B0102050704mahāvaggo(大鬼品)
-
Mahāvaggo
-
Ambasakkarapetavatthu
517.
Vesālī nāma nagaratthi vajjīnaṃ, tattha ahu licchavi ambasakkaro [ambasakkharo (sī. syā.), appasakkaro (ka.)];
Disvāna petaṃ nagarassa bāhiraṃ, tattheva pucchittha taṃ kāraṇatthiko.
518.
『『Seyyā nisajjā nayimassa atthi, abhikkamo natthi paṭikkamo ca;
Asitapītakhāyitavatthabhogā, paricārikā [paricāraṇā (sī. pī.)] sāpi imassa natthi.
519.
『『Ye ñātakā diṭṭhasutā suhajjā, anukampakā yassa ahesuṃ pubbe;
Daṭṭhumpi te dāni na taṃ labhanti, virājitatto [virādhitatto (sī. pī.)] hi janena tena.
520.
『『Na oggatattassa bhavanti mittā, jahanti mittā vikalaṃ viditvā;
Atthañca disvā parivārayanti, bahū mittā uggatattassa honti.
521.
『『Nihīnatto sabbabhogehi kiccho, sammakkhito samparibhinnagatto;
Ussāvabindūva palimpamāno, ajja suve jīvitassūparodho.
522.
『『Etādisaṃ uttamakicchappattaṃ, uttāsitaṃ pucimandassa sūle;
『Atha tvaṃ kena vaṇṇena vadesi yakkha, jīva bho jīvitameva seyyo』』』ti.
523.
『『Sālohito esa ahosi mayhaṃ, ahaṃ sarāmi purimāya jātiyā;
Disvā ca me kāruññamahosi rāja, mā pāpadhammo nirayaṃ patāyaṃ [pati + ayaṃ = patāyaṃ].
524.
『『Ito cuto licchavi esa poso, sattussadaṃ nirayaṃ ghorarūpaṃ;
Upapajjati dukkaṭakammakārī, mahābhitāpaṃ kaṭukaṃ bhayānakaṃ.
525.
『『Anekabhāgena guṇena seyyo, ayameva sūlo nirayena tena;
Ekantadukkhaṃ kaṭukaṃ bhayānakaṃ, ekantatibbaṃ nirayaṃ patāyaṃ [pate + ayaṃ = patāyaṃ].
526.
『『Idañca sutvā vacanaṃ mameso, dukkhūpanīto vijaheyya pāṇaṃ;
Tasmā ahaṃ santike na bhaṇāmi, mā me kato jīvitassūparodho』』.
527.
『『Aññāto eso [ajjhito esa (ka.)] purisassa attho, aññampi icchāmase pucchituṃ tuvaṃ;
Okāsakammaṃ sace no karosi, pucchāma taṃ no na ca kujjhitabba』』nti.
528.
『『Addhā paṭiññā me tadā ahu [paṭiññātametaṃ tadāhu (ka.), paṭiññā na mete tadā ahu (?)], nācikkhanā appasannassa hoti;
Akāmā saddheyyavacoti katvā, pucchassu maṃ kāmaṃ yathā visayha』』nti [visayaṃ (ka.)].
529.
『『Yaṃ kiñcahaṃ cakkhunā passissāmi [passāmi (ka.)], sabbampi tāhaṃ abhisaddaheyyaṃ;
Disvāva taṃ nopi ce saddaheyyaṃ, kareyyāsi [karohi (katthaci)] me yakkha niyassakamma』』nti.
530.
『『Saccappaṭiññā tava mesā hotu, sutvāna dhammaṃ labha suppasādaṃ;
Aññatthiko no ca paduṭṭhacitto, yaṃ te sutaṃ asutañcāpi dhammaṃ;
Sabbampi akkhissaṃ [sabbaṃ ācikkhissaṃ (sī.)] yathā pajānanti.
531.
『『Setena assena alaṅkatena, upayāsi sūlāvutakassa santike;
Yānaṃ idaṃ abbhutaṃ dassaneyyaṃ, kissetaṃ kammassa ayaṃ vipāko』』ti.
532.
『『Vesāliyā nagarassa [tassa nagarassa (sī. syā. pī.)] majjhe, cikkhallamagge narakaṃ ahosi;
Gosīsamekāhaṃ pasannacitto, setaṃ [setuṃ (syā. ka.)] gahetvā narakasmiṃ nikkhipiṃ.
533.
『『Etasmiṃ pādāni patiṭṭhapetvā, mayañca aññe ca atikkamimhā;
Yānaṃ idaṃ abbhutaṃ dassaneyyaṃ, tasseva kammassa ayaṃ vipāko』』ti.
534.
『『Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsati, gandho ca te sabbadisā pavāyati;
Yakkhiddhipattosi mahānubhāvo, naggo cāsi kissa ayaṃ vipāko』』ti.
我來為您翻譯這段巴利文經文《大品》(Mahāvaggo) 中的《庵羅樹神鬼事》(Ambasakkarapetavatthu): 4. 大品 1. 庵羅樹神鬼事 517. 在離車族有一座名為毗舍離(現尼泊爾境內)的城市,那裡有一位離車族人名叫庵羅樹神; 在城外看見一個餓鬼,因為想知道原因就在那裡詢問他。 518. "他沒有床位可睡也沒有座位可坐,既不能前進也不能後退; 沒有飲食衣物等享用,也沒有侍者服侍。 519. "以前那些親戚朋友和善知識,還有那些同情關心他的人; 現在連見他一面都不能,因為他被那些人疏遠了。 520. "地位低下的人沒有朋友,朋友們知道他衰敗就離棄他; 見到利益就圍繞過來,地位高的人就有很多朋友。 521. "失去一切享受很是困苦,身體破損污穢不堪; 如同露水滴落消逝,今天明天生命就要終結。 522. "見到這樣極度困苦的人,驚恐地被刺在尼拘律樹樁上; 夜叉啊,你為何還說:'活著啊,活著才是最好的'"。 523. "他是我前世的親人,我記得前世的事; 看到他我生起憐憫之心,國王啊,不要讓這作惡的人墮入地獄。 524. "這個離車人死後,將墮入七重可怕的地獄; 作惡業的人會轉生到,極度痛苦劇烈可怕的地方。 525. "這根木樁比那地獄,要好上無數倍; 那地獄是純粹的痛苦劇烈可怕,純粹的劇烈苦痛之處。 526. "如果他聽到我這番話,痛苦逼迫會結束生命; 所以我不在他面前說,不要讓他結束生命"。 527. "這人不知此中道理,我們還想問你其他事; 如果你允許我們發問,我們問你時請不要生氣"。 528. "我確實已經答應了,對不信者解說無益; 雖然不願但為取信於人,你們儘管問我力所能及的問題"。 529. "凡是我用眼睛所見的,我都會相信; 即便親眼所見也不信,夜叉啊你就懲罰我吧"。 530. "愿你這誓言得以實現,聽聞佛法獲得凈信; 我無他意也無噁心,凡是你所聞未聞之法; 我都會如實告訴你"。 531. "你乘坐裝飾華麗的白馬,來到被釘在木樁上的人身邊; 這輛車真是稀有壯觀,這是什麼業的果報呢?" 532. "在毗舍離城中央,有一條泥濘的道路; 我以清凈心在一天之內,取來白色(材料)鋪在泥濘路上。 533. "在那上面立足前行,我和其他人都能通過; 這輛稀有壯觀的車,就是那個業的果報"。 534. "你的光芒照耀十方,你的香氣飄散四面; 你獲得夜叉神通大威力,為何卻是赤身裸體呢?"
535.
『『Akkodhano niccapasannacitto, saṇhāhi vācāhi janaṃ upemi;
Tasseva kammassa ayaṃ vipāko, dibbo me vaṇṇo satataṃ pabhāsati.
536.
『『Yasañca kittiñca dhamme ṭhitānaṃ, disvāna mantemi [disvā samantemi (ka.)] pasannacitto;
Tasseva kammassa ayaṃ vipāko, dibbo me gandho satataṃ pavāyati.
537.
『『Sahāyānaṃ titthasmiṃ nhāyantānaṃ, thale gahetvā nidahissa dussaṃ;
Khiḍḍatthiko no ca paduṭṭhacitto, tenamhi naggo kasirā ca vuttī』』ti.
538.
『『Yo kīḷamāno pakaroti pāpaṃ, tassedisaṃ kammavipākamāhu;
Akīḷamāno pana yo karoti, kiṃ tassa kammassa vipākamāhū』』ti.
539.
『『Ye duṭṭhasaṅkappamanā manussā, kāyena vācāya ca saṅkiliṭṭhā;
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ te nirayaṃ upenti.
540.
『『Apare pana sugatimāsamānā, dāne ratā saṅgahitattabhāvā;
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ te sugatiṃ upentī』』ti.
541.
『『Taṃ kinti jāneyyamahaṃ avecca, kalyāṇapāpassa ayaṃ vipāko;
Kiṃ vāhaṃ disvā abhisaddaheyyaṃ, ko vāpi maṃ saddahāpeyya eta』』nti.
542.
『『Disvā ca sutvā abhisaddahassu, kalyāṇapāpassa ayaṃ vipāko;
Kalyāṇapāpe ubhaye asante, siyā nu sattā sugatā duggatā vā.
543.
『『No cettha kammāni kareyyuṃ maccā, kalyāṇapāpāni manussaloke;
Nāhesuṃ sattā sugatā duggatā vā, hīnā paṇītā ca manussaloke.
544.
『『Yasmā ca kammāni karonti maccā, kalyāṇapāpāni manussaloke;
Tasmā hi sattā sugatā duggatā vā, hīnā paṇītā ca manussaloke.
545.
『『Dvayajja kammānaṃ vipākamāhu, sukhassa dukkhassa ca vedanīyaṃ;
Tā devatāyo paricārayanti, paccanti bālā dvayataṃ apassino.
546.
『『Na matthi kammāni sayaṃkatāni, datvāpi me natthi yo [so (sabbattha)] ādiseyya;
Acchādanaṃ sayanamathannapānaṃ, tenamhi naggo kasirā ca vuttī』』ti.
547.
『『Siyā nu kho kāraṇaṃ kiñci yakkha, acchādanaṃ yena tuvaṃ labhetha;
Ācikkha me tvaṃ yadatthi hetu, saddhāyikaṃ [saddhāyitaṃ (sī. pī.)] hetuvaco suṇomā』』ti.
548.
『『Kappitako [kappinako (sī.)] nāma idhatthi bhikkhu, jhāyī susīlo arahā vimutto;
Guttindriyo saṃvutapātimokkho, sītibhūto uttamadiṭṭhipatto.
549.
『『Sakhilo vadaññū suvaco sumukho, svāgamo suppaṭimuttako ca;
Puññassa khettaṃ araṇavihārī, devamanussānañca dakkhiṇeyyo.
550.
『『Santo vidhūmo anīgho nirāso, mutto visallo amamo avaṅko;
Nirūpadhī sabbapapañcakhīṇo, tisso vijjā anuppatto jutimā.
551.
『『Appaññāto disvāpi na ca sujāno, munīti naṃ vajjisu voharanti;
Jānanti taṃ yakkhabhūtā anejaṃ, kalyāṇadhammaṃ vicarantaṃ loke.
552.
『『Tassa tuvaṃ ekayugaṃ duve vā, mamuddisitvāna sace dadetha;
Paṭiggahītāni ca tāni assu, mamañca passetha sannaddhadussa』』nti.
553.
『『Kasmiṃ padese samaṇaṃ vasantaṃ, gantvāna passemu mayaṃ idāni;
Yo majja [sa majja (sī.)] kaṅkhaṃ vicikicchitañca, diṭṭhīvisūkāni vinodayeyyā』』ti.
554.
『『Eso nisinno kapinaccanāyaṃ, parivārito devatāhi bahūhi;
Dhammiṃ kathaṃ bhāsati saccanāmo, sakasmimācerake appamatto』』ti.
555.
『『Tathāhaṃ [yathāhaṃ (ka.)] kassāmi gantvā idāni, acchādayissaṃ samaṇaṃ yugena;
Paṭiggahitāni ca tāni assu, tuvañca passemu sannaddhadussa』』nti.
繼續翻譯: 535. "我不生嗔怒常懷凈信之心,用溫和的言語對待他人; 這就是那個業的果報,使我天界容色常放光明。 536. "見到安住正法者的名聲與美譽,我以凈信心與他們交談; 這就是那個業的果報,使我天界香氣常飄散。 537. "當朋友們在渡口沐浴時,我取走放在岸上的衣服; 只是想玩耍並無惡意,因此我赤身裸體生活困苦"。 538. "有人在玩耍時造作惡業,說這樣的業有這樣的果報; 若非玩耍時造作惡業,又說那樣的業有什麼果報呢?" 539. "那些心懷惡念的人們,身口造作污穢不凈; 身壞命終往生他世,毫無疑問會墮入地獄。 540. "其他人則希求善趣,喜好佈施關愛自身; 身壞命終往生他世,毫無疑問會往生善趣"。 541. "我要如何才能確知,善惡業有這樣的果報; 我要看到什麼才能相信,或者誰能讓我相信這些?" 542. "你要親見親聞而相信,善惡業有這樣的果報; 若無善惡這兩種業,眾生怎會有善趣惡趣。 543. "如果眾生在人世間,不造作善惡諸業; 世間眾生就不會有,善趣惡趣貴賤之分。 544. "正因眾生在人世間,造作善惡諸業; 所以世間眾生才有,善趣惡趣貴賤之分。 545. "今天說兩種業的果報,能感受苦樂的果報; 那些天神得到供養,愚人不見二業而受苦。 546. "我沒有自己造作的善業,也沒有人指導我佈施; 衣服臥具飲食等物,所以我赤身裸體生活困苦"。 547. "夜叉啊可有什麼因緣,能讓你獲得衣服; 請你告訴我如果有原因,我願聽信你有根據的話"。 548. "這裡有位名叫咖毗多的比丘,修禪持戒阿羅漢解脫; 守護諸根持守戒律,寂靜圓滿具最上見解。 549. "和善樂施易於親近面容祥和,善來善解脫; 是福田寂靜而住,是天人應供養者。 550. "寂靜無煩惱無憂無求,解脫無刺無我無曲; 無依止一切戲論已盡,證得三明具大光明。 551. "雖不為人所知見亦難了知,離車族人稱他為牟尼; 夜叉神眾知他無動搖,具清凈法在世間遊行。 552. "如果你能為我佈施,一套或兩套衣服給他; 那些衣服若被接受,你就能看見我穿上衣服"。 553. "這位沙門住在何處,我們現在去看望他; 今天他能為我們消除,疑惑猶豫與種種邪見"。 554. "他正坐在猴子戲耍處,眾多天神圍繞著他; 名實相符地說著法,在自己的住處專心修行"。 555. "那麼我現在就去,用一套衣服供養這位沙門; 如果那些衣服被接受,我們就能看見你穿上衣服"。
556.
『『Mā akkhaṇe pabbajitaṃ upāgami, sādhu vo licchavi nesa dhammo;
Tato ca kāle upasaṅkamitvā, tattheva passāhi raho nisinna』』nti.
557.
Tathāti vatvā agamāsi tattha, parivārito dāsagaṇena licchavi;
So taṃ nagaraṃ upasaṅkamitvā, vāsūpagacchittha sake nivesane.
558.
Tato ca kāle gihikiccāni katvā, nhatvā pivitvā ca khaṇaṃ labhitvā;
Viceyya peḷāto ca yugāni aṭṭha, gāhāpayī dāsagaṇena licchavi.
559.
So taṃ padesaṃ upasaṅkamitvā, taṃ addasa samaṇaṃ santacittaṃ;
Paṭikkantaṃ gocarato nivattaṃ, sītibhūtaṃ rukkhamūle nisinnaṃ.
560.
Tamenamavoca upasaṅkamitvā, appābādhaṃ phāsuvihārañca pucchi;
『『Vesāliyaṃ licchavihaṃ bhadante, jānanti maṃ licchavi ambasakkaro.
561.
『『Imāni me aṭṭha yugā subhāni [yugāni bhante (syā. ka.)], paṭigaṇha bhante padadāmi tuyhaṃ;
Teneva atthena idhāgatosmi, yathā ahaṃ attamano bhaveyya』』nti.
562.
『『Dūratova samaṇabrāhmaṇā ca, nivesanaṃ te parivajjayanti;
Pattāni bhijjanti ca te [bhijjanti tava (syā. ka.)] nivesane, saṅghāṭiyo cāpi vidālayanti [vipāṭayanti (sī.), vipātayanti (ka.)].
563.
『『Athāpare pādakuṭhārikāhi, avaṃsirā samaṇā pātayanti;
Etādisaṃ pabbajitā vihesaṃ, tayā kataṃ samaṇā pāpuṇanti.
564.
『『Tiṇena telampi na tvaṃ adāsi, mūḷhassa maggampi na pāvadāsi;
Andhassa daṇḍaṃ sayamādiyāsi, etādiso kadariyo asaṃvuto tuvaṃ;
Atha tvaṃ kena vaṇṇena kimeva disvā,
Amhehi saha saṃvibhāgaṃ karosī』』ti.
565.
『『Paccemi bhante yaṃ tvaṃ vadesi, vihesayiṃ samaṇe brāhmaṇe ca;
Khiḍḍatthiko no ca paduṭṭhacitto, etampi me dukkaṭameva bhante.
566.
『『Khiḍḍāya yakkho pasavitvā pāpaṃ, vedeti dukkhaṃ asamattabhogī;
Daharo yuvā nagganiyassa bhāgī, kiṃ su tato dukkhatarassa hoti.
567.
『『Taṃ disvā saṃvegamalatthaṃ bhante, tappaccayā vāpi [tappaccayā tāhaṃ (sī.), tappaccayā cāhaṃ (pī.)] dadāmi dānaṃ;
Paṭigaṇha bhante vatthayugāni aṭṭha, yakkhassimā gacchantu dakkhiṇāyo』』ti.
568.
『『Addhā hi dānaṃ bahudhā pasatthaṃ, dadato ca te akkhayadhammamatthu;
Paṭigaṇhāmi te vatthayugāni aṭṭha, yakkhassimā gacchantu dakkhiṇāyo』』ti.
569.
Tato hi so ācamayitvā licchavi, therassa datvāna yugāni aṭṭha;
『Paṭiggahitāni ca tāni assu, yakkhañca passetha sannaddhadussaṃ』.
570.
Tamaddasā candanasāralittaṃ, ājaññamārūḷhamuḷāravaṇṇaṃ;
Alaṅkataṃ sādhunivatthadussaṃ, parivāritaṃ yakkhamahiddhipattaṃ.
571.
So taṃ disvā attamanā udaggo, pahaṭṭhacitto ca subhaggarūpo;
Kammañca disvāna mahāvipākaṃ, sandiṭṭhikaṃ cakkhunā sacchikatvā.
572.
Tamenamavoca upasaṅkamitvā, 『『dassāmi dānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ;
Na cāpi me kiñci adeyyamatthi, tuvañca me yakkha bahūpakāro』』ti.
573.
『『Tuvañca me licchavi ekadesaṃ, adāsi dānāni amoghametaṃ;
Svāhaṃ karissāmi tayāva sakkhiṃ, amānuso mānusakena saddhi』』nti.
574.
『『Gatī ca bandhū ca parāyaṇañca [parāyanañca (syā. ka.)], mitto mamāsi atha devatā me [devatāsi (sī. syā.)];
Yācāmi taṃ [yācāmahaṃ (sī.)] pañjaliko bhavitvā, icchāmi taṃ yakkha punāpi daṭṭhu』』nti.
556. "不要在不適當的時候去見出家人,離車族人啊這不是好規矩; 要在適當的時候前往,在那裡看見他獨自靜坐"。 557. 說了"好的"后他就去了,離車族人被僕人眾環繞; 他來到那城市后,回到自己的住處休息。 558. 然後在適當時候處理完俗務,沐浴飲食得到空閑; 離車族人從箱子里挑選出八套衣服,命令僕人拿著。 559. 他來到那個地方,看見那位內心寂靜的沙門; 已從托缽回來,寂靜地坐在樹下。 560. 他走近后對他說,問候少病安樂; "尊者,在毗舍離我是離車族人,人們知道我是庵羅樹神。 561. "這是我的八套精美衣服,尊者請接受我供養給你; 我為此事而來到這裡,愿我能心滿意足"。 562. "沙門婆羅門從遠處就,繞道避開你的住處; 缽在你家裡被打破,袈裟也被撕裂。 563. "還有其他沙門被,腳鐐倒吊著頭下垂; 這樣的傷害出家人,都是你對沙門所做的。 564. "你連草和油都不佈施,也不為迷路者指路; 還搶走盲人的手杖,你就是這樣的吝嗇不持戒的人; 現在你為何又是什麼原因,要與我們分享佈施?" 565. "尊者我承認你說的,我確實傷害過沙門婆羅門; 只是想玩耍並無惡意,尊者這也是我的過錯。 566. "夜叉因玩耍造作惡業,承受痛苦不得圓滿受用; 年輕力壯卻要裸體,還有什麼比這更痛苦的呢。 567. "尊者見此我生警懼,因此我現在要佈施; 請尊者接受這八套衣服,愿這供養迴向給那夜叉"。 568. "佈施確實受到廣泛讚歎,愿你佈施得到不壞之法; 我接受你的八套衣服,愿這供養迴向給那夜叉"。 569. 然後那離車族人漱口凈手,將八套衣服供養給長老; "這些衣服已經被接受,你們看那夜叉已穿上衣服"。 570. 他看見那夜叉塗抹旃檀香,騎著良馬容貌莊嚴; 裝飾華麗穿著整齊,具大神通眾眷屬圍繞。 571. 看見他時心滿意足歡喜,心情愉悅相貌莊嚴; 親眼目睹業有大果報,親身證實因果不虛。 572. 他走近后對他說:"我要佈施給沙門婆羅門; 沒有什麼是我不能施的,夜叉啊你對我幫助很大"。 573. "離車族人你給了我一份,這佈施確實不空過; 我要在你面前作證,我這非人與人類結緣"。 574. "你是我的歸依處親友依靠,是我的朋友也是我的神明; 我合掌懇求你,夜叉啊我希望能再次見到你"。
575.
『『Sace tuvaṃ assaddho bhavissasi, kadariyarūpo vippaṭipannacitto;
Tvaṃ neva maṃ lacchasi [teneva maṃ na lacchasī (sī.), teneva maṃ licchavi (syā.), teneva maṃ lacchasi (ka.)] dassanāya, disvā ca taṃ nopi ca ālapissaṃ.
576.
『『Sace pana tvaṃ bhavissasi dhammagāravo, dāne rato saṅgahitattabhāvo;
Opānabhūto samaṇabrāhmaṇānaṃ, evaṃ mamaṃ lacchasi dassanāya.
577.
『『Disvā ca taṃ ālapissaṃ bhadante, imañca sūlato lahuṃ pamuñca;
Yato nidānaṃ akarimha sakkhiṃ, maññāmi sūlāvutakassa kāraṇā.
578.
『『Te aññamaññaṃ akarimha sakkhiṃ, ayañca sūlato [sūlāvuto (sī. syā.)] lahuṃ pamutto;
Sakkacca dhammāni samācaranto, mucceyya so nirayā ca tamhā;
Kammaṃ siyā aññatra vedanīyaṃ.
579.
『『Kappitakañca upasaṅkamitvā, teneva [tena (syā. ka.)] saha saṃvibhajitvā kāle;
Sayaṃ mukhenūpanisajja puccha, so te akkhissati etamatthaṃ.
580.
『『Tameva bhikkhuṃ upasaṅkamitvā, pucchassu aññatthiko no ca paduṭṭhacitto;
So te sutaṃ asutañcāpi dhammaṃ,
Sabbampi akkhissati yathā pajāna』』nti.
581.
So tattha rahassaṃ samullapitvā, sakkhiṃ karitvāna amānusena;
Pakkāmi so licchavīnaṃ sakāsaṃ, atha bravi parisaṃ sannisinnaṃ.
582.
『『Suṇantu bhonto mama ekavākyaṃ, varaṃ varissaṃ labhissāmi atthaṃ;
Sūlāvuto puriso luddakammo, paṇīhitadaṇḍo [paṇītanaṇḍo (ka.)] anusattarūpo [anupakkarūpo (ka.)].
583.
『『Ettāvatā vīsatirattimattā, yato āvuto neva jīvati na mato;
Tāhaṃ mocayissāmi dāni, yathāmatiṃ anujānātu saṅgho』』ti.
584.
『『Etañca aññañca lahuṃ pamuñca, ko taṃ vadetha [vadethāti (ka.), vadetha ca (syā.)] tathā karontaṃ;
Yathā pajānāsi tathā karohi, yathāmatiṃ anujānāti saṅgho』』ti.
585.
So taṃ padesaṃ upasaṅkamitvā, sūlāvutaṃ mocayi khippameva;
『Mā bhāyi sammā』ti ca taṃ avoca, tikicchakānañca upaṭṭhapesi.
586.
『『Kappitakañca upasaṅkamitvā, teneva saha [tena samaṃ (sī.), tena saha (syā. ka.)] saṃvibhajitvā kāle;
Sayaṃ mukhenūpanisajja licchavi, tatheva pucchittha naṃ kāraṇatthiko.
587.
『『Sūlāvuto puriso luddakammo, paṇītadaṇḍo anusattarūpo;
Ettāvatā vīsatirattimattā, yato āvuto neva jīvati na mato.
588.
『『So mocito gantvā mayā idāni, etassa yakkhassa vaco hi bhante;
Siyā nu kho kāraṇaṃ kiñcideva, yena so nirayaṃ no vajeyya.
589.
『『Ācikkha bhante yadi atthi hetu, saddhāyikaṃ hetuvaco suṇoma;
Na tesaṃ kammānaṃ vināsamatthi, avedayitvā idha byantibhāvo』』ti.
590.
『『Sace sa dhammāni samācareyya, sakkacca rattindivamappamatto;
Mucceyya so nirayā ca tamhā, kammaṃ siyā aññatra vedanīya』』nti.
591.
『『Aññāto [ñātomhi (ka.)] eso purisassa attho, mamampi dāni anukampa bhante;
Anusāsa maṃ ovada bhūripañña, yathā ahaṃ no nirayaṃ vajeyya』』nti.
592.
『『Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ upehi, dhammañca saṅghañca pasannacitto;
Tatheva sikkhāya padāni pañca, akhaṇḍaphullāni samādiyassu.
593.
『『Pāṇātipātā viramassu khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayassu;
Amajjapo mā ca musā abhāṇī, sakena dārena ca hohi tuṭṭho;
Imañca ariyaṃ [imañca (syā.)] aṭṭhaṅgavarenupetaṃ, samādiyāhi kusalaṃ sukhudrayaṃ.
575. "如果你失去信心,變得吝嗇心意顛倒; 你就不能再見到我,即使見到我也不會和你說話。 576. "如果你能尊重正法,喜好佈施關愛自身; 成為沙門婆羅門的水井,這樣你就能見到我。 577. "尊者見到你我就會說話,請快把這人從木樁上放下; 因為我們已經作了見證,我認為是爲了這被釘在木樁上的人。 578. "我們彼此已經作證,這被釘在木樁上的人很快就被釋放; 如果他恭敬地修習正法,就能從那地獄中解脫; 其業報應在別處受。 579. "去見咖毗多,在適當時候與他分享; 親自面對面地坐下詢問,他會為你解說這個道理。 580. "去見那位比丘,誠心請教不帶惡意; 他會把你所聞未聞之法,都如實地告訴你"。 581. 他在那裡私下交談,與非人作了見證; 然後回到離車族人中,對集會的大眾說。 582. "請諸位聽我一言,我將請求一個恩惠; 被釘在木樁上的人造作兇惡之業,被判處死刑性命垂危。 583. "到現在已經二十天,自從被釘既不生也不死; 現在我要釋放他,請僧團隨意允許"。 584. "這個和其他人都快快放了,誰會責怪你這樣做; 你如何認為就這樣做吧,僧團隨意允許"。 585. 他來到那個地方,很快就放下被釘在木樁上的人; 對他說"朋友不要害怕",並安排醫生照料。 586. "去見咖毗多,在適當時候與他分享; 離車族人親自面對面地坐下,爲了解因由就這樣詢問他。 587. "那個被釘在木樁上的人造作兇惡之業,被判處死刑性命垂危; 到現在已經二十天,自從被釘既不生也不死。 588. "現在我已經去放了他,尊者這是那夜叉所說; 是否有什麼因緣,能使他不墮入地獄。 589. "尊者請說如果有原因,我願聽信有根據的話; 這些業不會消失,不經受報就不會終結"。 590. "如果他能修習正法,日夜恭敬不放逸; 就能從那地獄解脫,其業報應在別處受"。 591. "我已瞭解這個道理,尊者現在也請憐憫我; 智慧廣大的尊者請教導我指引我,讓我不墮入地獄"。 592. "今天就皈依佛,以及法和僧伽要心生凈信; 同樣要受持五戒,完整無缺地受持。 593. "迅速遠離殺生,在世間避免偷盜; 不飲酒不說妄語,滿足於自己的妻子; 受持這殊勝八支聖道,能帶來善果安樂。
594.
『『Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca;
Dadāhi ujubhūtesu, vippasannena cetasā [sadā puññaṃ pavaḍḍhati (syā. ka.)].
595.
『『Bhikkhūpi sīlasampanne, vītarāge bahussute;
Tappehi annapānena, sadā puññaṃ pavaḍḍhati.
596.
『『Evañca dhammāni [kammāni (sī. syā.)] samācaranto, sakkacca rattindivamappamatto;
Muñca tuvaṃ [mucceyya so tvaṃ (ka.)] nirayā ca tamhā, kammaṃ siyā aññatra vedanīya』』nti.
597.
『『Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ upemi, dhammañca saṅghañca pasannacitto;
Tatheva sikkhāya padāni pañca, akhaṇḍaphullāni samādiyāmi.
598.
『『Pāṇātipātā viramāmi khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayāmi;
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, sakena dārena ca homi tuṭṭho;
Imañca ariyaṃ aṭṭhaṅgavarenupetaṃ, samādiyāmi kusalaṃ sukhudrayaṃ.
599.
『『Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca.
600.
『『Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute;
Dadāmi na vikampāmi [vikappāmi (sī. syā.)], buddhānaṃ sāsane rato』』ti.
601.
Etādisā licchavi ambasakkaro, vesāliyaṃ aññataro upāsako;
Saddho mudū kārakaro ca bhikkhu, saṅghañca sakkacca tadā upaṭṭhahi.
602.
Sūlāvuto ca arogo hutvā, serī sukhī pabbajjaṃ upāgami [pabbajjamupagacchi (ka.)];
Bhikkhuñca āgamma kappitakuttamaṃ, ubhopi sāmaññaphalāni ajjhaguṃ.
603.
Etādisā sappurisāna sevanā, mahapphalā hoti sataṃ vijānataṃ;
Sūlāvuto aggaphalaṃ aphassayi [phussayi (syā. ka.)], phalaṃ kaniṭṭhaṃ pana ambasakkaro』』ti.
Ambasakkarapetavatthu paṭhamaṃ.
- Serīsakapetavatthu
604.
[vi. va. 1228] Suṇotha yakkhassa vāṇijāna ca, samāgamo yattha tadā ahosi;
Yathā kathaṃ itaritarena cāpi, subhāsitaṃ tañca suṇātha sabbe.
605.
Yo so ahu rājā pāyāsi nāma [nāmo (sī.)], bhummānaṃ sahabyagato yasassī;
So modamānova sake vimāne, amānuso mānuse ajjhabhāsīti.
606.
『『Vaṅke araññe amanussaṭṭhāne, kantāre appodake appabhakkhe;
Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, vaṅkaṃbhayā naṭṭhamanā manussā.
607.
『『Nayidha phalā mūlamayā ca santi, upādānaṃ natthi kutodha bhakkho [bhikkho (ka.)];
Aññatra paṃsūhi ca vālukāhi ca, tatāhi uṇhāhi ca dāruṇāhi ca.
608.
『『Ujjaṅgalaṃ tattamivaṃ kapālaṃ, anāyasaṃ paralokena tulyaṃ;
Luddānamāvāsamidaṃ purāṇaṃ, bhūmippadeso abhisattarūpo.
609.
『『『Atha tumhe kena vaṇṇena, kimāsamānā imaṃ padesaṃ hi;
Anupaviṭṭhā sahasā samacca, lobhā bhayā atha vā sampamūḷhā』』』ti.
610.
『『Magadhesu aṅgesu ca satthavāhā, āropayitvā paṇiyaṃ puthuttaṃ;
Te yāmase sindhusovīrabhūmiṃ, dhanatthikā uddayaṃ patthayānā.
611.
『『Divā pipāsaṃ nadhivāsayantā, yoggānukampañca samekkhamānā;
Etena vegena āyāma sabbe, rattiṃ maggaṃ paṭipannā vikāle.
612.
『『Te duppayātā aparaddhamaggā, andhākulā vippanaṭṭhā araññe;
Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, disaṃ na jānāma pamūḷhacittā.
613.
『『Idañca disvāna adiṭṭhapubbaṃ, vimānaseṭṭhañca tavañca yakkha;
Tatuttariṃ jīvitamāsamānā, disvā patītā sumanā udaggā』』ti.
594. "衣服托缽食,以及臥具等資具; 飲食和可咀嚼的食物,衣服和臥具; 以清凈心供養,正直的人。 595. "對於持戒圓滿,離欲多聞的比丘; 以飲食供養他們,福德日日增長。 596. "這樣修習諸法,日夜恭敬不放逸; 你就能從那地獄解脫,其業報應在別處受"。 597. "今天我就皈依佛,以及法和僧伽心生凈信; 同樣我受持五戒,完整無缺地受持。 598. "我迅速遠離殺生,在世間避免偷盜; 不飲酒不說妄語,滿足於自己的妻子; 我受持這殊勝八支聖道,能帶來善果安樂。 599. "衣服托缽食,以及臥具等資具; 飲食和可咀嚼的食物,衣服和臥具。 600. "對於持戒圓滿,離欲多聞的比丘; 我佈施不動搖,因樂於佛陀教法"。 601. 這樣的離車族庵羅樹神,是毗舍離城的一位優婆塞; 具信柔和樂做佈施的比丘,恭敬地侍奉僧團。 602. 那被釘在木樁上的人康復后,自由安樂出家修行; 依止咖毗多最上比丘,兩人都證得沙門果。 603. 這樣親近善人,對智者來說有大果報; 被釘者證得最上果,而庵羅樹神證得較低果位。 第一 庵羅樹神鬼事 2. 頭冠鬼事 604. 聽聞夜叉與商人們,當時相遇的情形; 他們如何互相對話,請聽這些善說。 605. 從前有位名叫巴雅西的國王,與地居天神為伴有大名聲; 他在自己的宮殿中歡喜,這非人對人這樣說道。 606. "在曲折的荒野無人之地,在少水少食的曠野; 在難以到達的沙漠中央,人們因曲折之路而迷失心神。 607. "這裡沒有果實和根莖,沒有可取的東西哪有食物; 除了塵土和沙子,以及劇烈的炎熱之外什麼都沒有。 608. "如燒熱的鍋蓋般荒蕪,如同另一個世界般無望; 這是兇惡者古老的住處,這地方充滿危險。 609. "那麼你們為什麼,因為什麼來到這個地方; 突然聚集在這裡,是因貪慾恐懼還是迷惑?" 610. "我們是摩揭陀和安加的商隊,裝載各種商品; 我們去往辛度和蘇毗羅地區,為求財富追求利潤。 611. "白天無法忍受口渴,也考慮到要照顧牲口; 我們就以這樣的速度前進,在夜晚非時趕路。 612. "我們走錯了路迷失方向,迷惑無助在荒野中失散; 在難以到達的沙漠中央,我們心神迷亂不知方向。 613. "看到這從未見過的景象,最上等的宮殿和你這夜叉; 更希望能保住性命,見到你們感到歡喜心情振奮"。
614.
『『Pāraṃ samuddassa imañca vaṇṇuṃ, vettācaraṃ [vettaṃ paraṃ (syā.), vettācāraṃ (ka.)] saṅkupathañca maggaṃ;
Nadiyo pana pabbatānañca duggā, puthuddisā gacchatha bhogahetu.
615.
『『Pakkhandiyāna vijitaṃ paresaṃ, verajjake mānuse pekkhamānā;
Yaṃ vo sutaṃ vā atha vāpi diṭṭhaṃ, accherakaṃ taṃ vo suṇoma tātā』』ti.
616.
『『Itopi accherataraṃ kumāra, na no sutaṃ vā atha vāpi diṭṭhaṃ;
Atītamānussakameva sabbaṃ, disvā na tappāma anomavaṇṇaṃ.
617.
『『Vehāyasaṃ pokkharañño savanti, pahūtamalyā [pahūtamālyā (syā.)] bahupuṇḍarīkā;
Dumā cime niccaphalūpapannā, atīva gandhā surabhiṃ pavāyanti.
618.
『『Veḷūriyathambhā satamussitāse, silāpavāḷassa ca āyataṃsā;
Masāragallā sahalohitaṅgā, thambhā ime jotirasāmayāse.
619.
『『Sahassathambhaṃ atulānubhāvaṃ, tesūpari sādhumidaṃ vimānaṃ;
Ratanantaraṃ kañcanavedimissaṃ, tapanīyapaṭṭehi ca sādhuchannaṃ.
620.
『『Jambonaduttattamidaṃ sumaṭṭho, pāsādasopāṇaphalūpapanno;
Daḷho ca vaggu ca susaṅgato ca [vaggu sumukho susaṅgato (sī.)], atīva nijjhānakhamo manuñño.
621.
『『Ratanantarasmiṃ bahuannapānaṃ, parivārito accharāsaṅgaṇena;
Murajaālambaratūriyaghuṭṭho, abhivanditosi thutivandanāya.
622.
『『So modasi nārigaṇappabodhano, vimānapāsādavare manorame;
Acintiyo sabbaguṇūpapanno, rājā yathā vessavaṇo naḷinyā [naḷiññaṃ (ka.)].
623.
『『Devo nu āsi udavāsi yakkho, udāhu devindo manussabhūto;
Pucchanti taṃ vāṇijā satthavāhā, ācikkha ko nāma tuvaṃsi yakkho』』ti.
624.
『『Serīsako nāma ahamhi yakkho, kantāriyo vaṇṇupathamhi gutto;
Imaṃ padesaṃ abhipālayāmi, vacanakaro vessavaṇassa rañño』』ti.
625.
『『Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃ kataṃ udāhu devehi dinnaṃ;
Pucchanti taṃ vāṇijā satthavāhā, kathaṃ tayā laddhamidaṃ manuñña』』nti.
626.
『『Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃ kataṃ na hi devehi dinnaṃ;
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ manuñña』』nti.
627.
『『Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
Pucchanti taṃ vāṇijā satthavāhā, kathaṃ tayā laddhamidaṃ vimāna』』nti.
628.
『『Mamaṃ pāyāsīti ahu samaññā, rajjaṃ yadā kārayiṃ kosalānaṃ;
Natthikadiṭṭhi kadariyo pāpadhammo, ucchedavādī ca tadā ahosiṃ.
629.
『『Samaṇo ca kho āsi kumārakassapo, bahussuto cittakathī uḷāro;
So me tadā dhammakathaṃ abhāsi, diṭṭhivisūkāni vinodayī me.
630.
『『Tāhaṃ tassa dhammakathaṃ suṇitvā, upāsakattaṃ paṭidevayissaṃ;
Pāṇātipātā virato ahosiṃ, loke adinnaṃ parivajjayissaṃ;
Amajjapo no ca musā abhāṇiṃ, sakena dārena ca ahosi tuṭṭho.
631.
『『Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
Teheva kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimāna』』nti.
632.
『『Saccaṃ kirāhaṃsu narā sapaññā, anaññathā vacanaṃ paṇḍitānaṃ;
Yahiṃ yahiṃ gacchati puññakammo, tahiṃ tahiṃ modati kāmakāmī.
633.
『『Yahiṃ yahiṃ sokapariddavo ca, vadho ca bandho ca parikkileso;
Tahiṃ tahiṃ gacchati pāpakammo, na muccati duggatiyā kadācī』』ti.
634.
『『Sammūḷharūpova jano ahosi, asmiṃ muhutte kalalīkatova;
Janassimassa tuyhañca kumāra, appaccayo kena nu kho ahosī』』ti.
614. "爲了財富你們跨越海洋和這片沙漠,經過種植藤條之地與危險的路; 經過河流和山間的險道,朝各個方向前進。 615. "你們闖入他人的領地,看見異國的人們; 不管你們所聞或所見,請告訴我們這些奇異的事"。 616. "王子啊比這更奇異的,我們從未見聞過; 一切都超出人世間,見到如此非凡美好永不滿足。 617. "空中有蓮花池流淌,遍佈花朵眾多白蓮; 這些樹常年結果,散發極其芬芳的香氣。 618. "百根毗琉璃柱高聳,紅玉石柱延伸; 貓眼石與紅寶石,這些柱子由寶光所成。 619. "有千根柱子無比威力,其上有這殊勝宮殿; 鑲嵌各種寶石金邊,用金箔裝飾得很好。 620. "這宮殿如純金煉製般光滑,臺階裝飾著果實; 堅固優美結構精良,極其悅目令人喜愛。 621. "在各種寶石間有豐富飲食,被天女眾環繞; 鼓樂聲響徹四方,你受到讚頌禮拜。 622. "你與天女眾歡樂,在美妙的宮殿樓閣中; 不可思議具足一切功德,如同毗沙門王在蓮池中。 623. "你是天神還是夜叉,是天帝還是人身; 商人們問你,請說你是什麼樣的夜叉"。 624. "我是名叫頭冠的夜叉,守護曠野和沙漠之路; 我守護這個地方,遵從毗沙門王的命令"。 625. "這是你偶然所得還是轉變而來,是自己造作還是諸天所賜; 商人們問你,這美好如何得來"。 626. "不是偶然得來不是轉變而來,不是自己造作也非諸天所賜; 是由我自己的無罪業,以功德得到這美好"。 627. "你持什麼戒修什麼梵行,是什麼善行的果報; 商人們問你,這宮殿如何得來"。 628. "我曾被稱為巴雅西,當時統治憍薩羅國; 持虛無見吝嗇行惡法,那時我是主張斷滅論者。 629. "有位沙門名叫童壽,多聞善說殊勝; 他當時為我說法,驅除我的邪見。 630. "我聽了他的說法,成為優婆塞; 遠離殺生,避免不與取; 不飲酒不說妄語,滿足於自己的妻子。 631. "這是我的戒這是我的梵行,是那善行的果報; 正是由這些無罪業,以功德得到這宮殿"。 632. "有智慧的人說的確是真實,智者的話語不虛; 行善業者無論去到何處,喜好欲樂者都能歡樂。 633. "哪裡有憂愁悲嘆,殺戮囚禁與痛苦; 作惡業者無論去到何處,永遠不能脫離惡趣"。 634. "人們似乎都很困惑,此刻如陷入泥沼; 對這些人和你王子,為何會有這樣的不信?"
635.
『『Ime ca sirīsavanā [ime sirīsūpavanā ca (sī.), imepi sirīsavanā ca (pī. ka.)] tātā, dibbā gandhā surabhī sampavanti;
Te sampavāyanti imaṃ vimānaṃ, divā ca ratto ca tamaṃ nihantvā.
636.
『『Imesañca kho vassasataccayena, sipāṭikā phalati ekamekā;
Mānussakaṃ vassasataṃ atītaṃ, yadagge kāyamhi idhūpapanno.
637.
『『Disvānahaṃ vassasatāni pañca, asmiṃ vimāne ṭhatvāna tātā;
Āyukkhayā puññakkhayā cavissaṃ, teneva sokena pamucchitosmī』』ti.
638.
『『Kathaṃ nu soceyya tathāvidho so, laddhā vimānaṃ atulaṃ cirāya;
Ye cāpi kho ittaramupapannā, te nūna soceyyuṃ parittapuññā』』ti.
639.
『『Anucchaviṃ ovadiyañca me taṃ, yaṃ maṃ tumhe peyyavācaṃ vadetha;
Tumhe ca kho tātā mayānuguttā, yenicchakaṃ tena paletha sotthi』』nti.
640.
『『Gantvā mayaṃ sindhusovīrabhūmiṃ, dhannatthikā uddayaṃ patthayānā;
Yathāpayogā paripuṇṇacāgā, kāhāma serīsamahaṃ uḷāra』』nti.
641.
『『Mā ceva serīsamahaṃ akattha, sabbañca vo bhavissati yaṃ vadetha;
Pāpāni kammāni vivajjayātha, dhammānuyogañca adhiṭṭhahātha.
642.
『『Upāsako atthi imamhi saṅghe, bahussuto sīlavatūpapanno;
Saddho ca cāgī ca supesalo ca, vicakkhaṇo santusito mutīmā.
643.
『『Sañjānamāno na musā bhaṇeyya, parūpaghātāya ca cetayeyya;
Vebhūtikaṃ pesuṇaṃ no kareyya, saṇhañca vācaṃ sakhilaṃ bhaṇeyya.
644.
『『Sagāravo sappaṭisso vinīto, apāpako adhisīle visuddho;
So mātaraṃ pitarañcāpi jantu, dhammena poseti ariyavutti.
645.
『『Maññe so mātāpitūnaṃ kāraṇā, bhogāni pariyesati na attahetu;
Mātāpitūnañca yo accayena, nekkhammapoṇo carissati brahmacariyaṃ.
646.
『『Ujū avaṅko asaṭho amāyo, na lesakappena ca vohareyya;
So tādiso sukatakammakārī, dhamme ṭhito kinti labhetha dukkhaṃ.
647.
『『Taṃ kāraṇā pātukatomhi attanā, tasmā dhammaṃ passatha vāṇijāse;
Aññatra teniha bhasmī [bhasmi (syā.), bhasma (ka.)] bhavetha, andhākulā vippanaṭṭhā araññe;
Taṃ khippamānena lahuṃ parena, sukho have sappurisena saṅgamo』』ti.
648.
『『Kiṃ nāma so kiñca karoti kammaṃ, kiṃ nāmadheyyaṃ kiṃ pana tassa gottaṃ;
Mayampi naṃ daṭṭhukāmamha yakkha, yassānukampāya idhāgatosi;
Lābhā hi tassa yassa tuvaṃ pihesī』』ti.
649.
『『Yo kappako sambhavanāmadheyyo, upāsako kocchaphalūpajīvī;
Jānātha naṃ tumhākaṃ pesiyo so, mā kho naṃ hīḷittha supesalo so』』ti.
650.
『『Jānāmase yaṃ tvaṃ pavadesi yakkha, na kho naṃ jānāma sa edisoti;
Mayampi naṃ pūjayissāma yakkha, sutvāna tuyhaṃ vacanaṃ uḷāra』』nti.
651.
『『Ye keci imasmiṃ satthe manussā, daharā mahantā athavāpi majjhimā;
Sabbeva te ālambantu vimānaṃ, passantu puññānaṃ phalaṃ kadariyā』』ti.
652.
Te tattha sabbeva 『ahaṃ pure』ti, taṃ kappakaṃ tattha purakkhatvā [purakkhipitvā (sī.)];
Sabbeva te ālambiṃsu vimānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa.
653.
Te tattha sabbeva 『ahaṃ pure』ti, upāsakattaṃ paṭivedayiṃsu;
Pāṇātipātā paṭiviratā ahesuṃ, loke adinnaṃ parivajjayiṃsu;
Amajjapā no ca musā bhaṇiṃsu, sakena dārena ca ahesuṃ tuṭṭhā.
654.
Te tattha sabbeva 『ahaṃ pure』ti, upāsakattaṃ paṭivedayitvā;
Pakkāmi sattho anumodamāno, yakkhiddhiyā anumato punappunaṃ.
635. "這些頭冠樹林父親啊,散發著天界的芬芳; 它們芳香飄散此宮殿,日日夜夜驅散黑暗。 636. "每過百年,每一朵花都會開放; 自從我投生到此處,已過了人間百年。 637. "父親啊我已在此宮殿,見證了五百年; 壽命盡功德盡將轉生,因此憂愁而昏厥"。 638. "像你這樣的人為何憂愁,已得無比宮殿如此長久; 那些短暫投生的人,少福之人才該憂愁"。 639. "你們對我說溫和勸勉的話,這對我很合適; 你們父親啊受我保護,隨意前往愿你們平安"。 640. "我們去到辛度和蘇毗羅地區,為求財富追求利潤; 如所愿完成交易后,將舉行盛大的頭冠樹祭"。 641. "不要舉行頭冠樹祭,你們所說的一切都會實現; 要遠離惡業,要堅持修習正法。 642. "此僧團中有位優婆塞,多聞持戒具德; 有信樂施性善良,有智知足有智慧。 643. "明知時不說妄語,不想傷害他人; 不製造分裂不說離間語,說溫和親切的話。 644. "恭敬有禮受教化,無惡清凈持上戒; 這人以正法養育,父母行為高尚。 645. "我想他為父母緣故,尋求財富不為自己; 在父母命終之後,傾向出離修習梵行。 646. "正直不曲不狡詐不欺,不以詭辯方式說話; 這樣的人作善業,住于正法怎會得苦。 647. "因此我親自顯現,所以商人們你們要見法; 若離開他你們會在此成灰,迷失在這荒野中; 要趕快迅速前往他處,與善人相遇才是快樂"。 648. "他叫什麼名字做什麼工作,他姓甚名誰是什麼種姓; 夜叉啊我們也想見他,你為憐憫他而來此; 你所稱讚的人真是有福"。 649. "他是理髮師名叫生起,優婆塞以椅子為生; 你們知道他是你們的僕人,不要輕視他很善良"。 650. "夜叉啊我們知道你說的人,但不知道他竟是這樣; 殊勝的夜叉聽了你的話,我們也要供養他"。 651. "凡是這商隊中的人,無論年幼年長或中年; 愿他們都攀上宮殿,讓吝嗇者見功德之果"。 652. 他們都說"我先來",讓那理髮師在前面; 他們都攀上宮殿,如同帝釋天的最勝宮。 653. 他們都說"我先來",宣說受持優婆塞戒; 他們遠離殺生,避免不與取; 不飲酒不說妄語,滿足於自己的妻子。 654. 他們都說"我先來",宣說受持優婆塞戒后; 商隊歡喜而離去,再三受到夜叉神通加持。
655.
Gantvāna te sindhusovīrabhūmiṃ, dhanatthikā uddayaṃ [udaya (pī. ka.)] patthayānā;
Yathāpayogā paripuṇṇalābhā, paccāgamuṃ pāṭaliputtamakkhataṃ.
656.
Gantvāna te saṅgharaṃ sotthivanto, puttehi dārehi samaṅgibhūtā;
Ānandī vittā sumanā patītā, akaṃsu serīsamahaṃ uḷāraṃ;
Serīsakaṃ te pariveṇaṃ māpayiṃsu.
657.
Etādisā sappurisāna sevanā, mahatthikā dhammaguṇāna sevanā;
Ekassa atthāya upāsakassa, sabbeva sattā sukhitā [sukhino (pī. ka.)] ahesunti.
Serīsakapetavatthu dutiyaṃ.
Bhāṇavāraṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ.
- Nandakapetavatthu
658.
Rājā piṅgalako nāma, suraṭṭhānaṃ adhipati ahu;
Moriyānaṃ upaṭṭhānaṃ gantvā, suraṭṭhaṃ punarāgamā.
659.
Uṇhe majjhanhike [majjhantike (sabbattha)] kāle, rājā paṅkaṃ [vaṅkaṃ (ka.)] upāgami;
Addasa maggaṃ ramaṇīyaṃ, petānaṃ taṃ vaṇṇupathaṃ [vaṇṇanāpathaṃ (sī. syā.)].
660.
Sārathiṃ āmantayī rājā –
『『Ayaṃ maggo ramaṇīyo, khemo sovatthiko sivo;
Iminā sārathi yāma, suraṭṭhānaṃ santike ito』』.
661.
Tena pāyāsi soraṭṭho, senāya caturaṅginiyā;
Ubbiggarūpo puriso, soraṭṭhaṃ etadabravi.
662.
『『Kummaggaṃ paṭipannamhā, bhiṃsanaṃ lomahaṃsanaṃ;
Purato dissati maggo, pacchato ca na dissati.
663.
『『Kummaggaṃ paṭipannamhā, yamapurisāna santike;
Amānuso vāyati gandho, ghoso suyyati [sūyati (sī. syā.)] dāruṇo』』.
664.
Saṃviggo rājā soraṭṭho, sārathiṃ etadabravi;
『『Kummaggaṃ paṭipannamhā, bhiṃsanaṃ lomahaṃsanaṃ;
Purato dissati maggo, pacchato ca na dissati.
665.
『『Kummaggaṃ paṭipannamhā, yamapurisāna santike;
Amānuso vāyati gandho, ghoso suyyati dāruṇo』』.
666.
Hatthikkhandhaṃ samāruyha, olokento catuddisaṃ [catuddissā (ka.)];
Addasa nigrodhaṃ ramaṇīyaṃ [rukkhaṃ nigrodhaṃ (syā. ka.)], pādapaṃ chāyāsampannaṃ;
Nīlabbhavaṇṇasadisaṃ, meghavaṇṇasirīnibhaṃ.
667.
Sārathiṃ āmantayī rājā, 『『kiṃ eso dissati brahā;
Nīlabbhavaṇṇasadiso, meghavaṇṇasirīnibho』』.
668.
『『Nigrodho so mahārāja, pādapo chāyāsampanno;
Nīlabbhavaṇṇasadiso , meghavaṇṇasirīnibho』』.
669.
Tena pāyāsi soraṭṭho, yena so dissate brahā;
Nīlabbhavaṇṇasadiso, meghavaṇṇasirīnibho.
670.
Hatthikkhandhato oruyha, rājā rukkhaṃ upāgami;
Nisīdi rukkhamūlasmiṃ, sāmacco saparijjano;
Pūraṃ pānīyasarakaṃ, pūve vitte ca addasa.
671.
Puriso ca devavaṇṇī, sabbābharaṇabhūsito;
Upasaṅkamitvā rājānaṃ, soraṭṭhaṃ etadabravi.
672.
『『Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Pivatu devo pānīyaṃ, pūve khāda arindama』』.
673.
Pivitvā rājā pānīyaṃ, sāmacco saparijjano;
Pūve khāditvā pitvā ca, soraṭṭho etadabravi.
674.
『『Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;
Ajānantā taṃ pucchāma, kathaṃ jānemu taṃ maya』』nti.
675.
『『Nāmhi devo na gandhabbo, nāpi [namhi (ka.)] sakko purindado;
Peto ahaṃ mahārāja, suraṭṭhā idha māgato』』ti.
676.
『『Kiṃsīlo kiṃsamācāro, suraṭṭhasmiṃ pure tuvaṃ;
Kena te brahmacariyena, ānubhāvo ayaṃ tavā』』ti.
677.
『『Taṃ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana;
Amaccā pārisajjā ca, brāhmaṇo ca purohito.
678.
『『Suraṭṭhasmiṃ ahaṃ deva, puriso pāpacetaso;
Micchādiṭṭhi ca dussīlo, kadariyo paribhāsako.
我來為您直譯這段巴利文。這是一段關於鬼事的敘述: 655. 他們前往辛度索維拉之地(今巴基斯坦信德省), 渴求財富,希望獲得利潤; 如願獲得豐厚收益后, 他們返回無損的華氏城(今印度巴特那)。 656. 他們平安回到僧團, 與子女妻眷團聚; 歡喜愉悅心滿意足, 舉行盛大的西利沙樹慶典; 他們建造了西利沙精舍。 657. 這就是親近善人的果報, 這就是親近具德之人的大利; 爲了一位優婆塞的緣故, 所有眾生都獲得了安樂。 西利沙鬼事 第二 第三誦品終 3. 難陀迦鬼事 658. 有一位名叫平伽拉的國王, 是蘇羅吒國(今印度古吉拉特邦)的統治者; 他去覲見摩利耶王族后, 又返回蘇羅吒國。 659. 在炎熱的正午時分, 國王來到一處泥濘; 他看見一條美麗的道路, 那是鬼魂們的沙道。 660. 國王告訴駕駛員: "這是一條美麗的道路,安全平坦吉祥; 駕駛員啊,讓我們走這條路, 從這裡去往蘇羅吒國。" 661. 於是蘇羅吒王帶領 四種軍隊往那裡行進; 一位驚恐的人 對蘇羅吒王如此說: 662. "我們走上了邪路,令人恐懼毛骨悚然; 前面能見到路, 但後面卻看不見路。 663. "我們走上了邪路,來到閻魔使者附近; 非人的氣味在飄散, 可怕的聲音在迴響。" 664. 蘇羅吒王驚恐不安, 對駕駛員如此說道: "我們走上了邪路,令人恐懼毛骨悚然; 前面能見到路, 但後面卻看不見路。 665. "我們走上了邪路,來到閻魔使者附近; 非人的氣味在飄散, 可怕的聲音在迴響。" 666. 他登上象背, 環顧四方; 看見一棵美麗的尼拘律樹, 樹冠濃密遮陰; 似青雲之色, 如烏雲般莊嚴。 667. 國王告訴駕駛員: "那高大的是什麼, 似青雲之色, 如烏雲般莊嚴?" 668. "大王啊,那是尼拘律樹, 樹冠濃密遮陰; 似青雲之色, 如烏雲般莊嚴。" 669. 於是蘇羅吒王往那裡行進, 那裡有高大的樹木; 似青雲之色, 如烏雲般莊嚴。 670. 國王從象背下來, 走向那棵樹; 與大臣眷屬一起 坐在樹下; 看見裝滿水的器皿, 還有糕餅和財物。 671. 一位天人般的男子, 裝飾著各種珠寶, 走近國王, 對蘇羅吒王如此說: 672. "歡迎大王駕臨, 您來得正是時候; 請大王飲水, 征服敵人者啊,請享用糕餅。" 673. 國王與大臣眷屬 飲用了水; 食用糕餅飲水后, 蘇羅吒王如此說: 674. "你是天神還是乾闥婆, 或是帝釋天主? 我們不知道而發問, 我們該如何瞭解你?" 675. "我不是天神也不是乾闥婆, 也不是帝釋天主; 大王啊,我是一個鬼, 從蘇羅吒國來到這裡。" 676. "你在蘇羅吒國時, 有什麼品行和行為? 因為什麼梵行, 你獲得這樣的威力?" 677. "大王啊,征服敵人、興盛國土者, 請聽我說: 大臣、隨從, 還有婆羅門國師。 678. "天王啊,我在蘇羅吒國時, 是個心懷惡意的人; 持邪見且破戒, 吝嗇且好辱罵他人。"
679.
『『『Dadantānaṃ karontānaṃ, vārayissaṃ bahujjanaṃ;
Aññesaṃ dadamānānaṃ, antarāyakaro ahaṃ.
680.
『『『Vipāko natthi dānassa, saṃyamassa kuto phalaṃ;
Natthi ācariyo nāma, adantaṃ ko damessati.
681.
『『『Samatulyāni bhūtāni, kuto [kule (syā. ka.)] jeṭṭhāpacāyiko;
Natthi balaṃ vīriyaṃ vā, kuto uṭṭhānaporisaṃ.
682.
『『『Natthi dānaphalaṃ nāma, na visodheti verinaṃ;
Laddheyyaṃ labhate macco, niyatipariṇāmajaṃ [pariṇāmajā (sī. ka.)].
683.
『『『Natthi mātā pitā bhātā, loko natthi ito paraṃ;
Natthi dinnaṃ natthi hutaṃ, sunihitaṃ na vijjati.
684.
『『『Yopi haneyya purisaṃ, parassa chindate [purisassa chinde (syā. ka.)] siraṃ;
Na koci kañci hanati, sattannaṃ vivaramantare.
685.
『『『Acchejjābhejjo hi [bhejjo (sī.), abhejjo (syā.), bhejjāsi (ka.)] jīvo, aṭṭhaṃso guḷaparimaṇḍalo;
Yojanānaṃ sataṃ pañca, ko jīvaṃ chettumarahati.
686.
『『『Yathā suttaguḷe khitte, nibbeṭhentaṃ palāyati;
Evameva ca so jīvo, nibbeṭhento palāyati.
687.
『『『Yathā gāmato nikkhamma, aññaṃ gāmaṃ pavisati;
Evameva ca so jīvo, aññaṃ bondiṃ pavisati.
688.
『『『Yathā gehato nikkhamma, aññaṃ gehaṃ pavisati;
Evameva ca so jīvo, aññaṃ bondiṃ pavisati.
689.
『『『Cullāsīti [cuḷāsīti (sī. syā. ka.)] mahākappino [mahākappuno (sī.)], satasahassāni hi;
Ye bālā ye ca paṇḍitā, saṃsāraṃ khepayitvāna;
Dukkhassantaṃ karissare.
690.
『『『Mitāni sukhadukkhāni, doṇehi piṭakehi ca;
Jino sabbaṃ pajānāti』, sammūḷhā itarā pajā.
691.
『『Evaṃdiṭṭhi pure āsiṃ, sammūḷho mohapāruto;
Micchādiṭṭhi ca dussīlo, kadariyo paribhāsako.
692.
『『Oraṃ me chahi māsehi, kālaṅkiriyā bhavissati;
Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ.
693.
[pe. va. 70] 『『Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ.
694.
[pe. va. 71] 『『Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
695.
『『Vassāni satasahassāni, ghoso suyyati tāvade;
Lakkho eso mahārāja, satabhāgavassakoṭiyo.
696.
『『Koṭisatasahassāni , niraye paccare janā;
Micchādiṭṭhī ca dussīlā, ye ca ariyūpavādino.
697.
『『Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ, dukkhaṃ vedissa vedanaṃ;
Phalaṃ pāpassa kammassa, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ.
698.
『『Taṃ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana;
Dhītā mayhaṃ mahārāja, uttarā bhaddamatthu te.
699.
『『Karoti bhaddakaṃ kammaṃ, sīlesuposathe ratā;
Saññatā saṃvibhāgī ca, vadaññū vītamaccharā.
700.
『『Akhaṇḍakārī sikkhāya, suṇhā parakulesu ca;
Upāsikā sakyamunino, sambuddhassa sirīmato.
701.
『『Bhikkhu ca sīlasampanno, gāmaṃ piṇḍāya pāvisi;
Okkhittacakkhu satimā, guttadvāro susaṃvuto.
702.
『『Sapadānaṃ caramāno, agamā taṃ nivesanaṃ;
『Tamaddasa mahārāja, uttarā bhaddamatthu te』.
703.
『『Pūraṃ pānīyasarakaṃ, pūve vitte ca sā adā;
『Pitā me kālaṅkato, bhante tassetaṃ upakappatu』.
704.
『『Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha;
Bhuñjāmi kāmakāmīhaṃ, rājā vessavaṇo yathā.
705.
『『Taṃ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana;
Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccati;
Taṃ buddhaṃ saraṇaṃ gaccha, saputtadāro arindama.
679. "我阻止許多人佈施行善, 令他們遠離行善之舉; 對於他人想要佈施時, 我就從中作障礙。 680. "佈施沒有果報, 節制哪有功德; 所謂導師不存在, 未調伏者誰能調伏。 681. "眾生都是平等的, 哪有尊敬長者之理; 沒有力量也無精進, 哪有奮發努力之事。 682. "所謂佈施果報不存在, 也不能消除怨敵; 有情得到的一切, 都是命運自然而成。 683. "沒有父母也無兄弟, 此世之外別無他世; 沒有佈施沒有供養, 善行積蓄也不存在。 684. "即便有人殺害他人, 砍下他人的頭顱, 也不是真的殺生, 只是穿過七層身體間隙。 685. "生命不可分割不可破壞, 八邊形如球狀圓滿; 縱使五百由旬之遠, 誰能真的斷其生命。 686. "如同拋出的線球, 線隨之展開滾動; 生命也是如此, 展開后離去消失。 687. "如同離開一個村莊, 又進入另一村莊; 生命也是如此, 進入另一個軀體。 688. "如同離開一座房子, 又進入另一房子; 生命也是如此, 進入另一個軀體。 689. "八萬四千大劫中, 愚者與智者, 經歷輪迴后, 都將終結痛苦。 690. "苦樂都有定數, 如斗量筐量般定量; 勝者皆知一切, 其他眾生皆迷惑。" 691. "我從前持這樣的見解, 愚癡被無明覆蓋; 邪見且破戒, 吝嗇好辱罵他人。 692. "在六個月之內, 我將會命終; 必墮入極其痛苦可怕的 地獄之中。 693. "那地獄有四角四門, 分割槽域而量度; 鐵墻所圍繞, 鐵板所覆蓋。 694. "其地為鐵所造, 燃燒著烈火; 周圍百由旬, 永恒地燃燒著。 695. "十萬年之久, 其聲音不斷迴響; 大王啊,這只是 億年的百分之一。 696. "千百萬億眾生, 在地獄中受燒煮; 邪見者、破戒者, 以及誹謗聖者。 697. "我將在那裡長久, 感受痛苦; 這是惡業的果報, 因此我極為憂愁。 698. "大王啊,征服敵人、興盛國土者, 請聽我說: 大王啊,我有個女兒, 名叫郁多羅,愿她平安。 699. "她行善業, 喜好持戒布薩; 自製且樂於分享, 慷慨無吝嗇。 700. "完整持守學處, 作為別家兒媳; 是釋迦牟尼 具德正等覺的優婆夷。 701. "有位具戒比丘, 入村托缽乞食; 垂眼具念, 守護諸根善攝護。 702. "次第行乞, 來到她的住處; 大王啊,郁多羅看見了他, 愿她平安。 703. "她供養裝滿水的器皿, 還有糕餅與財物; '尊者,我父已去世, 愿此功德迴向於他。' 704. "隨著她的迴向, 果報立即現前; 我如同毗沙門天王, 享受隨欲所生之樂。 705. "大王啊,征服敵人、興盛國土者, 請聽我說: 在天人世界中, 佛陀被稱為至上; 征服敵人者啊,請與妻兒 皈依那位佛陀。"
706.
『『Aṭṭhaṅgikena maggena, phusanti amataṃ padaṃ;
Taṃ dhammaṃ saraṇaṃ gaccha, saputtadāro arindama.
707.
『『Cattāro ca paṭipannā [maggapaṭipannā (sī. syā.)], cattāro ca phale ṭhitā;
Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito;
Taṃ saṅghaṃ saraṇaṃ gaccha, saputtadāro arindama.
708.
『『Pāṇātipātā viramassu khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayassu;
Amajjapo mā ca musā abhāṇī, sakena dārena ca hohi tuṭṭho』』ti.
709.
『『Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate;
Karomi tuyhaṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mama.
710.
『『Upemi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammañcāpi anuttaraṃ;
Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṃ ahaṃ.
711.
『『Pāṇātipātā viramāmi khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayāmi;
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, sakena dārena ca homi tuṭṭho.
712.
『『Ophuṇāmi [opuṇāmi (sī.), ophunāmi (syā. ka.), opunāmi (?)] mahāvāte, nadiyā sīghagāmiyā;
Vamāmi pāpikaṃ diṭṭhiṃ, buddhānaṃ sāsane rato』』.
713.
Idaṃ vatvāna soraṭṭho, viramitvā pāpadassanā [pāpadassanaṃ (syā. ka.)];
Namo bhagavato katvā, pāmokkho rathamāruhīti.
Nandakapetavatthu tatiyaṃ.
- Revatīpetavatthu
714.
[vi. va. 863] 『『Uṭṭhehi revate supāpadhamme, apārutadvāre adānasīle;
Nessāma taṃ yattha thunanti duggatā, samappitā [samajjatā (sī.)] nerayikā dukhenā』』ti.
715.
Icceva [iccevaṃ (syā. ka.)] vatvāna yamassa dūtā, te dve yakkhā lohitakkhā brahantā;
Paccekabāhāsu gahetvā revataṃ, pakkāmayuṃ devagaṇassa santike.
716.
『『Ādiccavaṇṇaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, byamhaṃ subhaṃ kañcanajālachannaṃ;
Kassetamākiṇṇajanaṃ vimānaṃ, suriyassa raṃsīriva jotamānaṃ.
717.
『『Nārīgaṇā candanasāralittā [candanasārānulittā (syā.)], ubhato vimānaṃ upasobhayanti;
Taṃ dissati suriyasamānavaṇṇaṃ, ko modati saggapatto vimāne』』ti.
718.
『『Bārāṇasiyaṃ nandiyo nāmāsi, upāsako amaccharī dānapati vadaññū;
Tassetamākiṇṇajanaṃ vimānaṃ, suriyassa raṃsīriva jotamānaṃ.
719.
『『Nārīgaṇā candanasāralittā, ubhato vimānaṃ upasobhayanti;
Taṃ dissati suriyasamānavaṇṇaṃ, so modati saggapatto vimāne』』ti.
720.
『『Nandiyassāhaṃ bhariyā, agārinī sabbakulassa issarā;
Bhattu vimāne ramissāmi dānahaṃ, na patthaye nirayadassanāyā』』ti.
721.
『『Eso te nirayo supāpadhamme, puññaṃ tayā akataṃ jīvaloke;
Na hi maccharī rosako pāpadhammo, saggūpagānaṃ labhati sahabyata』』nti.
722.
『『Kiṃ nu gūthañca muttañca, asucī paṭidissati;
Duggandhaṃ kimidaṃ mīḷhaṃ, kimetaṃ upavāyatī』』ti.
723.
『『Esa saṃsavako nāma, gambhīro sataporiso;
Yattha vassasahassāni, tuvaṃ paccasi revate』』ti.
724.
『『Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kena saṃsavako laddho, gambhīro sataporiso』』ti.
725.
『『Samaṇe brāhmaṇe cāpi, aññe vāpi vanibbake;
Musāvādena vañcesi, taṃ pāpaṃ pakataṃ tayā.
726.
『『Tena saṃsavako laddho, gambhīro sataporiso;
Tattha vassasahassāni, tuvaṃ paccasi revate.
727.
『『Hatthepi chindanti athopi pāde, kaṇṇepi chindanti athopi nāsaṃ;
Athopi kākoḷagaṇā samecca, saṅgamma khādanti viphandamāna』』nti.
706. "經由八正道, 可觸證不死之境; 征服敵人者啊,請與妻兒 皈依那正法。 707. "四向四果的聖者, 這僧團正直, 具足戒定慧; 征服敵人者啊,請與妻兒 皈依那僧團。 708. "請速速遠離殺生, 避免不與取於世間; 不飲酒且不妄語, 知足於自己的妻子。" 709. "夜叉啊,你為我謀利益, 天神啊,你為我謀福祉; 我將遵從你的教導, 你就是我的老師。 710. "我皈依佛陀, 也皈依無上正法; 我也皈依 人天導師的僧團。 711. "我速速遠離殺生, 避免不與取於世間; 不飲酒且不妄語, 知足於自己的妻子。 712. "如大風吹散, 如急流衝去, 我捨棄邪見, 歡喜佛陀教法。" 713. 說完這些話,蘇羅吒王 遠離邪惡見解, 向世尊頂禮后, 這位首領登上戰車而去。 難陀迦鬼事 第三 4. 黎瓦蒂鬼事 714. "邪惡法的黎瓦蒂啊,起來吧, 不佈施、門閉的人啊; 我們將帶你去受苦者哀號之處, 那裡地獄眾生陷入痛苦。" 715. 說完這話,閻魔的使者, 兩位紅眼巨大夜叉, 各自抓住黎瓦蒂的手臂, 帶她到天眾面前。 716. "這莊嚴如太陽般美麗閃耀, 裝飾著金網的美好宮殿, 住滿眾人的宮殿是誰的, 如陽光般照耀? 717. "塗抹旃檀香的女眾, 在宮殿兩側增添光彩; 它閃耀如太陽般, 誰在天界享受這宮殿?" 718. "在波羅奈城有位難提, 是位無吝嗇的優婆塞,佈施主,慷慨者; 這住滿眾人的宮殿是他的, 如陽光般照耀。 719. "塗抹旃檀香的女眾, 在宮殿兩側增添光彩; 它閃耀如太陽般, 他在天界享受這宮殿。" 720. "我是難提的妻子, 作為居家者掌管全家; 我要在丈夫的宮殿中歡樂,不佈施, 我不願見地獄。" 721. "邪惡法者啊,這就是你的地獄, 你在人間未行善業; 吝嗇、易怒、邪惡 之人不能與生天者為伴。" 722. "為何見到糞便和尿液, 不凈之物, 這惡臭的污穢是什麼, 散發著什麼氣味?" 723. "這就是名為'污穢'的地獄, 深一百人高, 黎瓦蒂啊,你將在此 受苦千年。" 724. "我以身語意 作了什麼惡業, 為何得此'污穢'地獄, 深一百人高?" 725. "對沙門、婆羅門, 以及其他乞者, 你用妄語欺騙, 你造作了這惡業。 726. "因此得此'污穢'地獄, 深一百人高, 黎瓦蒂啊,你將在此 受苦千年。 727. "他們砍斷手腳, 也割耳鼻, 烏鴉群聚集而來, 一同啄食掙扎的身體。"
728.
『『Sādhu kho maṃ paṭinetha, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;
Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;
Yaṃ katvā sukhitā honti, na ca pacchānutappare』』ti.
729.
『『Pure tuvaṃ pamajjitvā, idāni paridevasi;
Sayaṃ katānaṃ kammānaṃ, vipākaṃ anubhossasī』』ti.
730.
『『Ko devalokato manussalokaṃ, gantvāna puṭṭho me evaṃ vadeyya;
『Nikkhittadaṇḍesu dadātha dānaṃ, acchādanaṃ seyya [sayana (sī.)] mathannapānaṃ;
Na hi maccharī rosako pāpadhammo, saggūpagānaṃ labhati sahabyataṃ』.
731.
『『Sāhaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
Vadaññū sīlasampannā, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;
Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca.
732.
『『Ārāmāni ca ropissaṃ, dugge saṅkamanāni ca;
Papañca udapānañca, vippasannena cetasā.
733.
『『Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
734.
『『Uposathaṃ upavasissaṃ, sadā sīlesu saṃvutā;
Na ca dāne pamajjissaṃ, sāmaṃ diṭṭhamidaṃ mayā』』ti.
735.
Iccevaṃ vippalapantiṃ, phandamānaṃ tato tato;
Khipiṃsu niraye ghore, uddhaṃpādaṃ avaṃsiraṃ.
736.
『『Ahaṃ pure maccharinī ahosiṃ, paribhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
Vitathena ca sāmikaṃ vañcayitvā, paccāmahaṃ niraye ghorarūpe』』ti.
Revatīpetavatthu catutthaṃ.
- Ucchupetavatthu
737.
『『Idaṃ mama ucchuvanaṃ mahantaṃ, nibbattati puññaphalaṃ anappakaṃ;
Taṃ dāni me na [na dāni me taṃ (sī. ka.)] paribhogameti, ācikkha bhante kissa ayaṃ vipāko.
738.
『『Haññāmi [vihaññāmi (ka.)] khajjāmi ca vāyamāmi, parisakkāmi paribhuñjituṃ kiñci;
Svāhaṃ chinnathāmo kapaṇo lālapāmi, kissa [kissassa (sī.), kissassu (?)] kammassa ayaṃ vipāko.
739.
『『Vighāto cāhaṃ paripatāmi chamāyaṃ, parivattāmi vāricarova ghamme;
Rudato ca me [dūrato ca me (syā. ka.)] assukā niggalanti, ācikkha bhante kissa ayaṃ vipāko.
740.
『『Chāto kilanto ca pipāsito ca, santassito sātasukhaṃ na vinde;
Pucchāmi taṃ etamatthaṃ bhadante, kathaṃ nu ucchuparibhogaṃ labheyya』』nti.
741.
『『Pure tuvaṃ kammamakāsi attanā, manussabhūto purimāya jātiyā;
Ahañca taṃ etamatthaṃ vadāmi, sutvāna tvaṃ etamatthaṃ vijāna.
742.
『『Ucchuṃ tuvaṃ khādamāno payāto, puriso ca te piṭṭhito anvagacchi;
So ca taṃ paccāsanto kathesi, tassa tuvaṃ na kiñci ālapittha.
743.
『『So ca taṃ abhaṇantaṃ ayāci, 『dehayya ucchu』nti ca taṃ avoca;
Tassa tuvaṃ piṭṭhito ucchuṃ adāsi, tassetaṃ kammassa ayaṃ vipāko.
744.
『『Iṅgha tvaṃ gantvāna piṭṭhito gaṇheyyāsi [iṅgha tvaṃ piṭṭhito gaṇha ucchuṃ (sī.)], gahetvāna taṃ khādassu yāvadatthaṃ;
Teneva tvaṃ attamano bhavissasi, haṭṭho cudaggo ca pamodito cā』』ti.
745.
Gantvāna so piṭṭhito aggahesi, gahetvāna taṃ khādi yāvadatthaṃ;
Teneva so attamano ahosi, haṭṭho cudaggo ca pamodito cāti.
Ucchupetavatthu pañcamaṃ.
- Kumārapetavatthu
746.
『『Sāvatthi nāma nagaraṃ, himavantassa passato;
Tattha āsuṃ dve kumārā, rājaputtāti me sutaṃ.
747.
『『Sammattā [pamattā (ka.)] rajanīyesu, kāmassādābhinandino;
Paccuppannasukhe giddhā, na te passiṃsunāgataṃ.
748.
『『Te cutā ca manussattā, paralokaṃ ito gatā;
Tedha ghosentyadissantā, pubbe dukkaṭamattano.
728. "請善意地帶我回去, 我會多作善業; 以佈施、正行、 自製與調御; 行此能獲得快樂, 之後也不會後悔。" 729. "你從前放逸, 現在才哀嘆; 自己所造的業, 你將承受其果報。" 730. "誰從天界到人間, 被問時會這樣說: '對放下武器者行佈施, 施與衣服、臥具、食物與飲品; 因為吝嗇、易怒、邪惡 之人不能與生天者為伴。' 731. "我如果從這裡去, 得到人身, 將成為慷慨具戒者, 多作善業; 以佈施、正行、 自製與調御。 732. "我將種植園林, 在險路建橋樑; 修建水井與水池, 以清凈之心。 733. "十四日、十五日, 以及每半月的第八日, 還有神變月, 具足八支戒。 734. "我將持守布薩, 常護持戒行; 不會怠於佈施, 這是我親眼所見。" 735. 她如此悲嘆, 四處掙扎時, 他們將她投入可怕地獄, 頭下腳上。 736. "我從前吝嗇, 辱罵沙門婆羅門; 以虛妄欺騙丈夫, 現在我在可怕地獄中受燒煮。" 黎瓦蒂鬼事 第四 5. 甘蔗鬼事 737. "這是我廣大的甘蔗田, 產生不少福德果報; 但我現在不能享用它, 尊者請告訴我這是什麼業報。 738. "我被打罵被傷害還要努力, 想方設法想要享用一點; 我精疲力盡可憐地哀嘆, 這是什麼業的果報? 739. "我疲憊地倒在地上, 如旱地中的水族翻滾; 我哭泣淚水流淌, 尊者請告訴我這是什麼業報。 740. "我飢餓疲憊又口渴, 焦慮不得安樂; 尊者,我問你這件事, 如何才能享用甘蔗?" 741. "你從前自己造業, 在前世為人時; 我來告訴你這件事, 你聽了要明白。 742. "你吃著甘蔗走路時, 有人從後面跟著你; 他等待著向你說話, 你對他完全不理睬。 743. "他見你不說話就乞求, 說'請給我甘蔗'; 你從背後給他甘蔗, 這就是那業的果報。 744. "來吧,你去從後面拿取, 拿了隨意享用; 這樣你就會心滿意足, 歡喜雀躍而歡悅。" 745. 他去從後面拿取, 拿了隨意享用; 這樣他就心滿意足, 歡喜雀躍而歡悅。 甘蔗鬼事 第五 6. 童子鬼事 746. "舍衛城這座城市, 在雪山一側; 那裡有兩位童子, 據說是王子。 747. "他們沉迷於欲樂, 喜好感官享受; 貪著現世之樂, 不見未來果報。 748. "他們從人身死後, 去往他世; 他們在那裡無形現聲, 述說從前的惡行。
749.
『『『Bahūsu vata [bahussutesu (sī. ka.)] santesu, deyyadhamme upaṭṭhite;
Nāsakkhimhā ca attānaṃ, parittaṃ kātuṃ sukhāvahaṃ.
750.
『『『Kiṃ tato pāpakaṃ assa, yaṃ no rājakulā cutā;
Upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā [khuppipāsāsamappitā (sī. pī.)].
751.
『『Sāmino idha hutvāna, honti asāmino tahiṃ;
Bhamanti [caranti (sī. pī.), maranti (syā.)] khuppipāsāya, manussā unnatonatā.
752.
『『Etamādīnavaṃ ñatvā, issaramadasambhavaṃ;
Pahāya issaramadaṃ, bhave saggagato naro;
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī』』ti.
Kumārapetavatthu chaṭṭhaṃ.
- Rājaputtapetavatthu
753.
Pubbe katānaṃ kammānaṃ, vipāko mathaye manaṃ;
Rūpe sadde rase gandhe, phoṭṭhabbe ca manorame.
754.
Naccaṃ gītaṃ ratiṃ khiḍḍaṃ, anubhutvā anappakaṃ;
Uyyāne paricaritvā, pavisanto giribbajaṃ.
755.
Isiṃ sunetta [sunita (ka.)] maddakkhi, attadantaṃ samāhitaṃ;
Appicchaṃ hirisampannaṃ, uñche pattagate rataṃ.
756.
Hatthikkhandhato oruyha, laddhā bhanteti cābravi;
Tassa pattaṃ gahetvāna, uccaṃ paggayha khattiyo.
757.
Thaṇḍile pattaṃ bhinditvā, hasamāno apakkami;
『『Rañño kitavassāhaṃ putto, kiṃ maṃ bhikkhu karissasi』』.
758.
Tassa kammassa pharusassa, vipāko kaṭuko ahu;
Yaṃ rājaputto vedesi, nirayamhi samappito.
759.
Chaḷeva caturāsīti, vassāni navutāni ca;
Bhusaṃ dukkhaṃ nigacchittho, niraye katakibbiso.
760.
Uttānopi ca paccittha, nikujjo vāmadakkhiṇo;
Uddhaṃpādo ṭhito ceva, ciraṃ bālo apaccatha.
761.
Bahūni vassasahassāni, pūgāni nahutāni ca;
Bhusaṃ dukkhaṃ nigacchittho, niraye katakibbiso.
762.
Etādisaṃ kho kaṭukaṃ, appaduṭṭhappadosinaṃ;
Paccanti pāpakammantā, isimāsajja subbataṃ.
763.
So tattha bahuvassāni, vedayitvā bahuṃ dukhaṃ;
Khuppipāsahato nāma [khuppipāsāhato nāma (sī. pī)], peto āsi tato cuto.
764.
Etamādīnavaṃ ñatvā [disvā (sī.)], issaramadasambhavaṃ;
Pahāya issaramadaṃ, nivātamanuvattaye.
765.
Diṭṭheva dhamme pāsaṃso, yo buddhesu sagāravo;
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatīti.
Rājaputtapetavatthu sattamaṃ.
- Gūthakhādakapetavatthu
766.
『『Gūthakūpato uggantvā, ko nu dīno patiṭṭhasi [dīno hi tiṭṭhasi (sī.)];
Nissaṃsayaṃ pāpakammanto, kiṃ nu saddahase tuva』』nti.
767.
『『Ahaṃ bhadante petomhi, duggato yamalokiko;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gato』』.
768.
『『Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī』』ti.
769.
『『Ahu āvāsiko mayhaṃ, issukī kulamaccharī;
Ajjhosito mayhaṃ ghare, kadariyo paribhāsako.
770.
『『Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhikkhavo paribhāsisaṃ;
Tassa kammavipākena, petalokaṃ ito gato』』ti.
771.
『『Amitto mittavaṇṇena, yo te āsi kulūpako;
Kāyassa bhedā duppañño, kiṃ nu pecca gatiṃ gato』』ti.
772.
『『Tassevāhaṃ pāpakammassa, sīse tiṭṭhāmi matthake;
So ca paravisayaṃ patto, mameva paricārako.
773.
『『Yaṃ bhadante hadantaññe, etaṃ me hoti bhojanaṃ;
Ahañca kho yaṃ hadāmi, etaṃ so upajīvatī』』ti.
Gūthakhādakapetavatthu aṭṭhamaṃ.
- Gūthakhādakapetivatthu
749. "'當諸多應供養者在場, 佈施資具現前時, 我們不能為自己, 作少許帶來安樂之事。 750. "'從王族墮落, 還有什麼更糟的呢? 我們生在餓鬼界, 被飢渴所折磨。 751. "在此為主人, 在彼成無主; 人們起起落落, 為飢渴所困擾。 752. "知道這過患, 源於權勢傲慢; 捨棄權勢傲慢, 人可往生天界; 身壞具慧者, 可往生天界。" 童子鬼事 第六 7. 王子鬼事 753. 往昔所造諸業, 其果報擾亂心; 於色聲味香, 及可意觸中。 754. 享受不少 舞蹈歌樂娛樂戲耍, 遊樂園中游玩后, 進入王舍城(今印度比哈爾邦王舍城)。 755. 看見仙人善眼, 自製且定心, 少欲具慚愧, 樂於托缽行。 756. 從象背下來, 說"尊者得到了"; 剎帝利拿起 他的缽高舉。 757. 將缽摔在地上, 笑著離去; "我是國王賭徒之子, 比丘你能把我怎樣?" 758. 這粗暴行為, 果報極為苦澀; 王子墮地獄, 遭受諸苦痛。 759. 八十四年又 九十年之久, 造作惡業者, 遭受劇苦痛。 760. 仰臥受燒煮, 俯臥左右翻; 倒立頭向下, 愚者長受苦。 761. 數千年之久, 許多萬年中, 造作惡業者, 遭受劇苦痛。 762. 如此苦澀果, 害無害聖者; 作惡業眾生, 冒犯持戒仙。 763. 他在那裡多年, 感受諸多痛苦; 后成飢渴鬼, 死後往他處。 764. 知道這過患, 源於權勢傲慢; 應舍權勢慢, 隨順謙虛行。 765. 現世即受贊, 敬重諸佛者; 身壞具慧人, 得往生天界。 王子鬼事 第七 8. 食糞鬼事 766. "從糞坑中升起, 為何可憐地站立; 無疑作惡業者, 你相信什麼?" 767. "尊者,我是餓鬼, 墮入閻魔世界; 造作惡業后, 從此去鬼界。" 768. "以身語意, 作了什麼惡; 以何業果報, 你遭此痛苦?" 769. "我有位住持, 嫉妒且吝家; 執著我家中, 吝嗇好辱罵。 770. "我聽從他的話, 辱罵諸比丘; 以此業果報, 從此去鬼界。" 771. "以友相示敵, 常來你家者; 身壞無智者, 死後往何處?" 772. "我站在那 惡業者頭頂上; 他墮他界中, 成為我的僕從。 773. "尊者,他人所食, 成為我的食物; 我所食之物, 成他活命源。" 食糞鬼事 第八 9. 食糞女鬼事
774.
『『Gūthakūpato uggantvā, kā nu dīnā patiṭṭhasi;
Nissaṃsayaṃ pāpakammantā, kiṃ nu saddahase tuva』』nti.
775.
『『Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā』』ti.
776.
『『Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī』』ti.
777.
『『Ahu āvāsiko mayhaṃ, issukī kulamaccharī;
Ajjhosito mayhaṃ ghare, kadariyo paribhāsako.
778.
『『Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhikkhavo paribhāsisaṃ;
Tassa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā』』ti.
779.
『『Amitto mittavaṇṇena, yo te āsi kulūpako;
Kāyassa bhedā duppañño, kiṃ nu pecca gatiṃ gato』』ti.
780.
『『Tassevāhaṃ pāpakammassa, sīse tiṭṭhāmi matthake;
So ca paravisayaṃ patto, mameva paricārako.
781.
『『Yaṃ bhadante hadantaññe, etaṃ me hoti bhojanaṃ;
Ahañca kho yaṃ hadāmi, etaṃ so upajīvatī』』ti.
Gūthakhādakapetivatthu navamaṃ.
- Gaṇapetavatthu
782.
『『Naggā dubbaṇṇarūpāttha, kisā dhamanisanthatā;
Upphāsulikā [uppāsuḷikā (ka.)] kisikā, ke nu tumhettha mārisā』』ti.
783.
『『Mayaṃ bhadante petāmhā, duggatā yamalokikā;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā』』ti.
784.
『『Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā』』ti.
785.
『『Anāvaṭesu titthesu, vicinimhaddhamāsakaṃ;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano.
786.
『『Nadiṃ upema tasitā, rittakā parivattati;
Chāyaṃ upema uṇhesu, ātapo parivattati.
787.
『『Aggivaṇṇo ca no vāto, ḍahanto upavāyati;
Etañca bhante arahāma, aññañca pāpakaṃ tato.
788.
『『Api yojanāni [adhiyojanāni (sī. ka.)] gacchāma, chātā āhāragedhino;
Aladdhāva nivattāma, aho no appapuññatā.
789.
『『Chātā pamucchitā bhantā, bhūmiyaṃ paṭisumbhitā;
Uttānā paṭikirāma, avakujjā patāmase.
790.
『『Te ca tattheva patitā [tattha papahitā (ka.)], bhūmiyaṃ paṭisumbhitā;
Uraṃ sīsañca ghaṭṭema, aho no appapuññatā.
791.
『『Etañca bhante arahāma, aññañca pāpakaṃ tato;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano.
792.
『『Te hi nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
Vadaññū sīlasampannā, kāhāma kusalaṃ bahu』』nti.
Gaṇapetavatthu dasamaṃ.
- Pāṭaliputtapetavatthu
793.
『『Diṭṭhā tayā nirayā tiracchānayoni,
Petā asurā athavāpi mānusā devā; Sayamaddasa kammavipākamattano,
Nessāmi taṃ pāṭaliputtamakkhataṃ; Tattha gantvā kusalaṃ karohi kammaṃ』』.
794.
『『Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate;
Karomi tuyhaṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mama.
795.
『『Diṭṭhā mayā nirayā tiracchānayoni, petā asurā athavāpi mānusā devā;
Sayamaddasaṃ kammavipākamattano, kāhāmi puññāni anappakānī』』ti.
Pāṭaliputtapetavatthu ekādasamaṃ.
- Ambavanapetavatthu
796.
『『Ayañca te pokkharaṇī surammā, samā sutitthā ca mahodakā ca;
Supupphitā bhamaragaṇānukiṇṇā, kathaṃ tayā laddhā ayaṃ manuññā.
797.
『『Idañca te ambavanaṃ surammaṃ, sabbotukaṃ dhārayate [dhārayati (syā. ka.)] phalāni;
Supupphitaṃ bhamaragaṇānukiṇṇaṃ, kathaṃ tayā laddhamidaṃ vimānaṃ』』.
774. "從糞坑中升起, 為何可憐地站立; 無疑作惡業者, 你相信什麼?" 775. "尊者,我是女鬼, 墮入閻魔世界; 造作惡業后, 從此去鬼界。" 776. "以身語意, 作了什麼惡; 以何業果報, 你遭此痛苦?" 777. "我有位住持, 嫉妒且吝家; 執著我家中, 吝嗇好辱罵。 778. "我聽從他的話, 辱罵諸比丘; 以此業果報, 從此去鬼界。" 779. "以友相示敵, 常來你家者; 身壞無智者, 死後往何處?" 780. "我站在那 惡業者頭頂上; 他墮他界中, 成為我的僕從。 781. "尊者,他人所食, 成為我的食物; 我所食之物, 成他活命源。" 食糞女鬼事 第九 10. 群鬼事 782. "你們赤身醜陋, 消瘦筋脈顯露; 肋骨突出瘦弱, 諸位是何人?" 783. "尊者,我們是餓鬼, 墮入閻魔世界; 造作惡業后, 從此去鬼界。" 784. "以身語意, 作了什麼惡; 以何業果報, 從此去鬼界?" 785. "在無礙渡口, 我們尋求半錢; 有施物在時, 不為己作燈。 786. "渴時近河邊, 河水變乾涸; 熱時尋樹蔭, 烈日來煎烤。 787. "如火般熱風, 燃燒著吹來; 尊者,我們應受此, 及更多惡報。 788. "我們走數由旬, 飢餓尋食物; 未得便返回, 嗟夫福德少。 789. "飢餓昏迷驚慌, 倒伏于地上; 仰面翻滾著, 俯身摔倒地。 790. "就在那裡倒下, 伏地不能起; 胸頭皆撞地, 嗟夫福德少。 791. "尊者,我們應受此, 及更多惡報; 有施物在時, 不為己作燈。 792. "若我們從此去, 得到人身時; 將成慷慨具戒者, 多作諸善業。" 群鬼事 第十 11. 華氏城鬼事 793. "你已見地獄、畜生道, 餓鬼、阿修羅乃至人天; 你已親見自業果報, 我將帶你去無損的華氏城(今印度巴特那); 到那裡後行善業。" 794. "夜叉啊,你為我謀利益, 天神啊,你為我謀福祉; 我將遵從你的教導, 你就是我的老師。 795. "我已見地獄、畜生道, 餓鬼、阿修羅乃至人天; 我已親見自業果報, 將行無量諸福業。" 華氏城鬼事 第十一 12. 芒果園鬼事 796. "這美麗的蓮池, 平坦有好渡口且水深; 盛開著花朵蜜蜂環繞, 你如何得到這美妙之處。 797. "這美麗的芒果園, 四季常結果實; 盛開著花朵蜜蜂環繞, 你如何得到這宮殿?"
798.
『『Ambapakkaṃ dakaṃ [ambapakkodakaṃ (sī. syā. pī.), ambapakkūdakaṃ (ka.)] yāgu, sītacchāyā manoramā;
Dhītāya dinnadānena, tena me idha labbhati』』.
799.
『『Sandiṭṭhikaṃ kammaṃ evaṃ [sandiṭṭhikaṃ eva (syā.)] passatha, dānassa damassa saṃyamassa vipākaṃ;
Dāsī ahaṃ ayyakulesu hutvā, suṇisā homi agārassa issarā』』ti.
Ambavanapetavatthu dvādasamaṃ.
- Akkharukkhapetavatthu
800.
『『Yaṃ dadāti na taṃ hoti, detheva dānaṃ datvā ubhayaṃ tarati;
Ubhayaṃ tena dānena [tena (ka.)] gacchati, jāgaratha māpamajjathā』』ti.
Akkharukkhapetavatthu terasamaṃ.
- Bhogasaṃharapetavatthu
801.
『『Mayaṃ bhoge saṃharimha, samena visamena ca;
Te aññe paribhuñjanti, mayaṃ dukkhassa bhāginī』』ti.
Bhogasaṃharapetavatthu cuddasamaṃ.
- Seṭṭhiputtapetavatthu
802.
[jā. 1.4.54 jātakepi] 『『Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissati』』.
803.
[jā. 1.4.55 jātakepi] 『『Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati;
Tathā hi pakataṃ pāpaṃ, tuyhaṃ mayhañca mārisā [mama tuyhañca mārisa (sī. syā. pī.)].
804.
[jā. 1.4.53 jātakepi] 『『Dujjīvitamajīvamha , ye sante na dadamhase;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano.
805.
[jā. 1.4.56 jātakepi] 『『Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahu』』nti.
Seṭṭhiputtapetavatthu pannarasamaṃ.
- Saṭṭhikūṭapetavatthu
806.
『『Kiṃ nu ummattarūpova, migo bhantova dhāvasi;
Nissaṃsayaṃ pāpakammanto [pāpakammaṃ (syā. pī.)], kiṃ nu saddāyase tuva』』nti.
807.
『『Ahaṃ bhadante petomhi, duggato yamalokiko;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gato.
808.
『『Saṭṭhi kūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
Sīse mayhaṃ nipatanti, te bhindanti ca matthaka』』nti.
809.
『『Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasi.
810.
『『Saṭṭhi kūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
Sīse tuyhaṃ nipatanti, te bhindanti ca matthaka』』nti.
811.
『『Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, sunettaṃ bhāvitindriyaṃ;
Nisinnaṃ rukkhamūlasmiṃ, jhāyantaṃ akutobhayaṃ.
812.
『『Sālittakappahārena, bhindissaṃ tassa matthakaṃ;
Tassa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchisaṃ.
813.
『『Saṭṭhi kūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
Sīse mayhaṃ nipatanti, te bhindanti ca [nipatanti, vo bhindanteva (sī. dhammapadaṭṭhakathā)] matthaka』』nti.
798. "成熟芒果、清水、粥食, 清涼可意的樹蔭; 這些都是因為 女兒所作佈施。 799. "你們看這現世可見的業, 佈施、調御、自製的果報; 我從前在貴族家中為奴婢, 現在成為一家之主的媳婦。" 芒果園鬼事 第十二 13. 阿迦樹鬼事 800. "所施非徒然,佈施后兩邊都度越; 因此佈施能度兩邊, 警覺莫放逸。" 阿迦樹鬼事 第十三 14. 積財鬼事 801. "我們以正當與不正當方式, 積聚諸多財富; 如今他人享用這些, 我們卻得痛苦。" 積財鬼事 第十四 15. 長者子鬼事 802. "六萬年之久, 已經全部圓滿; 在地獄受燒煮, 何時才能結束?" 803. "無終何有終, 看不見其終; 因為你我作惡業, 如是善者啊。 804. "我們生活不善, 有物不佈施; 有施物在時, 不為己作燈。 805. "若我從此去, 得到人身時; 將成慷慨具戒者, 多作諸善業。" 長者子鬼事 第十五 16. 六萬錘鬼事 806. "為何如瘋狂, 如驚鹿奔逃; 無疑作惡業者, 你為何呼叫?" 807. "尊者,我是餓鬼, 墮入閻魔世界; 造作惡業后, 從此去鬼界。 808. "六萬個鐵錘, 已經全部圓滿; 落在我頭上, 擊碎我頭顱。" 809. "以身語意, 作了什麼惡; 以何業果報, 你遭此痛苦。 810. "六萬個鐵錘, 已經全部圓滿; 落在你頭上, 擊碎你頭顱?" 811. "我曾見正覺者, 善眼諸根調御; 坐在樹根下, 禪修無所畏。 812. "我用彈弓石塊, 擊打他的頭; 以此業果報, 我遭此痛苦。 813. "六萬個鐵錘, 已經全部圓滿; 落在我頭上, 擊碎我頭顱。"
814.
『『Dhammena te kāpurisa, saṭṭhikūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
Sīse tuyhaṃ nipatanti, te bhindanti ca matthaka』』nti.
Saṭṭhikūṭapetavatthu soḷasamaṃ.
Mahāvaggo catuttho niṭṭhito.
Tassuddānaṃ –
Ambasakkaro serīsako, piṅgalo revati ucchu;
Dve kumārā duve gūthā, gaṇapāṭaliambavanaṃ.
Akkharukkhabhogasaṃharā, seṭṭhiputtasaṭṭhikūṭā;
Iti soḷasavatthūni, vaggo tena pavuccati.
Atha vagguddānaṃ –
Urago uparivaggo, cūḷamahāti catudhā;
Vatthūni ekapaññāsaṃ, catudhā bhāṇavārato.
Petavatthupāḷi niṭṭhitā.
814. "惡人啊,這是如法的, 六萬個鐵錘, 已經全部圓滿; 落在你頭上, 擊碎你頭顱。" 六萬錘鬼事 第十六 第四大品終 其摘要如下: 芒果、塞迦羅、舍利沙、 賓加拉、黎瓦蒂、甘蔗; 兩個童子、兩個食糞、 群鬼、華氏城、芒果園。 阿迦樹、積財、 長者子、六萬錘; 共十六個故事, 故稱為此品。 品摘要如下: 蛇品、上品、 小品、大品共四品; 五十一個故事, 分四次誦出。 餓鬼事經典終