B0102050403tikanipāto(三品經)

  1. Tikanipāto

  2. Paṭhamavaggo

  3. Mūlasuttaṃ

  4. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tīṇimāni, bhikkhave, akusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi akusalamūlānī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Lobho doso ca moho ca, purisaṃ pāpacetasaṃ;

Hiṃsanti attasambhūtā, tacasāraṃva samphala』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

  1. Dhātusuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tisso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā tisso? Rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu – imā kho, bhikkhave, tisso dhātuyo』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Rūpadhātuṃ [rūpadhātu (sabbattha)] pariññāya, arūpesu asaṇṭhitā;

Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino.

『『Kāyena amataṃ dhātuṃ, phusayitvā [phussayitvā (syā.), phassayitvā (pī.)] nirūpadhiṃ;

Upadhippaṭinissaggaṃ, sacchikatvā anāsavo;

Deseti sammāsambuddho, asokaṃ virajaṃ pada』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. dutiyaṃ.

  1. Paṭhamavedanāsuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā –

Imā kho, bhikkhave, tisso vedanā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako;

Vedanā ca pajānāti, vedanānañca sambhavaṃ.

『『Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;

Vedanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

  1. Dutiyavedanāsuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tisso imā , bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Sukhā, bhikkhave, vedanā dukkhato daṭṭhabbā; dukkhā vedanā sallato daṭṭhabbā; adukkhamasukhā vedanā aniccato daṭṭhabbā. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno sukhā vedanā dukkhato diṭṭhā hoti, dukkhā vedanā sallato diṭṭhā hoti, adukkhamasukhā vedanā aniccato diṭṭhā hoti; ayaṃ vuccati, bhikkhave, 『bhikkhu ariyo sammaddaso acchecchi [acchejji (sī. pī.), acchijji (ka.)], taṇhaṃ, vivattayi [vāvattayi (sī. aṭṭha.)] saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā』』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Yo sukhaṃ dukkhato adda [dakkhi (sī. pī. ka.), adakkhi (syā.)], dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṃ santaṃ, adakkhi naṃ aniccato.

『『Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati;

Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

  1. Paṭhamaesanāsuttaṃ

  2. 三法品

  3. 第一品
  4. 根本經
  5. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有三種不善根。是哪三種?貪是不善根,嗔是不善根,癡是不善根——諸比丘,這就是三種不善根。"世尊說此義。此中如是說: "貪嗔與愚癡,令人心邪惡; 自生而自害,如果毀其干。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第一。
  6. 界經
  7. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三界。是哪三界?色界、無色界、滅界——諸比丘,這就是三界。"世尊說此義。此中如是說: "遍知於色界,不住無色中; 解脫于滅界,此人離死魔。 以身觸不死,無依之法界; 舍離諸依著,無漏親證已; 正覺者宣說,無憂無垢道。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第二。
  8. 第一受經
  9. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三受。是哪三受?樂受、苦受、不苦不樂受——諸比丘,這就是三受。"世尊說此義。此中如是說: "正定具正知,佛弟子正念; 了知諸感受,及受生起處。 于彼滅盡處,及趨滅盡道; 諸受滅盡時,比丘無慾寂。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第三。
  10. 第二受經
  11. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三受。是哪三受?樂受、苦受、不苦不樂受。諸比丘,樂受應視為苦,苦受應視為箭,不苦不樂受應視為無常。諸比丘,當比丘見樂受為苦,見苦受為箭,見不苦不樂受為無常時,諸比丘,此比丘稱為'聖者正見者,已斷愛,已轉離結縛,以正慢現觀而作苦之邊際'。"世尊說此義。此中如是說: "誰見樂為苦,見苦如毒箭; 寂靜不苦樂,見其為無常。 彼實正見比,由此得解脫; 究竟具勝智,牟尼越瑜伽。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第四。
  12. 第一求經

  13. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako;

Esanā ca pajānāti, esanānañca sambhavaṃ.

『『Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;

Esanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

  1. Dutiyaesanāsuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Kāmesanā bhavesanā, brahmacariyesanā saha;

Iti saccaparāmāso, diṭṭhiṭṭhānā samussayā.

『『Sabbarāgavirattassa, taṇhakkhayavimuttino;

Esanā paṭinissaṭṭhā, diṭṭhiṭṭhānā samūhatā;

Esanānaṃ khayā bhikkhu, nirāso akathaṃkathī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Paṭhamaāsavasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, bhikkhave, tayo āsavā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako;

Āsave ca pajānāti, āsavānañca sambhavaṃ.

『『Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;

Āsavānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

  1. Dutiyaāsavasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, bhikkhave, tayo āsavā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Yassa kāmāsavo khīṇo, avijjā ca virājitā;

Bhavāsavo parikkhīṇo, vippamutto nirūpadhi;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini』』nti [savāhananti (bahūsu)].

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Taṇhāsuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tisso imā, bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā – imā kho, bhikkhave, tisso taṇhā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Taṇhāyogena saṃyuttā, rattacittā bhavābhave;

Te yogayuttā mārassa, ayogakkhemino janā;

Sattā gacchanti saṃsāraṃ, jātīmaraṇagāmino.

『『Ye ca taṇhaṃ pahantvāna, vītataṇhā [nikkaṇhā ca (sī. ka.)] bhavābhave;

Te ve [te ca (sī. pī. ka.)] pāraṅgatā [pāragatā (ka. sī. syā.)] loke, ye pattā āsavakkhaya』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

  1. Māradheyyasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三種尋求。是哪三種?欲尋求、有尋求、梵行尋求——諸比丘,這就是三種尋求。"世尊說此義。此中如是說: "正定具正知,佛弟子正念; 了知諸尋求,及求生起處。 于彼滅盡處,及趨滅盡道; 諸求滅盡時,比丘無慾寂。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第五。

  3. 第二尋求經
  4. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三種尋求。是哪三種?欲尋求、有尋求、梵行尋求——諸比丘,這就是三種尋求。"世尊說此義。此中如是說: "欲求與有求,及以梵行求; 如是執著真,見處得增長。 離一切貪染,愛盡得解脫; 舍離諸尋求,見處皆除滅; 諸求滅盡已,比丘無疑惑。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第六。
  5. 第一漏經
  6. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三漏。是哪三種?欲漏、有漏、無明漏——諸比丘,這就是三漏。"世尊說此義。此中如是說: "正定具正知,佛弟子正念; 了知諸漏流,及漏生起處。 于彼滅盡處,及趨滅盡道; 諸漏滅盡時,比丘無慾寂。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第七。
  7. 第二漏經
  8. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三漏。是哪三種?欲漏、有漏、無明漏——諸比丘,這就是三漏。"世尊說此義。此中如是說: "欲漏已滅盡,無明得遠離; 有漏已窮盡,解脫無所依; 持此最後身,降伏魔軍眾。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第八。
  9. 愛經
  10. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三愛。是哪三種?欲愛、有愛、無有愛——諸比丘,這就是三愛。"世尊說此義。此中如是說: "愛結所繫縛,心著諸有中; 繫縛于魔網,眾生不安穩; 輪迴于生死,往來不休息。 斷除諸愛者,離愛于諸有; 度脫世間已,漏盡得解脫。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第九。
  11. 魔境經

  12. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṃ ādiccova virocati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṃ ādiccova virocatī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Sīlaṃ samādhi paññā ca, yassa ete subhāvitā;

Atikkamma māradheyyaṃ, ādiccova virocatī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Mūladhātu atha vedanā duve, esanā ca duve āsavā duve;

Taṇhāto ca atha [taṇhāto atha (syā.)] māradheyyato, vaggamāhu paṭhamanti muttamanti.

  1. Dutiyavaggo

  2. Puññakiriyavatthusuttaṃ

  3. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūni. Katamāni tīṇi? Dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu – imāni kho, bhikkhave, tīṇi puññakiriyavatthūnī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Puññameva so sikkheyya, āyataggaṃ sukhudrayaṃ;

Dānañca samacariyañca, mettacittañca bhāvaye.

『『Ete dhamme bhāvayitvā, tayo sukhasamuddaye;

Abyāpajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

  1. Cakkhusuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tīṇimāni, bhikkhave, cakkhūni. Katamāni tīṇi? Maṃsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu – imāni kho, bhikkhave, tīṇi cakkhūnī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Maṃsacakkhu dibbacakkhu, paññācakkhu anuttaraṃ;

Etāni tīṇi cakkhūni, akkhāsi purisuttamo.

『『Maṃsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno;

Yato ñāṇaṃ udapādi, paññācakkhu anuttaraṃ;

Yassa cakkhussa paṭilābhā, sabbadukkhā pamuccatī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

  1. Indriyasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Sekhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino;

Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ, tato aññā anantarā.

『『Tato aññā vimuttassa, ñāṇaṃ ve hoti tādino;

Akuppā me vimuttīti, bhavasaṃyojanakkhayā.

『『Sa ve [sace (sī. syā.)] indriyasampanno, santo santipade rato;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

  1. Addhāsuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,具足三法的比丘,超越魔境,如日照耀。是哪三法?諸比丘,此處比丘具足無學戒蘊,具足無學定蘊,具足無學慧蘊——諸比丘,具足這三法的比丘,超越魔境,如日照耀。"世尊說此義。此中如是說: "戒定與智慧,善修此三者; 超越于魔境,如日光普照。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第十。 第一品終 品攝頌: 根與界及二受,二尋求二漏經; 從愛及魔境起,此說第一品。

  3. 第二品
  4. 福業事經
  5. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三種福業事。是哪三種?佈施所成福業事,持戒所成福業事,修習所成福業事——諸比丘,這就是三種福業事。"世尊說此義。此中如是說: "應當修習福,長遠生安樂; 修施與持戒,及修慈心行。 修習此三法,增長諸安樂; 智者得往生,無害安樂界。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第一。
  6. 眼經
  7. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三眼。是哪三種?肉眼、天眼、慧眼——諸比丘,這就是三眼。"世尊說此義。此中如是說: "肉眼及天眼,無上之慧眼; 此三種眼目,最勝者所說。 肉眼之生起,天眼之道路; 當生起智慧,無上之慧眼; 獲得此眼者,解脫一切苦。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第二。
  8. 根經
  9. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三根。是哪三種?未知當知根、已知根、具知根——諸比丘,這就是三根。"世尊說此義。此中如是說: "學者正修習,隨行於直道; 滅盡初智生,隨後生已知。 具知解脫者,如是生智慧; 我解脫不動,有結已斷盡。 彼具諸根者,寂靜樂寂滅; 持此最後身,降伏魔軍眾。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第三。
  10. 時經

  11. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome, bhikkhave, addhā. Katame tayo? Atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā – ime kho, bhikkhave, tayo addhā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Akkheyyasaññino sattā, akkheyyasmiṃ patiṭṭhitā;

Akkheyyaṃ apariññāya, yogamāyanti maccuno.

『『Akkheyyañca pariññāya, akkhātāraṃ na maññati;

Phuṭṭho vimokkho manasā, santipadamanuttaraṃ.

『『Sa ve [sace (ka.)] akkheyyasampanno, santo santipade rato;

Saṅkhāyasevī dhammaṭṭho, saṅkhyaṃ nopeti vedagū』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

  1. Duccaritasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi duccaritānī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Kāyaduccaritaṃ katvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ katvā, yañcaññaṃ dosasaṃhitaṃ.

『『Akatvā kusalaṃ kammaṃ, katvānākusalaṃ bahuṃ;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

  1. Sucaritasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi sucaritānī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Kāyaduccaritaṃ hitvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ hitvā, yañcaññaṃ dosasaṃhitaṃ.

『『Akatvākusalaṃ kammaṃ, katvāna kusalaṃ bahuṃ;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Soceyyasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tīṇimāni, bhikkhave, soceyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ, manosoceyyaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi soceyyānī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Kāyasuciṃ vacīsuciṃ [vācāsuciṃ (ka.)], cetosucimanāsavaṃ;

Suciṃ soceyyasampannaṃ, āhu sabbappahāyina』』nti [āhu ninhātapāpakanti (a. ni. 3.122) yuttataraṃ].

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

  1. Moneyyasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tīṇimāni, bhikkhave, moneyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi moneyyānī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Kāyamuniṃ vacīmuniṃ, manomunimanāsavaṃ;

Muniṃ moneyyasampannaṃ, āhu ninhātapāpaka』』nti [āhu sabbappahāyinanti (a. ni. 3.123)].

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Paṭhamarāgasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三時。是哪三種?過去時、未來時、現在時——諸比丘,這就是三時。"世尊說此義。此中如是說: "眾生知可說,安住可說中; 不知可說法,繫縛于死魔。 已知可說法,不執著說者; 心觸于解脫,無上寂靜處。 彼具可說法,寂靜樂寂滅; 如法修觀察,知者不輪迴。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第四。

  3. 惡行經
  4. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三種惡行。是哪三種?身惡行、語惡行、意惡行——諸比丘,這就是三種惡行。"世尊說此義。此中如是說: "造作身惡行,及諸語惡行; 造作意惡行,及余諸過失。 不行諸善業,多作不善業; 身壞愚鈍者,當生於地獄。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第五。
  5. 善行經
  6. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三種善行。是哪三種?身善行、語善行、意善行——諸比丘,這就是三種善行。"世尊說此義。此中如是說: "遠離身惡行,及諸語惡行; 遠離意惡行,及余諸過失。 不作不善業,多作諸善業; 身壞智慧者,當生於天界。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第六。
  7. 清凈經
  8. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三種清凈。是哪三種?身清凈、語清凈、意清凈——諸比丘,這就是三種清凈。"世尊說此義。此中如是說: "身凈語亦凈,心凈無諸漏; 凈具清凈法,說彼斷一切。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第七。
  9. 牟尼經
  10. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三種牟尼法。是哪三種?身牟尼法、語牟尼法、意牟尼法——諸比丘,這就是三種牟尼法。"世尊說此義。此中如是說: "身牟尼語牟尼,意牟尼無漏; 牟尼具牟尼法,說彼洗諸惡。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第八。
  11. 第一貪經

  12. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Yassa kassaci, bhikkhave, rāgo appahīno, doso appahīno, moho appahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, 『baddho [bando (bahūsu)] mārassa paṭimukkassa mārapāso yathākāmakaraṇīyo [yathā kāmakaraṇīyo ca (sī. syā. pī. ka.)] pāpimato』. Yassa kassaci, bhikkhave, rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, 『abaddho mārassa omukkassa mārapāso na yathā kāmakaraṇīyo [na yathākāmakaraṇīyo ca (syā.)] pāpimato』』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Yassa rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Taṃ bhāvitattaññataraṃ, brahmabhūtaṃ tathāgataṃ;

Buddhaṃ verabhayātītaṃ, āhu sabbappahāyina』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

  1. Dutiyarāgasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā rāgo appahīno, doso appahīno, moho appahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, na 『atari [atiṇṇo (ka. sī. ka.)] samuddaṃ saūmiṃ savīciṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ』. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, 『atari samuddaṃ saūmiṃ savīciṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ, tiṇṇo pāraṅgato [pāragato (sī. aṭṭha. syā.)] thale tiṭṭhati brāhmaṇo』』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Yassa rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Somaṃ samuddaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ, saūmibhayaṃ duttaraṃ accatāri.

『『Saṅgātigo maccujaho nirūpadhi, pahāsi dukkhaṃ apunabbhavāya;

Atthaṅgato so na pamāṇameti, amohayi maccurājanti brūmī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Dutiyo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Puññaṃ cakkhu atha indriyāni [atthindriyā (syā.)], addhā ca caritaṃ duve soci [suci (syā.)];

Muno [mune (syā.)] atha rāgaduve, puna vaggamāhu dutiyamuttamanti.

  1. Tatiyavaggo

  2. Micchādiṭṭhikasuttaṃ

  3. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,若有任何人未斷貪、未斷嗔、未斷癡——諸比丘,此說為'被縛于魔,被戴上魔索,隨魔意行'。諸比丘,若有任何人已斷貪、已斷嗔、已斷癡——諸比丘,此說為'不被縛于魔,已脫魔索,不隨魔意行'。"世尊說此義。此中如是說: "貪嗔與無明,悉已遠離者; 彼修習成就,如來成梵天; 佛超怨畏者,說彼斷一切。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第九。

  4. 第二貪經
  5. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,若有任何比丘或比丘尼未斷貪、未斷嗔、未斷癡——諸比丘,此說為'未度海洋,有浪有波,有漩有獸有鬼'。諸比丘,若有任何比丘或比丘尼已斷貪、已斷嗔、已斷癡——諸比丘,此說為'已度海洋,有浪有波,有漩有獸有鬼,已度彼岸,立於陸地成婆羅門'。"世尊說此義。此中如是說: "貪嗔與無明,悉已遠離者; 度此難度海,有獸鬼波浪。 超越諸繫縛,離死無所依; 舍苦不再生,滅盡無可量; 我說彼已然,迷惑死魔王。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第十。 第二品終 品攝頌: 福業及眼根,根時與二行; 清凈牟尼貪,此說第二品。
  6. 第三品
  7. 邪見經

  8. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

『『Taṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Api ca, bhikkhave, yadeva sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmi.

『『Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Micchā manaṃ paṇidhāya, micchā vācañca bhāsiya [micā vācaṃ abhāsiya (sabbattha)];

Micchā kammāni katvāna, kāyena idha puggalo.

『『Appassutāpuññakaro [appassutopuññakaro (sī.), appassuto apuññakaro (syā. pī.)], appasmiṃ idha jīvite;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

  1. Sammādiṭṭhikasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā.

『『Taṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Diṭṭhā mayā , bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā. Api ca, bhikkhave, yadeva sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmi.

『『Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Sammā manaṃ paṇidhāya, sammā vācañca bhāsiya [sammā vācaṃ abhāsiya (sabbattha)];

Sammā kammāni katvāna, kāyena idha puggalo.

『『Bahussuto puññakaro, appasmiṃ idha jīvite;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

  1. Nissaraṇiyasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tisso imā, bhikkhave, nissaraṇiyā [nissāraṇīyā (a. ni.

  1. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,我已見眾生具足身惡行、具足語惡行、具足意惡行、誹謗聖者、持邪見、受持邪見業。他們身壞命終后,生於惡處、惡趣、墮處、地獄。 諸比丘,我說此非從其他沙門、婆羅門處所聞。諸比丘,我已見眾生具足身惡行、具足語惡行、具足意惡行、誹謗聖者、持邪見、受持邪見業。他們身壞命終后,生於惡處、惡趣、墮處、地獄。而且,諸比丘,我只說我自己所知、所見、所證。 諸比丘,我已見眾生具足身惡行、具足語惡行、具足意惡行、誹謗聖者、持邪見、受持邪見業。他們身壞命終后,生於惡處、惡趣、墮處、地獄。"世尊說此義。此中如是說: "邪意所導引,邪語所宣說; 邪業所造作,此人身行持。 少聞無福德,此生壽命促; 身壞愚鈍者,當生於地獄。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第一。
  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,我已見眾生具足身善行、具足語善行、具足意善行、不誹謗聖者、持正見、受持正見業。他們身壞命終后,生於善趣、天界。 諸比丘,我說此非從其他沙門、婆羅門處所聞。諸比丘,我已見眾生具足身善行、具足語善行、具足意善行、不誹謗聖者、持正見、受持正見業。他們身壞命終后,生於善趣、天界。而且,諸比丘,我只說我自己所知、所見、所證。 諸比丘,我已見眾生具足身善行、具足語善行、具足意善行、不誹謗聖者、持正見、受持正見業。他們身壞命終后,生於善趣、天界。"世尊說此義。此中如是說: "正意所導引,正語所宣說; 正業所造作,此人身行持。 多聞具福德,此生壽命促; 身壞智慧者,當生於天界。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第二。
  3. 出離經
  4. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有此三種出離。是哪三種?

5.200)] dhātuyo. Katamā tisso? Kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammaṃ, rūpānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ āruppaṃ, yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ nirodho tassa nissaraṇaṃ – imā kho, bhikkhave, tisso nissaraṇiyā dhātuyo』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Kāmanissaraṇaṃ ñatvā, rūpānañca atikkamaṃ;

Sabbasaṅkhārasamathaṃ, phusaṃ ātāpi sabbadā.

『『Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati;

Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

  1. Santatarasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Rūpehi, bhikkhave, arūpā [āruppā (sī.)] santatarā, arūpehi nirodho santataro』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino [āruppaṭṭhāyino (sī.)];

Nirodhaṃ appajānantā, āgantāro punabbhavaṃ.

『『Ye ca rūpe pariññāya, arūpesu asaṇṭhitā;

Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino.

『『Kāyena amataṃ dhātuṃ, phusayitvā nirūpadhiṃ;

Upadhippaṭinissaggaṃ, sacchikatvā anāsavo;

Deseti sammāsambuddho, asokaṃ virajaṃ pada』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

  1. Puttasuttaṃ

"諸比丘,有此三種出離界。是哪三種?出離欲界即是出離,出離色界即是無色,凡是已生、已造、緣起者,其滅盡即是出離——諸比丘,這就是三種出離界。"世尊說此義。此中如是說: "了知離欲界,超越諸色界; 寂滅諸行法,常精進觸證。 彼實正見比,由此得解脫; 究竟具勝智,牟尼越瑜伽。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第三。 4. 寂靜經 73. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,無色界較色界更寂靜,滅界較無色界更寂靜。"世尊說此義。此中如是說: "有色眾生者,無色界住者; 不知滅盡法,還來受後有。 若遍知色界,不住無色中; 解脫于滅界,此人離死魔。 以身觸不死,無依之法界; 舍離諸依著,無漏親證已; 正覺者宣說,無憂無垢道。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第四。 5. 子經

  1. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome, bhikkhave, puttā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Atijāto, anujāto, avajātoti.

『『Kathañca , bhikkhave, putto atijāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti na buddhaṃ saraṇaṃ gatā, na dhammaṃ saraṇaṃ gatā, na saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā appaṭiviratā, adinnādānā appaṭiviratā, kāmesumicchācārā appaṭiviratā, musāvādā appaṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭiviratā, dussīlā pāpadhammā. Putto ca nesaṃ hoti buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, sīlavā kalyāṇadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto atijāto hoti.

『『Kathañca , bhikkhave, putto anujāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, sīlavanto kalyāṇadhammā. Puttopi nesaṃ hoti buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, sīlavā kalyāṇadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto anujāto hoti.

『『Kathañca , bhikkhave, putto avajāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, sīlavanto kalyāṇadhammā. Putto ca nesaṃ hoti na buddhaṃ saraṇaṃ gato, na dhammaṃ saraṇaṃ gato, na saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā appaṭivirato, adinnādānā appaṭivirato, kāmesumicchācārā appaṭivirato, musāvādā appaṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭivirato, dussīlo pāpadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto avajāto hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo puttā santo saṃvijjamānā lokasmi』』nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Atijātaṃ anujātaṃ, puttamicchanti paṇḍitā;

Avajātaṃ na icchanti, yo hoti kulagandhano.

『『Ete kho puttā lokasmiṃ, ye bhavanti upāsakā;

Saddhā sīlena sampannā, vadaññū vītamaccharā;

Cando abbhaghanā mutto, parisāsu virocare』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

  1. Avuṭṭhikasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,世間有此三種兒子。是哪三種?勝於父母者、如父母者、劣於父母者。 諸比丘,如何是勝於父母的兒子?此處,諸比丘,兒子的父母不皈依佛,不皈依法,不皈依僧;不離殺生,不離不與取,不離欲邪行,不離妄語,不離飲酒放逸處,破戒惡法。而他們的兒子皈依佛,皈依法,皈依僧;離殺生,離不與取,離欲邪行,離妄語,離飲酒放逸處,持戒具善法。諸比丘,如是為勝於父母的兒子。 諸比丘,如何是如父母的兒子?此處,諸比丘,兒子的父母皈依佛,皈依法,皈依僧;離殺生,離不與取,離欲邪行,離妄語,離飲酒放逸處,持戒具善法。他們的兒子也皈依佛,皈依法,皈依僧;離殺生,離不與取,離欲邪行,離妄語,離飲酒放逸處,持戒具善法。諸比丘,如是為如父母的兒子。 諸比丘,如何是劣於父母的兒子?此處,諸比丘,兒子的父母皈依佛,皈依法,皈依僧;離殺生,離不與取,離欲邪行,離妄語,離飲酒放逸處,持戒具善法。而他們的兒子不皈依佛,不皈依法,不皈依僧;不離殺生,不離不與取,不離欲邪行,不離妄語,不離飲酒放逸處,破戒惡法。諸比丘,如是為劣於父母的兒子。諸比丘,這就是世間存在的三種兒子。"世尊說此義。此中如是說: "智者欲求子,勝父或似父; 不欲劣於父,污家之子者。 此等優婆塞,為世間子者; 信戒皆具足,能施離慳垢; 如月離雲翳,眾中極光耀。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第五。

  3. 無雨經

  4. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Avuṭṭhikasamo , padesavassī, sabbatthābhivassī.

『『Kathañca , bhikkhave, puggalo avuṭṭhikasamo hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbesaññeva na dātā hoti, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ [… vaṇibbakayācakānaṃ (sī.)] annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo avuṭṭhikasamo hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, puggalo padesavassī hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ekaccānaṃ dātā (hoti) [( ) natthi syāmapotthake], ekaccānaṃ na dātā hoti samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo padesavassī hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, puggalo sabbatthābhivassī hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbesaṃva deti, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sabbatthābhivassī hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Na samaṇe na brāhmaṇe, na kapaṇaddhikavanibbake;

Laddhāna saṃvibhājeti, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Taṃ ve avuṭṭhikasamoti, āhu naṃ purisādhamaṃ.

『『Ekaccānaṃ na dadāti, ekaccānaṃ pavecchati;

Taṃ ve padesavassīti, āhu medhāvino janā.

『『Subhikkhavāco puriso, sabbabhūtānukampako;

Āmodamāno pakireti, detha dethāti bhāsati.

『『Yathāpi megho thanayitvā, gajjayitvā pavassati;

Thalaṃ ninnañca pūreti, abhisandantova [abhisandentova (?)] vārinā.

『『Evameva idhekacco, puggalo hoti tādiso;

Dhammena saṃharitvāna, uṭṭhānādhigataṃ dhanaṃ;

Tappeti annapānena, sammā patte vanibbake』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Sukhapatthanāsuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,世間有此三種人。是哪三種?如無雨者,區域性降雨者,普遍降雨者。 諸比丘,如何是如無雨的人?此處,諸比丘,有人對一切沙門、婆羅門、貧困、旅人、乞丐、求助者都不施予飲食、衣服、車乘、花鬘、香料、塗油、床具、住所、燈明。諸比丘,如是為如無雨的人。 諸比丘,如何是區域性降雨的人?此處,諸比丘,有人對某些沙門、婆羅門、貧困、旅人、乞丐、求助者施予飲食、衣服、車乘、花鬘、香料、塗油、床具、住所、燈明,對某些則不施予。諸比丘,如是為區域性降雨的人。 諸比丘,如何是普遍降雨的人?此處,諸比丘,有人對一切沙門、婆羅門、貧困、旅人、乞丐、求助者都施予飲食、衣服、車乘、花鬘、香料、塗油、床具、住所、燈明。諸比丘,如是為普遍降雨的人。諸比丘,這就是世間存在的三種人。"世尊說此義。此中如是說: "不分施飲食,于沙門婆羅, 貧困諸乞士,得而不佈施; 說此如無雨,是為最下人。 對某些不施,對某些則予; 智者說此人,如區域性降雨。 善語施與人,慈悲諸眾生; 歡喜常宣說,佈施佈施言。 如雲雷轟鳴,雨降遍大地; 低窪皆充滿,流水悉盈溢。 如是有此人,正當得此財; 如法所積聚,勤勞所獲得; 飲食皆滿足,正求乞士眾。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第六。

  3. 樂求經

  4. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tīṇimāni, bhikkhave, sukhāni patthayamāno sīlaṃ rakkheyya paṇḍito. Katamāni tīṇi? Pasaṃsā me āgacchatūti [āgacchantūti (syā.)] sīlaṃ rakkheyya paṇḍito, bhogā me uppajjantūti sīlaṃ rakkheyya paṇḍito, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissāmīti sīlaṃ rakkheyya paṇḍito. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi sukhāni patthayamāno sīlaṃ rakkheyya paṇḍito』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Sīlaṃ rakkheyya medhāvī, patthayāno tayo sukhe;

Pasaṃsaṃ vittalābhañca, pecca sagge pamodanaṃ.

『『Akarontopi ce pāpaṃ, karontamupasevati;

Saṅkiyo hoti pāpasmiṃ, avaṇṇo cassa rūhati.

『『Yādisaṃ kurute mittaṃ, yādisaṃ cūpasevati;

Sa ve tādisako hoti, sahavāso hi [sahavāsopi (sī. ka.)] tādiso.

『『Sevamāno sevamānaṃ, samphuṭṭho samphusaṃ paraṃ;

Saro diddho kalāpaṃva, alittamupalimpati;

Upalepabhayā [upalimpabhayā (ka.)] dhīro, neva pāpasakhā siyā.

『『Pūtimacchaṃ kusaggena, yo naro upanayhati;

Kusāpi pūti vāyanti, evaṃ bālūpasevanā.

『『Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;

Pattāpi surabhi vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.

『『Tasmā pattapuṭasseva [palāsapuṭasseva (pī. ka.)], ñatvā sampākamattano;

Asante nupaseveyya, sante seveyya paṇḍito;

Asanto nirayaṃ nenti, santo pāpenti suggati』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

  1. Bhidurasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Bhidurāyaṃ [bhindantāyaṃ (syā. pī. ka.)], bhikkhave, kāyo, viññāṇaṃ virāgadhammaṃ, sabbe upadhī aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Kāyañca bhiduraṃ [bhindantaṃ (syā. pī. ka.)] ñatvā, viññāṇañca virāgunaṃ [virāgikaṃ (ka. sī.), pabhaṅguṇaṃ (syā.)];

Upadhīsu bhayaṃ disvā, jātimaraṇamaccagā;

Sampatvā paramaṃ santiṃ, kālaṃ kaṅkhati bhāvitatto』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Dhātusosaṃsandanasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,智者希求此三種快樂,應當護持戒行。是哪三種?智者應護戒以求'愿我得稱讚',智者應護戒以求'愿我得財富',智者應護戒以求'愿我身壞命終后,生於善趣、天界'。諸比丘,智者希求此三種快樂,應當護持戒行。"世尊說此義。此中如是說: "智者護戒行,希求三種樂; 名譽及財富,死後生天樂。 縱不作惡業,親近作惡者; 惡嫌疑隨生,惡名亦增長。 結交何等友,親近何等人; 彼成如是人,伴侶同其類。 親近相交者,互相有接觸; 如箭沾毒藥,清凈被污染; 智者畏污染,不交惡知識。 若人以茅草,包裹腐魚時; 茅草亦腐臭,如近愚癡人。 若人以樹葉,包裹多伽羅; 葉亦生香氣,如近智慧人。 是故如葉包,知己之成熟; 不親近惡者,智者近善人; 惡者引地獄,善者導善趣。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第七。

  3. 脆弱經
  4. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,此身脆弱,識性離貪,一切依著無常、苦、變易。"世尊說此義。此中如是說: "知身性脆弱,識趣離貪法; 見依著可畏,超越生與死; 證得最上寂,修者待時至。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第八。
  5. 界相應經

  6. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Dhātuso, bhikkhave, sattā sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

『『Atītampi, bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

『『Anāgatampi , bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

『『Etarahipi, bhikkhave, paccuppanaṃ addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samentī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Saṃsaggā vanatho jāto, asaṃsaggena chijjati;

Parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave.

『『Evaṃ kusītamāgamma, sādhujīvīpi sīdati;

Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.

『『Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyibhi;

Niccaṃ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

  1. Parihānasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu kammārāmo hoti, kammarato, kammārāmatamanuyutto; bhassārāmo hoti, bhassarato, bhassārāmatamanuyutto; niddārāmo hoti, niddārato, niddārāmatamanuyutto. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

『『Tayome, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu na kammārāmo hoti, na kammarato, na kammārāmatamanuyutto; na bhassārāmo hoti, na bhassarato, na bhassārāmatamanuyutto; na niddārāmo hoti, na niddārato , na niddārāmatamanuyutto. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Kammārāmo bhassārāmo [bhassarato (sabbatha)], niddārāmo ca uddhato;

Abhabbo tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttamaṃ.

『『Tasmā hi appakiccassa, appamiddho anuddhato;

Bhabbo so tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttama』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Tatiyo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Dve diṭṭhī nissaraṇaṃ rūpaṃ, putto avuṭṭhikena ca;

Sukhā ca bhiduro [bhindanā (sabbattha)] dhātu, parihānena te dasāti.

  1. Catutthavaggo

  2. Vitakkasuttaṃ

  3. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,眾生依界與眾生相融合相應。志趣低劣的眾生與志趣低劣的眾生相融合相應,志趣善良的眾生與志趣善良的眾生相融合相應。 諸比丘,過去世眾生也依界與眾生相融合相應。志趣低劣的眾生與志趣低劣的眾生相融合相應,志趣善良的眾生與志趣善良的眾生相融合相應。 諸比丘,未來世眾生也將依界與眾生相融合相應。志趣低劣的眾生將與志趣低劣的眾生相融合相應,志趣善良的眾生將與志趣善良的眾生相融合相應。 諸比丘,現在世眾生也依界與眾生相融合相應。志趣低劣的眾生與志趣低劣的眾生相融合相應,志趣善良的眾生與志趣善良的眾生相融合相應。"世尊說此義。此中如是說: "由交往生纏,離交往則斷; 如乘小木筏,沉沒于大海。 如是近懈怠,善人亦沉淪; 是故應遠離,懈怠少精進。 應與離群聖,精進修禪者; 常勤勵精進,智者共同住。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第九。

  4. 退失經
  5. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有三法導致有學比丘退失。是哪三法?此處,諸比丘,有學比丘樂於事務,喜愛事務,專注於樂事務;樂於談論,喜愛談論,專注於樂談論;樂於睡眠,喜愛睡眠,專注於樂睡眠。諸比丘,這三法導致有學比丘退失。 諸比丘,有三法導致有學比丘不退失。是哪三法?此處,諸比丘,有學比丘不樂於事務,不喜愛事務,不專注於樂事務;不樂於談論,不喜愛談論,不專注於樂談論;不樂於睡眠,不喜愛睡眠,不專注於樂睡眠。諸比丘,這三法導致有學比丘不退失。"世尊說此義。此中如是說: "樂事務談論,樂睡眠掉舉; 如是諸比丘,不能證菩提。 是故少事務,少睡不掉舉; 如是諸比丘,能證最菩提。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第十。 第三品終 品攝頌: 二見與出離,色子及無雨; 樂求與脆弱,界退失十經。
  6. 第四品
  7. 尋經

  8. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā. Katame tayo? Anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko, lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko, parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko. Ime kho, bhikkhave, tayo akusalavitakkā』』ti . Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Anavaññattisaṃyutto, lābhasakkāragāravo;

Sahanandī amaccehi, ārā saṃyojanakkhayā.

『『Yo ca puttapasuṃ hitvā, vivāhe saṃharāni [saṅgahāni (ka. sī. syā. pī.)] ca;

Bhabbo so tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttama』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

  1. Sakkārasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

『『Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā asakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

『『Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

『『Taṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi; ( ) [(diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena abhibhūtā. …pe… asakkārena abhibhūtā …pe… sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā pariyādinnacittā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.) (syā.) purimavagge micchādiṭṭhikasammādiṭṭhikasuttehi pana sameti, anvayabyatirekavākyānaṃ pana anantaritattā pāsaṃsatarā.)] api ca, bhikkhave, yadeva me sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tamevāhaṃ vadāmi.

『『Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

『『Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā asakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

『『Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Yassa sakkariyamānassa, asakkārena cūbhayaṃ;

Samādhi na vikampati, appamādavihārino [appamāṇavihārino (sī. aṭṭha.)].

『『Taṃ jhāyinaṃ sātatikaṃ, sukhumaṃ diṭṭhivipassakaṃ ;

Upādānakkhayārāmaṃ, āhu sappuriso itī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

  1. Devasaddasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有三種不善尋。是哪三種?與自尊相應的尋,與利養、恭敬、稱譽相應的尋,與不憐憫他人相應的尋。諸比丘,這就是三種不善尋。"世尊說此義。此中如是說: "執著于自尊,貪求名利敬; 樂與友人聚,遠離結縛盡。 舍子及牲畜,捨棄諸婚姻; 如是諸比丘,能證最菩提。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第一。

  3. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,我見眾生為恭敬所征服,心被佔據,身壞命終后,生於惡處、惡趣、墮處、地獄。 諸比丘,我見眾生為輕慢所征服,心被佔據,身壞命終后,生於惡處、惡趣、墮處、地獄。 諸比丘,我見眾生為恭敬與輕慢二者所征服,心被佔據,身壞命終后,生於惡處、惡趣、墮處、地獄。 諸比丘,我說此非從其他沙門、婆羅門處所聞。而且,諸比丘,我只說我自己所知、所見、所證。 諸比丘,我見眾生為恭敬所征服,心被佔據,身壞命終后,生於惡處、惡趣、墮處、地獄。 諸比丘,我見眾生為輕慢所征服,心被佔據,身壞命終后,生於惡處、惡趣、墮處、地獄。 諸比丘,我見眾生為恭敬與輕慢二者所征服,心被佔據,身壞命終后,生於惡處、惡趣、墮處、地獄。"世尊說此義。此中如是說: "雖受人恭敬,或遭受輕慢; 定心不動搖,住不放逸者。 常修禪定人,細觀諸見解; 樂滅諸執取,是名善丈夫。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第二。
  4. 天聲經

  5. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome, bhikkhave, devesu devasaddā niccharanti samayā samayaṃ upādāya. Katame tayo? Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya ceteti, tasmiṃ samaye [tasmiṃ bhikkhave samaye (pī. ka.)] devesu devasaddo niccharati – 『eso ariyasāvako mārena saddhiṃ saṅgāmāya cetetī』ti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ samaye ariyasāvako sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto viharati, tasmiṃ samaye devesu devasaddo niccharati – 『eso ariyasāvako mārena saddhiṃ saṅgāmetī』ti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ samaye ariyasāvako āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, tasmiṃ samaye devesu devasaddo niccharati – 『eso ariyasāvako vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ abhivijiya ajjhāvasatī』ti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya. Ime kho, bhikkhave, tayo devesu devasaddā niccharanti samayā samayaṃ upādāyā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Disvā vijitasaṅgāmaṃ, sammāsambuddhasāvakaṃ;

Devatāpi namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

『『Namo te purisājañña, yo tvaṃ dujjayamajjhabhū;

Jetvāna maccuno senaṃ, vimokkhena anāvaraṃ.

『『Iti hetaṃ namassanti, devatā pattamānasaṃ;

Tañhi tassa na passanti, yena maccuvasaṃ vaje』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

  1. Pañcapubbanimittasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有三種時節,諸天中發出天聲。是哪三種?諸比丘,當聖弟子剃除鬚髮,披著袈裟衣,欲從在家出家無家時,諸天中發出天聲——'此聖弟子決意與魔羅作戰。'諸比丘,這是第一種時節,諸天中發出天聲。 複次,諸比丘,當聖弟子致力修習七覺支法時,諸天中發出天聲——'此聖弟子正在與魔羅作戰。'諸比丘,這是第二種時節,諸天中發出天聲。 複次,諸比丘,當聖弟子因諸漏盡,于現法中自證知、現證、具足住于無漏心解脫、慧解脫時,諸天中發出天聲——'此聖弟子已勝利作戰,住于戰場之首。'諸比丘,這是第三種時節,諸天中發出天聲。諸比丘,這就是三種時節,諸天中發出天聲。"世尊說此義。此中如是說: "見正覺弟子,勝利戰場已; 諸天亦敬禮,大士離恐懼。 禮敬人中雄,克服難勝者; 戰勝死魔軍,解脫無障礙。 如是諸天神,禮敬心滿足; 彼見不得道,死魔所支配。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第三。

  3. 五前相經

  4. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Yadā, bhikkhave, devo devakāyā cavanadhammo hoti, pañcassa pubbanimittāni pātubhavanti – mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, kacchehi sedā muccanti, kāye dubbaṇṇiyaṃ okkamati, sake devo devāsane nābhiramatīti. Tamenaṃ, bhikkhave, devā 『cavanadhammo ayaṃ devaputto』ti iti viditvā tīhi vācāhi anumodenti [anumodanti (sī. syā. pī.)] – 『ito, bho, sugatiṃ gaccha, sugatiṃ gantvā suladdhalābhaṃ labha, suladdhalābhaṃ labhitvā suppatiṭṭhito bhavāhī』』』ti.

Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『kinnu kho, bhante, devānaṃ sugatigamanasaṅkhātaṃ; kiñca, bhante, devānaṃ suladdhalābhasaṅkhātaṃ ; kiṃ pana, bhante, devānaṃ suppatiṭṭhitasaṅkhāta』』nti?

『『Manussattaṃ kho, bhikkhu [bhikkhave (syā. pī.)], devānaṃ sugatigamanasaṅkhātaṃ; yaṃ manussabhūto samāno tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṃ paṭilabhati. Idaṃ kho, bhikkhu [bhikkhave (syā. pī.)], devānaṃ suladdhalābhasaṅkhātaṃ; sā kho panassa saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā daḷhā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Idaṃ kho, bhikkhu [bhikkhave (syā. pī.)], devānaṃ suppatiṭṭhitasaṅkhāta』』nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Yadā devo devakāyā, cavati āyusaṅkhayā;

Tayo saddā niccharanti, devānaṃ anumodataṃ.

『『『Ito bho sugatiṃ gaccha, manussānaṃ sahabyataṃ;

Manussabhūto saddhamme, labha saddhaṃ anuttaraṃ.

『『『Sā te saddhā niviṭṭhassa, mūlajātā patiṭṭhitā;

Yāvajīvaṃ asaṃhīrā, saddhamme suppavedite.

『『『Kāyaduccaritaṃ hitvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ hitvā, yañcaññaṃ dosasañhitaṃ.

『『『Kāyena kusalaṃ katvā, vācāya kusalaṃ bahuṃ;

Manasā kusalaṃ katvā, appamāṇaṃ nirūpadhiṃ.

『『『Tato opadhikaṃ puññaṃ, katvā dānena taṃ bahuṃ;

Aññepi macce saddhamme, brahmacariye nivesaya』 [nivesaye (sī. syā.)].

『『Imāya anukampāya, devā devaṃ yadā vidū;

Cavantaṃ anumodenti, ehi deva punappuna』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

  1. Bahujanahitasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,當天人將從天界命終時,五種前相出現:花鬘凋萎,衣服染垢,腋下流汗,身體失色,天人不樂住于天座。諸比丘,諸天知道'此天子將命終',以三句話隨喜——'愿君往生善趣,往生善趣后得善利,得善利后愿能安住。'" 如是說已,一比丘問世尊:"尊者,何謂諸天所說的往生善趣?何謂諸天所說的得善利?何謂諸天所說的安住?" "比丘,得人身是諸天所說的往生善趣;成為人後,于如來所說法律中得信心,這是諸天所說的得善利;而其信心已確立,已生根,已安住,堅固不動,不為沙門、婆羅門、天、魔、梵或世間任何者所動搖,這是諸天所說的安住。"世尊說此義。此中如是說: "當天人壽盡,命終離天界; 三聲皆發出,諸天同隨喜。 '善趣愿往生,得生人間界; 成人正法中,獲得最上信。 彼信既確立,根生而安住; 終生不可動,善說正法中。 捨身惡行已,舍語惡行已; 舍意惡行已,及諸過失事。 身行諸善業,語行眾善業; 意行諸善業,無量無執著。 復以佈施行,廣修諸福業; 引導諸眾生,入正法梵行。' 諸天以慈悲,見天人命終; 隨喜而祝願,愿再來天界。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第四。

  3. 眾生利益經

  4. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, tasseva satthu [satthuno (syā.)] sāvako arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, tasseva satthu sāvako sekho hoti pāṭipado bahussuto sīlavatūpapanno. Sopi [so (?)] dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna』』nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Satthā hi loke paṭhamo mahesi, tassanvayo sāvako bhāvitatto;

Athāparo pāṭipadopi sekho, bahussuto sīlavatūpapanno.

『『Ete tayo devamanussaseṭṭhā, pabhaṅkarā dhammamudīrayantā;

Apāpuranti [apāpurenti (ka.)] amatassa dvāraṃ, yogā pamocenti [yāgā pamuccanti (sī.), yogā mocanti (syā.)] hujjanaṃ te.

『『Ye satthavāhena anuttarena, sudesitaṃ maggamanukkamanti [maggamanuggamanti (sī. ka.)];

Idheva dukkhassa karonti antaṃ, ye appamattā sugatassa sāsane』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

  1. Asubhānupassīsuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "此三種人出現於世時,是為眾多人的利益,眾多人的安樂,為憐憫世間,為天人的義利、福祉與安樂。是哪三種?此處,諸比丘,如來出現於世,是阿羅漢、正等正覺者、明行具足、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人師、佛、世尊。他宣說法,初善、中善、后善,具足義理、文句,開顯完全圓滿清凈的梵行。諸比丘,這是第一種人出現於世時,是為眾多人的利益,眾多人的安樂,為憐憫世間,為天人的義利、福祉與安樂。 複次,諸比丘,彼師的弟子是阿羅漢,諸漏已盡,所作已辦,捨去重擔,達到目標,盡諸有結,正智解脫。他宣說法,初善、中善、后善,具足義理、文句,開顯完全圓滿清凈的梵行。諸比丘,這是第二種人出現於世時,是為眾多人的利益,眾多人的安樂,為憐憫世間,為天人的義利、福祉與安樂。 複次,諸比丘,彼師的弟子是有學,在道上,多聞具戒。他也宣說法,初善、中善、后善,具足義理、文句,開顯完全圓滿清凈的梵行。諸比丘,這是第三種人出現於世時,是為眾多人的利益,眾多人的安樂,為憐憫世間,為天人的義利、福祉與安樂。諸比丘,這三種人出現於世時,是為眾多人的利益,眾多人的安樂,為憐憫世間,為天人的義利、福祉與安樂。"世尊說此義。此中如是說: "導師世間第一大仙,隨從弟子修習具足; 復有學人在修道中,多聞具足諸戒德行。 此三天人中最勝者,放光宣說微妙法義; 開啟甘露不死之門,解脫眾生諸繫縛苦。 隨從無上善導師教,善說道路正隨順行; 即於此世盡諸苦邊,不放逸者善逝教中。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第五。

  3. 不凈觀經

  4. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Asubhānupassī, bhikkhave, kāyasmiṃ viharatha; ānāpānassati ca vo ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhitā hotu; sabbasaṅkhāresu aniccānupassino viharatha. Asubhānupassīnaṃ, bhikkhave, kāyasmiṃ viharataṃ yo subhāya dhātuyā rāgānusayo so pahīyati [pahiyyati (ka.)]. Ānāpānassatiyā ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhititāya ye bāhirā vitakkāsayā vighātapakkhikā, te na honti. Sabbasaṅkhāresu aniccānupassīnaṃ viharataṃ yā avijjā sā pahīyati, yā vijjā sā uppajjatī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Asubhānupassī kāyasmiṃ, ānāpāne paṭissato;

Sabbasaṅkhārasamathaṃ, passaṃ ātāpi sabbadā.

『『Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati;

Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Dhammānudhammapaṭipannasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Dhammānudhammapaṭipannassa bhikkhuno ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya – dhammānudhammapaṭipannoyanti bhāsamāno dhammaññeva bhāsati no adhammaṃ, vitakkayamāno vā dhammavitakkaññeva vitakketi no adhammavitakkaṃ, tadubhayaṃ vā pana abhinivejjetvā upekkhako viharati sato sampajāno』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Dhammārāmo dhammarato, dhammaṃ anuvicintayaṃ;

Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu, saddhammā na parihāyati.

『『Caraṃ vā yadi vā tiṭṭhaṃ, nisinno uda vā sayaṃ;

Ajjhattaṃ samayaṃ cittaṃ, santimevādhigacchatī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

  1. Andhakaraṇasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,你們應住于隨觀身不凈;你們應善立內心的入出息念;你們應住于隨觀一切行無常。諸比丘,對於住于隨觀身不凈者,對凈相的貪隨眠得以斷除。對於善立內心入出息念者,外在諸尋思、惱害之分不復存在。對於住于隨觀一切行無常者,無明得斷除,明得生起。"世尊說此義。此中如是說: "隨觀身不凈,念住入出息; 常見諸行滅,精進無間斷。 正見具足僧,由此得解脫; 智證已圓滿,寂靜度瑜伽。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第六。

  3. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "對於隨法行法的比丘,這是隨法解說:稱為隨法行法者,說時只說法,不說非法;思惟時只思惟法,不思惟非法;或者捨棄二者,住于舍、具念、正知。"世尊說此義。此中如是說: "樂法喜法者,思維于正法; 憶念于正法,比丘不退失。 或行或住立,或坐臥皆然; 內心得調伏,寂靜得成就。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第七。
  4. 盲暗經

  5. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome , bhikkhave, akusalavitakkā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhikā anibbānasaṃvattanikā . Katame tayo? Kāmavitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Byāpādavitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Vihiṃsāvitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Ime kho, bhikkhave, tayo akusalavitakkā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhikā anibbānasaṃvattanikā.

『『Tayome, bhikkhave, kusalavitakkā anandhakaraṇā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññāvuddhikā avighātapakkhikā nibbānasaṃvattanikā. Katame tayo? Nekkhammavitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Abyāpādavitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Avihiṃsāvitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Ime kho, bhikkhave, tayo kusalavitakkā anandhakaraṇā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññāvuddhikā avighātapakkhikā nibbānasaṃvattanikā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Tayo vitakke kusale vitakkaye, tayo pana akusale nirākare;

Sa ve vitakkāni vicāritāni, sameti vuṭṭhīva rajaṃ samūhataṃ;

Sa ve vitakkūpasamena cetasā, idheva so santipadaṃ samajjhagā』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Antarāmalasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,這三種不善尋是致盲者,使無眼者,使無智者,滅慧者,屬煩惱分者,不導向涅槃者。是哪三種?諸比丘,欲尋是致盲者,使無眼者,使無智者,滅慧者,屬煩惱分者,不導向涅槃者。諸比丘,恚尋是致盲者,使無眼者,使無智者,滅慧者,屬煩惱分者,不導向涅槃者。諸比丘,害尋是致盲者,使無眼者,使無智者,滅慧者,屬煩惱分者,不導向涅槃者。諸比丘,這三種不善尋是致盲者,使無眼者,使無智者,滅慧者,屬煩惱分者,不導向涅槃者。 諸比丘,這三種善尋是不致盲者,生眼者,生智者,增慧者,不屬煩惱分者,導向涅槃者。是哪三種?諸比丘,出離尋是不致盲者,生眼者,生智者,增慧者,不屬煩惱分者,導向涅槃者。諸比丘,無恚尋是不致盲者,生眼者,生智者,增慧者,不屬煩惱分者,導向涅槃者。諸比丘,無害尋是不致盲者,生眼者,生智者,增慧者,不屬煩惱分者,導向涅槃者。諸比丘,這三種善尋是不致盲者,生眼者,生智者,增慧者,不屬煩惱分者,導向涅槃者。"世尊說此義。此中如是說: "三種善尋當思維,三種不善應遠離; 如雨止息塵埃息,尋思覺察皆止息; 以心止息諸尋思,此世即得寂靜道。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第八。

  3. 內垢經

  4. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome, bhikkhave, antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Doso, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.

『『Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;

Andhatamaṃ [andhaṃ tamaṃ (sī.)] tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.

『『Yo ca lobhaṃ pahantvāna, lobhaneyye na lubbhati;

Lobho pahīyate tamhā, udabindūva pokkharā.

『『Anatthajanano doso, doso cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.

『『Duṭṭho atthaṃ na jānāti, duṭṭho dhammaṃ na passati;

Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ doso sahate naraṃ.

『『Yo ca dosaṃ pahantvāna, dosaneyye na dussati;

Doso pahīyate tamhā, tālapakkaṃva bandhanā.

『『Anatthajanano moho, moho cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.

『『Mūḷho atthaṃ na jānāti, mūḷho dhammaṃ na passati;

Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ moho sahate naraṃ.

『『Yo ca mohaṃ pahantvāna, mohaneyye na muyhati;

Mohaṃ vihanti so sabbaṃ, ādiccovudayaṃ tama』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

  1. Devadattasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,這三種是內垢、內敵、內怨、內殺手、內對頭。是哪三種?諸比丘,貪是內垢、內敵、內怨、內殺手、內對頭。諸比丘,瞋是內垢、內敵、內怨、內殺手、內對頭。諸比丘,癡是內垢、內敵、內怨、內殺手、內對頭。諸比丘,這就是三種內垢、內敵、內怨、內殺手、內對頭。"世尊說此義。此中如是說: "貪生不利益,貪使心擾動; 內生諸恐怖,眾人不覺知。 貪者不知利,貪者不見法; 盲暗時生起,貪慾勝眾生。 若人斷除貪,不貪可貪事; 貪從彼脫落,如水珠蓮葉。 瞋生不利益,瞋使心擾動; 內生諸恐怖,眾人不覺知。 瞋者不知利,瞋者不見法; 盲暗時生起,瞋恚勝眾生。 若人斷除瞋,不瞋可瞋事; 瞋從彼脫落,如熟果離枝。 癡生不利益,癡使心擾動; 內生諸恐怖,眾人不覺知。 癡者不知利,癡者不見法; 盲暗時生起,愚癡勝眾生。 若人斷除癡,不癡可癡事; 破除一切癡,如日出破暗。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第九。

  3. 提婆達多經

  4. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tīhi, bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi tīhi? Pāpicchatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpamittatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Sati kho pana uttarikaraṇīye [uttariṃ karaṇīye (syā.)] oramattakena visesādhigamena [visesādhigamena ca (syā. pī.)] antarā vosānaṃ āpādi. Imehi kho, bhikkhave, tīhi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Mā jātu koci lokasmiṃ, pāpiccho udapajjatha;

Tadamināpi jānātha, pāpicchānaṃ yathā gati.

『『Paṇḍitoti samaññāto, bhāvitattoti sammato;

Jalaṃva yasasā aṭṭhā, devadattoti vissuto [me sutaṃ (pāḷiyaṃ)].

『『So pamāṇamanuciṇṇo [pamādamanuciṇṇo (ka. sī. syā. pī.), samānamanuciṇṇo (aṭṭha.)], āsajja naṃ tathāgataṃ;

Avīcinirayaṃ patto, catudvāraṃ bhayānakaṃ.

『『Aduṭṭhassa hi yo dubbhe, pāpakammaṃ akubbato;

Tameva pāpaṃ phusati [phusseti (syā.)], duṭṭhacittaṃ anādaraṃ.

『『Samuddaṃ visakumbhena, yo maññeyya padūsituṃ;

Na so tena padūseyya, bhesmā hi udadhi mahā.

『『Evameva [evametaṃ (syā.)] tathāgataṃ, yo vādena vihiṃsati;

Sammaggataṃ [samaggataṃ (sī. ka.)] santacittaṃ, vādo tamhi na rūhati.

『『Tādisaṃ mittaṃ kubbetha, tañca seveyya paṇḍito;

Yassa maggānugo bhikkhu, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Catuttho vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Vitakkāsakkārasadda, cavanaloke asubhaṃ;

Dhammaandhakāramalaṃ, devadattena te dasāti.

  1. Pañcamavaggo

  2. Aggappasādasuttaṃ

  3. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,提婆達多為三種非法所征服,心被佔據,必墮惡趣,必入地獄,住世一劫,不可救治。是哪三種?諸比丘,提婆達多為惡欲所征服,心被佔據,必墮惡趣,必入地獄,住世一劫,不可救治。諸比丘,提婆達多為惡友所征服,心被佔據,必墮惡趣,必入地獄,住世一劫,不可救治。而且當仍有更高應作時,他因獲得低劣殊勝而中途停止。諸比丘,提婆達多為這三種非法所征服,心被佔據,必墮惡趣,必入地獄,住世一劫,不可救治。"世尊說此義。此中如是說: "愿世間任何,不生起惡欲; 由此當了知,惡欲者歸趣。 知為智者稱,被認為修習; 光輝具名聲,名為提婆達。 他執著傲慢,冒犯于如來; 墮無間地獄,四門甚可畏。 誰害無害者,傷未作惡者; 惡報及其身,噁心不敬者。 若人慾毒瓶,污染大海水; 不能污大海,海洋甚可畏。 如是向如來,以言語傷害; 正道寂靜心,言語不能及。 應與此為友,智者應親近; 隨順其道比,得盡諸苦際。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第十。 第四品終。 其攝頌: 尋、恭敬、天聲、命終、世間、不凈、 法、盲暗、垢、提婆達多等十經。

  4. 第五品
  5. 最上信經

  6. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome, bhikkhave, aggappasādā. Katame tayo? Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā [bahupadā (ka.)] vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho . Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

『『Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ye, bhikkhave, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

『『Yāvatā , bhikkhave, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Ye, bhikkhave, saṅghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo aggappasādā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Aggato ve pasannānaṃ, aggaṃ dhammaṃ vijānataṃ;

Agge buddhe pasannānaṃ, dakkhiṇeyye anuttare.

『『Agge dhamme pasannānaṃ, virāgūpasame sukhe;

Agge saṅghe pasannānaṃ, puññakkhette anuttare.

『『Aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ, aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati;

Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṃ balaṃ.

『『Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito;

Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

  1. Jīvikasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolyaṃ. Abhisāpoyaṃ [abhisāpāyaṃ (sī.), abhilāpāyaṃ (syā. pī.), abhisapāyaṃ (ka.)], bhikkhave, lokasmiṃ – 『piṇḍolo vicarasi pattapāṇī』ti. Tañca kho etaṃ, bhikkhave, kulaputtā upenti atthavasikā, atthavasaṃ paṭicca; neva rājābhinītā, na corābhinītā, na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā. Api ca kho 『otiṇṇamhā jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇā dukkhaparetā , appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā』ti. Evaṃ pabbajito cāyaṃ, bhikkhave, kulaputto so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo, byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo, muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. Seyyathāpi, bhikkhave, chavālātaṃ ubhatopadittaṃ majjhe gūthagataṃ neva gāme kaṭṭhatthaṃ pharati na araññeः tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi gihibhogā parihīno sāmaññatthañca na paripūretī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Gihibhogā parihīno, sāmaññatthañca dubbhago;

Paridhaṃsamāno pakireti, chavālātaṃva nassati.

『『Kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā;

Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṃ te upapajjare.

『『Seyyo ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo;

Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

  1. Saṅghāṭikaṇṇasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,這三種是最上信。是哪三種?諸比丘,凡是一切眾生,無足、二足、四足、多足,有色、無色,有想、無想、非想非非想,其中如來被稱為最上,是阿羅漢、正等正覺者。諸比丘,于佛生信者,是于最上生信。于最上生信者,得最上果報。 諸比丘,凡是一切法,有為或無為,離貪被稱為最上,即:除憍慢、滅渴愛、斷執著、斷輪迴、滅愛慾、離貪、滅盡、涅槃。諸比丘,于離貪法生信者,是于最上生信。于最上生信者,得最上果報。 諸比丘,凡是一切僧團或團體,如來聲聞僧被稱為最上,即:四雙八輩,是世尊的聲聞僧,應請、應供、應施、應合掌,是世間無上福田。諸比丘,于僧生信者,是于最上生信。于最上生信者,得最上果報。諸比丘,這就是三種最上信。"世尊說此義。此中如是說: "信于最上者,知曉最上法; 信最上佛陀,無上應供處。 信最上正法,離貪寂滅樂; 信最上僧伽,無上福田處。 施與最上者,增長最上福; 壽命及容色,名聲樂力增。 智者施最上,住最上正法; 天人兩界中,得最上歡喜。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第一。 [由於文字較長,我將分段繼續翻譯剩餘部分]

  3. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Saṅghāṭikaṇṇe cepi, bhikkhave , bhikkhu gahetvā piṭṭhito piṭṭhito anubandho assa pāde pādaṃ nikkhipanto, so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo; atha kho so ārakāva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu na passati. Dhammaṃ apassanto na maṃ passati [maṃ na passati (syā.)].

『『Yojanasate cepi so, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. So ca hoti anabhijjhālu kāmesu na tibbasārāgo abyāpannacitto apaduṭṭhamanasaṅkappo upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo; atha kho so santikeva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammaṃ hi so, bhikkhave, bhikkhu passati; dhammaṃ passanto maṃ passatī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Anubandhopi ce assa, mahiccho ca vighātavā;

Ejānugo anejassa, nibbutassa anibbuto;

Giddho so vītagedhassa, passa yāvañca ārakā.

『『Yo ca dhammamabhiññāya, dhammamaññāya paṇḍito;

Rahadova nivāte ca, anejo vūpasammati.

『『Anejo so anejassa, nibbutassa ca nibbuto;

Agiddho vītagedhassa, passa yāvañca santike』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

  1. Aggisuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tayome, bhikkhave, aggī. Katame tayo? Rāgaggi, dosaggi, mohaggi – ime kho, bhikkhave, tayo aggī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Rāgaggi dahati macce, ratte kāmesu mucchite;

Dosaggi pana byāpanne, nare pāṇātipātino.

『『Mohaggi pana sammūḷhe, ariyadhamme akovide;

Ete aggī ajānantā, sakkāyābhiratā pajā.

『『Te vaḍḍhayanti nirayaṃ, tiracchānañca yoniyo;

Asuraṃ pettivisayaṃ, amuttā mārabandhanā.

『『Ye ca rattindivā yuttā, sammāsambuddhasāsane;

Te nibbāpenti rāgaggiṃ, niccaṃ asubhasaññino.

『『Dosaggiṃ pana mettāya, nibbāpenti naruttamā;

Mohaggiṃ pana paññāya, yāyaṃ nibbedhagāminī.

『『Te nibbāpetvā nipakā, rattindivamatanditā;

Asesaṃ parinibbanti, asesaṃ dukkhamaccaguṃ.

『『Ariyaddasā vedaguno, sammadaññāya paṇḍitā;

Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhava』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

  1. Upaparikkhasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathāssa [yathā yathā (bahūsu)] upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Sattasaṅgappahīnassa, netticchinnassa bhikkhuno;

Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi tassa punabbhavo』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

  1. Kāmūpapattisuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,即使比丘緊握我的僧伽梨衣角,步步緊隨其後,但若他貪著欲樂,強烈貪慾,心懷瞋恚,意念污濁,失念不正知,心不專一,散亂無度,諸根放逸;那麼他離我甚遠,我也離他甚遠。何以故?諸比丘,因為該比丘不見法。不見法者即不見我。 諸比丘,即使比丘住在百由旬之外,但若他不貪著欲樂,無強烈貪慾,心無瞋恚,意念清凈,具念正知,心一境性,諸根防護;那麼他與我甚近,我也與他甚近。何以故?諸比丘,因為該比丘見法。見法者即見我。"世尊說此義。此中如是說: "雖隨後緊跟,多欲生煩惱; 動隨不動者,未寂隨寂者; 貪隨離貪者,看他多遠離。 智者證知法,了知法意義; 如湖無風時,不動得寂靜。 不動隨不動,已寂隨寂者; 無貪隨離貪,看他多親近。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第三。

  3. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,這三種火。是哪三種?貪火、瞋火、癡火——諸比丘,這就是三種火。"世尊說此義。此中如是說: "貪火燒眾生,耽迷著欲樂; 瞋火燒瞋者,殺害諸生命。 癡火燒迷者,不知聖者法; 不知此諸火,眾生樂有身。 增長於地獄,畜生諸道趣; 阿修羅餓鬼,未脫魔羅縛。 晝夜勤精進,正覺之教中; 常修不凈想,息滅于貪火。 最上諸人等,以慈息瞋火; 以通達智慧,息滅于癡火。 智者勤晝夜,息滅諸火已; 無餘般涅槃,超越一切苦。 聖者具智慧,正知諸智者; 了知生已盡,不復受後有。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第四。
  4. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,比丘應如是觀察:當他觀察時,他的識不散亂外馳,內心不執著,不因執取而恐懼。諸比丘,當識不散亂外馳,內心不執著,不因執取而恐懼時,未來不會生起生、老、死等苦的積聚。"世尊說此義。此中如是說: "斷除眾生縛,切斷渴愛網; 輪迴生已盡,更無有後有。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第五。
  5. 欲生經

  6. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Tisso imā, bhikkhave, kāmūpapattiyo [kāmuppattiyo (sī.)]. Katamā tisso? Paccupaṭṭhitakāmā, nimmānaratino , paranimmitavasavattino – imā kho, bhikkhave, tisso kāmūpapattiyo』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Paccupaṭṭhitakāmā ca, ye devā vasavattino;

Nimmānaratino devā, ye caññe kāmabhogino;

Itthabhāvaññathābhāvaṃ , saṃsāraṃ nātivattare.

『『Etamādīnavaṃ ñatvā, kāmabhogesu paṇḍito;

Sabbe pariccaje kāme, ye dibbā ye ca mānusā.

『『Piyarūpasātagadhitaṃ , chetvā sotaṃ duraccayaṃ;

Asesaṃ parinibbanti, asesaṃ dukkhamaccaguṃ.

『『Ariyaddasā vedaguno, sammadaññāya paṇḍitā;

Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhava』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Kāmayogasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Kāmayogayutto, bhikkhave, bhavayogayutto āgāmī hoti āgantā [āgantvā (syā. ka.)] itthattaṃ. Kāmayogavisaṃyutto, bhikkhave, bhavayogayutto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ. Kāmayogavisaṃyutto, bhikkhave, bhavayogavisaṃyutto arahā hoti, khīṇāsavo』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Kāmayogena saṃyuttā, bhavayogena cūbhayaṃ;

Sattā gacchanti saṃsāraṃ, jātimaraṇagāmino.

『『Ye ca kāme pahantvāna, appattā āsavakkhayaṃ;

Bhavayogena saṃyuttā, anāgāmīti vuccare.

『『Ye ca kho chinnasaṃsayā, khīṇamānapunabbhavā;

Te ve pāraṅgatā loke, ye pattā āsavakkhaya』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

Kalyāṇasīlasuttaṃ

  1. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,這三種是欲界化生。是哪三種?現欲天、化樂天、他化自在天——諸比丘,這就是三種欲界化生。"世尊說此義。此中如是說: "現欲諸天眾,及他化自在; 化樂諸天眾,及余欲受樂; 此有彼有中,輪迴不能度。 智者知此患,在諸欲受用; 舍離一切欲,無論天與人。 斷除難度流,愛著可意樂; 無餘般涅槃,超越一切苦。 聖者具智慧,正知諸智者; 了知生已盡,不復受後有。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第六。
  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,繫縛于欲結、有結者,是還來者,還來此界。諸比丘,離欲結、繫縛有結者,是不還者,不還此界。諸比丘,離欲結、離有結者,是阿羅漢,諸漏已盡。"世尊說此義。此中如是說: "繫縛欲有結,二者皆具足; 眾生行輪迴,往返生死中。 舍離諸欲者,未得漏盡時; 繫縛有結者,名為不還者。 已斷諸疑惑,不受後有慢; 世間到彼岸,彼已得漏盡。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第七。 善戒經

  3. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Kalyāṇasīlo, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇadhammo kalyāṇapañño imasmiṃ dhammavinaye 『kevalī vusitavā uttamapuriso』ti vuccati –

『『Kathañca , bhikkhave, bhikkhu kalyāṇasīlo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇasīlo hoti. Iti kalyāṇasīlo.

『『Kalyāṇadhammo ca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇadhammo hoti. Iti kalyāṇasīlo, kalyāṇadhammo.

『『Kalyāṇapañño ca kathaṃ hoti ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇapañño hoti.

『『Iti kalyāṇasīlo kalyāṇadhammo kalyāṇapañño imasmiṃ dhammavinaye 『kevalī vusitavā uttamapuriso』ti vuccatī』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;

Taṃ ve kalyāṇasīloti, āhu bhikkhuṃ hirīmanaṃ [hirīmataṃ (syā. ka.)].

『『Yassa dhammā subhāvitā, satta [patta (sabbattha)] sambodhigāmino;

Taṃ ve kalyāṇadhammoti, āhu bhikkhuṃ anussadaṃ.

『『Yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano;

Taṃ ve kalyāṇapaññoti, āhu bhikkhuṃ anāsavaṃ.

『『Tehi dhammehi sampannaṃ, anīghaṃ chinnasaṃsayaṃ;

Asitaṃ sabbalokassa, āhu sabbapahāyina』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Dānasuttaṃ

  2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Dvemāni , bhikkhave, dānāni – āmisadānañca dhammadānañca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ dānānaṃ yadidaṃ – dhammadānaṃ.

『『Dveme, bhikkhave, saṃvibhāgā – āmisasaṃvibhāgo ca dhammasaṃvibhāgo ca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ saṃvibhāgānaṃ yadidaṃ – dhammasaṃvibhāgo.

『『Dveme , bhikkhave, anuggahā – āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ anuggahānaṃ yadidaṃ – dhammānuggaho』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Yamāhu dānaṃ paramaṃ anuttaraṃ, yaṃ saṃvibhāgaṃ bhagavā avaṇṇayi [avaṇṇayī (sī.)];

Aggamhi khettamhi pasannacitto, viññū pajānaṃ ko na yajetha kāle.

『『Ye ceva bhāsanti suṇanti cūbhayaṃ, pasannacittā sugatassa sāsane;

Tesaṃ so attho paramo visujjhati, ye appamattā sugatassa sāsane』』ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

  1. Tevijjasuttaṃ

  2. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,具足善戒、善法、善慧的比丘,在此法與律中被稱為'圓滿者、梵行已立、最上士'。 諸比丘,比丘如何具足善戒?在此,諸比丘,比丘持戒,護持波羅提木叉律儀而住,具足正行與行處,于微細罪中見怖畏,受持學處而學習。諸比丘,如是比丘具足善戒。此為善戒。 如何具足善法?在此,諸比丘,比丘住于修習七菩提分法。諸比丘,如是比丘具足善法。此為善戒、善法。 如何具足善慧?在此,諸比丘,比丘以諸漏盡,無漏心解脫、慧解脫,于現法中自證知、作證、具足而住。諸比丘,如是比丘具足善慧。 如是具足善戒、善法、善慧的比丘,在此法與律中被稱為'圓滿者、梵行已立、最上士'。"世尊說此義。此中如是說: "身語意三業,無有諸惡作; 具足善戒者,謂有慚比丘。 善修七覺分,趣向菩提法; 具足善法者,謂無染比丘。 了知自身中,苦盡於此處; 具足善慧者,謂無漏比丘。 具足此諸法,無憂斷疑惑; 不依一切世,謂舍一切者。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第八。

  3. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,有這兩種佈施——物施與法施。諸比丘,這兩種佈施中,法施為最上。 諸比丘,有這兩種分享——物分享與法分享。諸比丘,這兩種分享中,法分享為最上。 諸比丘,有這兩種攝受——物攝受與法攝受。諸比丘,這兩種攝受中,法攝受為最上。"世尊說此義。此中如是說: "所說最上無上施,世尊讚歎此分享; 最勝福田信心清,智者誰不適時施。 說法聽法兩俱者,信心清凈善逝教; 彼等獲得最上義,善住善逝教法中。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第九。
  4. 三明經

  5. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

『『Dhammenāhaṃ, bhikkhave, tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattena.

『『Kathañcāhaṃ, bhikkhave, dhammena tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattena? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – 『amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno』ti . Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – 『ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā』ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayamassa tatiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, dhammena tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattenā』』ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

『『Pubbenivāsaṃ yovedi [yovedi (sabbattha)], saggāpāyañca passati;

Atho [atha (syā. ka.)] jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni.

『『Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo;

Tamahaṃ vadāmi tevijjaṃ, nāññaṃ lapitalāpana』』nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Pañcamo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Pasāda jīvita saṅghāṭi , aggi upaparikkhayā;

Upapatti [uppatti (sī.)] kāma kalyāṇaṃ, dānaṃ dhammena te dasāti.

  1. 這是世尊所說,是阿羅漢所說,如是我聞—— "諸比丘,我說依法成就三明的婆羅門,不是僅憑空談。 諸比丘,我如何說依法成就三明的婆羅門,不是僅憑空談?在此,諸比丘,比丘憶念種種宿命,即:一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、多劫壞、多劫成、多劫壞成——'我曾生於彼處,如是名、如是姓、如是容貌、如是飲食、如是苦樂感受、如是壽命。從彼處死,生於彼處。在彼處又如是名、如是姓、如是容貌、如是飲食、如是苦樂感受、如是壽命。從彼處死,生於此處。'如是詳細憶念種種宿命。這是他獲得第一明,無明破除,明生起,黑暗破除,光明生起,如是不放逸、熱誠、專心而住。 複次,諸比丘,比丘以清凈超人的天眼,見眾生死時、生時,下劣、高貴,美醜,善趣、惡趣,隨業而去——'此等眾生具身惡行、語惡行、意惡行,誹謗聖者,持邪見,行邪見業。彼等身壞命終后,生於惡趣、惡道、墮處、地獄。或此等眾生具身善行、語善行、意善行,不誹謗聖者,持正見,行正見業。彼等身壞命終后,生於善趣天界。'如是以清凈超人的天眼,見眾生死時、生時,下劣、高貴,美醜,善趣、惡趣,隨業而去。這是他獲得第二明,無明破除,明生起,黑暗破除,光明生起,如是不放逸、熱誠、專心而住。 複次,諸比丘,比丘以諸漏盡,無漏心解脫、慧解脫,于現法中自證知、作證、具足而住。這是他獲得第三明,無明破除,明生起,黑暗破除,光明生起,如是不放逸、熱誠、專心而住。諸比丘,我如是說依法成就三明的婆羅門,不是僅憑空談。"世尊說此義。此中如是說: "能知宿命事,天眼見善惡; 證得生命盡,牟尼成勝智。 具此三種明,是為三明者; 我說此三明,非徒虛言說。" 這個意義也是世尊所說,如是我聞。第十。 第五品終。 其攝頌: 信樂、活命、僧伽梨、火、觀察、 化生、欲、善、施,以法為十經。

Tikanipāto niṭṭhito.

三集終。