B0102040418(3)sañcetaniyavaggo(積累品)
(18) 3. Sañcetaniyavaggo
- Cetanāsuttaṃ
以下是直譯成簡體中文的內容: (18) 3. 思愿品 1. 思愿經
171.[kathā. 539] 『『Kāye vā, bhikkhave, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Vācāya vā, bhikkhave, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Mane vā, bhikkhave, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ avijjāpaccayāva.
『『Sāmaṃ vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Pare vāssa [pare vā tassa (ka.)] taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Sampajāno vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Asampajāno vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
『『Sāmaṃ vā taṃ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; pare vāssa taṃ, bhikkhave , vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti; yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; sampajāno vā taṃ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; asampajāno vā taṃ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
『『Sāmaṃ vā taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; pare vāssa taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; sampajāno vā taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; asampajāno vā taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
『『Imesu , bhikkhave, dhammesu avijjā anupatitā, avijjāyatveva asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, sā vācā na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, so mano na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, khettaṃ taṃ [vatthuṃ taṃ (sabbattha)] na hoti…pe… vatthuṃ taṃ na hoti…pe… āyatanaṃ taṃ na hoti…pe… adhikaraṇaṃ taṃ na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkha』』nti.
『『Cattārome, bhikkhave, attabhāvapaṭilābhā. Katame cattāro? Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati, no parasañcetanā. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati, no attasañcetanā. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe nevattasañcetanā kamati, no parasañcetanā. Ime kho, bhikkhave, cattāro attabhāvapaṭilābhā』』ti.
Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – 『『imassa kho ahaṃ, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi – 『tatra, bhante, yāyaṃ attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati no parasañcetanā, attasañcetanāhetu tesaṃ sattānaṃ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṃ attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati no attasañcetanā, parasañcetanāhetu tesaṃ sattānaṃ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṃ attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca, attasañcetanā ca parasañcetanā ca hetu tesaṃ sattānaṃ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṃ attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati no parasañcetanā, katame tena devā daṭṭhabbā』』』ti? 『『Nevasaññānāsaññāyatanūpagā, sāriputta, devā tena daṭṭhabbā』』ti.
- [講說。539] "諸比丘,當身體存在時,由於身體思愿的緣故,內心生起苦樂。諸比丘,當語言存在時,由於語言思愿的緣故,內心生起苦樂。諸比丘,當意識存在時,由於意識思愿的緣故,內心生起苦樂。這些都是以無明為緣。 "諸比丘,或者他自己造作身行,由此緣故他內心生起苦樂。或者,諸比丘,他人為他造作身行,由此緣故他內心生起苦樂。或者,諸比丘,他有意識地造作身行,由此緣故他內心生起苦樂。或者,諸比丘,他無意識地造作身行,由此緣故他內心生起苦樂。 "諸比丘,或者他自己造作語行,由此緣故他內心生起苦樂。或者,諸比丘,他人為他造作語行,由此緣故他內心生起苦樂。或者,諸比丘,他有意識地造作語行,由此緣故他內心生起苦樂。或者,諸比丘,他無意識地造作語行,由此緣故他內心生起苦樂。 "諸比丘,或者他自己造作意行,由此緣故他內心生起苦樂。或者,諸比丘,他人為他造作意行,由此緣故他內心生起苦樂。或者,諸比丘,他有意識地造作意行,由此緣故他內心生起苦樂。或者,諸比丘,他無意識地造作意行,由此緣故他內心生起苦樂。 "諸比丘,在這些法中,無明隨行。但是,當無明完全離貪滅盡時,那個身體就不存在了,由此緣故他內心不再生起苦樂;那個語言就不存在了,由此緣故他內心不再生起苦樂;那個意識就不存在了,由此緣故他內心不再生起苦樂;那個田地就不存在了...那個基礎就不存在了...那個處所就不存在了...那個因緣就不存在了,由此緣故他內心不再生起苦樂。 "諸比丘,有四種獲得自體的方式。是哪四種呢?諸比丘,有一種獲得自體的方式,在這種獲得自體的方式中,自我思愿起作用,而非他人思愿。諸比丘,有一種獲得自體的方式,在這種獲得自體的方式中,他人思愿起作用,而非自我思愿。諸比丘,有一種獲得自體的方式,在這種獲得自體的方式中,自我思愿和他人思愿都起作用。諸比丘,有一種獲得自體的方式,在這種獲得自體的方式中,既非自我思愿起作用,也非他人思愿起作用。諸比丘,這就是四種獲得自體的方式。" 當這樣說時,尊者舍利弗對世尊說道:"世尊,我這樣理解世尊簡略所說的詳細含義:'在那裡,世尊,在那種獲得自體的方式中,自我思愿起作用而非他人思愿,那些眾生由於自我思愿的緣故從那個身體死亡。在那裡,世尊,在那種獲得自體的方式中,他人思愿起作用而非自我思愿,那些眾生由於他人思愿的緣故從那個身體死亡。在那裡,世尊,在那種獲得自體的方式中,自我思愿和他人思愿都起作用,那些眾生由於自我思愿和他人思愿的緣故從那個身體死亡。在那裡,世尊,在那種獲得自體的方式中,既非自我思愿起作用也非他人思愿起作用,這指的是哪些天神呢?'" "舍利弗,這指的是非想非非想處天。"
『『Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṃ? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthatta』』nti? 『『Idha, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. So tato cuto āgāmī hoti āgantā itthattaṃ.
『『Idha pana, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. So tato cuto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ.
『『Ayaṃ kho, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṃ. Ayaṃ pana, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthatta』』nti. Paṭhamaṃ.
-
Vibhattisuttaṃ
-
Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – 『『āvuso bhikkhave』』ti. 『『Āvuso』』ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca –
『『Addhamāsūpasampannena me, āvuso, atthapaṭisambhidā sacchikatā odhiso byañjanaso. Tamahaṃ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṃ pañhena. Ahaṃ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṃ sukusalo.
『『Addhamāsūpasampannena me, āvuso, dhammapaṭisambhidā sacchikatā odhiso byañjanaso. Tamahaṃ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṃ pañhena. Ahaṃ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṃ sukusalo.
『『Addhamāsūpasampannena me, āvuso, niruttipaṭisambhidā sacchikatā odhiso byañjanaso. Tamahaṃ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṃ pañhena. Ahaṃ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṃ sukusalo.
『『Addhamāsūpasampannena me, āvuso, paṭibhānapaṭisambhidā sacchikatā odhiso byañjanaso. Tamahaṃ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṃ pañhena. Ahaṃ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṃ sukusalo』』ti. Dutiyaṃ.
- Mahākoṭṭhikasuttaṃ
"世尊,是什麼因緣使得這裡某些眾生從那個身體死後會再來、會再返回這個狀態?世尊,又是什麼因緣使得這裡某些眾生從那個身體死後不再來、不再返回這個狀態?" "舍利弗,在這裡,某些人尚未斷除下分結,他在現法中證入非想非非想處而住。他喜愛它,渴求它,從中得到滿足;他安住於此,傾心於此,多住於此,死時不退失,便投生到非想非非想處天。他從那裡死後會再來、會再返回這個狀態。 舍利弗,在這裡,某些人已斷除下分結,他在現法中證入非想非非想處而住。他喜愛它,渴求它,從中得到滿足;他安住於此,傾心於此,多住於此,死時不退失,便投生到非想非非想處天。他從那裡死後不再來、不再返回這個狀態。 舍利弗,這就是使得這裡某些眾生從那個身體死後會再來、會再返回這個狀態的因緣。舍利弗,這就是使得這裡某些眾生從那個身體死後不再來、不再返回這個狀態的因緣。"第一。 2. 分別經 172. 在那裡,尊者舍利弗對比丘們說:"朋友們,諸比丘。"那些比丘回答尊者舍利弗說:"朋友。"尊者舍利弗說道: "朋友們,我在受具足戒半個月后,證得義無礙解,能逐字逐句地理解。我以種種方式解說、教導、安立、開示、分別、闡明、顯示它。如果有人有任何疑惑或困惑,可以問我問題。我會當面解答,因為我們的導師精通諸法。 朋友們,我在受具足戒半個月后,證得法無礙解,能逐字逐句地理解。我以種種方式解說、教導、安立、開示、分別、闡明、顯示它。如果有人有任何疑惑或困惑,可以問我問題。我會當面解答,因為我們的導師精通諸法。 朋友們,我在受具足戒半個月后,證得詞無礙解,能逐字逐句地理解。我以種種方式解說、教導、安立、開示、分別、闡明、顯示它。如果有人有任何疑惑或困惑,可以問我問題。我會當面解答,因為我們的導師精通諸法。 朋友們,我在受具足戒半個月后,證得辯無礙解,能逐字逐句地理解。我以種種方式解說、教導、安立、開示、分別、闡明、顯示它。如果有人有任何疑惑或困惑,可以問我問題。我會當面解答,因為我們的導師精通諸法。"第二。 3. 摩訶俱絺羅經
- Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –
『『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī』』ti?
『『Mā hevaṃ, āvuso』』.
『『Channaṃ , āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī』』ti?
『『Mā hevaṃ, āvuso』』.
『『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī』』ti?
『『Mā hevaṃ, āvuso』』.
『『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī』』ti?
『『Mā hevaṃ, āvuso』』.
『『『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī』ti, iti puṭṭho samāno 『mā hevaṃ, āvuso』ti vadesi. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī』ti, iti puṭṭho samāno – 『mā hevaṃ, āvuso』ti vadesi. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī』ti, iti puṭṭho samāno – 『mā hevaṃ, āvuso』ti vadesi. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī』ti, iti puṭṭho samāno – 『mā hevaṃ, āvuso』ti vadesi. Yathā kathaṃ pana, āvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo』』ti?
『『『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī』ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī』ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī』ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī』ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. Yāvatā, āvuso, channaṃ phassāyatanānaṃ gati tāvatā papañcassa gati; yāvatā papañcassa gati tāvatā channaṃ phassāyatanānaṃ gati. Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā papañcanirodho papañcavūpasamo』』ti. Tatiyaṃ.
-
Ānandasuttaṃ
-
這時,尊者摩訶俱絺羅來到尊者舍利弗所在之處。來到后,與尊者舍利弗互相問候。寒暄敘舊后,坐在一旁。坐在一旁的尊者摩訶俱絺羅對尊者舍利弗說道: "朋友,六觸處完全離貪滅盡后,還有其他什麼嗎?" "朋友,不要這樣說。" "朋友,六觸處完全離貪滅盡后,沒有其他任何東西了嗎?" "朋友,不要這樣說。" "朋友,六觸處完全離貪滅盡后,既有又沒有其他東西嗎?" "朋友,不要這樣說。" "朋友,六觸處完全離貪滅盡后,既非有也非無其他任何東西嗎?" "朋友,不要這樣說。" "朋友,當我問'六觸處完全離貪滅盡后,還有其他什麼嗎?'時,你說'不要這樣說'。當我問'六觸處完全離貪滅盡后,沒有其他任何東西了嗎?'時,你說'不要這樣說'。當我問'六觸處完全離貪滅盡后,既有又沒有其他東西嗎?'時,你說'不要這樣說'。當我問'六觸處完全離貪滅盡后,既非有也非無其他任何東西嗎?'時,你說'不要這樣說'。那麼,朋友,這番話的含義應該如何理解呢?" "朋友,說'六觸處完全離貪滅盡后,還有其他什麼',這是在戲論無戲論。說'六觸處完全離貪滅盡后,沒有其他任何東西了',這是在戲論無戲論。說'六觸處完全離貪滅盡后,既有又沒有其他東西',這是在戲論無戲論。說'六觸處完全離貪滅盡后,既非有也非無其他任何東西',這是在戲論無戲論。朋友,六觸處的範圍有多大,戲論的範圍就有多大;戲論的範圍有多大,六觸處的範圍就有多大。朋友,六觸處完全離貪滅盡,就是戲論的止息、戲論的平息。"第三。
-
阿難經
-
Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā mahākoṭṭhiko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākoṭṭhikena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ etadavoca –
『『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī』』ti?
『『Mā hevaṃ, āvuso』』.
『『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī』』ti?
『『Mā hevaṃ, āvuso』』.
『『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī』』ti?
『『Mā hevaṃ, āvuso』』.
『『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī』』ti?
『『Mā hevaṃ, āvuso』』.
『『『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī』ti, iti puṭṭho samāno – 『mā hevaṃ, āvuso』ti vadesi. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī』ti, iti puṭṭho samāno – 『mā hevaṃ, āvuso』ti vadesi. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī』ti, iti puṭṭho samāno – 『mā hevaṃ, āvuso』ti vadesi. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī』ti, iti puṭṭho samāno – 『mā hevaṃ, āvuso』ti vadesi . Yathā kathaṃ panāvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo』』ti?
『『『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī』ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī』ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī』ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. 『Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī』ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. Yāvatā, āvuso, channaṃ phassāyatanānaṃ gati tāvatā papañcassa gati . Yāvatā papañcassa gati tāvatā channaṃ phassāyatanānaṃ gati. Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā papañcanirodho papañcavūpasamo』』ti. Catutthaṃ.
-
Upavāṇasuttaṃ
-
Atha kho āyasmā upavāṇo yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upavāṇo āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –
『『Kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, vijjāyantakaro hotī』』ti?
『『No hidaṃ, āvuso』』.
『『Kiṃ panāvuso sāriputta, caraṇenantakaro hotī』』ti?
『『No hidaṃ, āvuso』』.
『『Kiṃ panāvuso sāriputta, vijjācaraṇenantakaro hotī』』ti?
『『No hidaṃ, āvuso』』.
『『Kiṃ panāvuso sāriputta, aññatra vijjācaraṇenantakaro hotī』』ti?
『『No hidaṃ, āvuso』』.
『『『Kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, vijjāyantakaro hotī』ti, iti puṭṭho samāno – 『no hidaṃ, āvuso』ti vadesi. 『Kiṃ panāvuso sāriputta, caraṇenantakaro hotī』ti, iti puṭṭho samāno – 『no hidaṃ, āvuso』ti vadesi. 『Kiṃ panāvuso sāriputta, vijjācaraṇenantakaro hotī』ti, iti puṭṭho samāno – 『no hidaṃ, āvuso』ti vadesi. 『Kiṃ panāvuso sāriputta, aññatra vijjācaraṇenantakaro hotī』ti, iti puṭṭho samāno – 『no hidaṃ, āvuso』ti vadesi. Yathā kathaṃ panāvuso, antakaro hotī』』ti?
『『Vijjāya ce, āvuso, antakaro abhavissa, saupādānova samāno antakaro abhavissa. Caraṇena ce, āvuso, antakaro abhavissa, saupādānova samāno antakaro abhavissa. Vijjācaraṇena ce, āvuso, antakaro abhavissa, saupādānova samāno antakaro abhavissa. Aññatra vijjācaraṇena ce, āvuso, antakaro abhavissa, puthujjano antakaro abhavissa. Puthujjano hi, āvuso, aññatra vijjācaraṇena. Caraṇavipanno kho, āvuso, yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Caraṇasampanno yathābhūtaṃ jānāti passati. Yathābhūtaṃ jānaṃ passaṃ antakaro hotī』』ti. Pañcamaṃ.
-
Āyācanasuttaṃ
-
『『Saddho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ sammā āyācamāno āyāceyya – 『tādiso homi yādisā sāriputtamoggallānā』ti [a. ni.
-
這時,尊者阿難來到尊者摩訶俱絺羅所在之處。來到后,與尊者摩訶俱絺羅互相問候。寒暄敘舊后,坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對尊者摩訶俱絺羅說道: "朋友,六觸處完全離貪滅盡后,還有其他什麼嗎?" "朋友,不要這樣說。" "朋友,六觸處完全離貪滅盡后,沒有其他任何東西了嗎?" "朋友,不要這樣說。" "朋友,六觸處完全離貪滅盡后,既有又沒有其他東西嗎?" "朋友,不要這樣說。" "朋友,六觸處完全離貪滅盡后,既非有也非無其他任何東西嗎?" "朋友,不要這樣說。" "朋友,當我問'六觸處完全離貪滅盡后,還有其他什麼嗎?'時,你說'不要這樣說'。當我問'六觸處完全離貪滅盡后,沒有其他任何東西了嗎?'時,你說'不要這樣說'。當我問'六觸處完全離貪滅盡后,既有又沒有其他東西嗎?'時,你說'不要這樣說'。當我問'六觸處完全離貪滅盡后,既非有也非無其他任何東西嗎?'時,你說'不要這樣說'。那麼,朋友,這番話的含義應該如何理解呢?" "朋友,說'六觸處完全離貪滅盡后,還有其他什麼',這是在戲論無戲論。說'六觸處完全離貪滅盡后,沒有其他任何東西了',這是在戲論無戲論。說'六觸處完全離貪滅盡后,既有又沒有其他東西',這是在戲論無戲論。說'六觸處完全離貪滅盡后,既非有也非無其他任何東西',這是在戲論無戲論。朋友,六觸處的範圍有多大,戲論的範圍就有多大;戲論的範圍有多大,六觸處的範圍就有多大。朋友,六觸處完全離貪滅盡,就是戲論的止息、戲論的平息。"第四。
- 優波婆那經
- 這時,尊者優波婆那來到尊者舍利弗所在之處。來到后,與尊者舍利弗互相問候。寒暄敘舊后,坐在一旁。坐在一旁的尊者優波婆那對尊者舍利弗說道: "朋友舍利弗,是通過明而成為終結者嗎?" "朋友,不是這樣的。" "那麼朋友舍利弗,是通過行而成為終結者嗎?" "朋友,不是這樣的。" "那麼朋友舍利弗,是通過明行而成為終結者嗎?" "朋友,不是這樣的。" "那麼朋友舍利弗,是離開明行而成為終結者嗎?" "朋友,不是這樣的。" "朋友舍利弗,當我問'是通過明而成為終結者嗎?'時,你說'不是這樣的'。當我問'是通過行而成為終結者嗎?'時,你說'不是這樣的'。當我問'是通過明行而成為終結者嗎?'時,你說'不是這樣的'。當我問'是離開明行而成為終結者嗎?'時,你說'不是這樣的'。那麼朋友,如何成為終結者呢?" "朋友,如果通過明成為終結者,那麼仍有執取者就會成為終結者。如果通過行成為終結者,那麼仍有執取者就會成為終結者。如果通過明行成為終結者,那麼仍有執取者就會成為終結者。如果離開明行成為終結者,那麼凡夫就會成為終結者。因為朋友,凡夫是離開明行的。朋友,行缺失者不能如實知見。行具足者能如實知見。如實知見者成為終結者。"第五。
- 祈願經
- "諸比丘,有信心的比丘如果正確地祈願,應該這樣祈願:'愿我能像舍利弗和目犍連那樣'。
2.131 idaṃ suttaṃ āgataṃ]. Esā, bhikkhave , tulā etaṃ pamāṇaṃ mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ, yadidaṃ sāriputtamoggallānā.
『『Saddhā, bhikkhave, bhikkhunī evaṃ sammā āyācamānā āyāceyya – 『tādisā homi yādisā khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cā』ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṃ pamāṇaṃ mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ, yadidaṃ khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā ca.
『『Saddho, bhikkhave, upāsako evaṃ sammā āyācamāno āyāceyya – 『tādiso homi yādiso citto ca gahapati hatthako ca āḷavako』ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṃ pamāṇaṃ mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ, yadidaṃ citto ca gahapati hatthako ca āḷavako.
『『Saddhā, bhikkhave, upāsikā evaṃ sammā āyācamānā āyāceyya – 『tādisā homi yādisā khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā』ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṃ pamāṇaṃ mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ, yadidaṃ khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā』』ti. Chaṭṭhaṃ.
-
Rāhulasuttaṃ
-
Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ rāhulaṃ bhagavā etadavoca –
『『Yā ca, rāhula , ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā. 『Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā』ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṃ virājeti.
『『Yā ca, rāhula, ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu , āpodhāturevesā. 『Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā』ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṃ virājeti.
『『Yā ca, rāhula, ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu, tejodhāturevesā. 『Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā』ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaṃ virājeti.
『『Yā ca, rāhula, ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesā. 『Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā』ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṃ virājeti.
『『Yato kho, rāhula, bhikkhu imāsu catūsu dhātūsu nevattānaṃ na attaniyaṃ samanupassati, ayaṃ vuccati, rāhula, bhikkhu acchecchi taṇhaṃ, vivattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā』』ti. Sattamaṃ.
- Jambālīsuttaṃ
諸比丘,這是衡量的標準,這是我的比丘弟子們的準則,也就是舍利弗和目犍連。 諸比丘,有信心的比丘尼如果正確地祈願,應該這樣祈願:'愿我能像比丘尼翅摩和蓮花色那樣'。諸比丘,這是衡量的標準,這是我的比丘尼弟子們的準則,也就是比丘尼翅摩和蓮花色。 諸比丘,有信心的優婆塞如果正確地祈願,應該這樣祈願:'愿我能像居士質多和阿羅毗的訶多迦那樣'。諸比丘,這是衡量的標準,這是我的優婆塞弟子們的準則,也就是居士質多和阿羅毗的訶多迦。 諸比丘,有信心的優婆夷如果正確地祈願,應該這樣祈願:'愿我能像優婆夷矮小郁多羅和毗盧坎達基的難陀之母那樣'。諸比丘,這是衡量的標準,這是我的優婆夷弟子們的準則,也就是優婆夷矮小郁多羅和毗盧坎達基的難陀之母。"第六。 7. 羅睺羅經 177. 這時,尊者羅睺羅來到世尊所在之處。來到后,向世尊禮拜,然後坐在一旁。世尊對坐在一旁的尊者羅睺羅說道: "羅睺羅,無論是內在的地界還是外在的地界,那都只是地界而已。應當以正確的智慧如實觀察:'這不是我的,這不是我,這不是我的自我。'如此以正確的智慧如實觀察后,就會厭離地界,心從地界中解脫。 羅睺羅,無論是內在的水界還是外在的水界,那都只是水界而已。應當以正確的智慧如實觀察:'這不是我的,這不是我,這不是我的自我。'如此以正確的智慧如實觀察后,就會厭離水界,心從水界中解脫。 羅睺羅,無論是內在的火界還是外在的火界,那都只是火界而已。應當以正確的智慧如實觀察:'這不是我的,這不是我,這不是我的自我。'如此以正確的智慧如實觀察后,就會厭離火界,心從火界中解脫。 羅睺羅,無論是內在的風界還是外在的風界,那都只是風界而已。應當以正確的智慧如實觀察:'這不是我的,這不是我,這不是我的自我。'如此以正確的智慧如實觀察后,就會厭離風界,心從風界中解脫。 羅睺羅,當比丘在這四界中既不見自我也不見我所時,羅睺羅,這就稱為比丘已經斬斷渴愛,解開結縛,以正確地克服我慢而到達苦的盡頭。"第七。 8. 泥沼經
- 『『Cattārome , bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ santaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaṃ manasi karoti. Tassa sakkāyanirodhaṃ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Tassa kho evaṃ [tassa ko etaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.), evaṃ kho tassa (?) 『『evaṃ hi tassā bhikkhave jambāliyā』』ti pāṭho viya], bhikkhave, bhikkhuno na sakkāyanirodho pāṭikaṅkho. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso lepagatena [lasagatena (sī. pī.)] hatthena sākhaṃ gaṇheyya, tassa so hattho sajjeyyapi gaṇheyyapi [gayheyyapi (?)] bajjheyyapi [khajjeyyapi (sī.)]; evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ santaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaṃ manasi karoti. Tassa sakkāyanirodhaṃ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Tassa kho evaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na sakkāyanirodho pāṭikaṅkho.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ santaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaṃ manasi karoti . Tassa sakkāyanirodhaṃ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho evaṃ, bhikkhave, bhikkhuno sakkāyanirodho pāṭikaṅkho. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso suddhena hatthena sākhaṃ gaṇheyya, tassa so hattho neva sajjeyya na gaṇheyya na bajjheyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ santaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaṃ manasi karoti. Tassa sakkāyanirodhaṃ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho evaṃ, bhikkhave, bhikkhuno sakkāyanirodho pāṭikaṅkho.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ santaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaṃ manasi karoti. Tassa avijjāppabhedaṃ manasi karoto avijjāppabhede cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Tassa kho evaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na avijjāppabhedo pāṭikaṅkho. Seyyathāpi, bhikkhave, jambālī anekavassagaṇikā. Tassā puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya, devo ca na sammā dhāraṃ anuppaveccheyya. Evañhi tassā, bhikkhave, jambāliyā na āḷippabhedo pāṭikaṅkho. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ santaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaṃ manasi karoti. Tassa avijjāppabhedaṃ manasi karoto avijjāppabhede cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Tassa kho evaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na avijjāppabhedo pāṭikaṅkho.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ santaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaṃ manasi karoti. Tassa avijjāppabhedaṃ manasi karoto avijjāppabhede cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho evaṃ, bhikkhave, bhikkhuno avijjāppabhedo pāṭikaṅkho. Seyyathāpi, bhikkhave, jambālī anekavassagaṇikā. Tassā puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya, devo ca sammā dhāraṃ anuppaveccheyya. Evañhi tassā, bhikkhave, jambāliyā āḷippabhedo pāṭikaṅkho. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ santaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaṃ manasi karoti. Tassa avijjāppabhedaṃ manasi karoto avijjāppabhede cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho evaṃ, bhikkhave, bhikkhuno avijjāppabhedo pāṭikaṅkho . Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』nti. Aṭṭhamaṃ.
-
Nibbānasuttaṃ
-
"諸比丘,世間存在著四種人。哪四種呢?在這裡,諸比丘,有比丘證得某種寂靜的心解脫而安住。他思惟有身滅盡。當他思惟有身滅盡時,他的心不趨向有身滅盡,不信樂,不安住,不決定。諸比丘,這樣的比丘不能期待有身滅盡。諸比丘,就像一個人用沾有粘性物質的手抓住樹枝,他的手會粘住、抓住、被纏住;同樣地,諸比丘,比丘證得某種寂靜的心解脫而安住。他思惟有身滅盡。當他思惟有身滅盡時,他的心不趨向有身滅盡,不信樂,不安住,不決定。諸比丘,這樣的比丘不能期待有身滅盡。 然而在這裡,諸比丘,有比丘證得某種寂靜的心解脫而安住。他思惟有身滅盡。當他思惟有身滅盡時,他的心趨向有身滅盡,信樂,安住,決定。諸比丘,這樣的比丘可以期待有身滅盡。諸比丘,就像一個人用清潔的手抓住樹枝,他的手不會粘住、不會抓住、不會被纏住;同樣地,諸比丘,比丘證得某種寂靜的心解脫而安住。他思惟有身滅盡。當他思惟有身滅盡時,他的心趨向有身滅盡,信樂,安住,決定。諸比丘,這樣的比丘可以期待有身滅盡。 然而在這裡,諸比丘,有比丘證得某種寂靜的心解脫而安住。他思惟無明破除。當他思惟無明破除時,他的心不趨向無明破除,不信樂,不安住,不決定。諸比丘,這樣的比丘不能期待無明破除。諸比丘,就像一個存在多年的泥沼。假如有人堵住它的進水口,打開它的出水口,而且天不正常降雨。諸比丘,這樣那泥沼就不能期待堤壩破裂。同樣地,諸比丘,比丘證得某種寂靜的心解脫而安住。他思惟無明破除。當他思惟無明破除時,他的心不趨向無明破除,不信樂,不安住,不決定。諸比丘,這樣的比丘不能期待無明破除。 然而在這裡,諸比丘,有比丘證得某種寂靜的心解脫而安住。他思惟無明破除。當他思惟無明破除時,他的心趨向無明破除,信樂,安住,決定。諸比丘,這樣的比丘可以期待無明破除。諸比丘,就像一個存在多年的泥沼。假如有人打開它的進水口,堵住它的出水口,而且天正常降雨。諸比丘,這樣那泥沼就可以期待堤壩破裂。同樣地,諸比丘,比丘證得某種寂靜的心解脫而安住。他思惟無明破除。當他思惟無明破除時,他的心趨向無明破除,信樂,安住,決定。諸比丘,這樣的比丘可以期待無明破除。諸比丘,這就是世間存在的四種人。"第八。
-
涅槃經
-
Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – 『『ko nu kho, āvuso sāriputta, hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme na parinibbāyantī』』ti?
『『Idhāvuso ānanda, sattā imā hānabhāgiyā saññāti yathābhūtaṃ nappajānanti, imā ṭhitibhāgiyā saññāti yathābhūtaṃ nappajānanti, imā visesabhāgiyā saññāti yathābhūtaṃ nappajānanti, imā nibbedhabhāgiyā saññāti yathābhūtaṃ nappajānanti. Ayaṃ kho, āvuso ānanda, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme na parinibbāyantī』』ti.
『『Ko panāvuso sāriputta, hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī』』ti? 『『Idhāvuso ānanda, sattā imā hānabhāgiyā saññāti yathābhūtaṃ pajānanti, imā ṭhitibhāgiyā saññāti yathābhūtaṃ pajānanti, imā visesabhāgiyā saññāti yathābhūtaṃ pajānanti, imā nibbedhabhāgiyā saññāti yathābhūtaṃ pajānanti. Ayaṃ kho, āvuso ānanda, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī』』ti. Navamaṃ.
-
Mahāpadesasuttaṃ
-
Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhoganagare viharati ānandacetiye [ānande cetiye (dī. ni. 2.186) mahāva. 303 pana aññathā āgataṃ]. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – 『『cattārome, bhikkhave, mahāpadese desessāmi, taṃ suṇātha , sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
『『Katame, bhikkhave, cattāro mahāpadesā? Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana』nti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte otāretabbāni [osāretabbāni], vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni [osāriyamānāni] vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti [osaranti (dī. ni.
- 這時,尊者阿難來到尊者舍利弗所在之處。來到后,與尊者舍利弗互相問候。寒暄敘舊后,坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對尊者舍利弗說道:"朋友舍利弗,是什麼因緣使得這裡某些眾生在現法中不能完全涅槃呢?" "朋友阿難,在這裡,眾生不能如實了知這些是退失分的想,不能如實了知這些是停滯分的想,不能如實了知這些是殊勝分的想,不能如實了知這些是洞察分的想。朋友阿難,這就是使得這裡某些眾生在現法中不能完全涅槃的因緣。" "那麼朋友舍利弗,是什麼因緣使得這裡某些眾生在現法中能完全涅槃呢?" "朋友阿難,在這裡,眾生能如實了知這些是退失分的想,能如實了知這些是停滯分的想,能如實了知這些是殊勝分的想,能如實了知這些是洞察分的想。朋友阿難,這就是使得這裡某些眾生在現法中能完全涅槃的因緣。"第九。
- 大教法經
- 有一次,世尊住在菩伽城的阿難塔廟。在那裡,世尊對比丘們說:"諸比丘。"那些比丘回答世尊說:"尊者。"世尊說道:"諸比丘,我將宣說四大教法,你們要聽,要好好作意,我要說了。""是的,尊者。"那些比丘回答世尊。世尊說道: "諸比丘,什麼是四大教法?在這裡,諸比丘,假如有比丘這樣說:'朋友們,我親自從世尊那裡聽到,親自領受 - 這是法,這是律,這是導師的教導。'諸比丘,對於那位比丘所說的,你們不應歡喜,也不應排斥。不歡喜也不排斥,應當好好地記住那些詞句,然後對照經典,對照律藏。如果對照經典、對照律藏后,發現它們既不符合經典,
2.188)] na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – 『addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa; imassa ca bhikkhuno duggahita』nti. Iti hetaṃ [iti hidaṃ (sī. syā. kaṃ. ka.)], bhikkhave, chaḍḍeyyātha.
[ettako pāṭho dīghanikāye na dissati, peyyālamukhena dassito bhaveyya] 『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana』nti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni [ettako pāṭho dīghanikāye na dissati, peyyālamukhena dassito bhaveyya]. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – 『addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa; imassa ca bhikkhuno suggahita』nti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『asukasmiṃ nāma āvāse saṅgho viharati sathero sapāmokkho. Tassa me saṅghassa sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana』nti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – 『addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa ; tassa ca saṅghassa duggahita』nti. Iti hetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『asukasmiṃ nāma āvāse saṅgho viharati sathero sapāmokkho. Tassa me saṅghassa sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana』nti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni, vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – 『addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa; tassa ca saṅghassa suggahita』nti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『asukasmiṃ nāma āvāse sambahulā therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Tesaṃ me therānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana』nti. Tassa, bhikkhave , bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – 『addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa; tesañca therānaṃ duggahita』nti. Iti hetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『asukasmiṃ nāma āvāse sambahulā therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Tesaṃ me therānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana』nti. Tassa, bhikkhave , bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – 『addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa; tesañca therānaṃ suggahita』nti. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha.
也不符合律藏,那麼你們就應該得出這樣的結論:'這肯定不是世尊、阿羅漢、正等正覺者所說的話;這位比丘理解錯了。'諸比丘,你們應該捨棄它。 "在這裡,諸比丘,假如有比丘這樣說:'朋友們,我親自從世尊那裡聽到,親自領受 - 這是法,這是律,這是導師的教導。'諸比丘,對於那位比丘所說的,你們不應歡喜,也不應排斥。不歡喜也不排斥,應當好好地記住那些詞句,然後對照經典,對照律藏。如果對照經典、對照律藏后,發現它們既符合經典,也符合律藏,那麼你們就應該得出這樣的結論:'這肯定是世尊、阿羅漢、正等正覺者所說的話;這位比丘理解得很好。'諸比丘,你們應該記住這第一大教法。 "在這裡,諸比丘,假如有比丘這樣說:'在某處住有一個僧團,有長老,有上座。我從那個僧團親自聽到,親自領受 - 這是法,這是律,這是導師的教導。'諸比丘,對於那位比丘所說的,你們不應歡喜,也不應排斥。不歡喜也不排斥,應當好好地記住那些詞句,然後對照經典,對照律藏。如果對照經典、對照律藏后,發現它們既不符合經典,也不符合律藏,那麼你們就應該得出這樣的結論:'這肯定不是世尊、阿羅漢、正等正覺者所說的話;那個僧團理解錯了。'諸比丘,你們應該捨棄它。 "在這裡,諸比丘,假如有比丘這樣說:'在某處住有一個僧團,有長老,有上座。我從那個僧團親自聽到,親自領受 - 這是法,這是律,這是導師的教導。'諸比丘,對於那位比丘所說的,你們不應歡喜,也不應排斥。不歡喜也不排斥,應當好好地記住那些詞句,然後對照經典,對照律藏。如果對照經典、對照律藏后,發現它們既符合經典,也符合律藏,那麼你們就應該得出這樣的結論:'這肯定是世尊、阿羅漢、正等正覺者所說的話;那個僧團理解得很好。'諸比丘,你們應該記住這第二大教法。 "在這裡,諸比丘,假如有比丘這樣說:'在某處住有許多長老比丘,他們多聞、通曉傳統、持法、持律、持綱要。我從那些長老親自聽到,親自領受 - 這是法,這是律,這是導師的教導。'諸比丘,對於那位比丘所說的,你們不應歡喜,也不應排斥。不歡喜也不排斥,應當好好地記住那些詞句,然後對照經典,對照律藏。如果對照經典、對照律藏后,發現它們既不符合經典,也不符合律藏,那麼你們就應該得出這樣的結論:'這肯定不是世尊、阿羅漢、正等正覺者所說的話;那些長老理解錯了。'諸比丘,你們應該捨棄它。 "在這裡,諸比丘,假如有比丘這樣說:'在某處住有許多長老比丘,他們多聞、通曉傳統、持法、持律、持綱要。我從那些長老親自聽到,親自領受 - 這是法,這是律,這是導師的教導。'諸比丘,對於那位比丘所說的,你們不應歡喜,也不應排斥。不歡喜也不排斥,應當好好地記住那些詞句,然後對照經典,對照律藏。如果對照經典、對照律藏后,發現它們既符合經典,也符合律藏,那麼你們就應該得出這樣的結論:'這肯定是世尊、阿羅漢、正等正覺者所說的話;那些長老理解得很好。'諸比丘,你們應該記住這第三大教法。
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『asukasmiṃ nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo. Tassa me therassa sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana』nti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – 『addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa; tassa ca therassa duggahita』nti. Iti hetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『asukasmiṃ nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo. Tassa me therassa sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana』nti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – 『addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa; tassa ca therassa suggahita』nti. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha. Ime kho, bhikkhave, cattāro mahāpadesā』』ti. Dasamaṃ.
Sañcetaniyavaggo tatiyo.
"在這裡,諸比丘,假如有比丘這樣說:'在某處住有一位長老比丘,他多聞、通曉傳統、持法、持律、持綱要。我從那位長老親自聽到,親自領受 - 這是法,這是律,這是導師的教導。'諸比丘,對於那位比丘所說的,你們不應歡喜,也不應排斥。不歡喜也不排斥,應當好好地記住那些詞句,然後對照經典,對照律藏。如果對照經典、對照律藏后,發現它們既不符合經典,也不符合律藏,那麼你們就應該得出這樣的結論:'這肯定不是世尊、阿羅漢、正等正覺者所說的話;那位長老理解錯了。'諸比丘,你們應該捨棄它。 "在這裡,諸比丘,假如有比丘這樣說:'在某處住有一位長老比丘,他多聞、通曉傳統、持法、持律、持綱要。我從那位長老親自聽到,親自領受 - 這是法,這是律,這是導師的教導。'諸比丘,對於那位比丘所說的,你們不應歡喜,也不應排斥。不歡喜也不排斥,應當好好地記住那些詞句,然後對照經典,對照律藏。如果對照經典、對照律藏后,發現它們既符合經典,也符合律藏,那麼你們就應該得出這樣的結論:'這肯定是世尊、阿羅漢、正等正覺者所說的話;那位長老理解得很好。'諸比丘,你們應該記住這第四大教法。諸比丘,這就是四大教法。"第十。 思量品第三。
Tassuddānaṃ –
Cetanā vibhatti koṭṭhiko, ānando upavāṇapañcamaṃ;
Āyācana-rāhula-jambālī, nibbānaṃ mahāpadesenāti.
其摘要如下: 思量、分別、俱絺羅、 阿難和優波婆那第五; 祈願、羅睺羅、泥沼、 涅槃和大教法。