B0102040508(3)yodhājīvavaggo(戰士品)
(8) 3. Yodhājīvavaggo
-
Paṭhamacetovimuttiphalasuttaṃ
-
『『Pañcime , bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṃsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca.
『『Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī [paṭikkūlasaññī (sī. syā. kaṃ. pī.)], sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṃ sūpaṭṭhitā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṃsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu cetovimutto ca hoti paññāvimutto ca hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, 『bhikkhu ukkhittapaligho itipi, saṃkiṇṇaparikho [saṃkiṇṇaparikkho (syā. kaṃ.)] itipi, abbūḷhesiko itipi, niraggaḷo itipi, ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto itipi』』』.
『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti.
『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu saṃkiṇṇaparikho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ponobhaviko [ponobbhaviko (syā. ka.)] jātisaṃsāro pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu saṃkiṇṇaparikho hoti.
『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti? Idha , bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti.
『『Kathañca , bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni honti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṃkatāni āyatiṃ anuppādadhammāni. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti.
『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hotī』』ti. Paṭhamaṃ.
- Dutiyacetovimuttiphalasuttaṃ
(8) 3. 戰士品 1. 第一心解脫果經 71. "諸比丘,這五法若修習、多修,能得心解脫之果及心解脫之功德,能得慧解脫之果及慧解脫之功德。 "哪五法?在此,諸比丘,比丘于身觀不凈而住,于食生厭惡想,於一切世間不生喜樂想,於一切諸行觀無常,于內心善立死亡想。諸比丘,這五法若修習、多修,能得心解脫之果及心解脫之功德,能得慧解脫之果及慧解脫之功德。諸比丘,當比丘心解脫及慧解脫時,這被稱為,諸比丘,'比丘已拔柵欄',又稱'已填壕溝',又稱'已拔門柱',又稱'已開門閂',又稱'聖者已降旗、卸重擔、解束縛'。" "諸比丘,比丘如何已拔柵欄?在此,諸比丘,比丘已斷無明,根已斷絕,如截斷多羅樹頭,令其不復存在,于未來不再生起。諸比丘,如是比丘已拔柵欄。 "諸比丘,比丘如何已填壕溝?在此,諸比丘,比丘已斷再有、輪迴生死,根已斷絕,如截斷多羅樹頭,令其不復存在,于未來不再生起。諸比丘,如是比丘已填壕溝。 "諸比丘,比丘如何已拔門柱?在此,諸比丘,比丘已斷愛慾,根已斷絕,如截斷多羅樹頭,令其不復存在,于未來不再生起。諸比丘,如是比丘已拔門柱。 "諸比丘,比丘如何已開門閂?在此,諸比丘,比丘已斷五下分結,根已斷絕,如截斷多羅樹頭,令其不復存在,于未來不再生起。諸比丘,如是比丘已開門閂。 "諸比丘,比丘如何是聖者已降旗、卸重擔、解束縛?在此,諸比丘,比丘已斷我慢,根已斷絕,如截斷多羅樹頭,令其不復存在,于未來不再生起。諸比丘,如是比丘是聖者已降旗、卸重擔、解束縛。"第一經。 2. 第二心解脫果經
- 『『Pañcime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṃsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca. Katame pañca? Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā – ime kho, bhikkhave, pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṃsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu cetovimutto ca hoti paññāvimutto ca – ayaṃ vuccati, bhikkhave, 『bhikkhu ukkhittapaligho itipi, saṃkiṇṇaparikho itipi, abbūḷhesiko itipi, niraggaḷo itipi, ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto itipi』』』.
『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti.
『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu saṃkiṇṇaparikho hoti? Idha , bhikkhave, bhikkhuno ponobhaviko jātisaṃsāro pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu saṃkiṇṇaparikho hoti.
『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti.
『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni honti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṃkatāni āyatiṃ anuppādadhammāni. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti.
『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hotī』』ti. Dutiyaṃ.
-
Paṭhamadhammavihārīsuttaṃ
-
"諸比丘,這五法若修習、多修,能得心解脫之果及心解脫之功德,能得慧解脫之果及慧解脫之功德。哪五法?無常想、無常苦想、苦無我想、斷想、離欲想 - 諸比丘,這五法若修習、多修,能得心解脫之果及心解脫之功德,能得慧解脫之果及慧解脫之功德。諸比丘,當比丘心解脫及慧解脫時,這被稱為,諸比丘,'比丘已拔柵欄',又稱'已填壕溝',又稱'已拔門柱',又稱'已開門閂',又稱'聖者已降旗、卸重擔、解束縛'。" "諸比丘,比丘如何已拔柵欄?在此,諸比丘,比丘已斷無明,根已斷絕,如截斷多羅樹頭,令其不復存在,于未來不再生起。諸比丘,如是比丘已拔柵欄。 "諸比丘,比丘如何已填壕溝?在此,諸比丘,比丘已斷再有、輪迴生死,根已斷絕,如截斷多羅樹頭,令其不復存在,于未來不再生起。諸比丘,如是比丘已填壕溝。 "諸比丘,比丘如何已拔門柱?在此,諸比丘,比丘已斷愛慾,根已斷絕,如截斷多羅樹頭,令其不復存在,于未來不再生起。諸比丘,如是比丘已拔門柱。 "諸比丘,比丘如何已開門閂?在此,諸比丘,比丘已斷五下分結,根已斷絕,如截斷多羅樹頭,令其不復存在,于未來不再生起。諸比丘,如是比丘已開門閂。 "諸比丘,比丘如何是聖者已降旗、卸重擔、解束縛?在此,諸比丘,比丘已斷我慢,根已斷絕,如截斷多羅樹頭,令其不復存在,于未來不再生起。諸比丘,如是比丘是聖者已降旗、卸重擔、解束縛。"第二經。
-
第一法住經
-
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『『dhammavihārī, dhammavihārī』ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu dhammavihārī hotī』』ti?
『『Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So tāya dhammapariyattiyā divasaṃ atināmeti, riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ vuccati, bhikkhu – 『bhikkhu pariyattibahulo, no dhammavihārī』』』.
『『Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti. So tāya dhammapaññattiyā divasaṃ atināmeti, riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ vuccati, bhikkhu – 『bhikkhu paññattibahulo, no dhammavihārī』』』.
『『Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. So tena sajjhāyena divasaṃ atināmeti, riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ vuccati, bhikkhu – 『bhikkhu sajjhāyabahulo, no dhammavihārī』』』.
『『Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. So tehi dhammavitakkehi divasaṃ atināmeti, riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ vuccati, bhikkhu – 『bhikkhu vitakkabahulo, no dhammavihārī』』』.
『『Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So tāya dhammapariyattiyā na divasaṃ atināmeti, nāpi riñcati paṭisallānaṃ, anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Evaṃ kho, bhikkhu, bhikkhu dhammavihārī hoti.
『『Iti kho, bhikkhu, desito mayā pariyattibahulo, desito paññattibahulo, desito sajjhāyabahulo, desito vitakkabahulo, desito dhammavihārī. Yaṃ kho, bhikkhu [yaṃ bhikkhu (syā. kaṃ. pī.)], satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. Etāni, bhikkhu, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhu, mā pamādattha , mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī』』ti. Tatiyaṃ.
-
Dutiyadhammavihārīsuttaṃ
-
於是,有一位比丘來到世尊處。來到后,禮敬世尊,坐在一旁。坐在一旁的那位比丘對世尊如是說:"尊者,人們說'法住者,法住者'。尊者,比丘如何才是法住者呢?" "在此,比丘,比丘學習法 - 經、應頌、記說、偈頌、自說、如是語、本生、未曾有法、方廣。他以這法的學習度過白天,放棄獨處,不修習內心寂止。比丘,這被稱為'比丘多聞,非法住者'。 "再者,比丘,比丘如所聞、如所學的法,廣為他人宣說。他以這法的宣說度過白天,放棄獨處,不修習內心寂止。比丘,這被稱為'比丘多說,非法住者'。 "再者,比丘,比丘如所聞、如所學的法,廣為誦讀。他以這誦讀度過白天,放棄獨處,不修習內心寂止。比丘,這被稱為'比丘多誦,非法住者'。 "再者,比丘,比丘如所聞、如所學的法,以心思惟、推敲、觀察。他以這些法的思惟度過白天,放棄獨處,不修習內心寂止。比丘,這被稱為'比丘多思,非法住者'。 "在此,比丘,比丘學習法 - 經、應頌、記說、偈頌、自說、如是語、本生、未曾有法、方廣。他不以這法的學習度過白天,也不放棄獨處,修習內心寂止。比丘,如是比丘是法住者。 "因此,比丘,我已說明多聞者,已說明多說者,已說明多誦者,已說明多思者,已說明法住者。比丘,凡是導師為弟子所應做的,出於慈悲,為他們的利益著想,我已為你們做了。比丘,這些是樹下,這些是空閑處。比丘,禪修吧,莫放逸,莫後悔。這是我們對你們的教誡。"第三經。
-
第二法住經
-
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『『dhammavihārī dhammavihārī』ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu dhammavihārī hotī』』ti?
『『Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ; uttari [uttariṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] cassa paññāya atthaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccati, bhikkhu – 『bhikkhu pariyattibahulo, no dhammavihārī』』』.
『『Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, uttari cassa paññāya atthaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccati, bhikkhu – 『bhikkhu paññattibahulo, no dhammavihārī』』』.
『『Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, uttari cassa paññāya atthaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccati, bhikkhu – 『bhikkhu sajjhāyabahulo, no dhammavihārī』』』.
『『Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati, uttari cassa paññāya atthaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccati, bhikkhu – 『bhikkhu vitakkabahulo, no dhammavihārī』』』.
『『Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ; uttari cassa paññāya atthaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhu, bhikkhu dhammavihārī hoti.
『『Iti kho, bhikkhu, desito mayā pariyattibahulo, desito paññattibahulo, desito sajjhāyabahulo, desito vitakkabahulo, desito dhammavihārī. Yaṃ kho, bhikkhu, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. Etāni, bhikkhu, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha bhikkhu, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī』』ti. Catutthaṃ.
-
Paṭhamayodhājīvasuttaṃ
-
於是,有一位比丘來到世尊處。來到后,禮敬世尊,坐在一旁。坐在一旁的那位比丘對世尊如是說:"尊者,人們說'法住者,法住者'。尊者,比丘如何才是法住者呢?" "在此,比丘,比丘學習法 - 經、應頌、記說、偈頌、自說、如是語、本生、未曾有法、方廣;但他不以更高的智慧了知其義。比丘,這被稱為'比丘多聞,非法住者'。 "再者,比丘,比丘如所聞、如所學的法,廣為他人宣說,但他不以更高的智慧了知其義。比丘,這被稱為'比丘多說,非法住者'。 "再者,比丘,比丘如所聞、如所學的法,廣為誦讀,但他不以更高的智慧了知其義。比丘,這被稱為'比丘多誦,非法住者'。 "再者,比丘,比丘如所聞、如所學的法,以心思惟、推敲、觀察,但他不以更高的智慧了知其義。比丘,這被稱為'比丘多思,非法住者'。 "在此,比丘,比丘學習法 - 經、應頌、記說、偈頌、自說、如是語、本生、未曾有法、方廣;並且他以更高的智慧了知其義。比丘,如是比丘是法住者。 "因此,比丘,我已說明多聞者,已說明多說者,已說明多誦者,已說明多思者,已說明法住者。比丘,凡是導師為弟子所應做的,出於慈悲,為他們的利益著想,我已為你們做了。比丘,這些是樹下,這些是空閑處。比丘,禪修吧,莫放逸,莫後悔。這是我們對你們的教誡。"第四經。
-
第一戰士經
-
『『Pañcime , bhikkhave, yodhājīvā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekacco yodhājīvo rajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpopi [evarūpo (sī.) pu. pa. 193], bhikkhave, idhekacco [ekacco (sī.)] yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ; api ca kho dhajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ; api ca kho ussāraṇaññeva [ussādanaṃyeva (sī. pī.)] sutvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ; api ca kho sampahāre haññati [āhaññati (sī.)] byāpajjati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ, sahati sampahāraṃ. So taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcime yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu . Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu rajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ [santānetuṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)]. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa rajaggasmiṃ? Idha, bhikkhave , bhikkhu suṇāti – 『amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā』ti. So taṃ sutvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa rajaggasmiṃ.
『『Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo rajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṃ; api ca kho dhajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa dhajaggasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho suṇāti – 『amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā』ti; api ca kho sāmaṃ passati itthiṃ vā kumāriṃ vā abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataṃ. So taṃ disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa dhajaggasmiṃ.
『『Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṃ; api ca kho dhajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
- "諸比丘,這世間有五種戰士存在。哪五種?在此,諸比丘,有一種戰士僅見到塵土就沮喪、消沉、不能堅持,不能進入戰鬥。諸比丘,這世間確實有這樣的戰士。諸比丘,這是世間存在的第一種戰士。 "再者,諸比丘,這裡有一種戰士能忍受塵土,但見到旗幟就沮喪、消沉、不能堅持,不能進入戰鬥。諸比丘,這世間確實有這樣的戰士。諸比丘,這是世間存在的第二種戰士。 "再者,諸比丘,這裡有一種戰士能忍受塵土,能忍受旗幟,但聽到喊殺聲就沮喪、消沉、不能堅持,不能進入戰鬥。諸比丘,這世間確實有這樣的戰士。諸比丘,這是世間存在的第三種戰士。 "再者,諸比丘,這裡有一種戰士能忍受塵土,能忍受旗幟,能忍受喊殺聲,但在戰鬥中被殺或受傷。諸比丘,這世間確實有這樣的戰士。諸比丘,這是世間存在的第四種戰士。 "再者,諸比丘,這裡有一種戰士能忍受塵土,能忍受旗幟,能忍受喊殺聲,能忍受戰鬥。他戰勝了那場戰鬥,勝利后就住在戰場上。諸比丘,這世間確實有這樣的戰士。諸比丘,這是世間存在的第五種戰士。諸比丘,這就是世間存在的五種戰士。 "同樣地,諸比丘,比丘中也有五種類似戰士的人存在。哪五種?在此,諸比丘,有比丘僅見到塵土就沮喪、消沉,不能堅持,不能持續梵行。他公開表示學處的軟弱,捨棄學處,退回低劣生活。什麼是他的塵土?在此,諸比丘,比丘聽說:'在某村或某鎮有美麗、端莊、可愛的女子或少女,具有最上的膚色'。他聽到這個就沮喪、消沉,不能堅持,不能持續梵行。他公開表示學處的軟弱,捨棄學處,退回低劣生活。這就是他的塵土。 "諸比丘,就像那個僅見到塵土就沮喪、消沉、不能堅持,不能進入戰鬥的戰士;諸比丘,我說這個人就像那樣。諸比丘,這裡確實有這樣的人。諸比丘,這是比丘中存在的第一種類似戰士的人。 "再者,諸比丘,有比丘能忍受塵土,但見到旗幟就沮喪、消沉,不能堅持,不能持續梵行。他公開表示學處的軟弱,捨棄學處,退回低劣生活。什麼是他的旗幟?在此,諸比丘,比丘不是聽說:'在某村或某鎮有美麗、端莊、可愛的女子或少女,具有最上的膚色',而是親眼看到美麗、端莊、可愛的女子或少女,具有最上的膚色。他看到后就沮喪、消沉,不能堅持,不能持續梵行。他公開表示學處的軟弱,捨棄學處,退回低劣生活。這就是他的旗幟。 "諸比丘,就像那個能忍受塵土,但見到旗幟就沮喪、消沉、不能堅持,不能進入戰鬥的戰士;諸比丘,我說這個人就像那樣。諸比丘,這裡確實有這樣的人。諸比丘,這是比丘中存在的第二種類似戰士的人。
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ; api ca kho ussāraṇaññeva sutvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa ussāraṇāya? Idha, bhikkhave, bhikkhuṃ araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā ūhasati [uhasati (ka.), ohasati (syā. kaṃ.) pu. pa. 196] ullapati ujjagghati uppaṇḍeti. So mātugāmena ūhasiyamāno ullapiyamāno ujjagghiyamāno uppaṇḍiyamāno saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa ussāraṇāya.
『『Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ; api ca kho ussāraṇaññeva sutvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ; api ca kho sampahāre haññati byāpajjati. Kimassa sampahārasmiṃ ? Idha, bhikkhave, bhikkhuṃ araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭisevati. Idamassa sampahārasmiṃ.
『『Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ, api ca kho sampahāre haññati byāpajjati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ, sahati sampahāraṃ, so taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati . Kimassa saṅgāmavijayasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno viniveṭhetvā vinimocetvā yena kāmaṃ pakkamati. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ.
『『So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā . So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti; byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṃ parisodheti; thinamiddhaṃ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṃ parisodheti; uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti; vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi…pe… pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – 『upekkhako satimā sukhavihārī』ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
"再者,諸比丘,有比丘能忍受塵土,能忍受旗幟,但聽到喊殺聲就沮喪、消沉,不能堅持,不能持續梵行。他公開表示學處的軟弱,捨棄學處,退回低劣生活。什麼是他的喊殺聲?在此,諸比丘,當比丘到林中、樹下或空閑處時,有女人來接近他,對他嬉笑、調戲、大笑、戲弄。他被女人嬉笑、調戲、大笑、戲弄時就沮喪、消沉,不能堅持,不能持續梵行。他公開表示學處的軟弱,捨棄學處,退回低劣生活。這就是他的喊殺聲。 "諸比丘,就像那個能忍受塵土,能忍受旗幟,但聽到喊殺聲就沮喪、消沉、不能堅持,不能進入戰鬥的戰士;諸比丘,我說這個人就像那樣。諸比丘,這裡確實有這樣的人。諸比丘,這是比丘中存在的第三種類似戰士的人。 "再者,諸比丘,有比丘能忍受塵土,能忍受旗幟,能忍受喊殺聲,但在戰鬥中被殺或受傷。什麼是他的戰鬥?在此,諸比丘,當比丘到林中、樹下或空閑處時,有女人來接近他,坐在他身邊,躺在他身邊,壓在他身上。他被女人坐在身邊,躺在身邊,壓在身上時,不捨棄學處,不公開表示軟弱,而從事淫慾法。這就是他的戰鬥。 "諸比丘,就像那個能忍受塵土,能忍受旗幟,能忍受喊殺聲,但在戰鬥中被殺或受傷的戰士;諸比丘,我說這個人就像那樣。諸比丘,這裡確實有這樣的人。諸比丘,這是比丘中存在的第四種類似戰士的人。 "再者,諸比丘,有比丘能忍受塵土,能忍受旗幟,能忍受喊殺聲,能忍受戰鬥,他戰勝了那場戰鬥,勝利后就住在戰場上。什麼是他的戰勝?在此,諸比丘,當比丘到林中、樹下或空閑處時,有女人來接近他,坐在他身邊,躺在他身邊,壓在他身上。他被女人坐在身邊,躺在身邊,壓在身上時,解脫開來,擺脫開來,隨意離開。他親近僻靜處所 - 林中、樹下、山中、山谷、山洞、墳場、叢林、露地、草堆。 "他到林中、樹下或空閑處,結跏趺坐,身體正直,在面前建立正念。他舍離對世間的貪慾,以離貪慾之心而住,從貪慾凈化其心;舍離嗔恚,以無嗔之心而住,對一切眾生懷有慈悲,從嗔恚凈化其心;舍離昏沉睡眠,遠離昏沉睡眠而住,具光明想,正念正知,從昏沉睡眠凈化其心;舍離掉舉惡作,無掉舉而住,內心寂靜,從掉舉惡作凈化其心;舍離疑惑,超越疑惑而住,對善法無疑,從疑惑凈化其心。他舍離這五蓋,心的污染使慧力減弱,離諸欲...乃至...具足第三禪而住。舍樂及舍苦,先前的喜憂已滅,不苦不樂,舍念清凈,具足第四禪而住。
『『So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ime āsavā』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ āsavasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ āsavanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 『Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā』ti pajānāti. Idamassa saṅgāmavijayasmiṃ.
『『Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ, sahati sampahāraṃ, so taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu. Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsū』』ti. Pañcamaṃ.
- Dutiyayodhājīvasuttaṃ
"他以如此寂靜、清凈、無垢、離染、柔軟、適業、穩固、不動搖的心,引導其心趣向漏盡智。他如實了知:'這是苦',如實了知:'這是苦集',如實了知:'這是苦滅',如實了知:'這是趣向苦滅之道',如實了知:'這些是漏',如實了知:'這是漏集',如實了知:'這是漏滅',如實了知:'這是趣向漏滅之道'。當他如是知、如是見時,心從欲漏解脫,從有漏解脫,從無明漏解脫。在解脫時,有'已解脫'的智。他了知:'生已盡,梵行已立,所作已辦,不受後有'。這就是他的戰勝。 "諸比丘,就像那個能忍受塵土,能忍受旗幟,能忍受喊殺聲,能忍受戰鬥,他戰勝了那場戰鬥,勝利后就住在戰場上的戰士;諸比丘,我說這個人就像那樣。諸比丘,這裡確實有這樣的人。諸比丘,這是比丘中存在的第五種類似戰士的人。諸比丘,這就是比丘中存在的五種類似戰士的人。"第五經。 6. 第二戰士經
- 『『Pañcime, bhikkhave, yodhājīvā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekacco yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati. So tasmiṃ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare hananti pariyāpādenti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati. So tasmiṃ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti [upalikhanti (ka.)], tamenaṃ apanenti; apanetvā ñātakānaṃ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvāva ñātake antarāmagge kālaṃ karoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati. So tasmiṃ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti, tamenaṃ apanenti; apanetvā ñātakānaṃ nenti. Tamenaṃ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno teneva ābādhena kālaṃ karoti . Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati. So tasmiṃ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti, tamenaṃ apanenti; apanetvā ñātakānaṃ nenti. Tamenaṃ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati. So taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcime yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā. Tassa taṃ mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena cittena sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭisevati.
『『Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati, so tasmiṃ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare hananti pariyāpādenti; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
- "比丘們,這世上存在著五種戰士。哪五種?比丘們,在這裡,某個戰士拿著劍和盾,揹著弓箭,衝入激烈的戰鬥。他在戰鬥中奮力拚搏。當他奮力拚搏時,敵人殺死他,使他喪命。比丘們,這世上就有這樣的戰士。比丘們,這是世上存在的第一種戰士。 再者,比丘們,在這裡,某個戰士拿著劍和盾,揹著弓箭,衝入激烈的戰鬥。他在戰鬥中奮力拚搏。當他奮力拚搏時,敵人傷害他,把他帶走;帶走後送到親屬那裡。當他被親屬帶走時,還沒到達親屬那裡就在半路上死去。比丘們,這世上就有這樣的戰士。比丘們,這是世上存在的第二種戰士。 再者,比丘們,在這裡,某個戰士拿著劍和盾,揹著弓箭,衝入激烈的戰鬥。他在戰鬥中奮力拚搏。當他奮力拚搏時,敵人傷害他,把他帶走;帶走後送到親屬那裡。他的親屬照顧他,服侍他。當他被親屬照顧服侍時,因那傷病而死去。比丘們,這世上就有這樣的戰士。比丘們,這是世上存在的第三種戰士。 再者,比丘們,在這裡,某個戰士拿著劍和盾,揹著弓箭,衝入激烈的戰鬥。他在戰鬥中奮力拚搏。當他奮力拚搏時,敵人傷害他,把他帶走;帶走後送到親屬那裡。他的親屬照顧他,服侍他。當他被親屬照顧服侍時,從那傷病中康復。比丘們,這世上就有這樣的戰士。比丘們,這是世上存在的第四種戰士。 再者,比丘們,在這裡,某個戰士拿著劍和盾,揹著弓箭,衝入激烈的戰鬥。他在那戰鬥中獲勝,作為勝利者,他就住在那戰場的中心。比丘們,這世上就有這樣的戰士。比丘們,這是世上存在的第五種戰士。比丘們,這就是世上存在的五種戰士。 比丘們,同樣地,在比丘中也存在著五種像戰士一樣的人。哪五種?比丘們,在這裡,某比丘依止某個村莊或城鎮而住。他在上午穿好衣服,拿著缽和衣,進入那村莊或城鎮乞食,身不防護,語不防護,心不防護,念不現前,諸根不攝。他在那裡看見女人衣著不整或披著不當。看見那衣著不整或披著不當的女人後,貪慾侵蝕他的心。他的心被貪慾侵蝕后,不捨學處,不表明無力,而行淫慾法。 比丘們,就像那個戰士拿著劍和盾,揹著弓箭,衝入激烈的戰鬥,他在戰鬥中奮力拚搏,當他奮力拚搏時,敵人殺死他,使他喪命;比丘們,我說這個人就像那樣。比丘們,這世上就有這樣的人。比丘們,這是在比丘中存在的第一種像戰士一樣的人。
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā. Tassa taṃ mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṃ hoti – 『yaṃnūnāhaṃ ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ āroceyyaṃ – rāgapariyuṭṭhitomhi [rāgāyitomhi (sī. syā. kaṃ)], āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ; sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī』ti. So ārāmaṃ gacchanto appatvāva ārāmaṃ antarāmagge sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
『『Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati, so tasmiṃ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti, tamenaṃ apanenti; apanetvā ñātakānaṃ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvāva ñātake antarāmagge kālaṃ karoti; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā. Tassa taṃ mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṃ hoti – 『yaṃnūnāhaṃ ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ āroceyyaṃ – rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ; sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī』ti. So ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ āroceti – 『rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ; sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī』』』ti.
『『Tamenaṃ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti – 『appassādā , āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā [bahūpāyāsā (sī. syā. kaṃ. pī.) pāci. 417; cūḷava. 65; ma. ni.
"再者,比丘們,某比丘依止某個村莊或城鎮而住。他在上午穿好衣服,拿著缽和衣,進入那村莊或城鎮乞食,身不防護,語不防護,心不防護,念不現前,諸根不攝。他在那裡看見女人衣著不整或披著不當。看見那衣著不整或披著不當的女人後,貪慾侵蝕他的心。他的心被貪慾侵蝕后,身心都燃燒。他這樣想:'我不如去精舍告訴比丘們:"朋友們,我被貪慾纏繞,被貪慾征服,我無法繼續梵行;我要表明無力修學,捨棄學處,還俗。"'他前往精舍,還沒到達精舍,就在半路上表明無力修學,捨棄學處,還俗。 比丘們,就像那個戰士拿著劍和盾,揹著弓箭,衝入激烈的戰鬥,他在戰鬥中奮力拚搏,當他奮力拚搏時,敵人傷害他,把他帶走;帶走後送到親屬那裡。當他被親屬帶走時,還沒到達親屬那裡就在半路上死去;比丘們,我說這個人就像那樣。比丘們,這世上就有這樣的人。比丘們,這是在比丘中存在的第二種像戰士一樣的人。 再者,比丘們,某比丘依止某個村莊或城鎮而住。他在上午穿好衣服,拿著缽和衣,進入那村莊或城鎮乞食,身不防護,語不防護,心不防護,念不現前,諸根不攝。他在那裡看見女人衣著不整或披著不當。看見那衣著不整或披著不當的女人後,貪慾侵蝕他的心。他的心被貪慾侵蝕后,身心都燃燒。他這樣想:'我不如去精舍告訴比丘們:"朋友們,我被貪慾纏繞,被貪慾征服,我無法繼續梵行;我要表明無力修學,捨棄學處,還俗。"'他去到精舍后告訴比丘們:'朋友們,我被貪慾纏繞,被貪慾征服,我無法繼續梵行;我要表明無力修學,捨棄學處,還俗。' 他的同梵行者們勸誡教導他:'朋友,世尊說欲樂少味,多苦多惱。
1.234], ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Abhiramatāyasmā brahmacariye; māyasmā sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattī』』』ti.
『『So sabrahmacārīhi evaṃ ovadiyamāno evaṃ anusāsiyamāno evamāha – 『kiñcāpi, āvuso, appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo; atha kho nevāhaṃ sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī』』』ti. So sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
『『Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati, so tasmiṃ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti, tamenaṃ apanenti; apanetvā ñātakānaṃ nenti, tamenaṃ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti . So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno teneva ābādhena kālaṃ karoti; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā. Tassa taṃ mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṃ hoti – 『yaṃnūnāhaṃ ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ āroceyyaṃ – rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ; sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī』ti. So ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ āroceti – 『rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ; sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī』』』ti.
『『Tamenaṃ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti – 『appassādā, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā…pe… tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā… aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā… supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā… yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā… rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā… asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā… sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā… sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Abhiramatāyasmā brahmacariye; māyasmā sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattī』』』ti.
『『So sabrahmacārīhi evaṃ ovadiyamāno evaṃ anusāsiyamāno evamāha – 『ussahissāmi , āvuso, vāyamissāmi, āvuso, abhiramissāmi, āvuso! Na dānāhaṃ, āvuso, sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī』』』ti.
世尊說欲樂少味,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如骨架,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如肉塊,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如草把,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如火坑,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如夢境,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如借物,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如樹果,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如屠刀,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如矛刺,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如蛇頭,多苦多惱,過患更大。尊者應樂於梵行;尊者不要表明無力修學,捨棄學處,還俗。' 他被同梵行者們這樣勸誡教導時,這樣說:'朋友們,雖然世尊說欲樂少味,多苦多惱,過患更大;但我還是無法繼續梵行,我要表明無力修學,捨棄學處,還俗。'他表明無力修學,捨棄學處,還俗。 比丘們,就像那個戰士拿著劍和盾,揹著弓箭,衝入激烈的戰鬥,他在戰鬥中奮力拚搏,當他奮力拚搏時,敵人傷害他,把他帶走;帶走後送到親屬那裡。他的親屬照顧他,服侍他。當他被親屬照顧服侍時,因那傷病而死去;比丘們,我說這個人就像那樣。比丘們,這世上就有這樣的人。比丘們,這是在比丘中存在的第三種像戰士一樣的人。 再者,比丘們,某比丘依止某個村莊或城鎮而住。他在上午穿好衣服,拿著缽和衣,進入那村莊或城鎮乞食,身不防護,語不防護,心不防護,念不現前,諸根不攝。他在那裡看見女人衣著不整或披著不當。看見那衣著不整或披著不當的女人後,貪慾侵蝕他的心。他的心被貪慾侵蝕后,身心都燃燒。他這樣想:'我不如去精舍告訴比丘們:"朋友們,我被貪慾纏繞,被貪慾征服,我無法繼續梵行;我要表明無力修學,捨棄學處,還俗。"'他去到精舍后告訴比丘們:'朋友們,我被貪慾纏繞,被貪慾征服,我無法繼續梵行;我要表明無力修學,捨棄學處,還俗。' 他的同梵行者們勸誡教導他:'朋友,世尊說欲樂少味,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如骨架,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如肉塊,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如草把,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如火坑,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如夢境,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如借物,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如樹果,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如屠刀,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如矛刺,多苦多惱,過患更大。世尊說欲樂如蛇頭,多苦多惱,過患更大。尊者應樂於梵行;尊者不要表明無力修學,捨棄學處,還俗。' 他被同梵行者們這樣勸誡教導時,這樣說:'朋友們,我會努力,我會精進,我會樂於梵行!朋友們,我現在不會表明無力修學,捨棄學處,還俗。'
『『Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati, so tasmiṃ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti, tamenaṃ apanenti; apanetvā ñātakānaṃ nenti, tamenaṃ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saṃvutehi indriyehi. So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṃ; cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā … jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṃ; manindriye saṃvaraṃ āpajjati. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya…pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
『『So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānāti』』.
『『Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati, so taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu. Ime kho, bhikkhave , pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsū』』ti. Chaṭṭhaṃ.
-
Paṭhamaanāgatabhayasuttaṃ
-
『『Pañcimāni, bhikkhave, anāgatabhayāni sampassamānena alameva āraññikena [āraññakena (sabbattha a. ni.
"比丘們,就像那個戰士拿著劍和盾,揹著弓箭,衝入激烈的戰鬥,他在戰鬥中奮力拚搏,當他奮力拚搏時,敵人傷害他,把他帶走;帶走後送到親屬那裡。他的親屬照顧他,服侍他。當他被親屬照顧服侍時,從那傷病中康復;比丘們,我說這個人就像那樣。比丘們,這世上就有這樣的人。比丘們,這是在比丘中存在的第四種像戰士一樣的人。 再者,比丘們,某比丘依止某個村莊或城鎮而住。他在上午穿好衣服,拿著缽和衣,進入那村莊或城鎮乞食,身有防護,語有防護,心有防護,念現前,諸根攝護。他以眼見色時,不取相,不取細相。因為若不防護眼根而住,貪憂惡不善法就會流入,他爲了防護而修習,守護眼根,成就眼根律儀。以耳聞聲時...以鼻嗅香時...以舌嘗味時...以身觸觸時...以意知法時,不取相,不取細相。因為若不防護意根而住,貪憂惡不善法就會流入,他爲了防護而修習,守護意根,成就意根律儀。他飯後,乞食回來后,前往僻靜處所,或林中、樹下、山中、山谷、巖洞、墳場、森林、露地、草堆。他到了林中,或樹下,或空屋,結跏趺坐,身體正直,安立正念在前。他斷除對世間的貪愛...他斷除這五蓋,心的污垢,慧力減弱者,離諸欲...證得並安住第四禪。 他的心如此入定,清凈、明亮、無垢、離隨煩惱、柔軟、適業、穩固、不動搖時,他引導其心趣向漏盡智。他如實了知:'這是苦'...他了知:'不再有後有'。 比丘們,就像那個戰士拿著劍和盾,揹著弓箭,衝入激烈的戰鬥,他在那戰鬥中獲勝,作為勝利者,他就住在那戰場的中心;比丘們,我說這個人就像那樣。比丘們,這世上就有這樣的人。比丘們,這是在比丘中存在的第五種像戰士一樣的人。比丘們,這就是在比丘中存在的五種像戰士一樣的人。"第六。 7. 第一未來怖畏經 77. "比丘們,看到這五種未來的怖畏,林居比丘應當
5.181; pari. 443)] bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
『『Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati – 『ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekakaṃ kho pana maṃ [ekakaṃ kho pana (syā. kaṃ.)] araññe viharantaṃ ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko [vicchikā (syā.)] vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ ḍaṃseyya, tena me assa kālaṅkiriyā, so mamassa antarāyo; handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā』ti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati – 『ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekako kho panāhaṃ araññe viharanto upakkhalitvā vā papateyyaṃ, bhattaṃ vā bhuttaṃ me byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ, tena me assa kālaṅkiriyā, so mamassa antarāyo; handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā』ti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati – 『ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekako kho panāhaṃ araññe viharanto vāḷehi samāgaccheyyaṃ, sīhena vā byagghena vā dīpinā vā acchena vā taracchena vā, te maṃ jīvitā voropeyyuṃ, tena me assa kālaṅkiriyā , so mamassa antarāyo; handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā』ti. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati – 『ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekako kho panāhaṃ araññe viharanto māṇavehi samāgaccheyyaṃ katakammehi vā akatakammehi vā, te maṃ jīvitā voropeyyuṃ, tena me assa kālaṅkiriyā , so mamassa antarāyo; handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā』ti. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati – 『ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Santi kho panāraññe vāḷā amanussā, te maṃ jīvitā voropeyyuṃ, tena me assa kālaṅkiriyā, so mamassa antarāyo; handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā』ti. Idaṃ, bhikkhave, pañcamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
『『Imāni kho, bhikkhave, pañca anāgatabhayāni sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā』』ti. Sattamaṃ.
- Dutiyaanāgatabhayasuttaṃ
不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。 哪五種?比丘們,在這裡,林居比丘這樣思考:'我現在獨自住在林中。當我獨自住在林中時,蛇可能會咬我,蝎子可能會刺我,蜈蚣可能會咬我,那會導致我死亡,那會成為我的障礙;來吧,我要精進,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。'比丘們,看到這第一種未來的怖畏,林居比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。 再者,比丘們,林居比丘這樣思考:'我現在獨自住在林中。當我獨自住在林中時,我可能會跌倒摔傷,或我吃的食物可能會不消化,或我的膽汁可能會紊亂,或我的痰液可能會紊亂,或我的刺痛性風可能會紊亂,那會導致我死亡,那會成為我的障礙;來吧,我要精進,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。'比丘們,看到這第二種未來的怖畏,林居比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。 再者,比丘們,林居比丘這樣思考:'我現在獨自住在林中。當我獨自住在林中時,我可能會遇到野獸,獅子、老虎、豹子、熊或豺狼,它們可能會奪走我的生命,那會導致我死亡,那會成為我的障礙;來吧,我要精進,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。'比丘們,看到這第三種未來的怖畏,林居比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。 再者,比丘們,林居比丘這樣思考:'我現在獨自住在林中。當我獨自住在林中時,我可能會遇到年輕人,無論是作惡的還是未作惡的,他們可能會奪走我的生命,那會導致我死亡,那會成為我的障礙;來吧,我要精進,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。'比丘們,看到這第四種未來的怖畏,林居比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。 再者,比丘們,林居比丘這樣思考:'我現在獨自住在林中。在林中有兇惡的非人,它們可能會奪走我的生命,那會導致我死亡,那會成為我的障礙;來吧,我要精進,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。'比丘們,看到這第五種未來的怖畏,林居比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。 比丘們,這就是看到這五種未來的怖畏,林居比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。"第七。 8. 第二未來怖畏經
- 『『Pañcimāni , bhikkhave, anāgatabhayāni sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati – 『ahaṃ kho etarahi daharo yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā . Hoti kho pana so samayo yaṃ imaṃ kāyaṃ jarā phusati. Jiṇṇena kho pana jarāya abhibhūtena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṃ paṭikacceva [paṭigacceva (sī.)] vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṃ dhammena samannāgato jiṇṇakopi phāsuṃ [phāsu (pī. ka.)] viharissāmī』ti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati – 『ahaṃ kho etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Hoti kho pana so samayo yaṃ imaṃ kāyaṃ byādhi phusati. Byādhitena kho pana byādhinā abhibhūtena [byādhābhibhūtena (sī. pī. ka.)] na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya , yenāhaṃ dhammena samannāgato byādhitopi phāsuṃ viharissāmī』ti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati – 『etarahi kho subhikkhaṃ susassaṃ sulabhapiṇḍaṃ , sukaraṃ uñchena paggahena yāpetuṃ. Hoti kho pana so samayo yaṃ dubbhikkhaṃ hoti dussassaṃ dullabhapiṇḍaṃ, na sukaraṃ uñchena paggahena yāpetuṃ. Dubbhikkhe kho pana manussā yena subhikkhaṃ tena saṅkamanti [tenupasaṅkamanti (ka.)]. Tattha saṅgaṇikavihāro hoti ākiṇṇavihāro. Saṅgaṇikavihāre kho pana sati ākiṇṇavihāre na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṃ dhammena samannāgato dubbhikkhepi phāsu viharissāmī』ti. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati – 『etarahi kho manussā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Hoti kho pana so samayo yaṃ bhayaṃ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti. Bhaye kho pana sati manussā yena khemaṃ tena saṅkamanti. Tattha saṅgaṇikavihāro hoti ākiṇṇavihāro. Saṅgaṇikavihāre kho pana sati ākiṇṇavihāre na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṃ dhammena samannāgato bhayepi phāsuṃ viharissāmī』ti. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
- "比丘們,看到這五種未來的怖畏,比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。哪五種?比丘們,在這裡,比丘這樣思考:'我現在年輕力壯,頭髮烏黑,具有美好的青春,正值人生的第一階段。但是總有一天,衰老會侵襲這個身體。當被衰老征服時,就不容易思維佛陀的教導,也不容易前往偏遠的林野住處。在那不可喜、不可愛、不可意的法到來之前,我現在就要精進,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的,以便我具足那法后,即使在老年也能安樂地生活。'比丘們,看到這第一種未來的怖畏,比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。 再者,比丘們,比丘這樣思考:'我現在少病少惱,具有良好的消化能力,不冷不熱,適中而能忍受精進。但是總有一天,疾病會侵襲這個身體。當被疾病徵服時,就不容易思維佛陀的教導,也不容易前往偏遠的林野住處。在那不可喜、不可愛、不可意的法到來之前,我現在就要精進,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的,以便我具足那法后,即使生病也能安樂地生活。'比丘們,看到這第二種未來的怖畏,比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。 再者,比丘們,比丘這樣思考:'現在糧食豐足,收成良好,易得施食,容易通過乞食維生。但是總有一天會出現饑荒,收成不好,難得施食,不容易通過乞食維生。在饑荒時,人們會遷移到糧食豐足的地方。那裡會有群居生活,會有擁擠的生活。當有群居生活和擁擠的生活時,就不容易思維佛陀的教導,也不容易前往偏遠的林野住處。在那不可喜、不可愛、不可意的法到來之前,我現在就要精進,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的,以便我具足那法后,即使在饑荒時也能安樂地生活。'比丘們,看到這第三種未來的怖畏,比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。 再者,比丘們,比丘這樣思考:'現在人們和睦相處,歡喜無諍,如水乳交融,以慈愛的眼光看待彼此。但是總有一天會出現危險,會有森林動亂,人們會乘車逃離。當有危險時,人們會遷移到安全的地方。那裡會有群居生活,會有擁擠的生活。當有群居生活和擁擠的生活時,就不容易思維佛陀的教導,也不容易前往偏遠的林野住處。在那不可喜、不可愛、不可意的法到來之前,我現在就要精進,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的,以便我具足那法后,即使在危險時也能安樂地生活。'比丘們,看到這第四種未來的怖畏,比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati – 『etarahi kho saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharati. Hoti kho pana so samayo yaṃ saṅgho bhijjati. Saṅghe kho pana bhinne na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṃ dhammena samannāgato bhinnepi saṅghe phāsuṃ viharissāmī』ti. Idaṃ, bhikkhave, pañcamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
『『Imāni kho, bhikkhave, pañca anāgatabhayāni sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā』』ti. Aṭṭhamaṃ.
-
Tatiyaanāgatabhayasuttaṃ
-
『『Pañcimāni , bhikkhave, anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṃ samuppajjissanti. Tāni vo [kho (katthaci)] paṭibujjhitabbāni ; paṭibujjhitvā ca tesaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ.
『『Katamāni pañca? Bhavissanti, bhikkhave, bhikkhū anāgatamaddhānaṃ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññe upasampādessanti. Tepi [te (sī.)] na sakkhissanti vinetuṃ adhisīle adhicitte adhipaññāya. Tepi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññe upasampādessanti. Tepi [te (?)] na sakkhissanti vinetuṃ adhisīle adhicitte adhipaññāya. Tepi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Iti kho, bhikkhave, dhammasandosā vinayasandoso; vinayasandosā dhammasandoso. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññesaṃ nissayaṃ dassanti. Tepi na sakkhissanti vinetuṃ adhisīle adhicitte adhipaññāya . Tepi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññesaṃ nissayaṃ dassanti. Tepi na sakkhissanti vinetuṃ adhisīle adhicitte adhipaññāya. Tepi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Iti kho, bhikkhave, dhammasandosā vinayasandoso; vinayasandosā dhammasandoso. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā abhidhammakathaṃ vedallakathaṃ kathentā kaṇhadhammaṃ okkamamānā na bujjhissanti. Iti kho, bhikkhave, dhammasandosā vinayasandoso; vinayasandosā dhammasandoso. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāppaṭisaṃyuttā, tesu bhaññamānesu na sussūsissanti, na sotaṃ odahissanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapessanti, na ca te dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññissanti. Ye pana te suttantā kavitā [kavikatā (sī. syā. kaṃ. pī., saṃ. ni.
"再者,比丘們,比丘這樣思考:'現在僧團和合,歡喜無諍,同一誦戒,安樂地生活。但是總有一天僧團會分裂。當僧團分裂時,就不容易思維佛陀的教導,也不容易前往偏遠的林野住處。在那不可喜、不可愛、不可意的法到來之前,我現在就要精進,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的,以便我具足那法后,即使在僧團分裂時也能安樂地生活。'比丘們,看到這第五種未來的怖畏,比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。 比丘們,這就是看到這五種未來的怖畏,比丘應當不放逸、熱忱、專注地生活,以獲得未獲得的,證得未證得的,實現未實現的。"第八。 9. 第三未來怖畏經 79. "比丘們,這五種未來的怖畏現在還未生起,將來會生起。你們應當覺察它們;覺察后應當為斷除它們而努力。 哪五種?比丘們,未來會有比丘身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習。他們身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習,卻會給別人授具足戒。那些人也不能在增上戒、增上心、增上慧中訓練他們。他們也會是身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習的人。他們身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習,卻會給別人授具足戒。那些人也不能在增上戒、增上心、增上慧中訓練他們。他們也會是身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習的人。比丘們,如此法就會敗壞,律就會敗壞;律敗壞則法敗壞。比丘們,這是第一種現在還未生起、將來會生起的未來怖畏。你們應當覺察它;覺察后應當為斷除它而努力。 再者,比丘們,未來會有比丘身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習。他們身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習,卻會給別人依止。那些人也不能在增上戒、增上心、增上慧中訓練他們。他們也會是身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習的人。他們身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習,卻會給別人依止。那些人也不能在增上戒、增上心、增上慧中訓練他們。他們也會是身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習的人。比丘們,如此法就會敗壞,律就會敗壞;律敗壞則法敗壞。比丘們,這是第二種現在還未生起、將來會生起的未來怖畏。你們應當覺察它;覺察后應當為斷除它而努力。 再者,比丘們,未來會有比丘身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習。他們身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習,在談論阿毗達摩和方廣時,會陷入黑法而不覺悟。比丘們,如此法就會敗壞,律就會敗壞;律敗壞則法敗壞。比丘們,這是第三種現在還未生起、將來會生起的未來怖畏。你們應當覺察它;覺察后應當為斷除它而努力。 再者,比丘們,未來會有比丘身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習。他們身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習,對於那些如來所說的甚深、意義深遠、出世間、與空相應的經典,在誦讀時不願聽聞,不傾耳諦聽,不以智慧思考,也不認為應當學習和掌握這些法。但是對於那些詩人所作、
2.229) ṭīkā oloketabbā] kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā, tesu bhaññamānesu sussūsissanti, sotaṃ odahissanti, aññā cittaṃ upaṭṭhapessanti, te ca dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññissanti. Iti kho, bhikkhave, dhammasandosā vinayasandoso; vinayasandosā dhammasandoso. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā . Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā therā bhikkhū bāhulikā [bāhullikā (syā. kaṃ.) a. ni. 2.49; 3.96] bhavissanti sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṃ ārabhissanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjissati. Sāpi bhavissati bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṃ ārabhissati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Iti kho, bhikkhave, dhammasandosā vinayasandoso; vinayasandosā dhammasandoso. Idaṃ, bhikkhave, pañcamaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ . 『『Imāni kho, bhikkhave, pañca anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṃ samuppajjissanti. Tāni vo paṭibujjhitabbāni; paṭibujjhitvā ca tesaṃ pahānāya vāyamitabba』』nti. Navamaṃ.
- Catutthaanāgatabhayasuttaṃ
2.229) 應參考註釋] 外道的詩歌、華麗的文字、華麗的語句、外道的言論、聲聞所說的話,當這些被誦讀時,他們會傾聽,會豎起耳朵,會專注其心,他們會認為這些法應當學習、應當掌握。如是,諸比丘,法的敗壞導致律的敗壞;律的敗壞導致法的敗壞。諸比丘,這是第四種未來的危險,現在尚未出現,將來會出現。你們應當警覺;警覺之後應當努力斷除它。 "再者,諸比丘,在未來世,將會有身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習的比丘。他們身未修習、戒未修習、心未修習、慧未修習,作為長老比丘卻會貪圖享樂,懈怠放逸,在退失中領先,放棄獨處,不會爲了證得未證得的、獲得未獲得的、實現未實現的而精進努力。後來的人會效仿他們的行為。他們也會貪圖享樂,懈怠放逸,在退失中領先,放棄獨處,不會爲了證得未證得的、獲得未獲得的、實現未實現的而精進努力。如是,諸比丘,法的敗壞導致律的敗壞;律的敗壞導致法的敗壞。諸比丘,這是第五種未來的危險,現在尚未出現,將來會出現。你們應當警覺;警覺之後應當努力斷除它。" "諸比丘,這五種未來的危險,現在尚未出現,將來會出現。你們應當警覺;警覺之後應當努力斷除它們。" 第九經完。 第四未來危險經
- 『『Pañcimāni, bhikkhave, anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṃ samuppajjissanti. Tāni vo paṭibujjhitabbāni; paṭibujjhitvā ca tesaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ.
『『Katamāni pañca? Bhavissanti, bhikkhave, bhikkhū anāgatamaddhānaṃ cīvare kalyāṇakāmā. Te cīvare kalyāṇakāmā samānā riñcissanti paṃsukūlikattaṃ, riñcissanti araññavanapatthāni pantāni senāsanāni; gāmanigamarājadhānīsu osaritvā vāsaṃ kappessanti, cīvarahetu ca anekavihitaṃ anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjissanti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ piṇḍapāte kalyāṇakāmā. Te piṇḍapāte kalyāṇakāmā samānā riñcissanti piṇḍapātikattaṃ , riñcissanti araññavanapatthāni pantāni senāsanāni; gāmanigamarājadhānīsu osaritvā vāsaṃ kappessanti jivhaggena rasaggāni pariyesamānā, piṇḍapātahetu ca anekavihitaṃ anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjissanti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ senāsane kalyāṇakāmā. Te senāsane kalyāṇakāmā samānā riñcissanti rukkhamūlikattaṃ [āraññakattaṃ (syā. kaṃ.)], riñcissanti araññavanapatthāni pantāni senāsanāni; gāmanigamarājadhānīsu osaritvā vāsaṃ kappessanti, senāsanahetu ca anekavihitaṃ anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjissanti. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ bhikkhunīsikkhamānāsamaṇuddesehi saṃsaṭṭhā viharissanti. Bhikkhunīsikkhamānāsamaṇuddesehi saṃsagge kho pana, bhikkhave, sati etaṃ pāṭikaṅkhaṃ – 『anabhiratā vā brahmacariyaṃ carissanti, aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjissanti, sikkhaṃ vā paccakkhāya hīnāyāvattissanti』. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ ārāmikasamaṇuddesehi saṃsaṭṭhā viharissanti. Ārāmikasamaṇuddesehi saṃsagge kho pana, bhikkhave, sati etaṃ pāṭikaṅkhaṃ – 『anekavihitaṃ sannidhikāraparibhogaṃ anuyuttā viharissanti, oḷārikampi nimittaṃ karissanti, pathaviyāpi haritaggepi』. Idaṃ, bhikkhave, pañcamaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
『『Imāni kho, bhikkhave, pañca anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṃ samuppajjissanti. Tāni vo paṭibujjhitabbāni; paṭibujjhitvā ca tesaṃ pahānāya vāyamitabba』』nti. Dasamaṃ.
Yodhājīvavaggo tatiyo.
- "諸比丘,這五種未來的危險,現在尚未出現,將來會出現。你們應當警覺;警覺之後應當努力斷除它們。 "哪五種?諸比丘,在未來世,將會有比丘渴望美好的袈裟。他們渴望美好的袈裟,就會放棄穿糞掃衣的習慣,放棄住在偏僻的森林和荒野的住處;他們會進入村莊、城鎮、王城居住,爲了袈裟而從事各種不適當的非法活動。諸比丘,這是第一種未來的危險,現在尚未出現,將來會出現。你們應當警覺;警覺之後應當努力斷除它。 "再者,諸比丘,在未來世,將會有比丘渴望美好的食物。他們渴望美好的食物,就會放棄乞食的習慣,放棄住在偏僻的森林和荒野的住處;他們會進入村莊、城鎮、王城居住,用舌頭尋求美味,爲了食物而從事各種不適當的非法活動。諸比丘,這是第二種未來的危險,現在尚未出現,將來會出現。你們應當警覺;警覺之後應當努力斷除它。 "再者,諸比丘,在未來世,將會有比丘渴望美好的住處。他們渴望美好的住處,就會放棄住在樹下的習慣,放棄住在偏僻的森林和荒野的住處;他們會進入村莊、城鎮、王城居住,爲了住處而從事各種不適當的非法活動。諸比丘,這是第三種未來的危險,現在尚未出現,將來會出現。你們應當警覺;警覺之後應當努力斷除它。 "再者,諸比丘,在未來世,將會有比丘與比丘尼、式叉摩那、沙彌尼混居。諸比丘,與比丘尼、式叉摩那、沙彌尼混居時,可以預料:'他們會不樂於修行梵行,或者會犯某種污穢的罪,或者會捨棄學處而還俗'。諸比丘,這是第四種未來的危險,現在尚未出現,將來會出現。你們應當警覺;警覺之後應當努力斷除它。 "再者,諸比丘,在未來世,將會有比丘與寺院工人和沙彌混居。諸比丘,與寺院工人和沙彌混居時,可以預料:'他們會從事各種儲存和享用,會做粗俗的標記,甚至在地上和綠草上'。諸比丘,這是第五種未來的危險,現在尚未出現,將來會出現。你們應當警覺;警覺之後應當努力斷除它。 "諸比丘,這五種未來的危險,現在尚未出現,將來會出現。你們應當警覺;警覺之後應當努力斷除它們。" 第十經完。 戰士品第三完。
Tassuddānaṃ –
Dve cetovimuttiphalā, dve ca dhammavihārino;
Yodhājīvā ca dve vuttā, cattāro ca anāgatāti.
Tassuddānaṃ –
Dve cetovimuttiphalā, dve ca dhammavihārino;
Yodhājīvā ca dve vuttā, cattāro ca anāgatāti.
以下是您要求的直譯: 總攝頌 - 兩個心解脫果,兩個法住者; 兩個戰士生活者已說,四個未來者。