B0102040504sumanavaggo(善愿品)

  1. Sumanavaggo

  2. Sumanasuttaṃ

  3. Ekaṃ samayaṃ…pe… anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sumanā rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi rājakumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho sumanā rājakumārī bhagavantaṃ etadavoca –

『『Idhassu, bhante, bhagavato dve sāvakā samasaddhā samasīlā samapaññā – eko dāyako, eko adāyako. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyuṃ. Devabhūtānaṃ pana nesaṃ [tesaṃ (sī.)], bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇa』』nti?

『『Siyā, sumane』』ti bhagavā avoca – 『『yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ devabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena. Yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ devabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti』』.

『『Sace pana te, bhante, tato cutā itthattaṃ āgacchanti, manussabhūtānaṃ pana nesaṃ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇa』』nti? 『『Siyā, sumane』』ti bhagavā avoca – 『『yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ manussabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – mānusakena āyunā, mānusakena vaṇṇena, mānusakena sukhena, mānusakena yasena, mānusakena ādhipateyyena. Yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ manussabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti』』.

『『Sace pana te, bhante, ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, pabbajitānaṃ pana nesaṃ, bhante , siyā viseso, siyā nānākaraṇa』』nti? 『『Siyā, sumane』』ti bhagavā avoca – 『『yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ pabbajito samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjati appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ senāsanaṃ paribhuñjati appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjati appaṃ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṃ viharati tyassa manāpeneva bahulaṃ kāyakammena samudācaranti appaṃ amanāpena, manāpeneva bahulaṃ vacīkammena samudācaranti appaṃ amanāpena, manāpeneva bahulaṃ manokammena samudācaranti appaṃ amanāpena, manāpaṃyeva bahulaṃ upahāraṃ upaharanti appaṃ amanāpaṃ . Yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ pabbajito samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhātī』』ti.

『『Sace pana te, bhante, ubho arahattaṃ pāpuṇanti, arahattappattānaṃ pana nesaṃ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇa』』nti? 『『Ettha kho panesāhaṃ, sumane, na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi, yadidaṃ vimuttiyā vimutti』』nti [vimuttanti (syā. kaṃ.)].

『『Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvañcidaṃ, bhante, alameva dānāni dātuṃ alaṃ puññāni kātuṃ; yatra hi nāma devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni puññāni, pabbajitassāpi upakārāni puññānī』』ti. 『『Evametaṃ, sumane! Alañhi, sumane, dānāni dātuṃ alaṃ puññāni kātuṃ! Devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni puññāni, pabbajitassāpi upakārāni puññānī』』ti .

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna [idaṃ vatvā (sī. pī.) evamuparipi] sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

『『Yathāpi cando vimalo, gacchaṃ ākāsadhātuyā;

Sabbe tārāgaṇe loke, ābhāya atirocati.

『『Tatheva sīlasampanno, saddho purisapuggalo;

Sabbe maccharino loke, cāgena atirocati.

『『Yathāpi megho thanayaṃ, vijjumālī satakkaku;

Thalaṃ ninnañca pūreti, abhivassaṃ vasundharaṃ.

『『Evaṃ dassanasampanno, sammāsambuddhasāvako;

Macchariṃ adhigaṇhāti, pañcaṭhānehi paṇḍito.

『『Āyunā yasasā ceva [āyunā ca yasena ca (ka.)], vaṇṇena ca sukhena ca;

Sa ve bhogaparibyūḷho [bhogaparibbūḷho (sī.)], pecca sagge pamodatī』』ti. paṭhamaṃ;

  1. Cundīsuttaṃ

  2. 須摩那品

  3. 須摩那經
  4. 一時......在給孤獨園。那時,須摩那王女乘五百輛車,隨從五百王女,來到世尊處;來到后,向世尊禮拜,坐在一旁。坐在一旁的須摩那王女對世尊如是說: "世尊,假如世尊有兩位弟子,信仰相同、戒行相同、智慧相同 - 一位是施主,一位不是施主。他們身壞命終后,會投生到善趣天界。世尊,他們成為天人後,會有差別、會有不同嗎?" "會有,須摩那。"世尊說道:"須摩那,那位施主成為天人後,會在五個方面勝過那位非施主 - 天壽、天色、天樂、天名聲、天權力。須摩那,那位施主成為天人後,會在這五個方面勝過那位非施主。" "世尊,如果他們從那裡死後再來到此世,成為人後,世尊,他們會有差別、會有不同嗎?" "會有,須摩那。"世尊說道:"須摩那,那位施主成為人後,會在五個方面勝過那位非施主 - 人壽、人色、人樂、人名聲、人權力。須摩那,那位施主成為人後,會在這五個方面勝過那位非施主。" "世尊,如果他們兩人都從在家出家,世尊,出家后他們會有差別、會有不同嗎?" "會有,須摩那。"世尊說道:"須摩那,那位施主出家后,會在五個方面勝過那位非施主 - 經常被請求而接受較多衣服,很少不被請求而接受;經常被請求而接受較多食物,很少不被請求而接受;經常被請求而接受較多住處,很少不被請求而接受;經常被請求而接受較多醫藥資具,很少不被請求而接受。他與同梵行者共住時,他們大多以可意的身業對待他,很少以不可意的;大多以可意的語業對待他,很少以不可意的;大多以可意的意業對待他,很少以不可意的;大多奉獻可意的供養,很少奉獻不可意的。須摩那,那位施主出家后,會在這五個方面勝過那位非施主。" "世尊,如果他們兩人都證得阿羅漢果,世尊,證得阿羅漢果后他們會有差別、會有不同嗎?" "須摩那,在這方面,我說他們沒有任何不同,也就是解脫與解脫之間。" "世尊,真是稀有!世尊,真是未曾有!世尊,佈施是如此值得,行善是如此值得;因為善行對成為天人有益,對成為人有益,對出家也有益。" "須摩那,正是如此!須摩那,佈施確實值得,行善確實值得!善行對成為天人有益,對成為人有益,對出家也有益。" 世尊說了這番話。說完這番話后,善逝、導師又說了以下偈頌: "如同清凈的月亮,行於虛空界中; 以光明勝過世間一切星辰。 同樣具足戒行,有信的人; 以佈施勝過世間一切慳吝者。 如同雷鳴閃電,百頂的烏雲; 降雨滋潤大地,充滿高地和低地。 同樣具足見解,正等正覺的弟子; 智者在五個方面勝過慳吝者。 以壽命、名聲、色貌和快樂; 他富有受用,死後歡喜于天界。" 第一經
  5. 純提經

  6. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho cundī rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi ca kumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho cundī rājakumārī bhagavantaṃ etadavoca –

『『Amhākaṃ, bhante, bhātā cundo nāma rājakumāro, so evamāha – 『yadeva so hoti itthī vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggati』nti. Sāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ pucchāmi – 『kathaṃrūpe kho, bhante, satthari pasanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpe dhamme pasanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpe saṅghe pasanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpesu sīlesu paripūrakārī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggati』』』nti?

『『Yāvatā, cundi, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā [apādā vā dvīpādā vācatuppādā vā bahuppādā vā (sī.) a. ni. 4.34; itivu. 90] rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Ye kho, cundi, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

『『Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyati. Ye, cundi, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

『『Yāvatā , cundi, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ [tesaṃ dhammānaṃ (sī. pī. ka.)] aggamakkhāyati, yadidaṃ – madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ye kho, cundi , virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

『『Yāvatā, cundi, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Ye kho, cundi, saṅghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

『『Yāvatā, cundi, sīlāni, ariyakantāni sīlāni tesaṃ [ariyakantānitesaṃ (sī. syā. kaṃ.)] aggamakkhāyati, yadidaṃ – akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Ye kho, cundi, ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te paripūrakārino. Agge kho pana paripūrakārīnaṃ aggo vipāko hotī』』ti.

『『Aggato ve pasannānaṃ, aggaṃ dhammaṃ vijānataṃ;

Agge buddhe pasannānaṃ, dakkhiṇeyye anuttare.

『『Agge dhamme pasannānaṃ, virāgūpasame sukhe;

Agge saṅghe pasannānaṃ, puññakkhette anuttare.

『『Aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ, aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati;

Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṃ balaṃ.

『『Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito;

Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī』』ti. dutiyaṃ;

  1. Uggahasuttaṃ

  2. 一時,世尊住在王舍城(現在的拉杰吉爾)竹林園栗鼠feeding ground。那時,純提王女乘五百輛車,隨從五百王女,來到世尊處;來到后,向世尊禮拜,坐在一旁。坐在一旁的純提王女對世尊如是說: "世尊,我的兄弟名叫純陀王子,他這樣說:'無論是女人還是男人,只要皈依佛、皈依法、皈依僧,遠離殺生、遠離不與取、遠離欲邪行、遠離妄語、遠離飲酒放逸處,他身壞命終后必定投生善趣,不會惡趣。'世尊,我問世尊:'世尊,對何種導師有信心,身壞命終后必定投生善趣,不會惡趣?對何種法有信心,身壞命終后必定投生善趣,不會惡趣?對何種僧團有信心,身壞命終后必定投生善趣,不會惡趣?圓滿何種戒行,身壞命終后必定投生善趣,不會惡趣?'" "純提,凡是無足、兩足、四足或多足的眾生,有色或無色,有想或無想或非想非非想,如來被稱為其中最上者,是阿羅漢、正等正覺者。純提,那些對佛有信心的人,是對最上者有信心。對最上者有信心的人,會得到最上的果報。 純提,凡是有為法,八支聖道被稱為其中最上者。純提,那些對八支聖道有信心的人,是對最上者有信心,對最上者有信心的人,會得到最上的果報。 純提,凡是有為法或無為法,離欲被稱為其中最上者,也就是:醉心的消除、渴愛的滅除、執著的根除、輪迴的斷絕、愛慾的滅盡、離欲、滅、涅槃。純提,那些對離欲法有信心的人,是對最上者有信心。對最上者有信心的人,會得到最上的果報。 純提,凡是僧團或群體,如來的聲聞僧團被稱為其中最上者,也就是:四雙八輩,這是世尊的聲聞僧團,值得供養、值得款待、值得佈施、值得合掌,是世間無上的福田。純提,那些對僧團有信心的人,是對最上者有信心。對最上者有信心的人,會得到最上的果報。 純提,凡是戒行,聖者所喜愛的戒行被稱為其中最上者,也就是:不破、不穿、不雜、不染、自在、智者所贊、不執取、導向定。純提,那些圓滿聖者所喜愛的戒行的人,是最上的圓滿者。最上的圓滿者會得到最上的果報。" "對最上者有信心,了知最上法, 對最上佛有信心,無上應供養。 對最上法有信心,離欲寂靜樂, 對最上僧有信心,無上福田地。 佈施最上者,最上福德增, 最上壽與色,名聲喜樂力。 智者施最上,安住最上法, 天人或人間,得最上歡喜。" 第二經

  3. 郁伽經

  4. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. Atha kho uggaho meṇḍakanattā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ etadavoca –

『『Adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya attacatuttho bhatta』』nti . Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggahassa meṇḍakanattuno nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ etadavoca – 『『imā me, bhante, kumāriyo patikulāni gamissanti. Ovadatu tāsaṃ, bhante, bhagavā; anusāsatu tāsaṃ, bhante, bhagavā, yaṃ tāsaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā』』ti.

Atha kho bhagavā tā kumāriyo etadavoca – 『『tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – 『yassa vo [yassa kho (sī. syā. kaṃ.)] mātāpitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṃ upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiṃkārapaṭissāviniyo manāpacāriniyo piyavādiniyo』ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.

『『Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – 『ye te bhattu garuno [guruno (ka.)] bhavissanti mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā, te sakkarissāma garuṃ karissāma [garukarissāma (sī. syā. kaṃ. pī.)] mānessāma pūjessāma abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjessāmā』ti [pūjessāmāti (sī.)]. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.

『『Tasmātiha , kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – 『ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā , tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgatā, alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātu』nti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.

『『Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – 『yo so bhattu abbhantaro [abbhantare (ka.)] antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaṃ katañca katato jānissāma akatañca akatato jānissāma, gilānakānañca balābalaṃ jānissāma, khādanīyaṃ bhojanīyañcassa paccaṃsena [paccayaṃ tena (ka. sī.), paccayaṃsena (syā. kaṃ.), paccayaṃ senāsanaṃ paccattaṃsena (ka.) a. ni. 8.46] saṃvibhajissāmā』ti [vibhajissāmāti (sī. syā. kaṃ.)]. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.

『『Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – 『yaṃ bhattā āharissati dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā, taṃ ārakkhena [taṃ ārakkhāya (sī.)] guttiyā sampādessāma, tattha ca bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyo』ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ. Imehi kho, kumāriyo, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī』』ti.

『『Yo naṃ bharati sabbadā, niccaṃ ātāpi ussuko;

Sabbakāmaharaṃ posaṃ, bhattāraṃ nātimaññati.

『『Na cāpi sotthi bhattāraṃ, issācārena [icchācārena (sī.), issāvādena (pī.)] rosaye;

Bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā.

『『Uṭṭhāhikā [uṭṭhāyikā (syā. kaṃ. ka.)] analasā, saṅgahitaparijjanā;

Bhattu manāpaṃ [manāpā (sī.)] carati, sambhataṃ anurakkhati.

『『Yā evaṃ vattatī nārī, bhattuchandavasānugā;

Manāpā nāma te devā, yattha sā upapajjatī』』ti. tatiyaṃ;

  1. Sīhasenāpatisuttaṃ

  2. 一時,世尊住在跋提城(現在的巴特納)的jātiyā林中。那時,郁伽·門達卡的孫子來到世尊處;來到后,向世尊禮拜,坐在一旁。坐在一旁的郁伽·門達卡的孫子對世尊如是說: "世尊,請世尊答應明天與三位隨從一起接受我的供養。"世尊以沉默表示同意。於是郁伽·門達卡的孫子知道世尊已經同意,從座位上起身,向世尊禮拜,右繞后離去。 那時,世尊在夜晚過後,在上午時分穿好衣服,拿著缽和衣,來到郁伽·門達卡孫子的住處;來到后,坐在準備好的座位上。然後郁伽·門達卡的孫子親手以美味的硬食軟食供養世尊,使其滿足。世尊用完餐,放下缽,洗手后,郁伽·門達卡的孫子坐在一旁。坐在一旁的郁伽·門達卡的孫子對世尊如是說:"世尊,這些少女將要嫁到夫家。請世尊教導她們,請世尊勸誡她們,使她們長期獲得利益和快樂。" 於是世尊對那些少女如是說:"因此,少女們,你們應當這樣學習:'父母出於希望我們得到利益、為我們著想、憐憫我們而把我們嫁給丈夫,我們將早起晚睡,樂意服從,行為討喜,說話親切。'少女們,你們應當這樣學習。 因此,少女們,你們應當這樣學習:'丈夫所尊敬的人,無論是母親、父親還是沙門婆羅門,我們都將尊重、恭敬、尊崇、供養,並以座位和水款待來訪的客人。'少女們,你們應當這樣學習。 因此,少女們,你們應當這樣學習:'丈夫家裡的工作,無論是羊毛還是棉花,我們都將熟練、勤勉,具備相應的智慧和方法,能夠做好、能夠安排。'少女們,你們應當這樣學習。 因此,少女們,你們應當這樣學習:'丈夫家裡的僕人,無論是奴隸、僱工還是工人,我們都將知道他們做了什麼和沒做什麼,瞭解病人的強弱,並公平地分配食物給他們。'少女們,你們應當這樣學習。 因此,少女們,你們應當這樣學習:'丈夫帶回來的財物,無論是錢財、穀物、銀子還是黃金,我們都將妥善保管,不做賭徒、不做盜賊、不做酒鬼、不做浪費者。'少女們,你們應當這樣學習。少女們,具備這五種品質的女人,身壞命終後會投生到可意的天界。" "他日夜養育她,常勤勉不懈, 滿足一切慾望,她不輕視丈夫。 不以嫉妒行為,激怒善良丈夫, 智者尊重丈夫,尊敬所有長輩。 勤勉不懶惰,善待家中人, 取悅丈夫心,保護積累財。 如此行事的女人,隨順丈夫意願, 她將投生之處,名為可意天。" 第三經

  3. 獅子將軍經

  4. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – 『『sakkā nu kho, bhante, bhagavā sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ paññāpetu』』nti?

『『Sakkā, sīhā』』ti bhagavā avoca – 『『dāyako, sīha, dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo. Yampi, sīha, dāyako dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

『『Puna caparaṃ, sīha, dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti. Yampi, sīha, dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

『『Puna caparaṃ, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Yampi, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

『『Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado [visāradova (sī.) a. ni. 7.57 passitabbaṃ] upasaṅkamati amaṅkubhūto. Yampi, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

『『Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yampi, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, idaṃ [idampi sīha (ka.)] samparāyikaṃ dānaphala』』nti.

Evaṃ vutte sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – 『『yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi; ahaṃ petāni jānāmi. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati bahuno janassa piyo manāpo. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati; maṃ santo sappurisā bhajanti. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati; mayhaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – 『sīho senāpati dāyako kārako saṅghupaṭṭhāko』ti. Ahaṃ, bhante , dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamāmi – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado upasaṅkamāmi amaṅkubhūto. Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi; ahaṃ petāni jānāmi. Yañca kho maṃ, bhante, bhagavā evamāha – 『dāyako, sīha, dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī』ti, etāhaṃ na jānāmi; ettha ca panāhaṃ bhagavato saddhāya gacchāmī』』ti. 『『Evametaṃ, sīha, evametaṃ, sīha! Dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī』』ti.

『『Dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū,

Kittiñca pappoti yaso ca vaḍḍhati [yasassa vaḍḍhati (syā. kaṃ.), yasaṃ pavaḍḍhati (ka.)];

Amaṅkubhūto parisaṃ vigāhati,

Visārado hoti naro amaccharī.

『『Tasmā hi dānāni dadanti paṇḍitā,

Vineyya maccheramalaṃ sukhesino;

Te dīgharattaṃ tidive patiṭṭhitā,

Devānaṃ sahabyagatā ramanti te [sahabyataṃ gatā ramanti (sī.), sahabyatā ramanti te (ka.)].

『『Katāvakāsā katakusalā ito cutā [tato cutā (sī.)],

Sayaṃpabhā anuvicaranti nandanaṃ [nandane (syā. kaṃ.)];

Te tattha nandanti ramanti modare,

Samappitā kāmaguṇehi pañcahi;

『『Katvāna vākyaṃ asitassa tādino,

Ramanti sagge [ramanti sumanā (ka.), kamanti sabbe (syā. kaṃ.)] sugatassa sāvakā』』ti. catutthaṃ;

  1. Dānānisaṃsasuttaṃ

  2. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – 『『sakkā nu kho, bhante, bhagavā sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ paññāpetu』』nti?

『『Sakkā, sīhā』』ti bhagavā avoca – 『『dāyako, sīha, dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo. Yampi, sīha, dāyako dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

『『Puna caparaṃ, sīha, dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti. Yampi, sīha, dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

『『Puna caparaṃ, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Yampi, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

『『Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado [visāradova (sī.) a. ni. 7.57 passitabbaṃ] upasaṅkamati amaṅkubhūto. Yampi, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

『『Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yampi, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, idaṃ [idampi sīha (ka.)] samparāyikaṃ dānaphala』』nti.

有一次,世尊住在毗舍離(Vesālī)的大林重閣講堂。那時,將軍獅子來到世尊所在之處;來到后,向世尊致敬,然後坐在一旁。坐在一旁的將軍獅子對世尊如是說:"尊者,世尊能否宣說當下可見的佈施果報?" 世尊說:"獅子,可以。獅子,佈施者、施主為眾人所喜愛、所喜悅。獅子,佈施者、施主為眾人所喜愛、所喜悅,這就是當下可見的佈施果報。 再者,獅子,善人親近佈施者、施主。獅子,善人親近佈施者、施主,這也是當下可見的佈施果報。 再者,獅子,佈施者、施主的美好名聲廣為流傳。獅子,佈施者、施主的美好名聲廣為流傳,這也是當下可見的佈施果報。 再者,獅子,佈施者、施主無論走進哪個團體 - 無論是剎帝利團體、婆羅門團體、居士團體還是沙門團體 - 都能自信地走進去,不感到羞怯。獅子,佈施者、施主無論走進哪個團體 - 無論是剎帝利團體、婆羅門團體、居士團體還是沙門團體 - 都能自信地走進去,不感到羞怯,這也是當下可見的佈施果報。 再者,獅子,佈施者、施主身壞命終后,會投生到善趣、天界。獅子,佈施者、施主身壞命終后,會投生到善趣、天界,這是來世的佈施果報。" 當這樣說時,將軍獅子對世尊如是說:"尊者,世尊所說的這四種當下可見的佈施果報,我不是因信仰世尊而接受;我自己也知道這些。尊者,我是佈施者、施主,為眾人所喜愛、所喜悅。尊者,我是佈施者、施主;善人親近我。尊者,我是佈施者、施主;我的美好名聲廣為流傳:'將軍獅子是佈施者、行善者、僧團的護持者'。尊者,我是佈施者、施主,無論我走進哪個團體 - 無論是剎帝利團體、婆羅門團體、居士團體還是沙門團體 - 我都能自信地走進去,不感到羞怯。尊者,世尊所說的這四種當下可見的佈施果報,我不是因信仰世尊而接受;我自己也知道這些。但是尊者,世尊對我所說的:'獅子,佈施者、施主身壞命終后,會投生到善趣、天界',這一點我不知道;在這一點上,我是因信仰世尊而接受的。""確實如此,獅子,確實如此,獅子!佈施者、施主身壞命終后,會投生到善趣、天界。" "佈施者受人喜愛,眾人親近他, 名聲廣傳,聲望增長; 他無羞怯地進入集會, 成為自信而不吝嗇的人。 因此,智者佈施, 去除吝嗇之垢,追求快樂; 他們長久安住於三十三天, 與諸天共處,享受快樂。 他們已創造機會,已行善,從此界死後, 自身發光,漫遊于歡喜園; 他們在那裡歡喜、愉悅、欣喜, 充分享受五種欲樂; 遵循無執著者 教導, 善逝的弟子們在天界中歡樂。"第四; 5. 佈施功德經

  1. 『『Pañcime , bhikkhave, dāne ānisaṃsā. Katame pañca? Bahuno janassa piyo hoti manāpo; santo sappurisā bhajanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; gihidhammā anapagato [gihidhammā anapeto (sī. pī.), gihidhammamanupagato (ka.)] hoti; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca dāne ānisaṃsā』』ti.

『『Dadamāno piyo hoti, sataṃ dhammaṃ anukkamaṃ;

Santo naṃ sadā bhajanti [santo bhajanti sappurisā (sī.)], saññatā brahmacārayo.

『『Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;

Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo』』ti. pañcamaṃ;

  1. Kāladānasuttaṃ

  2. 『『Pañcimāni, bhikkhave, kāladānāni. Katamāni pañca? Āgantukassa dānaṃ deti; gamikassa dānaṃ deti; gilānassa dānaṃ deti; dubbhikkhe dānaṃ deti; yāni tāni navasassāni navaphalāni tāni paṭhamaṃ sīlavantesu patiṭṭhāpeti. Imāni kho, bhikkhave, pañca kāladānānī』』ti.

『『Kāle dadanti sappaññā, vadaññū vītamaccharā;

Kālena dinnaṃ ariyesu, ujubhūtesu tādisu.

『『Vippasannamanā tassa, vipulā hoti dakkhiṇā;

Ye tattha anumodanti, veyyāvaccaṃ karonti vā;

Na tena [na tesaṃ (pī. ka.)] dakkhiṇā ūnā, tepi puññassa bhāgino.

『『Tasmā dade appaṭivānacitto, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ;

Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina』』nti. chaṭṭhaṃ;

  1. Bhojanasuttaṃ

  2. 『『Bhojanaṃ , bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ pañca ṭhānāni deti. Katamāni pañca? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti, paṭibhānaṃ [paṭibhāṇaṃ (sī.)] deti. Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; vaṇṇaṃ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; sukhaṃ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; balaṃ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; paṭibhānaṃ datvā paṭibhānassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṃ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ imāni pañca ṭhānāni detī』』ti.

『『Āyudo balado dhīro, vaṇṇado paṭibhānado;

Sukhassa dātā medhāvī, sukhaṃ so adhigacchati.

『『Āyuṃ datvā balaṃ vaṇṇaṃ, sukhañca paṭibhānakaṃ [paṭibhāṇakaṃ (sī.), paṭibhānado (syā. kaṃ. pī. ka.)];

Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī』』ti. sattamaṃ;

  1. Saddhasuttaṃ

  2. 『『Pañcime , bhikkhave, saddhe kulaputte ānisaṃsā. Katame pañca? Ye te, bhikkhave, loke santo sappurisā te saddhaññeva paṭhamaṃ anukampantā anukampanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkamanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva paṭhamaṃ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇhanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva paṭhamaṃ dhammaṃ desentā desenti, no tathā assaddhaṃ; saddho kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca saddhe kulaputte ānisaṃsā.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe mahānigrodho samantā pakkhīnaṃ paṭisaraṇaṃ hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, saddho kulaputto bahuno janassa paṭisaraṇaṃ hoti bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikāna』』nti.

『『Sākhāpattaphalūpeto [sākhāpattabahupeto (katthaci), sākhāpattapalāsūpeto (?)], khandhimāva [khandhimā ca (sī.)] mahādumo;

Mūlavā phalasampanno, patiṭṭhā hoti pakkhinaṃ.

『『Manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā;

Chāyaṃ chāyatthikā [chāyatthino (sī.)] yanti, phalatthā phalabhojino.

『『Tatheva sīlasampannaṃ, saddhaṃ purisapuggalaṃ;

Nivātavuttiṃ atthaddhaṃ, sorataṃ sakhilaṃ muduṃ.

『『Vītarāgā vītadosā, vītamohā anāsavā;

Puññakkhettāni lokasmiṃ, sevanti tādisaṃ naraṃ.

『『Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;

Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo』』ti. aṭṭhamaṃ;

  1. Puttasuttaṃ

  2. "諸比丘,佈施有這五種功德。哪五種?為眾人所喜愛、所喜悅;善人親近;美好名聲廣為流傳;不違背在家人的法則;身壞命終后,投生善趣、天界。諸比丘,這就是佈施的五種功德。" "佈施者受人喜愛,遵循善人之法, 善人常親近他,自製的梵行者。 他們為他說法,能除一切苦, 他在此了知法,無漏而般涅槃。"第五;

  3. 適時佈施經
  4. "諸比丘,這五種是適時的佈施。哪五種?對來客佈施;對將行者佈施;對病人佈施;在饑荒時佈施;將新收穫的穀物和果實首先供養持戒者。諸比丘,這就是五種適時的佈施。" "智者適時佈施,慷慨而無吝嗇, 適時佈施給聖者,正直無私的人。 他心意清凈,佈施豐厚, 那些隨喜或服務的人, 他們的功德不減少,也同享福報。 因此應以不退轉之心佈施,在能得大果報之處, 功德在來世,成為眾生的依靠。"第六;
  5. 食物經
  6. "諸比丘,佈施食物的施主給予接受者五種東西。哪五種?給予壽命,給予容色,給予安樂,給予力量,給予辯才。給予壽命后,他將分享天界或人間的壽命;給予容色后,他將分享天界或人間的容色;給予安樂后,他將分享天界或人間的安樂;給予力量后,他將分享天界或人間的力量;給予辯才后,他將分享天界或人間的辯才。諸比丘,佈施食物的施主給予接受者這五種東西。" "智者施予壽命、力量,容色、辯才, 安樂的施予者,他自己也獲得安樂。 施予壽命、力量、容色,安樂和辯才, 無論投生何處,他都長壽有名聲。"第七;
  7. 信經
  8. "諸比丘,有信的善男子有這五種功德。哪五種?諸比丘,世間的善人首先憐憫有信者,而不是那樣憐憫無信者;首先親近有信者,而不是那樣親近無信者;首先接受有信者,而不是那樣接受無信者;首先為有信者說法,而不是那樣為無信者說法;有信者身壞命終后,投生善趣、天界。諸比丘,這就是有信的善男子的五種功德。 諸比丘,就像在良好的土地上,四通八達的大路旁有一棵大榕樹,成為四面八方鳥兒的庇護所;同樣地,諸比丘,有信的善男子成為許多人的庇護所,即比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷的庇護所。" "枝葉果實茂盛,樹幹高大的大樹, 根深果實豐富,成為鳥兒的棲息之處。 在這宜人的地方,飛鳥們棲息, 需要陰涼的來尋陰涼,需要果實的來吃果實。 同樣地,具足戒行,有信的人, 謙遜不傲慢,溫和親切柔軟。 離貪、離嗔、離癡、無漏的人, 世間的福田,親近這樣的人。 他們為他說法,能除一切苦, 他在此了知法,無漏而般涅槃。"第八;
  9. 子經

  10. 『『Pañcimāni , bhikkhave, ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṃ icchanti kule jāyamānaṃ. Katamāni pañca? Bhato vā no bharissati; kiccaṃ vā no karissati; kulavaṃso ciraṃ ṭhassati; dāyajjaṃ paṭipajjissati; atha vā pana petānaṃ kālaṅkatānaṃ dakkhiṇaṃ anuppadassatīti. Imāni kho, bhikkhave, pañca ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṃ icchanti kule jāyamāna』』nti.

[kathā. 491] 『『Pañca ṭhānāni sampassaṃ, puttaṃ icchanti paṇḍitā;

Bhato vā no bharissati, kiccaṃ vā no karissati.

『『Kulavaṃso ciraṃ tiṭṭhe, dāyajjaṃ paṭipajjati;

Atha vā pana petānaṃ, dakkhiṇaṃ anuppadassati.

『『Ṭhānānetāni sampassaṃ, puttaṃ icchanti paṇḍitā;

Tasmā santo sappurisā, kataññū katavedino.

『『Bharanti mātāpitaro, pubbe katamanussaraṃ;

Karonti nesaṃ kiccāni, yathā taṃ pubbakārinaṃ.

『『Ovādakārī bhataposī, kulavaṃsaṃ ahāpayaṃ;

Saddho sīlena sampanno, putto hoti pasaṃsiyo』』ti. navamaṃ;

  1. Mahāsālaputtasuttaṃ

  2. "諸比丘,父母希望家中生一個兒子,是考慮到這五點。哪五點?他會贍養我們;他會為我們做事;家族的傳統會長久延續;他會繼承遺產;或者他會為已故的祖先佈施。諸比丘,父母希望家中生一個兒子,是考慮到這五點。" "智者考慮五點,希望有個兒子: 他會贍養我們,他會為我們做事。 家族傳統長存,他會繼承遺產, 或者他會為已故的祖先佈施。 考慮到這些點,智者希望有個兒子; 因此善良正直的人,知恩圖報。 他們贍養父母,銘記過去的恩情, 為他們做事,如同他們曾為自己所做。 聽從教誨,贍養父母,不斷絕家族傳統, 有信仰,具足戒行,這樣的兒子值得稱讚。"第九;

  3. 大沙羅樹之子經

  4. 『『Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Katamāhi pañcahi? Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti; tacena vaḍḍhanti; papaṭikāya vaḍḍhanti; pheggunā vaḍḍhanti; sārena vaḍḍhanti. Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Evamevaṃ kho, bhikkhave, saddhaṃ kulaputtaṃ nissāya antojano pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. Katamāhi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati; sīlena vaḍḍhati; sutena vaḍḍhati; cāgena vaḍḍhati; paññāya vaḍḍhati. Saddhaṃ, bhikkhave, kulaputtaṃ nissāya antojano imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhatī』』ti.

『『Yathā hi pabbato selo, araññasmiṃ brahāvane;

Taṃ rukkhā upanissāya, vaḍḍhante te vanappatī.

『『Tatheva sīlasampannaṃ, saddhaṃ kulaputtaṃ imaṃ [kulapatiṃ idha (sī.), kulaputtaṃ idha (syā.)];

Upanissāya vaḍḍhanti, puttadārā ca bandhavā;

Amaccā ñātisaṅghā ca, ye cassa anujīvino.

『『Tyassa sīlavato sīlaṃ, cāgaṃ sucaritāni ca;

Passamānānukubbanti, ye bhavanti vicakkhaṇā.

『『Imaṃ dhammaṃ caritvāna, maggaṃ [saggaṃ (syā. ka.)] sugatigāminaṃ;

Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino』』ti. dasamaṃ;

Sumanavaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Sumanā cundī uggaho, sīho dānānisaṃsako;

Kālabhojanasaddhā ca, puttasālehi te dasāti.

  1. "諸比丘,依靠雪山(Himavanta)山王,大沙羅樹以五種方式生長。哪五種?以枝葉生長;以樹皮生長;以外皮生長;以樹心生長;以樹幹生長。諸比丘,依靠雪山山王,大沙羅樹以這五種方式生長。同樣地,諸比丘,依靠有信的善男子,家中人以五種方式增長。哪五種?信心增長;戒行增長;學問增長;佈施增長;智慧增長。諸比丘,依靠有信的善男子,家中人以這五種方式增長。" "如同山中的巖石,在廣大的森林裡, 樹木依靠它,那些林木得以生長。 同樣地,具足戒行,有信的這善男子, 依靠他而增長的,有妻子兒女和親屬; 朋友、親戚團體,以及依靠他生活的人。 那些有遠見的人,看到他的戒行, 佈施和善行,便效仿學習。 他們實踐這法,通向善趣之道, 在天界歡喜,享受所欲之樂。"第十; 第四 須摩那品 其摘要: 須摩那、純陀、優伽訶、獅子、佈施功德、 適時、食物、信、子、沙羅樹,這是十經。