B01010410bhikkhunikkhandhakaṃ(比丘尼經)c3.5s
-
Bhikkhunikkhandhakaṃ
-
Paṭhamabhāṇavāro
Mahāpajāpatigotamīvatthu
402.[a. ni. 8.51 idaṃ vatthu āgataṃ] Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahāpajāpati [mahāpajāpatī (sī. syā.)] gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṃ etadavoca – 『『sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja』』nti. 『『Alaṃ, gotami, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjā』』ti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho mahapajāpati gotamī bhagavantaṃ etadavoca – 『『sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja』』nti. 『『Alaṃ, gotami, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjā』』ti. Atha kho mahāpajāpati gotamī – na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti – dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Atha kho bhagavā kapilavatthusmiṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho mahāpajāpati gotamī kese chedāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā sambahulāhi sākiyānīhi saddhiṃ yena vesālī tena pakkāmi. Anupubbena yena vesālī mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. Atha kho mahāpajāpati gotamī sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. Addasā kho āyasmā ānando mahāpajāpatiṃ gotamiṃ sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhiṃ dummanaṃ assumukhiṃ rudamānaṃ bahidvārakoṭṭhake ṭhitaṃ. Disvāna mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavoca – 『『kissa tvaṃ, gotami, sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā』』ti? 『『Tathā hi pana, bhante ānanda, na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja』』nti. 『『Tena hi tvaṃ, gotami, muhuttaṃ idheva tāva hohi, yāvāhaṃ bhagavantaṃ yācāmi mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja』』nti.
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『esā, bhante, mahāpajāpati gotamī sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā – na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti. Sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja』』nti. 『『Alaṃ, ānanda, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjā』』ti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja』』nti. 『『Alaṃ, ānanda, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjā』』ti.
Atha kho āyasmā ānando [a. ni.
比丘尼犍度 第一誦分 大愛道瞿曇彌事緣 當時,佛世尊住在釋迦族的迦毗羅衛城尼拘律園。那時,大愛道瞿曇彌來到世尊處,來到後向世尊禮拜,然後站在一旁。站在一旁的大愛道瞿曇彌對世尊如是說:"世尊,善哉,愿女人能在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" "夠了,瞿曇彌,不要喜歡女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" 第二次...第三次大愛道瞿曇彌對世尊如是說:"世尊,善哉,愿女人能在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" "夠了,瞿曇彌,不要喜歡女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" 那時,大愛道瞿曇彌[想]:"世尊不允許女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者",憂愁、不悅、淚流滿面、哭泣著,向世尊禮拜,右繞后離去。 那時,世尊在迦毗羅衛城隨意住后,向毗舍離遊行而去。漸次遊行,到達了毗舍離。在那裡,世尊住在毗舍離大林重閣講堂。那時,大愛道瞿曇彌剃髮、披上袈裟衣,與眾多釋迦族女人一起向毗舍離出發。漸次到達毗舍離大林重閣講堂。那時,大愛道瞿曇彌腳腫、身體沾滿塵土,憂愁、不悅、淚流滿面、哭泣著,站在門外。 尊者阿難見到大愛道瞿曇彌腳腫、身體沾滿塵土,憂愁、不悅、淚流滿面、哭泣著,站在門外。見后對大愛道瞿曇彌如是說:"瞿曇彌,你為何腳腫、身體沾滿塵土,憂愁、不悅、淚流滿面、哭泣著,站在門外?" "尊者阿難,因為世尊不允許女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" "那麼,瞿曇彌,你且在此稍等,我去請求世尊允許女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" 那時,尊者阿難來到世尊處,來到後向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對世尊如是說:"世尊,大愛道瞿曇彌腳腫、身體沾滿塵土,憂愁、不悅、淚流滿面、哭泣著,站在門外 - 世尊不允許女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。世尊,善哉,愿女人能在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" "夠了,阿難,不要喜歡女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" 第二次...第三次尊者阿難對世尊如是說:"世尊,善哉,愿女人能在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" "夠了,阿難,不要喜歡女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" 那時,尊者阿難[想]...
8.51 『『atha kho āyasmato ānandassa etadahosī』』ti āgataṃ] – 『『na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ; yaṃnūnāhaṃ aññenapi pariyāyena bhagavantaṃ yāceyyaṃ mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja』』nti. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『bhabbo nu kho, bhante, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā sotāpattiphalaṃ vā sakadāgāmiphalaṃ [sakidāgāmiphalaṃ (syā.)] vā anāgāmiphalaṃ vā arahattaphalaṃ vā sacchikātu』』nti? 『『Bhabbo, ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātu』』nti. 『『Sace, bhante, bhabbo mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātuṃ; bahūpakārā, bhante, mahāpajāpati gotamī bhagavato mātucchā āpādikā , posikā, khīrassa dāyikā, bhagavantaṃ janettiyā kālaṅkatāya thaññaṃ pāyesi; sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajja』』nti.
Aṭṭhagarudhammā
那時,尊者阿難[想]:"世尊不允許女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者;我何不以另一種方式請求世尊允許女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" 那時,尊者阿難對世尊如是說:"世尊,女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者后,能否證得預流果、一來果、不還果或阿羅漢果?" "阿難,女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者后,能夠證得預流果、一來果、不還果和阿羅漢果。" "世尊,如果女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者后,能夠證得預流果、一來果、不還果和阿羅漢果;世尊,大愛道瞿曇彌對世尊有大恩,她是世尊的姨母,是撫養者,是哺乳者,在世尊生母去世后給世尊哺乳。世尊,善哉,愿女人能在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者。" 八重法
- 『『Sace, ānanda, mahāpajāpatī gotamī aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāti, sāvassā. Hotu upasampadā.
[pāci. 149] 『『Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kātabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā [garuṃkatvā (ka.)] mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā – uposathapucchakañca, ovādūpasaṅkamanañca. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Vassaṃvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ – diṭṭhena vā, sutena vā, parisaṅkāya vā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Garudhammaṃ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaṅghe upasampadā pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Na bhikkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhu akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṃ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṃ bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Sace, ānanda, mahāpajāpati gotamī ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāti, sāvassā hotu upasampadā』』ti.
Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike aṭṭha garudhamme uggahetvā yena mahāpajāpati gotamī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavoca – 『『sace kho tvaṃ, gotami, aṭṭha garudhamme paṭiggaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā.
『『Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kātabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā – uposathapucchakañca, ovādūpasaṅkamanañca. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Vassaṃvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ – diṭṭhena vā, sutena vā, parisaṅkāya vā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Garudhammaṃ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaṅghe upasampadā pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Na bhikkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhu akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṃ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṃ bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.
『『Sace kho tvaṃ, gotami, ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā』』ti.
『『Seyyathāpi, bhante ānanda, itthī vā puriso vā daharo, yuvā, maṇḍanakajātiko sīsaṃnahāto uppalamālaṃ vā vassikamālaṃ vā atimuttakamālaṃ [adhimattakamālaṃ (syā.)] vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhāpeyya; evameva kho ahaṃ, bhante, ānanda ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāmi yāvajīvaṃ anatikkamanīye』』ti.
"阿難,如果大愛道瞿曇彌接受八重法,這就是她的具足戒。 "已受具足戒一百年的比丘尼應當向當天受具足戒的比丘行禮、起立、合掌、恭敬。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "比丘尼不得在無比丘的住處安居。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "比丘尼每半月應當從比丘僧團期待兩件事:問布薩和前往接受教誡。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "比丘尼安居后應當在兩部僧團中以三事自恣:所見、所聞或所疑。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "比丘尼犯重法時應當在兩部僧團中行半月摩那埵。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "式叉摩那學習六法兩年後,應當在兩部僧團中尋求受具足戒。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "比丘尼不得以任何方式辱罵、誹謗比丘。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "從今日起,比丘尼對比丘的教誡之道關閉,比丘對比丘尼的教誡之道開放。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "阿難,如果大愛道瞿曇彌接受這八重法,這就是她的具足戒。" 那時,尊者阿難從世尊處學習了八重法后,來到大愛道瞿曇彌處,來到后對大愛道瞿曇彌如是說:"瞿曇彌,如果你接受這八重法,這就是你的具足戒。 "已受具足戒一百年的比丘尼應當向當天受具足戒的比丘行禮、起立、合掌、恭敬。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "比丘尼不得在無比丘的住處安居。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "比丘尼每半月應當從比丘僧團期待兩件事:問布薩和前往接受教誡。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "比丘尼安居后應當在兩部僧團中以三事自恣:所見、所聞或所疑。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "比丘尼犯重法時應當在兩部僧團中行半月摩那埵。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "式叉摩那學習六法兩年後,應當在兩部僧團中尋求受具足戒。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "比丘尼不得以任何方式辱罵、誹謗比丘。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "從今日起,比丘尼對比丘的教誡之道關閉,比丘對比丘尼的教誡之道開放。這法應當尊重、敬重、尊崇、供養,終生不得違犯。 "瞿曇彌,如果你接受這八重法,這就是你的具足戒。" "尊者阿難,就像年輕男子或女子,愛好裝飾,洗凈頭后,得到青蓮花、茉莉花或金銀花的花環,用雙手接受,戴在頭上最高處;同樣地,尊者阿難,我接受這八重法,終生不違犯。"
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『paṭiggahitā, bhante, mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā, upasampannā bhagavato mātucchā』』ti.
『『Sace, ānanda, nālabhissa mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, ciraṭṭhitikaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ abhavissa, vassasahassaṃ saddhammo tiṭṭheyya. Yato ca kho, ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na dāni, ānanda, brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ bhavissati. Pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassati.
『『Seyyathāpi, ānanda, yāni kānici kulāni bahutthikāni [bahuitthikāni (sī. syā.)] appapurisakāni, tāni suppadhaṃsiyāni honti corehi kumbhathenakehi; evameva kho, ānanda, yasmiṃ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, na taṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti.
『『Seyyathāpi , ānanda, sampanne sālikkhette setaṭṭikā nāma rogajāti nipatati, evaṃ taṃ sālikkhettaṃ na ciraṭṭhitikaṃ hoti; evameva kho, ānanda, yasmiṃ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, na taṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti.
『『Seyyathāpi, ānanda, sampanne ucchukkhette mañjiṭṭhikā [mañjeṭṭhikā (sī. syā.)] nāma rogajāti nipatati, evaṃ taṃ ucchukkhettaṃ na ciraṭṭhitikaṃ hoti; evameva kho, ānanda, yasmiṃ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, na taṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti.
『『Seyyathāpi, ānanda, puriso mahato taḷākassa paṭikacceva āḷiṃ bandheyya yāvadeva udakassa anatikkamanāya; evameva kho, ānanda, mayā paṭikacceva bhikkhunīnaṃ aṭṭha garudhammā paññattā yāvajīvaṃ anatikkamanīyā』』ti.
Bhikkhunīnaṃ aṭṭha garudhammā niṭṭhitā.
Bhikkhunīupasampadānujānanaṃ
- Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ etadavoca – 『『kathāhaṃ, bhante, imāsu sākiyānīsu paṭipajjāmī』』ti? Atha kho bhagavā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho mahāpajāpati gotamī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetu』』nti.
Atha kho tā bhikkhuniyo mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavocuṃ – 『『ayyā anupasampannā, mayañcamhā upasampannā; evañhi bhagavatā paññattaṃ bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetabbā』』ti. Atha kho mahāpajāpati gotamī yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – 『『imā maṃ, bhante ānanda, bhikkhuniyo evamāhaṃsu – 『ayyā anupasampannā, mayañcamhā upasampannā; evañhi bhagavatā paññattaṃ bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetabbā』』』ti.
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『mahāpajāpati, bhante, gotamī evamāha – 『imā maṃ, bhante ānanda, bhikkhuniyo evamāhaṃsu – ayyā anupasampannā, mayañcamhā upasampannā; evañhi bhagavatā paññattaṃ bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetabbā』』』ti.
『『Yadaggena, ānanda, mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā paṭiggahitā, tadeva sā [tadevassā (ka.)] upasampannā』』ti.
那時,尊者阿難來到世尊處,來到後向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對世尊如是說:"世尊,大愛道瞿曇彌已接受八重法,世尊的姨母已受具足戒。" "阿難,如果女人不能在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者,梵行將長久住世,正法將住世一千年。阿難,因為女人在如來所宣說的法律中從在家出家為無家者,現在梵行將不能長久住世。阿難,現在正法只能住世五百年。 "阿難,就像任何家族女多男少,很容易被盜賊和竊賊破壞;同樣地,阿難,在任何法律中,如果女人能從在家出家為無家者,那梵行就不能長久住世。 "阿難,就像在成熟的稻田里,一種叫做白穗的病害降臨,那稻田就不能長久存在;同樣地,阿難,在任何法律中,如果女人能從在家出家為無家者,那梵行就不能長久住世。 "阿難,就像在成熟的甘蔗田里,一種叫做紅腐病的病害降臨,那甘蔗田就不能長久存在;同樣地,阿難,在任何法律中,如果女人能從在家出家為無家者,那梵行就不能長久住世。 "阿難,就像一個人預先為大水池築堤,以防止水溢出;同樣地,阿難,我預先為比丘尼制定八重法,終生不得違犯。" 比丘尼八重法結束。 允許比丘尼受具足戒 那時,大愛道瞿曇彌來到世尊處,來到後向世尊禮拜,然後站在一旁。站在一旁的大愛道瞿曇彌對世尊如是說:"世尊,我應如何對待這些釋迦族女人?"那時,世尊以法語開示、勸導、鼓勵、令歡喜大愛道瞿曇彌。那時,大愛道瞿曇彌被世尊以法語開示、勸導、鼓勵、令歡喜后,向世尊禮拜,右繞后離去。那時,世尊以此因緣、以此事由作法語后,告訴比丘們:"比丘們,我允許比丘們為比丘尼授具足戒。" 那時,那些比丘尼對大愛道瞿曇彌如是說:"尊者尚未受具足戒,我們已受具足戒;因為世尊已制定比丘應為比丘尼授具足戒。"那時,大愛道瞿曇彌來到尊者阿難處,來到後向尊者阿難禮拜,然後站在一旁。站在一旁的大愛道瞿曇彌對尊者阿難如是說:"尊者阿難,這些比丘尼對我如是說:' 者尚未受具足戒,我們已受具足戒;因為世尊已制定比丘應為比丘尼授具足戒。'" 那時,尊者阿難來到世尊處,來到後向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對世尊如是說:"世尊,大愛道瞿曇彌如是說:'尊者阿難,這些比丘尼對我如是說:尊者尚未受具足戒,我們已受具足戒;因為世尊已制定比丘應為比丘尼授具足戒。'" "阿難,從大愛道瞿曇彌接受八重法的那 刻起,她
- Atha kho mahāpajāpati gotamī yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – 『『ekāhaṃ, bhante ānanda, bhagavantaṃ varaṃ yācāmi. Sādhu, bhante, bhagavā anujāneyya bhikkhūnañca bhikkhunīnañca yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikamma』』nti.
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『mahāpajāpati, bhante, gotamī evamāha – 『ekāhaṃ, bhante ānanda, bhagavantaṃ varaṃ yācāmi. Sādhu, bhante, bhagavā anujāneyya bhikkhūnañca bhikkhunīnañca yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikamma』』』nti.
『『Aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso , yaṃ tathāgato anujāneyya mātugāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ. Imehi nāma, ānanda, aññatitthiyā durakkhātadhammā mātugāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ na karissanti ; kimaṅgaṃ pana tathāgato anujānissati mātugāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikamma』』nti?
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『na, bhikkhave, mātugāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kātabbaṃ. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṃ etadavoca – 『『yāni tāni, bhante, bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni bhikkhūhi sādhāraṇāni, kathaṃ mayaṃ, bhante, tesu sikkhāpadesu paṭipajjāmā』』ti? 『『Yāni tāni, gotami, bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni bhikkhūhi sādhāraṇāni, yathā bhikkhū sikkhanti tathā tesu sikkhāpadesu sikkhathā』』ti. 『『Yāni pana tāni, bhante, bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni bhikkhūhi asādhāraṇāni, kathaṃ mayaṃ, bhante, tesu sikkhāpadesu paṭipajjāmā』』ti? 『『Yāni tāni, gotami, bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni bhikkhūhi asādhāraṇāni, yathāpaññattesu sikkhāpadesu sikkhathā』』ti.
406.[a. ni. 8.53] Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṃ etadavoca – 『『sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpinī pahitattā vihareyya』』nti. 『『Ye kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saññogāya saṃvattanti no visaññogāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya, kosajjāya saṃvattanti no vīriyārambhāya, dubbharatāya saṃvattanti no subharatāya; ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi – neso dhammo, neso vinayo, netaṃ satthusāsananti. Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya, visaññogāya saṃvattanti no saññogāya, apacayāya saṃvattanti no ācayāya, appicchatāya saṃvattanti no mahicchatāya, santuṭṭhiyā saṃvattanti no asantuṭṭhiyā, pavivekāya saṃvattanti no saṅgaṇikāya, vīriyārambhāya saṃvattanti no kosajjāya, subharatāya saṃvattanti no dubbharatāya; ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi – eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana』』nti.
那時,大愛道瞿曇彌來到尊者阿難處,來到後向尊者阿難禮拜,然後站在一旁。站在一旁的大愛道瞿曇彌對尊者阿難如是說:"尊者阿難,我向世尊請求一個恩惠。世尊,善哉,愿世尊允許比丘和比丘尼按資歷互相行禮、起立、合掌、恭敬。" 那時,尊者阿難來到世尊處,來到後向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對世尊如是說:"世尊,大愛道瞿曇彌如是說:'尊者阿難,我向世尊請求一個恩惠。世尊,善哉,愿世尊允許比丘和比丘尼按資歷互相行禮、起立、合掌、恭敬。'" "阿難,這是不可能的,沒有機會,如來會允許向女人行禮、起立、合掌、恭敬。阿難,即使是那些說法不善的外道也不會向女人行禮、起立、合掌、恭敬;更何況如來會允許向女人行禮、起立、合掌、恭敬呢?" 那時,世尊以此因緣、以此事由作法語后,告訴比丘們:"比丘們,不應向女人行禮、起立、合掌、恭敬。若有人這樣做,犯突吉羅罪。" 那時,大愛道瞿曇彌來到世尊處,來到後向世尊禮拜,然後站在一旁。站在一旁的大愛道瞿曇彌對世尊如是說:"世尊,那些比丘尼與比丘共同的學處,我們應如何對待這些學處?" "瞿曇彌,那些比丘尼與比丘共同的學處,你們應如比丘們學習那樣學習這些學處。" "世尊,那些比丘尼與比丘不共同的學處,我們應如何對待這些學處?" "瞿曇彌,那些比丘尼與比丘不共同的學處,你們應按所制定的學處學習。" 那時,大愛道瞿曇彌來到世尊處,來到後向世尊禮拜,然後站在一旁。站在一旁的大愛道瞿曇彌對世尊如是說:"世尊,善哉,愿世尊為我簡要說法,我聽聞世尊之法后,可獨自隱居,不放逸、熱心、專注地生活。" "瞿曇彌,你應當知道,有些法導致貪慾而不導致離欲,導致束縛而不導致解脫,導致積聚而不導致減少,導致大欲而不導致少欲,導致不知足而不導致知足,導致群居而不導致獨處,導致懈怠而不導致精進,導致難養而不導致易養;瞿曇彌,你應當確信 - 這不是法,這不是律,這不是師教。瞿曇彌,你應當知道,有些法導致離欲而不導致貪慾,導致解脫而不導致束縛,導致減少而不導致積聚,導致少欲而不導致大欲,導致知足而不導致不知足,導致獨處而不導致群居,導致精進而不導致懈怠,導致易養而不導致難養;瞿曇彌,你應當確信 - 這是法,這是律,這是師教。"
- Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ na uddisīyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitu』』nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『kena nu kho bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitabba』』nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitu』』nti.
Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ, idāni ime imāhi saddhiṃ abhiramissantī』』ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitu』』nti. Bhikkhuniyo na jānanti – 『『evaṃ pātimokkhaṃ uddisitabba』』nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ācikkhituṃ – 『evaṃ pātimokkhaṃ uddiseyyāthā』』』ti.
- Tena kho pana samayena bhikkhuniyo āpattiṃ na paṭikaronti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā āpatti na paṭikātabbā. Yā na paṭikareyya, āpatti dukkaṭassā』』ti. Bhikkhuniyo na jānanti – 『『evaṃ āpatti paṭikātabbā』』ti . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ācikkhituṃ – 『evaṃ āpattiṃ paṭikareyyāthā』』』ti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『kena nu kho bhikkhunīnaṃ āpatti paṭiggahetabbā』』ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ āpattiṃ paṭiggahetu』』nti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi bhikkhuṃ passitvā pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā āpattiṃ paṭikaronti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ, rattiṃ vimānetvā idāni khamāpentī』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . 『『Na, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ āpatti paṭiggahetabbā. Yo paṭiggaṇheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ āpattiṃ paṭiggahetu』』nti. Bhikkhuniyo na jānanti – 『『evaṃ āpatti paṭiggahetabbā』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ācikkhituṃ – 『evaṃ āpattiṃ paṭiggaṇheyyāthā』』』ti.
- Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṃ kammaṃ na kariyati . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātu』』nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『kena nu kho bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātabba』』nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātu』』nti.
Tena kho pana samayena katakammā bhikkhuniyo rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi bhikkhuṃ passitvā pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā khamāpenti 『evaṃ nūna kātabba』nti maññamānā. Manussā tatheva ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ, rattiṃ vimānetvā idāni khamāpentī』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātabbaṃ. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātu』』nti. Bhikkhuniyo na jānanti – 『『evaṃ kammaṃ kātabba』』nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ācikkhituṃ – 『evaṃ kammaṃ kareyyāthā』』』ti.
當時,比丘尼們不誦波羅提木叉。他們將此事告知世尊...世尊說:"比丘們,我允許誦比丘尼波羅提木叉。"那時,比丘們想:"誰應該誦比丘尼波羅提木叉呢?"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘為比丘尼誦波羅提木叉。" 當時,比丘們前往比丘尼住處為比丘尼誦波羅提木叉。人們誹謗、批評、傳播流言說:"這些是他們的妻子,這些是他們的情人,現在他們要與她們歡樂!"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘不應為比丘尼誦波羅提木叉。若有人誦,犯突吉羅罪。比丘們,我允許比丘尼為比丘尼誦波羅提木叉。"比丘尼們不知道"應如何誦波羅提木叉"。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘教導比丘尼:'你們應如此誦波羅提木叉。'" 當時,比丘尼們不懺悔罪過。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應不懺悔罪過。若有人不懺悔,犯突吉羅罪。"比丘尼們不知道"應如何懺悔罪過"。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘教導比丘尼:'你們應如此懺悔罪過。'"那時,比丘們想:"誰應該接受比丘尼的懺悔呢?"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘接受比丘尼的懺悔。" 當時,比丘尼們在街道上、十字路口、三岔路口看到比丘時,將缽放在地上,偏袒右肩,蹲踞,合掌,懺悔罪過。人們誹謗、批評、傳播流言說:"這些是他們的妻子,這些是他們的情人,晚上得罪他們,現在來請求原諒!"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘不應接受比丘尼的懺悔。若有人接受,犯突吉羅罪。比丘們,我允許比丘尼接受比丘尼的懺悔。"比丘尼們不知道"應如何接受懺悔"。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘教導比丘尼:'你們應如此接受懺悔。'" 當時,不為比丘尼們作羯磨。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許為比丘尼作羯磨。"那時,比丘們想:"誰應該為比丘尼作羯磨呢?"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘為比丘尼作羯磨。" 當時,作完羯磨的比丘尼們在街道上、十字路口、三岔路口看到比丘時,將缽放在地上,偏袒右肩,蹲踞,合掌,請求原諒,以為"應該這樣做"。人們同樣誹謗、批評、傳播流言說:"這些是他們的妻子,這些是他們的情人,晚上得罪他們,現在來請求原諒!"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘不應為比丘尼作羯磨。若有人作,犯突吉羅罪。比丘們,我允許比丘尼為比丘尼作羯磨。"比丘尼們不知道"應如何作羯磨"。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘教導比丘尼:'你們應如此作羯磨。'"
- Tena kho pana samayena bhikkhuniyo saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametu』』nti.
Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunīnaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamenti. Tasmiṃ kho pana adhikaraṇe vinicchiyamāne dissanti bhikkhuniyo kammappattāyopi āpattigāminiyopi. Bhikkhuniyo evamāhaṃsu – 『『sādhu, bhante, ayyāva bhikkhunīnaṃ kammaṃ karontu, ayyāva bhikkhunīnaṃ āpattiṃ paṭiggaṇhantu; evañhi bhagavatā paññattaṃ bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabba』』nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ āropetvā bhikkhunīnaṃ niyyādetuṃ – bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātuṃ, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ āpattiṃ āropetvā bhikkhunīnaṃ niyyādetuṃ, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ āpattiṃ paṭiggahetu』』nti.
Tena kho pana samayena uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā antevāsinī bhikkhunī satta vassāni bhagavantaṃ anubandhā hoti vinayaṃ pariyāpuṇantī. Tassā muṭṭhassatiniyā gahito gahito mussati. Assosi kho sā bhikkhunī – 『『bhagavā kira sāvatthiṃ gantukāmo』』ti. Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi – 『『ahaṃ kho satta vassāni bhagavantaṃ anubandhiṃ vinayaṃ pariyāpuṇantī. Tassā me muṭṭhassatiniyā gahito gahito mussati. Dukkaraṃ kho pana mātugāmena yāvajīvaṃ satthāraṃ anubandhituṃ. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba』』nti? Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ vinayaṃ vācetu』』nti.
Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.
- Dutiyabhāṇavāro
當時,比丘尼們在僧團中爭吵、爭論、爭執,互相用言語傷害而住。她們無法平息這爭端。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘平息比丘尼的爭端。" 當時,比丘們平息比丘尼的爭端。在審理那爭端時,發現有應受羯磨和應犯罪的比丘尼。比丘尼們如是說:"尊者們,善哉,請尊者們為比丘尼作羯磨,請尊者們接受比丘尼的懺悔;因為世尊已制定比丘應平息比丘尼的爭端。"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘判定比丘尼的羯磨后交給比丘尼,由比丘尼為比丘尼作羯磨;允許比丘判定比丘尼的罪后交給比丘尼,由比丘尼接受比丘尼的懺悔。" 當時,蓮華色比丘尼的弟子比丘尼跟隨世尊七年學習戒律。她記性差,學了又忘。那比丘尼聽說:"據說世尊要去舍衛城。"那時,那比丘尼想:"我跟隨世尊七年學習戒律。我記性差,學了又忘。女人終生跟隨導師是困難的。我應該怎麼辦呢?"那時,那比丘尼將此事告知比丘尼們。比丘尼們將此事告知比丘們。比丘們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘教導比丘尼戒律。" 第一誦分結束。 第二誦分
- Atha kho bhagavā vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcanti – appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhunā bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcitabbā. Yo osiñceyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassa bhikkhuno daṇḍakammaṃ kātu』』nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba』』nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Avandiyo so, bhikkhave, bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabbo』』ti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti …pe… ūruṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, bhikkhuniyo obhāsenti, bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojenti – appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhunā kāyo vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassetabbo, na ūru vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassetabbo, na aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassetabbaṃ, na bhikkhuniyo obhāsitabbā, na bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojetabbaṃ. Yo sampayojeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassa bhikkhuno daṇḍakammaṃ kātu』』nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba』』nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Avandiyo so, bhikkhave, bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabbo』』ti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo bhikkhuṃ kaddamodakena osiñcanti – appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhu kaddamodakena osiñcitabbo. Yā osiñceyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassā bhikkhuniyā daṇḍakammaṃ kātu』』nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba』』nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi bhikkhave, āvaraṇaṃ kātu』』nti. Āvaraṇe kate na ādiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ovādaṃ ṭhapetu』』nti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo kāyaṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassenti, thanaṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassenti, ūruṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassenti, aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassenti, bhikkhū obhāsenti, bhikkhūhi saddhiṃ sampayojenti – appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā kāyo vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbo…pe… na thano vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbo, na ūru vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbo, na aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbaṃ, na bhikkhū obhāsitabbā, na bhikkhūhi saddhiṃ sampayojetabbaṃ. Yā sampayojeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassā bhikkhuniyā daṇḍakammaṃ kātu』』nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba』』nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, āvaraṇaṃ kātu』』nti. Āvaraṇe kate na ādiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ovādaṃ ṭhapetu』』nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『kappati nu kho ovādaṭṭhapitāya [ovādaṇṭhapitāya (syā.), ovādaṃṭhapitāya (ka.)] bhikkhuniyā saddhiṃ uposathaṃ kātuṃ, na nu kho kappatī』』ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, ovādaṭṭhapitāya bhikkhuniyā saddhiṃ uposatho kātabbo, yāva na taṃ adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ hotī』』ti.
那時,世尊在毗舍離隨意住后,向舍衛城遊行。他漸次遊行,到達舍衛城。在那裡,世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。 當時,六群比丘用泥水潑灑比丘尼,想:"也許她們會對我們產生慾望。"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘不應用泥水潑灑比丘尼。若有人潑灑,犯突吉羅罪。比丘們,我允許對那比丘實施懲罰。"那時,比丘們想:"應該實施什麼懲罰呢?"他們將此事告知世尊。"比丘們,應該讓比丘尼僧團不向那比丘行禮。" 當時,六群比丘露出身體給比丘尼看...露出大腿給比丘尼看,露出生殖器給比丘尼看,對比丘尼說淫穢話,與比丘尼發生性關係,想:"也許她們會對我們產生慾望。"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘不應露出身體給比丘尼看,不應露出大腿給比丘尼看,不應露出生殖器給比丘尼看,不應對比丘尼說淫穢話,不應與比丘尼發生性關係。若有人發生性關係,犯突吉羅罪。比丘們,我允許對那比丘實施懲罰。"那時,比丘們想:"應該實施什麼懲罰呢?"他們將此事告知世尊。"比丘們,應該讓比丘尼僧團不向那比丘行禮。" 當時,六群比丘尼用泥水潑灑比丘,想:"也許他們會對我們產生慾望。"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應用泥水潑灑比丘。若有人潑灑,犯突吉羅罪。比丘們,我允許對那比丘尼實施懲罰。"那時,比丘們想:"應該實施什麼懲罰呢?"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許實施禁足。"實施禁足后,她們不遵守。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許停止教誡。" 當時,六群比丘尼露出身體給比丘看,露出乳房給比丘看,露出大腿給比丘看,露出生殖器給比丘看,對比丘說淫穢話,與比丘發生性關係,想:"也許他們會對我們產生慾望。"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應露出身體給比丘看...不應露出乳房給比丘看,不應露出大腿給比丘看,不應露出生殖器給比丘看,不應對比丘說淫穢話,不應與比丘發生性關係。若有人發生性關係,犯突吉羅罪。比丘們,我允許對那比丘尼實施懲罰。"那時,比丘們想:"應該實施什麼懲罰呢?"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許實施禁足。"實施禁足后,她們不遵守。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許停止教誡。"那時,比丘們想:"是否允許與被停止教誡的比丘尼一起布薩,是否不允許?"他們將此事告知世尊。"比丘們,不應與被停止教誡的比丘尼一起布薩,直到那爭端平息。"
- Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ovādaṃ ṭhapetvā cārikaṃ pakkāmi. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma ayyo udāyī ovādaṃ ṭhapetvā cārikaṃ pakkamissatī』』ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, ovādaṃ ṭhapetvā cārikā pakkamitabbā. Yo pakkameyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena [tena kho pana samayena bhikkhū (syā. kaṃ.)] bālā abyattā ovādaṃ ṭhapenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bālena abyattena ovādo ṭhapetabbo. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhū avatthusmiṃ akāraṇe ovādaṃ ṭhapenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, avatthusmiṃ akāraṇe ovādo ṭhapetabbo. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṃ ṭhapetvā vinicchayaṃ na denti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, ovādaṃ ṭhapetvā vinicchayo na dātabbo. Yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
413.[pāci. 1054] Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ovādaṃ na gacchanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā ovādo na gantabbo. Yā na gaccheyya, yathādhammo kāretabbo』』ti.
Tena kho pana samayena sabbo bhikkhunisaṅgho ovādaṃ gacchati. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ, idāni ime imāhi saddhiṃ abhiramissantī』』ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, sabbena bhikkhunisaṅghena ovādo gantabbo. Gaccheyya ce, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, catūhi pañcahi bhikkhunīhi ovādaṃ gantu』』nti.
Tena kho pana samayena catasso pañca bhikkhuniyo ovādaṃ gacchanti. Manussā tatheva ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ, idāni ime imāhi saddhiṃ abhiramissantī』』ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, catūhi pañcahi bhikkhunīhi ovādo gantabbo. Gaccheyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dve tisso bhikkhuniyo [bhikkhunīhi (ka.)] ovādaṃ gantuṃ. Ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – 『bhikkhunisaṅgho, ayya, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati; labhatu kira, ayya, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana』nti. Tena bhikkhunā pātimokkhuddesako upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – 『bhikkhunīsaṅgho, bhante, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati; labhatu kira, bhante, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana』nti. Pātimokkhuddesakena vattabbo – 『atthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato』ti? Sace hoti koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pātimokkhuddesakena vattabbo – 『itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṃ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū』ti. Sace na hoti koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pātimokkhuddesakena vattabbo – 『ko āyasmā ussahati bhikkhuniyo ovaditu』nti? Sace koci ussahati bhikkhuniyo ovadituṃ, so ca hoti aṭṭhahaṅgehi samannāgato, sammannitvā vattabbo – 『itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṃ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū』ti. Sace na koci ussahati bhikkhuniyo ovadituṃ, pātimokkhuddesakena vattabbo – 『natthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pāsādikena bhikkhunisaṅgho sampādetū』』ti.
當時,尊者優陀夷停止教誡后外出遊行。比丘尼們抱怨、批評、傳播流言說:"為什麼尊者優陀夷停止教誡后就外出遊行呢?"他們將此事告知世尊。"比丘們,不應停止教誡后外出遊行。若有人外出,犯突吉羅罪。" 當時,愚笨無知的比丘停止教誡。他們將此事告知世尊。"比丘們,愚笨無知的人不應停止教誡。若有人停止,犯突吉羅罪。" 當時,比丘們無緣無故地停止教誡。他們將此事告知世尊。"比丘們,不應無緣無故地停止教誡。若有人停止,犯突吉羅罪。" 當時,比丘們停止教誡后不作裁決。他們將此事告知世尊。"比丘們,不應停止教誡后不作裁決。若有人不作,犯突吉羅罪。" 當時,比丘尼們不去接受教誡。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應不去接受教誡。若有人不去,應按法處置。" 當時,整個比丘尼僧團都去接受教誡。人們抱怨、批評、傳播流言說:"這些是他們的妻子,這些是他們的情人,現在他們要與她們歡樂!"他們將此事告知世尊。"比丘們,整個比丘尼僧團不應去接受教誡。若去,犯突吉羅罪。比丘們,我允許四五位比丘尼去接受教誡。" 當時,四五位比丘尼去接受教誡。人們同樣抱怨、批評、傳播流言說:"這些是他們的妻子,這些是他們的情人,現在他們要與她們歡樂!"他們將此事告知世尊。"比丘們,四五位比丘尼不應去接受教誡。若去,犯突吉羅罪。比丘們,我允許兩三位比丘尼去接受教誡。應該來到一位比丘處,偏袒右肩,禮拜雙足,蹲踞,合掌,如是說:'尊者,比丘尼僧團禮拜比丘僧團的雙足,請求前來接受教誡;尊者,愿比丘尼僧團獲得前來接受教誡。'那比丘應該來到誦波羅提木叉者處,如是說:'大德,比丘尼僧團禮拜比丘僧團的雙足,請求前來接受教誡;大德,愿比丘尼僧團獲得前來接受教誡。'誦波羅提木叉者應該說:'有被選為教誡比丘尼的比丘嗎?'如果有被選為教誡比丘尼的比丘,誦波羅提木叉者應該說:'某某比丘被選為教誡比丘尼,比丘尼僧團應該去他那裡。'如果沒有被選為教誡比丘尼的比丘,誦波羅提木叉者應該說:'哪位尊者願意教誡比丘尼?'如果有人願意教誡比丘尼,而且他具備八種條件,應該選舉他,然後說:'某某比丘被選為教誡比丘尼,比丘尼僧團應該去他那裡。'如果沒有人願意教誡比丘尼,誦波羅提木叉者應該說:'沒有被選為教誡比丘尼的比丘,比丘尼僧團應該以端正行為完成。'"
- Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṃ na gaṇhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, ovādo na gahetabbo. Yo na gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bālo hoti. Taṃ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṃ – 『『ovādaṃ, ayya, gaṇhāhī』』ti . 『『Ahañhi, bhaginī, bālo; kathāhaṃ ovādaṃ gaṇhāmī』』ti? 『『Gaṇhāhayya , ovādaṃ; evañhi bhagavatā paññattaṃ – bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ovādo gahetabbo』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṃ, avasesehi ovādaṃ gahetu』』nti.
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṃ – 『『ovādaṃ, ayya gaṇhāhī』』ti. 『『Ahañhi, bhaginī, gilāno; kathāhaṃ ovādaṃ gaṇhāmī』』ti? 『『Gaṇhāhayya, ovādaṃ; evañhi bhagavatā paññattaṃ – ṭhapetvā bālaṃ, avasesehi ovādo gahetabbo』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṃ, ṭhapetvā gilānaṃ, avasesehi ovādaṃ gahetu』』nti.
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gamiko hoti. Taṃ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṃ – 『『ovādaṃ, ayya, gaṇhāhī』』ti. 『『Ahañhi, bhaginī, gamiko; kathāhaṃ ovādaṃ gaṇhāmī』』ti? 『『Gaṇhāhayya, ovādaṃ; evañhi bhagavatā paññattaṃ – ṭhapetvā bālaṃ, ṭhapetvā gilānaṃ, avasesehi ovādo gahetabbo』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṃ, ṭhapetvā gilānaṃ, ṭhapetvā gamikaṃ, avasesehi ovādaṃ gahetu』』nti.
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. Taṃ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṃ – 『『ovādaṃ, ayya, gaṇhāhī』』ti. 『『Ahañhi, bhaginī, araññe viharāmi; kathāhaṃ ovādaṃ gaṇhāmī』』ti? 『『Gaṇhāhayya , ovādaṃ; evañhi bhagavatā paññattaṃ – ṭhapetvā bālaṃ, ṭhapetvā gilānaṃ, ṭhapetvā gamikaṃ, avasesehi ovādo gahetabbo』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, āraññikena bhikkhunā ovādaṃ gahetuṃ, saṅketañca kātuṃ – atra patiharissāmī』』ti.
- Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṃ gahetvā na ārocenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, ovādo na ārocetabbo. Yo na āroceyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṃ gahetvā na paccāharanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, ovādo na paccāharitabbo. Yo na paccāhareyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo saṅketaṃ na gacchanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā saṅketaṃ na gantabbaṃ. Yā na gaccheyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
當時,比丘們不接受教誡。他們將此事告知世尊。"比丘們,不應不接受教誡。若有人不接受,犯突吉羅罪。" 當時,有一位愚笨的比丘。比丘尼們來到他那裡說:"尊者,請接受教誡。""姐妹們,我是愚笨的;我怎麼接受教誡呢?""尊者,請接受教誡;因為世尊已制定比丘應接受比丘尼的教誡。"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許除愚笨者外,其餘的人接受教誡。" 當時,有一位生病的比丘。比丘尼們來到他那裡說:"尊者,請接受教誡。""姐妹們,我生病了;我怎麼接受教誡呢?""尊者,請接受教誡;因為世尊已制定除愚笨者外,其餘的人應接受教誡。"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許除愚笨者、病人外,其餘的人接受教誡。" 當時,有一位要外出的比丘。比丘尼們來到他那裡說:"尊者,請接受教誡。""姐妹們,我要外出;我怎麼接受教誡呢?""尊者,請接受教誡;因為世尊已制定除愚笨者、病人外,其餘的人應接受教誡。"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許除愚笨者、病人、要外出的人外,其餘的人接受教誡。" 當時,有一位比丘住在林野。比丘尼們來到他那裡說:"尊者,請接受教誡。""姐妹們,我住在林野;我怎麼接受教誡呢?""尊者,請接受教誡;因為世尊已制定除愚笨者、病人、要外出的人外,其餘的人應接受教誡。"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許住林野的比丘接受教誡,並約定:'我將在那裡傳達。'" 當時,比丘們接受教誡后不通知。他們將此事告知世尊。"比丘們,不應不通知教誡。若有人不通知,犯突吉羅罪。" 當時,比丘們接受教誡后不傳達。他們將此事告知世尊。"比丘們,不應不傳達教誡。若有人不傳達,犯突吉羅罪。" 當時,比丘尼們不去約定地點。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應不去約定地點。若有人不去,犯突吉羅罪。"
- Tena kho pana samayena bhikkhuniyo dīghāni kāyabandhanāni dhārenti, teheva phāsukā nāmenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā dīghaṃ kāyabandhanaṃ dhāretabbaṃ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā ekapariyākataṃ [ekapariyāyakataṃ (syā.)] kāyabandhanaṃ, na ca tena phāsukā nāmetabbā. Yā nāmeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vilīvena [vilivena (ka.)] paṭṭena phāsukā nāmenti…pe… cammapaṭṭena phāsukā nāmenti. Dussapaṭṭena phāsukā nāmenti. Dussaveṇiyā phāsukā nāmenti. Dussavaṭṭiyā phāsukā nāmenti. Coḷapaṭṭena phāsukā nāmenti. Coḷaveṇiyā phāsukā nāmenti. Coḷavaṭṭiyā phāsukā nāmenti. Suttaveṇiyā phāsukā nāmenti. Suttavaṭṭiyā phāsukā nāmenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā vilīvena paṭṭena phāsukā nāmetabbā…pe… na suttavaṭṭiyā phāsukā nāmetabbā. Yā nāmeyya āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo aṭṭhillena jaghanaṃ ghaṃsāpenti…pe… gohanukena jaghanaṃ koṭṭāpenti, hatthaṃ koṭṭāpenti, hatthakocchaṃ koṭṭāpenti, pādaṃ koṭṭāpenti, pādakocchaṃ koṭṭāpenti, ūruṃ koṭṭāpenti, mukhaṃ koṭṭāpenti, dantamaṃsaṃ koṭṭāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā aṭṭhillena jaghanaṃ ghaṃsāpetabbaṃ…pe… na dantamaṃsaṃ koṭṭāpetabbaṃ. Yā koṭṭāpeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
- Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo mukhaṃ ālimpanti…pe… mukhaṃ ummaddenti, mukhaṃ cuṇṇenti, manosilikāya mukhaṃ lañchenti, aṅgarāgaṃ karonti, mukharāgaṃ karonti, aṅgarāgamukharāgaṃ karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave , bhikkhuniyā mukhaṃ ālimpitabbaṃ…pe… na mukhaṃ ummadditabbaṃ, na mukhaṃ cuṇṇetabbaṃ, na manosilikāya mukhaṃ lañchitabbaṃ, na aṅgarāgo kātabbo, na mukharāgo kātabbo, na aṅgarāgamukharāgo kātabbo. Yā kareyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo avaṅgaṃ [apāṅgaṃ (?)] karonti…pe… visesakaṃ karonti, olokanakena olokenti, sāloke tiṭṭhanti; naccaṃ [sanaccaṃ (sī. syā.), samajjaṃ (ka.)] kārāpenti, vesiṃ vuṭṭhāpenti, pānāgāraṃ ṭhapenti, sūnaṃ ṭhapenti, āpaṇaṃ pasārenti, vaḍḍhiṃ payojenti, vaṇijjaṃ payojenti, dāsaṃ upaṭṭhāpenti, dāsiṃ upaṭṭhāpenti, kammakāraṃ upaṭṭhāpenti, kammakāriṃ upaṭṭhāpenti, tiracchānagataṃ upaṭṭhāpenti, harītakapakkikaṃ [harītakapaṇṇikaṃ (ka.)] pakiṇanti, namatakaṃ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā avaṅgaṃ kātabbaṃ…pe… na visesakaṃ kātabbaṃ, na olokanakena oloketabbaṃ, na sāloke ṭhātabbaṃ, na naccaṃ kārāpetabbaṃ, na vesī vuṭṭhāpetabbā, na pānāgāraṃ ṭhapetabbaṃ, na sūnā ṭhapetabbā, na āpaṇo pasāretabbo, na vaḍḍhi payojetabbā, na vaṇijjā payojetabbā, na dāso upaṭṭhāpetabbo, na dāsī upaṭṭhāpetabbā, na kammakāro upaṭṭhāpetabbo, na kammakārī upaṭṭhāpetabbā, na tiracchānagato upaṭṭhāpetabbo, na harītakapakkikaṃ pakiṇitabbaṃ, na namatakaṃ dhāretabbaṃ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
當時,比丘尼們穿戴長腰帶,用它們來彎曲肋骨。人們抱怨、批評、傳播流言說...就像享受欲樂的在家女人。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應穿戴長腰帶。若有人穿戴,犯突吉羅罪。比丘們,我允許比丘尼穿戴一圈的腰帶,但不應用它來彎曲肋骨。若有人彎曲,犯突吉羅罪。" 當時,比丘尼們用竹條帶彎曲肋骨...用皮帶彎曲肋骨。用布帶彎曲肋骨。用布條彎曲肋骨。用布卷彎曲肋骨。用布片彎曲肋骨。用布條彎曲肋骨。用布卷彎曲肋骨。用線條彎曲肋骨。用線卷彎曲肋骨。人們抱怨、批評、傳播流言說:就像享受欲樂的在家女人。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應用竹條帶彎曲肋骨...不應用線卷彎曲肋骨。若有人彎曲,犯突吉羅罪。" 當時,比丘尼們用骨頭摩擦臀部...用牛膝蓋骨敲打臀部,敲打手,敲打腋下,敲打腳,敲打腳底,敲打大腿,敲打臉,敲打牙齦。人們抱怨、批評、傳播流言說...就像享受欲樂的在家女人。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應用骨頭摩擦臀部...不應敲打牙齦。若有人敲打,犯突吉羅罪。" 當時,六群比丘尼塗抹臉...按摩臉,在臉上撒粉,用硃砂在臉上畫線,塗抹眼影,塗抹脣彩,塗抹眼影和脣彩。人們抱怨、批評、傳播流言說...就像享受欲樂的在家女人。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應塗抹臉...不應按摩臉,不應在臉上撒粉,不應用硃砂在臉上畫線,不應塗抹眼影,不應塗抹脣彩,不應塗抹眼影和脣彩。若有人塗抹,犯突吉羅罪。" 當時,六群比丘尼畫眼角...畫額紋,通過窗戶觀看,站在明亮處;讓人跳舞,讓人當妓女,開設酒館,開設屠宰場,開設商店,放高利貸,從事貿易,僱用男僕,僱用女僕,僱用男工,僱用女工,飼養動物,賣藥草,穿戴毛毯。人們抱怨、批評、傳播流言說...就像享受欲樂的在家女人。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應畫眼角...不應畫額紋,不應通過窗戶觀看,不應站在明亮處,不應讓人跳舞,不應讓人當妓女,不應開設酒館,不應開設屠宰場,不應開設商店,不應放高利貸,不應從事貿易,不應僱用男僕,不應僱用女僕,不應僱用男工,不應僱用女工,不應飼養動物,不應賣藥草,不應穿戴毛毯。若有人穿戴,犯突吉羅罪。"
-
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sabbanīlakāni cīvarāni dhārenti…pe… sabbapītakāni cīvarāni dhārenti, sabbalohitakāni cīvarāni dhārenti, sabbamañjiṭṭhikāni cīvarāni dhārenti, sabbakaṇhāni cīvarāni dhārenti, sabbamahāraṅgarattāni cīvarāni dhārenti, sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhārenti, acchinnadasāni cīvarāni dhārenti, dīghadasāni cīvarāni dhārenti, pupphadasāni cīvarāni dhārenti, phaladasāni cīvarāni dhārenti, kañcukaṃ dhārenti, tirīṭakaṃ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā sabbanīlakāni cīvarāni dhāretabbāni…pe… na tirīṭakaṃ dhāretabbaṃ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
-
Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī kālaṃ karontī evamāha – 『『mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū』』ti. Tattha bhikkhū ca bhikkhuniyo ca vivadanti – 『『amhākaṃ hoti, amhākaṃ hotī』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Bhikkhunī ce, bhikkhave , kālaṃ karontī evaṃ vadeyya – 『mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū』ti, anissaro tattha bhikkhusaṅgho, bhikkhunisaṅghassevetaṃ. Sikkhamānā ce, bhikkhave…pe… sāmaṇerī ce, bhikkhave, kālaṃ karontī evaṃ vadeyya – 『mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū』ti, anissaro tattha bhikkhusaṅgho, bhikkhunisaṅghassevetaṃ. Bhikkhu ce, bhikkhave, kālaṃ karonto evaṃ vadeyya – 『mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū』ti, anissaro tattha bhikkhunisaṅgho, bhikkhusaṅghassevetaṃ. Sāmaṇero ce, bhikkhave…pe… upāsako ce, bhikkhave…pe… upāsikā ce, bhikkhave…pe… añño ce, bhikkhave, koci kālaṃ karonto evaṃ vadeyya – 『mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū』ti, anissaro tattha bhikkhunisaṅgho, bhikkhusaṅghasseveta』』nti.
當時,六群比丘尼穿戴全藍色的衣服...穿戴全黃色的衣服,穿戴全紅色的衣服,穿戴全深紅色的衣服,穿戴全黑色的衣服,穿戴全大紅色的衣服,穿戴全大橙色的衣服,穿戴未剪邊的衣服,穿戴長邊的衣服,穿戴花邊的衣服,穿戴果邊的衣服,穿戴緊身衣,穿戴樹皮衣。人們抱怨、批評、傳播流言說...就像享受欲樂的在家女人。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應穿戴全藍色的衣服...不應穿戴樹皮衣。若有人穿戴,犯突吉羅罪。" 當時,有一位比丘尼臨終時這樣說:"我死後,愿我的用具歸僧團所有。"在那裡,比丘和比丘尼爭論說:"應該歸我們所有,應該歸我們所有。"他們將此事告知世尊。"比丘們,如果比丘尼臨終時這樣說:'我死後,愿我的用具歸僧團所有',比丘僧團無權處置,那隻屬於比丘尼僧團。比丘們,如果式叉摩那...比丘們,如果沙彌尼臨終時這樣說:'我死後,愿我的用具歸僧團所有',比丘僧團無權處置,那隻屬於比丘尼僧團。比丘們,如果比丘臨終時這樣說:'我死後,愿我的用具歸僧團所有',比丘尼僧團無權處置,那隻屬於比丘僧團。比丘們,如果沙彌...比丘們,如果優婆塞...比丘們,如果優婆夷...比丘們,如果其他任何人臨終時這樣說:'我死後,愿我的用具歸僧團所有',比丘尼僧團無權處置,那隻屬於比丘僧團。"
- Tena kho pana samayena aññatarā itthī purāṇamallī bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā rathikāya dubbalakaṃ bhikkhuṃ passitvā aṃsakūṭena pahāraṃ datvā pātesi [pavaṭṭesi (sī.)]. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma, bhikkhunī, bhikkhussa pahāraṃ dassatī』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhussa pahāro dātabbo. Yā dadeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā dūratova okkamitvā maggaṃ dātu』』nti.
Tena kho pana samayena aññatarā itthī pavutthapatikā jārena gabbhinī hoti. Sā gabbhaṃ pātetvā kulūpikaṃ bhikkhuniṃ etadavoca – 『『handayye, imaṃ gabbhaṃ pattena nīharā』』ti. Atha kho sā bhikkhunī taṃ gabbhaṃ patte pakkhipitvā saṅghāṭiyā paṭicchādetvā agamāsi. Tena kho pana samayena aññatarena piṇḍacārikena bhikkhunā samādānaṃ kataṃ hoti – 『yāhaṃ paṭhamaṃ bhikkhaṃ labhissāmi, na taṃ adatvā bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā paribhuñjissāmī』ti. Atha kho so bhikkhu taṃ bhikkhuniṃ passitvā etadavoca – 『『handa, bhagini, bhikkhaṃ paṭiggaṇhā』』ti. 『『Alaṃ ayyā』』ti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho so bhikkhu taṃ bhikkhuniṃ etadavoca – 『『handa, bhagini, bhikkhaṃ paṭiggaṇhā』』ti. 『『Alaṃ ayyā』』ti. 『『Mayā kho, bhagini, samādānaṃ kataṃ – 『yāhaṃ paṭhamaṃ bhikkhaṃ labhissāmi, na taṃ adatvā bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā paribhuñjissāmī』ti. Handa , bhagini, bhikkhaṃ paṭiggaṇhā』』ti. Atha kho sā bhikkhunī tena bhikkhunā nippīḷiyamānā nīharitvā pattaṃ dassesi – 『『passa, ayya, patte gabbhaṃ; mā ca kassaci ārocesī』』ti. Atha kho so bhikkhu ujjhāyati khiyyati vipāceti – 『『kathañhi nāma bhikkhunī pattena gabbhaṃ nīharissatī』』ti! Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma bhikkhunī pattena gabbhaṃ nīharissatī』』ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā pattena gabbho nīharitabbo. Yā nīhareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā nīharitvā pattaṃ dassetu』』nti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo bhikkhuṃ passitvā parivattetvā pattamūlaṃ dassenti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo bhikkhuṃ passitvā parivattetvā pattamūlaṃ dassessantī』』ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā parivattetvā pattamūlaṃ dassetabbaṃ. Yā dasseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā ukkujjitvā pattaṃ dassetuṃ. Yañca patte āmisaṃ hoti, tena ca bhikkhu nimantetabbo』』ti.
Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ rathikāya purisabyañjanaṃ chaḍḍitaṃ hoti. Taṃ bhikkhuniyo sakkaccaṃ upanijjhāyiṃsu. Manussā ukkuṭṭhiṃ akaṃsu. Tā bhikkhuniyo maṅkū ahesuṃ. Atha kho tā bhikkhuniyo upassayaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā…pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma bhikkhuniyo purisabyañjanaṃ upanijjhāyissantī』』ti! Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā purisabyañjanaṃ upanijjhāyitabbaṃ. Yā upanijjhāyeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
當時,有一位前摔跤手的女子出家為比丘尼。她在街上看見一位虛弱的比丘,用肩膀撞擊使他倒地。比丘們抱怨、批評、傳播流言說:"為什麼比丘尼會攻擊比丘呢?"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應攻擊比丘。若有人攻擊,犯突吉羅罪。比丘們,我允許比丘尼看見比丘時,從遠處避讓給路。" 當時,有一位丈夫外出的女子與情人有了身孕。她墮胎后對常來的比丘尼說:"來吧,尊者,請用缽子把這胎兒拿走。"那時,那比丘尼把胎兒放入缽中,用大衣遮蓋后離開。當時,有一位乞食的比丘發願:"我得到的第一份食物,不給比丘或比丘尼就不會自己吃。"那時,那比丘看見那比丘尼后說:"來,姐妹,請接受食物。""不用了,尊者。"第二次...第三次,那比丘對那比丘尼說:"來,姐妹,請接受食物。""不用了,尊者。""姐妹,我已發願:'我得到的第一份食物,不給比丘或比丘尼就不會自己吃。'來,姐妹,請接受食物。"那時,那比丘尼被那比丘逼迫,拿出缽子給他看:"尊者,請看缽中的胎兒;請不要告訴任何人。"那時,那比丘抱怨、批評、傳播流言說:"為什麼比丘尼會用缽子裝胎兒呢?"那時,那比丘將此事告訴其他比丘。那些少欲知足的比丘...抱怨、批評、傳播流言說:"為什麼比丘尼會用缽子裝胎兒呢?"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應用缽子裝胎兒。若有人裝,犯突吉羅罪。比丘們,我允許比丘尼看見比丘時,拿出缽子給他看。" 當時,六群比丘尼看見比丘時,轉身給他看缽底。比丘們抱怨、批評、傳播流言說:"為什麼六群比丘尼看見比丘時,會轉身給他看缽底呢?"那時,那些比丘將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應看見比丘時轉身給他看缽底。若有人給看,犯突吉羅罪。比丘們,我允許比丘尼看見比丘時,翻轉缽子給他看。如果缽中有食物,應該邀請比丘用餐。" 當時,在舍衛城的街道上有男性生殖器被丟棄。比丘尼們仔細觀察。人們大聲喧譁。那些比丘尼感到羞愧。那時,那些比丘尼回到住處后將此事告訴其他比丘尼。那些少欲知足的比丘尼...抱怨、批評、傳播流言說:"為什麼比丘尼會觀察男性生殖器呢?"那時,那些比丘尼將此事告訴比丘們。比丘們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應觀察男性生殖器。若有人觀察,犯突吉羅罪。"
- Tena kho pana samayena manussā bhikkhūnaṃ āmisaṃ denti. Bhikkhū bhikkhunīnaṃ denti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma bhadantā attano paribhogatthāya dinnaṃ aññesaṃ dassanti! Mayampi na jānāma dānaṃ dātu』』nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, attano paribhogatthāya dinnaṃ aññesaṃ dātabbaṃ. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, saṅghassa dātu』』nti. Bāḷhataraṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, puggalikampi dātu』』nti.
Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ sannidhikataṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūnaṃ sannidhiṃ bhikkhunīhi [bhikkhunīhi bhikkhūhi (sī.)] paṭiggāhāpetvā [paṭiggahāpetvā (ka.)] paribhuñjitu』』nti.
Tena kho pana samayena manussā bhikkhunīnaṃ āmisaṃ denti. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ denti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma bhikkhuniyo attano paribhogatthāya dinnaṃ aññesaṃ dassanti! Mayampi na jānāma dānaṃ dātu』』nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā attano paribhogatthāya dinnaṃ aññesaṃ dātabbaṃ. Yā dadeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, saṅghassa dātu』』nti. Bāḷhataraṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, puggalikampi dātu』』nti.
Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṃ sannidhikataṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṃ sannidhiṃ bhikkhūhi bhikkhunīhi [bhikkhūhi bhikkhunīhi (sī.)] paṭiggāhāpetvā paribhuñjitu』』nti.
- Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ senāsanaṃ ussannaṃ hoti, bhikkhunīnaṃ [bhikkhunīnaṃ senāsanaṃ (syā. kaṃ.)] na hoti. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesuṃ – 『sādhu, bhante, ayyā amhākaṃ senāsanaṃ dentu tāvakālika』nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṃ senāsanaṃ dātuṃ tāvakālika』』nti.
Tena kho pana samayena utuniyo bhikkhuniyo onaddhamañcaṃ onaddhapīṭhaṃ abhinisīdantipi abhinipajjantipi. Senāsanaṃ lohitena makkhiyyati . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā onaddhamañcaṃ onaddhapīṭhaṃ abhinisīditabbaṃ abhinipajjitabbaṃ. Yā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, āvasathacīvara』』nti. Āvasathacīvaraṃ lohitena makkhiyyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi , bhikkhave, āṇicoḷaka』』nti. Coḷakaṃ nipatati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, suttakena bandhitvā ūruyā bandhitu』』nti . Suttaṃ chijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, saṃvelliyaṃ, kaṭisuttaka』』nti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sabbakālaṃ kaṭisuttakaṃ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā sabbakālaṃ kaṭisuttakaṃ dhāretabbaṃ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, utuniyā kaṭisuttaka』』nti.
Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.
- Tatiyabhāṇavāro
當時,人們給比丘們食物。比丘們給比丘尼們。人們抱怨、批評、傳播流言說:"為什麼尊者們把給自己享用的東西給別人!我們也不知道該給誰佈施!"他們將此事告知世尊。"比丘們,不應把給自己享用的東西給別人。若有人給,犯突吉羅罪。" 當時,比丘們的食物過多。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許給僧團。"食物更多。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許給個人。" 當時,比丘們儲存的食物過多。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘們讓比丘尼們接受儲存的食物后享用。" 當時,人們給比丘尼們食物。比丘尼們給比丘們。人們抱怨、批評、傳播流言說:"為什麼比丘尼們把給自己享用的東西給別人!我們也不知道該給誰佈施!"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應把給自己享用的東西給別人。若有人給,犯突吉羅罪。" 當時,比丘尼們的食物過多。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許給僧團。"食物更多。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許給個人。" 當時,比丘尼們儲存的食物過多。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘尼們讓比丘們接受儲存的食物后享用。" 當時,比丘們的住處過多,比丘尼們沒有。比丘尼們派使者到比丘們那裡說:"尊者們,請給我們暫時的住處。"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許給比丘尼們暫時的住處。" 當時,月經期的比丘尼們坐臥在覆蓋的床和椅上。住處被血弄髒。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應坐臥在覆蓋的床和椅上。若有人坐臥,犯突吉羅罪。比丘們,我允許使用月經布。"月經布被血弄髒。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許使用木釘布。"布掉落。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許用線繫住,繫在大腿上。"線斷了。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許使用腰帶,腰線。" 當時,六群比丘尼一直系著腰線。人們抱怨、批評、傳播流言說:就像享受欲樂的在家女人。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應一直系著腰線。若有人繫著,犯突吉羅罪。比丘們,我允許月經期的比丘尼繫腰線。" 第二誦品完畢。 第三誦品
- Tena kho pana samayena upasampannāyo dissanti – animittāpi, nimittamattāpi, alohitāpi, dhuvalohitāpi, dhuvacoḷāpi, paggharantīpi, sikhariṇīpi, itthipaṇḍakāpi, vepurisikāpi, sambhinnāpi, ubhatobyañjanāpi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, upasampādentiyā catuvīsati antarāyike dhamme pucchituṃ. Evañca pana , bhikkhave, pucchitabbā – 『nasi animittā, nasi nimittamattā, nasi alohitā, nasi dhuvalohitā, nasi dhuvacoḷā, nasi paggharantī, nasi sikharaṇī [sikhariṇī (sī. syā.)], nasi itthipaṇḍakā, nasi vepurisikā, nasi sambhinnā, nasi ubhatobyañjanā? Santi te evarūpā ābādhā – kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussāsi, itthīsi, bhujissāsi, aṇaṇāsi, nasi rājabhaṭī? Anuññātāsi mātāpitūhi, sāmikena? Paripuṇṇavīsativassāsi, paripuṇṇaṃ te pattacīvaraṃ, kinnāmāsi, kānāmā te pavattinī』』ti?
Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunīnaṃ antarāyike dhamme pucchanti. Upasampadāpekkhāyo vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ekatoupasampannāya bhikkhunisaṅghe visuddhāya bhikkhusaṅghe upasampādetu』』nti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ananusiṭṭhā upasampadāpekkhāyo antarāyike dhamme pucchanti. Upasampadāpekkhāyo vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ anusāsitvā pacchā antarāyike dhamme pucchitu』』nti.
Tattheva saṅghamajjhe anusāsanti. Upasampadāpekkhāyo tatheva vitthāyanti, maṅkū honti , na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ekamantaṃ anusāsitvā saṅghamajjhe antarāyike dhamme pucchituṃ. Evañca pana, bhikkhave, anusāsitabbā.
當時,有已受具足戒的人被發現 - 無性特徵的、只有微小性特徵的、無月經的、持續出血的、持續使用布的、流血的、陰蒂肥大的、女性閹人、男性特徵的女性、陰道破裂的、雙性人。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許為受具足戒者詢問二十四種障礙法。比丘們,應該這樣詢問:'你是無性特徵的嗎?你是隻有微小性特徵的嗎?你是無月經的嗎?你是持續出血的嗎?你是持續使用布的嗎?你是流血的嗎?你是陰蒂肥大的嗎?你是女性閹人嗎?你是男性特徵的女性嗎?你是陰道破裂的嗎?你是雙性人嗎?你有這樣的疾病嗎 - 麻風、瘡、白癩、肺癆、癲癇?你是人嗎?你是女人嗎?你是自由人嗎?你無債務嗎?你不是國王的僕人嗎?你得到父母和丈夫的允許嗎?你滿二十歲了嗎?你的缽和衣具備了嗎?你叫什麼名字?你的戒師叫什麼名字?'" 當時,比丘們詢問比丘尼們障礙法。求受具足戒的人感到困惑、羞愧,無法回答。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許在比丘尼僧團中受一次具足戒后,在比丘僧團中清凈受具足戒。" 當時,比丘尼們未經指導就詢問求受具足戒者障礙法。求受具足戒的人感到困惑、羞愧,無法回答。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許先指導,然後詢問障礙法。" 她們就在僧團中間指導。求受具足戒的人仍然感到困惑、羞愧,無法回答。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許在一旁指導,然後在僧團中間詢問障礙法。比丘們,應該這樣指導。
- 『『Paṭhamaṃ upajjhaṃ gāhāpetabbā. Upajjhaṃ gāhāpetvā pattacīvaraṃ ācikkhitabbaṃ – 『ayaṃ te patto, ayaṃ saṅghāṭi, ayaṃ uttarāsaṅgo, ayaṃ antaravāsako, idaṃ saṃkaccikaṃ [saṅkacchikaṃ (syā.)], ayaṃ udakasāṭikā; gaccha amumhi okāse tiṭṭhāhī』』ti.
Bālā abyattā anusāsanti. Duranusiṭṭhā upasampadāpekkhāyo vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bālāya abyattāya anusāsitabbā. Yā anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya anusāsitu』』nti.
Asammatā anusāsanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, asammatāya anusāsitabbā. Yā anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sammatāya anusāsituṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā – attanā vā attānaṃ sammannitabbaṃ, parāya vā parā sammannitabbā.
『『Kathañca attanāva [attanā vā (ka.)] attānaṃ sammannitabbaṃ? Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo – 『suṇātu me, ayye, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmā itthannāmaṃ anusāseyya』nti. Evaṃ attanāva attānaṃ sammannitabbaṃ.
『『Kathañca parāya [parāya vā (ka.)] parā sammannitabbā? Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo – 『suṇātu me, ayye, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmā itthannāmaṃ anusāseyyā』ti. Evaṃ parāya parā sammannitabbā.
『『Tāya sammatāya bhikkhuniyā upasampadāpekkhaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyā – 『suṇasi itthannāme. Ayaṃ te saccakālo, bhūtakālo. Yaṃ jātaṃ taṃ saṅghamajjhe pucchante santaṃ atthīti vattabbaṃ, asantaṃ natthīti vattabbaṃ. Mā kho vitthāyi [vitthāsi (ka.)], mā kho maṅku ahosi. Evaṃ taṃ pucchissanti – nasi animittā, nasi nimittamattā, nasi alohitā, nasi dhuvalohitā, nasi dhuvacoḷā, nasi paggharantī, nasi sikhariṇī, nasi itthipaṇḍakā, nasi vepurisikā, nasi sambhinnā, nasi ubhatobyañjanā? Santi te evarūpā ābādhā – kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussāsi, itthīsi, bhujissāsi, aṇaṇāsi, nasi rājabhaṭī? Anuññātāsi mātāpitūhi, sāmikena? Paripuṇṇavīsativassāsi, paripuṇṇaṃ te pattacīvaraṃ, kinnāmāsi, kānāmā te pavattinī』ti ?
『『Ekato āgacchanti. Na ekato āgantabbaṃ. Anusāsikāya paṭhamataraṃ āgantvā saṅgho ñāpetabbo – 『suṇātu me, ayye, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Anusiṭṭhā sā mayā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmā āgaccheyyā』ti. 『Āgacchāhī』ti vattabbā.
『『Ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā bhikkhunīnaṃ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā upasampadaṃ yācāpetabbā – 『saṅghaṃ, ayye, upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayye, saṅgho anukampaṃ upādāya. Dutiyampi, ayye, saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayye, saṅgho anukampaṃ upādāya. Tatiyampi, ayye, saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayye, saṅgho anukampaṃ upādāyā』ti. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyyanti.
『『Suṇasi itthannāme. Ayaṃ te saccakālo, bhūtakālo. Yaṃ jātaṃ taṃ pucchāmi santaṃ atthīti vattabbaṃ, asantaṃ natthīti vattabbaṃ. Nasi animittā…pe… kinnāmāsi, kānāmā te pavattinīti. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –
"首先應讓她選擇戒師。選擇戒師后,應指示缽和衣:"這是你的缽,這是大衣,這是上衣,這是下衣,這是覆肩衣,這是浴衣;去站在那邊。" 愚笨無能的人指導。指導不當的求受具足戒者感到困惑、羞愧,無法回答。他們將此事告知世尊。"比丘們,愚笨無能的人不應指導。若有人指導,犯突吉羅罪。比丘們,我允許有能力的智慧比丘尼指導。" 未經認可的人指導。他們將此事告知世尊。"比丘們,未經認可的人不應指導。若有人指導,犯突吉羅罪。比丘們,我允許經認可的人指導。比丘們,應該這樣認可 - 自己認可自己,或者由他人認可他人。 "如何自己認可自己?有能力的智慧比丘尼應通知僧團:'尊者們,請僧團聽我說。某某是某某尊者的求受具足戒者。如果僧團認為適當,我某某將指導某某。'這樣自己認可自己。 "如何由他人認可他人?有能力的智慧比丘尼應通知僧團:'尊者們,請僧團聽我說。某某是某某尊者的求受具足戒者。如果僧團認為適當,某某將指導某某。'這樣由他人認可他人。 "那位經認可的比丘尼應接近求受具足戒者,對她說:'聽著,某某。現在是說實話的時候,是說真相的時候。在僧團中詢問你時,如果有就說有,如果沒有就說沒有。不要困惑,不要羞愧。他們會這樣問你:你是無性特徵的嗎?你是隻有微小性特徵的嗎?你是無月經的嗎?你是持續出血的嗎?你是持續使用布的嗎?你是流血的嗎?你是肥大的嗎?你是女性閹人嗎?你是男性特徵的女性嗎?你是破裂的嗎?你是雙性人嗎?你有這樣的疾病嗎 - 麻風、瘡、白癩、肺癆、癲癇?你是人嗎?你是女人嗎?你是自由人嗎?你無債務嗎?你不是國王的僕人嗎?你得到父母和丈夫的允許嗎?你滿二十歲了嗎?你的缽和衣具備了嗎?你叫什麼名字?你的戒師叫什麼名字?' "她們不應一起來。指導者應先來通知僧團:'尊者們,請僧團聽我說。某某是某某尊者的求受具足戒者。我已指導她。如果僧團認為適當,某某可以來。'應該說:'來吧。' "讓她偏袒右肩,禮拜比丘尼們的腳,蹲踞,合掌,請求受具足戒:'尊者們,我請求僧團授予我具足戒。尊者們,請僧團出於慈悲提攜我。尊者們,第二次我請求僧團授予我具足戒。尊者們,請僧團出於慈悲提攜我。尊者們,第三次我請求僧團授予我具足戒。尊者們,請僧團出於慈悲提攜我。'有能力的智慧比丘尼應通知僧團: '尊者們,請僧團聽我說。這位某某是某某尊者的求受具足戒者。如果僧團認為適當,我將詢問某某障礙法。' '聽著,某某。現在是說實話的時候,是說真相的時候。我問你,如果有就說有,如果沒有就說沒有。你是無性特徵的嗎?...你叫什麼名字?你的戒師叫什麼名字?'有能力的智慧比丘尼應通知僧團:
- 『『Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Parisuddhā antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassā pattacīvaraṃ. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā . Parisuddhā antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassā pattacīvaraṃ. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya.
『『Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Parisuddhā antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassā pattacīvaraṃ. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya.
『『Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
『『Tāvadeva taṃ ādāya bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā bhikkhūnaṃ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā upasampadaṃ yācāpetabbā – 『ahaṃ, ayyā, itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā . Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā; saṅghaṃ, ayyā, upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāya. Ahaṃ, ayyā, itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Dutiyampi, ayyā, saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāya. Ahaṃ, ayyā, itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Tatiyampi, ayyā, saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāyā』ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya, itthannāmāya pavattiniyā. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
『『Tāvadeva chāyā metabbā, utuppamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ, divasabhāgo ācikkhitabbo, saṅgīti ācikkhitabbā, bhikkhuniyo vattabbā – imissā tayo ca nissaye, aṭṭha ca akaraṇīyāni ācikkheyyāthā』』ti.
"尊者們,請僧團聽我說。這位某某是某某尊者的求受具足戒者。她已清凈無障礙法,她的缽和衣具備。某某請求僧團授予她具足戒,某某尊者為她的戒師。如果僧團認為適當,僧團應授予某某具足戒,某某尊者為她的戒師。這是動議。 "尊者們,請僧團聽我說。這位某某是某某尊者的求受具足戒者。她已清凈無障礙法,她的缽和衣具備。某某請求僧團授予她具足戒,某某尊者為她的戒師。僧團正授予某某具足戒,某某尊者為她的戒師。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某尊者為她的戒師,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 "第二次我說此事...第三次我說此事 - 尊者們,請僧團聽我說。這位某某是某某尊者的求受具足戒者。她已清凈無障礙法,她的缽和衣具備。某某請求僧團授予她具足戒,某某尊者為她的戒師。僧團正授予某某具足戒,某某尊者為她的戒師。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某尊者為她的戒師,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 "僧團已授予某某具足戒,某某尊者為她的戒師。僧團同意,因此保持沉默。我如是記住。" "立即帶她到比丘僧團那裡,讓她偏袒右肩,禮拜比丘們的腳,蹲踞,合掌,請求受具足戒:'尊者們,我某某是某某尊者的求受具足戒者。我已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。尊者們,我請求僧團授予我具足戒。尊者們,請僧團出於慈悲提攜我。尊者們,我某某是某某尊者的求受具足戒者。我已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。尊者們,第二次我請求僧團授予我具足戒。尊者們,請僧團出於慈悲提攜我。尊者們,我某某是某某尊者的求受具足戒者。我已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。尊者們,第三次我請求僧團授予我具足戒。尊者們,請僧團出於慈悲提攜我。'有能力的智慧比丘應通知僧團: "尊者們,請僧團聽我說。這位某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。某某請求僧團授予她具足戒,某某為她的戒師。如果僧團認為適當,僧團應授予某某具足戒,某某為她的戒師。這是動議。 "尊者們,請僧團聽我說。這位某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。某某請求僧團授予她具足戒,某某為她的戒師。僧團正授予某某具足戒,某某為她的戒師。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某為她的戒師,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 "第二次我說此事...第三次我說此事 - 尊者們,請僧團聽我說。這位某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。某某請求僧團授予她具足戒,某某為她的戒師。僧團正授予某某具足戒,某某為她的戒師。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某為她的戒師,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 "僧團已授予某某具足戒,某某為她的戒師。僧團同意,因此保持沉默。我如是記住。" "立即應測量影子,說明季節,說明一天的部分,說明僧團的集會,應對比丘尼們說:'你們應該告訴她三依止和八不可作。'"
- Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhattagge āsanaṃ saṃkasāyantiyo kālaṃ vītināmesuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . 『『Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhaṃ, avasesānaṃ yathāgatika』』nti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo – bhagavatā anuññātaṃ aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhaṃ, avasesānaṃ yathāgatikanti – sabbattha aṭṭheva bhikkhuniyo yathāvuḍḍhaṃ paṭibāhanti, avasesāyo yathāgatikaṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhattagge aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhaṃ, avasesānaṃ yathāgatikaṃ; aññattha sabbattha yathāvuḍḍhaṃ [aññattha yathāvuḍḍhaṃ (syā.)] na paṭibāhitabbaṃ. Yā paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
427.[pāci. 1050 ādayo] Tena kho pana samayena bhikkhuniyo na pavārenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā na pavāretabbaṃ. Yā na pavāreyya, yathādhammo kāretabbo』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo attanā pavāretvā bhikkhusaṅghaṃ na pavārenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā attanā pavāretvā bhikkhusaṅgho na pavāretabbo. Yā na pavāreyya, yathādhammo kāretabbo』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhūhi saddhiṃ ekato pavārentiyo kolāhalaṃ akaṃsu. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhūhi saddhiṃ ekato pavāretabbaṃ. Yā pavāreyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo purebhattaṃ pavārentiyo kālaṃ vītināmesuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, pacchābhattaṃ [bhikkhave bhikkhuniyā pacchābhattaṃ (syā. kaṃ.)] pavāretu』』nti. Pacchābhattaṃ pavārentiyo vikāle [vikālaṃ (ka.)] ahesuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ajjatanā bhikkhunisaṅghaṃ [ajjatanā (sī.), ajjatanāya (ka.)] pavāretvā aparajju bhikkhusaṅghaṃ pavāretu』』nti.
Tena kho pana samayena sabbo bhikkhunisaṅgho pavārento kolāhalaṃ akāsi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ekaṃ bhikkhuniṃ byattaṃ paṭibalaṃ sammannituṃ – bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā, yācitvā byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, ayye, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammanneyya bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, ayye, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammannati bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā sammuti bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya.
『『Sammatā saṅghena itthannāmā bhikkhunī bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
『『Tāya sammatāya bhikkhuniyā bhikkhunisaṅghaṃ ādāya bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – 『bhikkhunīsaṅgho , ayyā, bhikkhusaṅghaṃ pavāreti – diṭṭhena vā, sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu [vadatu maṃ (ka.)], ayyā, bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissati. Dutiyampi, ayyā…pe… tatiyampi, ayyā, bhikkhunisaṅgho bhikkhusaṅghaṃ pavāreti – diṭṭhena vā, sutena vā, parisaṅkāya vā. Vadatu, ayyā, bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissatī』』ti.
當時,比丘尼們在食堂里爭奪座位,浪費了時間。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許八位比丘尼按資歷就座,其餘的按到達順序就座。" 當時,比丘尼們 - 世尊允許八位比丘尼按資歷就座,其餘的按到達順序就座 - 在所有場合都只讓八位比丘尼按資歷就座,其餘的按到達順序就座。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許在食堂里八位比丘尼按資歷就座,其餘的按到達順序就座;在其他所有場合都不應阻止按資歷就座。若有人阻止,犯突吉羅罪。" 當時,比丘尼們不自恣。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應不自恣。若有人不自恣,應按法處置。" 當時,比丘尼們自己自恣后不向比丘僧團自恣。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應自己自恣后不向比丘僧團自恣。若有人不自恣,應按法處置。" 當時,比丘尼們與比丘們一起自恣時喧鬧。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應與比丘們一起自恣。若有人自恣,犯突吉羅罪。" 當時,比丘尼們在上午自恣,浪費了時間。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許在下午自恣。"她們在下午自恣時過了時間。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許今天向比丘尼僧團自恣,明天向比丘僧團自恣。" 當時,整個比丘尼僧團自恣時喧鬧。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許選派一位有能力的智慧比丘尼代表比丘尼僧團向比丘僧團自恣。比丘們,應該這樣選派。首先應請求那位比丘尼,請求後有能力的智慧比丘尼應通知僧團: '尊者們,請僧團聽我說。如果僧團認為適當,僧團應選派某某比丘尼代表比丘尼僧團向比丘僧團自恣。這是動議。 '尊者們,請僧團聽我說。僧團正選派某某比丘尼代表比丘尼僧團向比丘僧團自恣。哪位尊者同意選派某某比丘尼代表比丘尼僧團向比丘僧團自恣,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 '僧團已選派某某比丘尼代表比丘尼僧團向比丘僧團自恣。僧團同意,因此保持沉默。我如是記住。' "那位被選派的比丘尼帶領比丘尼僧團到比丘僧團那裡,偏袒右肩,禮拜比丘們的腳,蹲踞,合掌,應這樣說:'尊者們,比丘尼僧團向比丘僧團自恣 - 以所見、所聞或懷疑。尊者們,請比丘僧團出於慈悲對比丘尼僧團說,看到過失將改正。第二次,尊者們...第三次,尊者們,比丘尼僧團向比丘僧團自恣 - 以所見、所聞或懷疑。尊者們,請比丘僧團出於慈悲對比丘尼僧團說,看到過失將改正。'"
- Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ uposathaṃ ṭhapenti, pavāraṇaṃ ṭhapenti, savacanīyaṃ karonti, anuvādaṃ paṭṭhapenti, okāsaṃ kārenti, codenti, sārenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhussa uposatho ṭhapetabbo; ṭhapitopi aṭṭhapito; ṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na pavāraṇā ṭhapetabbā; ṭhapitāpi aṭṭhapitā; ṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na savacanīyaṃ kātabbaṃ; katampi akataṃ; karontiyā āpatti dukkaṭassa. Na anuvādo paṭṭhapetabbo; paṭṭhapitopi appaṭṭhapito; paṭṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na okāso kāretabbo ; kāritopi akārito; kārentiyā āpatti dukkaṭassa. Na codetabbo; coditopi acodito; codentiyā āpatti dukkaṭassa . Na sāretabbo; sāritopi asārito; sārentiyā āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunīnaṃ uposathaṃ ṭhapenti, pavāraṇaṃ ṭhapenti, savacanīyaṃ karonti, anuvādaṃ paṭṭhapenti, okāsaṃ kārenti, codenti, sārenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave bhikkhunā bhikkhuniyā uposathaṃ ṭhapetuṃ; ṭhapitopi suṭṭhapito; ṭhapentassa anāpatti. Pavāraṇaṃ ṭhapetuṃ; ṭhapitāpi suṭṭhapitā; ṭhapentassa anāpatti. Savacanīyaṃ kātuṃ; katampi sukataṃ; karontassa anāpatti. Anuvādaṃ paṭṭhapetuṃ; paṭṭhapitopi suppaṭṭhapito; paṭṭhapentassa anāpatti. Okāsaṃ kāretuṃ; kāritopi sukārito; kārentassa anāpatti. Codetuṃ; coditāpi sucoditā; codentassa anāpatti. Sāretuṃ; sāritāpi susāritā; sārentassa anāpattī』』ti.
429.[pāci. 1184] Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyanti – itthiyuttenapi purisantarena, purisayuttenapi itthantarena. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… 『『seyyathāpi gaṅgāmahiyāyā』』ti [gaṅgāmahiyāti (sī.)]. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā yānena yāyitabbaṃ. Yā yāyeyya, yathādhammo kāretabbo』』ti.
Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī gilānā hoti, na sakkoti padasā gantuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi , bhikkhave, gilānāya yāna』』nti. Atha kho bhikkhunīnaṃ etadahosi – 『『itthiyuttaṃ nu kho, purisayuttaṃ nu kho』』ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, itthiyuttaṃ purisayuttaṃ hatthavaṭṭaka』』nti.
Tena kho pana samayena aññatarissā bhikkhuniyā yānugghātena bāḷhataraṃ aphāsu ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, sivikaṃ pāṭaṅki』』nti.
當時,比丘尼們阻止比丘們布薩,阻止自恣,作訴說,提出指控,要求機會,指責,提醒。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應阻止比丘布薩;即使阻止也不算阻止;阻止者犯突吉羅罪。不應阻止自恣;即使阻止也不算阻止;阻止者犯突吉羅罪。不應作訴說;即使作了也不算作;作者犯突吉羅罪。不應提出指控;即使提出也不算提出;提出者犯突吉羅罪。不應要求機會;即使要求也不算要求;要求者犯突吉羅罪。不應指責;即使指責也不算指責;指責者犯突吉羅罪。不應提醒;即使提醒也不算提醒;提醒者犯突吉羅罪。" 當時,比丘們阻止比丘尼們布薩,阻止自恣,作訴說,提出指控,要求機會,指責,提醒。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘阻止比丘尼布薩;阻止即是阻止;阻止者無罪。阻止自恣;阻止即是阻止;阻止者無罪。作訴說;作即是作;作者無罪。提出指控;提出即是提出;提出者無罪。要求機會;要求即是要求;要求者無罪。指責;指責即是指責;指責者無罪。提醒;提醒即是提醒;提醒者無罪。" 當時,六群比丘尼乘車 - 有女人駕駛男人坐在中間的,有男人駕駛女人坐在中間的。人們抱怨、批評、傳播流言..."就像在恒河和摩醯河上一樣。"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應乘車。若有人乘車,應按法處置。" 當時,有一位比丘尼生病,不能步行。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許病人乘車。"那時比丘尼們想:"是應該女人駕駛,還是男人駕駛?"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許女人駕駛,男人駕駛,人力車。" 當時,有一位比丘尼因車輛顛簸而更加不適。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許轎子,轎椅。"
- Tena kho pana samayena aḍḍhakāsī gaṇikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā ca sāvatthiṃ gantukāmā hoti – 『bhagavato santike upasampajjissāmī』ti. Assosuṃ kho dhuttā – 『aḍḍhakāsī kira gaṇikā sāvatthiṃ gantukāmā』ti. Te magge pariyuṭṭhiṃsu. Assosi kho aḍḍhakāsī gaṇikā – 『dhuttā kira magge pariyuṭṭhitā』ti. Bhagavato santike dūtaṃ pāhesi – 『『ahañhi upasampajjitukāmā; kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba』』nti? Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『anujānāmi, bhikkhave, dūtenapi upasampādetu』』nti.
Bhikkhudūtena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhudūtena upasampādetabbā. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti. Sikkhamānadūtena upasampādenti…pe… sāmaṇeradūtena upasampādenti…pe… sāmaṇeridūtena upasampādenti…pe… bālāya abyattāya dūtena upasampādenti. 『『Na, bhikkhave, bālāya abyattāya dūtena upasampādetabbā. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya dūtena upasampādetunti.
『『Tāya dūtāya bhikkhuniyā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – 『itthannāmā, ayyā, itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā, ayyā, saṅghaṃ upasampadaṃ yācati. Ullumpatu taṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāya. Itthannāmā, ayyā, itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Dutiyampi, ayyā, itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati. Ullumpatu taṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāya. Itthannāmā, ayyā, itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Tatiyampi, ayyā, itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati. Ullumpatu taṃ, ayyā, saṅgho anukampaṃ upādāyā』ti . Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya itthannāmāya pavattiniyā. Esā ñatti.
『『Suṇātu me , bhante, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
『『Tāvadeva chāyā metabbā, utuppamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ, divasabhāgo ācikkhitabbo, saṅgīti ācikkhitabbā, bhikkhuniyo vattabbā – tassā tayo ca nissaye, aṭṭha ca akaraṇīyāni ācikkheyyāthā』』ti.
當時,一位名叫半迦尸的妓女在比丘尼中出家。她想去舍衛城:"我要在世尊面前受具足戒。"一些流氓聽說:"據說半迦尸妓女想去舍衛城。"他們在路上埋伏。半迦尸妓女聽說:"據說流氓在路上埋伏。"她派使者到世尊那裡說:"我想受具足戒;我應該怎麼做?"於是世尊以此因緣、以此場合說了法,然後告訴比丘們:"比丘們,我允許通過使者受具足戒。" 他們通過比丘使者受具足戒。他們將此事告知世尊。"比丘們,不應通過比丘使者受具足戒。若有人這樣做,犯突吉羅罪。"他們通過式叉摩那使者受具足戒...他們通過沙彌使者受具足戒...他們通過沙彌尼使者受具足戒...他們通過愚笨無能的使者受具足戒。"比丘們,不應通過愚笨無能的使者受具足戒。若有人這樣做,犯突吉羅罪。比丘們,我允許通過有能力的智慧比丘尼使者受具足戒。" "那位使者比丘尼應到僧團那裡,偏袒右肩,禮拜比丘們的腳,蹲踞,合掌,應這樣說:'尊者們,某某是某某尊者的求受具足戒者。她已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。她因某種障礙不能來。尊者們,某某請求僧團授予她具足戒。尊者們,請僧團出於慈悲提攜她。尊者們,某某是某某尊者的求受具足戒者。她已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。她因某種障礙不能來。尊者們,第二次某某請求僧團授予她具足戒。尊者們,請僧團出於慈悲提攜她。尊者們,某某是某某尊者的求受具足戒者。她已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。她因某種障礙不能來。尊者們,第三次某某請求僧團授予她具足戒。尊者們,請僧團出於慈悲提攜她。'有能力的智慧比丘應通知僧團: '尊者們,請僧團聽我說。某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。她因某種障礙不能來。某某請求僧團授予她具足戒,某某為她的戒師。如果僧團認為適當,僧團應授予某某具足戒,某某為她的戒師。這是動議。 '尊者們,請僧團聽我說。某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。她因某種障礙不能來。某某請求僧團授予她具足戒,某某為她的戒師。僧團正授予某某具足戒,某某為她的戒師。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某為她的戒師,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 '第二次我說此事...第三次我說此事。尊者們,請僧團聽我說。某某是某某的求受具足戒者。她已在比丘尼僧團中受一次具足戒,清凈。她因某種障礙不能來。某某請求僧團授予她具足戒,某某為她的戒師。僧團正授予某某具足戒,某某為她的戒師。哪位尊者同意授予某某具足戒,某某為她的戒師,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 '僧團已授予某某具足戒,某某為她的戒師。僧團同意,因此保持沉默。我如是記住。' "立即應測量影子,說明季節,說明一天的部分,說明僧團的集會,應對比丘尼們說:'你們應該告訴她三依止和八不可作。'"
- Tena kho pana samayena bhikkhuniyo araññe viharanti. Dhuttā dūsenti. Bhagavato etamatthaṃ, ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā araññe vatthabbaṃ. Yā vaseyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena bhikkhunisaṅghassa uddosito dinno hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, uddosita』』nti. Uddosito na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, upassaya』』nti. Upassayo na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, navakamma』』nti. Navakammaṃ na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, puggalikampi kātu』』nti.
- Tena kho pana samayena aññatarā itthī sannisinnagabbhā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Tassā pabbajitāya gabbho vuṭṭhāti. Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi – 『『kathaṃ nu kho mayā imasmiṃ dārake paṭipajjitabba』』nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . 『『Anujānāmi, bhikkhave, posetuṃ, yāva so dārako viññutaṃ pāpuṇātī』』ti.
Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi – 『『mayā ca na labbhā ekikāya vatthuṃ, aññāya ca bhikkhuniyā na labbhā dārakena saha vatthuṃ, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba』』nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ekaṃ bhikkhuniṃ sammannitvā tassā bhikkhuniyā dutiyaṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā, yācitvā byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, ayye, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammanneyya itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṃ. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, ayye, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammannati itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṃ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā sammuti itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya.
『『Sammatā saṅghena itthannāmā bhikkhunī itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
Atha kho tassā dutiyikāya bhikkhuniyā etadahosi – 『『kathaṃ nu kho mayā imasmiṃ dārake paṭipajjitabba』』nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā sāgāraṃ yathā aññasmiṃ purise paṭipajjanti [paṭipajjati (syā.)] evaṃ tasmiṃ dārake paṭipajjitu』』nti.
- Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī garudhammaṃ ajjhāpannā hoti mānattacārinī. Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi – 『『mayā ca na labbhā ekikāya vatthuṃ, aññāya ca bhikkhuniyā na labbhā saha mayā vatthuṃ, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba』』nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, ekaṃ bhikkhuniṃ sammannitvā tassā bhikkhuniyā dutiyaṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā, yācitvā byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –
『『Suṇātu me, ayye, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammanneyya itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṃ. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, ayye, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammannati itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṃ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā sammuti itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya.
『『Sammatā saṅghena itthannāmā bhikkhunī itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti.
當時,比丘尼們住在森林裡。流氓騷擾她們。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應住在森林裡。若有人住,犯突吉羅罪。" 當時,一位優婆塞給比丘尼僧團捐了一個閣樓。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許閣樓。"閣樓不夠。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許寺院。"寺院不夠。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許新建。"新建不夠。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許個人建造。" 當時,一位懷孕的女子在比丘尼中出家。她出家後生了孩子。那位比丘尼想:"我應該如何對待這個孩子?"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許撫養,直到那孩子長大成人。" 那位比丘尼想:"我不能獨自生活,其他比丘尼也不能與孩子一起生活,我應該怎麼辦?"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許選派一位比丘尼作為那位比丘尼的伴侶。比丘們,應該這樣選派。首先應請求那位比丘尼,請求後有能力的智慧比丘尼應通知僧團: '尊者們,請僧團聽我說。如果僧團認為適當,僧團應選派某某比丘尼作為某某比丘尼的伴侶。這是動議。 '尊者們,請僧團聽我說。僧團正選派某某比丘尼作為某某比丘尼的伴侶。哪位尊者同意選派某某比丘尼作為某某比丘尼的伴侶,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 '僧團已選派某某比丘尼作為某某比丘尼的伴侶。僧團同意,因此保持沉默。我如是記住。'" 那位伴侶比丘尼想:"我應該如何對待這個孩子?"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許除了同房外,像對待其他男人一樣對待那孩子。" 當時,一位比丘尼犯了重法,正在履行摩那埵。那位比丘尼想:"我不能獨自生活,其他比丘尼也不能與我一起生活,我應該怎麼辦?"他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許選派一位比丘尼作為那位比丘尼的伴侶。比丘們,應該這樣選派。首先應請求那位比丘尼,請求後有能力的智慧比丘尼應通知僧團: '尊者們,請僧團聽我說。如果僧團認為適當,僧團應選派某某比丘尼作為某某比丘尼的伴侶。這是動議。 '尊者們,請僧團聽我說。僧團正選派某某比丘尼作為某某比丘尼的伴侶。哪位尊者同意選派某某比丘尼作為某某比丘尼的伴侶,請保持沉默;哪位不同意,請說出來。 '僧團已選派某某比丘尼作為某某比丘尼的伴侶。僧團同意,因此保持沉默。我如是記住。'"
- Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī sikkhaṃ paccakkhāya vibbhami. Sā puna paccāgantvā bhikkhuniyo upasampadaṃ yāci . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā sikkhāpaccakkhānaṃ; yadeva sā vibbhantā tadeva sā abhikkhunī』』ti.
Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī sakāvāsā titthāyatanaṃ saṅkami. Sā puna paccāgantvā bhikkhuniyo upasampadaṃ yāci. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Yā sā, bhikkhave, bhikkhunī sakāvāsā titthāyatanaṃ saṅkantā, sā āgatā na upasampādetabbā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo purisehi abhivādanaṃ , kesacchedanaṃ, nakhacchedanaṃ, vaṇappaṭikammaṃ, kukkuccāyantā na sādiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, sāditu』』nti [sādiyituṃ (ka.)].
- Tena kho pana samayena bhikkhuniyo pallaṅkena nisīdanti paṇhīsamphassaṃ sādiyantī [sādiyantā (ka.)]. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā pallaṅkena nisīditabbaṃ. Yā nisīdeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī gilānā hoti. Tassā vinā pallaṅkena na phāsu hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā aḍḍhapallaṅka』』nti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vaccakuṭiyā vaccaṃ karonti . Chabbaggiyā bhikkhuniyo tattheva gabbhaṃ pātenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā vaccakuṭiyā vacco kātabbo. Yā kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, heṭṭhā vivaṭe uparipaṭicchanne vaccaṃ kātu』』nti.
當時,一位比丘尼舍戒還俗。她後來又回來,請求比丘尼們授予她具足戒。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼沒有舍戒;她一還俗就不再是比丘尼了。" 當時,一位比丘尼從自己的教團轉投外道。她後來又回來,請求比丘尼們授予她具足戒。他們將此事告知世尊。"比丘們,那位從自己的教團轉投外道的比丘尼,她回來后不應授予她具足戒。" 當時,比丘尼們因為疑慮而不接受男人的禮敬、剪髮、剪指甲、治療傷口。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許接受。" 當時,比丘尼們跏趺而坐,享受腳跟的觸感。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應跏趺而坐。若有人坐,犯突吉羅罪。" 當時,一位比丘尼生病。她如果不跏趺而坐就不舒服。他們將此事告知世尊。"比丘們,我允許比丘尼半跏趺而坐。" 當時,比丘尼們在廁所里大便。六群比丘尼就在那裡墮胎。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應在廁所里大便。若有人這樣做,犯突吉羅罪。比丘們,我允許在下面開放上面遮蓋的地方大便。"
- Tena kho pana samayena bhikkhuniyo cuṇṇena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā cuṇṇena nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, kukkusaṃ mattika』』nti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vāsitakāya mattikāya nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā vāsitakāya mattikāya nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, pakatimattika』』nti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo jantāghare nahāyantiyo kolāhalaṃ akaṃsu. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā jantāghare nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo paṭisote nahāyanti dhārāsamphassaṃ sādiyantī. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave , bhikkhuniyā paṭisote nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo atitthe nahāyanti. Dhuttā dūsenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā atitthe nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena bhikkhuniyo purisatitthe nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 『『Na, bhikkhave, bhikkhuniyā purisatitthe nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, mahilātitthe nahāyitu』』nti.
Tatiyabhāṇavāro niṭṭhito.
Bhikkhunikkhandhako dasamo.
Imasmiṃ khandhake vatthū ekasataṃ.
Tassuddānaṃ –
Pabbajjaṃ gotamī yāci, nānuññāsi tathāgato;
Kapilavatthu vesāliṃ, agamāsi vināyako.
Rajokiṇṇena koṭṭhake, ānandassa pavedayi;
Bhabboti nayato yāci, mātāti posikāti ca.
Vassasataṃ tadahu ca, abhikkhupaccāsīsanā;
Pavāraṇā garudhammā, dve vassā anakkosanā.
Ovaṭo ca aṭṭha dhammā, yāvajīvānuvattanā;
Garudhammapaṭiggāho sāvassā upasampadā.
Vassasahassaṃ pañceva, kumbhathenakasetaṭṭi;
Mañjiṭṭhikaupamāhi, evaṃ saddhammahiṃsanā.
Āḷiṃ bandheyya pāeva, puna saddhammasaṇṭhiti;
Upasampādetuṃ ayyā, yathāvuḍḍhābhivādanā.
Na karissanti kimeva, sādhāraṇāsādhāraṇaṃ;
Ovādaṃ pātimokkhañca, kena nu kho upassayaṃ.
Na jānanti ca ācikkhi, na karonti ca bhikkhuhi;
Paṭiggahetuṃ bhikkhūhi, bhikkhunīhi paṭiggaho.
Ācikkhi kammaṃ bhikkhūhi, ujjhāyanti bhikkhunīhi vā;
Ācikkhituṃ bhaṇḍanañca, ropetvā uppalāya ca.
Sāvatthiyā kaddamoda, avandi kāya ūru ca;
Aṅgajātañca obhāsaṃ, sampayojenti vaggikā.
Avandiyo daṇḍakammaṃ, bhikkhuniyo tathā puna;
Āvaraṇañca ovādaṃ, kappati nu kho pakkami.
Bālā vatthuvinicchayā, ovādaṃ saṅgho pañcahi;
Duve tisso na gaṇhanti, bālā gilānagamikaṃ.
Āraññiko nārocenti, na paccāgacchanti ca;
Dīghaṃ vilīvacammañca, dussā ca veṇivaṭṭi ca;
Coḷaveṇi ca vaṭṭi ca, suttaveṇi ca vaṭṭikā.
Aṭṭhillaṃ gohanukena, hatthakocchaṃ pādaṃ tathā;
Ūruṃ mukhaṃ dantamaṃsaṃ, ālimpomaddacuṇṇanā.
Lañchenti aṅgarāgañca, mukharāgaṃ tathā duve;
Avaṅgaṃ visesoloko, sālokena naccena ca [sāloke sanaccena ca (sī.), sālokena sanaccanaṃ (syā.)].
Vesī pānāgāraṃ sūnaṃ, āpaṇaṃ vaḍḍhi vaṇijjā;
Dāsaṃ dāsiṃ kammakaraṃ, kammakāriṃ upaṭṭhayyuṃ.
Tiracchānaharītaki, sandhārayanti namatakaṃ;
Nīlaṃ pītaṃ lohitakaṃ, mañjiṭṭhakaṇhacīvarā.
Mahāraṅgamahānāmaacchinnā dīghameva ca;
Pupphaphalakañcukañca, tirīṭakañca dhārayuṃ.
Bhikkhunī sikkhamānāya, sāmaṇerāya accaye;
Niyyādite parikkhāre, bhikkhuniyova issarā.
Bhikkhussa sāmaṇerassa, upāsakassupāsikā;
Aññesañca parikkhāre, niyyāte bhikkhuissarā.
Mallī gabbhaṃ pattamūlaṃ, byañjanaṃ āmisena ca;
Ussannañca bāḷhataraṃ, sannidhikatamāmisaṃ.
Bhikkhūnaṃ yādisaṃ bhoṭṭhaṃ [heṭṭhā (sī.), heṭṭhaṃ (syā.), bhutti (ka.)], bhikkhunīnaṃ tathā kare;
Senāsanaṃ utuniyo, makkhīyati paṭāṇi ca.
當時,比丘尼們用香粉洗澡。人們抱怨、批評、傳播流言..."就像享樂的在家女人一樣。"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應用香粉洗澡。若有人這樣做,犯突吉羅罪。比丘們,我允許使用米糠和泥土。" 當時,比丘尼們用香泥洗澡。人們抱怨、批評、傳播流言..."就像享樂的在家女人一樣。"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應用香泥洗澡。若有人這樣做,犯突吉羅罪。比丘們,我允許使用普通泥土。" 當時,比丘尼們在浴室裡洗澡時喧鬧。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應在浴室裡洗澡。若有人這樣做,犯突吉羅罪。" 當時,比丘尼們逆流洗澡,享受水流的觸感。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應逆流洗澡。若有人這樣做,犯突吉羅罪。" 當時,比丘尼們在非渡口處洗澡。流氓騷擾她們。他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應在非渡口處洗澡。若有人這樣做,犯突吉羅罪。" 當時,比丘尼們在男人的渡口處洗澡。人們抱怨、批評、傳播流言..."就像享樂的在家女人一樣。"他們將此事告知世尊。"比丘們,比丘尼不應在男人的渡口處洗澡。若有人這樣做,犯突吉羅罪。比丘們,我允許在女人的渡口處洗澡。" 第三誦分結束。 比丘尼犍度第十。 此犍度有一百個事項。 其摘要如下: 喬達彌請求出家,如來不允許; 迦毗羅衛、毗舍離,導師前往。 在滿是塵土的樓閣,告訴阿難; 能夠、引導請求、母親和養育者。 百年和當天,不依賴比丘; 自恣、重法、兩年、不辱罵。 禁止和八法,終生隨順; 接受重法、雨季受具足戒。 千年和五年,偷水罐、白色; 茜草色的比喻,如是損害正法。 築堤壩即可,正法再次確立; 尊者授具足戒,按資歷禮敬。 不做有什麼,共同和不共同; 教誡、波羅提木叉,誰應該住處。 不知道和告知,不做和比丘們; 接受比丘們的,比丘尼們接受。 告知比丘們的羯磨,比丘尼們抱怨; 告知和爭吵,種植蓮花。 舍衛城的泥巴味,不禮敬身體和大腿; 生殖器和猥褻,結黨營私。 不應禮敬、懲罰,比丘尼們也一樣; 遮障和教誡,是否適合離開。 愚人裁決事務,僧團五人教誡; 兩三人不接受,愚人、病人、遠行者。 林居者不告知,也不回來; 長的、竹皮和皮革、布料和髮辮; 布髮辮和辮子,線髮辮和辮子; 種子、牛顎骨、手梳、腳也一樣; 大腿、臉、牙肉,塗抹、按摩、塗粉。 刺青和涂胭脂,涂臉紅,兩種; 不塗眼影、窺視世界,窺視和跳舞。 妓女、酒館、屠宰場,商店、高利貸、做生意; 男奴、女奴、男工,女工、侍者。 動物、訶梨勒果,持有毛毯; 藍色、黃色、紅色,茜草色、黑色衣服。 大染色、大名字、未割裁、長的; 花、果、緊身衣,樹皮衣持有。 比丘尼對式叉摩那、沙彌尼死亡時; 交付的物品,比丘尼們是主人。 比丘、沙彌、優婆塞、優婆夷; 其他人的物品,交付時比丘是主人。 茉莉花、懷孕、缽底、調味品和食物; 過多和更多,儲存的食物。 比丘們怎樣吃,比丘尼們也應如此做; 住處、月經女人,被弄髒和門簾。
Chijjanti sabbakālañca, animittāpi dissare;
Nimittā lohitā ceva, tatheva dhuvalohitā.
Dhuvacoḷapaggharantī, sikharaṇitthipaṇḍakā;
Vepurisī ca sambhinnā, ubhatobyañjanāpi ca.
Animittādito katvā, yāva ubhatobyañjanā;
Etaṃ peyyālato heṭṭhā, kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso ca.
Sosāpamāro mānusī, itthīsi bhujissāsi ca;
Aṇaṇā na rājabhaṭī, anuññātā ca vīsati.
Paripuṇṇā ca kinnāmā, kānāmā te pavattinī;
Catuvīsantarāyānaṃ, pucchitvā upasampadā.
Vitthāyanti ananusiṭṭhā, saṅghamajjhe tatheva ca;
Upajjhāgāha saṅghāṭi, uttarantaravāsako.
Saṅkaccudakasāṭi ca, ācikkhitvāna pesaye;
Bālā asammatekato, yāce pucchantarāyikā.
Ekatoupasampannā, bhikkhusaṅghe tathā puna;
Chāyā utu divasā ca, saṅgīti tayo nissaye.
Aṭṭha akaraṇīyāni, kālaṃ sabbattha aṭṭheva;
Na pavārenti bhikkhunī, bhikkhusaṅghaṃ tatheva ca.
Kolāhalaṃ purebhattaṃ, vikāle ca kolāhalaṃ;
Uposathaṃ pavāraṇaṃ, savacanīyānuvādanaṃ.
Okāsaṃ code sārenti, paṭikkhittaṃ mahesinā;
Tatheva bhikkhu bhikkhunī, anuññātaṃ mahesinā.
Yānaṃ gilānayuttañca, yānugghātaḍḍhakāsikā;
Bhikkhu sikkhā sāmaṇera, sāmaṇerī ca bālāya.
Araññe upāsakena, uddosito upassayaṃ;
Na sammati navakammaṃ, nisinnagabbhaekikā.
Sāgārañca garudhammaṃ, paccakkhāya ca saṅkami;
Abhivādanakesā ca, nakhā ca vaṇakammanā.
Pallaṅkena gilānā ca, vaccaṃ cuṇṇena vāsitaṃ;
Jantāghare paṭisote, atitthe purisena ca.
Mahāgotamī āyāci, ānando cāpi yoniso;
Parisā catasso honti, pabbajjā jinasāsane.
Saṃvegajananatthāya , saddhammassa ca vuddhiyā;
Āturassāva bhesajjaṃ, evaṃ buddhena desitaṃ.
Evaṃ vinītā saddhamme, mātugāmāpi itarā;
Yāyanti [tāyanti (sī. syā.)] accutaṃ ṭhānaṃ, yattha gantvā na socareti.
切斷和一切時候,無相也可見; 有相和血,以及持續出血。 持續流血,尖頭女人和黃門; 半男半女和兩性人,以及雙性人。 從無相開始,直到雙性人; 這是省略下面的,麻風、腫瘤、白癩。 消瘦、癲癇、人類,你是女人和自由人; 無債和非王仆,允許二十。 圓滿和什麼名字,你的戒師叫什麼名字; 二十四種障礙,詢問后受具足戒。 未受教導就展開,在僧團中也一樣; 拿取依止師、大衣,上衣和內衣。 僧伽梨和浴衣,告知後派遣; 愚人未經同意一起,請求詢問障礙。 一次受具足戒,在比丘僧團中也一樣; 影子、季節、日子,僧團集會和三依止。 八不可作,時間在所有地方都是八; 比丘尼不自恣,比丘僧團也一樣。 上午喧鬧,過時也喧鬧; 布薩、自恣,訴說、指控。 機會、指責、提醒,大仙所禁止; 比丘對比丘尼也一樣,大仙所允許。 車乘、病人乘坐,車輛顛簸和半迦尸; 比丘、學處、沙彌,沙彌尼和愚人。 森林中優婆塞,閣樓和寺院; 不夠和新建,懷孕和獨自。 同房和重法,舍戒和轉投; 禮敬、頭髮,指甲和治療傷口。 跏趺坐和病人,大便、香粉和香泥; 浴室、逆流,非渡口和男人。 大喬達彌請求,阿難也如理; 有四眾,在勝者教法中出家。 爲了生起厭離,爲了正法增長; 如病人的藥,佛陀如是教導。 如是在正法中教導,女人也是如此; 到達不死之處,到那裡后不悲傷。
Bhikkhunikkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ.
比丘尼犍度結束。