B01010310kosambakakkhandhako(科薩巴經)c3.5s

  1. Kosambakakkhandhako

  2. Kosambakavivādakathā

  3. Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. So tassā āpattiyā āpattidiṭṭhi [āpattidiṭṭhī (sī.)] hoti; aññe bhikkhū tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhino honti. So aparena samayena tassā āpattiyā anā pattidiṭṭhi hoti; aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. Atha kho te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ – 『『āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti』』nti? 『『Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṃ passeyya』』nti. Atha kho te bhikkhū sāmaggiṃ labhitvā taṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsu. So ca bhikkhu bahussuto hoti āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Atha kho so bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū upasaṅkamitvā etadavoca – 『『anāpatti esā, āvuso, nesā āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hotha me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā』』ti. Alabhi kho so bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Jānapadānampi sandiṭṭhānaṃ sambhattānaṃ bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi – anāpatti esā, āvuso, nesā āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hontu me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā』』ti. Alabhi kho so bhikkhu jānapadepi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etadavocuṃ – 『『anāpatti esā, āvuso, nesā āpatti. Anāpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu āpanno. Anukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu ukkhitto . Adhammikena kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahenā』』ti. Evaṃ vutte ukkhepakā bhikkhū ukkhittānuvattake bhikkhū etadavocuṃ – 『『āpatti esā āvuso, nesā anāpatti. Āpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu anāpanno. Ukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu anukkhitto. Dhammikena kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Mā kho tumhe āyasmanto etaṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ anuvattittha anuparivārethā』』ti. Evampi kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū ukkhepakehi bhikkhūhi vuccamānā tatheva taṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ anuvattiṃsu anuparivāresuṃ.

憍賞彌犍度 憍賞彌諍論的故事 那時,佛陀世尊住在憍賞彌(Kosambi)的瞿師羅園。當時,有一位比丘犯了戒。他認為自己犯了戒;其他比丘則認為他沒有犯戒。後來,他認為自己沒有犯戒;其他比丘則認為他犯了戒。於是那些比丘對這位比丘說:"賢友,你犯了戒,你看到這個犯戒了嗎?""賢友們,我沒有看到我犯了任何戒。"於是那些比丘達成一致,因為這位比丘不承認犯戒而將他擯除。這位比丘是多聞博學、通曉經典、持法、持律、持戒母、聰明、智慧、有羞恥心、謹慎、熱愛學習的人。然後這位比丘走近他的親友比丘們,說道:"賢友們,這不是犯戒,這不是戒。我沒有犯戒,我不是犯戒者。我沒有被擯除,我不是被擯除者。我是被非法的、可駁倒的、不適當的羯磨所擯除。請諸位尊者依法依律支援我。"這位比丘得到了他的親友比丘們的支援。他還派使者到其他地方的親友比丘那裡說:"賢友們,這不是犯戒,這不是戒。我沒有犯戒,我不是犯戒者。我沒有被擯除,我不是被擯除者。我是被非法的、可駁倒的、不適當的羯磨所擯除。請諸位尊者依法依律支援我。"這位比丘也得到了其他地方親友比丘們的支援。然後,那些支援被擯除者的比丘走近擯除他的比丘們,對他們說:"賢友們,這不是犯戒,這不是戒。這位比丘沒有犯戒,這位比丘不是犯戒者。這位比丘沒有被擯除,這位比丘不是被擯除者。他是被非法的、可駁倒的、不適當的羯磨所擯除。"說完這些話后,擯除他的比丘們對支援被擯除者的比丘們說:"賢友們,這是犯戒,這不是不犯戒。這位比丘犯了戒,這位比丘不是沒有犯戒者。這位比丘被擯除了,這位比丘不是沒有被擯除者。他是被合法的、不可駁倒的、適當的羯磨所擯除。諸位尊者,請不要追隨、圍繞這位被擯除的比丘。"即使擯除他的比丘們這樣說,那些支援被擯除者的比丘們仍然繼續追隨、圍繞那位被擯除的比丘。

  1. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『idha, bhante, aññataro bhikkhu āpattiṃ āpanno ahosi. So tassā āpattiyā āpattidiṭṭhi ahosi, aññe bhikkhū tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhino ahesuṃ. So aparena samayena tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosi, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino ahesuṃ. Atha kho te, bhante, bhikkhū taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ – 『āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti』nti? 『『Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṃ passeyya』』nti. Atha kho te, bhante, bhikkhū sāmaggiṃ labhitvā taṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsu. So ca, bhante, bhikkhu bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Atha kho so, bhante, bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū upasaṅkamitvā etadavoca – 『anāpatti esā, āvuso; nesā āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hotha me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā』ti. Alabhi kho so, bhante, bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Jānapadānampi sandiṭṭhānaṃ sambhattānaṃ bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi – 『anāpatti esā, āvuso; nesā āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hontu me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā』ti. Alabhi kho so, bhante, bhikkhu jānapadepi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Atha kho te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etadavocuṃ – 『anāpatti esā, āvuso; nesā āpatti. Anāpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu āpanno. Anukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu ukkhitto. Adhammikena kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahenā』ti. Evaṃ vutte te, bhante, ukkhepakā bhikkhū ukkhittānuvattake bhikkhū etadavocuṃ – 『āpatti esā, āvuso; nesā anāpatti. Āpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu anāpanno. Ukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu anukkhitto. Dhammikena kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Mā kho tumhe āyasmanto etaṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ anuvattittha anuparivārethā』ti. Evampi kho te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū ukkhepakehi bhikkhūhi vuccamānā tatheva taṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ anuvattanti anuparivārentī』』ti.

那時,有一位比丘走向世尊,走近後向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的那位比丘對世尊說道:"尊者,這裡有一位比丘犯了戒。他認為自己犯了戒,其他比丘則認為他沒有犯戒。後來,他認為自己沒有犯戒,其他比丘則認為他犯了戒。尊者,於是那些比丘對這位比丘說:'賢友,你犯了戒,你看到這個犯戒了嗎?''賢友們,我沒有看到我犯了任何戒。'尊者,於是那些比丘達成一致,因為這位比丘不承認犯戒而將他擯除。尊者,這位比丘是多聞博學、通曉經典、持法、持律、持戒母、聰明、智慧、有羞恥心、謹慎、熱愛學習的人。尊者,然後這位比丘走近他的親友比丘們,說道:'賢友們,這不是犯戒,這不是戒。我沒有犯戒,我不是犯戒者。我沒有被擯除,我不是被擯除者。我是被非法的、可駁倒的、不適當的羯磨所擯除。請諸位尊者依法依律支援我。'尊者,這位比丘得到了他的親友比丘們的支援。他還派使者到其他地方的親友比丘那裡說:'賢友們,這不是犯戒,這不是戒。我沒有犯戒,我不是犯戒者。我沒有被擯除,我不是被擯除者。我是被非法的、可駁倒的、不適當的羯磨所擯除。請諸位尊者依法依律支援我。'尊者,這位比丘也得到了其他地方親友比丘們的支援。尊者,然後,那些支援被擯除者的比丘走近擯除他的比丘們,對他們說:'賢友們,這不是犯戒,這不是戒。這位比丘沒有犯戒,這位比丘不是犯戒者。這位比丘沒有被擯除,這位比丘不是被擯除者。他是被非法的、可駁倒的、不適當的羯磨所擯除。'尊者,說完這些話后,那些擯除他的比丘們對支援被擯除者的比丘們說:'賢友們,這是犯戒,這不是不犯戒。這位比丘犯了戒,這位比丘不是沒有犯戒者。這位比丘被擯除了,這位比丘不是沒有被擯除者。他是被合法的、不可駁倒的、適當的羯磨所擯除。諸位尊者,請不要追隨、圍繞這位被擯除的比丘。'尊者,即使擯除他的比丘們這樣說,那些支援被擯除者的比丘們仍然繼續追隨、圍繞那位被擯除的比丘。"

  1. Atha kho bhagavā 『bhinno bhikkhusaṅgho, bhinno bhikkhusaṅgho』ti – uṭṭhāyāsanā yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā ukkhepake bhikkhū etadavoca – 『『mā kho tumhe, bhikkhave, 『paṭibhāti no, paṭibhāti no』ti yasmiṃ vā tasmiṃ vā bhikkhuṃ ukkhipitabbaṃ maññittha』』.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti . Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṃ bhikkhuṃ evaṃ jānanti – 『ayaṃ kho āyasmā bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṃ imaṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipissāma, na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ uposathaṃ karissāma, vinā iminā bhikkhunā uposathaṃ karissāma, bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa』nti, bhedagarukehi, bhikkhave, bhikkhūhi na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṃ bhikkhuṃ evaṃ jānanti – 『ayaṃ kho āyasmā bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṃ imaṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipissāma, na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ pavāressāma, vinā iminā bhikkhunā pavāressāma. Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ saṅghakammaṃ karissāma, vinā iminā bhikkhunā saṅghakammaṃ karissāma. Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ āsane nisīdissāma, vinā iminā bhikkhunā āsane nisīdissāma. Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ yāgupāne nisīdissāma, vinā iminā bhikkhunā yāgupāne nisīdissāma . Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ bhattagge nisīdissāma, vinā iminā bhikkhunā bhattagge nisīdissāma. Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne vasissāma, vinā iminā bhikkhunā ekacchanne vasissāma. Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ karissāma, vinā iminā bhikkhunā yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ karissāma. Bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa』nti, bhedagarukehi, bhikkhave, bhikkhūhi na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo』』ti.

於是世尊想到:"僧團分裂了,僧團分裂了",便從座位上起身,走向那些擯除者比丘。走近后,坐在準備好的座位上。坐下後,世尊對擯除者比丘們說:"比丘們,你們不要認為'我們覺得合適,我們覺得合適'就可以隨意擯除任何比丘。" "比丘們,在這裡,如果一位比丘犯了戒。他認為自己沒有犯戒,而其他比丘認為他犯了戒。比丘們,如果那些比丘這樣瞭解那位比丘:'這位尊者是多聞博學、通曉經典、持法、持律、持戒母、聰明、智慧、有羞恥心、謹慎、熱愛學習的人。如果我們因為他不承認犯戒而擯除他,我們就不能和這位比丘一起舉行布薩,我們將在沒有這位比丘的情況下舉行布薩,這將導致僧團中出現爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、分派、分離和分化',比丘們,重視和諧的比丘們不應因為不承認犯戒而擯除這位比丘。" "比丘們,在這裡,如果一位比丘犯了戒。他認為自己沒有犯戒,而其他比丘認為他犯了戒。比丘們,如果那些比丘這樣瞭解那位比丘:'這位尊者是多聞博學、通曉經典、持法、持律、持戒母、聰明、智慧、有羞恥心、謹慎、熱愛學習的人。如果我們因為他不承認犯戒而擯除他,我們就不能和這位比丘一起自恣,我們將在沒有這位比丘的情況下自恣。我們不能和這位比丘一起進行僧團羯磨,我們將在沒有這位比丘的情況下進行僧團羯磨。我們不能和這位比丘一起坐在座位上,我們將在沒有這位比丘的情況下坐在座位上。我們不能和這位比丘一起喝粥,我們將在沒有這位比丘的情況下喝粥。我們不能和這位比丘一起在食堂就座,我們將在沒有這位比丘的情況下在食堂就座。我們不能和這位比丘一起住在同一屋檐下,我們將在沒有這位比丘的情況下住在同一屋檐下。我們不能和這位比丘一起按照資歷行禮、起立、合掌、恭敬,我們將在沒有這位比丘的情況下按照資歷行禮、起立、合掌、恭敬。這將導致僧團中出現爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、分派、分離和分化',比丘們,重視和諧的比丘們不應因為不承認犯戒而擯除這位比丘。"

  1. Atha kho bhagavā ukkhepakānaṃ bhikkhūnaṃ etamatthaṃ bhāsitvā uṭṭhāyāsanā yena ukkhittānuvattakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā ukkhittānuvattake bhikkhū etadavoca – 『『mā kho tumhe, bhikkhave, āpattiṃ āpajjitvā 『nāmha āpannā, nāmha āpannā』ti āpattiṃ na paṭikātabbaṃ maññittha』』.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. So ce, bhikkhave, bhikkhu te bhikkhū evaṃ jānāti – 『ime kho āyasmanto [āyasmantā (ka.)] bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā byattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, nālaṃ mamaṃ vā kāraṇā aññesaṃ vā kāraṇā chandā dosā mohā bhayā agatiṃ gantuṃ. Sace maṃ ime bhikkhū āpattiyā adassane ukkhipissanti , na mayā saddhiṃ uposathaṃ karissanti, vinā mayā uposathaṃ karissanti, bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa』nti, bhedagarukena, bhikkhave, bhikkhunā paresampi saddhāya sā āpatti desetabbā.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. So ce, bhikkhave, bhikkhu te bhikkhū evaṃ jānāti – 『ime kho āyasmanto bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā byattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, nālaṃ mamaṃ vā kāraṇā aññesaṃ vā kāraṇā chandā dosā mohā bhayā agatiṃ gantuṃ. Sace maṃ ime bhikkhū āpattiyā adassane ukkhipissanti, na mayā saddhiṃ pavāressanti , vinā mayā pavāressanti. Na mayā saddhiṃ saṅghakammaṃ karissanti, vinā mayā saṅghakammaṃ karissanti. Na mayā saddhiṃ āsane nisīdissanti, vinā mayā āsane nisīdissanti. Na mayā saddhiṃ yāgupāne nisīdissanti, vinā mayā yāgupāne nisīdissanti. Na mayā saddhiṃ bhattagge nisīdissanti vinā mayā bhattagge nisīdissanti. Na mayā saddhiṃ ekacchanne vasissanti, vinā mayā ekacchanne vasissanti. Na mayā saddhiṃ yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ karissanti, vinā mayā yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ karissanti, bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa』nti , bhedagarukena, bhikkhave, bhikkhunā paresampi saddhāya sā āpatti desetabbā』』ti. Atha kho bhagavā ukkhittānuvattakānaṃ bhikkhūnaṃ etamatthaṃ bhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

然後世尊對擯除者比丘們說完這番話后,從座位上起身,走向支援被擯除者的比丘們。走近后,坐在準備好的座位上。坐下後,世尊對支援被擯除者的比丘們說:"比丘們,你們不要認為犯了戒卻說'我們沒有犯戒,我們沒有犯戒',就不必懺悔。" "比丘們,在這裡,如果一位比丘犯了戒。他認為自己沒有犯戒,而其他比丘認為他犯了戒。比丘們,如果那位比丘這樣瞭解那些比丘:'這些尊者是多聞博學、通曉經典、持法、持律、持戒母、聰明、智慧、有羞恥心、謹慎、熱愛學習的人,他們不會因為我或其他人的緣故而出於貪、嗔、癡、恐懼而行不正。如果這些比丘因為我不承認犯戒而擯除我,他們就不會和我一起舉行布薩,他們將在沒有我的情況下舉行布薩,這將導致僧團中出現爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、分派、分離和分化',比丘們,重視和諧的比丘即使出于對他人的信任,也應該懺悔那個戒。" "比丘們,在這裡,如果一位比丘犯了戒。他認為自己沒有犯戒,而其他比丘認為他犯了戒。比丘們,如果那位比丘這樣瞭解那些比丘:'這些尊者是多聞博學、通曉經典、持法、持律、持戒母、聰明、智慧、有羞恥心、謹慎、熱愛學習的人,他們不會因為我或其他人的緣故而出於貪、嗔、癡、恐懼而行不正。如果這些比丘因為我不承認犯戒而擯除我,他們就不會和我一起自恣,他們將在沒有我的情況下自恣。他們不會和我一起進行僧團羯磨,他們將在沒有我的情況下進行僧團羯磨。他們不會和我一起坐在座位上,他們將在沒有我的情況下坐在座位上。他們不會和我一起喝粥,他們將在沒有我的情況下喝粥。他們不會和我一起在食堂就座,他們將在沒有我的情況下在食堂就座。他們不會和我一起住在同一屋檐下,他們將在沒有我的情況下住在同一屋檐下。他們不會和我一起按照資歷行禮、起立、合掌、恭敬,他們將在沒有我的情況下按照資歷行禮、起立、合掌、恭敬。這將導致僧團中出現爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、分派、分離和分化',比丘們,重視和諧的比丘即使出于對他人的信任,也應該懺悔那個戒。"然後世尊對支援被擯除者的比丘們說完這番話后,從座位上起身離開。

  1. Tena kho pana samayena ukkhittānuvattakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṃ karonti, saṅghakammaṃ karonti. Ukkhepakā pana bhikkhū nissīmaṃ gantvā uposathaṃ karonti, saṅghakammaṃ karonti. Atha kho aññataro ukkhepako bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṃ karonti, saṅghakammaṃ karonti. Mayaṃ pana ukkhepakā bhikkhū nissīmaṃ gantvā uposathaṃ karoma, saṅghakammaṃ karomā』』ti. 『『Te ce, bhikkhu, ukkhittānuvattakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṃ karissanti, saṅghakammaṃ karissanti, yathā mayā ñatti ca anussāvanā ca paññattā, tesaṃ tāni kammāni dhammikāni kammāni bhavissa』』nti akuppāni ṭhānārahāni. Tumhe ce, bhikkhu, ukkhepakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṃ karissatha, saṅghakammaṃ karissatha, yathā mayā ñatti ca anussāvanā ca paññattā, tumhākampi tāni kammāni dhammikāni kammāni bhavissanti akuppāni ṭhānārahāni. Taṃ kissa hetu? Nānāsaṃvāsakā ete [te (syā.)] bhikkhū [bhikkhu (sī. syā.)] tumhehi, tumhe ca tehi nānāsaṃvāsakā.

『『Dvemā, bhikkhu, nānāsaṃvāsakabhūmiyo – attanā vā attānaṃ nānāsaṃvāsakaṃ karoti, samaggo vā naṃ saṅgho ukkhipati adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. Imā kho, bhikkhu, dve nānāsaṃvāsakabhūmiyo. Dvemā, bhikkhu, samānasaṃvāsakabhūmiyo – attanā vā attānaṃ samānasaṃvāsaṃ karoti, samaggo vā naṃ saṅgho ukkhittaṃ osāreti adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. Imā kho, bhikkhu, dve samānasaṃvāsakabhūmiyo』』ti.

  1. Tena kho pana samayena bhikkhū bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ ananulomikaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ upadaṃsenti, hatthaparāmāsaṃ karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ ananulomikaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ upadaṃsessanti, hatthaparāmāsaṃ karissantī』』ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma bhikkhū bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ ananulomikaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ upadaṃsessanti , hatthaparāmāsaṃ karissantī』』ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā…pe… hatthaparāmāsaṃ karontī』』ti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『bhinne, bhikkhave, saṅghe adhammiyāyamāne [adhammiyamāne (sī. syā. katthaci) adhammīyamāne (ka.)] asammodikāya vattamānāya [-『『asammodikāvattamānāya』』 iti aṭṭhakathāyaṃ saṃvaṇṇetabbapāṭho] 『ettāvatā na aññamaññaṃ ananulomikaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ upadaṃsessāma, hatthaparāmāsaṃ karissāmā』ti āsane nisīditabbaṃ. Bhinne, bhikkhave, saṅghe dhammiyāyamāne sammodikāya vattamānāya āsanantarikāya nisīditabba』』nti.

457.[ma. ni.

那時,支援被擯除者的比丘們就在界內舉行布薩和進行僧團羯磨。而擯除者比丘們則到界外去舉行布薩和進行僧團羯磨。這時,有一位擯除者比丘走向世尊,走近後向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的那位比丘對世尊說道:"尊者,那些支援被擯除者的比丘就在界內舉行布薩和進行僧團羯磨。而我們這些擯除者比丘則到界外去舉行布薩和進行僧團羯磨。""比丘,如果那些支援被擯除者的比丘就在界內舉行布薩和進行僧團羯磨,按照我所制定的白羯磨和羯磨文,他們的那些羯磨將是如法的、不可駁倒的、適當的羯磨。比丘,如果你們這些擯除者比丘就在界內舉行布薩和進行僧團羯磨,按照我所制定的白羯磨和羯磨文,你們的那些羯磨也將是如法的、不可駁倒的、適當的羯磨。為什麼呢?因為這些比丘與你們不同住,你們與他們也不同住。" "比丘,有兩種不同住的情況:要麼自己使自己成為不同住,要麼和合的僧團因為不見罪、不懺悔或不捨棄惡見而將他擯除。比丘,這就是兩種不同住的情況。比丘,有兩種同住的情況:要麼自己使自己成為同住,要麼和合的僧團因為見罪、懺悔或捨棄惡見而接納被擯除者。比丘,這就是兩種同住的情況。" 那時,比丘們在食堂內部發生爭吵、爭論、爭執,互相做出不適當的身體行為和語言行為,甚至動手。人們對此不滿、批評、指責說:"為什麼沙門釋迦子在食堂內部發生爭吵、爭論、爭執,互相做出不適當的身體行為和語言行為,甚至動手呢?"比丘們聽到了這些人的不滿、批評和指責。那些少欲知足的比丘也不滿、批評、指責說:"為什麼比丘們在食堂內部發生爭吵、爭論、爭執,互相做出不適當的身體行為和語言行為,甚至動手呢?"於是那些比丘將此事告訴世尊......"比丘們,你們真的在食堂內部發生爭吵......甚至動手嗎?""是的,世尊。"佛陀世尊呵責道......"比丘們,當僧團分裂,非法行為盛行,不和諧的情況持續時,你們應該坐在座位上想:'至少我們不會互相做出不適當的身體行為和語言行為,也不會動手。'比丘們,當僧團分裂,如法行為盛行,和諧的情況持續時,你們應該坐在相鄰的座位上。" 457.[中部

3.236 thokaṃ visadisaṃ] Tena kho pana samayena bhikkhū saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『idha, bhante, bhikkhū saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Sādhu, bhante, bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā』』ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – 『『alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda』』nti. Evaṃ vutte aññataro adhammavādī bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『āgametu, bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā』』ti. Dutiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – 『『alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda』』nti. Dutiyampi kho so adhammavādī bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『āgametu , bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante , bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā』』ti.

Kosambakavivādakathā niṭṭhitā.

  1. Dīghāvuvatthu

  2. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhūtapubbaṃ, bhikkhave, bārāṇasiyaṃ [vajirabuddhiṭīkā oloketabbā] brahmadatto nāma kāsirājā ahosi aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahabbalo mahāvāhano mahāvijito paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Dīghīti nāma kosalarājā ahosi daliddo appadhano appabhogo appabalo appavāhano appavijito aparipuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā dīghītiṃ kosalarājānaṃ abbhuyyāsi. Assosi kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā – 『『brahmadatto kira kāsirājā caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhuyyāto』』ti. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño etadahosi – 『『brahmadatto kho kāsirājā aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahabbalo mahāvāhano mahāvijito paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro, ahaṃ panamhi daliddo appadhano appabhogo appabalo appavāhano appavijito aparipuṇṇakosakoṭṭhāgāro, nāhaṃ paṭibalo brahmadattena kāsiraññā ekasaṅghātampi sahituṃ. Yaṃnūnāhaṃ paṭikacceva nagaramhā nippateyya』』nti.

Atha kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā mahesiṃ ādāya paṭikacceva nagaramhā nippati. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghītissa kosalarañño balañca vāhanañca janapadañca kosañca koṭṭhāgārañca abhivijiya ajjhāvasati. Atha kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā sapajāpatiko yena vārāṇasī tena pakkāmi. Anupubbena yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṃ, bhikkhave, dīghīti kosalarājā sapajāpatiko bārāṇasiyaṃ aññatarasmiṃ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasati. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī nacirasseva gabbhinī ahosi. Tassā evarūpo dohaḷo uppanno hoti – 『『icchati sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṃ senaṃ sannaddhaṃ vammikaṃ subhūme ṭhitaṃ passituṃ , khaggānañca dhovanaṃ pātuṃ』』. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī dīghītiṃ kosalarājānaṃ etadavoca – 『『gabbhinīmhi, deva. Tassā me evarūpo dohaḷo uppanno – icchāmi sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṃ senaṃ sannaddhaṃ vammikaṃ [vammitaṃ (sī.)] subhūme ṭhitaṃ passituṃ, khaggānañca dhovanaṃ pātu』』nti. 『『Kuto, devi, amhākaṃ duggatānaṃ caturaṅginī senā sannaddhā vammikā subhūme ṭhitā, khaggānañca dhovanaṃ pātu』』nti [khaggānañca dhovananti (sī. syā.)] 『『sacāhaṃ, deva, na labhissāmi, marissāmī』』ti.

457.[中部3.236略有不同] 那時,比丘們在僧團中發生爭吵、爭論、爭執,互相用言語傷害對方。他們無法平息這場爭端。於是有一位比丘走向世尊,走近後向世尊禮拜,然後站在一旁。站在一旁的那位比丘對世尊說道:"尊者,這裡的比丘們在僧團中發生爭吵、爭論、爭執,互相用言語傷害對方。他們無法平息這場爭端。尊者,請世尊出於慈悲前往那些比丘那裡。"世尊以沉默表示同意。然後世尊走向那些比丘,走近後坐在準備好的座位上。坐下後,世尊對那些比丘說:"夠了,比丘們,不要爭吵,不要爭論,不要分歧,不要爭執。"說完這些話后,一位非法說者比丘對世尊說:"尊者,請世尊法主等待;尊者,請世尊無憂無慮地安住于現法樂住。我們將因這爭吵、爭論、分歧、爭執而為人所知。"世尊第二次對那些比丘說:"夠了,比丘們,不要爭吵,不要爭論,不要分歧,不要爭執。"那位非法說者比丘第二次對世尊說:"尊者,請世尊法主等待;尊者,請世尊無憂無慮地安住于現法樂住。我們將因這爭吵、爭論、分歧、爭執而為人所知。" 憍賞彌諍論的故事結束。 長壽王子的故事 然後世尊對比丘們說:"比丘們,從前在波羅奈(Bārāṇasī)有一位名叫梵授的迦尸國王,他富有、大富、大財、大力、大軍、大國,國庫倉儲充滿。有一位名叫長壽的憍薩羅國王,他貧窮、少財、少力、少軍、小國,國庫倉儲不足。比丘們,那時梵授迦尸王集結四軍向長壽憍薩羅王進攻。比丘們,長壽憍薩羅王聽說:'據說梵授迦尸王集結四軍向我進攻。'比丘們,長壽憍薩羅王想:'梵授迦尸王富有、大富、大財、大力、大軍、大國,國庫倉儲充滿,而我貧窮、少財、少力、少軍、小國,國庫倉儲不足,我無法抵擋梵授迦尸王哪怕一擊。不如我先逃離城市。' 比丘們,於是長壽憍薩羅王帶著王后提前逃離了城市。比丘們,然後梵授迦尸王征服了長壽憍薩羅王的軍隊、車輛、國土、國庫和倉儲,並居住下來。比丘們,長壽憍薩羅王和王后一起向波羅奈前進。他們逐漸到達了波羅奈。比丘們,長壽憍薩羅王和王后以隱姓埋名的方式,裝扮成遊方者,住在波羅奈城一個偏遠地方的陶工家裡。比丘們,不久之後,長壽憍薩羅王的王后懷孕了。她產生了這樣的懷孕慾望:'想要在日出時看到全副武裝的四軍站在平坦的土地上,並喝劍的洗滌水。'比丘們,長壽憍薩羅王的王后對長壽憍薩羅王說:'陛下,我懷孕了。我產生了這樣的懷孕慾望:想要在日出時看到全副武裝的四軍站在平坦的土地上,並喝劍的洗滌水。''王后啊,我們這些窮人哪裡有全副武裝的四軍站在平坦的土地上,以及劍的洗滌水可喝呢?''陛下,如果我得不到,我就會死。'"

  1. Tena kho pana samayena, brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo dīghītissa kosalarañño sahāyo hoti . Atha kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā yena brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā brahmadattassa kāsirañño purohitaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – 『『sakhī te, samma, gabbhinī. Tassā evarūpo dohaḷo uppanno – icchati sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṃ senaṃ sannaddhaṃ vammikaṃ subhūme ṭhitaṃ passituṃ, khaggānañca dhovanaṃ pātu』』nti. 『『Tena hi, deva, mayampi deviṃ passāmā』』ti. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī yena brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo tenupasaṅkami. Addasā kho, bhikkhave, brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo dīghītissa kosalarañño mahesiṃ dūratova āgacchantiṃ, disvāna uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena dīghītissa kosalarañño mahesī tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi – 『『kosalarājā vata bho kucchigato, kosalarājā vata bho kucchigato』』ti. Attamanā [avimanā (sī. syā. katthaci], devi, hohi. Lacchasi sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṃ senaṃ sannaddhaṃ vammikaṃ subhūme ṭhitaṃ passituṃ, khaggānañca dhovanaṃ pātunti.

Atha kho, bhikkhave, brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo yena brahmadatto kāsirājā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – 『『tathā, deva, nimittāni dissanti, sve sūriyuggamanakāle caturaṅginī senā sannaddhā vammikā subhūme tiṭṭhatu, khaggā ca dhoviyantū』』ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā manusse āṇāpesi – 『『yathā, bhaṇe, purohito brāhmaṇo āha tathā karothā』』ti. Alabhi kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṃ senaṃ sannaddhaṃ vammikaṃ subhūme ṭhitaṃ passituṃ, khaggānañca dhovanaṃ pātuṃ. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṃ vijāyi. Tassa dīghāvūti nāmaṃ akaṃsu. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro nacirasseva viññutaṃ pāpuṇi. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño etadahosi – 『『ayaṃ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṃ anatthassa kārako, iminā amhākaṃ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṃ, sacāyaṃ amhe jānissati, sabbeva tayo ghātāpessati, yaṃnūnāhaṃ dīghāvuṃ kumāraṃ bahinagare vāseyya』』nti. Atha kho bhikkhave dīghīti kosalarājā dīghāvuṃ kumāraṃ bahinagare vāsesi. Atha kho bhikkhave dīghāvu kumāro bahinagare paṭivasanto nacirasseva sabbasippāni sikkhi.

那時,梵授迦尸王的祭司婆羅門是長壽憍薩羅王的朋友。比丘們,於是長壽憍薩羅王走向梵授迦尸王的祭司婆羅門,走近后對梵授迦尸王的祭司婆羅門說:"朋友,你的朋友懷孕了。她產生了這樣的懷孕慾望:想要在日出時看到全副武裝的四軍站在平坦的土地上,並喝劍的洗滌水。""那麼,陛下,讓我們也去看看王后吧。"比丘們,於是長壽憍薩羅王的王后走向梵授迦尸王的祭司婆羅門。比丘們,梵授迦尸王的祭司婆羅門遠遠地看到長壽憍薩羅王的王后走來,看到后從座位上起身,整理上衣搭在一肩,向長壽憍薩羅王的王后合掌,三次歡呼說:"啊,憍薩羅王在腹中,啊,憍薩羅王在腹中!"王后,請高興吧。你將得到在日出時看到全副武裝的四軍站在平坦的土地上,並喝劍的洗滌水。 比丘們,然後梵授迦尸王的祭司婆羅門走向梵授迦尸王,走近后對梵授迦尸王說:"陛下,出現了這樣的徵兆,明天日出時請讓全副武裝的四軍站在平坦的土地上,並讓劍被清洗。"比丘們,於是梵授迦尸王命令人們:"如祭司婆羅門所說的那樣去做。"比丘們,長壽憍薩羅王的王后得以在日出時看到全副武裝的四軍站在平坦的土地上,並喝劍的洗滌水。比丘們,然後長壽憍薩羅王的王后懷胎成熟,生下了一個兒子。他們給他取名叫長壽。比丘們,不久之後,長壽王子長大成人。比丘們,長壽憍薩羅王想:"這個梵授迦尸王給我們造成了很多傷害,他奪走了我們的軍隊、車輛、國土、國庫和倉儲,如果他知道我們的存在,他會殺死我們三個人。不如我讓長壽王子住在城外。"比丘們,於是長壽憍薩羅王讓長壽王子住在城外。比丘們,長壽王子住在城外不久就學會了所有技藝。

  1. Tena kho pana samayena dīghītissa kosalarañño kappako brahmadatte kāsiraññe paṭivasati. Addasā kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño kappako dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ bārāṇasiyaṃ aññatarasmiṃ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasantaṃ, disvāna yena brahmadatto kāsirājā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – 『『dīghīti, deva, kosalarājā sapajāpatiko bārāṇasiyaṃ aññatarasmiṃ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasatī』』ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā manusse āṇāpesi – 『『tena hi, bhaṇe, dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ ānethā』』ti. 『『Evaṃ, devā』』ti kho, bhikkhave, te manussā brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ ānesuṃ. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā manusse āṇāpesi – 『『tena hi, bhaṇe, dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa catudhā chinditvā catuddisā bilāni nikkhipathā』』ti. 『『Evaṃ, devā』』ti kho, bhikkhave, te manussā brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinenti.

Atha kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – 『『ciraṃdiṭṭhā kho me mātāpitaro. Yaṃnūnāhaṃ mātāpitaro passeyya』』nti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro bārāṇasiṃ pavisitvā addasa mātāpitaro daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinente, disvāna yena mātāpitaro tenupasaṅkami. Addasā kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā dīghāvuṃ kumāraṃ dūratova āgacchantaṃ; disvāna dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – 『『mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī』』ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, te manussā dīghītiṃ kosalarājānaṃ etadavocuṃ – 『『ummattako ayaṃ dīghīti kosalarājā vippalapati. Ko imassa dīghāvu? Kaṃ ayaṃ evamāha – 『mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī』』ti. 『『Nāhaṃ, bhaṇe, ummattako vippalapāmi, api ca yo viññū so vibhāvessatī』』ti. Dutiyampi kho, bhikkhave…pe… tatiyampi kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – 『『mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī』』ti. Tatiyampi kho, bhikkhave, te manussā dīghītiṃ kosalarājānaṃ etadavocuṃ – 『『ummattako ayaṃ dīghīti kosalarājā vippalapati. Ko imassa dīghāvu ? Kaṃ ayaṃ evamāha – mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī』』ti. 『『Nāhaṃ, bhaṇe, ummattako vippalapāmi, api ca yo viññū so vibhāvessatī』』ti. Atha kho, bhikkhave, te manussā dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa catudhā chinditvā catuddisā bilāni nikkhipitvā gumbaṃ ṭhapetvā pakkamiṃsu. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro bārāṇasiṃ pavisitvā suraṃ nīharitvā gumbiye pāyesi. Yadā te mattā ahesuṃ patitā, atha kaṭṭhāni saṃkaḍḍhitvā citakaṃ karitvā mātāpitūnaṃ sarīraṃ citakaṃ āropetvā aggiṃ datvā pañjaliko tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ akāsi.

那時,長壽憍薩羅王的理髮師住在梵授迦尸王那裡。比丘們,長壽憍薩羅王的理髮師看到長壽憍薩羅王和王后以隱姓埋名的方式,裝扮成遊方者,住在波羅奈城一個偏遠地方的陶工家裡,看到後走向梵授迦尸王,走近后對梵授迦尸王說:"陛下,長壽憍薩羅王和王后以隱姓埋名的方式,裝扮成遊方者,住在波羅奈城一個偏遠地方的陶工家裡。"比丘們,於是梵授迦尸王命令人們:"那麼,去把長壽憍薩羅王和王后帶來。""遵命,陛下。"比丘們,那些人聽從梵授迦尸王的命令,把長壽憍薩羅王和王后帶來了。比丘們,然後梵授迦尸王命令人們:"那麼,用堅固的繩子把長壽憍薩羅王和王后的手反綁在背後,剃光他們的頭髮,用刺耳的鼓聲在街道上游行,從一個十字路口到另一個十字路口,然後從南門帶出去,在城南將他們四肢砍斷,把屍體丟棄在四個方向。""遵命,陛下。"比丘們,那些人聽從梵授迦尸王的命令,用堅固的繩子把長壽憍薩羅王和王后的手反綁在背後,剃光他們的頭髮,用刺耳的鼓聲在街道上游行,從一個十字路口到另一個十字路口。 比丘們,這時長壽王子想:"我很久沒見到父母了。不如我去看看父母。"比丘們,於是長壽王子進入波羅奈城,看到他的父母被用堅固的繩子反綁雙手,剃光頭髮,在刺耳的鼓聲中從一個街道遊行到另一個街道,從一個十字路口到另一個十字路口,看到後走向他的父母。比丘們,長壽憍薩羅王遠遠地看到長壽王子走來,看到后對長壽王子說:"孩子長壽啊,不要看長,不要看短。孩子長壽啊,仇恨不能止息仇恨;只有無仇恨,孩子長壽啊,才能止息仇恨。"說完這些話后,比丘們,那些人對長壽憍薩羅王說:"這個長壽憍薩羅王瘋了,在胡言亂語。誰是他的長壽?他對誰說'孩子長壽啊,不要看長,不要看短。孩子長壽啊,仇恨不能止息仇恨;只有無仇恨,孩子長壽啊,才能止息仇恨'?""先生們,我沒有瘋,也沒有胡言亂語,但是聰明人會明白的。"比丘們,第二次...第三次,長壽憍薩羅王對長壽王子說:"孩子長壽啊,不要看長,不要看短。孩子長壽啊,仇恨不能止息仇恨;只有無仇恨,孩子長壽啊,才能止息仇恨。"比丘們,第三次那些人對長壽憍薩羅王說:"這個長壽憍薩羅王瘋了,在胡言亂語。誰是他的長壽?他對誰說'孩子長壽啊,不要看長,不要看短。孩子長壽啊,仇恨不能止息仇恨;只有無仇恨,孩子長壽啊,才能止息仇恨'?""先生們,我沒有瘋,也沒有胡言亂語,但是聰明人會明白的。"比丘們,然後那些人把長壽憍薩羅王和王后從一個街道遊行到另一個街道,從一個十字路口到另一個十字路口,然後從南門帶出去,在城南將他們四肢砍斷,把屍體丟棄在四個方向,安排了守衛后就離開了。比丘們,然後長壽王子進入波羅奈城,帶出酒來給守衛喝。當他們醉倒后,他收集木柴,堆成火葬堆,把父母的屍體放在火葬堆上,點火,然後合掌繞火葬堆轉了三圈。

  1. Tena kho pana samayena brahmadatto kāsirājā uparipāsādavaragato hoti. Addasā kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṃ kumāraṃ pañjalikaṃ tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ karontaṃ, disvānassa etadahosi – 『『nissaṃsayaṃ kho so manusso dīghītissa kosalarañño ñāti vā sālohito vā, aho me anatthato, na hi nāma me koci ārocessatī』』ti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro araññaṃ gantvā yāvadatthaṃ kanditvā roditvā khappaṃ [bappaṃ (sī. syā.)] puñchitvā bārāṇasiṃ pavisitvā antepurassa sāmantā hatthisālaṃ gantvā hatthācariyaṃ etadavoca – 『『icchāmahaṃ, ācariya, sippaṃ sikkhitu』』nti. 『『Tena hi, bhaṇe māṇavaka, sikkhassū』』ti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesi. Assosi kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gītaṃ vīṇañca vāditaṃ, sutvāna manusse pucchi – 『『ko, bhaṇe, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī』』ti? 『『Amukassa, deva, hatthācariyassa antevāsī māṇavako rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī』』ti. 『『Tena hi, bhaṇe, taṃ māṇavakaṃ ānethā』』ti. 『『Evaṃ, devā』』ti kho, bhikkhave, te manussā brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā dīghāvuṃ kumāraṃ ānesuṃ. 『『Tvaṃ bhaṇe māṇavaka, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī』』ti? 『『Evaṃ, devā』』ti. 『『Tena hi tvaṃ, bhaṇe māṇavaka, gāyassu, vīṇañca vādehī』』ti. 『『Evaṃ, devā』』ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā ārādhāpekkho mañjunā sarena gāyi , vīṇañca vādesi. 『『Tvaṃ, bhaṇe māṇavaka, maṃ upaṭṭhahā』』ti. 『『Evaṃ, devā』』ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paccassosi. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño pubbuṭṭhāyī ahosi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṃ kumāraṃ nacirasseva abbhantarime vissāsikaṭṭhāne ṭhapesi.

那時,梵授迦尸王正在宮殿高處。比丘們,梵授迦尸王看到長壽王子合掌繞火葬堆轉了三圈,看到后想:"毫無疑問,這個人是長壽憍薩羅王的親戚或血親。唉,我真是不幸,竟然沒有人告訴我!"比丘們,然後長壽王子去了森林,盡情哭泣悲傷,擦乾眼淚後進入波羅奈城,來到王宮附近的象舍,對像師說:"老師,我想學習技藝。""那麼,年輕人,你就學吧。"比丘們,然後長壽王子在凌晨時分起床,在象舍里用悅耳的聲音唱歌,並彈奏琵琶。比丘們,梵授迦尸王在凌晨時分起床,聽到象舍里悅耳的歌聲和琵琶聲,聽到后問人們:"先生們,誰在凌晨時分起床,在象舍里用悅耳的聲音唱歌,並彈奏琵琶?""陛下,是某位象師的學徒,一個年輕人在凌晨時分起床,在象舍里用悅耳的聲音唱歌,並彈奏琵琶。""那麼,先生們,把那個年輕人帶來。""遵命,陛下。"比丘們,那些人聽從梵授迦尸王的命令,把長壽王子帶來了。"年輕人,是你在凌晨時分起床,在象舍里用悅耳的聲音唱歌,並彈奏琵琶嗎?""是的,陛下。""那麼,年輕人,你唱歌並彈奏琵琶吧。""遵命,陛下。"比丘們,長壽王子聽從梵授迦尸王的命令,爲了取悅他用悅耳的聲音唱歌,並彈奏琵琶。"年輕人,你來侍奉我吧。""遵命,陛下。"比丘們,長壽王子答應了梵授迦尸王。比丘們,然後長壽王子成為梵授迦尸王的早起者、晚睡者、聽命行事者、討人喜歡者、說話和氣者。比丘們,不久之後,梵授迦尸王就把長壽王子安置在最親密的位置上。

  1. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – 『『tena hi, bhaṇe māṇavaka, rathaṃ yojehi, migavaṃ gamissāmā』』ti. 『『Evaṃ, devā』』ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā rathaṃ yojetvā brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – 『『yutto kho te, deva, ratho, yassa dāni kālaṃ maññasī』』ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā rathaṃ abhiruhi. Dīghāvu kumāro rathaṃ pesesi. Tathā tathā rathaṃ pesesi yathā yathā aññeneva senā agamāsi aññeneva ratho. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dūraṃ gantvā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – 『『tena hi, bhaṇe māṇavaka, rathaṃ muñcassu, kilantomhi, nipajjissāmī』』ti. 『『Evaṃ, devā』』ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā rathaṃ muñcitvā pathaviyaṃ pallaṅkena nisīdi. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvussa kumārassa ucchaṅge sīsaṃ katvā seyyaṃ kappesi. Tassa kilantassa muhuttakeneva niddā okkami. Atha kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – 『『ayaṃ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṃ anatthassa kārako. Iminā amhākaṃ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṃ. Iminā ca me mātāpitaro hatā. Ayaṃ khvassa kālo yohaṃ veraṃ appeyya』』nti kosiyā khaggaṃ nibbāhi. Atha kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – 『『pitā kho maṃ maraṇakāle avaca 『mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī』ti. Na kho metaṃ patirūpaṃ , yvāhaṃ pituvacanaṃ atikkameyya』』nti kosiyā khaggaṃ pavesesi. Dutiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – 『『ayaṃ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṃ anatthassa kārako, imino amhākaṃ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṃ, iminā ca me mātāpitaro hatā, ayaṃ khvassa kālo yohaṃ veraṃ appeyya』』nti kosiyā khaggaṃ nibbāhi. Dutiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – 『『pitā kho maṃ maraṇakāle avaca 『mā kho tvaṃ tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ, na hi tāta dīghāvu verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī』ti. Na kho metaṃ patirūpaṃ, yvāhaṃ pituvacanaṃ atikkameyya』』nti. Punadeva kosiyā khaggaṃ pavesesi. Tatiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – 『『ayaṃ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṃ anatthassa kārako. Iminā amhākaṃ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṃ. Iminā ca me mātāpitaro hatā. Ayaṃ khvassa kālo yohaṃ veraṃ appeyya』』nti kosiyā khaggaṃ nibbāhi. Tatiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – 『『pitā kho maṃ maraṇakāle avaca 『mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī』ti. Na kho metaṃ patirūpaṃ, yvāhaṃ pituvacanaṃ atikkameyya』』』nti punadeva kosiyā khaggaṃ pavesesi. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto sahasā vuṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – 『『kissa tvaṃ , deva, bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto sahasā vuṭṭhāsī』』ti? Idha maṃ, bhaṇe māṇavaka, dīghītissa kosalarañño putto dīghāvu kumāro supinantena khaggena paripātesi. Tenāhaṃ bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto sahasā vuṭṭhāsinti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro vāmena hatthena brahmadattassa kāsirañño sīsaṃ parāmasitvā dakkhiṇena hatthena khaggaṃ nibbāhetvā brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – 『『ahaṃ kho so, deva, dīghītissa kosalarañño putto dīghāvu kumāro. Bahuno tvaṃ amhākaṃ anatthassa kārako. Tayā amhākaṃ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṃ. Tayā ca me mātāpitaro hatā. Ayaṃ khvassa kālo yvāhaṃ veraṃ appeyya』』nti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvussa kumārassa pādesu sirasā nipatitvā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – 『『jīvitaṃ me, tāta dīghāvu, dehi. Jīvitaṃ me, tāta dīghāvu, dehī』』ti.

然後,比丘們,梵授迦尸王對長壽王子說:"那麼,年輕人,準備好馬車,我們要去打獵。""遵命,陛下。"比丘們,長壽王子聽從梵授迦尸王的命令,準備好馬車后對梵授迦尸王說:"陛下,馬車已準備好,請您定奪。"比丘們,然後梵授迦尸王登上馬車。長壽王子駕駛馬車。他駕駛馬車的方式使得軍隊往一個方向走,而馬車往另一個方向走。比丘們,梵授迦尸王走了很遠后對長壽王子說:"那麼,年輕人,停下馬車,我累了,要躺下休息。""遵命,陛下。"比丘們,長壽王子聽從梵授迦尸王的命令,停下馬車,盤腿坐在地上。比丘們,然後梵授迦尸王把頭枕在長壽王子的大腿上睡下了。他因疲勞很快就睡著了。比丘們,這時長壽王子想:"這個梵授迦尸王給我們造成了很多傷害。他奪走了我們的軍隊、車輛、國土、國庫和倉儲。他還殺了我的父母。現在正是我報仇的時候。"他從鞘中抽出劍。比丘們,然後長壽王子又想:"父親臨終時對我說:'孩子長壽啊,不要看長,不要看短。孩子長壽啊,仇恨不能止息仇恨;只有無仇恨,孩子長壽啊,才能止息仇恨。'我違背父親的話是不合適的。"他把劍放回鞘中。第二次,比丘們,長壽王子想:"這個梵授迦尸王給我們造成了很多傷害。他奪走了我們的軍隊、車輛、國土、國庫和倉儲。他還殺了我的父母。現在正是我報仇的時候。"他從鞘中抽出劍。第二次,比丘們,長壽王子又想:"父親臨終時對我說:'孩子長壽啊,不要看長,不要看短。孩子長壽啊,仇恨不能止息仇恨;只有無仇恨,孩子長壽啊,才能止息仇恨。'我違背父親的話是不合適的。"他再次把劍放回鞘中。第三次,比丘們,長壽王子想:"這個梵授迦尸王給我們造成了很多傷害。他奪走了我們的軍隊、車輛、國土、國庫和倉儲。他還殺了我的父母。現在正是我報仇的時候。"他從鞘中抽出劍。第三次,比丘們,長壽王子又想:"父親臨終時對我說:'孩子長壽啊,不要看長,不要看短。孩子長壽啊,仇恨不能止息仇恨;只有無仇恨,孩子長壽啊,才能止息仇恨。'我違背父親的話是不合適的。"他再次把劍放回鞘中。比丘們,這時梵授迦尸王恐懼、驚慌、不安、害怕,突然坐了起來。比丘們,然後長壽王子對梵授迦尸王說:"陛下,您為什麼恐懼、驚慌、不安、害怕,突然坐起來?""年輕人,我在夢中看到長壽憍薩羅王的兒子長壽王子用劍要殺我。所以我恐懼、驚慌、不安、害怕,突然坐了起來。"比丘們,然後長壽王子左手抓住梵授迦尸王的頭,右手抽出劍,對梵授迦尸王說:"陛下,我就是長壽憍薩羅王的兒子長壽王子。您給我們造成了很多傷害。您奪走了我們的軍隊、車輛、國土、國庫和倉儲。您還殺了我的父母。現在正是我報仇的時候。"比丘們,這時梵授迦尸王以頭觸地跪拜在長壽王子腳下,對長壽王子說:"孩子長壽啊,饒我一命。孩子長壽啊,饒我一命。"

『『Kyāhaṃ ussahāmi devassa jīvitaṃ dātuṃ ? Devo kho me jīvitaṃ dadeyyā』』ti. 『『Tena hi, tāta dīghāvu, tvañceva me jīvitaṃ dehi, ahañca te jīvitaṃ dammī』』ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto ca kāsirājā dīghāvu ca kumāro aññamaññassa jīvitaṃ adaṃsu, pāṇiñca aggahesuṃ, sapathañca akaṃsu addūbhāya [adrūbhāya, adubbhāya (ka.)].

Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – 『『tena hi, tāta dīghāvu, rathaṃ yojehi , gamissāmā』』ti. 『『Evaṃ, devā』』ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā rathaṃ yojetvā brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – 『『yutto kho te, deva, ratho, yassa dāni kālaṃ maññasī』』ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā rathaṃ abhiruhi. Dīghāvu kumāro rathaṃ pesesi. Tathā tathā rathaṃ pesesi yathā yathā nacirasseva senāya samāgañchi. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā bārāṇasiṃ pavisitvā amacce pārisajje sannipātāpetvā etadavoca – 『『sace, bhaṇe, dīghītissa kosalarañño puttaṃ dīghāvuṃ kumāraṃ passeyyātha, kinti naṃ kareyyāthā』』ti? Ekacce evamāhaṃsu – 『『mayaṃ, deva, hatthe chindeyyāma. Mayaṃ, deva, pāde chindeyyāma. Mayaṃ, deva, hatthapāde chindeyyāma. Mayaṃ, deva, kaṇṇe chindeyyāma. Mayaṃ, deva, nāsaṃ chindeyyāma. Mayaṃ, deva, kaṇṇanāsaṃ chindeyyāma. Mayaṃ, deva, sīsaṃ chindeyyāmā』』ti. 『『Ayaṃ kho, bhaṇe, dīghītissa kosalarañño putto dīghāvu kumāro. Nāyaṃ labbhā kiñci kātuṃ. Iminā ca me jīvitaṃ dinnaṃ, mayā ca imassa jīvitaṃ dinna』』nti.

  1. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – 『『yaṃ kho te, tāta dīghāvu, pitā maraṇakāle avaca 『mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī』ti, kiṃ te pitā sandhāya avacā』』ti? 『『Yaṃ kho me , deva, pitā maraṇakāle avaca 『mā dīgha』nti mā ciraṃ veraṃ akāsīti. Imaṃ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca mā dīghanti. Yaṃ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca 『mā rassa』nti mā khippaṃ mittehi bhijjitthā』』ti. Imaṃ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca mā rassanti. Yaṃ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca 『『na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti, averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī』』ti devena me mātāpitaro hatāti. Sacāhaṃ devaṃ jīvitā voropeyyaṃ, ye devassa atthakāmā te maṃ jīvitā voropeyyuṃ, ye me atthakāmā te te jīvitā voropeyyuṃ – evaṃ taṃ veraṃ verena na vūpasameyya. Idāni ca pana me devena jīvitaṃ dinnaṃ, mayā ca devassa jīvitaṃ dinnaṃ. Evaṃ taṃ veraṃ averena vūpasantaṃ. Imaṃ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca – na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi , tāta dīghāvu, verā sammantī』』ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā – 『『acchariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Yāva paṇḍito ayaṃ dīghāvu kumāro, yatra hi nāma pituno saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānissatī』』ti pettikaṃ balañca vāhanañca janapadañca kosañca koṭṭhāgārañca paṭipādesi, dhītarañca adāsi. Tesañhi nāma, bhikkhave, rājūnaṃ ādinnadaṇḍānaṃ ādinnasatthānaṃ evarūpaṃ khantisoraccaṃ bhavissati. Idha kho pana taṃ, bhikkhave , sobhetha yaṃ tumhe evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā khamā ca bhaveyyātha soratā cāti? Tatiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – 『『alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda』』nti. Tatiyampi kho so adhammavādī bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『āgametu, bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā』』ti. Atha kho bhagavā – pariyādinnarūpā kho ime moghapurisā, nayime sukarā saññāpetunti – uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Dīghāvubhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo.

464.[ma. ni.

"我怎麼敢饒陛下的命?應該是陛下饒我的命。""那麼,孩子長壽啊,你饒我一命,我也饒你一命。"比丘們,於是梵授迦尸王和長壽王子互相饒了對方的命,握手併發誓不傷害對方。 然後,比丘們,梵授迦尸王對長壽王子說:"那麼,孩子長壽啊,準備好馬車,我們要回去了。""遵命,陛下。"比丘們,長壽王子聽從梵授迦尸王的命令,準備好馬車后對梵授迦尸王說:"陛下,馬車已準備好,請您定奪。"比丘們,然後梵授迦尸王登上馬車。長壽王子駕駛馬車。他駕駛馬車的方式使得不久就與軍隊會合了。比丘們,然後梵授迦尸王進入波羅奈城,召集大臣們說:"先生們,如果你們看到長壽憍薩羅王的兒子長壽王子,你們會怎麼處置他?"有些人說:"陛下,我們會砍斷他的手。""陛下,我們會砍斷他的腳。""陛下,我們會砍斷他的手腳。""陛下,我們會割掉他的耳朵。""陛下,我們會割掉他的鼻子。""陛下,我們會割掉他的耳朵和鼻子。""陛下,我們會砍掉他的頭。""先生們,這就是長壽憍薩羅王的兒子長壽王子。不可以對他做任何事。他饒了我的命,我也饒了他的命。" 然後,比丘們,梵授迦尸王對長壽王子說:"孩子長壽啊,你父親臨終時對你說:'孩子長壽啊,不要看長,不要看短。孩子長壽啊,仇恨不能止息仇恨;只有無仇恨,孩子長壽啊,才能止息仇恨。'你父親這話是什麼意思?""陛下,我父親臨終時說'不要看長',意思是不要長久懷恨。這就是我父親臨終時說'不要看長'的意思。陛下,我父親臨終時說'不要看短',意思是不要輕易與朋友決裂。這就是我父親臨終時說'不要看短'的意思。陛下,我父親臨終時說'孩子長壽啊,仇恨不能止息仇恨;只有無仇恨,孩子長壽啊,才能止息仇恨',意思是陛下殺了我的父母。如果我殺了陛下,那些忠於陛下的人就會殺我,那些忠於我的人就會殺他們 - 這樣仇恨就無法止息。但現在陛下饒了我的命,我也饒了陛下的命。這樣仇恨就因無仇恨而止息了。這就是我父親臨終時說'孩子長壽啊,仇恨不能止息仇恨;只有無仇恨,孩子長壽啊,才能止息仇恨'的意思。"比丘們,這時梵授迦尸王說:"真是不可思議!真是奇妙!這個長壽王子多麼有智慧,竟能如此詳細地理解他父親簡短的話語!"他把原來的軍隊、車輛、國土、國庫和倉儲都還給了長壽王子,還把自己的女兒嫁給了他。比丘們,那些手持刑杖、手持武器的國王尚且能有如此的忍耐和溫和,你們在如此善說的法律中出家,更應該忍耐和溫和啊!"世尊第三次對那些比丘說:"夠了,比丘們,不要爭吵,不要爭論,不要分歧,不要爭執。"那位非法說者比丘第三次對世尊說:"尊者,請世尊法主等待;尊者,請世尊無憂無慮地安住于現法樂住。我們將因這爭吵、爭論、分歧、爭執而為人所知。"這時世尊想:"這些愚人已經無可救藥了,不可能說服他們了",就從座位上起身離開了。 長壽王子的故事第一章結束。 464.[中部

3.236] Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya saṅghamajjhe ṭhitakova imā gāthāyo abhāsi –

[ma. ni. 3.237] 『『Puthusaddo samajano, na bālo koci maññatha;

Saṅghasmiṃ bhijjamānasmiṃ, nāññaṃ bhiyyo amaññaruṃ.

[ma. ni. 3.237] 『『Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino;

Yāvicchanti mukhāyāmaṃ, yena nītā na taṃ vidū.

[ma. ni. 3.237] 『『Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;

Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.

[ma. ni. 3.237] 『『Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;

Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.

[ma. ni. 3.237] 『『Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ;

Averena ca sammanti, esadhammo sanantano.

[ma. ni. 3.237] 『『Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase;

Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.

[ma. ni. 3.237] 『『Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavāssadhanahārino;

Raṭṭhaṃ vilumpamānānaṃ, tesampi hoti saṅgati.

『『Kasmā tumhāka no siyā;

[ma. ni. 3.237] 『『Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ;

Saddhiṃcaraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;

Abhibhuyya sabbāni parissayāni;

Careyya tenattamano satīmā.

[ma. ni. 3.237] 『『No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ;

Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;

Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya;

Eko care mātaṅgaraññeva nāgo.

[ma. ni. 3.237] 『『Ekassa caritaṃ seyyo;

Natthi bāle sahāyatā;

Eko care na ca pāpāni kayirā;

Appossukko mātaṅgaraññeva nāgo』』ti.

Dīghāvuvatthu niṭṭhitaṃ.

  1. Bālakaloṇakagamanakathā

  2. Atha kho bhagavā saṅghamajjhe ṭhitakova imā gāthāyo bhāsitvā yena bālakaloṇakagāmo [bālakaloṇakāragāmo (sī. syā.)] tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmā bhagu bālakaloṇakagāme viharati. Addasā kho āyasmā bhagu bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna āsanaṃ paññapesi, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipi, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane, nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho bhagu bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ bhaguṃ bhagavā etadavoca – 『『kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ; kacci yāpanīyaṃ, kacci piṇḍakena na kilamasī』』ti? 『『Khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ, bhagavā; na cāhaṃ, bhante, piṇḍakena kilamāmī』』ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ bhaguṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā yena pācīnavaṃsadāyo tenupasaṅkami.

Bālakaloṇakagamanakathā niṭṭhitā.

  1. Pācīnavaṃsadāyagamanakathā

466.[ma. ni.

464.[中部3.236] 然後世尊在上午穿好衣服,拿著缽和衣前往憍賞彌(Kosambī)乞食。在憍賞彌乞食后,飯後返回,收拾好住處,拿著缽和衣站在僧團中間,說了這些偈頌: "眾人喧囂,無人自知愚昧; 僧團分裂時,他們不知更多。 自詡智者失念,只會說些無關緊要的話; 隨意開口,不知自己被引向何方。 '他辱罵我,打我,勝過我,搶我的'; 對此懷恨在心的人,仇恨不會平息。 '他辱罵我,打我,勝過我,搶我的'; 不對此懷恨在心的人,仇恨就會平息。 因為在這世上,仇恨從不能止息仇恨; 唯有無仇恨才能止息,這是永恒的法則。 其他人不明白,我們在這裡將滅亡; 但那些明白這點的人,因此爭端平息。 斷骨者、殺人者、偷牛馬財物者、 掠奪國土者,他們尚且能和解。 為何你們不能? 如果能得到一個謹慎、 同行、善居、智慧的夥伴, 克服一切困難, 就應心滿意足、正念地與他同行。 如果得不到一個謹慎、 同行、善居、智慧的夥伴, 就應像國王捨棄征服的國土, 獨自行走,如林中的大象。 獨行更好, 與愚者為伴無益; 獨自行走不做惡事, 無憂無慮,如林中的大象。" 長壽王子的故事結束。 前往巴拉卡羅納卡村的故事 然後世尊站在僧團中間說完這些偈頌后,前往巴拉卡羅納卡村。那時,尊者巴古住在巴拉卡羅納卡村。尊者巴古遠遠地看到世尊走來,看到后準備好座位,放好洗腳水、腳凳、擦腳布,上前接過缽和衣。世尊坐在準備好的座位上,坐下後洗腳。尊者巴古也向世尊禮拜後坐在一旁。世尊對坐在一旁的尊者巴古說:"比丘,你還好嗎?能維持生活嗎?乞食不辛苦吧?""世尊,我很好,能維持生活,乞食也不辛苦。"然後世尊用法語教導、鼓勵、激勵、使尊者巴古歡喜后,從座位上起身,前往東竹林。 前往巴拉卡羅納卡村的故事結束。 前往東竹林的故事 466.[中部

1.325 ādayo passitabbaṃ] Tena kho pana samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo [kimbilo (sī. syā.)] pācīnavaṃsadāye viharanti. Addasā kho dāyapālo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – 『『mā, samaṇa, etaṃ dāyaṃ pāvisi. Santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti. Mā tesaṃ aphāsumakāsī』』ti. Assosi kho āyasmā anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiṃ mantayamānassa, sutvāna dāyapālaṃ etadavoca – 『『māvuso, dāyapāla, bhagavantaṃ vāresi . Satthā no bhagavā anuppatto』』ti. Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimilaṃ etadavoca – 『『abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto, satthā no bhagavā anuppatto』』ti. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo bhagavantaṃ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṃ paṭiggahesi, eko āsanaṃ paññapesi, eko pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane , nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Tepi kho āyasmanto bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavoca – 『『kacci vo, anuruddhā, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ; kacci piṇḍakena na kilamathā』』ti? 『『Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā; na ca mayaṃ, bhante, piṇḍakena kilamāmā』』ti.

『『Kacci pana vo anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathā』』ti? 『『Taggha mayaṃ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā』』ti. 『『Yathā kathaṃ pana tumhe, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathā』』ti? 『『Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – 『lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī』』』ti. Tassa mayhaṃ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca; mettaṃ vacīkammaṃ… mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – 『『『yaṃnūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyya』nti. So kho ahaṃ, bhante, sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe citta』』nti.

Āyasmāpi kho nandiyo…pe… āyasmāpi kho kimilo bhagavantaṃ etadavoca – 『『mayhampi kho, bhante, evaṃ hoti – 『lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī』ti. Tassa mayhaṃ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca; mettaṃ vacīkammaṃ mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti 『yaṃnūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyya』nti. So kho ahaṃ, bhante, sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe cittanti. Evaṃ kho mayaṃ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā』』ti.

466.[中部1.325及以下應參看] 那時,尊者阿那律、尊者難提和尊者金毗羅住在東竹林。林中守衛遠遠地看到世尊走來,看到后對世尊說:"沙門,不要進入這片林子。這裡有三位善男子為自己的利益而住。不要打擾他們。"尊者阿那律聽到林中守衛與世尊交談,聽到后對林中守衛說:"朋友守衛,不要阻止世尊。我們的導師世尊來了。"然後尊者阿那律走向尊者難提和尊者金毗羅,走近后對尊者難提和尊者金毗羅說:"尊者們請來,尊者們請來,我們的導師世尊來了。"然後尊者阿那律、尊者難提和尊者金毗羅迎接世尊,一個接過世尊的缽和衣,一個準備座位,一個放好洗腳水、腳凳、擦腳布。世尊坐在準備好的座位上,坐下後洗腳。那些尊者們也向世尊禮拜後坐在一旁。世尊對坐在一旁的尊者阿那律說:"阿那律們,你們還好嗎?能維持生活嗎?乞食不辛苦吧?""世尊,我們很好,能維持生活,乞食也不辛苦。" "阿那律們,你們是否和睦相處,歡喜無諍,如水乳交融,以慈愛的眼光看待彼此?" "確實如此,世尊,我們和睦相處,歡喜無諍,如水乳交融,以慈愛的眼光看待彼此。" "阿那律們,你們是如何和睦相處,歡喜無諍,如水乳交融,以慈愛的眼光看待彼此的?" "世尊,我是這樣想的:'我真是有福氣,真是幸運,能和這樣的同修一起生活。'世尊,我對這些尊者們無論公開還是私下都以慈愛的身業相待;以慈愛的語業...以慈愛的意業相待。世尊,我是這樣想的:'不如我放下自己的心,隨這些尊者們的心意而行。'世尊,我確實放下了自己的心,隨這些尊者們的心意而行。世尊,我們的身體雖然不同,但我認為我們的心是一致的。" 尊者難提也...尊者金毗羅也對世尊說:"世尊,我也是這樣想的:'我真是有福氣,真是幸運,能和這樣的同修一起生活。'世尊,我對這些尊者們無論公開還是私下都以慈愛的身業相待;以慈愛的語業、以慈愛的意業相待。世尊,我是這樣想的:'不如我放下自己的心,隨這些尊者們的心意而行。'世尊,我確實放下了自己的心,隨這些尊者們的心意而行。世尊,我們的身體雖然不同,但我認為我們的心是一致的。世尊,我們就是這樣和睦相處,歡喜無諍,如水乳交融,以慈愛的眼光看待彼此。"

『『Kacci pana vo, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā』』ti? 『『Taggha mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā』』ti. 『『Yathā kathaṃ pana tumhe, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā』』ti? 『『Idha, bhante, amhākaṃ yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati so āsanaṃ paññapeti, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipati, avakkārapātiṃ dhovitvā upaṭṭhāpeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati bhuñjati, no ce ākaṅkhati appaharite vā chaḍḍeti. Appāṇake vā udake opilāpeti. So āsanaṃ uddharati , pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmeti, avakkārapātiṃ dhovitvā paṭisāmeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisāmeti, bhattaggaṃ sammajjati. Yo passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ so upaṭṭhāpeti. Sacassa hoti avisayhaṃ, hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpema, na tveva mayaṃ, bhante, tappaccayā vācaṃ bhindāma. Pañcāhikaṃ kho pana mayaṃ, bhante, sabbarattiṃ dhammiyā kathāya sannisīdāma. Evaṃ kho mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā』』ti.

Pācinavaṃsadāyagamanakathā niṭṭhitā.

  1. Pālileyyakagamanakathā

"阿那律們,你們是否精進不放逸,熱忱地安住?" "確實如此,世尊,我們精進不放逸,熱忱地安住。" "阿那律們,你們是如何精進不放逸,熱忱地安住的?" "世尊,我們中誰最先從村子乞食回來,他就準備座位,放好洗腳水、腳凳、擦腳布,洗好並放好垃圾桶,準備好飲用水和洗滌用水。誰最後從村子乞食回來,如果有剩餘的食物,他想吃就吃,不想吃就丟棄在沒有草的地方或倒入無生物的水中。他收起座位,收好洗腳水、腳凳、擦腳布,洗好並收起垃圾桶,收起飲用水和洗滌用水,打掃用餐的地方。誰看到飲水罐、洗滌水罐或廁所水罐空了,就去添滿。如果他一個人搬不動,就用手勢叫另一個人來,我們用手勢一起搬,世尊,爲了這個我們不會開口說話。世尊,每五天我們整夜坐在一起討論佛法。世尊,我們就是這樣精進不放逸,熱忱地安住。" 前往東竹林的故事結束。 前往波利雷亞卡的故事

467.[udā. 35 ādayo thokaṃ visadisaṃ] Atha kho bhagavā āyasmantañca anuruddhaṃ āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimilaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā yena pālileyyakaṃ [pārileyyakaṃ (sī. syā.)] tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena pālileyyakaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pālileyyake viharati rakkhitavanasaṇḍe bhaddasālamūle. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『『ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo na phāsu vihāsiṃ tehi kosambakehi [kosabbhikehi (syā.)] bhikkhūhi bhaṇḍanakārakehi kalahakārakehi vivādakārakehi bhassakārakehi saṅghe adhikaraṇakārakehi. Somhi etarahi eko adutiyo sukhaṃ phāsu viharāmi aññatreva tehi kosambakehi bhikkhūhi bhaṇḍanakārakehi kalahakārakehi vivādakārakehi bhassakārakehi saṅghe adhikaraṇakārakehī』』ti.

Aññataropi kho hatthināgo ākiṇṇo viharati hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti. Atha kho tassa hatthināgassa etadahosi – 『『ahaṃ kho ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti. Yaṃnūnāhaṃ ekova gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyya』』nti. Atha kho so hatthināgo yūthā apakkamma yena pālileyyakaṃ rakkhitavanasaṇḍo bhaddasālamūlaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā soṇḍāya bhagavato pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, appaharitañca karoti. Atha kho tassa hatthināgassa etadahosi – 『『ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo na phāsu vihāsiṃ hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṃ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ khādiṃsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṃ ogāhā ca me otiṇṇassa [ogāhañcassa otiṇṇassa (syā.), ogāhā cassa uttiṇṇassa (sī.)] hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo agamaṃsu. Somhi etarahi eko adutiyo sukhaṃ phāsu viharāmi aññatreva hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehī』』ti.

Atha kho bhagavā attano ca pavivekaṃ viditvā tassa ca hatthināgassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

[udā. 35] 『『Etaṃ [evaṃ (ka.)] nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino;

Sameti cittaṃ cittena, yadeko ramatī vane』』ti.

Atha kho bhagavā pālileyyake yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho kosambakā upāsakā – 『『ime kho ayyā kosambakā bhikkhū bahuno amhākaṃ anatthassa kārakā . Imehi ubbāḷho bhagavā pakkanto. Handa mayaṃ ayye kosambake bhikkhū neva abhivādeyyāma, na paccuṭṭheyyāma, na añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kareyyāma, na sakkareyyāma, na garuṃ kareyyāma, na māneyyāma, na bhajeyyāma, na pūjeyyāma, upagatānampi piṇḍakaṃ na dajjeyyāma – evaṃ ime amhehi asakkariyamānā agarukariyamānā amāniyamānā abhajiyamānā apūjiyamānā asakkārapakatā pakkamissanti vā vibbhamissanti vā bhagavantaṃ vā pasādessantī』』ti. Atha kho kosambakā upāsakā kosambake bhikkhū neva abhivādesuṃ, na paccuṭṭhesuṃ, na añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ akaṃsu, na sakkariṃsu, na garuṃ kariṃsu, na mānesuṃ, na bhajesuṃ na pūjesuṃ, upagatānampi piṇḍakaṃ na adaṃsu. Atha kho kosambakā bhikkhū kosambakehi upāsakehi asakkariyamānā agarukariyamānā amāniyamānā abhajiyamānā apūjiyamānā asakkārapakatā evamāhaṃsu – 『『handa mayaṃ, āvuso, sāvatthiṃ gantvā bhagavato santike imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā』』ti.

Pālileyyakagamanakathā niṭṭhitā.

  1. Aṭṭhārasavatthukathā

467.[優陀那經35及以下略有不同] 然後世尊用法語教導、鼓勵、激勵、使尊者阿那律、尊者難提和尊者金毗羅歡喜后,從座位上起身,前往波利雷亞卡。漸次遊行,到達波利雷亞卡。世尊住在波利雷亞卡的護林沙羅樹下。這時,世尊獨處靜坐時,心中生起這樣的想法:"我以前被那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們包圍,住得不舒服。現在我獨自一人,遠離那些憍賞彌比丘們,住得安樂舒適。" 有一頭大象也被其他像、母象、小象、幼象包圍著,吃著被啃過的草,它們還吃它折斷的樹枝,喝渾濁的水,它涉水時母象們還用身體摩擦它。這頭大象想:"我被其他像、母象、小象、幼象包圍著,吃著被啃過的草,它們還吃我折斷的樹枝,喝渾濁的水,我涉水時母象們還用身體摩擦我。不如我獨自離開象群生活。"於是這頭大象離開象群,來到波利雷亞卡的護林沙羅樹下世尊所在的地方,用鼻子給世尊準備飲用水和洗滌用水,並清理雜草。這頭大象想:"我以前被其他像、母象、小象、幼象包圍,吃著被啃過的草,它們還吃我折斷的樹枝,喝渾濁的水,我涉水時母象們還用身體摩擦我,住得不舒服。現在我獨自一人,遠離其他像、母象、小象、幼象,住得安樂舒適。" 這時,世尊了知自己的獨處,也以心知道那頭大象的心中所想,於是說出這個偈頌: "這頭大象與大象(佛陀), 這頭有象牙的象與(佛陀), 心意相通, 獨自在林中歡樂。" 然後世尊在波利雷亞卡住了一段時間后,向舍衛城出發。漸次遊行,到達舍衛城。世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。這時,憍賞彌的優婆塞們說:"這些尊貴的憍賞彌比丘們給我們帶來了很多麻煩。世尊被他們困擾而離開了。來吧,我們不向這些憍賞彌比丘們問候,不為他們起立,不向他們合掌行禮,不尊敬他們,不重視他們,不尊重他們,不親近他們,不供養他們,即使他們來也不給他們食物 - 這樣,他們得不到我們的尊敬、重視、尊重、親近、供養,就會離開或還俗或向世尊懺悔。"於是憍賞彌的優婆塞們不向憍賞彌比丘們問候,不為他們起立,不向他們合掌行禮,不尊敬他們,不重視他們,不尊重他們,不親近他們,不供養他們,即使他們來也不給他們食物。這時,憍賞彌比丘們得不到憍賞彌優婆塞們的尊敬、重視、尊重、親近、供養,就說:"朋友們,我們去舍衛城,在世尊面前解決這個爭端吧。" 前往波利雷亞卡的故事結束。 十八事的故事

  1. Atha kho kosambakā bhikkhū senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tenupasaṅkamiṃsu. Assosi kho āyasmā sāriputto – 『『te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchantī』』ti. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – 『『te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchanti. Kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī』』ti? 『『Tena hi tvaṃ, sāriputta, yathā dhammo tathā tiṭṭhāhī』』ti. 『『Kathāhaṃ, bhante, jāneyyaṃ dhammaṃ vā adhammaṃ vā』』ti?

Aṭṭhārasahi kho, sāriputta, vatthūhi adhammavādī jānitabbo. Idha, sāriputta, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti; avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti; abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāpattiṃ āpattīti dīpeti, āpattiṃ anāpattīti dīpeti; lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti – imehi kho, sāriputta, aṭṭhārasahi vatthūhi adhammavādī jānitabbo.

Aṭṭhārasahi ca kho, sāriputta, vatthūhi dhammavādī jānitabbo. Idha, sāriputta, bhikkhu adhammaṃ adhammoti dīpeti, dhammaṃ dhammoti dīpeti; avinayaṃ avinayoti dīpeti, vinayaṃ vinayoti dīpeti; abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti ; anāpattiṃ anāpattīti dīpeti, āpattiṃ āpattīti dīpeti; lahukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti – imehi kho, sāriputta, aṭṭhārasahi vatthūhi dhammavādī jānitabboti.

然後憍賞彌比丘們收拾好住處,拿著缽和衣向舍衛城出發。尊者舍利弗聽說:"那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們正在來舍衛城。"於是尊者舍利弗走向世尊,走近後向世尊禮拜,坐在一旁。坐在一旁的尊者舍利弗對世尊說:"世尊,聽說那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們正在來舍衛城。世尊,我應該如何對待這些比丘?" "那麼,舍利弗,你應該依法而行。" "世尊,我怎麼知道什麼是法,什麼是非法呢?" "舍利弗,可以通過十八種情況來判斷一個人是非法說者。在這裡,舍利弗,一個比丘把非法說成法,把法說成非法;把非律說成律,把律說成非律;把如來沒說過的說成如來說過,把如來說過的說成如來沒說過;把如來沒做過的說成如來做過,把如來做過的說成如來沒做過;把如來沒制定的說成如來制定了,把如來制定的說成如來沒制定;把非犯說成犯,把犯說成非犯;把輕罪說成重罪,把重罪說成輕罪;把有餘罪說成無餘罪,把無餘罪說成有餘罪;把粗重罪說成非粗重罪,把非粗重罪說成粗重罪 - 舍利弗,通過這十八種情況可以判斷一個人是非法說者。 舍利弗,也可以通過十八種情況來判斷一個人是法說者。在這裡,舍利弗,一個比丘把非法說成非法,把法說成法;把非律說成非律,把律說成律;把如來沒說過的說成如來沒說過,把如來說過的說成如來說過;把如來沒做過的說成如來沒做過,把如來做過的說成如來做過;把如來沒制定的說成如來沒制定,把如來制定的說成如來制定了;把非犯說成非犯,把犯說成犯;把輕罪說成輕罪,把重罪說成重罪;把有餘罪說成有餘罪,把無餘罪說成無餘罪;把粗重罪說成粗重罪,把非粗重罪說成非粗重罪 - 舍利弗,通過這十八種情況可以判斷一個人是法說者。"

  1. Assosi kho āyasmā mahāmoggallāno…pe… assosi kho āyasmā mahākassapo… assosi kho āyasmā mahākaccāno… assosi kho āyasmā mahākoṭṭhiko … assosi kho āyasmā mahākappino… assosi kho āyasmā mahācundo… assosi kho āyasmā anuruddho… assosi kho āyasmā revato … assosi kho āyasmā upāli… assosi kho āyasmā ānando… assosi kho āyasmā rāhulo – 『『te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchantī』』ti. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca – 『『te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchanti. Kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī』』ti? 『『Tena hi tvaṃ, rāhula, yathā dhammo tathā tiṭṭhāhī』』ti. 『『Kathāhaṃ, bhante, jāneyyaṃ dhammaṃ vā adhammaṃ vā』』ti?

Aṭṭhārasahi kho, rāhula, vatthūhi adhammavādī jānitabbo. Idha, rāhula, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti; avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti; abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāpattiṃ āpattīti dīpeti, āpattiṃ anāpattīti dīpeti; lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti – imehi kho, rāhula, aṭṭhārasahi vatthūhi adhammavādī jānitabbo.

Aṭṭhārasahi ca kho, rāhula, vatthūhi dhammavādī jānitabbo. Idha, rāhula, bhikkhu adhammaṃ adhammoti dīpeti, dhammaṃ dhammoti dīpeti; avinayaṃ avinayoti dīpeti, vinayaṃ vinayoti dīpeti; abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāpattiṃ anāpattīti dīpeti, āpattiṃ āpattīti dīpeti; lahukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti – imehi kho, rāhula, aṭṭhārasahi vatthūhi dhammavādī jānitabboti.

  1. Assosi kho mahāpajāpati [mahāpajāpatī (sī. syā.)] gotamī – 『『te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchantī』』ti. Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṃ etadavoca – 『『te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchanti. Kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī』』ti? 『『Tena hi tvaṃ, gotami, ubhayattha dhammaṃ suṇa. Ubhayattha dhammaṃ sutvā ye tattha bhikkhū dhammavādino tesaṃ diṭṭhiñca khantiñca ruciñca ādāyañca rocehi. Yañca kiñci bhikkhunisaṅghena bhikkhusaṅghato paccāsīsitabbaṃ sabbaṃ taṃ dhammavāditova paccāsīsitabba』』nti.

尊者大目犍連聽說...尊者大迦葉聽說...尊者大迦旃延聽說...尊者大拘絺羅聽說...尊者大劫賓那聽說...尊者大周陀聽說...尊者阿那律聽說...尊者離婆多聽說...尊者優波離聽說...尊者阿難聽說...尊者羅睺羅聽說:"那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們正在來舍衛城。"於是尊者羅睺羅走向世尊,走近後向世尊禮拜,坐在一旁。坐在一旁的尊者羅睺羅對世尊說:"世尊,聽說那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們正在來舍衛城。世尊,我應該如何對待這些比丘?" "那麼,羅睺羅,你應該依法而行。" "世尊,我怎麼知道什麼是法,什麼是非法呢?" "羅睺羅,可以通過十八種情況來判斷一個人是非法說者。在這裡,羅睺羅,一個比丘把非法說成法,把法說成非法;把非律說成律,把律說成非律;把如來沒說過的說成如來說過,把如來說過的說成如來沒說過;把如來沒做過的說成如來做過,把如來做過的說成如來沒做過;把如來沒制定的說成如來制定了,把如來制定的說成如來沒制定;把非犯說成犯,把犯說成非犯;把輕罪說成重罪,把重罪說成輕罪;把有餘罪說成無餘罪,把無餘罪說成有餘罪;把粗重罪說成非粗重罪,把非粗重罪說成粗重罪 - 羅睺羅,通過這十八種情況可以判斷一個人是非法說者。 羅睺羅,也可以通過十八種情況來判斷一個人是法說者。在這裡,羅睺羅,一個比丘把非法說成非法,把法說成法;把非律說成非律,把律說成律;把如來沒說過的說成如來沒說過,把如來說過的說成如來說過;把如來沒做過的說成如來沒做過,把如來做過的說成如來做過;把如來沒制定的說成如來沒制定,把如來制定的說成如來制定了;把非犯說成非犯,把犯說成犯;把輕罪說成輕罪,把重罪說成重罪;把有餘罪說成有餘罪,把無餘罪說成無餘罪;把粗重罪說成粗重罪,把非粗重罪說成非粗重罪 - 羅睺羅,通過這十八種情況可以判斷一個人是法說者。" 大愛道喬達彌聽說:"那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們正在來舍衛城。"於是大愛道喬達彌走向世尊,走近後向世尊禮拜,站在一旁。站在一旁的大愛道喬達彌對世尊說:"世尊,聽說那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們正在來舍衛城。世尊,我應該如何對待這些比丘?" "那麼,喬達彌,你應該聽雙方的說法。聽了雙方的說法后,贊同那些法說者的見解、忍受、喜好和主張。比丘尼僧團從比丘僧團所期望的一切,都應該從法說者那裡期望。"

  1. Assosi kho anāthapiṇḍiko gahapati – 『『te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchantī』』ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṃ etadavoca – 『『te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchanti. Kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī』』ti? 『『Tena hi tvaṃ, gahapati, ubhayattha dānaṃ dehi. Ubhayattha dānaṃ datvā ubhayattha dhammaṃ suṇa. Ubhayattha dhammaṃ sutvā ye tattha bhikkhū dhammavādino tesaṃ diṭṭhiñca khantiñca ruciñca ādāyañca rocehī』』ti.

  2. Assosi kho visākhā migāramātā – 『『te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchantī』』ti . Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṃ etadavoca – 『『te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchanti. Kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī』』ti? 『『Tena hi tvaṃ, visākhe, ubhayattha dānaṃ dehi. Ubhayattha dānaṃ datvā ubhayattha dhammaṃ suṇa. Ubhayattha dhammaṃ sutvā ye tattha bhikkhū dhammavādino tesaṃ diṭṭhiñca khantiñca ruciñca ādāyañca rocehī』』ti.

  3. Atha kho kosambakā bhikkhū anupubbena yena sāvatthi tadavasaruṃ. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – 『『te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ anuppattā. Kathaṃ nu kho, bhante, tesu bhikkhūsu senāsane [senāsanesu (ka.), senāsanaṃ (syā.)] paṭipajjitabba』』nti? 『『Tena hi, sāriputta, vivittaṃ senāsanaṃ dātabba』』nti. 『『Sace pana, bhante, vivittaṃ na hoti, kathaṃ paṭipajjitabba』』nti? 『『Tena hi, sāriputta, vivittaṃ katvāpi dātabbaṃ, na tvevāhaṃ, sāriputta, kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa bhikkhuno senāsanaṃ paṭibāhitabbanti vadāmi. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.

『『Āmise pana, bhante, kathaṃ paṭipajjitabba』』nti? 『『Āmisaṃ kho, sāriputta, sabbesaṃ samakaṃ bhājetabba』』nti.

Aṭṭhārasavatthukathā niṭṭhitā.

  1. Osāraṇānujānanā

給孤獨長者聽說:"那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們正在來舍衛城。"於是給孤獨長者走向世尊,走近後向世尊禮拜,坐在一旁。坐在一旁的給孤獨長者對世尊說:"世尊,聽說那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們正在來舍衛城。世尊,我應該如何對待這些比丘?" "那麼,長者,你應該對雙方都佈施。對雙方佈施后,聽雙方的說法。聽了雙方的說法后,贊同那些法說者的見解、忍受、喜好和主張。" 鹿子母毗舍佉聽說:"那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們正在來舍衛城。"於是鹿子母毗舍佉走向世尊,走近後向世尊禮拜,坐在一旁。坐在一旁的鹿子母毗舍佉對世尊說:"世尊,聽說那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們正在來舍衛城。世尊,我應該如何對待這些比丘?" "那麼,毗舍佉,你應該對雙方都佈施。對雙方佈施后,聽雙方的說法。聽了雙方的說法后,贊同那些法說者的見解、忍受、喜好和主張。" 然後憍賞彌比丘們漸次到達舍衛城。這時,尊者舍利弗走向世尊,走近後向世尊禮拜,坐在一旁。坐在一旁的尊者舍利弗對世尊說:"世尊,聽說那些好爭吵、好爭論、好爭執、好說閒話、在僧團中製造事端的憍賞彌比丘們已經到達舍衛城。世尊,應該如何安排這些比丘的住處?" "那麼,舍利弗,應該給他們安排僻靜的住處。" "世尊,如果沒有僻靜的住處,應該怎麼辦?" "那麼,舍利弗,即使要騰出來也要給他們安排。但是,舍利弗,我絕不允許以任何理由剝奪年長比丘的住處。誰這樣做,犯突吉羅罪。" "世尊,關於食物應該怎麼做?" "舍利弗,食物應該平等分配給所有人。" 十八事的故事結束。 允許重新接納

  1. Atha kho tassa ukkhittakassa bhikkhuno dhammañca vinayañca paccavekkhantassa etadahosi – 『『āpatti esā, nesā anāpatti. Āpannomhi, namhi anāpanno. Ukkhittomhi, namhi anukkhitto. Dhammikenamhi kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahenā』』ti. Atha kho so ukkhittako bhikkhu yena ukkhittānuvattakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ukkhittānuvattake bhikkhū etadavoca – 『『āpatti esā, āvuso; nesā anāpatti. Āpannomhi, namhi anāpanno. Ukkhittomhi, namhi anukkhitto. Dhammikenamhi kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Etha maṃ āyasmanto osārethā』』ti. Atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū taṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – 『『ayaṃ, bhante, ukkhittako bhikkhu evamāha – 『āpatti esā , āvuso; nesā anāpatti. Āpannomhi, namhi anāpanno. Ukkhittomhi, namhi anukkhitto. Dhammikenamhi kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Etha maṃ āyasmanto osārethā』ti. Kathaṃ nu kho, bhante, paṭipajjitabba』』nti? 『『Āpatti esā, bhikkhave; nesā anāpatti. Āpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu anāpanno. Ukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu anukkhitto . Dhammikena kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Yato ca kho so, bhikkhave, bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passati ca, tena hi, bhikkhave, taṃ bhikkhuṃ osārethā』』ti.

Osāraṇānujānanā niṭṭhitā.

  1. Saṅghasāmaggīkathā

  2. Atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū taṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ osāretvā yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etadavocuṃ – 『『yasmiṃ, āvuso, vatthusmiṃ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ , so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi [passī (itipi)] ca osārito ca. Handa mayaṃ, āvuso, tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karomā』』ti.

Atha kho te ukkhepakā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – 『『te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū evamāhaṃsu – 『yasmiṃ, āvuso, vatthusmiṃ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Handa mayaṃ, āvuso, tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karomā』ti. Kathaṃ nu kho, bhante, paṭipajjitabba』』nti? Yato ca kho so, bhikkhave, bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca, tena hi, bhikkhave, saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karotu. Evañca pana, bhikkhave, kātabbā. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ gilānehi ca agilānehi ca. Na kehici chando dātabbo. Sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yasmiṃ vatthusmiṃ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ kareyya. Esā ñatti.

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yasmiṃ vatthusmiṃ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karoti. Yassāyasmato khamati tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiyā karaṇaṃ, so tuṇhassa, yassa nakkhamati so bhāseyya.

『『Katā saṅghena tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggī. Nihato saṅghabhedo, nihatā saṅgharāji, nihataṃ saṅghavavatthānaṃ, nihataṃ saṅghanānākaraṇaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.

Tāvadeva uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ uddisitabbanti.

Saṅghasāmaggīkathā niṭṭhitā.

  1. Upālisaṅghasāmaggīpucchā

那時,那個被擯除的比丘在思考法和律時想到:"這是犯戒,不是不犯戒。我犯戒了,不是沒有犯戒。我被擯除了,不是沒有被擯除。我是被如法的、不可推翻的、應該維持的羯磨所擯除的。"然後那個被擯除的比丘走向那些支援被擯除者的比丘,走近后對他們說:"朋友們,這是犯戒,不是不犯戒。我犯戒了,不是沒有犯戒。我被擯除了,不是沒有被擯除。我是被如法的、不可推翻的、應該維持的羯磨所擯除的。請尊者們重新接納我。"然後那些支援被擯除者的比丘帶著那個被擯除的比丘走向世尊,走近後向世尊禮拜,坐在一旁。坐在一旁的那些比丘對世尊說:"世尊,這個被擯除的比丘這樣說:'朋友們,這是犯戒,不是不犯戒。我犯戒了,不是沒有犯戒。我被擯除了,不是沒有被擯除。我是被如法的、不可推翻的、應該維持的羯磨所擯除的。請尊者們重新接納我。'世尊,我們應該怎麼做?" "比丘們,這是犯戒,不是不犯戒。這個比丘犯戒了,不是沒有犯戒。這個比丘被擯除了,不是沒有被擯除。他是被如法的、不可推翻的、應該維持的羯磨所擯除的。比丘們,既然這個比丘已經認識到自己犯戒了和被擯除了,那麼,比丘們,你們應該重新接納這個比丘。" 允許重新接納的故事結束。 僧團和合的故事 然後那些支援被擯除者的比丘重新接納了那個被擯除的比丘后,走向那些擯除者的比丘,走近后對他們說:"朋友們,在導致僧團爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、不和、分離、分黨的那件事上,這個比丘已經認識到自己犯戒了、被擯除了,並且已經被重新接納了。來吧,朋友們,讓我們爲了平息那件事而使僧團和合吧。" 然後那些擯除者的比丘走向世尊,走近後向世尊禮拜,坐在一旁。坐在一旁的那些比丘對世尊說:"世尊,那些支援被擯除者的比丘這樣說:'朋友們,在導致僧團爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、不和、分離、分黨的那件事上,這個比丘已經認識到自己犯戒了、被擯除了,並且已經被重新接納了。來吧,朋友們,讓我們爲了平息那件事而使僧團和合吧。'世尊,我們應該怎麼做?" "比丘們,既然這個比丘已經認識到自己犯戒了、被擯除了,並且已經被重新接納了,那麼,比丘們,僧團應該爲了平息那件事而使僧團和合。比丘們,應該這樣做。所有人都應該聚集在一起,包括生病的和沒生病的。任何人都不能授權他人代表。聚集后,由一個有能力的比丘向僧團宣佈: '請僧團聽我說。在導致僧團爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、不和、分離、分黨的那件事上,這個比丘已經認識到自己犯戒了、被擯除了,並且已經被重新接納了。如果僧團認為時機適當,僧團應該爲了平息那件事而使僧團和合。這是動議。 請僧團聽我說。在導致僧團爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、不和、分離、分黨的那件事上,這個比丘已經認識到自己犯戒了、被擯除了,並且已經被重新接納了。僧團正在爲了平息那件事而使僧團和合。誰同意爲了平息那件事而使僧團和合,請保持沉默;誰不同意,請說出來。 僧團已經爲了平息那件事而使僧團和合了。僧團的分裂已經消除,僧團的不和已經消除,僧團的分離已經消除,僧團的分黨已經消除。僧團同意了,所以保持沉默。我如此記錄這件事。' 應該立即舉行布薩,誦讀波羅提木叉。" 僧團和合的故事結束。 優波離關於僧團和合的問題

  1. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca – 『『yasmiṃ, bhante, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ avinicchinitvā amūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, dhammikā nu kho sā, bhante, saṅghasāmaggī』』ti? 『『Yasmiṃ , upāli, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ avinicchinitvā amūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, adhammikā sā, upāli, saṅghasāmaggī』』ti.

『『Yasmiṃ pana, bhante, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ vinicchinitvā mūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, dhammikā nu kho sā, bhante, saṅghasāmaggī』』ti? 『『Yasmiṃ, upāli, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ vinicchinitvā mūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, dhammikā sā, upāli, saṅghasāmaggī』』ti.

『『Kati nu kho, bhante, saṅghasāmaggiyo』』ti? 『『Dvemā, upāli, saṅghasāmaggiyo – atthupāli, saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanupetā; atthupāli, saṅghasāmaggī atthupetā ca byañjanupetā ca. Katamā ca, upāli, saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanupetā? Yasmiṃ, upāli, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ avinicchinitvā amūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, ayaṃ vuccati, upāli, saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanupetā. Katamā ca, upāli, saṅghasāmaggī atthupetā ca byañjanupetā ca? Yasmiṃ, upāli, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ vinicchinitvā mūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, ayaṃ vuccati, upāli, saṅghasāmaggī atthupetā ca byañjanupetā ca. Imā kho, upāli, dve saṅghasāmaggiyo』』ti.

  1. Atha kho āyasmā upāli uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

『『Saṅghassa kiccesu ca mantanāsu ca;

Atthesu jātesu vinicchayesu ca;

Kathaṃpakārodha naro mahatthiko;

Bhikkhu kathaṃ hotidha paggahārahoti.

『『Anānuvajjo paṭhamena sīlato;

Avekkhitācāro susaṃvutindriyo;

Paccatthikā nūpavadanti dhammato;

Na hissa taṃ hoti vadeyyu yena naṃ.

『『So tādiso sīlavisuddhiyā ṭhito;

Visārado hoti visayha bhāsati;

Nacchambhati parisagato na vedhati;

Atthaṃ na hāpeti anuyyutaṃ bhaṇaṃ.

『『Tatheva pañhaṃ parisāsu pucchito;

Na ceva pajjhāyati na maṅku hoti;

So kālāgataṃ byākaraṇārahaṃ vaco;

Rañjeti viññūparisaṃ vicakkhaṇo.

『『Sagāravo vuḍḍhataresu bhikkhusu;

Ācerakamhi ca sake visārado;

Alaṃ pametuṃ paguṇo kathetave;

Paccatthikānañca viraddhikovido.

『『Paccatthikā yena vajanti niggahaṃ;

Mahājano saññapanañca gacchati;

Sakañca ādāyamayaṃ na riñcati;

Viyākaraṃ [so byākaraṃ (sī.), veyyākaraṃ (syā.)] pañhamanūpaghātikaṃ.

『『Dūteyyakammesu alaṃ samuggaho;

Saṅghassa kiccesu ca āhu naṃ yathā;

Karaṃ vaco bhikkhugaṇena pesito;

Ahaṃ karomīti na tena maññati.

『『Āpajjati yāvatakesu vatthusu;

Āpattiyā hoti yathā ca vuṭṭhiti;

Ete vibhaṅgā ubhayassa svāgatā;

Āpatti vuṭṭhānapadassa kovido.

『『Nissāraṇaṃ gacchati yāni cācaraṃ;

Nissārito hoti yathā ca vattanā [vatthunā (sī. syā.)];

Osāraṇaṃ taṃvusitassa jantuno;

Etampi jānāti vibhaṅgakovido.

『『Sagāravo vuḍḍhataresu bhikkhusu;

Navesu theresu ca majjhimesu ca;

Mahājanassatthacarodha paṇḍito;

So tādiso bhikkhu idha paggahāraho』』ti.

Upālisaṅghasāmaggīpucchā niṭṭhitā.

Kosambakakkhandhako dasamo.

然後尊者優波離走向世尊,走近後向世尊禮拜,坐在一旁。坐在一旁的尊者優波離對世尊說:"世尊,在導致僧團爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、不和、分離、分黨的那件事上,如果僧團不調查那件事,就從無根據的地方回到根源,而進行僧團和合,世尊,這樣的僧團和合是如法的嗎?" "優波離,在導致僧團爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、不和、分離、分黨的那件事上,如果僧團不調查那件事,就從無根據的地方回到根源,而進行僧團和合,優波離,這樣的僧團和合是非法的。" "世尊,在導致僧團爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、不和、分離、分黨的那件事上,如果僧團調查那件事,從根源回到根源,而進行僧團和合,世尊,這樣的僧團和合是如法的嗎?" "優波離,在導致僧團爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、不和、分離、分黨的那件事上,如果僧團調查那件事,從根源回到根源,而進行僧團和合,優波離,這樣的僧團和合是如法的。" "世尊,有幾種僧團和合?" "優波離,有兩種僧團和合 - 優波離,有隻有文字而無意義的僧團和合;優波離,有既有意義又有文字的僧團和合。優波離,什麼是隻有文字而無意義的僧團和合?優波離,在導致僧團爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、不和、分離、分黨的那件事上,如果僧團不調查那件事,就從無根據的地方回到根源,而進行僧團和合,優波離,這被稱為只有文字而無意義的僧團和合。優波離,什麼是既有意義又有文字的僧團和合?優波離,在導致僧團爭吵、爭論、分歧、爭執、分裂、不和、分離、分黨的那件事上,如果僧團調查那件事,從根源回到根源,而進行僧團和合,優波離,這被稱為既有意義又有文字的僧團和合。優波離,這就是兩種僧團和合。" 然後尊者優波離從座位上起身,整理上衣搭在一肩,向世尊合掌,用偈頌對世尊說: "在僧團的事務和商議中, 在發生的事件和判決中, 在這裡,一個有大利益的人應該如何? 在這裡,一個比丘應該如何值得尊重? 首先在戒律上無可指責, 行為謹慎,諸根防護, 對手無法從法上指責他, 因為他沒有可被指責的地方。 他如此安住于清凈的戒行, 自信,能夠有力地說話, 在眾人中不畏縮不動搖, 說話不離題,不失要點。 同樣,在眾人中被問到問題時, 他既不沉思也不羞愧, 他適時地說出值得回答的話, 明智者使有智慧的眾人歡喜。 他尊重年長的比丘, 對自己的老師也很自信, 善於衡量,熟練于說話, 精通對手的錯誤。 對手因此受到制止, 大眾因此得到教導, 他不放棄自己的主張, 回答問題不傷害他人。 他能勝任使者的工作, 僧團的事務也如此說他, 被比丘眾派遣執行命令, 他不因此而自滿。 他知道在多少事上犯戒, 也知道如何從犯戒中出來, 這兩種分別對他來說都很熟悉, 他精通犯戒和出罪的方法。 他知道哪些行為導致驅逐, 也知道被驅逐后如何行事, 他知道如何重新接納那個人, 這位精通分別的人也知道這些。 他尊重年長的比丘, 對新學、上座和中座比丘也一樣, 他是為大眾利益而行的智者, 這樣的比丘在這裡值得尊重。" 優波離關於僧團和合的問題結束。 第十 憍賞彌犍度結束。

  1. Tassuddānaṃ

Kosambiyaṃ jinavaro, vivādāpattidassane;

Nukkhipeyya yasmiṃ tasmiṃ, saddhāyāpatti desaye.

Antosīmāyaṃ tattheva, bālakañceva vaṃsadā;

Pālileyyā ca sāvatthi, sāriputto ca kolito.

Mahākassapakaccānā, koṭṭhiko kappinena ca;

Mahācundo ca anuruddho, revato upāli cubho.

Ānando rāhulo ceva, gotamīnāthapiṇḍiko;

Senāsanaṃ vivittañca, āmisaṃ samakampi ca.

Na kehi chando dātabbo, upāliparipucchito;

Anānuvajjo sīlena, sāmaggī jinasāsaneti.

Kosambakakkhandhako niṭṭhito.

其摘要如下: 勝者在憍賞彌,見爭論和犯戒; 不應在任何情況下擯除,應以信心懺悔犯戒。 在界內,就在那裡,愚人和傳承者; 波利雷亞卡和舍衛城,舍利弗和拘律陀。 大迦葉和迦旃延,拘絺羅和劫賓那, 大周陀和阿那律,離婆多和優波離兩人。 阿難和羅睺羅,喬達彌和給孤獨, 住處和僻靜處,食物也要平等分配。 不應授權他人代表,優波離詢問; 戒行無可指責,和合是勝者的教導。 憍賞彌犍度結束。

Mahāvaggapāḷi niṭṭhitā.

大品聖典結束。