B0102041007(2)yamakavaggo(對照品)
(7) 2. Yamakavaggo
-
Avijjāsuttaṃ
-
『『Purimā , bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya – 『ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī』ti. Evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati – 『idappaccayā avijjā』ti.
『『Avijjampāhaṃ [avijjampahaṃ (sī. syā.)], bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro avijjāya? 『Pañca nīvaraṇā』tissa vacanīyaṃ. Pañcapāhaṃ, bhikkhave, nīvaraṇe sāhāre vadāmi , no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ? 『Tīṇi duccaritānī』tissa vacanīyaṃ. Tīṇipāhaṃ, bhikkhave, duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṃ duccaritānaṃ? 『Indriyaasaṃvaro』tissa vacanīyaṃ. Indriyaasaṃvarampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro indriyaasaṃvarassa? 『Asatāsampajañña』ntissa vacanīyaṃ. Asatāsampajaññampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro asatāsampajaññassa? 『Ayonisomanasikāro』tissa vacanīyaṃ. Ayonisomanasikārampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? 『Assaddhiya』ntissa vacanīyaṃ. Assaddhiyampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro assaddhiyassa? 『Asaddhammassavana』ntissa vacanīyaṃ. Asaddhammassavanampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro asaddhammassavanassa? 『Asappurisasaṃsevo』tissa vacanīyaṃ.
『『Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṃsevo paripūro asaddhammassavanaṃ paripūreti, asaddhammassavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyaasaṃvaraṃ paripūreti, indriyaasaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti. Evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
『『Seyyathāpi , bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante ( ) [(galagalāyante) (sī.), (gaḷagaḷāyante) (syā.)] taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe [kussubbhe (sī.), kusubbhe (syā.), kusombhe (ka.) a. ni.
我將為您翻譯這段佛經文字。這是第(7)章第2節 雙品 (Yamakavaggo)。 1. 無明經 "諸比丘,無明的最初起點是不可知的——'在此之前無明不存在,之後才出現'。諸比丘,雖然這樣說,但可以知道——'此是無明的緣'。 "諸比丘,我說無明是有食的,不是無食的。什麼是無明之食?應說是'五蓋'。諸比丘,我說五蓋是有食的,不是無食的。什麼是五蓋之食?應說是'三種惡行'。諸比丘,我說三種惡行是有食的,不是無食的。什麼是三種惡行之食?應說是'不防護諸根'。諸比丘,我說不防護諸根是有食的,不是無食的。什麼是不防護諸根之食?應說是'不正念不正知'。諸比丘,我說不正念不正知是有食的,不是無食的。什麼是不正念不正知之食?應說是'不如理作意'。諸比丘,我說不如理作意是有食的,不是無食的。什麼是不如理作意之食?應說是'不信'。諸比丘,我說不信是有食的,不是無食的。什麼是不信之食?應說是'聽聞非正法'。諸比丘,我說聽聞非正法是有食的,不是無食的。什麼是聽聞非正法之食?應說是'親近惡人'。 "諸比丘,如是親近惡人圓滿則令聽聞非正法圓滿,聽聞非正法圓滿則令不信圓滿,不信圓滿則令不如理作意圓滿,不如理作意圓滿則令不正念不正知圓滿,不正念不正知圓滿則令不防護諸根圓滿,不防護諸根圓滿則令三種惡行圓滿,三種惡行圓滿則令五蓋圓滿,五蓋圓滿則令無明圓滿。如是此為無明之食,如是得以圓滿。 "諸比丘,譬如在山頂上,天降大雨,水隨低處流下,充滿山谷峽壑支流,山谷峽壑支流充滿則充滿小池,
3.96] paripūrenti. Kusobbhā paripūrā mahāsobbhe [mahāsombhe (ka.)] paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, asappurisasaṃsevo paripūro asaddhammassavanaṃ paripūreti, asaddhammassavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyaasaṃvaraṃ paripūreti, indriyaasaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti; evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
『『Vijjāvimuttimpāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? 『Satta bojjhaṅgā』tissa vacanīyaṃ. Sattapāhaṃ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ? 『Cattāro satipaṭṭhānā』tissa vacanīyaṃ. Cattāropāhaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ? 『Tīṇi sucaritānī』tissa vacanīyaṃ. Tīṇipāhaṃ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṃ sucaritānaṃ? 『Indriyasaṃvaro』tissa vacanīyaṃ. Indriyasaṃvarampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro indriyasaṃvarassa? 『Satisampajañña』ntissa vacanīyaṃ. Satisampajaññampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro satisampajaññassa? 『Yonisomanasikāro』tissa vacanīyaṃ. Yonisomanasikārampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? 『Saddhā』tissa vacanīyaṃ. Saddhampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhāya ? 『Saddhammassavana』ntissa vacanīyaṃ. Saddhammassavanampāhaṃ, bhikkhave , sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhammassavanassa? 『Sappurisasaṃsevo』tissa vacanīyaṃ.
『『Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ paripūreti, saddhammassavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri.
『『Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ paripūreti, saddhammassavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī』』ti. Paṭhamaṃ.
- Taṇhāsuttaṃ
小池充滿則充滿大池,大池充滿則充滿小河,小河充滿則充滿大河,大河充滿則充滿大海;如是此為大海之食,如是得以圓滿。 "諸比丘,正是如此,親近惡人圓滿則令聽聞非正法圓滿,聽聞非正法圓滿則令不信圓滿,不信圓滿則令不如理作意圓滿,不如理作意圓滿則令不正念不正知圓滿,不正念不正知圓滿則令不防護諸根圓滿,不防護諸根圓滿則令三種惡行圓滿,三種惡行圓滿則令五蓋圓滿,五蓋圓滿則令無明圓滿;如是此為無明之食,如是得以圓滿。 "諸比丘,我說明解脫是有食的,不是無食的。什麼是明解脫之食?應說是'七覺支'。諸比丘,我說七覺支是有食的,不是無食的。什麼是七覺支之食?應說是'四念處'。諸比丘,我說四念處是有食的,不是無食的。什麼是四念處之食?應說是'三種善行'。諸比丘,我說三種善行是有食的,不是無食的。什麼是三種善行之食?應說是'防護諸根'。諸比丘,我說防護諸根是有食的,不是無食的。什麼是防護諸根之食?應說是'正念正知'。諸比丘,我說正念正知是有食的,不是無食的。什麼是正念正知之食?應說是'如理作意'。諸比丘,我說如理作意是有食的,不是無食的。什麼是如理作意之食?應說是'信'。諸比丘,我說信是有食的,不是無食的。什麼是信之食?應說是'聽聞正法'。諸比丘,我說聽聞正法是有食的,不是無食的。什麼是聽聞正法之食?應說是'親近善人'。 "諸比丘,如是親近善人圓滿則令聽聞正法圓滿,聽聞正法圓滿則令信圓滿,信圓滿則令如理作意圓滿,如理作意圓滿則令正念正知圓滿,正念正知圓滿則令防護諸根圓滿,防護諸根圓滿則令三種善行圓滿,三種善行圓滿則令四念處圓滿,四念處圓滿則令七覺支圓滿,七覺支圓滿則令明解脫圓滿;如是此為明解脫之食,如是得以圓滿。 "諸比丘,譬如在山頂上,天降大雨,水隨低處流下,充滿山谷峽壑支流,山谷峽壑支流充滿則充滿小池,小池充滿則充滿大池,大池充滿則充滿小河,小河充滿則充滿大河,大河充滿則充滿大海;如是此為大海之食,如是得以圓滿。 "諸比丘,正是如此,親近善人圓滿則令聽聞正法圓滿,聽聞正法圓滿則令信圓滿,信圓滿則令如理作意圓滿,如理作意圓滿則令正念正知圓滿,正念正知圓滿則令防護諸根圓滿,防護諸根圓滿則令三種善行圓滿,三種善行圓滿則令四念處圓滿,四念處圓滿則令七覺支圓滿,七覺支圓滿則令明解脫圓滿;如是此為明解脫之食,如是得以圓滿。"第一。 2. 愛經
- 『『Purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya – 『ito pubbe bhavataṇhā nāhosi , atha pacchā samabhavī』ti. Evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati – 『idappaccayā bhavataṇhā』ti.
『『Bhavataṇhāmpāhaṃ , bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro bhavataṇhāya? 『Avijjā』tissa vacanīyaṃ. Avijjampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro avijjāya? 『Pañca nīvaraṇā』tissa vacanīyaṃ. Pañca nīvaraṇepāhaṃ, bhikkhave, sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ? 『Tīṇi duccaritānī』tissa vacanīyaṃ. Tīṇipāhaṃ, bhikkhave , duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṃ duccaritānaṃ? 『Indriyaasaṃvaro』tissa vacanīyaṃ. Indriyaasaṃvarampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ . Ko cāhāro indriyaasaṃvarassa? 『Asatāsampajañña』ntissa vacanīyaṃ. Asatāsampajaññampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro asatā sampajaññassa? 『Ayonisomanasikāro』tissa vacanīyaṃ. Ayonisomanasikārampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? 『Assaddhiya』ntissa vacanīyaṃ. Assaddhiyampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro assaddhiyassa? 『Assaddhammassavana』ntissa vacanīyaṃ. Assaddhammassavanampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro assaddhammassavanassa? 『Asappurisasaṃsevo』tissa vacanīyaṃ.
『『Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṃsevo paripūro assaddhammassavanaṃ paripūreti, assaddhammassavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyaasaṃvaraṃ paripūreti, indriyaasaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṃ paripūreti; evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
『『Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti , kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, asappurisasaṃsevo paripūro assaddhammassavanaṃ paripūreti, assaddhammassavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyaasaṃvaraṃ paripūreti, indriyaasaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṃ paripūreti; evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
"諸比丘,有愛的最初起點是不可知的——'在此之前有愛不存在,之後才出現'。諸比丘,雖然這樣說,但可以知道——'此是有愛的緣'。 "諸比丘,我說有愛是有食的,不是無食的。什麼是有愛之食?應說是'無明'。諸比丘,我說無明是有食的,不是無食的。什麼是無明之食?應說是'五蓋'。諸比丘,我說五蓋是有食的,不是無食的。什麼是五蓋之食?應說是'三種惡行'。諸比丘,我說三種惡行是有食的,不是無食的。什麼是三種惡行之食?應說是'不防護諸根'。諸比丘,我說不防護諸根是有食的,不是無食的。什麼是不防護諸根之食?應說是'不正念不正知'。諸比丘,我說不正念不正知是有食的,不是無食的。什麼是不正念不正知之食?應說是'不如理作意'。諸比丘,我說不如理作意是有食的,不是無食的。什麼是不如理作意之食?應說是'不信'。諸比丘,我說不信是有食的,不是無食的。什麼是不信之食?應說是'聽聞非正法'。諸比丘,我說聽聞非正法是有食的,不是無食的。什麼是聽聞非正法之食?應說是'親近惡人'。 "諸比丘,如是親近惡人圓滿則令聽聞非正法圓滿,聽聞非正法圓滿則令不信圓滿,不信圓滿則令不如理作意圓滿,不如理作意圓滿則令不正念不正知圓滿,不正念不正知圓滿則令不防護諸根圓滿,不防護諸根圓滿則令三種惡行圓滿,三種惡行圓滿則令五蓋圓滿,五蓋圓滿則令無明圓滿,無明圓滿則令有愛圓滿;如是此為有愛之食,如是得以圓滿。 "諸比丘,譬如在山頂上,天降大雨,水隨低處流下,充滿山谷峽壑支流,山谷峽壑支流充滿則充滿小池,小池充滿則充滿大池,大池充滿則充滿小河,小河充滿則充滿大河,大河充滿則充滿大海;如是此為大海之食,如是得以圓滿。 "諸比丘,正是如此,親近惡人圓滿則令聽聞非正法圓滿,聽聞非正法圓滿則令不信圓滿,不信圓滿則令不如理作意圓滿,不如理作意圓滿則令不正念不正知圓滿,不正念不正知圓滿則令不防護諸根圓滿,不防護諸根圓滿則令三種惡行圓滿,三種惡行圓滿則令五蓋圓滿,五蓋圓滿則令無明圓滿,無明圓滿則令有愛圓滿;如是此為有愛之食,如是得以圓滿。 User: 這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,請在章節編號數字後加反斜槓,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。輸出請保持完整,不要脫句。''Vijjāvimuttimpāhaṃ, bhikkhave , sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? 'Satta bojjhaṅgā'tissa vacanīyaṃ. Sattapāhaṃ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ? 'Cattāro satipaṭṭhānā'tissa vacanīyaṃ. Cattāropāhaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ? 'Tīṇi sucaritānī'tissa vacanīyaṃ. Tīṇipāhaṃ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṃ sucaritānaṃ? 'Indriyasaṃvaro'tissa vacanīyaṃ. Indriyasaṃvarampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro indriyasaṃvarassa? 'Satisampajañña'ntissa vacanīyaṃ. Satisampajaññampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro satisampajaññassa? 'Yonisomanasikāro'tissa vacanīyaṃ. Yonisomanasikārampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? 'Saddhā'tissa vacanīyaṃ. Saddhampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhāya? 'Saddhammassavana'ntissa vacanīyaṃ. Saddhammassavanampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhammassavanassa? 'Sappurisasaṃsevo'tissa vacanīyaṃ. ''Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ paripūreti, saddhammassavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri. ''Seyyathāpi , bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti , kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri. ''Evamevaṃ kho, bhikkhave, sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ paripūreti, saddhammassavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī''ti. Dutiyaṃ.
『『Vijjāvimuttimpāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? 『Satta bojjhaṅgā』tissa vacanīyaṃ. Sattapāhaṃ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ? 『Cattāro satipaṭṭhānā』tissa vacanīyaṃ. Cattāropāhaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ? 『Tīṇi sucaritānī』tissa vacanīyaṃ. Tīṇipāhaṃ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṃ sucaritānaṃ? 『Indriyasaṃvaro』tissa vacanīyaṃ. Indriyasaṃvarampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro indriyasaṃvarassa? 『Satisampajañña』ntissa vacanīyaṃ. Satisampajaññampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro satisampajaññassa? 『Yonisomanasikāro』tissa vacanīyaṃ. Yonisomanasikārampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? 『Saddhā』tissa vacanīyaṃ. Saddhampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhāya? 『Saddhammassavana』ntissa vacanīyaṃ. Saddhammassavanampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhammassavanassa? 『Sappurisasaṃsevo』tissa vacanīyaṃ.
『『Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ paripūreti, saddhammassavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti , satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri.
『『Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ…pe… evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri. Evamevaṃ kho, bhikkhave, sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ paripūreti…pe… evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī』』ti. Dutiyaṃ.
-
Niṭṭhaṅgatasuttaṃ
-
『『Ye keci, bhikkhave, mayi niṭṭhaṃ gatā sabbe te diṭṭhisampannā. Tesaṃ diṭṭhisampannānaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā? Sattakkhattuparamassa , kolaṃkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme arahā – imesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā. Katamesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā? Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṃsotassa akaniṭṭhagāmino – imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā. Ye keci, bhikkhave, mayi niṭṭhaṃ gatā, sabbe te diṭṭhisampannā. Tesaṃ diṭṭhisampannānaṃ imesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā, imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā』』ti. Tatiyaṃ.
-
Aveccappasannasuttaṃ
-
『『Ye keci, bhikkhave, mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaṃ sotāpannānaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā? Sattakkhattuparamassa, kolaṃkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme arahā – imesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā. Katamesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā? Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṃsotassa akaniṭṭhagāmino – imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā. Ye keci, bhikkhave , mayi aveccappasannā sabbe te sotāpannā. Tesaṃ sotāpannānaṃ imesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā, imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā』』ti. Catutthaṃ.
-
Paṭhamasukhasuttaṃ
"諸比丘,我說明解脫是有食的,不是無食的。什麼是明解脫之食?應說是'七覺支'。諸比丘,我說七覺支是有食的,不是無食的。什麼是七覺支之食?應說是'四念處'。諸比丘,我說四念處是有食的,不是無食的。什麼是四念處之食?應說是'三種善行'。諸比丘,我說三種善行是有食的,不是無食的。什麼是三種善行之食?應說是'防護諸根'。諸比丘,我說防護諸根是有食的,不是無食的。什麼是防護諸根之食?應說是'正念正知'。諸比丘,我說正念正知是有食的,不是無食的。什麼是正念正知之食?應說是'如理作意'。諸比丘,我說如理作意是有食的,不是無食的。什麼是如理作意之食?應說是'信'。諸比丘,我說信是有食的,不是無食的。什麼是信之食?應說是'聽聞正法'。諸比丘,我說聽聞正法是有食的,不是無食的。什麼是聽聞正法之食?應說是'親近善人'。 "諸比丘,如是親近善人圓滿則令聽聞正法圓滿,聽聞正法圓滿則令信圓滿,信圓滿則令如理作意圓滿,如理作意圓滿則令正念正知圓滿,正念正知圓滿則令防護諸根圓滿,防護諸根圓滿則令三種善行圓滿,三種善行圓滿則令四念處圓滿,四念處圓滿則令七覺支圓滿,七覺支圓滿則令明解脫圓滿;如是此為明解脫之食,如是得以圓滿。 "諸比丘,譬如在山頂上,天降大雨,水隨低處流下⋯⋯如是此為大海之食,如是得以圓滿。正是如此,諸比丘,親近善人圓滿則令聽聞正法圓滿⋯⋯如是此為明解脫之食,如是得以圓滿。"第二。 3. 究竟經 "諸比丘,凡是於我得究竟者,皆為具足見者。此等具足見者中,五種在此究竟,五種離此究竟。哪五種在此究竟?最多七返者、家家者、一種子者、一來者,及現法中阿羅漢者——此五種在此究竟。哪五種離此究竟?中般涅槃者、生般涅槃者、無行般涅槃者、有行般涅槃者、上流至色究竟者——此五種離此究竟。諸比丘,凡是於我得究竟者,皆為具足見者。此等具足見者中,此五種在此究竟,此五種離此究竟。"第三。 4. 證凈經 "諸比丘,凡是於我證凈者,皆為預流者。此等預流者中,五種在此究竟,五種離此究竟。哪五種在此究竟?最多七返者、家家者、一種子者、一來者,及現法中阿羅漢者——此五種在此究竟。哪五種離此究竟?中般涅槃者、生般涅槃者、無行般涅槃者、有行般涅槃者、上流至色究竟者——此五種離此究竟。諸比丘,凡是於我證凈者,皆為預流者。此等預流者中,此五種在此究竟,此五種離此究竟。"第四。 5. 第一樂
- Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –
『『Kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, sukhaṃ, kiṃ dukkha』』nti? 『『Abhinibbatti kho, āvuso , dukkhā, anabhinibbatti sukhā. Abhinibbattiyā, āvuso, sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ – sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo aggisamphasso daṇḍasamphasso satthasamphasso ñātīpi mittāpi saṅgamma samāgamma rosenti. Abhinibbattiyā, āvuso, sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ. Anabhinibbattiyā, āvuso, sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhaṃ – na sītaṃ na uṇhaṃ na jighacchā na pipāsā na uccāro na passāvo na aggisamphasso na daṇḍasamphasso na satthasamphasso ñātīpi mittāpi saṅgamma samāgamma na rosenti. Anabhinibbattiyā, āvuso, sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkha』』nti. Pañcamaṃ.
-
Dutiyasukhasuttaṃ
-
Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –
『『Kiṃ nu kho, āvuso, sāriputta, imasmiṃ dhammavinaye sukhaṃ, kiṃ dukkha』』nti? 『『Anabhirati kho, āvuso, imasmiṃ dhammavinaye dukkhā, abhirati sukhā. Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ – gacchantopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati, ṭhitopi… nisinnopi… sayānopi… gāmagatopi… araññagatopi… rukkhamūlagatopi… suññāgāragatopi… abbhokāsagatopi… bhikkhumajjhagatopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ.
『『Abhiratiyā, āvuso, sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhaṃ – gacchantopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati, ṭhitopi… nisinnopi… sayānopi… gāmagatopi… araññagatopi… rukkhamūlagatopi… suññāgāragatopi… abbhokāsagatopi… bhikkhumajjhagatopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Abhiratiyā, āvuso, sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkha』』nti. Chaṭṭhaṃ.
- Paṭhamanaḷakapānasuttaṃ
一時,具壽舍利弗住在摩揭陀國那羅伽村。時,沙門陀迦尼遊行者來至具壽舍利弗處,來已與具壽舍利弗互相問候。寒暄敘舊已,坐於一旁。坐於一旁的沙門陀迦尼遊行者對具壽舍利弗如是說: "朋友舍利弗,什麼是樂,什麼是苦?""朋友,再生是苦,不再生是樂。朋友,有再生時,當預期此等苦——冷、熱、饑、渴、大便、小便、觸火、觸杖、觸刀,親友聚集而來使人憤怒。朋友,有再生時,當預期此等苦。朋友,無再生時,當預期此等樂——無冷、無熱、無饑、無渴、無大便、無小便、無觸火、無觸杖、無觸刀,親友聚集而來不使人憤怒。朋友,無再生時,當預期此等樂。"第五。 6. 第二樂經 一時,具壽舍利弗住在摩揭陀國那羅伽村。時,沙門陀迦尼遊行者來至具壽舍利弗處,來已與具壽舍利弗互相問候。寒暄敘舊已,坐於一旁。坐於一旁的沙門陀迦尼遊行者對具壽舍利弗如是說: "朋友舍利弗,在這法律中,什麼是樂,什麼是苦?""朋友,在這法律中,不歡喜是苦,歡喜是樂。朋友,有不歡喜時,當預期此等苦——行走時不得安樂,站立時⋯⋯坐時⋯⋯臥時⋯⋯至村時⋯⋯至林時⋯⋯至樹下時⋯⋯至空屋時⋯⋯至露地時⋯⋯在比丘中時不得安樂。朋友,有不歡喜時,當預期此等苦。 朋友,有歡喜時,當預期此等樂——行走時得安樂,站立時⋯⋯坐時⋯⋯臥時⋯⋯至村時⋯⋯至林時⋯⋯至樹下時⋯⋯至空屋時⋯⋯至露地時⋯⋯在比丘中時得安樂。朋友,有歡喜時,當預期此等樂。"第六。 7. 第一那羅迦般那經
- Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena naḷakapānaṃ nāma kosalānaṃ nigamo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā naḷakapāne viharati palāsavane. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho bhagavā bahudeva rattiṃ bhikkhūnaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi –
『『Vigatathinamiddho [vigatathīnamiddho (sī. syā. kaṃ. pī.)] kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṃ, sāriputta , bhikkhūnaṃ dhammī kathā. Piṭṭhi me āgilāyati; tamahaṃ āyamissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi.
Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – 『『āvuso bhikkhave』』ti. 『『Āvuso』』ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca –
『『Yassa kassaci, āvuso, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī [hiri (sī. syā. kaṃ. pī.)] natthi… ottappaṃ natthi … vīriyaṃ [viriyaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] natthi… paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathāpi, āvuso, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; evamevaṃ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi… ottappaṃ natthi… vīriyaṃ natthi… paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
『『Assaddho purisapuggalo』ti, āvuso, parihānametaṃ; 『ahiriko purisapuggalo』ti, āvuso, parihānametaṃ; 『anottappī purisapuggalo』ti, āvuso, parihānametaṃ; 『kusīto purisapuggalo』ti, āvuso, parihānametaṃ; 『duppañño purisapuggalo』ti, āvuso, parihānametaṃ; 『kodhano purisapuggalo』ti, āvuso, parihānametaṃ; 『upanāhī purisapuggalo』ti, āvuso, parihānametaṃ; 『pāpiccho purisapuggalo』ti, āvuso, parihānametaṃ; 『pāpamitto purisapuggalo』ti, āvuso, parihānametaṃ; 『micchādiṭṭhiko purisapuggalo』ti, āvuso, parihānametaṃ.
『『Yassa kassaci, āvuso, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi… ottappaṃ atthi… paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathāpi, āvuso, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; evamevaṃ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi… ottappaṃ atthi… vīriyaṃ atthi… paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.
『『『Saddho purisapuggalo』ti, āvuso, aparihānametaṃ; 『hirīmā purisapuggalo』ti, āvuso, aparihānametaṃ; 『ottappī purisapuggalo』ti, āvuso, aparihānametaṃ; 『āraddhavīriyo purisapuggalo』ti, āvuso, aparihānametaṃ; 『paññavā purisapuggalo』ti, āvuso, aparihānametaṃ; 『akkodhano purisapuggalo』ti, āvuso, aparihānametaṃ; 『anupanāhī purisapuggalo』ti, āvuso, aparihānametaṃ; 『appiccho purisapuggalo』ti, āvuso, aparihānametaṃ; 『kalyāṇamitto purisapuggalo』ti, āvuso, aparihānametaṃ; 『sammādiṭṭhiko purisapuggalo』ti, āvuso, aparihānameta』』nti.
一時,世尊與大比丘僧眾一起在憍薩羅國遊行,來到憍薩羅國的那羅迦般那鎮。爾時,世尊住在那羅迦般那的波羅奢林中。當時,在布薩日,世尊坐在比丘僧眾圍繞中。於是世尊以法語開示、勸導、鼓勵、令歡喜比丘們至深夜,然後觀察寂靜無聲的比丘僧眾,告具壽舍利弗道: "舍利弗,比丘僧眾已離昏沉睡眠。舍利弗,請你為比丘們說法。我背痛,我要伸展一下。""是的,尊者。"具壽舍利弗回答世尊。 於是世尊將僧伽梨衣四折鋪開,右脅而臥作獅子臥,一足疊一足,具念正知,作意醒覺想。這時具壽舍利弗告諸比丘:"朋友諸比丘。""朋友。"那些比丘回答具壽舍利弗。具壽舍利弗如是說: "朋友們,若有人對善法無信仰、無慚、無愧、無精進、無智慧,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期衰退而非增長。朋友們,譬如在黑月,無論是夜晚或白天到來,月亮在色澤上衰退、在圓滿上衰退、在光明上衰退、在高度和周長上衰退;正是如此,朋友們,若有人對善法無信仰、無慚、無愧、無精進、無智慧,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期衰退而非增長。 朋友們,'無信之人',這是衰退;'無慚之人',這是衰退;'無愧之人',這是衰退;'懈怠之人',這是衰退;'愚癡之人',這是衰退;'易怒之人',這是衰退;'懷恨之人',這是衰退;'惡欲之人',這是衰退;'惡友之人',這是衰退;'邪見之人',這是衰退。 朋友們,若有人對善法有信仰、有慚、有愧、有精進、有智慧,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期增長而非衰退。朋友們,譬如在白月,無論是夜晚或白天到來,月亮在色澤上增長、在圓滿上增長、在光明上增長、在高度和周長上增長;正是如此,朋友們,若有人對善法有信仰、有慚、有愧、有精進、有智慧,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期增長而非衰退。 '有信之人',朋友們,這是不衰退;'有慚之人',朋友們,這是不衰退;'有愧之人',朋友們,這是不衰退;'精進之人',朋友們,這是不衰退;'有慧之人',朋友們,這是不衰退;'不怒之人',朋友們,這是不衰退;'不恨之人',朋友們,這是不衰退;'少欲之人',朋友們,這是不衰退;'善友之人',朋友們,這是不衰退;'正見之人',朋友們,這是不衰退。"
Atha kho bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – 『『sādhu sādhu, sāriputta! Yassa kassaci, sāriputta, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi… ottappaṃ natthi… vīriyaṃ natthi… paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathāpi, sāriputta, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; evamevaṃ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu…pe… paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā …pe… no vuddhi.
『『『Assaddho purisapuggalo』ti, sāriputta, parihānametaṃ; ahiriko… anottappī… kusīto… duppañño… kodhano… upanāhī… pāpiccho… pāpamitto… 『micchādiṭṭhiko purisapuggalo』ti, sāriputta, parihānametaṃ.
『『Yassa kassaci, sāriputta, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi… ottappaṃ atthi… vīriyaṃ atthi… paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathāpi, sāriputta, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; evamevaṃ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi… ottappaṃ atthi… vīriyaṃ atthi… paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.
『『『Saddho purisapuggalo』ti, sāriputta, aparihānametaṃ; hirīmā… ottappī… āraddhavīriyo… paññavā… akkodhano… anupanāhī… appiccho… kalyāṇamitto… 『sammādiṭṭhiko purisapuggalo』ti, sāriputta, aparihānameta』』nti. Sattamaṃ.
- Dutiyanaḷakapānasuttaṃ
於是世尊起身對具壽舍利弗說:"善哉,善哉,舍利弗!舍利弗,若有人對善法無信仰、無慚、無愧、無精進、無智慧,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期衰退而非增長。舍利弗,譬如在黑月,無論是夜晚或白天到來,月亮在色澤上衰退、在圓滿上衰退、在光明上衰退、在高度和周長上衰退;正是如此,舍利弗,若有人對善法無信仰⋯⋯無智慧,無論是夜晚或白天⋯⋯而非增長。 '無信之人',舍利弗,這是衰退;無慚⋯⋯無愧⋯⋯懈怠⋯⋯愚癡⋯⋯易怒⋯⋯懷恨⋯⋯惡欲⋯⋯惡友⋯⋯'邪見之人',舍利弗,這是衰退。 舍利弗,若有人對善法有信仰、有慚、有愧、有精進、有智慧,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期增長而非衰退。舍利弗,譬如在白月,無論是夜晚或白天到來,月亮在色澤上增長、在圓滿上增長、在光明上增長、在高度和周長上增長;正是如此,舍利弗,若有人對善法有信仰、有慚、有愧、有精進、有智慧,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期增長而非衰退。 '有信之人',舍利弗,這是不衰退;有慚⋯⋯有愧⋯⋯精進⋯⋯有慧⋯⋯不怒⋯⋯不恨⋯⋯少欲⋯⋯善友⋯⋯'正見之人',舍利弗,這是不衰退。"第七。 8. 第二那羅迦般那經
- Ekaṃ samayaṃ bhagavā naḷakapāne viharati palāsavane. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho bhagavā bahudeva rattiṃ bhikkhūnaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi –
『『Vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṃ, sāriputta, bhikkhūnaṃ dhammī kathā. Piṭṭhi me āgilāyati; tamahaṃ āyamissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi.
Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – 『『āvuso, bhikkhave』』ti! 『『Āvuso』』ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca –
『『Yassa kassaci, āvuso, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi… ottappaṃ natthi… vīriyaṃ natthi… paññā natthi… sotāvadhānaṃ natthi… dhammadhāraṇā natthi… atthūpaparikkhā natthi… dhammānudhammappaṭipatti natthi… appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathāpi, āvuso, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; evamevaṃ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi… ottappaṃ natthi… vīriyaṃ natthi… paññā natthi… sotāvadhānaṃ natthi… dhammadhāraṇā natthi… atthūpaparikkhā natthi… dhammānudhammappaṭipatti natthi… appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
『『Yassa kassaci, āvuso, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi… ottappaṃ atthi… vīriyaṃ atthi… paññā atthi… sotāvadhānaṃ atthi… dhammadhāraṇā atthi… atthūpaparikkhā atthi… dhammānudhammappaṭipatti atthi… appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathāpi, āvuso, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; evamevaṃ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu…pe… appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī』』ti.
Atha kho bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – 『『sādhu sādhu, sāriputta! Yassa kassaci, sāriputta, saddhā natthi kusalesu dhammesu hirī natthi… ottappaṃ natthi… paññā natthi… vīriyaṃ natthi… sotāvadhānaṃ natthi… dhammadhāraṇā natthi… atthūpaparikkhā natthi… dhammānudhammappaṭipatti natthi… appamādo natthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathāpi, sāriputta, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; evamevaṃ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu…pe… appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
一時,世尊住在那羅迦般那的波羅奢林中。當時,在布薩日,世尊坐在比丘僧眾圍繞中。於是世尊以法語開示、勸導、鼓勵、令歡喜比丘們至深夜,然後觀察寂靜無聲的比丘僧眾,告具壽舍利弗道: "舍利弗,比丘僧眾已離昏沉睡眠。舍利弗,請你為比丘們說法。我背痛,我要伸展一下。""是的,尊者。"具壽舍利弗回答世尊。 於是世尊將僧伽梨衣四折鋪開,右脅而臥作獅子臥,一足疊一足,具念正知,作意醒覺想。這時具壽舍利弗告諸比丘:"朋友諸比丘。""朋友。"那些比丘回答具壽舍利弗。具壽舍利弗如是說: "朋友們,若有人對善法無信仰、無慚、無愧、無精進、無智慧、無傾聽、無持法、無考察義理、無如法修行、無不放逸,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期衰退而非增長。朋友們,譬如在黑月,無論是夜晚或白天到來,月亮在色澤上衰退、在圓滿上衰退、在光明上衰退、在高度和周長上衰退;正是如此,朋友們,若有人對善法無信仰、無慚、無愧、無精進、無智慧、無傾聽、無持法、無考察義理、無如法修行、無不放逸,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期衰退而非增長。 朋友們,若有人對善法有信仰、有慚、有愧、有精進、有智慧、有傾聽、有持法、有考察義理、有如法修行、有不放逸,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期增長而非衰退。朋友們,譬如在白月,無論是夜晚或白天到來,月亮在色澤上增長、在圓滿上增長、在光明上增長、在高度和周長上增長;正是如此,朋友們,若有人對善法有信仰⋯⋯有不放逸,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期增長而非衰退。" 於是世尊起身對具壽舍利弗說:"善哉,善哉,舍利弗!舍利弗,若有人對善法無信仰、無慚、無愧、無精進、無智慧、無傾聽、無持法、無考察義理、無如法修行、無不放逸,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期衰退而非增長。舍利弗,譬如在黑月,無論是夜晚或白天到來,月亮在色澤上衰退、在圓滿上衰退、在光明上衰退、在高度和周長上衰退;正是如此,舍利弗,若有人對善法無信仰⋯⋯無不放逸,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期衰退而非增長。
『『Yassa kassaci, sāriputta, saddhā atthi kusalesu dhammesu hirī atthi… ottappaṃ atthi… vīriyaṃ atthi… paññā atthi… sotāvadhānaṃ atthi… dhammadhāraṇā atthi… atthūpaparikkhā atthi… dhammānudhammappaṭipatti atthi… appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathāpi, sāriputta, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; evamevaṃ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu…pe… appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī』』ti. Aṭṭhamaṃ.
-
Paṭhamakathāvatthusuttaṃ
-
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ – [dī. ni. 1.17; ma. ni. 2.223; saṃ. ni. 5.1080; pāci. 508] rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ [itthikathaṃ purisakathaṃ (ka.) ma. ni. aṭṭha. 2.223 passitabbaṃ] sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vāti.
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā』』ti?
『『Idha mayaṃ, bhante, pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharāma, seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ…pe… itibhavābhavakathaṃ iti vā』』ti. 『『Na kho panetaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ, yaṃ tumhe anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā vihareyyātha, seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vāti.
『『Dasayimāni , bhikkhave, kathāvatthūni. Katamāni dasa? Appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā , asaṃsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathāti – imāni kho, bhikkhave, dasa kathāvatthūni.
『『Imesaṃ ce tumhe, bhikkhave, dasannaṃ kathāvatthūnaṃ upādāyupādāya kathaṃ katheyyātha, imesampi candimasūriyānaṃ evaṃmahiddhikānaṃ evaṃmahānubhāvānaṃ tejasā tejaṃ pariyādiyeyyātha, ko pana vādo aññatitthiyānaṃ paribbājakāna』』nti! Navamaṃ.
- Dutiyakathāvatthusuttaṃ
"舍利弗,若有人對善法有信仰、有慚、有愧、有精進、有智慧、有傾聽、有持法、有考察義理、有如法修行、有不放逸,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期增長而非衰退。舍利弗,譬如在白月,無論是夜晚或白天到來,月亮在色澤上增長、在圓滿上增長、在光明上增長、在高度和周長上增長;正是如此,舍利弗,若有人對善法有信仰⋯⋯有不放逸,無論是夜晚或白天到來,在善法上當預期增長而非衰退。"第八。 9. 第一論事經 一時,世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,眾多比丘在食后回來,坐在集會堂中聚集,從事種種畜生論,即:王論、賊論、大臣論、軍論、恐怖論、戰爭論、食物論、飲料論、衣服論、臥具論、花鬘論、香料論、親族論、車乘論、村落論、市鎮論、城市論、國土論、女人論、英雄論、街道論、井邊論、先亡論、種種論、世界論、海洋論、有無論等。 當時,世尊于傍晚時從獨處起來,往集會堂去,到已,坐在所設之座。坐已,世尊告諸比丘:"諸比丘,你們現在聚集坐在這裡談論什麼?你們中間進行著什麼談話?" "尊者,我們在食后回來,坐在集會堂中聚集,從事種種畜生論,即:王論、賊論⋯⋯有無論等。""諸比丘,這對你們這些善男子因信出家為無家者是不相應的,你們從事種種畜生論,即:王論、賊論、大臣論、軍論、恐怖論、戰爭論、食物論、飲料論、衣服論、臥具論、花鬘論、香料論、親族論、車乘論、村落論、市鎮論、城市論、國土論、女人論、英雄論、街道論、井邊論、先亡論、種種論、世界論、海洋論、有無論等。 諸比丘,這是十種論事。是哪十種?少欲論、知足論、遠離論、不雜論、精進論、戒論、定論、慧論、解脫論、解脫知見論——諸比丘,這就是十種論事。 諸比丘,如果你們依據這十種論事而論,你們甚至能以光明勝過這些具大神力、大威力的日月,何況其他外道遊行者。"第九。 10. 第二論事經
- Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ…pe… itibhavābhavakathaṃ iti vāti.
『『Dasayimāni, bhikkhave, pāsaṃsāni ṭhānāni. Katamāni dasa? Idha , bhikkhave, bhikkhu attanā ca appiccho hoti, appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. 『Appiccho bhikkhu appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā』ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.
『『Attanā ca santuṭṭho hoti, santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. 『Santuṭṭho bhikkhu santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṃ kattā』ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.
『『Attanā ca pavivitto hoti, pavivekakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. 『Pavivitto bhikkhu pavivekakathañca bhikkhūnaṃ kattā』ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.
『『Attanā ca asaṃsaṭṭho hoti, asaṃsaṭṭhakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. 『Asaṃsaṭṭho bhikkhu asaṃsaṭṭhakathañca bhikkhūnaṃ kattā』ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.
『『Attanā ca āraddhavīriyo hoti, vīriyārambhakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. 『Āraddhavīriyo bhikkhu vīriyārambhakathañca bhikkhūnaṃ kattā』ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.
『『Attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. 『Sīlasampanno bhikkhu sīlasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā』ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.
『『Attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. 『Samādhisampanno bhikkhu samādhisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā』ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.
『『Attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. 『Paññāsampanno bhikkhu paññāsampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā』ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.
『『Attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. 『Vimuttisampanno bhikkhu vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā』ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.
『『Attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. 『Vimuttiñāṇadassanasampanno bhikkhu vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā』ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ. Imāni kho, bhikkhave, dasa pāsaṃsāni ṭhānānī』』ti. Dasamaṃ.
Yamakavaggo dutiyo.
一時,世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,眾多比丘在食后回來,坐在**堂中聚集,從事種種畜生論,即:王論、賊論、大臣論⋯⋯有無論等。 "諸比丘,這是十種值得稱讚之事。是哪十種?在此,諸比丘,比丘自己少欲,也為諸比丘說少欲之論。'比丘少欲且為諸比丘說少欲之論',這是值得稱讚之事。 自己知足,也為諸比丘說知足之論。'比丘知足且為諸比丘說知足之論',這是值得稱讚之事。 自己遠離,也為諸比丘說遠離之論。'比丘遠離且為諸比丘說遠離之論',這是值得稱讚之事。 自己不雜處,也為諸比丘說不雜處之論。'比丘不雜處且為諸比丘說不雜處之論',這是值得稱讚之事。 自己精進,也為諸比丘說發精進之論。'比丘精進且為諸比丘說發精進之論',這是值得稱讚之事。 自己具足戒,也為諸比丘說具足戒之論。'比丘具足戒且為諸比丘說具足戒之論',這是值得稱讚之事。 自己具足定,也為諸比丘說具足定之論。'比丘具足定且為諸比丘說具足定之論',這是值得稱讚之事。 自己具足慧,也為諸比丘說具足慧之論。'比丘具足慧且為諸比丘說具足慧之論',這是值得稱讚之事。 自己具足解脫,也為諸比丘說具足解脫之論。'比丘具足解脫且為諸比丘說具足解脫之論',這是值得稱讚之事。 自己具足解脫知見,也為諸比丘說具足解脫知見之論。'比丘具足解脫知見且為諸比丘說具足解脫知見之論',這是值得稱讚之事。諸比丘,這就是十種值得稱讚之事。"第十。 雙品第二
Tassuddānaṃ –
Avijjā taṇhā niṭṭhā ca, avecca dve sukhāni ca;
Naḷakapāne dve vuttā, kathāvatthūpare duveti.
其攝頌: 無明與愛、究竟 深信有二與樂 那羅迦般那二 以及二論事經