B0102030303diṭṭhisaṃyuttaṃ(見相應經)c3.5s
-
Diṭṭhisaṃyuttaṃ
-
Sotāpattivaggo
-
Vātasuttaṃ
-
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane. Bhagavā etadavoca – 『『kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti?
『『Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī』』ti. 『『Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
『『Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā』ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā』ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』』ti? 『『Dukkhaṃ, bhante』』 . 『『Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Vedanā niccā vā aniccā vā』』ti… 『『saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』』ti? 『『Dukkhaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Yampidaṃ [yamidaṃ (aññattha)] diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』』ti? 『『Dukkhaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca [imesu chasu (sī. syā. kaṃ. pī.) evamuparipi] ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano』』ti. Paṭhamaṃ.
-
Etaṃmamasuttaṃ
-
見相應
- 入流品
- 風經 有一次,世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇樹給孤獨園。世尊說道:"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'風不吹,河不流,孕婦不產,日月不升不落,如柱子般固定不動'?" "世尊,我們的法以世尊為根本,以世尊為嚮導,以世尊為依歸。善哉,世尊,請為我們解釋這段話的含義。比丘們聽了世尊的教導後會牢記在心。" "那麼,比丘們,請聽,請仔細作意,我將說法。""是的,世尊。"那些比丘回答世尊。世尊如是說: "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'風不吹,河不流,孕婦不產,日月不升不落,如柱子般固定不動'。受存在時...想存在時...行存在時...識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'風不吹,河不流,孕婦不產,日月不升不落,如柱子般固定不動'。比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。" "無常的是苦還是樂?" "是苦,世尊。" "對於無常、苦、變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'風不吹,河不流,孕婦不產,日月不升不落,如柱子般固定不動'嗎?" "不會,世尊。" "受是常還是無常?...想...行...識是常還是無常?" "無常,世尊。" "無常的是苦還是樂?" "是苦,世尊。" "對於無常、苦、變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'風不吹,河不流,孕婦不產,日月不升不落,如柱子般固定不動'嗎?" "不會,世尊。" "所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,也是常還是無常?" "無常,世尊。" "無常的是苦還是樂?" "是苦,世尊。" "對於無常、苦、變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'風不吹,河不流,孕婦不產,日月不升不落,如柱子般固定不動'嗎?" "不會,世尊。" "比丘們,當聖弟子對這些處斷除了疑惑,對苦也斷除了疑惑,對苦集也斷除了疑惑,對苦滅也斷除了疑惑,對趣向苦滅之道也斷除了疑惑時,比丘們,這被稱為聖弟子,是入流者,不墮惡趣,決定趣向正覺。"第一。
-
這是我的經
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… 『『vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』』ti? 『『Dukkhaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano』』ti. Dutiyaṃ.
-
Soattāsuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe….
『『Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo』ti . Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ bhante』』…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『so attā…pe… avipariṇāmadhammo』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『so attā…pe… avipariṇāmadhammo』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano』』ti. Tatiyaṃ.
-
Nocamesiyāsuttaṃ
-
舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'這是我的,這是我,這是我的自我'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'這是我的,這是我,這是我的自我'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'這是我的,這是我,這是我的自我'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'這是我的,這是我,這是我的自我'嗎?" "不會,世尊。" "所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,也是常還是無常?" "無常,世尊。" "無常的是苦還是樂?" "是苦,世尊。" "對於無常、苦、變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'這是我的,這是我,這是我的自我'嗎?" "不會,世尊。" "比丘們,當聖弟子對這些處斷除了疑惑,對苦也斷除了疑惑......對趣向苦滅之道也斷除了疑惑時,比丘們,這被稱為聖弟子,是入流者,不墮惡趣,決定趣向正覺。"第二。
- 那是自我經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'那是自我,那是世界,死後我將成為常住、堅固、永恒、不變易之法'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'那是自我,那是世界,死後我將成為常住、堅固、永恒、不變易之法'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'那是自我,那是世界,死後我將成為常住、堅固、永恒、不變易之法'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'那是自我......不變易之法'嗎?" "不會,世尊。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'那是自我......不變易之法'嗎?" "不會,世尊。" "所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,也是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'那是自我,那是世界,死後我將成為常住、堅固、永恒、不變易之法'嗎?" "不會,世尊。" "比丘們,當聖弟子對這些處斷除了疑惑,對苦也斷除了疑惑......對趣向苦滅之道也斷除了疑惑時,比丘們,這被稱為聖弟子,是入流者,不墮惡趣,決定趣向正覺。"第三。
-
不會是我的經
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe….
『『Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī』ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano』』ti. Catutthaṃ.
-
Natthidinnasuttaṃ
-
舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'如果我不存在,就不會有我的;我將不存在,我的將不存在'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'如果我不存在,就不會有我的;我將不存在,我的將不存在'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'如果我不存在,就不會有我的;我將不存在,我的將不存在'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'如果我不存在,就不會有我的;我將不存在,我的將不存在'嗎?" "不會,世尊。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'如果我不存在,就不會有我的;我將不存在,我的將不存在'嗎?" "不會,世尊。" "所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,也是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'如果我不存在,就不會有我的;我將不存在,我的將不存在'嗎?" "不會,世尊。" "比丘們,當聖弟子對這些處斷除了疑惑,對苦也斷除了疑惑......對趣向苦滅之道也斷除了疑惑時,比丘們,這被稱為聖弟子,是入流者,不墮惡趣,決定趣向正覺。"第四。
-
無施經
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ [sukkaṭadukkaṭānaṃ (sī. pī.)] kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā [samaggatā (ka.)] sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātumahābhūtiko [cātummahābhūtiko (sī. syā. kaṃ. pī.)] ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti. Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo. Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ [dattupaññattamidaṃ dānaṃ nāma (sabbattha)]. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā』ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati , viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… ye keci atthikavādaṃ vadanti; bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave , ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano』』ti. Pañcamaṃ.
-
Karotosuttaṃ
-
舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'沒有佈施,沒有供養,沒有祭祀,沒有善惡業的果報,沒有今世,沒有來世,沒有母親,沒有父親,沒有化生的眾生;世間沒有正行正道的沙門婆羅門,他們以自己的智慧證悟今世來世並宣說。這個人由四大組成,當他死時,地歸地身,水歸水身,火歸火身,風歸風身,諸根歸於虛空。五人抬著屍體,到火葬場為止還能看到腳印。骨頭變成灰白色,祭祀成為灰燼。佈施是愚人所設,任何主張有實在的人所說都是空虛、虛假、妄語。愚者和智者身壞命終后都斷滅、消失,死後不再存在'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'沒有佈施,沒有供養......死後不再存在'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'沒有佈施,沒有供養......死後不再存在'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'沒有佈施,沒有供養......死後不再存在'嗎?" "不會,世尊。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'沒有佈施,沒有供養......死後不再存在'嗎?" "不會,世尊。" "所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,也是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'沒有佈施,沒有供養......任何主張有實在的人所說都是空虛、虛假、妄語。愚者和智者身壞命終后都斷滅、消失,死後不再存在'嗎?" "不會,世尊。" "比丘們,當聖弟子對這些處斷除了疑惑,對苦也斷除了疑惑......對趣向苦滅之道也斷除了疑惑時,比丘們,這被稱為聖弟子,是入流者,不墮惡趣,決定趣向正覺。"第五。
-
作者經
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo』』』ti. Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『karoto kārayato…pe… natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo』ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『karoto kārayato…pe… natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『karoto…pe… natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『karoto kārayato …pe… natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『karoto kārayato…pe… natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano』』ti. Chaṭṭhaṃ.
-
Hetusuttaṃ
-
舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'自作、教他作、自割、教他割、自燒、教他燒、使人憂愁、使人疲勞、使人戰慄、殺生、偷盜、破門而入、搶劫、攔路搶劫、通姦、妄語,作這些事的人並沒有造作惡業。即使有人用利劍將這地上的眾生剁成一堆肉,也不會因此而有罪,也不會有罪的果報。即使到恒河南岸去殺戮、屠殺、割截、教人割截、燒烤、教人燒烤,也不會因此而有罪,也不會有罪的果報。即使到恒河北岸去佈施、教人佈施、祭祀、教人祭祀,也不會因此而有福,也不會有福的果報。通過佈施、自製、持戒、誠實語,沒有福德,也不會有福德的果報'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'自作、教他作......沒有福德,也不會有福德的果報'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'自作、教他作......沒有福德,也不會有福德的果報'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'自作......沒有福德,也不會有福德的果報'嗎?" "不會,世尊。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'自作、教他作......沒有福德,也不會有福德的果報'嗎?" "不會,世尊。" "所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,也是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'自作、教他作......沒有福德,也不會有福德的果報'嗎?" "不會,世尊。" "比丘們,當聖弟子對這些處斷除了疑惑,對苦也斷除了疑惑......對趣向苦滅之道也斷除了疑惑時,比丘們,這被稱為聖弟子,是入流者,不墮惡趣,決定趣向正覺。"第六。
-
因經
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo. Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『natthi hetu, natthi paccayo…pe… sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī』ti . Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『natthi hetu, natthi paccayo…pe… sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『natthi hetu, natthi paccayo…pe… sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『natthi hetu, natthi paccayo…pe… sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『natthi hetu natthi paccayo…pe… sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano』』ti. Sattamaṃ.
-
Mahādiṭṭhisuttaṃ
-
舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'沒有因,沒有緣使眾生污染。眾生無因無緣而污染。沒有因,沒有緣使眾生清凈。眾生無因無緣而清凈。沒有力,沒有精進,沒有人的勇猛,沒有人的努力。一切眾生、一切生命、一切生物、一切有情都無自主力,無力,無精進,為命運、環境和自性所決定,在六種不同的人中感受苦樂'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'沒有因,沒有緣......在六種不同的人中感受苦樂'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'沒有因,沒有緣......在六種不同的人中感受苦樂'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'沒有因,沒有緣......在六種不同的人中感受苦樂'嗎?" "不會,世尊。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'沒有因,沒有緣......在六種不同的人中感受苦樂'嗎?" "不會,世尊。" "所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,也是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'沒有因沒有緣......在六種不同的人中感受苦樂'嗎?" "不會,世尊。" "比丘們,當聖弟子對這些處斷除了疑惑,對苦也斷除了疑惑......對趣向苦滅之道也斷除了疑惑時,比丘們,這被稱為聖弟子,是入流者,不墮惡趣,決定趣向正覺。"第七。
-
大見經
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā, animmitā, animmātā, vañjhā, kūṭaṭṭhā, esikaṭṭhāyiṭṭhitā; te na iñjanti, na vipariṇamanti [na vipariṇāmenti (pī. ka.)], na aññamaññaṃ byābādhenti; nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta? Pathavīkāyo, āpokāyo, tejokāyo, vāyokāyo, sukhe, dukkhe, jīve sattame. Ime satta [jīve. sattime (bahūsu)] kāyā akaṭā, akaṭavidhā, animmitā, animmātā, vañjhā, kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā; te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṃ byābādhenti; nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ chindati, na sopi kañci [na koci kañci (sī. syā. kaṃ.), na koci taṃ (pī. ka.)] jīvitā voropeti; sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati [vivaramanupatati (katthaci) dīghamajjhimesupi]. Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni , kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā, dvaṭṭhantarakappā, chaḷābhijātiyo, aṭṭhapurisabhūmiyo, ekūnapaññāsa ājīvakasate, ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgavāsasate, vīse indriyasate, tiṃse nirayasate, chattiṃsarajodhātuyo, satta saññīgabbhā, satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhigabbhā, satta devā , satta mānusā, satta pesācā, satta sarā, satta pavuṭā [sapuṭā (ka.), pavudhā (pī.)], satta papātā, satta ca papātasatāni, satta supinā, satta supinasatāni, cullāsīti mahākappino [mahākappuno (sī. pī.)] satasahassāni, yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi; paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa byantīkarissāmīti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakate saṃsāre, natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti; evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentī』』』ti?
Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā…pe… sukhadukkhaṃ palentī』ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā…pe… sukhadukkhaṃ palentī』』』ti. 『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… 『『yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā…pe… sukhadukkhaṃ palentī』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā…pe… nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentī』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano』』ti. Aṭṭhamaṃ.
-
Sassatadiṭṭhisuttaṃ
-
舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'這七種身體是非造作、非造作所成、非創造、非創造所成、不孕、堅固如山峰、如柱子般固定不動;它們不動搖,不變易,不互相妨礙,不能互相引起快樂或痛苦或苦樂。哪七種?地身、水身、火身、風身、樂、苦,第七是命。這七種身體是非造作、非造作所成、非創造、非創造所成、不孕、堅固如山峰、如柱子般固定不動;它們不動搖,不變易,不互相妨礙,不能互相引起快樂或痛苦或苦樂。即使有人用利劍砍頭,也沒有奪取任何生命;只是劍刃穿過七種身體之間的空隙而已。有一百四十萬種、六萬種、六百種主要的生類,五百種業,五種業,三種業,一業半業,六十二種行道,六十二種中劫,六種人種,八種人地,四千九百種邪命外道,四千九百種遊方外道,四千九百種龍居,二萬種根,三萬種地獄,三十六種塵界,七種有想胎,七種無想胎,七種無結胎,七種天,七種人,七種鬼,七個湖,七個結,七百個結,七個夢,七百個夢。愚者和智者經過八百四十萬大劫的輪迴流轉后,將自然地結束苦。在這裡,沒有通過這種戒律、誓言、苦行或梵行使未成熟的業成熟,或以觸觸消除已成熟的業這樣的事。在這個量定的、有限的輪迴中,苦樂是固定的,沒有增減,沒有超越或落後。就像拋出的線球,線自然展開;同樣,愚者和智者自然展開,將走完苦樂'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'這七種身體是非造作、非造作所成......愚者和智者自然展開,將走完苦樂'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'這七種身體是非造作、非造作所成......愚者和智者自然展開,將走完苦樂'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "無常、苦、變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'這七種身體是非造作非造作所成......愚者和智者自然展開,將走完苦樂'嗎?" "不會,世尊。" "所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,也是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'這七種身體是非造作非造作所成......愚者和智者自然展開,將走完苦樂'嗎?" "不會,世尊。" "比丘們,當聖弟子對這些處斷除了疑惑,對苦也斷除了疑惑......對趣向苦滅之道也斷除了疑惑時,比丘們,這被稱為聖弟子,是入流者,不墮惡趣,決定趣向正覺。"第八。
-
常見經
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『sassato loko』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『sassato loko』ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『sassato loko』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『sassato loko』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Vedanā … saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『sassato loko』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』』ti? 『『Dukkhaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『sassato loko』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano』』ti. Navamaṃ.
-
Asassatadiṭṭhisuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『asassato loko』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati…pe… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – asassato lokoti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante…pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『asassato loko』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano』』ti. Dasamaṃ.
-
Antavāsuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『antavā loko』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano』』ti. Ekādasamaṃ.
-
Anantavāsuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『anantavā loko』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano』』ti. Dvādasamaṃ.
-
Taṃjīvaṃtaṃsarīraṃsuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『taṃ jīvaṃ taṃ sarīra』』』nti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano』』ti. Terasamaṃ.
-
Aññaṃjīvaṃaññaṃsarīraṃsuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra』』』nti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano』』ti. Cuddasamaṃ.
-
Hotitathāgatosuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano』』ti. Pannarasamaṃ.
-
Nahotitathāgatosuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano』』ti. Soḷasamaṃ.
-
Hoticanacahotitathāgatosuttaṃ
-
舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'世界是常住的'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'世界是常住的'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'世界是常住的'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'世界是常住的'嗎?" "不會,世尊。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'世界是常住的'嗎?" "不會,世尊。" "所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,也是常還是無常?" "無常,世尊。" "無常的是苦還是樂?" "是苦,世尊。" "對於無常、苦、變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'世界是常住的'嗎?" "不會,世尊。" "比丘們,當聖弟子對這些處斷除了疑惑,對苦也斷除了疑惑......對趣向苦滅之道也斷除了疑惑時,比丘們,這被稱為聖弟子,是入流者,不墮惡趣,決定趣向正覺。"第九。
- 無常見經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'世界是無常的'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'世界是無常的'嗎?" "不會,世尊。" "所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,也是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "不執著它,會生起這樣的見解:'世界是無常的'嗎?" "不會,世尊。" "比丘們,當聖弟子對這些處斷除了疑惑,對苦也斷除了疑惑......對趣向苦滅之道也斷除了疑惑時,比丘們,這被稱為聖弟子,是入流者,不墮惡趣,決定趣向正覺。"第十。
- 有邊經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'世界是有邊的'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......決定趣向正覺。"第十一。
- 無邊經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'世界是無邊的'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......決定趣向正覺。"第十二。
- 命即是身經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'命即是身'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......決定趣向正覺。"第十三。
- 命異身異經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'命異身異'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......決定趣向正覺。"第十四。
- 如來死後有經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'如來死後存在'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......決定趣向正覺。"第十五。
- 如來死後無經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'如來死後不存在'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......決定趣向正覺。"第十六。
-
如來死後亦有亦無經
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya , kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano』』ti. Sattarasamaṃ.
-
Nevahotinanahotitathāgatosuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『neva hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『neva hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』ti…pe….
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『neva hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』』ti? 『『Dukkhaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『neva hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano』』ti. Aṭṭhārasamaṃ .
Sotāpattivaggo.
Aṭṭhārasaveyyākaraṇaṃ niṭṭhitaṃ.
Tassuddānaṃ –
Vātaṃ etaṃ mama, so attā no ca me siyā;
Natthi karoto hetu ca, mahādiṭṭhena aṭṭhamaṃ.
Sassato loko ca, asassato ca antavā ca;
Anantavā ca taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti;
Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti ca.
Hoti tathāgato paraṃ maraṇāti;
Na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti;
Neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti.
-
Dutiyagamanavaggo
-
Vātasuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā, esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā』ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati…pe… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ , bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṃ upādāya, dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti. 『『Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 『na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṃ upādāya, dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā, esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti. Paṭhamaṃ.
225-240. (Purimavagge viya aṭṭhārasa veyyākaraṇāni vitthāretabbānīti .) Sattarasamaṃ.
-
Nevahotinanahotisuttaṃ
-
舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'如來死後亦有亦無'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......決定趣向正覺。"第十七。
- 如來死後非有非無經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'如來死後非有非無'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'如來死後非有非無'......" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'如來死後非有非無'嗎?" "不會,世尊。" "所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,也是常還是無常?" "無常,世尊。" "無常的是苦還是樂?" "是苦,世尊。" "對於無常、苦、變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'如來死後非有非無'嗎?" "不會,世尊。" "比丘們,當聖弟子對這些處斷除了疑惑,對苦也斷除了疑惑,對苦集也斷除了疑惑,對苦滅也斷除了疑惑,對趣向苦滅之道也斷除了疑惑時,比丘們,這被稱為聖弟子,是入流者,不墮惡趣,決定趣向正覺。"第十八。 入流品。 十八種解說已結束。 其摘要如下: 風、這是我的、他是我、我將不存在、 無施、作者、因、以及第八大見。 世界常住、世界無常、世界有邊、 世界無邊、命即是身、 命異身異。 如來死後存在、 如來死後不存在、 如來死後非有非無。
- 第二遊行品
- 風經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'風不吹,河不流,孕婦不生,日月不升不落,如柱子般固定不動'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'風不吹......如柱子般固定不動'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'風不吹......如柱子般固定不動'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'風不吹......如柱子般固定不動'嗎?" "不會,世尊。" "因此,比丘們,苦存在時,執著苦,堅持苦,會生起這樣的見解:'風不吹......如柱子般固定不動'。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'風不吹......如柱子般固定不動'嗎?" "不會,世尊。" "因此,比丘們,苦存在時,執著苦,堅持苦,會生起這樣的見解:'風不吹,河不流,孕婦不生,日月不升不落,如柱子般固定不動'。"第一。 225-240. (如前品中的十八種解說應詳述。)第十七。
-
非有非無經
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『neva hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『neva hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『neva hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṃ upādāya, dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『neva hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』』ti. 『『Vedanā… saññā … saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『neva hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『neva hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』』ti. Aṭṭhārasamaṃ.
-
Rūpīattāsuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya , kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『rūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『rūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā』ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『rūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『rūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṃ upādāya, dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『rūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā』』』ti? 『『Vedanā…pe… 『『no hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṃ upādāya, dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『rūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā』』』ti. Ekūnavīsatimaṃ.
-
Arūpīattāsuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『arūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』』ti? (Peyyālo) vīsatimaṃ.
-
Rūpīcaarūpīcaattāsuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』ti…pe…. Ekavīsatimaṃ.
-
Nevarūpīnārūpīattāsuttaṃ
-
『『Neva rūpī nārūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』ti…pe…. Bāvīsatimaṃ.
-
Ekantasukhīsuttaṃ
-
『『Ekantasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』ti…pe…. Tevīsatimaṃ.
-
Ekantadukkhīsuttaṃ
-
『『Ekantadukkhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』ti…pe…. Catuvīsatimaṃ.
-
Sukhadukkhīsuttaṃ
-
『『Sukhadukkhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』ti…pe…. Pañcavīsatimaṃ.
-
Adukkhamasukhīsuttaṃ
-
舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'如來死後非有非無'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'如來死後非有非無'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'如來死後非有非無'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'如來死後非有非無'嗎?" "不會,世尊。" "因此,比丘們,苦存在時,執著苦,堅持苦,會生起這樣的見解:'如來死後非有非無'。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'如來死後非有非無'嗎?" "不會,世尊。" "因此,比丘們,苦存在時,執著苦,堅持苦,會生起這樣的見解:'如來死後非有非無'。"第十八。
- 有色我經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'我是有色的,死後無病'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'我是有色的,死後無病'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'我是有色的,死後無病'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'我是有色的,死後無病'嗎?" "不會,世尊。" "因此,比丘們,苦存在時,執著苦,堅持苦,會生起這樣的見解:'我是有色的,死後無病'。" "受......" "不會,世尊。" "因此,比丘們,苦存在時,執著苦,堅持苦,會生起這樣的見解:'我是有色的,死後無病'。"第十九。
- 無色我經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'我是無色的,死後無病'?"(略說)第二十。
- 有色無色我經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"我是有色無色的,死後無病"......第二十一。
- 非有色非無色我經
- "我非有色非無色,死後無病"......第二十二。
- 純樂我經
- "我是純樂的,死後無病"......第二十三。
- 純苦我經
- "我是純苦的,死後無病"......第二十四。
- 苦樂我經
- "我是苦樂的,死後無病"......第二十五。
-
非苦非樂我經
-
『『Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṃ upādāya, dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』』ti. 『『Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave , dukkhe sati, dukkhaṃ upādāya, dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』』ti. Chabbīsatimaṃ.
Dutiyapeyyālo.
Tassuddānaṃ –
Vātaṃ etaṃ mama so, attā no ca me siyā;
Natthi karoto hetu ca, mahādiṭṭhena aṭṭhamaṃ.
Sassato asassato ceva, antānantavā ca vuccati;
Taṃ jīvaṃ aññaṃ jīvañca, tathāgatena cattāro.
Rūpī attā hoti, arūpī ca attā hoti;
Rūpī ca arūpī ca attā hoti;
Neva rūpī nārūpī attā hoti, ekantasukhī attā hoti.
Ekantadukkhī attā hoti, sukhadukkhī attā hoti;
Adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṃ maraṇāti;
Ime chabbīsati suttā, dutiyavārena desitā.
-
Tatiyagamanavaggo
-
Navātasuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe….
『『Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – na vātā vāyanti…pe… vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Tasmiṃ sati, tadupādāya, evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti. 『『Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ , bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Tasmiṃ sati, tadupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti. Paṭhamaṃ.
251-274. (Dutiyavagge viya catuvīsati suttāni pūretabbāni.) Pañcavīsatimaṃ.
-
Adukkhamasukhīsuttaṃ
-
"我是非苦非樂的,死後無病?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'嗎?" "不會,世尊。" "因此,比丘們,苦存在時,執著苦,堅持苦,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'嗎?" "不會,世尊。" "因此,比丘們,苦存在時,執著苦,堅持苦,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'。"第二十六。 第二略說。 其摘要如下: 風、這是我的、他是我、我將不存在、 無施、作者、因、以及第八大見。 常住、無常、有邊無邊、 命即是身、命異身異、如來四種。 我是有色的、我是無色的、 我是有色無色的、 我非有色非無色、我是純樂的。 我是純苦的、我是苦樂的、 我是非苦非樂的,死後無病; 這二十六經,以第二種方式宣說。
- 第三遊行品
- 無風經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'風不吹,河不流,孕婦不生,日月不升不落,如柱子般固定不動'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'風不吹......'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'風不吹......如柱子般固定不動'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'風不吹......如柱子般固定不動'嗎?" "不會,世尊。" "因此,比丘們,凡無常的即是苦。那存在時,執著它,會生起這樣的見解:'風不吹,河不流,孕婦不生,日月不升不落,如柱子般固定不動'。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'風不吹......如柱子般固定不動'嗎?" "不會,世尊。" "因此,比丘們,凡無常的即是苦。那存在時,執著它,會生起這樣的見解:'風不吹......如柱子般固定不動'。"第一。 251-274. (如第二品中的二十四經應補充。)第二十五。
-
非苦非樂經
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe….
『『Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Tasmiṃ sati, tadupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』』ti. 『『Vedanā…pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』…pe… vipariṇāmadhammaṃ , api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 『adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Iti kho, bhikkhave, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Tasmiṃ sati, tadupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā』』』ti. Chabbīsatimaṃ.
Tatiyapeyyālo.
-
Catutthagamanavaggo
-
Navātasuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti, na najjo sandanti , na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe….
『『Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā』ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā』』』ti. 『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』』ti? 『『Dukkhaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Vedanā … saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』』ti? 『『Dukkhaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Tasmātiha , bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ – 『netaṃ mama , nesohamasmi, na meso attā』ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ – 『netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā』ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
『『Evaṃ passaṃ…pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī』』ti. Paṭhamaṃ.
277-300. (Dutiyavagge viya catuvīsati suttāni pūretabbāni.) Pañcavīsatimaṃ.
-
Adukkhamasukhīsuttaṃ
-
舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'嗎?" "不會,世尊。" "因此,比丘們,凡無常的即是苦。那存在時,執著它,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。"...... "變易之法,不執著它,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'嗎?" "不會,世尊。" "因此,比丘們,凡無常的即是苦。那存在時,執著它,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'。"第二十六。 第三略說。
- 第四遊行品
- 無風經
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'風不吹,河不流,孕婦不生,日月不升不落,如柱子般固定不動'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'風不吹......如柱子般固定不動'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'風不吹......如柱子般固定不動'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。" "無常的是苦還是樂?" "是苦,世尊。" "對於無常、苦、變易之法,適合認為:'這是我的,這是我,這是我的我'嗎?" "不適合,世尊。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。" "無常的是苦還是樂?" "是苦,世尊。" "對於無常、苦、變易之法,適合認為:'這是我的,這是我,這是我的我'嗎?" "不適合,世尊。" "因此,比丘們,任何色,無論是過去、未來、現在,內在的或外在的,粗的或細的,劣的或勝的,遠的或近的,一切色都應以正慧如實觀察:'這不是我的,這不是我,這不是我的我'。任何受......任何想......任何行......任何識,無論是過去、未來、現在,內在的或外在的,粗的或細的,劣的或勝的,遠的或近的,一切識都應以正慧如實觀察:'這不是我的,這不是我,這不是我的我'。" "如是觀察......他了知:'不再有後有'。"第一。 277-300. (如第二品中的二十四經應補充。)第二十五。
-
非苦非樂經
-
Sāvatthinidānaṃ. 『『Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā』』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe….
『『Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā』ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – 『adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā』』』ti.
『『Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』 . 『『Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』』ti? 『『Dukkhaṃ, bhante 』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti? 『『Aniccaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā』』ti? 『『Dukkhaṃ, bhante』』. 『『Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – 『etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā』』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』.
『『Tasmātiha, bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ – 『netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā』ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ – 『netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā』』』ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
『『Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 『Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ , nāparaṃ itthattāyā』ti pajānātī』』ti. Chabbīsatimaṃ.
Tassuddānaṃ –
Purimagamane aṭṭhārasa veyyākaraṇā;
Dutiyagamane chabbīsaṃ vitthāretabbāni.
Tatiyagamane chabbīsaṃ vitthāretabbāni;
Catutthagamane chabbīsaṃ vitthāretabbāni.
- 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)緣起。"比丘們,什麼存在時,執著什麼,堅持什麼,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'?" "世尊,我們的法以世尊為根本......" "比丘們,色存在時,執著色,堅持色,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'。受存在時......想存在時......行存在時......識存在時,執著識,堅持識,會生起這樣的見解:'我是非苦非樂的,死後無病'。" "比丘們,你們怎麼認為,色是常還是無常?" "無常,世尊。" "無常的是苦還是樂?" "是苦,世尊。" "對於無常、苦、變易之法,適合認為:'這是我的,這是我,這是我的我'嗎?" "不適合,世尊。" "受......想......行......識是常還是無常?" "無常,世尊。" "無常的是苦還是樂?" "是苦,世尊。" "對於無常、苦、變易之法,適合認為:'這是我的,這是我,這是我的我'嗎?" "不適合,世尊。" "因此,比丘們,任何色,無論是過去、未來、現在,內在的或外在的,粗的或細的,劣的或勝的,遠的或近的,一切色都應以正慧如實觀察:'這不是我的,這不是我,這不是我的我'。任何受......任何想......任何行......任何識,無論是過去、未來、現在,內在的或外在的,粗的或細的,劣的或勝的,遠的或近的,一切識都應以正慧如實觀察:'這不是我的,這不是我,這不是我的我'。" "比丘們,如是觀察的多聞聖弟子厭離色,厭離受,厭離想,厭離行,厭離識。由厭離而離欲;由離欲而解脫。解脫時,有'已解脫'的智。他了知:'生已盡,梵行已立,所作已辦,不受後有'。"第二十六。 其摘要如下: 第一遊行中有十八種解說; 第二遊行中應詳述二十六種; 第三遊行中應詳述二十六種; 第四遊行中應詳述二十六種。
Diṭṭhisaṃyuttaṃ samattaṃ.
見相應完。