B01030209iddhipādavibhaṅgo(四力分解論)

  1. Iddhipādavibhaṅgo

  2. Suttantabhājanīyaṃ

  3. Cattāro iddhipādā – idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

  4. Chandiddhipādo

  5. Kathañca bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Chandaṃ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassekaggataṃ [cittassa ekaggataṃ (sī. syā.)] – ayaṃ vuccati 『『chandasamādhi』』. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti 『『padhānasaṅkhārā』』. Iti ayañca chandasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā. Tadekajjhaṃ abhisaññahitvā abhisaṅkhipitvā chandasamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ [saṅkhaṃ (sī.)] gacchati.

  6. Tattha katamo chando? Yo chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando – ayaṃ vuccati 『『chando』』.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ vuccati 『『samādhi』』.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo ṭhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ vuccati 『『padhānasaṅkhāro』』. Iti iminā ca chandena, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato. Tena vuccati 『『chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato』』ti.

  1. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

『『Iddhipādo』』ti. Tathābhūtassa vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.

『『Iddhipādaṃ bhāvetī』』ti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati 『『iddhipādaṃ bhāvetī』』ti.

  1. Vīriyiddhipādo

神通分別 經分別 四神通:在此,比丘修習欲三摩地勤行具足神通,修習精進三摩地勤行具足神通,修習心三摩地勤行具足神通,修習觀三摩地勤行具足神通。 欲神通 比丘如何修習欲三摩地勤行具足神通?若比丘以欲為主導而獲得三摩地、獲得心一境性 - 這稱為"欲三摩地"。爲了未生起的惡不善法不生起,他生起慾望、努力、發起精進、策勵心、精勤;爲了已生起的惡不善法斷除,他生起慾望、努力、發起精進、策勵心、精勤;爲了未生起的善法生起,他生起慾望、努力、發起精進、策勵心、精勤;爲了已生起的善法住立、不忘失、增長、廣大、修習、圓滿,他生起慾望、努力、發起精進、策勵心、精勤。這些稱為"勤行"。如是此欲三摩地及此等勤行,將其合併、總括,稱為欲三摩地勤行。 此中,什麼是欲?凡是欲、欲求、意欲作為、善法欲 - 這稱為"欲"。 此中,什麼是三摩地?凡是心的住立、等住、安住、不散亂、不動搖、心不散亂性、寂止、三摩地根、三摩地力、正三摩地 - 這稱為"三摩地"。 此中,什麼是勤行?凡是心的精進發起、奮發、前進、努力、精勤、勇猛、力量、堅持、不懈怠精進、不捨欲、不捨重擔、重擔正持、精進、精進根、精進力、正精進 - 這稱為"勤行"。如是具足此欲、此三摩地、此勤行,稱為"具足欲三摩地勤行"。 神通:凡是那些法的成就、完成、成功、圓滿、獲得、證得、達到、成就、觸證、作證、具足。 "神通足":如是存在者的受蘊、想蘊、行蘊、識蘊。 "修習神通足":他習行、修習、多作那些法。因此稱為"修習神通足"。 精進神通

  1. Kathañca bhikkhu vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Vīriyaṃ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassekaggataṃ – ayaṃ vuccati 『『vīriyasamādhi』』. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti 『『padhānasaṅkhārā』』. Iti ayañca vīriyasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā; tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā vīriyasamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ gacchati.

  2. Tattha katamaṃ vīriyaṃ? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo – idaṃ vuccati 『『vīriyaṃ』』.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ vuccati 『『samādhi』』.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo – ayaṃ vuccati 『『padhānasaṅkhāro』』. Iti iminā ca vīriyena, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati 『『vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato』』ti.

  1. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti. Tathābhūtassa vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati 『『iddhipādaṃ bhāvetī』』ti.

  1. Cittiddhipādo

  2. Kathañca bhikkhu cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Cittaṃ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassekaggataṃ – ayaṃ vuccati 『『cittasamādhi』』. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti 『『padhānasaṅkhārā』』. Iti ayañca cittasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā; tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā cittasamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ gacchati.

  3. Tattha katamaṃ cittaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati 『『cittaṃ』』.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati 『『samādhi』』.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo – ayaṃ vuccati 『『padhānasaṅkhāro』』. Iti iminā ca cittena, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati 『『cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato』』ti.

比丘如何修習精進三摩地勤行具足神通?若比丘以精進為主導而獲得三摩地、獲得心一境性 - 這稱為"精進三摩地"。爲了未生起的惡不善法不生起,他生起慾望、努力、發起精進、策勵心、精勤;爲了已生起的惡不善法斷除......爲了未生起的善法生起......爲了已生起的善法住立、不忘失、增長、廣大、修習、圓滿,他生起慾望、努力、發起精進、策勵心、精勤。這些稱為"勤行"。如是此精進三摩地及此等勤行,將其合併、總括,稱為精進三摩地勤行。 此中,什麼是精進?凡是心的精進發起......正精進 - 這稱為"精進"。 此中,什麼是三摩地?凡是心的住立、等住、安住、不散亂、不動搖、心不散亂性、寂止、三摩地根、三摩地力、正三摩地 - 這稱為"三摩地"。 此中,什麼是勤行?凡是心的精進發起......正精進 - 這稱為"勤行"。如是具足此精進、此三摩地、此勤行......稱為"具足精進三摩地勤行"。 神通:凡是那些法的成就、完成、成功、圓滿、獲得、證得、達到、成就、觸證、作證、具足。 神通足:如是存在者的受蘊......識蘊。 修習神通足:他習行、修習、多作那些法。因此稱為"修習神通足"。 心神通 比丘如何修習心三摩地勤行具足神通?若比丘以心為主導而獲得三摩地、獲得心一境性 - 這稱為"心三摩地"。爲了未生起的惡不善法不生起,他生起慾望、努力、發起精進、策勵心、精勤;爲了已生起的惡不善法斷除......爲了未生起的善法生起......爲了已生起的善法住立、不忘失、增長、廣大、修習、圓滿,他生起慾望、努力、發起精進、策勵心、精勤。這些稱為"勤行"。如是此心三摩地及此等勤行,將其合併、總括,稱為心三摩地勤行。 此中,什麼是心?凡是心、意、意識......相應意識界 - 這稱為"心"。 此中,什麼是三摩地?凡是心的住立、等住......正三摩地 - 這稱為"三摩地"。 此中,什麼是勤行?凡是心的精進發起......正精進 - 這稱為"勤行"。如是具足此心、此三摩地、此勤行......稱為"具足心三摩地勤行"。

  1. Iddhīti . Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti. Tathābhūtassa vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati 『『iddhipādaṃ bhāvetī』』ti.

  1. Vīmaṃsiddhipādo

  2. Kathañca bhikkhu vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Vīmaṃsaṃ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassekaggataṃ – ayaṃ vuccati 『『vīmaṃsāsamādhi』』. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti 『『padhānasaṅkhārā』』. Iti ayañca vīmaṃsāsamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā; tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ gacchati.

  3. Tattha katamā vīmaṃsā? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati 『『vīmaṃsā』』.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati 『『samādhi』』.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho …pe… sammāvāyāmo – ayaṃ vuccati 『『padhānasaṅkhāro』』. Iti imāya ca vīmaṃsāya, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati 『『vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato』』ti.

  1. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti . Tathābhūtassa vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakhandho.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati 『『iddhipādaṃ bhāvetī』』ti.

Suttantabhājanīyaṃ.

  1. Abhidhammabhājanīyaṃ

  2. Cattāro iddhipādā – idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

  3. Chandiddhipādo

  4. Kathañca bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

神通:凡是那些法的成就、完成、成功、圓滿、獲得、證得、達到、成就、觸證、作證、具足。 神通足:如是存在者的受蘊......識蘊。 修習神通足:他習行、修習、多作那些法。因此稱為"修習神通足"。 觀神通 比丘如何修習觀三摩地勤行具足神通?若比丘以觀為主導而獲得三摩地、獲得心一境性 - 這稱為"觀三摩地"。爲了未生起的惡不善法不生起,他生起慾望、努力、發起精進、策勵心、精勤;爲了已生起的惡不善法斷除......爲了未生起的善法生起......爲了已生起的善法住立、不忘失、增長、廣大、修習、圓滿,他生起慾望、努力、發起精進、策勵心、精勤。這些稱為"勤行"。如是此觀三摩地及此等勤行,將其合併、總括,稱為觀三摩地勤行。 此中,什麼是觀?凡是慧、了知......無癡、擇法、正見 - 這稱為"觀"。 此中,什麼是三摩地?凡是心的住立、等住......正三摩地 - 這稱為"三摩地"。 此中,什麼是勤行?凡是心的精進發起......正精進 - 這稱為"勤行"。如是具足此觀、此三摩地、此勤行......稱為"具足觀三摩地勤行"。 神通:凡是那些法的成就、完成、成功、圓滿、獲得、證得、達到、成就、觸證、作證、具足。 神通足:如是存在者的受蘊、想蘊、行蘊、識蘊。 修習神通足:他習行、修習、多作那些法。因此稱為"修習神通足"。 經分別。 阿毗達摩分別 四神通:在此,比丘修習欲三摩地勤行具足神通,修習精進三摩地勤行具足神通,修習心三摩地勤行具足神通,修習觀三摩地勤行具足神通。 欲神通 比丘如何修習欲三摩地勤行具足神通?在此,比丘在某時修習出世間禪那,它是出離的、導向滅除的,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲......具足初禪而住,是苦行道、遲通達,在那時他修習欲三摩地勤行具足神通。

  1. Tattha katamo chando? Yo chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando – ayaṃ vuccati 『『chando』』.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati 『『samādhi』』.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati 『『padhānasaṅkhāro』』. Iti iminā ca chandena, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati 『『chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato』』ti.

  1. Iddhīti . Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti . Tathābhūtassa phasso…pe… paggāho avikkhepo.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati 『『iddhipādaṃ bhāvetī』』ti.

  1. Vīriyiddhipādo

  2. Kathañca bhikkhu vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

  3. Tattha katamaṃ vīriyaṃ? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati 『『vīriyaṃ』』.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati 『『samādhi』』.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati 『『padhānasaṅkhāro』』. Iti iminā ca vīriyena , iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati 『『vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato』』ti.

  1. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti. Tathābhūtasa phasso…pe… paggāho avikkhepo.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati 『『iddhipādaṃ bhāvetī』』ti.

  1. Cittiddhipādo

  2. Kathañca bhikkhu cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

此中,什麼是欲?凡是欲、欲求、意欲作為、善法欲 - 這稱為"欲"。 此中,什麼是三摩地?凡是心的住立、等住......正三摩地、三摩地覺支、道支、道所攝 - 這稱為"三摩地"。 此中,什麼是勤行?凡是心的精進發起......正精進、精進覺支、道支、道所攝 - 這稱為"勤行"。如是具足此欲、此三摩地、此勤行......稱為"具足欲三摩地勤行"。 神通:凡是那些法的成就、完成、成功、圓滿、獲得、證得、達到、成就、觸證、作證、具足。 神通足:如是存在者的觸......策勵、不散亂。 修習神通足:他習行、修習、多作那些法。因此稱為"修習神通足"。 精進神通 比丘如何修習精進三摩地勤行具足神通?在此,比丘在某時修習出世間禪那,它是出離的、導向滅除的,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲......具足初禪而住,是苦行道、遲通達,在那時他修習精進三摩地勤行具足神通。 此中,什麼是精進?凡是心的精進發起......正精進、精進覺支、道支、道所攝 - 這稱為"精進"。 此中,什麼是三摩地?凡是心的住立、等住......正三摩地、三摩地覺支、道支、道所攝 - 這稱為"三摩地"。 此中,什麼是勤行?凡是心的精進發起......正精進、精進覺支、道支、道所攝 - 這稱為"勤行"。如是具足此精進、此三摩地、此勤行......稱為"具足精進三摩地勤行"。 神通:凡是那些法的成就、完成、成功、圓滿、獲得、證得、達到、成就、觸證、作證、具足。 神通足:如是存在者的觸......策勵、不散亂。 修習神通足:他習行、修習、多作那些法。因此稱為"修習神通足"。 心神通 比丘如何修習心三摩地勤行具足神通?在此,比丘在某時修習出世間禪那,它是出離的、導向滅除的,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲......具足初禪而住,是苦行道、遲通達,在那時他修習心三摩地勤行具足神通。

  1. Tattha katamaṃ cittaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati 『『cittaṃ』』.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati 『『samādhi』』.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati 『『padhānasaṅkhāro』』. Iti iminā ca cittena , iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati 『『cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato』』ti.

  1. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti. Tathābhūtassa phasso…pe… paggāho avikkhepo.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati 『『iddhipādaṃ bhāvetī』』ti.

  1. Vīmaṃsiddhipādo

  2. Kathañca bhikkhu vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

  3. Tattha katamā vīmaṃsā? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati 『『vīmaṃsā』』.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati 『『samādhi』』.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati 『『padhānasaṅkhāro』』. Iti imāya ca vīmaṃsāya, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato. Tena vuccati 『『vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato』』ti

  1. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti. Tathābhūtassa phasso…pe… paggāho avikkhepo.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati 『『iddhipādaṃ bhāvetī』』ti.

  1. Cattāro iddhipādā – chandiddhipādo, vīriyiddhipādo, cittiddhipādo, vīmaṃsiddhipādo.

  2. Tattha katamo chandiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yo tasmiṃ samaye chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando – ayaṃ vuccati 『『chandiddhipādo』』. Avasesā dhammā chandiddhipādasampayuttā.

此中,什麼是心?凡是心、意、意識......相應意識界 - 這稱為"心"。 此中,什麼是三摩地?凡是心的住立、等住......正三摩地、三摩地覺支、道支、道所攝 - 這稱為"三摩地"。 此中,什麼是勤行?凡是心的精進發起......正精進、精進覺支、道支、道所攝 - 這稱為"勤行"。如是具足此心、此三摩地、此勤行......稱為"具足心三摩地勤行"。 神通:凡是那些法的成就、完成、成功、圓滿、獲得、證得、達到、成就、觸證、作證、具足。 神通足:如是存在者的觸......策勵、不散亂。 修習神通足:他習行、修習、多作那些法。因此稱為"修習神通足"。 觀神通 比丘如何修習觀三摩地勤行具足神通?在此,比丘在某時修習出世間禪那,它是出離的、導向滅除的,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲......具足初禪而住,是苦行道、遲通達,在那時他修習觀三摩地勤行具足神通。 此中,什麼是觀?凡是慧、了知......無癡、擇法、正見、擇法覺支、道支、道所攝 - 這稱為"觀"。 此中,什麼是三摩地?凡是心的住立、等住......正三摩地、三摩地覺支、道支、道所攝 - 這稱為"三摩地"。 此中,什麼是勤行?凡是心的精進發起......正精進、精進覺支、道支、道所攝 - 這稱為"勤行"。如是具足此觀、此三摩地、此勤行......稱為"具足觀三摩地勤行"。 神通:凡是那些法的成就、完成、成功、圓滿、獲得、證得、達到、成就、觸證、作證、具足。 神通足:如是存在者的觸......策勵、不散亂。 修習神通足:他習行、修習、多作那些法。因此稱為"修習神通足"。 四神通:欲神通、精進神通、心神通、觀神通。 此中,什麼是欲神通?在此,比丘在某時修習出世間禪那,它是出離的、導向滅除的,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲......具足初禪而住,是苦行道、遲通達,在那時凡是欲、欲求、意欲作為、善法欲 - 這稱為"欲神通"。其餘諸法與欲神通相應。

  1. Tattha katamo vīriyiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati 『『vīriyiddhipādo』』. Avasesā dhammā vīriyiddhipādasampayuttā.

  2. Tattha katamo cittiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ vuccati 『『cittiddhipādo』』. Avasesā dhammā cittiddhipādasampayuttā.

  3. Tattha katamo vīmaṃsiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati 『『vīmaṃsiddhipādo』』. Avasesā dhammā vīmaṃsiddhipādasampayuttā.

Abhidhammabhājanīyaṃ.

  1. Pañhāpucchakaṃ

  2. Cattāro iddhipādā – idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

  3. Catunnaṃ iddhipādānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā…pe… kati saraṇā, kati araṇā?

  4. Tikaṃ

  5. Kusalāyeva. Siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Vipākadhammadhammā. Anupādinnaanupādāniyā. Asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā. Siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā , siyā avitakkaavicārā. Siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Apacayagāmino. Sekkhā. Appamāṇā. Appamāṇārammaṇā. Paṇītā. Sammattaniyatā. Na maggārammaṇā, maggahetukā, na maggādhipatino. Siyā uppannā, siyā anuppannā, na vattabbā uppādinoti. Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā. Na vattabbā atītārammaṇātipi, anāgatārammaṇātipi , paccuppannārammaṇātipi. Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā. Bahiddhārammaṇā. Anidassanaappaṭighā.

  6. Dukaṃ

此中,什麼是精進神通?在此,比丘在某時修習出世間禪那,它是出離的、導向滅除的,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲......具足初禪而住,是苦行道、遲通達,在那時凡是心的精進發起......正精進、精進覺支、道支、道所攝 - 這稱為"精進神通"。其餘諸法與精進神通相應。 此中,什麼是心神通?在此,比丘在某時修習出世間禪那,它是出離的、導向滅除的,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲......具足初禪而住,是苦行道、遲通達,在那時凡是心、意、意識......相應意識界 - 這稱為"心神通"。其餘諸法與心神通相應。 此中,什麼是觀神通?在此,比丘在某時修習出世間禪那,它是出離的、導向滅除的,爲了斷除見解,爲了證得初地,離諸欲......具足初禪而住,是苦行道、遲通達,在那時凡是慧、了知......無癡、擇法、正見、擇法覺支、道支、道所攝 - 這稱為"觀神通"。其餘諸法與觀神通相應。 阿毗達摩分別。 問分 四神通:在此,比丘修習欲三摩地勤行具足神通,修習精進三摩地......修習心三摩地......修習觀三摩地勤行具足神通。 四神通中,幾種是善,幾種是不善,幾種是無記......幾種是有所緣,幾種是無所緣? 三法 唯是善。或與樂受相應,或與不苦不樂受相應。是有異熟法。非所取非能取。非雜染非能雜染。或有尋有伺,或無尋唯伺,或無尋無伺。或與喜俱行,或與樂俱行,或與舍俱行。非見所斷亦非修所斷。非見所斷因亦非修所斷因。是向滅法。是有學。是無量。緣無量。是勝。是正性決定。非緣道,是道因,非道增上。或已生,或未生,不可說是正在生。或是過去,或是未來,或是現在。不可說是緣過去、緣未來或緣現在。或是內,或是外,或是內外。緣外。是不可見無對。 二法

  1. Vīmaṃsiddhipādo hetu, tayo iddhipādā na hetū. Sahetukā. Hetusampayuttā. Vīmaṃsiddhipādo hetu ceva sahetuko ca, tayo iddhipādā na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū. Vīmaṃsiddhipādo hetu ceva hetusampayutto ca, tayo iddhipādā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū. Tayo iddhipādā na hetū sahetukā, vīmaṃsiddhipādo na vattabbo na hetu sahetukotipi, na hetu ahetukotipi. Sappaccayā. Saṅkhatā. Anidassanā. Appaṭighā. Arūpā. Lokuttarā. Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā. No āsavā. Anāsavā. Āsavavippayuttā. Na vattabbā āsavā ceva sāsavā cātipi, sāsavā ceva no ca āsavātipi. Na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cātipi, āsavasampayuttā ceva no ca āsavātipi. Āsavavippayuttā. Anāsavā.

No saṃyojanā…pe… no ganthā…pe… no oghā…pe… no yogā…pe… no nīvaraṇā…pe… no parāmāsā…pe… sārammaṇā. Tayo iddhipādā no cittā, cittiddhipādo cittaṃ. Tayo iddhipādā cetasikā, cittiddhipādo acetasiko. Tayo iddhipādā cittasampayuttā, cittiddhipādo na vattabbo cittena sampayuttotipi, cittena vippayuttotipi. Tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭhā, cittiddhipādo na vattabbo cittena saṃsaṭṭhotipi, cittena visaṃsaṭṭhotipi. Tayo iddhipādā cittasamuṭṭhānā, cittiddhipādo no cittasamuṭṭhāno . Tayo iddhipādā cittasahabhuno, cittiddhipādo no cittasahabhū. Tayo iddhipādā cittānuparivattino , cittiddhipādo no cittānuparivatti. Tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā, cittiddhipādo no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhāno. Tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno, cittiddhipādo no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhū. Tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino, cittiddhipādo no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivatti.

Tayo iddhipādā bāhirā, cittiddhipādo ajjhattiko. No upādā. Anupādinnā. No upādānā…pe… no kilesā…pe… na dassanena pahātabbā. Na bhāvanāya pahātabbā. Na dassanena pahātabbahetukā. Na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā savitakkā, siyā avitakkā. Siyā savicārā, siyā avicārā . Siyā sappītikā, siyā appītikā. Siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā. Siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā. Siyā upekkhāsahagatā, siyā na upekkhāsahagatā. Na kāmāvacarā . Na rūpāvacarā. Na arūpāvacarā. Apariyāpannā. Niyyānikā. Niyatā. Anuttarā. Araṇāti.

Pañhāpucchakaṃ.

觀神通是因,其他三神通非因。是有因。與因相應。觀神通既是因又是有因,其他三神通不可說既是因又是有因,是有因非因。觀神通既是因又與因相應,其他三神通不可說既是因又與因相應,是與因相應非因。其他三神通是非因有因,觀神通不可說是非因有因或非因無因。是有緣。是有為。是不可見。是無對。是無色。是出世間。由某些可知,由某些不可知。非漏。是無漏。與漏不相應。不可說既是漏又是有漏,也不可說是有漏非漏。不可說既是漏又與漏相應,也不可說是與漏相應非漏。與漏不相應。是無漏。 非結......非系......非暴流......非軛......非蓋......非取......是有所緣。三神通非心,心神通是心。三神通是心所,心神通非心所。三神通與心相應,心神通不可說與心相應或與心不相應。三神通與心相雜,心神通不可說與心相雜或與心不相雜。三神通是心等起,心神通非心等起。三神通是與心俱生,心神通非與心俱生。三神通是隨心轉,心神通非隨心轉。三神通是心相雜等起,心神通非心相雜等起。三神通是心相雜等起俱生,心神通非心相雜等起俱生。三神通是心相雜等起隨轉,心神通非心相雜等起隨轉。 三神通是外,心神通是內。非所依。是非所取。非取......非煩惱......非見所斷。非修所斷。非見所斷因。非修所斷因。或有尋,或無尋。或有伺,或無伺。或有喜,或無喜。或與喜俱行,或不與喜俱行。或與樂俱行,或不與樂俱行。或與舍俱行,或不與舍俱行。非欲界。非色界。非無色界。是不繫。是出離。是決定。是無上。是無諍。 問分。

Iddhipādavibhaṅgo niṭṭhito.

神通分別結束。