B01010404samathakkhandhakaṃ(安靜經)c3.5s
-
Samathakkhandhakaṃ
-
Sammukhāvinayo
-
Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni karonti – tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampi. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni karissanti – tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampī』』ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni karonti – tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampī』』ti? 『『Saccaṃ bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā – 『『ananucchavikaṃ, bhikkhave, tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni karissanti – tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampi! Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – na, bhikkhave, asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammaṃ kātabbaṃ – tajjanīyaṃ vā, niyassaṃ vā, pabbājanīyaṃ vā, paṭisāraṇīyaṃ vā, ukkhepanīyaṃ vā. Yo kareyya , āpatti dukkaṭassa.
-
『『Adhammavādī puggalo adhammavādī sambahulā adhammavādī saṅgho. Dhammavādī puggalo dhammavādī sambahulā dhammavādī saṅgho.
Kaṇhapakkhanavakaṃ
平靜章 面前調解 那時,佛陀世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇樹給孤獨園。當時,六群比丘對不在場的比丘們執行羯磨 - 呵責羯磨、依止羯磨、驅出羯磨、下意羯磨、舉罪羯磨。那些少欲的比丘們...他們抱怨、批評、指責說:"為什麼六群比丘對不在場的比丘們執行羯磨 - 呵責羯磨、依止羯磨、驅出羯磨、下意羯磨、舉罪羯磨呢?"於是那些比丘們向世尊報告了此事...世尊問道:"比丘們,六群比丘真的對不在場的比丘們執行羯磨 - 呵責羯磨、依止羯磨、驅出羯磨、下意羯磨、舉罪羯磨嗎?" "是的,世尊。"佛陀世尊呵責道:"比丘們,這對那些愚人來說是不適當的、不相稱的、不恰當的、不沙門的、不允許的、不該做的。比丘們,為什麼那些愚人對不在場的比丘們執行羯磨 - 呵責羯磨、依止羯磨、驅出羯磨、下意羯磨、舉罪羯磨呢?比丘們,這不會使不信者生信...呵責后...作了法語后,世尊對比丘們說:比丘們,不應對不在場的比丘執行羯磨 - 呵責羯磨、依止羯磨、驅出羯磨、下意羯磨、舉罪羯磨。若有人這樣做,犯突吉羅罪。 "非法說者個人、非法說者多人、非法說者僧團。法說者個人、法說者多人、法說者僧團。 黑分九法
- 『『Adhammavādī puggalo dhammavādiṃ puggalaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehīti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.
『『Adhammavādī puggalo dhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo , idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethāti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.
『『Adhammavādī puggalo dhammavādiṃ saṅghaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehīti [imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethāti (ka.)]. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.
『『Adhammavādī sambahulā dhammavādiṃ puggalaṃ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehīti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.
『『Adhammavādī sambahulā dhammavādī sambahule saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethāti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.
『『Adhammavādī sambahulā dhammavādiṃ saṅghaṃ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehīti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.
『『Adhammavādī saṅgho dhammavādiṃ puggalaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehīti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.
『『Adhammavādī saṅgho dhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethāti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.
『『Adhammavādī saṅgho dhammavādiṃ saṅghaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehīti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.
Kaṇhapakkhanavakaṃ niṭṭhitaṃ.
Sukkapakkhanavakaṃ
"非法說者個人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導法說者個人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以非法解決,以類似面前調解的方式。 非法說者個人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導法說者多人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你們接受這個,你們喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以非法解決,以類似面前調解的方式。 非法說者個人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導法說者僧團說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以非法解決,以類似面前調解的方式。 非法說者多人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導法說者個人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以非法解決,以類似面前調解的方式。 非法說者多人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導法說者多人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你們接受這個,你們喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以非法解決,以類似面前調解的方式。 非法說者多人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導法說者僧團說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以非法解決,以類似面前調解的方式。 非法說者僧團說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導法說者個人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以非法解決,以類似面前調解的方式。 非法說者僧團說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導法說者多人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你們接受這個,你們喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以非法解決,以類似面前調解的方式。 非法說者僧團說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導法說者僧團說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以非法解決,以類似面前調解的方式。 黑分九法結束。 白分九法
- 『『Dhammavādī puggalo adhammavādiṃ puggalaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehīti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.
『『Dhammavādī puggalo adhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethāti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.
『『Dhammavādī puggalo adhammavādiṃ saṅghaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehīti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.
『『Dhammavādī sambahulā adhammavādiṃ puggalaṃ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi , imaṃ rocehīti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.
『『Dhammavādī sambahulā adhammavādī sambahule saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethāti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.
『『Dhammavādī sambahulā adhammavādiṃ saṅghaṃ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ , imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehīti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.
『『Dhammavādī saṅgho adhammavādiṃ puggalaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehīti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.
『『Dhammavādī saṅgho adhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethāti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.
『『Dhammavādī saṅgho adhammavādiṃ saṅghaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti – ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehīti. Evañcetaṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayenā』』ti.
Sukkapakkhanavakaṃ niṭṭhitaṃ.
- Sativinayo
"法說者個人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導非法說者個人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以法解決,以面前調解的方式。 法說者個人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導非法說者多人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你們接受這個,你們喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以法解決,以面前調解的方式。 法說者個人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導非法說者僧團說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以法解決,以面前調解的方式。 法說者多人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導非法說者個人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以法解決,以面前調解的方式。 法說者多人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導非法說者多人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你們接受這個,你們喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以法解決,以面前調解的方式。 法說者多人說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導非法說者僧團說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以法解決,以面前調解的方式。 法說者僧團說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導非法說者個人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以法解決,以面前調解的方式。 法說者僧團說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導非法說者多人說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你們接受這個,你們喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以法解決,以面前調解的方式。 法說者僧團說服、勸導、觀察、考慮、指示、教導非法說者僧團說:'這是法,這是律,這是導師的教誨,你接受這個,你喜歡這個。'如果這樣解決諍事,就是以法解決,以面前調解的方式。" 白分九法結束。 憶念調伏
189.[idaṃ vatthu pārā. 380 ādayo] Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmatā dabbena mallaputtena jātiyā sattavassena arahattaṃ sacchikataṃ hoti . Yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ sabbaṃ tena anuppattaṃ hoti. Natthi cassa kiñci uttari [uttariṃ (sī.)] karaṇīyaṃ, katassa vā paticayo. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『『mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṃ sacchikataṃ. Yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ sabbaṃ mayā anuppattaṃ. Natthi ca me kiñci uttarikaraṇīyaṃ, katassa vā paticayo. Kiṃ nu kho ahaṃ saṅghassa veyyāvaccaṃ kareyya』』nti?
Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa etadahosi – 『『yaṃnūnāhaṃ saṅghassa senāsanañca paññapeyyaṃ bhattāni ca uddiseyya』』nti. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaṃ etadavoca – 『『idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṃ sacchikataṃ. Yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ, sabbaṃ mayā anuppattaṃ. Natthi ca me kiñci uttarikaraṇīyaṃ, katassa vā paticayo. Kiṃ nu kho ahaṃ saṅghassa veyyāvaccaṃ kareyya』nti ? Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – 『yaṃnūnāhaṃ saṅghassa senāsanañca paññapeyyaṃ bhattāni ca uddiseyya』nti. Icchāmahaṃ, bhante, saṅghassa senāsanañca paññāpetuṃ bhattāni ca uddisitu』』nti. 『『Sādhu sādhu, dabba. Tena hi tvaṃ, dabba, saṅghassa senāsanañca paññapehi bhattāni ca uddisāhī』』ti [uddisāti (pārā. 380)]. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『tena hi, bhikkhave, saṅgho dabbaṃ mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannatu. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ dabbo mallaputto yācitabbo [dabbo yācitabbo (syā. ka.)]. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
- 『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammanneyya. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannati. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa senāsanapaññāpakassa ca bhattuddesakassa ca sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Sammato saṅghena āyasmā dabbo mallaputto senāsanapaññāpako ca bhattuddesako ca. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti .
那時,佛陀世尊住在王舍城(現今印度比哈爾邦巴特那附近)竹林栗鼠feeding地。當時,尊者達婆·摩羅子七歲時就證得了阿羅漢果。凡是弟子所能達到的,他都已經達到了。他沒有更多需要做的,也不需要重複已做的。然後,尊者達婆·摩羅子獨處靜坐時,心中生起這樣的想法:"我七歲時就證得了阿羅漢果。凡是弟子所能達到的,我都已經達到了。我沒有更多需要做的,也不需要重複已做的。我應該為僧團做些什麼服務呢?" 然後尊者達婆·摩羅子想到:"我應該為僧團分配住處和指定食物。"於是尊者達婆·摩羅子在傍晚從靜坐中起來,走到世尊那裡,向世尊禮拜後坐在一旁。坐在一旁的尊者達婆·摩羅子對世尊說:"尊者,我獨處靜坐時,心中生起這樣的想法:'我七歲時就證得了阿羅漢果。凡是弟子所能達到的,我都已經達到了。我沒有更多需要做的,也不需要重複已做的。我應該為僧團做些什麼服務呢?'尊者,我想到:'我應該為僧團分配住處和指定食物。'尊者,我想為僧團分配住處和指定食物。" "很好,很好,達婆。那麼你就為僧團分配住處和指定食物吧。""是的,尊者。"尊者達婆·摩羅子回答世尊。然後世尊以此因緣、以此事由作了法語后,對比丘們說:"比丘們,那麼僧團應任命達婆·摩羅子為分配住處者和指定食物者。比丘們,應該這樣任命。首先應請求達婆·摩羅子。請求后,由有能力的比丘向僧團宣告: "大德們,請僧團聽我說。如果僧團認為時機適當,僧團應任命尊者達婆·摩羅子為分配住處者和指定食物者。這是動議。 大德們,請僧團聽我說。僧團正在任命尊者達婆·摩羅子為分配住處者和指定食物者。如果大德們同意任命尊者達婆·摩羅子為分配住處者和指定食物者,請保持沉默;如果不同意,請說出來。 僧團已任命尊者達婆·摩羅子為分配住處者和指定食物者。僧團同意,所以保持沉默。我如此認定此事。"
- Sammato ca panāyasmā dabbo mallaputto sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññapeti. Ye te bhikkhū suttantikā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññapeti – te aññamaññaṃ suttantaṃ saṅgāyissantīti. Ye te bhikkhū vinayadharā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññapeti – te aññamaññaṃ vinayaṃ vinicchinissantīti. Ye te bhikkhū dhammakathikā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññapeti – te aññamaññaṃ dhammaṃ sākacchissantīti. Ye te bhikkhū jhāyino tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññapeti – te aññamaññaṃ na byābādhissantīti . Ye te bhikkhū tiracchānakathikā kāyadaḷhibahulā [kāyadaḍḍhibahulā (sī.)] viharanti tesampi ekajjhaṃ senāsanaṃ paññapeti – imāyapime āyasmanto ratiyā acchissantīti. Yepi te bhikkhū vikāle āgacchanti tesampi tejodhātuṃ samāpajjitvā teneva ālokena senāsanaṃ paññapeti; apisu bhikkhū sañcicca vikāle āgacchanti – mayaṃ āyasmato dabbassa mallaputtassa iddhipāṭihāriyaṃ passissāmāti.
Te āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – 『『amhākaṃ, āvuso dabba, senāsanaṃ paññapehī』』ti. Te āyasmā dabbo mallaputto evaṃ vadeti – 『『kattha āyasmantā icchanti kattha paññapemī』』ti? Te sañcicca dūre apadisanti – 『『amhākaṃ, āvuso dabba, gijjhakūṭe pabbate senāsanaṃ paññapehi. Amhākaṃ, āvuso, corapapāte senāsanaṃ paññapehi. Amhākaṃ, āvuso, isigilipasse kāḷasilāyaṃ senāsanaṃ paññapehi. Amhākaṃ, āvuso, vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṃ senāsanaṃ paññapehi. Amhākaṃ, āvuso, sītavane sappasoṇḍikapabbhāre senāsanaṃ paññapehi. Amhākaṃ, āvuso, gotamakakandarāyaṃ [gomaṭakandarāyaṃ (syā. kaṃ.)] senāsanaṃ paññapehi. Amhākaṃ, āvuso, tindukakandarāyaṃ senāsanaṃ paññapehi. Amhākaṃ, āvuso, tapodakandarāyaṃ [kapotakandarāyaṃ (ka.)] senāsanaṃ paññapehi. Amhākaṃ, āvuso, tapodārāme senāsanaṃ paññapehi. Amhākaṃ, āvuso, jīvakambavane senāsanaṃ paññapehi. Amhākaṃ, āvuso, maddakucchimhi migadāye senāsanaṃ paññapehī』』ti.
Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto tejodhātuṃ samāpajjitvā aṅguliyā jalamānāya purato purato gacchati. Tepi teneva ālokena āyasmato dabbassa mallaputtassa piṭṭhito piṭṭhito gacchanti. Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto evaṃ senāsanaṃ paññapeti – ayaṃ mañco, idaṃ pīṭhaṃ , ayaṃ bhisi, idaṃ bibbohanaṃ [bimbohanaṃ (sī. syā. kaṃ.)], idaṃ vaccaṭṭhānaṃ, idaṃ passāvaṭṭhānaṃ, idaṃ pānīyaṃ, idaṃ paribhojanīyaṃ, ayaṃ kattaradaṇḍo, idaṃ saṅghassa katikasaṇṭhānaṃ, imaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ , imaṃ kālaṃ nikkhamitabbanti. Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto evaṃ senāsanaṃ paññapetvā punadeva veḷuvanaṃ paccāgacchati.
尊者達婆·摩羅子被任命后,為相似的比丘們一起分配住處。對那些精通經典的比丘,他把他們安排在一起 - 他們將互相誦讀經典。對那些精通戒律的比丘,他把他們安排在一起 - 他們將互相討論戒律。對那些說法的比丘,他把他們安排在一起 - 他們將互相討論佛法。對那些禪修的比丘,他把他們安排在一起 - 他們將不會互相干擾。對那些喜歡閑聊、以強健體魄為樂的比丘,他也把他們安排在一起 - 這些尊者們將以此為樂。對於那些晚上來的比丘,他進入火界定后,以那光明為他們分配住處;有些比丘故意晚上來 - "我們要看尊者達婆·摩羅子的神通神變。" 他們走近尊者達婆·摩羅子說:"朋友達婆,請為我們分配住處。"尊者達婆·摩羅子這樣問他們:"尊者們想要在哪裡?我應該分配在哪裡?"他們故意指定遠處說:"朋友達婆,請為我們在鷲峰山上分配住處。朋友,請為我們在盜賊懸崖分配住處。朋友,請為我們在仙人山腰的黑石上分配住處。朋友,請為我們在毗婆羅山腰的七葉窟分配住處。朋友,請為我們在寒林的蛇洞巖分配住處。朋友,請為我們在喬達摩峽谷分配住處。朋友,請為我們在丁度迦峽谷分配住處。朋友,請為我們在溫泉峽谷分配住處。朋友,請為我們在溫泉園分配住處。朋友,請為我們在耆婆芒果林分配住處。朋友,請為我們在馬德庫奇鹿野苑分配住處。" 尊者達婆·摩羅子進入火界定,以發光的手指在前面引路。他們就跟在尊者達婆·摩羅子後面,藉著那光明前進。尊者達婆·摩羅子為他們這樣分配住處:"這是床,這是椅子,這是床墊,這是枕頭,這是廁所,這是小便處,這是飲用水,這是洗滌用水,這是枴杖,這是僧團的規約,這個時候應該進入,這個時候應該出來。"尊者達婆·摩羅子為他們這樣分配住處后,又回到竹林。
- Tena kho pana samayena mettiyabhūmajakā [mettiyabhummajakā (sī. syā. kaṃ.)] bhikkhū navakā ceva honti appapuññā ca. Yāni saṅghassa lāmakāni senāsanāni tāni tesaṃ pāpuṇanti lāmakāni ca bhattāni. Tena kho pana samayena rājagahe manussā icchanti therānaṃ bhikkhūnaṃ abhisaṅkhārikaṃ piṇḍapātaṃ dātuṃ – sappimpi, telampi, uttaribhaṅgampi. Mettiyabhūmajakānaṃ pana bhikkhūnaṃ pākatikaṃ denti – yathārandhaṃ [yathāraddhaṃ (syā.)] kaṇājakaṃ bilaṅgadutiyaṃ. Te pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkantā there bhikkhū pucchanti – 『『tumhākaṃ, āvuso, bhattagge kiṃ ahosi, tumhākaṃ kiṃ ahosī』』ti [kiṃ nāhosi (syā. kaṃ.)]? Ekacce therā evaṃ vadanti – 『『amhākaṃ, āvuso, sappi ahosi, telaṃ ahosi, uttaribhaṅgaṃ ahosī』』ti. Mettiyabhūmajakā pana bhikkhū evaṃ vadanti – 『『amhākaṃ, āvuso, na kiñci ahosi – pākatikaṃ yathārandhaṃ kaṇājakaṃ bilaṅgadutiya』』nti.
Tena kho pana samayena kalyāṇabhattiko gahapati saṅghassa catukkabhattaṃ deti niccabhattaṃ. So bhattagge saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisati – aññe odanena pucchanti, aññe sūpena pucchanti, aññe telena pucchanti, aññe uttaribhaṅgena pucchanti. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṃ svātanāya mettiyabhūmajakānaṃ bhikkhūnaṃ uddiṭṭhaṃ hoti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṃ agamāsi kenacideva karaṇīyena. So yenāyasmā dabbo mallaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho kalyāṇabhattikaṃ gahapatiṃ āyasmā dabbo mallaputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati āyasmatā dabbena mallaputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca – 『『kassa, bhante, amhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ uddiṭṭha』』nti? 『『Mettiyabhūmajakānaṃ kho, gahapati, bhikkhūnaṃ tumhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ uddiṭṭha』』nti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati anattamano ahosi. Kathañhi nāma pāpabhikkhū amhākaṃ ghare bhuñjissantīti gharaṃ gantvā dāsiṃ āṇāpesi – 『『ye, je, sve bhattikā āgacchanti te koṭṭhake āsanaṃ paññapetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā』』ti. 『『Evaṃ ayyā』』ti kho sā dāsī kalyāṇabhattikassa gahapatino paccassosi.
那時,梅提耶和布穆賈卡比丘們是新來的,福德也少。他們得到的是僧團中最差的住處和最差的食物。那時,王舍城的人們想要給長老比丘們提供精心準備的食物 - 包括酥油、油和特別的調味品。但對梅提耶和布穆賈卡比丘們,他們只提供普通的食物 - 按照慣例煮的糠飯和酸粥。他們飯後托缽回來后,就問長老比丘們:"朋友們,你們在齋堂里吃到了什麼?你們吃到了什麼?"有些長老這樣說:"朋友們,我們吃到了酥油、油和特別的調味品。"但梅提耶和布穆賈卡比丘們這樣說:"朋友們,我們什麼都沒有 - 只有普通的按慣例煮的糠飯和酸粥。" 那時,有一位供養美食的居士經常為僧團提供四種食物作為常食。他和妻子兒女在齋堂里侍候分發食物 - 有人問要飯,有人問要湯,有人問要油,有人問要特別的調味品。那時,這位供養美食的居士第二天的食物被分配給了梅提耶和布穆賈卡比丘們。然後這位供養美食的居士因某事來到寺院。他走到尊者達婆·摩羅子那裡,向尊者達婆·摩羅子禮拜後坐在一旁。尊者達婆·摩羅子以法語開示、勸導、鼓勵、使這位坐在一旁的供養美食的居士歡喜。然後這位被尊者達婆·摩羅子以法語開示、勸導、鼓勵、使之歡喜的供養美食的居士對尊者達婆·摩羅子說:"尊者,明天在我家的食物被分配給誰了?""居士,明天在你家的食物被分配給梅提耶和布穆賈卡比丘們了。"然後這位供養美食的居士不高興了。"為什麼壞比丘們要在我家吃飯呢?"他回到家後命令女僕說:"喂,你,明天來吃飯的人,你在門廊給他們安排座位,用糠飯和酸粥招待他們。""是的,主人。"那個女僕回答這位供養美食的居士。
Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū – hiyyo kho, āvuso, amhākaṃ kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṃ uddiṭṭhaṃ; sve amhe kalyāṇabhattiko gahapati saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisissati; aññe odanena pucchissanti, aññe sūpena pucchissanti, aññe telena pucchissanti, aññe uttaribhaṅgena pucchissantīti. Te teneva somanassena na cittarūpaṃ rattiyā supiṃsu. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kalyāṇabhattikassa gahapatino nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Addasā kho sā dāsī mettiyabhūmajake bhikkhū dūratova āgacchante; disvāna koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca – 『『nisīdatha, bhante』』ti. Atha kho mettiyabhūmajakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『nissaṃsayaṃ kho na tāva bhattaṃ siddhaṃ bhavissati yathā mayaṃ koṭṭhake nisīdāpiyāmā』』ti [nisīdāpeyyāmāti (ka.)]. Atha kho sā dāsī kaṇājakena [kāṇājakena (syā. kaṃ.)] bilaṅgadutiyena upagañchi – bhuñjatha, bhanteti. 『『Mayaṃ kho, bhagini, niccabhattikā』』ti. 『『Jānāmi ayyā niccabhattikāti. Api cāhaṃ hiyyova gahapatinā āṇattā – 『ye, je, sve bhattikā āgacchanti, te koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā』ti. Bhuñjatha, bhante』』ti. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū – hiyyo kho, āvuso, kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṃ agamāsi dabbassa mallaputtassa santike. Nissaṃsayaṃ kho mayaṃ dabbena mallaputtena gahapatino antare paribhinnāti [santike paribhinnāti (syā. kaṃ.)]. Te teneva domanassena na cittarūpaṃ bhuñjiṃsu. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkantā ārāmaṃ gantvā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā bahārāmakoṭṭhake saṅghāṭipallatthikāya nisīdiṃsu tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā.
Atha kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhūmajakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca – 『『vandāmi ayyā』』ti. Evaṃ vutte mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṃsu. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca – 『『vandāmi ayyā』』ti. Tatiyampi kho mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṃsu. 『『Kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi? Kissa maṃ ayyā nālapantī』』ti? 『『Tathā hi pana tvaṃ, bhagini, amhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhupekkhasī』』ti? 『『Kyāhaṃ, ayyā, karomī』』ti? 『『Sace kho tvaṃ, bhagini, iccheyyāsi, ajjeva bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāsāpeyyā』』ti. 『『Kyāhaṃ, ayyā, karomi? Kiṃ mayā sakkā kātu』』nti? 『『Ehi tvaṃ, bhagini, yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ evaṃ vadehi – 『idaṃ , bhante, nacchannaṃ nappatirūpaṃ, yāyaṃ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā; yato nivātaṃ tato savātaṃ [tato pavātaṃ (sī. syā. kaṃ.)]; udakaṃ maññe ādittaṃ; ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā』』』ti. 『『Evaṃ ayyā』』ti kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhūmajakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā [paṭissuṇitvā (syā. kaṃ.)] yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mettiyā [sā mettiyā (syā. ka.)] bhikkhunī bhagavantaṃ etadavoca – 『『idaṃ, bhante, nacchannaṃ nappatirūpaṃ, yāyaṃ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā; yato nivātaṃ tato savātaṃ; udakaṃ maññe ādittaṃ; ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā』』ti.
然後梅提耶和布穆賈卡比丘們想:"朋友們,昨天供養美食的居士家的食物被分配給我們了;明天供養美食的居士和他的妻子兒女將親自侍候我們,有人會問要飯,有人會問要湯,有人會問要油,有人會問要特別的調味品。"他們因為這種喜悅而整夜睡不好覺。然後梅提耶和布穆賈卡比丘們在上午穿好衣服,拿著缽和衣走向供養美食的居士家。那個女僕遠遠地看到梅提耶和布穆賈卡比丘們來了;看到后,她在門廊安排座位,對梅提耶和布穆賈卡比丘們說:"請坐,尊者們。"然後梅提耶和布穆賈卡比丘們想:"肯定是飯還沒有做好,所以我們被安排在門廊坐。"然後那個女僕拿著糠飯和酸粥走過來說:"請用餐,尊者們。""姐妹,我們是常食者。""我知道尊者們是常食者。但是昨天主人吩咐我:'喂,你,明天來吃飯的人,你在門廊給他們安排座位,用糠飯和酸粥招待他們。'請用餐,尊者們。"然後梅提耶和布穆賈卡比丘們想:"朋友們,昨天供養美食的居士去了寺院見達婆·摩羅子。毫無疑問,我們被達婆·摩羅子在居士面前誹謗了。"他們因為這種不快而吃得不好。然後梅提耶和布穆賈卡比丘們飯後托缽回來,回到寺院,放下缽和衣,坐在寺院外的角落裡,保持沉默,垂頭喪氣,肩膀下垂,低頭沉思,無話可說。 然後梅提耶比丘尼走到梅提耶和布穆賈卡比丘們那裡,走近后對梅提耶和布穆賈卡比丘們說:"我向尊者們致敬。"這樣說時,梅提耶和布穆賈卡比丘們沒有迴應。第二次...第三次梅提耶比丘尼對梅提耶和布穆賈卡比丘們說:"我向尊者們致敬。"第三次梅提耶和布穆賈卡比丘們仍然沒有迴應。"我冒犯了尊者們什麼?為什麼尊者們不跟我說話?""因為,姐妹,你看到我們被達婆·摩羅子傷害卻無動於衷。""尊者們,我能做什麼?""姐妹,如果你願意,今天佛陀就會驅逐尊者達婆·摩羅子。""尊者們,我能做什麼?我能做什麼?""來吧,姐妹,你去見佛陀,見到后這樣對佛陀說:'尊者,這是不合適的,不恰當的。原本安全、無災無難的方向,現在變得危險、有災有難;原本無風的地方現在有風;水好像著火了;我被尊者達婆·摩羅子玷污了。'"梅提耶比丘尼回答梅提耶和布穆賈卡比丘們說:"好的,尊者們。"然後梅提耶比丘尼走到佛陀那裡,走近後向佛陀禮拜,站在一旁。站在一旁的梅提耶比丘尼對佛陀說:"尊者,這是不合適的,不恰當的。原本安全、無災無難的方向,現在變得危險、有災有難;原本無風的地方現在有風;水好像著火了;我被尊者達婆·摩羅子玷污了。"
- Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ paṭipucchi – 『『sarasi tvaṃ, dabba, evarūpaṃ kattā yathāyaṃ bhikkhunī āhā』』ti? 『『Yathā maṃ, bhante, bhagavā jānātī』』ti. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca – 『『sarasi tvaṃ, dabba, evarūpaṃ kattā yathāyaṃ bhikkhunī āhā』』ti? 『『Yathā maṃ, bhante, bhagavā jānātī』』ti. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca – 『『sarasi tvaṃ, dabba, evarūpaṃ kattā yathāyaṃ bhikkhunī āhā』』ti? 『『Yathā maṃ, bhante, bhagavā jānātī』』ti. 『『Na kho, dabba, dabbā evaṃ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṃ katanti vadehi. Sace akataṃ akatanti vadehī』』ti. 『『Yatohaṃ, bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi methunaṃ dhammaṃ paṭisevitā, pageva jāgaro』』ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『tena hi, bhikkhave, mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha. Ime ca bhikkhū anuyuñjathā』』ti. Idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
Atha kho te bhikkhū mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsesuṃ. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṃ – 『『māvuso, mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha, na sā kiñci aparajjhati; amhehi sā ussāhitā kupitehi anattamanehi cāvanādhippāyehī』』ti. 『『Kiṃ pana tumhe, āvuso, āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsethā』』ti? 『『Evamāvuso』』ti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsessantī』』ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ …pe… 『『saccaṃ kira, bhikkhave, mettiyabhūmajakā bhikkhū dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsentī』』ti? 『『Saccaṃ bhagavā』』ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –
『『Tena hi, bhikkhave, saṅgho dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo – 『『tena, bhikkhave, dabbena mallaputtena saṅghaṃ upasaṅkamitvā, ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā, vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā, ukkuṭikaṃ nisīditvā, añjaliṃ paggahetvā, evamassa vacanīyo – 『ime maṃ, bhante, mettiyabhūmajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Sohaṃ, bhante, sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācāmī』ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo – 『ime maṃ, bhante mettiyabhūmajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Sohaṃ [sohaṃ bhante (ka.)] sativepullappatto tatiyampi, bhante, saṅghaṃ sativinayaṃ yācāmī』ti. 『『Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
然後世尊以此因緣、以此事由召集比丘僧團,詢問尊者達婆·摩羅子:"達婆,你記得做過這位比丘尼所說的那種事嗎?" "世尊知道我是什麼樣的人。" 世尊第二次對尊者達婆·摩羅子說:"達婆,你記得做過這位比丘尼所說的那種事嗎?" "世尊知道我是什麼樣的人。" 世尊第三次對尊者達婆·摩羅子說:"達婆,你記得做過這位比丘尼所說的那種事嗎?" "世尊知道我是什麼樣的人。" "達婆,明智的人不會這樣辯解。如果你做了就說做了,如果沒做就說沒做。" "世尊,自從我出生以來,我不記得即使在夢中也從未行過淫慾法,更不用說清醒的時候了。" 然後世尊對比丘們說:"那麼,比丘們,你們驅逐梅提耶比丘尼,並審問這些比丘。"說完這話,世尊起座進入精舍。 然後那些比丘驅逐了梅提耶比丘尼。然後梅提耶和布穆賈卡比丘們對那些比丘說:"朋友們,不要驅逐梅提耶比丘尼,她沒有犯任何錯;是我們因憤怒、不滿、想要驅逐而唆使她的。" "朋友們,你們是否以無根據的破戒誹謗尊者達婆·摩羅子?" "是的,朋友們。" 那些少欲知足的比丘...抱怨、批評、指責說:"為什麼梅提耶和布穆賈卡比丘們要以無根據的破戒誹謗尊者達婆·摩羅子呢?"然後那些比丘把這件事告訴了世尊... "比丘們,梅提耶和布穆賈卡比丘們真的以無根據的破戒誹謗達婆·摩羅子嗎?" "是的,世尊。"...呵斥后...作了法語后,世尊對比丘們說: "那麼,比丘們,僧團應給予達婆·摩羅子具足正念者的念住調伏。比丘們,應該這樣給予:達婆·摩羅子應走近僧團,偏袒右肩,禮敬長老比丘的雙足,蹲踞,合掌,這樣說:'尊者們,這些梅提耶和布穆賈卡比丘們以無根據的破戒誹謗我。我具足正念,請求僧團給予念住調伏。'應該第二次請求。應該第三次請求:'尊者們,這些梅提耶和布穆賈卡比丘們以無根據的破戒誹謗我。我具足正念,第三次請求僧團給予念住調伏。'由有能力的比丘向僧團宣告:
- Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ dadeyya. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācati. Saṅgho āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ deti. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācati. Saṅgho āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ deti. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Dinno saṅghena āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayo. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
-
『『Pañcimāni, bhikkhave, dhammikāni sativinayassa dānāni. Suddho hoti bhikkhu anāpattiko, anuvadanti ca naṃ, yācati ca, tassa saṅgho sativinayaṃ deti dhammena samaggena – imāni kho, bhikkhave, pañca dhammikāni sativinayassa dānānī』』ti.
-
Amūḷhavinayo
"大德們,請僧團聽我說。這些梅提耶和布穆賈卡比丘們以無根據的破戒誹謗尊者達婆·摩羅子。尊者達婆·摩羅子具足正念,請求僧團給予念住調伏。如果僧團認為時機適當,僧團應給予尊者達婆·摩羅子具足正念者的念住調伏。這是動議。 大德們,請僧團聽我說。這些梅提耶和布穆賈卡比丘們以無根據的破戒誹謗尊者達婆·摩羅子。尊者達婆·摩羅子具足正念,請求僧團給予念住調伏。僧團正在給予尊者達婆·摩羅子具足正念者的念住調伏。如果大德們同意給予尊者達婆·摩羅子具足正念者的念住調伏,請保持沉默;如果不同意,請說出來。 我第二次宣說此事...我第三次宣說此事 - 大德們,請僧團聽我說。這些梅提耶和布穆賈卡比丘們以無根據的破戒誹謗尊者達婆·摩羅子。尊者達婆·摩羅子具足正念,請求僧團給予念住調伏。僧團正在給予尊者達婆·摩羅子具足正念者的念住調伏。如果大德們同意給予尊者達婆·摩羅子具足正念者的念住調伏,請保持沉默;如果不同意,請說出來。 僧團已給予尊者達婆·摩羅子具足正念者的念住調伏。僧團同意,所以保持沉默。我如此認定此事。" "比丘們,這五種是如法給予念住調伏。比丘是清凈的,沒有犯戒,被誹謗,他請求,僧團如法和合地給予他念住調伏 - 比丘們,這就是五種如法給予念住調伏。" 不癡調伏
- Tena kho pana samayena gaggo bhikkhu ummattako hoti, cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Bhikkhū gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti – 『『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』』ti? So evaṃ vadeti – 『『ahaṃ kho, āvuso , ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ kata』』nti. Evampi naṃ vuccamānā codenteva – 『『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』』ti? Ye te bhikkhū appicchā..pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma bhikkhū gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codessanti – 『『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti! So evaṃ vadeti – 『ahaṃ kho, āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ kata』nti. Evampi naṃ vuccamānā codenteva – 『『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』』ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『saccaṃ kira, bhikkhave…pe… saccaṃ bhagavā』』ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –
『『Tena hi, bhikkhave, saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo – 『『tena, bhikkhave, gaggena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā, ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā, vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā, ukkuṭikaṃ nisīditvā, añjaliṃ paggahetvā, evamassa vacanīyo – 『ahaṃ, bhante, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – 『ahaṃ kho, āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ kata』nti. Evampi maṃ vuccamānā codenteva – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? Sohaṃ , bhante, amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmī』ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo – 『ahaṃ, bhante, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – 『ahaṃ kho, āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi mūḷhena me etaṃ kata』nti. Evampi maṃ vuccamānā codenteva – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? Sohaṃ amūḷho [sohaṃ bhante amūḷho (ka.)] tatiyampi, bhante, saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmī』ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
那時,有一位名叫伽伽的比丘發瘋了,心智錯亂。由於他發瘋心智錯亂,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。比丘們指責這位發瘋心智錯亂的伽伽比丘犯了戒:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"他這樣回答:"朋友們,我當時發瘋了,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,我做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。我不記得那些事。那是我糊塗時做的。"即使他這樣說,他們還是繼續指責:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"那些少欲知足的比丘們...他們抱怨、批評、指責說:"為什麼比丘們要指責伽伽比丘在發瘋心智錯亂時所犯的戒呢?說'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'他這樣回答:'朋友們,我當時發瘋了,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,我做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。我不記得那些事。那是我糊塗時做的。'即使他這樣說,他們還是繼續指責:'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'"於是那些比丘們把這件事告訴了世尊...世尊說:"比丘們,是真的嗎?"..."是的,世尊。"...世尊呵斥了他們...作了如法的開示后,對比丘們說: "那麼,比丘們,僧團應該給伽伽比丘一個非癡狂的裁決。比丘們,應該這樣給:伽伽比丘應該到僧團那裡去,偏袒右肩,禮拜長老比丘們的腳,蹲坐,合掌,這樣說:'尊者們,我曾經發瘋,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,我做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。比丘們指責我在發瘋心智錯亂時所犯的戒,說:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"我這樣回答:"朋友們,我當時發瘋了,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,我做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。我不記得那些事。那是我糊塗時做的。"即使我這樣說,他們還是繼續指責:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"尊者們,我現在神智清醒,請求僧團給我一個非癡狂的裁決。'應該第二次請求。應該第三次請求:'尊者們,我曾經發瘋,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,我做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。比丘們指責我在發瘋心智錯亂時所犯的戒,說:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"我這樣回答:"朋友們,我當時發瘋了,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,我做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。我不記得那些事。那是我糊塗時做的。"即使我這樣說,他們還是繼續指責:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"尊者們,我現在神智清醒,第三次請求僧團給我一個非癡狂的裁決。'一位有能力的比丘應該向僧團宣佈:
- 『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Bhikkhū gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? So evaṃ vadeti – 『ahaṃ kho, āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi, mūḷhena me etaṃ kata』nti. Evampi naṃ vuccamānā codenteva – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? So amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ dadeyya. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Bhikkhū gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? So evaṃ vadeti – 『ahaṃ kho, āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi mūḷhena me etaṃ kata』nti. Evampi naṃ vuccamānā codenteva – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? So amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācati. Saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ deti. Yassāyasmato khamati gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….
『『Dinno saṅghena gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī , evametaṃ dhārayāmī』』ti.
- 『『Tīṇimāni, bhikkhave, adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni, tīṇi dhammikāni. Kammāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni?
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? So saramānova evaṃ vadeti – 『na kho ahaṃ, āvuso, sarāmi evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṃ deti. Adhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? So saramānova evaṃ vadeti – 『sarāmi kho ahaṃ, āvuso, yathāsupinantenā』ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṃ deti. Adhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? So anummattako ummattakālayaṃ karoti – 『ahampi kho evaṃ karomi. Tumhepi evaṃ karotha. Mayhampi etaṃ kappati. Tumhākampetaṃ kappatī』ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṃ deti. Adhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ. Imāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni.
"尊者們,請僧團聽我說。這位伽伽比丘曾經發瘋,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,他做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。比丘們指責這位發瘋心智錯亂的伽伽比丘犯了戒,說:'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'他這樣回答:'朋友們,我當時發瘋了,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,我做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。我不記得那些事。那是我糊塗時做的。'即使他這樣說,他們還是繼續指責:'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'他現在神智清醒,請求僧團給他一個非癡狂的裁決。如果僧團認為時機適當,僧團應該給伽伽比丘一個非癡狂的裁決。這是動議。 "尊者們,請僧團聽我說。這位伽伽比丘曾經發瘋,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,他做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。比丘們指責這位發瘋心智錯亂的伽伽比丘犯了戒,說:'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'他這樣回答:'朋友們,我當時發瘋了,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,我做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。我不記得那些事。那是我糊塗時做的。'即使他這樣說,他們還是繼續指責:'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'他現在神智清醒,請求僧團給他一個非癡狂的裁決。僧團正在給伽伽比丘一個非癡狂的裁決。如果諸位尊者同意給伽伽比丘一個非癡狂的裁決,請保持沉默。如果不同意,請說出來。 "我第二次說這件事...我第三次說這件事... "僧團已經給了伽伽比丘一個非癡狂的裁決。僧團同意,所以保持沉默。我如此記住這件事。" "比丘們,有三種非法的非癡狂裁決,有三種如法的非癡狂裁決。哪三種是非法的非癡狂裁決? "比丘們,這裡有一位比丘犯了戒。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'他明明記得卻這樣說:'朋友們,我不記得犯了這樣的戒。'僧團給他一個非癡狂的裁決。這是非法的非癡狂裁決。 "比丘們,這裡有一位比丘犯了戒。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'他明明記得卻這樣說:'朋友們,我記得好像在夢中那樣。'僧團給他一個非癡狂的裁決。這是非法的非癡狂裁決。 "比丘們,這裡有一位比丘犯了戒。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'他雖然沒有發瘋,卻裝作發瘋的樣子說:'我就是這樣做的。你們也這樣做吧。這對我來說是允許的。這對你們來說也是允許的。'僧團給他一個非癡狂的裁決。這是非法的非癡狂裁決。這就是三種非法的非癡狂裁決。
- 『『Katamāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānāni?
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? So assaramānova evaṃ vadeti – 『na kho ahaṃ, āvuso, sarāmi evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṃ deti. Dhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti ? So assaramānova evaṃ vadeti – 『sarāmi kho ahaṃ, āvuso, yathā supinantenā』ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṃ deti. Dhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti? So ummattako ummattakālayaṃ karoti – 『ahampi evaṃ karomi. Tumhepi evaṃ karotha. Mayhampi etaṃ kappati. Tumhākampetaṃ kappatī』ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṃ deti. Dhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ. 『『Imāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānānī』』ti.
-
Paṭiññātakaraṇaṃ
-
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū appaṭiññāya bhikkhūnaṃ kammāni karonti – tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampi. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū appaṭiññāya bhikkhūnaṃ kammāni karissanti – tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampī』』ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『saccaṃ kira, bhikkhave…pe… 『『saccaṃ bhagavā』』ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『na, bhikkhave, appaṭiññāya bhikkhūnaṃ kammaṃ kātabbaṃ – tajjanīyaṃ vā, niyassaṃ vā, pabbājanīyaṃ vā, paṭisāraṇīyaṃ vā, ukkhepanīyaṃ vā. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa.
"哪三種是如法的非癡狂裁決? "比丘們,這裡有一位比丘發瘋,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,他做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'他確實不記得,就這樣說:'朋友們,我不記得犯了這樣的戒。'僧團給他一個非癡狂的裁決。這是如法的非癡狂裁決。 "比丘們,這裡有一位比丘發瘋,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,他做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'他確實不記得,就這樣說:'朋友們,我記得好像在夢中那樣。'僧團給他一個非癡狂的裁決。這是如法的非癡狂裁決。 "比丘們,這裡有一位比丘發瘋,心智錯亂。由於發瘋心智錯亂,他做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者記得犯了這樣的戒嗎?'他因為發瘋而這樣說:'我就是這樣做的。你們也這樣做吧。這對我來說是允許的。這對你們來說也是允許的。'僧團給他一個非癡狂的裁決。這是如法的非癡狂裁決。這就是三種如法的非癡狂裁決。" 自認 那時,六群比丘未經當事人承認就對比丘們執行處罰——呵責、依止、驅出、下意、舉罪等。那些少欲知足的比丘們...他們抱怨、批評、指責說:"為什麼六群比丘未經當事人承認就對比丘們執行處罰——呵責、依止、驅出、下意、舉罪等呢?"於是那些比丘們把這件事告訴了世尊...世尊說:"比丘們,是真的嗎?"..."是的,世尊。"...世尊呵斥了他們...作了如法的開示后,對比丘們說:"比丘們,不應該未經當事人承認就對比丘執行處罰——呵責、依止、驅出、下意、舉罪等。誰這樣做,犯突吉羅罪。
- 『『Evaṃ kho, bhikkhave, adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ, evaṃ dhammikaṃ. Kathañca, bhikkhave, adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ?
『『Bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『pārājikaṃ āyasmā ajjhāpanno』ti? So evaṃ vadeti – 『na kho ahaṃ, āvuso, pārājikaṃ ajjhāpanno , saṅghādisesaṃ ajjhāpanno』ti. Taṃ saṅgho saṅghādisesena kāreti. Adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.
『『Bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『pārājikaṃ āyasmā ajjhāpanno』ti? So evaṃ vadeti – 『na kho ahaṃ, āvuso, pārājikaṃ ajjhāpanno, thullaccayaṃ…pe… pācittiyaṃ…pe… pāṭidesanīyaṃ…pe… dukkaṭaṃ…pe… dubbhāsitaṃ ajjhāpanno』ti. Taṃ saṅgho dubbhāsitena kāreti. Adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.
『『Bhikkhu saṅghādisesaṃ…pe… thullaccayaṃ…pe… pācittiyaṃ…pe… pāṭidesanīyaṃ…pe… dukkaṭaṃ…pe… dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『dubbhāsitaṃ āyasmā ajjhāpanno』ti ? So evaṃ vadeti – 『na kho ahaṃ, āvuso, dubbhāsitaṃ ajjhāpanno, pārājikaṃ ajjhāpanno』ti. Taṃ saṅgho pārājikena kāreti. Adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.
『『Bhikkhu dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『dubbhāsitaṃ āyasmā ajjhāpanno』ti? So evaṃ vadeti – 『na kho ahaṃ, āvuso, dubbhāsitaṃ ajjhāpanno, saṅghādisesaṃ…pe… thullaccayaṃ…pe… pācittiyaṃ…pe… pāṭidesanīyaṃ…pe… dukkaṭaṃ ajjhāpanno』ti. Taṃ saṅgho dukkaṭena kāreti. Adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. 『『Evaṃ kho, bhikkhave, adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ.
『『Kathañca , bhikkhave, dhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ? Bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『pārājikaṃ āyasmā ajjhāpanno』ti? So evaṃ vadeti – 『āma, āvuso, pārājikaṃ ajjhāpanno』ti. Taṃ saṅgho pārājikena kāreti. Dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.
『『Bhikkhu saṅghādisesaṃ…pe… thullaccayaṃ…pe… pācittiyaṃ…pe… pāṭidesanīyaṃ…pe… dukkaṭaṃ…pe… dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā – 『dubbhāsitaṃ āyasmā ajjhāpanno』ti? So evaṃ vadeti – 『āma, āvuso, dubbhāsitaṃ ajjhāpanno』ti. Taṃ saṅgho dubbhāsitena kāreti. Dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, dhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇa』』nti.
-
Yebhuyyasikā
-
Tena kho pana samayena bhikkhū saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti, na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṃ adhikaraṇaṃ yebhuyyasikāya vūpasametuṃ. Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu salākaggāhāpako sammannitabbo – yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahituñca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
-
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ salākaggāhāpakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ salākaggāhāpakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno salākaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu salākaggāhāpako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
"比丘們,這就是非法的自認處理,這就是如法的自認處理。比丘們,什麼是非法的自認處理呢? "有一位比丘犯了波羅夷罪。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者犯了波羅夷罪。'他這樣說:'朋友們,我沒有犯波羅夷罪,我犯的是僧殘罪。'僧團按僧殘罪處理他。這是非法的自認處理。 "有一位比丘犯了波羅夷罪。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者犯了波羅夷罪。'他這樣說:'朋友們,我沒有犯波羅夷罪,我犯的是偷蘭遮罪...波逸提罪...波羅提提舍尼罪...突吉羅罪...惡語罪。'僧團按惡語罪處理他。這是非法的自認處理。 "有一位比丘犯了僧殘罪...偷蘭遮罪...波逸提罪...波羅提提舍尼罪...突吉羅罪...惡語罪。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者犯了惡語罪。'他這樣說:'朋友們,我沒有犯惡語罪,我犯的是波羅夷罪。'僧團按波羅夷罪處理他。這是非法的自認處理。 "有一位比丘犯了惡語罪。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者犯了惡語罪。'他這樣說:'朋友們,我沒有犯惡語罪,我犯的是僧殘罪...偷蘭遮罪...波逸提罪...波羅提提舍尼罪...突吉羅罪。'僧團按突吉羅罪處理他。這是非法的自認處理。比丘們,這就是非法的自認處理。 "比丘們,什麼是如法的自認處理呢?有一位比丘犯了波羅夷罪。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者犯了波羅夷罪。'他這樣說:'是的,朋友們,我犯了波羅夷罪。'僧團按波羅夷罪處理他。這是如法的自認處理。 "有一位比丘犯了僧殘罪...偷蘭遮罪...波逸提罪...波羅提提舍尼罪...突吉羅罪...惡語罪。僧團、多人或一個人指責他說:'尊者犯了惡語罪。'他這樣說:'是的,朋友們,我犯了惡語罪。'僧團按惡語罪處理他。這是如法的自認處理。比丘們,這就是如法的自認處理。" 多數決 那時,有些比丘在僧團中爭吵、爭論、爭執,互相用言語攻擊,無法平息這場爭端。他們把這件事告訴了世尊。"比丘們,我允許用多數決來平息這種爭端。應該選舉一位具備五種條件的比丘來收集選票:不偏不倚,不因喜好而偏袒,不因厭惡而偏袒,不因愚癡而偏袒,不因恐懼而偏袒,知道誰投票了誰沒投票。比丘們,應該這樣選舉:首先應該請求那位比丘,然後由一位有能力的比丘向僧團宣佈: "尊者們,請僧團聽我說。如果僧團認為時機適當,僧團應該選舉某某比丘為收集選票者。這是動議。 "尊者們,請僧團聽我說。僧團正在選舉某某比丘為收集選票者。如果諸位尊者同意選舉某某比丘為收集選票者,請保持沉默。如果不同意,請說出來。 "僧團已經選舉某某比丘為收集選票者。僧團同意,所以保持沉默。我如此記住這件事。"
- 『『Dasayime , bhikkhave, adhammikā salākaggāhā, dasa dhammikā [dasa dhammikā salākaggāhā (ka.)]. Katame dasa adhammikā salākaggāhā? Oramattakañca adhikaraṇaṃ hoti, na ca gatigataṃ hoti, na ca saritasāritaṃ hoti, jānāti adhammavādī bahutarāti, appeva nāma adhammavādī bahutarā assūti, jānāti saṅgho bhijjissatīti, appeva nāma saṅgho bhijjeyyāti, adhammena gaṇhanti, vaggā gaṇhanti, na ca yathādiṭṭhiyā gaṇhanti – ime dasa adhammikā salākaggāhā.
『『Katame dasa dhammikā salākaggāhā? Na ca oramattakaṃ adhikaraṇaṃ hoti, gatigatañca hoti, saritasāritañca hoti, jānāti dhammavādī bahutarāti, appeva nāma dhammavādī bahutarā assūti, jānāti saṅgho na bhijjissatīti, appeva nāma saṅgho na bhijjeyyāti, dhammena gaṇhanti, samaggā gaṇhanti, yathādiṭṭhiyā ca gaṇhanti – ime dasa dhammikā salākaggāhā』』ti.
-
Tassapāpiyasikā
-
Tena kho pana samayena upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṃ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānissati, paṭijānitvā avajānissati, aññenaññaṃ paṭicarissati, sampajānamusā bhāsissatī』』ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『saccaṃ kira, bhikkhave…pe… 『『saccaṃ bhagavā』』ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – tena hi, bhikkhave, saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṃ karotu. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ. Paṭhamaṃ upavāḷo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ āropetabbo, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
-
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṃ paṭicarati, sampajānamusā 『bhāsati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṃ kareyya. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṃ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….
『『Kataṃ saṅghena upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
- 『『Pañcimāni , bhikkhave, dhammikāni tassapāpiyasikākammassa karaṇāni. Asuci ca hoti, alajjī ca, sānuvādo ca, tassa saṅgho tassapāpiyasikākammaṃ karoti dhammena, samaggena – imāni kho, bhikkhave, pañca dhammikāni tassapāpiyasikākammassa karaṇāni.
Adhammakammadvādasakaṃ
- 『『Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyasikākammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchākataṃ hoti, appaṭiññāya kataṃ hoti…pe… adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyasikākammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
Dhammakammadvādasakaṃ
- 『『Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyasikākammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchākataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti…pe… dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyasikākammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
Ākaṅkhamānachakkaṃ
"比丘們,有十種非法的收集選票方式,有十種如法的收集選票方式。哪十種是非法的收集選票方式?爭端很小,還沒有廣泛傳開,還沒有反覆討論過;知道非法說者較多,希望非法說者較多;知道僧團會分裂,希望僧團分裂;非法地收集選票,分派地收集選票,不按各自的見解收集選票 - 這十種是非法的收集選票方式。 "哪十種是如法的收集選票方式?爭端不小,已經廣泛傳開,已經反覆討論過;知道如法說者較多,希望如法說者較多;知道僧團不會分裂,希望僧團不分裂;如法地收集選票,和合地收集選票,按各自的見解收集選票 - 這十種是如法的收集選票方式。" 覆藏罪罰 那時,有一位名叫優波離的比丘在僧團中被問及犯戒時,先否認后承認,先承認后否認,轉移話題,故意說謊。那些少欲知足的比丘們...他們抱怨、批評、指責說:"為什麼優波離比丘在僧團中被問及犯戒時,先否認后承認,先承認后否認,轉移話題,故意說謊呢?"於是那些比丘們把這件事告訴了世尊...世尊說:"比丘們,是真的嗎?"..."是的,世尊。"...世尊呵斥了他們...作了如法的開示后,對比丘們說:"那麼,比丘們,僧團應該對優波離比丘執行覆藏罪罰。比丘們,應該這樣執行:首先應該指責優波離比丘,指責后應該提醒他,提醒后應該指出他的罪,指出罪後由一位有能力的比丘向僧團宣佈: "尊者們,請僧團聽我說。這位優波離比丘在僧團中被問及犯戒時,先否認后承認,先承認后否認,轉移話題,故意說謊。如果僧團認為時機適當,僧團應該對優波離比丘執行覆藏罪罰。這是動議。 "尊者們,請僧團聽我說。這位優波離比丘在僧團中被問及犯戒時,先否認后承認,先承認后否認,轉移話題,故意說謊。僧團正在對優波離比丘執行覆藏罪罰。如果諸位尊者同意對優波離比丘執行覆藏罪罰,請保持沉默。如果不同意,請說出來。 "我第二次說這件事...我第三次說這件事... "僧團已經對優波離比丘執行了覆藏罪罰。僧團同意,所以保持沉默。我如此記住這件事。" "比丘們,執行覆藏罪罰有五種如法的情況。不清凈且無慚愧,有人指責,僧團如法地、和合地對他執行覆藏罪罰 - 比丘們,這就是執行覆藏罪罰的五種如法的情況。 非法羯磨十二法 "比丘們,具備三個條件的覆藏罪罰是非法的羯磨、非律的羯磨、難以平息的。不在當事人面前執行,不經詢問就執行,不經承認就執行...非法地執行,分派地執行 - 比丘們,具備這三個條件的覆藏罪罰是非法的羯磨、非律的羯磨、難以平息的。 如法羯磨十二法 "比丘們,具備三個條件的覆藏罪罰是如法的羯磨、如律的羯磨、容易平息的。在當事人面前執行,經詢問后執行,經承認后執行...如法地執行,和合地執行 - 比丘們,具備這三個條件的覆藏罪罰是如法的羯磨、如律的羯磨、容易平息的。 願意六法
- 『『Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṃ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṃ kareyya.
『『Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
『『Aparehipi, bhikkhave…pe… buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṃ kareyya.
『『Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṃ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṃ kareyya.
『『Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṃ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imesaṃ kho, bhikkhave…pe….
『『Aparesampi , bhikkhave…pe… eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṃ kareyya.
Aṭṭhārasavattaṃ
- 『『Tassapāpiyasikākammakatena , bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā –
Na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā…pe… na bhikkhūhi sampayojetabba』』nti. Atha kho saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṃ akāsi.
- Tiṇavatthārakaṃ
"比丘們,具備三個條件的比丘,如果僧團願意,可以對他執行覆藏罪罰。他是爭吵者、爭論者、爭執者、口舌是非者、在僧團中製造事端者;他愚笨、無能、多犯戒、不知悔改;他與在家人過分親近,交往不當 - 比丘們,具備這三個條件的比丘,如果僧團願意,可以對他執行覆藏罪罰。 "比丘們,具備另外三個條件的比丘,如果僧團願意,可以對他執行覆藏罪罰。他在戒律上違犯,在行為上違犯,在見解上違犯 - 比丘們,具備這三個條件的比丘... "比丘們,具備另外三個條件的比丘...他誹謗佛陀,誹謗法,誹謗僧團 - 比丘們,具備這三個條件的比丘,如果僧團願意,可以對他執行覆藏罪罰。 "比丘們,如果僧團願意,可以對三種比丘執行覆藏罪罰。一個是爭吵者...在僧團中製造事端者;一個是愚笨、無能、多犯戒、不知悔改者;一個是與在家人過分親近,交往不當者 - 比丘們,如果僧團願意,可以對這三種比丘執行覆藏罪罰。 "比丘們,如果僧團願意,還可以對另外三種比丘執行覆藏罪罰。一個在戒律上違犯,一個在行為上違犯,一個在見解上違犯 - 比丘們... "比丘們...一個誹謗佛陀,一個誹謗法,一個誹謗僧團 - 比丘們,如果僧團願意,可以對這三種比丘執行覆藏罪罰。 十八種行為 "比丘們,被執行覆藏罪罰的比丘應該正確地行事。以下是正確的行事方式: 不應該授人具足戒,不應該給人依止,不應該讓沙彌侍奉,不應該接受教誡比丘尼的職責,即使被選派也不應該教誡比丘尼...不應該與比丘們共事。"於是僧團對優波離比丘執行了覆藏罪罰。 草覆蓋
- Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『amhākaṃ kho bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya [kakkhaḷatāya vāḷatāya (syā. kaṃ.)] bhedāya saṃvatteyya. Kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba』』nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ . Tatra ce bhikkhūnaṃ [tatra ce bhikkhave bhikkhūnaṃ (syā.)] evaṃ hoti – 『amhākaṃ kho bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ; sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyyā』ti, anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasametuṃ. Evañca pana, bhikkhave, vūpasametabbaṃ. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasameyya, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyutta』』nti. 『『Ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo –
『『Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ yā ceva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyutta』』nti.
『『Athāparesaṃ ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo –
『『Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ yā ceva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyutta』』nti.
那時,有些比丘互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。這些比丘想:"我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們因這些罪互相指責,這場爭端可能會變得更加激烈、惡化,導致分裂。我們應該怎麼辦呢?"他們把這件事告訴了世尊。 "比丘們,在這裡,有些比丘互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果那些比丘這樣想:'我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們因這些罪互相指責,這場爭端可能會變得更加激烈、惡化,導致分裂。'比丘們,我允許用草覆蓋的方式來平息這種爭端。比丘們,應該這樣平息:所有人都應該聚在一起,聚集後由一位有能力的比丘向僧團宣佈: "尊者們,請僧團聽我說。我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們因這些罪互相指責,這場爭端可能會變得更加激烈、惡化,導致分裂。如果僧團認為時機適當,僧團應該用草覆蓋的方式來平息這場爭端,除了重罪和涉及在家人的罪。"一方的比丘中由一位有能力的比丘向自己這一方宣佈: "尊者們,請聽我說。我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們因這些罪互相指責,這場爭端可能會變得更加激烈、惡化,導致分裂。如果諸位認為時機適當,我願意爲了諸位和我自己的利益,在僧團中用草覆蓋的方式懺悔諸位的罪和我自己的罪,除了重罪和涉及在家人的罪。" "然後另一方的比丘中由一位有能力的比丘向自己這一方宣佈: "尊者們,請聽我說。我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們因這些罪互相指責,這場爭端可能會變得更加激烈、惡化,導致分裂。如果諸位認為時機適當,我願意爲了諸位和我自己的利益,在僧團中用草覆蓋的方式懺悔諸位的罪和我自己的罪,除了重罪和涉及在家人的罪。"
- 『『Athāparesaṃ ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ yā ceva imesaṃ āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṃ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Ahaṃ yā ceva imesaṃ āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṃ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ. Yassāyasmato khamati amhākaṃ imāsaṃ āpattīnaṃ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Desitā amhākaṃ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
- 『『Athāparesaṃ ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ yā ceva imesaṃ āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṃ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Ahaṃ yā ceva imesaṃ āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṃ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ. Yassāyasmato khamati amhākaṃ imāsaṃ āpattīnaṃ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Desitā amhākaṃ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
『『Evañca pana, bhikkhave, te bhikkhū tāhi āpattīhi vuṭṭhitā honti, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ, ṭhapetvā diṭṭhāvikammaṃ , ṭhapetvā ye na tattha hontī』』ti.
- Adhikaraṇaṃ
"然後另一方的比丘中由一位有能力的比丘向僧團宣佈: "尊者們,請僧團聽我說。我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們因這些罪互相指責,這場爭端可能會變得更加激烈、惡化,導致分裂。如果僧團認為時機適當,我願意爲了這些尊者和我自己的利益,在僧團中用草覆蓋的方式懺悔這些尊者的罪和我自己的罪,除了重罪和涉及在家人的罪。這是動議。 "尊者們,請僧團聽我說。我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們因這些罪互相指責,這場爭端可能會變得更加激烈、惡化,導致分裂。我現在爲了這些尊者和我自己的利益,在僧團中用草覆蓋的方式懺悔這些尊者的罪和我自己的罪,除了重罪和涉及在家人的罪。如果諸位尊者同意我們在僧團中用草覆蓋的方式懺悔這些罪,除了重罪和涉及在家人的罪,請保持沉默。如果不同意,請說出來。 "我們已經在僧團中用草覆蓋的方式懺悔了這些罪,除了重罪和涉及在家人的罪。僧團同意,所以保持沉默。我如此記住這件事。" "然後另一方的比丘中由一位有能力的比丘向僧團宣佈: "尊者們,請僧團聽我說。我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們因這些罪互相指責,這場爭端可能會變得更加激烈、惡化,導致分裂。如果僧團認為時機適當,我願意爲了這些尊者和我自己的利益,在僧團中用草覆蓋的方式懺悔這些尊者的罪和我自己的罪,除了重罪和涉及在家人的罪。這是動議。 "尊者們,請僧團聽我說。我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們因這些罪互相指責,這場爭端可能會變得更加激烈、惡化,導致分裂。我現在爲了這些尊者和我自己的利益,在僧團中用草覆蓋的方式懺悔這些尊者的罪和我自己的罪,除了重罪和涉及在家人的罪。如果諸位尊者同意我們在僧團中用草覆蓋的方式懺悔這些罪,除了重罪和涉及在家人的罪,請保持沉默。如果不同意,請說出來。 "我們已經在僧團中用草覆蓋的方式懺悔了這些罪,除了重罪和涉及在家人的罪。僧團同意,所以保持沉默。我如此記住這件事。" "比丘們,這樣那些比丘就從這些罪中解脫了,除了重罪、涉及在家人的罪、公開表明的見解和不在場的人。" 諍事
- Tena kho pana samayena (bhikkhūpi bhikkhūhi vivadanti,) [( ) natthi (sī. syā. kaṃ.)] bhikkhūpi bhikkhunīhi vivadanti, bhikkhuniyopi bhikkhūhi vivadanti, channopi bhikkhu bhikkhunīnaṃ anupakhajja bhikkhūhi saddhiṃ vivadati, bhikkhunīnaṃ pakkhaṃ gāheti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma channo bhikkhu bhikkhunīnaṃ anupakhajja bhikkhūhi saddhiṃ vivadissati, bhikkhunīnaṃ pakkhaṃ gāhessatīti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… saccaṃ kira, bhikkhave…pe… saccaṃ bhagavā』』ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –
[pari. 275] 『『Cattārimāni, bhikkhave, adhikaraṇāni – vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ [kiccādhikaraṇañca (ka.)].
『『Tattha katamaṃ vivādādhikaraṇaṃ [pari. 314]? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū [bhikkhū bhikkhuṃ (ka.)] vivadanti – dhammoti vā adhammoti vā, vinayoti vā avinayoti vā, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṃ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā, paññattaṃ tathāgatenāti vā appaññattaṃ tathāgatenāti vā, āpattīti vā anāpattīti vā , lahukā āpattīti vā garukā āpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā? Yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṃ – idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ.
『『Tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ? [pari. 315] Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ – idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ.
『『Tattha katamaṃ āpattādhikaraṇaṃ? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ – idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ .
『『Tattha katamaṃ kiccādhikaraṇaṃ? [pari. 317] Yā saṅghassa kiccayatā, karaṇīyatā, apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ – idaṃ vuccati kiccādhikaraṇaṃ.
- 『『Vivādādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ? Cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ. Tīṇipi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ, tīṇipi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ. [pari. 272; a. ni. 2.35-36; ma. ni.
那時,比丘與比丘尼爭論,比丘尼也與比丘爭論,車匿比丘插入比丘尼中間與比丘爭論,站在比丘尼一邊。那些少欲知足的比丘們...他們抱怨、批評、指責說:"為什麼車匿比丘插入比丘尼中間與比丘爭論,站在比丘尼一邊呢?"於是那些比丘們把這件事告訴了世尊...世尊說:"比丘們,是真的嗎?"..."是的,世尊。"...世尊呵斥了他們...作了如法的開示后,對比丘們說: "比丘們,有四種諍事:爭論諍事、指責諍事、犯戒諍事、事務諍事。 "其中什麼是爭論諍事?比丘們,在這裡,比丘們爭論說:'這是法'或'這不是法','這是律'或'這不是律','如來說過這個'或'如來沒說過這個','如來做過這個'或'如來沒做過這個','如來制定了這個'或'如來沒制定這個','這是犯戒'或'這不是犯戒','這是輕罪'或'這是重罪','這是有餘罪'或'這是無餘罪','這是粗重罪'或'這不是粗重罪'。其中的爭吵、爭論、爭執、爭議、異議、反對、爭辯、爭鬥,這就叫做爭論諍事。 "其中什麼是指責諍事?比丘們,在這裡,比丘們指責一位比丘違犯戒律、違犯行為、違犯見解或違犯生活方式。其中的指責、責備、非難、譴責、攻擊、抨擊、謾罵,這就叫做指責諍事。 "其中什麼是犯戒諍事?五種罪類是犯戒諍事,七種罪類是犯戒諍事,這就叫做犯戒諍事。 "其中什麼是事務諍事?僧團的任何事務、應做之事、白羯磨、單白羯磨、白二羯磨、白四羯磨,這就叫做事務諍事。 "爭論諍事的根源是什麼?六種爭論根源是爭論諍事的根源。三種不善根是爭論諍事的根源,三
3.44] Katamāni cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso , saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi…pe… saṅghepi…pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.
[pari.272] 『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī…pe… issukī hoti maccharī , saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhī, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi…pe… saṅghepi…pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ.
『『Katamāni tīṇi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū luddhacittā vivadanti, duṭṭhacittā vivadanti, mūḷhacittā vivadanti – dhammoti vā adhammoti vā, vinayoti vā avinayoti vā, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṃ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā, paññattaṃ tathāgatenāti vā appaññattaṃ tathāgatenāti vā, āpattīti vā anāpattīti vā, lahukā āpattīti vā garukā āpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Imāni tīṇi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ.
『『Katamāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū aluddhacittā vivadanti, aduṭṭhacittā vivadanti, amūḷhacittā vivadanti – dhammoti vā adhammoti vā…pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Imāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ.
種善根是爭論諍事的根源。哪六種爭論根源是爭論諍事的根源?比丘們,在這裡,有一位比丘易怒且懷恨。比丘們,那位易怒且懷恨的比丘,他對導師不恭敬不順從,對法不恭敬不順從,對僧團不恭敬不順從,也不完全遵守戒律。比丘們,那位對導師不恭敬不順從,對法...對僧團...也不完全遵守戒律的比丘,他在僧團中引起爭論。這種爭論會導致許多人不利、不樂、不幸、有害、痛苦,包括天人。比丘們,如果你們在內心或外部看到這樣的爭論根源,你們應該努力去除這種惡劣的爭論根源。比丘們,如果你們在內心或外部沒有看到這樣的爭論根源,你們應該採取措施防止這種惡劣的爭論根源將來出現。這樣就能去除這種惡劣的爭論根源。這樣就能防止這種惡劣的爭論根源將來出現。 "再者,比丘們,有一位比丘好譏諷且傲慢...嫉妒且吝嗇,狡猾且虛偽,有惡欲且邪見,固執己見且難以放棄。比丘們,那位固執己見且難以放棄的比丘,他對導師不恭敬不順從,對法不恭敬不順從,對僧團不恭敬不順從,也不完全遵守戒律。比丘們,那位對導師不恭敬不順從,對法...對僧團...也不完全遵守戒律的比丘,他在僧團中引起爭論。這種爭論會導致許多人不利、不樂、不幸、有害、痛苦,包括天人。比丘們,如果你們在內心或外部看到這樣的爭論根源,你們應該努力去除這種惡劣的爭論根源。比丘們,如果你們在內心或外部沒有看到這樣的爭論根源,你們應該採取措施防止這種惡劣的爭論根源將來出現。這樣就能去除這種惡劣的爭論根源。這樣就能防止這種惡劣的爭論根源將來出現。這就是爭論諍事的六種爭論根源。 "哪三種不善根是爭論諍事的根源?比丘們,在這裡,比丘們以貪心爭論,以嗔心爭論,以癡心爭論 - '這是法'或'這不是法','這是律'或'這不是律','如來說過這個'或'如來沒說過這個','如來做過這個'或'如來沒做過這個','如來制定了這個'或'如來沒制定這個','這是犯戒'或'這不是犯戒','這是輕罪'或'這是重罪','這是有餘罪'或'這是無餘罪','這是粗重罪'或'這不是粗重罪'。這就是爭論諍事的三種不善根。 "哪三種善根是爭論諍事的根源?比丘們,在這裡,比丘們以無貪心爭論,以無嗔心爭論,以無癡心爭論 - '這是法'或'這不是法'....'這是粗重罪'或'這不是粗重罪'。這就是爭論諍事的三種善根。
217.[pari. 272] 『『Anuvādādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ? Cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. Tīṇipi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ, tīṇipi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ, kāyopi anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ, vācāpi anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. 『『Katamāni cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi…pe… saṅghepi…pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe anuvādaṃ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī…pe… issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhī, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso , dhammepi…pe… saṅghepi…pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe anuvādaṃ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyattiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.
『『Katamāni tīṇi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ luddhacittā anuvadanti, duṭṭhacittā anuvadanti, mūḷhacittā anuvadanti – sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Imāni tīṇi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.
『『Katamāni tīṇi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ aluddhacittā anuvadanti, aduṭṭhacittā anuvadanti, amūḷhacittā anuvadanti – sīlavipattiyā vā, ācaravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Imāni tīṇi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.
『『Katamo kāyo [katamo ca kāyo (syā. kaṃ.)] anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idhekacco dubbaṇṇo hoti, duddassiko, okoṭimako, bahvābādho, kāṇo vā, kuṇī vā, khañjo vā, pakkhahato vā, yena naṃ anuvadanti. Ayaṃ kāyo anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.
『『Katamā vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idhekacco dubbaco hoti, mammano, eḷagalavāco, yāya naṃ anuvadanti. Ayaṃ vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.
"指責諍事的根源是什麼?六種指責根源是指責諍事的根源。三種不善根是指責諍事的根源,三種善根是指責諍事的根源,身體也是指責諍事的根源,語言也是指責諍事的根源。哪六種指責根源是指責諍事的根源?比丘們,在這裡,有一位比丘易怒且懷恨。比丘們,那位易怒且懷恨的比丘,他對導師不恭敬不順從,對法不恭敬不順從,對僧團不恭敬不順從,也不完全遵守戒律。比丘們,那位對導師不恭敬不順從,對法...對僧團...也不完全遵守戒律的比丘,他在僧團中引起指責。這種指責會導致許多人不利、不樂、不幸、有害、痛苦,包括天人。比丘們,如果你們在內心或外部看到這樣的指責根源,你們應該努力去除這種惡劣的指責根源。比丘們,如果你們在內心或外部沒有看到這樣的指責根源,你們應該採取措施防止這種惡劣的指責根源將來出現。這樣就能去除這種惡劣的指責根源。這樣就能防止這種惡劣的指責根源將來出現。 "再者,比丘們,有一位比丘好譏諷且傲慢...嫉妒且吝嗇,狡猾且虛偽,有惡欲且邪見,固執己見且難以放棄。比丘們,那位固執己見且難以放棄的比丘,他對導師不恭敬不順從,對法不恭敬不順從,對僧團不恭敬不順從,也不完全遵守戒律。比丘們,那位對導師不恭敬不順從,對法...對僧團...也不完全遵守戒律的比丘,他在僧團中引起指責。這種指責會導致許多人不利、不樂、不幸、有害、痛苦,包括天人。比丘們,如果你們在內心或外部看到這樣的指責根源,你們應該努力去除這種惡劣的指責根源。比丘們,如果你們在內心或外部沒有看到這樣的指責根源,你們應該採取措施防止這種惡劣的指責根源將來出現。這樣就能去除這種惡劣的指責根源。這樣就能防止這種惡劣的指責根源將來出現。這就是指責諍事的六種指責根源。 "哪三種不善根是指責諍事的根源?比丘們,在這裡,比丘們以貪心指責一位比丘,以嗔心指責,以癡心指責 - 違犯戒律,或違犯行為,或違犯見解,或違犯生活方式。這就是指責諍事的三種不善根。 "哪三種善根是指責諍事的根源?比丘們,在這裡,比丘們以無貪心指責一位比丘,以無嗔心指責,以無癡心指責 - 違犯戒律,或違犯行為,或違犯見解,或違犯生活方式。這就是指責諍事的三種善根。 "什麼身體是指責諍事的根源?在這裡,有人長相醜陋,難看,矮小,多病,瞎眼,或跛腳,或瘸腿,或半身不遂,因此被人指責。這種身體是指責諍事的根源。 "什麼語言是指責諍事的根源?在這裡,有人難以溝通,說話含糊不清,口齒不清,因此被人指責。這種語言是指責諍事的根源。
-
『『Āpattādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ? Cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa mūlaṃ. Atthāpatti kāyato samuṭṭhāti, na vācato, na cittato. Atthāpatti vācato samuṭṭhāti, na kāyato, na cittato. Atthāpatti kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato. Atthāpatti kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Atthāpatti vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato. Atthāpatti kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. Ime cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa mūlaṃ.
-
『『Kiccādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ? Kiccādhikaraṇassa ekaṃ mūlaṃ – saṅgho.
-
『『Vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ, akusalaṃ, abyākataṃ. Vivādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ. Tattha katamaṃ vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū kusalacittā vivadanti – dhammoti vā adhammoti vā…pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṃ – idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ.
『『Tattha katamaṃ vivādādhikaraṇaṃ akusalaṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū akusalacittā vivadanti – dhammoti vā adhammoti vā…pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṃ – idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ akusalaṃ.
『『Tattha katamaṃ vivādādhikaraṇaṃ abyākataṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū abyākatacittā vivadanti – dhammoti vā adhammoti vā…pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṃ – idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ abyākataṃ.
- 『『Anuvādādhikaraṇaṃ kusalaṃ, akusalaṃ, abyākataṃ. Anuvādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ. Tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ kusalaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ kusalacittā anuvadanti – sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ – idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ kusalaṃ.
『『Tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ akusalaṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ akusalacittā anuvadanti – sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ – idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ akusalaṃ.
『『Tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ abyākataṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ abyākatacittā anuvadanti – sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ – idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ abyākataṃ.
- 『『Āpattādhikaraṇaṃ kusalaṃ [idaṃ padaṃ kesuci natthi], akusalaṃ, abyākataṃ? Āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ; natthi āpattādhikaraṇaṃ kusalaṃ. Tattha katamaṃ āpattādhikaraṇaṃ akusalaṃ? Yaṃ jānanto sañjānanto cecca abhivitaritvā vītikkamo – idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ akusalaṃ.
『『Tattha katamaṃ āpattādhikaraṇaṃ abyākataṃ? Yaṃ ajānanto asañjānanto acecca anabhivitaritvā vītikkamo – idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ abyākataṃ.
"犯戒諍事的根源是什麼?六種犯戒起因是犯戒諍事的根源。有些犯戒由身體引起,不由語言,不由心意。有些犯戒由語言引起,不由身體,不由心意。有些犯戒由身體和語言引起,不由心意。有些犯戒由身體和心意引起,不由語言。有些犯戒由語言和心意引起,不由身體。有些犯戒由身體、語言和心意引起。這六種犯戒起因是犯戒諍事的根源。 "事務諍事的根源是什麼?事務諍事只有一個根源 - 僧團。 "爭論諍事可以是善的、不善的或無記的。爭論諍事可能是善的,可能是不善的,可能是無記的。其中什麼是善的爭論諍事?比丘們,在這裡,比丘們以善心爭論 - '這是法'或'這不是法'....'這是粗重罪'或'這不是粗重罪'。其中的爭吵、爭論、爭執、爭議、異議、反對、爭辯、爭鬥,這就叫做善的爭論諍事。 "其中什麼是不善的爭論諍事?比丘們,在這裡,比丘們以不善心爭論 - '這是法'或'這不是法'....'這是粗重罪'或'這不是粗重罪'。其中的爭吵、爭論、爭執、爭議、異議、反對、爭辯、爭鬥,這就叫做不善的爭論諍事。 "其中什麼是無記的爭論諍事?比丘們,在這裡,比丘們以無記心爭論 - '這是法'或'這不是法'....'這是粗重罪'或'這不是粗重罪'。其中的爭吵、爭論、爭執、爭議、異議、反對、爭辯、爭鬥,這就叫做無記的爭論諍事。 "指責諍事可以是善的、不善的或無記的。指責諍事可能是善的,可能是不善的,可能是無記的。其中什麼是善的指責諍事?比丘們,在這裡,比丘們以善心指責一位比丘 - 違犯戒律,或違犯行為,或違犯見解,或違犯生活方式。其中的指責、責備、非難、譴責、攻擊、抨擊、謾罵,這就叫做善的指責諍事。 "其中什麼是不善的指責諍事?比丘們,在這裡,比丘們以不善心指責一位比丘 - 違犯戒律,或違犯行為,或違犯見解,或違犯生活方式。其中的指責、責備、非難、譴責、攻擊、抨擊、謾罵,這就叫做不善的指責諍事。 "其中什麼是無記的指責諍事?比丘們,在這裡,比丘們以無記心指責一位比丘 - 違犯戒律,或違犯行為,或違犯見解,或違犯生活方式。其中的指責、責備、非難、譴責、攻擊、抨擊、謾罵,這就叫做無記的指責諍事。 "犯戒諍事是善的、不善的還是無記的?犯戒諍事可能是不善的,可能是無記的;沒有善的犯戒諍事。其中什麼是不善的犯戒諍事?明知故犯、有意違犯的行為,這就叫做不善的犯戒諍事。 "其中什麼是無記的犯戒諍事?不知不覺、無意中違犯的行為,這就叫做無記的犯戒諍事。
- 『『Kiccādhikaraṇaṃ kusalaṃ, akusalaṃ, abyākataṃ? Kiccādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ. Tattha katamaṃ kiccādhikaraṇaṃ kusalaṃ? Yaṃ saṅgho kusalacitto kammaṃ karoti – apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ – idaṃ vuccati kiccādhikaraṇaṃ kusalaṃ.
『『Tattha katamaṃ kiccādhikaraṇaṃ akusalaṃ? Yaṃ saṅgho akusalacitto kammaṃ karoti – apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ – idaṃ vuccati kiccādhikaraṇaṃ akusalaṃ.
『『Tattha katamaṃ kiccādhikaraṇaṃ abyākataṃ? Yaṃ saṅgho abyākatacitto kammaṃ karoti – apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ – idaṃ vuccati kiccādhikaraṇaṃ abyākataṃ.
224.[pari. 355] 『『Vivādo vivādādhikaraṇaṃ, vivādo no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no vivādo, adhikaraṇañceva vivādo ca. Siyā vivādo vivādādhikaraṇaṃ, siyā vivādo no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no vivādo, siyā adhikaraṇañceva vivādo ca.
『『Tattha katamo vivādo vivādādhikaraṇaṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū vivadanti – dhammoti vā adhammoti vā…pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṃ – ayaṃ vivādo vivādādhikaraṇaṃ.
『『Tattha katamo vivādo no adhikaraṇaṃ? Mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati – ayaṃ vivādo no adhikaraṇaṃ.
『『Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no vivādo? Anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ – idaṃ adhikaraṇaṃ no vivādo.
『『Tattha katamaṃ adhikaraṇañceva vivādo ca? Vivādādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva vivādo ca.
225.[pari. 356] 『『Anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ, anuvādo no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no anuvādo, adhikaraṇañceva anuvādo ca. Siyā anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ, siyā anuvādo no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no anuvādo, siyā adhikaraṇañceva anuvādo ca.
『『Tattha katamo anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti – sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā , diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ – ayaṃ anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ.
『『Tattha katamo anuvādo no adhikaraṇaṃ? Mātāpi puttaṃ anuvadati, puttopi mātaraṃ anuvadati, pitāpi puttaṃ anuvadati, puttopi pitaraṃ anuvadati, bhātāpi bhātaraṃ anuvadati, bhātāpi bhaginiṃ anuvadati, bhaginīpi bhātaraṃ anuvadati, sahāyopi sahāyaṃ anuvadati – ayaṃ anuvādo no adhikaraṇaṃ.
『『Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no anuvādo? Āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ, vivādādhikaraṇaṃ – idaṃ adhikaraṇaṃ no anuvādo.
『『Tattha katamaṃ adhikaraṇañceva anuvādo ca? Anuvādādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva anuvādo ca.
226.[pari. 357] 『『Āpatti āpattādhikaraṇaṃ, āpatti no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no āpatti, adhikaraṇañceva āpatti ca. Siyā āpatti āpattādhikaraṇaṃ, siyā āpatti no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no āpatti, siyā adhikaraṇañceva āpatti ca. 『『Tattha katamaṃ āpatti āpattādhikaraṇaṃ? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ – ayaṃ āpatti āpattādhikaraṇaṃ.
『『Tattha katamaṃ āpatti no adhikaraṇaṃ? Sotāpatti samāpatti – ayaṃ āpatti no adhikaraṇaṃ .
『『Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no āpatti? Kiccādhikaraṇaṃ, vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ – idaṃ adhikaraṇaṃ no āpatti.
『『Tattha katamaṃ adhikaraṇañceva āpatti ca? Āpattādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva āpatti ca.
"事務諍事是善的、不善的還是無記的?事務諍事可能是善的,可能是不善的,可能是無記的。其中什麼是善的事務諍事?僧團以善心進行的羯磨 - 白羯磨、單白羯磨、白二羯磨、白四羯磨,這就叫做善的事務諍事。 "其中什麼是不善的事務諍事?僧團以不善心進行的羯磨 - 白羯磨、單白羯磨、白二羯磨、白四羯磨,這就叫做不善的事務諍事。 "其中什麼是無記的事務諍事?僧團以無記心進行的羯磨 - 白羯磨、單白羯磨、白二羯磨、白四羯磨,這就叫做無記的事務諍事。 "爭論是爭論諍事,爭論不是諍事,諍事不是爭論,既是諍事又是爭論。可能爭論是爭論諍事,可能爭論不是諍事,可能諍事不是爭論,可能既是諍事又是爭論。 "其中什麼爭論是爭論諍事?比丘們,在這裡,比丘們爭論 - '這是法'或'這不是法'....'這是粗重罪'或'這不是粗重罪'。其中的爭吵、爭論、爭執、爭議、異議、反對、爭辯、爭鬥,這就是爭論諍事。 "其中什麼爭論不是諍事?母親與兒子爭論,兒子與母親爭論,父親與兒子爭論,兒子與父親爭論,兄弟之間爭論,兄弟與姐妹爭論,姐妹與兄弟爭論,朋友之間爭論,這就是爭論不是諍事。 "其中什麼諍事不是爭論?指責諍事、犯戒諍事、事務諍事,這就是諍事不是爭論。 "其中什麼既是諍事又是爭論?爭論諍事既是諍事又是爭論。 "指責是指責諍事,指責不是諍事,諍事不是指責,既是諍事又是指責。可能指責是指責諍事,可能指責不是諍事,可能諍事不是指責,可能既是諍事又是指責。 "其中什麼指責是指責諍事?比丘們,在這裡,比丘們指責一位比丘 - 違犯戒律,或違犯行為,或違犯見解,或違犯生活方式。其中的指責、責備、非難、譴責、攻擊、抨擊、謾罵,這就是指責諍事。 "其中什麼指責不是諍事?母親指責兒子,兒子指責母親,父親指責兒子,兒子指責父親,兄弟之間互相指責,兄弟指責姐妹,姐妹指責兄弟,朋友之間互相指責,這就是指責不是諍事。 "其中什麼諍事不是指責?犯戒諍事、事務諍事、爭論諍事,這就是諍事不是指責。 "其中什麼既是諍事又是指責?指責諍事既是諍事又是指責。 "犯戒是犯戒諍事,犯戒不是諍事,諍事不是犯戒,既是諍事又是犯戒。可能犯戒是犯戒諍事,可能犯戒不是諍事,可能諍事不是犯戒,可能既是諍事又是犯戒。其中什麼犯戒是犯戒諍事?五種罪類是犯戒諍事,七種罪類是犯戒諍事,這就是犯戒諍事。 "其中什麼犯戒不是諍事?入流果是犯戒不是諍事。 "其中什麼諍事不是犯戒?事務諍事、爭論諍事、指責諍事,這就是諍事不是犯戒。 "其中什麼既是諍事又是犯戒?犯戒諍事既是諍事又是犯戒。
227.[pari. 358] 『『Kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ, kiccaṃ no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no kiccaṃ, adhikaraṇañceva kiccañca. Siyā kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ, siyā kiccaṃ no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no kiccaṃ, siyā adhikaraṇañceva kiccañca.
『『Tattha katamaṃ kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ? Yā saṅghassa kiccayatā, karaṇīyatā, apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ – idaṃ kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ.
『『Tattha katamaṃ kiccaṃ no adhikaraṇaṃ? Ācariyakiccaṃ, upajjhāyakiccaṃ, samānupajjhāyakiccaṃ, samānācariyakiccaṃ – idaṃ kiccaṃ no adhikaraṇaṃ.
『『Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no kiccaṃ? Vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ – idaṃ adhikaraṇaṃ no kiccaṃ.
『『Tattha katamaṃ adhikaraṇañceva kiccañca? Kiccādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva kiccañca.
- Adhikaraṇavūpasamanasamatho
Sammukhāvinayo
228.[pari. 292-293, 307 ādayo] 『『Vivādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati? Vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca, yebhuyyasikāya ca. Siyā vivādādhikaraṇaṃ ekaṃ samathaṃ anāgamma yebhuyyasikaṃ, ekena samathena sameyya – sammukhāvinayenāti? Siyātissa vacanīyaṃ. Yathā kathaṃ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū vivadanti – dhammoti vā adhammoti vā, vinayoti vā avinayoti vā, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṃ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā, paññattaṃ tathāgatenāti vā apaññattaṃ tathāgatenāti vā, āpattīti vā anāpattīti vā, lahukā āpattīti vā garukā āpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā.
『『Te ce, bhikkhave, bhikkhū sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ, idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – ayaṃ tattha saṅghasammukhatā. Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā ? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati – ayaṃ tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā. Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, ubho atthapaccatthikā sammukhībhūtā honti – ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.
- 『『Te ce, bhikkhave, bhikkhū na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ tasmiṃ āvāse vūpasametuṃ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi, yasmiṃ āvāse sambahulā [bahutarā (sī. syā.)] bhikkhū, so āvāso gantabbo. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṃ āvāsaṃ gacchantā antarāmagge sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ, idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena . Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – ayaṃ tattha saṅghasammukhatā. Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati – ayaṃ tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā. Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, ubho atthapaccatthikā sammukhībhūtā honti – ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.
"事務是事務諍事,事務不是諍事,諍事不是事務,既是諍事又是事務。可能事務是事務諍事,可能事務不是諍事,可能諍事不是事務,可能既是諍事又是事務。 "其中什麼事務是事務諍事?僧團的任何事務、應做之事、白羯磨、單白羯磨、白二羯磨、白四羯磨,這就是事務諍事。 "其中什麼事務不是諍事?阿阇黎的事務,和尚的事務,同和尚的事務,同阿阇黎的事務,這就是事務不是諍事。 "其中什麼諍事不是事務?爭論諍事、指責諍事、犯戒諍事,這就是諍事不是事務。 "其中什麼既是諍事又是事務?事務諍事既是諍事又是事務。 平息諍事的方法 現前調伏 "爭論諍事用幾種方法平息?爭論諍事用兩種方法平息 - 現前調伏和多數決。是否有可能爭論諍事不用多數決,只用一種方法平息 - 現前調伏?可以這麼說。怎麼說呢?比丘們,在這裡,比丘們爭論 - '這是法'或'這不是法','這是律'或'這不是律','如來說過這個'或'如來沒說過這個','如來做過這個'或'如來沒做過這個','如來制定了這個'或'如來沒制定這個','這是犯戒'或'這不是犯戒','這是輕罪'或'這是重罪','這是有餘罪'或'這是無餘罪','這是粗重罪'或'這不是粗重罪'。 "比丘們,如果那些比丘能平息這個諍事,這就叫做諍事已平息。用什麼方法平息的?現前調伏。現前調伏包括什麼?僧團現前、法現前、律現前、人現前。什麼是僧團現前?所有有資格參與羯磨的比丘都到場了,應該徵求同意的人的同意已經徵得,在場的人沒有反對,這就是僧團現前。什麼是法現前、律現前?用哪種法、哪種律、哪種佛陀教導來平息這個諍事,這就是法現前、律現前。什麼是人現前?爭論雙方都在場,這就是人現前。比丘們,如果諍事這樣平息了,執行者再提出異議,就犯波逸提罪;給予同意的人抱怨,就犯波逸提罪。 "比丘們,如果那些比丘不能在那個住處平息這個諍事,那些比丘應該去有更多比丘的住處。比丘們,如果那些比丘在去那個住處的路上能平息這個諍事,這就叫做諍事已平息。用什麼方法平息的?現前調伏。現前調伏包括什麼?僧團現前、法現前、律現前、人現前。什麼是僧團現前?所有有資格參與羯磨的比丘都到場了,應該徵求同意的人的同意已經徵得,在場的人沒有反對,這就是僧團現前。什麼是法現前、律現前?用哪種法、哪種律、哪種佛陀教導來平息這個諍事,這就是法現前、律現前。什麼是人現前?爭論雙方都在場,這就是人現前。比丘們,如果諍事這樣平息了,執行者再提出異議,就犯波逸提罪;給予同意的人抱怨,就犯波逸提罪。
- 『『Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṃ āvāsaṃ āgacchantā antarāmagge na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi, taṃ āvāsaṃ gantvā āvāsikā bhikkhū evamassu vacanīyā – 『idaṃ kho, āvuso, adhikaraṇaṃ evaṃ jātaṃ, evaṃ samuppannaṃ; sādhāyasmantā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assā』ti.
『『Sace , bhikkhave, āvāsikā bhikkhū vuḍḍhatarā honti, āgantukā bhikkhū navakatarā, tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā – 『iṅgha tumhe, āyasmanto, muhuttaṃ ekamantaṃ hotha, yāva mayaṃ mantemā』ti. Sace pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū navakatarā honti, āgantukā bhikkhū vuḍḍhatarā, tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā – 『tena hi tumhe, āyasmanto, muhuttaṃ idheva tāva hotha, yāva mayaṃ mantemā』ti.
『『Sace pana, bhikkhave, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ mantayamānānaṃ evaṃ hoti – 『na mayaṃ sakkoma imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanenā』ti, na taṃ adhikaraṇaṃ āvāsikehi bhikkhūhi sampaṭicchitabbaṃ. Sace pana, bhikkhave, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ mantayamānānaṃ evaṃ hoti – 『sakkoma mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanenā』ti, tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā – 『sace tumhe, āyasmanto, amhākaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ yathājātaṃ yathāsamuppannaṃ ārocessatha, yathā ca mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessāma dhammena vinayena satthusāsanena tathā suvūpasantaṃ bhavissati. Evaṃ mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ sampaṭicchissāma. No ce tumhe, āyasmanto, amhākaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ yathājātaṃ yathāsamuppannaṃ ārocessatha, yathā ca mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessāma dhammena vinayena satthusāsanena tathā na suvūpasantaṃ bhavissati, na mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ sampaṭicchissāmā』ti. Evaṃ supariggahitaṃ kho, bhikkhave, katvā āvāsikehi bhikkhūhi taṃ adhikaraṇaṃ sampaṭicchitabbaṃ.
『『Tehi, bhikkhave, āgantukehi bhikkhūhi āvāsikā bhikkhū evamassu vacanīyā – 『yathājātaṃ yathāsamuppannaṃ mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ āyasmantānaṃ ārocessāma. Sace āyasmantā sakkonti ettakena vā ettakena vā antarena imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanena tathā suvūpasantaṃ bhavissati. Evaṃ mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ āyasmantānaṃ niyyādessāma. No ce āyasmantā sakkonti ettakena vā ettakena vā antarena imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanena tathā na suvūpasantaṃ bhavissati, na mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ āyasmantānaṃ niyyādessāma . Mayameva imassa adhikaraṇassa sāmino bhavissāmā』ti. Evaṃ supariggahitaṃ kho, bhikkhave, katvā āgantukehi bhikkhūhi taṃ adhikaraṇaṃ āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ niyyādetabbaṃ.
『『Te ce, bhikkhave, bhikkhū sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ, idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā…pe… evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.
Ubbāhikāyavūpasamanaṃ
"諸比丘,如果那些比丘在前往那個住處的途中無法平息那個諍事,那麼諸比丘,那些比丘到達那個住處后,應該這樣對住處的比丘們說:'賢友們,這個諍事是這樣產生的,這樣發展的;請諸位賢者依法、依律、依師教平息這個諍事,使這個諍事能夠得到很好的平息。' "諸比丘,如果住處的比丘是年長的,而來訪的比丘是年輕的,那麼諸比丘,住處的比丘應該這樣對來訪的比丘說:'請諸位賢者暫時到一邊去,直到我們商議完畢。'但是諸比丘,如果住處的比丘是年輕的,而來訪的比丘是年長的,那麼諸比丘,住處的比丘應該這樣對來訪的比丘說:'那麼請諸位賢者暫時在這裡稍等,直到我們商議完畢。' "諸比丘,如果住處的比丘們在商議時這樣想:'我們無法依法、依律、依師教平息這個諍事',那麼住處的比丘不應接受那個諍事。但是諸比丘,如果住處的比丘們在商議時這樣想:'我們能夠依法、依律、依師教平息這個諍事',那麼諸比丘,住處的比丘應該這樣對來訪的比丘說:'如果諸位賢者能夠向我們如實地講述這個諍事是如何產生、如何發展的,以及我們將如何依法、依律、依師教平息這個諍事,那麼它就會得到很好的平息。這樣我們就會接受這個諍事。如果諸位賢者不能向我們如實地講述這個諍事是如何產生、如何發展的,以及我們將如何依法、依律、依師教平息這個諍事,那麼它就不會得到很好的平息,我們就不會接受這個諍事。'諸比丘,住處的比丘應該這樣謹慎地接受那個諍事。 "諸比丘,那些來訪的比丘應該這樣對住處的比丘說:'我們將向諸位賢者如實地講述這個諍事是如何產生、如何發展的。如果諸位賢者能夠在這麼長或那麼長的時間內依法、依律、依師教平息這個諍事,那麼它就會得到很好的平息。這樣我們就會將這個諍事交給諸位賢者。如果諸位賢者不能在這麼長或那麼長的時間內依法、依律、依師教平息這個諍事,那麼它就不會得到很好的平息,我們就不會將這個諍事交給諸位賢者。我們自己將成為這個諍事的主人。'諸比丘,來訪的比丘應該這樣謹慎地將那個諍事交給住處的比丘。 "諸比丘,如果那些比丘能夠平息那個諍事,這就稱為諍事已平息。通過什麼平息的呢?通過面對面的裁決。在那裡面對面的裁決包括什麼呢?僧團的面對面、法的面對面、律的面對面、人的面對面...等等...諸比丘,如果諍事這樣平息了,行為人再挑起爭端,挑起爭端者犯懺悔罪;給予同意者抱怨,抱怨者犯懺悔罪。 通過仲裁委員會平息"
-
『『Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi tasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anantāni [anaggāni (sī.)] ceva bhassāni jāyanti, na cekassa [na cetassa (ka.)] bhāsitassa attho viññāyati, anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasametuṃ. 『『Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo – sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti, dhātā [dhatā (sī. syā.)] vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso ; vinaye kho pana ṭhito [cheko (ka.)] hoti asaṃhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike assāsetuṃ saññāpetuṃ nijjhāpetuṃ pekkhetuṃ pasādetuṃ; adhikaraṇasamuppādavūpasamanakusalo hoti; adhikaraṇaṃ jānāti; adhikaraṇasamudayaṃ jānāti; adhikaraṇanirodhaṃ jānāti; adhikaraṇanirodhagāminipaṭipadaṃ jānāti. Anujānāmi, bhikkhave, imehi dasahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ ubbāhikāya sammannituṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
-
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anantāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuṃ sammanneyya ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anantāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuṃ sammannati ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhuno sammuti ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Sammato saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
『『Te ce, bhikkhave, bhikkhū sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasametuṃ, idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā…pe… evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ.
"諸比丘,如果那些比丘在裁決那個諍事時產生無窮盡的言論,而且不能理解任何一個人所說的意思,我允許諸比丘通過仲裁委員會來平息這樣的諍事。具備十種品質的比丘應被選為仲裁委員會成員:他持戒,守護波羅提木叉,行為舉止端正,對微小的過失也心懷畏懼,受持學處;他多聞,能記持所聞,積累所聞,對那些初善、中善、后善,有義有文,宣說完全圓滿清凈梵行的法,他多聞這樣的法,能記憶,能口誦,能意念思惟,能以見解善巧通達;他精通兩部廣說的波羅提木叉,善於分別,善於誦讀,善於決定,善於依經依文解釋;他精通律,不動搖;他有能力使雙方當事人平靜、理解、接受、觀察、生信;他善於平息諍事的生起;他了解諍事,瞭解諍事的生起,瞭解諍事的止息,瞭解導向諍事止息的道路。諸比丘,我允許選舉具備這十種品質的比丘為仲裁委員會成員。諸比丘,應該這樣選舉。首先應請求那位比丘,請求后,由一位有能力的智者比丘向僧團宣告: "大德們,請僧團聽我說。當我們在裁決這個諍事時,產生了無窮盡的言論,而且不能理解任何一個人所說的意思。如果僧團認為時機適當,僧團可以選舉某某比丘和某某比丘組成仲裁委員會來平息這個諍事。這是動議。 "大德們,請僧團聽我說。當我們在裁決這個諍事時,產生了無窮盡的言論,而且不能理解任何一個人所說的意思。僧團正在選舉某某比丘和某某比丘組成仲裁委員會來平息這個諍事。哪位尊者同意選舉某某比丘和某某比丘組成仲裁委員會來平息這個諍事,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 "僧團已經選舉某某比丘和某某比丘組成仲裁委員會來平息這個諍事。僧團同意,因此保持沉默。我如此認定此事。" "諸比丘,如果那些比丘能夠通過仲裁委員會平息那個諍事,這就稱為諍事已平息。通過什麼平息的呢?通過面對面的裁決。在那裡面對面的裁決包括什麼呢?法的面對面、律的面對面、人的面對面...等等...諸比丘,如果諍事這樣平息了,行為人再挑起爭端,挑起爭端者犯懺悔罪。"
- 『『Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi tasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu dhammakathiko, tassa neva suttaṃ āgataṃ hoti, no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati, byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā –
『『Suṇantu me āyasmantā. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko. Imassa neva suttaṃ āgataṃ hoti, no suttavibhaṅgo. So atthaṃ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ , itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmāti.
『『Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ, idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā…pe… evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ.
『『Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi tasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu dhammakathiko, tassa suttañhi kho āgataṃ hoti, no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati, byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā –
『『Suṇantu me āyasmantā. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko. Imassa suttañhi kho āgataṃ hoti, no suttavibhaṅgo. So atthaṃ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmāti.
『『Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ, idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā…pe… evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ.
Yebhuyyasikāvinayo
"諸比丘,如果那些比丘在裁決那個諍事時,其中有一位比丘是法說者,他既不熟悉經文,也不熟悉經文的解釋,他不理解意思而只是依據文字的表面意思來否定真正的意思,那麼由一位有能力的智者比丘應該這樣告知那些比丘: '請諸位尊者聽我說。這位某某比丘是法說者。他既不熟悉經文,也不熟悉經文的解釋。他不理解意思而只是依據文字的表面意思來否定真正的意思。如果諸位尊者認為時機適當,我們可以請某某比丘離開,其餘的人來平息這個諍事。' "諸比丘,如果那些比丘請那位比丘離開后能夠平息那個諍事,這就稱為諍事已平息。通過什麼平息的呢?通過面對面的裁決。在那裡面對面的裁決包括什麼呢?法的面對面、律的面對面、人的面對面...等等...諸比丘,如果諍事這樣平息了,行為人再挑起爭端,挑起爭端者犯懺悔罪。 "諸比丘,如果那些比丘在裁決那個諍事時,其中有一位比丘是法說者,他熟悉經文,但不熟悉經文的解釋,他不理解意思而只是依據文字的表面意思來否定真正的意思,那麼由一位有能力的智者比丘應該這樣告知那些比丘: '請諸位尊者聽我說。這位某某比丘是法說者。他熟悉經文,但不熟悉經文的解釋。他不理解意思而只是依據文字的表面意思來否定真正的意思。如果諸位尊者認為時機適當,我們可以請某某比丘離開,其餘的人來平息這個諍事。' "諸比丘,如果那些比丘請那位比丘離開后能夠平息那個諍事,這就稱為諍事已平息。通過什麼平息的呢?通過面對面的裁決。在那裡面對面的裁決包括什麼呢?法的面對面、律的面對面、人的面對面...等等...諸比丘,如果諍事這樣平息了,行為人再挑起爭端,挑起爭端者犯懺悔罪。 多數決"
- 『『Te ce, bhikkhave, bhikkhū na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasametuṃ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi taṃ adhikaraṇaṃ saṅghassa niyyādetabbaṃ – 『na mayaṃ [na ca mayaṃ (ka.)], bhante, sakkoma imaṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasametuṃ, saṅghova imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametū』ti. Anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṃ adhikaraṇaṃ yebhuyyasikāya vūpasametuṃ. Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu salākaggāhāpako sammannitabbo – yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya…pe… evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ salākaggāhāpakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ salākaggāhāpakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno salākaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu salākaggāhāpako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
『『Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā salākā gāhetabbā. Yathā bahutarā bhikkhū dhammavādino vadanti tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca, yebhuyyasikāya ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – ayaṃ tattha saṅghasammukhatā. Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati – ayaṃ tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā . Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, ubho atthapaccatthikā sammukhībhūtā honti – ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Kā ca tattha yebhuyyasikāya? Yā yebhuyyasikākammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā appaṭikkosanā – ayaṃ tattha yebhuyyasikāya. Evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiya』』nti.
Tividhasalākaggāho
"諸比丘,如果那些比丘無法通過仲裁委員會平息那個諍事,那些比丘應該將那個諍事交給僧團,說:'大德們,我們無法通過仲裁委員會平息這個諍事,請僧團平息這個諍事。'諸比丘,我允許通過多數決來平息這樣的諍事。具備五種品質的比丘應被選為投票管理人:不偏不倚,不因喜好而偏袒,不因嗔恨而偏袒,不因愚癡而偏袒,不因恐懼而偏袒,能知道已投票和未投票的人...等等...諸比丘,應該這樣選舉。首先應請求那位比丘,請求后,由一位有能力的智者比丘向僧團宣告: '大德們,請僧團聽我說。如果僧團認為時機適當,僧團可以選舉某某比丘為投票管理人。這是動議。 '大德們,請僧團聽我說。僧團正在選舉某某比丘為投票管理人。哪位尊者同意選舉某某比丘為投票管理人,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 '僧團已經選舉某某比丘為投票管理人。僧團同意,因此保持沉默。我如此認定此事。' "那位被選為投票管理人的比丘應該進行投票。應該按照大多數如法說者的意見來平息那個諍事。諸比丘,這就稱為諍事已平息。通過什麼平息的呢?通過面對面的裁決和多數決。在那裡面對面的裁決包括什麼呢?僧團的面對面、法的面對面、律的面對面、人的面對面。什麼是僧團的面對面?凡是有資格參加羯磨的比丘都來了,應該徵求同意的人的同意已經徵得,在場的人不反對 - 這就是僧團的面對面。什麼是法的面對面、律的面對面?依據什麼法,什麼律,什麼師教來平息那個諍事 - 這就是法的面對面、律的面對面。什麼是人的面對面?爭論雙方當事人都在場 - 這就是人的面對面。什麼是多數決?多數決羯磨的行為、作為、接受、同意、認可、不反對 - 這就是多數決。諸比丘,如果諍事這樣平息了,行為人再挑起爭端,挑起爭端者犯懺悔罪;給予同意者抱怨,抱怨者犯懺悔罪。" 三種投票方式
- Tena kho pana samayena sāvatthiyā evaṃ jātaṃ evaṃ samuppannaṃ adhikaraṇaṃ hoti. Atha kho te bhikkhū – asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena – assosuṃ kho amukasmiṃ kira āvāse sambahulā therā viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā viyattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. Te ce therā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyuṃ dhammena vinayena satthusāsanena, evamidaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assāti. Atha kho te bhikkhū taṃ āvāsaṃ gantvā te there etadavocuṃ – 『『idaṃ, bhante, adhikaraṇaṃ evaṃ jātaṃ, evaṃ samuppannaṃ. Sādhu, bhante, therā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assā』』ti. Atha kho te therā – yathā sāvatthiyā saṅghena adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ tathā suvūpasantanti [yathā suvūpasantaṃ (sī. syā.)] – tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamesuṃ .
Atha kho te bhikkhū – asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā sambahulānaṃ therānaṃ adhikaraṇavūpasamanena – assosuṃ kho amukasmiṃ kira āvāse tayo therā viharanti…pe… dve therā viharanti…pe… eko thero viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So ce thero imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyya dhammena vinayena satthusāsanena, evamidaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assāti. Atha kho te bhikkhū taṃ āvāsaṃ gantvā taṃ theraṃ etadavocuṃ – 『『idaṃ, bhante, adhikaraṇaṃ evaṃ jātaṃ, evaṃ samuppannaṃ. Sādhu, bhante, thero imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assā』』ti. Atha kho so thero – yathā sāvatthiyā saṅghena adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ, yathā sambahulehi therehi adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ, yathā tīhi therehi adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ, yathā dvīhi therehi adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ, tathā suvūpasantanti – tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamesi.
Atha kho te bhikkhū asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā sambahulānaṃ therānaṃ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā tiṇṇaṃ therānaṃ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā dvinnaṃ therānaṃ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā ekassa therassa adhikaraṇavūpasamanena, yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『nihatametaṃ, bhikkhave, adhikaraṇaṃ santaṃ vūpasantaṃ suvūpasantaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ saññattiyā tayo salākaggāhe – gūḷhakaṃ, sakaṇṇajappakaṃ, vivaṭakaṃ.
『『Kathañca , bhikkhave, gūḷhako salākaggāho hoti? Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā salākāyo vaṇṇāvaṇṇāyo katvā ekameko bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – 『ayaṃ evaṃvādissa salākā, ayaṃ evaṃvādissa salākā. Yaṃ icchasi taṃ gaṇhāhī』ti. Gahite vattabbo – 『mā ca kassaci dassehī』ti. Sace jānāti – adhammavādī bahutarāti, duggahoti, paccukkaḍḍhitabbaṃ. Sace jānāti – dhammavādī bahutarāti, suggahoti, sāvetabbaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, gūḷhako salākaggāho hoti.
『『Kathañca, bhikkhave, sakaṇṇajappako salākaggāho hoti? Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā ekamekassa bhikkhuno upakaṇṇake ārocetabbaṃ – 『ayaṃ evaṃvādissa salākā, ayaṃ evaṃvādissa salākā. Yaṃ icchasi taṃ gaṇhāhī』ti. Gahite vattabbo – 『mā ca kassaci ārocehī』ti. Sace jānāti – adhammavādī bahutarāti, duggahoti, paccukkaḍḍhitabbaṃ. Sace jānāti – dhammavādī bahutarāti, suggahoti, sāvetabbaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, sakaṇṇajappako salākaggāho hoti.
『『Kathañca, bhikkhave, vivaṭako salākaggāho hoti? Sace jānāti – dhammavādī bahutarāti, vissaṭṭheneva vivaṭena gāhetabbo . Evaṃ kho, bhikkhave, vivaṭako salākaggāho hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo salākaggāhā』』ti.
Sativinayo
當時,舍衛城(現在的薩赫特-馬赫特)發生了一個諍事。那些比丘對舍衛城僧團平息諍事的方式不滿意,他們聽說在某個住處有許多長老比丘居住,他們多聞、精通傳統、持法、持律、持綱要,是智者、有才能、聰明、謹慎、有羞恥心、好學。他們想:"如果那些長老能依法、依律、依師教平息這個諍事,這個諍事就會得到很好的平息。"於是那些比丘前往那個住處,對那些長老說:"大德們,這個諍事是這樣產生的,這樣發展的。請長老們依法、依律、依師教平息這個諍事,使這個諍事能夠得到很好的平息。"那些長老認為舍衛城僧團已經很好地平息了諍事,就按照那種方式平息了諍事。 那些比丘對舍衛城僧團平息諍事的方式不滿意,也對許多長老平息諍事的方式不滿意,他們又聽說在某個住處有三位長老...兩位長老...一位長老居住,他多聞、精通傳統、持法、持律、持綱要,是智者、有才能、聰明、謹慎、有羞恥心、好學。他們想:"如果那位長老能依法、依律、依師教平息這個諍事,這個諍事就會得到很好的平息。"於是那些比丘前往那個住處,對那位長老說:"大德,這個諍事是這樣產生的,這樣發展的。請長老依法、依律、依師教平息這個諍事,使這個諍事能夠得到很好的平息。"那位長老認為舍衛城僧團、許多長老、三位長老、兩位長老已經很好地平息了諍事,就按照那種方式平息了諍事。 那些比丘對舍衛城僧團平息諍事的方式不滿意,對許多長老平息諍事的方式不滿意,對三位長老平息諍事的方式不滿意,對兩位長老平息諍事的方式不滿意,對一位長老平息諍事的方式也不滿意,就去見世尊,到了之後向世尊報告此事...世尊說:"諸比丘,這個諍事已經平息、安息、很好地平息了。諸比丘,我允許那些比丘在徵得同意后採用三種投票方式:秘密投票、耳語投票、公開投票。 "諸比丘,什麼是秘密投票?那位投票管理人比丘應準備不同顏色的票,然後逐個接近比丘,對他說:'這是某某觀點的票,這是某某觀點的票。你想要哪個就拿哪個。'拿了票后應該告訴他:'不要給任何人看。'如果知道非法說者佔多數,就是投票無效,應該重新投票。如果知道如法說者佔多數,就是投票有效,應該宣佈結果。諸比丘,這就是秘密投票。 "諸比丘,什麼是耳語投票?那位投票管理人比丘應該在每個比丘耳邊小聲說:'這是某某觀點的票,這是某某觀點的票。你想要哪個就拿哪個。'拿了票后應該告訴他:'不要告訴任何人。'如果知道非法說者佔多數,就是投票無效,應該重新投票。如果知道如法說者佔多數,就是投票有效,應該宣佈結果。諸比丘,這就是耳語投票。 "諸比丘,什麼是公開投票?如果知道如法說者佔多數,就應該放心地公開進行投票。諸比丘,這就是公開投票。諸比丘,這就是三種投票方式。" 念處治
236.[pari. 292-293, 307 ādayo] 『『Anuvādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati? Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca, sativinayena ca, amūḷhavinayena ca, tassapāpiyasikāya ca. Siyā anuvādādhikaraṇaṃ dve samathe anāgamma – amūḷhavinayañca, tassapāpiyasikañca; dvīhi samathehi sammeyya – sammukhāvinayena ca, sativinayena cāti? Siyātissa vacanīyaṃ. Yathā kathaṃ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Tassa kho, bhikkhave [tassa kho taṃ bhikkhave (syā. ka.)], bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo dātabbo. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo –
『『Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅga karitvā…pe… evamassa vacanīyo – 『maṃ, bhante, bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Sohaṃ, bhante , sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācāmī』ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattenaṃ bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Bhikkhū itthannāmaṃ bhikkhuṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. So sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācati . Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayaṃ dadeyya. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Bhikkhū itthannāmaṃ bhikkhuṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. So sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayassa dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….
『『Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
『『Idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca sativinayena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā , vinayasammukhatā, puggalasammukhatā…pe… kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho sammukhībhūtā honti – ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha sativinayasmiṃ? Yā sativinayassa kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā appaṭikkosanā – idaṃ tattha sativinayasmiṃ. Evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.
Amūḷhavinayo
"誹謗諍事通過幾種平息方式得以平息?誹謗諍事通過四種平息方式得以平息:面對面裁決、念處治、不癡治和罪狀裁決。是否可能有誹謗諍事不經過不癡治和罪狀裁決這兩種方式,而通過兩種平息方式得以平息:面對面裁決和念處治?"應該回答說:"可能。"怎麼說呢?諸比丘,在這裡,有些比丘以無根據的破戒罪誹謗一位比丘。諸比丘,應該給予那位具有圓滿正念的比丘念處治。諸比丘,應該這樣給予: "諸比丘,那位比丘應該到僧團面前,偏袒右肩...應該這樣說:'大德們,有些比丘以無根據的破戒罪誹謗我。大德們,我具有圓滿正念,請求僧團給予我念處治。'應該第二次請求。應該第三次請求。由一位有能力的智者比丘向僧團宣告: '大德們,請僧團聽我說。有些比丘以無根據的破戒罪誹謗某某比丘。他具有圓滿正念,請求僧團給予念處治。如果僧團認為時機適當,僧團應該給予具有圓滿正念的某某比丘念處治。這是動議。 '大德們,請僧團聽我說。有些比丘以無根據的破戒罪誹謗某某比丘。他具有圓滿正念,請求僧團給予念處治。僧團正在給予具有圓滿正念的某某比丘念處治。哪位尊者同意給予具有圓滿正念的某某比丘念處治,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 '我再說第二遍...我再說第三遍... '僧團已經給予具有圓滿正念的某某比丘念處治。僧團同意,因此保持沉默。我如此認定此事。' "諸比丘,這就稱為諍事已平息。通過什麼平息的呢?通過面對面裁決和念處治。在那裡面對面裁決包括什麼呢?僧團的面對面、法的面對面、律的面對面、人的面對面...什麼是人的面對面?誹謗者和被誹謗者雙方都在場 - 這就是人的面對面。在那裡念處治包括什麼呢?念處治羯磨的行為、作為、接受、同意、認可、不反對 - 這就是念處治。諸比丘,如果諍事這樣平息了,行為人再挑起爭端,挑起爭端者犯懺悔罪;給予同意者抱怨,抱怨者犯懺悔罪。 不癡治
- 『『Siyā anuvādādhikaraṇaṃ dve samathe anāgamma – sativinayañca, tassapāpiyasikañca; dvīhi samathehi sammeyya – sammukhāvinayena ca, amūḷhavinayena cāti? Siyātissa vacanīyaṃ. Yathā kathaṃ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato . Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Taṃ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti. So evaṃ vadeti – 『ahaṃ kho, āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ kata』nti. Evampi naṃ vuccamānā codenteva – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti. 『『Tassa kho, bhikkhave, bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo dātabbo. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo –
『『Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā…pe… evamassa vacanīyo – 『ahaṃ, bhante, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – 『ahaṃ kho, āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ kata』nti . Evampi maṃ vuccamānā codenteva – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti. 『Sohaṃ, bhante, amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmī』ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Taṃ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti. So evaṃ vadeti – 『ahaṃ kho, āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ kata』nti. Evampi naṃ vuccamānā codenteva – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti. So amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ dadeyya. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Taṃ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti . So evaṃ vadeti – 『ahaṃ kho, āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ kata』nti. Evampi naṃ vuccamānā codenteva – 『saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā』ti. So amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….
『『Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
"是否可能有誹謗諍事不經過念處治和罪狀裁決這兩種方式,而通過兩種平息方式得以平息:面對面裁決和不癡治?"應該回答說:"可能。"怎麼說呢?諸比丘,在這裡,有一位比丘發瘋了,心神錯亂。他在發瘋心神錯亂時做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。比丘們以他在發瘋心神錯亂時所做的事指控他犯戒:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"他這樣回答:"朋友們,我當時發瘋了,心神錯亂。我在發瘋心神錯亂時做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。我不記得那些事。那是我在糊塗時做的。"即使他這樣說,他們仍然指控他:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"諸比丘,應該給予那位不再糊塗的比丘不癡治。諸比丘,應該這樣給予: "諸比丘,那位比丘應該到僧團面前,偏袒右肩...應該這樣說:'大德們,我曾經發瘋,心神錯亂。我在發瘋心神錯亂時做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。比丘們以我在發瘋心神錯亂時所做的事指控我犯戒,說:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"我這樣回答他們:"朋友們,我當時發瘋了,心神錯亂。我在發瘋心神錯亂時做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。我不記得那些事。那是我在糊塗時做的。"即使我這樣說,他們仍然指控我:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"大德們,我現在不再糊塗,請求僧團給予我不癡治。'應該第二次請求。應該第三次請求。由一位有能力的智者比丘向僧團宣告: '大德們,請僧團聽我說。這位某某比丘曾經發瘋,心神錯亂。他在發瘋心神錯亂時做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。比丘們以他在發瘋心神錯亂時所做的事指控他犯戒,說:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"他這樣回答:"朋友們,我當時發瘋了,心神錯亂。我在發瘋心神錯亂時做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。我不記得那些事。那是我在糊塗時做的。"即使他這樣說,他們仍然指控他:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"他現在不再糊塗,請求僧團給予不癡治。如果僧團認為時機適當,僧團應該給予不再糊塗的某某比丘不癡治。這是動議。 '大德們,請僧團聽我說。這位某某比丘曾經發瘋,心神錯亂。他在發瘋心神錯亂時做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。比丘們以他在發瘋心神錯亂時所做的事指控他犯戒,說:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"他這樣回答:"朋友們,我當時發瘋了,心神錯亂。我在發瘋心神錯亂時做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。我不記得那些事。那是我在糊塗時做的。"即使他這樣說,他們仍然指控他:"尊者記得犯了這樣的戒嗎?"他現在不再糊塗,請求僧團給予不癡治。僧團正在給予不再糊塗的某某比丘不癡治。哪位尊者同意給予不再糊塗的某某比丘不癡治,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 '我再說第二遍...我再說第三遍... '僧團已經給予不再糊塗的某某比丘不癡治。僧團同意,因此保持沉默。我如此認定此事。'"
『『Idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca, amūḷhavinayena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā…pe… kiñca tattha amūḷhavinayasmiṃ ? Yā amūḷhavinayassa kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā appaṭikkosanā – idaṃ tattha amūḷhavinayasmiṃ. Evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.
Tassapāpiyasikāvinayo
"諸比丘,這就稱為諍事已平息。通過什麼平息的呢?通過面對面裁決和不癡治。在那裡面對面裁決包括什麼呢?僧團的面對面、法的面對面、律的面對面、人的面對面...在那裡不癡治包括什麼呢?不癡治羯磨的行為、作為、接受、同意、認可、不反對 - 這就是不癡治。諸比丘,如果諍事這樣平息了,行為人再挑起爭端,挑起爭端者犯懺悔罪;給予同意者抱怨,抱怨者犯懺悔罪。 罪狀裁決"
- 『『Siyā anuvādādhikaraṇaṃ dve samathe anāgamma – sativinayañca, amūḷhavinayañca ; dvīhi samathehi sammeyya – sammukhāvinayena ca, tassapāpiyasikāya cāti? Siyātissa vacanīyaṃ. Yathā kathaṃ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhuṃ saṅghamajjhe garukāya āpattiyā codeti – 『saratāyasmā evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā, pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā』ti. So evaṃ vadeti – 『na kho ahaṃ, āvuso, sarāmi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā, pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā』ti. Tamenaṃ so nibbeṭhentaṃ ativeṭheti – 『iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā, pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā』ti. So evaṃ vadeti – 『na kho ahaṃ, āvuso, sarāmi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā, pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā. Sarāmi ca kho ahaṃ, āvuso, evarūpiṃ appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitā』ti. Tamenaṃ so nibbeṭhentaṃ ativeṭheti – 『iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā, pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā』ti. So evaṃ vadeti – 『imañhi nāmāhaṃ, āvuso, appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitvā apuṭṭho paṭijānissāmi. Kiṃ panāhaṃ evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitvā, pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā, puṭṭho na paṭijānissāmī』ti? So evaṃ vadeti – 『imañhi nāma tvaṃ, āvuso, appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitvā apuṭṭho na paṭijānissasi. Kiṃ pana tvaṃ evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitvā, pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā, apuṭṭho paṭijānissasi? Iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā, pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā』ti. So evaṃ vadesi – 『sarāmi kho ahaṃ, āvuso, evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā, pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā. Davā me etaṃ vuttaṃ, ravā me etaṃ vuttaṃ – nāhaṃ taṃ sarāmi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā, pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā』ti. Tassa kho, bhikkhave [tassa kho taṃ bhikkhave (ka.) tassa khvataṃ bhikkhave (syā.)], bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṃ kātabbaṃ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenāññaṃ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṃ kareyya. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenāññaṃ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….
『『Kataṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
『『Idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca, tassapāpiyasikāya ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā…pe… kā ca tattha tassapāpiyasikāya? Yā tassapāpiyasikākammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā appaṭikkosanā – ayaṃ tattha tassapāpiyasikāya. Evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.
Paṭiññātakaraṇaṃ
"是否可能有誹謗諍事不經過念處治和不癡治這兩種方式,而通過兩種平息方式得以平息:面對面裁決和罪狀裁決?"應該回答說:"可能。"怎麼說呢?諸比丘,在這裡,有一位比丘在僧團中指控另一位比丘犯了重戒:"尊者記得犯了這樣的重戒嗎,波羅夷或接近波羅夷的戒?"他回答說:"朋友,我不記得犯了這樣的重戒,波羅夷或接近波羅夷的戒。"那位比丘繼續追問他:"請尊者仔細想想,你是否記得犯了這樣的重戒,波羅夷或接近波羅夷的戒?"他回答說:"朋友,我不記得犯了這樣的重戒,波羅夷或接近波羅夷的戒。但是我記得犯了一個輕微的戒。"那位比丘繼續追問他:"請尊者仔細想想,你是否記得犯了這樣的重戒,波羅夷或接近波羅夷的戒?"他說:"朋友,我犯了這樣一個輕微的戒,沒人問我就承認了。我怎麼可能犯了這樣的重戒,波羅夷或接近波羅夷的戒,有人問我卻不承認呢?"那位比丘說:"朋友,你犯了這樣一個輕微的戒,沒人問你就不承認。你怎麼可能犯了這樣的重戒,波羅夷或接近波羅夷的戒,沒人問你就承認呢?請尊者仔細想想,你是否記得犯了這樣的重戒,波羅夷或接近波羅夷的戒?"他回答說:"朋友,我記得犯了這樣的重戒,波羅夷或接近波羅夷的戒。我之前說不記得是開玩笑的,是胡說的。"諸比丘,應該對那位比丘執行罪狀裁決。諸比丘,應該這樣執行。由一位有能力的智者比丘向僧團宣告: '大德們,請僧團聽我說。這位某某比丘在僧團中被追問重戒時,先否認后承認,先承認后否認,轉移話題,故意說謊。如果僧團認為時機適當,僧團應該對某某比丘執行罪狀裁決。這是動議。 '大德們,請僧團聽我說。這位某某比丘在僧團中被追問重戒時,先否認后承認,先承認后否認,轉移話題,故意說謊。僧團正在對某某比丘執行罪狀裁決。哪位尊者同意對某某比丘執行罪狀裁決,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 '我再說第二遍...我再說第三遍... '僧團已經對某某比丘執行罪狀裁決。僧團同意,因此保持沉默。我如此認定此事。' "諸比丘,這就稱為諍事已平息。通過什麼平息的呢?通過面對面裁決和罪狀裁決。在那裡面對面裁決包括什麼呢?僧團的面對面、法的面對面、律的面對面...在那裡罪狀裁決包括什麼呢?罪狀裁決羯磨的行為、作為、接受、同意、認可、不反對 - 這就是罪狀裁決。諸比丘,如果諍事這樣平息了,行為人再挑起爭端,挑起爭端者犯懺悔罪;給予同意者抱怨,抱怨者犯懺悔罪。 認罪羯磨"
239.[pari. 295, 306, 308 ādayo] 『『Āpattādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati? Āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca, tiṇavatthārakena ca. Siyā āpattādhikaraṇaṃ ekaṃ samathaṃ anāgamma – tiṇavatthārakaṃ, dvīhi samathehi sammeyya – sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena cāti? Siyātissa vacanīyaṃ. Yathā kathaṃ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu lahukaṃ āpattiṃ āpanno hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – 『ahaṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno; taṃ paṭidesemī』ti. Tena vattabbo – 『passasī』ti? 『Āma passāmī』ti. 『Āyatiṃ saṃvareyyāsī』ti.
『『Idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā…pe… kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubho sammukhībhūtā honti – ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiṃ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā appaṭikkosanā – idaṃ tattha paṭiññātakaraṇasmiṃ. Evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, tena, bhikkhave, bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassu vacanīyā – 『ahaṃ, bhante, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno; taṃ paṭidesemī』ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā –
『『Suṇantu me āyasmantā. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati, vivarati, uttāniṃ karoti deseti. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyyanti. Tena vattabbo – 『passasī』ti? 『Āma passāmī』ti. 『Āyatiṃ saṃvareyyāsī』ti.
『『Idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā…pe… kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubho sammukhībhūtā honti – ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiṃ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā appaṭikkosanā – idaṃ tattha paṭiññātakaraṇasmiṃ. Evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – 『ahaṃ, bhante, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno; taṃ paṭidesemī』ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati, vivarati, uttāniṃ karoti, deseti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyyanti. Tena vattabbo – 『passasī』ti? 『Āma passāmī』ti. 『Āyatiṃ saṃvareyyāsī』ti.
『『Idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca . Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā…pe… evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.
Tiṇavatthārakaṃ
"犯戒諍事通過幾種平息方式得以平息?犯戒諍事通過三種平息方式得以平息:面對面裁決、認罪羯磨和草覆蓋。是否可能有犯戒諍事不經過草覆蓋這一種方式,而通過兩種平息方式得以平息:面對面裁決和認罪羯磨?"應該回答說:"可能。"怎麼說呢?諸比丘,在這裡,有一位比丘犯了輕戒。諸比丘,那位比丘應該到一位比丘面前,偏袒右肩,蹲踞,合掌,這樣說:'朋友,我犯了某某戒,我懺悔。'那位比丘應該問:'你看到(自己的過錯)嗎?''是的,我看到。''以後要謹慎。' "諸比丘,這就稱為諍事已平息。通過什麼平息的呢?通過面對面裁決和認罪羯磨。在那裡面對面裁決包括什麼呢?法的面對面、律的面對面、人的面對面...什麼是人的面對面?懺悔者和接受懺悔者雙方都在場 - 這就是人的面對面。在那裡認罪羯磨包括什麼呢?認罪羯磨的行為、作為、接受、同意、認可、不反對 - 這就是認罪羯磨。諸比丘,如果諍事這樣平息了,接受懺悔者再挑起爭端,挑起爭端者犯懺悔罪。如果能這樣解決,那很好。如果不能,諸比丘,那位比丘應該到幾位比丘面前,偏袒右肩,向長老比丘禮拜,蹲踞,合掌,這樣說:'大德們,我犯了某某戒,我懺悔。'由一位有能力的智者比丘向那些比丘宣告: '請尊者們聽我說。這位某某比丘記得自己的過錯,揭露它,公開它,懺悔它。如果尊者們認為時機適當,我可以接受某某比丘的懺悔。'應該問他:'你看到(自己的過錯)嗎?''是的,我看到。''以後要謹慎。' "諸比丘,這就稱為諍事已平息。通過什麼平息的呢?通過面對面裁決和認罪羯磨。在那裡面對面裁決包括什麼呢?法的面對面、律的面對面、人的面對面...什麼是人的面對面?懺悔者和接受懺悔者雙方都在場 - 這就是人的面對面。在那裡認罪羯磨包括什麼呢?認罪羯磨的行為、作為、接受、同意、認可、不反對 - 這就是認罪羯磨。諸比丘,如果諍事這樣平息了,接受懺悔者再挑起爭端,挑起爭端者犯懺悔罪。如果能這樣解決,那很好。如果不能,諸比丘,那位比丘應該到僧團面前,偏袒右肩,向長老比丘禮拜,蹲踞,合掌,這樣說:'大德們,我犯了某某戒,我懺悔。'由一位有能力的智者比丘向僧團宣告: '大德們,請僧團聽我說。這位某某比丘記得自己的過錯,揭露它,公開它,懺悔它。如果僧團認為時機適當,我可以接受某某比丘的懺悔。'應該問他:'你看到(自己的過錯)嗎?''是的,我看到。''以後要謹慎。' "諸比丘,這就稱為諍事已平息。通過什麼平息的呢?通過面對面裁決和認罪羯磨。在那裡面對面裁決包括什麼呢?僧團的面對面、法的面對面、律的面對面、人的面對面...諸比丘,如果諍事這樣平息了,接受懺悔者再挑起爭端,挑起爭端者犯懺悔罪;給予同意者抱怨,抱怨者犯懺悔罪。 草覆蓋"
- 『『Siyā āpattādhikaraṇaṃ ekaṃ samathaṃ anāgamma – paṭiññātakaraṇaṃ, dvīhi samathehi sammeyya – sammukhāvinayena ca, tiṇavatthārakena cāti? Siyātissa vacanīyaṃ. Yathā kathaṃ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – 『amhākaṃ kho bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyyā』ti. Anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasametuṃ. Evañca pana, bhikkhave, vūpasametabbaṃ. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya . Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasameyya, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttanti. 『『Ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo –
『『Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ yā ceva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttanti.
- 『『Athāparesaṃ ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo –
『『Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ yā ceva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttanti.
"是否可能有犯戒諍事不經過認罪羯磨這一種方式,而通過兩種平息方式得以平息:面對面裁決和草覆蓋?"應該回答說:"可能。"怎麼說呢?諸比丘,在這裡,有些比丘互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果那些比丘這樣想:'我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們互相追究這些罪過,這個諍事可能會變得更加激烈、兇猛,導致分裂。'諸比丘,我允許用草覆蓋的方式平息這樣的諍事。諸比丘,應該這樣平息:所有人都應該聚集在一起,聚集後由一位有能力的智者比丘向僧團宣告: '大德們,請僧團聽我說。我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們互相追究這些罪過,這個諍事可能會變得更加激烈、兇猛,導致分裂。如果僧團認為時機適當,僧團應該用草覆蓋的方式平息這個諍事,除了重罪和涉及在家人的罪。'一方的比丘中由一位有能力的智者比丘向自己這一方宣告: '請尊者們聽我說。我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們互相追究這些罪過,這個諍事可能會變得更加激烈、兇猛,導致分裂。如果尊者們認為時機適當,我願意爲了尊者們的利益和自己的利益,在僧團中用草覆蓋的方式懺悔尊者們的罪過和我自己的罪過,除了重罪和涉及在家人的罪。' "然後另一方的比丘中由一位有能力的智者比丘向自己這一方宣告: '請尊者們聽我說。我們互相爭吵、爭論、爭執,做了許多不適合沙門的事,說了許多不當的話。如果我們互相追究這些罪過,這個諍事可能會變得更加激烈、兇猛,導致分裂。如果尊者們認為時機適當,我願意爲了尊者們的利益和自己的利益,在僧團中用草覆蓋的方式懺悔尊者們的罪過和我自己的罪過,除了重罪和涉及在家人的罪。'"
- 『『Athāparesaṃ ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ yā ceva imesaṃ āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṃ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Ahaṃ yā ceva imesaṃ āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṃ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ. Yassāyasmato khamati amhākaṃ imāsaṃ āpattīnaṃ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā, ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Desitā amhākaṃ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena , ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihippaṭisaṃyuttaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
『『Athāparesaṃ…pe… evametaṃ dhārayāmī』』ti.
『『Idaṃ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca, tiṇavatthārakena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā.
『『Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – ayaṃ tattha saṅghasammukhatā.
『『Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati – ayaṃ tattha dhammasammukhatā , vinayasammukhatā.
『『Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubho sammukhībhūtā honti – ayaṃ tattha puggalasammukhatā.
『『Kiñca tattha tiṇavatthārakasmiṃ? Yā tiṇavatthārakassa kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā appaṭikkosanā – idaṃ tattha tiṇavatthārakasmiṃ. Evaṃ vūpasantaṃ ce, bhikkhave, adhikaraṇaṃ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.
[pari. 295, 307, 308] 『『Kiccādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati? Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati – sammukhāvinayenā』』ti.
然後,對於其他單方面的比丘們,由一位有能力的比丘應該向僧團宣告 - "尊者們,請僧團聽我說。我們這些爭吵、鬥爭、陷入爭議的人,生活中做了許多不適合沙門的事,說了許多過分的話。如果我們因為這些罪過而互相指責,這個問題可能會變得更加嚴重、激烈,導致分裂。如果僧團認為適當的話,我願意爲了這些尊者們的利益和我自己的利益,在僧團中間以草覆蓋的方式懺悔這些尊者們的罪過和我自己的罪過,除了重大過失,除了與在家人有關的事。這是動議。 尊者們,請僧團聽我說。我們這些爭吵、鬥爭、陷入爭議的人,生活中做了許多不適合沙門的事,說了許多過分的話。如果我們因為這些罪過而互相指責,這個問題可能會變得更加嚴重、激烈,導致分裂。我現在爲了這些尊者們的利益和我自己的利益,在僧團中間以草覆蓋的方式懺悔這些尊者們的罪過和我自己的罪過,除了重大過失,除了與在家人有關的事。如果尊者們同意我們在僧團中間以草覆蓋的方式懺悔這些罪過,除了重大過失,除了與在家人有關的事,請保持沉默;如果不同意,請說出來。 我們已經在僧團中間以草覆蓋的方式懺悔了這些罪過,除了重大過失,除了與在家人有關的事。僧團同意了,所以保持沉默。我如此理解這件事。" "然後對其他人...如此理解這件事。" 比丘們,這就是所謂的解決了的問題。通過什麼方式解決的?通過現前調解和草覆蓋。其中現前調解包括什麼?包括僧團現前、法現前、律現前、人現前。 什麼是僧團現前?所有有資格參加羯磨的比丘都到場了,應該徵求同意的人的同意已經帶來,在場的人沒有反對 - 這就是僧團現前。 什麼是法現前、律現前?根據哪種法、哪種律、哪種導師的教導來解決這個問題 - 這就是法現前、律現前。 什麼是人現前?懺悔的人和接受懺悔的人都在場 - 這就是人現前。 草覆蓋中包括什麼?執行草覆蓋羯磨的行為、進行、接受、同意、不反對 - 這就是草覆蓋中的內容。比丘們,如果問題以這種方式解決了,接受者再提出來,就犯波逸提罪;給予同意的人抱怨,就犯波逸提罪。 "應作事爭議通過幾種方法平息?應作事爭議通過一種方法平息 - 現前調解。"
Samathakkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
這句巴利語的中文翻譯是:
"第四章 止息篇 結束"
解釋: - "Samathakkhandhakaṃ" 是由 "samatha"(止息、平靜)和 "khandhaka"(章節、篇章)組成的複合詞,意為"止息篇"或"平靜篇"。 - "niṭṭhitaṃ" 意為"結束"、"完成"。 - "catutthaṃ" 是序數詞,意為"第四"。
因此,這句話表示第四章名為"止息篇"或"平靜篇"的內容到此結束。這可能是某部佛教經典或律藏中的一個章節標記。