B0102051407sattakanipāto(七品)

  1. Sattakanipāto

  2. Kukkuvaggo

  3. Kukkujātakaṃ (7-1-1)

1.

Diyaḍḍhakukkū udayena kaṇṇikā, vidatthiyo aṭṭha parikkhipanti naṃ;

Sā siṃsapā [sasiṃsapā (sī. pī.), sā sīsapā (syā.), yā siṃsapā (ka. sī. niyya)] sāramayā apheggukā, kuhiṃ ṭhitā upparito [uparito (sī. syā. pī.)] na dhaṃsati.

2.

Yā tiṃsati sāramayā anujjukā, parikiriya [pakiriyā (ka.)] gopāṇasiyo samaṃ ṭhitā [samaṭṭhitā (sī. syā.)];

Tāhi susaṅgahitā balasā pīḷitā [tā saṅgahitā balasā ca pīḷitā (sī.), tāhi susaṅgahitā balasā ca pīḷitā (syā.), tāhi saṅgahītā balasā ca pīḷitā (pī.)], samaṃ ṭhitā upparito na dhaṃsati.

3.

Evampi mittehi daḷhehi paṇḍito, abhejjarūpehi sucīhi mantibhi;

Susaṅgahīto siriyā na dhaṃsati, gopāṇasī bhāravahāva kaṇṇikā.

4.

Kharattacaṃ bellaṃ yathāpi satthavā, anāmasantopi karoti tittakaṃ;

Samāharaṃ sāduṃ karoti patthiva, asāduṃ kayirā tanubandhamuddharaṃ [tanuvaṭṭamuddharaṃ (sī. pī.)].

5.

Evampi gāmanigamesu paṇḍito, asāhasaṃ rājadhanāni saṅgharaṃ;

Dhammānuvattī paṭipajjamāno, sa phāti kayirā aviheṭhayaṃ paraṃ.

6.

Odātamūlaṃ sucivārisambhavaṃ, jātaṃ yathā pokkharaṇīsu ambujaṃ;

Padumaṃ yathā agginikāsiphālimaṃ, na kaddamo na rajo na vāri limpati.

7.

Evampi vohārasuciṃ asāhasaṃ, visuddhakammantamapetapāpakaṃ;

Na limpati kammakilesa tādiso, jātaṃ yathā pokkharaṇīsu ambujanti.

Kukkujātakaṃ paṭhamaṃ.

  1. Manojajātakaṃ (7-1-2)

8.

Yathā cāpo ninnamati, jiyā cāpi nikūjati;

Haññate nūna manojo, migarājā sakhā mama.

9.

Handa dāni vanantāni, pakkamāmi yathāsukhaṃ;

Netādisā sakhā honti, labbhā me jīvato sakhā.

10.

Na pāpajanasaṃsevī, accantaṃ sukhamedhati;

Manojaṃ passa semānaṃ, giriyassānusāsanī [ariyassānusāsanī (sī. syā. pī.)].

11.

Na pāpasampavaṅkena, mātā puttena nandati;

Manojaṃ passa semānaṃ, acchannaṃ [sacchannaṃ (ka.)] samhi lohite.

12.

Evamāpajjate poso, pāpiyo ca nigacchati;

Yo ve hitānaṃ vacanaṃ, na karoti atthadassinaṃ.

13.

Evañca so hoti tato ca pāpiyo, yo uttamo adhamajanūpasevī;

Passuttamaṃ adhamajanūpasevitaṃ [seviṃ (syā.)], migādhipaṃ saravaraveganiddhutaṃ.

14.

Nihīyati puriso nihīnasevī, na ca hāyetha kadāci tulyasevī;

Seṭṭhamupagamaṃ [mupanamaṃ (sī. pī. a. ni. 3.26)] udeti khippaṃ, tasmāttanā uttaritaraṃ [tasmā attano uttariṃ (sī. pī.), tasmā attano uttaraṃ (syā.)] bhajethāti.

Manojajātakaṃ dutiyaṃ.

  1. Sutanujātakaṃ (7-1-3)

15.

Rājā te bhattaṃ pāhesi, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;

Maghadevasmiṃ [makhādevasmiṃ (sī. pī.), māghadevasmiṃ (ka.)] adhivatthe, ehi nikkhamma bhuñjassu.

16.

Ehi māṇava orena, bhikkhamādāya sūpitaṃ;

Tvañca māṇava bhikkhā ca [bhakkhosi (syā.), bhakkhāva (ka.)], ubho bhakkhā bhavissatha.

17.

Appakena tuvaṃ yakkha, thullamatthaṃ jahissasi;

Bhikkhaṃ te nāharissanti, janā maraṇasaññino.

18.

Laddhāya yakkhā [laddhāyaṃ yakkha (sī. syā. pī.)] tava niccabhikkhaṃ, suciṃ paṇītaṃ rasasā upetaṃ;

Bhikkhañca te āhariyo naro idha, sudullabho hehiti bhakkhite [khādite (sī. syā. pī.)] mayi.

我來為您直譯這段巴利文經典: 7. 七集 1. 庫庫品 396. 庫庫本生故事 (7-1-1) 1. 一個半庫庫高的頂梁, 八指寬的橫木環繞它; 那檀香木做的堅固梁, 立於何處而不會倒塌。 2. 三十根堅固的木樑, 整齊排列作為椽子; 被它們緊密支撐承重, 平穩矗立而不會倒塌。 3. 智者也是如此,有堅實朋友, 品行純凈、忠誠的謀臣; 得到良好輔佐就不會衰落, 如椽子承重般支撐著頂梁。 4. 如同商人持有硬殼的貝果, 即使不觸碰也會變苦; 君主聚集財富使之甜美, 拔除苦味使之適於食用。 5. 智者治理城邑亦是如此, 不用暴力收集王室財富; 遵循正法治理國家, 不傷害他人而使國家繁榮。 6. 如同蓮池中生長的蓮花, 根白凈由清水孕育而生; 宛如火焰般綻放的蓮花, 不為污泥、灰塵、水所染。 7. 如此清凈經商不用暴力, 行為清凈遠離邪惡, 此人不為惡業所染, 如蓮池中生長的蓮花。 庫庫本生故事第一 [接下來繼續翻譯其他部分...] 397. 瑪諾加本生故事 (7-1-2) 8. 如同弓已彎曲, 弦也在震響; 我的朋友瑪諾加, 獸王必定已遇難。 9. 現在我要離開, 隨意去往森林; 這樣的朋友已不在, 活著也難得好友。 10. 與惡人交往者, 永遠得不到安樂; 看瑪諾加已倒下, 這是賢者的教誨。 11. 與邪惡者結交, 母親不因子歡喜; 看瑪諾加倒下, 浸在自己的血中。 12. 人若這樣行事, 必定遭遇不幸; 不聽從善知識, 明智者的教誨。 13. 與卑劣者交往更糟, 上等人親近下等人; 看最優者親近下等, 獸王被利箭擊倒。 14. 親近卑劣者必定衰落, 親近同等者不會衰退; 親近優者迅速提升, 故應親近勝於己者。 瑪諾加本生故事第二 398. 蘇達努本生故事 (7-1-3) 15. 國王送來食物, 清凈有肉湯; 在瑪格德瓦住處, 來吧出來享用。 16. 來啊年輕人靠近, 帶著美味的供養; 你這年輕人和供養, 都將成為我的食物。 17. 夜叉啊為小利益, 你將失去大利益; 人們知道有死亡, 就不會送供養來。 18. 夜叉啊若得你常供, 清凈美味具風味; 若吃了送供養者, 將難再得他人供。

19.

Mameva [mamesa (sī. pī.)] sutano attho, yathā bhāsasi māṇava;

Mayā tvaṃ samanuññāto, sotthiṃ passāhi mātaraṃ.

20.

Khaggaṃ chattañca pātiñca, gacchamādāya [gacchevādāya (sī. syā. pī.)] māṇava;

Sotthiṃ passatu te mātā, tvañca passāhi mātaraṃ.

21.

Evaṃ yakkha sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi;

Dhanañca me adhigataṃ, rañño ca vacanaṃ katanti.

Sutanujātakaṃ tatiyaṃ.

  1. Mātuposakagijjhajātakaṃ (7-1-4)

22.

Te kathaṃ nu karissanti, vuddhā giridarīsayā;

Ahaṃ baddhosmi pāsena, nilīyassa vasaṃ gato.

23.

Kiṃ gijjha paridevasi, kā nu te paridevanā;

Na me suto vā diṭṭho vā, bhāsanto mānusiṃ dijo.

24.

Bharāmi mātāpitaro, vuddhe giridarīsaye;

Te kathaṃ nu karissanti, ahaṃ vasaṃ gato tava.

25.

Yaṃ nu gijjho yojanasataṃ, kuṇapāni avekkhati;

Kasmā jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhasi.

26.

Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye;

Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhati.

27.

Bharassu mātāpitaro, vuddhe giridarīsaye;

Mayā tvaṃ samanuññāto, sotthiṃ passāhi ñātake.

28.

Evaṃ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi;

Bharissaṃ mātāpitaro, vuddhe giridarīsayeti.

Mātuposakagijjhajātakaṃ catutthaṃ.

  1. Dabbhapupphajātakaṃ (7-1-5)

29.

Anutīracārī bhaddante, sahāyamanudhāva maṃ;

Mahā me gahito [rohito (ka.)] maccho, so maṃ harati vegasā.

30.

Gambhīracārī bhaddante, daḷhaṃ gaṇhāhi thāmasā;

Ahaṃ taṃ uddharissāmi, supaṇṇo uragāmiva [uragammiva (sī. syā. pī.)].

31.

Vivādo no samuppanno, dabbhapuppha suṇohi me;

Samehi medhagaṃ [medhakaṃ (pī.)] samma, vivādo vūpasammataṃ.

32.

Dhammaṭṭhohaṃ pure āsiṃ, bahū aḍḍā me tīritā [bahuaṭṭaṃ me tīritaṃ (sī.), bahuaṭṭaṃva tīritaṃ (syā.), bahu atthaṃ me tīritaṃ (pī.)];

Samemi medhagaṃ samma, vivādo vūpasammataṃ.

33.

Anutīracāri naṅguṭṭhaṃ, sīsaṃ gambhīracārino;

Accāyaṃ [athāyaṃ (sī. pī.)] majjhimo khaṇḍo, dhammaṭṭhassa bhavissati.

34.

Cirampi bhakkho abhavissa, sace na vivademase;

Asīsakaṃ anaṅguṭṭhaṃ, siṅgālo harati rohitaṃ.

35.

Yathāpi rājā nandeyya, rajjaṃ laddhāna khattiyo;

Evāhamajja nandāmi, disvā puṇṇamukhaṃ patiṃ.

36.

Kathaṃ nu thalajo santo, udake macchaṃ parāmasi;

Puṭṭho me samma akkhāhi, kathaṃ adhigataṃ tayā.

37.

Vivādena kisā honti, vivādena dhanakkhayā;

Jīnā uddā vivādena, bhuñja māyāvi rohitaṃ.

38.

Evameva manussesu, vivādo yattha jāyati;

Dhammaṭṭhaṃ paṭidhāvanti, so hi nesaṃ vināyako;

Dhanāpi tattha jīyanti, rājakoso pavaḍḍhatīti [ca vaḍḍhati (pī.)].

Dabbhapupphajātakaṃ pañcamaṃ.

  1. Paṇṇakajātakaṃ (7-1-6)

39.

Paṇṇakaṃ [dasaṇṇakaṃ (sī. syā. pī.)] tikhiṇadhāraṃ, asiṃ sampannapāyinaṃ;

Parisāyaṃ puriso gilati, kiṃ dukkarataraṃ tato;

Yadaññaṃ dukkaraṃ ṭhānaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.

40.

Gileyya puriso lobhā, asiṃ sampannapāyinaṃ;

Yo ca vajjā dadāmīti, taṃ dukkarataraṃ tato;

Sabbaññaṃ sukaraṃ ṭhānaṃ, evaṃ jānāhi maddava [māgadha (sī. syā. pī.)].

41.

Byākāsi āyuro pañhaṃ, atthaṃ [attha (pī. sī. niyya)] dhammassa kovido;

Pukkusaṃ dāni pucchāmi, kiṃ dukkarataraṃ tato;

Yadaññaṃ dukkaraṃ ṭhānaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.

我來為您翻譯這些巴利語文獻為簡體中文: 19 正如你所說的,年輕人啊, 這確實是我兒子的事; 我已準許你, 愿你平安地見到你的母親。 20 年輕人啊,帶上劍、傘和缽, 愿你的母親平安, 你也要去見你的母親。 21 夜叉啊,愿你和所有親族都幸福, 我也獲得了財富, 也完成了國王的囑託。 善子本生經 第三 孝養母親禿鷲本生經 (7-1-4) 22 他們將如何生存, 那些住在山洞裡的年老父母? 我被陷阱捕獲, 落入獵人的掌控。 23 禿鷲啊,你為何哀嘆? 你有什麼可悲嘆的? 我從未聽過也未見過, 會說人語的鳥。 24 我贍養著年邁的父母, 他們住在山洞裡; 如今我落入你的掌控, 他們將如何生存? 25 禿鷲能在百由旬之外, 發現腐肉; 為何你卻看不見, 近在眼前的網與陷阱? 26 當一個生命, 走向衰敗和終結時; 即使網與陷阱近在眼前, 也會視而不見。 27 去贍養你的父母吧, 那些住在山洞裡的年老雙親; 我已準許你離去, 愿你平安地見到親人。 28 獵人啊,愿你和所有親族都歡喜; 我將繼續贍養, 住在山洞裡的年邁父母。 孝養母親禿鷲本生經 第四 茅草花本生經 (7-1-5) 29 尊者啊,沿岸游泳的夥伴, 請跟隨我; 我捕獲了一條大魚, 它正迅速地拖著我前進。 30 尊者啊,在深水中游泳的夥伴, 用力緊抓住; 我會把你拉上來, 就像金翅鳥捕蛇一樣。 31 茅草花啊,請聽我說, 我們之間產生了爭議; 朋友啊,請調解這紛爭, 讓爭議平息。 32 我從前是位法官, 審理過許多案件; 朋友啊,我來調解這紛爭, 讓爭議平息。 33 沿岸游泳者得尾巴, 深水游泳者得頭部, 這中間的部分, 將歸法官所有。 34 如果我們不爭吵, 本可以長期享用美食; 現在這條無頭無尾的魚, 被豺狼叼走了。 35 就像剎帝利國王, 獲得王位時會歡喜; 今天我看到丈夫滿面笑容, 也同樣歡喜。 36 作為陸地生物, 你是如何在水中抓到魚的? 請告訴我,朋友, 你是怎麼得到它的? 37 爭執使人消瘦, 爭執導致財富損失; 水獺因爭執而失敗, 狡猾者啊,享用這條魚吧。 38 人類之中也是如此, 當爭議產生時, 他們就尋求法官, 因為法官是他們的引導者; 財富在其中損耗, 而國庫卻在增長。 茅草花本生經 第五 刀劍本生經 (7-1-6) 39 一個人在眾人面前, 吞下鋒利的刀劍, 這把刀劍能飲血; 還有什麼比這更難做到? 請告訴我, 有什麼更難做到的事? 40 一個人因貪慾, 可以吞下能飲血的刀劍; 但說"我要佈施", 這比那更難做到; 其他一切都容易做到, 瑪達瓦啊,你要這樣理解。 41 阿由羅已解答了問題, 他精通正法的意義; 現在我要問布庫薩, 還有什麼比這更難做到? 請告訴我, 有什麼更難做到的事?

42.

Na vācamupajīvanti, aphalaṃ giramudīritaṃ;

Yo ca datvā avākayirā, taṃ dukkarataraṃ tato;

Sabbaññaṃ sukaraṃ ṭhānaṃ, evaṃ jānāhi maddava.

43.

Byākāsi pukkuso pañhaṃ, atthaṃ dhammassa kovido;

Senakaṃ dāni pucchāmi, kiṃ dukkarataraṃ tato;

Yadaññaṃ dukkaraṃ ṭhānaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.

44.

Dadeyya puriso dānaṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ;

Yo ca datvā nānutappe [tape (sī. pī.)], taṃ dukkarataraṃ tato;

Sabbaññaṃ sukaraṃ ṭhānaṃ, evaṃ jānāhi maddava.

45.

Byākāsi āyuro pañhaṃ, atho pukkusaporiso;

Sabbe pañhe atibhoti, yathā bhāsati senakoti.

Paṇṇaka [dasaṇṇaka (sī. syā. pī.)] jātakaṃ chaṭṭhaṃ.

  1. Sattubhastajātakaṃ (7-1-7)

46.

Vibbhantacitto kupitindriyosi, nettehi te vārigaṇā savanti;

Kiṃ te naṭṭhaṃ kiṃ pana patthayāno, idhāgamā brahme tadiṅgha [brāhmaṇa iṅgha (sī. syā.)] brūhi.

47.

Miyyetha bhariyā vajato mamajja, agacchato maraṇamāha yakkho;

Etena dukkhena pavedhitosmi, akkhāhi me senaka etamatthaṃ.

48.

Bahūni ṭhānāni vicintayitvā, yamettha vakkhāmi tadeva saccaṃ;

Maññāmi te brāhmaṇa sattubhastaṃ, ajānato kaṇhasappo paviṭṭho.

49.

Ādāya daṇḍaṃ parisumbha bhastaṃ, passeḷamūgaṃ uragaṃ dujivhaṃ [dijivhaṃ (sī. pī.)];

Chindajja kaṅkhaṃ vicikicchitāni, bhujaṅgamaṃ passa pamuñca bhastaṃ.

50.

Saṃviggarūpo parisāya majjhe, so brāhmaṇo sattubhastaṃ pamuñci;

Atha nikkhami urago uggatejo, āsīviso sappo phaṇaṃ karitvā.

51.

Suladdhalābhā janakassa rañño, yo passatī senakaṃ sādhupaññaṃ;

Vivaṭṭachaddo [vivattacchaddo (sī.), vivaṭṭacchado (syā.), vivaṭṭacchaddā (pī.)] nusi sabbadassī, ñāṇaṃ nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpaṃ.

52.

Imāni me sattasatāni atthi, gaṇhāhi sabbāni dadāmi tuyhaṃ;

Tayā hi me jīvitamajja laddhaṃ, athopi bhariyāya makāsi sotthiṃ.

53.

Na paṇḍitā vetanamādiyanti, citrāhi gāthāhi subhāsitāhi;

Itopi te brahme dadantu vittaṃ, ādāya tvaṃ gaccha sakaṃ niketanti.

Sattubhastajātakaṃ [senakajātakaṃ (syā.)] sattamaṃ.

  1. Aṭṭhisenakajātakaṃ (7-1-8)

54.

Yeme ahaṃ na jānāmi, aṭṭhisena vanibbake;

Te maṃ saṅgamma yācanti, kasmā maṃ tvaṃ na yācasi.

55.

Yācako appiyo hoti, yācaṃ adadamappiyo;

Tasmāhaṃ taṃ na yācāmi, mā me videssanā [viddesanā (sī. pī.)] ahu.

56.

Yo ve yācanajīvāno, kāle yācaṃ na yācati;

Parañca puññā [puññaṃ (syā. ka.)] dhaṃseti, attanāpi na jīvati.

57.

Yo ca [yo ve (ka.)] yācanajīvāno, kāle yācañhi yācati [yācaṃpi yācati (syā.), yācāni yācati (pī.), yācati yācanaṃ (sī. niyya), yācanaṃ yācati (ka.)];

Parañca puññaṃ labbheti, attanāpi ca jīvati.

58.

Na ve dessanti [na ve dussanti (syā.), na ve dissanti (pī.), na videssanti (ka. aṭṭha.)] sappaññā, disvā yācakamāgate;

Brahmacāri piyo mesi, vada tvaṃ [vara taṃ (sī.), vara tvaṃ (pī.)] bhaññamicchasi [yaññamicchasi (?)].

59.

Na ve yācanti sappaññā, dhīro ca veditumarahati;

Uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā.

60.

Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;

Ariyo hi ariyassa kathaṃ na dajjā, sutvāna gāthā tava dhammayuttāti.

Aṭṭhisenakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

  1. Kapijātakaṃ (7-1-9)

42 人們不靠空談而活, 無果的言語沒有意義; 一個人施捨后不食言, 這比那更難做到; 其他一切都容易做到, 瑪達瓦啊,你要這樣理解。 43 布庫薩已解答了問題, 他精通正法的意義; 現在我要問塞納卡, 還有什麼比這更難做到? 請告訴我,有什麼更難做到的事? 44 一個人可以佈施, 無論多少; 但施捨后不後悔, 這比那更難做到; 其他一切都容易做到, 瑪達瓦啊,你要這樣理解。 45 阿由羅已回答了問題, 還有那位布庫薩; 但塞納卡的回答, 超越了所有問題。 刀劍本生經 第六 面袋本生經 (7-1-7) 46 你心神不安,感官混亂, 眼中流出淚水; 你失去了什麼?你在尋求什麼? 來到這裡,婆羅門啊請說說。 47 若我今日外出,妻子將死, 若我不去,夜叉說我會死; 我因這苦惱而顫抖, 塞納卡啊,請為我解釋這事。 48 我仔細思考了許多方面, 我所說的就是真相; 婆羅門啊,我想你的面袋中, 不知不覺進了一條黑蛇。 49 拿起棍子敲打面袋, 你會看到那毒蛇吐信; 今天就消除你的疑慮, 打開面袋看那蛇。 50 那婆羅門在眾人中驚恐萬分, 打開了面袋; 一條威猛的毒蛇爬出, 張開毒蛇的頭hood。 51 賈納卡王真是有福, 能得見智慧的塞納卡; 你似乎能洞察一切, 婆羅門啊,你的智慧令人敬畏。 52 我這裡有七百錢, 全都拿去吧,我給你; 今天你救了我的命, 也保全了我妻子的平安。 53 智者不因優美的詩句, 和動聽的言辭而接受報酬; 讓別人也給你財富吧,婆羅門, 帶著它回你自己的家去。 面袋本生經 第七 阿提塞納本生經 (7-1-8) 54 我不認識這些, 阿提塞納啊,這些乞丐; 他們聚集來向我乞討, 為何你不向我乞討? 55 乞討者令人不悅, 不施與乞討者也令人不悅; 因此我不向你乞討, 免得招致厭惡。 56 若靠乞討為生者, 該乞討時卻不乞討; 既使他人失去功德, 自己也無法生存。 57 若靠乞討為生者, 在適當時候乞討; 既讓他人獲得功德, 自己也能夠生存。 58 智者見到乞討者來臨, 並不厭惡; 修行者啊,你令我歡喜, 說出你想要什麼。 59 智者不輕易乞討, 賢者應當明白這點; 聖者只是站立表明, 這就是聖者的乞討方式。 60 婆羅門啊,我送你一千頭, 紅色的母牛和一頭公牛; 聖者怎能不施與聖者, 我聽了你合乎正法的偈頌。 阿提塞納本生經 第八 猴子本生經 (7-1-9)

61.

Yattha verī nivasati, na vase tattha paṇḍito;

Ekarattaṃ dirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisu.

62.

Diso ve lahucittassa, posassānuvidhīyato;

Ekassa kapino hetu, yūthassa anayo kato.

63.

Bālova [ca (sī. syā. pī.)] paṇḍitamānī, yūthassa parihārako;

Sacittassa vasaṃ gantvā, sayethāyaṃ [passethāyaṃ (ka.)] yathā kapi.

64.

Na sādhu balavā bālo, yūthassa parihārako;

Ahito bhavati ñātīnaṃ, sakuṇānaṃva cetako [ceṭako (ka.)].

65.

Dhīrova balavā sādhu, yūthassa parihārako;

Hito bhavati ñātīnaṃ, tidasānaṃva vāsavo.

66.

Yo ca sīlañca paññañca, sutañcattani passati;

Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca.

67.

Tasmā tuleyya mattānaṃ, sīlapaññāsutāmiva [sīlaṃ paññaṃ sutaṃpiva (syā.)];

Gaṇaṃ vā parihare dhīro, eko vāpi paribbajeti.

Kapijātakaṃ navamaṃ.

  1. Bakajātakaṃ (7-1-10)

68.

Dvāsattati gotama [bho gotama (ka.)] puññakammā, vasavattino jātijaraṃ atītā;

Ayamantimā vedagū brahmapatti [brahmupapatti (syā. ka.)], asmābhijappanti janā [pajā (ka.)] anekā.

69.

Appañhi etaṃ [appañca hetaṃ (syā.), appaṃsi etaṃ (ka.)] na hi dīghamāyu, yaṃ tvaṃ baka maññasi dīghamāyuṃ;

Sataṃ sahassāni [sahassānaṃ (sī. pī. saṃ. ni. 1.175), sahassāna (syā. kaṃ.)] nirabbudānaṃ, āyuṃ pajānāmi tavāha brahme.

70.

Anantadassī bhagavāhamasmi, jātijjaraṃ sokamupātivatto;

Kiṃ me purāṇaṃ vatasīlavattaṃ [sīlavantaṃ (pī. ka.)], ācikkha me taṃ yamahaṃ vijaññaṃ.

71.

Yaṃ tvaṃ apāyesi bahū manusse, pipāsite ghammani samparete;

Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, suttappabuddhova anussarāmi.

72.

Yaṃ eṇikūlasmi janaṃ gahītaṃ, amocayī gayhaka niyyamānaṃ;

Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, suttappabuddhova anussarāmi.

73.

Gaṅgāya sotasmiṃ gahītanāvaṃ, luddena nāgena manussakappā;

Amocayi tvaṃ balasā pasayha, taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ;

Suttappabuddhova anussarāmi.

74.

Kappo ca te baddhacaro [patthacaro (syā.), paṭṭhacaro (ka.)] ahosi, sambuddhimantaṃ [sambuddhivantaṃ (syā. pī.), sambuddhavantaṃ (ka.)] vatinaṃ [vatitaṃ (syā.), vatidaṃ (ka.)] amaññaṃ;

Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, suttappabuddhova anussarāmi.

75.

Addhā pajānāsi mametamāyuṃ, aññampi jānāsi tathā hi buddho;

Tathā hi tāyaṃ [tyāyaṃ (saṃ. ni. 1.175)] jalitānubhāvo, obhāsayaṃ tiṭṭhati brahmalokanti.

Bakajātakaṃ dasamaṃ.

Kukkuvaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Varakaṇṇika cāpavaro sutano, atha gijjha sarohitamacchavaro;

Puna paṇṇaka [dasaṇṇaka (sī. syā. pī.)] senaka yācanako, atha veri sabrahmabakena dasāti.

  1. Gandhāravaggo

  2. Gandhārajātakaṃ (7-2-1)

76.

Hitvā gāmasahassāni, paripuṇṇāni soḷasa;

Koṭṭhāgārāni phītāni, sannidhiṃ dāni kubbasi.

77.

Hitvā gandhāravisayaṃ, pahūtadhanadhāriyaṃ [dhāniyaṃ (sī. pī.), dhaññanti attho];

Pasāsanato [pasāsanito (sī. syā.), pasāsanāto (pī.)] nikkhanto, idha dāni pasāsasi.

78.

Dhammaṃ bhaṇāmi vedeha, adhammo me na ruccati;

Dhammaṃ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpati.

79.

Yena kenaci vaṇṇena, paro labhati ruppanaṃ;

Mahatthiyampi ce vācaṃ, na taṃ bhāseyya paṇḍito.

61 智者不應住在, 敵人居住之處; 即使一夜兩夜, 與敵同處亦苦。 62 由於那輕率之人, 隨從者也步其後塵; 因為一隻猴子的緣故, 整個群體遭受損害。 63 愚者自以為智, 卻引導著整群; 隨順私心行事, 最終如那猴子一般。 64 強大的愚者不宜, 作為群體的領導; 對親族有害, 如鷹對小鳥般。 65 強大的智者最好, 擔任群體的領導; 對親族有益, 如帝釋天對諸天。 66 若人具備戒德智慧, 又有學問修養; 能同時成就雙方利益, 自利又利他。 67 因此應當衡量自己, 是否具備戒智聞; 賢者或領導群體, 或獨自修行。 猴子本生經 第九 婆伽本生經 (7-1-10) 68 喬達摩啊,七十二功德, 自在者已超生死; 這是最後的智慧證得, 許多人都這樣讚歎。 69 婆伽啊,這壽命甚短, 不是你以為的長壽; 我知道你的壽命, 不過十萬千億年。 70 我是無量見者世尊, 已超越生老憂愁; 我過去的戒行, 請告訴我讓我知曉。 71 你曾在炎熱時節, 解救許多口渴的人; 這是你過去的戒行, 我如夢醒般憶起。 72 在伊尼河岸邊, 你解救了被擄的人群; 這是你過去的戒行, 我如夢醒般憶起。 73 在恒河水流中, 兇暴龍捉住船隻; 你用力將其制服, 這是你過去的戒行; 我如夢醒般憶起。 74 迦波曾是你的侍者, 我知他具有覺悟智慧; 這是你過去的戒行, 我如夢醒般憶起。 75 你確實知道我的壽命, 你也知道其他事,因為你是佛; 你的威光如此閃耀, 照亮著梵天界。 婆伽本生經 第十 雞品第一 其攝頌: 優質耳環與弓箭手,善子與禿鷲及紅魚, 再有刀劍與塞納卡求者,以及敵人與梵天婆伽十則。 健達羅品 健達羅本生經 (7-2-1) 76 捨棄一萬六千, 完整的村莊; 以及富足的倉庫, 現在你在積聚什麼? 77 捨棄健達羅領土, 豐富的財物糧食; 離開治理之位, 現在又在此治理什麼? 78 韋提哈啊,我說正法, 不喜不正之法; 當我說正法時, 罪惡不會染著我。 79 無論以何種方式, 若他人因此受苦; 即使是重要的話, 智者也不該說。

80.

Kāmaṃ ruppatu vā mā vā, bhusaṃva vikirīyatu;

Dhammaṃ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpati.

81.

No ce assa sakā buddhi, vinayo vā susikkhito;

Vane andhamahiṃsova [andhamahisova (sī. pī.)] careyya bahuko jano.

82.

Yasmā ca panidhekacce, āceramhi [ācāramhi (sī. pī.)] susikkhitā;

Tasmā vinītavinayā, caranti susamāhitāti.

Gandhārajātakaṃ paṭhamaṃ.

  1. Mahākapijātakaṃ (7-2-2)

83.

Attānaṃ saṅkamaṃ katvā, yo sotthiṃ samatārayi;

Kiṃ tvaṃ tesaṃ kime [kimo (sī. pī.), kiṃ me (syā.)] tuyhaṃ, honti ete [hete (syā.), so te (ka.)] mahākapi.

84.

Rājāhaṃ issaro tesaṃ, yūthassa parihārako;

Tesaṃ sokaparetānaṃ, bhītānaṃ te arindama.

85.

Ullaṅghayitvā [sa laṅghayitvā (pī.), sulaṅghayitvā (ka.)] attānaṃ, vissaṭṭhadhanuno sataṃ;

Tato aparapādesu, daḷhaṃ bandhaṃ latāguṇaṃ.

86.

Chinnabbhamiva vātena, nuṇṇo [nunno (sī.)] rukkhaṃ upāgamiṃ;

Sohaṃ appabhavaṃ tattha, sākhaṃ hatthehi aggahiṃ.

87.

Taṃ maṃ viyāyataṃ santaṃ, sākhāya ca latāya ca;

Samanukkamantā pādehi, sotthiṃ sākhāmigā gatā.

88.

Taṃ maṃ na tapate bandho, mato [vadho (sī. syā. pī.)] me na tapessati;

Sukhamāharitaṃ tesaṃ, yesaṃ rajjamakārayiṃ.

89.

Esā te upamā rāja, taṃ suṇohi arindama [atthasandassanī katā (pī.)];

Raññā raṭṭhassa yoggassa, balassa nigamassa ca;

Sabbesaṃ sukhameṭṭhabbaṃ, khattiyena pajānatāti.

Mahākapijātakaṃ dutiyaṃ.

  1. Kumbhakārajātakaṃ (7-2-3)

90.

Ambāhamaddaṃ vanamantarasmiṃ, nīlobhāsaṃ phalitaṃ [phalinaṃ (pī.)] saṃvirūḷhaṃ;

Tamaddasaṃ phalahetu vibhaggaṃ, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.

91.

Selaṃ sumaṭṭhaṃ naravīraniṭṭhitaṃ [naravidduniṭṭhitaṃ (ka.)], nārī yugaṃ dhārayi appasaddaṃ;

Dutiyañca āgamma ahosi saddo, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.

92.

Dijā dijaṃ kuṇapamāharantaṃ, ekaṃ samānaṃ bahukā samecca;

Āhārahetū paripātayiṃsu, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.

93.

Usabhāhamaddaṃ yūthassa majjhe, calakkakuṃ vaṇṇabalūpapannaṃ;

Tamaddasaṃ kāmahetu vitunnaṃ, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.

94.

Karaṇḍako [karaṇḍunāma (sī. pī.)] kaliṅgānaṃ, gandhārānañca naggaji;

Nimirājā videhānaṃ, pañcālānañca dummukho;

Ete raṭṭhāni hitvāna, pabbajiṃsu akiñcanā.

95.

Sabbepime devasamā samāgatā, aggī yathā pajjalito tathevime;

Ahampi eko carissāmi bhaggavi, hitvāna kāmāni yathodhikāni.

96.

Ayameva kālo na hi añño atthi, anusāsitā me na bhaveyya pacchā;

Ahampi ekā carissāmi bhaggava, sakuṇīva muttā purisassa hatthā.

97.

Āmaṃ pakkañca jānanti, atho loṇaṃ aloṇakaṃ;

Tamahaṃ disvāna pabbajiṃ, careva tvaṃ carāmahanti.

Kumbhakārajātakaṃ tatiyaṃ.

  1. Daḷhadhammajātakaṃ (7-2-4)

98.

Ahaṃ ce daḷhadhammassa [daḷhadhammāya (pī.)], vahanti nābhirādhayiṃ;

Dharantī urasi sallaṃ, yuddhe vikkantacārinī.

99.

Nūna rājā na jānāti [na ha nūna rājā jānāti (sī. pī.)], mama vikkamaporisaṃ;

Saṅgāme sukatantāni, dūtavippahitāni ca.

100.

Sā nūnāhaṃ marissāmi, abandhu aparāyinī [aparāyiṇī (sī.), aparāyaṇī (?)];

Tadā hi [tathā hi (pī.)] kumbhakārassa, dinnā chakaṇahārikā.

我來為您翻譯這些巴利語經文,將按照您的要求完整直譯成簡體中文: 80 無論身體是否受損,如同糠秕被吹散; 當我宣說正法時,惡業不會染污我。 81 若無自己的智慧,或未善學戒律; 眾人將如盲水牛,在林中漫無目的地遊蕩。 82 因為有些人,已在行為上善加修學; 所以他們受戒律教導,行為平靜安詳。 甘陀羅本生故事第一 407. 大猿本生故事(7-2-2) 83 以自身作橋樑,助他人安全渡過; 這些猿猴對你而言,是什麼關係,大猿王? 84 我是他們的王,是群體的領導者; 當他們恐懼悲傷時,我是他們的除敵者。 85 我使自己躍起,如同離弦之箭; 然後用後腿,牢牢繫住藤蔓。 86 如被風吹斷的云,我被推向那樹; 我力量微弱之時,用手抓住樹枝。 87 當我被拉伸,在樹枝與藤蔓之間; 猿群踏著我身,安全到達樹枝。 88 束縛不使我痛苦,死亡也不會使我憂愁; 我為統治的子民,帶來了安樂。 89 這就是給你的譬喻,除敵者啊請聽; 國王對國土、軍隊、城鎮, 作爲了解民情的王者,應為所有人謀求幸福。 大猿本生故事第二 408. 陶師本生故事(7-2-3) 90 我見林中芒果樹,藍葉茂盛果實纍纍; 我見它因果實被折斷,見此我行乞食之道。 91 看見平滑石器巧匠所製,少女雙手輕捧無聲; 當第二隻到來時有聲,見此我行乞食之道。 92 眾鳥群集撲向,一隻銜著屍體的鳥; 爲了食物將其擊落,見此我行乞食之道。 93 我見公牛在牛群中,體格健壯色相莊嚴; 我見它為慾望所傷,見此我行乞食之道。 94 迦蘭多迦統領迦陵伽(今印度奧里薩邦),那伽吉統領犍陀羅(今巴基斯坦白沙瓦); 尼彌王統領毗提訶,杜目佉統領般遮羅; 這些人都捨棄王國,出家為無所有者。 95 這些人都如天神般相聚,如火焰般閃耀; 婆伽婆,我也將獨自修行,捨棄所有欲樂。 96 現在正是時候別無他時,以後將無人教導我; 婆伽婆,我也將獨自修行,如鳥兒脫離人手。 97 他們知生熟之別,也知有鹽無鹽之味; 我見此已決意出家,你且隨意而行,我也將如是而行。 陶師本生故事第三 409. 堅法本生故事(7-2-4) 98 如果我為達哈丹瑪運載時,未能令其滿意; 胸中含著利箭,在戰鬥中勇猛前行。 99 國王一定不知道,我的勇猛與能力; 在戰場上的善行,以及信使所傳達的。 100 我必將死去,無親無依; 如同陶工所獲,運糞之驢。

101.

Yāvatāsīsatī poso, tāvadeva pavīṇati;

Atthāpāye jahanti naṃ, oṭṭhibyādhiṃva khattiyo.

102.

Yo pubbe katakalyāṇo, katattho nāvabujjhati;

Atthā tassa palujjanti, ye honti abhipatthitā.

103.

Yo pubbe katakalyāṇo, katattho manubujjhati;

Atthā tassa pavaḍḍhanti, ye honti abhipatthitā.

104.

Taṃ vo vadāmi bhaddante [bhaddaṃ vo (sī. syā. pī.)], yāvantettha samāgatā;

Sabbe kataññuno hotha, ciraṃ saggamhi ṭhassathāti.

Daḷhadhammajātakaṃ catutthaṃ.

  1. Somadattajātakaṃ (7-2-5)

105.

Yo maṃ pure paccuḍḍeti [paccudeti (sī. syā. pī.), paccuṭṭheti (ka.)], araññe dūramāyato;

So na dissati mātaṅgo, somadatto kuhiṃ gato.

106.

Ayaṃ vā so mato seti, allasiṅgaṃva vacchito [allapiṅkava chijjito (sī. pī.), allapītaṃva vicchito (syā.)];

Bhumyā nipatito seti, amarā vata kuñjaro.

107.

Anagāriyupetassa, vippamuttassa te sato;

Samaṇassa na taṃ sādhu, yaṃ petamanusocasi.

108.

Saṃvāsena have sakka, manussassa migassa vā;

Hadaye jāyate pemaṃ, taṃ na sakkā asocituṃ.

109.

Mataṃ marissaṃ rodanti, ye rudanti lapanti ca;

Tasmā tvaṃ isi mā rodi, roditaṃ moghamāhu santo.

110.

Kanditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe;

Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake.

111.

Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;

Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.

112.

Abbahī vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;

Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.

113.

Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;

Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavāti.

Somadattajātakaṃ pañcamaṃ.

  1. Susīmajātakaṃ (7-2-6)

114.

Kāḷāni kesāni pure ahesuṃ, jātāni sīsamhi yathāpadese;

Tānajja setāni susīma [susima (ka.)] disvā, dhammaṃ cara brahmacariyassa kālo.

115.

Mameva deva palitaṃ na tuyhaṃ, mameva sīsaṃ mama uttamaṅgaṃ;

『『Atthaṃ karissa』』nti musā abhāṇiṃ [abhāsiṃ (ka.)], ekāparādhaṃ khama rājaseṭṭha.

116.

Daharo tuvaṃ dassaniyosi rāja, paṭhamuggato hosi [hohi (sī.), hoti (ka.)] yathā kaḷīro;

Rajjañca kārehi mamañca passa, mā kālikaṃ anudhāvī janinda.

117.

Passāmi vohaṃ dahariṃ kumāriṃ, sāmaṭṭhapassaṃ sutanuṃ sumajjhaṃ;

Kāḷappavāḷāva pavellamānā, palobhayantīva [sā lobhayantīva (pī.)] naresu gacchati.

118.

Tamena passāmiparena nāriṃ, āsītikaṃ nāvutikaṃ va jaccā;

Daṇḍaṃ gahetvāna pavedhamānaṃ, gopānasībhoggasamaṃ carantiṃ.

119.

Sohaṃ tamevānuvicintayanto, eko sayāmi [passāmi (ka.)] sayanassa majjhe;

『『Ahampi evaṃ』』 iti pekkhamāno, na gahe rame [na gehe rame (sī.), gehe na rame (syā. ka.)] brahmacariyassa kālo.

120.

Rajjuvālambanī cesā, yā gehe vasato rati;

Evampi chetvāna vajanti dhīrā, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyāti.

Susīmajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

  1. Koṭasimbalijātakaṃ (7-2-7)

121.

Ahaṃ dasasataṃbyāmaṃ, uragamādāya āgato;

Tañca mañca mahākāyaṃ, dhārayaṃ nappavedhasi [na pavedhayi (ka.)].

122.

Athimaṃ khuddakaṃ pakkhiṃ, appamaṃsataraṃ mayā;

Dhārayaṃ byathasi [byādhase (sī.), byadhase (pī.), byādhasi (ka.)] bhītā [bhīto (sī. syā. pī.)], kamatthaṃ koṭasimbali [koṭisimbali (sī. pī.)].

我來為您 譯這些巴利語,將按照您的要求完整直譯成簡體中文: 101 人只要還在呼吸,就會繼續前進; 當利益衰退時人們就會拋棄他,如國王拋棄病驢。 102 若人曾受他人恩惠,卻不知感恩圖報; 他所希求的利益,終將衰敗消亡。 103 若人曾受他人恩惠,能夠知恩圖報; 他所希求的利益,必定增長興盛。 104 我對在座諸位說,所有在此聚集的人; 愿你們都知恩圖報,長久住于天界。 堅法本生故事第四 410. 蘇摩達塔本生故事(7-2-5) 105 從前遠道而來時,它在林中迎接我; 如今那象不見了,蘇摩達塔去哪裡? 106 它或已死臥於此,如被砍斷的新角; 倒臥在地上長眠,這像已成不朽者。 107 對於你這出家人,已解脫的修行者; 作為沙門不應該,為死者而悲傷。 108 天帝啊由於共處,無論是人或是獸; 心中都會生愛念,無法不為之悲傷。 109 那些哭泣哀嘆者,為死者和將死者而哭; 因此仙人請勿哭,智者說哭泣無益。 110 婆羅門啊若哭泣,能讓死者重返生; 我們就該齊聚哭,為各自的親人。 111 我如被點燃之火,似被酥油所澆注; 你以法水澆灌我,熄滅我所有憂愁。 112 你拔除了我心中,那根深植的利箭; 為我這憂愁之人,拔除了失子之痛。 113 我今利箭已拔除,無憂無惑得清凈; 聽了你的話之後,不再憂傷不再哭。 蘇摩達塔本生故事第五 411. 蘇西馬本生故事(7-2-6) 114 從前頭上生長的,烏黑秀髮在其處; 蘇西馬今見白髮,是修習正法之時。 115 大王白髮在我頭,不在你的頭頂上; 我為"辦事"說謊言,至尊請恕我一過。 116 大王你正當年少,容貌俊美如花蕾; 且掌王權看顧我,人王勿追求來世。 117 我見年輕少女時,身材纖細腰肢美; 搖曳如黑珊瑚枝,行走時迷惑眾人。 118 後來我見這女人,年過八九十歲時; 手持枴杖顫巍巍,彎如椽木而行走。 119 我獨自躺床榻上,思維觀察此道理; 我知我也將如是,不樂居家修行時。 120 在家生活的歡樂,如同繩索來束縛; 智者斷此無牽掛,捨棄欲樂而遠行。 蘇西馬本生故事第六 412. 木棉樹本生故事(7-2-7) 121 我攜帶著一條蛇,身長一千臂之長; 你承載我和巨蛇,卻能穩固不動搖。 122 而今載這小鳥時,體重比我輕得多; 你卻恐懼而震顫,木棉樹啊為何故?

123.

Maṃsabhakkho tuvaṃ rāja, phalabhakkho ayaṃ dijo;

Ayaṃ nigrodhabījāni, pilakkhudumbarāni ca;

Assatthāni ca bhakkhitvā, khandhe me ohadissati.

124.

Te rukkhā saṃvirūhanti, mama passe nivātajā;

Te maṃ pariyonandhissanti, arukkhaṃ maṃ karissare.

125.

Santi aññepi rukkhā se, mūlino khandhino dumā;

Iminā sakuṇajātena, bījamāharitā hatā.

126.

Ajjhārūhābhivaḍḍhanti [ajjhārūḷhābhivaḍḍhanti (sī. pī.)], brahantampi vanappatiṃ;

Tasmā rāja pavedhāmi, sampassaṃnāgataṃ bhayaṃ.

127.

Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṃ bhayaṃ;

Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatīti.

Koṭasimbalijātakaṃ sattamaṃ.

  1. Dhūmakārijātakaṃ (7-2-8)

128.

Rājā apucchi vidhuraṃ, dhammakāmo yudhiṭṭhilo;

Api brāhmaṇa jānāsi, ko eko bahu socati.

129.

Brāhmaṇo ajayūthena, pahūtedho [bahūtejo (pī. ka.), bahutendo (syā.)] vane vasaṃ;

Dhūmaṃ akāsi vāseṭṭho, rattindivamatandito.

130.

Tassa taṃ dhūmagandhena, sarabhā makasaḍḍitā [makasadditā (sī. syā.), makasaṭṭitā (pī. ka.)];

Vassāvāsaṃ upāgacchuṃ, dhūmakārissa santike.

131.

Sarabhesu manaṃ katvā, ajā so nāvabujjhatha;

Āgacchantī vajantī vā [āgacchanti vajanti vā (syā. pī.), āgacchantiṃ vajantiṃ vā (ka.)], tassa tā vinasuṃ [vinassuṃ (sī.)] ajā.

132.

Sarabhā sarade kāle, pahīnamakase vane;

Pāvisuṃ giriduggāni, nadīnaṃ pabhavāni ca.

133.

Sarabhe ca gate disvā, ajā ca vibhavaṃ gatā [aje ca vibhavaṃ gate (ka.)];

Kiso ca vivaṇṇo cāsi, paṇḍurogī ca brāhmaṇo.

134.

Evaṃ yo saṃ niraṃkatvā, āgantuṃ kurute piyaṃ;

So eko bahu socati, dhūmakārīva brāhmaṇoti.

Dhūmakārijātakaṃ aṭṭhamaṃ.

  1. Jāgarajātakaṃ (7-2-9)

135.

Kodha jāgarataṃ sutto, kodha suttesu jāgaro;

Ko mametaṃ vijānāti, ko taṃ paṭibhaṇāti me.

136.

Ahaṃ jāgarataṃ sutto, ahaṃ suttesu jāgaro;

Ahametaṃ vijānāmi, ahaṃ paṭibhaṇāmi te.

137.

Kathaṃ jāgarataṃ sutto, kathaṃ suttesu jāgaro;

Kathaṃ etaṃ vijānāsi, kathaṃ paṭibhaṇāsi me.

138.

Ye dhammaṃ nappajānanti, saṃyamoti damoti ca;

Tesu suppamānesu, ahaṃ jaggāmi devate.

139.

Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Tesu jāgaramānesu, ahaṃ suttosmi devate.

140.

Evaṃ jāgarataṃ sutto, evaṃ suttesu jāgaro;

Evametaṃ vijānāmi, evaṃ paṭibhaṇāmi te.

141.

Sādhu jāgarataṃ sutto, sādhu suttesu jāgaro;

Sādhumetaṃ vijānāsi, sādhu paṭibhaṇāsi meti.

Jāgarajātakaṃ navamaṃ.

  1. Kummāsapiṇḍijātakaṃ (7-2-10)

142.

Na kiratthi anomadassisu, pāricariyā buddhesu appikā [appakā (ka.)];

Sukkhāya aloṇikāya ca, passaphalaṃ kummāsapiṇḍiyā.

143.

Hatthigavassā cime bahū [hatthigavāssā ca me bahū (sī.), hatthī gavāssā cime bahū (syā.), hatthī gavāssā ca me bahū (pī.)], dhanadhaññaṃ pathavī ca kevalā;

Nāriyo cimā accharūpamā, passaphalaṃ kummāsapiṇḍiyā.

144.

Abhikkhaṇaṃ rājakuñjara, gāthā bhāsasi kosalādhipa;

Pucchāmi taṃ raṭṭhavaḍḍhana, bāḷhaṃ pītimano pabhāsasi.

145.

Imasmiññeva nagare, kule aññatare ahuṃ;

Parakammakaro āsiṃ, bhatako sīlasaṃvuto.

146.

Kammāya nikkhamantohaṃ, caturo samaṇeddasaṃ;

Ācārasīlasampanne, sītibhūte anāsave.

我來為您翻譯這些巴利語文字: 123 大王你以肉為食,而這鳥以果實食; 它吃尼拘律樹種,波羅叉與烏暮羅, 阿說他樹的種子,將在我軀幹生長。 124 這些樹木會生長,在我兩側避風處; 它們將會纏繞我,使我成為無樹身。 125 還有其他許多樹,有根有乾的大樹; 都因這種鳥類來,帶來種子而生長。 126 它們爬上后增長,即便是最大的樹; 所以大王我顫抖,因為預見未來危。 127 應當警惕當警事,防範未來的危險; 智者因畏未來險,審視此世與彼世。 木棉樹本生故事第七 413. 造煙本生故事(7-2-8) 128 愛法的國王庾提史提羅,向毗杜羅問道: 婆羅門你可知道,誰一人有多愁? 129 有位婆羅門與山羊群,富有精進住森林; 婆羅門晝夜不懈,在那裡生起煙火。 130 因為那煙的氣味,驅趕了蚊蟲的羚羊; 來到造煙者身邊,在那裡度過雨季。 131 他專注于羚羊群,而忽視了山羊群; 羊群來去他不知,因此羊群都消失。 132 秋季森林蚊蟲少,羚羊群便離開了; 進入山中險要處,和河流發源之地。 133 看到羚羊群離去,山羊群也都散失; 婆羅門變得消瘦,失去光澤得黃疾。 134 如此捨棄自己的,而喜愛外來之物; 他一人多受憂愁,如那造煙婆羅門。 造煙本生故事第八 414. 清醒本生故事(7-2-9) 135 誰在醒者中沉睡,誰在睡者中清醒? 誰能了知此道理,誰能為我解說明? 136 我在醒者中沉睡,我在睡者中清醒; 我能了知此道理,我能為你解說明。 137 何以醒者中沉睡,何以睡者中清醒? 何能了知此道理,何能為我解說明? 138 對不知正法之人,不知克制與調伏; 當他們都沉睡時,天女啊我保持覺醒。 139 于已斷除貪嗔癡,已遠離煩惱之人; 當他們保持覺醒,天女啊我反沉睡。 140 如是醒者中沉睡,如是睡者中清醒; 如是了知此道理,如是為你解說明。 141 善哉醒者中沉睡,善哉睡者中清醒; 善哉了知此道理,善哉為我解說明。 清醒本生故事第九 415. 粗食團本生故事(7-2-10) 142 對於無上正等覺者,即便微小的供養也非無意義; 看這乾燥無鹽的,粗食團所得果報。 143 我有眾多象馬牛,以及整個大地財富; 還有這些天女般的美女,都是粗食團的果報。 144 大象王啊你時常,吟誦憍薩羅國主; 我問你這國土興盛者,為何如此歡喜發言? 145 就在這座城市中,我曾生於某家族; 是個受雇的工人,持戒自製為他工作。 146 當我出門做工時,見到四位沙門眾; 他們具足戒行威儀,已得清涼無煩惱。

147.

Tesu cittaṃ pasādetvā, nisīdetvā [nisādetvā (?)] paṇṇasanthate;

Adaṃ buddhāna kummāsaṃ, pasanno sehi pāṇibhi.

148.

Tassa kammassa kusalassa, idaṃ me edisaṃ phalaṃ;

Anubhomi idaṃ rajjaṃ, phītaṃ dharaṇimuttamaṃ.

149.

Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo [dada bhuñja ca mā ca pamādo (sī. pī.)], cakkaṃ vattaya kosalādhipa;

Mā rāja adhammiko ahu, dhammaṃ pālaya kosalādhipa.

150.

Sohaṃ tadeva punappunaṃ, vaṭumaṃ ācarissāmi sobhane;

Ariyācaritaṃ sukosale, arahanto me manāpāva passituṃ.

151.

Devī viya accharūpamā, majjhe nārigaṇassa sobhasi;

Kiṃ kammamakāsi bhaddakaṃ, kenāsi vaṇṇavatī sukosale.

152.

Ambaṭṭhakulassa khattiya, dāsyāhaṃ parapesiyā ahuṃ;

Saññatā ca [saññatā (sī. pī.)] dhammajīvinī, sīlavatī ca apāpadassanā.

153.

Uddhaṭabhattaṃ ahaṃ tadā, caramānassa adāsi bhikkhuno;

Vittā sumanā sayaṃ ahaṃ, tassa kammassa phalaṃ mamedisanti.

Kummāsapiṇḍijātakaṃ dasamaṃ.

  1. Parantapajātakaṃ (7-2-11)

154.

Āgamissati me pāpaṃ, āgamissati me bhayaṃ;

Tadā hi calitā sākhā, manussena migena vā.

155.

Bhīruyā nūna me kāmo, avidūre vasantiyā;

Karissati kisaṃ paṇḍuṃ, sāva sākhā parantapaṃ.

156.

Socayissati maṃ kantā, gāme vasamaninditā;

Karissati kisaṃ paṇḍuṃ, sāva sākhā parantapaṃ.

157.

Tayā maṃ asitāpaṅgi [hasitāpaṅgi (sī. syā. pī.)], sitāni [mihitāni (sī. syā. pī.)] bhaṇitāni ca;

Kisaṃ paṇḍuṃ karissanti, sāva sākhā parantapaṃ.

158.

Agamā nūna so saddo, asaṃsi nūna so tava;

Akkhātaṃ nūna taṃ tena, yo taṃ sākhamakampayi.

159.

Idaṃ kho taṃ samāgamma, mama bālassa cintitaṃ;

Tadā hi calitā sākhā, manussena migena vā.

147 我虔誠起凈信,請他們坐樹葉席; 親手供養粗食團,對佛陀生凈信。 148 這就是我善業,所結下的果報; 我得享此王國,富饒最上大地。 149 佈施享用勿放逸,轉動法輪憍薩羅王; 國王莫做非法事,護持正法憍薩羅王。 150 我將一再如此,修習行善美人; 聖者之道善女,我樂見阿羅漢。 151 你如天女般美麗,在女眾中光彩照人; 你曾做何善業,善女為何如此莊嚴? 152 剎帝利啊我曾是,安跋塔家的婢女; 自製且依法生活,持戒不見過失。 153 我曾以自己的,飯食供養行乞比丘; 歡喜心生凈信,今得如此果報。 粗食團本生故事第十 416. 傷他人本生故事(7-2-11) 154 我將遭遇不幸,我將面臨危難; 那時樹枝搖動,或為人或為獸。 155 必是那膽怯者,就住在不遠處; 愛慾將使我變,憔悴如枯樹枝。 156 我親愛無可責,村中的妻子將; 使我變得憔悴,如同枯萎樹枝。 157 你那黑眼瞼的,微笑與言語將; 使我變得憔悴,如同枯萎樹枝。 158 那聲音必已傳,必已告訴了你; 那搖動樹枝者,必已向你報告。 159 這就是當時我,愚人所想之事; 那時樹枝搖動,或為人或為獸。

160.

Tatheva tvaṃ avedesi, avañci [avajjhi (ka.)] pitaraṃ mama;

Hantvā sākhāhi chādento, āgamissati me [te (syā. ka.)] bhayanti.

Parantapajātakaṃ ekādasamaṃ.

Gandhāravaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Varagāma mahākapi bhaggava ca, daḷhadhamma sakuñjara kesavaro;

Urago vidhuro puna jāgarataṃ, atha kosalādhipa parantapa cāti.

Atha vagguddānaṃ –

Atha sattanipātamhi, vaggaṃ me bhaṇato suṇa;

Kukku ca puna gandhāro, dveva guttā mahesināti.

Sattakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.

160 你就是這樣說,你欺騙了我父; 用樹枝掩蓋尸,說"我將遇危難"。 傷他人本生故事第十一 甘陀羅品第二 其摘要如下: 最上村與大猿,跋伽瓦與堅法, 善象與發光者,蛇與毗杜羅,又有清醒, 以及憍薩羅王與傷害他人。 品集摘要: 現在請聽我誦說, 七偈集中品的內容; 雞品及甘陀羅品, 兩品為大仙所護。 七偈集終