B01030518dasamavaggo（第十部）

Dasamavaggo

(95) 1. Nirodhakathā

Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyā pañcakkhandhā uppajjantīti? Āmantā. Dasannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, dasa khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… dasannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, dasa khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyā cattāro khandhā uppajjantīti? Āmantā. Navannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, nava khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… navannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, nava khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyāñāṇaṃ uppajjatīti? Āmantā. Channaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, cha khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… channaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, cha khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upapattesiye pañcakkhandhe niruddhe maggo uppajjatīti? Āmantā. Mato maggaṃ bhāveti, kālaṅkato maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nirodhakathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(96) 2. Rūpaṃ maggotikathā

Maggasamaṅgissa rūpaṃ maggoti? Āmantā. Sārammaṇaṃ, atthi tassa āvaṭṭanā ābhogo samannāhāro manasikāro cetanā patthanā paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Hañci anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhi; no ca vata re vattabbe – 『『maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo』』ti.

Sammāvācā maggoti? Āmantā. Sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Hañci anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi; no ca vata re vattabbe – 『『sammāvācā maggo』』ti.

Sammākammanto …pe… sammāājīvo maggoti? Āmantā. Sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā . Hañci anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhi; no ca vata re vattabbe – 『『sammāājīvo maggo』』ti.

第十品 (95) 1. 滅盡論問：當生起的五蘊未滅盡時，功用的五蘊生起嗎？答：是的。問：是否有十蘊的集合,十蘊現前嗎？答：不應如此說... 問：是否有十蘊的集合,十蘊現前嗎？答：是的。問：是否有兩種觸...兩種心的集合嗎？答：不應如此說... 問：當生起的五蘊未滅盡時，功用的四蘊生起嗎？答：是的。問：是否有九蘊的集合,九蘊現前嗎？答：不應如此說... 問：是否有九蘊的集合,九蘊現前嗎？答：是的。問：是否有兩種觸...兩種心的集合嗎？答：不應如此說... 問：當生起的五蘊未滅盡時，功用的智生起嗎？答：是的。問：是否有六蘊的集合,六蘊現前嗎？答：不應如此說... 問：是否有六蘊的集合,六蘊現前嗎？答：是的。問：是否有兩種觸...兩種心的集合嗎？答：不應如此說... 問：當生起的五蘊滅盡時，道生起嗎？答：是的。問：死者修道，死亡者修道嗎？答：不應如此說... 滅盡論終。
第十品 (96) 2. 色是道支論問：具足道者的色是道嗎？答：是的。問：它是有所緣的,有轉向、注意、省察、作意、思、願望、決意嗎？答：不應如此說... 問：難道它不是無所緣的,沒有轉向...決意嗎？答：是的。問：如果它是無所緣的,沒有轉向...決意,那麼就不應該說"具足道者的色是道"。問：正語是道嗎？答：是的。問：它是有所緣的,有轉向...決意嗎？答：不應如此說... 問：難道它不是無所緣的,沒有轉向...決意嗎？答：是的。問：如果它是無所緣的,沒有轉向...決意,那麼就不應該說"正語是道"。問：正業...正命是道嗎？答：是的。問：它是有所緣的,有轉向...決意嗎？答：不應如此說... 問：難道它不是無所緣的,沒有轉向...決意嗎？答：是的。問：如果它是無所緣的,沒有轉向...決意,那麼就不應該說"正命是道"。
Sammādiṭṭhi maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammāvācā maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… sammādiṭṭhi maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe….

Sammāsamādhi maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammāvācā maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsamādhi maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammāvācā maggo, sā ca anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammādiṭṭhi maggo, sā ca anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā maggo, sā ca anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo… sammāsati … sammāsamādhi maggo, so ca anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammākammanto …pe… sammāājīvo maggo, so ca anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammādiṭṭhi… sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi maggo, so ca anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo』』ti? Āmantā. Nanu sammāvācā sammākammanto sammāājīvo maggoti? Āmantā. Hañci sammāvācā sammākammanto sammāājīvo maggo, tena vata re vattabbe – 『『maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo』』ti.

Rūpaṃ maggotikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(97) 3. Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathā

Pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – 『『pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā』』ti.

Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā anābhogāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā anābhogā, no ca vata re vattabbe – 『『pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā』』ti.

問：正見是道,它是有所緣的,有轉向...決意嗎?答：是的。問：正語是道,它是有所緣的,有轉向...決意嗎?答：不應如此說... 問：正見是道,它是有所緣的,有轉向...決意嗎?答：是的。問：正業...正命是道,它是有所緣的,有轉向...決意嗎?答：不應如此說... 問：正思惟...正精進...正念... 問：正定是道,它是有所緣的,有轉向...決意嗎?答：是的。問：正語是道,它是有所緣的,有轉向...決意嗎?答：不應如此說... 問：正定是道,它是有所緣的,有轉向...決意嗎?答：是的。問：正業...正命是道,它是有所緣的,有轉向...決意嗎?答：不應如此說... 問：正語是道,它是無所緣的,沒有轉向...決意嗎?答：是的。問：正見是道,它是無所緣的,沒有轉向...決意嗎?答：不應如此說... 問：正語是道,它是無所緣的,沒有轉向...決意嗎?答：是的。問：正思惟...正精進...正念...正定是道,它是無所緣的,沒有轉向...決意嗎?答：不應如此說... 問：正業...正命是道,它是無所緣的,沒有轉向...決意嗎?答：是的。問：正見...正思惟...正精進...正念...正定是道,它是無所緣的,沒有轉向...決意嗎?答：不應如此說... 問：不應該說"具足道者的色是道"嗎?答：是的。問：難道正語、正業、正命不是道嗎?答：是的。問：如果正語、正業、正命是道,那麼就應該說"具足道者的色是道"。色是道支論終。 10. 第十品 (97) 3. 具五識者的道論問：具五識者有道的修習嗎?答：是的。問：難道五識不是依已生起的所依和已生起的所緣而生起的嗎?答：是的。問：如果五識是依已生起的所依和已生起的所緣而生起的,那麼就不應該說"具五識者有道的修習"。問：難道五識不是依先生的所依和先生的所緣、內在的所依和外在的所緣、未混合的所依和未混合的所緣、各別的所依和各別的所緣而生起的嗎?它們不是不經歷彼此的境界、不是不作意而生起、不是不作意而生起、不是不間斷地生起、不是不前後生起、不是不相續地生起的嗎?難道五識不是無功用的嗎?答：是的。問：如果五識是無功用的,那麼就不應該說"具五識者有道的修習"。

Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. 『『Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttantoti? Natthi. 『『Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttantoti? Āmantā. Hañci 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – 『『cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti.
Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… vedanaṃ ārabbha… saññaṃ ārabbha … cetanaṃ ārabbha… cittaṃ ārabbha… cakkhuṃ ārabbha… kāyaṃ ārabbha…pe… saddaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha… vedanaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha… vedanaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā』』ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī…pe… sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī』』ti! [ma. ni. 1.349; a. ni. 4.37] Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti.

Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(98) 4. Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpītikathā

問：具眼識者有道的修習嗎？答：是的。問：眼識緣空性而生起嗎？答：不應如此說... 問：眼識緣空性而生起嗎？答：是的。問：眼識是依眼和空性而生起的嗎？答：不應如此說... 問：眼識是依眼和空性而生起的嗎？答：是的。問：有這樣的經典說"眼識是依眼和空性而生起的"嗎？答：沒有。問：有這樣的經典說"眼識是依眼和色而生起的"嗎？答：是的。問：如果有經典說"眼識是依眼和色而生起的",那麼就不應該說"眼識是依眼和空性而生起的"。問：具眼識者有道的修習嗎？答：是的。問：眼識緣過去未來而生起嗎？答：不應如此說... 問：具眼識者有道的修習嗎？答：是的。問：眼識緣觸而生起...緣受而生起...緣想而生起...緣思而生起...緣心而生起...緣眼而生起...緣身而生起...緣聲而生起...緣觸而生起嗎？答：不應如此說... 問：具意識者有道的修習,意識緣空性而生起嗎？答：是的。問：具眼識者有道的修習,眼識緣空性而生起嗎？答：不應如此說... 問：具意識者有道的修習,意識緣過去未來而生起嗎？答：是的。問：具眼識者有道的修習,眼識緣過去未來而生起嗎？答：不應如此說... 問：具意識者有道的修習,意識緣觸而生起...緣受而生起...緣觸而生起嗎？答：是的。問：具眼識者有道的修習,眼識緣觸而生起...緣受而生起...緣觸而生起嗎？答：不應如此說... 問：不應該說"具五識者有道的修習"嗎？答：是的。問：難道世尊不是說過:"在此,諸比丘,比丘以眼見色不取相、不取隨相...以耳聞聲...以鼻嗅香...以舌嘗味...以身觸所觸不取相、不取隨相"嗎？有這樣的經典嗎？答：是的。問：那麼具五識者就有道的修習。具五識者的道論終。 10. 第十品 (98) 4. 五識是善或不善論

Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpīti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – 『『pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī』』ti. Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā anābhogāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā anābhogā, no ca vata re vattabbe – 『『pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī』』ti.
Cakkhuviññāṇaṃ kusalanti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttantoti? Natthi. 『『Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttantoti? Āmantā . Hañci 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – 『『cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti.
Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… cittaṃ ārabbha… cakkhuṃ ārabbha…pe… kāyaṃ ārabbha… saddaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… cittaṃ ārabbha…pe… kāyaṃ ārabbha … saddaṃ ārabbha …pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī』』ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hoti…pe… sotena saddaṃ sutvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hotī』』ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpīti.

Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpītikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(99) 5. Sābhogātikathā

Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpīti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – 『『pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī』』ti. Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā anābhogāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā anābhogā, no ca vata re vattabbe – 『『pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī』』ti.
Cakkhuviññāṇaṃ kusalanti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttantoti? Natthi. 『『Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttantoti? Āmantā . Hañci 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – 『『cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti.
Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… cittaṃ ārabbha… cakkhuṃ ārabbha…pe… kāyaṃ ārabbha… saddaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… cittaṃ ārabbha…pe… kāyaṃ ārabbha … saddaṃ ārabbha …pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī』』ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hoti…pe… sotena saddaṃ sutvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hotī』』ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpīti.

Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpītikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(99) 5. Sābhogātikathā

注意此處是斷點重試開始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻譯

以下是完整的直譯: 580.\ 五識是善的也是不善的嗎?是的。五識不是以已生起的所依和已生起的所緣為條件嗎?是的。如果五識以已生起的所依和已生起的所緣為條件,那麼就不應該說"五識是善的也是不善的"。五識不是以前生的所依和前生的所緣為條件,以內在的所依和外在的所緣為條件,以未混合的所依和未混合的所緣為條件,以不同的所依和不同的所緣為條件,不相互經驗對方的境界,不是在不作意的情況下生起,不是在不作意的情況下生起,不是間斷地生起,不是前後同時生起,不是相互緊接著生起,五識不是無功用的嗎?是的。如果五識是無功用的,那麼就不應該說"五識是善的也是不善的"。 581.\ 眼識是善的嗎?是的。眼識緣空性而生起嗎?不應該這樣說...眼識緣空性而生起嗎?是的。眼識是緣眼根和空性而生起的嗎?不應該這樣說。眼識是緣眼根和空性而生起的嗎?是的。"眼識是緣眼根和空性而生起的"這樣的經文存在嗎?不存在。"眼識是緣眼根和色法而生起的"這樣的經文存在嗎?是的。如果"眼識是緣眼根和色法而生起的"這樣的經文存在,那麼就不應該說"眼識是緣眼根和空性而生起的"。 582.\ 眼識是善的也是不善的嗎?是的。眼識緣過去未來而生起嗎?不應該這樣說...眼識是善的也是不善的嗎?是的。眼識緣觸而生起嗎?...緣心而生起嗎?...緣眼根而生起嗎?...緣身體而生起嗎?...緣聲音而生起嗎?...緣觸覺而生起嗎?不應該這樣說... 意識是善的也是不善的,意識緣空性而生起嗎?是的。眼識是善的也是不善的,眼識緣空性而生起嗎?不應該這樣說...意識是善的也是不善的,意識緣過去未來而生起嗎?是的。眼識是善的也是不善的,眼識緣過去未來而生起嗎?不應該這樣說...意識是善的也是不善的,意識緣觸而生起嗎?...緣心而生起嗎?...緣身體而生起嗎?...緣聲音而生起嗎?...緣觸覺而生起嗎?是的。眼識是善的也是不善的,眼識緣觸而生起嗎?...緣觸覺而生起嗎?不應該這樣說... 583.\ 不應該說"五識是善的也是不善的"嗎?是的。世尊不是說過:"比丘們,在這裡,比丘以眼見色后,執取相...不執取相...以耳聞聲后...以身觸觸覺后,執取相...不執取相"嗎?這樣的經文存在嗎?是的。那麼五識就是善的也是不善的。五識是善的也是不善的的討論結束。第十品 (99) 5. 有功用的討論

Pañcaviññāṇā sābhogāti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – 『『pañcaviññāṇā sābhogā』』ti. Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā na aññamaññassa samanantarā uppajjantīti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, no ca vata re vattabbe – 『『pañcaviññāṇā sābhogā』』ti.
Cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. 『『Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttantoti? Natthi…pe… 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttantoti? Āmantā. Hañci 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – 『『cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti.

Cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『pañcaviññāṇā sābhogā』』ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hoti…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hotī』』ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi pañcaviññāṇā sābhogāti…pe….

Sābhogātikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(100) 6. Dvīhisīlehikathā

Pañcaviññāṇā sābhogāti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – 『『pañcaviññāṇā sābhogā』』ti. Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā na aññamaññassa samanantarā uppajjantīti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, no ca vata re vattabbe – 『『pañcaviññāṇā sābhogā』』ti.
Cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. 『『Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttantoti? Natthi…pe… 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttantoti? Āmantā. Hañci 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – 『『cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti.

Cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『pañcaviññāṇā sābhogā』』ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hoti…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hotī』』ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi pañcaviññāṇā sābhogāti…pe….

Sābhogātikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(100) 6. Dvīhisīlehikathā

注意此處是斷點重試開始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻譯

我來直譯這段佛教文獻： 584. "五識是有意識的嗎？"是的。"五識不是依已生起的所依和已生起的所緣而生起的嗎？"是的。如果五識是依已生起的所依和已生起的所緣而生起的，那就不應該說"五識是有意識的"。五識不是依前生的所依和前生的所緣而生起的嗎？不是依內在的所依和外在的所緣而生起的嗎？不是依不混雜的所依和不混雜的所緣而生起的嗎？不是依各別的所依和各別的所緣而生起的嗎？它們不是不互相感知對方的境界的嗎？不是不作意就不生起的嗎？不是不專注就不生起的嗎？不是不間斷地生起的嗎？不是前後相續地生起的嗎？五識不是不互相緊接著生起的嗎？是的。如果五識不是互相緊接著生起的，那就不應該說"五識是有意識的"。 585. "眼識是有意識的嗎？"是的。"眼識緣空性而生起嗎？"不應該這樣說......"眼識緣空性而生起嗎？"是的。"依眼根和空性而生起眼識嗎？"不應該這樣說......依眼根和空性而生起眼識嗎？是的。"依眼根和空性而生起眼識"這樣的經文存在嗎？不存在......"依眼根和色而生起眼識"這樣的經文存在嗎？是的。如果"依眼根和色而生起眼識"這樣的經文存在，那就不應該說"依眼根和空性而生起眼識"。 "眼識是有意識的嗎？"是的。"眼識緣過去未來而生起嗎？"不應該這樣說......眼識是有意識的嗎？是的。"眼識緣觸而生起嗎？......緣觸境而生起嗎？"不應該這樣說......意識是有意識的，意識緣空性而生起嗎？是的。眼識是有意識的，眼識緣空性而生起嗎？不應該這樣說......意識是有意識的，意識緣過去未來而生起嗎？是的。眼識是有意識的，眼識緣過去未來而生起嗎？不應該這樣說......意識是有意識的，意識緣觸而生起嗎？......緣觸境而生起嗎？是的。眼識是有意識的，眼識緣觸而生起嗎？......緣觸境而生起嗎？不應該這樣說...... 586. "不應該說'五識是有意識的'嗎？"是的。世尊不是說過："在此，比丘們，比丘以眼見色后，執取相......不執取相......以身觸觸境后，執取相......不執取相"嗎？這樣的經文存在嗎？是的。那麼五識就是有意識的...... 有意識論終。第十品 (100) 6. 二戒論

Maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī dvīhi phassehi dvīhi vedanāhi dvīhi saññāhi dvīhi cetanāhi dvīhi cittehi dvīhi saddhāhi dvīhi vīriyehi dvīhi satīhi dvīhi samādhīhi dvīhi paññāhi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyena sīlena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena phassena lokiyāya vedanāya lokiyāya paññāya lokiyāya cetanāya lokiyena cittena lokiyāya saddhāya lokiyena vīriyena lokiyāya satiyā lokiyena samādhinā lokiyāya paññāya samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sīlena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca phassena samannāgato…pe… lokiyāya ca lokuttarāya ca paññāya samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyena sīlena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī puthujjanoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyāya sammāvācāya samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya sammādiṭṭhiyā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyāya sammāvācāya samannāgatoti ? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena sammāsaṅkappena…pe… lokiyena sammāvāyāmena…pe… lokiyāya sammāsatiyā…pe… lokiyena sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyena sammākammantena…pe… lokiyena sammāājīvena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya sammādiṭṭhiyā…pe… lokiyena sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammāvācāya samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammādiṭṭhiyā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammāvācāya samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammāsaṅkappena…pe… lokiyena ca lokuttarena ca sammāvāyāmena …pe… lokiyāya ca lokuttarāya ca sammāsatiyā…pe… lokiyena ca lokuttarena ca sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammākammantena…pe… sammāājīvena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammādiṭṭhiyā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammāājīvena samannāgatoti? Āmantā . Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammāsaṅkappena…pe… lokiyena ca lokuttarena ca sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgato』』ti? Āmantā. Lokiye sīle niruddhe maggo uppajjatīti? Āmantā. Dussīlo khaṇḍasīlo chinnasīlo maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… tena hi maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgatoti.

Dvīhisīlehikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(101) 7. Sīlaṃ acetasikantikathā

我將完整直譯這段佛教文獻： 587. "具足道者具有兩種戒嗎？"是的。"具足道者具有兩種觸、兩種受、兩種想、兩種思、兩種心、兩種信、兩種精進、兩種念、兩種定、兩種慧嗎？"不應該這樣說...... "具足道者具有世間戒嗎？"是的。"具足道者具有世間觸、世間受、世間想、世間思、世間心、世間信、世間精進、世間念、世間定、世間慧嗎？"不應該這樣說...... "具足道者具有世間和出世間兩種戒嗎？"是的。"具足道者具有世間和出世間兩種觸嗎？......具有世間和出世間兩種慧嗎？"不應該這樣說......具足道者具有世間戒嗎？是的。"具足道者是凡夫嗎？"不應該這樣說...... 588. "具足道者具有世間正語嗎？"是的。"具足道者具有世間正見嗎？"不應該這樣說......具足道者具有世間正語嗎？是的。"具足道者具有世間正思惟嗎？......具有世間正精進嗎？......具有世間正念嗎？......具有世間正定嗎？"不應該這樣說......具足道者具有世間正業嗎？......具有世間正命嗎？是的。"具足道者具有世間正見嗎？......具有世間正定嗎？"不應該這樣說...... "具足道者具有世間和出世間兩種正語嗎？"是的。"具足道者具有世間和出世間兩種正見嗎？"不應該這樣說......具足道者具有世間和出世間兩種正語嗎？是的。"具足道者具有世間和出世間兩種正思惟嗎？......具有世間和出世間兩種正精進嗎？......具有世間和出世間兩種正念嗎？......具有世間和出世間兩種正定嗎？"不應該這樣說...... "具足道者具有世間和出世間兩種正業嗎？......具有世間和出世間兩種正命嗎？"是的。"具足道者具有世間和出世間兩種正見嗎？"不應該這樣說......具足道者具有世間和出世間兩種正命嗎？是的。"具足道者具有世間和出世間兩種正思惟嗎？......具有世間和出世間兩種正定嗎？"不應該這樣說...... 589. "不應該說'具足道者具有兩種戒'嗎？"是的。"世間戒滅盡后道生起嗎？"是的。"破戒者、戒不完全者、戒已斷者修道嗎？"不應該這樣說......那麼具足道者就具有兩種戒。二戒論終。第十品 (101) 7. 戒非心所論

Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Rūpaṃ…pe… nibbānaṃ…pe… cakkhāyatanaṃ …pe… kāyāyatanaṃ… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Phasso acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe …pe… sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Vedanā…pe… saññā…pe… cetanā…pe… saddhā…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Phasso cetasikoti? Āmantā. Sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā…pe… cetanā…pe… saddhā…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Aniṭṭhaphalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu iṭṭhaphalanti? Āmantā. Hañci iṭṭhaphalaṃ, no ca vata re vattabbe – 『『sīlaṃ acetasika』』nti.

Saddhā iṭṭhaphalā, saddhā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā iṭṭhaphalā, paññā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ acetasikanti? Āmantā . Saddhā iṭṭhaphalā, saddhā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā iṭṭhaphalā, paññā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Aphalaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu saphalaṃ savipākanti? Āmantā. Hañci saphalaṃ savipākaṃ, no ca vata re vattabbe – 『『sīlaṃ acetasika』』nti…pe….

Cakkhāyatanaṃ acetasikaṃ avipākanti? Āmantā. Sīlaṃ acetasikaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ …pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ acetasikaṃ avipākanti? Āmantā. Sīlaṃ acetasikaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ acetasikaṃ savipākanti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ acetasikaṃ savipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ acetasikaṃ savipākanti? Āmantā. Sotāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ acetasikaṃ savipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammāvācā acetasikāti? Āmantā. Sammādiṭṭhi acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā acetasikāti? Āmantā. Sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammākammanto…pe… sammāājīvo acetasikoti? Āmantā. Sammādiṭṭhi acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāājīvo acetasikoti? Āmantā. Sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati… sammāsamādhi acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammādiṭṭhi cetasikāti? Āmantā. Sammāvācā cetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammādiṭṭhi cetasikāti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi cetasikoti? Āmantā. Sammāvācā cetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsamādhi cetasikoti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『sīlaṃ acetasika』』nti? Āmantā. Sīle uppajjitvā niruddhe dussīlo hotīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi sīlaṃ acetasikanti.

Sīlaṃ acetasikantikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(102) 8. Sīlaṃ na cittānuparivattītikathā

Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Rūpaṃ…pe… nibbānaṃ…pe… cakkhāyatanaṃ …pe… kāyāyatanaṃ… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Phasso acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe …pe… sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Vedanā…pe… saññā…pe… cetanā…pe… saddhā…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Phasso cetasikoti? Āmantā. Sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā…pe… cetanā…pe… saddhā…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Aniṭṭhaphalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu iṭṭhaphalanti? Āmantā. Hañci iṭṭhaphalaṃ, no ca vata re vattabbe – 『『sīlaṃ acetasika』』nti.

Saddhā iṭṭhaphalā, saddhā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā iṭṭhaphalā, paññā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ acetasikanti? Āmantā . Saddhā iṭṭhaphalā, saddhā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā iṭṭhaphalā, paññā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Aphalaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu saphalaṃ savipākanti? Āmantā. Hañci saphalaṃ savipākaṃ, no ca vata re vattabbe – 『『sīlaṃ acetasika』』nti…pe….

Cakkhāyatanaṃ acetasikaṃ avipākanti? Āmantā. Sīlaṃ acetasikaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ …pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ acetasikaṃ avipākanti? Āmantā. Sīlaṃ acetasikaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ acetasikaṃ savipākanti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ acetasikaṃ savipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ acetasikaṃ savipākanti? Āmantā. Sotāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ acetasikaṃ savipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammāvācā acetasikāti? Āmantā. Sammādiṭṭhi acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā acetasikāti? Āmantā. Sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammākammanto…pe… sammāājīvo acetasikoti? Āmantā. Sammādiṭṭhi acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāājīvo acetasikoti? Āmantā. Sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati… sammāsamādhi acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammādiṭṭhi cetasikāti? Āmantā. Sammāvācā cetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammādiṭṭhi cetasikāti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi cetasikoti? Āmantā. Sammāvācā cetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsamādhi cetasikoti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『sīlaṃ acetasika』』nti? Āmantā. Sīle uppajjitvā niruddhe dussīlo hotīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi sīlaṃ acetasikanti.

Sīlaṃ acetasikantikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(102) 8. Sīlaṃ na cittānuparivattītikathā

注意此處是斷點重試開始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻譯

以下是完整的簡體中文直譯: 590. 戒是非心所嗎?是的。色...涅槃...眼處...身處...色處...觸處是非心所嗎?不應這樣說...戒是非心所嗎?是的。觸是非心所嗎?不應這樣說...戒是非心所嗎?是的。受...想...思...信...精進...念...定...慧是非心所嗎?不應這樣說... 觸是心所嗎?是的。戒是心所嗎?不應這樣說...受...想...思...信...精進...念...定...慧是心所嗎?是的。戒是心所嗎?不應這樣說... 591. 戒是非心所嗎?是的。是不可愛果嗎?不應這樣說...難道不是可愛果嗎?是的。如果是可愛果,則不應說"戒是非心所"。信是可愛果,信是心所嗎?是的。戒是可愛果,戒是心所嗎?不應這樣說...精進...念...定...慧是可愛果,慧是心所嗎?是的。戒是可愛果,戒是心所嗎?不應這樣說... 戒是可愛果,戒是非心所嗎?是的。信是可愛果,信是非心所嗎?不應這樣說...戒是可愛果,戒是非心所嗎?是的。精進...念...定...慧是可愛果,慧是非心所嗎?不應這樣說... 592. 戒是非心所嗎?是的。是無果無異熟嗎?不應這樣說...難道不是有果有異熟嗎?是的。如果是有果有異熟,則不應說"戒是非心所"... 眼處是非心所無異熟嗎?是的。戒是非心所無異熟嗎?不應這樣說...耳處...身處...色處...觸處是非心所無異熟嗎?是的。戒是非心所無異熟嗎?不應這樣說... 戒是非心所有異熟嗎?是的。眼處是非心所有異熟嗎?不應這樣說...戒是非心所有異熟嗎?是的。耳處...身處...色處...觸處是非心所有異熟嗎?不應這樣說... 593. 正語是非心所嗎?是的。正見是非心所嗎?不應這樣說...正語是非心所嗎?是的。正思惟...正精進...正念...正定是非心所嗎?不應這樣說...正業...正命是非心所嗎?是的。正見是非心所嗎?不應這樣說...正命是非心所嗎?是的。正思惟...正精進...正念...正定是非心所嗎?不應這樣說... 正見是心所嗎?是的。正語是心所嗎?不應這樣說...正見是心所嗎?是的。正業...正命是心所嗎?不應這樣說...正思惟...正精進...正念...正定是心所嗎?是的。正語是心所嗎?不應這樣說...正定是心所嗎?是的。正業...正命是心所嗎?不應這樣說... 594. 不應說"戒是非心所"嗎?是的。戒生起后滅去時成為惡戒者嗎?不應這樣說。那麼戒是非心所。戒是非心所的討論結束。 10. 第十品 (102) 8. 戒不隨心轉的討論

Sīlaṃ na cittānuparivattīti? Āmantā. Rūpaṃ… nibbānaṃ… cakkhāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ na cittānuparivattīti? Āmantā. Phasso na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ na cittānuparivattīti? Āmantā. Vedanā…pe… saññā… cetanā… saddhā… vīriyaṃ… sati… samādhi…pe… paññā na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Phasso cittānuparivattīti? Āmantā. Sīlaṃ cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā… cetanā … saddhā… vīriyaṃ… sati… samādhi…pe… paññā cittānuparivattīti? Āmantā. Sīlaṃ cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammāvācā na cittānuparivattīti? Āmantā. Sammādiṭṭhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā na cittānuparivattīti? Āmantā. Sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammākammanto…pe… sammāājīvo na cittānuparivattīti? Āmantā . Sammādiṭṭhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāājīvo na cittānuparivattīti ? Āmantā. Sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammādiṭṭhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammāvācā cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammādiṭṭhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammāsaṅkappo … sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammāvācā cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsamādhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cittānuparivattīti ? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『sīlaṃ na cittānuparivattī』』ti? Āmantā. Sīle uppajjitvā niruddhe dussīlo hotīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi sīlaṃ na cittānuparivattīti.

Sīlaṃ na cittānuparivattītikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(103) 9. Samādānahetukathā

Samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Samādānahetuko phasso vaḍḍhati, vedanā vaḍḍhati, saññā vaḍḍhati, cetanā vaḍḍhati, cittaṃ vaḍḍhati, saddhā vaḍḍhati, vīriyaṃ vaḍḍhati, sati vaḍḍhati, samādhi vaḍḍhati, paññā vaḍḍhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Latā viya vaḍḍhati, māluvā viya vaḍḍhati, rukkho viya vaḍḍhati, tiṇaṃ viya vaḍḍhati, muñjapuñjo viya vaḍḍhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

以下是完整的簡體中文直譯: 595. 戒不隨心轉嗎?是的。色...涅槃...眼處...觸處不隨心轉嗎?不應這樣說...戒不隨心轉嗎?是的。觸不隨心轉嗎?不應這樣說...戒不隨心轉嗎?是的。受...想...思...信...精進...念...定...慧不隨心轉嗎?不應這樣說... 觸隨心轉嗎?是的。戒隨心轉嗎?不應這樣說...受...想...思...信...精進...念...定...慧隨心轉嗎?是的。戒隨心轉嗎?不應這樣說... 596. 正語不隨心轉嗎?是的。正見不隨心轉嗎?不應這樣說...正語不隨心轉嗎?是的。正思惟...正精進...正念...正定不隨心轉嗎?不應這樣說... 正業...正命不隨心轉嗎?是的。正見不隨心轉嗎?不應這樣說...正命不隨心轉嗎?是的。正思惟...正精進...正念...正定不隨心轉嗎?不應這樣說... 正見隨心轉嗎?是的。正語隨心轉嗎?不應這樣說...正見隨心轉嗎?是的。正業...正命隨心轉嗎?不應這樣說... 正思惟...正精進...正念...正定隨心轉嗎?是的。正語隨心轉嗎?不應這樣說...正定隨心轉嗎?是的。正業...正命隨心轉嗎?不應這樣說... 597. 不應說"戒不隨心轉"嗎?是的。戒生起后滅去時成為惡戒者嗎?不應這樣說。那麼戒不隨心轉。戒不隨心轉的討論結束。 10. 第十品 (103) 9. 受持因的討論 598. 戒因受持而增長嗎?是的。觸因受持而增長,受增長,想增長,思增長,心增長,信增長,精進增長,念增長,定增長,慧增長嗎?不應這樣說... 戒因受持而增長嗎?是的。像藤蔓一樣增長,像蔓草一樣增長,像樹木一樣增長,像草一樣增長,像芒草叢一樣增長嗎?不應這樣說...

Samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Sīlaṃ samādiyitvā kāmavitakkaṃ vitakkentassa byāpādavitakkaṃ vitakkentassa vihiṃsāvitakkaṃ vitakkentassa sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti ? Āmantā. Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『cattārimāni, bhikkhave, suvidūravidūrāni! Katamāni cattāri? Nabhañca, bhikkhave, pathavī ca – idaṃ paṭhamaṃ suvidūravidūraṃ…pe… tasmā sataṃ dhammo asabbhi ārakā』』ti. Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi na vattabbaṃ – 『『kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantī』』ti.

Na vattabbaṃ – 『『samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatī』』ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『ārāmaropā vanaropā…pe… dhammaṭṭhā sīlasampannā te janā saggagāmino』』ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti.

Samādānahetukathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(104) 10. Viññatti sīlantikathā

Viññatti sīlanti? Āmantā. Pāṇātipātā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… adinnādānā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kāmesumicchācārā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… musāvādā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Abhivādanaṃ sīlaṃ, paccuṭṭhānaṃ sīlaṃ, añjalikammaṃ sīlaṃ, sāmīcikammaṃ sīlaṃ, āsanābhihāro sīlaṃ, seyyābhihāro sīlaṃ, pādodakābhihāro sīlaṃ, pādakathalikābhihāro sīlaṃ, nhāne piṭṭhiparikammaṃ sīlanti? Āmantā . Pāṇātipātā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – 『『viññatti sīla』』nti? Āmantā. Dussilyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi viññatti sīlanti.

Viññatti sīlantikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo

(105) 11. Aviññatti dussilyantikathā

以下是完整的簡體中文直譯： 599. 受持因的戒增長嗎?是的。戒在受持后思維慾念、思維惡念、思維傷害念時增長嗎?是的。兩種觸...兩種心的結合會產生嗎?不應這樣說...兩種觸...兩種心的結合會產生嗎?是的。善法與惡法、可受法與不可受法、低劣與高尚、黑與白的法會到來嗎?不應這樣說... 善法與惡法、可受法與不可受法、低劣與高尚、黑與白的法會到來嗎?是的。難道不是佛陀所說的——「四種，僧眾啊，遠近的！哪四種？空與地——這是第一種遠近的...因此，法是有善者的保護」的嗎?確實是經文嗎?是的。因此不應說「善法與惡法、可受法與不可受法、低劣與高尚、黑與白的法會到來」。 600. 不應說「受持因的戒增長嗎」?是的。難道不是佛陀所說的——「森林中的樹木...法地上具戒的人們是往生天界的」嗎?確實是經文嗎?是的。因此受持因的戒增長。受持因的討論結束。 10. 第十品 (104) 10. 戒的定義討論 601. 戒的定義是什麼?是的。殺生的戒戒是嗎?不應這樣說...不偷盜的戒是嗎?不應這樣說...不淫亂的戒是嗎?不應這樣說...不妄語的戒是嗎?不應這樣說...不飲酒的戒是嗎?不應這樣說... 禮節的戒、起身的戒、合掌的戒、正當行爲的戒、坐姿的戒、臥姿的戒、腳洗的戒、腳踏的戒、沐浴的準備戒是嗎?是的。殺生的戒是嗎?不應這樣說...不飲酒的戒是嗎?不應這樣說... 602. 不應說「戒的定義」嗎?是的。不良行為的戒是嗎?不應這樣說...因此這就是戒的定義。戒的定義討論結束。 10. 第十品 (105) 11. 不良行為的討論

Aviññatti dussilyanti? Āmantā. Pāṇātipātoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… adinnādānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kāmesumicchācāroti? Na hevaṃ vattabbe…pe… musāvādoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Pāpakammaṃ samādiyitvā dānaṃ dadantassa puññañca apuññañca ubho vaḍḍhantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… puññañca apuññañca ubho vaḍḍhantīti? Āmantā . Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Āmantā. Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『cattārimāni, bhikkhave, suvidūravidūrāni ! Katamāni cattāri? Nabhañca, bhikkhave, pathavī ca – idaṃ paṭhamaṃ suvidūravidūraṃ…pe… tasmā sataṃ dhammo asabbhi ārakā』』ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – 『『kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantī』』ti.

以下是完整的簡體中文直譯: 603. 非表示是惡行嗎?是的。是殺生嗎?不應這樣說...是偷盜嗎?不應這樣說...是邪淫嗎?不應這樣說...是妄語嗎?不應這樣說...是飲酒嗎?不應這樣說... 作惡業后佈施時,功德和罪過都增長嗎?不應這樣說...功德和罪過都增長嗎?是的。兩種觸...兩種心的結合會產生嗎?不應這樣說...兩種觸...兩種心的結合會產生嗎?是的。善法與惡法、可受法與不可受法、低劣與高尚、黑與白的對應法會出現嗎?不應這樣說... 善法與惡法、可受法與不可受法、低劣與高尚、黑與白的對應法會出現嗎?是的。難道不是佛陀所說的——"比丘們,這四種是極其遙遠的!哪四種?比丘們,天空與大地——這是第一種極其遙遠的...因此,善人的法遠離惡人"嗎?確實有這樣的經文嗎?是的。因此不應說"善法與惡法、可受法與不可受法、低劣與高尚、黑與白的對應法會出現"。

Na vattabbaṃ – 『『aviññatti dussilya』』nti? Āmantā. Nanu pāpakammaṃ samādinno āsīti? Āmantā. Hañci pāpakammaṃ samādinno āsi, tena vata re vattabbe – 『『aviññatti dussilya』』nti.

Aviññatti dussilyantikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo.

Tassuddānaṃ –

Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyā pañcakkhandhā uppajjanti, maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo, pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpi, pañcaviññāṇā sābhogā, maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgato, sīlaṃ acetasikaṃ, sīlaṃ na cittānuparivatti, samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti, viññattisīlaṃ aviññatti dussilyanti.

Dutiyo paṇṇāsako.

Tassuddānaṃ –

Niyāmasaṅgahagatānisaṃsatā ca nirodhoti [niyāma saṅgahagatānisaṃsatā atthi pañcavokārabhavo nirodho maggasamaṅgissa pañcavokārabhavoti (sī. syā. ka.), niyāma saṅgaha gatānisaṃsatā atthi pañcavokārabhavo maggasamaṅgissa no pañcavokārabhavo (pī.)].

以下是完整的簡體中文直譯: 604. 不應說"非表示是惡行"嗎?是的。難道不是已經受持了惡業嗎?是的。如果已經受持了惡業,那麼應該說"非表示是惡行"。非表示是惡行的討論結束。第十品。其摘要: 在生起時未滅的五蘊中生起作業的五蘊,具道者的色是道,具五識者有道修習,五識是善的也是不善的,五識是有意圖的,具道者具有兩種戒,戒是非心所,戒不隨心轉,受持因的戒增長,表示是戒而非表示是惡行。第二個五十。其摘要: 決定、攝、得益和滅盡[決定、攝、得益,有五蘊有,滅盡,具道者的五蘊有]。