B0102041102anussativaggo(憶念品)

  1. Anussativaggo

  2. Paṭhamamahānāmasuttaṃ

  3. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – 『『niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī』』ti. Assosi kho mahānāmo sakko – 『『sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – 『niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī』』』ti.

Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – 『『sutaṃ metaṃ, bhante – 『sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī』ti. Tesaṃ no, bhante, nānāvihārehi viharataṃ kenassa [kena (syā. kaṃ.)] vihārena vihātabba』』nti?

『『Sādhu sādhu, mahānāma! Etaṃ kho, mahānāma, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ, yaṃ tumhe tathāgataṃ upasaṅkamitvā puccheyyātha – 『tesaṃ no, bhante, nānāvihārehi viharataṃ kenassa vihārena vihātabba』』』nti? Saddho kho, mahānāma, ārādhako hoti, no assaddho; āraddhavīriyo ārādhako hoti, no kusīto; upaṭṭhitassati ārādhako hoti , no muṭṭhassati; samāhito ārādhako hoti, no asamāhito; paññavā ārādhako hoti, no duppañño. Imesu kho tvaṃ, mahānāma, pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttari [uttariṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhāveyyāsi. [a. ni.

  1. 隨念品
  2. 第一摩訶男經
  3. 一時,世尊住在釋迦族的迦毗羅衛城(現尼泊爾藍毗尼附近)尼拘律園。那時,許多比丘正在為世尊做衣 —— "世尊的衣做好后,三個月過後就要出發遊行。"釋迦族的摩訶男聽說:"很多比丘正在為世尊做衣 —— '世尊的衣做好后,三個月過後就要出發遊行'"。 於是,釋迦族的摩訶男前往世尊所在處。到達后,向世尊禮敬,然後坐在一旁。坐在一旁的釋迦族摩訶男對世尊如此說道:"世尊,我聽說'很多比丘正在為世尊做衣 —— 世尊的衣做好后,三個月過後就要出發遊行'。世尊,我們住于種種住處時,應當以何種住處而住?" "很好,很好,摩訶男!摩訶男,這確實適合你們這些良家子,你們來到如來處請問'我們住于種種住處時,應當以何種住處而住?'摩訶男,有信仰者是成就者,非無信仰者;精進者是成就者,非懈怠者;具念者是成就者,非失念者;入定者是成就者,非未入定者;有智慧者是成就者,非愚鈍者。摩訶男,你應當建立於這五法中,進一步修習六法。

6.10] 『『Idha tvaṃ, mahānāma, tathāgataṃ anussareyyāsi – 『itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā』ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno buddhānussatiṃ bhāveti.

『『Puna caparaṃ tvaṃ, mahānāma, dhammaṃ anussareyyāsi – 『svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko [opanayiko (sī. syā. kaṃ. pī.)] paccattaṃ veditabbo viññūhī』ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti dhammaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno dhammānussatiṃ bhāveti.

『『Puna caparaṃ tvaṃ, mahānāma, saṅghaṃ anussareyyāsi – 『suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā』ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti saṅghaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno saṅghānussatiṃ bhāveti.

『『Puna caparaṃ tvaṃ, mahānāma, attano sīlāni anussareyyāsi akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti sīlaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno sīlānussatiṃ bhāveti.

"摩訶男,在此,你應當隨念如來 —— '世尊是阿羅漢、正等正覺、明行具足、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人師、佛陀、世尊'。摩訶男,當聖弟子隨念如來時,他的心不被貪慾所纏,不被嗔恚所纏,不被愚癡所纏;那時他的心對如來是正直的。摩訶男,聖弟子心正直時,得義感,得法感,得法相應的歡悅。歡悅者生喜,有喜者身輕安,身輕安者感受樂,有樂者心得定。摩訶男,這稱為聖弟子于不平等的人群中平等而住,于有瞋恚的人群中無瞋恚而住,入於法流而修習佛隨念。 複次,摩訶男,你應當隨念法 —— '法為世尊善說,現見、無時、來見、引導、智者自知'。摩訶男,當聖弟子隨念法時,他的心不被貪慾所纏,不被嗔恚所纏,不被愚癡所纏;那時他的心對法是正直的。摩訶男,聖弟子心正直時,得義感,得法感,得法相應的歡悅。歡悅者生喜,有喜者身輕安,身輕安者感受樂,有樂者心得定。摩訶男,這稱為聖弟子于不平等的人群中平等而住,于有瞋恚的人群中無瞋恚而住,入於法流而修習法隨念。 複次,摩訶男,你應當隨念僧 —— '世尊的聲聞僧眾行道良善,世尊的聲聞僧眾行道正直,世尊的聲聞僧眾行道如理,世尊的聲聞僧眾行道正當,即四雙八輩,此世尊聲聞僧眾可供養、可供奉、可佈施、可合掌,是世間無上的福田'。摩訶男,當聖弟子隨念僧時,他的心不被貪慾所纏,不被嗔恚所纏,不被愚癡所纏;那時他的心對僧是正直的。摩訶男,聖弟子心正直時,得義感,得法感,得法相應的歡悅。歡悅者生喜,有喜者身輕安,身輕安者感受樂,有樂者心得定。摩訶男,這稱為聖弟子于不平等的人群中平等而住,于有瞋恚的人群中無瞋恚而住,入於法流而修習僧隨念。 複次,摩訶男,你應當隨念自己的戒,即無缺、無破、無污、無雜,自在、智者所贊、無執著、導向定。摩訶男,當聖弟子隨念戒時,他的心不被貪慾所纏,不被嗔恚所纏,不被愚癡所纏;那時他的心對戒是正直的。摩訶男,聖弟子心正直時,得義感,得法感,得法相應的歡悅。歡悅者生喜,有喜者身輕安,身輕安者感受樂,有樂者心得定。摩訶男,這稱為聖弟子于不平等的人群中平等而住,于有瞋恚的人群中無瞋恚而住,入於法流而修習戒隨念。

『『Puna caparaṃ tvaṃ, mahānāma, attano cāgaṃ anussareyyāsi – 『lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato』ti. Yasmiṃ, mahānāma , samaye ariyasāvako cāgaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti cāgaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno cāgānussatiṃ bhāveti.

『『Puna caparaṃ tvaṃ, mahānāma, devatā anussareyyāsi – 『santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā , mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati. Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṃvijjati. Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī』ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno devatānussatiṃ bhāvetī』』ti. Paṭhamaṃ.

  1. Dutiyamahānāmasuttaṃ

  2. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena mahānāmo sakko gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – 『『niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī』』ti.

Assosi kho mahānāmo sakko – 『『sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – 『niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī』』』ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – 『『sutaṃ metaṃ, bhante – 『sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī』ti. Tesaṃ no, bhante, nānāvihārehi viharataṃ kenassa vihārena vihātabba』』nti?

『『Sādhu sādhu, mahānāma! Etaṃ kho, mahānāma, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ yaṃ tumhe tathāgataṃ upasaṅkamitvā puccheyyātha – 『tesaṃ no, bhante, nānāvihārehi viharataṃ kenassa vihārena vihātabba』nti? Saddho kho, mahānāma, ārādhako hoti, no assaddho; āraddhavīriyo ārādhako hoti, no kusīto; upaṭṭhitassati ārādhako hoti, no muṭṭhassati; samāhito ārādhako hoti , no asamāhito; paññavā ārādhako hoti, no duppañño. Imesu kho tvaṃ, mahānāma, pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttari bhāveyyāsi.

[a. ni.

"複次,摩訶男,你應當隨念自己的施捨 —— '我真是有得,我真是善得,我在受吝嗇垢所纏的人群中,以離垢吝嗇心而居家,解脫施捨,手常凈潔,樂於捨棄,可以求取,樂於佈施分享'。摩訶男,當聖弟子隨念施捨時,他的心不被貪慾所纏,不被嗔恚所纏,不被愚癡所纏;那時他的心對施捨是正直的。摩訶男,聖弟子心正直時,得義感,得法感,得法相應的歡悅。歡悅者生喜,有喜者身輕安,身輕安者感受樂,有樂者心得定。摩訶男,這稱為聖弟子于不平等的人群中平等而住,于有瞋恚的人群中無瞋恚而住,入於法流而修習施捨隨念。 複次,摩訶男,你應當隨念諸天 —— '有四大王天,有三十三天,有夜摩天,有兜率天,有化樂天,有他化自在天,有梵眾天,有更上諸天。那些天神具足如是信而從此處死後生到那裡,我也具有如是信。那些天神具足如是戒而從此處死後生到那裡,我也具有如是戒。那些天神具足如是聞而從此處死後生到那裡,我也具有如是聞。那些天神具足如是施而從此處死後生到那裡,我也具有如是施。那些天神具足如是慧而從此處死後生到那裡,我也具有如是慧'。摩訶男,當聖弟子隨念自己和那些天神的信、戒、聞、施、慧時,他的心不被貪慾所纏,不被嗔恚所纏,不被愚癡所纏;那時他的心對諸天是正直的。摩訶男,聖弟子心正直時,得義感,得法感,得法相應的歡悅。歡悅者生喜,有喜者身輕安,身輕安者感受樂,有樂者心得定。摩訶男,這稱為聖弟子于不平等的人群中平等而住,于有瞋恚的人群中無瞋恚而住,入於法流而修習天隨念。"第一經。 2. 第二摩訶男經 12. 一時,世尊住在釋迦族的迦毗羅衛城尼拘律園。那時,釋迦族的摩訶男剛從疾病中康復,才從病中起來不久。那時,許多比丘正在為世尊做衣 —— "世尊的衣做好后,三個月過後就要出發遊行。" 釋迦族的摩訶男聽說:"很多比丘正在為世尊做衣 —— '世尊的衣做好后,三個月過後就要出發遊行'"。於是,釋迦族的摩訶男前往世尊所在處。到達后,向世尊禮敬,然後坐在一旁。坐在一旁的釋迦族摩訶男對世尊如此說道:"世尊,我聽說'很多比丘正在為世尊做衣 —— 世尊的衣做好后,三個月過後就要出發遊行'。世尊,我們住于種種住處時,應當以何種住處而住?" "很好,很好,摩訶男!摩訶男,這確實適合你們這些良家子,你們來到如來處請問'我們住于種種住處時,應當以何種住處而住?'摩訶男,有信仰者是成就者,非無信仰者;精進者是成就者,非懈怠者;具念者是成就者,非失念者;入定者是成就者,非未入定者;有智慧者是成就者,非愚鈍者。摩訶男,你應當建立於這五法中,進一步修習六法。

6.9] 『『Idha tvaṃ, mahānāma, tathāgataṃ anussareyyāsi – 『itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā』ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Imaṃ kho tvaṃ, mahānāma, buddhānussatiṃ gacchantopi bhāveyyāsi, ṭhitopi bhāveyyāsi, nisinnopi bhāveyyāsi, sayānopi bhāveyyāsi, kammantaṃ adhiṭṭhahantopi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantopi bhāveyyāsi.

『『Puna caparaṃ tvaṃ, mahānāma, dhammaṃ anussareyyāsi…pe… saṅghaṃ anussareyyāsi…pe… attano sīlāni anussareyyāsi…pe… attano cāgaṃ anussareyyāsi…pe… devatā anussareyyāsi – 『santi devā cātumahārājikā…pe… santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā , mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī』ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Imaṃ kho tvaṃ, mahānāma, devatānussatiṃ gacchantopi bhāveyyāsi, ṭhitopi bhāveyyāsi, nisinnopi bhāveyyāsi, sayānopi bhāveyyāsi, kammantaṃ adhiṭṭhahantopi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantopi bhāveyyāsī』』ti. Dutiyaṃ.

  1. Nandiyasuttaṃ

"摩訶男,在此,你應當隨念如來 —— '如是世尊是阿羅漢...乃至...天人師、佛陀、世尊'。摩訶男,當聖弟子隨念如來時,他的心不被貪慾所纏,不被嗔恚所纏,不被愚癡所纏;那時他的心對如來是正直的。摩訶男,聖弟子心正直時,得義感,得法感,得法相應的歡悅。歡悅者生喜,有喜者身輕安,身輕安者感受樂,有樂者心得定。摩訶男,你應當行走時修習此佛隨念,站立時修習,坐著時修習,躺臥時修習,從事工作時修習,居住在子女擁擠的床榻時也應修習。 複次,摩訶男,你應當隨念法...乃至...隨念僧...乃至...隨念自己的戒...乃至...隨念自己的施捨...乃至...隨念諸天 —— '有四大王天...乃至...有更上諸天。那些天神具足如是信而從此處死後生到那裡,我也具有如是信。那些天神具足如是戒...聞...施...慧而從此處死後生到那裡,我也具有如是慧'。摩訶男,當聖弟子隨念自己和那些天神的信、戒、聞、施、慧時,他的心不被貪慾所纏,不被嗔恚所纏,不被愚癡所纏;那時他的心對諸天是正直的。摩訶男,聖弟子心正直時,得義感,得法感,得法相應的歡悅。歡悅者生喜,有喜者身輕安,身輕安者感受樂,有樂者心得定。摩訶男,你應當行走時修習此天隨念,站立時修習,坐著時修習,躺臥時修習,從事工作時修習,居住在子女擁擠的床榻時也應修習。"第二經。 3. 難提經

  1. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena bhagavā sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagantukāmo hoti [ahosi (ka.)].

Assosi kho nandiyo sakko – 『『bhagavā kira sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagantukāmo』』ti. Atha kho nandiyassa sakkassa etadahosi – 『『yaṃnūnāhampi sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagaccheyyaṃ. Tattha kammantañceva adhiṭṭhahissāmi, bhagavantañca lacchāmi kālena kālaṃ dassanāyā』』ti.

Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagacchi [upagañchi (sī. pī.)]. Nandiyopi kho sakko sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagacchi. Tattha kammantañceva adhiṭṭhāsi [adhiṭṭhāya (syā.), adhiṭṭhāti (ka.)], bhagavantañca labhi [lacchati (syā. ka.)] kālena kālaṃ dassanāya. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – 『『niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī』』ti.

Assosi kho nandiyo sakko – 『『sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – 『niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī』』』ti. Atha kho nandiyo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho nandiyo sakko bhagavantaṃ etadavoca – 『『sutaṃ metaṃ, bhante – 『sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī』ti. Tesaṃ no, bhante, nānāvihārehi viharataṃ kenassa vihārena vihātabba』』nti?

『『Sādhu sādhu, nandiya! Etaṃ kho, nandiya, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ, yaṃ tumhe tathāgataṃ upasaṅkamitvā puccheyyātha – 『tesaṃ no, bhante, nānāvihārehi viharataṃ kenassa vihārena vihātabba』nti? Saddho kho, nandiya, ārādhako hoti, no assaddho; sīlavā ārādhako hoti, no dussīlo; āraddhavīriyo ārādhako hoti, no kusīto; upaṭṭhitassati ārādhako hoti, no muṭṭhassati; samāhito ārādhako hoti, no asamāhito; paññavā ārādhako hoti, no duppañño. Imesu kho te, nandiya, chasu dhammesu patiṭṭhāya pañcasu dhammesu ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā.

『『Idha tvaṃ, nandiya, tathāgataṃ anussareyyāsi – 『itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi , satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā』ti. Iti kho te, nandiya, tathāgataṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā.

『『Puna caparaṃ tvaṃ, nandiya, dhammaṃ anussareyyāsi – 『svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī』ti. Iti kho te, nandiya, dhammaṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā.

『『Puna caparaṃ tvaṃ, nandiya, kalyāṇamitte anussareyyāsi – 『lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me kalyāṇamittā anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā』ti. Iti kho te, nandiya, kalyāṇamitte ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā.

『『Puna caparaṃ tvaṃ, nandiya, attano cāgaṃ anussareyyāsi – 『lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato』ti. Iti kho te, nandiya, cāgaṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā.

『『Puna caparaṃ tvaṃ, nandiya, devatā anussareyyāsi – 『yā devatā atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ [kabaḷiṃkārabhakkhānaṃ (sī.), kabaḷīkārabhakkhānaṃ (syā. kaṃ. pī.)] devatānaṃ sahabyataṃ aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapannā, tā karaṇīyaṃ attano na samanupassanti katassa vā paticayaṃ. Seyyathāpi, nandiya, bhikkhu asamayavimutto karaṇīyaṃ attano na samanupassati katassa vā paticayaṃ; evamevaṃ kho, nandiya, yā tā devatā atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ devatānaṃ sahabyataṃ aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapannā, tā karaṇīyaṃ attano na samanupassanti katassa vā paticayaṃ. Iti kho te, nandiya, devatā ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā.

  1. 一時,世尊住在釋迦族的迦毗羅衛城(現尼泊爾藍毗尼附近)尼拘律園。那時,世尊想要去舍衛城(現印度北方邦斯拉瓦斯提)度過雨安居。 釋迦族的難提聽說:"世尊想要去舍衛城度過雨安居。"於是,釋迦族的難提這樣想:"讓我也去舍衛城度過雨安居吧。在那裡我既可以處理事務,又能時時見到世尊。" 於是世尊去到舍衛城度過雨安居。釋迦族的難提也去到舍衛城度過雨安居。在那裡他既處理事務,又能時時見到世尊。那時,許多比丘正在為世尊做衣 —— "世尊的衣做好后,三個月過後就要出發遊行。" 釋迦族的難提聽說:"很多比丘正在為世尊做衣 —— '世尊的衣做好后,三個月過後就要出發遊行'"。於是,釋迦族的難提前往世尊所在處。到達后,向世尊禮敬,然後坐在一旁。坐在一旁的釋迦族難提對世尊如此說道:"世尊,我聽說'很多比丘正在為世尊做衣 —— 世尊的衣做好后,三個月過後就要出發遊行'。世尊,我們住于種種住處時,應當以何種住處而住?" "很好,很好,難提!難提,這確實適合你們這些良家子,你們來到如來處請問'我們住于種種住處時,應當以何種住處而住?'難提,有信仰者是成就者,非無信仰者;持戒者是成就者,非破戒者;精進者是成就者,非懈怠者;具念者是成就者,非失念者;入定者是成就者,非未入定者;有智慧者是成就者,非愚鈍者。難提,你應當建立於這六法中,對五法建立內在的念。 難提,在此,你應當隨念如來 —— '如是世尊是阿羅漢、正等正覺、明行具足、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人師、佛陀、世尊'。難提,你應當如是對如來建立內在的念。 複次,難提,你應當隨念法 —— '法為世尊善說,現見、無時、來見、引導、智者自知'。難提,你應當如是對法建立內在的念。 複次,難提,你應當隨念善友 —— '我真是有得,我真是善得,我有這些善友憐憫我,希望我利益,教導我,指導我'。難提,你應當如是對善友建立內在的念。 複次,難提,你應當隨念自己的施捨 —— '我真是有得,我真是善得,我在受吝嗇垢所纏的人群中,以離垢吝嗇心而居家,解脫施捨,手常凈潔,樂於捨棄,可以求取,樂於佈施分享'。難提,你應當如是對施捨建立內在的念。 複次,難提,你應當隨念諸天 —— '那些超越了段食諸天的境界,投生到某個意生身的諸天,他們不見自己有應做之事,也不見已做之事需要積集。難提,就如無時解脫的比丘不見自己有應做之事,也不見已做之事需要積集;同樣地,難提,那些超越了段食諸天的境界,投生到某個意生身的諸天,他們不見自己有應做之事,也不見已做之事需要積集'。難提,你應當如是對諸天建立內在的念。

『『Imehi kho, nandiya, ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahateva pāpake akusale dhamme, na upādiyati. Seyyathāpi, nandiya, kumbho nikkujjo [nikujjo (ka.)] vamateva udakaṃ, no vantaṃ paccāvamati [paccāmasati (syā.)]; seyyathāpi vā pana, nandiya, sukkhe tiṇadāye aggi mutto ḍahaññeva gacchati, no daḍḍhaṃ paccudāvattati ; evamevaṃ kho, nandiya, imehi ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahateva pāpake akusale dhamme, na upādiyatī』』ti. Tatiyaṃ.

  1. Subhūtisuttaṃ

"難提,具足這十一法的聖弟子必定斷除邪惡不善法,不再執取。難提,就如倒置的水瓶只會流出水,不會將流出的水收回;又如,難提,在乾燥的草堆中燃起的火只會向前燒,不會回頭燒已燒過的地方;同樣地,難提,具足這十一法的聖弟子必定斷除邪惡不善法,不再執取。"第三經。 4. 須菩提經

  1. Atha kho āyasmā subhūti saddhena bhikkhunā saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ subhūtiṃ bhagavā etadavoca – 『『ko nāmāyaṃ [ko nāmo ayaṃ (sī. ka.), ko nāma ayaṃ (syā. kaṃ.)], subhūti, bhikkhū』』ti? 『『Saddho nāmāyaṃ, bhante, bhikkhu, sudattassa [saddhassa (sī. syā. kaṃ. pī.)] upāsakassa putto, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito』』ti.

『『Kacci panāyaṃ, subhūti, saddho bhikkhu sudattassa upāsakassa putto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito sandissati saddhāpadānesū』』ti? 『『Etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo, yaṃ bhagavā saddhassa saddhāpadānāni bhāseyya. Idānāhaṃ jānissāmi yadi vā ayaṃ bhikkhu sandissati saddhāpadānesu yadi vā no』』ti.

『『Tena hi, subhūti, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā subhūti bhagavato paccassosi . Bhagavā etadavoca –

『『Idha , subhūti, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yampi, subhūti, bhikkhu sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, subhūti, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo; ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yampi, subhūti, bhikkhu bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, subhūti, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yampi, subhūti, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, subhūti, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Yampi, subhūti, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, subhūti, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tatra dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Yampi, subhūti, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tatra dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, subhūti, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Yampi, subhūti, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, subhūti, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yampi, subhūti, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, subhūti, bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Yampi , subhūti, bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

  1. 於是,尊者須菩提與一位有信仰的比丘一起前往世尊所在處。到達后,向世尊禮敬,然後坐在一旁。世尊對坐在一旁的尊者須菩提如此說道:"須菩提,這位比丘叫什麼名字?""世尊,這位比丘名叫信仰,是優婆塞須達多的兒子,因信仰而從在家出家成為無家者。" "須菩提,這位名叫信仰的比丘,優婆塞須達多的兒子,因信仰而從在家出家成為無家者,他是否顯現於信仰的善業中?""世尊,現在正是時候,善逝,現在正是時候,請世尊說明信仰者的信仰善業。現在我將知道這位比丘是否顯現於信仰的善業中。" "那麼,須菩提,你要聽,要好好作意,我要說了。""是的,世尊。"尊者須菩提回答世尊。世尊如此說道: "須菩提,在此,比丘持戒,守護波羅提木叉律儀而住,具足行處,對微細罪過見到危險,受持學習學處。須菩提,比丘持戒...乃至...受持學習學處,須菩提,這也是信仰者的信仰善業。 複次,須菩提,比丘多聞,持聞,積聞;對於那些初善、中善、后善,有義有文,宣說完全圓滿清凈梵行的法,這樣的法他多聞、受持、熟習語言、心意省察、以見善通達。須菩提,比丘多聞...乃至...以見善通達,須菩提,這也是信仰者的信仰善業。 複次,須菩提,比丘有善友、善伴、善同行。須菩提,比丘有善友、善伴、善同行,須菩提,這也是信仰者的信仰善業。 複次,須菩提,比丘易受教導,具足使人易受教導的法,能忍,善於接受教導。須菩提,比丘易受教導,具足使人易受教導的法,能忍,善於接受教導,須菩提,這也是信仰者的信仰善業。 複次,須菩提,比丘對於同梵行者大大小小的事務,他都熟練、不懈怠,具足相應的思慮,能做、能安排。須菩提,比丘對於同梵行者大大小小的事務,他都熟練、不懈怠,具足相應的思慮,能做、能安排,須菩提,這也是信仰者的信仰善業。 複次,須菩提,比丘愛法,談話可愛,對阿毗達摩、律有極大歡喜。須菩提,比丘愛法,談話可愛,對阿毗達摩、律有極大歡喜,須菩提,這也是信仰者的信仰善業。 複次,須菩提,比丘精進而住,為斷不善法,為具足善法,有力、堅固精進、不捨善法的擔負。須菩提,比丘精進而住,為斷不善法,為具足善法,有力、堅固精進、不捨善法的擔負,須菩提,這也是信仰者的信仰善業。 複次,須菩提,比丘隨意獲得四種增上心的現法樂住的禪那,不困難獲得,不艱難獲得。須菩提,比丘隨意獲得四種增上心的現法樂住的禪那,不困難獲得,不艱難獲得,須菩提,這也是信仰者的信仰善業。

『『Puna caparaṃ, subhūti, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – 『amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno』ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yampi, subhūti, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ, ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, subhūti, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – 『ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā』ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yampi, subhūti, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena…pe… yathākammūpage satte pajānāti, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, subhūti, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi, subhūti, bhikkhu āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṃ hotī』』ti.

Evaṃ vutte āyasmā subhūti bhagavantaṃ etadavoca – 『『yānimāni, bhante, bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni, saṃvijjanti tāni imassa bhikkhuno, ayañca bhikkhu etesu sandissati.

『『Ayaṃ, bhante, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

『『Ayaṃ, bhante, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo; ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

『『Ayaṃ , bhante, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.

『『Ayaṃ, bhante, bhikkhu suvaco hoti…pe… anusāsaniṃ.

『『Ayaṃ, bhante, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ.

『『Ayaṃ, bhante, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo.

『『Ayaṃ, bhante, bhikkhu āraddhavīriyo viharati…pe… thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.

『『Ayaṃ, bhante, bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

『『Ayaṃ , bhante, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

『『Ayaṃ, bhante, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena…pe… yathākammūpage satte pajānāti.

"複次,須菩提,比丘憶念種種宿住,即:一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、多壞劫、多成劫、多成壞劫 —— '在那裡我有如是名、如是姓、如是容貌、如是食物、如是感受苦樂、如是壽量;從那裡死後,我出生在那裡;在那裡我也有如是名、如是姓、如是容貌、如是食物、如是感受苦樂、如是壽量;從那裡死後,出生於此'。如是帶相帶說地憶念種種宿住。須菩提,比丘憶念種種宿住,即:一生、二生...乃至...如是帶相帶說地憶念種種宿住。須菩提,這也是信仰者的信仰善業。 複次,須菩提,比丘以清凈超人的天眼見眾生死時、生時,低賤的、高貴的,美好的、醜陋的,善趣的、惡趣的,隨業而行的眾生,他了知 —— '這些尊貴的眾生具足身惡行、具足語惡行、具足意惡行、誹謗聖者、持邪見、受持邪見業,他們身壞命終後生于惡趣、惡道、墮處、地獄。這些尊貴的眾生具足身善行、具足語善行、具足意善行、不誹謗聖者、持正見、受持正見業,他們身壞命終後生于善趣、天界'。如是以清凈超人的天眼見眾生死時、生時,低賤的、高貴的,美好的、醜陋的,善趣的、惡趣的,隨業而行的眾生,他了知。須菩提,比丘以清凈的天眼...乃至...隨業而行的眾生,他了知,須菩提,這也是信仰者的信仰善業。 複次,須菩提,比丘由於諸漏盡,現法中以自己的智證實現、具足、安住于無漏心解脫、慧解脫。須菩提,比丘由於諸漏盡...乃至...實現、具足、安住,須菩提,這也是信仰者的信仰善業。" 這樣說后,尊者須菩提對世尊如此說道:"世尊,這些由世尊所說的信仰者的信仰善業,這位比丘都具足,這位比丘也顯現於這些善業中。 世尊,這位比丘持戒,守護波羅提木叉律儀而住,具足行處,對微細罪過見到危險,受持學習學處。 世尊,這位比丘多聞,持聞,積聞;對於那些初善、中善、后善,有義有文,宣說完全圓滿清凈梵行的法,這樣的法他多聞、受持、熟習語言、心意省察、以見善通達。 世尊,這位比丘有善友、善伴、善同行。 世尊,這位比丘易受教導...乃至...教導。 世尊,這位比丘對於同梵行者大大小小的事務,他都熟練、不懈怠,具足相應的思慮,能做、能安排。 世尊,這位比丘愛法,談話可愛,對阿毗達摩、律有極大歡喜。 世尊,這位比丘精進而住...乃至...有力、堅固精進、不捨善法的擔負。 世尊,這位比丘隨意獲得四種增上心的現法樂住的禪那,不困難獲得,不艱難獲得。 世尊,這位比丘憶念種種宿住,即:一生、二生...乃至...如是帶相帶說地憶念種種宿住。 世尊,這位比丘以清凈超人的天眼...乃至...隨業而行的眾生,他了知。

『『Ayaṃ, bhante, bhikkhu āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Yānimāni, bhante, bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni, saṃvijjanti tāni imassa bhikkhuno, ayañca bhikkhu etesu sandissatī』』ti.

『『Sādhu sādhu, subhūti! Tena hi tvaṃ, subhūti, iminā ca saddhena bhikkhunā saddhiṃ vihareyyāsi. Yadā ca tvaṃ, subhūti, ākaṅkheyyāsi tathāgataṃ dassanāya, iminā saddhena bhikkhunā saddhiṃ upasaṅkameyyāsi tathāgataṃ dassanāyā』』ti. Catutthaṃ.

  1. Mettāsuttaṃ

15.[paṭi. ma. 2.22; mi. pa. 4.4.6] 『『Mettāya , bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā.

Katame ekādasa? Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati , na pāpakaṃ supinaṃ passati, manussānaṃ piyo hoti, amanussānaṃ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati, tuvaṭaṃ cittaṃ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṃ karoti, uttari appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti. Mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā』』ti. Pañcamaṃ.

  1. Aṭṭhakanāgarasuttaṃ

我來幫您直譯這段巴利文經文為簡體中文: "尊者,這位比丘已經滅盡諸漏...(中略)...證得並安住於此。尊者,這些是世尊所說的信徒的信仰之道,這位比丘具備這些特質,此比丘也在這些道中顯現。" "善哉!善哉!須菩提!因此,須菩提,你應當與這位具信的比丘一起安住。須菩提,當你想要見如來時,應當與這位具信的比丘一同前來見如來。"第四。 5. 慈心經 15. "諸比丘,若修習、培育、多作、作為車乘、作為基礎、確立、熟習、善巧精進慈心解脫,當可期待十一種功德。 何為十一?安眠、安醒、不見惡夢、為人所愛、為非人所愛、諸天守護、不為火毒刀所傷、心速入定、面容清凈、臨終不迷亂、若未證得更高境界則得生梵天界。諸比丘,若修習、培育、多作、作為車乘、作為基礎、確立、熟習、善巧精進慈心解脫,當可期待這十一種功德。"第五。 6. 八城經 我已經按照您的要求完整直譯了文字,保持了章節編號並在數字後加上反斜線,沒有對巴利文進行對照輸出。這段文字中沒有需要註解的古代地名。如果您需要繼續翻譯後續內容,請告訴我。

  1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati beluvagāmake [veḷuvagāmake (syā. kaṃ. ka.)]. Tena kho pana samayena dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena.

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro yena kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – 『『kahaṃ nu kho, bhante, āyasmā ānando etarahi viharati? Dassanakāmā hi mayaṃ, bhante, āyasmantaṃ ānanda』』nti. 『『Eso, gahapati, āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati beluvagāmake』』ti.

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputte taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena vesālī beluvagāmako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – 『『atthi nu kho, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī』』ti? 『『Atthi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī』』ti.

『『Katamo pana, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī』』ti? 『『Idha, gahapati, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati – 『idampi kho paṭhamaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ』. 『Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ, tadaniccaṃ nirodhadhamma』nti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

『『Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati – 『idampi kho catutthaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ』. 『Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamma』nti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

  1. 一時,尊者阿難住在毗舍離(現今印度比哈爾邦)的竹林村。那時,八城的居士達薩摩因某事務來到巴連弗邦(現今印度巴特那)。 八城的居士達薩摩前往雞園寺,靠近一位比丘后,對那位比丘如是說:"尊者,尊者阿難現今住在何處?尊者,我們想要見尊者阿難。" "居士,尊者阿難住在毗舍離的竹林村。" 於是八城的居士達薩摩在巴連弗邦辦完事務后,前往毗舍離的竹林村見尊者阿難。到達后,向尊者阿難致敬,坐在一旁。坐下後,八城的居士達薩摩對尊者阿難如是說:"尊者阿難,彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等正覺者是否曾正確開示某一法,若比丘不放逸、精進、專注地安住於此,則未解脫的心得解脫,未盡的煩惱得以滅盡,未達到的無上安穩得以證得?" "是的,居士,彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等正覺者確實正確開示某一法,若比丘不放逸、精進、專注地安住於此,則未解脫的心得解脫,未盡的煩惱得以滅盡,未達到的無上安穩得以證得。" "尊者阿難,彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等正覺者所正確開示的是何法,若比丘不放逸、精進、專注地安住於此,則未解脫的心得解脫,未盡的煩惱得以滅盡,未達到的無上安穩得以證得?" "居士,在此,比丘遠離欲樂,遠離不善法,有尋有伺,具有由離生起的喜樂,進入並安住于初禪。他如是思維:'此初禪也是有為、思所造作的'。'凡是有為、思所造作的,皆是無常、滅法',他如是了知。他住於此而達到諸漏盡;若未達到諸漏盡,則以此法愛、法喜,滅盡五下分結,成為化生者,在彼處般涅槃,不再從彼世界回來。居士,這就是彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等正覺者所正確開示的一法,若比丘不放逸、精進、專注地安住於此,則未解脫的心得解脫,未盡的煩惱得以滅盡,未達到的無上安穩得以證得。" "再者,居士,比丘止息尋伺,內心清凈,心一境性,無尋無伺,具有由定生起的喜樂,進入並安住于第二禪...第三禪...第四禪。他如是思維:'此第四禪也是有為、思所造作的'。'凡是有為、思所造作的,皆是無常、滅法',他如是了知。他住於此而達到諸漏盡;若未達到諸漏盡,則以此法愛、法喜,滅盡五下分結,成為化生者,在彼處般涅槃,不再從彼世界回來。居士,這也是彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等正覺者所正確開示的一法,若比丘不放逸、精進、專注地安住於此,則未解脫的心得解脫,未盡的煩惱得以滅盡,未達到的無上安穩得以證得。"

『『Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati – 『ayampi kho mettā cetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā』. 『Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamma』nti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā…pe. … ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

『『Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati – 『ayampi kho upekkhācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā』. 『Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamma』nti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho , gahapati, tena bhagavatā jānatā…pe… ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

『『Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 『ananto ākāso』ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati – 『ayampi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā』. 『Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamma』nti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā…pe… ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

『『Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 『anantaṃ viññāṇa』nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati…pe… sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 『natthi kiñcī』ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati – 『ayampi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā』. 『Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamma』nti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā…pe… ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī』』ti.

Evaṃ vutte dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – 『『seyyathāpi, bhante ānanda, puriso ekaṃ nidhimukhaṃ gavesanto sakideva [sabbatthapi evameva dissati] ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya; evamevaṃ kho ahaṃ, bhante, ekaṃ amatadvāraṃ gavesanto sakideva ekādasa amatadvārāni [ekādasannaṃ amatadvārānaṃ (sabbattha) ma. ni. 2.21 passitabbaṃ] alatthaṃ sevanāya [savanāya (syā.) sī. pī. majjhimapaṇṇāsakadutiyasuttepi, bhāvanāya (ma. ni.

"再者,居士,比丘以慈心遍滿一方而住,如是第二方,如是第三方,如是第四方。如是上下四維一切處,對一切眾生,以廣大、無量、無怨、無害的慈心遍滿而住。他如是思維:'此慈心解脫也是有為、思所造作的'。'凡是有為、思所造作的,皆是無常、滅法',他如是了知。他住於此而達到諸漏盡;若未達到諸漏盡,則以此法愛、法喜,滅盡五下分結,成為化生者,在彼處般涅槃,不再從彼世界回來。居士,這也是彼世尊、知者...乃至...未達到的無上安穩得以證得。 再者,居士,比丘以悲心...乃至...以喜心...乃至...以舍心遍滿一方而住,如是第二方,如是第三方,如是第四方。如是上下四維一切處,對一切眾生,以廣大、無量、無怨、無害的舍心遍滿而住。他如是思維:'此舍心解脫也是有為、思所造作的'。'凡是有為、思所造作的,皆是無常、滅法',他如是了知。他住於此而達到諸漏盡;若未達到諸漏盡,則以此法愛、法喜,滅盡五下分結,成為化生者,在彼處般涅槃,不再從彼世界回來。居士,這也是彼世尊、知者...乃至...未達到的無上安穩得以證得。 再者,居士,比丘完全超越色想,滅除對立想,不作意種種想,以'虛空無邊'為所緣,進入並安住于空無邊處。他如是思維:'此空無邊處定也是有為、思所造作的'。'凡是有為、思所造作的,皆是無常、滅法',他如是了知。他住於此而達到諸漏盡;若未達到諸漏盡,則以此法愛、法喜,滅盡五下分結,成為化生者,在彼處般涅槃,不再從彼世界回來。居士,這也是彼世尊、知者...乃至...未達到的無上安穩得以證得。 再者,居士,比丘完全超越空無邊處,以'識無邊'為所緣,進入並安住于識無邊處...乃至...完全超越識無邊處,以'無所有'為所緣,進入並安住于無所有處。他如是思維:'此無所有處定也是有為、思所造作的'。'凡是有為、思所造作的,皆是無常、滅法',他如是了知。他住於此而達到諸漏盡;若未達到諸漏盡,則以此法愛、法喜,滅盡五下分結,成為化生者,在彼處般涅槃,不再從彼世界回來。居士,這也是彼世尊、知者...乃至...未達到的無上安穩得以證得。" 當這樣說時,八城的居士達薩摩對尊者阿難如是說:"尊者阿難,譬如有人尋求一個寶藏入口,一下子就找到十一個寶藏入口;同樣地,尊者,我尋求一個不死之門,一下子就得到十一個不死之門可以修習。

2.21)]. Seyyathāpi, bhante, purisassa agāraṃ ekādasa dvāraṃ. So tasmiṃ agāre āditte ekamekenapi dvārena sakkuṇeyya attānaṃ sotthiṃ kātuṃ; evamevaṃ kho ahaṃ, bhante, imesaṃ ekādasannaṃ amatadvārānaṃ ekamekenapi amatadvārena sakkuṇissāmi attānaṃ sotthiṃ kātuṃ. Ime hi nāma, bhante, aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaṃ pariyesissanti. Kiṃ [kimaṅgaṃ (ma. ni. 2.21)] panāhaṃ āyasmato ānandassa pūjaṃ na karissāmī』』ti!

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro vesālikañca pāṭaliputtakañca bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Ekamekañca bhikkhuṃ paccekaṃ dussayugena acchādesi, āyasmantañca ānandaṃ ticīvarena. Āyasmato ānandassa pañcasataṃ vihāraṃ kārāpesīti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Gopālasuttaṃ

  2. 『『Ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātiṃ kātuṃ [phātikattuṃ (sī.), phātikātuṃ (syā. pī.)]. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, gopālako na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ hāretā [sāṭetā (sī. syā. pī.)] hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti . Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātiṃ kātuṃ.

『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi ekādasahi? Idha , bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ hāretā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī ca hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ ( ) [(sabbaṃ rūpaṃ) ma. ni. 1.347 ( ) katthaci dissati] 『cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』nti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu 『kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito』ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na āsāṭikaṃ hāretā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti, uppannaṃ byāpādavitakkaṃ… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ… uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na āsāṭikaṃ hāretā hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati; na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ nāpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati; na rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu na [ma. ni.

"尊者,譬如一所有十一扇門的房子,當房子著火時,從任一扇門都能保全自己逃生;同樣地,尊者,通過這十一個不死之門中的任何一個,我都能保全自己。尊者,外道弟子尚且會尋求給予老師教法的酬勞,我又怎能不向尊者阿難表示敬意呢!" 於是八城的居士達薩摩召集毗舍離和巴連弗邦的比丘僧團,親手供養殊勝的硬食、軟食,使其滿足。又向每位比丘各施一套袈裟,向尊者阿難施三衣。併爲尊者阿難建造了價值五百的精舍。第六。 7. 牧牛者經 17. "諸比丘,具足十一種過失的牧牛人不能放牧牛群使其繁榮。是哪十一種?在此,諸比丘,牧牛人不識色相,不善於特徵,不能除去蠅卵,不能包紮傷口,不能起煙,不知渡口,不知飲處,不知道路,不善於牧場,過度擠奶,對那些公牛、牛群之父、牛群領袖不以特別的恭敬來恭敬。諸比丘,具足這十一種過失的牧牛人不能放牧牛群使其繁榮。 同樣地,諸比丘,具足十一種過失的比丘不能在此法、律中得到增長、發展、廣大。是哪十一種?在此,諸比丘,比丘不識色相,不善於特徵,不能除去蠅卵,不能包紮傷口,不能起煙,不知渡口,不知飲處,不知道路,不善於行處,過度擠奶,對那些長老比丘、久修行者、僧團之父、僧團領袖不以特別的恭敬來恭敬。 諸比丘,比丘如何不識色相?在此,諸比丘,比丘對於任何色,不如實了知'四大種及四大種所造色'。諸比丘,這就是比丘不識色相。 諸比丘,比丘如何不善於特徵?在此,諸比丘,比丘不如實了知'愚人以業為特徵,智者以業為特徵'。諸比丘,這就是比丘不善於特徵。 諸比丘,比丘如何不能除去蠅卵?在此,諸比丘,比丘對生起的欲尋容忍不斷,不除去,不滅除,不令其不存在;對生起的嗔尋...對生起的害尋...對一切生起的惡不善法容忍不斷,不除去,不滅除,不令其不存在。諸比丘,這就是比丘不能除去蠅卵。 諸比丘,比丘如何不能包紮傷口?在此,諸比丘,比丘以眼見色后,取相執著細相;由於他住于不防護眼根,貪憂等惡不善法會流入,他不為防護而修習,不守護眼根,不修習眼根防護。以耳聞聲后...以鼻嗅香后...以舌嘗味后...以身觸所觸后...以意知法后,取相執著細相;由於他住于不防護意根,貪憂等惡不善法會流入,他不為防護而修習,不守護意根,不修習意根防護。諸比丘,這就是比丘不能包紮傷口。 諸比丘,比丘如何不能起煙?在此,諸比丘,比丘不能...

1.346-347 pana ayaṃ nakāro dhammantipadassa anantaraṃ dissati] yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na titthaṃ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā na paripucchati na paripañhati – 『idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho』ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na titthaṃ jānāti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na pītaṃ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ , na labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na pītaṃ jānāti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na vīthiṃ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na vīthiṃ jānāti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na gocarakusalo hoti? Idha , bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na gocarakusalo hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anavasesadohī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuṃ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti paṭiggahaṇāya. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu anavasesadohī hoti.

『『Kathañca , bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca, na mettaṃ vacīkammaṃ… na mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, na te atirekapūjāya pūjetā hoti.

『『Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.

『『Ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātiṃ kātuṃ. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, gopālako rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṃ hāretā hoti, vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, dhūmaṃ kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ jānāti, vīthiṃ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti – imehi kho, bhikkhave, ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātiṃ kātuṃ.

『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi ekādasahi? Idha , bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṃ hāretā hoti, vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, dhūmaṃ kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ jānāti, vīthiṃ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ 『cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』nti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti.

『『Kathañca , bhikkhave, bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu 『kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti.

"諸比丘,比丘如何不能起煙?在此,諸比丘,比丘不能如其所聞、所學廣為他人宣說法。諸比丘,這就是比丘不能起煙。 諸比丘,比丘如何不知渡口?在此,諸比丘,比丘不時時親近多聞、通達聖典、持法、持律、持戒律綱要的諸比丘,不請教、不詢問:'尊者,這是如何?這有什麼含義?'那些尊者不為他開顯未開顯的,不使深奧的顯而易見,不能遣除他對種種可疑之法的疑惑。諸比丘,這就是比丘不知渡口。 諸比丘,比丘如何不知飲處?在此,諸比丘,比丘在如來所說的法、律被教導時,不得義的歡喜,不得法的歡喜,不得法相應的喜悅。諸比丘,這就是比丘不知飲處。 諸比丘,比丘如何不知道路?在此,諸比丘,比丘不如實了知八支聖道。諸比丘,這就是比丘不知道路。 諸比丘,比丘如何不善於行處?在此,諸比丘,比丘不如實了知四念處。諸比丘,這就是比丘不善於行處。 諸比丘,比丘如何過度擠奶?在此,諸比丘,當有信的居士供養比丘衣服、飲食、臥具、病緣醫藥資具時,該比丘在接受時不知節制。諸比丘,這就是比丘過度擠奶。 諸比丘,比丘如何不以特別的恭敬來恭敬那些長老比丘、久修行者、僧團之父、僧團領袖?在此,諸比丘,比丘對那些長老比丘、久修行者、僧團之父、僧團領袖,不在公開和私下表現慈愛的身業,不表現慈愛的語業,不表現慈愛的意業。諸比丘,這就是比丘不以特別的恭敬來恭敬那些長老比丘、久修行者、僧團之父、僧團領袖。 諸比丘,具足這十一種過失的比丘不能在此法、律中得到增長、發展、廣大。 諸比丘,具足十一種功德的牧牛人能放牧牛群使其繁榮。是哪十一種?在此,諸比丘,牧牛人識色相,善於特徵,能除去蠅卵,能包紮傷口,能起煙,知渡口,知飲處,知道路,善於牧場,留有餘奶,對那些公牛、牛群之父、牛群領袖以特別的恭敬來恭敬。諸比丘,具足這十一種功德的牧牛人能放牧牛群使其繁榮。 同樣地,諸比丘,具足十一種功德的比丘能在此法、律中得到增長、發展、廣大。是哪十一種?在此,諸比丘,比丘識色相,善於特徵,能除去蠅卵,能包紮傷口,能起煙,知渡口,知飲處,知道路,善於行處,留有餘奶,對那些長老比丘、久修行者、僧團之父、僧團領袖以特別的恭敬來恭敬。 諸比丘,比丘如何識色相?在此,諸比丘,比丘如實了知任何色是'四大種及四大種所造色'。諸比丘,這就是比丘識色相。 諸比丘,比丘如何善於特徵?在此,諸比丘,比丘如實了知'愚人以業為特徵,智者以業為特徵'。諸比丘,這就是比丘善於特徵。

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu āsāṭikaṃ hāretā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, uppannaṃ byāpādavitakkaṃ… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu āsāṭikaṃ hāretā hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu titthaṃ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati – 『idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho』ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu titthaṃ jānāti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pītaṃ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pītaṃ jānāti.

『『Kathañca , bhikkhave, bhikkhu vīthiṃ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vīthiṃ jānāti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sāvasesadohī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuṃ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tatra bhikkhu mattaṃ jānāti paṭiggahaṇāya. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sāvasesadohī hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, tesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca, mettaṃ vacīkammaṃ… mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca. Evaṃ kho , bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti.

『『Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitu』』nti. Sattamaṃ.

  1. Paṭhamasamādhisuttaṃ

18.[a. ni.

"諸比丘,比丘如何能除去蠅卵?在此,諸比丘,比丘對生起的欲尋不容忍而斷除、驅散、滅除、令其不存在;對生起的嗔尋...對生起的害尋...對一切生起的惡不善法不容忍而斷除、驅散、滅除、令其不存在。諸比丘,這就是比丘能除去蠅卵。 諸比丘,比丘如何能包紮傷口?在此,諸比丘,比丘以眼見色后,不取相不執著細相;由於他住于不防護眼根,貪憂等惡不善法會流入,他為防護而修習,守護眼根,修習眼根防護。以耳聞聲后...以鼻嗅香后...以舌嘗味后...以身觸所觸后...以意知法后,不取相不執著細相;由於他住于不防護意根,貪憂等惡不善法會流入,他為防護而修習,守護意根,修習意根防護。諸比丘,這就是比丘能包紮傷口。 諸比丘,比丘如何能起煙?在此,諸比丘,比丘如其所聞、所學廣為他人宣說法。諸比丘,這就是比丘能起煙。 諸比丘,比丘如何知渡口?在此,諸比丘,比丘時時親近多聞、通達聖典、持法、持律、持戒律綱要的諸比丘,請教、詢問:'尊者,這是如何?這有什麼含義?'那些尊者為他開顯未開顯的,使深奧的顯而易見,遣除他對種種可疑之法的疑惑。諸比丘,這就是比丘知渡口。 諸比丘,比丘如何知飲處?在此,諸比丘,比丘在如來所說的法、律被教導時,得義的歡喜,得法的歡喜,得法相應的喜悅。諸比丘,這就是比丘知飲處。 諸比丘,比丘如何知道路?在此,諸比丘,比丘如實了知八支聖道。諸比丘,這就是比丘知道路。 諸比丘,比丘如何善於行處?在此,諸比丘,比丘如實了知四念處。諸比丘,這就是比丘善於行處。 諸比丘,比丘如何留有餘奶?在此,諸比丘,當有信的居士供養比丘衣服、飲食、臥具、病緣醫藥資具時,該比丘在接受時知節制。諸比丘,這就是比丘留有餘奶。 諸比丘,比丘如何以特別的恭敬來恭敬那些長老比丘、久修行者、僧團之父、僧團領袖?在此,諸比丘,比丘對那些長老、久修行者、僧團之父、僧團領袖,在公開和私下表現慈愛的身業,表現慈愛的語業...表現慈愛的意業。諸比丘,這就是比丘以特別的恭敬來恭敬那些長老比丘、久修行者、僧團之父、僧團領袖。 諸比丘,具足這十一種功德的比丘能在此法、律中得到增長、發展、廣大。"第七。 8. 第一定經 18.

10.6] Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

『『Siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti?

『『Siyā, bhikkhave, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa…pe. … yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti.

『『Yathā kathaṃ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa…pe… yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti?

『『Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃsaññī hoti – 『etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ, yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbāna』nti. Evaṃ kho, bhikkhave, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Dutiyasamādhisuttaṃ

  2. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

『『Siyā nu kho bhikkhave, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa…pe… na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti? 『『Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī』』ti.

『『Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

『『Siyā, bhikkhave, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa…pe… yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti.

『『Yathā kathaṃ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa…pe… yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti?

『『Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃsaññī hoti – 『etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ, yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbāna』nti . Evaṃ kho, bhikkhave, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa…pe. … yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti. Navamaṃ.

  1. Tatiyasamādhisuttaṃ

20.[a. ni.

於是眾多比丘來到世尊處,到達后禮敬世尊,坐在一旁。坐在一旁的那些比丘對世尊如是說: "尊者,比丘是否可能獲得如此的定:既不對地有地想,不對水有水想,不對火有火想,不對風有風想,不對空無邊處有空無邊處想,不對識無邊處有識無邊處想,不對無所有處有無所有處想,不對非想非非想處有非想非非想處想,不對此世間有此世間想,不對他世間有他世間想,對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想?" "諸比丘,比丘確實可能獲得如此的定:既不對地有地想...乃至...對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想。" "尊者,比丘如何可能獲得如此的定:既不對地有地想...乃至...對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想?" "在此,諸比丘,比丘如是有想:'這是寂靜,這是殊勝,即是一切行的止息,一切依的舍離,愛盡、離貪、滅、涅槃。'諸比丘,比丘就是這樣可能獲得如此的定:既不對地有地想,不對水有水想,不對火有火想,不對風有風想,不對空無邊處有空無邊處想,不對識無邊處有識無邊處想,不對無所有處有無所有處想,不對非想非非想處有非想非非想處想,不對此世間有此世間想,不對他世間有他世間想,對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想。"第八。 9. 第二定經 19. 在那裡世尊呼喚比丘們:"諸比丘。"那些比丘應答世尊:"尊者。"世尊如是說: "諸比丘,比丘是否可能獲得如此的定:既不對地有地想,不對水有水想...乃至...不對無所有處有無所有處想,不對非想非非想處有非想非非想處想,不對此世間有此世間想,不對他世間有他世間想,對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想?""尊者,我們的法以世尊為根本,以世尊為導師,以世尊為依止。善哉,尊者,愿世尊開示此說的含義。聽聞世尊所說,比丘們將受持。" "那麼,諸比丘,諦聽,善思作意;我將說法。""是的,尊者。"那些比丘應答世尊。世尊如是說: "諸比丘,比丘確實可能獲得如此的定:既不對地有地想...乃至...對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想。" "尊者,比丘如何可能獲得如此的定:既不對地有地想...乃至...對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想?" "在此,諸比丘,比丘如是有想:'這是寂靜,這是殊勝,即是一切行的止息,一切依的舍離,愛盡、離貪、滅、涅槃。'諸比丘,比丘就是這樣可能獲得如此的定:既不對地有地想...乃至...對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想。"第九。 10. 第三定經 20.

10.7] Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavocuṃ –

『『Siyā nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa…pe… yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti? 『『Siyā, āvuso, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa…pe… yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti.

『『Yathā kathaṃ pana, āvuso sāriputta, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa…pe… yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti?

『『Idha , āvuso, bhikkhu evaṃsaññī hoti – 『etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ, yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbāna』nti. Evaṃ kho, āvuso, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa…pe… yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti. Dasamaṃ.

  1. Catutthasamādhisuttaṃ

於是眾多比丘來到尊者舍利弗處,到達后與尊者舍利弗互相問候。寒暄友好的交談后,坐在一旁。坐在一旁的那些比丘對尊者舍利弗如是說: "朋友舍利弗,比丘是否可能獲得如此的定:既不對地有地想...乃至...對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想?""朋友們,比丘確實可能獲得如此的定:既不對地有地想...乃至...對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想。" "朋友舍利弗,比丘如何可能獲得如此的定:既不對地有地想...乃至...對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想?" "在此,朋友們,比丘如是有想:'這是寂靜,這是殊勝,即是一切行的止息,一切依的舍離,愛盡、離貪、滅、涅槃。'朋友們,比丘就是這樣可能獲得如此的定:既不對地有地想...乃至...對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想。"第十。 11. 第四定經

  1. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – 『『siyā nu kho, āvuso, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti?

『『Dūratopi kho mayaṃ, āvuso, āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṃ. Sādhu vatāyasmantaṃyeva sāriputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Āyasmato sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī』』ti.

『『Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha ; bhāsissāmī』』ti. 『『Evamāvuso』』ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca –

『『Siyā, āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa…pe… yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti.

『『Yathā kathaṃ panāvuso, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa…pe… yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti?

『『Idha, āvuso, bhikkhu evaṃsaññī hoti – 『etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ, yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbāna』nti. Evaṃ kho, āvuso, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṃ pathavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa , na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā』』ti. Ekādasamaṃ.

Anussativaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Dve vuttā mahānāmena, nandiyena subhūtinā;

Mettā aṭṭhako gopālo, cattāro ca samādhināti.

  1. 在那裡尊者舍利弗呼喚比丘們:"朋友們,比丘是否可能獲得如此的定:既不對地有地想,不對水有水想,不對火有火想,不對風有風想,不對空無邊處有空無邊處想,不對識無邊處有識無邊處想,不對無所有處有無所有處想,不對非想非非想處有非想非非想處想,不對此世間有此世間想,不對他世間有他世間想,對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想?" "朋友,即使我們從遠處來到尊者舍利弗處,也要了解此說的含義。善哉,愿尊者舍利弗開示此說的含義。聽聞尊者舍利弗所說,比丘們將受持。" "那麼,朋友們,諦聽,善思作意;我將說法。""是的,朋友。"那些比丘應答尊者舍利弗。尊者舍利弗如是說: "朋友們,比丘確實可能獲得如此的定:既不對地有地想...乃至...對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想。" "朋友,比丘如何可能獲得如此的定:既不對地有地想...乃至...對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想?" "在此,朋友們,比丘如是有想:'這是寂靜,這是殊勝,即是一切行的止息,一切依的舍離,愛盡、離貪、滅、涅槃。'朋友們,比丘就是這樣可能獲得如此的定:既不對地有地想,不對水有水想,不對火有火想,不對風有風想,不對空無邊處有空無邊處想,不對識無邊處有識無邊處想,不對無所有處有無所有處想,不對非想非非想處有非想非非想處想,不對此世間有此世間想,不對他世間有他世間想,對於所見、所聞、所覺、所知、所得、所求、意所思維的,對那些也沒有想;然而卻有想。"第十一。 隨念品第二。 其攝頌: 二說與大名,難提與須菩提, 慈與八城牧牛者,以及四種定。