B0102051517cattālīsanipāto(四十品)

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Jātakapāḷi

(Dutiyo bhāgo)

  1. Cattālīsanipāto

  2. Tesakuṇajātakaṃ (1)

1.

『『Vessantaraṃ taṃ pucchāmi, sakuṇa bhaddamatthu te;

Rajjaṃ kāretukāmena, kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ』』.

2.

『『Cirassaṃ vata maṃ tāto, kaṃso bārāṇasiggaho;

Pamatto appamattaṃ maṃ, pitā puttaṃ acodayi.

3.

『『Paṭhameneva vitathaṃ, kodhaṃ hāsaṃ nivāraye;

Tato kiccāni kāreyya, taṃ vataṃ āhu khattiya.

4.

『『Yaṃ tvaṃ tāta tapokammaṃ [tape kammaṃ (sī. syā. pī.)], pubbe katamasaṃsayaṃ;

Ratto duṭṭho ca yaṃ kayirā, na taṃ kayirā tato puna [punaṃ (pī.)].

5.

『『Khattiyassa pamattassa, raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaḍḍhana;

Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṃ vuccate aghaṃ.

6.

『『Sirī tāta alakkhī ca [sirī ca tāta lakkhī ca (syā. pī.)], pucchitā etadabravuṃ;

Uṭṭhāna [uṭṭhāne (syā.)] vīriye pose, ramāhaṃ anusūyake.

7.

『『Usūyake duhadaye, purise kammadussake;

Kālakaṇṇī mahārāja, ramati [ramāti (ka.)] cakkabhañjanī.

8.

『『So tvaṃ sabbesu suhadayo [so tvaṃ sabbesaṃ suhadayo (syā. pī.), so tvaṃ sabbe suhadayo (ka.)], sabbesaṃ rakkhito bhava;

Alakkhiṃ nuda mahārāja, lakkhyā bhava nivesanaṃ.

9.

『『Sa lakkhīdhitisampanno, puriso hi mahaggato;

Amittānaṃ kāsipati, mūlaṃ aggañca chindati.

10.

『『Sakkopi hi bhūtapati, uṭṭhāne nappamajjati;

Sa kalyāṇe dhitiṃ katvā, uṭṭhāne kurute mano.

11.

『『Gandhabbā pitaro devā, sājīvā [sañjīvā (pī.)] honti tādino;

Uṭṭhāhato [uṭṭhahato (syā. pī.)] appamajjato [mappamajjato (ka.)], anutiṭṭhanti devatā.

12.

『『So appamatto akkuddho [akkuṭṭho (pī.)], tāta kiccāni kāraya;

Vāyamassu ca kiccesu, nālaso vindate sukhaṃ.

13.

『『Tattheva te vattapadā, esāva [esā ca (pī.)] anusāsanī;

Alaṃ mitte sukhāpetuṃ, amittānaṃ dukhāya [dukkhāya (pī.)] ca』』.

14.

『『Sakkhisi tvaṃ [sakkhī tuvaṃ (sī. syā. pī.)] kuṇḍalini, maññasi khattabandhuni [khattiyabandhunī (pī.)];

Rajjaṃ kāretukāmena, kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ』』.

15.

『『Dveva tāta padakāni, yattha [yesu (pī.)] sabbaṃ patiṭṭhitaṃ;

Aladdhassa ca yo lābho, laddhassa cānurakkhaṇā.

16.

『『Amacce tāta jānāhi, dhīre atthassa kovide;

Anakkhā kitave tāta, asoṇḍe avināsake.

17.

『『Yo ca taṃ tāta rakkheyya, dhanaṃ yañceva te siyā;

Sūtova rathaṃ saṅgaṇhe, so te kiccāni kāraye.

18.

『『Susaṅgahitantajano, sayaṃ vittaṃ avekkhiya;

Nidhiñca iṇadānañca, na kare parapattiyā.

19.

『『Sayaṃ āyaṃ vayaṃ [āyavayaṃ (pī.)] jaññā, sayaṃ jaññā katākataṃ;

Niggaṇhe niggahārahaṃ, paggaṇhe paggahārahaṃ.

20.

『『Sayaṃ jānapadaṃ atthaṃ, anusāsa rathesabha;

Mā te adhammikā yuttā, dhanaṃ raṭṭhañca nāsayuṃ.

21.

『『Mā ca vegena kiccāni, karosi [kāresi (sī. syā. pī.)] kārayesi vā;

Vegasā hi kataṃ kammaṃ, mando pacchānutappati.

22.

『『Mā te adhisare muñca, subāḷhamadhikodhitaṃ [kopitaṃ (sī. syā.)];

Kodhasā hi bahū phītā, kulā akulataṃ gatā.

23.

『『Mā tāta issaromhīti, anatthāya patārayi;

Itthīnaṃ purisānañca, mā te āsi dukhudrayo.

24.

『『Apetalomahaṃsassa, rañño kāmānusārino;

Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṃ vuccate aghaṃ.

禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 小部 本生經 (第二部) 17. 四十集 521. 三隻鳥本生經(1) 1. "維山達羅啊,我問你這鳥,愿你平安吉祥; 想要統治王國,何為最重要事?" 2. "確實很久以前,掌管波羅奈(今瓦拉納西)的甘沙; 我父輕忽大意,未能督促警醒我這兒子。 3. "首先應戒除,虛妄、憤怒與嬉笑; 此後再處理政務,剎帝利啊,此乃誓言。 4. "父親啊,那些苦行,過去無疑已完成; 貪慾惱怒所為事,此後不應再重複。 5. "若剎帝利懈怠,國土繁榮之君; 一切財富將滅失,此乃國王之災禍。 6. "父親啊,吉祥與災禍,被問及時如是說; 精進勤勉之人中,我樂於無嫉妒者。 7. "嫉妒心懷惡意,行為有損之人; 大王啊,災星女神,樂於破壞輪迴。 8. "你應對一切善意,守護所有眾生; 大王驅除災禍,愿你成為吉祥居所。 9. "具足吉祥堅毅,此人必成偉大; 迦尸國王啊,能斷敵人根與梢。 10. "即便帝釋天主,勤勉不曾懈怠; 堅持善法之心,專注於勤精進。 11. "乾闥婆祖先諸天,如是成就生計; 勤勉不懈怠者,諸天神助其成。 12. "父親啊,你應不懈不怒,處理諸般事務; 政務中要努力,懶惰者不得安樂。 13. "此即為你行爲準則,這就是訓誡; 足以令友歡喜,也使敵人痛苦。" 14. "戴耳環的你,剎帝利族親啊; 想要統治王國,何為最重要事?" 15. "父親啊唯有二道,一切建立其上; 未得之求得到,已得之善守護。 16. "父親啊識別大臣,明智通達道理; 不賭博不酗酒,不會造成損失。 17. "父親啊誰能守護,你所擁有財富; 如御者駕車般,讓他處理政務。 18. "善待身邊眾人,親自關注財富; 藏寶與借貸事,不可全信他人。 19. "自知收支狀況,自知已辦未辦; 當懲應受罰者,當獎應受賞者。 20. "自知國土利益,車軍最勝者教導; 莫讓不法之臣,毀壞財富國土。 21. "莫要過於急促,處理或令人辦事; 倉促所辦之事,愚者后必後悔。 22. "莫放縱你心中,過度憤怒情緒; 因怒氣而興盛,家族轉為衰落。 23. "父親莫因權勢,而行無益之事; 對待男女眾人,莫成痛苦根源。 24. "若王無畏懼心,隨慾望而行事; 一切財富將失,此乃國王災禍。

25.

『『Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī;

Dakkhassudāni puññakaro, asoṇḍo avināsako;

Sīlavāssu [sīlavāssa (ṭīkā)] mahārāja, dussīlo vinipātiko』』 [vinipātako (pī.)].

26.

『『Apucchimha kosiyagottaṃ [apucchimhā kosiyagottaṃ (syā.), apucchamhāpi kosikaṃ (pī.)], kuṇḍaliniṃ tatheva ca;

Tvaṃ dāni vadehi jambuka [jambuka tvaṃ dāni vadehi (syā. pī.)], balānaṃ balamuttamaṃ』』.

27.

『『Balaṃ pañcavidhaṃ loke, purisasmiṃ mahaggate;

Tattha bāhubalaṃ nāma, carimaṃ vuccate balaṃ.

28.

『『Bhogabalañca dīghāvu, dutiyaṃ vuccate balaṃ;

Amaccabalañca dīghāvu, tatiyaṃ vuccate balaṃ.

29.

『『Abhijaccabalaṃ ceva, taṃ catutthaṃ asaṃsayaṃ;

Yāni cetāni sabbāni, adhigaṇhāti paṇḍito.

30.

『『Taṃ balānaṃ balaṃ seṭṭhaṃ, aggaṃ paññābaṃ balaṃ [varaṃ (sī.)];

Paññābalenupatthaddho, atthaṃ vindati paṇḍito.

31.

『『Api ce labhati mando, phītaṃ dharaṇimuttamaṃ;

Akāmassa pasayhaṃ vā, añño taṃ paṭipajjati.

32.

『『Abhijātopi ce hoti, rajjaṃ laddhāna khattiyo;

Duppañño hi kāsipati, sabbenapi na jīvati.

33.

『『Paññāva sutaṃ vinicchinī [paññā sutavinicchinī (syā. pī.)], paññā kitti silokavaḍḍhanī [vaddhanī (pī.)];

Paññāsahito naro idha, api dukkhe sukhāni vindati.

34.

『『Paññañca kho asussūsaṃ, na koci adhigacchati;

Bahussutaṃ anāgamma, dhammaṭṭhaṃ avinibbhujaṃ.

35.

『『Yo ca dhammavibhaṅgaññū [yo dhammañca vibhāgaññū (pī.)], kāluṭṭhāyī matandito;

Anuṭṭhahati kālena, kammaphalaṃ tassa ijjhati [kammaphalaṃ tassijjhati, phalaṃ tassa samijjhati (ka.)].

36.

『『Anāyatana [nā』nāyatana (pī.)] sīlassa, anāyatana [nā』nāyatana (pī.)] sevino;

Na nibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati.

37.

『『Ajjhattañca payuttassa, tathāyatanasevino;

Anibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati.

38.

『『Yogappayogasaṅkhātaṃ, sambhatassānurakkhaṇaṃ;

Tāni tvaṃ tāta sevassu, mā akammāya randhayi;

Akammunā hi dummedho, naḷāgāraṃva sīdati』』.

39.

『『Dhammaṃ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

40.

『『Dhammaṃ cara mahārāja, puttadāresu khattiya;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

41.

『『Dhammaṃ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

42.

『『Dhammaṃ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

43.

『『Dhammaṃ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca…pe….

44.

『『Dhammaṃ cara mahārāja, raṭṭhesu [raṭṭhe (pī.)] janapadesu ca…pe….

45.

『『Dhammaṃ cara mahārāja, samaṇa [samaṇe (syā. ka.)] brāhmaṇesu ca…pe….

46.

『『Dhammaṃ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

47.

『『Dhammaṃ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho [dhammo suciṇṇo sukhamāvahati (ka.)];

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

48.

『『Dhammaṃ cara mahārāja, saindā [indo (pī.), sindā (ka.)] devā sabrahmakā;

Suciṇṇena divaṃ pattā, mā dhammaṃ rāja pāmado [pamādo (pī. ka.)].

49.

『『Tattheva te [vete (pī.)] vattapadā, esāva [esā ca (pī.)] anusāsanī;

Sappaññasevī kalyāṇī, samattaṃ sāma [sāmaṃ (ka.)] taṃ vidū』』ti.

Tesakuṇajātakaṃ paṭhamaṃ.

25. "此即為你行爲準則,這就是訓誡; 今後要善巧行善,不酗酒不損毀; 大王啊要持戒,無戒者必墮落。" 26. "我們已問拘尸族,以及戴耳環者; 黑狐啊你現在說,諸力中最勝者。" 27. "世間有五種力,在大成就之人; 其中體力之名,被稱為最後力。 28. "長壽者啊財富力,被稱為第二力; 長壽者啊臣僚力,被稱為第三力。 29. "高貴血統之力,無疑是第四力; 智者能夠超越,所有這些諸力。 30. "其中最殊勝力,智慧力為最上; 智者依智慧力,能獲得諸利益。 31. "即使愚者獲得,最上富饒土地; 不願或被脅迫,他人必來佔據。 32. "即使高貴出身,得到王位剎帝利; 迦尸國王若愚癡,一切終將不存活。 33. "智慧判別所聞,智慧增長名聲; 此世具智慧者,即使苦中得樂。 34. "若不求聞智慧,無人能夠獲得; 不親近多聞者,不能辨明正法。 35. "誰知法之分別,早起勤勉不懶; 適時勤奮精進,其業必得成果。 36. "非處持戒之人,親近非處之人; 厭倦做事之人,正當利益難成。 37. "內心專注之人,如理親近賢善; 勤勉做事之人,正當利益必成。 38. "運用種種方便,守護所積聚財; 父親啊依循此法,莫因懶惰失敗; 愚者因不作為,如蘆屋般倒塌。" 39. "大王剎帝利啊,對父母行正法; 此世行正法已,國王必生天界。 40. "大王剎帝利啊,對妻兒行正法; 此世行正法已,國王必生天界。 41. "大王剎帝利啊,對友臣行正法; 此世行正法已,國王必生天界。 42. "大王剎帝利啊,對車乘軍隊行正法; 此世行正法已,國王必生天界。 43. "大王剎帝利啊,對村鎮行正法...等等... 44. "大王剎帝利啊,對國土人民行正法...等等... 45. "大王剎帝利啊,對沙門婆羅門行正法...等等... 46. "大王剎帝利啊,對野獸飛鳥行正法; 此世行正法已,國王必生天界。 47. "大王啊行正法,善行法必得樂; 此世行正法已,國王必生天界。 48. "大王啊行正法,帝釋諸天梵天眾; 因善行得生天,國王莫放逸法。 49. "此即為你行爲準則,這就是訓誡; 親近智者行善事,賢者知此圓滿。" 三隻鳥本生經第一竟。

  1. Sarabhaṅgajātakaṃ (2)

50.

『『Alaṅkatā kuṇḍalino suvatthā, veḷuriyamuttātharukhaggabandhā [baddhā (pī.)];

Rathesabhā tiṭṭhatha ke nu tumhe, kathaṃ vo jānanti manussaloke』』.

51.

『『Ahamaṭṭhako bhīmaratho panāyaṃ, kāliṅgarājā pana uggatoyaṃ [uggato ayaṃ (pī.), uggatāyaṃ (ka.)];

Susaññatānaṃ isīnaṃ [susaññatānisinaṃ (pī.)] dassanāya, idhāgatā pucchitāyemha pañhe』』.

52.

『『Vehāyasaṃ tiṭṭhasi [tiṭṭhati (pī.)] antalikkhe, pathaddhuno pannaraseva cando;

Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, kathaṃ taṃ jānanti manussaloke』』.

53.

『『Yamāhu devesu sujampatīti, maghavāti taṃ āhu manussaloke;

Sa devarājā idamajja patto, susaññatānaṃ isīnaṃ dassanāya』』.

54.

『『Dūre sutā no isayo samāgatā, mahiddhikā iddhiguṇūpapannā;

Vandāmi te ayire pasannacitto, ye jīvalokettha manussaseṭṭhā』』.

55.

Gandho isīnaṃ ciradikkhitānaṃ [dakkhitānaṃ (syā. pī.)], kāyā cuto gacchati mālutena;

Ito paṭikkamma sahassanetta, gandho isīnaṃ asuci devarāja』』.

56.

『『Gandho isīnaṃ ciradikkhitānaṃ, kāyā cuto gacchatu mālutena;

Vicitrapupphaṃ surabhiṃva mālaṃ, gandhañca etaṃ pāṭikaṅkhāma bhante;

Na hettha devā paṭikkūlasaññino』』.

57.

『『Purindado bhūtapatī yasassī, devānamindo sakko [idaṃ padaṃ natthi (sī. syā. pī. potthakesu)] maghavā sujampati;

Sa devarājā asuragaṇappamaddano, okāsamākaṅkhati pañha pucchituṃ.

58.

『『Ko nevimesaṃ idha paṇḍitānaṃ, pañhe puṭṭho nipuṇe byākarissati;

Tiṇṇañca raññaṃ manujādhipānaṃ, devānamindassa ca vāsavassa』』.

59.

『『Ayaṃ isi [isī (sī. pī.)] sarabhaṅgo tapassī [yasassī (sī.)], yato jāto virato methunasmā;

Āceraputto [ācariyaputto (pī. ka.)] suvinītarūpo, so nesaṃ pañhāni viyākarissati』』.

60.

『『Koṇḍañña pañhāni viyākarohi, yācanti taṃ isayo sādhurūpā;

Koṇḍañña eso manujesu dhammo, yaṃ vuddha [vaddha (pī.), buddha (ka.)] māgacchati esa bhāro』』.

61.

『『Katāvakāsā pucchantu bhonto, yaṃ kiñci pañhaṃ manasābhipatthitaṃ;

Ahañhi taṃ taṃ vo viyākarissaṃ, ñatvā sayaṃ lokamimaṃ parañca』』.

62.

『『Tato ca maghavā sakko, atthadassī purindado;

Apucchi paṭhamaṃ pañhaṃ, yañcāsi abhipatthitaṃ』』.

63.

『『Kiṃ sū vadhitvā na kadāci socati, kissappahānaṃ isayo vaṇṇayanti;

Kassīdha vuttaṃ pharusaṃ khametha, akkhāhi me koṇḍañña etamatthaṃ』』.

64.

『『Kodhaṃ vadhitvā na kadāci socati, makkhappahānaṃ isayo vaṇṇayanti;

Sabbesaṃ vuttaṃ pharusaṃ khametha, etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo』』.

65.

『『Sakkā ubhinnaṃ [hi dvinnaṃ (pī.)] vacanaṃ titikkhituṃ, sadisassa vā seṭṭhatarassa [seṭṭhanarassa (pī.)] vāpi;

Kathaṃ nu hīnassa vaco khametha, akkhāhi me koṇḍañña etamatthaṃ』』.

66.

『『Bhayā hi seṭṭhassa vaco khametha, sārambhahetū pana sādisassa;

Yo cīdha hīnassa vaco khametha, etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo』』.

67.

『『Kathaṃ vijaññā catupattharūpaṃ [catumaṭṭharūpaṃ (syā. pī.)], seṭṭhaṃ sarikkhaṃ athavāpi hīnaṃ;

Virūparūpena caranti santo, tasmā hi sabbesaṃ vaco khametha』』.

68.

『『Na hetamatthaṃ mahatīpi senā, sarājikā yujjhamānā labhetha;

Yaṃ khantimā sappuriso labhetha, khantī balassūpasamanti verā』』.

  1. 薩拉班伽本生經(2) 50. "裝飾戴耳環著華服,琉璃珍珠刀劍相隨; 車軍最勝者站立著,你們是誰世人如何知?" 51. "我是阿塔卡此是比瑪拉塔,這位是卡林伽國王烏伽多; 為見善調御仙人,來此請教諸多問題。" 52. "你立於虛空中,如十五之月照路途; 我問你大力夜叉,世人如何知曉你?" 53. "諸天稱你為凈主,世人呼你為帝釋天; 天王今日到此來,為見善調御仙人。" 54. "久聞仙人們相聚,具大神通功德力; 我心凈信禮敬你,世間最勝之人者。" 55. "長修仙人之香氣,隨風飄散離身體; 千眼天王請退後,仙人香氣不清凈。" 56. "長修仙人之香氣,隨風飄散離身體; 如種種花美香鬘,我等歡迎此香氣; 諸天於此不厭惡。" 57. "城主眾生主有名聲,天主帝釋凈主天; 天王降伏阿修羅眾,請求機會問問題。 58. "此處誰能為智者,解答細緻之問題; 為三位人王之主,及天主帝釋天?" 59. "此仙人薩拉班伽修苦行,從生起即離欲; 阿阇黎子善調御,他將為他們解答。" 60. "憍陳如請為解答,善德仙人向你請; 憍陳如此人間法,智者承擔此重擔。" 61. "諸位請隨意發問,任何心中所思問; 我必為你們解答,因已知此世他世。" 62. "隨後帝釋天主,明見利益城主; 首先發問其中,他所思考問題。" 63. "殺何者后永不憂,仙人讚嘆斷何事; 應忍受誰惡語言,憍陳如請解此義。" 64. "殺怒心后永不憂,仙人讚嘆斷覆藏; 應忍受眾惡語言,聖者說此最高忍。" 65. "能忍平等或勝者,二者所說之言語; 如何忍下劣言語,憍陳如請解此義。" 66. "因畏忍勝者言語,因競忍平等者語; 若能忍下劣言語,聖者說此最高忍。" 67. "如何分辨四種人,勝者平等與下劣; 聖者行處種種相,故應忍受一切語。" 68. "即使龐大之軍隊,與王交戰難獲得; 忍辱善人所獲得,以忍止息諸怨敵。"

69.

『『Subhāsitaṃ te anumodiyāna, aññaṃ taṃ pucchāmi tadiṅgha brūhi;

Yathā ahuṃ [ahū (sī. syā. pī.)] daṇḍakī nāḷikero [nāḷikīro (sī. syā. pī.)], athajjuno kalābu cāpi rājā;

Tesaṃ gatiṃ brūhi supāpakamminaṃ, katthūpapannā isinaṃ viheṭhakā』』.

70.

『『Kisañhi [kisaṃpi (pī.)] vacchaṃ avakiriya daṇḍakī, ucchinnamūlo sajano saraṭṭho;

Kukkuḷanāme nirayamhi paccati, tassa phuliṅgāni patanti kāye.

71.

『『Yo saññate pabbajite aheṭhayi [avañcasi (pī.)], dhammaṃ bhaṇante samaṇe adūsake;

Taṃ nāḷikeraṃ sunakhā parattha, saṅgamma khādanti viphandamānaṃ.

72.

『『Athajjuno niraye sattisūle, avaṃsiro patito uddhaṃpādo [uddhapādo (syā.), addhapādo (pī.)];

Aṅgīrasaṃ gotamaṃ heṭhayitvā, khantiṃ tapassiṃ cirabrahmacāriṃ.

73.

『『Yo khaṇḍaso pabbajitaṃ achedayi, khantiṃ vadantaṃ samaṇaṃ adūsakaṃ;

Kalābuvīciṃ upapajja paccati, mahāpatāpaṃ [mahābhitāpaṃ (pī.)] kaṭukaṃ bhayānakaṃ.

74.

『『Etāni sutvā nirayāni paṇḍito, aññāni pāpiṭṭhatarāni cettha;

Dhammaṃ care samaṇabrāhmaṇesu, evaṅkaro saggamupeti ṭhānaṃ』』.

75.

『『Subhāsitaṃ te anumodiyāna, aññaṃ taṃ pucchāmi tadiṅgha brūhi;

Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadanti;

Kathaṃvidhaṃ sappurisaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ no siri no jahāti』』.

76.

『『Kāyena vācāya ca yo』dha [yo ca (pī.)] saññato, manasā ca kiñci na karoti pāpaṃ;

Na attahetū alikaṃ bhaṇeti [bhaṇāti (sī. syā. pī.)], tathāvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti.

77.

『『Gambhīrapañhaṃ manasābhicintayaṃ [manasā vicintayaṃ (sī.)], nāccāhitaṃ kamma karoti luddaṃ;

Kālāgataṃ [kālābhataṃ (pī.)] atthapadaṃ na riñcati, tathāvidhaṃ paññavantaṃ vadanti.

78.

『『Yo ve kataññū katavedi dhīro, kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;

Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṃ, tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadanti.

79.

『『Etehi sabbehi guṇehupeto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;

Saṅgāhakaṃ sakhilaṃ saṇhavācaṃ, tathāvidhaṃ no siri no jahāti』』.

80.

『『Subhāsitaṃ te anumodiyāna, aññaṃ taṃ pucchāmi tadiṅgha brūhi;

Sīlaṃ siriñcāpi satañca dhammaṃ, paññañca kaṃ seṭṭhataraṃ vadanti』』.

81.

『『Paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti, nakkhattarājāriva tārakānaṃ;

Sīlaṃ sīrī cāpi satañca dhammo [dhammā (pī.)], anvāyikā paññavato bhavanti』』.

82.

『『Subhāsitaṃ te anumodiyāna, aññaṃ taṃ pucchāmi tadiṅgha brūhi;

Kathaṃkaro kintikaro kimācaraṃ, kiṃ sevamāno labhatīdha paññaṃ;

Paññāya dānippaṭipaṃ [dāni paṭipadaṃ (sī. syā. pī.)] vadehi, kathaṃkaro paññavā hoti macco』』.

83.

『『Sevetha vuddhe nipuṇe bahussute, uggāhako ca paripucchako siyā;

Suṇeyya sakkacca subhāsitāni, evaṃkaro paññavā hoti macco.

84.

『『 Paññavā kāmaguṇe avekkhati, aniccato dukkhato rogato ca;

Evaṃ vipassī pajahāti chandaṃ, dukkhesu kāmesu mahabbhayesu.

85.

『『Sa vītarāgo pavineyya dosaṃ, mettaṃ [metta (syā. ka.)] cittaṃ bhāvaye [bhāveyya (sī. syā. ka.)] appamāṇaṃ;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, anindito brahmamupeti ṭhānaṃ』』.

86.

『『Mahatthiyaṃ [mahiddhiyaṃ (sī. syā. pī.)] āgamanaṃ ahosi, tavamaṭṭhakā [maṭṭhaka (sī. syā. ka.)] bhīmarathassa cāpi;

Kāliṅgarājassa ca uggatassa, sabbesa vo kāmarāgo pahīno』』.

69. "讚歎你善說之後,請繼續答我他問; 如昔旃陀吉那利柯羅王,阿訶那與卡拉布王; 請說惡業者所往,害仙人者生何處?" 70. "旃陀吉毀損瘦弱牛犢,連根拔除人民國土; 生於名為灰燼地獄,火星落在他身上。 71. "傷害調御出家者,說法沙門無害者; 那那利柯羅死後,眾狗聚集食其尸。 72. "阿訶那墮劍地獄,頭下腳上倒懸著; 因傷害安吉拉沙瞿曇,有忍辱苦行長梵行。 73. "將出家人支解者,傷害忍辱無害沙門; 生於卡拉布毗致獄,大熱苦痛甚可怕。 74. "智者聞此諸地獄,此處更有諸惡報; 應對沙門婆羅門行法,如是行者生天處。" 75. "讚歎你善說之後,請繼續答我他問; 如何稱人為持戒,如何稱人為有慧; 如何稱人為善士,如何吉祥不離棄?" 76. "身口意皆調御者,心中不作諸惡事; 不為己利說妄語,如是稱為有戒者。 77. "深思甚深之問題,不行過度殘暴業; 適時不失義理句,如是稱為有慧者。 78. "知恩感恩有智慧,善友具有堅定信; 熱心幫助受苦者,如是稱為善士者。 79. "具足如此諸功德,信柔佈施樂給與; 攝受和善語溫柔,如是吉祥不離棄。" 80. "讚歎你善說之後,請繼續答我他問; 戒、吉祥與善人法,與慧其中何最勝?" 81. "智者說慧最殊勝,如月之於眾星辰; 戒與吉祥善人法,隨順具慧者而行。" 82. "讚歎你善說之後,請繼續答我他問; 如何作為如何行,親近何者得智慧; 請說智慧之道路,如何成為智慧人?" 83. "親近智者多聞者,應常請教多發問; 恭敬聽聞善說法,如是成為智慧人。 84. "智者觀察諸欲樂,無常苦痛如疾病; 如是觀察斷貪慾,于苦欲樂大怖畏。 85. "離欲去除瞋恚已,修習無量慈心念; 對眾生捨棄刀杖,無過生於梵天界。" 86. "你們此來大有益,阿塔卡比瑪拉塔; 及卡林伽王烏伽多,你們都已離欲貪。"

87.

『『Evametaṃ paracittavedi, sabbesa no kāmarāgo pahīno;

Karohi okāsamanuggahāya, yathā gatiṃ te abhisambhavema』』.

88.

『『Karomi okāsamanuggahāya, tathā hi vo kāmarāgo pahīno;

Pharātha kāyaṃ vipulāya pītiyā, yathā gatiṃ me abhisambhavetha』』.

89.

『『Sabbaṃ karissāma tavānusāsaniṃ, yaṃ yaṃ tuvaṃ vakkhasi bhūripañña;

Pharāma kāyaṃ vipulāya pītiyā, yathā gatiṃ te abhisambhavema』』.

90.

『『Katāya [katāyaṃ (sī. pī.)] vacchassa kisassa pūjā, gacchantu bhonto isayo sādhurūpā;

Jhāne ratā hotha sadā samāhitā, esā ratī pabbajitassa seṭṭhā』』.

91.

『『Sutvāna gāthā paramatthasaṃhitā, subhāsitā isinā paṇḍitena;

Te vedajātā anumodamānā, pakkāmu [pakkamu (ka.)] devā devapuraṃ yasassino.

92.

『『Gāthā imā atthavatī subyañjanā, subhāsitā isinā paṇḍitena;

Yo kocimā aṭṭhikatvā [aṭṭhiṃ katvā (ka.)] suṇeyya, labhetha pubbāpariyaṃ visesaṃ;

Laddhāna pubbāpariyaṃ visesaṃ, adassanaṃ maccurājassa gacche』』.

93.

『『Sālissaro sāriputto, meṇḍissaro ca kassapo;

Pabbato anuruddho ca, kaccāyano ca devalo [devilo (syā. ka.)].

94.

『『Anusisso ca ānando, kisavaccho ca kolito;

Nārado udāyī thero [nārado puṇṇo mantānīputto (sī.)], parisā buddhaparisā;

Sarabhaṅgo lokanātho, evaṃ dhāretha jātaka』』nti.

Sarabhaṅgajātakaṃ dutiyaṃ.

  1. Alambusājātakaṃ (3)

95.

『『Atha bravi brahā indo, vatrabhū jayataṃ pitā;

Devakaññaṃ parābhetvā, sudhammāyaṃ alambusaṃ.

96.

『『Misse devā taṃ yācanti, tāvatiṃsā saindakā;

Isippalobhane [isipalobhike (sī. syā.), isiṃ palobhike (pī.)] gaccha, isisiṅgaṃ alambuse.

97.

『『Purāyaṃ amhe acceti [nācceti (syā. ka.)], vattavā [vatavā (sī. syā. pī.)] brahmacariyavā;

Nibbānābhirato vuddho [vaddho (pī.), buddho (syā. ka.)], tassa maggāni āvara』』.

98.

『『Devarāja kimeva tvaṃ, mameva tuvaṃ sikkhasi;

Isippalobhane [isipalobhike (sī. syā.), isiṃ palobhike (pī.)] gaccha, santi aññāpi accharā.

99.

『『Mādisiyo pavarā ceva, asoke nandane vane;

Tāsampi hotu pariyāyo, tāpi yantu palobhanā』』 [palobhikā (syā. pī.)].

100.

『『Addhā hi saccaṃ bhaṇasi, santi aññāpi accharā;

Tādisiyo pavarā ceva, asoke nandane vane.

101.

『『Na tā evaṃ pajānanti, pāricariyaṃ pumaṃ gatā;

Yādisaṃ tvaṃ pajānāsi, nāri sabbaṅgasobhane.

102.

『『Tvameva gaccha kalyāṇi, itthīnaṃ pavarā casi;

Taveva vaṇṇarūpena, savasamānayissasi』』 [vasamānāpayissasi (syā.), vasamānāmayissasi (pī.), taṃ vasamānayissasi (ka.)].

103.

『『Na vāhaṃ na gamissāmi, devarājena pesitā;

Vibhemi cetaṃ āsāduṃ, uggatejo hi brāhmaṇo.

104.

『『Aneke nirayaṃ pattā, isimāsādiyā janā;

Āpannā mohasaṃsāraṃ, tasmā lomāni haṃsaye』』.

105.

『『Idaṃ vatvāna pakkāmi, accharā kāmavaṇṇinī;

Missā missitu [missetu (sī. syā. pī.)] micchantī, isisiṅgaṃ alambusā.

106.

『『Sā ca taṃ vanamogayha, isisiṅgena rakkhitaṃ;

Bimbajālakasañchannaṃ , samantā aḍḍhayojanaṃ.

107.

『『Pātova pātarāsamhi, udaṇhasamayaṃ [udayasamayaṃ (syā.), udantasamayaṃ (ka.)] pati;

Aggiṭṭhaṃ parimajjantaṃ, isisiṅgaṃ upāgami』』.

87. "誠如你知他心者,我們都已離欲貪; 請為攝受作機會,使我們能達你境。" 88. "我為攝受作機會,因你們已離欲貪; 以廣大喜遍滿身,使你們能達我境。" 89. "我們將遵你教誡,廣大智者所言說; 以廣大喜遍滿身,使我們能達你境。" 90. "供養瘦弱牛犢已,請諸善德仙人去; 常樂禪定心專一,此乃出家最上樂。" 91. "聞已最上義相應,智者仙人善說偈; 歡喜讚歎生知見,有名聲天返天界。 92. "此偈具義好文句,智者仙人善所說; 若人至心聽聞者,得前後殊勝智慧; 得前後殊勝智慧,得免見死王面目。" 93. "沙利沙羅即舍利弗,門荼沙羅即迦葉; 般跋多即阿那律,迦旃延即提婆羅。 94. "阿奴西沙即阿難,瘦牛犢即目犍連; 那羅陀烏陀伊長老,此眾即是佛弟子; 薩拉班伽即世尊,如是受持本生經。" 薩拉班伽本生經第二竟。 523. 阿蘭布沙本生經(3) 95. "於是大帝釋天,勝者之父瓦特拉浮; 召喚天女前來,善法堂中阿蘭布沙。 96. "諸天與帝釋,三十三天眾請求你; 去誘惑仙人,阿蘭布沙見仙人角。 97. "以免他超越我們,具戒修梵行; 喜樂涅槃已增長,你要阻其道路。" 98. "天王為何只,訓誡指導我; 去誘惑仙人,還有其他天女。 99. "如我這般最勝者,在無憂難陀那林; 讓她們也有機會,她們也去誘惑吧。" 100. "確實你說真實,還有其他天女; 如你這般最勝者,在無憂難陀那林。 101. "她們不如此了知,侍奉男子之道; 如你所知曉般,具足美麗女子。 102. "你去吧賢善女,你為女中最勝; 以你容貌美色,必能使他順從。" 103. "我不能不去啊,天王已派遣我; 但我害怕接近他,婆羅門具大威力。 104. "許多人因冒犯,仙人墮入地獄; 陷入迷惑輪迴,故我毛髮豎立。" 105. "說此話已離去,天女具愛慾相; 阿蘭布沙欲交往,親近仙人角。 106. "她進入那片林,仙人角所守護; 遍滿紅蔓藤,方圓半由旬。 107. "清晨用早餐,近午時分時; 當他整理火壇,接近仙人角。"

108.

『『Kā nu vijjurivābhāsi, osadhī viya tārakā;

Vicittahatthābharaṇā [vicittavatthābharaṇā (sī.)], āmuttamaṇikuṇḍalā [āmukkamaṇikuṇḍalā (?)].

109.

『『Ādiccavaṇṇasaṅkāsā, hemacandanagandhinī;

Saññatūrū mahāmāyā, kumārī cārudassanā.

110.

『『Vilaggā [vilākā (sī. syā. pī.)] mudukā suddhā, pādā te suppatiṭṭhitā;

Gamanā kāmanīyā [kamanā kamanīyā (sī. pī.)] te, harantiyeva me mano.

111.

『『Anupubbāva te ūrū, nāganāsasamūpamā;

Vimaṭṭhā tuyhaṃ sussoṇī, akkhassa phalakaṃ yathā.

112.

『『Uppalasseva kiñjakkhā, nābhi te sādhu saṇṭhitā;

Pūrā kaṇhañjanasseva, dūrato paṭidissati.

113.

『『Duvidhā jātā urajā, avaṇṭā sādhu paccudā;

Payodharā apatitā [appatītā (sī. syā. pī.)], aḍḍhalābusamā thanā.

114.

『『Dīghā kambutalābhāsā, gīvā eṇeyyakā yathā;

Paṇḍarāvaraṇā vaggu, catutthamanasannibhā.

115.

『『Uddhaggā ca adhaggā ca, dumaggaparimajjitā;

Duvijā nelasambhūtā, dantā tava sudassanā.

116.

『『Apaṇḍarā lohitantā, jiñjūka [jiñjuka (sī. syā. pī.)] phalasannibhā;

Āyatā ca visālā ca, nettā tava sudassanā.

117.

『『Nātidīghā susammaṭṭhā, kanakabyā [kanakaggā (pī.)] samocitā;

Uttamaṅgaruhā tuyhaṃ, kesā candanagandhikā.

118.

『『Yāvatā kasigorakkhā, vāṇijānaṃ [vaṇijānaṃ (pī.)] ca yā gati;

Isīnañca parakkantaṃ, saññatānaṃ tapassinaṃ.

119.

『『Na te samasamaṃ passe, asmiṃ pathavi [puthuvi (pī.)] maṇḍale;

Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ』』.

120.

『『Na pañhakālo bhaddante, kassapevaṃ gate sati;

Ehi samma ramissāma, ubho asmākamassame;

Ehi taṃ upagūhissaṃ [upaguyhissaṃ (syā.)], ratīnaṃ kusalo bhava』』.

121.

『『Idaṃ vatvāna pakkāmi, accharā kāmavaṇṇinī;

Missā missitumicchantī, isisiṅgaṃ alambusā』』.

122.

『『So ca vegena nikkhamma, chetvā dandhaparakkamaṃ [dandhapadakkamaṃ (ka.)];

Tamuttamāsu veṇīsu, ajjhappatto [ajjhāpatto (pī.)] parāmasi;

123.

『『Tamudāvatta kalyāṇī, palissaji susobhanā [susobhaṇī (syā. ka.)];

Cavitamhi [cavi tamhā (syā. ka.)] brahmacariyā, yathā taṃ atha tositā.

124.

『『Manasā agamā indaṃ, vasantaṃ nandane vane;

Tassā saṅkappamaññāya, maghavā devakuñjaro.

125.

『『Pallaṅkaṃ pahiṇī khippaṃ, sovaṇṇaṃ sopavāhanaṃ;

Sauttaracchadapaññāsaṃ, sahassapaṭiyatthataṃ [paṭikatthataṃ (sī.)].

126.

『『Tamenaṃ tattha dhāresi, ure katvāna sobhanā;

Yathā ekamuhuttaṃva, tīṇi vassāni dhārayi.

127.

『『Vimado tīhi vassehi, pabujjhitvāna brāhmaṇo;

Addasāsi harita [harī (pī.)] rukkhe, samantā aggiyāyanaṃ.

128.

『『Navapattavanaṃ phullaṃ, kokilaggaṇaghositaṃ;

Samantā paviloketvā, rudaṃ assūni vattayi.

129.

『『Na juhe na jape [jappe (ka.)] mante, aggihuttaṃ pahāpitaṃ;

Ko nu me pāricariyāya, pubbe cittaṃ palobhayi.

130.

『『Araññe me viharato, yo me tejā ha sambhutaṃ [sambhataṃ (pī.)];

Nānāratnaparipūraṃ, nāvaṃva gaṇhi aṇṇave』』.

131.

『『Ahaṃ te pāricariyāya, devarājena pesitā;

Avadhiṃ [avadhī (syā. pī. ka.)] cittaṃ cittena, pamādo [pamādā (syā. pī.)] tvaṃ na bujjhasi』』.

132.

『『Imāni kira maṃ tāto, kassapo anusāsati;

Kamalāsadisitthiyo [sarisitthiyo (syā. pī.)], tāyo bujjhesi māṇava.

108. "誰如閃電般光耀,如藥草星般閃亮; 手飾各種裝飾品,戴著寶石耳環。 109. "容貌如太陽般明亮,散發旃檀金香氣; 腰身苗條大幻力,少女美麗可觀。 110. "柔軟纖細且清凈,你的雙足站立穩; 行步優雅令人愛,奪走我的心意。 111. "你的大腿漸次細,好似象鼻般柔美; 你美臀光滑如鏡,恰似骰子平面。 112. "如蓮花蕊般美麗,你的臍窩安置好; 如盛滿了黑色膏,遠遠便可看見。 113. "雙生乳房無蒂柄,圓潤且善突出; 乳峰尚未下垂,如半瓠形乳房。 114. "長頸如貝光亮,似羚羊頸優美; 白皙裝飾動人,如第四日之月。 115. "上齒與下齒,如樹梢修剪齊; 雙排生長整齊,你的牙齒美觀。 116. "不白又帶紅,如朱槿果相似; 長而且開闊,你的眼睛美觀。 117. "不過長善修整,如黃金般相稱; 你頭上生長發,具有旃檀香氣。 118. "凡是農牧之處,商人所到之處; 仙人精進修行,調御苦行之處。 119. "在此大地圓上,未見與你相等; 你是誰誰之子,我如何得知你?" 120. "尊者不是問答時,迦葉如此情況; 來吧友共歡樂,在我們的庵室; 來讓我擁抱你,你要善解歡樂。" 121. "說此話已離去,天女具愛慾相; 阿蘭布沙欲交往,親近仙人角。" 122. "他迅速走出來,打斷遲緩行進; 抓住她最上辮,已經追及觸及。" 123. "賢善女轉身來,美麗女擁抱他; 他梵行已失落,如她所愿已成。" 124. "她心念帝釋天,住在難陀那林; 帝釋諸天之主,知曉她的心念。" 125. "迅速送來座椅,黃金具有靠背; 有傘蓋五十支,千重布覆其上。" 126. "美女將他抱住,緊貼在她胸前; 彷彿一瞬間里,持續三年之久。" 127. "三年後酒醒來,婆羅門覺醒時; 看見青翠樹木,四周火祭場地。" 128. "新葉樹木開花,杜鵑鳥群鳴叫; 環顧四周后,流淚悲傷哭泣。" 129. "不祭祀不誦咒,火祭已廢棄; 是誰以侍奉法,先前迷惑我心?" 130. "我住在林野中,所積累威力啊; 如裝滿各種寶,船沉大海一般。" 131. "我以侍奉之法,受天王之派遣; 以心制服心,你不覺放逸事。" 132. "這些事我父親,迦葉曾經教誡; 如蓮花般女人,年輕人當覺知。"

133.

『『Ure gaṇḍāyo bujjhesi, tāyo bujjhesi māṇava;

Iccānusāsi maṃ tāto, yathā maṃ anukampako.

134.

『『Tassāhaṃ vacanaṃ nākaṃ, pitu vuddhassa sāsanaṃ;

Araññe nimmanussamhi, svajja jhāyāmi [svājjajjhāyāmi (sī. pī.)] ekako.

135.

『『Sohaṃ tathā karissāmi, dhiratthu jīvitena me;

Puna vā tādiso hessaṃ, maraṇaṃ me bhavissati』』.

136.

『『Tassa tejaṃ [tejañca (sī. pī.)] vīriyañca, dhitiṃ [dhitiñca (pī.)] ñatvā avaṭṭhitaṃ [suvaḍḍhitaṃ (sī.)];

Sirasā aggahī pāde, isisiṅgaṃ alambusā.

137.

『『Mā me kujjha [kujjhi (pī.)] mahāvīra, mā me kujjha [kujjhi (pī.)] mahāise;

Mahā attho mayā ciṇṇo, tidasānaṃ yasassinaṃ;

Tayā saṃkampitaṃ āsi, sabbaṃ devapuraṃ tadā』』.

138.

『『Tāvatiṃsā ca ye devā, tidasānañca vāsavo;

Tvañca bhadde sukhī hohi, gaccha kaññe yathāsukhaṃ』』.

139.

『『Tassa pāde gahetvāna, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;

Añjaliṃ paggahetvāna, tamhā ṭhānā apakkami.

140.

『『Yo ca tassāsi pallaṅko, sovaṇṇo sopavāhano;

Sauttaracchadapaññāso, sahassapaṭiyatthato;

Tameva pallaṅkamāruyha, agā devāna santike.

141.

『『Tamokkamiva āyantiṃ, jalantiṃ vijjutaṃ yathā;

Patīto sumano vitto, devindo adadā varaṃ』』.

142.

『『Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;

Nisippalobhikā [na isipalobhikā (syā.), na isipalobhiyaṃ (pī.)] gacche, etaṃ sakka varaṃ vare』』ti.

Alambusājātakaṃ tatiyaṃ.

  1. Saṅkhapālajātakaṃ (4)

143.

『『Ariyāvakāsosi pasannanetto, maññe bhavaṃ pabbajito kulamhā;

Kathaṃ nu vittāni pahāya bhoge, pabbaji nikkhamma gharā sapañña』』 [sapañño (syā.), sapaññā (pī.)].

144.

『『Sayaṃ vimānaṃ naradeva disvā, mahānubhāvassa mahoragassa;

Disvāna puññāna mahāvipākaṃ, saddhāyahaṃ pabbajitomhi rāja』』.

145.

『『Na kāmakāmā na bhayā na dosā, vācaṃ musā pabbajitā bhaṇanti;

Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, sutvāna me jāyihitippasādo』』.

146.

『『Vāṇijja [vaṇijja (pī.)] raṭṭhādhipa gacchamāno, pathe addasāsimhi bhojaputte [milācaputte (sī. pī.)];

Pavaddhakāyaṃ uragaṃ mahantaṃ, ādāya gacchante pamodamāne』』.

147.

『『Sohaṃ samāgamma janinda tehi, pahaṭṭhalomo avacamhi bhīto;

Kuhiṃ ayaṃ nīyati [niyyati (ka.)] bhīmakāyo, nāgena kiṃ kāhatha bhojaputtā.

148.

『『Nāgo ayaṃ nīyati bhojanatthā [bhojanatthaṃ (sī. syā. pī.)], pavaddhakāyo urago mahanto;

Sāduñca thūlañca muduñca maṃsaṃ, na tvaṃ rasaññāsi videhaputta.

149.

『『Ito mayaṃ gantvā sakaṃ niketaṃ [niketanaṃ (pī.)], ādāya satthāni vikopayitvā;

Maṃsāni bhokkhāma [bhakkhāma (syā.)] pamodamānā, mayañhi ve sattavo pannagānaṃ.

150.

『『Sace ayaṃ nīyati bhojanatthā, pavaddhakāyo urago mahanto;

Dadāmi vo balibaddāni [balivaddāni (pī.)] soḷasa, nāgaṃ imaṃ muñcatha bandhanasmā.

151.

『『Addhā hi no bhakkho ayaṃ manāpo, bahū ca no uragā bhuttapubbā [bahuṃ ca no urago bhuttapubbo (ka.)];

Karoma te taṃ vacanaṃ aḷāra [āḷāra (ka.) evamuparipi], mittañca no hohi videhaputta.

152.

『『Tadassu te bandhanā mocayiṃsu, yaṃ natthuto paṭimokkassa pāse;

Mutto ca so bandhanā nāgarājā, pakkāmi pācīnamukho muhuttaṃ.

133. "你要覺知胸上腫瘤,年輕人要覺知這些; 我父這樣教誡我,因為他憐憫於我。 134. "我沒聽從他話語,父親年長的教誡; 在無人煙林野中,今我獨自禪修。 135. "我要如此行事,詛咒我的生命; 我要重返往昔,或者我將死去。" 136. "知其威力精進,及其堅定決心; 阿蘭布沙以頭,禮拜仙人角足。 137. "請勿向我生氣大勇士,請勿向我生氣大仙人; 我已完成大事業,為有名聲三十三天; 那時你使震動,整個天人城市。" 138. "三十三天諸天,天帝和三十天; 愿你美女安樂,少女請隨意去。" 139. "抓住他的雙足,右繞禮敬之後; 舉手合掌行禮,從此處離開去。 140. "那裡有座椅子,黃金具有靠背; 有傘蓋五十支,千重布覆其上; 登上那座椅子,去到諸天之處。 141. "如從暗處而來,如閃電般發光; 歡喜心滿意足,天帝授予恩惠。" 142. "若你授我恩惠帝釋,一切眾生之主; 不再去誘惑仙人,帝釋此是我所求。" 阿蘭布沙本生經第三竟。 524. 商佉波羅本生經(4) 143. "你氣質高貴目清凈,我想你從家族出家; 為何捨棄諸財富,有智者從家出家?" 144. "天神之王親見到,大能威力大龍王; 見此功德大果報,我因信仰而出家。" 145. "出家人不因貪慾恐懼瞋恨,不會說虛妄語; 請告訴我此事實,我聞後生信樂。" 146. "國主我做生意時,路上見到薄阇子; 捉住體型巨大蛇,歡喜帶去它們。" 147. "民王我遇見他們,毛髮豎立恐懼說: 這巨大身體帶何處,薄阇子用蛇何為?" 148. "此蛇是為食用,巨大體型大蛇; 肉味美多且軟,毗提訶子你不知味。 149. "從這裡去我們住處,拿起武器割裂它; 我們歡喜食其肉,我們是蛇之仇敵。 150. "若此蛇為食用,巨大體型大蛇; 我給你十六頭牛,請放此蛇離束縛。" 151. "此確實美味食物,我們已食許多蛇; 阿羅拉我依你言,毗提訶子請與我為友。 152. "於是他們解開綁縛,從鼻穿繩松其套; 大龍王脫離束縛,片刻向東方而去。

153.

『『Gantvāna pācīnamukho muhuttaṃ, puṇṇehi nettehi palokayī maṃ;

Tadāssahaṃ piṭṭhito anvagacchiṃ, dasaṅguliṃ añjaliṃ paggahetvā.

154.

『『Gaccheva kho tvaṃ taramānarūpo, mā taṃ amittā punaraggahesuṃ;

Dukkho hi luddehi punā samāgamo, adassanaṃ bhojaputtāna gaccha.

155.

『『Agamāsi so rahadaṃ vippasannaṃ, nīlobhāsaṃ ramaṇīyaṃ sutitthaṃ;

Samotataṃ [samonataṃ (syā. ka.)] jambuhi vetasāhi, pāvekkhi nittiṇṇabhayo patīto.

156.

『『So taṃ pavissa na cirassa nāgo, dibbena me pāturahuṃ janinda;

Upaṭṭhahī maṃ pitaraṃva putto, hadayaṅgamaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇanto.

157.

『『Tvaṃ mesi mātā ca pitā [pitā ca (pī.)] aḷāra, abbhantaro pāṇadado sahāyo;

Sakañca iddhiṃ paṭilābhakosmi [paṭilābhitosmi (pī.)], aḷāra passa me nivesanāni;

Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa』』.

158.

『『Taṃ bhūmibhāgehi upetarūpaṃ, asakkharā ceva mudū subhā ca;

Nīcattiṇā [nīcā tiṇā (syā. pī.)] apparajā ca bhūmi, pāsādikā yattha jahanti sokaṃ.

159.

『『Anāvakulā veḷuriyūpanīlā, catuddisaṃ ambavanaṃ surammaṃ;

Pakkā ca pesī ca phalā suphullā, niccotukā dhārayantī phalāni.

160.

『『Tesaṃ vanānaṃ naradeva majjhe, nivesanaṃ bhassarasannikāsaṃ;

Rajataggaḷaṃ sovaṇṇamayaṃ uḷāraṃ, obhāsatī vijjurivantalikkhe.

161.

『『Maṇīmayā soṇṇamayā [sovaṇṇamayā (sī. syā. pī.)] uḷārā, anekacittā satataṃ sunimmitā;

Paripūrā kaññāhi alaṅkatābhi, suvaṇṇakāyūradharāhi rāja.

162.

『『So saṅkhapālo taramānarūpo, pāsādamāruyha anomavaṇṇo;

Sahassathambhaṃ atulānubhāvaṃ, yatthassa bhariyā mahesī ahosi.

163.

『『Ekā ca nārī taramānarūpā, ādāya veḷuriyamayaṃ mahagghaṃ;

Subhaṃ maṇiṃ jātimantūpapannaṃ, acoditā āsanamabbhihāsi.

164.

『『Tato maṃ urago hatthe gahetvā, nisīdayī pāmukhaāsanasmiṃ;

Idamāsanaṃ atra bhavaṃ nisīdatu, bhavañhi me aññataro garūnaṃ.

165.

『『Aññā ca nārī taramānarūpā, ādāya vāriṃ upasaṅkamitvā;

Pādāni pakkhālayī me janinda, bhariyāva [bhariyā ca (pī.)] bhattū patino piyassa.

166.

『『Aparā ca nārī taramānarūpā, paggayha sovaṇṇamayāya [sovaṇṇamayā (pī.)] pātiyā;

Anekasūpaṃ vividhaṃ viyañjanaṃ, upanāmayī bhatta manuññarūpaṃ.

167.

『『Turiyehi [tūriyehi (ka.)] maṃ bhārata bhuttavantaṃ, upaṭṭhahuṃ bhattu mano viditvā;

Tatuttariṃ [taduttariṃ (ka.)] maṃ nipatī mahantaṃ, dibbehi kāmehi anappakehi.

168.

『『Bhariyā mametā tisatā aḷāra, sabbattamajjhā padumuttarābhā;

Aḷāra etāssu te kāmakārā, dadāmi te tā paricārayassu.

169.

『『Saṃvaccharaṃ dibbarasānubhutvā, tadāssuhaṃ [tadassahaṃ (pī.)] uttarimajjhabhāsiṃ [uttari paccabhāsiṃ (sī. syā.), uttariṃ paccabhāsiṃ (pī.)];

Nāgassidaṃ kinti kathañca laddhaṃ, kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṃ』』.

170.

『『Adhicca laddhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ;

Pucchāmi taṃ [te (pī.)] nāgarājetamatthaṃ, kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṃ』』.

171.

『『Nādhicca laddhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃkataṃ nāpi devehi dinnaṃ;

Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ』』.

172.

『『Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;

Akkhāhi me nāgarājetamatthaṃ, kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ』』.

153. "向東方去片刻后,以滿眼淚望著我; 那時我跟在他後面,舉起十指合掌禮。 154. "你快快離去吧,免得敵人再捉你; 與兇暴者相遇苦,去處勿見薄阇子。 155. "他去到清澈湖泊,湛藍美麗好渡處; 蔓藤覆蓋蓮花開,歡喜無懼進入去。 156. "不久那龍入湖后,民王他現天神相; 侍奉我如子侍父,說話悅耳入我心。 157. "你是我父母阿羅拉,親密給我生命友; 我已恢復神通力,阿羅拉看我住處; 食飲豐富多美味,如帝釋天之莊嚴。" 158. "那地處具備美相,無礫石柔軟莊嚴; 草低塵少且美地,見者都捨棄憂愁。 159. "琉璃藍色無混濁,四方芒果林可樂; 熟果半熟與鮮花,常季結果不間斷。 160. "在那樹林中央處,民王住處如光輝; 銀門黃金所製造,高貴如空中閃電。 161. "寶石黃金造高貴,種種裝飾善化現; 眾多裝飾少女滿,國王她們戴金臂。" 162. "那商佉波羅迅速,登上無比美宮殿; 千柱具無比威力,那裡有他王后妃。 163. "一位女子快速來,手持琉璃寶貴重; 美麗具有血統石,不需吩咐置座椅。 164. "然後龍王牽我手,讓我坐上上首座; 請坐此處這座位,因你是我尊師一。 165. "又一女子快速來,取水來到我面前; 為我洗足民王啊,如妻侍奉親愛夫。 166. "又一女子快速來,舉起黃金所製盤; 種種調味多湯菜,供養美味飲食來。 167. "婆羅多我食畢時,音樂侍奉知夫意; 更進一步為我獻,無量天界諸欲樂。 168. "阿羅拉這三百妃,一切中等蓮花色; 阿羅拉隨你所欲,我給你她們侍奉。 169. "享受天味滿一年,那時我又進一問; 龍王此如何獲得,如何得此最勝殿?" 170. "是否偶然所獲得,或是轉變而產生; 自己所作天神賜,龍王我問如何得?" 171. "非偶然得非轉變,非自作非天神賜; 以我無惡業功德,此宮殿是我所得。" 172. "你守何戒修何梵行,善修何法得此果; 請告訴我龍王事,你如何得此宮殿?"

173.

『『Rājā ahosiṃ magadhānamissaro, duyyodhano nāma mahānubhāvo;

So ittaraṃ jīvitaṃ saṃviditvā, asassataṃ vipariṇāmadhammaṃ.

174.

『『Annañca pānañca pasannacitto, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ [adāsi (pī.)];

Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.

175.

[ayaṃ gāthā pī. potthake natthi] 『『Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṃ [padīpayaṃ (syā. ka.)] yānamupassayañca;

Acchādanaṃ seyyamathannapānaṃ, sakkacca dānāni adamha tattha [ayaṃ gāthā pī. potthake natthi].

176.

『『Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;

Teneva me laddhamidaṃ vimānaṃ, pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ』』;

『『Naccehi gītehi cupetarūpaṃ, ciraṭṭhitikaṃ na ca sassatāyaṃ.

177.

『『Appānubhāvā taṃ mahānubhāvaṃ, tejassinaṃ hanti atejavanto;

Kimeva dāṭhāvudha kiṃ paṭicca, hatthatta [hatthattha (sī. syā. pī.)] māgacchi vanibbakānaṃ [vaṇibbakānaṃ (sī.)].

178.

『『Bhayaṃ nu te anvagataṃ mahantaṃ, tejo nu te nānvagaṃ dantamūlaṃ;

Kimeva dāṭhāvudha kiṃ paṭicca, kilesamāpajji vanibbakānaṃ』』.

179.

『『Na me bhayaṃ anvagataṃ mahantaṃ, tejo na sakkā mama tehi hantuṃ [tebhihantuṃ (syā. ka.)];

Satañca dhammāni sukittitāni, samuddavelāva duraccayāni.

180.

『『Cātuddasiṃ pañcadasiṃ aḷāra, uposathaṃ niccamupāvasāmi;

Athāgamuṃ soḷasa bhojaputtā, rajjuṃ gahetvāna daḷhañca pāsaṃ.

181.

『『Bhetvāna nāsaṃ atikassa [antakassa (ka.)] rajjuṃ, nayiṃsu maṃ samparigayha luddā;

Etādisaṃ dukkhamahaṃ titikkhaṃ [titikkhiṃ (pī.)], uposathaṃ appaṭikopayanto』』.

182.

『『Ekāyane taṃ pathe addasaṃsu, balena vaṇṇena cupetarūpaṃ;

Siriyā paññāya ca bhāvitosi, kiṃ patthayaṃ [kimatthiyaṃ (sī. syā. pī.)] nāga tapo karosi.

183.

『『Na puttahetū na dhanassa hetu, na āyuno cāpi aḷāra hetu;

Manussayoniṃ abhipatthayāno, tasmā parakkamma tapo karomi』』.

184.

『『Tvaṃ lohitakkho vihatantaraṃso, alaṅkato kappitakesamassu;

Surosito lohitacandanena, gandhabbarājāva disā pabhāsasi [pabhāsi (ka.)].

185.

『『Deviddhipattosi mahānubhāvo, sabbehi kāmehi samaṅgibhūto;

Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, seyyo ito kena manussaloko』』.

186.

『『Aḷāra nāññatra manussalokā, suddhī va saṃvijjati saṃyamo vā;

Ahañca laddhāna manussayoniṃ, kāhāmi jātimaraṇassa antaṃ』』.

187.

『『Saṃvaccharo me vasato [vusito (pī.)] tavantike, annena pānena upaṭṭhitosmi;

Āmantayitvāna palemi nāga, cirappavuṭṭhosmi [cirappavuttho asmi (pī.)] ahaṃ janinda』』.

188.

『『Puttā ca dārā anujīvino ca [ca』nujīvino (syā. pī.)], niccānusiṭṭhā upatiṭṭhate taṃ;

Kaccinnu taṃ nābhisapittha [nābhisaṃsittha (syā. pī.)] koci, piyañhi me dassanaṃ tuyhaṃ [tuyha (pī.)] aḷāra』』.

189.

『『Yathāpi mātū ca pitū agāre, putto piyo paṭivihito vaseyya [seyyo (pī.)];

Tatopi mayhaṃ idhameva seyyo, cittañhi te nāga mayī pasannaṃ』』.

190.

『『Maṇī mamaṃ vijjati lohitaṅko [lohitaṅgo (ka.)], dhanāharo maṇiratanaṃ uḷāraṃ;

Ādāya tvaṃ [taṃ (pī.)] gaccha sakaṃ niketaṃ, laddhā dhanaṃ taṃ maṇimossajassu』』.

191.

『『Diṭṭhā mayā mānusakāpi kāmā, asassatā vipariṇāmadhammā;

Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, saddhāyahaṃ pabbajitomhi rāja.

173. "我曾是摩揭陀之主,名為難勝大威力; 知道生命如轉瞬,無常變化為常法。 174. "我以清凈之心意,恭敬佈施多飲食; 我家如同水井口,滿足沙門婆羅門。 175. "花鬘香料涂香油,燈明車乘及床座; 衣服臥具與飲食,恭敬佈施于彼處。 176. "這是我戒我梵行,此為善修之果報; 因此我得此宮殿,食飲豐富且眾多; 具足歌舞與音樂,長久但非永恒住。" 177. "無威力者傷害你,大威力者具光輝; 持牙為武器者何,為何落入乞丐手? 178. "是否大恐懼追隨,威力不隨牙根來; 持牙為武器者何,為何受乞丐折磨?" 179. "非大恐懼所追隨,他們不能毀我力; 善人之法善稱讚,如海邊際難超越。 180. "十四十五阿羅拉,我常持守布薩戒; 十六薄阇子到來,手持繩索堅固套。 181. "破壞我鼻穿入繩,兇暴者們捆綁我; 我忍受如此痛苦,不違破我布薩戒。" 182. "獨路之上見到你,具足力量與容色; 你具吉祥及智慧,龍王為何行苦行? 183. "非為子非為財富,阿羅拉非為壽; 我希求人的生處,為此精進修苦行。" 184. "你眼紅亮內光除,裝飾修整鬚髮好; 紅旃檀香善涂身,如乾闥婆王照耀。 185. "你得天神大威力,具足一切諸欲樂; 龍王我問你此事,人世勝此處何在?" 186. "阿羅拉除人世外,清凈調御不可得; 若我獲得人身時,當作生死之終盡。" 187. "我住你處滿一年,得蒙飲食之供養; 龍王我今向你辭,我已離家住久遠。" 188. "子女眷屬隨從者,常受教誨侍奉你; 愿沒人詛咒於你,阿羅拉見你歡喜。" 189. "如在父母家之中,愛子善待而居住; 此處對我更殊勝,龍王你心於我凈。" 190. "我有紅色寶石珠,能帶來財寶殊勝; 帶它回你的住處,獲得財后可捨棄。" 191. "我已見人間欲樂,無常變化為其法; 見諸欲樂過患已,國王我因信出家。"

192.

『『Dumapphalānīva patanti māṇavā, daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā;

Etampi disvā pabbajitomhi rāja, apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo』』.

193.

『『Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;

Nāgañca sutvāna tavañcaḷāra, kāhāmi puññāni anappakāni』』.

194.

『『Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;

Nāgañca sutvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakānī』』ti.

Saṅkhapālajātakaṃ catutthaṃ.

  1. Cūḷasutasomajātakaṃ (5)

195.

『『Āmantayāmi nigamaṃ, mittāmacce parissaje [pārisajje (sī. syā.)];

Sirasmiṃ palitaṃ jātaṃ, pabbajjaṃ dāni rocahaṃ』』.

196.

『『Abhumme kathaṃ nu bhaṇasi, sallaṃ me deva urasi kappesi [kampesi (pī.)];

Sattasatā te bhariyā, kathaṃ nu te tā bhavissanti』』.

197.

『『Paññāyihinti etā, daharā aññampi tā gamissanti;

Saggañcassa patthayāno, tena ahaṃ pabbajissāmi』』.

198.

『『Dulladdhaṃ me āsi sutasoma, yassa te homahaṃ mātā;

Yaṃ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva.

199.

『『Dulladdhaṃ me āsi sutasoma, yaṃ taṃ ahaṃ vijāyissaṃ;

Yaṃ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva』』.

200.

『『Ko nāmeso dhammo, sutasoma kā ca nāma pabbajjā;

Yaṃ no amhe jiṇṇe, anapekkho pabbajasi deva.

201.

『『Puttāpi tuyhaṃ bahavo, daharā appattayobbanā;

Mañjū tepi [te (sī. pī.)] taṃ apassantā, maññe dukkhaṃ nigacchanti』』.

202.

『『Puttehi ca me etehi, daharehi appattayobbanehi;

Mañjūhi sabbehipi tumhehi, cirampi ṭhatvā vināsabhāvo』』 [vinābhāvo (sī. syā. pī.)].

203.

『『Chinnaṃ nu tuyhaṃ hadayaṃ, adu te [ādu (sī. pī.), ādū (syā.)] karuṇā ca natthi amhesu;

Yaṃ no vikandantiyo [vikkandantiyo (sī.)], anapekkho pabbajasi deva』』.

204.

『『Na ca mayhaṃ chinnaṃ hadayaṃ, atthi karuṇāpi mayhaṃ tumhesu;

Saggañca patthayāno, tena ahaṃ [tenāhaṃ (sī. syā.), tenamahaṃ (pī.)] pabbajissāmi』』.

205.

『『Dulladdhaṃ me āsi, sutasoma yassa te ahaṃ bhariyā;

Yaṃ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva.

206.

『『Dulladdhaṃ me āsi, sutasoma yassa te ahaṃ bhariyā;

Yaṃ me kucchipaṭisandhiṃ [maṃ kucchimatiṃ santiṃ (pī.)], anapekkho pabbajasi deva.

207.

『『Paripakko me gabbho, kucchigato yāva naṃ vijāyāmi;

Māhaṃ ekā vidhavā, pacchā dukkhāni addakkhiṃ』』.

208.

『『Paripakko te gabbho, kucchigato iṅgha tvaṃ [tva (sī.), naṃ (pī.)] vijāyassu;

Puttaṃ anomavaṇṇaṃ, taṃ hitvā pabbajissāmi』』.

209.

『『Mā tvaṃ cande rudi, mā soci vanatimiramattakkhi;

Āroha varapāsādaṃ [ca pāsādaṃ (pī.)], anapekkho ahaṃ gamissāmi』』.

210.

『『Ko taṃ amma kopesi, kiṃ rodasi pekkhasi ca maṃ bāḷhaṃ;

Kaṃ avajjhaṃ ghātemi [ghātemi kaṃ avajjhaṃ (pī.), taṃ avajjhaṃ ghātemi (ka.)], ñātīnaṃ udikkhamānānaṃ』』.

211.

『『Na hi so sakkā hantuṃ, vijitāvī [jīvitāvī (pī.)] yo maṃ tāta kopesi;

Pitā te maṃ tāta avaca, anapekkho ahaṃ gamissāmi』』.

212.

『『Yohaṃ pubbe niyyāmi, uyyānaṃ mattakuñjare ca yodhemi;

Sutasome pabbajite, kathaṃ nu dāni karissāmi』』.

213.

『『Mātucca [mātu ca (sī. syā.)] me rudantyā [rudatyā (pī.)], jeṭṭhassa ca bhātuno akāmassa;

Hatthepi te gahessaṃ, na hi gacchasi [gañchisi (pī.)] no akāmānaṃ』』.

192. "如樹果實墜落般,壯年老年皆身壞; 見此我已行出家,國王定當以道勝。" 193. "確實應當親近智,多聞善思諸方面; 聞龍王和你阿羅,我將修作諸功德。" 194. "確實應當親近智,多聞善思諸方面; 聞龍王和我國王,請你修作諸功德。" 商佉波羅本生經第四竟。 525. 小須多索摩本生經(5) 195. "我告知城鎮眾,親友朝臣眷屬; 我頭已生白髮,我今喜好出家。" 196. "嗚呼何出此言,大王刺我心胸; 你有七百妃,她們將如何處?" 197. "她們會自知道,年輕會另嫁他; 我因希求天界,所以我要出家。" 198. "須多索摩難得,我作你的母親; 當我在悲泣時,無顧我你出家。 199. "須多索摩難得,我曾生育於你; 當我在悲泣時,無顧我你出家。" 200. "這是什麼正法,須多索摩何出家; 我們已經衰老,無顧我你出家。 201. "你也有多子女,年幼未到青春; 可愛不見你時,我想他們痛苦。" 202. "我這些子女們,年幼未到青春; 可愛你們大眾,長住也終離別。" 203. "你的心已斷絕,對我們無慈悲; 當我們在哭泣,無顧念你出家。" 204. "我的心未斷絕,對你們有慈悲; 我因希求天界,所以我要出家。" 205. "難得啊須多索摩,我作你的妻子; 當我在悲泣時,無顧我你出家。 206. "難得啊須多索摩,我作你的妻子; 我腹中有胎兒,無顧我你出家。 207. "我腹中的胎兒,已成熟待生產; 莫讓我獨寡,后見諸苦難。" 208. "你腹中的胎兒,已成熟請生產; 生下殊勝子,舍他我出家。" 209. "月亮女莫哭,暗林眼勿憂; 請登最勝殿,我將無顧去。" 210. "母親誰惹你,為何哭看我; 誰該死要殺,親屬在觀望?" 211. "不能殺此人,孩子勝生者; 你父對我說,我將無顧去。" 212. "我從前常去,遊園調象斗; 須多索摩出家,如今將何為?" 213. "母親在哭泣,長兄不願意; 我將抓你手,不讓違意去。"

214.

『『Uṭṭhehi tvaṃ dhāti, imaṃ kumāraṃ ramehi aññattha;

Mā me paripanthamakāsi [makā (sī. pī.)], saggaṃ mama patthayānassa』』.

215.

『『Yaṃ nūnimaṃ dadeyyaṃ [jaheyyaṃ (pī.)] pabhaṅkaraṃ, ko nu me imināttho [ko nu me iminā attho (sī. syā.), ko nu me nattho (pī.)];

Sutasome pabbajite, kiṃ nu menaṃ karissāmi』』.

216.

『『Koso ca tuyhaṃ vipulo, koṭṭhāgārañca tuyhaṃ paripūraṃ;

Pathavī ca tuyhaṃ vijitā, ramassu mā pabbaji [pabbajassu (sī.), pabbaja (pī.)] deva』』.

217.

『『Koso ca mayhaṃ vipulo, koṭṭhāgārañca mayhaṃ paripūraṃ;

Pathavī ca mayhaṃ vijitā, taṃ hitvā pabbajissāmi』』.

218.

『『Mayhampi dhanaṃ pahūtaṃ, saṅkhātuṃ [saṅkhyātuṃ (sī.)] nopi deva sakkomi;

Taṃ te dadāmi sabbampi [taṃ deva te dadāmi sabbampi (sī.), taṃ te dadāmi sabbaṃ (pī.)], ramassu mā pabbaji deva』』.

219.

『『Jānāmi [jānāmi te (sī. syā.)] dhanaṃ pahūtaṃ, kulavaddhana pūjito tayā casmi;

Saggañca patthayāno, tena ahaṃ pabbajissāmi』』.

220.

『『Ukkaṇṭhitosmi bāḷhaṃ, arati maṃ somadatta āvisati [āvīsati (ka.)];

Bahukāpi [bahukā hi (sī. syā.)] me antarāyā, ajjevāhaṃ pabbajissāmi』』.

221.

『『Idañca tuyhaṃ rucitaṃ, sutasoma ajjeva dāni tvaṃ pabbaja;

Ahampi pabbajissāmi, na ussahe tayā vinā ahaṃ ṭhātuṃ』』.

222.

『『Na hi sakkā pabbajituṃ, nagare na hi paccati janapade ca』』;

『『Sutasome pabbajite, kathaṃ nu dāni karissāma』』.

223.

『『Upanīyatidaṃ maññe, parittaṃ udakaṃva caṅkavāramhi;

Evaṃ suparittake jīvite, na ca pamajjituṃ kālo.

224.

『『Upanīyatidaṃ maññe, parittaṃ udakaṃva caṅkavāramhi;

Evaṃ suparittake jīvite, andhabālā [atha bālā (sī. syā. pī.)] pamajjanti.

225.

『『Te vaḍḍhayanti nirayaṃ, tiracchānayoniñca pettivisayañca;

Taṇhāya bandhanabaddhā, vaḍḍhenti asurakāyaṃ』』.

226.

『『Ūhaññate rajaggaṃ, avidūre pubbakamhi ca [pupphakamhi ca (sī. pī.)] pāsāde;

Maññe no kesā chinnā, yasassino dhammarājassa』』.

227.

『『Ayamassa pāsādo, sovaṇṇa [sovaṇṇo (pī.)] pupphamālyavītikiṇṇo;

Yahi [yamhi (pī.)] manuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

228.

『『Ayamassa pāsādo, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇo;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

229.

『『Idamassa kūṭāgāraṃ, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇaṃ;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

230.

『『Idamassa kūṭāgāraṃ, sovaṇṇa [sovaṇṇaṃ (pī.)] pupphamālyavītikiṇṇaṃ;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

231.

『『Ayamassa asokavanikā, supupphitā sabbakālikā rammā;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

232.

『『Ayamassa asokavanikā, supupphitā sabbakālikā rammā;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

233.

『『Idamassa uyyānaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

234.

『『Idamassa uyyānaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

235.

『『Idamassa kaṇikāravanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

236.

『『Idamassa kaṇikāravanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

214. "起來啊乳母,帶此童子去他處; 莫為我作障礙,我正希求天界。" 215. "我應舍此光明者,此對我有何用; 須多索摩出家后,我將如何處理?" 216. "你的庫藏豐富,你的倉庫盈滿; 大地你已征服,享樂勿出家大王。" 217. "我的庫藏豐富,我的倉庫盈滿; 大地我已征服,舍此我將出家。" 218. "我也有大財富,大王我數不清; 我將全部給你,享樂勿出家大王。" 219. "我知你財富多,家族增長你敬我; 我因希求天界,所以我要出家。" 220. "我已極度厭倦,索摩達多憂擾我; 雖有諸多障礙,今日我即出家。" 221. "此事若你所愿,須多索摩今即出家; 我也將要出家,不能離你獨住。" 222. "實在不能出家,城市鄉村不安; 須多索摩出家,我們將如何做?" 223. "我想此被帶去,如水器中少水; 生命如此短暫,非是放逸之時。 224. "我想此被帶去,如水器中少水; 生命如此短暫,愚癡者仍放逸。 225. "他們增長地獄,畜生道與餓鬼界; 為貪慾所束縛,增長阿修羅眾。" 226. "灰塵飛揚起,不遠前宮殿; 我想已剪髮,有名聲法王。" 227. "這是他宮殿,黃金花鬘遍撒; 王曾在此游,眾妃眷環繞。 228. "這是他宮殿,黃金花鬘遍撒; 王曾在此游,親族眾環繞。 229. "這是他重閣,黃金花鬘遍撒; 王曾在此游,眾妃眷環繞。 230. "這是他重閣,黃金花鬘遍撒; 王曾在此游,親族眾環繞。 231. "這是他無憂園,常開花可樂; 王曾在此游,眾妃眷環繞。 232. "這是他無憂園,常開花可樂; 王曾在此游,親族眾環繞。 233. "這是他遊園,常開花可樂; 王曾在此游,眾妃眷環繞。 234. "這是他遊園,常開花可樂; 王曾在此游,親族眾環繞。 235. "這是他金花林,常開花可樂; 王曾在此游,眾妃眷環繞。 236. "這是他金花林,常開花可樂; 王曾在此游,親族眾環繞。"

237.

『『Idamassa pāṭalivanaṃ [pāṭalīvanaṃ (sī.)], supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

238.

『『Idamassa pāṭalivanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

239.

『『Idamassa ambavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

240.

『『Idamassa ambavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

241.

『『Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

242.

『『Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā;

Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena』』.

243.

『『Rājā vo kho [rājā kho (sī. syā. pī.)] pabbajito, sutasomo rajjaṃ imaṃ pahatvāna [pahantvāna (syā. ka.)];

Kāsāyavatthavasano, nāgova ekako [ekakova (sī.)] carati』』.

244.

『『Māssu pubbe ratikīḷitāni, hasitāni ca anussarittha [anussarittho (pī.)];

Mā vo kāmā haniṃsu, rammaṃ hi [surammañhi (syā. ka.)] sudassanaṃ [sudassanaṃ nāma (sī.)] nagaraṃ.

237. "這是他波吒梨林,常開花可樂; 王曾在此游,眾妃眷環繞。 238. "這是他波吒梨林,常開花可樂; 王曾在此游,親族眾環繞。 239. "這是他芒果林,常開花可樂; 王曾在此游,眾妃眷環繞。 240. "這是他芒果林,常開花可樂; 王曾在此游,親族眾環繞。 241. "這是他蓮花池,覆蓋遍生物; 王曾在此游,眾妃眷環繞。 242. "這是他蓮花池,覆蓋遍生物; 王曾在此游,親族眾環繞。" 243. "你們的王已出家,須多索摩舍此國; 身著袈裟法衣,如象獨自遊行。" 244. "不要憶念從前歡樂嬉戲,和從前歡笑; 莫讓慾望害你們,善見城實可樂。"

245.

『『Mettacittañca [mettañca (pī.)] bhāvetha, appamāṇaṃ divā ca ratto ca;

Agacchittha [atha gañchittha (sī. syā. pī.)] devapura, āvāsaṃ puññakammina』』nti [puññakammānanti (pī.)].

Cūḷasutasomajātakaṃ pañcamaṃ.

Cattālīsanipātaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Suvapaṇḍitajambukakuṇḍalino , varakaññamalambusajātakañca;

Pavaruttamasaṅkhasirīvhayako, sutasomaarindhamarājavaro.

245. "應修習慈心,晝夜無量心; 行善業者去,天界居處去。" 小須多索摩本生經第五竟。 四十集終。 其摘要: 善鸚鵡賢者豺狼耳環,勝女阿蘭布沙本生經; 最勝商佉稱吉祥者,須多索摩王中最勝。