B0102040605dhammikavaggo(法品)

  1. Dhammikavaggo

  2. Nāgasuttaṃ

我很樂意幫您翻譯這段內容。這似乎是來自巴利文經典的標題。讓我為您直譯: 5\ 法行品 1\ 龍象經 這是對標題的直譯,其中: Dhammika (法行) - 指依法而行、如法 vaggo (品) - 表示一個章節或品類 Nāga (龍象) - 指大象或龍,在佛教文獻中常用來比喻高尚的人或佛陀 suttaṃ (經) - 指經文 如果您有正文內容需要翻譯,我很樂意繼續為您直譯。請注意我會: 在章節數字後加反斜線 保持完整直譯而不縮略 適當註解古代地名(如果確知現代對應地點) 對詩歌體裁會盡量保持對仗形式 您需要我翻譯正文內容嗎?

  1. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – 『『āyāmānanda , yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkami. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – 『『āyāmānanda, yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkamissāma gattāni parisiñcitu』』nti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. Pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.

Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa seto nāma nāgo mahātūriya [mahāturiya (sī. syā. kaṃ. pī.)] tāḷitavāditena pubbakoṭṭhakā paccuttarati. Apissu taṃ jano disvā evamāha – 『『abhirūpo vata, bho, rañño nāgo; dassanīyo vata, bho, rañño nāgo; pāsādiko vata, bho, rañño nāgo; kāyupapanno vata, bho, rañño nāgo』』ti! Evaṃ vutte āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca – 『『hatthimeva nu kho, bhante, mahantaṃ brahantaṃ [mahantaṃ bruhantaṃ (sī.), mahattaṃ brahmattaṃ (ka.)] kāyupapannaṃ jano disvā evamāha – 『nāgo vata, bho, nāgo』ti, udāhu aññampi kañci [kiñci (ka.)] mahantaṃ brahantaṃ kāyupapannaṃ jano disvā evamāha – 『nāgo vata, bho, nāgo』』』ti? 『『Hatthimpi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ kāyupapannaṃ jano disvā evamāha – 『nāgo vata, bho, nāgo』ti! Assampi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ…pe… goṇampi kho, udāyi , mahantaṃ brahantaṃ…pe… uragampi [nāgampi (ka.)] kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ…pe… rukkhampi kho, udāyi , mahantaṃ brahantaṃ…pe… manussampi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ kāyupapannaṃ jano disvā evamāha – 『nāgo vata, bho, nāgo』ti! Api ca, udāyi, yo sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya āguṃ na karoti kāyena vācāya manasā, tamahaṃ 『nāgo』ti brūmī』』ti.

『『Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ, bhante, bhagavatā – api ca, udāyi, yo sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya āguṃ na karoti kāyena vācāya manasā, tamahaṃ 『nāgo』ti brūmī』』ti. Idañca panāhaṃ, bhante, bhagavatā subhāsitaṃ imāhi gāthāhi anumodāmi –

『『Manussabhūtaṃ sambuddhaṃ, attadantaṃ samāhitaṃ;

Iriyamānaṃ brahmapathe, cittassūpasame rataṃ.

『『Yaṃ manussā namassanti, sabbadhammāna pāraguṃ;

Devāpi taṃ [naṃ (sī. pī.)] namassanti, iti me arahato sutaṃ.

『『Sabbasaṃyojanātītaṃ, vanā nibbana [nibbāna (sī. syā. kaṃ. pī.)] māgataṃ;

Kāmehi nekkhammarataṃ [nekkhamme rataṃ (ka. sī.)], muttaṃ selāva kañcanaṃ.

『『Sabbe accarucī nāgo, himavāññe siluccaye;

Sabbesaṃ nāganāmānaṃ, saccanāmo anuttaro.

『『Nāgaṃ vo [te (ka.)] kittayissāmi, na hi āguṃ karoti so;

Soraccaṃ avihiṃsā ca, pādā nāgassa te duve.

『『Tapo ca brahmacariyaṃ, caraṇā nāgassa tyāpare;

Saddhāhattho mahānāgo, upekkhāsetadantavā.

『『Sati gīvā siro paññā, vīmaṃsā dhammacintanā;

Dhammakucchisamātapo, viveko tassa vāladhi.

『『So jhāyī assāsarato, ajjhattaṃ susamāhito [ajjhattupasamāhito (syā. ka.)];

Gacchaṃ samāhito nāgo, ṭhito nāgo samāhito.

『『Seyyaṃ samāhito nāgo, nisinnopi samāhito;

Sabbattha saṃvuto nāgo, esā nāgassa sampadā.

『『Bhuñjati anavajjāni, sāvajjāni na bhuñjati;

Ghāsamacchādanaṃ laddhā, sannidhiṃ parivajjayaṃ.

『『Saṃyojanaṃ aṇuṃ thūlaṃ, sabbaṃ chetvāna bandhanaṃ;

Yena yeneva gacchati, anapekkhova gacchati.

『『Yathāpi udake jātaṃ, puṇḍarīkaṃ pavaḍḍhati;

Nupalippati [na upalippati (sī. syā. kaṃ. pī.), nupalimpati (ka.)] toyena, sucigandhaṃ manoramaṃ.

43\ 一時,世尊住在舍衛城(今印度北方邦斯拉瓦斯提)祇樹給孤獨園。那時,世尊于晨朝時分,著衣持缽,入舍衛城乞食。在舍衛城乞食已,飯食訖,收缽還,告具壽阿難道:"阿難,來,我們往東園鹿母講堂去午休。"具壽阿難應諾世尊道:"是的,尊者。" 其時,世尊與具壽阿難往東園鹿母講堂。傍晚時分,世尊從禪思起,告具壽阿難道:"阿難,來,我們往東浴室去沐浴身體。"具壽阿難應諾世尊道:"是的,尊者。"其時,世尊與具壽阿難往東浴室去沐浴身體。于東浴室沐浴已,出浴著一衣,站立晾乾身體。 爾時,憍薩羅國波斯匿王的白象,伴隨著大樂器的鼓樂聲,從東浴室出來。眾人見此,如是說道:"啊,王之象多麼俊美!啊,王之象多麼壯觀!啊,王之象多麼優雅!啊,王之象多麼體格健碩!"聞此,具壽優陀夷對世尊說道:"尊者,人們見到龐大高大體格健碩的,是否只稱大象為'龍象',還是見到其他龐大高大體格健碩的也稱為'龍象'呢?" "優陀夷,人們見到龐大高大體格健碩的象,稱之為'龍象';見到龐大高大體格健碩的馬,也稱之為'龍象';見到龐大高大體格健碩的牛,也稱之為'龍象';見到龐大高大體格健碩的蛇,也稱之為'龍象';見到龐大高大體格健碩的樹,也稱之為'龍象';見到龐大高大體格健碩的人,也稱之為'龍象'。然而,優陀夷,我說,在天、魔、梵的世界中,在沙門、婆羅門、天、人的眾生中,誰于身、口、意不作惡,我稱他為'龍象'。" "希有啊,尊者!未曾有啊,尊者!世尊所說之言多麼善妙!'然而,優陀夷,我說,在天、魔、梵的世界中,在沙門、婆羅門、天、人的眾生中,誰于身、口、意不作惡,我稱他為龍象。'尊者,我願以此偈頌隨喜世尊的善說: '人身正覺者,調御心專注, 行於梵道上,樂於心寂靜。 人人所禮敬,諸法到彼岸, 諸天亦敬禮,如是我所聞。 超越諸結縛,從林至無林, 樂出離諸欲,如金出巖石。 超越諸山峰,猶如雪山王, 一切龍象中,真實無上者。 我今贊龍象,彼不作諸惡, 柔和不害性,是龍像兩足。 苦行梵行者,是龍象其餘, 信手大龍象,舍心為象牙。 念頸慧為頭,擇法思維腦, 法腹等持身,遠離為尾毛。 彼樂於禪思,內心善安住, 行時心安住,立時心安住。 臥時心安住,坐時亦安住, 處處自護持,是龍象圓滿。 受用無過食,不受有過食, 得食與衣已,遠離儲藏心。 斷除一切縛,細微或粗重, 隨往於何處,無著而前行。 猶如蓮花生,生長於水中, 不為水沾染,清香悅人意。'"

『『Tatheva loke sujāto, buddho loke viharati;

Nupalippati lokena, toyena padumaṃ yathā.

『『Mahāginīva jalito [mahāggini pajjalito (sī. syā. kaṃ.)], anāhārūpasammati;

Saṅkhāresūpasantesu [aṅgāresu ca santesu (ka.)], nibbutoti pavuccati.

『『Atthassāyaṃ viññāpanī, upamā viññūhi desitā;

Viññassanti [viññissanti (ka.)] mahānāgā, nāgaṃ nāgena desitaṃ.

『『Vītarāgo vītadoso, vītamoho anāsavo;

Sarīraṃ vijahaṃ nāgo, parinibbissati [parinibbāti (pī. ka.)] anāsavo』』ti. paṭhamaṃ;

  1. Migasālāsuttaṃ

  2. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho migasālā [migasāṇā (ka.) a. ni. 10.75] upāsikā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho migasālā upāsikā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca –

『『Kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṃ ? Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmisatto [sakadāgāmipatto (ka. syā. pī.)] tusitaṃ kāyaṃ upapannoti. Petteyyopi [pettayyo piyo (sī. pī. ka.), pitu piyo (syā. kaṃ.)] me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmipatto tusitaṃ kāyaṃ upapannoti. Kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāya』』nti? 『『Evaṃ kho panetaṃ, bhagini, bhagavatā byākata』』nti.

Atha kho āyasmā ānando migasālāya upāsikāya nivesane piṇḍapātaṃ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

『『Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃ. Atha kho, bhante, migasālā upāsikā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho, bhante, migasālā upāsikā maṃ etadavoca – 『kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṃ. Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmipatto tusitaṃ kāyaṃ upapannoti. Petteyyopi me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmipatto tusitaṃ kāyaṃ upapannoti. Kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāya』nti? Evaṃ vutte ahaṃ, bhante, migasālaṃ upāsikaṃ etadavocaṃ – 『evaṃ kho panetaṃ, bhagini, bhagavatā byākata』』』nti.

『『Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakasaññā [ambakā ambakapaññā (sī. pī.), ambakā ambakasaññā (syā. kaṃ.) a. ni.

我會按照您的要求,將這段巴利文直譯成簡體中文。我會保持完整性,在章節數字後加反斜槓,並儘量保持對仗形式。翻譯如下: "如同在世間生長的,佛陀住於世間; 不為世間所染著,如同蓮花不沾水。 "如同大火熊熊燃燒,因無燃料而止息; 當諸行止息之時,稱之為涅槃寂靜。 "此是智者所說的,顯明義理的譬喻; 大龍將能得明瞭,以龍教導于龍者。 "離貪離嗔及離癡,無漏清凈無煩惱; 舍離色身大龍者,將入無漏般涅槃。"第一\ 2\ 彌伽娑羅經 44\ 這時,尊者阿難在上午時分,穿好衣服,持缽及衣,前往優婆夷彌伽娑羅的住處。到達后,坐在準備好的座位上。這時,優婆夷彌伽娑羅走向尊者阿難;走近后,向尊者阿難禮敬,然後坐在一旁。坐在一旁的優婆夷彌伽娑羅對尊者阿難如此說道: "尊者阿難,世尊所教導的法應當如何理解?為何修梵行者與非修梵行者兩者在來世會有相同的果報?尊者,我的父親富蘭那是修梵行者,遠離欲行,離開淫慾俗法。他去世后,被世尊記別為一來果,轉生於兜率天。尊者,我敬愛的伊斯達陀卻是非修梵行者,以一妻為足。他去世后,也被世尊記別為一來果,轉生於兜率天。尊者阿難,世尊所教導的法應當如何理解?為何修梵行者與非修梵行者兩者在來世會有相同的果報呢?""姐妹,這確實是世尊所說的。" 這時,尊者阿難在彌伽娑羅優婆夷的住處接受供養后,起座離去。隨後,尊者阿難在用餐后,前往世尊所在之處。到達后,向世尊禮敬,坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對世尊如此說道: "大德,今日上午,我穿好衣服,持缽及衣,前往優婆夷彌伽娑羅的住處。到達后,坐在準備好的座位上。大德,這時優婆夷彌伽娑羅走向我;走近后,向我禮敬,然後坐在一旁。大德,坐在一旁的優婆夷彌伽娑羅對我如此說道:'尊者阿難,世尊所教導的法應當如何理解?為何修梵行者與非修梵行者兩者在來世會有相同的果報?我的父親富蘭那是修梵行者,遠離欲行,離開淫慾俗法。他去世后,被世尊記別為一來果,轉生於兜率天。我敬愛的伊斯達陀卻是非修梵行者,以一妻為足。他去世后,也被世尊記別為一來果,轉生於兜率天。尊者阿難,世尊所教導的法應當如何理解?為何修梵行者與非修梵行者兩者在來世會有相同的果報呢?'大德,我對彌伽娑羅優婆夷如此回答:'姐妹,這確實是世尊所說的。'" "阿難啊,彌伽娑羅優婆夷是何等愚昧無知,如同嬰兒一般思慮..." [註:文段未完,但已按要求完整翻譯所提供的內容]

10.75 passitabbaṃ], ke ca purisapuggalaparopariyañāṇe? Chayime, ānanda, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

『『Katame cha? Idhānanda, ekacco puggalo sorato hoti sukhasaṃvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena. Tassa savanenapi akataṃ hoti, bāhusaccenapi akataṃ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ na labhati. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmīyeva hoti no visesagāmī.

『『Idha panānanda, ekacco puggalo sorato hoti sukhasaṃvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena. Tassa savanenapi kataṃ hoti, bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ labhati. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmīyeva hoti no hānagāmī.

『『Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti – 『imassapi teva dhammā aparassapi teva dhammā, kasmā tesaṃ eko hīno eko paṇīto』ti! Tañhi tesaṃ, ānanda, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

『『Tatrānanda , yvāyaṃ puggalo sorato hoti sukhasaṃvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena, tassa savanenapi kataṃ hoti, bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ labhati. Ayaṃ , ānanda , puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa hetu? Imaṃ hānanda, puggalaṃ dhammasoto nibbahati, tadantaraṃ ko jāneyya aññatra tathāgatena! Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha; mā puggalesu pamāṇaṃ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṃ gaṇhanto. Ahaṃ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ, yo vā panassa mādiso.

『『Idha panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato [avigato (ka.)] hoti, samayena samayañcassa lobhadhammā uppajjanti. Tassa savanenapi akataṃ hoti, bāhusaccenapi akataṃ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ na labhati. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmīyeva hoti no visesagāmī.

『『Idha panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa lobhadhammā uppajjanti. Tassa savanenapi kataṃ hoti…pe… no hānagāmī.

『『Tatrānanda , pamāṇikā pamiṇanti…pe… yo vā panassa mādiso.

『『Idha, panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā uppajjanti. Tassa savanenapi akataṃ hoti…pe… sāmāyikampi vimuttiṃ na labhati. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmīyeva hoti no visesagāmī.

『『Idha panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā uppajjanti. Tassa savanenapi kataṃ hoti, bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ labhati. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmīyeva hoti no hānagāmī.

『『Tatrānanda , pamāṇikā pamiṇanti – 『imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā tesaṃ eko hīno, eko paṇīto』ti? Tañhi tesaṃ, ānanda, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

『『Tatrānanda, yassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā uppajjanti, tassa savanenapi kataṃ hoti, bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ labhati. Ayaṃ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa hetu? Imaṃ hānanda, puggalaṃ dhammasoto nibbahati. Tadantaraṃ ko jāneyya aññatra tathāgatena! Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha; mā puggalesu pamāṇaṃ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṃ gaṇhanto. Ahaṃ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ, yo vā panassa mādiso.

『『Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakasaññā, ke ca purisapuggalaparopariyañāṇe! Ime kho, ānanda, cha puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

我繼續為您完整直譯這段文字: 值得觀察,又有誰能了知諸補特伽羅的深淺?阿難,這世間中確實存在著六種人。 "哪六種?阿難,此處,某個人性情溫和,易於共處,同梵行者喜歡與他共住。但他未從聞法獲益,未從多聞獲益,未以見解通達,也未獲得暫時的解脫。他身壞命終后趨向衰退而非殊勝,是退轉者而非增進者。 "然而阿難,此處,某個人性情溫和,易於共處,同梵行者喜歡與他共住。他從聞法獲益,從多聞獲益,以見解通達,也獲得暫時的解脫。他身壞命終后趨向殊勝而非衰退,是增進者而非退轉者。 "在此,阿難,度量者們度量說:'此人與彼人具有相同的法,為何一個低劣一個殊勝呢?'阿難,這對他們長久以來帶來不利與痛苦。 "在此,阿難,若某人性情溫和,易於共處,同梵行者喜歡與他共住,他從聞法獲益,從多聞獲益,以見解通達,也獲得暫時的解脫。阿難,此人比前一種人更殊勝更高尚。這是什麼原因?阿難,法流攜帶此人前進,除如來外誰能知曉其間的差別!因此,阿難,你們不要做人的度量者,不要執取對人的度量。阿難,執取對人的度量者會遭受損害。阿難,或是我,或是與我相似者,才能執取對人的度量。 "然而阿難,此處某人雖已降伏忿慢,但有時會生起貪法。他未從聞法獲益,未從多聞獲益,未以見解通達,也未獲得暫時的解脫。他身壞命終后趨向衰退而非殊勝,是退轉者而非增進者。 "然而阿難,此處某人雖已降伏忿慢,但有時會生起貪法。他從聞法獲益⋯⋯而非退轉者。 "在此,阿難,度量者們度量⋯⋯或是與我相似者。 "然而阿難,此處某人雖已降伏忿慢,但有時會生起語行。他未從聞法獲益⋯⋯也未獲得暫時的解脫。他身壞命終后趨向衰退而非殊勝,是退轉者而非增進者。 "然而阿難,此處某人雖已降伏忿慢,但有時會生起語行。他從聞法獲益,從多聞獲益,以見解通達,也獲得暫時的解脫。他身壞命終后趨向殊勝而非衰退,是增進者而非退轉者。 "在此,阿難,度量者們度量說:'此人與彼人具有相同的法,為何一個低劣一個殊勝呢?'阿難,這對他們長久以來帶來不利與痛苦。 "在此,阿難,若某人雖已降伏忿慢,但有時會生起語行,他從聞法獲益,從多聞獲益,以見解通達,也獲得暫時的解脫。阿難,此人比前一種人更殊勝更高尚。這是什麼原因?阿難,法流攜帶此人前進。除如來外誰能知曉其間的差別!因此,阿難,你們不要做人的度量者,不要執取對人的度量。阿難,執取對人的度量者會遭受損害。阿難,或是我,或是與我相似者,才能執取對人的度量。 "阿難,優婆夷彌伽娑羅是何等愚昧無知,如同嬰兒一般思慮,又有誰能了知諸補特伽羅的深淺!阿難,這就是世間中確實存在的六種人。"

『『Yathārūpena, ānanda, sīlena purāṇo samannāgato ahosi, tathārūpena sīlena isidatto samannāgato abhavissa. Nayidha purāṇo isidattassa gatimpi aññassa. Yathārūpāya ca, ānanda, paññāya isidatto samannāgato ahosi, tathārūpāya paññāya purāṇo samannāgato abhavissa. Nayidha isidatto purāṇassa gatimpi aññassa. Iti kho, ānanda, ime puggalā ubho ekaṅgahīnā』』ti. Dutiyaṃ.

  1. Iṇasuttaṃ

我為您直譯這段文字: "阿難,若伊斯達陀具有與富蘭那相同的戒行,富蘭那就不會知道伊斯達陀的去處。阿難,若富蘭那具有與伊斯達陀相同的智慧,伊斯達陀就不會知道富蘭那的去處。阿難,如是這兩個人各自欠缺一分。"第二\ 3\ 負債經 [註:這裡保持了原文的簡潔性,同時確保了譯文的完整性和準確性。]

  1. 『『Dāliddiyaṃ [dāḷiddiyaṃ (sī.)], bhikkhave, dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』. 『『Yampi, bhikkhave, daliddo [daḷiddo (sī.)] assako anāḷhiko [anaddhiko (syā. kaṃ.)] iṇaṃ ādiyati, iṇādānampi, bhikkhave, dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』. 『『Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko iṇaṃ ādiyitvā vaḍḍhiṃ paṭissuṇāti, vaḍḍhipi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』. 『『Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko vaḍḍhiṃ paṭissuṇitvā kālābhataṃ [kālagataṃ (ka.)] vaḍḍhiṃ na deti, codentipi naṃ; codanāpi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』. 『『Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko codiyamāno na deti, anucarantipi naṃ; anucariyāpi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』. 『『Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko anucariyamāno na deti, bandhantipi naṃ; bandhanampi, bhikkhave, dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』.

『『Iti kho, bhikkhave, dāliddiyampi dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino, iṇādānampi dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino, vaḍḍhipi dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino, codanāpi dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino, anucariyāpi dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino, bandhanampi dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino; evamevaṃ kho, bhikkhave , yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi kusalesu dhammesu, ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu, vīriyaṃ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu dhammesu – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye daliddo assako anāḷhiko.

『『Sa kho so, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko saddhāya asati kusalesu dhammesu, hiriyā asati kusalesu dhammesu, ottappe asati kusalesu dhammesu, vīriye asati kusalesu dhammesu, paññāya asati kusalesu dhammesu, kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. Idamassa iṇādānasmiṃ vadāmi.

『『So tassa kāyaduccaritassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati [padahati (ka.)]. 『Mā maṃ jaññū』ti icchati, 『mā maṃ jaññū』ti saṅkappati , 『mā maṃ jaññū』ti vācaṃ bhāsati, 『mā maṃ jaññū』ti kāyena parakkamati. So tassa vacīduccaritassa paṭicchādanahetu…pe… so tassa manoduccaritassa paṭicchādanahetu…pe… 『mā maṃ jaññū』ti kāyena parakkamati. Idamassa vaḍḍhiyā vadāmi.

『『Tamenaṃ pesalā sabrahmacārī evamāhaṃsu – 『ayañca so āyasmā evaṃkārī evaṃsamācāro』ti. Idamassa codanāya vadāmi.

『『Tamenaṃ araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā vippaṭisārasahagatā pāpakā akusalavitakkā samudācaranti. Idamassa anucariyāya vadāmi.

『『Sa kho so, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā nirayabandhane vā bajjhati tiracchānayonibandhane vā. Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekabandhanampi samanupassāmi evaṃdāruṇaṃ evaṃkaṭukaṃ [evaṃdukkhaṃ (syā. kaṃ. ka.)] evaṃantarāyakaraṃ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, yathayidaṃ, bhikkhave, nirayabandhanaṃ vā tiracchānayonibandhanaṃ vā』』ti.

『『Dāliddiyaṃ dukkhaṃ loke, iṇādānañca vuccati;

Daliddo iṇamādāya, bhuñjamāno vihaññati.

『『Tato anucaranti naṃ, bandhanampi nigacchati;

Etañhi bandhanaṃ dukkhaṃ, kāmalābhābhijappinaṃ.

『『Tatheva ariyavinaye, saddhā yassa na vijjati;

Ahirīko anottappī, pāpakammavinibbayo.

『『Kāyaduccaritaṃ katvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ katvā, 『mā maṃ jaññū』ti icchati.

『『So saṃsappati [saṅkappati (ka.)] kāyena, vācāya uda cetasā;

Pāpakammaṃ pavaḍḍhento, tattha tattha punappunaṃ.

『『So pāpakammo dummedho, jānaṃ dukkaṭamattano;

Daliddo iṇamādāya, bhuñjamāno vihaññati.

『『Tato anucaranti naṃ, saṅkappā mānasā dukhā;

Gāme vā yadi vāraññe, yassa vippaṭisārajā.

『『So pāpakammo dummedho, jānaṃ dukkaṭamattano;

Yonimaññataraṃ gantvā, niraye vāpi bajjhati.

『『Etañhi bandhanaṃ dukkhaṃ, yamhā dhīro pamuccati;

Dhammaladdhehi bhogehi, dadaṃ cittaṃ pasādayaṃ.

我按要求直譯這段文字: 45\ "比丘們,在欲樂世間中,貧窮是苦嗎?""是的,世尊。""比丘們,若貧窮、無產、貧困者舉債,在欲樂世間中,舉債也是苦嗎?""是的,世尊。""比丘們,若貧窮、無產、貧困者舉債后承諾支付利息,在欲樂世間中,利息也是苦嗎?""是的,世尊。""比丘們,若貧窮、無產、貧困者到期不付利息,債主催討他;在欲樂世間中,催討也是苦嗎?""是的,世尊。""比丘們,若貧窮、無產、貧困者被催討時不還,債主跟蹤他;在欲樂世間中,被跟蹤也是苦嗎?""是的,世尊。""比丘們,若貧窮、無產、貧困者被跟蹤時不還,他們就捆綁他;在欲樂世間中,捆綁也是苦嗎?""是的,世尊。" "如是,比丘們,在欲樂世間中,貧窮是苦、舉債是苦、利息是苦、催討是苦、跟蹤是苦、捆綁是苦。同樣地,比丘們,若有人于善法中無信仰、無慚愧、無畏懼、無精進、無智慧——比丘們,在聖者律中,這稱為貧窮、無產、貧困。 "比丘們,那貧窮、無產、貧困者,于善法中無信仰、無慚愧、無畏懼、無精進、無智慧,以身造惡行,以語造惡行,以意造惡行。我說這是他的舉債。 "他爲了隱藏身惡行而生起邪愿:'愿人勿知我',他如此欲求,如此思慮,如此言說,如此身行。他爲了隱藏語惡行⋯⋯他爲了隱藏意惡行⋯⋯'愿人勿知我'而身行努力。我說這是他的利息。 "善良的同修對他說:'這位尊者如此作為,如此行徑。'我說這是他的催討。 "當他到林中、樹下或空屋時,追悔相應的惡不善尋思現起。我說這是他的跟蹤。 "比丘們,那貧窮、無產、貧困者,以身造惡行,以語造惡行,以意造惡行,身壞命終后,被捆綁于地獄或畜生道。比丘們,我不見有任何其他捆綁如此可怕、如此痛苦、如此障礙無上安穩的獲得,如同這地獄捆綁或畜生道捆綁。" "貧窮世間苦,舉債亦稱苦; 貧者取債后,受用遭損害。 跟隨後逼迫,終至被捆縛; 此縛實為苦,欲得所苦惱。 如是聖律中,若人無信仰; 無慚亦無愧,惡業已決定。 造作身惡行,及語諸惡行; 造作意惡行,欲求人勿知。 以身語及意,處處常遊行; 增長諸惡業,此處又彼處。 愚者造惡業,自知所作錯; 貧者取債后,受用遭損害。 隨後心憂苦,追想苦惱迫; 村中或林間,追悔所生苦。 愚者造惡業,自知所作錯; 趣向他生處,或墮地獄縛。 此縛實為苦,智者能解脫; 以法獲財富,佈施心清凈。"

『『Ubhayattha kaṭaggāho, saddhassa gharamesino;

Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca;

Evametaṃ gahaṭṭhānaṃ, cāgo puññaṃ pavaḍḍhati.

『『Tatheva ariyavinaye, saddhā yassa patiṭṭhitā;

Hirīmano ca ottappī, paññavā sīlasaṃvuto.

『『Eso kho ariyavinaye, 『sukhajīvī』ti vuccati;

Nirāmisaṃ sukhaṃ laddhā, upekkhaṃ adhitiṭṭhati.

『『Pañca nīvaraṇe hitvā, niccaṃ āraddhavīriyo;

Jhānāni upasampajja, ekodi nipako sato.

『『Evaṃ ñatvā yathābhūtaṃ, sabbasaṃyojanakkhaye;

Sabbaso anupādāya, sammā cittaṃ vimuccati.

『『Tassa sammā vimuttassa, ñāṇaṃ ce hoti tādino;

『Akuppā me vimuttī』ti, bhavasaṃyojanakkhaye.

『『Etaṃ kho paramaṃ ñāṇaṃ, etaṃ sukhamanuttaraṃ;

Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, etaṃ ānaṇyamuttama』』nti. tatiyaṃ;

  1. Mahācundasuttaṃ

  2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā mahācundo cetīsu viharati sayaṃjātiyaṃ [sahajātiyaṃ (sī. pī.), sañjātiyaṃ (syā. kaṃ.)]. Tatra kho āyasmā mahācundo bhikkhū āmantesi – 『『āvuso bhikkhave』』ti. 『『Āvuso』』ti kho te bhikkhū āyasmato mahācundassa paccassosuṃ. Āyasmā mahācundo etadavoca –

『『Idhāvuso, dhammayogā bhikkhū jhāyī bhikkhū apasādenti – 『ime pana jhāyinomhā, jhāyinomhāti jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti avajjhāyanti [apajjhāyanti (ma. ni. 1.508)]. Kimime [kiṃ hime (sī. syā. kaṃ. pī.)] jhāyanti, kintime jhāyanti, kathaṃ ime jhāyantī』ti? Tattha dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

『『Idha panāvuso, jhāyī bhikkhū dhammayoge bhikkhū apasādenti – 『ime pana dhammayogamhā, dhammayogamhāti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Kimime dhammayogā, kintime dhammayogā, kathaṃ ime dhammayogā』ti? Tattha jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

『『Idha panāvuso, dhammayogā bhikkhū dhammayogānaññeva bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsanti, no jhāyīnaṃ bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsanti. Tattha dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

『『Idha panāvuso, jhāyī bhikkhū jhāyīnaññeva bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsanti, no dhammayogānaṃ bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsanti. Tattha jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

『『Tasmātihāvuso , evaṃ sikkhitabbaṃ – 『dhammayogā samānā jhāyīnaṃ bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsissāmā』ti. Evañhi vo, āvuso, sikkhitabbaṃ. Taṃ kissa hetu? Acchariyā hete, āvuso, puggalā dullabhā lokasmiṃ, ye amataṃ dhātuṃ kāyena phusitvā viharanti. Tasmātihāvuso, evaṃ sikkhitabbaṃ – 『jhāyī samānā dhammayogānaṃ bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsissāmā』ti. Evañhi vo, āvuso, sikkhitabbaṃ. Taṃ kissa hetu? Acchariyā hete, āvuso, puggalā dullabhā lokasmiṃ ye gambhīraṃ atthapadaṃ paññāya ativijjha passantī』』ti. Catutthaṃ.

  1. Paṭhamasandiṭṭhikasuttaṃ

我按要求直譯這段文字: "信者求家者,兩邊得善握; 現法益為目,來世樂亦然; 如是在家施,增長諸功德。 如是聖律中,若人信已立; 具慚且有愧,有慧守戒律。 此于聖律中,稱為'安樂住'; 獲得無慾樂,安住于舍心。 捨棄五蓋后,常時勤精進; 證得諸禪定,專一具念智。 如實知此已,滅盡諸結縛; 於一切無取,正心得解脫。 彼正解脫者,如是生智見; '我解脫不動',有結已斷盡。 此是最上智,此是無上樂; 無憂離塵安,此是最上債。"第三\ 4\ 大純陀經 46\ 如是我聞:一時,尊者大純陀住在支提國的自生地。在那裡,尊者大純陀告訴比丘們說:"賢友們。"那些比丘應答說:"賢友。"尊者大純陀如是說: "在此,賢友們,法行比丘貶低禪修比丘說:'這些人說"我們是禪修者,我們是禪修者",就這樣禪修、沉思、思維、妄想。這些人為何禪修?為何這樣禪修?如何禪修?'於是法行比丘不歡喜,禪修比丘也不歡喜,他們的行為不能利益眾多人,不能安樂眾多人,不能為天人眾帶來利益與安樂。 "在此,賢友們,禪修比丘貶低法行比丘說:'這些人說"我們是法行者,我們是法行者",卻掉舉、高慢、輕浮、多言、語無節制、失念、不正知、不定、心散亂、諸根不護。這些人為何法行?為何這樣法行?如何法行?'於是禪修比丘不歡喜,法行比丘也不歡喜,他們的行為不能利益眾多人,不能安樂眾多人,不能為天人眾帶來利益與安樂。 "在此,賢友們,法行比丘只讚歎法行比丘,不讚嘆禪修比丘。於是法行比丘不歡喜,禪修比丘也不歡喜,他們的行為不能利益眾多人,不能安樂眾多人,不能為天人眾帶來利益與安樂。 "在此,賢友們,禪修比丘只讚歎禪修比丘,不讚嘆法行比丘。於是禪修比丘不歡喜,法行比丘也不歡喜,他們的行為不能利益眾多人,不能安樂眾多人,不能為天人眾帶來利益與安樂。 "因此,賢友們,應當如是學:'作為法行者,我們要讚歎禪修比丘。'賢友們,你們應當如是學。這是什麼原因?賢友們,這些能以身觸證不死界而住的人,在世間是稀有難得的。因此,賢友們,應當如是學:'作為禪修者,我們要讚歎法行比丘。'賢友們,你們應當如是學。這是什麼原因?賢友們,這些能以智慧通達甚深義理的人,在世間是稀有難得的。"第四\ 5\ 第一現見經

  1. Atha kho moḷiyasīvako [moliyasīvako (sī. pī.), moḷisīvako (ka.)] paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho moḷiyasīvako paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – 『『『sandiṭṭhiko dhammo, sandiṭṭhiko dhammo』ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī』』ti?

『『Tena hi, sīvaka, taññevettha paṭipucchāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, sīvaka, santaṃ vā ajjhattaṃ lobhaṃ 『atthi me ajjhattaṃ lobho』ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ lobhaṃ 『natthi me ajjhattaṃ lobho』ti pajānāsī』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ kho tvaṃ, sīvaka, santaṃ vā ajjhattaṃ lobhaṃ 『atthi me ajjhattaṃ lobho』ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ lobhaṃ 『natthi me ajjhattaṃ lobho』ti pajānāsi – evampi kho, sīvaka, sandiṭṭhiko dhammo hoti…pe….

『『Taṃ kiṃ maññasi, sīvaka, santaṃ vā ajjhattaṃ dosaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ mohaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ lobhadhammaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ dosadhammaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ mohadhammaṃ 『atthi me ajjhattaṃ mohadhammo』ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ mohadhammaṃ 『natthi me ajjhattaṃ mohadhammo』ti pajānāsī』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ kho tvaṃ, sīvaka, santaṃ vā ajjhattaṃ mohadhammaṃ 『atthi me ajjhattaṃ mohadhammo』ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ mohadhammaṃ 『natthi me ajjhattaṃ mohadhammo』ti pajānāsi – evaṃ kho, sīvaka, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī』』ti.

『『Abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante…pe… upāsakaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata』』nti. Pañcamaṃ.

  1. Dutiyasandiṭṭhikasuttaṃ

  2. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – 『『『sandiṭṭhiko dhammo, sandiṭṭhiko dhammo』ti, bho gotama, vuccati. Kittāvatā nu kho, bho gotama, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī』』ti?

『『Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, santaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ 『atthi me ajjhattaṃ rāgo』ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ 『natthi me ajjhattaṃ rāgo』ti pajānāsī』』ti? 『『Evaṃ, bho』』. 『『Yaṃ kho tvaṃ, brāhmaṇa, santaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ 『atthi me ajjhattaṃ rāgo』ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ 『natthi me ajjhattaṃ rāgo』ti pajānāsi – evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti…pe….

『『Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, santaṃ vā ajjhattaṃ dosaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ mohaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ kāyasandosaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ vacīsandosaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ manosandosaṃ 『atthi me ajjhattaṃ manosandoso』ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ manosandosaṃ 『natthi me ajjhattaṃ manosandoso』ti pajānāsī』』ti? 『『Evaṃ, bho』』. 『『Yaṃ kho tvaṃ, brāhmaṇa, santaṃ vā ajjhattaṃ manosandosaṃ 『atthi me ajjhattaṃ manosandoso』ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ manosandosaṃ 『natthi me ajjhattaṃ manosandoso』ti pajānāsi – evaṃ kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī』』ti.

『『Abhikkantaṃ , bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata』』nti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Khemasuttaṃ

47\ 這時,遊行者摩利西婆迦前往世尊處。到達后,與世尊互相問候。寒暄敘舊后,坐在一旁。坐在一旁的摩利西婆迦遊行者對世尊如此說道:"大德,人們說'現見之法,現見之法'。大德,何種程度上法是現見的、無時的、邀請省察的、向內的、智者各自證知的呢?" "那麼,西婆迦,我反問你,你覺得如何就如何回答。西婆迦,你認為如何,當內在有貪時,你知道'我內有貪',當內在無貪時,你知道'我內無貪'嗎?""是的,大德。""西婆迦,當你知道內在有貪時說'我內有貪',當你知道內在無貪時說'我內無貪'——西婆迦,如是法即是現見的⋯⋯ "西婆迦,你認為如何,當內在有嗔⋯⋯當內在有癡⋯⋯當內在有貪法⋯⋯當內在有嗔法⋯⋯當內在有癡法時,你知道'我內有癡法',當內在無癡法時,你知道'我內無癡法'嗎?""是的,大德。""西婆迦,當你知道內在有癡法時說'我內有癡法',當你知道內在無癡法時說'我內無癡法'——西婆迦,如是法即是現見的、無時的、邀請省察的、向內的、智者各自證知的。" "殊勝啊,大德!殊勝啊,大德!⋯⋯請世尊記我為優婆塞,從今日起終生皈依。"第五\ 6\ 第二現見經 48\ 這時,一位婆羅門前往世尊處。到達后,與世尊互相問候。寒暄敘舊后,坐在一旁。坐在一旁的那位婆羅門對世尊如此說道:"尊者喬達摩,人們說'現見之法,現見之法'。尊者喬達摩,何種程度上法是現見的、無時的、邀請省察的、向內的、智者各自證知的呢?" "那麼,婆羅門,我反問你,你覺得如何就如何回答。婆羅門,你認為如何,當內在有染時,你知道'我內有染',當內在無染時,你知道'我內無染'嗎?""是的,尊者。""婆羅門,當你知道內在有染時說'我內有染',當你知道內在無染時說'我內無染'——婆羅門,如是法即是現見的⋯⋯ "婆羅門,你認為如何,當內在有嗔⋯⋯當內在有癡⋯⋯當內在有身污⋯⋯當內在有語污⋯⋯當內在有意污時,你知道'我內有意污',當內在無意污時,你知道'我內無意污'嗎?""是的,尊者。""婆羅門,當你知道內在有意污時說'我內有意污',當你知道內在無意污時說'我內無意污'——婆羅門,如是法即是現見的、無時的、邀請省察的、向內的、智者各自證知的。" "殊勝啊,尊者喬達摩!殊勝啊,尊者喬達摩!⋯⋯請尊者喬達摩記我為優婆塞,從今日起終生皈依。"第六\ 7\ 差摩經

  1. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca khemo āyasmā ca sumano sāvatthiyaṃ viharanti andhavanasmiṃ. Atha kho āyasmā ca khemo āyasmā ca sumano yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā khemo bhagavantaṃ etadavoca –

『『Yo so, bhante, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto tassa na evaṃ hoti – 『atthi me seyyoti vā atthi me sadisoti vā atthi me hīnoti vā』』』ti. Idamavocāyasmā khemo. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho āyasmā khemo 『『samanuñño me satthā』』ti uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho āyasmā sumano acirapakkante āyasmante kheme bhagavantaṃ etadavoca – 『『yo so, bhante, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto tassa na evaṃ hoti – 『natthi me seyyoti vā natthi me sadisoti vā natthi me hīnoti vā』』』ti. Idamavocāyasmā sumano. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho āyasmā sumano 『『samanuñño me satthā』』ti uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā acirapakkantesu āyasmante ca kheme āyasmante ca sumane bhikkhū āmantesi – 『『evaṃ kho, bhikkhave, kulaputtā aññaṃ byākaronti . Attho ca vutto attā ca anupanīto. Atha ca pana idhekacce moghapurisā hasamānakā [hasamānakaṃ (ka.) mahāva. 245] maññe aññaṃ byākaronti. Te pacchā vighātaṃ āpajjantī』』ti.

『『Na ussesu na omesu, samatte nopanīyare [nopaniyyare (syā. pī. ka.)];

Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, caranti saṃyojanavippamuttā』』ti. sattamaṃ;

  1. Indriyasaṃvarasuttaṃ

50.[a. ni. 5.24, 168; 2.7.65] 『『Indriyasaṃvare , bhikkhave, asati indriyasaṃvaravipannassa hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ; sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi na pāripūriṃ gacchati, pheggupi na pāripūriṃ gacchati, sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evamevaṃ kho, bhikkhave, indriyasaṃvare asati indriyasaṃvaravipannassa hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ…pe… vimuttiñāṇadassanaṃ.

『『Indriyasaṃvare , bhikkhave, sati indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ; sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi pāripūriṃ gacchati, pheggupi pāripūriṃ gacchati, sāropi pāripūriṃ gacchati . Evamevaṃ kho, bhikkhave, indriyasaṃvare sati indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ…pe… vimuttiñāṇadassana』』nti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Ānandasuttaṃ

49\ 一時,世尊住在舍衛城(今尼泊爾與印度邊境附近)祇樹給孤獨園。那時,尊者差摩和尊者蘇摩那住在舍衛城暗林中。這時,尊者差摩和尊者蘇摩那前往世尊處。到達后,禮敬世尊,坐在一旁。坐在一旁的尊者差摩對世尊如此說道: "大德,若有比丘是阿羅漢,漏盡,梵行已立,所作已辦,已卸重擔,達到自己的目標,諸有結已盡,以正智解脫,他不會這樣想:'有勝於我者,有與我相等者,有劣於我者。'"尊者差摩說了這話。導師表示贊同。這時,尊者差摩知道"導師贊同我",即從座起,禮敬世尊,右繞而去。 這時,在尊者差摩離去不久,尊者蘇摩那對世尊如此說道:"大德,若有比丘是阿羅漢,漏盡,梵行已立,所作已辦,已卸重擔,達到自己的目標,諸有結已盡,以正智解脫,他不會這樣想:'無勝於我者,無與我相等者,無劣於我者。'"尊者蘇摩那說了這話。導師表示贊同。這時,尊者蘇摩那知道"導師贊同我",即從座起,禮敬世尊,右繞而去。 這時,在尊者差摩和尊者蘇摩那離去不久,世尊告訴比丘們說:"諸比丘,善男子們就是這樣宣說解脫。所述是義,而不涉及我。然而在此有些愚人似乎是帶笑地宣說解脫,他們後來陷入懊惱。" "不上亦不下,不趣于平等; 生盡梵行立,解脫諸結縛而行。"第七\ 8\ 根律儀經 50\ "諸比丘,若無根律儀,根律儀缺失者的戒失去基礎;若無戒,戒缺失者的正定失去基礎;若無正定,正定缺失者的如實知見失去基礎;若無如實知見,如實知見缺失者的厭離離貪失去基礎;若無厭離離貪,厭離離貪缺失者的解脫知見失去基礎。諸比丘,譬如樹枝葉缺失,其樹皮不能圓滿生長,樹幹不能圓滿生長,木質不能圓滿生長,樹心不能圓滿生長。同樣地,諸比丘,若無根律儀,根律儀缺失者的戒失去基礎⋯⋯解脫知見。 "諸比丘,若有根律儀,根律儀具足者的戒有堅實基礎;若有戒,戒具足者的正定有堅實基礎;若有正定,正定具足者的如實知見有堅實基礎;若有如實知見,如實知見具足者的厭離離貪有堅實基礎;若有厭離離貪,厭離離貪具足者的解脫知見有堅實基礎。諸比丘,譬如樹枝葉具足,其樹皮能圓滿生長,樹幹能圓滿生長,木質能圓滿生長,樹心能圓滿生長。同樣地,諸比丘,若有根律儀,根律儀具足者的戒有堅實基礎⋯⋯解脫知見。"第八\ 9\ 阿難經

  1. Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –

『『Kittāvatā nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhu assutañceva dhammaṃ suṇāti, sutā cassa dhammā na sammosaṃ gacchanti, ye cassa dhammā pubbe cetasā samphuṭṭhapubbā te ca samudācaranti, aviññātañca vijānātī』』ti? 『『Āyasmā kho ānando bahussuto. Paṭibhātu āyasmantaṃyeva ānanda』』nti. 『『Tenahāvuso sāriputta, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī』』ti . 『『Evamāvuso』』ti kho āyasmā sāriputto āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca –

『『Idhāvuso sāriputta, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. So yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ vāceti, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Yasmiṃ āvāse therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā tasmiṃ āvāse vassaṃ upeti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati – 『idaṃ, bhante, kathaṃ; imassa kvattho』ti? Te tassa āyasmato avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Ettāvatā kho, āvuso sāriputta, bhikkhu assutañceva dhammaṃ suṇāti, sutā cassa dhammā na sammosaṃ gacchanti, ye cassa dhammā pubbe cetasā samphuṭṭhapubbā te ca samudācaranti, aviññātañca vijānātī』』ti.

『『Acchariyaṃ , āvuso, abbhutaṃ, āvuso, yāva subhāsitaṃ cidaṃ āyasmatā ānandena. Imehi ca mayaṃ chahi dhammehi samannāgataṃ āyasmantaṃ ānandaṃ dhārema. Āyasmā hi ānando dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ . Āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ vāceti, āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Āyasmā ānando yasmiṃ āvāse therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā tasmiṃ āvāse vassaṃ upeti. Te āyasmā ānando kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati – 『idaṃ, bhante, kathaṃ; imassa kvattho』ti? Te āyasmato ānandassa avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodentī』』ti. Navamaṃ.

  1. Khattiyasuttaṃ

51\ 這時,尊者阿難前往尊者舍利弗處。到達后,與尊者舍利弗互相問候。寒暄敘舊后,坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對尊者舍利弗如此說道: "賢友舍利弗,什麼程度上比丘能聽聞未聞之法,已聞之法不忘失,先前心所觸及之法重新現起,了知未知之義?""尊者阿難是多聞者。請尊者阿難自己說明吧。""那麼,賢友舍利弗,請聽,善加作意,我將說明。""是的,賢友。"尊者舍利弗回答尊者阿難。尊者阿難如此說道: "賢友舍利弗,此處比丘學習法——即契經、應頌、記說、偈頌、自說、如是語、本生、未曾有法、方廣。他如所聞、如所學的法詳細為他人開示,如所聞、如所學的法詳細教導他人誦讀,如所聞、如所學的法詳細自己誦讀,如所聞、如所學的法以心思維、觀察、意念。在上座比丘居住的住處——那些多聞、通達阿含、持法、持律、持綱要者的住處,他在那裡度過雨安居。他適時前往親近他們,詢問請教:'尊者,這是什麼?這有何義?'那些上座為他開顯未開顯的,闡明未闡明的,在種種令生疑惑之法上為他斷除疑惑。賢友舍利弗,如是程度上比丘能聽聞未聞之法,已聞之法不忘失,先前心所觸及之法重新現起,了知未知之義。" "賢友,真是稀有!賢友,真是未曾有!尊者阿難說得多麼好啊!我們認為尊者阿難具備這六種法。因為尊者阿難學習法——即契經、應頌、記說、偈頌、自說、如是語、本生、未曾有法、方廣。尊者阿難如所聞、如所學的法詳細為他人開示,尊者阿難如所聞、如所學的法詳細教導他人誦讀,尊者阿難如所聞、如所學的法詳細自己誦讀,尊者阿難如所聞、如所學的法以心思維、觀察、意念。尊者阿難在上座比丘居住的住處——那些多聞、通達阿含、持法、持律、持綱要者的住處度過雨安居。尊者阿難適時前往親近他們,詢問請教:'尊者,這是什麼?這有何義?'那些上座為尊者阿難開顯未開顯的,闡明未闡明的,在種種令生疑惑之法上為他斷除疑惑。"第九\ 10\ 剎帝利經

  1. Atha kho jāṇussoṇi [jāṇusoṇi (ka.)] brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca –

『『Khattiyā , bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā』』ti? 『『Khattiyā kho, brāhmaṇa, bhogādhippāyā paññūpavicārā balādhiṭṭhānā pathavībhinivesā issariyapariyosānā』』ti.

『『Brāhmaṇā pana, bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā』』ti? 『『Brāhmaṇā kho, brāhmaṇa, bhogādhippāyā paññūpavicārā mantādhiṭṭhānā yaññābhinivesā brahmalokapariyosānā』』ti.

『『Gahapatikā pana, bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā』』ti? 『『Gahapatikā kho, brāhmaṇa, bhogādhippāyā paññūpavicārā sippādhiṭṭhānā kammantābhinivesā niṭṭhitakammantapariyosānā』』ti.

『『Itthī pana, bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā』』ti? 『『Itthī kho, brāhmaṇa, purisādhippāyā alaṅkārūpavicārā puttādhiṭṭhānā asapatībhinivesā issariyapariyosānā』』ti.

『『Corā pana, bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā』』ti? 『『Corā kho, brāhmaṇa, ādānādhippāyā gahanūpavicārā satthādhiṭṭhānā andhakārābhinivesā adassanapariyosānā』』ti.

『『Samaṇā pana, bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā』』ti? 『『Samaṇā kho, brāhmaṇa, khantisoraccādhippāyā paññūpavicārā sīlādhiṭṭhānā ākiñcaññābhinivesā [akiñcanābhinivesā (syā. ka.)] nibbānapariyosānā』』ti.

『『Acchariyaṃ, bho gotama, abbhutaṃ, bho gotama! Khattiyānampi bhavaṃ gotamo jānāti adhippāyañca upavicārañca adhiṭṭhānañca abhinivesañca pariyosānañca. Brāhmaṇānampi bhavaṃ gotamo jānāti…pe… gahapatīnampi bhavaṃ gotamo jānāti… itthīnampi bhavaṃ gotamo jānāti… corānampi bhavaṃ gotamo jānāti … samaṇānampi bhavaṃ gotamo jānāti adhippāyañca upavicārañca adhiṭṭhānañca abhinivesañca pariyosānañca. Abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata』』nti. Dasamaṃ.

  1. Appamādasuttaṃ

  2. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca –

『『Atthi nu kho, bho gotama, eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko』』ti? 『『Atthi kho, brāhmaṇa , eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko』』ti.

『『Katamo pana, bho gotama, eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko』』ti? 『『Appamādo kho, brāhmaṇa, eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko』』.

『『Seyyathāpi, brāhmaṇa, yāni kānici jaṅgalānaṃ [jaṅgamānaṃ (sī. pī.) a. ni. 10.15; ma. ni.

52\ 這時,婆羅門生漏剎尼前往世尊處。到達后,與世尊互相問候。寒暄敘舊后,坐在一旁。坐在一旁的婆羅門生漏剎尼對世尊如此說道: "尊者喬達摩,剎帝利以什麼為目的,以什麼為思慮,以什麼為立足,以什麼為專注,以什麼為究竟?""婆羅門,剎帝利以財富為目的,以智慧為思慮,以力量為立足,以大地為專注,以主權為究竟。" "尊者喬達摩,婆羅門又以什麼為目的,以什麼為思慮,以什麼為立足,以什麼為專注,以什麼為究竟?""婆羅門,婆羅門以財富為目的,以智慧為思慮,以咒語為立足,以祭祀為專注,以梵天界為究竟。" "尊者喬達摩,居士又以什麼為目的,以什麼為思慮,以什麼為立足,以什麼為專注,以什麼為究竟?""婆羅門,居士以財富為目的,以智慧為思慮,以技藝為立足,以事業為專注,以事業完成為究竟。" "尊者喬達摩,女人又以什麼為目的,以什麼為思慮,以什麼為立足,以什麼為專注,以什麼為究竟?""婆羅門,女人以男人為目的,以裝飾為思慮,以子女為立足,以無敵為專注,以主權為究竟。" "尊者喬達摩,盜賊又以什麼為目的,以什麼為思慮,以什麼為立足,以什麼為專注,以什麼為究竟?""婆羅門,盜賊以掠奪為目的,以隱匿為思慮,以武器為立足,以黑暗為專注,以不被發現為究竟。" "尊者喬達摩,沙門又以什麼為目的,以什麼為思慮,以什麼為立足,以什麼為專注,以什麼為究竟?""婆羅門,沙門以忍辱溫和為目的,以智慧為思慮,以戒行為立足,以無所有為專注,以涅槃為究竟。" "稀有啊,尊者喬達摩!未曾有啊,尊者喬達摩!尊者喬達摩知道剎帝利的目的、思慮、立足、專注和究竟。尊者喬達摩知道婆羅門的⋯⋯知道居士的⋯⋯知道女人的⋯⋯知道盜賊的⋯⋯知道沙門的目的、思慮、立足、專注和究竟。殊勝啊,尊者喬達摩⋯⋯請尊者喬達摩記我為優婆塞,從今日起終生皈依。"第十\ 11\ 不放逸經 53\ 這時,一位婆羅門前往世尊處。到達后,與世尊互相問候。寒暄敘舊后,坐在一旁。坐在一旁的那位婆羅門對世尊如此說道: "尊者喬達摩,是否有一法,若修習、多修,能掌握兩種利益——現法的利益和來世的利益?""婆羅門,確有一法,若修習、多修,能掌握兩種利益——現法的利益和來世的利益。" "尊者喬達摩,什麼是這一法,若修習、多修,能掌握兩種利益——現法的利益和來世的利益?""婆羅門,不放逸是這一法,若修習、多修,能掌握兩種利益——現法的利益和來世的利益。" "婆羅門,譬如一切陸行[動物]⋯⋯

1.300] pāṇānaṃ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti; hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ mahantattena. Evamevaṃ kho, brāhmaṇa, appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko.

『『Seyyathāpi, brāhmaṇa, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati; evamevaṃ kho, brāhmaṇa …pe….

『『Seyyathāpi, brāhmaṇa, pabbajalāyako pabbajaṃ [babbajalāyako babbajaṃ (sī. pī.)] lāyitvā agge gahetvā odhunāti nidhunāti nicchādeti; evamevaṃ kho, brāhmaṇa…pe….

『『Seyyathāpi, brāhmaṇa, ambapiṇḍiyā vaṇṭacchinnāya yāni kānici ambāni vaṇṭūpanibandhanāni sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti; evamevaṃ kho, brāhmaṇa…pe….

『『Seyyathāpi, brāhmaṇa, ye keci khuddarājāno [kuḍḍarājāno (sī. syā. aṭṭha.), kuddarājāno (pī.) a. ni. 10.15] sabbete rañño cakkavattissa anuyantā [anuyuttā (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhavanti, rājā tesaṃ cakkavattī aggamakkhāyati; evamevaṃ kho, brāhmaṇa…pe….

『『Seyyathāpi , brāhmaṇa, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā sabbā tā candassa pabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati. Evamevaṃ kho, brāhmaṇa, appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ yo ca attho samparāyiko.

『『Ayaṃ kho, brāhmaṇa, eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko』』ti.

『『Abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata』』nti. Ekādasamaṃ.

  1. Dhammikasuttaṃ

我繼續直譯: 的足跡,所有這些都包含在象足之中;象足被稱為其中最大。同樣地,婆羅門,不放逸是這一法,若修習、多修,能掌握兩種利益——現法的利益和來世的利益。 婆羅門,譬如重閣樓的所有椽木,都朝向屋頂,傾向屋頂,彙集于屋頂,屋頂被稱為其中最高;同樣地,婆羅門⋯⋯ 婆羅門,譬如割草人割了草,抓住草梢抖動、搖動、清理;同樣地,婆羅門⋯⋯ 婆羅門,譬如芒果串被切斷莖時,所有依附於莖的芒果都隨之而去;同樣地,婆羅門⋯⋯ 婆羅門,譬如所有小王都是轉輪王的隨從,轉輪王被稱為其中最勝;同樣地,婆羅門⋯⋯ 婆羅門,譬如所有星辰的光明,都不及月光的十六分之一,月光被稱為其中最勝。同樣地,婆羅門,不放逸是這一法,若修習、多修,能掌握兩種利益——現法的利益和來世的利益。 婆羅門,這就是那一法,若修習、多修,能掌握兩種利益——現法的利益和來世的利益。" "殊勝啊,尊者喬達摩!殊勝啊,尊者喬達摩!⋯⋯請尊者喬達摩記我為優婆塞,從今日起終生皈依。"第十一\ 12\ 法經

  1. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā dhammiko jātibhūmiyaṃ āvāsiko hoti sabbaso jātibhūmiyaṃ sattasu āvāsesu. Tatra sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti [na saṇṭhahanti (sī.)], riñcanti āvāsaṃ.

Atha kho jātibhūmakānaṃ [jātibhūmikānaṃ (syā. pī. ka.)] upāsakānaṃ etadahosi – 『『mayaṃ kho bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsa』』nti? Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi – 『『ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti , na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Yaṃnūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāmā』』ti.

Atha kho jātibhūmakā upāsakā yena āyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ – 『『pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko imamhā āvāsā; alaṃ te idha vāsenā』』ti. Atha kho āyasmā dhammiko tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatrapi sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ.

Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi – 『『mayaṃ kho bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsa』』nti? Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi – 『『ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Yaṃnūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāmā』』ti.

Atha kho jātibhūmakā upāsakā yenāyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ – 『『pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko imamhāpi āvāsā; alaṃ te idha vāsenā』』ti. Atha kho āyasmā dhammiko tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi . Tatrapi sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ.

54\ 一時,世尊住在王舍城(今印度拉杰格爾)靈鷲山。那時,尊者法施住在故鄉的住處,在故鄉的七處住所都是如此。在那裡,尊者法施以言語呵斥、辱罵、傷害、刺激、激怒來訪的比丘們。那些來訪的比丘被尊者法施以言語呵斥、辱罵、傷害、刺激、激怒時就離開,不願停留,捨棄住所。 這時,故鄉的優婆塞們想到:"我們以衣服、飲食、住處、醫藥等必需品供養比丘僧團。然而來訪的比丘們卻離開,不願停留,捨棄住所。是什麼原因,什麼緣由,使得來訪的比丘們離開,不願停留,捨棄住所呢?"於是故鄉的優婆塞們想到:"這位尊者法施以言語呵斥、辱罵、傷害、刺激、激怒來訪的比丘們。那些來訪的比丘被尊者法施以言語呵斥、辱罵、傷害、刺激、激怒時就離開,不願停留,捨棄住所。我們不如讓尊者法施離開吧。" 於是故鄉的優婆塞們前往尊者法施處。到達后,對尊者法施如此說道:"尊者,請尊者法施離開這個住處,你在這裡住得夠了。"於是尊者法施離開那個住處去了另一個住處。在那裡,尊者法施也以言語呵斥、辱罵、傷害、刺激、激怒來訪的比丘們。那些來訪的比丘被尊者法施以言語呵斥、辱罵、傷害、刺激、激怒時就離開,不願停留,捨棄住所。 這時,故鄉的優婆塞們想到:"我們以衣服、飲食、住處、醫藥等必需品供養比丘僧團。然而來訪的比丘們卻離開,不願停留,捨棄住所。是什麼原因,什麼緣由,使得來訪的比丘們離開,不願停留,捨棄住所呢?"於是故鄉的優婆塞們想到:"這位尊者法施以言語呵斥、辱罵、傷害、刺激、激怒來訪的比丘們。那些來訪的比丘被尊者法施以言語呵斥、辱罵、傷害、刺激、激怒時就離開,不願停留,捨棄住所。我們不如讓尊者法施離開吧。" 於是故鄉的優婆塞們前往尊者法施處。到達后,對尊者法施如此說道:"尊者,請尊者法施離開這個住處,你在這裡住得夠了。"於是尊者法施離開那個住處又去了另一個住處。在那裡,尊者法施也以言語呵斥、辱罵、傷害、刺激、激怒來訪的比丘們。那些來訪的比丘被尊者法施以言語呵斥、辱罵、傷害、刺激、激怒時就離開,不願停留,捨棄住所。

Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi – 『『mayaṃ kho bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti , na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsa』』nti? Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi – 『『ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati…pe… . Yaṃnūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāma sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī』』ti. Atha kho jātibhūmakā upāsakā yenāyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ – 『『pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī』』ti. Atha kho āyasmato dhammikassa etadahosi – 『『pabbājito khomhi jātibhūmakehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehi. Kahaṃ nu kho dāni gacchāmī』』ti? Atha kho āyasmato dhammikassa etadahosi – 『『yaṃnūnāhaṃ yena bhagavā tenupasaṅkameyya』』nti.

Atha kho āyasmā dhammiko pattacīvaramādāya yena rājagahaṃ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṃ gijjhakūṭo pabbato yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ dhammikaṃ bhagavā etadavoca – 『『handa kuto nu tvaṃ, brāhmaṇa dhammika, āgacchasī』』ti? 『『Pabbājito ahaṃ, bhante, jātibhūmakehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī』』ti. 『『Alaṃ, brāhmaṇa dhammika, kiṃ te iminā, yaṃ taṃ tato tato pabbājenti, so tvaṃ tato tato pabbājito mameva santike āgacchasi』』.

『『Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, sāmuddikā vāṇijā tīradassiṃ sakuṇaṃ gahetvā nāvāya samuddaṃ ajjhogāhanti. Te atīradakkhiṇiyā [atīradassaniyā (syā.), atīradassiyā (ka.)] nāvāya tīradassiṃ sakuṇaṃ muñcanti. So gacchateva puratthimaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disaṃ, gacchati uttaraṃ disaṃ, gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ, gacchati uddhaṃ, gacchati anudisaṃ. Sace so samantā tīraṃ passati, tathāgatakova [tathāgato (ka.) dī. ni.

這時,故鄉的優婆塞們想到:"我們以衣服、飲食、住處、醫藥等必需品供養比丘僧團。然而來訪的比丘們卻離開,不願停留,捨棄住所。是什麼原因,什麼緣由,使得來訪的比丘們離開,不願停留,捨棄住所呢?"於是故鄉的優婆塞們想到:"這位尊者法施以言語呵斥⋯⋯我們不如讓尊者法施離開故鄉的所有七處住所吧。"於是故鄉的優婆塞們前往尊者法施處。到達后,對尊者法施如此說道:"尊者,請尊者法施離開故鄉的所有七處住所。"這時尊者法施想到:"我被故鄉的優婆塞們驅逐出故鄉的所有七處住所。現在我該去哪裡呢?"於是尊者法施想到:"我不如去見世尊。" 於是尊者法施拿起衣缽往王舍城去。漸次到達王舍城靈鷲山,前往世尊處。到達后,禮敬世尊,坐在一旁。世尊對坐在一旁的尊者法施如此說道:"來吧,婆羅門法施,你從哪裡來?""大德,我被故鄉的優婆塞們驅逐出故鄉的所有七處住所。""夠了,婆羅門法施,這對你有什麼關係呢?他們從這裡那裡驅逐你,你被從這裡那裡驅逐后就來到我這裡。" "婆羅門法施,從前有航海商人帶著一隻能見岸的鳥乘船入海。當船看不見岸時,他們放飛那隻能見岸的鳥。它飛向東方,飛向西方,飛向北方,飛向南方,飛向上方,飛向四維。如果它看見周圍有岸,就這樣[回來];

1.497 passitabbaṃ] hoti. Sace pana so samantā tīraṃ na passati tameva nāvaṃ paccāgacchati. Evamevaṃ kho, brāhmaṇa dhammika, yaṃ taṃ tato tato pabbājenti so tvaṃ tato tato pabbājito mameva santike āgacchasi.

『『Bhūtapubbaṃ , brāhmaṇa dhammika, rañño korabyassa suppatiṭṭho nāma nigrodharājā ahosi pañcasākho sītacchāyo manoramo. Suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa dvādasayojanāni abhiniveso ahosi, pañca yojanāni mūlasantānakānaṃ. Suppatiṭṭhassa kho pana , brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa tāva mahantāni phalāni ahesuṃ; seyyathāpi nāma āḷhakathālikā. Evamassa sādūni phalāni ahesuṃ; seyyathāpi nāma khuddaṃ madhuṃ anelakaṃ. Suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa ekaṃ khandhaṃ rājā paribhuñjati saddhiṃ itthāgārena, ekaṃ khandhaṃ balakāyo paribhuñjati, ekaṃ khandhaṃ negamajānapadā paribhuñjanti, ekaṃ khandhaṃ samaṇabrāhmaṇā paribhuñjanti, ekaṃ khandhaṃ migā [migapakkhino (sī. syā. pī.)] paribhuñjanti. Suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa na koci phalāni rakkhati, na ca sudaṃ [na ca puna (ka.)] aññamaññassa phalāni hiṃsanti.

『『Atha kho, brāhmaṇa dhammika, aññataro puriso suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaṃ phalāni bhakkhitvā sākhaṃ bhañjitvā pakkāmi. Atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthāya devatāya etadahosi – 『acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Yāva pāpo manusso [yāva pāpamanusso (syā.), yāvatā pāpamanusso (ka.)], yatra hi nāma suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaṃ phalāni bhakkhitvā sākhaṃ bhañjitvā pakkamissati, yaṃnūna suppatiṭṭho nigrodharājā āyatiṃ phalaṃ na dadeyyā』ti. Atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭho nigrodharājā āyatiṃ phalaṃ na adāsi.

『『Atha kho, brāhmaṇa dhammika, rājā korabyo yena sakko devānamindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca – 『yagghe, mārisa, jāneyyāsi suppatiṭṭho nigrodharājā phalaṃ na detī』ti? Atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi [abhisaṅkhāresi (syā. ka.)], yathā bhusā vātavuṭṭhi āgantvā suppatiṭṭhaṃ nigrodharājaṃ pavattesi [pātesi (sī. pī.)] ummūlamakāsi. Atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

『『Atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo yena suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthaṃ devataṃ etadavoca – 『kiṃ nu tvaṃ, devate, dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaṃ ṭhitā』ti? 『Tathā hi pana me, mārisa, bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi ummūlamakāsī』ti. 『Api nu tvaṃ, devate, rukkhadhamme ṭhitāya bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi ummūlamakāsī』ti? 『Kathaṃ pana, mārisa , rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī』ti? 『Idha, devate, rukkhassa mūlaṃ mūlatthikā haranti, tacaṃ tacatthikā haranti, pattaṃ pattatthikā haranti, pupphaṃ pupphatthikā haranti, phalaṃ phalatthikā haranti. Na ca tena devatāya anattamanatā vā anabhinandi [anabhiraddhi (sī.)] vā karaṇīyā. Evaṃ kho, devate, rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī』ti. 『Aṭṭhitāyeva kho me, mārisa, rukkhadhamme bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi ummūlamakāsī』ti. 『Sace kho tvaṃ, devate, rukkhadhamme tiṭṭheyyāsi, siyā [siyāpi (sī. pī.)] te bhavanaṃ yathāpure』ti? 『Ṭhassāmahaṃ, [tiṭṭheyyāmahaṃ (syā.)] mārisa , rukkhadhamme, hotu me bhavanaṃ yathāpure』』』ti.

如果它看不見周圍有岸,就會返回那艘船。同樣地,婆羅門法施,他們從這裡那裡驅逐你,你被從這裡那裡驅逐后就來到我這裡。 婆羅門法施,從前俱盧王有一棵名叫善住的尼拘律樹王,有五個樹枝,樹蔭清涼宜人。婆羅門法施,這善住尼拘律樹王覆蓋十二由旬,根系延伸五由旬。婆羅門法施,這善住尼拘律樹王結的果實如此之大,像阿拉克鍋那麼大。果實如此美味,如純凈的蜂蜜。婆羅門法施,這善住尼拘律樹王的一個樹幹為國王和後宮所用,一個樹幹為軍隊所用,一個樹幹為城邑鄉村所用,一個樹幹為沙門婆羅門所用,一個樹幹為野獸所用。婆羅門法施,這善住尼拘律樹王的果實無人守護,人們也不互相傷害對方的果實。 這時,婆羅門法施,有一個人吃了善住尼拘律樹王的果實到飽后,折斷樹枝離去。這時,婆羅門法施,住在善住尼拘律樹王中的天神想到:"真是稀有,真是未曾有!多麼邪惡的人啊!竟然吃了善住尼拘律樹王的果實到飽后,還折斷樹枝離去,不如讓善住尼拘律樹王以後不再結果。"於是,婆羅門法施,善住尼拘律樹王以後就不再結果。 這時,婆羅門法施,俱盧王前往帝釋天王處。到達后,對帝釋天王如此說道:"尊者,你知道善住尼拘律樹王不結果了嗎?"這時,婆羅門法施,帝釋天王施展神通,令強風暴雨來襲,將善住尼拘律樹王連根拔起。這時,婆羅門法施,住在善住尼拘律樹王中的天神悲傷、不悅、淚流滿面、哭泣,站在一旁。 這時,婆羅門法施,帝釋天王前往住在善住尼拘律樹王中的天神處。到達后,對住在善住尼拘律樹王中的天神如此說道:"天神,你為何悲傷、不悅、淚流滿面、哭泣,站在一旁?""尊者,因為強風暴雨來襲,將我的住處連根拔起。""天神,你是否遵循樹法時,強風暴雨來襲,將你的住處連根拔起?""尊者,樹如何遵循樹法?""天神,在此,需要根的人取根,需要樹皮的人取樹皮,需要樹葉的人取樹葉,需要花的人取花,需要果實的人取果實。天神對此不應不滿或不歡喜。天神,如是樹遵循樹法。""尊者,我確實未遵循樹法時,強風暴雨來襲,將我的住處連根拔起。""天神,如果你遵循樹法,你的住處可能會如從前一樣。""尊者,我將遵循樹法,愿我的住處如從前一樣。"

『『Atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi [abhisaṅkhāri (syā. ka.)], yathā bhusā vātavuṭṭhi āgantvā suppatiṭṭhaṃ nigrodharājaṃ ussāpesi, sacchavīni mūlāni ahesuṃ. Evamevaṃ kho, brāhmaṇa dhammika, api nu taṃ samaṇadhamme ṭhitaṃ jātibhūmakā upāsakā pabbājesuṃ sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī』』ti? 『『Kathaṃ pana, bhante, samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī』』ti? 『『Idha, brāhmaṇa dhammika, samaṇo akkosantaṃ na paccakkosati, rosantaṃ na paṭirosati, bhaṇḍantaṃ na paṭibhaṇḍati. Evaṃ kho, brāhmaṇa dhammika, samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī』』ti. 『『Aṭṭhitaṃyeva maṃ, bhante, samaṇadhamme jātibhūmakā upāsakā pabbājesuṃ sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī』』ti.

[a. ni. 7.66;

這時,婆羅門法施,帝釋天王施展神通,令強風暴雨來襲,將善住尼拘律樹王扶起,使其根系完好。同樣地,婆羅門法施,你是否遵循沙門法時,被故鄉的優婆塞們驅逐出故鄉的所有七處住所?""大德,沙門如何遵循沙門法?""在此,婆羅門法施,沙門對呵斥者不呵斥回去,對激怒者不激怒回去,對爭吵者不爭吵回去。婆羅門法施,如是沙門遵循沙門法。""大德,我確實未遵循沙門法時,被故鄉的優婆塞們驅逐出故鄉的所有七處住所。" [增支部7.66;

7.73] 『『Bhūtapubbaṃ , brāhmaṇa dhammika, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Sunettassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Sunetto satthā sāvakānaṃ brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desesi. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni na pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.

『『Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, mūgapakkho nāma satthā ahosi…pe… aranemi nāma satthā ahosi… kuddālako nāma satthā ahosi… hatthipālo nāma satthā ahosi… jotipālo nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Jotipālassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Jotipālo satthā sāvakānaṃ brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desesi. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, jotipālassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni na pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, jotipālassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.

『『Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa dhammika, yo ime cha satthāre titthakare kāmesu vītarāge, anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṃ so apuññaṃ pasaveyyā』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』. 『『Yo kho, brāhmaṇa dhammika, ime cha satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṃ so apuññaṃ pasaveyya. Yo ekaṃ diṭṭhisampannaṃ puggalaṃ paduṭṭhacitto akkosati paribhāsati, ayaṃ tato bahutaraṃ apuññaṃ pasavati. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, brāhmaṇa dhammika, ito bahiddhā evarūpiṃ khantiṃ [evarūpaṃ khantaṃ (syā.)] vadāmi, yathāmaṃ sabrahmacārīsu. Tasmātiha, brāhmaṇa dhammika , evaṃ sikkhitabbaṃ – 『na no samasabrahmacārīsu [na no āmasabrahmacārīsu (syā.), na no sabrahmacārīsu (sī. pī.)] cittāni paduṭṭhāni bhavissantī』』』ti. Evañhi te, brāhmaṇa dhammika, sikkhitabbanti.

『『Sunetto mūgapakkho ca, aranemi ca brāhmaṇo;

Kuddālako ahu satthā, hatthipālo ca māṇavo.

『『Jotipālo ca govindo, ahu sattapurohito;

Ahiṃsakā [abhisekā (syā.)] atītaṃse, cha satthāro yasassino.

『『Nirāmagandhā karuṇedhimuttā [vimuttā (sī. syā. pī.)], kāmasaṃyojanātigā [kāmasaṃyojanātitā (syā.)];

Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpagā ahuṃ [ahu (bahūsu), ahū (ka. sī.)].

『『Ahesuṃ sāvakā tesaṃ, anekāni satānipi;

Nirāmagandhā karuṇedhimuttā, kāmasaṃyojanātigā;

Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpagā ahuṃ [ahu (bahūsu), ahū (ka. sī.)].

『『Yete isī bāhirake, vītarāge samāhite;

Paduṭṭhamanasaṅkappo, yo naro paribhāsati;

Bahuñca so pasavati, apuññaṃ tādiso naro.

『『Yo cekaṃ diṭṭhisampannaṃ, bhikkhuṃ buddhassa sāvakaṃ;

Paduṭṭhamanasaṅkappo , yo naro paribhāsati;

Ayaṃ tato bahutaraṃ, apuññaṃ pasave naro.

『『Na sādhurūpaṃ āsīde, diṭṭhiṭṭhānappahāyinaṃ;

Sattamo puggalo eso, ariyasaṅghassa vuccati.

『『Avītarāgo kāmesu, yassa pañcindriyā mudū;

Saddhā sati ca vīriyaṃ, samatho ca vipassanā.

『『Tādisaṃ bhikkhumāsajja, pubbeva upahaññati;

Attānaṃ upahantvāna, pacchā aññaṃ vihiṃsati.

『『Yo ca rakkhati attānaṃ, rakkhito tassa bāhiro;

Tasmā rakkheyya attānaṃ, akkhato paṇḍito sadā』』ti. dvādasamaṃ;

Dhammikavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Nāgamigasālā iṇaṃ, cundaṃ dve sandiṭṭhikā duve;

Khemaindriya ānanda, khattiyā appamādena dhammikoti.

Paṭhamapaṇṇāsakaṃ samattaṃ.

[7.73] "婆羅門法施,從前有一位名叫善勝的導師,是一位離欲的外道師。婆羅門法施,這位善勝導師有數百位弟子。善勝導師為弟子們宣說與梵天共住之法。婆羅門法施,當善勝導師宣說與梵天共住之法時,那些心不歡喜的人,身壞命終后往生惡趣、苦趣、墮處、地獄。那些心生歡喜的人,身壞命終后往生善趣、天界。 婆羅門法施,從前有一位名叫啞默的導師⋯⋯有一位名叫無輪的導師⋯⋯有一位名叫鋤頭的導師⋯⋯有一位名叫象護的導師⋯⋯有一位名叫光護的導師,是一位離欲的外道師。婆羅門法施,這位光護導師有數百位弟子。光護導師為弟子們宣說與梵天共住之法。婆羅門法施,當光護導師宣說與梵天共住之法時,那些心不歡喜的人,身壞命終后往生惡趣、苦趣、墮處、地獄。那些心生歡喜的人,身壞命終后往生善趣、天界。 婆羅門法施,你認為如何?若有人以噁心呵斥、辱罵這六位離欲的外道師及其數百隨從弟子僧團,他會造作許多不善業嗎?""是的,大德。""婆羅門法施,若有人以噁心呵斥、辱罵這六位離欲的外道師及其數百隨從弟子僧團,他確實會造作許多不善業。但若有人以噁心呵斥、辱罵一位具正見的人,他造作的不善業會更多。為什麼呢?婆羅門法施,我不說在此以外還有如同對同梵行者那樣的忍辱。因此,婆羅門法施,應當如此學習:'我們對同梵行者不應生起噁心。'婆羅門法施,你應當如此學習。" "善勝與啞默,以及婆羅門無輪; 鋤頭為導師,像護為年少。 光護與牧牛者,為七代祭司; 無害於過去,六位有名聲導師。 離欲而慈悲,超越欲結縛; 去除對欲貪,得生於梵界。 他們有弟子,數以百計多; 離欲而慈悲,超越欲結縛; 去除對欲貪,得生於梵界。 若人對此等,離欲定外仙; 起惡意思惟,出言來辱罵; 如是造惡業,其人得甚多。 若對一具足,正見佛弟子; 起惡意思惟,出言來辱罵; 此人所造作,惡業更甚多。 莫侵善人相,已斷見處者; 此第七補特伽羅,稱為聖僧伽。 未離欲貪者,五根已柔軟; 信念與精進,止觀皆具足。 若害如是比丘,先自受傷害; 自害己之後,復去傷害他。 若人護自己,外在亦受護; 是故智者當,常護己無損。"第十二\ 法施品第五\ 其攝頌: 龍與鹿林債,準陀二現見; 吉祥根阿難,剎帝不放逸法施。 第一五十經完。

  1. Dutiyapaṇṇāsakaṃ

2\ 第二五