B0102050810dasakanipāto(十品經)

  1. Dasakanipāto

  2. Kāḷudāyittheragāthā

527.

『『Aṅgārino dāni dumā bhadante, phalesino chadanaṃ vippahāya;

Te accimantova pabhāsayanti, samayo mahāvīra bhāgī rasānaṃ.

528.

『『Dumāni phullāni manoramāni, samantato sabbadisā pavanti;

Pattaṃ pahāya phalamāsasānā [phalamāsamāno (ka.)], kālo ito pakkamanāya vīra.

529.

『『Nevātisītaṃ na panātiuṇhaṃ, sukhā utu addhaniyā bhadante;

Passantu taṃ sākiyā koḷiyā ca, pacchāmukhaṃ rohiniyaṃ tarantaṃ.

530.

『『Āsāya kasate khettaṃ, bījaṃ āsāya vappati;

Āsāya vāṇijā yanti, samuddaṃ dhanahārakā;

Yāya āsāya tiṭṭhāmi, sā me āsā samijjhatu.

531.

[saṃ. ni. 1.198] 『『Punappunaṃ ceva vapanti bījaṃ, punappunaṃ vassati devarājā;

Punappunaṃ khettaṃ kasanti kassakā, punappunaṃ dhaññamupeti raṭṭhaṃ.

532.

[saṃ. ni. 1.198] 『『Punappunaṃ yācanakā caranti, punappunaṃ dānapatī dadanti;

Punappunaṃ dānapatī daditvā, punappunaṃ saggamupenti ṭhānaṃ.

533.

『『Vīro have sattayugaṃ puneti, yasmiṃ kule jāyati bhūripañño;

Maññāmahaṃ sakkati devadevo, tayā hi jāto [tayābhijāto (sī.)] muni saccanāmo.

534.

『『Suddhodano nāma pitā mahesino, buddhassa mātā pana māyanāmā;

Yā bodhisattaṃ parihariya kucchinā, kāyassa bhedā tidivamhi modati.

535.

『『Sā gotamī kālakatā ito cutā, dibbehi kāmehi samaṅgibhūtā;

Sā modati kāmaguṇehi pañcahi, parivāritā devagaṇehi tehi.

536.

『『Buddhassa puttomhi asayhasāhino, aṅgīrasassappaṭimassa tādino;

Pitupitā mayhaṃ tuvaṃsi sakka, dhammena me gotama ayyakosī』』ti.

… Kāḷudāyī thero….

  1. Ekavihāriyattheragāthā

537.

『『Purato pacchato vāpi, aparo ce na vijjati;

Atīva phāsu bhavati, ekassa vasato vane.

538.

『『Handa eko gamissāmi, araññaṃ buddhavaṇṇitaṃ;

Phāsu [phāsuṃ (syā. pī.)] ekavihārissa, pahitattassa bhikkhuno.

539.

『『Yogī-pītikaraṃ rammaṃ, mattakuñjarasevitaṃ;

Eko attavasī khippaṃ, pavisissāmi kānanaṃ.

540.

『『Supupphite sītavane, sītale girikandare;

Gattāni parisiñcitvā, caṅkamissāmi ekako.

541.

『『Ekākiyo adutiyo, ramaṇīye mahāvane;

Kadāhaṃ viharissāmi, katakicco anāsavo.

542.

『『Evaṃ me kattukāmassa, adhippāyo samijjhatu;

Sādhiyissāmahaṃyeva, nāñño aññassa kārako.

543.

『『Esa bandhāmi sannāhaṃ, pavisissāmi kānanaṃ;

Na tato nikkhamissāmi, appatto āsavakkhayaṃ.

544.

『『Mālute upavāyante, sīte surabhigandhike [gandhake (syā. pī. ka.)];

Avijjaṃ dālayissāmi, nisinno nagamuddhani.

545.

『『Vane kusumasañchanne, pabbhāre nūna sītale;

Vimuttisukhena sukhito, ramissāmi giribbaje.

546.

『『Sohaṃ paripuṇṇasaṅkappo, cando pannaraso yathā;

Sabbāsavaparikkhīṇo, natthi dāni punabbhavo』』ti.

… Ekavihāriyo thero….

  1. Mahākappinattheragāthā

547.

『『Anāgataṃ yo paṭikacca [paṭigacca (sī.)] passati, hitañca atthaṃ ahitañca taṃ dvayaṃ;

Viddesino tassa hitesino vā, randhaṃ na passanti samekkhamānā.

548.

[paṭi. ma. 1.160 paṭisambhidāmagge] 『『Ānāpānasatī yassa, paripuṇṇā subhāvitā;

Anupubbaṃ paricitā, yathā buddhena desitā;

Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.

549.

『『Odātaṃ vata me cittaṃ, appamāṇaṃ subhāvitaṃ;

Nibbiddhaṃ paggahītañca, sabbā obhāsate disā.

  1. 十集
  2. 迦盧陀夷長老偈 527. "尊者啊,如今這些樹木生出火焰,結果時落盡枝葉; 它們如火光般閃耀,大雄啊,這是享受滋味的時節。 528. "樹木開滿悅意的花朵,四面八方送來芬芳; 葉已脫落盼望著果實,英雄啊,是從這裡啟程的時候。 529. "既不太冷也不太熱,尊者啊,這是適宜旅行的季節; 讓釋迦族和拘利族看到您,向西渡過羅希尼河。 530. "以希望耕種田地,以希望播撒種子; 以希望商人航行,渡海去求財富; 我以何種希望而立,愿我的希望得以實現。 531. "一再播撒種子,天王一再降雨; 農夫一再耕田地,國土一再獲穀物。 532. "乞者一再行乞,施主一再佈施; 施主一再佈施后,一再升入天界。 533. "英雄確實延續七代,在智慧廣大者誕生的家族中; 我想天中之天得到尊敬,因為你出生,聖者名副其實。 534. "大仙的父親名叫凈飯,佛陀的母親名為摩耶; 她懷胎菩薩,身壞命終后在三十三天歡喜。 535. "那瞿曇妃從此去世,享受天上歡樂; 她以五種欲樂歡喜,被那些天眾圍繞。 536. "我是無能勝佛的兒子,那如陽光般無與倫比者; 釋迦啊,你是我父親的父親,瞿曇啊,依法你是我的祖父。" ...迦盧陀夷長老(偈頌完)...
  3. 獨住長老偈 537. "前後若無他人, 獨自住林間最安適。 538. "來吧,我要獨自前往,佛所讚歎的林野; 對於精進的比丘,獨居生活最安適。 539. "令修行者歡喜可愛,為野象所常臨; 我將獨自自在迅速,進入這片森林。 540. "在繁花盛開的涼爽林中,清涼的山澗邊; 沐浴凈身後,我將獨自經行。 541. "獨處無伴侶,在美麗的大林中; 何時我能無漏住,所作皆已辦? 542. "我如此欲為時,愿我志願成就; 我當自己完成,他人不能為他。 543. "我係好甲冑,將進入林中; 若未得漏盡,我決不離開。 544. "當清涼芬芳的,微風輕輕吹來; 坐在山頂上,我將破除無明。 545. "在花遍佈的林中,必定在清涼山洞裡; 以解脫之樂為樂,我將在王舍城山中歡喜。 546. "我如十五的滿月,意願已圓滿; 一切漏已盡,不再有後有。" ...獨住長老(偈頌完)...
  4. 摩訶劫賓那長老偈 547. "誰能預先見未來,以及利與不利二者; 憎恨者與關愛者,即使細察也尋不到缺點。 548. "誰的入出息念,圓滿善修習; 次第熟練修習,如佛所教導; 他照亮此世間,如月出雲翳。 549. "我心多麼潔白,無量善修習; 透徹且提起,照耀一切方。"

550.

『『Jīvate vāpi sappañño, api vittaparikkhayo;

Paññāya ca alābhena, vittavāpi na jīvati.

551.

『『Paññā sutavinicchinī, paññā kittisilokavaddhanī;

Paññāsahito naro idha, api dukkhesu sukhāni vindati.

552.

『『Nāyaṃ ajjatano dhammo, nacchero napi abbhuto;

Yattha jāyetha mīyetha, tattha kiṃ viya abbhutaṃ.

553.

『『Anantaraṃ hi jātassa, jīvitā maraṇaṃ dhuvaṃ;

Jātā jātā marantīdha, evaṃdhammā hi pāṇino.

554.

『『Na hetadatthāya matassa hoti, yaṃ jīvitatthaṃ paraporisānaṃ;

Matamhi ruṇṇaṃ na yaso na lokyaṃ, na vaṇṇitaṃ samaṇabrāhmaṇehi.

555.

『『Cakkhuṃ sarīraṃ upahanti tena [upahanti ruṇṇaṃ (sī.), upahanti roṇṇaṃ (syā. pī.)], nihīyati vaṇṇabalaṃ matī ca;

Ānandino tassa disā bhavanti, hitesino nāssa sukhī bhavanti.

556.

『『Tasmā hi iccheyya kule vasante, medhāvino ceva bahussute ca;

Yesaṃ hi paññāvibhavena kiccaṃ, taranti nāvāya nadiṃva puṇṇa』』nti.

… Mahākappino thero….

  1. Cūḷapanthakattheragāthā

557.

『『Dandhā mayhaṃ gatī āsi, paribhūto pure ahaṃ;

Bhātā ca maṃ paṇāmesi, 『gaccha dāni tuvaṃ gharaṃ』.

558.

『『Sohaṃ paṇāmito santo [bhātā (aṭṭha.)], saṅghārāmassa koṭṭhake;

Dummano tattha aṭṭhāsiṃ, sāsanasmiṃ apekkhavā.

559.

『『Bhagavā tattha āgacchi [āgañchi (sī. pī.)], sīsaṃ mayhaṃ parāmasi;

Bāhāya maṃ gahetvāna, saṅghārāmaṃ pavesayi.

560.

『『Anukampāya me satthā, pādāsi pādapuñchaniṃ;

『Etaṃ suddhaṃ adhiṭṭhehi, ekamantaṃ svadhiṭṭhitaṃ』.

561.

『『Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, vihāsiṃ sāsane rato;

Samādhiṃ paṭipādesiṃ, uttamatthassa pattiyā.

562.

『『Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ;

Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

563.

『『Sahassakkhattumattānaṃ , nimminitvāna panthako;

Nisīdambavane ramme, yāva kālappavedanā.

564.

『『Tato me satthā pāhesi, dūtaṃ kālappavedakaṃ;

Paveditamhi kālamhi, vehāsādupasaṅkamiṃ [vehāsānupasaṅkamiṃ (syā. ka.)].

565.

『『Vanditvā satthuno pāde, ekamantaṃ nisīdahaṃ;

Nisinnaṃ maṃ viditvāna, atha satthā paṭiggahi.

566.

『『Āyāgo sabbalokassa, āhutīnaṃ paṭiggaho;

Puññakkhettaṃ manussānaṃ, paṭigaṇhittha dakkhiṇa』』nti.

… Cūḷapanthako thero….

  1. Kappattheragāthā

567.

『『Nānākulamalasampuṇṇo, mahāukkārasambhavo;

Candanikaṃva paripakkaṃ, mahāgaṇḍo mahāvaṇo.

568.

『『Pubbaruhirasampuṇṇo, gūthakūpena gāḷhito [gūthakūpe nigāḷhito (syā. pī. ka.)];

Āpopaggharaṇo kāyo, sadā sandati pūtikaṃ.

569.

『『Saṭṭhikaṇḍarasambandho , maṃsalepanalepito;

Cammakañcukasannaddho, pūtikāyo niratthako.

570.

『『Aṭṭhisaṅghātaghaṭito, nhārusuttanibandhano;

Nekesaṃ saṃgatībhāvā, kappeti iriyāpathaṃ.

571.

『『Dhuvappayāto maraṇāya, maccurājassa santike;

Idheva chaḍḍayitvāna, yenakāmaṅgamo naro.

572.

『『Avijjāya nivuto kāyo, catuganthena ganthito;

Oghasaṃsīdano kāyo, anusayajālamotthato.

573.

『『Pañcanīvaraṇe yutto, vitakkena samappito;

Taṇhāmūlenānugato, mohacchādanachādito.

574.

『『Evāyaṃ vattate kāyo, kammayantena yantito;

Sampatti ca vipatyantā, nānābhāvo vipajjati.

575.

『『Yemaṃ kāyaṃ mamāyanti, andhabālā puthujjanā;

Vaḍḍhenti kaṭasiṃ ghoraṃ, ādiyanti punabbhavaṃ.

550. "即使財富耗盡,智者仍能生活; 而無智慧者,即使有財也難存活。 551. "智慧能辨明所聞,智慧增長名聲譽; 此世有智慧之人,即使在苦中也能尋得樂。 552. "這不是今日之法,也非稀奇非奇特; 生處即有死,有何奇特之處? 553. "生已之後,死亡必然到來; 生者必將死,眾生法如是。 554. "死者無所用,生者為他人; 哭泣死者無名譽無世福,沙門婆羅門不讚嘆。 555. "哭泣傷害眼睛和身體,容色體力智慧都衰退; 敵人因此歡喜,關愛者也不得安樂。 556. "因此應愿住於家中,有智慧多聞者; 以智慧力完成任務,如船渡過滿溢河流。" ...摩訶劫賓那長老(偈頌完)... 4. 小道長老偈 557. "我的理解遲鈍,從前常受輕視; 兄長把我趕走,說'你現在回家去'。 558. "我被趕出后,在僧園門口; 站在那裡憂傷,仍向佛法傾心。 559. "世尊來到那裡,撫摸我的頭; 牽著我的手臂,領我進入僧園。 560. "導師憐憫我,給我塊擦腳布; 說'專心持守此凈物,善持一處。' 561. "我聽聞他的話,歡喜住于教法; 修習得定力,為證最上義。 562. "我知宿命事,天眼得清凈; 三明已證得,佛法已實踐。 563. "小道化千身, 坐在美麗芒果園,直到時間告知。 564. "然後導師派,使者告知時間; 時間已告知,我從空中前往。 565. "禮敬導師足,坐於一旁; 知我已坐定,導師即接納。 566. "是全世界應供者,供養的接受者; 是人們的福田,接受了供養。" ...小道長老(偈頌完)... 5. 劫波長老偈 567. "充滿各種不凈,從大小便所生; 如熟爛的糞池,大腫瘤大傷口。 568. "充滿膿血,浸在糞坑中; 身體滲出液體,常流出腐臭。 569. "六十筋相連,塗抹以肉膏; 皮革所包裹,無義的臭身。 570. "骨節相連線,筋如線捆綁; 因眾多緣會,而作威儀動作。 571. "必定趨向死亡,近於死王處; 捨棄此身體,人隨業力行。 572. "此身為無明覆,為四縛所縛; 沉溺於暴流,為隨眠網覆。 573. "與五蓋相應,為尋思所困; 隨逐貪慾根,為愚癡所覆。 574. "如是此身轉,為業力所轉; 成就與敗壞,種種相變壞。 575. "執著此身為我,愚癡凡夫眾; 增長可怕輪迴,繼續受後有。"

576.

『『Yemaṃ kāyaṃ vivajjenti, gūthalittaṃva pannagaṃ;

Bhavamūlaṃ vamitvāna, parinibbissantināsavā』』ti [parinibbantunāsavā (sī.)].

… Kappo thero….

  1. Vaṅgantaputtaupasenattheragāthā

577.

『『Vivittaṃ appanigghosaṃ, vāḷamiganisevitaṃ;

Seve senāsanaṃ bhikkhu, paṭisallānakāraṇā.

578.

『『Saṅkārapuñjā āhatvā [āhitvā (ka.)], susānā rathiyāhi ca;

Tato saṅghāṭikaṃ katvā, lūkhaṃ dhāreyya cīvaraṃ.

579.

『『Nīcaṃ manaṃ karitvāna, sapadānaṃ kulā kulaṃ;

Piṇḍikāya care bhikkhu, guttadvāro susaṃvuto.

580.

『『Lūkhenapi vā [lūkhenapi ca (bahūsu)] santusse, nāññaṃ patthe rasaṃ bahuṃ;

Rasesu anugiddhassa, jhāne na ramatī mano.

581.

『『Appiccho ceva santuṭṭho, pavivitto vase muni;

Asaṃsaṭṭho gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhayaṃ.

582.

『『Yathā jaḷo va mūgo va, attānaṃ dassaye tathā;

Nātivelaṃ sambhāseyya, saṅghamajjhamhi paṇḍito.

583.

『『Na so upavade kañci, upaghātaṃ vivajjaye;

Saṃvuto pātimokkhasmiṃ, mattaññū cassa bhojane.

584.

『『Suggahītanimittassa, cittassuppādakovido;

Samaṃ anuyuñjeyya, kālena ca vipassanaṃ.

585.

『『Vīriyasātaccasampanno , yuttayogo sadā siyā;

Na ca appatvā dukkhantaṃ, vissāsaṃ eyya paṇḍito.

586.

『『Evaṃ viharamānassa, suddhikāmassa bhikkhuno;

Khīyanti āsavā sabbe, nibbutiñcādhigacchatī』』ti.

… Upaseno vaṅgantaputto thero….

  1. (Apara)-gotamattheragāthā

587.

『『Vijāneyya sakaṃ atthaṃ, avalokeyyātha pāvacanaṃ;

Yañcettha assa patirūpaṃ, sāmaññaṃ ajjhupagatassa.

588.

『『Mittaṃ idha ca kalyāṇaṃ, sikkhā vipulaṃ samādānaṃ;

Sussūsā ca garūnaṃ, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.

589.

『『Buddhesu sagāravatā, dhamme apaciti yathābhūtaṃ;

Saṅghe ca cittikāro, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.

590.

『『Ācāragocare yutto, ājīvo sodhito agārayho;

Cittassa ca saṇṭhapanaṃ, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.

591.

『『Cārittaṃ atha vārittaṃ, iriyāpathiyaṃ pasādaniyaṃ;

Adhicitte ca āyogo, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.

592.

『『Āraññakāni senāsanāni, pantāni appasaddāni;

Bhajitabbāni muninā, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.

593.

『『Sīlañca bāhusaccañca, dhammānaṃ pavicayo yathābhūtaṃ;

Saccānaṃ abhisamayo, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.

594.

『『Bhāveyya ca aniccanti, anattasaññaṃ asubhasaññañca;

Lokamhi ca anabhiratiṃ, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.

595.

『『Bhāveyya ca bojjhaṅge, iddhipādāni indriyāni balāni;

Aṭṭhaṅgamaggamariyaṃ, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.

576. "誰能遠離此身,如避糞涂蛇; 嘔出有之根,無漏證涅槃。" ...劫波長老(偈頌完)... 6. 鞞婆陀子優波斯那長老偈 577. "寂靜無喧囂,野獸所棲息; 比丘應居住,為修獨坐禪。 578. "從垃圾堆積、墓地和道路, 拾取布料來,製作粗衣披。 579. "放低自己心,次第挨家乞; 比丘行乞食,護根善攝心。 580. "應知足粗食,不求多美味; 貪求諸味者,心不樂禪定。 581. "少欲又知足,聖者住遠離; 不與在家眾,出家兩相交。 582. "如啞又如愚,智者如是現; 僧眾中說話,不應過分多。 583. "不應誹謗人,應避免傷害; 護持別解脫,飲食知節量。 584. "善掌握相想,明瞭心生起; 應修習止觀,適時而平等。 585. "具精進堅持,常修瑜伽行; 未達苦邊際,智者莫輕信。 586. "如是而安住,比丘求清凈; 一切漏滅盡,證得寂滅樂。" ...優波斯那鞞婆陀子長老(偈頌完)... 7. (另一)瞿曇長老偈 587. "當了知自利,觀察佛言教; 于已受沙門,何為最相應。 588. "此處善友誼,廣學受學處; 恭敬諸長老,此沙門相應。 589. "敬重諸佛陀,如實敬法教; 心重視僧伽,此沙門相應。 590. "具足行與行處,活命清凈無責; 心意得安住,此沙門相應。 591. "應行與不應行,威儀令人凈信; 修習增上心,此沙門相應。 592. "林野諸住處,偏僻少聲響; 聖者應親近,此沙門相應。 593. "戒行與多聞,如實擇諸法; 通達諸聖諦,此沙門相應。 594. "修習無常想,無我不凈想; 世間不喜樂,此沙門相應。 595. "修習覺支法,神足根與力; 八支聖道法,此沙門相應。"

596.

『『Taṇhaṃ pajaheyya muni, samūlake āsave padāleyya;

Vihareyya vippamutto, etaṃ samaṇassa patirūpa』』nti.

… Gotamo thero….

Dasakanipāto niṭṭhito.

Tatruddānaṃ –

Kāḷudāyī ca so thero, ekavihārī ca kappino;

Cūḷapanthako kappo ca, upaseno ca gotamo;

Sattime dasake therā, gāthāyo cettha sattatīti.

596. "聖者應斷愛,連根摧碎諸漏; 無繫縛而住,此沙門相應。" ...瞿曇長老(偈頌完)... 十集終 其攝頌: 迦盧陀夷長老,獨住者與劫賓那, 小道與劫波,優波斯那與瞿曇; 此七長老在十集,此處偈頌七十首。