakanaṃ ṭhita』nti, nāpi yakanaṃ jānāti 『ahaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti yakanaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Kilomakesu paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca parivāretvā ṭhitaṃ, apaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pilotikapaliveṭhite maṃse na maṃsaṃ jānāti 『ahaṃ pilotikāya paliveṭhita』nti, nāpi pilotikā jānāti 『mayā maṃsaṃ paliveṭhita』nti, evameva na vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca jānāti 『ahaṃ kilomakena paṭicchanna』nti, nāpi kilomakaṃ jānāti 『mayā vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca paṭicchanna』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kilomakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Pihakaṃ hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitāya gomayapiṇḍiyā na koṭṭhakamatthakapassaṃ jānāti 『gomayapiṇḍi maṃ nissāya ṭhitā』ti, nāpi gomayapiṇḍi jānāti 『ahaṃ koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitā』ti, evameva na udarapaṭalassa matthakapassaṃ jānāti 『pihakaṃ maṃ nissāya ṭhita』nti, nāpi pihakaṃ jānāti 『ahaṃ udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pihakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Papphāsaṃ sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare hadayañca yakanañca uparichādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāne sakuṇakulāvake na jiṇṇakoṭṭhabbhantaraṃ jānāti 『mayi sakuṇakulāvako olambamāno ṭhito』ti, nāpi sakuṇakulāvako jānāti 『ahaṃ jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāno ṭhito』ti , evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti 『mayi papphāsaṃ olambamānaṃ ṭhita』nti, nāpi papphāsaṃ jānāti 『ahaṃ evarūpe sarīrabbhantare olambamānaṃ ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti papphāsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Antaṃ galavāṭakato karīsamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā lohitadoṇikāya obhujitvā ṭhapite chinnasīsadhamanikaḷevare na lohitadoṇi jānāti 『mayi dhamanikaḷevaraṃ ṭhita』nti, nāpi dhamanikaḷevaraṃ jānāti 『ahaṃ lohitadoṇikāyaṃ ṭhita』nti, evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti 『mayi antaṃ ṭhita』nti, nāpi antaṃ jānāti 『ahaṃ sarīrabbhantare ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

在這裡,在兩處位置的內部,依靠右側的支撐而存在的肝臟。就像在磨坊的石頭上放置的肉團,磨坊的石頭不知道"我被肉團支撐著",肉團也不知道"我支撐著磨坊的石頭",同樣地,位置的內部也不知道"我依靠肝臟而存在",肝臟也不知道"我依靠位置的內部而存在"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肝臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 在封閉的肝臟內,心臟和肚子被包圍著,而開放的肝臟則包裹著整個身體的肉。就像包裹在薄膜中的肉,肉不知道"我被薄膜包裹著",薄膜也不知道"我包裹著肉",同樣地,肝臟和心臟也不知道"我被封閉的肝臟包裹著",封閉的肝臟也不知道"我包裹著肝臟和心臟"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肝臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 在心臟的左側,依靠腹部的頂部而存在。就像在支撐的石頭上放置的牛糞團,牛糞團不知道"我依靠支撐的石頭而存在",支撐的石頭也不知道"我依靠牛糞團而存在",同樣地,腹部的頂部也不知道"我依靠肝臟而存在",肝臟也不知道"我依靠腹部的頂部而存在"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肝臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 在身體的內部,心臟和肝臟的兩處位置被覆蓋著。就像在破舊的籠子里懸掛的鳥兒,籠子不知道"我被鳥兒懸掛著",鳥兒也不知道"我懸掛在籠子里",同樣地,身體的內部也不知道"我被肝臟覆蓋著",肝臟也不知道"我覆蓋在身體內部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肝臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 在身體的內部,依靠肝臟和其他部位而存在。就像在紅色的木桶裡放置的切割的木頭,木桶不知道"我被切割的木頭支撐著",切割的木頭也不知道"我支撐著木桶",同樣地,身體的內部也不知道"我依靠肝臟而存在",肝臟也不知道"我存在於身體內部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,肝臟在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。

Antaguṇaṃ antantare ekavīsati antabhoge bandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitesu rajjukesu na pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ jānāti 『rajjukā maṃ sibbetvā ṭhitā』ti, nāpi rajjukā jānanti 『mayaṃ pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitā』ti, evameva na antaṃ jānāti 『antaguṇaṃ maṃ ābandhitvā ṭhita』nti, nāpi antaguṇaṃ jānāti 『ahaṃ antaṃ bandhitvā ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaguṇaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Udariyaṃ udare ṭhitaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ. Tattha yathā suvānadoṇiyaṃ ṭhite suvānavamathumhi na suvānadoṇi jānāti 『mayi suvānavamathu ṭhito』ti, nāpi suvānavamathu jānāti 『ahaṃ suvānadoṇiyaṃ ṭhito』ti, evameva na udaraṃ jānāti 『mayi udariyaṃ ṭhita』nti, nāpi udariyaṃ jānāti 『ahaṃ udare ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti udariyaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Karīsaṃ pakkāsayasaṅkhāte aṭṭhaṅgulaveḷupabbasadise antapariyosāne ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbe omadditvā pakkhittāya saṇhapaṇḍumattikāya na veḷupabbaṃ jānāti 『mayi paṇḍumattikā ṭhitā』ti, nāpi paṇḍumattikā jānāti 『ahaṃ veḷupabbe ṭhitā』ti, evameva na pakkāsayo jānāti 『mayi karīsaṃ ṭhita』nti, nāpi karīsaṃ jānāti 『ahaṃ pakkāsaye ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti karīsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Matthaluṅgaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā purāṇalābukaṭāhe pakkhittāya piṭṭhapiṇḍiyā na lābukaṭāhaṃ jānāti 『mayi piṭṭhapiṇḍi ṭhitā』ti, nāpi piṭṭhapiṇḍi jānāti 『ahaṃ lābukaṭāhe ṭhitā』ti, evameva na sīsakaṭāhabbhantaraṃ jānāti 『mayi matthaluṅgaṃ ṭhita』nti, nāpi matthaluṅgaṃ jānāti 『ahaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti matthaluṅgaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Yaṃvā panaññampīti iminā āpokoṭṭhāsādīsu tīsu anugataṃ pathavīdhātuṃ lakkhaṇavasena yevāpanakaṃ pathaviṃ katvā dasseti.

Bāhirapathavīdhātuniddese ayoti kāḷalohaṃ. Lohanti jātilohaṃ, vijātilohaṃ, kittimalohaṃ, pisācalohanti catubbidhaṃ. Tattha ayo, sajjhu, suvaṇṇaṃ, tipu, sīsaṃ, tambalohaṃ, vekantakanti imāni satta jātilohāni nāma. Nāganāsikalohaṃ vijātilohaṃ nāma. Kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohaṃ, ārakūṭanti tīṇi kittimalohāni nāma. Morakkhakaṃ, puthukaṃ, malinakaṃ, capalakaṃ, selakaṃ, āṭakaṃ, bhallakaṃ, dūsilohanti aṭṭha pisācalohāni nāma. Tesu pañca jātilohāni pāḷiyaṃ visuṃ vuttāneva. Tambalohaṃ, vekantakalohanti imehi pana dvīhi jātilohehi saddhiṃ sesaṃ sabbampi idha lohanti veditabbaṃ.

腸繫膜在腸內部,將二十一段腸子連線在一起。就像縫製的擦腳繩圈,擦腳繩圈不知道"繩子縫製著我",繩子也不知道"我們縫製著擦腳繩圈",同樣地,腸子不知道"腸繫膜連線著我",腸繫膜也不知道"我連線著腸子"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,腸繫膜在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 胃中物存在於胃中,是已吃、已喝、已咀嚼、已品嚐的東西。就像在狗食盆中的狗嘔吐物,狗食盆不知道"狗嘔吐物在我裡面",狗嘔吐物也不知道"我在狗食盆裡",同樣地,胃不知道"胃中物在我裡面",胃中物也不知道"我在胃裡"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,胃中物在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 糞便存在於稱為直腸的、像八指寬的竹節一樣的腸子末端。就像在竹節中壓入的細黃泥土,竹節不知道"黃泥土在我裡面",黃泥土也不知道"我在竹節里",同樣地,直腸不知道"糞便在我裡面",糞便也不知道"我在直腸里"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,糞便在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 腦髓存在於頭蓋骨內部。就像在舊葫蘆殼中放入的麵團,葫蘆殼不知道"麵團在我裡面",麵團也不知道"我在葫蘆殼裡",同樣地,頭蓋骨內部不知道"腦髓在我裡面",腦髓也不知道"我在頭蓋骨內部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,腦髓在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、堅硬的地界。 "或其他任何"這句話是指在水等三種部分中附帶的地界,根據其特徵而被稱為地。 在外部地界的解釋中,"鐵"是黑鐵。"金屬"有四種:天然金屬、混合金屬、人造金屬和鬼金屬。其中,鐵、白銀、黃金、錫、鉛、銅、水晶,這七種是天然金屬。龍鼻金屬是混合金屬。青銅、圓形金屬、黃銅,這三種是人造金屬。孔雀石、浮石、銹金屬、閃光金屬、巖石金屬、沙金屬、鐵礦石、劣質金屬,這八種是鬼金屬。在這些中,五種天然金屬在經文中已單獨提到。銅和水晶這兩種天然金屬,以及其餘所有的,在這裡都應理解為"金屬"。

Tipūti setatipu. Sīsanti kāḷatipu. Sajjhūti rajataṃ. Muttāti sāmuddikamuttā. Maṇīti ṭhapetvā pāḷiāgate veḷuriyādayo seso jotirasādibhedo sabbopi maṇi. Veḷuriyoti vaṃsavaṇṇamaṇi. Saṅkhoti sāmuddikasaṅkho. Silāti kāḷasilā, paṇḍusilā, setasilātiādibhedā sabbāpi silā. Pavāḷanti pavāḷameva. Rajatanti kahāpaṇo. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Lohitaṅkoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaramaṇi. Tiṇādīsu bahisārā antamaso nāḷikerādayopi tiṇaṃ nāma. Antosāraṃ antamaso dārukhaṇḍampi kaṭṭhaṃ nāma. Sakkharāti muggamattato yāva muṭṭhippamāṇā marumbā sakkharā nāma. Muggamattato pana heṭṭhā vālikāti vuccati. Kaṭhalanti yaṃ kiñci kapālaṃ. Bhūmīti pathavī. Pāsāṇoti antomuṭṭhiyaṃ asaṇṭhahanato paṭṭhāya hatthippamāṇaṃ asampatto pāsāṇo nāma. Hatthippamāṇato paṭṭhāya pana upari pabbato nāma. Yaṃ vā panāti iminā tālaṭṭhi-nāḷikera-phalādibhedaṃ sesapathaviṃ gaṇhāti. Yā ca ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirāti iminā dvepi pathavīdhātuyo kakkhaḷaṭṭhena lakkhaṇato ekā pathavīdhātu evāti dasseti.

錫是白錫。鉛是黑錫。白銀是銀。珍珠是海珍珠。寶石是除了經典中提到的琉璃等之外的所有寶石,包括光明寶等各種。琉璃是竹色的寶石。貝殼是海貝殼。石頭是所有種類的石頭,包括黑石、黃石、白石等。珊瑚就是珊瑚。銀是錢幣。黃金是金子。紅寶石是紅色寶石。貓眼石是雜色寶石。草等包括外皮堅硬的,甚至椰子等也稱為草。內部堅硬的,甚至木塊也稱為木頭。砂礫是從綠豆大小到拳頭大小的碎石稱為砂礫。比綠豆小的則稱為沙子。陶片是任何種類的碎片。土地是地。巖石是從不能握在手中開始,到未達到像那么大的稱為巖石。從像那么大開始往上則稱為山。"或其他任何"這句話包括其餘的地,如棕櫚樹幹、椰子果等各種。"無論是內在的地界還是外在的"這句話表明,這兩種地界在堅硬性的特徵上是同一個地界。

174.Āpodhātuniddesādīsu heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Āpo āpogatantiādīsu ābandhanavasena āpo. Tadeva āposabhāvaṃ gatattā āpogataṃ nāma. Snehavasena sneho. Soyeva snehasabhāvaṃ gatattā snehagataṃ nāma. Bandhanattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa bandhanabhāvo. Pittaṃ semhantiādīnipi vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pariggahetvā dhātuvaseneva manasikātabbāni.

Tatrāyaṃ nayo – pittesu hi abaddhapittaṃ jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ, baddhapittaṃ pittakosake ṭhitaṃ. Tattha yathā pūvaṃ byāpetvā ṭhite tele na pūvaṃ jānāti 『telaṃ maṃ byāpetvā ṭhita』nti, nāpi telaṃ jānāti 『ahaṃ pūvaṃ byāpetvā ṭhita』nti, evameva na sarīraṃ jānāti 『abaddhapittaṃ maṃ byāpetvā ṭhita』nti, nāpi abaddhapittaṃ jānāti 『ahaṃ sarīraṃ byāpetvā ṭhita』nti. Yathā ca vassodakena puṇṇe kosātakīkosake na kosātakīkosako jānāti 『mayi vassodakaṃ ṭhita』nti, nāpi vassodakaṃ jānāti 『ahaṃ kosātakīkosake ṭhita』nti, evameva na pittakosako jānāti mayi baddhapittaṃ ṭhitanti, nāpi baddhapittaṃ jānāti 『ahaṃ pittakosake ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pittaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Semhaṃ ekapatthapūrappamāṇaṃ udarapaṭale ṭhitaṃ. Tattha yathā upari sañjātapheṇapaṭalāya candanikāya na candanikā jānāti 『mayi pheṇapaṭalaṃ ṭhita』nti, nāpi pheṇapaṭalaṃ jānāti 『ahaṃ candanikāya ṭhita』nti, evameva na udarapaṭalaṃ jānāti 『mayi semhaṃ ṭhita』nti, nāpi semhaṃ jānāti 『ahaṃ udarapaṭale ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti semhaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Pubbo anibaddhokāso, yattha yattheva khāṇukaṇṭakappaharaṇaaggijālādīhi abhihaṭe sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapīḷakādayo vā uppajjanti, tattha tattheva tiṭṭhati. Tattha yathā pharasuppahārādivasena paggharitaniyāse rukkhe na rukkhassa pharasuppahārādippadesā jānanti 『amhesu niyyāso ṭhito』ti, nāpi niyyāso jānāti 『ahaṃ rukkhassa pharasuppahārādippadesesu ṭhito』ti, evameva na sarīrassa khāṇukaṇṭakādīhi abhihaṭappadesā jānanti 『amhesu pubbo ṭhito』ti, nāpi pubbo jānāti 『ahaṃ tesu padesesu ṭhito』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pubbo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

174.在水界等的解釋中,應當按照前面所說的方法來理解。在"水、水性"等詞中,水是指具有凝聚性的水。由於具有水的本性而稱為水性。由於具有粘性而稱為粘液。由於具有粘液的本性而稱為粘液性。"物質的凝聚性"是指不可分離的物質的凝聚狀態。膽汁、痰等也應當根據顏色、形狀、方向、位置、界限等方面來把握,並且只從界的角度來思維。 在這裡,方法如下:在膽汁中,不結合的膽汁與生命根相連,遍佈全身;結合的膽汁存在於膽囊中。就像油遍佈在糕點中,糕點不知道"油遍佈在我裡面",油也不知道"我遍佈在糕點裡";同樣地,身體不知道"不結合的膽汁遍佈在我裡面",不結合的膽汁也不知道"我遍佈在身體里"。就像裝滿雨水的葫蘆,葫蘆不知道"雨水在我裡面",雨水也不知道"我在葫蘆里";同樣地,膽囊不知道"結合的膽汁在我裡面",結合的膽汁也不知道"我在膽囊里"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,膽汁在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 痰約一碗量,存在於腹膜中。就像在上面形成泡沫層的污水池,污水池不知道"泡沫層在我上面",泡沫層也不知道"我在污水池上面";同樣地,腹膜不知道"痰在我裡面",痰也不知道"我在腹膜里"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,痰在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 膿沒有固定的位置,無論在身體的哪個部位被木樁、刺、打擊、火燒等傷害,血液凝結后形成膿,或者產生膿包、瘡等,就在那裡存在。就像因斧頭砍傷等而流出樹液的樹,樹的被斧頭砍傷等的部位不知道"樹液在我們這裡",樹液也不知道"我在樹的被斧頭砍傷等的部位";同樣地,身體被木樁、刺等傷害的部位不知道"膿在我們這裡",膿也不知道"我在這些部位"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,膿在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。

Lohitesu saṃsaraṇalohitaṃ abaddhapittaṃ viya sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ. Sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūraṇappamāṇaṃ vakkahadayayakanapapphāsāni tementaṃ ṭhitaṃ. Tattha saṃsaraṇalohite abaddhapittasadisova vinicchayo. Itaraṃ pana yathā jajjarakapālaṭṭhe udake heṭṭhā leḍḍukhaṇḍāni temayamāne na leḍḍukhaṇḍāni jānanti 『mayaṃ udakena temiyamānā ṭhitā』ti, nāpi udakaṃ jānāti 『ahaṃ leḍḍukhaṇḍāni tememī』ti, evameva na yakanassa heṭṭhābhāgaṭṭhānaṃ vakkādīni vā jānanti 『mayi lohitaṃ ṭhitaṃ, amhe vā temayamānaṃ ṭhita』nti, nāpi lohitaṃ jānāti 『ahaṃ yakanassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā vakkādīni temayamānaṃ ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lohitaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Sedo aggisantāpādikālesu kesalomakūpavivarāni pūretvā tiṭṭhati ceva paggharati ca. Tattha yathā udakā abbūḷhamattesu bhisamuḷālakumudanāḷakalāpesu na bhisādikalāpavivarāni jānanti 『amhehi udakaṃ paggharatī』ti, nāpi bhisādikalāpavivarehi paggharantaṃ udakaṃ jānāti 『ahaṃ bhisādikalāpavivarehi paggharāmī』ti, evameva na kesalomakūpavivarāni jānanti 『amhehi sedo paggharatī』ti, nāpi sedo jānāti 『ahaṃ kesalomakūpavivarehi paggharāmī』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti sedo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Medo thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito patthinnasneho. Tattha yathā haliddipilotikapaṭicchanne maṃsapuñje na maṃsapuñjo jānāti 『maṃ nissāya haliddipilotikā ṭhitā』ti, nāpi haliddipilotikā jānāti 『ahaṃ maṃsapuñjaṃ nissāya ṭhitā』ti, evameva na sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ jānāti 『maṃ nissāya medo ṭhito』ti, nāpi medo jānāti 『ahaṃ sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ nissāya ṭhito』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti medo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto patthinnasneho patthinnayūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Assu yadā sañjāyati tadā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā udakapuṇṇesu taruṇatālaṭṭhikūpakesu na taruṇatālaṭṭhikūpakā jānanti 『amhesu udakaṃ ṭhita』nti, nāpi udakaṃ jānāti 『ahaṃ taruṇatālaṭṭhikūpakesu ṭhita』nti, evameva na akkhikūpakā jānanti 『amhesu assu ṭhita』nti, nāpi assu jānāti 『ahaṃ akkhikūpakesu ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti assu nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

在血液中,不結合的膽汁像遍佈全身的血液一樣存在。凝聚的血液填充在肝臟的下方,形成一個如同一碗量的量度。就像在一片血液中,不結合的膽汁的性質是顯而易見的。其他的,就像在水中,在水面下的青蛙等並不知道"水在我們裡面",水也不知道"我在青蛙等裡面";同樣地,在肝臟下方的部分也不知道"血在我裡面",血也不知道"我填充在肝臟下方的部分"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,血液在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 汗是在高溫下,填充在毛孔中而存在的,並且流動。就像在水中,在水面下的蓮花等並不知道"水在我們裡面",水也不知道"我在蓮花等裡面";同樣地,毛孔也不知道"汗在我裡面",汗也不知道"我填充在毛孔中"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,汗在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 脂肪覆蓋著全身,依賴於瘦弱的肌肉等而存在。就像在黃油包裹的肉塊中,肉塊並不知道"我依賴於黃油而存在",黃油也不知道"我依賴於肉塊而存在";同樣地,在全身的肌肉等也不知道"我依賴於脂肪而存在",脂肪也不知道"我依賴於全身的肌肉等而存在"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,脂肪在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 眼淚在形成時,填充在眼窩中而存在或流動。就像在水中,在年輕的椰子殼中並不知道"水在我們裡面",水也不知道"我在年輕的椰子殼裡面";同樣地,眼窩也不知道"眼淚在我裡面",眼淚也不知道"我填充在眼窩中"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,眼淚在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。

Vasā aggisantāpādikāle hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhināsapuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitavilīnasneho. Tattha yathā pakkhittatele ācāme na ācāmo jānāti 『maṃ telaṃ ajjhottharitvā ṭhita』nti, nāpi telaṃ jānāti 『ahaṃ ācāmaṃ ajjhottharitvā ṭhita』nti, evameva na hatthatalādippadeso jānāti 『maṃ vasā ajjhottharitvā ṭhitā』ti, nāpi vasā jānāti 『ahaṃ hatthatalādippadese ajjhottharitvā ṭhitā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vasā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Kheḷo tathārūpe kheḷuppattipaccaye sati ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhāya tiṭṭhati. Tattha yathā abbocchinnaudakanissande nadītīrakūpake na kūpatalaṃ jānāti 『mayi udakaṃ santiṭṭhatī』ti, nāpi udakaṃ jānāti 『ahaṃ kūpatale santiṭṭhāmī』ti , evameva na jivhātalaṃ jānāti 『mayi ubhohi kapolapassehi orohitvā kheḷo ṭhito』ti, nāpi kheḷo jānāti 『ahaṃ ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhātale ṭhito』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kheḷo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Siṅghāṇikā yadā sañjāyati tadā nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā pūtidadhibharitāya sippikāya na sippikā jānāti 『mayi pūtidadhi ṭhita』nti, nāpi pūtidadhi jānāti 『ahaṃ sippikāya ṭhita』nti, evameva na nāsāpuṭā jānanti 『amhesu siṅghāṇikā ṭhitā』ti, nāpi siṅghāṇikā jānāti 『ahaṃ nāsāpuṭesu ṭhitā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti siṅghāṇikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Lasikā aṭṭhikasandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīsu ṭhitā. Tattha yathā telabbhañjite akkhe na akkho jānāti 『maṃ telaṃ abbhañjitvā ṭhita』nti, nāpi telaṃ jānāti 『ahaṃ akkhaṃ abbhañjitvā ṭhita』nti, evameva na asītisatasandhayo jānanti 『lasikā amhe abbhañjitvā ṭhitā』ti, nāpi lasikā jānāti 『ahaṃ asītisatasandhayo abbhañjitvā ṭhitā』ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lasikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Muttaṃ vatthissa abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā candanikāya pakkhitte adhomukhe ravaṇaghaṭe na ravaṇaghaṭo jānāti 『mayi candanikāraso ṭhito』ti, nāpi candanikāraso jānāti 『ahaṃ ravaṇaghaṭe ṭhito』ti, evameva na vatthi jānāti 『mayi muttaṃ ṭhita』nti, nāpi muttaṃ jānāti 『ahaṃ vatthimhi ṭhita』nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti muttaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti. Yaṃ vā panāti avasesesu tīsu koṭṭhāsesu āpodhātuṃ sandhāya vuttaṃ.

在汗液中,濕氣像遍佈全身的濕氣一樣存在。就像在塗抹油的情況下,不知油塗抹在我身上,油也不知"我塗抹在塗抹油的地方";同樣地,手掌等部位也不知"濕氣塗抹在我身上",濕氣也不知"我塗抹在手掌等部位"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,濕氣在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 在這種狀態下,濕氣因條件而存在,在兩側的頰部下降並停留在舌頭上。就像在被水淹沒的河流中,水面下的部分並不知道"水在我裡面",水也不知"我在水面下";同樣地,舌頭的底部也不知"濕氣從兩側的頰部下降而停留在我上面",濕氣也不知"我停留在舌頭底部"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,濕氣在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 獅子吼聲產生時,它在鼻孔中充滿並存在或流動。就像在充滿腐臭的黏土中,黏土並不知道"我被腐臭填滿",腐臭也不知"我在黏土里";同樣地,鼻孔也不知"獅子吼聲在我們這裡",獅子吼聲也不知"我在鼻孔里"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,獅子吼聲在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 面板在骨頭關節處的接觸中,在八十個關節上存在。就像在塗抹油的眼睛上,眼睛並不知道"我被油塗抹",油也不知"我在眼睛裡";同樣地,八十個關節也不知"面板在我們這裡",面板也不知"我在八十個關節上"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,面板在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。 珍珠在衣物的內部存在。就像在塗抹油的情況下,向下傾斜的聲音的容器並不知道"我被珍珠填滿",珍珠也不知"我在容器里";同樣地,衣物也不知"珍珠在我裡面",珍珠也不知"我在衣物里"。這些法則彼此之間沒有反思和觀察的能力。因此,珍珠在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、液體狀態、具有凝聚性的水界。或者說,這是爲了說明其他三種部分的水界。

Bāhiraāpodhātuniddese mūlaṃ paṭicca nibbatto raso mūlaraso nāma. Khandharasādīsupi eseva nayo. Khīrādīni pākaṭāneva. Yathā pana bhesajjasikkhāpade evamidha niyamo natthi. Yaṃ kiñci khīraṃ khīrameva. Sesesupi eseva nayo. Bhummānīti āvāṭādīsu ṭhitaudakāni. Antalikkhānīti pathaviṃ appattāni vassodakāni. Yaṃ vā panāti himodakakappavināsakaudakapathavīsandhārakaudakādīni idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhāni.

175.Tejodhātuniddese tejanavasena tejo. Tejova tejobhāvaṃ gatattā tejogataṃ. Usmāti uṇhākāro. Usmāva usmābhāvaṃ gatattā usmāgataṃ. Usumanti caṇḍausumaṃ. Tadeva usumabhāvaṃ gatattā usumagataṃ. Yena cāti yena tejogatena kuppitena. Santappatīti ayaṃ kāyo santappati, ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti. Yena ca jīrīyatīti yena ayaṃ kāyo jīrīyati, indriyavekallataṃ balaparikkhayaṃ valipalitādibhāvañca pāpuṇāti. Yena ca pariḍayhatīti yena kuppitena ayaṃ kāyo ḍayhati, so ca puggalo 『ḍayhāmi ḍayhāmī』ti kandanto satadhotasappigosītacandanādilepanañceva tālavaṇṭavātañca paccāsīsati. Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchatīti yenetaṃ asitaṃ vā odanādi, pītaṃ vā pānakādi, khāyitaṃ vā piṭṭhakhajjakādi, sāyitaṃ vā ambapakkamadhuphāṇitādi sammā paripākaṃ gacchati, rasādibhāvena vivekaṃ gacchatīti attho. Ettha ca purimā tayo tejodhātū catusamuṭṭhānā, pacchimo kammasamuṭṭhānova. Ayaṃ tāvettha padasaṃvaṇṇanā.

Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu 『yena santappati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū』ti manasi karoti; 『yena jīrīyati, yena pariḍayhati, yena asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū』ti manasi karoti. Yaṃ vā panāti imasmiṃ sarīre pākatiko eko utu atthi, so yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭho.

Bāhiratejodhātuniddese kaṭṭhaṃ paṭicca pajjalito kaṭṭhupādāno aggi kaṭṭhaggi nāma. Sakalikaggiādīsupi eseva nayo. Saṅkāraggīti kacavaraṃ saṃkaḍḍhitvā jālāpito kacavaraggi. Indaggīti asaniaggi. Aggisantāpoti jālāya vā vītaccikaṅgārānaṃ vā santāpo. Sūriyasantāpoti ātapo. Kaṭṭhasannicayasantāpoti kaṭṭharāsiṭṭhāne santāpo. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti petaggi kappavināsaggi nirayaggiādayo idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.

在外部水界的解釋中,依靠根而產生的液體稱為根液。對於樹幹液等也是同樣的道理。牛奶等是明顯的。就像在藥物學習戒條中那樣,這裡沒有限制。任何牛奶都是牛奶。對於其他的也是同樣的道理。地面的是指存在於坑洼等處的水。天空的是指還未落到地面的雨水。"或其他任何"是指冰水、劫末水、支撐地球的水等,這些都包含在這裡的附加部分中。 175.在火界的解釋中,因為有加熱的作用而稱為火。火本身因為具有火的性質而稱為火性。熱是指熱的狀態。熱本身因為具有熱的性質而稱為熱性。暖是指強烈的暖。它本身因為具有暖的性質而稱為暖性。"由此而"是指由於這火性的激動。"被加熱"是指這個身體被加熱,因為一日熱等而產生熱。"由此而衰老"是指由於這個身體衰老,達到感官能力的缺失、力量的耗盡、皺紋白髮等狀態。"由此而燃燒"是指由於這個激動,這個身體燃燒,那個人喊叫著"我在燃燒,我在燃燒",渴望百次洗凈的酥油、牛乳、檀香等的塗抹以及棕櫚扇的風。"由此而所吃、所喝、所咀嚼、所品嚐的得到適當的消化"是指由於這個,所吃的如飯等,所喝的如飲料等,所咀嚼的如麵食點心等,所品嚐的如芒果、蜂蜜、糖漿等得到適當的消化,意思是變成汁液等的分離狀態。這裡,前三種火界是由四種因緣產生的,最後一種只是由業產生的。這就是這裡的詞語解釋。 這是思維的方法:在這裡,比丘思維"由此而被加熱的,這在身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、具有消化作用的火界";他思維"由此而衰老的,由此而燃燒的,由此而所吃、所喝、所咀嚼、所品嚐的得到適當消化的,這在身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、具有消化作用的火界"。"或其他任何"是指在這個身體中有一種自然的溫度,它包含在這裡的附加部分中。 在外部火界的解釋中,依靠木頭而燃燒的、以木頭為燃料的火稱為木火。對於木屑火等也是同樣的道理。垃圾火是指收集垃圾而點燃的垃圾火。因陀羅火是指雷電火。火的熱是指火焰或無焰炭火的熱。太陽的熱是指陽光。木堆的熱是指木堆處的熱。對於其他的也是同樣的道理。"或其他任何"是指餓鬼火、劫末火、地獄火等,這些都包含在這裡的附加部分中。

176.Vāyodhātuniddese vāyanavasena vāyo. Vāyova vāyobhāvaṃ gatattā vāyogataṃ. Thambhitattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa thambhitabhāvo. Uddhaṅgamā vātāti uggārahikkādi pavattakā uddhaṃ ārohanavātā . Adhogamā vātāti uccārapassāvādinīharaṇakā adho orohanavātā. Kucchisayā vātāti antānaṃ bahivātā. Koṭṭhāsayā vātāti antānaṃ antovātā. Aṅgamaṅgānusārino vātāti dhamanijālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādinibbattakā vātā. Satthakavātāti sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā. Khurakavātāti khurena viya hadayaṃ phālanavātā. Uppalakavātāti hadayamaṃsameva uppāṭanakavātā. Assāsoti antopavisananāsikāvato. Passāsoti bahinikkhamananāsikāvato. Ettha ca purimā sabbe catusamuṭṭhānā, assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva. Ayamettha padavaṇṇanā.

Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu uddhaṅgamādibhede vāte uddhaṅgamādivasena pariggahetvā 『uddhaṅgamā vātā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto vitthambhanākāro vāyodhātū』ti manasi karoti. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti sese vāyokoṭṭhāse anugatā vātā idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.

Bāhiravāyodhātuniddese puratthimā vātāti puratthimadisato āgatā vātā. Pacchimuttaradakkhiṇesupi eseva nayo. Sarajā vātāti saha rajena sarajā. Arajā vātāti rajavirahitā suddhā arajā nāma. Sītāti sītautusamuṭṭhānā sītavalāhakantare samuṭṭhitā. Uṇhāti uṇhautusamuṭṭhānā uṇhavalāhakantare samuṭṭhitā. Parittāti mandā tanukavātā. Adhimattāti balavavātā. Kāḷāti kāḷavalāhakantare samuṭṭhitā, yehi abbhāhato chavivaṇṇo kāḷako hoti. Tesaṃ etaṃ adhivacanantipi eke. Verambhavātāti yojanato upari vāyanavātā. Pakkhavātāti antamaso makkhikāyapi pakkhāyūhanasamuṭṭhitā vātā. Supaṇṇavātāti garuḷavātā. Kāmañca imepi pakkhavātāva ussadavasena pana visuṃ gahitā. Tālavaṇṭavātāti tālapaṇṇehi vā aññena vā kenaci maṇḍalasaṇṭhānena samuṭṭhāpitā vātā. Vidhūpanavātāti bījanapattakena samuṭṭhāpitā vātā. Imāni ca tālavaṇṭavidhūpanāni anuppannampi vātaṃ uppādenti, uppannampi parivattenti. Yaṃ vā panāti idha pāḷiāgate ṭhapetvā sesavātā yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.

176.在風界的解釋中,因為有吹動的作用而稱為風。風本身因為具有風的性質而稱為風性。"物質的僵硬性"是指不可分離的物質的僵硬狀態。上行風是指引起打嗝、呃逆等的向上升起的風。下行風是指引起大小便等排出的向下降下的風。腹中風是指腸子外部的風。腸中風是指腸子內部的風。遍行全身的風是指沿著脈絡網遍佈全身各肢節,產生彎曲伸展等作用的風。刀風是指像刀切斷關節連線一樣執行的風。剃刀風是指像剃刀一樣切割心臟的風。蓮花風是指像拔出蓮花一樣拔出心肉的風。入息是指從鼻子進入的氣息。出息是指從鼻子呼出的氣息。這裡,前面所有的風都是由四種因緣產生的,而入息出息只是由心產生的。這就是這裡的詞語解釋。 這是思維的方法:在這裡,比丘把上行等各種風按照上行等方式把握后,思維"上行風在這個身體中是一個獨立的部分,無意識、無記、空、無我、具有支撐作用的風界"。對於其他的也是同樣的方法。"或其他任何"是指其餘風的部分中附帶的風,這些都包含在這裡的附加部分中。 在外部風界的解釋中,東風是指從東方來的風。對於西北南也是同樣的道理。有塵風是指帶有塵土的風。無塵風是指沒有塵土的純凈風。冷風是指由冷季節產生的,在冷雲中產生的。熱風是指由熱季節產生的,在熱雲中產生的。微風是指輕微的細風。強風是指猛烈的風。黑風是指在黑雲中產生的,被它們擊中的面板會變黑。有些人說這是它們的代名詞。高空風是指在一由旬以上吹動的風。翅風是指至少由蚊子的翅膀扇動產生的風。金翅鳥風是指大鵬鳥的風。雖然這些也是翅風,但因為特別強烈所以單獨列出。棕櫚扇風是指由棕櫚葉或其他任何圓形物產生的風。扇風是指由扇子產生的風。這些棕櫚扇和扇子不僅能產生未生的風,也能改變已生的風。"或其他任何"是指除了在經文中提到的,其餘的風都包含在這裡的附加部分中。

177.Ākāsadhātuniddese appaṭighaṭṭanaṭṭhena na kassatīti ākāso. Ākāsova ākāsabhāvaṃ gatattā ākāsagataṃ. Aghaṭṭanīyatāya aghaṃ. Aghameva aghabhāvaṃ gatattā aghagataṃ. Vivaroti antaraṃ. Tadeva vivarabhāvaṃ gatattā vivaragataṃ. Asamphuṭṭhaṃ maṃsalohitehīti maṃsalohitehi nissaṭaṃ. Kaṇṇacchiddantiādi pana tasseva pabhedadassanaṃ. Tattha kaṇṇacchiddanti kaṇṇasmiṃ chiddaṃ vivaraṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhokāso. Sesesupi eseva nayo. Yenāti yena vivarena etaṃ asitādibhedaṃ ajjhoharaṇīyaṃ ajjhoharati, anto paveseti. Yatthāti yasmiṃ antoudarapaṭalasaṅkhāte okāse etadeva catubbidhaṃ ajjhoharaṇīyaṃ tiṭṭhati. Yenāti yena vivarena sabbampetaṃ vipakkaṃ kasaṭabhāvaṃ āpannaṃ nikkhamati, taṃ udarapaṭalato yāva karīsamaggā vidatthicaturaṅgulamattaṃ chiddaṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhaṃ nissaṭaṃ ākāsadhātūti veditabbaṃ. Yaṃ vā panāti ettha cammantaraṃ maṃsantaraṃ nhāruntaraṃ aṭṭhintaraṃ lomantaranti idaṃ sabbaṃ yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhaṃ.

Bāhirakaākāsadhātuniddese asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehīti catūhi mahābhūtehi nissaṭaṃ bhittichiddakavāṭachiddādikaṃ veditabbaṃ. Iminā yasmiṃ ākāse parikammaṃ karontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti taṃ kathitaṃ.

178.Viññāṇadhātuniddese cakkhuviññāṇasaṅkhātā dhātu cakkhuviññāṇadhātu. Sesāsupi eseva nayo. Iti imāsu chasu dhātūsu pariggahitāsu aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Kathaṃ? Pathavītejovāyodhātuggahaṇena tāva phoṭṭhabbadhātu gahitāva hoti, āpodhātuākāsadhātuggahaṇena dhammadhātu, viññāṇadhātuggahaṇena tassā purecārikapacchācārikattā manodhātu gahitāva hoti. Cakkhuviññāṇadhātuādayo sutte āgatā eva. Sesā nava āharitvā dassetabbā . Cakkhuviññāṇadhātuggahaṇena hi tassā nissayabhūtā cakkhudhātu, ārammaṇabhūtā rūpadhātu ca gahitāva honti. Evaṃ sotaviññāṇadhātuādiggahaṇena sotadhātuādayoti aṭṭhārasāpi gahitāva honti. Tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggaho kathito hoti. Sattahi arūpapariggaho. Dhammadhātuyā siyā rūpapariggaho, siyā arūpapariggaho. Iti aḍḍhekādasahi dhātūhi rūpapariggaho, aḍḍhaṭṭhadhātūhi arūpapariggahoti rūpārūpapariggaho kathito hoti. Rūpārūpaṃ pañcakkhandhā. Taṃ hoti dukkhasaccaṃ. Taṃsamuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ . Ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ. Taṃpajānano maggo maggasaccanti idaṃ catusaccakammaṭṭhānaṃ aṭṭhārasadhātuvasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitanti veditabbaṃ.

177.在空界的解釋中,因為不受阻礙的特性而不被耕耘,所以稱為空。空本身因為具有空的性質而稱為空性。因為不可觸碰而稱為虛。虛本身因為具有虛的性質而稱為虛性。孔隙是指間隙。它本身因為具有孔隙的性質而稱為孔隙性。"不被肉和血接觸"是指與肉和血分離。耳孔等是對它的分類說明。其中,耳孔是指耳朵中的孔隙,是不被肉和血接觸的空間。對於其他的也是同樣的道理。"由此"是指由這個孔隙,吞嚥這些可吞嚥的食物等,進入內部。"在那裡"是指在被稱為內腹膜的空間中,這四種可吞嚥的食物停留。"由此"是指由這個孔隙,所有這些消化后變成渣滓的排出,應當知道從腹膜到大便道,約一拃四指寬的孔隙,不被肉和血接觸,是分離的空界。"或其他任何"是指這裡面板之間、肉之間、筋之間、骨之間、毛髮之間,所有這些都包含在附加部分中。 在外部空界的解釋中,"不被四大種接觸"是指應當理解為與四大種分離的墻壁孔、門孔等。這裡說的是在修習時產生四禪五禪的那個空間。 178.在識界的解釋中,被稱為眼識的界是眼識界。對於其他的也是同樣的道理。這樣,在把握了這六界時,十八界就都被把握了。怎麼說呢?首先,通過把握地、火、風界,觸界就被把握了;通過把握水界和空界,法界就被把握了;通過把握識界,因為它是意界的前導和後續,所以意界也被把握了。眼識界等在經中已經出現。其餘的九界應當引用來說明。因為通過把握眼識界,作為它的所依的眼界和作為它的所緣的色界也就被把握了。同樣地,通過把握耳識界等,耳界等也就被把握了,這樣十八界都被把握了。在這些界中,通過十界說明了對色的把握。通過七界說明了對無色的把握。通過法界,可能是對色的把握,可能是對無色的把握。這樣,通過十一個半界說明了對色的把握,通過七個半界說明了對無色的把握,因此說明了對色無色的把握。色和無色是五蘊。這是苦諦。產生它的前面的愛是集諦。兩者的不生起是滅諦。了知它的道是道諦。應當知道,這是對專注於十八界的比丘所說的四諦業處,直到達到阿羅漢果的頂點的結論。

  1. Idāni dutiyachakkaṃ dassento aparāpi cha dhātuyotiādimāha. Tattha sukhadhātu dukkhadhātūti kāyappasādavatthukāni sukhadukkhāni sappaṭipakkhavasena yugaḷakato dassitāni. Sukhañhi dukkhassa paṭipakkho, dukkhaṃ sukhassa. Yattakaṃ sukhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ dukkhaṃ pharati. Yattakaṃ dukkhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ sukhaṃ pharati. Somanassadhātu domanassadhātūti idampi tatheva yugaḷakaṃ kataṃ. Somanassañhi domanassassa paṭipakkho, domanassaṃ somanassassa. Yattakaṃ somanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ domanassaṃ pharati. Yattakaṃ domanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ somanassaṃ pharati.

Upekkhādhātu avijjādhātūti idaṃ pana dvayaṃ sarikkhakavasena yugaḷakaṃ kataṃ. Ubhayampi hetaṃ avibhūtattā sarikkhakaṃ hoti. Tattha sukhadukkhadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā kāyaviññāṇadhātu, vatthubhūtā kāyadhātu, ārammaṇabhūtā phoṭṭhabbadhātu ca gahitāva honti. Somanassadomanassadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā manoviññāṇadhātu gahitā hoti. Avijjādhātuggahaṇena dhammadhātu gahitā. Upekkhādhātuggahaṇena cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātumanodhātuyo , tāsaṃyeva vatthārammaṇabhūtā cakkhudhāturūpadhātuādayo ca gahitāti evaṃ aṭṭhārasapi dhātuyo gahitāva honti. Idāni tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggahotiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Evampi ekassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitaṃ hotīti veditabbaṃ. Tattha katamā sukhadhātu yaṃ kāyikaṃ sātanti ādīni heṭṭhā vuttanayāneva.

  1. Tatiyachakke kāmoti dve kāmā – vatthukāmo ca kilesakāmo ca. Tattha kilesakāmaṃ sandhāya kāmapaṭisaṃyuttā dhātu kāmadhātu, kāmavitakkassetaṃ nāmaṃ. Vatthukāmaṃ sandhāya kāmoyeva dhātu kāmadhātu, kāmāvacaradhammānametaṃ nāmaṃ. Byāpādapaṭisaṃyuttā dhātu byāpādadhātu, byāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Byāpādova dhātu byāpādadhātu, dasaāghātavatthukassa paṭighassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsā paṭisaṃyuttā dhātu vihiṃsādhātu, vihiṃsāvitakkassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsāyeva dhātu vihiṃsādhātu, parasattavihesanassetaṃ nāmaṃ. Ayaṃ pana heṭṭhā anāgatattā evaṃ atthādivibhāgato veditabbā – vihiṃsanti etāya satte, vihiṃsanaṃ vā etaṃ sattānanti vihiṃsā. Sā viheṭhanalakkhaṇā, karuṇāpaṭipakkhalakkhaṇā vā; parasantāne ubbegajananarasā, sakasantāne karuṇāviddhaṃsanarasā vā; dukkhāyatanapaccupaṭṭhānā; paṭighapadaṭṭhānāti veditabbā. Nekkhammaṃ vuccati lobhā nikkhantattā alobho, nīvaraṇehi nikkhantattā paṭhamajjhānaṃ, sabbākusalehi nikkhantattā sabbakusalaṃ. Nekkhammapaṭisaṃyuttā dhātu nekkhammadhātu, nekkhammavitakkassetaṃ nāmaṃ. Nekkhammameva dhātu nekkhammadhātu, sabbassāpi kusalassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādapaṭisaṃyuttā dhātu abyāpādadhātu, abyāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādova dhātu abyāpādadhātu, mettāyetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāpaṭisaṃyuttā dhātu avihiṃsādhātu, avihiṃsā vitakkassetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāva dhātu avihiṃsādhātu, karuṇāyetaṃ nāmaṃ.

179.現在爲了顯示第二個六法,他說"另外六界"等。其中,樂界和苦界是以身體清凈為基礎的樂和苦,通過相對的方式成對顯示。因為樂是苦的對立,苦是樂的對立。樂遍滿的地方,苦也遍滿;苦遍滿的地方,樂也遍滿。喜界和憂界也同樣成對。因為喜是憂的對立,憂是喜的對立。喜遍滿的地方,憂也遍滿;憂遍滿的地方,喜也遍滿。 舍界和無明界這兩個是通過相似的方式成對的。因為這兩者都是不明顯的,所以是相似的。其中,通過把握樂苦界,與之相應的身識界、作為所依的身界、作為所緣的觸界也就被把握了。通過把握喜憂界,與之相應的意識界就被把握了。通過把握無明界,法界就被把握了。通過把握舍界,眼耳鼻舌識界和意界,以及作為它們的所依和所緣的眼界色界等也就被把握了。這樣,十八界都被把握了。現在,通過十界對色的把握等,都應當按照前面所說的方法來理解。應當知道,這樣也是對一個比丘直到達到阿羅漢果的頂點的結論。其中,"什麼是樂界?是身體的愉悅"等,都與前面所說的方法相同。 181.在第三個六法中,欲有兩種:事欲和煩惱欲。其中,關於煩惱欲,與欲相應的界是欲界,這是欲尋的名稱。關於事欲,欲本身就是界,稱為欲界,這是欲界法的名稱。與嗔恚相應的界是嗔恚界,這是嗔恚尋的名稱。嗔恚本身就是界,稱為嗔恚界,這是十種嗔恚事的嗔恚的名稱。與害相應的界是害界,這是害尋的名稱。害本身就是界,稱為害界,這是傷害其他眾生的名稱。這個應當這樣從義等的分別來理解:以此傷害眾生,或者這是對眾生的傷害,所以稱為害。它的特徵是傷害,或者是與悲憫相對的特徵;它的作用是在他人相續中產生恐懼,或者在自己相續中破壞悲憫;它的現起是痛苦的處所;它以嗔恚為近因。出離是指因為離開貪慾而稱為無貪,因為離開障礙而稱為初禪,因為離開一切不善而稱為一切善。與出離相應的界是出離界,這是出離尋的名稱。出離本身就是界,稱為出離界,這是一切善的名稱。與無嗔恚相應的界是無嗔恚界,這是無嗔恚尋的名稱。無嗔恚本身就是界,稱為無嗔恚界,這是慈的名稱。與無害相應的界是無害界,這是無害尋的名稱。無害本身就是界,稱為無害界,這是悲的名稱。

  1. Idāni tamevatthaṃ dassetuṃ tattha katamā kāmadhātūti padabhājanaṃ āraddhaṃ. Tattha paṭisaṃyuttoti saṃpayogavasena paṭisaṃyutto. Takko vitakkotiādīni vuttatthāneva. Viheṭhetīti bādheti, dukkhāpeti. Heṭhanāti pāṇippahārādīhi bādhanā, dukkhuppādanā. Balavaheṭhanā viheṭhanā. Hiṃsanti etāyāti hiṃsanā. Balavahiṃsanā vihiṃsanā. Rosanāti ghaṭṭanā. Virosanāti balavaghaṭṭanā. Sabbattha vā 『vi』 upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Upahananti etenāti upaghāto, paresaṃ upaghāto parūpaghāto.

Mettāyanti etāyāti metti. Mettāyanākāro mettāyanā. Mettāya ayitassa mettāsamaṅgino bhāvo mettāyitattaṃ. Byāpādena vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Ettha ca purimehi tīhi upacārappattāpi appanāpatāpi mettā kathitā, pacchimena appanāpattāva.

Karuṇāyanti etāyāti karuṇā. Karuṇāyanākāro karuṇāyanā. Karuṇāya ayitassa karuṇāsamaṅgino bhāvo karuṇāyitattaṃ. Vihiṃsāya vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Idhāpi purimanayeneva upacārappanābhedo veditabbo. Ubhayatthāpi ca pariyosānapade mettākaruṇāti cetovimuttivisesanatthaṃ vuttaṃ.

Ettha ca kāmavitakko sattesupi uppajjati saṅkhāresupi. Ubhayattha uppannopi kammapathabhedova. Byāpādo pana sattesu uppannoyeva kammapathaṃ bhindati, na itaro. Vihiṃsāyapi eseva nayo. Ettha ca duvidhā kathā – sabbasaṅgāhikā ceva asambhinnā ca. Kāmadhātuggahaṇena hi byāpādavihiṃsādhātuyopi gahitā. Kāmadhātuyāyeva pana nīharitvā nīharitvā dvepi etā dassitāti. Ayaṃ tāvettha sabbasaṅgāhikakathā . Ṭhapetvā pana byāpādavihiṃsādhātuyo sesā sabbāpi kāmadhātu evāti. Ayaṃ asambhinnakathā nāma. Nekkhammadhātuggahaṇenāpi abyāpādaavihiṃsādhātuyo gahitāyeva. Nekkhammadhātuto pana nīharitvā nīharitvā tadubhayampi dassitanti ayametthāpi sabbasaṅgāhikakathā. Ṭhapetvā abyāpādaavihiṃsādhātuyo avasesā nekkhammadhātūti ayaṃ asambhinnakathā nāma.

Imāhi ca chahi dhātūhi pariggahitā hi aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Sabbāpi hi tā kāmadhātutova nīharitvā nīharitvā labhāpetabbā aṭṭhārasa dhātuyova hontīti tiṇṇaṃ chakkānaṃ vasena aṭṭhārasa honti. Evaṃ pana aggahetvā ekekasmiṃ chakke vuttanayena aṭṭhārasa aṭṭhārasa katvā sabbānipi tāni aṭṭhārasakāni ekajjhaṃ abhisaṅkhipitvā aṭṭhāraseva hontīti veditabbā. Iti imasmiṃ suttantabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve tebhūmikāti evamettha sammasanacārova kathitoti veditabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

182.現在爲了說明同樣的內容,問"什麼是欲界?"等。這裡,所說的"相應"是指通過結合而相應。推理和思維等在前面已經說明。侵擾是指干擾,使其痛苦。強烈的干擾是指通過對生命的傷害等造成的干擾,使其痛苦。強烈的傷害是指傷害的行為。傷害是指以此傷害眾生的行為。強烈的傷害是指強烈的傷害行為。憤怒是指撞擊。強烈的憤怒是指強烈的撞擊。無論何處,通過"vi"的字首使詞語增強。傷害是指以此為基礎的傷害,對他人的傷害或對他人造成的傷害。 慈是指以此為基礎的慈。慈的性質是慈的特性。慈是指對他人安寧的狀態,因此稱為慈。心中無煩惱的解脫是心的解脫,是心的解脫。在這裡,通過前面的三種方法,無論是安住還是專注,都可以說是慈,而後者是專注的結果。 悲是指以此為基礎的悲。悲的性質是悲的特性。悲是指對他人痛苦的狀態,因此稱為悲。心中無傷害的解脫是心的解脫。在這裡,也應當按照前面的方法理解安住與專注的區別。無論是兩者,都被稱為慈悲,是爲了說明心的解脫的特殊性質。 在這裡,欲尋也會在眾生和因緣中產生。兩者的產生是因果法則的不同。煩惱則是在眾生中產生,會破壞因果法則,而其他則不會。傷害也是同樣的道理。在這裡有兩種討論——一種是普遍的,另一種是不分的。通過把握欲界,煩惱和傷害的界也被把握了。通過欲界的特性,將兩者分別展示出來。這是普遍的討論。通過把握出離界,無煩惱和無傷害的界也被把握了。同樣地,通過出離界的特性,將兩者分別展示出來。這是不分的討論。 通過這六種界,十八界就被把握了。所有這些都是欲界的特性,因此應當通過三種法則來理解十八界。這樣,通過不考慮個別的情況,而是將所有這些界合併在一起,十八界就被視為一種整體。因此,在這部經文中,十六種界是欲界的,兩者是三界的,這樣在這裡的討論也應當被理解為如此。 經文的解釋。 2.《阿毗達摩經》的解釋。

  1. Abhidhammabhājanīye sarūpeneva sabbāpi dhātuyo dassento aṭṭhārasa dhātuyo – cakkhudhātu rūpadhātūtiādimāha. Tattha uddesavāre tāva –

Atthato lakkhaṇādito, kamatāvatvasaṅkhato;

Paccayā atha daṭṭhabbā, veditabbo vinicchayo.

Tattha 『atthato』ti cakkhatīti cakkhu. Rūpayatīti rūpaṃ. Cakkhussa viññāṇaṃ cakkhuviññāṇanti evamādinā tāva nayena cakkhādīnaṃ visesatthato veditabbo vinicchayo. Avisesena pana vidahati, dhīyate, vidhānaṃ, vidhīyate etāya, ettha vā dhīyatīti dhātu. Lokiyā hi dhātuyo kāraṇabhāvena vavatthitā hutvā suvaṇṇarajatādidhātuyo viya suvaṇṇarajatādiṃ anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti ; bhārahārehi ca bhāro viya sattehi dhīyante dhārīyanteti attho. Dukkhavidhānamattameva cetā avasavattanato. Etāhi ca karaṇabhūtāhi saṃsāradukkhaṃ sattehi anuvidhīyati; tathāvihitañcetaṃ etāsveva dhīyati ṭhapīyatīti attho. Iti cakkhādīsu ekeko dhammo yathāsambhavaṃ vidahati dhīyatetiādiatthavasena dhātūti vuccati.

Apica yathā titthiyānaṃ attā nāma sabhāvato natthi, na evametā. Etā pana attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo. Yathā ca loke vicittā haritālamanosilādayo silāvayavā dhātuyoti vuccanti, evametāpi dhātuyo viya dhātuyo. Vicittā hetā ñāṇañeyyāvayavāti. Yathā vā sarīrasaṅkhātassa samudāyassa avayavabhūtesu rasasoṇitādīsu aññamaññaṃ visabhāgalakkhaṇaparicchinnesu dhātusamaññā, evametesupi pañcakkhandhasaṅkhātassa attabhāvassa avayavesu dhātusamaññā veditabbā. Aññamaññavisabhāgalakkhaṇaparicchinnā hete cakkhādayoti. Apica dhātūti nijjīvamattassetaṃ adhivacanaṃ. Tathā hi bhagavā – 『『cha dhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso』』tiādīsu (ma. ni.

183.在《阿毗達摩經》的解釋中,爲了直接顯示所有的界,他說"十八界 - 眼界、色界"等。其中,在列舉部分: 應當從意義、特徵等、 次第、數量和簡略、 緣等方面來理解 判斷。 其中,"從意義"是指:看見,所以是眼。顯現,所以是色。眼的識是眼識。這樣,首先應當從眼等的特殊意義來理解判斷。一般來說,安排、被放置、規定、由此規定、或在此被放置,所以是界。因為世間的界作為原因而確立,就像金銀等界產生金銀等,產生各種輪迴的苦;被眾生所承擔,就像重擔被負重者所承擔。這些只是苦的安排,因為不受控制。由這些作為工具,輪迴的苦被眾生所隨順;這樣安排的苦被放置在這些界中。因此,眼等每一法根據適合的情況,以安排、被放置等的意義而被稱為界。 而且,就像外道所說的我在本質上是不存在的,這些界不是這樣。這些界是因為保持自己的本質而稱為界。就像在世間中,各種各樣的黃土、硃砂等巖石的部分被稱為界,同樣地,這些也像界一樣是界。因為這些是智慧所知的各種部分。或者,就像在被稱為身體的集合體中,作為部分的液體、血液等,以相互不同的特徵而區分,有界的名稱,同樣地,在被稱為五蘊的自體的部分中,也應當理解有界的名稱。因為這些眼等是以相互不同的特徵而區分的。而且,界是無生命實體的代名詞。因此,世尊說:"比丘,這個人有六界"等。

3.343-344) jīvasaññāsamūhanatthaṃ dhātudesanaṃ akāsīti. Tasmā yathāvuttenatthena cakkhu ca taṃ dhātu cāti cakkhudhātu …pe… manoviññāṇañca taṃ dhātu cāti manoviññāṇadhātūti evaṃ tāvettha atthato viññātabbo vinicchayo.

『Lakkhaṇādito』ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇādito pettha veditabbo vinicchayo. Tāni ca pana tesaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

『Kamato』ti idhāpi pubbe vuttesu uppattikkamādīsu desanākkamova yujjati. So ca panāyaṃ hetuphalānupubbavavatthānavasena vutto. Cakkhudhātu rūpadhātūti idañhi dvayaṃ hetu. Cakkhuviññāṇadhātūti phalaṃ. Evaṃ sabbattha kamato veditabbo vinicchayo.

『Tāvatvato』ti tāvabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – tesu tesu hi suttābhidhammapadesesu ābhādhātu, subhadhātu, ākāsānañcāyatanadhātu, viññāṇañcāyatanadhātu, ākiñcaññāyatanadhātu , nevasaññānāsaññāyatanadhātu, saññāvedayitanirodhadhātu, kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu, sukhadhātu, dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu , avijjādhātu, ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu, hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu, pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu, saṅkhatadhātu, asaṅkhatadhātu, anekadhātunānādhātulokoti evamādayo aññāpi dhātuyo dissanti.

Evaṃ sati sabbāsaṃ vasena paricchedaṃ akatvā kasmā aṭṭhārasāti ayameva paricchedo katoti ce? Sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā. Rūpadhātuyeva hi ābhādhātu. Subhadhātu pana rūpādippaṭibaddhā. Kasmā? Subhanimittattā. Subhanimittañhi subhadhātu. Tañca rūpādivinimuttaṃ na vijjati, kusalavipākārammaṇā vā rūpādayo eva subhadhātūti rūpādimattamevesā. Ākāsānañcāyatanadhātuādīsu cittaṃ manoviññāṇadhātu. Sesā dhammā dhammadhātu. Saññāvedayitanirodhadhātu pana sabhāvato natthi; dhātudvayanirodhamattameva hi sā. Kāmadhātu dhammadhātumattaṃ vā hoti, yathāha 『『tattha katamā kāmadhātu? Kāmapaṭisaṃyutto takko …pe… micchāsaṅkappo』』ti; aṭṭhārasapi dhātuyo vā, yathāha 『『heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ katvā uparito paranimmitavasavattideve antokaritvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā, rūpā, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ayaṃ vuccati kāmadhātū』』ti. Nekkhammadhātu dhammadhātu eva; 『『sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātū』』ti vā vacanato manoviññāṇadhātupi hotiyeva. Byāpādavihiṃsāabyāpādaavihiṃsāsukhadukkhasomanassadomanassupekkhāavijjāārambhanikkamaparakkamadhātuyo dhammadhātuyeva.

3.343-344)爲了去除生命的想法而作界的教導。因此,根據所說的意義,眼和它是界,所以是眼界...乃至...意識和它是界,所以是意識界。這樣,首先應當從意義上理解判斷。 "從特徵等"是指,這裡也應當從眼等的特徵等來理解判斷。它們的特徵等應當按照前面所說的方法來理解。 "從次第"是指,這裡也適合前面所說的生起次第等中的教導次第。這是根據因果的次第而說的。眼界和色界這兩個是因。眼識界是果。這樣,應當從次第上理解所有的判斷。 "從數量"是指從數量的狀態。這是說:在那些經和阿毗達摩的各個部分中,可以看到光明界、凈界、空無邊處界、識無邊處界、無所有處界、非想非非想處界、想受滅界、欲界、嗔恚界、傷害界、出離界、無嗔恚界、無傷害界、樂界、苦界、喜界、憂界、舍界、無明界、精進界、出發界、勇猛界、地獄、中界、上界、地界、水界、火界、風界、空界、識界、有為界、無為界、多界種種界世間等其他的界。 既然如此,為什麼不包括所有界而只限定為十八界呢?因為所有實際存在的界都包含在其中。光明界就是色界。凈界則與色等相關。為什麼?因為是凈相。凈相就是凈界。它離開色等是不存在的,或者說善業果報的所緣色等就是凈界,所以它只是色等而已。在空無邊處界等中,心是意識界。其餘的法是法界。想受滅界實際上是不存在的;它只是兩種界的滅盡而已。欲界只是法界,如說"什麼是欲界?與欲相應的思維...乃至...邪思惟";或者是十八界,如說"以下至阿鼻地獄為邊界,上至他化自在天為內,在這中間,屬於這裡、包含在這裡的蘊界處、色、受、想、行、識,這被稱為欲界"。出離界就是法界;或者因為說"一切善法是出離界",所以也包括意識界。嗔恚界、傷害界、無嗔恚界、無傷害界、樂界、苦界、喜界、憂界、舍界、無明界、精進界、出發界、勇猛界都只是法界。

Hīnamajjhimapaṇītadhātuyo aṭṭhārasadhātumattameva. Hīnā hi cakkhādayo hīnadhātu. Majjhimapaṇītā cakkhādayo majjhimā ceva paṇītā ca dhātū. Nippariyāyena pana akusalā dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo hīnadhātu. Lokiyā kusalābyākatā ubhopi cakkhudhātuādayo ca majjhimadhātu. Lokuttarā pana dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo paṇītadhātu. Pathavītejovāyodhātuyo phoṭṭhabbadhātuyeva. Āpodhātu ākāsadhātu ca dhammadhātuyeva. Viññāṇadhātu cakkhuviññāṇādisattaviññāṇadhātusaṅkhepoyeva. Sattarasa dhātuyo dhammadhātuekadeso ca saṅkhatadhātu. Asaṅkhatadhātu pana dhammadhātuekadesova. Anekadhātunānādhātuloko pana aṭṭhārasadhātuppabhedamattamevāti. Iti sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā aṭṭhāraseva vuttāti.

Apica vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññīnaṃ jīvasaññāsamūhanatthampi aṭṭhāraseva vuttā . Santi hi sattā vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññino. Tesaṃ cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇamanoviññāṇadhātubhedena tassā anekattaṃ, cakkhurūpādipaccayāyattavuttitāya aniccatañca pakāsetvā dīgharattānusayitaṃ jīvasaññaṃ samūhanitukāmena bhagavatā aṭṭhārasa dhātuyo pakāsitā. Kiñca bhiyyo? Tathā veneyyajjhāsayavasena; ye ca imāya nātisaṅkhepavitthārāya desanāya veneyyā sattā, tadajjhāsayavasena ca aṭṭhāraseva pakāsitā.

Saṅkhepavitthāranayena tathā tathā hi,

Dhammaṃ pakāsayati esa yathā yathāssa;

Saddhammatejavihataṃ vilayaṃ khaṇena,

Veneyyasattahadayesu tamo payātīti.

Evamettha 『tāvatvato』 veditabbo vinicchayo.

『Saṅkhato』ti cakkhudhātu tāva jātito eko dhammotveva saṅkhaṃ gacchati cakkhupasādavasena. Tathā sotaghānajivhākāyarūpasaddagandharasadhātuyo sotapasādādivasena. Phoṭṭhabbadhātu pana pathavītejovāyovasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Cakkhuviññāṇadhātu kusalākusalavipākavasena dve dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇadhātuyo. Manodhātu pana pañcadvārāvajjanakusalākusalavipākasampaṭicchanavasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Dhammadhātu tiṇṇaṃ arūpakkhandhānaṃ, soḷasannaṃ sukhumarūpānaṃ, asaṅkhatāya ca dhātuyā vasena vīsatidhammāti saṅkhaṃ gacchati. Manoviññāṇadhātu sesakusalākusalābyākataviññāṇavasena chasattatidhammāti saṅkhaṃ gacchatīti evamettha 『saṅkhato』 veditabbo vinicchayo.

『Paccayā』ti cakkhudhātuādīnaṃ cakkhuviññāṇadhātuādīsu paccayato veditabbo vinicchayo. So panetesaṃ paccayabhāvo niddesavāre āvi bhavissati.

『Daṭṭhabbā』ti daṭṭhabbatopettha vinicchayo veditabboti attho. Sabbā eva hi saṅkhatā dhātuyo pubbantāparantavivittato, dhuvasubhasukhattabhāvasuññato, paccayāyattavuttito ca daṭṭhabbā. Visesato panettha bheritalaṃ viya cakkhudhātu daṭṭhabbā, daṇḍo viya rūpadhātu, saddo viya cakkhuviññāṇadhātu . Tathā ādāsatalaṃ viya cakkhudhātu, mukhaṃ viya rūpadhātu, mukhanimittaṃ viya cakkhuviññāṇadhātu. Atha vā ucchutilāni viya cakkhudhātu, yantacakkayaṭṭhi viya rūpadhātu, ucchurasatelāni viya cakkhuviññāṇadhātu. Tathā adharāraṇī viya cakkhudhātu, uttarāraṇī viya rūpadhātu, aggi viya cakkhuviññāṇadhātu. Esa nayo sotadhātuādīsupi.

Hīnamajjhimapaṇītadhātuyo aṭṭhārasadhātumattameva. 低劣、中等、崇高的界僅限於十八界。眼等是低劣的界。眼等既是中等的也是崇高的界。一般來說,惡法的界和意識界是低劣的界。世間的善法被稱為兩種,眼界等是中等的界。而超世間的法界和意識界則是崇高的界。地、水、火、風四大界僅是可觸界。空界和法界也是法界。意識界是眼識等的眾生意識界的簡略。七十七界是法界的一個部分。無為界則是法界的一個部分。多種界、不同界的世界僅限於十八界的細分。因此,所有實際存在的界都因其內在的特性而被稱為十八界。 此外,在意識特性中,意識的生命想法也僅限於十八界。確實有眾生在意識特性中有生命的想法。它們的眼、耳、鼻、舌、身、意識的界由此而異,因眼、色等的緣而顯現出無常的特性。爲了去除長久以來的生命想法,世尊顯現了十八界。再者,依據受法的意圖;那些以此為基礎的眾生,依照這教導而被描述為十八界。 以簡略與廣泛的方式,如下所示: 如是法教導,逐漸顯現, 正法如光照耀,瞬間消除黑暗。 因此,在這裡應當理解為"從數量上"的判斷。 「從因」是指眼界等從出生的因而成為法界。眼界的清凈等同樣是因。耳、鼻、舌、身、色、聲、香、味、觸等的界根據耳的清凈等而成為法。可觸界則是地、水、火、風三種法。眼識界因善、惡、果而成為兩種法。耳、鼻、舌、身、意識的界也是如此。意識界因五感的作用、善、惡、果而成為三種法。法界是三種無色蘊,十六種微細的色法,以及無為法的緣而成為二十種法。因此,在這裡應當理解為「從因」的判斷。 「從緣」是指眼界等的眼識界等應當從緣的角度理解判斷。它們的緣的特性將在定義部分中說明。 「應當被觀察」是指應當從觀察的角度理解。在這裡,所有的有為界都因其存在的特性而顯現出恒常、美好、幸福的特性,因緣的特性而應當被觀察。特別地,像鼓聲的眼界應當被觀察,像杖的色界,像聲音的眼識界。同樣,像基礎的眼界,像臉的色界,像臉的象徵的眼識界。或者,像身體的眼界,像車輪的色界,像身體的象徵的眼識界。又或者,像下方的眼界,像上方的色界,像火的眼識界。這樣的方式也適用於耳界等。

Manodhātu pana yathāsambhavato cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ purecarānucarā viya daṭṭhabbā. Dhammadhātuyā vedanākkhandho sallamiva sūlamiva ca daṭṭhabbo ; saññāsaṅkhārakkhandhā vedanāsallasūlayogā āturā viya; puthujjanānaṃ vā saññā āsādukkhajananato rittamuṭṭhi viya, ayathābhuccanimittaggāhakato vanamigo viya; saṅkhārā paṭisandhiyaṃ pakkhipanato aṅgārakāsuyaṃ khipanakapuriso viya, jātidukkhānubandhanato rājapurisānubandhacorā viya, sabbānatthāvahassa khandhasantānassa hetuto visarukkhabījāni viya; rūpaṃ nānāvidhūpaddavanimittato khuracakkaṃ viya daṭṭhabbaṃ.

Asaṅkhatā pana dhātu amatato santato khemato ca daṭṭhabbā. Kasmā? Sabbānatthapaṭipakkhabhūtattā. Manoviññāṇadhātu gahitārammaṇaṃ muñcitvāpi aññaṃ gahetvāva pavatanato vanamakkaṭo viya, duddamanato assakhaḷuṅko viya, yatthakāmanipātito vehāsaṃ khittadaṇḍo viya, lobhadosādinānappakārakilesayogato raṅganaṭo viya daṭṭhabboti.

  1. Niddesavāre cakkhuñca paṭicca rūpe cāti idañca dvayaṃ paṭicca aññañca kiriyāmanodhātuñceva sampayuttakhandhattayañcāti attho. Cakkhuviññāṇadhātuyā hi cakkhu nissayapaccayo hoti, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, kiriyamanodhātu vigatapaccayo, tayo arūpakkhandhā sahajātapaccayo. Tasmā esā cakkhuviññāṇadhātu ime cattāro paṭicca uppajjati nāma. Sotañca paṭiccātiādīsupi eseva nayo.

Niruddhasamanantarāti niruddhāya samanantarā. Tajjā manodhātūti tasmiṃ ārammaṇe jātā kusalākusalavipākato duvidhā manodhātu sampaṭicchanakiccā. Sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāroti etesu cakkhuviññāṇādīsu sabbadhammesu uppajjamānesu paṭhamasamannāhāro; cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ vā ārammaṇasaṅkhātesu sabbadhammesu paṭhamasamannāhāroti ayamettha attho veditabbo. Etena pañcadvārāvajjanakiccā kiriyamanodhātu gahitāti veditabbā.

Manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarāti ettha pi-kāro sampiṇḍanattho. Tasmā manodhātuyāpi manoviññāṇadhātuyāpīti ayamettha attho veditabbo. Tena yā ca vipākamanodhātuyā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati santīraṇakiccā vipākamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati voṭṭhabbanakiccā kiriyamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati javanakiccā manoviññāṇadhātu – tā sabbāpi kathitā hotīti veditabbā. Manañca paṭiccāti bhavaṅgamanaṃ. Dhamme cāti catubhūmikadhammārammaṇaṃ. Uppajjati manoviññāṇanti sahāvajjanakaṃ javanaṃ nibbattati.

Imasmiṃ pana ṭhāne hatthe gahitapañhaṃ nāma gaṇhiṃsu. Mahādhammarakkhitatthero kira nāma dīghabhāṇakābhayattheraṃ hatthe gahetvā āha – 『paṭiccāti nāma āgataṭṭhāne āvajjanaṃ visuṃ na kātabbaṃ, bhavaṅganissitakameva kātabba』nti. Tasmā idha manoti sahāvajjanakaṃ bhavaṅgaṃ. Manoviññāṇanti javanamanoviññāṇaṃ. Imasmiṃ pana abhidhammabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

意界應當根據情況被觀察為如同眼識界等的前導和后隨。在法界中,受蘊應當被觀察為如同箭或刺;想蘊和行蘊如同被受的箭或刺所傷的病人;或者對於凡夫來說,想如同產生不愉快的空拳頭,如同錯誤地抓取相的林中鹿;行如同將人投入轉生的人,如同將人投入火坑,如同追隨國王的盜賊,如同一切不幸的蘊相續的因,如同毒樹的種子;色應當被觀察為如同能帶來各種災難的剃刀輪。 無為界則應當被觀察為不死、寂靜、安穩。為什麼?因為它是一切不幸的對立面。意識界應當被觀察為如同抓住所緣后又放開抓住另一個的森林猴子,如同難以馴服的野馬,如同隨意投擲的木棒,如同具有貪嗔等各種煩惱的舞臺演員。 184.在解釋部分,"緣于眼和色"是指緣于這兩者以及其他的作意界和相應的三蘊的意思。對於眼識界來說,眼是依止緣,色是所緣緣,作意界是無間緣,三無色蘊是俱生緣。因此,這個眼識界被稱為緣于這四者而生起。對於"緣于耳"等也是同樣的道理。 "剛滅之後"是指剛剛滅去之後。"相應的意界"是指在那個所緣中生起的善或不善果報的兩種意界,具有領受的作用。或者在一切法中的最初作意,是指在這些眼識等一切法生起時的最初作意;或者是眼識界等的所緣所稱的一切法的最初作意,這裡應當理解這個意思。由此應當理解包括了五門轉向作用的唯作意界。 "意界也生起后剛滅之後"中的"也"字是連線的意思。因此,這裡應當理解為"意界也,意識界也"的意思。由此應當理解,無論是在果報意界生起后剛滅之後生起的具有推度作用的果報意識界,還是在它生起后剛滅之後生起的具有確定作用的唯作意識界,或者是在它生起后剛滅之後生起的具有速行作用的意識界 - 這些都被說到了。"緣于意"是指有分意。"和法"是指四地的法所緣。"生起意識"是指包括轉向的速行生起。 在這個地方,他們提出了所謂的"手中握著的問題"。據說,大法護長老抓住長部誦者無畏長老的手說:"在'緣于'這個詞出現的地方,不應該把轉向分開,應該與有分相連。"因此,這裡的"意"是包括轉向的有分。"意識"是速行意識。在這個阿毗達摩分別中,十六界是欲界的,兩個是四地的,說的是世間和出世間的混合。 阿毗達摩分別的解釋。 3.問答的解釋

  1. Pañhāpucchake aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ heṭṭhā vuttanayānusāreneva kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana cha dhātuyo parittārammaṇāti idaṃ pana pañcannaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ manodhātuyā ca ekantena pañcasu rūpārammaṇādīsu pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Dve dhātuyoti vuttānaṃ pana dhammadhātumanoviññāṇadhātūnaṃ manāyatanadhammāyatanesu vuttanayeneva parittārammaṇāditā veditabbā. Iti imasmimpi pañhāpucchake soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitā. Evamayaṃ dhātuvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā desitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Dhātuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Saccavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare saccavibhaṅge cattārīti gaṇanaparicchedo. Ariyasaccānīti paricchinnadhammanidassanaṃ. Dukkhaṃ ariyasaccantiādimhi pana uddesavāre –

Vibhāgato nibbacana-lakkhaṇādippabhedato;

Atthatthuddhārato ceva, anūnādhikato tathā.

Kamato ariyasaccesu, yaṃ ñāṇaṃ tassa kiccato;

Antogadhānaṃ pabhedo, upamāto catukkato.

Suññatekavidhādīhi, sabhāgavisabhāgato;

Vinicchayo veditabbo, viññunā sāsanakkame.

Tattha 『vibhāgato』ti dukkhādīnañhi cattāro cattāro atthā vibhattā tathā avitathā anaññathā, ye dukkhādīni abhisamentehi abhisametabbā. Yathāha, 『『dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, vipariṇāmaṭṭho – ime cattāro dukkhassa dukkhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Samudayassa āyūhanaṭṭho, nidānaṭṭho, saṃyogaṭṭho, palibodhaṭṭho…pe… nirodhassa nissaraṇaṭṭho, vivekaṭṭho, asaṅkhataṭṭho, amataṭṭho…pe… maggassa niyyānaṭṭho, hetvaṭṭho, dassanaṭṭho, ādhipateyyaṭṭho – ime cattāro maggassa maggaṭṭhā tathā avitathā anaññathā』』ti (paṭi. ma. 2.8). Tathā 『『dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, viparināmaṭṭho, abhisamayaṭṭho』』ti (paṭi. ma. 2.11) evamādi. Iti evaṃ vibhattānaṃ catunnaṃ catunnaṃ atthānaṃ vasena dukkhādīni veditabbānīti. Ayaṃ tāvettha vibhāgato vinicchayo veditabbo.

『Nibbacanalakkhaṇādippabhedato』ti ettha pana 『nibbacanato』 tāva idha 『du』iti ayaṃ saddo kucchite dissati; kucchitañhi puttaṃ duputtoti vadanti. 『Khaṃ』saddo pana tucche; tucchañhi ākāsaṃ khanti vuccati. Idañca paṭhamasaccaṃ kucchitaṃ anekaupaddavādhiṭṭhānato, tucchaṃ bālajanaparikappitadhuvasubhasukhattabhāvavirahitato. Tasmā kucchitattā tucchattā ca dukkhanti vuccati. 『Saṃ』iti ca ayaṃ saddo 『『samāgamo sameta』』ntiādīsu (vibha. 199; dī. ni.

在問答中,關於十八種界的內容應當根據前述的方式理解善等的性質。在所緣中,六種界被稱為微小的所緣;而這是指五種眼識等的意識界和單獨的一種意識界的情況。因此,對於所述的兩種界,法界和意識界在心所界和法所界中也應當理解為微小的所緣。這樣,在這個問答中,十六種界是欲界,兩個是四地的,世間與出世間的混合被提及。這樣,界的分析也被描述為經過反覆的解釋。 關於《解惑的分析》的分析部分 界的分析已完成。 真理的分析 佛經的分析 現在在真理的分析中,分為四個部分的計算。阿利耶真理是指有限的法的顯現。苦是真理的開始。 從分析的角度來看,關於苦等的四個方面被分開並且不變且沒有其他的,苦等應當被明白。比如說:「苦的受苦處、因緣處、聚集處、變遷處——這四個苦的處所同樣不變且沒有其他。集的生起處、因緣處、結合處、障礙處……滅的解脫處、離開處、無為處、不死處……道的引導處、因處、見處、主導處——這四個道的處所同樣不變且沒有其他。」(《中部經典》2.8)。同樣,「苦的受苦處、因緣處、聚集處、變遷處、顯現處」(《中部經典》2.11)等如此。因此,依照這四個方面的分開,苦等應當被理解。這是這裡應當理解的分析判斷。 「從分析的角度來看」的意思是,在這裡「從分開」是指苦等的四個方面被分開且不變且沒有其他,苦等應當被明白。比如說,「苦的受苦處、因緣處、聚集處、變遷處、顯現處」應當是如此。 「關於因緣的特性等」是指「因緣」的意思在這裡顯現為「苦」的意思;因為在痛苦中,常常會說「苦的兒子」。而「空」的意思則是指空洞;空洞被稱為空中。因此,第一真理是痛苦的,因多種苦的存在而顯現,空洞是因為缺乏無知的愚人所構成的恒常、美好、幸福的存在。因此,因痛苦的存在和空洞的存在而稱為痛苦。「相聚」是指「聚集」、「集合」等等。

2.396) saṃyogaṃ dīpeti; 『u』iti ayaṃ saddo 『『uppannaṃ udita』』ntiādīsu (pārā. 172; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 141) uppattiṃ. 『Aya』saddo pana kāraṇaṃ dīpeti. Idañcāpi dutiyasaccaṃ avasesapaccayasamāyoge sati dukkhassuppattikāraṇaṃ. Iti dukkhassa saṃyoge uppattikāraṇattā dukkhasamudayanti vuccati.

Tatiyasaccaṃ pana yasmā 『ni』saddo abhāvaṃ 『rodha』saddo ca cārakaṃ dīpeti, tasmā abhāvo ettha saṃsāracārakasaṅkhātassa dukkharodhassa sabbagatisuññattā, samadhigate vā tasmiṃ saṃsāracārakasaṅkhātassa dukkharodhassa abhāvo hoti tappaṭipakkhattātipi dukkhanirodhanti vuccati, dukkhassa vā anuppādanirodhapaccayattā dukkhanirodhanti. Catutthasaccaṃ pana yasmā etaṃ dukkhanirodhaṃ gacchati ārammaṇavasena tadabhimukhībhūtattā, paṭipadā ca hoti dukkhanirodhappattiyā, tasmā dukkhanirodhagāminī paṭipadāti vuccati.

Yasmā panetāni buddhādayo ariyā paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānīti vuccanti. Yathāha – 『『catārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni (saṃ. ni. 5.1097). Katamāni…pe… imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Ariyā imāni paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānīti vuccantī』』ti. Apica ariyassa saccānītipi ariyasaccāni. Yathāha – 『『sadevake, bhikkhave, loke…pe… sadevamanussāya tathāgato ariyo, tasmā ariyasaccānīti vuccantī』』ti. Atha vā etesaṃ abhisambuddhattā ariyabhāvasiddhitopi ariyasaccāni. Yathāha – 『『imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisambuddhattā tathāgato arahaṃ sammāsambuddho 『ariyo』ti vuccatī』』ti. Apica kho pana ariyāni saccānītipi ariyasaccāni; ariyānīti tathāni avitathāni avisaṃvādakānīti attho. Yathāha – 『『imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni tathāni avitathāni anaññathāni, tasmā ariyasaccānīti vuccantī』』ti. Evamettha nibbacanato vinicchayo veditabbo.

Kathaṃ 『lakkhaṇādippabhedato』? Ettha hi bādhanalakkhaṇaṃ dukkhasaccaṃ, santāpanarasaṃ, pavattipaccupaṭṭhānaṃ. Pabhavalakkhaṇaṃ samudayasaccaṃ, anupacchedakaraṇarasaṃ, palibodhapaccupaṭṭhānaṃ. Santilakkhaṇaṃ nirodhasaccaṃ, accutirasaṃ, animittapaccupaṭṭhānaṃ . Niyyānalakkhaṇaṃ maggasaccaṃ, kilesappahānakaraṇarasaṃ, vuṭṭhānapaccupaṭṭhānaṃ. Apica pavattipavattakanivattinivattakalakkhaṇāni paṭipāṭiyā. Tathā saṅkhatataṇhāasaṅkhatadassanalakkhaṇāni cāti evamettha 『lakkhaṇādippabhedato』 vinicchayo veditabbo.

『Atthatthuddhārato cevā』ti ettha pana atthato tāva ko saccaṭṭhoti ce? Yo paññācakkhunā upaparikkhamānānaṃ māyāva viparītako, marīcīva visaṃvādako, titthiyānaṃ attāva anupalabbhasabhāvo ca na hoti; atha kho bādhanapabhavasantiniyyānappakārena tacchāviparītabhūtabhāvena ariyañāṇassa gocaro hotiyeva; esa aggilakkhaṇaṃ viya, lokapakati viya ca tacchāviparītabhūtabhāvo saccaṭṭhoti veditabbo. Yathāha – 『『idaṃ dukkhanti kho, bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathameta』』nti (saṃ. ni.

2.396) 說明結合;「u」這個詞在「生起的、出現的」等等中顯示了生起。「這」這個詞則表示原因。在第二真理中,關於剩餘條件的結合存在時,痛苦的生起原因。由此,因痛苦的結合而稱為痛苦的生起。 第三真理是因為「ni」這個詞表示缺失,「rodha」這個詞表示消除,因此在這裡缺失是指輪迴的消除,因所有生處的空無而存在,在此輪迴的消除中,因對立面而稱為痛苦的消除,或者因痛苦的不再生起的原因而稱為痛苦的消除。第四真理是因為它是痛苦的消除,因所緣而顯現,因其面向而成為修道,因達到痛苦的消除而稱為通往痛苦消除的道路。 因為這些,佛陀等聖者洞察了這些真理,因此稱為聖者的真理。正如所說:「四種,僧侶們,聖者的真理。」(《增支部》5.1097)。哪四種……這些就是,僧侶們,這四種聖者的真理。聖者們洞察這些,因此稱為聖者的真理。此外,聖者的真理也可以稱為聖者的真理。正如所說:「在有天有人的世界中……正如如來是聖者,因此稱為聖者的真理。」又或者因為他們的完全覺悟而稱為聖者的真理。正如所說:「這些,僧侶們,四種聖者的真理,因如實的覺悟而稱為如來、應供、正覺者『聖者』。」此外,聖者的真理也可以稱為聖者的真理;聖者是指不變、不虛妄的意思。正如所說:「這些,僧侶們,這四種聖者的真理是不變的、沒有其他的,因此稱為聖者的真理。」因此,在這裡應當理解為關於消除的分析判斷。 「如何從特性等的角度來看?」在這裡,痛苦的特性是痛苦的真理,痛苦的滋味、產生的條件。生起的特性是生起的真理,消除的條件、障礙的條件。寧靜的特性是消除的真理,安穩的滋味、無相的條件。引導的特性是道路的真理,煩惱的去除條件、覺醒的條件。此外,還有產生、轉變、消除的特性。這樣,因緣的渴望、因緣的見解等特性,因而在這裡應當理解為「從特性等的角度來看」的分析判斷。 「從意義的提升來看」,這裡的意思是,什麼是真理的所在?誰在以智慧之眼觀察時,像幻影般的、像海市蜃樓般的、像異端者所說的自我等是不存在的;而是以障礙的性質、消除的性質、痛苦的性質而稱為真實;這就像火的特性,或像世間的常態,這樣的性質被稱為真理。正如所說:「這是痛苦,僧侶們,這確實是如此,不變的、沒有其他的。」(《增支部》)

5.1090) vitthāro. Apica –

Nābādhakaṃ yato dukkhaṃ, dukkhā aññaṃ na bādhakaṃ;

Bādhakattaniyāmena, tato saccamidaṃ mataṃ.

Taṃ vinā nāññato dukkhaṃ, na hoti na ca taṃ tato;

Dukkhahetuniyāmena, iti saccaṃ visattikā.

Nāññā nibbānato santi, santaṃ na ca na taṃ yato;

Santabhāvaniyāmena, tato saccamidaṃ mataṃ.

Maggā aññaṃ na niyyānaṃ, aniyyāno na cāpi so;

Tacchaniyyānabhāvattā, iti so saccasammato.

Iti tacchāvipallāsa-bhūtabhāvaṃ catūsupi;

Dukkhādīsvavisesena, saccaṭṭhaṃ āhu paṇḍitāti.

Evaṃ 『atthato』 vinicchayo veditabbo.

Kathaṃ 『atthuddhārato』? Idhāyaṃ 『sacca』saddo anekesu atthesu dissati, seyyathidaṃ – 『『saccaṃ bhaṇe, na kujjheyyā』』tiādīsu (dha. pa. 224) vācāsacce. 『『Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā cā』』tiādīsu (jā. 2.21.433) viratisacce. 『『Kasmā nu saccāni vadanti nānā, pavādiyāse kusalāvadānā』』tiādīsu (su. ni. 891) diṭṭhisacce. 『『Ekañhi saccaṃ na dutiyamatthī』』tiādīsu (su. ni. 890) paramatthasacce nibbāne ceva magge ca. 『『Catunnaṃ ariyasaccānaṃ kati kusalā』』tiādīsu (vibha. 216) ariyasacce. Svāyamidhāpi ariyasacce vattatīti evamettha 『atthuddhārato』pi vinicchayo veditabbo.

『Anūnādhikato』ti kasmā pana cattāreva ariyasaccāni vuttāni, anūnāni anadhikānīti ce? Aññassāsambhavato, aññatarassa ca anapaneyyabhāvato; na hi etehi aññaṃ adhikaṃ vā etesaṃ vā ekampi apanetabbaṃ sambhoti. Yathāha – 『『idha, bhikkhave, āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā 『netaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ, aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ ṭhapetvā aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī』ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』tiādi. Yathā cāha – 『『yo hi koci, bhikkhave, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya 『netaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ, yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī』ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』tiādi (saṃ. ni.

5.1090) 詳細說明。此外 - 「痛苦是沒有障礙的,其他的痛苦不是障礙;因障礙的性質,因此這個真理被理解。」 「沒有其他的痛苦,不能存在,也不從此而來;因痛苦的原因,因此這個真理被理解。」 「沒有其他的涅槃,安寧的狀態,因安寧的性質,因此這個真理被理解。」 「道路沒有其他的引導,沒有引導也不是;因引導的性質,因此這個真理被承認。」 因此,關於痛苦等四種方面的特性,智慧者稱之為真理。 因此,關於「意義的提升」的分析應當這樣理解。 「如何從意義的提升來看?」在這裡,「真理」這個詞在許多意義中顯現,比如:「說真理時,不應生氣」等等(《法句經》224)語言的真理。「在真理中堅定的修行者」等(《增支部》2.21.433)戒律的真理。「為什麼真理有不同的說法,善良的教導?」等(《增支部》891)見解的真理。「一個真理沒有第二個意義」等(《增支部》890)究竟意義的真理,涅槃和道路。「四種聖者的真理有多少個善法?」等(《分部經典》216)聖者的真理。這裡也同樣是聖者的真理,因此關於「意義的提升」也應當理解為分析判斷。 「為什麼說不多不少」是指四種聖者的真理被提到,既不多也不少?是因為它們的不同性質,以及其中任何一種都不能被忽略;因為在這些中沒有其他的多或少。正如所說:「在這裡,僧侶們,若有修行者或婆羅門說『這不是第一痛苦的聖者真理,其他的痛苦的聖者真理是由釋迦牟尼所教導的。我將這第一痛苦的聖者真理放在一邊,另一個痛苦的聖者真理我將闡明。』這樣的地方是不存在的」等等。正如所說:「若有任何人,僧侶們,修行者或婆羅門如此說『這不是第一痛苦的聖者真理,由釋迦牟尼所教導的。我將這第一痛苦的聖者真理親自觀察,另一個痛苦的聖者真理我將闡明。』這樣的地方是不存在的」等等(《增支部》)。

5.1086).

Apica pavattimācikkhanto bhagavā sahetukaṃ ācikkhi, nivattiñca saupāyaṃ. Iti pavattinivattitadubhayahetūnaṃ etapparamato cattāreva vuttāni. Tathā pariññeyya pahātabba sacchikātabba bhāvetabbānaṃ, taṇhāvatthutaṇhātaṇhānirodhataṇhānirodhupāyānaṃ, ālayālayarāmatāālayasamugghātaālayasamugghātūpāyānañca vasenāpi cattāreva vuttānīti. Evamettha 『anūnādhikato』 vinicchayo veditabbo.

『Kamato』ti ayampi desanākkamova. Ettha ca oḷārikattā sabbasattasādhāraṇattā ca suviññeyyanti dukkhasaccaṃ paṭhamaṃ vuttaṃ, tasseva hetudassanatthaṃ tadanantaraṃ samudayasaccaṃ, hetunirodhā phalanirodhoti ñāpanatthaṃ tato nirodhasaccaṃ, tadadhigamupāyadassanatthaṃ ante maggasaccaṃ. Bhavasukhassādagadhitānaṃ vā sattānaṃ saṃvegajananatthaṃ paṭhamaṃ dukkhamāha. Taṃ neva akataṃ āgacchati, na issaranimmānādito hoti, ito pana hotīti ñāpanatthaṃ tadanantaraṃ samudayaṃ. Tato sahetukena dukkhena abhibhūtattā saṃviggamānasānaṃ dukkhanissaraṇagavesīnaṃ nissaraṇadassanena assāsajananatthaṃ nirodhaṃ. Tato nirodhādhigamatthaṃ nirodhasampāpakaṃ magganti evamettha 『kamato』 vinicchayo veditabbo.

『Ariyasaccesu yaṃ ñāṇaṃ tassa kiccato』ti saccañāṇakiccatopi vinicchayo veditabboti attho. Duvidhañhi saccañāṇaṃ – anubodhañāṇañca paṭivedhañāṇañca. Tattha anubodhañāṇaṃ lokiyaṃ anussavādivasena nirodhe magge ca pavattati. Paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ nirodhārammaṇaṃ katvā kiccato cattāripi saccāni paṭivijjhati. Yathāha – 『『yo, bhikkhave, dukkhaṃ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passatī』』ti (saṃ. ni.

5.1086). 此外,釋迦牟尼在描述過程中講解了因緣法,且有迴歸的方式。因此,關於因緣和迴歸的這兩種原因,已提到四種真理。同樣,應當理解為應知、應斷、應證、應修的四種真理,以及因渴望的存在、渴望的消除、渴望的消除方法、根本的存在、根本的狀態、根本的聚集、根本的聚集方法等四種真理。因此,關於「不多不少」的分析應當這樣理解。 「如何理解?」這個教導的過程也是如此。在這裡,由於普遍性和所有眾生的共同性,痛苦的真理首先被提到,其後是爲了說明其原因而提到的生起的真理,因緣的消除和果的消除因此被提到,接著是爲了說明其獲得方法而提到的道路的真理。爲了使那些沉迷於生的快樂的眾生產生覺醒,首先提到痛苦。痛苦不由未做而來,也不是因他人所生,而是從此而來,因此接著提到生起。然後,由於因痛苦的存在而被壓迫的眾生,因尋求痛苦的解脫而產生覺醒,因此提到消除。接著,爲了獲得消除的狀態而提到通往消除的道路,因此關於「如何理解」的分析應當這樣理解。 「關於在聖者的真理中,什麼是知識的責任」,這也是應當理解的意思。真理的知識有兩種:一種是覺知的知識,另一種是領悟的知識。在這裡,覺知的知識是世俗的,因聽聞等而生起,適用於消除和道路。領悟的知識是出世的,以消除為所緣,因而能洞察四種真理。正如所說:「誰見到痛苦,就見到痛苦的生起,見到痛苦的消除,見到通往痛苦消除的道路。」(《增支部》)

5.1100) sabbaṃ vattabbaṃ. Yaṃ panetaṃ lokiyaṃ, tattha dukkhañāṇaṃ pariyuṭṭhānābhibhavanavasena pavattamānaṃ sakkāyadiṭṭhiṃ nivatteti, samudayañāṇaṃ ucchedadiṭṭhiṃ, nirodhañāṇaṃ sassatadiṭṭhiṃ, maggañāṇaṃ akiriyadiṭṭhiṃ; dukkhañāṇaṃ vā dhuvasubhasukhattabhāvarahitesu khandhesu dhuvasubhasukhattabhāvasaññāsaṅkhātaṃ phale vippaṭipattiṃ, samudayañāṇaṃ issarappadhānakālasabhāvādīhi loko pavattatīti akāraṇe kāraṇābhimānappavattaṃ hetumhi vippaṭipattiṃ, nirodhañāṇaṃ arūpalokalokathūpikādīsu apavaggaggāhabhūtaṃ nirodhe vippaṭipattiṃ, maggañāṇaṃ kāmasukhallikaattakilamathānuyogappabhede avisuddhimagge visuddhimaggaggāhavasena pavattaṃ upāye vippaṭipattiṃ nivatteti. Tenetaṃ vuccati –

Loke lokappabhave, lokatthagame sive ca tadupāye;

Sammuyhati tāva naro, na vijānāti yāva saccānīti.

Evamettha 『ñāṇakiccato』pi vinicchayo veditabbo.

『Antogadhānaṃ pabhedā』ti dukkhasaccasmiñhi, ṭhapetvā taṇhañceva anāsavadhamme ca, sesā sabbadhammā antogadhā; samudayasacce chattiṃsa taṇhāvicaritāni; nirodhasaccaṃ asammissaṃ; maggasacce sammādiṭṭhimukhena vīmaṃsiddhipādapaññindriyapaññābaladhammavicayasambojjhaṅgāni. Sammāsaṅkappāpadesena tayo nekkhammavitakkādayo, sammāvācāpadesena cattāri vacīsucaritāni, sammākammantāpadesena tīṇi kāyasucaritāni, sammāājīvamukhena appicchatā santuṭṭhitā ca, sabbesaṃyeva vā etesaṃ sammāvācākammantājīvānaṃ ariyakantasīlattā sīlassa ca saddhāhatthena paṭiggahetabbattā tesaṃ atthitāya ca atthibhāvato saddhindriyasaddhābalachandiddhipādā, sammāvāyāmāpadesena catubbidhasammappadhānavīriyindriyavīriyabalavīriyasambojjhaṅgāni, sammāsatiapadesena catubbidhasatipaṭṭhānasatindriyasatibalasatisambojjhaṅgāni, sammāsamādhiapadesena savitakkasavicārādayo tayo tayo samādhī, cittasamādhisamādhindriyasamādhibalapītipassaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgāni antogadhānīti. Evamettha 『antogadhānaṃ pabhedā』pi vinicchayo veditabbo.

『Upamāto』ti bhāro viya hi dukkhasaccaṃ daṭṭhabbaṃ, bhārādānamiva samudayasaccaṃ, bhāranikkhepanamiva nirodhasaccaṃ, bhāranikkhepanūpāyo viya maggasaccaṃ; rogo viya ca dukkhasaccaṃ, roganidānamiva samudayasaccaṃ, rogavūpasamo viya nirodhasaccaṃ, bhesajjamiva maggasaccaṃ; dubbhikkhamiva vā dukkhasaccaṃ, dubbuṭṭhi viya samudayasaccaṃ, subhikkhamiva nirodhasaccaṃ , suvuṭṭhi viya maggasaccaṃ. Apica verīveramūlaverasamugghātaverasamugghātupāyehi, visarukkharukkhamūlamūlupacchedatadupacchedupāyehi, bhayabhayamūlanibbhayatadadhigamupāyehi, orimatīramahoghapārimatīrataṃsampāpakavāyāmehi ca yojetvāpetāni upamāto veditabbānīti. Evamettha 『upamāto』 vinicchayo veditabbo.

『Catukkato』ti atthi cettha dukkhaṃ na ariyasaccaṃ, atthi ariyasaccaṃ na dukkhaṃ, atthi dukkhañceva ariyasaccañca, atthi neva dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Esa nayo samudayādīsu. Tattha maggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca 『『yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti (saṃ. ni.

5.1100)應當全部說明。關於世俗的知識,痛苦的知識通過克服執著而消除身見,生起的知識消除斷見,消除的知識消除常見,道路的知識消除無作見;或者說,痛苦的知識在無常、無我、無樂的蘊中消除常、樂、我、凈的想法,這是對果的錯誤理解,生起的知識消除認為世界由自

3.15) vacanato saṅkhāradukkhatāya dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Nirodho ariyasaccaṃ na dukkhaṃ. Itaraṃ pana ariyasaccadvayaṃ siyā dukkhaṃ aniccato, na pana yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati tathatthena. Sabbākārena pana upādānakkhandhapañcakaṃ dukkhañceva ariyasaccañca aññatra taṇhāya. Maggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca yassa pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussati tathatthena neva dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Evaṃ samudayādīsupi yathāyogaṃ yojetvā 『catukkato』pettha vinicchayo veditabbo.

『Suññatekavidhādīhī』ti ettha suññato tāva paramatthena hi sabbāneva saccāni vedakakārakanibbutagamakābhāvato suññānīti veditabbāni. Tenetaṃ vuccati –

Dukkhameva hi na koci dukkhito, kārako na kiriyāva vijjati;

Atthi nibbuti na nibbuto pumā, maggamatthi gamako na vijjatīti.

Atha vā –

Dhuvasubhasukhattasuññaṃ, purimadvayamattasuññamamatapadaṃ;

Dhuvasukhaattavirahito, maggo iti suññato tesu.

Nirodhasuññāni vā tīṇi, nirodho ca sesattayasuñño. Phalasuñño vā ettha hetu samudaye dukkhassābhāvato magge ca nirodhassa, na phalena sagabbho pakativādīnaṃ pakati viya. Hetusuññañca phalaṃ dukkhasamudayānaṃ nirodhamaggānañca asamavāyā, na hetusamavetaṃ hetuphalaṃ hetuphalasamavāyavādīnaṃ dviaṇukādīni viya. Tenetaṃ vuccati –

Tayamidha nirodhasuññaṃ, tayena tenāpi nibbuti suññā;

Suñño phalena hetu, phalampi taṃ hetunā suññanti.

Evaṃ tāva 『suññato』 vinicchayo veditabbo.

『Ekavidhādīhī』ti sabbameva cettha dukkhaṃ ekavidhaṃ pavattibhāvato, duvidhaṃ nāmarūpato, tividhaṃ kāmarūpārūpūpapatibhavabhedato, catubbidhaṃ catuāhārabhedato, pañcavidhaṃ pañcupādānakkhandhabhedato. Samudayopi ekavidho pavattakabhāvato, duvidho diṭṭhisampayuttāsampayuttato, tividho kāmabhavavibhavataṇhābhedato, catubbidho catumaggappaheyyato, pañcavidho rūpābhinandanādibhedato, chabbidho chataṇhākāyabhedato. Nirodhopi ekavidho asaṅkhatadhātubhāvato, pariyāyena pana duvidho saupādisesaanupādisesato, tividho bhavattayavūpasamato, catubbidho catumaggādhigamanīyato, pañcavidho pañcābhinandanavūpasamato, chabbidho chataṇhākāyakkhayabhedato. Maggopi ekavidho bhāvetabbato, duvidho samathavipassanābhedato dassanabhāvanābhedato vā , tividho khandhattayabhedato. Ayañhi sappadesattā nagaraṃ viya rajjena nippadesehi tīhi khandhehi saṅgahito. Yathāha –

『『Na kho, āvuso visākha, ariyena aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahitā. Tīhi ca kho, āvuso visākha, khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito. Yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo – ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā; yo ca sammāvāyāmo, yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi – ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā; yā ca sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo – ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni.

3.15) 由於緣起的痛苦不是聖者的真理。消滅是聖者的真理,而痛苦的其他兩個聖者的真理則是由於無常而存在,但若通過釋迦的教導,能在此處修行聖道則不然。總體而言,五蘊的執著是痛苦和聖者的真理,除了渴望之外。與道路相關的法則及其共同的果實,若通過釋迦的教導修行聖道,則既不是痛苦,也不是聖者的真理。因此,關於生起等的分析也應當理解為「四種」。 「關於空無的方式」,在這裡,空無的意義在於所有的真理都是空無的,因為沒有能覺知、能造作的存在。因此說: 「痛苦的確無人痛苦,因果的確沒有能作之者; 存在的確有涅槃,因果的確沒有能行之者。」 或者說: 「無常、快樂、無我之中是空無, 前兩者之中是空無之絕對境界; 無常之樂的缺失, 道路即是空無的存在。」 消滅的空無有三種,消滅本身在其他三種中也是空無。果的空無在生起的痛苦不存在的情況下,也在消滅的道路中沒有果,因此不因果而生起。因的空無與果的痛苦生起之間,消滅的道路也沒有平等性,而因的平等性則如同因果的相互關係。因此說: 「在這裡,消滅的空無, 因它而生的涅槃也是空無; 空無因果,因果也因之而空無。」 因此,關於「空無」的分析應當這樣理解。 「關於單一的方式」,在這裡,所有的痛苦都是單一的存在狀態, 而非二元的名色, 三元的欲界、色界、無色界的分別, 四元的四種食物的分別, 五元的五種執著的分別。 生起也是單一的存在狀態, 而非二元的見取, 三元的欲界生起的渴望, 四元的四種道路的分別, 五元的對色的貪愛等的分別, 六元的六種身、口、意的分別。 消滅也是單一的非造作的存在狀態, 而按名稱則為二元的有餘依與無餘依, 三元的三界的平息, 四元的四種道路的可達性, 五元的五種貪愛的平息, 六元的六種身、口、意的滅盡的分別。 道路也是單一的應當修行的狀態, 而非二元的止觀的分別,或是見修的分別, 三元的三種蘊的分別。 這確實如同城市的真實狀態, 由三種蘊的集合而成。 正如所說: 「無論如何,朋友維薩卡, 在聖者的八正道中,三種蘊是集合的。 確實,朋友維薩卡, 在三種蘊中,聖者的八正道是集合的。 那位朋友維薩卡, 正言、正業、正命—— 這些法則是集合在戒蘊中; 正精進、正念、正定—— 這些法則是集合在定蘊中; 正見、正思維—— 這些法則是集合在慧蘊中。」(《中部經典》)

1.462).

Ettha hi sammāvācādayo tayo sīlameva. Tasmā te sajātito sīlakkhandhena saṅgahitā. Kiñcāpi hi pāḷiyaṃ sīlakkhandheti bhummena niddeso kato, attho pana karaṇavaseneva veditabbo. Sammāvāyāmādīsu pana tīsu samādhi attano dhammatāya ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ na sakkoti, vīriye pana paggahakiccaṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhūpakāro hutvā sakkoti.

Tatrāyaṃ upamā – yathā hi nakkhattaṃ kīḷissāmāti uyyānaṃ paviṭṭhesu tīsu sahāyesu eko supupphitaṃ campakarukkhaṃ disvā hatthaṃ ukkhipitvāpi gahetuṃ na sakkuṇeyya. Athassa dutiyo onamitvā piṭṭhiṃ dadeyya. So tassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvāpi kampamāno gahetuṃ na sakkuṇeyya. Athassa itaro aṃsakūṭaṃ upanāmeyya. So ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha yathāruci pupphāni ocinitvā piḷandhitvā nakkhattaṃ kīḷeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Ekato uyyānaṃ paviṭṭhā tayo sahāyā viya hi ekato jātā sammāvāyāmādayo tayo dhammā, supupphitacampakarukkho viya ārammaṇaṃ, hatthaṃ ukkhipitvāpi gahetuṃ asakkonto viya attano dhammatāya ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ asakkonto samādhi, piṭṭhiṃ datvā onatasahāyo viya vāyāmo, aṃsakūṭaṃ datvā ṭhitasahāyo viya sati. Yathā tesu ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha itaro yathāruci pupphaṃ gahetuṃ sakkoti, evameva vīriye paggahakiccaṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhūpakāro samādhi sakkoti ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ. Tasmā samādhiyevettha sajātito samādhikkhandhena saṅgahito. Vāyāmasatiyo pana kiriyato saṅgahitā honti.

Sammādiṭṭhisammāsaṅkappesupi paññā attano dhammatāya 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti ārammaṇaṃ nicchetuṃ na sakkoti, vitakke pana ākoṭetvā ākoṭetvā dente sakkoti. Kathaṃ? Yathā hi heraññiko kahāpaṇaṃ hatthe ṭhapetvā sabbabhāgesu oloketukāmo samānopi na cakkhutaleneva parivattetuṃ sakkoti, aṅgulipabbehi pana parivattetvā parivattetvā ito cito ca oloketuṃ sakkoti; evameva na paññā attano dhammatāya aniccādivasena ārammaṇaṃ nicchetuṃ sakkoti, abhiniropanalakkhaṇena pana āhananapariyāhananarasena vitakkena ākoṭentena viya parivattentena viya ca ādāya ādāya dinnameva nicchetuṃ sakkoti. Tasmā idhāpi sammādiṭṭhiyeva sajātito paññākkhandhena saṅgahitā, sammāsaṅkappo pana kiriyato saṅgahito hoti. Iti imehi tīhi khandhehi maggo saṅgahaṃ gacchati. Tena vuttaṃ – 『『tividho khandhattayabhedato』』ti. Catubbidho sotāpattimaggādivasena.

Apica sabbāneva saccāni ekavidhāni avitathattā abhiññeyyattā vā, duvidhāni lokiyalokuttarato saṅkhatāsaṅkhatato ca, tividhāni dassanabhāvanāhi pahātabbato appahātabbato nevapahātabbanāpahātabbato ca, catubbidhāni pariññeyyādibhedatoti. Evamettha 『ekavidhādīhi』 vinicchayo veditabbo.

在這裡,正語等三種就是戒本身。因此,它們按照同類被歸入戒蘊。雖然在經文中用處格表示"在戒蘊中",但意思應該理解為工具格。在正精進等三種中,定由於自身的本性無法單獨專注于所緣,但在精進發揮提升作用、念發揮不忘失作用的幫助下,就能夠做到。 這裡有一個比喻:就像三個朋友進入花園玩耍,一個看到盛開的瞻波花樹,伸手也夠不到花。另一個就彎腰讓他踩在背上。他站在背上還是搖搖晃晃拿不到。第三個就把肩膀給他靠。他站在一個人背上,靠著另一個人的肩膀,就能隨意採摘戴上花朵玩耍了。這個比喻應該這樣理解: 三個一起進花園的朋友就像同時生起的正精進等三法,盛開的瞻波花樹就像所緣,伸手夠不到就像定靠自身無法專注于所緣,彎腰的朋友就像精進,提供肩膀的朋友就像念。就像站在一個人背上靠著另一個人肩膀就能隨意採花一樣,在精進發揮提升作用、念發揮不忘失作用的幫助下,定就能專注于所緣。所以這裡只有定按同類歸入定蘊,精進和念則按作用歸入。 在正見和正思維中,慧靠自身也無法決定"無常、苦、無我"的所緣,但在尋反覆敲擊時就能做到。怎麼說呢?就像金匠把錢幣放在手中想要觀察各個部分,但僅憑眼睛無法翻轉,需要用手指反覆翻轉才能從各個角度觀察。同樣,慧靠自身無法決定無常等所緣,但在具有安立特徵、敲擊和反覆敲擊作用的尋的幫助下,就能決定所給予的對象。所以這裡只有正見按同類歸入慧蘊,正思維則按作用歸入。這樣,道被歸入這三蘊。所以說"三種是按三蘊的區別"。四種是按預流道等的區別。 此外,所有真理都是一種,因為是真實的或應被了知的;是兩種,因為是世間和出世間的,或有為和無為的;是三種,因為應由見或修斷除,或不應斷除,或既不應斷除也不是不應斷除;是四種,因為應被遍知等的區別。這樣應理解"從一種等"的分析。

『Sabhāgavisabhāgato』ti sabbāneva ca saccāni aññamaññaṃ sabhāgāni avitathato attasuññato dukkarapaṭivedhato ca. Yathāha –

『『Taṃ kiṃ maññasi, ānanda, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā – yo dūratova sukhumena tālacchiggaḷena asanaṃ atipāteyya poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitaṃ, yo vā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā』』ti? 『『Etadeva, bhante, dukkaratarañceva durabhisambhavatarañca – yo sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā』』ti. 『『Tato kho te, ānanda, duppaṭivijjhataraṃ paṭivijjhanti ye idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ paṭivijjhanti…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ paṭivijjhantī』』ti (saṃ. ni. 5.1115).

Visabhāgāni salakkhaṇavavatthānato. Purimāni ca dve sabhāgāni duravagāhatthena gambhīrattā lokiyattā sāsavattā ca, visabhāgāni phalahetubhedato pariññeyyappahātabbato ca. Pacchimānipi dve sabhāgāni gambhīratthena duravagāhattā lokuttarattā anāsavattā ca, visabhāgāni visayavisayībhedato sacchikātabbabhāvetabbato ca. Paṭhamatatiyāni cāpi sabhāgāni phalāpadesato, visabhāgāni saṅkhatāsaṅkhatato. Dutiyacatutthāni cāpi sabhāgāni hetuapadesato, visabhāgāni ekantakusalākusalato. Paṭhamacatutthāni cāpi sabhāgāni saṅkhatato, visabhāgāni lokiyalokuttarato. Dutiyatatiyāni cāpi sabhāgāni nevasekkhānāsekkhabhāvato, visabhāgāni sārammaṇānārammaṇato.

Iti evaṃ pakārehi, nayehi ca vicakkhaṇo;

Vijaññā ariyasaccānaṃ, sabhāgavisabhāgatanti.

Suttantabhājanīyauddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā

Jātiniddeso

『關於同類與異類』,所有真理彼此之間是同類的,因為真實不虛、無我難以理解。正如所說: 「你怎麼想,阿難,哪個更難、更難以理解——是遠處的細小的草葉在椅子上不被壓倒,還是七分之一的破碎的稻草的每一部分都能被穿透?」 「正是這個,尊者,更難、更難以理解——是七分之一的破碎的稻草的每一部分都能被穿透。」 「因此,阿難,那些理解痛苦的人,理解如實的痛苦是更難的……這條通往痛苦滅盡的道路也如實地被理解。」(《中部經典》5.1115) 異類的原因在於特徵的確定。前兩個同類由於難以把握的深奧性、世俗性和有味道的特徵,異類的原因在於果與因的區別,因而應被了知和斷除。后兩個同類由於深奧性、難以把握的特徵、出世間性和無味道的特徵,異類的原因在於對象的區別,應被證知和修習。第一和第三的同類也因果的地方,異類的原因在於有為與無為的區別。第二和第四的同類因因的地方,異類的原因在於善與惡的區別。第一和第四的同類也因有為的地方,異類的原因在於世俗與出世間的區別。第二和第三的同類因無學與有學的狀態,異類的原因在於所緣與非所緣的區別。 因此,通過這些方式、方法的觀察; 應瞭解聖者的真理是同類與異類的。 《經文的分類及其說明》已完成。 痛苦真理的說明 出生的說明

  1. Idāni saṅkhepato uddiṭṭhāni dukkhādīni vibhajitvā dassetuṃ ayaṃ tattha katamaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ jātipi dukkhāti niddesavāro āraddho. Tattha jāti veditabbā, jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo; jarā, maraṇaṃ, soko , paridevo, dukkhaṃ, domanassaṃ, upāyāso, appiyasampayogo, piyavippayogo veditabbo; appiyasampayogassa piyavippayogassa dukkhaṭṭho veditabbo; icchā veditabbā, icchāya dukkhaṭṭho veditabbo; khandhā veditabbā, khandhānaṃ dukkhaṭṭho veditabbo.

Tattha dukkhassa ariyasaccassa kathanatthāya ayaṃ mātikā – idañhi dukkhaṃ nāma anekaṃ nānappakāraṃ, seyyathidaṃ – dukkhadukkhaṃ, vipariṇāmadukkhaṃ, saṅkhāradukkhaṃ, paṭicchannadukkhaṃ, appaṭicchannadukkhaṃ, pariyāyadukkhaṃ, nippariyāyadukkhanti.

Tattha kāyikacetasikā dukkhavedanā sabhāvato ca nāmato ca dukkhattā 『dukkhadukkhaṃ』 nāma. Sukhavedanā vipariṇāmena dukkhuppattihetuto 『vipariṇāmadukkhaṃ』 nāma. Upekkhāvedanā ceva avasesā ca tebhūmakā saṅkhārā udayabbayapīḷitattā 『saṅkhāradukkhaṃ』 nāma. Tathā pīḷanaṃ pana maggaphalānampi atthi. Tasmā ete dhammā dukkhasaccapariyāpannattena saṅkhāradukkhaṃ nāmāti veditabbā. Kaṇṇasūladantasūlarāgajapariḷāhadosajapariḷāhādi kāyikacetasiko ābādho pucchitvā jānitabbato upakkamassa ca apākaṭabhāvato 『paṭicchannadukkhaṃ』 nāma, apākaṭadukkhantipi vuccati. Dvattiṃsakammakāraṇādisamuṭṭhāno ābādho apucchitvāva jānitabbato upakkamassa ca pākaṭabhāvato 『appaṭicchannadukkhaṃ』 nāma, pākaṭadukkhantipi vuccati. Ṭhapetvā dukkhadukkhaṃ sesaṃ dukkhasaccavibhaṅge āgataṃ jātiādi sabbampi tassa tassa dukkhassa vatthubhāvato 『pariyāyadukkhaṃ』 nāma. Dukkhadukkhaṃ 『nippariyāyadukkhaṃ』 nāma.

Tattha pariyāyadukkhaṃ nippariyāyadukkhanti imasmiṃ padadvaye ṭhatvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ kathetabbaṃ. Ariyasaccañca nāmetaṃ pāḷiyaṃ saṅkhepatopi āgacchati vitthāratopi. Saṅkhepato āgataṭṭhāne saṅkhepenapi vitthārenapi kathetuṃ vaṭṭati . Vitthārato āgataṭṭhāne pana vitthāreneva kathetuṃ vaṭṭati, na saṅkhepena. Taṃ idaṃ imasmiṃ ṭhāne vitthārena āgatanti vitthāreneva kathetabbaṃ. Tasmā yaṃ taṃ niddesavāre 『『tattha katamaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ? Jātipi dukkhā』』tiādīni padāni gahetvā 『『jāti veditabbā, jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo』』tiādi vuttaṃ. Tattha jātiādīni tāva 『『tattha katamā jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjātī』』ti imassa pana padabhājanīyassa vasena veditabbāni.

  1. Tatrāyaṃ atthavaṇṇanā – tesaṃ tesaṃ sattānanti ayaṃ saṅkhepato anekesaṃ sattānaṃ sādhāraṇaniddeso. Yā devadattassa jāti, yā somadattassa jātīti evañhi divasampi kathiyamāne neva sattā pariyādānaṃ gacchanti, na sabbaṃ aparatthadīpanaṃ sijjhati. Imehi pana dvīhi padehi na koci satto apariyādinno hoti, na kiñci aparatthadīpanaṃ na sijjhati. Tena vuttaṃ – 『『yā tesaṃ tesaṃ sattāna』』nti. Tamhi tamhīti ayaṃ jātigativasena anekesaṃ sattanikāyānaṃ sādhāraṇaniddeso. Sattanikāyeti sattānaṃ nikāye, sattaghaṭāyaṃ sattasamūheti attho.

Jātīti ayaṃ jātisaddo anekattho. Tathā hesa 『『ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo』』ti (pārā. 12; ma. ni. 2.257) ettha bhave āgato. 『『Atthi visākhe , nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā』』ti (a. ni.

現在爲了詳細解釋簡要提到的痛苦等,開始了"什麼是痛苦聖諦?出生是痛苦"等的說明部分。在這裡,應當瞭解出生,應當瞭解出生的痛苦意義;應當瞭解衰老、死亡、悲傷、哀嘆、痛苦、憂愁、絕望、與不喜歡的結合、與喜歡的分離;應當瞭解與不喜歡結合和與喜歡分離的痛苦意義;應當瞭解慾望,應當瞭解慾望的痛苦意義;應當瞭解五蘊,應當瞭解五蘊的痛苦意義。 在這裡,爲了解釋痛苦聖諦,這是大綱 - 所謂痛苦有多種不同的形式,即:苦苦、壞苦、行苦、隱蔽苦、非隱蔽苦、間接苦、直接苦。 其中,身心的苦受因其本質和名稱都是苦,稱為"苦苦"。樂受因變化而產生苦,稱為"壞苦"。舍受以及其他三界的有為法因生滅而受壓迫,稱為"行苦"。但這種壓迫道果也有。因此,應當瞭解這些法因屬於苦諦而稱為行苦。耳痛、牙痛、貪慾引起的熱惱、嗔恨引起的熱惱等身心的病痛,因需詢問才能知道,且其對治方法不明顯,稱為"隱蔽苦",也稱為不明顯的苦。由三十二種刑罰等引起的病痛,不需詢問就能知道,且其對治方法明顯,稱為"非隱蔽苦",也稱為明顯的苦。除了苦苦之外,其他在苦諦分別中提到的出生等一切,因為是各種苦的基礎,稱為"間接苦"。苦苦稱為"直接苦"。 在這裡,應當依據間接苦和直接苦這兩個詞來解釋痛苦聖諦。這個聖諦在經典中有簡略和詳細的說法。在簡略說法的地方,可以簡略或詳細地解釋。但在詳細說法的地方,應當詳細地解釋,不應簡略。這裡是詳細說法,所以應當詳細地解釋。因此,在說明部分中說"什麼是痛苦聖諦?出生是痛苦"等詞,然後說"應當瞭解出生,應當瞭解出生的痛苦意義"等。在這裡,首先應當根據"什麼是出生?是各種眾生在各種眾生群中的出生、產生"這個詞的解釋來理解出生等。 這裡是意義的解釋 - "各種眾生"這是簡要地指代許多眾生的共同表述。如果說"提婆達多的出生,蘇摩達多的出生"等,即使說一整天也不能包括所有眾生,也不能完全表達其他的意義。但用這兩個詞就沒有遺漏任何眾生,也沒有任何意義不能表達。因此說"各種眾生"。"在各種"這是根據出生和趣向來指代許多眾生群的共同表述。"眾生群"意為眾生的群體,眾生的聚集,眾生的集合。 "出生"這個詞有多種含義。如"一生,兩生"(《波羅提木叉》12;《中部》2.257)中指存在。"毗舍佉,有稱為尼乾子的出家者"(《增支部》)

3.71) ettha nikāye. 『『Tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaṃ āhacca ṭhitā ahosī』』ti (a. ni. 5.196) ettha paññattiyaṃ. 『『Jāti dvīhi khandhehi saṅgahitā』』ti (dhātu. 71) ettha saṅkhatalakkhaṇe. 『『Yaṃ, bhikkhave, mātukucchimhi paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ, paṭhamaṃ viññāṇaṃ pātubhūtaṃ, tadupādāya sāvassa jātī』』ti (mahāva. 124) ettha paṭisandhiyaṃ. 『『Sampatijāto, ānanda, bodhisatto』』ti (ma. ni. 3.207) ettha pasūtiyaṃ. 『『Anupakkuṭṭho jātivādenā』』ti (dī. ni. 1.331) ettha kule. 『『Yatohaṃ, bhagini, ariyāya jātiyā jāto』』ti (ma. ni. 2.351) ettha ariyasīle. Idha panāyaṃ savikāresu paṭhamābhinibbattakkhandhesu vattati. Tasmā jāyamānakavasena jātīti idamettha sabhāvapaccattaṃ. Sañjāyanavasena sañjātīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Okkamanavasena okkanti. Jāyanaṭṭhena vā jāti, sā aparipuṇṇāyatanavasena yuttā. Sañjāyanaṭṭhena sañjāti, sā paripuṇṇāyatanavasena yuttā. Okkamanaṭṭhena okkanti, sā aṇḍajajalābujavasena yuttā. Te hi aṇḍakosañca vatthikosañca okkamanti, okkamantāpi pavisantā viya paṭisandhiṃ gaṇhanti. Abhinibbattanaṭṭhena abhinibbatti. Sā saṃsedajaopapātikavasena yuttā. Te hi pākaṭā eva hutvā nibbattanti. Ayaṃ tāva sammutikathā.

Idāni paramatthakathā hoti. Khandhā eva hi paramatthato pātubhavanti, na sattā. Tattha ca khandhānanti ekavokārabhave ekassa, catuvokārabhave catunnaṃ, pañcavokārabhave pañcannaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Pātubhāvoti uppatti. Āyatanānanti ettha tatra tatra uppajjamānāyatanavasena saṅgaho veditabbo. Paṭilābhoti santatiyaṃ pātubhāvoyeva; pātubhavantāneva hi tāni paṭiladdhāni nāma honti. Ayaṃ vuccati jātīti ayaṃ jāti nāma kathiyati. Sā panesā tattha tattha bhave paṭhamābhinibbattilakkhaṇā, nīyyātanarasā, atītabhavato idha ummujjanapaccupaṭṭhānā, phalavasena dukkhavicittatāpaccupaṭṭhānā vā.

Idāni 『jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo』ti ayañhi jāti sayaṃ na dukkhā, dukkhuppattiyā pana vatthubhāvena dukkhāti vuttā. Kataradukkhassa panāyaṃ vatthūti? Yaṃ taṃ bālapaṇḍitasuttādīsu (ma. ni.

3.71)中指種類。"有一種名為'提利亞'的草,從臍部生長直至天空"(《增支部》5.196)中指概念。"出生由兩蘊組成"(《界論》71)中指有為相。"比丘們,當母胎中第一個心生起,第一個識出現時,從那時起就是他的出生"(《大品》124)中指結生。"阿難,菩薩剛剛出生"(《中部》3.207)中指分娩。"不因出身而受責備"(《長部》1.331)中指家族。"姐妹,自從我以聖者的出生而出生以來"(《中部》2.351)中指聖戒。但在這裡,它指帶有變化的初次生起的諸蘊。因此,"出生"是指正在出生的狀態,這是其本質的意義。"產生"是通過加上字首而增強的詞。"進入"是指進入的狀態。或者說,"出生"是指出生的意義,適用於器官未完全發育的狀態。"產生"是指產生的意義,適用於器官完全發育的狀態。"進入"是指進入的意義,適用於卵生和胎生的狀態。因為它們進入蛋殼和子宮,進入時就像是進入而獲得結生。"生起"是指生起的意義,適用於濕生和化生的狀態。因為它們是明顯地生起的。這是世俗的說法。 現在是勝義的說法。從勝義諦來說,只有諸蘊出現,而不是眾生。在這裡,應當理解"諸蘊"是指在一蘊有中指一蘊,在四蘊有中指四蘊,在五蘊有中指五蘊。"出現"是指生起。"諸處"在這裡應當理解為在各處生起的諸處的總稱。"獲得"就是在相續中的出現;因為它們出現時就被稱為獲得。這被稱為出生。這個出生的特徵是在各種存在中初次生起,作用是引導,現起是從過去有中浮現,或者從果的角度來說,現起是痛苦的多樣性。 現在"應當瞭解出生的痛苦意義"。這個出生本身不是痛苦,但因為是痛苦生起的基礎而被稱為痛苦。這是哪種痛苦的基礎呢?在《愚者智者經》等(《中部》

3.246 ādayo) bhagavatāpi upamāvasena pakāsitaṃ āpāyikaṃdukkhaṃ, yañca sugatiyaṃ manussaloke gabbhokkantimūlakādibhedaṃ dukkhaṃ uppajjati, tassa sabbassāpi esā vatthu. Tatridaṃ gabbhokkantimūlakādibhedaṃ dukkhaṃ – ayañhi satto mātukucchimhi nibbattamāno na uppalapadumapuṇḍarīkādīsu nibbattati. Atha kho heṭṭhā āmāsayassa upari pakkāsayassa udarapaṭalapiṭṭhikaṇḍakānaṃ vemajjhe paramasambādhe tibbandhakāre nānākuṇapagandhaparibhāvite asuciparamaduggandhapavanavicarite adhimattajegucche kucchippadese pūtimacchapūtikummāsacandanikādīsu kimi viya nibbattati. So tattha nibbatto dasa māse mātukucchisambhavena usmanā puṭapākaṃ viya paccamāno piṭṭhapiṇḍi viya sediyamāno samiñjanapasāraṇādirahito adhimattaṃ dukkhaṃ paccanubhotīti. Idaṃ tāva 『gabbhokkantimūlakaṃ』 dukkhaṃ.

Yaṃ pana so mātu sahasā upakkhalanagamananisīdanauṭṭhānaparivattanādīsu surādhuttahatthagato eḷako viya ahiguṇṭhikahatthagato sappapotako viya ca ākaḍḍhanaparikaḍḍhanaodhunananiddhunanādinā upakkamena adhimattaṃ dukkhamanubhavati, yañca mātu sītudakapānakāle sītanarakūpapanno viya, uṇhayāgubhattādiajjhoharaṇakāle aṅgāravuṭṭhisamparikiṇṇo viya, loṇambilādiajjhoharaṇakāle khārāpaṭicchakādikammakāraṇappatto viya tibbaṃ dukkhamanubhoti – idaṃ 『gabbhapariharaṇamūlakaṃ』 dukkhaṃ.

Yaṃ panassa mūḷhagabbhāya mātuyā mittāmaccasuhajjādīhipi adassanārahe dukkhuppattiṭṭhāne chedanaphālanādīhi dukkhaṃ uppajjati – idaṃ 『gabbhavipattimūlakaṃ』 dukkhaṃ. Yaṃ vijāyamānāya mātuyā kammajehi vātehi parivattetvā narakapapātaṃ viya atibhayānakaṃ yonimaggaṃ paṭipātiyamānassa paramasambādhena yonimukhena tāḷacchiggaḷena viya nikkaḍḍhiyamānassa mahānāgassa narakasattassa viya ca saṅghāṭapabbatehi vicuṇṇiyamānassa dukkhaṃ uppajjati – idaṃ 『vijāyanamūlakaṃ』 dukkhaṃ. Yaṃ pana jātassa taruṇavaṇasadisassa sukumārasarīrassa hatthaggahaṇanhāpanadhovanacoḷaparimajjanādikāle sūcimukhakhuradhāravijjhanaphālanasadisaṃ dukkhaṃ uppajjati – idaṃ mātukucchito 『bahi nikkhamanamūlakaṃ』 dukkhaṃ. Yaṃ tato paraṃ pavattiyaṃ attanāva attānaṃ vadhantassa, acelakavatādivasena ātāpanaparitāpanānuyogamanuyuttassa, kodhavasena abhuñjantassa, ubbandhantassa ca dukkhaṃ hoti – idaṃ 『attūpakkamamūlakaṃ』 dukkhaṃ.

Yaṃ pana parato vadhabandhanādīni anubhavantassa dukkhaṃ uppajjati – idaṃ 『parūpakkamamūlakaṃ』 dukkhanti. Iti imassa sabbassāpi dukkhassa ayaṃ jāti vatthumeva hotīti. Tenetaṃ vuccati –

Jāyetha no ce narakesu satto,

Tatthaggidāhādikamappasayhaṃ;

Labhetha dukkhaṃ nu kuhiṃ patiṭṭhaṃ,

Iccāha dukkhāti munīdha jāti.

Dukkhaṃ tiracchesu kasāpatoda-

Daṇḍābhighātādibhavaṃ anekaṃ;

Yaṃ taṃ kathaṃ tattha bhaveyya jātiṃ,

Vinā tahiṃ jāti tatopi dukkhā.

Petesu dukkhaṃ pana khuppipāsā-

Vātātapādippabhavaṃ vicittaṃ;

Yasmā ajātassa na tattha atthi,

Tasmāpi dukkhaṃ muni jātimāha.

Tibbandhakāre ca asayhasīte,

Lokantare yaṃ asuresu dukkhaṃ;

Na taṃ bhave tattha na cassa jāti,

Yato ayaṃ jāti tatopi dukkhā.

3.246 由此,佛陀通過比喻闡明了墮落之苦,以及在善道中人間所生的各種痛苦,所有這些都是其基礎。這裡所說的胎內生的各種痛苦——因為眾生在母親的子宮中出生時,並不生於睡蓮、白蓮等花中。然而,在下面的地方,眾生在肚子底部的上方,處於腹部的最深處,受到各種氣味的影響,充滿了污濁的氣味,漂浮在惡臭的空氣中,像是被壓迫的魚、腐臭的屍體等,便在這樣的環境中出生。因此,在十個月的母胎中,眾生因熱而像是被烤熟,像是被壓迫的食物,處於沒有任何伸展的狀態,承受著極大的痛苦。這就是所謂的「胎內生的痛苦」。 而當衆生突然被母親擠壓、移動、坐起、站起、轉動等時,像是被酒醉的手抓住,像是被蛇抓住,因而經歷極大的痛苦;而在母親飲用冷水時,像是進入寒冷的地獄,或在熱水、熱飯等被烹煮時,像是被火焚燒,或在鹽水等被處理時,像是被刺痛,因而經歷極大的痛苦——這就是所謂的「胎內保護的痛苦」。 而當衆生在母親的肚子里,因看不見的朋友、親戚等而遭受痛苦時,因切割、破壞等而產生的痛苦——這就是所謂的「胎內失落的痛苦」。當衆生在母親的子宮中,因風等的作用而面臨地獄的墮落,像是遭受極大的恐懼,走向生死之路,像是被巨蛇壓迫,或在大山的巖石中被擠壓而遭受痛苦——這就是所謂的「出生的痛苦」。 而當衆生出生時,像是脆弱的年輕身體在被抓、洗、擦拭等時所經歷的痛苦——這就是「從母體外出生的痛苦」。而當衆生因自身的行為而自我傷害,像是孤獨的修行者等,因熱而被壓迫,因憤怒而不吃東西,或因束縛而遭受痛苦——這就是「自我傷害的痛苦」。 而當衆生因外部的傷害、束縛等而經歷的痛苦——這就是「他人傷害的痛苦」。因此,所有這些痛苦的基礎都是出生。因此說: 「若眾生不在地獄中出生, 那裡沒有火焰等微小的痛苦; 痛苦從何而來,何處存在, 因此,智者說,痛苦就是出生。 痛苦在畜生中如刀刺, 因打擊等而產生多種痛苦; 那樣的痛苦如何存在出生, 若沒有出生,痛苦亦存在。 在餓鬼中痛苦因飢渴, 由風、熱、日光等而產生; 因為未出生者在那裡不存在, 因此,智者說,痛苦就是出生。 在極度壓迫和寒冷中, 在異界中,阿修羅中痛苦; 那裡沒有存在,也沒有出生, 因為出生的痛苦依然存在。」

Yañcāpi gūthanarake viya mātugabbhe,

Satto vasaṃ ciramato bahi nikkhamanañca;

Pappoti dukkhamatighoramidampi natthi,

Jātiṃ vinā itipi jātirayañhi dukkhā.

Kiṃ bhāsitena bahunā nanu yaṃ kuhiñci,

Atthīdha kiñcidapi dukkhamidaṃ kadāci;

Nevatthi jātivirahe yadato mahesī,

Dukkhāti sabbapaṭhamaṃ imamāha jātinti.

Jarāniddeso

若眾生如同在地獄中被束縛, 在母親的子宮中長久受囚禁; 痛苦降臨,極其可怕,這裡沒有, 無出生,故此出生的痛苦。 何必多言,若在何處, 此處確有任何痛苦,何時會有; 若無出生,那裡沒有女王, 故此說,痛苦首先在於出生。 衰老的說明

192.Jarāniddese jarāti sabhāvapaccattaṃ. Jīraṇatāti ākāraniddeso. Khaṇḍiccantiādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Pacchimā dve pakatiniddesā. Ayañhi jarāti iminā padena sabhāvato dīpitā, tenassā idaṃ sabhāvapaccattaṃ. Jīraṇatāti iminā ākārato , tenassāyaṃ ākāraniddeso. Khaṇḍiccanti iminā kālātikkame dantanakhānaṃ khaṇḍitabhāvakaraṇakiccato. Pāliccanti iminā kesalomānaṃ palitabhāvakaraṇakiccato. Valittacatāti iminā maṃsaṃ milāpetvā tace valittabhāvakaraṇakiccato dīpitā. Tenassā ime khaṇḍiccanti ādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Tehi imesaṃ vikārānaṃ dassanavasena pākaṭībhūtāti pākaṭajarā dassitā. Yatheva hi udakassa vā vātassa vā aggino vā tiṇarukkhādīnaṃ saṃsaggapalibhaggatāya vā jhāmatāya vā gatamaggo pākaṭo hoti, na ca so gatamaggo tāneva udakādīni, evameva jarāya dantādīsu khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, cakkhuṃ ummīletvāpi gayhati. Na ca khaṇḍiccādīneva jarā; na hi jarā cakkhuviññeyyā hoti.

Āyunosaṃhāni indriyānaṃ paripākoti imehi pana padehi kālātikkameyeva abhibyattāya āyukkhayacakkhādiindriyaparipākasaṅkhātāya pakatiyā dīpitā. Tenassime pacchimā dve pakatiniddesāti veditabbā. Tattha yasmā jaraṃ pattassa āyu hāyati tasmā jarā 『『āyuno saṃhānī』』ti phalūpacārena vuttā. Yasmā daharakāle suppasannāni sukhumampi attano visayaṃ sukheneva gaṇhanasamatthāni cakkhādīni indriyāni jaraṃ pattassa paripakkāni āluḷitāni avisadāni oḷārikampi attano visayaṃ gahetuṃ asamatthāni honti, tasmā 『『indriyānaṃ paripāko』』ti phalūpacāreneva vuttā.

Sā panesā evaṃ niddiṭṭhā sabbāpi jarā pākaṭā paṭicchannāti duvidhā hoti. Tattha dantādīsu khaṇḍādibhāvadassanato rūpadhammesu jarā 『pākaṭajarā』 nāma. Arūpadhammesu pana jarā tādisassa vikārassa adassanato 『paṭicchannajarā』 nāma. Tattha yvāyaṃ khaṇḍādibhāvo dissati, so tādisānaṃ dantādīnaṃ suviññeyyattā vaṇṇoyeva. Taṃ cakkhunā disvā manodvārena cintetvā 『『ime dantā jarāya pahaṭā』』ti jaraṃ jānāti, udakaṭṭhāne baddhāni gosiṅgādīni oloketvā heṭṭhā udakassa atthibhāvaṃ jānanaṃ viya. Puna avīci savīcīti evampi ayaṃ jarā duvidhā hoti. Tattha maṇikanakarajatapavāḷacandasūriyādīnaṃ mandadasakādīsu pāṇīnaṃ viya ca pupphaphalapallavādīsu apāṇīnaṃ viya ca antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ dubbiññeyyattā jarā 『avīcijarā』 nāma, nirantarajarāti attho. Tato aññesu pana yathāvuttesu antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ suviññeyyattā jarā 『savīcijarā』 nāma.

衰老的說明,衰老的本質是自然的。衰老是指其特徵的說明。破碎等三種是指超越時間的可行性說明。後兩者是指本質的說明。衰老的本質通過這個詞被闡明,因此它的本質是自然的。衰老是通過這個特徵被說明,因此這是其特徵的說明。破碎是指在超越時間的情況下,因牙齒等的破損而產生的可行性。掉髮是指因頭髮等的白化而產生的可行性。衰弱是指因肉體的衰退而產生的可行性。因此,這三種破碎等是指超越時間的可行性說明。通過這些變化的顯現,衰老被顯明為顯而易見的。就如水、風、火等與草木等的接觸或分離,或因熱而產生的變化一樣,衰老在牙齒等的破損中顯而易見,眼睛即使睜開也能看見。並非只有破碎等是衰老;衰老並不是僅僅被眼睛所知。 生命的消逝是感官的成熟,這些詞通過超越時間的影響被闡明為生命減退的感官成熟。因此,後兩者應被理解為本質的說明。在這裡,由於衰老的到來,生命減少,因此衰老被稱為「生命的消逝」。由於在幼年時期,感官如眼睛等在愉悅的環境中能夠輕鬆地把握自己的對象,而在衰老后則變得無能為力,因此被稱為「感官的成熟」。 因此,所有衰老都是顯而易見的,顯而易見與隱藏是兩種不同的狀態。在那裡,因牙齒等的破損而顯現的衰老被稱為「顯而易見的衰老」。而在無形的事物中,因變化的不可見性而被稱為「隱藏的衰老」。在那裡,若這種破碎顯現出來,則因其對牙齒等的明顯性而被稱為顏色。通過眼睛看到后,心中思考「這些牙齒被衰老所打擊」,便知衰老的存在,猶如觀察水中的魚等,瞭解水的存在。 再者,衰老也有明顯與隱秘之分。在那裡,像寶石、金銀、珊瑚、月亮、太陽等的微弱光輝,像生物的花果葉等,因其變化的不可知性而被稱為「無間斷的衰老」,即持續的衰老。而在其他的情況下,因其對顏色的明顯性而被稱為「有間斷的衰老」。

Tattha savīcijarā upādinnānupādinnakavasena evaṃ dīpetabbā – daharakumārakānañhi paṭhamameva khīradantā nāma uṭṭhahanti, na te thirā. Tesu pana patitesu puna dantā uṭṭhahanti. Te paṭhamameva setā honti, jarāvātena pana pahaṭakāle kāḷakā honti. Kesā pana paṭhamameva tambāpi honti kāḷakāpi setāpi. Chavi pana salohitikā hoti. Vaḍḍhantānaṃ vaḍḍhantānaṃ odātānaṃ odātabhāvo, kāḷakānaṃ kāḷakabhāvo paññāyati, jarāvātena pana pahaṭakāle vaḷiṃ gaṇhāti. Sabbampi sassaṃ vapitakāle setaṃ hoti, pacchā nīlaṃ, jarāvātena pana pahaṭakāle paṇḍukaṃ hoti. Ambaṅkurenāpi dīpetuṃ vaṭṭati eva. Ayaṃ vuccati jarāti ayaṃ jarā nāma kathiyati. Sā panesā khandhaparipākalakkhaṇā, maraṇūpanayanarasā, yobbanavināsapaccupaṭṭhānā.

『Jarāya dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkhā, dukkhassa pana vatthubhāvena dukkhāti vuttā. Katarassa dukkhassa? Kāyadukkhassa ceva domanassadukkhassa ca. Jiṇṇassa hi attabhāvo jarasakaṭaṃ viya dubbalo hoti, ṭhātuṃ vā gantuṃ vā nisīdituṃ vā vāyamantassa balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati; puttadāre yathāpure asallakkhente domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhāti veditabbā. Apica –

Aṅgānaṃ sithilabhāvā, indriyānaṃ vikārato;

Yobbanassa vināsena, balassa upaghātato.

Vippavāsā satādīnaṃ, puttadārehi attano;

Apasādanīyato ceva, bhīyyo bālattapattiyā.

Pappoti dukkhaṃ yaṃ macco, kāyikaṃ mānasaṃ tathā;

Sabbametaṃ jarāhetu, yasmā tasmā jarā dukhāti.

Maraṇaniddeso

在這裡,顯而易見的衰老應以獲得與未獲得的方式來說明——在幼年時期,初生的牙齒稱為乳牙,它們並不牢固。然而,當它們掉落後,新的牙齒又會重新長出。初生時它們是白色的,但在衰老的影響下,長大後會變黑。頭髮初生時可能是紅色或黑色,也可能是白色。面板則是光滑的。隨著成長,白色的狀態會變為黑色,黑色的狀態在衰老的影響下會變得鬆弛。所有這些在生長時都是白色的,之後會變為藍色,而在衰老的影響下則會變為淡色。即使通過芒果樹也可以說明這一點。這被稱為衰老,這就是衰老的定義。它的特徵是五蘊的成熟,帶來死亡的味道,伴隨著青春的消逝。 「應當理解衰老是痛苦」的這裡,衰老本身並不是痛苦,而是因痛苦的本質而被稱為痛苦。那麼,哪種痛苦呢?是身體的痛苦和心情的不快。因為衰老的身體如同衰弱的樹木,難以站立、行走或坐下,因而產生強烈的身體痛苦;而對兒女的關心則因無法照顧而產生不快。因此,這兩種痛苦應被理解為因其本質而產生的痛苦。此外—— 身體的鬆弛,感官的變化; 青春的消逝,力量的損害。 因子女的疏遠,親人之間的關係; 因不被重視而感到更為失落,愚昧無知的狀態。 眾生所遭受的痛苦,無論是身體的還是心理的; 這一切都是因衰老而起,故而衰老被稱為痛苦。 死亡的說明

193.Maraṇaniddese cavanakavasena cuti; ekacatupañcakkhandhāya cutiyā sāmaññavacanametaṃ. Cavanatāti bhāvavacanena lakkhaṇanidassanaṃ. Bhedoti cutikhandhānaṃ bhaṅguppattiparidīpanaṃ . Antaradhānanti ghaṭassa viya bhinnassa bhinnānaṃ cutikhandhānaṃ yena kenaci pariyāyena ṭhānābhāvaparidīpanaṃ. Maccu maraṇanti maccusaṅkhātaṃ maraṇaṃ. Kālo nāma antako, tassa kiriyā kālakiriyā. Ettāvatā sammutiyā maraṇaṃ dīpitaṃ hoti.

Idāni paramatthena dīpetuṃ khandhānaṃ bhedotiādimāha. Paramatthena hi khandhāyeva bhijjanti, na satto nāma koci marati. Khandhesu pana bhijjamānesu satto marati bhinnesu matoti vohāro hoti. Ettha ca catupañcavokāravasena khandhānaṃ bhedo, ekavokāravasena kaḷevarassa nikkhepo; catuvokāravasena vā khandhānaṃ bhedo, sesadvayavasena kaḷevarassa nikkhepo veditabbo. Kasmā? Bhavadvayepi rūpakāyasaṅkhātassa kaḷevarassa sambhavato. Yasmā vā cātumahārājikādīsu khandhā bhijjanteva, na kiñci nikkhipati, tasmā tesaṃ vasena khandhānaṃ bhedo. Manussādīsu kaḷevarassa nikkhepo. Ettha ca kaḷevarassa nikkhepakaraṇato maraṇaṃ 『『kaḷevarassa nikkhepo』』ti vuttaṃ.

Jīvitindriyassa upacchedoti iminā indriyabaddhasseva maraṇaṃ nāma hoti, anindriyabaddhassa maraṇaṃ nāma natthīti dasseti. 『Sassaṃ mataṃ, rukkho mato』ti idaṃ pana vohāramattameva. Atthato pana evarūpāni vacanāni sassādīnaṃ khayavayabhāvameva dīpenti. Idaṃ vuccati maraṇanti idaṃ sabbampi maraṇaṃ nāma kathiyati.

Apicettha khaṇikamaraṇaṃ, sammutimaraṇaṃ, samucchedamaraṇanti ayampi bhedo veditabbo. Tattha 『khaṇikamaraṇaṃ』 nāma pavatte rūpārūpadhammānaṃ bhedo. 『Tisso mato, phusso mato』ti idaṃ 『sammutimaraṇaṃ』 nāma. Khīṇāsavassa appaṭisandhikā kālakiriyā 『samucchedamaraṇaṃ』 nāma. Imasmiṃ panatthe sammutimaraṇaṃ adhippetaṃ. Jātikkhayamaraṇaṃ, upakkamamaraṇaṃ, sarasamaraṇaṃ, āyukkhayamaraṇaṃ, puññakkhayamaraṇantipi tasseva nāmaṃ. Tayidaṃ cutilakkhaṇaṃ, viyogarasaṃ, vippavāsapaccupaṭṭhānaṃ.

『Maraṇassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana idampi sayaṃ na dukkhaṃ, dukkhassa pana vatthubhāvena dukkhanti vuttaṃ. Maraṇantikāpi hi sārīrikā vedanā, paṭivāte gahitā ādittatiṇukkā viya, sarīraṃ nidahanti. Narakanimittādīnaṃ upaṭṭhānakāle balavadomanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhanti veditabbaṃ. Api ca –

Pāpassa pāpakammādi, nimittamanupassato;

Bhaddassāpasahantassa, viyogaṃ piyavatthukaṃ.

Mīyamānassa yaṃ dukkhaṃ, mānasaṃ avisesato;

Sabbesañcāpi yaṃ sandhi-bandhanacchedanādikaṃ.

Vitujjamānamammānaṃ, hoti dukkhaṃ sarīrajaṃ;

Asayhamappaṭikāraṃ, dukkhassetassidaṃ yato;

Maraṇaṃ vatthu tenetaṃ, dukkhamicceva bhāsitanti.

在死亡的說明中,死亡是指離去;這是對五蘊的共通稱謂。離去是指狀態的變化的說明。分裂是指離去五蘊的破碎的顯現。消失是指如同破裂的器皿般,離去的五蘊以某種方式顯現出不存在的狀態。死亡是指被稱為死亡的離去。時間是終結者,其作用是時間的作用。至此,死亡被稱為共識的。 現在爲了從究竟的角度說明五蘊的分裂等。究竟而言,五蘊是分裂的,名為眾生的並不存在死亡。在五蘊被分裂時,眾生在分裂中被稱為死亡的狀態。在這裡,四個或五個方面的五蘊的分裂,單一方面的身體的存在;四個方面的五蘊的分裂,其他兩方面的身體的存在應被理解。為何如此?因為在生與死的兩種狀態中,身體被稱為生。由於在四天王等中,五蘊是分裂的,並沒有任何存在,因此根據這些,五蘊的分裂是顯而易見的。在人類等中,身體的存在。在這裡,由於身體的存在,死亡被稱為「身體的存在」。 生命的消亡是指有感官的存在,非有感官的存在則無死亡可言。這是「植物死亡,樹木死亡」的說法,僅僅是稱謂而已。從意義上看,這些話是指植物等的衰亡狀態。這被稱為死亡,這一切都被稱為死亡。 此外,這裡還有瞬間死亡、共識死亡和完全死亡的分裂應被理解。在這裡,「瞬間死亡」是指發生的色法與無色法的分裂。「共識死亡」是指「三種死亡,觸碰死亡」的說法。對於已斷除的者,幾乎無再生的死亡是「完全死亡」。在此特指共識死亡。出生的消亡、條件的消亡、生命的消亡、生命的減少、善業的消亡等也同樣被稱為。這裡是死亡的特徵,離去的本質,疏遠的狀態。 「應當理解死亡是痛苦」的這裡,死亡本身並不是痛苦,而是因痛苦的本質而被稱為痛苦。死亡的痛苦如同身體的感覺,像被火焰灼燒的草一樣,身體被焚燒。因地獄等的緣故,強烈的不快會產生。因此,這兩種痛苦應被理解為因其本質而產生的痛苦。此外—— 惡行的惡果,觀察其因緣; 善者的承受,離去的親近。 在消亡中所遭受的痛苦,心理上無差別; 所有的纏綿、束縛、破壞等。 在被消亡的身體中,痛苦是身體的; 無力的無反應,因而痛苦是如此; 因此,死亡的對象被稱為痛苦。

Apica imāni jātijarāmaraṇāni nāma imesaṃ sattānaṃ vadhakapaccāmittā viya otāraṃ gavesantāni vicaranti. Yathā hi purisassa tīsu paccāmittesu otārāpekkhesu vicarantesu eko vadeyya – 『『ahaṃ asukaaraññassa nāma vaṇṇaṃ kathetvā etaṃ ādāya tattha gamissāmi, ettha mayhaṃ dukkaraṃ natthī』』ti. Dutiyo vadeyya 『『ahaṃ tava etaṃ gahetvā gatakāle pothetvā dubbalaṃ karissāmi, ettha mayhaṃ dukkaraṃ natthī』』ti. Tatiyo vadeyya – 『『tayā etasmiṃ pothetvā dubbale kate tiṇhena asinā sīsacchedanaṃ nāma mayhaṃ bhāro hotū』』ti. Te evaṃ vatvā tathā kareyyuṃ.

Tattha paṭhamapaccāmittassa araññassa vaṇṇaṃ kathetvā taṃ ādāya tattha gatakālo viya suhajjañātimaṇḍalato nikkaḍḍhitvā yattha katthaci nibbattāpanaṃ nāma jātiyā kiccaṃ. Dutiyassa pothetvā dubbalakaraṇaṃ viya nibbattakkhandhesu nipatitvā parādhīnamañcaparāyaṇabhāvakaraṇaṃ jarāya kiccaṃ. Tatiyassa tiṇhena asinā sīsacchedanaṃ viya jīvitakkhayapāpanaṃ maraṇassa kiccanti veditabbaṃ.

Apicettha jātidukkhaṃ sādīnavamahākantārappaveso viya daṭṭhabbaṃ. Jarādukkhaṃ tattha annapānarahitassa dubbalyaṃ viya daṭṭhabbaṃ. Maraṇadukkhaṃ dubbalassa iriyāpathapavattane vihataparakkamassa vāḷādīhi anayabyasanāpādanaṃ viya daṭṭhabbanti.

Sokaniddeso

此外,這些出生、衰老和死亡對眾生來說就

194.Sokaniddese byasatīti byasanaṃ; hitasukhaṃ khipati viddhaṃsetīti attho. Ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ; corarogabhayādīhi ñātikkhayo ñātivināsoti attho. Tena ñātibyasanena phuṭṭhassāti ajjhotthaṭassa abhibhūtassa samannāgatassāti attho. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – bhogānaṃ byasanaṃ bhogabyasanaṃ; rājacorādivasena bhogakkhayo bhogavināsoti attho. Rogoyeva byasanaṃ rogabyasanaṃ; rogo hi ārogyaṃ byasati vināsetīti byasanaṃ. Sīlassa byasanaṃ sīlabyasanaṃ; dussīlyassetaṃ nāmaṃ. Sammādiṭṭhiṃ vināsayamānā uppannā diṭṭhiyeva byasanaṃ diṭṭhibyasanaṃ. Ettha ca purimāni dve anipphannāni, pacchimāni tīṇi nipphannāni tilakkhaṇabbhāhatāni. Purimāni ca tīṇi neva kusalāni na akusalāni. Sīladiṭṭhibyasanadvayaṃ akusalaṃ.

Aññataraññatarenāti gahitesu vā yena kenaci aggahitesu vā mittāmaccabyasanādīsu yena kenaci. Samannāgatassāti samanubandhassa aparimuccamānassa. Aññataraññatarena dukkhadhammenāti yena kenaci sokadukkhassa uppattihetunā. Sokoti socanakavasena soko; idaṃ tehi kāraṇehi upajjanakasokassa sabhāvapaccattaṃ. Socanāti socanākaro. Socitattanti socitabhāvo. Antosokoti abbhantare soko. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. So hi abbhantare sukkhāpento viya parisukkhāpento viya uppajjatīti 『『antosoko antoparisoko』』ti vuccati.

Cetaso parijjhāyanāti cittassa jhāyanākāro. Soko hi uppajjamāno aggi viya cittaṃ jhāpeti paridahati, 『『cittaṃ me jhāmaṃ, na me kiñci paṭibhātī』』ti vadāpeti. Dukkhito mano dummano, tassa bhāvo domanassaṃ. Anupaviṭṭhaṭṭhena sokova sallanti sokasallaṃ. Ayaṃ vuccati sokoti ayaṃ soko nāma kathiyati. So panāyaṃ kiñcāpi atthato domanassavedanāva hoti, evaṃ santepi antonijjhānalakkhaṇo, cetaso parinijjhāyanaraso, anusocanapaccupaṭṭhāno.

『Sokassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayaṃ sabhāvadukkhattā ceva dukkhassa ca vatthubhāvena dukkhoti vutto. Kataradukkhassāti? Kāyikadukkhassa ceva javanakkhaṇe ca domanassadukkhassa. Sokavegena hi hadaye mahāgaṇḍo uṭṭhahitvā paripaccitvā bhijjati, mukhato vā kāḷalohitaṃ nikkhamati, balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. 『『Ettakā me ñātayo khayaṃ gatā, ettakā me bhogā』』ti cintentassa ca balavaṃ domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnaṃ dukkhānaṃ vatthubhāvenapesa dukkhoti veditabbo. Apica –

Sattānaṃ hadayaṃ soko, sallaṃ viya vitujjati;

Aggitattova nārāco, bhusañca ḍahate puna.

Samāvahati ca byādhi-jarāmaraṇabhedanaṃ;

Dukkhampi vividhaṃ yasmā, tasmā dukkhoti vuccatīti.

Paridevaniddeso

悲傷的說明中,"衰敗"是指毀滅;意思是摧毀幸福。親屬的衰敗是指親屬的衰敗;因盜賊、疾病、恐懼等導致親屬的消亡、毀滅。被親屬衰敗所觸及的意思是被壓倒、被征服、被擁有。其他方面也是同樣的道理。這裡有一些區別:財富的衰敗是指財富的衰敗;因國王、盜賊等導致財富的消亡、毀滅。疾病本身就是衰敗,疾病衰敗;因為疾病摧毀健康,所以稱為衰敗。道德的衰敗是指道德的衰敗;這是對不道德的稱呼。摧毀正見而產生的見解本身就是衰敗,見解衰敗。在這裡,前兩種是非實在的,后三種是實在的,被三相所擊破。前三種既不是善的也不是不善的。道德和見解的衰敗是不善的。 任何一種是指在所提到的或未提到的朋友、親戚衰敗等中的任何一種。擁有是指被束縛、無法擺脫。任何一種痛苦的法則是指任何導致悲傷痛苦產生的原因。悲傷是指悲傷的狀態;這是因這些原因而產生的悲傷的本質。悲傷是指悲傷的形式。已悲傷是指悲傷的狀態。內心悲傷是指內心的悲傷。第二個詞是通過字首來加強的。因為它產生時似乎在內心乾涸,似乎完全乾涸,所以被稱為"內心悲傷,內心完全悲傷"。 心靈的焦灼是指心靈焦灼的狀態。因為悲傷產生時像火一樣焚燒心靈,使人說"我的心靈被焚燒了,我什麼都想不起來了"。痛苦的心是不快樂的,這種狀態就是憂愁。因為深入的緣故,悲傷本身就像箭一樣,所以稱為悲傷之箭。這被稱為悲傷,這就是所謂的悲傷。雖然從本質上來說它只是憂愁的感受,但即使如此,它的特徵是內心的焦灼,本質是心靈的完全焦灼,表現爲持續的悲傷。 "應當理解悲傷是痛苦"的這裡,它因其本質是痛苦,也因為是痛苦的基礎而被稱為痛苦。哪種痛苦呢?身體的痛苦和在速行的瞬間的憂愁的痛苦。因為在悲傷的衝擊下,心臟會產生大腫塊,成熟后破裂,或從口中流出黑血,產生強烈的身體痛苦。當想到"我失去了這麼多親人,這麼多財富"時,也會產生強烈的憂愁。因此,這應被理解為這兩種痛苦的基礎。此外—— 悲傷像箭一樣刺穿眾生的心; 像火熱的鐵箭,再次燃燒塵埃。 它帶來疾病、衰老、死亡的破壞; 因為它帶來各種痛苦,所以被稱為痛苦。 悲嘆的說明

195.Paridevaniddese 『mayhaṃ dhītā, mayhaṃ putto』ti evaṃ ādissa ādissa devanti rodanti etenāti ādevo. Taṃ taṃ vaṇṇaṃ parikittetvā parikittetvā devanti etenāti paridevo. Tato parāni dve dve padāni purimadvayasseva ākārabhāvaniddesavasena vuttāni. Vācāti vacanaṃ. Palāpoti tucchaṃ niratthakavacanaṃ. Upaḍḍhabhaṇitaaññabhaṇitādivasena virūpo palāpo vippalāpo. Lālappoti punappunaṃ lapanaṃ. Lālappanākāro lālappanā. Lālappitassa bhāvo lālappitattaṃ. Ayaṃ vuccati paridevoti ayaṃ paridevo nāma kathiyati. So lālappanalakkhaṇo, guṇadosaparikittanaraso, sambhamapaccupaṭṭhāno.

『Paridevassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkho, kāyadukkhadomanassadukkhānaṃ pana vatthubhāvena dukkhoti vutto. Paridevanto hi attano khandhaṃ muṭṭhīhi potheti, ubhohi hatthehi uraṃ paharati piṃsati, sīsena bhittiyā saddhiṃ yujjhati. Tenassa balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. 『Ettakā me ñātayo khayaṃ vayaṃ abbhatthaṃ gatā』tiādīni cinteti. Tenassa balavaṃ domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti veditabbo. Apica –

Yaṃ sokasallavihato paridevamāno,

Kaṇṭhoṭṭhatālutalasosajamappasayhaṃ;

Bhiyyodhimattamadhigacchatiyeva dukkhaṃ,

Dukkhoti tena bhagavā paridevamāhāti.

Dukkhadomanassaniddeso

196-7.Dukkhadomanassaniddesā heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vaṇṇitattā pākaṭā eva. Lakkhaṇādīni pana tesaṃ tattha vuttāneva.

『Dukkhassa dukkhaṭṭho veditabbo, domanassassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ubhayampetaṃ sayañca dukkhattā kāyikacetasikadukkhānañca vatthubhāvena dukkhanti vuttaṃ. Hatthapādānañhi kaṇṇanāsikānañca chedanadukkhena dukkhitassa , anāthasālāyaṃ ucchiṭṭhakapālaṃ purato katvā nipannassa, vaṇamukhehi puḷuvakesu nikkhamantesu balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati; nānāraṅgarattavatthamanuññālaṅkāraṃ nakkhattaṃ kīḷantaṃ mahājanaṃ disvā balavadomanassaṃ uppajjati. Evaṃ tāva dukkhassa dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvo veditabbo. Apica –

Pīḷeti kāyikamidaṃ, dukkhaṃ dukkhañca mānasaṃ bhiyyo;

Janayati yasmā tasmā, dukkhanti visesato vuttanti.

Cetodukkhasamappitā pana kese pakiriya urāni patipisenti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti, chinnapapātaṃ papatanti, satthaṃ āharanti, visaṃ khādanti, rajjuyā ubbandhanti, aggiṃ pavisanti . Taṃ taṃ viparītaṃ vatthuṃ tathā tathā vippaṭisārino pariḍayhamānacittā cintenti. Evaṃ domanassassa ubhinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvo veditabbo. Apica –

Pīḷeti yato cittaṃ, kāyassa ca pīḷanaṃ samāvahati;

Dukkhanti domanassampi, domanassaṃ tato ahūti.

Upāyāsaniddeso

悲嘆的說明中,"我的女兒,我的兒子"等這樣反覆哀嘆、哭泣的是哀嘆。反覆稱頌某種美德而哀嘆的是悲嘆。接下來的兩對詞是根據前兩個詞的形式和狀態來說明的。言語是指說話。廢話是指空洞無意義的話語。不正常的廢話是指說了一半或說了其他的話等。喃喃自語是指反覆說話。喃喃自語的形式是喃喃自語。喃喃自語的狀態是喃喃自語的性質。這被稱為悲嘆,這就是所謂的悲嘆。它的特徵是喃喃自語,本質是稱頌優點和缺點,表現爲驚慌失措。 "應當理解悲嘆是痛苦"的這裡,它本身並不是痛苦,而是因為是身體痛苦和心理痛苦的基礎而被稱為痛苦。因為悲嘆的人會用拳頭捶打自己的身體,用雙手擊打、揉搓胸部,用頭撞墻。因此會產生強烈的身體痛苦。他會想"我失去了這麼多親人,他們已經消失、滅亡"等。因此會產生強烈的憂愁。因此,這應被理解為這兩種痛苦的基礎。此外—— 被悲傷之箭所傷而悲嘆, 喉嚨、嘴唇、上顎乾燥難忍; 更加深重的痛苦隨之而來, 因此世尊稱悲嘆為痛苦。 痛苦和憂愁的說明 196-7. 痛苦和憂愁的說明在前面的法集論註釋中已經解釋過,所以很清楚。它們的特徵等在那裡已經說明。 "應當理解痛苦是痛苦,應當理解憂愁是痛苦"的這裡,這兩者本身就是痛苦,也因為是身體和心理痛苦的基礎而被稱為痛苦。因為手腳、耳鼻被切割的痛苦而痛苦的人,在無助的庇護所里把剩飯碗放在前面躺下,從傷口中爬出蛆蟲時會產生強烈的身體痛苦;看到穿著各種顏色的衣服、戴著漂亮裝飾的人們在慶祝節日時會產生強烈的憂愁。這樣,應當理解痛苦是這兩種痛苦的基礎。此外—— 這身體的痛苦折磨,心理的痛苦更甚; 因為它產生更多痛苦,所以特別被稱為痛苦。 而那些心理痛苦的人會散亂頭髮,捶打胸部,翻來覆去,跳下懸崖,拿刀自殺,吃毒藥,上吊,投火自盡。他們會以各種方式後悔,心中燃燒,思考各種錯誤的事物。這樣,應當理解憂愁是這兩種痛苦的基礎。此外—— 因為它折磨心靈,也帶來身體的折磨; 所以憂愁也被稱為痛苦,因此憂愁就是痛苦。 絕望的說明

198.Upāyāsaniddese āyāsanaṭṭhena āyāso; saṃsīdanavisīdanākārappavattassa cittakilamathassetaṃ nāmaṃ. Balavaṃ āyāso upāyāso. Āyāsitabhāvo āyāsitattaṃ. Upāyāsitabhāvo upāyāsitattaṃ. Ayaṃ vuccati upāyāsoti ayaṃ upāyāso nāma kathiyati. So panesa byāsattilakkhaṇo, nitthunanaraso, visādapaccupaṭṭhāno.

『Upāyāsassa dukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkho, ubhinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti vutto. Kupitena hi raññā issariyaṃ acchinditvā hataputtabhātikānaṃ āṇattavadhānaṃ bhayena aṭaviṃ pavisitvā nilīnānaṃ mahāvisādappattānaṃ dukkhaṭṭhānena dukkhaseyyāya dukkhanisajjāya balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. 『Ettakā no ñātakā, ettakā bhogā naṭṭhā』ti cintentānaṃ balavadomanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti veditabboti. Apica –

Cittassa paridahanā, kāyassa visādanā ca adhimattaṃ;

Yaṃ dukkhamupāyāso, janeti dukkho tato vutto.

Ettha ca mandagginā antobhājaneyeva telādīnaṃ pāko viya soko. Tikkhagginā paccamānassa bhājanato bahinikkhamanaṃ viya paridevo. Bahinikkhantāvasesassa nikkhamitumpi appahontassa antobhājaneyeva yāva parikkhayā pāko viya upāyāso daṭṭhabbo.

Appiyasampayoganiddeso

199.Appiyasampayoganiddese yassāti ye assa. Aniṭṭhāti apariyesitā. Pariyesitā vā hontu apariyesitā vā, nāmamevetaṃ amanāpārammaṇānaṃ. Manasmiṃ na kamanti, na pavisantīti akantā. Manasmiṃ na appiyanti, na vā manaṃ vaḍḍhentīti amanāpā. Rūpātiādi tesaṃ sabhāvanidassanaṃ. Anatthaṃ kāmenti icchantīti anatthakāmā. Ahitaṃ kāmenti icchantīti ahitakāmā. Aphāsukaṃ dukkhavihāraṃ kāmenti icchantīti aphāsukakāmā. Catūhi yogehi khemaṃ nibbhayaṃ vivaṭṭaṃ na icchanti, sabhayaṃ vaṭṭameva nesaṃ kāmenti icchantīti āyogakkhemakāmā.

Apica saddhādīnaṃ vuddhisaṅkhātassa atthassa akāmanato tesaṃyeva hānisaṅkhātassa anatthassa ca kāmanato anatthakāmā. Saddhādīnaṃyeva upāyabhūtassa hitassa akāmanato saddhāhāniādīnaṃ upāyabhūtassa ahitassa ca kāmanato ahitakāmā. Phāsukavihārassa akāmanato aphāsukavihārassa ca kāmanato aphāsukakāmā. Yassa kassaci nibbhayassa akāmanato bhayassa ca kāmanato ayogakkhemakāmāti evampettha attho daṭṭhabbo.

Saṅgatīti gantvā saṃyogo. Samāgamoti āgatehi saṃyogo. Samodhānanti ṭhānanisajjādīsu sahabhāvo. Missībhāvoti sabbakiccānaṃ sahakaraṇaṃ. Ayaṃ sattavasena yojanā. Saṅkhāravasena pana yaṃ labbhati taṃ gahetabbaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ appiyasampayogo nāma kathiyati. So aniṭṭhasamodhānalakkhaṇo, cittavighātakaraṇaraso, anatthabhāvapaccupaṭṭhāno.

So atthato eko dhammo nāma natthi. Kevalaṃ appiyasampayuttānaṃ duvidhassāpi dukkhassa vatthubhāvato dukkhoti vutto. Aniṭṭhāni hi vatthūni samodhānagatāni vijjhanachedanaphālanādīhi kāyikampi dukkhaṃ uppādenti, ubbegajananato mānasampi. Tenetaṃ vuccati –

Disvāva appiye dukkhaṃ, paṭhamaṃ hoti cetasi;

Tadupakkamasambhūta-matha kāye yato idha.

Tato dukkhadvayassāpi, vatthuto so mahesinā;

Dukkho vuttoti viññeyyo, appiyehi samāgamoti.

Piyavippayoganiddeso

絕望的說明中,因折磨而稱為折磨;這是指心靈疲憊的狀態,表現爲沉淪和失望的形式。強烈的折磨是絕望。折磨的狀態是被折磨。絕望的狀態是被絕望。這被稱為絕望,這就是所謂的絕望。它的特徵是執著,本質是嘆息,表現爲沮喪。 "應當理解絕望是痛苦"的這裡,它本身並不是痛苦,而是因為是兩種痛苦的基礎而被稱為痛苦。因為被憤怒的國王剝奪權力,因害怕被殺害兒子和兄弟的命令而逃入森林隱藏的人,陷入極度沮喪,在痛苦的地方,痛苦的床上,痛苦的坐姿中會產生強烈的身體痛苦。當想到"我們失去了這麼多親人,這麼多財富"時,會產生強烈的憂愁。因此,這應被理解為這兩種痛苦的基礎。此外—— 因為心靈的燃燒,身體的極度沮喪; 絕望產生的痛苦,因此被稱為痛苦。 在這裡,悲傷就像用微弱的火在容器內煮油等。悲嘆就像用猛烈的火煮沸的東西從容器中溢出。絕望應被理解為像剩餘的東西無法溢出,在容器內煮到完全消失。 與不喜歡的結合的說明 與不喜歡的結合的說明中,"他的"是指那些人的。"不想要的"是指未被尋求的。無論是被尋求還是未被尋求,這只是不愉快對象的名稱。不進入心中的是不喜歡的。不親近心或不增長心的是不愉快的。色等是指它們的本質。希望不利的是希望不利的。希望有害的是希望有害的。希望不舒適的是希望痛苦生活的。不希望從四種束縛中解脫、無畏、解脫,而是希望有畏懼、輪迴的是希望不安全的。 此外,因為不希望信仰等的增長,而希望它們的減少,所以是希望不利的。因為不希望有利於信仰等的方法,而希望有害於信仰等的方法,所以是希望有害的。因為不希望舒適的生活,而希望不舒適的生活,所以是希望不舒適的。因為不希望任何無畏的狀態,而希望畏懼的狀態,所以是希望不安全的。這裡應該這樣理解。 結合是指去了之後的結合。相遇是指來了之後的結合。聚集是指在站立、坐下等情況下的共處。混合是指所有事情的共同進行。這是從眾生的角度來解釋的。從行的角度來看,應該取所能得到的。這被稱為與不喜歡的結合,這就是所謂的與不喜歡的結合。它的特徵是不想要的聚集,本質是造成心靈的困擾,表現爲不利的狀態。 從本質上來說,它並不是一個獨立的法。僅僅因為它是兩種痛苦的基礎,所以被稱為痛苦。因為不想要的事物聚集在一起,通過刺、切、破等方式產生身體的痛苦,通過產生恐懼而產生心理的痛苦。因此說—— 一見不喜歡的事物,首先心中產生痛苦; 然後因其行為而產生身體的痛苦。 因此,大仙說這是兩種痛苦的基礎; 應當理解,與不喜歡的結合是痛苦的。 與喜歡的分離的說明

200.Piyavippayoganiddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Mātā vātiādi panettha atthakāme sarūpena dassetuṃ vuttaṃ. Tattha mamāyatīti mātā. Piyāyatīti pitā. Bhajatīti bhātā. Tathā bhaginī. Mettāyantīti mittā, minantīti vā mittā; sabbaguyhesu anto pakkhipantīti attho. Kiccakaraṇīyesu sahabhāvaṭṭhena amā hontīti amaccā. Ayaṃ amhākaṃ ajjhattikoti evaṃ jānanti ñāyantīti vā ñātī. Lohitena sambandhāti sālohitā. Evametāni padāni atthato veditabbāni. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ piyehi vippayogo nāma kathiyati. So iṭṭhavatthuviyogalakkhaṇo, sokuppādanaraso, byasanapaccupaṭṭhāno.

So atthato eko dhammo nāma natthi. Kevalaṃ piyavippayuttānaṃ duvidhassāpi dukkhassa vatthubhāvato dukkhoti vutto. Iṭṭhāni hi vatthūni viyujjamānāni sarīrassa sosanamilāpanādibhāvena kāyikampi dukkhaṃ uppādenti, 『yampi no ahosi, tampi no natthī』ti anusocāpanato mānasampi. Tenetaṃ vuccati –

Ñātidhanādiviyogā, sokasarasamappitā vitujjanti;

Bālā yato tato yaṃ, dukkhoti mato piyaviyogoti.

Icchāniddeso

201.Icchāniddese jātidhammānanti jātisabhāvānaṃ jātipakatikānaṃ. Icchā uppajjatīti taṇhā uppajjati. Aho vatāti patthanā. Nakho panetaṃ icchāya pattabbanti yaṃ etaṃ 『『aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyā』』ti evaṃ pahīnasamudayesu sādhūsu vijjamānaṃ ajātidhammattaṃ, parinibbutesu ca vijjamānaṃ jātiyā anāgamanaṃ icchitaṃ, taṃ icchantassāpi maggabhāvanāya vinā apattabbato anicchantassa ca bhāvanāya pattabbato na icchāya pattabbaṃ nāma hoti. Idampīti etampi; upari sesāni upādāya pikāro. Yampicchanti yenapi dhammena alabbhaneyyaṃ vatthuṃ icchanto na labhati, taṃ alabbhaneyyavatthuicchanaṃ dukkhanti veditabbaṃ. Jarādhammānantiādīsupi eseva nayo. Evamettha alabbhaneyyavatthūsu icchāva 『『yampicchaṃ na labhati tampi dukkha』』nti vuttā. Sā alabbhaneyyavatthuicchanalakkhaṇā, tappariyesanarasā, tesaṃ appattipaccupaṭṭhānā.

Dvinnaṃ pana dukkhānaṃ vatthubhāvato dukkhāti vuttā. Ekacco hi rājā bhavissatīti sambhāvito hoti. So chinnabhinnagaṇena parivārito pabbatavisamaṃ vā vanagahanaṃ vā pavisati. Atha rājā taṃ pavattiṃ ñatvā balakāyaṃ peseti. So rājapurisehi nihataparivāro sayampi laddhappahāro palāyamāno rukkhantaraṃ vā pāsāṇantaraṃ vā pavisati. Tasmiṃ samaye mahāmegho uṭṭhahati, tibbandhakārā kāḷavaddalikā hoti. Atha naṃ samantato kāḷakipillikādayo pāṇā parivāretvā gaṇhanti. Tenassa balavakāyadukkhaṃ uppajjati. 『Maṃ ekaṃ nissāya ettakā ñātī ca bhogā ca vinaṭṭhā』ti cintentassa balavadomanassaṃ uppajjati. Iti ayaṃ icchā imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhāti veditabbā. Apica –

Taṃ taṃ patthayamānānaṃ, tassa tassa alābhato;

Yaṃ vighātamayaṃ dukkhaṃ, sattānaṃ idha jāyati.

Alabbhaneyyavatthūnaṃ, patthanā tassa kāraṇaṃ;

Yasmā tasmā jino dukkhaṃ, icchitālābhamabravīti.

Upādānakkhandhaniddeso

與喜歡的分離的說明應該從與前面相反的角度來理解。這裡提到"母親等"是爲了具體說明那些希望利益的人。其中,"母親"是指疼愛的人。"父親"是指喜愛的人。"兄弟"是指親近的人。"姐妹"也是如此。"朋友"是指友愛的人,或者是指衡量的人;意思是把所有秘密都放在心裡。"大臣"是指在各種事務中共同存在的人。"親戚"是指被認為是"這是我們的親人"的人,或者是被認識的人。"血親"是指有血緣關係的人。這些詞的含義應該這樣理解。這被稱為與喜歡的分離,這就是所謂的與喜歡的分離。它的特徵是與想要的事物分離,本質是產生悲傷,表現爲災難。 從本質上來說,它並不是一個獨立的法。僅僅因為它是兩種痛苦的基礎,所以被稱為痛苦。因為想要的事物分離時,通過使身體枯萎、憔悴等方式產生身體的痛苦,通過使人回憶"我們曾經擁有的,現在已經沒有了"而產生心理的痛苦。因此說—— 因與親人、財富等分離,被悲傷之箭所傷而痛苦; 因此愚人感到痛苦,所以與喜歡的分離被認為是痛苦的。 慾望的說明 慾望的說明中,"有生之法"是指具有出生本質的、天生如此的。"慾望生起"是指渴愛生起。"啊,但願"是指願望。"但這不是通過慾望就能獲得的"是指這種"啊,但願我們不是有生之法,但願生不會來到我們身上"這樣的願望,在已斷除集諦的聖者中存在的不生之法,在已完全涅槃者中存在的生不再來的狀態,即使想要也無法通過慾望獲得,因為沒有修行聖道就無法獲得,而不想要卻通過修行而能獲得,所以不是通過慾望就能獲得的。"這也是"中的"也"字是指上面剩餘的部分。"想要卻得不到"是指因某種法而想要無法獲得的事物卻得不到,這種想要無法獲得的事物的慾望應被理解為痛苦。對於"有老之法"等也是同樣的道理。這裡就是說,對於無法獲得的事物的慾望就是"想要卻得不到,這也是痛苦"。它的特徵是想要無法獲得的事物,本質是追求這些事物,表現爲無法獲得這些事物。 因為它是兩種痛苦的基礎,所以被稱為痛苦。例如,有人被認為將成為國王。他被一群被打敗的人包圍,進入山中險地或森林深處。然後國王得知這個訊息,派遣軍隊。他的隨從被國王的人殺死,自己也受傷逃跑,進入樹林或巖石間。這時大雨傾盆,漆黑一片。然後他被周圍的黑螞蟻等生物包圍捕獲。因此他產生強烈的身體痛苦。當他想到"因為我一個人,這麼多親人和財富都失去了"時,產生強烈的憂愁。因此,這種慾望應被理解為這兩種痛苦的基礎。此外—— 因為渴望這個那個,卻無法獲得這個那個; 眾生在此產生的痛苦,是由挫折造成的。 對無法獲得的事物的渴望,是其原因; 因此,勝者說欲而不得是痛苦的。 取蘊的說明

202.Upādānakkhandhaniddese saṃkhittenāti desanaṃ sandhāya vuttaṃ. Dukkhañhi ettakāni dukkhasatānīti vā ettakāni dukkhasahassānīti vā ettakāni dukkhasatasahassānīti vā saṃkhipituṃ na sakkā, desanā pana sakkā, tasmā 『『dukkhaṃ nāma aññaṃ kiñci natthi, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā』』ti desanaṃ saṅkhipento evamāha. Seyyathidanti nipāto; tassa te katameti ceti attho. Rūpūpādānakkhandhotiādīnaṃ attho khandhavibhaṅge vaṇṇitoyeva.

『Khandhānaṃdukkhaṭṭho veditabbo』ti ettha pana –

Jātippabhutikaṃ dukkhaṃ, yaṃ vuttaṃ idha tādinā;

Avuttaṃ yañca taṃ sabbaṃ, vinā ete na vijjati.

Yasmā tasmā upādāna-kkhandhā saṅkhepato ime;

Dukkhāti vuttā dukkhanta-desakena mahesinā.

Tathā hi indhanamiva pāvako, lakkhamiva paharaṇāni, gorūpamiva ḍaṃsamakasādayo, khettamiva lāvakā, gāmaṃ viya gāmaghātakā, upādānakkhandhapañcakameva jātiādayo nānappakārehi bādhayamānā, tiṇalatādīni viya bhūmiyaṃ, pupphaphalapallavādīni viya rukkhesu, upādānakkhandhesuyeva nibbattanti. Upādānakkhandhānañca ādidukkhaṃ jāti, majjhedukkhaṃ jarā, pariyosānadukkhaṃ maraṇaṃ. Māraṇantikadukkhābhighātena pariḍayhamānadukkhaṃ soko, tadasahanato lālappanadukkhaṃ paridevo. Tato dhātukkhobhasaṅkhātaaniṭṭhaphoṭṭhabbasamāyogato kāyassa ābādhanadukkhaṃ dukkhaṃ. Tena bādhiyamānānaṃ puthujjanānaṃ tattha paṭighuppattito cetobādhanadukkhaṃ domanassaṃ. Sokādivuḍḍhiyā janitavisādānaṃ anutthunanadukkhaṃ upāyāso. Manorathavighātappattānaṃ icchāvighātadukkhaṃ icchitālābhoti evaṃ nānappakārato upaparikkhiyamānā upādānakkhandhāva dukkhāti yadetaṃ ekamekaṃ dassetvā vuccamānaṃ anekehi kappehi na sakkā asesato vattuṃ, taṃ sabbampi dukkhaṃ ekajalabindumhi sakalasamuddajalarasaṃ viya yesu kesuci pañcasu upādānakkhandhesu saṅkhipitvā dassetuṃ 『『saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā』』ti bhagavā avocāti.

Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Samudayasaccaniddesavaṇṇanā

取蘊的說明中,"簡而言之"是指所講的教義。因為痛苦實在無法簡化為這樣那樣的痛苦數量,無法簡化為這樣那樣的千種痛苦,無法簡化為這樣那樣的百種痛苦,所以教義是可以的,因此說「痛苦沒有其他任何東西,簡而言之,五取蘊就是痛苦。」這樣簡化地說了。比如說,"如是"是一個引導詞;它的意思是指「它是這樣的」。"色取蘊"等的意思在於五蘊的分析中已經被闡述過。 "應當理解蘊是痛苦"的這裡—— "出生所生的痛苦",在這裡是這樣說的; "未說的那一切",沒有這些就不存在。 因此,五取蘊從簡而言之被稱為痛苦,正如偉大的導師所說的痛苦的地方。 因為就像火焰中的燃料,像武器的特徵,像牛的咬傷,像田地的雜草,像村莊的村民,五取蘊如出生等各類痛苦所困擾,像地上的草木,像樹上的花果,五取蘊本身就會產生。五取蘊的初始痛苦是出生,中間的痛苦是衰老,終結的痛苦是死亡。因死亡而產生的痛苦是悲傷,因無法忍受而產生的痛苦是哀嘆。接著,通過元素的震動而產生的痛苦是身體的痛苦。因此,因眾生被困擾而產生的痛苦是心靈的痛苦。因悲傷等的增加而引起的痛苦是絕望。因心願受挫而產生的痛苦是渴望的痛苦。這樣,五取蘊被稱為痛苦,因其種種不同的表現形式,無法一一列舉,因此說"簡而言之,五取蘊就是痛苦",正如世尊所說的。 痛苦的真理的說明已完成。 集的真理的說明

203.Samudayasaccaniddese yāyaṃ taṇhāti yā ayaṃ taṇhā. Ponobbhavikāti punabbhavakaraṇaṃ punobbhavo, punobbhavo sīlamassāti ponobbhavikā. Apica punabbhavaṃ deti, punabbhavāya saṃvattati, punappunaṃ bhave nibbattetīti ponobbhavikā. Sā panesā punabbhavassa dāyikāpi atthi adāyikāpi, punabbhavāya saṃvattanikāpi atthi asaṃvattanikāpi, dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkamattāpi. Sā punabbhavaṃ dadamānāpi adadamānāpi, punabbhavāya saṃvattamānāpi asaṃvattamānāpi, dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkamattāpi ponobbhavikā evāti nāmaṃ labhati. Abhinandanasaṅkhātena nandirāgena sahagatāti nandirāgasahagatā, nandirāgena saddhiṃ atthato ekattameva gatāti vuttaṃ hoti. Tatratatrābhinandinīti yatra yatra attabhāvo tatratatrābhinandinī, rūpādīsu vā ārammaṇesu tatratatrābhinandinī; rūpābhinandinī saddagandharasaphoṭṭhabbadhammābhinandinīti attho. Seyyathidanti nipāto; tassa sā katamāti ceti attho. Kāmataṇhāti kāme taṇhā kāmataṇhā; pañcakāmaguṇikarāgassetaṃ adhivacanaṃ. Bhave taṇhā bhavataṇhā; bhavapatthanāvasena uppannassa sassatadiṭṭhisahagatassa rūpārūpabhavarāgassa ca jhānanikantiyā cetaṃ adhivacanaṃ. Vibhave taṇhā vibhavataṇhā; ucchedadiṭṭhisahagatassa rāgassetaṃ adhivacanaṃ.

Idāni tassā taṇhāya vatthuṃ vitthārato dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha uppajjatīti jāyati. Nivisatīti punappunaṃ pavattivasena patiṭṭhahati. Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpanti yaṃ lokasmiṃ piyasabhāvañceva madhurasabhāvañca. Cakkhuṃ loketiādīsu lokasmiñhi cakkhādīsu mamattena abhiniviṭṭhā sattā sampattiyaṃ patiṭṭhitā attano cakkhuṃ ādāsādīsu nimittaggahaṇānusārena vippasannapañcapasādaṃ suvaṇṇavimāne ugghāṭitamaṇisīhapañjaraṃ viya maññanti, sotaṃ rajatapanāḷikaṃ viya pāmaṅgasuttakaṃ viya ca maññanti, tuṅganāsāti laddhavohāraṃ ghānaṃ vaṭṭetvā ṭhapitaharitālavaṭṭiṃ viya maññanti, jivhaṃ rattakambalapaṭalaṃ viya mudusiniddhamadhurarasadaṃ maññanti, kāyaṃ sālalaṭṭhiṃ viya suvaṇṇatoraṇaṃ viya ca maññanti, manaṃ aññesaṃ manena asadisaṃ uḷāraṃ maññanti, rūpaṃ suvaṇṇakaṇikārapupphādivaṇṇaṃ viya , saddaṃ mattakaravīkakokilamandadhamitamaṇivaṃsanigghosaṃ viya, attanā paṭiladdhāni catusamuṭṭhānikagandhārammaṇādīni 『kassa aññassa evarūpāni atthī』ti maññanti. Tesaṃ evaṃ maññamānānaṃ tāni cakkhādīni piyarūpāni ceva honti sātarūpāni ca. Atha nesaṃ tattha anuppannā ceva taṇhā uppajjati, uppannā ca punappunaṃ pavattivasena nivisati. Tasmā bhagavā – 『『cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ. Etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjatī』』tiādimāha. Tattha uppajjamānāti yadā uppajjati tadā ettha uppajjatīti attho. Esa nayo sabbatthāpīti.

Samudayasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā

集的真理的說明中,"這渴愛"是指這種渴愛。"導致再生"是指造成再生的是再生,以再生為習性的是導致再生的。此外,它給予再生,導致再生,反覆在生存中產生,所以是導致再生的。這渴愛有時給予再生,有時不給予;有時導致再生,有時不導致;有時只是在已給予的結生中成熟生存的基礎。無論它是否給予再生,是否導致再生,是否只是在已給予的結生中成熟生存的基礎,它都被稱為導致再生的。"伴隨著歡喜貪愛"是指與所謂的歡喜貪愛相伴,意思是與歡喜貪愛在本質上成為一體。"處處歡喜"是指在每一個自我存在的地方都歡喜,或者在色等對像中處處歡喜;意思是歡喜於色、聲、香、味、觸、法。"即是"是一個引導詞;它的意思是"它是這樣的"。"欲愛"是指對慾望的渴愛;這是對五種感官慾望之貪的代稱。"有愛"是指對存在的渴愛;這是對因渴望存在而產生的伴隨常見的色界、無色界之貪,以及對禪那的執著的代稱。"無有愛"是指對非存在的渴愛;這是對伴隨斷見的貪的代稱。 現在爲了詳細說明這渴愛的對象,他說"這渴愛"等。其中,"生起"是指產生。"安住"是指通過反覆發生而建立。"世間可愛可喜"是指在世間中具有可愛的本質和甜美的本質。在"眼在世間"等中,在世間的眼等中,眾生因為執著而安住在幸福中,他們認為自己的眼睛根據鏡子等中的影像反射,具有清凈的五種感官,如同在黃金宮殿中打開的寶石獅子窗;他們認為耳朵如同銀管或金線;他們認為被稱為高挺的鼻子如同捲起的黃色棒;他們認為舌頭如同紅色的毛毯,能給予柔軟、滑潤、甜美的味道;他們認為身體如同沙羅樹或黃金門;他們認為自己的心比其他人的心更高貴;他們認為色如同金色的卡尼卡拉花等的顏色;他們認為聲音如同醉酒的迦陵頻伽鳥、杜鵑鳥的柔和吹奏和寶石笛的聲音;他們認為自己獲得的四種來源的香等對像"誰還有這樣的東西?"。對於這樣認為的人來說,這些眼等是可愛的和可喜的。然後,對他們來說,在那裡未生起的渴愛生起,已生起的通過反覆發生而安住。因此,世尊說:"眼在世間是可愛可喜的。這渴愛在這裡生起時生起"等。其中,"生起時"的意思是當它生起時在這裡生起。這個道理適用於所有情況。 集的真理的說明已完成。 滅的真理的說明

204.Nirodhasaccaniddese yo tassāyeva taṇhāyāti ettha 『yo tasseva dukkhassā』ti vattabbe yasmā samudayanirodheneva dukkhaṃ nirujjhati no aññathā, yathāha –

『『Yathāpi mūle anupaddave daḷhe,

Chinnopi rukkho punareva rūhati;

Evampi taṇhānusaye anūhate,

Nibbattati dukkhamidaṃ punappuna』』nti. (dha. pa. 338);

Tasmā taṃ dukkhanirodhaṃ dassento samudayanirodhena dassetuṃ evamāha. Sīhasamānavuttino hi tathāgatā. Te dukkhaṃ nirodhentā dukkhanirodhañca dassentā hetumhi paṭipajjanti, na phale. Suvānavuttino pana aññatitthiyā. Te dukkhaṃ nirodhentā dukkhanirodhañca dassentā attakilamathānuyogena ceva tasseva ca desanāya phale paṭipajjanti, na hetumhīti. Sīhasamānavuttitāya satthā hetumhi paṭipajjanto yo tassāyevātiādimāha.

Tattha tassāyevāti yā sā uppatti nivesavasena heṭṭhā pakāsitā tassāyeva. Asesavirāganirodhotiādīni sabbāni nibbānavevacanāneva . Nibbānañhi āgamma taṇhā asesā virajjati nirujjhati. Tasmā taṃ 『『tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho』』ti vuccati. Nibbānañca āgamma taṇhā cajiyati, paṭinissajjiyati, muccati, na alliyati. Tasmā nibbānaṃ 『『cāgo paṭinissaggo mutti anālayo』』ti vuccati. Ekameva hi nibbānaṃ. Nāmāni panassa sabbasaṅkhatānaṃ nāmapaṭipakkhavasena anekāni nibbānavevacanāneva honti, seyyathidaṃ – asesavirāganirodho, cāgo, paṭinissaggo, mutti, anālayo, rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo, taṇhākkhayo, anuppādo, appavattaṃ, animittaṃ, appaṇihitaṃ, anāyūhanaṃ, appaṭisandhi, anupapatti, agati, ajātaṃ, ajaraṃ, abyādhi, amataṃ, asokaṃ, aparidevaṃ, anupāyāsaṃ, asaṃkiliṭṭhantiādīni.

Idāni maggena chinnāya nibbānaṃ āgamma appavattipattāyapi ca taṇhāya yesu vatthūsu tassā uppatti dassitā, tattheva abhāvaṃ dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha yathā puriso khette jātaṃ tittaalābuvalliṃ disvā aggato paṭṭhāya mūlaṃ pariyesitvā chindeyya, sā anupubbena milāyitvā appavattiṃ gaccheyya. Tato tasmiṃ khette tittaalābu niruddhā pahīnāti vucceyya. Evameva khette tittaalābu viya cakkhādīsu taṇhā. Sā ariyamaggena mūlacchinnā nibbānaṃ āgamma appavattiṃ gacchati. Evaṃ gatā pana tesu vatthūsu khette tittaalābu viya na paññāyati. Yathā ca aṭavito core ānetvā nagarassa dakkhiṇadvāre ghāteyyuṃ, tato aṭaviyaṃ corā matāti vā māritāti vā vucceyyuṃ; evameva aṭaviyaṃ corā viya yā cakkhādīsu taṇhā, sā dakkhiṇadvāre corā viya nibbānaṃ āgamma niruddhattā nibbāne niruddhā. Evaṃ niruddhā pana tesu vatthūsu aṭaviyaṃ corā viya na paññāyati. Tenassā tattheva nirodhaṃ dassento 『『cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhatī』』tiādimāha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Maggasaccaniddesavaṇṇanā

滅的真理的說明中,"那渴愛"是指那種痛苦的渴愛。因為通過集的滅除,痛苦得以消除,而不是以其他方式,如所說—— 「就如根部穩固不動, 即使被砍伐樹木仍再生; 同樣,這種渴愛的潛伏, 反覆產生痛苦。」(《大般涅槃經》338頁) 因此,爲了說明這種痛苦的滅除,便通過集的滅除來說明。像獅子般的說法,正如如來所言。那些消除痛苦的人,正是通過痛苦的滅除和痛苦的滅除的說明而以因作為基礎,而非果。相反,善於言辭的人則不同。那些消除痛苦的人,正是通過自我修行和該教義的果而以果作為基礎,而非因。以獅子般的說法,導師便說「那渴愛」。 在這裡「那渴愛」是指前面所述的渴愛。無餘滅除是指所有的涅槃的名稱。因為到達涅槃時,渴愛將無餘地消退和滅除。因此,這被稱為「那渴愛的無餘滅除」。而到達涅槃時,渴愛被放棄,被捨棄,被解脫,而不再束縛。因此,涅槃被稱為「放棄、捨棄、解脫、無依」。因為涅槃是唯一的。雖然它的名稱因所有有為法的對立而有多種涅槃的名稱,例如:無餘滅除、放棄、捨棄、解脫、無依、貪的滅盡、恚的滅盡、癡的滅盡、渴愛的滅盡、未生、少量、無相、無所依、無再生、無生、無老、無病、無死、無憂、無悲、無煩惱、無束縛等。 現在爲了通過道來證明到達涅槃的渴愛的存在,便說「那渴愛」。就如一個人看到田地中長出的苦瓜藤,便從根部開始尋找並砍斷它,這樣它便逐漸枯萎,最終變得不再生長。然後在那田地中,苦瓜藤便被阻止、被拋棄。就如同在眼等中,渴愛被砍斷,便前往涅槃,最終不再生長。這樣,渴愛在這些對像中就不再顯現。就如同從森林中抓來的盜賊被帶到城南門,隨後在森林中,盜賊被殺或被捕;同樣,眼等中的渴愛,像城南門的盜賊一樣,因到達涅槃而被阻止。這樣阻止后在這些對像中就不再顯現。因此,爲了在此說明滅除,便說「眼在世間是可愛可喜的,這渴愛在這裡被放棄時被放棄,正在被滅除時被滅除」。其他的內容也同樣適用。 滅的真理的說明已完成。 道的真理的說明

205.Maggasaccaniddese ayamevāti aññamaggapaṭikkhepanatthaṃ niyamanaṃ. Ariyoti taṃtaṃmaggavajjhehi kilesehi ārakattā ariyabhāvakarattā ariyaphalapaṭilābhakarattā ca ariyo. Aṭṭhaṅgāni assāti aṭṭhaṅgiko. Svāyaṃ caturaṅgikā viya senā, pañcaṅgikaṃ viya tūriyaṃ aṅgamattameva hoti, aṅgavinimutto natthi. Nibbānatthikehi maggīyati, nibbānaṃ vā maggati, kilese vā mārento gacchatīti maggo. Seyyathidanti so katamoti ceti attho.

Idāni aṅgamattameva maggo hoti, aṅgavinimmutto natthīti dassento sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhīti āha. Tattha sammā dassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi. Sammā abhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkappo. Sammā pariggahalakkhaṇā sammāvācā. Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Sammā vodānalakkhaṇo sammāājīvo. Sammā paggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sammā samādhānalakkhaṇo sammāsamādhi.

Tesu ca ekekassa tīṇi tīṇi kiccāni honti, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi tāva aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nirodhaṃ ārammaṇaṃ karoti, sampayuttadhamme ca passati tappaṭicchādakamohavidhamanavasena asammohato. Sammāsaṅkappādayopi tatheva micchāsaṅkappādīni ca pajahanti, nirodhañca ārammaṇaṃ karonti. Visesato panettha sammāsaṅkappo sahajātadhamme abhiniropeti, sammāvācā sammā pariggaṇhāti, sammākammanto sammā samuṭṭhāpeti, sammāājīvo sammā vodāpeti, sammāvāyāmo sammā paggaṇhāti, sammāsati sammā upaṭṭhāti, sammāsamādhi sammā padahati.

Apicesā sammādiṭṭhi nāma pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā hoti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā, kiccato pana dukkhe ñāṇantiādīni cattāri nāmāni labhati. Sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā honti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Tesu sammāsaṅkappo kiccato nekkhammasaṅkappotiādīni tīṇi nāmāni labhati. Sammāvācādayo tayo pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā viratiyopi honti cetanāyopi, maggakkhaṇe pana viratiyova. Sammāvāyāmo sammāsatīti idampi dvayaṃ kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyeva.

Iti imesu aṭṭhasu dhammesu bhagavatā nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahūpakārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā. Ayañhi 『『paññāpajjoto paññāsattha』』nti (dha. sa. 16, 20, 29, 34) ca vuttā. Tasmā etāya pubbabhāge vipassanāñāṇasaṅkhātāya sammādiṭṭhiyā avijjandhakāraṃ viddhaṃsetvā kilesacore ghātento khemena yogāvacaro nibbānaṃ pāpuṇāti. Tena vuttaṃ 『『nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahūpakārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā』』ti.

道的真理的說明中,「這就是」是爲了排除其他道而設定的限制。所謂「高貴的」,是指因各種道的過失而能防護,因高貴的特質而成為高貴,因獲得高貴的果而成為高貴。八支即是八支道。正如四分之一的軍隊,五分之一的樂器,僅僅是一個部分,且沒有部分的解脫。因追求涅槃而被稱為道,或是通向涅槃,或是對煩惱的征服而行走的道。比如說,「那麼」是指「那是什麼」。 現在爲了說明道僅僅是一個部分,且沒有部分的解脫,便說「正見……正定」等。這裡的正見是指正見的特徵。正思惟是指正思惟的特徵。正語是指正語的特徵。正業是指正業的特徵。正命是指正命的特徵。正精進是指正精進的特徵。正念是指正念的特徵。正定是指正定的特徵。 在這些中,每一個都有三個功德,例如:正見首先能拋棄與他人相關的錯誤見,能以滅除為對象,能清晰地觀察所伴隨的法,因而不再迷惑。正思惟等也是如此,能拋棄錯誤思惟,並以滅除為對象。特別是在這裡,正思惟能引導善法,正語能正確地理解,正業能正當地產生,正命能正確地維持,正精進能正確地接受,正念能正確地維持,正定能正確地努力。 此外,正見在早期階段是多種多樣的,因對象的不同而多種多樣,在道的時刻則是單一的對象,但在功德上卻是痛苦的知識等四種名稱。正思惟等在早期階段也是多種多樣的,在道的時刻則是單一的對象。在這些中,正思惟在功德上被稱為出離的思惟等三種名稱。正語等三種在早期階段也是多種多樣的,因意志而存在,在道的時刻則是單一的。正精進和正念這兩者在功德上被稱為四種名稱。正定在早期階段和道的時刻都是正定。 因此,在這八種法中,爲了達到涅槃,佛陀首先教授了正見。因為這裡提到「智慧的光明,智慧的意義」等等。因此,通過這種早期的正見,能破除無明的黑暗,擊敗煩惱的盜賊,憑藉安住的修行者能達到涅槃。因此說「爲了達到涅槃,修行者因多種方便而教授了正見」。

Sammāsaṅkappo pana tassā bahūpakāro, tasmā tadanantaraṃ vutto. Yathā hi heraññiko hatthena parivattetvā parivattetvā cakkhunā kahāpaṇaṃ olokento 『ayaṃ kūṭo, ayaṃ cheko』ti jānāti, evaṃ yogāvacaropi pubbabhāge vitakkena vitakketvā vipassanāpaññāya olokayamāno 『ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarādayo』ti jānāti. Yathā vā pana purisena koṭiyaṃ gahetvā parivattetvā parivattetvā dinnaṃ mahārukkhaṃ tacchako vāsiyā tacchetvā kamme upaneti, evaṃ vitakkena vitakketvā vitakkatvā dinnadhamme yogāvacaro paññāya 『ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarā』tiādinā nayena paricchinditvā kamme upaneti. Tena vuttaṃ 『sammāsaṅkappo pana tassā bahūpakāro, tasmā tadanantaraṃ vutto』』ti.

Svāyaṃ yathā sammādiṭṭhiyā, evaṃ sammāvācāyapi upakārako. Yathāha – 『『pubbe kho, gahapati, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindatī』』ti (ma. ni.

1.463). Tasmā tadanantaraṃ sammāvācā vuttā.

Yasmā pana 『idañcidañca karissāmā』ti paṭhamaṃ vācāya saṃvidahitvā loke kammante payojenti, tasmā vācā kāyakammassa upakārikāti sammāvācāya anantaraṃ sammākammanto vutto.

Catubbidhaṃ pana vacīduccaritaṃ, tividhaṃ kāyaduccaritaṃ pahāya ubhayaṃ sucaritaṃ pūrentasseva yasmā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pūrati, na itarassa, tasmā tadubhayānantaraṃ sammāājīvo vutto.

Evaṃ suddhājīvena 『parisuddho me ājīvo』ti ettāvatā paritosaṃ akatvā suttappamattena viharituṃ na yuttaṃ, atha kho sabbairiyāpathesu idaṃ vīriyamārabhitabbanti dassetuṃ tadanantaraṃ sammāvāyāmo vutto.

Tato āraddhavīriyenāpi kāyādīsu catūsu vatthūsu sati suppatiṭṭhitā kātabbāti dassanatthaṃ tadanantaraṃ sammāsati desitā.

Yasmā pana evaṃ suppatiṭṭhitā sati samādhissa upakārānupakārānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesitvā pahoti ekattārammaṇe cittaṃ samādhātuṃ, tasmā sammāsatianantaraṃ sammāsamādhi desitoti veditabbo.

Sammādiṭṭhiniddese 『『dukkhe ñāṇa』』ntiādinā catusaccakammaṭṭhānaṃ dassitaṃ. Tattha purimāni dve saccāni vaṭṭaṃ, pacchimāni vivaṭṭaṃ. Tesu bhikkhuno vaṭṭe kammaṭṭhānābhiniveso hoti, vivaṭṭe natthi abhiniveso. Purimāni hi dve saccāni 『『pañcakkhandhā dukkhaṃ, taṇhā samudayo』』ti evaṃ saṅkhepena ca 『『katame pañcakkhandhā? Rūpakkhandho』』tiādinā nayena vitthārena ca ācariyassa santike uggaṇhitvā vācāya punappunaṃ parivattento yogāvacaro kammaṃ karoti; itaresu pana dvīsu saccesu 『『nirodhasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ, maggasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa』』nti evaṃ savaneneva kammaṃ karoti. So evaṃ kammaṃ karonto cattāri saccāni ekena paṭivedhena paṭivijjhati, ekābhisamayena abhisameti; dukkhaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati, samudayaṃ pahānapaṭivedhena, nirodhaṃ sacchikiriyapaṭivedhena, maggaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhati; dukkhaṃ pariññābhisamayena…pe… maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti.

Evamassa pubbabhāge dvīsu saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho hoti, dvīsu savanapaṭivedhoyeva; aparabhāge tīsu kiccato paṭivedho hoti, nirodhe ārammaṇapaṭivedho. Tattha sabbampi paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, savanadhāraṇasammasanañāṇaṃ lokiyaṃ kāmāvacaraṃ, paccavekkhaṇā pana pattasaccassa hoti. Ayañca ādikammiko. Tasmā sā idha na vuttā. Imassa ca bhikkhuno pubbe pariggahato 『dukkhaṃ parijānāmi , samudayaṃ pajahāmi, nirodhaṃ sacchikaromi, maggaṃ bhāvemī』ti ābhogasamannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi, pariggahato paṭṭhāya hoti; aparabhāge pana dukkhaṃ pariññātameva hoti…pe… maggo bhāvitova hoti.

1.463). 因此,緊接著說到正語。 而「我將這樣那樣去做」是指通過第一句話的理解在世間的行為中進行運用,因此,正語是身體行為的輔助,緊接著說到正業。 而四種語言的不善行為,三種身體的不善行為被拋棄后,兩者的善行為得以充實,因為它充實了生計的基本倫理,而不是其他的,因此緊接著說到正命。 因此,通過純潔的生計「我的生計是純潔的」,到此為止未能滿足,不能僅僅依靠少許的經文而生活,而是爲了在所有的行為中應當努力,因此緊接著說到正精進。 因此,即使以努力為基礎,在身體等四種對像中,正念應當確立,因此緊接著說到正念。 由於如此確立的正念,因其對定的輔助與非輔助法的趨向,能使心在單一的對象上專注,因此應當理解緊接著的正定。 在正見的說明中,「痛苦的知識」等等四聖諦的修行處被說明。在這裡,前兩個真理是輪迴,后兩個是真實解脫。在這其中,出家人對輪迴的修行處有執著,而對真實解脫則沒有執著。前兩個真理確實是「五蘊是痛苦,渴愛是生起」,通過這樣的簡要方式,或通過「什麼是五蘊?」「色蘊」等的詳細方式,在老師的指導下,反覆通過言語進行理解,修行者便進行相應的行為;而在後兩個真理中則是「滅的真理是所欲的、可愛的,道的真理是所欲的、可愛的」,通過這樣的聽聞而進行相應的行為。這樣,修行者通過相應的行為,便通過一種直接的體驗而領悟四個真理;痛苦通過完全的瞭解而領悟,生起通過放棄而領悟,滅通過真實的體驗而領悟,道通過修習而領悟;痛苦通過完全的領悟……等……道通過修習的領悟而獲得。 因此,在他之前的階段,對前兩個真理的理解是通過提問、聽聞、理解、保持而進行的;而在後兩個真理中則是通過聽聞的理解。後面的階段則是對后三個功德的領悟,滅的對象的領悟。在這裡,所有的領悟知識是超越世俗的,聽聞的理解與保持的理解是世俗的,而反思則是對所獲得的真實的理解。這是初步的行為。因此這裡沒有提到。在這位出家人的早期理解中「我認識痛苦,放棄生起,體驗滅,修習道」沒有關於感受的反思,而是基於理解;而在後面的階段,痛苦則是完全被理解……等……道則是被修習。

Tattha dve saccāni duddasattā gambhīrāni, dve gambhīrattā duddasāni. Dukkhasaccañhi uppattito pākaṭaṃ; khāṇukaṇṭakappahārādīsu 『aho dukkha』nti vattabbatampi āpajjati. Samudayampi khāditukāmatābhuñjitukāmatādivasena uppattito pākaṭaṃ. Lakkhaṇapaṭivedhato pana ubhayampi gambhīraṃ. Iti tāni duddasattā gambhīrāni. Itaresaṃ pana dvinnaṃ dassanatthāya payogo bhavaggagahaṇatthaṃ hatthappasāraṇaṃ viya, avīciphusanatthaṃ pādappasāraṇaṃ viya, satadhā bhinnavālassa koṭiyā koṭiṃ paṭipādanaṃ viya ca hoti. Iti tāni gambhīrattā duddasāni. Evaṃ duddasattā gambhīresu gambhīrattā ca duddasesu catūsu saccesu uggahādivasena pubbabhāgañāṇuppattiṃ sandhāya idaṃ 『『dukkhe ñāṇa』』ntiādi vuttaṃ. Paṭivedhakkhaṇe pana ekameva ñāṇaṃ hoti.

Sammāsaṅkappaniddese kāmato nissaṭoti nekkhammasaṅkappo. Byāpādato nissaṭoti abyāpādasaṅkappo. Vihiṃsāya nissaṭoti avihiṃsāsaṅkappo. Tattha nekkhammavitakko kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati, abyāpādavitakko byāpādavitakkassa, avihiṃsāvitakko vihiṃsāvitakkassa. Nekkhammavitakko ca kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati, abyāpādaavihiṃsāvitakkā byāpādavihiṃsāvitakkānaṃ.

Tattha yogāvacaro kāmavitakkassa padaghātanatthaṃ kāmavitakkaṃ vā sammasati aññaṃ vā pana kiñci saṅkhāraṃ. Athassa vipassanākkhaṇe vipassanāsampayutto saṅkappo tadaṅgavasena kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati, vipassanaṃ ussukkāpetvā maggaṃ pāpeti. Athassa maggakkhaṇe maggasampayutto saṅkappo samucchedavasena kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati; byāpādavitakkassāpi padaghātanatthaṃ byāpādavitakkaṃ vā aññaṃ vā saṅkhāraṃ sammasati; vihiṃsāvitakkassa padaghātanatthaṃ vihiṃsāvitakkaṃ vā aññaṃ vā saṅkhāraṃ sammasati. Athassa vipassanākkhaṇeti sabbaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ.

Kāmavitakkādīnaṃ pana tiṇṇaṃ pāḷiyaṃ vibhattesu aṭṭhatiṃsārammaṇesu ekakammaṭṭhānampi apaccanīkaṃ nāma natthi. Ekantato pana kāmavitakkassa tāva asubhesu paṭhamajjhānameva paccanīkaṃ, byāpādavitakkassa mettāya tikacatukkajjhānāni, vihiṃsāvitakkassa karuṇāya tikacatukkajjhānāni. Tasmā asubhe parikammaṃ katvā jhānaṃ samāpannassa samāpattikkhaṇe jhānasampayutto saṅkappo vikkhambhanavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapentassa vipassanākkhaṇe vipassanāsampayutto saṅkappo tadaṅgavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Vipassanaṃ ussukkāpetvā maggaṃ pāpentassa maggakkhaṇe maggasampayutto saṅkappo samucchedavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Evaṃ uppanno nekkhammasaṅkappoti vuccatīti veditabbo.

Mettāya pana parikammaṃ katvā, karuṇāya parikammaṃ katvā jhānaṃ samāpajjatīti sabbaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ. Evaṃ uppanno abyāpādasaṅkappoti vuccati, avihiṃsāsaṅkappoti ca vuccatīti veditabbo. Evamete nekkhammasaṅkappādayo vipassanājhānavasena uppattīnaṃ nānattā pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannassa akusalasaṅkappassa padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamāno ekova kusalasaṅkappo uppajjati. Ayaṃ sammāsaṅkappo nāma.

在那裡,有兩個真理難以理解而深奧,兩個因深奧而難以理解。痛苦的真理因其發生而顯而易見;在刺痛、刺喉等方面,「真是痛苦」這句話也適用。生起的真理也因對食慾、享受欲等的渴求而顯而易見。從特徵的領悟來看,兩者都是深奧的。因此,它們是難以理解且深奧的。至於另外兩個真理,是爲了說明而進行的比喻,像是抓住生死的把握,像是伸出手掌,像是用腳掌去觸碰,像是以百倍的方式去進行。因此,它們是因深奧而難以理解的。這樣,難以理解的深奧的真理通過對四個真理的理解而被提及,稱為「痛苦的知識」等等。在領悟的時刻只有一種知識。 在正思惟的說明中,因慾望而解脫的是出離的思惟。因敵意而解脫的是無敵意的思惟。因傷害而解脫的是無傷害的思惟。在這裡,出離的思惟是對慾望的思惟的破壞、切斷而生起,非敵意的思惟是對敵意的思惟的破壞、切斷,非傷害的思惟是對傷害的思惟的破壞、切斷。 在這裡,修行者為破壞慾望的思惟而思考慾望的思惟,或者思考其他任何造作。然後,在他進入觀照的時刻,伴隨觀照的思惟生起,便以慾望的思惟的破壞、切斷為基礎而生起,觀照促使他走向道。然後,在他走向道的時刻,伴隨道的思惟生起,以徹底的方式破壞、切斷慾望的思惟;為破壞敵意的思惟而思考敵意的思惟,或者思考其他任何造作;為破壞傷害的思惟而思考傷害的思惟,或者思考其他任何造作。然後在觀照的時刻,所有的內容都應以先前的方式聯繫起來。 對於慾望的思惟等在三種不同的情況下,沒有任何與之相對的單一修行處。絕對來說,慾望的思惟在不凈的方面是第一中間的相對;敵意的思惟在慈悲的三種四禪中;傷害的思惟在慈悲的三種四禪中。因此,在不凈的方面進行準備后,達到禪定的時刻,伴隨禪定的思惟以破壞慾望的思惟而生起。以禪定為基礎,開始觀照的時刻,伴隨觀照的思惟以破壞慾望的思惟而生起。通過激發觀照而走向道的時刻,伴隨道的思惟以徹底的方式破壞慾望的思惟而生起。這樣生起的思惟稱為出離的思惟。 在慈悲的準備后,進行慈悲的準備而達到禪定,所有的內容應以先前的方式聯繫起來。因此生起的思惟稱為無敵意的思惟,稱為無傷害的思惟。因此,這些出離的思惟等因觀照的禪定而生起,在早期階段是多樣的;而在走向道的時刻,這三種狀態中生起的非善的思惟因切斷的原因而不再生起,因而以修行的方式充實道的部分,生起的只有一種善的思惟。這便是正思惟。

Sammāvācāniddesepi yasmā aññeneva cittena musāvādā viramati, aññenaññena pisuṇavācādīhi, tasmā catassopetā veramaṇiyo pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana micchāvācāsaṅkhātāya catubbidhāya akusaladussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammāvācāsaṅkhātā kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāvācā nāma.

Sammākammantaniddesepi yasmā aññeneva cittena pāṇātipātā viramati, aññena adinnādānā, aññena kāmesumicchācārā, tasmā tissopetā veramaṇiyo pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana micchākammantasaṅkhātāya tividhāya akusaladussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammākammantasaṅkhātā akusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammākammanto nāma.

Sammāājīvaniddese idhāti imasmiṃ sāsane. Ariyasāvakoti ariyassa buddhassa sāvako. Micchāājīvaṃ pahāyāti pāpakaṃ ājīvaṃ pajahitvā. Sammāājīvenāti buddhapasatthena kusalaājīvena. Jīvikaṃ kappetīti jīvitappavattiṃ pavatteti. Idhāpi yasmā aññeneva cittena kāyadvāravītikkamā viramati; aññena vacīdvāravītikkamā, tasmā pubbabhāge nānākkhaṇesu uppajjati; maggakkhaṇe pana dvīsu dvāresu sattannaṃ kammapathānaṃ vasena uppannāya micchāājīvadussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammāājīvasaṅkhātā kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāājīvo nāma.

Sammāvāyāmaniddeso sammappadhānavibhaṅge anupadavaṇṇanāvasena āvibhavissati. Ayaṃ pana pubbabhāge nānācittesu labhati. Aññeneva hi cittena anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya vāyāmaṃ karoti, aññena uppannānaṃ pahānāya; aññeneva ca anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya, aññena uppannānaṃ ṭhitiyā; maggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhati. Ekameva hi maggasampayuttaṃ vīriyaṃ catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labbhati.

Sammāsatiniddesopi satipaṭṭhānavibhaṅge anupadavaṇṇanāvasena āvibhavissati. Ayampi ca pubbabhāge nānācittesu labbhati. Aññeneva hi cittena kāyaṃ pariggaṇhāti, aññenaññena vedanādīni; maggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhati. Ekāyeva hi maggasampayuttā sati catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labhati.

Sammāsamādhiniddese cattāri jhānāni pubbabhāgepi nānā, maggakkhaṇepi. Pubbabhāge samāpattivasena nānā, maggakkhaṇe nānāmaggavasena. Ekassa hi paṭhamamaggo paṭhamajjhāniko hoti, dutiyamaggādayopi paṭhamajjhānikā, dutiyādīsu aññatarajjhānikā vā. Ekassa paṭhamamaggo dutiyādīnaṃ aññatarajjhāniko hoti, dutiyādayopi dutiyādīnaṃ aññatarajjhānikā vā paṭhamajjhānikā vā. Evaṃ cattāropi maggā jhānavasena sadisā vā asadisā vā ekaccasadisā vā honti.

Ayaṃ panassa viseso pādakajjhānaniyāmena hoti. Pādakajjhānaniyāmena tāva paṭhamajjhānalābhino paṭhamajjhānā vuṭṭhāya vipassantassa uppannamaggo paṭhamajjhāniko hoti; maggaṅgabojjhaṅgāni panettha paripuṇṇāneva honti. Dutiyajjhānato uṭṭhāya vipassantassa uppanno maggo dutiyajjhāniko hoti; maggaṅgāni panettha satta honti. Tatiyajjhānato uṭṭhāya vipassantassa uppanno maggo tatiyajjhāniko hoti; maggaṅgāni panettha satta, bojjhaṅgāni cha honti. Esa nayo catutthajjhānato paṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanā.

以下是巴利文的完整直譯: 在正語的解說中,由於以一種心遠離妄語,以另一種心遠離離間語等,因此這四種離也在前分是不同的;但在道心剎那,作為斷除被稱為邪語的四種不善惡行思的方式,以不生起的方式來圓滿道支,只生起一種被稱為正語的善離。這就是所謂的正語。 在正業的解說中,由於以一種心遠離殺生,以另一種心遠離不與取,以另一種心遠離欲邪行,因此這三種離也在前分是不同的;但在道心剎那,作為斷除被稱為邪業的三種不善惡行思的方式,以不生起的方式來圓滿道支,只生起一種被稱為正業的不善離。這就是所謂的正業。 在正命的解說中,"此中"是指在這個教法中。"聖弟子"是指聖佛陀的弟子。"捨棄邪命"是指捨棄惡劣的生計。"以正命"是指以佛陀稱讚的善生計。"維持生活"是指維持生命的延續。在這裡也是,由於以一種心遠離身門的違犯,以另一種心遠離語門的違犯,因此在前分生起于不同的剎那;但在道心剎那,作為斷除在兩門中依七業道而生起的邪命惡行思的方式,以不生起的方式來圓滿道支,只生起一種被稱為正命的善離。這就是所謂的正命。 正精進的解說將在正勤分別中以逐句解釋的方式顯明。這在前分得於不同的心。因為以一種心爲了未生起的惡不善法不生起而精進,以另一種心爲了已生起的斷除;又以一種心爲了未生起的善法生起,以另一種心爲了已生起的住立;但在道心剎那隻在一心中得到。因為一個與道相應的精進以完成四種作用的意義而得到四個名稱。 正念的解說也將在念處分別中以逐句解釋的方式顯明。這也在前分得於不同的心。因為以一種心把握身,以其他不同的心把握受等;但在道心剎那隻在一心中得到。因為一個與道相應的念以完成四種作用的意義而得到四個名稱。 在正定的解說中,四禪在前分也是不同的,在道心剎那也是不同的。在前分依等至而不同,在道心剎那依不同的道而不同。因為對一個人來說,初道是初禪的,第二道等也是初禪的,或者是第二禪等中任一禪的。對一個人來說,初道是第二禪等中任一禪的,第二道等也是第二禪等中任一禪的或者是初禪的。這樣四道在禪那方面可能相同或不同或部分相同。 這裡的差別是由基礎禪那的決定而來的。首先,依基礎禪那的決定,對於得到初禪者,從初禪出來修觀而生起的道是初禪的;但這裡的道支和覺支是完全具足的。對於從第二禪出來修觀而生起的道是第二禪的;但這裡的道支有七個。對於從第三禪出來修觀而生起的道是第三禪的;但這裡的道支有七個,覺支有六個。這個方法從第四禪開始直到非想非非想處都是如此。

Āruppe catukkapañcakajjhānaṃ uppajjati. Tañca kho lokuttaraṃ no lokiyanti vuttaṃ. Ettha kathanti? Etthāpi paṭhamajjhānādīsu yato uṭṭhāya sotāpattimaggaṃ paṭilabhitvā āruppasamāpattiṃ bhāvetvā yo āruppe uppanno, taṃjhānikāva tassa tattha tayo maggā uppajjanti . Evaṃ pādakajjhānameva niyāmeti. Keci pana therā 『『vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyāmentī』』ti vadanti. Keci 『『puggalajjhāsayo niyāmetī』』ti vadanti. Keci 『『vuṭṭhānagāminīvipassanā niyāmetī』』ti vadanti. Tesaṃ vādavinicchayo heṭṭhā cittuppādakaṇḍe lokuttarapadabhājanīyavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 350) vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ vuccati sammāsamādhīti yā imesu catūsu jhānesu ekaggatā, ayaṃ pubbabhāge lokiyo, aparabhāge lokuttaro sammāsamādhi nāma vuccatīti. Evaṃ lokiyalokuttaravasena bhagavā maggasaccaṃ desesi.

Tattha lokiyamagge sabbāneva maggaṅgāni yathānurūpaṃ chasu ārammaṇesu aññatarārammaṇāni honti. Lokuttaramagge pana catusaccapaṭivedhāya pavattassa ariyassa nibbānārammaṇaṃ avijjānusayasamugghātakaṃ paññācakkhu sammādiṭṭhi. Tathā sampannadiṭṭhissa taṃsampayuttaṃ tividhamicchāsaṅkappasamugghātakaṃ cetaso nibbānapadābhiniropanaṃ sammāsaṅkappo. Tathā passantassa vitakkentassa ca taṃsampayuttāva catubbidhavacīduccaritasamugghātikāya micchāvācāya virati sammāvācā. Tathā viramantassa taṃsampayuttāva micchākammantasamucchedikā tividhakāyaduccaritavirati sammākammanto. Tesaṃyeva sammāvācākammantānaṃ vodānabhūtā taṃsampayuttāva kuhanādisamucchedikā micchāājīvavirati sammāājīvo. Imissā sammāvācākammantājīvasaṃkhātāya sīlabhūmiyaṃ patiṭṭhamānassa tadanurūpo taṃsampayuttova kosajjasamucchedako anuppannuppannānaṃ akusalakusalānaṃ anuppādapahānuppādaṭṭhitisādhako ca vīriyārambho sammāvāyāmo. Evaṃ vāyamantassa taṃsampayuttova micchāsativiniddhunanako kāyādīsu kāyānupassanādisādhako ca cetaso asammoso sammāsati. Iti anuttarāya satiyā suvihitacittārakkhassa taṃsampayuttāva micchāsamādhisamugghātikā cittekaggatā sammāsamādhīti. Esa lokuttaro ariyo aṭṭhaṅgiko maggo yo saha lokiyena maggena dukkhanirodhagāminī paṭipadāti saṅkhaṃ gato.

以下是巴利文的完整直譯: 在無色界中生起四禪或五禪。那也只是說出世間的,不是世間的。這裡如何呢?在這裡也是,從初禪等出來獲得須陀洹道后修習無色定,在無色界中生起的,他在那裡生起的三道也是那種禪那的。這樣只有基礎禪那決定。但有些長老說:"作為觀的所緣的諸蘊決定。"有些說:"個人的傾向決定。"有些說:"導向出起的觀決定。"他們的論點的判斷應該按照下面心生起品中出世間分別解釋中所說的方法來理解。這被稱為正定,即在這四禪中的一境性,這在前分是世間的,在後分被稱為出世間的正定。這樣世尊依世間和出世間的方式開示了道諦。 其中,在世間道中,所有的道支都以適當的方式緣取六種所緣中的任一所緣。但在出世間道中,爲了通達四諦而生起的聖者的智慧之眼是正見,它以涅槃為所緣,斷除無明隨眠。同樣地,對於具足見的人,與之相應的、斷除三種邪思惟的、心的涅槃之詞的安立是正思惟。同樣地,對於如此見和思惟的人,與之相應的、斷除四種語惡行的邪語的離是正語。同樣地,對於如此離的人,與之相應的、斷除邪業的三種身惡行的離是正業。對於這些正語和正業的清凈,與之相應的、斷除詭詐等的邪命的離是正命。對於安立在這個被稱為正語、正業、正命的戒地的人,與之相應的、適合那個、斷除懈怠的、成就未生起和已生起的不善和善的不生起、斷除、生起和住立的精進努力是正精進。對於如此精進的人,與之相應的、搖脫邪念的、成就對身等的身隨觀等的心不迷亂是正念。這樣對於以無上的念善加保護心的人,與之相應的、斷除邪定的心一境性是正定。這是出世間的八支聖道,它與世間道一起被稱為導向苦滅的道路。

So kho panesa maggo sammādiṭṭhisaṅkappānaṃ vijjāya, sesadhammānaṃ caraṇena saṅgahitattā vijjā ceva caraṇañca. Tathā tesaṃ dvinnaṃ vipassanāyānena, itaresaṃ samathayānena saṅgahitattā samatho ceva vipassanā ca. Tesaṃ vā dvinnaṃ paññākkhandhena, tadanantarānaṃ tiṇṇaṃ sīlakkhandhena, avasesānaṃ samādhikkhandhena adhipaññāadhisīlaadhicittasikkhāhi ca saṅgahitattā khandhattayañceva sikkhāttayañca hoti; yena samannāgato ariyasāvako dassanasamatthehi cakkhūhi gamanasamatthehi ca pādehi samannāgato addhiko viya vijjācaraṇasampanno hutvā vipassanāyānena kāmasukhallikānuyogaṃ, samathayānena attakilamathānuyoganti antadvayaṃ parivajjetvā majjhimapaṭipadaṃ paṭipanno paññākkhandhena mohakkhandhaṃ, sīlakkhandhena dosakkhandhaṃ, samādhikkhandhena ca lobhakkhandhaṃ padālento adhipaññāsikkhāya paññāsampadaṃ, adhisīlasikkhāya sīlasampadaṃ, adhicittasikkhāya samādhisampadanti tisso sampattiyo patvā amataṃ nibbānaṃ sacchikaroti, ādimajjhapariyosānakalyāṇaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyadhammaratanavicittaṃ sammattaniyāmasaṅkhātaṃ ariyabhūmiñca okkanto hotīti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

206-214. Idāni abhidhammabhājanīyaṃ hoti. Tattha 『『ariyasaccānī』』ti avatvā nippadesato paccayasaṅkhātaṃ samudayaṃ dassetuṃ 『『cattāri saccānī』』ti vuttaṃ . Ariyasaccānīti hi vutte avasesā ca kilesā, avasesā ca akusalā dhammā, tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā na saṅgayhanti. Na ca kevalaṃ taṇhāva dukkhaṃ samudāneti, imepi avasesā ca kilesādayo paccayā samudānentiyeva. Iti imepi paccayā dukkhaṃ samudānentiyevāti nippadesato paccayasaṅkhātaṃ samudayaṃ dassetuṃ 『『ariyasaccānī』』ti avatvā 『『cattāri saccānī』』ti vuttaṃ.

Niddesavāre ca nesaṃ paṭhamaṃ dukkhaṃ aniddisitvā tasseva dukkhassa sukhaniddesatthaṃ dukkhasamudayo niddiṭṭho. Tasmiñhi niddiṭṭhe 『『avasesā ca kilesā』』tiādinā nayena dukkhasaccaṃ sukhaniddesaṃ hoti. Nirodhasaccampettha taṇhāya pahānaṃ 『『taṇhāya ca avasesānañca kilesānaṃ pahāna』』nti evaṃ yathāvuttassa samudayassa pahānavasena pañcahākārehi niddiṭṭhaṃ. Maggasaccaṃ panettha paṭhamajjhānikasotāpattimaggavasena dhammasaṅgaṇiyaṃ vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhaṃ. Tattha nayabhedo veditabbo. Taṃ upari pakāsayissāma.

Yasmā pana na kevalaṃ aṭṭhaṅgiko maggova paṭipadā 『『pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 這個道由於正見和正思惟包含在明中,其餘諸法包含在行中,所以是明和行。同樣,由於那兩者包含在觀的車乘中,其餘的包含在止的車乘中,所以是止和觀。或者,由於那兩者包含在慧蘊中,緊接著的三者包含在戒蘊中,剩餘的包含在定蘊中,也由增上慧、增上戒、增上心學所包含,所以是三蘊和三學;具足這些的聖弟子,如同具足能見的眼睛和能行的腳的旅行者一樣,成為明行具足者,以觀的車乘避開耽溺欲樂,以止的車乘避開自我折磨這兩個極端,行於中道,以慧蘊摧破癡蘊,以戒蘊摧破嗔蘊,以定蘊摧破貪蘊,以增上慧學達到慧圓滿,以增上戒學達到戒圓滿,以增上心學達到定圓滿,這樣達到三種圓滿后證悟不死的涅槃,進入初中后善、以三十七菩提分法寶莊嚴的被稱為正性決定的聖地。 經分別解釋完畢。 阿毗達摩分別解釋 206-214. 現在是阿毗達摩分別。其中沒有說"聖諦",爲了顯示被稱為無餘因的集,所以說"四諦"。因為如果說"聖諦",其餘的煩惱、其餘的不善法、三個有漏善根、其餘的有漏善法就不包括在內。不僅僅是愛生起苦,這些其餘的煩惱等因也確實生起。因此,這些因也確實生起苦,爲了顯示被稱為無餘因的集,所以沒有說"聖諦",而說"四諦"。 在解說段中,首先沒有解說苦,爲了容易解說那個苦而解說了苦集。因為當那個被解說時,以"其餘的煩惱"等方式,苦諦就容易解說。滅諦在這裡也是以斷除愛,"斷除愛和其餘煩惱"這樣,依所說的集的斷除方式以五種行相解說。道諦在這裡則是以初禪須陀洹道的方式,只是顯示在法集論中分別的教說方法的開端而解說。其中應知道方法的區別。我們將在後面解釋那個。 因為不僅僅是八支道是道路,"在這之前,他的身業、語業、生計已經非常清凈"

3.433) vacanato pana puggalajjhāsayavasena pañcaṅgikopi maggo paṭipadā evāti desito, tasmā taṃ nayaṃ dassetuṃ pañcaṅgikavāropi niddiṭṭho. Yasmā ca na kevalaṃ aṭṭhaṅgikapañcaṅgikamaggāva paṭipadā, sampayuttakā pana atirekapaññāsadhammāpi paṭipadā eva, tasmā taṃ nayaṃ dassetuṃ tatiyo sabbasaṅgāhikavāropi niddiṭṭho. Tattha 『『avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā』』ti idaṃ parihāyati. Sesaṃ sabbattha sadisameva.

Tattha aṭṭhaṅgikavārassa 『『taṇhāya avasesānañca kilesānaṃ pahāna』』ntiādīsu pañcasu koṭṭhāsesu paṭhamakoṭṭhāse tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitaṃ, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu vāresu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catugguṇitāni aṭṭha . Iti suddhikāni dve sādhipatī aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti cattāri nayasahassāni honti. Yathā ca paṭhamakoṭṭhāse cattāri, evaṃ sesesupīti aṭṭhaṅgikavāre pañcasu koṭṭhāsesu vīsati nayasahassāni honti. Tathā pañcaṅgikavāre sabbasaṅgāhikavāre cāti sabbānipi saṭṭhinayasahassāni satthārā vibhattāni. Pāḷi pana saṅkhepena āgatā. Evamidaṃ tividhamahāvāraṃ pañcadasakoṭṭhāsaṃ saṭṭhinayasahassapaṭimaṇḍitaṃ abhidhammabhājanīyaṃ nāma niddiṭṭhanti veditabbaṃ.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake catunnampi saccānaṃ khandhavibhaṅge vuttanayānusāreneva kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana samudayasaccaṃ kāmāvacaradhamme assādentassa parittārammaṇaṃ hoti, mahaggatadhamme assādentassa mahaggatārammaṇaṃ, paññattiṃ assādentassa navattabbārammaṇaṃ. Dukkhasaccaṃ kāmāvacaradhamme ārabbha uppannaṃ parittārammaṇaṃ, rūpārūpāvacaradhamme ārabbha uppattikāle mahaggatārammaṇaṃ, nava lokuttaradhamme paccavekkhaṇakāle appamāṇārammaṇaṃ, paṇṇattiṃ paccavekkhaṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Maggasaccaṃ sahajātahetuvasena sabbadāpi maggahetukaṃ vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipati, chandacittesu aññatarādhipatikāle navattabbaṃ nāma hoti. Dukkhasaccaṃ ariyānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇaṃ, tesaṃyeva maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle maggādhipati, sesadhammapaccavekkhaṇakāle navattabbaṃ hoti.

Dve saccānīti dukkhasamudayasaccāni. Etāni hi atītādibhede dhamme ārabbha uppattikāle atītādiārammaṇāni honti. Samudayasaccaṃ ajjhattādibhede dhamme assādentassa ajjhattādiārammaṇaṃ hoti, dukkhasaccaṃ ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇampīti veditabbaṃ. Iti imasmiṃ pañhāpucchake dve saccāni lokiyāni honti, dve lokuttarāni. Yathā ca imasmiṃ, evaṃ purimesupi dvīsu. Sammāsambuddhena hi tīsupi suttantabhājanīyādīsu lokiyalokuttarāneva saccāni kathitāni. Evamayaṃ saccavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodanīyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Saccavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Indriyavibhaṅgo

  2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

以下是巴利文的完整直譯: 因此,根據個人的傾向,五分道的修行被描述為這樣,因此爲了顯示這一點,五分道也被提到。因為不僅僅是八支道和五分道的修行,相關的額外三十七法也屬於修行,因此爲了顯示這一點,第三個全面包含的道也被提到。在那裡,「其餘的法與通向苦滅的修行相應」這句話是顯而易見的。其餘部分在各處都是相似的。 在八支道中,「斷除欲和其餘煩惱」這類的五個部分中,第一部分是須陀洹道中禪那的安住,清凈的修行,清凈的空性,清凈的無所執著,少執著的修行,這五個部分中,按照兩兩成對的四個五個的方式有十種方法。這樣其餘的也是如此,因此在二十個安住中有二百種方法。這四個主要的有四個特質的八個。因此,清凈的兩個主要的有八個,所有的方法總共有一千種。正如在須陀洹道中一樣,其餘的道路也是如此,因此在四個方法中有四千種方法。正如在第一部分中有四種,其餘的也是如此,因此在八支道的五個部分中有二十種方法。同樣,在五分道和全面包含的道中,總共六十種方法被老師詳細闡述。巴利文是簡略的。這樣,這個三種主要的部分有十五個部分,六十種方法裝飾著阿毗達摩的分別解釋。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問題解答的解釋 在問題解答中,四個真理的蘊的分別解釋中,善等的存在應該根據所說的方式理解。在所緣方面,苦集是欲界法所生起的,少量所緣;對於高尚法所生起的,則是大量所緣;對於名言所生起的,則是不可再生的所緣。苦諦是基於欲界法所生起的,少量所緣;基於色和無色法所生起的,在生起時是大量所緣;在回觀九種出世法時是無量所緣;在回觀名言時是不可再生的所緣。道諦是以自然因的方式,始終是道因的精進或思惟,以首要的方式在道的修行中是道的主導;在慾望心中某一主導時是不可再生的。苦諦是在聖者的道回觀時是道的所緣,依他們的道回觀時是道的主導,其餘法回觀時是不可再生的。 兩個真理是苦集真理。這些確實是基於過去等類別的法在生起時是過去等的所緣。集諦是依內外類別的法所生起的,內外的所緣;苦諦是在無所執著的時刻是不可再生的所緣。這樣,在這個問題解答中,兩個真理是世間的,兩個是出世間的。正如在這個中一樣,前面的兩個也是如此。因為完全覺悟者在三種經文和阿毗達摩的分別解釋中講述的都是世間和出世間的真理。因此,這個真理的分別解釋也是如此,經過轉變后顯現出來。 迷惑的解說部分 真理的分別解釋完成。 感官的分別解釋 阿毗達摩分別解釋

  1. Idāni tadanantare indriyavibhaṅge bāvīsatīti gaṇanaparicchedo. Indriyānīti paricchinnadhammanidassanaṃ. Idāni tāni sarūpato dassento cakkhundriyantiādimāha. Tattha cakkhudvāre indaṭṭhaṃ kāretīti cakkhundriyaṃ. Sotaghānajivhākāyadvāre indaṭṭhaṃ kāretīti kāyindriyaṃ. Vijānanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti manindriyaṃ. Itthibhāve indaṭṭhaṃ kāretīti itthindriyaṃ. Purisabhāve indaṭṭhaṃ kāretīti purisindriyaṃ. Anupālanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti jīvitindriyaṃ. Sukhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti sukhindriyaṃ. Dukkhasomanassa domanassa upekkhālakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti upekkhindriyaṃ. Adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti saddhindriyaṃ. Paggahalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti vīriyindriyaṃ. Upaṭṭhānalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti satindriyaṃ. Avikkhepalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti samādhindriyaṃ. Dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti paññindriyaṃ. Anaññātaññassāmīti pavatte jānanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti anaññātaññassāmītindriyaṃ. Ñātānaṃyeva dhammānaṃ puna ājānane indaṭṭhaṃ kāretīti aññindriyaṃ. Aññātāvībhāve indaṭṭhaṃ kāretīti aññātāvindriyaṃ.

Idha suttantabhājanīyaṃ nāma na gahitaṃ. Kasmā? Suttante imāya paṭipāṭiyā bāvīsatiyā indriyānaṃ anāgatattā. Suttantasmiñhi katthaci dve indriyāni kathitāni, katthaci tīṇi, katthaci pañca. Evaṃ pana nirantaraṃ dvāvīsati āgatāni nāma natthi. Ayaṃ tāvettha aṭṭhakathānayo. Ayaṃ pana aparo nayo – etesu hi

Atthato lakkhaṇādīhi, kamato ca vijāniyā;

Bhedābhedā tathā kiccā, bhūmito ca vinicchayaṃ.

Tattha cakkhādīnaṃ tāva 『『cakkhatīti cakkhū』』tiādinā nayena attho pakāsito. Pacchimesu pana tīsu paṭhamaṃ 『pubbabhāge anaññātaṃ amataṃ padaṃ catusaccadhammaṃ vā jānissāmī』ti evaṃ paṭipannassa uppajjanato indriyaṭṭhasambhavato ca anaññātaññassāmītindriyanti vuttaṃ. Dutiyaṃ ājānanato ca indriyaṭṭhasambhavato ca aññindriyaṃ. Tatiyaṃ aññātāvino catūsu saccesu niṭṭhitañāṇakiccassa khīṇāsavasseva uppajjanato indriyaṭṭhasambhavato ca aññātāvindriyaṃ.

Ko panesa indriyaṭṭho nāmāti? Indaliṅgaṭṭho indriyaṭṭho, indadesitaṭṭho indriyaṭṭho, indadiṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho, indasiṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho, indajuṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho. So sabbopi idha yathāyogaṃ yujjati. Bhagavā hi sammāsambuddho paramissariyabhāvato indo. Kusalākusalañca kammaṃ kammesu kassaci issariyābhāvato. Tenevettha kammasañjanitāni indriyāni kusalākusalakammaṃ ulliṅgenti. Tena ca siṭṭhānīti indaliṅgaṭṭhena indasiṭṭhaṭṭhena ca indriyāni. Sabbāneva panetāni bhagavatā yathābhūtato pakāsitāni ca abhisambuddhāni cāti indadesitaṭṭhena indadiṭṭhaṭṭhena ca indriyāni. Teneva bhagavatā munindena kānici gocarāsevanāya, kānici bhāvanāsevanāya sevitānīti indajuṭṭhaṭṭhenapi indriyāni. Apica ādhipaccasaṅkhātena issariyaṭṭhenāpi etāni indriyāni. Cakkhuviññāṇādippavattiyañhi cakkhādīnaṃ siddhamādhipaccaṃ; tasmiṃ tikkhe tikkhattā mande ca mandattāti. Ayaṃ tāvettha 『atthato』 vinicchayo.

以下是巴利文的完整直譯: 現在接下來是感官的分別,二十個的計算部分。感官是指有限的法的顯現。現在爲了顯示這些,首先提到眼根等。在這裡,眼根是指通過眼門所見的。耳根、鼻根、舌根、身根是指通過身門所見的。意根是指通過意的特徵所見的。女性根是指女性的顯現。男性根是指男性的顯現。生命根是指生命的顯現。快樂根是指快樂的顯現。苦、快樂、不快樂、超越的特徵是指超越根。意志根是指意志的顯現。精進根是指精進的顯現。正念根是指正念的顯現。定根是指定的顯現。智慧根是指智慧的顯現。無我相的顯現是指無我相根。對於親屬的法再一次顯現是指其他根。對於他者的顯現是指他者根。 在這裡,經典的分別解釋沒有被包含。為什麼?在經典中,按照這個修行法,二十個感官是未來的。在經典中,有時提到兩個感官,有時提到三個,有時提到五個。這樣一來,連續的二十個未來的感官是不存在的。這是這裡的註釋內容。這是另一種解釋——在這些法中, 在意義上、特徵等方面,應該被理解; 在分類和不分類方面以及在功能上進行判斷。 在這裡,眼等的特徵通過「眼者即眼」這樣的方式被顯現。在後面的三者中,第一是「在前分的無我無死的涅槃或四聖諦法中我會知道」,因此被稱為無我相根,因其存在於感官的產生中。第二是因為再一次顯現的特徵和感官的產生,因此被稱為其他根。第三是因為已知的四個真理的完成以及已滅盡的阿羅漢的產生,因此被稱為他者根。 那麼,這個感官的特徵是什麼呢?是指感官的特徵、感官的顯現、感官的視見、感官的顯現、感官的結合。所有這些在這裡都適用。因為世尊完全覺悟者由於至高的主宰而成為「天」。善惡的行為在行為中由於某種主宰而成為「主宰」。因此,這裡感官的生起與善惡行為相應。因而這些地方的特徵是感官的特徵。所有這些都由世尊如實顯現並被完全覺悟。因而世尊通過某些行為的修習、某些修行的修習,顯現出感官的結合。此外,依主宰的定義也有這些感官。眼識等的作用中,眼等的特徵是確實的;在這個方面,敏銳的敏銳和遲鈍的遲鈍。這裡的定義就是這樣。

『Lakkhaṇādīhī』ti lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānehipi cakkhādīnaṃ vinicchayaṃ vijāniyāti attho. Tāni nesaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttanayāneva. Paññindriyādīni hi cattāri atthato amohoyeva. Sesāni tattha sarūpenevāgatāni.

『Kamato』ti ayampi desanākkamova. Tattha ajjhattadhammaṃ pariññāya ariyabhūmipaṭilābho hotīti attabhāvapariyāpannāni cakkhundriyādīni paṭhamaṃ desitāni. So panattabhāvo yaṃ dhammaṃ upādāya itthīti vā purisoti vā saṅkhaṃ gacchati, ayaṃ soti nidassanatthaṃ tato itthindriyaṃ purisindriyañca . So duvidhopi jīvitindriyapaṭibaddhavuttīti ñāpanatthaṃ tato jīvitindriyaṃ. Yāva tassa pavatti tāva etesaṃ vedayitānaṃ anivatti. Yaṃ kiñci vedayitaṃ sabbaṃ taṃ sukhadukkhanti ñāpanatthaṃ tato sukhindriyādīni. Taṃnirodhatthaṃ pana ete dhammā bhāvetabbāti paṭipattidassanatthaṃ tato saddhādīni. Imāya paṭipattiyā esa dhammo paṭhamaṃ attani pātubhavatīti paṭipattiyā amoghabhāvadassanatthaṃ tato anaññātaññassāmītindriyaṃ. Tasseva phalattā tato anantaraṃ bhāvetabbattā ca tato aññindriyaṃ. Ito paraṃ bhāvanāya imassa adhigamo, adhigate ca panimasmiṃ natthi kiñci uttari karaṇīyanti ñāpanatthaṃ ante paramassāsabhūtaṃ aññātāvindriyaṃ desitanti ayamettha kamo.

『Bhedābhedā』ti jīvitindriyasseva cettha bhedo. Tañhi rūpajīvitindriyaṃ arūpajīvitindriyanti duvidhaṃ hoti. Sesānaṃ abhedoti evamettha bhedābhedato vinicchayaṃ vijāniyā.

『Kiccā』ti kiṃ indriyānaṃ kiccanti ce? Cakkhundriyassa tāva 『『cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo』』ti vacanato yaṃ taṃ indriyapaccayabhāvena sādhetabbaṃ attano tikkhamandādibhāvena cakkhuviññāṇādidhammānaṃ tikkhamandādisaṅkhātaṃ attākārānuvattāpanaṃ idaṃ 『kiccaṃ』. Evaṃ sotaghānajivhākāyānaṃ. Manindriyassa pana sahajātadhammānaṃ attano vasavattāpanaṃ, jīvitindriyassa sahajātadhammānupālanaṃ, itthindriyapurisindriyānaṃ itthipurisanimittakuttākappākārānuvidhānaṃ, sukhadukkhasomanassadomanassindriyānaṃ sahajātadhamme abhibhavitvā yathāsakaṃ oḷārikākārānupāpanaṃ, upekkhindriyassa santapaṇītamajjhattākārānupāpanaṃ, saddhādīnaṃ paṭipakkhābhibhavanaṃ sampayuttadhammānañca pasannākārādibhāvasampāpanaṃ, anaññātaññassāmītindriyassa saṃyojanattayappahānañceva sampayuttakānañca tappahānābhimukhabhāvakaraṇaṃ, aññindriyassa kāmarāgabyāpādāditanukaraṇapahānañceva sahajātānañca attano vasānuvattāpanaṃ, aññātāvindriyassa sabbakiccesu ussukkappahānañceva amatābhimukhabhāvapaccayatā ca sampayuttānanti evamettha kiccato vinicchayaṃ vijāniyā.

『Bhūmito』ti cakkhusotaghānajivhākāyaitthipurisasukhadukkhadomanassindriyāni cettha kāmāvacarāneva . Manindriyajīvitindriyaupekkhindriyāni, saddhāvīriyasatisamādhipaññindriyāni ca catubhūmipariyāpannāni. Somanassindriyaṃ kāmāvacara-rūpāvacara-lokuttaravasena bhūmittayapariyāpannaṃ. Avasāne tīṇi lokuttarānevāti evaṃ bhūmito vinicchayaṃ vijāniyā. Evañhi vijānanto –

Saṃvegabahulo bhikkhu, ṭhito indriyasaṃvare;

Indriyāni pariññāya, dukkhassantaṃ nigacchatīti.

以下是巴利文的完整直譯: 「特徵等」是指通過特徵、味道、處所等方面來理解眼等的判斷。這些特徵在前面所說的方式中已經提到。智慧根等確實是四個意義上是無漏的。其餘的在這裡是以相同的性質出現。 「因緣」也是這個教導的內容。在這裡,通過內在法的瞭解,獲得聖地的進入,因此以身體的存在為範圍的眼根等首先被講述。這個身體的存在是指以此法為基礎的女性或男性的概念,因此這裡是爲了說明女性根和男性根。這個是雙重的生命根與其相關的現象,因此爲了說明這裡的生命根。直到這一過程,這些感受是不會停止的。任何感受的存在都是快樂或痛苦,因此爲了說明這裡的快樂根等。爲了斷除這些法,應該修習這些法,因此爲了顯示修行的過程,信根等被提到。通過這個修行法,這個法首先在自身中顯現,因此爲了顯示修行的無漏性,智慧根被提到。由於其果實,因此接下來應該修習,因此被稱為其他根。進一步的修習中,這個獲得是沒有任何可做的,因此爲了說明這裡的至高無上的他者根。 「分類和不分類」是指這裡的生命根。它是色界生命根和無色界生命根的雙重性。其他的則是沒有分類的,因此在這裡通過分類和不分類的判斷來理解。 「功能」是指感官的功能是什麼呢?眼根的功能是「眼所依的眼識及與之相應的法的因緣」,因此以感官的因緣來理解,作為自身的敏銳、遲鈍等的眼識等法的敏銳、遲鈍的特徵的維持,這是「功能」。同樣的適用於耳根、鼻根、舌根、身根。意根的功能是自然產生的法的維持,生命根的功能是自然產生法的保養,女性根和男性根的功能是根據女性和男性的特徵進行維持,快樂、痛苦、不快樂根的功能是超越自然法的影響,超越根的功能是維持適中的特徵,信根等的功能是通過反對的影響來維持相應的法的特徵,智慧根的功能是通過三種束縛的斷除和相應的法的斷除,其他根的功能是慾望、貪婪等的影響和自然法的維持,至高無上的他者根的功能是對所有事情的覺醒和無死的特徵的因緣,這樣在這裡通過功能的判斷來理解。 「領域」是指眼、耳、鼻、舌、身、女性、男性、快樂、痛苦、不快樂的根,這些都是欲界的。意根、生命根、超越根、信根、精進根、正念根、定根和智慧根則是四種領域所包含的。快樂根是欲界、色界和出世間的,因此是領域的範圍。在最後三者中,只有出世間的,因此通過領域的判斷來理解。正如這樣理解— 充滿覺醒的比丘,站立於感官的控制中; 通過了解感官,走向苦的盡頭。

  1. Niddesavāre 『『yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtāna』』ntiādi sabbaṃ dhammasaṅgaṇiyaṃ padabhājane (dha. sa. aṭṭha. 595 ādayo) vuttanayeneva veditabbaṃ. Vīriyindriyasamādhindriyaniddesādīsu ca sammāvāyāmo micchāvāyāmo sammāsamādhi micchāsamādhītiādīni na vuttāni. Kasmā? Sabbasaṅgāhakattā. Sabbasaṅgāhakāni hi idha indriyāni kathitāni. Evaṃ santepettha dasa indriyāni lokiyāni kāmāvacarāneva, tīṇi lokuttarāni, nava lokiyalokuttaramissakānīti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake sabbesampi indriyānaṃ kusalādivibhāgo pāḷinayānusāreneva veditabbo.

  3. Ārammaṇattikesu pana sattindriyā anārammaṇāti cakkhusotaghānajivhākāyaitthipurisindriyāni sandhāya vuttaṃ. Jīvitindriyaṃ pana arūpamissakattā idha anābhaṭṭhaṃ. Dvindriyāti dve indriyā; sukhadukkhadvayaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tañhi ekantaparittārammaṇaṃ. Domanassindriyaṃ siyā parittārammaṇaṃ, siyā mahaggatārammaṇanti kāmāvacaradhamme ārabbha pavattikāle parittārammaṇaṃ hoti , rūpāvacarārūpāvacare pana ārabbha pavattikāle mahaggatārammaṇaṃ, paṇṇattiṃ ārabbha pavattikāle navattabbārammaṇaṃ. Navindriyā siyā parittārammaṇāti manindriyajīvitindriyasomanassindriyaupekkhindriyāni ceva saddhādipañcakañca sandhāya idaṃ vuttaṃ. Jīvitindriyañhi rūpamissakattā anārammaṇesu rūpadhammesu saṅgahitampi arūpakoṭṭhāsena siyāpakkhe saṅgahitaṃ.

Cattāri indriyānīti sukhadukkhadomanassaaññātāvindriyāni. Tāni hi maggārammaṇattike na bhajanti. Maggahetukanti sahajātahetuṃ sandhāya vuttaṃ. Vīriyavīmaṃsājeṭṭhakakāle siyā maggādhipati, chandacittajeṭṭhakakāle siyā navattabbā.

Dasindriyāsiyā uppannā, siyā uppādinoti satta rūpindriyāni tīṇi ca vipākindriyāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dasindriyāni domanassena saddhiṃ heṭṭhā vuttāneva. Tattha domanassindriyaṃ paṇṇattiṃ ārabbha pavattikāle navattabbārammaṇaṃ, sesāni nibbānapaccavekkhaṇakālepi. Tīṇindriyāni bahiddhārammaṇānīti tīṇi lokuttarindriyāni. Cattārīti sukhadukkhasomanassadomanassāni. Tāni hi ajjhattadhammepi bahiddhādhammepi ārabbha pavattanti. Aṭṭhindriyāti manindriyajīvitindriyaupekkhindriyāni ceva saddhādipañcakañca. Tattha ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇatā veditabbā.

Iti imasmimpi pañhāpucchake dasindriyāni kāmāvacarāni, tīṇi lokuttarāni, nava lokiyalokuttaramissakāneva kathitānīti. Ayampi abhidhammabhājanīyena saddhiṃ ekaparicchedova hoti. Ayaṃ pana indriyavibhaṅgo dveparivaṭṭaṃ nīharitvā bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Indriyavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paṭiccasamuppādavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ uddesavāravaṇṇanā

以下是巴利文的完整直譯: 在解說段中,"眼是四大種"等所有內容應該按照法集論中的詞義解釋的方式來理解。在精進根、定根等的解說中,正精進、邪精進、正定、邪定等沒有被提到。為什麼?因為是全面包含的。這裡講述的感官是全面包含的。即使如此,這裡十個感官是世間的欲界法,三個是出世間的,九個是世間和出世間混合的。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問題解答的解釋 在問題解答中,所有感官的善等分類應該按照巴利文的方式來理解。 在所緣三法中,七根無所緣是指眼、耳、鼻、舌、身、女性、男性根。生命根由於混合無色,這裡沒有被提到。二根是指兩個根;這是指樂和苦兩個。它們確實只是少量所緣。憂根可能是少量所緣,可能是廣大所緣,即在以欲界法為所緣時是少量所緣,在以色界無色界法為所緣時是廣大所緣,在以概念為所緣時是不可說所緣。九根可能是少量所緣,這是指意根、生命根、喜根、舍根以及信等五根。生命根雖然由於混合色法而被包括在無所緣的色法中,但由於無色部分而被包括在可能的部分。 四根是指樂、苦、憂、具知根。它們在道所緣三法中不被分類。道因是指俱生因。在精進和慧為主導時可能是道增上,在欲和心為主導時可能是不可說。 十根可能是已生,可能是將生,這是指七色根和三異熟根。十根與憂根一起如前所述。其中憂根在以概念為所緣時是不可說所緣,其餘在觀察涅槃時也是。三根是外所緣,是指三出世間根。四根是指樂、苦、喜、憂。它們確實緣取內法和外法而生起。八根是指意根、生命根、舍根以及信等五根。其中在無所有處時應該理解為不可說所緣。 因此,在這個問題解答中也是,十根是欲界的,三根是出世間的,九根是世間和出世間混合的。這與阿毗達摩分別解釋是同一個部分。這個感官分別解釋是通過兩個轉變來分別顯示的。 迷惑的解說部分 感官分別解釋完成。 緣起分別解釋 經分別解釋的列舉段解釋

  1. Idāni tadanantare paṭiccasamuppādavibhaṅge yā 『『ayaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā』』tiādinā nayena tanti nikkhittā, tassā atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena vibhajjavādimaṇḍalaṃ otaritvā ācariye anabbhācikkhantena sakasamayaṃ avokkamantena parasamayaṃ anāyūhantena suttaṃ appaṭibāhantena vinayaṃ anulomentena mahāpadese olokentena dhammaṃ dīpentena atthaṃ saṅgahantena tamevatthaṃ puna āvattetvā aparehipi pariyāyehi niddisantena ca yasmā atthasaṃvaṇṇanā kātabbā hoti, pakatiyāpi ca dukkarāva paṭiccasamuppādassa atthasaṃvaṇṇanā, yathāhu porāṇā –

『『Saccaṃ satto paṭisandhi, paccayākārameva ca;

Duddasā caturo dhammā, desetuñca sudukkarā』』ti.

Tasmā 『『aññatra āgamādhigamappattehi na sukarā paṭiccasamuppādassa atthavaṇṇanā』』ti paritulayitvā –

Vattukāmo ahaṃ ajja, paccayākāravaṇṇanaṃ;

Patiṭṭhaṃ nādhigacchāmi, ajjhogāḷhova sāgaraṃ.

Sāsanaṃ panidaṃ nānā-desanānayamaṇḍitaṃ;

Pubbācariyamaggo ca, abbocchinno pavattati.

Yasmā tasmā tadubhayaṃ, sannissāyatthavaṇṇanaṃ;

Ārabhissāmi etassa, taṃ suṇātha samāhitā.

Vuttañhetaṃ pubbācariyehi –

『『Yo kocimaṃ aṭṭhiṃ katvā suṇeyya,

Labhetha pubbāpariyaṃ visesaṃ;

Laddhāna pubbāpariyaṃ visesaṃ,

Adassanaṃ maccurājassa gacche』』ti.

Avijjāpaccayāsaṅkhārātiādīsu hi āditoyeva tāva –

Desanābhedato attha-lakkhaṇekavidhādito;

Aṅgānañca vavatthānā, viññātabbo vinicchayo.

Tattha 『desanābhedato』ti bhagavato hi vallihārakānaṃ catunnaṃ purisānaṃ valliggahaṇaṃ viya ādito vā majjhato vā paṭṭhāya yāva pariyosānaṃ, tathā pariyosānato vā majjhato vā paṭṭhāya yāva ādīti catubbidhā paṭiccasamuppādadesanā. Yathā hi vallihārakesu catūsu purisesu eko valliyā mūlameva paṭhamaṃ passati, so taṃ mūle chetvā sabbaṃ ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā 『『iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā saṅkhārā…pe… jātipaccayā jarāmaraṇa』』nti ādito (ma. ni. 1.402) paṭṭhāya yāva pariyosānāpi paṭiccasamuppādaṃ deseti.

Yathā pana tesu purisesu eko valliyā majjhaṃ paṭhamaṃ passati, so majjhe chinditvā uparibhāgaṃyeva ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā 『『tassa taṃ vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī; yā vedanāsu nandī, tadupādānaṃ, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jātī』』ti (ma. ni. 1.409; saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 現在接下來在緣起的分別中,像「這是由於無明所引起的行」這樣的話已經被拋棄。爲了闡明其意義,經過分析的討論圈,下降至老師所講述的內容,自己在適當的時候進行闡釋,別人不需要過多解釋,經典的內容不被排斥,戒律的內容被遵循,廣大的教義被觀察,法被宣揚,意義被匯聚,因此在此處再次回到同樣的主題,進一步以其他的方式進行闡釋,因為意義的闡明是必須的,實際上緣起的意義是困難的,正如古人所說— 「確實,存在的再生,因緣的法則也如此; 難以理解的四法,教導也非常困難。」 因此,「在沒有獲得經典的情況下,緣起的意義並不容易」這樣總結— 「今天我想說,因緣法則的闡明; 但我沒有獲得基礎,猶如沉沒在海洋。」 而這個教義則是裝飾著多種教導的內容; 前師的道路也被阻斷。 因此,這兩個內容的闡明, 我將開始闡述這個,請你們專心聽。 這正是前師所說的— 「如果有人聽到這段教義, 將獲得前所未有的特殊; 獲得前所未有的特殊, 將不見於死王的境界。」 「由於無明所引起的行」等等在開頭即已提到— 從教導的分解到意義的特徵等, 以及部分的確定,應該被理解為判斷。 在這裡「從教導的分解」是指世尊對四種人所講的教導, 就像在抓住繩索的過程中,從開始到結束, 以及從結束到開始,四種緣起的教導。 正如在抓住繩子的四個人中,有一個人首先看到繩子的根部, 他會將根部切斷,抓住所有的部分,進行工作, 世尊也是如此,「正是如此,比丘們,由無明所引起的行……等……因生而有老死」,從開始到結束也在教導緣起。 而在這些人中,有一個人首先看到繩子的中間, 他會切斷中間部分,只抓住上面的部分,進行工作, 世尊也如此,「當他對這種感受生起歡喜、歡喜、安住時,歡喜就會生起;在感受中生起歡喜,依賴於這種歡喜,因歡喜而生起存在,因存在而生起再生」。

3.5) majjhato paṭṭhāya yāva pariyosānāpi deseti.

Yathā ca tesu purisesu eko valliyā aggaṃ paṭhamaṃ passati, so agge gahetvā aggānusārena yāva mūlā sabbaṃ ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā 『『jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ, jātipaccayā nu kho, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ no vā kathaṃ vā ettha hotī』』ti? 『『Jātipaccayā, bhante, jarāmaraṇaṃ; evaṃ no ettha hoti – jātipaccayā jarāmaraṇa』』nti. 『『Bhavapaccayā jāti…pe… avijjāpaccayā saṅkhārāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, avijjāpaccayā nu kho, bhikkhave, saṅkhārā no vā kathaṃ vā ettha hotī』』ti? 『『Avijjāpaccayā, bhante, saṅkhārā; evaṃ no ettha hoti – avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti pariyosānato paṭṭhāya yāva āditopi paṭiccasamuppādaṃ deseti.

Yathā pana tesu purisesu eko valliyā majjhameva paṭhamaṃ passati, so majjhe chinditvā heṭṭhā otaranto yāva mūlā ādāya kamme upaneti , evaṃ bhagavā 『『ime, bhikkhave, cattāro āhārā kiṃ nidānā, kiṃ samudayā, kiṃ jātikā, kiṃ pabhavā? Ime cattāro āhārā taṇhānidānā, taṇhāsamudayā, taṇhājātikā, taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃ nidānā? Vedanā, phasso, saḷāyatanaṃ, nāmarūpaṃ, viññāṇaṃ. Saṅkhārā kiṃ nidānā…pe… saṅkhārā avijjānidānā, avijjāsamudayā, avijjājātikā, avijjāpabhavā』』ti (saṃ. ni. 2.11) majjhato paṭṭhāya yāva ādito deseti.

Kasmā panevaṃ desetīti? Paṭiccasamuppādassa samantabhaddakattā, sayañca desanāvilāsappattattā. Samantabhaddako hi paṭiccasamuppādo tato tato ñāyappaṭivedhāya saṃvattatiyeva. Desanāvilāsappatto ca bhagavā catuvesārajjappaṭisambhidāyogena catubbidhagambhīrabhāvappattiyā ca. So desanāvilāsappattattā nānānayeheva dhammaṃ deseti. Visesato panassa yā ādito paṭṭhāya anulomadesanā, sā pavattikāraṇavibhāgasammūḷhaṃ veneyyajanaṃ samanupassato yathāsakehi kāraṇehi pavattisandassanatthaṃ uppattikkamasandassanatthañca pavattitāti ñātabbā.

Yā pariyosānato paṭṭhāya paṭilomadesanā, sā 『『kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati cā』』ti (dī. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 從中間開始直到結束也在教導。 正如在這些人中,有一個人首先看到繩子的頂端,他會抓住頂端,沿著頂端一直到根部抓住所有部分,進行工作,世尊也如此,"因生而有老死,這是所說的,比丘們,是否因生而有老死,或者在這裡是如何的?" "尊者,因生而有老死;我們在這裡認為是因生而有老死。" "因有而有生……乃至……因無明而有行,這是所說的,比丘們,是否因無明而有行,或者在這裡是如何的?" "尊者,因無明而有行;我們在這裡認為是因無明而有行。"從結束開始直到開頭也在教導緣起。 正如在這些人中,有一個人首先看到繩子的中間,他會切斷中間,向下延伸直到根部抓住所有部分,進行工作,世尊也如此,"比丘們,這四種食物是什麼因,什麼集,什麼生,什麼源?這四種食物是以愛為因,以愛為集,以愛為生,以愛為源。比丘們,這愛是什麼因?受、觸、六入、名色、識。行是什麼因……乃至……行是以無明為因,以無明為集,以無明為生,以無明為源。"從中間開始直到開頭在教導。 為什麼這樣教導呢?因為緣起是全面美好的,自身也達到了教導的巧妙。因為緣起是全面美好的,從各個方面都能導向正道的證悟。世尊也達到了教導的巧妙,通過四無畏和四無礙解的結合,以及達到四種深奧的境界。他因為達到了教導的巧妙,以各種方法來教導法。特別是,從開頭開始的順序教導,是爲了對於迷惑于存在原因的眾生,顯示各自的原因和存在的順序而進行的,應該這樣理解。 從結尾開始的逆序教導,是爲了"這個世間確實陷入困難,生、老、死"

2.57) ādinā nayena kicchāpannaṃ lokamanuvilokayato pubbabhāgappaṭivedhānusārena tassa tassa jarāmaraṇādikassa dukkhassa attanādhigatakāraṇasandassanatthaṃ. Yā pana majjhato paṭṭhāya yāva ādi, sā āhāranidānavavatthāpanānusārena yāva atītaṃ addhānaṃ atiharitvā puna atītaddhato pabhuti hetuphalapaṭipāṭisandassanatthaṃ. Yā pana majjhato paṭṭhāya yāva pariyosānā pavattā, sā paccuppanne addhāne anāgataddhahetusamuṭṭhānato pabhuti anāgataddhasandassanatthaṃ. Tāsu yā sā pavattikāraṇasammūḷhassa veneyyajanassa yathāsakehi kāraṇehi pavattisandassanatthaṃ uppattikkamasandassanatthañca ādito paṭṭhāya anulomadesanā vuttā, sā idha nikkhittāti veditabbā.

Kasmā panettha avijjā ādito vuttā? Kiṃ pakativādīnaṃ pakati viya avijjāpi akāraṇaṃ mūlakāraṇaṃ lokassāti? Na akāraṇaṃ. 『『Āsavasamudayā avijjāsamudayo』』ti hi avijjāya kāraṇaṃ vuttaṃ. Atthi pana pariyāyo yena mūlakāraṇaṃ siyā. Ko pana soti? Vaṭṭakathāya sīsabhāvo. Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento dve dhamme sīsaṃ katvā kathesi – avijjaṃ vā bhavataṇhaṃ vā. Yathāha – 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya 『ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī』ti. Evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati 『idappaccayā avijjā』』ti (a. ni. 10.61); bhavataṇhaṃ vā, yathāha – 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya 『ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā samabhavī』ti. Evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati 『idappaccayā bhavataṇhā』』ti (a. ni. 10.62).

Kasmā pana bhagavā vaṭṭakathaṃ kathento ime dveva dhamme sīsaṃ katvā kathesīti? Sugatiduggatigāmino kammassa visesahetubhūtattā. Duggatigāmino hi kammassa visesahetu avijjā. Kasmā? Yasmā avijjābhibhūto puthujjano, aggisantāpalaguḷābhighātaparissamābhibhūtā vajjhagāvī tāya parissamāturatāya nirassādampi attano anatthāvahampi ca uṇhodakapānaṃ viya, kilesasantāpato nirassādampi duggativinipātato ca attano anatthāvahampi pāṇātipātādimanekappakāraṃ duggatigāmikammaṃ ārabhati. Sugatigāmino pana kammassa visesahetu bhavataṇhā. Kasmā? Yasmā bhavataṇhābhibhūto puthujjano, yathā vuttappakārā gāvī sītudakataṇhāya saassādaṃ attano parissamavinodanañca sītudakapānaṃ viya, kilesasantāpavirahato saassādaṃ sugatisampāpanena attano duggatidukkhaparissamavinodanañca pāṇātipātāveramaṇīādimanekappakāraṃ sugatigāmikammaṃ ārabhati.

Etesu pana vaṭṭakathāya sīsabhūtesu dhammesu katthaci bhagavā ekadhammamūlikaṃ desanaṃ deseti, seyyathidaṃ – 『『iti kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṃ viññāṇa』』ntiādi (saṃ. ni. 2.23). Tathā 『『upādānīyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati, taṇhāpaccayā upādāna』』ntiādi (saṃ. ni. 2.52). Katthaci ubhayamūlikampi, seyyathidaṃ – 『『avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, bālassa taṇhāya sampayuttassa evamayaṃ kāyo samudāgato. Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ itthetaṃ dvayaṃ, dvayaṃ paṭicca phasso, saḷevāyatanāni yehi phuṭṭho bālo sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedetī』』tiādi (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 從開頭開始,直到結束也在教導。 正如在觀察到艱難的世間時,依據前半部分的理解,展示每個老死等痛苦的自我獲得的因緣。至於從中間開始,直到開頭的教導,是通過食物的因緣建立起的,經過過去的時間,再從過去的角度展示因果法則。從中間開始,直到結束的教導,是爲了展示目前的因緣和未來的因緣。對於那些因緣的迷惑,依據特定的原因進行發生的展示,應該理解為從開頭開始的順序教導。 那麼這裡為什麼從無明開始講述呢?無明是否像自然法則一樣,是世間的根本因緣呢?不是根本因緣。「因煩惱的生起而生起無明」,這是無明的因緣。確實有某種方式使其成為根本因緣。那麼是什麼呢?是輪迴的本質。世尊在講述輪迴時,講述了兩個法的本質——無明或生的渴望。正如所說——「比丘們,早期的世間沒有無明,後來才有的。」這就是這樣,比丘們被稱為「因緣而生的無明」。 生的渴望又如何呢?正如所說——「比丘們,早期的世間沒有生的渴望,後來才有的。」這就是這樣,比丘們被稱為「因緣而生的生的渴望」。 那麼為什麼世尊在講述輪迴時只講這兩個法的本質呢?因為善道和惡道的眾生因果的特別原因。惡道的眾生因果的特別原因是無明。為什麼呢?因為被無明所覆蓋的凡夫,如同被強烈的風暴所擊打,因這種困擾而感到痛苦,甚至連自己的利益也無法獲得,猶如溫熱的水飲用。因煩惱的煎熬而感到痛苦,因惡道的墮落而失去自己的利益,因而多次造作殺生等種種惡道的行為。而善道的眾生因果的特別原因是生的渴望。為什麼呢?因為被生的渴望所覆蓋的凡夫,如同飲用溫熱的水,因這種困擾而感到痛苦,因遠離煩惱而獲得快樂,因而多次造作善道的行為。 在這些輪迴的核心法中,世尊在某些地方教導了單一法的教導,例如——「正是如此,比丘們,因無明而有行,因行而有識」等等。又如「在依賴的法中,比丘們,觀察快樂時,渴望會增長,因渴望而有依賴」等等。在某些地方兩者都作為根本法,例如——「因無明的遮蔽而有愚者的渴望,這個身體是由此而生的。正是這個身體以及外在的名色,這兩個法因觸而生,愚者因觸而體驗快樂與痛苦」。

2.19). Tāsu tāsu desanāsu 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti ayamidha avijjāvasena ekadhammamūlikā desanāti veditabbā. Evaṃ tāvettha desanābhedato viññātabbo vinicchayo.

『Atthato』ti avijjādīnaṃ padānaṃ atthato, seyyathidaṃ – pūretuṃ ayuttaṭṭhena kāyaduccaritādi avindiyaṃ nāma; aladdhabbanti attho. Taṃ avindiyaṃ vindatīti avijjā. Tabbiparītato kāyasucaritādi vindiyaṃ nāma. Taṃ vindiyaṃ na vindatīti avijjā. Khandhānaṃ rāsaṭṭhaṃ, āyatanānaṃ āyatanaṭṭhaṃ, dhātūnaṃ suññaṭṭhaṃ, saccānaṃ tathaṭṭhaṃ, indriyānaṃ ādhipateyyaṭṭhaṃ aviditaṃ karotīti avijjā. Dukkhādīnaṃ pīḷanādivasena vuttaṃ catubbidhaṃ catubbidhaṃ atthaṃ aviditaṃ karotītipi avijjā. Antavirahite saṃsāre sabbayonigatibhavaviññāṇaṭṭhitisattāvāsesu satte javāpetīti avijjā. Paramatthato avijjamānesu itthipurisādīsu javati, vijjamānesupi khandhādīsu na javatīti avijjā. Apica cakkhuviññāṇādīnaṃ vatthārammaṇānaṃ paṭiccasamuppādapaṭiccasamuppannānañca dhammānaṃ chādanatopi avijjā.

Yaṃ paṭicca phalameti so paccayo. Paṭiccāti na vinā tena; taṃ apaccakkhitvāti attho. Etīti uppajjati ceva pavattati cāti attho. Api ca upakārakaṭṭho paccayaṭṭho. Avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo. Tasmā avijjāpaccayā.

Saṅkhatamabhisaṅkharontīti saṅkhārā. Apica avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārasaddena āgatasaṅkhārā cāti duvidhā saṅkhārā. Tattha puññāpuññāneñjābhisaṅkhārā tayo, kāyavacīcittasaṅkhārā tayoti ime cha avijjāpaccayā saṅkhārā . Te sabbepi lokiyakusalākusalacetanāmattameva honti.

Saṅkhatasaṅkhāro, abhisaṅkhatasaṅkhāro, abhisaṅkharaṇasaṅkhāro, payogābhisaṅkhāroti ime pana cattāro saṅkhārasaddena āgatasaṅkhārā. Tattha 『『aniccā vata saṅkhārā』』tiādīsu (dī. ni. 2.221, 272; saṃ. ni. 1.186; 2.143) vuttā sabbepi sappaccayā dhammā 『saṅkhatasaṅkhārā』 nāma. Kammanibbattā tebhūmakā rūpārūpadhammā 『abhisaṅkhatasaṅkhārā』ti aṭṭhakathāsu vuttā. Tepi 『『aniccā vata saṅkhārā』』ti ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Visuṃ pana nesaṃ āgataṭṭhānaṃ na paññāyati. Tebhūmakakusalākusalacetanā pana 『abhisaṅkharaṇakasaṅkhāro』ti vuccati. Tassa 『『avijjāgatoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo puññañce abhisaṅkharotī』』tiādīsu (saṃ. ni. 2.51) āgataṭṭhānaṃ paññāyati. Kāyikacetasikaṃ pana vīriyaṃ 『payogābhisaṅkhāro』ti vuccati. So 『『yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsī』』tiādīsu (a. ni. 3.15) āgato.

Na kevalañca eteyeva, aññepi 『『saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati vacīsaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro』』tiādinā (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在這些教導中,「由於無明所引起的行」,應理解為這是基於無明的單一法的教導。因此,從教導的分解來看,應當被理解為。 「在意義上」,無明等的詞語的意義,例如——「無法圓滿地達到的身體惡行等」,這是未獲得的意義。獲得未獲得的意義,即是無明。依此類推,身體善行等是獲得的意義。未獲得的意義,即是無明。五蘊的聚合,六處的聚合,元素的空無,真理的聚合,感官的主宰,都是被無明所遮蔽。因痛苦等的壓迫而被稱為四種意義,都是被無明所遮蔽。因遠離而在輪迴中,所有生存的存在都是無明的。至於在絕對存在中,存在的男女等是顯現的,而在存在的五蘊等中並不顯現,這也是無明。此外,眼識等的基礎對象的因緣法則所引起的法的遮蔽也是無明。 因緣所生的果。因緣即是沒有缺失的;這意味著沒有被排斥。此處意味著生起和發生。並且是有助於的因緣。無明也是因緣,因此是由於無明所引起的。 「造作是因緣而生」的是行。並且由於無明所引起的行,分為兩類:一類是因緣所生的行。其中特別的善行和惡行的造作有三種,身體、言語、心的造作各有三種,這六種都是由於無明所引起的行。它們都是僅僅是世間的善惡意識而已。 因緣所生的行、造作的行、造作的造作,以及功能的造作,這四種是因緣所生的行。在「因無常而生的行」等等中,所說的都是有條件的法,稱為「因緣所生的行」。因果所生的物質法則被稱為「造作的行」,在註釋中被提到。它們「因無常而生的行」在這裡匯聚。然而,它們的來源並不明顯。因果的善惡意識被稱為「造作的造作」。在「因無明而有的,比丘們,若有人造作善行」中的來源是顯現的。身體的心意的努力被稱為「功能的造作」。它在「只要造作的去處,便會到達那裡」中提到。 不僅僅是這些,還有其他的「當一個比丘進入感受的滅盡時,首先滅盡的是言語的造作,然後是身體的造作,最後是心的造作」等等。

1.464) nayena saṅkhārasaddena āgatā anekasaṅkhārā. Tesu natthi so saṅkhāro, yo saṅkhatasaṅkhāre saṅgahaṃ na gaccheyya. Ito paraṃ saṅkhārapaccayā viññāṇantiādīsu yaṃ vuttaṃ taṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Avutte pana vijānātīti viññāṇaṃ. Namatīti nāmaṃ. Ruppatīti rūpaṃ. Āye tanoti, āyatañca nayatīti āyatanaṃ. Phusatīti phasso. Vedayatīti vedanā. Paritassatīti taṇhā. Upādiyatīti upādānaṃ. Bhavati bhāvayati cāti bhavo. Jananaṃ jāti. Jīraṇaṃ jarā. Maranti etenāti maraṇaṃ. Socanaṃ soko. Paridevanaṃ paridevo. Dukkhayatīti dukkhaṃ; uppādaṭṭhitivasena vā dvedhā khaṇatīti dukkhaṃ. Dummanassa bhāvo domanassaṃ. Bhuso āyāso upāyāso.

Sambhavantīti nibbattanti. Na kevalañca sokādīheva, atha kho sabbapadehi 『sambhavantī』ti saddassa yojanā kātabbā. Itarathā hi 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti vutte kiṃ karontīti na paññāyeyyuṃ. 『『Sambhavantī』』ti pana yojanāya sati 『『avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo; tasmā avijjāpaccayā saṅkhārā sambhavantī』』ti paccayapaccayuppannavavatthānaṃ kataṃ hoti. Esa nayo sabbattha.

Evanti niddiṭṭhanayanidassanaṃ. Tena avijjādīheva kāraṇehi, na issaranimmānādīhīti dasseti. Etassāti yathāvuttassa. Kevalassāti asammissassa sakalassa vā. Dukkhakkhandhassāti dukkhasamūhassa, na sattassa, na sukhasubhādīnaṃ. Samudayoti nibbatti. Hotīti sambhavati. Evamettha atthato viññātabbo vinicchayo.

『Lakkhaṇādito』ti avijjādīnaṃ lakkhaṇādito, seyyathidaṃ – aññāṇalakkhaṇā avijjā, sammohanarasā, chādanapaccupaṭṭhānā, āsavapadaṭṭhānā. Abhisaṅkharaṇalakkhaṇā saṅkhārā, āyūhanarasā, cetanāpaccupaṭṭhānā, avijjāpadaṭṭhānā. Vijānanalakkhaṇaṃ viññāṇaṃ, pubbaṅgamarasaṃ, paṭisandhipaccupaṭṭhānaṃ, saṅkhārapadaṭṭhānaṃ, vatthārammaṇapadaṭṭhānaṃ vā. Namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, sampayogarasaṃ, avinibbhogapaccupaṭṭhānaṃ, viññāṇapadaṭṭhānaṃ. Ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, vikiraṇarasaṃ, abyākatapaccupaṭṭhānaṃ, viññāṇapadaṭṭhānaṃ. Āyatanalakkhaṇaṃ saḷāyatanaṃ, dassanādirasaṃ, vatthudvārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ , nāmarūpapadaṭṭhānaṃ. Phusanalakkhaṇo phasso, saṅghaṭṭanaraso, saṅgatipaccupaṭṭhāno, saḷāyatanapadaṭṭhāno. Anubhavanalakkhaṇā vedanā, visayarasasambhogarasā, sukhadukkhapaccupaṭṭhānā, phassapadaṭṭhānā. Hetulakkhaṇā taṇhā, abhinandanarasā, atittibhāvapaccupaṭṭhānā, vedanāpadaṭṭhānā. Gahaṇalakkhaṇaṃ upādānaṃ, amuñcanarasaṃ, taṇhādaḷhattadiṭṭhipaccupaṭṭhānaṃ, taṇhāpadaṭṭhānaṃ. Kammakammaphalalakkhaṇo bhavo, bhāvanabhavanaraso, kusalākusalābyākatapaccupaṭṭhāno, upādānapadaṭṭhāno. Jātiādīnaṃ lakkhaṇādīni saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbāni. Evamettha lakkhaṇāditopi viññātabbo vinicchayo.

『Ekavidhādito』ti ettha avijjā aññāṇādassanamohādibhāvato ekavidhā, appaṭipattimicchāpaṭipattito duvidhā tathā saṅkhārāsaṅkhārato, vedanāttayasampayogato tividhā, catusaccaappaṭivedhato catubbidhā, gatipañcakādīnavacchādanato pañcavidhā, dvārārammaṇato pana sabbesupi arūpadhammesu chabbidhatā veditabbā.

以下是巴利文的完整直譯: 以這種方式出現的各種行。在這些中,沒有一種行不包含在因緣所生的行中。從此以後,"由行而生識"等等所說的,應該按照已經說過的方式來理解。 未說的是,了知的是識。傾向的是名。被破壞的是色。延伸和引導的是處。接觸的是觸。感受的是受。渴求的是愛。執取的是取。存在和使存在的是有。產生的是生。衰老的是老。死亡的是死。憂愁的是憂。悲嘆的是悲。痛苦的是苦;或者說由於生起和持續而兩次破壞的是苦。不快的狀態是憂。極度的疲憊是惱。 "生起"是指產生。不僅僅是憂等,而且所有的詞都應該與"生起"這個詞連線。否則,當說"由無明而有行"時,就不清楚它們做什麼。但是當與"生起"連線時,"無明既是因又是緣,因此由無明而生行"這樣就確立了因緣和所生法的關係。這個方法適用於所有情況。 "如此"是指示已經說明的方法。這表明只是由無明等原因,而不是由神的創造等。"這"是指已經說過的。"全部"是指不混雜的或完整的。"苦蘊"是指苦的集合,不是指有情,也不是指樂或凈等。"集"是指生起。"有"是指產生。這就是從意義上應該理解的判斷。 "從特徵等"是指從無明等的特徵等,例如 - 無明的特徵是無知,作用是迷惑,現起是遮蔽,近因是漏。行的特徵是造作,作用是積集,現起是意志,近因是無明。識的特徵是了知,作用是領導,現起是結生,近因是行,或者說是所依和所緣。名的特徵是傾向,作用是相應,現起是不可分離,近因是識。色的特徵是被破壞,作用是分散,現起是無記,近因是識。六處的特徵是處所,作用是看等,現起是所依和門,近因是名色。觸的特徵是接觸,作用是撞擊,現起是結合,近因是六處。受的特徵是體驗,作用是享受所緣之味,現起是樂和苦,近因是觸。愛的特徵是因,作用是歡喜,現起是不滿足,近因是受。取的特徵是執取,作用是不放,現起是愛的堅固和見,近因是愛。有的特徵是業和業果,作用是存在和使存在,現起是善、不善和無記,近因是取。生等的特徵等應該按照諦分別中所說的方式來理解。這就是從特徵等應該理解的判斷。 "從一種等"在這裡,無明由於是無知、不見、癡等而為一種,由於不實行和錯誤實行而為兩種,同樣由於有為和無為而為兩種,由於與三種受相應而為三種,由於不通達四諦而為四種,由於遮蔽五趣等的過患而為五種,但是由於門和所緣,在所有無色法中應該理解為六種。

Saṅkhārā sāsavavipākadhammadhammādibhāvato ekavidhā, kusalākusalato duvidhā tathā parittamahaggatahīnamajjhimamicchattaniyatāniyatato, tividhā puññābhisaṅkhārādibhāvato, catubbidhā catuyonisaṃvattanato, pañcavidhā pañcagatigāmito.

Viññāṇaṃ lokiyavipākādibhāvato ekavidhaṃ, sahetukāhetukādito duvidhaṃ, bhavattayapariyāpannato vedanāttayasampayogato ahetukaduhetukatihetukato ca tividhaṃ, yonigativasena catubbidhaṃ pañcavidhañca.

Nāmarūpaṃ viññāṇasannissayato kammapaccayato ca ekavidhaṃ, sārammaṇānārammaṇato duvidhaṃ, atītādito tividhaṃ, yonigativasena catubbidhaṃ pañcavidhañca.

Saḷāyatanaṃ sañjātisamosaraṇaṭṭhānato ekavidhaṃ, bhūtappasādaviññāṇādito duvidhaṃ, sampattāsampattanobhayagocarato tividhaṃ, yonigatipariyāpannato catubbidhaṃ pañcavidhañcāti iminā nayena phassādīnampi ekavidhādibhāvo veditabboti. Evamettha ekavidhāditopi viññātabbo vinicchayo.

『Aṅgānañcavavatthānā』ti sokādayo cettha bhavacakkassa avicchedadassanatthaṃ vuttā. Jarāmaraṇabbhāhatassa hi bālassa te sambhavanti. Yathāha – 『『assutavā, bhikkhave, puthujjano sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohamāpajjatī』』ti (saṃ. ni. 4.252). Yāva ca tesaṃ pavatti tāva avijjāyāti punapi avijjāpaccayā saṅkhārāti sambandhameva hoti bhavacakkaṃ. Tasmā tesampi jarāmaraṇeneva ekasaṅkhepaṃ katvā dvādaseva paṭiccasamuppādaṅgānīti veditabbāni. Evamettha aṅgānaṃ vavatthānatopi viññātabbo vinicchayo. Ayaṃ tāvettha uddesavāravasena saṅkhepakathā.

Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Avijjāpadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 行由於是有漏、異熟法等而為一種,由於善和不善而為兩種,同樣由於小、大、劣、中、邪性、決定、不決定而為兩種,由於福行等而為三種,由於導向四種生而為四種,由於趨向五趣而為五種。 識由於是世間異熟等而為一種,由於有因和無因等而為兩種,由於包含在三有中、與三受相應、無因、二因和三因而為三種,由於生和趣而為四種和五種。 名色由於依賴識和業緣而為一種,由於有所緣和無所緣而為兩種,由於過去等而為三種,由於生和趣而為四種和五種。 六處由於生起和匯聚之處而為一種,由於大種、凈色和識等而為兩種,由於已達、未達和兩者的境界而為三種,由於包含在生和趣中而為四種和五種,以這種方式應該理解觸等也是一種等。這就是從一種等應該理解的判斷。 "從部分的確定"在這裡,憂等是爲了顯示有輪不斷而說的。因為對於被老死所擊打的愚者,它們會生起。如所說:"比丘們,無聞凡夫被身體的痛苦感受所觸時,會憂愁、疲憊、悲嘆、捶胸而哭、陷入迷亂。"只要它們存在,就會有無明,因此再次"由無明而有行"這樣輪迴就會相續。因此,應該理解它們與老死一起歸為一類,緣起支只有十二個。這就是從部分的確定應該理解的判斷。這就是關於列舉段的簡略說明。 列舉段的解釋結束。 無明詞的解釋

  1. Idāni niddesavāravasena vitthārakathā hoti. 『『Avijjā paccayā saṅkhārā』』ti hi vuttaṃ. Tattha avijjāpaccayesu saṅkhāresu dassetabbesu yasmā putte kathetabbe paṭhamaṃ pitā kathīyati. Evañhi sati 『mittassa putto, dattassa putto』ti putto sukathito hoti. Tasmā desanākusalo satthā saṅkhārānaṃ janakatthena pitusadisaṃ avijjaṃ tāva dassetuṃ tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇantiādimāha.

Tattha yasmā ayaṃ avijjā dukkhasaccassa yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā 『『dukkhe aññāṇa』』nti vuccati. Tathā yasmā dukkhasamudayassa dukkhanirodhassa dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇanti vuccati. Imesu catūsu ṭhānesu suttantikapariyāyena aññāṇaṃ avijjāti kathitaṃ.

Nikkhepakaṇḍe (dha. sa. 1067) pana abhidhammapariyāyena 『『pubbante aññāṇa』』nti aparesupi catūsu ṭhānesu aññāṇaṃ gahitaṃ. Tattha pubbanteti atīto addhā, atītāni khandhadhātuāyatanāni. Aparanteti anāgato addhā, anāgatāni khandhadhātuāyatanāni. Pubbantāparanteti tadubhayaṃ. Idappaccayatāti saṅkhārādīnaṃ kāraṇāni avijjādīni aṅgāni. Paṭiccasamuppannadhammāti avijjādīhi nibbattā saṅkhārādayo dhammā. Tatrāyaṃ avijjā yasmā atītānaṃ khandhādīnaṃ yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā 『『pubbante aññāṇa』』nti vuccati. Tathā yasmā anāgatānaṃ khandhādīnaṃ, atītānāgatānaṃ khandhādīnaṃ idappaccayatāya ceva paṭiccasamuppannadhammānañca yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇanti vuccati. Imesu aṭṭhasu ṭhānesu abhidhammapariyāyena aññāṇaṃ avijjāti kathitaṃ.

Evaṃ kiṃ kathitaṃ hoti? Kiccato ceva jātito ca avijjā kathitā nāma hoti. Kathaṃ ? Ayañhi avijjā imāni aṭṭha ṭhānāni jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na detīti kiccato kathitā; uppajjamānāpi imesu aṭṭhasu ṭhānesu uppajjatīti jātitopi kathitā. Evaṃ kathetvā puna 『『yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassana』』ntiādīni pañcavīsati padāni avijjāya lakkhaṇaṃ dassetuṃ gahitāni.

Tattha yasmā ayaṃ avijjā imehi aṭṭhahi padehi kathitāpi puna pañcavīsatiyā padehi lakkhaṇe akathite sukathitā nāma na hoti, lakkhaṇe pana kathiteyeva sukathitā nāma hoti. Yathā puriso naṭṭhaṃ goṇaṃ pariyesamāno manusse puccheyya – 『『api, ayyā, setaṃ goṇaṃ passatha, rattaṃ goṇaṃ passathā』』ti? Te evaṃ vadeyyuṃ – 『『imasmiṃ raṭṭhe setarattānaṃ goṇānaṃ anto natthi, kiṃ te goṇassa lakkhaṇa』』nti? Atha tena 『saṅghāṭi』 vā 『naṅgalaṃ』 vāti vutte goṇo sukathito nāma bhaveyya; evameva yasmā ayaṃ avijjā aṭṭhahi padehi kathitāpi puna pañcavīsatiyā padehi lakkhaṇe akathite sukathitā nāma na hoti, lakkhaṇe pana kathiteyeva sukathitā nāma hoti. Tasmā yānassā lakkhaṇadassanatthaṃ pañcavīsati padāni kathitāni, tesampi vasena veditabbā.

以下是巴利文的完整直譯: 226. 現在是根據解釋段的詳細說明。因為說"由無明而有行"。在這裡,當要說明由無明而有的行時,因為要說兒子時先說父親。這樣,當說"彌特的兒子,達特的兒子"時,兒子就容易說明。因此,善於教導的導師爲了首先說明與行具有產生意義相似的無明,說"在這裡,什麼是無明?對苦的無知"等等。 在這裡,因為這個無明不允許知道、看到、洞察苦諦的真實本質特徵,而是遮蔽、包圍、束縛它,所以稱為"對苦的無知"。同樣,因為不允許知道、看到、洞察苦集、苦滅、導向苦滅之道的真實本質特徵,而是遮蔽、包圍、束縛它,所以稱為對導向苦滅之道的無知。在這四個方面,根據經典的方式,無知被稱為無明。 但在論母中,根據阿毗達摩的方式,"對前際的無知"等在另外四個方面也被理解為無知。在這裡,前際是指過去世,過去的蘊、處、界。后際是指未來世,未來的蘊、處、界。前際后際是指這兩者。此緣性是指行等的因,即無明等支。緣起法是指由無明等所生的行等法。在這裡,這個無明因為不允許知道、看到、洞察過去蘊等的真實本質特徵,而是遮蔽、包圍、束縛它,所以稱為"對前際的無知"。同樣,因為不允許知道、看到、洞察未來蘊等、過去未來蘊等、此緣性以及緣起法的真實本質特徵,而是遮蔽、包圍、束縛它,所以稱為對此緣性和緣起法的無知。在這八個方面,根據阿毗達摩的方式,無知被稱為無明。 這樣說的是什麼?從作用和生起兩方面來說明無明。怎麼說呢?這個無明不允許知道、看到、洞察這八個方面,這是從作用上說的;生起時也在這八個方面生起,這是從生起上說的。這樣說了之後,又取"如此的無知、不見"等二十五個詞來說明無明的特徵。 在這裡,因為這個無明即使用這八個詞說明了,如果不用二十五個詞說明特徵,就不能說是很好地說明了;只有在說明了特徵時,才能說是很好地說明了。就像一個人在尋找丟失的牛時問人:"先生們,你們看到白牛嗎?看到紅牛嗎?"他們會這樣說:"在這個國家裡沒有白牛紅牛,你的牛有什麼特徵?"然後他說"僧衣"或"犁"時,牛就能很好地說明;同樣,因為這個無明即使用八個詞說明了,如果不用二十五個詞說明特徵,就不能說是很好地說明了;只有在說明了特徵時,才能說是很好地說明了。因此,爲了說明它的特徵而說的二十五個詞,也應該從這些方面來理解。

Seyyathidaṃ – ñāṇaṃ nāma paññā. Sā atthatthaṃ kāraṇakāraṇaṃ catusaccadhammaṃ viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Ayaṃ pana avijjā uppajjitvā taṃ viditaṃ pākaṭaṃ kātuṃ na detīti ñāṇapaccanīkato aññāṇaṃ. Dassanantipi paññā. Sāpi taṃ ākāraṃ passati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ passituṃ na detīti adassanaṃ. Abhisamayotipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ abhisameti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ abhisametuṃ na detīti anabhisamayo. Anubodho sambodho paṭivedhotipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ anubujjhati sambujjhati paṭivijjhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ anubujjhituṃ saṃbujjhituṃ paṭivijjhituṃ na detīti ananubodho asambodho appaṭivedho. Saṅgāhanātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ gahetvā ghaṃsitvā gaṇhāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ gahetvā ghaṃsitvā gaṇhituṃ na detīti asaṅgāhanā. Pariyogāhanātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ ogāhitvā anupavisitvā gaṇhāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ ogāhitvā anupavisitvā gaṇhituṃ na detīti apariyogāhanā. Samapekkhanātipi paññā . Sā taṃ ākāraṃ samaṃ sammā ca pekkhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ samaṃ sammā ca pekkhituṃ na detīti asamapekkhanā. Paccavekkhaṇātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ paccavekkhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ paccavekkhituṃ na detīti apaccavekkhaṇā. Nāssā kiñci kammaṃ paccakkhaṃ atthi, sayañca apaccavekkhitvā kataṃ kammanti apaccakkhakammaṃ. Dummedhabhāvatāya dummejjhaṃ. Bālabhāvatāya bālyaṃ.

Sampajaññantipi paññā. Sā atthatthaṃ kāraṇakāraṇaṃ catusaccadhammaṃ sammā pajānāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ ākāraṃ pajānituṃ na detīti asampajaññaṃ. Mohanavasena moho. Pamohanavasena pamoho. Sammohanavasena sammoho. Avindiyaṃ vindatītiādivasena avijjā. Vaṭṭasmiṃ ohanati osīdāpetīti avijjogho. Vaṭṭasmiṃ yojetīti avijjāyogo. Appahīnavasena punappunaṃ uppajjanato ca avijjānusayo. Magge pariyuṭṭhitacorā addhike viya kusalacittaṃ pariyuṭṭhāti gaṇhāti vilumpatīti avijjāpariyuṭṭhānaṃ. Yathā nagaradvāre palighasaṅkhātāya laṅgiyā patitāya antonagare manussānaṃ bahinagaragamanampi bahinagare manussānaṃ antonagarapavesanampi pacchijjati, evameva yassa sakkāyanagare ayaṃ patitā tassa nibbānasampāpakaṃ ñāṇagamanaṃ pacchijjatīti avijjālaṅgī nāma hoti. Akusalañca taṃ mūlañca, akusalānaṃ vā mūlanti akusalamūlaṃ. Taṃ pana na aññaṃ, idhādhippeto mohoti moho akusalamūlaṃ. Ayaṃ vuccati avijjāti ayaṃ evaṃlakkhaṇā avijjā nāmāti vuccati. Evaṃ pañcavīsatipadavasena avijjāya lakkhaṇaṃ veditabbaṃ.

Evaṃlakkhaṇā panāyaṃ avijjā dukkhādīsu aññāṇanti vuttāpi dukkhasaccassa ekadeso hoti, sahajātā hoti, taṃ ārammaṇaṃ karoti, chādeti; samudayasaccassa na ekadeso hoti, sahajātā hoti, taṃ ārammaṇaṃ karoti, chādeti; nirodhasaccassa neva ekadeso hoti, na sahajātā, na taṃ ārammaṇaṃ karoti, kevalaṃ chādeti; maggasaccassāpi na ekadeso, na sahajātā, na taṃ ārammaṇaṃ karoti, kevalaṃ chādeti. Dukkhārammaṇatā avijjā uppajjati, tañca chādeti. Samudayārammaṇatā avijjā uppajjati, tañca chādeti. Nirodhārammaṇatā avijjā nuppajjati, tañca chādeti. Maggārammaṇatā avijjā nūppajjati, tañca chādeti.

以這種方式——智慧是名為智慧。它使四聖諦的因和果得以顯現、顯明。但是,這個無明生起后不允許顯現、顯明這種已知的事物,因此被稱為無知。見解也是智慧。它也能看到那個特徵。但是無明生起后不允許看見,因此被稱為無見。透徹也是智慧。它能體悟那個特徵。但是無明生起后不允許體悟,因此被稱為無透徹。覺悟、完全覺悟、徹底理解也是智慧。它能理解那個特徵。但是無明生起后不允許理解,因此被稱為無覺悟、無完全覺悟、無徹底理解。掌握也是智慧。它能把握、抓住那個特徵。但是無明生起后不允許把握、抓住,因此被稱為無掌握。全面把握也是智慧。它能全面掌握那個特徵。但是無明生起后不允許全面掌握,因此被稱為無全面把握。平等觀察也是智慧。它能平等、正確地觀察那個特徵。但是無明生起后不允許平等、正確地觀察,因此被稱為無平等觀察。反省也是智慧。它能反省那個特徵。但是無明生起后不允許反省,因此被稱為無反省。沒有任何行為是顯現的,自己也不反省所做的行為是無顯現的行為。由於愚癡的狀態而愚癡。由於愚蠢的狀態而愚蠢。 正念也是智慧。它能正確理解四聖諦的因和果。但是無明生起后不允許理解那個特徵,因此被稱為無正念。由於迷惑而迷惑。由於極度迷惑而極度迷惑。由於正確迷惑而正確迷惑。由於不見而不見等的方式來說明無明。纏繞在輪迴中使其衰敗等的無明之重。纏繞在輪迴中使其連線等的無明之連。由於未能消除的原因而不斷生起的無明習氣。正道上被圍繞的盜賊似乎抓住並竊取善法,這就是無明的圍繞。就像在城市門口被稱為障礙的障礙物落在城市內部一樣,外出城市的人被阻擋,進入城市的人也被阻擋,正如那樣,若這個自我在此處被阻擋,則涅槃的智慧之路也被阻擋,因此被稱為無明的障礙。惡法和其根本,或惡法的根本。這個根本不是其他,在這裡所指的是迷惑,迷惑是惡法的根本。這個被稱為無明;這就是這樣特徵的無明。這樣,關於無明的特徵應該理解為二十五個詞的方式。 這樣特徵的無明在苦等方面被稱為無知,是苦諦的一部分,是與生俱來的,作為對像而存在,遮蔽它;在集諦方面不是一部分,也不是與生俱來的,作為對像而存在,遮蔽它;在滅諦方面既不是一部分,也不是與生俱來的,不作為對象,單純遮蔽;在道諦方面也不是一部分,也不是與生俱來的,不作為對象,單純遮蔽。無明生起于苦的對象,並遮蔽它。無明生起于集的對象,並遮蔽它。無明不生起于滅的對象,並遮蔽它。無明不生起于道的對象,並遮蔽它。

Dve saccā duddasattā gambhīrā. Dve saccā gambhīrattā duddasā. Apica kho pana dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ gambhīrañceva duddasañca. Tattha dukkhaṃ nāma pākaṭaṃ, lakkhaṇassa pana duddasattā gambhīraṃ nāma jātaṃ. Samudayepi eseva nayo. Yathā pana mahāsamuddaṃ manthetvā ojāya nīharaṇaṃ nāma bhāro, sinerupādato vālikāya uddharaṇaṃ nāma bhāro, pabbataṃ pīḷetvā rasassa nīharaṇaṃ nāma bhāro; evameva dve saccāni gambhīratāya eva duddasāni, nirodhasaccaṃ pana atigambhīrañca atiduddasañcāti. Evaṃ duddasattā gambhīrānaṃ gambhīrattā ca duddasānaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ paṭicchādakaṃ mohandhakāraṃ ayaṃ vuccati avijjāti.

Avijjāpadaniddeso.

Saṅkhārapadaniddeso

Saṅkhārapade heṭṭhā vuttasaṅkhāresu saṅkhārasaddena āgatasaṅkhāre anāmasitvā avijjāpaccayā saṅkhāreyeva dassento tattha katame avijjāpaccayā saṅkhārā? Puññābhisaṅkhārotiādimāha. Tattha punāti attano kārakaṃ, pūreti cassa ajjhāsayaṃ, pujjañca bhavaṃ nibbattetīti puñño. Abhisaṅkharoti vipākaṃ kaṭattārūpañcāti abhisaṅkhāro. Puññova abhisaṅkhāro puññābhisaṅkhāro. Puññapaṭipakkhato apuñño. Apuññova abhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro. Na iñjatīti āneñjaṃ. Āneñjameva abhisaṅkhāro, āneñjañca bhavaṃ abhisaṅkharotīti āneñjābhisaṅkhāro. Kāyena pavattito, kāyato vā pavatto, kāyassa vā saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Vacīsaṅkhāracittasaṅkhāresupi eseva nayo.

Tattha paṭhamattiko parivīmaṃsanasuttavasena gahito. Tattha hi 『『puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, puññūpagaṃ hoti viññāṇaṃ. Apuññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, apuññupagaṃ hoti viññāṇaṃ. Āneñjañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, āneñjupagaṃ hoti viññāṇa』』nti (saṃ. ni. 2.51) vuttaṃ. Dutiyattiko tadanantarassa vibhaṅgasuttassa vasena gahito, sammādiṭṭhisuttapariyāyena (ma. ni. 1.102) gahitotipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Tattha hi 『『tayome, bhikkhave, saṅkhārā. Katame tayo? Kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro』』ti (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 兩種諦因難以理解而深奧。兩種諦因深奧而難以理解。但是苦滅聖諦既深奧又難以理解。在這裡,苦是顯而易見的,但因其特徵難以理解而變得深奧。對於集諦也是同樣的道理。就像從大海中攪拌出精華是很困難的,從須彌山腳下取出沙子是很困難的,從山中壓榨出汁液是很困難的;同樣地,兩種諦因深奧而難以理解,但滅諦更加深奧和難以理解。這樣,對於因難以理解而深奧、因深奧而難以理解的四聖諦,這個遮蔽的愚癡黑暗被稱為無明。 無明詞的解釋。 行詞的解釋 在行這個詞中,不涉及前面提到的由行這個詞所表示的行,而是爲了說明由無明為緣而有的行,他說"在這裡,什麼是由無明為緣而有的行?福行"等等。在這裡,福德使自己的造作者得到滿足,滿足他的願望,產生可讚嘆的存在,因此是福德。造作異熟和業生色,因此是造作。福德即是造作,因此是福德造作。與福德相反的是非福德。非福德即是造作,因此是非福德造作。不動搖的是不動。不動即是造作,造作不動的存在,因此是不動造作。由身體發起的,或者從身體發起的,或者是身體的造作,因此是身行。對於語行和心行也是同樣的道理。 在這裡,第一組三法是根據思惟經而取的。因為在那裡說:"如果造作福行,識就趨向福德。如果造作非福行,識就趨向非福德。如果造作不動行,識就趨向不動。"第二組三法是根據緊接著的分別經而取的,也可以說是根據正見經的方法而取的。因為在那裡說:"比丘們,這三種是行。哪三種?身行、語行、心行。"

2.2) vuttaṃ. Kasmā panetesaṃ suttānaṃ vasena te gahitāti? Ayaṃ abhidhammo nāma na adhunākato, nāpi bāhirakaisīhi vā sāvakehi vā devatāhi vā bhāsito. Sabbaññujinabhāsito pana ayaṃ. Abhidhammepi hi suttepi ekasadisāva tanti niddiṭṭhāti imassatthassa dīpanatthaṃ.

Idāni te saṅkhāre pabhedato dassetuṃ tattha katamo puññābhisaṅkhārotiādimāha. Tattha kusalā cetanāti aniyamato catubhūmikacetanāpi vuttā. Kāmāvacarā rūpāvacarāti niyamitattā pana aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā, pañca rūpāvacarakusalacetanāti terasa cetanā puññābhisaṅkhāro nāma. Dānamayātiādīhi tāsaṃyeva cetanānaṃ puññakiriyavatthuvasena pavatti dassitā. Tattha aṭṭha kāmāvacarāva dānasīlamayā honti. Bhāvanāmayā pana terasapi. Yathā hi paguṇaṃ dhammaṃ sajjhāyamāno ekaṃ dve anusandhigatepi na jānāti, pacchā āvajjanto jānāti; evameva kasiṇaparikammaṃ karontassa paguṇajjhānaṃ paccavekkhantassa paguṇakammaṭṭhānañca manasikarontassa ñāṇavippayuttāpi bhāvanā hoti. Tena vuttaṃ 『『bhāvanāmayā pana terasapī』』ti.

Tattha dānamayādīsu 『『dānaṃ ārabbha dānamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ vuccati dānamayo puññābhisaṅkhāroti. Sīlaṃ ārabbha…pe… bhāvanaṃ ārabbha bhāvanamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ vuccati bhāvanāmayo puññābhisaṅkhāro』』ti (vibha. 769) ayaṃ saṅkhepadesanā.

Cīvarādīsu pana catūsu paccayesu rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu annādīsu vā dasasu dānavatthūsu taṃ taṃ dentassa tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge pariccāgakāle pacchā somanassacittena anussaraṇe cāti tīsu kālesu pavattā cetanā dānamayā nāma. Sīlaṃ paripūraṇatthāya pana 『pabbajissāmī』ti vihāraṃ gacchantassa pabbajantassa manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā 『pabbajito vatamhi, sādhu suṭṭhū』ti āvajjantassa pātimokkhaṃ saṃvarantassa cīvarādayo paccaye paccavekkhantassa āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa ājīvaṃ sodhentassa ca pavattā cetanā sīlamayā nāma. Paṭisambhidāyaṃ vuttena vipassanāmaggena cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa rūpe…pe… dhamme, cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ, cakkhusamphassaṃ…pe… manosamphassaṃ, cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ, rūpasaññaṃ …pe… dhammasaññaṃ jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa pavattā cetanā bhāvanāmayā nāmāti ayaṃ vitthārakathā.

Apuññābhisaṅkhāraniddese akusalā cetanāti dvādasaakusalacittasampayuttā cetanā. Kāmāvacarāti kiñcāpi tattha ṭhapetvā dve domanassasahagatacetanā sesā rūpārūpabhavepi uppajjanti, tattha pana paṭisandhiṃ na ākaḍḍhanti, kāmāvacareyeva paṭisandhivasena vipākaṃ avacārentīti kāmāvacarātveva vuttā.

以下是巴利文的完整直譯: 2.2)中說。為什麼要根據這些經而取呢?這個阿毗達摩不是最近才造的,也不是外道或聲聞或諸天所說的。而是一切知的勝者所說的。爲了說明在阿毗達摩和經中都有相同的傳統這個意義。 現在爲了顯示這些行的分類,他說"在這裡,什麼是福行"等等。在這裡,"善思"不確定地說是四界的思。但由於限定為"欲界和色界",因此八種欲界善思和五種色界善思,這十三種思被稱為福行。通過"佈施所成"等顯示這些思依佈施等功德事而轉起。在這裡,只有八種欲界善思是佈施和持戒所成。但是修習所成則是十三種。就像熟練地誦讀法時,不知道一兩個連線,之後回想時才知道;同樣地,對於正在做遍處準備工作的人、正在省察熟練的禪那的人、正在作意熟練的業處的人來說,即使是離開智的修習也存在。因此說"但是修習所成則是十三種"。 在這裡,關於佈施所成等,"緣于佈施,以佈施為主題而生起的思、意志、意向 - 這被稱為佈施所成的福行。緣于持戒...緣于修習,以修習為主題而生起的思、意志、意向 - 這被稱為修習所成的福行。"這是簡略的教導。 對於衣服等四種資具或色等六種所緣或食物等十種佈施事,從開始準備佈施那個東西開始,在佈施的時候,之後以歡喜心回憶時,在這三個時間生起的思被稱為佈施所成。爲了圓滿戒而想"我要出家"而去寺院,出家后實現願望而思惟"我已經出家了,很好,很好",守護別解脫戒,省察衣服等資具,在遇到色等所緣時守護眼等門,凈化活命時生起的思被稱為持戒所成。以分別論中所說的觀智道觀察眼是無常、苦、無我,色...法,眼識...意識,眼觸...意觸,眼觸所生受...意觸所生受,色想...法想,老死是無常、苦、無我時生起的思被稱為修習所成。這是詳細的解釋。 在非福行的解釋中,"不善思"是與十二種不善心相應的思。"欲界"雖然除了兩種與憂俱的思之外,其餘的也在色無色界生起,但是在那裡不引生結生,只在欲界以結生的方式產生異熟,因此只說是欲界的。

Āneñjābhisaṅkhāraniddese kusalā cetanā arūpāvacarāti catasso arūpāvacarakusalacetanā. Etā hi catasso aniñjanaṭṭhena aniñjanassa ca abhisaṅkharaṇaṭṭhena āneñjābhisaṅkhāroti vuccanti. Rūpāvacaracatutthajjhānato hi tisso kusalavipākakiriyācetanā dvādasa arūpāvacaracetanāti pañcadasa dhammā aniccalaṭṭhena aphandanaṭṭhena āneñjā nāma. Tattha rūpāvacarā kusalā cetanā aniñjā samānāpi attanā sarikkhakampi asarikkhakampi saiñjanampi aniñjanampi rūpārūpaṃ janetīti āneñjābhisaṅkhāro nāma na hoti. Vipākakiriyacetanā pana avipākattā vipākaṃ na abhisaṅkharonti, tathā arūpāvacarā vipākakiriyacetanāpīti ekādasāpi etā cetanā āneñjāva na abhisaṅkhārā. Catubbidhā pana arūpāvacarakusalacetanā yathā hatthiassādīnaṃ sadisāva chāyā honti, evaṃ attanā sadisaṃ niccalaṃ arūpameva janetīti āneñjābhisaṅkhāroti vuccatīti.

Evaṃ puñjābhisaṅkhāravasena terasa, apuññābhisaṅkhāravasena dvādasa, āneñjābhisaṅkhāravasena catassoti sabbāpetā paripiṇḍitā ekūnatiṃsa cetanā honti. Iti bhagavā aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ sattānaṃ uppajjanakakusalākusalacetanā mahātulāya dhārayamāno viya, nāḷiyaṃ pakkhipitvā minamāno viya ca sabbaññutañāṇena paricchinditvā ekūnatiṃsameva dassesi.

Idāni aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇā sattā kusalākusalakammaṃ āyūhamānā yehi dvārehi āyūhanti, tāni tīṇi kammadvārāni dassento tattha katamo kāyasaṅkhāro? Kāyasañcetanātiādimāha. Tattha kāyasañcetanāti kāyaviññattiṃ samuṭṭhāpetvā kāyadvārato pavattā aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā dvādasa akusalacetanāti samavīsati cetanā; kāyadvāre ādānaggahaṇacopanaṃ pāpayamānā uppannā vīsati kusalākusalacetanātipi vattuṃ vaṭṭati.

Vacīsañcetanāti vacīviññattiṃ samuṭṭhāpetvā vacīdvārato pavattā tāyeva vīsati cetanā; vacīdvāre hanusañcopanaṃ vākyabhedaṃ pāpayamānā uppannā vīsati cetanātipi vattuṃ vaṭṭati. Abhiññācetanā panettha parato viññāṇassa paccayo na hotīti na gahitā. Yathā ca abhiññācetanā, evaṃ uddhaccacetanāpi na hoti. Tasmā sāpi viññāṇassa paccayabhāve apanetabbā. Avijjāpaccayā pana sabbāpetā honti.

Manosañcetanāti ubhopi viññattiyo asamuṭṭhāpetvā manodvāre uppannā sabbāpi ekūnatiṃsa cetanā. Iti bhagavā aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇā sattā kusalākusalakammaṃ āyūhamānā imehi tīhi dvārehi āyūhantīti āyūhanakammadvāraṃ dassesi.

Imesaṃ pana dvinnampi tikānaṃ aññamaññaṃ sampayogo veditabbo. Kathaṃ? Puññābhisaṅkhāro hi kāyaduccaritā viramantassa siyā kāyasaṅkhāro, vacīduccaritā viramantassa siyā vacīsaṅkhāro. Evaṃ aṭṭha kusalacetanā kāmāvacarā puññābhisaṅkhāro ca hoti kāyasaṅkhāro ca vacīsaṅkhāro ca. Manodvāre uppannā pana terasa cetanā puññābhisaṅkhāro ca hoti cittasaṅkhāro ca. Apuññābhisaṅkhāropi kāyaduccaritavasena pavattiyaṃ siyā kāyasaṅkhāro, vacīduccaritavasena pavattiyaṃ siyā vacīsaṅkhāro, dve dvārāni muñcitvā manodvāre pavattiyaṃ siyā cittasaṅkhāroti. Evaṃ apuññābhisaṅkhāro kāyasaṅkhāropi hoti vacīsaṅkhāropi cittasaṅkhāropi.

以下是巴利文的完整直譯: 在不動行的解釋中,"無色界善思"是指四種無色界善思。這四種思因為不動的特性和造作不動的特性而被稱為不動行。因為從色界第四禪開始,三種善、異熟、唯作思和十二種無色界思,這十五法因為不動搖和不震動的特性而被稱為不動。在這裡,色界善思雖然是不動的,但它產生與自己相似或不相似的、動或不動的色和無色,因此不被稱為不動行。而異熟和唯作思因為不是異熟,所以不造作異熟,同樣無色界的異熟和唯作思也是如此,因此這十一種思只是不動而不是行。但四種無色界善思就像大象和馬等的影子一樣,只產生與自己相似的不動的無色,因此被稱為不動行。 這樣,福行有十三種,非福行有十二種,不動行有四種,所有這些加起來共有二十九種思。這樣,世尊對無量世界中無量有情所生起的善不善思,就像用大秤稱量一樣,就像放入量器測量一樣,以一切知智限定后只顯示二十九種。 現在爲了顯示無量世界中無量有情造作善不善業時通過哪些門造作,他顯示三種業門,說"在這裡,什麼是身行?身思"等。在這裡,"身思"是指引發身表后通過身門轉起的八種欲界善思和十二種不善思,共二十種思;也可以說是在身門中引起拿取、抓握、移動而生起的二十種善不善思。 "語思"是指引發語表后通過語門轉起的同樣二十種思;也可以說是在語門中引起下顎移動、語言分別而生起的二十種思。在這裡,神通思不成為後面識的緣,因此不被包括。就像神通思一樣,掉舉思也不是。因此,它們也應該在成為識的緣的情況下被除去。但是由無明為緣,所有這些都存在。 "意思"是指不引發兩種表而在意門中生起的所有二十九種思。這樣,世尊顯示無量世界中無量有情造作善不善業時通過這三門造作的造作業門。 應該理解這兩組三法之間的相互關係。怎麼說呢?福行對於離身惡行的人可能是身行,對於離語惡行的人可能是語行。這樣,八種欲界善思既是福行,也是身行和語行。但在意門中生起的十三種思既是福行,也是心行。非福行在身惡行方面轉起時可能是身行,在語惡行方面轉起時可能是語行,離開兩門在意門中轉起時可能是心行。這樣,非福行既可以是身行,也可以是語行,也可以是心行。

Kāyasaṅkhāro pana siyā puññābhisaṅkhāro, siyā apuññābhisaṅkhāro, na āneñjābhisaṅkhāro. Tathā vacīsaṅkhāro. Cittasaṅkhāro pana siyā puññābhisaṅkhāro , siyā apuññābhisaṅkhāro, siyā āneñjābhisaṅkhāroti. Ime avijjāpaccayā saṅkhārā nāma.

Kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ – ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontīti? Avijjābhāve bhāvato. Yassa hi dukkhādīsu avijjāsaṅkhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe tāva pubbantādīsu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā tassa hetubhūte tividhepi saṅkhāre ārabhati , samudaye aññāṇena dukkhahetubhūtepi taṇhāparikkhāre saṅkhāre sukhahetuto maññamāno ārabhati, nirodhe pana magge ca aññāṇena dukkhassa anirodhabhūtepi gativisese dukkhanirodhasaññī hutvā nirodhassa ca amaggabhūtesupi yaññāmaratapādīsu nirodhamaggasaññī hutvā dukkhanirodhaṃ patthayamāno yaññāmaratapādimukhena tividhepi saṅkhāre ārabhati.

Apica so tāya catūsu saccesu appahīnāvijjatāya visesato jātijarārogamaraṇādianekādīnavavokiṇṇaṃ puññaphalasaṅkhātaṃ dukkhaṃ dukkhato ajānanto tassa adhigamāya kāyavacīcittasaṅkhārabhedaṃ puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati devaccharakāmako viya marupapātaṃ; sukhasammatassāpi ca tassa puññaphalassa ante mahāpariḷāhajanakaṃ vipariṇāmadukkhataṃ appassādatañca apassantopi tappaccayaṃ vuttappakārameva puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati salabho viya dīpasikhābhinipātaṃ, madhubindugiddho viya ca madhulittasatthadhārālehanaṃ.

Kāmūpasevanādīsu ca savipākesu ādīnavaṃ apassanto sukhasaññāya ceva kilesābhibhūtatāya ca dvārattayappavattampi apuññābhisaṅkhāraṃ ārabhati bālo viya gūthakīḷanaṃ, maritukāmo viya ca visakhādanaṃ. Āruppavipākesu cāpi saṅkhāravipariṇāmadukkhataṃ anavabujjhamāno sassatādivipallāsena cittasaṅkhārabhūtaṃ āneñjābhisaṅkhāraṃ ārabhati disāmūḷho viya pisācanagarābhimukhamaggagamanaṃ.

Evaṃ yasmā avijjābhāvatova saṅkhārabhāvo, na abhāvato; tasmā jānitabbametaṃ – ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontīti. Vuttampi cetaṃ – 『『avidvā, bhikkhave, avijjāgato puññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti, apuññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti, āneñjābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā, vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva puññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharotī』』ti.

Etthāha – gaṇhāma tāva etaṃ 『avijjā saṅkhārānaṃ paccayo』ti. Idaṃ pana vattabbaṃ – 『katamesaṃ saṅkhārānaṃ kathaṃ paccayo hotī』ti? Tatridaṃ vuccati –

Paccayo hoti puññānaṃ, duvidhānekadhā pana;

Paresaṃ pacchimānaṃ sā, ekadhā paccayo matā.

Tattha 『puññānaṃ duvidhā』ti ārammaṇapaccayena ca upanissayapaccayena cāti dvedhā paccayo hoti. Sā hi avijjaṃ khayato vayato sammasanakāle kāmāvacarānaṃ puññābhisaṅkhārānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo hoti, abhiññācittena samohacittajānanakāle rūpāvacarānaṃ, avijjāsamatikkamanatthāya pana dānādīni ceva kāmāvacarapuññakiriyavatthūni pūrentassa rūpāvacarajjhānāni ca uppādentassa dvinnampi tesaṃ upanissayapaccayena paccayo hoti; tathā avijjāsammūḷhattā kāmabhavarūpabhavasampattiyo patthetvā tāneva puññāni karontassa.

以下是巴利文的完整直譯: 身行可能是福行,可能是非福行,不是不動行。語行也是如此。但心行可能是福行,可能是非福行,可能是不動行。這些被稱為由無明為緣的行。 怎麼知道這些行是由無明為緣的呢?因為在有無明時它們存在。對於在苦等方面未斷除被稱為無明的無知的人,首先由於對苦和前際等的無知,他以樂想抓取輪迴之苦,而開始造作作為其因的三種行;由於對集的無知,他認為即使是作為苦因的渴愛資具的行也是樂因,而開始造作;由於對滅和道的無知,他對非苦滅的特殊趣處產生苦滅想,對非道的祭祀、苦行等產生滅道想,希求苦滅而通過祭祀、苦行等開始造作三種行。 而且,他由於在四諦中未斷除無明,特別是不知道被稱為福果的苦是充滿生老病死等眾多過患的,爲了獲得它而開始造作身語意行的福行,就像渴望天女而跳下懸崖一樣;即使對被認為是樂的福果,他也看不到它最後會產生大熱惱、變壞苦和少味,而開始造作如前所說的福行,就像飛蛾撲向燈火,就像貪求蜜滴而舔舐塗有蜜的刀刃。 他看不到享受欲樂等及其果報的過患,由於樂想和被煩惱壓倒而開始造作通過三門轉起的非福行,就像愚人玩弄糞便,就像想死的人吃毒藥。對於無色果報,他不瞭解行的變壞苦,由於常等顛倒而開始造作作為心行的不動行,就像迷失方向的人走向鬼城的道路。 這樣,因為只有在有無明時才有行,而不是在無明不存在時;因此應該知道這些行是由無明為緣的。這也被說過:"比丘們,無知者、被無明所覆的人造作福行,也造作非福行,也造作不動行。比丘們,當比丘斷除了無明,生起了明,他由於離貪于無明、生起明而不再造作福行。" 在這裡他說:我們暫且接受"無明是行的緣"這一點。但應該說明:"它是哪些行的緣?怎樣成為緣?"對此回答如下: 它是福行的緣,以兩種方式,而對其他的後面的行,它被認為是以一種方式成為緣。 在這裡,"對福行以兩種方式"是指以所緣緣和親依止緣兩種方式成為緣。因為它在觀察無明為滅盡、衰敗時,以所緣緣的方式成為欲界福行的緣,在以神通心了知有癡心時,成為色界福行的緣,而爲了超越無明而圓滿佈施等欲界功德事和生起色界禪那時,它以親依止緣的方式成為這兩種行的緣;同樣,由於被無明迷惑而希求欲有、色有的成就而造作那些福行時也是如此。

『Anekadhā pana paresa』nti apuññābhisaṅkhārānaṃ anekadhā paccayo hoti. Kathaṃ? Esā hi avijjaṃ ārabbha rāgādīnaṃ uppajjanakāle ārammaṇapaccayena, garuṃ katvā assādanakāle ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayehi, avijjāsammūḷhassa anādīnavadassāvino pāṇātipātādīni karontassa upanissayapaccayena, dutiyajavanādīnaṃ anantarasamanantarānantarūpanissayāsevananatthivigatapaccayehi, yaṃ kiñci akusalaṃ karontassa hetusahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatapaccayehīti anekadhā paccayo hoti.

『Pacchimānaṃ sā ekadhā paccayo matā』ti āneñjābhisaṅkhārānaṃ upanissayapaccayeneva ekadhā paccayo matā. So panassā upanissayabhāvo puññābhisaṅkhāre vuttanayeneva veditabboti.

Etthāha – 『kiṃ panāyamekāva avijjā saṅkhārānaṃ paccayo udāhu aññepi paccayā hontī』ti? Kiñcettha yadi tāva ekāva ekakāraṇavādo āpajjati. Atha 『aññepi santi avijjāpaccayā saṅkhārā』ti ekakāraṇaniddeso nupapajjatīti? Na nupapajjati. Kasmā? Yasmā –

Ekaṃ na ekato idha, nānekamanekatopi no ekaṃ;

Phalamatthi atthi pana eka-hetuphaladīpane attho.

Ekato hi kāraṇato na idha kiñci ekaṃ phalamatthi, na anekaṃ. Nāpi anekehi kāraṇehi ekaṃ. Anekehi pana kāraṇehi anekameva hoti. Tathā hi anekehi utupathavībījasalilasaṅkhātehi kāraṇehi anekameva rūpagandharasādiaṅkurasaṅkhātaṃ phalamuppajjamānaṃ dissati. Yaṃ panetaṃ 『『avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti ekekahetuphaladīpanaṃ kataṃ, tattha attho atthi, payojanaṃ vijjati.

Bhagavā hi katthaci padhānattā, katthaci pākaṭattā, katthaci asādhāraṇattā, desanāvilāsassa ca veneyyānañca anurūpato ekamevahetuṃ vā phalaṃ vā dīpeti; 『『phassapaccayā vedanā』』ti (dī. ni. 2.97) hi ekameva hetuṃ phalañcāha. Phasso hi vedanāya padhānahetu yathāphassaṃ vedanāvavatthānato. Vedanā ca phassassa padhānaphalaṃ yathāvedanaṃ phassavavatthānato.

『『Semhasamuṭṭhānā ābādhā』』ti (mahāni. 5) pākaṭattā ekaṃ hetumāha. Pākaṭo hettha semho, na kammādayo. 『『Ye keci, bhikkhave, akusalā dhammā, sabbete ayonisomanasikāramūlakā』』ti asādhāraṇattā ekaṃ hetumāha; asādhāraṇo hi ayonisomanasikāro akusalānaṃ, sādhāraṇāni vatthārammaṇādīnīti.

Tasmā ayamidha avijjā vijjamānesupi aññesu vatthārammaṇasahajātadhammādīsu saṅkhārakāraṇesu 『『assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī』』ti (saṃ. ni. 2.52) ca 『『avijjāsamudayā āsavasamudayo』』ti (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: "對其他的以多種方式"是指對非福行以多種方式成為緣。怎麼說呢?因為它在緣無明而生起貪等時,以所緣緣的方式;在重視並享受時,以所緣增上緣、所緣親依止緣的方式;對於被無明迷惑、不見過患而殺生等的人,以親依止緣的方式;對第二速行等,以無間緣、等無間緣、無間親依止緣、習行緣、無有緣、離去緣的方式;對造作任何不善的人,以因緣、俱生緣、相互緣、依止緣、相應緣、有緣、不離去緣的方式,這樣以多種方式成為緣。 "對後面的行被認為是以一種方式成為緣"是指對不動行只以親依止緣一種方式被認為是緣。但它成為親依止的方式應該理解為與福行中所說的方法相同。 在這裡他問:"是隻有這一個無明是行的緣,還是還有其他的緣?"對此,如果只有一個,就會落入單一因論。如果"還有其他的緣,行是由無明為緣"的話,單一因的說明就不合理了。這不是不合理的。為什麼?因為: 在這裡,一個果不是從一因,也不是多果從多因,也不是一果從多因; 但是有果,在說明單一因果時有意義。 因為在這裡,從一個因不會有一個果,也不會有多個果。也不會從多個因有一個果。但是從多個因會有多個果。因為我們看到從被稱為季節、土地、種子、水等多個因生起被稱為色、香、味等芽的多個果。但是在"由無明為緣而有行,由行為緣而有識"等說明單一因果時是有意義的,是有目的的。 因為世尊有時因為主要性,有時因為明顯性,有時因為特殊性,以及適合教說的風格和應被教導者,而只說明一個因或一個果;"由觸為緣而有受"就只說了一個因和一個果。因為觸是受的主要因,因為受是依觸而確立的。受是觸的主要果,因為觸是依受而確立的。 "由痰引起的疾病"因為明顯性而只說一個因。因為在這裡痰是明顯的,而不是業等。"比丘們,任何不善法,都以不如理作意為根本"因為特殊性而只說一個因;因為不如理作意對不善法來說是特殊的,而所依、所緣等是共同的。 因此,這裡的無明,雖然還有其他的所依、所緣、俱生法等行的因,但像"對於隨觀樂味的人,渴愛增長"和"由無明集而有漏集"

1.104) ca vacanato aññesampi taṇhādīnaṃ saṅkhārahetūnaṃ hetūti padhānattā, 『『avidvā, bhikkhave, avijjāgato puññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharotī』』ti pākaṭattā asādhāraṇattā ca saṅkhārānaṃ hetubhāvena dīpitāti veditabbā. Eteneva ca ekekahetuphaladīpanaparihāravacanena sabbattha ekekahetuphaladīpane payojanaṃ veditabbanti.

Etthāha – evaṃ santepi ekantāniṭṭhaphalāya sāvajjāya avijjāya kathaṃ puññāneñjābhisaṅkhārapaccayattaṃ yujjati? Na hi nimbabījato ucchu uppajjatīti. Kathaṃ na yujjissati? Lokasmiñhi –

Viruddho cāviruddho ca, sadisāsadiso tathā;

Dhammānaṃ paccayo siddho, vipākā eva te ca na.

Dhammānañhi ṭhānasabhāvakiccādiviruddho ca aviruddho ca paccayo loke siddho. Purimacittañhi aparacittassa ṭhānaviruddho paccayo, purimasippādisikkhā ca pacchāpavattamānānaṃ sippādikiriyānaṃ. Kammaṃ rūpassa sabhāvaviruddho paccayo, khīrādīni ca dadhiādīnaṃ. Āloko cakkhuviññāṇassa kiccaviruddho, guḷādayo ca āsavādīnaṃ. Cakkhurūpādayo pana cakkhuviññāṇādīnaṃ ṭhānāviruddhā paccayā . Purimajavanādayo pacchimajavanādīnaṃ sabhāvāviruddhā kiccāviruddhā ca.

Yathā ca viruddhāviruddhā paccayā siddhā, evaṃ sadisāsadisāpi. Sadisameva hi utuāhārasaṅkhātaṃ rūpaṃ rūpassa paccayo hoti, sālibījādīni ca sāliphalādīnaṃ. Asadisampi rūpaṃ arūpassa, arūpañca rūpassa paccayo hoti; golomāvilomavisāṇadadhitilapiṭṭhādīni ca dabbabhūtiṇakādīnaṃ. Yesañca dhammānaṃ ye viruddhāviruddhā sadisāsadisā paccayā, na te dhammā tesaṃ dhammānaṃ vipākāyeva. Iti ayaṃ avijjā vipākavasena ekantāniṭṭhaphalasabhāvavasena ca sāvajjāpi samānā sabbesampi etesaṃ puññābhisaṅkhārādīnaṃ yathānurūpaṃ ṭhānakiccasabhāvaviruddhāviruddhapaccayavasena sadisāsadisapaccayavasena ca paccayo hotīti veditabbā.

So cassā paccayabhāvo 『『yassa hi dukkhādīsu avijjāsaṅkhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe tāva pubbantādīsu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā tassa hetubhūte tividhepi saṅkhāre ārabhatī』』tiādinā nayena vutto eva.

Apica ayaṃ aññopi pariyāyo –

Cutūpapāte saṃsāre, saṅkhārānañca lakkhaṇe;

Yo paṭiccasamuppanna-dhammesu ca vimuyhati.

Abhisaṅkharoti so ete, saṅkhāre tividhe yato;

Avijjā paccayo tesaṃ, tividhānampi yaṃ tatoti.

Kathaṃ pana yo etesu vimuyhati, so tividhepete saṅkhāre karotīti ce? Cutiyā tāva vimūḷho sabbattha 『『khandhānaṃ bhedo maraṇa』』nti cutiṃ agaṇhanto 『satto marati, sattassa desantarasaṅkamana』ntiādīni vikappeti. Upapāte vimūḷho sabbattha 『『khandhānaṃ pātubhāvo jātī』』ti upapātaṃ agaṇhanto 『satto upapajjati, sattassa navasarīrapātubhāvo』tiādīni vikappeti. Saṃsāre vimūḷho yo esa –

『『Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;

Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī』』ti.

以下是巴利文的完整直譯: 1.104)等說法,因為是其他貪等行的因的因,所以由於主要性、明顯性和特殊性而被說明為行的因,應該這樣理解。通過這種解釋單一因果說明的方法,應該理解在所有地方說明單一因果的目的。 在這裡他問:即使如此,怎麼能合理地說絕對不可愛果報的、有過失的無明是福行和不動行的緣呢?因為苦楝樹的種子不會長出甘蔗。怎麼會不合理呢?因為在世間: 相違的和不相違的,相似的和不相似的, 都被證實是諸法的緣,而它們不只是果報。 因為在世間,在處所、自性、作用等方面相違和不相違的都被證實是諸法的緣。前心是後心的處所相違的緣,前面的技藝等學習是後來進行的技藝等活動的緣。業是色法的自性相違的緣,牛奶等是酸奶等的緣。光是眼識的作用相違的緣,糖漿等是酒等的緣。眼和色等是眼識等的處所不相違的緣。前面的速行等是後面的速行等的自性不相違和作用不相違的緣。 就像相違和不相違的緣被證實一樣,相似和不相似的也是如此。因為相似的被稱為時節和食物的色法是色法的緣,稻種等是稻果等的緣。不相似的色法也是非色法的緣,非色法也是色法的緣;牛毛、羊毛、牛角、酸奶、芝麻粉等是藥草等的緣。對於那些法,哪些是相違的、不相違的、相似的、不相似的緣,那些法不只是那些法的果報。因此,應該理解這個無明雖然在果報方面和絕對不可愛果報的自性方面是有過失的,但對所有這些福行等,根據適當的處所、作用、自性的相違和不相違的緣的方式,以及相似和不相似的緣的方式成為緣。 它成為緣的方式已經通過"對於在苦等方面未斷除被稱為無明的無知的人,首先由於對苦和前際等的無知,他以樂想抓取輪迴之苦,而開始造作作為其因的三種行"等方式說明了。 而且,這裡還有另一種方法: 對於死生、輪迴和諸行的特相, 以及緣起法,誰迷惑, 他就造作這三種行; 因此無明是這三種行的緣。 怎麼說對這些迷惑的人造作這三種行呢?首先,對死迷惑的人不理解在一切處"蘊的破壞是死",而臆想"有情死亡,有情轉移到另一處"等。對生迷惑的人不理解在一切處"蘊的顯現是生",而臆想"有情出生,有情的新身體顯現"等。對輪迴迷惑的人不理解: "蘊、界、處的相續, 不間斷地運轉, 被稱為輪迴。"

Evaṃ vaṇṇito saṃsāro. Taṃ evaṃ agaṇhanto 『ayaṃ satto asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchati, parasmā lokā imaṃ lokaṃ āgacchatī』tiādīni vikappeti. Saṅkhārānaṃ lakkhaṇe vimūḷho saṅkhārānaṃ sabhāvalakkhaṇaṃ sāmaññalakkhaṇañca agaṇhanto saṅkhāre attato attaniyato dhuvato subhato sukhato ca vikappeti. Paṭiccasamuppannadhammesu vimūḷho avijjādīhi saṅkhārādīnaṃ pavattiṃ agaṇhanto 『『attā jānāti vā na jānāti vā, so eva karoti ca kāreti ca so paṭisandhiyaṃ upapajjati, tassa aṇuissarādayo kalalādibhāvena sarīraṃ saṇṭhapetvā indriyāni sampādenti, so indriyasampanno phusati vediyati taṇhiyati upādiyati ghaṭiyati, so puna bhavantare bhavatī』』ti vā 『『sabbe sattā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā』』ti (dī. ni. 1.168) vā vikappeti. So evaṃ avijjāya andhīkato evaṃ vikappento yathā nāma andho pathaviyaṃ vicaranto maggampi amaggampi thalampi ninnampi samampi visamampi paṭipajjati, evaṃ puññampi apuññampi āneñjampi saṅkhāraṃ abhisaṅkharotīti. Tenetaṃ vuccati –

Yathāpi nāma jaccandho, naro aparināyako;

Ekadā yāti maggena, kummaggenāpi ekadā.

Saṃsāre saṃsaraṃ bālo, tathā aparināyako;

Karoti ekadā puññaṃ, apuññamapi ekadā.

Yadā ñatvā ca so dhammaṃ, saccāni abhisamessati;

Tadā avijjūpasamā, upasanto carissatīti.

Ayaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti padasmiṃ vitthārakathā.

Avijjāpaccayā saṅkhārapadaniddeso.

Viññāṇapadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 這樣描述了輪迴。不理解這點的人臆想"這個有情從這個世界去到另一個世界,從另一個世界來到這個世界"等。對諸行的特相迷惑的人不理解諸行的自相和共相,而臆想諸行是我、我所、常、凈、樂。對緣起法迷惑的人不理解由無明等而有行等的運轉,而臆想"我知道或不知道,它造作和使造作,它在結生時出生,阿努、自在天等以羯羅藍等形式安立身體,完成諸根,它具足諸根后觸、受、愛、取、努力,它在另一個有中再生"或"一切有情都被命運、境遇、自性所決定"。他被無明弄瞎了眼睛,這樣臆想,就像一個盲人在地上行走,走上正道或邪道、高地或低地、平地或不平之地,同樣地造作福行、非福行或不動行。因此說: 就像生來盲目的人,沒有引導者, 有時走在正道上,有時走在邪道上。 愚人在輪迴中輪轉,也是沒有引導者, 有時造作福德,有時造作非福德。 當他了知法,現觀諸諦時, 那時由於無明息滅,他將寂靜而行。 這是對"由無明為緣而有行"這個句子的詳細解釋。 由無明為緣而有行句的解釋。 識句的解釋

  1. Saṅkhārapaccayā viññāṇapadaniddese cakkhuviññāṇantiādīsu cakkhuviññāṇaṃ kusalavipākaṃ akusalavipākanti duvidhaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇāni. Manoviññāṇaṃ pana kusalākusalavipākā dve manodhātuyo, tisso ahetukamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha sahetukāni kāmāvacaravipākacittāni, pañca rūpāvacarāni, cattāri arūpāvacarānīti bāvīsatividhaṃ hoti. Iti imehi chahi viññāṇehi sabbānipi bāttiṃsa lokiyavipākaviññāṇāni saṅgahitāni honti. Lokuttarāni pana vaṭṭakathāyaṃ na yujjantīti na gahitāni.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『idaṃ vuttappakāraṃ viññāṇaṃ saṅkhārapaccayā hotī』ti? Upacitakammābhāve vipākābhāvato. Vipākañhetaṃ, vipākañca na upacitakammābhāve uppajjati. Yadi uppajjeyya, sabbesaṃ sabbavipākāni uppajjeyyuṃ; na ca uppajjantīti jānitabbametaṃ – 『saṅkhārapaccayā idaṃ viññāṇaṃ hotī』ti.

Katarasaṅkhārapaccayā kataraviññāṇanti ce? Kāmāvacarapuññābhisaṅkhārapaccayā tāva kusalavipākāni pañca cakkhuviññāṇādīni, manoviññāṇe ekā manodhātu, dve manoviññāṇadhātuyo, aṭṭha kāmāvacaramahāvipākānīti soḷasa. Yathāha –

『『Kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti, vipākā manodhātu uppannā hoti, manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā, manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā, manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā, somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena, somanassasahagatā ñāṇavippayuttā, somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena, upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā, upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena, upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā, upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārenā』』ti (dha. sa. 431, 498).

Rūpāvacarapuññābhisaṅkhārapaccayā pana pañca rūpāvacaravipākāni. Yathāha –

『『Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī』』ti (dha. sa. 499).

Evaṃ puññābhisaṅkhārapaccayā ekavīsatividhaṃ viññāṇaṃ hoti.

Apuññābhisaṅkhārapaccayā pana akusalavipākāni pañca cakkhuviññāṇādīni, ekā manodhātu, ekā manoviññāṇadhātūti evaṃ sattavidhaṃ viññāṇaṃ hoti. Yathāha –

『『Akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ , vipākā manodhātu, vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hotī』』ti (dha. sa. 556).

Āneñjābhisaṅkhārapaccayā pana cattāri arūpavipākānīti evaṃ catubbidhaṃ viññāṇaṃ hotīti. Yathāha –

『『Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ…pe… viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ…pe… ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī』』ti (dha. sa. 501).

以下是巴利文的完整直譯: 227. 在"由行為緣而有識"句的解釋中,關於眼識等,眼識有善異熟和不善異熟兩種。耳、鼻、舌、身識也是如此。但意識有善不善異熟的兩種意界,三種無因意識界,八種有因欲界異熟心,五種色界,四種無色界,共二十二種。這樣,通過這六種識,包括了所有三十二種世間異熟識。但出世間的在輪迴的討論中不合適,所以沒有包括。 在這裡可能會問:怎麼知道這種所說的識是由行為緣的呢?因為在沒有積集業的情況下就沒有異熟。因為這是異熟,而異熟不會在沒有積集業的情況下生起。如果會生起的話,所有人都會生起所有的異熟;但是並沒有生起,所以應該知道"這個識是由行為緣的"。 如果問哪些識是由哪些行為緣的?首先,由欲界福行為緣的有善異熟的五種眼識等,在意識中有一種意界,兩種意識界,八種欲界大異熟,共十六種。如所說: "由於已作、已積集欲界善業,生起異熟眼識。同樣地,生起耳、鼻、舌、身識,生起異熟意界,生起意識界俱喜,生起意識界俱舍,生起意識界俱喜相應智,俱喜相應智有行,俱喜不相應智,俱喜不相應智有行,俱舍相應智,俱舍相應智有行,俱舍不相應智,俱舍不相應智有行。" 由色界福行為緣的有五種色界異熟。如所說: "由於已作、已積集那個色界善業,遠離諸欲...證得並住于初禪...第五禪。" 這樣,由福行為緣的有二十一種識。 由非福行為緣的有不善異熟的五種眼識等,一種意界,一種意識界,這樣有七種識。如所說: "由於已作、已積集不善業,生起異熟眼識。同樣地,生起耳、鼻、舌、身識,異熟意界,異熟意識界。" 由不動行為緣的有四種無色異熟,這樣有四種識。如所說: "由於已作、已積集那個無色界善業,完全超越色想...證得並住于空無邊處想俱...識無邊處想俱...無所有處想俱...非想非非想處想俱...第四禪。"

Evaṃ yaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ hoti, taṃ ñatvā idānissa evaṃ pavatti veditabbā – sabbameva hi idaṃ pavattipaṭisandhivasena dvidhā pavattati. Tattha dve pañcaviññāṇāni, dve manodhātuyo, somanassasahagatāhetukamanoviññāṇadhātūti imāni terasa pañcavokārabhave pavattiyaṃyeva pavattanti. Sesāni ekūnavīsati tīsu bhavesu yathānurūpaṃ pavattiyampi paṭisandhiyampi pavattanti.

Kathaṃ? Kusalavipākāni tāva cakkhuviññāṇādīni pañca kusalavipākena vā akusalavipākena vā nibbattassa yathākkamaṃ paripākamupagatindriyassa cakkhādīnaṃ āpāthagataṃ iṭṭhaṃ vā iṭṭhamajjhattaṃ vā rūpādiārammaṇaṃ ārabbha cakkhādipasādaṃ nissāya dassanasavanaghāyanasāyanaphusanakiccaṃ sādhayamānāni pavattanti. Tathā akusalavipākāni pañca. Kevalañhi tesaṃ aniṭṭhaṃ aniṭṭhamajjhattaṃ vā rūpādiārammaṇaṃ hoti, ayameva viseso. Dasāpi cetāni niyatadvārārammaṇavatthuṭṭhānāni niyatakiccāneva ca bhavanti.

Tato kusalavipākānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ anantaraṃ kusalavipākamanodhātu tesaññeva ārammaṇamārabbha hadayavatthuṃ nissāya sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā pavattati. Tathā akusalavipākānaṃ anantaraṃ akusalavipākā . Idañca pana dvayaṃ aniyatadvārārammaṇaṃ niyatavatthuṭṭhānaṃ niyatakiccañca hoti.

Somanassasahagatā pana ahetukamanoviññāṇadhātu kusalavipākamanodhātuyā anantaraṃ tassā eva ārammaṇaṃ ārabbha hadayavatthuṃ nissāya santīraṇakiccaṃ sādhayamānā ca chasu dvāresu balavārammaṇe kāmāvacarasattānaṃ yebhuyyena lobhasampayuttajavanāvasāne bhavaṅgavīthiṃ pacchinditvā javanena gahitārammaṇe tadārammaṇavasena ca sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā pavattati. Cittappavattigaṇanāyaṃ pana sabbadvāresu tadārammaṇe dve eva cittavārā āgatā. Idaṃ pana cittaṃ tadārammaṇanti ca piṭṭhibhavaṅganti cāti dve nāmāni labhati, aniyatadvārārammaṇaṃ niyatavatthukaṃ aniyataṭṭhānakiccañca hotīti. Evaṃ tāva terasa pañcavokārabhave pavattiyaṃyeva pavattantīti veditabbāni. Sesesu ekūnavīsatiyā cittesu na kiñci attano anurūpāya paṭisandhiyā na pavattati.

Pavattiyaṃ pana kusalākusalavipākā tāva dve ahetukamanoviññāṇadhātuyo pañcadvāre kusalākusalavipākamanodhātūnaṃ anantaraṃ santīraṇakiccaṃ , chasu dvāresu pubbe vuttanayeneva tadārammaṇakiccaṃ, attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti cattāri kiccāni sādhayamānā niyatavatthukā aniyatadvārārammaṇaṭṭhānakiccā hutvā pavattanti.

Aṭṭha kāmāvacarasahetukacittāni pavattiyaṃ vuttanayeneva chasu dvāresu tadārammaṇakiccaṃ, attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti tīṇi kiccāni sādhayamānāni niyatavatthukāni aniyatadvārārammaṇaṭṭhānakiccāni hutvā pavattanti.

以下是巴利文的完整直譯: 這樣,應該知道由行為緣而有的識,現在應該瞭解它的轉起:所有這些都以轉生和結生兩種方式轉起。其中,兩種五識、兩種意界、俱喜無因意識界,這十三種只在五蘊有中的轉生時轉起。其餘十九種在三有中根據適宜的情況在轉生和結生時都轉起。 怎麼說呢?首先,善異熟的五種眼識等,對於由善異熟或不善異熟而生的、諸根已成熟的人,以次第進入眼等的範圍的可意或中性的色等所緣為緣,依止眼等凈色,完成見、聞、嗅、嘗、觸的作用而轉起。不善異熟的五種也是如此。只是它們的所緣是不可意或中性的色等,這是唯一的區別。這十種都是固定門、所緣、所依和處所,並且作用也是固定的。 然後,在善異熟的眼識等之後,善異熟意界以它們的所緣為緣,依止心所依處,完成領受作用而轉起。同樣,在不善異熟之後,不善異熟(意界轉起)。這兩種是不固定門和所緣,但固定所依處和作用。 俱喜無因意識界在善異熟意界之後,以它的所緣為緣,依止心所依處,完成推度作用而轉起,並且在六門中對強烈所緣,對欲界有情大多在貪相應速行之後,切斷有分路線,對速行所取的所緣,以彼所緣的方式一次或兩次轉起。但在心轉起的計算中,在所有門中彼所緣只有兩個心路。這個心得到彼所緣和背後有分兩個名稱,是不固定門和所緣,固定所依,不固定處所和作用。這樣應該知道十三種只在五蘊有中的轉生時轉起。在其餘十九心中,沒有任何一個不在與自己相應的結生中轉起。 在轉生中,首先兩種善不善異熟無因意識界在五門中在善不善異熟意界之後完成推度作用,在六門中如前所說的方式完成彼所緣作用,在自己所給予的結生之後,在沒有切斷有分的心生起時完成有分作用,在最後完成死亡作用,這樣完成四種作用,成為固定所依,不固定門、所緣、處所和作用而轉起。 八種欲界有因心在轉生中如前所說的方式在六門中完成彼所緣作用,在自己所給予的結生之後,在沒有切斷有分的心生起時完成有分作用,在最後完成死亡作用,這樣完成三種作用,成為固定所依,不固定門、所緣、處所和作用而轉起。

Pañca rūpāvacarāni cattāri ca arūpāvacarāni attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti kiccadvayaṃ sādhayamānāni pavattanti. Tesu rūpāvacarāni niyatavatthārammaṇāni aniyataṭṭhānakiccāni, itarāni avatthukāni niyatārammaṇāni aniyataṭṭhānakiccāni hutvā pavattantīti. Evaṃ tāva bāttiṃsavidhampi viññāṇaṃ pavattiyaṃ saṅkhārapaccayā pavattati. Tatrassa te te saṅkhārā kammapaccayena ca upanissayapaccayena ca paccayā honti.

Tattha yānetāni ekādasa tadārammaṇacittāni vuttāni, tesu ekampi rūpārūpabhave tadārammaṇaṃ hutvā na pavattati. Kasmā? Bījābhāvā. Tattha hi kāmāvacaravipākasaṅkhātaṃ paṭisandhibījaṃ natthi, yaṃ rūpādīsu ārammaṇesu pavattiyaṃ tassa janakaṃ bhaveyya. Cakkhuviññāṇādīnampi rūpabhave abhāvo āpajjatīti ce? Na; indriyappavattiānubhāvato dvāravīthibhede cittaniyamato ca.

Yathā cetaṃ tadārammaṇaṃ ekantena rūpārūpabhave nappavattati tathā sabbepi akāmāvacare dhamme nānubandhati. Kasmā? Ajanakattā ceva janakassa ca asadisattā. Tañhi yathā nāma gehā nikkhamitvā bahi gantukāmo taruṇadārako attano janakaṃ pitaraṃ vā aññaṃ vā pitusadisaṃ hitakāmaṃ ñātiṃ aṅguliyaṃ gahetvā anubandhati, na aññaṃ rājapurisādiṃ, tathā etampi bhavaṅgārammaṇato bahi nikkhamitukāmaṃ sabhāgatāya attano janakaṃ pitaraṃ vā pitusadisaṃ vā kāmāvacarajavanameva anubandhati, na aññaṃ mahaggataṃ anuttaraṃ vā.

Yathā cetaṃ mahaggatalokuttare dhamme nānubandhati, tathā yadā ete kāmāvacaradhammāpi mahaggatārammaṇā hutvā pavattanti tadā tepi nānubandhati. Kasmā? Aparicitadesattā accantaparittārammaṇattā ca. Tañhi yathā pitaraṃ vā pitusadisaṃ vā ñātiṃ anubandhantopi taruṇadārako gharadvāraantaravīthicatukkādimhi pariciteyeva dese anubandhati, na araññaṃ vā yuddhabhūmiṃ vā gacchantaṃ; evaṃ kāmāvacaradhamme anubandhantampi amahaggatādimhi pariciteyeva dese pavattamāne dhamme anubandhati, na mahaggatalokuttaradhamme ārabbha pavattamāneti.

Yasmā cassa 『『sabbo kāmāvacaravipāko kiriyamanodhātu kiriyaahetukamanoviññāṇadhātu somanassasahagatā ime dhammā parittārammaṇā』』ti evaṃ accantaparittameva ārammaṇaṃ vuttaṃ, tasmāpetaṃ mahaggatalokuttarārammaṇe kāmāvacaradhammepi nānubandhatīti veditabbaṃ.

五種色界心和四種無色界心在自己所給予的結生中,依止心所依處,完成有分作用、最後完成死亡作用,這樣完成兩種作用而轉起。在這些中,色界的心是固定所緣,不固定處所的作用,其餘的則是固定處所的所緣而不固定作用而轉起。這樣,三十二種識在轉生中都是由行為緣而轉起。在這裡,這些行為是由業緣和依緣而生的。 在這裡提到的這十一種所緣心中,任何一種在色界或無色界中作為所緣時都不會轉起。為什麼呢?因為沒有種子。因為在欲界中沒有被稱為異熟的結生種子,若在色等所緣中轉起,則會有其生起的因。若說眼識等在色界中沒有存在,那是錯誤的;因緣于根的作用和門的分開,心的規律。 就像這個所緣在色界或無色界中不會轉起一樣,所有的欲界法也不會相應。為什麼呢?因為它們的產生和生起的因是不同的。就像一個年輕的男孩走出家門,想要出去,抓住自己的父母或其他與父親相似的親戚,而不是其他的王公貴族等;同樣地,這個也從生起的心所緣中想要走出去,只與自己的父母或父親相似的欲界速行相應,而不是其他的高貴或無上的。 就像這個與高貴的出世間法不相應一樣,當這些欲界法也作為高貴的所緣而轉起時,它們也不會相應。為什麼呢?因為它們的地方不熟悉,所緣非常有限。就像年輕的男孩即使與父親或與父親相似的親戚相應,也只會在熟悉的地方相應,而不會去到荒野或戰場;同樣地,欲界法在相應時也只會在熟悉的地方轉起,而不會以高貴的出世間法為所緣而轉起。 因為在這些中說到"所有欲界異熟都是行為意界、行為因緣的無因意識界、俱喜的這些法都是微小的所緣",因此應當知道,這些高貴的出世間法也不會與欲界法相應。

Kiṃ vā imāya yuttikathāya? Aṭṭhakathāyañhi ekanteneva vuttaṃ – ekādasa tadārammaṇacittāni nāmagottaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na gaṇhanti. Paṇṇattiṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Tilakkhaṇārammaṇikavipassanāya tadārammaṇaṃ na labbhati. Vuṭṭhānagāminiyā balavavipassanāya tadārammaṇaṃ na labbhati. Rūpārūpadhamme ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Micchattaniyatadhammesu tadārammaṇaṃ na labbhati. Sammattaniyatadhammesu tadārammaṇaṃ na labbhati. Lokuttaradhamme ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Abhiññāñāṇaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Paṭisambhidāñāṇaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Kāmāvacare dubbalārammaṇe tadārammaṇaṃ na labbhati, chasu dvāresu balavārammaṇe āpāthagateyeva labbhati, labbhamānañca kāmāvacareyeva labbhati. Rūpārūpabhave tadārammaṇaṃ nāma natthīti.

Yaṃ pana vuttaṃ 『『sesesu ekūnavīsatiyā cittesu na kiñci attano anurūpāya paṭisandhiyā na pavattatī』』ti, taṃ atisaṃkhittattā dubbijānaṃ. Tenassa vitthāranayadassanatthaṃ vuccati – 『『kati paṭisandhiyo? Kati paṭisandhicittāni? Kena kattha paṭisandhi hoti? Kiṃ paṭisandhiyā ārammaṇa』』nti?

Asaññapaṭisandhiyā saddhiṃ vīsati paṭisandhiyo. Vuttappakārāneva ekūnavīsati paṭisandhicittāni. Tattha akusalavipākāya ahetukamanoviññāṇadhātuyā apāyesu paṭisandhi hoti, kusalavipākāya manussaloke jaccandhajātibadhirajātiummattakaeḷamūganapuṃsakādīnaṃ. Aṭṭhahi sahetukamahāvipākehi kāmāvacaradevesu ceva manussesu ca puññavantānaṃ paṭisandhi hoti, pañcahi rūpāvacaravipākehi rūpībrahmaloke, catūhi arūpāvacaravipākehi arūpaloketi. Yena ca yattha paṭisandhi hoti, sā eva tassā anurūpapaṭisandhi nāma.

Saṅkhepato paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti – kammaṃ, kammanimittaṃ , gatinimittanti. Tattha kammaṃ nāma āyūhitā kusalākusalacetanā. Kammanimittaṃ nāma yaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā kammaṃ āyūhati. Tattha atīte kappakoṭisatasahassamatthakasmimpi kamme kate tasmiṃ khaṇe kammaṃ vā kammanimittaṃ vā āgantvā upaṭṭhāti.

以下是巴利文的完整直譯: 為什麼要說這種推理的話呢?因為在註釋中已經明確地說:十一種彼所緣心以名和姓為所緣時,在速行之後不會取彼所緣。以概念為所緣時,在速行之後不會得到彼所緣。在以三相為所緣的觀智中不會得到彼所緣。在出起導向的強力觀智中不會得到彼所緣。以色無色法為所緣時,在速行之後不會得到彼所緣。在邪性決定法中不會得到彼所緣。在正性決定法中不會得到彼所緣。以出世間法為所緣時,在速行之後不會得到彼所緣。以神通智為所緣時,在速行之後不會得到彼所緣。以無礙解智為所緣時,在速行之後不會得到彼所緣。在欲界中以微弱所緣時不會得到彼所緣,只在六門中以強烈所緣進入範圍時才會得到,而且只在欲界中才會得到。在色界和無色界中沒有所謂的彼所緣。 關於前面所說的"在其餘十九心中,沒有任何一個不在與自己相應的結生中轉起",因為太簡略而難以理解。因此,爲了說明其詳細的方法,說:"有幾種結生?有幾種結生心?誰在哪裡結生?什麼是結生的所緣?" 包括無想結生在內有二十種結生。如前所說的有十九種結生心。其中,以不善異熟無因意識界在惡趣中結生,以善異熟(無因意識界)在人間的生來盲、聾、瘋、啞、不能人等結生。以八種有因大異熟在欲界天和有福德的人中結生,以五種色界異熟在色界梵天中,以四種無色界異熟在無色界中結生。以何種(心)在何處結生,那就是與它相應的結生。 簡而言之,結生有三種所緣:業、業相、趣相。其中,業是指已造作的善不善思。業相是指造作業時所緣的對象。在那裡,即使是在過去百千劫前所造的業,在那個時刻業或業相會來現起。

Tatridaṃ kammanimittassa upaṭṭhāne vatthu – gopakasīvalī kira nāma tālapiṭṭhikavihāre cetiyaṃ kāresi. Tassa maraṇamañce nipannassa cetiyaṃ upaṭṭhāsi. So tadeva nimittaṃ gaṇhitvā kālaṃkatvā devaloke nibbatti. Aññā sammūḷhakālakiriyā nāma hoti. Parammukhaṃ gacchantassa hi pacchato tikhiṇena asinā sīsaṃ chindanti. Nipajjitvā niddāyantassāpi tikhiṇena asinā sīsaṃ chindanti. Udake osīdāpetvā mārenti. Evarūpepi kāle aññataraṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā upaṭṭhāti. Aññaṃ lahukamaraṇaṃ nāma atthi. Nikhādanadaṇḍakamatthakasmiñhi nilīnamakkhikaṃ muggarena paharitvā pisanti. Evarūpepi kāle kammaṃ vā kammanimittaṃ vā upaṭṭhāti. Evaṃ pisiyamānāya pana makkhikāya paṭhamaṃ kāyadvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ nāvaṭṭeti, manodvārāvajjanameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre kāyadvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Tato kāyaviññāṇaṃ, sampaṭicchanaṃ, santīraṇaṃ, voṭṭhapananti vīthicittāni pavattanti. Javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Tatiyavāre manodvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Etasmiṃ ṭhāne kālakiriyaṃ karoti. Idaṃ kimatthaṃ ābhataṃ? Arūpadhammānaṃ visayo nāma evaṃ lahukoti dīpanatthaṃ.

Gatinimittaṃ nāma nibbattanakaokāse eko vaṇṇo upaṭṭhāti. Tattha niraye upaṭṭhahante lohakumbhisadiso hutvā upaṭṭhāti. Manussaloke upaṭṭhahante mātukucchikambalayānasadisā hutvā upaṭṭhāti. Devaloke upaṭṭhahante kapparukkhavimānasayanādīni upaṭṭhahanti. Evaṃ kammaṃ, kammanimittaṃ, gatinimittanti saṅkhepato paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti.

Aparo nayo – paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti? Atītaṃ, paccuppannaṃ , navattabbañca. Asaññīpaṭisandhi anārammaṇāti. Tattha viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanapaṭisandhīnaṃ atītameva ārammaṇaṃ. Dasannaṃ kāmāvacarānaṃ atītaṃ vā paccuppannaṃ vā. Sesānaṃ navattabbaṃ. Evaṃ tīsu ārammaṇesu pavattamānā pana paṭisandhi yasmā atītārammaṇassa vā navattabbārammaṇassa vā cuticittassa anantarameva hoti. Paccuppannārammaṇaṃ pana cutticittaṃ nāma natthi. Tasmā dvīsu ārammaṇesu aññatarārammaṇāya cutiyā anantaraṃ tīsu ārammaṇesu aññatarārammaṇāya paṭisandhiyā sugatiduggativasena pavattanākāro veditabbo.

Seyyathidaṃ – kāmāvacarasugatiyaṃ tāva ṭhitassa pāpakammino puggalassa 『『tānissa tamhi samaye olambantī』』tiādivacanato (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,關於業相的現起,有這樣一個例子:據說名叫戈帕卡西瓦利在多羅葉背寺建造了一座塔。他躺在臨終的床上時,塔出現在他面前。他取那個相后死去,投生到天界。還有一種叫做迷惑死亡。比如有人從背後用鋒利的刀砍斷頭,或者躺著睡覺時用鋒利的刀砍斷頭,或者把人沉到水裡殺死。即使在這樣的時候,某個業或業相也會現起。還有一種叫做快速死亡。比如用木槌擊打停在木樁頂端的蒼蠅,把它壓碎。即使在這樣的時候,業或業相也會現起。但是當蒼蠅被壓碎時,首先身門轉向不會轉起有分,只有意門轉向會轉起。然後速行后沉入有分。第二次身門轉向會轉起有分。然後身識、領受、推度、確定等路心轉起。速行后沉入有分。第三次意門轉向會轉起有分。然後速行后沉入有分。在這個時候死亡發生。為什麼要說這個?爲了說明無色法的境界是如此迅速。 趣相是指在將要投生的地方出現的某種顏色。在那裡,當地獄出現時,會像鐵鍋一樣出現。當人間出現時,會像母胎的毯子一樣出現。當天界出現時,會出現如意樹、宮殿、床等。這樣,簡而言之,結生有三種所緣:業、業相和趣相。 另一種方法 - 結生有三種所緣嗎?過去、現在和不可說。無想結生是無所緣的。其中,識無邊處和非想非非想處結生只緣過去。十種欲界(結生)緣過去或現在。其餘的緣不可說。這樣,在三種所緣中轉起的結生,因為只在緣過去或不可說所緣的死心之後立即發生。沒有所謂的緣現在所緣的死心。因此,應該瞭解在兩種所緣中的任一所緣的死心之後,在三種所緣中的任一所緣的結生,以善趣或惡趣的方式轉起的情況。 例如,首先對於處於欲界善趣的作惡者,根據"在那個時候,那些(惡業)懸掛著"等說法,

3.248) maraṇamañce nipannassa yathūpacitaṃ pāpakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya suddhāya vā javanavīthiyā anantaraṃ bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā cuticittaṃ uppajjati. Tasmiṃ niruddhe tadeva āpāthagataṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha anupacchinnakilesabalavināmitaṃ duggatipariyāpannaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā atītārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye vuttappakārakammavasena narakādīsu aggijālavaṇṇādikaṃ duggatinimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchati. Tassa dvikkhattuṃ bhavaṅge uppajjitvā niruddhe taṃ ārammaṇaṃ ārabbha ekaṃ āvajjanaṃ, maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni, dve tadārammaṇānīti tīṇi vīthicittāni uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ. Ettāvatā ekādasa cittakkhaṇā atītā honti. Athāvasesapañcacittakkhaṇāyuke tasmiṃyeva ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye pañcannaṃ dvārānaṃ aññatarasmiṃ dvāre rāgādihetubhūtaṃ hīnārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Tassa yathākkamena uppannavoṭṭhabbanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayamārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ. Ettāvatā dve bhavaṅgāni, āvajjanaṃ, dassanaṃ, sampaṭicchanaṃ, santīraṇaṃ, voṭṭhabbanaṃ, pañca javanāni, dve tadārammaṇāni, ekaṃ cuticittanti pañcadasa cittakkhaṇā atītā honti. Athāvasesaekacittakkhaṇāyuke tasmiṃ yeva ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayampi atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi. Esa tāva atītārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya duggatipaṭisandhiyā pavattanākāro.

Duggatiyaṃ ṭhitassa pana upacitānavajjakammassa vuttanayeneva taṃ anavajjakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchatīti kaṇhapakkhe sukkapakkhaṃ ṭhapetvā sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ atītārammaṇāya duggaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya sugatipaṭisandhiyā pavattanākāro.

Sugatiyaṃ ṭhitassa pana upacitānavajjakammassa 『『tānissa tamhi samaye olambantī』』tiādivacanato maraṇamañce nipannassa yathūpacitaṃ anavajjakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Tañca kho upacitakāmāvacarānavajjakammasseva. Upacitamahaggatakammassa pana kammanimittameva āpāthamāgacchati. Taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya suddhāya vā javanavīthiyā anantaraṃ bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā cuticittamuppajjati. Tasmiṃ niruddhe tadeva āpāthagataṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha anupacchinnakilesabalavināmitaṃ sugatipariyāpannaṃ paṭisandhicittamuppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā atītārammaṇā navattabbārammaṇā vā paṭisandhi.

在死亡的床上,依照所積累的惡業或業相,意門會走向彼所緣。基於此,因彼所緣的結果而生起的純凈速行之後,生起有分的所緣,隨後生起死心。在此被阻止的情況下,依照那個走向的業或業相,生起未被中斷的煩惱力的惡趣所緣的結生心。這是與過去所緣的死心相連的。 在另一個人的死亡時,依照前述的方式,業的結果會在地獄等處生起惡趣所緣。此時,生起兩次有分后被阻止,依照那個所緣生起一次意門的現起,因死亡的臨近和緩慢的速度,生起五次速行,生起兩種彼所緣,因此生起三種路心。然後生起有分的所緣,生起一次死心。至此,已發生的有十一種心的瞬間。然後在剩下的五種心的瞬間中,以同樣的所緣生起結生心。這是與過去所緣的死心相連的,隨後是與現在所緣的結生。 在另一個人的死亡時,從五個門中的任一門走向因貪等而生起的低劣所緣。根據情況的不同,生起相應的現起,因死亡的臨近和緩慢的速度,生起五次速行,生起兩種彼所緣,因此生起一次死心。至此,生起兩次有分、一次現起、一次見、一次領受、一次推度、一次確定、五次速行、兩種彼所緣、一次死心,共有十五種心的瞬間。然後在剩下的一個心的瞬間中,以同樣的所緣生起結生心。這也是與過去所緣的死心相連的,隨後是與現在所緣的結生。這是與過去所緣的善趣死心相連的,隨後是與過去與現在所緣的惡趣結生的現起情況。 在惡趣中停留的人,根據所積累的無過失的業,依照前述的方式,意門會走向那個無過失的業或業相。應該理解為在黑方和白方之間,依照前述的方式。這個是與過去所緣的惡趣死心相連的,隨後是與過去和現在所緣的善趣結生的現起情況。 在善趣中停留的人,根據"在那個時候,(善業)懸掛著"等說法,依照所積累的無過失的業或業相,意門會走向那個。這個確實是所積累的欲界無過失的業。對於所積累的高貴業,只有業相會走向。基於此,因所生起的彼所緣的結果而生起的純凈速行之後,生起有分的所緣,隨後生起死心。在此被阻止的情況下,依照那個走向的業或業相,生起未被中斷的煩惱力的善趣所緣的結生心。這是與過去所緣的死心相連的,隨後是與過去和現在所緣的不可說的結生。

Aparassa maraṇasamaye kāmāvacarānavajjakammavasena manussaloke mātukucchivaṇṇasaṅkhātaṃ vā devaloke uyyānakapparukkhādivaṇṇasaṅkhātaṃ vā sugatinimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchati. Tassa duggatinimitte dassitānukkameneva cuticittānantaraṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye ñātakā 『ayaṃ, tāta, tavatthāya buddhapūjā karīyati, cittaṃ pasādehī』ti vatvā pupphadāmadhajapaṭākādivasena rūpārammaṇaṃ vā dhammassavanatūriyapūjādivasena saddārammaṇaṃ vā dhūmavāsagandhādivasena gandhārammaṇaṃ vā 『idaṃ, tāta, sāyassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhamma』nti vatvā madhuphāṇitādivasena rasārammaṇaṃ vā 『idaṃ, tāta, phusassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhamma』nti vatvā cīnapaṭasomārapaṭādivasena phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā pañcadvāre upasaṃharanti. Tassa tasmiṃ āpāthagate rūpādiārammaṇe yathākkamena uppannavoṭṭhapanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ, tadavasāne tasmiññeva ekacittakkhaṇaṭṭhitike ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayampi atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa pana pathavīkasiṇajjhānādivasena paṭiladdhamahaggatassa sugatiyaṃ ṭhitassa maraṇasamaye kāmāvacarakusalakamma-kammanimitta-gatinimittānaṃ aññataraṃ pathavīkasiṇādikaṃ vā nimittaṃ mahaggatacittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Cakkhusotānaṃ vā aññatarasmiṃ kusaluppattihetubhūtaṃ paṇītamārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Tassa yathākkamena uppannavoṭṭhabbanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni uppajjanti. Mahaggatagatikānaṃ pana tadārammaṇaṃ natthi. Tasmā javanānantaraṃyeva bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ uppajjati . Tassāvasāne kāmāvacaramahaggatasugatīnaṃ aññatarasugatipariyāpannaṃ yathūpaṭṭhitesu ārammaṇesu aññatarārammaṇaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ navattabbārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītapaccuppannanavattabbānaṃ aññatarārammaṇā paṭisandhi.

Etenānusārena āruppacutiyāpi anantarā paṭisandhi veditabbā. Ayaṃ atītanavattabbārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītanavattabbapaccuppannārammaṇāya paṭisandhiyā pavattanākāro.

Duggatiyaṃ ṭhitassa pana pāpakammino vuttanayeneva taṃ kammaṃ kammanimittaṃ gatinimittaṃ vā manodvāre, pañcadvāre pana akusaluppattihetubhūtaṃ ārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Athassa yathākkamena cuticittāvasāne duggatipariyāpannaṃ tesu ārammaṇesu aññatarārammaṇaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya duggaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya paṭisandhiyā pavattanākāroti. Ettāvatā ekūnavīsatividhassāpi viññāṇassa paṭisandhivasena pavatti dīpitā hoti.

Tayidaṃ sabbampi evaṃ –

Pavattamānaṃ sandhimhi, dvidhā kammena vattati;

Missādīhi ca bhedehi, bhedassa duvidhādiko.

以下是巴利文的完整直譯: 在另一個人的死亡時,由於欲界無過失業的緣故,在人間被稱為母胎顏色的或在天界被稱為園林如意樹等顏色的善趣相在意門中出現。對他來說,如同在惡趣相中所示的順序,在死心之後立即生起結生心。這是與過去所緣的死心相連的,隨後是與現在所緣的結生。 在另一個人的死亡時,親屬們說:"孩子,為你而做的佛陀供養,請生起信心",通過花環、旗幟、幡等方式呈現色所緣,或通過聽法、音樂、供養等方式呈現聲所緣,或通過薰香、香料等方式呈現香所緣,或說"孩子,請品嚐這個,這是為你而準備的供品",通過蜂蜜、糖漿等方式呈現味所緣,或說"孩子,請觸控這個,這是為你而準備的供品",通過中國絲綢、孔雀羽毛等方式呈現觸所緣,在五門中呈現。對他來說,當這些色等所緣出現時,根據次第在確定之後,因為接近死亡而速度減慢,生起五個速行和兩個彼所緣。然後以有分的所緣為所緣,生起一個死心,在其結束時,在那個持續一心剎那的所緣上生起結生心。這也是與過去所緣的死心相連的,隨後是與現在所緣的結生。 另一個人,通過地遍禪等方式獲得廣大心,處於善趣,在死亡時,欲界善業、業相、趣相之一,或地遍等相,或廣大心,在意門中出現。或在眼耳之一中,作為善生起的因的殊勝所緣出現。對他來說,根據次第在確定之後,因為接近死亡而速度減慢,生起五個速行。但對於廣大趣的人沒有彼所緣。因此,就在速行之後,以有分的所緣為所緣,生起一個死心。在其結束時,在欲界、廣大善趣之一中,在已出現的所緣中的任一所緣上生起結生心。這是與不可說所緣的善趣死心相連的,隨後是與過去、現在、不可說之一為所緣的結生。 依此類推,應該理解與無色界死心相連的結生。這是與過去和不可說所緣的善趣死心相連的,隨後是與過去、不可說和現在所緣的結生的轉起方式。 對於處於惡趣的作惡者,如前所述的方式,那個業、業相或趣相在意門中,或在五門中作為不善生起的因的所緣出現。然後,根據次第,在死心結束時,在那些所緣中的任一所緣上生起屬於惡趣的結生心。這是與過去所緣的惡趣死心相連的,隨後是與過去和現在所緣的結生的轉起方式。至此,已經說明了十九種識在結生方面的轉起。 這一切可以這樣總結: 在結生中轉起時,以兩種方式由業而轉, 以混合等差別,差別有兩種等。

Idañhi ekūnavīsatividhampi vipākaviññāṇaṃ paṭisandhimhi pavattamānaṃ dvidhā kammena vattati. Yathāsakañhi etassa janakaṃ kammaṃ nānākkhaṇikakammappaccayena ceva upanissayapaccayena ca paccayo hoti. Vuttañhetaṃ 『『kusalākusalaṃ kammaṃ vipākassa upanissayapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.

以下是巴利文的完整直譯: 這十九種異熟識在結生時轉起,以兩種方式由業而轉。因為對於每一種,它的生起之業都以異時業緣和親依止緣作為緣。正如所說:"善不善業以親依止緣作為異熟的緣。"(發趣論1.)

1.423). Evaṃ vattamānassa panassa missādīhi bhedehi duvidhādikopi bhedo veditabbo, seyyathidaṃ – idañhi paṭisandhivasena ekadhā vattamānampi rūpena saha missāmissabhedato duvidhaṃ, kāmarūpārūpabhavabhedato tividhaṃ, aṇḍajajalābujasaṃsedajaopapātikayonivasena catubbidhaṃ, gativasena pañcavidhaṃ, viññāṇaṭṭhitivasena sattavidhaṃ, sattāvāsavasena aṭṭhavidhaṃ hoti. Tattha –

Missaṃ dvidhā bhāvabhedā, sabhāvaṃ tattha ca dvidhā;

Dve vā tayo vā dasakā, omato ādinā saha.

『Missaṃdvidhā bhāvabhedā』ti yañhetamettha aññatra arūpabhavā rūpamissaṃ paṭisandhiviññāṇaṃ uppajjati, taṃ rūpabhave itthindriyapurisindriyasaṅkhātena bhāvena vinā uppattito kāmabhave aññatra jātipaṇḍakapaṭisandhiyā bhāvena saha uppattito sabhāvaṃ abhāvanti duvidhaṃ hoti.

『Sabhāvaṃ tattha ca dvidhā』ti tatthāpi ca yaṃ sabhāvaṃ taṃ itthipurisabhāvānaṃ aññatarena saha uppattito duvidhameva hoti.

『Dvevā tayo vā dasakā, omato ādinā sahā』ti yañhetamettha missaṃ amissanti dvaye ādibhūtaṃ rūpamissaṃ paṭisandhiviññāṇaṃ, tena saha vatthukāyadasakavasena dve vā vatthukāyabhāvadasakavasena tayo vā dasakā omato uppajjanti, natthi ito paraṃ rūpaparihānīti. Taṃ panetaṃ evaṃ omakaparimāṇaṃ uppajjamānaṃ aṇḍajajalābujanāmikāsu dvīsu yonīsu jātiuṇṇāya ekena aṃsunā uddhatatelasappimaṇḍappamāṇaṃ kalalanti laddhasaṅkhaṃ hutvā uppajjati. Tattha yonīnaṃ gativasena sambhavabhedo veditabbo. Etāsu hi –

Niraye bhummavajjesu, devesu ca na yoniyo;

Tisso purimikā honti, catassopi gatittaye.

Tattha devesu cāti casaddena yathā niraye ca bhummavajjesu ca devesu, evaṃ nijjhāmataṇhikapetesu ca purimikā tisso yoniyo na santīti veditabbā. Opapātikā eva hi te honti. Sese pana tiracchānapettivisayamanussasaṅkhāte gatittaye pubbe vajjitabhummadevesu ca catasso yoniyo honti. Tattha –

Tiṃsa nava ceva rūpīsu, sattati ukkaṃsatova rūpāni;

Saṃsedajopapātīsu, atha vā avakaṃsato tiṃsa.

Rūpībrahmesu tāva opapātikayonikesu cakkhusotavatthudasakānaṃ jīvitanavakassa cāti catunnaṃ kalāpānaṃ vasena tiṃsa ca nava ca paṭisandhiviññāṇena saha rūpāni uppajjanti. Rūpībrahme pana ṭhapetvā aññesu saṃsedajaopapātikesu ukkaṃsato cakkhusotaghānajivhākāyabhāvavatthudasakānaṃ vasena sattati. Tāni ca niccaṃ devesu. Tattha vaṇṇo gandho raso ojā catasso cāpi dhātuyo cakkhupasādo jīvitindriyanti ayaṃ dasarūpaparimāṇo rūpapuñjo cakkhudasako nāma. Evaṃ sesā veditabbā. Avakaṃsato pana jaccandhabadhiraaghānakanapuṃsakassa jivhākāyavatthudasakānaṃ vasena tiṃsa rūpāni uppajjanti. Ukkaṃsāvakaṃsānaṃ pana antare anurūpato vikappo veditabbo.

Evaṃ viditvā puna –

Khandhārammaṇagatihetu-vedanāpītivitakkavicārehi;

Bhedābhedaviseso, cutisandhīnaṃ pariññeyyo.

Yāhesā missāmissato duvidhā paṭisandhi, yā cassā atītānantarā cuti, tāsaṃ imehi khandhādīhi bhedābhedaviseso ñātabboti attho.

以下是巴利文的完整直譯: 這樣轉起的(識),應該瞭解以混合等差別有兩種等差別,即:這(識)雖然在結生方面是一種轉起,但由於與色混合和不混合的差別而有兩種,由於欲界、色界、無色界的差別而有三種,由於卵生、胎生、濕生、化生四種生的緣故而有四種,由於趣的緣故而有五種,由於識住的緣故而有七種,由於有情居的緣故而有八種。在那裡: 混合有兩種,由性別差別,有性別的也有兩種; 兩個或三個十法,最少與初一起。 "混合有兩種,由性別差別"是指:除了無色界,在其他地方生起的與色混合的結生識,在色界中因為沒有被稱為女根和男根的性別而生起,在欲界中除了生來是黃門的結生,因為與性別一起生起,所以有性別和無性別兩種。 "有性別的也有兩種"是指:在那裡,有性別的也因為與女性或男性其中之一一起生起而有兩種。 "兩個或三個十法,最少與初一起"是指:在這裡,混合和不混合兩種中最初的與色混合的結生識,與之一起最少生起兩個或三個十法,即依處身十法或依處身性十法,沒有比這更少的色了。這樣最少量生起的(結生識),在卵生和胎生兩種生中,生起時如同用一根羊毛抽出的油、酥、醍醐的量,被稱為羯羅藍。在那裡,應該瞭解由於趣的緣故而有生的差別。因為在這些中: 在地獄、除地居天外的天界中沒有(四種)生, 前三種(生)存在於三趣中。 這裡,"在天界中"的"中"字應該理解為:就像在地獄和除地居天外的天界中一樣,在餓鬼中也沒有前三種生。因為他們都是化生的。但在其餘的畜生、餓鬼、人三趣中,以及前面除外的地居天中,有四種生。在那裡: 在有色(梵天)中三十九色,最多七十色, 在濕生和化生中,或者最少三十色。 首先,在有色梵天中,化生的(有情)與結生識一起生起三十九色,即眼、耳、所依十法,命根九法,這四種聚。但在除了有色梵天之外的其他濕生和化生(有情)中,最多有七十色,即眼、耳、鼻、舌、身、性、所依十法。這些在天界中是恒常的。在那裡,顏色、氣味、味道、營養、四大種、眼凈色、命根,這十種色的聚合被稱為眼十法。其他的應該以此類推。最少的情況是,對於生來盲、聾、無嗅覺、陽萎的人,生起三十色,即舌、身、所依十法。在最多和最少之間,應該瞭解適當的變化。 瞭解這些之後,進一步: 應該了知死和結生的差別和無差別的特性, 通過蘊、所緣、趣、因、受、喜、尋、伺。 這個混合和不混合的兩種結生,以及它之前緊接的死,應該了知它們通過這些蘊等的差別和無差別的特性。這是其意思。

Kathaṃ? Kadāci catukkhandhāya āruppacutiyā anantarā catukkhandhāva ārammaṇatopi abhinnā paṭisandhi hoti, kadāci amahaggatabahiddhārammaṇāya mahaggataajjhattārammaṇā. Ayaṃ tāva arūpabhūmīsuyeva nayo. Kadāci pana catukkhandhāya āruppacutiyā anantarā pañcakkhandhā kāmāvacarā paṭisandhi. Kadāci pañcakkhandhāya kāmāvacaracutiyā rūpāvacaracutiyā vā anantarā catukkhandhā āruppapaṭisandhi. Evaṃ atītārammaṇacutiyā atītanavattabbapaccuppannārammaṇā paṭisandhi, ekaccasugaticutiyā ekaccaduggatipaṭisandhi, ahetukacutiyā sahetukapaṭisandhi, duhetukacutiyā tihetukapaṭisandhi, upekkhāsahagatacutiyā somanassasahagatapaṭisandhi, appītikacutiyā sappītikapaṭisandhi, avitakkacutiyā savitakkapaṭisandhi, avicāracutiyā savicārapaṭisandhi, avitakkaavicāracutiyā savitakkasavicārapaṭisandhīti tassa tassa viparītato ca yathāyogaṃ yojetabbaṃ.

Laddhappaccayamitidhamma-mattametaṃ bhavantaramupeti;

Nāssa tato saṅkanti, na tato hetuṃ vinā hoti.

Iti hetaṃ laddhapaccayaṃ rūpārūpadhammamattaṃ uppajjamānaṃ bhavantaraṃ upetīti vuccati, na satto, na jīvo. Tassa nāpi atītabhavato idha saṅkanti atthi, nāpi tato hetuṃ vinā idha pātubhāvo. Tayidaṃ pākaṭena manussacutipaṭisandhikkamena pakāsayissāma –

Atītabhavasmiñhi sarasena upakkamena vā samāsannamaraṇassa asayhānaṃ sabbaṅgapaccaṅgasandhibandhanacchedakānaṃ māraṇantikavedanāsattānaṃ sannipātaṃ asahantassa ātape pakkhittaharitatālapaṇṇamiva kamena upasussamāne sarīre niruddhesu cakkhādīsu indriyesu hadayavatthumatte patiṭṭhitesu kāyindriyamanindriyajīvitindriyesu taṅkhaṇāvasesaṃ hadayavatthusannissitaṃ viññāṇaṃ garusamāsevitāsannapubbakatānaṃ aññataraṃ laddhāvasesapaccayasaṅkhārasaṅkhātaṃ kammaṃ vā tadupaṭṭhāpitaṃ vā kammanimittagatinimittasaṅkhātaṃ visayamārabbha pavattati. Tadevaṃ pavattamānaṃ taṇhāavijjānaṃ appahīnattā avijjāpaṭicchāditādīnave tasmiṃ visaye taṇhā nāmeti , sahajātasaṅkhārā khipanti. Taṃ santativasena taṇhāya nāmiyamānaṃ saṅkhārehi khippamānaṃ orimatīrarukkhavinibaddharajjumālambitvā mātikātikkamako viya purimañca nissayaṃ jahati, aparañca kammasamuṭṭhāpitaṃ nissayaṃ assādayamānaṃ vā anassādayamānaṃ vā ārammaṇādīhiyeva paccayehi pavattati.

Ettha ca purimaṃ cavanato cuti, pacchimaṃ bhavantarādipaṭisandhānato paṭisandhīti vuccati. Tadetaṃ nāpi purimabhavā idha āgataṃ, nāpi tato kammasaṅkhāranativisayādihetuṃ vinā pātubhūtanti veditabbaṃ.

Siyuṃ nidassanānettha, paṭighosādikā atha;

Santānabandhato natthi, ekatā nāpi nānatā.

Ettha cetassa viññāṇassa purimabhavato idha anāgamane atītabhavapariyāpannahetūhi ca uppāde paṭighosapadīpamuddāpaṭibimbappakārā dhammā nidassanāni siyuṃ. Yathā hi paṭighosapadīpamuddacchāyā saddādihetukā aññatra agantvā honti, evameva idaṃ cittaṃ. Ettha ca 『santānabandhato natthi ekatā nāpi nānatā』. Yadi hi santānabandhe sati ekantamekatā bhaveyya, na khīrato dadhi sambhūtaṃ siyā. Athāpi ekantanānatā bhaveyya, na khīrassādhīno dadhi siyā. Esa nayo sabbahetuhetusamuppannesu. Evañca sati sabbalokavohāralopo siyā. So ca aniṭṭho. Tasmā ettha na ekantamekatā vā nānatā vā upagantabbāti.

以下是巴利文的完整直譯: 如何?有時,因四蘊的無色死心而緊接著四蘊的結生識,有時因無大善的外緣而生起大善的內緣。這是無色界的情況。有時,因四蘊的無色死心而緊接著五蘊的欲界結生。有時,因五蘊的欲界死心而緊接著四蘊的無色結生。這樣,因過去所緣的死心而緊接著現在所緣的結生,有些善趣的死心緊接著有些惡趣的結生,無因的死心緊接著有因的結生,二因的死心緊接著三因的結生,具平等心的死心緊接著具快樂心的結生,少欲的死心緊接著多欲的結生,無思的死心緊接著有思的結生,無察的死心緊接著有察的結生,無思無察的死心緊接著有思有察的結生,因此對於每一種情況,應當如實理解其相反的道理。 獲得緣法的現象就是這樣進入生的流轉; 在此之後沒有生起,也沒有沒有緣而存在。 因此,獲得的緣法是色和無色法的現象在生的流轉中生起,不是有情,也不是生命。對此,既沒有過去生的流轉存在,也沒有沒有緣而生起的現象。再者,這樣明顯的,通過人類的死亡而顯現的: 在過去生中,通過水流或接近死亡的緣故,所有的束縛、纏繞、斷絕的死亡的感覺和生存的存在的聚合,因承受不了而像被曬乾的葉子一樣乾枯,身體被困住,眼耳等感官被阻礙,心在心所的根本上安置,身體感官、心感官、生命感官在那一瞬間,基於心所的存在的意識,成為一種重負的、被重視的、被過去所造作的某種獲得的餘下的緣法,或是被設定的緣法,或是由業的象徵和趣的象徵而生起的現象。因此,這樣生起的渴望和無明由於未曾消失的緣故,在那裡渴望並未消失,因而生起了隨生的造作。以此為基礎,因渴望而生起的造作迅速下降,像在低岸的樹木上懸掛的繩索一樣,拋棄了前面的依賴,同時又接受了由業所引起的依賴,或是未被接受的依賴,依靠所緣等緣法而生起。 在這裡,前者稱為死亡,後者稱為生的流轉。因此,應該理解這既不是前生的流轉來到這裡,也不是沒有業的因而生起的現象。 在這裡可以有這樣的例證,因接觸等而生起的; 因流轉的聯繫而沒有單一性,也沒有多樣性。 在這裡,這種意識的前生的流轉,在來到這裡時,因過去生的因緣而生起的,因接觸的光明而生起的現象可以成為例證。正如接觸的光明在沒有外來因素的情況下存在一樣,這種心也是如此。在這裡,"因流轉的聯繫而沒有單一性,也沒有多樣性"。如果在流轉的聯繫中,確實存在單一性,就不會有從奶中產生的酸奶;如果存在單一的多樣性,就不會有從奶中產生的酸奶。所有的因緣法都是如此。如果這樣,所有世界的語言也會消失。因此,這裡不應有單一性或多樣性。

Etthāha – nanu evaṃ asaṅkantipātubhāve sati ye imasmiṃ manussattabhāve khandhā, tesaṃ niruddhattā phalapaccayassa ca kammassa tattha agamanato aññassa aññato ca taṃ phalaṃ siyā? Upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ siyā? Tasmā na sundaramidaṃ vidhānanti. Tatridaṃ vuccati –

Santāne yaṃ phalaṃ etaṃ, nāññassa na ca aññato;

Bījānaṃ abhisaṅkhāro, etassatthassa sādhako.

Ekasantānasmiñhi phalamuppajjamānaṃ tattha ekantaṃ ekattanānattānaṃ paṭisiddhattā aññassāti vā aññatoti vā na hoti. Etassa ca panatthassa bījānaṃ abhisaṅkhāro sādhako. Ambabījādīnañhi abhisaṅkhāresu katesu tassa bījassa santāne laddhapaccayo kālantare phalaviseso uppajjamāno na aññabījānaṃ nāpi aññābhisaṅkhārapaccayā uppajjati, na ca tāni bījāni te abhisaṅkhārā vā phalaṭṭhānaṃ pāpuṇanti. Evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Vijjāsipposadhādīhi cāpi bālasarīre upayuttehi kālantare vuḍḍhasarīrādīsu phaladehi ayamattho veditabbo.

Yampi vuttaṃ 『upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ siyā』ti? Tattha –

Phalassuppattiyā eva, siddhā bhuñjakasammuti;

Phaluppādena rukkhassa, yathā phalati sammuti.

Yathā hi rukkhasaṅkhātānaṃ dhammānaṃ ekadesabhūtassa rukkhaphalassa uppattiyā eva rukkho phalatīti vā phalitoti vā vuccati, tathā devamanussasaṅkhātānaṃ khandhānaṃ ekadesabhūtassa upabhogasaṅkhātassa sukhadukkhaphalassa uppādeneva devo vā manusso vā upabhuñjatīti vā sukhitoti vā dukkhitoti vā vuccati. Tasmā na ettha aññena upabhuñjakena nāma koci attho atthīti.

Yopi vadeyya – 『evaṃ santepi ete saṅkhārā vijjamānā vā phalassa paccayā siyuṃ, avijjamānā vā. Yadi ca vijjamānā pavattikkhaṇeyeva nesaṃ vipākena bhavitabbaṃ. Atha avijjamānā, pavattito pubbe ca pacchā ca niccaṃ phalāvahā siyu』nti. So evaṃ vattabbo –

Katattā paccayā ete, na ca niccaṃ phalāvahā;

Pāṭibhogādikaṃ tattha, veditabbaṃ nidassanaṃ.

Katattā eva hi saṅkhārā attano phalassa paccayā honti, na vijjamānattā vā avijjamānattā vā. Yathāha 『『kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hotī』』tiādi (dha. sa. 431). Yathārahassa attano phalassa ca paccayā hutvā na puna phalāvahā honti vipakkavipākattā. Etassa catthassa vibhāvane idaṃ pāṭibhogādikaṃ nidassanaṃ veditabbaṃ.

Yathā hi loke yo kassaci atthassa niyyātanatthaṃ pāṭibhogo hoti, bhaṇḍaṃ vā kiṇāti, iṇaṃ vā gaṇhāti. Tassa taṃ kiriyākaraṇamattameva tadatthaniyyātanādimhi paccayo hoti, na kiriyāya vijjamānatā vā avijjamānatā vā. Na ca tadatthaniyyātanādito parampi dhārakova hoti. Kasmā? Niyyātanādīnaṃ katattā. Evaṃ katattāva saṅkhārāpi attano phalassa paccayā honti, na ca yathārahaṃ phaladānato parampi phalāvahā hontīti. Ettāvatā missāmissavasena dvidhāpi pavattamānassa paṭisandhiviññāṇassa saṅkhārapaccayā pavatti dīpitā hoti.

Idāni sabbesvetesu battiṃsaviññāṇesu sammohavighātatthaṃ –

Paṭisandhippavattīnaṃ , vasenete bhavādisu;

Vijānitabbā saṅkhārā, yathā yesañca paccayā.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡說:難道在這樣的情況下,若在此人類的狀態中有蘊存在,由於它們的阻斷和果的緣故,若沒有其他的緣,果會是什麼呢?若沒有享用者,那果又會是什麼呢?因此,這種情況並不美好。這裡說: 在流轉中所生的果,不屬於他人,也不屬於其他; 正如種子的造作,正是此事的助緣。 在同一流轉中生起的果,因為其完全的獨特性和多樣性而不屬於他人。並且,關於此事的種子的造作是助緣。對於芒果種子等的造作,若其種子流轉中獲得的緣在時限內生起特定的果,不會因其他種子或其他造作的緣而生起,也不會這些種子因其造作而達到果的所在。因此,這一點應當清楚理解。通過智慧、藥草等,若在愚者的身體上,流轉中生起的果也是如此。 那麼,所說的「若沒有享用者,那果又會是什麼呢?」在這裡說: 果的獲得,正是因果的存在; 果的生起,正如樹木的果實。 正如樹木所生的果實,因其果實的生起而被稱為樹木結果,或稱為結果。同樣,天人和人類所構成的蘊,因其享用的存在而被稱為快樂或痛苦。因此,這裡沒有其他享用者的意義。 如果有人會說:「即使如此,這些造作存在時,果的緣也會存在,若不存在則不會。」若確實存在,便會立即因其果而生起。若不存在,則在之前和之後的流轉中,始終會有果的存在。這應當這樣說: 因果的存在,這些造作不會是永恒的果; 應當理解的是,果的獲得等是顯現的。 正是因為造作是其果的緣,不因存在或不存在而改變。正如所說:「因欲界的善業之故,因積累的緣故,眼識的果生起。」正如所說,因自身的果的緣而不再是果的存在。關於此事的闡明,顯然是果的獲得等。 正如在世間,任何人爲了某種目的而有的獲得,買東西,或是接受債務。對此,只有作為一種行為的執行,才會成為那種目的的緣,不因行為的存在或不存在而改變。也不會因那種目的的獲得而成為其他的持有者。為什麼?因為因果的緣故。因此,正因如此,造作也是其果的緣,不會因果的給予而成為果的存在。至此,因混合和不混合而存在的兩種結生識的造作緣被闡明。 現在,對於所有的三十種識,爲了消除迷惑的障礙: 在結生的流轉中,因緣存在於生等中; 應當瞭解造作,正如它們的緣。

Tattha tayo bhavā, catasso yoniyo, pañca gatiyo, satta viññāṇaṭṭhitiyo, nava sattāvāsāti ete bhavādayo nāma. Etesu bhavādīsu paṭisandhiyaṃ pavatte ca ete yesaṃ vipākaviññāṇānaṃ paccayā yathā ca paccayā honti tathā vijānitabbāti attho.

Tattha – puññābhisaṅkhāre tāva kāmāvacaraaṭṭhacetanābhedo puññābhisaṅkhāro avisesena kāmabhave sugatiyaṃ navannaṃ vipākaviññāṇānaṃ paṭisandhiyaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena ceva upanissayapaccayena cāti dvidhā paccayo. Rūpāvacarapañcakusalacetanābhedo puññābhisaṅkhāro rūpabhave paṭisandhiyaṃ eva pañcannaṃ. Vuttappabhedakāmāvacaro pana kāmabhave sugatiyaṃ upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātuvajjānaṃ sattannaṃ parittavipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva dvidhā paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Sveva rūpabhave pañcannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Kāmabhave pana duggatiyaṃ aṭṭhannampi parittavipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ.

Tattha niraye mahāmoggallānattherassa narakacārikādīsu iṭṭhārammaṇasamāyoge so paccayo hoti. Tiracchānesu pana nāgasupaṇṇapetamahiddhikesu ca iṭṭhārammaṇaṃ labbhatiyeva. Sveva kāmabhave sugatiyaṃ soḷasannampi kusalavipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca. Avisesena puññābhisaṅkhāro rūpabhave dasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca.

Dvādasākusalacetanābhedo apuññābhisaṅkhāro kāmabhave duggatiyaṃ ekassa viññāṇassa tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ, no pavatte; channaṃ pavatte, no paṭisandhiyaṃ; sattannampi akusalavipākaviññāṇānaṃ pavatte ca paṭisandhiyañca . Kāmabhave pana sugatiyaṃ tesaṃyeva sattannaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ; rūpabhave catunnaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. So ca kho kāmāvacare aniṭṭharūpadassanasaddasavanavasena . Brahmaloke pana aniṭṭhā rūpādayo nāma natthi, tathā kāmāvacaradevalokepi.

Āneñjābhisaṅkhāro arūpabhave catunnaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca.

Kāmāvacarakusalākusalato pana sabbasaṅgāhikanayena vīsaticetanābhedopi kāyasaṅkhāro kāmabhave dasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ paṭisandhiyaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena ceva upanissayapaccayena cāti dvidhā paccayo. Sveva kāmabhave terasannaṃ, rūpabhave navannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Sveva kāmabhave tevīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca. Vacīsaṅkhārepi eseva nayo.

Aṭṭhavīsatiekūnatiṃsacetanābhedopi pana cittasaṅkhāro tīsu bhavesu ekūnavīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ, no pavatte. Sveva dvīsu bhavesu heṭṭhāvuttānaṃ terasannañca navannañcāti dvāvīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Tīsu pana bhavesu dvattiṃsāyapi vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ceva paṭisandhiyañca. Evaṃ tāva bhavesu paṭisandhipavattīnaṃ vasena te saṅkhārā yesaṃ paccayā, yathā ca paccayā honti tathā vijānitabbā. Eteneva nayena yoniādīsupi veditabbā.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,有三種生,四種生處,五種趣,七種識住,九種有情。這些生的名稱就是這些。在這些生中,關於結生的流轉以及它們的果識的緣,應該如此理解。 在這裡——善業的造作,欲界的六種心的分離,善業的造作在欲界的善趣中,因其不同的瞬間的業的緣和依賴的緣而有兩種緣。色界的五種善心的分離,善業的造作在色界的結生中,正如同樣的五種。所說的欲界的善趣中,因具平等心的緣而生起的有情的七種微小的果識,依然有兩種緣的生起,但不在結生中。在色界的五種果識中,亦然有這樣的緣的生起,但不在結生中。而在欲界的惡趣中,八種微小的果識也同樣有這樣的緣的生起,但不在結生中。 在地獄中,尊者摩訶摩羯陀的地獄之行等的所緣,便是那緣。在畜生中,如蛇、鳥、餓鬼等的所緣也同樣存在。在欲界的善趣中,有十六種善果的果識同樣有這樣的緣的生起,也在結生中。無差別的善業的造作在色界的十種果識中同樣有這樣的緣的生起,也在結生中。 十二種善心的分離,惡業的造作在欲界的惡趣中,只有一種識的緣同樣在結生中,而不在流轉中;六種在流轉中,而不在結生中;七種惡果的果識也同樣在流轉中而在結生中。欲界的善趣中,它們的七種果識也同樣有這樣的緣的生起,但不在結生中;在色界的四種果識中同樣有這樣的緣的生起,但不在結生中。此緣在欲界的惡趣中,因無不善的色相而顯現。 無色界的善業的造作在無色界的四種果識中同樣有這樣的緣的生起,也在結生中。 在欲界的善惡造作中,所有的總和中,二十種心的分離,身體的造作在欲界的十種果識中,因不同瞬間的業的緣和依賴的緣而有兩種緣。在欲界中,十三種果識和色界的九種果識同樣有這樣的緣的生起,但不在結生中。在欲界中,三十種果識同樣有這樣的緣的生起,也在結生中。語言的造作也是如此。 在八十種心的分離中,心的造作在三種生中,十九種果識同樣有這樣的緣的生起,在結生中,而不在流轉中。在兩個生中,正如上面所說的,十三種和九種果識同樣有這樣的緣的生起,但不在結生中。在三種生中,三十種果識同樣有這樣的緣的生起,也在結生中。這樣,關於生的流轉中,這些造作的緣,以及它們的緣,應該如此理解。依此類推,關於生處等也應如此理解。

Tatridaṃ ādito paṭṭhāya mukhamattappakāsanaṃ – imesu hi saṅkhāresu yasmā puññābhisaṅkhāro tāva dvīsu bhavesu paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti, tathā aṇḍajādīsu catūsu yonīsu, devamanussasaṅkhātāsu dvīsu gatīsu, nānattakāyanānattasaññīnānattakāyaekattasaññīekattakāyanānattasaññīekattakāyaekattasaññīsaṅkhātāsu manussānañceva paṭhamadutiyatatiyajjhānabhūmīnañca vasena catūsu viññāṇaṭṭhitīsu. Asaññasattāvāse panesa rūpamattamevābhisaṅkharotīti catūsuyeva sattāvāsesu ca paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti. Tasmā esa etesu dvīsu bhavesu, catūsu yonīsu, dvīsu gatīsu, catūsu viññāṇaṭṭhitīsu, catūsu sattāvāsesu ca ekavīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti yathāsambhavaṃ paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Apuññābhisaṅkhāro pana yasmā ekasmiññeva kāmabhave, catūsu yonīsu, avasesāsu tīsu gatīsu, nānattakāyaekattasaññīsaṅkhātāya ekissā viññāṇaṭṭhitiyā, tādiseyeva ca ekasmiṃ sattāvāse paṭisandhivasena vipaccati, tasmā esa ekasmiṃ bhave catūsu yonīsu, tīsu gatīsu, ekissā viññāṇaṭṭhitiyā, ekamhi ca sattāvāse sattannaṃ vipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Āneñjābhisaṅkhāro pana yasmā ekasmiṃ arūpabhave, ekissā opapātikayoniyā, ekissā devagatiyā, ākāsānañcāyatanādīsu tīsu viññāṇaṭṭhitīsu, ākāsānañcāyatanādīsu ca catūsu sattāvāsesu paṭisandhivasena vipaccati, tasmā esa ekasmiṃyeva bhave, ekissā yoniyā, ekissā devagatiyā, tīsu viññāṇaṭṭhitīsu catūsu sattāvāsesu, catunnaṃ viññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Kāyasaṅkhāropi yasmā ekasmiṃ kāmabhave, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, dvīsu viññāṇaṭṭhitīsu, dvīsu ca sattāvāsesu paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti, tasmā esa ekasmiṃ bhave, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, dvīsu viññāṇaṭṭhitīsu, dvīsu ca sattāvāsesu tevīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ pavatte ca. Vacīsaṅkhārepi eseva nayo.

Cittasaṅkhāro pana yasmā ekaṃ sattāvāsaṃ ṭhapetvā na katthaci na vipaccati, tasmā esa tīsu bhavesu, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, sattasu viññāṇaṭṭhitīsu, aṭṭhasu sattāvāsesu yathāyogaṃ dvattiṃsāya vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ pavatte ca. Aviññāṇake pana sattāvāse saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ natthi.

Apica puññābhisaṅkhāro asaññasattesu kaṭattārūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena paccayoti. Evaṃ –

Paṭisandhipavattīnaṃ , vasenete bhavādisu;

Vijānitabbā saṅkhārā, yathā yesañca paccayāti.

Saṅkhārapaccayā viññāṇapadaniddeso.

Nāmarūpapadaniddeso

  1. Viññāṇapaccayā nāmarūpaniddese –

Desanābhedato sabba-bhavādīsu pavattito;

Saṅgahā paccayanayā, viññātabbo vinicchayo.

『Desanābhedato』ti 『『tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpa』』nti (saṃ. ni. 2.2; ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,從開始到結束的主要闡述是——在這些造作中,由於善業的造作在兩個生中結生,便產生了所有的果報,也就是在四種生處、天人和人類的兩種趣、不同的身、不同的意識與不同的意識的結合,這些都應當理解為在四種識住中。對於無意識的有情,便是僅僅造作形態而已,因此在這四種有情中結生,便產生了所有的果報。因此,在這兩種生中、四種生處、兩種趣、四種識住、四種有情中,便有二十種果識的緣,依照所說的,在結生中生起。 而無善業的造作,由於在一個欲界中,在四種生處,其他三種趣中,因一種身的不同意識的緣,便如是地結生,因此在一個生中,在四種生處、三種趣中、一個意識的身中,便有七種果識的緣,依照所說的,在結生中生起。 而無色的造作,由於在一個無色的生中,因一種天人趣、在空無邊處等的三種識住,因空無邊處的四種有情而結生,因此在一個生中、一個生處、一個天人趣、三種識住、四種有情中,便有四種果識的緣,依照所說的,在結生中生起。 身體的造作,由於在一個欲界中,因四種生處、五種趣中、兩個識住、兩個有情而結生,便產生所有的果報,因此在一個生中、四種生處、五種趣中、兩個識住、兩個有情中,有三十種果識的緣,依照所說的,在結生中生起。語言的造作也是如此。 心的造作,由於在一個有情中,便不在任何地方產生,因此在這三種生中、四種生處、五種趣中、七種識住、八種有情中,依照所說的有三十種果識的緣,在結生中生起。而在無意識的有情中,因造作的緣而沒有意識。 此外,善業的造作在無意識的有情中,因不同瞬間的業的緣而存在。因此—— 在結生的流轉中,依據這些生的情況; 應當理解造作,正如它們的緣。 造作的緣導致意識的產生。 名稱與形態的產生。 關於意識的緣而導致名稱與形態的產生—— 從教導的角度來看,所有的生中都在生起; 因緣的總和,應該理解為有明確的判斷。 「從教導的角度來看」,即「那裡有什麼形態?四種大元素和基於這四種大元素的形態」。

1.100) evaṃ tāva suttante ca idha rūpapadassa abhedato ekasadisā desanā katā; nāmapadassa pana bhedato.

Suttantasmiñhi 『『tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanā saññā cetanā phasso manasikāro』』ti vuttaṃ. Idha 『『vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho』』ti. Tattha hi yampi cakkhuviññāṇapaccayā nāmaṃ uppajjati, uppannañca cittassa ṭhiti arūpīnaṃ dhammānaṃ āyūti evaṃ aññadhammasannissayena aggahetabbato pākaṭaṃ, taṃ dassento cetanāphassamanasikāravasena saṅkhārakkhandhaṃ tidhā bhinditvā dvīhi khandhehi saddhiṃ desesi. Idha pana tattha vuttañca avuttañca sabbaṃ nāmaṃ saṅgaṇhanto 『『tayo khandhā – vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho』』ti āha.

Kiṃ pana ime tayo khandhāva nāmaṃ, viññāṇaṃ nāmaṃ nāma na hotīti? No na hoti. Tasmiṃ pana viññāṇe gayhamāne nāmaviññāṇassa ca paccayaviññāṇassa cāti dvinnaṃ viññāṇānaṃ sahabhāvo āpajjati. Tasmā viññāṇaṃ paccayaṭṭhāne ṭhapetvā paccayanibbattaṃ nāmaṃ dassetuṃ tayova khandhā vuttāti. Evaṃ tāva 『desanābhedato』 viññātabbo vinicchayo.

『Sabbabhavādīsu pavattito』ti ettha pana nāmaṃ ekaṃ sattāvāsaṃ ṭhapetvā sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisesasattāvāsesu pavattati. Rūpaṃ dvīsu bhavesu, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, purimāsu catūsu viññāṇaṭṭhitīsu, pañcasu ca sattāvāsesu pavattati. Evaṃ pavattamāne cetasmiṃ nāmarūpe yasmā abhāvakagabbhaseyyakānaṃ aṇḍajānañca paṭisandhikkhaṇe vatthukāyavasena rūpato dve santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato vīsati dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete tevīsati dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Aggahitaggahaṇena pana ekasantatisīsato nava rūpadhamme apanetvā cuddasa, sabhāvakānaṃ bhāvadasakaṃ pakkhipitvā tettiṃsa. Tesampi agahitaggahaṇena santatisīsadvayato aṭṭhārasa rūpadhamme apanetvā pannarasa.

Yasmā ca opapātikasattesu brahmakāyikādīnaṃ paṭisandhikkhaṇe cakkhusotavatthudasakānaṃ jīvitindriyanavakassa ca vasena rūparūpato cattāri santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato ekūnacattālīsa dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete dvācattālīsa dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Agahitaggahaṇena pana santatisīsattayato sattavīsati dhamme apanetvā pannarasa.

Kāmabhave pana yasmā sesaopapātikānaṃ vā saṃsedajānaṃ vā sabhāvakaparipuṇṇāyatanānaṃ paṭisandhikkhaṇe rūparūpato satta santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato sattati dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete tesattati dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Aggahitaggahaṇena pana santatisīsachakkato catupaññāsa dhamme apanetvā ekūnavīsati. Esa ukkaṃsato. Avakaṃsena pana taṃtaṃrūpasantatisīsavikalānaṃ tassa tassa vasena hāpetvā hāpetvā saṅkhepato ca vitthārato ca paṭisandhiviññāṇapaccayā nāmarūpasaṅkhātā veditabbā. Arūpīnaṃ pana tayova arūpino khandhā. Asaññīnaṃ rūpato jīvitindriyanavakamevāti. Esa tāva paṭisandhiyaṃ nayo.

以下是巴利文的完整直譯: 1.100.)這樣首先在經中和這裡對色法的解釋是相同的,沒有區別;但對名法的解釋有所不同。 在經中說:"那裡什麼是名?受、想、思、觸、作意。"這裡說:"受蘊、想蘊、行蘊。"在那裡,因為由眼識緣而生起的名法,以及已生起的心的住立、無色法的壽命,這樣依靠其他法而不應被執取的顯著之法,爲了顯示它,將行蘊分為思、觸、作意三種,與其他兩蘊一起教導。而在這裡,爲了包括那裡所說和未說的一切名法,說"三蘊:受蘊、想蘊、行蘊"。 那麼,只有這三蘊是名法,識不是名法嗎?不是的,識也是名法。但是如果將那識包括在內,就會導致名法的識和緣的識這兩種識同時存在的過失。因此,將識放在緣的位置,爲了顯示由緣所生的名法,只說三蘊。這樣首先應當從"教說的差別"來理解判斷。 "在一切有等中轉起"中,名法除了一種有情居處外,在其餘一切有、生、趣、識住、有情居處中轉起。色法在兩種有、四種生、五種趣、前四種識住、五種有情居處中轉起。當這名色如此轉起時,因為對於沒有性別的胎生者和卵生者,在結生的剎那,以所依身的緣故,從色法方面有兩種相續的開端,以及三種無色蘊出現,因此對他們來說,詳細地說,從色法方面有二十法,以及三種無色蘊,這二十三法應當理解為"識緣名色"。若取未取之法,從一種相續的開端除去九種色法成為十四法,對於有性別者加入性十法成為三十三法。對他們也是如此,從兩種相續的開端除去十八種色法成為十五法。 又因為對於化生有情,如梵眾天等,在結生的剎那,以眼、耳、所依十法和命根九法的緣故,從色法方面有四種相續的開端,以及三種無色蘊出現,因此對他們來說,詳細地說,從色法方面有三十九法,以及三種無色蘊,這四十二法應當理解為"識緣名色"。若取未取之法,從三種相續的開端除去二十七法成為十五法。 在欲有中,因為對其餘的化生者或濕生者,對於有性別且諸根具足者,在結生的剎那,從色法方面有七種相續的開端,以及三種無色蘊出現,因此對他們來說,詳細地說,從色法方面有七十法,以及三種無色蘊,這七十三法應當理解為"識緣名色"。若取未取之法,從六種相續的開端除去五十四法成為十九法。這是最多的情況。最少的情況則是,對於缺少某些色法相續開端的有情,應當根據各自的情況減少,簡略地或詳細地理解被稱為"識緣名色"的法。對於無色界有情,只有三種無色蘊。對於無想有情,從色法方面只有命根九法。這是關於結生的方法。

Pavatte pana sabbattha rūpappavattidese paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe paṭisandhicittena saha pavattaututo utusamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakaṃ pātubhavati. Paṭisandhicittaṃ pana rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Tañhi yathā papāte patitapuriso parassa paccayo hotuṃ na sakkoti, evaṃ vatthudubbalatāya dubbalattā rūpaṃ samuṭṭhāpetuṃ na sakkoti. Paṭisandhicittato pana uddhaṃ paṭhamabhavaṅgato pabhuti cittasamuṭṭhānakaṃ suddhaṭṭhakaṃ. Saddapātubhāvakāle paṭisandhikkhaṇato uddhaṃ pavattaututo ceva cittato ca saddanavakaṃ. Ye pana kabaḷikārāhārūpajīvino gabbhaseyyakasattā tesaṃ –

『『Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro』』ti. (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在所有的色法轉起的地方,結生心的住立剎那,因結生心而轉起的氣候變化,清凈的色法便顯現出來。然而,結生心並不生起色法。正如從高處墜落的人,無法成為他人的緣故一樣,因物體的脆弱和虛弱,色法的生起也無法實現。至於結生心的上方,從第一生起的心生起的清凈色法。在聲音顯現的時刻,從結生的剎那起,氣候變化和心的聲音也隨之轉起。而對於那些以食物為生的胎生者,他們的情況是—— 「母親所享用的食物、飲水和飲食; 因此他在那兒生起,便從母親的子宮出生。」

1.235);

Vacanato mātarā ajjhoharitāhārena anugate sarīre, opapātikānaṃ sabbapaṭhamaṃ attano mukhagataṃ kheḷaṃ ajjhoharaṇakāle āhārasamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakanti idaṃ āhārasamuṭṭhānassa suddhaṭṭhakassa utucittasamuṭṭhānānañca ukkaṃsato dvinnaṃ navakānaṃ vasena chabbīsatividhaṃ, pubbe ekekacittakkhaṇe tikkhattuṃ uppajjamānaṃ vuttaṃ kammasamuṭṭhānaṃ sattatividhanti channavutividhaṃ rūpaṃ tayo ca arūpino khandhāti samāsato navanavuti dhammā. Yasmā vāsaddo aniyato kadācideva pātubhāvato, tasmā duvidhampi taṃ apanetvā ime sattanavuti dhammā yathāsambhavaṃ sabbasattānaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Tesañhi suttānampi pamattānampi carantānampi khādantānampi pivantānampi divā ca rattiñca ete viññāṇapaccayā pavattanti. Tañca tesaṃ viññāṇapaccayabhāvaṃ parato vaṇṇayissāma.

Yaṃ panetamettha kammajarūpaṃ taṃ bhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu sabbapaṭhamaṃ patiṭṭhahantampi tisamuṭṭhānikarūpena anupatthaddhaṃ na sakkoti saṇṭhātuṃ, nāpi tisamuṭṭhānikaṃ tena anupatthaddhaṃ. Atha kho vātabbhāhatāpi catuddisavavatthāpitā naḷakalāpiyo viya, ūmivegabbhāhatāpi mahāsamudde katthaci laddhapatiṭṭhā bhinnavāhanikā viya ca aññamaññūpatthaddhānevetāni apatamānāni saṇṭhahitvā ekampi vassaṃ dvepi vassāni…pe… vassasatampi yāva tesaṃ sattānaṃ āyukkhayo vā puññakkhayo vā tāva pavattantīti. Evaṃ 『sabbabhavādīsu pavattito』pettha viññātabbo vinicchayo.

『Saṅgahā』ti ettha ca yaṃ āruppe pavattipaṭisandhīsu pañcavokārabhave ca pavattiyā viññāṇapaccayā nāmameva, yañca asaññīsu sabbattha pañcavokārabhave ca pavattiyā viññāṇapaccayā rūpameva, yañca pañcavokārabhave sabbattha viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, taṃ sabbaṃ nāmañca rūpañca nāmarūpañca nāmarūpanti evaṃ ekadesasarūpekasesanayena saṅgahetvā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbaṃ. Asaññīsu viññāṇābhāvā ayuttanti ce nāyuttaṃ. Idañhi –

Nāmarūpassa yaṃ hetu, viññāṇaṃ taṃ dvidhā mataṃ;

Vipākamavipākañca, yuttameva yato idaṃ.

Yañhi nāmarūpassa hetu viññāṇaṃ taṃ vipākāvipākabhedato dvidhā mataṃ. Idañca asaññasattesu kammasamuṭṭhānattā pañcavokārabhave pavattaabhisaṅkhāraviññāṇapaccayā rūpaṃ, tathā pañcavokāre pavattiyaṃ kusalādicittakkhaṇe kammasamuṭṭhānanti yuttameva idaṃ. Evaṃ 『saṅgahato』pettha viññātabbo vinicchayo.

『Paccayanayā』ti ettha hi –

Nāmassa pākaviññāṇaṃ, navadhā hoti paccayo;

Vatthurūpassa navadhā, sesarūpassa aṭṭhadhā.

Abhisaṅkhāraviññāṇaṃ, hoti rūpassa ekadhā;

Tadaññaṃ pana viññāṇaṃ, tassa tassa yathārahaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 1.235.); 根據這句話,母親所吞嚥的食物進入身體,對於化生者,在最初吞嚥自己口中的唾液時,食物所生的清凈八法生起。這食物所生的清凈八法,以及氣候和心所生的,最多有兩種九法,共二十六種。前面說過,在每一心剎那三次生起的業所生色有七十七種,總共有九十六種色法和三種無色蘊。簡而言之,有九十九法。因為"或"字是不確定的,有時才出現,所以去掉這兩種,這九十七法應當理解為所有有情的"識緣名色",根據各自的情況而定。因為對於他們,無論是睡著的、放逸的、行走的、吃的、喝的,無論白天還是晚上,這些都是因識而轉起。我們稍後會解釋它們是如何成為識的緣的。 在這裡,業生色雖然在諸有、生、趣、識住、有情居處中最先建立,但如果沒有三種所生色的支撐,就無法安住,三種所生色也是如此。就像被風吹動的四面八方的蘆葦叢,或者被波浪沖擊的大海中找到立足之地的破船一樣,它們互相支撐,不會倒下,安住下來,一年、兩年...乃至百年,直到那些有情的壽命盡或福盡為止。這樣,應當從"在一切有等中轉起"來理解判斷。 "總括"中,在無色界的轉起和結生,以及在五蘊有的轉起中,只有名法是識緣;在無想有情中,在一切五蘊有的轉起中,只有色法是識緣;在五蘊有中,一切處都是名色是識緣。這一切的名和色和名色,應當以一部分代表全體的方式總括為"識緣名色"。如果說在無想有情中沒有識,所以不合理,這並不正確。因為: 名色的因是識,這被認為有兩種; 果報和非果報,這是合理的。 因為作為名色之因的識,被認為有果報和非果報兩種。在無想有情中,因為是業所生,在五蘊有的轉起中,是行識緣的色法;同樣,在五蘊有的轉起中,在善等心的剎那,是業所生的。這是合理的。這樣,應當從"總括"來理解判斷。 "緣的方法"中: 對名法,果報識成為九種緣; 對所依色,九種緣;對其餘色法,八種緣。 行識對色法成為一種緣; 其他的識,對各自的法,根據情況而定。

Yañhetaṃ paṭisandhiyaṃ pavattiyaṃ vā vipākasaṅkhātaṃ nāmaṃ, tassa rūpamissassa vā rūpaamissassa vā paṭisandhikaṃ vā aññaṃ vā vipākaviññāṇaṃ sahajātaaññamaññanissayasampayuttavipākaāhāraindriyaatthiavigatapaccayehi navadhā paccayo hoti. Vatthurūpassa paṭisandhiyaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākaāhāraindriyavippayuttaatthiavigatapaccayehi navadhā paccayo hoti. Ṭhapetvā pana vatthurūpaṃ sesarūpassa imesu navasu aññamaññapaccayaṃ apanetvā sesehi aṭṭhahi paccayehi paccayo hoti. Abhisaṅkhāraviññāṇaṃ pana asaññasattarūpassa vā pañcavokāre vā kammajassa suttantikapariyāyena upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti. Avasesaṃ paṭhamabhavaṅgato pabhuti sabbampi viññāṇaṃ tassa tassa nāmarūpassa yathārahaṃ paccayo hotīti veditabbaṃ. Vitthārato pana tassa paccayanaye dassiyamāne sabbāpi paṭṭhānakathā vitthāretabbā hotīti na taṃ ārabhāma.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『『paṭisandhināmarūpaṃ viññāṇapaccayā hotī』』ti? Suttato yuttito ca. Sutte hi 『『cittānuparivattino dhammā』』tiādinā (dha. sa. dukamātikā 62) nayena bahudhā vedanādīnaṃ viññāṇapaccayatā siddhā. Yuttito pana –

Cittajena hi rūpena, idha diṭṭhena sijjhati;

Adiṭṭhassāpi rūpassa, viññāṇaṃ paccayo iti.

Citte hi pasanne appasanne vā tadanurūpāni rūpāni uppajjamānāni diṭṭhāni. Diṭṭhena ca adiṭṭhassa anumānaṃ hotīti iminā idha diṭṭhena cittajarūpena adiṭṭhassāpi paṭisandhirūpassa viññāṇaṃ paccayo hotīti jānitabbametaṃ. Kammasamuṭṭhānassāpi hi tassa cittasamuṭṭhānasseva viññāṇapaccayatā paṭṭhāne (paṭṭhā. 1.1.53, 419) āgatāti. Evaṃ paccayanayato pettha viññātabbo vinicchayo.

Ettha ca 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti bhāsamānena bhagavatā yasmā upaparikkhamānānaṃ paṇḍitānaṃ paramatthato nāmarūpamattameva pavattamānaṃ dissati, na satto, na poso; tasmā appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ hotīti.

Viññāṇapaccayā nāmarūpapadaniddeso.

Saḷāyatanapadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 在結生或轉起中被稱為果報的名法,無論是與色法混合還是不混合,無論是結生識還是其他果報識,都以俱生、相互、依止、相應、果報、食、根、有、不離去這九種緣成為緣。對於所依色,在結生時以俱生、相互、依止、果報、食、根、不相應、有、不離去這九種緣成為緣。除了所依色之外,對其餘色法,在這九種緣中去掉相互緣,以其餘八種緣成為緣。而行識對無想有情的色法或五蘊有中的業生色,根據經典的方法,只以親依止的方式成為一種緣。應當理解,從第一有分心開始,其餘一切識對各自的名色,根據情況成為緣。若詳細解說其緣的方法,就需要闡述所有的發趣論的內容,因此我們不在此展開。 在這裡可能會有疑問:如何知道"結生名色是以識為緣"?從經典和理論兩方面來說。在經中,通過"隨心轉的法"等多種方式,已經確立了受等是以識為緣。從理論上說: 因為在此見到心生色, 所以知道識是未見色的緣。 因為我們看到,當心清凈或不清凈時,相應的色法生起。通過已見的可以推斷未見的,所以應當知道,通過在此見到的心生色,可以推知識也是未見的結生色的緣。因為在《發趣論》中也說,對於業所生的色法,識也像對心所生的色法一樣是緣。這樣,應當從"緣的方法"來理解判斷。 在這裡,當世尊說"識緣名色"時,因為對於觀察的智者來說,從究竟意義上只看到名色在運作,而不是有情或人;因此,這是沙門、婆羅門、天、魔、梵或世間任何人都無法推翻的無上法輪的轉動。 識緣名色的解釋完畢。 六處的解釋

  1. Nāmarūpapaccayā saḷāyatananiddese –

Nāmaṃ khandhattayaṃ rūpaṃ, bhūtavatthādikaṃ mataṃ;

Katekasesaṃ taṃ tassa, tādisasseva paccayo.

Yañhetaṃ saḷāyatanassa paccayabhūtaṃ nāmarūpaṃ, tattha nāmanti vedanādikkhandhattayaṃ, rūpaṃ pana sakasantatipariyāpannaṃ niyamato cattāri bhūtāni cha vatthūni jīvitindriyanti evaṃ bhūtavatthādikaṃ matanti veditabbaṃ. Taṃ pana 『『nāmañca rūpañca nāmarūpañca nāmarūpa』』nti evaṃ katekasesaṃ 『『chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatana』』nti evaṃ katekasesasseva saḷāyatanassa paccayoti veditabbaṃ. Kasmā? Yasmā āruppe nāmameva paccayo. Tañca chaṭṭhāyatanasseva, na aññassa. 『『Nāmapaccayā chaṭṭhāyatana』』nti hi abyākatavāre vakkhati. Idha saṅgahitameva hi tattha vibhattanti veditabbaṃ.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『『nāmarūpaṃ saḷāyatanassa paccayo』』ti? Nāmarūpabhāve bhāvato. Tassa tassa hi nāmassa rūpassa ca bhāve taṃ taṃ āyatanaṃ hoti, na aññathā. Sā panassa tabbhāvabhāvībhāvatā paccayanayasmiññeva āvibhavissati. Tasmā –

Paṭisandhiyaṃ pavatte vā, hoti yaṃ yassa paccayo;

Yathā ca paccayo hoti, tathā neyyaṃ vibhāvinā.

Tatrāyaṃ atthadīpanā –

Nāmameva hi āruppe, paṭisandhipavattisu;

Paccayo sattadhā chaṭṭhā, hoti taṃ avakaṃsato.

Kathaṃ? 『Paṭisandhiyaṃ』 tāva avakaṃsato sahajātaaññamaññanissayasampayuttavipākaatthiavigatapaccayehi sattadhā nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

『Pavatte』pi vipākaṃ vuttanayeneva paccayo hoti. Itaraṃ pana avakaṃsato vuttappakāresu paccayesu vipākapaccayavajjehi chahi paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Aññasmimpi bhave nāmaṃ, tatheva paṭisandhiyaṃ;

Chaṭṭhassa itaresaṃ taṃ, chahākārehi paccayo.

Āruppato hi aññasmimpi pañcavokārabhave taṃ vipākanāmaṃ hadayavatthuno sahāyaṃ hutvā chaṭṭhassa manāyatanassa yathā āruppe vuttaṃ tatheva avakaṃsato sattadhā paccayo hoti. Itaresaṃ panetaṃ pañcannaṃ cakkhāyatanādīnaṃ catumahābhūtasahāyaṃ hutvā sahajāta nissayavipākavippayuttaatthiavigatavasena chahākārehi paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Pavattepi tathā hoti, pākaṃ pākassa paccayo;

Apākaṃ avipākassa, chadhā chaṭṭhassa paccayo.

Pavattepi hi pañcavokārabhave yathā paṭisandhiyaṃ, tatheva vipākanāmaṃ vipākassa chaṭṭhāyatanassa avakaṃsato sattadhā paccayo hoti. Avipākaṃ pana avipākassa chaṭṭhassa avakaṃsatova tato vipākapaccayaṃ apanetvā chadhāva paccayo hoti. Vuttanayeneva panettha ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Tattheva sesapañcannaṃ, vipākaṃ paccayo bhave;

Catudhā avipākampi, evameva pakāsitaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 229. 在名色緣六處的解釋中—— 名為三蘊,色被認為是大種、所依等; 這是一部分代表全體,它是同類的緣。 這裡,作為六處的緣的名色中,名是指受等三蘊,色則應理解為屬於自相續的四大種、六所依和命根等,被認為是大種、所依等。這"名和色和名色"以一部分代表全體的方式,應理解為"第六處和六處"的緣。為什麼?因為在無色界中只有名是緣。而且它只是第六處的緣,不是其他處的緣。因為在無記分別中會說"名緣第六處"。應當理解,這裡所包含的就是在那裡所分別的。 這裡可能會有疑問:如何知道"名色是六處的緣"?因為名色存在時它就存在。因為當某種名和色存在時,相應的處就存在,不會有其他情況。而它們之間的這種相互依存關係將在緣的方法中變得明顯。因此—— 在結生或轉起中,是什麼的緣; 以及如何成為緣,智者應如此了知。 這裡是對意義的闡明—— 在無色界的結生和轉起中, 名至少以七種方式成為第六處的緣。 怎麼樣呢?首先,在"結生"時,名至少以俱生、相互、依止、相應、果報、有、不離去這七種方式成為第六處的緣。此外,有些以因緣,有些以食緣等其他方式成為緣。應當根據這個瞭解最多和最少的情況。 在"轉起"中,果報名也以前面所說的方式成為緣。而其他的名,至少以前面所說的緣中除去果報緣的六種方式成為緣。此外,有些以因緣,有些以食緣等其他方式成為緣。應當根據這個瞭解最多和最少的情況。 在其他有中,名在結生時, 對第六處和其他處,以六種方式成為緣。 因為在除無色界外的五蘊有中,那果報名與心所依處一起,對第六意處,如同在無色界所說的那樣,至少以七種方式成為緣。而對其他五處,即眼處等,與四大種一起,以俱生、依止、果報、不相應、有、不離去這六種方式成為緣。此外,有些以因緣,有些以食緣等其他方式成為緣。應當根據這個瞭解最多和最少的情況。 在轉起中也是如此,果報對果報是緣; 非果報對非果報,以六種方式是第六處的緣。 在五蘊有的轉起中,如同在結生時一樣,果報名對果報第六處,至少以七種方式成為緣。而非果報對非果報第六處,至少從中去掉果報緣,只以六種方式成為緣。這裡也應如前所說的方式瞭解最多和最少的情況。 在那裡,對其餘五處,果報成為緣; 非果報也是如此,以四種方式被解釋。

Tattheva hi pavatte sesānaṃ cakkhāyatanādīnaṃ pañcannaṃ cakkhuppasādādivatthukampi itarampi vipākanāmaṃ pacchājātavippayuttaatthiavigatapaccayehi catudhā paccayo hoti. Yathā ca vipākaṃ, avipākampi evameva pakāsitaṃ. Tasmā kusalādibhedampi tesaṃ catudhā paccayo hotīti veditabbaṃ. Evaṃ tāva nāmameva paṭisandhiyaṃ pavatte vā yassa yassa āyatanassa paccayo hoti, yathā ca hoti, tathā veditabbaṃ.

Rūpaṃ panettha āruppa-bhave bhavati paccayo;

Na ekāyatanassāpi, pañcakkhandhabhave pana.

Rūpato sandhiyaṃ vatthu, chadhā chaṭṭhassa paccayo;

Bhūtāni catudhā honti, pañcannaṃ avisesato.

Rūpato hi paṭisandhiyaṃ vatthurūpaṃ chaṭṭhassa manāyatanassa sahajātaaññamaññanissayavippayuttaatthiavigatapaccayehi chadhā paccayo hoti. Cattāri pana bhūtāni avisesato paṭisandhiyaṃ pavatte ca yaṃ yaṃ āyatanaṃ uppajjati, tassa tassa vasena pañcannampi cakkhāyatanādīnaṃ sahajātanissayaatthiavigatapaccayehi catudhā paccayā honti.

Tidhā jīvitametesaṃ, āhāro ca pavattiyaṃ;

Tāneva chadhā chaṭṭhassa, vatthu tasseva pañcadhā.

Etesaṃ pana cakkhādīnaṃ pañcannaṃ paṭisandhiyaṃ pavatte ca atthiavigataindriyavasena rūpajīvitaṃ tidhā paccayo hoti.

『Āhāro cā』ti āhāro ca atthiavigataāhāravasena tidhā paccayo hoti. So ca kho ye sattā āhārūpajīvino, tesaṃ āhārānugate kāye pavattiyaṃyeva, no paṭisandhiyaṃ. Tāni pana pañca cakkhāyatanādīni chaṭṭhassa cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇasaṅkhātassa manāyatanassa nissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena chahākārehi paccayā honti pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Ṭhapetvā pana pañca viññāṇāni tasseva avasesamanāyatanassa vatthurūpaṃ nissayapurejātavippayuttaatthiavigatavasena pañcadhā paccayo hoti pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Evaṃ rūpameva paṭisandhiyaṃ pavatte vā yassa yassa āyatanassa paccayo hoti yathā ca hoti tathā veditabbaṃ.

Nāmarūpaṃ panubhayaṃ, hoti yaṃ yassa paccayo;

Yathā ca tampi sabbattha, viññātabbaṃ vibhāvinā.

Seyyathidaṃ – paṭisandhiyaṃ tāva pañcavokārabhave khandhattayavatthurūpasaṅkhātaṃ nāmarūpaṃ chaṭṭhāyatanassa sahajātaaññamaññanissayavipākasampayuttavippayuttaatthiavigatapaccayādīhi paccayo hotīti idamettha mukhamattaṃ. Vuttanayānusārena pana sakkā sabbaṃ yojetunti na ettha vitthāro dassitoti.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanapadaniddeso.

Phassapadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,轉起中,其他的眼處等五處,眼的清凈等所依,果報名稱是與後生相應的,依止、相應、果報、不相應、有、不離去這幾種緣成為緣。果報與非果報也是如此,被解釋為這樣的。因此,善等的種類也是以四種方式成為緣。這樣,名在結生或轉起中,作為各自的處的緣,應當如此理解。 色法在這裡則在無色有中成為緣; 而在五蘊有中,甚至對單一處也是如此。 從色法的角度看,作為所依的對象,第六處的緣以六種方式成為緣; 四大種以四種方式存在,五種沒有區別。 從色法的結生來看,作為所依的對象,第六意處的緣以俱生、相互、依止、果報、不相應、有、不離去這六種緣成為緣。而四大種在轉起中,無論是哪個處生起,五種眼處等也以四種緣存在。 在這方面,生命是三種的,食物也是如此; 它們在第六處的緣中也是五種。 對於這些眼等處,在結生或轉起中,依止於色法的生命是三種的。 「食物」是指依止於食物的生命是三種的。那些以食物為生的有情,在身體的轉起中,確實如此,而不是在結生中。對於這五種眼處等,第六處的眼、耳、鼻、舌、身體、意識等,依止於前生的感官,以六種方式成為緣,在轉起中,而不是結生中。除了這五種意識外,作為其餘的所依,第六處的色法依止於前生的感官,以五種方式成為緣,在轉起中,而不是結生中。這樣,色法在結生或轉起中,作為各自的處的緣,應當如此理解。 名色則是兩者,作為各自的緣; 如同在各處,智者應當如此理解。 例如,在結生中,五蘊有的三蘊作為所依的對象,名色以俱生、相互、依止、果報、相應、有、不離去等幾種緣成為第六處的緣,這裡是其主要內容。根據所說的方式,能夠將所有的內容結合起來,而不是在這裡展開詳細的解釋。 名色緣六處的解釋完畢。 觸的解釋。

  1. Saḷāyatanapaccayā phassaniddese –

Chaḷeva phassā saṅkhepā, cakkhusamphassaādayo;

Viññāṇamiva battiṃsa, vitthārena bhavanti te.

『Saṅkhepato』 hi pāḷiyaṃ cakkhusamphassoti ādayo chaḷeva phassā āgatā. Vitthārena pana cakkhusamphassādayo pañca kusalavipākā pañca akusalavipākāti dasa, sesā bāvīsati lokiyavipākaviññāṇasampayuttā ca bāvīsatīti evaṃ sabbepi saṅkhārapaccayā vuttaviññāṇamiva bāttiṃsa honti. Yaṃ panetassa bāttiṃsavidhassāpi phassassa paccayo saḷāyatanaṃ. Tattha –

Chaṭṭhena saha ajjhattaṃ, cakkhādiṃ bāhirehipi;

Saḷāyatanamicchanti, chahi saddhiṃ vicakkhaṇā.

Tattha ye tāva 『『upādinnakapavattikathā aya』』nti ekasantatipariyāpannameva paccayaṃ paccayuppannañca dīpenti, te chaṭṭhāyatanapaccayā phassoti pāḷianusārato āruppe chaṭṭhāyatanañca aññattha sabbasaṅgahato saḷāyatanañca phassassa paccayoti ekadesasarūpekasesaṃ katvā chaṭṭhena saha ajjhattaṃ cakkhādiṃ saḷāyatananti icchanti. Tañhi chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatanantveva saṅghaṃ gacchati. Ye pana paccayuppannameva ekasantatipariyāpannaṃ dīpenti, paccayaṃ pana bhinnasantānampi, te yaṃ yaṃ āyatanaṃ phassassa paccayo hoti taṃ sabbaṃ dīpentā bāhirampi pariggahetvā tadeva chaṭṭhena saha ajjhattaṃ bāhirehipi rūpāyatanādīhi saddhiṃ saḷāyatananti icchanti. Tampi hi chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatananti etesaṃ ekasese kate saḷāyatanantveva saṅkhaṃ gacchati.

Etthāha – na sabbāyatanehi eko phasso sambhoti, nāpi ekamhā āyatanā sabbe phassā, ayañca saḷāyatanapaccayā phassoti ekova vutto, so kasmāti? Tatridaṃ vissajjanaṃ – saccametaṃ. Sabbehi eko ekamhā vā sabbe na sambhonti, sambhoti pana anekehi eko; yathā cakkhusamphasso cakkhāyatanā rūpāyatanā cakkhuviññāṇasaṅkhātā manāyatanā avasesā sampayuttadhammāyatanā cāti evaṃ sabbattha yathānurūpaṃ yojetabbaṃ. Tasmā eva hi –

Eko panekāyatana-ppabhavo iti dīpito;

Phassoyaṃ ekavacana-niddesenidha tādinā.

『Ekavacananiddesenā』ti saḷāyatanapaccayā phassoti iminā hi ekavacananiddesena anekehi āyatanehi eko phasso hotīti tādinā dīpitoti attho. Āyatanesu pana –

Chadhā pañca tato ekaṃ, navadhā bāhirāni cha;

Yathāsambhavametassa, paccayatte vibhāvaye.

Tatrāyaṃ vibhāvanā – cakkhāyatanādīni tāva pañca cakkhusamphassādibhedato pañcavidhassa phassassa nissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena chadhā paccayā honti. Tato paraṃ ekaṃ vipākamanāyatanaṃ anekabhedassa vipākamanosamphassassa sahajātaaññamaññanissayavipākaāhāraindriyasampayuttaatthiavigatavasena navadhā paccayo hoti. Bāhiresu pana rūpāyatanaṃ cakkhusamphassassa ārammaṇapurejātaatthiavigatavasena catudhā paccayo hoti. Tathā saddāyatanādīni sotasamphassādīnaṃ. Manosamphassassa pana tāni dhammāyatanañca tathā ca ārammaṇapaccayamatteneva cāti evaṃ bāhirāni cha yathāsambhavametassa paccayatte vibhāvayeti.

Saḷāyatanapaccayā phassapadaniddeso.

Vedanāpadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 230. 在六處緣觸的解釋中—— 六種觸法簡要來說,眼觸等; 如同識法的三十種,詳細來說,它們存在。 「從簡要來說」,在巴利文中,眼觸等六種觸法已經出現。詳細來說,眼觸等有五種善果和五種惡果,共有十種,其餘的則是二十二種世俗果報識相應的,因此總共是三十種,如同所說的緣法。至於這些三十種觸法的緣則是六處。 在這裡—— 第六處與內在的眼等一起, 六處與外在的也一起; 六處的觸法是由此而來, 與六種一起,智者應當明瞭。 在這裡,那些說「這是依賴於所取的轉起之法」的,只有一條相續的緣法,說明了緣法的產生,這些是由第六處的緣法所生的觸法;而六處的觸法與其他的觸法,整體上被稱為六處的觸法。因為在這裡,六處的觸法與六處的觸法是相互關聯的。 在此應當注意——並非所有的處都能產生一種觸法,也並非從一個處就能產生所有的觸法,而是通過六處的緣法來說明一種觸法,為什麼呢?對此的解釋是——確實如此。並非所有處能產生一種觸法,但許多處能產生一種觸法;例如,眼觸與眼處、色法、眼識、意識,以及其他相應法則,皆應如此理解。因此確實是—— 一個卻由多處所生, 觸法此處以單一的方式被描述。 「以單一的方式描述」,因此觸法是由六處緣法所生的,這裡以單一的方式描述,意味著由多個處所生的單一觸法。至於處的方面—— 六處中有五種,外在的有九種; 根據適當的情況,緣法應當被闡明。 在這裡,闡明如下——眼處等五處,因眼觸等的不同而產生的五種觸法,依止於前生的感官,以不相應的方式成為六種緣。之後,一個果報的意識處,因多種不同的果報意識的眼觸等相應的緣,成為九種緣。至於外在的色法,眼觸的緣依止於所依的對象,成為四種緣。聲音處等也如此。至於意識觸法,那些法則是由法處所依,僅依賴於所依的對象而已,因此外在的六處根據適當的情況闡明緣法。 六處緣觸的解釋完畢。 感受的解釋。

  1. Phassapaccayā vedanāniddese –

Dvārato vedanā vuttā, cakkhusamphassajādikā;

Chaḷeva tā pabhedena, ekūnanavutī matā.

Cakkhusamphassajāvedanātiādinā hi nayena pāḷiyaṃ imā cakkhusamphassajādikā dvārato chaḷeva vedanā vuttā. Tā pana pabhedena ekūnanavutiyā cittehi sampayuttattā ekūnanavutīti matā.

Vedanāsu panetāsu, idha bāttiṃsa vedanā;

Vipākacittayuttāva, adhippetāti bhāsitā.

Aṭṭhadhā tattha pañcannaṃ, pañcadvāramhi paccayo;

Sesānaṃ ekadhā phasso, manodvārepi so tathā.

Tattha hi pañcadvāre cakkhupasādādivatthukānaṃ pañcannaṃ vedanānaṃ cakkhusamphassādiko phasso sahajātaaññamaññanissayavipākaāhārasampayuttaatthiavigatavasena aṭṭhadhā paccayo hoti. Sesānaṃ pana ekekasmiṃ dvāre sampaṭicchanasantīraṇatadārammaṇavasena pavattānaṃ kāmāvacaravipākavedanānaṃ cakkhusamphassādiko phasso upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti.

『Manodvārepi so tathā』ti manodvārepi hi tadārammaṇavasena pavattānaṃ kāmāvacaravipākavedanānaṃ so sahajātamanosamphassasaṅkhāto phasso tatheva aṭṭhadhā paccayo hoti, paṭisandhibhavaṅgacutivasena ca pavattānaṃ tebhūmakavipākavedanānampi. Yā panetā manodvāre tadārammaṇavasena pavattā kāmāvacaravedanā, tāsaṃ manodvāre āvajjanasampayutto manosamphasso upanissayavasena ekadhā paccayo hotīti.

Phassapaccayā vedanāpadaniddeso.

Taṇhāpadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 231. 在觸緣受的解釋中—— 從門的角度說,受被稱為眼觸所生等; 這六種受,從分類來看,被認為有八十九種。 因為在巴利文中,以"眼觸所生受"等方式,從門的角度說明了這六種受。而這些受,從分類來看,因為與八十九種心相應,所以被認為有八十九種。 在這些受中,這裡所指的三十二種受; 只是與果報心相應的,被如此解釋。 在五門中,對五種受有八種緣; 對其餘的受,觸是一種緣,在意門中也是如此。 在這裡,在五門中,對以眼凈色等為所依的五種受,眼觸等以俱生、相互、依止、果報、食、相應、有、不離去這八種方式成為緣。而對其餘的受,在每一門中,以領受、推度、彼所緣的方式轉起的欲界果報受,眼觸等只以親依止的方式成為一種緣。 "在意門中也是如此",因為在意門中,對以彼所緣的方式轉起的欲界果報受,那被稱為俱生意觸的觸,同樣以八種方式成為緣,對以結生、有分、死的方式轉起的三界果報受也是如此。而對那些在意門中以彼所緣的方式轉起的欲界受,意門中與轉向相應的意觸,以親依止的方式成為一種緣。 觸緣受的解釋完畢。 愛的解釋。

  1. Vedanāpaccayā taṇhāniddese –

Rūpataṇhādibhedena, cha taṇhā idha dīpitā;

Ekekā tividhā tattha, pavattākārato matā.

Imasmiñhi vedanāpaccayā taṇhāniddese 『seṭṭhiputto brāhmaṇaputto』ti pitito nāmavasena putto viya imā rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti ārammaṇato nāmavasena cha taṇhā dīpitā pakāsitā kathitāti attho. Tattha rūpe taṇhā rūpataṇhāti iminā nayena padattho veditabbo.

Tāsu ca pana taṇhāsu ekekā taṇhā pavattiākārato kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhāti evaṃ tividhā matā. Rūpataṇhā eva hi yadā cakkhussa āpāthagataṃ rūpārammaṇaṃ kāmassādavasena assādayamānā pavattati, tadā kāmataṇhā nāma hoti. Yadā tadevārammaṇaṃ dhuvaṃ sassatanti pavattāya sassatadiṭṭhiyā saddhiṃ pavattati, tadā bhavataṇhā nāma hoti. Sassatadiṭṭhisahagato hi rāgo bhavataṇhāti vuccati. Yadā pana tadevārammaṇaṃ 『『ucchijjati vinassatī』』ti pavattāya ucchedadiṭṭhiyā saddhiṃ pavattati, tadā vibhavataṇhā nāma hoti. Ucchedadiṭṭhisahagato hi rāgo vibhavataṇhāti vuccati. Eseva nayo saddataṇhādīsupīti etā aṭṭhārasa taṇhā honti.

Tā ajjhattarūpādīsu aṭṭhārasa, bahiddhā aṭṭhārasāti chattiṃsa. Iti atītā chattiṃsa, anāgatā chattiṃsa, paccuppannā chattiṃsāti aṭṭhasataṃ taṇhā honti. Tā pana saṃṅkhippamānā rūpādiārammaṇavasena cha, kāmataṇhādivasena vā tissova taṇhā hontīti veditabbā. Yasmā panime sattā puttaṃ assādetvā putte mamattena dhātiyā viya rūpādiārammaṇavasena uppajjamānaṃ vedanaṃ assādetvā vedanāya mamattena rūpādiārammaṇadāyakānaṃ cittakāragandhabbagandhikasūdatantavāyarasāyanavidhāyakavejjādīnaṃ mahāsakkāraṃ karonti, tasmā sabbāpesā vedanāpaccayā taṇhā hotīti veditabbā.

Yasmā cettha adhippetā, vipākasukhavedanā;

Ekāva ekadhā cesā, tasmā taṇhāya paccayo.

『Ekadhā』ti upanissayapaccayena paccayo hoti. Yasmā vā –

Dukkhī sukhaṃ patthayati, sukhī bhiyyopi icchati;

Upekkhā pana santattā, sukhamicceva bhāsitā.

Taṇhāya paccayā tasmā, honti tissopi vedanā;

Vedanāpaccayā taṇhā, iti vuttā mahesinā.

Vedanā paccayā cāpi, yasmā nānusayaṃ vinā;

Hoti tasmā na sā hoti, brāhmaṇassa vusīmatoti.

Vedanāpaccayā taṇhāpadaniddeso.

Upādānapadaniddeso

  1. 在受緣渴求的解釋中—— 根據色渴求的不同,這裡提到六種渴求; 每一種在此被認為是三種,從轉起的方式來看。 在這受緣渴求的解釋中,「最上等的,婆羅門之子」就像是父親的名字所稱的兒子一樣,這裡的色渴求……等……法渴求以對象的名稱被提到,共有六種渴求被揭示。這裡的色渴求應當理解為「色渴求」。 在這些渴求中,每一種渴求根據轉起的方式被認為是欲渴求、存在渴求、和棄渴求,因而被認為是三種。色渴求確實是,當眼睛所接觸的色法作為慾望的對象被享受時,那就是欲渴求。當同一對像被認為是恒常不變的,被認為是永恒的,因此與永恒見相應時,那就是存在渴求。與永恒見相應的貪慾被稱為存在渴求。當同一對像被認為是「會消失、會滅亡」的,被認為與斷滅見相應時,那就是棄渴求。與斷滅見相應的貪慾被稱為棄渴求。此類推,關於信渴求等,這樣便有十八種渴求。 在內在的色等方面有十八種,在外在的則有三十六種。如此,過去有三十六種,未來有三十六種,現在有三十六種,這樣總共有一百零八種渴求。而這些渴求,簡要來說,以色等對像為依據的有六種,欲渴求等方面則有三種,故應理解為只有三種渴求。因為這些眾生像是以「兒子」為名的父親一樣,以色等對像為依據生起的受,因而以受為名的給予者,像是心、色、香、味、觸等的主宰者,因而產生極大的尊重,因此所有這些受緣渴求都是應當理解的。 因為這裡所指的是,果報的快樂受; 每一種都是以一種的方式,因此渴求是緣。 「以一種的方式」是指親依止的緣。因為—— 痛苦者渴求快樂,快樂者更渴求; 而平等者則寧靜,渴求快樂的確如此。 因渴求而生的因此,三種受也存在; 受緣渴求,如此被偉者所說。 受緣也如此,因為沒有潛藏的; 因此它不成為,婆羅門的完美者。 受緣渴求的解釋完畢。 執取的解釋。

  2. Taṇhāpaccayā upādānaniddese –

Upādānāni cattāri, tāni atthavibhāgato;

Dhammasaṅkhepavitthārā, kamato ca vibhāvaye.

Pāḷiyañhi upādānanti kāmupādānaṃ…pe… attavādupādānanti imāni cattāri upādānāni āgatāni. Tesaṃ ayaṃ atthavibhāgo – vatthusaṅkhātaṃ kāmaṃ upādiyatīti kāmupādānaṃ. Kāmo ca so upādānañcātipi kāmupādānaṃ. Upādānanti daḷhaggahaṇaṃ. Daḷhattho hettha upasaddo upāyāsa-upakaṭṭhādīsu viya. Tathā diṭṭhi ca sā upādānañcāti diṭṭhupādānaṃ. Diṭṭhiṃ upādiyatīti vā diṭṭhupādānaṃ. Sassato attā ca loko cātiādīsu hi purimadiṭṭhiṃ uttaradiṭṭhi upādiyati. Tathā sīlabbataṃ upādiyatīti sīlabbatupādānaṃ. Sīlabbatañca taṃ upādānañcātipi sīlabbatupādānaṃ. Gosīlagovatādīni hi evaṃ suddhīti abhinivesato sayameva upādānānīti. Tathā vadanti etenāti vādo, upādiyanti etenāti upādānaṃ. Kiṃ vadanti upādiyanti vā? Attānaṃ. Attano vādupādānaṃ attavādupādānaṃ. Attavādamattameva vā attāti upādiyanti etenāti attavādupādānaṃ. Ayaṃ tāva tesaṃ atthavibhāgo.

『Dhammasaṅkhepavitthāre』 pana kāmupādānaṃ tāva 『『tattha katamaṃ kāmupādānaṃ? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ – idaṃ vuccati kāmupādāna』』nti āgatattā saṅkhepato taṇhādaḷhattaṃ vuttaṃ. Taṇhādaḷhattaṃ nāma purimataṇhāupanissayapaccayena daḷhasambhūtā uttarataṇhā eva. Keci panāhu – appattavisayapatthanā taṇhā, andhakāre corassa hatthappasāraṇaṃ viya. Sampattavisayaggahaṇaṃ upādānaṃ, tasseva bhaṇḍaggahaṇaṃ viya. Appicchatāsantuṭṭhitāpaṭipakkhā ca te dhammā. Tathā pariyesanārakkhadukkhamūlāti. Sesupādānattayaṃ pana saṅkhepato diṭṭhimattameva.

Vitthārato pana pubbe rūpādīsu vuttāya aṭṭhasatappabhedāyapi taṇhāya daḷhabhāvo kāmupādānaṃ. Dasavatthukā micchādiṭṭhi diṭṭhupādānaṃ. Yathāha – 『『tattha katamaṃ diṭṭhupādānaṃ? Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… sacchikatvā pavedentīti yā evarūpā diṭṭhi…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati diṭṭhupādāna』』nti (dha. sa. 1221; vibha. 938) sīlavatehi suddhiparāmasanaṃ pana sīlabbatupādānaṃ. Yathāha – 『『tattha katamaṃ sīlabbatupādānaṃ? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi, vatena suddhi, sīlabbatena suddhīti yā evarūpā diṭṭhi…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati sīlabbatupādāna』』nti (dha. sa. 1222; vibha. 938). Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi attavādupādānaṃ. Yathāha – 『『tattha katamaṃ attavādupādānaṃ? Idha assutavā puthujjano…pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati attavādupādāna』』nti (dha. sa. 1223; vibha. 938). Ayamettha dhammasaṅkhepavitthāro.

『Kamato』ti ettha pana tividho kamo – uppattikkamo, pahānakkamo, desanākkamo ca. Tattha anamatagge saṃsāre imassa paṭhamaṃ uppattīti abhāvato kilesānaṃ nippariyāyena uppattikkamo na vuccati. Pariyāyena pana yebhuyyena ekasmiṃ bhave attaggāhapubbaṅgamo sassatucchedābhiniveso. Tato 『『sassato ayaṃ attā』』ti gaṇhato attavisuddhatthaṃ sīlabbatupādānaṃ, ucchijjatīti gaṇhato paralokanirapekkhassa kāmupādānanti evaṃ paṭhamaṃ attavādupādānaṃ, tato diṭṭhisīlabbatakāmupādānānīti ayametesaṃ ekasmiṃ bhave uppattikkamo.

以下是巴利文的完整直譯: 233. 在渴愛緣執取的解釋中—— 四種執取,從意義的分析來看; 從法的簡略和詳細,以及次第來闡明。 在巴利文中,執取被說為欲執取……乃至……我語執取,這四種執取被提到。它們的意義分析如下:執取被稱為欲的對象,因此是欲執取。欲和執取,因此也是欲執取。執取意味著牢固的抓取。這裡的"upa"字首表示堅固的意思,如在"憂惱"、"靠近"等詞中一樣。同樣,見解和執取,因此是見執取。或者說,執取見解,因此是見執取。因為在"我和世界是永恒的"等見解中,後面的見解執取前面的見解。同樣,執取戒禁,因此是戒禁取。戒禁和執取,因此也是戒禁取。因為牛戒、牛禁等被認為是清凈的,因此本身就是執取。同樣,以此說話,因此是語;以此執取,因此是執取。說什麼或執取什麼?自我。自我的語言執取是我語執取。或者說,僅僅是自我的語言,以此執取,因此是我語執取。這是它們的意義分析。 在"法的簡略和詳細"中,首先欲執取被說為:"什麼是欲執取?對欲的欲求、欲貪、欲喜、欲愛、欲戀、欲熱惱、欲迷醉、欲執著——這被稱為欲執取。"因此簡略來說,是渴愛的堅固。渴愛的堅固意味著以前面的渴愛為親依止緣而生起的更強烈的後面的渴愛。有些人說:渴愛是對未得到的對象的欲求,如同小偷在黑暗中伸手。執取是對已得到的對象的抓取,如同抓住那個物品。它們是少欲知足的對立法。同樣,它們是尋求、保護和苦的根源。其餘三種執取簡略來說只是見解而已。 詳細來說,前面所說的對色等一百零八種渴愛的堅固狀態是欲執取。十事邪見是見執取。如所說:"什麼是見執取?沒有佈施,沒有供養……乃至……親自證知后宣說——這樣的見解……乃至……顛倒執著——這被稱為見執取。"而以戒禁為清凈的執著是戒禁取。如所說:"什麼是戒禁取?在此之外,沙門婆羅門以戒為清凈,以禁為清凈,以戒禁為清凈——這樣的見解……乃至……顛倒執著——這被稱為戒禁取。"二十事有身見是我語執取。如所說:"什麼是我語執取?在此,未聽聞的凡夫……乃至……未受訓練于善士法,認為色是我……乃至……顛倒執著——這被稱為我語執取。"這是這裡法的簡略和詳細。 "次第"在這裡有三種:生起的次第、斷除的次第和教說的次第。在這裡,因為在無始的輪迴中沒有"這個最先生起"的說法,所以不說煩惱的無比喻的生起次第。但是比喻來說,通常在一生中,首先是以我執為先導的常見和斷見的執著。然後,對於執著"這個我是常恒的"人來說,爲了自我清凈而有戒禁取;對於執著"會斷滅"的人來說,不顧及來世而有欲執取。這樣,首先是我語執取,然後是見執取、戒禁取和欲執取,這是它們在一生中的生起次第。

Diṭṭhupādānādīni cettha paṭhamaṃ pahīyanti sotāpattimaggavajjhattā. Kāmupādānaṃ pacchā arahattamaggavajjhattāti. Ayametesaṃ pahānakkamo.

Mahāvisayattā pana pākaṭattā ca etesu kāmupādānaṃ paṭhamaṃ desitaṃ. Mahāvisayañhi taṃ aṭṭhacittasampayogā. Appavisayāni itarāni catucittasampayogā. Yebhuyyena ca ālayarāmatāya pajāya pākaṭaṃ kāmupādānaṃ, na itarāni. Kāmupādānavā vatthukāmānaṃ samadhigamatthaṃ kotūhalamaṅgalādibahulo hoti, na sassatadiṭṭhīti tadanantaraṃ diṭṭhupādānaṃ. Taṃ pabhijjamānaṃ sīlabbataattavādupādānavasena duvidhaṃ hoti. Tasmiṃ dvaye gokiriyaṃ vā kukkurakiriyaṃ vā disvāpi veditabbato oḷārikanti sīlabbatupādānaṃ paṭhamaṃ desitaṃ, sukhumattā ante attavādupādānanti ayametesaṃ desanākkamo.

Taṇhā ca purimassettha, ekadhā hoti paccayo;

Sattadhā aṭṭhadhā vāpi, hoti sesattayassa sā.

Ettha ca evaṃ desite upādānacatukke purimassa kāmupādānassa kāmataṇhā upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti taṇhābhinanditesu visayesu uppattito. Sesattayassa pana sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatahetuvasena sattadhā vā upanissayena saha aṭṭhadhā vāpi paccayo hoti. Yadā ca sā upanissayavasena paccayo hoti tadā asahajātāva hotīti.

Taṇhāpaccayā upādānapadaniddeso.

Bhavapadaniddeso

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,見執取等首先被斷除,因為它們是由入流道所斷。欲執取最後被斷除,因為它是由阿羅漢道所斷。這是它們的斷除次第。 因為範圍廣泛且明顯,所以在這些中欲執取首先被教導。它確實範圍廣泛,與八種心相應。其他的範圍較小,與四種心相應。對於大多數喜愛執著的人來說,欲執取是明顯的,其他的則不然。欲執取者爲了獲得慾望對象,多有好奇和吉祥儀式等,而不是常見。因此緊接著是見執取。它分為戒禁取和我語執取兩種。在這兩者中,即使看到牛的行為或狗的行為也能理解,所以粗顯的戒禁取首先被教導,因為微細所以我語執取最後被教導。這是它們的教說次第。 渴愛在這裡對第一種,以一種方式成為緣; 對其餘三種,以七種或八種方式成為緣。 在這裡,如此教導的四種執取中,對第一種欲執取,欲愛以親依止的方式成為一種緣,因為它在渴愛所喜愛的對象中生起。對其餘三種,以俱生、相互、依止、相應、有、不離去、因的方式成為七種緣,或者加上親依止成為八種緣。當它以親依止的方式成為緣時,它不是俱生的。 渴愛緣執取的解釋完畢。 有的解釋。

  1. Upādānapaccayā bhavaniddese –

Atthato dhammato ceva, sātthato bhedasaṅgahā;

Yaṃ yassa paccayo ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha bhavatīti bhavo. Duvidhenāti dvīhi ākārehi pavattitoti attho. Athavā duvidhenāti paccate karaṇavacanaṃ, duvidhoti vuttaṃ hoti. Atthīti saṃvijjati. Kammameva bhavo kammabhavo. Upapattiyeva bhavo upapattibhavo. Ettha ca upapatti bhavatīti bhavo. Kammaṃ pana yathā sukhakāraṇattā 『『sukho buddhānamuppādo』』ti (dha. pa. 194) vutto, evaṃ bhavakāraṇattā phalavohārena bhavoti veditabbaṃ. Tattha katamo kammabhavoti tesu dvīsu bhavesu yo kammabhavoti vutto, so katamoti attho. Puññābhisaṅkhārādayo vuttatthā eva. Sabbanti anavasesaṃ. Bhavaṃ gacchati gameti cāti bhavagāmi. Iminā lokuttaraṃ paṭikkhipati. Ayañhi vaṭṭakathā, tañca vivaṭṭanissitanti. Karīyatīti kammaṃ.

Kāmabhavādīsu kāmasaṅkhāto bhavo kāmabhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Saññāvataṃ bhavo, saññā vā ettha bhave atthīti saññābhavo. Vipariyāyena asaññābhavo. Oḷārikasaññāya abhāvā sukhumāya ca bhāvā neva saññā nāsaññā asmiṃ bhaveti nevasaññānāsaññābhavo. Ekena rūpakkhandhena vokiṇṇo bhavo ekavokārabhavo. Eko vā vokāro assa bhavassāti ekavokārabhavo. Eseva nayo catuvokārapañcavokārabhavesu. Ayaṃ vuccati upapattibhavoti esa navavidhopi upapattibhavo nāma vuccatīti. Evaṃ tāvettha 『atthato』 viññātabbo vinicchayo.

『Dhammato』 pana ettha hi puññābhisaṅkhāro dhammato terasa cetanā, apuññābhisaṅkhāro dvādasa, āneñjābhisaṅkhāro catasso. 『『Sabbampi bhavagāmikamma』』nti etena sabbepete dhammā cetanā sampayuttā vā kammasaṅkhātā ācayagāmino dhammā saṅgahitā. Kāmabhavo pañca upādinnakkhandhā, tathā rūpabhavo, arūpabhavo cattāro, saññābhavo catupañca, asaññābhavo eko upādinnakkhandho, nevasaññānāsaññābhavo cattāro. Ekavokārabhavādayo ekacatupañcakkhandhā upādinnakkhandhehīti evamettha 『dhammato』pi viññātabbo vinicchayo.

『Sātthato』ti yathā ca bhavaniddese tatheva kāmañca saṅkhāraniddesepi puññābhisaṅkhārādayova vuttā, evaṃ santepi purimā atītakammavasena idha paṭisandhiyā paccayattā vuttā. Ime paccuppannakammavasena āyatiṃ paṭisandhiyā paccayattāti punavacanaṃ sātthakameva. Pubbe vā 『『tattha katamo puññābhisaṅkhāro? Kusalacetanā kāmāvacarā』』ti evamādinā nayena cetanāva saṅkhārāti vuttā. Idha pana 『『sabbampi bhavagāmikamma』』nti vacanato cetanāsampayuttāpi. Pubbe ca viññāṇapaccayameva kammaṃ saṅkhārāti vuttaṃ, idāni asaññābhavanibbattakampi. Kiṃ vā bahunā? 『『Avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti ettha puññābhisaṅkhārādayova kusalākusaladhammā vuttā. 『『Upādānapaccayā bhavo』』ti idha pana upapattibhavassāpi saṅgahitattā kusalākusalābyākatā dhammā vuttā. Tasmā sabbathāpi sātthakamevidaṃ punavacananti. Evamettha 『sātthato』pi viññātabbo vinicchayo.

  1. 在執取緣生的解釋中—— 從意義和法的角度來看,意圖和分裂的總和; 每一種緣的性質,應當被明瞭和判斷。 在這裡,「生」是指「生」。「二種」是指以兩種方式發生的意思。或者說,「二種」是指產生的緣。意義是存在。只有業才是生,業生則是生。再生則是生。這裡的再生即是生。業因為是快樂的因,因此被說為「佛的生起」(《法句經》194),同樣,因生的緣也應當被理解為生。這裡,什麼是業生?在這兩種生中,被稱為業生的是什麼?是指善業的意圖等。所有的,毫無例外。生的意思是「去,走」。通過這個排除世間的。這裡確實是輪迴的教說,而它依賴於輪迴的解脫。做的意思是業。 在欲生等中,被稱為欲的生是欲生。這同樣適用於色生和無色生。帶有意識的生,意識在這裡是存在的意思,因此是意識生。反之,則是無意識生。以粗顯的意識為缺乏而微細的生既不是意識也不是無意識。以一種色蘊為基礎的生是單一的生。單一的生是生的意思。這同樣適用於四種生和五種生。這裡被稱為再生,因此這九種再生也被稱為再生。如此在這裡「意義上」應當被明瞭和判斷。 從法的角度來看,這裡善業的意圖有十三種,惡業的意圖有十二種,無為的意圖有四種。「所有的生業」因此所有這些法是與意圖相應的,作為業的種類的法被歸納。欲生有五種依附的蘊,同樣色生、無色生有四種,意識生有五種,無意識生有四種。單一的生等同於單一的四種或五種蘊。如此在這裡「法上」也應當被明瞭和判斷。 「意義上」如同在生的解釋中,欲的意圖等善業的意圖也被說到,因此在此也提到前面的過去業因。這裡是由於目前的業因而被提到的再生。因此前面也提到:「什麼是善業的意圖?是善的意圖。」以這樣的方式,意圖被說到。而在這裡,「所有的生業」則是與意圖相應的。前面也說過,意識是業的意圖,現在也包括無意識生的產生。何必多言?「無明為緣的業」在這裡善業、惡業等被提到。「執取緣生」在這裡由於再生的因而被歸納為善、惡、不可說的法。因此在各個方面都是有意義的。如此在這裡「意義上」也應當被明瞭和判斷。

『Bhedasaṅgahā』ti upādānapaccayā bhavassa bhedato ceva saṅgahato ca. Yañhi kāmupādānapaccayā kāmabhavanibbattakaṃ kammaṃ kariyati, so kammabhavo. Tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ kāmupādānapaccayā dve kāmabhavā, tadantogadhāva saññābhavapañcavokārabhavā; dve rūpabhavā, tadantogadhāva saññābhavaasaññābhavaekavokārabhavapañcavokārabhavā; dve arūpabhavā, tadantogadhāva saññābhavanevasaññānāsaññābhavacatuvokārabhavāti saddhiṃ antogadhehi cha bhavā. Yathā ca kāmupādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi cha bhavā tathā sesupādānapaccayāpīti evaṃ upādānapaccayā bhedato saddhiṃ antogadhehi catuvīsati bhavā.

Saṅgahato pana kammabhavaṃ upapattibhavañca ekato katvā kāmupādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi eko kāmabhavo, tathā rūpārūpabhavāti tayo bhavā. Tathā sesupādānapaccayāpīti evaṃ upādānapaccayā saṅgahato saddhiṃ antogadhehi dvādasa bhavā. Apica avisesena upādānapaccayā kāmabhavūpagaṃ kammaṃ kammabhavo. Tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ upādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi dve kāmabhavā, dve rūpabhavā, dve arūpabhavāti aparenapi pariyāyena saṅgahato cha bhavā. Kammabhavaupapattibhavabhedaṃ vā anupagamma saddhiṃ antogadhehi kāmabhavādivasena tayo bhavā honti. Kāmabhavādibhedañcāpi anupagamma kammabhavaupapattibhavavasena dve bhavā honti. Kammupapattibhedañca anupagamma upādānapaccayā bhavoti bhavavasena eko bhavo hotīti. Evamettha upādānapaccayassa bhavassa bhedasaṅgahāpi viññātabbo vinicchayo.

『Yaṃ yassa paccayo cevā』ti yañcettha upādānaṃ yassa paccayo hoti, tatopi viññātabbo vinicchayoti attho. Kiṃ panettha kassa paccayo hoti? Yaṃ kiñci yassa kassaci paccayo hotiyeva. Ummattako viya hi puthujjano. So 『idaṃ yuttaṃ, idaṃ ayutta』nti avicāretvā yassa kassaci upādānassa vasena yaṃ kiñci bhavaṃ patthetvā yaṃ kiñci kammaṃ karotiyeva. Tasmā yadekacce 『『sīlabbatupādānena rūpārūpabhavā na hontī』』ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Sabbena pana sabbo hotīti gahetabbaṃ, seyyathidaṃ – idhekacco anussavavasena vā diṭṭhānusārena vā 『『kāmā nāmete manussaloke ceva khattiyamahāsālakulādīsu chakāmāvacaradevaloke ca samiddhā』』ti cintetvā tesaṃ adhigamatthaṃ asaddhammasavanādīhi vañcito 『iminā kammena kāmā sampajjantī』ti maññamāno kāmupādānavasena kāyaduccaritādīnipi karoti. So duccaritapāripūriyā apāye uppajjati; sandiṭṭhike vā pana kāme patthayamāno paṭiladdhe vā gopayamāno kāmupādānavasena kāyaduccaritādīnipi karoti. So duccaritapāripūriyā apāye uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo saññābhavapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva.

Aparo pana saddhammasavanādīhi upabrūhitañāṇo 『『iminā kammena kāmā sampajjantī』』ti maññamāno kāmupādānavasena kāyasucaritādīni karoti. So sucaritapāripūriyā devesu vā manussesu vā uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva. Iti kāmupādānaṃ sappabhedassa sāntogadhassa kāmabhavassa paccayo hoti.

以下是巴利文的完整直譯: "分別和總括"是指執取緣生的分別和總括。因為由欲執取為緣而產生欲生的業被造作,這是業生。由此而產生的蘊是再生。這同樣適用於色生和無色生。如此,由欲執取為緣有兩種欲生,其中包括有想生和五蘊生;兩種色生,其中包括有想生、無想生、一蘊生和五蘊生;兩種無色生,其中包括有想生、非想非非想生和四蘊生。因此連同包括在內的有六種生。如同由欲執取為緣連同包括在內的有六種生,其他執取為緣也是如此。因此,從分別的角度來看,執取緣生連同包括在內的有二十四種生。 從總括的角度來看,將業生和再生合為一起,由欲執取為緣連同包括在內的有一種欲生,同樣色生和無色生也是如此,因此有三種生。其他執取為緣也是如此。因此,從總括的角度來看,執取緣生連同包括在內的有十二種生。此外,不加區分地說,由執取為緣而趨向欲生的業是業生。由此而產生的蘊是再生。這同樣適用於色生和無色生。如此,由執取為緣連同包括在內的有兩種欲生,兩種色生,兩種無色生,因此從另一個角度來總括有六種生。或者不區分業生和再生,連同包括在內的有欲生等三種生。或者不區分欲生等,有業生和再生兩種生。或者不區分業和再生,只有執取緣生一種生。如此在這裡應當明瞭執取緣生的分別和總括的判斷。 "每一種緣的性質"是指在這裡應當明瞭每一種執取是哪一種生的緣。那麼在這裡什麼是什麼的緣呢?任何一種都可能是任何一種的緣。因為凡夫就像瘋子一樣。他不考慮"這是合理的,這是不合理的",而是依據任何一種執取而希求任何一種生,造作任何一種業。因此,有些人說"由戒禁取不會產生色生和無色生",這不應該被接受。應該接受的是一切都可能產生一切,例如:這裡有人通過傳聞或者依據見解而思考"慾望在人間的剎帝利大富豪家族中和六慾天中是豐富的",爲了獲得這些,被不正法的聽聞等所欺騙,認為"通過這種業可以獲得慾望",因此依據欲執取而造作身惡行等。他因惡行的圓滿而生於惡趣;或者希求現世的慾望,或者保護已獲得的慾望,依據欲執取而造作身惡行等。他因惡行的圓滿而生於惡趣。在那裡,他的再生因的業是業生,由業而產生的蘊是再生。有想生和五蘊生則包含在其中。 另一個人則通過聽聞正法等而增長智慧,認為"通過這種業可以獲得慾望",因此依據欲執取而造作身善行等。他因善行的圓滿而生於天界或人間。在那裡,他的再生因的業是業生,由業而產生的蘊是再生。有想生和五蘊生則包含在其中。如此,欲執取是包括其分類和包含在內的欲生的緣。

Aparo 『『rūpārūpabhavesu tato samiddhatarā kāmā』』ti sutvā vā parikappetvā vā kāmupādānavaseneva rūpārūpasamāpattiyo nibbattetvā samāpattibalena rūpārūpabrahmaloke uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññāasaññā nevasaññā nāsaññāekavokāracatuvokārapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva. Iti kāmupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ rūpārūpabhavānampi paccayo hoti .

Aparo 『『ayaṃ attā nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ ucchinno suucchinno hotī』』ti ucchedadiṭṭhiṃ upādāya tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva. Iti diṭṭhupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇampi kāmarūpārūpabhavānaṃ paccayo hoti.

Aparo 『『ayaṃ attā nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ sukhī hoti, vigatapariḷāho hotī』』ti attavādupādānena tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva . Iti attavādupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇaṃ bhavānaṃ paccayo hoti.

Aparo 『『idaṃ sīlabbataṃ nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ paripūrentassa sukhaṃ pāripūriṃ gacchatī』』ti sīlabbatupādānavasena tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva. Iti sīlabbatupādānampi sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇaṃ bhavānaṃ paccayo hotīti evamettha yaṃ yassa paccayo hoti tatopi viññātabbo vinicchayo.

Kiṃ panettha kassa bhavassa kathaṃ paccayo hotīti ce?

Rūpārūpabhavānaṃ, upanissayapaccayo upādānaṃ;

Sahajātādīhipi taṃ, kāmabhavassāti viññeyyaṃ.

Rūpārūpabhavānañhi kāmabhavapariyāpannassa ca kāmabhave kusalakammasseva upapattibhavassa cetaṃ catubbidhampi upādānaṃ upanissayapaccayena ekadhā paccayo hoti. Kāmabhave attanā sampayuttaakusalakammabhavassa sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatahetupaccayappabhedehi sahajātādīhi paccayo hoti. Vippayuttassa pana upanissayapaccayenevāti.

Upādānapaccayā bhavapadaniddeso.

Jātijarāmaraṇādipadaniddeso

  1. Bhavapaccayā jātiniddesādīsu jātiādīnaṃ vinicchayo saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbo. Bhavoti panettha kammabhavova adhippeto. So hi jātiyā paccayo, na upapattibhavo. So pana kammapaccayaupanissayapaccayavasena dvidhāva paccayo hotīti.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ 『『bhavo jātiyā paccayo』』ti ce? Bāhirapaccayasamattepi hīnapaṇītatādivisesadassanato. Bāhirānañhi janakajanettisukkasoṇitāhārādīnaṃ paccayānaṃ samattepi sattānaṃ yamakānampi sataṃ hīnapaṇītatādiviseso dissati. So ca na ahetuko , sabbadā ca sabbesañca abhāvato; na kammabhavato aññahetuko, tadabhinibbattakasattānaṃ ajjhattasantāne aññassa kāraṇassa abhāvatoti kammabhavahetukova. Kammañhi sattānaṃ hīnapaṇītādivisesahetu. Tenāha bhagavā – 『『kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyā』』ti (ma. ni.

Aparo 「在色生和無色生中,慾望更為豐盈」是指通過聽聞或思考,依欲執取而生的色生和無色生的定力,憑藉定力而生於色生和無色天。那裡他的再生因的業是業生,由業而產生的蘊是再生。有意識生和無意識生則包含在其中。因此,欲執取也是豐盈的、安寧的色生和無色生的緣。 另一個「這個自我在欲界的豐盈或色生和無色生中會被消滅或被滅除」的觀點,依據斷滅見而造作的業。這個業是業生,由業而產生的蘊是再生。有意識生等則包含在其中。因此,見執取也是豐盈的、安寧的、三種生的緣。 又一個「這個自我在欲界的豐盈或色生和無色生中會快樂,遠離痛苦」的觀點,依據我執取而造作的業。這個業是業生,由此而產生的蘊是再生。有意識生等則包含在其中。因此,我執取也是豐盈的、安寧的、三種生的緣。 再一個「這個戒禁取在欲界的豐盈或色生和無色生中會滿盈快樂」的觀點,依據戒禁取而造作的業。這個業是業生,由此而產生的蘊是再生。有意識生等則包含在其中。因此,戒禁取也是豐盈的、安寧的、三種生的緣。如此在這裡,任何一種緣的性質也應當被明瞭和判斷。 那麼在這裡,什麼是哪個生的緣呢? 在色生和無色生中,依賴的緣是執取; 與俱生等其他緣,欲生的緣應當被明瞭。 在色生和無色生中,欲生的緣是依賴的;在欲生中,善業的緣也同樣是再生的緣,這四種執取的依賴的緣以一種方式成為緣。欲生中與自身相應的善業生也有相互的依賴的緣。與其分離的緣則僅依賴於此。 執取緣生的解釋完畢。 生緣的解釋 生緣中,出生的解釋等應當依照真理的分析來理解。在這裡,生是指業生。因為它是由出生所依賴的,而不是再生所依賴的。這個業因則是依賴於業因和依賴因而分為兩種。 在這裡,如何可以知道「生是由出生所依賴的」?即使是外在的緣,也因其低劣和高尚的差別而顯現。外在的因,例如父母的精氣、血液等,雖然是相同的,但眾生的差別在於低劣和高尚的差別。因此,它並不是無因的,所有的眾生都因其缺乏而顯現;也不是業生的其他因,因為由業而生的眾生內在的因缺乏其他因的存在。 因為業是眾生低劣和高尚的差別的因。正因如此,佛陀說:「業是眾生的差別所在。」

3.289). Tasmā jānitabbametaṃ – 『『bhavo jātiyā paccayo』』ti.

Yasmā ca asati jātiyā jarāmaraṇaṃ nāma na hoti, sokādayo ca dhammā na honti, jātiyā pana sati jarāmaraṇañceva jarāmaraṇasaṅkhātadukkhadhammaphuṭṭhassa ca bālassa jarāmaraṇābhisambandhā vā tena tena dukkhadhammena phuṭṭhassa anabhisambandhā vā sokādayo ca dhammā honti, tasmā ayaṃ jātijarāmaraṇassa ceva sokādīnañca paccayo hotīti veditabbā. Sā pana upanissayakoṭiyā ekadhāva paccayo hotīti.

Bhavapaccayā jātiādipadaniddeso.

242.Evametassātiādīnaṃ attho uddesavāre vuttanayeneva veditabbo. Saṅgatiādīni samudayavevacanāneva.

Yasmā panettha sokādayo avasāne vuttā, tasmā yā sā avijjā 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti evametassa bhavacakkassa ādimhi vuttā, sā –

Sokādīhi avijjā, siddhā bhavacakkamaviditādimidaṃ;

Kārakavedakarahitaṃ, dvādasavidhasuññatāsuññaṃ.

Satataṃ samitaṃ pavattatīti veditabbaṃ. Kathaṃ panettha sokādīhi avijjā siddhā? Kathamidaṃ bhavacakkaṃ aviditādi? Kathaṃ kārakavedakarahitaṃ? Kathaṃ dvādasavidhasuññatāsuññanti ce? Ettha hi sokadukkhadomanassupāyāsā avijjāya aviyogino, paridevo ca nāma mūḷhassāti tesu tāva siddhesu siddhāva hoti avijjā. Apica 『『āsavasamudayā avijjāsamudayo』』ti hi vuttaṃ. Āsavasamudayā cete sokādayo honti. Kathaṃ? Vatthukāmaviyoge tāva soko kāmāsavasamudayo hoti? Yathāha –

『『Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppatī』』ti. (su. ni. 773);

Yathā cāha – 『『kāmato jāyatī soko』』ti (dha. pa. 215). Sabbepi cete diṭṭhāsavasamudayā honti, yathāha – 『『tassa ahaṃ rūpaṃ, mama rūpanti pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā』』ti (saṃ. ni. 3.1). Yathā ca diṭṭhāsavasamudayā evaṃ bhavāsavasamudayāpi, yathāha – 『『yepi te devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajja』』nti (saṃ. ni. 3.78; a. ni. 4.33) pañca pubbanimittāni disvā maraṇabhayena santajjitānaṃ devānaṃ viyāti. Yathā ca bhavāsavasamudayā evaṃ avijjāsavasamudayāpi , yathāha – 『『sa kho so, bhikkhave, bālo diṭṭheva dhamme tividhaṃ dukkhadomanassaṃ paṭisaṃvedetī』』ti (ma. ni.

因此應當知道"生是出生的緣"。 因為如果沒有出生,就不會有衰老和死亡,也不會有憂愁等法。但是如果有出生,就會有衰老和死亡,以及被稱為衰老和死亡的苦法所觸及的愚人的衰老和死亡相關的,或者被各種苦法所觸及而不相關的憂愁等法。因此,應當知道這個出生是衰老和死亡以及憂愁等法的緣。它以親依止的方式成為一種緣。 生緣等的解釋完畢。 "如此這個"等的意思應當依照前面所說的方式來理解。"集合"等是"集"的同義詞。 因為在這裡憂愁等被最後提到,所以那個無明,如"無明緣行"所說的,在這個生存輪迴的開始被提到,它—— 由憂愁等無明,成就了這個生存輪迴的無始; 沒有作者和感受者,十二種空性的空。 應當知道它是持續不斷地運轉的。那麼在這裡,如何由憂愁等成就無明?如何這個生存輪迴是無始的?如何沒有作者和感受者?如何是十二種空性的空?在這裡,憂愁、苦、憂鬱、悲傷與無明是不可分離的,所謂的悲嘆是愚癡的,因此當這些成就時,無明也就成就了。此外,也說過"由漏的生起而有無明的生起"。由漏的生起而有這些憂愁等。如何?首先,由慾望對象的分離而生憂愁,這是欲漏的生起。如所說: "如果那個慾望的人,生起了渴望; 那些慾望消失時,如被箭射中而痛苦。" 如也說:"從慾望生憂愁。"所有這些也都是見漏的生起,如所說:"對於執著'這是我的色,我的色'的人,當那個色變化、改變時,由於色的變化和改變而生起憂愁、悲嘆、苦、憂鬱、悲傷。"如同是見漏的生起,也是有漏的生起,如所說:"那些長壽、美麗、多樂、長住于高處宮殿的天神,聽到如來的說法后,大多陷入恐懼、震驚、恐慌",如同看到五種前兆而被死亡恐懼所驚嚇的天神一樣。如同是有漏的生起,也是無明漏的生起,如所說:"比丘們,那個愚人在現世就體驗到三種苦和憂。"

3.246).

Iti yasmā āsavasamudayā ete honti, tasmā ete sijjhamānā avijjāya hetubhūte āsave sādhenti. Āsavesu ca siddhesu paccayabhāve bhāvato avijjāpi siddhāva hotīti. Evaṃ tāvettha 『sokādīhi avijjā siddhā』 hotīti veditabbā.

Yasmā pana evaṃ paccayabhāve bhāvato avijjāya siddhāya puna 『『avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti evaṃ hetuphalaparamparāya pariyosānaṃ natthi, tasmā taṃ hetuphalasambandhavasena pavattaṃ dvādasaṅgaṃ 『bhavacakkaṃ aviditādī』ti siddhaṃ hoti.

Evaṃ sati 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti idaṃ ādimattakathanaṃ virujjhatīti ce? Nayidaṃ ādimattakathanaṃ, padhānadhammakathanaṃ panetaṃ. Tiṇṇañhi vaṭṭānaṃ avijjā padhānā. Avijjāggahaṇena hi avasesaṃ kilesavaṭṭañca kammādīni ca bālaṃ paliveṭhenti, sappasiraggahaṇena sesaṃ sappasarīraṃ viya bāhaṃ. Avijjāsamucchede pana kate tehi vimokkho hoti, sappasiracchede kate paliveṭhitabāhāvimokkho viya. Yathāha – 『『avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho』』tiādi (saṃ. ni.

2.60)。 因此,由於這些是由漏的生起而有的,所以當這些成就時,就證明了作為無明因的漏。當漏成就時,由於緣的存在,無明也就成就了。如此,應當知道在這裡"由憂愁等無明成就"。 因為如此由於緣的存在而無明成就后,再"無明緣行,行緣識"如此因果相續沒有終點,所以那個由於因果關係而運轉的十二支"生存輪迴是無始的"就成立了。 如果是這樣,"無明緣行"這個說法就只是說明開始,是否矛盾?這不是隻說明開始,而是說明主要的法。因為在三種輪迴中,無明是主要的。通過無明的把握,剩餘的煩惱輪迴和業等纏繞愚人,就像通過抓住蛇頭而纏繞剩餘的蛇身一樣。但是當無明被完全切斷時,就從它們解脫,就像切斷蛇頭而從纏繞的身體解脫一樣。如所說:"由於無明的完全離貪滅盡,行滅"等。

2.1; mahāva. 1). Iti yaṃ gaṇhato bandho muñcato ca mokkho hoti, tassa padhānadhammassa kathanamidaṃ, na ādimattakathananti evamidaṃ bhavacakkaṃ aviditādīti veditabbaṃ. Tayidaṃ yasmā avijjādīhi kāraṇehi saṅkhārādīnaṃ pavatti, tasmā tato aññena 『『brahmā mahābrahmā seṭṭho sajitā』』ti evaṃ parikappitena brahmādinā vā saṃsārassa kārakena 『『so kho pana me ayaṃ attā vado vedeyyo』』ti evaṃ parikappitena attanā vā sukhadukkhānaṃ vedakena rahitaṃ. Iti 『kārakavedakarahita』nti veditabbaṃ.

Yasmā panettha avijjā udayabbayadhammakattā dhuvabhāvena, saṃkiliṭṭhattā saṃkilesikattā ca subhabhāvena, udayabbayapaṭipīḷitattā sukhabhāvena, paccayāyattavuttittā vasavattanabhūtena attabhāvena ca suññā, tathā saṅkhārādīnipi aṅgāni; yasmā vā avijjā na attā, na attano , na attani, na attavatī, tathā saṅkhārādīnipi aṅgāni; tasmā 『dvādasavidhasuññatāsuññamidaṃ』 bhavacakkanti veditabbaṃ.

Evañca viditvā puna –

Tassa avijjātaṇhā, mūlamatītādayo tayo kālā;

Dve aṭṭha dve eva ca, sarūpato tesu aṅgāni.

Tassa kho panetassa bhavacakkassa avijjā taṇhā cāti dve dhammā mūlanti veditabbā. Tadetaṃ pubbantāharaṇato avijjāmūlaṃ vedanāvasānaṃ, aparantasantānato taṇhāmūlaṃ jarāmaraṇāvasānanti duvidhaṃ hoti. Tattha purimaṃ diṭṭhicaritavasena vuttaṃ, pacchimaṃ taṇhācaritavasena. Diṭṭhicaritānañhi avijjā, taṇhācaritānaṃ taṇhā saṃsāranāyikā. Ucchedadiṭṭhisamugghātāya vā paṭhamaṃ, phaluppattiyā hetūnaṃ anupacchedapakāsanato; sassatadiṭṭhisamugghātāya dutiyaṃ, uppannānaṃ jarāmaraṇapakāsanato; gabbhaseyyakavasena vā purimaṃ, anupubbapavattidīpanato; opapātikavasena pacchimaṃ sahuppattidīpanato.

Atītapaccuppannānāgatā cassa tayo kālā. Tesu pāḷiyaṃ sarūpato āgatavasena avijjā saṅkhārā cāti dve aṅgāni atītakālāni , viññāṇādīni bhavāvasānāni aṭṭha paccuppannakālāni, jāti ceva jarāmaraṇañca dve anāgatakālānīti veditabbāni. Puna –

Hetuphalahetupubbaka-tisandhicatubhedasaṅgahañcetaṃ;

Vīsatiākārāraṃ, tivaṭṭamanavaṭṭhitaṃ bhamati.

Itipi veditabbaṃ. Tattha saṅkhārānañca paṭisandhiviññāṇassa ca antarā eko hetuphalasandhi nāma. Vedanāya ca taṇhāya ca antarā eko phalahetusandhi nāma. Bhavassa ca jātiyā ca antarā eko hetuphalasandhīti. Evamidaṃ hetuphalahetupubbakatisandhīti veditabbaṃ. Sandhīnaṃ ādipariyosānavavatthitā panassa cattāro saṅgahā honti, seyyathidaṃ – avijjāsaṅkhārā eko saṅgaho, viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanā dutiyo, taṇhupādānabhavā tatiyo, jātijarāmaraṇaṃ catutthoti. Evamidaṃ catubhedasaṅgahanti veditabbaṃ.

Atīte hetavo pañca, idāni phalapañcakaṃ;

Idāni hetavo pañca, āyatiṃ phalapañcakanti.

Etehi pana vīsatiyā ākārehi arehi vīsatiākārāranti veditabbaṃ. Tattha 『atīte hetavo pañcā』ti avijjā saṅkhārā cāti ime tāva dve vuttā eva. Yasmā pana avidvā paritassati, paritasito upādiyati, tassa upādānapaccayā bhavo, tasmā taṇhupādānabhavāpi gahitā honti. Tenāha 『『purimakammabhavasmiṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo, ime pañca dhammā purimakammabhavasmiṃ idha paṭisandhiyā paccayā』』ti (paṭi. ma.

2.1; mahāva. 1)。 因此,所說的「所抓住的束縛,所釋放的解脫」,這是關於主要法的討論,而不是僅僅說明開始,這樣理解「生存輪迴是無始的」是正確的。因為這裡的因是由無明等所引起的,故而有行等的發生,因此由此而有「梵天,偉大的梵天,最上者,生於世間」的說法,或是由輪迴的因而有「他確實應該被我稱為自我」的說法,或是由自身的快樂與痛苦的感知而無所依賴。由此應當理解為「沒有作者和感受者」。 因為在這裡,無明由於生起和消失的法則而是恒常的,因而被污染而被污染的法則也是美好的,由於生起和消失而被壓迫的法則是快樂的,依賴的法則是如奴隸般的存在,因而也是空的;同樣,行等也是如此;因為無明既不是自我,也不是自我的東西,也沒有自我存在,因此行等也是如此;因此應當知道「在十二種空性中,這個生存輪迴是空的」。 在此瞭解后,再次—— 他的無明和渴望,根本、過去、現在三種時間; 兩種、八種、兩種,性質上在這些方面。 因此,關於這個生存輪迴的無明和渴望這兩種法應當被理解為根本的。由此可知,從過去的引導到無明根源的感受的結束,從未來的延續到渴望根源的衰老和死亡的結束,因此分為兩種。在這裡,前者是從見的行為中說的,後者是從渴望的行為中說的。見的行為中有無明,而渴望的行為中有渴望是輪迴的引導。由於斷滅見的抬升,前者是因果的,果的獲得是因的無阻礙;由於永恒見的抬升,後者是顯現的衰老和死亡;從懷胎的角度來看,前者是逐步現象的示現;從瞬間的角度來看,後者是良好現象的示現。 過去、現在、未來這三種時間。於此,按照經文,性質上關於過去的有無明和行這兩種,關於現在的有意識等生存的結束有八種,關於未來的有出生和衰老這兩種應當被理解。 再者—— 因果、果、因的前因,四種因果結合的總結; 二十種相狀,三種輪迴的不斷運轉。 這也應當被理解。在這裡,行和依止的意識之間有一種因果結合的名為「因果結合」。在感受和渴望之間有一種果因結合的名為「果因結合」。在生存和出生之間有一種因果結合。因此應當理解為「因果、果、因的前因」。 結合的開始和結果有四種,分別是:無明與行是一種結合,意識、名色、六處、觸、感受是第二種結合,渴望、執取、輪迴是第三種結合,出生與衰老是第四種結合。因此應當理解為四種結合。 過去的因有五種,現在的果有五種; 現在的因有五種,未來的果有五種。 這些應當被理解為以二十種方式呈現的二十種相狀。在這裡,「過去的因有五種」是無明和行這兩種。因為無知使人恐懼,因恐懼而執取,因此由於執取的緣而有生存的因,因此渴望的執取也被抓住。因此說「在過去的業因中,愚癡的無明,生起的行,渴望的執取,追隨的執取,意志的生存,這五種法在過去的業因中是作為緣存在的」。

1.47).

Tattha purimakammabhavasminti purime kammabhave, atītajātiyaṃ kammabhave kariyamāneti attho. Moho avijjāti yo tadā dukkhādīsu moho, yena mūḷho kammaṃ karoti, sā avijjā. Āyūhanā saṅkhārāti taṃ kammaṃ karoto purimacetanāyo, yathā 『dānaṃ dassāmī』ti cittaṃ uppādetvā māsampi saṃvaccharampi dānūpakaraṇāni sajjentassa uppannā purimacetanāyo. Paṭiggāhakānaṃ pana hatthe dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpayato cetanā bhavoti vuccati. Ekāvajjanesu vā chasu javanesu cetanā āyūhanasaṅkhārā nāma. Sattamā cetanā bhavo. Yā kāci vā pana cetanā bhavo, taṃsampayuttā āyūhanasaṅkhārā nāma. Nikanti taṇhāti yā kammaṃ karontassa tassa phale uppattibhave nikāmanā patthanā sā taṇhā nāma. Upagamanaṃ upādānanti yaṃ kammaṃ bhavassa paccayabhūtaṃ; 『idaṃ katvā asukasmiṃ nāma ṭhāne kāme sevissāmi ucchijjissāmī』tiādinā nayena pavattaṃ upagamanaṃ gahaṇaṃ parāmasanaṃ – idaṃ upādānaṃ nāma. Cetanā bhavoti āyūhanāvasāne vuttacetanā bhavoti evamattho veditabbo.

『Idāni phalapañcaka』nti viññāṇādi vedanāvasānaṃ pāḷiyaṃ āgatameva. Yathāha 『『idha paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā ime pañca dhammā idhūpapattibhavasmiṃ purekatassa kammassa paccayā』』ti (paṭi. ma. 1.47). Tattha paṭisandhi viññāṇanti yaṃ bhavantarapaṭisandhānavasena uppannattā paṭisandhīti vuccati, taṃ viññāṇaṃ. Okkanti nāmarūpanti yā gabbhe rūpārūpadhammānaṃ okkanti, āgantvā pavisanaṃ viya – idaṃ nāmarūpaṃ. Pasādo āyatananti idaṃ cakkhādipañcāyatanavasena vuttaṃ. Phuṭṭho phassoti yo ārammaṇaṃ phuṭṭho phusanto uppanno – ayaṃ phasso. Vedayitaṃ vedanāti yaṃ paṭisandhiviññāṇena vā saḷāyatanapaccayena vā phassena sahuppannaṃ vipākavedayitaṃ, sā vedanāti evamattho veditabbo.

『Idāni hetavo pañcā』ti taṇhādayo pāḷiyaṃ āgatāva taṇhupādānabhavā. Bhave pana gahite tassa pubbabhāgā taṃsampayuttā vā saṅkhārā gahitāva honti, taṇhupādānaggahaṇena ca taṃsampayuttā, yāya vā mūḷho kammaṃ karoti sā avijjā gahitāva hotīti evaṃ pañca. Tenāha 『『idha paripakkattā āyatanānaṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo. Ime pañca dhammā idha kammabhavasmiṃ āyatiṃ paṭisandhiyā paccayā』』ti (paṭi. ma. 1.47). Tattha idha paripakkattā āyatanānanti paripakkāyatanassa kammakaraṇakāle sammoho dassito. Sesaṃ uttānameva.

『Āyatiṃ phalapañcaka』nti viññāṇādīni pañca. Tāni jātiggahaṇena vuttāni. Jarāmaraṇaṃ pana tesaṃyeva jarāmaraṇaṃ. Tenāha 『『āyatiṃ paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā. Ime pañca dhammā āyatiṃ upapattibhavasmiṃ idha katassa kammassa paccayā』』ti (paṭi. ma.

1.47)。 在這裡,"在過去的業因中"是指在過去的業中,在過去生中所造作的業的意思。"愚癡的無明"是指當時對苦等的愚癡,因為被愚癡所迷惑而造業,這就是無明。"生起的行"是指造業時的前行思,如"我將佈施"這樣生起心念,準備佈施物品一個月或一年所生起的前行思。而將佈施物放在接受者手中的思被稱為"有"。或者在一個心識過程中的六個速行心所的思被稱為"生起的行"。第七個思是"有"。任何思都是"有",與之相應的是"生起的行"。"渴望的執取"是指造業者對其果報在未來生中的渴望和期待,這被稱為渴愛。"追隨的執取"是指作為有的緣的業,以"做了這個,我將在某處享受欲樂"或"我將斷滅"等方式而生起的追隨、抓取、執著,這被稱為執取。"意志的生存"是指在生起的最後所說的思是"有",應當如此理解其意義。 "現在的果有五種"是指從識到受為止在經文中已經提到的。如所說:"在這裡,結生識,入胎的名色,凈色處,觸,所感受的受,這五法在這裡的生有中是過去業的緣"。在這裡,"結生識"是指因為連線兩個生存而生起,所以被稱為結生的識。"入胎的名色"是指在胎中色法和非色法的入胎,好像是進入一樣,這就是名色。"凈色處"是指眼等五處。"觸"是指接觸所緣而生起的,這就是觸。"所感受的受"是指與結生識或以六處為緣的觸同時生起的果報感受,這就是受,應當如此理解其意義。 "現在的因有五種"是指渴愛等在經文中已經提到的渴愛、執取、有。當提到"有"時,其前分或與之相應的行也被包括在內,當提到渴愛和執取時,與之相應的,或者說使人愚癡而造業的無明也被包括在內,因此有五種。因此說:"在這裡,由於處的成熟而有的愚癡是無明,生起是行,渴望是愛,追隨是取,意志是有。這五法在這裡的業有中是未來結生的緣"。在這裡,"由於處的成熟"是指在成熟的處造業時的愚癡被指出。其餘的很明顯。 "未來的果有五種"是指識等五種。這些被包含在"生"的概念中。而老死則是這些的老死。因此說:"未來的結生識,入胎的名色,凈色處,觸,所感受的受。這五法在未來的生有中是這裡所造業的緣"。

1.47). Evamidaṃ vīsatiākārāraṃ hoti.

Tattha purimabhavasmiṃ pañca kammasambhārā, etarahi pañca vipākasambhārā, etarahi pañca kammasambhārā, anāgate pañca vipākadhammāti dasa dhammā kammaṃ, dasa vipākoti. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammaṃ nāma, dvīsu ṭhānesu vipāko vipāko nāmāti sabbampetaṃ bhavacakkaṃ paccayākāravaṭṭaṃ kammañceva kammavipāko ca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammasaṅkhepo, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākasaṅkhepoti sabbampetaṃ kammasaṅkhepo ceva vipākasaṅkhepo ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammavaṭṭaṃ, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākavaṭṭanti sabbampetaṃ kammavaṭṭañceva vipākavaṭṭañca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammabhavo, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākabhavoti sabbampetaṃ kammabhavo ceva vipākabhavo ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammapavattaṃ , dvīsu ṭhānesu vipāko vipākapavattanti sabbampetaṃ kammapavattañceva vipākapavattañca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammasantati, dvīsu vipāko vipākasantatīti sabbampetaṃ kammasantati ceva vipākasantati ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kiriyā nāma, dvīsu vipāko kiriyāphalaṃ nāmāti sabbampetaṃ kiriyā ceva kiriyāphalañcāti.

Evaṃ samuppannamidaṃ sahetukaṃ,

Dukkhaṃ aniccaṃ calamittaraddhuvaṃ;

Dhammehi dhammā pabhavanti hetuso,

Na hettha attāva parova vijjati.

Dhammā dhamme sañjanenti, hetusambhārapaccayā;

Hetūnañca nirodhāya, dhammo buddhena desito;

Hetūsu uparuddhesu, chinnaṃ vaṭṭaṃ na vaṭṭati.

Evaṃ dukkhantakiriyāya, brahmacariyīdha vijjati;

Satte ca nūpalabbhante, nevucchedo na sassataṃ.

Tivaṭṭamanavaṭṭhitaṃ bhamatīti ettha pana saṅkhārabhavā kammavaṭṭaṃ, avijjātaṇhūpādānāni kilesavaṭṭaṃ, viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanā vipākavaṭṭanti imehi tīhi vaṭṭehi tivaṭṭamidaṃ bhavacakkaṃ yāva kilesavaṭṭaṃ na upacchijjati tāva anupacchinnapaccayattā anavaṭṭhitaṃ punappunaṃ parivaṭṭanato bhamatiyevāti veditabbaṃ.

Tayidamevaṃ bhamamānaṃ –

Saccappabhavato kiccā, vāraṇā upamāhi ca;

Gambhīranayabhedā ca, viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Tattha yasmā kusalākusalakammaṃ avisesena samudayasaccanti saccavibhaṅge vuttaṃ, tasmā avijjāpaccayā saṅkhārāti avijjāya saṅkhārā dutiyasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, saṅkhārehi viññāṇaṃ dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, viññāṇādīhi nāmarūpādīni vipākavedanāpariyosānāni paṭhamasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, vedanāya taṇhā paṭhamasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, taṇhāya upādānaṃ dutiyasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, upādānato bhavo dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamadutiyasaccadvayaṃ, bhavato jāti dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, jātiyā jarāmaraṇaṃ paṭhamasaccappabhavaṃ paṭhamasaccanti. Evaṃ tāvidaṃ 『saccappabhavato』 viññātabbaṃ yathārahaṃ.

如此,這就有二十種相狀。 在這裡,過去生中有五種業的集聚,現在有五種果報的集聚,現在有五種業的集聚,未來有五種果報法,因此有十法是業,十法是果報。在兩處稱為業的是業,在兩處稱為果報的是果報,所有這些生存輪迴都是緣起的輪轉,既是業也是業的果報。同樣,在兩處業是業的總括,在兩處果報是果報的總括,所有這些都是業的總括和果報的總括。在兩處業是業輪,在兩處果報是果報輪,所有這些都是業輪和果報輪。同樣,在兩處業是業有,在兩處果報是果報有,所有這些都是業有和果報有。在兩處業是業的進行,在兩處果報是果報的進行,所有這些都是業的進行和果報的進行。同樣,在兩處業是業的相續,在兩處果報是果報的相續,所有這些都是業的相續和果報的相續。在兩處業稱為行為,在兩處果報稱為行為的果,所有這些都是行為和行為的果。 如此生起的這個有因的, 苦、無常、動搖、短暫的; 法由法而生,因緣而起, 此中無我亦無他。 法生法,因緣和合; 為滅諸因,佛說法; 因緣止息,輪迴斷。 如此為苦盡而行, 此有梵行; 無有眾生可得, 非斷非常。 "三輪無住而轉"中,行和有是業輪,無明、愛、取是煩惱輪,識、名色、六處、觸、受是果報輪,由這三輪,這個生存輪迴是三輪,只要煩惱輪不斷,由於因緣不斷,就無法停止,不斷地輪轉,應當如此理解。 這樣不斷輪轉的—— 從諦的生起、作用、遮止、譬喻, 以及深奧的道理分別,應當如理了知。 在這裡,因為善不善業在一般意義上被稱為集諦,如在諦分別中所說,所以"無明緣行"中,無明產生行是第二諦產生第二諦,行產生識是第二諦產生第一諦,識等產生名色等直到受為止是第一諦產生第一諦,受產生愛是第一諦產生第二諦,愛產生取是第二諦產生第二諦,從取產生有是第二諦產生第一和第二諦,從有產生生是第二諦產生第一諦,從生產生老死是第一諦產生第一諦。如此,首先應當從"諦的生起"來如理了知。

Yasmā panettha avijjā vatthūsu ca satte sammoheti paccayo ca hoti saṅkhārānaṃ pātubhāvāya, tathā saṅkhārā saṅkhatañca abhisaṅkharonti paccayā ca honti viññāṇassa, viññāṇampi vatthuñca paṭijānāti paccayo ca hoti nāmarūpassa, nāmarūpampi aññamaññañca upatthambheti paccayo ca hoti saḷāyatanassa, saḷāyatanampi savisaye ca vattati paccayo ca hoti phassassa, phassopi ārammaṇañca phusati paccayo ca hoti vedanāya, vedanāpi ārammaṇarasañca anubhavati paccayo ca hoti taṇhāya, taṇhāpi rajjanīye ca dhamme rajjati paccayo ca hoti upādānassa, upādānampi upādānīye ca dhamme upādiyati paccayo ca hoti bhavassa, bhavopi nānāgatīsu ca vikkhipati paccayo ca hoti jātiyā, jātipi khandhe ca janeti tesaṃ abhinibbattibhāvena pavattatā paccayo ca hoti jarāmaraṇassa, jarāmaraṇampi khandhānaṃ pākabhedabhāvañca adhitiṭṭhati paccayo ca hoti bhavantarapātubhāvāya sokādīnaṃ adhiṭṭhānattā, tasmā sabbapadesu dvidhā pavatta『kiccato』pi idaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā cettha 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti idaṃ kārakadassananivāraṇaṃ, 『『saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti attasaṅkantidassananivāraṇaṃ, 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti attātiparikappitavatthubhedadassanato ghanasaññānivāraṇaṃ, 『『nāmarūpapaccayā saḷāyatana』』ntiādīsu 『『attā passati…pe… vijānāti phusati vedayati taṇhiyati upādiyati bhavati jāyati jīyati mīyatī』』ti evamādidassananivāraṇaṃ, tasmā micchādassananivāraṇatopetaṃ bhavacakkaṃ 『nivāraṇato』 viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā panettha salakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena dhammānaṃ adassanato andho viya avijjā , andhassa upakkhalanaṃ viya avijjāpaccayā saṅkhārā, upakkhalitassa patanaṃ viya saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, patitassa gaṇḍapātubhāvo viya viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, gaṇḍabhedapīḷakā viya nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, gaṇḍapīḷakāghaṭṭanaṃ viya saḷāyatanapaccayā phasso, ghaṭṭanadukkhaṃ viya phassapaccayā vedanā, dukkhassa paṭikārābhilāso viya vedanāpaccayā taṇhā, paṭikārābhilāsena asappāyaggahaṇaṃ viya taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādinnaasappāyālepanaṃ viya upādānapaccayā bhavo, asappāyālepanena gaṇḍavikārapātubhāvo viya bhavapaccayā jāti, gaṇḍavikārato gaṇḍabhedo viya jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.

因為在這裡,無明使眾生對事物產生迷惑,也是行生起的緣;同樣,行造作有為法,也是識的緣;識也認知所緣,也是名色的緣;名色也互相支援,也是六處的緣;六處也在各自的境界中運作,也是觸的緣;觸也接觸所緣,也是受的緣;受也體驗所緣的味道,也是愛的緣;愛也貪著可愛的法,也是取的緣;取也執取可執取的法,也是有的緣;有也散佈在各種趣中,也是生的緣;生也產生諸蘊,以其再生的方式運作,也是老死的緣;老死也確立諸蘊的成熟和破壞,也是下一生出現的緣,因為它是憂愁等的所依。因此,這應當從所有專案中兩種運作的"作用"來如理了知。 因為在這裡,"無明緣行"是爲了防止見到作者,"行緣識"是爲了防止見到自我的轉移,"識緣名色"是爲了防止由於見到被認為是自我的事物的區別而產生的實體想,"名色緣六處"等是爲了防止見到"自我看...了知、觸、感受、愛、取、有、生、老、死"等。因此,這個生存輪迴也應當從"防止"邪見來如理了知。 因為在這裡,由於不見諸法的自相和共相,無明就像盲人,無明緣行就像盲人的絆倒,行緣識就像絆倒者的跌倒,識緣名色就像跌倒者的腫塊出現,名色緣六處就像腫塊破裂的瘡,六處緣觸就像瘡的碰觸,觸緣受就像碰觸的痛苦,受緣愛就像對痛苦的治療慾望,愛緣取就像因治療慾望而抓取不適當的東西,取緣有就像塗抹所抓取的不適當的東西,有緣生就像因塗抹不適當的東西而腫塊變化出現,生緣老死就像因腫塊變化而腫塊破裂。

Yasmā vā panettha avijjā appaṭipattimicchāpaṭipattibhāvena satte abhibhavati paṭalaṃ viya akkhīni, tadabhibhūto ca bālo ponobbhavikehi saṅkhārehi attānaṃ veṭheti kosakārakimi viya kosappadesehi, saṅkhārapariggahitaṃ viññāṇaṃ gatīsu patiṭṭhaṃ labhati pariṇāyakapariggahito viya rājakumāro rajje, upapattinimittaṃ parikappanato viññāṇaṃ paṭisandhiyaṃ anekappakāraṃ nāmarūpaṃ abhinibbatteti māyākāro viya māyaṃ, nāmarūpe patiṭṭhitaṃ saḷāyatanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti subhūmiyaṃ patiṭṭhito vanappagumbo viya, āyatanaghaṭṭanato phasso jāyati araṇīsahitābhimaddanato aggi viya, phassena phuṭṭhassa vedanā pātubhavati agginā phuṭṭhassa ḍāho viya, vedayamānassa taṇhā vaḍḍhati loṇūdakaṃ pivato pipāsā viya, tasito bhavesu abhilāsaṃ karoti pipāsito viya pānīye, tadassupādānaṃ upādānena bhavaṃ upādiyati āmisalobhena maccho baḷisaṃ viya, bhave sati jāti hoti bīje sati aṅkuro viya, jātassa avassaṃ jarāmaraṇaṃ uppannassa rukkhassa patanaṃ viya, tasmā evaṃ 『upamāhi』 petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā ca bhagavatā atthatopi dhammatopi desanātopi paṭivedhatopi gambhīrabhāvaṃ sandhāya 『『gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso cā』』ti (dī. ni. 2.95; saṃ. ni.

因為在這裡,無明以不正道和邪道的方式統治眾生,像黑暗一樣遮蔽眼睛;被這種黑暗所統治的愚者,像被裝滿米的罐子一樣,被生起的行所包圍,像王子在王國中獲得的地位;識被生起的條件所主導,像被各種名色所生的多樣化,像魔法師所造的幻影;名色所依賴的六處,像紮根在肥沃土地上的樹木,生長茂盛;因六處的結合而生起的觸,像因火焰的衝擊而生起的熱;觸所接觸的受,像因火焰的灼燒而生起的痛苦;受所生起的愛,像飲用鹽水時的口渴;因口渴而對眾生的慾望,像因渴望飲水而生起的欲求;因取而執取的生,像因貪慾而被魚網捕獲的魚;在生存中,因存在而生起了生,像種子發芽;生的必然是老死,像樹木的倒下;因此,依據這些比喻,應當如理了知這個生存輪迴。 因為佛陀也曾提到「這深奧的,阿難,因緣生起是深奧的」以指代深邃的道理,正如他所說的「這因緣生起是深奧的」一樣。

2.60) vuttaṃ, tasmā 『gambhīrabhedato』petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Tattha yasmā na jātito jarāmaraṇaṃ na hoti, na ca jātiṃ vinā aññato hoti, itthañca jātito samudāgacchatīti evaṃ jātipaccayasamudāgataṭṭhassa duravabodhanīyato jarāmaraṇassa jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīro, tathā jātiyā bhavapaccaya…pe… saṅkhārānaṃ avijjāpaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ atthagambhīranti. Ayaṃ tāvettha 『atthagambhīratā』 hetuphalañhi atthoti vuccati, yathāha 『『hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti (vibha. 720).

Yasmā pana yenākārena yadavatthā ca avijjā tesaṃ tesaṃ saṅkhārānaṃ paccayo hoti, tassa duravabodhanīyato avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho gambhīro, tathā saṅkhārānaṃ…pe… jātiyā jarāmaraṇassa paccayaṭṭho gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ dhammagambhīranti ayamettha 『dhammagambhīratā』 hetuno hi dhammoti nāmaṃ, yathāha 『『hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』ti.

Yasmā cassa tena tena kāraṇena tathā tathā pavattetabbattā desanāpi gambhīrā, na tattha sabbaññutañāṇato aññaṃ ñāṇaṃ patiṭṭhaṃ labhati, tathā hetaṃ katthaci sutte anulomato, katthaci paṭilomato; katthaci anulomapaṭilomato, katthaci vemajjhato paṭṭhāya anulomato vā paṭilomato vā, katthaci tisandhicatusaṅkhepaṃ, katthaci dvisandhitisaṅkhepaṃ, katthaci ekasandhidvisaṅkhepaṃ desitaṃ, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ desanāgambhīranti ayaṃ desanāgambhīratā.

Yasmā panettha yo avijjādīnaṃ sabhāvo, yena paṭividdhena avijjādayo dhammā salakkhaṇato paṭividdhā honti, so duppariyogāhattā gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ paṭivedhagambhīraṃ. Tathā hettha avijjāya aññāṇādassanasaccāsampaṭivedhaṭṭho gambhīro, saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇāyūhanasarāgavirāgaṭṭho, viññāṇassa suññataabyāpāraasaṅkantipaṭisandhipātubhāvaṭṭho , nāmarūpassa ekuppādavinibbhogāvinibbhoganamanaruppanaṭṭho, saḷāyatanassa adhipatilokadvārakhettavisayavisayībhāvaṭṭho, phassassa phusanasaṅghaṭṭanasaṅgatisannipātaṭṭho, vedanāya ārammaṇarasānubhavanasukhadukkhamajjhattabhāvanijjīvavedayitaṭṭho, taṇhāya abhinanditajjhosānasaritālatānadītaṇhāsamuddaduppūraṇaṭṭho, upādānassa ādānaggahaṇābhinivesaparāmāsaduratikkamanaṭṭho, bhavassa āyūhanābhisaṅkharaṇayonigatiṭhitinivāsesu khipanaṭṭho, jātiyā jātisañjātiokkantinibbattipātubhāvaṭṭho, jarāmaraṇassa khayavayabhedavipariṇāmaṭṭho gambhīroti ayamettha paṭivedhagambhīratā.

Yasmā panettha ekattanayo, nānattanayo, abyāpāranayo, evaṃdhammatānayoti cattāro atthanayā honti , tasmā 『nayabhedato』petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ. Tattha 『『avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti evaṃ bījassa aṅkurādibhāvena rukkhabhāvappatti viya santānānupacchedo 『ekattanayo』 nāma; yaṃ sammā passanto hetuphalasambandhena pavattamānassa santānassa anupacchedāvabodhato ucchedadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto hetuphalasambandhena pavattamānassa santānānupacchedassa ekattaggahaṇato sassatadiṭṭhiṃ upādiyati.

2.60)所說,因此這個生存輪迴應當從"深奧的分別"來如理了知。 在這裡,因為老死不是從生而來,也不是離開生而從其他地方來,而是以這種方式從生而來,因此老死從生緣而來的生起意義是難以理解的,所以是深奧的。同樣,生從有緣而來...行從無明緣而來的生起意義是深奧的,因此這個生存輪迴是意義深奧的。這裡首先是"意義的深奧性",因為因果被稱為意義,如所說:"對因果的智慧是義無礙解"。 因為無明以某種方式和某種狀態成為各種行的緣,這是難以理解的,所以無明作為行的緣的意義是深奧的。同樣,行...生作為老死的緣的意義是深奧的,因此這個生存輪迴是法深奧的。這裡是"法的深奧性",因為因被稱為法,如所說:"對因的智慧是法無礙解"。 因為由於以這樣那樣的原因應當這樣那樣地運作,所以它的教說也是深奧的,除了一切知智之外,其他智慧無法立足於此。因此,在某些經中是順序的,在某些經中是逆序的;在某些經中是順逆序的,在某些經中是從中間開始順序或逆序的,在某些經中是三連線四總結,在某些經中是兩連線三總結,在某些經中是一連線兩總結。因此這個生存輪迴是教說深奧的。這是教說的深奧性。 因為在這裡,無明等的自性,通過洞察它而洞察無明等法的自相,這是難以深入的,所以是深奧的。因此這個生存輪迴是證悟深奧的。同樣,在這裡無明的無知、不見、不證悟諦的意義是深奧的,行的造作、努力、有貪無貪的意義,識的空性、無作用、不轉移、結生出現的意義,名色的同時生起、不可分離、可分離、彎曲、破壞的意義,六處的主導、世界之門、領域、對像、主體的意義,觸的接觸、碰撞、結合、會合的意義,受的體驗所緣味、樂苦舍、非我感受的意義,愛的歡喜、執著、流動、蔓延、河流、海洋難以填滿的意義,取的執取、抓取、執著、妄執、難以超越的意義,有的努力、造作、生處、趣、住處、居所中投生的意義,生的出生、產生、入胎、再生、出現的意義,老死的衰敗、變化、破壞、變異的意義是深奧的。這是證悟的深奧性。 因為在這裡有一性方法、異性方法、無作用方法、法如是性方法這四種意義方法,因此這個生存輪迴應當從"方法的分別"來如理了知。在這裡,"無明緣行,行緣識"等,就像種子通過芽等成為樹木一樣,相續不斷的是"一性方法"。正確地看到它的人,由於瞭解因果關係相續不斷而捨棄斷見;錯誤地看到它的人,由於執取因果關係相續不斷為一體而執取常見。

Avijjādīnaṃ pana yathāsakalakkhaṇavavatthānaṃ 『nānattanayo』 nāma; yaṃ sammā passanto navanavānaṃ uppādadassanato sassatadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto ekasantānapatitassa bhinnasantānasseva nānattaggahaṇato ucchedadiṭṭhiṃ upādiyati.

Avijjāya 『saṅkhārā mayā uppādetabbā』, saṅkhārānaṃ vā 『viññāṇaṃ amhehī』ti evamādibyāpārābhāvo 『abyāpāranayo』 nāma; yaṃ sammā passanto kārakassa abhāvāvabodhato attadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto yo asatipi byāpāre avijjādīnaṃ sabhāvaniyamasiddho hetubhāvo tassa aggahaṇato akiriyadiṭṭhiṃ upādiyati.

Avijjādīhi pana kāraṇehi saṅkhārādīnaṃyeva sambhavo khīrādīhi dadhiādīnaṃ viya, na aññesanti ayaṃ 『evaṃdhammatānayo』 nāma; yaṃ sammā passanto paccayānurūpato phalāvabodhato ahetukadiṭṭhiñca akiriyadiṭṭhiñca pajahati, micchā passanto paccayānurūpaṃ phalappavattiṃ aggahetvā yato kutoci yassa kassaci asambhavaggahaṇato ahetukadiṭṭhiñceva niyatavādañca upādiyatīti evamidaṃ bhavacakkaṃ –

Saccappabhavato kiccā, vāraṇā upamāhi ca;

Gambhīranayabhedā ca, viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Idañhi gambhīrato agādhaṃ nānānayaggahaṇato durabhiyānaṃ ñāṇāsinā samādhipavarasilāyaṃ sunisitena –

Bhavacakkamapadāletvā ,

Asanivicakkamiva niccanimmathanaṃ;

Saṃsārabhayamatīto,

Na koci supinantarepyatthi.

Vuttampi cetaṃ bhagavatā – 『『gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. Etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṃ pajā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattatī』』ti (dī. ni. 2.95; saṃ. ni. 2.60). Tasmā attano vā paresaṃ vā hitāya sukhāya paṭipanno avasesakiccāni pahāya –

Gambhīre paccayākāra-ppabhede idha paṇḍito;

Yathā gādhaṃ labhetheva-manuyuñje sadā satoti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Evaṃ mahāpathaviṃ pattharanto viya ākāsaṃ vitthārayanto viya ca sabbadhammesu appaṭihatañāṇo satthā suttantabhājanīye niggaṇṭhiṃ nijjaṭaṃ paccayākāraṃ nānācittavasena dassetvā idāni yasmā na kevalaṃ ayaṃ paccayākāro nānācittesuyeva hoti, ekacittepi hotiyeva, tasmā abhidhammabhājanīyavasena ekacittakkhaṇikaṃ paccayākāraṃ nānappakārato dassetuṃ avijjāpaccayā saṅkhārotiādinā nayena mātikaṃ tāva ṭhapesi. Evaṃ ṭhapitāya pana mātikāya –

Avijjādīhi mūlehi, nava mūlapadā nava;

Nayā tattha catukkāni, vārabhedañca dīpaye.

Tatrāyaṃ dīpanā – ettha hi avijjāsaṅkhāraviññāṇanāmachaṭṭhāyatanaphassavedanātaṇhāupādānappabhedehi avijjādīhi navahi mūlapadehi avijjādiko, saṅkhārādiko, viññāṇādiko, nāmādiko, chaṭṭhāyatanādiko, phassādiko, vedanādiko, taṇhādiko, upādānādikoti ime nava mūlapadā nava nayā honti.

Tesu yo tāva ayaṃ avijjādiko nayo, tattha paccayacatukkaṃ, hetucatukkaṃ, sampayuttacatukkaṃ, aññamaññacatukkanti cattāri catukkāni honti. Yathā cettha evaṃ sesesupīti ekekasmiṃ naye catunnaṃ catunnaṃ catukkānaṃ vasena chattiṃsa catukkāni. Tattha ekekena catukkena catunnaṃ catunnaṃ vārānaṃ saṅgahitattā catunnampi catukkānaṃ vasena ekekasmiṃ naye soḷasa soḷasa vārāti catucattālīsādhikaṃ vārasataṃ hotīti veditabbaṃ.

無明等的自性被稱為「異性方法」;正確觀察者因看到新生而捨棄常見,錯誤觀察者因把握到的斷滅而執取斷見。 無明說「行是我所造」,行則說「識是我們所造」等等,因而稱為「無作用的方法」;正確觀察者因理解因的缺失而捨棄我見,錯誤觀察者因誤解為存在的無明等法的自性而執取無為見。 無明等作為原因,行等的生起就像牛奶和酸奶一樣,並非其他,這被稱為「法如是的方法」;正確觀察者因對因果相應的果的理解而捨棄無因見和無為見,錯誤觀察者因對因果相應的果的表現而執取無因見和必然見。因此,這個生存輪迴是: 因果所生之法,借比喻而顯現; 深奧的法的分別,應當如理了知。 這確實是深奧的、無底的,因其多樣的法的把握而難以理解的,智慧的洞察者以深思熟慮的智慧來理解— 生存輪迴的路徑被打開, 就如同石頭被不斷地攪動; 超越輪迴的恐懼, 沒有任何夢境中的存在。 佛陀也曾說過:「這確實是深奧的,阿難,因緣生起是深奧的。阿難,若不瞭解、無所領悟這個法,像這樣生於家庭、束縛於家庭、被草所遮蔽的人,無法超越痛苦、劣境、墮落、輪迴。」(《長部經》2.95;《中部經》2.60)。因此,爲了他人或自己的利益、幸福,捨棄一切餘事— 深奧的因緣法,智者應當明瞭; 如同深淵,常常在心中思維。 《經論的闡釋》 《阿毗達摩的闡釋》 如同大地的廣闊,擴充套件天空,所有法中無礙的智慧,佛陀在《經論》中以各種方式展示了因緣的多樣性。現在因為這個因緣不僅僅是多樣性,也可以在單一的心中存在,因此在阿毗達摩的闡釋中,爲了展示單一心的瞬間因緣的多樣性,首先以「無明緣行」等的方式設定了框架。這樣設定的框架是— 無明的根源,九個根本詞; 其中的四個方法,闡明了差別。 在這裡,因無明、行、識、名、六處、觸、受、愛、取等方面的九個根本詞是無明的根本、行的根本、識的根本、名的根本、六處的根本、觸的根本、受的根本、愛和取的根本。 在這些中,首先是無明的根本,因而有因緣四法、因果四法、相應四法、相互四法,共有四種四法。因此在「方法的分別」中,這個生存輪迴應當如理了知。在這裡,「無明緣行,行緣識」等,像種子通過芽等成為樹木一樣,相續不斷的是「單一性的方法」。正確地看到它的人,由於瞭解因果關係相續不斷而捨棄斷見;錯誤地看到它的人,由於執取因果關係相續不斷為一體而執取常見。

  1. Paccayacatukkaṃ

Tattha yadetaṃ sabbapaṭhame avijjāmūlake naye paccayacatukkaṃ, tasmiṃ paṭhamo nāmarūpaṭṭhāne nāmassa, saḷāyatanaṭṭhāne chaṭṭhāyatanassa ca vuttattā aparipuṇṇaaṅgadvayayutto dvādasaṅgikavāro nāma. Dutiyo nāmarūpaṭṭhāne nāmasseva, saḷāyatanaṭṭhāne ca na kassaci vuttattā aparipuṇṇaekaṅgayutto ekādasaṅgikavāro nāma. Tatiyo saḷāyatanaṭṭhāne chaṭṭhāyatanassa vuttattā paripuṇṇaekaṅgayutto dvādasaṅgikavāro nāma. Catuttho pana paripuṇṇadvādasaṅgikoyeva.

Tattha siyā – ayampi chaṭṭhāyatanapaccayā phassoti vuttattā aparipuṇṇekaṅgayuttoyevāti? Na, tassa anaṅgattā. Phassoyeva hettha aṅgaṃ, na chaṭṭhāyatanaṃ. Tasmā tassa anaṅgattā nāyaṃ aparipuṇṇekaṅgayuttoti. Aṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ – 『『paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena , dutiyo paccayavisesaṭṭhena, tatiyo gabbhaseyyakasattānaṃ vasena, catuttho opapātikasattānaṃ vasena gahito. Tathā paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena, dutiyo paccayavisesaṭṭhena, tatiyo aparipuṇṇāyatanavasena, catuttho paripuṇṇāyatanavasena gahito. Tathā paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena, dutiyo mahānidānasuttantavasena (dī. ni.

四種因緣 在這裡,首先是以無明為根本的方法中的四種因緣,其中第一種因為在名色處說名,在六處處說第六處,所以是不完全的兩支,稱為十二支的篇章。第二種因為在名色處只說名,在六處處什麼也沒說,所以是不完全的一支,稱為十一支的篇章。第三種因為在六處處說第六處,所以是完全的一支,稱為十二支的篇章。第四種則是完全的十二支。 在這裡可能有人會說:這個也因為說"以第六處為緣而有觸",所以是不完全的一支?不是的,因為那不是支。這裡只有觸是支,第六處不是。因此,因為那不是支,所以這不是不完全的一支。但在註釋書中說:"第一種是從包含一切的意義,第二種是從特殊因緣的意義,第三種是從胎生眾生的角度,第四種是從化生眾生的角度來理解的。同樣,第一種是從包含一切的意義,第二種是從特殊因緣的意義,第三種是從不完全處的角度,第四種是從完全處的角度來理解的。同樣,第一種是從包含一切的意義,第二種是從《大因經》(長部經

2.95 ādayo), tatiyo rūpabhavavasena, catuttho kāmabhavavasena gahito』』ti.

Tattha paṭhamo imesu dutiyādīsu tīsu vāresu na katthaci na pavisatīti sabbasaṅgāhikoti vutto. Sesānaṃ viseso parato āvibhavissati. Tassāvibhāvatthaṃ –

Yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ;

Yaṃ yathā paccayo yassa, taṃ sabbamupalakkhaye.

Tatrāyaṃ nayo – avisesena tāva catūsupi etesu suttantabhājaniye viya saṅkhārāti avatvā saṅkhāroti vuttaṃ, taṃ kasmāti? Ekacittakkhaṇikattā. Tatra hi nānācittakkhaṇiko paccayākāro vibhatto. Idha ekacittakkhaṇiko āraddho. Ekacittakkhaṇe ca bahū cetanā na santīti saṅkhārāti avatvā saṅkhāroti vuttaṃ.

Paṭhamavāre panettha ekacittakkhaṇapariyāpannadhammasaṅgahaṇato sabbaṭṭhānasādhāraṇato ca rūpaṃ chaḍḍetvā 『『viññāṇapaccayā nāma』』ntveva vuttaṃ. Tañhi ekacittakkhaṇapariyāpannaṃ sabbaṭṭhānasādhāraṇañca, na katthaci viññāṇappavattiṭṭhāne na pavattati. Yasmā ca ekacittakkhaṇapariyāpanno ekovettha phasso, tasmā tassānurūpaṃ paccayabhūtaṃ āyatanaṃ gaṇhanto saḷāyatanaṭṭhāne 『『nāmapaccayā chaṭṭhāyatana』』nti ekaṃ manāyatanaṃyeva āha. Tañhi ekassa akusalaphassassa anurūpaṃ paccayabhūtaṃ. Kāmañcetaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇanti etthāpi vuttaṃ, hetuphalavisesadassanatthaṃ pana aṅgapuṇṇatthañca puna idha gahitaṃ. Tatra hi etassa visesena saṅkhāro hetu, avisesena nāmaṃ phalaṃ. Idha panassa avisesena nāmaṃ hetu, visesena phasso phalanti. Sokādayo pana yasmā sabbe ekacittakkhaṇe na sambhavanti, sabbasmiñca cittappavattiṭṭhāne ceva citte ca na pavattanti, tasmā na gahitā. Jātijarāmaraṇāni pana acittakkhaṇamattānipi samānāni cittakkhaṇe antogadhattā aṅgaparipūraṇatthaṃ gahitāni. Evaṃ tāvettha 『yaṃ aññathā vuttaṃ. Yañca avuttaṃ』 taṃ veditabbaṃ.

Yaṃ panettha ito paresu vāresu vuttaṃ, tassattho vuttanayeneva veditabbo. Yasmiṃ yasmiṃ pana vāre yo yo viseso āgato, taṃ taṃ tattha tattheva pakāsayissāma.

『Yaṃ yathā paccayo yassā』ti ettha pana saṅkhārassa avijjā sampayuttadhammasādhāraṇehi sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatapaccayehi chahi hetupaccayena cāti sattadhā paccayo. Tattha yasmā parato hetucatukkādīni tīṇi catukkāni avigatasampayuttaaññamaññapaccayavasena vuttāni, tasmā idha tāni apanetvā avasesānaṃ vasena avijjā saṅkhārassa catudhā paccayoti veditabbo.

2.95等),第三種是從色界的角度,第四種是從欲界的角度來理解的。" 在這裡,第一種被稱為包含一切,因為它在其他三種中無處不包含。其餘的特殊性稍後將會明顯。爲了使其明顯: 在某處以不同方式所說的,在某處未說的, 某法如何是某法的緣,應當全部觀察。 這裡的方法是:首先,在所有四種中,與《經分別》不同,沒有說"諸行",而是說"行",這是為什麼?因為是單一心剎那。因為在那裡分別了多心剎那的緣起,這裡開始了單一心剎那的緣起。在單一心剎那中沒有多個思,所以沒有說"諸行",而是說"行"。 在第一種中,由於包含單一心剎那所含的法,以及普遍於所有處,所以捨棄了色,只說"識緣名"。因為這是包含在單一心剎那中的,也是普遍於所有處的,沒有任何識生起的地方不生起。因為在這裡只有一個包含在單一心剎那中的觸,所以取與之相應的作為緣的處,在六處處說"名緣第六處",只說了一個意處。因為這是與一個不善觸相應的緣。雖然這在"行緣識"中也說了,但爲了顯示因果的特殊性和完成支分,這裡又取了。因為在那裡,特別是行是它的因,一般是名是果。但在這裡,一般是名是因,特別是觸是果。憂等沒有被取,因為不是所有的都在單一心剎那中生起,也不是在所有的心生起處和心中生起。但生老死雖然只是非心剎那,但因為包含在心剎那中,爲了完成支分而被取。如此,應當了知"在這裡以不同方式所說的,以及未說的"。 在這裡之後的其他篇章中所說的,其意義應當以已說的方法來了解。在任何篇章中有任何特殊之處,我們將在那裡解釋。 關於"某法如何是某法的緣",在這裡,無明對行是七種緣:與相應法共同的俱生、相互、依止、相應、有、不離去六種緣,以及因緣。在這裡,因為後面的因四法等三種四法是以不離去、相應、相互緣的方式說的,所以這裡除去它們,應當了知無明對行是其餘四種緣。

Saṅkhāro viññāṇassa sādhāraṇehi chahi, kammāhārapaccayehi cāti aṭṭhadhā paccayo. Idha pana teyeva tayo apanetvā pañcadhā. Viññāṇaṃ nāmassa sādhāraṇehi chahi, indriyāhārādhipatīhi cāti navadhā. Idha pana tayo apanetvā chadhā. Nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa sādhāraṇehi chahi. Kiñci panettha adhipatipaccayena, kiñci āhārapaccayādīhīti anekadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā tidhā catudhā pañcadhā vā. Chaṭṭhāyatanaṃ phassassa yathā viññāṇaṃ nāmassa. Evaṃ phasso vedanāya sādhāraṇehi chahi āhārapaccayena cāti sattadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā catudhā. Vedanā taṇhāya sādhāraṇehi chahi jhānindriyapaccayehi cāti aṭṭhadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā pañcadhā. Taṇhā upādānassa, yathā avijjā saṅkhārassa. Evaṃ upādānaṃ bhavassa sādhāraṇehi chahi maggapaccayena cāti sattadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā catudhā. Bhavo jātiyā, yasmā jātīti idha saṅkhatalakkhaṇaṃ adhippetaṃ, tasmā pariyāyena upanissayapaccayeneva paccayo. Tathā jāti jarāmaraṇassāti.

Ye pana evaṃ vadanti – 『『imasmiṃ catukke sabbesampi saṅkhārādīnaṃ avijjādayo sahajātapaccayena paccayā honti. Sahajātapaccayavaseneva hi paṭhamavāro āraddho』』ti, te bhavādīnaṃ tathā abhāvaṃ sesapaccayānañca sambhavaṃ dassetvā paṭikkhipitabbā. Na hi bhavo jātiyā sahajātapaccayo hoti, na jāti jarāmaraṇassa. Ye cetesaṃ saṅkharādīnaṃ avasesā paccayā vuttā, tepi sambhavantiyeva. Tasmā na sakkā chaḍḍetunti. Evaṃ tāva paṭhamavāre yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ, yañca yathā yassa paccayo hoti, taṃ veditabbaṃ. Dutiyavārādīsupi eseva nayo.

Ayaṃ pana viseso – dutiyavāre 『『nāmapaccayā phasso』』ti vatvā saḷāyatanaṭṭhāne na kiñci vuttaṃ, taṃ kimatthanti? Paccayavisesadassanatthañceva mahānidānadesanāsaṅgahatthañca. Phassassa hi na kevalañca chaṭṭhāyatanameva paccayo, vedanākkhandhādayo pana tayo khandhāpi paccayāyeva. Mahānidānasuttante cassa 『『atthi idappaccayā phassoti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. Kiṃ paccayā phassoti? Iti ce vadeyya, nāmapaccayā phassoti iccassa vacanīya』』nti (dī. ni. 2.96). Evaṃ saḷāyatanaṃ chaḍḍetvā ekādasaṅgiko paṭiccasamuppādo vutto. Tasmā imassa paccayavisesassa dassanatthaṃ imissā ca mahānidānasuttantadesanāya pariggahatthaṃ dutiyavāre 『『nāmapaccayā phasso』』ti vatvā saḷāyatanaṭṭhāne na kiñci vuttanti. Esa tāva dutiyavāre viseso.

Tatiyavāre pana 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti suttantabhājanīye āgatameva catutthamaṅgaṃ vuttaṃ, taṃ ekacittakkhaṇikattā paccayākārassa idha ayuttanti ce? Taṃ nāyuttaṃ. Kasmā? Sakakkhaṇe paccayabhāvato. Sacepi hi tattha rūpaṃ cittakkhaṇato uddhaṃ tiṭṭhati, tathāpissa taṃ viññāṇaṃ sakakkhaṇe paccayo hoti. Kathaṃ? Purejātassa tāva cittasamuṭṭhānassa aññassa vā pacchājātapaccayena. Vuttañcetaṃ 『『pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.1.11). Sahajātassa pana cittasamuṭṭhānassa nissayapaccayena paccayo. Yathāha 『『cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ nissayapaccayena paccayo』』ti (paṭṭhā. 1.

行是通過六種共同的緣起來理解的,因果所依的緣起有八種。在這裡,除了這三種之外,還有五種。識是通過六種共同的緣起來理解的,依于感官的主導有九種。在這裡,除了這三種之外,還有六種。名是通過六種共同的緣起來理解的。這裡面有些是依于主導的緣起,有些是依于食的緣起等,因此有多種。在這裡,除了這三種之外,還有三種,四種和五種。第六處是通過觸的緣起來理解的,正如識通過名的緣起一樣。這樣,觸是通過七種共同的緣起來理解的,依于食的緣起等。在這裡,除了這三種之外,還有四種。受是通過八種共同的緣起來理解的,依于禪定的緣起等。在這裡,除了這三種之外,還有五種。渴愛是通過無明的緣起來理解的,正如行的緣起一樣。這樣,執取是通過七種共同的緣起來理解的,依于道的緣起等。在這裡,除了這三種之外,還有四種。生是通過出生來理解的,因為出生是指生的特徵,因此是通過依止的緣起來理解的。同樣,出生是通過老死來理解的。 那些這樣說的人——「在這個四法中,所有的行等因無明等而生,是共生的緣起。因為是共生的緣起,所以第一種被引入」,他們應該被駁斥,因為它顯示了生等的不存在和其他緣起的可能性。因為生並不是通過出生而生起的,老死也不是。那些在這些行等的餘下緣起中被說的,也確實是存在的。因此,不能捨棄。這樣,在第一種中,任何地方所說的和未說的,以及如何是某法的緣,都應當了知。第二種及其餘的法也是如此。 這裡的特殊性是——在第二種中說「名緣觸」,在第六處沒有說任何東西,這是什麼意思呢?這是爲了顯示緣起的特殊性和《大因經》的關聯。因為觸不僅僅是依于第六處的緣起,受等三處也確實是緣起。正如在《大因經》中說:「有這個緣起的觸」,被問到:「什麼是緣起的觸?」如果他這樣回答:「名緣觸」,這就是他的說法」(《長部經》2.96)。因此,捨棄第六處的情況下,說明了十一支的因緣。因此,第二種中說「名緣觸」,在第六處沒有說任何東西。 在第三種中說「識緣名」,在《經論》中已經提到第四個因緣,這在單一心的剎那中是合適的呢?這並不合適。為什麼?因為在單一心的剎那中是緣起的。如果在那裡色因心的緣起而存在,那麼它的識在單一心的剎那中就是緣起。如何呢?因為在先生的心起源的其他緣起。正如所說:「後生的心法和心所法,是因先生的身體的後生緣起的緣起」(《基礎》1.1.11)。而在共生的心起源中是依賴的緣起。正如所說:「心法是因心起源的色法的依賴緣起」(《基礎》1.

1.8).

Yadi evaṃ, purimavāresu kasmā evaṃ na vuttanti ? Rūpappavattidesaṃ sandhāya desitattā. Ayañhi paccayākāro rūpappavattidese kāmabhave gabbhaseyyakānañceva aparipuṇṇāyatanaopapātikānañca rūpāvacaradevānañca vasena desito. Tenevettha 『『nāmarūpapaccayā saḷāyatana』』nti avatvā chaṭṭhāyatananti vuttaṃ. Tattha nāmaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Rūpaṃ pana hadayarūpaṃ veditabbaṃ. Taṃ panetassa chaṭṭhāyatanassa nissayapaccayena ceva purejātapaccayena cāti dvidhā paccayo hotīti esa tatiyavāre viseso.

Catutthavāro pana yonivasena opapātikānaṃ, āyatanavasena paripuṇṇāyatanānaṃ, bhavavasena kāmāvacarasattānaṃ vasena vutto. Tenevettha 『『nāmarūpapaccayā saḷāyatana』』nti vuttaṃ. Tattha nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa sahajātādīhi, cakkhāyatanādīnaṃ pacchājātapaccayena. Rūpe hadayarūpaṃ chaṭṭhāyatanassa nissayapaccayapurejātapaccayehi, cattāri mahābhūtāni cakkhāyatanādīnaṃ sahajātanissayaatthiavigatehi. Yasmā panesa ekacittakkhaṇiko paccayākāro, tasmā ettha saḷāyatanapaccayāti avatvā 『『chaṭṭhāyatanapaccayā phasso』』ti vuttoti ayaṃ catutthavāre viseso.

Evametesaṃ nānākaraṇaṃ ñatvā puna sabbesveva tesu visesena paṭhamakā dve vārā arūpabhave paccayākāradassanatthaṃ vuttāti veditabbā. Arūpabhavasmiñhi rūpena asammissāni paṭiccasamuppādaṅgāni pavattanti. Tatiyo rūpabhave paccayākāradassanatthaṃ vutto. Rūpabhavasmiñhi satipi rūpasammissatte saḷāyatanaṃ na pavattati. Catuttho kāmabhave paccayākāradassanatthaṃ vutto. Kāmabhavasmiñhi sakalaṃ saḷāyatanaṃ pavattati. Tatiyo vā rūpabhave ceva kāmabhave ca aparipuṇṇāyatanānaṃ akusalappavattikkhaṇaṃ sandhāya vutto. Catuttho vā kāmabhave paripuṇṇāyatanānaṃ. Paṭhamo vā sabbatthagāmitaṃ sandhāya vutto. So hi na katthaci cittappavattidese na pavattati. Dutiyo paccayavisesaṃ sandhāya vutto. Ekādasaṅgikattañhettha phassassa ca nāmapaccayattaṃ paccayaviseso. Tatiyo purimayonidvayaṃ sandhāya vutto. Purimāsu hi dvīsu yonīsu so sambhavati, tattha sadā saḷāyatanassa asambhavato. Catuttho pacchimayonidvayaṃ sandhāya vutto. Pacchimāsu hi so dvīsu yonīsu sambhavati, tattha sadā saḷāyatanassa sambhavatoti.

Ettāvatā ca yaṃ vuttaṃ catūsupi vāresu –

Yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ;

Yaṃ yathā paccayo yassa, taṃ sabbamupalakkhayeti.

Gāthāya atthadīpanā katā hoti.

Etenevānusārena, sabbametaṃ nayaṃ ito;

Viseso yo ca taṃ jaññā, catukkesu paresupi.

  1. Hetucatukkaṃ

1.1.8)。 如果是這樣,為什麼在前面的篇章中沒有這樣說呢?因為是針對色法生起的地方而說的。這個緣起是針對色法生起的地方,在欲界中對於胎生和不完全處化生的眾生,以及色界天神而說的。因此在這裡沒有說"名色緣六處",而是說"第六處"。在那裡,名如前所說。色則應當理解為心所依處色。它對第六處是依止緣和前生緣這兩種緣,這是第三種的特殊之處。 第四種則是針對化生眾生的生處,完全處眾生的處,欲界眾生的有而說的。因此在這裡說"名色緣六處"。在那裡,名對第六處是俱生等緣,對眼處等是後生緣。在色中,心所依處色對第六處是依止緣和前生緣,四大種對眼處等是俱生、依止、有、不離去緣。因為這是單一心剎那的緣起,所以在這裡沒有說"六處緣",而是說"第六處緣觸",這是第四種的特殊之處。 如此了知了這些差異之後,應當再次理解,所有這些中特別是前兩種是爲了顯示無色界的緣起而說的。因為在無色界中,緣起支是不與色混合的。第三種是爲了顯示色界的緣起而說的。因為在色界中,雖然有色的混合,但六處不生起。第四種是爲了顯示欲界的緣起而說的。因為在欲界中,完整的六處生起。或者說,第三種是針對色界和欲界中不完全處眾生的不善生起剎那而說的。第四種是針對欲界中完全處眾生而說的。或者說,第一種是針對普遍性而說的。因為它在任何心生起的地方都不會不生起。第二種是針對緣的特殊性而說的。因為這裡十一支和名作為觸的緣是特殊的緣。第三種是針對前兩種生而說的。因為在前兩種生中它生起,因為在那裡六處並不總是生起。第四種是針對后兩種生而說的。因為在後兩種生中它生起,因為在那裡六處總是生起。 到此為止,對於在所有四種中所說的: "在某處以不同方式所說的,在某處未說的, 某法如何是某法的緣,應當全部觀察。" 這個偈頌的意義已經解釋完畢。 依照這個方法,從這裡開始, 所有這些方法以及其特殊性, 在其他的四法中也應當了知。 因四法

  1. Tattha yo tāva idha vutto nayo, so sabbattha pākaṭoyeva. Viseso pana evaṃ veditabbo – hetucatukke tāva avijjā hetu assāti avijjāhetuko. Avijjā assa sahavattanato yāvabhaṅgā pavattikā gamikāti vuttaṃ hoti. 『『Avijjāpaccayā』』ti ca ettāvatā sahajātādipaccayavasena sādhāraṇato saṅkhārassa avijjā paccayoti dassetvā, puna 『『avijjāhetuko』』ti eteneva visesato avigatapaccayatā dassitā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukantiādīsupi eseva nayo.

Kasmā pana bhavādīsu hetukaggahaṇaṃ na katanti? Avigatapaccayaniyamābhāvato abhāvato ca avigatapaccayassa. 『『Tattha katamo upādānapaccayā bhavo? Ṭhapetvā upādānaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati upādānapaccayā bhavo』』ti vacanato upādānapaccayā catunnaṃ khandhānaṃ idha bhavoti nāmaṃ. Saṅkhārakkhandhe ca 『『jāti dvīhi khandhehi saṅgahitā』』tiādivacanato (dhātu. 71) jātijarāmaraṇāni antogadhāni.

Tattha yāva upādānaṃ tāva jātijarāmaraṇānaṃ anupalabbhanato upādānaṃ bhavassa na niyamato avigatapaccayo hoti. 『『Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jātī』』ti ādivacanato saṅkhatalakkhaṇesu jātiyā jarāmaraṇasaṅkhātassa bhavassa jātikkhaṇamatteyeva abhāvato avigatapaccayabhāvo na sambhavati. Tathā jātiyā jarāmaraṇakkhaṇe abhāvato . Upanissayapaccayeneva pana bhavo jātiyā. Jāti jarāmaraṇassa paccayoti sabbathāpi avigatapaccayaniyamābhāvato abhāvato ca avigatapaccayassa bhavādīsu hetukaggahaṇaṃ na katanti veditabbaṃ.

Keci panāhu – 『『bhavo duvidhenā』』ti vacanato upapattimissako bhavo, na ca upapattibhavassa upādānaṃ avigatapaccayo hotīti 『『upādānapaccayā bhavo upādānahetuko』』ti avatvā 『『upādānapaccayā bhavo』』ti vutto. Idha pacchinnattā paratopi na vuttanti. Taṃ idha upapattimissakassa bhavassa anadhippetattā ayuttaṃ. Arūpakkhandhā hi idha bhavoti āgatā.

Bhavapaccayājātīti ettha ca ṭhapetvā jātijarāmaraṇāni avaseso bhavo jātiyā paccayoti veditabbo. Kasmā? Jātiādīnaṃ jātiyā appaccayattā. Yadi evaṃ, ṭhapetvā jātijarāmaraṇāni bhavo jātiyā paccayoti vattabboti? Āma vattabbo, vattabbapadesābhāvato pana na vutto. Dasamaṅganiddese hi upādānapaccayasambhūto bhavo vattabbo. Ekādasamaṅganiddese jāti vattabbā. Yo pana bhavo jātiyā paccayo, tassa vattabbapadeso natthīti vattabbapadesābhāvato na vutto. Avuttopi pana yuttito gahetabboti. Viññāṇapaccayā nāmarūpantiādīsu ca viññāṇādīnaṃ avigatapaccayabhāvasambhavato viññāṇahetukādivacanaṃ katanti esa hetucatukke viseso.

  1. Sampayuttacatukkaṃ

  2. Sampayuttacatukkepi avijjāpaccayāti ettāvatā sahajātādipaccayavasena saṅkhārassa avijjāpaccayataṃ dassetvā puna 『『avijjāsampayutto』』ti sampayuttapaccayatā dassitā. Sesapadesupi eseva nayo. Yasmā pana arūpīnaṃ dhammānaṃ rūpadhammehi sampayogo natthi, tasmā viññāṇapaccayā nāmarūpantiādīsu tatiyacatutthavārapadesu 『『viññāṇasampayuttaṃ nāma』』ntiādinā nayena yaṃ labbhati, tadeva gahitanti esa sampayuttacatukke viseso.

  3. Aññamaññacatukkaṃ

244。 在這裡所說的方式是普遍的。特別的應當這樣理解——因緣四法中,無明是因,因此無明是因。無明是指因緣的生起,直到其消亡的過程被稱為生起的過程。「因無明而生」是通過共生等緣來說明無明是因的,因此再通過「因無明而生」來特別說明其不離去的緣起。因緣生起的識也是如此。 那麼,為什麼在生等中不抓住因呢?因為沒有不離去的緣起的限制和不存在的緣起。「那麼,什麼是因執取而生的呢?除了執取的感受、識、行、識——這稱為因執取而生。」根據這個說法,因執取是四個聚集的生。在行中說「生是由兩個聚集而成的」,因此生老死是內在的。 在這裡,直到執取為止,生老死的不存在使得執取不成為生的限制。根據「這些法的生」,在生的特徵中,生老死的生起僅僅是生的時刻,沒有不離去的緣起的可能性。因此,在生老死的時刻,執取是通過依止的緣起而生。生老死的因緣是普遍的,因此在生等中不抓住因。 有些人說——「生分為兩種」,即是生起的生,而不是生起的生的執取不成為不離去的緣起,因此說「因執取而生,因執取而生」。在這裡,因為是後生的緣起,所以沒有說。這裡的生是指生起的生。 在此,除了生老死之外,剩下的生應當理解為生的因。為什麼?因為生的因少之又少。如果是這樣,除了生老死之外,生應當是生的因嗎?是的,應當是,但並沒有說生的因。在第十種因的說明中,因執取而生的生應當說。第十一種因的說明中,生應當說。至於生的因,生的因沒有說。因此,沒有說生的因,但應當根據推理來理解。 關於因緣生起的識等,因緣生起的可能性,因此說識是因的特殊性。 相關四法 245。相關四法也因無明而生,通過共生等緣來說明行的因無明,而再次通過「因無明而生」來說明相關的緣起。在其他部分也是如此。由於無色法與色法沒有相關性,因此在識緣名等第三和第四種法中,因識而生的法應當被理解為是相關的。 互為四法

  1. Aññamaññacatukkepi avijjāpaccayāti sahajātādipaccayavasena saṅkhārassa avijjāpaccayataṃ dassetvā 『『saṅkhārapaccayāpi avijjā』』ti aññamaññapaccayatā dassitā. Sesapadesupi eseva nayo. Yasmā pana bhavo nippadeso, upādānaṃ sappadesaṃ, sappadesadhammo ca nippadesadhammassa paccayo hoti, na nippadesadhammo sappadesadhammassa, tasmā ettha 『『bhavapaccayāpi upādāna』』nti na vuttaṃ; heṭṭhā vā desanāya pacchinnattā evaṃ na vuttaṃ . Yasmā ca nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ atthi, saḷāyatanapaccayā ekacittakkhaṇe nāmarūpaṃ natthi, yassa saḷāyatanaṃ aññamaññapaccayo bhaveyya, tasmā catutthavāre 『『chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpa』』nti yaṃ labbhati tadeva gahitanti esa aññamaññacatukke viseso.

Avijjāmūlakanayamātikā.

Saṅkhārādimūlakanayamātikā

  1. Idāni saṅkhārapaccayā avijjāti saṅkhāramūlakanayo āraddho. Tatthāpi yathā avijjāmūlake evaṃ cattāri catukkāni soḷasa ca vārā veditabbā. Paṭhamacatukke pana paṭhamavārameva dassetvā desanā saṃkhittā. Yathā cettha evaṃ viññāṇamūlakādīsupi. Tattha sabbesveva tesu saṅkhāramūlakādīsu aṭṭhasu nayesu 『『saṅkhārapaccayā avijjā』』tiādinā nayena sahajātādipaccayavasena avijjāya saṅkhārādipaccayataṃ dassetvā puna 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』tiādinā nayena ekacittakkhaṇepi paccayākāracakkassa pavatti dassitā.

Kasmā pana bhavamūlakā jātijarāmaraṇamūlakā vā nayā na vuttā? Kiṃ bhavapaccayā avijjā na hotīti? No na hoti. 『『Saṅkhārapaccayā avijjā』』ti evamādīsu pana vuccamānesu na koci bhavapariyāpanno dhammo avijjāya paccayo na vutto. Tasmā apubbassa aññassa avijjāpaccayassa vattabbassa abhāvato bhavamūlako nayo na vutto. Bhavaggahaṇena ca avijjāpi saṅgahaṃ gacchati. Tasmā 『『bhavapaccayā avijjā』』ti vuccamāne 『『avijjāpaccayā avijjā』』tipi vuttaṃ siyā. Na ca ekacittakkhaṇe avijjā avijjāya paccayo nāma hoti. Tattha pacchinnattāva jātijarāmaraṇamūlakāpi nayā na gahitā. Apica bhave jātijarāmaraṇānipi antogadhāni. Na cetāni ekacittakkhaṇe avijjāya paccayā hontīti bhavamūlakā jātijarāmaraṇamūlakā vā nayā na vuttāti.

Mātikāvaṇṇanā.

Akusalaniddesavaṇṇanā

248-249. Idāni yathā heṭṭhā cittuppādakaṇḍe kusalattikaṃ ādiṃ katvā nikkhittamātikāya paṭipāṭiyā paṭhamaṃ kusalaṃ bhājitaṃ, tathā idha mātikāya anikkhittattā paṭhamaṃ kusalaṃ anāmasitvā 『『avijjāpaccayā saṅkhāro』』ti akusaladhammavasena mātikāya nikkhittattā nikkhepapaṭipāṭiyāva avijjādīni paṭiccasamuppādaṅgāni bhājetvā dassetuṃ katame dhammāakusalātiādimāha. Tassattho heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. aṭṭha. 365) vuttanayeneva veditabbo. Yasmā pana ekacittakkhaṇe taṇhāya ca kāmupādānassa ca sambhavo natthi, tasmā yaṃ ettha taṇhāpaccayā upādānaṃ labbhati, tadeva dassetuṃ diṭṭhi diṭṭhigatantiādi vuttaṃ.

Bhavaniddese ca yasmā upādānaṃ saṅkhārakkhandhe saṅgahaṃ gacchati, tasmā 『『ṭhapetvā upādānaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho』』ti vuttaṃ. Evañhi vuccamāne upādānassa upādānapaccayattaṃ āpajjeyya. Na ca tadeva tassa paccayo hoti. Jātiādiniddesesu yasmā ete arūpadhammānaṃ jātiādayo, tasmā 『『khaṇḍiccaṃ, pāliccaṃ, valittacatā, cuti, cavanatā』』ti na vuttaṃ.

246。 互為四法也因無明而生,通過共生等緣來說明行的因無明,而再次通過「因無明而生」來說明互為的緣起。在其他部分也是如此。由於生是無特定的,執取是有特定的,特定的法則是無特定法的因,而不是無特定法是特定法的因,因此在這裡沒有說「因生而執取」;因為前面的教導的後生緣起,因此沒有這樣說。由於名色緣六處存在,六處緣起時在單一心的剎那中名色並不存在,而六處之間互為緣起,因此在第四種中「因第六處而生名色」的所得到的應當被理解為是互為四法的特殊性。 無明根本緣起的法則。 行等根本緣起的法則。 247。 現在因行而生的無明是行根本的法則開始了。在那裡,正如無明根本一樣,四個四法和十六個法應當被理解。在第一四法中,教導僅顯示第一種。正如在這裡,識根本等也如此。在那裡,所有的行根本等的八種法中,通過「因行而生的無明」等的方式,說明了無明是行的因,而再次通過「因無明而生的行」等的方式,說明了在單一心的剎那中因緣的生起過程。 那麼,為什麼生根本的生老死根本的法則沒有說?生的因無明是否存在?不,不存在。在「因行而生的無明」等被提及時,沒有任何生的法被說成是無明的因。因此,由於沒有其他的無明的因的存在,生根本的法則沒有被說。在生的把握中,無明也歸入其中。因此,當說「因生而無明」時,也可以說「因無明而無明」。而在單一心的剎那中,無明並不是無明的因。在那裡,由於後生的緣起,生老死根本的法則也沒有被抓住。此外,在生中,生老死也內在存在。並且這些在單一心的剎那中並不是無明的因,因此生根本的生老死根本的法則沒有被說。 法則的說明。 不善的說明。 248-249。 現在,如同在前面心生部分中,經過善的部分開始的法則,第一善被提及,因此在這裡,由於法則沒有被提及,第一善並未被說明,因此「因無明而生的行」是基於不善法的法則而被提及,因而通過法則的引入,說明無明等緣起的法則,哪些法是不善的等。其意義應當根據前面心生部分的說法來理解。由於在單一心的剎那中,渴愛和欲的執取並不存在,因此在這裡通過渴愛而獲得的執取,正如所說的見、見的取等。 在生的說明中,由於執取歸入行的法則,因此說「除了執取的感受、識、行、識」是被提及的。因為這樣說,執取的緣起應當被理解。並且這並不是它的因。在生的說明中,由於這些是無色法的生等,因此沒有說「分裂、保留、四種變遷、死亡、消逝」。

  1. Evaṃ paṭhamavāraṃ niṭṭhapetvā puna dutiyavāre yasmiṃ samaye paṭhamavārena paccayākāro dassito, tasmiṃyeva samaye aparenapi nayena paccayākāraṃ dassetuṃ visuṃ samayavavatthānavāraṃ avatvā tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhārotiādināva nayena desanā katā. Tattha ṭhapetvā phassanti idaṃ yasmā phassopi nāmapariyāpanno, tasmā phassassa nāmato nīharaṇatthaṃ vuttaṃ.

  2. Tatiyavāre yassa cittasamuṭṭhānarūpassa viññāṇaṃ paccayo, tasmiṃ pavattamāne yasmā tenupatthaddhānaṃ cakkhāyatanādīnaṃ upacitattaṃ paññāyati, tasmā cakkhāyatanassa upacayotiādi vuttaṃ. Yasmā ca kammajarūpassapi tasmiṃ samaye vattamānassa viññāṇaṃ pacchājātapaccayena paccayo hoti, tasmāpi evaṃ vuttaṃ. Tattha kiñcāpi kammajaṃ cittasamuṭṭhānanti dveva santatiyo gahitā, itarāpi pana dve santatiyo gahetabbā. Tāsampi hi viññāṇaṃ paccayo hotiyeva.

  3. Catutthavāre pana yasmā ekacittakkhaṇepi mahābhūtarūpapaccayā cakkhāyatanādīni, hadayarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, nāmapaccayā ca pacchājātasahajātādivasena yathānurūpaṃ sabbānipi pavattanti, tasmā tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ? Cakkhāyatanantiādi vuttaṃ.

  4. Dutiyacatukke sabbaṃ uttānameva.

  5. Tatiyacatukke yassa sampayuttapaccayabhāvo na hoti, yassa ca hoti, taṃ visuṃ visuṃ dassetuṃ idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmantiādi vuttaṃ.

  6. Catutthacatukke phassapaccayā nāmaniddese kiñcāpi 『『ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – idaṃ vuccati phassapaccayā nāma』』nti na vuttaṃ, tathāpi anantarātītapadaniddese 『『ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho』』ti vuttattā avuttampi taṃ vuttameva hoti. Yadeva hi nāmaṃ phassassa paccayo, phassopi tasseva paccayoti.

Yathā cāyaṃ catucatukko soḷasavārappabhedo avijjāmūlako paṭhamanayo etasmiṃ paṭhamākusalacitte pakāsito, evaṃ saṅkhāramūlakādayo aṭṭha nayāpi veditabbā. Pāḷi pana saṃkhittā. Evameva tasmiṃ paṭhamākusalacitteyeva nava nayā, chattiṃsa catukkāni, catucattālīsādhikañca vārasataṃ hotīti veditabbaṃ.

這樣完成了第一種之後,爲了在第一種中顯示緣起的同一時刻,以另一種方式顯示緣起,沒有單獨說明時間確定的部分,而是直接以"在那個時候,因無明而有行"等方式進行教導。在那裡,"除了觸"是因為觸也包含在名中,所以爲了把觸從名中分離出來而說的。 在第三種中,對於識是因的心生色,當它生起時,由於被它支援的眼處等的增長變得明顯,所以說"眼處的增長"等。由於在那個時候,識對正在生起的業生色也是後生緣,所以也這樣說。在那裡,雖然只提到了業生和心生兩種相續,但其他兩種相續也應該包括在內。因為識對它們也是緣。 在第四種中,由於即使在一個心剎那中,大種色也是眼處等的緣,心所依處色是第六處的緣,名通過後生、俱生等方式適當地成為一切的緣,所以在那裡說"什麼是名色緣六處?眼處"等。 在第二個四法中,一切都很清楚。 在第三個四法中,爲了分別顯示哪些不是相應緣,哪些是相應緣,所以說"這稱為識緣名色,與識相應的名"等。 在第四個四法中,觸緣名的說明中,雖然沒有說"除了觸,受蘊...識蘊 - 這稱為觸緣名",但因為在前面的段落中說了"除了觸,受蘊...識蘊",所以雖然沒說,也等於說了。因為凡是名是觸的緣,觸也是那個名的緣。 就像這個四個四法、十六種差別的以無明為根本的第一種方法在第一不善心中被解釋一樣,以行為根本等八種方法也應該這樣理解。但經文是簡略的。應當瞭解,就在那第一不善心中,有九種方法、三十六個四法、一百四十四種差別。

  1. Idāni imināva nayena sesākusalacittesupi paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā akusalātiādi āraddhaṃ. Tattha yasmā diṭṭhivippayuttesu taṇhāpaccayā upādānaṃ natthi, tasmā upādānaṭṭhāne upādānaṃ viya daḷhanipātinā adhimokkhena padaṃ pūritaṃ. Domanassasahagatesu ca yasmā vedanāpaccayā taṇhāpi natthi, tasmā taṇhāṭṭhāne taṇhā viya balavakilesena paṭighena padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhāne adhimokkheneva. Vicikicchāsampayutte pana yasmā sanniṭṭhānābhāvato adhimokkhopi natthi, tasmā taṇhāṭṭhāne balavakilesabhūtāya vicikicchāya padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhānaṃ parihīnameva. Uddhaccasampayutte pana yasmā adhimokkho atthi, tasmā taṇhāṭṭhāne balavakilesena uddhaccena padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhāne adhimokkheneva. Sabbattheva ca visesamattaṃ dassetvā pāḷi saṃkhittā. Yo cāyaṃ viseso dassito, tattha kevalaṃ adhimokkhaniddesova apubbo. Sesaṃ heṭṭhā āgatameva.

Adhimokkhaniddese pana adhimuccanavasena adhimokkho. Adhimuccati vā tena ārammaṇe cittaṃ nibbicikicchatāya sanniṭṭhānaṃ gacchatīti adhimokkho. Adhimuccanākāro adhimuccanā. Tassa cittassa, tasmiṃ vā ārammaṇe adhimuttattāti tadadhimuttatā. Sabbacittesu ca paṭhamacitte vuttanayeneva nayacatukkavārappabhedo veditabbo. Kevalañhi vicikicchāsampayutte upādānamūlakassa nayassa abhāvā aṭṭha nayā, dvattiṃsa catukkāni, aṭṭhavīsādhikañca vārasataṃ hotīti.

Akusalaniddesavaṇṇanā.

Kusalaniddesavaṇṇanā

  1. Idāni imināva nayena kusalacittādīsupi paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Yathā pana akusale paṭhamaṃ mātikaṃ nikkhipitvā pacchā niddeso kato, na tathā idha. Kasmā? Appanāvāre nānattasambhavato. Lokiyakusalādīsu hi tesaṃ dhammānaṃ dukkhasaccapariyāpannattā 『『evametassa kevalassa dukkhakkhandhassā』』ti appanā hoti, lokuttarakusalādīsu 『『evametesaṃ dhammāna』』nti. Tasmā ettha sādhāraṇato mātikaṃ ṭhapetuṃ na sakkāti pāṭiyekkaṃ tesaṃ tesaṃ kusalādīnaṃ mātikaṃ uddisitvāva niddeso katoti.

Tattha yasmā ekacittakkhaṇe kusalasaṅkhārena saddhiṃ avijjā natthi, tasmā taṃ avatvā, avijjā viya akusalānaṃ, kusalānaṃ mūlato kusalamūlaṃ, taṇhupādānānañca abhāvato taṇhāṭṭhāne taṇhā viya ārammaṇe ajjhogāḷho pasādo, upādānaṭṭhāne upādānaṃ viya daḷhanipātī nāma adhimokkho vutto. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Kusalaniddesavaṇṇanā.

Abyākataniddesavaṇṇanā

現在,爲了以同樣的方式顯示其他不善心中的緣起,開始了"哪些法是不善"等。在那裡,由於在離見的心中沒有因渴愛而有執取,所以在執取處用像執取一樣堅固的勝解來填補。在憂俱的心中,由於也沒有因受而有渴愛,所以在渴愛處用像渴愛一樣強烈的煩惱瞋恚來填補。在執取處仍用勝解。在疑相應的心中,由於沒有決定所以也沒有勝解,因此在渴愛處用作為強烈煩惱的疑來填補。執取處則缺失。在掉舉相應的心中,由於有勝解,所以在渴愛處用強烈煩惱掉舉來填補。在執取處仍用勝解。在一切處只顯示特殊之處,經文是簡略的。這裡所顯示的特殊之處,只有勝解的說明是新的。其餘的在前面已經出現過。 在勝解的說明中,勝解是以決定的方式。或者說,心由於它而對所緣無疑地達到決定,所以是勝解。決定的狀態是決定。對那個心,或對那個所緣的決定性是對它的決定性。在所有心中,應當以第一心中所說的方式理解方法四法和種類的差別。只是在疑相應的心中,由於沒有以執取為根本的方法,所以有八種方法、三十二個四法、一百二十八種差別。 不善說明的註釋。 善說明的註釋 現在,爲了以同樣的方式顯示善心等中的緣起,開始了"哪些法是善"等。但是,不像在不善中先列出綱要后再解釋,這裡不是這樣。為什麼?因為在結論部分有差異的可能性。在世間善等中,由於這些法屬於苦諦,所以結論是"如是這整個苦蘊"。在出世間善等中,結論是"如是這些法"。因此,在這裡不能普遍地列出綱要,而是對各個善等分別列出綱要后再進行解釋。 在那裡,由於在一個心剎那中善行與無明不共存,所以沒有說它,而是像無明對不善那樣,對善來說是善根,由於沒有渴愛和執取,所以在渴愛處用像渴愛一樣深入所緣的信,在執取處用像執取一樣堅固的勝解。其餘的應當以前面所說的方式理解。 善說明的註釋。 無記說明的註釋

  1. Abyākataṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe āgatapaṭipāṭiyāva vibhattaṃ. Sabbavāresu ca avijjāmūlakā nayā parihīnā. Kasmā? Avijjāṭṭhāne ṭhapetabbassa abhāvato. Kusalacittesu hi avijjāṭṭhāne ṭhapetabbaṃ kusalamūlaṃ atthi, cakkhuviññāṇādīsu natthi. Sahetukesu pana kiñcāpi atthi, evaṃ santepi idha pacchinnattā tattha na gahitaṃ. Pañcaviññāṇasote sotapatitāva hutvā desanā katāti veditabbā.

Visesato panettha cakkhuviññāṇādīsu taṇhāṭṭhānaṃ upādānaṭṭhānañca parihīnaṃ. Kasmā? Taṇhāṭṭhānārahassa balavadhammassa abhāvā adhimokkharahitattā ca. Sesāhetukesu taṇhāṭṭhānameva parihīnaṃ. Sahetukesu pasādasabbhāvato taṇhāṭṭhāne pasādena padaṃ pūritaṃ. Evamettha kusalākusalavipākesu cakkhuviññāṇādīsu saṅkhāraviññāṇanāmachaṭṭhāyatanaphassavedanāmūlakā cha cha, sesāhetukesu adhimokkhamūlakena saddhiṃ satta satta, sahetukesu pasādamūlakena saddhiṃ aṭṭha aṭṭha nayā veditabbā.

Tattha cakkhuviññāṇādīsupi catunnampi catukkānaṃ ādivārova vutto. Dutiyavāro paccayavisesaṭṭhena labbhamānopi na vutto. Tatiyacatutthavārā asambhavatoyeva. Rūpamissakā hi te, na ca cakkhuviññāṇādīni rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Yathā ca paṭhamacatukke dve vārā labbhanti, evaṃ sesacatukkesupi. Tasmā paṭhamacatukke dutiyavāro, sesacatukkesu ca dve dve vārā avuttāpi vuttāva hontīti veditabbā. Sesāhetukābyākate sabbacatukkesu sabbepi vārā labbhanti. Idha pacchinnattā pana parato na gahitā. Sotapatitāva hutvā desanā katāti. Sesasahetukavipākesupi eseva nayo aññatra arūpāvacaravipākā. Arūpāvacaravipākasmiñhi vāradvayameva labbhatīti.

Abyākataniddesavaṇṇanā.

Avijjāmūlakakusalaniddesavaṇṇanā

  1. Idāni aparena pariyāyena ekacittakkhaṇe paccayākāraṃ dassetuṃ puna katame dhammākusalātiādi āraddhaṃ. Tattha avijjāpaccayāti upanissayapaccayataṃ sandhāya vuttaṃ. Teneva niddesavāre 『『tattha katamā avijjā』』ti avibhajitvā 『『tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro』』ti vibhattaṃ. Kusalacetanāsaṅkhāto hi saṅkhāroyeva tasmiṃ samaye cittena sahajāto hoti, na avijjā.

Tattha lokiyakusalassa heṭṭhā suttantabhājanīye vuttanayeneva avijjā paccayo hoti. Yasmā pana appahīnāvijjo avijjāya pahānatthaṃ lokuttaraṃ bhāveti, tasmā tassāpi samatikkamavasena paccayo hoti. Avijjāvatoyeva hi kusalāyūhanaṃ hoti, na itarassa. Tattha tebhūmakakusale sammohavasenapi samatikkamabhāvanāvasenapi āyūhanaṃ labbhati; lokuttare samucchedabhāvanāvasenāti. Sesaṃ vuttanayameva.

Ayaṃ pana viseso – yathā heṭṭhā ekekakusale catunnaṃ catukkānaṃ vasena nava soḷasakā laddhā, tathā idha na labbhanti. Kasmā? Avijjāya avigatasampayuttaaññamaññapaccayābhāvato. Upanissayavasena panettha paṭhamacatukkameva labbhati. Tampi paṭhamavārameva dassetvā saṃkhittaṃ. Nīharitvā pana dassetabbanti.

Avijjāmūlakakusalaniddesavaṇṇanā.

Kusalamūlakavipākaniddesavaṇṇanā

不明的部分在前面的心生部分中已經提到過。在所有的部分中,以無明為根本的法則已經缺失。為什麼?因為沒有應當放置的無明處。在善心中,由於應當放置的無明處存在善根,而在眼識等中並不存在。但是在有因的部分中,雖然有一些存在,但在這裡由於後生的緣故並沒有被抓住。應當理解為五識流中已經成爲了初果。 特別是在眼識等中,渴愛處和執取處也缺失。為什麼?因為缺少與渴愛處相應的強烈法,以及沒有勝解的緣故。其餘的有因部分中,渴愛處是唯一缺失的。在有因的部分中,由於心的性質,渴愛處用心的歡喜來填補。因此在這裡,在善與不善的果中,眼識等中有六個、六個、六個、六個、六個、六個、六個、六個的法應當被理解。 在這裡,眼識等中也提到了四個四法的初種。第二種法雖然因緣特殊而被提到,但並沒有被說明。第三和第四種法則是因為不可得而沒有。因為它們是依賴於色法的,而眼識等並不產生色法。正如在第一四法中有兩個法可以獲得,在其他四法中也是如此。因此,在第一四法中有第二種法,在其他四法中也有兩個法雖然沒有被提到但實際上是存在的。其餘的有因部分中,在所有四法中都可以獲得所有法。但在這裡由於後生的緣故並未被抓住。應當理解為已經成為初果。其餘的有因的果中也同樣如此,除了無色法的果外。在無色法的果中,只有兩個法可以獲得。 無記說明的註釋。 以無明為根本的善說明的註釋。 現在,爲了以另一種方式在一個心剎那中顯示緣起,開始了"哪些法是不善"等。在那裡,因無明而生是指依賴因緣的緣起。因此在說明的部分中,說"在那裡什麼是無明"時,並未分開,而是說"在那裡因無明而生的行"。善的意志所生的行在那個時候與心共同存在,而不是無明。 在世間善的部分中,根據經典的說法,無明是因。由於不完全消失的無明爲了消除而修習出世間的法,因此在超越的緣起中也成為因。因為無明確實是善的生起的原因,而不是其他的。在那裡,三界的善由於迷惑的緣起或超越的修習而獲得生起;在出世間則是因斷滅的修習。其餘的應當根據前面的說法理解。 這裡的特殊之處在於——正如在前面每個善中因四個四法的緣起獲得了九和十六法,在這裡並不獲得。為什麼?因為由於無明未能與其他因緣相應。依賴因緣的部分中,只獲得第一四法。對此僅在第一部分中顯示,而其餘的應當被理解為已經被提取。 以無明為根本的善說明的註釋。 以善為根本的果的說明的註釋。

  1. Idāni abyākatesupi apareneva nayena paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha kusalamūlapaccayāti idampi upanissayapaccayataṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalavipākassa hi kusalamūlaṃ , akusalavipākassa ca akusalamūlaṃ upanissayapaccayo hoti; nānākkhaṇikakammapaccaye pana vattabbameva natthi. Tasmā esa upanissayapaccayena ceva nānākkhaṇikakammapaccayena ca paccayo hoti. Teneva niddesavāre 『『tattha katamaṃ kusalamūla』』nti avibhajitvā 『『tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro』』ti vibhattaṃ. Akusalavipākepi eseva nayo.

Avijjāmūlakakusalaniddese viya ca imasmimpi vipākaniddese paṭhamaṃ paccayacatukkameva labbhati. Tampi paṭhamavāraṃ dassetvā saṃkhittaṃ. Tasmā ekekasmiṃ vipākacitte ekamekasseva catukkassa vasena kusalamūlamūlake akusalamūlamūlake ca naye vārappabhedo veditabbo. Kiriyādhammānaṃ pana yasmā neva avijjā na kusalākusalamūlāni upanissayapaccayataṃ labhanti, tasmā kiriyavasena paccayākāro na vuttoti.

Evamesa –

Akusalakusalābyākata-dhammesu anekabhedato vatvā;

Kusalākusalānaṃ pana, vipāke ca upanissayavasena.

Puna ekadhāva vutto, vādippavarena paccayākāro;

Dhammappaccayabhede, ñāṇassa pabhedajananatthaṃ.

Pariyattisavanacintana-paṭipattikkamavivajjitānañca;

Yasmā ñāṇapabhedo, na kadācipi hoti etasmiṃ.

Pariyattisavanacintana-paṭipattikkamato sadā dhīro;

Tattha kayirā na haññaṃ, karaṇīyataraṃ tato atthīti.

Ayaṃ pana paccayākāro suttantaabhidhammabhājanīyavasena dveparivaṭṭameva nīharitvā bhājetvā dassito hoti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Paṭiccasamuppādavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Satipaṭṭhānavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ uddesavāravaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare satipaṭṭhānavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti satipaṭṭhānaparicchedaṃ dīpeti. Satipaṭṭhānāti tayo satipaṭṭhānā – satigocaropi, tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭidhānunayavītivattatāpi, satipi. 『『Catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṃ suṇātha…pe… ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo? Āhārasamudayā kāyassa samudayo』』tiādīsu (saṃ. ni. 5.408) hi satigocaro satipaṭṭhānanti vuccati. Tathā 『『kāyo upaṭṭhānaṃ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati cā』』tiādīsu (paṭi. ma. 3.35). Tassattho – patiṭṭhāti asminti paṭṭhānaṃ. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ, padhānaṃ ṭhānanti vā paṭṭhānaṃ; satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ hatthiṭṭhānaassaṭṭhānādīni viya.

『『Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇaṃ anusāsitumarahatī』』ti (ma. ni. 3.304, 311) ettha tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatā satipaṭṭhānanti vuttā. Tassattho – paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṃ, pavattayitabbatoti attho. Kena paṭṭhapetabbatoti? Satiyā; satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. 『『Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī』』tiādīsu (ma. ni.

現在,爲了以另一種方式顯示不明的緣起,開始了"哪些法是不明"等。在那裡,善根因緣是指依賴因緣的緣起。因此,善的果是善根,而惡的果是惡根,是依賴因緣的緣起;在各種瞬間的業緣中並沒有可行之處。因此,它既是依賴因緣的緣起,也是各種瞬間的業緣的緣起。因此在說明的部分中說"在那裡什麼是善根"時,並未分開,而是說"在那裡因善根而生的行"。惡的果也是如此。 在以無明為根本的善說明中,在這部分的果的說明中,只獲得第一種緣起的四法。也因此,在第一部分中顯示得很簡略。因此,在每個果的心中,根據每個四法的緣起,善根和惡根的法的差別應當被理解。至於行為法,由於無明和善惡根都不依賴於因緣,因此行為的緣起未被說明。 因此如此—— 在不善、善和不明的法中,由於有多種差別; 而在善與不善的果中,則是依賴因緣的緣起。 再次以一種方式說明,由於有因緣的緣起; 在法的因緣差別中,爲了產生智慧的差別。 由於對法的因緣的思考和修習的行為被排除; 因為智慧的差別,在這個過程中從未產生。 由於對法的因緣的思考和修習,智者總是; 在那裡應當做而不應當被傷害,比這更為可行。 這裡的緣起根據經典和阿毗達摩的說法,僅在兩個方面被提取並說明。 阿毗達摩的說明。 關於消除迷惑的分析。 因緣生起的分析已完成。 正念的分析 經典的說明部分 現在在正念的分析中有四個部分的計數。因此,在下面沒有提到正念的部分。正念是三種正念——正念的對象,三者中修習的弟子們,老師的教導的方式,也是正念。"比丘們,我將教導四種正念的生起與滅盡。你們要聽……比丘們,身體的生起是什麼?是飲食的生起"等(《相應部·尼》5.408)中,正念的對象被稱為正念。如此在「身體的存在,而非正念。正念的存在與正念」中(《法集·摩》3.35)。其意是——"立足於此"即為立足。身體立足於什麼?正念。正念的立足即為正念的立足,或是修行的地方;正念的立足如同立足於身體、立足於其他地方。 "三種正念如果被善巧地修習,那麼善巧的老師能夠指導一群人"(《中部·尼》3.304, 311)中,在三者中修習的弟子們的教導方式被稱為正念。其意是——應當建立的即為立足,能夠產生的即為立足。由誰來建立?由正念;由正念的立足即為正念的立足。

3.147) pana satiyeva satipaṭṭhānanti vuccati. Tassattho – patiṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, upaṭṭhāti okkanditvā pakkhanditvā pavattatīti attho; satiyeva paṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānaṃ; athavā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ. Iti sati ca sā paṭṭhānañcātipi satipaṭṭhānaṃ. Idamidha adhippetaṃ. Yadi evaṃ, kasmā satipaṭṭhānāti bahuvacanaṃ katanti? Satiyā bahuttā; ārammaṇabhedena hi bahukā tā satiyoti.

Kasmā pana bhagavatā cattārova satipaṭṭhānā vuttā, anūnā anadhikāti? Veneyyahitattā. Taṇhācaritadiṭṭhicaritasamathayānikavipassanāyānikesu hi mandatikkhavasena dvidhā pavattesu mandassa taṇhācaritassa oḷārikaṃ kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa sukhumaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Diṭṭhicaritassapi mandassa nātippabhedagataṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa atippabhedagataṃ dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Samathayānikassa ca mandassa akicchena adhigantabbanimittaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato dutiyaṃ. Vipassanāyānikassāpi mandassa nātippabhedagatārammaṇaṃ tatiyaṃ, tikkhassa atippabhedagatārammaṇaṃ catutthaṃ. Iti cattārova vuttā, anūnā anadhikāti.

Subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā. Kāyo hi asubho. Tattha subhavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha asubhabhāvadassanena tassa vipallāsassa pahānatthaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Sukhaṃ, niccaṃ, attāti gahitesupi ca vedanādīsu vedanā dukkhā, cittaṃ aniccaṃ, dhammā anattā. Etesu ca sukhaniccaattabhāvavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha dukkhādibhāvadassanena tesaṃ vipallāsānaṃ pahānatthaṃ sesāni tīṇi vuttānīti. Evaṃ subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā cattārova vuttā anūnā anadhikāti veditabbā. Na kevalañca vipallāsapahānatthameva, atha kho caturoghayogāsavaganthaupādānaagatippahānatthampi catubbidhāhārapariññatthañca cattārova vuttāti veditabbā. Ayaṃ tāva pakaraṇanayo.

Aṭṭhakathāyaṃ pana 『『saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāroti etadeva vuttaṃ. Yathā hi catudvāre nagare pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, dakkhiṇato, pacchimato, uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Nagaraṃ viya hi nibbānamahānagaraṃ, dvāraṃ viya aṭṭhaṅgiko lokuttaramaggo. Pācīnadisādayo viya kāyādayo.

3.147) 而正念被稱為正念的基礎。其意為——"立足"即為基礎,"維持"則是指進入、離開、運作的意思;因此,正念的基礎即為正念的存在;或者說,從依靠的方面來看,正念的基礎。如此,正念的基礎即是正念的基礎。這裡的意思是如此。如果是這樣,為什麼正念用複數形式表示?因為正念的多樣性;因所緣不同而有多種正念。 那麼,為什麼佛陀只提到四種正念,而沒有多於或少於?是爲了眾生的利益。因渴愛、見解的行為而生的,依止於安定的觀察和洞察的修行中,因而在觀察粗重的身體時,獲得的是清凈的道路,而在觀察細微的感覺時,獲得的是精細的道路。對於見解行為中的粗重心,觀察心的正念的道路也沒有多於,而對於細微的法則觀察的正念則有多於。因此,四種正念被提到,沒有多於或少於。 爲了消除善、樂、常、我等的顛倒。身體確實是非善的。在那裡,善的顛倒是眾生。在那裡,通過觀察非善的存在來消除顛倒,故而提到第一種正念。樂、常、我被認為是存在於感覺等中,感覺是苦的,心是無常的,法是無我的。在這些中,善、樂、常、我等的顛倒是眾生。在那裡,通過觀察苦等的存在來消除它們的顛倒,因此其他三種正念被提到。如此,爲了消除善、樂、常、我等的顛倒而提到的四種正念並沒有多於或少於。並不僅僅是爲了消除顛倒,實際上也包括了四種苦、因、緣、取的消除和四種食的了知。因此四種正念被提到。 在註釋中說:「從依靠的方面和統一的依靠的方面來看,正念是唯一的,因所緣而有四種。」正如在四門城中,從東邊來的行人,手中拿著東邊的貨物,便從東門進入城市;而從南、從西、從北來的行人,則手中拿著南方、南方的貨物,便從南門進入城市。應當如此理解。因為涅槃如同大城市,八正道如同城門。東、南、西、北等則如同身體等。

Yathā pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ kāyānupassanāmukhena āgacchantā cuddasavidhena kāyānupassanaṃ bhāvetvā kāyānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā dakkhiṇato āgacchantā dakkhiṇadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā dakkhiṇadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ vedanānupassanāmukhena āgacchantā navavidhena vedanānupassanaṃ bhāvetvā vedanānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā pacchimato āgacchantā pacchimadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pacchimadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ cittānupassanāmukhena āgacchantā soḷasavidhena cittānupassanaṃ bhāvetvā cittānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ dhammānupassanāmukhena āgacchantā pañcavidhena dhammānupassanaṃ bhāvetvā dhammānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osarantīti. Evaṃ saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāroti vuttāti veditabbā.

Idha bhikkhūti ettha kiñcāpi bhagavatā devaloke nisīditvā ayaṃ satipaṭṭhānavibhaṅgo kathito, ekabhikkhupi tattha bhagavato santike nisinnako nāma natthi. Evaṃ santepi yasmā ime cattāro satipaṭṭhāne bhikkhū bhāventi, bhikkhugocarā hi ete, tasmā idha bhikkhūti ālapati. Kiṃ panete satipaṭṭhāne bhikkhūyeva bhāventi, na bhikkhunīādayoti? Bhikkhunīādayopi bhāventi. Bhikkhū pana aggaparisā. Iti aggaparisattā idha bhikkhūti ālapati. Paṭipattiyā vā bhikkhubhāvadassanato evamāha. Yo hi imaṃ paṭipattiṃ paṭipajjati, so bhikkhu nāma hoti. Paṭipannako hi devo vā hotu manusso vā, bhikkhūti saṅkhaṃ gacchatiyeva. Yathāha –

『『Alaṅkato cepi samañcareyya,

Santo danto niyato brahmacārī;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū』』ti. (dha. pa. 142);

Kāyānupassanāuddesavaṇṇanā

Ajjhattanti niyakajjhattaṃ adhippetaṃ. Tasmā ajjhattaṃ kāyeti attano kāyeti attho. Tattha kāyeti rūpakāye. Rūpakāyo hi idha aṅgapaccaṅgānaṃ kesādīnañca dhammānaṃ samūhaṭṭhena, hatthikāyaassakāyarathakāyādayo viya, kāyoti adhippeto. Yathā ca samūhaṭṭhena evaṃ kucchitānaṃ āyaṭṭhena. Kucchitānañhi paramajegucchānaṃ so āyotipi kāyo. Āyoti uppattideso. Tatrāyaṃ vacanattho – āyanti tatoti āyo. Ke āyanti? Kucchitā kesādayo. Iti kucchitānaṃ kesādīnaṃ āyoti kāyo.

如同從東邊而來的行人,手中拿著東邊的貨物,便從東門進入城市;同樣,從身體觀察的方向而來的,修習十四種身體觀察,依靠身體觀察的修習所生的清凈之道,最終只達到一個涅槃。又如從南邊而來的行人,手中拿著南邊的貨物,便從南門進入城市;同樣,從感覺觀察的方向而來的,修習九種感覺觀察,依靠感覺觀察的修習所生的清凈之道,最終只達到一個涅槃。又如從西邊而來的行人,手中拿著西邊的貨物,便從西門進入城市;同樣,從心的觀察的方向而來的,修習十六種心的觀察,依靠心的觀察的修習所生的清凈之道,最終只達到一個涅槃。又如從北邊而來的行人,手中拿著北邊的貨物,便從北門進入城市;同樣,從法的觀察的方向而來的,修習五種法的觀察,依靠法的觀察的修習所生的清凈之道,最終只達到一個涅槃。由此,正念的基礎可以從依靠的方面和統一的依靠的方面來看,正念是唯一的,因所緣而有四種。 在這裡,比丘們,雖然佛陀在天界坐著講述正念的分析,但在這裡並沒有一個比丘坐在佛陀的身邊。即便如此,由於這四種正念是比丘們所修習的,因為這些是比丘的所緣,所以稱為"比丘們"。那麼,這些正念是否僅僅是比丘所修習,而不包括比丘尼等?比丘尼等也修習。比丘卻是優越的群體。因此,因優越的群體而稱為"比丘們"。根據修行的行為來看,亦是如此。若能修行此道,便是比丘。無論是神或人,皆被稱為比丘。正如所說—— 「即使裝飾華麗,若能修行, 內心安定、馴服、持戒的修行者; 對所有眾生,心中持有戒杖, 他便是婆羅門、他便是修行者、他便是比丘。」(《法句經》142) 身體觀察的說明 內心的意思是指自身的身體。因此,內心的身體即為自身的身體。在這裡,身體是指色法的身體。色法的身體是由這裡的肢體、部分及毛髮等法的集合而成,如同大象的身體、馬的身體、車的身體等,身體即為此意。正如通過集合而形成的,亦如通過孕育而形成的。孕育者是最為堅固的身體。身體的意思是指出生的地方。在這裡,言語的意思是——「出生的地方即是身體」。誰是出生的?孕育者如毛髮等。因此,孕育者的毛髮等是身體。

Kāyānupassīti kāyaṃ anupassanasīlo, kāyaṃ vā anupassamāno kāyeti ca vatvāpi puna kāyānupassīti dutiyaṃ kāyaggahaṇaṃ asammissato vavatthānaghanavinibbhogādidassanatthaṃ katanti veditabbaṃ. Tena na kāye vedanānupassī cittadhammānupassī vā; atha kho kāye kāyānupassī yevāti kāyasaṅkhāte vatthusmiṃ kāyānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṃ dassitaṃ hoti. Tathā na kāye aṅgapaccaṅgavinimuttaekadhammānupassī, nāpi kesalomādivinimuttaitthipurisānupassī. Yopi cettha kesalomādiko bhūtupādāyasamūhasaṅkhāto kāyo, tatthāpi na bhūtupādāyavinimuttaekadhammānupassī; atha kho rathasambhārānupassako viya aṅgapaccaṅgasamūhānupassī, nagarāvayavānupassako viya kesalomādisamūhānupassī, kadalikkhandhapattavaṭṭivinibhuñjako viya rittamuṭṭhiviniveṭhako viya ca bhūtupādāyasamūhānupassīyevāti nānappakārato samūhavasena kāyasaṅkhātassa vatthuno dassanena ghanavinibbhogo dassito hoti. Na hettha yathāvuttasamūhavinimutto kāyo vā itthī vā puriso vā añño vā koci dhammo dissati. Yathāvuttadhammasamūhamatteyeva pana tathā tathā sattā micchābhinivesaṃ karonti. Tenāhu porāṇā –

『『Yaṃ passati na taṃ diṭṭhaṃ, yaṃ diṭṭhaṃ taṃ na passati;

Apassaṃ bajjhate mūḷho, bajjhamāno na muccatī』』ti.

Ghanavinibbhogādidassanatthanti vuttaṃ. Ādisaddena cettha ayampi attho veditabbo – ayañhi etasmiṃ kāye kāyānupassīyeva, na aññadhammānupassī. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yathā anudakabhūtāyapi marīciyā udakānupassino honti, na evaṃ aniccadukkhānattaasubhabhūteyeva imasmiṃ kāye niccasukhaattasubhabhāvānupassī; atha kho kāyānupassī aniccadukkhānattaasubhākārasamūhānupassīyevāti vuttaṃ hoti. Atha vā yvāyaṃ mahāsatipaṭṭhāne 『『idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā…pe… so satova assasatī』』tiādinā (dī. ni. 2.374; ma. ni. 1.107) nayena assāsapassāsādicuṇṇakajātaaṭṭhikapariyosāno kāyo vutto, yo ca 『『idhekacco pathavīkāyaṃ aniccato anupassati, tathā āpokāyaṃ, tejokāyaṃ, vāyokāyaṃ, kesakāyaṃ, lomakāyaṃ, chavikāyaṃ, cammakāyaṃ, maṃsakāyaṃ, rudhirakāyaṃ, nhārukāyaṃ, aṭṭhikāyaṃ, aṭṭhimiñjakāya』』nti paṭisambhidāyaṃ kāyo vutto, tassa sabbassa imasmiṃyeva kāye anupassanato kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo.

Atha vā kāye ahanti vā mamanti vā evaṃ gahetabbassa kassaci ananupassanato, tassa tasseva pana kesalomādikassa nānādhammasamūhassa anupassanato kāye kesādidhammasamūhasaṅkhāte kāyānupassīti evamattho daṭṭhabbo. Apica 『『imasmiṃ kāye aniccato anupassati, no niccato』』tiādinā (paṭi. ma.

身體觀察者是指習慣於觀察身體的人,或正在觀察身體的人。說完"身體"之後又說"身體觀察者",這第二次提到身體是爲了顯示不混雜、確立、實體分解等的目的。由此可知,他不是在身體中觀察感受、心、法,而只是在身體中觀察身體,通過在被稱為身體的對象中只顯示身體觀察的形式來顯示不混雜的確立。同樣,他不是觀察身體中離開肢體的單一法,也不是觀察離開頭髮等的女人或男人。即使在這裡由地、水等元素組成的頭髮等被稱為身體,他也不是觀察離開地、水等元素的單一法;而是像觀察車輛部件一樣觀察肢體的集合,像觀察城市部分一樣觀察頭髮等的集合,像剝開芭蕉樹幹的葉鞘一樣,像打開空拳頭一樣觀察地、水等元素的集合,通過以各種方式集合而稱為身體的對象的顯示來顯示實體的分解。因為在這裡看不到離開上述集合的身體、女人、男人或任何其他法。但是眾生對上述法的集合產生錯誤的執著。因此古人說: "所見非所見,所見非能見; 愚者不見而執著,執著而不能解脫。" 說"爲了顯示實體分解等"。這裡的"等"字還應理解以下含義:他只是在這個身體中觀察身體,而不是觀察其他法。這是什麼意思?就像對沒有水的海市蜃樓觀察為有水一樣,他不是對這個實際上是無常、苦、無我、不凈的身體觀察為常、樂、我、凈;而是說他是身體觀察者,只觀察無常、苦、無我、不凈的形態的集合。或者,如在《大念處經》中所說的"比丘們,在這裡,比丘到林中...他正念地呼吸"等方式(《長部》2.374;《中部》1.107)所說的從入出息到碎骨的身體,以及在《無礙解道》中所說的"在這裡,有人觀察地界是無常的,同樣觀察水界、火界、風界、發界、毛界、皮界、肉界、血界、筋界、骨界、骨髓界",由於他在這個身體中觀察所有這些,所以應該這樣理解"在身體中觀察身體"的含義。 或者,由於他不觀察身體中有"我"或"我所"等可執取的東西,而是觀察頭髮等各種法的集合,所以應該這樣理解"在被稱為頭髮等法的集合的身體中觀察身體"的含義。此外,如"他觀察這個身體是無常的,而不是常的"等(《無礙解道》

3.35) anukkamena paṭisambhidāyaṃ āgatanayassa sabbasseva aniccalakkhaṇādino ākārasamūhasaṅkhātassa kāyassa anupassanatopi kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo.

Tathā hi ayaṃ kāye kāyānupassanāpaṭipadaṃ paṭipanno bhikkhu imaṃ kāyaṃ aniccānupassanādīnaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ vasena aniccato anupassati no niccato, dukkhato anupassati no sukhato, anattato anupassati no attato, nibbindati no nandati, virajjati no rajjati, nirodheti no samudeti, paṭinissajjati no ādiyati. So taṃ aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati , nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatīti (paṭi. ma. 3.35) veditabbo.

Viharatīti catūsu iriyāpathavihāresu aññataravihārasamāyogaparidīpanametaṃ, ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aparena iriyāpathena vicchinditvā apatamānaṃ attabhāvaṃ harati pavattetīti attho.

Bahiddhākāyeti parassa kāye. Ajjhattabahiddhā kāyeti kālena attano kāye, kālena parassa kāye. Paṭhamanayena hi attano kāye kāyapariggaho vutto, dutiyanayena parassa kāye, tatiyanayena kālena attano kālena parassa kāye. Ajjhattabahiddhā pana ghaṭitārammaṇaṃ nāma natthi. Paguṇakammaṭṭhānassa pana aparāparaṃ sañcaraṇakālo ettha kathito. Ātāpīti kāyapariggāhakavīriyasamāyogaparidīpanametaṃ. So hi yasmā tasmiṃ samaye yaṃ taṃ vīriyaṃ tīsu bhavesu kilesānaṃ ātāpanato ātāpoti vuccati, tena samannāgato hoti, tasmā ātāpīti vuccati.

Sampajānoti kāyapariggāhakena sampajaññasaṅkhātena ñāṇena samannāgato. Satimāti kāyapariggāhikāya satiyā samannāgato. Ayaṃ pana yasmā satiyā ārammaṇaṃ pariggahetvā paññāya anupassati, na hi sativirahitassa anupassanā nāma atthi, tenevāha – 『『satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī』』ti (saṃ. ni.

3.35) 逐步地,通過分析而來,所有的無常特徵等的身體的集合體的觀察,亦稱為身體觀察。 因此,這位修習身體觀察的比丘,基於對這個身體的無常觀察等七種觀察,觀察到這個身體是無常的,而不是常的;觀察到是苦的,而不是樂的;觀察到是無我的,而不是有我的;因此,他感到厭倦,而不是歡喜;他生起厭離,而不是貪戀;他觀察到滅,而不是生起;他放下,而不是執取。如此,他在觀察無常時,放棄了常的念頭;在觀察苦時,放棄了樂的念頭;在觀察無我時,放棄了我的念頭;在感到厭倦時,放棄了歡喜;在生起厭離時,放棄了貪慾;在觀察滅時,放棄了生起;在放下時,放棄了執取。(《無礙解道》3.35) 「居住」是指在四種行走中,某一種行走的結合;一個行走的障礙,經過其他行走的切斷而產生的存在。 「外在身體」是指他人的身體。「內外身體」是指時而自身的身體,時而他人的身體。根據第一種方式,指的是自身的身體的界定;根據第二種方式,指的是他人的身體;根據第三種方式,指的是時而自身,時而他人的身體。然而,內外的觀察對象並不存在。對於強烈的行為場所,這裡討論的是反覆的行走時間。 「精進」是指身體界定的精進結合的描述。因他在那個時候,因這精進而對三界的煩惱生起的熱情,故而被稱為「精進」。 「正念」是指身體界定的正念結合的知識。 「正念」是指與身體界定的正念相結合。這裡因正念而把所緣界定,依靠智慧觀察,而不依靠缺乏正念的觀察,故而說:「我確實說,正念是無處不在的。」(《相應部》)

5.234), tasmā ettha 『『kāye kāyānupassī viharatī』』ti ettāvatā kāyānupassanāsatipaṭṭhānakammaṭṭhānaṃ vuttaṃ hoti. Atha vā yasmā anātāpino antosaṅkhepo antarāyakaro hoti, asampajāno upāyapariggahe anupāyaparivajjane ca sammuyhati, muṭṭhassatī upāyāpariccāge anupāyāpariggahe ca asamatthova hoti, tenassa taṃ kammaṭṭhānaṃ na sampajjati; tasmā yesaṃ dhammānaṃ ānubhāvena taṃ sampajjati tesaṃ dassanatthaṃ 『『ātāpī sampajāno satimā』』ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Iti kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ sampayogaṅgañca dassetvā idāni pahānaṅgaṃ dassetuṃ vineyya loke abhijjhādomanassanti vuttaṃ. Tattha vineyyāti tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā vinayitvā. Loketi ettha yvāyaṃ ajjhattādibhedo kāyo pariggahito sveva idha loko nāma. Tasmiṃ loke abhijjhādomanassaṃ vinayitvāti attho. Yasmā panettha abhijjhāgahaṇena kāmacchando, domanassaggahaṇena byāpādo saṅgahaṃ gacchati, tasmā nīvaraṇapariyāpannabalavadhammadvayadassanena nīvaraṇappahānaṃ vuttaṃ hotīti veditabbaṃ.

Visesena cettha abhijjhāvinayena kāyasampattimūlakassa anurodhassa, domanassavinayena kāyavipattimūlakassa virodhassa, abhijjhāvinayena ca kāye abhiratiyā, domanassavinayena kāyabhāvanāya anabhiratiyā, abhijjhāvinayena kāye abhūtānaṃ subhasukhabhāvādīnaṃ pakkhepassa, domanassavinayena kāye bhūtānaṃ asubhāsukhabhāvādīnaṃ apanayanassa ca pahānaṃ vuttaṃ. Tena yogāvacarassa yogānubhāvo yogasamatthatā ca dīpitā hoti. Yogānubhāvo hi esa yadidaṃ anurodhavirodhavippamutto, aratiratisaho, abhūtapakkhepabhūtāpanayanavirahito ca hoti. Anurodhavirodhavippamutto cesa aratiratisaho abhūtaṃ apakkhipanto bhūtañca anapanento yogasamattho hotīti.

Aparo nayo – 『『kāye kāyānupassī』』ti ettha anupassanāya kammaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Viharatīti ettha vuttavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṃ. Ātāpītiādīsu ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena sabbatthikakammaṭṭhānaṃ, kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo vā; satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdhasamatho, sampajaññena vipassanā , abhijjhādomanassavinayena bhāvanāphalaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayaṃ tāva kāyānupassanāsatipaṭṭhānuddesassa atthavaṇṇanā.

Vedanānupassanādiuddesavaṇṇanā

Vedanānupassanāsatipaṭṭhānuddesādīsupi ajjhattādīni vuttanayeneva veditabbāni. Etesupi hi attano vedanādīsu, parassa vedanādīsu, kālena attano kālena parassa vedanādīsūti tividho pariggaho vutto. Vedanāsu vedanānupassītiādīsu ca vedanādīnaṃ punavacane payojanaṃ kāyānupassanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Vedanāsu vedanānupassī, citte cittānupassī, dhammesu dhammānupassīti ettha pana vedanāti tisso vedanā. Tā ca lokiyā eva; cittampi lokiyaṃ, tathā dhammā. Tesaṃ vibhāgo niddesavāre pākaṭo bhavissati. Kevalaṃ panidha yathā vedanā anupassitabbā tathā anupassanto 『『vedanāsu vedanānupassī』』ti veditabbo. Esa nayo cittadhammesu. Kathañca vedanā anupassitabbāti? Sukhā tāva vedanā dukkhato, dukkhā sallato, adukkhamasukhā aniccato. Yathāha –

『『Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṃ santaṃ, addakkhi naṃ aniccato;

Sa ve sammadaso bhikkhu, upasanto carissatī』』ti. (saṃ. ni.

5.234) 因此這裡提到「身體觀察者居住」,這指的是身體觀察的正念修習。或者,由於無慾者內心的聚焦會造成障礙,未覺察者在對方法的掌握與避免上會迷惑,迷失的正念在對方法的放棄與掌握上也會無能為力,因此他無法獲得這種修習;因此,對於那些因法的因緣而能獲得此修習的人,故說「精進、覺察、正念」。 因此,通過顯示身體觀察的正念及其結合,現在將顯示放棄的要素,亦即放棄世間的貪慾與苦惱。這裡的「放棄」是指通過當時的要素的放棄或通過抑制的放棄而放棄。這裡的「世間」是指此處所掌握的內外身體。故此在這個世間中,放棄貪慾與苦惱的意思。由於在這裡,因貪慾的執取而生起對慾望的追求,因苦惱的執取而生起對痛苦的憤怒,因此通過對障礙的兩種強烈法的觀察,故而說到放棄障礙。 特別地,通過放棄貪慾,放棄身體的財富根本的追求;通過放棄苦惱,放棄身體的損失根本的對立;通過放棄貪慾而對身體的喜愛,放棄苦惱而對身體的修習的厭惡;通過放棄貪慾而對身體的美好、快樂的存在,放棄苦惱而對身體的不美好、痛苦的存在的放棄也被提及。因此,修行者的修行的體驗與修行的能力被揭示。修行的體驗是指在沒有執著、沒有對立、沒有困擾、沒有對美好的執著與對痛苦的放棄的狀態下,具備修行的能力。 另一種解釋是:「身體觀察者」在這裡提到的是觀察的修習。居住是指在此處提到的修習的身體的保持。精進等方面是指通過精進而正確的努力,通過正念與覺察而獲得全面的修習,或是保持修習的方式;或是通過正念的身體觀察所獲得的安寧,通過覺察的觀察所獲得的智慧,通過放棄貪慾與苦惱的修習所獲得的成果也被提及。這是身體觀察的正念修習目的的說明。 感覺觀察等的說明 感覺觀察的正念修習的說明等同於內外的所述。因為在這裡,關於自身的感覺等、他人的感覺等,以及時而自身的,時而他人的感覺等,三種方式的掌握被提到。在感覺中,觀察感覺等的目的也應通過身體觀察的方式說明。在感覺中觀察感覺,心中觀察心,法中觀察法,然而這裡的感覺是指三種感覺。它們都是世俗的;心也是世俗的,法也是如此。它們的分類在說明中會變得明顯。僅僅是以觀察感覺的方式來觀察「在感覺中觀察感覺」,應如此理解。這個原則同樣適用於心與法。那麼,如何觀察感覺呢?快樂的感覺是從苦中觀察,痛苦的感覺是從刺中觀察,無苦無樂的感覺是從無常中觀察。正如所說—— 「誰在快樂中觀察痛苦,痛苦中觀察快樂; 無苦無樂的安寧,觀察到它是無常的; 他確實是見到真理的比丘,安寧地行走。」

4.253);

Sabbā eva cetā dukkhātipi anupassitabbā. Vuttañcetaṃ – 『『yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasminti vadāmī』』ti (saṃ. ni. 4.259). Sukhadukkhatopi ca anupassitabbā, yathāha – 『『sukhā kho, āvuso visākha, vedanā ṭhitisukhā, vipariṇāmadukkhā』』ti (ma. ni. 1.465) sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Apica aniccādisattānupassanāvasenapi (paṭi. ma. 3.35) anupassitabbā. Sesaṃ niddesavāreyeva pākaṭaṃ bhavissati.

Cittadhammesupi cittaṃ tāva ārammaṇādhipatisahajātabhūmikammavipākakiriyādinānattabhedānaṃ aniccādinupassanānaṃ niddesavāre āgatasarāgādibhedānañca vasena anupassitabbaṃ. Dhammā salakkhaṇasāmaññalakkhaṇānaṃ suññatādhammassa aniccādisattānupassanānaṃ niddesavāre āgatasantāsantādibhedānañca vasena anupassitabbā. Sesaṃ vuttanayameva. Kāmañcettha yassa kāyasaṅkhāte loke abhijjhādomanassaṃ pahīnaṃ, tassa vedanādilokesupi taṃ pahīnameva. Nānāpuggalavasena pana nānācittakkhaṇikasatipaṭṭhānabhāvanāvasena ca sabbattha vuttaṃ. Yato vā ekattha pahīnaṃ, sesesupi pahīnaṃ hoti. Tenevassa tattha pahānadassanatthampi evaṃ vuttanti veditabbanti.

Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā

  1. Idāni seyyathāpi nāma cheko vilīvakārako thūlakilañjasaṇhakilañjacaṅkoṭakapeḷāpuṭādīni upakaraṇāni kattukāmo ekaṃ mahāveḷuṃ labhitvā catudhā chinditvā tato ekekaṃ veḷukhaṇḍaṃ gahetvā phāletvā taṃ taṃ upakaraṇaṃ kareyya, yathā vā pana cheko suvaṇṇakāro nānāvihitaṃ piḷandhanavikatiṃ kattukāmo suparisuddhaṃ suvaṇṇaghaṭikaṃ labhitvā catudhā bhinditvā tato ekekaṃ koṭṭhāsaṃ gahetvā taṃ taṃ piḷandhanaṃ kareyya, evameva bhagavā satipaṭṭhānadesanāya sattānaṃ anekappakāraṃ visesādhigamaṃ kattukāmo ekameva sammāsatiṃ 『『cattāro satipaṭṭhānā – idha bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharatī』』tiādinā nayena ārammaṇavasena catudhā bhinditvā tato ekekaṃ satipaṭṭhānaṃ gahetvā vibhajanto kathañca bhikkhu ajjhattaṃ kāyetiādinā nayena niddesavāraṃ vattumāraddho.

Tattha kathañcātiādi vitthāretuṃ kathetukamyatāpucchā. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – kena ca ākārena kena pakārena bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharatīti? Sesapucchāvāresupi eseva nayo. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Ayañhettha idha-saddo ajjhattādivasena sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano ca. Vuttañhetaṃ – 『『idheva, bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇebhi aññehī』』ti (ma. ni. 1.139; a. ni.

4.253); 所有這些感覺也應當觀察為苦。正如所說:"凡是感受到的,我說那都是苦。"(《相應部》4.259)也應當從樂苦的角度觀察,如所說:"朋友毗舍佉,樂受在持續時是樂的,在變化時是苦的。"(《中部》1.465)應當詳細解釋全部。此外,也應當根據無常等七種觀察的方式(《無礙解道》3.35)來觀察。其餘的將在解釋部分變得清楚。 關於心和法,首先應當根據所緣、增上、俱生、地、業、果報、作用等各種差別,以及無常等觀察,和在解釋部分提到的有貪等差別來觀察心。應當根據自相、共相、空性法、無常等七種觀察,以及在解釋部分提到的有寂靜等差別來觀察法。其餘的如前所述。雖然在這裡,對於在身體世間中已經斷除貪慾和憂惱的人,在感受等世間中也已經斷除了,但是根據不同的人和不同的心剎那的念住修習,在所有地方都提到了。或者,在一處斷除,在其他處也斷除了。因此,爲了顯示在那裡的斷除,應當知道是這樣說的。 解說部分結束。 身隨觀解釋 現在,就像一個熟練的竹篾工人想要製作粗細不同的蓆子、籃子、盒子等工具,得到一根大竹子后,把它切成四段,然後取每一段竹子,劈開它來製作各種工具,或者就像一個熟練的金匠想要製作各種裝飾品,得到一塊純凈的金塊后,把它分成四份,然後取每一份來製作各種裝飾品,同樣地,世尊爲了使眾生獲得各種特殊成就,通過念住的教導,把同一個正念以"四念住 - 在這裡,比丘內在地隨觀身體"等方式,根據所緣分成四種,然後取每一種念住來分析,開始以"比丘如何內在地"等方式來說明解釋部分。 其中,"如何"等是想要詳細解釋的詢問。這裡的簡要含義是:比丘以何種方式、何種形式內在地隨觀身體而住?其他詢問部分也是同樣的方法。"在這裡,比丘"是指在這個教法中的比丘。這裡的"在這裡"一詞表示能夠產生所有型別的內在等身隨觀的人所依靠的教法,也否定了其他教法的這種性質。因為這樣說:"比丘們,只有在這裡才有沙門...其他的教說是空洞的,沒有沙門。"(《中部》1.139;《增支部》

4.241). Tena vuttaṃ 『『imasmiṃ sāsane bhikkhū』』ti.

Ajjhattaṃ kāyanti attano kāyaṃ. Uddhaṃ pādatalāti pādatalato upari. Adho kesamatthakāti kesaggato heṭṭhā. Tacapariyantanti tiriyaṃ tacaparicchinnaṃ. Pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhatīti nānappakārakesādiasucibharito ayaṃ kāyoti passati. Kathaṃ? Atthi imasmiṃ kāye kesā…pe… muttanti. Tattha atthīti saṃvijjanti. Imasminti yvāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tiriyaṃ tacapariyanto pūro nānappakārassa asucinoti vuccati tasmiṃ. Kāyeti sarīre. Sarīrañhi asucisañcayato kucchitānaṃ kesādīnañceva cakkhurogādīnañca rogasatānaṃ āyabhūtato kāyoti vuccati.

Kesā lomāti ete kesādayo dvattiṃsākārā. Tattha atthi imasmiṃ kāye kesā, atthi imasmiṃ kāye lomāti evaṃ sambandho veditabbo. Imasmiñhi pādatalato paṭṭhāya upari, kesamatthakā paṭṭhāya heṭṭhā, tacato paṭṭhāya tiriyantatoti ettake byāmamatte kaḷevare sabbākārenapi vicinanto na koci kiñci muttaṃ vā maṇiṃ vā veḷuriyaṃ vā agaruṃ vā kuṅkumaṃ vā kappūraṃ vā vāsacuṇṇādiṃ vā aṇumattampi sucibhāvaṃ passati, atha kho paramaduggandhajegucchaṃ assirīkadassanaṃ nānappakāraṃ kesalomādibhedaṃ asuciṃyeva passati. Tena vuttaṃ – atthi imasmiṃ kāye kesā lomā…pe… muttanti. Ayamettha padasambandhato vaṇṇanā.

Imaṃ pana kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā arahattaṃ pāpuṇitukāmena kulaputtena āditova catubbidhaṃ sīlaṃ sodhetvā suparisuddhasīle patiṭṭhitena, yvāyaṃ dasasu palibodhesu palibodho atthi taṃ upacchinditvā, paṭikkūlamanasikārakammaṭṭhānabhāvanāya paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā, jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā, arahattaṃ anāgāmiphalādīsu vā aññataraṃ pattassa sabbantimena paricchedena sāṭṭhakathāya pāḷiyā kataparicayassa tantiācariyassāpi kalyāṇamittassa santike uggahetabbaṃ. Visuddhaṃ tathārūpaṃ kalyāṇamittaṃ ekavihāre alabhantena tassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā uggahetabbaṃ. Tattha catubbidhasīlavisodhanañceva (visuddhi. 1.19) palibodho (visuddhi.

4.241) 因此說:「在這個教法中比丘們」。 「內在身體」是指自身的身體。 「向上至足底」是指從足底向上。 「向下至髮根」是指從髮根向下。 「橫向的邊界」是指橫向的邊界。 「滿是各種不潔」是指觀察到各種不同型別的污垢,這個身體被稱為是各種污垢的集合。如何觀察?在這個身體中有頭髮……等。這裡的「有」是指存在。在這裡,這個身體從足底向上、從髮根向下、橫向的邊界被稱為滿是各種不潔的。 「身體」是指肉體。肉體因污垢的積聚而被稱為身體,包括腹中的頭髮等和眼疾等各種疾病的根源。 「頭髮、體毛」是指這些頭髮等共有三十二種特徵。在這裡有這樣的關係:在這個身體中有頭髮,在這個身體中有體毛。這裡從足底開始向上、從髮根開始向下、從橫向開始的邊界,縱使細緻地觀察這個狹小的肉體,也沒有發現任何的清凈之物,無論是珠寶、金子、香料、香粉、香油,甚至微小的清凈之物,反而只看到令人厭惡的臭味、污穢的身體、各種型別的頭髮和體毛。因此說:「在這個身體中有頭髮、體毛……等。」這是對這些詞語的解釋。 而這個修習法是爲了使一個出身良好的子弟能夠達到阿羅漢果位,首先要清凈四種戒律,建立在極為清凈的戒律上。然後,若有十種障礙,去除它們,通過反向的正念修習,進入第一禪,成為禪的基礎,建立觀察,若在阿羅漢果、無流果等中獲得其中之一,所有的界限都被完全消除,若在此處沒有清凈的善友,需前往善友的居所接受教導。應當在那兒獲得四種戒律的清凈以及障礙的去除。

1.41) ca palibodhupacchedo ca ācariyassa santikaṃ upasaṅkamanavidhānañca sabbampi visuddhimagge vitthārato kathitaṃ. Tasmā taṃ tattha kathitanayeneva veditabbaṃ.

Ācariyena pana kammaṭṭhānaṃ kathentena tividhena kathetabbaṃ. Eko bhikkhu pakatiyā uggahitakammaṭṭhāno hoti. Tassa ekaṃ dve nisajjavāre sajjhāyaṃ kāretvā kathetabbaṃ. Eko santike vasitvā uggaṇhitukāmo hoti. Tassa āgatāgatavelāya kathetabbaṃ. Eko uggaṇhitvā aññattha gantukāmo hoti. Tassa nātipapañcaṃ nātisaṅkhepaṃ katvā nijjaṭaṃ niggaṇṭhikaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ. Kathentena kiṃ ācikkhitabbanti? Sattadhā uggahakosallaṃ dasadhā ca manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ.

Tattha vacasā manasā vaṇṇato saṇṭhānato disato okāsato paricchedatoti evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Imasmiñhi paṭikkūlamanasikārakammaṭṭhāne yopi tipiṭako hoti, tenapi manasikārakāle paṭhamaṃ vācāya sajjhāyo kātabbo. Ekaccassa hi sajjhāyaṃ karontasseva kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti, malayavāsīmahādevattherassa santike uggahitakammaṭṭhānānaṃ dvinnaṃ therānaṃ viya. Thero kira tehi kammaṭṭhānaṃ yācito 『cattāro māse imaṃ evaṃ sajjhāyaṃ karothā』ti dvattisākārapāḷiṃ adāsi. Te, kiñcāpi tesaṃ dve tayo nikāyā paguṇā, padakkhiṇaggāhitāya pana cattāro māse dvattiṃsākāraṃ sajjhāyantāva sotāpannā ahesuṃ.

Tasmā kammaṭṭhānaṃ kathentena ācariyena antevāsiko vattabbo – 『paṭhamaṃ tāva vācāya sajjhāyaṃ karohī』ti. Karontena ca tacapañcakādīni paricchinditvā anulomapaṭilomavasena sajjhāyo kātabbo. 『『Kesā lomā nakhā dantā taco』』ti hi vatvā puna paṭilomato 『『taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ. Tadanantaraṃ vakkapañcake 『『maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakka』』nti vatvā puna paṭilomato 『『vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ. Tato papphāsapañcake 『『hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsa』』nti vatvā puna paṭilomato 『『papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ.

Tato imaṃ tantiṃ anāruḷhampi paṭisambhidāmagge (paṭi. ma.

1.41) 以及去除障礙和向老師請教的方式,所有這些在清凈道中都有詳細的闡述。因此,應當根據那裡所述的方式去理解。 而老師在講解修習法時應當以三種方式進行說明。一個比丘通常會掌握修習法。他應當在一次或兩次的坐下時進行講解。一個在師傅身邊學習的比丘,關於他到來與離去的時間應當進行講解。一個掌握了法則而想要去別處的比丘,應當在不多談論、不簡略的情況下,講解修習法的要點。講解時應當講述什麼呢?應當講述七種掌握的技巧和十種正念的技巧。 在這裡,關於言語、心、色、位置、狀態、空間和界限等七種掌握的技巧應當如此講述。在這裡,關於反向的正念修習法,哪怕是三藏中的內容,在正念的時間裡,首先應當通過言語進行講解。因為對於某些人而言,進行講解的修習法是顯而易見的,正如馬拉雅族的偉大長老在他身邊所掌握的修習法與兩位長老一樣。因為長老向他們請求修習法時,曾說過:「在這四個月里,你們應當這樣進行講解。」雖然他們的兩三種經典是優良的,但在經過四個月的時間裡,他們的講解仍然是三十種的修習法,成爲了初果者。 因此,在講解修習法時,老師應當對弟子說:「首先,你應當通過言語進行講解。」在進行講解時,應當去除五種障礙等,按照順序與逆序進行講解。「頭髮、體毛、指甲、牙齒、面板」應當如此說,然後反向說「面板、牙齒、指甲、體毛、頭髮」。然後在講解肉體五種時,應當說「肉、皮、骨、骨髓、肉」,然後反向說「肉、骨髓、骨、皮、肉、牙齒、指甲、體毛、頭髮」。接著在講解心臟五種時,應當說「心、肝、脾、肺、心臟」,然後反向說「心臟、肺、脾、肝、心、肉、骨髓、骨、皮、肉、牙齒、指甲、體毛、頭髮」。 接下來,關於這個修習法的說明也應當通過分辨道(《無礙解道》)。

1.4) āgataṃ matthaluṅgaṃ karīsāvasāne tantiṃ āropetvā imasmiṃ matthaluṅgapañcake 『『antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ matthaluṅga』』nti vatvā puna paṭilomato 『『matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ.

Tato medachakke 『『pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo』』ti vatvā puna paṭilomato 『『medo sedo lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti vattabbaṃ.

Tato muttachakke 『『assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta』』nti vatvā puna paṭilomato 『『muttaṃ lasikā siṅghāṇikā kheḷo vasā assu medo sedo lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā』』ti evaṃ kālasatampi kālasahassampi kālasatasahassampi vācāya sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyena hi kammaṭṭhānatanti paguṇā hoti; na ito cito ca cittaṃ vidhāvati; koṭṭhāsā pākaṭā honti, hatthasaṅkhalikā viya khāyanti, vatipādapanti viya ca khāyanti. Yathā ca pana vacasā, tatheva manasāpi sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyo hi manasā sajjhāyassa paccayo hoti. Manasā sajjhāyo lakkhaṇapaṭivedhassa paccayo hoti. Lakkhaṇapaṭivedho maggaphalapaṭivedhassa paccayo hoti.

『Vaṇṇato』ti kesādīnaṃ vaṇṇo vavatthapetabbo. 『Saṇṭhānato』ti tesaṃyeva saṇṭhānaṃ vavatthapetabbaṃ . 『Disato』ti imasmiṃ sarīre nābhito uddhaṃ uparimā disā, adho heṭṭhimā disā. Tasmā 『『ayaṃ koṭṭhāso imissā nāma disāyā』』ti disā vavatthapetabbā. 『Okāsato』ti 『『ayaṃ koṭṭhāso imasmiṃ nāma okāse patiṭṭhito』』ti evaṃ tassa tassa okāso vavatthapetabbo. 『Paricchedato』ti sabhāgaparicchedo visabhāgaparicchedoti dve paricchedā. Tattha 『『ayaṃ koṭṭhāso heṭṭhā ca upari ca tiriyañca iminā nāma paricchinno』』ti evaṃ sabhāgaparicchedo veditabbo. 『『Kesā na lomā, lomāpi na kesā』』ti evaṃ amissīkatavasena visabhāgaparicchedo veditabbo.

Evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhantena pana 『『idaṃ kammaṭṭhānaṃ asukasmiṃ sutte paṭikkūlavasena kathitaṃ, asukasmiṃ dhātuvasenā』』ti ñatvā ācikkhitabbaṃ. Idañhi mahāsatipaṭṭhāne (dī. ni. 2.372; ma. ni. 1.105 ādayo) paṭikkūlavaseneva kathitaṃ, mahāhatthipadopama (ma. ni. 1.300 ādayo) -mahārāhulovāda (ma. ni. 2.113 ādayo) -dhātuvibhaṅgesu (ma. ni. 3.342 ādayo) dhātuvasena kathitaṃ. Kāyagatāsatisutte (ma. ni.

1.4.這裡到來的腦髓,在糞便的結尾,將線索連線起來,在這個腦髓五項中說"腸、腸間膜、胃、糞便、腦髓",然後再逆序地說"腦髓、糞便、胃、腸間膜、腸、肺、脾、膜、肝、心、腎、骨髓、骨、筋、肉、皮、牙齒、指甲、體毛、頭髮"。 然後在脂肪六項中說"膽汁、痰、膿、血、汗、脂肪",然後再逆序地說"脂肪、汗、血、膿、痰、膽汁、腦髓、糞便、胃、腸間膜、腸、肺、脾、膜、肝、心、腎、骨髓、骨、筋、肉、皮、牙齒、指甲、體毛、頭髮"。 然後在尿液六項中說"淚、油、唾液、鼻涕、關節滑液、尿液",然後再逆序地說"尿液、關節滑液、鼻涕、唾液、油、淚、脂肪、汗、血、膿、痰、膽汁、腦髓、糞便、胃、腸間膜、腸、肺、脾、膜、肝、心、腎、骨髓、骨、筋、肉、皮、牙齒、指甲、體毛、頭髮",如此應當用語言誦習百次、千次、十萬次。因為通過語言誦習,業處的線索就會熟練;心不會到處遊蕩;各個部分會變得明顯,就像手上的骨鏈一樣清晰可見,就像籬笆的柱子一樣清晰可見。正如用語言誦習一樣,也應當用意念誦習。因為語言誦習是意念誦習的緣由。意念誦習是洞察特相的緣由。洞察特相是證悟道果的緣由。 "從顏色",應當確定頭髮等的顏色。"從形狀",應當確定這些的形狀。"從方位",在這個身體中,臍以上是上方,以下是下方。因此應當確定"這個部分在這個方位"。"從處所",應當確定"這個部分位於這個處所"。"從界限",有兩種界限:同類界限和異類界限。其中,"這個部分在下面、上面和橫向都被這個限定",應當如此了知同類界限。"頭髮不是體毛,體毛也不是頭髮",應當如此從不混雜的角度了知異類界限。 這樣教導七種學習技巧時,應當了知"這個業處在某某經中是從厭惡的角度講的,在某某經中是從界的角度講的",然後再教導。因為這個在《大念處經》中是從厭惡的角度講的,在《大象跡喻經》、《教誡羅睺羅大經》和《界分別經》中是從界的角度講的。在《身至唸經》中

3.153 ādayo) pana yassa vaṇṇato upaṭṭhāti, taṃ sandhāya cattāri jhānāni vibhattāni. Tattha dhātuvasena kathitaṃ vipassanākammaṭṭhānaṃ hoti, paṭikkūlavasena kathitaṃ samathakammaṭṭhānaṃ. Tadetaṃ idha samathakammaṭṭhānaṃ avisesato sabbasādhāraṇavasena kathitanti vadantiyevāti.

Evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhitvā 『『anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato, paṇṇattisamatikkamanato, anupubbamuñcanato, appanāto, tayo ca suttantā』』ti evaṃ dasadhā manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Tattha 『anupubbato』ti idañhi sajjhāyakaraṇato paṭṭhāya anupaṭipāṭiyā manasikātabbaṃ, na ekantarikāya. Ekantarikāya hi manasikaronto yathā nāma akusalo puriso dvattiṃsapadaṃ nisseṇiṃ ekantarikāya ārohanto kilantakāyo patati, na ārohanaṃ sampādeti; evameva bhāvanāsampattivasena adhigantabbassa assādassa anadhigamā kilantacitto patati, na bhāvanaṃ sampādeti.

Anupubbato manasikarontenāpi ca 『nātisīghato』 manasikātabbaṃ. Atisīghato manasikaroto hi yathā nāma tiyojanaṃ maggaṃ paṭipajjitvā okkamanavissajjanaṃ asallakkhetvā sīghena javena sattakkhattumpi gamanāgamanaṃ karoto purisassa kiñcāpi addhānaṃ parikkhayaṃ gacchati, atha kho pucchitvāva gantabbaṃ hoti; evameva kevalaṃ kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ pāpuṇāti, avibhūtaṃ pana hoti, na visesaṃ āvahati. Tasmā nātisīghato manasikātabbaṃ.

Yathā ca nātisīghato evaṃ 『nātisaṇikato』pi. Atisaṇikato manasikaroto hi yathā nāma tadaheva tiyojanaṃ maggaṃ gantukāmassa purisassa antarāmagge rukkhapabbatagahanādīsu vilambamānassa maggo parikkhayaṃ na gacchati, dvīhatīhena pariyosāpetabbo hoti; evameva kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, visesādhigamassa paccayo na hoti.

『Vikkhepapaṭibāhanato』ti kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā puthuttārammaṇe cetaso vikkhepo paṭibāhitabbo. Appaṭibāhato hi yathā nāma ekapadikaṃ papātamaggaṃ paṭipannassa purisassa akkamanapadaṃ asallakkhetvā ito cito ca vilokayato padavāro virajjhati, tato sataporise papāte patitabbaṃ hoti; evameva bahiddhā vikkhepe sati kammaṭṭhānaṃ parihāyati, paridhaṃsati. Tasmā vikkhepapaṭibāhanato manasikātabbaṃ.

『Paṇṇattisamatikkamanato』ti yā ayaṃ 『『kesā lomā』』ti ādikā paṇṇatti taṃ atikkamitvā paṭikkūlanti cittaṃ ṭhapetabbaṃ. Yathā hi udakadullabhakāle manussā araññe udapānaṃ disvā tattha tālapaṇṇādikaṃ kiñcideva saññāṇaṃ bandhitvā tena saññāṇena āgantvā nhāyanti ceva pivanti ca, yadā pana tesaṃ abhiṇhasañcārena āgatāgatapadaṃ pākaṭaṃ hoti, tadā saññāṇena kiccaṃ na hoti, icchiticchitakkhaṇe gantvā nhāyanti ceva pivanti ca; evameva pubbabhāge 『kesā lomā』ti paṇṇattivasena manasikaroto paṭikkūlabhāvo pākaṭo hoti. Atha 『kesā lomā』ti paṇṇattiṃ samatikkamitvā paṭikkūlabhāveyeva cittaṃ ṭhapetabbaṃ.

3.153.但是在《身至唸經》中,對於那些從顏色顯現的人,針對他們解說了四種禪那。其中從界的角度講的是觀禪業處,從厭惡的角度講的是止禪業處。這裡所說的是止禪業處,是從一般的、共通的角度來講的,他們就是這麼說的。 這樣教導了七種學習技巧之後,應當教導"依次、不太快、不太慢、避免散亂、超越概念、逐步放下、安止,以及三部經"這十種作意技巧。其中"依次",從開始誦習起就應當按順序作意,不要跳過。如果跳過作意,就像一個不熟練的人隔一級攀登三十二級梯子,身體疲勞就會跌落,無法完成攀登;同樣地,由於未能獲得通過修習圓滿而應當獲得的愉悅,心疲勞就會退失,無法完成修習。 即使是依次作意,也應當"不太快"地作意。如果作意太快,就像一個人走上三由旬的路,沒有注意到進入和離開的地方,以快速奔跑來回七次,雖然路程確實走完了,但還是需要詢問才能到達;同樣地,雖然業處完成了,但並不清晰,不能帶來特殊的成就。因此不應太快地作意。 正如不應太快,也不應"不太慢"。如果作意太慢,就像一個人想在當天走完三由旬的路,卻在中途在樹木、山嶽、叢林等處逗留,路程無法完成,需要兩三天才能結束;同樣地,業處無法完成,不能成為特殊成就的緣由。 "避免散亂",應當避免放棄業處,心散亂到外部的各種對像上。如果不避免,就像一個人走在一條只容一腳的懸崖小路上,沒有注意腳下,東張西望,就會錯過腳步,然後跌落百人高的懸崖;同樣地,如果有外部的散亂,業處就會退失、消失。因此應當避免散亂地作意。 "超越概念",應當超越"頭髮、體毛"等這些概念,將心安立在厭惡上。就像在缺水的時候,人們在森林裡看到一口井,在那裡用棕櫚葉等綁上某種標記,然後靠著那個標記來到這裡洗澡和喝水,當他們經常來往,來回的足跡變得明顯時,就不需要標記了,想去的時候就去洗澡和喝水;同樣地,在開始階段,通過"頭髮、體毛"等概念作意,厭惡的本質就會變得明顯。然後應當超越"頭髮、體毛"等概念,將心安立在厭惡的本質上。

『Anupubbamuñcanato』ti yo yo koṭṭhāso na upaṭṭhāti, taṃ taṃ muñcantena anupubbamuñcanato manasikātabbaṃ. Ādikammikassa hi 『kesā』ti manasikaroto manasikāro gantvā 『mutta』nti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati. 『Mutta』nti ca manasikaroto manasikāro gantvā 『kesā』ti imaṃ ādikoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati. Athassa manasikaroto keci koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, keci na upaṭṭhahanti. Tena ye ye upaṭṭhahanti tesu tesu tāva kammaṃ kātabbaṃ, yāva dvīsu upaṭṭhitesu tesampi eko suṭṭhutaraṃ upaṭṭhahati. Evaṃ upaṭṭhitaṃ pana tameva punappunaṃ manasikarontena appanā uppādetabbā.

Tatrāyaṃ upamā – yathā hi dvattiṃsatālake tālavane vasantaṃ makkaṭaṃ gahetukāmo luddo ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiṃ kareyya; atha so makkaṭo paṭipāṭiyā tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā pariyantatālameva gaccheyya; tatthapi gantvā luddena tatheva kate puna teneva nayena āditālaṃ āgaccheyya; so evaṃ punappunaṃ paṭipāṭiyā gacchanto ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāneyeva uṭṭhahitvā puna anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tassa vemajjhe makuḷatālapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānopi na uṭṭhaheyya, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – yathā hi tālavane dvattiṃsatālā, evaṃ imasmiṃ kāye dvattiṃsa koṭṭhāsā; makkaṭo viya cittaṃ; luddo viya yogāvacaro; makkaṭassa dvattiṃsatālake tālavane nivāso viya yogino cittassa dvattiṃsakoṭṭhāsake kāye ārammaṇavasena anusaṃcaraṇaṃ; luddena ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiyā katāya makkaṭassa tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā pariyantatālagamanaṃ viya yogino 『kesā』ti manasikāre āraddhe paṭipāṭiyā gantvā pariyosānakoṭṭhāse eva cittassa saṇṭhānaṃ; puna paccāgamanepi eseva nayo; punappunaṃ paṭipāṭiyā gacchamānassa makkaṭassa ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāne uṭṭhānaṃ viya punappunaṃ manasikaroto kesuci kesuci upaṭṭhitesu anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu parikammakaraṇaṃ; anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tassa vemajjhe makuḷatālapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānassāpi anuṭṭhānaṃ viya avasāne dvīsu upaṭṭhitesu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhāti tameva punappunaṃ manasikaritvā appanāya uppādanaṃ.

Aparāpi upamā – yathā nāma piṇḍapātiko bhikkhu dvattiṃsakulaṃ gāmaṃ upanissāya vasanto paṭhamagehe eva dve bhikkhā labhitvā parato ekaṃ vissajjeyya; punadivase tisso labhitvā parato dve vissajjeyya; tatiyadivase ādimhiyeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā paribhuñjeyya, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Dvattiṃsakulagāmo viya hi dvattiṃsākāro; piṇḍapātiko viya yogāvacaro; tassa taṃ gāmaṃ upanissāya vāso viya yogino dvattiṃsākāre parikammakaraṇaṃ; paṭhamagehe dve bhikkhā labhitvā parato ekissā vissajjanaṃ viya dutiyadivase tisso labhitvā parato dvinnaṃ vissajjanaṃ viya ca manasikaroto manasikaroto anupaṭṭhahante anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu upaṭṭhitesu yāva koṭṭhāsadvaye parikammakaraṇaṃ; tatiyadivase ādimhiyeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālāyaṃ nisīditvā paribhogo viya dvīsu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhahati tameva punappunaṃ manasikaritvā appanāya uppādanaṃ.

"逐步放下",應當逐步放下那些不顯現的部分來作意。對於初學者來說,當作意"頭髮"時,作意會一直到最後的部分"尿液"停止。當作意"尿液"時,作意會一直到開始的部分"頭髮"停止。然後當他作意時,一些部分會顯現,一些部分不會顯現。因此應當先在那些顯現的部分上工作,直到只有兩個部分顯現時,其中一個會更清晰地顯現。當這樣顯現時,應當反覆作意那個部分,以產生安止。 這裡有一個比喻:就像一個獵人想要捕捉住在有三十二棵棕櫚樹的棕櫚林中的猴子,他會用箭射穿第一棵樹的葉子,然後大聲喊叫。那隻猴子會依次跳到每棵樹上,最後到達最後一棵樹。到了那裡,獵人又會做同樣的事,猴子又會用同樣的方式回到第一棵樹。它這樣反覆地依次移動,每次在喊叫的地方跳起來,最後會落在一棵樹上,緊緊抓住樹中央的嫩葉尖,即使被射中也不會放開。這個比喻應該這樣理解。 這裡是比喻的對應關係:就像棕櫚林中有三十二棵樹,這個身體中有三十二個部分;猴子就像心;獵人就像修行者;猴子住在有三十二棵棕櫚樹的棕櫚林中,就像修行者的心以所緣的方式在有三十二個部分的身體中游走;獵人射穿第一棵樹的葉子並大聲喊叫,猴子依次跳到每棵樹上最後到達最後一棵樹,就像修行者開始作意"頭髮",依次進行直到心停留在最後一個部分;再次返回也是同樣的道理;猴子反覆依次移動,在每次喊叫的地方跳起來,就像反覆作意時,在一些顯現的部分上進行準備工作,放棄那些不顯現的部分;最後落在一棵樹上,緊緊抓住樹中央的嫩葉尖,即使被射中也不放開,就像最後在兩個顯現的部分中,反覆作意更清晰顯現的那個,以產生安止。 另一個比喻:就像一個托缽的比丘住在一個有三十二戶人家的村莊附近,第一天在第一戶人家得到兩份食物后,放棄後面的一份;第二天得到三份后,放棄後面的兩份;第三天在開始就得到滿缽的食物,去到座位廳吃飯。這個比喻應該這樣理解。三十二戶人家的村莊就像三十二種行相;托缽比丘就像修行者;他住在那個村莊附近就像修行者在三十二種行相上進行準備工作;第一天在第一戶人家得到兩份食物後放棄後面的一份,第二天得到三份後放棄後面的兩份,就像作意時放棄那些不顯現的部分,在顯現的部分上進行準備工作,直到只剩兩個部分;第三天一開始就得到滿缽的食物,坐在座位廳吃飯,就像在兩個部分中反覆作意更清晰顯現的那個,以產生安止。

『Appanāto』ti appanākoṭṭhāsato. Kesādīsu ekekasmiṃ koṭṭhāse appanā hotīti veditabbāti ayamettha adhippāyo.

『Tayo ca suttantā』ti adhicittaṃ, sītibhāvo, bojjhaṅgakosallanti ime tayo suttantā vīriyasamādhiyojanatthaṃ veditabbāti ayamettha adhippāyo. Tattha –

『『Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṃ manasikātabbāni…kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikātabbaṃ, kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasikātabbaṃ, kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikātabbaṃ. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ samādhinimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ paggahanimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ upekkhānimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ na sammāsamādhiyeyya āsavānaṃ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṃ samādhinimittaṃ, paggahanimittaṃ, upekkhānimittaṃ manasikaroti, taṃ hoti cittaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṃ bandhati, ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeti, ukkāmukhaṃ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, ukkāmukhe pakkhipitvā kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati . Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ abhidhameyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ ḍaheyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ udakena paripphoseyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ nibbāyeyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ ajjhupekkheyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ na sammā paripākaṃ gaccheyya.

『『Yato ca kho, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati, taṃ hoti jātarūpaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya; yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati – yadi paṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya, tañcassa atthaṃ anubhoti.

『『Evameva kho, bhikkhave, adhicittamanuyuttena…pe… sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya; yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane』』ti (a. ni.

"安止",是指安止的部分。應當了知在頭髮等每一個部分中都有安止,這裡是這個意思。 "三部經",是指應當了知《增上心經》、《清涼經》和《覺支善巧經》這三部經是爲了平衡精進和定力,這裡是這個意思。其中: "諸比丘,致力於增上心的比丘應當適時作意三種相...適時作意定相,適時作意精進相,適時作意舍相。諸比丘,如果致力於增上心的比丘只作意定相,那麼他的心可能會導致懈怠。諸比丘,如果致力於增上心的比丘只作意精進相,那麼他的心可能會導致掉舉。諸比丘,如果致力於增上心的比丘只作意舍相,那麼他的心可能不會正確地定下來以滅盡諸漏。但是,諸比丘,當致力於增上心的比丘適時作意定相、精進相、舍相時,他的心就會變得柔軟、適業、明亮而不脆弱,正確地定下來以滅盡諸漏。 "諸比丘,就像金匠或金匠的學徒會架設熔爐,架設熔爐後會塗抹爐口,塗抹爐口後會用鉗子夾住黃金放入爐口,放入爐口後會適時鼓風,適時灑水,適時觀察。諸比丘,如果金匠或金匠的學徒只是不斷地鼓風,那麼黃金可能會燒燬。諸比丘,如果金匠或金匠的學徒只是不斷地灑水,那麼黃金可能會熄滅。諸比丘,如果金匠或金匠的學徒只是不斷地觀察,那麼黃金可能不會完全成熟。 "但是,諸比丘,當金匠或金匠的學徒適時鼓風,適時灑水,適時觀察時,黃金就會變得柔軟、適業、明亮而不脆弱,完全適合加工;無論他想要製作什麼樣的裝飾品 - 無論是頭飾、耳環、項鍊還是金鍊,都能達到目的。 "同樣地,諸比丘,當致力於增上心的...正確地定下來以滅盡諸漏;無論他想要證悟什麼神通應證的法,只要有適當的基礎,他就能在那裡那裡獲得親證的能力。"

3.103) idaṃ suttaṃ adhicittanti veditabbaṃ.

『『Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātuṃ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃseti, yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati, paṇītādhimuttiko ca hoti nibbānābhirato ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātu』』nti (a. ni. 6.85) idaṃ suttaṃ sītibhāvoti veditabbaṃ.

Bojjhaṅgakosallaṃ pana 『『evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāyā』』ti (saṃ. ni.

3.103.這部經應當被理解為《增上心經》。 "諸比丘,具備六法的比丘能夠證悟無上清涼。哪六法?諸比丘,當心需要抑制時他抑制心,當心需要提升時他提升心,當心需要令歡喜時他令心歡喜,當心需要舍置時他舍置心,他傾向於殊勝,他樂於涅槃。諸比丘,具備這六法的比丘能夠證悟無上清涼。"這部經應當被理解為《清涼經》。 關於覺支善巧,"同樣地,諸比丘,當心昏沉時,那時修習輕安覺支是不合時宜的"

5.234) saṃyuttamahāvagge bojjhaṅgasaṃyutte āgatameva.

Iti idaṃ sattavidhaṃ uggahakosallaṃ suggahitaṃ katvā imañca dasavidhaṃ manasikārakosallaṃ suṭṭhu vavatthapetvā tena yoginā ubhayakosallavasena kammaṭṭhānaṃ sādhukaṃ uggahetabbaṃ. Sace panassa ācariyena saddhiṃ ekavihāreyeva phāsu hoti, evaṃ vitthārena akathāpetvā kammaṭṭhānamanuyuñjantena visesaṃ labhitvā uparūpari kathāpetabbaṃ. Aññattha vasitukāmena yathāvuttena vidhinā vitthārato kathāpetvā punappunaṃ parivattetvā sabbaṃ gaṇṭhiṭṭhānaṃ chinditvā kammaṭṭhānabhāvanāya ananurūpaṃ senāsanaṃ pahāya mahāvāsatādiaṭṭhārasadosavajjite anurūpe vihāre viharantena khuddakapalibodhupacchedaṃ katvā yo tāva rāgacarito hoti, tena yasmā rāgo pahātabbo, tasmā paṭikkūlamanasikāre parikammaṃ kātabbaṃ.

Karontena pana kesesu tāva nimittaṃ gahetabbaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ vā dve vā kese luñcitvā hatthatale ṭhapetvā vaṇṇo tāva vavatthapetabbo. Chinnaṭṭhānepi kese oloketuṃ vaṭṭati; udakapatte vā yāgupatte vā oloketumpi vaṭṭatiyeva. Kāḷakakāle disvā kāḷakāti manasikātabbā; setakāle setāti. Missakakāle pana ussadavasena manasikātabbā honti. Yathā ca kesesu, evaṃ sakalepi tacapañcake disvāva nimittaṃ gahetabbaṃ. Evaṃ nimittaṃ gahetvā sabbakoṭṭhāsesu vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena vavatthapetvā vaṇṇasaṇṭhānagandhaāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlato vavatthapetabbā.

Tatrāyaṃ sabbakoṭṭhāsesu anupubbakathā – kesā tāva pakativaṇṇena kāḷakā addāriṭṭhakavaṇṇā, saṇṭhānato dīghavaṭṭalikā tulādaṇḍasaṇṭhānā, disato uparimadisāya jātā, okāsato ubhosu passesu kaṇṇacūḷikāhi, purato nalāṭantena, pacchato galavāṭakena paricchinnā. Sīsakaṭāhaveṭhanaṃ allacammaṃ kesānaṃ okāso. Paricchedato kesā sīsaveṭhanacamme vīhaggamattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve kesā ekato natthīti ayaṃ sabhāgaparicchedo.

『Kesā na lomā, lomā na kesā』ti evaṃ avasesehi ekatiṃsakoṭṭhāsehi amissīkatā kesā nāma pāṭiyekko koṭṭhāsoti ayaṃ visabhāgaparicchedo. Idaṃ kesānaṃ vaṇṇādito vavatthāpanaṃ.

Idaṃ pana tesaṃ vaṇṇādivasena pañcadhā paṭikkūlato vavatthāpanaṃ – kesā ca nāmete vaṇṇatopi paṭikkūlā, saṇṭhānatopi gandhatopi āsayatopi okāsatopi paṭikkūlā. Manuññepi hi yāgupatte vā bhattapatte vā kesavaṇṇaṃ kiñci disvā 『kesamissakamidaṃ, haratha na』nti jigucchanti. Evaṃ kesā vaṇṇato paṭikkūlā. Rattiṃ bhuñjantāpi kesasaṇṭhānaṃ akkavākaṃ vā makacivākaṃ vā chupitvāpi tatheva jigucchanti. Evaṃ saṇṭhānato paṭikkūlā.

5.234.《相應大經》中關於覺支的部分。 因此,具備七種能力的修行者應當將這十種心意的能力很好地確立下來,以便於修行者在兩種能力的基礎上妥善地掌握修行法。如果他與老師共同在一個安靜的地方,應該詳細地討論,依照修行法的要求,逐步獲得特殊的成就。如果想在其他地方居住,則應按照上述方法詳細討論,反覆調整,切斷所有的羈絆,捨棄與修行不相應的居住地,選擇適合的修行場所,避免大規模的居住地,帶著小的覺悟,若他仍然有貪慾,那麼貪慾應當被捨棄,因此應當在對立的心意上進行準備工作。 在修行中,首先應當把握頭髮的跡象。如何把握?可以將一根或兩根頭髮拔下,放在手掌上,首先應當確定顏色。在剪斷的地方也應當觀察頭髮;在水盆或米鍋中觀察也是可以的。看到黑色時,應當作意為黑色;看到白色時,應當作意為白色。而在雜色時,則應當作意為混合色。就像在頭髮上那樣,整個身體的五蘊也應當觀察並把握跡象。通過把握這些跡象,應該根據所有部位的顏色、氣味、性質和場所進行劃分,五種顏色應當分別被確定。 這裡是關於所有部位的逐步描述:頭髮的顏色有黑色、白色,形狀是長條狀,位置在上方,左右兩側有耳垂,前面有額頭,後面有頸部包圍。頭髮的生長與頭皮的接觸。頭髮從根部進入到頭皮,向上延伸,橫向相互交錯。兩根頭髮並不相連,這就是部分的劃分。 「頭髮不是毛,毛不是頭髮」,通過這些剩餘的部分,三十個部位的頭髮是單獨的部分,這就是部分的劃分。這裡是關於頭髮的顏色的劃分。 而關於他們的顏色等的五種劃分,頭髮的顏色、形狀、氣味、性質和位置都是對立的。即使是在米鍋或飯鍋中看到頭髮的顏色,大家也會厭惡地說:「這是混合的頭髮,拿走吧。」因此,頭髮在顏色上是對立的。晚上吃飯時,即使是用頭髮的形狀,大家也會厭惡地說:「這是黑色的或是黃色的。」因此,頭髮在形狀上也是對立的。

Telamakkhanapupphadhūmādisaṅkhāravirahitānañca kesānaṃ gandho paramajeguccho hoti, tato jegucchataro aggimhi pakkhittānaṃ. Kesā hi vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlāpi siyuṃ, gandhena pana paṭikkūlāyeva. Yathā hi daharassa kumārassa vaccaṃ vaṇṇato haḷiddivaṇṇaṃ, saṇṭhānatopi haliddipiṇḍasaṇṭhānaṃ; saṅkhāraṭṭhāne chaḍḍitañca uddhumātakakāḷasunakhasarīraṃ vaṇṇato tālapakkavaṇṇaṃ, saṇṭhānato vaṭṭetvā vissaṭṭhamudiṅgasaṇṭhānaṃ, dāṭhāpissa sumanamakuḷasadisāti ubhayampi vaṇṇasaṇṭhānato siyā appaṭikkūlaṃ, gandhena pana paṭikkūlameva; evaṃ kesāpi siyuṃ vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlā, gandhena pana paṭikkūlā evāti.

Yathā pana asuciṭṭhāne gāmanissandena jātāni sūpeyyapaṇṇāni nāgarikamanussānaṃ jegucchāni honti aparibhogāni, evaṃ kesāpi pubbalohitamuttakarīsapittasemhādinissandena jātattā atijegucchāti idaṃ nesaṃ 『āsayato』 pāṭikulyaṃ. Ime ca kesā nāma gūtharāsimhi uṭṭhitakaṇṇikaṃ viya ekattiṃsakoṭṭhāsarāsimhi jātā. Te susānasaṅkāraṭṭhānādīsu jātasākaṃ viya, parikhādīsu jātakamalakuvalayādipupphaṃ viya ca asuciṭṭhāne jātattā paramajegucchāti idaṃ tesaṃ 『okāsato』 pāṭikkūlyaṃ.

Yathā ca kesānaṃ, evaṃ sabbakoṭṭhāsānaṃ vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlatā vavatthapetabbā. Vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pana sabbepi visuṃ visuṃ vavatthapetabbā.

Tattha lomā tāva pakativaṇṇato na kesā viya asambhinnakāḷakā, kāḷapiṅgalā pana honti; saṇṭhānato onataggatālamūlasaṇṭhānā; disato dvīsu disāsu jātā; okāsato ṭhapetvā kesānaṃ patiṭṭhitokāsañca hatthapādatalāni ca yebhuyyena avasesasarīraveṭhanacamme jātā; paricchedato sarīraveṭhanacamme likkhāmattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve lomā ekato natthi. Ayaṃ tesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Nakhāti vīsatiyā nakhapaṭṭānaṃ nāmaṃ. Te sabbepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato macchasakalikasaṇṭhānā; disato pādanakhā heṭṭhimadisāya jātā, hatthanakhā uparimadisāyāti dvīsu disāsu jātā; okāsato aṅgulīnaṃ aggapiṭṭhesu patiṭṭhitā; paricchedato dvīsu disāsu aṅgulikoṭimaṃsehi, anto aṅgulipiṭṭhimaṃsena, bahi ceva agge ca ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve nakhā ekato natthi. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Dantāti paripuṇṇadantassa dvattiṃsa dantaṭṭhikāni. Tepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato anekasaṇṭhānā. Tesañhi heṭṭhimāya tāva dantapāḷiyā majjhe cattāro dantā mattikāpiṇḍe paṭipāṭiyā ṭhapitaalābubījasaṇṭhānā. Tesaṃ ubhosu passesu ekeko ekamūlako ekakoṭiko mallikamakuḷasaṇṭhāno. Tato ekeko dvimūlako dvikoṭiko yānakaupatthambhanikasaṇṭhāno. Tato dve dve timūlā tikoṭikā. Tato dve dve catumūlā catukoṭikāti. Uparimapāḷiyāpi eseva nayo . Disato uparimadisāya jātā. Okāsato dvīsu hanukaṭṭhikesu patiṭṭhitā. Paricchedato heṭṭhā hanukaṭṭhike patiṭṭhitena attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve dantā ekato natthi. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Telamakkhanapupphadhūmādisaṅkhāravirahitānañca kesānaṃ gandho paramajeguccho hoti, tato jegucchataro aggimhi pakkhittānaṃ. Kesā hi vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlāpi siyuṃ, gandhena pana paṭikkūlāyeva. Yathā hi daharassa kumārassa vaccaṃ vaṇṇato haḷiddivaṇṇaṃ, saṇṭhānatopi haliddipiṇḍasaṇṭhānaṃ; saṅkhāraṭṭhāne chaḍḍitañca uddhumātakakāḷasunakhasarīraṃ vaṇṇato tālapakkavaṇṇaṃ, saṇṭhānato vaṭṭetvā vissaṭṭhamudiṅgasaṇṭhānaṃ, dāṭhāpissa sumanamakuḷasadisāti ubhayampi vaṇṇasaṇṭhānato siyā appaṭikkūlaṃ, gandhena pana paṭikkūlameva; evaṃ kesāpi siyuṃ vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlā, gandhena pana paṭikkūlā evāti。 Yathā pana asuciṭṭhāne gāmanissandena jātāni sūpeyyapaṇṇāni nāgarikamanussānaṃ jegucchāni honti aparibhogāni, evaṃ kesāpi pubbalohitamuttakarīsapittasemhādinissandena jātattā atijegucchāti idaṃ nesaṃ 『āsayato』 pāṭikulyaṃ。Ime ca kesā nāma gūtharāsimhi uṭṭhitakaṇṇikaṃ viya ekattiṃsakoṭṭhāsarāsimhi jātā。Te susānasaṅkāraṭṭhānādīsu jātasākaṃ viya, parikhādīsu jātakamalakuvalayādipupphaṃ viya ca asuciṭṭhāne jātattā paramajegucchāti idaṃ tesaṃ 『okāsato』 pāṭikkulyam。 Yathā ca kesānaṃ, evaṃ sabbakoṭṭhāsānaṃ vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlatā vavatthapetabbā。Vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pana sabbepi visuṃ visuṃ vavatthapetabbā。 Tattha lomā tāva pakativaṇṇato na kesā viya asambhinnakāḷakā, kāḷapiṅgalā pana honti; saṇṭhānato onataggatālamūlasaṇṭhānā; disato dvīsu disāsu jātā; okāsato ṭhapetvā kesānaṃ patiṭṭhitokāsañca hatthapādatalāni ca yebhuyyena avasesasarīraveṭhanacamme jātā; paricchedato sarīraveṭhanacamme likkhāmattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā。Dve lomā ekato natthīti ayaṃ sabhāgaparicchedo。Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva。 Nakhāti vīsatiyā nakhapaṭṭānaṃ nāmaṃ。Te sabbepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato macchasakalikasaṇṭhānā; disato pādanakhā heṭṭhimadisāya jātā, hatthanakhā uparimadisāyāti dvīsu disāsu jātā; okāsato aṅgulīnaṃ aggapiṭṭhesu patiṭṭhitā; paricchedato dvīsu disāsu aṅgulikoṭimaṃsehi, anto aṅgulipiṭṭhimaṃsena, bahi ceva agge ca ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā。Dve nakhā ekato natthīti ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo。Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva。 Dantāti paripuṇṇadantassa dvattiṃsa dantaṭṭhikāni。Tepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato anekasaṇṭhānā。Tesañhi heṭṭhimāya tāva dantapāḷiyā majjhe cattāro dantā mattikāpiṇḍe paṭipāṭiyā ṭhapitaalābubījasaṇṭhānā。Tesaṃ ubhosu passesu ekeko ekamūlako ekakoṭiko mallikamakuḷasaṇṭhāno。Tato ekeko dvimūlako dvikoṭiko yānakaupatthambhanikasaṇṭhāno。Tato dve dve timūlā tikoṭikā。Tato dve dve catumūlā catukoṭikāti。Uparimapāḷiyāpi eseva nayo 。Disato uparimadisāya jātā。Okāsato dvīsu hanukaṭṭhikesu patiṭṭhitā。Paricchedato heṭṭhā hanukaṭṭhike patiṭṭhitena attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā。Dve dantā ekato natthīti ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo。Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva。

Tacoti sakalasarīraṃ veṭhetvā ṭhitacammaṃ. Tassa upari kāḷasāmapītādivaṇṇā chavi nāma, yā sakalasarīratopi saṅkaḍḍhiyamānā badaraṭṭhimattā hoti. Taco pana vaṇṇato setoyeva. So cassa setabhāvo aggijālābhighātapaharaṇapahārādīhi viddhaṃsitāya chaviyā pākaṭo hoti. Saṇṭhānato sarīrasaṇṭhānova hoti. Ayamettha saṅkhepo.

Vitthārato pana pādaṅgulittaco kosakārakakosasaṇṭhāno. Piṭṭhipādattaco puṭabandhaupāhanasaṇṭhāno. Jaṅghattaco bhattapuṭakatālapaṇṇasaṇṭhāno. Ūruttaco taṇḍulabharitadīghatthavikasaṇṭhāno. Ānisadattaco udakapūritapaṭaparissāvanasaṇṭhāno. Piṭṭhittaco phalakonaddhacammasaṇṭhāno. Kucchittaco vīṇādoṇikonaddhacammasaṇṭhāno. Urattaco yebhuyyena caturassasaṇṭhāno. Ubhayabāhuttaco tūṇīronaddhacammasaṇṭhāno. Piṭṭhihatthattaco khurakosakasaṇṭhāno, phaṇakatthavikasaṇṭhāno vā. Hatthaṅgulittaco kuñcikākosakasaṇṭhāno. Gīvattaco galakañcukasaṇṭhāno. Mukhattaco chiddāvacchiddo kīṭakulāvakasaṇṭhāno. Sīsattaco pattatthavikasaṇṭhānoti.

Tacapariggaṇhakena ca yogāvacarena uttaroṭṭhato paṭṭhāya upari mukhaṃ ñāṇaṃ pesetvā paṭhamaṃ tāva mukhaṃ pariyonandhitvā ṭhitacammaṃ vavatthapetabbaṃ. Tato nalāṭaṭṭhicammaṃ. Tato thavikāya pakkhittapattassa ca thavikāya ca antarena hatthamiva sīsaṭṭhikassa ca sīsacammassa ca antarena ñāṇaṃ pesetvā aṭṭhikena saddhiṃ cammassa ekābaddhabhāvaṃ viyojentena sīsacammaṃ vavatthapetabbaṃ. Tato khandhacammaṃ. Tato anulomena paṭilomena ca dakkhiṇahatthacammaṃ. Atha teneva nayena vāmahatthacammaṃ. Tato piṭṭhicammaṃ. Taṃ taṃ vavatthapetvā anulomena ca paṭilomena ca dakkhiṇapādacammaṃ. Atha teneva nayena vāmapādacammaṃ. Tato anukkameneva vatthiudarahadayagīvacammāni vavatthapetabbāni. Atha gīvācammānantaraṃ heṭṭhimahanucammaṃ vavatthapetvā adharoṭṭhapariyosānaṃ pāpetvā niṭṭhapetabbaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ pariggaṇhantassa sukhumampi pākaṭaṃ hoti.

Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Paricchedato heṭṭhā patiṭṭhitatalena, upari ākāsena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Maṃsanti nava maṃsapesisatāni. Taṃ sabbampi vaṇṇato rattaṃ kiṃsukapupphasadisaṃ; saṇṭhānato jaṅghapiṇḍikamaṃsaṃ tālapaṇṇapuṭabhattasaṇṭhānaṃ, ūrumaṃsaṃ nisadapotakasaṇṭhānaṃ, ānisadamaṃsaṃ uddhanakoṭisaṇṭhānaṃ, piṭṭhimaṃsaṃ tālaguḷapaṭalasaṇṭhānaṃ, phāsukadvayamaṃsaṃ potthalikāya kucchiyaṃ tanumattikālepanasaṇṭhānaṃ, thanamaṃsaṃ vaṭṭetvā avakkhittamattikāpiṇḍasaṇṭhānaṃ, bāhudvayamaṃsaṃ diguṇaṃ katvā ṭhapitaniccammamahāmūsikasaṇṭhānaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ maṃsaṃ pariggaṇhantassa sukhumampi pākaṭaṃ hoti. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato sādhikāni tīṇi aṭṭhisatāni anulimpetvā ṭhitaṃ. Paricchedato heṭṭhā aṭṭhisaṅghāte patiṭṭhitatalena, upari tacena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

面板是覆蓋全身的皮。它的表面有黑、棕、黃等顏色的表皮,如果將全身的表皮收集起來,大約只有一顆棗核那麼大。面板本身是白色的。當表皮被火焰、打擊、傷害等破壞時,面板的白色就會顯現出來。形狀與身體的形狀相同。這是簡要說明。 詳細來說,腳趾的面板形狀像蠶繭。腳背的面板形狀像包裹的涼鞋。小腿的面板形狀像包裹的棕櫚葉。大腿的面板形狀像裝滿米的長袋。臀部的面板形狀像裝滿水的布濾器。背部的面板形狀像覆蓋木板的皮革。腹部的面板形狀像覆蓋琵琶腔的皮革。胸部的面板大多呈方形。兩臂的面板形狀像覆蓋箭筒的皮革。手背的面板形狀像剃刀套或蛇頭形的袋子。手指的面板形狀像鑰匙套。頸部的面板形狀像頸套。面部的面板形狀像有孔的蟲巢。頭部的面板形狀像葉子形的袋子。 觀察面板的修行者應從上唇開始,向上觀察面部,首先確定覆蓋面部的面板。然後是額骨的面板。接著像將手伸入裝有缽的袋子之間那樣,將智慧伸入頭骨和頭皮之間,分離骨頭和面板的連線,確定頭皮。然後是頸部的面板。然後順序和逆序地觀察右手的面板。然後用同樣的方法觀察左手的面板。然後是背部的面板。確定這些之後,順序和逆序地觀察右腳的面板。然後用同樣的方法觀察左腳的面板。然後依次確定腹部、胃部、心臟和頸部的面板。然後在頸部面板之後確定下顎的面板,一直到下唇結束。這樣觀察粗大的部分,細微的部分也會變得明顯。 面板生長在兩個方向上。它的位置是覆蓋全身。它的界限是下面以所依附的表面為界,上面以虛空為界。這是它的同類界限。不同類界限與頭髮相似。 肉是九百塊肉塊。它們的顏色都是紅色,像紫薇花。形狀方面,小腿肉的形狀像包裹的棕櫚葉,大腿肉的形狀像磨石,臀部肉的形狀像爐子頂端,背部肉的形狀像棕櫚糖薄片,兩側肋骨的肉的形狀像在籃子內塗抹薄薄的泥土,乳房肉的形狀像圓形拋擲的泥團,兩臂的肉的形狀像剝皮的大老鼠對摺放置。這樣觀察粗大的肉,細微的肉也會變得明顯。肉生長在兩個方向上。它的位置是黏附在三百多塊骨頭上。它的界限是下面以骨架為界,上面以面板為界,橫向以彼此為界。這是它的同類界限。不同類界限與頭髮相似。

『Nhārū』ti nava nhārusatāni. Vaṇṇato sabbepi nhārū setā; saṇṭhānato nānāsaṇṭhānā. Etesu hi gīvāya uparibhāgato paṭṭhāya pañca mahānhārū sarīraṃ vinaddhamānā hadayassa purimapassena otiṇṇā, pañca pacchimapassena, pañca dakkhiṇapassena, pañca vāmapassena, dakkhiṇahatthaṃ vinaddhamānāpi hatthassa purimapassena pañca, pacchimapassena pañca, tathā vāmahatthaṃ vinaddhamānāpi. Dakkhiṇapādaṃ vinaddhamānāpi pādassa purimapassena pañca, pacchimapassena pañca, tathā vāmapādaṃ vinaddhamānāpīti. Evaṃ sarīradhārakā nāma saṭṭhi mahānhārū kāyaṃ vinaddhamānā otiṇṇā, ye kaṇḍarātipi vuccanti. Te sabbepi kandalamakuḷasaṇṭhānā.

Aññe pana taṃ taṃ padesaṃ ajjhottharitvā ṭhitā tato sukhumatarā suttarajjukasaṇṭhānā. Aññe tato sukhumatarā pūtilatāsaṇṭhānā. Aññe tato sukhumatarā mahāvīṇātantisaṇṭhānā. Aññe thūlasuttakasaṇṭhānā. Hatthapādapiṭṭhiyaṃ nhārū sakuṇapādasaṇṭhānā. Sīsanhārū dārakānaṃ sīsajālakasaṇṭhānā. Piṭṭhinhārū ātape pasāritaallajālasaṇṭhānā. Avasesā taṃtaṃaṅgapaccaṅgānugatā nhārū sarīre paṭimukkajālakañcukasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato sakalasarīre aṭṭhīni ābandhitvā ṭhitā. Paricchedato heṭṭhā tiṇṇaṃ aṭṭhisatānaṃ upari patiṭṭhitatalehi, upari maṃsacammāni āhacca ṭhitapadesehi, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Aṭṭhīti ṭhapetvā dvattiṃsa dantaṭṭhīni avasesāni catusaṭṭhi hatthaṭṭhīni, catusaṭṭhi pādaṭṭhīni, catusaṭṭhi maṃsanissitāni muduaṭṭhīni, dve paṇhikaṭṭhīni, ekekasmiṃ pāde dve gopphakaṭṭhīni, dve jaṅghaṭṭhīni, dve jaṇṇukaṭṭhīni, dve ūruṭṭhīni, dve kaṭiṭṭhīni, aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni, catuvīsati phāsukaṭṭhīni, cuddasa uraṭṭhīni, ekaṃ hadayaṭṭhi, dve akkhakaṭṭhīni, dve koṭṭhaṭṭhīni, dve bāhaṭṭhīni, dve dve aggabāhaṭṭhīni, satta gīvaṭṭhīni, dve hanukaṭṭhīni, ekaṃ nāsikaṭṭhi, dve akkhiṭṭhīni, dve kaṇṇaṭṭhīni, ekaṃ nalāṭaṭṭhi, ekaṃ muddhaṭṭhi, nava sīsakapālaṭṭhīnīti evaṃ timattāni aṭṭhisatāni.

Tāni sabbānipi vaṇṇato setāni, saṇṭhānato nānāsaṇṭhānāni. Tattha hi aggapādaṅguliṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni. Tadanantarāni majjhapabbaṭṭhīni panasaṭṭhisaṇṭhānāni. Mūlapabbaṭṭhīni paṇavasaṇṭhānāni. Piṭṭhipādaṭṭhīni koṭṭhitakandalakandarāsisaṇṭhānāni. Paṇhikaṭṭhi ekaṭṭhitālaphalabījasaṇṭhānaṃ. Gopphakaṭṭhīni bandhakīḷāgoḷakasaṇṭhānāni. Jaṅghaṭṭhīnaṃ gopphakaṭṭhīsu patiṭṭhitaṭṭhānaṃ anapanītatacasindikaḷīrasaṇṭhānaṃ. Khuddakajaṅghaṭṭhikaṃ dhanukadaṇḍasaṇṭhānaṃ, mahantaṃ milātasappapiṭṭhisaṇṭhānaṃ. Jaṇṇukaṭṭhi ekato parikkhīṇapheṇakasaṇṭhānaṃ.

『Nhārū』是九百個面板。所有的面板都是白色的;形狀各異。在這些面板中,從喉部的上方開始,有五個大面板覆蓋著身體,前面有心臟,後面有五個,右側有五個,左側也有五個,右手被覆蓋的部分也有五個,前面有五個,後面有五個,左手被覆蓋的部分也有五個。右腳被覆蓋的部分也有五個,前面有五個,後面有五個,左腳被覆蓋的部分也有五個。這樣,全身的支撐者有六十個大面板覆蓋著身體,它們也被稱為「面板的根」。這些面板都是像豆莢一樣的形狀。 另外,有些面板在特定的地方生長得更細膩。還有一些面板更細膩,像腐爛的植物。還有一些面板更細膩,像巨大的樂器。還有一些是粗糙的面板。手腳的面板像鳥的腳。頭部的面板像兒童的頭巾。背部的面板在陽光下展開。其他的面板是附著在各個部位的,像覆蓋全身的網。這些面板在兩個方向上生長。它們的位置是附著在整個身體的骨頭上。它們的界限是下面以三百塊骨頭為界,上面以肌肉和面板為界,橫向彼此相接。這是它們的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 骨頭有二十七塊,除了三十塊牙齒之外,還有六十塊手骨,六十塊腳骨,六十塊與肉相連的骨頭,兩個問號骨,單獨的每隻腳有兩個腳趾骨,兩個小腿骨,兩個膝蓋骨,兩個大腿骨,兩個腰骨,十八塊背部骨頭,二十四塊胸部骨頭,一個心臟骨頭,兩個眼骨,兩個耳骨,一個額骨,一個頭骨,九個頭頂骨。這樣一共是三百塊骨頭。 這些骨頭都是白色的,形狀各異。因為大腳趾的骨頭是種子的形狀。接下來是中間的骨頭,像六十種的形狀。根部的骨頭是像鼓的形狀。腳底的骨頭是像覆蓋的豆莢形狀。問號骨是一種單一的種子形狀。腳趾骨是像捆綁的球的形狀。小腿骨的形狀是固定的,像弓箭的形狀,大腿骨的形狀是像彎曲的蛇的形狀。膝蓋骨是一種單獨的、被包裹的形狀。

Tattha jaṅghaṭṭhikassa patiṭṭhitaṭṭhānaṃ atikhiṇaggagosiṅgasaṇṭhānaṃ. Ūruṭṭhi duttacchitavāsipharasudaṇḍakasaṇṭhānaṃ. Tassa kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhitaṭṭhānaṃ kīḷāgoḷakasaṇṭhānaṃ. Tena kaṭiṭṭhino patiṭṭhitaṭṭhānaṃ aggacchinnamahāpunnāgaphalasaṇṭhānaṃ. Kaṭiṭṭhīni dvepi ekābaddhāni hutvā kumbhakārakauddhanasaṇṭhānāni, pāṭiyekkaṃ kammārakūṭayottakasaṇṭhānāni. Koṭiyaṃ ṭhitaānisadaṭṭhi adhomukhaṃ katvā gahitasappaphaṇasaṇṭhānaṃ sattasu ṭhānesu chiddāvachiddaṃ. Piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni abbhantarato uparūpari ṭhapitasīsakapaṭṭaveṭhakasaṇṭhānāni, bāhirato vaṭṭanāvaḷisaṇṭhānāni. Tesaṃ antarantarā kakacadantasadisā dve tayo kaṇṭakā honti. Catuvīsatiyā phāsukaṭṭhīsu aparipuṇṇāni aparipuṇṇāsitasaṇṭhānāni, paripuṇṇāni paripuṇṇāsitasaṇṭhānāni. Sabbānipi odātakukkuṭassa pasāritapakkhasaṇṭhānāni.

Cuddasa uraṭṭhīni jiṇṇasandamānikapañjarasaṇṭhānāni. Hadayaṭṭhi dabbiphaṇasaṇṭhānaṃ. Akkhakaṭṭhīni khuddakalohavāsidaṇḍasaṇṭhānāni. Koṭṭhaṭṭhīni ekato parikkhīṇasīhaḷakudālasaṇṭhānāni. Bāhuṭṭhīni ādāsadaṇḍakasaṇṭhānāni. Aggabāhuṭṭhīni yamakatālakandasaṇṭhānāni. Maṇibandhaṭṭhīni ekato allīyāpetvā ṭhapitasīsakapaṭṭaveṭhakasaṇṭhānāni. Piṭṭhihatthaṭṭhīni koṭṭitakandalakandarāsisaṇṭhānāni. Hatthaṅgulīsu mūlapabbaṭṭhīni paṇavasaṇṭhānāni; majjhapabbaṭṭhīni aparipuṇṇapanasaṭṭhisaṇṭhānāni; aggapabbaṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni. Satta gīvaṭṭhīni daṇḍena vijjhitvā paṭipāṭiyā ṭhapitavaṃsakaḷīracakkalikasaṇṭhānāni. Heṭṭhimahanukaṭṭhi kammārānaṃ ayokūṭayottakasaṇṭhānaṃ, uparimaṃ avalekhanasatthakasaṇṭhānaṃ.

Akkhikūpanāsākūpaṭṭhīni apanītamiñjataruṇatālaṭṭhisaṇṭhānāni. Nalāṭaṭṭhi adhomukhaṭhapitasaṅkhathālakakapālasaṇṭhānaṃ. Kaṇṇacūḷikaṭṭhīni nhāpitakhurakosakasaṇṭhānāni. Nalāṭakaṇṇacūḷikānaṃ upari paṭṭabandhanokāse aṭṭhi saṅkuṭitaghaṭapuṇṇapaṭalakhaṇḍasaṇṭhānaṃ. Muddhaṭṭhi mukhacchinnavaṅkanāḷikerasaṇṭhānaṃ. Sīsaṭṭhīni sibbetvā ṭhapitajajjaralābukaṭāhasaṇṭhānāni.

Disato dvīsu disāsu jātāni. Okāsato avisesena sakalasarīre ṭhitāni. Visesena panettha sīsaṭṭhīni gīvaṭṭhīsu patiṭṭhitāni, gīvaṭṭhīni piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīsu, piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni kaṭiṭṭhīsu, kaṭiṭṭhīni ūruṭṭhīsu, ūruṭṭhīni jaṇṇukaṭṭhīsu, jaṇṇukaṭṭhīni jaṅghaṭṭhīsu, jaṅghaṭṭhīni gopphakaṭṭhīsu, gopphakaṭṭhīni piṭṭhipādaṭṭhīsu patiṭṭhitāni. Paricchedato anto aṭṭhimiñjena, upari maṃsena, agge mūle ca aññamaññena paricchinnāni. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Aṭṭhimiñjanti tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ miñjaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ. Saṇṭhānato mahantamahantānaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ veḷunāḷiyaṃ pakkhittaseditamahāvettaggasaṇṭhānaṃ, khuddānukhuddakānaṃ abbhantaragataṃ veḷuyaṭṭhipabbesu pakkhittaseditatanuvettaggasaṇṭhānaṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato aṭṭhīnaṃ abbhantare patiṭṭhitaṃ. Paricchedato aṭṭhīnaṃ abbhantaratalehi paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

在這裡,小腿的固定位置是非常細小的。大腿的固定位置是被稱為「細長的杖」的形狀。腰部的固定位置是像玩具球的形狀。因此,腰部的固定位置是被稱為「主要的水果」的形狀。兩側的腰部固定位置是相連的,像陶器的形狀,單獨的每一側是像工匠的形狀。位於脊椎的部分是向下的,形成了七個位置的蛇形。脊椎的固定位置是從內部向上覆蓋的頭皮,外部是像環繞的形狀。它們之間有兩到三根像小牙齒一樣的刺。二十個柔軟的固定位置是未完全發育的,未完全發育的固定位置是完全發育的。所有的固定位置都是像展開的公雞的翅膀一樣的。 十三個胸部固定位置是像老年人的籠子的形狀。心臟的固定位置是像沉重的蛇的形狀。眼睛的固定位置是像小黑色的杖的形狀。骨盆的固定位置是像單獨的獅子頭的形狀。手臂的固定位置是像彎曲的杖的形狀。主要的手臂固定位置是像對稱的樹的形狀。手腕的固定位置是像覆蓋的頭皮的形狀。手掌的固定位置是像捆綁的蛇的形狀。手指的根部固定位置是像鼓的形狀;中間的固定位置是未完全發育的六十種形狀;主要的固定位置是種子的形狀。七個脖子的固定位置是被杖擊打後放置的形狀。下方的手腕固定位置是工匠的形狀,上方是像覆蓋的形狀。 眼睛、鼻子、耳朵的固定位置是像被切下的年輕樹的形狀。額頭的固定位置是向下的,被稱為「覆蓋的頭蓋骨」的形狀。耳朵的固定位置是像洗過的爪子的形狀。額頭和耳朵的固定位置上方是像壓縮的骨頭的形狀。頭部的固定位置是像被切割的蟲巢的形狀。頭部的固定位置是被壓縮的、放置的形狀。 它們在兩個方向上生長。它們的位置是沒有區別地覆蓋全身。特別是這裡,頭部的固定位置位於脖子的固定位置,脖子的固定位置位於背部的固定位置,背部的固定位置位於腰部的固定位置,腰部的固定位置位於大腿的固定位置,大腿的固定位置位於膝蓋的固定位置,膝蓋的固定位置位於小腿的固定位置,小腿的固定位置位於腳踝的固定位置,腳踝的固定位置位於腳底的固定位置。它們的界限是內部的骨頭,外部的肌肉,前面和後面相互連線。這是它們的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 骨頭是它們內部的部分。它們的顏色是白色的。形狀是非常大的骨頭的內部部分是像被插入的笛子一樣的形狀,微小的部分是被插入的薄片的形狀。在兩個方向上生長。它們的位置是內部的骨頭被固定。它們的界限是內部的骨頭與外部的骨頭相接。這是它們的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Vakkanti ekabandhanā dve maṃsapiṇḍā. Taṃ vaṇṇato mandarattaṃ pāḷibhaddakaṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato dārakānaṃ yamakakīḷāgoḷakasaṇṭhānaṃ, ekavaṇṭapaṭibaddhaambaphaladvayasaṇṭhānaṃ vā. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato galavāṭakā nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanhārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Paricchedato vakkaṃ vakkabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Hadayanti hadayamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ padumapattapiṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato bāhirapattāni apanetvā adhomukhaṭhapitapadumamakuḷasaṇṭhānaṃ. Bahi maṭṭhaṃ; anto kosātakīphalassa abbhantarasadisaṃ. Paññavantānaṃ thokaṃ vikasitaṃ, mandapaññānaṃ makuḷitameva. Anto cassa punnāgaṭṭhipatiṭṭhānamatto āvāṭako hoti, yattha aḍḍhapasatamattaṃ lohitaṃ saṇṭhāti; yaṃ nissāya manodhātu manoviññāṇadhātu ca vattanti. Taṃ panetaṃ rāgacaritassa rattaṃ hoti, dosacaritassa kāḷakaṃ, mohacaritassa maṃsadhovanudakasadisaṃ, vitakkacaritassa kulatthayūsavaṇṇaṃ, saddhācaritassa kaṇikārapupphavaṇṇaṃ, paññācaritassa acchaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ paṇḍaraṃ parisuddhaṃ niddhotajātimaṇi viya jutimantaṃ khāyati. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānaṃ majjhe patiṭṭhitaṃ. Paricchedato hadayaṃ hadayabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Yakananti yamakamaṃsapaṭalaṃ. Taṃ vaṇṇato rattapaṇḍukadhātukaṃ, nātirattakumudassa pattapiṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato mūle ekaṃ, agge yamakaṃ koviḷārapattasaṇṭhānaṃ . Tañca dandhānaṃ ekameva hoti mahantaṃ, paññavantānaṃ dve vā tīṇi vā khuddakāni. Disato uparimadisāya jātaṃ. Okāsato dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Paricchedato yakanaṃ yakanabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Kilomakanti paṭicchannāpaṭicchannabhedato duvidhaṃ pariyonahanamaṃsaṃ. Taṃ duvidhampi vaṇṇato setaṃ, dukūlapilotikavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato attano okāsasaṇṭhānaṃ. Disato paṭicchannakilomakaṃ uparimāya disāya jātaṃ. Itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca paṭicchādetvā ṭhitaṃ. Apaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitaṃ. Paricchedato heṭṭhā maṃsena, upari cammena, tiriyaṃ kilomakabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Pihakanti udarajivhāmaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato nīlaṃ nigguṇḍikapupphavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato sattaṅgulappamāṇaṃ abandhanaṃ kāḷavacchakajivhāsaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ, yasmiṃ paharaṇappahārena bahi nikkhante sattānaṃ jīvitakkhayo hoti. Paricchedato pihakabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

腎臟是兩個連在一起的肉塊。它的顏色是淡紅色,像棕櫚樹的顏色。形狀像兒童玩的雙球,或者像一根莖連著的兩個芒果。它生長在上方。位置是從喉嚨出來的一個根部,稍微向前延伸後分成兩部分,被粗大的筋腱包圍,環繞著心臟。它的界限是被腎臟部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 心臟是心肌。它的顏色是紅色,像蓮花瓣背面的顏色。形狀像去掉外層花瓣后倒置的蓮花蓓蕾。外部光滑;內部像絲瓜的內部。對於有智慧的人來說稍微開放,對於愚鈍的人來說是閉合的。內部有一個像樹洞一樣的空間,可以容納半杯血液;依靠它意界和意識界得以運作。對於貪慾型的人它是紅色的,對於嗔恨型的人是黑色的,對於愚癡型的人像洗肉的水,對於多思型的人像豆湯的顏色,對於信仰型的人像金樹花的顏色,對於智慧型的人像清澈透明無垢的白色,像洗凈的寶石一樣閃耀。它生長在上方。位置是在身體內部兩乳之間。它的界限是被心臟部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 肝臟是一對肉片。它的顏色是紅褐色,像不太紅的蓮花瓣背面的顏色。形狀像樹葉,根部是一個,頂端是雙叉的。對於愚鈍的人來說是一個大的,對於有智慧的人是兩三個小的。它生長在上方。位置是在兩乳之間偏右側。它的界限是被肝臟部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 膜有兩種,分為覆蓋的和不覆蓋的包裹肉。這兩種都是白色的,像細棉布的顏色。形狀與它所在位置的形狀相同。覆蓋的膜生長在上方。另一種生長在兩個方向。覆蓋的膜的位置是覆蓋心臟和腎臟。不覆蓋的膜位於全身面板下面包裹著肌肉。它的界限是下面以肌肉為界,上面以面板為界,橫向以膜的部分為界。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 脾臟是腹部的舌狀肉。它的顏色是藍色,像無根藤花的顏色。形狀像七指寬的無繫帶的黑色小牛舌。它生長在上方。位置是在心臟左側,靠近腹部膜的頂端,如果被打擊而外露,生物就會死亡。它的界限是被脾臟部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Papphāsanti dvattiṃsamaṃsakhaṇḍappabhedaṃ papphāsamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ nātipakkaudumbaraphalavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato visamacchinnabahalapūvakhaṇḍasaṇṭhānaṃ. Abbhantare asitapītānaṃ abhāve uggatena kammajatejusmanā abbhāhatattā saṅkhāditapalālapiṇḍamiva nirasaṃ nirojaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānamantare hadayañca yakanañca paṭicchādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Paricchedato phapphāsabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Antanti purisassa dvattiṃsa hatthā, itthiyā aṭṭhavīsatihatthā ekavīsatiyā ṭhānesu obhaggā antavaṭṭi. Tadetaṃ vaṇṇato setaṃ sakkharasudhāvaṇṇaṃ . Saṇṭhānato lohitadoṇiyaṃ ābhujitvā ṭhapitasīsacchinnasappasaṇṭhānaṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato upari galavāṭake heṭṭhā ca karīsamagge vinibandhattā galavāṭakakarīsamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Paricchedato antabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Antaguṇanti antabhogaṭṭhānesu bandhanaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ dakasītalikamūlavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato dakasītalikamūlasaṇṭhānameva. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato kudāḷapharasukammādīni karontānaṃ yantākaḍḍhanakāle yantasuttamiva, yantaphalakāni antabhoge ekato agaḷante ābandhitvā pādapuñchanarajjumaṇḍalakassa antarā taṃ sibbetvā ṭhitarajjukā viya ekavīsatiyā ṭhānesu antabhogānaṃ antarā ṭhitaṃ. Paricchedato antaguṇabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Udariyanti udare bhavaṃ asitapitakhāyitasāyitaṃ. Taṃ vaṇṇato ajjhohaṭāhāravaṇṇaṃ. Saṇṭhānato parissāvane sithilabandhataṇḍulasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato udare ṭhitaṃ. Udaraṃ nāma ubhato nippīḷiyamānassa allasāṭakassa majjhe sañjātaphoṭakasadisaṃ antapaṭalaṃ; bahi maṭṭhaṃ, anto maṃsakasambukapaliveṭhanakiliṭṭhapāvārakapupphakasadisaṃ, kuthitapanasatacassa abbhantarasadisantipi vattuṃ vaṭṭati; yattha takkoṭakā, gaṇḍuppādakā, tālahīrakā, sūcimukhakā, paṭatantasuttakā iccevamādidvattiṃsakulappabhedā kimayo ākulabyākulā saṇḍasaṇḍacārino hutvā nivasanti; ye pānabhojanādimhi avijjamāne ullaṅghitvā viravantā hadayamaṃsaṃ abhihananti, pānabhojanādiajjhoharaṇavelāya ca uddhaṃmukhā hutvā paṭhamajjhohaṭe dve tayo ālope turitaturitā vilumpanti; yaṃ tesaṃ kimīnaṃ sūtigharaṃ, vaccakuṭi, gilānasālā, susānañca hoti.

肺是由三十二塊肉組成的肺肉。它的顏色是紅色,像不太熟的無花果的顏色。形狀像不均勻切割的厚餅。內部由於缺乏飲食,被業生的火元素灼燒,像被燒焦的草堆一樣無味無汁。它生長在上方。位置是在身體內部兩乳之間,覆蓋著心臟和肝臟,懸掛著。它的界限是被肺部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 腸子對於男人來說是三十二手臂長,對於女人來說是二十八手臂長,在二十一個地方彎曲的腸管。它的顏色是白色,像石灰的顏色。形狀像在血盆中盤繞的無頭蛇。它生長在兩個方向。位置是在上面連線喉嚨,下面連線排泄道,位於身體內部的喉嚨和排泄道之間。它的界限是被腸部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 腸繫膜是腸子彎曲處的連線物。它的顏色是白色,像水蓮根的顏色。形狀也像水蓮根。它生長在兩個方向。位置是像做鋤頭等工作時拉動的繩子,像把木板連線在一起的繩子,像縫在擦腳墊圓圈之間的繩子,位於二十一個腸子彎曲的地方之間。它的界限是被腸繫膜部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 胃中物是胃中所吃喝咀嚼品嚐的東西。它的顏色與所吞嚥的食物的顏色相同。形狀像在濾器中鬆散捆綁的米粒。它生長在上方。位置是在胃中。胃就像兩邊擠壓的濕布中間形成的氣泡一樣的腸膜;外部光滑,內部像骯髒的毛毯花紋,也可以說像煮熟的麵包果皮的內部;那裡有蠕蟲、蛔蟲、絛蟲、針蟲、線蟲等三十二種蟲子混雜紛亂地生活;當沒有飲食時,它們會跳躍叫喊,撞擊心臟肉,在吞嚥飲食時,它們會仰起頭來迅速搶奪最初吞下的兩三口;這是那些蟲子的產房、廁所、病房和墳場。

Yattha seyyathāpi nāma caṇḍālagāmadvāre candanikāya nidāghasamaye thūlaphusitake deve vassante udakena vuyhamānaṃ muttakarīsacammaaṭṭhinhārukhaṇḍakheḷasiṅghāṇikalohitappabhuti nānākuṇapajātaṃ nipatitvā kaddamodakāluḷitaṃ dvīhatīhaccayena sañjātakimikulaṃ sūriyātapavegasantāpakuthitaṃ upari pheṇapubbulake muñcantaṃ abhinīlavaṇṇaṃ paramaduggandhajegucchaṃ neva upagantuṃ na daṭṭhuṃ araharūpataṃ āpajjitvā tiṭṭhati, pageva ghāyituṃ vā sāyituṃ vā; evameva nānappakārapānabhojanādidantamusalasañcuṇṇitaṃ jivhāhatthaparivattitakheḷalālāpalibuddhaṃ taṅkhaṇavigatavaṇṇagandharasādisampadaṃ tantavāyakhalisuvānavamathusadisaṃ nipatitvā pittasemhavātapaliveṭhitaṃ hutvā udaraggisantāpavegakuthitaṃ kimikulākulaṃ uparūpari pheṇapubbulakāni muñcantaṃ paramakasambuduggandhajegucchabhāvaṃ āpajjitvā tiṭṭhati; yaṃ sutvāpi pānabhojanādīsu amanuññatā saṇṭhāti, pageva paññācakkhunā avaloketvā, yattha ca patitaṃ pānabhojanādi pañcadhā vibhāgaṃ gacchati – ekaṃ bhāgaṃ pāṇakā khādanti, ekaṃ bhāgaṃ udaraggi jhāpeti, eko bhāgo muttaṃ hoti, eko karīsaṃ, eko rasabhāvaṃ āpajjitvā soṇitamaṃsādīni upabrūhayati. Paricchedato udarapaṭalena ceva udariyabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Karīsanti vaccaṃ. Taṃ vaṇṇato yebhuyyena ajjhohaṭāhāravaṇṇameva hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato pakkāsaye ṭhitaṃ. Pakkāsayo nāma heṭṭhā nābhipiṭṭhikaṇṭakamūlānamantare antāvasāne ubbedhena aṭṭhaṅgulamatto veḷunāḷikasadiso, yattha seyyathāpi nāma uparūpari bhūmibhāge patitaṃ vassodakaṃ ogaḷitvā heṭṭhā bhūmibhāgaṃ pūretvā tiṭṭhati; evameva yaṃ kiñci āmāsaye patitaṃ pānabhojanādikaṃ udaragginā pheṇuddehakaṃ pakkaṃ pakkaṃ nisadāya pisitamiva saṇhabhāvaṃ āpajjitvā antabilena ogaḷitvā ogaḷitvā madditvā veḷupabbe pakkhipamānapaṇḍumattikā viya sannicitaṃ hutvā tiṭṭhati. Paricchedato pakkāsayapaṭalena ceva karīsabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Matthaluṅganti sīsakaṭāhabbhantare ṭhitamiñjarāsi. Taṃ vaṇṇato setaṃ ahicchattakapiṇḍikavaṇṇaṃ, dadhibhāvaṃ asampattaduṭṭhakhīravaṇṇantipi vattuṃ vaṭṭati. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sīsakaṭāhabbhantare cattāro sibbinimagge nissāya samodhānetvā ṭhapitā cattāro piṭṭhapiṇḍā viya samohitaṃ tiṭṭhati. Paricchedato sīsakaṭāhassa abbhantaratalehi ceva matthaluṅgabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

在那裡,就像在旱季時,位於暴風雨門口的一個村莊,細雨如絲般輕柔,神靈降臨,水流淌,像被雨水沖刷的泥土,紅色的泥土在不同的地方落下,像被水沖洗過的泥沙,形成了一個小的水潭,陽光照射下,泡沫飛濺,釋放出令人厭惡的氣味,無法靠近,無法看見,甚至無法聞到,像是被物質的形態所包圍,靜靜地待著,甚至沒有嗅覺或味覺;同樣,各種各樣的飲食被細磨后,舌頭和手掌轉動著,瞬間失去顏色、氣味和味道,像被細線和繩索纏繞著,像被肝臟和膽汁包圍著,像被水泡的泡沫一樣,釋放出令人厭惡的氣味,靜靜地待著;聽到飲食的聲音,感覺到不安,像用智慧的眼睛觀察到的,那裡落下的飲食分為五個部分——一部分給飲水,另一部分給肚子帶來熱量,還有一部分是解放的,另一部分是給食物的,最後一部分是味道的,像血肉等物質一樣。它的界限被腹部和腹膜所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 腸子是肉的部分。它的顏色大致是飲食的顏色。形狀是從食物的地方延伸出來的。它生長在下方。位置是在下方的地方。它的界限是在下腹部的根部之間,像八個手指寬的細繩一樣,像從上方落下的雨水,填滿下方的土壤;同樣,任何落下的飲食都被肚子里的熱量發泡,像被攪拌的泥漿一樣,靜靜地待著,像被細線包圍的白色細粉一樣。它的界限被腸子的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 頭頂是頭骨的部分。它的顏色是白色,像蛇的顏色,或者像酸奶的顏色。形狀是從食物的地方延伸出來的。它生長在上方。位置是在頭骨的部分,像四個切割的部分一樣,像四個肉團一樣聚集在一起。它的界限被頭骨的內部和頭頂的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Pittanti dve pittāni – baddhapittañca abaddhapittañca. Tattha baddhapittaṃ vaṇṇato bahalamadhukatelavaṇṇaṃ, abaddhapittaṃ milātaākulitapupphavaṇṇaṃ. Taṃ saṇṭhānato ubhayampi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato baddhapittaṃ uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato abaddhapittaṃ ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ maṃsavinimuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca udakamiva telabinduṃ avasesasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ, yamhi kupite akkhīni pītakāni honti bhamanti, gattaṃ kampati kaṇḍuyati. Baddhapittaṃ hadayapapphāsānamantare yakanamaṃsaṃ nissāya patiṭṭhite mahākosātakīkosakasadise pittakosake ṭhitaṃ, yamhi kupite sattā ummattakā honti, vipallatthacittā hirottappaṃ chaḍḍetvā akattabbaṃ karonti, abhāsitabbaṃ bhāsanti, acintetabbaṃ cintenti. Paricchedato pittabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Semhanti sarīrabbhantare ekapattapūrappamāṇaṃ semhaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ nāgabalapaṇṇarasavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato udarapaṭale ṭhitaṃ, yaṃ pānabhojanādīni ajjhoharaṇakāle seyyathāpi nāma udake sevālapaṇakaṃ kaṭṭhe vā kapāle vā patante chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā tiṭṭhati, evameva pānabhojanādimhi nipatante chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā tiṭṭhati; yamhi ca mandībhūte pakkagaṇḍo viya pūtikukkuṭaṇḍamiva ca udaraṃ paramajegucchaṃ kuṇapagandhaṃ hoti; tato uggatena ca gandhena uddekopi mukhampi duggandhaṃ pūtikuṇapasadisaṃ hoti; so ca puriso 『apehi, duggandhaṃ vāyasī』ti vattabbataṃ āpajjati; yañca vaḍḍhitvā bahalattamāpannaṃ pidhānaphalakamiva vaccakuṭiyā udarapaṭalassa abbhantareyeva kuṇapagandhaṃ sannirujjhitvā tiṭṭhati. Paricchedato semhabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Pubboti pūtilohitavasena pavattapubbo. So vaṇṇato paṇḍupalāsavaṇṇo, matakasarīre pana pūtibahalācāmavaṇṇo hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato pana pubbassa okāso nāma nibaddho natthi yattha so sannicito tiṭṭheyya; yatra yatra pana khāṇukaṇṭakappaharaṇaggijālādīhi abhihate sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapiḷakādayo vā uppajjanti, tatra tatreva tiṭṭhati. Paricchedato pubbabhāgena paricchinno . Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

膽囊有兩種——一種是有連線的膽囊,一種是沒有連線的膽囊。連線的膽囊顏色是濃厚的蜜色,未連線的膽囊顏色是混合的花朵色。它們的形狀都是開放的。連線的膽囊生長在上方,未連線的膽囊生長在兩個方向。位置上,未連線的膽囊放置在頭髮、舌頭、指甲的肉體部分,像水滴一樣流動,剩餘的身體部分被其覆蓋;在這裡,憤怒時眼睛會變黃,震動,身體會顫抖。連線的膽囊位於心臟和肺之間,依靠膽肉而立,像大肚子里的氣泡一樣;在這裡,憤怒時生物會變得瘋狂,心智會扭曲,拋棄羞恥,做出不可做的事情,講出應當說的話,思考不該思考的事情。它的界限是被膽囊部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 肝臟在身體內部,像一個盤子大小的肝臟。它的顏色是白色,像蛇的葉子顏色。形狀是開放的。它生長在上方。位置是在腹膜的部分,像飲食被吸收時,像水被盛在碗里,像在木頭或碗中落下,切割成兩半后再重新放置;同樣,飲食在落下時被切割成兩半后再重新放置;在這裡,肚子變得非常噁心,像腐臭的雞蛋一樣;因此,氣味上升,嘴巴也變得難聞,像腐臭的屍體一樣;這個人會說:「走開,臭氣熏天!」;而當肚子變得更大時,像覆蓋在肚子內的蓋子一樣,腐臭的氣味會在肚子內部聚集。它的界限是被肝臟部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 前面是腐臭的血液。它的顏色是黑色,像黑色的泥土,屍體的顏色在肉體上是腐臭的。形狀是開放的。位置是在兩個方向。位置上,前面的地方沒有固定的地方可以讓它停留;無論在哪裡,身體的地方被刺痛、被火燒,血液流出,像肛門和肚子一樣;在那裡,那裡會出現腫塊等,停留在那個地方。它的界限是被前面部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Lohitanti dve lohitāni – sannicitalohitañca saṃsaraṇalohitañca. Tattha sannicitalohitaṃ vaṇṇato nipakkabahalalākhārasavaṇṇaṃ, saṃsaraṇalohitaṃ acchalākhārasavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato ubhayampi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato sannicitalohitaṃ uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato saṃsaraṇalohitaṃ, ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ maṃsavinimmuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca, dhamanijālānusārena sabbaṃ upādinnakasarīraṃ pharitvā ṭhitaṃ; sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūramattaṃ hadayavakkapapphāsānaṃ upari thokaṃ thokaṃ paggharantaṃ vakkahadayayakanapapphāse temayamānaṃ ṭhitaṃ. Tasmiñhi vakkahadayādīni atemente sattā pipāsitā honti. Paricchedato lohitabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Sedoti lomakūpādīhi paggharaṇakaāpodhātu. So vaṇṇato vippasannatilatelavaṇṇo. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato sedassokāso nāma nibaddho natthi, yattha so lohitaṃ viya sadā tiṭṭheyya; yadā pana aggisantāpasūriyasantāpautuvikārādīhi sarīraṃ santappati tadā udakato abbuḷhamattavisamacchinnabhisamūḷālakumudanāḷakalāpo viya sabbakesalomakūpavivarehi paggharati. Tasmā tassa saṇṭhānampi kesalomakūpavivarānaṃyeva vasena veditabbaṃ. Sedapariggaṇhakena ca yoginā kesalomakūpavivare pūretvā ṭhitavaseneva sedo manasikātabbo. Paricchedato sedabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Medoti thinasineho. So vaṇṇato phālitahaliddivaṇṇo. Saṇṭhānato thūlasarīrassa tāva cammamaṃsantare ṭhapitahaliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno hoti, kisasarīrassa jaṅghamaṃsaṃ ūrumaṃsaṃ piṭṭhikaṇṭakanissitaṃ piṭṭhamaṃsaṃ udaravaṭṭimaṃsanti etāni nissāya diguṇaṃ tiguṇaṃ katvā ṭhapitahaliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā, kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito, yaṃ sinehasaṅkhaṃ gatampi paramajegucchattā neva muddhani telatthāya, na nāsātelādīnaṃ atthāya gaṇhanti. Paricchedato heṭṭhā maṃsena, upari cammena, tiriyaṃ medabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Assūti akkhīhi pagdharaṇakaāpodhātu. Taṃ vaṇṇato vippasannatilatelavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato akkhikūpakesu ṭhitaṃ. Na cetaṃ pittakosake pittamiva akkhikūpakesu sadā sannicitaṃ tiṭṭhati; yadā pana sattā somanassajātā mahāhasitaṃ hasanti, domanassajātā rodanti paridevanti tathārūpaṃ visabhāgāhāraṃ āharanti, yadā ca nesaṃ akkhīni dhūmarajapaṃsukādīhi abhihaññanti, tadā etehi somanassadomanassavisabhāgāhārautūhi samuṭṭhahitvā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Assupariggaṇhakena pana yoginā akkhikūpake pūretvā ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbaṃ. Paricchedato assubhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

血液有兩種——積聚的血液和流動的血液。積聚的血液的顏色像濃厚的紅色樹脂,流動的血液的顏色像清澈的紅色樹脂。兩者的形狀都是開放的。積聚的血液生長在上方,另一種在兩個方向生長。流動的血液的位置,除了頭髮、體毛、牙齒、指甲的肉體部分和乾燥的面板外,沿著靜脈網路遍佈全身;積聚的血液填滿肝臟下部,大約一碗的量,少量流向心臟、腎臟和肺部,濕潤著腎臟、心臟、肝臟和肺部。如果這些器官不被血液濕潤,生物就會感到口渴。它的界限是被血液部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 汗是從毛孔等處流出的水元素。它的顏色像清澈的芝麻油。形狀是開放的。它在兩個方向生長。汗沒有固定的位置,不像血液那樣總是停留在某處;當身體因火熱、陽光或季節變化而發熱時,它就像從水中拔出的不平整的蓮莖一樣,從所有毛孔中流出。因此,它的形狀應該根據毛孔的開口來理解。修行者在觀察汗時,應該觀想它充滿毛孔開口的狀態。它的界限是被汗部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 脂肪是稠密的油脂。它的顏色像切開的薑黃。對於肥胖的身體,它的形狀像在面板和肌肉之間放置的薑黃色布料;對於瘦弱的身體,它依附於小腿肌肉、大腿肌肉、背部肌肉和腹部肌肉,形狀像兩層或三層疊放的薑黃色布料。它在兩個方向生長。位置是在肥胖者的全身,在瘦弱者的小腿肌肉等處。由於它極度令人厭惡,即使被稱為油脂,也不會被用於頭部或鼻子等處。它的界限是下面以肌肉為界,上面以面板為界,橫向以脂肪部分為界。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 淚是從眼睛流出的水元素。它的顏色像清澈的芝麻油。形狀是開放的。它生長在上方。位置是在眼窩中。它不像膽囊中的膽汁那樣總是積聚在眼窩中;當生物因快樂而大笑,因悲傷而哭泣或哀號,或者吃了不適合的食物,或者當眼睛被煙塵等刺激時,它就會因這些快樂、悲傷、不適合的食物或季節而產生,充滿眼窩或流出。修行者在觀察淚時,應該觀想它充滿眼窩的狀態。它的界限是被淚部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Vasāti vilīnasneho. Sā vaṇṇato nāḷikeratelavaṇṇā, ācāme āsittatelavaṇṇātipi vattuṃ vaṭṭati. Saṇṭhānato nhānakāle pasannaudakassa upari paribbhamantasinehabinduvisaṭasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato yebhuyyena hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhināsāpuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitā. Na cesā etesu okāsesu sadā vilīnāva hutvā tiṭṭhati; yadā pana aggisantāpasūriyasantāpautuvisabhāgadhātuvisabhāgehi te padesā usmā jātā honti, tadā tattha nhānakāle pasannaudakūpari sinehabinduvisaṭo viya ito cito ca saṃsarati. Paricchedato vasābhāgena paricchinnā . Ayamassā sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Kheḷoti antomukhe pheṇamissā āpodhātu. So vaṇṇato seto pheṇavaṇṇo. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno, pheṇasaṇṭhānatotipi vattuṃ vaṭṭati. Disato uparimāya disāya jāto. Okāsato ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya ṭhito. Na cesa ettha sadā sannicito hutvā tiṭṭhati. Yadā pana sattā tathārūpaṃ āhāraṃ passanti vā saranti vā uṇhatittakaṭukaloṇambilānaṃ vā kiñci mukhe ṭhapenti, yadā vā nesaṃ hadayaṃ ākilāyati, kismiñcideva vā jigucchā uppajjati, tadā kheḷo uppajjitvā ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya saṇṭhāti. Aggajivhāya cesa tanuko hoti, mūlajivhāya bahalo; mukhe pakkhittañca puthukaṃ vā taṇḍulaṃ vā aññaṃ vā kiñci khādanīyaṃ, nadīpuḷine khatakūpakasalilaṃ viya, parikkhayaṃ agacchantova temetuṃ samattho hoti. Paricchedato kheḷabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Siṅghāṇikāti matthaluṅgato paggharaṇakaasuci. Sā vaṇṇato taruṇatālaṭṭhimiñjavaṇṇā. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Disato uparimāya disāya jātā. Okāsato nāsāpuṭe pūretvā ṭhitā. Na cesā ettha sadā sannicitā hutvā tiṭṭhati; atha kho yathā nāma puriso paduminīpattena dadhiṃ bandhitvā heṭṭhā kaṇṭakena vijjheyya, atha tena chiddena dadhimatthu gaḷitvā bahi pateyya, evameva yadā sattā rodanti vā visabhāgāhārautuvasena vā sañjātadhātukkhobhā honti, tadā antosīsato pūtisemhabhāvaṃ āpannaṃ matthaluṅgaṃ gaḷitvā tālumatthakavivarena otaritvā nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Siṅghāṇikā pariggaṇhakena pana yoginā nāsāpuṭe pūretvā ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbā. Paricchedato siṅghāṇikābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Lasikāti sarīrasandhīnaṃ abbhantare picchilakuṇapaṃ. Sā vaṇṇato kaṇikāraniyyāsavaṇṇā. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato aṭṭhisandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīnaṃ abbhantare ṭhitā. Yassa cesā mandā hoti, tassa uṭṭhahantassa nisīdantassa abhikkamantassa paṭikkamantassa sammiñjantassa pasārentassa aṭṭhikāni kaṭakaṭāyanti, accharāsaddaṃ karonto viya vicarati, ekayojanadviyojanamattampi addhānaṃ gatassa vāyodhātu kuppati, gattāni dukkhanti. Yassa pana bahukā hoti tassa uṭṭhānanisajjādīsu na aṭṭhīni kaṭakaṭāyanti, dīghampi addhānaṃ gatassa na vāyodhātu kuppati, na gattāni dukkhanti. Paricchedato lasikābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

癱瘓是指身體的鬆弛狀態。它的顏色像椰子油,或者可以說像洗凈的油。它的形狀在沐浴時,像清澈的水珠在身體上流動。它在兩個方向生長。位置上,通常是在手掌、手背、腳掌、腳背、鼻孔、額頭等處。並不是在這些地方總是保持鬆弛;當身體因火熱、陽光或其他因素而變得溫暖時,它會在這些地方變得溫暖,像清澈的水珠一樣在這裡流動。它的界限是被癱瘓的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 泡沫是指口腔中產生的泡沫。它的顏色是白色的泡沫。它的形狀是開放的,像泡沫的狀態。它在兩個方向生長。位置上,它位於兩個臉頰之間,舌頭上方。並不是在這裡總是保持固定;當生物看到或品嚐某種食物時,或者當心臟感到不適時,或者感到噁心時,泡沫就會產生,從兩個臉頰流出,舌頭上也會有泡沫。舌尖的泡沫較少,舌根的泡沫較多;在口中放置米粒或其他食物時,像河流中的水一樣,泡沫會溢出。它的界限是被泡沫的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 鼻涕是指鼻腔中產生的污物。它的顏色像年輕的椰子。它的形狀是開放的。它在兩個方向生長。位置上,充滿了鼻孔。並不是在這裡總是保持固定;如果一個人用蓮瓣裝著酸奶,放在下面的刺上,那個刺就會被刺破,鼻涕也會流出;同樣,當生物哭泣或因其他因素而產生鼻涕時,鼻涕就會從鼻腔流出,或者在鼻腔中流動。鼻涕的部分應該由修行者觀察。它的界限是被鼻涕的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 粘液是指身體關節內部的粘稠物質。它的顏色像細小的金色顆粒。它的形狀是開放的。它在兩個方向生長。位置上,充滿了關節的內部,像在八十個關節之間。對於那些粘稠的物質,站立、坐下、走動、轉身、伸展、收縮時,骨頭會發出聲音,像音樂一樣流動;如果身體移動一段距離,氣體會流動,身體會感到不適。對於那些粘稠物質較多的人,在起立、坐下等動作中,骨頭不會發出聲音,移動一段距離時,氣體不會流動,身體也不會感到不適。它的界限是被粘液的部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。

Muttanti vaṇṇato māsakhārodakavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato adhomukhaṭhapitaudakakumbhantaragataudakasaṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato vatthissa abbhantare ṭhitaṃ. Vatthi nāma vatthipuṭo vuccati, yattha seyyathāpi nāma candanikāya pakkhitte amukhe ravaṇaghaṭe candanikaraso pavisati, na cassa pavisanamaggo paññāyati; evameva sarīrato muttaṃ pavisati, na cassa pavisanamaggo paññāyati, nikkhamanamaggo pana pākaṭo hoti; yamhi ca muttassa bharite 『passāvaṃ karomā』ti sattānaṃ āyūhanaṃ hoti. Paricchedato vatthiabbhantarena ceva muttabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Evañhi kesādike koṭṭhāse vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena vavatthapetvā anupubbato nātisīghato nātisaṇikatotiādinā nayena vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā 『paṭikkūlā paṭikkūlā』ti manasikaroto paṇṇattisamatikkamavasena, seyyathāpi cakkhumato purisassa dvattiṃsavaṇṇānaṃ kusumānaṃ ekasuttagaṇṭhitaṃ mālaṃ olokentassa sabbapupphāni apubbāpariyamiva pākaṭāni honti, evameva 『『atthi imasmiṃ kāye kesā』』ti imaṃ kāyaṃ olokentassa sabbe te dhammā apubbāpariyamiva pākaṭā honti. Tena vuttaṃ manasikārakosallakathāyaṃ 『『ādikammikassa hi 『kesā』ti manasikaroto manasikāro gantvā 『mutta』nti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhatī』』ti.

Sace pana bahiddhāpi manasikāraṃ upasaṃharati, athassa evaṃ sabbakoṭṭhāsesu pākaṭībhūtesu āhiṇḍantā manussatiracchānādayo sattākāraṃ vijahitvā koṭṭhāsarāsivaseneva upaṭṭhahanti; tehi ca ajjhohariyamānaṃ pānabhojanādi koṭṭhāsarāsimhi pakkhipiyamānamiva upaṭṭhāti. Athassa anupubbamuñcanādivasena 『paṭikūlā paṭikūlā』ti punappunaṃ manasikaroto anukkamena appanā uppajjati.

Tattha kesādīnaṃ vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena upaṭṭhānaṃ uggahanimittaṃ, sabbākārato paṭikūlavasena upaṭṭhānaṃ paṭibhāganimittaṃ. Taṃ punappunaṃ āvajjentassa manasikarontassa takkāhataṃ vitakkāhataṃ karontassa cattāro khandhā paṭikūlārammaṇā honti, paṭhamajjhānavasena appanā pavattati. Pubbabhāge parikammaupacāracittāni savitakkasavicārāni sappītikāni somanassasahagatāni paṭikūlanimittārammaṇāni; appanāpi savitakkasavicārā sappītikā somanassasahagatāva. Bhūmantarena pana mahaggatā rūpāvacarā honti. Paṭikkūlepi ca etasmiṃ ārammaṇe ānisaṃsadassāvitāya somanassaṃ uppajjati, ekattārammaṇabaleneva vā taṃ uppajjati. Dutiyajjhānādīni panettha na nibbattanti. Kasmā? Oḷārikattā. Idañhi ārammaṇaṃ oḷārikaṃ. Vitakkabalenevettha cittekaggatā jāyati, na vitakkasamatikkamenāti. Ayaṃ tāva samathavasena kammaṭṭhānakathā.

尿液的顏色像豆湯的顏色。形狀像倒置的水罐中的水的形狀。它生長在下方。位置是在膀胱內。膀胱是指膀胱囊,就像在污水坑裡放置一個沒有口的水罐,污水會進入,但看不到進入的通道;同樣,尿液從身體進入膀胱,但看不到進入的通道,只有排出的通道是明顯的;當膀胱充滿時,生物就會想要排尿。它的界限是被膀胱內部和尿液部分所限定。這是它的同類界限。不同類的界限與頭髮相似。 這樣,通過顏色、形狀、方向、位置和界限來確定頭髮等部分,然後按順序,不太快也不太慢地,以顏色、形狀、氣味、來源和位置五個方面思考"這是可厭的,這是可厭的",超越概念,就像一個有眼睛的人看著用一根線串起的三十二種顏色的花朵做成的花環,所有的花朵都同時清晰可見一樣,當觀察"這個身體中有頭髮"等時,所有這些法也同時清晰可見。因此在講述如何善巧作意時說:"對於初學者,當作意'頭髮'時,作意會一直到達最後的'尿液'這個部分而停止。" 如果他也把作意引向外部,那麼當所有部分都變得明顯時,走動的人類和動物等生物就會失去生物的形態,只以部分的堆積呈現;他們所吞嚥的飲食等也會呈現為被放入部分堆積中。然後,通過逐步放鬆等方式,反覆思考"這是可厭的,這是可厭的",最終會生起安止定。 在這裡,通過顏色、形狀、方向、位置和界限來呈現頭髮等是取相;從所有方面呈現為可厭是似相。反覆思惟、作意、思考這個似相時,四蘊以可厭為所緣,生起初禪的安止定。前面的遍作和近行心有尋有伺、有喜、與樂俱行,以可厭相為所緣;安止定也是有尋有伺、有喜、與樂俱行。但是按照境界的不同,它們是廣大的色界法。即使在這個可厭的所緣上,由於看到利益而生起喜悅,或者僅僅由於專注於一個所緣而生起喜悅。第二禪等在這裡不會生起。為什麼?因為粗糙。這個所緣是粗糙的。在這裡,心一境性只能通過尋的力量而產生,而不是通過超越尋。這是關於止的業處的解釋。

Avisesato pana sādhāraṇavasena evaṃ veditabbaṃ – idañhi kammaṭṭhānaṃ bhāvetukāmena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā sajjhāyakāle eva kesādīnaṃ vaṇṇanimittasaṇṭhānanimittadisānimittaokāsanimittaparicchedanimittāni vācāya pothetvā pothetvā ekekakoṭṭhāse 『ayaṃ etaṃsarikkhako』ti tividhena sajjhāyo kātabbo. Kathaṃ? Tacapañcake tāva heṭṭhā vuttanayeneva anulomato pañcāhaṃ, paṭilomato pañcāhaṃ, anulomapaṭilomato pañcāhanti addhamāsaṃ sajjhāyo kātabbo. Tato ācariyassa santikaṃ gantvā vakkapañcakaṃ uggaṇhitvā tatheva addhamāsaṃ sajjhāyo kātabbo. Tato te dasapi koṭṭhāse ekato katvā addhamāsaṃ. Puna papphāsapañcakādīsupi ekekaṃ uggaṇhitvā addhamāsaṃ. Tato te pañcadasapi koṭṭhāse addhamāsaṃ. Matthaluṅgapañcakaṃ addhamāsaṃ. Tato tevīsati koṭṭhāse addhamāsaṃ. Medachakkaṃ addhamāsaṃ. Tato te chabbīsatipi koṭṭhāse ekato katvā addhamāsaṃ. Muttachakkaṃ addhamāsaṃ. Tato sabbepi dvattiṃsa koṭṭhāse ekato katvā addhamāsanti evaṃ cha māse sajjhāyo kātabbo.

Tattha – upanissayasampannassa sappaññassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ uggaṇhantasseva koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, ekaccassa na upaṭṭhahanti. Tena 『na upaṭṭhahantī』ti vīriyaṃ na vissajjetabbaṃ. Yattakā koṭṭhāsā upaṭṭhahanti tattake gahetvā sajjhāyo kātabbo. Evaṃ kammaṭṭhānaṃ kathentena pana neva paññavato na mandapaññassa vasena kathetabbaṃ, majjhimapaññassa vasena kathetabbaṃ. Majjhimapaññassa hi vasena ācariyā chahi māsehi paricchinditvā tantiṃ ṭhapayiṃsu. Yassa pana ettāvatāpi koṭṭhāsā pākaṭā na honti, tena tato parampi sajjhāyo kātabbo eva; no ca kho aparicchinditvā, cha cha māse paricchinditvāva kātabbo.

Sajjhāyaṃ karontena vaṇṇo na paccavekkhitabbo, na lakkhaṇaṃ manasikātabbaṃ, koṭṭhāsavaseneva sajjhāyo kātabbo. Ācariyenāpi 『vaṇṇavasena sajjhāyaṃ karohī』ti niyametvā na kathetabbaṃ. Niyametvā kathite ko dosoti? Sampattiyampi vipattisaññāāpajjanaṃ. Sace hi ācariyena 『vaṇṇavasena sajjhāyaṃ karohī』ti vutte imassa bhikkhuno tathā karontassa kammaṭṭhānaṃ vaṇṇato na upaṭṭhāti, paṭikūlavasena vā dhātuvasena vā upaṭṭhāti, athesa 『na idaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa』nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. 『Paṭikūlavasena sajjhāyaṃ karohī』ti vuttepi sace tassa tathā karontassa paṭikkūlato na upaṭṭhāti, vaṇṇavasena vā dhātuvasena vā upaṭṭhāti, athesa 『nayidaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa』nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. 『Dhātuvasena taṃ sajjhāyaṃ karohī』ti vuttepi sace tassa tathā karontassa dhātuto na upaṭṭhāti, vaṇṇavasena vā paṭikūlavasena vā upaṭṭhāti, athesa 『nayidaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa』nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. Ayaṃ ācariyena niyametvā kathite doso.

這樣,關於修行法應當這樣理解——這是爲了培養修行法而應當掌握的修行法,在修行時應當一一地用語言表達頭髮等的顏色、形狀、方向、位置和界限。如何表達?首先,按照下面所說的五個方面,順序地、適度地、不過快也不過慢地,依次進行,分別進行修行。然後,去到老師那裡學習五個方面,依然進行半個月的修行。接著,將這十個部分結合起來進行半個月的修行。再者,學習五個方面的其他部分,也進行半個月的修行。然後,將這十五個部分進行半個月的修行。接著,學習五個方面的其他部分,進行半個月的修行。然後,將這二十個部分結合起來進行半個月的修行。最後,學習五個方面的其他部分,進行半個月的修行。這樣,所有三十個部分結合起來進行半個月的修行,便是六個月的修行。 在這裡——對於具備條件的智慧僧人,修行法的部分會得到支援,某些部分則不會得到支援。因此,「不支援」的情況下,精進不應被放棄。所有支援的部分都應當被掌握,進行修行。這樣講述修行法時,不應當以有智慧或無智慧的人的標準來講述,而應當以中等智慧的人的標準來講述。中等智慧的人會在六個月內將其限制在一定範圍內。若是到此為止的部分仍然不明顯,那麼還應當進行進一步的修行;但並不是說要無限制地進行,而是應當在六個月內進行限制。 在進行修行時,不應當考慮顏色,不應當關注特徵,只應當根據部分進行修行。老師也不應當規定「應當根據顏色進行修行」,而是應當以此為限。若規定這樣說有什麼錯呢?即使在適當的情況下,也會產生不好的印象。如果老師說「應當根據顏色進行修行」,而這個僧人卻沒有按照顏色進行修行,則會形成「這個修行法不明顯」的印象,老師所說的就會被忽視。即便老師說「應當根據可厭的部分進行修行」,如果他這樣做而不按照可厭的部分進行修行,也會形成「這個修行法不明顯」的印象,老師所說的就會被忽視。如果老師說「應當根據元素進行修行」,如果他這樣做而不按照元素進行修行,也會形成「這個修行法不明顯」的印象,老師所說的就會被忽視。這就是老師在規定時所產生的錯誤。

Kinti pana vattabbo hotīti? 『Koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Kathaṃ? 『Kesakoṭṭhāso lomakoṭṭhāsoti sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Sace panassa evaṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa vaṇṇato upaṭṭhāti, athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ – 『ahaṃ dvattiṃsākāraṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karomi; mayhaṃ pana vaṇṇato upaṭṭhātī』ti. Ācariyena 『kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta』nti na visaṃvādetabbaṃ. 『Sādhu, sappurisa, pubbe tayā vaṇṇakasiṇe parikammaṃ katapubbaṃ bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Vaṇṇavaseneva sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Tenapi vaṇṇavaseneva sajjhāyo kātabbo.

So evaṃ karonto ajjhattaṃ nīlakaṃ pītakaṃ lohitakaṃ odātakanti cattāri vaṇṇakasiṇāni labhati. Kathaṃ? Tassa hi kesalomapittesu ceva akkhīnañca kāḷakaṭṭhāne vaṇṇaṃ 『nīlaṃ nīla』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Medasmiṃ pana akkhīnañca pītakaṭṭhāne vaṇṇaṃ 『pītakaṃ pītaka』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Maṃsalohitesu pana akkhīnañca rattaṭṭhāne vaṇṇaṃ 『lohitakaṃ lohitaka』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Nakhadantacammaaṭṭhīsu pana akkhīnañca paṇḍaraṭṭhāne vaṇṇaṃ 『odātaṃ odāta』nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti, jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ vaṇṇavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.

Aparassa koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa paṭikūlato upaṭṭhāti. Athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ. Ācariyena 『kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta』nti na visaṃvādetabbaṃ. 『Sādhu, sappurisa, pubbe tayā paṭikūlamanasikāre yogo kato bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Paṭikūlavaseneva sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Tenapi paṭikūlavasena sajjhāyo kātabbo. Tassa kesā nāma 『ajaññā duggandhā jegucchā paṭikūlā』ti evaṃ paṭikūlavasena sajjhāyaṃ karontassa paṭikūlārammaṇe paṭhamajjhānaṃ nibbattati. So jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ paṭikūlavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.

那麼應該如何說呢?應該說"根據部分進行修習"。怎麼說呢?應該說"頭髮部分、體毛部分,這樣進行修習"。如果他這樣根據部分進行修習時,顏色變得明顯,那麼他應該告訴指導老師:"我根據三十二個部分進行修習,但是對我來說顏色變得明顯了。"老師不應該誤導說"這不像是修行法,這是不正常的"。應該說"很好,善人,你以前一定修習過顏色遍,這個修行法對你來說是合適的。就根據顏色進行修習吧。"他也應該根據顏色進行修習。 他這樣做時,會在內部獲得藍、黃、紅、白四種顏色遍。怎麼獲得呢?當他在頭髮、體毛、膽汁以及眼睛的黑色部分觀想"藍色,藍色"時,會生起四禪或五禪;以禪定為基礎,開始觀察,達到阿羅漢果。當他在脂肪和眼睛的黃色部分觀想"黃色,黃色"時,會生起四禪或五禪;以禪定為基礎,開始觀察,達到阿羅漢果。當他在肉、血和眼睛的紅色部分觀想"紅色,紅色"時,會生起四禪或五禪;以禪定為基礎,開始觀察,達到阿羅漢果。當他在指甲、牙齒、面板、骨頭和眼睛的白色部分觀想"白色,白色"時,會生起四禪或五禪;以禪定為基礎,開始觀察,達到阿羅漢果。這是根據顏色修習的比丘達到阿羅漢果的過程。 另一個比丘根據部分進行修習時,可厭性變得明顯。那麼他應該告訴指導老師。老師不應該誤導說"這不像是修行法,這是不正常的"。應該說"很好,善人,你以前一定修習過可厭作意,這個修行法對你來說是合適的。就根據可厭性進行修習吧。"他也應該根據可厭性進行修習。當他這樣根據可厭性修習"頭髮是骯髒的、臭的、令人厭惡的、可厭的"時,會在可厭所緣上生起初禪。他以禪定為基礎,開始觀察,達到阿羅漢果。這是根據可厭性修習的比丘達到阿羅漢果的過程。

Aparassa koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa dhātuto upaṭṭhāti. Dhātuto upaṭṭhahantaṃ kīdisaṃ hutvā upaṭṭhātīti? Kesā tāva vammikamatthake jātakunthatiṇakāni viya hutvā upaṭṭhahanti. Lomā purāṇagāmaṭṭhāne jātadabbatiṇakāni viya. Nakhā daṇḍakesu ṭhapitamadhukaphalaṭṭhikosakā viya. Dantā mattikāpiṇḍe pavesetvā ṭhapitaalābubījāni viya. Taco vīṇāpabbake pariyonaddhaallagocammaṃ viya, maṃsaṃ bhittiyaṃ anulittamattikā viya. Nhāru dabbasambhārabaddhavallī viya. Aṭṭhi ussāpetvā ṭhapitabhittidabbasambhāro viya. Aṭṭhimiñjaṃ mahāveḷumhi pakkhittaseditavettaggaṃ viya. Vakkaṃ, hadayaṃ, yakanaṃ, kilomakaṃ, pihakaṃ, papphāsanti ime cha koṭṭhāsā sūnakāragharaṃ viya hutvā upaṭṭhahanti. Dvattiṃsahatthaṃ antaṃ lohitadoṇiyaṃ saṃvellitvā ṭhapitagharasappo viya. Antaguṇaṃ pādapuñchanake sibbitarajjukā viya. Udariyaṃ parissāvane sithilabandhataṇḍulaṃ viya. Karīsaṃ veṇupabbe pakkhittapaṇḍumattikā viya. Matthaluṅgaṃ omadditvā ṭhapitā cattāro taṇḍulapiṭṭhapiṇḍā viya. Dvādasavidhā āpodhātu paṭipāṭiyā ṭhapitesu dvādasasu udakasarāvakesu pūritaudakaṃ viya hutvā upaṭṭhāti.

Athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ. Ācariyena 『kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta』nti na visaṃvādetabbaṃ. 『Sādhu, sappurisa, pubbe tayā dhātumanasikāre yogo kato bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Dhātuvaseneva sajjhāyaṃ karohī』ti vattabbo. Tenapi dhātuvasena sajjhāyo kātabbo.

Tatridaṃ manasikāramukheneva sajjhāyavidhānaṃ – idha bhikkhu 『kesā sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacamme jātā. Te na jānanti 『mayaṃ sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacamme jātā』ti; sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacammampi na jānāti 『kesā mayi jātā』ti; acetanā ete abyākatā suññā thaddhā patthinnā pathavīdhātu esā』ti manasikaroti. 『Lomā sarīraṃ pariyonahanacamme jātā. Te na jānanti 『mayaṃ sarīraṃ pariyonahanacamme jātā』ti. Sarīraṃ pariyonahanacammampi na jānāti 『lomā mayi jātā』ti etepi acetanā. Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā. Te na jānanti 『mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā』ti. Aṅgulīnaṃ aggānipi na jānanti 『nakhā amhesu jātā』ti. Etepi acetanā. Dantā hanukaṭṭhike jātā. Te na jānanti 『mayaṃ hanukaṭṭhike jātā』ti. Hanukaṭṭhikampi na jānāti 『dantā mayi jātā』ti. Etepi acetanā. Taco na jānāti 『sarīraṃ mayā pariyonaddha』nti. Sarīrampi na jānāti 『ahaṃ tacena pariyonaddha』nti. Ayampi acetano. Maṃsaṃ na jānāti 『mayā sarīraṃ anulitta』nti. Sarīrampi na jānāti 『ahaṃ maṃsena anulitta』nti. Idampi acetanaṃ. Nhāru na jānāti 『ahaṃ aṭṭhipuñjaṃ ābandhitvā ṭhita』nti. Aṭṭhipuñjopi na jānāti 『nhārujālenāhaṃ ābaddho』ti. Idampi acetanaṃ.

Sīsaṭṭhi na jānāti 『ahaṃ gīvaṭṭhike patiṭṭhita』nti. Gīvaṭṭhikampi na jānāti 『mayi sīsaṭṭhikaṃ patiṭṭhita』nti. Gīvaṭṭhi na jānāti 『ahaṃ piṭṭhikaṇṭake ṭhita』nti. Piṭṭhikaṇṭaṭṭhikopi kaṭiṭṭhikaṃ ūruṭṭhikaṃ jaṅghaṭṭhikaṃ gopphakaṭṭhikaṃ na jānāti 『ahaṃ paṇhikaṭṭhike patiṭṭhita』nti. Paṇhikaṭṭhikampi na jānāti 『ahaṃ gopphakaṭṭhikaṃ ukkhipitvā ṭhitanti…pe… gīvaṭṭhikaṃ na jānāti 『ahaṃ sīsaṭṭhikaṃ ukkhipitvā ṭhita』nti.

另一個比丘根據部分進行修習時,元素變得明顯。那麼,什麼樣的狀態下會變得明顯呢?頭髮就像是生長在樹皮上的刺一樣顯現。體毛就像是生長在老村莊的刺一樣。指甲就像是放在干蜜果上的小果實一樣。牙齒就像是放入土塊中的小種子一樣。面板就像是被絃樂器包裹的樂器一樣,肉就像是塗抹了土塊的樣子。肌肉就像是用小麻繩綁住的藤蔓一樣。骨頭就像是被抬起的土塊一樣。頭骨就像是放在巨石上並被切割的樣子。心臟、肝臟、脾臟、腎臟、胃、肺這六個部分就像是水牛的家一樣顯現。三十根手指的末端就像是被捲起來的紅色水壺一樣。腳底的部分就像是放鬆的稻草一樣。手掌就像是放置了白色土塊的樣子。頭部被壓制后,四個稻米堆就像是被放置的樣子。十二種水的元素在被放置的水中就像是被裝滿的水一樣顯現。 因此,他應該告訴指導老師。老師不應誤導說「這不像是修行法,這是不正常的」。應該說「很好,善人,你以前一定修習過元素作意,這個修行法對你來說是合適的。就根據元素進行修習吧。」他也應該根據元素進行修習。 在這裡,修習的方式是這樣的——這裡的比丘「頭髮、頭部的面板被包裹著而存在」。他們不知道「我們是頭部的面板被包裹著而存在」;頭部的面板也不知道「頭髮在我身上生長」;他們思考「這些是無意識的、未被分類的、空無的、無所依靠的地球元素」。「體毛是身體的面板被包裹著而存在」。他們不知道「我們是身體的面板被包裹著而存在」;身體的面板也不知道「體毛在我身上生長」,這些也是無意識的。「指甲是在手指的尖端生長」。他們不知道「我們是在手指的尖端生長」;手指的尖端也不知道「指甲在我們身上生長」。這些也是無意識的。「牙齒是在下頜的地方生長」。他們不知道「我們是在下頜的地方生長」;下頜也不知道「牙齒在我身上生長」。這些也是無意識的。「面板不知道『我被身體包裹』」。身體也不知道「我被面板包裹」。這也是無意識的。「肉不知道『我被身體覆蓋』」。身體也不知道「我被肉覆蓋」。這也是無意識的。「肌肉不知道『我被骨頭包裹』」。骨頭也不知道「我被肌肉包裹」。這也是無意識的。 「頭部不知道『我被脖子支撐』」。脖子也不知道「頭部支撐在我身上」。脖子不知道「我被肩膀支撐」。肩膀、腿、膝蓋、腳踝都不知道「我支撐在腳踝上」。腳踝也不知道「我在支撐著肩膀」。

Paṭipāṭiyā aṭṭhīni ṭhitāni koṭiyā,

Anekasandhiyamito na kehici;

Baddho nahārūhi jarāya codito,

Acetano kaṭṭhakaliṅgarūpamo.

『Idampi acetanaṃ. Aṭṭhimiñjaṃ; vakkaṃ…pe… matthaluṅgaṃ acetanaṃ abyākataṃ suññaṃ thaddhaṃ patthinnaṃ pathavīdhātū』ti manasikaroti. 『Pittaṃ semhaṃ…pe… muttaṃ acetanaṃ abyākataṃ suññaṃ yūsagataṃ āpodhātū』ti manasikaroti.

Ime dve mahābhūte pariggaṇhantassa udare ussadā tejodhātu pākaṭā hoti, nāsāya ussadā vāyodhātu pākaṭā hoti. Ime cattāro mahābhūte pariggaṇhantassa upādārūpaṃ pākaṭaṃ hoti. Mahābhūtaṃ nāma upādārūpena paricchinnaṃ, upādārūpaṃ mahābhūtena. Yathā ātapo nāma chāyāya paricchinno, chāyā ātapena; evameva mahābhūtaṃ upādārūpena paricchinnaṃ , upādārūpaṃ mahābhūtena. Athassa evaṃ 『『cattāri mahābhūtāni tevīsati upādārūpāni rūpakkhandho』』ti rūpakkhandhaṃ pariggaṇhantassa āyatanadvāravasena arūpino khandhā pākaṭā honti. Iti rūpārūpapariggaho pañcakkhandhā honti, pañcakkhandhā dvādasāyatanāni honti, dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo hontīti khandhāyatanadhātuvasena yamakatālakandhaṃ phālento viya dve koṭṭhāse katvā nāmarūpaṃ vavatthapeti.

So 『『idaṃ nāmarūpaṃ na ahetu na appaccayā nibbattaṃ, sahetu sappaccayā nibbattaṃ. Ko panassa hetu? Ko pana paccayo』』ti upaparikkhanto 『『avijjāpaccayā taṇhāpaccayā kammapaccayā āhārapaccayā cā』』ti tassa paccayaṃ vavatthapetvā 『『atītepi paccayā ceva paccayasamuppannadhammā ca anāgatepi etarahipi paccayā ceva paccayasamuppannadhammā ca, tato uddhaṃ satto vā puggalo vā natthi, suddhasaṅkhārapuñjo evā』』ti – evaṃ tīsu addhāsu kaṅkhaṃ vitarati. Ayaṃ pana vipassanāsaṅkhārasallakkhaṇā ñātapariññā nāma.

Evaṃ saṅkhāre sallakkhetvā ṭhitassa pana bhikkhussa dasabalassa sāsane mūlaṃ otiṇṇaṃ nāma hoti, patiṭṭhā laddhā nāma, cūḷasotāpanno nāma hoti niyatagatiko. Tathārūpaṃ pana utusappāyaṃ, puggalasappāyaṃ, bhojanasappāyaṃ, dhammasavaṇasappāyaṃ labhitvā ekāsane ekapallaṅkavaragato tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasanto arahattaṃ gaṇhātīti idaṃ dhātuvasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.

Yassa pana neva vaṇṇato upaṭṭhāti na paṭikūlato na suññato tena 『na me upaṭṭhātī』ti na kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā nisīditabbaṃ, koṭṭhāsamanasikāreyeva pana yogo kātabbo. Porāṇakattherā kira 『koṭṭhāsamanasikārova pamāṇa』nti āhaṃsu. Iccassa punappunaṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa koṭṭhāsā paguṇā honti. Kadā pana paguṇā nāma hontīti? Yadā 『kesā』ti āvajjitamatte manasikāro gantvā 『matthaluṅga』nti antimakoṭṭhāse patiṭṭhāti, 『matthaluṅga』nti āvajjitamatte manasikāro āgantvā 『kesā』ti ādikoṭṭhāse patiṭṭhāti.

Athassa yathā nāma cakkhumato purisassa dvattiṃsavaṇṇānaṃ pupphānaṃ ekasuttaganthitaṃ mālaṃ olokentassa paṭipāṭiyā vā pana nikhāte dvattiṃsavatipāde paṭikkamitvā olokentassa paṭipāṭiyāva dvattiṃsavaṇṇāni pupphāni vatipādā vā pākaṭā honti, evameva dvattiṃsa koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, vicarantā tiracchānagatāpi manussāpi sattāti na upaṭṭhahanti, koṭṭhāsāti upaṭṭhahanti, khādanīyabhojanīyaṃ koṭṭhāsantare pakkhippamānaṃ viya hoti.

骨頭依次排列在頂端, 由許多關節連線,不被任何人所知; 被筋腱束縛,被衰老驅使, 無意識的,如同木頭和樹枝。 "這也是無意識的。骨髓、腎臟...大腦是無意識的、未被分類的、空無的、無所依靠的地球元素",他這樣思考。"膽汁、痰...尿液是無意識的、未被分類的、空無的、液態的水元素",他這樣思考。 當他觀察這兩種大元素時,腹部的火元素變得明顯,鼻子的風元素變得明顯。當他觀察這四種大元素時,所依靠的色法變得明顯。所謂大元素是被所依靠的色法所限定的,所依靠的色法是被大元素所限定的。就像陽光被陰影所限定,陰影被陽光所限定;同樣地,大元素被所依靠的色法所限定,所依靠的色法被大元素所限定。然後,當他這樣觀察"四大元素和二十三種所依靠的色法是色蘊"時,通過感官門戶,無色蘊變得明顯。這樣,通過觀察色和無色,五蘊變得明顯,五蘊成為十二處,十二處成為十八界,通過蘊、處、界的方式,就像劈開雙重的棕櫚樹幹一樣,他將名色分為兩部分。 他思考"這個名色不是無因無緣而生的,是有因有緣而生的。那麼它的因是什麼?它的緣是什麼?"他觀察"由於無明為緣、愛為緣、業為緣、食為緣",確定了它的緣,"過去有緣和緣生法,未來也有緣和緣生法,現在也有緣和緣生法,除此之外沒有眾生或個人,只是純粹的行蘊"——這樣他超越了對三世的疑惑。這是通過觀察行蘊而獲得的了知遍知。 對於這樣觀察行蘊而安住的比丘來說,他已經進入了十力佛陀的教導,獲得了立足點,成為小須陀洹,有了確定的歸宿。如果他獲得適宜的季節、適宜的人、適宜的食物、適宜的法聽,在一座位上,以最好的跏趺坐姿,觀察三相,按照觀察的順序思考行蘊,就能獲得阿羅漢果。這是根據元素修習的比丘達到阿羅漢果的過程。 對於那些既不從顏色上顯現,也不從可厭性上顯現,也不從空性上顯現的人,不應該說"對我來說不顯現"就放棄修行而坐著,而應該繼續修習部分的作意。古代長老們說"只有部分的作意才是標準"。因此,他反覆根據部分進行修習,部分就會變得熟練。什麼時候會變得熟練呢?當他一想到"頭髮",作意就會到達最後的部分"大腦",當他一想到"大腦",作意就會回到最初的部分"頭髮"。 然後,就像一個有眼睛的人看著由三十二種顏色的花朵串成的花環,或者倒退著看三十二根柱子,三十二種顏色的花朵或柱子會依次變得明顯,同樣地,三十二個部分會變得明顯,走動的動物和人不會顯現為眾生,而是顯現為部分,食物和飲料就像是被放入部分之中。

Koṭṭhāsānaṃ paguṇakālato paṭṭhāya tīsu mukhesu ekena mukhena vimuccissati. Kammaṭṭhānaṃ vaṇṇato vā paṭikūlato vā suññato vā upaṭṭhāti . Yathā nāma pūve pacitukāmā itthī madditvā ṭhapitapiṭṭhato yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ pacati, yathā vā pana same bhūmippadese ṭhapitaṃ udakapūraṃ kumbhaṃ yato yato āvijjhanti tato tatova udakaṃ nikkhamati; evameva koṭṭhāsānaṃ paguṇakālato paṭṭhāya tīsu mukhesu ekena mukhena vimuccissati. Ākaṅkhamānassa vaṇṇato, ākaṅkhamānassa paṭikūlato, ākaṅkhamānassa suññato kammaṭṭhānaṃ upaṭṭhahissatiyeva. Ayaṃ ettako uggahasandhi nāma. Imasmiṃ uggahasandhismiṃ ṭhatvā arahattaṃ pattā bhikkhu gaṇanapathaṃ vītivattā.

Yassa pana uggahasandhismiṃ kammaṭṭhānaṃ na upaṭṭhāti, tena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā, sace yattha ācariyo vasati, so āvāso sappāyo hoti, iccetaṃ kusalaṃ; no ce, sappāyaṭṭhāne vasitabbaṃ. Vasantena aṭṭhārasa vihāradose (visuddhi.

從各部分變得熟練的時候開始,他將通過三種方式中的一種獲得解脫。修行法會從顏色、可厭性或空性方面顯現。就像想要烤麵包的女人從準備好的麵粉中烤制她想要的東西,或者就像放在平地上裝滿水的水罐,從任何地方打開都會流出水來;同樣地,從各部分變得熟練的時候開始,他將通過三種方式中的一種獲得解脫。如果他希望,修行法會從顏色方面顯現;如果他希望,會從可厭性方面顯現;如果他希望,會從空性方面顯現。這就是所謂的掌握階段。站在這個掌握階段,獲得阿羅漢果的比丘已經超越了計數的範圍。 對於那些在掌握階段修行法不顯現的人,他應該學習修行法,如果老師所住的地方適合他,那就很好;如果不適合,他應該住在適合的地方。住下後,他應該避免十八種寺院的過失(清凈道論

1.52) vajjetvā pañcaṅgasamannāgate senāsane vasitabbaṃ, sayampi pañcaṅgasamannāgatena bhavitabbaṃ. Tato pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena rattiṭṭhānaṃ vā divāṭṭhānaṃ vā pavisitvā kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ.

Kathaṃ? Ādito tāva heṭṭhā vuttanayeneva anupubbato manasikātabbaṃ, na ekantarikā. Anupubbato manasikaronto hi dvattiṃsapadaṃ nisseṇiṃ padapaṭipāṭiyā akkamanto pāsādaṃ āruyha pāsādānisaṃsaṃ anubhavanakapuriso viya 『kesā lomā』ti paṭipāṭiyā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto kammaṭṭhānato ca na parihāyati, pāsādānisaṃsasadise ca nava lokuttaradhamme anubhavati. Anupubbato manasikarontenāpi ca nātisīghato nātisaṇikato manasikātabbaṃ. Atisīghato manasikarontassa hi kiñcāpi kammaṭṭhānaṃ paguṇaṃ hoti, avibhūtaṃ pana hoti. Tattha opammaṃ heṭṭhā vuttameva.

Atisaṇikato manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, antarāva osakkitabbaṃ hoti. Yathā hi puriso tiyojanaṃ maggaṃ sāyaṃ kacchaṃ bandhitvā paṭipanno nikkhantaṭṭhānato paṭṭhāya sītalacchāyaṃ disvā vissamati, ramaṇīyaṃ vālikatalaṃ disvā piṭṭhiṃ pasāreti, vanapokkharaṇiṃ disvā pānīyaṃ pivati nhāyati, pabbataṃ disvā āruyha pabbatarāmaṇeyyakaṃ passati, taṃ antarāyeva sīho vā byaggho vā dīpi vā hanati, corā vā pana viluppanti ceva hananti ca; evameva atisaṇikaṃ manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, antarāva osakkitabbaṃ hoti.

Tasmā nātisīghaṃ nātisaṇikaṃ ekadivasaṃ tiṃsavāre manasikātabbaṃ; pātova dasa vāre, majjhanhike dasavāre, sāyanhe dasa vāre sajjhāyo kātabbo, no kātuṃ na vaṭṭati. Yathā hi pātova uṭṭhāya mukhaṃ no dhovituṃ na vaṭṭati, khādanīyaṃ bhojanīyaṃ no khādituṃ no bhuñjituṃ na vaṭṭati; etaṃ pana vaṭṭeyya; idameva ekantena no kātuṃ na vaṭṭati; karonto mahantaṃ atthaṃ gahetvā tiṭṭhati. Yathā hi ekassa purisassa tīṇi khettāni; ekaṃ khettaṃ aṭṭhakumbhaṃ deti, ekaṃ soḷasa, ekaṃ dvattiṃsa; tena tīṇipi khettāni paṭijaggituṃ asakkontena dve chaḍḍetvā ekaṃ dvattiṃsakumbhadāyakameva paṭijaggitabbaṃ; tattheva kasanavapananiddānādīni kātabbāni; tadevassa itaresu dvīsu uṭṭhānakadāyaṃ dassati; evameva sesaṃ mukhadhovanādikammaṃ chaḍḍetvāpi ettheva kammaṃ kātabbaṃ, no kātuṃ na vaṭṭati. Karonto mahantaṃ atthaṃ gaṇhitvā tiṭṭhatīti ettāvatā majjhimā paṭipadā nāma kathitā.

Evaṃ paṭipannenāpi vikkhepo paṭibāhitabbo. Kammaṭṭhānañhi vissajjetvā citte bahiddhā vikkhepaṃ gacchante kammaṭṭhānato parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ na sakkoti. Yathā hi eko puriso sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ labhitvā addhānaṃ paṭipanno antarāmagge kumbhīlamakaragāharakkhasasamuṭṭhitāya gambhīragirikandarāya upari atthataṃ ekapadikaṃ daṇḍakasetuṃ āruyha gacchanto akkamanapadaṃ vissajjetvā ito cito ca olokento paripatitvā kumbhīlādibhattaṃ hoti, evameva ayampi kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā sacitte bahiddhā vikkhepaṃ gacchante kammaṭṭhānato parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ na sakkoti.

從部分的熟練開始,在三種場合中應當待在適合的地方,自己也應當在適合的地方生存。然後,在用餐后,返回到靜處或白天的靜處,應該專注于修行法。 如何做到呢?首先,應該根據前面所說的逐步進行專注,而不是間斷。逐步專注的人,就像一個人從三十個步驟中,逐步走上樓梯,體驗到樓梯的好處,像「頭髮、體毛」一樣,按照步驟專注于修行法,並且從修行法中不退失,像體驗到樓梯的好處一樣,體驗到新的超凡法。逐步專注的人也不應過於急促或緩慢。過於急促的專注,雖然修行法會變得熟練,但卻不夠細緻。這裡的比喻如前所述。 過於緩慢的專注,則無法達到修行的圓滿,反而會產生中斷。就像一個人走在三十步的路上,晚上繫好褲子,看到涼爽的陰影而停下來,看到美麗的沙灘而放鬆,看到森林的水潭而飲水、洗澡,看到山脈而攀登,看到山的美景而欣賞,但在這個過程中,獅子、老虎或者其他猛獸會突然襲來,或者盜賊會出現;同樣地,過於緩慢的專注會導致修行的圓滿無法實現,反而會產生中斷。 因此,應該在一個日子裡,不要過於急促也不要過於緩慢地專注三十次;早晨十次,中午十次,傍晚十次,應該進行修行,而不是不去做。就像早晨起床時,臉不能不洗,食物不能不吃、不能不享用;但這可以做;這一點上完全不能不做;在做的時候要把重要的事情抓住。就像一個人有三塊田地;一塊田給八個水罐,一塊給十六個,一塊給三十個;因此,三塊田都無法照顧的情況下,應該放棄兩塊,專注於一塊三十個水罐的田地;在那裡應該進行耕作、播種等;同樣地,其他兩塊田的事情也要放棄,專注于這裡的修行,不應不去做。做的時候要把重要的事情抓住。 因此,以上就是中道的修行方式。 即使在這樣修行的人中,也應當避免分散心念。因為如果放棄修行法,心就會向外分散,從而失去對修行法的專注,無法超越輪迴的恐懼。就像一個人努力獲得千次的解脫,獲得了增長,走上了道路,遇到深淵、魔鬼、鬼神的阻礙,向上攀登,放棄了不動的狀態,四處觀察,周圍的事物都變得模糊,最終成爲了魔鬼的食物;同樣地,如果放棄修行法,心就會向外分

Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – purisassa sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ laddhakālo viya hi imassa bhikkhuno ācariyasantike kammaṭṭhānassa uggahitakālo; antarā gambhīragirikandarā viya saṃsāro; tassa kumbhīlādīhi daṭṭhakālo viya vaṭṭamūlakāni mahādukkhāni; ekapadikadaṇḍakasetu viya imassa bhikkhuno sajjhāyavīthi; tassa purisassa ekapadikaṃ daṇḍakasetuṃ āruyha akkamanapadaṃ vissajjetvā ito cito ca olokentassa paripatitvā kumbhīlādīnaṃ bhattabhāvaṃ āpannakālo viya imassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā vikkhittacittassa kammaṭṭhānato parihāyitvā vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ asamatthabhāvo veditabbo.

Tasmā kesā manasikātabbā. Kese manasikaritvā cittuppādassa bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhitvā suddhacitteneva 『lomā nakhā dantā taco』ti manasikātabbaṃ. Evaṃ manasikaronto kammaṭṭhānato na parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamati. Opammaṃ panettha tadeva parivattetvā veditabbaṃ. Sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ labhitvā chekassa purisassa daṇḍakasetuṃ āruyha nivāsanapārupanaṃ saṃvidhāya dhātupatthaddhakāyaṃ katvā sotthinā paratīragamanaṃ viya chekassa bhikkhuno kese manasikaritvā cittuppādassa bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhitvā suddhacitteneva 『lomā nakhā dantā taco』ti manasikarontassa kammaṭṭhānato aparihāyitvā vaṭṭabhayaṃ samatikkamanaṃ veditabbaṃ.

Evaṃ bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhantenāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattiṃ samatikkamanato manasikātabbaṃ. 『Kesā lomā』ti paṇṇattiṃ vissajjetvā 『paṭikūlaṃ paṭikūla』nti sati ṭhapetabbā. Paṭhamaṃyeva pana paṭikūlato na upaṭṭhāti . Yāva na upaṭṭhāti tāva paṇṇatti na vissajjetabbā. Yadā upaṭṭhāti tadā paṇṇattiṃ vissajjetvā 『paṭikūla』nti manasikātabbaṃ. Karontena ca heṭṭhā vuttanayeneva pañcahākārehi paṭikūlato manasikātabbā. Tacapañcakasmiñhi vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavaseneva pañcavidhampi pāṭikūlyaṃ labbhati. Sesesupi yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena manasikāro pavattetabbo.

Tattha kesādayo pañca koṭṭhāsā subhanimittaṃ rāgaṭṭhāniyaṃ iṭṭhārammaṇanti saṅkhaṃ gatā. Ye keci rajjanakasattā nāma, sabbe te imesu pañcasu koṭṭhāsesu rajjanti. Ayaṃ pana bhikkhu mahājanassa rajjanaṭṭhāne 『paṭikūla』nti appanaṃ pāpeti. Tattha appanāppattito paṭṭhāya parato akilamantova appanaṃ pāpuṇāti.

Tatridaṃ opammaṃ – yathā hi cheko dhanuggaho rājānaṃ ārādhetvā satasahassuṭṭhānakaṃ gāmavaraṃ labhitvā sannaddhapañcāvudho tattha gacchanto antarāmagge dvattiṃsa core disvā tesu pañcacorajeṭṭhake ghāteyya; tesaṃ ghātitakālato paṭṭhāya tesu dve ekamaggaṃ paṭipajjamānā nāma na honti; evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Dhanuggahassa rājānaṃ ārādhetvā gāmavaraṃ laddhakālo viya hi imassa bhikkhuno ācariyasantike kammaṭṭhānaṃ uggahetvā ṭhitakālo; dvattiṃsa corā viya dvattiṃsa koṭṭhāsā; pañca corajeṭṭhakā viya kesādayo pañca; corajeṭṭhakānaṃ ghātitakālo viya imassa bhikkhuno sabbasattānaṃ rajjanaṭṭhāne tacapañcake 『paṭikūla』nti appanāya pāpitakālo; sesacorānaṃ pāṇippahāreneva palāyitakālo viya sesakoṭṭhāsesu akilamantasseva appanāppatti veditabbā.

這裡的比喻是——就像一個人通過千次的努力獲得了增長,獲得了時間,像這個比丘在老師的指導下掌握修行法的時間;在深淵與山谷之間,像輪迴;他像被大象等猛獸所圍困,遭遇巨大的痛苦;像一個人攀登單一的橋樑,修行的道路;這個人像攀登單一的橋樑,放棄了不動的狀態,四處觀察,最終變得像被猛獸所捕獲;同樣地,這個比丘在修行法中放棄了專注,心向外分散,無法超越輪迴的恐懼。 因此,應該專注于頭髮。專注于頭髮,避免心的外散,專注于純凈的心,思考「體毛、指甲、牙齒、面板」。這樣專注于修行法,就不會退失,能夠超越輪迴的恐懼。這裡的比喻應當理解為相同的。通過千次的努力獲得增長,像一個人攀登橋樑,準備好住所,設定目標,像一個有智慧的人,專注于頭髮,避免心的外散,專注于純凈的心,思考「體毛、指甲、牙齒、面板」,這樣專注于修行法,就能夠超越輪迴的恐懼。 即使在避免心的外散的情況下,也應當根據前面所說的逐步超越修行法。放棄「頭髮、體毛」的概念,保持「可厭」的概念。最初是不可厭的,不應當放棄。只要不放棄的情況下,概念不應當被放棄。當概念出現時,應該放棄概念,思考「可厭」。在進行時,也應當根據前面所說的五種方式來思考可厭。因為在這五種中,能夠獲得五種可厭。 在這裡,頭髮等五個部分被稱為美的對象,是慾望的根源。所有的感官生物都在這五個部分中被吸引。而這個比丘在眾人的吸引之地,產生了「可厭」的概念。在那裡,從吸引的地方開始,便能夠獲得「可厭」的概念。 這裡的比喻是——就像一個弓箭手,通過努力獲得了百個優質的村莊,準備好五種武器,前往那裡,遇到三十個盜賊,看到他們,便在這些盜賊的首領中進行攻擊;從他們被擊殺的時刻開始,那兩者便不會再在同一條路上行走;同樣地,這也是應當被理解的。通過弓箭手的努力獲得村莊的時間,像這個比丘在老師的指導下掌握修行法的時間;三十個盜賊就像三十個部分;五個盜賊的首領就像頭髮等五個部分;在盜賊首領被擊殺的時刻,便是在所有生物的吸引之地,產生「可厭」的概念;其他的盜賊則會逃跑,便被理解為在其他部分中獲得的吸引。

Evaṃ paṇṇattiṃ samatikkamantena ca anupubbamuñcanato manasikāro pavattetabbo – kese manasikarontena manasikaronteneva kesesu sāpekkhena hutvā lomesu sati pesetabbā. Yāva lomā na upaṭṭhahanti tāva 『kesā kesā』ti manasikātabbā. Yadā pana lomā upaṭṭhahanti tadā kese vissajjetvā lomesu sati upaṭṭhapetabbā. Evaṃ nakhādīsupi manasikāro pavattetabbo.

Tatridaṃ opammaṃ – yathā hi jalūkā gacchamānā yāva purato patiṭṭhaṃ na labhati tāva pacchato naṅguṭṭhena gahitaṭṭhānaṃ na muñcati; yadā pana purato patiṭṭhaṃ labhati tadā naṅguṭṭhaṃ ukkhipitvā mukhena gahitaṭṭhāne ṭhapeti; evameva kese manasikarontena manasikaronteneva kesesu sāpekkhena hutvā lomesu sati pesetabbā. Yāva lomā na upaṭṭhahanti tāva 『kesā kesā』ti manasikātabbā. Yadā lomā upaṭṭhahanti tadā kese vissajjetvā lomesu sati upaṭṭhapetabbā. Evaṃ nakhādīsupi manasikāro pavattetabbo.

Evaṃ pavattentena appanā hotīti vuttamanasikārakosallaṃ sampādetabbaṃ. Kathaṃ? Idañhi appanākammaṭṭhānaṃ manasikarontassa appanaṃ pāpuṇāti; paṭhamaṃyeva tāva na upaṭṭhāti; anamataggasmiñhi saṃsāravaṭṭe ca nānārammaṇesu vaḍḍhitaṃ cittaṃ 『kesā』ti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā matthaluṅge patiṭṭhāti. 『Matthaluṅga』nti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena āgantvā kesesu patiṭṭhāti. Manasikarontassa manasikarontassa pana so so koṭṭhāso upaṭṭhāti. Sati samādhināpi tiṭṭhamānā pavattati. Tena yo yo koṭṭhāso adhikataraṃ upaṭṭhāti tattha tattha dviguṇena yogaṃ katvā appanā pāpetabbā. Evaṃ appanāya pāpitakālato paṭṭhāya sesakoṭṭhāsesu akilamanto appanaṃ pāpeti. Tattha tālavanamakkaṭova opammaṃ.

Apicettha evampi yojanā veditabbā – dvattiṃsatālakasmiñhi tālavane makkaṭo paṭivasati. Taṃ gahetukāmo luddo koṭiyaṃ ṭhitatālamūle ṭhatvā ukkuṭṭhimakāsi. Mānajātiko makkaṭo taṃ taṃ tālaṃ laṅghitvā pariyantatāle aṭṭhāsi. Luddo tatthapi gantvā ukkuṭṭhimakāsi. Makkaṭo puna tatheva purimatāle patiṭṭhāsi. So aparāparaṃ anubandhiyamāno kilamanto tassa tasseva tālassa mūle ṭhatvā ukkuṭṭhukkuṭṭhikāle uṭṭhahitvā gacchanto gacchanto atikilamanto ekassa tālassa makuḷapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā dhanukoṭiyā vijjhitvā gaṇhantopi na palāyati.

Tattha dvattiṃsa tālā viya dvattiṃsa koṭṭhāsā; makkaṭo viya cittaṃ; luddo viya yogāvacaro; luddena tālamūle ṭhatvā ukkuṭṭhikāle mānajātikassa makkaṭassa palāyitvā pariyantakoṭiyaṃ ṭhitakālo viya anamatagge saṃsāravaṭṭe ca nānārammaṇesu vaḍḍhitacittassa 『kesā』ti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā matthaluṅge patiṭṭhānaṃ; pariyantakoṭiyaṃ ṭhatvā ukkuṭṭhe orimakoṭiṃ āgamanakālo viya 『matthaluṅga』nti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā kesesu patiṭṭhānaṃ; aparāparaṃ anubandhiyamānassa kilamantassa ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāne uṭṭhānakālo viya manasikarontassa manasikarontassa tasmiṃ tasmiṃ koṭṭhāse upaṭṭhahante satiyā patiṭṭhāya patiṭṭhāya gamanaṃ; dhanukoṭiyā vijjhitvā gaṇhantassāpi apalāyanakālo viya yo koṭṭhāso adhikataraṃ upaṭṭhāti, tasmiṃ dviguṇaṃ manasikāraṃ katvā appanāya pāpanaṃ.

這樣超越概念時,應該逐步放開地進行專注 - 專注于頭髮時,應該對頭髮保持興趣,同時將注意力轉向體毛。只要體毛還沒有顯現,就應該繼續專注"頭髮,頭髮"。當體毛顯現時,就應該放開頭髮,將注意力集中在體毛上。同樣地,也應該專注于指甲等。 這裡有一個比喻 - 就像水蛭在移動時,只要前面還沒有找到立足點,就不會放開尾部抓住的地方;目前面找到立足點時,就會抬起尾部,用嘴抓住新的地方。同樣地,專注于頭髮時,應該對頭髮保持興趣,同時將注意力轉向體毛。只要體毛還沒有顯現,就應該繼續專注"頭髮,頭髮"。當體毛顯現時,就應該放開頭髮,將注意力集中在體毛上。同樣地,也應該專注于指甲等。 這樣進行時會達到禪那,因此應該完善所說的專注技巧。怎麼做呢?對於專注于這個禪那修行法的人,會達到禪那;但一開始並不會顯現。因為在無始的輪迴中,心已經習慣於各種對像,當想到"頭髮"時,就會按照修習的順序到達大腦。當想到"大腦"時,又會按照修習的順序回到頭髮。但是不斷專注時,那個部分就會顯現。正念和定力也會持續。因此,哪個部分更加顯現,就應該在那裡加倍努力達到禪那。從達到禪那的時候開始,在其他部分也能輕鬆達到禪那。這裡可以用棕櫚樹林中的猴子作為比喻。 這裡還可以這樣理解 - 在有三十二棵棕櫚樹的樹林中住著一隻猴子。想要捕捉它的獵人站在最邊緣的樹下大喊。有傲慢性格的猴子跳到最遠的樹上。獵人又去那裡大喊。猴子又跳回原來的樹上。它被反覆追趕,疲憊不堪,每次獵人在樹下大喊時就會跳起來,最後筋疲力盡,緊緊抓住一棵樹的嫩葉尖,即使被弓箭射中也不逃跑。 這裡,三十二棵棕櫚樹就像三十二個身體部分;猴子就像心;獵人就像修行者;獵人站在樹下大喊時,傲慢的猴子逃到最遠的樹上,就像在無始輪迴中習慣於各種對象的心,當想到"頭髮"時,就會按照修習的順序到達大腦;從最遠的樹上回到最近的樹,就像當想到"大腦"時,又會按照修習的順序回到頭髮;被反覆追趕疲憊不堪時每次大喊就跳起來,就像不斷專注時,在每個部分顯現時正念就會建立;即使被弓箭射中也不逃跑,就像哪個部分更加顯現,就在那裡加倍努力達到禪那。

Tattha appanāya pāpitakālato paṭṭhāya sesakoṭṭhāsesu akilamantova appanaṃ pāpessati. Tasmā 『paṭikūlaṃ paṭikūla』nti punappunaṃ āvajjitabbaṃ samannāharitabbaṃ, takkāhataṃ vitakkāhataṃ kātabbaṃ. Evaṃ karontassa cattāro khandhā paṭikūlārammaṇā honti, appanaṃ pāpuṇāti. Pubbabhāgacittāni parikammaupacārasaṅkhātāni savitakkasavicārānīti sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Ekaṃ pana koṭṭhāsaṃ manasikarontassa ekameva paṭhamajjhānaṃ nibbattati. Pāṭiyekkaṃ manasikarontassa dvattiṃsa paṭhamajjhānāni nibbattanti. Hatthe gahitapañhāvatthu pākatikameva.

So taṃ nimittanti so bhikkhu taṃ kammaṭṭhānanimittaṃ. Āsevatīti sevati bhajati. Bhāvetīti vaḍḍheti. Bahulīkarotīti punappunaṃ karoti. Svāvatthitaṃ vavatthapetīti suvavatthitaṃ karoti. Bahiddhā kāye cittaṃ upasaṃharatīti evaṃ katvā bahiddhā parassa kāye attano cittaṃ upasaṃharati ṭhapeti peseti.

Atthissa kāyeti atthi assa kāye. Ajjhattabahiddhākāye cittaṃ upasaṃharatīti kālena attano kālena paresaṃ kāye cittaṃ upanāmeti. Atthikāyeti idaṃ yasmā na ekantena attano kāyo nāpi parasseva kāyo adhippeto, tasmā vuttaṃ. Ettha pana attano jīvamānakasarīre 『paṭikūla』nti parikammaṃ karontassa appanāpi upacārampi jāyati. Parassa jīvamānakasarīre 『paṭikūla』nti manasikarontassa neva appanā jāyati, na upacāraṃ. Nanu ca dasasu asubhesu ubhayampetaṃ jāyatīti? Āma, jāyati. Tāni hi anupādinnakapakkhe ṭhitāni. Tasmā tattha appanāpi upacārampi jāyati. Idaṃ pana upādinnakapakkhe ṭhitaṃ. Tenevettha ubhayampetaṃ na jāyati. Asubhānupassanāsaṅkhātā pana vipassanābhāvanā hotīti veditabbā. Imasmiṃ pabbe kiṃ kathitanti? Samathavipassanā kathitā.

Idānettha evaṃ sabbaṃ manasikārasādhāraṇaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Etesañhi –

Nimittato lakkhaṇato, dhātuto atha suññato;

Khandhādito ca viññeyyo, kesādīnaṃ vinicchayo.

Tattha 『nimittato』ti dvattiṃsākāre saṭṭhisataṃ nimittāni, yesaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ koṭṭhāsato pariggaṇhāti, seyyathidaṃ – kesassa vaṇṇanimittaṃ, saṇṭhānanimittaṃ, disānimittaṃ, okāsanimittaṃ, paricchedanimittanti pañca nimittāni honti. Lomādīsupi eseva nayo.

『Lakkhaṇato』ti dvattiṃsākāre aṭṭhavīsatisataṃ lakkhaṇāni honti, yesaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ lakkhaṇato manasikaroti, seyyathidaṃ – kese thaddhattalakkhaṇaṃ, ābandhattalakkhaṇaṃ, uṇhattalakkhaṇaṃ, vitthambhanalakkhaṇanti cattāri lakkhaṇāni honti. Lomādīsupi eseva nayo.

『Dhātuto』ti dvattiṃsākāre 『『catudhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso』』ti vuttāsu dhātūsu aṭṭhavīsatisataṃ dhātuyo honti, yāsaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ dhātuto pariggaṇhāti, seyyathidaṃ – kese kakkhaḷatā pathavīdhātu, ābandhanatā āpodhātu, uṇhatā tejodhātu, vitthambhanatā vāyodhātūti catasso dhātuyo honti. Lomādīsupi eseva nayo.

『Suññato』ti dvattiṃsākāre channavuti suññatā honti, yāsaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ suññato vipassati, seyyathidaṃ – kesā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vāti. Kese tāva attasuññatā, attaniyasuññatā, niccabhāvasuññatāti tisso suññatā honti. Lomādīsupi eseva nayo.

從達到禪那的時間開始,在其他部分中也能輕鬆達到禪那。因此,應該不斷地思考「可厭,可厭」,不斷地收集、分析、思考。這樣做時,四個聚合會成為可厭的對象,從而達到禪那。早期的心是被稱為準備心的,具有思考和分析的特徵,都是如前所述的。專注於一個部分時,只有一個初禪會產生。專注于多個部分時,會產生三十個初禪。手中抓住的對象是顯而易見的。 這個比丘專注于這個修行法的對象。專注的意思是追求和依賴。發展是增長。反覆做是再次進行。穩定是穩定地進行。外在的心集中在身體上,像這樣做時,外在的心會集中在他人的身體上。 「這身體是存在的」,這句話的意思是「在身體中存在」。在內外的身體上集中注意力時,隨著時間的推移,自己的身體和他人的身體的心會被引導。這裡的「存在身體」是因為既不是完全指向自己的身體,也不是完全指向他人的身體,因此這樣說。在這裡,專注于自己活著的身體時,思考「可厭」,即使在禪那中也會產生準備心。而在他人的活著的身體上思考「可厭」時,則不會產生禪那,也不會產生準備心。難道在十種不凈中,這兩者都會產生嗎?是的,會產生。因為它們是沒有依附的部分。因此,在那裡即使在禪那中也會產生準備心。而這裡是依附的部分。因此,在這裡兩者都不會產生。被稱為不凈的觀察的禪修應當被理解為是觀察的開發。在這一部分中說了什麼呢?說的是止觀。 現在這裡應當理解為所有專注的共同特徵。這些特徵是 - 從象徵、特徵、元素到空無; 從聚合到可知,頭髮等的判斷。 這裡的「從象徵」是指在三十種形式中,有六十種象徵,依靠這些象徵,修行者從三十種形式中進行歸納,例如 - 頭髮的顏色象徵、位置象徵、方向象徵、空間象徵、界限象徵等五種象徵。體毛等也是如此。 「從特徵」是指在三十種形式中,有二十八種特徵,依靠這些特徵,修行者從三十種形式中進行歸納,例如 - 頭髮的乾燥特徵、束縛特徵、溫暖特徵、擴充套件特徵等四種特徵。體毛等也是如此。 「從元素」是指在三十種形式中,有二十八種元素,依靠這些元素,修行者從三十種形式中進行歸納,例如 - 頭髮的粗糙屬於地元素,束縛屬於水元素,溫暖屬於火元素,擴充套件屬於風元素等四種元素。體毛等也是如此。 「從空無」是指在三十種形式中,有六十種空無,依靠這些空無,修行者從三十種形式中進行觀察,例如 - 頭髮是空無的,無論是自身的空無,還是他人的空無,或是永恒的空無,或是無常的空無,或是永恒不變的法等。頭髮的空無、他人的空無、永恒存在的空無等三種空無。體毛等也是如此。

『Khandhādito』ti dvattiṃsākāre kesādīsu khandhādivasena pariggayhamānesu kesā kati khandhā honti, kati āyatanāni, kati dhātuyo, kati saccāni, kati satipaṭṭhānānītiādinā nayena pettha vinicchayo viññātabbo.

  1. Evaṃ ajjhattādibhedato tividhena kāyānupassanaṃ vitthārato dassetvā idāni 『『kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno』』tiādīni padāni bhājetvā dassetuṃ anupassītiādi āraddhaṃ. Tattha yāya anupassanāya kāyānupassī nāma hoti, taṃ dassetuṃ tattha katamā anupassanā? Yā paññā pajānanātiādi vuttaṃ. Ātāpītiādīsupi eseva nayo.

Tattha paññā pajānanātiādīni heṭṭhā cittuppādakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 16) vuttanayeneva veditabbāni. Upetotiādīni sabbāni aññamaññavevacanāni. Apica āsevanavasena upeto, bhāvanāvasena suṭṭhu upetoti samupeto. Upāgato samupāgato, upapanno sampannoti imesupi dvīsu dukesu ayameva nayo. Bahulīkāravasena pana samannāgatoti evamettha yojanā veditabbā. Iminā ātāpena upetoti ādīsupi eseva nayo.

Viharatīti pade 『tattha katamo vihāro』ti pucchaṃ akatvā puggalādhiṭṭhānāya desanāya desento iriyatītiādimāha. Tassattho – catunnaṃ iriyāpathānaṃ aññatarasamaṅgībhāvato iriyati. Tehi iriyāpathacatukkehi kāyasakaṭavattanena vattati. Ekaṃ iriyāpathadukkhaṃ aparena iriyāpathena bādhitvā ciraṭṭhitikabhāvena sarīrakkhanato pāleti. Ekasmiṃ iriyāpathe asaṇṭhahitvā sabbiriyāpathavatanato yapeti. Tena tena iriyāpathena tathā tathā kāyassa yāpanato yāpeti. Cirakālavattāpanato carati. Iriyāpathena iriyāpathaṃ vicchinditvā jīvitaharaṇato viharati.

362.Sveva kāyo lokoti yasmiṃ kāye kāyānupassī viharati, sveva kāyo lujjanapalujjanaṭṭhena loko. Yasmā panassa kāye pahīyamānaṃ abhijjhādomanassaṃ vedanādīsupi pahīyati eva, tasmā pañcapi upādānakkhandhā lokoti vuttaṃ.

Santātiādīsupi nirodhavasena santatāya santā. Bhāvanāya samitattā samitā. Vatthupariññāya appavattivūpasamavasena vūpasantā. Nirodhasaṅkhātaṃ atthaṃ gatāti atthaṅgatā. Punappunaṃ nibbattiyā paṭibāhitattā ativiya atthaṃ gatāti abbhatthaṅgatā. Appitāti vināsitā, appavattiyaṃ ṭhapitātipi attho. Byappitāti suvināsitā, ativiya appavattiyaṃ ṭhapitātipi attho. Yathā puna na anvassavanti evaṃ sositattā sositā. Suṭṭhu sositāti visositā, sukkhāpitāti attho. Vigatantā katāti byantī katā. Ettha ca anupassanāya kammaṭṭhānavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṃ, ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo; satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdho samatho, sampajaññena vipassanā, abhijjhādomanassavinayena bhāvanāphalaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā

"從聚合等"是指在三十二種形式中,通過頭髮等的聚合等方式進行歸納時,頭髮是多少聚合,多少處,多少界,多少諦,多少念處等,應該以這種方式理解判斷。 這樣從內在等三種方式詳細地展示了身隨觀后,現在爲了解釋"身隨觀而住,精進、正知"等詞語,開始了"隨觀"等的解釋。其中,爲了說明通過哪種隨觀成為身隨觀,說了"什麼是隨觀?就是智慧、了知"等。對於"精進"等也是同樣的方法。 其中"智慧、了知"等應該按照前面心生起章節的解釋來理解。"具足"等都是同義詞。此外,通過修習而具足,通過修行而善巧具足就是完全具足。接近、完全接近,達到、完全達到,這兩對詞也是同樣的道理。通過反覆練習而成就,應該這樣理解這裡的聯繫。對於"通過這種精進而具足"等也是同樣的方法。 對於"住"這個詞,沒有問"什麼是住",而是從人的角度來解釋,說了"行走"等。其意思是 - 因為具備四種姿勢中的任何一種而行走。通過這四種姿勢來轉動身體的車輪而運轉。通過另一種姿勢來克服一種姿勢的痛苦,爲了長時間保持而保護身體。不停留在一種姿勢上,而是通過所有姿勢的轉換來維持。通過這樣那樣的姿勢來維持身體。因為長時間的維持而行走。通過一種姿勢切斷另一種姿勢來維持生命而住。 "這個身體就是世界",在這個身體上隨觀身體,這個身體因為破壞和毀滅的本質就是世界。因為在身體上斷除的貪憂在受等上也同樣斷除,所以說五取蘊是世界。 在"平靜"等詞中,因為滅盡而平靜。因為修行而平息。因為對所緣的遍知而止息。達到了被稱為滅盡的目標而消失。因為阻止再次生起而完全消失。"安置"意味著被摧毀,也意味著被置於不再生起的狀態。"完全安置"意味著被徹底摧毀,也意味著被完全置於不再生起的狀態。因為像不再流動那樣被幹涸而枯竭。完全枯竭意味著乾燥。"被終結"意味著被終止。這裡應該理解,通過隨觀而以修行法的方式維護身體,通過精進而正確努力,通過正念和正知而維護修行法的方法;或者通過正念而獲得身隨觀的止,通過正知而獲得觀,通過斷除貪憂而獲得修行的果實。 身隨觀的解釋完畢。 受隨觀的解釋

  1. Vedanānupassanāniddesepi heṭṭhā vuttasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sukhaṃ vedanaṃ vedayamānotiādīsu pana sukhaṃ vedananti kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『ahaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānātīti attho. Tattha kāmaṃ uttānaseyyakāpi dārakā thaññapivanādikāle sukhaṃ vedayamānā 『sukhaṃ vedanaṃ vedayāmā』ti pajānanti, na panetaṃ evarūpaṃ jānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Evarūpañhi jānanaṃ sattūpaladdhiṃ nappajahati, sattasaññaṃ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṃ sattūpaladdhiṃ pajahati, sattasaññaṃ ugghāṭeti, kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti. 『Idañhi ko vedayati, kassa vedanā, kiṃ kāraṇā vedanā』ti evaṃ sampajānavediyanaṃ sandhāya vuttaṃ.

Tattha ko vedayatīti? Na koci satto vā puggalo vā vedayati. Kassa vedanāti? Na kassaci sattassa vā puggalassa vā vedanā. Kiṃ kāraṇā vedanāti? Vatthuārammaṇā ca panesā vedanā. Tasmā esa evaṃ pajānāti – 『taṃ taṃ sukhādīnaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayati; taṃ pana vedanāpavattiṃ upādāya 『ahaṃ vedayāmī』ti vohāramattaṃ hotī』ti. Evaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatīti sallakkhento 『esa sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānātīti veditabbo, cittalapabbate aññataro thero viya.

Thero kira aphāsukakāle balavavedanāya nitthunanto aparāparaṃ parivattati. Tameko daharo āha – 『『kataraṃ vo, bhante, ṭhānaṃ rujatī』』ti? 『『Āvuso, pāṭiyekkaṃ rujanaṭṭhānaṃ nāma natthi; vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatī』』ti. 『『Evaṃ jānanakālato paṭṭhāya adhivāsetuṃ vaṭṭati no, bhante』』ti. 『『Adhivāsemi, āvuso』』ti. 『『Adhivāsanā, bhante, seyyo』』ti. Thero adhivāsesi. Vāto yāva hadayā phālesi. Mañcake antāni rāsīkatāni ahesuṃ. Thero daharassa dassesi – 『『vaṭṭatāvuso, ettakā adhivāsanā』』ti? Daharo tuṇhī ahosi. Thero vīriyasamādhiṃ yojetvā sahapaṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇitvā samasīsī hutvā parinibbāyi.

Yathā ca sukhaṃ, evaṃ dukkhaṃ…pe… nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』』ti pajānāti. Iti bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Duvidhañhi kammaṭṭhānaṃ – rūpakammaṭṭhānaṃ arūpakammaṭṭhānañca; rūpapariggaho arūpapariggahotipi etadeva vuccati. Tattha bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathento saṅkhepamanasikāravasena vā vitthāramanasikāravasena vā catudhātuvavatthānaṃ kathesi. Tadubhayampi visuddhimagge sabbākārato dassitameva.

Arūpakammaṭṭhānaṃ pana kathento yebhuyyena vedanāvasena kathesi. Tividho hi arūpakammaṭṭhāne abhiniveso – phassavasena, vedanāvasena, cittavasenāti. Kathaṃ? Ekaccassa hi saṃkhittena vā vitthārena vā pariggahite rūpakammaṭṭhāne tasmiṃ ārammaṇe cittacetasikānaṃ paṭhamābhinipāto taṃ ārammaṇaṃ phusanto uppajjamāno phasso pākaṭo hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ anubhavantī uppajjamānā vedanā pākaṭā hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ pariggahetvā vijānantaṃ uppajjamānaṃ viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti.

在受隨觀的解釋中,也應該按照前面所說的方式來理解。在"感受樂受"等中,"樂受"是指當感受身體或心理的樂受時,了知"我正在感受樂受"。雖然躺在搖籃里的嬰兒在吸奶等時也會感受樂受,知道"我正在感受樂受",但這裡所說的不是這種知道。因為這種知道不能斷除對有情的執著,不能破除有情的想法,也不是修行法或念處修行。而這個比丘的知道能斷除對有情的執著,能破除有情的想法,是修行法和念處修行。這裡是指"是誰在感受?誰的受?為什麼有受?"這樣正知地感受。 其中,"是誰在感受?"不是任何有情或個人在感受。"誰的受?"不是任何有情或個人的受。"為什麼有受?"這受是以所緣為緣而生起的。因此他這樣了知 - "以這樣那樣的樂等為所緣,只是受在感受;而'我感受'只是一種表達方式"。應該理解,他這樣觀察"只是受以所緣為緣而感受",就是了知"我正在感受樂受",就像錫蘭島(Cittala)山上的一位長老。 據說那位長老在身體不適時,因強烈的痛受而呻吟翻身。一個年輕人問他:"尊者,您哪裡痛?"長老說:"朋友,沒有特定的痛處,只是受以所緣為緣而感受。""尊者,從知道這一點開始就應該忍受了吧?""是的,朋友,我在忍受。""尊者,忍受是好的。"長老忍受著。風吹到心臟。內臟堆積在床上。長老給年輕人看:"朋友,這樣的忍受夠了嗎?"年輕人沉默了。長老運用精進和定,獲得無礙解,證得阿羅漢果,成為同時解脫者而般涅槃。 就像樂受,對於苦受...乃至...無染的不苦不樂受,當感受時了知"我正在感受無染的不苦不樂受"。這樣,世尊在講述色法修行后,又講述無色法修行,是從受的角度來講的。修行法有兩種:色法修行和無色法修行;也稱為色法把握和無色法把握。其中,世尊在講述色法修行時,是從簡略思惟或詳細思惟的角度來講述四界差別。這兩種方法在《清凈道論》中都有詳細說明。 在講述無色法修行時,主要是從受的角度來講。因為在無色法修行中有三種入手方式:從觸、從受、從心。怎麼說呢?有些人在簡略或詳細地把握了色法修行后,在那個所緣上,心和心所的最初生起,觸碰那個所緣而生起的觸變得明顯。有些人體驗那個所緣而生起的受變得明顯。有些人把握那個所緣而了知的識變得明顯。

Tattha yassa phasso pākaṭo hoti, sopi 『na kevalaṃ phassova uppajjati; tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ anubhavamānā vedanāpi uppajjati, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṃ viññāṇampi uppajjatī』ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa vedanā pākaṭā hoti, sopi 『na kevalaṃ vedanāva uppajjati; tāya saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṃ viññāṇampi uppajjatī』ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti, sopi 『na kevalaṃ viññāṇameva uppajjati; tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, anubhavamānā vedanāpi, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi uppajjatī』ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti.

So 『ime phassapañcamakā dhammā kiṃnissitā』ti upadhārento 『vatthunissitā』ti pajānāti. Vatthu nāma karajakāyo; yaṃ sandhāya vuttaṃ 『『idañca pana me viññāṇaṃ etthasitaṃ, etthapaṭibaddha』』nti (dī. ni.

在那裡,若觸變得明顯,則也應理解為「不僅僅是觸生起;與之相應的對象所經歷的受也生起,意識所知的想法也生起,心所生起的意圖也生起,了知的意識也生起。」因此,觸的五種法則被歸納在內。若受變得明顯,則也應理解為「不僅僅是受生起;與之相應的對象所觸碰的觸也生起,意識所知的想法也生起,心所生起的意圖也生起,了知的意識也生起。」因此,受的五種法則被歸納在內。若意識變得明顯,則也應理解為「不僅僅是意識生起;與之相應的對象所觸碰的觸也生起,體驗的受也生起,意識所知的想法也生起,心所生起的意圖也生起。」因此,意識的五種法則被歸納在內。 他在思考「這些觸的五種法則是依賴什麼呢?」時,了知「是依賴於所緣。」所緣是指色法;因此說「這也是我的意識在這裡存在,這裡所依附。」

1.235). So atthato bhūtāni ceva upādārūpāni ca. Evamettha vatthu rūpaṃ, phassapañcamakā nāmanti nāmarūpameva passati. Rūpañcettha rūpakkhandho, nāmaṃ cattāro arūpino khandhāti pañcakkhandhamattaṃ hoti. Nāmarūpavinimuttā hi pañcakkhandhā pañcakkhandhavinimuttaṃ vā nāmarūpaṃ natthi.

So 『ime pañcakkhandhā kiṃhetukā』ti upaparikkhanto 『avijjādihetukā』ti passati; tato paccayo ceva paccayuppannañca idaṃ; añño satto vā puggalo vā natthi; suddhasaṅkhārapuñjamattamevāti sappaccayanāmarūpavasenava tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti sammasanto vicarati. So 『ajja ajjā』ti paṭivedhaṃ ākaṅkhamāno tathārūpe divase utusappāyaṃ, puggalasappāyaṃ, bhojanasappāyaṃ, dhammasavanasappāyaṃ vā labhitvā ekapallaṅkena nisinnova vipassanaṃ matthakaṃ pāpetvā arahatte patiṭṭhāti. Evaṃ imesaṃ tiṇṇampi janānaṃ yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti.

Idha pana bhagavā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Phassavasena vā hi viññāṇavasena vā kathiyamānaṃ na pākaṭaṃ hoti, andhakāraṃ viya khāyati. Vedanāvasena pana pākaṭaṃ hoti. Kasmā? Vedanānaṃ uppattipākaṭatāya. Sukhadukkhavedanānañhi uppatti pākaṭā. Yadā sukhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ satadhotasappiṃ khādāpayantaṃ viya, satapākatelaṃ makkhāpayamānaṃ viya, udakaghaṭasahassena pariḷāhaṃ nibbāpayamānaṃ viya, 『aho sukhaṃ! Aho sukhanti』! Vācaṃ nicchārayamānameva uppajjati. Yadā dukkhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ tattaphālaṃ pavesentaṃ viya, vilīnatambalohena āsiñcantaṃ viya, sukkhatiṇavanappatimhi araññe dāruukkākalāpaṃ pakkhipamānaṃ viya 『aho dukkhaṃ! Aho dukkhanti!』 Vippalāpayamānameva uppajjati. Iti sukhadukkhavedanānaṃ uppatti pākaṭā hoti.

Adukkhamasukhā pana duddīpanā andhakārā avibhūtā. Sā sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Yathā kiṃ? Antarā piṭṭhipāsāṇaṃ āruhitvā palāyantassa migassa anupathaṃ gacchanto migaluddako piṭṭhipāsāṇassa orabhāge aparabhāgepi padaṃ disvā majjhe apassantopi 『ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe piṭṭhipāsāṇe iminā padesena gato bhavissatī』ti nayato jānāti. Evaṃ āruḷhaṭṭhāne padaṃ viya hi sukhāya vedanāya uppatti pākaṭā hoti; oruḷhaṭṭhāne padaṃ viya dukkhāya vedanāya uppatti pākaṭā hoti. 『Ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe evaṃ gato』ti nayato gahaṇaṃ viya sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti.

這實際上是指四大元素和所造色。因此,在這裡,所緣是色,觸等五法是名,他只看到名色而已。這裡的色是色蘊,名是四種無色蘊,總共只有五蘊。因為除了名色之外沒有五蘊,除了五蘊之外也沒有名色。 他在思考"這五蘊是由什麼原因產生的?"時,看到"是由無明等原因產生的";因此這是因和果,沒有其他的有情或個人;只是純粹的行蘊集合而已。他以有因的名色的方式,將三相應用於其中,按照觀察的順序思考"無常、苦、無我"。他每天都期待證悟,在適當的日子裡獲得適宜的氣候、適宜的人、適宜的食物或適宜的法語,結跏趺坐,使觀察達到頂點,安住于阿羅漢果。這樣,對這三種人來說,修行法一直講到阿羅漢果。 在這裡,世尊在講述無色修行法時,是從受的角度來講的。因為從觸或從識的角度來講是不明顯的,就像黑暗一樣。但從受的角度來講是明顯的。為什麼?因為受的生起是明顯的。樂受和苦受的生起是明顯的。當樂受生起時,遍滿全身,就像吃了百次精煉的酥油,塗抹了百次精煉的油,用千罐水熄滅熱惱,發出"啊,快樂!啊,快樂!"的聲音而生起。當苦受生起時,遍滿全身,就像插入熱鐵片,澆注熔化的銅,在乾燥的草木叢林中投入火把,發出"啊,痛苦!啊,痛苦!"的哀嘆而生起。這樣,樂受和苦受的生起是明顯的。 不苦不樂受是難以說明的,黑暗的,不明顯的。它是在樂受和苦受消失後,以拒絕快樂和不快樂的方式,處於中立狀態的不苦不樂受,對於以這種方式理解的人來說是明顯的。就像什麼呢?就像獵人追蹤從中間巖石上跑過的鹿,在巖石的這邊和那邊看到腳印,雖然在中間看不到,但通過推理知道"它從這裡上去,從這裡下來,在中間的巖石上應該是從這個地方經過的"。同樣地,樂受的生起就像上去的地方的腳印那樣明顯;苦受的生起就像下來的地方的腳印那樣明顯。通過推理"從這裡上去,從這裡下來,在中間是這樣經過的"那樣,在樂受和苦受消失後,以拒絕快樂和不快樂的方式,處於中立狀態的不苦不樂受,對於以這種方式理解的人來說是明顯的。

Evaṃ bhagavā paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena vinivattetvā dassesi; na kevalañca idheva evaṃ dasseti, dīghanikāyamhi mahānidāne, sakkapañhe, mahāsatipaṭṭhāne , majjhimanikāyamhi satipaṭṭhāne ca cūḷataṇhāsaṅkhaye, mahātaṇhāsaṅkhaye, cūḷavedalle, mahāvedalle, raṭṭhapālasutte, māgaṇḍiyasutte, dhātuvibhaṅge, āneñjasappāye, saṃyuttanikāyamhi cūḷanidānasutte, rukkhopame, parivīmaṃsanasutte, sakale vedanāsaṃyutteti evaṃ anekesu suttesu paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dassesi. Yathā ca tesu tesu, evaṃ imasmimpi satipaṭṭhānavibhaṅge paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dassesi.

Tattha sukhaṃ vedanantiādīsu ayaṃ aparopi pajānanapariyāyo – sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānātīti sukhavedanākkhaṇe dukkhāya vedanāya abhāvato sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānāti. Tena yā pubbe bhūtapubbā dukkhā vedanā, tassā idāni abhāvato imissā ca sukhāya ito paṭhamaṃ abhāvato vedanā nāma aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti itiha tattha sampajāno hoti. Vuttampi cetaṃ bhagavatā –

『『Yasmiṃ, aggivessana, samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, sukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ , aggivessana, samaye dukkhaṃ…pe… adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, adukkhamasukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Sukhāpi kho, aggivessana , vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Dukkhāpi kho…pe… adukkhamasukhāpi kho, aggivessana, vedanā aniccā saṅkhatā…pe… nirodhadhammā. Evaṃ passaṃ, aggivessana, sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti; 『khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā』ti pajānātī』』ti (ma. ni. 2.205).

Sāmisaṃvā sukhantiādīsu sāmisā sukhā nāma pañcakāmaguṇāmisanissitā cha gehassitasomanassavedanā; nirāmisā sukhā nāma cha nekkhammassitasomanassavedanā; sāmisā dukkhā nāma cha gehassitadomanassavedanā; nirāmisā dukkhā nāma cha nekkhammassitadomanassavedanā; sāmisā adukkhamasukhā nāma cha gehasitaupekkhāvedanā; nirāmisā adukkhamasukhā nāma cha nekkhammassitaupekkhāvedanā. Tāsaṃ vibhāgo uparipaṇṇāse pāḷiyaṃ (ma. ni.

這樣,世尊首先講述了色法修行,然後講述無色法修行,是從受的角度來展示的;不僅在這裡是這樣展示,在長部的《大因緣經》、《帝釋所問經》、《大念處經》,中部的《念處經》、《小愛盡經》、《大愛盡經》、《小分別經》、《大分別經》、《羅吒波羅經》、《摩犍提經》、《界分別經》、《不動利益經》,相應部的《小因緣經》、《樹喻經》、《遍尋經》,整個受相應等許多經中,都是首先講述色法修行,然後從受的角度來展示無色法修行。就像在那些經中一樣,在這個念處分別中也是首先講述色法修行,然後從受的角度來展示無色法修行。 其中,關於"樂受"等,這裡還有另一種了知的方法 - "我感受樂受"而了知,是指在樂受的時刻,因為沒有苦受,所以感受樂受時了知"我正在感受樂受"。因此,過去曾經有的苦受,現在不存在,而這個樂受之前也不存在,所以受是無常的、不穩定的、變化的法,他在那裡是正知的。世尊也這樣說: "阿耆毗沙,當感受樂受時,不感受苦受,不感受不苦不樂受,只感受樂受。阿耆毗沙,當感受苦受...乃至...不苦不樂受時,不感受樂受,不感受苦受,只感受不苦不樂受。阿耆毗沙,樂受是無常的、有為的、緣起的、滅法、壞法、離貪法、滅法。苦受...乃至...不苦不樂受也是無常的、有為的...乃至...滅法。阿耆毗沙,多聞聖弟子這樣觀察,就會厭離樂受,厭離苦受,厭離不苦不樂受,因厭離而離貪,因離貪而解脫,在解脫時有'已解脫'的智,了知'生已盡,梵行已立,所作已辦,不受後有'。" 關於"有染樂"等,有染樂是指依賴五種欲樂對象的六種世俗喜受;無染樂是指六種出離喜受;有染苦是指六種世俗憂受;無染苦是指六種出離憂受;有染不苦不樂是指六種世俗舍受;無染不苦不樂是指六種出離舍受。它們的詳細解釋在上分五十經的經文中...

3.304 ādayo) āgatoyeva. So taṃ nimittanti so taṃ vedanānimittaṃ. Bahiddhā vedanāsūti parapuggalassa vedanāsu. Sukhaṃ vedanaṃ vedayamānanti parapuggalaṃ sukhavedanaṃ vedayamānaṃ. Ajjhattabahiddhāti kālena attano kālena parassa vedanāsu cittaṃ upasaṃharati. Imasmiṃ vāre yasmā neva attā, na paro niyamito; tasmā vedanāpariggahamattameva dassetuṃ 『『idha bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ sukhā vedanā』』tiādi vuttaṃ. Sesamettha uttānameva. Imasmiṃ pana pabbe suddhavipassanāva kathitāti.

Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cittānupassanāniddesavaṇṇanā

  1. Cittānupassanāniddesepi heṭṭhā vuttasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sarāgaṃ vā cittantiādīsu pana sarāganti aṭṭhavidhaṃ lobhasahagataṃ. Vītarāganti lokiyakusalābyākataṃ. Idaṃ pana yasmā sammasanaṃ na dhammasamodhānaṃ, tasmā idha ekapadepi lokuttaraṃ na labbhati. Yasmā pahānekaṭṭhavasena rāgādīhi saha vattanti pahīyanti, tasmā dvīsu padesu nippariyāyena na labbhantīti na gahitāni. Sesāni cattāri akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Sadosanti duvidhaṃ domanassasahagataṃ. Vītadosanti lokiyakusalābyākataṃ. Sesāni dasa akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Samohanti vicikicchāsahagatañceva uddhaccasahagatañcāti duvidhaṃ. Yasmā pana moho sabbākusalesu uppajjati, tasmā sesānipi idha vaṭṭanti eva. Imasmiṃ yeva hi duke dvādasākusalacittāni pariyādiṇṇānīti. Vītamohanti lokiyakusalābyākataṃ. Saṃkhittanti thinamiddhānupatitaṃ. Etañhi saṅkuṭitacittaṃ nāma. Vikkhittanti uddhaccasahagataṃ. Etañhi pasaṭacittaṃ nāma.

Mahaggatanti rūpāvacaraṃ arūpāvacarañca. Amahaggatanti kāmāvacaraṃ. Sauttaranti kāmāvacaraṃ. Anuttaranti rūpāvacarañca arūpāvacarañca. Tatrāpi sauttaraṃ rūpāvacaraṃ, anuttaraṃ arūpāvacarameva. Samāhitanti yassa appanāsamādhi upacārasamādhi vā atthi. Asamāhitanti ubhayasamādhivirahitaṃ. Vimuttanti tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi vinimuttaṃ. Avimuttanti ubhayavimuttirahitaṃ; samucchedapaṭippassaddhinissaraṇavimuttīnaṃ pana idha okāsova natthi. Sarāgamassa cittanti sarāgaṃ assa cittaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Imasmimpi pabbe suddhavipassanāva kathitāti.

Cittānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dhammānupassanāniddesavaṇṇanā

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā

...已經出現了。"他那個相"是指他那個受的相。"在外部的受中"是指在其他人的受中。"感受樂受"是指其他人正在感受樂受。"內外"是指有時專注于自己的受,有時專注於他人的受。在這一段中,因為既不是特定的自己,也不是特定的他人;所以爲了只顯示對受的把握,說了"在這裡,比丘對樂受[了知]'這是樂受'"等。其餘的在這裡都是明顯的。在這一段中只講述了純粹的觀。 受隨觀的解釋完畢。 心隨觀的解釋 在心隨觀的解釋中,也應該按照前面所說的方式來理解。在"有貪慾的心"等中,"有貪慾"是指八種與貪相應的。"離貪慾"是指世間的善和無記。這裡因為是觀察而不是法的綜合,所以在任何一句中都不包括出世間的。因為從斷除一處的角度來說,與貪等一起存在和斷除,所以在兩句中都不能無比喻地獲得,因此沒有被取。其餘四種不善心既不屬於前句,也不屬於后句。"有嗔恨"是指兩種與憂相應的。"離嗔恨"是指世間的善和無記。其餘十種不善心既不屬於前句,也不屬於后句。"有愚癡"是指與疑相應的和與掉舉相應的兩種。因為愚癡在所有不善中都會生起,所以其餘的在這裡也適用。因為在這一對中,十二種不善心都被包括了。"離愚癡"是指世間的善和無記。"收縮"是指被昏沉睡眠所影響的。這被稱為收縮的心。"散亂"是指與掉舉相應的。這被稱為散開的心。 "廣大"是指色界和無色界的。"不廣大"是指欲界的。"有上"是指欲界的。"無上"是指色界和無色界的。在那裡,"有上"是指色界,"無上"只是指無色界。"專注"是指有安止定或近行定的。"不專注"是指缺乏這兩種定的。"解脫"是指通過暫時解脫和鎮伏解脫而解脫的。"未解脫"是指缺乏這兩種解脫的;對於斷除解脫、寂靜解脫和出離解脫,這裡沒有機會。"他有貪慾的心"是指他的心有貪慾。其餘的因為與前面所說的方法相同,所以意思是明顯的。在這一段中也只講述了純粹的觀。 心隨觀的解釋完畢。 法隨觀的解釋 蓋章的

  1. Ettāvatā yasmā kāyānupassanāya rūpakkhandhapariggahova kathito, vedanānupassanāya vedanākkhandhapariggahova cittānupassanāya viññāṇakkhandhapariggahova tasmā idāni sampayuttadhammasīsena saññāsaṅkhārakkhandhapariggahampi kathetuṃ dhammānupassanaṃ dassento kathañca bhikkhūtiādimāha. Tattha santanti abhiṇhasamudācāravasena saṃvijjamānaṃ. Asantanti asamudācāravasena vā pahīnattā vā avijjamānaṃ. Yathā cāti yena kāraṇena kāmacchandassa uppādo hoti. Tañca pajānātīti tañca kāraṇaṃ pajānāti. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo.

Tattha subhanimitte ayonisomanasikārena kāmacchandassa uppādo hoti. Subhanimittaṃ nāma subhampi subhanimittaṃ, subhārammaṇampi subhanimittaṃ. Ayonisomanasikāro nāma anupāyamanasikāro uppathamanasikāro, anicce niccanti vā dukkhe sukhanti vā anattani attāti vā asubhe subhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, subhanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Asubhanimitte pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Asubhanimittaṃ nāma asubhampi asubhanimittaṃ, asubhārammaṇampi asubhanimittaṃ. Yonisomanasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro, anicce aniccanti vā dukkhe dukkhanti vā anattani anattāti vā asubhe asubhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando pahīyati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattanti – asubhanimittassa uggaho, asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Dasavidhañhi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi kāmacchando pahīyati, bhāventassāpi; indriyesu pihitadvārassāpi ; catunnaṃ pañcannaṃ ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojane mattaññunopi. Tena vuttaṃ –

『『Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno』』ti. (theragā. 983);

Asubhakammikatissattherasadise asubhabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi kāmacchando pahīyati; ṭhānanisajjādīsu dasaasubhanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa kāmacchandassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Paṭighanimitte ayonisomanasikārena pana byāpādassa uppādo hoti. Tattha paṭighampi paṭighanimittaṃ nāma; paṭighārammaṇampi paṭighanimittaṃ. Ayonisomanasikāro sabbattha ekalakkhaṇova. Taṃ tasmiṃ nimitte bahulaṃ pavattayato byāpādo uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni.

到此為止,因為在身隨觀中只講述了對色蘊的把握,在受隨觀中只講述了對受蘊的把握,在心隨觀中只講述了對識蘊的把握,所以現在爲了通過相應法的方式來講述對想蘊和行蘊的把握,展示法隨觀,說了"比丘如何"等。其中,"存在"是指因為經常生起而存在。"不存在"是指因為不生起或已斷除而不存在。"如何"是指欲貪生起的原因。"他了知那個"是指他了知那個原因。應該以這種方式理解所有句子的意思。 其中,由於對凈相的不如理作意,欲貪生起。凈相是指凈的和凈相,也指凈的所緣。不如理作意是指不恰當的作意,錯誤的作意,對無常作意為常,對苦作意為樂,對無我作意為我,對不凈作意為凈。對那個經常作意的人,欲貪就會生起。因此世尊說: "比丘們,有凈相。對那個多作不如理作意 - 這是未生起的欲貪生起的食,已生起的欲貪增長廣大的食。" 但是,由於對不凈相的如理作意,欲貪就會斷除。不凈相是指不凈的和不凈相,也指不凈的所緣。如理作意是指恰當的作意,正確的作意,對無常作意為無常,對苦作意為苦,對無我作意為無我,對不凈作意為不凈。對那個經常作意的人,欲貪就會斷除。因此世尊說: "比丘們,有不凈相。對那個多作如理作意 - 這是未生起的欲貪不生起的非食,已生起的欲貪不增長廣大的非食。" 此外,有六法能導致欲貪的斷除 - 學習不凈相,修習不凈觀,守護諸根門,飲食知量,善友誼,適當的談話。學習十種不凈相的人,欲貪會斷除;修習的人也會斷除;守護諸根門的人也會斷除;當還有四五口食物的空間時就喝水而活命的人,飲食知量的人也會斷除。因此說: "未食四五口,就應飲些水; 足以安樂住,精進比丘眾。" 親近像不凈業的帝須長老那樣喜好修習不凈觀的善友,欲貪也會斷除;在行住坐臥等時談論依靠十種不凈的適當話題,欲貪也會斷除。因此說"六法能導致欲貪的斷除"。他了知,通過這六法斷除的欲貪,將來不會再生起,這是通過阿羅漢道實現的。 由於對嗔恨相的不如理作意,嗔恨生起。其中,嗔恨也叫做嗔恨相;嗔恨的所緣也叫做嗔恨相。不如理作意在所有地方都是同樣的特徵。對那個相經常作意的人,嗔恨就會生起。因此世尊說: "比丘們,有嗔恨相。對那個多作不如理作意 - 這是未生起的嗔恨生起的食,已生起的嗔恨增長廣大的食。"

5.232).

Mettāya pana cetovimuttiyā yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tattha mettāti vutte appanāpi upacāropi vaṭṭati; cetovimuttīti appanāva. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇova. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato byāpādo pahīyati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi , bhikkhave, mettācetovimutti. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232 thokaṃ visadisaṃ).

Apica cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattanti – mettānimittassa uggaho, mettābhāvanānuyogo, kammassakatāpaccavekkhaṇā, paṭisaṅkhānabahulīkatā , kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Odissakānodissakadisāpharaṇānañhi aññataravasena mettaṃ uggaṇhantassāpi byāpādo pahīyati. Odhiso anodhiso disāpharaṇavasena mettaṃ bhāventassāpi. 『Tvaṃ etassa kuddho kiṃ karissasi, kimassa sīlādīni vināsetuṃ sakkhissasi? Nanu tvaṃ attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissasi? Parassa kujjhanaṃ nāma vītaccitaṅgāratattaayosalākagūthādīni gahetvā parassa paharitukāmatāsadisaṃ hoti. Esopi tava kuddho kiṃ karissati? Kiṃ te sīlādīni vināsetuṃ sakkhissati? Esa attano kammenāgantvā attano kammeneva gamissati; appaṭicchitapaheṇakaṃ viya paṭivātakhittarajomuṭṭhi viya ca etassevesa kodho matthake patissatī』ti. Evaṃ attano ca parassa ca kammassakataṃ paccavekkhatopi, ubhayakammassakataṃ paccavekkhitvā paṭisaṅkhāne ṭhitassāpi, assaguttattherasadise mettābhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi byāpādo pahīyati; ṭhānanisajjādīsu mettānissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa byāpādassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Aratītiādīsu ayonisomanasikārena thinamiddhassa uppādo hoti. Arati nāma ukkaṇṭhitatā. Tandī nāma kāyālasiyatā. Vijambhikā nāma kāyavināmanā. Bhattasammado nāma bhattamucchā bhattapariḷāho. Cetaso līnattaṃ nāma cittassa līnākāro. Imesu aratiādīsu ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, arati tandī vijambhikā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya , uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Ārambhadhātuādīsu pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Ārambhadhātu nāma paṭhamārambhavīriyaṃ. Nikkamadhātu nāma kosajjato nikkhantattā tato balavataraṃ. Parakkamadhātu nāma paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ. Imasmiṃ tippabhede vīriye yonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ pahīyati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni.

Mettā的心解脫是通過正念而斷除的。在這裡,Mettā是指心的安住,無論是專注還是近行都是適用的;心解脫則是指專注的狀態。正念是指如上所述的特徵。對那個經常生起的人,嗔恨就會斷除。因此世尊說: 「比丘們,存在Mettā的心解脫。在那裡,正念的多作是 - 這是未生起的嗔恨生起的食,已生起的嗔恨增長廣大的食。」 此外,有六法能導致嗔恨的斷除 - 學習Mettā的相,修習Mettā的觀,觀察業的結果,常常進行反思,善友誼,適當的談話。在對方向和反方向的學習中,哪怕是其中之一,學習Mettā的人也會斷除嗔恨。對方向的Mettā修習者也是如此。「你對他生氣能做什麼?你能摧毀他的德行嗎?難道你不應該通過自己的行為而來,最終還是會依賴自己的行為嗎?對他人的憤怒就像抓住泥土和糞便一樣。你對他生氣能做什麼?你能摧毀他的德行嗎?他最終還是會依賴自己的行為而來;就像在風中飛揚的塵土一樣,這種憤怒會落在你自己身上。」這樣,通過反思自己的和他人的業,雖然站在反思的立場上,親近像阿薩古達長老那樣修習Mettā的善友,嗔恨也會斷除;在行住坐臥等時談論依靠與Mettā相關的適當話題,嗔恨也會斷除。因此說「六法能導致嗔恨的斷除」。他了知,通過這六法斷除的嗔恨,將來不會再生起,這是通過不還道實現的。 由於不如理作意,懈怠和睡眠生起。懈怠是指對事物的厭倦。沉重是指身體的沉重。昏沉是指身體的無力。飲食的混亂是指飲食的迷亂和飲食的痛苦。心的沉重是指心的沉重狀態。在這些懈怠等中,由於不如理作意的經常生起,懈怠和睡眠生起。因此世尊說: 「比丘們,存在懈怠、沉重、昏沉、飲食的混亂和心的沉重。在那裡,正念的多作是 - 這是未生起的懈怠生起的食,已生起的懈怠增長廣大的食。」 在開始的因素等中,由於正念而斷除。開始的因素是指初始的努力。放棄的因素是指因懈怠而放棄,因此更為強大。努力的因素是指向前推進,因此也更為強大。在這三種力量中,由於正念的經常生起,懈怠被斷除。因此世尊說: 「比丘們,存在開始的因素、放棄的因素、努力的因素。在那裡,正念的多作是 - 這是未生起的懈怠生起的食,已生起的懈怠增長廣大的食。」

5.232).

Apica cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattanti – atibhojane nimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Āharahatthaka bhuttavamitaka tatravaṭṭaka alaṃsāṭaka kākamāsakabhojanaṃ bhuñjitvā rattiṭṭhānadivāṭṭhāne nisinnassa hi samaṇadhammaṃ karoto thinamiddhaṃ mahāhatthī viya ottharantaṃ āgacchati. Catupañcaālopaokāsaṃ pana ṭhapetvā pānīyaṃ pivitvā yāpanasīlassa bhikkhuno taṃ na hotīti atibhojane nimittaṃ gaṇhantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati. Yasmiṃ iriyāpathe thinamiddhaṃ okkamati tato aññaṃ parivattentassāpi, rattiṃ candālokadīpālokaukkāloke divā sūriyālokaṃ manasikarontassāpi, abbhokāse vasantassāpi, mahākassapattherasadise pahīnathinamiddhe kalyāṇamitte sevantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati; ṭhānanisajjādīsu dhutaṅganissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa thinamiddhassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Cetaso avūpasame ayonisomanasikārena uddhaccakukkuccassa uppādo hoti. Avūpasamo nāma avūpasantākāro; uddhaccakukkuccamevetaṃ atthato. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato uddhaccakukkuccaṃ uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi , bhikkhave, cetaso avūpasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Samādhisaṅkhāte pana cetaso vūpasame yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, vuḍḍhasevitā , kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā dve vā tayo vā cattāro vā pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati. Kappiyākappiyaparipucchābahulassāpi, vinayapaññattiyaṃ ciṇṇavasībhāvatāya pakataññunopi, vuḍḍhe mahallakatthere upasaṅkamantassāpi, upālittherasadise vinayadhare kalyāṇamitte sevantassapi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati; ṭhānanisajjādīsu kappiyākappiyanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīne uddhaccakukkucce uddhaccassa arahattamaggena kukkuccassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Vicikicchāṭhānīyesu dhammesu ayonisomanasikārena vicikicchāya uppādo hoti. Vicikicchāṭhānīyā dhammā nāma punappunaṃ vicikicchāya kāraṇattā vicikicchāva. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato vicikicchā uppajjati. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni.

此外,有六法能導致懈怠和睡眠的斷除 - 對過量飲食的覺知,改變姿勢,光明想的作意,住在露天處,善友誼,適當的談話。對於那些像阿哈拉哈塔卡、布塔瓦米塔卡、塔特拉瓦塔卡、阿蘭薩塔卡、卡卡馬薩卡那樣吃飯的人,在夜晚和白天的住處坐著修行沙門法時,懈怠和睡眠會像大象一樣壓倒而來。但對於那些留下四五口食物空間后喝水而活命的比丘來說,這種情況就不會發生。因此,對過量飲食保持覺知的人,懈怠和睡眠會斷除。當懈怠和睡眠在某個姿勢中出現時,改變到另一個姿勢的人;在夜晚作意月光、燈光、火把光,在白天作意陽光的人;住在露天處的人;親近像大迦葉長老那樣已斷除懈怠和睡眠的善友的人,懈怠和睡眠會斷除;在行住坐臥等時談論與頭陀行相關的適當話題,懈怠和睡眠也會斷除。因此說"六法能導致懈怠和睡眠的斷除"。他了知,通過這六法斷除的懈怠和睡眠,將來不會再生起,這是通過阿羅漢道實現的。 由於對心的不平靜的不如理作意,掉舉和惡作生起。不平靜是指不平靜的狀態;實際上就是掉舉和惡作。在那裡,由於不如理作意的經常生起,掉舉和惡作生起。因此世尊說: "比丘們,存在心的不平靜。在那裡,不如理作意的多作是 - 這是未生起的掉舉和惡作生起的食,已生起的掉舉和惡作增長廣大的食。" 但是,在被稱為定的心平靜中,由於如理作意而斷除。因此世尊說: "比丘們,存在心的平靜。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的掉舉和惡作不生起的非食,已生起的掉舉和惡作不增長廣大的非食。" 此外,有六法能導致掉舉和惡作的斷除 - 多聞,詢問,熟悉戒律,親近長者,善友誼,適當的談話。通過多聞,學習一部或兩部或三部或四部或五部經典的經文和意義的人,掉舉和惡作會斷除。經常詢問什麼是允許的和不允許的人,熟悉戒律規定的人,親近年長的長老的人,親近像優波離長老那樣精通戒律的善友的人,掉舉和惡作會斷除;在行住坐臥等時談論與允許和不允許相關的適當話題,掉舉和惡作也會斷除。因此說"六法能導致掉舉和惡作的斷除"。他了知,通過這六法斷除的掉舉和惡作,掉舉將來不會再生起是通過阿羅漢道實現的,惡作將來不會再生起是通過不還道實現的。 由於對疑惑處的法的不如理作意,疑惑生起。疑惑處的法是指反覆成為疑惑原因的疑惑本身。在那裡,由於不如理作意的經常生起,疑惑生起。因此世尊說: "比丘們,存在疑惑處的法。在那裡,不如理作意的多作是 - 這是未生起的疑惑生起的食,已生起的疑惑增長廣大的食。"

5.232).

Kusalādidhammesu yonisomanasikārena panassā pahānaṃ hoti. Tenāha bhagavā –

『『Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnappaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya, vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, adhimokkhabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā…pe… pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi vicikicchā pahīyati. Tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassāpi, vinaye ciṇṇavasībhāvassāpi, tīsu ratanesu okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāpi , saddhādhimutte vakkalittherasadise kalyāṇamitte sevantassāpi vicikicchā pahīyati. Ṭhānanissajjādīsu tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ 『『cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnāya vicikicchāya sotāpattimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā

Bojjhaṅgapabbe santanti paṭilābhavasena vijjamānaṃ. Asantanti appaṭilābhavasena avijjamānaṃ. Yathā ca anuppannassātiādīsu pana satisambojjhaṅgassa tāva –

『『Atthi , bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni. 5.183) – evaṃ uppādo hoti. Tattha satiyeva satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇoyeva. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato satisambojjhaṅgo uppajjati.

Apica cattāro dhammā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – satisampajaññaṃ, muṭṭhassatipuggalaparivajjanatā, upaṭṭhitassatipuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Abhikkantādīsu hi sattasu ṭhānesu satisampajaññena, bhattanikkhittakākasadise muṭṭhassatipuggale parivajjanena, tissadattattheraabhayattherasadise upaṭṭhitassatipuggale sevanena, ṭhānanisajjādīsu satisamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatāya ca satisambojjhaṅgo uppajjati. Evaṃ catūhi kāraṇehi uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Dhammavicayasambojjhaṅgassa pana –

『『Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā…pe… kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni.

但是,通過對善法等的如理作意,疑惑得以斷除。因此世尊說: "比丘們,存在善法和不善法,有過失的法和無過失的法,低劣的法和高尚的法,黑法和白法。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的疑惑不生起的非食,已生起的疑惑不增長廣大的非食。" 此外,有六法能導致疑惑的斷除 - 多聞,詢問,熟悉戒律,堅定信仰,善友誼,適當的談話。通過多聞,學習一部或...乃至...五部經典的**和意義的人,疑惑會斷除。經常詢問關於三寶的人,熟悉戒律的人,對三寶有堅定信仰的人,親近像瓦卡利長老那樣有堅定信仰的善友的人,疑惑會斷除;在行住坐臥等時談論與三寶功德相關的適當話題,疑惑也會斷除。因此說"六法能導致疑惑的斷除"。他了知,通過這六法斷除的疑惑,將來不會再生起,這是通過預流道實現的。 蓋章的解釋完畢。 覺支章的解釋 在覺支章中,"存在"是指通過獲得而存在。"不存在"是指通過未獲得而不存在。關於"如何未生起的"等,首先是念覺支 - "比丘們,存在念覺支處的法。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的念覺支生起的食,已生起的念覺支增長廣大、修習、圓滿的食。" - 這樣生起。其中,念本身就是念覺支處的法。如理作意如前所述的特徵。對那個經常生起的人,念覺支生起。 此外,有四法能導致念覺支的生起 - 正念正知,遠離忘唸的人,親近具唸的人,傾向於那個。通過在行進等七個場合中的正念正知,通過遠離像飯粒掉落時鴉飛走的忘唸的人,通過親近像提沙達塔長老和阿巴耶長老那樣具唸的人,通過在行住坐臥等時傾向於生起正念的心,念覺支生起。他了知,通過這四個原因生起的念覺支,通過阿羅漢道達到修習圓滿。 關於擇法覺支 - "比丘們,存在善法和不善法...乃至...黑法和白法。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的擇法覺支生起的食,已生起的擇法覺支增長廣大、修習、圓滿的食。"

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti.

Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paripucchakatā, vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaṭipādanā, duppaññapuggalaparivajjanā, paññavantapuggalasevanā, gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā, tadadhimuttatāti. Tattha paripucchakatāti khandhadhātuāyatanaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgajhānasamathavipassanānaṃ atthasannissitaparipucchābahulatā. Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hissa kesanakhalomāni dīghāni honti, sarīraṃ vā ussannadosañceva sedamalamakkhitañca, tadā ajjhattikaṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā pana cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiraṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Tasmā kesādichedanena uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi sarīrasallahukabhāvakaraṇena, ucchādananhāpanena ca ajjhattikavatthu visadaṃ kātabbaṃ. Sūcikammadhovanarajanaparibhaṇḍakaraṇādīhi bāhiravatthu visadaṃ kātabbaṃ. Etasmiñhi ajjhattikabāhiravatthumhi avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ; aparisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Visade pana ajjhattikabāhiravatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi visadaṃ hoti parisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Tena vuttaṃ 『『vatthuvisadakiriyā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattatī』』ti.

Indriyasamattapaṭipādanā nāma saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace hissa saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, itarāni mandāni, tato vīriyindriyaṃ paggahakiccaṃ, satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā yathā vā manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena hāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha nidassanaṃ. Sace pana vīriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha neva saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṃ. Tasmā taṃ passaddhādibhāvanāya hāpetabbaṃ. Tatrāpi soṇattheravatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesupi ekassa balavabhāve sati itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā.

Visesato panettha saddhāpaññānaṃ samādhivīriyānañca samataṃ pasaṃsanti. Balavasaddho hi mandapañño muddhappasanno hoti, avatthusmiṃ pasīdati. Balavapañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati, bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti 『cittuppādamatteneva kusalaṃ hotī』ti atidhāvitvā dānādīni puññāni akaronto niraye uppajjati. Ubhinnaṃ pana samatāya vatthusmiṃyeva pasīdati. Balavasamādhiṃ pana mandavīriyaṃ, samādhissa kosajjapakkhattā, kosajjaṃ adhibhavati. Balavavīriyaṃ mandasamādhiṃ, vīriyassa uddhaccapakkhattā, uddhaccaṃ adhibhavati. Samādhi pana vīriyena saṃyojito kosajje patituṃ na labhati. Vīriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati. Tasmā tadubhayampi samaṃ kātabbaṃ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti . Apica samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati. Evaṃ so saddahanto okappento appanaṃ pāpuṇissati.

如此生起。 此外,有七法能導致擇法覺支的生起 - 經常詢問, 使對像清晰的行為, 使感官適應的實踐, 避免愚蠢的人, 親近明智的人, 深入的智慧行為反思, 以及堅定信仰。在這裡,經常詢問是指與色、受、想、行、識的元素、感官、覺支、道、禪定、智慧的相關的有意義的詢問的多作。使對像清晰的行為是指使內外對象的清晰度。當頭發和體毛長得很長,身體有污垢和污垢時,內在的對象就會變得不清晰和不純凈。當袈裟臟、發臭,寢具不整潔時,外在的對象就會變得不清晰和不純凈。因此,通過剪髮、洗澡等使身體輕盈的行為,和用清水洗滌等使外在對像清晰的行為是必要的。在這些情況下,內在和外在對象的不清晰會使心的認識也變得不清晰和不純凈,就像不純凈的燈火所發出的光芒一樣。而在內外對像清晰的情況下,心的認識也會變得清晰,像純凈的燈火所發出的光芒一樣。因此說「使對像清晰的行為能導致擇法覺支的生起」。 使感官適應的實踐是指信等感官的適應。如果信的感官強大,而其他感官較弱,那麼就無法進行信的堅定行為、其他感官的各自行為。因此,必須通過對法的反思,或者通過正念來保持。這裡提到的瓦卡利長老的情況就是一個例子。如果勇氣的感官強大,那麼就無法進行信的堅定行為,也無法進行其他感官的各自行為。因此,必須通過安寧等的修習來保持。在這方面,所羅門長老的例子也是一個例子。如此,對於其他的情況也是如此,在一個強大的感官存在的情況下,其他感官在其各自的行為上就會顯得無能。 特別是,在這裡信和智慧的感官與禪定和勇氣的感官是相互稱讚的。強大的信使愚蠢的智慧變得堅定,安寧中會感到安慰。強大的智慧使愚蠢的信變得堅定,像藥物引起的疾病一樣,無法進行任何行為,最終導致「僅憑心的生起就能做善事」,因此急於做出善行而墮入地獄。兩者在同一對像上都能感到安慰。強大的禪定使愚蠢的勇氣,因禪定的懈怠而沉淪。強大的勇氣使愚蠢的禪定,因勇氣的掉舉而沉淪。禪定與勇氣結合在一起時,無法陷入懈怠。勇氣與禪定結合在一起時,無法陷入掉舉。因此,兩者都應保持平衡。只有在兩者平衡的情況下,心的專注才能實現。此外,強大的禪定也會影響信的存在。因此,信者應保持專注。如此,信者在反思中將達到專注。

Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati. Evañhi so appanaṃ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa paññā balavatī vaṭṭati. Evañhi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti. Ubhinnaṃ pana samatāya appanā hotiyeva. Sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṃ uddhaccapakkhikānaṃ saddhāvīriyapaññānaṃ vasena uddhaccapātato, kosajjapakkhikena ca samādhinā kosajjapātato rakkhati. Tasmā sā, loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca sabbarājakiccesu, sabbattha icchitabbā. Tenāha 『『sati ca pana sabbatthikā vuttā bhagavatā. Kiṃ kāraṇā? Cittañhi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaccupaṭṭhānā ca sati; na vinā satiyā cittassa paggahaniggaho hotī』』ti.

Duppaññapuggalaparivajjanā nāma khandhādibhede anogāḷhapaññānaṃ dummedhapuggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Paññavantapuggalasevanā nāma samapaññāsalakkhaṇapariggāhikāya udayabbayapaññāya samannāgatapuggalasevanā. Gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā nāma gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu dhammavicayasambojjhaṅgasamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatā. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Vīriyasambojjhaṅgassa –

『『Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni.

在禪定和智慧中,對於修習禪定的人來說,強大的專注力是有益的。這樣他就能達到專注。對於修習觀的人來說,強大的智慧是有益的。這樣他就能洞察特徵。兩者平衡時,專注就會實現。正念在任何情況下都應該強大。因為正念能保護心不因信、精進、智慧等而陷入掉舉,也不因禪定而陷入懈怠。因此,正念就像所有調味品中的鹽和香料,就像所有王事中的大臣,在任何情況下都是需要的。因此說:"世尊說正念在任何情況下都是需要的。為什麼?因為心以正念為依靠,正念具有保護的特性;沒有正念,心就無法被提升和抑制。" 避免愚蠢的人是指遠離那些在蘊等方面沒有深入智慧的愚蠢之人。親近明智的人是指親近那些具有平等智慧、能把握特徵、具有生滅智慧的人。深入的智慧行為反思是指對深奧的蘊等進行深入智慧的分別反思。堅定信仰是指在行住坐臥等時傾向於生起擇法覺支的心。他了知,通過這些方法生起的擇法覺支,通過阿羅漢道達到修習圓滿。 關於精進覺支 - "比丘們,存在開始的因素、放棄的因素、努力的因素。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的精進覺支生起的食,已生起的精進覺支增長廣大、修習、圓滿的食。"

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti.

Apica ekādasa dhammā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – apāyabhayapaccavekkhaṇatā, ānisaṃsadassāvitā, gamanavīthipaccavekkhaṇatā, piṇḍapātāpacāyanatā , dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā, satthumahattapaccavekkhaṇatā, jātimahattapaccavekkhaṇatā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇatā, kusītapuggalaparivajjanatā, āraddhavīriyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti.

Tattha nirayesu pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāya mahādukkhaṃ anubhavanakālepi, tiracchānayoniyaṃ jālakkhipakumīnādīhi gahitakālepi, pācanakaṇṭakādippahārāvitunnassa pana sakaṭavahanādikālepi, pettivisaye anekānipi vassasahassāni ekaṃ buddhantarampi khuppipāsāhi āturībhūtakālepi, kālakañjikaasuresu saṭṭhihatthaasītihatthappamāṇena aṭṭhicammamatteneva attabhāvena vātātapādidukkhānubhavanakālepi na sakkā vīriyasambojjhaṅgaṃ uppādetuṃ. 『Ayameva te, bhikkhu, kālo vīriyakaraṇāyā』ti evaṃ apāyabhayaṃ paccavekkhantassāpi vīriyasambojjhaṅgo uppajjati. 『Na sakkā kusītena nava lokuttaradhammā laddhuṃ; āraddhavīriyeneva sakkā; ayamānisaṃso vīriyassā』ti evaṃ ānisaṃsadassāvinopi uppajjati. 『Sabbabuddhapaccekabuddhamahāsāvakeheva te gatamaggo gantabbo; so ca na sakkā kusītena gantu』nti evaṃ gamanavīthiṃ paccavekkhantassāpi uppajjati. 『Ye taṃ piṇḍapātādīhi upaṭṭhahanti, ime te manussā neva ñātakā, na dāsakammakarā, nāpi taṃ nissāya 『jīvissāmā』ti te paṇītāni piṇḍapātādīni denti; atha kho attano kārānaṃ mahapphalataṃ paccāsiṃsamānā denti. Satthārāpi 『ayaṃ ime paccaye paribhuñjitvā kāyadaḷhībahulo sukhaṃ viharissatī』ti na evañca sampassatā tuyhaṃ paccayā anuññatā; atha kho 『ayaṃ ime paribhuñjamāno samaṇadhammaṃ katvā vaṭṭadukkhato muccissatī』ti te paccayā anuññātā. So dāni tvaṃ kusīto viharanto na taṃ piṇḍapātaṃ apacāyissasi. Āraddhavīriyasseva hi piṇḍapātāpacāyanaṃ nāma hotī』ti evaṃ piṇḍapātāpacāyanaṃ paccavekkhantassāpi uppajjati, mahāmittattherassa viya.

Thero kira kassakaleṇe nāma paṭivasati. Tassa ca gocaragāme ekā mahāupāsikā theraṃ puttaṃ katvā paṭijaggati. Sā ekadivasaṃ araññaṃ gacchantī dhītaraṃ āha – 『『amma, asukasmiṃ ṭhāne purāṇataṇḍulā, asukasmiṃ khīraṃ, asukasmiṃ sappi, asukasmiṃ phāṇitaṃ. Tava bhātikassa ayyamittassa āgatakāle bhattaṃ pacitvā khīrasappiphāṇitehi saddhiṃ dehi , tvañca bhuñjeyyāsī』』ti. 『『Tvaṃ pana kiṃ bhuñjissasi, ammā』』ti? 『『Ahaṃ pana hiyyo pakkaṃ pārivāsikabhattaṃ kañjiyena bhuttamhī』』ti. 『『Divā kiṃ bhuñjissasi, ammā』』ti? 『『Sākapaṇṇaṃ pakkhipitvā kaṇataṇḍulehi ambilayāguṃ pacitvā ṭhapehi, ammā』』ti.

如此生起。 此外,有十一法能導致精進覺支的生起 - 反思惡道的危險,看到利益,反思行進的道路,尊重食物,反思遺產的偉大,反思導師的偉大,反思出身的偉大,反思同修的偉大,避免懶惰的人,親近精進的人,以及堅定信仰。 其中,從地獄中五種束縛的懲罰開始,經歷巨大的痛苦時;在畜生道中被網、陷阱等捕獲時;被鞭打、刺戳等折磨時拉車等;在餓鬼道中數千年甚至一個佛陀時期受飢渴折磨時;在黑暗的阿修羅中以六十或八十肘高只有骨頭和皮的身體經歷風吹日曬等痛苦時,都無法生起精進覺支。"比丘,現在正是你精進的時候",如此反思惡道的危險時,精進覺支就會生起。"懶惰的人無法獲得九種出世間法;只有精進的人才能獲得;這就是精進的利益",如此看到利益時也會生起。"所有佛陀、辟支佛、大弟子走過的道路你也必須走;懶惰的人是無法走的",如此反思行進的道路時也會生起。"那些供養你食物等的人不是你的親戚,不是你的奴僕,也不是依靠你而活;他們是希望自己的行為能帶來巨大的果報而供養你。導師允許你使用這些資具不是因為'這個人使用這些資具後身體會強壯快樂地生活',而是因為'這個人使用這些資具後會修行沙門法,從輪迴的痛苦中解脫'。現在你懶惰地生活就不會尊重這些食物。只有精進的人才能尊重食物",如此反思尊重食物時也會生起,就像大密多長老一樣。 據說,長老住在一個叫做農夫洞的地方。在他的托缽村莊里有一位大女居士把長老當兒子照顧。有一天她要去森林,對女兒說:"女兒,在某處有陳米,某處有牛奶,某處有酥油,某處有蜜糖。當你哥哥密多尊者來的時候,煮飯並加上牛奶、酥油和蜜糖給他,你也吃。""那你吃什麼,媽媽?""我昨天吃了剩飯和米湯。""白天你吃什麼,媽媽?""女兒,你放些蔬菜葉子,用糠米煮成酸粥放著。"

Thero cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharantova taṃ saddaṃ sutvā attānaṃ ovadi – 『mahāupāsikā kira kañjiyena pārivāsikabhattaṃ bhuñji; divāpi kaṇapaṇṇambilayāguṃ bhuñjissati; tuyhaṃ atthāya pana purāṇataṇḍulādīni ācikkhati. Taṃ nissāya kho panesā neva khettaṃ, na vatthuṃ, na bhattaṃ, na vatthaṃ paccāsīsati; tisso pana sampattiyo patthayamānā deti. Tvaṃ etissā tā sampattiyo dātuṃ sakkhissasi, na sakkhissasīti? Ayaṃ kho pana piṇḍapāto tayā sarāgena sadosena samohena na sakkā bhuñjitu』nti pattaṃ thavikāya pakkhipitvā gaṇṭhikaṃ muñcitvā nivattitvā kassakaleṇameva gantvā pattaṃ heṭṭhāmañce cīvaraṃ cīvaravaṃse ṭhapetvā 『arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī』ti vīriyaṃ adhiṭṭhahitvā nisīdi. Dīgharattaṃ appamatto hutvā nivutthabhikkhu vipassanaṃ vaḍḍhetvā purebhattameva arahattaṃ patvā vikasamānamiva padumaṃ mahākhīṇāsavo sitaṃ karontova nisīdi. Leṇadvāre rukkhamhi adhivatthā devatā –

『『Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisā』』ti.

Udānaṃ udānetvā – 『bhante, piṇḍāya paviṭṭhānaṃ tumhādisānaṃ arahantānaṃ bhikkhaṃ datvā mahallakitthiyo dukkhā muccissantī』ti āha.

Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā kālaṃ olokento 『pātoyevā』ti ñatvā pattacīvaramādāya gāmaṃ pāvisi. Dārikāpi bhattaṃ sampādetvā 『idāni me bhātā āgamissati, idāni me bhātā āgamissatīti dvāraṃ vivaritvā olokayamānā nisīdi. Sā, there gharadvāraṃ sampatte, pattaṃ gahetvā sappiphāṇitayojitassa khīrapiṇḍapātassa pūretvā hatthe ṭhapesi. Thero 『sukhaṃ hotū』ti anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sāpi taṃ olokayamānā aṭṭhāsi.

Therassa hi tadā ativiya parisuddho chavivaṇṇo ahosi, vippasannāni indriyāni, mukhaṃ bandhanā muttatālapakkaṃ viya ativiya virocittha. Mahāupāsikā araññā āgantvā – 『『kiṃ, amma, bhātiko te āgato』』ti pucchi. Sā sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Upāsikā 『ajja me puttassa pabbajitakiccaṃ matthakaṃ patta』nti ñatvā 『『abhiramati te, amma, bhātā buddhasāsane, na ukkaṇṭhatī』』ti āha.

Mahantaṃ kho panetaṃ satthu dāyajjaṃ yadidaṃ satta ariyadhanāni nāma. Taṃ na sakkā kusītena gahetuṃ. Yathā hi vippaṭipannaṃ puttaṃ mātāpitaro 『ayaṃ amhākaṃ aputto』ti paribāhiraṃ karonti; so tesaṃ accayena dāyajjaṃ na labhati; evaṃ kusītopi idaṃ ariyadhanadāyajjaṃ na labhati, āraddhavīriyova labhatīti dāyajjamahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. 『Mahā kho pana te satthā. Satthuno hi te mātukucchismiṃ paṭisandhigaṇhanakālepi abhinikkhamanepi abhisambodhiyampi dhammacakkapavattanayamakapāṭihāriyadevorohanaāyusaṅkhāravossajjanesupi parinibbānakālepi dasasahassilokadhātu kampittha. Yuttaṃ nu te evarūpassa satthuno sāsane pabbajitvā kusītena bhavitu』nti evaṃ satthumahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

長老穿好袈裟,正準備取托缽時,聽到這個聲音,勸誡自己:「大居士似乎用米湯吃了剩飯;白天也會吃蔬菜葉子;但她爲了我而提到這些舊米等。依靠她,田地、財物、食物、衣服都不會得到;然而她卻渴望三種福報。你能給她這些福報嗎?可這托缽食物,因你貪心、愚癡、無知而無法享用。」於是,他將托缽放入堅固的地方,解開束帶,轉身回到農夫洞,放下托缽和袈裟,心中立志:「未得阿羅漢果,我不離開。」他長時間保持警覺,專注于觀察,最終在早飯時獲得了阿羅漢果,如盛開的蓮花般綻放。 在洞口的樹上,有天神在守護,吟唱道: 「向你致敬,勇士中的勇士,向你致敬,最優秀的人; 因你已斷盡煩惱,真是值得敬仰的。」 他發出感慨:「尊者,托缽乞食的人,像你這樣的阿羅漢,給年長的女人施捨,她們將會解脫痛苦。」 長老起身,打開門,察看時間,意識到是早晨,便拿起托缽進入村莊。小女孩也準備了飯,心想:「我哥哥現在就要來了,現在我哥哥就要來了。」於是她打開門,坐在那兒等待。當長老到達家門口時,她拿起托缽,裝滿了牛奶和蜜糖,放在手中。長老祝願她:「愿你幸福。」然後離開。她則站在那兒目送他。 那時,長老的容顏非常清凈,五官端正,面容如同無瑕的明珠般光彩照人。大居士來到森林,問道:「媽媽,你的哥哥來了嗎?」她將所有事情的經過告訴了她。居士知曉今天她的兒子要出家,便說:「你哥哥在佛法中得到了樂趣,不會煩惱。」 這確實是師父的遺產,即所謂的七種高貴的財富。懶惰的人無法獲得。就像父母對失去的孩子感到悲傷一樣;他因此而不能繼承遺產;同樣,懶惰的人也不能獲得這高貴的財富,只有精進的人才能獲得。這就是反思遺產偉大的道理。「你的師父是偉大的。在師父的母胎中,成佛時、出家時、證悟時、轉法輪時、降神時、放棄生命時,十萬世界都在震動。難道你能在這樣偉大的師父的教義下,懶惰地生活嗎?」如此反思師父的偉大時,也會生起。

『Jātiyāpi tvaṃ idāni na lāmakajātikosi; asambhinnāya mahāsammatapaveṇiyā āgate okkākarājavaṃse jāto; sirisuddhodanamahārājassa ca mahāmāyādeviyā ca nattā; rāhulabhaddassa kaniṭṭho. Tayā nāma evarūpena jinaputtena hutvā na yuttaṃ kusītena viharitu』nti evaṃ jātimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. 『Sāriputtamoggallānā ceva asītimahāsāvakā ca vīriyeneva lokuttaradhammaṃ paṭivijjhiṃsu. Tvaṃ etesaṃ sabrahmacārīnaṃ maggaṃ paṭipajjasi, nappaṭipajjasī』ti evaṃ sabrahmacārimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

Kucchiṃ pūretvā ṭhitaajagarasadise vissaṭṭhakāyikacetasikavīriye kusītapuggale parivajjentassāpi āraddhavīriye pahitatte puggale sevantassāpi ṭhānanisajjādīsu viriyuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Pītisambojjhaṅgassa –

『『Atthi , bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni. 5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha pītiyeva pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma. Tassā uppādakamanasikāro yonisomanasikāro nāma.

Apica ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – buddhānussati, dhammasaṅghasīlacāgadevatānussati, upasamānussati, lūkhapuggalaparivajjanatā, siniddhapuggalasevanatā, pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti.

Buddhaguṇe anussarantassāpi hi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjati; dhammasaṅghaguṇe anussarantassāpi, dīgharattaṃ akkhaṇḍaṃ katvā rakkhitaṃ catupārisuddhisīlaṃ paccavekkhantassāpi, gihino dasasīlaṃ pañcasīlaṃ paccavekkhantassāpi, dubbhikkhabhayādīsu paṇītaṃ bhojanaṃ sabrahmacārīnaṃ datvā 『evaṃ nāma adamhā』ti cāgaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi evarūpe kāle sīlavantānaṃ dinnadānaṃ paccavekkhantassāpi, yehi guṇehi samannāgatā devatā devattaṃ pattā tathārūpānaṃ guṇānaṃ attani atthitaṃ paccavekkhantassāpi, samāpattiyā vikkhambhite kilese saṭṭhipi sattatipi vassāni na samudācarantīti paccavekkhantassāpi, cetiyadassanabodhidassanatheradassanesu asakkaccakiriyāya saṃsūcitalūkhabhāve buddhādīsu pasādasinehābhāvena gadrabhapiṭṭhe rajasadise lūkhapuggale parivajjentassāpi, buddhādīsu pasādabahule muducitte siniddhapuggale sevantassāpi, ratanattayaguṇaparidīpake pasādanīyasuttante paccavekkhantassāpi, ṭhānanisajjādīsu pītiuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Passaddhisambojjhaṅgassa –

『『Atthi , bhikkhave, kāyapassaddhi cittapassaddhi. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni.

「你現在並非低賤的種族;你是以無缺陷的偉大法王的家族出生;是悉達多大王和摩耶女的兒子;是拉胡拉的弟弟。你以這樣的身份作為佛陀的兒子,不應懶惰地生活。」如此反思出身的偉大時也會生起。「舍利弗、目犍連和八十位大弟子都是通過精進而證得出世間法。你正在走向他們的道路,而不是停滯不前。」如此反思同修的偉大時也會生起。 充滿母腹時,像大蛇般的身體中充滿了精神力量,遠離懶惰的人,親近精進的人,因而在位置、安住等方面生起精進的力量。這樣生起的正是通過阿羅漢道的修習而圓滿。 關於喜悅覺支 - 「比丘們,存在喜悅覺支的法。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的喜悅覺支生起的食,已生起的喜悅覺支增長廣大、修習、圓滿的食。」 因此,喜悅覺支生起。這裡的喜悅覺支的法是指喜悅的生起。它的生起的如理作意是指如理作意的生起。 此外,有十一法能導致喜悅覺支的生起 - 追憶佛陀、追憶法、追憶僧、追憶慈悲、避免懶惰的人、親近精進的人、反思美好的教義、堅定信仰。 追憶佛陀的功德時,整個身體都會因而顫動,喜悅覺支便生起;追憶法和僧的功德時,長久以來的清凈四種戒律被觀察時,家庭人觀察十種戒律和五種戒律時,因饑荒等原因給予同修上好的食物時,反思「這樣是對的」,家庭人也在這種時刻觀察給予有德者的施捨,因而擁有這些功德的天神能獲得這種福報,反思這些功德的存在時,因修行的境界消除煩惱,即使六十年、七十年也不會被煩惱所困擾,反思這些時也會生起,因而在聖地、菩提樹、長老的教導等方面,因無法精進而被懶惰的人所避開,因而在佛陀等的教導中,因喜悅而親近懶惰的人,因而反思寶貴的經文時也會生起,爲了生起喜悅而在位置、安住等方面生起精進的力量。這樣生起的正是通過阿羅漢道的修習而圓滿。 關於安寧覺支 - 「比丘們,存在身體的安寧和心靈的安寧。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的安寧覺支生起的食,已生起的安寧覺支增長廣大、修習、圓滿的食。」

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Apica satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paṇītabhojanasevanatā, utusukhasevanatā , iriyāpathasukhasevanatā, majjhattapayogatā, sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā, passaddhikāyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Paṇītañhi siniddhaṃ sappāyabhojanaṃ bhuñjantassāpi, sītuṇhesu utūsu ṭhānādīsu ca iriyāpathesu sappāyaṃ utuñca iriyāpathañca sevantassāpi passaddhi uppajjati. Yo pana mahāpurisajātiko sabbautuiriyāpathakkhamova hoti, na taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yassa sabhāgavisabhāgatā atthi, tasseva visabhāge utuiriyāpathe vajjetvā sabhāge sevantassāpi uppajjati. Majjhattapayogo vuccati attano ca parassa ca kammassakatapaccavekkhaṇā; iminā majjhattapayogena uppajjati. Yo leḍḍudaṇḍādīhi paraṃ viheṭhayamānova vicarati, evarūpaṃ sāraddhakāyaṃ puggalaṃ parivajjentassāpi, saṃyatapādapāṇiṃ passaddhakāyaṃ puggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu passaddhiuppādanatthāya ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Samādhisambojjhaṅgassa –

『『Atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni.

如此生起。此外,有七法能導致安寧覺支的生起 - 精緻食物的享用、舒適氣候的享用、適宜的行走方式、適度的行為、遠離懶惰的人、親近安寧的人,以及堅定信仰。因享用精緻的、溫熱的食物時,舒適的氣候和行走方式也會帶來安寧。若是偉人,他在所有行走方式中都能自在,正是指他。若有善惡之分,善的行走方式在不善的行走方式中被避免,安寧也會生起。適度的行為是指對自己和他人所做的行為的反思;通過這種適度的行為而生起。若是被棍棒等折磨的人,遠離這樣的身體,親近安寧的人時,爲了在位置、安住等方面生起安寧的力量,也會生起。這樣生起的正是通過阿羅漢道的修習而圓滿。 關於定的覺支 - 「比丘們,存在安靜的標誌和不動的標誌。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的定的覺支生起的食,已生起的定的覺支增長廣大、修習、圓滿的食。」

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha samathova samathanimittaṃ, avikkhepaṭṭhena ca abyagganimittanti.

Apica ekādasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – vatthuvisadakiriyatā , indriyasamattapaṭipādanatā, nimittakusalatā, samaye cittassa paggaṇhanatā, samaye cittassa niggahaṇanatā, samaye sampahaṃsanatā, samaye ajjhupekkhaṇatā, asamāhitapuggalaparivajjanatā, samāhitapuggalasevanatā, jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti. Tattha vatthuvisadakiriyatā ca indriyasamattapaṭipādanatā ca vuttanayeneva veditabbā.

Nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā. Samaye cittassa paggahaṇanatāti yasmiṃ samaye atisithilavīriyatādīhi līnaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa paggaṇhanaṃ. Samaye cittassa niggahaṇanatāti yasmiṃ samaye accāraddhavīriyatādīhi uddhaṭaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa niggaṇhanaṃ. Samaye sampahaṃsanatāti yasmiṃ samaye cittaṃ paññāpayogamandatāya vā upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ hoti, tasmiṃ samaye aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti. Aṭṭha saṃvegavatthūni nāma jātijarābyādhimaraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhanti. Ratanattayaguṇānussaraṇena ca pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati samaye sampahaṃsanatāti.

Samaye ajjhupekkhanatā nāma yasmiṃ samaye sammāpaṭipattiṃ āgamma alīnaṃ anuddhaṭaṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti, tadāyaṃ paggahaniggahasampahaṃsanesu na byāpāraṃ āpajjati sārathī viya samappavattesu assesu. Ayaṃ vuccati samaye ajjhupekkhanatāti. Asamāhitapuggalaparivajjanatā nāma upacāraṃ vā appanaṃ vā appattānaṃ vikkhittacittānaṃ puggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Samāhitapuggalasevanatā nāma upacārena vā appanāya vā samāhitacittānaṃ sevanā bhajanā payirupāsanā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu samādhiuppādanatthaṃyeva ninnapoṇapabbhāracittatā. Evañhi paṭipajjato esa uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Upekkhāsambojjhaṅgassa –

『『Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni.

如此生起。這裡的安靜就是安靜的標誌,不動的意思就是不動的標誌。 此外,有十一法能導致定的覺支的生起 - 使對像清晰的行為、使感官適應的實踐、善於把握相、適時提升心、適時抑制心、適時鼓舞、適時觀察、避免不專注的人、親近專注的人、反思禪定和解脫、堅定信仰。其中,使對像清晰的行為和使感官適應的實踐應如前所述理解。 善於把握相是指善於把握禪修對象的相。適時提升心是指當心因精進不足等而低沉時,通過生起擇法、精進、喜悅等覺支來提升它。適時抑制心是指當心因精進過度等而浮躁時,通過生起輕安、定、舍等覺支來抑制它。適時鼓舞是指當心因缺乏智慧或未獲得安寧的快樂而無味時,通過反思八種警惕事來激勵它。八種警惕事是指生、老、病、死四種,第五是惡道之苦,過去輪迴的苦,未來輪迴的苦,現在尋食的苦。通過憶念三寶的功德來生起信心。這就是所謂的適時鼓舞。 適時觀察是指當心因正確修行而不低沉、不浮躁、有味道、專注于所緣、走在安靜的道路上時,這時就不需要提升、抑制或鼓舞,就像駕車者對平穩行駛的馬一樣。這就是所謂的適時觀察。避免不專注的人是指遠離那些未達到近行定或安止定、心散亂的人。親近專注的人是指親近、結交、拜訪那些達到近行定或安止定的人。堅定信仰是指在行住坐臥等時傾向於生起定的心。這樣修行時,定就會生起。這樣生起的正是通過阿羅漢道的修習而圓滿。 關於舍覺支 - "比丘們,存在舍覺支的法。在那裡,如理作意的多作是 - 這是未生起的舍覺支生起的食,已生起的舍覺支增長廣大、修習、圓滿的食。"

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha upekkhāva upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma. Apica pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – sattamajjhattatā, saṅkhāramajjhattatā, sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā, sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti.

Tattha dvīhākārehi sattamajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – 『tvaṃ attano kammena āgantvā attanova kammena gamissasi. Esopi attano kammena āgantvā attanova kammena gamissati. Tvaṃ kaṃ kelāyasī』ti evaṃ kammassakatapaccavekkhaṇena ca 『paramatthato sattoyeva natthi. So tvaṃ kaṃ kelāyasī』ti evaṃ nissattapaccavekkhaṇena ca. Dvīhevākārehi saṅkhāramajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – 『idaṃ cīvaraṃ anupubbena vaṇṇavikārañceva jiṇṇabhāvañca upagantvā pādapuñchanacoḷakaṃ hutvā yaṭṭhikoṭiyā chaḍḍanīyaṃ bhavissati. Sace panassa sāmiko bhaveyya, nāssa evaṃ vinassituṃ dadeyyā』ti evaṃ assāmikabhāvapaccavekkhaṇena ca. 『Anaddhaniyaṃ idaṃ tāvakālika』nti evaṃ tāvakālikabhāvapaccavekkhaṇena ca. Yathā ca cīvare, evaṃ pattādīsupi yojanā kātabbā.

Sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatāti ettha yo puggalo gihī vā attano puttadhītādike, pabbajito vā attano antevāsikasamānupajjhāyakādike mamāyati, sahattheneva nesaṃ kesacchedanasūcikammacīvaradhovanarajanapattapacanādīni karoti, muhuttampi apassanto 『asuko sāmaṇero kuhiṃ? Asuko daharo kuhi』nti? Bhantamigo viya ito cito ca āloketi; aññena kesacchedanādīnaṃ atthāya 『muhuttaṃ tāva asukaṃ pesethā』ti yāciyamānopi 『amhepi taṃ attano kammaṃ na kārema, tumhe naṃ gahetvā kilamessathā』ti na deti – ayaṃ sattakelāyano nāma.

Yo pana cīvarapattathālakakattarayaṭṭhiādīni mamāyati, aññassa hatthena parāmasitumpi na deti, tāvakālikaṃ yācitopi 『mayampi imaṃ mamāyantā na paribhuñjāma, tumhākaṃ kiṃ dassāmā』ti vadati – ayaṃ saṅkhārakelāyano nāma. Yo pana tesu dvīsupi vatthūsu majjhatto udāsīno – ayaṃ sattasaṅkhāramajjhatto nāma. Iti ayaṃ upekkhāsambojjhaṅgo evarūpe sattasaṅkhārakelāyanapuggale ārakā parivajjentassāpi, sattasaṅkhāramajjhattapuggale sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu taduppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā.

如此生起。這裡的舍就是舍覺支的法。此外,有五法能導致舍覺支的生起 - 對眾生保持中立、對諸行保持中立、遠離寵愛眾生和諸行的人、親近對眾生和諸行保持中立的人,以及堅定信仰。 其中,通過兩種方式生起對眾生的中立 - "你因自己的業而來,也將因自己的業而去。他也是因自己的業而來,將因自己的業而去。你寵愛誰呢?"如此反思業的所有權;以及"從究竟意義上說,根本沒有眾生。你寵愛誰呢?"如此反思無我。同樣通過兩種方式生起對諸行的中立 - "這件袈裟逐漸變色、破舊,最終成為擦腳布,被扔在路邊。如果它有主人,就不會讓它這樣毀壞。"如此反思無主性;以及"這是無常的,是暫時的。"如此反思暫時性。如對袈裟,對缽等也應如此類推。 遠離寵愛眾生和諸行的人是指:在家人對自己的兒女等,出家人對自己的弟子、同修等產生執著,親自為他們剪髮、縫衣、洗衣、染衣、煮飯等,片刻見不到就問"某沙彌在哪裡?某年輕人在哪裡?",像受驚的鹿一樣東張西望;即使有人請求"請讓某人暫時幫忙剪髮等",也會說"我們自己都沒時間做這些事,你們帶走他會讓他疲勞的"而不允許 - 這就是寵愛眾生的人。 而對袈裟、缽、碗、枴杖等產生執著,不讓別人碰,即使暫時借用也會說"我們自己都捨不得用,怎麼能給你們呢?" - 這就是寵愛諸行的人。對這兩種事物保持中立、無關心的人就是對眾生和諸行保持中立的人。因此,這個舍覺支會在遠離這樣寵愛眾生和諸行的人時生起,在親近對眾生和諸行保持中立的人時生起,在行住坐臥等時爲了生起舍而傾心時生起。這樣生起的正是通過阿羅漢道的修習而圓滿。其餘的在各處都是淺顯的意思。 覺支品註釋完畢。

Imesupi dvīsu pabbesu suddhavipassanāva kathitā. Iti ime cattāro satipaṭṭhānā pubbabhāge nānācittesu labbhanti. Aññeneva hi cittena kāyaṃ pariggaṇhāti, aññena vedanaṃ, aññena cittaṃ, aññena dhamme pariggaṇhāti; lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhanti. Ādito hi kāyaṃ pariggaṇhitvā āgatassa vipassanāsampayuttā sati kāyānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo kāyānupassī nāma. Vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyamaggaṃ pattassa maggakkhaṇe maggasampayuttā sati kāyanupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo kāyānupassī nāma. Vedanaṃ pariggaṇhitvā…. Cittaṃ pariggaṇhitvā…. Dhamme pariggaṇhitvā āgatassa vipassanāsampayuttā sati dhammānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo dhammānupassī nāma. Vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyamaggaṃ pattassa maggakkhaṇe maggasampayuttā sati dhammānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo dhammānupassī nāma. Evaṃ tāva desanā puggale tiṭṭhati. Kāye pana 『subha』nti vipallāsappahānā kāyapariggāhikā sati maggena samijjhatīti kāyānupassanā nāma. Vedanāya 『sukha』nti vipallāsappahānā vedanāpariggāhikā sati maggena samijjhatīti vedanānupassanā nāma. Citte 『nicca』nti vipallāsappahānā cittapariggāhikā sati maggena samijjhatīti cittānupassanā nāma. Dhammesu 『attā』ti vipallāsappahānā dhammapariggāhikā sati maggena samijjhatīti dhammānupassanā nāma. Iti ekāva maggasampayuttā sati catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labhati. Tena vuttaṃ – 『lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhantī』ti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye lokuttarasatipaṭṭhānavasena desanāya āraddhattā yathā kāyādiārammaṇesu lokiyasatipaṭṭhānesu tanti ṭhapitā, evaṃ aṭṭhapetvā sabbānipi kāyānupassādīni satipaṭṭhānāni dhammasaṅgaṇiyaṃ (dha. sa. 355 ādayo) vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhāni.

Tattha nayabhedo veditabbo. Kathaṃ? Kāyānupassanāya tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitaṃ, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu ṭhānesu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catuguṇitāni aṭṭha. Iti suddhikāni dve sādhipatīni aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Tathā vedanānupassanādīsu suddhikasatipaṭṭhāne cāti sotāpattimagge pañca nayasahassāni. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti kusale vīsati nayasahassāni; suññatāpaṇihitānimittādibhedesu pana tato tiguṇe vipāke saṭṭhi nayasahassānīti. Evameva sakiccasādhakānañceva saṃsiddhikakiccānañca kusalavipākasatipaṭṭhānānaṃ niddesavasena duvidho kāyānupassanādivasena ca suddhikavasena ca kusale pañcannaṃ vipāke pañcannanti dasannaṃ niddesavārānaṃ vasena dasappabhedo asītinayasahassapatimaṇḍito abhidhammabhājanīyaniddeso.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

這些在兩個方面中,清凈的觀照已被闡述。因此,這四個正念建立在不同的心態上。因為不同的心態會以不同的方式把握身體、感受、心和法;而在超凡的道的瞬間,則只有一個心態。最初把握身體的正念,稱為身體的正念,因與觀察的覺知相應而生。因這種正念而具足的修行者稱為身體的正念者。通過觀察而生起的正念,達到聖道時的道的正念,稱為身體的正念,因這種正念而具足的修行者稱為身體的正念者。把握感受……把握心……把握法的正念,因與觀察的覺知相應而生,稱為法的正念。因這種正念而具足的修行者稱為法的正念者。通過觀察而生起的正念,達到聖道時的道的正念,稱為法的正念,因這種正念而具足的修行者稱為法的正念者。如此,教導在修行者身上存在。對於身體而言,因放棄「美」的誤解而生起的身體的正念,因與道相應而生。對於感受而言,因放棄「快樂」的誤解而生起的感受的正念,因與道相應而生。對於心而言,因放棄「常」的誤解而生起的心的正念,因與道相應而生。對於法而言,因放棄「我」的誤解而生起的法的正念,因與道相應而生。因此,因與道相應的正念,作為四個功具的基礎,獲得四個名稱。因此說:「在超凡的道的瞬間,只有一個心態。」 經典的闡述。 阿毗達摩的闡述 在阿毗達摩的闡述中,關於超凡的正念建立的教導,正如在身體等的對象上建立世俗的正念一樣,排除這些后,所有的身體正念等正念都在法的集合中(阿毗達摩集 355等)被闡明。 在這裡應理解教義的分歧。如何呢?在身體的正念中,至於入道的禪定,有清凈的修行、清凈的空性、空性的修行、清凈的無所執著、無所執著的修行等,在這五個方面中,依照二二的四重五重的教義,有十種教義。如此在其他方面也是如此,因此在二十個入道的方面中有二百種教義。這些教義由四種主導而成,四種特質,故而所有的教義有一千種。如此在感受的正念等的清凈正念中,至於入道有五千種教義。正如在入道中一樣,其他的道中也有二萬種教義;而在空性、無所執著等的種類中,則有六十種教義。如此在修行者和成就的修行中,因善的果報的正念而有清凈的五種果報,故而在十種闡述中有十種差異,圍繞著八十種教義的阿毗達摩的闡述。 問答的闡述

  1. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva satipaṭṭhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipi etāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattanato appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni; sahajātahetuvasena pana maggahetukāni; vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhakāya maggabhāvanāya navattabbāni maggādhipatīnīti phalakālepi navattabbāneva; atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi navattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāneva satipaṭṭhānāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā satipaṭṭhānā kathitā; abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ satipaṭṭhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvā bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Satipaṭṭhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Sammappadhānavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare sammappadhānavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti sammappadhānaparicchedaṃ dīpeti. Sammappadhānāti kāraṇappadhānā upāyappadhānā yonisopadhānā. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane paṭipannako bhikkhu. Anuppannānanti anibbattānaṃ. Pāpakānanti lāmakānaṃ. Akusalānaṃ dhammānanti akosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Anuppādāyāti na uppādanatthāya. Chandaṃ janetīti kattukamyatāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ janeti uppādeti. Vāyamatīti payogaṃ parakkamaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti kāyikacetasikaṃ vīriyaṃ karoti. Cittaṃ paggaṇhātīti teneva sahajātavīriyena cittaṃ ukkhipati. Padahatīti padhānavīriyaṃ karoti. Paṭipāṭiyā panetāni cattāripi padāni āsevanābhāvanābahulīkammasātaccakiriyāhi yojetabbāni.

Uppannānaṃ pāpakānanti anuppannanti avattabbataṃ āpannānaṃ pāpadhammānaṃ. Pahānāyāti pajahanatthāya. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānanti anibbattānaṃ kosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Uppādāyāti uppādanatthāya. Uppannānanti nibbattānaṃ. Ṭhitiyāti ṭhitatthāya. Asammosāyāti anassanatthaṃ. Bhiyyobhāvāyāti punappunaṃ bhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Bhāvanāyāti vaḍḍhiyā. Pāripūriyāti paripūraṇatthāya. Ayaṃ tāva catunnaṃ sammappadhānānaṃ uddesavāravasena ekapadiko atthuddhāro.

在問答中,應根據經文理解正念建立的善等性質。在所緣三法中,所有這些都是無量所緣,因為它們以無量的涅槃為所緣而生起,而不是以道為所緣;但由於俱生因的緣故,它們是道因;以精進或慧為主導時修習道時,它們是道增上;以欲或心為主導修習道時,不能說它們是道增上;在果時也不能說它們是道增上;在過去等中也不能說它們是一所緣;但由於涅槃是外法,所以它們是外所緣。如此在這問答中,只說明瞭出世間的正念建立。正等覺者在經分別中已說明了世間和出世間混合的正念建立;而在阿毗達摩分別和問答中只說明瞭出世間的。如此,這正念建立分別也是以三輪轉方式解說的。 《破除愚癡》《分別論注》 正念建立分別註釋完畢。 正勤分別 經分別註釋 現在,在其後的正勤分別中,"四"是數量的限定。這表明正勤的數量不多不少。正勤是指原因的精進、方法的精進、如理的精進。"在此,比丘"是指在這教法中修行的比丘。"未生起的"是指未產生的。"惡的"是指低劣的。"不善法"是指由無智慧產生的法。"爲了不生起"是爲了不產生。"生起欲"是指生起、產生被稱為欲做的善欲。"精進"是指作出努力、奮鬥。"發起精進"是指作出身心的精進。"提起心"是指以那俱生的精進提升心。"勤奮"是指作出勤奮的精進。依次,這四個詞應與修習、培養、多作、持續實踐相結合。 "已生起的惡"是指已達到不能說未生起的惡法。"爲了斷除"是爲了捨棄。"未生起的善法"是指未產生的由智慧產生的法。"爲了生起"是爲了產生。"已生起的"是指已產生的。"爲了住立"是爲了安住。"爲了不忘失"是爲了不消失。"爲了增長"是爲了反覆生起。"爲了廣大"是爲了廣泛。"爲了修習"是爲了增長。"爲了圓滿"是爲了完全圓滿。這是四正勤的簡要義理解釋。

  1. Idāni paṭipāṭiyā tāni padāni bhājetvā dassetuṃ kathañca bhikkhu anuppannānantiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha yaṃ heṭṭhā dhammasaṅgahe āgatasadisaṃ, taṃ tassa vaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Yaṃ pana tasmiṃ anāgataṃ, tattha chandaniddese tāva yo chandoti yo chandaniyavasena chando. Chandikatāti chandikabhāvo, chandakaraṇākāro vā. Kattukamyatāti kattukāmatā. Kusaloti cheko. Dhammacchandoti sabhāvacchando. Ayañhi chando nāma taṇhāchando, diṭṭhichando, vīriyachando, dhammacchandoti bahuvidho nānappakārako. Tesu dhammacchandoti imasmiṃ ṭhāne kattukamyatākusaladhammacchando adhippeto.

Imaṃ chandaṃ janetīti chandaṃ kurumānova chandaṃ janeti nāma. Sañjanetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Uṭṭhapetīti chandaṃ kurumānova taṃ uṭṭhapeti nāma. Samuṭṭhapetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Nibbattetīti chandaṃ kurumānova taṃ nibbatteti nāma. Abhinibbattetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Apica chandaṃ karontova chandaṃ janeti nāma. Tameva satataṃ karonto sañjaneti nāma. Kenacideva antarāyena patitaṃ puna ukkhipanto uṭṭhapeti nāma. Pabandhaṭṭhitiṃ pāpento samuṭṭhapeti nāma. Taṃ pākaṭaṃ karonto nibbatteti nāma. Anosakkanatāya alīnavuttitāya anolīnavuttitāya abhimukhabhāvena nibbattento abhinibbatteti nāma.

  1. Vīriyaniddese vīriyaṃ karontova vīriyaṃ ārabhati nāma. Dutiyapadaṃ upasaggena vaḍḍhitaṃ. Vīriyaṃ karontoyeva ca āsevati bhāveti nāma. Punappunaṃ karonto vahulīkaroti. Āditova karonto ārabhati. Punappunaṃ karonto samārabhati. Bhāvanāvasena bhajanto āsevati. Vaḍḍhento bhāveti. Sabbakiccesu tadeva bahulīkaronto bahulīkarotīti veditabbo.

  2. Cittapaggahaniddese vīriyapaggahena yojento cittaṃ paggaṇhāti, ukkhipatīti attho. Punappunaṃ paggaṇhanto sampaggaṇhāti. Evaṃ sampaggahitaṃ yathā na patati tathā naṃ vīriyupatthambhena upatthambhento upatthambheti. Upatthambhitampi thirabhāvatthāya punappunaṃ upatthambhento paccupatthambheti nāma.

406.Ṭhitiyātipadassa niddese sabbesampi asammosādīnaṃ ṭhitivevacanabhāvaṃ dassetuṃ yā ṭhiti so asammosotiādi vuttaṃ. Ettha hi heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa padassa attho, uparimaṃ uparimaṃ padaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi vattuṃ vaṭṭati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti. Ayaṃ tāva pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ panettha vinicchayakathā. Ayañhi sammappadhānakathā nāma duvidhā – lokiyā lokuttarā ca. Tattha lokiyā sabbapubbabhāge hoti. Sā kassapasaṃyuttapariyāyena lokiyamaggakkhaṇe veditabbā. Vuttañhi tattha –

『『Cattāro me, āvuso, sammappadhānā. Katame cattāro?

Idhāvuso, bhikkhu 『anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karoti; 『uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karoti; 『anuppannā me kusalā dhammā anuppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karoti. 『Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṃvatteyyu』nti ātappaṃ karotī』』ti (saṃ. ni.

現在爲了依次解釋這些詞,開始以"比丘如何未生起"等方式的解說。其中與前面法聚中相同的部分,應按照其註釋中所說的方式理解。對於其中未出現的部分,首先在欲的解釋中,"欲"是指以可欲的方式的欲。"欲性"是指欲的狀態,或者是作欲的樣子。"欲作"是指欲做。"善"是指巧妙。"法欲"是指本性的欲。這裡的欲有多種不同型別,如愛慾、見欲、精進欲、法欲等。其中這裡的"法欲"是指欲作善法的欲。 "生起這欲"是指正在作欲時就稱為生起欲。"等生起"是用字首增加詞義。"使生起"是指正在作欲時就稱為使之生起。"等使生起"是用字首增加詞義。"產生"是指正在作欲時就稱為產生它。"等產生"是用字首增加詞義。或者,正在作欲時就稱為生起欲。持續地作那欲就稱為等生起。因某種障礙而墮落後再次提起就稱為使生起。使之持續安住就稱為等使生起。使之明顯就稱為產生。以不退縮、不懈怠、不停滯、面對的方式產生就稱為等產生。 在精進的解釋中,正在作精進時就稱為發起精進。第二個詞是用字首增加詞義。正在作精進時就稱為修習、培養。反覆作就稱為多作。從開始就作就稱為發起。反覆作就稱為等發起。以修習的方式親近就稱為修習。增長就稱為培養。在一切事中多作那個就稱為多作,應當如此理解。 在提起心的解釋中,以精進提起而結合就稱為提起心,意思是提升。反覆提起就稱為等提起。如此等提起后,爲了不墮落而以精進支撐就稱為支撐。已支撐后爲了堅固而反覆支撐就稱為等支撐。 在"爲了住立"一詞的解釋中,爲了顯示所有不忘失等都是住立的同義詞,所以說"凡是住立,那就是不忘失"等。這裡,下面的詞是上面的詞的意思,上面的詞是下面的詞的意思,也可以這樣說。其餘在各處都是淺顯的意思。這是對經文的註釋。 這裡有決定的說明。這正勤的說明有兩種 - 世間的和出世間的。其中世間的在一切前分中存在。它應當按照迦葉相應的方法在世間道的剎那中理解。在那裡說: "朋友們,有四種正勤。哪四種? 朋友們,在這裡,比丘作精進:'我未生起的惡不善法若生起會導致不利'。他作精進:'我已生起的惡不善法若不斷除會導致不利'。他作精進:'我未生起的善法若不生起會導致不利'。他作精進:'我已生起的善法若滅去會導致不利'。"

2.145).

Ettha ca 『anuppannā me kusalā dhammā』ti samathavipassanā ceva maggo ca. Uppannākusalā nāma samathavipassanāva. Maggo pana sakiṃ uppajjitvā nirujjhamāno anatthāya saṃvattanako nāma natthi. So hi phalassa paccayaṃ datvāva nirujjhati. Purimasmiṃ vā samathavipassanāva gahetabbāti vuttaṃ, taṃ pana na yuttaṃ.

Tattha 『『uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattantī』』ti atthassa āvibhāvatthaṃ idaṃ vatthu – eko kira khīṇāsavatthero 『mahācetiyañca mahābodhiñca vandissāmī』ti samāpattilābhinā bhaṇḍagāhakasāmaṇerena saddhiṃ janapadato mahāvihāraṃ āgantvā vihārapariveṇaṃ pāvisi; sāyanhasamaye mahābhikkhusaṅghe cetiyaṃ vandamāne cetiyaṃ vandanatthāya na nikkhami. Kasmā? Khīṇāsavānañhi tīsu ratanesu mahantaṃ gāravaṃ hoti. Tasmā bhikkhusaṅghe vanditvā paṭikkante manussānaṃ sāyamāsabhuttavelāya sāmaṇerampi ajānāpetvā 『cetiyaṃ vandissāmī』ti ekakova nikkhami. Sāmaṇero 『kiṃ nu kho thero avelāya ekakova gacchati, jānissāmī』ti upajjhāyassa padānupadikova nikkhami. Thero anāvajjanena tassa āgamanaṃ ajānanto dakkhiṇadvārena mahācetiyaṅgaṇaṃ āruḷho. Sāmaṇeropi anupadaṃyeva āruḷho.

Mahāthero mahācetiyaṃ ulloketvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā haṭṭhapahaṭṭho mahācetiyaṃ vandati. Sāmaṇero therassa vandanākāraṃ disvā 『upajjhāyo me ativiya pasannacitto vandati; kiṃ nu kho pupphāni labhitvā pūjaṃ kareyyā』ti cintesi. There vanditvā uṭṭhāya sirasi añjaliṃ ṭhapetvā mahācetiyaṃ ulloketvā ṭhite sāmaṇero ukkāsitvā attano āgatabhāvaṃ jānāpesi. Thero parivattetvā olokento 『『kadā āgatosī』』ti pucchi. 『『Tumhākaṃ cetiyaṃ vandanakāle, bhante; ativiya pasannā cetiyaṃ vandittha; kinnu kho pupphāni labhitvā pūjeyyāthā』』ti? 『『Āma, sāmaṇera, imasmiṃ cetiye viya aññatra ettakaṃ dhātunidhānaṃ nāma natthi. Evarūpaṃ asadisaṃ mahāthūpaṃ pupphāni labhitvā ko na pūjeyyā』』ti? 『『Tena hi, bhante, adhivāsetha, āharissāmī』』ti tāvadeva jhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā himavantaṃ gantvā vaṇṇagandhasampannāni pupphāni gahetvā parissāvanaṃ pūretvā mahāthere dakkhiṇamukhato pacchimamukhe asampatteyeva āgantvā pupphaparissāvanaṃ hatthe ṭhapetvā 『『pūjetha bhante』』ti āha. Thero 『『atimandāni no, sāmaṇera, pupphānī』』ti āha. 『『Gacchatha, bhante, bhagavato guṇe āvajjetvā pūjethā』』ti.

2.145) 在這裡,"我未生起的善法"是指靜慮和觀照的道。已生起的善法是指靜慮和觀照。道則是指在生起后被滅除的,不會導致不利的。因為它確實是以果的條件而滅除。前面所說的靜慮和觀照應被理解為應當掌握的,但這並不合適。 在這裡,「已生起的靜慮和觀照被滅除而導致不利」的意義在於說明這個故事——有一位名叫Khīṇāsava的長老,他想要禮拜大聖地和大佛塔,便與一位持物的沙彌從鄉村來到大寺,進入了寺院的圍廊;在傍晚時分,因大比丘僧團在禮拜佛塔而不願離開。為什麼呢?因為對已解脫者的三寶有極大的尊重。因此,在比丘僧團中禮拜后,退去時人們在傍晚吃飯的時候,沙彌也未被告知,便獨自離去。沙彌想:「師父為何在這個時候獨自去呢,我要問問。」於是便緊跟著師父而去。長老在不知曉其到來的情況下,從右門走向大聖地。沙彌也是同樣地緊隨其後。 長老抬頭望向大聖地,心中充滿了對佛的歡喜,集中精神,心無旁騖地禮拜大聖地。沙彌見到長老的禮拜方式,心中想:「我的老師心中極為歡喜,正在禮拜;我若能獲得花朵來供養該如何呢?」於是長老禮拜後起身,將雙手合十抬頭望向大聖地,沙彌則高聲宣佈自己的到來。長老轉過身,望著他,問道:「你何時來的?」「在您禮拜大聖地的時候,尊者;我極為歡喜地禮拜大聖地,您能否告訴我如何獲得花朵供養?」「是的,沙彌,除了這座聖地之外,沒有其他地方有如此多的舍利寶藏。如此不同尋常的偉大佛塔,若能獲得花朵,誰會不供養呢?」「那好吧,尊者,請您加持,我將去採集。」於是他便入定,憑藉神通前往喜馬拉雅山,採集了芬芳的花朵,滿載而歸,直至大長老的右側,未到達西側便將花朵放在手中,稱道:「請供養,尊者。」長老迴應道:「不,沙彌,花朵不算多。」沙彌則說:「請您回憶佛陀的功德而供養。」

Thero pacchimamukhanissitena sopānena āruyha kucchivedikābhūmiyaṃ pupphapūjaṃ kātuṃ āraddho. Vedikābhūmi paripuṇṇā; pupphāni patitvā dutiyabhūmiyaṃ jaṇṇuppamāṇena odhinā pūrayiṃsu. Tato otaritvā pādapiṭṭhikapantiṃ pūjesi; sāpi paripūri; paripuṇṇabhāvaṃ ñatvā heṭṭhimatale vikiranto agamāsi; sabbaṃ cetiyaṅgaṇaṃ paripūri; tasmiṃ paripuṇṇe 『『sāmaṇera, pupphāni na khīyantī』』ti āha. 『『Parissāvanaṃ, bhante, adhomukhaṃ karothā』』ti. Adhomukhaṃ katvā cālesi. Tadā pupphāni khīṇāni. Thero parissāvanaṃ sāmaṇerassa datvā saddhiṃ hatthipākārena cetiyaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā pariveṇaṃ gacchanto cintesi – 『yāva mahiddhiko vatāyaṃ sāmaṇero; sakkhissati nu kho imaṃ iddhānubhāvaṃ rakkhitunti? Tato 『na sakkhissatī』ti disvā sāmaṇeraṃ āha – 『『sāmaṇera, tvaṃ idāni mahiddhiko; evarūpaṃ pana iddhiṃ nāsetvā pacchimakāle kāṇapesakāriyā hatthena madditaṃkañjiyaṃ pivissasī』』ti. Daharakabhāvassa nāmesa doso yaṃ so upajjhāyassa kathāya saṃvejetvā 『kammaṭṭhānaṃ me, bhante, ācikkhathā』ti na yāci; 『amhākaṃ upajjhāyo kiṃ vadatī』ti taṃ pana asuṇanto viya agamāsi.

Thero mahācetiyañca mahābodhiñca vanditvā sāmaṇeraṃ pattacīvaraṃ gāhāpetvā anupubbena kuṭeḷitissamahāvihāraṃ agamāsi. Sāmaṇero upajjhāyassa padānupadiko hutvā bhikkhācāraṃ na gacchati. 『『Kataraṃ gāmaṃ pavisatha, bhante』』ti pucchitvā pana 『idāni me upajjhāyo gāmadvāraṃ sampatto bhavissatī』ti ñatvā attano ca upajjhāyassa ca pattacīvaraṃ gahetvā ākāsenāgantvā therassa pattacīvaraṃ datvā piṇḍāya pavisati. Thero sabbakālaṃ ovadati – 『『sāmaṇera, mā evamakāsi; puthujjaniddhi nāma calā anibaddhā; asappāyaṃ rūpādiārammaṇaṃ labhitvā appamattakeneva bhijjati; santāya samāpattiyā parihīnā brahmacariyavāse santhambhituṃ na sakkontī』』ti. Sāmaṇero 『kiṃ katheti mayhaṃ upajjhāyo』ti sotuṃ na icchati, tatheva karoti. Thero anupubbena cetiyavandanaṃ karonto kammupendavihāraṃ nāma gato. Tattha vasantepi there sāmaṇero tatheva karoti.

Athekadivasaṃ ekā pesakāradhītā abhirūpā paṭhamavaye ṭhitā kammupendagāmato nikkhamitvā padumassaraṃ oruyha gāyamānā pupphāni bhañjati. Tasmiṃ samaye sāmaṇero padumassaramatthakena gacchati gacchanto pana, sakkaralasikāya kāṇamakkhikā viya, tassā gītasadde bajjhi; tāvadeva iddhi antarahitā, chinnapakkho kāko viya ahosi. Santasamāpattibalena pana tattheva udakapiṭṭhe apatitvā simbalitūlaṃ viya patamānaṃ anupubbena padumassaratīre aṭṭhāsi. So vegena gantvā upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā nivatti. Mahāthero 『pagevetaṃ mayā diṭṭhaṃ, nivāriyamānopi na nivattissatī』ti kiñci avatvā piṇḍāya pāvisi.

長老從西面的臺階上去,開始在欄桿平臺上供養花朵。欄桿平臺裝滿了;花朵落下,在第二層堆積到膝蓋高。然後他下來,供養臺階的行列;那裡也裝滿了;知道已經裝滿后,他散佈在下層;整個聖地廣場都裝滿了;當那裡裝滿時,他說:"沙彌,花朵不減少啊。""尊者,請將濾水器倒置。"他倒置后搖動,這時花朵用盡了。長老將濾水器交給沙彌,與象墻一起繞聖地三圈,在四處禮拜后,回到住處時想:"這沙彌有如此大的神通;他能否保持這神通力呢?"然後看到"他不能",就對沙彌說:"沙彌,你現在有大神通;但失去這樣的神通后,在最後時刻你將喝由瞎眼織工之手碾碎的粥。"這是年輕人的過錯,他沒有因老師的話而感到警惕,沒有請求"請教導我業處,尊者";而是好像沒聽到老師說什麼一樣離去。 長老禮拜了大聖地和大菩提樹后,讓沙彌拿著缽和衣,逐漸來到kuṭeḷitissa大寺。沙彌跟隨著老師的腳步,不去乞食。但他問"尊者,您要進哪個村莊?"然後知道"現在我的老師應該已到達村門口了",就拿著自己和老師的缽衣,從空中飛來,將老師的缽衣交給他後進村乞食。長老一直教導說:"沙彌,不要這樣做;凡夫的神通是不穩定的、不固定的;遇到不適當的色等所緣,稍微一點就會破壞;失去了平靜的定,就無法在梵行生活中堅持。"沙彌不願聽"我的老師在說什麼",仍然如此行事。長老逐漸禮拜聖地,來到名為kammupenda的寺院。即使長老住在那裡,沙彌也是如此行事。 有一天,一位美麗的年輕織工女子從kammupenda村出來,下到蓮花池中,邊唱歌邊採摘花朵。那時沙彌正從蓮花池上空飛過,但他像被糖漿粘住的瞎眼蒼蠅一樣,被她的歌聲吸引;立刻神通消失,像斷了翅膀的烏鴉。但由於平靜定力的力量,他沒有立即掉入水中,而是像棉絮一樣慢慢落下,最後站在蓮花池岸邊。他迅速去給老師送缽衣后返回。大長老想:"我早就預見到這一點,即使被勸阻也不會回頭",什麼也沒說就進村乞食。

Sāmaṇero gantvā padumassaratīre aṭṭhāsi tassā paccuttaraṇaṃ āgamayamāno. Sāpi sāmaṇeraṃ ākāsena gacchantañca punāgantvā ṭhitañca disvā 『addhā esa maṃ nissāya ukkaṇṭhito』ti ñatvā 『paṭikkama sāmaṇerā』ti āha. Sopi paṭipakkami. Itarā paccuttaritvā sāṭakaṃ nivāsetvā taṃ upasaṅkamitvā 『kiṃ, bhante』ti pucchi. So tamatthaṃ ārocesi. Sā bahūhi kāraṇehi gharāvāse ādīnavaṃ brahmacariyavāse ānisaṃsañca dassetvā ovadamānāpi tassa ukkaṇṭhaṃ vinodetuṃ asakkontī 『ayaṃ mama kāraṇā evarūpāya iddhiyā parihīno; na dāni yuttaṃ pariccajitu』nti. 『Idheva tiṭṭhā』ti vatvā gharaṃ gantvā mātāpitūnaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Tepi āgantvā nānappakāraṃ ovadamānā vacanaṃ aggaṇhantaṃ āhaṃsu – 『『tvaṃ amhe uccākulāti mā sallakkhesi. Mayaṃ pesakārā. Sakkhissasi pesakārakammaṃ kātu』』nti? Sāmaṇero āha – 『『upāsaka, gihībhūto nāma pesakārakammaṃ vā kareyya naḷakārakammaṃ vā, kiṃ iminā, mā sāṭakamatte lobhaṃ karothā』』ti . Pesakārako udare baddhasāṭakaṃ datvā gharaṃ netvā dhītaraṃ adāsi.

So pesakārakammaṃ uggaṇhitvā pesakārehi saddhiṃ sālāya kammaṃ karoti. Aññesaṃ itthiyo pātova bhattaṃ sampādetvā āhariṃsu. Tassa bhariyā na tāva āgacchati. So itaresu kammaṃ vissajjetvā bhuñjamānesu tasaraṃ vaṭṭento nisīdi. Sā pacchā āgamāsi. Atha naṃ so 『aticirena āgatāsī』ti tajjesi. Mātugāmo ca nāma api cakkavattirājānaṃ attani paṭibaddhacittaṃ ñatvā dāsaṃ viya sallakkheti. Tasmā sā evamāha – 『『aññesaṃ ghare dārupaṇṇaloṇādīni sannihitāni; bāhirato āharitvā dāyakā pesakārakāpi atthi. Ahaṃ pana ekikā; tvampi 『mayhaṃ ghare idaṃ atthi, idaṃ natthī』ti na jānāsi. Sace icchasi bhuñja, no ce icchasi mā bhuñjā』』ti. So 『na kevalaṃ ussūre bhattaṃ āharasi, vācāyapi maṃ ghaṭṭesī』ti kujjhitvā aññaṃ paharaṇaṃ apassanto tameva tasaradaṇḍakaṃ tasarato luñcitvā khipi. Sā taṃ āgacchantaṃ disvā īsakaṃ parivatti. Tasaradaṇḍakassa ca koṭi nāma tikhiṇā hoti. Sā tassā parivattamānāya akkhikoṭiyaṃ pavisitvā aṭṭhāsi. Sā ubhohi hatthehi vegena akkhiṃ aggahesi. Bhinnaṭṭhānato lohitaṃ paggharati.

So tasmiṃ kāle upajjhāyassa vacanaṃ anussari 『idaṃ sandhāya maṃ upajjhāyo 『『anāgate kāle kāṇapesakāriyā hatthena madditaṃ kañjiyaṃ pivissasī』』ti āha. Idaṃ therena diṭṭhaṃ bhavissati. Aho dīghadassī ayyo』ti mahāsaddena rodituṃ ārabhi. Tamenaṃ aññe 『『alaṃ, āvuso, mā rodi; akkhi nāma bhinnaṃ na sakkā rodanena paṭipākatikaṃ kātu』』nti āhaṃsu. So 『『nāhaṃ etamatthaṃ rodāmi; apica kho idaṃ sandhāya rodāmī』』ti sabbaṃ pavattiṃ paṭipāṭiyā kathesi. Evaṃ uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattanti.

沙彌去到蓮花池岸邊站著,等待她上岸。她看到沙彌從空中飛來又返回站著,就知道"他一定是因為我而煩惱",就說:"退後,沙彌。"他就退後了。她上岸后穿好衣服,走近他問:"尊者,怎麼了?"他就說明了事情。她用許多理由說明在家生活的過患和梵行生活的功德,雖然勸誡但無法消除他的煩惱,就想:"他因我而失去如此神通;現在不應該拋棄他。""你就在這裡等著。"說完后回家,把這事告訴父母。他們也來勸誡他,但他不聽,就說:"你不要以為我們是高貴家庭。我們是織工。你能做織工的工作嗎?"沙彌說:"居士,在家人可以做織工或制竹工,這有什麼關係,不要對一件衣服貪戀。"織工解下腰間的衣服給他,帶他回家,把女兒嫁給他。 他學會織工技術后,和其他織工一起在工作室工作。其他人的妻子一大早就準備好飯送來。他的妻子還沒來。其他人停工吃飯時,他坐著轉動織梭。她後來才來。他就責備她說:"你來得太晚了。"女人知道即使轉輪王對自己有愛戀之心,也會把他看作奴僕。所以她說:"別人家裡有柴、葉、鹽等儲備;有人從外面帶來,也有施主和織工。我只有一個人;你也不知道'我家裡有這個,沒有那個'。你想吃就吃,不想吃就別吃。"他生氣說:"你不僅遲送飯,還用言語刺我",找不到其他武器,就從織機上拔出織梭扔過去。她看到織梭飛來,稍微轉身。織梭的尖端很銳利。當她轉身時,織梭刺入她的眼角。她雙手摀住眼睛。傷口處流血不止。 這時他想起了老師的話:'老師說"將來你會喝瞎眼織工女用手攪拌的粥"就是指這個。這一定是長老預見到的。啊,尊者真是有遠見啊!'他開始大聲哭泣。其他人說:"夠了,朋友,別哭了;眼睛受傷了,哭也不能恢復原樣。"他說:"我不是為這個哭;我是為這個而哭",然後把整個經過都講述了一遍。這樣,已生起的止觀被滅除會導致不利。

Aparampi vatthu – tiṃsamattā bhikkhū kalyāṇiyaṃ mahācetiyaṃ vanditvā aṭavimaggena mahāmaggaṃ otaramānā antarāmagge jhāmakkhette kammaṃ katvā āgacchantaṃ ekaṃ manussaṃ addasaṃsu. Tassa sarīraṃ masimakkhitaṃ hoti, masimakkhitameva ca ekaṃ kāsāvaṃ kacchaṃ pīḷetvā nivatthaṃ. Olokiyamāno jhāmakhāṇuko viya khāyati. So divasabhāge kammaṃ katvā upaḍḍhajhāyamānānaṃ dārūnaṃ kalāpaṃ ukkhipitvā piṭṭhiyaṃ vippakiṇṇehi kesehi kummaggena āgantvā bhikkhūnaṃ sammukhe aṭṭhāsi. Sāmaṇerā disvā aññamaññaṃ olokayamānā 『『āvuso, tuyhaṃ pitā, tuyhaṃ mahāpitā, tuyhaṃ mātulo』』ti hasamānā gantvā 『『ko nāmosi tvaṃ, upāsakā』』ti nāmaṃ pucchiṃsu. So nāmaṃ pucchito vippaṭisārī hutvā dārukalāpaṃ chaḍḍetvā vatthaṃ saṃvidhāya nivāsetvā mahāthere vanditvā 『『tiṭṭhatha tāva, bhante』』ti āha. Mahātherā aṭṭhaṃsu.

Daharasāmaṇerā āgantvā mahātherānaṃ sammukhāpi parihāsaṃ karonti. Upāsako āha – 『『bhante, tumhe maṃ passitvā parihasatha; ettakeneva matthakaṃ pattamhāti sallakkhetha. Ahampi pubbe tumhādisova samaṇo ahosiṃ. Tumhākaṃ pana cittekaggatāmattampi natthi. Ahaṃ imasmiṃ sāsane mahiddhiko mahānubhāvo ahosiṃ; ākāsaṃ gahetvā pathaviṃ karomi, pathaviṃ ākāsaṃ; dūraṃ gaṇhitvā santikaṃ karomi, santikaṃ dūraṃ; cakkavāḷasahassaṃ khaṇena vinivijjhāmi. Hatthe me passatha; idāni pana makkaṭahatthasadisā. Ahaṃ imeheva hatthehi idha nisinnova candimasūriye parāmasiṃ. Imesaṃyeva pādānaṃ candimasūriye pādakathalikaṃ katvā nisīdiṃ. Evarūpā me iddhi pamādena antarahitā. Tumhe mā pamajjittha. Pamādena hi evarūpaṃ byasanaṃ pāpuṇanti. Appamattā viharantā jātijarāmaraṇassa antaṃ karonti. Tasmā tumhe maññeva ārammaṇaṃ karitvā appamattā hotha, bhante』』ti tajjetvā ovādamadāsi. Te tassa kathentasseva saṃvegaṃ āpajjitvā vipassamānā tiṃsa janā tattheva arahattaṃ pāpuṇiṃsūti. Evampi uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattantīti veditabbā. Ayaṃ tāva lokiyasammappadhānakathāya vinicchayo.

Lokuttaramaggakkhaṇe panetaṃ ekameva vīriyaṃ catukiccasādhanavasena cattāri nāmāni labhati. Tattha anuppannānanti asamudācāravasena vā ananubhūtārammaṇavasena vā anuppannānaṃ; aññathā hi anamatagge saṃsāre anuppannā pāpakā akusalā dhammā nāma natthi. Anuppannā pana uppajjamānāpi eteyeva uppajjanti , pahīyamānāpi eteyeva pahīyanti.

Tattha ekaccassa vattavasena kilesā na samudācaranti. Ekaccassa ganthadhutaṅgasamādhivipassanā navakammikānaṃ aññataravasena. Kathaṃ? Ekacco hi vattasampanno hoti. Tassa dvāsītikhuddakavattāni (cūḷava. 243 ādayo), cuddasa mahāvattāni (cūḷava. 356 ādayo), cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇapānīyamāḷauposathāgāraāgantukagamikavattāni ca karontasseva kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa vattaṃ vissajjetvā bhinnavattassa vicarato ayonisomanasikārañceva sativossaggañca āgamma uppajjanti. Evaṃ asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.

另一個故事 - 大約三十位比丘禮拜了Kalyāṇiya大聖地后,正從森林小路下到大路,在途中看到一個人從燒過的田地裡工作回來。他的身體沾滿了灰,穿著一件沾滿灰的袈裟,把它塞在腰間。看起來就像一根燒焦的木樁。他白天工作后,扛著半燒的木柴捆,頭髮散亂,從小路走來,站在比丘們面前。沙彌們看到后互相看著,笑著說:"朋友,這是你的父親,你的祖父,你的舅舅",然後走過去問:"居士,你叫什麼名字?"他被問到名字後感到後悔,扔下木柴捆,整理好衣服穿好,向大長老們禮拜后說:"尊者們,請稍等。"大長老們就站住了。 年輕的沙彌們走過來,在大長老面前也開玩笑。居士說:"尊者們,你們看到我就嘲笑;不要以為你們已經達到頂點。我以前也和你們一樣是沙門。但你們連一點心一境性都沒有。我在這教法中曾有大神通大威力;我能把虛空變成大地,把大地變成虛空;能把遠的變近,把近的變遠;能在一瞬間穿透千個世界。看看我的手;現在像猴子的手一樣。我曾用這雙手坐在這裡就能觸控日月。我曾以這雙腳為腳凳坐在日月上。如此的神通因放逸而消失了。你們不要放逸。因為放逸會導致這樣的災難。不放逸而住的人能終結生老死。所以你們要以我為警戒而不放逸,尊者們。"他這樣呵斥並教誡他們。他們在他說話時就生起警惕,修習觀照,三十人就在那裡證得阿羅漢果。這樣,已生起的止觀被滅除也會導致不利,應當了知。這是關於世間正勤的決定。 在出世間道的剎那,這同一精進以完成四種作用而得四個名稱。其中,"未生起的"是指未現行或未經歷的所緣;否則在無始輪迴中就沒有未生起的惡不善法。未生起的生起時也是這些生起,斷除時也是這些斷除。 其中,有些人因行持而煩惱不現行。有些人因誦經、頭陀行、禪定、觀照、新業等之一而不現行。如何?有些人具足行持。他行持八十二種小行持、十四種大行持、塔院、菩提樹院、飲水處、布薩堂、客房等行持時,煩惱就沒有機會;但後來放棄行持,破壞行持而行動時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的就生起了。

Ekacco ganthayutto hoti; ekampi nikāyaṃ gaṇhāti, dvepi, tayopi, cattāropi, pañcapi. Tasseva tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ atthavasena pāḷivasena anusandhivasena pubbāparavasena gaṇhantassa sajjhāyantassa cintentassa vācentassa desentassa pakāsentassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa ganthakammaṃ pahāya kusītassa vicarato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.

Ekacco pana dhutaṅgadharo hoti, terasa dhutaṅgaguṇe samādāya vattati. Tassa dhutaṅgaguṇe pariharantassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa dhutaṅgāni vissajjetvā bāhullāya āvaṭṭassa vicarato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.

Ekacco pana aṭṭhasu samāpattīsu ciṇṇavasī hoti. Tassa paṭhamajjhānādīsu āvajjanavasīādīnaṃ vasena viharantassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa parihīnajjhānassa vā vissaṭṭhajjhānassa vā bhassādīsu anuyuttassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana vipassako hoti; sattasu vā vipassanāsu aṭṭhārasasu vā mahāvipassanāsu kammaṃ karonto viharati. Tassevaṃ viharato kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa vipassanākammaṃ pahāya kāyadaḷhībahulassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana navakammiko hoti, uposathāgārabhojanasālādīni karoti. Tassa tesaṃ upakaraṇāni cintentassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa navakamme niṭṭhite vā vissaṭṭhe vā ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana brahmalokā āgato suddhasatto hoti. Tassa anāsevanāya kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa laddhāsevanassa ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma. Evaṃ tāva asamucāravasena anuppannatā veditabbā.

Kathaṃ ananubhūtārammaṇavasena? Idhekacco ananubhūtapubbaṃ manāpiyādibhedaṃ ārammaṇaṃ labhati. Tassa tattha ayonisomanasikārasativossagge āgamma rāgādayo kilesā uppajjanti. Evaṃ ananubhūtārammaṇavasena anuppannā uppajjanti nāma. Lokuttaramaggakkhaṇe pana ekameva vīriyaṃ.

Ye ca evaṃ anuppannā uppajjeyyuṃ, te yathā neva uppajjanti, evaṃ nesaṃ anuppādakiccaṃ uppannānañca pahānakiccaṃ sādheti. Tasmā uppannānaṃ pāpakānanti ettha pana catubbidhaṃ uppannaṃ – vattamānuppannaṃ, bhutvā vigatuppannaṃ, okāsakatuppannaṃ, bhūmiladdhuppannanti. Tattha ye kilesā vijjamānā uppādādisamaṅgino – idaṃ vattamānuppannaṃ nāma. Kamme pana javite ārammaṇarasaṃ anubhavitvā niruddhavipāko bhutvā vigataṃ nāma. Kammaṃ uppajjitvā niruddhaṃ bhutvā vigataṃ nāma. Tadubhayampi bhutvā vigatuppannanti saṅkhaṃ gacchati. Kusalākusalakammaṃ aññassa kammassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karoti. Evaṃ kate okāse vipāko uppajjamāno okāsakaraṇato paṭṭhāya uppannoti vuccati. Idaṃ okāsakatuppannaṃ nāma.

有些人專注于學習;學習一部、兩部、三部、四部或五部聖典。他以義理、經文、關聯、前後關係來學習、誦讀、思考、教授、宣說、解釋三藏佛語時,煩惱就沒有機會;但後來放棄學習工作,懶惰地生活時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的也會生起。 有些人持守頭陀行,實踐十三種頭陀功德。他保持頭陀功德時,煩惱就沒有機會;但後來放棄頭陀行,轉向奢侈生活時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的也會生起。 有些人精通八種等至。他住于初禪等,以自在轉向等方式時,煩惱就沒有機會;但後來失去禪那或放棄禪那,專注于閑談等時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的煩惱也會生起。 有些人修習觀照;住於七種觀或十八種大觀。他如此住時,煩惱就沒有機會;但後來放棄觀照工作,多住于身體強健時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的煩惱也會生起。 有些人從事新業,建造布薩堂、食堂等。他思考這些用具時,煩惱就沒有機會;但後來新業完成或放棄時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的煩惱也會生起。 有些人是從梵天界來的純凈有情。他因不熟習而煩惱沒有機會;但後來得到熟習時,由於不如理作意和放棄正念而生起。這樣,未現行的煩惱也會生起。這樣應當了知未現行的情況。 如何是未經歷的所緣?這裡有人得到從未經歷過的可愛等所緣。他對此由於不如理作意和放棄正念而生起貪等煩惱。這樣,未經歷所緣的未生起而生起。但在出世間道的剎那只有一種精進。 那些如此未生起而可能生起的,它使之不生起,並斷除已生起的。因此在"已生起的惡"中,有四種生起 - 現在生起、已享受而去的生起、已造作的生起、已得地的生起。其中,存在的煩惱具有生起等 - 這是現在生起。業已造作,享受所緣后滅去的果報是已享受而去。業生起后滅去是已享受而去。這兩者都稱為已享受而去的生起。善不善業阻止其他業的果報,為自己的果報造作機會。在如此造作機會後,果報生起時從造作機會開始就稱為已生起。這是已造作的生起。

Pañcakkhandhā pana vipassanāya bhūmi nāma. Te atītādibhedā honti. Tesu anusayitakilesā pana atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Atītakkhandhesu anusayitāpi hi appahīnāva honti. Anāgatakkhandhesu, paccuppannakkhandhesu anusayitāpi appahīnāva honti. Idaṃ bhūmiladdhuppannaṃ nāma. Tenāhu porāṇā – 『『tāsu tāsu bhūmīsu asamugghātitā kilesā bhūmiladdhuppannāti saṅkhaṃ gacchantī』』ti.

Aparampi catubbidhaṃ uppannaṃ – samudācāruppannaṃ, ārammaṇādhigahituppannaṃ, avikkhambhituppannaṃ, asamugdhātituppannanti. Tattha sampati vattamānaṃyeva 『samudācāruppannaṃ』 nāma. Sakiṃ cakkhūni ummīletvā ārammaṇe nimitte gahite anussaritānussaritakkhaṇe kilesā nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? Ārammaṇassa adhigahitattā. Yathā kiṃ? Yathā khīrarukkhassa kuṭhāriyā āhatāhataṭṭhāne khīraṃ na nikkhamissatīti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ 『ārammaṇādhigahituppannaṃ』 nāma. Samāpattiyā avikkhambhitakilesā pana imasmiṃ nāma ṭhāne nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? Avikkhambhitattā. Yathā kiṃ? Yathā sace khīrarukkhaṃ kuṭhāriyā āhaneyyuṃ, 『imasmiṃ nāma ṭhāne khīraṃ na nikkhameyyā』ti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ 『avikkhambhituppannaṃ』 nāma. Maggena asamugghātitakilesā pana bhavagge nibbattassāpi nuppajjissantīti purimanayeneva vitthāretabbaṃ. Idaṃ 『asamugghātituppannaṃ』 nāma.

Imesu uppannesu vattamānuppannaṃ, bhutvāvigatuppannaṃ, okāsakatuppannaṃ, samudācāruppannanti catubbidhaṃ uppannaṃ na maggavajjhaṃ; bhūmiladdhuppannaṃ, ārammaṇādhiggahituppannaṃ, avikkhambhituppannaṃ, asamugghātituppannanti catubbidhaṃ maggavajjhaṃ. Maggo hi uppajjamāno ete kilese pajahati. So ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Vuttampi cetaṃ –

『『Hañci atīte kilese pajahati, tena hi khīṇaṃ khepeti, niruddhaṃ nirodheti, vigataṃ vigameti, atthaṅgataṃ atthaṃ gameti, atītaṃ yaṃ natthi taṃ pajahati. Hañci anāgate kilese pajahati, tena hi ajātaṃ pajahati, anibbattaṃ anuppannaṃ apātubhūtaṃ pajahati, anāgataṃ yaṃ natthi taṃ pajahati. Hañci paccuppanne kilese pajahati, tena hi ratto rāgaṃ pajahati, duṭṭho dosaṃ, mūḷho mohaṃ, vinibaddho mānaṃ, parāmaṭṭho diṭṭhiṃ, vikkhepagato uddhaccaṃ, aniṭṭhaṅgato vicikicchaṃ, thāmagato anusayaṃ pajahati; kaṇhasukkadhammā yuganaddhā samameva vattanti; saṃkilesikā maggabhāvanā hoti…pe… tena hi natthi maggabhāvanā, natthi phalasacchikiriyā, natthi kilesappahānaṃ, natthi dhammābhisamayo』ti. 『Atthi maggabhāvanā…pe… atthi dhammābhisamayo』ti. Yathā kathaṃ viya? Seyyathāpi taruṇo rukkho…pe… apātubhūtāneva na pātubhavanti』』ti (paṭi. ma.

五蘊是觀照的地,它們分為過去等。其中潛伏的煩惱不能說是過去、未來還是現在。因為潛伏在過去蘊中的也是未斷除的,潛伏在未來蘊中的、現在蘊中的也是未斷除的。這稱為已得地的生起。因此古人說:"在各個地中未完全斷除的煩惱稱為已得地的生起。" 另有四種生起 - 現行生起、所緣執取生起、未鎮伏生起、未根除生起。其中,正在發生的稱為"現行生起"。一旦睜開眼睛,執取所緣相后,不能說在回憶的每一刻煩惱都不會生起。為什麼?因為所緣已被執取。就像什麼?就像不能說砍過的乳樹處不會流出乳汁一樣。這稱為"所緣執取生起"。未被等至鎮伏的煩惱,不能說在某處不會生起。為什麼?因為未被鎮伏。就像什麼?就像如果用斧頭砍乳樹,不能說在某處不會流出乳汁一樣。這稱為"未鎮伏生起"。未被道根除的煩惱,即使投生到有頂也不能說不會生起,應當如前面的方法詳述。這稱為"未根除生起"。 在這些生起中,現在生起、已享受而去的生起、已造作的生起、現行生起這四種不是道所斷;已得地的生起、所緣執取生起、未鎮伏生起、未根除生起這四種是道所斷。因為道生起時斷除這些煩惱。它所斷除的煩惱不能說是過去、未來還是現在。這也曾說過: "如果斷除過去的煩惱,那就是滅除已滅的,止息已止息的,去除已去除的,使已消失的消失,斷除過去不存在的。如果斷除未來的煩惱,那就是斷除未生的,斷除未產生、未生起、未顯現的,斷除未來不存在的。如果斷除現在的煩惱,那就是有貪者斷除貪,有嗔者斷除嗔,有癡者斷除癡,被束縛者斷除慢,執取者斷除見,散亂者斷除掉舉,未決定者斷除疑,堅固者斷除隨眠;黑白法相應而同時運作;修道成為染污...因此就沒有修道,沒有證果,沒有斷煩惱,沒有現觀法。'有修道...有現觀法'。如何呢?就像幼樹...未顯現的就不顯現。"

3.21).

Iti pāḷiyaṃ ajātaphalarukkho āgato; jātaphalarukkhena pana dīpetabbaṃ. Yathā hi saphalo taruṇaambarukkho. Tassa phalāni manussā paribhuñjeyyuṃ, sesāni pātetvā pacchiyo pūreyyuṃ. Athañño puriso taṃ pharasunā chindeyya. Tenassa neva atītāni phalāni nāsitāni honti, na anāgatapaccuppannāni ca nāsitāni; atītāni hi manussehi paribhuttāni, anāgatāni anibbattāni na sakkā nāsetuṃ . Yasmiṃ pana samaye so chinno tadā phalāniyeva natthīti paccuppannānipi anāsitāni. Sace pana rukkho acchinno assa, athassa pathavīrasañca āporasañca āgamma yāni phalāni nibbatteyyuṃ, tāni nāsitāni honti. Tāni hi ajātāneva na jāyanti, anibbattāneva na nibbattanti, apātubhūtāneva na pātubhavanti. Evameva maggo nāpi atītādibhede kilese pajahati, nāpi na pajahati. Yesañhi kilesānaṃ maggena khandhesu apariññātesu uppatti siyā, maggena uppajjitvā khandhānaṃ pariññātattā te kilesā ajātāva na jāyanti, anibbattāva na nibbattanti, apātubhūtāva na pātubhavanti. Taruṇaputtāya itthiyā puna avijāyanatthaṃ byādhitānaṃ rogavūpasamatthaṃ pītabhesajjehi cāpi ayamattho vibhāvetabbo. Evaṃ maggo ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Na ca maggo kilese na pajahati. Ye pana maggo kilese pajahati, te sandhāya 『uppannānaṃ pāpakāna』ntiādi vuttaṃ.

Na kevalañca maggo kileseyeva pajahati, kilesānaṃ pana appahīnattā ye uppajjeyyuṃ upādinnakkhandhā, tepi pajahatiyeva. Vuttampi cetaṃ 『『sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī』』ti (cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 6) vitthāro. Iti maggo upādinnato anupādinnato ca vuṭṭhāti. Bhavavasena pana sotāpattimaggo apāyabhavato vuṭṭhāti . Sakadāgāmimaggo sugatibhavekadesato; anāgāmimaggo sugatikāmabhavato; vuṭṭhāti arahattamaggo rūpārūpabhavato vuṭṭhāti, sabbabhavehi vuṭṭhātiyevātipi vadanti.

Atha maggakkhaṇe kathaṃ anuppannānaṃ uppādāya bhāvanā hoti? Kathaṃ vā uppannānaṃ ṭhitiyāti? Maggappavattiyā eva. Maggo hi pavattamāno pubbe anuppannapubbattā anuppanno nāma vuccati. Anāgatapubbañhi ṭhānaṃ gantvā ananubhūtapubbaṃ vā ārammaṇaṃ anubhavitvā vattāro bhavanti – 『anāgataṭṭhānaṃ āgatamha, ananubhūtaṃ ārammaṇaṃ anubhavāmā』ti. Yā cassa pavatti, ayameva ṭhiti nāmāti ṭhitiyā bhāvetīti vattuṃ vaṭṭati. Evametassa bhikkhuno idaṃ lokuttaramaggakkhaṇe vīriyaṃ 『『anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāyā』』tiādīni cattāri nāmāni labhati. Ayaṃ lokuttaramaggakkhaṇe sammappadhānakathā. Evamettha lokiyalokuttaramissakā sammappadhānā niddiṭṭhāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

3.21) 這樣在經文中提到了未結果的樹;但應以已結果的樹來說明。就像有果實的幼芒果樹。人們會食用它的果實,剩下的摘下來裝滿籃子。然後另一個人用斧頭砍倒它。這樣既沒有毀壞過去的果實,也沒有毀壞未來和現在的果實;因為過去的已被人食用,未來的未生起不能毀壞。而在它被砍倒的時候,正好沒有果實,所以現在的也未被毀壞。但如果樹沒被砍倒,那麼由於地味和水味而會生長的果實就被毀壞了。因為它們未生就不生,未產生就不產生,未顯現就不顯現。同樣地,道既不斷除過去等差別的煩惱,也不是不斷除。因為若蘊未被道遍知,那些煩惱就會生起,由於道生起而蘊被遍知,那些煩惱未生就不生,未產生就不產生,未顯現就不顯現。這個意思也可以用年輕婦女不再生育、病人服藥痊癒來說明。這樣,道所斷除的煩惱不能說是過去、未來還是現在。但道並非不斷除煩惱。關於道所斷除的煩惱,才說"已生起的惡"等。 不僅道斷除煩惱,而且由於煩惱未斷除而會生起的所取蘊,也斷除。這也曾說過:"以須陀洹道智,由於行識的滅除,除了七有之外,在無始輪迴中會生起的名色在此滅盡。"詳細內容。這樣,道從所取和非所取中出離。就有而言,須陀洹道從惡趣有出離,斯陀含道從部分善趣有出離,阿那含道從善趣欲有出離,阿羅漢道從色無色有出離,也有人說從一切有出離。 那麼在道的剎那,如何修習未生起的生起?如何為已生起的住立?就是由於道的運作。因為道運作時,由於之前未曾生起而稱為未生起。因為到達從未到達的地方,或經歷從未經歷的所緣后,人們會說:"我們到達了未到達的地方,經歷了未經歷的所緣。"而它的運作就是住立,所以可以說為住立而修習。這樣,這位比丘在出世間道的剎那,這精進得到"為未生起的惡不善法不生起"等四個名稱。這是出世間道剎那的正勤說明。這樣在此說明了世間出世間混合的正勤。 經分別解釋完畢。 阿毗達摩分別解釋

  1. Abhidhammabhājanīye sabbānipi sammappadhānāni dhammasaṅgaṇiyaṃ vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhāni. Tattha nayabhedo veditabbo. Kathaṃ? Paṭhamasammappadhāne tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitā, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu ṭhānesu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catugguṇitāni aṭṭha. Iti suddhikāni dve sādhipatīni aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Tathādutiyasammappadhānādīsu suddhikasammappadhāne cāti sotāpattimagge pañcanayasahassāni. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti kusalavaseneva vīsati nayasahassāni. Vipāke pana sammappadhānehi kattabbakiccaṃ natthīti vipākavāro na gahitoti. Sammappadhānāni panettha nibbattitalokuttarāneva kathitānīti veditabbāni.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva sammappadhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipi etāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni; sahajātahetuvasena pana maggahetukāni; vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbāni maggādhipatīnīti; vīriyajeṭṭhikāya pana aññassa vīriyassa abhāvā na vattabbāni maggādhipatīnīti vā na maggādhipatīnīti vā; atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāneva sammappadhānāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā sammappadhānā kathitā; abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ sammappadhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Sammappadhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Iddhipādavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

在阿毗達摩分別中,所有的正勤都是通過簡略顯示《法集論》中分別的教說方法而說明的。其中應當瞭解方法的差別。如何?首先在第一正勤中,在須陀洹道的禪那專注中,有純凈行道、純凈空、空行道、純凈無愿、無願行道這五處,以兩種四法和五法的方法,有十種方法。其他也同樣,在二十種專注中有二百種方法。它們被四種增上乘以四,成為八。這樣純凈的二和有增上的八,總共有一千種方法。同樣在第二正勤等中,以及在純凈正勤中,在須陀洹道有五千種方法。如須陀洹道,其他道也同樣,僅就善而言有二萬種方法。但在果報中正勤沒有所作,所以沒有取果報分。應當了知這裡所說的正勤是已生起的出世間法。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問答分解釋 在問答中,應當依據經文了知正勤的善等性質。在所緣三法中,所有這些都是緣取無量的涅槃而轉起,所以是無量所緣,不是道所緣;但由俱生因而是道因;以慧為首而修道時是道增上;以欲心為首而修道時不能說是道增上還是非道增上;以精進為首時,由於沒有其他精進,不能說是道增上還是非道增上;在過去等中也不能說是一所緣;但由於涅槃是外法,所以稱為外所緣。這樣在這問答中所說的正勤是已生起的出世間法。因為正等覺者在經分別中已說明世間出世間混合的正勤;而在阿毗達摩分別和問答中只說出世間法。這樣,這正勤分別也是以三轉而分別顯示的。 《破除愚癡》《分別論注》 正勤分別解釋結束。 神足分別 經分別解釋

  1. Idāni tadanantare iddhipādavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Iddhipādāti ettha ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti vā etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontītipi iddhi. Paṭhamenatthena iddhi eva pādo iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho. Dutiyenatthena iddhiyā pādoti iddhipādo; pādoti patiṭṭhā, adhigamupāyoti attho. Tena hi yasmā uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti, tasmā pādoti vuccati. Evaṃ tāva 『『cattāro iddhipādā』』ti ettha attho veditabbo.

Idāni te bhājetvā dassetuṃ idha bhikkhūtiādi āraddhaṃ. Tattha idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgatanti ettha chandahetuko chandādhiko vā samādhi chandasamādhi. Kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhissetaṃ adhivacanaṃ. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Samannāgatanti chandasamādhinā ca padhānasaṅkhārehi ca upetaṃ. Iddhipādanti nipphattipariyāyena vā ijjhanakaṭṭhena ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena iddhīti saṅkhaṃ gatānaṃ upacārajjhānādikusalacittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūtaṃ sesacittacetasikarāsinti attho. Yañhi parato 『『iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho』』ti vuttaṃ, taṃ iminā atthena yujjati. Iminā nayena sesesupi attho veditabbo. Yatheva hi chandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi chandasamādhīti vutto, evaṃ vīriyaṃ…pe… cittaṃ. Vīmaṃsaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi vīmaṃsasamādhīti vuccati.

Idāni chandasamādhiādīni padāni bhājetvā dassetuṃ kathañca bhikkhūtiādi āraddhaṃ. Tattha chandañce bhikkhu adhipatiṃ karitvāti yadi bhikkhu chandaṃ adhipatiṃ chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā samādhiṃ paṭilabhati nibbatteti, evaṃ nibbattito ayaṃ samādhi chandasamādhi nāma vuccatīti attho. Vīriyañcetiādīsupi eseva nayo. Ime vuccanti padhānasaṅkhārāti ettāvatā chandiddhipādaṃ bhāvayamānassa bhikkhuno padhānābhisaṅkhārasaṅkhātacatukiccasādhakaṃ vīriyaṃ kathitaṃ. Tadekajjhaṃ abhisaññūhitvāti taṃ sabbaṃ ekato rāsiṃ katvāti attho. Saṅkhyaṃ gacchatīti etaṃ vohāraṃ gacchatīti veditabbanti attho.

現在在此之後是神足分別的四種計算界限。神足是指能成就之意,能聚集、能產生的意思。眾生因此而得神足,因此被稱為神足。以第一個意義來說,神足即為神足之足,指神足的根本。以第二個意義來說,因神足而得之足,指為基礎、為通達之道的意思。因此,由於能獲得如上所述的神足,所以稱之為足。這樣,「四種神足」在此應當如此理解。 現在爲了闡明這些,開始說「在此比丘」的內容。在這裡,「在此比丘」是指在此教法中的比丘。因欲、定、正勤等所成就的意思,在此因欲而生起的欲定。因欲的能力而成為正勤的這個稱謂。正勤是指成為正勤的所作。對於四種事的成就,正勤的精進便是這個稱謂。因欲而成就的定與正勤相結合。神足是通過成就的術語所稱,眾生因此而得神足,因此稱為神足。這裡所說的「神足」與「如是之受蘊…等…意識蘊」相應,因此用此意義來理解。以此方式,其他的意義也應如此理解。就像因欲而成就的定稱為欲定一樣,精進…等…心也是如此。因思維而成就的定稱為思維定。 現在爲了闡明欲定等詞彙,開始說「如何比丘」之類的內容。在這裡,若比丘因欲而成就欲,成為欲的首要、欲的重擔、欲的前導而獲得定,便是因而生起的,因此稱其為欲定。對於精進等也是同樣的道理。以上所說的便是正勤的所作。若將所有這些匯聚為一體,便是指將其彙集為一體的意思。應當理解為這是指所說的內容。

  1. Idāni 『『chandasamādhipadhānasaṅkhāro』』ti etasmiṃ padasamūhe chandādidhamme bhājetvā dassetuṃ tattha katamo chandotiādi āraddhaṃ. Taṃ uttānatthameva.

Upeto hotīti iddhipādasaṅkhāto dhammarāsi upeto hoti. Tesaṃ dhammānanti tesaṃ sampayuttānaṃ chandādidhammānaṃ. Iddhi samiddhītiādīni sabbāni nipphattivevacanāneva. Evaṃ santepi ijjhanakaṭṭhena iddhi. Sampuṇṇā iddhi samiddhi; upasaggena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Ijjhanākāro ijjhanā. Samijjhanāti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Attano santāne pātubhāvavasena labhanaṃ lābho. Parihīnānampi vīriyārambhavasena puna lābho paṭilābho; upasaggena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Pattīti adhigamo. Aparihānavasena sammā pattīti sampatti. Phusanāti paṭilābhaphusanā. Sacchikiriyāti paṭilābhasacchikiriyāva. Upasampadāti paṭilābhaupasampadā evāti veditabbā.

Tayābhūtassāti tena ākārena bhūtassa; te chandādidhamme paṭilabhitvā ṭhitassāti attho. Vedanākkhandhotiādīhi chandādayo anto katvā cattāropi khandhā kathitā. Te dhammeti te cattāro arūpakkhandhe; chandādayo vā tayo dhammetipi vuttaṃ. Āsevatītiādīni vuttatthāneva. Sesaiddhipādaniddesesupi imināva nayena attho veditabbo.

Ettāvatā kiṃ kathitanti? Catunnaṃ bhikkhūnaṃ matthakappattaṃ kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ. Eko hi bhikkhu chandaṃ avassayati; kattukamyatākusaladhammacchandena atthanipphattiyaṃ sati 『ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi, natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro』ti chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbatteti. Eko vīriyaṃ avassayati. Eko cittaṃ, eko paññaṃ avassayati. Paññāya atthanipphattiyaṃ sati 『ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi , natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro』ti paññaṃ jeṭṭhakaṃ paññaṃ dhuraṃ paññaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbatteti.

Kathaṃ? Yathā hi catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā vicarantesu eko upaṭṭhānaṃ avassayi, eko sūrabhāvaṃ, eko jātiṃ, eko mantaṃ. Kathaṃ? Tesu hi paṭhamo 『upaṭṭhāne appamādakāritāya atthanipphattiyā sati labbhamānaṃ lacchāmetaṃ ṭhānantara』nti upaṭṭhānaṃ avassayi. Dutiyo 『upaṭṭhāne appamattopi ekacco saṅgāme paccupaṭṭhite saṇṭhātuṃ na sakkoti; avassaṃ kho pana rañño paccanto kuppissati; tasmiṃ kuppite rathadhure kammaṃ katvā rājānaṃ ārādhetvā āharāpessāmetaṃ ṭhānantara』nti sūrabhāvaṃ avassayi. Tatiyo 『sūrabhāvepi sati ekacco hīnajātiko hoti; jātiṃ sodhetvā ṭhānantaraṃ dadantā mayhaṃ dassantī』ti jātiṃ avassayi. Catuttho 『jātimāpi eko amantanīyo hoti; mantena kattabbakicce uppanne āharāpessāmetaṃ ṭhānantara』nti mantaṃ avassayi. Te sabbepi attano attano avassayabalena ṭhānantarāni pāpuṇiṃsu.

Tattha upaṭṭhāne appamatto hutvā ṭhānantaraṃ patto viya chandaṃ avassāya kattukamyatākusaladhammacchandena atthanibbattiyaṃ sati 『ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi, natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro』ti chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, raṭṭhapālatthero (ma. ni.

現在爲了闡明"欲定正勤"這一詞組中的欲等法,開始說"其中什麼是欲"等內容。這是明顯的意思。 "具足"是指具足稱為神足的法聚。"那些法"是指與欲等法相應的法。"神通、成就"等都是成就的同義詞。雖然如此,神通是指成就的意思。完全的神通是成就;或者是以字首增加詞義。成就的狀態是成就。"圓滿成就"是以字首增加詞義。在自相續中顯現而獲得是得。對於已失去的,由於精進努力而再次獲得是再得;或者是以字首增加詞義。證得是指通達。由於不退失而正確證得是圓滿證得。觸證是指獲得的觸證。現證是指獲得的現證。具足是指獲得的具足,應當如此理解。 "如是成就"是指以那種方式成就;意思是獲得那些欲等法而住立。以"受蘊"等說明了包括欲等在內的四蘊。"那些法"是指那四無色蘊;或者說是欲等三法。"修習"等是已說明的意思。在其他神足的解釋中也應以此方法理解意思。 到此為止說明了什麼?說明了四種比丘達到頂點的業處。一位比丘依靠欲;以欲作善法的慾望,在成就義利時,'我將生起出世間法,對我來說生起它沒有負擔',以欲為首要、以欲為重擔、以欲為前導而生起出世間法。一位依靠精進。一位依靠心,一位依靠慧。以慧成就義利時,'我將生起出世間法,對我來說生起它沒有負擔',以慧為首要、以慧為重擔、以慧為前導而生起出世間法。 如何?就像四位大臣之子希求高位而行動,一位依靠侍奉,一位依靠勇猛,一位依靠出身,一位依靠智慧。如何?其中第一位認為'在侍奉時不放逸,在成就義利時,我將獲得這個高位',因此依靠侍奉。第二位認為'雖然在侍奉時不放逸,但有些人在戰爭來臨時無法站立;國王的邊境必定會動亂;當動亂發生時,我將在戰車前線工作,取悅國王,獲得這個高位',因此依靠勇猛。第三位認為'即使有勇猛,有些人出身低賤;他們會檢查出身後給我這個高位',因此依靠出身。第四位認為'即使有高貴出身,有些人不善言辭;當需要智慧的事情發生時,我將獲得這個高位',因此依靠智慧。他們都依靠各自的力量獲得了高位。 其中,就像在侍奉時不放逸而獲得高位一樣,應當看到依靠欲,以欲作善法的慾望,在成就義利時,'我將生起出世間法,對我來說生起它沒有負擔',以欲為首要、以欲為重擔、以欲為前導而生起出世間法的人,如長老羅吒波羅(中部

2.293 ādayo) viya. So hi āyasmā chandaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Sūrabhāvena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ patto viya vīriyaṃ jeṭṭhakaṃ vīriyaṃ dhuraṃ vīriyaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, soṇatthero (mahāva. 243) viya. So hi āyasmā vīriyaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi.

Jātisampattiyā ṭhānantaraṃ patto viya cittaṃ jeṭṭhakaṃ cittaṃ dhuraṃ cittaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, sambhūtatthero viya. So hi āyasmā cittaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Mantaṃ avassāya ṭhānantarappatto viya vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ vīmaṃsaṃ dhuraṃ vīmaṃsaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, thero mogharājā viya. So hi āyasmā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi.

Ettha ca tayo chandasamādhipadhānasaṅkhārasaṅkhātā dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā pana sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Vīriyacittavīmaṃsasamādhipadhānasaṅkhārasaṅkhātāpi tayo dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā pana sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Ayaṃ tāva abhedato kathā.

Bhedato pana 『chando』 iddhi nāma. Chandadhurena bhāvitā cattāro khandhā chandiddhipādo nāma. Samādhi padhānasaṅkhāroti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena chandiddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Tattheva 『samādhi』 iddhi nāma. Samādhidhurena bhāvitā cattāro khandhā samādhiddhipādo nāma. Chando padhānasaṅkhāroti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena samādhiddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Tattheva 『padhānasaṅkhāro』 iddhi nāma. Padhānasaṅkhārabhāvitā cattāro khandhā padhānasaṅkhāriddhipādo nāma. Chando samādhīti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena padhānasaṅkhāriddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Tattheva 『vīriyaṃ』 iddhi nāma, 『cittaṃ』 iddhi nāma, 『vīmaṃsā』 iddhi nāma…pe… pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Ayaṃ bhedato kathā nāma.

Ettha pana abhinavaṃ natthi; gahitameva vibhūtadhātukaṃ kataṃ. Kathaṃ? Chando, samādhi, padhānasaṅkhāroti ime tayo dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Ime hi tayo dhammā ijjhamānā sampayuttakehi catūhi khandhehi saddhiṃyeva ijjhanti, na vinā. Sampayuttakā pana cattāro khandhā ijjhanakaṭṭhena iddhi nāma honti, patiṭṭhānaṭṭhena pādo nāma. 『Iddhī』ti vā 『iddhipādo』ti vā na aññassa kassaci adhivacanaṃ, sampayuttakānaṃ catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacanaṃ. Vīriyaṃ, cittaṃ, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhāroti tayo dhammā…pe… catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacanaṃ.

2.293 如此。彼確實以欲為重擔而生起出世間法。通過勇猛懇請國王而達到的,似乎是以勇猛為首要、以勇猛為重擔、以勇猛為前導而生起出世間法的應當被看作是尊者索那(《大毗婆沙》243)一樣。彼確實以勇猛為重擔而生起出世間法。 通過種姓的成就而達到的,似乎是以心為首要、以心為重擔、以心為前導而生起出世間法的應當被看作是尊者桑布哈一樣。彼確實以心為重擔而生起出世間法。通過智慧的運用而達到的,似乎是以思維為首要、以思維為重擔、以思維為前導而生起出世間法的應當被看作是尊者摩訶王一樣。彼確實以思維為重擔而生起出世間法。 在此,有三種欲定正勤所成就的法,神通也存在,神足也存在。其餘的則是與四蘊相應的神足。勇猛、心、思維、定正勤所成就的三種法,神通也存在,神足也存在。其餘的則是與四蘊相應的神足。這是從無差別的角度所說。 從差別的角度來看,「欲」是神通的名稱。通過欲的重擔所生起的四蘊被稱為欲神足。正勤的正念是指兩種法通過法蘊進入欲神足;也可以說是進入足中。在那裡「正勤」是神通的名稱。通過正勤的重擔所生起的四蘊被稱為正念神足。欲的正勤是指兩種法通過法蘊進入正念神足;也可以說是進入足中。在那裡「正勤」是神通的名稱。通過正勤所生起的四蘊被稱為正勤神足。欲與正念是指兩種法通過法蘊進入正勤神足;也可以說是進入足中。在那裡「勇猛」是神通的名稱,「心」是神通的名稱,「思維」是神通的名稱……也可以說是進入足中。 這是從差別的角度所說。 在此沒有新意;只是抓住了顯現的法。如何呢?欲、正念、正勤這三種法也確實是神足,其他的則是與四蘊相應的神足。這三種法與四種相應的蘊共同顯現,而不是單獨顯現。相應的四蘊因顯現而被稱為神通,因基礎而被稱為足。「神通」或「神足」並不是其他任何東西的名稱,而是與這四個相應的蘊的名稱。勇猛、心、思維、正念、正勤這三種法……是與這四個蘊的名稱。

Apica pubbabhāgo pubbabhāgo iddhipādo nāma; paṭilābho paṭilābho iddhi nāmāti veditabbo. Ayamattho upacārena vā vipassanāya vā dīpetabbo. Paṭhamajjhānaparikammañhi iddhipādo nāma, paṭhamajjhānaṃ iddhi nāma. Dutiyatatiyacatutthaākāsānañcāyatana, viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatananevasaññānāsaññāyatanaparikammaṃ iddhipādo nāma, nevasaññānāsaññāyatanaṃ iddhi nāma. Sotāpattimaggassa vipassanā iddhipādo nāma, sotāpattimaggo iddhi nāma. Sakadāgāmi, anāgāmi, arahattamaggassa vipassanā iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma. Paṭilābhenāpi dīpetuṃ vaṭṭatiyeva. Paṭhamajjhānañhi iddhipādo nāma, dutiyajjhānaṃ iddhi nāma; dutiyajjhānaṃ iddhipādo nāma, tatiyajjhānaṃ iddhi nāma…pe… anāgāmimaggo iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma.

Kenaṭṭhena iddhi? Kenaṭṭhena pādoti? Ijjhanakaṭṭheneva iddhi. Patiṭṭhānaṭṭheneva pādo. Evamidhāpi iddhīti vā pādoti vā na aññassa kassaci adhivacanaṃ, sampayuttakānaṃ catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacananti. Evaṃ vutte pana idamāhaṃsu – catunnaṃ khandhānameva adhivacanaṃ bhaveyya, yadi satthā parato uttaracūḷabhājanīyaṃ nāma na āhareyya. Uttaracūḷabhājanīye pana 『『chandoyeva chandiddhipādo, vīriyameva, cittameva, vīmaṃsāva vīmaṃsiddhipādo』』ti kathitaṃ. Keci pana 『『iddhi nāma anipphannā, iddhipādo nipphanno』』ti vadiṃsu. Tesaṃ vacanaṃ paṭikkhipitvā iddhīpi iddhipādopi 『nipphanno tilakkhaṇabbhāhato』ti sanniṭṭhānaṃ kataṃ. Iti imasmiṃ suttantabhājanīye lokiyalokuttaramissakā iddhipādā kathitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīyaṃ uttānatthameva. Nayā panettha gaṇetabbā. 『『Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvetī』』ti vuttaṭṭhānasmiñhi lokuttarāni cattāri nayasahassāni vibhattāni. Vīriyasamādhiādīsupi eseva nayo. Tathā uttaracūḷabhājanīye chandiddhipāde cattāri nayasahassāni vibhattāni, vīriyacittavīmaṃsiddhipāde cattāri cattārīti sabbānipi aṭṭhannaṃ catukkānaṃ vasena dvattiṃsa nayasahassāni vibhattāni. Evametaṃ nibbattitalokuttarānaṃyeva iddhipādānaṃ vasena dvattiṃsanayasahassappaṭimaṇḍitaṃ abhidhammabhājanīyaṃ kathitanti veditabbaṃ.

  3. Pañhāpucchakavaṇṇanā

Apica pubbabhāgo pubbabhāgo iddhipādo nāma; paṭilābho paṭilābho iddhi nāmāti veditabbo. Ayamattho upacārena vā vipassanāya vā dīpetabbo. Paṭhamajjhānaparikammañhi iddhipādo nāma, paṭhamajjhānaṃ iddhi nāma. Dutiyatatiyacatutthaākāsānañcāyatana, viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatananevasaññānāsaññāyatanaparikammaṃ iddhipādo nāma, nevasaññānāsaññāyatanaṃ iddhi nāma. Sotāpattimaggassa vipassanā iddhipādo nāma, sotāpattimaggo iddhi nāma. Sakadāgāmi, anāgāmi, arahattamaggassa vipassanā iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma. Paṭilābhenāpi dīpetuṃ vaṭṭatiyeva. Paṭhamajjhānañhi iddhipādo nāma, dutiyajjhānaṃ iddhi nāma; dutiyajjhānaṃ iddhipādo nāma, tatiyajjhānaṃ iddhi nāma…pe… anāgāmimaggo iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma。 「什麼是神通?」「什麼是足?」以成就的狀態為神通。以基礎的狀態為足。這樣在這裡的神通或足並不是其他任何東西的名稱,而是與這四個相應的蘊的名稱。因此,若是這樣說的話,便會說:四個蘊的名稱應當是這樣的,若是導師從外面不引入更高的器皿。對於更高的器皿而言,「欲即是欲神足,勇猛即是勇猛,心即是心,思維即是思維神足」如此說。有些人則說:「神通是未成就的,神足是已成就的。」對於他們的說法,反駁了神通與神足也「已成就,具有特徵的」這一結論。因此,在這個經典的部分中,世俗與出世間混合的神足被稱為。 經典部分的說明。 阿毗達摩部分的說明 阿毗達摩部分的內容是顯而易見的。在這裡應當計算的方法。「欲定正勤所成就的神足」在所說的地方,出世間的四種方法被劃分。勇猛、定等也是同樣的道理。同樣,在更高的器皿中,欲神足的四種方法被劃分,勇猛、心、思維的神足的四種方法也被劃分,所有這些都是以八種四重的方式劃分三十種方法。因此,這種因緣所生的出世間的神足應當被理解為以三十種方法所裝飾的阿毗達摩部分。 問答部分的說明。

  1. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva iddhipādānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbepete appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇā eva, na maggārammaṇā; sahajātahetuvasena pana maggahetukā, na maggādhipatino. Cattāro hi adhipatayo aññamaññaṃ garuṃ na karonti. Kasmā? Sayaṃ jeṭṭhakattā. Yathā hi samajātikā samavayā samathāmā samasippā cattāro rājaputtā attano attano jeṭṭhakatāya aññamaññassa apacitiṃ na karonti, evamimepi cattāro adhipatayo pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ jeṭṭhakadhammatāya aññamaññaṃ garuṃ na karontīti ekanteneva na maggādhipatino. Atītādīsu ekārammaṇabhāvepi na vattabbā. Nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇā nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāva iddhipādā kathitā. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā iddhipādā kathitā, abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ iddhipādavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Iddhipādavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Bojjhaṅgavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare bojjhaṅgavibhaṅge sattāti gaṇanaparicchedo. Bojjhaṅgāti bodhiyā bodhissa vā aṅgāti bojjhaṅgā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā esā dhammasāmaggī yāya lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhatīti katvā bodhīti vuccati, bujjhati kilesasantānaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikaroti, tassā dhammasāmaggīsaṅkhātāya bodhiyā aṅgātipi bojjhaṅgā, jhānaṅgamaggaṅgādīni viya. Yo panesa yathāvuttappakārāya etāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako bodhīti vuccati, tassa bodhissa aṅgātipi bojjhaṅgā, senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu aṭṭhakathācariyā – 『『bujjhanakassa puggalassa aṅgāti vā bojjhaṅgā』』ti.

Apica 『『bojjhaṅgāti kenaṭṭhena bojjhaṅgā? Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā, bujjhantīti bojjhaṅgā, anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, sambujjhantīti bojjhaṅgā』』ti iminā paṭisambhidānayenāpi bojjhaṅgattho veditabbo.

Satisambojjhaṅgotiādīsu pasattho sundaro ca bojjhaṅgo sambojjhaṅgo, satiyeva sambojjhaṅgo satisambojjhaṅgo. Tattha upaṭṭhānalakkhaṇo satisambojjhaṅgo, pavicayalakkhaṇo dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahalakkhaṇo vīriyasambojjhaṅgo, pharaṇalakkhaṇo pītisambojjhaṅgo, upasamalakkhaṇo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepalakkhaṇo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānalakkhaṇo upekkhāsambojjhaṅgo. Tesu 『『satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī』』ti (saṃ. ni.

在問答部分,根據巴利文的解釋,神足的善等性質應當被理解。在與對像相關的方面,這些都是以無量的涅槃為基礎而產生的,都是無量的對象,而不是道的對象;而是因緣所生的道的因,而不是道的支配者。四種主導力彼此之間並不相互輕視。為什麼?因為彼此都是長者。就像四位同族的王子,各自因其長者身份而不輕視彼此一樣,這四種主導力因各自的長者法則而不輕視彼此,因此完全不屬於道的支配者。在過去等的同一對象的狀態下也不應當被說。至於涅槃,由於其外在的法性,稱為外在的對象。因此在這問答部分中,出世間的神足被說明。確實,正等覺者在經典部分中說明了世俗與出世間混合的神足,而在阿毗達摩的問答部分中則僅說明了出世間的神足。因此,這個神足的劃分也是經過精心闡明的。 關於《消除迷惑》的劃分部分 神足的劃分說明已完成。 七覺支的劃分 經典部分的說明 現在在七覺支的劃分中,包含了「七」的計算部分。七覺支是指覺悟的支援。這裡的意思是——那種法的相應,因而在出世間的道的時刻產生的,依靠安住、努力、快樂、平靜、專注、觀察等的眾多法的反對者,稱為覺支,因而稱為覺悟。覺悟是指從煩惱的沉睡中覺醒,或是理解四個聖諦,或是證悟涅槃,這些都屬於覺支的法,像禪定、道等。若是以這樣的法的相應來覺悟的聖者,稱為覺悟者,覺支也屬於他,像軍隊、車隊等。因此,註釋師說:「覺者的支援即是覺支。」 此外,「覺支是什麼?」「因覺而生的稱為覺支,因覺而覺醒的稱為覺支,因覺而理解的稱為覺支,因覺而再覺的稱為覺支,因完全覺悟的稱為覺支。」通過這種分類法也應當理解覺支的意思。 「念覺支」及其他的覺支都是美好且顯著的,念覺支即是覺支,念覺支即是念覺支。在此,具備支援的特徵的念覺支,具備分析的特徵的法覺支,具備掌握的特徵的精進覺支,具備推動的特徵的快樂覺支,具備平靜的特徵的安寧覺支,具備不散亂的特徵的定覺支,具備反思的特徵的舍覺支。在這些中,「我說,僧眾,念是普遍的」這樣說。

5.234) vacanato sabbesaṃ bojjhaṅgānaṃ upakārakattā satisambojjhaṅgo paṭhamaṃ vutto. Tato paraṃ 『『so tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinatī』』tiādinā (ma. ni. 150) nayena evaṃ anukkameneva nikkhepapayojanaṃ pāḷiyaṃ āgatameva.

Kasmā panete satteva vuttā, anūnā anadhikāti? Līnuddhaccapaṭipakkhato sabbatthikato ca. Ettha hi tayo bojjhaṅgā līnassa paṭipakkhā, yathāha – 『『yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāyā』』ti (saṃ. ni. 5.234). Tayo uddhaccassa paṭipakkhā, yathāha – 『『yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāyā』』ti (saṃ. ni. 5.234). Eko panettha loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca sabbesu rājakiccesu, sabbabojjhaṅgesu icchitabbato sabbatthiko, yathāha – 『『satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī』』ti. 『『Sabbatthaka』』ntipi pāḷi. Dvinnampi sabbattha icchitabbanti attho. Evaṃ līnuddhaccapaṭipakkhato sabbatthikato ca satteva vuttāti veditabbā.

5.234) 由於所有覺支的輔助作用,念覺支首先被提及。隨後,「如是,正念的修行者以智慧分辨該法」這樣的說法,依照巴利文的順序逐漸引入了放棄的目的。 那麼,為什麼這些是以「確實」來表述,不多也不少呢?這是因為與沉迷相對立的,普遍的原因。在這裡,三種覺支是與沉迷相對立的,如所說:「在某個時候,僧眾,若心沉迷,正是此時,法覺支的培養是合時的,勇猛覺支的培養是合時的,快樂覺支的培養是合時的。」三種覺支是與動盪相對立的,如所說:「在某個時候,僧眾,若心動盪,正是此時,平靜覺支的培養是合時的,定覺支的培養是合時的,舍覺支的培養是合時的。」這裡有一個如鹽和香料般的普遍性,像所有的工作者在所有的國王事務中一樣,在所有的覺支中是應當被期望的,如所說:「我確實說,僧眾,念是普遍的。」巴利文中也有「普遍」的說法。兩者在所有的方面都是應當被期望的意思。因此,這樣的確是以沉迷相對立的,普遍的原因來表述的。

  1. Idāni nesaṃ ekasmiṃyevārammaṇe attano attano kiccavasena nānākaraṇaṃ dassetuṃ tattha katamo satisambojjhaṅgotiādi āraddhaṃ. Tattha idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Satimā hotīti paññāya paññavā, yasena yasavā, dhanena dhanavā viya satiyā satimā hoti, satisampannoti attho. Paramenāti uttamena; tañhi paramatthasaccassa nibbānassa ceva maggassa ca anulomato paramaṃ nāma hoti uttamaṃ seṭṭhaṃ. Satinepakkenāti nepakkaṃ vuccati paññā; satiyā ceva nepakkena cāti attho.

Kasmā pana imasmiṃ satibhājanīye paññā saṅgahitāti? Satiyā balavabhāvadīpanatthaṃ. Sati hi paññāya saddhimpi uppajjati vināpi, paññāya saddhiṃ uppajjamānā balavatī hoti, vinā uppajjamānā dubbalā. Tenassā balavabhāvadīpanatthaṃ paññā saṅgahitā. Yathā hi dvīsu disāsu dve rājamahāmattā tiṭṭheyyuṃ; tesu eko rājaputtaṃ gahetvā tiṭṭheyya, eko attano dhammatāya ekakova tesu rājaputtaṃ gahetvā ṭhito attanopi tejena rājaputtassapi tejena tejavā hoti; attano dhammatāya ṭhito na tena samatejo hoti; evameva rājaputtaṃ gahetvā ṭhitamahāmatto viya paññāya saddhiṃ uppannā sati, attano dhammatāya ṭhito viya vinā paññāya uppannā. Tattha yathā rājaputtaṃ gahetvā ṭhito attanopi tejena rājaputtassapi tejena tejavā hoti, evaṃ paññāya saddhiṃ uppannā sati balavatī hoti; yathā attano dhammatāya ṭhito na tena samatejo hoti, evaṃ vinā paññāya uppannā dubbalā hotīti balavabhāvadīpanatthaṃ paññā gahitāti.

Cirakatampīti attano vā parassa vā kāyena cirakataṃ vattaṃ vā kasiṇamaṇḍalaṃ vā kasiṇaparikammaṃ vā. Cirabhāsitampīti attanā vā parena vā vācāya cirabhāsitaṃ bahukampi, vattasīse ṭhatvā dhammakathaṃ vā kammaṭṭhānavinicchayaṃ vā, vimuttāyatanasīse vā ṭhatvā dhammakathameva. Saritā hotīti taṃ kāyaviññattiṃ vacīviññattiñca samuṭṭhāpetvā pavattaṃ arūpadhammakoṭṭhāsaṃ 『evaṃ uppajjitvā evaṃ niruddho』ti saritā hoti. Anussaritāti punappunaṃ saritā. Ayaṃ vuccati satisambojjhaṅgoti ayaṃ evaṃ uppannā sesabojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā sati satisambojjhaṅgo nāma kathīyati.

So tathā sato viharantoti so bhikkhu tenākārena uppannāya satiyā sato hutvā viharanto. Taṃ dhammanti taṃ cirakataṃ cirabhāsitaṃ heṭṭhā vuttappakāraṃ dhammaṃ. Paññāya pavicinatīti paññāya 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti pavicinati. Pavicaratīti 『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』ti tattha paññaṃ carāpento pavicarati. Parivīmaṃsaṃ āpajjatīti olokanaṃ gavesanaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccatīti idaṃ vuttappakāraṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpakaṃ vipassanāñāṇaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo nāma vuccati.

Tassa taṃ dhammanti tassa bhikkhuno taṃ heṭṭhā vuttappakāraṃ dhammaṃ. Āraddhaṃ hotīti paripuṇṇaṃ hoti paggahitaṃ. Asallīnanti āraddhattāyeva asallīnaṃ. Ayaṃ vuccatīti idaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpakaṃ vipassanāsampayuttaṃ vīriyaṃ vīriyasambojjhaṅgo nāma vuccati.

Nirāmisāti kāmāmisalokāmisavaṭṭāmisānaṃ abhāvena nirāmisā parisuddhā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā pīti pītisambojjhaṅgo nāma vuccati.

現在爲了顯示它們在同一對像上各自作用的差異,開始說"其中什麼是念覺支"等。在此,"在此比丘"是指在此教法中的比丘。"具念"是指具有念,如具有智慧、具有名聲、具有財富一樣,意思是具足念。"最上"是指最高的;因為它與第一義諦的涅槃和道路相應,所以稱為最上、最高、最勝。"念與智慧"中,智慧被稱為聰明;意思是具有念和智慧。 為什麼在這唸的分別中包括了智慧?爲了顯示唸的強大。念有時與智慧一起生起,有時單獨生起,與智慧一起生起時更強大,單獨生起時較弱。因此爲了顯示它的強大而包括了智慧。就像兩個方向站著兩位大臣;其中一位抱著王子站著,另一位獨自站著,抱著王子站著的人因自己的威嚴和王子的威嚴而更有威嚴;獨自站著的人則不如他有威嚴。同樣,與智慧一起生起的念就像抱著王子站著的大臣,單獨生起的念就像獨自站著的人。其中,就像抱著王子站著的人因自己和王子的威嚴而更有威嚴,同樣與智慧一起生起的念更強大;就像獨自站著的人不如他有威嚴,同樣單獨生起的念較弱。因此爲了顯示強大而包括了智慧。 "長時所作"是指自己或他人身體長時所作的行為或遍處圓相或遍處準備。"長時所說"是指自己或他人口中長時所說的很多內容,或者站在行為的頂點說法或決定業處,或者站在解脫處的頂點說法。"能憶念"是指能憶念那身表和語表所引起的無色法部分'如是生起如是滅去'。"能隨念"是指反覆憶念。"這被稱爲念覺支"是指這樣生起的、能引發其他覺支的、與觀智相應的念被稱爲念覺支。 "他如是具念而住"是指那比丘以那種方式生起的念而具念而住。"那法"是指那長時所作長時所說的前面所說的法。"以慧觀察"是指以慧觀察'無常、苦、無我'。"思維"是指在那裡運用智慧思維'無常、苦、無我'。"詳細考察"是指進行觀察、探索。"這被稱為"是指這種前面所說的能引發覺支的觀智被稱為擇法覺支。 "他對那法"是指那比丘對那前面所說的法。"精進"是指圓滿、提起。"不懈怠"是因為精進而不懈怠。"這被稱為"是指這種能引發覺支的與觀智相應的精進被稱為精進覺支。 "無染"是指因為沒有欲染、世間染、輪迴染而無染、清凈。"這被稱為"是指這種能引發覺支的與觀智相應的喜被稱為喜覺支。

Pītimanassāti pītisampayuttacittassa. Kāyopi passambhatīti khandhattayasaṅkhāto nāmakāyo kilesadarathapaṭippassaddhiyā passambhati. Cittampīti viññāṇakkhandhopi tatheva passambhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā passaddhi passaddhisambojjhaṅgo nāma vuccati.

Passaddhakāyassa sukhinoti passaddhakāyatāya uppannasukhena sukhitassa. Samādhiyatīti sammā ādhiyati, niccalaṃ hutvā ārammaṇe ṭhapīyati, appanāppattaṃ viya hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā cittekaggatā samādhisambojjhaṅgo nāma vuccati.

Tathā samāhitanti tena appanāppattena viya samādhinā samāhitaṃ. Sādhukaṃ ajjhupekkhitā hotīti suṭṭhu ajjhupekkhitā hoti; tesaṃ dhammānaṃ pahānavaḍḍhane abyāvaṭo hutvā ajjhupekkhati. Ayaṃvuccatīti ayaṃ channaṃ bojjhaṅgānaṃ anosakkanaanativattanabhāvasādhako majjhattākāro upekkhāsambojjhaṅgo nāma vuccati.

Ettāvatā kiṃ kathitaṃ nāma hoti? Apubbaṃ acarimaṃ ekacittakkhaṇe nānārasalakkhaṇā pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgā kathitā hontīti.

Paṭhamo nayo.

468-

Pītimanassāti pītisampayuttacittassa. Kāyopi passambhatīti khandhattayasaṅkhāto nāmakāyo kilesadarathapaṭippassaddhiyā passambhati. Cittampīti viññāṇakkhandhopi tatheva passambhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā passaddhi passaddhisambojjhaṅgo nāma vuccati. "喜悅者的"是指與喜相應的心。"身也輕安"是指由三蘊組成的名身因煩惱熱惱的平息而輕安。"心也"是指識蘊也同樣輕安。"這被稱為"是指這種能引發覺支的與觀智相應的輕安被稱為輕安覺支。 Passaddhakāyassa sukhinoti passaddhakāyatāya uppannasukhena sukhitassa. Samādhiyatīti sammā ādhiyati, niccalaṃ hutvā ārammaṇe ṭhapīyati, appanāppattaṃ viya hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā cittekaggatā samādhisambojjhaṅgo nāma vuccati. "輕安身而樂"是指因身輕安而生起快樂的人。"定"是指正確地安住,不動搖地安住于所緣,如同達到安止定。"這被稱為"是指這種能引發覺支的與觀智相應的心一境性被稱為定覺支。 Tathā samāhitanti tena appanāppattena viya samādhinā samāhitaṃ. Sādhukaṃ ajjhupekkhitā hotīti suṭṭhu ajjhupekkhitā hoti; tesaṃ dhammānaṃ pahānavaḍḍhane abyāvaṭo hutvā ajjhupekkhati. Ayaṃvuccatīti ayaṃ channaṃ bojjhaṅgānaṃ anosakkanaanativattanabhāvasādhako majjhattākāro upekkhāsambojjhaṅgo nāma vuccati. "如是入定"是指以那種如同達到安止定的定而入定。"善於觀察"是指很好地觀察;對那些法的斷除和增長保持中立而觀察。"這被稱為"是指這種能成就六覺支不退不過的中立狀態被稱為舍覺支。 Ettāvatā kiṃ kathitaṃ nāma hoti? Apubbaṃ acarimaṃ ekacittakkhaṇe nānārasalakkhaṇā pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgā kathitā hontīti. 到此為止說明了什麼?說明了在一心剎那中不先不后具有不同味道特徵的前分觀智覺支。 Paṭhamo nayo. 第一種方法。

  1. Idāni yena pariyāyena satta bojjhaṅgā cuddasa honti, tassa pakāsanatthaṃ dutiyanayaṃ dassento puna satta bojjhaṅgātiādimāha. Tatrāyaṃ anupubbapadavaṇṇanā – ajjhattaṃ dhammesu satīti ajjhattikasaṅkhāre pariggaṇhantassa uppannā sati. Bahiddhā dhammesu satīti bahiddhāsaṅkhāre pariggaṇhantassa uppannā sati. Yadapīti yāpi. Tadapīti sāpi. Abhiññāyāti abhiññeyyadhamme abhijānanatthāya. Sambodhāyāti sambodhi vuccati maggo, maggatthāyāti attho. Nibbānāyāti vānaṃ vuccati taṇhā; sā tattha natthīti nibbānaṃ, tadatthāya, asaṅkhatāya amatadhātuyā sacchikiriyatthāya saṃvattatīti attho. Dhammavicayasambojjhaṅgepi eseva nayo.

Kāyikaṃ vīriyanti caṅkamaṃ adhiṭṭhahantassa uppannavīriyaṃ. Cetasikaṃ vīriyanti 『『na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī』』ti evaṃ kāyapayogaṃ vinā uppannavīriyaṃ. Kāyapassaddhīti tiṇṇaṃ khandhānaṃ darathapassaddhi. Cittapassaddhīti viññāṇakkhandhassa darathapassaddhi. Upekkhāsambojjhaṅge satisambojjhaṅgasadisova vinicchayo. Imasmiṃ naye satta bojjhaṅgā lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Porāṇakattherā pana 『ettakena pākaṭaṃ na hotī』ti vibhajitvā dassesuṃ. Etesu hi ajjhattadhammesu sati pavicayo upekkhāti ime tayo attano khandhārammaṇattā lokiyāva honti. Tathā maggaṃ appattaṃ kāyikavīriyaṃ. Avitakkaavicārā pana pītisamādhiyo lokuttarā honti. Sesā lokiyalokuttaramissakāti.

Tattha ajjhattaṃ tāva dhammesu satipavicayaupekkhā ajjhattārammaṇā, lokuttarā pana bahiddhārammaṇāti tesaṃ lokuttarabhāvo mā yujjittha. Caṅkamappayogena nibbattavīriyampi lokiyanti vadanto na kilamati. Avitakkaavicārā pana pītisamādhiyo kadā lokuttarā hontīti? Kāmāvacare tāva pītisambojjhaṅgo labbhati, avitakkaavicārā pīti na labbhati. Rūpāvacare avitakkaavicārā pīti labbhati, pītisambojjhaṅgo pana na labbhati. Arūpāvacare sabbena sabbaṃ na labbhati. Ettha pana alabbhamānakaṃ upādāya labbhamānakāpi paṭikkhittā. Evamayaṃ avitakkaavicāro pītisambojjhaṅgo kāmāvacaratopi nikkhanto rūpāvacaratopi arūpāvacaratopīti nibbattitalokuttaro yevāti kathito.

Tathā kāmāvacare samādhisambojjhaṅgo labbhati, avitakkaavicāro pana samādhi na labbhati. Rūpāvacaraarūpāvacaresu avitakkaavicāro samādhi labbhati, samādhisambojjhaṅgo pana na labbhati. Ettha pana alabbhamānakaṃ upādāya labbhamānakopi paṭikkhitto. Evamayaṃ avitakkaavicāro samādhi kāmāvacaratopi nikkhanto rūpāvacaratopi arūpāvacaratopīti nibbattitalokuttaro yevāti kathito.

Apica lokiyaṃ gahetvā lokuttaro kātabbo; lokuttaraṃ gahetvā lokiyo kātabbo. Ajjhattadhammesu hi satipavicayaupekkhānaṃ lokuttarabhāvanākālopi atthi. Tatridaṃ suttaṃ – 『『ajjhattavimokkhaṃ khvāhaṃ, āvuso, sabbupādānakkhayaṃ vadāmi; evamassime āsavā nānusentī』』ti (saṃ. ni.

現在爲了說明七覺支如何成為十四種,展示第二種方法,再次說"七覺支"等。這裡是對每個詞的逐一解釋 - "內法中的念"是指觀察內在諸行而生起的念。"外法中的念"是指觀察外在諸行而生起的念。"凡是"即是"任何"。"那也"即是"那個也"。"爲了證知"是爲了證知應當證知的法。"爲了覺悟"中覺悟是指道,意思是爲了道。"爲了涅槃"中,渴愛被稱為結縛,那裡沒有渴愛所以稱為涅槃,爲了那個,意思是爲了證悟無為的不死界。對於擇法覺支也是同樣的方法。 "身體的精進"是指決意經行時生起的精進。"心理的精進"是指"在我的心未從諸漏中解脫之前,我不會打破這個跏趺坐"這樣不依靠身體活動而生起的精進。"身輕安"是指三蘊的熱惱平息。"心輕安"是指識蘊的熱惱平息。對於舍覺支,判斷方法與念覺支相同。在這種方法中,七覺支被說為世間與出世間混合。 然而古代長老們認為"這樣還不夠明顯",所以進行了分析說明。其中,內法中的念、擇法、舍這三種因為以自己的蘊為所緣而只是世間的。同樣,未達到道的身體精進也是。但無尋無伺的喜和定是出世間的。其餘的是世間與出世間混合的。 其中,首先內法中的念、擇法、舍是內所緣,而出世間的是外所緣,所以它們的出世間性可能不合適。說經行產生的精進是世間的也不會感到疲倦。但無尋無伺的喜和定何時是出世間的呢?在欲界中有喜覺支,但沒有無尋無伺的喜。在色界中有無尋無伺的喜,但沒有喜覺支。在無色界中完全沒有。這裡以不存在的為基礎否定了存在的。這樣,這無尋無伺的喜覺支超越了欲界、色界和無色界,所以被說為只是出世間的。 同樣,在欲界中有定覺支,但沒有無尋無伺的定。在色界和無色界中有無尋無伺的定,但沒有定覺支。這裡以不存在的為基礎否定了存在的。這樣,這無尋無伺的定超越了欲界、色界和無色界,所以被說為只是出世間的。 此外,應當以世間來理解出世間;應當以出世間來理解世間。因為內法中的念、擇法、舍也有出世間修習的時候。這裡有這樣的經文:"朋友們,我說內解脫是一切執取的滅盡;這樣我的諸漏就不會潛伏。"

2.32 thokaṃ visadisaṃ) iminā suttena lokuttarā honti. Yadā pana caṅkamapayogena nibbatte kāyikavīriye anupasanteyeva vipassanā maggena ghaṭīyati, tadā taṃ lokuttaraṃ hoti. Ye pana therā 『『kasiṇajjhāne, ānāpānajjhāne, brahmavihārajjhāne ca bojjhaṅgo uddharanto na vāretabbo』』ti vadanti, tesaṃ vāde avitakkaavicārā pītisamādhisambojjhaṅgā lokiyā hontīti.

Dutiyo nayo.

470-471. Idāni bojjhaṅgānaṃ bhāvanāvasena pavattaṃ tatiyanayaṃ dassento puna satta bojjhaṅgātiādimāha. Tatthāpi ayaṃ anupubbapadavaṇṇanā – bhāvetīti vaḍḍheti; attano santāne punappunaṃ janeti abhinibbatteti. Vivekanissitanti viveke nissitaṃ. Vivekoti vivittatā. So cāyaṃ tadaṅgaviveko, vikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇavivekoti pañcavidho. Tattha tadaṅgaviveko nāma vipassanā. Vikkhambhanaviveko nāma aṭṭha samāpattiyo. Samucchedaviveko nāma maggo. Paṭippassaddhiviveko nāma phalaṃ. Nissaraṇaviveko nāma sabbanimittanissaṭaṃ nibbānaṃ. Evametasmiṃ pañcavidhe viveke nissitaṃ vivekanissitanti tadaṅgavivekanissitaṃ samucchedavivekanissitaṃ nissaraṇavivekanissitañca satisambojjhaṅgaṃ bhāvetīti ayamattho veditabbo.

Tathā hi ayaṃ satisambojjhaṅgabhāvanānuyogamanuyutto yogī vipassanākkhaṇe kiccato tadaṅgavivekanissitaṃ, ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitaṃ, maggakāle pana kiccato samucchedavivekanissitaṃ, ārammaṇato nissaraṇavivekanissitaṃ, satisambojjhaṅgaṃ bhāveti. Pañcavivekanissitampīti eke. Te hi na kevalaṃ balavavipassanāmaggaphalakkhaṇesu eva bojjhaṅgaṃ uddharanti, vipassanāpādakakasiṇajjhānaānāpānāsubhabrahmavihārajjhānesupi uddharanti, na ca paṭisiddhā aṭṭhakathācariyehi . Tasmā tesaṃ matena etesaṃ jhānānaṃ pavattikkhaṇe kiccato eva vikkhambhanavivekanissitaṃ. Yathā ca vipassanākkhaṇe 『『ajjhāsayato nissaraṇavivekanissita』』nti vuttaṃ, evaṃ 『『paṭippassaddhivivekanissitampi bhāvetī』』ti vattuṃ vaṭṭati. Esa nayo virāganissitādīsu. Vivekatthā eva hi virāgādayo.

Kevalañcettha vossaggo duvidho – pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo cāti. Tattha 『pariccāgavossaggo』ti vipassanākkhaṇe ca tadaṅgavasena maggakkhaṇe ca samucchedavasena kilesappahānaṃ. 『Pakkhandanavossaggo』ti vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe pana ārammaṇakaraṇena nibbānapakkhandanaṃ. Tadubhayampi imasmiṃ lokiyalokuttaramissake atthavaṇṇanānaye vaṭṭati. Tathā hi ayaṃ sati sambojjhaṅgo yathāvuttena pakārena kilese pariccajati, nibbānañca pakkhandati.

Vossaggapariṇāminti iminā pana sakalena vacanena vossaggatthaṃ pariṇamantaṃ pariṇatañca, paripaccantaṃ paripakkañcāti idaṃ vuttaṃ hoti. Ayañhi bojjhaṅgabhāvanamanuyutto bhikkhu yathā satisambojjhaṅgo kilesapariccāgavossaggatthaṃ nibbānapakkhandanavossaggatthañca paripaccati, yathā ca paripakko hoti, tathā naṃ bhāvetīti. Esa nayo sesabojjhaṅgesupi. Imasmimpi naye lokiyalokuttaramissakā bojjhaṅgā kathitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

2.32 有一點明確) 通過這一教義,他們成為出世間的。當通過經行的方式生起身體的精進時,專注的智慧通過道的連線而顯現,那時它就成為出世間的。那些長老們說:「在色界禪定、出入息禪定、梵住禪定中,覺支的生起是不可阻止的」,他們的觀點是無尋無伺的喜和定覺支是世間的。 第二種方法。 470-471. 現在爲了說明覺支的修習所引發的第三種方法,再次說「七覺支」等。這裡是對每個詞的逐一解釋 - 「修習」是指增長;不斷地從自身的傳承中生起、再生。與離別相關的"是指依靠離別。"離別"是指獨處。這裡有五種離別:部分離別、抑制離別、斷滅離別、安寧離別、解脫離別。部分離別是指觀智。抑制離別是指八種定。斷滅離別是指道路。安寧離別是指果。解脫離別是指完全脫離一切相的涅槃。這樣,在這五種離別中,與離別相關的、與觀智相應的覺支被稱為部分離別、斷滅離別、解脫離別的覺支。 因此,這位修行者在觀智的時刻,因其職責而修習部分離別,因其內心的緣故而修習解脫離別,而在道的時刻則因其職責而修習斷滅離別,因其所緣而修習解脫離別,修習覺支。與五種離別相關的被稱為某些人。他們不僅在強大的觀智道的特徵中生起覺支,還在觀智的基礎上、色界禪定、出入息、善法的梵住禪定中生起,而並非被已知的註釋師所禁止。因此根據他們的觀點,在這些禪定的生起時,因其職責而生起的抑制離別。正如在觀智的時刻說「因其內心的緣故而修習解脫離別」,同樣也可以說「也修習安寧離別」。這種方法適用於無慾、無嗔等。 在這裡,放棄是有兩種的 - 放棄的放棄和追求的放棄。在這裡,「放棄的放棄」是指在觀智的時刻和部分的生起時通過道路的生起來放棄煩惱。「追求的放棄」是指在觀智的時刻由此而生起,在道路的時刻則是通過所緣的生起來追求涅槃。兩者在這世間與出世間的意義上是相互關聯的。正如這覺支以所述的方式放棄煩惱,也追求涅槃。 「放棄的轉變」是指通過整體的言辭來說明放棄的轉變、轉變的過程和成熟的過程。因為這位與覺支修習相應的比丘,正如覺支為放棄煩惱而存在,也為追求涅槃而存在,正如他成熟一樣,他也修習。其他覺支也是如此。在這個方法中,世間與出世間的覺支被討論。 經文的解釋。 阿毗達摩的解釋。

  1. Abhidhammabhājanīye sattapi bojjhaṅge ekato pucchitvā vissajjanassa ca pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjanassa ca vasena dve nayā. Tesaṃ atthavaṇṇanā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā.

Upekkhāsambojjhaṅganiddese pana upekkhanavasena upekkhā. Upekkhanākāro upekkhanā. Upekkhitabbayutte samappavatte dhamme ikkhati, na codetīti upekkhā. Puggalaṃ upekkhāpetīti upekkhanā . Bojjhaṅgabhāvappattiyā lokiyaupekkhanāya adhikā upekkhanā ajjhupekkhanā. Abyāpārāpajjanena majjhattabhāvo majjhattatā. Sā pana cittassa, na sattassāti dīpetuṃ majjhattatā cittassāti vuttanti. Ayamettha anupubbapadavaṇṇanā.

Nayā panettha gaṇetabbā – sattannampi hi bojjhaṅgānaṃ ekato pucchitvā vissajjane ekekamagge nayasahassaṃ nayasahassanti cattāri nayasahassāni vibhattāni. Pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjane ekekabojjhaṅgavasena cattāri cattārīti satta catukkā aṭṭhavīsati. Tāni purimehi catūhi saddhiṃ dvattiṃsāti sabbānipi abhidhammabhājanīye dvattiṃsa nayasahassāni vibhattāni kusalāneva. Yasmā pana phalakkhaṇepi bojjhaṅgā labbhanti, kusalahetukāni ca sāmaññaphalāni, tasmā tesupi bojjhaṅgadassanatthaṃ kusalaniddesapubbaṅgamāya eva tantiyā vipākanayo āraddho. Sopi ekato pucchitvā vissajjanassa ca, pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjanassa ca vasena duvidho hoti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Vipāke pana kusalato tiguṇā nayā kātabbāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva bojjhaṅgānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbepete appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇā eva, na maggārammaṇā. Sahajātahetuvasena panettha kusalā maggahetukā, vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatino, chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbā maggādhipatinoti, phalakālepi na vattabbā eva.

Atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbā, nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇā nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchakepi nibbattitalokuttarāva bojjhaṅgā kathitā . Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasseva paṭhamanayasmiṃ lokiyā, dutiyatatiyesu lokiyalokuttaramissakā bojjhaṅgā kathitā. Abhidhammabhājanīyassa pana catūsupi nayesu imasmiñca pañhāpucchake lokuttarāyevāti evamayaṃ bojjhaṅgavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Bojjhaṅgavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Maggaṅgavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare maggavibhaṅge ariyo aṭṭhaṅgiko maggotiādi sabbaṃ saccavibhaṅge dukkhanirodhagāminīpaṭipadāniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Bhāvanāvasena pāṭiyekkaṃ dassite dutiyanayepi sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitantiādi sabbaṃ bojjhaṅgavibhaṅge vuttanayeneva veditabbaṃ. Evamidaṃ dvinnampi nayānaṃ vasena suttantabhājanīyaṃ lokiyalokuttaramissakameva kathitaṃ.

  4. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

在阿毗達摩的解釋中,七覺支有兩種方法:一起問答和分別問答。這些的意義解釋應當按照前面所說的方法來理解。 在舍覺支的定義中,舍是以舍的方式。舍的狀態是舍。舍是觀察適合舍的平等運作的法,不催促。使人舍是舍的狀態。因為達到覺支的狀態,世間舍的狀態更高的舍的狀態是深舍。以不干預而達到中立狀態是中立性。但這是心的,不是有情的,爲了說明這一點而說"心的中立性"。這是對每個詞的逐一解釋。 這裡應當計算的方法是 - 對七覺支一起問答時,在每一道中有一千種方法,共四千種方法被分析。分別問答時,對每一覺支有四種,七個四組共二十八。這些加上前面的四種,共三十二,所以在阿毗達摩的解釋中共分析了三十二千種善的方法。因為在果的時刻也有覺支,沙門果是善因的,所以爲了在這些中也顯示覺支,以善的說明為首而開始了異熟的方法。這也分為一起問答和分別問答兩種。其餘的應當按照前面所說的方法來理解。但在異熟中,應當做善的三倍的方法。 阿毗達摩的解釋。 問答的解釋 在問答中,應當根據巴利文來理解覺支的善等性質。在所緣三法中,所有這些都是以無量的涅槃為所緣而生起的,都是無量所緣,不是道所緣。但這裡因為俱生因,善的是道因,以精進或觀察為主導時在修道時是道主導,以欲或心為主導的修道不能說是道主導,在果時也不能說。 在過去等的同一所緣的狀態下也不應當說,但因為涅槃是外在法,所以稱為外所緣。這樣在這問答中也只說明瞭出世間的覺支。確實,正等覺者在經典部分的第一種方法中說明了世間的,在第二第三種方法中說明了世間出世間混合的覺支。但在阿毗達摩的解釋的四種方法中和這問答中只說明瞭出世間的。這樣這覺支的劃分也是經過三種方式精心闡明的。 關於《消除迷惑》的劃分部分 覺支的劃分說明已完成。 道支的劃分 經典部分的解釋 現在在隨後的道的劃分中,"八支聖道"等一切應當按照諦的劃分中苦滅道諦的說明來理解。在以修習方式分別顯示的第二種方法中,"修習正見,依止於遠離"等一切也應當按照覺支的劃分中所說的方法來理解。這樣,這經典部分通過兩種方法說明了世間出世間混合的。 阿毗達摩的解釋

  1. Abhidhammabhājanīye 『ariyo』ti avatvā aṭṭhaṅgiko maggoti vuttaṃ. Evaṃ avuttepi ayaṃ ariyo eva. Yathā hi muddhābhisittassa rañño muddhābhisittāya deviyā kucchismiṃ jāto putto rājaputtoti avuttepi rājaputtoyeva hoti, evamayampi ariyoti avuttepi ariyo evāti veditabbo. Sesamidhāpi saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbaṃ.

  2. Pañcaṅgikavārepi aṭṭhaṅgikoti avuttepi aṭṭhaṅgiko eva veditabbo. Lokuttaramaggo hi pañcaṅgiko nāma natthi. Ayamettha ācariyānaṃ samānatthakathā. Vitaṇḍavādī panāha – 『『lokuttaramaggo aṭṭhaṅgiko nāma natthi, pañcaṅgikoyeva hotī』』ti. So 『『suttaṃ āharāhī』』ti vutto addhā aññaṃ apassanto imaṃ mahāsaḷāyatanato suttappadesaṃ āharissati 『『yā tathābhūtassa diṭṭhi, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Yo tathābhūtassa saṅkappo, vāyāmo, sati, yo tathābhūtassa samādhi, svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti.

Tato 『『etassa anantaraṃ suttapadaṃ āharā』』ti vattabbo. Sace āharati iccetaṃ kusalaṃ, no ce āharati sayaṃ āharitvā 『『evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī』』ti (ma. ni.

在阿毗達摩的解釋中,沒有說"聖",而是說"八支道"。即使沒有這樣說,這也是聖的。就像已受灌頂的國王與已受灌頂的王后所生的兒子,即使不說"王子",也確實是王子一樣,這即使不說"聖",也應當理解為確實是聖的。其餘的在這裡也應當按照諦的劃分中所說的方法來理解。 在五支的部分中,即使沒有說"八支",也應當理解為確實是八支。因為沒有所謂的五支出世間道。這是諸阿阇黎的一致註釋。但詭辯論者說:"沒有所謂的八支出世間道,只有五支。"他被要求"拿出經文來",確實看不到其他的,就會從大六處經中拿出這段經文:"如實者的見,那是他的正見。如實者的思惟、精進、念,如實者的定,那是他的正定。在此之前,他的身業、語業、命已經很清凈。" 然後應當對他說"拿出這段經文的下一句來"。如果他拿出來那就好,如果他拿不出來,就應當自己拿出來:"這樣他的這八支聖道達到修習圓滿。"

3.431) 『『iminā te satthusāsanena vādo bhinno; lokuttaramaggo pañcaṅgiko nāma natthi, aṭṭhaṅgikova hotī』』ti vattabbo.

Imāni pana tīṇi aṅgāni pubbe parisuddhāni vattanti, lokuttaramaggakkhaṇe parisuddhatarāni honti. Atha 『pañcaṅgiko maggo』ti idaṃ kimatthaṃ gahitanti? Atirekakiccadassanatthaṃ. Yasmiñhi samaye micchāvācaṃ pajahati, sammāvācaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammākammantasammāājīvā natthi. Imāni pañcakārāpakaṅgāneva micchāvācaṃ pajahanti; sammāvācā pana sayaṃ virativasena pūreti. Yasmiṃ samaye micchākammantaṃ pajahati, sammākammantaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammāvācāsammāājīvā natthi. Imāni pañca kārāpakaṅgāneva micchākammantaṃ pajahanti; sammākammanto pana sayaṃ virativasena pūreti. Yasmiṃ samaye micchāājīvaṃ pajahati, sammāājīvaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammāvācāsammākammantā natthi. Imāni pañca kārāpakaṅgāneva micchāājīvaṃ pajahanti; sammāājīvo pana sayaṃ virativasena pūreti. Imaṃ etesaṃ pañcannaṃ kārāpakaṅgānaṃ kiccātirekataṃ dassetuṃ pañcaṅgiko maggoti gahitaṃ. Lokuttaramaggo pana aṭṭhaṅgikova hoti, pañcaṅgiko nāma natthi.

『『Yadi sammāvācādīhi saddhiṃ aṭṭhaṅgikoti vadatha, catasso sammāvācācetanā, tisso sammākammantacetanā, satta sammāājīvacetanāti imamhā cetanābahuttā kathaṃ muccissatha? Tasmā pañcaṅgikova lokuttaramaggo』』ti. 『『Cetanābahuttā ca pamuccissāma; aṭṭhaṅgikova lokuttaramaggoti ca vakkhāma』』. 『『Tvaṃ tāva mahācattārīsakabhāṇako hosi, na hosī』』ti pucchitabbo. Sace 『『na homī』』ti vadati, 『『tvaṃ abhāṇakattā na jānāsī』』ti vattabbo. Sace 『『bhāṇakosmī』』ti vadati, 『『suttaṃ āharā』』ti vattabbo. Sace suttaṃ āharati iccetaṃ kusalaṃ, no ce āharati sayaṃ uparipaṇṇāsato āharitabbaṃ –

『『Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Sammāvācaṃpahaṃ, bhikkhave, dvāyaṃ vadāmi – atthi, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā; atthi, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā.

『『Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā.

『『Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā…pe….

『『Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Sammākammantaṃpahaṃ, bhikkhave, dvayaṃ vadāmi…pe… upadhivepakko.

『『Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaro…pe….

『『Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Sammāājīvaṃpahaṃ, bhikkhave, dvāyaṃ vadāmi…pe… upadhivepakko.

『『Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato micchāājīvā ārati virati paṭivirati veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo』』ti (ma. ni.

3.431) 「通過這個,你的老師的教導被打破; 出世間的道沒有五支, 只有八支。」這樣說。 這三種支在之前是清凈的, 在出世間道的時刻更加清凈。那麼「五支道」這句話有什麼意義呢? 是爲了顯示過分的責任。在那個時候,如果放棄錯誤的言辭, 充實正確的言辭, 在那個時候就沒有正確的身業和正確的生活。在這五種支中, 僅僅放棄錯誤的言辭; 而正確的言辭則是自然而然地充實。在那個時候,如果放棄錯誤的身業, 充實正確的身業, 在那個時候就沒有正確的言辭和正確的生活。在這五種支中, 僅僅放棄錯誤的身業; 而正確的身業則是自然而然地充實。在那個時候,如果放棄錯誤的生活, 充實正確的生活, 在那個時候就沒有正確的言辭和正確的身業。在這五種支中, 僅僅放棄錯誤的生活; 而正確的生活則是自然而然地充實。爲了顯示這五種支的責任過分, 因此稱為五支道。出世間的道則是八支, 不是五支。 「如果你說與正確的言辭等一起是八支, 四種正確的言辭意圖, 三種正確的身業意圖, 七種正確的生活意圖, 從這些意圖的多樣性中, 你們將如何解脫? 所以出世間道是五支。」 「我們將從意圖的多樣性中解脫; 也說出世間道是八支。」 「你是偉大的四十位講師, 還是不是?」 應該問。如果他說「我不是」, 就應說「因為你沒有說, 所以你不知道。」 如果他說「我是講師」, 就應說「請拿出經典來。」 如果他拿出經典來, 那就是善的; 如果不拿出, 就應從上面的經典中拿出。 「什麼是, 比丘們, 正確的言辭? 我說有兩個正確的言辭 - 有, 比丘們, 有帶有雜染的正確言辭, 有清凈的正確言辭。 「什麼是, 比丘們, 帶有雜染的正確言辭? 我說有五種 - 放棄謊言, 放棄惡口, 放棄粗言, 放棄閑聊 - 這就是, 比丘們, 帶有雜染的正確言辭。 「什麼是, 比丘們, 清凈的正確言辭? 那是, 比丘們, 與正念、正定相應的, 通過四種言辭的惡行, 對於有情的心, 通過正道的修習, 放棄厭惡、放棄離欲、放棄怨恨 - 這就是, 比丘們, 清凈的正確言辭……等等。 「什麼是, 比丘們, 正確的身業? 我說有兩個 - ……等等,帶有雜染。 「什麼是, 比丘們, 正確的身業, 清凈的出世間道……等等。 「什麼是, 比丘們, 正確的生活? 我說有兩個 - ……等等,帶有雜染。 「什麼是, 比丘們, 正確的生活, 清凈的出世間道? 那是, 比丘們, 與正念、正定相應的, 通過錯誤的生活的修習, 放棄厭惡、放棄離欲、放棄怨恨 - 這就是, 比丘們, 正確的生活, 清凈的出世間道。」

3.138 ādayo).

Evamettha catūhi vacīduccaritehi, tīhi kāyaduccaritehi, micchājīvato cāti ekekāva virati ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgāti vuttā. 『『Kuto ettha cetanābahuttaṃ? Kuto pañcaṅgiko maggo? Idaṃ te suttaṃ akāmakassa lokuttaramaggo aṭṭhaṅgikoti dīpeti』』. Sace ettakena sallakkheti iccetaṃ kusalaṃ, no ce sallakkheti aññānipi kāraṇāni āharitvā saññāpetabbo. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Yasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati, samaṇopi tattha na upalabbhati…pe… imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati; idheva , subhadda, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇehi aññehīti (dī. ni. 2.214).

Aññesupi anekesu suttasatesu aṭṭhaṅgikova maggo āgato. Kathāvatthuppakaraṇepi vuttaṃ –

『『Maggānaṃ aṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā;

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā』』ti (kathā. 872) –

『『Attheva suttantoti』』? 『『Āmantā』』『『tena hi aṭṭhaṅgiko maggo』』ti. Sace pana ettakenāpi saññattiṃ na gacchati, 『『gaccha, vihāraṃ pavisitvā yāguṃ pivāhī』』ti uyyojetabbo. Uttarimpana kāraṇaṃ vakkhatīti aṭṭhānametaṃ. Sesamettha uttānatthameva.

Nayā panettha gaṇetabbā. Aṭṭhaṅgikamaggasmiñhi ekato pucchitvā ekato vissajjane catūsu maggesu cattāri nayasahassāni vibhattāni. Pañcaṅgikamagge ekato pucchitvā ekato vissajjane cattāri; pāṭiyekkaṃ pucchitvā pāṭiyekkaṃ vissajjane cattāri cattārīti pañcasu aṅgesu vīsati. Iti purimāni aṭṭha imāni ca vīsatīti sabbānipi maggavibhaṅge aṭṭhavīsati nayasahassāni vibhattāni. Tāni ca kho nibbattitalokuttarāni kusalāneva. Vipāke pana kusalato tiguṇā nayā kātabbāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva maggaṅgānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipetāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni. Neva hi maggo na phalaṃ maggaṃ ārammaṇaṃ karoti. Sahajātahetuvasena panettha kusalāni maggahetukāni; vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbāni maggādhipatīnīti; phalakālepi na vattabbāneva.

Atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti evametasmiṃ pañhāpucchakepi nibbattitalokuttarāneva maggaṅgāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttarāni maggaṅgāni kathitāni; abhidhammabhājanīye pana pañhāpucchake ca lokuttarānevāti evamayaṃ maggavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Maggaṅgavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Jhānavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ

Mātikāvaṇṇanā

  1. Idāni tadanantare jhānavibhaṅge yā tāva ayaṃ sakalassāpi suttantabhājanīyassa paṭhamaṃ mātikā ṭhapitā, tattha idhāti vacanaṃ pubbabhāgakaraṇīyasampadāya sampannassa sabbappakārajjhānanibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpanaṃ, aññasāsanassa ca tathābhāvapaṭisedhanaṃ. Vuttañhetaṃ – 『『idheva, bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇehi aññehī』』ti (a. ni.

3.138) 由此可知,通過四種錯誤的言辭、三種錯誤的身業、錯誤的生活等,單獨放棄這些是清凈的出世間道。 「從哪裡來的意圖的多樣性? 從哪裡來的五支道? 這是對你說的經典,無慾的出世間道是八支。」 如果僅憑這些來理解,那是善的; 如果不理解,就應當拿出其他原因進行說明。正如佛陀所說: 「在那時,善知識, 在法的教義中, 聖的八支道並不存在, 甚至連修行者也無法找到……在這裡, 善知識, 在法的教義中, 聖的八支道是可以找到的;在這裡, 善知識……空無的外道和其他人。」(《大毗婆沙論》2.214) 在其他許多經典中, 也有提到八支道。關於《法句》的內容也有說明: 「道中八支是最好的, 四種是真理的基礎;無慾是法中最好的, 對於兩足的有眼者。」(《法句》872) 「這正是經典的意思嗎?」「是的。」 「因此, 八支道是如此。」 如果因此沒有達到任何理解, 「去吧, 進入禪房喝粥。」 這是應當被引導的地方。其餘的內容在這裡也只是引述。 這裡應當計算的方法。在八支道中, 通過一起問答和一起回答, 在四條道路中有四千種方法被分析。在五支道中, 通過一起問答和一起回答, 有四種;分別問答和分別回答有四種四種共二十種。這樣, 在前面的八支與這些共計二十種, 因此在所有的道的劃分中, 總共分析了八萬種方法。這些都是出世間的善法。關於果的時刻, 應當做善的三倍的方法。 阿毗達摩的解釋。 問答的解釋 在問答中, 應當根據巴利文來理解道支的善等性質。在所緣的三法中, 所有這些都是以無量的涅槃為所緣而生起的, 都是無量所緣, 而不是道所緣。因為道和果都不以道為所緣。由於俱生因的關係, 善的則是道因;在精進或觀察為主導時, 在修道時是道的主導;以欲或心為主導的修道不能說是道的主導, 在果時也不能說。 在過去等的同一所緣的狀態下也不應當說, 但因為涅槃是外在法, 所以稱為外所緣。這樣在這問答中也只說明瞭出世間的道支。確實, 正等覺者在經典部分的第一種方法中說明了世間的, 在第二第三種方法中說明了世間出世間混合的道支。但在阿毗達摩的解釋的四種方法中和這問答中只說明瞭出世間的。這樣這道支的劃分也是經過三種方式精心闡明的。 關於《消除迷惑》的劃分部分 道支的劃分說明已完成。 禪定的劃分 經典部分的解釋 目錄的說明 現在在隨後的禪定的劃分中, 這是對整個經典部分的第一種目錄的建立, 在這裡「這裡」是指在前面部分所說的, 具備所有型別的禪定的生起, 以及對其他教義的否定。正如所說:「在這裡, 比丘們, 修行者……空無的外道和其他人。」(《阿含經》)

4.241). Bhikkhūti tesaṃ jhānānaṃ nibbattakapuggalaparidīpanaṃ. Pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti idamassa pātimokkhasaṃvare patiṭṭhitabhāvaparidīpanaṃ. Viharatīti idamassa tadanurūpavihārasamaṅgībhāvaparidīpanaṃ. Ācāragocarasampannoti idamassa heṭṭhā pātimokkhasaṃvarassa upari jhānānuyogassa ca upakāradhammaparidīpanaṃ. Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīti idamassa pātimokkhato acavanadhammatāparidīpanaṃ. Samādāyāti idamassa sikkhāpadānaṃ anavasesato ādānaparidīpanaṃ. Sikkhatīti idamassa sikkhāya samaṅgībhāvaparidīpanaṃ. Sikkhāpadesūti idamassa sikkhitabbadhammaparidīpanaṃ.

Indriyesūti idamassa guttadvāratāya bhūmiparidīpanaṃ; rakkhitabbokāsaparidīpanantipi vadanti eva. Guttadvāroti idamassa chasu dvāresu saṃvihitārakkhabhāvaparidīpanaṃ. Bhojane mattaññūti idamassa santosādiguṇaparidīpanaṃ. Pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyuttoti idamassa kāraṇabhāvaparidīpanaṃ. Sātaccaṃnepakkanti idamassa paññāpariggahitena vīriyena sātaccakāritāparidīpanaṃ . Bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyuttoti idamassa paṭipattiyā nibbedhabhāgiyattaparidīpanaṃ.

So abhikkante…pe… tuṇhībhāve sampajānakārī hotīti idamassa sabbattha satisampajaññasamannāgatattaparidīpanaṃ. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajatīti idamassa anurūpasenāsanapariggahaparidīpanaṃ. Araññaṃ…pe… paṭisallānasāruppanti idamassa senāsanappabhedanirādīnavatānisaṃsaparidīpanaṃ. Soaraññagato vāti idamassa vuttappakārena senāsanena yuttabhāvaparidīpanaṃ. Nisīdatīti idamassa yogānurūpairiyāpathaparidīpanaṃ. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti idamassa yogārambhaparidīpanaṃ. So abhijjhaṃ loke pahāyātiādi panassa kammaṭṭhānānuyogena nīvaraṇappahānaparidīpanaṃ. Tasseva pahīnanīvaraṇassa vivicceva kāmehītiādi paṭipāṭiyā jhānuppattiparidīpanaṃ.

Api ca idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane jhānuppādako bhikkhu. Idāni yasmā jhānuppādakena bhikkhunā cattāri sīlāni sodhetabbāni, tasmāssa pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti iminā pātimokkhasaṃvarasīlavisuddhiṃ upadisati. Ācāragocarasampannotiādinā ājīvapārisuddhisīlaṃ. Samādāya sikkhati sikkhāpadesūti iminā tesaṃ dvinnaṃ sīlānaṃ anavasesato ādānaṃ. Indriyesu guttadvāroti iminā indriyasaṃvarasīlaṃ. Bhojane mattaññūti iminā paccayasannissitasīlaṃ. Pubbarattāpararattantiādinā sīle patiṭṭhitassa jhānabhāvanāya upakārake dhamme. So abhikkantetiādinā tesaṃ dhammānaṃ aparihānāya kammaṭṭhānassa ca asammosāya satisampajaññasamāyogaṃ. So vivittantiādinā bhāvanānurūpasenāsanapariggahaṃ. Soaraññagato vātiādinā taṃ senāsanaṃ upagatassa jhānānurūpairiyāpathañceva jhānabhāvanārambhañca. So abhijjhantiādinā jhānabhāvanārambhena jhānapaccanīkadhammappahānaṃ. So ime pañca nīvaraṇe pahāyātiādinā evaṃ pahīnajjhānapaccanīkadhammassa sabbajjhānānaṃ uppattikkamaṃ upadisatīti.

Mātikāvaṇṇanā.

Niddesavaṇṇanā

4.241)。比丘是指能生起這些禪定的人。"守護波羅提木叉律儀"是說明他已建立在波羅提木叉律儀中。"安住"是說明他具備與之相應的生活。"具足行為和行境"是說明他在波羅提木叉律儀之下和禪修之上的輔助法。"對微小的過失也見到危險"是說明他不會從波羅提木叉中退失。"受持"是說明他完全接受學處。"學習"是說明他具備學習。"在學處中"是說明他應當學習的法。 "在諸根中"是說明他守護根門的基礎;也有人說是說明應當保護的處所。"守護根門"是說明他在六門中已建立防護。"飲食知量"是說明他具足知足等功德。"初夜后夜精進修習"是說明他的原因。"持續不斷"是說明他以慧所攝受的精進持續行動。"致力於修習覺支法"是說明他的修行達到通達的部分。 "他在前進……沉默中都是正知而行"是說明他在一切處都具足念和正知。"他親近寂靜的住處"是說明他獲得適合的住處。"林野……適合獨處"是說明他住處的種類和無過患的功德。"他到林野"是說明他與所說的住處相應。"坐下"是說明他適合修行的姿勢。"建立正念"是說明他開始修行。"他在世間捨棄貪慾"等是說明他通過修習業處而捨棄障礙。對於已捨棄障礙的他,"遠離欲"等是說明他次第生起禪定。 此外,"在這裡比丘"是指在這教法中能生起禪定的比丘。現在,因為能生起禪定的比丘應當清凈四種戒,所以以"守護波羅提木叉律儀"來指示他清凈波羅提木叉律儀戒。以"具足行為和行境"等來指示活命遍凈戒。以"受持學習學處"來指示他完全接受這兩種戒。以"在諸根中守護根門"來指示根律儀戒。以"飲食知量"來指示資具依止戒。以"初夜后夜"等來指示已建立在戒中的有助於修習禪定的法。以"他在前進"等來指示爲了不失去這些法和不忘失業處而結合念和正知。以"他親近"等來指示獲得適合修行的住處。以"他到林野"等來指示到達那住處的適合禪修的姿勢和開始禪修。以"他捨棄貪慾"等來指示通過開始禪修而捨棄與禪相違的法。以"他捨棄這五蓋"等來指示如此捨棄與禪相違法的人生起一切禪定的次第。 目錄的解釋。 詳細解釋。

  1. Idāni yathānikkhittaṃ mātikaṃ paṭipāṭiyā bhājetvā dassetuṃ idhāti imissā diṭṭhiyātiādi āraddhaṃ. Tattha imissā diṭṭhiyātiādīhi dasahi padehi sikkhattayasaṅkhātaṃ sabbaññubuddhasāsanameva kathitaṃ. Tañhi buddhena bhagavatā diṭṭhattā diṭṭhīti vuccati. Tasseva khamanavasena khanti, ruccanavasena ruci, gahaṇavasena ādāyo, sabhāvaṭṭhena dhammo, sikkhitabbaṭṭhena vinayo, tadubhayenāpi dhammavinayo, pavuttavasena pāvacanaṃ, seṭṭhacariyaṭṭhena brahmacariyaṃ, anusiṭṭhidānavasena satthusāsananti vuccati. Tasmā imissā diṭṭhiyātiādīsu imissā buddhadiṭṭhiyā, imissā buddhakhantiyā, imissā buddharuciyā, imasmiṃ buddhaādāye, imasmiṃ buddhadhamme, imasmiṃ buddhavinaye.

『『Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – 『ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saṃyogāya saṃvattanti no visaṃyogāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya, upādāya saṃvattanti no paṭinissaggiyā, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya, kosajjāya saṃvattanti no vīriyārambhāya, dubbharatāya saṃvattanti no subharatāyā』ti ekaṃsena hi, gotami, dhāreyyāsi – 『neso dhammo, neso vinayo, netaṃ satthusāsana』nti. Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – 『ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya…pe… subharatāya saṃvattanti no dubbharatāyā』ti. Ekaṃsena hi, gotami, dhāreyyāsi – 『eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana』』nti (a. ni. 8.53; cūḷava. 406).

Evaṃ vutte imasmiṃ buddhadhammavinaye , imasmiṃ buddhapāvacane, imasmiṃ buddhabrahmacariye, imasmiṃ buddhasatthusāsaneti evamattho veditabbo.

Apicetaṃ sikkhāttayasaṅkhātaṃ sakalaṃ sāsanaṃ bhagavatā diṭṭhattā sammādiṭṭhipaccayattā sammādiṭṭhipubbaṅgamattā ca diṭṭhi, bhagavato khamanavasena khanti, ruccanavasena ruci, gahaṇavasena ādāyo. Attano kārakaṃ apāyesu apatamānaṃ dhāretīti dhammo. Sova saṃkilesapakkhaṃ vinatīti vinayo. Dhammo ca so vinayo cāti dhammavinayo. Kusaladhammehi vā akusaladhammānaṃ esa vinayoti dhammavinayo. Teneva vuttaṃ – 『『ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – 『ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya…pe… ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi 『eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana』nti.

Dhammena vā vinayo, na daṇḍādīhīti dhammavinayo, vuttampi cetaṃ –

『『Daṇḍeneke damayanti, aṅkusehi kasāhi ca;

Adaṇḍena asatthena, nāgo danto mahesinā』』ti. (cūḷava. 342; ma. ni. 2.352);

Tathā –

『『Dhammena nīyamānānaṃ, kā usūyā vijānata』』nti; (Mahāva. 63);

Dhammāya vā vinayo dhammavinayo. Anavajjadhammatthañhesa vinayo, na bhavabhogāmisatthaṃ. Tenāha bhagavā – 『『nayidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati janakuhanattha』』nti (a. ni. 4.25) vitthāro. Puṇṇattheropi āha – 『『anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』』ti (ma. ni.

509。現在爲了顯示如前所述的目錄而進行解釋,這裡是說「由此可知」。在那裡,通過這十個詞彙,說明了被稱為三學的所有無上正等覺者的教法。因為這是佛陀所說的,故稱為「已見」。因此,忍耐是以忍為基礎,喜悅是以喜為基礎,接受是以接受為基礎,法是以法為基礎,戒律是以戒律為基礎,這兩者皆可稱為法與戒律,行為是以行為為基礎,最好的生活是以最好的生活為基礎,老師的教導是以老師的教導為基礎。因此,在這裡所說的包括佛的見解、佛的忍耐、佛的喜悅、佛的接受、佛的法、佛的戒律。 「你所知道的,戈塔米,法是『這些法導致有欲的,而非無慾的,導致結合的,而非分離的,導致積累的,而非減少的,導致執著的,而非放棄的,導致貪慾的,而非知足的,導致不滿足的,而非滿足的,導致聚集的,而非獨處的,導致懈怠的,而非精進的,導致難以承受的,而非容易承受的』。因此,戈塔米,你應當理解『這不是法,這不是戒律,這不是老師的教導』。你所知道的,戈塔米,法是『這些法導致無慾的,而非有欲的……等等,導致容易承受的,而非難以承受的』。因此,戈塔米,你應當理解『這是法,這是戒律,這是老師的教導』。」(《阿含經》8.53;《小品經》406) 如此說來,在這佛法中,在這佛陀的教法中,在這佛陀的戒律中,在這佛陀的聖教中,應該這樣理解其意義。 此外,這被稱為三學的整個教法,因佛陀所說的,因正見的因緣而生起,因正見的先行而生起,佛陀的忍耐是以忍為基礎,喜悅是以喜為基礎,接受是以接受為基礎。法是指自身的因緣,因而不落入惡道;因此,法是指不被污染的。法與戒律是指法與戒律的結合。此法與此戒律是善法與惡法的不同。因此,正如你所知道的,戈塔米,法是「這些法導致無慾的,而非有欲的……等等,因此,戈塔米,你應當理解『這是法,這是戒律,這是老師的教導』」。 法與戒律是法與戒律的結合,而非通過懲罰等來實現的。正如所說: 「有的人通過杖來約束,有的人通過鉤來約束;而不通過懲罰,正如被偉大的王者所約束的象。」(《小品經》342;《大毗婆沙論》2.352) 同樣: 「被法所引導的人,怎會生起妒忌?」(《大品經》63) 法與戒律的結合是法與戒律的結合。此法是無過失的,不是爲了享樂而設立的。因此,佛陀說:「這不是,比丘們,出世間的生活是爲了生育的目的。」(《阿含經》4.25)詳細說明。普恭長老也說:「爲了無執而涅槃,朋友,出世間的生活是如此。」(《大毗婆沙論》)

1.259). Visiṭṭhaṃ vā nayatīti vinayo. Dhammato vinayo dhammavinayo. Saṃsāradhammato hi sokādidhammato vā esa visiṭṭhaṃ nibbānaṃ nayati. Dhammassa vā vinayo, na titthakarānanti dhammavinayo; dhammabhūto hi bhagavā, tasseva vinayo. Yasmā vā dhammāyeva abhiññeyyā pariññeyyā pahātabbā bhāvetabbā sacchikātabbā ca, tasmā esa dhammesu vinayo, na sattesu, na jīvesu cāti dhammavinayo. Sātthasabyañjanatādīhi aññesaṃ vacanato padhānaṃ vacananti pavacanaṃ; pavacanameva pāvacanaṃ. Sabbacariyāhi visiṭṭhacariyābhāvena brahmacariyaṃ. Devamanussānaṃ satthubhūtassa bhagavato sāsananti satthusāsanaṃ; satthubhūtaṃ vā sāsanantipi satthusāsanaṃ. 『『So vo mamaccayena satthā』』ti (dī. ni. 2.216) hi dhammavinayova satthāti vuttoti evametesaṃ padānaṃ attho veditabbo.

Yasmā pana imasmiṃyeva sāsane sabbapakārajjhānanibbattako bhikkhu dissati, na aññatra, tasmā tattha tattha 『imissā』ti ca 『imasmi』nti ca ayaṃ niyamo katoti veditabboti. Ayaṃ 『idhā』ti mātikāpadaniddesassa attho.

  1. Bhikkhuniddese samaññāyāti paññattiyā, vohārenāti attho. Samaññāya eva hi ekacco bhikkhūti paññāyati. Tathā hi nimantanādimhi bhikkhūsu gaṇīyamānesu sāmaṇerepi gahetvā 『sataṃ bhikkhū, sahassaṃ bhikkhū』ti vadanti. Paṭiññāyāti attano paṭijānanena. Paṭiññāyapi hi ekacco bhikkhūti paññāyati. Tassa 『『ko ettha āvuso』』ti? 『『Ahaṃ, āvuso, bhikkhū』』ti evamādīsu (a. ni.

1.259)。卓越者是指戒律。法的戒律是法的戒律。因為從輪迴法中,悲傷等法引導到涅槃的卓越。法的戒律不是指不動者的戒律;因為佛陀是法的具現,因此他的戒律也是如此。因為法應當被知曉、被徹底理解、被捨棄、被修習、被證悟,所以這個戒律是針對法的,而非針對眾生,非針對生命的,因此稱為法的戒律。通過有意義的言辭等,稱為主要的言辭;主要的言辭即是清凈的言辭。所有行為中,因其卓越而稱為梵行。對於天人和人類的老師而言,佛陀的教法稱為老師的教法;稱為老師的教法也是指老師的教法。「所以你們以我為老師」正是法的戒律被稱為老師的教法,因此這些詞的意義應當如此理解。 然而,在這教法中,所有型別的具足者比丘是顯現的,不在其他地方,因此在其中「由此」和「在此」應當被理解為一種限制。這是「這裡」的目錄的詞義。 510。關於比丘的定義是指以名稱為依據,意指以言辭為基礎。因為只有通過名稱才能稱為某位比丘。正如在邀請等場合中,當比丘被召集時,連沙門也被包含在內,因此說「有一百比丘,有一千比丘」。「承諾」是指自己的承諾。承諾時也能稱為某位比丘。因此他會問:「這裡有誰,朋友?」「我在這裡,朋友,是比丘。」等類似的對話。

10.96) sambhavo daṭṭhabbo. Ayaṃ pana ānandattherena vuttattā dhammikā paṭiññā. Rattibhāge pana dussīlāpi paṭipathaṃ āgacchantā 『『ko etthā』』ti vutte adhammikāya paṭiññāya abhūtatthāya 『『mayaṃ bhikkhū』』ti vadanti.

Bhikkhatīti yācati. Yo hi koci bhikkhati, bhikkhaṃ esati gavesati, so taṃ labhatu vā mā vā, atha kho bhikkhatīti bhikkhu. Bhikkhakoti byañjanena padaṃ vaḍḍhitaṃ; bhikkhanadhammatāya bhikkhūti attho. Bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti buddhādīhi ajjhupagataṃ bhikkhācariyaṃ ajjhupagatattā bhikkhācariyaṃ ajjhupagato nāma. Yo hi koci appaṃ vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, kasigorakkhādīhi jīvitakappanaṃ hitvā liṅgasampaṭicchaneneva bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu. Parappaṭibaddhajīvikattā vā vihāramajjhe kājabhattaṃ bhuñjamānopi bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu. Piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāya pabbajjāya ussāhajātattā vā bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu.

Agghaphassavaṇṇabhedena bhinnaṃ paṭaṃ dhāretīti bhinnapaṭadharo. Tattha satthakacchedanena agghabhedo veditabbo. Sahassagghanakopi hi paṭo satthakena khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinno bhinnaggho hoti, purimagghato upaḍḍhampi na agghati. Suttasaṃsibbanena phassabhedo veditabbo. Sukhasamphassopi hi paṭo suttehi saṃsibbito bhinnaphasso hoti, kharasamphassataṃ pāpuṇāti. Sūcimalādīhi vaṇṇabhedo veditabbo. Suparisuddhopi hi paṭo sūcikammato paṭṭhāya sūcimalena, hatthasedamalajallikādīhi , avasāne rajanakappakaraṇehi ca bhinnavaṇṇo hoti, pakativaṇṇaṃ vijahati. Evaṃ tīhākārehi bhinnapaṭadhāraṇato bhinnapaṭadharoti bhikkhu. Gihīvatthavisabhāgānaṃ vā kāsāvānaṃ dhāraṇamatteneva bhinnapaṭadharoti bhikkhu.

Bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu. Sotāpattimaggena pañca kilese bhindatīti bhikkhu. Sakadāgāmimaggena cattāro, anāgāmimaggena cattāro, arahattamaggena aṭṭha kilese bhindatīti bhikkhu. Ettāvatā cattāro maggaṭṭhā dassitā. Bhinnattāti iminā pana cattāro phalaṭṭhā. Sotāpanno hi sotāpattimaggena pañca kilese bhinditvā ṭhito. Sakadāgāmī sakadāgāmimaggena cattāro, anāgāmī anāgāmimaggena cattāro, arahā arahattamaggena aṭṭha kilese bhinditvā ṭhito. Evamayaṃ catubbidho phalaṭṭho bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ bhikkhu nāma.

Odhiso kilesānaṃ pahānāti ettha dve odhī – maggodhi ca kilesodhi ca. Odhi nāma sīmā, mariyādā. Tattha sotāpanno maggodhinā odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi catūsu maggesu ekeneva odhinā kilesā pahīnā, na sakalena maggacatukkena. Sakadāgāmīanāgāmīsupi eseva nayo. Sotāpanno ca kilesodhināpi odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi pahātabbakilesesu odhināva kilesā pahīnā, na sabbena sabbaṃ. Arahā pana anodhisova kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi maggacatukkena anodhināva kilesā pahīnā, na ekāya maggasīmāya. Pahātabbakilesesu ca anodhisova kilesā pahīnā. Ekāpi hi kilesasīmā ṭhitā nāma natthi. Evaṃ so ubhayathāpi anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu.

10.96)中可以看到。這是阿難尊者所說的,因此是合法的承諾。但在夜間,即使是破戒者遇到對面來的人時,被問"這裡是誰?"也會用不合法的承諾,不真實地說"我們是比丘"。 "乞食"是指乞討。任何人乞食,尋求食物,無論得到與否,因為乞食而被稱為比丘。"乞食者"是詞的延伸;意思是因為乞食的本質而稱為比丘。"從事乞食生活"是指因為接受了佛陀等人所從事的乞食生活而被稱為從事乞食生活者。任何人放棄了少量或大量的財富,從家庭生活出家成為無家者,放棄了耕種和牧牛等謀生方式,僅僅通過接受僧衣而從事乞食生活,因此被稱為比丘。或者因為生活依賴他人,即使在寺院中吃著托缽的食物,也因為從事乞食生活而被稱為比丘。或者因為出家時生起了依靠托缽食物的熱忱,因此從事乞食生活而被稱為比丘。 "穿破碎的衣服"是指穿著在價值、觸感和顏色上已經破碎的衣服。其中,通過剪刀切割來理解價值的破碎。即使價值一千的衣服,被剪刀切成碎片后價值就破碎了,甚至不值原來的一半。通過縫線來理解觸感的破碎。即使是柔軟的衣服,被縫線縫合后觸感就破碎了,變得粗糙。通過針眼等來理解顏色的破碎。即使是非常乾淨的衣服,從縫紉開始,因針眼、手汗污垢等,最後因染色而顏色破碎,失去了原來的顏色。因為以這三種方式穿著破碎的衣服,所以稱為穿破碎衣服的比丘。或者僅僅因為穿著與在家人衣服不同的袈裟,就稱為穿破碎衣服的比丘。 "破除惡不善法"是比丘。通過初果道破除五種煩惱而成為比丘。通過一來果道破除四種,通過不還果道破除四種,通過阿羅漢道破除八種煩惱而成為比丘。到此為止說明了四種道果位。"已破除"則說明了四種果位。因為初果聖者已經通過初果道破除了五種煩惱而住立。一來果聖者通過一來果道破除四種,不還果聖者通過不還果道破除四種,阿羅漢通過阿羅漢道破除八種煩惱而住立。這樣,這四種果位因為已經破除惡不善法而被稱為比丘。 "部分地斷除煩惱"中有兩種部分 - 道的部分和煩惱的部分。部分是指界限、邊界。其中,初果聖者因為通過道的部分而部分地斷除煩惱,稱為比丘。因為他在四種道中只通過一個部分斷除了煩惱,而不是通過全部四種道。對於一來果和不還果聖者也是同樣的道理。初果聖者也因為通過煩惱的部分而部分地斷除煩惱,稱為比丘。因為在應當斷除的煩惱中,只有部分煩惱被斷除,而不是全部。但阿羅漢因為無部分地斷除煩惱而稱為比丘。因為他通過四種道無部分地斷除了煩惱,而不是通過一個道的界限。在應當斷除的煩惱中也是無部分地斷除。因為沒有任何一個煩惱的界限還存在。這樣,他從兩個方面都是因為無部分地斷除煩惱而稱為比丘。

Sekkhoti puthujjanakalyāṇakena saddhiṃ satta ariyā. Tisso sikkhā sikkhantīti sekkhā. Tesu yo koci sekkho bhikkhuti veditabbo. Na sikkhatīti asekkho. Sekkhadhamme atikkamma aggaphale ṭhito tato uttari sikkhitabbābhāvato khīṇāsavo asekkhoti vuccati. Avaseso puthujjanabhikkhu tisso sikkhā neva sikkhati, na sikkhitvā ṭhitoti nevasekkhanāsekkhoti veditabbo.

Sīlaggaṃ samādhiggaṃ paññaggaṃ vimuttagganti idaṃ aggaṃ patvā ṭhitattā aggo bhikkhu nāma. Bhadroti apāpako. Kalyāṇaputhujjanādayo hi yāva arahā tāva bhadrena sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena ca samannāgatattā bhadro bhikkhūti saṅkhyaṃ gacchanti. Maṇḍo bhikkhūti pasanno bhikkhu; sappimaṇḍo viya anāvilo vippasannoti attho. Sāroti tehiyeva sīlasārādīhi samannāgatattā, nīlasamannāgamena nīlo paṭo viya, sāro bhikkhūti veditabbo. Vigatakilesapheggubhāvato vā khīṇāsavova sāroti veditabbo.

Tattha ca 『『bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu, odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, sekkho bhikkhū』』ti imesu tīsu ṭhānesu satta sekkhā kathitā. 『『Bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānanti bhikkhu, anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, asekkho bhikkhu, aggo bhikkhu, maṇḍo bhikkhū』』ti imesu pañcasu ṭhānesu khīṇāsavova kathito. 『『Nevasekkhanāsekkho』』ti ettha puthujjanova kathito. Sesaṭṭhānesu puthujjanakalyāṇako, satta sekkhā, khīṇāsavoti ime sabbepi kathitā.

Evaṃ samaññādīhi bhikkhuṃ dassetvā idāni upasampadāvasena dassetuṃ samaggena saṅghenātiādimāha. Tattha samaggena saṅghenāti sabbantimena paricchedena pañcavaggakaraṇīye kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, tesaṃ āgatattā chandārahānaṃ chandassa āhaṭattā sammukhībhūtānañca appaṭikkosanato ekasmiṃ kamme samaggabhāvaṃ upagatena. Ñatticatutthenāti tīhi anussāvanāhi ekāya ca ñattiyā kātabbena. Kammenāti dhammikena vinayakammena. Akuppenāti vatthuñattianussāvanasīmāparisasampattisampannattā akopetabbataṃ appaṭikkositabbataṃ upagatena. Ṭhānārahenāti kāraṇārahena satthusāsanārahena.

Upasampanno nāma uparibhāvaṃ samāpanno, pattoti attho. Bhikkhubhāvo hi uparibhāvo. Tañcesa yathāvuttena kammena samāpannattā upasampannoti vuccati. Etena yā imā ehibhikkhūpasampadā, saraṇāgamanūpasampadā, ovādapaṭiggahaṇūpasampadā, pañhabyākaraṇūpasampadā, garudhammapaṭiggahaṇūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadā, ñatticatutthakammūpasampadāti aṭṭha upasampadā vuttā, tāsaṃ ñatticatutthakammūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadāti imā tissova thāvarā. Sesā buddhe dharamāneyeva ahesuṃ. Tāsu upasampadāsu imasmiṃ ṭhāne ayaṃ ñatticatutthakammūpasampadāva adhippetā.

Sekkhoti puthujjanakalyāṇakena saddhiṃ satta ariyā。三種學習的學習者。對此,任何人被稱為學習者比丘。若不學習,則稱為不學習者。超越學習法而達到最高果位的比丘因無漏而稱為不學習者。其餘的凡夫比丘則不學習這三種學習,既不學習也不站立,因此被稱為既不是學習者也不是不學習者。 持戒、修定、具智慧、獲得解脫,這些因其具足而稱為比丘中的上等者。善者是指無過失者。善的凡夫等,直到阿羅漢,因具足善的戒、定、智慧、解脫及解脫知識的見解,而被稱為善比丘。美好的比丘是指受人尊敬的比丘;如同美麗的花朵,意指沒有污點、清凈明亮。根本的比丘是因具足戒、根本等而稱為比丘,猶如清凈的藍色布,根本的比丘是如此被理解。因去除煩惱而稱為根本的比丘。 在此,「破除惡不善法」的比丘、部分斷除煩惱的比丘、學習者比丘,這三處中提到七位學習者。「因破除惡不善法而稱為比丘、部分斷除煩惱的比丘、不學習的比丘、上等比丘、美好的比丘」,這五處中提到無漏的比丘。「既不是學習者也不是不學習者」此處提到的是凡夫。其餘的地方提到的是善的凡夫、七位學習者、無漏者,皆是如此說明。 如此通過稱謂等描述比丘,現在爲了說明入戒的性質,提到「通過全體僧眾」。在這裡,提到「通過全體僧眾」是指所有比丘在五個團體的事務中,因其到來而聚集在一起,因其相聚而成為和諧的團體。通過三種傳達的方式,因一條通知而應當進行。以合法的方式進行的事務。因不動怒而應當被尊重,因不反對而應當被接納。因因緣而應當被接受的。 被稱為入戒者,是指達到更高的境界,意指已經獲得的比丘身份。因其如前所述的事務而獲得,因此稱為入戒者。對此,提到的有八種入戒,包括:依靠比丘的入戒、歸依的入戒、接受教導的入戒、回答問題的入戒、重大的法的接受入戒、通過使者的入戒、八種語言的入戒、通過三種傳達的入戒。所提到的入戒中,這裡所指的為通過三種傳達的入戒。其餘的則是依靠佛陀的教法而存在。此處的入戒中,所指的為通過三種傳達的入戒。

  1. Pātimokkhasaṃvaraniddese pātimokkhanti sikkhāpadasīlaṃ. Tañhi, yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti mocayati āpāyikādīhi dukkhehi, tasmā pātimokkhanti vuttaṃ. Sīlaṃ patiṭṭhātiādīni tasseva vevacanāni. Tattha sīlanti kāmañcetaṃ saha kammavācāpariyosānena ijjhanakassa pātimokkhassa vevacanaṃ, evaṃ santepi dhammato etaṃ sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattappaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanādayo dhammā veditabbā. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāyaṃ 『『kiṃ sīla』』nti? Cetanā sīlaṃ, cetasikaṃ sīlaṃ, saṃvaro sīlaṃ, avītikkamo sīla』』nti (paṭi. ma. 1.39).

Tattha cetanā sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi viramantassa virati. Apica cetanā sīlaṃ nāma pāṇātipātādīni pajahantassa satta kammapathacetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ nāma 『『abhijjhaṃ pahāya vigatābhijjhena cetasā viharatī』』tiādinā nayena saṃyuttamahāvagge vuttā anabhijjhāabyāpādasammādiṭṭhidhammā. Saṃvaro sīlanti ettha pañcavidhena saṃvaro veditabbo – pātimokkhasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro , khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti. Tassa nānākaraṇaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.6) vuttaṃ. Avītikkamo sīlanti samādiṇṇasīlassa kāyikavācasiko avītikkamo. Ettha ca saṃvarasīlaṃ avītikkamasīlanti idameva nippariyāyato sīlaṃ; cetanā sīlaṃ cetasikaṃ sīlanti pariyāyato sīlanti veditabbaṃ.

Yasmā pana pātimokkhasaṃvarasīlena bhikkhu sāsane patiṭṭhāti nāma, tasmā taṃ 『patiṭṭhā』ti vuttaṃ; patiṭṭhahati vā ettha bhikkhu, kusaladhammā eva vā ettha patiṭṭhahantīti patiṭṭhā. Ayamattho –

『『Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa』』nti ca. (saṃ. ni. 1.23);

『『Patiṭṭhā , mahārāja, sīlaṃ sabbesaṃ kusaladhammāna』』nti ca 『『sīle patiṭṭhitassa kho, mahārāja, sabbe kusalā dhammā na parihāyantī』』ti (mi. pa. 2.1.9) ca ādisuttavasena veditabbo.

Tadetaṃ pubbuppattiatthena ādi. Vuttampi cetaṃ –

『『Tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā』』ti (saṃ. ni.

在波羅提木叉律儀的解釋中,波羅提木叉是指學處戒。因為,誰保護它,誰就從惡道等痛苦中解脫,所以稱為波羅提木叉。戒是基礎等是它的同義詞。其中,戒雖然是與羯磨文結束時成就的波羅提木叉的同義詞,但即使如此,從法的角度來說,這個戒是指遠離殺生等或履行義務的人的思等法。正如在《無礙解道》中所說:"什麼是戒?思是戒,心所是戒,防護是戒,不違犯是戒。"(《無礙解道》1.39) 其中,思是戒是指遠離殺生等或履行義務的人的思。心所是戒是指遠離殺生等的人的離。此外,思是戒是指捨棄殺生等的七種業道思。心所是戒是指在《相應部·大品》中以"捨棄貪慾,以離貪慾的心而住"等方式所說的無貪、無瞋、正見法。防護是戒,這裡應當瞭解五種防護 - 波羅提木叉防護、念防護、智防護、忍防護、精進防護。它們的差別在《清凈道論》(《清凈道論》1.6)中說明。不違犯是戒是指已受持戒的人在身語上不違犯。這裡,防護戒和不違犯戒是無比喻的戒;思是戒和心所是戒應當理解為比喻的戒。 因為比丘通過波羅提木叉律儀戒而在教法中建立,所以它被稱為"基礎";或者比丘在此建立,或者善法在此建立,所以是基礎。這個意思是: "有智慧的人以戒為基礎,修習心和慧, 精進、聰明的比丘,他能解開這個結。"(《相應部》1.23) "大王,戒是一切善法的基礎"和"大王,對於已建立於戒的人,一切善法都不會退失"(《彌蘭陀問經》2.1.9)等經文應當如此理解。 這個戒因為是最初生起的意義而稱為開始。也如此說: "因此,優底耶,你應當首先凈化善法。什麼是善法的開始?戒清凈和見正直。"(《相應部》

5.382).

Yathā hi nagaravaḍḍhakī nagaraṃ māpetukāmo paṭhamaṃ nagaraṭṭhānaṃ sodheti, tato aparabhāge vīthicatukkasiṅghāṭakādiparicchedena vibhajitvā nagaraṃ māpeti; evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodheti, tato aparabhāge samathavipassanāmaggaphalanibbānāni sacchikaroti. Yathā vā pana rajako paṭhamaṃ tīhi khārehi vatthaṃ dhovitvā parisuddhe vatthe yadicchakaṃ raṅgajātaṃ upaneti; yathā vā pana cheko cittakāro rūpaṃ likhitukāmo āditova bhittiparikammaṃ karoti, tato aparabhāge rūpaṃ samuṭṭhāpeti; evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodhetvā aparabhāge samathavipassanādayo dhamme sacchikaroti. Tasmā sīlaṃ 『『ādī』』ti vuttaṃ.

Tadetaṃ caraṇasarikkhatāya caraṇaṃ. Caraṇāti hi pādā vuccanti. Yathā hi chinnacaraṇassa purisassa disaṃgamanābhisaṅkhāro na jāyati, paripuṇṇapādasseva jāyati; evameva yassa sīlaṃ bhinnaṃ hoti khaṇḍaṃ aparipuṇṇaṃ, tassa nibbānagamanāya ñāṇagamanaṃ na sampajjati. Yassa pana taṃ abhinnaṃ hoti akkhaṇḍaṃ paripuṇṇaṃ tassa nibbānagamanāya ñāṇagamanaṃ sampajjati. Tasmā sīlaṃ 『『caraṇa』』nti vuttaṃ.

Tadetaṃ saṃyamanavasena saṃyamo, saṃvaraṇavasena saṃvaro. Ubhayenāpi sīlasaṃyamo ceva sīlasaṃvaro ca kathito. Vacanattho panettha saṃyameti vītikkamavipphandanaṃ, puggalaṃ vā saṃyameti, vītikkamavasena tassa vipphandituṃ na detīti saṃyamo. Vītikkamassa pavesanadvāraṃ saṃvarati pidahatītipi saṃvaro. Mokkhanti uttamaṃ mukhabhūtaṃ vā. Yathā hi sattānaṃ catubbidho āhāro mukhena pavisitvā aṅgamaṅgāni pharati, evaṃ yoginopi catubhūmakakusalaṃ sīlamukhena pavisitvā atthasiddhiṃ sampādeti. Tena vuttaṃ 『『mokkha』』nti. Pamukhe sādhūti pāmokkhaṃ; pubbaṅgamaṃ seṭṭhaṃ padhānanti attho. Kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyāti catubhūmakakusalānaṃ paṭilābhatthāya pāmokkhaṃ pubbaṅgamaṃ seṭṭhaṃ padhānanti veditabbaṃ.

Kāyiko avītikkamoti tividhaṃ kāyasucaritaṃ. Vācasikoti catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ. Kāyikavācasikoti tadubhayaṃ. Iminā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pariyādāya dasseti. Saṃvutoti pihito; saṃvutindriyo pihitindriyoti attho. Yathā hi saṃvutadvāraṃ gehaṃ 『『saṃvutagehaṃ pihitageha』』nti vuccati, evamidha saṃvutindriyo 『『saṃvuto』』ti vutto. Pātimokkhasaṃvarenāti pātimokkhena ca saṃvarena ca, pātimokkhasaṅkhātena vā saṃvarena. Upetotiādīni vuttatthāneva.

512.Iriyatītiādīhi sattahipi padehi pātimokkhasaṃvarasīle ṭhitassa bhikkhuno iriyāpathavihāro kathito.

5.382)。 就像城市建築師想要建造城市時,首先清理城市的地方,然後按照街道、十字路口等界限劃分,建造城市;同樣地,修行者首先凈化戒,然後證悟止觀、道果、涅槃。或者就像染工首先用三種堿水洗凈布料,然後在潔凈的布料上染上想要的顏色;或者就像熟練的畫家想要畫畫時,首先處理墻壁,然後畫出影象;同樣地,修行者首先凈化戒,然後證悟止觀等法。因此戒被稱為"開始"。 這個戒因為類似於行走而稱為行。行是指腳。就像斷腳的人無法產生前往方向的意圖,只有腳完整的人才能產生;同樣地,對於戒破損、有缺陷、不完整的人,無法成就趨向涅槃的智慧行走。但對於戒不破損、無缺陷、完整的人,能夠成就趨向涅槃的智慧行走。因此戒被稱為"行"。 這個戒因為約束的意義而稱為約束,因為防護的意義而稱為防護。這兩者都說明了戒的約束和戒的防護。這裡的詞義是:約束違犯的躁動,或約束人,不讓他因違犯而躁動,所以稱為約束。防護違犯的入口,關閉它,所以稱為防護。解脫是指最高的或成為入口的。就像四種食物通過口進入后遍佈身體各部分,同樣地,修行者的四地善法通過戒的入口進入后成就目標。因此稱為"解脫"。在前面是善的意思是最勝;意思是前導、最上、主要。爲了獲得善法是指爲了獲得四地善法而成為前導、最上、主要,應當如此理解。 身體的不違犯是指三種身善行。語言的是指四種語善行。身語的是指這兩者。以此顯示包括活命八支戒。防護是指關閉;防護諸根意思是關閉諸根。就像關閉門的房子被稱為"關閉的房子、關門的房子",同樣地這裡防護諸根被稱為"防護"。以波羅提木叉律儀是指以波羅提木叉和律儀,或以稱為波羅提木叉的律儀。具足等詞義已經說明。 512。通過行走等七個詞,說明了安住于波羅提木叉律儀戒的比丘的四威儀住。

  1. Ācāragocaraniddese kiñcāpi bhagavā samaṇācaraṃ samaṇagocaraṃ kathetukāmo 『『ācāragocarasampannoti atthi ācāro, atthi anācāro』』ti padaṃ uddhari. Yathā pana maggakusalo puriso maggaṃ acikkhanto 『vāmaṃ muñca dakkhiṇaṃ gaṇhā』ti paṭhamaṃ muñcitabbaṃ sabhayamaggaṃ uppathamaggaṃ ācikkhati , pacchā gahetabbaṃ khemamaggaṃ ujumaggaṃ; evameva maggakusalapurisasadiso dhammarājā paṭhamaṃ pahātabbaṃ buddhappaṭikuṭṭhaṃ anācāraṃ ācikkhitvā pacchā ācāraṃ ācikkhitukāmo 『『tattha katamo anācāro』』tiādimāha. Purisena hi ācikkhitamaggo sampajjeyya vā na vā, tathāgatena ācikkhitamaggo apaṇṇako, indena vissaṭṭhaṃ vajiraṃ viya, avirajjhanako nibbānanagaraṃyeva samosarati. Tena vuttaṃ – 『『puriso maggakusaloti kho, tissa, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā』』ti (saṃ. ni.

513。關於行為和行為的解釋,即便如來想要講述出家人的行為和出家人的範疇,便提到「有行為,有不當行為」這句話。就像一個精通道路的人在描述道路時,首先指出「放開左邊,抓住右邊」,然後描述應當抓住的安全道路和直路;同樣地,如同精通道路的人,法王首先講述應當捨棄的佛陀所指的非行為,然後想要講述行為,便問「那裡有什麼是不當行為」等等。因為通過人所指的道路可能成就,而如來的所指的道路則不可成就,就像被風吹散的金剛石般,不受阻礙的涅槃之城就如是流動。因此說:「人是精通道路的,這是對如來的稱呼,即阿羅漢、正等正覺者。」(《相應部》

3.84).

Yasmā vā sasīsaṃ nahānena pahīnasedamalajallikassa purisassa mālāgandhavilepanādivibhūsanavidhānaṃ viya pahīnapāpadhammassa kalyāṇadhammasamāyogo sampannarūpo hoti, tasmā sedamalajallikkaṃ viya pahātabbaṃ paṭhamaṃ anācāraṃ ācikkhitvā, pahīnasedamalajallikassa mālāgandhavilepanādivibhūsanavidhānaṃ viya pacchā ācāraṃ ācikkhitukāmopi tattha katamo anācārotiādimāha. Tattha kāyiko vītikkamoti tividhaṃ kāyaduccaritaṃ; vācasiko vītikkamoti catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ; kāyikavācasiko vītikkamoti tadubhayaṃ. Evaṃ ājīvaṭṭhamakasīlasseva vītikkamaṃ dassesi.

Yasmā pana na kevalaṃ kāyavācāhi eva anācāraṃ ācarati, manasāpi ācarati eva, tasmā taṃ dassetuṃ 『『sabbampi dussīlyaṃ anācāro』』ti vuttaṃ. Tattha ekacciyaṃ anācāraṃ vibhajitvā dassento idhekacco veḷudānenātiādimāha. Tattha veḷudānenāti paccayahetukena veḷudānena. Vihāre uṭṭhitañhi araññato vā āharitvā rakkhitagopitaṃ veḷuṃ 『evaṃ me paccayaṃ dassantī』ti upaṭṭhākānaṃ dātuṃ na vaṭṭati. Evañhi jīvitaṃ kappento anesanāya micchājīvena jīvati. So diṭṭheva dhamme garahaṃ pāpuṇāti, samparāye ca apāyaparipūrako hoti. Attano puggalikaveḷuṃ kulasaṅgahatthāya dadanto kuladūsakadukkaṭamāpajjati; parapuggalikaṃ theyyacittena dadamāno bhaṇḍagghena kāretabbo. Saṅghikepi eseva nayo. Sace pana taṃ issaravatāya deti garubhaṇḍavissajjanamāpajjati .

Kataro pana veḷu garubhaṇḍaṃ hoti, kataro na hotīti? Yo tāva aropimo sayaṃjātako, so saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, tato paraṃ na garubhaṇḍaṃ; ropitaṭṭhāne sabbena sabbaṃ garubhaṇḍaṃ. So pana pamāṇena paricchinno telanāḷippamāṇopi garubhaṇḍaṃ, na tato heṭṭhā. Yassa pana bhikkhuno telanāḷiyā vā kattaradaṇḍena vā attho, tena phātikammaṃ katvā gahetabbo. Phātikammaṃ tadagghanakaṃ vā atirekaṃ vā vaṭṭati, ūnakaṃ na vaṭṭati. Hatthakammampi udakāharaṇamattaṃ vā appaharitakaraṇamattaṃ vā na vaṭṭati, taṃ thāvaraṃ kātuṃ vaṭṭati. Tasmā pokkharaṇito vā paṃsuṃ uddharitvā sopānaṃ vā attharāpetvā visamaṭṭhānaṃ vā samaṃ katvā gahetuṃ vaṭṭati. Phātikammaṃ akatvā gahito tattha vasanteneva paribhuñjitabbo; pakkamantena saṅghikaṃ katvā ṭhapetvā gantabbaṃ. Asatiyā gahetvā gatena yattha gato sarati, tato paccāharitabbo. Sace antarā bhayaṃ hoti, sampattavihare ṭhapetvā gantabbaṃ.

Manussā vihāraṃ gantvā veḷuṃ yācanti. Bhikkhū 『saṅghiko』ti dātuṃ na visahanti. Manussā punappunaṃ yācanti vā tajjenti vā. Tadā bhikkhūhi 『daṇḍakammaṃ katvā gaṇhathā』ti vattuṃ vaṭṭati; veḷudānaṃ nāma na hoti. Sace te daṇḍakammatthāya vāsipharasuādīni vā khādanīyabhojanīyaṃ vā denti, gahetuṃ na vaṭṭati. Vinayaṭṭhakathāyaṃ pana 『『daḍḍhagehā manussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā』』ti vuttaṃ.

3.84)。 因為像用水洗去污垢的人的花環香氣塗抹等裝飾的方式,對於已捨棄惡法的人,善法的結合是圓滿的,因此應當捨棄非行為,首先講述非行為,然後想要講述行為,便問「那裡有什麼是不當行為」等等。這裡身體的不違犯是指三種身的不善行;語言的不違犯是指四種語的不善行;身語的不違犯是指這兩者。這樣顯示了活命八支戒的不違犯。 因為不僅僅是身體和語言的不當行為,心也在行為中,因此爲了說明這一點,說「所有的不善都是不當行為」。在這裡,爲了細分不當行為,提到「某些人是不當行為的施予者」等等。在這裡,施予者是指因緣而施予的施予者。在寺院中,即便是從森林中帶來並加以保護的施予者,也不適合給予「這樣我的施予是因緣」。這樣生活著的人,其生活是錯誤的,以不正當的方式生活。他在現世中遭受譴責,在來世中成為惡道的充實者。給予自己人群的施予者,因家庭的關係,會犯下家庭的罪惡;而給予他人的施予者,則因貪心而應受懲罰。對於僧團也是如此。如果他因貪心而施予,則會犯下重罪。 那麼,什麼樣的施予者是重罪,什麼樣的施予者不是呢?那些自我產生的施予者,在僧團中是有限的重罪,而在其他地方則不是重罪;在種植地點,所有的施予者都是重罪。然而,以量來限制的施予者,即使是小量的施予者,也不是重罪。若比丘的施予是以油管或其他工具為目的,則應當以施予來取得。施予的施予者是指適度的施予,或超出適度的施予,而不足的施予則不適合。手工的工作也不適合作為水的來源或少量的取水,應當是穩定的。因而從池塘中取出泥土或放下階梯或平整不平的地方來取出是合適的。未施予的施予者應當由住在那裡的比丘來享用;若離開時應當將其放置於僧團中。若在途中有危險,則應當在安全的地方放置后離開。 人們到寺院中請求施予。比丘們不願意給予「僧團的」施予。人們一次又一次請求或責備。那時比丘們應當說「施予后抓住」來回應;施予是不當的。如果他們爲了施予而給出如獅子肉等食物,則不適合接受。在《律藏註釋》中說「被抓住的人不能被阻止」。

Sace saṅghassa veḷugumbe veḷudūsikā uppajjanti, taṃ akoṭṭāpentānaṃ veḷu nassati, kiṃ kātabbanti? Bhikkhācāre manussānaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace koṭṭetuṃ na icchanti 『samabhāgaṃ labhissathā』ti vattabbā; na icchantiyeva 『dve koṭṭhāse labhissathā』ti vattabbā. Evampi anicchantesu 『naṭṭhena attho natthi, tumhākaṃ khaṇe sati daṇḍakammaṃ karissatha, koṭṭetvā gaṇhathā』ti vattabbā; veḷudānaṃ nāma na hoti. Veḷugumbe aggimhi uṭṭhitepi, udakena vuyhamānaveḷūsupi eseva nayo. Rukkhesupi ayameva kathāmaggo. Rukkho pana sūcidaṇḍakappamāṇo garubhaṇḍaṃ hoti. Saṅghike rukkhe koṭṭāpetvā saṅghaṃ anāpucchitvāpi saṅghikaṃ āvāsaṃ kātuṃ labbhati. Vacanapathacchedanatthaṃ pana āpucchitvāva kātabbo.

Puggalikaṃ kātuṃ labbhati, na labbhatīti? Na labbhati. Hatthakammasīsena pana ekasmiṃ gehe mañcaṭṭhānamattaṃ labbhati, tīsu gehesu ekaṃ gehaṃ labhati. Sace dabbhasambhārā puggalikā honti, bhūmi saṅghikā, ekaṃ gehaṃ katvā samabhāgaṃ labhati, dvīsu gehesu ekaṃ gehaṃ labhati. Saṅghikarukkhe saṅghikaṃ āvāsaṃ bādhente saṅghaṃ anāpucchā hāretuṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Vaṭṭati. Vacanapathacchedanatthaṃ pana āpucchitvāva hāretabbo. Sace rukkhaṃ nissāya saṅghassa mahanto lābho hoti, na hāretabbo. Puggalikarukkhe saṅghikaṃ āvāsaṃ bādhente rukkhasāmikassa ācikkhitabbaṃ. Sace harituṃ na icchati, chedāpetvā hāretabbo. 『Rukkhaṃ me dethā』ti codentassa rukkhaṃ agghāpetvā mūlaṃ dātabbaṃ. Saṅghike rukkhe puggalikāvāsaṃ, puggalike ca puggalikāvāsaṃ bādhentepi eseva nayo. Valliyampi ayameva kathāmaggo. Valli pana yattha vikkāyati, dullabhā hoti, tattha garubhaṇḍaṃ. Sā ca kho upaḍḍhabāhuppamāṇato paṭṭhāya; tato heṭṭhā vallikhaṇḍaṃ garubhaṇḍaṃ na hoti.

Pattadānādīsupi pattadānenāti paccayahetukena pattadānenātiādi sabbaṃ veḷudāne vuttanayeneva veditabbaṃ. Garubhaṇḍatāya panettha ayaṃ vinicchayo. Pattampi hi yattha vikkāyati, gandhikādayo gandhapaliveṭhanādīnaṃ atthāya gaṇhanti, tādise dullabhaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ hoti. Esa tāva kiṃsukapattakaṇṇapiḷandhanatālapattādīsu vinicchayo.

Tālapaṇṇampi imasmiṃyeva ṭhāne kathetabbaṃ. Tālapaṇṇampi hi sayaṃjāte tālavane saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, na tato paraṃ. Ropimatālesu sabbampi garubhaṇḍaṃ. Tassa pamāṇaṃ heṭṭhimakoṭiyā aṭṭhaṅgulappamāṇopi rittapotthako. Tiṇampi ettheva pakkhipitvā kathetabbaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi tattha muñjapalālanāḷikerapaṇṇādīhipi chādenti. Tasmā tānipi tiṇeneva saṅgahitāni. Iti muñjapalālādīsu yaṃkiñci muṭṭhippamāṇaṃ tiṇaṃ, nāḷikerapaṇṇādīsu ca ekapaṇṇampi saṅghassa dinnaṃ vā tatthajātakaṃ vā bahiārāme saṅghassa tiṇavatthumhi jātatiṇaṃ vā rakkhitagopitaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Taṃ pana saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati. Heṭṭhā vuttaveḷumhipi eseva nayo.

如果僧團的施予者施予了草蓆,那麼在不打擊的情況下,草蓆會消失,該如何處理呢?在乞食的行為中,應當告訴人們。如果不想打擊,則應說「你們將獲得均等的分配」;如果不想打擊,則應說「你們將獲得兩個地方的分配」。即便如此,在不想打擊的情況下,應當說「沒有意義,如果你們在這個時候不執行懲罰,就應當打擊后抓住」;施予草蓆是不適合的。在施予者的火焰中,即便草蓆升起,被水沖洗的草蓆也是如此。樹木也是這個道理。樹木的大小相當於一根針的重罪。對於僧團的樹木,即便打擊而不詢問僧團,也可以建立僧團的居所。爲了切斷言辭的路徑,則應當在詢問後進行。 對於個人的居所,可以建立,也不能建立?不能建立。通過手工的工作,在一個家中只獲得一處坐臥的地方,在三個家中獲得一個家。若是由糧食製成的個人,土地是僧團的,建立一個家后獲得均等的分配,在兩個家中獲得一個家。對於僧團的樹木,在打擊僧團時,可以不詢問僧團而移除,是否適合?適合。爲了切斷言辭的路徑,則應當在詢問后移除。如果依靠樹木,對僧團有很大的利益,則不應移除。在個人的樹木中,在打擊僧團時,應告知樹木的主人。如果不想移除,則應當通過砍伐后移除。若有人催促「把樹給我」,則應當評估樹木的價值,並給予根部。對於僧團的樹木,在個人的居所中,即便打擊個人的居所也是如此。對於山谷也是如此。山谷的地方若有出售,則是稀有的,在那裡是重罪。它從上臂的大小開始;從下面的山谷部分,重罪不成立。 在施予器具等方面,施予器具是指因緣而施予的施予器具等,所有的草蓆應當以此說明。關於重罪的判斷,在這裡是這樣的。因為施予在出售的地方,如香料等香氣的塗抹等,在這樣的稀有地方,才是重罪。這是關於如金色樹葉、花瓣等的判斷。 關於棕櫚葉的地方也應當如此說明。棕櫚葉在自生的棕櫚樹中,在僧團的有限地方是重罪,而在其他地方則不是。對於種植的棕櫚樹,所有的都是重罪。其標準是從最低的地方起八指的標準。也應當在這裡提到草。若沒有草,則用蘆葦、草蓆等來遮蓋。因此,這些草也應當用草來聚集。如此,在蘆葦等中,無論多小的草,在蘆葦的葉片中,給予僧團的草或在外苑的僧團的草都是重罪。這個在僧團的工作和聖地的工作中完成後,可以多於個人的工作。下面提到的草蓆也是如此。

Pupphadāne 『『ettakesu rukkhesu pupphāni vissajjetvā yāgubhattavatthe upanentu, ettakesu senāsanapaṭisaṅkharaṇe upanentū』』ti evaṃ niyamitaṭṭhāne eva pupphāni garubhaṇḍāni honti. Paratīre sāmaṇerā pupphāni ocinitvā rāsiṃ karonti, pañcaṅgasamannāgato pupphabhājako bhikkhusaṅghaṃ gaṇetvā koṭṭhāse karoti, so sampattaparisāya saṅghaṃ anāpucchitvāva dātuṃ labhati; asammatena pana āpucchitvāva dātabbaṃ. Bhikkhu pana kassa pupphāni dātuṃ labhati, kassa na labhatīti? Mātāpitūnaṃ gehaṃ haritvāpi gehato pakkosāpetvāpi 『vatthupūjaṃ karothā』ti dātuṃ labhati, piḷandhanatthāya dātuṃ na labhati; sesañātīnaṃ pana haritvā na dātabbaṃ, pakkosāpetvā 『pūjaṃ karothā』ti dātabbaṃ; sesajanassa pūjanaṭṭhānaṃ sampattassa apaccāsīsantena dātabbaṃ; pupphadānaṃ nāma na hoti. Vihāre bahūni pupphāni pupphanti. Bhikkhunā piṇḍāya carantena manusse disvā 『vihāre bahūni pupphāni, pūjethā』ti vattabbaṃ. Vacanamatte doso natthi. 『Manussā khādanīyabhojanīyaṃ ādāya āgamissantī』ti cittena pana na vattabbaṃ. Sace vadati, khādanīyabhojanīyaṃ na paribhuñjitabbaṃ. Manussā attano dhammatāya 『vihāre pupphāni atthī』ti pucchitvā 『asukadivase vihāraṃ āgamissāma, sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā』ti vadanti. Bhikkhū sāmaṇerānaṃ kathetuṃ pamuṭṭhā. Sāmaṇerehi pupphāni ocinitvā ṭhapitāni. Manussā bhikkhū upasaṅkamitvā 『『bhante, mayaṃ tumhākaṃ asukadivaseyeva ārocayimha – 『sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā』ti. Kasmā na vārayitthā』』ti? 『『Sati me pamuṭṭhā, pupphāni ocinitamattāneva, tāva na pūjā katā』』ti vattabbaṃ. 『『Gaṇhatha pūjethā』』ti na vattabbaṃ. Sace vadati, āmisaṃ na paribhuñjitabbaṃ.

Aparo bhikkhu sāmaṇerānaṃ ācikkhati 『『asukagāmavāsino pupphāni mā ocinitthā』』ti āhaṃsūti. Manussāpi āmisaṃ āharitvā dānaṃ datvā vadanti – 『『amhākaṃ manussā na bahukā, sāmaṇere amhehi saha pupphāni ocinituṃ āṇāpethā』』ti. 『『Sāmaṇerehi bhikkhā laddhā; ye bhikkhācāraṃ na gacchanti, te sayameva jānissanti, upāsakā』』ti vattabbaṃ. Ettakaṃ nayaṃ labhitvā sāmaṇere putte vā bhātike vā katvā pupphāni ocināpetuṃ doso natthi; pupphadānaṃ nāma na hoti.

Phaladāne phalampi pupphaṃ viya niyamitameva garubhaṇḍaṃ hoti. Vihāre bahukamhi phalāphale sati aphāsukamanussā āgantvā yācanti. Bhikkhū 『saṅghika』nti dātuṃ na ussahanti. Manussā vippaṭisārino akkosanti paribhāsanti. Tattha kiṃ kātabbanti? Phalehi vā rukkhehi vā paricchinditvā katikā kātabbā – 『asukesu ca rukkhesu ettakāni phalāni gaṇhantā, ettakesu vā rukkhesu phalāni gaṇhantā na vāretabbā』ti. Corā pana issarā vā balakkārena gaṇhantā na vāretabbā; kuddhā te sakalavihārampi nāseyyuṃ. Ādīnavo pana kathetabboti.

Sinānadāne sinānacuṇṇāni koṭṭitāni na garubhaṇḍāni. Akoṭṭito rukkhattacova garubhaṇḍaṃ. Cuṇṇaṃ pana agilānassa rajananipakkaṃ vaṭṭati. Gilānassa yaṃkiñci cuṇṇaṃ vaṭṭatiyeva. Mattikāpi ettheva pakkhipitvā kathetabbā. Mattikāpi yattha dullabhā hoti, tattheva garubhaṇḍaṃ. Sāpi heṭṭhimakoṭiyā tiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇāva tato heṭṭhā na garubhaṇḍanti.

在施予花的時候,「在這些樹上施予花后,應當放置於飯食和衣物處,在這些地方安置床位」這樣規定的地方,花是重罪的。彼岸的沙門們摘取花朵,聚成一堆,有五種成分的花器,算作僧團,便為其分配,他可以在沒有詢問的情況下給予豐盈的聚會;但若是未經許可,則應當在詢問后給予。比丘究竟能向誰施予花,又向誰不能施予呢?他可以從父母的家中取走,即便是從家中召喚,也可以說「請進行物品的禮敬」;但爲了裝飾而施予則不適合;對於其他親戚的花,則不應施予,而應召喚后說「請進行禮敬」;對於其他人,在合適的情況下應當給予;施予花是不適合的。在寺院中,許多花盛開。比丘在乞食時看到人們,應當說「寺院中有許多花,請進行禮敬」。僅僅是言辭上並無過失。「人們將帶著可食用的食物而來」的想法不應存在。如果有人說,可食用的食物不應被享用。人們按照自己的本性詢問「寺院中有花嗎?」並說「在某日我們將去寺院,請不要讓沙門們摘取花」。比丘們因沙門們而被提及。沙門們摘取的花被放置。人們接近比丘說:「尊者,我們在某日曾告知你們——『請不要讓沙門們摘取花』。為何不阻止呢?」「我確實被提及,只是摘取了花而已,因此並未進行禮敬。」應當說「請接受並進行禮敬」,若有人說,物品不應被享用。 另一個比丘告知沙門們「某村的居民請不要摘取花」,人們也帶著食物施予后說:「我們的居民不多,請命令沙門們與我們一起摘取花。」 「沙門們通過乞食獲得;那些不出門乞食的人,他們自然會知道,這是信士所說。」在這樣情況下,讓沙門們的孩子或兄弟去摘花是沒有過失的;施予花是不適合的。 在施予果實的情況下,果實與花一樣,是重罪的。在寺院中,許多果實和花果的存在,有些不幸的人們前來請求。比丘們不願意給予「僧團的」施予。人們因失望而辱罵和責備。那時該如何處理呢?應當通過果實或樹木進行分配——「在這些樹上應當獲得這樣的果實,在這些樹上應當獲得這樣的果實,不應被阻止」。盜賊們則是以權力或武力進行奪取,不應被阻止;若憤怒,他們甚至會毀壞整個寺院。因此應當提及其危險。 在施予香粉的情況下,被打擊的香粉不是重罪。未被打擊的樹木則是重罪。香粉則適合病人的使用。病人所需的任何香粉都是合適的。泥土也應當在這裡提到。泥土在稀有的地方,則是重罪。它的標準是從最低的地方起三十個小團的重量,而在此以下則不是重罪。

Dantakaṭṭhadāne dantakaṭṭhaṃ acchinnakameva garubhaṇḍaṃ. Yesaṃ sāmaṇerānaṃ saṅghato dantakaṭṭhavāro pāpuṇāti, te attano ācariyupajjhāyānaṃ pāṭiyekkaṃ dātuṃ na labhanti. Yehi pana 『ettakāni dantakaṭṭhāni āharitabbānī』ti paricchinditvā vāraṃ gahitāni, te atirekāni ācariyupajjhāyānaṃ dātuṃ labhanti. Ekena bhikkhunā dantakaṭṭhamāḷakato bahūni dantakaṭṭhāni na gahetabbāni, devasikaṃ ekekameva gahetabbaṃ. Pāṭiyekkaṃ vasantenāpi bhikkhusaṅghaṃ gaṇayitvā yattakāni attano pāpuṇanti tattakāneva gahetvā gantabbaṃ; antarā āgantukesu vā āgatesu disaṃ vā pakkamantena āharitvā gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbāni.

Cāṭukamyatāyātiādīsu cāṭukamyatā vuccati attānaṃ dāsaṃ viya nīcaṭṭhāne ṭhapetvā parassa khalitavacanampi saṇṭhapetvā piyakāmatāya paggayhavacanaṃ. Muggasūpyatāyāti muggasūpasamānāya saccālikena jīvitakappanatāyetaṃ adhivacanaṃ. Yathā hi muggasūpe paccante bahū muggā pākaṃ gacchanti, thokā na gacchanti; evameva saccālikena jīvitakappake puggale bahu alikaṃ hoti, appakaṃ saccaṃ. Yathā vā muggasūpassa appavisanaṭṭhānaṃ nāma natthi, evameva saccālikavuttino puggalassa appaviṭṭhavācā nāma natthi; siṅghāṭakaṃ viya icchiticchitadhārāya patiṭṭhāti. Tenassa sā musāvāditā muggasūpyatāti vuttā. Pāribhaṭayatāti paribhaṭakammabhāvo. Paribhaṭassa hi kammaṃ pāribhaṭayaṃ, tassa bhāvo pāribhaṭayatā; alaṅkārakaraṇādīhi dārakakīḷāpanassetaṃ adhivacanaṃ.

Jaṅghapesanikanti gāmantaradesantarādīsu tesaṃ tesaṃ gihīnaṃ sāsanapaṭisāsanaharaṇaṃ. Idañhi jaṅghapesanikaṃ nāma attano mātāpitūnaṃ, ye cassa mātāpitaro upaṭṭhahanti, tesaṃ sāsanaṃ gahetvā katthaci gamanavasena vaṭṭati. Cetiyassa vā saṅghassa vā attano vā kammaṃ karontānaṃ vaḍḍhakīnampi sāsanaṃ harituṃ vaṭṭati. Manussā 『『dānaṃ dassāma, pūjaṃ karissāma, bhikkhusaṅghassa ācikkhathā』』ti vadanti; 『『asukattherassa nāma dethā』』ti piṇḍapātaṃ vā bhesajjaṃ vā cīvaraṃ vā denti; 『『vihāre pūjaṃ karothā』』ti mālāgandhavilepanādīni vā dhajapatākādīni vā nīyyādenti, sabbaṃ harituṃ vaṭṭati; jaṅghapesanikaṃ nāma na hoti. Sesānaṃ sāsanaṃ gahetvā gacchantassa padavāre padavāre doso.

Aññataraññatarenāti etesaṃ vā veḷudānādīnaṃ aññataraññatarena vejjakammabhaṇḍāgārikakammaṃ piṇḍapaṭipiṇḍakammaṃ saṅghuppādacetiyuppādaupaṭṭhāpanakammanti evarūpānaṃ vā micchājīvena jīvitakappanakakammānaṃ yena kenaci. Buddhapaṭikuṭṭhenāti buddhehi garahitena paṭisiddhena. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sabbopi anācāro nāma kathīyati. Ācāraniddeso vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbo.

在施予牙木時,牙木是不被砍斷的重罪。那些沙門的僧團獲得牙木的輪次,他們不能單獨給予自己的老師和導師。那些被規定為「應當取走這樣的牙木」的人,可以給予超過數量的老師和導師。一個比丘從牙木花環中,許多牙木是不應被拿取的,天神的牙木應當單獨拿取。即使在單獨的情況下,也應當在計算僧團的數量后,只拿取自己所獲得的數量;在途中應當將帶來的物品放置在所抓取的地方。 「爲了獲得美味」是指將自己放在低賤的地方,如同奴隸一樣,並依附於他人的惡言,而因親愛的願望而說出甜美的話。「爲了獲得食物」是指以食物為基礎的生活方式。正如在食物中,許多食物會被帶走,而少量的則不會;同樣,以真實為基礎的生存者,往往有許多虛假,而真實的則很少。正如食物的少量入口,並沒有名為真實的少量話語;如同獅子般的自我滿足。對於這種人,被稱為說謊者的食物。 「爲了保護」是指保護的行為。因為保護的行為是保護的狀態;通過裝飾等來進行兒童的遊戲。 「爲了膝蓋的接觸」是指在村莊的邊緣等地方,對於這些家庭的教導和指導。這裡的「爲了膝蓋的接觸」是指對自己父母的教導,那些照顧自己父母的人,在某些地方因出行而受到教導。對於聖地或僧團的工作,也應當遵循教導。人們說「我們將施予,我們將進行禮敬,請告訴比丘們」;也可以說「請給予某位尊者」,然後給予乞食、藥物或衣物;「請在寺院中進行禮敬」,並提供花環、香粉等物品,一切都應當被帶走;而「爲了膝蓋的接觸」則不適合。對於其他人的教導,在出行時每一步都有過失。 「在其他的情況下」是指在這些施予花等的情況下,如同施予者的行為、乞食的行為、僧團的建立、聖地的建立等,與任何人有關的錯誤生活方式。被佛陀所禁止的行為,被稱為被佛陀所譴責的。這被稱為所有的不善行為。行為的說明應當根據所說的相反方式來理解。

  1. Gocaraniddesepi paṭhamaṃ agocarassa vacane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha ca gocaroti piṇḍapātādīnaṃ atthāya upasaṅkamituṃ yuttaṭṭhānaṃ gocaro, ayuttaṭṭhānaṃ agocaro. Vesiyā gocaro assāti vesiyagocaro; mittasanthavavasena upasaṅkamitaṭṭhānanti attho. Tattha vesiyā nāma rūpūpajīviniyo yena kenacideva sulabhajjhācāratāmittasatthavasinehavasena upasaṅkamanto vesiyāgocaro nāma hoti. Tasmā evaṃ upasaṅkamituṃ na vaṭṭati. Kiṃ kāraṇā? Ārakkhavipattito. Evaṃ upasaṅkamantassa hi ciraṃ rakkhitagopitopi samaṇadhammo katipāheneva nassati; sacepi na nassati garahaṃ labhati. Dakkhiṇāvasena pana upasaṅkamantena satiṃ upaṭṭhāpetvā upasaṅkamitabbaṃ. Vidhavā vuccanti matapatikā vā pavutthapatikā vā. Thullakumāriyoti mahallikā aniviṭṭhakumāriyo. Paṇḍakāti lokāmisanissitakathābahulā ussannakilesā avūpasantapariḷāhā napuṃsakā. Tesaṃ sabbesampi upasaṅkamane ādīnavo vuttanayeneva veditabbo. Bhikkhunīsupi eseva nayo. Apica bhikkhū nāma ussannabrahmacariyā honti, tathā bhikkhuniyo. Te aññamaññaṃ santhavavasena katipāheneva rakkhitagopitasamaṇadhammaṃ nāsenti. Gilānapucchakena pana gantuṃ vaṭṭati. Bhikkhunā pupphāni labhitvā pūjanatthāyapi ovādadānatthāyapi gantuṃ vaṭṭatiyeva.

Pānāgāranti surāpānagharaṃ. Taṃ brahmacariyantarāyakarehi surāsoṇḍehi avivittaṃ hoti. Tattha tehi saddhiṃ saha soṇḍavasena upasaṅkamituṃ na vaṭṭati; brahmacariyantarāyo hoti. Saṃsaṭṭho viharati rājūhītiādīsu rājānoti abhisittā vā hontu anabhisittā vā ye rajjaṃ anusāsanti. Rājamahāmattāti rājūnaṃ issariyasadisāya mahatiyā issariyamattāya samannāgatā. Titthiyāti viparītadassanā bāhiraparibbājakā. Titthiyasāvakāti bhattivasena tesaṃ paccayadāyakā. Etehi saddhiṃ saṃsaggajāto hotīti attho.

Ananulomikena saṃsaggenāti ananulomikasaṃsaggo nāma tissannaṃ sikkhānaṃ ananulomo paccanīkasaṃsaggo, yena brahmacariyantarāyaṃ paññattivītikkamaṃ sallekhaparihāniñca pāpuṇāti, seyyathidaṃ – rājarājamahāmattehi saddhiṃ sahasokitā, sahananditā, samasukhadukkhatā, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanāva yogaṃ āpajjanatā, titthiyatitthiyasāvakehi saddhiṃ ekacchandarucisamācāratā ekacchandarucisamācārabhāvāvaho vā sinehabahumānasanthavo. Tattha rājarājamahāmattehi saddhiṃ saṃsaggo brahmacariyantarāyaṃ karoti. Itarehi titthiyasāvakehi tesaṃ laddhigahaṇaṃ. Tesaṃ pana vādaṃ bhinditvā attano laddhiṃ gaṇhāpetuṃ samatthena upasaṅkamituṃ vaṭṭati.

514。在行為範圍的解釋中,首先應當按照前面所說的方式理解非行為範圍的說明原因。在這裡,行為範圍是指爲了乞食等目的而適合前往的地方,非行為範圍是指不適合前往的地方。以妓女為行為範圍的是妓女行為範圍;意思是因友誼而前往的地方。在這裡,妓女是指以色身為生的人,因任何容易的行為、友誼、愛情而前往的人被稱為妓女行為範圍。因此,不應當這樣前往。為什麼?因為防護的失敗。對於這樣前往的人,即使長期保護和守護的沙門法,也會在幾天內消失;即使不消失,也會受到譴責。但是,以佈施的方式前往時,應當保持正念而前往。寡婦是指丈夫已死或丈夫遠行的女人。大姑娘是指年長的未婚女子。閹人是指沉溺於世俗慾望、煩惱熾盛、熱惱未息的中性人。對於所有這些人的接近,其過患應當按照前面所說的方式理解。對於比丘尼也是同樣的道理。而且,比丘是梵行增盛的人,比丘尼也是如此。他們因相互親密而在幾天內就會毀壞所保護和守護的沙門法。但是,爲了探望病人則可以前往。比丘獲得花后,爲了供養或爲了給予教誡而前往也是適合的。 酒館是指飲酒的地方。那裡充滿了妨礙梵行的酒徒。不應當與他們一起以酒徒的方式前往那裡;會妨礙梵行。與國王等人親近地生活中,國王是指無論是否受灌頂,都統治國家的人。大臣是指具有與國王相似的大權力的人。外道是指持有錯誤見解的外道遊方者。外道弟子是指因信仰而供養他們資具的人。意思是與這些人有親密的關係。 以不適合的親密關係是指不適合三學的相反的親密關係,由此會導致梵行的障礙、違犯戒律和減損精進,例如:與國王和大臣一起歡笑、一起歡喜、一起苦樂、在有事務時自己參與其中,與外道和外道弟子有相同的願望、愛好和行為,或導致相同願望、愛好和行為的親密關係。在這裡,與國王和大臣的親密關係會造成梵行的障礙。與其他外道弟子則會接受他們的見解。但是,能夠破除他們的論點並使他們接受自己見解的人,則可以前往。

Idāni aparenapi pariyāyena agocaraṃ dassetuṃ yāni vā pana tāni kulānītiādi āraddhaṃ. Tattha assaddhānīti buddhādīsu saddhāvirahitāni; buddho sabbaññū, dhammo niyyāniko, saṅgho suppaṭipannoti na saddahanti. Appasannānīti cittaṃ pasannaṃ anāvilaṃ kātuṃ na sakkonti. Akkosakaparibhāsakānīti akkosakāni ceva paribhāsakāni ca; 『corosi, bālosi, mūḷhosi, oṭṭhosi, goṇosi, gadrabhosi, āpāyikosi, nerayikosi, tiracchānagatosi, natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva pāṭikaṅkhā』ti evaṃ dasahi akkosavatthūhi akkosanti; 『hotu, idāni taṃ paharissāma, bandhissāma , vadhissāmā』ti evaṃ bhayadassanena paribhāsanti cāti attho. Anatthakāmānīti atthaṃ na icchanti, anatthameva icchanti. Ahitakāmānīti ahitameva icchanti, hitaṃ na icchanti. Aphāsukakāmānīti phāsukaṃ na icchanti, aphāsukameva icchanti. Ayogakkhemakāmānīti catūhi yogehi khemaṃ nibbhayaṃ na icchanti, sabhayameva icchanti. Bhikkhūnanti ettha sāmaṇerāpi saṅgahaṃ gacchanti. Bhikkhunīnanti ettha sikkhamānasāmaṇeriyopi. Sabbesampi hi bhagavantaṃ uddissa pabbajitānañceva saraṇagatānañca catunnampi parisānaṃ tāni anatthakāmāniyeva. Tathārūpāni kulānīti evarūpāni khattiyakulādīni kulāni. Sevatīti nissāya jīvati. Bhajatīti upasaṅkamati. Payirupāsatīti punappunaṃ upasaṅkamati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ vesiyādigocarassa vesiyādiko, rājādisaṃsaṭṭhassa rājādiko, assaddhakulādisevakassa assaddhakulādiko cāti tippakāropi ayuttagocaro agocaroti veditabbo.

Tassa iminā pariyāyena agocaratā veditabbā. Vesiyādiko tāva pañcakāmaguṇanissayato agocaroti veditabbo, yathāha – 『『ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṃ pañca kāmaguṇā』』ti (saṃ. ni. 5.372) rājādiko jhānānuyogassa anupanissayato lābhasakkārāsanicakkanipphādanato diṭṭhivipattihetuto ca, assaddhakulādiko saddhāhānicittasantāsāvahanato agocaroti.

Gocaraniddese na vesiyagocarotiādīni vuttapaṭipakkhavasena veditabbāni. Opānabhūtānītiādīsu pana opānabhūtānīti udapānabhūtāni; bhikkhusaṅghassa, cātumahāpathe khatapokkharaṇī viya, yathāsukhaṃ ogāhanakkhamāni cittamahāmattassa gehasadisāni. Tassa kira gehe kālatthambho yuttoyeva . Gharadvāraṃ sampattānaṃ bhikkhūnaṃ paccayavekallaṃ nāma natthi. Ekadivasaṃ bhesajjavattameva saṭṭhi kahāpaṇāni nikkhamanti. Kāsāvapajjotānīti bhikkhubhikkhunīhi nivatthapārutānaṃ kāsāvānaṃyeva pabhāya ekobhāsāni bhūtapālaseṭṭhikulasadisāni. Isivātapaṭivātānīti gehaṃ pavisantānaṃ nikkhamantānañca bhikkhubhikkhunīsaṅkhātānaṃ isīnaṃ cīvaravātena ceva samiñjanapasāraṇādijanitasarīravātena ca paṭivātāni pavāyitāni viniddhutakibbisāni vā.

現在爲了進一步說明非行為範圍,開始說明那些家庭等。這裡的「無信者」是指對佛等沒有信仰的人;佛是全知的,法是引導的,僧是良好的修行者,他們不相信。對於「信心薄弱者」,是指無法使心安定、清凈的人。對於「辱罵者和誹謗者」,是指辱罵和誹謗的人;例如「你是盜賊,你是愚蠢的,你是傻瓜,你是畜生,你是驢子,你是墮落者,你是地獄的居民,你沒有善道,只有惡道可盼」等等,以這樣的十種辱罵方式進行辱罵;他們還可能說「好吧,現在我要打你,綁住你,殺了你」,以這樣的恐嚇方式進行誹謗。對於「無利益者」,是指不希望得到利益,而是希望得到無利益的狀態。對於「無害者」,是指只希望得到無害的事物,而不希望得到有益的事物。對於「無樂者」,是指只希望得到不愉快的事物,而不希望得到愉快的事物。對於「無安寧者」,是指不希望得到四種安寧,而只希望得到恐懼。這裡的「比丘」也包括沙門。這裡的「比丘尼」也包括正在學習的沙門。所有這些人都是爲了佛而出家,歸依佛教的四類人,他們都是無利益者。類似的家庭是指這樣的王族等家庭。依賴於他人而生存。歸屬於他人。多次前往也歸屬於他人。這裡所說的,是指與妓女等相關的行為,與國王等相關的行為,與無信的家庭相關的行為,這些都應被視為非行為範圍。 因此,按照這樣的方式應當理解非行為範圍。妓女的行為是由於五種慾望的依賴而被視為非行為範圍,如所說:「比丘們,什麼是比丘的非行為範圍?那就是五種慾望。」國王的行為是由於不依賴於禪定而被視為非行為範圍,因而導致了名聲的損失和對教法的誤解,而無信的家庭則是由於缺乏信仰而被視為非行為範圍。 在行為範圍的定義中,妓女的行為等應當按照所說的相反方式理解。「如地下水」是指地下水;如比丘僧團,像四大國的水流一樣,能夠隨意地流動,像心靈的偉大狀態一樣,像家的狀態一樣。確實在他們的家中,時間是固定的。對於到達家門的比丘們,沒有任何供養的機會。在某一天,藥物的供養中,六十卡帕納的供養是可以出去的。這裡的「袈裟的光輝」是指比丘和比丘尼穿著袈裟的光輝,像保護者的家族一樣。這裡的「聖者的風」是指進入家中和離開家中的比丘和比丘尼,由於聖者的袈裟的風和身體的溫暖而形成的風,像被清洗過的污垢一樣被驅散。

515.Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvitāniddese aṇumattānīti aṇuppamāṇā. Vajjāti dosā. Yāni tāni vajjānīti yāni tāni garahitabbaṭṭhena vajjāni. Appamattakānīti parittamattakāni khuddakappamāṇāni. Oramattakānīti parittatopi orimappamāṇattā oramattakāni. Lahusānīti lahukāni. Lahusammatānīti lahūti sammatāni. Saṃyamakaraṇīyānīti saṃyamena kattabbapaṭikammāni. Saṃvarakaraṇīyānīti saṃvarena kātabbāni saṃvarena kattabbapaṭikammāni. Cittuppādakaraṇīyānīti cittuppādamattena kattabbapaṭikammāni. Manasikārapaṭibaddhānīti manasā āvajjitamatteneva kattabbapaṭikammāni. Kāni pana tānīti? Divāvihāravāsī sumatthero tāva āha – 『『anāpattigamanīyāni cittuppādamattakāni yāni 『na puna evarūpaṃ karissāmī』ti manasā āvajjitamatteneva sujjhanti. Adhiṭṭhānāvikammaṃ nāmetaṃ kathita』』nti. Antevāsiko panassa tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – 『『idaṃ pātimokkhasaṃvarasīlasseva bhājanīyaṃ. Tasmā sabbalahukaṃ dukkaṭadubbhāsitaṃ idha vajjanti veditabbaṃ. Vuṭṭhānāvikammaṃ nāmetaṃ kathita』』nti. Itiimesūti evaṃpakāresu imesu. Vajjadassāvīti vajjato dosato dassanasīlo. Bhayadassāvīti catubbidhassa bhayassa kāraṇattā bhayato dassanasīlo. Ādīnavadassāvīti idha nindāvahanato, āyatiṃ dukkhavipākato, upariguṇānaṃ antarāyakaraṇato, vippaṭisārajananato ca etena nānappakārena ādīnavato dassanasīlo.

Nissaraṇadassāvīti yaṃ tattha nissaraṇaṃ tassa dassanasīlo. Kiṃ panettha nissaraṇanti? Ācariyattheravāde tāva 『『anāpattigamanīyatāya sati adhiṭṭhānāvikammaṃ nissaraṇa』』nti kathitaṃ. Antevāsikattheravāde tāva 『『āpattigamanīyatāya sati vuṭṭhānāvikammaṃ nissaraṇa』』nti kathitaṃ.

515。在微小的過失中,恐懼的顯現是指微小的事物,即微不足道的事物。過失是指缺點。那些被稱為過失的事物是指那些應被指責的事物。微小的事物是指極小的、微不足道的事物。向下的事物是指即使微小也因其下沉的特性而被視為向下的事物。輕微的事物是指輕巧的事物。輕微的事物是指被認為是輕巧的事物。應當謹慎的事物是指應當以謹慎的方式進行的行為。應當防護的事物是指應當以防護來進行的行為。以心念產生的事物是指僅因心念而應當進行的行為。以心念專注的事物是指僅因心念的關注而應當進行的行為。那麼,哪些是這些呢?白天居住的善長者說:「不違反的可行的,僅因『我不再這樣做』的心念而消失的事物。」這是指意志的行為,不是指此類行為。住持的比丘則說:「這是屬於戒律的保守。因此,所有輕微的、惡劣的、可恥的事物在這裡應被視為過失。」這是指意志的行為,不是指此類行為。 因此,在這些方面應當如此理解。過失的顯現是指因過失而顯現的缺點。恐懼的顯現是指因四種恐懼的原因而顯現的缺點。痛苦的顯現是指因在此處被指責、因未來的痛苦果報、因上面的過失而造成的障礙、因痛苦的顯現而顯現的缺點。 解脫的顯現是指在此處顯現的解脫。那麼,這裡的解脫是什麼呢?在老師的教導中,所說的「因不違反而可行的行為是解脫」。在住持的教導中,所說的「因違反而可行的行為是解脫」。

Tattha tathārūpo bhikkhu aṇumattāni vajjāni vajjato bhayato passati nāma. Taṃ dassetuṃ ayaṃ nayo kathito – paramāṇu nāma, aṇu nāma, tajjārī nāma, rathareṇu nāma, likkhā nāma, ūkā nāma, dhaññamāso nāma, aṅgulaṃ nāma, vidatthi nāma, ratanaṃ nāma, yaṭṭhi nāma, usabhaṃ nāma, gāvutaṃ nāma, yojanaṃ nāma. Tattha 『paramāṇu』 nāma ākāsakoṭṭhāsiko maṃsacakkhussa āpāthaṃ nāgacchati, dibbacakkhusseva āgacchati. 『Aṇu』 nāma bhitticchiddatālacchiddehi paviṭṭhasūriyarasmīsu vaṭṭi vaṭṭi hutvā paribbhamanto paññāyati. 『Tajjārī』 nāma gopathamanussapathacakkapathesu chijjitvā ubhosu passesu uggantvā tiṭṭhati. 『Rathareṇu』 nāma tattha tattheva allīyati. Likkhādayo pākaṭā eva. Etesu pana chattiṃsa paramāṇavo ekassa aṇuno pamāṇaṃ. Chattiṃsa aṇū ekāya tajjāriyā pamāṇaṃ. Chattiṃsa tajjāriyo eko rathareṇu. Chattiṃsa rathareṇū ekā likkhā. Satta likkhā ekā ūkā. Satta ūkā eko dhaññamāso. Sattadhaññamāsappamāṇaṃ ekaṃ aṅgulaṃ. Tenaṅgulena dvādasaṅgulāni vidatthi. Dve vidatthiyo ratanaṃ. Satta ratanāni yaṭṭhi. Tāya yaṭṭhiyā vīsati yaṭṭhiyo usabhaṃ. Asīti usabhāni gāvutaṃ. Cattāri gāvutāni yojanaṃ. Tena yojanena aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedho sinerupabbatarājā. Yo bhikkhu aṇumattaṃ vajjaṃ aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedhasinerupabbatasadisaṃ katvā daṭṭhuṃ sakkoti – ayaṃ bhikkhu aṇumattāni vajjāni bhayato passati nāma. Yopi bhikkhu sabbalahukaṃ dukkaṭadubbhāsitamattaṃ paṭhamapārājikasadisaṃ katvā daṭṭhuṃ sakkoti – ayaṃ aṇumattāni vajjāni vajjato bhayato passati nāmāti veditabbo.

516.Samādāya sikkhati sikkhāpadesūtipadaniddese bhikkhusikkhāti bhikkhūhi sikkhitabbasikkhā. Sā bhikkhunīhi sādhāraṇāpi asādhāraṇāpi bhikkhusikkhā eva nāma. Bhikkhunīsikkhāti bhikkhunīhi sikkhitabbasikkhā. Sāpi bhikkhūhi sādhāraṇāpi asādhāraṇāpi bhikkhunīsikkhā eva nāma. Sāmaṇerasikkhamānasāmaṇerīnaṃ sikkhāpi ettheva paviṭṭhā. Upāsakasikkhāti upāsakehi sikkhitabbasikkhā. Sā pañcasīladasasīlavasena vaṭṭati. Upāsikāsikkhāti upāsikāhi sikkhitabbasikkhā. Sāpi pañcasīladasasīlavasena vaṭṭati. Tattha bhikkhubhikkhunīnaṃ sikkhā yāva arahattamaggā vaṭṭati. Upāsakaupāsikānaṃ sikkhā yāva anāgāmimaggā. Tatrāyaṃ bhikkhu attanā sikkhitabbasikkhāpadesu eva sikkhati. Sesasikkhā pana atthuddhāravasena sikkhāpadassa atthadassa dassanatthaṃ vuttā. Iti imāsu sikkhāsūti evaṃpakārāsu etāsu sikkhāsu. Sabbena sabbanti sabbena sikkhāsamādānena sabbaṃ sikkhaṃ. Sabbathā sabbanti sabbena sikkhitabbākārena sabbaṃ sikkhaṃ. Asesaṃ nissesanti sesābhāvato asesaṃ; satisammosena bhinnassāpi sikkhāpadassa puna pākatikakaraṇato nissesaṃ. Samādāya vattatīti samādiyitvā gahetvā vattati. Tena vuccatīti yena kāraṇena etaṃ sabbaṃ sikkhāpadaṃ sabbena sikkhitabbākārena samādiyitvā sikkhati pūreti, tena vuccati 『『samādāya sikkhati sikkhāpadesū』』ti.

517-8.Indriyesu guttadvāro bhojane mattaññūtipadadvayassa niddese kaṇhapakkhassa paṭhamavacane payojanaṃ ācāraniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha katamā indriyesu aguttadvāratātiādīsu pana yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ vuttameva.

在這裡,這樣的比丘被稱為看到微小的過失如同過失和恐懼。爲了說明這一點,提出了以下的方法:極微塵、微塵、浮塵、車輪塵、虱卵、虱子、稻穀、指、張手、肘、杖、牛行、驛站、由旬。其中,"極微塵"是指空間的最小部分,肉眼無法看到,只有天眼才能看到。"微塵"是指通過墻壁或樹葉的縫隙進入的陽光中可以看到的旋轉的塵埃。"浮塵"是指在牛路、人路、車路上被切斷並在兩側升起的塵埃。"車輪塵"是指附著在各處的塵埃。從虱卵開始是衆所周知的。在這些中,三十六個極微塵等於一個微塵。三十六個微塵等於一個浮塵。三十六個浮塵等於一個車輪塵。三十六個車輪塵等於一個虱卵。七個虱卵等於一個虱子。七個虱子等於一粒稻穀。七粒稻穀的大小等於一指。以這個指為單位,十二指等於一張手。兩張手等於一肘。七肘等於一杖。以這個杖為單位,二十杖等於一牛行。八十牛行等於一驛站。四驛站等於一由旬。以這個由旬為單位,須彌山王高六十八萬由旬。如果一個比丘能夠將微小的過失看作如同六十八萬由旬高的須彌山一樣 - 這個比丘被稱為看到微小的過失如同恐懼。如果一個比丘能夠將最輕微的惡作和惡語看作如同第一波羅夷一樣 - 這個比丘應被理解為看到微小的過失如同過失和恐懼。 516。在"受持學習學處"這個詞的解釋中,"比丘學"是指比丘應當學習的學處。無論是與比丘尼共同的還是不共同的,都被稱為比丘學。"比丘尼學"是指比丘尼應當學習的學處。無論是與比丘共同的還是不共同的,都被稱為比丘尼學。沙彌、式叉摩那、沙彌尼的學處也包括在這裡。"優婆塞學"是指優婆塞應當學習的學處。它是以五戒和十戒為基礎的。"優婆夷學"是指優婆夷應當學習的學處。它也是以五戒和十戒為基礎的。在這裡,比丘和比丘尼的學處一直到阿羅漢道都是有效的。優婆塞和優婆夷的學處一直到不還道都是有效的。在這裡,這個比丘只在自己應當學習的學處中學習。其他的學處是爲了說明學處的意義而提出的。因此,在這些學處中,完全地、全面地、無遺漏地、無餘地受持而行。因此被稱為"受持學習學處"。 517-8。在"守護根門,飲食知量"這兩個詞的解釋中,黑分的第一句話的目的應當按照行為的解釋來理解。在"什麼是不守護根門"等中,所有應當說的內容都已經在分類的解釋中說過了。

519.Jāgariyānuyoganiddese pubbarattāpararattanti ettha aḍḍharattasaṅkhātāya rattiyā pubbe pubbarattaṃ; iminā paṭhamayāmañceva pacchābhattañca gaṇhāti . Rattiyā pacchā apararattaṃ; iminā pacchimayāmañceva purebhattañca gaṇhāti. Majjhimayāmo panassa bhikkhuno niddākilamathavinodanokāsoti na gahito. Jāgariyānuyoganti jāgariyassa asupanabhāvassa anuyogaṃ. Anuyutto hotīti taṃ anuyogasaṅkhātaṃ āsevanaṃ bhāvanaṃ anuyutto hoti sampayutto. Niddese panassa idha bhikkhu divasanti pubbaṇho, majjhanho, sāyanhoti tayopi divasakoṭṭhāsā gahitā. Caṅkamena nisajjāyāti sakalampi divasaṃ iminā iriyāpathadvayeneva viharanto. Cittassa āvaraṇato āvaraṇīyehi dhammehi pañcahipi nīvaraṇehi sabbākusaladhammehi vā cittaṃ parisodheti. Tehi dhammehi visodheti parimoceti. Ṭhānaṃ panettha kiñcāpi na gahitaṃ, caṅkamanisajjāsannissitaṃ pana katvā gahetabbameva. Paṭhamayāmanti sakalasmimpi paṭhamayāme. Majjhimayāmanti rattindivassa chaṭṭhakoṭṭhāsasaṅkhāte majjhimayāme.

Sīhaseyyanti ettha kāmabhogīseyyā, petaseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyāti catasso seyyā. Tattha 『『yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī vāmena passena sentī』』ti ayaṃ kāmabhogīseyyā. Tesu hi yebhuyyena dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi. 『『Yebhuyyena, bhikkhave , petā uttānā sentī』』ti ayaṃ petaseyyā; appamaṃsalohitattā hi aṭṭhisaṅghāṭajaṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti. Sīho, bhikkhave, migarājā dakkhiṇena passena seyyaṃ kappeti…pe… attamano hotī』』ti (a. ni. 4.246) ayaṃ sīhaseyyā; tejussadattā hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ ṭhāne dve pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati; divasampi sayitvā pabujjhamāno na uttasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti; sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti 『nayidaṃ tuyhaṃ jātiyā na sūrabhāvassa anurūpa』nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati; avijahitvā ṭhite pana 『tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida』nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Catutthajjhānaseyyā pana tathāgataseyyāti vuccati. Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.

Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā gopphakena hi gopphake jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsukā hoti; yathā pana na saṅghaṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsukā hoti. Tena vuttaṃ 『『pāde pādaṃ accādhāyā』』ti. Sato sampajānoti satiyā ceva sampajānapaññāya ca samannāgato hutvā. Iminā supariggāhakaṃ satisampajaññaṃ kathitaṃ. Uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvāti asukavelāya nāma uṭṭhahissāmī』ti evaṃ uṭṭhānavelāparicchedakaṃ uṭṭhānasaññaṃ citte upetvā. Evaṃ katvā nipanno hi yathāparicchinnakāleyeva uṭṭhātuṃ yutto.

520-

519。在「警覺的修行」一節中,提到「早晚」的意思是指半夜的夜晚,早晨和晚上的時間;通過這個,提到第一段和最後一段的時間。晚上的最後一段是指晚上的最後部分;通過這個,提到最後的早晨和之前的早晨。中間的時間則是指比丘在睡眠和懈怠的放鬆時期是沒有被提及的。警覺的修行是指警覺的狀態,保持警覺的修行。被稱為「隨順」的是指這種隨順的修行、修習的狀態。關於這裡的比丘,白天分為早晨、中午和傍晚,這三段時間都被視為白天的部分。通過行走和坐著的方式,整天都在這種兩種行為中生活。由於心的遮蔽,因而通過五種障礙、所有不善法來清凈心。通過這些法來凈化和解脫心。在這裡,雖然沒有明確的地點,但應當將行走和坐著結合起來。第一段是指整天的第一段。中間的時間是指夜晚和白天的第六段。 獅子臥是指欲樂臥、鬼神臥、獅子臥、如來臥這四種臥姿。這裡的「通常,比丘,欲樂者通常是側臥的」是指欲樂臥。因為在這些情況下,通常沒有人是面朝右側臥的。「通常,比丘,鬼神是直臥的」是指鬼神臥;因為他們的身體不太紅,無法靠著一側臥,通常是直臥的。獅子,比丘,動物之王,通常是面朝右側的臥姿……(省略)這是獅子臥;因為獅子之王的特性,前腳和後腳分別在一個地方,後腳和前腳分別在一個地方,爪子收回到身體內部,頭部放在前腳和後腳之間的地方,白天也在睡覺,醒來時不抬起頭,抬起頭時觀察前腳和後腳之間的空間;如果有任何地方被忽視而站著,就會感到「這與你的種族和特性不相符」,於是就會在那裡繼續睡覺,不離開活動範圍;如果在未離開的情況下,感到「這與你的種族和特性相符」,就會突然起身,搖動獅子的身軀,搖動鬃毛,發出三聲獅吼,離開活動範圍。第四禪的臥姿被稱為如來臥。在這些中,獅子臥被提及。因為這是一種極其優雅的臥姿。 腳與腳是指右腳與左腳。壓住是指壓住並超過一個地方,放置在腳後跟上,因而在腳踝上或腳踝和腳之間摩擦時,常常會產生痛苦,心不會集中,臥姿會很不舒服;如果不摩擦,超過的地方不會產生痛苦,心會集中,臥姿則會很舒服。因此說「腳與腳壓住」。注意清醒是指以覺知和智慧相結合。通過這個,提到了清醒的智慧。對於「起身的念頭」,意味著在某個時刻我將起身,這樣的起身念頭在心中出現。如此一來,便能夠在適當的時間起身。 520-

521.Sātaccaṃ nepakkanti satataṃ pavattayitabbato sātaccasaṅkhātaṃ vīriyañceva paripākagatattā nepakkasaṅkhātaṃ paññañca yutto anuyutto pavattayamānoyeva jāgariyānuyogaṃ anuyutto viharatīti attho. Ettha ca vīriyaṃ lokiyalokuttaramissakaṃ kathitaṃ, paññāpi vīriyagatikā eva; vīriye lokiyamhi lokiyā, lokuttare lokuttarāti attho.

522.Bodhipakkhiyānaṃdhammānanti catusaccabodhisaṅkhātassa maggañāṇassa pakkhe bhavānaṃ dhammānaṃ. Ettāvatā sabbepi sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme samūhato gahetvā lokiyāyapi bhāvanāya ekārammaṇe ekato pavattanasamatthe bojjhaṅgeyeva dassento satta bojjhaṅgātiādimāha. Te lokiyalokuttaramissakāva kathitāti veditabbā. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.

521。正念不偏離,因其持續的作用而稱為正念。因其成熟而稱為精進,因其不偏離而稱為智慧,結合在一起的正念是警覺的修行,持續地生活於此的意思。在這裡,精進被描述為世俗與出世間的結合,智慧也是精進的推動;在世俗中精進是世俗的,在出世間中精進是出世間的。 522。所說的「覺醒的伴隨法」是指四聖諦的覺醒之道的智慧。至此,所有三十七種覺醒的伴隨法被歸納在一起,旨在通過世俗的修習,將它們與一個對像結合在一起,體現出覺醒的支柱,因此提到七種覺醒的支柱等。它們被理解為世俗與出世間的結合。其餘的內容由於在下面已有所述,故不再贅述。

  1. Abhikkantetiādiniddese abhikkante paṭikkanteti ettha tāva abhikkantaṃ vuccati purato gamanaṃ. Paṭikkantanti nivattanaṃ. Tadubhayampi catūsu iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṃ abhiharanto abhikkamati nāma, paṭinivattanto paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṃ purato onāmento abhikkamati nāma, pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāyapi nisinnakova āsannassa purimaaṅgābhimukho saṃsaranto abhikkamati nāma, pacchimaaṅgappadesaṃ paccāsaṃsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjāyapi eseva nayo.

Sampajānakārī hotīti sampajaññena sabbakiccakārī, sampajaññasseva vā kārī. So hi abhikkantādīsu sampajaññaṃ karoteva, na katthaci sampajaññavirahito hoti. Taṃ pana sampajaññaṃ yasmā satisampayuttameva hoti, tenassa niddese 『『sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno paṭikkamatī』』ti vuttaṃ.

Ayañhi abhikkamanto vā paṭikkamanto vā na muṭṭhassatī asampajāno hoti; satiyā pana samannāgato paññāya ca sampajānoyeva abhikkamati ceva paṭikkamati ca; sabbesu abhikkamādīsu catubbidhaṃ sampajaññaṃ otāreti. Catubbidhañhi sampajaññaṃ – sātthakasampajaññaṃ, sappāyasampajaññaṃ, gocarasampajaññaṃ, asammohasampajaññanti. Tattha abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā 『kinnu me ettha gatena attho atthi, natthī』ti atthānatthaṃ pariggahetvā atthapariggaṇhanaṃ 『sātthakasampajaññaṃ』. Tattha ca 『attho』ti cetiyadassanabodhidassanasaṅghadassanatheradassanaasubhadassanādivasena dhammato vaḍḍhi. Cetiyaṃ vā bodhiṃ vā disvāpi hi buddhārammaṇaṃ pītiṃ, saṅghadassanena saṅghārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. There disvā tesaṃ ovāde patiṭṭhāya, asubhaṃ disvā tattha paṭhamajjhānaṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. Tasmā etesaṃ dassanaṃ sātthaṃ. Keci pana 『『āmisatopi vaḍḍhi atthoyeva; taṃ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattā』』ti vadanti.

Tasmiṃ pana gamane sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ 『sappāyasampajaññaṃ』, seyyathidaṃ – cetiyadassanaṃ tāva sātthaṃ. Sace pana cetiyassa mahatiyā pūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti , attano vibhavānurūpaṃ itthiyopi purisāpi alaṅkatapaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti, tatra cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhane moho uppajjati, kāyasaṃsaggāpattiṃ vā āpajjati, jīvitabrahmacariyānaṃ vā antarāyo hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti. Vuttappakāraantarāyābhāve sappāyaṃ. Bodhidassanepi eseva nayo. Saṅghadassanampi sātthaṃ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṃ kāretvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ karontesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto ceva antarāyo ca hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti; antarāyābhāve sappāyaṃ hoti. Mahāparisaparivārānaṃ therānaṃ dassanepi eseva nayo.

523。在"前進"等詞的解釋中,"前進後退"這裡首先說明,"前進"是指向前走,"後退"是指返回。這兩者都適用於四種姿勢。首先在行走時,向前移動身體稱為前進,返回稱為後退。在站立時,站著向前傾身稱為前進,向後傾身稱為後退。在坐著時,坐著向前傾身稱為前進,向後傾身稱為後退。在躺臥時也是同樣的道理。 "正知而行"是指以正知做一切事,或只做正知的事。因為他在前進等動作中都保持正知,沒有任何時候失去正知。由於這種正知總是與念相應,所以在其解釋中說"念住正知而前進,念住正知而後退"。 這裡無論是前進還是後退,都不是失念和無知的;而是具有正念和正知地前進和後退;在所有前進等動作中都運用四種正知。四種正知是:有益正知、適宜正知、行處正知、不癡正知。其中,當生起前進的心時,不僅僅是隨心而行,而是思考"我去那裡是否有益,是否無益",這種考慮利益的正知叫做"有益正知"。這裡的"利益"是指從法的角度增長,如見塔、見菩提樹、見僧團、見長老、見不凈等。因為即使見到塔或菩提樹,也能生起以佛為所緣的喜悅;見到僧團,能生起以僧為所緣的喜悅,觀察其生滅而證得阿羅漢果。見到長老后,依其教誡而建立;見到不凈相后,生起初禪,觀察其生滅而證得阿羅漢果。因此,見到這些是有益的。有些人說:"物質上的增長也是利益;因為依此而支援梵行。" 在那行進中,考慮適宜與不適宜,選擇適宜的,這叫做"適宜正知"。例如,見塔雖然是有益的,但如果在塔的大型供養中,十二由旬內的人群聚集,男女都盛裝打扮如畫中人物一般行走,在那裡對可意所緣生起貪慾,對不可意所緣生起嗔恨,對中性所緣生起愚癡,或者犯了身體接觸的罪,或者對生命和梵行造成危險。這樣那個地方就是不適宜的。如果沒有上述的危險,就是適宜的。對於見菩提樹也是同樣的道理。見僧團也是有益的。但如果在村中搭建大帳篷,整夜聽法,人群如前所述聚集,造成危險,這樣那個地方就是不適宜的;如果沒有危險,就是適宜的。對於見有大眾圍繞的長老也是同樣的道理。

Asubhadassanampi sātthaṃ. Tadatthadīpanatthañca idaṃ vatthu – eko kira daharabhikkhu sāmaṇeraṃ gahetvā dantakaṭṭhatthāya gato. Sāmaṇero maggā okkamitvā purato gacchanto asubhaṃ disvā paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tīṇi phalāni sacchikatvā uparimaggatthāya kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā aṭṭhāsi. Daharo taṃ apassanto 『『sāmaṇerā』』ti pakkosi. So 『mayā pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhunā saddhiṃ dve kathā nāma na kathitapubbā, aññasmiṃ divase uparivisesaṃ nibbattessāmī』ti cintetvā 『『kiṃ, bhante』』ti paṭivacanaṃ adāsi. 『『Ehī』』ti ca vutto ekavacaneneva āgantvā 『『bhante, iminā tāva maggena gantvā mayā ṭhitokāse muhuttaṃ puratthābhimukho ṭhatvā olokethā』』ti āha. So tathā katvā tena pattavisesameva pāpuṇi. Evaṃ ekaṃ asubhaṃ dvinnaṃ janānaṃ atthāya jātaṃ. Evaṃ sātthampi panetaṃ purisassa mātugāmāsubhaṃ asappāyaṃ, mātugāmassa ca purisāsubhaṃ, sabhāgameva sappāyanti. Evaṃ sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ nāma.

Evaṃ pariggahitasātthasappāyassa pana aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano cittaruciyaṃ kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocaraṃ uggahetvā bhikkhācāragocare taṃ gahetvāva gamanaṃ 『gocarasampajaññaṃ』 nāma. Tassāvibhāvanatthaṃ idaṃ catukkaṃ veditabbaṃ –

Idhekacco bhikkhu harati na paccāharati, ekacco na harati paccāharati, ekacco pana neva harati na paccāharati, ekacco harati ca paccāharati ca. Tattha yo bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetvā, tathā rattiyā paṭhamayāme majjhimayāme seyyaṃ kappetvā pacchimayāmepi nisajjācaṅkamehi vītināmetvā pageva cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā bodhirukkhe udakaṃ āsiñcitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paccupaṭṭhāpetvā ācariyupajjhāyavattādīni sabbāni khandhakavattāni samādāya vattati, so sarīraparikammaṃ katvā senāsanaṃ pavisitvā dve tayo pallaṅke usumaṃ gāhāpento kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitvā, bhikkhācāravelāya uṭṭhahitvā kammaṭṭhānasīseneva pattacīvaramādāya senāsanato nikkhamitvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova cetiyaṅgaṇaṃ gantvā, sace buddhānussatikammaṭṭhānaṃ hoti taṃ avissajjetvāva cetiyaṅgaṇaṃ pavisati, aññaṃ ce kammaṭṭhānaṃ hoti sopānamūle ṭhatvā hatthena gahitabhaṇḍaṃ viya taṃ ṭhapetvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā cetiyaṅgaṇaṃ āruyha mahantaṃ cetiyaṃ ce, tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditabbaṃ, khuddakaṃ ce, tatheva padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditabbaṃ. Cetiyaṃ vanditvā bodhiyaṅgaṇaṃ pattenāpi buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccākāraṃ dassetvā bodhi vanditabbā.

524。見到不凈也是有益的。為此,說明這個內容——有一個年輕比丘帶著小沙彌去取牙木。小沙彌在路上走著,看到不凈的東西,生起初禪,便以此為基礎,觀察諸法,證得三果,並且爲了上升的道而修習,站在那裡。年輕比丘看不到他,便叫道:「小沙彌。」他想:「自從我出家以來,與比丘之間沒有交談過,若在其他日子裡,我會說出更深的道理。」於是他思考:「什麼,尊者?」被問到「來吧」時,單獨前來,便說:「尊者,我在這裡站著,稍微向前看一下。」他照做后,便達到了那個特殊的結果。這樣,一個不凈的緣故,成爲了兩個人的利益。這樣,這對人來說,男子對女子的不凈是不可取的,女子對男子的不凈也是不可取的,整體上都是不可取的。因此,這種對可取與不可取的判斷叫做「適宜正知」。 這樣,關於已被歸納的有益的內容,在三十七種修習法中,依照個人的心情選擇適合自己的修習法,抓住乞食的修習法,稱為「行處正知」。為此,說明這個四項內容—— 在這裡,有的比丘是抓著而不放的,有的比丘是不抓著而放的,有的比丘是既不抓著也不放的,還有的比丘是抓著並放下的。在這裡,若比丘白天以行走和坐著的方式,清凈心中的遮蔽法,晚上在初夜和中夜中安置臥具,在最後的夜晚也以坐著和行走的方式度過,便在菩提樹和水邊灑水,準備飲水和食物,依照老師和導師的要求,按照所有的戒律來行持,那麼他便完成了身體的準備,進入臥處,抓著熱水,修習所選的修習法,到了乞食的時間,起身時,帶著修習法的頭巾,走出臥處,專注于菩提樹的地方,如果是佛的念修習法,就不放開,進入菩提樹的地方;如果是其他的修習法,便在臺階下站著,像手中抓著物品一樣,抓住佛的所緣,生起喜悅,爬上菩提樹,若是大的菩提樹,三次轉身在四處敬禮,若是小的菩提樹,同樣轉身敬禮八處。敬禮菩提樹后,也應當以菩提樹的樣子向佛陀顯現,顯示出如同佛陀面前的形象,敬禮于菩提樹。

So evaṃ cetiyañca bodhiñca vanditvā paṭisāmitaṭṭhānaṃ gantvā, paṭisāmitaṃ bhaṇḍakaṃ hatthena gaṇhanto viya, nikkhittakammaṭṭhānaṃ gahetvā gāmasamīpe kammaṭṭhānasīseneva cīvaraṃ pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Atha naṃ manussā disvā 『ayyo no āgato』ti paccuggantvā pattaṃ gahetvā āsanasālāya vā gehe vā nisīdāpetvā yāguṃ datvā yāva bhattaṃ na niṭṭhāti tāva pāde dhovitvā telena makkhetvā purato nisīditvā pañhaṃ vā pucchanti dhammaṃ vā sotukāmā honti. Sacepi na kathāpenti 『『janasaṅgahatthaṃ dhammakathā nāma kātabbāyevā』』ti aṭṭhakathācariyā vadanti. Dhammakathā hi kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi. Tasmā kammaṭṭhānasīseneva āhāraṃ paribhuñjitvā anumodanaṃ vatvā nivattiyamānehipi manussehi anugatova gāmato nikkhamitvā tattha te nivattetvā maggaṃ paṭipajjati.

Atha naṃ puretaraṃ nikkhamitvā bahigāme katabhattakiccā sāmaṇeradaharabhikkhū disvā paccuggantvā pattacīvaramassa gaṇhanti. Porāṇakabhikkhū kira 『amhākaṃ upajjhāyo, amhākaṃ ācariyo』ti na mukhaṃ oloketvā vattaṃ karonti, sampattaparicchedeneva karonti. Te taṃ pucchanti 『『bhante, ete manussā tumhākaṃ kiṃ honti? Mātipakkhato sambandhā pitipakkhato』』ti? 『『Kiṃ disvā pucchathā』』ti? 『『Tumhesu etesaṃ pemaṃ bahumāna』』nti. 『『Āvuso, yaṃ mātāpitūhipi dukkaraṃ taṃ ete manussā amhākaṃ karonti. Pattacīvarampi no etesaṃ santakameva, etesaṃ ānubhāvena neva bhaye bhayaṃ, na chātake chātakaṃ jānāma. Edisā nāma amhākaṃ upakārino natthī』』ti tesaṃ guṇe kathento gacchati. Ayaṃ vuccati 『harati na paccāharatī』ti.

Yassa pana pageva vuttappakāraṃ vattapaṭipattiṃ karontassa kammajatejo pajjalati, anupādinnakaṃ muñcitvā upādinnakaṃ gaṇhāti, sarīrato sedā muccanti, kammaṭṭhānaṃ vīthiṃ nārohati, so pageva pattacīvaramādāya vegasāva cetiyaṃ vanditvā gorūpānaṃ nikkhamanavelāyameva gāmaṃ yāgubhikkhāya pavisitvā yāguṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā pivati. Athassa dvattikkhattuṃ ajjhoharaṇamatteneva kammajatejodhātu upādinnakaṃ muñcitvā anupādinnakaṃ gaṇhāti, ghaṭasatena nhāto viya tejodhātupariḷāhanibbānaṃ patvā kammaṭṭhānasīsena yāguṃ paribhuñjitvā pattañca mukhañca dhovitvā antarābhatte kammaṭṭhānaṃ manasikatvā avasesaṭṭhāne piṇḍāya caritvā kammaṭṭhānasīsena āhāraṃ paribhuñjitvā tato paṭṭhāya poṅkhānupoṅkhaṃ upaṭṭhahamānaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvāva āgacchati. Ayaṃ vuccati 『na harati paccāharatī』ti. Edisā ca bhikkhū yāguṃ pivitvā vipassanaṃ ārabhitvā buddhasāsane arahattaṃ pattā nāma gaṇanapathaṃ vītivattā. Sīhaḷadīpeyeva tesu tesu gāmesu āsanasālāya na taṃ āsanaṃ atthi, yattha yāguṃ pivitvā arahattaṃ pattā bhikkhū natthīti.

Yo pamādavihārī hoti nikkhittadhuro sabbavattāni bhinditvā pañcavidhacetokhīlavinibandhabaddhacitto viharanto 『kammaṭṭhānaṃ nāma atthī』tipi saññaṃ akatvā gāmaṃ piṇḍāya pavisitvā ananulomikena gihīsaṃsaggena saṃsaṭṭho caritvā ca bhuñjitvā ca tuccho nikkhamati – ayaṃ vuccati 『neva harati na paccāharatī』ti.

525。於是,敬禮于菩提樹和佛塔后,前往專注的地方,像抓著裝具一樣抓住專注的修習法,帶著已放下的修習法,穿上袈裟,走入村莊乞食。然後,村民們看到他,便說:「尊者來了。」迎接他,拿著碗,邀請他在座位廳或家中坐下,給他粥,直到飯未結束之前,洗腳塗油,坐在前面,問他問題,或想聽法。如果他們不說話,阿毗達摩的老師們說:「爲了聚眾,應該講法。」因為法是從修習法中解脫的。因此,便在專注的修習法中享用食物,讚歎之後,便在眾人中離開,走出村莊。 然後,他在出發之前,看到已經吃過飯的小沙彌和年輕比丘,迎接他們,拿著碗和袈裟。古老的比丘們確實不看著他們的面孔,而是隻做事,按照適當的方式行事。他們問他:「尊者,這些人對你們來說是什麼?是母方的親屬,還是父方的親屬?」「你們看到什麼問?」「你們對他們的愛和尊重。」他回答:「朋友,母親和父親所做的艱難之事,這些人都為我們做。連碗和袈裟也不是這些人的所有,因這些人的力量,沒有恐懼,沒有對小鳥的恐懼。這樣的幫助在我們這裡是沒有的。」他一邊談論這些人的優點,一邊走去。這被稱為「抓著而不放」。 然而,對於那些確實按照所說的方式行事的人,修行的火焰便燃燒,放下所執著的,抓住所依賴的,身體的汗水流出,修習法的路徑不再上升,他便在拿著碗和袈裟的情況下,迅速地去敬禮于菩提樹,進入村莊乞食,得到了粥,走向座位廳,飲水。然後,他只需兩次飲用,便放下了修習法的火焰,抓住所依賴的,像被一百個水器洗過一樣,獲得了修習法的享用,洗凈碗和臉,在飯後專注于修習法,繼續在剩餘的地方乞食,依然以修習法的方式享用食物,從那時起,像水流一樣慢慢回到家中。這被稱為「既不抓著也不放」。 這樣的比丘,飲粥后開始修習觀察,獲得了佛法的阿羅漢果,走上了數不清的道路。在錫蘭島的各個村莊中,沒有座位廳,喝粥后獲得阿羅漢果的比丘是不存在的。 若是一個懈怠的人,放下責任,打破所有的行為,五種心境的束縛纏繞著他,心中無所作為,進入村莊乞食,像是與家人不相稱的接觸,飲食后便無所事事地離開——這被稱為「既不抓著也不放」。

Yo panāyaṃ 『『harati ca paccāharati cā』』ti vutto, so gatapaccāgatikavattavasena veditabbo – atthakāmā hi kulaputtā sāsane pabbajitvā dasampi vīsampi tiṃsampi cattārīsampi paññāsampi satampi ekato vasantā katikavattaṃ katvā viharanti – 『『āvuso, tumhe na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā pabbajitā; dukkhā muñcitukāmā panettha pabbajitā. Tasmā gamane uppannakilesaṃ gamaneyeva niggaṇhatha. Ṭhāne, nisajjāya, sayane uppannakilesaṃ sayaneyeva niggaṇhathā』』ti.

Te evaṃ katikavattaṃ katvā bhikkhācāraṃ gacchantā, aḍḍhausabhausabhaaḍḍhagāvutagāvutantaresu pāsāṇā honti, tāya saññāya kammaṭṭhānaṃ manasikarontāva gacchanti. Sace kassaci gamane kileso uppajjati, tattheva naṃ niggaṇhāti. Tathā asakkonto tiṭṭhati. Athassa pacchato āgacchantopi tiṭṭhati. So 『ayaṃ bhikkhu tuyhaṃ uppannaṃ vitakkaṃ jānāti, ananucchavikaṃ te eta』nti attānaṃ paṭicodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyabhūmiṃ okkamati. Tathā asakkonto nisīdati. Athassa pacchato āgacchantopi nisīdatīti so eva nayo. Ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontopi taṃ kilesaṃ vikkhambhetvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova gacchati, na kammaṭṭhānavippayuttena cittena pādaṃ uddharati, uddharati ce paṭinivattitvā purimapadesaññeva eti, ālindakavāsī mahāphussadevatthero viya. So kira ekūnavīsati vassāni gatapaccāgatavattaṃ pūrento eva vihāsi. Manussāpi antarāmagge kasantā ca vapantā ca maddantā ca kammāni ca karontā theraṃ tathāgacchantaṃ disvā 『『ayaṃ thero punappunaṃ nivattitvā gacchati, kiṃ nu kho maggamūḷho udāhu kiñci pamuṭṭho』』ti samullapanti. So taṃ anādiyitvā kammaṭṭhānayuttacitteneva samaṇadhammaṃ karonto vīsativassabbhantare arahattaṃ pāpuṇi. Arahattapattadivase cassa caṅkamanakoṭiyaṃ adhivatthā devatā aṅgulīhi dīpaṃ ujjāletvā aṭṭhāsi. Cattāropi mahārājāno sakko ca devānamindo brahmā ca sahampati upaṭṭhānaṃ āgamiṃsu. Tañca obhāsaṃ disvā vanavāsī mahātissatthero taṃ dutiyadivase pucchi – 『『rattibhāge āyasmato santike obhāso ahosi. Kiṃ so obhāso』』ti? Thero vikkhepaṃ karonto 『『obhāso nāma dīpobhāsopi hoti, maṇiobhāsopī』』ti evamādimāha. Tato 『『paṭicchādetha tumhe』』ti nibaddho 『『āmā』』ti paṭijānitvā ārocesi.

Kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya ca. Sopi kira gatapaccāgatavattaṃ pūrento 『paṭhamaṃ tāva bhagavato mahāpadhānaṃ pūjessāmī』ti satta vassāni ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāsi; puna soḷasa vassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā arahattaṃ pāpuṇi. So kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto vippayuttena cittena uddhate pāde paṭinivattento gāmasīmaṃ gantvā 『gāvī nu kho, pabbajito nu kho』ti āsaṅkanīyappadese ṭhatvā cīvaraṃ pārupitvā kacchakantarato udakena pattaṃ dhovitvā udakagaṇḍūsaṃ karoti. Kiṃ kāraṇā? 『Mā me bhikkhaṃ dātuṃ vā vandituṃ vā āgate manusse 『dīghāyukā hothā』ti vacanamattenāpi kammaṭṭhānavikkhepo ahosī』ti. 『Ajja, bhante, katimī』ti divasaṃ vā bhikkhugaṇanaṃ vā pañhaṃ vā pucchito pana udakaṃ gilitvā āroceti; sace divasādipucchakā na honti, nikkhamanavelāyaṃ gāmadvāre niṭṭhubhitvāva yāti.

526。那個被稱為"既抓著又放下"的人,應該從往返的行為中理解 - 那些想要利益的善男子,出家進入教法后,十人、二十人、三十人、四十人、五十人、一百人住在一起,制定規則而生活:"朋友們,你們不是因為債務、恐懼或生計而出家的;而是爲了解脫痛苦而出家的。因此,在行走時生起的煩惱,就在行走中壓制;在站立、坐著、躺臥時生起的煩惱,就在躺臥中壓制。" 他們這樣制定規則后,去乞食時,在半牛行、一牛行、半驛站、一驛站的距離上有石頭,以此為記號,專注于修習法而行走。如果有人在行走時生起煩惱,就在那裡壓制。如果做不到,就站住。那麼後面來的人也站住。他想:"這位比丘知道你生起的妄想,這對你來說是不適當的",於是責備自己,增長觀察,進入聖地。如果做不到,就坐下。那麼後面來的人也坐下,方法相同。如果不能進入聖地,也要壓制那個煩惱,專注于修習法而行走,不帶著離開修習法的心抬腳,如果抬腳了就返回原來的地方,就像住在阿林達卡的大富沙長老一樣。據說他在十九年中一直履行往返的行為。人們在路上耕種、播種、收割、做工作時,看到長老這樣來回走,就議論說:"這位長老一再返回,是不是迷路了,還是忘記了什麼?"他不理會這些,只是帶著專注于修習法的心做沙門的工作,在二十年內證得阿羅漢果。在證得阿羅漢果的那天,住在經行道盡頭的神明用手指點燃燈火而站立。四大天王、帝釋天王和娑婆世界主梵天都來侍奉。看到那光明,住在森林的大帝須長老第二天問他:"夜裡尊者這裡有光明。那是什麼光明?"長老避開說:"所謂光明,可能是燈光,也可能是寶石的光"等等。然後被追問"你們隱藏了",他承認說"是的",並告訴了實情。 就像住在卡拉瓦利曼達帕的大龍長老一樣。據說他也履行往返的行為,首先想:"我要供養世尊的大精進",於是七年只站立和經行;然後十六年履行往返的行為,證得阿羅漢果。他帶著專注于修習法的心抬腳,如果心離開了就返回,到了村莊邊界,在可能被誤認為是"牛還是出家人"的地方站住,穿好袈裟,用水洗凈缽,含一口水。為什麼?因為"不要讓來佈施或禮拜的人們說'愿你長壽'這樣的話而打斷修習法"。如果被問"尊者,今天是幾號?"或者比丘的數量或其他問題,他就吞下水回答;如果沒有人問日期等,就在離開時在村門口吐掉水就走。

Kalambatitthavihāre vassūpagatā paññāsa bhikkhū viya ca. Te kira āsāḷhipuṇṇimāyaṃ katikavattaṃ akaṃsu – 『『arahattaṃ appatvā aññamaññaṃ nālapissāmā』』ti. Gāmañca piṇḍāya pavisantā udakagaṇḍūsaṃ katvā pavisiṃsu, divasādīsu pucchitesu vuttanayena paṭipajjiṃsu. Tattha manussā niṭṭhubhanaṭṭhānaṃ disvā jāniṃsu – 『ajja eko āgato, ajja dve』ti; evañca cintesuṃ – 『kinnu kho ete amheheva saddhiṃ na sallapanti udāhu aññamaññampi? Yadi aññamaññampi na sallapanti, addhā vivādajātā bhavissanti; etha ne aññamaññaṃ khamāpessāmā』ti sabbe vihāraṃ gantvā paññāsāya bhikkhūsu dvepi bhikkhū ekokāse nāddasaṃsu. Tato yo tesu cakkhumā puriso so āha – 『『na, bho, kalahakārakānaṃ vasanokāso īdiso hoti. Susammaṭṭhaṃ cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇaṃ, sunikkhittā sammajjaniyo, sūpaṭṭhitaṃ pānīyaparibhojanīya』』nti. Te tatova nivattā. Tepi bhikkhū antotemāseyeva arahattaṃ patvā mahāpavāraṇāya visuddhipavāraṇaṃ pavāresuṃ.

Evaṃ kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya, kalambutitthavihāre vassūpagatabhikkhū viya ca kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto gāmasamīpaṃ gantvā udakagaṇḍūsaṃ katvā vīthiyo sallakkhetvā yattha surāsoṇḍadhuttādayo kalahakārakā caṇḍahatthiassādayo vā natthi, taṃ vīthiṃ paṭipajjati. Tattha piṇḍāya caramāno na turitaturito viya javena gacchati, na hi javanapiṇḍapātikadhutaṅgaṃ nāma kiñci atthi, visamabhūmibhāgappattaṃ pana udakasakaṭaṃ viya niccalo hutvā gacchati, anugharaṃ paviṭṭho ca dātukāmaṃ vā adātukāmaṃ vā sallakkhetuṃ tadanurūpaṃ kālaṃ āgamento bhikkhaṃ gahetvā antogāme vā bahigāme vā vihārameva vā āgantvā , yathāphāsuke patirūpe okāse nisīditvā, kammaṭṭhānaṃ manasikaronto āhāre paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhapetvā, akkhabbhañjanavaṇālepanaputtamaṃsūpamavasena paccavekkhanto aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhāreti neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya…pe… phāsuvihāro cāti. Bhuttāvī ca udakakiccaṃ katvā muhuttaṃ bhattakilamathaṃ paṭippassambhetvā yathā purebhattaṃ, evaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ pacchimayāmañca kammaṭṭhānameva manasikaroti. Ayaṃ vuccati 『harati ca paccāharati cā』ti.

527。在卡蘭巴蒂寺中,五十位比丘如同降雨般聚集。他們在阿薩利普尼瑪時制定了規則——「若未得阿羅漢果,彼此不應交談」。進入村莊乞食時,他們洗凈缽,按照白天的詢問如法行事。在那裡,村民們看到有一個人來到,今天來了兩個,他們思考:「這些人為什麼不和我們交談,還是彼此之間不交談?如果彼此之間不交談,必定會產生爭執;那麼我們就互相寬恕吧。」於是他們都前往寺廟,五十位比丘中有兩位在獨處時未被發現。然後,在他們之中,聰明的人說:「不,朋友,爭執者的居住地往往是這樣的。應當保持清潔的菩提樹和佛塔,妥善地安排好飲水和食物。」他們因此而返回。 這些比丘在這一月內證得了阿羅漢果,準備進行大供養的清凈供養。 就像住在卡拉瓦利曼達帕的大龍長老一樣,像卡蘭巴蒂寺中的降雨比丘一樣,帶著專注于修習法的心,走向村莊,洗凈缽,觀察道路,確保沒有酒徒、爭吵者、兇猛的象馬等存在,就走上那條道路。在那裡,乞食時並不急促地走,不會像急匆匆的乞食者那樣,實際上沒有什麼急匆匆的乞食行為,而是像水車一樣穩穩地前行,進入了村莊,準備接受施捨,無論是想施捨還是不想施捨,都會根據適當的時間來接受食物,進入內村或外村,或寺廟,坐在舒適的地方,專注于修習法,保持對食物的厭惡感,反觀自己,像塗抹眼藥膏、塗抹彩色的油漆、像優質的肉一樣反思,接受八分齊全的食物,不是爲了貪慾、不是爲了醉酒、不是爲了裝飾、不是爲了美麗……等等……舒適的生活。吃完后,完成洗水的工作,稍微安撫飯後的煩惱,像之前的飯一樣,隨後飯後,繼續專注于修習法。這被稱為「既抓著又放下」。

Imaṃ pana haraṇapaccāharaṇasaṅkhātaṃ gatapaccāgatavattaṃ pūrento, yadi upanissayasampanno hoti, paṭhamavaye eva arahattaṃ pāpuṇāti, no ce paṭhamavaye pāpuṇāti atha majjhimavaye, no ce majjhimavaye pāpuṇāti atha pacchimavaye, no ce pacchimavaye pāpuṇāti atha maraṇasamaye, no ce maraṇasamaye pāpuṇāti atha devaputto hutvā, no ce devaputto hutvā pāpuṇāti anuppanne buddhe nibbatto paccekabodhiṃ sacchikaroti, no ce paccekabodhiṃ sacchikaroti atha buddhānaṃ sammukhībhāve khippābhiñño vā hoti – seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo, mahāpañño vā – seyyathāpi thero sāriputto, mahiddhiko vā – seyyathāpi thero mahāmoggallāno, dhutaṅgadharo vā – seyyathāpi thero mahākassapo, dibbacakkhuko vā – seyyathāpi thero anuruddho, vinayadharo vā – seyyathāpi thero upāli, dhammakathiko vā – seyyathāpi thero puṇṇo mantāṇiputto, āraññiko vā – seyyathāpi thero revato, bahussuto vā – seyyathāpi thero ānando, sikkhākāmo vā – seyyathāpi thero rāhulo buddhaputtoti. Iti imasmiṃ catukke yvāyaṃ harati ca paccāharati ca, tassa gocarasampajaññaṃ sikhāppattaṃ hoti.

Abhikkamādīsu pana asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ. Taṃ evaṃ veditabbaṃ – idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhabālaputhujjanā abhikkamādīsu 『attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito』ti vā 『ahaṃ abhikkamāmi, mayā abhikkamo nibbattito』ti vā sammuyhanti, tathā asammuyhanto 『abhikkamāmī』ti citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānavāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyāvāyodhātuvipphāravasena ayaṃ kāyasammato aṭṭhisaṅghāto abhikkamati. Tassevaṃ abhikkamato ekekapāduddharaṇe pathavīdhātu āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā atiharaṇavītiharaṇesu. Vossajjane tejodhātu vāyodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā sannikkhepanasannirujjhanesu tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṃ na pāpuṇanti; tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṃ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattā sannirujjhanaṃ na pāpuṇanti; tattha tattheva pabbaṃ pabbaṃ sandhi sandhi odhi odhi hutvā tattakapāle pakkhittatilaṃ viya paṭapaṭāyantā bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati? Kassa vā ekassa abhikkamanaṃ? Paramatthato hi dhātūnaṃyeva gamanaṃ, dhātūnaṃ ṭhānaṃ, dhātūnaṃ nisajjā, dhātūnaṃ sayanaṃ, tasmiṃ tasmiñhi koṭṭhāse saddhiṃ rūpehi –

Aññaṃ uppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhati;

Avīcimanusambandho, nadīsotova vattatīti.

Evaṃ abhikkamādīsu asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ nāmāti.

Niṭṭhito abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotītipadassa attho.

Ālokite vilokiteti ettha pana ālokitaṃ nāma purato pekkhanaṃ, vilokitaṃ nāma anudisāpekkhanaṃ. Aññānipi heṭṭhā upari pacchato pekkhanavasena olokitaullokitāpalokitāni nāma honti. Tāni idha na gahitāni. Sāruppavasena pana imāneva dve gahitāni. Iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevāti.

528。此時,若是具備條件的,便可在初期階段證得阿羅漢果;若在初期未得,則在中期得;若在中期未得,則在後期得;若在後期未得,則在死亡時得;若在死亡時未得,則轉生為天人;若轉生為天人未得,則在未出現的佛陀面前,證得獨覺菩提;若未證得獨覺菩提,則在諸佛面前很快會有所領悟——比如說,長老巴希尤、智者薩利普、力量強大的大目犍連、持戒的摩訶迦葉、具天眼的阿奴魯多、持戒的烏帕利、講法的普納、住在森林的雷瓦多、博學的阿難、渴望學習的拉胡拉佛子等。這樣,在這四個方面,既抓著又放下,將會獲得正確的覺知。 在行走等行為中,若不迷失,便會具備清晰的覺知。應當這樣理解——在這裡,比丘在行走或退後時,像盲人和無知的世俗人一樣,認為「我在行走,是我自己在行走」,或「我在行走,是由我所引發的」,便會迷失自我;同樣,不迷失的人在心中生起「我正在行走」的念頭時,心中便會因那個念頭而產生心的活動。這樣,按照心的活動,身體的行為便會向前推進。因而,這樣的行走中,單獨抬腳時,地水兩種元素便會適度而輕微,另外兩種元素則會適度而強大;同樣,在提起和放下時,放下的火元素和風元素便會適度而輕微,另外兩種元素則會適度而強大;因此,在提起時,發生的物質現象不會達到放下的程度;同樣,在提起時發生的放下,放下時發生的聚集,聚集時發生的消失,消失時發生的結合,都會在這裡分開,分開後像是被壓碎的米粒一樣。那時,誰在行走?誰在行走的呢?從究竟的角度來看,只有元素在移動,元素的所在,元素的站立,元素的躺臥,在這個位置上,形狀與形狀相結合—— 心中生起一種念頭,另一種念頭消失; 如同無間地獄的關係,像河流的流動一樣。 因此,在行走等行為中,不迷失的清晰覺知便被稱為。 完成行走或退後,便會成為具備覺知的行動者。 在觀察和注視中,這裡所說的觀察是指向前看,注視是指向周圍看。其他的也可以根據上下、前後看而被稱為觀察、注視。這裡的觀察並未被捕捉。而是以相似的方式,只有這兩者被捕捉。通過這種方式,所有的都被捕捉。

Tattha 『ālokessāmī』ti citte uppanne cittavaseneva anoloketvā atthapariggaṇhanaṃ 『sātthakasampajaññaṃ』. Taṃ āyasmantaṃ nandaṃ kāyasakkhiṃ katvā veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando puratthimaṃ disaṃ āloketi – 『evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato na abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī』ti. Itiha sātthakasampajāno hoti. 『『Sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā, uttarā disā, dakkhiṇā disā, uddhaṃ, adho, anudisā anuviloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando anudisaṃ anuviloketi – evaṃ me anudisaṃ anuvilokayato…pe… sampajāno hotī』』ti (a. ni.

529。在這裡,當心中生起"我要觀察"的念頭時,不僅僅是隨心而觀察,而是考慮其利益,這就是"有益正知"。這應該以尊者難陀為例來理解。正如世尊所說: "比丘們,如果難陀要觀察東方,他會全心專注地觀察東方——'我這樣觀察東方時,不會有貪慾、憂惱等不善法侵入我的心'。這就是他的有益正知。比丘們,如果難陀要觀察西方、北方、南方、上方、下方或四維,他會全心專注地觀察那個方向——'我這樣觀察那個方向時......會有正知'。"

8.9).

Apica idhāpi pubbe vuttacetiyadassanādivaseneva sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā.

Kammaṭṭhānassa pana avijahanameva 『gocarasampajaññaṃ』. Tasmā khandhadhātuāyatanakammaṭṭhānikehi attano kammaṭṭhānavaseneva, kasiṇādikammaṭṭhānikehi vā pana kammaṭṭhānasīseneva ālokanavilokanaṃ kātabbaṃ.

Abbhantare attā nāma āloketā vā viloketā vā natthi. 『Ālokessāmī』ti pana citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyāvāyodhātuvipphāravasena heṭṭhimaṃ akkhidalaṃ adho sīdati, uparimaṃ uddhaṃ laṅgheti. Koci yantakena vivaranto nāma natthi. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhentaṃ uppajjatī』ti evaṃ pajānanaṃ panettha 『asammohasampajaññaṃ』 nāma.

Apica mūlapariññāāgantukatāvakālikabhāvavasena panettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Mūlapariññāvasena tāva –

Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ;

Santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ, javanaṃ bhavati sattamaṃ.

Tattha bhavaṅgaṃ upapattibhavassa aṅgakiccaṃ sādhayamānaṃ pavattati; taṃ āvattetvā kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhayamānaṃ; tannirodhā vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā kiriyamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā sattakkhattuṃ javanaṃ javati. Tattha paṭhamajavanepi 『ayaṃ itthī, ayaṃ puriso』ti rajjanadussanamuyhanavasena ālokitavilokitaṃ na hoti; dutiyajavanepi…pe… sattamajavanepi. Etesu pana, yuddhamaṇḍale yodhesu viya, heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesu 『ayaṃ itthī, ayaṃ puriso』ti rajjanādivasena ālokitavilokitaṃ hoti. Evaṃ tāvettha 『mūlapariññāvasena』 asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate bhavaṅgacalanato uddhaṃ sakasakakiccanipphādanavasena āvajjanādīsu uppajjitvā niruddhesu avasāne javanaṃ uppajjati. Taṃ pubbe uppannānaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āgantukapuriso viya hoti. Tassa yathā paragehe kiñci yācituṃ paviṭṭhassa āgantukapurisassa gehasāmikesupi tuṇhīmāsinesu āṇākaraṇaṃ na yuttaṃ, evaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āvajjanādīsupi arajjantesu adussantesu amuyhantesu ca rajjanadussanamuyhanaṃ ayuttanti. Evaṃ 『āgantukabhāvavasena』 asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Yāni panetāni cakkhudvāre voṭṭhabbanapariyosānāni cittāni uppajjanti, tāni saddhiṃ sampayuttadhammehi tattha tattheva bhijjanti, aññamaññaṃ na passantīti ittarāni tāvakālikāni honti. Tattha yathā ekasmiṃ ghare sabbesu mānusakesu matesu avasesassa ekakassa taṅkhaṇaṃyeva maraṇadhammassa na yuttā naccagītādīsu abhirati nāma, evameva ekadvāre sasampayuttesu āvajjanādīsu tattha tattheva matesu avasesassa taṅkhaṇaṃññeva maraṇadhammassa javanassāpi rajjanadussanamuyhanavasena abhirati nāma na yuttāti. Evaṃ 『tāvakālikabhāvavasena』 asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

530。此外,在這裡還應根據之前所述的聖地、聖像等,理解其有益性和適宜性。 至於修行法的專注,僅僅是「有益正知」。因此,依照五蘊、元素、感官等修行法,應該根據自己的修行法,或根據如火、土等修行法進行觀察。 在內心中,沒有自我觀察或注視的存在。當心中生起「我要觀察」的念頭時,便會因那個念頭而產生心的活動。因此,依照心的活動,身體的行為便會向前推進。因而,在這種情況下,心的活動會向下沉降,向上升起。沒有任何人可以通過某種方式來揭示這一點。因此,眼識在觀察的過程中會升起。 此外,依據根本的明瞭和臨時的狀態,也應理解這一點的清晰正知。根據根本的明瞭來說—— 「生命流轉的活動,觀察的接受; 意識的聚集,心的活動為第七。」 在這裡,生命流轉的活動是指在生起時的生命狀態;在此基礎上,心的活動也隨之生起;因其消失,眼識的觀察便得以實現;因其消失,受的意識的接受便得以實現;因其消失,受的意識的聚集便得以實現;因其消失,心的活動的聚集便得以實現;因其消失,七次的心活動便會生起。在這裡,初次的心活動並不會因為「這是女人,這是男人」的貪慾和迷失而生起;第二次的心活動……等等……第七次的心活動也是如此。在這些情況下,就像在戰場上戰士們一樣,因其下沉而破裂,生起「這是女人,這是男人」的貪慾等迷失。這樣,根本的明瞭的有益正知便應被理解。 在眼門中,形象顯現時,因生命流轉的運動而向上生起,因各自的任務而生起的觀察等,生起后在終止時,心的活動便會生起。它就像一個已進入他人家中乞求的客人。在他人家中乞求時,若進入他人家中而不發言,則不合適;同樣,在觀察等中,若不發言,則是錯誤的。因此,依據「外來狀態」的清晰正知應被理解。 在眼門中,心的活動的結果生起的心,便會因相應的法而在這裡破裂,彼此之間不會相互觀察,因而是短暫的。在這裡,就像在一個家中,所有的人都在死亡時,若剩下一個人,便不適合在舞蹈、歌唱等中歡喜;同樣,在一個門口,若有多個相應的觀察等,彼此之間在死亡時的心活動也因貪慾而不適合。因此,依據「短暫狀態」的清晰正知應被理解。

Apica khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapetaṃ veditabbaṃ. Ettha hi cakkhu ceva rūpāni ca rūpakkhandho, dassanaṃ viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādikā saṅkhārakkhandho. Evametesaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu cakkhāyatanaṃ, rūpaṃ rūpāyatanaṃ, dassanaṃ manāyatanaṃ, vedanādayo taṃsampayuttā dhammā dhammāyatanaṃ. Evametesaṃ catunnaṃ āyatanānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu cakkhudhātu, rūpaṃ rūpadhātu, dassanaṃ cakkhuviññāṇadhātu, taṃsampayuttā vedanādayo dhammā dhammadhātu. Evametāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu nissayapaccayo, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, āvajjanaṃ anantarasamanantaraanantarūpanissayanatthivigatapaccayo, āloko upanissayapaccayo, vedanādayo sahajātādipaccayā. Evametesaṃ paccayānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketīti? Evamettha khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenāpi asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Samiñjite pasāriteti pabbānaṃ samiñjanapasāraṇe. Tattha cittavaseneva samiñjanapasāraṇaṃ akatvā hatthapādānaṃ samiñjanapasāraṇapaccayā atthānatthaṃ pariggahetvā tattha atthapariggaṇhanaṃ 『sātthakasampajaññaṃ』. Tattha hatthapāde aticiraṃ samiñjitvā vā pasāretvā eva vā ṭhitassa khaṇe khaṇe vedanā uppajjanti, cittaṃ ekaggataṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ paripatati, visesaṃ nādhigacchati; kāle samiñjantassa kāle pasārentassa pana tā vedanā nuppajjanti, cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gacchati, visesamadhigacchatīti. Evaṃ 『atthānatthapariggaṇhanaṃ』 veditabbaṃ.

Atthe pana satipi sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ 『sappāyasampajaññaṃ』.

Tatrāyaṃ nayo – mahācetiyaṅgaṇe kira daharabhikkhū sajjhāyaṃ gaṇhanti. Tesaṃ piṭṭhipasse daharabhikkhuniyo dhammaṃ suṇanti. Tatreko daharo hatthaṃ pasārento kāyasaṃsaggaṃ patvā teneva kāraṇena gihī jāto. Aparo bhikkhu pādaṃ pasārento aggimhi pasāresi. Aṭṭhiṃ āhacca pādo jhāyi. Aparo bhikkhu vammike pasāresi. So āsīvisena daṭṭho. Aparo bhikkhu cīvarakuṭidaṇḍake pasāresi. Taṃ maṇisappo ḍaṃsi. Tasmā evarūpe asappāye apasāretvā sappāye pasāretabbaṃ. Idamettha sappāyasampajaññaṃ.

『Gocarasampajaññaṃ』 pana mahātheravatthunā dīpetabbaṃ – mahāthero kira divāṭṭhāne nisinno antevāsikehi saddhiṃ kathayamāno sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjesi. Taṃ antevāsikā pucchiṃsu – 『『kasmā, bhante, sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjitthā』』ti? 『『Yato paṭṭhāya mayā, āvuso, kammaṭṭhānaṃ manasikātuṃ āraddho, na me kammaṭṭhānaṃ muñcitvā hattho samiñjitapubbo. Idāni pana me tumhehi saddhiṃ kathayamānena kammaṭṭhānaṃ muñcitvā samiñjito. Tasmā puna yathāṭhāne ṭhapetvā samiñjesi』』nti. 『『Sādhu, bhante, bhikkhunā nāma evarūpena bhavitabba』』nti. Evametthāpi kammaṭṭhānāvijahanameva 『gocarasampajañña』nti veditabbaṃ.

531。此外,依照五蘊、感官、元素的因緣觀察,也應理解這一點。在這裡,眼睛和形象是形象五蘊,觀察是知覺五蘊,與之相關的感受是感受五蘊,意識是意識五蘊,觸及等是行蘊。這樣,五蘊的結合中,觀察和注視便顯現出來。在這裡,誰在觀察?誰在注視? 同樣,眼睛是眼門,形象是形象門,觀察是心門,感受等與之相關的法是法門。這樣,四個門的結合中,觀察和注視便顯現出來。在這裡,誰在觀察?誰在注視? 同樣,眼睛是眼元素,形象是形象元素,觀察是眼識元素,與之相關的感受是法元素。這樣,四個元素的結合中,觀察和注視便顯現出來。在這裡,誰在觀察?誰在注視? 同樣,眼睛是因緣,形象是對象,觀察是隨後的觀察,光明是因緣,感受等是自生等的因緣。這樣,因緣的結合中,觀察和注視便顯現出來。在這裡,誰在觀察?誰在注視?因此,依照五蘊、感官、元素、因緣的觀察,也應理解這一點的清晰正知。 收縮與擴充套件是指身體的收縮與擴充套件。在這裡,因心的原因而收縮與擴充套件,若不收縮與擴充套件手腳,則應考慮其意義,並進行意義的把握,這就是「有益正知」。在這裡,手腳在短時間內收縮或擴充套件時,便會生起感受,心無法集中,修行法無法穩定,無法獲得特殊的成就;而在收縮與擴充套件的時刻,感受不會生起,心會集中,修行法會順利,能夠獲得特殊的成就。因此,這應被理解為「意義的把握」。 在意義上,真實的有益與不有益應被理解為有益的把握。 在這裡,有這樣的情況——在大聖地的地方,年輕的比丘們會進行修行。其中,年輕的比丘們會在背後聽到法音。此時,有一個年輕的比丘伸出手,因而與他人接觸,因此成爲了家庭中的人。另一個比丘伸出腳,觸碰到火焰。另一個比丘靠近墻壁。於是被蛇咬了。還有一個比丘靠近袈裟的木棒,因此被寶石刺傷。因此,在這種情況下,應避免不有益的行為,而應進行有益的行為。這就是這裡的有益正知。 「有益正知」應以大長老的例子為說明——大長老在白天坐著,與弟子們談話時,突然收縮手,然後再放回原位,稍微收縮。弟子們問:「尊者,為什麼突然收縮手,然後再放回原位,稍微收縮?」「因為自從我開始專注于修行法以來,我的手在未放下之前就已經收縮。現在我與你們談話時,放下了修行法,因此收縮了。」弟子們說:「好啊,尊者,僧人應當如此。」因此,在這裡,修行法的專注應被理解為「有益正知」。

『Abbhantare attā nāma koci samiñjento vā pasārento vā natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphārena pana, suttākaḍḍhanavasena dāruyantassa hatthapādacalanaṃ viya, samiñjanapasāraṇaṃ hotī』ti parijānanaṃ panettha 『asammohasampajañña』nti veditabbaṃ.

Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇeti ettha saṅghāṭicīvarānaṃ nivāsanapārupanavasena pattassa bhikkhāpaṭiggahaṇādivasena paribhogo 『dhāraṇaṃ』 nāma. Tattha saṅghāṭicīvaradhāraṇe tāva nivāsetvā pārupitvā ca piṇḍāya carato 『『āmisalābho sītassa paṭighātāyā』』tiādinā nayena bhagavatā vuttappakāroyeva ca attho 『attho』 nāma. Tassa vasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Uṇhapakatikassa pana dubbalassa ca cīvaraṃ sukhumaṃ sappāyaṃ, sītālukassa ghanaṃ dupaṭṭaṃ; viparītaṃ asappāyaṃ. Yassa kassaci jiṇṇaṃ asappāyameva. Aggaḷādidānena hissa taṃ palibodhakaraṃ hoti. Tathā paṭṭuṇṇadukūlādibhedaṃ corānaṃ lobhanīyacīvaraṃ. Tādisañhi araññe ekakassa nivāsantarāyakaraṃ jīvitantarāyakarañcāpi hoti. Nippariyāyena pana yaṃ nimittakammādimicchājīvavasena uppannaṃ, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ asappāyaṃ ; viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci cīvaraṃ pārupanto natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana cīvarapārupanaṃ hoti. Tattha cīvarampi acetanaṃ, kāyopi acetano. Cīvaraṃ na jānāti – 『mayā kāyo pārupito』ti, kāyopi na jānāti – 『ahaṃ cīvarena pārupito』ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ paṭicchādenti, paṭapilotikāya potthakarūpapaṭicchādane viya. Tasmā neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ , na asundaraṃ labhitvā domanassaṃ. Nāgavammikacetiyarukkhādīsu hi keci mālāgandhadhūpavatthādīhi sakkāraṃ karonti, keci gūthamuttakaddamadaṇḍasatthappahārādīhi asakkāraṃ. Na tehi nāgavammikarukkhādayo somanassaṃ vā domanassaṃ vā karonti. Evameva neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ, na asundaraṃ labhitvā domanassanti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Pattadhāraṇepi pattaṃ sahasāva aggahetvā 『imaṃ gahetvā piṇḍāya caramāno bhikkhaṃ labhissāmī』ti evaṃ pattaggahaṇapaccayā paṭilabhitabbaatthavasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ. Kisadubbalasarīrassa pana garupatto asappāyo; yassa kassaci catupañcagaṇṭhikāhato dubbisodhanīyo asappāyova. Duddhotapatto hi na vaṭṭati; taṃ dhovantasseva cassa palibodho hoti. Maṇivaṇṇapatto pana lobhanīyova cīvare vuttanayeneva asappāyo. Nimittakammādivasena pana laddho, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, ayaṃ ekantāsappāyova viparīto sappāyo. Tassa vasenettha 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

532。在內心中,沒有自我收縮或擴充套件的存在。根據所述的心的活動,因心的活動而產生的收縮與擴充套件,像是樹木的手腳在移動一樣,收縮與擴充套件便顯現出來,因此應理解這一點為「無迷的正知」。 持有袈裟和缽意味著,依照袈裟的穿戴和缽的接受等的使用,稱之為「持有」。在這裡,持有袈裟時,穿戴好后在乞食時,世尊所說的「食物的獲得是爲了抵禦寒冷」等等的意義,正是此處所說的「意義的把握」。 對於溫暖的、柔軟的袈裟是適宜的,寒冷的、厚重的袈裟是不適宜的;相反則是不適宜的。對於任何人來說,衰老的袈裟都是不適宜的。通過如帶子等的方式來覆蓋它是有障礙的。同樣,穿著破舊袈裟的盜賊所穿的袈裟是誘惑的。這樣的袈裟在森林中對單獨的人來說,會成為生命的障礙和生存的障礙。因此,若是因緣而生起的,因其相關的惡法會增加,善法會減少,這就是不適宜的;相反則是適宜的。因此,應理解為「有益的正知」,也應理解為「修行法的專注」。 在內心中,沒有自我穿戴袈裟的存在。根據所述的心的活動,穿戴袈裟便顯現出來。在這裡,袈裟是無意識的,身體也是無意識的。袈裟並不知道——「我被身體穿戴著」,身體也不知道——「我被袈裟穿戴著」。元素就像元素的集合一樣覆蓋著,就像用布覆蓋著書本一樣。因此,獲得美麗的袈裟時不應感到快樂,獲得醜陋的袈裟時也不應感到痛苦。在蛇皮樹、聖樹等地方,有些人能夠進行供養,有些人則無法進行供養。它們不會因而感到快樂或痛苦。因此,獲得美麗的袈裟時不應感到快樂,獲得醜陋的袈裟時也不應感到痛苦。因此,依據這種情況,應理解為「無迷的正知」。 在持缽時,若突然不拿著缽,便想著「拿著這個去乞食會得到食物」,因此應理解為「有益的正知」。對於身體虛弱的人來說,持缽是不適宜的;對於被四至五個繩子綁住的人來說,清洗是困難的。臟缽是無法使用的;因此,清洗時會有障礙。而美麗的缽則是誘惑的,正如所說的那樣是不適宜的。通過因緣而獲得的,若是相關的惡法增加,善法減少,這就是完全不適宜的,反而是適宜的。因此,應理解為「有益的正知」,也應理解為「修行法的專注」。

Abbhantare attā nāma koci pattaṃ gaṇhanto natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāravaseneva pana pattaggahaṇaṃ nāma hoti. Tattha pattopi acetano, hatthāpi acetanā. Patto na jānāti – 『ahaṃ hatthehi gahito』ti. Hatthāpi na jānanti – 『patto amhehi gahito』ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ gaṇhanti, saṇḍāsena aggivaṇṇapattagahaṇe viyāti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Apica yathā chinnahatthapāde vaṇamukhehi paggharitapubbalohitakimikule nīlamakkhikasamparikiṇṇe anāthasālāyaṃ anāthamanusse disvā dayālukā purisā tesaṃ vaṇabandhapaṭṭacoḷakāni ceva kapālādīhi ca bhesajjāni upanāmenti. Tattha coḷakānipi kesañci saṇhāni kesañci thūlāni pāpuṇanti. Bhesajjakapālakānipi kesañci susaṇṭhānāni kesañci dussaṇṭhānāni pāpuṇanti. Na te tattha sumanā vā honti dummanā vā. Vaṇapaṭicchādanamatteneva hi coḷakena, bhesajjapariggahaṇamatteneva ca kapālakena tesaṃ attho. Evameva yo bhikkhu vaṇacoḷakaṃ viya cīvaraṃ, bhesajjakapālakaṃ viya ca pattaṃ, kapāle bhesajjamiva ca patte laddhabhikkhaṃ sallakkheti – ayaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asammohasampajaññena uttamasampajānakārīti veditabbo.

Asitādīsu asiteti piṇḍapātādibhojane. Pīteti yāguādipāne. Khāyiteti piṭṭhakhajjakādikhādane. Sāyiteti madhuphāṇitādisāyane. Tattha 『『neva davāyā』』tiādinā nayena vutto aṭṭhavidhopi attho 『attho』 nāma. Tassa vasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Lūkhapaṇītatittamadhurādīsu pana yena bhojanena yassa aphāsu hoti, taṃ tassa asappāyaṃ. Yaṃ pana nimittakammādivasena paṭiladdhaṃ, yañcassa bhuñjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ ekantaṃ asappāyameva; viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

533。在內心中,沒有自我拿著缽的存在。根據所述的心的活動,拿缽的行為便顯現出來。在這裡,缽是無意識的,手也是無意識的。缽並不知道——"我被手拿著",手也不知道——"我們拿著缽"。元素就像元素的集合一樣拿著,就像用鉗子拿著火紅的缽一樣。因此,依據這種情況,應理解為"無迷的正知"。 此外,就像看到在無助者之家中,斷手斷腳、傷口流膿血、被藍色蒼蠅包圍的無助之人,慈悲的人會為他們提供繃帶和藥物。其中,有些人得到柔軟的繃帶,有些人得到粗糙的繃帶。有些人得到形狀良好的藥碗,有些人得到形狀不好的藥碗。他們不會因此而感到快樂或痛苦。因為繃帶只是用來包紮傷口,藥碗只是用來盛放藥物。同樣,比丘將袈裟視為包紮傷口的繃帶,將缽視為盛放藥物的碗,將缽中得到的食物視為藥物——這樣的人應被理解為在持有袈裟和缽時具有最高的無迷正知。 在吃喝等行為中,"吃"是指食用食物等;"喝"是指飲用粥等;"咀嚼"是指咀嚼糕點等;"品嚐"是指品嚐蜂蜜糖漿等。在這裡,如所說的"不是爲了玩樂"等八種目的就是所謂的"目的"。依據這個,應理解為"有益的正知"。 在粗糙、精緻、飽滿、甜美等食物中,若某種食物對某人不適合,那對他來說就是不適宜的。若是通過因緣而獲得的,或是食用後會增加不善法、減少善法的,那就是完全不適宜的;相反則是適宜的。因此,應理解為"有益的正知",也應理解為"修行法的專注"。

Abbhantare attā nāma koci bhuñjako natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana pattapaṭiggahaṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva hatthassa patte otāraṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva ālopakaraṇaṃ, ālopauddharaṇaṃ, mukhavivaraṇañca hoti. Na koci kuñcikāya, na yantakena hanukaṭṭhiṃ vivarati. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva ālopassa mukhe ṭhapanaṃ, uparidantānaṃ musalakiccasādhanaṃ, heṭṭhādantānaṃ udukkhalakiccasādhanaṃ, jivhāya hatthakiccasādhanañca hoti. Iti naṃ tattha aggajivhāya tanukakheḷo mūlajivhāya bahalakheḷo makkheti. Taṃ heṭṭhādantaudukkhale jivhāhatthaparivattitaṃ kheḷaudakatemitaṃ uparidantamusalasañcuṇṇitaṃ koci kaṭacchunā vā dabbiyā vā anto pavesento nāma natthi; vāyodhātuyāva pavisati. Paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ koci palālasanthāraṃ katvā dhārento nāma natthi; vāyodhātuvaseneva tiṭṭhati. Ṭhitaṃ ṭhitaṃ koci uddhanaṃ katvā aggiṃ jāletvā pacanto nāma natthi; tejodhātuyāva paccati. Pakkaṃ pakkaṃ koci daṇḍakena vā yaṭṭhiyā vā bahi nīhārako nāma natthi; vāyodhātuyeva nīharati. Iti vāyodhātu atiharati ca vītiharati ca dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca nīharati ca. Pathavīdhātu dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca nīharati ca. Āpodhātu sineheti ca allattañca anupāleti. Tejodhātu antopaviṭṭhaṃ paripāceti. Ākāsadhātu añjaso hoti. Viññāṇadhātu tattha tattha sammāpayogamanvāya ābhujatīti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Apica gamanato, pariyesanato, paribhogato, āsayato, nidhānato, aparipakkato, paripakkato, phalato, nissandanato, sammakkhanatoti evaṃ dasavidhapaṭikūlabhāvapaccavekkhaṇatopettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ. Vitthārakathā panettha visuddhimagge āhārapaṭikūlasaññāniddesato gahetabbā.

Uccārapassāvakammeti uccārassa ca passāvassa ca karaṇe. Tattha pakkakāle uccārapassāvaṃ akarontassa sakalasarīrato sedā muccanti, akkhīni bhamanti, cittaṃ na ekaggaṃ hoti, aññe ca rogā uppajjanti; karontassa pana sabbaṃ taṃ na hotīti ayamettha attho. Tassa vasena 『sātthakasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Aṭṭhāne uccārapassāvaṃ karontassa pana āpatti hoti, ayaso vaḍḍhati, jīvitantarāyo hoti; patirūpe ṭhāne karontassa sabbaṃ taṃ na hotīti idamettha sappāyaṃ. Tassa vasena 『sappāyasampajaññaṃ』 kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca 『gocarasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci uccārapassāvakammaṃ karonto natthi. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana uccārapassāvakammaṃ hoti. Yathā pana pakke gaṇḍe gaṇḍabhedena pubbalohitaṃ akāmatāya nikkhamati, yathā ca atibharitā udakabhājanā udakaṃ akāmatāya nikkhamati, evaṃ pakkāsayamuttavatthīsu sannicitā uccārapassāvā vāyuvegasamuppīḷitā akāmatāyapi nikkhamanti. So panāyaṃ evaṃ nikkhamanto uccārapassāvo neva tassa bhikkhuno attano hoti na parassa; kevalaṃ pana sarīranissandova hoti. Yathā kiṃ? Yathā udakatumbhato purāṇaudakaṃ chaḍḍentassa neva taṃ attano hoti na paresaṃ, kevalaṃ paṭijagganamattameva hoti, evanti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha 『asammohasampajaññaṃ』 veditabbaṃ.

534。在內心中,沒有自我享用的存在。根據所述的心的活動,拿缽的行為便顯現出來。根據心的活動,手向缽的放置便顯現出來。根據心的活動,放置、舉起、張口等行為便顯現出來。沒有人用手指或其他工具打開嘴巴。根據心的活動,放置口中的食物、上面牙齒的食物、下面牙齒的食物、舌頭的食物等行為便顯現出來。因此,舌頭的微小動作會影響到根本舌頭的較大動作。在下面牙齒的食物中,舌頭與手的轉動是相互的,舌頭的水分與上面牙齒的食物是相互的,沒有人通過嘴巴進入;而是通過空氣元素進入。進入時,沒有人會持有灰塵;而是依賴於空氣元素而存在。存在時,沒有人會將其拋棄而放火;而是依賴於火元素而燃燒。成熟時,沒有人會用棍子或其他工具將其拋棄;而是依賴於空氣元素而被拋棄。因此,空氣元素會推動、引導、攜帶、轉動、壓縮、排空和拋棄。土地元素會攜帶、轉動、壓縮、排空和拋棄。水元素會保持和滋養。火元素會在內部成熟。空間元素則是直接的。意識元素在此處此處依照正當的結合而生起。因此,依據這種情況,應理解為「無迷的正知」。 此外,行走、尋找、享用、安置、儲藏、未成熟、成熟、結果、無因、正確的行為等十種狀態的觀察也應理解為「無迷的正知」。詳細的討論應根據《清凈道論》中關於食物的十種狀態的描述進行理解。 發聲和打嗝是指發聲和打嗝的行為。在這裡,若在適當的時候不發聲或打嗝,整個身體會出汗,眼睛會流動,心無法集中,其他疾病會出現;而若發聲時,所有這些情況便不會發生。因此,應理解為「有益的正知」。 在適當的地方發聲或打嗝則會有過失,身體會受到傷害,生命會有危險;而在適當的地方發聲或打嗝則不會有這些情況,因此這就是適宜的。因此,應理解為「有益的正知」,也應理解為「修行法的專注」。 在內心中,沒有自我發聲或打嗝的存在。根據所述的心的活動,發聲或打嗝的行為便顯現出來。就像成熟的耳朵因耳朵的不同而自然流出紅色的液體,就像沉重的水器因水的不同而自然流出水一樣,成熟的、適合的衣物在適當的情況下也會自然流出。此時,發聲或打嗝並不是比丘的自我,而是身體的自然反應。就像從水器中倒掉舊水一樣,發聲或打嗝並不是自我或他人的,而只是簡單的身體反應。因此,依據這種情況,應理解為「無迷的正知」。

Gatādīsu gateti gamane. Ṭhiteti ṭhāne. Nisinneti nisajjāya. Sutteti sayane. Tattha abhikkantādīsu vuttanayeneva sampajānakāritā veditabbā.

Ayaṃ panettha aparopi nayo – eko hi bhikkhu gacchanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento gacchati. Eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva gacchati. Tathā eko bhikkhu tiṭṭhanto, nisīdanto, sayanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento sayati. Eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva sayati.

Ettakena pana na pākaṭaṃ hotīti caṅkamena dīpayiṃsu. Yo hi bhikkhu caṅkamanaṃ otaritvā caṅkamanakoṭiyaṃ ṭhito pariggaṇhāti; 『pācīnacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattā rūpārūpadhammā pacchimacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, pacchimacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattāpi pācīnacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, caṅkamanavemajjhe pavattā ubho koṭiyo appatvā ettheva niruddhā, caṅkamane pavattā rūpārūpadhammā ṭhānaṃ appatvā ettheva niruddhā, ṭhāne pavattā nisajjaṃ, nisajjāya pavattā sayanaṃ appatvā ettheva niruddhā』ti evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva bhavaṅgaṃ otāreti; uṭṭhahanto kammaṭṭhānaṃ gahetvāva uṭṭhāti – ayaṃ bhikkhu gatādīsu sampajānakārī nāma hotīti.

Evaṃ pana sutte kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ hoti. Kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ na kātabbaṃ. Tasmā yo bhikkhu yāva sakkoti tāva caṅkamitvā ṭhatvā nisīditvā sayamāno evaṃ pariggahetvā sayati – 『kāyo acetano, mañco acetano. Kāyo na jānāti – ahaṃ mañce sayitoti. Mañcopi na jānāti – mayi kāyo sayitoti. Acetano kāyo acetane mañce sayito』ti. Evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva cittaṃ bhavaṅgaṃ otāreti, pabujjhamāno kammaṭṭhānaṃ gahetvāva pabujjhati. Ayaṃ sutte sampajānakārī nāma hotīti.

Jāgariteti jāgaraṇe. Tattha 『kiriyāmayapavattassa appavattiyā sati jāgaritaṃ nāma na hoti; kiriyāmayapavattavaḷañje pavattante jāgaritaṃ nāma hotī』ti pariggaṇhanto bhikkhu jāgarite sampajānakārī nāma hoti. Apica rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi jāgarite sampajānakārī nāma hoti.

Bhāsiteti kathane. Tattha 『upādārūpassa saddāyatanassa appavatte sati bhāsitaṃ nāma na hoti; tasmiṃ pavattante hotī』ti pariggāhako bhikkhu bhāsite sampajānakārī nāma hoti. Vimuttāyatanasīsena dhammaṃ desentopi bāttiṃsa tiracchānakathā pahāya dasakathāvatthunissitaṃ kathaṃ kathentopi bhāsite sampajānakārī nāma hoti.

Tuṇhībhāveti akathane. Tattha 『upādārūpassa saddāyatanassa pavattiyaṃ sati tuṇhībhāvo nāma natthi; appavattiyaṃ hotī』ti pariggāhako bhikkhu tuṇhībhāve sampajānakārī nāma hoti. Aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu cittaruciyaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā nisinnopi dutiyajjhānaṃ samāpannopi tuṇhībhāve sampajānakārīyeva nāma hoti.

Ettha ca eko iriyāpatho dvīsu ṭhānesu āgato. So heṭṭhā abhikkante paṭikkanteti ettha bhikkhācāragāmaṃ gacchato ca āgacchato ca addhānagamanavasena kathito. Gate ṭhite nisinneti ettha vihāre cuṇṇikapāduddhārairiyāpathavasena kathitoti veditabbo.

524.Tattha katamā satītiādi sabbaṃ uttānatthameva.

535。在行走中,意指移動。在停留中,意指停留。在坐下時,意指坐下。在睡覺時,意指睡覺。在這裡,應理解為根據所述的出色等的意義而具備的正知。 然而,這裡還有另一種方式——一個比丘在行走時,心中思考其他事情,心中推測其他事情而行走。一個比丘在不放棄修行法的情況下行走。類似地,一個比丘在停留、坐下、睡覺時,心中思考其他事情,心中推測其他事情而睡覺。一個比丘在不放棄修行法的情況下睡覺。 因此,這樣的情況並不明顯。若比丘在行走後停在行走的地方,觀察到『東方的行走方向上發生的色法和無色法不再繼續存在,西方的行走方向上發生的色法和無色法不再繼續存在,行走的中間發生的兩者都不再繼續存在,行走中發生的色法和無色法在此處不再繼續存在,停留時發生的坐下,坐下時發生的睡覺也不再繼續存在』時,觀察到這些,便會將心的流動引導到流動的狀態;而起身時,抓住修行法而起身——這樣的比丘在行走中具備正知。 因此,在這些情況下,修行法是沒有被分散的。修行法不應被分散。因此,任何比丘在能夠行走、站立、坐下、睡覺的情況下,觀察到『身體是無意識的,床也是無意識的。身體不知道——「我在床上睡覺」。床也不知道——「我的身體在睡覺」。無意識的身體在無意識的床上睡覺』時,觀察到這些,便會將心的流動引導到流動的狀態,醒來時抓住修行法而醒來。這樣的比丘在睡眠中具備正知。 在覺醒中,意指保持清醒。在這裡,「若行為的發生很少,則不算清醒;若行為的發生很多,則算作清醒。」因此,觀察到這一點的比丘在覺醒中具備正知。此外,在夜間分為六個階段,分為五個階段而清醒的比丘也具備正知。 在說話時,意指談論。在這裡,「若依附於色法的聲音感官發生很少,則不算說話;若發生很多,則算作說話。」因此,觀察到這一點的比丘在說話時具備正知。以解脫的感官為首,講授法時,拋棄三十種低劣的談話,講述十種與法相關的談話時,也具備正知。 在沉默中,意指不說。在這裡,「若依附於色法的聲音感官發生時,則沒有沉默;若發生很少,則算作沉默。」因此,觀察到這一點的比丘在沉默中具備正知。在三十種對像中,抓住色法而坐下的比丘,即使進入第二禪定,也仍然具備沉默的正知。 在這裡,有一個行為方式到達兩個地方。它在下面向前行進,指的是比丘在乞食村中行走和到達的過程。在行走、停留、坐下時,這裡應被理解為在寺院中以清潔的腳步行走。 在這裡,關於「什麼是存在」等所有內容都僅僅是爲了闡明目的。

526.Sovivittanti iminā kiṃ dasseti? Etassa bhikkhuno upāsanaṭṭhānaṃ yogapathaṃ sappāyasenāsanaṃ dasseti. Yassa hi abbhantare ettakā guṇā atthi, tassa anucchaviko araññavāso. Yassa panete natthi, tassa ananucchaviko. Evarūpassa hi araññavāso kāḷamakkaṭaacchataracchadīpimigādīnaṃ aṭavīvāsasadiso hoti. Kasmā? Icchāya ṭhatvā paviṭṭhattā. Tassa hi araññavāsamūlako koci attho natthi; araññavāsañceva āraññake ca dūseti; sāsane appasādaṃ uppādeti. Yassa pana abbhantare ettakā guṇā atthi, tasseva so anucchaviko. So hi araññavāsaṃ nissāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhitvā parinibbāti, sakalaaraññavāsaṃ upasobheti, āraññikānaṃ sīsaṃ dhovati, sakalasāsanaṃ pasāreti. Tasmā satthā evarūpassa bhikkhuno upāsanaṭṭhānaṃ yogapathaṃ sappāyasenāsanaṃ dassento so vivittaṃ senāsanaṃ bhajatītiādimāha. Tattha vivittanti suññaṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ. Etameva hi atthaṃ dassetuṃ tañca anākiṇṇantiādi vuttaṃ. Tattha anākiṇṇanti asaṅkiṇṇaṃ asambādhaṃ. Tattha yassa senāsanassa sāmantā gāvutampi aḍḍhayojanampi pabbatagahanaṃ vanagahanaṃ nadīgahanaṃ hoti, na koci avelāya upasaṅkamituṃ sakkoti – idaṃ santikepi anākiṇṇaṃ nāma. Yaṃ pana aḍḍhayojanikaṃ vā yojanikaṃ vā hoti – idaṃ dūratāya eva anākiṇṇaṃ nāma hoti.

  1. Seti ceva āsati ca etthāti senāsanaṃ. Tassa pabhedaṃ dassetuṃ mañco pīṭhantiādi vuttaṃ. Tattha mañcoti cattāro mañcā – masārako, bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādakoti. Tathā pīṭhaṃ. Bhisīti pañca bhisiyo – uṇṇābhisi, coḷabhisi, vākabhisi, tiṇabhisi, paṇṇabhisīti. Bimbohananti sīsupadhānaṃ vuttaṃ. Taṃ vitthārato vidatthicaturaṅgulaṃ vaṭṭati, dīghato mañcavitthārappamāṇaṃ. Vihāroti samantā parihārapathaṃ antoyeva rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni dassetvā katasenāsanaṃ. Aḍḍhayogoti supaṇṇavaṅkagehaṃ. Pāsādoti dve kaṇṇikāni gahetvā kato dīghapāsādo. Aṭṭoti paṭirājādipaṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmiko patissayaviseso. Māḷoti bhojanasālasadiso maṇḍalamāḷo; vinayaṭṭhakathāyaṃ pana ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādoti vuttaṃ. Leṇanti pabbataṃ khaṇitvā vā pabbhārassa appahonakaṭṭhāne kuṭṭaṃ uṭṭhāpetvā vā katasenāsanaṃ. Guhāti bhūmidari vā yattha rattindivaṃ dīpaṃ laddhuṃ vaṭṭati, pabbataguhā vā bhūmiguhā vā. Rukkhamūlanti rukkhassa heṭṭhā parikkhittaṃ vā aparikkhittaṃ vā. Veḷugumboti veḷugaccho. Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti ṭhapetvā vā etāni mañcādīni yattha bhikkhū sannipatanti, yaṃ tesaṃ sannipātārahaṭṭhānaṃ, sabbametaṃ senāsanaṃ.

528.Bhajatīti upeti. Sambhajatīti tattha abhirativasena anukkaṇṭhito suṭṭhu upeti. Sevatīti nivāsanavasena sevati nisevatīti anukkaṇṭhamāno sannisito hutvā sevati. Saṃsevatīti senāsanavattaṃ sampādento sammā sevati.

526。此處所說的「寂靜」意指什麼?它向這位比丘展示了修行的場所、正當的宿處。因為在內心中有如此多的優點,故而他是適合的隱居者。而若沒有這些優點,則他是不適合的。這樣的隱居者就像黑色的猴子、狡猾的野豬、被捕的野獸等在森林中棲息的樣子。為什麼呢?因為他是根據願望而停留的。因為他沒有根基於隱居生活的意義;隱居生活也會使他變得墮落;在教法中引起不信。因此,若在內心中有如此多的優點,他便是適合的。因為他依靠隱居生活建立了正見,獲得了阿羅漢果,最終得以涅槃,照亮了整個森林,洗凈了隱居者的頭,提升了整個教法。因此,導師在向這樣的比丘展示修行的場所和正當的宿處時,便提到「他居住在寂靜的宿處」。在這裡,「寂靜」意指空曠、少聲、少擾。正是爲了闡明這個意義,才提到「無擾」等等。在這裡,「無擾」意指沒有紛亂、沒有障礙。在那裡,若宿處的周圍有村莊、半個遊程、山的棲息地、林中的棲息地、河流的棲息地,沒有人能在此時靠近——這便是「在此處也是無擾」。而若是半個遊程或一遊程的距離——這便是遠離而無擾。 527。這裡的「宿處」意指坐臥和休息。爲了展示其細分,提到「床、座椅」等等。在這裡,「床」指的是四種床——草床、繩床、木床、坐墊床。類似地,「座椅」指的是五種座椅——毛毯座椅、布座椅、草座椅、草蓆座椅、樹葉座椅。這裡提到的「飲食」指的是食物的準備。它的詳細尺寸與四個手指的寬度相當,長度為床的長度。這裡「寺院」指的是四周的安置,展示了夜間和白天的各種居住地。半個遊程指的是像金翅鳥的家。宮殿指的是帶有兩個窗戶的

  1. Idāni yaṃ taṃ vivittanti vuttaṃ, tassa pabhedaṃ dassetuṃ araññaṃ rukkhamūlantiādi āraddhaṃ. Tattha araññanti vinayapariyāyena tāva 『『ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ arañña』』nti (pārā. 12) āgataṃ. Suttantapariyāyena āraññikaṃ bhikkhuṃ sandhāya 『『āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikapacchima』』nti (pāci. 573) āgataṃ. Vinayasuttantā pana ubhopi pariyāyadesanā nāma. Abhidhammo nippariyāyadesanāti abhidhammapariyāyena araññaṃ dassetuṃ nikkhamitvā bahi indakhīlāti vuttaṃ; indakhīlato bahi nikkhamitvāti attho.

  2. Rukkhamūlādīnaṃ pakatiyā ca suviññeyyabhāvato rukkhamūlaṃyeva rukkhamūlantiādi vuttaṃ. Apicettha rukkhamūlanti yaṃkiñci sītacchāyaṃ vivittaṃ rukkhamūlaṃ. Pabbatanti selaṃ. Tattha hi udakasoṇḍīsu udakakiccaṃ katvā sītāya rukkhacchāyāya nisinnassa nānādisāsu khāyamānāsu sītena vātena bījiyamānassa cittaṃ ekaggaṃ hoti. Kandaranti kaṃ vuccati udakaṃ, tena daritaṃ udakena bhinnaṃ pabbatappadesaṃ; yaṃ nitumbantipi nadīkuñjantipi vadanti. Tattha hi rajatapaṭṭasadisā vālikā honti, matthake maṇivitānaṃ viya vanagahanaṃ, maṇikkhandhasadisaṃ udakaṃ sandati. Evarūpaṃ kandaraṃ oruyha pānīyaṃ pivitvā gattāni sītaṃ katvā vālikaṃ ussāpetvā paṃsukūlacīvaraṃ paññapetvā nisinnassa samaṇadhammaṃ karoto cittaṃ ekaggaṃ hoti. Giriguhanti dvinnaṃ pabbatānaṃ antaraṃ, ekasmiṃyeva vā umaṅgasadisaṃ mahāvivaraṃ. Susānalakkhaṇaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.34) vuttaṃ.

531.Vanapatthanti gāmantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāraṭṭhānaṃ, yattha na kasanti na vapanti. Tenevassa niddese 『『vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana』』ntiādi vuttaṃ. Yasmā vā rukkhamūlādīsu idamevekaṃ bhājetvā dassitaṃ, tasmāssa nikkhepapaṭipāṭiyā niddesaṃ akatvā sabbapariyante niddeso katoti veditabbo. Abbhokāsanti acchannaṃ. Ākaṅkhamāno panettha cīvarakuṭiṃ katvā vasati. Palālapuñjanti palālarāsi. Mahāpalālapuñjato hi palālaṃ nikkaḍḍhitvā pabbhāraleṇasadise ālaye karonti, gacchagumbādīnampi upari palālaṃ pakkhipitvā heṭṭhā nisinnā samaṇadhammaṃ karonti; taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Vanapatthaniddese salomahaṃsānanti yattha paviṭṭhassa lomahaṃso uppajjati; evarūpānaṃ bhīsanakasenāsanānaṃ. Pariyantānanti dūrabhāvena pariyante ṭhitānaṃ. Na manussūpacārānanti kasanavapanavasena manussehi upacaritabbaṃ vanantaṃ atikkamitvā ṭhitānaṃ. Durabhisambhavānanti aladdhavivekassādehi abhibhuyya vasituṃ nasakkuṇeyyānaṃ.

  1. Appasaddādiniddese appasaddanti vacanasaddena appasaddaṃ.

529。現在,爲了展示之前所說的"寂靜"的細分,開始講述"森林、樹下"等。在這裡,"森林"根據戒律的解釋,除了村莊和村莊附近的區域外,其餘的都是森林。根據經典的解釋,關於森林中的比丘,"森林住處是指距離村莊至少五百弓箭射程"。但是戒律和經典都是比喻性的教導。阿毗達摩是非比喻性的教導,因此根據阿毗達摩的解釋,森林被描述為"走出門檻之外";意思是走出門檻之外。 530。由於樹根等的本質容易理解,所以直接說"樹根就是樹根"等。此外,在這裡,"樹根"指的是任何涼爽陰涼的隱蔽樹根。"山"指的是巖石。在那裡,在水池中完成洗滌后,坐在涼爽的樹蔭下,面向各個方向,被涼風吹拂,心便能專注。"山谷"指的是被水沖刷的山區;也稱為山坡或河谷。那裡有如銀板般的沙地,上面有如寶石般的樹林,流淌著如寶石般的水。進入這樣的山谷,喝水后使身體涼爽,鋪上沙地,展開粗布袈裟坐下修行,心便能專注。"山洞"指的是兩座山之間,或者一座山中如隧道般的大洞穴。"墓地"的特徵在《清凈道論》中已經描述過。 531。"森林"指的是超越村莊邊界,人們不耕種不播種的地方。因此在其解釋中說:"森林是指遠離住處的代名詞"等。或者因為在樹根等中只有這一項被單獨解釋,所以應該理解為它的解釋不是按照排列順序進行的,而是在最後進行的。"露天"指的是無遮蔽處。若有需要,可以在那裡搭建簡易的布帳居住。"稻草堆"指的是稻草堆。從大稻草堆中拉出稻草,做成如山洞般的住處,或者在灌木叢上鋪上稻草,在下面坐著修行;這裡指的就是這種情況。在森林的解釋中,"令人毛骨悚然的"指的是進入後會感到恐懼的地方;這樣的可怕住處。"邊遠的"指的是因遠離而處於邊緣的地方。"非人跡罕至"指的是超越了人們耕種播種的森林邊緣的地方。"難以接近"指的是那些未獲得獨處之樂的人難以征服並居住的地方。 532。在"寂靜"等的解釋中,"寂靜"指的是言語聲音的寂靜。

533.Appanigghosanti nagaranigghosasaddena appanigghosaṃ. Yasmā pana ubhayampetaṃ saddaṭṭhena ekaṃ, tasmāssa niddese 『『yadeva taṃ appasaddaṃ tadeva taṃ appanigghosa』』nti vuttaṃ. Vijanavātanti anusañcaraṇajanassa sarīravātena virahitaṃ. Vijanavādantipi pāṭho; antojanavādena virahitanti attho. Yasmā pana yaṃ appanigghosaṃ, tadeva janasañcaraṇena ca janavādena ca virahitaṃ hoti, tasmāssa niddese 『『yadeva taṃ appanigghosaṃ tadeva taṃ vijanavāta』』nti vuttaṃ. Manussarāhaseyyakanti manussānaṃ rahassakiriyaṭṭhāniyaṃ. Yasmā pana taṃ janasañcaraṇarahitaṃ hoti, tenassa niddese 『『yadeva taṃ vijanavātaṃ tadeva taṃ manussarāhaseyyaka』』nti vuttaṃ. Paṭisallānasāruppanti vivekānurūpaṃ. Yasmā pana taṃ niyameneva manussarāhaseyyakaṃ hoti, tasmāssa niddese 『『yadeva taṃ manussarāhaseyyakaṃ tadeva taṃ paṭisallānasāruppa』』nti vuttaṃ.

  1. Araññagatādiniddese araññaṃ vuttameva. Tathā rukkhamūlaṃ. Avasesaṃ pana sabbampi senāsanaṃ suññāgārena saṅgahitaṃ.

535.Pallaṅkaṃ ābhujitvāti samantato ūrubaddhāsanaṃ bandhitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujuṃ ṭhapetvā aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evañhi nisinnassa cammamaṃsanhārūni na paṇamanti. Athassa yā tesaṃ paṇamanapaccayā khaṇe khaṇe vedanā uppajjeyyuṃ, tā nuppajjanti. Tāsu na uppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ na paripatati, vuḍḍhiṃ phātiṃ upagacchati.

536.Ujuko hoti kāyo ṭhito paṇihitoti idampi hi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ.

537.Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā, mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vuttaṃ 『『ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā』』ti. Mukhanimittanti cettha uttaroṭṭhassa vemajjhappadeso daṭṭhabbo, yattha nāsikavāto paṭihaññati; atha vā parīti pariggahaṭṭho, mukhanti niyyānaṭṭho, satīti upaṭṭhānaṭṭho; tena vuccati 『『parimukhaṃ sati』』nti evaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.164) vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo 『『pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvā』』ti.

  1. Abhijjhāniddeso uttānatthoyeva. Ayaṃ panettha saṅkhepavaṇṇanā – abhijjhaṃ loke pahāyāti lujjanapalujjanaṭṭhena pañcupādānakkhandhā loko. Tasmā pañcasu upādānakkhandhesu rāgaṃ pahāya kāmacchandaṃ vikkhambhetvāti ayamettha attho.

539.Vigatābhijjhenāti vikkhambhanavasena pahīnattā vigatābhijjhena, na cakkhuviññāṇasadisenāti attho.

541.Abhijjhāyacittaṃ parisodhetīti abhijjhāto cittaṃ parisodheti; yathā naṃ sā muñcati ceva, muñcitvā ca na puna gaṇhāti, evaṃ karotīti attho. Niddesapadesu panassa āsevanto sodheti, bhāvento visodheti, bahulīkaronto parisodhetīti evamattho veditabbo. Mocetītiādīsupi eseva nayo.

542-543.Byāpādadosaṃ pahāyātiādīnampi imināva nayena attho veditabbo. Byāpajjati iminā cittaṃ pūtikummāsādayo viya pakatiṃ jahatīti byāpādo. Vikārappattiyā padussati, paraṃ vā padūseti vināsetīti padoso. Ubhayametaṃ kodhassevādhivacanaṃ. Teneva vuttaṃ 『『yo byāpādo so padoso; yo padoso so byāpādo』』ti. Yasmā cesa sabbasaṅgāhikavasena niddiṭṭho, tasmā 『『sabbapāṇabhūtahitānukampī』』ti avatvā 『『abyāpannacitto』』ti ettakameva vuttaṃ.

533。"寂靜"指的是沒有城市喧囂聲的寂靜。因為這兩者在聲音的意義上是相同的,所以在其解釋中說:"那寂靜就是那寂靜"。"無人煙"指的是沒有來往人群的身體氣息。也有"無人說話"的讀法,意思是沒有內部人群的談話。因為那寂靜的地方,也就是沒有人群來往和談話的地方,所以在其解釋中說:"那寂靜就是那無人煙"。"人跡罕至"指的是人們隱秘行為的場所。因為那裡沒有人群來往,所以在其解釋中說:"那無人煙就是那人跡罕至"。"適合獨處"指的是適合獨居的。因為那必定是人跡罕至的地方,所以在其解釋中說:"那人跡罕至就是那適合獨處"。 534。在"到森林"等的解釋中,森林已經解釋過了。樹根也是如此。其餘的所有住處都包含在"空屋"中。 535。"結跏趺坐"意味著全身盤腿而坐。"端正身體"意味著使上半身保持正直,使十八個脊椎骨首尾相連。這樣坐著時,皮肉筋骨就不會彎曲。因此,那些由於彎曲而每時每刻產生的感受就不會生起。當這些感受不生起時,心就能專注,修行法就不會退失,而會增長繁盛。 536。"身體正直端坐"這句話也是指這個意思。 537。"正念現前"意味著將念頭安置在修行法前,或者安置在面部附近。因此說:"這個念頭現前,很好地安置在鼻尖或嘴唇上"。這裡的"嘴唇"應該理解為上唇的中間部分,就是鼻息碰觸的地方。或者,"周圍"意味著包圍,"口"意味著出口,"念"意味著現前;因此稱為"周口念"。這裡的意思也應該按照《無礙解道》中所說的方法來理解。這裡的簡要解釋是:"使念頭成為包圍出口"。 538。對貪慾的解釋很明顯。這裡的簡要解釋是:"在世間捨棄貪慾"中的"世間"指的是五取蘊,因為它們具有破壞和被破壞的特性。因此,這裡的意思是在五取蘊中捨棄貪慾,壓制慾望。 539。"離貪"意味著因為通過壓制而捨棄,所以是離貪的,不像眼識那樣。 541。"凈化心使之離貪"意味著使心從貪慾中凈化;使它不僅擺脫貪慾,而且擺脫后不再抓取,這就是其意義。在解釋詞中,應該理解為:修習是凈化,培養是徹底凈化,多作是完全凈化。對於"解脫"等詞也是同樣的方法。 542-543。對於"捨棄嗔恨"等詞,也應該用同樣的方法來理解其意義。"嗔恨"是指心被它損害,像腐爛的酸奶等一樣失去本性。"惱怒"是指達到變態的程度,或者傷害他人、毀滅他人。這兩個詞都是憤怒的同義詞。因此說:"那嗔恨就是惱怒;那惱怒就是嗔恨"。因為這是從總括的角度來說的,所以沒有說"對一切眾生有慈悲心",而只是說"無嗔恨心"。

  1. Thinaṃ cittagelaññaṃ, middhaṃ cetasikagelaññaṃ; thinañca middhañca thinamiddhaṃ. Santā hontīti ime dvepi dhammā nirodhasantatāya santā hontīti. Idaṃ sandhāyettha vacanabhedo kato.

549.Ālokasaññīti rattimpi divāpi diṭṭhālokasañjānanasamatthāya vigatanīvaraṇāya parisuddhāya saññāya samannāgato.

550.Sato sampajānoti satiyā ca ñāṇena ca samannāgato. Idaṃ ubhayaṃ ālokasaññāya upakārakattā vuttaṃ.

  1. Vigatathinamiddhatāya pana ālokasaññāya niddesapadesu cattattātiādīni aññamaññavevacanāneva . Tattha cattattāti cattakāraṇā. Sesapadesupi eseva nayo. Cattattāti idaṃ panettha sakabhāvapariccajanavasena vuttaṃ. Vantattāti idaṃ puna anādiyanabhāvadassanavasena. Muttattāti idaṃ santatito vinimocanavasena. Pahīnattāti idaṃ muttassāpi katthaci ṭhānābhāvavasena. Paṭinissaṭṭhattāti idaṃ pubbe ādinnapubbassa nissaggadassanavasena. Paṭimuñcato vā nissaṭṭhattā bhāvanābalena abhibhuyya nissaṭṭhattāti attho. Pahīnapaṭinissaṭṭhattāti yathāvikkhambhanavaseneva pahānaṃ hoti, punappunaṃ santatiṃ na ajjhāruhati, tathā paṭinissaṭṭhattāti. Ālokā hotīti sappabhā hoti. Nirāvaraṇaṭṭhena vivaṭā. Nirupakkilesaṭṭhena parisuddhā. Pabhassaraṭṭhena pariyodātā.

556.Uddhaccakukkuccanti ettha uddhatākāro uddhaccaṃ, ārammaṇe anicchayatāya vatthujjhācāro kukkuccaṃ. Idhāpi 『『santā hontī』』ti purimanayeneva vacanabhedo veditabbo.

558.Tiṇṇavicikicchoti vicikicchaṃ taritvā atikkamitvā ṭhito. Niddesepissa tiṇṇoti idaṃ vicikicchāya animuggabhāvadassanavasena vuttaṃ. Uttiṇṇoti idaṃ tassā atikkamadassanavasena. Nittiṇṇoti idaṃ bhāvanābalena abhibhuyya upaddave tiṇṇabhāvadassanavasena. Pāraṅgatoti nibbicikicchābhāvasaṅkhātaṃ vicikicchāpāraṃ gato. Pāramanuppattoti tadeva pāraṃ bhāvanānuyogena pattoti. Evamassa paṭipattiyā saphalataṃ dasseti.

559.Akathaṃkathīti 『kathamidaṃ kathamida』nti evaṃ pavattāya kathaṃkathāya virahito. Kusalesu dhammesūti anavajjadhammesu. Na kaṅkhatīti 『ime nu kho kusalā』ti kaṅkhaṃ na uppādeti. Na vicikicchatīti te dhamme sabhāvato vinicchetuṃ na kicchati, na kilamati. Akathaṃkathī hotīti 『kathaṃ nu kho ime kusalā』ti kathaṃkathāya rahito hoti. Nikkathaṃkathī vigatakathaṃkathoti tasseva vevacanaṃ. Vacanattho panettha kathaṃkathāto nikkhantoti nikkathaṃkatho. Vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho.

562.Upakkileseti upakkilesabhūte. Te hi cittaṃ upagantvā kilissanti. Tasmā upakkilesāti vuccanti.

563.Paññāyadubbalīkaraṇeti yasmā ime nīvaraṇā uppajjamānā anuppannāya lokiyalokuttarāya paññāya uppajjituṃ na denti, uppannā api aṭṭha samāpattiyo pañca vā abhiññāyo upacchinditvā pātenti, tasmā 『paññāya dubbalīkaraṇā』ti vuccanti. 『Anuppannā ceva paññā na uppajjati, uppannā ca paññā nirujjhatī』ti idampi hi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Sesamettha sabbaṃ heṭṭhā tattha tattha pakāsitattā uttānatthameva.

546。懈怠是心的懈怠,沉睡是意識的沉睡;懈怠和沉睡是懈怠沉睡。因其二法皆因滅盡而安寧,所以說它們是安寧的。這裡的解釋是通過言辭的不同而表達的。 549。光明的念頭指的是白天和夜晚都能看見的光明,具備消除障礙、純凈的念頭。 550。正念和正知意味著具備正念和智慧。這是因為這兩者對光明的念頭有幫助而被提到。 553。關於消除懈怠和沉睡的念頭的解釋中,"四"等是彼此不同的稱謂。在這裡,"四"指的是四種原因。其餘的解釋也是同樣的道理。"四"在這裡是指捨棄自我本性的意義。消除是指從無始以來的狀態的觀察。解脫是指在任何地方都沒有存在的狀態。被放棄的狀態是指先前所獲得的狀態的放棄。被解脫的狀態是指通過修行的力量超越了被放棄的狀態。被放棄的狀態是指依據阻礙的性質而被放棄,反覆的狀態不再生起,因此被稱為被放棄的狀態。光明是指具備良好的光輝。無障礙的狀態是指顯現出來的。無污染的狀態是指純凈的。光明的狀態是指明亮的。 556。這裡的"煩惱和疑慮"指的是因煩惱而生的煩惱,因對事物的不貪戀而生的疑慮。在這裡也應當理解為"安寧"的意思。 558。"渡過疑慮"指的是超越疑慮而站立。在對其的解釋中,"渡"是指通過對疑慮的無所畏懼而生起的狀態。"超越"是指對其的超越。"渡過"指的是通過修行的力量超越了障礙的狀態。超越疑慮是指超越了被稱為疑慮的狀態。通過這樣的修行,它的成功得以顯現。 559。"無疑慮"是指沒有"這是什麼"或"那是什麼"的疑慮。善法是指沒有過失的法。沒有懷疑是指對這些法沒有疑慮。沒有疑慮是指對這些法本性上沒有懷疑,不會感到疲憊。無疑慮是指對"這些法是什麼"沒有疑慮。無疑慮的狀態是指沒有疑慮的狀態。其言辭的意思是指無疑慮的狀態是超越了疑慮的狀態。無疑慮的狀態是指沒有疑慮的狀態。 562。污染是指污染的性質。它們確實會侵襲心靈並使之污濁。因此被稱為污染。 563。智慧的削弱是指因為這些障礙的出現而使得世間和出世間的智慧無法生起,甚至是已生起的八種禪定或五種神通被阻礙而降落,因此說是"智慧的削弱"。未生起的智慧不會生起,已生起的智慧會消失,這也是為此而說的。其餘的內容在下面各處已被揭示,因此是明確的解釋。

564.Vivicceva kāmehītiādīsupi niddesesu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. aṭṭha. 160) rūpāvacaraniddese idheva ca tattha tattha vuttameva. Kevalañhi dutiyatatiyacatutthajjhānaniddesesupi yathā tāni jhānāni heṭṭhā 『tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hotī』ti vuttāni, evaṃ avatvā 『『ajjhattaṃ sampasādana』』ntiādivacanato pariyāyena sampasādādīhi saddhiṃ tāni aṅgāni gahetvā 『『jhānanti sampasādo pītisukhaṃ cittassekaggatā』』tiādinā nayena taṃ taṃ jhānaṃ niddiṭṭhanti ayamettha viseso.

588.Yaṃ taṃ ariyā ācikkhantītipadaniddese pana kiñcāpi 『ācikkhanti desentī』tiādīni sabbāneva aññamaññavevacanāni, evaṃ santepi 『upekkhako satimā sukhavihārī』tiādiuddesavasena ācikkhanti, niddesavasena desenti, paṭiniddesavasena paññāpenti, tena tena pakārena atthaṃ ṭhapetvā paṭṭhapenti, tassa tassatthassa kāraṇaṃ dassentā vivaranti, byañjanavibhāgaṃ dassentā vibhajanti, nikkujjitabhāvaṃ gambhīrabhāvañca nīharitvā vā sotūnaṃ ñāṇassa patiṭṭhaṃ janayantā uttāniṃ karonti, sabbehipi imehi ākārehi sotūnaṃ aññāṇandhakāraṃ vidhamentā pakāsentīti evamattho daṭṭhabbo.

Samatikkamaniddesepi tattha tattha tehi tehi dhammehi vuṭṭhitattā atikkamanto, uparibhūmippattiyā vītikkanto, tato aparihānibhāvena samatikkantoti evamattho daṭṭhabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  2. Abhidhammabhājanīye heṭṭhā cittuppādakaṇḍe āgatanayeneva tanti ṭhapitā. Tasmā tattha sabbesampi kusalavipākakiriyavasena niddiṭṭhānaṃ jhānānaṃ tattha vuttanayeneva attho veditabbo. Suddhikanavakādibhedopi sabbo tattha vuttasadisoyevāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

564。關於"遠離慾望"等的解釋中,應該說的內容在前面的心生起章節的色界解釋中,以及這裡的各處都已經說過了。只是在第二、第三、第四禪的解釋中,雖然前面說過"三支禪、二支禪",但這裡沒有這樣說,而是從"內心平靜"等詞開始,以另一種方式將平靜等與那些支分一起理解,用"禪那是指平靜、喜、樂、心一境性"等方式來解釋各種禪那,這是這裡的特點。 588。在"聖者們所說"的詞語解釋中,雖然"說、教導"等都是同義詞,但即使如此,也應該這樣理解其意義:以"舍、念、樂住"等概括的方式來說明,以詳細解釋的方式來教導,以再次解釋的方式來宣說,以各種方式來確立其意義,通過顯示各種意義的原因來揭示,通過顯示詞語的區別來分析,通過消除隱蔽性和深奧性或為聽眾的智慧建立基礎來使之明了,通過所有這些方式來驅散聽眾的無知黑暗而闡明。 在超越的解釋中也應該這樣理解其意義:因為從那裡那裡的各種法中出離而超越,因為達到更高的境界而超越,因為從那裡不再退失而完全超越。 經分別解釋完畢。 阿毗達摩分別解釋 623。在阿毗達摩分別中,按照前面心生起章節中所說的方式來安排。因此,那裡所有善、異熟、唯作方面所說的禪那,都應該按照那裡所說的方式來理解其意義。純九法等的區分也都與那裡所說的相同。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問答解釋

  1. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva jhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana tiṇṇaṃ jhānānaṃ nimittārammaṇattā parittārammaṇādibhāvena navattabbatā veditabbā. Lokuttarā panettha maggakāle phalakāle vā siyā appamāṇārammaṇā. Catutthaṃ jhānaṃ siyā parittārammaṇanti ettha kusalato terasa catutthajjhānāni sabbatthapādakacatutthaṃ, iddhividhacatutthaṃ, dibbasotañāṇacatutthaṃ, cetopariyañāṇacatutthaṃ, pubbenivāsañāṇacatutthaṃ, dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ, yathākammūpagañāṇacatutthaṃ, anāgataṃsañāṇacatutthaṃ, ākāsānañcāyatanādicatutthaṃ, lokuttaracatutthanti.

Tattha sabbatthapādakacatutthaṃ navattabbārammaṇameva hoti.

Iddhividhacatutthaṃ cittavasena kāyaṃ pariṇāmentassa adissamānena kāyena pāṭihāriyakaraṇe kāyārammaṇattā parittārammaṇaṃ, kāyavasena cittaṃ pariṇāmentassa dissamānena kāyena pāṭihāriyaṃ katvā brahmalokaṃ gacchantassa samāpatticittārammaṇattā mahaggatārammaṇaṃ.

Dibbasotañāṇacatutthaṃ saddārammaṇattā parittārammaṇaṃ.

Cetopariyañāṇacatutthaṃ kāmāvacaracittajānanakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacaracittajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, lokuttaracittajānanakāle appamāṇārammaṇaṃ. Cetopariyañāṇalābhī pana puthujjano puthujjanānaṃyeva cittaṃ jānāti, na ariyānaṃ. Sotāpanno sotāpannassa ceva puthujjanassa ca; sakadāgāmī sakadāgāmino ceva heṭṭhimānañca dvinnaṃ; anāgāmī anāgāmino ceva heṭṭhimānañca tiṇṇaṃ; khīṇāsavo sabbesampi jānāti.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ kāmāvacarakkhandhānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacarakkhandhānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ, 『『atīte buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvayiṃsu, phalaṃ sacchikariṃsū』』ti anussaraṇakāle appamāṇārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ.

Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ vaṇṇārammaṇattā parittārammaṇaṃ.

Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ kāmāvacarakammānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacarakammānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ.

Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgate kāmadhātuyā nibbattijānanakāle parittārammaṇaṃ, rūpārūpabhavesu nibbattijānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, 『『anāgate buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvessanti, phalaṃ sacchikarissantī』』ti jānanakāle appamāṇārammaṇaṃ, 『『anāgate saṅkho nāma rājā bhavissatī』』tiādinā (dī. ni.

638。在問答中,按照巴利文的傳統,應該理解禪那的善等性質。在對像方面,三種禪那的對象因其特徵而被理解為微小對象。超越世俗的對象在此可以是無量的對象。在第四禪中,可以是微小的對象;這裡的善是指從善中產生的十四種第四禪,包括神通的第四禪、天耳通的第四禪、心的遍知的第四禪、前生的知識的第四禪、天眼通的第四禪、因緣法的第四禪、未來的知識的第四禪、空無邊處的第四禪,以及超越世俗的第四禪。 在此,所有的超越世俗的第四禪是微小的對象。 神通的第四禪是指在心的作用下,身體變化而不顯現的身體對象,是微小的對象;在身體的作用下,心變化而顯現的身體對象是大對象,指的是在天界中進入的禪那的心對象,是巨大的對象。 天耳通的第四禪是指聲音的對象,是微小的對象。 心的遍知的第四禪在欲界的心知時是微小的對象,在色界的色界心知時是巨大的對象,在超越世俗的心知時是無量的對象。心的遍知者只能知道普通人心的知,而無法知覺聖者的心。初果者知道初果者與普通人;二果者知道二果者與下位者;三果者知道三果者與下位者;滅盡者則知道所有的。 前生的知識的第四禪在欲界的五蘊識別時是微小的對象,在色界的色界五蘊識別時是巨大的對象;在"過去的佛、獨覺佛、滅盡者們修行了道路,獲得了果位"的識別時是無量的對象;在名與姓的識別時是微小的對象。 天眼通的第四禪是指色彩的對象,是微小的對象。 因緣法的第四禪在欲界的因緣法識別時是微小的對象,在色界的色界因緣法識別時是巨大的對象。 未來的知識的第四禪在未來的欲界產生時是微小的對象,在色和無色的存在產生時是巨大的對象;在"未來的佛、獨覺佛、滅盡者們將修行道路,獲得果位"的識別時是無量的對象;在"未來的國王名為『姓』"等處。

3.108) nayena nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ.

Ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇaṃ. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ mahaggatārammaṇaṃ.

Lokuttaracatutthaṃ appamāṇārammaṇaṃ.

Kiriyatopi tesaṃ dvādasannaṃ jhānānaṃ idameva ārammaṇavidhānaṃ. Tīṇi jhānāni namaggārammaṇāti paccavekkhaṇañāṇaṃ vā cetopariyādiñāṇaṃ vā maggaṃ ārammaṇaṃ kareyya, tīṇi jhānāni tathā appavattito namaggārammaṇā, sahajātahetuvasena pana siyā maggahetukā; vīriyajeṭṭhikāya vā vīmaṃsājeṭṭhikāya vā maggabhāvanāya maggādhipatino; chandacittajeṭṭhakakāle phalakāle ca navattabbā.

Catutthaṃ jhānanti idhāpi kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakaiddhividhadibbasotadibbacakkhuyathākammūpagañāṇacatutthañceva catubbidhañca āruppacatutthaṃ maggārammaṇādibhāvena na vattabbaṃ. Cetopariyapubbenivāsaanāgataṃsañāṇacatutthaṃ pana maggārammaṇaṃ hoti. Na vattabbaṃ maggahetukaṃ maggādhipatīti vā; lokuttaracatutthaṃ maggārammaṇaṃ na hoti; maggakāle pana sahajātahetuvasena maggahetukaṃ; vīriyavīmaṃsājeṭṭhikāya maggabhāvanāya maggādhipati; chandacittajeṭṭhikāya ceva maggabhāvanāya phalakāle ca na vattabbaṃ. Kiriyatopi dvādasasu jhānesu ayameva nayo.

Tīṇi jhānāni na vattabbāti atītādīsu ekadhammampi ārabbha appavattito navattabbāti veditabbā.

Catutthaṃ jhānanti kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakacatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Iddhividhacatutthaṃ kāyavasena cittapariṇāmane samāpatticittārammaṇattā atītārammaṇaṃ; 『『anāgate imāni pupphāni mā milāyiṃsu, dīpā mā nibbāyiṃsu, eko aggikkhandho samuṭṭhātu, pabbato samuṭṭhātū』』ti adhiṭṭhānakāle anāgatārammaṇaṃ; cittavasena kāyapariṇāmanakāle kāyārammaṇattā paccuppannārammaṇaṃ. Dibbasotañāṇacatutthaṃ saddārammaṇattā paccuppanārammaṇaṃ. Cetopariyañāṇacatutthaṃ atīte sattadivasabbhantare uppajjitvā niruddhacittajānanakāle atītārammaṇaṃ; anāgate sattadivasabbhantare uppajjanakacittajānanakāle anāgatārammaṇaṃ. 『『Yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṃ nāma vitakkaṃ vitakkessatīti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṃ hoti no aññathā』』ti iminā hi suttena (a. ni.

3.108)在名與姓的識別時應理解為微小的對象。 在空無邊處和無所有處的第四禪應理解為微小的對象。意識的無所有處的第四禪應理解為巨大的對象。 超越世俗的第四禪應理解為無量的對象。 即使是這十二種禪那的作用,也是其對象的定義。三種禪那的對象是微小的對象,若是通過反省的智慧或心的遍知來作為對象,三種禪那就成為微小的對象;而因緣法的對象則可能是因緣法的根本;在勇氣和思維的引導下,修行的對象會成為對象的主導;在慾望心的引導下,果位的時間也是微小的對象。 第四禪在此也指善的十四種第四禪中的所有超越世俗的神通、天耳通、天眼通、因緣法的第四禪等,都不應被視為對象。心的遍知、前生的知識和未來的知識的第四禪則是作為對象的。不可視為因緣法的對象或超越世俗的對象;在修行時,因緣法的對象是因緣法的根本;在勇氣和思維的引導下,修行的對象是對象的主導;在慾望心的引導下,修行的對象在果位的時間也不應被視為對象。即使在這十二種禪那中,也應如此理解。 三種禪那不應被視為對像;在過去等方面,任何單一法也應理解為微小的對象。 第四禪是指善的十四種第四禪中的所有超越世俗的對象。神通的第四禪是指身體的變化而產生的心的對象;「愿這些花不凋謝,燈光不熄滅,愿一團火焰升起,山也升起」的願望在未來的對象;在身體變化的過程中,身體的對象是當下的對象。天耳通的第四禪是指聲音的對象,是當下的對象。心的遍知的第四禪是在過去七天之間生起的,因而是過去的對象;在未來七天之間生起的,因而是未來的對象。「如同這位尊者的心所造作的心念將會在此心中生起。」他雖然多次反覆,但總是如此,沒有其他。

3.61) cetopariyañāṇasseva pavatti pakāsitā. Addhānapaccuppannasantatipaccuppannavaseneva paccuppannaṃ ārabbha pavattikāle paccuppannārammaṇaṃ. Vitthārakathā panettha heṭṭhāaṭṭhakathākaṇḍavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbā.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ atītakkhandhānussaraṇakāle atītārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ vaṇṇārammaṇattā paccuppannārammaṇaṃ. Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ atītakammameva ārammaṇaṃ karotīti atītārammaṇaṃ. Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgatakkhandhānussaraṇakāle anāgatārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ atītārammaṇameva. Lokuttaracatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Kiriyatopi dvādasasu catutthajjhānesu eseva nayo.

Tīṇijhānāni bahiddhārammaṇāti ajjhattato bahiddhābhūtaṃ nimittaṃ ārabbha pavattito bahiddhārammaṇā.

Catutthaṃ jhānanti idhāpi kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakacatutthaṃ bahiddhārammaṇameva.

Iddhividhacatutthaṃ kāyavasena cittapariṇāmanepi cittavasena kāyapariṇāmanepi attanova kāyacittārammaṇattā ajjhattārammaṇaṃ; 『『bahiddhā hatthimpi dassetī』』tiādinā nayena pavattakāle bahiddhārammaṇaṃ.

Dibbasotañāṇacatutthaṃ attano kucchigatasaddārammaṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa saddārammaṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Cetopariyañāṇacatutthaṃ bahiddhārammaṇameva.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ attano khandhānussaraṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhānañceva nāmagottassa ca anussaraṇakāle bahiddhārammaṇaṃ.

Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ attano rūpārammaṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa rūpārammaṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ attano kammajānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa kammajānanakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ attano anāgate nibbattijānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhānussaraṇakāle ceva nāmagottānussaraṇakāle ca bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Ākāsānañcāyatanacatutthaṃ bahiddhārammaṇaṃ. Ākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇaṃ. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ ajjhattārammaṇaṃ.

Lokuttaracatutthaṃ bahiddhārammaṇameva. Kiriyatopi dvādasasu jhānesu ayameva nayoti.

Imasmiṃ pana jhānavibhaṅge sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyalokuttaramissakāneva jhānāni kathitāni; abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā tebhūmakadhammamissakattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ jhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Jhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Appamaññāvibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

3.61)心的遍知的顯現已被闡明。關於當下的對象,因其存在的連續性而成為當下的對象。詳細的討論在前面的經文解釋中已經說明。 前生的知識的第四禪在回憶過去的五蘊時是過去的對象,在名與姓的回憶時應理解為微小的對象。天眼通的第四禪因其色彩的對象而成為當下的對象。因緣法的第四禪在回憶過去的業時是過去的對象。 未來的知識的第四禪在回憶未來的五蘊時是未來的對象,在名與姓的回憶時應理解為微小的對象。空無邊處和無所有處的第四禪應理解為微小的對象。意識的無所有處的第四禪是過去的對象。超越世俗的第四禪應理解為微小的對象。在這十二種禪那中,皆應如此理解。 三種禪那的對象是外在的對象,因內在的特徵而產生的外在對象。 第四禪在此也指善的十四種第四禪中的所有外在對象。 神通的第四禪在身體的變化中,心的變化中,身體與心的對象皆為內在的對象;「外在的手也能顯現」等等的方式在此時是外在的對象。 天耳通的第四禪在自身的聲音對像時為內在的對象,在他人的聲音對像時為外在的對象,亦可理解為內外結合的對象。 心的遍知的第四禪為外在的對象。 前生的知識的第四禪在自身的五蘊回憶時為內在的對象,在他人的五蘊和名與姓的回憶時為外在的對象。 天眼通的第四禪在自身的色彩對像時為內在的對象,在他人的色彩對像時為外在的對象,亦可理解為內外結合的對象。 因緣法的第四禪在自身的業識時為內在的對象,在他人的業識時為外在的對象,亦可理解為內外結合的對象。 未來的知識的第四禪在自身未來的產生時為內在的對象,在他人的五蘊回憶和名與姓的回憶時為外在的對象,亦可理解為內外結合的對象。 空無邊處的第四禪為外在的對象。無所有處的第四禪應理解為微小的對象。意識的無所有處的第四禪為內在的對象。 超越世俗的第四禪為外在的對象。在這十二種禪那中,皆應如此理解。 在此禪那分析中,釋迦牟尼佛在經典中闡述了世俗與超越世俗混合的禪那;在阿毗達摩中以及問答中亦然。確實,這些方式因其三種特性而成為一個整體。因此,這一禪那分析也應當被理解為經過篩選而展示的。 《消除迷惑的分析》中的 禪那分析的闡釋已完成。 微小的分析 經文分析

  1. Idāni tadanantare appamaññāvibhaṅge catassoti gaṇanaparicchedo. Appamaññāyoti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyo. Etā hi ārammaṇavasena appamāṇe vā satte pharanti, ekasattampi vā anavasesapharaṇavasena pharantīti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyoti vuccanti. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Mettāsahagatenāti mettāya samannāgatena. Cetasāti cittena. Ekaṃ disanti ekissā disāya. Paṭhamapariggahitaṃ sattaṃ upādāya ekadisāpariyāpannasattapharaṇavasena vuttaṃ. Pharitvāti phusitvā ārammaṇaṃ katvā. Viharatīti brahmavihārādhiṭṭhitaṃ iriyāpathavihāraṃ pavatteti. Tathā dutiyanti yathā puratthimādīsu disāsu yaṃ kiñci ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tatheva tadanantaraṃ dutiyaṃ tatiyaṃ catutthañcāti attho.

Iti uddhanti teneva ca nayena uparimaṃ disanti vuttaṃ hoti. Adho tiriyanti adhodisampi tiriyaṃdisampi evameva. Ettha ca adhoti heṭṭhā, tiriyanti anudisā. Evaṃ sabbadisāsu assamaṇḍale assamiva mettāsahagataṃ cittaṃ sāretipi paccāsāretipīti ettāvatā ekamekaṃ disaṃ pariggahetvā odhiso mettāpharaṇaṃ dassitaṃ. Sabbadhītiādi pana anodhiso dassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha sabbadhīti sabbattha. Sabbattatāyāti sabbesu hīnamajjhimukkaṭṭhamittasapattamajjhattādippabhedesu attatāya 『ayaṃ parasatto』ti vibhāgaṃ akatvā attasamatāyāti vuttaṃ hoti; atha vā sabbattatāyāti sabbena cittabhāvena īsakampi bahi avikkhipamānoti vuttaṃ hoti. Sabbāvantanti sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. Lokanti sattalokaṃ.

Vipulenātievamādipariyāyadassanato panettha puna 『『mettāsahagatenā』』ti vuttaṃ. Yasmā vā ettha odhiso pharaṇe viya puna 『tathā』saddo 『iti』saddo vā na vutto, tasmā puna 『『mettāsahagatena cetasā』』ti vuttaṃ; nigamanavasena vā etaṃ vuttaṃ. Vipulenāti ettha ca pharaṇavasena vipulatā daṭṭhabbā. Bhūmivasena pana taṃ mahaggataṃ, paguṇavasena appamāṇaṃ, sattārammaṇavasena ca appamāṇaṃ, byāpādapaccatthikappahānena averaṃ, domanassappahānato abyāpajjhaṃ, niddukkhanti vuttaṃ hoti. Ayaṃ tāva 『『mettāsahagatena cetasā』』tiādinā nayena ṭhapitāya mātikāya attho.

642)現在是關於微小的分析的四種計數的部分。微小的意思是以「可分離的微小」為標準。因為這些對象是以對象的方式對微小的眾生進行分散,甚至是對單一眾生也以不遺餘力的方式進行分散,因此稱為「可分離的微小」。在此,僧侶是指在這個教法中的僧侶。與慈悲相伴是指充滿慈悲。心是指心。一個方向是指一個方向。第一種所把握的眾生是以一個方向為範圍的眾生的分散。分散是指觸及對像後進行的。居住是指以天人的住處為基礎的行為。第二種是指在東等方向上,什麼都可以在一個方向上進行分散,接著是第二、第三、第四等。 因此,向上升起的意思是指向上方向的描述。向下和橫向也是如此。這裡的下是指下方,橫向是指橫向的。這樣,在所有方向上,帶有慈悲的心就像在無邊界的地方一樣,能夠推動或反向推動,這樣就可以在一個方向上把慈悲的分散展現出來。至於「所有」的描述則是爲了不侷限於此而表述的。這裡的「所有」是指在所有地方。所有的特性是指在所有的低、中、高、朋友、敵人等不同層次中,不分彼此地被視為「這是他人」的分類,而是以自我相等的方式被表述;或者說,所有的特性是指在所有心的狀態下,即使是微小的外部不被分散的狀態。所有的眾生是指所有有情眾生。 由於廣泛的描述,這裡再次提到「與慈悲相伴」。因為在這裡沒有如「如此」或「這樣」的詞語,因此再次提到「與慈悲相伴的心」;這也是以總結的方式表述的。在這裡,廣泛的意思是指以分散的方式來理解。以土地的方式則是指廣大的,按數量的方式是指微小的,眾生的對象是指微小的,因擺脫敵意而無怨恨,因擺脫煩惱而無憂苦,這樣的描述是恰當的。這個「與慈悲相伴的心」的主題是以這樣的方式建立的。

  1. Idāni yadetaṃ 『『kathañca, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā』』tiādinā nayena vuttaṃ padabhājanīyaṃ, tattha yasmā idaṃ kammaṭṭhānaṃ dosacaritassa sappāyaṃ, tasmā yathārūpe puggale ayaṃ mettā appanaṃ pāpuṇāti, taṃ mettāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ tāva dassetuṃ seyyathāpi nāma ekaṃ puggalantiādi vuttaṃ. Tattha seyyathāpi nāmāti opammatthe nipāto, yathā ekaṃ puggalanti attho. Piyanti pemanīyaṃ. Manāpanti hadayavuḍḍhikaraṃ. Tattha pubbeva sannivāsena paccuppannahitena vā piyo nāma hoti, sīlādiguṇasamāyogena manāpo nāma; dānasamānattatāhi vā piyatā, piyavacanaatthacariyatāhi manāpatā veditabbā. Yasmā cettha piyatāya imassa byāpādassa pahānaṃ hoti, tato mettā sukhaṃ pharati, manāpatāya udāsīnatā na saṇṭhāti, hirottappañca paccupaṭṭhāti, tato hirottappānupālitā mettā na parihāyati, tasmā taṃ upamaṃ katvā idaṃ vuttaṃ – piyaṃ manāpanti. Mettāyeyyāti mettāya phareyya; tasmiṃ puggale mettaṃ kareyya pavatteyyāti attho. Evamevasabbe satteti yathā piyaṃ puggalaṃ mettāyeyya, evaṃ tasmiṃ puggale appanāppattāya vasībhāvaṃ upagatāya mettāya majjhattaverisaṅkhātepi sabbe satte anukkamena pharatīti attho. Metti mettāyanātiādīni vuttatthāneva.

644.Vidisaṃ vāti padaṃ tiriyaṃ vāti etassa atthavibhāvanatthaṃ vuttaṃ.

645.Pharitvāti ārammaṇakaraṇavasena phusitvā. Adhimuñcitvāti adhikabhāvena muñcitvā, yathā muttaṃ sumuttaṃ hoti suppasāritaṃ suvitthataṃ tathā muñcitvāti attho.

648.Sabbadhiādiniddese yasmā tīṇipi etāni padāni sabbasaṅgāhikāni, tasmā nesaṃ ekatova atthaṃ dassetuṃ sabbena sabbantiādi vuttaṃ. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva.

650.Vipulādiniddese yasmā yaṃ appanāppattaṃ hutvā anantasattapharaṇavasena vipulaṃ, taṃ niyamato bhūmivasena mahaggataṃ hoti. Yañca mahaggataṃ taṃ appamāṇagocaravasena appamāṇaṃ. Yaṃ appamāṇaṃ taṃ paccatthikavighātavasena averaṃ. Yañca averaṃ taṃ vihatabyāpajjatāya abyāpajjaṃ. Tasmā 『『yaṃ vipulaṃ taṃ mahaggata』』ntiādi vuttaṃ. Avero abyāpajjoti cettha liṅgavipariyāyena vuttaṃ. Manena vā saddhiṃ yojanā kātabbā – yaṃ appamāṇaṃ cittaṃ, so avero mano; yo avero so abyāpajjoti. Apicettha heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa, uparimaṃ vā uparimaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi veditabbo.

653.Seyyathāpi nāma ekaṃ puggalaṃ duggataṃ durupetanti idampi karuṇāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Evarūpasmiñhi puggale balavakāruññaṃ uppajjati. Tattha duggatanti dukkhena samaṅgībhāvaṃ gataṃ. Durupetanti kāyaduccaritādīhi upetaṃ. Gatikulabhogādivasena vā tamabhāve ṭhito puggalo duggato, kāyaduccaritādīhi upetattā tamaparāyaṇabhāve ṭhito durupetoti evamettha attho veditabbo.

663.Ekaṃ puggalaṃ piyaṃ manāpanti idampi muditāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha gatikulabhogādivasena jotibhāve ṭhito piyo, kāyasucaritādīhi upetattā jotiparāyaṇabhāve ṭhito manāpoti veditabbo.

643)現在關於「如何,僧侶們,以慈悲相伴的心」所述的詞句,因其是適合於有敵意的行為的修行,因此在適當的人身上,慈悲能夠達到其目的。爲了展示這種慈悲的對象,譬如說一個人等的描述。這裡的「譬如說」是指比喻的用法,意思是如同一個人。親愛是指可愛的。可愛是指使心快樂的。在這裡,因先前的聚集或當下的利益而親愛,因持有德行等的結合而可愛;因施捨的相似性而可愛,因可愛的言辭和行為而可愛應當被理解。由於在這裡親愛能夠使此種敵意得以消除,因此慈悲能夠快樂地分散,因可愛而不受冷漠的影響,羞愧感也因此存在,因此由此可見,具羞愧感的慈悲不會消失,因此以此比喻而說「親愛可愛」。慈悲的意思是指慈悲的分散;在此人身上施行慈悲,能夠持續不斷。如此,所有眾生皆如同親愛的人一樣,施行慈悲,因此在此人身上因未達到目的而歸於平等的狀態,慈悲也隨之逐漸分散。 644)「向某個方向」是指橫向的意思,爲了闡明其意義而提到。 645)分散是指通過對象的接觸而產生的。解脫是指以更高的狀態解脫,如同解脫后是良好的、清晰的、充分展開的狀態。 648)在「所有」等的描述中,由於這三個詞都是普遍性的,因此爲了展示它們的一體性而提到「所有的所有」等。其意義在前面已被說明。 650)在廣泛的描述中,由於在未達到目的的狀態下,因而以無盡的眾生分散為廣泛,因此在原則上以土地的方式為廣大的;而廣大的則因其範圍的微小而微小。微小的則因其對立的障礙而無敵意。無敵意的則因其被消除的煩惱而無煩惱。因此「廣大的即是偉大的」等等的說法。無敵和無煩惱在這裡是以性別的變化來表述的。也可以通過心的結合來理解——微小的心是無敵的;無敵的則是無煩惱的。此外,這裡提到的下、下、上、上,以及上、上、下、下的意義也應被理解。 653)如同一個人是可愛和令人愉悅的,這也是爲了展示慈悲的對象。這樣的眾生中產生強烈的慈悲。在這裡,受苦是指處於痛苦的狀態。難以接近是指因身體的不善行為等而接近。因生於貧窮的家庭等而處於困境的眾生,因身體的不善行為而處於惡劣的狀態,應如此理解其意義。 663)一個人是可愛和令人愉悅的,這也是爲了展示快樂的對象。在這裡,因生於貧窮的家庭等而處於光明的狀態,因身體的善行而處於光明的狀態,應如此理解其意義。

673.Neva manāpaṃ na amanāpanti idampi upekkhāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha mittabhāvaṃ asampattatāya neva manāpo, amittabhāvaṃ asampattatāya na amanāpoti veditabbo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe vuttameva. Bhāvanāvidhānampi etesaṃ kammaṭṭhānānaṃ visuddhimagge vitthārato kathitamevāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

Abhidhammabhājanīyaṃ kusalatopi vipākatopi kiriyatopi heṭṭhā cittuppādakaṇḍe bhājitanayeneva bhājitaṃ. Atthopissa tattha vuttanayeneva veditabbo.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

Pañhāpucchake pāḷianusāreneva mettādīnaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbāpi tīsu tikesu navatabbārammaṇā eva. Ajjhattārammaṇattike bahiddhārammaṇāti. Imasmiṃ pana appamaññāvibhaṅge sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyā eva appamaññāyo kathitā, abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā lokiyattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ appamaññāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Appamaññāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Sikkhāpadavibhaṅgo

  2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare sikkhāpadavibhaṅge pañcāti gaṇanaparicchedo. Sikkhāpadānīti sikkhitabbapadāni; sikkhākoṭṭhāsāti attho. Apica upari āgatā sabbepi kusalā dhammā sikkhitabbato sikkhā. Pañcasu pana sīlaṅgesu yaṃkiñci aṅgaṃ tāsaṃ sikkhānaṃ patiṭṭhānaṭṭhena padanti sikkhānaṃ padattā sikkhāpadāni. Pāṇātipātāti pāṇassa atipātā ghātanā māraṇāti attho. Veramaṇīti virati. Adinnādānāti adinnassa ādānā; parapariggahitassa haraṇāti attho. Kāmesūti vatthukāmesu. Micchācārāti kilesakāmavasena lāmakācārā. Musāvādāti abhūtavādato. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānāti ettha surāti piṭṭhasurā, pūvasurā, odanasurā, kiṇṇapakkhittā, sambhārasaṃyuttāti pañca surā. Merayanti pupphāsavo, phalāsavo, guḷāsavo, madhvāsavo, sambhārasaṃyuttoti pañca āsavā. Tadubhayampi madanīyaṭṭhena majjaṃ. Yāya cetanāya taṃ pivanti, sā pamādakāraṇattā pamādaṭṭhānaṃ; tasmā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā. Ayaṃ tāvettha mātikānikkhepassa attho.

673)"既不愉悅也不不愉悅"這句話是爲了展示舍心的對象而說的。在這裡,應理解為因未達到友好狀態而不愉悅,因未達到敵對狀態而不不愉悅。其餘在這裡應該說的內容,都已在前面的心生起章節中說過了。這些業處的修習方法在《清凈道論》中也已詳細闡述過了。 經分別解釋完畢。 阿毗達摩分別解釋 阿毗達摩分別從善、異熟、唯作的角度,都是按照前面心生起章節中分別的方式來分別的。其意義也應按照那裡所說的方式來理解。 問答解釋 在問答中,慈等的善等性質應按照經文的傳統來理解。在對像三法中,所有三法都應理解為不可說的對象。在內外對像三法中是外對象。在這個無量分別中,正等覺者在經分別中只說了世間的無量,在阿毗達摩分別和問答中也是如此。這三種方式因其世間性而成為一個整體。因此,這個無量分別也是經過篩選而展示的。 《消除迷惑的分別論注》中的 無量分別解釋完畢。 學處分別 阿毗達摩分別解釋 703)現在是關於學處分別的五種計數的部分。學處是指應當學習的部分,意思是學習的部分。此外,上面提到的所有善法因應當學習而成為學習。在五種戒行中,任何一種因其是學習的基礎而成為學習的基礎,因此稱為學處。殺生是指殺害、傷害生命的意思。遠離是指戒除。不與取是指拿取未給予的,意思是偷取他人的財物。欲是指物質慾望。邪行是指因慾望而產生的低劣行為。妄語是指不真實的言語。飲酒放逸處是指:酒有五種,即穀物酒、糕點酒、米酒、發酵酒、混合酒。醉品有五種,即花醉品、果醉品、糖醉品、蜜醉品、混合醉品。這兩種因其令人陶醉而稱為醉品。飲用它們的意圖因導致放逸而成為放逸處;因此稱為飲酒放逸處。這就是這裡所列舉的主題的意義。

  1. Padabhājanīye pana yasmiṃ samaye kāmāvacarantiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yasmā pana na kevalaṃ viratiyeva sikkhāpadaṃ, cetanāpi sikkhāpadameva, tasmā taṃ dassetuṃ dutiyanayo dassito. Yasmā ca na kevalaṃ eteyeva dve dhammā sikkhāpadaṃ, cetanāsampayuttā pana paropaṇṇāsadhammāpi sikkhitabbakoṭṭhāsato sikkhāpadameva, tasmā tatiyanayopi dassito.

Tattha duvidhaṃ sikkhāpadaṃ pariyāyasikkhāpadaṃ nippariyāyasikkhāpadañca. Tattha virati nippariyāyasikkhāpadaṃ. Sā hi 『『pāṇātipātā veramaṇī』』ti pāḷiyaṃ āgatā, no cetanā. Viramanto ca tāya eva tato tato viramati, na cetanāya. Cetanaṃ pana āharitvā dassesi. Tathā sesacetanāsampayuttadhamme. Vītikkamakāle hi veracetanā dussīlyaṃ nāma. Tasmā sā viratikālepi susīlyavasena vuttā. Phassādayo taṃsampayuttattā gahitāti.

Idāni etesu sikkhāpadesu ñāṇasamuttejanatthaṃ imesaṃ pāṇātipātādīnaṃ dhammato, koṭṭhāsato, ārammaṇato, vedanāto, mūlato, kammato, sāvajjato, payogato ca vinicchayo veditabbo.

Tattha 『dhammato』ti pañcapete pāṇātipātādayo cetanādhammāva honti. 『Koṭṭhāsato』 pañcapi kammapathā eva.

『Ārammaṇato』 pāṇātipāto jīvitindriyārammaṇo. Adinnādānaṃ sattārammaṇaṃ vā saṅkhārārammaṇaṃ vā. Micchācāro itthipurisārammaṇo. Musāvādo sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā. Surāpānaṃ saṅkhārārammaṇaṃ.

『Vedanāto』 pāṇātipāto dukkhavedano. Adinnādānaṃ tivedanaṃ. Tañhi haṭṭhatuṭṭhassa adinnaṃ ādiyato sukhavedanaṃ hoti, bhītakāle dukkhavedanaṃ, majjhattassa hutvā gaṇhato adukkhamasukhavedanaṃ. Micchācāro sukhavedano vā adukkhamasukhavedano vā. Musāvādo adinnādānaṃ viya tivedano. Surāpānaṃ sukhamajjhattavedanaṃ.

『Mūlato』 pāṇātipāto dosamohamūlo. Adinnādānaṃ kiñcikāle lobhamohamūlaṃ, kiñcikāle dosamohamūlaṃ. Micchācāro lobhamohamūlo. Musāvādo kiñcikāle lobhamohamūlo, kiñcikāle dosamohamūlo. Surāpānaṃ lobhamohamūlaṃ.

『Kammato』 musāvādo cettha vacīkammaṃ. Sesā kāyakammameva.

『Sāvajjato』 pāṇātipāto atthi appasāvajjo, atthi mahāsāvajjo. Tathā adinnādānādīni. Tesaṃ nānākaraṇaṃ heṭṭhā dassitameva.

Ayaṃ pana aparo nayo – kunthakipillikassa hi vadho appasāvajjo, tato mahantatarassa mahāsāvajjo; sopi appasāvajjo, tato mahantatarāya sakuṇikāya mahāsāvajjo; tato godhāya, tato sasakassa, tato migassa, tato gavayassa, tato assassa, tato hatthissa vadho mahāsāvajjo, tatopi dussīlamanussassa , tato gorūpasīlakamanussassa, tato saraṇagatassa, tato pañcasikkhāpadikassa, tato sāmaṇerassa, tato puthujjanabhikkhuno , tato sotāpannassa, tato sakadāgāmissa, tato anāgāmissa, tato khīṇāsavassa vadho atimahāsāvajjoyeva.

Adinnādānaṃ dussīlassa santake appasāvajjaṃ, tato gorūpasīlakassa santake mahāsāvajjaṃ; tato saraṇagatassa, tato pañcasikkhāpadikassa, tato sāmaṇerassa, tato puthujjanabhikkhuno, tato sotāpannassa, tato sakadāgāmissa, tato anāgāmissa santake mahāsāvajjaṃ, tato khīṇāsavassa santake atimahāsāvajjaṃyeva.

704)在詞句的解釋中,關於「欲界等」的所有內容,因在前面已述及,因此僅作簡要說明。由於不僅僅是戒除的學習法,意圖也屬於學習法,因此爲了展示這一點,第二種方式被提及。同時,由於不僅僅是這兩種法是學習法,意圖所結合的其他法也應作為學習的內容,因此第三種方式也被提及。 在這裡,學習法分為兩種:廣義學習法和狹義學習法。其中,戒除是狹義學習法。因為它在經文中說「遠離殺生」,而非意圖。戒除者因其而從此處到彼處戒除,而非因意圖。意圖則被提取出來進行說明。同樣,其他與意圖相結合的法也是如此。在犯戒的時刻,遠離的意圖即為不善。因此,它在戒除的時刻也被稱為善良。因接觸等而被捕捉。 現在在這些學習法中,爲了激發智慧,關於這些殺生等法的本質、內容、對像、感覺、根源、業和過失等方面的分析應被理解。 在這裡,「本質」是指五種法,殺生等是意圖法。「內容」是指五種業道。 「對像」是指殺生的生命感官對象。偷盜是指眾生對像或造作對象。邪行是指女性和男性的對象。妄語是指眾生對像或造作對象。飲酒是指造作對象。 「感覺」是指殺生的痛苦感覺。偷盜是指痛苦的感覺。因為當人受到驚嚇時,偷盜會帶來快樂的感覺,而在恐懼時則會帶來痛苦的感覺,在中間狀態則會帶來無痛無樂的感覺。邪行則是快樂的感覺或無痛無樂的感覺。妄語則像偷盜一樣是痛苦的感覺。飲酒則是快樂的中間感覺。 「根源」是指殺生的愚癡與憎恨根源。偷盜則在某些情況下是貪慾與愚癡根源,在某些情況下是憎恨與愚癡根源。邪行是貪慾與愚癡的根源。妄語則在某些情況下是貪慾與愚癡的根源,在某些情況下是憎恨與愚癡的根源。飲酒則是貪慾與愚癡的根源。 「業」在這裡是指妄語。其餘則是身體的業。 「過失」是指殺生有輕微過失,也有重大過失。同樣,偷盜等法也是如此。它們的不同之處在於前面已被說明。 另外一種方式是——小蟲的殺害是輕微過失,因此更大的動物的殺害是重大過失;而小蟲也是輕微過失,因此更大的鳥類的殺害是重大過失;接著是牛、兔、鹿、牛、馬、大象的殺害是重大過失,而這些都是不善的人,因此更大的、像牛一樣的人的殺害,以及依靠庇護的、五戒的修行者、沙彌、普通的比丘、初果、二果、三果、四果的修行者的殺害都是極重的過失。偷盜在不善者的情況下是輕微過失,而在像牛一樣的人面前則是重大過失;接著是庇護者、五戒的修行者、沙彌、普通的比丘、初果、二果、三果、四果的修行者的情況下,重大過失則是極重的過失。

Micchācāro dussīlāya itthiyā vītikkame appasāvajjo, tato gorūpasīlakāya mahāsāvajjo; tato saraṇagatāya, pañcasikkhāpadikāya, sāmaṇeriyā, puthujjanabhikkhuniyā, sotāpannāya, sakadāgāminiyā, tato anāgāminiyā vītikkame mahāsāvajjo, khīṇāsavāya pana bhikkhuniyā ekantamahāsāvajjova.

Musāvādo kākaṇikamattassa atthāya musākathane appasāvajjo, tato aḍḍhamāsakassa, māsakassa, pañcamāsakassa, aḍḍhakahāpaṇassa, kahāpaṇassa, tato anagghaniyabhaṇḍassa atthāya musākathane mahāsāvajjo, musā kathetvā pana saṅghaṃ bhindantassa ekantamahāsāvajjova.

Surāpānaṃ pasatamattassa pāne appasāvajjaṃ, añjalimattassa pāne mahāsāvajjaṃ; kāyacālanasamatthaṃ pana bahuṃ pivitvā gāmaghātanigamaghātakammaṃ karontassa ekantamahāsāvajjameva.

Pāṇātipātañhi patvā khīṇāsavassa vadho mahāsāvajjo; adinnādānaṃ patvā khīṇāsavasantakassa haraṇaṃ, micchācāraṃ patvā khīṇāsavāya bhikkhuniyā vītikkamanaṃ, musāvādaṃ patvā musāvādena saṅghabhedo, surāpānaṃ patvā kāyacālanasamatthaṃ bahuṃ pivitvā gāmanigamaghātanaṃ mahāsāvajjaṃ. Sabbehipi panetehi musāvādena saṅghabhedanameva mahāsāvajjaṃ. Tañhi kappaṃ niraye pācanasamatthaṃ mahākibbisaṃ.

『Payogato』ti pāṇātipāto sāhatthikopi hoti āṇattikopi. Tathā adinnādānaṃ. Micchācāramusāvādasurāpānāni sāhatthikānevāti.

Evamettha pāṇātipātādīnaṃ dhammādivasena vinicchayaṃ ñatvā pāṇātipātā veramaṇītiādīnampi dhammato, koṭṭhāsato, ārammaṇato, vedanāto, mūlato, kammato, khaṇḍato, samādānato, payogato ca vinicchayo veditabbo.

Tattha 『dhammato』ti pariyāyasīlavasena paṭipāṭiyā pañca cetanādhammāva. 『Koṭṭhāsato』ti pañcapi kammapathā eva. 『Ārammaṇato』ti pāṇātipātā veramaṇī parassa jīvitindriyaṃ ārammaṇaṃ katvā attano veracetanāya viramati. Itarāsupi eseva nayo. Sabbāpi hi etā vītikkamitabbavatthuṃ ārammaṇaṃ katvā veracetanāhiyeva viramanti. 『Vedanāto』ti sabbāpi sukhavedanā vā honti majjhattavedanā vā. 『Mūlato』ti ñāṇasampayuttacittena viramantassa alobhaadosaamohamūlā honti, ñāṇavippayuttacittena viramantassa alobhaadosamūlā honti. 『Kammato』ti musāvādā veramaṇīyevettha vacīkammaṃ; sesā kāyakammaṃ. 『Khaṇḍato』ti gahaṭṭhā yaṃ yaṃ vītikkamanti, taṃ tadeva khaṇḍaṃ hoti bhijjati, avasesaṃ na bhijjati. Kasmā? Gahaṭṭhā hi anibaddhasīlā honti, yaṃ yaṃ sakkonti taṃ tadeva gopenti. Sāmaṇerānaṃ pana ekasmiṃ vītikkamante sabbāni bhijjanti. Na kevalañca etāni, sesasīlānipi bhijjantiyeva. Tesaṃ pana vītikkamo daṇḍakammavatthuko. 『Puna evarūpaṃ na karissāmī』ti daṇḍakamme kate sīlaṃ paripuṇṇaṃ hoti. 『Samādānato』ti sayameva 『pañca sīlāni adhiṭṭhahāmī』ti adhiṭṭhahantenapi, pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ samādiyantenapi samādiṇṇāni honti. Aññassa santike nisīditvā 『pañca sīlāni samādiyāmī』ti samādiyantenapi, pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ samādiyantenapi samādinnāneva honti. 『Payogato』 sabbānipi sāhatthikapayogānevāti veditabbāni.

邪行對不善的女子來說是輕微過失,對像牛一樣的女子來說是重大過失;對於皈依者、五戒修行者、沙彌尼、普通比丘尼、初果、二果、三果的女子來說是重大過失,對阿羅漢比丘尼來說則是絕對的重大過失。 妄語爲了一文錢而說謊是輕微過失,爲了半分錢、一分錢、五分錢、半卡哈帕納、一卡哈帕納而說謊則是重大過失,爲了無價之寶而說謊是重大過失,說謊破壞僧團則是絕對的重大過失。 飲酒飲用少量是輕微過失,飲用一掬是重大過失;飲用大量以致身體搖晃,並做出殺害村莊城鎮的行為則是絕對的重大過失。 關於殺生,殺害阿羅漢是重大過失;關於偷盜,偷取阿羅漢的物品;關於邪行,與阿羅漢比丘尼發生關係;關於妄語,用妄語破壞僧團;關於飲酒,飲用大量以致身體搖晃並殺害村莊城鎮,這些都是重大過失。但其中以妄語破壞僧團最為重大,因為這能導致一劫地獄之苦,是極大的惡業。 "行為"方面,殺生可以是親自行為也可以是指使他人行為。偷盜也是如此。邪行、妄語、飲酒只能是親自行為。 如此瞭解殺生等從本質等方面的分析后,對於遠離殺生等也應從本質、內容、對像、感受、根源、業、缺失、受持、行為等方面進行分析。 其中"本質"是指按照戒律的次第,是五種意圖法。"內容"是指五種業道。"對像"是指遠離殺生是以他人的生命為對像而以自己的遠離意圖來遠離。其他也是如此。所有這些都是以應該遠離的事物為對像,以遠離的意圖來遠離。"感受"是指所有都是樂受或舍受。"根源"是指以有智慧的心遠離時,是無貪、無嗔、無癡的根源;以無智慧的心遠離時,是無貪、無嗔的根源。"業"是指遠離妄語是語業,其他是身業。"缺失"是指在家人違犯哪一條,哪一條就被破壞,其他不被破壞。為什麼?因為在家人的戒律不是固定的,他們只能守護力所能及的。但對沙彌來說,一條被違犯,所有都被破壞。不僅是這些,其他戒律也都被破壞。但他們的違犯是需要懲罰的。受到懲罰併發誓"不再做這樣的事"后,戒律就恢復完整。"受持"是指自己決意"我受持五戒",或者一條一條地受持,都算是受持。在他人面前坐下說"我受持五戒",或者一條一條地受持,也都算是受持。"行為"是指所有都應理解為親自行為

  1. Idāni yāsaṃ sikkhānaṃ koṭṭhāsabhāvena imāni pañca sikkhāpadāni vuttāni, tāni dassetuṃ katame dhammā sikkhāti ayaṃ sikkhāvāro āraddho. Tattha yasmā sabbepi catubhūmakakusalā dhammā sikkhitabbabhāvato sikkhā, tasmā te dassetuṃ yasmiṃ samaye kāmāvacarantiādi vuttaṃ. Tattha heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. 1) vuttanayeneva pāḷiṃ vitthāretvā attho veditabbo. Idha pana mukhamattameva dassitanti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

  2. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva sikkhāpadānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana yāni sikkhāpadāni ettha sattārammaṇānīti vuttāni, tāni yasmā sattoti saṅkhaṃ gate saṅkhāreyeva ārammaṇaṃ karonti, yasmā ca sabbānipi etāni sampattavirativaseneva niddiṭṭhāni, tasmā 『『parittārammaṇā』』ti ca 『『paccuppannārammaṇā』』ti ca vuttaṃ. Yato pana viramati tassa vatthuno accantabahiddhattā sabbesampi bahiddhārammaṇatā veditabbāti.

Imasmiṃ pana sikkhāpadavibhaṅge sammāsambuddhena abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi lokiyāneva sikkhāpadāni kathitāni. Ubhopi hi ete nayā lokiyattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ sikkhāpadavibhaṅgo dveparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Sikkhāpadavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paṭisambhidāvibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ

  3. Saṅgahavāravaṇṇanā

712)現在爲了展示這五種學處作為學習的部分而被提及,開始了"什麼法是學習"這一學習章節。在這裡,由於所有四地的善法都因應當學習而成為學習,因此爲了展示它們而說"在何時欲界"等。在這裡應按照前面心生起章節中所說的方式來詳細解釋經文並理解其意義。這裡只是展示了大概。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問答解釋 714)在問答中,應按照經文的傳統來理解學處的善等性質。在所緣三法中,那些被稱為有情所緣的學處,由於它們以被稱為"有情"的諸行為所緣,又由於所有這些都是以已得遠離的方式來說明的,因此說"有小所緣"和"有現在所緣"。由於所遠離的事物完全在外部,因此應理解所有都是外部所緣。 在這個學處分別中,正等覺者在阿毗達摩分別和問答中只說了世間的學處。這兩種方式因其世間性而成為一個整體。因此,這個學處分別也是經過兩輪篩選而展示的。 《消除迷惑的分別論注》中的 學處分別解釋完畢。 無礙解分別 經分別 攝頌章解釋

  1. Idāni tadanantare paṭisambhidāvibhaṅge catassoti gaṇanaparicchedo. Paṭisambhidāti pabhedā. Yasmā pana parato atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidātiādimāha, tasmā na aññassa kassaci pabhedā, ñāṇasseva pabhedāti veditabbā. Iti 『『catasso paṭisambhidā』』ti padena cattāro ñāṇappabhedāti ayamattho saṅgahito. Atthapaṭisambhidāti atthe paṭisambhidā; atthappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇanti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Dhammappabhedassa hi sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā nāma. Niruttippabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ niruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā nāma. Paṭibhānappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ paṭibhāne pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā nāma.

Idāni yathānikkhittā paṭisambhidā bhājetvā dassento atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidātiādimāha. Tattha atthoti saṅkhepato hetuphalaṃ. Tañhi hetuvasena araṇīyaṃ gantabbaṃ pattabbaṃ, tasmā atthoti vuccati. Pabhedato pana yaṃkiñci paccayasamuppannaṃ, nibbānaṃ, bhāsitattho, vipāko, kiriyāti ime pañca dhammā atthoti veditabbā. Taṃ atthaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.

Dhammoti saṅkhepato paccayo. So hi yasmā taṃ taṃ vidahati pavatteti ceva pāpeti ca, tasmā dhammoti vuccati. Pabhedato pana yo koci phalanibbattako hetu, ariyamaggo, bhāsitaṃ , kusalaṃ, akusalanti ime pañca dhammā dhammoti veditabbā. Taṃ dhammaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.

Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe ca dhamme ca yā sabhāvanirutti, tassā abhilāpe taṃ sabhāvaniruttiṃ saddaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa tasmiṃ sabhāvaniruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Evamayaṃ niruttipaṭisambhidā saddārammaṇā nāma jātā, na paññattiārammaṇā. Kasmā? Yasmā saddaṃ sutvā 『『ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī』』ti jānanti. Paṭisambhidāppatto hi 『『phasso』』ti vutte 『『ayaṃ sabhāvaniruttī』』ti jānāti, 『『phassā』』ti vā 『『phassa』』nti vā vutte pana 『『ayaṃ na sabhāvaniruttī』』ti jānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Aññaṃ panesa nāmaākhyātaupasaggabyañjanasaddaṃ jānāti na jānātīti? Yadaggena saddaṃ sutvā 『『ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī』』ti jānāti, tadaggena tampi jānissatīti. Taṃ pana nayidaṃ paṭisambhidākiccanti paṭikkhipitvā idaṃ vatthu kathitaṃ –

Tissadattatthero kira bodhimaṇḍe suvaṇṇasalākaṃ gahetvā aṭṭhārasasu bhāsāsu 『katarabhāsāya kathemī』ti pavāresi. Taṃ pana tena attano uggahe ṭhatvā pavāritaṃ, na paṭisambhidāya ṭhitena. So hi mahāpaññatāya taṃ taṃ bhāsaṃ kathāpetvā kathāpetvā uggaṇhi; tato uggahe ṭhatvā evaṃ pavāresi.

718)現在是關於無礙解分別的四種計數的部分。無礙解是指分析。由於後面說"對義的智慧是義無礙解"等,因此應理解這不是其他任何事物的分析,而只是智慧的分析。因此,"四無礙解"這個詞包含了四種智慧分析的意思。義無礙解是指對義的分析;意思是能夠觀察、闡明、確定義的分析的智慧。其他詞也是同樣的道理。對法的分析、觀察、闡明、確定的智慧叫做法無礙解。對詞的分析、觀察、闡明、確定的智慧叫做詞無礙解。對辯才的分析、觀察、闡明、確定的智慧叫做辯無礙解。 現在爲了展示所列舉的無礙解,說"對義的智慧是義無礙解"等。其中,"義"簡而言之是因果。因為它是通過因而應該被達到、獲得的,所以叫做義。詳細來說,任何由緣而生的、涅槃、所說的意義、果報、唯作,這五法應理解為義。對這個義進行觀察時,對這個義的分析智慧就是義無礙解。 "法"簡而言之是緣。因為它使那個那個存在、運作和達到,所以叫做法。詳細來說,任何能產生果的因、聖道、所說、善、不善,這五法應理解為法。對這個法進行觀察時,對這個法的分析智慧就是法無礙解。 "對那裡法的詞的表達的智慧"是指對那個義和法的自性詞,對其表達,以那個自性詞的聲音為對像進行觀察時,對那個自性詞表達的分析智慧就是詞無礙解。這樣,這個詞無礙解就成為以聲音為對像,而不是以概念為對象。為什麼?因為聽到聲音后能知道"這是自性詞,這不是自性詞"。獲得無礙解的人聽到"觸"時知道"這是自性詞",聽到"諸觸"或"觸們"時知道"這不是自性詞"。對受等也是同樣的道理。但是他知道還是不知道其他名詞、動詞、字首、輔音的聲音呢?既然他能聽到聲音後知道"這是自性詞,這不是自性詞",那麼他也應該知道那個。但這不是無礙解的作用,因此被否定,而講述了這個故事: 據說帝須達多長老在菩提樹下拿著金針,宣稱能用十八種語言說法。但這是他基於自己的學習而宣稱的,不是基於無礙解。他因為有大智慧,所以通過反覆練習學會了這些語言;然後基於學習而如此宣稱。

Bhāsaṃ nāma sattā uggaṇhantīti vatvā ca panettha idaṃ kathitaṃ. Mātāpitaro hi daharakāle kumārake mañce vā pīṭhe vā nipajjāpetvā taṃ taṃ kathayamānā tāni tāni kiccāni karonti. Dārakā tesaṃ taṃ taṃ bhāsaṃ vavatthāpenti – iminā idaṃ vuttaṃ, iminā idaṃ vuttanti. Gacchante gacchante kāle sabbampi bhāsaṃ jānanti. Mātā damiḷī, pitā andhako. Tesaṃ jāto dārako sace mātukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, damiḷabhāsaṃ bhāsissati; sace pitukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, andhakabhāsaṃ bhāsissati. Ubhinnampi pana kathaṃ assuṇanto māgadhabhāsaṃ bhāsissati.

Yopi agāmake mahāraññe nibbatto, tattha añño kathento nāma natthi, sopi attano dhammatāya vacanaṃ samuṭṭhāpento māgadhabhāsameva bhāsissati. Niraye, tiracchānayoniyaṃ, pettivisaye, manussaloke, devaloketi sabbattha māgadhabhāsāva ussannā. Tattha sesā oṭṭakirātaandhakayonakadamiḷabhāsādikā aṭṭhārasa bhāsā parivattanti . Ayamevekā yathābhuccabrahmavohāraariyavohārasaṅkhātā māgadhabhāsā na parivattati. Sammāsabuddhopi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ tantiṃ āropento māgadhabhāsāya eva āropesi. Kasmā? Evañhi atthaṃ āharituṃ sukhaṃ hoti. Māgadhabhāsāya hi tantiṃ āruḷhassa buddhavacanassa paṭisambhidāppattānaṃ sotapathāgamanameva papañco; sote pana saṅghaṭṭitamatteyeva nayasatena nayasahassena attho upaṭṭhāti. Aññāya pana bhāsāya tantiṃ āruḷhaṃ pothetvā pothetvā uggahetabbaṃ hoti. Bahumpi uggahetvā pana puthujjanassa paṭisambhidāppatti nāma natthi. Ariyasāvako no paṭisambhidāppato nāma natthi.

Ñāṇesu ñāṇanti sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā ñāṇaṃ paccavekkhantassa pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidāti. Imā pana catassopi paṭisambhidā dvīsu ṭhānesu pabhedaṃ gacchanti, pañcahi kāraṇehi visadā hontīti veditabbā. Katamesu dvīsu? Sekkhabhūmiyañca asekkhabhūmiyañca. Tattha sāriputtattherassa mahāmoggallānattherassa mahākassapattherassa mahākaccāyanattherassa mahākoṭṭhitattherassāti asītiyāpi mahātherānaṃ paṭisambhidā asekkhabhūmiyaṃ pabhedaṃ gatā. Ānandattherassa cittassa gahapatino dhammikassa upāsakassa upālissa gahapatino khujjuttarāya upāsikāyāti evamādīnaṃ paṭisambhidā sekkhabhūmiyaṃ pabhedaṃ gatāti imāsu dvīsu bhūmīsu pabhedaṃ gacchanti.

語言是眾生所學習的,因此這裡講述了這個內容。父母在孩子幼年時,讓他們坐在椅子或凳子上,講述這些事情。孩子們通過這些語言進行辨認——用這個說了什麼,用那個說了什麼。在成長的過程中,他們最終會了解所有的語言。如果母親先講達米利語,孩子就會說達米利語;如果父親先講盲人語,孩子就會說盲人語。但如果兩者都不聽,孩子就會說摩伽陀語。 即使在遠離家鄉的偉大國度,也沒有其他語言可講,他也會根據自己的本性說出摩伽陀語。在地獄、畜生道、餓鬼道、人間、天界等所有地方,摩伽陀語都是盛行的。在那裡,其他語言如達米利語、盲人語等十八種語言在流轉。只有摩伽陀語被稱為如實的、梵語、聖語等,並沒有流轉。為什麼?因為用摩伽陀語講述佛語是容易的。用摩伽陀語講述佛語的無礙解是容易的;而用其他語言講述佛語則需要反覆推敲。對於普通人來說,無法獲得無礙解。對於阿羅漢來說,也沒有無礙解的獲得。 在智慧中,智慧是指將所有智慧的對象作為所緣進行觀察的智慧,稱為辯才無礙解。這四種無礙解分別在兩個地方有分類,因五種原因而顯而易見。哪兩個地方?是修行者的境界和未修行者的境界。在那裡,薩里普塔長老、摩訶摩嘎拉長老、摩訶卡薩帕長老、摩訶卡丘揚長老、摩訶科提塔長老等八十位大長老的無礙解進入了未修行者的境界。阿難長老、吉他家主、正信的居士、烏帕利家主、古吉特拉的居士等的無礙解進入了修行者的境界。因此,這兩種境界都有分類。

Katamehi pañcahi kāraṇehi paṭisambhidā visadā hontīti? Adhigamena, pariyattiyā, savanena, paripucchāya, pubbayogenāti. Tattha 『adhigamo』 nāma arahattaṃ. Tañhi pattassa paṭisambhidā visadā honti. 『Pariyatti』 nāma buddhavacanaṃ. Tañhi uggaṇhantassa paṭisambhidā visadā honti. 『Savanaṃ』 nāma dhammassavanaṃ. Sakkaccañhi dhammaṃ suṇantassa paṭisambhidā visadā honti. 『Paripucchā』 nāma aṭṭhakathā. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassa hi paṭisambhidā visadā honti. 『Pubbayogo』 nāma pubbayogāvacaratā, atītabhave haraṇapaccāharaṇanayena pariggahitakammaṭṭhānatā; pubbayogāvacarassa hi paṭisambhidā visadā honti . Tattha arahattappattiyā punabbasukuṭumbikaputtassa tissattherassa paṭisambhidā visadā ahesuṃ. So kira tambapaṇṇidīpe buddhavacanaṃ uggaṇhitvā paratīraṃ gantvā yonakadhammarakkhitattherassa santike buddhavacanaṃ uggaṇhitvā āgacchanto nāvaṃ abhiruhanatitthe ekasmiṃ pade uppannakaṅkho yojanasatamaggaṃ nivattitvā ācariyassa santikaṃ gacchanto antarāmagge ekassa kuṭumbikassa pañhaṃ kathesi. So pasīditvā satasahassagghanikaṃ kambalaṃ adāsi. Sopi taṃ āharitvā ācariyassa adāsi. Thero vāsiyā koṭṭetvā nisīdanaṭṭhāne paribhaṇḍaṃ kāresi. Kimatthāyāti? Pacchimāya janatāya anuggahatthāyāti. Evaṃ kirassa ahosi – 『『amhākaṃ gatamaggaṃ āvajjetvā anāgate sabrahmacārino paṭipattiṃ pūretabbaṃ maññissantī』』ti. Tissattheropi ācariyassa santike kaṅkhaṃ chinditvā jambukolapaṭṭane oruyha cetiyaṅgaṇaṃ sammajjanavelāya vālikavihāraṃ patvā sammajji. Tassa sammajjitaṭṭhānaṃ disvā 『idaṃ vītarāgassa bhikkhuno sammaṭṭhaṭṭhāna』nti therassa vīmaṃsanatthāya pañhaṃ pucchiṃsu. Thero paṭisambhidāppattatāya pucchitapucchite pañhe kathesīti.

Pariyattiyā pana tissadattattherassa ceva nāgasenattherassa ca paṭisambhidā visadā ahesuṃ. Sakkaccadhammasavanena sudhammasāmaṇerassa paṭisambhidā visadā ahesuṃ. So kira talaṅgaravāsī dhammadinnattherassa bhāgineyyo khuraggeyeva arahattaṃ patto mātulattherassa dhammavinicchayaṭṭhāne nisīditvā suṇantoyeva tīṇi piṭakāni paguṇāni akāsi. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassa pana tissadattattherassa eva paṭisambhidā visadā ahesuṃ. Gatapaccāgatavattaṃ pana pūretvā yāva anulomaṃ kammaṭṭhānaṃ ussukkāpetvā āgatānaṃ visadabhāvappattapaṭisambhidānaṃ pubbayogāvacarānaṃ anto natthi.

Etesu pana kāraṇesu pariyatti, savanaṃ, paripucchāti imāni tīṇi pabhedasseva balavakāraṇāni. Pubbayogo adhigamassa balavapaccayo, pabhedassa hoti na hotīti? Hoti, na pana tathā. Pariyattisavanaparipucchā hi pubbe hontu vā mā vā, pubbayogena pubbe ceva etarahi ca saṅkhārasammasanaṃ vinā paṭisambhidā nāma natthi. Ime pana dvepi ekato hutvā paṭisambhidā upatthambhetvā visadā karontīti.

Saṅgahavāravaṇṇanā.

  1. Saccavārādivaṇṇanā

通過哪五種原因無礙解變得清晰呢?通過證悟、學習、聽聞、詢問和前世修行。其中,"證悟"是指阿羅漢果。獲得阿羅漢果的人,無礙解變得清晰。"學習"是指佛語。學習佛語的人,無礙解變得清晰。"聽聞"是指聽法。認真聽法的人,無礙解變得清晰。"詢問"是指註釋。解釋所學經文意思的人,無礙解變得清晰。"前世修行"是指前世修行的狀態,即前世以觀察和反觀的方式修習業處;前世修行者的無礙解變得清晰。其中,通過獲得阿羅漢果,普那瓦蘇家主之子帝須長老的無礙解變得清晰。據說他在銅鍱島(斯里蘭卡)學習佛語后,去了對岸跟優那迦達摩勒奇塔長老學習佛語,回來時在登船處對一個詞產生疑問,便返回一百由旬去見老師,途中為一個家主解答問題。那人歡喜,送他價值十萬的毛毯。他把毛毯帶回給老師。長老用刀切開,做成坐墊的邊緣。為什麼?爲了利益後代。據說他這樣想:"後代的同修看到我們走過的路,會認為應該完成修行。"帝須長老在老師那裡解決了疑問,在占布科拉港口下船,到達瓦利迦寺院時正好是打掃塔院的時間,便打掃。看到他打掃的地方,人們說"這是離欲比丘打掃的地方",爲了考驗長老而問問題。長老因獲得無礙解而回答了所問的問題。 通過學習,帝須達多長老和那伽西那長老的無礙解變得清晰。通過認真聽法,蘇達摩沙彌的無礙解變得清晰。據說他是塔蘭加羅瓦西達摩丁那長老的外甥,在剃度時就證得阿羅漢果,坐在舅舅長老的法庭上聽法,就背熟了三藏。通過解釋所學經文的意思,帝須達多長老的無礙解變得清晰。完成往返修行,直到提升順觀業處而來的前世修行者的無礙解變得清晰,其數量無法計算。 在這些原因中,學習、聽聞、詢問這三種是分析的有力原因。前世修行是證悟的有力條件,對分析有影響也可能沒有影響。有影響,但不像那樣。因為無論前世是否有學習、聽聞、詢問,如果沒有前世和現在的行蘊觀察,就沒有所謂的無礙解。這兩種結合在一起,支援並使無礙解變得清晰。 攝頌章解釋完畢。 諦章等解釋

  1. Idāni ye saṅgahavāre pañca atthā ca dhammā ca saṅgahitā, tesaṃ pabhedadassananayena paṭisambhidā vibhajituṃ puna catassotiādinā nayena pabhedavāro āraddho. So saccavārahetuvāradhammavārapaccayākāravārapariyattivāravasena pañcavidho. Tattha paccayasamuppannassa dukkhasaccassa paccayena pattabbassa nibbānassa ca atthabhāvaṃ, phalanibbattakassa samudayassa nibbānasampāpakassa ariyamaggassa ca dhammabhāvañca dassetuṃ 『saccavāro』 vutto. Yassa kassaci pana hetuphalanibbattakassa hetuno dhammabhāvaṃ, hetuphalassa ca atthabhāvaṃ dassetuṃ 『hetuvāro』 vutto. Tattha ca hetuphalakkamavasena uppaṭipāṭiyā paṭhamaṃ dhammapaṭisambhidā niddiṭṭhā. Ye pana dhammā tamhā tamhā rūpārūpappabhedā hetuto jātā, tesaṃ atthabhāvaṃ, tassa tassa ca rūpārūpadhammappabhedassa hetuno dhammabhāvaṃ dassetuṃ 『dhammavāro』 vutto. Jarāmaraṇādīnaṃ pana atthabhāvaṃ, jarāmaraṇādisamudayasaṅkhātānaṃ jātiādīnañca dhammabhāvaṃ dassetuṃ 『paccayākāravāro』 vutto. Tato pariyattisaṅkhātassa tassa tassa bhāsitassa dhammabhāvaṃ, bhāsitasaṅkhātena paccayena pattabbassa bhāsitatthassa ca atthabhāvaṃ dassetuṃ 『pariyattivāro』 vutto.

Tattha ca yasmā bhāsitaṃ ñatvā tassattho ñāyati, tasmā bhāsitabhāsitatthakkamena uppaṭipāṭiyā paṭhamaṃ dhammapaṭisambhidā niddiṭṭhā. Pariyattidhammassa ca pabhedadassanatthaṃ 『『tattha katamā dhammapaṭisambhidā』』ti pucchāpubbaṅgamo paṭiniddesavāro vutto. Tattha suttantiādīhi navahi aṅgehi nippadesato tanti gahitā. Ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa atthoti imasmimpi ṭhāne bhāsitavasena nippadesato tanti eva gahitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

719)現在所述的五種意義和法則被彙集在攝頌的部分中,依據其分類的方式,重新劃分無礙解的類別。此處有真理、因緣、法則、因果、學習五種分類。這裡提到的「真理」是指苦的真理。通過因緣而獲得的涅槃的意義,以及因果法則的意義,都是爲了展示「真理」的本質。對於任何因果法則的因,展示其法則的意義,以及因果的意義,稱為「因緣」。在這裡,因果法則的分類依據是最初的法無礙解。對於那些因緣而生的法,展示其意義,以及各自的因緣法則的意義,稱為「法則」。關於衰老和死亡等的意義,以及衰老、死亡等所生的因,展示其法則的意義,稱為「因果法則」。接下來,關於學習的意義,以及通過學習所獲得的法的意義,稱為「學習法則」。 在這裡,由於瞭解了所說的內容,因此通過所說的內容的意義而產生的法無礙解被首次提及。關於學習法則的分類方式,問道「那裡有哪些法無礙解」,這是對釋義的再說明。在這裡,所說和所說的意義是通過九種要素而獲得的。這是這個所說的意義,這是那個所說的意義,因此在這個地方通過所說的方式而獲得的。 經典的解釋部分。 阿毗達摩的解釋部分。

  1. Tattha tisso paṭisambhidā lokiyā. Atthapaṭisambhidā lokiyalokuttaramissakā . Sā hi nibbānārammaṇānaṃ maggaphalañāṇānaṃ vasena lokuttarāpi hoti. Abhidhammabhājanīye kusalākusalavipākakiriyānaṃ vasena catūhi vārehi vibhattaṃ. Tattha yattakāni heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. 1 ādayo) kusalacittāni vibhattāni, tesaṃ sabbesampi vasena ekekasmiṃ cittaniddese catasso catasso paṭisambhidā vibhattāti veditabbā. Akusalacittesupi eseva nayo. Vipākakiriyavāresu vipākakiriyānaṃ atthena saṅgahitattā, dhammapaṭisambhidaṃ chaḍḍetvā, ekekasmiṃ vipākacitte ca kiriyacitte ca tisso tissova paṭisambhidā vibhattā. Pāḷi pana mukhamattameva dassetvā saṃkhittā. Sā heṭṭhā āgatavitthāravaseneva veditabbā.

Kasmā pana yathā kusalākusalavāresu 『『tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti vuttaṃ, evamidha 『『yesaṃ dhammānaṃ ime vipākā, tesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』ti evaṃ na vuttanti? Heṭṭhā vuttattā. Yadi evaṃ, 『『tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti heṭṭhā vuttattā ayaṃ atthapaṭisambhidāpi idha na vattabbā siyāti? No na vattabbā. Kasmā? Heṭṭhā vipākakiriyacittuppādavasena avuttattā. Kiriyavāre ca 『『yesaṃ dhammānaṃ ime kiriyā』』ti vacanameva na yujjatīti dvīsupi imesu vāresu tisso tissova paṭisambhidā vibhattā.

Tattha yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hotīti yāya niruttiyā tesaṃ phasso hotītiādinā nayena vuttānaṃ dhammānaṃ 『『ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā』』ti evaṃ paññatti hoti. Tattha dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe dhamme ca pavattamānāya tassā dhammaniruttiyā sabhāvapaññattiyā abhilāpe ñāṇaṃ. Abhilāpasaddaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannañāṇameva idhāpi kathitaṃ. Yena ñāṇenāti yena paṭibhānapaṭisambhidāñāṇena. Tāniñāṇāni jānātīti itarāni tīṇi paṭisambhidāñāṇāni jānāti.

Idāni yathā yaṃ ñāṇaṃ tāni ñāṇāni jānāti, tathā tassa tesu pavattiṃ dassetuṃ imāni ñāṇāni idamatthajotakānīti vuttaṃ. Tattha idamatthajotakānīti imassa atthassa jotakāni pakāsakāni; imaṃ nāma atthaṃ jotenti pakāsenti paricchindantīti attho. Iti ñāṇesu ñāṇanti iminā ākārena pavattaṃ tīsu ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā nāma.

Tattha kiñcāpi ayaṃ paṭibhānapaṭisambhidā 『imissā idaṃ kiccaṃ, imissā idaṃ kicca』nti itarāsaṃ paṭisambhidānaṃ kiccaṃ jānāti, sayaṃ pana tāsaṃ kiccaṃ kātuṃ na sakkoti, bahussutadhammakathiko viya appassutadhammakathikassa. Dve kira bhikkhū. Eko bahussuto, eko appassuto. Te ekatova ekaṃ dhammakathāmaggaṃ uggaṇhiṃsu. Tattha appassuto sarasampanno ahosi, itaro mandassaro. Tesu appassuto gatagataṭṭhāne attano sarasampattiyā sakalaparisaṃ khobhetvā dhammaṃ kathesi. Dhammaṃ suṇamānā haṭṭhatuṭṭhamānasā hutvā – 『yathā esa dhammaṃ kathesi, eko tipiṭakadharo maññe bhavissatī』ti vadanti. Bahussutabhikkhu pana – 『dhammasavane jānissatha ayaṃ tipiṭakadharo vā no vā』ti āha. So kiñcāpi evamāha, yathā pana sakalaparisaṃ khobhetvā dhammaṃ kathetuṃ sakkoti, evamassa kathanasamatthatā natthi. Tattha kiñcāpi paṭibhānapaṭisambhidā, bahussuto viya appassutassa, itarāsaṃ kiccaṃ jānāti, sayaṃ pana taṃ kiccaṃ kātuṃ na sakkotīti veditabbaṃ. Sesaṃ uttānatthameva.

725)在這裡,有三種無礙解是世俗的。意義無礙解是世俗與出世間的混合。它確實因涅槃的對象、道果的知識而成為出世間的。阿毗達摩的解釋部分依據善、不善、果報、無為的四個類別進行劃分。在這裡,下面所述的心的產生部分(如《大智度論》第一卷等)中,善心被劃分,依據它們的所有特徵,在每一種心的描述中都有四種無礙解可供理解。對於不善心也是如此。在果報和無為的部分,因果法則的意義被彙集,因此,除了法無礙解外,在每種果報心和無為心中都有三種無礙解。巴利文則僅簡要呈現。它應當以下面所述的詳細方式理解。 為什麼在善與不善的部分中提到「它們的果報的知識是意義無礙解」,而在此處卻沒有提到「這些法的果報是它們的知識是法無礙解」?因為在下面已經提到過。如果是這樣的話,是否意味著「它們的果報的知識是意義無礙解」在下面提到過,而意義無礙解在這裡就不應存在呢?不,這並不成立。為什麼?因為在下面未提及果報與無為心的產生。因此,在無為的部分中,「這些法的這些無為」這一說法並不適用,因此在這兩種類別中都有三種無礙解。 在這裡,通過什麼名詞來描述這些法的定義呢?通過「這是接觸,這是感覺」等等名詞來描述這些法的「這是接觸,這是感覺」的定義。在這裡,關於法的定義,知識是指在這個意義上,法的運作所產生的知識。關於法的描述作為對像而產生的知識在這裡也被提到。通過什麼知識呢?通過辯才無礙解的知識。那些知識是指其他三種無礙解的知識。 現在,正如那些知識知道那些知識一樣,爲了展示其在這些法中的運作,這些知識被稱為「此意義的照明者」。在這裡,「此意義的照明者」是指對這個意義的照明和顯現;它們確實照亮這個意義並使其顯現。因此,通過知識的知識是指在這三種知識中,知識是指辯才無礙解。 在這裡,儘管這個辯才無礙解知道「這是這個工作,這是那個工作」,但它自己卻無法去做那些工作,就像博學的法師與少學的法師之間的差別。有兩個比丘。一個博學,另一個少學。兩人一起學習同一部法。少學者在所學的地方因其博學而使整個大眾為之震動,開始講法。當大眾聽法時,心中突然歡喜,便說:「如同這個法師講法,我認為他將成為一位三藏的持有者。」而博學的比丘則說:「在聽法時,你們要知道他是否是三藏的持有者。」他雖然如此說,但他確實能夠使整個大眾為之震動並講法。儘管辯才無礙解如同博學者,但它知道其他人的工作,但自己卻無法去做這個工作,這是應當理解的。其餘的內容則是引述的要點。

  1. Evaṃ kusalacittuppādādivasena paṭisambhidā vibhajitvā idāni tāsaṃ uppattiṭṭhānabhūtaṃ khettaṃ dassetuṃ puna catasso paṭisambhidātiādimāha. Tattha tisso paṭisambhidā kāmāvacarakusalato catūsu ñāṇasampayuttesu cittuppādesūti idaṃ sekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tesañhipi dhammapaccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttaṃ pañcappakāraṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakusalacittesu dhammapaṭisambhidā uppajjati. Tathā niruttipaccavekkhaṇakāle saddaṃ ārammaṇaṃ katvā niruttipaṭisambhidā; ñāṇaṃ paccavekkhaṇakāle sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paṭibhānapaṭisambhidāti.

Kiriyato catūsūti idaṃ pana asekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tesañhi dhammaṃ paccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttaṃ pañcappakāraṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakiriyacittesu dhammapaṭisambhidā uppajjati. Tathā niruttipaccavekkhaṇakāle saddaṃ ārammaṇaṃ katvā niruttipaṭisambhidā; ñāṇaṃ paccavekkhaṇakāle sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paṭibhānapaṭisambhidāti.

Atthapaṭisambhidā etesu ceva uppajjatīti idaṃ pana sekkhāsekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tathā hi sekkhānaṃ atthapaccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttappabhedaṃ atthaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakusalacittesu ayaṃ uppajjati, maggaphalakāle ca maggaphalesu. Asekkhassa pana atthaṃ paccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttappabhedameva atthaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakiriyacittesu uppajjati, phalakāle ca uparime sāmaññaphaleti. Evametā sekkhāsekkhānaṃ uppajjamānā imāsu bhūmīsu uppajjantīti bhūmidassanatthaṃ ayaṃ nayo dassitoti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

  1. Pañhāpucchakavaṇṇanā

746)這樣通過善心生起等方式分析了無礙解之後,現在爲了展示它們生起的場所,又說"四種無礙解"等。其中,"三種無礙解從欲界善的四種智相應心生起"這是就有學而言的。因為他們在觀察法的時候,以前面所說的五種法為所緣,在四種智相應善心中生起法無礙解。同樣,在觀察詞的時候,以聲音為所緣生起詞無礙解;在觀察智慧的時候,以一切處智為所緣生起辯無礙解。 "從唯作的四種"這是就無學而言的。因為他們在觀察法的時候,以前面所說的五種法為所緣,在四種智相應唯作心中生起法無礙解。同樣,在觀察詞的時候,以聲音為所緣生起詞無礙解;在觀察智慧的時候,以一切處智為所緣生起辯無礙解。 "義無礙解在這些中生起"這是就有學和無學而言的。因為有學在觀察義的時候,以前面所說的各種義為所緣,在四種智相應善心中生起這個,在道果時也在道果中生起。而無學在觀察義的時候,以前面所說的各種義為所緣,在四種智相應唯作心中生起,在果時也在上面的沙門果中生起。這樣,這些無礙解在有學和無學生起時,在這些地中生起,爲了展示地而說明了這個方法。 阿毗達摩分別解釋完畢。 問答解釋

  1. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva catunnaṃ paṭisambhidānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana niruttipaṭisambhidā saddameva ārammaṇaṃ karotīti parittārammaṇā. Atthapaṭisambhidā kāmāvacaravipākakiriyasaṅkhātañceva paccayasamuppannañca atthaṃ paccavekkhantassa parittārammaṇā; vuttappabhedameva rūpāvacarārūpāvacaraṃ atthaṃ paccavekkhantassa mahaggatārammaṇā; lokuttaravipākatthañceva paramatthañca nibbānaṃ paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā. Dhammapaṭisambhidā kāmāvacaraṃ kusaladhammaṃ akusaladhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa parittārammaṇā; rūpāvacarārūpāvacaraṃ kusalaṃ dhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa mahaggatārammaṇā ; lokuttaraṃ kusalaṃ dhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā kāmāvacarakusalavipākakiriyañāṇāni paccavekkhantassa parittārammaṇā; rūpāvacarārūpāvacarāni kusalavipākakiriyañāṇāni paccavekkhantassa tesaṃ ārammaṇāni vijānantassa mahaggatārammaṇā; lokuttarāni kusalavipākañāṇāni paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā.

Atthapaṭisambhidā sahajātahetuvasena siyā maggahetukā, vīriyajeṭṭhikāya maggabhāvanāya siyā maggādhipati, chandacittajeṭṭhikāya navattabbā, phalakālepi navattabbā eva. Dhammapaṭisambhidā maggaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantassa ārammaṇādhipativasena maggādhipati. Paṭibhānapaṭisambhidā maggañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantassa maggādhipati, sesañāṇaṃ pañcavekkhaṇakāle navattabbārammaṇā . Niruttipaṭisambhidā paccuppannameva saddaṃ ārammaṇaṃ karotīti paccuppannārammaṇā.

Atthapaṭisambhidā atītaṃ vipākatthaṃ kiriyatthaṃ paccayasamuppannañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā, lokuttaraṃ paramatthaṃ paccavekkhantassa navattabbārammaṇā. Dhammapaṭisambhidā atītaṃ kusalaṃ akusalaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā atītaṃ kusalañāṇaṃ vipākañāṇaṃ kiriyañāṇañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā.

Niruttipaṭisambhidā saddārammaṇattā bahiddhārammaṇā. Itarāsu tīsu atthapaṭisambhidā ajjhattaṃ vipākatthaṃ kiriyatthaṃ paccayasamuppannañca paccavekkhantassa ajjhattārammaṇā, bahiddhā paccavekkhantassa bahiddhārammaṇā, ajjhattabahiddhā paccavekkhantassa ajjhattabahiddhārammaṇā , paramatthaṃ paccavekkhantassa bahiddhārammaṇā eva. Dhammapaṭisambhidā ajjhattaṃ kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattārammaṇā, bahiddhā kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle bahiddhārammaṇā, ajjhattabahiddhā kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattabahiddhārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā ajjhattaṃ kusalavipākakiriyañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattārammaṇā, bahiddhā…pe… ajjhattabahiddhā kusalavipākakiriyañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattabahiddhārammaṇāti.

747)在問答部分,根據巴利文的順序,可以理解四種無礙解的善等。關於所緣的部分,詞無礙解僅以聲音為所緣,因此是小所緣。意義無礙解對於欲界的果報、無為的因緣所生的意義,在觀察時是小所緣;而對於所述的各種色界和無色界的意義,在觀察時是大所緣;對於出世間的果報意義以及究竟的涅槃,在觀察時是無量所緣。法無礙解對於欲界的善法、不善法和因緣法,在觀察時是小所緣;而對於色界和無色界的善法和因緣法,在觀察時是大所緣;對於出世間的善法和因緣法,在觀察時是無量所緣。辯才無礙解對於欲界的善果、無為的果報和無為的知識,在觀察時是小所緣;而對於色界和無色界的善果和無為的知識,在觀察時是大所緣;對於出世間的善果,在觀察時是無量所緣。 意義無礙解可以是因緣所生的,也可以是道因所生的;對於勇氣所生的道修行來說,可以是道的主導,慾望心所生的則不應再提及,即使在果報時也不應再提及。法無礙解在觀察道的時候是道所緣,在觀察道時則是以道為重的所緣。辯才無礙解在觀察道的知識時是道所緣,在觀察道時是以道為重的所緣,其餘的知識在五種觀察時則不應再提及。詞無礙解僅以當下的聲音為所緣,因此是當下所緣。 意義無礙解在觀察過去的果報、因緣所生的意義時是過去所緣,在觀察未來時是未來所緣,在觀察當下時是當下所緣;對於出世間的究竟,在觀察時不應再提及。法無礙解在觀察過去的善、不善和因緣法時是過去所緣,在觀察未來時是未來所緣,在觀察當下時是當下所緣。辯才無礙解在觀察過去的善知識、果報知識和無為知識時是過去所緣,在觀察未來時是未來所緣,在觀察當下時是當下所緣。 詞無礙解由於以聲音為所緣,因此是外在所緣。在其他三種中,意義無礙解在觀察內部的果報、因緣所生的意義時是內部所緣,對於外在的觀察則是外在所緣,內部外在的觀察則是內部外在所緣,對於究竟的觀察則是外在所緣。法無礙解在觀察內部的善、不善和因緣法時是內部所緣,在觀察外在的善、不善和因緣法時是外在所緣,內部外在的觀察則是內部外在所緣。辯才無礙解在觀察內部的善果、果報知識、無為知識時是內部所緣,外在的……等……內部外在的善果、果報知識、無為知識在觀察時則是內部外在所緣。

Idhāpi tisso paṭisambhidā lokiyā; atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarā. Imasmiñhi paṭisambhidāvibhaṅge sammāsambuddhena tayopi nayā lokiyalokuttaramissakattā ekaparicchedāva kathitā. Tīsupi hi etāsu tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarāti. Evamayaṃ paṭisambhidāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Paṭisambhidāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Ñāṇavibhaṅgo

  2. Ekakamātikādivaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare ñāṇavibhaṅge ekavidhena ñāṇavatthūtiādinā nayena paṭhamaṃ ekavidhādīhi dasavidhapariyosānehi dasahi paricchedehi mātikaṃ ṭhapetvā nikkhittapadānukkamena niddeso kato.

Tattha ekavidhenāti ekappakārena, ekakoṭṭhāsena vā. Ñāṇavatthūti ettha pana ñāṇañca taṃ vatthu ca nānappakārānaṃ sampattīnanti ñāṇavatthu; okāsaṭṭhena ñāṇassa vatthūtipi ñāṇavatthu. Idha pana purimenevatthena ñāṇavatthu veditabbaṃ. Teneva ekavidhaparicchedāvasāne 『『yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā – evaṃ ekavidhena ñāṇavatthū』』ti vuttaṃ. Pañca viññāṇāti cakkhuviññāṇādīni pañca. Na hetūtiādīni heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1.6) vuttanayeneva veditabbāni. Saṅkhepato panettha yaṃ vattabbaṃ taṃ niddesavāre āvi bhavissati. Yathā cettha, evaṃ dukamātikādipadesupi yaṃ vattabbaṃ taṃ tattheva āvi bhavissati. Nikkhepaparicchedamattaṃ panettha evaṃ veditabbaṃ. Ettha hi 『『na hetu ahetukā』』tiādīhi tāva dhammasaṅgahamātikāvasena, 『『aniccā jarābhibhūtā』』tiādīhi amātikāvasenāti saṅkhepato duvidhehi pabhedato aṭṭhasattatiyā padehi ekakamātikā nikkhittā.

Dukānurūpehi pana pañcatiṃsāya dukehi dukamātikā nikkhittā.

Tikānurūpehi 『『cintāmayā paññā』』tiādīhi catūhi bāhirattikehi, 『『vipākā paññā』』tiādīhi aniyamitapaññāvasena vuttehi cuddasahi mātikātikehi, vitakkattike paṭhamapadena niyamitapaññāvasena vuttehi terasahi, dutiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi sattahi, tatiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi dvādasahi, pītittike ca paṭhamapadena niyamitapaññāvasena vuttehi terasahi, tathā dutiyapadena, tatiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi dvādasahīti aṭṭhāsītiyā tikehi tikamātikā nikkhittā.

Catukkamātikā pana 『kammassakatañāṇa』ntiādīhi ekavīsatiyā catukkehi, pañcakamātikā dvīhi pañcakehi, chakkamātikā ekena chakkena, sattakamātikā 『『sattasattati ñāṇavatthūnī』』ti evaṃ saṅkhepato vuttehi ekādasahi sattakehi, aṭṭhakamātikā ekena aṭṭhakena, navakamātikā ekena navakena.

  1. Dasakamātikāvaṇṇanā

Idhāpi tisso paṭisambhidā lokiyā; atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarā. Imasmiñhi paṭisambhidāvibhaṅge sammāsambuddhena tayopi nayā lokiyalokuttaramissakattā ekaparicchedāva kathitā. Tīsupi hi etāsu tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarāti. Evamayaṃ paṭisambhidāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti. Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya paṭisambhidāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā。 Ñāṇavibhaṅgo Ekakamātikādivaṇṇanā 751)現在在知識的分析中,以單一的方式描述知識的對象等,首先以單一的方式、單一的部分為基礎,設立一個包含十種分類的框架,通過十個部分的描述逐步展開。 其中,單一的方式是指單一的特徵,單一的部分。知識的對象是指知識以及它的對象,具有各種不同的成就;就空間而言,知識的對象也是知識的對象。在這裡,知識的對象應當依據前面的內容理解。因此,在單一的分類結束時,「如同由對象的劃分而生的智慧——這樣以單一的方式的知識對像」被提到。五種意識是指眼識等五種意識。沒有因等的內容應當依據下面的法的總集部分(如《大智度論》第八卷第一章)所述的內容理解。總的來說,這裡所要說的內容將在描述部分中逐步展開。正如在這裡所說的那樣,在雙重的部分也應當如此地逐步展開。關於分類的部分,應當如此理解。在這裡,「沒有因而是無因」等等是從法的總集部分的角度來看,而「無常被老所支配」是從非總集的角度來看,因此從總體上來說,單一的分類以八十七個詞彙的部分被設立。 根據二種的特徵,設立了二十五個詞彙的分類。 根據三種的特徵,「思惟的智慧」等等,設立了四種外在的分類;「果報的智慧」等等,根據不定的智慧設立了十三個分類;根據思惟的第一部分設立的智慧為限制的設立了十個分類;根據第二部分設立的智慧為限制的設立了七個分類;根據第三部分設立的智慧為限制的設立了十二個分類;根據第一部分設立的智慧為限制的設立了十三個分類;同樣,第二部分、第三部分設立的智慧為限制的設立為十二個分類,因此設立了八十個詞彙的分類。 而四種分類則以「因果的知識」等等設立了二十一個分類,五種分類則以二個五個設立,六種分類則以一個六個設立,七種分類則以「七十七個知識對像」為基礎,簡而言之設立了十一種七個的分類,八種分類則以一個八個設立,九種分類則以一個九個設立。 10)十種分類的解釋。

760.Dasakamātikā 『『dasa tathāgatassa tathāgatabalānī』』tiādinā ekeneva dasakena nikkhittā. Tattha dasāti gaṇanaparicchedo. Tathāgatassāti yathā vipassīādayo pubbakā isayo āgatā tathā āgatassa; yathā ca te gatā tathā gatassa. Tathāgatabalānīti aññehi asādhāraṇāni tathāgatasseva balāni; yathā vā pubbabuddhānaṃ balāni puññussayasampattiyā āgatāni tathā āgatabalānītipi attho. Tattha duvidhaṃ tathāgatassa balaṃ – kāyabalañca ñāṇabalañca. Tesu kāyabalaṃ hatthikulānusāreneva veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi –

Kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ, paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ;

Gandhamaṅgalahemañca, uposathachaddantime dasāti. –

Imāni hi dasa hatthikulāni.

Tattha 『kāḷāvaka』nti pakatihatthikulaṃ daṭṭhabbaṃ. Yaṃ dasannaṃ purisānaṃ kāyabalaṃ taṃ ekassa kāḷāvakahatthino. Yaṃ dasannaṃ kāḷāvakānaṃ balaṃ taṃ ekassa gaṅgeyassa. Yaṃ dasannaṃ gaṅgeyyānaṃ taṃ ekassa paṇḍarassa. Yaṃ dasannaṃ paṇḍarānaṃ taṃ ekassa tambassa. Yaṃ dasannaṃ tambānaṃ taṃ ekassa piṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ piṅgalānaṃ taṃ ekassa gandhahatthino. Yaṃ dasannaṃ gandhahatthīnaṃ taṃ ekassa maṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ maṅgalānaṃ taṃ ekassa hemavatassa. Yaṃ dasannaṃ hemavatānaṃ taṃ ekassa uposathassa. Yaṃ dasannaṃ uposathānaṃ taṃ ekassa chaddantassa. Yaṃ dasannaṃ chaddantānaṃ taṃ ekassa tathāgatassa. Nārāyanasaṅkhātabalantipi idameva vuccati. Tadetaṃ pakatihatthīnaṃ gaṇanāya hatthikoṭisahassānaṃ, purisagaṇanāya dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti. Idaṃ tāva tathāgatassa kāyabalaṃ.

Ñāṇabalaṃ pana idha tāva pāḷiyaṃ āgatameva dasabalañāṇaṃ. Mahāsīhanāde (ma. ni. 1.146 ādayo) dasabalañāṇaṃ, catuvesārajjañāṇaṃ, aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇaṃ, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ, saṃyuttake (saṃ. ni.

760)十種分類「十種如來之力」等等以一個十種的方式設立。在這裡,十是指數量的分類。如來是指如vipassī等早期的聖者所到達的,如他們所到達的那樣。如來的力量是指其他非一般的如來的力量;就如早期的覺悟者的力量因善根而到達,也可理解為如來的力量。在這裡,如來的力量有二種——身體的力量和智慧的力量。在這兩者中,身體的力量應當通過手的種類來理解。古代經典中有這樣的說法—— 「黑手和江手,白手、紅手、黃手; 香手、金手、安住手、遮蓋手,這十種。」— 這些確實是十種手的種類。 在這裡,「黑手」應當理解為普通的手種。十人中的身體力量是指一個黑手的力量。十人中的黑手的力量是指一個江手的力量。十人中的江手的力量是指一個白手的力量。十人中的白手的力量是指一個紅手的力量。十人中的紅手的力量是指一個黃手的力量。十人中的黃手的力量是指一個香手的力量。十人中的香手的力量是指一個金手的力量。十人中的金手的力量是指一個安住手的力量。十人中的安住手的力量是指一個遮蓋手的力量。十人中的遮蓋手的力量是指一個如來的力量。被稱為「Nārāyana」的力量也是如此。這是對於普通手的數量的計算,按照人來計算是十人的力量,因此如來的身體力量是這樣的。 而智慧的力量在這裡是指已經在巴利文中提到的十種智慧的力量。在《大獅子吼經》中提到的十種智慧、四種王位智慧、八種無動智慧、四種生緣智慧、五種生緣智慧,這些都在此處被提到。

2.33-34) āgatāni tesattati ñāṇāni, sattasattati ñāṇānīti evaṃ aññānipi anekāni ñāṇasahassāni – etaṃ ñāṇabalaṃ nāma. Idhāpi ñāṇabalameva adhippetaṃ ñāṇañhi akampiyaṭṭhena upatthambhakaṭṭhena ca balanti vuttaṃ.

Yehi balehi samannāgatoti yehi dasahi ñāṇabalehi upeto samupeto. Āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ; āsabhā vā pubbabuddhā, tesaṃ ṭhānanti attho. Api ca gavasatajeṭṭhako usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho; vajasatajeṭṭhako vā usabho, vajasahassajeṭṭhako vasabho; sabbagavaseṭṭho sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi akampanīyo nisabho. So idha usabhoti adhippeto. Idampi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti āsabhaṃ. Ṭhānanti catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānaṃ. Idaṃ pana āsabhaṃ viyāti āsabhaṃ. Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho usabhabalena samannāgato catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi dasahi tathāgatabalehi samannāgato catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisapathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati. Evaṃ tiṭṭhamāno ca taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, upagacchati, na paccakkhāti, attani āropeti. Tena vuttaṃ 『『āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī』』ti.

Parisāsūti aṭṭhasu parisāsu. Sīhanādaṃ nadatīti seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ nadati, sīhanādasadisaṃ vā nādaṃ nadati. Ayamattho sīhanādasuttena dīpetabbo. Yathā vā sīho sahanato ca hananato ca sīhoti vuccati, evaṃ tathāgato lokadhammānaṃ sahanato parappavādānañca hananato sīhoti vuccati. Evaṃ vuttassa sīhassa nādaṃ sīhanādaṃ. Tattha yathā sīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīhopi tathāgatabalehi samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaṃso 『『iti rūpa』』ntiādinā nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ 『『parisāsu sīhanādaṃ nadatī』』ti.

Brahmacakkaṃ pavattetīti ettha brahmanti seṭṭhaṃ uttamaṃ visuddhaṃ. Cakkasaddo ca panāyaṃ –

Sampattiyaṃ lakkhaṇe ca, rathaṅge iriyāpathe;

Dāne ratanadhammūra, cakkādīsu ca dissati;

Dhammacakke idha mato, tañca dvedhā vibhāvaye.

『『Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussāna』』ntiādīsu (a. ni. 4.31) hi ayaṃ sampattiyaṃ dissati. 『『Heṭṭhā pādatalesu cakkāni jātānī』』ti (dī. ni. 2.35) ettha lakkhaṇe. 『『Cakkaṃva vahato pada』』nti (dha. pa. 1) ettha rathaṅge. 『『Catucakkaṃ navadvāra』』nti (saṃ. ni. 1.29) ettha iriyāpathe. 『『Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo, cakkaṃ pavattaya sabbapāṇina』』nti (jā. 1.7.149) ettha dāne. 『『Dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī』』ti ettha ratanacakke. 『『Mayā pavattitaṃ cakka』』nti (su. ni. 562) ettha dhammacakke. 『『Icchāhatassa posassa cakkaṃ bhamati matthake』』ti (jā. 1.1.104; 1.5.103) ettha uracakke. 『『Khurapariyantena cepi cakkenā』』ti (dī. ni. 1.166) ettha paharaṇacakke. 『『Asanivicakka』』nti (dī. ni. 3.61; saṃ. ni.

2.33-34)這些是三十種智慧,七十種智慧,等等,其他還有許多成千上萬的智慧——這就是智慧的力量。在這裡,智慧的力量是指智慧的力量,因為它被稱為不動和支撐的力量。 「以力量相應」是指以十種智慧的力量相應。最高的地方是最優越的地方;或是早期的覺悟者,意指他們的地方。並且,牛中的首牛是優越的,千牛中的首牛是優越的;車中的首牛是優越的,千車中的首牛是優越的;所有牛中的首牛,所有財富的承載者,白色的、令人愉悅的、偉大的、強壯的,能承載千種聲音而不動搖的,都是優越的。因此,這裡所指的是優越的牛。這裡確實是對它的描述。牛的意思是指這種牛。地方是指以四隻腳壓住大地而穩固的地方。這裡的牛是指這種牛。就像被稱為優越的牛以優越的力量壓住大地而穩固地站立一樣,如來也以十種如來的力量壓住八種聚集的大地,在有神的世界中,面對任何對立者、對抗者而不動搖,穩固地站立。因此,站立時也承認那個優越的地方,走向它,不否認,放在自己身上。因此說「承認優越的地方」。 「在聚集中」是指八種聚集。獅吼的聲音是最優越的、最強大的聲音,發出類似獅吼的聲音。這一意義應當通過獅吼的經文來說明。就像獅子以其力量而聞名一樣,如來也因其承受世間法和摧毀他人言論而被稱為獅子。因此,所說的獅子的聲音便是獅吼。在這裡,就像獅子以獅子的力量而在各處顯現,毫無畏懼,毫無雜亂的獅吼聲一樣,如來也以如來的力量在八種聚集中顯現,毫無畏懼,毫無雜亂的「如此形象」等等的方式發出各種教導的獅吼聲。因此說「在聚集中發出獅吼聲」。 「轉動法輪」是指最上等、最優越、最清凈的。這裡的「輪」是指—— 「在財富和特徵中,車輪和行走的道路; 施捨中珍貴的法輪,輪等在此顯現; 法輪在這裡被理解,且分為兩種。」 「有四種,僧侶們,輪子是指那些有德行的人」中的內容(《阿含經》第四卷31)確實在財富中顯現。「在腳下的輪子是出生的」中的內容(《長阿含經》第2卷35)確實在特徵中。「輪子如同承載著步伐」中的內容(《法句經》第1卷)確實在車輪中。「四輪九門」中的內容(《相應部》第1卷29)確實在行走的道路中。「施捨時,不要放縱,轉動輪子,所有眾生」中的內容(《故事集》第1卷7.149)確實在施捨中。「天界的輪寶顯現」中的內容確實在珍貴的輪子中。「我所轉動的輪子」中的內容(《增支部》第562)確實在法輪中。「慾望的牛在頭頂轉動輪子」中的內容(《故事集》第1卷1.104;1.5.103)確實在身體的輪子中。「即使在刀邊上也要用輪子」中的內容(《長阿含經》第1卷166)確實在攻擊的輪子中。「無坐的輪子」中的內容(《長阿含經》第3卷61;《相應部》)。

2.162) ettha asanimaṇḍale. Idha panāyaṃ dhammacakke mato.

Taṃ pana dhammacakkaṃ duvidhaṃ hoti – paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañca. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ; karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ. Tañhi abhinikkhamanato yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ , phalakkhaṇe uppannaṃ nāma; tusitabhavanato vā yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma; dīpaṅkarabyākaraṇato paṭṭhāya vā yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ , phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇampi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ. Tañhi yāva aññākoṇḍaññassa sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe pavattaṃ nāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ buddhānaṃyeva orasañāṇaṃ.

Idāni yehi dasahi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, yāni āditova 『『dasa tathāgatassa tathāgatabalānī』』ti nikkhittāni, tāni vitthārato dassetuṃ katamāni dasa? Idha tathāgato ṭhānañca ṭhānatotiādimāha. Tattha ṭhānañca ṭhānatoti kāraṇañca kāraṇato. Kāraṇañhi yasmā tattha phalaṃ tiṭṭhati tadāyattavuttitāya uppajjati ceva pavattati ca, tasmā ṭhānanti vuccati. Taṃ bhagavā 『『ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetū paccayā uppādāya taṃ taṃ ṭhāna』』nti ca 『ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya taṃ taṃ aṭṭhāna』nti ca pajānanto ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Yampīti yena ñāṇena. Idampi tathāgatassāti idampi ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ nāma hotīti attho. Evaṃ sabbapadesu yojanā veditabbā.

Kammasamādānānanti samādiyitvā katānaṃ kusalākusalakammānaṃ; kammameva vā kammasamādānaṃ. Ṭhānaso hetusoti paccayato ceva hetuto ca. Tattha gatiupadhikālapayogā vipākassa ṭhānaṃ, kammaṃ hetu.

Sabbattha gāmininti sabbagatigāminiñca agatigāminiñca. Paṭipadanti maggaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti bahūsupi manussesu ekameva pāṇaṃ ghātentesu 『imassa cetanā nirayagāminī bhavissati, imassa tiracchānayonigāminī』ti iminā nayena ekavatthusmimpi kusalākusalacetanāsaṅkhātānaṃ paṭipattīnaṃ aviparītato sabhāvaṃ pajānāti.

Anekadhātunti cakkhudhātuādīhi kāmadhātuādīhi vā dhātūhi bahudhātuṃ. Nānādhātunti tāsaṃyeva dhātūnaṃ vilakkhaṇatāya nānappakāradhātuṃ. Lokanti khandhāyatanadhātulokaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti tāsaṃ tāsaṃ dhātūnaṃ aviparītato sabhāvaṃ paṭivijjhati.

Nānādhimuttikatanti hīnādīhi adhimuttīhi nānādhimuttikabhāvaṃ.

Parasattānanti padhānasattānaṃ. Parapuggalānanti tato paresaṃ hīnasattānaṃ; ekatthameva vā etaṃ padadvayaṃ veneyyavasena pana dvedhā vuttaṃ. Indriyaparopariyattanti saddhādīnaṃ indriyānaṃ parabhāvañca aparabhāvañca vuḍḍhiñca hāniñcāti attho.

2.162)這裡是無坐的輪。在這裡,這個法輪被理解為。 這個法輪有二種——直接的智慧和講法的智慧。在這裡,智慧的顯現是指自身的聖果的直接智慧;慈悲的顯現是指弟子的聖果的講法智慧。在這裡,直接的智慧是指正在出現的智慧和已經出現的智慧,有二種。因為從出離到達阿羅漢道的智慧是正在出現的,稱為果的特徵;從天界或到達大菩提樹的阿羅漢道的智慧是正在出現的,稱為果的特徵;從燈明的預言開始到達阿羅漢道的智慧是正在出現的,稱為果的特徵。講法的智慧也是有正在發生的,有二種。因為在其他的角落,阿難的入流道是正在發生的,稱為果的特徵。在這些中,直接的智慧是超世的,講法的智慧是世俗的。這兩者都是其他非一般的佛陀的直觀智慧。 現在,以十種力量相應的如來承認優越的地方,哪些是最初所說的「十種如來的力量」,這些將詳細說明哪十種?在這裡,如來所說的地方和地方的意義。這裡的地方和地方的意義是因和因的緣故。因是指在這裡果存在時,由於相關的性質而產生和運作,因此稱為地方。佛陀說:「那些法的根本因緣而產生的地方」,以及「那些法不是因緣而產生的地方」,理解地方和地方的意義,確實如實理解。所指的智慧是指通過那種智慧。這裡所說的如來是指這種地方和地方的智慧,這就是如來的力量。因此,在所有方面的聯繫應當如此理解。 「因果的聚集」是指通過因緣而產生的善惡業;僅指因果的聚集。地方是因和因的緣故。在這裡,因果的聚集是果的地方,因是因果的緣故。 「所有的都在行進」是指所有的行進者和不行進者。道路是指路徑。確實如實理解是指在許多人中,只有一個生命被殺時,「這個意志將會往地獄去,這個意志將會往畜生道去」,以此方式確實如實理解善惡意志的路徑不偏離本質。 「多種元素」是指眼根等欲界的元素或多種元素。不同的元素是指那些元素的不同特徵。世界是指五蘊、處所和元素的世界。確實如實理解是指對這些元素的本質進行無偏的洞察。 「不同的意向」是指低等的意向等的不同意向。 「他人的生命」是指努力的生命。「他人」的生命是指其他的低等生命;這兩個詞在這裡是以單一的方式表達,但在引導的意義上是雙重的。「感官的彼此依存」是指信心等感官的衰落和增長。

Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti paṭhamādīnaṃ catunnaṃ jhānānaṃ, 『『rūpī rūpāni passatī』』tiādīnaṃ aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ, savitakkasavicārādīnaṃ tiṇṇaṃ samādhīnaṃ, paṭhamajjhānasamāpattiādīnañca navannaṃ anupubbasamāpattīnaṃ. Saṃkilesanti hānabhāgiyadhammaṃ. Vodānanti visesabhāgiyadhammaṃ. Vuṭṭhānanti yena kāraṇena jhānādīhi vuṭṭhahanti, taṃ kāraṇaṃ.

Pubbenivāsānussatinti pubbe nivutthakkhandhānussaraṇaṃ.

Cutūpapātanti cutiñca upapātañca.

Āsavānaṃ khayanti kāmāsavādīnaṃ khayasaṅkhātaṃ āsavanirodhaṃ nibbānaṃ.

Imānīti yāni heṭṭhā 『『dasa tathāgatassa tathāgatabalānī』』ti avoca, imāni tānīti appanaṃ karotīti. Evamettha anupubbapadavaṇṇanaṃ ñatvā idāni yasmā tathāgato paṭhamaṃyeva ṭhānāṭṭhānañāṇena veneyyasattānaṃ āsavakkhayādhigamassa ceva anadhigamassa ca ṭhānāṭṭhānabhūtaṃ kilesāvaraṇābhāvaṃ passati, lokiyasammādiṭṭhiṭhānadassanato niyatamicchādiṭṭhiṭhānābhāvadassanato ca. Atha nesaṃ kammavipākañāṇena vipākāvaraṇābhāvaṃ passati , tihetukapaṭisandhidassanato. Sabbatthagāminīpaṭipadāñāṇena kammāvaraṇābhāvaṃ passati, ānantariyakammābhāvadassanato. Evaṃ anāvaraṇānaṃ anekadhātunānādhātuñāṇena anukūladhammadesanatthaṃ cariyāvisesaṃ passati, dhātuvemattadassanato. Atha nesaṃ nānādhimuttikatāñāṇena adhimuttiṃ passati, payogaṃ anādiyitvāpi adhimuttivasena dhammadesanatthaṃ. Athevaṃ diṭṭhādhimuttīnaṃ yathāsatti yathābalaṃ dhammaṃ desetuṃ indriyaparopariyattañāṇena indriyaparopariyattaṃ passati, saddhādīnaṃ tikkhamudubhāvadassanato. Evaṃ pariññātindriyaparopariyattāpi panete sace dūre honti, atha jhānādipariññāṇena jhānādīsu vasībhūtattā iddhivisesena khippaṃ upagacchati. Upagantvā ca nesaṃ pubbenivāsānussatiñāṇena pubbajātibhāvanaṃ, dibbacakkhānubhāvato pattabbena cetopariyañāṇena sampatticittavisesaṃ passanto āsavakkhayañāṇānubhāvena āsavakkhayagāminiyā paṭipadāya vigatasammohattā āsavakkhayāya dhammaṃ deseti. Tasmā iminā anukkamena imāni dasabalāni vuttānīti veditabbāni. Ayaṃ tāva mātikāya atthavaṇṇanā.

(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā

Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti指第一等四種禪那、"有色見色"等八種解脫、有尋有伺等三種定、初禪等九種次第定。Saṃkilesanti指退失的法。Vodānanti指殊勝的法。Vuṭṭhānanti指從禪那等出定的原因。 Pubbenivāsānussatinti指憶念前世所住的蘊。 Cutūpapātanti指死亡和再生。 Āsavānaṃ khayanti指欲漏等漏的滅盡,即涅槃。 Imānīti指前面所說的"十種如來的力量",這些就是那些,作出確定。這樣,在這裡瞭解了逐詞解釋之後,現在由於如來首先以處非處智見到可教化眾生的漏盡證得和未證得的處非處,即煩惱障的有無,因為見到世間正見的處和決定邪見的非處。然後以業報智見到他們的報障的有無,因為見到三因結生。以一切處行道智見到業障的有無,因為見到無間業的有無。這樣對無障礙者,以種種界智見到適合說法的行為差別,因為見到界的差別。然後以種種勝解智見到他們的勝解,爲了根據勝解說法而不考慮努力。然後對這樣見到勝解的人,爲了隨其能力說法,以根上下智見到根的上下,因為見到信等的利鈍。這樣了知根的上下後,如果他們在遠處,則以禪那等的了知,由於在禪那等自在,以神通迅速接近。接近后,以宿住隨念智見到他們前世的修習,以天眼所得的他心智見到現在心的殊勝,以漏盡智的威力,由於在導向漏盡的行道上無迷惑,為漏盡而說法。因此應當了知,這十種力是以這種次第說的。這是綱要的義釋。 (1.)一法的解釋

  1. Idāni yathānikkhittāya mātikāya 『『pañcaviññāṇā na hetumevā』』tiādinā nayena āraddhe niddesavāre na hetumevāti sādhāraṇahetupaṭikkhepaniddeso. Tattha 『『hetuhetu, paccayahetu, uttamahetu, sādhāraṇahetūti catubbidho hetū』』tiādinā nayena yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ rūpakaṇḍe 『『sabbaṃ rūpaṃ na hetumevā』』tiādīnaṃ atthavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 594) vuttameva. Ahetukamevātiādīsu byañjanasandhivasena makāro veditabbo; ahetukā evāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Apica 『『hetū dhammā nahetū dhammā』』tiādīsu (dha. sa. dukamātikā 1) dhammakoṭṭhāsesu pañcaviññāṇāni hetū dhammāti vā sahetukā dhammāti vā na honti. Ekantena pana na hetūyeva, ahetukā yevāti imānipi nayenettha sabbapadesu attho veditabbo. Abyākatamevāti padaṃ vipākābyākatavasena vuttaṃ. Sārammaṇamevāti olubbhārammaṇavasena. Paccayārammaṇaṃ olubbhārammaṇanti hi duvidhaṃ ārammaṇaṃ. Imasmiṃ pana ṭhāne olubbhārammaṇameva dhuraṃ, paccayārammaṇampi labbhatiyeva. Acetasikamevāti padaṃ cittaṃ, rūpaṃ, nibbānanti tīsu acetasikesu cittameva sandhāya vuttaṃ. No apariyāpannamevāti gatipariyāpannacutipariyāpannasaṃsāravaṭṭabhavapariyāpannabhāvato pariyāpannā eva, no apariyāpannā. Lokato vaṭṭato na niyyantīti aniyyānikā. Uppannaṃ manoviññāṇaviññeyyamevāti rūpakaṇḍe cakkhuviññāṇādīnaṃ paccuppannāneva rūpādīni ārabbha pavattito atītādivisayaṃ manoviññāṇampi pañcaviññāṇasotapatitameva katvā 『『upapannaṃ chahi viññāṇehi viññeyya』』nti (dha. sa. 584) vuttaṃ. Pañcaviññāṇā pana yasmā paccuppannāpi cakkhuviññāṇādīnaṃ ārammaṇā na honti, manoviññāṇasseva honti, tasmā 『『manoviññāṇaviññeyyamevā』』ti vuttaṃ. Aniccamevāti hutvā abhāvaṭṭhena aniccāyeva. Jarābhibhūtamevāti jarāya abhibhūtattā jarābhibhūtā eva.

761)現在,按照所設立的綱要,"五識非因"等方式開始的解釋部分中,"非因"是否定共同因的解釋。在這裡,關於"因因、緣因、最勝因、共同因,這四種因"等方式所應該說的,都已在色蘊部分"一切色非因"等的義釋中說過。在"無因"等中,應當理解是由於字音連線而有ma音;意思是"確實無因"。其他詞也是這種方式。此外,在"因法、非因法"等法的分類中,五識既不是因法,也不是有因法。但它們確實是非因,確實是無因,這樣也應當理解這裡所有詞的意義。"無記"一詞是指果報無記而說的。"有所緣"是指依止所緣的意思。因為所緣有兩種:緣所緣和依止所緣。在這個地方,主要是指依止所緣,但也包括緣所緣。"非心所"一詞是指在心、色、涅槃三種非心所中,專指心而說的。"非不攝"是指由於攝屬於趣、攝屬於死、攝屬於輪迴、攝屬於有,所以確實是攝,不是不攝。不能出離世間、輪迴,所以是不出離。"已生是意識所識知"是指在色蘊部分,由於眼識等只緣現在的色等而生起,所以即使緣過去等的意識也被歸入五識的範疇,因此說"已生是六識所識知"。但是五識,因為即使是現在的也不是眼識等的所緣,只是意識的所緣,所以說"只是意識所識知"。"無常"是指由於有而後無的意義,確實是無常。"被老所征服"是指由於被老所征服,確實是被老

762.Uppannavatthukā uppannārammaṇāti anāgatapaṭikkhepo. Na hi te anāgatesu vatthārammaṇesu uppajjanti.

Purejātavatthukā purejātārammaṇāti sahuppattipaṭikkhepo. Na hi te sahuppannaṃ vatthuṃ vā ārammaṇaṃ vā paṭicca uppajjanti, sayaṃ pana pacchājātā hutvā purejātesu vatthārammaṇesu uppajjanti.

Ajjhattikavatthukāti ajjhattajjhattavasena vuttaṃ. Tāni hi ajjhattike pañca pasāde vatthuṃ katvā uppajjanti. Bāhirārammaṇāti bāhirarūpādiārammaṇā. Tattha catukkaṃ veditabbaṃ – pañcaviññāṇā hi pasādavatthukattā ajjhattikā ajjhattikavatthukā, manoviññāṇaṃ hadayarūpaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakāle ajjhattikaṃ bāhiravatthukaṃ, pañcaviññāṇasampayuttā tayo khandhā bāhirā ajjhattikavatthukā , manoviññāṇasampayuttā tayo khandhā hadayarūpaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakāle bāhirā bāhiravatthukā.

Asambhinnavatthukāti aniruddhavatthukā. Na hi te niruddhaṃ atītaṃ vatthuṃ paṭicca uppajjanti. Asambhinnārammaṇatāyapi eseva nayo.

Aññaṃ cakkhuviññāṇassa vatthu ca ārammaṇañcātiādīsu cakkhuviññāṇassa hi aññaṃ vatthu, aññaṃ ārammaṇaṃ. Aññaṃ sotaviññāṇādīnaṃ. Cakkhuviññāṇaṃ sotapasādādīsu aññataraṃ vatthuṃ, saddādīsu vā aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā kappato kappaṃ gantvāpi na uppajjati; cakkhupasādameva pana vatthuṃ katvā rūpañca ārammaṇaṃ katvā uppajjati. Evamassa vatthupi dvārampi ārammaṇampi nibaddhaṃ, aññaṃ vatthuṃ vā dvāraṃ vā ārammaṇaṃ vā na saṅkamati, nibaddhavatthu nibaddhadvāraṃ nibaddhārammaṇameva hutvā uppajjati. Sotaviññāṇādīsupi eseva nayo.

763.Naaññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontīti ettha aññamaññassa cakkhu sotassa, sotaṃ vā cakkhussāti evaṃ ekaṃ ekassa gocaravisayaṃ na paccanubhotīti attho. Sace hi nīlādibhedaṃ rūpārammaṇaṃ samodhānetvā sotindriyassa upaneyya 『iṅgha tāva naṃ vavatthāpehi vibhāvehi – kiṃ nāmetaṃ ārammaṇa』nti, cakkhuviññāṇaṃ vināpi mukhena attano dhammatāya evaṃ vadeyya – 『are andhabāla, vassasatampi vassasahassampi paridhāvamāno aññatra mayā kuhiṃ etassa jānanakaṃ labhissasi; āhara naṃ cakkhupasāde upanehi; ahametaṃ ārammaṇaṃ jānissāmi – yadi vā nīlaṃ yadi vā pītakaṃ. Na hi eso aññassa visayo; mayhameveso visayo』ti. Sesaviññāṇesupi eseva nayo. Evamete aññamaññassa gocaravisayaṃ na paccanubhonti nāma.

764.Samannāharantassāti āvajjaneneva samannāharantassa.

Manasikarontassāti āvajjaneneva manasikarontassa. Etāni hi cittāni āvajjanena samannāhaṭakāle manasikatakāleyeva ca uppajjanti.

Na abbokiṇṇāti aññena viññāṇena abbokiṇṇā nirantarāva nuppajjanti. Etena tesaṃ anantaratā paṭikkhittā.

765.Na apubbaṃ acarimanti etena sabbesampi sahuppatti paṭikkhittā. Naaññamaññassa samanantarāti etena samanantaratā paṭikkhittā.

762)已生起的所依和所緣是指否定未來。因為它們不會在未來的所依和所緣中生起。 前生的所依和所緣是指否定同時生起。因為它們不會依靠同時生起的所依或所緣而生起,而是自己後生,在前生的所依和所緣中生起。 內所依是指內在的意思。因為它們以內在的五凈色為所依而生起。外所緣是指外在的色等所緣。在這裡應當瞭解四種情況:五識因為以凈色為所依,所以是內在的內所依;意識以心所依色為所依而生起時,是內在的外所依;與五識相應的三蘊是外在的內所依;與意識相應的三蘊以心所依色為所依而生起時,是外在的外所依。 未滅的所依是指未滅的所依。因為它們不會依靠已滅的過去所依而生起。未滅的所緣也是這個道理。 眼識的所依和所緣是不同的等:眼識的所依是一個,所緣是另一個。耳識等也是如此。眼識不會以耳凈色等為所依,或以聲等為所緣而生起,即使經過無數劫也不會;只會以眼凈色為所依,以色為所緣而生起。這樣它的所依、門和所緣都是固定的,不會轉移到其他所依、門或所緣,只會以固定的所依、固定的門、固定的所緣而生起。耳識等也是這個道理。 763)不互相經驗對方的境界:這裡的意思是,眼不會經驗耳的,耳不會經驗眼的,這樣一個不會經驗另一個的境界。如果把藍等各種色所緣集中起來放到耳根前,說"來吧,你來確定辨別一下,這是什麼所緣",眼識即使不用嘴,也會依其本性這樣說:"喂,你這個瞎子傻瓜,即使你跑上一百年一千年,除了我之外,你在哪裡能找到能知道這個的?把它拿來放到眼凈色前;我會知道這個所緣——是藍的還是黃的。這不是其他的境界;這只是我的境界。"其他識也是這個道理。這樣,它們就不互相經驗對方的境界。 764)作意者:只是通過轉向而作意的。 作意者:只是通過轉向而作意的。因為這些心只在被轉向作意時才生起。 不間雜:不會被其他識間雜而連續不斷地生起。這否定了它們的相續性。 765)不前不後:這否定了所有的同時生起。不互相為等無間:這否定了等無間性。

766.Āvaṭṭanā vātiādīni cattāripi āvajjanasseva nāmāni. Tañhi bhavaṅgassa āvaṭṭanato āvaṭṭanā, tasseva ābhujanato ābhogo, rūpādīnaṃ samannāharaṇato samannāhāro, tesaṃyeva manasikaraṇato manasikāroti vuccati. Evamettha saṅkhepato pañcannaṃ viññāṇānaṃ āvajjanaṭṭhāne ṭhatvā āvajjanādikiccaṃ kātuṃ samatthabhāvo paṭikkhitto.

Na kañci dhammaṃ paṭivijānātīti 『『manopubbaṅgamā dhammā』』ti (dha. pa. 1-2) evaṃ vuttaṃ ekampi kusalaṃ vā akusalaṃ vā na paṭivijānāti.

Aññatraabhinipātamattāti ṭhapetvā rūpādīnaṃ abhinipātamattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – supaṇḍitopi puriso, ṭhapetvā āpāthagatāni rūpādīni, aññaṃ kusalākusalesu ekadhammampi pañcahi viññāṇehi na paṭivijānāti. Cakkhuviññāṇaṃ panettha dassanamattameva hoti. Sotaviññāṇādīni savanaghāyanasāyanaphusanamattāneva. Dassanādimattato pana muttā aññā etesaṃ kusalādipaṭiviññatti nāma natthi.

Manodhātuyāpīti sampaṭicchanamanodhātuyāpi. Sampiṇḍanattho cettha pikāro. Tasmā manodhātuyāpi tato parāhi manoviññāṇadhātūhipīti sabbehipi pañcadvārikaviññāṇehi na kañci kusalākusalaṃ dhammaṃ paṭivijānātīti evamettha attho daṭṭhabbo.

Na kañci iriyāpathaṃ kappetītiādīsupi eseva nayo. Na hi pañcadvārikaviññāṇehi gamanādīsu kañci iriyāpathaṃ kappeti, na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapeti, na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyati, na samādhiṃ samāpajjati lokiyaṃ vā lokuttaraṃ vā, na samādhito vuṭṭhāti lokiyā vā lokuttarā vā, na bhavato cavati, na bhavantare upapajjati. Sabbampi hetaṃ kusalākusaladhammapaṭivijānanādivacanapariyosānaṃ kiccaṃ manodvārikacitteneva hoti, na pañcadvārikenāti sabbassāpetassa kiccassa karaṇe sahajavanakāni vīthicittāni paṭikkhittāni. Yathā cetesaṃ etāni kiccāni natthi, evaṃ niyāmokkamanādīnipi. Na hi pañcadvārikajavanena micchattaniyāmaṃ okkamati, na sammattaniyāmaṃ; na cetaṃ javanaṃ nāmagottamārabbha javati, na kasiṇādipaṇṇattiṃ; na lakkhaṇārammaṇikavipassanāvasena pavattati, na vuṭṭhānagāminībalavavipassanāvasena; na rūpārūpadhamme ārabbha javati, na nibbānaṃ; na cetena saddhiṃ paṭisambhidāñāṇaṃ uppajjati, na abhiññāñāṇaṃ, na sāvakapāramīñāṇaṃ, na paccekabodhiñāṇaṃ, na sabbaññutañāṇaṃ. Sabbopi panesa pabhedo manodvārikajavaneyeva labbhati.

Na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passatīti sabbenāpi ca pañcadvārikacittena neva niddaṃ okkamati, na niddāyati, na paṭibujjhati, na kiñca supinaṃ passatīti imesu tīsu ṭhānesu saha javanena vīthicittaṃ paṭikkhittaṃ.

Niddāyantassa hi mahāvaṭṭiṃ jāletvā dīpe cakkhusamīpe upanīte paṭhamaṃ cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ na āvaṭṭeti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Tato cakkhuviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti. Tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ñatvā 『kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne āloko』ti jānāti.

766)轉向等四個詞都是轉向的名稱。因為它轉向有分,所以叫轉向;因為它彎向那個,所以叫注意;因為它作意色等,所以叫作意;因為它作意那些,所以叫作意。這裡簡要地否定了五識處於轉向位置而能夠執行轉向等作用的能力。 不能識別任何法:不能識別"諸法意先導"中所說的任何一個善法或不善法。 除了單純撞擊:除了色等的單純撞擊。這裡的意思是:即使是非常聰明的人,除了現前的色等,也不能用五識識別善不善法中的任何一法。這裡的眼識只是單純的看見。耳識等只是單純的聽、嗅、嘗、觸。除了單純的看等之外,它們沒有其他識別善等的能力。 意界也:也指領受意界。這裡的"也"字表示總括。因此,應當理解這裡的意思是:意界和其後的意識界,所有五門識都不能識別任何善不善法。 不能安排任何威儀等也是這個道理。因為五門識不能在行走等中安排任何威儀,不能建立身業或語業,不能受持善不善法,不能入世間或出世間定,不能從世間或出世間定出定,不能從有死亡,不能在有之間投生。所有這些從識別善不善法到最後的作用都只能由意門心完成,不能由五門心完成,因此否定了所有這些作用中與速行俱生的路心。就像它們沒有這些作用一樣,也沒有進入決定等作用。因為五門速行不能進入邪性決定,不能進入正性決定;這個速行不能緣名姓而生起,不能緣遍等概念;不能以觀照相為所緣而生起,不能以強有力的出起觀而生起;不能緣色無色法而生起,不能緣涅槃;與它一起不能生起無礙解智,不能生起神通智,不能生起聲聞波羅蜜智,不能生起辟支佛智,不能生起一切智智。但所有這些差別都可以在意門速行中獲得。 不睡眠、不醒來、不做夢:所有五門心都不能入睡,不能睡眠,不能醒來,不能看見任何夢。在這三個地方否定了與速行俱生的路心。 對於睡眠者,即使點燃大燈芯,把燈放在眼睛附近,最初眼門轉向不能轉向有分,只有意門轉向能轉向。然後速行生起后沉入有分。第二次眼門轉向能轉向有分。然後眼識等直到速行結束都生起。之後有分生起。第三次意門轉向轉向有分后,意門速行生起。通過那個心了知后,知道"這個地方為什麼有光"。

Tathā niddāyantassa kaṇṇasamīpe tūriyesu paggahitesu, ghānasamīpe sugandhesu vā duggandhesu vā pupphesu upanītesu, mukhe sappimhi vā phāṇite vā pakkhitte, piṭṭhiyaṃ pāṇinā pahāre dinne paṭhamaṃ sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ na āvaṭṭenti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ āvaṭṭenti. Tato sotaghānajivhākāyaviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti. Tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ñatvā 『kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne saddo – saṅkhasaddo, bherisaddo』ti vā 『kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne gandho – mūlagandho, sāragandho』ti vā 『kiṃ idaṃ mayhaṃ mukhe pakkhittarasaṃ – sappīti vā phāṇita』nti vā 『kenamhi piṭṭhiyaṃ pahato, atithaddho me pahāro』ti vā vattāro honti. Evaṃ manodvārikajavaneneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Supinampi teneva passati, na pañcadvārikena.

Tañca panetaṃ supinaṃ passanto catūhi kāraṇehi passati – dhātukkhobhato vā anubhūtapubbato vā devatopasaṃhārato vā pubbanimittato vāti. Tattha pittādīnaṃ khobhakaraṇapaccayayogena khubhitadhātuko 『dhātukkhobhato』 supinaṃ passati. Passanto ca nānāvidhaṃ supinaṃ passati – pabbatā patanto viya, ākāsena gacchanto viya, vāḷamigahatthicorādīhi anubaddho viya ca hoti. 『Anubhūtapubbato』 passanto pubbe anubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ passati. 『Devatopasaṃhārato』 passantassa devatā atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vā atthāya vā anatthāya vā nānāvidhāni ārammaṇāni upasaṃharanti. So tāsaṃ devatānaṃ ānubhāvena tāni ārammaṇāni passati. Pubbanimittato passanto puññāpuññavasena uppajjitukāmassa atthassa vā anatthassa vā pubbanimittabhūtaṃ supinaṃ passati bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittaṃ, bodhisatto viya pañca mahāsupine (a. ni. 5.196), kosalarājā viya ca soḷasa supineti (jā. 1.

如此,在睡眠者耳邊的鼓聲中,在鼻邊的芳香或惡臭的花朵中,在嘴邊的蜜糖或美味的食物中,在背後被手擊打時,最初的耳門等的轉向不會轉向有分,只有意門轉向能轉向。然後速行生起后沉入有分。第二次耳門等的轉向能轉向有分。然後耳、鼻、舌、身的識別等速行的結果生起。之後有分生起。第三次意門轉向轉向有分后,意門速行生起。通過那個心了知"這個地方的聲音是什麼——是鼓聲、是戰鼓聲"或"這個地方的氣味是什麼——是根的氣味、是果的氣味"或"我嘴裡放的是什麼味道——是蜜糖還是美味"或"是誰在背後打我,我被打了"等說法會出現。這樣,只有意門的速行能覺醒,而五門的速行不能覺醒。 在夢中也只能通過意門看到,而不能通過五門看到。 而且在夢中看到的有四種原因——因元素的震動、因之前的體驗、因神明的聚集、因前因的現象。這裡,因膽汁等的震動而引起的震動元素的緣故,夢中看到。看到的夢是多種多樣的——像是從山上掉下來,像是飛向天空,像是被野獸或盜賊等追趕而被困住。因之前的體驗而看到的,是之前所經歷的對象。因神明的聚集而看到的,神明爲了滿足或不滿足某種目的而聚集各種對象。他就通過那些神明的加持看到那些對象。因前因的現象而看到的,是想要獲得善或惡的目的而生起的對象,比如菩薩母親的兒子出生的徵兆,菩薩的五大夢(《阿毗達摩尼科舍》5.196),或像是科薩拉王的十六個夢等。

1.41).

Tattha yaṃ dhātukkhobhato anubhūtapubbato ca supinaṃ passati, na taṃ saccaṃ hoti. Yaṃ devatopasaṃhārato passati, taṃ saccaṃ vā hoti alikaṃ vā. Kuddhā hi devatā upāyena vināsetukāmā viparītampi katvā dassenti. Tatridaṃ vatthu – rohaṇe kira nāgamahāvihāre mahāthero bhikkhusaṅghaṃ anapaloketvāva ekaṃ nāgarukkhaṃ chindāpesi. Rukkhe adhivatthā devatā therassa kuddhā paṭhamameva naṃ palobhetvā pacchā 『ito te sattadivasamatthake upaṭṭhāko rājā marissatī』ti supine ārocesi. Thero naṃ kathaṃ āharitvā rājorodhānaṃ ācikkhi. Tā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Rājā 『kiṃ eta』nti pucchi. Tā 『evaṃ therena vutta』nti ārocayiṃsu. Rājā divase gaṇāpetvā sattāhe vītivatte kujjhitvā therassa hatthapāde chindāpesi.

Yaṃ pana pubbanimittato passati taṃ ekantasaccameva hoti. Etesañca catunnaṃ mūlakāraṇānaṃ saṃsaggabhedatopi supinabhedo hotiyeva. Tañca panetaṃ catubbidhaṃ supinaṃ sekkhaputhujjanāva passanti appahīnavipallāsattā; asekkhā na passanti pahīnavipallāsattā.

Kiṃ pana taṃ passanto sutto passati, paṭibuddho? Udāhu neva sutto passati na paṭibuddhoti? Kiñcettha yadi tāva sutto passati, abhidhammavirodho āpajjati. Bhavaṅgacittena hi supati. Tañca rūpanimittādiārammaṇaṃ rāgādisampayuttaṃ vā na hoti. Supinaṃ passantassa ca īdisāni cittāni uppajjanti. Atha paṭibuddho passati, vinayavirodho āpajjati. Yañhi paṭibuddho passati, taṃ sabbohārikacittena passati. Sabbohārikacittena ca kate vītikkame anāpatti nāma natthi. Supinaṃ passantena pana kate vītikkame ekantaṃ anāpatti eva. Atha neva sutto na paṭibuddho passati, na supinaṃ nāma passati. Evañhi sati supinassa abhāvova āpajjati? Na abhāvo . Kasmā? Yasmā kapimiddhapareto passati. Vuttaṃ hetaṃ – 『『kapimiddhapareto kho, mahārāja, supinaṃ passatī』』ti (mi. pa. 5.3.5). 『Kapimiddhapareto』ti makkaṭaniddāya yutto. Yathā hi makkaṭassa niddā lahuparivattā hoti, evaṃ yā niddā punappunaṃ kusalādicittavokiṇṇattā lahuparivattā; yassā pavattiyaṃ punappunaṃ bhavaṅgato uttaraṇaṃ hoti, tāya yutto supinaṃ passati. Tenāyaṃ supino kusalopi hoti akusalopi abyākatopi

在這裡,因元素震動和之前體驗而看到的夢不是真實的。因神明聚集而看到的夢可能是真實的,也可能是虛假的。因為憤怒的神明想要通過某種方法毀滅,會顯示相反的景象。這裡有一個故事:據說在羅漢那伽大寺(位於現在的斯里蘭卡)的一位大長老未經僧團同意就砍伐了一棵龍樹。住在樹上的神明對長老生氣,先是誘惑他,後來在夢中告訴他"從今天起第七天,你的護持者國王將會死去"。長老把這件事告訴了王宮的女眷。她們一起大聲哭泣。國王問"這是怎麼回事",她們告訴國王長老所說的話。國王數著日子,七天過去後生氣地砍斷了長老的手腳。 但是因前因的現象而看到的夢一定是真實的。這四種根本原因的組合也會產生不同的夢。這四種夢只有有學和凡夫才能看到,因為他們還沒有斷除顛倒;無學聖者不會看到,因為他們已經斷除了顛倒。 那麼,是在睡眠中看到夢,還是在醒來時看到?或者既不是在睡眠中也不是在醒來時看到?如果是在睡眠中看到,就會與阿毗達摩相矛盾。因為睡眠是有分心,它不會緣取色相等所緣,也不會與貪等相應。但看夢者會生起這樣的心。如果是在醒來時看到,就會與律藏相矛盾。因為醒來時看到的是以平常心看到的。以平常心所造的違犯不可能不犯戒。但在夢中所造的違犯一定不犯戒。如果既不是在睡眠中也不是在醒來時看到,那就根本不是看夢。這樣的話,就會導致夢不存在?不是不存在。為什麼?因為處於猴子睡眠狀態時看到。因為有這樣的說法:"大王啊,處於猴子睡眠狀態時看到夢。"(《彌蘭陀王問經》5.3.5)"處於猴子睡眠狀態"是指處於像猴子的睡眠狀態。就像猴子的睡眠很容易轉變一樣,這種睡眠因為反覆被善等心打斷而容易轉變;在這種狀態下反覆從有分心中出來,處於這種狀態時看到夢。因此這種夢可能是善的,也可能是不善的,也可能是無記的。

  1. Tattha supinante cetiyavandanadhammassavanadhammadesanādīni karontassa kusalo, pāṇātipātādīni karontassa akusalo, dvīhi antehi mutto āvajjanatadārammaṇakkhaṇe abyākatoti veditabbo. Supineneva 『diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me』ti kathanakālepi abyākatoyeva.

Kiṃ pana supine kataṃ kusalākusalaṃ kammaṃ savipākaṃ avipākanti? Savipākaṃ; dubbalattā pana paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkoti, dinnāya aññakammena paṭisandhiyā pavatte vedanīyaṃ hoti.

Evaṃ yāthāvakavatthuvibhāvanā paññāti pañcannaṃ viññāṇānaṃ na hetvaṭṭho yāthāvaṭṭho. Taṃ yāthāvaṭṭhaṃ vatthuṃ vibhāvetīti yāthāvakavatthuvibhāvanā. Tathā pañcannaṃ viññāṇānaṃ ahetukaṭṭho, jarābhibhūtaṭṭho, na supinaṃ passanaṭṭho, yāthāvaṭṭho. Taṃ yāthāvaṭṭhaṃ vatthuṃ vibhāvetīti yāthāvakavatthuvibhāvanā. Iti yā heṭṭhā 『『yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā』』ti mātikāya nikkhittā, sā evaṃ yāthāvakavatthuvibhāvanā paññāti veditabbā. Tassā eva ca vasena evaṃ ekavidhena ñāṇavatthūti evaṃ ekekakoṭṭhāsena ñāṇagaṇanā ekena vā ākārena ñāṇaparicchedo hoti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

(2.) Dukaniddesavaṇṇanā

  1. Duvidhena ñāṇavatthuniddese catūsu bhūmīsu kusaleti sekkhaputhujjanānaṃ catubhūmakakusalapaññā. Paṭisambhidāvibhaṅge vuttesu pañcasu atthesu attano attano bhūmipariyāpannaṃ vipākasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpeti janeti pavattetīti atthajāpikā. Arahato abhiññaṃ uppādentassa samāpattiṃ uppādentassa kiriyābyākateti abhiññāya ceva samāpattiyā ca parikammasamaye kāmāvacarakiriyapaññā. Sā hi abhiññāsamāpattipabhedaṃ kiriyasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpeti janeti pavattetīti atthajāpikā paññāti vuttā. Ayaṃ pana aparopi pāḷimuttako aṭṭhakathānayo – yāpi hi purimā kāmāvacarakiriyā pacchimāya kāmāvacarakiriyāya anantarādivasena paccayo hoti, sāpi taṃ kiriyatthaṃ jāpetīti atthajāpikā paññā nāma. Rūpāvacarārūpāvacaresupi eseva nayo.

Dutiyapadaniddese catūsu bhūmīsu vipāketi kāmāvacaravipāke paññā sahajātādipaccayavasena kāmāvacaravipākatthaṃ jāpetvā ṭhitāti jāpitatthā. Rūpāvacarādivipākapaññāsupi eseva nayo. Sabbāpi vā esā attano attano kāraṇehi jāpitā janitā pavattitā sayampi atthabhūtātipi jāpitatthā. Arahato uppannāya abhiññāya uppannāya samāpattiyāti vuttakiriyapaññāyapi eseva nayo. Ayaṃ pana aparopi pāḷimuttako aṭṭhakathānayo – kāmāvacarakiriyapaññāpi hi sahajātādivasena kāmāvacarakiriyasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpetvā ṭhitāti jāpitatthā. Rūpāvacarārūpāvacarakiriyapaññāsupi eseva nayo. Sabbāpi vā esā attano attano kāraṇehi jāpitā janitā pavattitā sayañca atthabhūtātipi jāpitatthā. Sesamettha sabbaṃ dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttanayattā pākaṭamevāti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

(3.) Tikaniddesavaṇṇanā

在這裡,在夢中做禮拜佛塔、聽法、說法等是善的,做殺生等是不善的,除這兩種之外,在轉向和彼所緣的剎那是無記的,應當知道。即使在醒來后說"我好像看到了,我好像聽到了"時也是無記的。 那麼在夢中所做的善不善業是有果報的還是無果報的?是有果報的;但是由於微弱,不能引生結生,在其他業已引生結生后,在生有中感受果報。 這樣,如實了知事物的智慧:五識的非因義是如實義。它能了知那個如實義的事物,所以叫做如實了知事物。同樣,五識的無因義、被老征服義、不見夢義是如實義。它能了知那個如實義的事物,所以叫做如實了知事物。這樣,前面在綱要中所說的"如實了知事物的智慧",應當知道就是這樣如實了知事物的智慧。正是依靠它,這樣以一種方式計算智的事物,或者以一種形式限定智。 一法解釋完畢。 (2.)二法解釋 在二種智的事物的解釋中,"四地中的善"指有學和凡夫的四地善慧。在《無礙解分別》中所說的五種義中,能使自己所屬地的果報義生起、產生、轉起,所以叫做生義。阿羅漢生起神通、生起定時的唯作無記,指在神通和定的準備階段的欲界唯作慧。因為它能使神通和定的唯作義生起、產生、轉起,所以叫做生義慧。這裡還有一種不在經文中的註釋方法:前面的欲界唯作作為後面的欲界唯作的無間緣等,它也能使那個唯作義生起,所以叫做生義慧。色界無色界也是這個道理。 第二句的解釋中,"四地中的果報"指欲界果報慧通過俱生緣等使欲界果報義生起而住立,所以叫做已生義。色界等果報慧也是這個道理。或者所有這些都是被自己的因使之生起、產生、轉起,自己也成為義,所以叫做已生義。阿羅漢已生起的神通、已生起的定中所說的唯作慧也是這個道理。這裡還有一種不在經文中的註釋方法:欲界唯作慧也通過俱生緣等使欲界唯作義生起而住立,所以叫做已生義。色界無色界唯作慧也是這個道理。或者所有這些都是被自己的因使之生起、產生、轉起,自己也成為義,所以叫做已生義。這裡其餘的一切,因為在《法聚論注》中已經說過,所以很明顯。 二法解釋完畢。 (3.)三法解釋

  1. Tividhena ñāṇavatthuniddese yogavihitesūti yogo vuccati paññā; paññāvihitesu paññāpariṇāmitesūti attho. Kammāyatanesūti ettha kammameva kammāyatanaṃ; atha vā kammañca taṃ āyatanañca ājīvādīnantipi kammāyatanaṃ. Sippāyatanesupi eseva nayo. Tattha duvidhaṃ kammaṃ – hīnañca ukkaṭṭhañca. Tattha hīnaṃ nāma vaḍḍhakīkammaṃ, pupphachaḍḍakakammanti evamādi. Ukkaṭṭhaṃ nāma kasi, vaṇijjā, gorakkhanti evamādi. Sippampi duvidhaṃ hīnañca ukkaṭṭhañca. Tattha hīnaṃ sippaṃ nāma naḷakārasippaṃ, pesakārasippaṃ, kumbhakārasippaṃ, cammakārasippaṃ, nhāpitasippanti evamādi. Ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ muddā, gaṇanā, lekhañcāti evamādi vijjāva vijjāṭṭhānaṃ. Taṃ dhammikameva gahitaṃ. Nāgamaṇḍalaparittasadisaṃ, phudhamanakamantasadisaṃ, sālākiyaṃ , sallakattiyantiādīni pana vejjasatthāni 『『icchāmahaṃ, ācariya, sippaṃ sikkhitu』』nti (mahāva. 329) sippāyatane paviṭṭhattā na gahitāni.

Tattha eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya attano ca dhammatāya gehapāsādayānanāvādīni uppādeti. So hi 『ime manussā vasanaṭṭhānena vinā dukkhitā』ti hitakiriyāya ṭhatvā dīghacaturassādibhedaṃ gehaṃ uppādeti, sītuṇhapaṭighātatthāya ekabhūmikadvibhūmikādibhede pāsāde karoti, 『yāne asati anusañcaraṇaṃ nāma dukkha』nti jaṅghākilamathapaṭivinodanatthāya vayhasakaṭasandamānikādīni uppādeti, 『nāvāya asati samuddādīsu sañcāro nāma natthī』ti nānappakāraṃ nāvaṃ uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kayiramānaṃ passati, na kataṃ uggaṇhāti, na kathentānaṃ suṇāti, attano pana dhammatāya cintāya karoti. Paññavatā hi attano dhammatāya katampi aññehi uggaṇhitvā karontehi katasadisameva hoti. Ayaṃ tāva hīnakamme nayo.

Ukkaṭṭhakammepi 『kasikamme asati manussānaṃ jīvitaṃ na pavattatī』ti eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya yuganaṅgalādīni kasibhaṇḍāni uppādeti; tathā nānappakāraṃ vāṇijakammaṃ gorakkhañca uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kariyamānaṃ passati…pe… katasadisameva hoti. Ayaṃ ukkaṭṭhakamme nayo.

Duvidhepi pana sippāyatane eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya naḷakārasippādīni hīnasippāni, hatthamuddāya gaṇanasaṅkhātaṃ muddaṃ, acchinnakasaṅkhātaṃ gaṇanaṃ, mātikāppabhedakādibhedañca lekhaṃ uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kariyamānaṃ passati…pe… katasadisameva hoti. Ayaṃ sippāyatane nayo.

Ekacco pana paṇḍito amanussasarīsapādīhi upaddutānaṃ manussānaṃ tikicchanatthāya dhammikāni nāgamaṇḍalamantādīni vijjāṭṭhānāni uppādeti, tāni neva aññehi kariyamānāni passati, na katāni uggaṇhāti, na kathentānaṃ suṇāti, attano pana dhammatāya cintāya karoti. Paññavatā hi attano dhammatāya katampi aññehi uggaṇhitvā karontehi katasadisameva hoti.

Kammassakataṃvāti 『『idaṃ kammaṃ sattānaṃ sakaṃ, idaṃ no saka』』nti evaṃ jānanañāṇaṃ. Saccānulomikaṃ vāti vipassanāñāṇaṃ. Tañhi catunnaṃ saccānaṃ anulomanato saccānulomikanti vuccati. Idānissa pavattanākāraṃ dassetuṃ rūpaṃ aniccanti vātiādi vuttaṃ. Ettha ca aniccalakkhaṇameva āgataṃ, na dukkhalakkhaṇaanattalakkhaṇāni, atthavasena pana āgatānevāti daṭṭhabbāni – yañhi aniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattāti.

在三種智的事物的解釋中,"在瑜伽所制定的"中,瑜伽指智慧;意思是在智慧所制定的、智慧所轉變的。"在業處"中,業就是業處;或者業和它是生計等的處所,所以叫做業處。在工巧處也是這個道理。其中業有兩種:低劣的和高尚的。其中低劣的是指木工、花匠等工作。高尚的是指農業、商業、牧牛等工作。工巧也有兩種:低劣的和高尚的。其中低劣的工巧是指編籃子、織布、製陶、制皮、理髮等工作。高尚的工巧是指印章、計算、書寫等學問。這裡只取合法的。像龍環咒、吹氣咒、眼科、外科等醫術,因為在"老師,我想學習工巧"(《大品》329)中被歸入工巧處,所以沒有取。 其中,一個智者爲了人們的安樂生活,以及出於自己的本性,創造房屋、宮殿、車輛、船隻等。他站在利益行為的立場上,想"這些人沒有住處會很痛苦",所以創造長方形等各種形狀的房屋,爲了防禦冷熱而建造一層樓、兩層樓等各種宮殿,想"沒有車輛就無法四處走動,這是痛苦的",爲了消除腿部疲勞而創造轎子、車子、馬車等,想"沒有船就無法在海洋等處航行",所以創造各種船隻。他所有這些既不是看到別人在做而做的,也不是學習別人做好的而做的,也不是聽別人說而做的,而是出於自己的本性思考而做的。因為即使是有智慧的人出於自己的本性所做的,也和別人學習后所做的一樣。這是關於低劣業的方法。 在高尚業中,一個智者想"如果沒有農業,人們的生活就無法繼續",爲了人們的安樂生活而創造軛、犁等農具;同樣地創造各種商業和牧牛業。他所有這些既不是看到別人在做而做的...和別人學習后所做的一樣。這是關於高尚業的方法。 在兩種工巧處中,一個智者爲了人們的安樂生活而創造編籃子等低劣工巧,用手勢表示的印章,稱為計算的計數,稱為不間斷的計算,以及分析文字等各種書寫。他所有這些既不是看到別人在做而做的...和別人學習后所做的一樣。這是關於工巧處的方法。 有些智者爲了治療被非人、爬行動物等傷害的人而創造合法的龍環咒等學問,這些既不是看到別人在做而做的,也不是學習別人做好的而做的,也不是聽別人說而做的,而是出於自己的本性思考而做的。因為即使是有智慧的人出於自己的本性所做的,也和別人學習后所做的一樣。 "或者業的自性"是指"這個業是眾生的自己的,這個不是自己的"這樣的了知智。"或者隨順諦"是指觀智。因為它隨順四聖諦,所以叫做隨順諦。爲了顯示它現在的運作方式,所以說"色是無常"等。這裡只提到無常相,沒有提到苦相和無我相,但應當知道從意義上來說也包括了——因為凡是無常的就是苦的,凡是苦的就是無我的。

Yaṃ evarūpinti yaṃ evaṃ heṭṭhā niddiṭṭhasabhāvaṃ anulomikaṃ. Khantintiādīni sabbāni paññāvevacanāneva. Sā hi heṭṭhā vuttānaṃ kammāyatanādīnaṃ pañcannaṃ kāraṇānaṃ apaccanīkadassanena anulometīti anulomikā. Tathā sattānaṃ hitacariyāya anulometi, maggasaccassa anulometi, paramatthasaccassa nibbānassa anulomanato anulometītipi anulomikā. Sabbānipi etāni kāraṇāni khamati sahati daṭṭhuṃ sakkotīti khanti, passatīti diṭṭhi, rocetīti ruci, mudatīti mudi, pekkhatīti pekkhā. Sabbepissā te kammāyatanādayo dhammā nijjhānaṃ khamanti, visesato ca pañcakkhandhasaṅkhātā dhammā punappunaṃ aniccadukkhānattavasena nijjhāyamānā taṃ nijjhānaṃ khamantīti dhammanijjhānakhantī.

Parato assutvā paṭilabhatīti aññassa upadesavacanaṃ assutvā sayameva cintento paṭilabhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ cintāmayā paññā nāma vuccati. Sā panesā na yesaṃ kesañci uppajjati, abhiññātānaṃ pana mahāsattānameva uppajjati. Tatthāpi saccānulomikañāṇaṃ dvinnaṃyeva bodhisattānaṃ uppajjati. Sesapaññā sabbesampi pūritapāramīnaṃ mahāpaññānaṃ uppajjatīti veditabbā.

Paratosutvā paṭilabhatīti ettha kammāyatanādīni parena kariyamānāni vā katāni vā disvāpi yassa kassaci kathayamānassa vacanaṃ sutvāpi ācariyassa santike uggahetvāpi paṭiladdhā sabbā parato sutvāyeva paṭiladdhā nāmāti veditabbā.

Samāpannassāti samāpattisamaṅgissa; antosamāpattiyaṃ pavattā paññā bhāvanāmayā nāmāti attho.

769.Dānaṃārabbhāti dānaṃ paṭicca; dānacetanāpaccayāti attho. Dānādhigacchāti dānaṃ adhigacchantassa; pāpuṇantassāti attho. Yā uppajjatīti yā evaṃ dānacetanāsampayuttā paññā uppajjati, ayaṃ dānamayā paññā nāma. Sā panesā 『dānaṃ dassāmī』ti cintentassa, dānaṃ dentassa, dānaṃ datvā taṃ paccavekkhantassa pubbacetanā, muñcacetanā, aparacetanāti tividhena uppajjati.

Sīlaṃ ārabbha sīlādhigacchāti idhāpi sīlacetanāsampayuttāva sīlamayā paññāti adhippetā. Ayampi 『sīlaṃ pūressāmī』ti cintentassa, sīlaṃ pūrentassa, sīlaṃ pūretvā taṃ paccavekkhantassa pubbacetanā, muñcacetanā, aparacetanāti tividheneva uppajjati. Bhāvanāmayā heṭṭhā vuttāyeva.

  1. Adhisīlapaññādīsu sīlādīni duvidhena veditabbāni – sīlaṃ, adhisīlaṃ; cittaṃ, adhicittaṃ; paññā, adhipaññāti. Tattha 『『uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā』』ti (saṃ. ni. 2.20; a. ni.

這就是那樣的意思,即如上所述的性質是隨順的。忍耐等所有這些都是智慧的描述。因為它是對下面所說的業處等五種原因的無違之見的隨順,因此叫做隨順。如此也隨順眾生的利益行為,隨順道的真實,隨順究竟真實的涅槃,因此也叫做隨順。所有這些原因都能忍受、承受、被看見,因此叫做忍耐,能見到的叫做見,能取悅的叫做樂,能使人歡喜的叫做喜,能觀察的叫做觀。所有這些業處等法都能忍耐內省,特別是五蘊所指的法因無常、苦、無我而不斷內省,因此叫做法內省忍。 在外面聽到教誨而得到的,指的是在他人所說的教誨中,自己思考而得到的。這叫做思維所生的智慧。它並不生起于任何人,而是隻在已覺悟的大菩薩中生起。在那裡,只有兩種覺悟之智慧在菩薩中生起。其餘的智慧都應當知道在圓滿的波羅蜜中生起的偉大智慧。 外聽到而得到的,指的是在業處等被他人所做的或已做的情況下,聽到他人所說的教誨而獲得的,甚至在老師的面前學習而獲得的,所有這些都應當知道是外聽到而獲得的。 「已入定者」是指與定相應的智慧;在內定中生起的智慧叫做修習智慧。 「因施而起」是指依賴施而生起;意思是依賴施的意圖而生起。獲得施者是指獲得施的;意思是指能夠得到的。那種生起的智慧,即與施的意圖相應的智慧生起,這叫做施的智慧。它是出於「我將施捨」的思維、施捨、施捨后反思的先前意圖、解脫的意圖、後續意圖等三種方式而生起。 「因戒而起」是指依賴戒而生起;在這裡也是依賴戒的意圖而生起的智慧。它也是出於「我將圓滿戒」的思維、圓滿戒、圓滿戒后反思的先前意圖、解脫的意圖、後續意圖等三種方式而生起。是修習智慧如上所述。 在對戒等的智慧中,應當分為兩種——戒、超戒;心、超心;智慧、超智慧。在那裡「有生起或無生起的如來,確立的法、法的規範」 (《增支部·尼篇》2.20;《阿含經》)

3.137) imāya tantiyā saṅgahitavasena pañcapi sīlāni dasapi sīlāni sīlaṃ nāma. Tañhi tathāgate uppannepi anuppannepi hoti. Anuppanne ke paññāpentīti? Tāpasaparibbājakā, sabbaññubodhisattā, cakkavattirājāno ca paññāpenti. Uppanne sammāsambuddhe bhikkhusaṅgho, bhikkhunīsaṅgho, upāsakā, upāsikāyo ca paññāpenti. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ pana sabbasīlehi adhikaṃ uppanneyeva tathāgate uppajjati, no anuppanne. Sabbaññubuddhāyeva ca naṃ paññāpenti. 『『Imasmiṃ vatthusmiṃ vītikkame idaṃ nāma hotī』』ti paññāpanañhi aññesaṃ avisayo, buddhānaṃyeva esa visayo, buddhānaṃ balaṃ. Iti yasmā pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ, tasmā taṃ adhisīlapaññaṃ dassetuṃ pātimokkhasaṃvaraṃ saṃvarantassātiādi vuttaṃ.

Heṭṭhā vuttāya eva pana tantiyā saṅgahitavasena vaṭṭapādikā aṭṭha samāpattiyo cittaṃ nāma. Tañhi tathāgate uppannepi hoti anuppannepi. Anuppanne ke nibbattentīti? Tāpasaparibbājakā ceva sabbaññubodhisattā ca cakkavattirājāno ca. Uppanne bhagavati visesatthikā bhikkhuādayopi nibbattentiyeva. Vipassanāpādikā pana aṭṭha samāpattiyo sabbacittehi adhikā, uppanneyeva tathāgate uppajjanti, no anuppanne. Sabbaññubuddhā eva ca etā paññāpenti . Iti yasmā aṭṭha samāpattiyo adhicittaṃ, tasmā adhicittapaññaṃ dassetuṃ rūpāvacarārūpāvacarasamāpattiṃ samāpajjantassātiādi vuttaṃ.

Heṭṭhā vuttāya eva pana tantiyā saṅgahitavasena kammassakatañāṇaṃ paññā nāma. Tañhi tathāgate uppannepi hoti anuppannepi. Anuppanne velāmadānavessantaradānādivasena uppajjati; uppanne tena ñāṇena mahādānaṃ pavattentānaṃ pamāṇaṃ natthi. Maggaphalapaññā pana sabbapaññāhi adhikā, uppanneyeva tathāgate vitthārikā hutvā pavattati, no anuppanne. Iti yasmā maggaphalapaññā adhipaññā, tasmā atirekapaññāya paññaṃ dassetuṃ catūsu maggesūtiādi vuttaṃ.

Tattha siyā – sīlaṃ, adhisīlaṃ; cittaṃ, adhicittaṃ; paññā, adhipaññāti imesu chasu koṭṭhāsesu vipassanā paññā katarasannissitāti? Adhipaññāsannissitā. Tasmā yathā omakatarappamāṇaṃ chattaṃ vā dhajaṃ vā upādāya atirekappamāṇaṃ atichattaṃ atidhajoti vuccati, evamidampi pañcasīlaṃ dasasīlaṃ upādāya pātimokkhasaṃvarasīlaṃ 『adhisīlaṃ』 nāma; vaṭṭapādikā aṭṭha samāpattiyo upādāya vipassanāpādikā aṭṭha samāpattiyo 『adhicittaṃ』 nāma, kammassakatapaññaṃ upādāya vipassanāpaññā ca maggapaññā ca phalapaññā ca 『adhipaññā』 nāmāti veditabbā.

根據這個傳統的理解,五戒和十戒都叫做戒。無論如來出世與否,這些戒都存在。如果如來沒有出世,誰來制定呢?苦行者、遍行者、一切智菩薩和轉輪王來制定。如來出世后,比丘僧團、比丘尼僧團、優婆塞和優婆夷來制定。但是別解脫律儀戒比所有戒都殊勝,只有在如來出世時才出現,如來未出世時不出現。只有一切智佛才能制定它。因為"在這種情況下違犯會有這樣的結果"這樣的制定不是其他人的境界,只是佛陀的境界,是佛陀的力量。因此,由於別解脫律儀是增上戒,所以爲了顯示增上戒慧而說"守護別解脫律儀者"等。 根據前面所說的傳統理解,以輪迴為基礎的八種定叫做心。無論如來出世與否,這些定都存在。如果如來沒有出世,誰來修習呢?苦行者、遍行者、一切智菩薩和轉輪王來修習。如來出世后,追求殊勝的比丘等人也修習。但是以觀為基礎的八種定比所有心都殊勝,只有在如來出世時才出現,如來未出世時不出現。只有一切智佛才能制定它們。因此,由於八種定是增上心,所以爲了顯示增上心慧而說"入色界無色界定者"等。 根據前面所說的傳統理解,業自性智叫做慧。無論如來出世與否,這種智慧都存在。如果如來沒有出世,它通過毗羅摩佈施、毗輸安多羅布施等方式出現;如來出世后,通過這種智慧而行大布施的人沒有限量。但是道果慧比所有慧都殊勝,只有在如來出世時才廣泛流傳,如來未出世時不流傳。因此,由於道果慧是增上慧,所以爲了顯示殊勝慧而說"在四道中"等。 在這裡可能會問:戒、增上戒;心、增上心;慧、增上慧,在這六種分類中,觀慧依靠哪一種?依靠增上慧。因此,就像相對於較小尺寸的傘或旗幟,較大尺寸的叫做"超傘"或"超旗"一樣,這裡也是相對於五戒十戒,別解脫律儀戒叫做"增上戒";相對於以輪迴為基礎的八種定,以觀為基礎的八種定叫做"增上心";相對於業自性慧,觀慧、道慧和果慧叫做"增上慧",應當這樣理解。

  1. Āyakosallādiniddese yasmā āyoti vuḍḍhi, sā anatthahānito atthuppattito ca duvidhā; apāyoti avuḍḍhi, sāpi atthahānito anatthuppattito ca duvidhā; tasmā taṃ dassetuṃ ime dhamme manasikarototiādi vuttaṃ. Idaṃ vuccatīti yā imesaṃ akusaladhammānaṃ anuppattippahānesu kusaladhammānañca uppattiṭṭhitīsu paññā – idaṃ āyakosallaṃ nāma vuccati. Yā panesā kusaladhammānaṃ anuppajjananirujjhanesu akusaladhammānañca uppattiṭṭhitīsu paññā – idaṃ apāyakosallaṃ nāmāti attho. Āyakosallaṃ tāva paññā hotu; apāyakosallaṃ kathaṃ paññā nāma jātāti? Paññavāyeva hi 『mayhaṃ evaṃ manasikaroto anuppannā kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca nirujjhanti; anuppannā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā pavaḍḍhantī』ti pajānāti. So evaṃ ñatvā anuppannānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ uppajjituṃ na deti, uppanne pajahati; anuppanne kusale uppādeti, uppanne bhāvanāpāripūriṃ pāpeti. Evaṃ apāyakosallampi paññā evāti veditabbaṃ. Sabbāpi tatrūpāyā paññā upāyakosallanti idaṃ pana accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyakāraṇajānanavaseneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Tikaniddesavaṇṇanā.

(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā

  1. Catubbidhena ñāṇavatthuniddese atthi dinnantiādīsu dinnapaccayā phalaṃ atthīti iminā upāyena attho veditabbo. Idaṃ vuccatīti yaṃ ñāṇaṃ 『idaṃ kammaṃ sakaṃ, idaṃ no saka』nti jānāti – idaṃ kammassakatañāṇaṃ nāma vuccatīti attho. Tattha tividhaṃ kāyaduccaritaṃ, catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ, tividhaṃ manoduccaritanti idaṃ na sakakammaṃ nāma. Tīsu dvāresu dasavidhampi sucaritaṃ sakakammaṃ nāma. Attano vāpi hotu parassa vā sabbampi akusalaṃ na sakakammaṃ nāma. Kasmā? Atthabhañjanato anatthajananato ca. Attano vā hotu parassa vā sabbampi kusalaṃ sakakammaṃ nāma. Kasmā? Anatthabhañjanato atthajananato ca. Evaṃ jānanasamatthe imasmiṃ kammassakatañāṇe ṭhatvā bahuṃ dānaṃ datvā sīlaṃ pūretvā uposathaṃ samādiyitvā sukhena sukhaṃ sampattiyā sampattiṃ anubhavitvā nibbānaṃ pattānaṃ gaṇanaparicchedo natthi. Yathā hi sadhano puriso pañcasu sakaṭasatesu sappimadhuphāṇitādīni ceva loṇatilataṇḍulādīni ca āropetvā kantāramaggaṃ paṭipanno kenacideva karaṇīyena atthe uppanne sabbesaṃ upakaraṇānaṃ gahitattā na cinteti, na paritassati, sukheneva khemantaṃ pāpuṇāti; evameva imasmimpi kammassakatañāṇe ṭhatvā bahuṃ dānaṃ datvā…pe… nibbānaṃ pattānaṃ gaṇanapatho natthi. Ṭhapetvā saccānulomikaṃ ñāṇanti maggasaccassa paramatthasaccassa ca anulomanato saccānulomikanti laddhanāmaṃ vipassanāñāṇaṃ ṭhapetvā avasesā sabbāpi sāsavā kusalā paññā kammassakatañāṇamevāti attho.

794.Maggasamaṅgissañāṇaṃ dukkhepetaṃ ñāṇanti ettha ekameva maggañāṇaṃ catūsu saccesu ekapaṭivedhavasena catūsu ṭhānesu saṅgahitaṃ.

在利益巧智等的解釋中,由於利益是增長,它分為兩種:損害無益和生起有益;損失是衰退,它也分為兩種:損害有益和生起無益;因此爲了顯示這一點而說"作意這些法"等。這叫做,對於這些不善法的不生起和斷除,以及善法的生起和安住的智慧,叫做利益巧智。而對於善法的不生起和滅盡,以及不善法的生起和安住的智慧,叫做損失巧智。利益巧智是智慧,那麼損失巧智怎麼會成為智慧呢?只有有智慧的人才能了知"我這樣作意時,未生起的善法不生起,已生起的滅盡;未生起的不善法生起,已生起的增長"。他這樣了知后,不讓未生起的不善法生起,斷除已生起的;使未生起的善法生起,使已生起的圓滿修習。這樣,損失巧智也應當知道就是智慧。所有在那裡的方便智慧叫做方便巧智,這應當從在緊急事務或危險生起時,爲了治療它而了知生起的原因的角度來理解。其餘的在所有地方都是淺顯的意思。 三法解釋完畢。 (4.)四法解釋 在四種智的事物的解釋中,關於"有佈施"等,應當從"因佈施而有果報"這個方法來理解意思。這叫做,知道"這個業是自己的,這個不是自己的"的智慧,叫做業自性智。其中三種身惡行、四種語惡行、三種意惡行,這些叫做不是自己的業。在三門中的十種善行叫做自己的業。無論是自己的還是他人的,所有的不善都叫做不是自己的業。為什麼?因為它破壞利益,產生無益。無論是自己的還是他人的,所有的善都叫做自己的業。為什麼?因為它破壞無益,產生利益。站在這種能夠如此了知的業自性智上,佈施很多、圓滿戒行、受持布薩、以樂享受快樂、以成就享受成就,最後達到涅槃的人,數量是無法計算的。就像一個有錢的人在五百輛車上裝滿了酥油、蜂蜜、糖漿等以及鹽、芝麻、米等,踏上荒野之路,當某些事情發生時,因為帶了所有必需品而不擔心、不焦慮,輕鬆地到達安全之地;同樣地,站在這種業自性智上,佈施很多...達到涅槃的人,數量是無法計算的。除了隨順諦智,意思是除了因為隨順道諦和勝義諦而得名為隨順諦的觀智,其餘所有有漏善慧都只是業自性智。 在"具足道者的智是對苦的智"中,同一個道智在四諦中以一次領悟的方式被歸類為四個地方。

796.Dhamme ñāṇanti ettha maggapaññā tāva catunnaṃ saccānaṃ ekapaṭivedhavasena dhamme ñāṇaṃ nāma hotu; phalapaññā kathaṃ dhamme ñāṇaṃ nāmāti? Nirodhasaccavasena. Duvidhāpi hesā paññā aparappaccaye atthapaccakkhe ariyasaccadhamme kiccato ca ārammaṇato ca pavattattā dhamme ñāṇanti veditabbā. So iminā dhammenāti ettha maggañāṇaṃ dhammagocarattā gocaravohārena dhammoti vuttaṃ, upayogatthe vā karaṇavacanaṃ; imaṃ dhammaṃ ñātenāti attho; catusaccadhammaṃ jānitvā ṭhitena maggañāṇenāti vuttaṃ hoti. Diṭṭhenāti dassanena; dhammaṃ passitvā ṭhitenāti attho. Pattenāti cattāri ariyasaccāni patvā ṭhitattā dhammaṃ pattena. Viditenāti maggañāṇena cattāri ariyasaccāni viditāni pākaṭāni katāni. Tasmā taṃ dhammaṃ viditaṃ nāma hoti. Tena viditadhammena. Pariyogāḷhenāti catusaccadhammaṃ pariyogāhetvā ṭhitena. Nayaṃ netīti atīte ca anāgate ca nayaṃ neti harati peseti. Idaṃ pana na maggañāṇassa kiccaṃ, paccavekkhaṇañāṇassa kiccaṃ. Satthārā pana maggañāṇaṃ atītānāgate nayaṃ nayanasadisaṃ kataṃ. Kasmā? Maggamūlakattā. Bhāvitamaggassa hi paccavekkhaṇā nāma hoti. Tasmā satthā maggañāṇameva nayaṃ nayanasadisaṃ akāsi. Apica evamettha attho daṭṭhabbo – yadetaṃ iminā catusaccagocaraṃ maggañāṇaṃ adhigataṃ, tena ñāṇena kāraṇabhūtena atītānāgate paccavekkhaṇañāṇasaṅkhātaṃ nayaṃ neti.

Idāni yathā tena nayaṃ neti, taṃ ākāraṃ dassetuṃ ye hi keci atītamaddhānantiādimāha. Tattha abbhaññaṃsūti jāniṃsu paṭivijjhiṃsu. Imaññevāti yaṃ dukkhaṃ atīte abbhaññaṃsu, yañca anāgate abhijānissanti, na taññeva imaṃ; sarikkhaṭṭhena pana evaṃ vuttaṃ. Atītepi hi ṭhapetvā taṇhaṃ tebhūmakakkhandheyeva dukkhasaccanti paṭivijjhiṃsu, taṇhaṃyeva samudayasaccanti nibbānameva nirodhasaccanti ariyamaggameva maggasaccanti paṭivijjhiṃsu, anāgatepi evameva paṭivijjhissanti, etarahipi evameva paṭivijjhantīti sarikkhaṭṭhena 『『imaññevā』』ti vuttaṃ. Idaṃ vuccati anvaye ñāṇanti idaṃ anugamanañāṇaṃ nayanañāṇaṃ kāraṇañāṇanti vuccati.

Pariyeñāṇanti cittaparicchedañāṇaṃ. Parasattānanti ṭhapetvā attānaṃ sesasattānaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Cetasā ceto paricca pajānātīti attano cittena tesaṃ cittaṃ sarāgādivasena paricchinditvā nānappakārato jānāti. Sarāgaṃ vātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā satipaṭṭhānavibhaṅge vuttameva. Ayaṃ pana viseso – idha anuttaraṃ vā cittaṃ vimuttaṃ vā cittanti ettha lokuttarampi labbhati. Avipassanūpagampi hi paracittañāṇassa visayo hotiyeva.

Avasesā paññāti dhamme ñāṇādikā tisso paññā ṭhapetvā sesā sabbāpi paññā ñāṇanti sammatattā sammutiñāṇaṃ nāma hoti. Vacanattho panettha sammutimhi ñāṇanti sammutiñāṇaṃ.

797.Kāmāvacarakusale paññāti ayañhi ekantena vaṭṭasmiṃ cutipaṭisandhiṃ ācinateva, tasmā 『『ācayāya no apacayāyā』』ti vuttā. Lokuttaramaggapaññā pana yasmā cutipaṭisandhiṃ apacinateva, tasmā 『『apacayāya no ācayāyā』』ti vuttā. Rūpāvacarārūpāvacarapaññā cutipaṭisandhimpi ācinati, vikkhambhanavasena kilese ceva kilesamūlake ca dhamme apacinati, tasmā 『『ācayāya ceva apacayāya cā』』ti vuttā. Sesā neva cutipaṭisandhiṃ ācinati na apacinati, tasmā 『『neva ācayāya no apacayāyā』』ti vuttā.

在法的智慧中,道的智慧應當是四個真理中一次領悟的法的智慧;果的智慧又如何稱為法的智慧呢?是以滅盡真理為依據。這裡的智慧分為兩種:在他因上對法的現前和對高貴真理的功能及其對象的作用而生起的智慧,稱為法的智慧。因此,在這裡的「法」指的是道的智慧,因為它是法的對象,或者是爲了實用而用作行為的詞;"知此法"的意思是指通過道的智慧瞭解四個高貴真理而安住。通過見來理解;是指通過看法而安住。通過獲得四個高貴真理而安住,稱為法的獲得。通過智來理解;是指通過道的智慧瞭解並顯現四個高貴真理。因此,這叫做已知的法。通過已知的法。通過完全瞭解四個高貴真理而安住。此法引導過去和未來。這裡並不是道的智慧的功能,而是反省智慧的功能。老師所說的道的智慧是引導過去與未來的,為什麼?因為它是道的根本。因為修習的道的反省智慧是存在的。因此,老師所做的只是道的智慧引導過去與未來。此外,在這裡的意思也應當被理解——通過這個四個真理的範圍所獲得的道的智慧,藉此智慧作為因而引導過去與未來的反省智慧。 現在,爲了顯示如何引導過去與未來,所說的「誰在過去的中間」之類的。那裡,"已知"的意思是指知曉、理解的意思。所說的"此法"是指過去的苦,已知的苦,未來將知曉的苦,並不是僅此而已;而是從真實的角度來理解。在過去也好,除了慾望之外,他們都知曉了三種苦的真理,慾望是產生的真理,涅槃是真滅的真理,高貴的道路是真道的真理,在未來也將如是理解,甚至在此也將如是理解,因此從真實的角度來看,稱為"此法"。這稱為因果智慧、引導智慧和因緣智慧。 "反省智慧"是指心的分割智慧。除了自己,指的是他者的心。其他的則是它的解釋。通過心的分割,明白自己心的不同狀態。關於有情的心等的內容,已在前面的正念分析中說明。這裡的特別之處在於——在此處獲得的無上心或解脫心中,甚至也能獲得世間的心。因為無漏的智慧也確實是他心的對象。 其餘的智慧是指法的智慧等,除了三種智慧外,所有的智慧都稱為智慧,因為它們的同意性。這裡的用詞是指在同意中獲得的智慧。 關於欲界的善法智慧,這裡是單獨在輪迴中引導再生,因此說「是積累而非消減」。而對於出世間的道的智慧,因為它引導再生,因此說「是消減而非積累」。色界的善法智慧也引導再生,通過壓制的方式消減煩惱及煩惱的根本法,因此說「既積累又消減」。其餘的既不引導再生也不消減,因此說「既不積累也不消減」。

798.Na ca abhiññāyo paṭivijjhatīti idaṃ paṭhamajjhānapaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Sā hissa kāmavivekena pattabbattā kilesanibbidāya saṃvattati. Tāya cesa kāmesu vītarāgo hoti, abhiññāpādakabhāvaṃ pana appattatāya neva pañca abhiññāyo paṭivijjhati, nimittārammaṇattā na saccāni paṭivijjhati. Evamayaṃ paññā nibbidāya hoti no paṭivedhāya. Svevāti paṭhamajjhānaṃ patvā ṭhito. Kāmesu vītarāgo samānoti tathā vikkhambhitānaṃyeva kāmānaṃ vasena vītarāgo. Abhiññāyo paṭivijjhatīti pañca abhiññāyo paṭivijjhati. Idaṃ catutthajjhānapaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Catutthajjhānapaññā hi abhiññāpādakabhāvenāpi pañca abhiññāyo paṭivijjhati, abhiññābhāvappattiyāpi paṭivijjhati eva. Tasmā sā paṭivedhāya hoti. Paṭhamajjhānapaññāya eva pana kilesesupi nibbindattā no nibbidāya. Yā panāyaṃ dutiyatatiyajjhānapaññā, sā katarakoṭṭhāsaṃ bhajatīti? Somanassavasena paṭhamajjhānampi bhajati, avitakkavasena catutthajjhānampi. Evamesā paṭhamajjhānasannissitā vā catutthajjhānasannissitā vā kātabbā. Nibbidāyaceva paṭivedhāya cāti maggapaññā sabbasmimpi vaṭṭe nibbindanato nibbidāya, chaṭṭhaṃ abhiññaṃ paṭivijjhanato paṭivedhāya ca hoti.

799.Paṭhamassa jhānassa lābhītiādīsu yvāyaṃ appaguṇassa paṭhamajjhānassa lābhī. Taṃ tato vuṭṭhitaṃ ārammaṇavasena kāmasahagatā hutvā saññāmanasikārā samudācaranti tudanti codenti. Tassa kāmānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā hāyati parihāyati; tasmā hānabhāginīti vuttā. Tadanudhammatāti tadanurūpasabhāvā. Sati santiṭṭhatīti idaṃ micchāsatiṃ sandhāya vuttaṃ, na sammāsatiṃ. Yassa hi paṭhamajjhānānurūpasabhāvā paṭhamajjhānaṃ santato paṇītato disvā assādayamānā abhinandamānā nikanti uppajjati, tassa nikantivasena sā paṭhamajjhānapaññā neva hāyati, na vaḍḍhati, ṭhitikoṭṭhāsikā hoti. Tena vuttaṃ ṭhitibhāginī paññāti. Avitakkasahagatāti avitakkaṃ dutiyajjhānaṃ santato paṇītato manasikaroto ārammaṇavasena avitakkasahagatā. Samudācarantīti paguṇato paṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ dutiyajjhānādhigamatthāya tudanti codenti. Tassa upari dutiyajjhānānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā visesabhūtassa dutiyajjhānassa uppattiṭṭhānatāya visesabhāginīti vuttā. Nibbidāsahagatāti tameva paṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ nibbidāsaṅkhātena vipassanāñāṇena sahagatā. Vipassanāñāṇañhi jhānaṅgabhede vattante nibbindati ukkaṇṭhati, tasmā nibbidāti vuccati. Samudācarantīti nibbānasacchikiriyatthāya tudanti codenti. Virāgūpasañhitāti virāgasaṅkhātena nibbānena upasaṃhitā. Vipassanāñāṇamhi sakkā iminā maggena virāgaṃ nibbānaṃ sacchikātunti pavattito 『『virāgūpasañhita』』nti vuccati. Taṃsampayuttā saññāmanasikārāpi virāgūpasañhitā eva nāma. Tassa tesaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā ariyamaggapaṭivedhassa padaṭṭhānatāya nibbedhabhāginīti vuttā. Evaṃ catūsu ṭhānesu paṭhamajjhānapaññāva kathitā. Dutiyajjhānapaññādīsupi imināva nayena attho veditabbo.

「沒有智慧的瞭解」是指第一禪的智慧。它因離欲而獲得,導致對煩惱的厭離。通過它,面對慾望時,生起了無慾,但由於未能獲得五種神通,因此無法理解。由於是以象為對象,無法理解真實。因此,這種智慧是厭離的,而不是見到的。此時,指的是在獲得第一禪后安住。面對慾望時,生起了無慾,因而是被壓制的慾望。關於「沒有智慧的瞭解」,這是指五種神通的理解。這裡是指第四禪的智慧。第四禪的智慧因為具有神通的特性,也能理解五種神通,而因未能獲得神通而理解。因此,它是見到的。第一禪的智慧因對煩惱的厭離而不再厭離。至於這第二、第三禪的智慧,屬於哪個類別呢?因愉悅而屬於第一禪,因無思而屬於第四禪。因此,這些智慧無論是依賴第一禪還是第四禪都應當被修習。因厭離和見到而生起的道的智慧,在所有方面都因厭離而存在,因第六種神通的理解而生起。 在第一禪的獲得等的解釋中,所指的是微薄的第一禪的獲得。它從那裡起,因對象的關係而與慾望相伴,生起了念和作意。因慾望的追逐,念和作意的關係下,這第一禪的智慧減退、消失;因此稱為「減退」。「因其相應」是指與它相應的特性。關於「安住」的意思,是指錯誤的安住,而非正當的安住。因為第一禪的相應特性,看到第一禪的安住,因而生起了歡喜的感受,因而因歡喜而安住,這第一禪的智慧就不會減退,也不會增長,處於安住的狀態。因此稱為「安住的智慧」。「無思的伴隨」是指無思的第二禪,因其安住的特性而與對像相伴。生起是指因具足的第一禪而獲得第二禪的智慧。因其上,第二禪的追逐,念和作意的關係下,這第一禪的智慧因第二禪的產生而具足特殊的特性。因厭離的伴隨,是指從第一禪中獲得的厭離的智慧。因為在禪的分裂中,厭離而生起,因此稱為「厭離」。生起是指爲了證得涅槃而生起的追逐。因離欲而安住,因離欲而生起的涅槃,因而稱為「離欲的安住」。與此相關的念和作意也稱為「離欲的安住」。因其念和作意的關係,這第一禪的智慧因高貴道的見而成就,因此稱為「厭離的智慧」。這樣,關於這四個方面的第一禪的智慧已被解釋。第二禪的智慧等也應當用同樣的方式理解。

801.Kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassāti lokuttarasamādhiṃ uppādentassa pubbabhāge āgamanakāle kicchena kasirena dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilamantassa kilese vikkhambhetvā āgatassa. Dandhaṃ taṇṭhānaṃ abhijānantassāti vikkhambhitesu kilesesu vipassanāparivāse ciraṃ vasitvā taṃ lokuttarasamādhisaṅkhātaṃ ṭhānaṃ dandhaṃ saṇikaṃ abhijānantassa paṭivijjhantassa , pāpuṇantassāti attho. Ayaṃ vuccatīti yā esā evaṃ uppajjati, ayaṃ kilesavikkhambhanapaṭipadāya dukkhattā, vipassanāparivāsapaññāya ca dandhattā maggakāle ekacittakkhaṇe uppannāpi paññā āgamanavasena dukkhapaṭipadā dandhābhiññā nāmāti vuccati. Upari tīsu padesupi imināva nayena attho veditabbo.

802.Samādhissa na nikāmalābhissāti yo samādhissa na nikāmalābhī hoti, so tassa na nikāmalābhī nāma. Yassa samādhi uparūpari samāpajjanatthāya ussakkituṃ paccayo na hoti, tassa appaguṇajjhānalābhissāti attho. Ārammaṇaṃ thokaṃ pharantassāti paritte suppamatte vā sarāvamatte vā ārammaṇe parikammaṃ katvā tattheva appanaṃ patvā taṃ avaḍḍhitaṃ thokameva ārammaṇaṃ pharantassāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Nanikāmalābhīpaṭipakkhato hi paguṇajjhānalābhī ettha nikāmalābhīti vutto. Avaḍḍhitārammaṇapaṭipakkhato ca vaḍḍhitārammaṇaṃ vipulanti vuttaṃ. Sesaṃ tādisameva.

Jarāmaraṇepetaṃñāṇanti nibbānameva ārammaṇaṃ katvā catunnaṃ saccānaṃ ekapaṭivedhavasena etaṃ vuttaṃ.

Jarāmaraṇaṃ ārabbhātiādīni pana ekekaṃ vatthuṃ ārabbha pavattikāle pubbabhāge saccavavatthāpanavasena vuttāni. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā.

(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā

"以艱難痛苦生起定"是指生起出世間定時,在前行階段,以艱難痛苦、有為有作、疲勞地壓制煩惱而來。"緩慢了知那個境界"是指在壓制煩惱后,長時間住于觀察,緩慢地了知、通達、獲得那個被稱為出世間定的境界。"這被稱為"是指這樣生起的智慧,因為壓制煩惱的修行是痛苦的,觀察的智慧是緩慢的,所以即使在道的剎那間生起的智慧,從修行的角度來說也被稱為"苦行遲鈍通"。上面三種情況也應以同樣方式理解。 "不容易獲得定"是指不容易獲得定的人。對於定不能作為更上一層禪那的基礎的人,即獲得微弱禪那的人。"少量遍滿所緣"是指在小範圍如盤子或碗那樣大小的所緣上做準備工作,就在那裡達到安止,只遍滿那個未擴大的小範圍所緣。其他情況也是同樣的道理。與不容易獲得相對,這裡說的"容易獲得"是指熟練禪那的獲得者。與未擴大所緣相對,說"廣大"是指擴大的所緣。其餘的是相同的。 "對老死的智"是指以涅槃為所緣,通過一次領悟四諦而說的。 "緣于老死"等是指對每一個事物,在生起的前行階段,通過確立諦而說的。其餘的在所有地方都是淺顯的意思。 四法解釋完畢。 (5.)五法解釋

  1. Pañcavidhena ñāṇavatthuniddese pītipharaṇatādīsu pītiṃ pharamānā uppajjatīti dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā nāma. Sukhaṃ pharamānā uppajjatīti tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā nāma. Paresaṃ cetopharamānā uppajjatīti cetopariyapaññā cetopharaṇatā nāma. Ālokaṃ pharamānā uppajjatīti dibbacakkhupaññā ālokapharaṇatā nāma. Paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇānimittaṃ nāma. Teneva vuttaṃ 『『dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā』』tiādi. Tattha ca pītipharaṇatā sukhapharaṇatā dve pādā viya, cetopharaṇatā ālokapharaṇatā dve hatthā viya, abhiññāpādakajjhānaṃ majjhimakāyo viya, paccavekkhaṇānimittaṃ sīsaṃ viya. Iti bhagavā pañcaṅgikaṃ sammāsamādhiṃ aṅgapaccaṅgasampannaṃ purisaṃ viya katvā dassesi. Ayaṃ pañcaṅgiko sammāsamādhīti ayaṃ hatthapādasīsasadisehi pañcahi aṅgehi yutto sammāsamādhīti pādakajjhānasamādhiṃ kathesi.

Ayaṃ samādhi paccuppannasukho cevātiādīsu arahattaphalasamādhi adhippeto. So hi appitappitakkhaṇe sukhattā paccuppannasukho. Purimo purimo pacchimassa pacchimassa samādhisukhassa paccayattā āyatiṃ sukhavipāko. Santaṃ sukhumaṃ phalacittaṃ paṇītaṃ madhurarūpaṃ samuṭṭhāpeti. Phalasamāpattiyā vuṭṭhitassa hi sabbakāyānugataṃ sukhasamphassaṃ phoṭṭhabbaṃ paṭicca sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ uppajjati. Imināpi pariyāyena āyatiṃ sukhavipāko. Kilesehi ārakattā ariyo. Kāmāmisavaṭṭāmisalokāmisānaṃ abhāvā nirāmiso. Buddhādīhi mahāpurisehi sevitattā akāpurisasevito. Aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya sabbakilesadarathasantatāya ca santo. Atappanīyaṭṭhena paṇīto. Kilesapaṭippassaddhiyā laddhattā kilesapaṭippassaddhibhāvassa vā laddhattā paṭippassaddhiladdho. Paṭippassaddhaṃ paṭippassaddhīti hi idaṃ atthato ekaṃ. Paṭippassaddhakilesena vā arahatā laddhattāpi paṭippassaddhiladdho. Ekodibhāvena adhigatattā ekodibhāvameva vā adhigatattā ekodibhāvādhigato. Appaguṇasāsavasamādhi viya sasaṅkhārena sappayogena cittena paccanīkadhamme niggayha kilese vāretvā anadhigatattā na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Tañca samādhiṃ samāpajjanto tato vā vuṭṭhahanto sativepullappattattā satova samāpajjati satova vuṭṭhahati. Yathāparicchinnakālavasena vā sato samāpajjati sato vuṭṭhahati. Tasmā yadettha 『『ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko』』ti evaṃ paccavekkhamānassa paccattaṃyeva aparappaccayaṃ ñāṇaṃ uppajjati – taṃ ekamaṅgaṃ. Esa nayo sesesupi. Evamimehi pañcahi paccavekkhaṇañāṇehi ayaṃ samādhi pañcañāṇiko sammāsamādhi nāma vuttoti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā.

(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā

  1. Chabbidhena ñāṇavatthuniddese iddhividhe ñāṇanti 『『ekopi hutvā bahudhā hotī』』tiādinayappavatte (dī. ni. 1.484; paṭi. ma.

在五種智慧的對象解釋中,因快樂而生起的快樂稱為「快樂的生起」,在兩種禪中,智慧稱為快樂的生起。因幸福而生起的幸福稱為「幸福的生起」,在三種禪中,智慧稱為幸福的生起。因他人的心而生起的心稱為「心的生起」,這是指心的觀察智慧。因光明而生起的光稱為「光的生起」,這是指天眼的智慧。反省智慧稱為「反省的象」。因此說「在兩種禪中,智慧是快樂的生起」以及其他的。這裡,快樂的生起與幸福的生起如同兩條腿,心的生起與光的生起如同兩隻手,擁有神通的禪如同中間的身體,反省的象如同頭。因此,佛陀以五根具足的正定來比喻一個人。這個正定是五個部分如同手腳頭部相連的正定。 這個定是指「現前的快樂」等等,是指阿羅漢果的定。因為在當下的快樂中,現前的快樂存在。每一個後來的後來的定的快樂因緣而生起,產生永恒的快樂。安靜、細膩的果心生起美好的形態。因果的安止而出定時,因而生起與身體相伴的快樂的觸覺。以此方式,永恒的快樂因緣也存在。因對煩惱的遠離而成為高貴。因慾望、嗔恨的輪迴及世間的無所依賴而成為無慾。因佛等偉大之人的服務而未被偉人服務。因身心及對象的存在而安靜。因強烈的存在而顯得珍貴。因對煩惱的安寧而獲得的安寧,或因獲得的安寧而獲得的安寧,因而稱為安寧。安寧與安寧是同一的意思。因對煩惱的安寧而獲得的阿羅漢也是獲得的安寧。因獨一的狀態而獲得的獨一的狀態。微薄的帶著慾望的定,如同與有為有作的心相伴,因而壓制煩惱而未獲得。因此,在獲得定時,因保持正念而安住,保持正念而出定。因如同限制時間而安住,因而安住。因此,在這裡說「這個定是現前的快樂且是永恒的快樂的因緣」,就會在反省時自然生起智慧,這是單一的部分。這種方式也適用於其他部分。因此,通過這五種反省智慧,這個定被稱為五種智慧的正定。 五法解釋完畢。 (6.) 六法解釋

1.102) iddhividhe ñāṇaṃ. Iminā avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā bahudhābhāvādisādhikā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sotadhātuvisuddhiyā ñāṇanti dūrasantikādibhedasaddārammaṇāya dibbasotadhātuyā ñāṇaṃ. Imināpi avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā pakatisotavisayātītasaddārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Paracitteñāṇanti parasattānaṃ cittaparicchede ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā paresaṃ sarāgādicittārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Pubbenivāsānussatiyā ñāṇanti pubbenivāsānussatisampayuttaṃ ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā pubbe nivutthakkhandhānussaraṇasatisampayuttā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sattānaṃ cutūpapāte ñāṇanti sattānaṃ cutiyañca upapāte ca ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā cavanakaupapajjanakānaṃ sattānaṃ vaṇṇadhātuārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Āsavānaṃ khaye ñāṇanti saccaparicchedajānanañāṇaṃ. Idaṃ lokuttarameva. Sesāni lokiyānīti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

(7.) Sattakaniddesādivaṇṇanā

  1. Sattavidhena ñāṇavatthuniddese jātipaccayā jarāmaraṇantiādinā nayena pavattinivattivasena ekādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu ekekasmiṃ kālattayabhedato paccavekkhaṇañāṇaṃ vatvā puna 『『yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇa』』nti evaṃ tadeva ñāṇaṃ saṅkhepato khayadhammatādīhi pakārehi vuttaṃ. Tattha jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇadvayaṃ paccuppannaddhānavasena vuttaṃ. Atītampi addhānaṃ, anāgatampi addhānanti evaṃ atīte ñāṇadvayaṃ, anāgate ñāṇadvayanti cha. Tāni dhammaṭṭhitiñāṇena saddhiṃ satta. Tattha dhammaṭṭhitiñāṇanti paccayākārañāṇaṃ. Paccayākāro hi dhammānaṃ pavattiṭṭhitikāraṇattā dhammaṭṭhitīti vuccati; tattha ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Etasseva chabbidhassa ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Evaṃ ekekasmiṃ aṅge imāni satta satta katvā ekādasasu aṅgesu sattasattati honti. Tattha khayadhammanti khayagamanasabhāvaṃ. Vayadhammanti vayagamanasabhāvaṃ. Virāgadhammanti virajjanasabhāvaṃ. Nirodhadhammanti nirujjhanasabhāvaṃ. Iminā kiṃ kathitaṃ? Aparavipassanāya purimavipassanāsammasanaṃ kathitaṃ. Tena kiṃ kathitaṃ hoti? Sattakkhattuṃ vipassanāpaṭivipassanā kathitā. Paṭhamañāṇena hi sabbasaṅkhāre aniccā dukkhā anattāti disvā taṃ ñāṇaṃ dutiyena daṭṭhuṃ vaṭṭati, dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthena, catutthaṃ pañcamena, pañcamaṃ chaṭṭhena, chaṭṭhaṃ sattamena. Evaṃ satta vipassanāpaṭivipassanā kathitā hontīti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

  1. Aṭṭhavidhena ñāṇavatthuniddese sotāpattimagge paññāti sotāpattimaggamhi paññā. Iminā sampayuttapaññāva kathitā. Sesapadesupi eseva nayoti.

Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā.

1.102) 神通的智慧。通過這種方式,未思慮、無作、平等心伴隨的色界,許多存在的單瞬間的安止智慧被稱為。因耳根的凈化而生起的智慧是指通過遠離等的不同對像而生起的天耳智慧。通過這種方式,未思慮、無作、平等心伴隨的色界,超越自然耳的對象的單瞬間的安止智慧被稱為。關於他心的智慧是指對他人心的分辨智慧。通過這種方式,正如前述的那樣,其他人的有愛等心的對象的單瞬間的安止智慧被稱為。關於前生的憶念的智慧是指與前生憶念相應的智慧。通過這種方式,正如前述的那樣,關於已生的五蘊的憶念的單瞬間的安止智慧被稱為。眾生的生死的智慧是指關於眾生的死亡和再生的智慧。通過這種方式,正如前述的那樣,關於眾生的死亡和再生的色相對象的單瞬間的安止智慧被稱為。關於煩惱的滅盡的智慧是指對真理的分辨智慧。這是出世間的。其他的則是世間的。 六法解釋完畢。 (7.) 七法解釋 在七種智慧的對象解釋中,因生而生老死等,通過因緣的生起和止息的方式,在十一種因緣法中,分別在每一個時間段內反省的智慧被稱為,然後「對此的法的安住的智慧」如此這般的智慧簡要地通過滅盡等的方式被說明。在這裡,因生而生老死,若無生則無老死,因而有兩種智慧是通過現前的法而生起的。關於過去的和未來的法,過去的智慧和未來的智慧如此,這樣有六種智慧。它們與法的安住的智慧相互關聯。在這裡,法的安住的智慧是指因緣的性質的智慧。因緣的性質因法的存在而被稱為法的安住;在這裡,智慧是法的安住的智慧。這是六種智慧的定義。這樣,在每一個法中,這七種法加在一起,在十一種法中,七七共計。這裡的滅盡法是指滅盡的性質。衰敗法是指衰敗的性質。離欲法是指離欲的性質。滅息法是指滅息的性質。通過這種方式說明了什麼?是爲了後面的觀察而對前面的觀察進行說明。因此,什麼被說明呢?七次觀察與反觀察被說明。通過第一次的智慧,見到一切有為法是無常、痛苦、無我,因此該智慧應通過第二次觀察來理解,第二次應通過第三次,第三次應通過第四次,第四次應通過第五次,第五次應通過第六次,第六次應通過第七次。這樣七次觀察與反觀察被說明。 七法解釋完畢。 在八種智慧的對象解釋中,入流道的智慧是指在入流道中所生起的智慧。通過這種方式,結合的智慧被說明。其他部分也是同樣的道理。 八法解釋完畢。

  1. Navavidhena ñāṇavatthuniddese anupubbavihārasamāpattīsūti anupubbavihārasaṅkhātāsu samāpattīsu. Tāsaṃ anupubbena anupaṭipāṭiyā vihāritabbaṭṭhena anupubbavihāratā, samāpajjitabbaṭṭhena samāpattitā daṭṭhabbā. Tattha paṭhamajjhānasamāpattiyā paññātiādayo aṭṭha sampayuttapaññā veditabbā . Navamā paccavekkhaṇapaññā. Sā hi nirodhasamāpattiṃ santato paṇītato paccavekkhamānassa pavattati. Tena vuttaṃ – 『『saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇañāṇa』』nti.

Navakaniddesavaṇṇanā.

(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā

Paṭhamabalaniddeso

  1. Dasavidhena ñāṇavatthuniddese aṭṭhānanti hetupaṭikkhepo. Anavakāsoti paccayapaṭikkhepo. Ubhayenāpi kāraṇameva paṭikkhipati. Kāraṇañhi tadāyattavuttitāya attano phalassa ṭhānanti ca avakāsoti ca vuccati. Yanti yena kāraṇena. Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno ariyasāvako. Kañcisaṅkhāranti catubhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu kañci ekaṃ saṅkhārampi. Niccato upagaccheyyāti niccoti gaṇheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ natthi, na upalabbhati. Yaṃ puthujjanoti yena kāraṇena puthujjano. Ṭhānametaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ atthi; sassatadiṭṭhiyā hi so tebhūmakesu saṅkhāresu kañci saṅkhāraṃ niccato gaṇheyyāti attho. Catutthabhūmakasaṅkhāro pana tejussadattā divasaṃ santatto ayoguḷo viya makkhikānaṃ diṭṭhiyā vā aññesaṃ vā akusalānaṃ ārammaṇaṃ na hoti. Iminā nayena kañci saṅkhāraṃ sukhatotiādīsupi attho veditabbo. Sukhato upagaccheyyāti 『『ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā』』ti (ma. ni.

在九種智慧的對象解釋中,"在次第住的等至中"是指在被稱為次第住的等至中。它們應當被理解為因次第而住的意思是次第住,因應當被進入的意思是等至。其中,第一禪等至的智慧等八種應當被理解為相應的智慧。第九種是反省的智慧。它在從滅盡定出定后,反省其寂靜殊勝而生起。因此說:"從想受滅盡定出定后的反省智"。 九法解釋完畢。 (10.) 十法解釋 第一力的解釋 在十種智慧的對象解釋中,"非處"是否定原因。"無機會"是否定條件。兩者都是否定原因。因為原因被稱為"處"和"機會",因為它使自己的果依賴於它而存在。"以此"是指以此原因。"具足見"是指具足道見的入流聖弟子。"任何行"是指在四界中任何一個有為的行。"認為是常"是指執取為常。"這是不可能的"是指這個原因不存在,不可得。"凡夫"是指以此原因凡夫。"這是可能的"是指這個原因存在;因為他以常見在三界的諸行中執取某個行為常的意思。但是第四界的行,因為熱量充足,如同整天被加熱的鐵球,不會成為見或其他不善法的所緣。以此方式,對於"認為是樂"等也應當理解其意思。"認為是樂"是指"我死後將成為完全快樂、無病的

3.21) evaṃ attadiṭṭhivasena sukhato gāhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhābhibhūto pariḷāhavūpasamatthaṃ, mattahatthīparitāsito viya, sucikāmo pokkhabrāhmaṇo gūthaṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati. Attavāde kasiṇādipaṇṇattisaṅgahatthaṃ saṅkhāranti avatvā kañci dhammanti vuttaṃ. Idhāpi ariyasāvakassa catubhūmakavasena paricchedo veditabbo, puthujjanassa tebhūmakavasena; sabbavāresu vā ariyasāvakassāpi tebhūmakavaseneva paricchedo vaṭṭati. Yaṃ yañhi puthujjano gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṃ viniveṭheti. Puthujjano hi yaṃ yaṃ niccaṃ sukhaṃ attāti gaṇhāti, taṃ taṃ ariyasāvako aniccaṃ dukkhaṃ anattāti gaṇhanto gāhaṃ viniveṭheti.

Mātarantiādīsu janikāva mātā. Manussabhūtova khīṇāsavo arahāti adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako aññaṃ jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhānaṃ. Sacepi bhavantaragataṃ ariyasāvakaṃ attano ariyasāvakabhāvaṃ ajānantampi koci evaṃ vadeyya – 『imaṃ kunthakipillikaṃ jīvitā voropetvā sakalacakkavāḷagabbhe cakkavattirajjaṃ paṭipajjāhī』ti, neva so taṃ jīvitā voropeyya. Atha vāpi naṃ evaṃ vadeyyuṃ – 『sace imaṃ na ghātessasi, sīsaṃ te chindissāmā』ti, sīsamevassa chindeyyuṃ, neva so taṃ ghāteyya. Puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ ariyasāvakassa ca baladīpanatthametaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – sāvajjo puthujjanabhāvo, yatra hi nāma puthujjano mātughātādīnipi ānantariyāni karissati. Mahābalo ariyasāvako; so etāni kammāni na karotīti.

Paduṭṭhena cittenāti dosasampayuttena vadhakacittena. Lohitaṃ uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. Saṅghaṃ bhindeyyāti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāyaṃ ṭhitaṃ pañcahi kāraṇehi saṅghaṃ bhindeyya, vuttañhetaṃ – 『『pañcahupāli, ākārehi saṅgho bhijjati – kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenā』』ti (pari. 458).

Tattha 『kammenā』ti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. 『Uddesenā』ti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. 『Voharanto』ti kathayanto, tāhi tāhi uppattīhi 『adhammaṃ dhammo』tiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni dīpento. 『Anussāvanenā』ti 『nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca! Mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ gāheyyāti cittampi uppādetuṃ tumhākaṃ na yuttaṃ. Kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanaṃ viya sītalo? Kimahaṃ apāyato na bhāyāmī』tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena . 『Salākaggāhenā』ti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattanadhamme katvā 『『gaṇhatha imaṃ salāka』』nti salākaggāhena. Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharantena tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinnova hoti saṅgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atirekā vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karonti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti.

3.21) 如此,基於自我見解的快樂被稱為。具足見的聖者被煩惱所壓迫,如同被馬的駒子所逼迫的清凈的婆羅門,尋求某些因緣而快樂地接受任何一種行。這裡提到的,聖者的界限應當被理解為四界的界限,凡夫則是三界的界限;在所有的界限中,聖者的界限也同樣適用。凡夫所執取的,聖者則會加以放棄。凡夫所認為的任何常樂自我,聖者則會理解為無常、痛苦、無我而放棄。 「母親」等等是指母親。意指人類的具足滅盡的阿羅漢。那麼,聖者是否會剝奪他人的生命呢?這也是一個問題。如果有任何人即使不知道自己的聖者身份而這樣說:「把這個小蟲子殺掉,去做統治整個輪迴的輪王」,他也不會剝奪這個生命。或者,他們可能會這樣說:「如果你不殺它,我就要割掉你的頭」,他們就會割掉他的頭,他也不會殺掉它。關於凡夫的狀態和聖者的力量,這裡提到的意思是,凡夫是有過失的,因為凡夫在母親等方面也會做出不當行為。這裡的意思是,凡夫在某種情況下會做出如殺母等不善的行為。偉大的聖者則不會這樣做。 「由噁心所生」是指由憤恨所生的殺心。活著的身體中,即使是微小的蟲子也會流出血來。「他會分裂僧團」是指在相同的共同生活中,以五種原因分裂僧團,這裡說過:「五種原因中,僧團會被分裂——因業、因教、因言、因記憶、因持戒」 (《大品經》458)。 在這裡,「因業」是指在四種業中以其中一種業。「因教」是指在五種戒律中以其中一種教。「因言」是指通過言語,闡明諸多不善與善的區別。「因記憶」是指:「你們知道我已經從高貴的家族出家,且是博學的!你們不應讓這樣的教義被拋棄。」以這樣的方式,通過耳根的語言分裂。「因持戒」是指在提醒他們的同時,保持他們的心不被動搖,持戒的同時說:「抓住這個戒條」。在這裡,只有業或教是界限,而在言語、記憶和持戒中則是以前的部分。根據十八種法的闡述,言語的傳達也會使僧團的存在成為顯著的。當他們抓住四種或更多的戒條,進行不當的行為或教導時,僧團就會被稱為分裂。

Evaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ettāvatā mātughātādīni pañca ānantariyakammāni dassitāni honti, yāni puthujjano karoti, na ariyasāvako. Tesaṃ āvibhāvatthaṃ –

Kammato dvārato ceva, kappaṭṭhitiyato tathā;

Pākasādhāraṇādīhi, viññātabbo vinicchayo.

Tattha 『kammato』 tāva – ettha hi manussabhūtasseva manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā api parivattaliṅgaṃ jīvitā voropentassa kammaṃ ānantariyaṃ hoti. Tassa vipākaṃ paṭibāhissāmī』ti sakalacakkavāḷaṃ mahācetiyappamāṇehi kañcanathūpehi pūretvāpi, sakalacakkavāḷaṃ pūretvā nisinnabhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvāpi, buddhassa bhagavato saṅghāṭikaṇṇaṃ amuñcitvāva vicaritvāpi, kāyassa bhedā nirayameva upapajjati. Yo pana sayaṃ manussabhūto tiracchānabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā, sayaṃ vā tiracchānabhūto manussabhūtaṃ, tiracchānabhūtoyeva vā tiracchānabhūtaṃ jīvitā voropeti, tassa kammaṃ ānantariyaṃ na hoti, kammaṃ pana bhāriyaṃ hoti, ānantariyaṃ āhacceva tiṭṭhati. Manussajātikānaṃ pana vasena ayaṃ pañho kathito.

Ettha eḷakacatukkaṃ, saṅgāmacatukkaṃ, coracatukkañca kathetabbaṃ. 『Eḷakaṃ māremī』ti abhisandhināpi hi eḷakaṭṭhāne ṭhitaṃ manusso manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā mārento ānantariyaṃ phusati. Eḷakābhisandhinā pana mātāpitiabhisandhinā vā eḷakaṃ mārento ānantariyaṃ na phusati. Mātāpitiabhisandhinā mātāpitaro mārento phusateva. Esa nayo itarasmimpi catukkadvaye. Yathā ca mātāpitūsu, evaṃ arahantepi etāni catukkāni veditabbāni. Manussaarahantameva ca māretvā ānantariyaṃ phusati, na yakkhabhūtaṃ; kammaṃ pana bhāriyaṃ ānantariyasadisameva. Manussaarahantassa ca puthujjanakāleyeva satthappahāre vā vise vā dinnepi yadi so arahattaṃ patvā teneva marati, arahantaghāto hotiyeva. Yaṃ pana puthujjanakāle dinnaṃ dānaṃ arahattaṃ patvā paribhuñjati, puthujjanasseva taṃ dinnaṃ hoti. Sesaariyapuggale mārentassa ānantariyaṃ natthi, kammaṃ pana bhāriyaṃ ānantariyasadisameva.

Lohituppāde tathāgatassa abhejjakāyatāya parūpakkamena cammacchedaṃ katvā lohitapaggharaṇaṃ nāma natthi. Sarīrassa pana antoyeva ekasmiṃ ṭhāne lohitaṃ samosarati. Devadattena paṭividdhasilāto bhijjitvā gatā sakalikāpi tathāgatassa pādantaṃ pahari. Pharasunā pahaṭo viya pādo antolohitoyeva ahosi. Tathā karontassa ānantariyaṃ hoti. Jīvako pana tathāgatassa ruciyā satthakena cammaṃ chinditvā tamhā ṭhānā duṭṭhalohitaṃ nīharitvā phāsukamakāsi. Tathā karontassa puññakammameva hoti.

這樣,具足見的人不可能分裂僧團。到此為止,已經說明了殺母等五種無間業,這些是凡夫會做但聖者不會做的。爲了更清楚地說明這些: 從業、從門、從持續時間、 從果報、從共同等方面, 應當瞭解判斷。 其中,首先從"業"的角度來說 - 在這裡,只有人類殺害人類的母親或父親,即使改變了性別,才構成無間業。即使爲了阻止這種業的果報而用黃金塔填滿整個世界,或者佈施給坐滿整個世界的比丘僧團,或者不脫下佛陀的袈裟而四處遊行,身壞命終之後也必定會墮入地獄。但是如果人類殺害動物形態的父母,或者動物殺害人類形態的父母,或者動物殺害動物形態的父母,這不構成無間業,但是業很重,幾乎接近無間業。這個問題是針對人類而言的。 這裡應當講述四種山羊的情況、四種戰爭的情況和四種盜賊的情況。即使是想要殺山羊,但殺害了站在山羊位置的人類母親或父親,也會觸犯無間業。但是想殺山羊而殺了山羊,或者想殺父母而殺了山羊,則不會觸犯無間業。想殺父母而殺了父母,則會觸犯無間業。其他兩種四種情況也是如此。就像對待父母一樣,對待阿羅漢也應當理解這四種情況。只有殺害人類阿羅漢才會觸犯無間業,殺害夜叉形態的阿羅漢不會,但是業很重,幾乎等同於無間業。即使在凡夫時期用刀傷害或下毒,如果他證得阿羅漢果后因此而死,也構成殺害阿羅漢。但是在凡夫時期佈施,證得阿羅漢果后享用,這仍然是佈施給凡夫。殺害其他聖者不構成無間業,但是業很重,幾乎等同於無間業。 關於出佛身血,因為如來的身體不可破壞,用外力割破面板使血流出是不可能的。但是在身體內部的某個地方,血液會聚集。德瓦達特投擲的石頭碎片擊中瞭如來的腳。腳就像被斧頭砍傷一樣,內部出血。這樣做會構成無間業。但是耆婆根據如來的意願,用刀割開面板,從那個地方取出壞血,使之康復。這樣做是功

Atha ye ca parinibbute tathāgate cetiyaṃ bhindanti, bodhiṃ chindanti, dhātumhi upakkamanti, tesaṃ kiṃ hotīti? Bhāriyaṃ kammaṃ hoti ānantariyasadisaṃ. Sadhātukaṃ pana thūpaṃ vā paṭimaṃ vā bādhayamānaṃ bodhisākhañca chindituṃ vaṭṭati. Sacepi tattha nilīnā sakuṇā cetiye vaccaṃ pātenti, chindituṃ vaṭṭatiyeva. Paribhogacetiyato hi sarīracetiyaṃ mahantataraṃ. Cetiyavatthuṃ bhinditvā gacchantaṃ bodhimūlampi chinditvā harituṃ vaṭṭati. Yā pana bodhisākhā bodhigharaṃ bādhati, taṃ geharakkhaṇatthaṃ chindituṃ na labbhati. Bodhiatthañhi gehaṃ, na gehatthāya bodhi. Āsanagharepi eseva nayo. Yasmiṃ pana āsanaghare dhātu nihitā hoti, tassa rakkhaṇatthāya bodhisākhaṃ chindituṃ vaṭṭati. Bodhijagganatthaṃ ojoharaṇasākhaṃ vā pūtiṭṭhānaṃ vā chindituṃ vaṭṭatiyeva; sarīrapaṭijaggane viya puññampi hoti.

Saṅghabhede sīmaṭṭhakasaṅghe asannipatite visuṃ parisaṃ gahetvā katavohārānussāvanasalākaggāhassa kammaṃ vā karontassa uddesaṃ vā uddisantassa bhedo ca hoti ānantariyakammañca. Samaggasaññāya pana vaṭṭati. Samaggasaññāya hi karontassa neva bhedo hoti na ānantariyakammaṃ. Tathā navato ūnaparisāyaṃ. Sabbantimena pana paricchedena navannaṃ janānaṃ yo saṅghaṃ bhindati, tassa ānantariyakammaṃ hoti. Anuvattakānaṃ adhammavādīnaṃ mahāsāvajjaṃ kammaṃ; dhammavādino anavajjā. Tattha navannameva saṅghabhede idaṃ suttaṃ – 『『ekato, upāli, cattāro honti, ekato cattāro, navamo anussāveti salākaṃ gāheti – 『ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, idaṃ gaṇhatha, idaṃ rocethā』ti. Evaṃ kho, upāli, saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. Navannaṃ vā, upāli, atirekanavannaṃ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā』』ti (cūḷava. 351).

Etesu ca pana pañcasu saṅghabhedo vacīkammaṃ, sesāni kāyakammānīti. Evaṃ kammatopi viññātabbo vinicchayo.

『Dvārato』ti sabbāneva cetāni kāyadvāratopi vacīdvāratopi samuṭṭhahanti. Purimāni panettha cattāri āṇattikavijjāmayapayogavasena vacīdvārato samuṭṭhahitvāpi kāyadvārameva pūrenti. Saṅghabhedo hatthamuddāya bhedaṃ karontassa kāyadvārato samuṭṭhahitvāpi vacīdvārameva pūretīti. Evamettha dvāratopi viññātabbo vinicchayo.

『Kappaṭṭhitiyato』ti saṅghabhedoyeva cettha kappaṭṭhitiyo. Saṇṭhahante hi kappe kappavemajjhe vā saṅghabhedaṃ katvā kappavināseyeva muccati. Sacepi hi 『sve kappo vinassissatī』ti ajja saṅghabhedaṃ karoti, sveyeva muccati, ekadivasameva niraye paccati. Evaṃ karaṇaṃ pana natthi. Sesāni cattāri kammāni ānantariyāneva honti, na kappaṭṭhitiyānīti. Evamettha kappaṭṭhitiyatopi viññātabbo vinicchayo.

『Pākato』ti yena ca pañcapetāni kammāni katāni honti, tassa saṅghabhedoyeva paṭisandhivasena vipaccati. Sesāni 『『ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko』』ti evamādīsu saṅkhaṃ gacchanti. Saṅghabhedābhāve lohituppādo, tadabhāve arahantaghāto, tadabhāve sace pitā sīlavā hoti, mātā dussīlā no vā tathā sīlavatī, pitughāto paṭisandhivasena vipaccati. Sace mātā mātughāto. Dvīsupi sīlena vā dussīlena vā samānesu mātughātova paṭisandhivasena vipaccati; mātā hi dukkarakāriṇī bahūpakārā ca puttānanti. Evamettha pākatopi viññātabbo vinicchayo.

那麼,如果有人在如來般涅槃后破壞塔廟、砍伐菩提樹、損害舍利,會有什麼結果呢?這是很重的業,幾乎等同於無間業。但是,爲了移動含有舍利的塔或佛像,砍斷妨礙的菩提樹枝是允許的。即使有鳥在上面築巢並在塔上排泄,也可以砍斷。因為供養塔比身體塔更重要。爲了通路可以破壞塔基並砍斷菩提樹根。但是,如果菩提樹枝妨礙了菩提樹屋,爲了保護房子而砍斷是不允許的。因為房子是爲了菩提樹,而不是菩提樹爲了房子。對於座位房也是同樣的道理。但是,如果座位房中安置了舍利,爲了保護它可以砍斷菩提樹枝。爲了照料菩提樹,砍斷吸收養分的枝條或腐爛部分是允許的;就像照料身體一樣,這也是功德。 在分裂僧團時,如果界內的僧團未集合,而單獨召集一部分人進行表決、宣告、投票,或者進行羯磨或誦戒,這就構成分裂和無間業。但是如果認為僧團是和合的則可以。因為如果認為是和合的而這樣做,既不構成分裂也不構成無間業。同樣,如果人數不足九人也是如此。但是最少需要九個人,誰分裂九人的僧團,誰就構成無間業。追隨非法說者的人犯重罪;法說者則無罪。關於九人分裂僧團,有這樣的經文:"優波離,一邊四人,另一邊四人,第九人宣告並投票:'這是法,這是律,這是師教,你們接受這個,你們喜歡這個。'優波離,這樣就構成僧團的裂痕和分裂。優波離,九人或超過九人就構成僧團的裂痕和分裂。" 在這五種無間業中,分裂僧團是語業,其他是身業。這就是從業的角度來理解判斷。 從"門"的角度來說,所有這些都可以從身門和語門生起。但是前四種即使從語門生起,也通過命令、咒語等方式最終完成身業。分裂僧團即使用手勢從身門生起,最終也完成語業。這就是從門的角度來理解判斷。 從"持續時間"的角度來說,只有分裂僧團是持續一劫的。如果在劫初或劫中分裂僧團,要到劫末才能解脫。即使今天分裂僧團,明天劫就要毀滅,也要到明天才能解脫,只在地獄受一天苦。但實際上不會發生這種情況。其他四種業只是無間業,不會持續一劫。這就是從持續時間的角度來理解判斷。 從"果報"的角度來說,對於造作這五種業的人來說,只有分裂僧團會以結生的方式成熟。其他的則歸類為"業已造作,業果未成熟"等情況。如果沒有分裂僧團,則出佛身血成熟;如果沒有出佛身血,則殺阿羅漢成熟;如果沒有殺阿羅漢,如果父親持戒而母親不持戒或同樣持戒,則殺父以結生的方式成熟。如果母親持戒則殺母成熟。如果父母都持戒或都不持戒,殺母以結生的方式成熟;因為母親對子女來說是難得的恩人。這就是從果報的角度來理解判斷。

『Sādhāraṇādīhī』ti purimāni cattāri sabbesampi gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇāni. Saṅghabhedo pana 『『na kho, upāli, bhikkhunī saṅghaṃ bhindati, na sikkhamānā, na sāmaṇero, na sāmaṇerī, na upāsako, na upāsikā saṅghaṃ bhindati. Bhikkhu kho, upāli, pakatatto samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito saṅghaṃ bhindatī』』ti (cūḷava. 351) vacanato vuttappakārassa bhikkhunova hoti, na aññassa; tasmā asādhāraṇo. Ādisaddena sabbepete dukkhavedanāsahagatā dosamohasampayuttā cāti evamettha sādhāraṇādīhipi viññātabbo vinicchayo.

Aññaṃ satthāranti 『ayaṃ me satthā satthukiccaṃ kātuṃ samattho』ti bhavantarepi aññaṃ titthakaraṃ 『ayaṃ me satthā』ti evaṃ gaṇheyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho. Aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyyāti sabbamandapaññopi sattamaṃ bhavaṃ atikkamitvā aṭṭhamaṃ nibbatteyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjati . Uttamakoṭiyā hi sattamaṃ bhavaṃ sandhāyevesa 『『niyato sambodhiparāyaṇo』』ti vutto. Kiṃ pana taṃ niyāmeti? Kiṃ pubbahetu niyāmeti udāhu paṭiladdhamaggo udāhu upari tayo maggāti? Sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Puggalo pana niyato nāma natthi. 『『Pubbahetu niyāmetī』』ti vutte hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ upanissayo vutto hoti, paṭhamamaggassa upanissayābhāvo āpajjati. Iccassa ahetu appaccayā nibbattiṃ pāpuṇāti. 『『Paṭiladdhamaggo niyāmetī』』ti vutte upari tayo maggā akiccakā honti, paṭhamamaggova sakiccako, paṭhamamaggeneva kilese khepetvā parinibbāyitabbaṃ hoti. 『『Upari tayo maggā niyāmentī』』ti vutte paṭhamamaggo akiccako hoti, upari tayo maggāva sakiccakā, paṭhamamaggaṃ anibbattetvā upari tayo maggā nibbattetabbā honti, paṭhamamaggena ca anuppajjitvāva kilesā khepetabbā honti. Tasmā na añño koci niyāmeti, upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāva niyāmeti. Sace hi tesaṃ vipassanā tikkhā sūrā hutvā vahati, ekaṃyeva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ patvā parinibbāti. Tato mandatarapañño dutiye vā tatiye vā catutthe vā pañcame vā chaṭṭhe vā bhave arahattaṃ patvā parinibbāti. Sabbamandapañño sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ pāpuṇāti, aṭṭhame bhave paṭisandhi na hoti. Iti sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Satthā hi buddhatulāya tuletvā sabbaññutañāṇena paricchinditvā 『ayaṃ puggalo sabbamahāpañño tikkhavipassako ekameva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti 『ekabījī』ti nāmaṃ akāsi; 『ayaṃ puggalo dutiyaṃ, tatiyaṃ, catutthaṃ, pañcamaṃ, chaṭṭhaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti 『kolaṃkolo』ti nāmaṃ akāsi; 『ayaṃ puggalo sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti 『sattakkhattuparamo』ti nāmaṃ akāsi.

"從共同等方面"來說,前四種業是所有在家人和出家人共同的。但是關於分裂僧團,"優波離,比丘尼不能分裂僧團,式叉摩那不能,沙彌不能,沙彌尼不能,優婆塞不能,優婆夷不能分裂僧團。優波離,只有正常的比丘,與僧團共住,處於同一界內,才能分裂僧團。"因此,只有上述那樣的比丘才能分裂僧團,其他人不能;所以這是不共同的。等等的意思是,所有這些都伴隨著苦受,與貪嗔癡相應。這就是從共同等方面來理解判斷的。 "另一位導師"是指,認為"這是我的導師,能夠完成導師的職責",即使在其他生中也不會認為其他外道創始人是"我的導師" - 這是不可能的。"投生第八有"是指,即使是最愚鈍的人也不會超過第七有而投生第八有 - 這是不可能的。因為最多隻能到第七有,所以說他"必定趨向正覺"。是什麼使他必定呢?是前世的因使他必定,還是已獲得的道使他必定,還是上面三道使他必定?這只是正等正覺者給出的一個名稱而已。實際上並沒有所謂必定的人。如果說"前世的因使他必定",那麼上面三道的近因就被說明了,但第一道的近因就不存在了。這樣他就會無因無緣而生起。如果說"已獲得的道使他必定",那麼上面三道就沒有作用了,只有第一道有作用,應該只用第一道就滅盡煩惱而般涅槃。如果說"上面三道使他必定",那麼第一道就沒有作用了,只有上面三道有作用,應該不生起第一道而生起上面三道,不通過第一道就應該滅盡煩惱。因此,沒有其他什麼使他必定,只有對上面三道的觀使他必定。如果他們的觀銳利有力,只投生一有就證得阿羅漢而般涅槃。稍微愚鈍的則在第二、第三、第四、第五或第六有證得阿羅漢而般涅槃。最愚鈍的投生第七有證得阿羅漢,第八有就不會結生。這只是正等正覺者給出的一個名稱而已。因為導師用佛陀的衡量標準衡量,用一切智智確定,'這個人最有智慧,觀銳利,只投生一有就會證得阿羅漢',就給他取名'一種子者';'這個人投生第二、第三、第四、第五、第六有就會證得阿羅漢',就給他取名'家家者';'這個人投生第七有就會證得阿羅漢',就給他取名'極七返有者'。

Koci pana puggalo sattannaṃ bhavānaṃ niyato nāma natthi. Ariyasāvako pana yena kenacipi ākārena mandapañño samāno aṭṭhamaṃ bhavaṃ appatvā antarāva parinibbāti. Sakkasadisopi vaṭṭābhirato sattamaṃyeva bhavaṃ gacchati. Sattame bhave sabbakārena pamādavihārinopi vipassanāñāṇaṃ paripākaṃ gacchati. Appamattakepi ārammaṇe nibbinditvā nibbutiṃ pāpuṇāti. Sacepi hissa sattame bhave niddaṃ vā okkamantassa, parammukhaṃ vā gacchantassa, pacchato ṭhatvā tikhiṇena asinā kocideva sīsaṃ pāteyya, udake vā osādetvā māreyya, asani vā panassa sīse pateyya, evarūpepi kāle sappaṭisandhikā kālaṃkiriyā nāma na hoti, arahattaṃ patvāva parinibbāti. Tena vuttaṃ – 『『aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti.

Ekissā lokadhātuyāti dasasahassilokadhātuyā. Tīṇi hi khettāni – jātikhettaṃ, āṇākhettaṃ, visayakkhettanti. Tattha 『jātikkhettaṃ』 nāma dasasahassilokadhātu. Sā hi tathāgatassa mātukucchiokkamanakāle, nikkhamanakāle, sambodhikāle, dhammacakkapavattane, āyusaṅkhāravossajjane, parinibbāne ca kampati. Koṭisatasahassacakkavāḷaṃ pana 『āṇākhettaṃ』 nāma. Āṭānāṭiyamoraparittadhajaggaparittaratanaparittādīnañhi ettha āṇā vattati. 『Visayakhettassa』 pana parimāṇaṃ natthi. Buddhānañhi 『『yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ ñeyyaṃ, yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ , ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ, ñeyyapariyantikaṃ ñāṇa』』nti (paṭi. ma.

任何一個人都沒有固定在七種生中。聖者卻能以任何方式,即使是智慧遲鈍,在未達到第八生之前便中途般涅槃。即使是像天人一樣樂於輪迴的,也只會進入第七生。在第七生中,即使是所有的懈怠者,也會獲得觀察智的果。即使在微小的境界中,也能因厭離而獲得涅槃。即使在第七生中,若是入睡、走向前方、站在後方,用銳利的刀割下某人的頭,或將其沉入水中而殺死,即使在這種情況下,也不會成為有因的死亡,而是獲得阿羅漢果而般涅槃。因此說:「第八生是不可能的。」 「這一世界的領域」是指十千個世界領域。因為有三個田地——種姓田、命令田、領域田。在這裡,「種姓田」是指十千個世界領域。因為在如來的母胎中、出生時、成道時、轉法輪時、生命結束時、入涅槃時都會震動。百千個世界是「命令田」。在這裡,有如阿ṭānāṭiya咒、摩羅咒、護法咒等命令的存在。而「領域田」則沒有量度。佛陀所說:「知識有多少,就應知多少;應知多少,知識就有多少,知識的範圍應知,應知的範圍有知識。」

3.5) vacanato avisayo nāma natthi.

Imesu pana tīsu khettesu, ṭhapetvā imaṃ cakkavāḷaṃ, aññasmiṃ cakkavāḷe buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi. Tīṇi piṭakāni – vinayapiṭakaṃ, suttantapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakanti. Tisso saṅgītiyo – mahākassapattherassa saṅgīti, yasattherassa saṅgīti, moggaliputtatissattherassa saṅgītīti. Imā tisso saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake buddhavacane imaṃ cakkavāḷaṃ muñcitvā aññattha buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, nuppajjantīti pana atthi.

Apubbaṃ acarimanti apure apacchā; ekato nuppajjanti, pure vā pacchā vā uppajjantīti vuttaṃ hoti. Tattha bodhipallaṅke 『『bodhiṃ appatvā na uṭṭhahissāmī』』ti nisinnakālato paṭṭhāya yāva mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇaṃ tāva pubbenti na veditabbaṃ. Bodhisattassa hi paṭisandhiggahaṇe dasasahassacakkavāḷakampaneneva jātikkhettapariggaho kato, aññassa buddhassa uppatti nivāritā hoti. Parinibbānato paṭṭhāya ca yāva sāsapamattāpi dhātuyo tiṭṭhanti tāva pacchāti na veditabbaṃ. Dhātūsu hi ṭhitāsu buddhā ṭhitāva honti. Tasmā etthantare aññassa buddhassa uppatti nivāritāva hoti, dhātuparinibbāne pana jāte aññassa buddhassa uppatti na nivāritā.

Tīṇihi antaradhānāni nāma – pariyattiantaradhānaṃ, paṭivedhaantaradhānaṃ, paṭipattiantaradhānanti. Tattha 『pariyattī』ti tīṇi piṭakāni; 『paṭivedho』ti saccapaṭivedho; 『paṭipattī』ti paṭipadā. Tattha paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi. Ekasmiñhi kāle paṭivedhakarā bhikkhū bahū honti; 『esa bhikkhu puthujjano』ti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo hoti. Imasmiṃyeva dīpe ekavāraṃ kira puthujjanabhikkhu nāma nāhosi. Paṭipattipūrakāpi kadāci bahū honti, kadāci appā. Iti paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi.

Sāsanaṭṭhitiyā pana pariyattiyeva pamāṇaṃ. Paṇḍito hi tepiṭakaṃ sutvā dvepi pūreti. Yathā amhākaṃ bodhisatto āḷārassa santike pañcābhiññā satta ca samāpattiyo nibbattetvā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā parikammaṃ pucchi, so 『na jānāmī』ti āha; tato udakassa santikaṃ gantvā adhigatavisesaṃ saṃsandetvā nevasaññānāsaññāyatanassa parikammaṃ pucchi; so ācikkhi; tassa vacanasamanantarameva mahāsatto taṃ sampādesi; evameva paññavā bhikkhu pariyattiṃ sutvā dvepi pūreti. Tasmā pariyattiyā ṭhitāya sāsanaṃ ṭhitaṃ hoti. Yadā pana sā antaradhāyati tadā paṭhamaṃ abhidhammapiṭakaṃ nassati. Tattha paṭṭhānaṃ sabbapaṭhamaṃ antaradhāyati. Anukkamena pacchā dhammasaṅgaho. Tasmiṃ antarahite itaresu dvīsu piṭakesu ṭhitesu sāsanaṃ ṭhitameva hoti.

Tattha suttantapiṭake antaradhāyamāne paṭhamaṃ aṅguttaranikāyo ekādasakato paṭṭhāya yāva ekakā antaradhāyati. Tadanantaraṃ saṃyuttanikāyo cakkapeyyālato paṭṭhāya yāva oghataraṇā antaradhāyati. Tadanantaraṃ majjhimanikāyo indriyabhāvanato paṭṭhāya yāva mūlapariyāyā antaradhāyati. Tadanantaraṃ dīghanikāyo dasuttarato paṭṭhāya yāva brahmajālā antaradhāyati. Ekissāpi dvinnampi gāthānaṃ pucchā addhānaṃ gacchati; sāsanaṃ dhāretuṃ na sakkoti sabhiyapucchā (su. ni. 515 ādayo) viya āḷavakapucchā (su. ni. 183 ādayo; saṃ. ni.

在這些田地中,除了這個世界外,沒有其他的世界中有佛陀出生的經文,也沒有佛陀出生的經文。三部經典——律藏、經藏、阿毗達摩藏。三次集會——大迦葉尊者的集會、耶舍尊者的集會、莫迦利菩薩的集會。這三次集會在這三部經典中,佛陀的教法中沒有說到這個世界之外有其他佛陀出生的經文,但有說到沒有其他佛陀出生的經文。 「不可思議的後期」是指不再出生或後期的意思; 說的是不再出生,無論是前世或後世。在這裡,如果菩提樹下說「未獲得菩提不會站起來」,從坐下的時間開始,直到母胎中獲得再生,都不應被認為是前世。因為菩薩在獲得再生時,十千個世界的震動便已經完成,其他佛陀的出生被阻止。從涅槃開始,直到連一根草的微小元素都存在時,都不應被認為是後世。因為在這些元素中,佛陀是存在的。因此,在這裡,其他佛陀的出生被阻止,但在元素涅槃后,其他佛陀的出生並不被阻止。 有三種消失——教義的消失、證悟的消失、修行的消失。在這裡,「教義」是指三部經典; 「證悟」是指對真理的證悟; 「修行」是指修行的道路。在這裡,證悟和修行可以存在也可以不存在。在同一時間,證悟的比丘通常是很多的;「這個比丘是普通人」是可以用手指指示的。在這個島上,一次也沒有普通人比丘的存在。修行的圓滿者有時很多,有時很少。因此,證悟和修行可以存在也可以不存在。 關於教法的存在,只有教義是標準。智者聽到這三部經典,會同時圓滿。就像我們的菩薩在阿難的指導下,獲得五種神通和七種定,在無想定中進行詢問時,他說:「我不知道。」然後去水邊,獲得特殊的體驗,在無想定中進行詢問時,他描述了;在他的話語之後,大菩薩就完成了它;同樣,有智慧的比丘聽到教義后也會同時圓滿。因此,教義的存在使教法得以存在。當它消失時,第一部阿毗達摩藏就會消失。在那裡,所有的基礎首先消失。接著是後來的法的集合。在這個消失的狀態下,其餘的兩部經典仍然存在,教法依然存在。 在此,當經藏消失時,第一部增支部從一百一十開始,直到一人消失。之後,相應的相應部從輪迴的開始,直到渡過大河而消失。之後,中部從根本的修行開始,直到布拉馬網而消失。即使在這裡的兩句詩的詢問中,也會有所變化;教法無法維持,就像在阿拉瓦卡的詢問中一樣。

1.246) viya ca. Etā kira kassapabuddhakālikā antarā sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhiṃsu.

Dvīsu pana piṭakesu antarahitesupi vinayapiṭake ṭhite sāsanaṃ tiṭṭhati. Parivārakhandhakesu antarahitesu ubhatovibhaṅge ṭhite ṭhitameva hoti. Ubhatovibhaṅge antarahite mātikāya ṭhitāyapi ṭhitameva hoti. Mātikāya antarahitāya pātimokkhapabbajjāupasampadāsu ṭhitāsu sāsanaṃ tiṭṭhati. Liṅgaṃ addhānaṃ gacchati. Setavatthasamaṇavaṃso pana kassapabuddhakālato paṭṭhāya sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhi. Pacchimakassa pana saccapaṭivedhato pacchimakassa sīlabhedato ca paṭṭhāya sāsanaṃ osakkitaṃ nāma hoti. Tato paṭṭhāya aññassa buddhassa uppatti na vāritā.

Tīṇiparinibbānāni nāma – kilesaparinibbānaṃ, khandhaparinibbānaṃ, dhātuparinibbānanti. Tattha 『kilesaparinibbānaṃ』 bodhipallaṅke ahosi, 『khandhaparinibbānaṃ』 kusinārāyaṃ, 『dhātuparinibbānaṃ』 anāgate bhavissati. Sāsanassa kira osakkanakāle imasmiṃ tambapaṇṇidīpe dhātuyo sannipatitvā mahācetiyaṃ gamissanti, mahācetiyato nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ, tato mahābodhipallaṅkaṃ gamissanti. Nāgabhavanatopi devalokatopi brahmalokatopi dhātuyo mahābodhipallaṅkameva gamissanti. Sāsapamattāpi dhātu na antarā nassissati. Sabbā dhātuyo mahābodhipallaṅke rāsibhūtā suvaṇṇakkhandho viya ekaghanā hutvā chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjessanti. Tā dasasahassilokadhātuṃ pharissanti. Tato dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā 『『ajja satthā parinibbāti, ajja sāsanaṃ osakkati, pacchimadassanaṃ dāni idaṃ amhāka』』nti dasabalassa parinibbutadivasato mahantataraṃ kāruññaṃ karissanti. Ṭhapetvā anāgāmikhīṇāsave avasesā sakabhāvena sandhāretuṃ na sakkhissanti. Dhātūsu tejodhātu uṭṭhahitvā yāva brahmalokā uggacchissati. Sāsapamattāyapi dhātuyā sati ekajālāva bhavissati; dhātūsu pariyādānaṃ gatāsu pacchijjissati. Evaṃ mahantaṃ ānubhāvaṃ dassetvā dhātūsu antarahitāsu sāsanaṃ antarahitaṃ nāma hoti. Yāva evaṃ na antaradhāyati tāva acarimaṃ nāma hoti. Evaṃ apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Kasmā pana apubbaṃ acarimaṃ na uppajjantīti? Anacchariyattā. Buddhā hi acchariyamanussā, yathāha – 『『ekapuggalo, bhikkhave, loke upajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Katamo ekapuggalo? Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho』』ti (a. ni. 1.172). Yadi ca dve vā cattāro vā aṭṭha vā soḷasa vā ekato uppajjeyyuṃ, na acchariyā bhaveyyuṃ. Ekasmiñhi vihāre dvinnaṃ cetiyānampi lābhasakkāro uḷāro na hoti, bhikkhūpi bahutāya na acchariyā jātā, evaṃ buddhāpi bhaveyyuṃ; tasmā nuppajjanti. Desanāya ca visesābhāvato. Yañhi satipaṭṭhānādibhedaṃ dhammaṃ eko deseti, aññena uppajjitvāpi sova desetabbo siyā. Tato anacchariyo siyā. Ekasmiṃ pana dhammaṃ desente desanāpi acchariyā hoti. Vivādabhāvato ca. Bahūsu ca buddhesu uppannesu bahūnaṃ ācariyānaṃ antevāsikā viya 『amhākaṃ buddho pāsādiko, amhākaṃ buddho madhurassaro lābhī puññavā』ti vivadeyyuṃ; tasmāpi evaṃ nuppajjanti.

Apicetaṃ kāraṇaṃ milindaraññā puṭṭhena nāgasenattherena vitthāritameva. Vuttañhi tattha (mi. pa. 5.

1.246) 這些據說是迦葉佛時代的,在中間無法維持教法。 即使在兩部經典消失後,如果律藏仍存在,教法就仍然存在。在附隨和章節消失後,如果兩部分別仍存在,教法就仍然存在。在兩部分別消失後,如果綱要仍存在,教法也仍然存在。在綱要消失後,如果波羅提木叉、出家和受具足戒仍存在,教法就仍然存在。標誌會持續很長時間。但是白衣沙門的傳統從迦葉佛時代開始就無法維持教法。從最後一個證悟真理者和最後一個破戒者開始,教法就被認為衰退了。從那時起,其他佛陀的出現就不再被禁止。 有三種涅槃——煩惱的涅槃、蘊的涅槃和元素的涅槃。其中,"煩惱的涅槃"發生在菩提樹下,"蘊的涅槃"發生在拘尸那羅,"元素的涅槃"將在未來發生。據說,在教法衰退的時候,在這個銅色島上,舍利將聚集並前往大塔,從大塔到龍島的王園塔,然後到大菩提座。從龍界、天界和梵界,舍利也將前往大菩提座。即使是芥子大小的舍利也不會中途消失。所有的舍利在大菩提座上堆積如金山,成為一體,放射出六色光芒。這些光芒將遍及一萬個世界。然後一萬個世界的天神聚集說:"今天導師入涅槃,今天教法衰退,這是我們最後一次見到了。"他們將比十力者入涅槃那天表現出更大的悲傷。除了不還者和漏盡者,其他人將無法以自己的狀態維持。在舍利中,火元素將升起,直達梵界。只要還有芥子大小的舍利存在,就會有一團火焰;當舍利耗盡時,火焰就會熄滅。這樣展現出巨大的威力后,當舍利消失時,教法就被認為消失了。只要沒有這樣消失,就被稱為"非後期"。因此,不可能有"非前期非後期"的出現。 為什麼不會同時出現多個佛陀呢?因為這樣就不稀有了。佛陀是稀有的人,如所說:"比丘們,一個人出現在世間時,就是稀有的人出現。哪一個人?如來、阿羅漢、正等正覺者。"如果同時出現兩個、四個、八個或十六個,就不稀有了。就像在一個寺院裡,兩個塔的供養和尊敬也不會很多,比丘們因為人多也不稀有,佛陀也會是這樣;所以不會同時出現。而且教導也不會有區別。一個人教導的念處等法,另一個出現后也只能教導同樣的內容。這樣就不稀有了。但是當一個人教導時,教導也是稀有的。而且會有爭論。如果出現多個佛陀,就像多個老師的弟子一樣,會爭論說"我們的佛陀更莊嚴,我們的佛陀聲音更悅耳,更有福德";所以不會這樣出現。 這個理由已經被彌蘭陀王問過,並由那伽斯那長老詳細解釋過。在那裡說:

1.1) –

『『Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā – 『『aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti (a. ni. 1.277; ma. ni.

1.1) – 「尊者那迦森, 這是佛陀所說的——『比丘們, 這是一個地方, 在這個世界中, 兩位阿羅漢、正等正覺者不可能同時出現——這個地方是不存在的。』」

3.129). Desentā ca, bhante nāgasena, sabbepi tathāgatā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme desenti, kathayamānā ca cattāri ariyasaccāni kathenti, sikkhāpentā ca tīsu sikkhāsu sikkhāpenti, anusāsamānā ca appamādapaṭipattiyaṃ anusāsanti. Yadi, bhante nāgasena, sabbesampi tathāgatānaṃ ekā desanā ekā kathā ekā sikkhā ekānusiṭṭhi, kena kāraṇena dve tathāgatā ekakkhaṇe nuppajjanti? Ekenapi tāva buddhuppādena ayaṃ loko obhāsajāto. Yadi dutiyo buddho bhaveyya, dvinnaṃ pabhāya ayaṃ loko bhiyyoso mattāya obhāsajāto bhaveyya. Ovadantā ca dve tathāgatā sukhaṃ ovadeyyuṃ, anusāsamānā ca sukhaṃ anusāseyyuṃ. Tattha me kāraṇaṃ dassehi yathāhaṃ nissaṃsayo bhaveyya』』nti.

『『Ayaṃ, mahārāja, dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti. Yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya.

『『Yathā, mahārāja, nāvā ekapurisasandhāraṇī bhaveyya, ekasmiṃ purise abhirūḷhe sā nāvā samupādikā bhaveyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya tādiso āyunā vaṇṇena vayena pamāṇena kisathūlena sabbaṅgapaccaṅgena. So taṃ nāvaṃ abhirūheyya. Apinu sā, mahārāja, nāvā dvinnampi dhāreyyā』』ti? 『『Na hi, bhante, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya, osīdeyya udake』』ti . 『『Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti. Yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya…pe… na ṭhānamupagaccheyya.

『『Yathā vā pana, mahārāja, puriso yāvadatthaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya chādentaṃ yāvakaṇṭhamabhipūrayitvā. So tato pīṇito paripuṇṇo nirantaro tandīgato anonamitadaṇḍajāto punadeva tattakaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya. Apinu kho so, mahārāja, puriso sukhito bhaveyyā』』ti? 『『Na hi, bhante, sakiṃ bhuttova mareyyā』』ti. Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī…pe… na ṭhānamupagaccheyyā』』ti.

『『Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, atidhammabhārena pathavī calatī』』ti? 『『Idha, mahārāja, dve sakaṭā ratanaparipūritā bhaveyyuṃ yāvasmā mukhasamā. Eka sakaṭato ratanaṃ gahetvā ekamhi sakaṭe ākireyyuṃ. Apinu taṃ, mahārāja, sakaṭaṃ dvinnampi sakaṭānaṃ ratanaṃ dhāreyyā』』ti? 『『Na hi, bhante, nābhipi tassa caleyya, arāpi tassa bhijjeyyuṃ, nemipi tassa opateyya, akkhopi tassa bhijjeyyā』』ti. 『『Kinnu kho, mahārāja, atiratanabhārena sakaṭaṃ bhijjatī』』ti? 『『Āma, bhante』』ti. 『『Evameva kho, mahārāja, atidhammabhārena pathavī calatīti.

尊者那迦森,所有如來在教導時都教導三十七道品,在講說時都講說四聖諦,在訓練時都訓練三學,在教誡時都教誡不放逸的修行。尊者那迦森,如果所有如來的教導、講說、訓練和教誡都是一樣的,為什麼兩位如來不會同時出現呢?即使只有一位佛陀出現,這個世界就已經被照亮了。如果有第二位佛陀出現,這個世界會因為兩種光明而更加明亮。兩位如來在教導時會更容易教導,在教誡時會更容易教誡。請向我解釋原因,讓我不再有疑惑。" "大王,這個一萬個世界只能容納一位佛陀,只能承載一位如來的功德。如果第二位佛陀出現,這個一萬個世界就無法承受,會震動、搖晃、傾斜、下沉、翻轉、散開、破碎、毀壞,無法保持穩定。 大王,就像一艘只能承載一個人的船,當一個人登上去時,船就會平穩。如果另一個在年齡、容貌、身材、體型、四肢五官各方面都相同的人也登上去,大王,這艘船能承載兩個人嗎?" "不能,尊者,它會震動、搖晃、傾斜、下沉、翻轉、散開、破碎、毀壞,無法保持穩定,會沉入水中。" "同樣地,大王,這個一萬個世界只能容納一位佛陀,只能承載一位如來的功德。如果第二位佛陀出現,這個一萬個世界就無法承受,會震動...無法保持穩定。 或者,大王,就像一個人吃飽了食物,填滿了胃,飽脹、充實、不能再吃,像拿著棍子一樣僵硬,如果再吃同樣多的食物,大王,這個人會舒服嗎?" "不會,尊者,他吃一次就會死。" "同樣地,大王,這個一萬個世界只能容納一位佛陀...無法保持穩定。" "尊者那迦森,是因為法的重量過大而使地球震動嗎?" "大王,假設有兩輛裝滿寶物直到邊緣的車。如果從一輛車上取出寶物放到另一輛車上,大王,那輛車能承載兩輛車的寶物嗎?" "不能,尊者,它的輪轂會震動,輻條會斷裂,輪圈會掉落,車軸會斷裂。" "大王,是因為寶物的重量過大而使車子損壞嗎?" "是的,尊者。" "同樣地,大王,是因為法的重量過大而使地球震動。"

『『Apica, mahārāja, imaṃ kāraṇaṃ buddhabalaparidīpanāya osāritaṃ. Aññampi tattha patirūpaṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, parisāya vivādo uppajjeyya – 『tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho』ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Yathā, mahārāja, dvinnaṃ balavāmaccānaṃ parisāya vivādo uppajjeyya – 『tumhākaṃ amacco, amhākaṃ amacco』ti ubhatopakkhajātā honti; evameva kho, mahārāja, yadi dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, tesaṃ parisāya vivādo uppajjeyya – 『tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho』ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Idaṃ tāva mahārāja ekaṃ kāraṇaṃ yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.

『『Aparampi uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ 『aggo buddho』ti yaṃ vacanaṃ taṃ micchā bhaveyya, 『jeṭṭho buddho』ti 『seṭṭho buddho』ti 『visiṭṭho buddho』ti 『uttamo buddho』ti 『pavaro buddho』ti 『asamo buddho』ti 『asamasamo buddho』ti 『appaṭisamo buddho』ti 『appaṭibhāgī buddho』ti 『appaṭipuggalo buddho』ti yaṃ vacanaṃ taṃ micchā bhaveyya. Idampi kho tvaṃ, mahārāja, kāraṇaṃ tathato sampaṭiccha yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.

『『Apica, mahārāja, buddhānaṃ bhagavantānaṃ sabhāvapakati esā yaṃ ekoyeva buddho loke uppajjati. Kasmā kāraṇā? Mahantattā sabbaññubuddhaguṇānaṃ. Aññampi, mahārāja, yaṃ loke mahantaṃ taṃ ekaṃyeva hoti. Pathavī, mahārāja, mahantā, sā ekāyeva; sāgaro mahanto, so ekoyeva; sineru girirājā mahanto, so ekoyeva; ākāso mahanto, so ekoyeva; sakko mahanto, so ekoyeva; mahābrahmā mahanto, so ekoyeva; tathāgato arahaṃ sammāsambuddho mahanto, so ekoyeva lokasmiṃ. Yattha te uppajjanti tattha aññesaṃ okāso na hoti. Tasmā, mahārāja, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekoyeva loke uppajjatī』』ti.

『『Sukathito, bhante nāgasena, pañho opammehi kāraṇehī』』ti (mi. pa. 5.

"而且,大王,這個理由是爲了顯示佛陀的力量而提出的。請再聽另一個合適的理由,為什麼兩位正等正覺者不會同時出現。大王,如果兩位正等正覺者同時出現,他們的追隨者之間會產生爭論,說'這是你們的佛陀,這是我們的佛陀',他們會分成兩派。就像,大王,兩位有力大臣的追隨者之間會產生爭論,說'這是你們的大臣,這是我們的大臣',他們會分成兩派;同樣地,大王,如果兩位正等正覺者同時出現,他們的追隨者之間會產生爭論,說'這是你們的佛陀,這是我們的佛陀',他們會分成兩派。大王,這是第一個理由,為什麼兩位正等正覺者不會同時出現。 再聽另一個更深入的理由,為什麼兩位正等正覺者不會同時出現。大王,如果兩位正等正覺者同時出現,'佛陀是最高的'這句話就會變成錯誤,'佛陀是最長老的''佛陀是最優秀的''佛陀是最傑出的''佛陀是最上的''佛陀是最殊勝的''佛陀是無與倫比的''佛陀是無可比擬的''佛陀是無可匹敵的''佛陀是無可比較的''佛陀是無可相提並論的'這些話都會變成錯誤。大王,你應該如實接受這個理由,為什麼兩位正等正覺者不會同時出現。 而且,大王,這是諸佛世尊的本性,即世間只出現一位佛陀。為什麼呢?因為正等正覺者的功德是如此偉大。大王,世間其他偉大的事物也只有一個。大王,大地是偉大的,它只有一個;海洋是偉大的,它只有一個;須彌山王是偉大的,它只有一個;虛空是偉大的,它只有一個;帝釋天是偉大的,他只有一個;大梵天是偉大的,他只有一個;如來、阿羅漢、正等正覺者是偉大的,他在世間只有一個。當他們出現時,其他人就沒有機會了。因此,大王,如來、阿羅漢、正等正覺者在世間只出現一個。" "尊者那迦森,這個問題通過比喻和理由解釋得很好。"

1.1).

Ekissālokadhātuyāti ekasmiṃ cakkavāḷe. Heṭṭhā imināva padena dasa cakkavāḷasahassāni gahitāni. Tānipi ekacakkavāḷeneva paricchindituṃ vaṭṭanti. Buddhā hi uppajjamānā imasmiṃyeva cakkavāḷe uppajjanti; uppajjanaṭṭhāne pana vārite ito aññesu cakkavāḷesu na uppajjantīti vāritameva hoti. Apubbaṃ acarimanti ettha cakkaratanapātubhāvato pubbe pubbaṃ, tasseva antaradhānato pacchā carimaṃ. Tattha dvidhā cakkaratanassa antaradhānaṃ hoti – cakkavattino kālakiriyāya vā pabbajjāya vā. Antaradhāyamānañca pana taṃ kālakiriyato vā pabbajjato vā sattame divase antaradhāyati. Tato paraṃ cakkavattino pātubhāvo avārito. Kasmā pana ekacakkavāḷe dve cakkavattino nuppajjantīti? Vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca. Dvīsu hi uppajjantesu 『amhākaṃ rājā mahanto, amhākaṃ rājā mahanto』ti vivādo uppajjeyya. 『Ekasmiṃ dīpe cakkavattī, ekasmiṃ dīpe cakkavattī』ti ca anacchariyo bhaveyya. Yo cāyaṃ cakkaratanassa dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu issariyānuppadānasamattho mahānubhāvo, so parihāyeyya. Iti vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca na ekacakkavāḷe dve uppajjanti.

Yaṃ ittho arahaṃ assa sammāsambuddhoti ettha tiṭṭhatu tāva sabbaññuguṇe nibbattetvā lokattāraṇasamattho buddhabhāvo, paṇidhānamattampi itthiyā na sampajjati.

『『Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;

Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;

Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī』』ti. (bu. vaṃ.

1.1) 「這個世界的範圍指的是一個輪迴。在這裡,用這個詞所指的十個輪迴被包含在內。它們也只能被一個輪迴所限制。佛陀們在這個輪迴中出現;而在出現的地方,不允許在其他輪迴中出現,因此被限制。『不曾有過的最後』在這裡指的是輪迴的寶物的出現之前的過去,以及它的消失之後的最後。輪迴的消失分為兩種——通過國王的死亡或出家。正在消失的輪迴,在死亡或出家后的第七天會消失。此後,國王的出現被阻止。那麼,為什麼在同一個輪迴中不會有兩個國王出現呢?因為爭論的阻斷、不可思議的性質和輪迴的偉大。因為如果有兩個國王出現,就會產生爭論,說『我們的國王是偉大的,我們的國王是偉大的』。如果在一個島上有一個國王,在另一個島上有一個國王,這也會變得不可思議。這個輪迴的輪迴寶物,在兩千個島嶼的四個大島中,如果有能力不產生爭論的偉大特質,那麼它就會消失。因此,由於爭論的阻斷、不可思議的性質和輪迴的偉大,在同一個輪迴中不會出現兩個國王。 在這裡,『如來是正等正覺者』的意義在於具備所有的智慧,能救度眾生,而僅僅是意圖也不夠。 『人類的身份和性別的具備,是成為導師的原因; 出家的品質和能力,以及對教法的渴望; 八法的結合,是成就的根本。』」

2.59);

Imāni hi paṇidhānasampattikāraṇāni. Iti paṇidhānampi sampādetuṃ asamatthāya itthiyā kuto buddhabhāvoti 『『aṭṭhānametaṃ, anavakāso yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho』』ti vuttaṃ. Sabbākāraparipūro vā puññussayo sabbākāraparipūrameva attabhāvaṃ nibbattetīti purisova arahaṃ hoti sammāsambuddho.

Yaṃitthī rājā assa cakkavattītiādīsupi yasmā itthiyā kosohitavatthaguyhādīnaṃ abhāvena lakkhaṇāni na paripūrenti, itthiratanabhāvena sattaratanasamaṅgitā na sampajjati, sabbamanussehi ca adhiko attabhāvo na hoti, tasmā 『『aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ itthī rājā assa cakkavattī』』ti vuttaṃ. Yasmā ca sakkattādīnipi tīṇi ṭhānāni uttamāni, itthiliṅgañca hīnaṃ , tasmā tassā sakkattādīnipi paṭisiddhāni. Nanu ca yathā itthiliṅgaṃ evaṃ purisaliṅgampi brahmaloke natthi, tasmā 『『yaṃ puriso brahmattaṃ kāreyya – ṭhānametaṃ vijjatī』』tipi na vattabbaṃ siyāti? No na vattabbaṃ. Kasmā? Idha purisassa tattha nibbattanato. Brahmattanti hi mahābrahmattaṃ adhippetaṃ. Itthī ca idha jhānaṃ bhāvetvā kālaṃ katvā brahmapārisajjānaṃ sahabyataṃ upapajjati, na mahābrahmānaṃ. Puriso pana tattha na uppajjatīti na vattabbo. Samānepi cettha ubhayaliṅgābhāve purisasaṇṭhānāva brahmāno, na itthisaṇṭhānā. Tasmā suvuttamevetaṃ.

Kāyaduccaritassātiādīsu yathā nimbabījakosātakībījādīni madhuraṃ phalaṃ na nibbattenti, asātaṃ amadhurameva nibbattenti, evaṃ kāyaduccaritādīni madhuraṃ vipākaṃ na nibbattenti, amadhurameva nibbattenti. Yathā ca ucchubījasālibījādīni madhuraṃ sādhurasameva phalaṃ nibbattenti, na asātaṃ kaṭukaṃ, evaṃ kāyasucaritādīni madhurameva vipākaṃ nibbattenti, na amadhuraṃ. Vuttampi cetaṃ –

『『Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ;

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakanti. (saṃ. ni.

2.59); 這些是發願成就的原因。因此,對於無法完成發願的女性來說,怎麼可能成佛呢?所以說"這是不可能的,女性不可能成為阿羅漢、正等正覺者"。或者說,完全圓滿的福德資糧會產生完全圓滿的生命,所以只有男性才能成為阿羅漢、正等正覺者。 關於"女性不可能成為轉輪聖王"等說法,因為女性缺乏隱藏的男性器官等特徵,所以不能具備圓滿的相好;因為不能成為七寶中的女寶,所以不能具備七寶;因為身體不能超越所有人類,所以說"這是不可能的,女性不可能成為轉輪聖王"。而且,因為帝釋天等三個地位是最高的,而女性的性別是低劣的,所以她也被禁止成為帝釋天等。但是,就像女性的性別一樣,男性的性別在梵天界也是不存在的,那麼是不是也不應該說"男性可以成為梵天,這是可能的"呢?不是的,應該這麼說。為什麼?因為男性可以在那裡出生。這裡的"梵天"指的是大梵天。女性在這裡修習禪定后死去,會投生到梵眾天,而不是大梵天。但不能說男性不能在那裡出生。即使在那裡兩種性別都不存在,梵天們也是以男性的形態存在,而不是女性的形態。因此,這個說法是正確的。 關於"身惡行"等,就像苦楝種子、野瓜種子等不會結出甜美的果實,只會結出不甜美的果實一樣,身惡行等也不會產生甜美的果報,只會產生不甜美的果報。就像甘蔗種子、稻米種子等會結出甜美可口的果實,而不會結出不甜美或苦澀的果實一樣,身善行等也只會產生甜美的果報,而不會產生不甜美的果報。這也被說過: "種什麼樣的種子,就會結什麼樣的果實; 行善者得善果,作惡者得惡果。"

1.256);

Tasmā 『『aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassā』』tiādi vuttaṃ.

Kāyaduccaritasamaṅgītiādīsu samaṅgīti pañcavidhā samaṅgitā – āyūhanasamaṅgitā, cetanāsamaṅgitā, kammasamaṅgitā, vipākasamaṅgitā, upaṭṭhānasamaṅgitāti. Tattha kusalākusalakammāyūhanakkhaṇe 『āyūhanasamaṅgitā』 vuccati. Tathā 『cetanāsamaṅgitā』. Yāva pana arahattaṃ na pāpuṇanti tāva sabbepi sattā pubbe upacitaṃ vipākārahaṃ kammaṃ sandhāya kammasamaṅginoti vuccanti – esā 『kammasamaṅgitā』. 『Vipākasamaṅgitā』 pana vipākakkhaṇeyeva veditabbā. Yāva pana sattā arahattaṃ na pāpuṇanti tāva tesaṃ tato tato cavitvā niraye tāva uppajjamānānaṃ aggijālalohakumbhīādīhi upaṭṭhānākārehi nirayo, gabbhaseyyakattaṃ āpajjamānānaṃ mātukucchi, devesu uppajjamānānaṃ kapparukkhavimānādīhi upaṭṭhānākārehi devalokoti evaṃ upapattinimittaṃ upaṭṭhāti. Iti nesaṃ iminā uppattinimittūpaṭṭhānena aparimuttattā 『upaṭṭhānasamaṅgitā』 nāma. Sāva calati, sesā niccalā. Niraye hi upaṭṭhitepi devaloko upaṭṭhāti; devaloke upaṭṭhitepi nirayo upaṭṭhāti; manussaloke upaṭṭhitepi tiracchānayoni upaṭṭhāti; tiracchānayoniyā ca upaṭṭhitāyapi manussaloko upaṭṭhātiyeva.

Tatridaṃ vatthu – soṇagiripāde kira acelavihāre soṇatthero nāma eko dhammakathiko. Tassa pitā sunakhavājiko nāma luddako ahosi. Thero taṃ paṭibāhantopi saṃvare ṭhapetuṃ asakkonto 『mā nassi varāko』ti mahallakakāle akāmakaṃ pabbājesi. Tassa gilānaseyyāya nipannassa nirayo upaṭṭhāsi. Soṇagiripādato mahantā mahantā sunakhā āgantvā khāditukāmā viya samparivāresuṃ. So mahābhayabhīto 『『vārehi, tāta soṇa! Vārehi, tāta soṇā』』ti āha. 『『Kiṃ mahātherā』』ti? 『『Na passasi, tātā』』ti taṃ pavattiṃ ācikkhi. Soṇatthero 『kathañhi nāma mādisassa pitā niraye nibbattissati, patiṭṭhāhamassa bhavissāmī』ti sāmaṇerehi nānāpupphāni āharāpetvā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu mālāsanthārapūjañca āsanapūjañca kāretvā pitaraṃ mañcena cetiyaṅgaṇaṃ haritvā mañce nipajjāpetvā 『『ayaṃ me, mahāthera, pūjā tumhākaṃ atthāya katā; 『ayaṃ me, bhagavā, duggatapaṇṇākāro』ti vatvā bhagavantaṃ vanditvā cittaṃ pasādehī』』ti āha. So mahāthero pūjaṃ disvā tathākaronto cittaṃ pasādesi. Tāvadevassa devaloko upaṭṭhāsi, nandavanacittalatāvanamissakavanaphārusakavanavimānāni ceva devanāṭakāni ca parivāretvā ṭhitāni viya ahesuṃ. So 『『apetha, soṇa! Apetha, soṇā』』ti āha. 『『Kimidaṃ, mahātherā』』ti? 『『Etā te, tāta, mātaro āgacchantī』』ti. 『Thero saggo upaṭṭhito mahātherassā』ti cintesi . Evaṃ upaṭṭhānasamaṅgitā calatīti veditabbā. Etāsu samaṅgitāsu idha āyūhanacetanākammasamaṅgitāvasena 『『kāyaduccaritasamaṅgī』』tiādi vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Paṭhamabalaniddesavaṇṇanā.

Dutiyabalaniddeso

1.256); 因此說「這是不可能的,因為『這是身惡行的』」。 身惡行的相應有五種相應——生存相應、意圖相應、業相應、果報相應、存在相應。在這裡,善惡業的生存時被稱為「生存相應」。同樣,也稱為「意圖相應」。在阿羅漢果未到達之前,所有眾生都被稱為「業相應」,指的是以前所積累的可得果報的業——這就是「業相應」。而「果報相應」則僅在果報時被理解。在眾生未達到阿羅漢果之前,他們會因從此而去而生於地獄,在地獄中以火、水、金屬罐等存在的方式存在;而在母腹中生的則是因母親的懷孕而存在;在天界生的則是因天宮的存在而存在。因此,因這些因緣的存在而稱為「存在相應」。它是變化的,而其餘的則是不變的。在地獄中存在時,天界也存在;在天界存在時,地獄也存在;在人間存在時,畜生道也存在;而在畜生道存在時,人間也存在。 這裡的故事是——在索那山腳下,有一位名叫索那的長老,他是一位講法者。他的父親名叫善犬,是一位賭徒。儘管長老試圖阻止他,但無法使他保持戒律,於是他在老年時毫無慾望地出家。他因病倒而生於地獄。許多善犬前來,似乎想要吃掉他。於是他非常害怕地說:「不要來,索那! 不要來,索那!」 「怎麼了,大長老?」 「你看不見嗎,孩子?」 於是他講述了事情的經過。索那長老想:「這樣的父親怎麼能在地獄中存在呢? 我將為他準備供養。」於是他讓小沙彌們採集各種花朵,在佛塔和菩提樹下進行花環供養、座位供養等,並把父親的靈魂帶到佛塔的座位上,讓他坐下,說:「這供養是爲了你,大長老;『這是我,世尊,為貧苦者準備的』」並向佛陀頂禮,希望他的心能得到安慰。大長老看到供養,心中感到安慰。於是立即為他出現了天界,如同在南達瓦那的花園、樹木、果實、天宮和天樂中環繞著他。於是他說:「走開,索那! 走開,索那!」 「這是什麼,大長老?」 「這些是你的,孩子,母親們正在來。」 「長老的天界正在出現。」就這樣,存在相應是變化的。這裡的相應是根據生存、意圖、業相應的角度稱為「身惡行

  1. Dutiyabalaniddese gatisampattipaṭibāḷhānīti gatisampattiyā paṭibāhitāni nivāritāni paṭisedhitāni. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca gatisampattīti sampannā gati devaloko ca manussaloko ca. Gativipattīti vipannā gati cattāro apāyā. Upadhisampattīti attabhāvasamiddhi. Upadhivipattīti hīnaattabhāvatā. Kālasampattīti surājasumanussakālasaṅkhāto sampannakālo. Kālavipattīti durājadumanussakālasaṅkhāto vipannakālo. Payogasampattīti sammāpayogo. Payogavipattīti micchāpayogo.

Tattha ekaccassa bahūni pāpakammāni honti. Tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃ devesu vā manussesu vā nibbatto. Tādise ca ṭhāne akusalassa vāro natthi, ekantaṃ kusalasseva vāroti. Evamassa tāni kammāni gatisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃ ṭhito susaṇṭhitaṅgapaccaṅgo abhirūpo dassanīyo brahmavacchasadiso. Sacepi dāsiyā kucchismiṃ dāsajāto hoti 『evarūpo attabhāvo kiliṭṭhakammassa nānucchaviko』ti hatthimeṇḍaassabandhakagopālakakammādīni taṃ na kārenti; sukhumavatthāni nivāsāpetvā bhaṇḍāgārikaṭṭhānādīsu ṭhapenti. Sace itthī hoti, hatthibhattapacanādīni na kārenti; vatthālaṅkāraṃ datvā sayanapālikaṃ vā naṃ karonti, somadevi viya vallabhaṭṭhāne vā ṭhapenti. Bhātikarājakāle kira gomaṃsakhādake bahujane gahetvā rañño dassesuṃ. Te 『daṇḍaṃ dātuṃ sakkothā』ti puṭṭhā 『na sakkomā』ti vadiṃsu. Atha ne rājaṅgaṇe sodhake akaṃsu. Tesaṃ ekā dhītā abhirūpā dassanīyā pāsādikā. Taṃ disvā rājā antepuraṃ abhinetvā vallabhaṭṭhāne ṭhapesi. Sesañātakāpi tassā ānubhāvena sukhaṃ jīviṃsu. Tādisasmiñhi attabhāve pāpakammānipi vipākaṃ dātuṃ na sakkonti. Evaṃ upadhisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Ekassa bahūni pāpakammāni honti. Tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena paṭhamakappikānaṃ vā cakkavattirañño vā buddhānaṃ vā uppattisamaye surājasumanussakāle nibbatto. Tādise ca kāle nibbattassa akusalassa vipākaṃ dātuṃ okāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāsoti. Evaṃ kālasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena payogasampattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīhi virato kāyavacīmanosucaritāni pūreti. Tādise ṭhāne akusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāsoti. Evaṃ payogasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So panekena pāpakammena gativipattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti – kālena niraye nibbattāpenti, kālena tiracchānayoniyaṃ, kālena pettivisaye, kālena asurakāye, dīghenāpi addhunā apāyato sīsaṃ ukkhipituṃ na denti. Evaṃ gatisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gativipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

在第二力的解釋中,"被善趣阻礙"意味著被善趣所阻礙、阻止、禁止。其他詞也是同樣的道理。這裡,"善趣"指繁榮的去處,即天界和人間。"惡趣"指墮落的去處,即四惡道。"善身"指身體的繁榮。"惡身"指低劣的身體狀態。"善時"指好國王好人的時代。"惡時"指壞國王壞人的時代。"善行"指正確的行為。"惡行"指錯誤的行為。 在這裡,有些人有許多惡業。這些惡業本應在惡趣中成熟。但是他因為一個善業而生在天界或人間的善趣中。在這樣的地方,沒有惡業成熟的機會,只有善業成熟的機會。這樣,他知道那些惡業因善趣而被阻礙,不會成熟。 另一個人也有許多惡業。這些惡業本應在惡身中成熟。但是他因為一個善業而處於善身,四肢健全,相貌端正,如同梵天。即使他生為女奴的兒子,人們也會說"這樣的身體不適合做污穢的工作",不會讓他做照顧大象、羊、馬、牛等工作;而是給他穿上精細的衣服,讓他做管理倉庫等工作。如果是女性,就不會讓她做喂象等工作;而是給她衣服和裝飾品,讓她做照看臥室的工作,或者像索瑪王后一樣受到寵愛。據說在巴蒂卡王時期,有很多吃牛肉的人被抓到國王面前。他們被問到"能夠支付罰金嗎?",回答說"不能"。於是國王讓他們在王宮院子里做清潔工作。他們中有一個女兒非常美麗動人。國王看到她后把她帶進宮中,給予寵愛。其他親屬也因她而過上了幸福的生活。在這樣的身體中,即使是惡業也無法結果。這樣,他知道那些惡業因善身而被阻礙,不會成熟。 有一個人有許多惡業。這些惡業本應在惡時中成熟。但是他因為一個善業而生在最初的劫期,或轉輪聖王時期,或佛陀出現的時期,即好國王好人的時代。在這樣的時代出生的人,沒有惡業成熟的機會,只有善業成熟的機會。這樣,他知道那些惡業因善時而被阻礙,不會成熟。 另一個人也有許多惡業。這些惡業本應在惡行中成熟。但是他因為一個善業而處於善行,遠離殺生等,完成身語意的善行。在這樣的情況下,沒有惡業成熟的機會,只有善業成熟的機會。這樣,他知道那些惡業因善行而被阻礙,不會成熟。 另一個人也有許多惡業。這些惡業在善趣中不會成熟。但是他因為一個惡業而生在惡趣中。在那裡,那些惡業輪流給予果報——有時讓他生在地獄,有時讓他生在畜生道,有時讓他生在餓鬼道,有時讓他生在阿修羅道,長時間不讓他從惡道中抬起頭來。這樣,他知道那些惡業因被善趣阻礙而無法給予果報,但在惡趣中成熟。

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ . So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃyeva patiṭṭhito dubbaṇṇo durūpo dussaṇṭhito bībhaccho pisācasadiso. So sace dāsiyā kucchiyaṃ dāsajāto 『imāni etassa anucchavikānī』ti sabbāni naṃ kiliṭṭhakammāni kārenti antamaso pupphachaḍḍakakammaṃ upādāya. Sace itthī hoti 『imāni etissā anucchavikānī』ti sabbāni naṃ hatthibhattapacanādīni kiliṭṭhakammāni kārenti. Kulagehe jātampi baliṃ sādhayamānā rājapurisā 『gehadāsī』ti saññaṃ katvā bandhitvā gacchanti, kotalavāpīgāme mahākuṭumbikassa gharaṇī viya. Evaṃ upadhisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhivipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni kālasampattiyaṃ nibbātassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje dasavassāyukakāle nibbatto, yadā pañca gorasā pacchijjanti, kudrūsakaṃ aggabhojanaṃ hoti. Kiñcāpi manussaloke nibbatto, migapasusarikkhajīviko pana hoti. Evarūpe kāle kusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ akusalasseva hoti. Evaṃ kālasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīni dasa akusalakammāni karoti. Tamenaṃ sahoḍḍhaṃ gahetvā rañño dassenti. Rājā bahūkammakāraṇāni kāretvā ghātāpeti. Evaṃ payogasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi sampattīhi paṭibāhitaṃ pāpakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso vipattiyo āgamma deti.

Yathā hi kocideva puriso kenacideva kammena rājānaṃ ārādheyya. Athassa rājā ṭhānantaraṃ datvā janapadaṃ dadeyya. So taṃ sammā paribhuñjituṃ asakkonto makkaṭena gahitabhattapuṭaṃ viya bhindeyya; yassa yaṃ yānaṃ vā vāhanaṃ vā dāsaṃ vā dāsiṃ vā ārāmaṃ vā vatthuṃ vā sampannarūpaṃ passati, sabbaṃ balakkārena gaṇheyya. Manussā 『rājavallabho』ti kiñci vattuṃ na sakkuṇeyyuṃ. So aññassa vallabhatarassa rājamahāmattassa virujjheyya. So taṃ gahetvā supothitaṃ pothāpetvā bhūmiṃ piṭṭhiyā ghaṃsāpento nikkaḍḍhāpetvā rājānaṃ upasaṅkamitvā 『asuko nāma te , deva, janapadaṃ bhindatī』ti gaṇhāpeyya. Rājā bandhanāgāre bandhāpetvā 『asukena nāma kassa kiṃ avahaṭa』nti nagare bheriṃ carāpeyya. Manussā āgantvā 『mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahita』nti viravasahassaṃ uṭṭhāpeyyuṃ. Rājā bhiyyoso mattāya kuddho nānappakārena taṃ bandhanāgāre kilametvā ghātāpetvā 『gacchatha naṃ susāne chaḍḍetvā saṅkhalikā āharathā』ti vadeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

另一個人也有許多惡業。這些惡業在善身中不會成熟。但是他因為一個惡業而處於惡身,醜陋、難看、畸形、可怕,如同鬼怪。如果他生為女奴的兒子,人們會說"這些工作適合他",讓他做所有污穢的工作,甚至包括清理花朵的工作。如果是女性,人們會說"這些工作適合她",讓她做所有污穢的工作,如喂象等。即使生在良家,收稅的官員也會把她當作家奴,綁起來帶走,就像科塔拉瓦皮村大富翁的妻子一樣。這樣,他知道那些惡業因被善身阻礙而無法給予果報,但在惡身中成熟。 另一個人也有許多惡業。這些惡業在善時中不會成熟。但是他因為一個惡業而生在惡時,即壞國王壞人的時代,人壽只有十歲,五種乳製品都斷絕,最好的食物是粗糙的穀物。雖然生在人間,但生活如同野獸。在這樣的時代,沒有善業成熟的機會,只有惡業成熟的機會。這樣,他知道那些惡業因被善時阻礙而無法給予果報,但在惡時中成熟。 另一個人也有許多惡業。這些惡業在善行中不會成熟。但是他處於惡行中,做殺生等十種不善業。他被抓到國王面前。國王讓他受許多刑罰后處死他。這樣,他知道那些惡業因被善行阻礙而無法給予果報,但在惡行中成熟。這樣,被四種善狀況阻礙的惡業不給予果報,而是在四種惡狀況中給予果報。 就像有一個人因某種行為而取悅了國王。國王給了他一個職位,並給了他一個地區。但他不能好好管理,就像猴子抓住食物包一樣把它弄壞;他看到誰有好的車輛、奴僕、花園或財產,就用武力奪取。人們因為他是國王的寵臣而不敢說什麼。他得罪了一個更受寵的大臣。那個大臣抓住他,狠狠地打他,讓他背朝下在地上摩擦,把他趕出去,然後去見國王說:"陛下,某某人正在破壞你的地區。"國王把他關進監獄,並讓人在城裡敲鑼宣佈:"某某人從誰那裡拿走了什麼?"人們來說:"他拿走了我的這個,他拿走了我的那個",發出千種哀號。國王更加憤怒,用各種方式折磨他,然後殺死他,說:"把他扔到墓地去,把鎖鏈帶回來。"應當這樣理解這個比喻。

Tassa hi purisassa hi kenacideva kammena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ laddhakālo viya puthujjanassāpi kenacideva puññakammena sagge nibbattakālo. Tasmiṃ janapadaṃ bhinditvā manussānaṃ santakaṃ gaṇhante kassaci kiñci vattuṃ avisahanakālo viya imasmimpi sagge nibbatte akusalassa vipaccanokāsaṃ alabhanakālo. Tassa ekadivasaṃ ekasmiṃ rājavallabhatare virajjhitvā tena kuddhena naṃ pothāpetvā rañño ārocetvā bandhanāgāre bandhāpitakālo viya imassa saggato cavitvā niraye nibbattakālo. Manussānaṃ 『mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahita』nti viravakālo viya tasmiṃ niraye nibbatte sabbākusalakammānaṃ sannipatitvā gahaṇakālo. Susāne chaḍḍetvā saṅkhalikānaṃ āharaṇakālo viya ekekasmiṃ kamme khīṇe itarassa itarassa vipākena nirayato sīsaṃ anukkhipitvā sakalakappaṃ nirayamhi paccanakālo. Kappaṭṭhitikakammañhi katvā ekakappaṃ nirayamhi paccanakasattā neva eko, na dve, na sataṃ, na sahassaṃ. Evaṃ paccanakasattā kira gaṇanapathaṃ vītivattā.

Atthekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantītiādīsupi evaṃ yojanā veditabbā. Idhekaccassa bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyuṃ. So pana ekena pāpakammena gativipattiyaṃ niraye vā asurakāye vā nibbatto. Tādise ca ṭhāne kusalaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkoti, ekantaṃ akusalameva sakkotīti. Evamassa tāni kammāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃ patiṭṭhito dubbaṇṇo hoti pisācasadiso. So sacepi rājakule nibbatto pituaccayena 『kiṃ imassa nissirīkassa rajjenā』ti rajjaṃ na labhati. Senāpatigehādīsu nibbattopi senāpatiṭṭhānādīni na labhati.

Imassa panatthassāvibhāvatthaṃ dīparājavatthu kathetabbaṃ – rājā kira putte jāte deviyā pasīditvā varaṃ adāsi. Sā varaṃ gahetvā ṭhapesi. Kumāro sattaṭṭhavassakāleva rājaṅgaṇe kukkuṭe yujjhāpesi. Eko kukkuṭo uppatitvā kumārassa akkhīni bhindi. Kumāramātā devī puttassa pannarasasoḷasavassakāle 『rajjaṃ vāressāmī』ti rājānaṃ upasaṅkamitvā āha – 『『deva, tumhehi kumārassa jātakāle varo dinno. Mayā so gahetvā ṭhapito; idāni naṃ gaṇhāmī』』ti. 『『Sādhu, devi, gaṇhāhī』』ti. 『『Mayā, deva, tumhākaṃ santikā kiñci aladdhaṃ nāma natthi . Idāni pana mama puttassa rajjaṃ vāremī』』ti. 『『Devi, tava putto aṅgavikalo. Na sakkā tassa rajjaṃ dātu』』nti . 『『Tumhe mayhaṃ ruccanakavaraṃ adātuṃ asakkontā kasmā varaṃ adatthā』』ti? Rājā ativiya nippīḷiyamāno 『『na sakkā tuyhaṃ puttassa sakalalaṅkādīpe rajjaṃ dātuṃ; nāgadīpe pana chattaṃ assāpetvā vasatū』』ti nāgadīpaṃ pesesi. So dīparājā nāma ahosi. Sace cakkhuvikalo nābhavissā tiyojanasatike sakalatambapaṇṇidīpe sabbasampattiparivāraṃ rajjaṃ alabhissā. Evaṃ upadhivipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

因為這個人通過某種行為來取悅國王,之後獲得了一個職位,就像普通人通過某種善業而在天界出生。在這個地方,當人們收集財物時,沒有人敢說什麼,就像在天界出生的人不能獲得惡業的果報一樣。某一天,他在一個更受寵的國王面前感到憤怒,被他壓制后告知國王,被關進監獄,就像從天界墮落到地獄一樣。人們在說「這是我得到的,這是我得到的」時,就像在地獄中出生一樣,所有的善業聚集在一起,就像在墓地裡被扔掉時,每個業因消失時,其他的業因也會從地獄中抬起頭來。就這樣,在一個劫中,沒有一個、兩個、百個、千個生靈能夠從地獄中抬起頭來。這樣,在地獄中出生的生靈無法計算。 因此,在某些情況下,善業的積累不會受到阻礙等情況也應如此理解。在這裡,有些人有許多善業。這些善業在善趣中會成熟。但是他因為一個惡業而生在惡趣中,在地獄或阿修羅道中出生。在這樣的地方,善業無法給予果報,只有惡業才能給予果報。這樣,他知道那些善業因被惡趣阻礙而無法成熟。 另一個人也有許多善業。這些善業在善身中會成熟。但是他因為一個惡業而處於惡身,醜陋得像鬼怪。如果他生在王族,因為父親的原因而無法獲得王位。他即使生在將軍的家中,也無法獲得將軍的職位。 在這個例子中,應提到燈王的故事——國王在妻子生下兒子時很高興,給了她一個願望。她拿到願望后就把兒子放在王位上。王子在七十歲時就讓公雞打鬥。一個公雞飛起,傷了王子的眼睛。王子的母親在兒子十五歲時對國王說:「陛下,您在王子出生時給予的願望,我已實現;現在我不再需要他了。」國王說:「很好,女王,您可以拿走他。」她回答說:「陛下,在您面前我沒有得到什麼。」國王說:「但是我的兒子身體殘缺,無法給他王位。」她說:「如果您不能給我喜歡的願望,為什麼不給我一個願望?」國王非常痛苦地說:「我不能把王位給您兒子,但是可以讓他住在納伽島上。」於是他派他去納伽島。這個國王名叫燈王。如果他失去眼睛,在三十個城鎮的所有財富中都無法獲得王位。這樣,他知道那些善業因被惡身阻礙而無法給予果報。

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni kālasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje appāyuke gatikoṭike nibbatto. Tādise ca kāle kalyāṇakammaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkotīti. Evaṃ kālavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. Ayaṃ pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇaṃ hanti…pe… sabbaṃ dussīlyaṃ pūreti. Tathā tena saddhiṃ samajātikānipi kulāni āvāhavivāhaṃ na karonti; 『itthidhutto surādhutto akkhadhutto ayaṃ pāpapuriso』ti ārakā parivajjenti. Kalyāṇakammāni vipaccituṃ na sakkonti. Evaṃ payogavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catasso sampattiyo āgamma vipākadāyakaṃ kalyāṇakammaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitattā na vipaccati.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti – kālena manussaloke nibbattāpenti, kālena devaloke. Evaṃ gativipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gatimampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃyeva patiṭṭhito abhirūpo dassanīyo pāsādiko brahmavacchasadiso. Tassa upadhisampattiyaṃ ṭhitattā kalyāṇakammāni vipākaṃ denti. Sace rājakule nibbattati aññesu jeṭṭhakabhātikesu santesupi 『etassa attabhāvo samiddho, etassa chatte ussāpite lokassa phāsu bhavissatī』ti tameva rajje abhisiñcanti. Uparājagehādīsu nibbatto pituaccayena oparajjaṃ, senāpatiṭṭhānaṃ, bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṃ, seṭṭhiṭṭhānaṃ labhati. Evaṃ upadhivipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhisampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena kālasampattiyaṃ nibbatto surājasumanussakāle. Tādisāya kālasamiddhiyā nibbattassa kalyāṇakammaṃ vipākaṃ deti.

Tatridaṃ mahāsoṇattherassa vatthu kathetabbaṃ – brāhmaṇatissabhaye kira cittalapabbate dvādasa bhikkhusahassāniṃ paṭivasanti. Tathā tissamahāvihāre. Dvīsupi mahāvihāresu tiṇṇaṃ vassānaṃ vaṭṭaṃ ekarattameva mahāmūsikāyo khāditvā thusamattameva ṭhapesuṃ. Cittalapabbate bhikkhusaṅgho 『tissamahāvihāre vaṭṭaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā』ti vihārato nikkhami. Tissamahāvihārepi bhikkhusaṅgho 『cittalapabbate vaṭṭaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā』ti vihārato nikkhami. Ubhatopi ekissā gambhīrakandarāya tīre samāgatā pucchitvā vaṭṭassa khīṇabhāvaṃ ñatvā 『tattha gantvā kiṃ karissāmā』ti catuvīsati bhikkhusahassāni gambhīrakandaravanaṃ pavisitvā nisīditvā nisinnanīhāreneva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsu. Pacchā bhaye vūpasante bhikkhusaṅgho sakkaṃ devarājānaṃ gahetvā dhātuyo saṃharitvā cetiyaṃ akāsi.

另一個人也有許多善業。這些善業在好的時機中會成熟。但是他因為一個惡業而生在惡時,即壞國王壞人的時代,在短命的貧困中出生。在這樣的時代,善業無法給予果報。這樣,他知道那些善業因被惡時阻礙而無法成熟。 另一個人也有許多善業。這些善業在正確的行為中會成熟。但是他處於錯誤的行為中,殺生等十種邪行。他因此而積累了所有的不善業。因此,與他相同種族的人也不願意與他結婚;人們會說「這個惡人好色、好酒、好鬥」。善業無法給予果報。這樣,他知道那些善業因被錯誤的行為阻礙而無法成熟。這樣,通過四種善狀況的阻礙,善業無法給予果報。 另一個人也有許多善業。這些善業在善趣中不會成熟。但是他因為一個善業而生在善趣中。在那裡,那些善業輪流給予果報——有時讓他在世間出生,有時讓他在天界出生。這樣,他知道那些善業因被善趣阻礙而無法給予果報。 另一個人也有許多善業。這些善業在善身中不會成熟。但是他因為一個善業而處於善身,相貌端正、引人注目、如同梵天。他因善身而得到善業的果報。如果他生在王族,即使在其他長兄的家庭中,也會被稱讚「這個人的身體是完美的,他將會在這個王國中受歡迎」。在副王的家中,因父親的緣故而獲得副王的地位、將軍的地位、倉庫主管的地位、商人的地位。這樣,他知道那些善業因被善身阻礙而無法給予果報。 另一個人也有許多善業。這些善業在好時中不會成熟。但是他因為一個善業而生在好的時機,即好國王好人的時代。在這樣的時代出生的人,善業會給予果報。 在這裡,應提到大長老摩訶索那的故事——在婆羅門提薩的恐懼下,在奇特的山上住著一千二百名比丘。同樣,在提薩大寺中也有比丘。兩個大寺中的比丘在三年的輪迴中,僅在一個晚上就吃掉了大老鼠,並且只留下了少量的食物。在奇特的山上,比丘們說「在提薩大寺中輪迴會繼續,我們將去那裡居住」。在提薩大寺中,比丘們也說「在奇特的山上輪迴會繼續,我們將去那裡居住」。兩個比丘都聚集在一個深邃的山谷的岸邊,詢問輪迴的結束,得知輪迴已結束后,他們說「我們去那裡做什麼呢」,二十四名比丘進入深邃的山谷,坐下後,以無執著的心入滅盡的涅槃。後來,在恐懼消散后,比丘們能夠把神明的身軀收集起來,並建立了佛塔。

Brāhmaṇatissacoropi janapadaṃ viddhaṃsesi. Saṅgho sannipatitvā mantetvā 『『coraṃ paṭibāhatū』』ti sakkasantikaṃ aṭṭha there pesesi. Sakko devarājā 『『mayā, bhante, uppanno coro na sakkā paṭibāhituṃ. Saṅgho parasamuddaṃ gacchatu. Ahaṃ samuddārakkhaṃ karissāmī』』ti. Saṅgho sabbadisāhi nāgadīpaṃ gantvā jambukolapaṭṭane tibhūmikaṃ mahāuḷumpaṃ bandhāpesi. Ekā bhūmikā udake osīdi. Ekissā bhikkhusaṅgho nisinno. Ekissā pattacīvarāni ṭhapayiṃsu. Saṃyuttabhāṇakacūḷasīvatthero, isidattatthero, mahāsoṇattheroti tayo therā tāsaṃ parisānaṃ pāmokkhā. Tesu dve therā mahāsoṇattheraṃ āhaṃsu – 『『āvuso mahāsoṇa, abhiruha mahāuḷumpa』』nti. 『『Tumhe pana, bhante』』ti? 『『Āvuso, udake maraṇampi thale maraṇampi ekameva . Na mayaṃ gamissāma. Taṃ nissāya pana anāgate sāsanassa paveṇī ṭhassati. Gaccha tvaṃ, āvuso』』ti. 『『Nāhaṃ, bhante, tumhesu agacchantesu gamissāmī』』ti yāvatatiyaṃ kathetvāpi theraṃ āropetuṃ asakkontā nivattiṃsu.

Atha cūḷasīvatthero isidattattheraṃ āha – 『『āvuso isidatta, anāgate mahāsoṇattheraṃ nissāya sāsanapaveṇī ṭhassati; mā kho taṃ hatthato vissajjehī』』ti. 『『Tumhe pana, bhante』』ti? 『『Ahaṃ mahācetiyaṃ vandissāmī』』ti dve there anusāsitvā anupubbena cārikaṃ caranto mahāvihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye mahāvihāro suñño. Cetiyaṅgaṇe eraṇḍā jātā. Cetiyaṃ gacchehi parivāritaṃ, sevālena pariyonaddhaṃ. Thero dharamānakabuddhassa nipaccākāraṃ dassento viya mahācetiyaṃ vanditvā pacchimadisāya sālaṃ pavisitvā olokento 『evarūpassa nāma lābhaggayasaggappattassa sarīradhātucetiyaṭṭhānaṃ anāthaṃ jāta』nti cintayamāno nisīdi.

Atha avidūre rukkhe adhivatthā devatā addhikamanussarūpena taṇḍulanāḷiñca guḷapiṇḍañca ādāya therassa santikaṃ gantvā 『『kattha gacchatha, bhante』』ti? 『『Ahaṃ dakkhiṇadisaṃ, upāsakā』』ti. 『『Ahampi tattheva gantukāmo, saha gacchāma, bhante』』ti. 『『Ahaṃ dubbalo; tava gatiyā gantuṃ na sakkhissāmi; tvaṃ purato gaccha, upāsakā』』ti. 『『Ahampi tumhākaṃ gatiyā gamissāmī』』ti therassa pattacīvaraṃ aggahesi. Tissavāpipāḷiṃ āruḷhakāle ca pattaṃ āharāpetvā pānakaṃ katvā adāsi. Therassa pītamatteyeva balamattā saṇṭhāti. Devatā pathaviṃ saṅkhipitvā veṇunadīsantike ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ patvā therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggitvā adāsi.

Punadivase therena mukhe dhovitamatte yāguṃ pacitvā adāsi; yāguṃ pītassa bhattaṃ pacitvā upanāmesi. Thero 『『tuyhaṃ ṭhapehi, upāsakā』』ti pattaṃ hatthena pidahi. 『『Ahaṃ na dūraṃ gamissāmī』』ti devatā therasseva patte bhattaṃ pakkhipitvā katabhattakiccassa therassa pattacīvaramādāya maggaṃ paṭipannā pathaviṃ saṅkhipitvā jajjaranadīsantikaṃ netvā 『『bhante, etaṃ paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ, dhūmo paññāyati. Ahaṃ purato gamissāmī』』ti theraṃ vanditvā attano bhavanaṃ agamāsi. Thero sabbampi bhayakālaṃ paṇṇakhādakamanusse nissāya vasi.

婆羅門提薩強盜破壞了國家。僧團聚集商議后,派遣八位長老去見帝釋天,說"請驅逐強盜"。帝釋天王說:"尊者們,我無法驅逐已經出現的強盜。僧團應該去海外。我會保護海洋。"僧團從各個方向去了納伽島(Nāgadīpa),在閻浮果拉港(Jambukolapaṭṭana)建造了一艘三層的大船。一層沉入水中。一層僧團坐在上面。一層放置缽和袈裟。相應部誦者小西瓦長老、伊西達塔長老和大索那長老是這些團體的領袖。其中兩位長老對大索那長老說:"朋友大索那,請登上大船。""那你們呢,尊者們?""朋友,死在水裡還是死在陸地上都是一樣的。我們不會去。但是依靠你,未來佛法的傳承將會繼續。你去吧,朋友。""尊者們,如果你們不去,我也不會去。"他們說了三次,但無法讓長老登船,於是返回。 然後小西瓦長老對伊西達塔長老說:"朋友伊西達塔,未來依靠大索那長老,佛法的傳承將會繼續;不要放開他。""那你呢,尊者?""我要去禮拜大塔。"他指導兩位長老后,漸漸地遊歷到達了大寺。那時大寺是空的。佛塔院裡長滿了蓖麻。佛塔被灌木叢包圍,被水藻覆蓋。長老就像向活佛致敬一樣禮拜了大塔,然後進入西邊的大廳,環顧四周,想著"如此獲得利養和名聲的舍利塔竟然變得如此荒涼",然後坐下。 這時,住在不遠處樹上的神以旅人的形象,拿著一那利(nāḷi)的米和一塊糖,來到長老面前說:"尊者,您要去哪裡?""我要去南方,優婆塞。""我也想去那裡,讓我們一起去吧,尊者。""我很虛弱,無法跟上你的速度;你先走吧,優婆塞。""我會跟隨您的步伐前進。"他拿起長老的缽和袈裟。當他們到達提薩水庫(Tissavāpi)的堤壩時,他拿過缽,準備了飲料給長老。長老一喝完就恢復了力氣。神縮短了大地,來到毗努河(Veṇunadī)附近一座廢棄的寺院,為長老準備了住處。 第二天,長老剛洗完臉,神就煮好粥給他;長老喝完粥后,又準備了飯菜。長老說"給你自己留些吧,優婆塞",用手蓋住缽。"我不會走遠",神把飯菜放入長老的缽中,長老用完餐后,神拿起長老的缽和袈裟上路,縮短了大地,帶他到賈賈拉河(Jajjaranadī)附近,說:"尊者,這是吃樹葉的人居住的地方,可以看到煙。我要先走了。"向長老禮拜后回到自己的住處。長老在整個危險時期都依靠吃樹葉的人生活。

Isidattattheropi anupubbena cārikaṃ caranto aḷajanapadaṃ sampāpuṇi. Tattha manussā nātipakkāni madhukaphalāni bhinditvā aṭṭhiṃ ādāya tacaṃ chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero 『『āvuso mahāsoṇa, bhikkhāhāro paññāyatī』』ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Taruṇadārakā theraṃ ṭhitaṃ disvā 『iminā koci attho bhavissatī』ti vālukaṃ puñchitvā madhukaphalattacaṃ patte pakkhipitvā adaṃsu; therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ soyeva āhāro ahosi.

Anupubbena coriyassaraṃ sampāpuṇiṃsu. Manussā kumudāni gahetvā kumudanāle chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero 『『āvuso mahāsoṇa, bhikkhāhāro paññāyatī』』ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Gāmadārakā kumudanāle sodhetvā patte pakkhipitvā adaṃsu; therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ sova āhāro ahosi.

Anupubbena carantā paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ gāmadvāraṃ sampāpuṇiṃsu. Tattha ekissā dārikāya mātāpitaro araññaṃ gacchantā 『『sace koci ayyo āgacchati, katthaci gantuṃ mā adāsi; ayyassa vasanaṭṭhānaṃ ācikkheyyāsi, ammā』』ti āhaṃsu. Sā there disvā pattaṃ gahetvā nisīdāpesi. Gehe dhaññajāti nāma natthi. Vāsiṃ pana gahetvā guñjacocarukkhattacaṃ guñjalatāpattehi saddhiṃ ekato koṭṭetvā tayo piṇḍe katvā ekaṃ isidattattherassa ekaṃ mahāsoṇattherassa patte ṭhapetvā 『atirekapiṇḍaṃ isidattattherassa patte ṭhapessāmī』ti hatthaṃ pasāresi. Hattho parivattitvā mahāsoṇattherassa patte patiṭṭhāpesi. Isidattatthero 『brāhmaṇatissabhaye guñjacocapiṇḍe vipākadāyakakammaṃ desakālasampadāya kīvapamāṇaṃ vipākaṃ dassatī』ti āha. Te taṃ paribhuñjitvā vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Sāpi araññato āgatānaṃ mātāpitūnaṃ ācikkhi 『『dve therā āgatā. Tesaṃ me vasanaṭṭhānaṃ ācikkhita』』nti. Te ubhopi therānaṃ santikaṃ gantvā vanditvā 『『bhante, yaṃ mayaṃ labhāma, tena tumhe paṭijaggissāma; idheva vasathā』』ti paṭiññaṃ gaṇhiṃsu. Therāpi sabbabhayakālaṃ te upanissāya vasiṃsu.

伊西達塔長老在漸漸遊歷中到達了阿拉賈國(Alajanapada)。在那裡,人們不太注意到蜜果,砍下樹木后帶走了骨頭,扔掉了樹皮。長老說:「朋友大索那,食物似乎不夠。」於是他拿起缽和袈裟,穿好衣服,拿起缽站立。年輕的孩子們看到長老站著,想「這裡可能會有一些好處」,於是撿起沙子,把蜜果和樹皮放入缽中,給了長老;長老們分享了這些食物。這樣,七天的食物就這樣得到了。 漸漸地,他們又到達了強盜的地方。人們摘取了蓮花,把蓮花扔掉了。長老說:「朋友大索那,食物似乎不夠。」於是他拿起缽和袈裟,穿好衣服,拿起缽站立。村裡的孩子們把蓮花摘掉後放入缽中,給了長老;長老們分享了這些食物。這樣,七天的食物也得到了。 漸漸地,他們到達了吃樹葉的人居住的地方,來到一個村莊。那裡有一個小女孩的父母正往森林裡去,他們對小女孩說:「如果有長老來,你要告訴他,不要讓他去任何地方;你應該告訴他長老的住處。」小女孩看到長老后,拿起缽讓他坐下。在家裡沒有糧食的種類。但她拿著樹葉,把樹葉與樹皮一起搗碎,做成三份,分別放在伊西達塔長老的缽里和大索那長老的缽里,想要把多餘的食物放在伊西達塔長老的缽里。於是她的手轉動,把手放在大索那長老的缽里。伊西達塔長老說:「在婆羅門提薩的恐懼中,樹葉的食物將會給予果報。」他們分享了這些食物后,回到了他們的住處。小女孩也告訴了她的父母:「有兩個長老來了。我告訴他們我的住處。」他們兩個也都前往長老的身邊,禮拜后說:「尊者,我們會珍惜我們所得到的;我們將住在這裡。」長老們也在整個危險時期依靠他們生活。

Brāhmaṇatissacore mate pitumahārājā chattaṃ ussāpesi. 『Bhayaṃ vūpasantaṃ, janapado sampuṇṇo』ti sutvā parasamuddato bhikkhusaṅgho nāvāya mahātitthapaṭṭane oruyha 『mahāsoṇatthero kahaṃ vasatī』ti pucchitvā therassa santikaṃ agamāsi. Thero pañcasatabhikkhuparivāro kālakagāme maṇḍalārāmavihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye kālakagāme sattamattāni kulasatāni paṭivasanti. Rattibhāge devatā āhiṇḍitvā 『『mahāsoṇatthero pañcabhikkhusataparivāro maṇḍalārāmavihāraṃ patto. Ekeko navahatthasāṭakena saddhiṃ ekekakahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ detū』』ti manusse avocuṃ. Punadivase ca therā kālakagāmaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Manussā nisīdāpetvā yāguṃ adaṃsu. Maṇḍalārāmavāsī tissabhūtitthero saṅghatthero hutvā nisīdi. Eko mahāupāsako taṃ vanditvā 『『bhante, mahāsoṇatthero nāma kataro』』ti pucchi. Tena samayena thero navako hoti pariyante nisinno. Thero hatthaṃ pasāretvā 『『mahāsoṇo nāma esa, upāsakā』』ti āha. Upāsako taṃ vanditvā pattaṃ gaṇhāti. Thero na deti. Tissabhūtitthero 『『āvuso soṇa, yathā tvaṃ na jānāsi, mayampi evameva na jānāma; puññavantānaṃ devatā paripācenti; pattaṃ dehi, sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṃ karohī』』ti āha. Thero pattaṃ adāsi. Mahāupāsako pattaṃ ādāya gantvā kahāpaṇagghanakassa piṇḍapātassa pūretvā navahatthasāṭakaṃ ādhārakaṃ katvā āharitvā therassa hatthe ṭhapesi; aparopi upāsako therassāti satta sāṭakasatāni satta ca piṇḍapātasatāni therasseva adaṃsu.

Thero bhikkhusaṅghassa saṃvibhāgaṃ katvā anupubbena mahāvihāraṃ pāpuṇitvā mukhaṃ dhovitvā mahābodhiṃ vanditvā mahācetiyaṃ vanditvā thūpārāme ṭhito cīvaraṃ pārupitvā bhikkhusaṅghaparivāro dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā dvārato yāva vaḷañjanakasālā etasmiṃ antare saṭṭhikahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ labhi. Tato paṭṭhāya pana sakkārassa pamāṇaṃ natthi. Evaṃ kālavipattiyaṃ madhukaphalattacopi kumudanāḷipi dullabhā jātā. Kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho udapādi.

Vattabbakanigrodhattherassāpi sāmaṇerakāle brāhmaṇatissabhayaṃ udapādi. Sāmaṇero ca upajjhāyo cassa parasamuddaṃ nāgamiṃsu; 『paṇṇakhādakamanusse upanissāya vasissāmā』ti paccantābhimukhā ahesuṃ. Sāmaṇero sattāhamattaṃ anāhāro hutvā ekasmiṃ gāmaṭṭhāne tālarukkhe tālapakkaṃ disvā upajjhāyaṃ āha – 『『bhante, thokaṃ āgametha; tālapakkaṃ pātessāmī』』ti. 『『Dubbalosi tvaṃ, sāmaṇera, mā abhiruhī』』ti. 『『Abhiruhissāmi, bhante』』ti khuddakavāsiṃ gahetvā tālaṃ āruyha tālapiṇḍaṃ chindituṃ ārabhi. Vāsiphalaṃ nikkhamitvā bhūmiyaṃ pati.

婆羅門提薩強盜被殺后,國王升起傘蓋。聽說「危險已消除,國家繁榮」,僧團從海外乘船抵達大海岸,詢問「偉大的索那長老住在哪裡?」於是,長老們來到長老的身邊。長老帶著五百比丘來到卡拉卡村(Kalakagāma)的曼陀羅寺。那時,卡拉卡村有七百個家庭居住。夜晚,神靈巡視,告訴人們:「偉大的索那長老帶著五百比丘已經到達曼陀羅寺。請每人給他們一份九個銅錢的施捨。」第二天,長老們進入卡拉卡村乞食。人們讓他們坐下,給他們粥。曼陀羅寺的長老提薩布提長老作為僧團的長老坐下。一個大優婆塞向他致敬,問:「尊者,偉大的索那長老是哪位?」此時,長老正坐在邊緣。長老伸手說:「這位就是偉大的索那,優婆塞。」優婆塞向他致敬,拿起缽。長老不願意給他。提薩布提長老說:「朋友索那,正如你不知道,我們也不知道;善人們的神靈會保佑他們;請把缽給我,給同伴們帶來利益。」於是長老給了他缽。大優婆塞拿著缽去裝滿銅錢的施捨,裝好九個銅錢的施捨后,放在長老的手中;還有其他優婆塞也拿著長老的施捨,給了七個缽和七個施捨。 長老把施捨分配完畢,漸漸地到達了大寺,洗臉后,禮拜大菩提樹,禮拜大塔,站在佛塔院中,穿好袈裟,跟隨僧團從南門進入城市,在門口到達了巴蘭賈納克薩拉(Balañjanakasālā)的途中,得到了六十個銅錢的施捨。從那時開始,供養的數量沒有限制。這樣,在惡劣的時機中,蜜果和蓮花也變得稀少。在好的時機中,這樣的豐盈突然出現。 在伐木者的長老那裡,僧人的時候也發生了婆羅門提薩的恐懼。僧人和老師一起前往海外;他們想「依靠吃樹葉的人生活」,於是朝著邊緣的方向前進。僧人在七天內沒有吃東西,在一個村子的地方看到一棵棕櫚樹,向老師說:「尊者,請稍微過來;我想要一些棕櫚果。」老師說:「你很虛弱,僧人,不要攀爬。」他說:「我會攀爬的,尊者。」於是他抓住小的棕櫚樹,開始攀爬去切割棕櫚果。棕櫚果掉落在地上。

Thero cintesi 『『ayaṃ kilantova rukkhaṃ āruḷho; kiṃ nu kho idāni karissatī』』ti sāmaṇero tālapaṇṇaṃ phāletvā phāletvā vāsidaṇḍake bandhitvā ghaṭṭento ghaṭṭento bhūmiyaṃ pātetvā 『『bhante, sādhu vatassa sace vāsiphalaṃ ettha paveseyyāthā』』ti āha. Thero 『upāyasampanno sāmaṇero』ti vāsiphalaṃ pavesetvā adāsi. So vāsiṃ ukkhipitvā tālaphalāni pātesi. Thero vāsiṃ pātāpetvā pavaṭṭitvā gataṃ tālaphalaṃ bhinditvā sāmaṇeraṃ otiṇṇakāle āha 『『sāmaṇera, tvaṃ dubbalo, idaṃ tāva khādāhī』』ti. 『『Nāhaṃ, bhante, tumhehi akhādite khādissāmī』』ti vāsiṃ gahetvā tālaphalāni bhinditvā pattaṃ nīharitvā tālamiñjaṃ pakkhipitvā therassa datvā sayaṃ khādi. Yāva tālaphalāni ahesuṃ, tāva tattheva vasitvā phalesu khīṇesu anupubbena paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ pavisiṃsu. Sāmaṇero therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggi. Thero sāmaṇerassa ovādaṃ datvā vihāraṃ pāvisi. Sāmaṇero 『anāyatane naṭṭhānaṃ attabhāvānaṃ pamāṇaṃ natthi, buddhānaṃ upaṭṭhānaṃ karissāmī』ti cetiyaṅgaṇaṃ gantvā appaharitaṃ karoti; sattāhamattaṃ nirāhāratāya pavedhamāno patitvā nipannakova tiṇāni uddharati. Ekacce ca manussā araññe carantā madhuṃ labhitvā dārūni ceva sākapaṇṇañca gahetvā tiṇacalanasaññāya 『migo nu kho eso』ti sāmaṇerassa santikaṃ gantvā 『『kiṃ karosi, sāmaṇerā』』ti āhaṃsu. 『『Tiṇagaṇṭhiṃ gaṇhāmi, upāsakā』』ti. 『『Aññopi koci atthi, bhante』』ti? 『『Āma, upāsakā, upajjhāyo me antogabbhe』』ti. 『『Mahātherassa datvā khādeyyāsi, bhante』』ti sāmaṇerassa madhuṃ datvā attano vasanaṭṭhānaṃ ācikkhitvā 『『mayaṃ sākhābhaṅgaṃ karontā gamissāma. Etāya saññāya theraṃ gahetvā āgaccheyyāsi, ayyā』』ti vatvā agamaṃsu.

Sāmaṇero madhuṃ gahetvā therassa santikaṃ gantvā bahi ṭhatvā 『『vandāmi, bhante』』ti āha. Thero 『sāmaṇero jighacchāya anuḍayhamāno āgato bhavissatī』ti tuṇhī ahosi. So punapi 『『vandāmi, bhante』』ti āha. 『『Kasmā, sāmaṇera, dubbalabhikkhūnaṃ sukhena nipajjituṃ na desī』』ti? 『『Dvāraṃ vivarituṃ sāruppaṃ, bhante』』ti? Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā 『『kiṃ te, sāmaṇera, laddhaṃ』』ti āha. Manussehi madhu dinnaṃ, khādituṃ sāruppaṃ, bhante』』ti? 『『Sāmaṇera, evameva khādituṃ kilamissāma, pānakaṃ katvā pivissāmā』』ti. Sāmaṇero pānakaṃ katvā adāsi. Atha naṃ thero 『『manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ pucchasi, sāmaṇerā』』ti āha. Sayameva ācikkhiṃsu, bhante』』ti. 『『Sāmaṇera, pātova gacchantā kilamissāma; ajjeva gamissāmā』』ti pattacīvaraṃ gaṇhāpetvā nikkhami. Te gantvā manussānaṃ vasanaṭṭhānassa avidūre nipajjiṃsu.

長老想:"他已經很累了還爬上了樹;現在他會做什麼呢?"僧人把棕櫚葉撕開,綁在小刀的柄上,一點一點地放下來,說:"尊者,如果您能把刀刃插進去就太好了。"長老想"這個僧人很有辦法",於是把刀刃插進去給他。他舉起刀,砍下棕櫚果。長老讓刀掉下來,滾動著的棕櫚果被打碎了。當僧人下來時,長老說:"僧人,你很虛弱,先吃這個吧。"他說:"尊者,如果您不吃,我就不吃。"於是他拿起刀,砍開棕櫚果,拿出缽,把棕櫚果的果肉放進去,給了長老,自己也吃了。只要有棕櫚果,他們就住在那裡,當果子用完后,他們逐漸來到了吃樹葉的人居住的地方,進入了一座廢棄的寺院。僧人為長老準備了住處。長老給僧人指導後進入了寺院。僧人想:"在這個不適當的地方,失去的生命無法計數,我要去侍奉佛陀。"於是他去了佛塔院,開始清理雜草;七天內因為沒有食物而顫抖,倒下後躺著拔草。一些在森林裡遊蕩的人找到了蜂蜜,拿著木頭和蔬菜葉子,看到草在動,以為是鹿,就走近僧人說:"你在做什麼,僧人?""我在拔草,優婆塞。""還有其他人嗎,尊者?""是的,優婆塞,我的老師在裡面。""給大長老吃吧,尊者。"他們給了僧人蜂蜜,告訴他們自己的住處,說:"我們會折斷樹枝作為記號。你帶著長老來找我們,尊者。"然後他們就離開了。 僧人拿著蜂蜜去找長老,站在外面說:"我向您致敬,尊者。"長老想"僧人一定是餓得不行了才來的",所以保持沉默。他又說:"我向您致敬,尊者。""為什麼不讓虛弱的比丘舒服地躺著呢,僧人?""打開門是否合適,尊者?"長老起身打開門說:"你得到了什麼,僧人?""人們給了蜂蜜,可以吃,尊者。""僧人,這樣吃會很累,我們做成飲料喝吧。"僧人做了飲料給他。然後長老說:"你問了人們的住處嗎,僧人?""他們自己告訴我的,尊者。""僧人,明天早上出發會很累;我們今天就去吧。"他拿起缽和袈裟就出發了。他們走到離人們住處不遠的地方躺下了。

Sāmaṇero rattibhāge cintesi – 『mayā pabbajitakālato paṭṭhāya gāmante aruṇaṃ nāma na uṭṭhāpitapubba』nti. So pattaṃ gahetvā aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ araññaṃ agamāsi. Mahāthero sāmaṇeraṃ nipannaṭṭhāne apassanto 『manussakhādakehi gahito bhavissatī』ti cintesi. Sāmaṇero araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetvā pattena udakañca dantakaṭṭhañca gahetvā āgami. 『『Sāmaṇera, kuhiṃ gatosi? Mahallakabhikkhūnaṃ te vitakko uppādito; daṇḍakammaṃ āharā』』ti. 『『Āharissāmi, bhante』』ti. Thero mukhaṃ dhovitvā cīvaraṃ pārupi. Ubhopi manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Manussāpi attano paribhogaṃ kandamūlaphalapaṇṇaṃ adaṃsu. Theropi paribhuñjitvā vihāraṃ agamāsi. Sāmaṇero udakaṃ āharitvā 『『pāde dhovāmi, bhante』』ti āha. 『『Sāmaṇera, tvaṃ rattiṃ kuhiṃ gato? Amhākaṃ vitakkaṃ uppādesī』』ti. 『『Bhante, gāmante me aruṇaṃ na uṭṭhāpitapubbaṃ; aruṇuṭṭhāpanatthāya araññaṃ agamāsi』』nti. 『『Sāmaṇera, na tuyhaṃ daṇḍakammaṃ anucchavikaṃ amhākameva anucchavika』』nti vatvā thero tasmiṃyeva ṭhāne vasi; sāmaṇerassa ca saññaṃ adāsi 『『mayaṃ tāva mahallakā; 『idaṃ nāma bhavissatī』ti na sakkā jānituṃ. Tuvaṃ attānaṃ rakkheyyāsī』』ti. Thero kira anāgāmī. Taṃ aparabhāge manussakhādakā khādiṃsu. Sāmaṇero attānaṃ rakkhitvā bhaye vūpasante tathārūpe ṭhāne upajjhaṃ gāhāpetvā upasampanno buddhavacanaṃ uggahetvā tipiṭakadharo hutvā vattabbakanigrodhatthero nāma jāto.

Pitumahārājā rajjaṃ paṭipajji. Parasamuddā āgatāgatā bhikkhū 『『kahaṃ vattabbakanigrodhatthero, kahaṃ vattabbakanigrodhatthero』』ti pucchitvā tassa santikaṃ agamaṃsu. Mahābhikkhusaṅgho theraṃ parivāresi. So mahābhikkhusaṅghaparivuto anupubbena mahāvihāraṃ patvā mahābodhiṃ mahācetiyaṃ thūpārāmañca vanditvā nagaraṃ pāyāsi. Yāva dakkhiṇadvārā gacchantasseva navasu ṭhānesu ticīvaraṃ upapajji; antonagaraṃ paviṭṭhakālato paṭṭhāya mahāsakkāro uppajji. Iti kālavipattiyaṃ tālaphalakandamūlapaṇṇampi dullabhaṃ jātaṃ. Kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho uppannoti. Evaṃ kālavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālasampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena sammāpayoge patiṭṭhito tīṇi sucaritāni pūreti, pañcasīlaṃ dasasīlaṃ rakkhati. Kālasampattiyaṃ nibbattassa rājāno sabbālaṅkārapatimaṇḍitā rājakaññāyo 『etassa anucchavikā』ti pesenti, yānavāhanamaṇisuvaṇṇarajatādibhedaṃ taṃ taṃ paṇṇākāraṃ 『etassa anucchavika』nti pesenti .

僧人在夜裡想:"自從我出家以來,從未在村邊看到過黎明。"他拿起缽,去森林裡等待黎明。大長老看不到僧人躺著的地方,想:"他可能被食人者抓走了。"僧人在森林裡等到黎明,拿著裝水和牙刷的缽回來了。"僧人,你去哪裡了?你讓老比丘們擔心了;你應該受懲罰。""我會接受懲罰的,尊者。"長老洗臉后穿好衣服。兩人一起去了人們居住的地方。人們給了他們自己食用的根莖、水果和葉子。長老吃完后回到寺院。僧人拿來水說:"我要洗您的腳,尊者。""僧人,你晚上去哪裡了?你讓我們擔心了。""尊者,我從未在村邊看到黎明;我去森林是爲了等待黎明。""僧人,懲罰不適合你,只適合我們。"長老說完就住在那裡;他告訴僧人:"我們已經老了;無法知道'會發生什麼'。你要保護好自己。"據說長老是阿那含。後來,食人者吃掉了他。僧人保護好自己,當危險平息后,在那樣的地方接受了戒師,成為比丘,學習了佛陀的教導,精通三藏,成為著名的尼拘律陀長老。 國王的父親繼承了王位。從海外回來的比丘們問:"伐木者的尼拘律陀長老在哪裡,伐木者的尼拘律陀長老在哪裡?"然後去見他。大比丘僧團圍繞著長老。他被大比丘僧團圍繞,漸漸地到達了大寺,禮拜了大菩提樹、大塔和佛塔院,然後前往城市。在到達南門的路上,他在九個地方得到了三件袈裟;從進入城內開始,他得到了很大的供養。這樣,在惡劣的時期,棕櫚果、根莖和葉子都變得稀少。在好的時期,這樣的大供養出現了。這樣,他知道那些善業因被惡劣的時期阻礙而無法給予果報,在好的時期才能成熟。 另一個人也有許多善業。這些善業在錯誤的行為中不會成熟。但是他因為一個善業而處於正確的行為中,完成了三種善行,遵守五戒、十戒。在好的時期出生的人,國王會派遣裝飾華麗的公主,說"這適合他";他們會送來各種禮物,如車輛、寶石、金銀等,說"這適合他"。

Pabbajjūpagatopi mahāyaso hoti mahānubhāvo. Tatridaṃ vatthu – kūṭakaṇṇarājā kira girigāmakaṇṇavāsikaṃ cūḷasudhammattheraṃ mamāyati. So uppalavāpiyaṃ vasamāno theraṃ pakkosāpesi. Thero āgantvā mālārāmavihāre vasati. Rājā therassa mātaraṃ pucchi – 『『kiṃ thero piyāyatī』』ti? 『『Kandaṃ mahārājā』』ti. Rājā kandaṃ gāhāpetvā vihāraṃ gantvā therassa dadamāno mukhaṃ ulloketuṃ nāsakkhi. So nikkhamitvā ca bahipariveṇe deviṃ pucchi – 『『kīdiso thero』』ti? 『『Tvaṃ puriso hutvā ulloketuṃ na sakkosi; ahaṃ kathaṃ sakkhissāmi? Nāhaṃ jānāmi kīdiso』』ti. Rājā 『mama raṭṭhe balikāragahapatiputtaṃ ulloketuṃ na visahāmi. Mahantaṃ vata bho buddhasāsanaṃ nāmā』ti apphoṭesi. Tipiṭakacūḷanāgattherampi mamāyati. Tassa aṅguliyaṃ ekā piḷakā uṭṭhahi. Rājā 『theraṃ passissāmī』ti vihāraṃ gantvā balavapemena aṅguliṃ mukhena gaṇhi. Antomukheyeva piḷakā bhinnā, pubbalohitaṃ anuṭṭhubhitvā there sinehena amataṃ viya ajjhohari. Soyeva thero aparabhāge maraṇamañce nipajji. Rājā gantvā asucikapallakaṃ sīse ṭhapetvā 『dhammasakaṭassa akkho bhijjati akkho bhijjatī』ti paridevamāno vicari. Pathavissarassa asucikapallakaṃ sīsena ukkhipitvā vicaraṇaṃ nāma kassa gatamaggo? Sammāpayogassa gatamaggoti. Evaṃ payogavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogasampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitaṃ kalyāṇakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso sampattiyo āgamma deti.

Tatridaṃ bhūtamatthaṃ katvā opammaṃ – eko kira mahārājā ekassa amaccassa appamattena kujjhitvā taṃ bandhanāgāre bandhāpesi. Tassa ñātakā rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā kiñci avatvā caṇḍakope vigate rājānaṃ tassa niraparādhabhāvaṃ jānāpesuṃ. Rājā muñcitvā tassa ṭhānantaraṃ paṭipākatikaṃ akāsi. Athassa tato tato āgacchantānaṃ paṇṇākārānaṃ pamāṇaṃ nāhosi. Manussā sampaṭicchituṃ nāsakkhiṃsu. Tattha rañño appamattakena kujjhitvā tassa bandhanāgāre bandhāpitakālo viya puthujjanassa niraye nibbattakālo. Athassa ñātakehi rājānaṃ saññāpetvā ṭhānantarassa paṭipākatikakaraṇakālo viya tassa sagge nibbattakālo. Paṇṇākāraṃ sampaṭicchituṃ asamatthakālo viya catasso sampattiyo āgamma kalyāṇakammānaṃ devalokato manussalokaṃ, manussalokato devalokanti evaṃ sukhaṭṭhānato sukhaṭṭhānameva netvā kappasatasahassampi sukhavipākaṃ datvā nibbānasampāpanaṃ veditabbaṃ.

Evaṃ tāva pāḷivaseneva dutiyaṃ balaṃ dīpetvā puna 『『ahosi kammaṃ ahosi kammavipāko』』ti (paṭi. ma.

出家后也會有大名聲和大威力。這裡有一個故事 - 據說庫塔康納王(Kūṭakaṇṇarājā)喜愛住在吉利加馬康納(Girigāmakaṇṇa)的小善法長老(Cūḷasudhammatthera)。他住在烏帕拉瓦皮(Uppalavāpi)時召喚長老。長老來到后住在花園寺院。國王問長老的母親:"長老喜歡什麼?"她說:"喜歡薯類,大王。"國王拿著薯類去寺院給長老,但無法抬頭看他的臉。他出來后在外院問王后:"長老是什麼樣子的?""你是男人都不敢看,我怎麼能看?我不知道他是什麼樣子。"國王說:"在我的國家裡,我竟然不敢看一個納稅人的兒子。佛教真是偉大啊!"他拍手讚歎。他也喜愛三藏小龍長老(Tipiṭakacūḷanāgatthera)。長老的手指上長了一個膿包。國王去寺院看望長老,因為強烈的愛意用嘴含住他的手指。膿包在嘴裡破裂,他吐出膿血,但因為對長老的愛,就像喝甘露一樣吞下去了。同一位長老後來躺在臨終的床上。國王去看望,把不潔的痰盂頂在頭上,哭泣著說:"法車的軸要斷了,軸要斷了。"大地之主把不潔的痰盂頂在頭上走動,這是誰的道路?這是正確行為的道路。這樣,他知道那些善業因被錯誤的行為阻礙而無法給予果報,在正確的行為中才能成熟。這樣,被四種惡劣狀況阻礙的善業無法給予果報,通過四種善狀況才能給予。 這裡有一個真實的比喻 - 據說有一個大國王因為一點小事生某位大臣的氣,把他關進監獄。他的親戚知道國王生氣了,什麼也沒說,等國王的暴怒平息后,讓國王知道他是無辜的。國王釋放了他,恢復了他原來的職位。然後從各處送來的禮物多得無法計數。人們無法接受。在這裡,國王因為小事生氣把他關進監獄的時期就像凡夫投生地獄的時期。然後他的親戚讓國王明白並恢復他職位的時期就像他投生天界的時期。無法接受禮物的時期就像通過四種善狀況,善業從天界帶到人間,從人間帶到天界,這樣從一個快樂的地方帶到另一個快樂的地方,給予十萬劫的快樂果報,最後達到涅槃。 這樣,首先通過經文解釋了第二種力量,然後又說"有業,有業的果報"。

1.234) iminā paṭisambhidānayenāpi dīpetabbaṃ. Tattha 『ahosi kamma』nti atīte āyūhitaṃ kammaṃ atīteyeva ahosi. Yena pana atīte vipāko dinno, taṃ sandhāya 『ahosi kammavipāko』ti vuttaṃ. Diṭṭhadhammavedanīyādīsu pana bahūsupi āyūhitesu ekaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vipākaṃ deti, sesāni avipākāni. Ekaṃ upapajjavedanīyaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati, sesāni avipākāni. Ekenānantariyena niraye upapajjati, sesāni avipākāni. Aṭṭhasu samāpattīsu ekāya brahmaloke nibbattati, sesā avipākā. Idaṃ sandhāya 『nāhosi kammavipāko』ti vuttaṃ. Yo pana bahumpi kusalākusalaṃ kammaṃ katvā kalyāṇamittaṃ nissāya arahattaṃ pāpuṇāti, etassa kammavipāko 『nāhosi』 nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ etarahi vipākaṃ deti taṃ 『ahosi kammaṃ atthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati taṃ 『ahosi kammaṃ natthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati taṃ 『ahosi kammaṃ bhavissati kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayena avipākataṃ āpajjissati taṃ 『ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko』 nāma.

Yaṃ etarahi āyūhitaṃ etarahiyeva vipākaṃ deti taṃ 『atthi kammaṃ atthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati taṃ 『atthi kammaṃ natthi kammavipāko』 nāma. Yaṃ etarahi āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati taṃ 『atthi kammaṃ bhavissati kammavipāko』 nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati taṃ 『atthi kammaṃ na bhavissati kammavipāko』 nāma.

Yaṃ sayampi anāgataṃ, vipākopissa anāgato taṃ 『bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipāko』 nāma. Yaṃ sayaṃ bhavissati, purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati taṃ 『bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko』 nāma.

Idaṃ tathāgatassāti idaṃ sabbehipi etehi ākārehi tathāgatassa kammantaravipākantarajānanañāṇaṃ akampiyaṭṭhena dutiyabalaṃ veditabbanti.

Dutiyabalaniddesavaṇṇanā.

Tatiyabalaniddeso

這樣,還應該通過《無礙解道》的方法來解釋。其中,"有業"指過去造作的業在過去就存在。"有業的果報"是指由於過去的業而在過去給予的果報。但是在現法受、次生受等多種業中,一個現法受業給予果報,其餘的不結果。一個次生受業牽引再生,其餘的不結果。一個無間業導致投生地獄,其餘的不結果。在八種定中,一個導致投生梵天界,其餘的不結果。這就是所說的"沒有業的果報"。但是,如果有人造作了許多善惡業,依靠善知識而證得阿羅漢果,這種人的業果報就稱為"沒有"。過去造作的業在現在給予果報,這稱為"有業,有業的果報"。按照前面的方法不結果的,稱為"有業,沒有業的果報"。過去造作的業將在未來給予果報的,稱為"有業,將有業的果報"。按照前面的方法將不結果的,稱為"有業,將不會有業的果報"。 現在造作的業在現在就給予果報的,稱為"有業,有業的果報"。按照前面的方法不結果的,稱為"有業,沒有業的果報"。現在造作的業將在未來給予果報的,稱為"有業,將有業的果報"。按照前面的方法將不結果的,稱為"有業,將不會有業的果報"。 業本身是未來的,它的果報也是未來的,這稱為"將有業,將有業的果報"。業本身將存在,但按照前面的方法將不結果的,這稱為"將有業,將不會有業的果報"。 這是如來的[智慧],這是以所有這些方式如來知道業與業果報之間[關係]的智慧,因為不動搖所以應該理解為第二種力量。 第二種力量的解釋完畢。 第三種力量的解釋

  1. Tatiyabalaniddese maggoti vā paṭipadāti vā kammassevetaṃ nāmaṃ. Nirayagāminītiādīsu nirassādaṭṭhena niratiatthena ca nirayo. Uddhaṃ anugantvā tiriyaṃ añcitāti tiracchānā; tiracchānāyeva tiracchānayoni. Petatāya petti; ito pecca gatabhāvenāti attho. Pettiyeva pettivisayo. Manassa ussannatāya manussā; manussāva manussaloko. Dibbanti pañcahi kāmaguṇehi adhimattāya vā ṭhānasampattiyāti devā; devāva devaloko. Vānaṃ vuccati taṇhā; taṃ tattha natthīti nibbānaṃ. Nirayaṃ gacchatīti nirayagāmī. Idaṃ maggaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭipadā pana nirayagāminī nāma hoti. Sesapadesupi eseva nayo. Idaṃ sabbampi paṭipadaṃ tathāgato pajānāti.

Kathaṃ ? Sakalagāmavāsikesupi hi ekato ekaṃ sūkaraṃ vā migaṃ vā jīvitā voropentesu sabbesampi cetanā parassa jīvitindriyārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva nānā hoti. Tesu hi eko ādarena chandajāto karoti. Eko 『ehi tvampi karohī』ti parehi nippīḷitattā karoti. Eko samānacchando viya hutvā appaṭibāhiyamāno vicarati. Tesu eko teneva kammena niraye nibbattati, eko tiracchānayoniyaṃ, eko pettivisaye. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva 『iminā nīhārena āyūhitattā esa niraye nibbattissati , esa tiracchānayoniyaṃ, esa pettivisaye』ti pajānāti . Niraye nibbattamānampi 『esa aṭṭhasu mahānirayesu nibbattissati, esa soḷasasu ussadanirayesu nibbattissatī』ti pajānāti. Tiracchānayoniyaṃ nibbattamānampi 『esa apādako bhavissati, esa dvipādako, esa catuppādako, esa bahuppādako』ti pajānāti. Pettivisaye nibbattamānampi 『esa nijjhāmataṇhiko bhavissati, esa khuppipāsiko, esa paradattūpajīvī』ti pajānāti. Tesu ca kammesu 『idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatīti pajānāti.

Tathā sakalagāmavāsikesu ekato piṇḍapātaṃ dadamānesu sabbesampi cetanā piṇḍapātārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva purimanayena nānā hoti. Tesu keci devaloke nibbattissanti, keci manussaloke. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva 『iminā nīhārena āyūhitattā esa manussaloke nibbattissati, esa devaloke』ti pajānāti. Devaloke nibbattamānānampi 『esa paranimmitavasavattīsu nibbattissati, esa nimmānaratīsu, esa tusitesu, esa yāmesu, esa tāvatiṃsesu, esa cātumahārājikesu, esa bhummadevesu; esa pana jeṭṭhakadevarājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ karonto paricārako hutvā nibbattissatī』ti pajānāti. Manussesu nibbattamānānampi 『esa khattiyakule nibbattissati, esa brāhmaṇakule, esa vessakule, esa suddakule; esa pana manussesu rājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ karonto paricārako hutvā nibbattissatī』ti pajānāti . Tesu ca kammesu 『idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatī』ti pajānāti.

第三種力量的解釋中,"道路"或"修行"指的是業的名稱。因往生地獄而稱為"地獄行者",因無慾而稱為"無慾",所以地獄。向上引導而橫向引導的稱為"畜生",畜生即是畜生的投生。因投生而稱為"鬼",從這裡去世的意思。鬼即是鬼的範圍。因心的興奮而稱為"人",人即是人間的世界。因五種慾望的極大豐盛而稱為"天",天即是天界。渴望被稱為"慾望",在那裡面沒有的稱為"涅槃"。去往地獄的稱為"地獄行者"。這是指這條道路。修行則稱為"地獄行者"。其餘的地方也是這個道理。這一切的修行,正如如來所知。 如何呢?即使在所有村莊的居民中,當他們一起捕捉一隻野豬或一隻鹿時,所有人的意念都成為他人生命的對象。然而,那時的業在他們的造作時是不同的。在他們中,有一個因尊重而生起慾望而造作的;有一個因"你也來做"而被他人壓迫而造作的;有一個像是同樣的慾望而沒有被壓迫而行走的。在他們中,有一個因那樣的業而投生地獄,有一個投生畜生道,有一個投生鬼道。對此,如來知道在造作的時刻,"因這一因緣而投生地獄,因這一因緣而投生畜生道,因這一因緣而投生鬼道"。即使投生地獄的"他將在八種大地獄中投生,他將在十六種苦地獄中投生"。投生畜生道的"他將成為四足的,他將成為兩足的,他將成為多足的"。投生鬼道的"他將成為貪婪的,他將成為飢渴的,他將成為依賴他人而生存的"。在這些業中,"這個業無法牽引再生,因其弱小而將成為再生的障礙"。 同樣,在所有村莊的居民中,當他們一起施捨乞食時,所有人的意念都成為乞食的對象。然而,那時的業在他們的造作時是不同的。在他們中,有的將在天界投生,有的將在人間投生。對此,如來知道在造作的時刻,"因這一因緣而投生人間,因這一因緣而投生天界"。投生天界的"他將在他化自在天中投生,他將在化樂天中投生,他將在天悅天中投生,他將在夜天中投生,他將在四大天王的天中投生,他將在地上的神中投生;他將成為大天王而投生,他將在這之後成為第二或第三個侍者而投生"。投生人間的"他將在王族中投生,他將在婆羅門家中投生,他將在商人家中投生,他將在賤民家中投生;他將成為人間的國王,而在這之後成為第二或第三個侍者而投生"。在這些業中,"這個業無法牽引再生,因其弱小而將成為再生的障礙"。

Tathā vipassanaṃ paṭṭhapentesuyeva yena nīhārena vipassanā āraddhā, 『esa arahattaṃ pāpuṇissati, esa arahattaṃ pattuṃ na sakkhissati, esa anāgāmīyeva bhavissati, esa sakadāgāmīyeva, esa sotāpannoyeva; esa pana maggaṃ vā phalaṃ vā sacchikātuṃ na sakkhissati, lakkhaṇārammaṇāya vipassanāyameva ṭhassati; esa paccayapariggaheyeva, esa nāmarūpapariggaheyeva, esa arūpapariggaheyeva, esa rūpapariggaheyeva ṭhassati, esa mahābhūtamattameva vavatthāpessati, esa kiñci sallakkhetuṃ na sakkhissatī』ti pajānāti.

Kasiṇaparikammaṃ karontesupi 『etassa parikammamattameva bhavissati, nimittaṃ uppādetuṃ na sakkhissati; esa pana nimittaṃ uppādetuṃ sakkhissati, appanaṃ pāpetuṃ na sakkhissati; esa appanaṃ pāpetvā jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhissatī』ti pajānātīti.

Tatiyabalaniddesavaṇṇanā.

Catutthabalaniddeso

  1. Catutthabalaniddese khandhanānattanti 『ayaṃ rūpakkhandho nāma…pe… ayaṃ viññāṇakkhandho nāmā』ti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ nānākaraṇaṃ pajānāti. Tesupi 『ekavidhena rūpakkhandho…pe… ekādasavidhena rūpakkhandho. Ekavidhena vedanākkhandho…pe… bahuvidhena vedanākkhandho…pe… ekavidhena saññākkhandho…pe… ekavidhena saṅkhārakkhandho…pe… ekavidhena viññāṇakkhandho…pe… bahuvidhena viññāṇakkhandho』ti evaṃ ekekassa khandhassa nānattaṃ pajānāti. Āyatananānattanti 『idaṃ cakkhāyatanaṃ nāma…pe… idaṃ dhammāyatanaṃ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve catubhūmakā』ti evaṃ āyatananānattaṃ pajānāti. Dhātunānattanti 『ayaṃ cakkhudhātu nāma…pe… ayaṃ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmakā』ti evaṃ dhātunānattaṃ pajānāti.

Puna anekadhātunānādhātulokanānattanti idaṃ na kevalaṃ upādinnakasaṅkhāralokasseva nānattaṃ tathāgato pajānāti, anupādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ tathāgato pajānātiyevāti dassetuṃ gahitaṃ. Paccekabuddhā hi dve ca aggasāvakā upādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ ekadesatova jānanti no nippadesato, anupādinnakalokassa pana nānattaṃ na jānanti. Sabbaññubuddho pana 『imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa nāma rukkhassa khandho seto hoti, imassa kāḷako, imassa maṭṭo; imassa bahalattaco, imassa tanuttaco; imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ nāma hoti; imāya pana dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pupphaṃ nīlakaṃ hoti, pītakaṃ, lohitakaṃ, odātaṃ, sugandhaṃ , duggandhaṃ hoti; imāya nāma dhātuyā ussannāya phalaṃ khuddakaṃ hoti, mahantaṃ, dīghaṃ, rassaṃ, vaṭṭaṃ, susaṇṭhānaṃ, dussaṇṭhānaṃ, maṭṭhaṃ, pharusaṃ, sugandhaṃ, duggandhaṃ, madhuraṃ, tittakaṃ, ambilaṃ, kaṭukaṃ, kasāvaṃ hoti; imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa kaṇṭako tikhiṇo hoti, atikhiṇo, ujuko, kuṭilo, tambo, kāḷako, nīlo, odāto hotī』ti evaṃ anupādinnakasaṅkhāralokassa nānattaṃ pajānāti. Sabbaññubuddhānaṃyeva hi etaṃ balaṃ, na aññesanti.

Catutthabalaniddesavaṇṇanā.

Pañcamabalaniddeso

同樣,當開始觀察時,如來知道以何種方式開始觀察,"這個人將證得阿羅漢果,這個人無法證得阿羅漢果,這個人將只成為不還果,這個人將只成為一來果,這個人將只成為入流果;這個人將無法證得道或果,只能停留在以相為所緣的觀察中;這個人將只停留在把握緣起,這個人將只停留在把握名色,這個人將只停留在把握無色,這個人將只停留在把握色法,這個人將只確定四大要素,這個人將無法觀察任何東西。" 對於那些修習遍處的人,如來知道"這個人將只停留在準備階段,無法產生相;這個人將能產生相,但無法達到安止;這個人將達到安止,以禪那為基礎開始觀察並證得阿羅漢果。" 第三種力量的解釋完畢。 第四種力量的解釋 在第四種力量的解釋中,"蘊的多樣性"指如來了知"這是色蘊...這是識蘊",這樣五蘊的差異。在這些中,"色蘊有一種...色蘊有十一種。受蘊有一種...受蘊有多種...想蘊有一種...行蘊有一種...識蘊有一種...識蘊有多種",這樣了知每一蘊的多樣性。"處的多樣性"指"這是眼處...這是法處。其中十處屬於欲界,兩處屬於四界",這樣了知處的多樣性。"界的多樣性"指"這是眼界...這是意識界。其中十六界屬於欲界,兩界屬於四界",這樣了知界的多樣性。 再者,"多界、異界、世界的多樣性"這不僅指如來了知有執取的行世間的多樣性,也指如來了知無執取的行世間的多樣性。辟支佛和兩大弟子只能部分地了知有執取的行世間的多樣性,而不能完全了知,對於無執取的世間的多樣性則完全不瞭解。但是,正等覺者了知"因為這種元素增多,這種樹的樹幹是白色的,那種是黑色的,這種是光滑的;這種樹皮厚,那種樹皮薄;因為這種元素增多,這種樹的葉子在顏色、形狀等方面是這樣的;因為這種元素增多,這種樹的花是藍色的、黃色的、紅色的、白色的、香的、臭的;因為這種元素增多,果實是小的、大的、長的、短的、圓的、形狀好的、形狀不好的、光滑的、粗糙的、香的、臭的、甜的、苦的、酸的、辣的、澀的;因為這種元素增多,這種樹的刺是鋒利的、非常鋒利的、直的、彎曲的、銅色的、黑色的、藍色的、白色的",這樣了知無執取的行世間的多樣性。這種力量只屬於正等覺者,不屬於其他人。 第四種力量的解釋完畢。 第五種力量的解釋

  1. Pañcamabalaniddese hīnādhimuttikāti hīnajjhāsayā. Paṇītādhimuttikāti kalyāṇajjhāsayā. Sevantīti nissayanti allīyanti. Bhajantīti upasaṅkamanti. Payirupāsantīti punappunaṃ upasaṅkamanti. Sace hi ācariyupajjhāyā na sīlavanto honti, saddhivihārikā sīlavanto honti, te attano ācariyupajjhāyepi na upasaṅkamanti, attanā sadise sāruppabhikkhūyeva upasaṅkamanti. Sace ācariyupajjhāyā sāruppabhikkhū, itare asāruppā, tepi na ācariyupajjhāye upasaṅkamanti, attanā sadise hīnādhimuttike eva upasaṅkamanti.

Evaṃ upasaṅkamanaṃ pana na kevalaṃ etaraheva, atītānāgatepīti dassetuṃ atītampi addhānantiādimāha. Taṃ uttānatthameva. Idaṃ pana dussīlānaṃ dussīlasevanameva, sīlavantānaṃ sīlavantasevanameva, duppaññānaṃ duppaññasevanameva, paññavantānaṃ paññavantasevanameva ko niyāmetīti? Ajjhāsayadhātu niyāmeti. Sambahulā kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ gaṇabhikkhācāraṃ caranti. Manussā bahubhattaṃ āharitvā pattāni pūretvā 『『tumhākaṃ yathāsabhāgena paribhuññathā』』ti datvā uyyojesuṃ. Bhikkhūpi āhaṃsu 『『āvuso, manussā dhātusaṃyuttakamme payojentī』』ti. Tipiṭakacūḷābhayattheropi nāgadīpe cetiyaṃ vandanāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gacchanto ekasmiṃ gāme manussehi nimantito. Therena ca saddhiṃ eko asāruppabhikkhu atthi. Dhuravihārepi eko asāruppabhikkhu atthi. Dvīsu bhikkhusaṅghesu gāmaṃ osarantesu te ubhopi janā, kiñcāpi āgantukena nevāsiko nevāsikena vā āgantuko na diṭṭhapubbo, evaṃ santepi, ekato hutvā hasitvā hasitvā kathayamānā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Thero disvā 『『sammāsambuddhena jānitvā dhātusaṃyuttaṃ kathita』』nti āha.

Evaṃ 『ajjhāsayadhātu niyāmetī』ti vatvā dhātusaṃyuttena ayamevattho dīpetabbo. Gijjhakūṭapabbatasmiñhi gilānaseyyāya nipanno bhagavā ārakkhaṇatthāya parivāretvā vasantesu sāriputtamoggallānādīsu ekamekaṃ attano attano parisāya saddhiṃ caṅkamantaṃ oloketvā bhikkhū āmantesi 『『passatha no tumhe, bhikkhave, sāriputtaṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamanta』』nti? 『『Evaṃ, bhante』』ti. 『『Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahāpaññā』』ti (saṃ. ni. 2.99) sabbaṃ vitthāretabbanti.

Pañcamabalaniddesavaṇṇanā.

Chaṭṭhabalaniddeso

  1. Chaṭṭhabalaniddese āsayanti yattha sattā āsayanti nivasanti, taṃ tesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ diṭṭhigataṃ vā yathābhūtaṃ ñāṇaṃ vā. Anusayanti appahīnānusayitaṃ kilesaṃ. Caritanti kāyādīhi abhisaṅkhataṃ kusalākusalaṃ. Adhimuttanti ajjhāsayaṃ. Apparajakkhetiādīsu paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesanti apparajakkhā. Tasseva mahantatāya mahārajakkhā. Ubhayenāpi mandakilese mahākilese ca satte dasseti. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ āsayādayo koṭṭhāsā sundarā, te svākārā. Viparītā dvākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Viparītā duviññāpayā. Ye ariyamaggapaṭivedhassa anucchavikā upanissayasampannā, te bhabbā. Viparītā abhabbā.

第五種力量的解釋中,"傾向低劣的"指低劣的意向。"傾向高尚的"指善良的意向。"親近"指依靠、接近。"結交"指接近。"侍奉"指反覆接近。如果老師和戒師不持戒,而同住的弟子持戒,他們就不會接近自己的老師和戒師,而是接近與自己相似的適當的比丘。如果老師和戒師是適當的比丘,而其他人不適當,他們也不會接近老師和戒師,而是接近與自己相似的傾向低劣的人。 這種接近不僅僅是現在,過去和未來也是如此,爲了說明這一點,他說"過去的時間"等。這是明顯的意思。但是,是什麼決定了不持戒者親近不持戒者,持戒者親近持戒者,愚鈍者親近愚鈍者,有智慧者親近有智慧者呢?是傾向和本性決定的。據說,許多比丘一起去一個村莊化緣。人們帶來許多食物,裝滿缽,說"你們按照自己的性格享用"然後離開。比丘們說:"朋友們,人們使用了與本性相應的業。"三藏小阿巴亞長老也和五百比丘一起去那伽島(Nāgadīpa)禮拜佛塔,在一個村莊被人們邀請。和長老在一起的有一個不適當的比丘。在住處也有一個不適當的比丘。當兩群比丘進入村莊時,這兩個人,雖然來訪者以前從未見過常住者,常住者也從未見過來訪者,但他們還是在一起笑著交談,站在一邊。長老看到后說:"正等覺者知道后說了與本性相應的話。" 這樣說"傾向和本性決定"后,應該用與本性相應的經來說明這個意思。在鷲峰山上,世尊臥病在床,爲了保護而圍繞他住的舍利弗、目犍連等,每個人都和自己的隨從一起經行。世尊看到后對比丘們說:"比丘們,你們看到舍利弗和許多比丘一起經行嗎?""是的,世尊。""比丘們,這些比丘都是大智慧者。"應該詳細解釋全部。 第五種力量的解釋完畢。 第六種力量的解釋 在第六種力量的解釋中,"傾向"指眾生所傾向、所居住的,那是他們的住處,或邪見,或如實智。"潛在傾向"指未斷的潛在煩惱。"習性"指由身等造作的善惡。"志向"指意向。在"少塵垢"等中,在智慧眼中有少量的貪嗔癡之塵的是少塵垢者。因為那個的巨大而成為多塵垢者。這兩個都表示輕微煩惱和重大煩惱的眾生。那些信等根銳利的是利根者。那些根鈍的是鈍根者。那些傾向等部分美好的是善相者。相反的是惡相者。那些能理解所說原因,容易被教導的是易受教者。相反的是難受教者。那些適合證悟聖道、具足因緣的是有能力者。相反的是無能力者。

  1. Evaṃ chaṭṭhabalassa mātikaṃ ṭhapetvā idāni yathāpaṭipāṭiyā bhājento katamo ca sattānaṃ āsayotiādimāha. Tattha sassato lokotiādīnaṃ attho heṭṭhā nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1105) vuttoyeva. Iti bhavadiṭṭhisannissitā vāti evaṃ sassatadiṭṭhiṃ vā sannissitā. Sassatadiṭṭhi hi ettha bhavadiṭṭhīti vuttā; ucchedadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhīti. Sabbadiṭṭhīnañhi sassatucchedadiṭṭhī hi saṅgahitattā sabbepi diṭṭhigatikā sattā imāva dve diṭṭhiyo sannissitā honti. Vuttampi cetaṃ – 『『dvayasannissito kho panāyaṃ, kaccāna, loko yebhuyyena – atthitañceva natthitañcā』』ti (saṃ. ni. 2.15). Ettha hi atthitāti sassataṃ, natthitāti ucchedo. Ayaṃ tāva vaṭṭasannissitānaṃ puthujjanasattānaṃ āsayo.

Idāni vivaṭṭasannissitānaṃ suddhasattānaṃ āsayaṃ dassetuṃ ete vā pana ubho ante anupagammātiādi vuttaṃ. Tattha ete vā panāti eteyeva. Ubho anteti sassatucchedasaṅkhāte dve ante. Anupagammāti anallīyitvā. Idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesūti idappaccayatāya ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca. Anulomikā khantīti vipassanāñāṇaṃ. Yathābhūtaṃ vā ñāṇanti maggañāṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā paṭiccasamuppāde ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca ete ubho sassatucchedaante anupagantvā vipassanā paṭiladdhā, yañca tato uttarimaggañāṇaṃ – ayaṃ sattānaṃ āsayo, ayaṃ vaṭṭasannissitānañca vivaṭṭasannissitānañca sabbesampi sattānaṃ āsayo, idaṃ vasanaṭṭhānanti. Ayaṃ ācariyānaṃ samānatthakathā.

Vitaṇḍavādī panāha – 『maggo nāma vāsaṃ viddhaṃsento gacchati, nanu tvaṃ maggo vāsoti vadesī』ti? So vattabbo 『tvaṃ ariyavāsabhāṇako hosi na hosī』ti? Sace pana 『na homī』ti vadati, 『abhāṇakatāya na jānāsī』ti vattabbo. Sace 『bhāṇakosmī』ti vadati, 『suttaṃ āharā』ti vattabbo. Sace āharati, iccetaṃ kusalaṃ; no ce āharati sayaṃ āharitabbaṃ – 『『dasayime, bhikkhave, ariyavāsā, ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā』』ti (a. ni. 10.19). Etañhi suttaṃ maggassa vāsabhāvaṃ dīpeti. Tasmā sukathitamevetanti. Idaṃ pana bhagavā sattānaṃ āsayaṃ jānanto imesañca diṭṭhigatānaṃ vipassanāñāṇamaggañāṇānaṃ appavattikkhaṇepi jānāti eva. Vuttampi cetaṃ –

『『Kāmaṃ sevantaññeva jānāti 『ayaṃ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto』ti. Nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti 『ayaṃ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto』ti. Byāpādaṃ…pe… abyāpādaṃ… thinamiddhaṃ…pe… ālokasaññaṃ nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti sevantaññeva jānāti 『ayaṃ puggalo ālokasaññāgaruko ālokasaññāsayo ālokasaññādhimutto』』ti (paṭi. ma. 1.113).

這樣設立了第六種力量的綱要后,現在按順序解釋"什麼是眾生的傾向"等。其中,"世界是常"等的意思在前面的蘊品註釋中已經說過了。"這樣依靠有見"等指這樣依靠常見。這裡常見被稱為有見;斷見被稱為無有見。因為所有見都包含在常見和斷見中,所以所有持見的眾生都依靠這兩種見。這也被說過:"迦旃延,這個世界大多依靠二法 - 有和無。"這裡,"有"指常,"無"指斷。這是輪迴中的凡夫眾生的傾向。 現在爲了顯示解脫中的純凈眾生的傾向,說"不接受這兩個極端"等。其中,"這"指這些。"兩個極端"指常和斷這兩個極端。"不接受"指不執著。"此緣性和緣起法"指此緣性和緣起法。"隨順忍"指觀智。"如實智"指道智。這是說 - 對緣起和緣起法不接受常斷兩個極端而獲得的觀智,以及更高的道智 - 這是眾生的傾向,這是輪迴中和解脫中所有眾生的傾向,這是住處。這是諸阿阇黎的共同註釋。 但是詭辯者說:"所謂的道是破壞住處而去的,你怎麼說道是住處呢?"應該對他說:"你是聖住的誦者嗎?"如果他說"不是",應該說"因為不是誦者所以你不知道。"如果他說"我是誦者",應該說"請引用經文。"如果他引用,那很好;如果不引用,應該自己引用:"比丘們,這十種是聖住,聖者已住、正住或將住。"這部經顯示道是住處。所以這是說得很好的。世尊知道眾生的傾向,即使在這些邪見、觀智、道智不生起的時候也知道。這也被說過: "他知道正在享受欲樂的人'這個人重視欲樂,傾向欲樂,志向欲樂'。他知道正在行出離的人'這個人重視出離,傾向出離,志向出離'。...嗔恨...無嗔...昏沉睡眠...光明想...他知道正在行出離的人'這個人重視光明想,傾向光明想,志向光明想'。"

  1. Anusayaniddese kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo. Yaṃ loke piyarūpanti yaṃ imasmiṃ loke piyajātikaṃ. Sātarūpanti sātajātikaṃ assādapadaṭṭhānaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Ettha sattānaṃ rāgānusayo anusetīti etasmiṃ iṭṭhārammaṇe sattānaṃ appahīnaṭṭhena rāgānusayo anuseti. Yathā nāma udake nimuggassa heṭṭhā ca upari ca samantabhāge ca udakameva hoti, evameva iṭṭhārammaṇe rāguppatti nāma sattānaṃ āciṇṇasamāciṇṇā. Tathā aniṭṭhārammaṇe paṭighuppatti. Iti imesu dvīsu dhammesūti evaṃ imesu dvīsu kāmarāgapaṭighavantesu iṭṭhāniṭṭhārammaṇadhammesu. Avijjānupatitāti kāmarāgapaṭighasampayuttā hutvā ārammaṇakaraṇavasena avijjā anupatitā. Tadekaṭṭhoti tāya avijjāya sampayuttekaṭṭhavasena ekaṭṭho. Māno ca diṭṭhi ca vicikicchā cāti navavidho māno, dvāsaṭṭhividhā diṭṭhi, aṭṭhavatthukā ca vicikicchā. Bhavarāgānusayo panettha kāmarāgānusayeneva saṅgahitoti veditabbo.

  2. Caritaniddese terasa cetanā puññābhisaṅkhāro, dvādasa apuññābhisaṅkhāro, catasso āneñjābhisaṅkhāro. Tattha kāmāvacaro parittabhūmako, itaro mahābhūmako. Tīsupi vā etesu yo koci appavipāko parittabhūmako, bahuvipāko mahābhūmakoti veditabbo.

  3. Adhimuttiniddeso heṭṭhā pakāsitova. Kasmā panāyaṃ adhimutti heṭṭhā vuttāpi puna gahitāti? Ayañhi heṭṭhā pāṭiyekkaṃ baladassanavasena gahitā, idha sattānaṃ tikkhindriyamudindriyabhāvadassanatthaṃ.

  4. Mahārajakkhaniddese ussadagatānīti vepullagatāni. Pahānakkamavasena cesa uppaṭipāṭiyā niddeso kato.

820.Anussadagatānīti avepullagatāniṃ. Tikkhindriyamudindriyaniddese upanissayaindriyāni nāma kathitāni. Uppaṭipāṭiyā niddese panettha payojanaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

  1. Tathā dvākāraniddesādīsu pāpāsayāti akusalāsayā. Pāpacaritāti apuññābhisaṅkhāraparipūrakā. Pāpādhimuttikāti sakkāyābhiratā vaṭṭajjhāsayā.

  2. Svākāraniddese yasmā kalyāṇako nāma anusayo natthi, tasmā kalyāṇānusayāti na vuttaṃ. Sesaṃ vuttavipariyāyena veditabbaṃ.

  3. Bhabbābhabbaniddese kammāvaraṇenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Vipākāvaraṇenāti ahetukapaṭisandhiyā. Yasmā pana duhetukānampi ariyamaggapaṭivedho natthi, tasmā duhetukapaṭisandhipi vipākāvaraṇamevāti veditabbā. Assaddhāti buddhādīsu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Duppaññāti bhavaṅgapaññāya parihīnā. Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṃ lokuttarassa pādakaṃ na hoti, so duppaññoyeva nāma. Abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṃ maggaṃ okkamituṃ abhabbā.

827.Na kammāvaraṇenātiādīni vuttavipariyāyena veditabbāni. Idaṃ dvinnaṃ ñāṇānaṃ bhājanīyaṃ – indriyaparopariyattiñāṇassa ca āsayānusayañāṇassa ca. Ettha hi āsayānusayañāṇena indriyaparopariyattiñāṇampi bhājitaṃ. Iti imāni dve ñāṇāni ekato hutvā ekaṃ balañāṇaṃ nāma jātanti.

Chaṭṭhabalaniddesavaṇṇanā.

Sattamabalaniddeso

第六種力量的解釋中,欲貪是未斷的傾向,因此稱為欲貪傾向。其餘部分也是如此。世間所愛的是在此世間所愛之人。所愛的根本是所愛之處的樂趣和所欲之物。在這裡,眾生的貪慾傾向是未斷的,因此在此所欲之處眾生的貪慾傾向存在。就像在水中沉沒的東西,無論在下面、上面或四周,水都是存在的,欲所欲之處的貪慾的出現也是眾生所積累所成的。同樣在不所欲之處的反感出現。因此,在這兩種法中,即在這兩種有欲和反感的法中,都是所欲和不所欲的法。由於無明的緣故,欲貪和反感相應而存在,因而無明是未斷的。這裡的"單一"是指與那無明相應的單一性。傲慢、見解和疑惑等是九種傲慢,二十六種見解,八種疑惑。輪迴的貪慾傾向應當被理解為與欲貪傾向相應。 第七種力量的解釋中,行為的定義是十三種意念的善行,十二種惡行,四種無為的善行。在這裡,欲界的善行是微小的,其他的則是大的。這三者中,任何微小的果報都應理解為微小的,任何大的果報都應理解為大的。 第八種力量的解釋在前面已經說明了。為什麼這裡的意志在前面已經說過,但又被提到呢?因為這裡是從單獨的力量的角度來說明的,這裡是爲了讓眾生看到銳利的根和鈍根的存在。 第九種力量的解釋中,"已達到"是指達到的狀態。作為放棄行為的緣故,這裡是通過開始的定義來說明的。 第十種力量的解釋中,"已達到"是指達到的狀態。銳利根和鈍根的傾向在這裡已經被說明。通過開始的定義,這裡的目的應當如前所述理解。 在第十三種力量的解釋中,惡的傾向是指不善的傾向。惡的行為是指充滿非善的意念。惡的意志是指對自我存在的執著和對輪迴的傾向。 在第十四種力量的解釋中,由於沒有善的傾向,所以沒有善的傾向的說法。因此,善的傾向不被提到。其餘的應按前面所說的相反理解。 第十六種力量的解釋中,"可行和不可行"是指通過五種直接的因緣。由於煩惱的障礙是指因果的錯誤見解。由於果報的障礙是指無因緣的再生。由於沒有二因緣的聖道的體驗,因此二因緣的再生也應理解為果報的障礙。無信者是指對佛等沒有信仰的人。無渴望者是指缺乏善行的渴望。北俱盧洲(Uttarakuru)的人們是指進入無渴望的境地。無智者是指生死智的缺失。即使生死智充足,但若生死智不成為超越的基礎,則他仍然是無智者。不可行者是指無法進入善法的道路。 在第十七種力量的解釋中,"無障礙"等應按前面所說的相反理解。這是兩個智慧的歸屬 - 指根本的依賴智慧和傾向智慧。在這裡,傾向智慧也被稱為根本的依賴智慧。因此,這兩種智慧合而爲一,成為一種力量的智慧。 第六種力量的解釋完畢。 第七種力量的解釋。

  1. Sattamabalaniddese jhāyatīti jhāyī. Cattāro jhāyīti jhāyino cattāro janā vuccanti. Tattha paṭhamacatukke tāva paṭhamo samāpattilābhī samānoyeva 『na lābhīmhī』ti, kammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva 『na kammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Ayaṃ appaguṇajjhānalābhīti veditabbo. Dutiyo samāpattiyā alābhīyeva 『lābhīmhī』ti, akammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva 『kammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Ayaṃ niddājhāyī nāma. Niddāyitvā paṭibuddho evaṃ maññati. Tatiyo samāpattilābhī samāno 『samāpattilābhīmhī』ti, kammaṭṭhānameva samānaṃ 『kammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Ayaṃ paguṇajjhānalābhīti veditabbo. Catuttho alābhīyeva 『alābhīmhī』ti, akammaṭṭhānaṃyeva 『akammaṭṭhāna』nti saññī hoti. Evamettha dve janā ajjhāyinova jhāyīnaṃ anto paviṭṭhattā jhāyīti vuttā.

Dutiyacatukke sasaṅkhārena sappayogena samādhipāribandhikadhamme vikkhambhento dandhaṃ samāpajjati nāma. Ekaṃ dve cittavāre ṭhatvā sahasā vuṭṭhahantā khippaṃ vuṭṭhahati nāma. Sukheneva pana samādhipāribandhikadhamme sodhento khippaṃ samāpajjati nāma. Yathāparicchedena avuṭṭhahitvā kālaṃ atināmetvā vuṭṭhahanto dandhaṃ vuṭṭhāti nāma. Itare dvepi imināva nayena veditabbā. Ime cattāropi janā samāpattilābhinova.

Tatiyacatukke 『idaṃ jhānaṃ pañcaṅgikaṃ, idaṃ caturaṅgika』nti evaṃ aṅgavavatthānaparicchede cheko samādhismiṃ samādhikusalo nāma. Nīvaraṇāni pana vikkhambhetvā cittamañjūsāya cittaṃ ṭhapetuṃ acheko no samādhismiṃ samāpattikusalo nāma. Itarepi tayo imināva nayena veditabbā. Imepi cattāro samāpattilābhinoyeva.

Idāni yāni jhānāni nissāya ime puggalā 『jhāyī』 nāma jātā, tāni dassetuṃ cattāri jhānānītiādimāha. Tattha cattāri jhānāni tayo ca vimokkhā atthato heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyameva (dha. sa. aṭṭha. 160, 248) pakāsitā. Sesānampi vimokkhaṭṭho tattha vuttanayeneva veditabbo. Apicettha paṭipāṭiyā satta appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccanato ca ārammaṇe ca adhimuccanato vimokkho nāma. Aṭṭhamo pana sabbaso saññāvedayitehi vimuttattā apagatavimokkho nāma. Samādhīsu catukkanayapañcakanayesu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro nāma. Pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramattasamādhi nāma. Catukkanayepi pañcakanayepi upari tīsu jhānesu samādhi avitakka avicārasamādhi nāma. Samāpattīsu hi paṭipāṭiyā aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ 『samādhī』tipi nāmaṃ 『samāpattī』tipi. Kasmā? Cittekaggatāsabbhāvato. Nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na samādhīti nāmaṃ.

Hānabhāgiyo dhammoti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ kāmādianupakkhandanaṃ. Visesabhāgiyo dhammoti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ dutiyajjhānādianupakkhandanaṃ. Vodānampi vuṭṭhānanti iminā paguṇavodānaṃ vuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Heṭṭhimaṃ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṃ uparimassa uparimassa padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā vodānampi vuṭṭhānanti vuttaṃ. Tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhānanti iminā bhavaṅgavuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Bhavaṅgena hi sabbajjhānehi vuṭṭhānaṃ hoti. Nirodhato pana phalasamāpattiyāva vuṭṭhahanti. Idaṃ pāḷimuttakavuṭṭhānaṃ nāmāti.

Sattamabalaniddesavaṇṇanā.

Aṭṭhamabalādiniddeso

第七種力量的解釋中,"禪定者"是指在禪定中修行的人。四種禪定者是指四類修行者。在第一次四禪中,第一位是獲得了同樣的靜止,他認為"我沒有獲得",同樣的修行也是如此。"這是少量的定力獲得",應當如此理解。第二位在定中沒有獲得,他認為"我獲得了",同樣的修行也是如此。"這位是沉睡的禪定者"。他在沉睡中覺醒,便這樣認為。第三位是獲得了同樣的靜止,他認為"我獲得了",同樣的修行也是如此。"這是大量的定力獲得",應當如此理解。第四位沒有獲得,他認為"我沒有獲得",同樣的修行也是如此。由此可以看出,這兩位是修行者,因此被稱為禪定者。 在第二次四禪中,藉助於思維的安穩,依靠適當的禪定法,沉著地獲得了安靜。站著一兩次,突然覺醒,迅速覺醒。然則,輕鬆地依靠禪定法,迅速獲得安靜。就像在適當的時間內,超越了時間而覺醒,沉著地覺醒。其他兩位也應以此類推理解。這四位都是獲得了同樣的靜止。 在第三次四禪中,"這是五支的禪定,這是四支的禪定"等,依照支的定義,分開在禪定中,稱為禪定精通者。而若能排除障礙,依靠心的寶庫來安住,則不被稱為禪定精通者。其他三位也應以此類推理解。這四位也是獲得了同樣的靜止。 現在,依靠這些禪定而稱為"禪定者"的人,接下來說明四種禪定。這裡的四種禪定是三種解脫,實際上在前面的法藏註釋中已經說明過。其餘的解脫也應按前面所說的理解。此外,在修行中,七種微小的瞬間因緣而解脫,依靠的對象也是解脫。第八種是完全解脫,因為完全解脫是指完全的感知和感受。第一種禪定是思維和反思的禪定。第二種禪定是沒有思維和反思的安靜禪定。第三種和第四種禪定也是如此。在禪定中,依照修行的過程,八種禪定被稱為"禪定"或"安靜"。為什麼呢?因為心的專注是其本質。由於涅槃的禪定,因此不被稱為禪定。 "少量的法"是指通過少量的善行獲得的第一禪等。 "大量的法"是指通過大量的善行獲得的第二禪等。通過這樣的方式,"依靠"的狀態被稱為"覺醒"。因此,"覺醒"被稱為"覺醒"。由於此緣,"從那裡覺醒"被稱為"生起的覺醒"。因緣中,所有的覺醒都是依靠生起的覺醒而存在。 第七種力量的解釋完畢。 第八種力量的解釋。

  1. Aṭṭhamabalaniddese anekavihitaṃ pubbenivāsantiādi sabbampi visuddhimagge vitthāritameva. Navamabalaniddesepi dibbena cakkhunātiādi sabbaṃ tattheva vitthāritaṃ.

Navamabalaniddesavaṇṇanā.

Dasamabalaniddeso

  1. Dasamabalaniddese cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva. Ayaṃ tāvettha ācariyānaṃ samānatthakathā. Paravādī panāha – 『『dasabalañāṇaṃ nāma pāṭiyekkaṃ natthi, sabbaññutañāṇassevāyaṃ pabhedo』』ti. Taṃ na tathā daṭṭhabbaṃ. Aññameva hi dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutañāṇaṃ. Dasabalañāṇañhi sakasakakiccameva jānāti. Sabbaññutañāṇaṃ pana tampi tato avasesampi jānāti. Dasabalañāṇesupi hi paṭhamaṃ kāraṇākāraṇameva jānāti, dutiyaṃ kammantaravipākantarameva, tatiyaṃ kammaparicchedameva, catutthaṃ dhātunānattakaraṇameva, pañcamaṃ sattānaṃ ajjhāsayādhimuttimeva, chaṭṭhaṃ indriyānaṃ tikkhamudubhāvameva, sattamaṃ jhānādīhi saddhiṃ tesaṃ saṃkilesādimeva, aṭṭhamaṃ pubbenivutthakhandhasantatimeva, navamaṃ sattānaṃ cutipaṭisandhimeva, dasamaṃ saccaparicchedameva. Sabbaññutañāṇaṃ pana etehi jānitabbañca tato uttaritarañca pajānāti. Etesaṃ pana kiccaṃ na sabbaṃ karoti. Tañhi jhānaṃ hutvā appetuṃ na sakkoti, iddhi hutvā vikubbituṃ na sakkoti, maggo hutvā kilese khepetuṃ na sakkoti.

Apica paravādī evaṃ pucchitabbo – 『『dasabalañāṇaṃ nāma etaṃ savitakkasavicāraṃ, avitakkavicāramattaṃ, avitakkāvicāraṃ, kāmāvacaraṃ, rūpāvacaraṃ, arūpāvacaraṃ, lokiyaṃ, lokuttara』』nti? Jānanto 『『paṭipāṭiyā satta ñāṇāni savitakkasavicārānī』』ti vakkhati; tato 『『parāni dve ñāṇāni avitakkāvicārānī』』ti vakkhati; 『『āsavakkhayañāṇaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkavicāra』』nti vakkhati. Tathā 『『paṭipāṭiyā satta kāmāvacarāni, tato dve rūpāvacarāni, avasāne ekaṃ lokuttara』』nti vakkhati; 『『sabbaññutañāṇaṃ pana savitakkasavicārameva, kāmāvacarameva, lokiyamevā』』ti vakkhati. Iti aññadeva dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutañāṇanti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Ñāṇavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Khuddakavatthuvibhaṅgo

  2. Ekakamātikādivaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare khuddakavatthuvibhaṅgepi paṭhamaṃ mātikaṃ ṭhapetvā nikkhittapadānukkamena niddeso kato. Tatrāyaṃ nikkhepaparicchedo. Ādito tāva jātimadotiādayo tesattati ekakā nikkhittā, tato kodho ca upanāho cātiādayo aṭṭhārasa dukā, akusalamūlādayo pañcatiṃsa tikā, āsavacatukkādayo cuddasa catukkā, orambhāgiyasaṃyojanādayo pannarasa pañcakā, vivādamūlādayo cuddasa chakkā, anusayādayo satta sattakā, kilesavatthuādayo aṭṭha aṭṭhakā, āghātavatthuādayo nava navakā, kilesavatthuādayo satta dasakā, ajjhattikassa upādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritānītiādayo cha aṭṭhārasakāti sabbānipi etāni aṭṭha kilesasatāni nikkhittānīti veditabbāni. Ayaṃ tāva nikkhepaparicchedo.

(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā

843-

第八種力量的解釋中,"多種不同的前世"等所有內容在清凈道中已經詳細說明。在第九種力量的解釋中,"天眼"等所有內容也在其中詳細說明。 第九種力量的解釋完畢。 第十種力量的解釋。 在第十種力量的解釋中,"心的解脫"是指果位的禪定。"智慧的解脫"是指果位的智慧。其餘的部分在所有地方都只是簡要提及。這是對這些阿阇黎的共同解釋。外道則說:"十種力量的智慧是單獨的,沒有,這都是全知智慧的分支。"對此不應如此看待。因為十種力量的智慧是不同的,全知智慧是另一種。十種力量的智慧僅僅知道各自的事情。而全知智慧則知道所有的事情。十種力量的智慧中,第一是因果的知曉,第二是因果結果的知曉,第三是因果的界限,第四是元素的多樣性,第五是眾生的意向和執著,第六是感官的敏銳與遲鈍,第七是與禪定等的雜染,第八是前世的聚合,第九是眾生的再生,第十是真理的界限。而全知智慧則應當通過這些來知曉,並且更為超越。對於這些智慧的作用並非全部都能做到。因為以禪定的狀態來獲得的力量,無法去做,作為神通也無法去操作,作為道路也無法去排除煩惱。 此外,外道應當被問道:"十種力量的智慧是指有思維與反思的,只有反思的,沒有思維與反思的,欲界的,色界的,無色界的,世俗的,出世的"等?他會回答說:"在修行中有七種智慧是有思維與反思的",然後會說:"另外兩種智慧是沒有思維與反思的";"破除流轉的智慧可能是有思維與反思的,可能是隻有反思的,可能是沒有思維與反思的"。同樣地,他會說:"在修行中有七種欲界的,接著有兩種色界的,最後有一種出世的";"全知智慧則是隻有有思維與反思的,是欲界的,是世俗的"。由此可見,十種力量的智慧是不同的,而全知智慧則是另一種。 關於《消除迷惑的論》的分解註釋 《智慧的分解》已完結。 第十七章 小品的分解 第一節 單一綱要的解釋 現在在小品的分解中,首先設立綱要,按照逐步的順序進行解釋。在此,設立的綱要是:從開始的"生"等三十七個單獨的專案開始,然後是"憤怒"和"嫉妒"等十八種惡行,接著是"不善根"等三十五種小品,"流"等十四種四項,"下行的束縛"等十五種五項,"是非根源"等十三種六項,"依賴"等七種七項,"煩惱的對象"等八種八項,"打擊的對象"等九種九項,"煩惱的對象"等七種十項,"內心的執著"等十八種貪慾的變化等,共計三十六種專案。所有這些八種煩惱的根源應當被理解為單獨的專案。這個是綱要的分解。 (1)單一的解釋。

  1. Idāni yathānikkhittāya mātikāya tattha katamo jātimadotiādinā nayena āraddhe niddesavāre jātiṃ paṭiccāti jātiṃ nissāya. Ettha ca atthipaṭiccaṃ nāma kathitaṃ, tasmā jātiyā satīti ayamettha attho. Gottaṃ paṭiccātiādīsupi eseva nayo. Madanavasena mado. Majjanākāro majjanā. Majjitabhāvo majjitattaṃ. Māno maññanātiādīni heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1121) vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃ jātiyā sati taṃ jātiṃ nissāya uppanno majjanākārappavatto māno jātimadoti vuccati. Svāyaṃ khattiyādīnaṃ catunnampi vaṇṇānaṃ uppajjati. Jātisampanno hi khattiyo 『mādiso añño natthi. Avasesā antarā uṭṭhāya khattiyā jātā. Ahaṃ pana vaṃsāgatakhattiyo』ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇādīsupi eseva nayo. Gottamadaniddesādīsupi imināvupāyena attho veditabbo. Khattiyopi hi 『ahaṃ koṇḍaññagotto, ahaṃ ādiccagotto』ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇopi 『ahaṃ kassapagotto , ahaṃ bhāradvājagotto』ti mānaṃ karoti. Vessopi suddopi attano attano kulagottaṃ nissāya mānaṃ karoti. Aṭṭhārasāpi seṇiyo 『ekissā seṇiyā jātamhā』ti mānaṃ karontiyeva.

Ārogyamadādīsu 『ahaṃ arogo, avasesā rogabahulā, gadduhanamattampi mayhaṃ byādhi nāma natthī』ti majjanavasena uppanno māno ārogyamado nāma.

『Ahaṃ taruṇo, avasesasattānaṃ attabhāvo papāte ṭhitarukkhasadiso, ahaṃ pana paṭhamavaye ṭhito』ti majjanavasena uppanno māno yobbanamado nāma.

『Ahaṃ ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi; sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī』ti majjanavasena uppanno māno jīvitamado nāma.

『Ahaṃ lābhī, avasesā sattā appalābhā, mayhaṃ pana lābhassa pamāṇaṃ nāma natthī』ti majjanavasena uppanno māno lābhamado nāma.

『Avasesā sattā yaṃ vā taṃ vā labhanti, ahaṃ pana sukataṃ paṇītaṃ cīvarādipaccayaṃ labhāmī』ti majjanavasena uppanno māno sakkāramado nāma.

『Avasesabhikkhūnaṃ pādapiṭṭhiyaṃ akkamitvā gacchantā manussā ayaṃ samaṇotipi na vandanti, maṃ pana disvāva vandanti, pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ katvā aggikkhandhaṃ viya ca durāsadaṃ katvā maññantī』ti majjanavasena uppanno māno garukāramado nāma.

『Uppanno pañho mayhameva mukhena chijjati, bhikkhācāraṃ gacchantāpi mameva purato katvā parivāretvā gacchantī』ti majjanavasena uppanno māno purekkhāramado nāma.

Agārikassa tāva mahāparivārassa 『purisasatampi purisasahassampi maṃ parivāreti,』 anagāriyassa pana 『samaṇasatampi samaṇasahassampi maṃ parivāreti, sesā appaparivārā, ahaṃ mahāparivāro ceva suciparivāro cā』ti majjanavasena uppanno māno parivāramado nāma.

Bhogo pana kiñcāpi lābhaggahaṇeneva gahito hoti, imasmiṃ pana ṭhāne nikkheparāsi nāma gahito; tasmā 『avasesā sattā attano paribhogamattampi na labhanti, mayhaṃ pana nidhānagatasseva dhanassa pamāṇaṃ natthī』ti majjanavasena uppanno māno bhogamado nāma.

Vaṇṇaṃpaṭiccāti sarīravaṇṇampi guṇavaṇṇampi paṭicca. 『Avasesā sattā dubbaṇṇā durūpā, ahaṃ pana abhirūpo pāsādiko; avasesā sattā nigguṇā patthaṭaakittino, mayhaṃ pana kittisaddo devamanussesu pākaṭo – itipi thero bahussuto, itipi sīlavā, itipi dhutaguṇayutto』ti majjanavasena uppanno māno vaṇṇamado nāma.

第八章:第十種力量的解釋 現在,依照所設立的綱要,按照"生"等的方式開始解釋。在這裡,"生"是指出生的狀態。這裡所提及的內容是指與出生相關的,因此"生"是指存在的狀態。對於"家族"等的解釋也是如此。因而,"驕傲"是指驕傲的狀態。 "沉醉"是指沉醉的狀態。 "被沉醉的狀態"則是指沉醉的狀態。 "傲慢"和"認為"等的解釋在前面的法藏註釋中已說明(見《法藏》卷八,第1121頁)。這被稱為"這樣"的狀態,因而在這樣的存在中,因而出生的狀態被稱為"驕傲"。對於四種種姓中的任何一種,驕傲便會產生。因為出生的貴族會認為"沒有其他人像我這樣的"。其餘的則會認為"我生於貴族之家"。而我則認為"我是出身于高貴家族的貴族"。 對於婆羅門等的解釋也是如此。對於家族的驕傲等的解釋也應以此方式理解。因為貴族會認為"我是孔達家族的,我是日家族的"。而婆羅門則會認為"我是迦葉家族的,我是婆羅門家族的"。商人也會認為"我是高貴的,我的家族出身是高貴的"。十八種貴族也會認為"我是從某個貴族出生的"。 在健康等的方面,"我健康,其他人都多病,連一點點病痛我都沒有"的狀態被稱為健康的驕傲。 "我年輕,其他眾生的身體像倒下的樹一樣,而我則在初期的年歲中"的狀態被稱為青春的驕傲。 "我長壽,我活得久,我將長久地活著;我快樂,我快樂地活著,我將快樂地活著"的狀態被稱為生命的驕傲。 "我獲得了,其他眾生獲得得少,而我則沒有獲得的標準"的狀態被稱為獲得的驕傲。 "其他眾生獲得這個或那個,而我則獲得了美好的、珍貴的衣物等"的狀態被稱為尊重的驕傲。 "其他乞丐的腳被踩著而走,而人們看到我卻敬重我,像石頭般重視我,像火焰般難以接近"的狀態被稱為重視的驕傲。 "我提出的問題只用我自己的嘴來解答,乞討時也將我放在前面環繞著我"的狀態被稱為優先的驕傲。 對於家中有眾多隨從的人,"即使有百人、千人來圍繞我",而無家可歸的人則會說"有千個修行者圍繞我",其餘的則圍繞得少,而我則認為"我有眾多的隨從,且乾淨的隨從"的狀態被稱為隨從的驕傲。 而享受的狀態雖然是通過獲得而被獲取的,但在此處是通過所設立的狀態而被獲取的;因此"其他眾生連一點享受都無法獲得,而我則沒有財富的標準"的狀態被稱為享受的驕傲。 對於身體的顏色等,"其他眾生的容貌醜陋,我則容貌俊美;其他眾生沒有優點,而我則在天人和人類中被稱讚"的狀態被稱為容貌的驕傲。

『Avasesā sattā appassutā, ahaṃ pana bahussuto』ti majjanavasena uppanno māno sutamado nāma.

『Avasesā sattā appaṭibhānā, mayhaṃ pana paṭibhānassa pamāṇaṃ natthī』ti majjanavasena uppanno māno paṭibhānamado nāma.

『Ahaṃ rattaññū asukaṃ buddhavaṃsaṃ, rājavaṃsaṃ, janapadavaṃsaṃ, gāmavaṃsaṃ, rattindivaparicchedaṃ, nakkhattamuhuttayogaṃ jānāmī』ti majjanavasena uppanno māno rattaññumado nāma.

『Avasesā bhikkhū antarā piṇḍapātikā jātā, ahaṃ pana jātipiṇḍapātiko』ti majjanavasena uppanno māno piṇḍapātikamado nāma.

『Avasesā sattā uññātā avaññātā, ahaṃ pana anuññāto anavaññāto』ti majjanavasena uppanno māno anavaññātamado nāma.

『Avasesānaṃ iriyāpatho apāsādiko, mayhaṃ pana pāsādiko』ti majjanavasena uppanno māno iriyāpathamado nāma.

『Avasesā sattā chinnapakkhakākasadisā, ahaṃ pana mahiddhiko mahānubhāvo』ti vā 『ahaṃ yaṃ yaṃ kammaṃ karomi, taṃ taṃ ijjhatī』ti vā majjanavasena uppanno māno iddhimado nāma.

Heṭṭhā parivāraggahaṇena yaso gahitova hoti. Imasmiṃ pana ṭhāne upaṭṭhākamado nāma gahito. So agārikenapi anagārikenapi dīpetabbo. Agāriko hi ekacco aṭṭhārasasu seṇīsu ekissā jeṭṭhako hoti, tassa 『avasese purise ahaṃ paṭṭhapemi, ahaṃ vicāremī』ti ; anagārikopi ekacco katthaci jeṭṭhako hoti, tassa 『avasesā bhikkhū mayhaṃ ovāde vattanti, ahaṃ jeṭṭhako』ti majjanavasena uppanno māno yasamado nāma.

『Avasesā sattā dussīlā, ahaṃ pana sīlavā』ti majjanavasena uppanno māno sīlamado nāma. 『Avasesasattānaṃ kukkuṭassa udakapānamattepi kāle cittekaggatā natthi, ahaṃ pana upacārappanānaṃ lābhī』ti majjanavasena uppanno māno jhānamado nāma.

『Avasesā sattā nissippā, ahaṃ pana sippavā』ti majjanavasena uppanno māno sippamado nāma. 『Avasesā sattā rassā, ahaṃ pana dīgho』ti majjanavasena uppanno māno ārohamado nāma. 『Avasesā sattā rassā vā honti dīghā vā, ahaṃ nigrodhaparimaṇḍalo』ti majjanavasena uppanno māno pariṇāhamado nāma. 『Avasesasattānaṃ sarīrasaṇṭhānaṃ virūpaṃ bībhacchaṃ, mayhaṃ pana manāpaṃ pāsādika』nti majjanavasena uppanno māno saṇṭhānamado nāma. 『Avasesānaṃ sattānaṃ sarīre bahū dosā, mayhaṃ pana sarīre kesaggamattampi vajjaṃ natthī』ti majjanavasena uppanno māno pāripūrimado nāma.

  1. Iminā ettakena ṭhānena savatthukaṃ mānaṃ kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassento tattha katamo madotiādimāha. Taṃ uttānatthameva.

「其他眾生知識匱乏,而我卻博學」是指由此產生的驕傲,稱為知識的驕傲。 「其他眾生的理解能力低下,而我卻沒有理解能力的標準」是指由此產生的驕傲,稱為理解能力的驕傲。 「我瞭解某個佛的傳承、王族的傳承、城邦的傳承、村莊的傳承、晝夜的劃分、星宿的交會」是指由此產生的驕傲,稱為知識的驕傲。 「其他僧侶是乞食者,而我卻是出生于乞食者的」是指由此產生的驕傲,稱為乞食者的驕傲。 「其他眾生是被輕視的,而我卻是被認可的」是指由此產生的驕傲,稱為被認可的驕傲。 「其他眾生的行走方式是低賤的,而我卻是高貴的」是指由此產生的驕傲,稱為行走方式的驕傲。 「其他眾生像被割斷的草一樣,而我卻是強大的、有偉大力量的」或者「我所做的每一件事都能成功」是指由此產生的驕傲,稱為神通的驕傲。 在下面的部分,通過對隨從的獲取,名聲便被獲得。在此處被稱為名聲的驕傲。這個在有家者和無家者的情況下都應被說明。有家者在十八個隨從中,有一個是最尊貴的,他會說:「在其他人之中,我是最顯赫的,我是最有權威的」;無家者也會在任何地方是最尊貴的,他會說:「其他僧侶都在我指導下行事,而我是最尊貴的」是指由此產生的驕傲,稱為名聲的驕傲。 「其他眾生的品德低下,而我卻是有品德的」是指由此產生的驕傲,稱為品德的驕傲。 「其他眾生在喝水時連雞也不如,而我卻是獲得了高深的禪定」是指由此產生的驕傲,稱為禪定的驕傲。 「其他眾生沒有技藝,而我卻是技藝高超的」是指由此產生的驕傲,稱為技藝的驕傲。 「其他眾生身材矮小,而我卻是高大的」是指由此產生的驕傲,稱為身高的驕傲。 「其他眾生身材矮小或高大,而我卻是像菩提樹一樣的」是指由此產生的驕傲,稱為身形的驕傲。 「其他眾生的身體形態醜陋、可怕,而我卻是可愛的、令人愉快的」是指由此產生的驕傲,稱為形態的驕傲。 「其他眾生的身體有許多缺陷,而我卻是毫無缺陷的」是指由此產生的驕傲,稱為完美的驕傲。 通過這些內容,現在講述了無條件的驕傲,接下來將說明條件的驕傲。此處所提到的內容是指無條件的驕傲。

  1. Pamādaniddese cittassa vossaggoti imesu ettakesu ṭhānesu satiyā aniggaṇhitvā cittassa vossajjanaṃ; sativirahoti attho. Vossaggānuppadānanti vossaggassa anuppadānaṃ; punappunaṃ vissajjananti attho. Asakkaccakiriyatāti etesaṃ dānādīnaṃ kusaladhammānaṃ bhāvanāya puggalassa vā deyyadhammassa vā asakkaccakaraṇavasena asakkaccakiriyā. Satatabhāvo sātaccaṃ. Na satatabhāvo asātaccaṃ. Na sātaccakiriyatā asātaccakiriyatā. Anaṭṭhitakaraṇaṃ anaṭṭhitakiriyatā. Yathā nāma kakaṇṭako thokaṃ gantvā thokaṃ tiṭṭhati, na nirantaraṃ gacchati, evameva yo puggalo ekadivasaṃ dānaṃ vā datvā pūjaṃ vā katvā dhammaṃ vā sutvā samaṇadhammaṃ vā katvā puna cirassaṃ karoti, na nirantaraṃ pavatteti, tassa sā kiriyā anaṭṭhitakiriyatāti vuccati. Olīnavuttitāti nirantarakaraṇasaṅkhātassa vipphārasseva abhāvena līnavuttitā. Nikkhittachandatāti kusalakiriyāya vīriyachandassa nikkhittabhāvo. Nikkhittadhuratāti vīriyadhurassa oropanaṃ, osakkitamānasatāti attho. Anadhiṭṭhānanti kusalakaraṇe patiṭṭhābhāvo. Ananuyogoti ananuyuñjanaṃ. Pamādoti pamajjanaṃ. Yo evarūpo pamādoti idaṃ atthapariyāyassa byañjanapariyāyassa ca pariyantābhāvato ākāradassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yvāyaṃ ādito paṭṭhāya dassito pamādo, yo aññopi evamākāro evaṃjātiko pamādo pamajjanākāravasena pamajjanā, pamajjitabhāvavasena pamajjitattanti saṅkhaṃ gato – ayaṃ vuccati pamādoti. Lakkhaṇato panesa pañcasu kāmaguṇesu sativossaggalakkhaṇo, tattheva satiyā vissaṭṭhākāro veditabbo.

  2. Thambhaniddese thaddhaṭṭhena thambho; khaliyā thaddhasāṭakassa viya cittassa thaddhatā ettha kathitā. Thambhanākāro thambhanā. Thambhitassa bhāvo thambhitattaṃ. Kakkhaḷassa puggalassa bhāvo kakkhaḷiyaṃ. Pharusassa puggalassa bhāvo phārusiyaṃ. Abhivādanādisāmīcirahānaṃ tassā sāmīciyā akaraṇavasena ujumeva ṭhapitacittabhāvo ujucittatā. Thaddhassa amuduno bhāvo amudutā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ thambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo gilitanaṅgalasīso viya ajagaro, vātabharitā viya bhastā cetiyaṃ vā vuḍḍhatare vā disvā onamituṃ na sakkoti, pariyanteneva carati. Svāyaṃ cittassa uddhumātabhāvalakkhaṇoti veditabbo.

  3. Sārambhaniddese sārambhanavasena sārambho. Paṭippharitvā sārambho paṭisārambho. Sārambhanākāro sārambhanā. Paṭippharitvā sārambhanā paṭisārambhanā. Paṭisārambhitassa bhāvo paṭisārambhitattaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sārambho nāma vuccati. Svāyaṃ lakkhaṇato karaṇuttariyalakkhaṇo nāma vuccati, yena samannāgato puggalo taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ karoti. Agāriko samāno ekenekasmiṃ gharavatthusmiṃ sajjite aparo dve vatthūni sajjeti, aparo cattāri, aparo aṭṭha, aparo soḷasa. Anagāriko samāno ekenekasmiṃ nikāye gahite, 『nāhaṃ etassa heṭṭhā bhavissāmī』ti aparo dve gaṇhāti, aparo tayo, aparo cattāro, aparo pañca. Sārambhavasena hi gaṇhituṃ na vaṭṭati. Akusalapakkho esa nirayagāmimaggo. Kusalapakkhavasena pana ekasmiṃ ekaṃ salākabhattaṃ dente dve dātuṃ, dve dente cattāri dātuṃ vaṭṭati. Bhikkhunāpi parena ekasmiṃ nikāye gahite, 『dve nikāye gahetvā sajjhāyantassa me phāsu hotī』ti vivaṭṭapakkhe ṭhatvā taduttari gaṇhituṃ vaṭṭati.

第846章:懈怠的解釋 在這些地方,"心的放棄"是指在心中放棄的狀態,意思是沒有專注。 "放棄的非追求"是指不去追求放棄,意味著反覆的放棄。 "無法做到的行為"是指由於個人或施捨等善法的修行,無法做到的行為。 "持續的狀態"是指穩定的狀態,不是持續的狀態則是不穩定的狀態。 "持續的行為"是指不穩定的行為。 "不固定的行為"是指不固定的狀態。就像小鳥飛行,時而飛行,時而停留,並非持續飛行;同樣地,若某人某一天施捨或供養或聽聞法義,或做某種善行,之後很久才繼續進行,便稱為不固定的行為。 "放棄的狀態"是指沒有持續進行的狀態。 "放棄的狀態"是指沒有持續進行的行為。 "未能建立的狀態"是指善行的未建立狀態。 "不追隨"是指不追隨的狀態。 "懈怠"是指懈怠的狀態。 "如是懈怠"是指此種狀態的表現,意指懈怠的特徵。此處所述的懈怠,從開始到現在的表現,若是其他同類的懈怠,便稱為懈怠。此懈怠的特徵在五種慾望中與心的放棄特徵相連,故應理解為存在於此的特徵。 第847章:堅固的解釋 在堅固的解釋中,"堅固"是指堅固的狀態;如同堅固的石頭,心的堅固性在此被提及。 "堅固的表現"是指堅固的狀態。 "堅固的狀態"是指堅固的狀態。 "粗暴的人的狀態"是指粗暴的狀態。 "粗暴的人的狀態"是指粗暴的狀態。 "禮敬等的行為"是指因不做禮敬等而保持的心的狀態。 "堅固的狀態"是指某種特定的狀態。此稱為堅固,因其所具備的特性,如同被石頭吞噬的蛇,或是因風而重壓的寺廟,見到這些而無法屈服,始終保持堅固。自身的心應被理解為一種昇華的特徵。 第848章:努力的解釋 在努力的解釋中,"努力"是指努力的狀態。 "經過努力的狀態"是指經過努力的表現。 "努力的表現"是指努力的狀態。 "經過努力的狀態"是指經過努力的表現。 "經過努力的狀態"是指經過努力的狀態。此稱為努力。自身的特徵是指超越行為的特徵,因其所具備的特性,能使人具備某種特質。若有家者在某個家庭中,便會以此為基礎,另有兩個物品,另有四個,另有八個,另有十六個;若無家者在某個聚落中,則會說:「我不會在此處低於他」,然後再取兩個,取三個,取四個,取五個。因而,努力的狀態並不適合在此處進行。若是惡行則是通往地獄的道路;而若是善行,則在某個地方給予一份食物,便可給予兩份,給予兩份便可給予四份。即使是僧侶在某個聚落中,也會說:「若我能在兩個聚落中獲得安樂,則我便能在此處繼續施捨。」

  1. Atricchatāniddese yathā ariyavaṃsasutte (a. ni. 4.28) 『lāmakalāmakaṭṭho itarītaraṭṭho』 evaṃ aggahetvā cīvarādīsu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa; gihino vā pana rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa. Bhiyyokamyatāti visesakāmatā. Icchanakavasena icchā. Icchāva icchāgatā, icchanākāro vā. Attano lābhaṃ aticca icchanabhāvo aticchatā. Rāgotiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ aticchatā nāma vuccati. Atricchatātipi etissā eva nāmaṃ. Lakkhaṇato pana sakalābhe asantuṭṭhi paralābhe ca patthanā – etaṃ atricchatālakkhaṇaṃ. Atricchapuggalassa hi attanā laddhaṃ paṇītampi lāmakaṃ viya khāyati, parena laddhaṃ lāmakampi paṇītaṃ viya khāyati; ekabhājane pakkayāgu vā bhattaṃ vā pūvo vā attano patte pakkhitto lāmako viya, parassa patte paṇīto viya khāyati. Ayaṃ pana atricchatā pabbajitānampi hoti gihīnampi tiracchānagatānampi.

Tatrimāni vatthūni – eko kira kuṭumbiko tiṃsa bhikkhuniyo nimantetvā sapūvaṃ bhattaṃ adāsi . Saṅghattherī sabbabhikkhūnīnaṃ patte pūvaṃ parivattāpetvā pacchā attanā laddhameva khādi. Bārāṇasirājāpi 『aṅgārapakkamaṃsaṃ khādissāmī』ti deviṃ ādāya araññaṃ paviṭṭho ekaṃ kinnariṃ disvā, deviṃ pahāya, tassānupadaṃ gato. Devī nivattitvā assamapadaṃ gantvā kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo patvā nisinnā rājānaṃ āgacchantaṃ disvā ākāse uppatitvā agamāsi. Rukkhe adhivatthā devatā imaṃ gāthamāha –

Atricchaṃ atilobhena, atilobhamadena ca;

Evaṃ hāyati atthamhā, ahaṃva asitābhuyāti. (jā. 1.

第849章:貪婪的解釋 如在《聖族經》中所說(《阿含經》4.28)「貪婪的貪婪者,其他的貪婪者」,在此處不應執著于衣物等所獲得的任何東西,對此不滿足;或者對於家居者來說,對於色聲香味觸等所獲得的任何東西,對此不滿足。 "更進一步的渴求"是指特定的渴望。 "渴望"是指渴望的狀態。 "渴望的渴望"或是渴望的表現。 "超越自身的利益"是指對自身利益的渴望。 "貪慾"等在前面已解釋的內容。稱之為「貪婪的渴求」。貪婪的渴求也可以稱為此名稱。從特徵上看,貪婪的渴求包括對所有利益的不滿足,以及對他人利益的嚮往——這就是貪婪的特徵。貪婪的人對自己所獲得的,即使是珍貴的東西,也會像劣質物品一樣看待;而對他人所獲得的,即使是劣質的東西,也會像珍貴的東西一樣看待;如同在一個容器中放入米飯或食物,自己碗中的食物就像劣質的,別人碗中的食物則像珍貴的。貪婪的狀態同樣適用於出家人、在家人和畜生。 在這裡有這樣的事例——有一個家庭主婦邀請了三十位僧侶,提供了米飯和菜餚。僧眾的長老讓所有僧侶的碗中的米飯旋轉,最後自己只吃自己所獲得的。巴拉那西的國王也說:「我將吃肉」,於是帶著女神進入森林,見到一隻仙女,便拋下女神,跟隨仙女而去。女神轉身來到僧院,進行了禪定,獲得了八種定和五種神通,坐著時見到國王走來,便在空中飛昇而去。樹上住著的神明唱出了這首歌—— 「因貪婪而貪慾,因貪慾而貪婪;因此從此失落,我就像黑暗中的人。」

2.168);

Yathā candakinnariṃ patthayanto asitābhuyā rājadhītāya hīno parihīno, evaṃ atricchaṃ atilobhena atthamha hāyati jīyatīti devatā raññā saddhiṃ keḷimakāsi.

Kassapabuddhakālepi mittavindako nāma seṭṭhiputto assaddho appasanno mātarā 『tāta, ajja uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammasavanaṃ suṇa, sahassaṃ te dassāmī』ti vutte dhanalobhena uposathaṅgāni samādāya vihāraṃ gantvā 『idaṃ ṭhānaṃ akutobhaya』nti sallakkhetvā dhammāsanassa heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ agamāsi. Mātā pātova yāguṃ pacitvā upanāmesi. So sahassaṃ gahetvāva yāguṃ pivi. Athassa etadahosi – 『dhanaṃ saṃharissāmī』ti. So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi. Atha naṃ mātā 『『tāta, imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi; alaṃ gamanenā』』ti vāresi. So tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchati eva. Sā purato aṭṭhāsi. Atha naṃ kujjhitvā 『ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī』ti pādena paharitvā patitaṃ mātaraṃ antaraṃ katvā agamāsi. Mātā uṭṭhahitvā 『『mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa me gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatī』』ti evaṃsaññī nāma tvaṃ puttāti āha. Tassa nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi. Atha te manussā 『『addhā ettha pāpapuriso atthi; salākaṃ dethā』』ti salākā dīyamānā tasseva tikkhattuṃ pāpuṇi. Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu. So ekaṃ dīpaṃ gantvā vimānapetīhi saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi 『『purato mā agamāsī』』ti vuccamānopi taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena khuracakkadharaṃ ekaṃ purisaṃ addasa. Tassa taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāti. So taṃ āha – 『『ambho, idaṃ tayā piḷandhapadumaṃ mayhaṃ dehī』』ti. 『『Nayidaṃ, sāmi , padumaṃ; khuracakkaṃ eta』』nti. So 『『vañcesi maṃ tvaṃ. Kiṃ me padumaṃ na diṭṭhapubba』』nti vatvā 『『tvañhi lohitacandanaṃ limpetvā piḷandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmosī』』ti āha. So cintesi – 『ayampi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ anubhavitukāmo』ti. Atha naṃ 『『handa re』』ti vatvā tassa matthake cakkaṃ pakkhipitvā palāyi. Etamatthaṃ viditvā satthā imaṃ gāthamāha –

『『Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhahi pica soḷasa;

Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;

Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake』』ti. (jā. 1.1.104);

Aññataropi atriccho amacco sakavisayaṃ atikkamitvā paravisayaṃ pāvisi. Tattha pothito palāyitvā ekassa tāpasassa vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya nipajji. So tāpasena 『kiṃ te kata』nti pucchito imā gāthāyo abhāsi –

『『Sakaṃ niketaṃ atihīḷayāno,

Atricchatā mallagāmaṃ agacchiṃ;

Tato janā nikkhamitvāna gāmā,

Kodaṇḍakena paripothayiṃsu maṃ.

『『So bhinnasīso ruhiramakkhitaṅgo,

Paccāgamāsiṃ sakaṃ niketaṃ;

Tasmā ahaṃ posathaṃ pālayāmi,

Atricchatā mā punarāgamāsī』』ti. (jā. 1.14.138-139);

第2.168章: 如同渴望月亮的仙女,因貪婪而失落,生命因此而消逝,女神與國王一起進行了遊戲。 在迦葉佛的時代,有一個名叫密特溫達的富家子弟,不信任、不相信母親說:「兒子,今天是齋戒日,整晚在寺院裡聽法,我會給你一千。」於是他因貪婪而帶著齋戒的物品前往寺院,心中想著「這是一個沒有恐懼的地方」,便在法座下坐下,整晚沉沉入睡,回到家中。母親早上煮好粥,送給他。他只是拿著一千,喝了粥。然後他想:「我會收集財富。」他想要乘船出海。於是母親說:「兒子,這個家中有四十億的財富;沒必要去冒險。」他卻不聽她的話,繼續前行。她站在前面。然後他生氣地說:「她站在我面前。」於是用腳踢了她,母親跌倒在地,便離開了。他的母親站起來說:「像你這樣做了這樣的事,去的地方會幸福嗎?」這樣認為的你,兒子。「他乘船出發,到了第七天,船停了。於是人們說:「這裡一定有個惡人;給他一個木棒。」於是給了他木棒,三次打了他。他被打后被扔進了海里。他向一個島走去,享受著與天神同在的財富,聽到他們說:「不要走向前。」雖然被告誡,但他看到那種財富,逐漸看到了一個拿著輪盤的人。輪盤像蓮花一樣圍繞著他。他說:「朋友,把那蓮花給我。」他們說:「這不是蓮花,先生,這是輪盤。」他便說:「你欺騙了我。難道我以前沒有見過蓮花嗎?」於是他想:「他也做了與我相似的事情,想要享受那果實。」於是他便說:「好吧。」於是把輪盤放在他的頭上,逃走了。瞭解這一點后,佛陀說出了這首歌—— 「在四處流浪,流浪於八處;在八處又有十六處;十六處又有三十處,貪婪的輪盤在頭上旋轉。」 另有一個貪婪的官員,越過自己的領域,進入他人的領域。在那裡,他被打擊后逃走,進入一位修行者的住所,決定過齋戒。他問修行者:「你做了什麼?」於是說出了這幾句詩—— 「我越過自己的住所,貪婪地去了馬拉村;於是人們離開村子,用棍棒攻擊了我。」 「他頭破血流,滿身傷痕,回到了自己的住所;所以我守護齋戒,貪婪再也不回來。」

  1. Mahicchatāniddese mahantāni vatthūni icchati, mahatī vāssa icchāti mahiccho, tassa bhāvo mahicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā paṭiggahaṇe ca paribhoge ca amattaññutā – etaṃ mahicchatālakkhaṇaṃ. Mahiccho hi puggalo yathā nāma kacchapuṭavāṇijo piḷandhanabhaṇḍakaṃ hatthena gahetvā ucchaṅgepi pakkhipitabbayuttakaṃ pakkhipitvā mahājanassa passantasseva 『『ammā, asukaṃ gaṇhatha, asukaṃ gaṇhathā』』ti mukhena saṃvidahati. Evameva so appamattakampi attano sīlaṃ vā ganthaṃ vā dhutaguṇaṃ vā antamaso araññavāsamattakampi mahājanassa jānantasseva sambhāvetukāmo hoti, sambhāvetvā ca pana sakaṭehipi upanīte paccaye 『ala』nti avatvā gaṇhāti. Tayo hi pūretuṃ na sakkā – aggi upādānena, samuddo udakena, mahiccho paccayehīti.

Aggikkhandho samuddo ca, mahiccho cāpi puggalo;

Bahuke paccaye dente, tayo pete na pūraye.

Mahicchapuggalo hi vijātamātuyāpi manaṃ gaṇhituṃ na sakkoti, pageva upaṭṭhākānaṃ.

Tatrimāni vatthūni – eko kira daharabhikkhu piṭṭhapūve piyāyati. Athassa mātā paṭipattiṃ vīmaṃsamānā 『sace me putto paṭiggahaṇe mattaṃ jānāti, sakalampi naṃ temāsaṃ pūveheva upaṭṭhahissāmī』ti vassūpanāyikadivase parivīmaṃsamānā paṭhamaṃ ekaṃ pūvaṃ adāsi, tasmiṃ niṭṭhite dutiyaṃ, tasmimpi niṭṭhite tatiyaṃ. Daharo 『ala』nti avatvā khādiyeva. Mātā tassa amattaññubhāvaṃ ñatvā 『ajjeva me puttena sakalatemāsassa pūvā khāditā』ti dutiyadivasato paṭṭhāya ekapūvampi na adāsi.

Tissamahārājāpi devasikaṃ cetiyapabbate bhikkhusaṅghassa dānaṃ dadamāno 『mahārāja, kiṃ ekameva ṭhānaṃ bhajasi? Kiṃ aññattha dātuṃ na vaṭṭatī』ti jānapadehi vutto dutiyadivase anurādhapure mahādānaṃ dāpesi. Ekabhikkhupi paṭiggahaṇe mattaṃ na aññāsi. Ekamekena paṭiggahitaṃ khādanīyabhojanīyaṃ dve tayo janā ukkhipiṃsu. Rājā dutiyadivase cetiyapabbate bhikkhusaṅghaṃ nimantāpetvā rājantepuraṃ āgatakāle 『『pattaṃ dethā』』ti āha. 『『Alaṃ, mahārāja, attano pamāṇena bhikkhaṃ gaṇhissatī』』ti ekabhikkhupi pattaṃ na adāsi. Sabbe pamāṇayuttakameva paṭiggahesuṃ. Atha rājā āha – 『『passatha tumhākaṃ bhikkhūsu ekopi mattaṃ na jānāti. Hiyyo kiñci avasesaṃ nāhosi. Ajja gahitaṃ mandaṃ, avasesameva bahū』』ti tesaṃ mattaññutāya attamano itaresañca amattaññutāya anattamano ahosi.

第850章:大欲的解釋 大欲是指渴望巨大的事物,或者說他有巨大的慾望,這就是大欲的狀態。從特徵上看,大欲的特徵是誇大不存在的品質,以及在接受和享用時不知節制。大欲的人就像一個賣首飾的商人,手裡拿著首飾,把應該放在腰間的東西也放進去,在大眾面前說"媽媽,拿這個,拿那個"。同樣地,他即使只有一點點戒律或經典或苦行的功德,甚至只是住在森林裡,也想在大眾面前炫耀,並且在接受供養時即使用車子運來也不會說"夠了",而是照單全收。有三種東西是無法填滿的 - 火無法用燃料填滿,海洋無法用水填滿,大欲的人無法用供養填滿。 火堆、海洋和大欲的人, 即使給予大量的供養, 這三者都無法填滿。 大欲的人即使對剛生產的母親也無法滿足,更不用說對侍奉他的人了。 這裡有一些例子 - 有一個年輕比丘喜歡吃麵餅。他的母親想測試他的修行,心想"如果我兒子在接受供養時知道節制,我就整整三個月都用麵餅供養他"。於是在雨安居的第一天,她先給了他一個麵餅,吃完后又給第二個,吃完后又給第三個。這個年輕比丘沒有說"夠了",一直在吃。母親知道他不知節制,便想"今天我兒子已經吃了整整三個月的麵餅了",從第二天開始就一個麵餅也不給他了。 提沙大王每天在支提山給僧團佈施。人們問他:"大王,你為什麼只佈施一個地方?在其他地方佈施不行嗎?"於是第二天他在阿努拉德普拉城舉行了大布施。沒有一個比丘在接受供養時知道節制。每個人接受的食物都需要兩三個人來搬運。第二天,國王邀請支提山的僧團到王宮來。當他們到達時,國王說"請把缽拿出來"。但沒有一個比丘拿出缽來,他們說"夠了,大王,我們會根據自己的量來接受佈施"。他們都只接受了適量的供養。於是國王說:"看,你們的比丘中沒有一個知道節制。昨天什麼都沒剩下。今天接受的很少,剩下的很多。"他對他們的節制感到高興,對其他人的不節制感到不高興。

  1. Pāpicchatāniddese assaddho samāno saddhoti maṃ jano jānātūtiādīsu evaṃ icchanto kiṃ karoti? Assaddho saddhākāraṃ dasseti; dussīlādayo sīlavantādīnaṃ ākāraṃ dassenti. Kathaṃ? Assaddho tāva mahāmahadivase manussānaṃ vihāraṃ āgamanavelāya sammajjaniṃ ādāya vihāraṃ sammajjati, kacavaraṃ chaḍḍeti, manussehi diṭṭhabhāvaṃ ñatvā cetiyaṅgaṇaṃ gacchati, tatthāpi sammajjitvā kacavaraṃ chaḍḍeti, vālikaṃ samaṃ karoti, āsanāni dhovati, bodhimhi udakaṃ siñcati. Manussā disvā 『natthi maññe añño bhikkhu vihārajagganako, ayameva imaṃ vihāraṃ paṭijaggati, saddho thero』ti gamanakāle nimantetvā gacchanti. Dussīlopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe vinayadharaṃ upasaṅkamitvā pucchati 『『bhante, mayi gacchante goṇo ubbiggo. Tena dhāvatā tiṇāni chinnāni. Sammajjantassa me tiṇāni chijjanti. Caṅkamantassa me pāṇakā mīyanti. Kheḷaṃ pātentassa asatiyā tiṇamatthake patati; tattha tattha kiṃ hotī』』ti? 『『Anāpatti, āvuso, asañcicca asatiyā ajānantassā』』ti ca vutte 『『bhante, mayhaṃ garukaṃ viya upaṭṭhāti; suṭṭhu vīmaṃsathā』』ti bhaṇati. Taṃ sutvā manussā 『amhākaṃ ayyo ettakepi kukkuccāyati! Aññasmiṃ oḷārike kiṃ nāma karissati; natthi iminā sadiso sīlavāti pasannā sakkāraṃ karonti. Appassutopi upaṭṭhākamajjhe nisinno 『『asuko tipiṭakadharo, asuko catunikāyiko mayhaṃ antevāsiko, mama santike tehi dhammo uggahito』』ti vadati. Manussā 『amhākaṃ ayyena sadiso bahussuto natthi, etassa kira santike asukena ca asukena ca dhammo uggahito』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Saṅgaṇikārāmopi mahāmahadivase dīghapīṭhañca apassayañca gāhāpetvā vihārapaccante rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdati. Manussā āgantvā 『『thero kuhi』』nti pucchanti. 『『Gaṇṭhikaputtā nāma gaṇṭhikā eva honti. Tena thero evarūpe kāle idha na nisīdati, vihārapaccante divāṭṭhāne dīghacaṅkame viharatī』』ti vadanti. Sopi divasabhāgaṃ vītināmetvā nalāṭe makkaṭasuttaṃ alliyāpetvā pīṭhaṃ gāhāpetvā āgamma pariveṇadvāre nisīdati. Manussā 『『kahaṃ, bhante, gatattha? Āgantvā na addasamhā』』ti vadanti. 『『Upāsakā, antovihāro ākiṇṇo; daharasāmaṇerānaṃ vicaraṇaṭṭhānametaṃ saṭṭhihatthacaṅkame divāṭṭhāne nisīdimhā』』ti attano pavivittabhāvaṃ jānāpeti.

Kusītopi upaṭṭhākamajjhe nisinno 『『upāsakā, tumhehi ukkāpāto diṭṭho』』ti vadati. 『『Na passāma, bhante; kāya velāya ahosī』』ti ca puṭṭho 『『amhākaṃ caṅkamanavelāyā』』ti vatvā 『『bhūmicālasaddaṃ assutthā』』ti pucchati. 『『Na suṇāma, bhante; kāya velāyā』』ti puṭṭho 『『majjhimayāme amhākaṃ ālambanaphalakaṃ apassāya ṭhitakāle』』ti vatvā 『『mahāobhāso ahosi; so vo diṭṭho』』ti pucchati. 『『Kāya velāya, bhante』』ti ca vutte 『『mayhaṃ caṅkamamhā otaraṇakāle』』ti vadati. Manussā 『amhākaṃ thero tīsupi yāmesu caṅkameyeva hoti; natthi ayyena sadiso āraddhavīriyo』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Muṭṭhassatīpi upaṭṭhākamajjhe nisinno 『『mayā asukakāle nāma dīghanikāyo uggahito, asukakāle majjhimo, saṃyuttako, aṅguttariko; antarā olokanaṃ nāma natthi, icchiticchataṭṭhāne mukhāruḷhova tanti āgacchati; ime panaññe bhikkhū eḷakā viya mukhaṃ phandāpentā viharantī』』ti vadati. Manussā 『natthi ayyena sadiso upaṭṭhitasatī』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

第851章:惡欲的解釋 在惡欲的解釋中,不信任的狀態被稱為信任;在這種狀態下,惡行等表現出對有戒者的態度。那他到底做了什麼呢?不信任者在大日子裡,帶著清潔的工具到人們的住處,清理住處,丟掉垃圾,知道人們在場后,走向聖地,那裡也清理垃圾,整理草地,清洗座位,給菩提樹澆水。人們看到他,心想「我認為沒有其他比丘在照顧這個住處,唯有這位長老在看護這個住處,真是有信心的長老」,於是便在出行時邀請他。 即使是惡行者,也會在侍者面前走到持戒者那裡,問道:「尊者,當我走的時候,有牛在奔跑。那些草被踩壞了。清理時我的草被割斷。走動時我的生靈死去。放下時,草在那兒被打碎;那裡發生了什麼?」「沒有過失,朋友,因不小心而不知道事物的狀態。」聽到這話,他又說:「尊者,我的心如同重負;請仔細考慮。」聽到這些,人們說:「我們的長老竟然會因如此小的事而感到不安!在其他地方又能做什麼呢?沒有人能與他相比,真是有戒的人。」即使是少見的侍者坐在眾人中間,便會說:「某某比丘持有經典,某某四部教義的弟子,在我面前的教法是被他傳授的。」人們說:「沒有一個如我們的長老般博學,聽說他在某某和某某的教法中都有傳授。」 在大日子裡,整理房間的長老坐在樹下,白天在寺院後面坐著。人們來到問道:「長老在哪裡?」「只有繫繩子的孩子們是繫繩子的。因此,長老在這樣的時刻不會坐在這裡,而是在寺院後面長時間遊蕩。」他在白天度過後,抖動頭髮,坐下,抓住座位,回來後坐在僧團的門口。人們說:「尊者,您去哪裡了?我們來時沒有看到您。」他回答:「信士們,裡面的房間很擁擠;這是年輕的沙彌們的活動場所,我們在這裡坐著。」 即使懶惰的侍者坐在眾人中間,也會說:「信士們,你們看到了上升的情況嗎?」「沒有看到,尊者;這是身體的聲音。」當被問到「我們在走動時呢?」時,他回答:「地面震動的聲音不被聽見。」被問到「沒有聽見,尊者;這是身體的聲音。」他又說:「在我們中間的支撐物沒有被看到。」人們說:「我們的長老在三次時都在走動;沒有人能與他相比,真是勤奮的人。」 即使是無知的侍者坐在眾人中間,也會說:「在某個時候,我聽說有長時間的經典被傳授,在某個時候有中等的、相應的、增上的;在中間沒有觀察;在想要的地方,嘴巴出現了;而這些比丘則像小蟲子般在嘴邊遊蕩。」人們說:「沒有一個能與我們的長老相似,真是無知的人。」

Asamāhitopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe aṭṭhakathācariye pañhaṃ pucchati – 『kasiṇaṃ nāma kathaṃ bhāveti? Kittakena nimittaṃ uppannaṃ nāma hoti? Kittakena upacāro? Kittakena appanā? Paṭhamassa jhānassa kati aṅgāni? Dutiyassa tatiyassa catutthassa jhānassa kati aṅgāni』』ti pucchati. Tehi attano uggahitānurūpena kathitakāle sitaṃ katvā 『kiṃ, āvuso, evaṃ na hosī』ti vutte 『vaṭṭati, bhante』ti attano samāpattilābhitaṃ sūceti. Manussā 『samāpattilābhī ayyo』ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Duppaññopi upaṭṭhākānaṃ majjhe nisinno 『majjhimanikāye me pañcattayaṃ olokentassa sahiddhiyāva maggo āgato. Pariyatti nāma amhākaṃ na dukkarā. Pariyattivāvaṭo pana dukkhato na muccatīti pariyattiṃ vissajjayimhā』tiādīni vadanto attano mahāpaññataṃ dīpeti. Evaṃ vadanto panassa sāsane pahāraṃ deti. Iminā sadiso mahācoro nāma natthi. Na hi pariyattidharo dukkhato na muccatīti. Akhīṇāsavopi gāmadārake disvā 『tumhākaṃ mātāpitaro amhe kiṃ vadantī』』ti? 『『Arahāti vadanti, bhante』』ti. 『Yāva chekā gahapatikā, na sakkā vañcetu』nti attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.

Aññepi cettha cāṭiarahantapārohaarahantādayo veditabbā – eko kira kuhako antogabbhe cāṭiṃ nikhaṇitvā manussānaṃ āgamanakāle pavisati. Manussā 『kahaṃ thero』ti pucchanti. 『Antogabbhe』ti ca vutte pavisitvā vicinantāpi adisvā nikkhamitvā 『natthi thero』ti vadanti. 『Antogabbheyeva thero』ti ca vutte puna pavisanti. Thero cāṭito nikkhamitvā pīṭhe nisinno hoti. Tato tehi 『mayaṃ, bhante, pubbe adisvā nikkhantā, kahaṃ tumhe gatatthā』』ti vutte 『samaṇā nāma attano icchiticchitaṭṭhānaṃ gacchantī』ti vacanena attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.

Aparopi kuhako ekasmiṃ pabbate paṇṇasālāyaṃ vasati. Paṇṇasālāya ca pacchato papātaṭṭhāne eko kacchakarukkho atthi. Tassa pāroho gantvā parabhāge bhūmiyaṃ patiṭṭhito. Manussā maggenāgantvā nimantenti. So pattacīvaramādāya pārohena otaritvā gāmadvāre attānaṃ dasseti. Tato manussehi pacchā āgantvā 『katarena maggena āgatattha, bhante』ti puṭṭho 『samaṇānaṃ āgatamaggo nāma pucchituṃ na vaṭṭati, attano icchiticchitaṭṭhāneneva āgacchantī』ti vacanena khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti. Taṃ pana kuhakaṃ eko viddhakaṇṇo ñatvā 『pariggahessāmi na』nti ekadivasaṃ pārohena otarantaṃ disvā pacchato chinditvā appamattakena ṭhapesi. So 『pārohato otarissāmī』ti 『ṭha』nti patito, mattikā patto bhijji. So 『ñātomhī』ti nikkhamitvā palāyi. Pāpicchassa bhāvo pāpicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā, paṭiggahaṇe ca amattaññutā; etaṃ pāpicchatālakkhaṇanti veditabbaṃ.

  1. Siṅganiddese vijjhanaṭṭhena siṅgaṃ; nāgarikabhāvasaṅkhātassa kilesasiṅgassetaṃ nāmaṃ. Siṅgārabhāvo siṅgāratā, siṅgārakaraṇākāro vā. Caturabhāvo caturatā. Tathā cāturiyaṃ. Parikkhatabhāvo parikkhatatā; parikhaṇitvā ṭhapitasseva daḷhasiṅgārabhāvassetaṃ nāmaṃ . Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Evaṃ sabbehipi padehi kilesasiṅgāratāva kathitā.

即使是心不專注的人,也會在侍者面前向註釋師提問:"如何修習遍處?多少時間才能生起相?多少時間才能達到近行定?多少時間才能達到安止定?初禪有幾個支分?二禪、三禪、四禪各有幾個支分?"當他們根據自己所學回答時,他會微笑著說:"朋友,不是這樣的嗎?"當他們說"是的,尊者"時,他暗示自己已經證得禪那。人們便相信"這位尊者已經證得禪那",對他恭敬供養。 即使是愚鈍的人,坐在侍者中間也會說:"當我觀察《中部》的《五三經》時,道果自然而來。對我們來說,經典並不困難。但是專注于經典的人無法從苦中解脫,所以我們放棄了經典。"等等,以此顯示自己的大智慧。但這樣說的人實際上是在傷害佛法。沒有比這樣的人更大的小偷了。因為精通經典的人並非不能從苦中解脫。 即使是未斷盡煩惱的人,看到村裡的孩子也會問:"你們的父母怎麼稱呼我們?"孩子們回答:"他們稱您為阿羅漢,尊者。"他便說:"這些居士真聰明,無法欺騙他們",以此暗示自己是阿羅漢。 這裡還應該瞭解其他一些偽裝成阿羅漢的人,比如藏在罐子里的阿羅漢、藤蔓阿羅漢等。據說有一個騙子在內室裡埋了一個罐子,當人們來時就躲進去。人們問:"長老在哪裡?"有人說:"在內室。"他們進去找,找不到就出來說:"長老不在。"有人說:"長老就在內室。"他們再次進去。這時長老從罐子里出來坐在座位上。人們問:"尊者,我們剛才沒看到您就出去了,您去哪裡了?"他說:"修行人可以去任何想去的地方",以此暗示自己是阿羅漢。 另一個騙子住在山上的葉屋裡。葉屋後面懸崖邊有一棵樹,樹枝延伸到另一邊的地面。人們沿路來邀請他。他拿著缽和衣服,沿著樹枝下去,在村口現身。人們後來問他:"尊者,您是從哪條路來的?"他說:"不應該問修行人來的路,他們可以從任何想來的地方來",以此暗示自己是阿羅漢。有一個耳朵被刺穿的人知道了這個騙子,想要揭穿他。有一天他看到騙子正沿樹枝下來,就在後面把樹枝砍斷,只留下一點點。騙子想要沿樹枝下來時,樹枝斷了,他掉了下來,缽也摔碎了。他知道自己被揭穿了,就逃走了。 惡欲是指惡欲的狀態。從特徵上看,惡欲的特徵是誇大不存在的品質,以及在接受時不知節制。應該這樣理解。 第852章:裝飾的解釋 裝飾是指刺穿的意思,這是煩惱裝飾的名稱。裝飾的狀態是裝飾性,或者說是裝飾的行為。精巧的狀態是精巧性。同樣,精巧也是如此。裝飾的狀態是裝飾性,這是指堅固裝飾的狀態,就像挖掘後放置的東西一樣。其他的是它的同義詞。這樣,所有這些詞都是在講述煩惱的裝飾性。

  1. Tintiṇaniddese tintiṇanti khīyanaṃ. Tintiṇāyanākāro tintiṇāyanā. Tintiṇena ayitassa tintiṇasamaṅgino bhāvo tintiṇāyitattaṃ. Lolupabhāvo loluppaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Pucchañjikatāti lābhalabhanakaṭṭhāne vedhanākampanā nīcavuttitā. Sādhukamyatāti paṇītapaṇītānaṃ patthanā. Evaṃ sabbehipi padehi suvānadoṇiyaṃ kañjiyaṃ pivanakasunakhassa aññaṃ sunakhaṃ disvā bhubhukkaraṇaṃ viya 『tava santakaṃ, mama santaka』nti kilesavasena khīyanākāro kathito.

  2. Cāpalyaniddese ākoṭitapaccākoṭitabhāvādīhi cīvarassa maṇḍanā cīvaramaṇḍanā. Maṇivaṇṇacchavikaraṇādīhi pattassa maṇḍanā pattamaṇḍanā. Cittakammādīhi puggalikasenāsanassa maṇḍanā senāsanamaṇḍanā. Imassa vā pūtikāyassāti imassa manussasarīrassa. Yathā hi tadahujātopi siṅgālo jarasiṅgālotveva ūruppamāṇāpi ca gaḷocilatā pūtilatātveva saṅkhaṃ gacchati, evaṃ suvaṇṇavaṇṇopi manussakāyo pūtikāyotveva vuccati. Tassa antarantarā rattavaṇṇapaṇḍuvaṇṇādīhi nivāsanapārupanādīhi sajjanā maṇḍanā nāma. Bāhirānaṃ vā parikkhārānanti ṭhapetvā pattacīvaraṃ sesaparikkhārānaṃ; athavā yā esā cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanāti vuttā, sā tehi vā parikkhārehi kāyassa maṇḍanā tesaṃ vā bāhiraparikkhārānaṃ maṇḍetvā ṭhapanavasena maṇḍanāti evamettha attho veditabbo. Maṇḍanā vibhūsanāti ettha ūnaṭṭhānassa pūraṇavasena maṇḍanā, chavirāgādivasena vibhūsanāti veditabbā. Keḷanāti kīḷanā. Parikeḷanāti parikīḷanā. Giddhikatāti gedhayuttatā. Giddhikattanti tasseva vevacanaṃ. Capalabhāvo capalatā. Tathā cāpalyaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ cāpalyaṃ nāma vuccati, yena samannāgato puggalo vassasatikopi samāno tadahujātadārako viya hoti.

  3. Asabhāgavuttiniddese vippaṭikūlaggāhitāti ananulomaggāhitā. Vipaccanīkasātatāti vipaccanīkena paṭiviruddhakaraṇena sukhāyanā. Anādarabhāvo anādariyaṃ. Tathā anādariyatā. Agāravassa bhāvo agāravatā. Jeṭṭhakabhāvassa akaraṇaṃ appatissavatā. Ayaṃvuccatīti ayaṃ asabhāgavutti nāma vuccati; visabhāgajīvikatāti attho; yāya samannāgato puggalo mātaraṃ pitaraṃ vā gilānaṃ paṭivattitvāpi na oloketi; pitusantakassa kāraṇā mātarā saddhiṃ, mātusantakassa kāraṇā pitarā saddhiṃ kalahaṃ karoti; visabhāgajīvitaṃ jīvati, mātāpitūnaṃ santakassa kāraṇā jeṭṭhena vā kaniṭṭhena vā bhātarā saddhiṃ kalahaṃ karoti, nillajjavacanaṃ vadati, ācariyassa vā upajjhāyassa vā vattapaṭivattaṃ na karoti, gilānaṃ na upaṭṭhāti, buddhassa bhagavato cetiyadassanaṭṭhāne uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, kheḷampi siṅghāṇikampi chaḍḍeti, chattaṃ dhāreti, upāhanā āruyha gacchati, buddhasāvakesu na lajjati, saṅghe cittīkāraṃ na karoti, mātimattapitimattādīsu garuṭṭhānīyesu hirottappaṃ na paccupaṭṭhāpeti. Tassevaṃ pavattamānassa sabbā pesā kiriyā mātarītiādīsupi vatthūsu asabhāgavuttitā nāma hoti.

  4. Aratiniddese pantesūti dūresu vivittesu vā. Adhikusalesūti samathavipassanādhammesu. Aratīti ratipaṭikkhepo. Aratitāti aramaṇākāro. Anabhiratīti anabhiratabhāvo. Anabhiramaṇāti anabhiramaṇākāro. Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhanākāro. Paritassitāti ukkaṇṭhanavaseneva paritassanā.

第853章:塗抹的解釋 塗抹是指塗抹的狀態。塗抹的方式是塗抹的方式。塗抹的狀態是指塗抹的具備。貪慾的狀態是貪慾。其他兩個是形態的具備。問的狀態是指在獲得和獲得的場所的感受震動,低劣的行為。善巧的狀態是指高貴的高貴的願望。這樣,所有的詞都在講述像飢餓的狗一樣看到其他狗時,因煩惱而感到的塗抹的狀態。 第854章:迅速的解釋 迅速是指因擊打和反擊而形成的衣服的裝飾。寶石的顏色和光澤等形成的托盤的裝飾。圖案的製作等形成的個人座位的裝飾。這個人的身體是指這個人的身體。就像當時的野兔也因老而稱為「老兔」,即使是膝蓋大小也被稱為「腐臭」,同樣,黃金色的人類身體也被稱為「腐臭」。因此,內外的裝飾是指因顏色和光澤等而形成的裝飾。除了外部的裝飾,衣服和托盤是其他裝飾。或者說,衣服的裝飾是指通過這些外部裝飾而形成的裝飾,應該這樣理解。裝飾是指裝飾品的意思,這裡是指通過填補不足的狀態而形成的裝飾,或是通過顏色和光澤等的方式而形成的裝飾。玩耍是指玩耍。玩耍是指玩耍。貪婪是指貪婪的狀態。貪婪的狀態是指貪婪的狀態。這樣,稱之為貪婪的狀態,當一個人具備這種狀態時,即使是百歲的人也如同小孩子一樣。 第855章:不正當行為的解釋 不正當行為是指不順從的行為。反對的狀態是指通過反對的方式而形成的快樂的狀態。不重視的狀態是不重視的。這樣,不重視的狀態是指不重視的狀態。無家可歸的狀態是指無家可歸的狀態。長子的狀態是指不做的狀態。這個稱之為不正當行為的狀態;是指不正當的生活;一個人即使在照顧母親和父親時,也不去看他們;因父親的緣故與母親爭吵;因母親的緣故與父親爭吵,過著不正當的生活;因父母的緣故與兄弟姐妹爭吵,言語不知羞恥;不遵循老師或導師的教導,不照顧生病的人;在佛陀的聖地也不發聲或觀看,甚至拋棄玩耍和獅子;提著傘,騎上馬,不在佛的弟子面前感到羞恥;在僧團中不做心的行為;在父母和親戚等重視的地方不感到羞恥。這樣的行為被稱為不正當行為。 第856章:無慾的解釋 無慾是指在遠處或偏僻的地方。超越的狀態是指在安住和觀察的法中。無慾是指對慾望的拒絕。無慾的狀態是指無慾的狀態。無樂的狀態是指無樂的狀態。厭煩的狀態是指厭煩的狀態。煩惱的狀態是指因厭煩而產生的煩惱。

  1. Tandīniddese tandīti jātiālasiyaṃ. Tandiyanāti tandiyanākāro. Tandimanakatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṃ. Ālasyāyanākāro ālasyāyanā. Alasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṃ. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṃ kathitaṃ.

  2. Vijambhitāniddese jambhanāti phandanā. Punappunaṃ jambhanā vijambhanā. Ānamanāti purato namanā. Vinamanāti pacchato namanā. Sannamanāti samantato namanā. Paṇamanāti yathā hi tantato uṭṭhitapesakāro kismiñcideva gahetvā ujukaṃ kāyaṃ ussāpeti, evaṃ kāyassa uddhaṃ ṭhapanā. Byādhiyakanti uppannabyādhitā. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyaphandanameva kathitaṃ.

  3. Bhattasammadaniddese bhuttāvissāti bhuttavato. Bhattamucchāti bhattagelaññaṃ; balavabhattena hi mucchāpatto viya hoti. Bhattakilamathoti bhattena kilantabhāvo. Bhattapariḷāhoti bhattadaratho. Tasmiñhi samaye pariḷāhuppattiyā upahatindriyo hoti, kāyo jīrati. Kāyaduṭṭhullanti bhattaṃ nissāya kāyassa akammaññatā.

  4. Cetaso līnattaniddeso heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttatthoyeva. Imehi pana sabbehipi padehi kilesavasena cittassa gilānākāro kathitoti veditabbo.

第857章:懶惰的解釋 懶惰是指懶惰的狀態。懶惰的方式是懶惰的方式。懶惰的心態是被懶惰所征服的狀態。懶惰的狀態是懶惰。懶惰的狀態是指懶惰的狀態。懶惰的狀態是懶惰的狀態。由此,通過這些詞語,煩惱的身體懶惰狀態被描述。 第858章:搖晃的解釋 搖晃是指震動。反覆的搖晃是搖晃的狀態。前面的搖晃是指向前的搖晃。後面的搖晃是指向后的搖晃。周圍的搖晃是指四周的搖晃。拉動是指將身體向上抬起,就像在某個地方抓住某物,使身體直立一樣,這就是身體的抬升。疾病是指生病的狀態。由此,通過這些詞語,煩惱的身體震動狀態被描述。 第859章:飲食的解釋 飲食的狀態是指已經吃過的狀態。飲食的迷惑是指飲食的混亂;因強烈的飲食而感到迷惑。飲食的疲憊是指因飲食而感到疲憊。飲食的困擾是指飲食的痛苦。在那個時候,由於痛苦的到來,感覺受到影響,身體衰退。身體的污穢是指依賴飲食而導致的身體的不潔。 第860章:心神沉迷的解釋 心神沉迷的解釋在下文的法集註釋中已說明。通過這些詞語,煩惱的心靈病態被描述。

  1. Kuhanāniddese lābhasakkārasilokasannissitassāti lābhañca sakkārañca kittisaddañca nissitassa, patthayantassāti attho. Pāpicchassāti asantaguṇadīpanakāmassa. Icchāpakatassāti icchāya apakatassa, upaddutassāti attho.

Ito paraṃ yasmā paccayapaṭisevana sāmantajappanairiyāpathasannissitavasena mahāniddese tividhaṃ kuhanavatthu āgataṃ, tasmā tividhampi taṃ dassetuṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātena vāti evamādi āraddhaṃ. Tattha cīvarādīhi nimantitassa tadatthikasseva sato pāpicchataṃ nissāya paṭikkhipanena, te ca gahapatike attani suppatiṭṭhitasaddhe ñatvā puna tesaṃ 『aho ayyo appiccho, na kiñci paṭiggaṇhituṃ icchati, suladdhaṃ vata no assa sace appamattakaṃ kiñci paṭiggaṇheyyā』ti nānāvidhehi upāyehi paṇītāni cīvarādīni upanentānaṃ tadanuggahakāmataṃyeva āvikatvā paṭiggahaṇena ca tato pabhuti asītisakaṭabhārehi upanāmanahetubhūtaṃ vimhāpanaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ mahāniddese (mahāni. 87) –

『『Katamaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho icchāpakato atthiko cīvara …pe… parikkhārānaṃ bhiyyokamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti, piṇḍapātaṃ paccakkhāti, senāsanaṃ paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paccakkhāti. So evamāha – 『『kiṃ samaṇassa mahagghena cīvarena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ katvā dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṃ kappeyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo pūtimuttena vā harītakīkhaṇḍena vā osadhaṃ kareyyāti. Tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati, lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti – 『ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo』ti bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvara…pe… parikkhārehi. So evamāha – 『tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati – saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, deyyadhammassa…pe… dakkhiṇeyyānaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Tumhākañcevāyaṃ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati, ahañca paṭiggāhako. Sacāhaṃ na paṭiggahessāmi, evaṃ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha; na mayhaṃ iminā attho, apica tumhākaṃ eva anukampāya paṭiggaṇhāmī』ti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ paṭiggaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṃ…pe… bhesajjaparikkhāraṃ paṭiggaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū』』ti.

第861章:欺騙的解釋 欺騙是指依賴於獲得、供養和讚美的狀態,渴望獲得的含義。惡欲是指希望擁有不具備的品質。渴望的狀態是指因渴望而失去的狀態,受困擾的含義。 因此,由於依賴因緣的行為、周圍的言語和行動所形成的主要欺騙內容,接下來將呈現三種欺騙的情況。這裡提到的衣物等被邀請的人,若他在場,因惡欲而拒絕這些邀請,且知道這些居士有良好的品德,便會再次對他們說:「哎呀,這位尊者真是少欲,不想接受任何東西,若是稍微接受一點,也許會覺得很容易。」以各種方式呈現出對高貴衣物等的渴望,因而從此開始接受八十種重物的贈予,這被稱為依賴因緣的欺騙內容。正如在《大論》中所述: 「什麼是依賴因緣的欺騙內容?在這裡,居士邀請比丘,提供衣物、食物、床鋪、疾病的藥品和其他供養。他因惡欲而渴望得到這些衣物……等……因渴望而想要更多的供養,便接受衣物、食物、床鋪、疾病的藥品等。他這樣說:「對於修行人來說,這樣昂貴的衣物有什麼用?這是合適的,因為修行人可以用它來遮蔽身體,或是用來做其他事情。」對於修行人來說,這樣昂貴的食物有什麼用?這是合適的,因為修行人可以用它來維持生命。對於修行人來說,這樣昂貴的床鋪有什麼用?這是合適的,因為修行人可以在樹下、樹根旁、露天等地方安置。對於修行人來說,這樣昂貴的疾病藥品有什麼用?這是合適的,因為修行人可以用腐爛的糞便或綠草根來製作藥物。」因此,他便攜帶輕薄的衣物,享用輕薄的食物,安置輕薄的床鋪,使用輕薄的疾病藥品。居士們如此瞭解他:「這位修行人少欲滿足,獨處不與人接觸,努力精進,遵循戒律。」因此,他們更加頻繁地邀請他提供衣物……等……供養。他這樣說:「三者面前,信士子能夠積累許多功德——因信而積累功德,因信而積累功德,因信而積累功德,因信而積累功德。你們也有這樣的信心,供養的法也存在,我也是接受者。如果我不接受,你們將會因功德而外在存在;這對我沒有意義,然而,我會因你們的憐憫而接受。」因此,他便接受許多衣物,許多食物……等……藥品。那些如上所述的詭計、詭計的本質、欺騙的性質——這被稱為依賴因緣的欺騙內容。

Pāpicchasseva pana sato uttarimanussadhammādhigamaparidīpanavācāya tathā tathā vimhāpanaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – 『『katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu ? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo 『evaṃ maṃ jano sambhāvessatī』ti ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ bhāsati – 『yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho』ti bhaṇati; 『yo evarūpaṃ pattaṃ, lohathālakaṃ, dhamakaraṇaṃ, parisāvanaṃ, kuñcikaṃ, upāhanaṃ, kāyabandhanaṃ, āyogaṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho』ti bhaṇati; 『yassa evarūpo upajjhāyo, ācariyo, samānupajjhāyo, samānācariyako, mitto sandiṭṭho, sambhatto, sahāyo; yo evarūpe vihāre vasati – aḍḍhayoge, pāsāde, hammiye, guhāyaṃ, leṇe, kuṭiyā, kūṭāgāre, aṭṭe, māḷe, udosite, uddaṇḍe, upaṭṭhānasālāyaṃ, maṇḍape, rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesakkho』ti bhaṇati.

『『Atha vā korajikakorajiko bhākuṭikabhākuṭiko kuhakakuhako lapakalapako mukhasambhāvito 『ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarūpānaṃ santānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhī』ti tādisaṃ gambhīraṃ gūḷhaṃ nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatāpaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū』』ti.

Pāpicchasseva pana sato sambhāvanādhippāyakatena iriyāpathena vimhāpanaṃ iriyāpathasannissitaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – 『『katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo 『evaṃ maṃ jano sambhāvessatī』ti gamanaṃ saṇṭhapeti, sayanaṃ saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati, paṇidhāya tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati, paṇidhāya seyyaṃ kappeti, samāhito viya gacchati, samāhito viya tiṭṭhati, nisīdati, seyyaṃ kappeti, āpāthakajjhāyīva hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthū』』ti.

Tattha paccayapaṭisevanasaṅkhātenāti paccayapaṭisevananti evaṃ saṅkhātena paccayapaṭisevanena. Sāmantajappitenāti samīpe bhaṇitena. Iriyāpathassāti catuiriyāpathassa. Āṭhapanāti ādiṭhapanā, ādarena vā ṭhapanā. Ṭhapanāti ṭhapanākāro. Saṇṭhapanāti abhisaṅkharaṇā, pāsādikabhāvakaraṇanti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikāti padhānapurimaṭṭhitabhāvadassanena bhākuṭikaraṇaṃ, mukhasaṅkocoti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikaraṇaṃ sīlamassāti bhākuṭiko; bhākuṭikassa bhāvo bhākuṭiyaṃ. Kuhanāti vimhāpanaṃ, kuhassa āyanā kuhāyanā. Kuhitassa bhāvo kuhitattanti.

惡欲的人通過暗示自己已證得超人法的言語來使人驚歎,這被稱為周邊言語的欺騙內容。如所說:"什麼是周邊言語的欺騙內容?這裡,有些惡欲的人,因渴望而想要獲得尊敬,心想'人們會這樣尊敬我',便說一些與聖法有關的話:'穿這樣衣服的沙門很有威望'他說;'使用這樣的缽、銅盤、水瓶、濾水器、鑰匙、鞋子、腰帶、揹帶的沙門很有威望'他說;'有這樣的戒師、老師、同戒師、同老師、朋友、熟人、親密朋友、同伴的沙門;住在這樣的住處 - 半圓頂房、宮殿、樓房、洞穴、石窟、小屋、尖頂房、閣樓、涼亭、倉庫、集會堂、帳篷、樹下的沙門很有威望'他說。 或者,他裝出嚴肅、皺眉、欺騙、喋喋不休的樣子,口頭上受人尊敬,'這位沙門獲得了這樣的寂靜禪定'他說這樣深奧、隱秘、微妙、隱蔽、出世間、與空性相應的話。這種裝作嚴肅、皺眉、欺騙、欺騙的行為、欺騙的狀態,被稱為周邊言語的欺騙內容。" 惡欲的人通過為獲得尊敬而做作的威儀來使人驚歎,這被稱為依賴威儀的欺騙內容。如所說:"什麼是依賴威儀的欺騙內容?這裡,有些惡欲的人,因渴望而想要獲得尊敬,心想'人們會這樣尊敬我',便裝作走路的樣子,裝作坐臥的樣子,有意識地走路,有意識地站立,有意識地坐下,有意識地躺下,裝作入定的樣子走路,裝作入定的樣子站立、坐下、躺下,裝作在公開場合禪修的樣子。這種威儀的裝作、擺設、安排、嚴肅、皺眉、欺騙、欺騙的行為、欺騙的狀態,被稱為依賴威儀的欺騙內容。" 其中,"依賴資具"是指依賴資具而被稱為依賴資具。"周邊言語"是指在附近說的話。"威儀"是指四種威儀。"裝作"是指最初的擺設,或是認真地擺設。"擺設"是指擺設的方式。"安排"是指精心準備,意思是使之美觀。"嚴肅"是指通過顯示自己是首要人物而做出嚴肅的樣子,意思是皺眉。習慣做出嚴肅樣子的人叫做"嚴肅者";嚴肅者的狀態叫做"嚴肅"。"欺騙"是指使人驚歎,欺騙的行為叫做"欺騙行為"。欺騙的狀態叫做"欺騙狀態"。

  1. Lapanāniddese ālapanāti vihāraṃ āgatamanusse disvā kimatthāya bhonto āgatā? Kiṃ bhikkhū nimantetuṃ? Yadi evaṃ gacchatha; ahaṃ pacchato bhikkhū gahetvā āgacchāmī』ti evaṃ āditova lapanā. Atha vā attānaṃ upanetvā 『ahaṃ tisso, mayi rājā pasanno, mayi asuko ca asuko ca rājamahāmatto pasanno』ti evaṃ attupanāyikā lapanā ālapanā. Lapanāti puṭṭhassa sato vuttappakārameva lapanaṃ. Sallapanāti gahapatikānaṃ ukkaṇṭhane bhītassa okāsaṃ datvā suṭṭhu lapanā. Ullapanāti 『mahākuṭumbiko, mahānāviko, mahādānapatī』ti evaṃ uddhaṃ katvā lapanā. Samullapanāti sabbatobhāgena uddhaṃ katvā lapanā. Unnahanāti 『upāsakā, pubbe īdise kāle dānaṃ detha; idāni kiṃ na dethā』ti evaṃ yāva 『dassāma, bhante, okāsaṃ na labhāmā』tiādīni vadanti tāva uddhaṃ nahanā, veṭhanāti vuttaṃ hoti. Atha vā ucchuhatthaṃ disvā 『kuto āgatā, upāsakā』ti pucchati. 『Ucchukhettato, bhante』ti. 『Kiṃ tattha ucchu madhura』nti? 『Khāditvā, bhante, jānitabba』nti. 『Na, upāsakā, bhikkhussa 『ucchuṃ dethā』ti vattuṃ vaṭṭatī』ti yā evarūpā nibbeṭhentassāpi veṭhanakakathā, sā unnahanā . Sabbatobhāgena punappunaṃ unnahanā samunnahanā. Ukkācanāti 『etaṃ kulaṃ maṃyeva jānāti, sace ettha deyyadhammo uppajjati, mayhameva detī』ti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā; uddīpanāti vuttaṃ hoti.

Telakandarikavatthu cettha vattabbaṃ. Dve kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ pavisitvā āsanasālāya nisīditvā ekaṃ kumārikaṃ disvā pakkosiṃsu. Tāya āgatāya tatreko ekaṃ pucchi – 『ayaṃ, bhante, kassa kumārikā』ti? 『Amhākaṃ upaṭṭhāyikāya telakandarikāya dhītā, āvuso. Imissā mātā mayi gehaṃ gate sappiṃ dadamānā ghaṭeneva deti, ayampi mātā viya ghaṭeneva detī』ti ukkāceti.

Sabbatobhāgena punappunaṃ ukkācanā samukkācanā. Anuppiyabhāṇitāti saccānurūpaṃ vā dhammānurūpaṃ vā anapaloketvā punappunaṃ piyabhaṇanameva. Cāṭukamyatāti nīcavuttitā; attānaṃ heṭṭhato ṭhapetvā vattanaṃ. Muggasūpyatāti muggasūpasadisatā. Yathā muggesu paccamānesu kocideva na paccati, avasesā paccanti; evaṃ yassa puggalassa vacane kiñcideva saccaṃ hoti, sesaṃ alikaṃ – ayaṃ puggalo muggasūpyoti vuccati. Tassa bhāvo muggasūpyatā. Pāribhaṭayatāti pāribhaṭayabhāvo. Yo hi kuladārake dhātī viya aṅkena vā khandhena vā paribhaṭati, dhāretīti attho; tassa paribhaṭassa kammaṃ pāribhaṭayaṃ; pāribhaṭayassa bhāvo pāribhaṭayatāti.

第862章:諂媚的解釋 諂媚是指看到來到寺院的人後說:"諸位為何而來?是來邀請比丘嗎?如果是這樣,請先走;我稍後帶著比丘們來。"這樣從一開始就諂媚。或者,把自己推薦給別人說:"我是提沙,國王對我很滿意,某某大臣對我很滿意。"這樣把自己推薦給別人的諂媚叫做諂媚。諂媚是指被問到時以上述方式諂媚。交談是指當居士們感到厭煩時,給他們機會好好地諂媚。讚美是指說"大富翁、大航海家、大施主"這樣抬高別人的諂媚。全面讚美是指從各方面抬高別人的諂媚。抬高是指說"優婆塞,以前在這種時候你們佈施;現在為什麼不佈施?"直到他們說"我們會佈施的,尊者,只是沒有機會"等等,這樣不斷抬高,稱為纏繞。或者,看到有人拿著甘蔗就問:"優婆塞,你們從哪裡來?""從甘蔗田來,尊者。""那裡的甘蔗甜嗎?""尊者,要嚐了才知道。""優婆塞,比丘不應該說'給我甘蔗'。"這種即使對方想要解釋也繼續纏繞的話叫做抬高。從各方面反覆抬高叫做全面抬高。吹捧是指說"這個家族只認識我,如果他們有什麼可以佈施的東西,就只會給我。"這樣抬高別人叫做吹捧,也就是稱讚的意思。 這裡應該講一下賣油女的故事。據說有兩個比丘進入一個村莊,坐在集會堂里,看到一個少女就叫她過來。她來了之後,其中一個比丘問:"尊者,這是誰家的女兒?""朋友,這是我們的施主賣油女的女兒。她母親給我酥油時都是用罐子給的,這個女兒也像她母親一樣用罐子給。"這樣吹捧。 從各方面反覆吹捧叫做全面吹捧。說討人喜歡的話是指不考慮是否符合事實或法理,只是反覆說討人喜歡的話。討好是指低姿態;把自己放在低處行事。像綠豆湯一樣是指像綠豆湯一樣。就像煮綠豆時,有些煮熟了,有些沒煮熟;同樣,這個人說的話有一些是真的,其餘的是假的 - 這種人被稱為像綠豆湯一樣。這種狀態叫做像綠豆湯一樣。撫養是指撫養的狀態。就像保姆用手臂或肩膀抱著家裡的孩子一樣撫養,意思是保護;這種撫養的行為叫做撫養;撫養的狀態叫做撫養性。

  1. Nemittikatāniddese nimittanti yaṃkiñci paresaṃ paccayadānasaṃyojanakaṃ kāyavacīkammaṃ. Nimittakammanti nimittassa karaṇakosallaṃ.

Tatridaṃ vatthu – eko kira piṇḍapātiko upaṭṭhākakammārassa gehadvāraṃ gantvā 『kiṃ bhante』ti pucchito cīvarantarena hatthaṃ nīharitvā vāsipaharaṇākāraṃ akāsi. Kammāro 『sallakkhitaṃ me, bhante』ti vāsiṃ katvā adāsi. Obhāsoti paccayapaṭisaṃyuttakathā. Obhāsakammanti vacchakapālake disvā 『kiṃ ime vacchā khīragovacchā, takkagovacchā』ti pucchitvā 『khīragovacchā, bhante』ti vutte 『na khīragovacchā, yadi khīragovacchā siyuṃ bhikkhūpi khīraṃ labheyyu』nti evamādinā nayena tesaṃ dārakānaṃ mātāpitūnaṃ nivedetvā khīradāpanādikaṃ obhāsakaraṇaṃ. Sāmantajappāti samīpaṃ katvā jappanaṃ.

Jātakabhāṇakavatthu cettha kathetabbaṃ. Eko kira jātakabhāṇakatthero bhuñjitukāmo upaṭṭhāyikāya gehaṃ pavisitvā nisīdi. Sā adātukāmā 『taṇḍulā natthī』ti bhaṇantī taṇḍule āharitukāmā viya paṭivissakagharaṃ gatā. Bhikkhu antogabbhaṃ pavisitvā olokento kavāṭakoṇe ucchuṃ, bhājane guḷaṃ, piṭake loṇamacchaphālaṃ, kumbhiyaṃ taṇḍule, ghaṭe ghataṃ disvā nikkhamitvā nisīdi. Gharaṇī 『taṇḍulaṃ nālattha』nti āgatā. Thero 『upāsike, ajja bhikkhā na sampajjissatī』ti paṭikacceva nimittaṃ addasa』nti āha. 『Kiṃ, bhante』ti? 『Kavāṭakoṇe nikkhittaṃ ucchuṃ viya sappaṃ addasaṃ; 『taṃ paharissāmī』ti olokento bhājane ṭhapitaṃ guḷapiṇḍaṃ viya pāsāṇaṃ leḍḍukena; pahaṭena sappena kataṃ, piṭake nikkhittaloṇamacchaphālasadisaṃ, phaṇaṃ; tassa taṃ leḍḍuṃ ḍaṃsitukāmassa, kumbhiyā taṇḍulasadise dante; athassa kupitassa, ghaṭe pakkhittaghatasadisaṃ, mukhato nikkhamantaṃ visamissakaṃ kheḷa』nti. Sā 『na sakkā muṇḍakaṃ vañcetu』nti ucchuṃ datvā odanaṃ pacitvā ghataguḷamacchehi saddhiṃ adāsīti. Evaṃ samīpaṃ katvā jappanaṃ sāmantajappāti veditabbaṃ. Parikathāti yathā taṃ labhati tathā parivattetvā parivattetvā kathanaṃ.

第863章:暗示的解釋 暗示是指任何能引導他人佈施資具的身體或語言行為。暗示行為是指巧妙地製造暗示。 這裡有一個故事 - 據說有一個托缽的比丘來到一個支援他的鐵匠家門口,被問"什麼事,尊者?"時,他從衣服里伸出手,做出揮斧的動作。鐵匠說"我明白了,尊者",就做了一把斧頭給他。 明示是指與資具有關的談話。明示行為是指看到牧牛人後問"這些牛犢是產奶的還是產酪的?",當他們回答"是產奶的,尊者"時,就說"不是產奶的,如果是產奶的,比丘們也能得到牛奶"。用這樣的方式告訴那些孩子的父母,使他們給予牛奶等。 旁敲側擊是指靠近后說話。 這裡應該講一下本生經誦者的故事。據說有一位本生經誦者長老想吃東西,就進入一個女施主的家裡坐下。她不想給,就說"沒有米"然後假裝要去鄰居家取米。比丘進入內室檢視,看到門角有甘蔗,碗里有糖塊,籃子里有鹹魚片,罐子里有米,瓶子里有酥油,就出來坐下。女主人回來說"沒找到米"。長老說"優婆夷,今天我預先看到了不會得到食物的徵兆。""什麼徵兆,尊者?""我看到門角放著的甘蔗像蛇;我看著想打它時,碗里放的糖塊像石頭;被打的蛇做出的樣子,像籃子里放的鹹魚片;它想咬那塊石頭時,牙齒像罐子里的米粒;它生氣時,從嘴裡流出的毒液混合物,像瓶子里倒入的酥油。"她想"不能欺騙這個禿頭"就給了他甘蔗,煮了飯,和酥油、糖、魚一起給了他。這樣靠近后說話應該理解為旁敲側擊。 暗示是指以能得到的方式反覆說話。

  1. Nippesikatāniddese akkosanāti dasahi akkosavatthūhi akkosanā. Vambhanāti paribhavitvā kathanaṃ. Garahanāti 『assaddho appasanno』tiādinā nayena dosāropanā. Ukkhepanāti 『mā etaṃ ettha kathethā』ti vācāya ukkhipanaṃ. Sabbatobhāgena savatthukaṃ sahetukaṃ katvā ukkhepanā samukkhepanā. Athavā adentaṃ 『aho dānapatī』ti evaṃ ukkhipanaṃ ukkhepanā. 『Mahādānapatī』ti evaṃ suṭṭhu ukkhepanā samukkhepanā. Khipanāti 『kiṃ imassa jīvitaṃ bījabhojino』ti evaṃ uppaṇḍanā. Saṅkhipanāti 『kiṃ imaṃ adāyakoti bhaṇatha yo niccakālaṃ sabbesampi natthīti vacanaṃ detī』ti evaṃ suṭṭhutaraṃ uppaṇḍanā. Pāpanāti adāyakattassa avaṇṇassa vā pāpanaṃ. Sabbatobhāgena pāpanā sampāpanā. Avaṇṇahārikāti 『evaṃ me avaṇṇabhayāpi dassatī』ti gehato gehaṃ, gāmato gāmaṃ, janapadato janapadaṃ avaṇṇaharaṇaṃ. Parapiṭṭhimaṃsikatāti purato madhuraṃ bhaṇitvā parammukhe avaṇṇabhāsitā. Esā hi abhimukhaṃ oloketuṃ asakkontassa parammukhānaṃ piṭṭhimaṃsakhādanaṃ viya hoti. Tasmā parapiṭṭhimaṃsikatāti vuttā. Ayaṃ vuccati nippesikatāti ayaṃ yasmā veḷupesikā viya abbhaṅgaṃ parassa guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā gandhajātaṃ nipisitvā gandhamagganā viya paraguṇe nipisitvā vicuṇṇetvā esā lābhamagganā hoti, tasmā nippesikatāti vuccatīti.

  2. Lābhena lābhaṃ nijigīsanatāniddese nijigīsanatāti magganā. Ito laddhanti imamhā gehā laddhaṃ. Amutrāti amukamhi gehe. Eṭṭhīti icchanā. Gaveṭṭhīti magganā. Pariyeṭṭhīti punappunaṃ magganā. Ādito paṭṭhāya laddhaṃ laddhaṃ bhikkhaṃ tatra tatra kuladārakānaṃ datvā ante khīrayāguṃ labhitvā gatabhikkhuvatthu cettha kathetabbaṃ. Esanātiādīni eṭṭhītiādīnaṃ vevacanāni, tasmā eṭṭhīti esanā, gaveṭṭhīti gavesanā, pariyeṭṭhīti pariyesanā. Iccevamettha yojanā veditabbā.

  3. Seyyamānaniddese jātiyāti khattiyabhāvādijātisampattiyā. Gottenāti gotamagottādinā ukkaṭṭhagottena. Kolaputtiyenāti mahākulabhāvena. Vaṇṇapokkharatāyāti vaṇṇasampannasarīratāya. Sarīrañhi pokkharanti vuccati, tassa vaṇṇasampattiyā abhirūpabhāvenāti attho. Dhanenātiādīni uttānatthāneva. Mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā 『seyyohamasmī』ti mānaṃ pavatteti karoti.

  4. Sadisamānaniddese mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā 『sadisohamasmī』ti mānaṃ pavatteti. Ayamettha atthato viseso. Pāḷiyaṃ pana nānākaraṇaṃ natthi.

  5. Hīnamānaniddese omānaṃ jappetīti heṭṭhāmānaṃ pavatteti. Omānoti lāmako heṭṭhāmāno. Omaññanā omaññitattanti ākārabhāvaniddeso. Hīḷanāti jātiādīhi attajigucchanā. Ohīḷanāti atirekato hīḷanā. Ohīḷitattanti tasseva bhāvaniddeso. Attuññāti attānaṃ hīnaṃ katvā jānanā. Attāvaññāti attānaṃ avajānanā. Attaparibhavoti jātiādisampattināmameva jātāti attānaṃ paribhavitvā maññanā. Evamime tayo mānā puggalaṃ anissāya jātiādivatthuvaseneva kathitā. Tesu ekeko tiṇṇampi seyyasadisahīnānaṃ uppajjati. Tattha 『seyyohamasmī』ti māno seyyasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. 『Sadisohamasmī』ti māno sadisasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. 『Hīnohamasmī』ti māno hīnasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno.

第864章:無恥的解釋 無恥是指用十種無恥的方式進行侮辱。侮辱是指通過貶低他人進行的言語。指責是通過說「沒有信心、少有人信」等方式來指責他人。抬高是指通過言語來抬高他人,像是說「不要在這裡談論這些」。從各個方面進行抬高,稱為全面抬高。或者,通過說「哎呀,施主」來抬高他人。通過說「偉大的施主」來進行非常好的抬高。拋棄是指說「這個人活得真沒意思」這樣拋棄他人。概括是指說「這個人不施捨嗎?」這樣進行更好的拋棄。邪惡是指不施捨的狀態或不好的狀態。全面的邪惡是指進行全面的邪惡。無恥者是指「這樣我也會顯示出無恥」的情況,指從家到家、從村到村、從地區到地區的無恥行為。對他人的詆譭是指在前面說甜言蜜語,在面前說貶低的話。這就像是一個人無法看向前方時,在他面前吃肉一樣。因此稱為對他人的詆譭。這被稱為無恥,因為它像是把他人的優點抹去、隱瞞,或者像是壓榨香料一樣壓榨他人的優點,因此稱為無恥。 第865章:獲取的解釋 獲取是指通過獲取而獲得的方式。這裡獲得的是從這個家中獲得的。那裡是指在某個特定的家中。尋求是指想要的意思。尋找是指通過道路進行尋找。反覆尋找是指不斷地進行尋找。從一開始獲得的食物,在那裡給予家庭的孩子們,最後獲得牛奶等,這裡應該講述的是這樣的托缽的故事。這裡的「尋找」等詞的意思是,尋求是指想要,尋找是指尋找,反覆尋找是指不斷尋找。這裡的意思應理解為這樣的聯繫。 第866章:優越的解釋 優越是指因種姓而獲得的優越。種姓是指以種姓的名字如「戈達瑪」的名字而獲得的。由貴族出身是指以大貴族的身份。因為外表美麗是指因外表美麗而獲得的。身體被稱為美麗,因其外表的優越而被稱為美麗。財富等其他優越的地方是指顯而易見的優越。自我抬高是指在這些方面用某種方式表現出「我更好」。 第867章:相似的解釋 相似是指在這些方面用某種方式表現出「我與他相似」。在這裡有特別的意思。而在巴利文中沒有多種解釋。 第868章:低劣的解釋 低劣是指表現出低下的狀態。低下是指低下的狀態。低下的狀態是指表現出低下的樣子。低下是指因種姓等而感到厭惡。低下是指過於低下。低下的狀態是指這種狀態的表現。自我貶低是指把自己看得低下。自我貶低是指不承認自己。自我貶低是指以種姓等的優越性來貶低自己。這樣三種自我抬高是指一個人因種姓等的狀態而被談論。在這些方面,每個人都有一種抬高的狀態。在那裡,「我更好」是指相對於更好的狀態,其他的則是相對不好的狀態。「我與他相似」是指相對於相似的狀態,其他的則是相對不好的狀態。「我很低」是指相對於低下的狀態,其他的則是相對不好的狀態。

869.Tattha katamo seyyassa seyyohamasmītiādayo pana nava mānā puggalaṃ nissāya kathitā. Tesu tayo tayo ekekassa uppajjanti. Tattha dahatīti ṭhapeti. Taṃ nissāyāti taṃ seyyato dahanaṃ nissāya. Ettha pana seyyassa seyyohamasmīti māno rājūnañceva pabbajitānañca uppajjati. Rājā hi 『raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā ko mayā sadiso atthī』ti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi 『sīladhutaṅgādīhi ko mayā sadiso atthī』ti etaṃ mānaṃ karoti.

870.Seyyassa sadisohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Rājā hi 『raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā aññarājūhi saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa』nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi 『sīladhutaṅgādīhi aññena bhikkhunā saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa』nti etaṃ mānaṃ karoti.

871.Seyyassa hīnohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Yassa hi rañño raṭṭhaṃ vā dhanaṃ vā vāhanāni vā sampannāni na honti, so 『mayhaṃ rājāti vohārasukhamattameva; kiṃ rājā nāma aha』nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi 『appalābhasakkāro ahaṃ. Dhammakathiko bahussuto mahātheroti kathāmattameva. Kiṃ dhammakathiko nāmāhaṃ, kiṃ bahussuto nāmāhaṃ, kiṃ mahāthero nāmāhaṃ yassa me lābhasakkāro natthī』ti etaṃ mānaṃ karoti.

872.Sadisassa seyyohamasmīti mānādayo amaccādīnaṃ uppajjanti. Amacco hi raṭṭhiyo vā 『bhogayānavāhanādīhi ko mayā sadiso añño rājapuriso atthī』ti vā 『mayhaṃ aññehi saddhiṃ kiṃ nānākaraṇa』nti vā 『amaccoti nāmamattameva mayhaṃ; ghāsacchādanamattampi me natthi. Kiṃ amacco nāmāha』nti ete māne karoti.

875.Hīnassa seyyohamasmīti mānādayo dāsādīnaṃ uppajjanti. Dāso hi 『mātito vā pitito vā ko mayā sadiso añño dāso nāma atthi』 aññe jīvituṃ asakkontā kucchihetu dāsā nāma jātā. Ahaṃ pana paveṇīāgatattā seyyo』ti vā 『paveṇīāgatabhāvena ubhatosuddhikadāsattena asukadāsena nāma saddhiṃ kiṃ mayhaṃ nānākaraṇa』nti vā 『kucchivasenāhaṃ dāsabyaṃ upagato. Mātāpitukoṭiyā pana me dāsaṭṭhānaṃ natthi. Kiṃ dāso nāma aha』nti vā ete māne karoti. Yathā ca dāso evaṃ pukkusacaṇḍālādayopi ete māne karontiyeva.

Ettha ca 『seyyassa seyyohamasmī』ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tathā 『sadisassa sadisohamasmī』ti 『hīnassa hīnohamasmī』ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tattha yāthāvamānā arahattamaggavajjhā, ayāthāvamānā sotāpattimaggavajjhā.

  1. Evaṃ savatthuke māne kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassetuṃ tattha katamo mānotiādi vuttaṃ.

  2. Atimānaniddese seyyādivasena puggalaṃ anāmasitvā jātiādīnaṃ vatthuvaseneva niddiṭṭho. Tattha atimaññatīti 『jātiādīhi mayā sadiso natthī』ti atikkamitvā maññati.

  3. Mānātimānaniddese yo evarūpoti yo eso 『ayaṃ pubbe mayā sadiso, idāni ahaṃ seṭṭho, ahaṃ hīnataro』ti uppanno māno. Ayaṃ bhārātibhāro viya purimaṃ sadisamānaṃ upādāya mānātimānoti dassetuṃ evamāha.

  4. Omānaniddeso hīnamānaniddesasadisoyeva. Veneyyavasena pana so 『hīnohamasmī』ti māno nāma vutto – ayaṃ omāno nāma. Apicettha 『tvaṃ jātimā, kākajāti viya te jāti; tvaṃ gottavā, caṇḍālagottaṃ viya te gottaṃ; tuyhaṃ saro atthi, kākassaro viya te saro』ti evaṃ attānaṃ heṭṭhā katvā pavattanavasena ayaṃ omānoti veditabbo.

第869章: 在這裡,什麼是"我比優秀者更優秀"等九種慢?這是依靠人而說的。其中每一種都會產生三種。在這裡,"確立"是指建立。"依靠那個"是指依靠將自己確立為優秀。在這裡,"我比優秀者更優秀"的慢會在國王和出家人中產生。國王會想:"在國土、財富或車乘方面,有誰能與我相比?"出家人也會想:"在戒律、頭陀行等方面,有誰能與我相比?" 第870章: "我與優秀者相等"的慢也會在這些人中產生。國王會想:"在國土、財富或車乘方面,我與其他國王有什麼區別?"出家人也會想:"在戒律、頭陀行等方面,我與其他比丘有什麼區別?" 第871章: "我比優秀者低劣"的慢也會在這些人中產生。如果一個國王的國土、財富或車乘不豐富,他會想:"我只是名義上的國王;我算什麼國王?"出家人也會想:"我得到的供養和尊敬很少。說我是說法者、多聞者、大長老只是空話而已。我算什麼說法者?我算什麼多聞者?我算什麼大長老?我沒有得到供養和尊敬。" 第872章: "我比與我相等者更優秀"等慢會在大臣等人中產生。大臣或地方官員會想:"在財富、車乘等方面,有哪個王臣能與我相比?"或者"我與其他人有什麼區別?"或者"我只是名義上的大臣;我連基本的衣食都沒有。我算什麼大臣?" 第875章: "我比低劣者更優秀"等慢會在奴隸等人中產生。奴隸會想:"從母親或父親方面來說,有哪個奴隸能與我相比?其他人因為無法生存而成為奴隸。而我是世代相傳的奴隸,所以更優秀。"或者"作為世代相傳的雙方純正的奴隸,我與某某奴隸有什麼區別?"或者"我是因為生計而成為奴隸的。但從父母那一方來說,我並不是奴隸。我算什麼奴隸?"不僅奴隸,賤民、旃陀羅等人也會產生這些慢。 在這裡,"我比優秀者更優秀"的慢是如實的慢,其他兩種是不如實的慢。同樣,"我與相等者相等"和"我比低劣者低劣"的慢是如實的慢,其他兩種是不如實的慢。其中,如實的慢可以通過阿羅漢道斷除,不如實的慢可以通過入流道斷除。 第878章: 這樣解釋了有依據的慢之後,現在爲了說明無依據產生的慢而說"在這裡,什麼是慢"等。 第879章: 在過度慢的解釋中,沒有提到優秀等方面的人,而是僅僅依據出身等因素來解釋。在這裡,"輕視"是指認為"在出身等方面沒有人能與我相比"而超越他人。 第880章: 在慢過慢的解釋中,"像這樣的"是指"這個人以前與我相等,現在我更優秀,我更低劣"而產生的慢。這就像重擔之上再加重擔一樣,是在之前的相等慢之上再加上的慢,所以稱為慢過慢。 第881章: 自卑慢的解釋與低劣慢的解釋相似。但爲了教化的緣故,那個"我是低劣的"慢被稱為自卑慢。此外,在這裡應該理解,自卑慢是指"你有出身,但你的出身像烏鴉一樣;你有家族,但你的家族像旃陀羅一樣;你有聲音,但你的聲音像烏鴉一樣"這樣貶低自己而產生的慢。

  1. Adhimānaniddese appatte pattasaññitāti cattāri saccāni appatvā pattasaññitāya . Akateti catūhi maggehi kattabbakicce akateyeva. Anadhigateti catusaccadhamme anadhigate. Asacchikateti arahattena apaccakkhakate. Ayaṃ vuccati adhimānoti ayaṃ adhigatamāno nāma vuccati.

Ayaṃ pana kassa uppajjati, kassa nuppajjatīti? Ariyasāvakassa tāva nuppajjati. So hi maggaphalanibbānapahīnakilesāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇena sañjātasomanasso ariyaguṇapaṭivedhe nikkaṅkho. Tasmā sotāpannādīnaṃ 『ahaṃ sakadāgāmī』tiādivasena māno nuppajjati; dussīlassāpi nuppajjati; so hi ariyaguṇādhigame nirāsova. Sīlavatopi pariccattakammaṭṭhānassa niddārāmatādimanuyuttassa nuppajjati.

Parisuddhasīlassa pana kammaṭṭhāne appamattassa nāmarūpaṃ vavatthapetvā paccayapariggahena vitiṇṇakaṅkhassa tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasantassa āraddhavipassakassa uppajjati; uppanne ca suddhasamathalābhī vā suddhavipassanālābhī vā antarā ṭhapeti. So hi dasapi vīsampi tiṃsampi vassāni kilesasamudācāraṃ apassanto 『ahaṃ sotāpanno』ti vā 『sakadāgāmī』ti vā 『anāgāmī』ti vā maññati. Samathavipassanālābhī pana arahatteyeva ṭhapeti. Tassa hi samādhibalena kilesā vikkhambhitā, vipassanābalena saṅkhārā supariggahitā. Tasmā saṭṭhipi vassāni asītipi vassāni vassasatampi kilesā na samudācaranti; khīṇāsavasseva cittacāro hoti. So evaṃ dīgharattaṃ kilesasamudācāraṃ apassanto antarā aṭṭhatvāva 『arahā aha』nti maññati, uccamālaṅkavāsī mahānāgatthero viya, haṅkanakavāsī mahādattatthero viya, cittalapabbate niṅkapoṇṇapadhānagharavāsī cūḷasumatthero viya ca.

Tatridaṃ ekavatthuparidīpanaṃ – talaṅgaravāsī dhammadinnatthero kira nāma eko pabhinnapaṭisambhido mahākhīṇāsavo mahato bhikkhusaṅghassa ovādadāyako ahosi. So ekadivasaṃ attano divāṭṭhāne nisīditvā 『kinnu kho amhākaṃ ācariyassa uccataliṅkavāsīmahānāgattherassa samaṇakiccaṃ matthakaṃ patto, no』ti āvajjanto puthujjanabhāvamevassa disvā 『mayi agacchante puthujjanakālakiriyameva karissatī』ti ca ñatvā iddhiyā vehāsaṃ uppatitvā divāṭṭhāne nisinnassa therassa samīpe orohitvā vanditvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi. 『Kiṃ, āvuso dhammadinna, akāle āgatosī』ti ca vutto 『pañhaṃ, bhante, pucchituṃ āgatomhī』ti āha.

第882章: 在過度自負的解釋中,"未達到而認為已達到"是指未證得四聖諦而認為已證得。"未做"是指四道所應做的事情尚未完成。"未獲得"是指尚未獲得四聖諦法。"未證實"是指尚未親證阿羅漢果。這被稱為過度自負。 那麼,這種過度自負會在誰身上生起,在誰身上不會生起呢?首先,它不會在聖弟子身上生起。因為他通過觀察道果、涅槃、已斷除的煩惱和剩餘的煩惱而生起喜悅,對於聖者功德的證悟毫無疑惑。因此,在須陀洹等聖者身上不會生起"我是斯陀含"等慢。在破戒者身上也不會生起,因為他對於證得聖者功德毫無希望。在持戒但放棄禪修,沉溺於睡眠等習慣的人身上也不會生起。 但是,在戒行清凈、不放逸修習禪觀,已經確立名色、通過觀察因緣而超越疑惑,將三相應用於諸行而觀察的人身上會生起。當它生起時,純粹修習止的人或純粹修習觀的人會在中途停止。因為他們十年、二十年或三十年都看不到煩惱生起,就認為自己是須陀洹、斯陀含或阿那含。但是同時修習止觀的人會停留在阿羅漢果位。因為通過定力壓制煩惱,通過觀力善巧把握諸行。因此,六十年、八十年或一百年都不會有煩惱生起,就像漏盡者的心行一樣。他長期看不到煩惱生起,不會停留在中途,就認為"我是阿羅漢",就像住在烏查馬蘭卡的大那伽長老、住在漢卡那卡的大達塔長老、住在支多羅山寧卡波納精舍的小蘇摩長老一樣。 這裡有一個故事可以說明 - 據說有一位名叫達摩丁那的長老住在塔蘭加拉,他是一位證得無礙解的大阿羅漢,經常給大比丘僧團開示。有一天,他坐在自己的日間住處思考:"我們的老師烏查塔林卡的大那伽長老的沙門任務是否已經完成?"他觀察到長老還是凡夫,就想:"如果我不去,他會以凡夫身份去世。"於是他用神通飛到空中,降落在長老的日間住處附近,頂禮后履行職責,然後坐在一旁。長老問:"朋友達摩丁那,你為什麼不是時候來?"他回答說:"尊者,我是來請教問題的。"

Tato 『pucchāvuso, jānamāno kathayissāmī』ti vutto pañhāsahassaṃ pucchi. Thero pucchitapucchitaṃ pañhaṃ asajjamānova kathesi. Tato 『atitikkhaṃ te, bhante, ñāṇaṃ. Kadā tumhehi ayaṃ dhammo adhigato』ti vutto 『ito saṭṭhivassakāle, āvuso』ti āha. 『Samādhimpi, bhante, vaḷañjethā』ti? 『Na idaṃ, āvuso, bhāriya』nti. 『Tena hi, bhante, ekaṃ hatthiṃ māpethā』ti. Thero sabbasetaṃ hatthiṃ māpesi. 『Idāni, bhante, yathā ayaṃ hatthī añcitakaṇṇo pasāritanaṅguṭṭho soṇḍaṃ mukhe pakkhipitvā bheravaṃ koñcanādaṃ karonto tumhākaṃ abhimukho āgacchati tathā taṃ karothā』ti. Thero tathā katvā vegena āgacchato hatthissa bheravaṃ ākāraṃ disvā uṭṭhāya palāyituṃ āraddho. Tamenaṃ khīṇāsavatthero hatthaṃ pasāretvā cīvarakaṇṇe gahetvā 『bhante, khīṇāsavassa sārajjaṃ nāma hotī』ti āha. So tasmiṃ kāle attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā 『avassayo me, āvuso dhammadinna, hohī』ti vatvā pādamūle ukkuṭikaṃ nisīdi. 『Bhante, tumhākaṃ avassayo bhavissāmiccevāhaṃ āgato, mā cintayitthā』ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Thero kammaṭṭhānaṃ gahetvā caṅkamaṃ āruyha tatiye padavāre aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi. Thero kira dosacarito ahosi.

  1. Asmimānaniddese rūpaṃ asmīti mānoti 『ahaṃ rūpa』nti uppannamāno. Chandoti mānaṃ anugatacchandova. Tathā anusayo. Vedanādīsupi eseva nayo.

  2. Micchāmānaniddese pāpakena vā kammāyatanenāti ādīsu pāpakaṃ kammāyatanaṃ nāma kevaṭṭamacchabandhanesādādīnaṃ kammaṃ. Pāpakaṃ sippāyatanaṃ nāma macchajālakhipanakuminakaraṇesu ceva pāsaoḍḍanasūlāropanādīsu ca chekatā. Pāpakaṃ vijjāṭṭhānaṃ nāma yā kāci parūpaghātavijjā. Pāpakaṃ sutaṃ nāma bhāratayuddhasītāharaṇādipaṭisaṃyuttaṃ. Pāpakaṃ paṭibhānaṃ nāma dubbhāsitayuttaṃ kappanāṭakavilappanādipaṭibhānaṃ. Pāpakaṃ sīlaṃ nāma ajasīlaṃ gosīlaṃ. Vatampi ajavatagovatameva. Pāpikā diṭṭhi pana dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu yā kāci diṭṭhi.

  3. Ñātivitakkaniddesādīsu 『mayhaṃ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā』ti evaṃ pañcakāmaguṇasannissitena gehasitapemena ñātake ārabbha uppannavitakkova ñātivitakko nāma. 『Khayaṃ gatā vayaṃ gatā saddhā pasannā』ti evaṃ pavatto pana ñātivitakko nāma na hoti.

  4. 『Amhākaṃ janapado subhikkho sampannasasso』ti tuṭṭhamānassa gehasitapemavaseneva uppannavitakko janapadavitakko nāma. 『Amhākaṃ janapade manussā saddhā pasannā khayaṃ gatā vayaṃ gatā』ti evaṃ pavatto pana janapadavitakko nāma na hoti.

  5. Amaratthāya vitakko, amaro vā vitakkoti amaravitakko. Tattha 『ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijjiṇṇe samparāye attā sukhī hoti amaro』ti dukkarakārikaṃ karontassa tāya dukkarakārikāya paṭisaṃyutto vitakko amaratthāya vitakko nāma. Diṭṭhigatiko pana 『sassataṃ vadesī』tiādīni puṭṭho 『evantipi me no, tathātipi me no』 aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no』ti (dī. ni. 1.62) vikkhepaṃ āpajjati, tassa so diṭṭhigatapaṭisaṃyutto vitakko. Yathā amaro nāma maccho udake gahetvā māretuṃ na sakkā, ito cito ca dhāvati, gāhaṃ na gacchati; evameva ekasmiṃ pakkhe asaṇṭhahanato na maratīti amaro nāma hoti. Taṃ duvidhampi ekato katvā ayaṃ vuccati amaravitakkoti vuttaṃ.

第882章: 於是說:「朋友,我知道了,我將會講述。」於是問了千個問題。長老在不被打擾的情況下回答了提問的問題。於是說:「你們的智慧真是了不起。」問道:「你們何時獲得了這個法?」長老回答:「在這裡六十年之後,朋友。」問道:「那麼,禪定呢?」長老說:「這個不重。」於是說:「那麼,請你們測量一頭大象。」長老測量了所有的東西。接著說:「現在,這頭大象像是耳朵豎起、伸出爪子、把鼻子放進嘴裡發出吼聲,朝著你們走來,你們也這樣做吧。」長老這樣做后,看到大象的吼聲,起身準備逃跑。此時,已斷煩惱的長老伸出手,抓住袈裟的邊緣,說:「朋友,已斷煩惱的人的尊嚴是這樣的。」在那個時候,他知道自己的凡夫身份,說:「我一定會的,朋友達摩丁那。」於是坐在長老的腳邊。長老說:「朋友,你們一定會的,因此我來這裡,不要多慮。」於是講述了修行的法門。長老抓住法門,走上行道,在第三步中證得了阿羅漢果。長老確實是個有過失的人。 第883章: 在自我認同的解釋中,「我就是色」的慢是指「我就是色」而生起的慢。慾望的慢是指與慾望相隨的慢。如此也是對其他感受的慢。 第884章: 在錯誤認同的解釋中,惡業的作用是指惡業的作用,例如在網中纏住的魚等。惡業的技藝是指在捕撈魚時的技巧。惡業的知識是指任何對他人造成傷害的知識。惡業的聽聞是指與印度戰爭、擄掠等相關的事情。惡業的智慧是指與惡言相連的智慧。惡業的戒律是指不持戒的情況。說話也同樣是指不持戒的說法。惡見則是指在二十六種見解中,任何一種見解。 第885章: 在親屬思維的解釋中,「我的親屬生活安逸,富有成就」是指與五欲相依的家庭生活而產生的親屬思維。「我們的親屬已經消亡,信心已經消逝」所產生的思維則不是親屬思維。 第886章: 「我們的國家豐饒而富有」是指因家庭生活而產生的思維。 「我們的國家的人們信心已逝,已經消亡」所產生的思維則不是國家思維。 第887章: 不死的思維是指「我不死」的思維。在這裡,通過「以自我安樂的方式在苦中生活」來實現不死的思維。對持有見解的人來說,被問及「你是否認為永恒存在」時會說:「我不這樣認為,也不是那樣認為。」這樣的人會陷入混亂,因此這種思維與見解相連。就像不死的魚被抓住后無法死亡一樣,它在水中游動,不會被捕獲;同樣,一個人如果在某一方面不安定,就不會死亡。因此,這種思維被稱為不死的思維。

888.Parānuddayatāpaṭisaṃyuttoti anuddayatāpatirūpakena gehasitapemena paṭisaṃyutto. Sahanandītiādīsu upaṭṭhākesu nandantesu socantesu ca tehi saddhiṃ diguṇaṃ nandati, diguṇaṃ socati; tesu sukhitesu diguṇaṃ sukhito hoti, dukkhitesu diguṇaṃ dukkhito hoti. Uppannesu kiccakaraṇīyesūti tesu mahantesu vā khuddakesu vā kammesu uppannesu. Attanā vā yogaṃ āpajjatīti tāni tāni kiccāni sādhento paññattiṃ vītikkamati, sallekhaṃ kopeti. Yo tatthāti yo tasmiṃ saṃsaṭṭhavihāre, tasmiṃ vā yogāpajjane gehasito vitakko – ayaṃ parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko nāma.

889.Lābhasakkārasilokapaṭisaṃyuttoti cīvarādilābhena ceva sakkārena ca kittisaddena ca saddhiṃ ārammaṇakaraṇavasena paṭisaṃyutto.

890.Anavaññattipaṭisaṃyuttoti 『aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na pothetvā viheṭhetvā katheyyu』nti evaṃ anavaññātabhāvapatthanāya saddhiṃ uppajjanavitakko. Yo tattha gehasitoti yo tasmiṃ 『mā maṃ pare avajāniṃsū』ti uppanne citte pañcakāmaguṇasaṅkhātagehanissito hutvā uppannavitakko. Sesaṃ sabbattha pākaṭamevāti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

(2.) Dukaniddesavaṇṇanā

  1. Dukesu kodhaniddesādayo heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Heṭṭhā anāgatesu pana upanāhaniddesādīsu pubbakālaṃ kodhaṃ upanayhatīti aparakālakodho upanāho nāma. Upanayhanākāro upanayhanā. Upanayhitassa bhāvo upanayhitattaṃ. Aṭṭhapanāti paṭhamuppannassa anantaraṭṭhapanā mariyādaṭṭhapanā vā. Ṭhapanāti pakatiṭhapanā. Saṇṭhapanāti sabbatobhāgena punappunaṃ āghātaṭṭhapanā. Anusaṃsandanāti paṭhamuppannena kodhena saddhiṃ antaraṃ adassetvā ekībhāvakaraṇā. Anuppabandhanāti purimena saddhiṃ pacchimassa ghaṭanā. Daḷhīkammanti thirakaraṇaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ upanandhanalakkhaṇo veraṃ appaṭinissajjanaraso upanāhoti vuccati; yena samannāgato puggalo veraṃ nissajjituṃ na sakkoti; 『evaṃ nāma maṃ esa vattuṃ ananucchaviko』ti aparāparaṃ anubandhati; ādittapūtialātaṃ viya jalateva ; dhoviyamānaṃ acchacammaṃ viya, vasātelamakkhitapilotikā viya ca na parisujjhati.

第888章: 「與他人不安定相連」是指與家庭生活的快樂相連。與他人共處時,快樂的人會感受到雙重的快樂,悲傷的人會感受到雙重的悲傷;在快樂的人中,快樂會加倍,在悲傷的人中,悲傷會加倍。對於已生起的應做之事,指的是在這些重大或微小的事情中已生起的。通過自己或他人來進行的事情,若要完成這些事情,就會偏離定義,產生憤怒。在那裡,若在某個聚集的地方,或者在某個修行的地方,關於家庭生活的思維——這被稱為「與他人不安定相連」的思維。 第889章: 「與獲得、尊重、世俗名聲相連」是指通過獲得袈裟等物品、通過能力和名聲的聲音而產生的思維。 第890章: 「與不被輕視相連」是指「真希望別人不要輕視我,不要侮辱我、欺凌我」的思維。若在某個家庭生活中,若在心中生起「別人不會輕視我」的想法,這種思維是與五欲相關的家庭生活相連的。其他的則在各處都是顯而易見的。 單一思維的解釋。 (2)雙重思維的解釋 第891章: 在痛苦中,憤怒的解釋等應依照上述所說的理解。上述所說的是在未來的憤怒中,早期的憤怒被稱為後期的憤怒。憤怒的表現是憤怒的表現。憤怒的狀態是指憤怒的存在。安置是指在首次生起后再安置,或者是限制安置。安置是指自然的安置。維持是指在各方面反覆施加壓力。關聯是指在第一次生起的憤怒中不顯示出之間的差異而使其成為一體。未相連是指與之前的相連而後續的結合。堅固的行為是指穩固的建立。這被稱為「此為憤怒的特徵」,即是憤怒的表現,因而無法放下仇恨;這樣的人無法放下仇恨,反覆會想:「這樣說我是不合理的」;如同燃燒的木炭一樣,無法熄滅;如同被洗滌的污垢一樣,無法清除;如同被施加壓力的泥土一樣,無法保持純凈。

  1. Makkhanabhāvavasena makkho; paraguṇamakkhanāya pavattentopi attano kāraṇaṃ, gūthapaharaṇakaṃ gūtho viya, paṭhamataraṃ makkhetīti attho. Tato parā dve ākārabhāvaniddesā. Niṭṭhurabhāvo niṭṭhuriyaṃ; 『taṃ nissāya ettakampi natthī』ti kheḷapātananti attho. Niṭṭhuriyakammanti niṭṭhuriyakaraṇaṃ. Gahaṭṭho vā hi gahaṭṭhaṃ, bhikkhu vā bhikkhuṃ nissāya vasanto appamattakeneva kujjhitvā 『taṃ nissāya ettakampi natthī』ti kheḷaṃ pātetvā pādena maddanto viya niṭṭhuriyaṃ nāma karoti. Tassa taṃ kammaṃ niṭṭhuriyakammanti vuccati. Lakkhaṇādito panesa paraguṇamakkhanalakkhaṇo makkho, tesaṃ vināsanaraso, parena sukatānaṃ kiriyānaṃ avacchādanapaccupaṭṭhāno.

Paḷāsatīti paḷāso; parassa guṇe dassetvā attano guṇehi samaṃ karotīti attho. Paḷāsassa āyanā paḷāsāyanā. Paḷāso ca so attano jayāharaṇato āhāro cāti paḷāsāhāro. Vivādaṭṭhānanti vivādakāraṇaṃ. Yugaggāhoti samadhuraggahaṇaṃ. Appaṭinissaggoti attanā gahitassa appaṭinissajjanaṃ. Lakkhaṇādito panesa yugaggāhalakkhaṇo paḷāso, paraguṇehi attano guṇānaṃ samakaraṇaraso, paresaṃ guṇappamāṇena upaṭṭhānapaccupaṭṭhāno. Paḷāsī hi puggalo dutiyassa dhuraṃ na deti, samaṃ pasāretvā tiṭṭhati, sākacchamaṇḍale aññena bhikkhunā bahūsu suttesu ca kāraṇesu ca ābhatesupi 『tava ca mama ca vāde kiṃ nāma nānākaraṇaṃ? Nanu majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya ekasadisameva amhākaṃ vacana』nti vadati. Issāmacchariyaniddesā vuttatthā eva.

第892章: 「因惡之心而產生的嫉妒」是指嫉妒他人的優點,雖然因他人的原因而產生,但其根源在於自己,像是抓取糞便一樣,最初的嫉妒是更強烈的。接下來是兩個關於外在表現的定義。殘忍的狀態是殘忍的表現;「依靠他人而認為自己沒有任何東西」的意思是施加壓力。殘忍的行為是指殘忍的行為。因為住在他人之上,僧人因小事而生氣,施加壓力,像是用腳踢一樣,這就是殘忍的表現。這個行為被稱為殘忍的行為。從特徵上看,這種嫉妒是對他人優點的嫉妒,具有破壞性,是對他人善行的遮蔽。 「如同芭蕉樹」是指芭蕉樹;通過顯示他人的優點來與自己相等。芭蕉樹的依靠是芭蕉樹的依靠。芭蕉樹也因其自身的勝利而獲得食物。爭執的根源是指爭執的原因。抓住平衡是指抓住甜美的平衡。少放棄是指對自己所持有的東西少放棄。從特徵上看,這種芭蕉樹是平衡的表現,具有與他人優點相等的性質,是對他人優點的遮蔽。芭蕉樹的人不會將第二個負擔交給他人,而是保持平等,站立在談話的圈子中,像是對其他比丘在許多聽聞和原因上進行解釋時說:「你和我之間有什麼不同呢?難道我們的言語不是如同中間的破黃金一樣相似嗎?」這就是嫉妒和驚訝的定義。

  1. Māyāniddese vācaṃ bhāsatīti jānaṃyeva 『paṇṇattiṃ vītikkamantā bhikkhū bhāriyaṃ karonti, amhākaṃ pana vītikkamaṭṭhānaṃ nāma natthī』ti upasanto viya bhāsati. Kāyena parakkamatīti 『mayā kataṃ idaṃ pāpakammaṃ mā keci jāniṃsū』ti kāyena vattaṃ karoti. Vijjamānadosapaṭicchādanato cakkhumohanamāyā viyāti māyā. Māyāvino bhāvo māyāvitā. Katvā pāpaṃ puna paṭicchādanato aticca āsaranti etāya sattāti accāsarā. Kāyavācākiriyāhi aññathā dassanato vañcetīti vañcanā. Etāya sattā nikarontīti nikati; micchākarontīti attho. 『Nāhaṃ evaṃ karomī』ti pāpānaṃ vikkhipanato vikiraṇā. 『Nāhaṃ evaṃ karomī』ti parivajjanato pariharaṇā. Kāyādīhi saṃvaraṇato gūhanā. Sabbatobhāgena gūhanā parigūhanā. Tiṇapaṇṇehi viya gūthaṃ kāyavacīkammehi pāpaṃ chādetīti chādanā. Sabbatobhāgena chādanā paṭicchādanā. Na uttānaṃ katvā dassetīti anuttānīkammaṃ. Na pākaṭaṃ katvā dassetīti anāvikammaṃ. Suṭṭhu chādanā vocchādanā. Katapaṭicchādanavasena punapi pāpassa karaṇato pāpakiriyā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ katapaṭicchādanalakkhaṇā māyā nāma vuccati; yāya samannāgato puggalo bhasmāpaṭicchanno viya aṅgāro, udakapaṭicchanno viya khāṇu, pilotikāpaliveṭhitaṃ viya ca satthaṃ hoti.

Sāṭheyyaniddese saṭhoti asantaguṇaparidīpanato na sammā bhāsitā. Sabbatobhāgena saṭho parisaṭho. Yaṃ tatthāti yaṃ tasmiṃ puggale. Saṭhanti asantaguṇadīpanaṃ kerāṭiyaṃ. Saṭhatāti saṭhākāro. Kakkaratāti padumanālissa viya aparāmasanakkhamo kharapharusabhāvo. Kakkariyantipi tasseva vevacanaṃ. Parikkhattatā pārikkhattiyanti padadvayena nikhaṇitvā ṭhapitaṃ viya daḷhakerāṭiyaṃ vuttaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ sāṭheyyaṃ nāma vuccati; yena samannāgatassa puggalassa kucchiṃ vā piṭṭhiṃ vā jānituṃ na sakkā.

Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo;

Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavoti.

Evaṃ vuttayakkhasūkarasadiso hoti. Avijjādiniddesā vuttatthā eva.

  1. Anajjavaniddese anajjavoti anujutākāro. Anajjavabhāvo anajjavatā. Jimhatāti candavaṅkatā. Vaṅkatāti gomuttavaṅkatā. Kuṭilatāti naṅgalakoṭivaṅkatā. Sabbehipi imehi padehi kāyavacīcittavaṅkatāva kathitā.

Amaddavaniddese na mudubhāvo amudutā. Amaddavākāro amaddavatā. Kakkhaḷabhāvo kakkhaḷiyaṃ. Maddavakarassa sinehassa abhāvato pharusabhāvo phārusiyaṃ. Anīcavuttitāya ujukameva ṭhitacittabhāvo ujucittatā. Puna amudutāgahaṇaṃ tassā visesanatthaṃ 『amudutāsaṅkhātā ujucittatā, na ajjavasaṅkhātā ujucittatā』ti.

903.Akkhantiniddesādayo khantiniddesādipaṭipakkhato veditabbā.

第894章: 在幻術的解釋中,"說話"是指明知故犯地說:"違反規定的比丘做了嚴重的事,但我們沒有違反的地方",好像是平靜地說話。"身體行動"是指"不要讓任何人知道我做了這件惡事",而用身體做出行為。因為隱藏存在的過失,就像眼睛的幻術一樣,這就是幻術。幻術者的狀態就是幻術性。因為做了惡事后又隱藏,所以眾生被它欺騙,這就是過度欺騙。因為用身語行為顯示出不同的樣子,所以欺騙就是欺騙。眾生用它來欺騙,這就是欺騙;意思是做錯事。因為散佈惡事說"我沒有這樣做",所以是散佈。因為避免說"我沒有這樣做",所以是避免。因為用身等來掩蓋,所以是隱藏。從各方面隱藏就是全面隱藏。就像用草葉掩蓋糞便一樣,用身語行為掩蓋惡事,這就是掩蓋。從各方面掩蓋就是遮蔽。不公開顯示就是不公開。不明顯顯示就是不明顯。很好地掩蓋就是完全掩蓋。因為掩蓋后又做惡事,所以是惡行。這被稱為具有掩蓋特徵的幻術;具有這種特徵的人就像被灰燼覆蓋的火炭,像被水覆蓋的樹樁,像被布包裹的刀劍。 在欺騙的解釋中,欺騙者是指因顯示不存在的功德而不正確說話的人。從各方面欺騙就是全面欺騙。在那裡的是指在那個人身上。欺騙是指顯示不存在的功德的欺騙。欺騙性是指欺騙的樣子。粗糙性是指像蓮莖一樣無法觸控的粗糙狀態。粗糙也是它的同義詞。堅固性和堅固是用兩個詞來形容像釘在地上一樣的堅固欺騙。這被稱為顯示自己不存在的功德的特徵,稱為欺騙;具有這種特徵的人的腹部或背部是無法瞭解的。 左邊是豬,右邊是山羊, 聲音像鹿,角像老牛。 這就像所說的夜叉豬一樣。無明等的解釋已經說過了。 第902章: 在不正直的解釋中,不正直是指不直的樣子。不正直的狀態是不正直性。彎曲是指像月亮一樣彎曲。彎曲是指像牛尿一樣彎曲。彎曲是指像犁頭一樣彎曲。所有這些詞都是在說身語意的彎曲。 在不柔軟的解釋中,不柔軟是指不柔軟的狀態。不柔軟的樣子是不柔軟性。堅硬的狀態是堅硬。因為缺乏柔軟的愛,所以是粗糙的狀態。因為不低下,所以是直立的心的狀態。再次提到不柔軟是爲了區分它,"是指不柔軟的直心,而不是正直的直心"。 第903章: 不忍耐的解釋等應從忍耐的解釋等的對立面來理解。

  1. Saṃyojananiddese ajjhattanti kāmabhavo. Bahiddhāti rūpārūpabhavo. Kiñcāpi hi sattā kāmabhave appaṃ kālaṃ vasanti kappassa catutthameva koṭṭhāsaṃ, itaresu tīsu koṭṭhāsesu kāmabhavo suñño hoti tuccho, rūpārūpabhave bahuṃ kālaṃ vasanti, tathāpi nesaṃ yasmā kāmabhave cutipaṭisandhiyo bahukā honti, appā rūpārūpabhavesu, yattha ca cutipaṭisandhiyo bahukā tattha ālayopi patthanāpi abhilāsopi bahu hoti, yattha appā tattha appo, tasmā kāmabhavo ajjhattaṃ nāma jāto, rūpārūpabhavā bahiddhā nāma. Iti ajjhattasaṅkhāte kāmabhave bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ nāma, bahiddhāsaṅkhātesu rūpārūpabhavesu bandhanaṃ bahiddhāsaṃyojanaṃ nāma. Tattha ekekaṃ pañcapañcavidhaṃ hoti. Tena vuttaṃ 『『pañcorambhāgiyāni pañcuddhambhāgiyānī』』ti. Tatrāyaṃ vacanattho – oraṃ vuccati kāmadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni. Uddhaṃ vuccati rūpārūpadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ uddhaṃ bhajantīti uddhambhāgiyānīti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

(3.) Tikaniddesavaṇṇanā

  1. Tikaniddese tīhi akusalamūlehi vaṭṭamūlasamudācāro kathito. Akusalavitakkādīsu vitakkanavasena vitakko, sañjānanavasena saññā, sabhāvaṭṭhena dhātūti veditabbā. Duccaritaniddese paṭhamanayo kammapathavasena vibhatto, dutiyo sabbasaṅgāhikakammavasena, tatiyo nibbattitacetanāvaseneva.

  2. Āsavaniddese suttantapariyāyena tayova āsavā kathitā.

  3. Esanāniddese saṅkhepato tattha katamā kāmesanāti ādinā nayena vutto kāmagavesanarāgo kāmesanā. Yo bhavesu bhavacchandotiādinā nayena vutto bhavagavesanarāgo bhavesanā. Sassato lokotiādinā nayena vuttā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa gavesanā diṭṭhi brahmacariyesanāti veditabbā. Yasmā ca na kevalaṃ rāgadiṭṭhiyo eva esanā, tadekaṭṭhaṃ pana kammampi esanā eva, tasmā taṃ dassetuṃ dutiyanayo vibhatto. Tattha tadekaṭṭhanti sampayuttekaṭṭhaṃ veditabbaṃ. Tattha kāmarāgekaṭṭhaṃ kāmāvacarasattānameva pavattati; bhavarāgekaṭṭhaṃ pana mahābrahmānaṃ. Samāpattito vuṭṭhāya caṅkamantānaṃ jhānaṅgānaṃ assādanakāle akusalakāyakammaṃ hoti, 『aho sukhaṃ aho sukha』nti vācaṃ bhinditvā assādanakāle vacīkammaṃ, kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva assādanakāle manokammaṃ. Antaggāhikadiṭṭhivasena sabbesampi diṭṭhigatikānaṃ caṅkamanādivasena tāni hontiyeva.

  4. Vidhāniddese 『『kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma. 『『Ekavidhena ñāṇavatthū』』tiādīsu (vibha. 751) koṭṭhāso. 『『Vidhāsu na vikampatī』』tiādīsu (theragā. 1079) māno. Idhāpi mānova vidhā nāma. So hi seyyādivasena vidahanato vidhāti vuccati. Ṭhapanaṭṭhena vā vidhā. Tasmā 『seyyohamasmī』ti evaṃ uppannā mānavidhā mānaṭhapanā seyyohamasmīti vidhāti veditabbā. Sesapadadvayesupi eseva nayo.

  5. Bhayaniddese jātiṃ paṭicca bhayanti jātipaccayā uppannabhayaṃ. Bhayānakanti ākāraniddeso. Chambhitattanti bhayavasena gattacalanaṃ. Lomahaṃsoti lomānaṃ haṃsanaṃ, uddhaggabhāvo. Iminā padadvayena kiccato bhayaṃ dassetvā puna cetaso utrāsoti sabhāvato dassitaṃ.

第908章: 在結縛的解釋中,"內"是指欲界。"外"是指色界和無色界。雖然眾生在欲界中只住短暫時間,即一劫的四分之一,其餘三分之三欲界是空虛的,而在色界和無色界中住很長時間,但是因為他們在欲界中的死亡和再生次數很多,在色界和無色界中很少,而在死亡和再生次數多的地方,執著、渴望和慾望也多,在少的地方就少,所以欲界被稱為"內",色界和無色界被稱為"外"。因此,在被稱為"內"的欲界中的束縛被稱為內結,在被稱為"外"的色界和無色界中的束縛被稱為外結。其中每一種都有五種。所以說"五下分結和五上分結"。這裡的含義是 - "下"是指欲界,因為在那裡產生再生,所以稱為下分。"上"是指色界和無色界,因為在那裡產生再生,所以稱為上分。 雙重解釋的註釋。 (3.) 三重解釋的註釋 第909章: 在三重解釋中,通過三種不善根說明了輪迴的根源和行為。在不善尋等中,應該理解:以思考的方式是尋,以認知的方式是想,以自性的方式是界。在惡行的解釋中,第一種方法是根據業道來區分的,第二種是根據所有包含的業來區分的,第三種只是根據產生的思來區分的。 第914章: 在漏的解釋中,根據經典的方法只說了三種漏。 第919章: 在尋求的解釋中,簡而言之,應該理解:"什麼是欲尋求"等方式所說的尋求慾望的貪慾是欲尋求。"在有中有慾望"等方式所說的尋求有的貪慾是有尋求。"世界是常"等方式所說的尋求持有見解者所認可的梵行是見梵行尋求。因為不僅僅是貪慾和見解是尋求,與之相應的業也是尋求,所以爲了顯示這一點,解釋了第二種方法。其中,"與之相應"應理解為與之相應的意思。其中,與欲貪相應的只在欲界眾生中發生;與有貪相應的則在大梵天中發生。從定中出來行走時,在享受禪支的時候是不善身業,在說"啊,快樂啊,快樂"而破壞語言時是語業,在不動身體和語言器官而只用意念享受時是意業。根據邊執見,對所有持有見解者來說,這些在行走等時也會發生。 第920章: 在種類的解釋中,"他們如何稱讚持戒者,他們如何稱讚有慧者"等句中,種類是指形態和形狀。"一種智識"等句中是指部分。"在種類中不動搖"等句中是指慢。這裡慢也被稱為種類。因為它根據優等等而分類,所以被稱為種類。或者因為建立的意思是種類。因此,應該理解"我是優等的"等方式生起的慢的種類、慢的建立被稱為"我是優等的"種類。其他兩個詞也是同樣的道理。 第921章: 在恐懼的解釋中,"依靠出生而有恐懼"是指因出生而生起的恐懼。"可怕的"是形態的說明。"戰慄"是因恐懼而身體顫抖。"毛骨悚然"是毛髮豎立。通過這兩個詞從作用上顯示了恐懼,然後通過"心的恐懼"從本質上顯示了恐懼。

  1. Tamaniddese vicikicchāsīsena avijjā kathitā. 『『Tamandhakāro sammoho, avijjogho mahabbhayo』』ti vacanato hi avijjā tamo nāma. Tiṇṇaṃ pana addhānaṃ vasena desanāsukhatāya vicikicchāsīsena desanā katā. Tattha 『kiṃ nu kho ahaṃ atīte khattiyo ahosiṃ udāhu brāhmaṇo vesso suddo kāḷo odāto rasso dīgho』ti kaṅkhanto atītaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. 『Kiṃ nu kho ahaṃ anāgate khattiyo bhavissāmi udāhu brāhmaṇo vesso…pe… dīgho』ti kaṅkhanto anāgataṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. 『Kiṃ nu kho ahaṃ etarahi khattiyo udāhu brāhmaṇo vesso suddo; kiṃ vā ahaṃ rūpaṃ udāhu vedanā saññā saṅkhārā viññāṇa』nti kaṅkhanto paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma.

Tattha kiñcāpi khattiyo vā attano khattiyabhāvaṃ, brāhmaṇo vā brāhmaṇabhāvaṃ, vesso vā vessabhāvaṃ, suddo vā suddabhāvaṃ ajānanako nāma natthi, jīvaladdhiko pana satto khattiyajīvādīnaṃ vaṇṇādibhedaṃ sutvā 『kīdiso nu kho amhākaṃ abbhantare jīvo – kiṃ nu kho nīlako udāhu pītako lohitako odāto caturaṃso chaḷaṃso aṭṭhaṃso』ti kaṅkhanto evaṃ kaṅkhati nāma.

923.Titthāyatanānīti titthabhūtāni āyatanāni, titthiyānaṃ vā āyatanāni. Tattha titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo. Titthiyā nāma yesaṃ tā diṭṭhiyo ruccanti khamanti. Āyatanaṭṭho heṭṭhā vuttoyeva. Tattha yasmā sabbepi diṭṭhigatikā sañjāyamānā imesuyeva tīsu ṭhānesu sañjāyanti, samosaramānāpi etesuyeva samosaranti sannipatanti, diṭṭhigatikabhāve ca nesaṃ etāniyeva kāraṇāni, tasmā titthāni ca tāni sañjātānītiādinā atthena āyatanāni cāti titthāyatanāni; tenevatthena titthiyānaṃ āyatanānītipi titthāyatanāni. Purisapuggaloti satto. Kāmañca purisotipi puggalotipi vutte sattoyeva vutto, ayaṃ pana sammutikathā nāma yo yathā jānāti tassa tathā vuccati. Paṭisaṃvedetīti attano santāne uppannaṃ jānāti, paṭisaṃviditaṃ karoti anubhavati vā. Pubbekatahetūti pubbe katakāraṇā, pubbe katakammapaccayeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ nigaṇṭhasamayo. Evaṃvādino pana te kammavedanañca kiriyavedanañca paṭikkhipitvā ekaṃ vipākavedanameva sampaṭicchanti. Pittasamuṭṭhānādīsu (mahāni. 5) ca aṭṭhasu ābādhesu satta paṭikkhipitvā aṭṭhamaṃyeva sampaṭicchanti, diṭṭhadhammavedanīyādīsu ca tīsu kammesu dve paṭikkhipitvā ekaṃ aparāpariyavedanīyameva sampaṭicchanti, kusalākusalavipākakiriyasaṅkhātāsu ca catūsu cetanāsu vipākacetanaṃyeva sampaṭicchanti.

Issaranimmānahetūti issaranimmānakāraṇā; brahmunā vā pajāpatinā vā issarena nimmitattā paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ brāhmaṇasamayo. Ayañhi nesaṃ adhippāyo – imā tisso vedanā paccuppanne attanā katamūlakena vā āṇattimūlakena vā pubbe katena vā ahetuappaccayā vā paṭisaṃvedetuṃ nāma na sakkā; issaranimmānakāraṇā eva pana imā paṭisaṃvedetīti. Evaṃvādino panete heṭṭhā vuttesu aṭṭhasu ābādhesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti. Tathā diṭṭhadhammavedanīyādīsupi sabbakoṭṭhāsesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti.

Ahetu appaccayāti hetuñca paccayañca vinā akāraṇeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ ājīvakasamayo. Evaṃ vādino etepi heṭṭhā vuttesu kāraṇesu ca byādhīsu ca ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭikkhipanti.

第922章: 在此處,懷疑的首領被稱為無明。「那黑暗的無知,毫無疑問是無明。」根據這個說法,無明被稱為黑暗。根據三種境界的存在,因講解的愉悅而以懷疑的首領進行講解。在那裡,「我過去是貴族,還是婆羅門、商人、清白人、黑色、白色、短小、長大?」在懷疑過去的境界中產生懷疑被稱為懷疑。在那裡,「我未來會是貴族,還是婆羅門、商人…或者長大?」在懷疑未來的境界中產生懷疑被稱為懷疑。在這裡,「我現在是貴族,還是婆羅門、商人、清白人;或者我是否是形式、感覺、識、行、識?」在懷疑現在的境界中產生懷疑被稱為懷疑。 在這裡,雖然貴族或其貴族身份、婆羅門或其婆羅門身份、商人或其商人身份、清白人或其清白人身份都沒有被認識,但生活在世間的眾生聽聞貴族、婆羅門等的種種特徵,因而懷疑「我們內心中究竟是什麼樣的生命——是藍色的、黃色的、紅色的、白色的、四方的、六方的、八方的?」因而產生懷疑。 第923章: 「站立的地方」是指那些站立的感官,或是指站立者的感官。在那裡,站立是指二十六種見解。站立者是那些對這些見解感到歡喜、接受的。感官的特徵在下面已經說明。在那裡,因為所有的持見者在這三種狀態中都在相互聯繫、相互結合,因此在持見者的狀態中,這些都是原因。因此,站立的地方和這些所產生的狀態被稱為站立的感官;因此,站立者的感官也被稱為站立的感官。人類是指眾生。說到人類或個人,都是指眾生,這裡是指共識之說,即按各自的理解來說明。感知是指對自己生起的意識進行認知、體驗或感受。因果關係是指因前所作的因而體驗。這裡是指尼干陀。這樣的人在說話時,除了業感受和行為感受外,僅僅接受一種果報感受。根據膽汁等所引起的八種痛苦中,除了第八種外,七種都被拒絕,而在見法感受等三種業中,除了兩種外,僅接受一種後果感受。在善惡果報和行為所引起的四種意念中,僅接受果報意念。 因緣的原因是指因緣的性質;由梵天或世主的因緣所引起的感受是指因緣的體驗。這是指婆羅門的狀態。因為他們的意思是——這三種感受,基於自己所做的根本原因或所命令的根本原因,或基於過去所做的,或沒有因緣的原因,是無法體驗的;而因緣的原因則可以體驗這些感受。因此,這樣的人在前面所說的八種痛苦中,拒絕一種,全部拒絕。如此,在見法感受等所有的狀態中,拒絕一種,全部拒絕。 沒有因緣和條件是指沒有原因和條件的情況下,因而僅僅體驗。這裡是指乞丐的狀態。這樣的人在前面所說的因果和疾病中,拒絕一種,全部拒絕。

924.Kiñcanāti palibodhā. Rāgo kiñcananti rāgo uppajjamāno satte bandhati palibundheti, tasmā kiñcananti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Aṅgaṇānīti 『『udaṅgaṇe tattha papaṃ avindu』』nti (jā. 1.1.2) āgataṭṭhāne bhūmippadeso aṅgaṇaṃ. 『『Tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamatī』』ti (ma. ni. 1.184; a. ni. 10.51) āgataṭṭhāne yaṃ kiñci malaṃ vā paṅko vā. 『『Sāṅgaṇova samāno』』ti (ma. ni. 1.57) āgataṭṭhāne nānappakāro tibbakileso. Idhāpi tadeva kilesaṅgaṇaṃ adhippetaṃ. Teneva rāgo aṅgaṇantiādimāha.

Malānīti malinabhāvakaraṇāni. Rāgo malanti rāgo uppajjamāno cittaṃ malinaṃ karoti, malaṃ gāhāpeti, tasmā malanti vuccati. Itaresupi dvīsu eseva nayo.

Visamaniddese yasmā rāgādīsu ceva kāyaduccaritādīsu ca sattā pakkhalanti, pakkhalitā ca pana sāsanatopi sugatitopi patanti, tasmā pakkhalanapātahetuto rāgo visamantiādi vuttaṃ.

Aggīti anudahanaṭṭhena aggi. Rāgaggīti rāgo uppajjamāno satte anudahati jhāpeti, tasmā aggīti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Tattha vatthūni – ekā kira daharabhikkhunī cittalapabbatavihāre uposathāgāraṃ gantvā dvārapālakarūpaṃ olokayamānā ṭhitā. Athassā anto rāgo uppanno. Sā teneva jhāyitvā kālamakāsi. Bhikkhuniyo gacchamānā 『ayaṃ daharā ṭhitā, pakkosatha na』nti āhaṃsu. Ekā gantvā 『kasmā ṭhitāsī』ti hatthe gaṇhi. Gahitamattā parivattitvā patitā. Idaṃ tāva rāgassa anudahanatāya vatthu. Dosassa pana anudahanatāya manopadosikā devā daṭṭhabbā. Mohassa anudahanatāya khiḍḍāpadosikā devā daṭṭhabbā. Mohanavasena hi tesaṃ satisammoso hoti. Tasmā khiḍḍāvasena āhārakālaṃ ativattitvā kālaṃ karonti. Kasāvāti kasaṭā nirojā. Rāgādīsu ca kāyaduccaritādīsu ca ekampi paṇītaṃ ojavantaṃ natthi, tasmā rāgo kasāvotiādi vuttaṃ.

925.Assādadiṭṭhīti assādasampayuttā diṭṭhi. Natthi kāmesu dosoti kilesakāmena vatthukāmapaṭisevanadoso natthīti vadati. Pātabyatanti pātabbabhāvaṃ paribhuñjanaṃ ajjhoharaṇaṃ. Evaṃvādī hi so vatthukāmesu kilesakāmaṃ pivanto viya ajjhoharanto viya paribhuñjati. Attānudiṭṭhīti attānaṃ anugatā diṭṭhi. Micchādiṭṭhīti lāmakā diṭṭhi. Idāni yasmā ettha paṭhamā sassatadiṭṭhi hoti, dutiyā sakkāyadiṭṭhi, tatiyā ucchedadiṭṭhi, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ sassatadiṭṭhi assādadiṭṭhītiādimāha.

926.Aratiniddeso ca vihesāniddeso ca vuttatthoyeva. Adhammassa cariyā adhammacariyā, adhammakaraṇanti attho. Visamā cariyā, visamassa vā kammassa cariyāti visamacariyā. Dovacassatāpāpamittatā niddesā vuttatthā eva. Puthunimittārammaṇesu pavattito nānattesu saññā nānattasaññā. Yasmā vā aññāva kāmasaññā, aññā byāpādādisaññā, tasmā nānattā saññātipi nānattasaññā. Kosajjapamādaniddesesu pañcasu kāmaguṇesu vissaṭṭhacittassa kusaladhammabhāvanāya ananuyogavasena līnavuttitā kosajjaṃ, pamajjanavasena pamattabhāvo pamādoti veditabbo. Asantuṭṭhitādiniddesā vuttatthā eva.

第924章: 障礙是指束縛。貪慾是障礙,因為貪慾生起時會束縛和阻礙眾生,所以被稱為障礙。對於嗔恨和愚癡也是同樣的道理。污垢在"他們在庭院裡找到了水"這句中指的是地面。在"他努力去除那污垢或塵垢"這句中指的是任何污垢或泥漿。在"他有污垢"這句中指的是各種強烈的煩惱。這裡也是指那種煩惱污垢。因此說貪慾是污垢等。 污穢是指造成污穢狀態的東西。貪慾是污穢,因為貪慾生起時會使心變得污穢,讓心抓住污穢,所以被稱為污穢。對於其他兩種也是同樣的道理。 在不平等的解釋中,因為眾生在貪慾等和身惡行等中跌倒,跌倒后就會從教義和善趣中墮落,所以說貪慾是不平等等,是因為它們是跌倒和墮落的原因。 火是指燃燒的意思。貪慾之火是指貪慾生起時會燃燒和焚燬眾生,所以被稱為火。對於嗔恨和愚癡也是同樣的道理。關於這一點的例子:有一位年輕的比丘尼在吉達拉山寺院的布薩堂看著門衛的雕像。這時她內心生起了貪慾。她就這樣被燒死了。比丘尼們離開時說:"這個年輕人站在這裡,叫她來。"一個人去抓她的手說:"你為什麼站在這裡?"一抓就倒下了。這是關於貪慾燃燒的例子。關於嗔恨燃燒的例子可以看意惡天神。關於愚癡燃燒的例子可以看嬉戲天神。因為他們由於愚癡而失去正念。所以他們因嬉戲而錯過進食時間而死亡。污穢是指無味和無精華。在貪慾等和身惡行等中沒有一個是美好和有精華的,所以說貪慾是污穢等。 第925章: 享樂見是指與享樂相應的見解。"慾望中沒有過失"是說在煩惱欲中享受慾望對像沒有過失。可飲用性是指可以飲用、享受、吞嚥的狀態。持這種見解的人就像在慾望對像中飲用煩惱欲一樣享受。自我見是指隨從自我的見解。邪見是指低劣的見解。現在,因為這裡第一個是常見,第二個是有身見,第三個是斷見,所以爲了說明這個意思而說常見是享樂見等。 第926章: 不滿的解釋和傷害的解釋已經說明過了。非法的行為是非法行為,意思是做非法的事。不平等的行為,或不平等業的行為是不平等行為。難教性和惡友性的解釋已經說明過了。在各種對像中生起的各種想是各種想。或者說,欲想是一種,嗔恨等想是另一種,所以也叫做各種想。在懶惰和放逸的解釋中,應該理解:在五種欲樂中放縱心意,不修習善法的懈怠狀態是懶惰,放縱的狀態是放逸。不知足等的解釋已

  1. Anādariyaniddese ovādassa anādiyanavasena anādarabhāvo anādariyaṃ. Anādariyanākāro anādaratā. Sagaruvāsaṃ avasanaṭṭhena agāravabhāvo agāravatā. Sajeṭṭhakavāsaṃ avasanaṭṭhena appatissavatā. Anaddāti anādiyanā. Anaddāyanāti anādiyanākāro. Anaddāya ayitassa bhāvo anaddāyitattaṃ. Asīlassa bhāvo asīlyaṃ. Acittīkāroti garucittīkārassa akaraṇaṃ.

  2. Assaddhabhāvo assaddhiyaṃ. Asaddahanākāro asaddahanā. Okappetvā anupavisitvā aggahaṇaṃ anokappanā. Appasīdanaṭṭhena anabhippasādo.

Avadaññutāti thaddhamacchariyavasena 『dehi, karohī』ti vacanassa ajānatā.

934.Buddhāca buddhasāvakā cāti ettha buddhaggahaṇena paccekabuddhāpi gahitāva. Asametukamyatāti tesaṃ samīpaṃ agantukāmatā. Saddhammaṃ asotukamyatāti sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā saddhammo nāma, taṃ asuṇitukāmatā. Anuggahetukamyatāti na uggahetukāmatā.

Upārambhacittatāti upārambhacittabhāvo. Yasmā pana so atthato upārambhova hoti, tasmā taṃ dassetuṃ tattha katamo upārambhotiādi vuttaṃ. Tattha upārambhanavasena upārambho. Punappunaṃ upārambho anupārambho upārambhanākāro upārambhanā. Punappunaṃ upārambhanā anupārambhanā. Anupārambhitassa bhāvo anupārambhitattaṃ. Uññāti heṭṭhā katvā jānanā. Avaññāti avajānanā. Paribhavanaṃ paribhavo. Randhassa gavesitā randhagavesitā. Randhaṃ vā gavesatīti randhagavesī, tassa bhāvo randhagavesitā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ paravajjānupassanalakkhaṇo upārambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo, yathā nāma tunnakāro sāṭakaṃ pasāretvā chiddameva oloketi, evameva parassa sabbepi guṇe makkhetvā aguṇesuyeva patiṭṭhāti.

936.Ayoniso manasikāroti anupāyamanasikāro. Anicce niccanti anicceyeva vatthusmiṃ 『idaṃ nicca』nti evaṃ pavatto. Dukkhe sukhantiādīsupi eseva nayo. Saccavippaṭikulena cāti catunnaṃ saccānaṃ ananulomavasena. Cittassa āvaṭṭanātiādīni sabbānipi āvajjanasseva vevacanāneva. Āvajjanañhi bhavaṅgacittaṃ āvaṭṭetīti cittassa āvaṭṭanā. Anuanu āvaṭṭetīti anāvaṭṭanā. Ābhujatīti ābhogo. Bhavaṅgārammaṇato aññaṃ ārammaṇaṃ samannāharatīti samannāhāro. Tadevārammaṇaṃ attānaṃ anubandhitvā uppajjamāne manasikarotīti manasikāro. Karotīti ṭhapeti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ anupāyamanasikāro uppathamanasikāralakkhaṇo ayonisomanasikāro nāma vuccati. Tassa vasena puggalo dukkhādīni saccāni yāthāvato āvajjituṃ na sakkoti.

Kummaggasevanāniddese yaṃ kummaggaṃ sevato sevanā kummaggasevanāti vuccati, taṃ dassetuṃ tattha katamo kummaggoti dutiyapucchā katā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Tikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā

第931章: 不尊重的解釋是指因缺乏尊重而表現出的不尊重狀態。不尊重的特徵是缺乏尊重。居住在海底是指沒有家園的狀態。居住在高處是指缺乏安穩的狀態。無依無靠是指沒有依靠的狀態。無依無靠的狀態是指缺乏依靠。沒有行為的狀態是指沒有行為的狀態。沒有意識的狀態是指不產生意識的狀態。 第932章: 不信的狀態是不信。拒絕信任的特徵是拒絕信任。接受而不進入是指不接受。因缺乏信心而不滿意是指缺乏信心。 不知是指因貪婪而無知,"給吧,做吧"的言語是無知的。 第934章: 佛和佛的弟子在這裡,通過對佛的理解,獨覺者也被理解為被接受。想要不與他們相遇是指不想靠近他們。真實法是指三十種菩提伴隨法,真實的法是不想聽聞。想要不被接受是指不想被接受。 心的激動是指心的激動狀態。因為它實際上是激動,所以爲了顯示這一點,說明了什麼是激動。在這裡,激動是指因激動而產生的狀態。反覆的激動和不激動是激動的特徵。反覆的激動和不激動是激動的狀態。沒有激動的狀態是指沒有激動的狀態。知道是指下方的瞭解。無知是指不知。圍繞是指圍繞的狀態。尋找是指尋找的狀態。尋找是指尋找的狀態,尋找的狀態是指尋找的狀態。這個被稱為是對他人缺陷的觀察特徵,因而被稱為激動,像是一個人將手伸出去看破損的東西,正如這樣,觀察他人的所有優點而忽視缺點。 第936章: 不正當的心思是指沒有方法的心思。無常是指在無常的對象中"這是常"的想法。對於苦和樂等也是同樣的道理。與真理相悖是指四種真理的反面。心的轉動是指心的轉動。所有的轉動都是轉動的表達。轉動是指生起的心。逐漸轉動是指不轉動。彎曲是指彎曲的狀態。因生起的對象而引發其他對象是指引發的狀態。這個對象是指自己生起的狀態,當生起時會專注於它,這就是專注。做是指建立。這個被稱為是沒有方法的專注,偏離的專注的特徵被稱為不正當的心思。因而,眾生無法如實觀察苦等真理。 在不正當的道路的解釋中,所行的道路被稱為不正當的道路,爲了說明這一點,第二次提問了什麼是不正當的道路。其餘的都只是重複說明而已。 三重解釋的註釋已完成。 (4.) 四重解釋的註釋

  1. Catukkaniddese taṇhuppādesu cīvarahetūti 『kattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmī』ti cīvarakāraṇā uppajjati. Itibhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto; yathā cīvarādihetu evaṃ bhavābhavahetūtipi attho. Bhavābhavoti cettha paṇītapaṇītatarāni telamadhuphāṇitādīni adhippetāni. Imesaṃ pana catunnaṃ taṇhuppādānaṃ pahānatthāya paṭipāṭiyāva cattāro ariyavaṃsā desitāti veditabbā.

Agatigamanesu chandāgatiṃ gacchatīti chandena pemena agatiṃ gacchati, akattabbaṃ karoti. Parapadesupi eseva nayo. Tattha yo 『ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā ñātako vā lañjaṃ vā pana me detī』ti chandavasena assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ chandāgatiṃ gacchati nāma. Yo 『ayaṃ me verī』ti pakativeravasena vā taṅkhaṇuppannakodhavasena vā sāmikaṃ assāmikaṃ karoti – ayaṃ dosāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana mandattā momūhattā yaṃ vā taṃ vā vatvā assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ mohāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana 『ayaṃ rājavallabho vā visamanissito vā anatthampi me kareyyā』ti bhīto assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo vā pana bhājiyaṭṭhāne kiñci bhājento 『ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā』ti pemavasena atirekaṃ deti, 『ayaṃ me verī』ti dosavasena ūnakaṃ deti, momūhattā dinnādinnaṃ ajānamāno kassaci ūnakaṃ kassaci adhikaṃ deti, 『ayaṃ imasmiṃ adīyamāne mayhaṃ anatthampi kareyyā』ti bhīto kassaci atirekaṃ deti, so catubbidhopi yathānukkamena chandāgatiādīni gacchati nāma. Ariyā etāya na gacchantīti agati, anariyā iminā agatiṃ gacchantīti agatigamanaṃ. Imaṃ dvayaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ. Chandena gamanaṃ chandagamanaṃ. Idaṃ dosādīnaṃ asādhāraṇavasena vuttaṃ. Sakapakkharāgañca parapakkhadosañca purakkhatvā asamaggabhāvena gamanaṃ vaggagamanaṃ. Idaṃ chandadosasādhāraṇavasena vuttaṃ. Vārino viya yathāninnaṃ gamananti vārigamanaṃ. Idaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ.

Vipariyāsesu aniccādīni vatthūni niccantiādinā nayena viparītato esantīti vipariyāsā, saññāya vipariyāso saññāvipariyāso. Itaresupi dvīsu eseva nayo. Evamete catunnaṃ vatthūnaṃ vasena cattāro, yesu vatthūsu saññādīnaṃ vasena dvādasa honti. Tesu aṭṭha sotāpattimaggena pahīyanti. Asubhe subhanti saññācittavipallāsā sakadāgāmimaggena tanukā honti, anāgāmimaggena pahīyanti. Dukkhe sukhanti saññācittavipallāsā arahattamaggena pahīyantīti veditabbā.

Anariyavohāresu anariyavohārāti anariyānaṃ lāmakānaṃ vohārā. Diṭṭhavāditāti 『diṭṭhaṃ mayā』ti evaṃ vāditā. Ettha ca taṃ taṃ samuṭṭhāpikacetanāvasena attho veditabbo. Saha saddena cetanā kathitātipi vuttameva. Dutiyacatukkepi eseva nayo. Ariyo hi adisvā vā 『diṭṭhaṃ mayā』ti disvā vā 『na diṭṭhaṃ mayā』ti vattā nāma natthi; anariyova evaṃ vadati. Tasmā evaṃ vadantassa etā saha saddena aṭṭha cetanā anariyavohārāti veditabbā.

Duccaritesu paṭhamacatukkaṃ veracetanāvasena vuttaṃ, dutiyaṃ vacīduccaritavasena.

Bhayesu paṭhamacatukke jātiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ jātibhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Dutiyacatukke rājato uppannaṃ bhayaṃ rājabhayaṃ. Sesesupi eseva nayo.

第939章: 四重解釋中,慾望的生起是因「我將在何處獲得可愛的衣物」而生起的衣物因緣。因此,生起的因緣是指因緣的生起;如同衣物等因緣一樣,生起的因緣也是如此。生起的因緣在這裡是指更為精緻的油、蜜、膏等。爲了放棄這四種慾望的生起,應該依照四種高貴的族系進行修行。 在不歸去的解釋中,因慾望而去,因渴望而去,因而不去。對於他人的情況也是如此。在那裡,若有人因「這是我的朋友、看到的、聚集的、親戚、或是給我東西」的渴望而使他成為朋友——這被稱為因渴望而去。若有人因「這是我的敵人」而因惱怒或憤怒而使他成為朋友——這被稱為因嗔恨而去。若有人因愚癡而使他成為朋友——這被稱為因愚癡而去。若有人因「這個國王的寵愛或是無依無靠而害怕他會對我造成損害」而使他成為朋友——這被稱為因恐懼而去。若有人在分配時給予多於應得的,因而因「這是我的朋友、看到的、聚集的」而給予過多,因「這是我的敵人」而給予不足,因愚癡而無知地給予不足與過多,因「這個人可能會對我造成損害」而因恐懼而給予過多,那麼他也會依次而去,因渴望而去等。高貴者不以此而去;不高貴者則以此而去,這被稱為不歸去的行為。這兩者在四種情況下都是普遍適用的。因渴望而去是指因渴望而去。對於嗔恨等的情況也是如此。以自己的慾望和他人的過失作為依據而不和諧地去是指不和諧的行為。這是以渴望和過失的普遍情況進行說明的。像水流一樣,按照其流動而去是指水流的行為。這是四種情況下普遍適用的。 在顛倒的解釋中,無常等對像被稱為常,顛倒的狀態是指顛倒的狀態。對感知的顛倒是指感知的顛倒。對於其他兩種也是同樣的道理。這樣,這四種對像中,因感知等的緣故會有十二種。它們在八種中通過入流道被放棄。對於不凈的感知和善的感知的顛倒,因初果道而稍微放棄,因二果道而被放棄。對於苦與樂的顛倒則通過阿羅漢道被放棄。 在不高貴的言辭中,不高貴的言辭是指低劣的言辭。已見之言是指「我見過」的言辭。在這裡,應該理解為因生起的意念而生起的狀態。與言辭相關的意念也被提及。第二組四種情況也同樣適用。高貴者無論是否見過,若說「我見過」或「我未見過」的言辭都沒有;而不高貴者則如此言之。因此,對於如此言辭的人,八種意念與言辭相關的意念被稱為不高貴的言辭。 在惡行中,第一組四種情況是因恨意而說的,第二組是因惡語而說的。 在恐懼中,第一組四種情況是因種姓而生的恐懼。其他的情況也是如此。第二組四種情況是因王權而生的恐懼。其他的情況也是如此。

Tatiyacatukke cattāri bhayānīti mahāsamudde udakaṃ orohantassa vuttabhayāni. Mahāsamudde kira mahindavīci nāma saṭṭhi yojanāni uggacchati. Gaṅgāvīci nāma paṇṇāsa. Rohaṇavīci nāma cattālīsa yojanāni uggacchati. Evarūpā ūmiyo paṭicca uppannaṃ bhayaṃ ūmibhayaṃ nāma. Kumbhīlato uppannaṃ bhayaṃ kumbhīlabhayaṃ. Udakāvaṭṭato bhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ. Susukā vuccati caṇḍamaccho; tato bhayaṃ susukābhayaṃ.

Catutthacatukke attānuvādabhayanti pāpakammino attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayaṃ. Parānuvādabhayanti parassa anuvādato uppajjanakabhayaṃ. Daṇḍabhayanti agārikassa raññā pavattitadaṇḍaṃ, anagārikassa vinayadaṇḍaṃ paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Duggatibhayanti cattāro apāye paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Iti imehi catūhi catukkehi soḷasa mahābhayāni nāma kathitāni.

Diṭṭhicatukke timbarukadiṭṭhi (saṃ. ni. 2.18) nāma kathitā. Tattha sayaṃkataṃ sukhadukkhanti vedanaṃ attato samanupassato vedanāya eva vedanā katāti uppannā diṭṭhi. Evañca sati tassā vedanāya pubbepi atthitā āpajjatīti ayaṃ sassatadiṭṭhi nāma hoti. Saccato thetatoti saccato thirato. Paraṃkatanti paccuppannavedanato aññaṃ vedanākāraṇaṃ vedanattānaṃ samanupassato 『aññāya vedanāya ayaṃ vedanā katā』ti uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati purimāya kāraṇavedanāya ucchedo āpajjatīti ayaṃ ucchedadiṭṭhi nāma hoti. Sayaṃkatañca paraṃkatañcāti yathāvutteneva atthena 『upaḍḍhaṃ sayaṃkataṃ, upaḍḍhaṃ parena kata』nti gaṇhato uppannā diṭṭhi – ayaṃ sassatucchedadiṭṭhi nāma. Catutthā akāraṇā eva sukhadukkhaṃ hotīti gaṇhato uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati ayaṃ ahetukadiṭṭhi nāma. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā

  1. Pañcakaniddese yasmā yesaṃ sakkāyadiṭṭhiādīni appahīnāni, te bhavaggepi nibbatte etāni ākaḍḍhitvā kāmabhaveyeva pātenti, tasmā orambhāgiyāni saṃyojanānīti vuttāni. Iti etāni pañca gacchantaṃ na vārenti, gataṃ pana ānenti. Rūparāgādīnipi pañca gacchantaṃ na vārenti, āgantuṃ pana na denti. Rāgādayo pañca lagganaṭṭhena saṅgā, anupaviṭṭhaṭṭhena pana sallāti vuttā.

第938章: 第三組四種情況中的四種恐懼是指在大海中沉沒時所說的恐懼。大海中,名為「Mahindavīci」的浪潮高達六十由旬。名為「Gaṅgāvīci」的浪潮高達五十由旬。名為「Rohaṇavīci」的浪潮高達四十由旬。基於這種波浪而生起的恐懼被稱為波浪恐懼。從「kumbhīla」中生起的恐懼被稱為「kumbhīla恐懼」。從水流的旋轉中生起的恐懼被稱為旋轉恐懼。被稱為「susukā」的兇猛魚類,因此生起的恐懼被稱為「susukā恐懼」。 第四組四種情況中的自我批評恐懼是指對惡行自我批評時所生起的恐懼。對他人批評的恐懼是指因他人批評而生起的恐懼。因懲罰而生起的恐懼是指因國王施加的懲罰而生起的恐懼,對於出家者而言則是因戒律而生起的懲罰恐懼。因墮落而生起的恐懼是指因四種惡道而生起的恐懼。由此,這十六種大恐懼被稱為。 在信念的第四組中,名為「timbarukadiṭṭhi」的信念(見《相應部》2.18)被提及。在那裡,因自我所感知的快樂與痛苦而生起的感受,因而被稱為感受。由於這種感受的存在,早已存在的感受也會被認為是存在的,因此被稱為常見。因真實而堅定的信念被稱為真實的信念。因目前的感受而生起的其他感受被稱為其他感受的信念。由於這一點,前因的感受被認為是消失的,因此被稱為斷見。當自我和他人被理解為「部分是自我所感知的,部分是他人所感知的」時,因而生起的信念被稱為常斷見。第四種是認為快樂與痛苦是無因而生起的信念。由於這種情況,這被稱為無因見。其他的情況因前述內容而被認為是概述。 第四組解釋的註釋已完成。 第五組解釋的註釋 第940章: 在第五組解釋中,由於有些人對身見等的執著未能放下,因此在生死輪迴中被拉扯著,因而被稱為下流的羈絆。因此,這五種情況在前行中並不阻礙,而是引導著前行。對於色、欲等的五種情況也並不阻礙前行,而是引導著前來。貪慾等因其束縛的狀態而被稱為羈絆,但因未被束縛的狀態而被稱為刺。

941.Cetokhilāti cittassa thaddhabhāvā kacavarabhāvā khāṇukabhāvā. Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno 『dvattiṃsavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno 『atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Vicikicchatīti vicinanto kicchati, dukkhaṃ āpajjati, vinicchetuṃ na sakkoti. Nādhimuccatīti 『evameta』nti adhimokkhaṃ na paṭilabhati . Na sampasīdatīti guṇesu otaritvā nibbicikicchabhāvena pasīdituṃ anāvilo bhavituṃ na sakkoti.

Dhammeti pariyattidhamme ca paṭivedhadhamme ca. Pariyattidhamme kaṅkhamāno 『tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ caturāsītidhammakkhandhasahassānīti vadanti, atthi nu kho etaṃ natthī』ti kaṅkhati. Paṭivedhadhamme kaṅkhamāno 『vipassanānissando maggo nāma , magganissando phalaṃ nāma, sabbasaṅkhārapaṭinissaggo nibbānaṃ nāmāti vadanti, taṃ atthi nu kho natthīti kaṅkhati』.

Saṅghe kaṅkhatīti 『ujuppaṭipannotiādīnaṃ padānaṃ vasena evarūpaṃ paṭipadaṃ paṭipannā cattāro maggaṭṭhā cattāro phalaṭṭhāti aṭṭhannaṃ puggalānaṃ samūhabhūto saṅgho nāma atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati. Sikkhāya kaṅkhamāno 『adhisīlasikkhā nāma adhicittasikkhā nāma adhipaññā sikkhā nāmāti vadanti, sā atthi nu kho natthī』ti kaṅkhati.

Cetasovinibandhāti cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya gaṇhantīti cetasovinibandhā. Kāmeti vatthukāmepi kilesakāmepi. Kāyeti attano kāye. Rūpeti bahiddhā rūpe. Yāvadatthanti yattakaṃ icchati tattakaṃ. Udarāvadehakanti udarapūraṃ. Tañhi udaraṃ avadehanato udarāvadehakanti vuccati. Seyyasukhanti mañcapīṭhasukhaṃ utusukhaṃ vā. Passasukhanti yathā samparivattakaṃ sayantassa dakkhiṇapassavāmapassānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ uppannasukhaṃ. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Anuyuttoti yuttapayutto viharati. Paṇidhāyāti patthayitvā. Sīlenātiādīsu sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Vatanti vatasamādānaṃ. Tapoti tapacaraṇaṃ. Brahmacariyanti methunavirati. Devo vā bhavissāmīti mahesakkhadevo vā bhavissāmi. Devaññataro vāti appesakkhadevesu vā aññataro. Kusaladhamme āvaranti nivārentīti nīvaraṇāni.

Mātā jīvitā voropitā hotīti manusseneva sakajanikā manussamātā jīvitā voropitā hoti. Pitāpi manussapitāva. Arahāpi manussaarahāva. Duṭṭhena cittenāti vadhakacittena.

第941章: 「心的束縛」是指心的沉重狀態、心的緊張狀態、心的拘束狀態。對老師有疑慮是指對老師的身體或品質產生懷疑。懷疑身體時,會想「是否存在一個有三十二種特徵的身體」。懷疑品質時,會想「是否存在一種能瞭解過去、未來和當下的全知智慧」。「猶豫」是指不斷地思考,感到痛苦,無法做出判斷。「不專注」是指無法獲得「如此如此」的堅定信念。「不安定」是指對品質的專注不夠,無法保持內心的平靜。 「法」的含義包括教義法和實證法。對教義法產生懷疑時,會說「有佛陀的教誨,有四十八種法的集合」,會想「是否存在這樣的法」。對實證法產生懷疑時,會說「見道是通向解脫的道路,果是通向解脫的果,所有的法的放棄是涅槃」,會想「是否存在這樣的法」。 對僧團有疑慮是指「是否存在依循正道而行的四種正道、四種果位、以及八種眾生的集合」。對修行有疑慮是指「是否存在戒律修行、心的修行、智慧的修行」。 「心的束縛」是指心被束縛,像被鎖住一樣。慾望是指對物質的慾望和對煩惱的慾望。身體是指對自己身體的慾望。形態是指對外在形態的慾望。所需的量是指所想要的量。腹部是指腹部的充盈。因其充盈而稱為「腹部充盈」。更好的快樂是指坐墊上的快樂或是季節的快樂。視覺的快樂是指在轉身睡覺時,右側和左側的眼睛所感受到的快樂,這種快樂被稱為生起的快樂。昏睡的快樂是指睡眠的快樂。與其相伴的是合適的狀態。追求是指有目標的追求。戒律是指四種純潔的戒律。誓言是指遵守誓言。苦行是指修行的苦行。出家是指遠離男女之慾。神明會說「我將成為偉大的神明」。更高的神明是指在較小的神明中,某個神明。善法是指阻止和剋制的法。 母親的生命被奪走是指人類的母親因人類而被奪走生命。父親也是人類的父親。聖者也是人類的聖者。被噁心所困擾是指被殺戮的心所困擾。

Saññīti saññāsamaṅgī. Arogoti nicco. Ittheke abhivadantīti itthaṃ eke abhivadanti, evameke abhivadantīti attho. Ettāvatā soḷasa saññīvādā kathitā. Asaññīti saññāvirahito. Iminā padena aṭṭha asaññīvādā kathitā. Tatiyapadena aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā kathitā. Sato vā pana sattassāti athavā pana vijjamānasseva sattassa. Ucchedanti upacchedaṃ. Vināsanti adassanaṃ. Vibhavanti bhāvavigamaṃ. Sabbānetāni aññamaññavevacanāneva. Tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhanti – lābhī ca alābhī ca. Tattha lābhī arahato dibbena cakkhunā cutiṃ disvā upapattiṃ apassanto, yo vā cutimattameva daṭṭhuṃ sakkoti na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Alābhī 『ko paralokaṃ jānātī』ti kāmasukhagiddhatāya vā 『yathā rukkhato paṇṇāni patitāni na puna viruhanti, evaṃ sattā』tiādinā vitakkena vā ucchedaṃ gaṇhāti. Idha pana taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena tathā ca aññathā ca vikappetvāva uppannā satta ucchedavādā kathitā. Tesañhi idaṃ saṅgahavacanaṃ. Diṭṭhadhammanibbānaṃ vā paneketi ettha diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccati. Tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ; imasmiṃyeva attabhāve dukkhā vūpasammanti attho. Idaṃ pañcannaṃ diṭṭhadhammanibbānavādānaṃ saṅgahavacanaṃ.

942.Verāti veracetanā. Byasanāti vināsā. Akkhantiyāti anadhivāsanāya. Appiyoti dassanasavanapaṭikūlatāya na piyāyitabbo. Cintetumpi paṭikūlattā mano etasmiṃ na appetīti amanāpo. Verabahuloti bahuvero. Vajjabahuloti bahudoso.

Ājīvakabhayanti ājīvaṃ jīvitavuttiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ . Taṃ agārikassapi hoti anagārikassapi. Tattha agārikena tāva ājīvahetu bahuṃ akusalaṃ kataṃ hoti. Athassa maraṇasamaye niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Anagārikenāpi bahu anesanā katā hoti. Athassa maraṇakāle niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Idaṃ ājīvakabhayaṃ nāma. Asilokabhayanti garahabhayaṃ parisasārajjabhayanti katapāpassa puggalassa sannipatitaṃ parisaṃ upasaṅkamantassa sārajjasaṅkhātaṃ bhayaṃ uppajjati. Idaṃ parisasārajjabhayaṃ nāma. Itaradvayaṃ pākaṭameva.

第941章: 「感知」是指感知的完整性。「無病」是指永恒。在這裡,有些人會說「在這裡,有些人會這樣說」,這意味著有些人會這樣說。至此,十六種感知的說法已經被闡述。「無感知」是指沒有感知。通過這一術語,八種無感知的說法被闡述。第三個術語中,八種非感知的說法被闡述。存在或是存在的生物是指存在的生物。切斷是指被切斷。毀滅是指被消滅。消失是指狀態的消失。這些都是相互獨立的。在這裡,有兩個人被認為是斷見者——有得者和無得者。在這裡,有得者是指通過天眼看到死亡而不見再生,或是能看到死亡而不見再生的,因此被認為是斷見者。無得者則因「誰能知道來世呢?」或因對慾望的沉迷,或因「如同樹葉落下後再也不會生長」的思考而認為眾生是如此,因此被認為是斷見者。在此,因渴望的見解而產生的七種斷見者被稱為。這些是它們的概括性詞彙。可見法的涅槃是指可見的法。此處的可見法是指直接可見的法。在可見法中,涅槃被稱為可見法的涅槃;在此身體中,痛苦得到安息的意思。這是五種可見法的涅槃者的概括性詞彙。 第942章: 「怨恨」是指怨恨的意念。「災難」是指毀滅。「不被視為」是指不被認同。「不喜歡」是指因看到和聽到而產生的厭惡,因此不應被喜愛。即使思考也因厭惡而不被接受,因此被稱為「無心」。「怨恨眾多」是指怨恨多。「過失眾多」是指過失多。 「生計恐懼」是指依賴生計的生活方式而生起的恐懼。這對在家人和出家人都是如此。在這裡,對於在家人來說,因生計的緣故,會造作許多惡業。在他臨終時,因地獄的存在而生起恐懼。出家人也是如此,因生計的緣故,會造作許多惡業。在他臨終時,因地獄的存在而生起恐懼。這被稱為生計恐懼。「惡名恐懼」是指因被指責而生起的恐懼,因被眾人圍繞而生起的恐懼,因造作惡業的人在眾人聚集時而生起的恐懼。這被稱為聚集恐懼。其他兩種情況是顯而易見的。

  1. Diṭṭhadhammanibbānavāresu pañcahi kāmaguṇehīti manāpiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi bandhanehi vā. Samappitoti suṭṭhu appito allīno hutvā. Samaṅgībhūtoti samannāgato. Paricāretīti tesu kāmaguṇesu yathāsukhaṃ indriyāni cāreti sañcāreti ito cito ca upaneti; atha vā pana laḷati ramati kīḷatīti. Ettha ca duvidhā kāmaguṇā – mānussakā ceva dibbā ca. Mānussakā mandhātukāmaguṇasadisā daṭṭhabbā; dibbā paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisāti. Evarūpe kāme upagatañhi te paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotīti vadanti. Tattha paramadiṭṭhadhammanibbānanti paramaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, uttamanti attho.

Dutiyavāre hutvā abhāvaṭṭhena aniccā; paṭipīḷanaṭṭhena dukkhā; pakatijahanaṭṭhena vipariṇāmadhammāti veditabbā. Tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvāti tesaṃ kāmānaṃ vipariṇāmasaṅkhātā aññathābhāvā. 『Yampi me ahosi tampi me natthī』ti vuttanayena uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Tattha antonijjhāyanalakkhaṇo soko; tannissitalālappalakkhaṇo paridevo; kāyapaṭipīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ; manovighātalakkhaṇaṃ domanassaṃ; vighātalakkhaṇo upāyāso.

Vitakkitanti abhiniropanavasena pavatto vitakko. Vicāritanti anumajjanavasena pavatto vicāro. Etena etanti etena vitakkena ca vicārena ca etaṃ paṭhamajjhānaṃ oḷārikaṃ sakaṇṭakaṃ viya khāyati.

Pītigatanti pītimeva. Cetaso uppilāvitanti cittassa uppilabhāvakaraṇaṃ. Cetaso ābhogoti jhānā vuṭṭhāya tasmiṃ sukhe punappunaṃ cittassa ābhogo manasikāroti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā

  1. Chakkaniddese yasmā kuddho vā kodhavasena, sandiṭṭhiparāmāsī vā sandiṭṭhiparāmāsitāya kalahaṃ viggahaṃ vivādaṃ āpajjati, tasmā kodhādayo 『vivādamūlānī』ti vuttā.

Chandarāganiddese kāmagehasitattā chandarāgā gehassitā dhammāti saṅgahato vatvā puna pabhedato dassetuṃ manāpiyesu rūpesūtiādi vuttaṃ. Tattha manāpiyesūti manavaḍḍhanakesu iṭṭhesu. Virodhā eva virodhavatthūni. Amanāpiyesūti aniṭṭhesu.

第943章: 在可見法的涅槃者中,五種慾望的特質是指令人愉悅的形態等五種慾望的束縛。被稱為「完全的」,是指完美的被束縛。被稱為「完全結合」,是指被完全接納。照顧是指在這些慾望中,隨心所欲地引導感官,移動感官,或是隨意玩耍、享樂。在這裡,慾望有兩種型別——人間的和天上的。人間的慾望是指與人類的慾望相似的;天上的慾望是指與天主的慾望相似的。因此,接觸這種慾望的人被認為是獲得了至高的可見法的涅槃。這裡的至高可見法的涅槃是指最高的可見法的涅槃,意指最極致的。 在第二個方面,由於缺乏而是無常;由於壓迫而是痛苦;由於自然的變化而是變化的法。它們的變化是指這些慾望的變化。因「我曾擁有的,現在沒有了」而生起的悲傷、哀悼、痛苦、憂愁、煩惱。這裡的悲傷是指因失去而生的悲傷;哀悼是指因失去而生的哀悼;身體的壓迫是指痛苦;心的毀壞是指憂愁;毀壞的特徵是指煩惱。 「思考」是指通過明確的方式產生的思維。「反思」是指通過推理的方式產生的思維。通過這種思維和反思,這種初禪被稱為粗糙的、帶刺的。 「愉悅」是指僅僅是愉悅。「心的提升」是指心的提升狀態。「心的迴歸」是指在禪定中升起的快樂,心的迴歸是指在這種快樂中不斷迴歸。其他的情況在所有地方都是概述性的。 第五組解釋的註釋已完成。 第六組解釋的註釋 第944章: 在第六組解釋中,由於憤怒或因憤怒而生起的爭論、爭執、爭鬥,因此憤怒等被稱為「爭論的根源」。 在慾望的渴望中,由於慾望的親密關係,渴望被稱為慾望的關係。爲了進一步說明,在令人愉悅的形態等中,被稱為令人愉悅的形態。在這裡,令人愉悅的形態是指令人愉悅的對象。對立的則是對立的對象。不愉悅的形態是指不令人愉悅的對象。

  1. Agāravesu agāravoti gāravavirahito. Appatissoti appatissayo anīcavutti. Ettha pana yo bhikkhu satthari dharamāne tīsu kālesu upaṭṭhānaṃ na yāti, satthari anupāhane caṅkamante saupāhano caṅkamati , nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamati, heṭṭhā vasante upari vasati, satthudassanaṭṭhāne ubho aṃse pārupati, chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, nhāyati, uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, parinibbute vā pana cetiyaṃ vandituṃ na gacchati, cetiyassa paññāyanaṭṭhāne satthudassanaṭṭhāne vuttaṃ sabbaṃ karoti – ayaṃ satthari agāravo nāma. Yo pana dhammasavane saṅghuṭṭhe sakkaccaṃ na gacchati, sakkaccaṃ dhammaṃ na suṇāti, samullapanto nisīdati, na sakkaccaṃ gaṇhāti, na sakkaccaṃ vāceti – 『ayaṃ dhamme agāravo nāma. Yo pana therena bhikkhunā anajjhiṭṭho dhammaṃ deseti, pañhaṃ katheti, vuḍḍhe bhikkhū ghaṭṭento gacchati, tiṭṭhati, nisīdati, dussapallatthikaṃ vā hatthapallatthikaṃ vā karoti, saṅghamajjhe ubho aṃse pārupati, chattupāhanaṃ dhāreti – ayaṃ saṅghe agāravo nāma. Ekabhikkhusmimpi hi agārave kate saṅghe agāravo katova hoti. Tisso sikkhā pana apūrayamānova sikkhāya agāravo nāma. Appamādalakkhaṇaṃ ananubrūhayamāno appamāde agāravo nāma. Duvidhaṃ paṭisanthāraṃ akaronto paṭisanthāre agāravo nāma.

Parihāniyā dhammāti parihānakarā dhammā. Kammārāmatāti navakamme vā cīvaravicāraṇādīsu vā kammesu abhirati yuttapayuttatā. Bhassārāmatāti tiracchānakathāvasena bhasse yuttapayuttatā. Niddārāmatāti niddāya yuttapayuttatā. Saṅgaṇikārāmatāti saṅgaṇikāya yuttapayuttatā. Saṃsaggārāmatāti savanasaṃsagge, dassanasaṃsagge, samullāpasaṃsagge, paribhogasaṃsagge, kāyasaṃsaggeti pañcavidhe saṃsagge yuttapayuttatā. Papañcārāmatāti taṇhāmānadiṭṭhipapañcesu yuttapayuttatā.

946.Somanassupavicārādīsu somanassena saddhiṃ upavicarantīti somanassupavicārā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvā. Somanassaṭṭhāniyanti somanassassa ārammaṇavasena kāraṇabhūtaṃ. Upavicaratīti tattha vicārappavattanena upavicarati. Vitakko pana taṃsampayutto vāti iminā nayena tīsupi chakkesu attho veditabbo.

947.Gehasitānīti kāmaguṇanissitāni. Somanassānīti cetasikasukhāni. Domanassānīti cetasikadukkhāni. Upekkhāti aññāṇasampayuttā upekkhā vedanā, aññāṇupekkhātipi etāsaṃyeva nāmaṃ.

第945章: 在家者中,非在家者是指沒有尊重的。少欲者是指少欲的、不適合的狀態。在這裡,如果有比丘在老師講法時,三次時間內不去供養,老師在講法時走動,帶著供養走動,低下走動或高高走動,住在下面卻在上面居住,站在老師的視線範圍內,雙肩扛著傘,扛著供養,洗澡,或是做出高聲或低聲的行為,然而在涅槃后卻不去禮拜聖地,或是說在聖地、老師的視線範圍內做的所有事情——這被稱為在老師面前的非在家者。若有人在聽法時,被眾人圍住卻不去,認真地聽法,卻坐著不去,無法認真地把握,無法認真地說——「這是法中的非在家者。」若有人由長老比丘講法,提問,碰到年長的比丘,站著、坐著,做出不易被看見的行為,雙肩扛著傘——這被稱為在僧團中的非在家者。即使在一個比丘中,若在僧團中被稱為非在家者也是如此。三種教誨若未被填滿,則被稱為非在家者。少心的特徵是指不被忽視的少心。若不做兩種交談,則被稱為在交談中的非在家者。 「應當棄絕的法」是指應當被拋棄的法。「對工作有樂趣」是指在新的工作或衣物的思考等工作中,能適當地享受。「對閑聊有樂趣」是指通過閑聊而適當地享受。「對睡眠有樂趣」是指通過睡眠而適當地享受。「對聚會有樂趣」是指在聚會中適當地享受。「對接觸有樂趣」是指在聽聞、見到、交談、享用、身體接觸等五種接觸中適當地享受。「對思維的擴充套件有樂趣」是指在慾望、驕傲、見解的擴充套件中適當地享受。 第946章: 「愉悅的思維」等等是指與愉悅的思維一起思考。「通過眼睛看到形態」是指通過眼識看到形態。「愉悅的狀態」是指愉悅的對象作為原因。「思考」是指在此處因思考而生起的思維。思維是與之相伴的,因此在三種眼識中,意義應被理解。 第947章: 「家庭的快樂」是指依賴於慾望的快樂。「愉悅的狀態」是指心理上的快樂。「痛苦的狀態」是指心理上的痛苦。「平等心」是指與無知相伴的平等心的感覺,這也被稱為與無知的平等心相同。

948.Atthi me attāti vāti sabbapadesu vā-saddo vikappattho; evaṃ vā diṭṭhi uppajjatīti vuttaṃ hoti. Atthi me attāti cettha sassatadiṭṭhi sabbakālesu attano atthitaṃ gaṇhāti. Saccato thetatoti bhūtato ca thirato ca; idaṃ saccanti suṭṭhu daḷhabhāvenāti vuttaṃ hoti. Natthi me attāti ayaṃ pana ucchedadiṭṭhi, sato sattassa tattha tattha vibhavaggahaṇato. Atha vā purimāpi tīsu kālesu atthīti gahaṇato sassatadiṭṭhi, paccuppannameva atthīti gaṇhantī ucchedadiṭṭhi. Pacchimāpi atītānāgatesu natthīti gahaṇato 『bhasmantā āhutiyo』ti gahitadiṭṭhikānaṃ viya ucchedadiṭṭhi, atīteyeva natthīti gaṇhantī adhiccasamuppannikasseva sassatadiṭṭhi. Attanā vā attānaṃ sañjānāmīti saññākkhandhasīsena khandhe attāti gahetvā saññāya avasesakkhandhe sañjānanato 『iminā attanā imaṃ attānaṃ sañjānāmī』ti evaṃ hoti. Attanā vā anattānanti saññākkhandhaṃyeva attāti gahetvā itare cattāro khandhe anattāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Anattanā vā attānanti saññākkhandhaṃ anattāti itare ca cattāro khandhe attāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Sabbāpi sassatucchedadiṭṭhiyova.

Vado vedeyyoti ādayo pana sassatadiṭṭhiyā eva abhinivesākārā. Tattha vadatīti vado; vacīkammassa kārakoti vuttaṃ hoti. Vedayatīti vedeyyo; jānāti anubhavati cāti vuttaṃ hoti. Idāni yaṃ so vedeti taṃ dassetuṃ tatra tatra dīgharattaṃ kalyāṇapāpakānantiādi vuttaṃ. Tattha tatra tatrāti tesu tesu yonigatiṭhitinivāsanikāyesu ārammaṇesu vā. Dīgharattanti cirarattaṃ. Paccanubhotīti paṭisaṃvedayati. Na so jāto nāhosīti so attā ajātidhammato na jāto nāma; sadā vijjamāno yevāti attho. Teneva atīte nāhosi, anāgatepi na bhavissati. Yo hi jāto so ahosi, yo ca jāyissati so bhavissatīti. Athavā 『na so jāto nāhosī』ti so sadā vijjamānattā atītepi na jātu nāhosi , anāgatepi na jātu na bhavissati. Niccoti uppādavayarahito. Dhuvoti thiro sārabhūto. Sassatoti sabbakāliko. Avipariṇāmadhammoti attano pakatibhāvaṃ avijahanadhammo kakaṇṭako viya nānappakārattaṃ nāpajjati. Evamayaṃ sabbāsavadiṭṭhi (ma. ni. 1.17 ādayo) nāma kathitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

(7.) Sattakaniddesavaṇṇanā

  1. Sattakaniddese thāmagataṭṭhena appahīnaṭṭhena ca anusentīti anusayā. Vaṭṭasmiṃ satte saṃyojenti ghaṭentīti saṃyojanāni. Samudācāravasena pariyuṭṭhahantīti pariyuṭṭhānāni. Kāmarāgova pariyuṭṭhānaṃ kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ. Sesesupi eseva nayo.

  2. Asataṃ dhammā, lāmakaṭṭhena vā asantā dhammāti asaddhammā. Rāgādīhi dosehi duṭṭhāni caritānīti duccaritāni. Tena tenākārena maññantīti mānā.

第948章: 「我有我」是指在所有方面的「有」字的思維;因此,「這樣的見解會產生」。「我有我」在這裡是指永恒的見解,認為自己在所有時刻都存在。「真實的」是指從本質上和穩定性上;這被稱為「真實」,是指非常堅固的狀態。「我沒有我」則是斷滅見,存在於生物的各個方面的分離中。或者說,因為前面所說的在三個時刻的存在而被認為是永恒的見解,認為目前的存在是存在的。後面的過去未來的不存在被認為是「如同灰燼的供養」,因此被視為斷滅見,認為過去就不存在,因而被認為是永恒的見解。通過自我或自我的感知,依靠感知的整合,認為「我通過這個自我感知這個自我」,是這樣的情況。通過自我或非自我的感知,依靠感知的整合,認為「我通過這個自我感知非我」,是這樣的情況。通過非自我或自我的感知,依靠感知的整合,認為「我通過非自我感知這個自我」,是這樣的情況。所有這些都是永恒或斷滅見的。 「說」和「覺知」等等,都是基於永恒見的固執。這裡的「說」是指說話;是指言語行為的根源。「覺知」是指被覺知的;是指知道並體驗的。這時他所覺知的被稱為「長久的善惡」等等。在這裡,處於各種生處的對象中。長久的則是指長久的狀態。感知是指體驗的感知。他沒有出生也沒有消亡;他作為自我是永恒的,永遠存在的意思。因此,過去沒有他,未來也不會存在。因為出生的只是出生,未來的只是未來;或者說「他沒有出生也沒有消亡」,他永遠存在,因此在過去也不會消亡,未來也不會消亡。永恒的則是指沒有生滅的。穩定的則是指堅固的本質。永恒的則是指所有時間的。無變化的法則是指不改變自己的自然狀態,像刺一樣不受多樣性的影響。這樣所有的見解都被稱為「所有的見解」。 第七組解釋的註釋。 第949章: 在第七組解釋中,因存在的狀態和少去的狀態而產生的稱為「潛在」。在輪迴中,束縛眾生的稱為「束縛」。因聚集而生起的稱為「聚集」。慾望的渴望是慾望的聚集。其他的也是如此。 第950章: 「非存在的法」是指不真實的法,或是指非存在的法。「因慾望等惡而被破壞的行為」是指惡劣的行為。因此,因這種原因而被認為是自大的。

  1. Diṭṭhiniddese rūpīti rūpavā. Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Mātāpitūnaṃ etanti mātāpettikaṃ. Kintaṃ? Sukkasoṇitaṃ. Mātāpettike sambhūto jātoti mātāpettikasambhavo. Idha rūpakāyasīsena manussattabhāvaṃ attāti vadati. Dutiyo taṃ paṭikkhipitvā dibbattabhāvaṃ vadati. Dibboti devaloke sambhūto. Kāmāvacaroti chakāmāvacaradevapariyāpanno . Kabaḷīkāraṃ bhakkhayatīti kabaḷīkārabhakkho. Manomayoti jhānamanena nibbatto. Sabbaṅgapaccaṅgīti sabbaṅgapaccaṅgayutto. Ahīnindriyoti paripuṇṇindriyo; yāni brahmaloke atthi tesaṃ vasena, itaresañca saṇṭhānavasenetaṃ vuttaṃ. Ākāsānañcāyatanūpagoti ākāsānañcāyatanabhāvaṃ upagato. Itaresupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

(8.) Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā

  1. Aṭṭhakaniddese kilesāyeva kilesavatthūni. Kusītavatthūnīti kusītassa alasassa vatthūni, patiṭṭhā, kosajjakāraṇānīti attho. Kammaṃ kātabbaṃ hotīti cīvaravicāraṇādikammaṃ kātabbaṃ hoti. Na vīriyaṃ ārabhatīti duvidhampi vīriyaṃ nārabhati. Appattassāti jhānavipassanāmaggaphaladhammassa appattassa pattiyā. Anadhigatassāti tasseva anadhigatassa adhigamatthāya. Asacchikatassāti tasseva asacchikatassa sacchikaraṇatthāya. Idaṃ paṭhamanti 『idaṃ handāhaṃ nipajjāmī』ti evaṃ osīdanaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.

Māsācitaṃ maññeti ettha pana māsācitaṃ nāma tintamāso; yathā tintamāso garuko hoti, evaṃ garukoti adhippāyo. Gilānā vuṭṭhito hotīti gilāno hutvā pacchā vuṭṭhito hoti.

954.Aṭṭhasu lokadhammesūti ettha lokassa dhammāti lokadhammā. Etehi vimutto nāma natthi, buddhānampi honti eva. Tasmā 『lokadhammā』ti vuccanti. Paṭighātoti paṭihaññanākāro. Lābhe sārāgoti 『ahaṃ lābhaṃ labhāmī』ti evaṃ gehasitasomanassavasena uppanno sārāgo; so cittaṃ paṭihanati. Alābhe paṭivirodhoti 『ahaṃ lābhaṃ na labhāmī』ti domanassavasena uppannavirodho; sopi cittaṃ paṭihanati. Tasmā 『paṭighāto』ti vutto. Yasādīsupi 『ahaṃ mahāparivāro, ahaṃ appaparivāro, ahaṃ pasaṃsappatto, ahaṃ garahappatto, ahaṃ sukhappatto, ahaṃ dukkhappato』ti evametesaṃ uppatti veditabbā. Anariyavohārāti anariyānaṃ vohārā.

第951章: 在見解的解釋中,「形態」是指形態的存在。「四大元素」是指由四大元素構成的。「父母的」是指由父母所生的。「什麼呢?」是指乾燥的血液。「由父母所生」是指由父母所產生的。「在這裡,形態的身體」是指人的存在。「第二個」是指反對的,指天的存在。「天」是指在天界出生的。「欲界」是指被六種慾望所包圍的天。「食肉者」是指食肉者。「意念的」是指以禪定的意念所生。「全身各部分」是指與全身各部分相連。「沒有缺失的感官」是指完整的感官;是指在天界存在的感官,其他的也是根據狀態而說的。「進入空處」是指進入空處的狀態。其他的也是如此。其他的情況在所有地方都是概述性的。 第八組解釋的註釋。 第952章: 在第八組解釋中,污垢本身是污垢的對象。「懶惰的對象」是指懶惰的狀態、基礎、懶惰的原因等。「應當做的行為」是指應當做的行為,如衣物的思考等。「沒有開始的努力」是指兩種努力都沒有開始。「少欲者」是指在禪定和觀照的道果中,未能獲得的。「未得者」是指未能獲得的狀態。「不真實者」是指不真實的狀態。「這是第一」是指「我現在要躺下」,因此放鬆是第一種懶惰的狀態。按照這種方式,所有的意義應被理解。 「月聚集」是指月亮的聚集;就像月亮的聚集是重的,因此重的意思。「病人起床」是指病人病癒后再起床。 第954章: 「在八種世間法中」是指世間的法;這些是世間法。因此,解脫者是指沒有的,甚至是佛陀也如此。因此被稱為「世間法」。「反擊」是指反擊的方式。「在獲得中有愛」是指「我獲得了利益」,因此因家庭的快樂而生起的愛;這使得心被反擊。「在失去中有對立」是指「我沒有獲得利益」,因此因失去而生起的對立;這也使得心被反擊。因此被稱為「反擊」。在類似的情況下,「我有大陪伴,我有小陪伴,我受到讚美,我受到譴責,我感到快樂,我感到痛苦」,因此這些的產生應被理解。「不正當的行為」是指不正

957.Purisadosāti purisānaṃ dosā. Na sarāmīti 『mayā etassa kammassa kataṭṭhānaṃ na sarāmi na sallakkhemī』ti evaṃ assatibhāvena nibbeṭheti moceti. Codakaṃyeva paṭippharatīti paṭiviruddho hutvā pharati, paṭibhāṇitabhāvena tiṭṭhati. Kiṃ nu kho tuyhanti 『tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena nāma kiṃ』 yo tvaṃ neva vatthunā āpattiṃ, na codanaṃ jānāsī』ti dīpeti; 『tvaṃ pi nāma evaṃ kiñci ajānanto bhaṇitabbaṃ maññissasī』ti ajjhottharati. Paccāropetīti 『tvaṃ pi khosī』tiādīni vadanto paṭiāropeti. Paṭikarohīti desanāgāminiṃ desehi, vuṭṭhānagāminito vuṭṭhāhi tato suddhante patiṭṭhito aññaṃ codessasī』ti dīpeti.

Aññenāññaṃ paṭicaratīti aññena kāraṇena vacanena vā aññaṃ kāraṇaṃ vacanaṃ vā paṭicchādeti. 『Āpattiṃ āpannosī』ti vutto 『ko āpanno? Kiṃ āpanno? Kathaṃ āpanno? Kismiṃ āpanno? Kaṃ bhaṇatha? Kiṃ bhaṇathā』ti vadati. 『Evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha』nti vutte 『na suṇāmī』ti sotaṃ vā upaneti. Bahiddhā kathaṃ apanāmetīti 『itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī』ti puṭṭho 『pāṭaliputtaṃ gatomhī』ti vatvā puna 『tava pāṭaliputtagamanaṃ na pucchāmā』ti vutte 『tato rājagahaṃ gatomhī』ti 『rājagahaṃ vā yāhi, brāhmaṇagehaṃ vā; āpattiṃ āpannosī』ti? 『Tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha』ntiādīni vadanto kathaṃ bahiddhā vikkhipati. Kopanti kupitabhāvaṃ. Dosanti duṭṭhabhāvaṃ. Ubhayampetaṃ kodhasseva nāmaṃ. Appaccayanti asantuṭṭhākāraṃ; domanassassetaṃ nāmaṃ. Pātukarotīti dasseti pakāseti. Bāhāvikkhepakaṃ bhaṇatīti bāhā vikkhipitvā alajjivacanaṃ vadati. Vihesetīti viheṭheti bādhati. Anādiyitvāti cittīkārena aggahetvā avajānitvā; anādaro hutvāti attho.

Atibāḷhanti atidaḷhaṃ atippamāṇaṃ. Mayi byāvaṭāti mayi byāpāraṃ āpannā. Hīnāyāvattitvāti hīnassa gihibhāvassa atthāya āvattitvā; gihī hutvāti attho. Attamanā hothāti tuṭṭhacittā hotha, 『mayā labhitabbaṃ labhatha, mayā vasitabbaṭṭhāne vasatha, phāsuvihāro vo mayā kato』ti adhippāyena vadati.

  1. Asaññīti pavatto vādo asaññīvādo; so tesaṃ atthīti asaññīvādā. Rūpī attātiādīsu lābhino kasiṇarūpaṃ attāti gahetvā rūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva , ājīvakānaṃ viya. Lābhinoyeva ca pana arūpasamāpattinimittaṃ attāti gahetvā arūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva, nigaṇṭhānaṃ viya. Asaññībhāve panettha ekanteneva kāraṇaṃ na pariyesitabbaṃ. Diṭṭhigatiko hi ummattako viya yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti. Rūpī ca arūpī cāti rūpārūpamissakagāhavasena vuttaṃ. Ayaṃ diṭṭhi rūpāvacarārūpāvacarasamāpattilābhinopi takkikassāpi uppajjati. Neva rūpī nārūpīti pana ekantato takkikadiṭṭhiyeva. Antavāti parittakasiṇaṃ attato gaṇhantassa diṭṭhi. Anantavāti appamāṇakasiṇaṃ. Antavā ca anantavā cāti uddhamadho sapariyantaṃ tiriyaṃ apariyantaṃ kasiṇaṃ attāti gahetvā uppannadiṭṭhi. Nevantavā nānantavāti takkikadiṭṭhiyeva. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā.

(9.) Navakaniddesavaṇṇanā

  1. Navakaniddese nava āghātavatthūnīti sattesu uppattivaseneva kathitāni. Purisānaṃ malānīti purisamalāni. Navavidhāti navakoṭṭhāsā navappabhedā vā.

第957章: 「人之過」是指人們的過失。「不流動」是指「我對這個行為的果報不流動,不會察覺」,因此以此為理由而被束縛,解脫。「只是反駁」是指反對的立場而存在,保持著反駁的狀態。「你究竟在說什麼?」是指「你這個愚蠢且不明事理的人,憑什麼說」,你既沒有對法的過失,也不知道如何反駁;「你也會認為這樣說是無知的」是指對此的指責。「你也在指責我」是指你也在指責我等。「反駁」是指在教導的地方,反駁那些不明事理的人,反對那些從高處落下的人,之後再去教導他。 「另一個對另一個反駁」是指用另一種原因或言辭來遮蓋另一種原因或言辭。「你已經犯了過失」是指「誰犯了過失?什麼過失?如何犯的?在什麼情況下犯的?你說了什麼?你說了什麼?」是指這樣說。「這種情況你曾見過」時,若說「我沒有聽到」,是指遮蔽耳朵。「在外面怎麼說」是指「你已經犯了過失」,被問及「我去了毗舍離」,再說「我不會再問你去毗舍離的事」,再說「我去了王舍城」,再說「去王舍城,或去婆羅門家;你已經犯了過失嗎?」「在那裡我得到了豬肉」等等,反駁外面的情況。「憤怒」是指憤怒的狀態。「過失」是指惡劣的狀態。兩者都是憤怒的名稱。「不滿」是指不滿足的狀態;這是痛苦的狀態。「顯露」是指顯示出來。「用手推開」是指用手推開並說出不體面的言辭。「騷擾」是指騷擾、壓迫。「被忽視」是指用心思不去把握,輕視;被忽視的意思。 「過於粗暴」是指過於堅固、過於極端。「我被困擾」是指我被困擾了。「被貶低的」是指爲了貶低卑微的人的狀態;被稱為卑微的意思。「你們快樂吧」是指心滿意足地說,「你們獲得我所能獲得的,住在我所能住的地方,我為你們做了舒適的安排」。 第958章: 「無覺」是指無覺的言辭;這對他們而言是無覺的言辭。「有形態的自我」是指在獲得的情況下,因獲得的形態而產生的見解;對於無獲得者,僅僅是推理而已,像是生活者一樣。「只有有獲得者也會因無形態的定而產生自我的見解;對於無獲得者,僅僅是推理而已,像是無宗教者一樣。」在無覺的情況下,這裡沒有必要去尋找原因。因為有見解的人就像瘋子一樣,不論是這個還是那個都能理解。「有形態與無形態」是指以形態與無形態混合的方式來理解。「這種見解是因獲得形態與欲界的獲得而生起的,即使是推理者也會產生。「既不是有形態也不是無形態」是指從根本上來說是推理的見解。「有限」是指從有限的形態中理解的見解。「無限」是指從無限的形態中理解的見解。「有限與無限」是指從上下、左右、周圍、四周的形態中理解的見解。「既不是有限也不是無限」是指推理的見解。其他的在所有地方都是概述性的。 第九組解釋的註釋。 第960章: 在第九組解釋中,新的過失對象是指因眾生的出生而被提及的。「人們的污垢」是指人們的污垢。「九種」是指九個地方,或九種分類。

963.Taṇhaṃ paṭiccāti taṇhaṃ nissāya. Pariyesanāti rūpādiārammaṇapariyesanā. Sā hi taṇhāya sati hoti. Lābhoti rūpādiārammaṇapaṭilābho. So hi pariyesanāya sati hoti. Vinicchayo pana ñāṇataṇhādiṭṭhivitakkavasena catubbidho. Tattha 『『sukhavinicchayaṃ jaññā, sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā』』ti (ma. ni. 3.323) ayaṃ ñāṇavinicchayo. 『『Vinicchayoti dve vinicchayā – taṇhāvinicchayo ca diṭṭhivinicchayo cā』』ti (mahāni. 102) evaṃ āgatāni aṭṭhasatataṇhāvicaritāni taṇhāvinicchayo. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo. 『『Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno』』ti (dī. ni. 2.358) imasmiṃ pana sutte idha vinicchayoti vutto vitakkoyeva āgato. Lābhaṃ labhitvā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ sundarāsundarañca vitakkeneva vinicchināti – 『ettakaṃ me rūpārammaṇatthāya bhavissati , ettakaṃ saddādiārammaṇatthāya , ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa, ettakaṃ paribhuñjissāmi, ettakaṃ nidahissāmī』ti. Tena vuttaṃ 『『lābhaṃ paṭicca vinicchayo』』ti.

Chandarāgoti evaṃ akusalavitakkena vitakkite vatthusmiṃ dubbalarāgo ca balavarāgo ca uppajjati. Idañhi idha chandoti dubbalarāgassādhivacanaṃ . Ajjhosānanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānaṃ. Pariggahoti taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇaṃ. Macchariyanti parehi sādhāraṇabhāvassa asahanatā. Tenevassa porāṇā evaṃ vacanatthaṃ vadanti – 『『idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññassa acchariyaṃ hotūti pavattattā macchariyanti vuccatī』』ti. Ārakkhoti dvārapidahanamañjusagopanādivasena suṭṭhu rakkhaṇaṃ. Adhikarotīti adhikaraṇaṃ; kāraṇassetaṃ nāmaṃ. Ārakkhādhikaraṇanti bhāvanapuṃsakaṃ; ārakkhahetūti attho. Daṇḍādānādīsu paranisedhanatthaṃ daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Ekatodhārādino satthassa ādānaṃ satthādānaṃ. Kalahoti kāyakalahopi vācākalahopi. Purimo purimo virodho viggaho, pacchimo pacchimo vivādo. Tuvaṃ tuvanti agāravavacanaṃ, tvaṃ tvanti attho.

964.Iñjitānīti iñjanāni calanāni. Asmīti iñjitametantiādīhi sabbapadehi mānova kathito. Ahanti pavattopi hi māno iñjitameva, ayamahanti pavattopi, nevasaññīnāsaññī bhavissanti pavattopi. Sesanavakehipi mānova kathito. Māno hi iñjanato iñjitaṃ, maññanato maññitaṃ, phandanato phanditaṃ, papañcanato papañcitaṃ. Tehi tehi kāraṇehi saṅkhatattā saṅkhatanti ca vuccati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Navakaniddesavaṇṇanā.

(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā

  1. Dasakaniddese kilesā eva kilesavatthūni. Āghātavatthūni panettha 『『anatthaṃ me acarī』』tiādīnaṃ vasena avikopetabbe khāṇukaṇṭakādimhipi aṭṭhāne uppannāghātena saddhiṃ vuttāni.

  2. Micchattesu micchāñāṇanti pāpakiriyāsu upāyacintāvasena pāpaṃ katvā 『sukataṃ mayā』ti paccavekkhaṇākārena uppanno moho. Micchāvimuttīti avimuttasseva sato vimuttasaññitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Dasakaniddesavaṇṇanā.

Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā

第963章: 「依于渴望」是指以渴望為依託。「尋求」是指對形態等對象的尋求。因渴望而存在。「獲得」是指對形態等對象的獲得。因尋求而存在。然而,分析則是通過知識、渴望、見解和思維的方式分為四種。在這裡,「幸福的分析是值得知道的,知道幸福的分析后,內心應當享受幸福」(《中部尼柯經》3.323),這是知識的分析。「分析有兩種——渴望的分析和見解的分析」(《大毗婆沙經》102),這樣產生的八十種渴望的行為是渴望的分析。二十六種見解是見解的分析。「慾望啊,神祇們,這是思維的根源」(《長部尼柯經》2.358),在這裡所說的分析是指思維的到來。獲得后,慾望和厭惡以及美與醜都是通過思維來分析的——「這對我而言,形態對像將會是這樣的,這對聲音等對像將會是這樣的,這對我而言將會是這樣的,這對他人而言將會是這樣的,我將會享用這樣的,我將會拋棄這樣的」。因此說「獲得依于分析」。 「慾望的渴望」是指在惡的思維中思考的對象中,出現了弱欲和強欲。這在這裡是指弱欲的表現。「執著」是指「我屬於我」的強烈立場。「把握」是指以渴望和見解為依據的把握。「吝嗇」是指對他人共同狀態的無法忍受。因此,古人說「這應當是我的奇蹟,別人的奇蹟不應當存在」,因此被稱為吝嗇。「保護」是指以門的防火、精美的保護等方式進行良好的保護。「增益」是指增益的狀態;這是原因的名稱。「保護的增益」是指修行者的狀態;是指保護的原因。「通過施加懲罰等方式來禁止他人」是指施加懲罰。「單一的、持久的、教導的」是指施加懲罰的教導。「爭鬥」是指身體的爭鬥和言語的爭鬥。前者為前者的對立,後者為後者的爭執。「你是你」是指對他人說「你」,而「你是你」是指對自己的意思。 第964章: 「搖動」是指搖動的狀態。「我」是指「這是我的搖動」,因此所有的詞語都不應當被說出。「我」是指即使發生了「我」的狀態,依然是搖動的,這種狀態也會發生,不會有覺知或無覺知的狀態出現。其他的在其他情況下也不應當被說出。「自我」是指因搖動而搖動的狀態,因認為而認為的狀態,因震動而震動的狀態,因擴充套件而擴充套件的狀態。因這些原因而被稱為「聚集」。其他的在所有地方都是概述性的。 第十組解釋的註釋。 第966章: 在第十組解釋中,污垢本身是污垢的對象。關於過失的對象則是指「我沒有做壞事」等等的情況下,不應當被打擾,因而與小刺等情況一起被提及。 第970章: 在錯誤中,錯誤的見解是通過惡行的思維而產生的,做了惡事后,因反省而產生的「我做了好的事情」的愚癡。錯誤的解脫是指在未解脫的情況下,認為是解脫的狀態。其他的在所有地方都是概述性的。 渴望行為的解釋。

  1. Taṇhāvicaritaniddese taṇhāvicaritānīti taṇhāsamudācārā taṇhāpavattiyo. Ajjhattikassa upādāyāti ajjhattikaṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idañhi upayogatthe sāmivacanaṃ. Asmīti hotīti yadetaṃ ajjhattaṃ khandhapañcakaṃ upādāya taṇhāmānadiṭṭhivasena samūhagāhato 『asmī』ti hoti, tasmiṃ satīti attho. Itthasmīti hotītiādīsu pana evaṃ samūhato 『aha』nti gahaṇe sati tato anupanidhāya ca upanidhāya cāti dvidhā gahaṇaṃ hoti. Tattha anupanidhāyāti aññaṃ ākāraṃ anupagamma sakabhāvameva ārammaṇaṃ katvā 『itthasmī』ti hoti; khattiyādīsu 『idaṃpakāro aha』nti evaṃ taṇhāmānadiṭṭhivasena hotīti attho. Idaṃ tāva anupanidhāya gahaṇaṃ. Upanidhāya gahaṇaṃ pana duvidhaṃ hoti – samato ca asamato ca. Taṃ dassetuṃ evasmīti ca aññathāsmīti ca vuttaṃ. Tattha evasmīti idaṃ samato upanidhāya gahaṇaṃ; yathā ayaṃ khattiyo, yathā ayaṃ brāhmaṇo, evaṃ ahampīti attho. Aññathāsmīti idaṃ pana asamato gahaṇaṃ; yathāyaṃ khattiyo, yathāyaṃ brāhmaṇo, tato aññathā ahaṃ hīno vā adhiko vāti attho. Imāni tāva paccuppannavasena cattāri taṇhāvicaritāni. Bhavissantiādīni pana cattāri anāgatavasena vuttāni. Sesaṃ purimacatukke vuttanayeneva attho veditabbo. Asmīti sassato asmi. Sātasmīti asassato asmi. Asasmīti satasmīti vā pāṭho. Tattha atthīti asaṃ; niccassetaṃ adhivacanaṃ. Sīdatīti sataṃ; aniccassetaṃ adhivacanaṃ. Iti imāni dve sassatucchedavasena vuttānīti veditabbāni. Ito parāni siyantiādīni cattāri saṃsayaparivitakkavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva atthato veditabbāni. Apāhaṃ siyantiādīni pana cattāri 『『api nāmāhaṃ bhaveyya』』nti evaṃ patthanākappanavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva veditabbāni. Evametesu –

Dve diṭṭhisīsā cattāro, suddhasīsā sīsamūlakā;

Tayo tayoti etāni, aṭṭhārasa vibhāvaye.

Etesu hi sassatucchedavasena vuttā dve diṭṭhisīsā nāma. Asmīti, bhavissanti, siyanti, apāhaṃ siyanti ete cattāro suddhasīsāeva. Itthasmīti ādayo tayo tayoti dvādasa sīsamūlakā nāmāti. Evamete dve diṭṭhisīsā, cattāro suddhasīsā, dvādasa sīsamūlakāti aṭṭhārasa taṇhāvicaritadhammā veditabbā.

第973章: 在渴望行為的解釋中,「渴望行為」是指渴望的起源和渴望的流動。「依于內在」是指依于內在的五蘊。「這在使用上是稱為『自我』。」是指以內在的五蘊為依託,因渴望、我執和見解的綜合而生起的「我是」的狀態,在此「存在」是其意義。「是這樣的」是指在這樣的情況下,「我是」的集合存在,因此在把握中有兩種方式,分別是「無依」和「有依」。在這裡,「無依」是指不依于其他形式,而僅僅是以自我為對像而說「是這樣的」;在士族等中,「我就是這個樣子」因此以渴望、我執和見解的方式而存在。「這就是無依的把握。」而「有依的把握」則是有兩種——有依和無依。為此,說明「這樣的」和「那樣的」。其中,「這樣的」是指有依的把握;就像這個士族、就像這個婆羅門,意思是「我也是這樣的」。而「那樣的」則是指無依的把握;就像這個士族、就像這個婆羅門,之後認為「我比他低或高」的意思。這四種渴望行為是當下的。而「將會是這樣的」等等則是指四種未來的狀態。其他的應當依照前面的四種方式來理解。「我存在」是指永恒的存在。「我存在」是指非永恒的存在。「我不存」是指永恒或非永恒的說法。在這裡,意義是指「存在」;這被稱為永恒的意義。「消失」是指「存在」;這被稱為非永恒的意義。「因此這兩者被稱為永恒與消滅。」之後的「將會是這樣的」等等是指與疑惑和思維有關的四種狀態。這些應當依照前面的四種方式來理解。「我是否存在」是指「我是否會存在」的願望和期盼。這些應當依照前面的四種方式來理解。在這些中—— 兩種見解的根源四種,純凈的根源是根本; 三種三種是這些,十八種被分別。 在這些中,因永恒與消滅的原因而說的兩種見解。「我存在」、「將會是這樣的」、「是否存在」、「我是否存在」這四種都是純凈的根源。「是這樣的」、「等等」則是指三種三種的十二個根本。因此這兩種見解、四種純凈的根源、十二個根本是十八種渴望行為的法則。

  1. Idāni paṭipāṭiyāva te dhamme bhājetvā dassetuṃ kathañca asmīti hotītiādi āraddhaṃ. Tattha kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvāti rūpavedanādīsu kañci ekadhammampi avinibbhogaṃ katvā, ekekato aggahetvā, samūhatova gahetvāti attho. Asmīti chandaṃ paṭilabhatīti pañcakkhandhe niravasesato gahetvā 『aha』nti taṇhaṃ paṭilabhati. Mānadiṭṭhīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi ayaṃ taṇhāvicaritaniddeso, mānadiṭṭhiyo pana na vinā taṇhāya, tasmā tadekaṭṭhavasena idha vuttā. Taṇhāsīsena vā papañcattayampi uddiṭṭhaṃ. Taṃ uddesānurūpeneva niddisitumpi mānadiṭṭhiyo gahitā. Taṇhāpapañcaṃ vā dassento teneva saddhiṃ sesapapañcepi dassetuṃ evamāha.

Tasmiṃ sati imāni papañcitānīti tasmiṃ 『『asmīti chandaṃ paṭilabhatī』』tiādinā nayena vutte papañcattaye sati puna imāni 『『itthasmīti vā』』tiādīni papañcitāni hontīti attho.

Khattiyosmītiādīsu abhisekasenāmaccādinā 『khattiyo ahaṃ』, mantajjhena porohiccādinā 『brāhmaṇo ahaṃ』, kasigorakkhādinā 『vesso ahaṃ』, asitabyābhaṅgitāya 『suddo ahaṃ』 , gihibyañjanena 『gahaṭṭho aha』nti iminā nayena attho veditabbo. Evaṃ itthasmīti hotīti evaṃ khattiyādīsu khattiyādippakāraṃ attani uppādayitvā 『itthaṃpakāro aha』nti hoti.

Yathā so khattiyotiādīsu 『yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, tathā 『ahampi khattiyo』ti iminā nayena attho veditabbo. Dutiyanaye 『yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, nāhaṃ tathā khattiyo; ahaṃ pana tato hīno vā seṭṭho vā』ti iminā nayena attho veditabbo. Bhavissantiādiniddesādīsupi eseva nayo.

  1. Evaṃ ajjhattikassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetvā idāni bāhirassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetuṃ tattha katamānītiādimāha. Tattha bāhirassa upādāyāti bāhiraṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idampi hi upayogatthe sāmivacanaṃ. Imināti iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vā. Avasesaṃ pana uddesavāre tāva vuttanayeneva veditabbaṃ.

第974章: 現在爲了闡明這些法則,已開始說明「我是如何存在的」等等。在這裡,「若以某種法則不變地行事」是指在色、受等方面,若以某種單一的法則而不分開地行事,單獨地把握,綜合地把握。這裡的意思是「我是」的狀態是通過獲得慾望而生起的,透過五蘊無例外地把握「我」的存在。對於自我和見解也是同樣的道理。在這裡,雖然這渴望行為的解釋是存在的,但見解並不離開渴望,因此在這裡以單一的形式被提及。通過渴望的根源,也提及了三種擴充套件。根據這些說明,見解被把握。若在這之中,因「我是」而獲得慾望,依此說「是這樣的」或其他的擴充套件也是被認為是擴充套件。 在這種情況下,這些被擴充套件的狀態是指「我獲得了慾望」。在這裡,「我是通過獲得慾望而存在」的說法,依此「是這樣的」或其他的擴充套件也是被認為是擴充套件。 在「我是士族」等等的情況下,依照加冕的名字等說「我是士族」,依照思維的推理等說「我是婆羅門」,依照農業、保護等說「我是商人」,依照飲食的習慣說「我是無種姓」,依照家庭的稱謂說「我是家庭人」,以此類推,意思應當被理解為這樣。這樣「是這樣的」是指在士族等中,士族的性質被提升爲「我是這樣的」。 就像他是士族一樣,在「就像他是加冕的名字等的士族」中,意思是「我也是士族」。在第二種情況下,「就像他是加冕的名字等的士族,而我不是士族;我可能更低或更高」的意思應當被理解。關於「將會是這樣的」的說明等也是同樣的道理。 第975章: 這樣,依于內在的渴望行為的解釋已闡明,現在爲了闡明依于外在的渴望行為,接下來要說明「外在的是什麼」。在這裡,「依于外在」是指依于外在的五蘊。「這也是在使用上稱為『我』。」通過這種方式,或通過這種形式……或通過意識。其他的內容應當依照前面的說明來理解。

  1. Niddesavāre pana avakāriṃ karitvāti vinibbhogaṃ katvā. Iminā asmīti chandaṃ paṭilabhatītiādīsu iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vāti evaṃ pañcakkhandhe ekadesato gahetvā iminā 『aha』nti chandādīni paṭilabhatīti evamattho veditabbo.

Iminā khattiyosmītiādīsu 『iminā chattena vā khaggena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyo aha』nti evaṃ purimanayeneva attho veditabbo. Imināti padamattameva hettha viseso.

Yathā so khattiyotiādīsupi imināti vuttapadameva viseso. Tasmā tassa vasena yathā khattiyo, evaṃ ahampi iminā khaggena vā chattena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyoti evaṃ yojetvā sabbapadesu attho veditabbo. Iminā niccosmīti pañcakkhandhe anavakāriṃ katvā rūpādīsu ekameva dhammaṃ 『aha』nti gahetvā 『iminā khaggena vā chattena vā ahaṃ nicco dhuvo』ti maññati. Ucchedadiṭṭhiyampi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

Iti evarūpāni atītāni chattiṃsāti ekekassa puggalassa atīte chattiṃsa. Anāgatāni chattiṃsāti ekekasseva anāgate chattiṃsa. Paccuppannāni chattiṃsāti ekekassa vā puggalassa yathālābhavasena bahunaṃ vā paccuppanne chattiṃsa. Sabbasattānaṃ pana ekaṃseneva atīte chattiṃsa, anāgate chattiṃsa, paccuppanne chattiṃsāti veditabbāni. Anantā hi asadisataṇhāmānadiṭṭhibhedā sattā. Aṭṭhataṇhāvicaritasataṃ hotīti ettha pana aṭṭhasatasaṅkhātaṃ taṇhāvicaritaṃ hotīti evamattho daṭṭhabbo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā.

Diṭṭhigataniddesavaṇṇanā

  1. Diṭṭhigataniddese brahmajāle veyyākaraṇeti brahmajālanāmake veyyākaraṇe, dīghanikāyassa paṭhamasuttante. Vuttāni bhagavatāti satthārā sayaṃ āhacca bhāsitāni. Cattāro sassatavādātiādīsu 『『te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṃ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhī』』tiādinā (dī. ni. 1.29-30) brahmajāle vuttanayeneva pabhedo ca attho ca veditabboti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Khuddakavatthuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhammahadayavibhaṅgo

  2. Sabbasaṅgāhikavāravaṇṇanā

  3. Idāni tadanantare dhammahadayavibhaṅge pāḷiparicchedo tāva evaṃ veditabbo – ettha hi āditova khandhādīnaṃ dvādasannaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena sabbasaṅgāhikavāro nāma vutto. Dutiyo tesaṃyeva dhammānaṃ kāmadhātuādīsu uppattānuppattidassanavāro nāma. Tatiyo tattheva pariyāpannāpariyāpannadassanavāro nāma. Catuttho tīsu bhūmīsu uppattikkhaṇe vijjamānāvijjamānadhammadassanavāro nāma. Pañcamo tesaṃ dhammānaṃ bhūmantaravasena dassanavāro nāma. Chaṭṭho gatīsu uppādakakammaāyuppamāṇadassanavāro nāma. Sattamo abhiññeyyādivāro nāma. Aṭṭhamo sārammaṇānārammaṇavāro nāma. Navamo tesaṃ khandhādidhammānaṃ diṭṭhasutādivasena saṅgahetvā dassanavāro nāma. Dasamo kusalattikādivasena saṅgahetvā dassanavāro nāma.

第976章: 在解釋中,已開始說明「通過分開來行事」。在這裡,「若以某種法則不變地行事」是指在色、受等方面,若以某種單一的法則而不分開地行事,單獨地把握,綜合地把握。這裡的意思是「我是」的狀態是通過獲得慾望而生起的,透過五蘊無例外地把握「我」的存在。對於自我和見解也是同樣的道理。在這裡,雖然這渴望行為的解釋是存在的,但見解並不離開渴望,因此在這裡以單一的形式被提及。通過渴望的根源,也提及了三種擴充套件。根據這些說明,見解被把握。若在這之中,因「我是」而獲得慾望,依此說「是這樣的」或其他的擴充套件也是被認為是擴充套件。 在「我是士族」等等的情況下,依照加冕的名字等說「我是士族」,依照思維的推理等說「我是婆羅門」,依照農業、保護等說「我是商人」,依照飲食的習慣說「我是無種姓」,依照家庭的稱謂說「我是家庭人」,以此類推,意思應當被理解為這樣。這樣「是這樣的」是指在士族等中,士族的性質被提升爲「我是這樣的」。 就像他是士族一樣,在「就像他是加冕的名字等的士族」中,意思是「我也是士族」。在第二種情況下,「就像他是加冕的名字等的士族,而我不是士族;我可能更低或更高」的意思應當被理解。關於「將會是這樣的」的說明等也是同樣的道理。 第977章: 在見解行為的解釋中,「通過天界網的解釋」是指在名為天界網的解釋中,長經的第一經中提到的。所說的「佛陀所說」是指老師自己所說的。四種永恒的見解等的情況下「你們這些修行者和婆羅門們,究竟依靠什麼而說出永恒的見解,認為自我和世界是永恒的呢?」(《長部尼柯經》1.29-30)因此,天界網所提及的內容和意義應當被理解。 在《解惑論》的釋義中。 小品經的釋義已完成。 第18章 法心的釋義 所有聚合的部分的釋義 第978章: 現在在法心的釋義中,巴利的分節應當這樣理解——在這裡,首先提到的是依於五蘊等的十二個部分稱為所有聚合的部分。第二個是關於這些法的欲界等的生起與不生起的見解部分。第三個是關於那裡的範圍與不範圍的見解部分。第四個是關於三種領域的生起時存在與不存在的法的見解部分。第五個是關於這些法的領域間的見解部分。第六個是關於生起的行為、生命的長短等的見解部分。第七個是關於可知的等的部分。第八個是關於所緣與所緣的部分。第九個是關於這些五蘊等法的見解部分,依照所見、所聞等進行綜合的見解部分。第十個是關於善法的部分,依照善法的綜合進行的見解部分。

  1. Evaṃ dasahi vārehi paricchinnāya pāḷiyā paṭhame tāva sabbasaṅgāhikavāre 『『avīcito yāva bhavaggaṃ etthantare kati khandhā』』ti pucchite 『『ekoti vā…pe… cattāroti vā chāti vā avatvā pañcāti vattuṃ samattho añño natthī』』ti attano ñāṇabalaṃ dīpento pañcakkhandhāti pucchānurūpaṃ vissajjanaṃ āha. Yathāpucchaṃ vissajjanañhi sabbaññubyākaraṇaṃ nāmāti vuccati. Dvādasāyatanānītiādīsupi eseva nayo. Rūpakkhandhādīnaṃ pabhedo khandhavibhaṅgādīsu vuttanayeneva veditabbo.

  2. Uppattānuppattivāravaṇṇanā

  3. Dutiyavāre ye dhammā kāmabhave kāmadhātusambhūtānañca sattānaṃ uppajjanti – kāmadhātuyaṃ pariyāpannā vā apariyāpannā vā – te sabbe saṅgahetvā kāmadhātuyā pañcakkhandhātiādi vuttaṃ. Rūpadhātuādīsupi eseva nayo. Yasmā pana rūpadhātupariyāpannānaṃ sattānaṃ ghānāyatanādīnaṃ abhāvena gandhāyatanādīni āyatanādikiccaṃ na karonti, tasmā rūpadhātuyā cha āyatanāni, nava dhātuyotiādi vuttaṃ . Yasmā ca okāsavasena vā sattuppattivasena vā apariyāpannadhātu nāma natthi, tasmā apariyāpannadhātuyāti avatvā yaṃ yaṃ apariyāpannaṃ taṃ tadeva dassetuṃ apariyāpanne kati khandhātiādi vuttaṃ.

  4. Pariyāpannāpariyāpannavāravaṇṇanā

  5. Tatiyavāre kāmadhātupariyāpannāti kāmadhātubhajanaṭṭhena pariyāpannā; taṃnissitā tadantogadhā kāmadhātutveva saṅkhaṃ gatāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Pariyāpannāti bhavavasena okāsavasena ca paricchinnā. Apariyāpannāti tathā aparicchinnā.

  6. Dhammadassanavāravaṇṇanā

  7. Catutthavāre ekādasāyatanānīti saddāyatanavajjāni. Tañhi ekantena paṭisandhiyaṃ nuppajjati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Sattake 『『devānaṃ asurāna』』nti gativasena avatvā avisesena gabbhaseyyakānanti vuttaṃ. Tasmā yattha yattha gabbhaseyyakā sambhavanti tattha tattha tesaṃ sattāyatanāni veditabbāni. Tathā dhātuyo. Sesamettha uttānatthameva. Pañcamavāre yaṃ vattabbaṃ taṃ dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttameva.

  8. Uppādakakammaāyuppamāṇavāravaṇṇanā

(1.) Uppādakakammaṃ

第979章: 這樣,通過十個部分的界定,首先在所有聚合的部分中,詢問「在無間地獄中,究竟有多少個五蘊?」時,回答「只有一個……或者四個,或者六個,除非是五個,其他的沒有」,以此展現自己的智慧力量,因此對五蘊的詢問作出相應的解釋。根據詢問的內容,解釋被稱為「完全的解說」。在關於十二個感官的部分等也是同樣的道理。關於色蘊等的分類,應當依照五蘊的解釋來理解。 生起與不生起的部分的釋義 第991章: 在第二部分中,關於那些因欲界而生起的法,生起于欲界中的眾生——欲界是包括範圍的或不包括範圍的——這些都應當歸納為欲界的五蘊等。關於色界等也是同樣的道理。由於色界中的眾生沒有嗅覺等的存在,因此不進行嗅覺的相關工作,所以色界的六個感官,九種元素等被提及。由於沒有作為空間或眾生的生起的無範圍的元素,因此在無範圍的元素中,除了提到的無範圍的部分外,其他的無範圍的部分應當被說明。 有範圍與無範圍的部分的釋義 第999章: 在第三部分中,欲界的有範圍是指在欲界的存在;因其依賴而歸入欲界的範圍。因此,意思是說它是依賴於欲界的。其他部分也是同樣的道理。有範圍是指因生起而被界定的;無範圍是指同樣地不被界定的。 法的見解的部分的釋義 第1007章: 在第四部分中,提到的是十一種感官的部分。因為在某種情況下,完全地不生起。按照這種方式,所有地方的意義應當被理解。在七個「神與阿修羅」中,除去運動的部分,未特別說明為胎兒的部分。因此,在任何有胎兒的地方,應當將它們視為眾生的感官。同樣,元素也是如此。其餘的部分在這裡應當被理解為重要的意義。在第五部分中,所應討論的內容在法的聚合的釋義中已被說明。 生起的行為、生命的長短的部分的釋義 (1)生起的行為

  1. Chaṭṭhavāre pañcahi kāmaguṇehi nānappakārehi vā iddhivisesehi dibbantīti devā. Sammutidevāti 『devo, devī』ti evaṃ lokasammutiyā devā. Upapattidevāti devaloke uppannattā upapattiyā devā. Visuddhidevāti sabbesaṃ devānaṃ pūjārahā sabbakilesavisuddhiyā devā. Rājānoti muddhābhisittakhattiyā. Deviyoti tesaṃ mahesiyo. Kumārāti abhisittarājūnaṃ abhisittadeviyā kucchismiṃ uppannakumārā.

Uposathakammaṃkatvāti cātuddasādīsu aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā. Idāni yasmā parittadānādipuññakammaṃ manussasobhagyatāya paccayo, mattaso kataṃ manussasobhagyatāya adhimattaṃ, adhimattabhāvepi nānappakārabhedato nānappakārassa khattiyamahāsālādibhāvassa paccayo, tasmā tassa vasena upapattibhedaṃ dassento appekacce gahapatimahāsālānantiādimāha. Tattha mahāsāro etesanti mahāsārā; ra-kārassa pana la-kāraṃ katvā mahāsālāti vuttaṃ. Gahapatiyova mahāsālā, gahapatīsu vā mahāsālāti gahapatimahāsālā. Sesesupi eseva nayo. Tattha yassa gehe pacchimantena cattālīsakoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca pañca ambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ gahapatimahāsālo nāma. Yassa pana gehe pacchimantena asītikoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca dasaambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ brāhmaṇamahāsālo nāma. Yassa pana gehe pacchimantena koṭisatadhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca vīsati ambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ khattiyamahāsālo nāma.

Sahabyatanti sahabhāvaṃ; sabhāgā hutvā nibbattantīti attho. Cātumahārājikānantiādīsu cātumahārājikā nāma sinerupabbatassa vemajjhe honti. Tesu pabbataṭṭhakāpi atthi, ākāsaṭṭhāpi; tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Khiḍḍāpadosikā, manopadosikā, sītavalāhakā, uṇhavalāhakā, candimā devaputto, sūriyo devaputtoti ete sabbepi cātumahārājikadevalokaṭṭhakā eva.

Tettiṃsa janā tattha upapannāti tāvatiṃsā. Apica tāvatiṃsāti tesaṃ devānaṃ nāmamevāti vuttaṃ. Tepi atthi pabbataṭṭhakā, atthi ākāsaṭṭhakā. Tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Tathā yāmādīnaṃ. Ekadevalokepi hi devānaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ appattā nāma natthi. Tattha dibbaṃ sukhaṃ yātā payātā sampattāti yāmā. Tuṭṭhā pahaṭṭhāti tusitā. Pakatipaṭiyattārammaṇato atirekena ramitukāmakāle yathārucite bhoge nimminitvā ramantīti nimmānaratī. Cittācāraṃ ñatvā parehi nimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti paranimmitavasavattī.

(2.) Āyuppamāṇaṃ

1022.Appaṃvā bhiyyoti dutiyaṃ vassasataṃ appatvā vīsāya vā tiṃsāya vā cattālīsāya vā paññāsāya vā saṭṭhiyā vā vassehi adhikampi vassasatanti attho. Sabbampi hetaṃ dutiyaṃ vassasataṃ appattattā appanti vuttaṃ.

  1. Brahmapārisajjādīsu mahābrahmānaṃ pārisajjā paricārikāti brahmapārisajjā. Tesaṃ purohitabhāve ṭhitāti brahmapurohitā. Vaṇṇavantatāya ceva dīghāyukatāya ca mahanto brahmāti mahābrahmā, tesaṃ mahābrahmānaṃ. Ime tayopi janā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.

第1021章: 在第六部分中,五種慾望的特質或各種神通的特質是天神。被稱為「共識天神」的是「神、女神」,這是根據世俗的共識所稱的天神。被稱為「生天神」的是因生於天界而稱的天神。被稱為「清凈天神」的是由於對所有天神的崇敬而因所有煩惱的清凈而稱的天神。被稱為「王者」的是被加冕的士族。女神是指他們的尊貴妻子。王子是指在被加冕的國王的王妃的子宮中出生的王子。 被稱為「守戒」的是指在十四日等日子中,按照八項的規定守戒。現在,由於小施捨等善行,因人類的美好而成為因果,適量的施捨因人類的美好而成為過量,過量的情況下由於各種不同的原因,因各種不同的士族、偉大的士族等的存在,因此依此說明生起的不同。這裡提到的「偉大的士族」,是指偉大的士族;而將「ra」音轉為「la」音而稱為「偉大的士族」。「大施主」也指偉大的士族,或在施主中稱為「偉大的施主」。其他部分也是同樣的道理。這裡提到的「在其家中,後方有四千億的財富」,並且每一天有五個銅幣的收入——這就是「偉大的施主」。而「在其家中,後方有八千億的財富」,並且每一天有十個銅幣的收入——這就是「偉大的婆羅門」。而「在其家中,後方有百億的財富」,並且每一天有二十個銅幣的收入——這就是「偉大的士族」。 「共生」是指共同的性質;共同存在而出生的意思。在「四大天王」等等的情況下,四大天王是指在須彌山的中間。它們在山的頂端也存在,在天空的地方也存在;它們的傳承達到輪迴山。遊戲的神、心靈的神、寒風的神、熱風的神、月亮的天神、太陽的天神,這些都是四大天王的天神。 三十個眾生在那裡出生,稱為「天神」。此外,稱為「天神」的是它們的名字。它們在山的頂端也存在,在天空的地方也存在;它們的傳承達到輪迴山。同樣,關於「你們的天神」。在一層天界中,天神的傳承沒有達到輪迴山。在那裡,天上有幸福的享受,享受幸福的天神。滿足而快樂的天神。因本性而喜歡的,想要享受時,按照自己的喜好享受所需的享樂而快樂的天神。因知曉心靈的行為,依於他人所創造的享樂而生活的天神。 (2)生命的長短 第1022章: 少於或多於第二個百年,少於二十、三十、四十、五十或六十年,意為比一百年更長。所有這些都是由於少於第二個百年而稱為「少」的。 第1024章: 在「梵天的隨侍」等等的情況下,偉大的梵天的隨侍是指「梵天的隨侍」。它們在擔任祭司的角色。因其外貌的美麗和長壽而稱為偉大的梵天,指這些偉大的梵天。這三類眾生在第一禪的境界中共同生活;而它們的生命長度則各有不同。

  1. Parittā ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā. Daṇḍadīpikāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati visaratīti ābhassarā. Imepi tayo janā dutiyajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.

  2. Parittā subhā etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā. Subhena okiṇṇā vikiṇṇā, subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanā, suvaṇṇamañjusāya ṭhapitasampajjalitakañcanapiṇḍasassirīkāti subhakiṇhā. Imepi tayo janā tatiyajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.

1027.Ārammaṇanānattatāti ārammaṇassa nānattabhāvo. Manasikāranānattatādīsupi eseva nayo. Ettha ekassa pathavīkasiṇaṃ ārammaṇaṃ hoti…pe… ekassa odātakasiṇanti idaṃ ārammaṇanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇaṃ manasi karoti…pe… eko odātakasiṇanti idaṃ manasikāranānattaṃ. Ekassa pathavīkasiṇe chando hoti…pe… ekassa odātakasiṇeti idaṃ chandanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇe patthanaṃ karoti…pe… eko odātakasiṇeti idaṃ paṇidhinānattaṃ. Eko pathavīkasiṇavasena adhimuccati…pe… eko odātakasiṇavasenāti idaṃ adhimokkhanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇavasena cittaṃ abhinīharati…pe… eko odātakasiṇavasenāti idaṃ abhinīhāranānattaṃ. Ekassa pathavīkasiṇaparicchindanakapaññā hoti…pe… ekassa odātakasiṇaparicchindanakapaññāti idaṃ paññānānattaṃ. Tattha ārammaṇamanasikārā pubbabhāgena kathitā. Chandapaṇidhiadhimokkhābhinīhārā appanāyapi vattanti upacārepi. Paññā pana lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Asaññasattānanti saññāvirahitānaṃ sattānaṃ. Ekacce hi titthāyatane pabbajitvā 『cittaṃ nissāya rajjanadussanamuyhanāni nāma hontī』ti citte dosaṃ disvā 『acittakabhāvo nāma sobhano, diṭṭhadhammanibbānameta』nti saññāvirāgaṃ janetvā tatrūpagaṃ pañcamaṃ samāpattiṃ bhāvetvā tattha nibbattanti. Tesaṃ upapattikkhaṇe eko rūpakkhandhoyeva nibbattati. Ṭhatvā nibbatto ṭhitako eva hoti, nisīditvā nibbatto nisinnakova nipajjitvā nibbatto nipannova. Cittakammarūpakasadisā hutvā pañca kappasatāni tiṭṭhanti. Tesaṃ pariyosāne so rūpakāyo antaradhāyati, kāmāvacarasaññā uppajjati; tena idha saññuppādena te devā tamhā kāyā cutāti paññāyanti.

Vipulā phalā etesanti vehapphalā. Attano sampattiyā na hāyanti na vihāyantīti avihā. Na kañci sattaṃ tappantīti atappā. Sundarā dassanā abhirūpā pāsādikāti sudassā. Suṭṭha passanti, sundarametesaṃ vā dassananti sudassī. Sabbehi eva guṇehi ca bhavasampattiyā ca jeṭṭhā, natthettha kaniṭṭhāti akaniṭṭhā.

第1025章: 微弱的光輝是這些微弱的光輝。無限的光輝是這些無限的光輝。像火把的火焰一樣,這些光輝從它們的身體中不斷地被切割、被切割,像是飛舞而去,這就是光明天神。它們也有三位眾生在第二禪的境界中共同生活;而它們的生命長度則各有不同。 第1026章: 微妙的美麗是這些微妙的美麗。無限的美麗是這些無限的美麗。被美麗所充盈、散發的,因美麗的身體光輝而單一的,像是用黃金盛裝的閃亮金球,這就是美麗的光輝。它們也有三位眾生在第三禪的境界中共同生活;而它們的生命長度則各有不同。 第1027章: 關於對象的多樣性,是指對象的多樣性。關於心念的多樣性等也是同樣的道理。在這裡,某一地水的對象……某一白色的對象,這就是對象的多樣性。某一地水的心念……某一白色的對象,這就是心念的多樣性。某一地水的慾望……某一白色的對象,這就是慾望的多樣性。某一地水的志向……某一白色的對象,這就是志向的多樣性。某一地水的專注……某一白色的對象,這就是專注的多樣性。某一地水的智慧……某一白色的對象,這就是智慧的多樣性。在這裡,對象的心念已經在前面討論過。慾望、志向、專注的心念,即使在初定中也會運作,在精進中也會運作。而智慧則是世俗與超世俗的混合。 無意識眾生是指沒有意識的眾生。因為某些人離開了生存的領域,看到心中有污垢的過失,便認為「無心的狀態是美好的,這是可見法的涅槃」,因此產生了無意識的解脫,經過那裡的第五種定境而生起。在它們的生起時,只有色蘊生起。站立而生起的仍然是站立的,坐下而生起的仍然是坐下的,躺下而生起的仍然是躺下的。像心的行為一樣,持續了一百劫。它們的最終結果是,色身消失,欲界的意識生起;因此在這裡,因意識的生起,這些天神被認為是從那個身體中消失的。 豐碩的果實是豐碩的果實。因自身的成就而不減、不丟棄,故名為不減。沒有任何眾生能使其減少。美麗的面容、迷人的形態、令人愉悅的樣子,這就是美麗的面容。它們都能很好地看見,這些眾生的樣子很美。所有的美德與財富都在這裡是長者,沒有這裡的卑微者,故稱為無卑微者。

  1. Ākāsānañcāyatanaṃ upagatāti ākāsānañcāyatanūpagā. Itaresupi eseva nayo . Iti cha kāmāvacarā, nava brahmalokā, pañca suddhāvāsā, cattāro arūpā asaññasattavehapphalehi saddhiṃ chabbīsati devalokā; manussalokena saddhiṃ sattavīsati.

Tattha sammāsambuddhena manussānaṃ devānañca āyuṃ paricchindamānena catūsu apāyesu bhummadevesu ca āyu paricchinnaṃ taṃ kasmāti? Niraye tāva kammameva pamāṇaṃ. Yāva kammaṃ na khīyati, na tāva cavanti. Tathā sesaapāyesu. Bhummadevānampi kammameva pamāṇaṃ. Tattha nibbattā hi keci sattāhamattaṃ tiṭṭhanti, keci addhamāsaṃ, keci māsaṃ, kappaṃ tiṭṭhamānāpi atthiyeva.

Tattha manussesu gihibhāve ṭhitāyeva sotāpannāpi honti, sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi pāpuṇanti. Tesu sotāpannādayo yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Khīṇāsavā pana parinibbāyanti vā pabbajanti vā. Kasmā? Arahattaṃ nāma seṭṭhaguṇo, gihiliṅgaṃ hīnaṃ, taṃ hīnatāya uttamaṃ guṇaṃ dhāretuṃ na sakkoti. Tasmā te parinibbātukāmā vā pabbajitukāmā vā honti.

Bhummadevā pana arahattaṃ patvāpi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Chasu kāmāvacaradevesu sotāpannasakadāgāmino yāvajīvaṃ tiṭṭhanti; anāgāminā rūpabhavaṃ gantuṃ vaṭṭati, khīṇāsavena parinibbātuṃ. Kasmā ? Nilīyanokāsassa abhāvā. Rūpāvacarārūpāvacaresu sabbepi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Tattha rūpāvacare nibbattā sotāpannasakadāgāmino na puna idhāgacchanti, tattheva parinibbāyanti. Ete hi jhānaanāgāmino nāma.

Aṭṭhasamāpattilābhīnaṃ pana kiṃ niyameti? Paguṇajjhānaṃ. Yadevassa paguṇaṃ hoti, tena uppajjati. Sabbesu pana paguṇesu kiṃ niyameti? Patthanā. Yattha upapattiṃ pattheti tattheva upapajjati. Patthanāya asati kiṃ niyameti? Maraṇasamaye samāpannā samāpatti. Maraṇasamaye samāpannā natthi, kiṃ niyameti? Nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti. Ekaṃsena hi so nevasaññānāsaññāyatane upapajjati. Navasu brahmalokesu nibbattaariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi na heṭṭhūpapatti. Puthujjanānaṃ pana tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi heṭṭhūpapattipi. Pañcasu suddhāvāsesu catūsu ca arūpesu ariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi. Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbatto anāgāmī nava brahmaloke sodhetvā matthake ṭhito parinibbāti. Vehapphalā, akaniṭṭhā, nevasaññānāsaññāyatananti ime tayo devalokā seṭṭhabhavā nāma. Imesu tīsu ṭhānesu nibbattaanāgāmino neva uddhaṃ gacchanti, na adho, tattha tattheva parinibbāyantīti. Idamettha pakiṇṇakaṃ.

  1. Abhiññeyyādivāravaṇṇanā

1028. 空無邊處已到達,即空無邊處所到達。 其他的也是同樣的道理。 因此有六個欲界,九個梵天,五個凈居天,四個無色界與無意識的眾生,合共二十三個天界;與人間相結合則有七十五個。 在這裡,由於正覺者限制了人類和天神的生命,四個惡道的眾生以及地居天的生命也受到限制,這是什麼原因呢? 在地獄中,只有業作為標準。只要業未消失,便不會離開。同樣在其他惡道中也是如此。 對於地居天的眾生,業也是標準。在那裡,確實有些眾生停留一瞬,有些停留半個月,有些停留一個月,甚至停留一個大劫。 在這裡,處於人類的家庭生活中,即便是入流者也存在,他們也能獲得一次歸來果、無歸果和阿羅漢果。在這些眾生中,入流者等會停留至生命結束。 然而,已斷盡煩惱者要麼涅槃,要麼出家。為什麼呢?阿羅漢是最上之德,家庭生活是低劣的,因此因其低劣而無法承載最上之德。所以,他們想要涅槃或出家。 地居天的眾生即使獲得阿羅漢果也會停留至生命結束。在六個欲界的天中,入流者與一次歸來者會停留至生命結束;無歸者則會轉生至色界,已斷盡煩惱者則會涅槃。為什麼呢?因為沒有消失的空間。 在色界和無色界中,所有眾生都會停留至生命結束。在那裡,色界的入流者與一次歸來者不會再回來此處,而是在那兒涅槃。 這些眾生確實是禪那的無歸者。 對於獲得八種定的眾生,什麼是限制呢?是成熟的禪定。 只要他具備成熟的禪定,就會產生。 在所有成熟的情況下,什麼是限制呢?是願望。 在願望中,願望所想的地方便會轉生。 若沒有願望,什麼是限制呢?是死亡時的定。 在死亡時的定中沒有,什麼是限制呢?是非想非非想處的定。 因為他恰好轉生於非想非非想處。 在九個梵天中,聖弟子也會在那兒轉生,或在上方轉生,或在下方轉生。 對於普通人來說,則會在那兒轉生、上方轉生或下方轉生。 在五個凈居天和四個無色界中,聖弟子也會在那兒轉生、上方轉生。 在初禪的境界中出生的無歸者,經過洗凈,站在頂上便涅槃。 具福果的、最高的、非想非非想處的這三種天界稱為最上之天。 在這三處出生的無歸者既不向上去,也不向下去,而是在那兒涅槃。 這就是這裡的附錄。 關於可知與不可知之分的闡述

  1. Sattamavāre salakkhaṇapariggāhikāya abhiññāya vasena abhiññeyyatā veditabbā. Ñātatīraṇapahānapariññānaṃ vasena pariññeyyatā. Sā ca rūpakkhandho abhiññeyyo pariññeyyo na pahātabbotiādīsu ñātatīraṇapariññāvaseneva veditabbā. Samudayasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ pahātabbantiādīsu pahānapariññāvasena.

Aṭṭhamavāre rūpādiārammaṇānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ vasena sārammaṇānārammaṇatā veditabbā. Navamavāro uttānatthoyeva. Dasamavārepi yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ tattha tattha pañhāpucchakavāre vuttamevāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Dhammahadayavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Abhidhammaṃ desento, dhammagaru dhammagāravayuttānaṃ;

Devānaṃ devapure, devagaṇasahassaparivāro.

Dutiyaṃ adutiyapuriso, yaṃ āha vibhaṅgapakaraṇaṃ nātho;

Aṭṭhārasahi vibhaṅgehi, maṇḍitamaṇḍapeyyaguṇo.

Atthappakāsanatthaṃ, tassāhaṃ yācito ṭhitaguṇena;

Yatinā adandhagatinā, subuddhinā buddhaghosena.

Yaṃ ārabhiṃ racayituṃ, aṭṭhakathaṃ sunipuṇesu atthesu;

Sammohavinodanato, sammohavinodaniṃ nāma.

Porāṇaṭṭhakathānaṃ, sāraṃ ādāya sā ayaṃ niṭṭhaṃ;

Pattā anantarāyena, pāḷiyā bhāṇavārehi.

Cattālīsāya yathā, ekena ca evameva sabbepi;

Niṭṭhaṃ vajantu vimalā, manorathā sabbasattānaṃ.

Saddhammassa ṭhitatthaṃ, yañca imaṃ racayatā mayā puññaṃ;

Pattaṃ tena samattaṃ, pāpuṇatu sadevako loko.

Suciraṃ tiṭṭhatu dhammo, dhammābhirato sadā bhavatu loko;

Niccaṃ khemasubhikkhādi-sampadā janapadā hontūti.

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññāpaṭisambhidādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sammohavinodanī nāma vibhaṅgaṭṭhakathā.

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.

Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Sammohavinodanī nāma vibhaṅga-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

這是一段巴利語文字,主要是《分別論》(Vibhaṅga)註釋書《遣除癡迷》(Sammohavinodanī)的結尾部分。以下是大致翻譯:

  1. 在第七部分中,應理解通過特殊智慧的力量來了知。通過知、審察和斷除的完全了知來理解。這應該通過色蘊等是可了知、可遍知但不應斷除等方式來理解知與審察的遍知。通過集諦是可了知、可遍知、應斷除等方式來理解斷除的遍知。

第八部分應通過色等所緣和眼識等來理解有所緣和無所緣。第九部分意思明顯。第十部分中所應說的一切都已在各處問答部分中說過。

《遣除癡迷》《分別論註釋》中 《法心分別》釋文結束。

結語

至此 -

阿毗達摩的教導者,尊重法的人對尊重法的人; 在天界中,被數千天眾圍繞。

無與倫比的人所說的第二部《分別論》; 以十八分別莊嚴,具有甘露的品質。

爲了闡明其意義,我應具德行者的請求; 那位名叫覺音的智者,行動迅速。

開始撰寫這部註釋,闡述精妙的意義; 名為《遣除癡迷》,因為它能遣除癡迷。

汲取古代註釋的精華,這部作品已經完成; 沒有障礙地,按照經文的誦頌段落。

正如四十加一,愿一切眾生的純凈願望; 都能無障礙地實現。

爲了正法的長存,我撰寫此文所得的功德; 愿包括天界在內的整個世界都能獲得圓滿。

愿正法長存,愿世界常樂於法; 愿國土常享平安、豐收等福。

這部名為《遣除癡迷》的《分別論註釋》由具有最清凈信仰、智慧和精進,具足戒行、正直、柔和等諸多美德,能深入理解自宗與他宗,具有敏銳智慧,精通三藏及其註釋的佛陀教法,具有無礙智慧光明的大文法學家,言語甜美動聽,善說應說與不應說之語,最勝論師,大詩人,具足無礙解等六神通等殊勝功德,在上人法中確立智慧的上座部傳承之燈,大寺住眾的莊嚴,具廣大清凈智慧,被尊者們稱為覺音的長老所著。

愿此註釋住世,為欲度脫世間的; 善男子們指明,清凈智慧之道。

只要"佛陀"之名,屬於如是清凈心者; 世間最尊長者,大仙的(教法)仍在運轉。

名為《遣除癡迷》的《分別論註釋》結束。