B0102030501maggasaṃyuttaṃ(道相應)c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Saṃyuttanikāyo

Mahāvaggo

  1. Maggasaṃyuttaṃ

  2. Avijjāvaggo

  3. Avijjāsuttaṃ

  4. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

『『Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, anvadeva [anudeva (sī. pī. ka.)] ahirikaṃ anottappaṃ . Avijjāgatassa, bhikkhave, aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti; micchādiṭṭhissa micchāsaṅkappo pahoti; micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti; micchāvācassa micchākammanto pahoti; micchākammantassa micchāājīvo pahoti; micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti; micchāvāyāmassa micchāsati pahoti; micchāsatissa micchāsamādhi pahoti.

『『Vijjā ca kho, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, anvadeva hirottappaṃ. Vijjāgatassa, bhikkhave , viddasuno sammādiṭṭhi pahoti; sammādiṭṭhissa sammāsaṅkappo pahoti; sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti; sammāvācassa sammākammanto pahoti; sammākammantassa sammāājīvo pahoti; sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti; sammāvāyāmassa sammāsati pahoti; sammāsatissa sammāsamādhi pahotī』』ti. Paṭhamaṃ.

  1. Upaḍḍhasuttaṃ

  2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakyesu viharati nagarakaṃ nāma [nāgarakaṃ nāma (sī.), sakkaraṃ nāma (syā. ka.)] sakyānaṃ nigamo. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『upaḍḍhamidaṃ, bhante, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā』』ti.

『『Mā hevaṃ, ānanda, mā hevaṃ, ānanda! Sakalamevidaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ, ānanda, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati.

『『Kathañcānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idhānanda, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ …pe… sammāvācaṃ bhāveti …pe… sammākammantaṃ bhāveti…pe… sammāājīvaṃ bhāveti…pe… sammāvāyāmaṃ bhāveti…pe… sammāsatiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti.

『『Tadamināpetaṃ , ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā』』ti. Dutiyaṃ.

  1. Sāriputtasuttaṃ

這是對所提供巴利文經文的完整中文直譯: 南無世尊、阿羅漢、正等正覺者 相應部 大品 1. 道相應 1. 無明品 1. 無明經 1. 如是我聞。一時,世尊住舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)祇樹給孤獨園。在那裡,世尊對比丘們說:"諸比丘。"那些比丘回答說:"尊者。"世尊如是說: "諸比丘,無明是不善法生起的先導,隨之而來的是無慚無愧。諸比丘,對於無明者、無知者,邪見生起;對於邪見者,邪思維生起;對於邪思維者,邪語生起;對於邪語者,邪業生起;對於邪業者,邪命生起;對於邪命者,邪精進生起;對於邪精進者,邪念生起;對於邪念者,邪定生起。 諸比丘,明是善法生起的先導,隨之而來的是慚愧。諸比丘,對於有明者、有知者,正見生起;對於正見者,正思維生起;對於正思維者,正語生起;對於正語者,正業生起;對於正業者,正命生起;對於正命者,正精進生起;對於正精進者,正念生起;對於正念者,正定生起。" 第一 2. 半經 2. 如是我聞。一時,世尊住在釋迦族人的一個名叫那伽拉卡的城鎮。那時,尊者阿難來到世尊所在處,來到后頂禮世尊,然後坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對世尊如是說:"尊者,這梵行的一半,就是善知識、善伴侶、善友。" "阿難,不要這樣說!阿難,不要這樣說!阿難,這整個梵行,就是善知識、善伴侶、善友。阿難,對於有善知識、善伴侶、善友的比丘,可以期待他會修習八支聖道,多修習八支聖道。 阿難,比丘如何以善知識、善伴侶、善友來修習八支聖道,多修習八支聖道呢?在此,阿難,比丘修習正見,依止遠離、依止離貪、依止滅盡,趨向舍離;修習正思維,依止遠離……乃至……修習正語……乃至……修習正業……乃至……修習正命……乃至……修習正精進……乃至……修習正念……乃至……修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡,趨向舍離。阿難,這就是比丘如何以善知識、善伴侶、善友來修習八支聖道,多修習八支聖道。 阿難,以這個方法也可以了知,這整個梵行,就是善知識、善伴侶、善友。阿難,因為親近我這個善知識,有生之法的眾生從生中解脫;有老之法的眾生從老中解脫;有死之法的眾生從死中解脫;有憂悲苦惱之法的眾生從憂悲苦惱中解脫。阿難,以這個方法可以了知,這整個梵行,就是善知識、善伴侶、善友。" 第二 3. 舍利弗經

  1. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – 『『sakalamidaṃ, bhante, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā』』ti.

『『Sādhu sādhu, sāriputta! Sakalamidaṃ, sāriputta, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ, sāriputta, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti?

『『Idha, sāriputta, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti.

『『Tadamināpetaṃ, sāriputta, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, sāriputta, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṃ, sāriputta, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā』』ti. Tatiyaṃ.

  1. Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttaṃ

  2. 舍利弗經

  3. 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)緣起。那時,尊者舍利弗來到世尊所在處,來到后頂禮世尊,然後坐在一旁。坐在一旁的尊者舍利弗對世尊如是說:"尊者,這整個梵行,就是善知識、善伴侶、善友。" "善哉!善哉!舍利弗。舍利弗,這整個梵行,就是善知識、善伴侶、善友。舍利弗,對於有善知識、善伴侶、善友的比丘,可以期待他會修習八支聖道,多修習八支聖道。舍利弗,比丘如何以善知識、善伴侶、善友來修習八支聖道,多修習八支聖道呢? 舍利弗,在此,比丘修習正見,依止遠離、依止離貪、依止滅盡,趨向舍離……乃至……修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡,趨向舍離。舍利弗,這就是比丘如何以善知識、善伴侶、善友來修習八支聖道,多修習八支聖道。 舍利弗,以這個方法也可以了知,這整個梵行,就是善知識、善伴侶、善友。舍利弗,因為親近我這個善知識,有生之法的眾生從生中解脫;有老之法的眾生從老中解脫;有死之法的眾生從死中解脫;有憂悲苦惱之法的眾生從憂悲苦惱中解脫。舍利弗,以這個方法可以了知,這整個梵行,就是善知識、善伴侶、善友。" 第三
  4. 生漏婆羅門經

  5. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā ānando jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ sabbasetena vaḷavābhirathena [vaḷabhīrathena (sī.)] sāvatthiyā niyyāyantaṃ. Setā sudaṃ assā yuttā honti setālaṅkārā, seto ratho, setaparivāro, setā rasmiyo, setā patodalaṭṭhi, setaṃ chattaṃ, setaṃ uṇhīsaṃ , setāni vatthāni, setā upāhanā, setāya sudaṃ vālabījaniyā bījīyati. Tamenaṃ jano disvā evamāha – 『『brahmaṃ vata, bho, yānaṃ! Brahmayānarūpaṃ vata, bho』』ti!!

Atha kho āyasmā ānando sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

『『Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasaṃ khvāhaṃ, bhante, jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ sabbasetena vaḷavābhirathena sāvatthiyā niyyāyantaṃ. Setā sudaṃ assā yuttā honti setālaṅkārā, seto ratho, setaparivāro, setā rasmiyo, setā patodalaṭṭhi, setaṃ chattaṃ, setaṃ uṇhīsaṃ, setāni vatthāni, setā upāhanā, setāya sudaṃ vālabījaniyā bījīyati. Tamenaṃ jano disvā evamāha – 『brahmaṃ vata, bho, yānaṃ! Brahmayānarūpaṃ vata, bho』ti!! Sakkā nu kho, bhante, imasmiṃ dhammavinaye brahmayānaṃ paññāpetu』』nti?

『『Sakkā , ānandā』』ti bhagavā avoca – 『『imasseva kho etaṃ, ānanda, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ – 『brahmayānaṃ』 itipi, 『dhammayānaṃ』 itipi, 『anuttaro saṅgāmavijayo』 itipī』』ti.

『『Sammādiṭṭhi, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosavinayapariyosānā hoti, mohavinayapariyosānā hoti. Sammāsaṅkappo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosavinayapariyosāno hoti, mohavinayapariyosāno hoti. Sammāvācā, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosa…pe… mohavinayapariyosānā hoti. Sammākammanto, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāājīvo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti . Sammāvāyāmo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāsati, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosa… mohavinayapariyosānā hoti. Sammāsamādhi, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti.

『『Iminā kho etaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā imassevetaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ – 『brahmayānaṃ』 itipi, 『dhammayānaṃ』 itipi, 『anuttaro saṅgāmavijayo』 itipī』』ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

『『Yassa saddhā ca paññā ca, dhammā yuttā sadā dhuraṃ;

Hirī īsā mano yottaṃ, sati ārakkhasārathi.

『『Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo;

Upekkhā dhurasamādhi, anicchā parivāraṇaṃ.

『『Abyāpādo avihiṃsā, viveko yassa āvudhaṃ;

Titikkhā cammasannāho [vammasannāho (sī.)], yogakkhemāya vattati.

『『Etadattani sambhūtaṃ, brahmayānaṃ anuttaraṃ;

Niyyanti dhīrā lokamhā, aññadatthu jayaṃ jaya』』nti. catutthaṃ;

  1. Kimatthiyasuttaṃ

  2. 生漏婆羅門經

  3. 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)緣起。那時,尊者阿難在上午穿好衣服,拿著缽和衣進入舍衛城乞食。尊者阿難看見生漏婆羅門乘坐全白色的馬車離開舍衛城。馬匹是白色的,裝飾是白色的,車子是白色的,車周圍是白色的,韁繩是白色的,鞭子是白色的,傘蓋是白色的,頭巾是白色的,衣服是白色的,鞋子是白色的,用白色的扇子扇著。人們看見他就說:"哎呀,這真是梵天的車!哎呀,這真像梵天的車啊!" 然後,尊者阿難在舍衛城乞食完畢,飯後返回,來到世尊所在處,來到后頂禮世尊,然後坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對世尊如是說: "尊者,我今天上午穿好衣服,拿著缽和衣進入舍衛城乞食。尊者,我看見生漏婆羅門乘坐全白色的馬車離開舍衛城。馬匹是白色的,裝飾是白色的,車子是白色的,車周圍是白色的,韁繩是白色的,鞭子是白色的,傘蓋是白色的,頭巾是白色的,衣服是白色的,鞋子是白色的,用白色的扇子扇著。人們看見他就說:'哎呀,這真是梵天的車!哎呀,這真像梵天的車啊!'尊者,在這法與律中,是否可以指出梵天之車呢?" 世尊說:"可以,阿難。這正是指這八支聖道的別名 - '梵天之車'也好,'法車'也好,'無上戰勝'也好。" "阿難,正見修習多修習,以調伏貪為終點,以調伏嗔為終點,以調伏癡為終點。正思維修習多修習,以調伏貪為終點,以調伏嗔為終點,以調伏癡為終點。正語修習多修習,以調伏貪為終點,以調伏嗔為終點,以調伏癡為終點。正業修習多修習,以調伏貪為終點,以調伏嗔為終點,以調伏癡為終點。正命修習多修習,以調伏貪為終點,以調伏嗔為終點,以調伏癡為終點。正精進修習多修習,以調伏貪為終點,以調伏嗔為終點,以調伏癡為終點。正念修習多修習,以調伏貪為終點,以調伏嗔為終點,以調伏癡為終點。正定修習多修習,以調伏貪為終點,以調伏嗔為終點,以調伏癡為終點。 阿難,以這個方法可以了知,這正是指這八支聖道的別名 - '梵天之車'也好,'法車'也好,'無上戰勝'也好。"世尊如是說。說完后,善逝、導師又說: "信與慧為車軛,法為車轅, 慚為車軸,意為車繩,念為善馭。 戒為車具,定為車輪,精進為車輻, 舍為車平衡,無慾為車圍。 無嗔與無害,遠離為武器, 忍辱為鎧甲,趨向安穩行。 此車由己造,梵天車無上, 智者乘此車,必定勝世間。" 第四
  4. 何義經

  5. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu…pe… ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

『『Idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṃ pucchanti – 『kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī』ti? Evaṃ puṭṭhā mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākaroma – 『dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』ti. Kacci mayaṃ, bhante, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṃ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī』』ti?

『『Taggha tumhe, bhikkhave, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṃ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṃ byākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati. Dukkhassa hi pariññatthaṃ mayi brahmacariyaṃ vussati. Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – 『atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā』ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – 『atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā』』』ti.

『『Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā』』ti. Pañcamaṃ.

  1. Paṭhamaaññatarabhikkhusuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『『brahmacariyaṃ, brahmacariya』nti, bhante, vuccati. Katamaṃ nu kho, bhante, brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna』』nti?

『『Ayameva kho, bhikkhu, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi . Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ brahmacariyapariyosāna』』nti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Dutiyaaññatarabhikkhusuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca –

『『『Rāgavinayo dosavinayo mohavinayo』ti, bhante, vuccati. Kissa nu kho etaṃ, bhante, adhivacanaṃ – 『rāgavinayo dosavinayo mohavinayo』』』ti? 『『Nibbānadhātuyā kho etaṃ, bhikkhu, adhivacanaṃ – 『rāgavinayo dosavinayo mohavinayo』ti. Āsavānaṃ khayo tena vuccatī』』ti.

Evaṃ vutte so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『『amataṃ, amata』nti, bhante, vuccati. Katamaṃ nu kho, bhante, amataṃ, katamo amatagāmimaggo』』ti? 『『Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati amataṃ. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo amatagāmimaggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhī』』ti. Sattamaṃ.

  1. Vibhaṅgasuttaṃ

  2. 何義經

  3. 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)緣起。那時,許多比丘來到世尊所在處……乃至……坐在一旁。坐在一旁的那些比丘對世尊如是說: "尊者,這裡有其他外道遊行者這樣問我們:'朋友們,爲了什麼目的在沙門喬達摩處修梵行?'尊者,當被這樣問時,我們對那些其他外道遊行者這樣回答:'朋友們,爲了完全了知苦而在世尊處修梵行。'尊者,我們被這樣問而這樣回答,是否如實說世尊之語,不以虛妄誹謗世尊,是否如法解說法,是否任何如法的論難都不會導致可責難之處?" "比丘們,你們確實被這樣問而這樣回答,如實說我之語,不以虛妄誹謗我,如法解說法,任何如法的論難都不會導致可責難之處。因為在我處修梵行確實是爲了完全了知苦。比丘們,如果其他外道遊行者這樣問你們:'朋友們,有沒有道路,有沒有方法來完全了知這苦?'比丘們,被這樣問時,你們應該對那些其他外道遊行者這樣回答:'朋友們,確實有道路,有方法來完全了知這苦。'" "比丘們,什麼是道路,什麼是方法來完全了知這苦呢?就是這八支聖道,即:正見……乃至……正定。比丘們,這就是道路,這就是方法來完全了知這苦。比丘們,被問到時,你們應該對那些其他外道遊行者這樣回答。" 第五
  4. 第一某比丘經
  5. 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)緣起。那時,一位比丘來到世尊所在處……乃至……坐在一旁。坐在一旁的那位比丘對世尊如是說:"尊者,人們說'梵行,梵行'。尊者,什麼是梵行,什麼是梵行的終點?" "比丘,這八支聖道就是梵行,即:正見……乃至……正定。比丘,貪的滅盡、嗔的滅盡、癡的滅盡,這就是梵行的終點。" 第六
  6. 第二某比丘經
  7. 舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)緣起。那時,一位比丘來到世尊所在處……乃至……坐在一旁。坐在一旁的那位比丘對世尊如是說: "尊者,人們說'調伏貪、調伏嗔、調伏癡'。尊者,'調伏貪、調伏嗔、調伏癡'是什麼的代名詞?" "比丘,'調伏貪、調伏嗔、調伏癡'是涅槃界的代名詞。因此稱為諸漏盡。" 說完這些,那位比丘對世尊如是說:"尊者,人們說'不死,不死'。尊者,什麼是不死,什麼是通往不死之道?" "比丘,貪的滅盡、嗔的滅盡、癡的滅盡,這就是所說的不死。這八支聖道就是通往不死之道,即:正見……乃至……正定。" 第七
  8. 分別經

  9. Sāvatthinidānaṃ. 『『Ariyaṃ vo, bhikkhave, aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ desessāmi vibhajissāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

『『Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

『『Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Yaṃ kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ , dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi.

『『Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo? Yo kho, bhikkhave, nekkhammasaṅkappo , abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsaṅkappo.

『『Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Yā kho, bhikkhave, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāvācā.

『『Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Yā kho, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammākammanto.

『『Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya sammāājīvena jīvitaṃ kappeti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāājīvo.

『『Katamo ca, bhikkhave, sammāvāyāmo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo.

『『Katamā ca, bhikkhave, sammāsati? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsati.

『『Katamo ca, bhikkhave, sammāsamādhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – 『upekkhako satimā sukhavihārī』ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhī』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Sūkasuttaṃ

  2. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們宣說、分別八支聖道。你們要諦聽,善加作意,我將說法。""是的,世尊。"那些比丘回答世尊。世尊如是說: "諸比丘,什麼是八支聖道?即:正見......乃至......正定。 諸比丘,什麼是正見?諸比丘,即是對苦的智,對苦集的智,對苦滅的智,對趣向苦滅之道的智 - 諸比丘,這稱為正見。 諸比丘,什麼是正思惟?諸比丘,即是出離思惟,無恚思惟,無害思惟 - 諸比丘,這稱為正思惟。 諸比丘,什麼是正語?諸比丘,即是遠離妄語,遠離兩舌,遠離惡口,遠離綺語 - 諸比丘,這稱為正語。 諸比丘,什麼是正業?諸比丘,即是遠離殺生,遠離不與取,遠離非梵行 - 諸比丘,這稱為正業。 諸比丘,什麼是正命?諸比丘,在此,聖弟子捨棄邪命,以正命營生 - 諸比丘,這稱為正命。 諸比丘,什麼是正精進?諸比丘,在此,比丘爲了未生起的惡不善法不生起,生起意欲,精進,發勤,策勵心,努力;爲了已生起的惡不善法斷除,生起意欲......乃至......;爲了未生起的善法生起,生起意欲......乃至......;爲了已生起的善法住立、不忘失、增長、廣大、修習、圓滿,生起意欲,精進,發勤,策勵心,努力 - 諸比丘,這稱為正精進。 諸比丘,什麼是正念?諸比丘,在此,比丘于身隨觀身而住,熱誠,正知,正念,調伏世間的貪憂;于受隨觀受而住,熱誠,正知,正念,調伏世間的貪憂;於心隨觀心而住,熱誠,正知,正念,調伏世間的貪憂;於法隨觀法而住,熱誠,正知,正念,調伏世間的貪憂 - 諸比丘,這稱為正念。 諸比丘,什麼是正定?諸比丘,在此,比丘離欲、離不善法,有尋有伺,由離生喜、樂,成就初禪而住。尋伺寂靜,內心安靜,心一境性,無尋無伺,由定生喜、樂,成就第二禪而住。離喜而住,舍、念、正知,以身感受樂,如聖者們所說的'舍念樂住',成就第三禪而住。舍斷樂與舍斷苦,先前的喜憂已滅,不苦不樂,舍、念、清凈,成就第四禪而住 - 諸比丘,這稱為正定。"第八。

  3. 豬經

  4. Sāvatthinidānaṃ . 『『Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā micchāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindissati [bhecchati (ka.)], lohitaṃ vā uppādessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitāya diṭṭhiyā micchāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindissati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindissati, lohitaṃ vā uppādessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave , sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, so vata bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindissati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikarotīti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikarotī』』ti. Navamaṃ.

  1. Nandiyasuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho nandiyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho nandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – 『『kati nu kho, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā』』ti?

『『Aṭṭhime kho, nandiya, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, nandiya, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā』』ti. Evaṃ vutte nandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – 『『abhikkantaṃ , bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama …pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata』』nti. Dasamaṃ.

Avijjāvaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Avijjañca upaḍḍhañca, sāriputto ca brāhmaṇo;

Kimatthiyo ca dve bhikkhū, vibhaṅgo sūkanandiyāti.

  1. Vihāravaggo

  2. Paṭhamavihārasuttaṃ

  3. Sāvatthinidānaṃ . 『『Icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisalliyituṃ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – 『『yena svāhaṃ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṃ. So evaṃ pajānāmi – 『micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ; sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ…pe… micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; chandapaccayāpi vedayitaṃ; vitakkapaccayāpi vedayitaṃ; saññāpaccayāpi vedayitaṃ; chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; appattassa pattiyā atthi āyāmaṃ [vāyāmaṃ (sī. syā.)], tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayita』』』nti. Paṭhamaṃ.

  1. Dutiyavihārasuttaṃ

  2. 舍衛城因緣。"諸比丘,譬如稻芒或麥芒錯誤放置,用手或腳踩踏時,會刺破手或腳,或引起出血 - 這是不可能的。為什麼?諸比丘,因為芒尖放置錯誤。同樣地,諸比丘,比丘以錯誤的見解,以錯誤的道修習,能破除無明,生起明,證悟涅槃 - 這是不可能的。為什麼?諸比丘,因為見解放置錯誤。 諸比丘,譬如稻芒或麥芒正確放置,用手或腳踩踏時,會刺破手或腳,或引起出血 - 這是可能的。為什麼?諸比丘,因為芒尖放置正確。同樣地,諸比丘,比丘以正確的見解,以正確的道修習,能破除無明,生起明,證悟涅槃 - 這是可能的。為什麼?諸比丘,因為見解放置正確。 諸比丘,比丘如何以正確的見解,以正確的道修習,破除無明,生起明,證悟涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離......乃至......修習正定,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離。諸比丘,比丘如是以正確的見解,以正確的道修習,破除無明,生起明,證悟涅槃。"第九。

  3. 難提經
  4. 舍衛城因緣。當時,遊行者難提來到世尊處。來到后,與世尊互相問候。寒暄敘禮后,坐在一旁。坐在一旁的遊行者難提對世尊說:"尊者喬達摩,修習、多修幾法能趣向涅槃、以涅槃為歸依、以涅槃為究竟?" "難提,修習、多修這八法能趣向涅槃、以涅槃為歸依、以涅槃為究竟。哪八法?即:正見......乃至......正定。難提,修習、多修這八法能趣向涅槃、以涅槃為歸依、以涅槃為究竟。"如是說已,遊行者難提對世尊說:"殊勝啊,尊者喬達摩!殊勝啊,尊者喬達摩!......乃至......愿尊者喬達摩從今日起終生攝受我為優婆塞,歸依已。"第十。 無明品第一 其攝頌: 無明與半,舍利弗與婆羅門, 何義與兩比丘,分別與豬難提。
  5. 住處品
  6. 第一住處經
  7. 舍衛城因緣。"諸比丘,我想閉關半月。任何人不得來見我,除了一位送食者。""是的,世尊。"那些比丘回答世尊后,除了一位送食者外,沒有人去見世尊。 當時,世尊過了半月出定后,告訴比丘們:"諸比丘,我以初次正覺時的住處方式而住。我如是了知:'由於邪見也有感受;由於正見也有感受......乃至......由於邪定也有感受;由於正定也有感受;由於欲也有感受;由於尋也有感受;由於想也有感受;欲未平息,尋未平息,想未平息,由此也有感受;欲已平息,尋已平息,想已平息,由此也有感受;為證得未證得的,有精進,即使在那個狀態未達到時,由此也有感受。'"第一。
  8. 第二住處經

  9. Sāvatthinidānaṃ. 『『Icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisalliyituṃ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā』』ti . 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – 『『yena svāhaṃ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṃ. So evaṃ pajānāmi – 『micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ; micchādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ; sammādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ…pe… micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; micchāsamādhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ, sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; sammāsamādhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; chandapaccayāpi vedayitaṃ; chandavūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; vitakkapaccayāpi vedayitaṃ; vitakkavūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; saññāpaccayāpi vedayitaṃ; saññāvūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; chando ca vūpasanto hoti , vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; appattassa pattiyā atthi āyāmaṃ [vāyāmaṃ (sī. syā.)], tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayita』』』nti. Dutiyaṃ.

  1. Sekkhasuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『『sekkho, sekkho』ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sekkho hotī』』ti?

『『Idha, bhikkhu, sekkhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti…pe… sekkhena sammāsamādhinā samannāgato hoti. Ettāvatā kho, bhikkhu, sekkho hotī』』ti. Tatiyaṃ.

  1. Paṭhamauppādasuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ. 『『Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā』』ti. Catutthaṃ.

  3. Dutiyauppādasuttaṃ

  4. Sāvatthinidānaṃ . 『『Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi . Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā』』ti. Pañcamaṃ.

  5. Paṭhamaparisuddhasuttaṃ

  6. Sāvatthinidānaṃ. 『『Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  7. Dutiyaparisuddhasuttaṃ

  8. Sāvatthinidānaṃ. 『『Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā』』ti. Sattamaṃ.

  9. Paṭhamakukkuṭārāmasuttaṃ

  10. 舍衛城因緣。"諸比丘,我想閉關三個月。任何人不得來見我,除了一位送食者。""是的,世尊。"那些比丘回答世尊后,除了一位送食者外,沒有人去見世尊。 當時,世尊過了三個月出定后,告訴比丘們:"諸比丘,我以初次正覺時的住處方式而住。我如是了知:'由於邪見也有感受;由於邪見平息也有感受;由於正見也有感受;由於正見平息也有感受......乃至......由於邪定也有感受;由於邪定平息也有感受;由於正定也有感受;由於正定平息也有感受;由於欲也有感受;由於欲平息也有感受;由於尋也有感受;由於尋平息也有感受;由於想也有感受;由於想平息也有感受;欲未平息,尋未平息,想未平息,由此也有感受;欲已平息,尋已平息,想已平息,由此也有感受;為證得未證得的,有精進,即使在那個狀態未達到時,由此也有感受。'"第二。

  11. 有學經
  12. 舍衛城因緣。當時,有一位比丘來到世尊處......乃至......坐在一旁的那位比丘對世尊說:"世尊,人們說'有學,有學'。世尊,一個人在什麼程度上是有學呢?" "比丘,在此,具足有學的正見......乃至......具足有學的正定。比丘,在這個程度上是有學。"第三。
  13. 第一生起經
  14. 舍衛城因緣。"諸比丘,這八法修習、多修,未生起而生起,唯有在如來、阿羅漢、正等正覺者出現時。哪八法?即:正見......乃至......正定。諸比丘,這八法修習、多修,未生起而生起,唯有在如來、阿羅漢、正等正覺者出現時。"第四。
  15. 第二生起經
  16. 舍衛城因緣。"諸比丘,這八法修習、多修,未生起而生起,唯有在善逝的教法中。哪八法?即:正見......乃至......正定。諸比丘,這八法修習、多修,未生起而生起,唯有在善逝的教法中。"第五。
  17. 第一清凈經
  18. 舍衛城因緣。"諸比丘,這八法清凈、明亮、無垢、離染,未生起而生起,唯有在如來、阿羅漢、正等正覺者出現時。哪八法?即:正見......乃至......正定。諸比丘,這八法清凈、明亮、無垢、離染,未生起而生起,唯有在如來、阿羅漢、正等正覺者出現時。"第六。
  19. 第二清凈經
  20. 舍衛城因緣。"諸比丘,這八法清凈、明亮、無垢、離染,未生起而生起,唯有在善逝的教法中。哪八法?即:正見......乃至......正定。諸比丘,這八法清凈、明亮、無垢、離染,未生起而生起,唯有在善逝的教法中。"第七。
  21. 第一雞園經

  22. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca –

『『『Abrahmacariyaṃ, abrahmacariya』nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, abrahmacariya』』nti? 『『Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – 『abrahmacariyaṃ, abrahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, abrahmacariya』』』nti? 『『Evamāvuso』』ti. 『『Ayameva kho , āvuso, aṭṭhaṅgiko micchāmaggo abrahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhī』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Dutiyakukkuṭārāmasuttaṃ

  2. Pāṭaliputtanidānaṃ. 『『『Brahmacariyaṃ, brahmacariya』nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna』』nti? 『『Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – 『brahmacariyaṃ, brahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso , brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna』』』nti? 『『Evamāvuso』』ti. 『『Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ brahmacariyapariyosāna』』nti. Navamaṃ.

  3. Tatiyakukkuṭārāmasuttaṃ

  4. Pāṭaliputtanidānaṃ. 『『『Brahmacariyaṃ, brahmacariya』nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamo brahmacārī, katamaṃ brahmacariyapariyosāna』』nti? 『『Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – 『brahmacariyaṃ, brahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamo brahmacārī, katamaṃ brahmacariyapariyosāna』』』nti? 『『Evamāvuso』』ti. 『『Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yo kho, āvuso, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato – ayaṃ vuccati brahmacārī. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ brahmacariyapariyosāna』』nti. Dasamaṃ.

Tīṇi suttantāni ekanidānāni.Vihāravaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Dve vihārā ca sekkho ca, uppādā apare duve;

Parisuddhena dve vuttā, kukkuṭārāmena tayoti.

  1. Micchattavaggo

  2. Micchattasuttaṃ

  3. Sāvatthinidānaṃ . 『『Micchattañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammattañca. Taṃ suṇātha. Katamañca , bhikkhave, micchattaṃ? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi . Idaṃ vuccati, bhikkhave, micchattaṃ. Katamañca, bhikkhave, sammattaṃ? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sammatta』』nti. Paṭhamaṃ.

  4. Akusaladhammasuttaṃ

  5. Sāvatthinidānaṃ. 『『Akusale ca kho, bhikkhave, dhamme desessāmi, kusale ca dhamme. Taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, akusalā dhammā? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ime vuccanti, bhikkhave, akusalā dhammā. Katame ca, bhikkhave, kusalā dhammā ? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime vuccanti, bhikkhave, kusalā dhammā』』ti. Dutiyaṃ.

  6. Paṭhamapaṭipadāsuttaṃ

  7. Sāvatthinidānaṃ. 『『Micchāpaṭipadañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipadañca. Taṃ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā』』ti. Tatiyaṃ.

  8. Dutiyapaṭipadāsuttaṃ

  9. 如是我聞。一時,尊者阿難和尊者跋陀在巴連弗城(現在的巴特那)的雞園精舍居住。當時,尊者跋陀在傍晚從禪思中出來,來到尊者阿難處。來到后,與尊者阿難互相問候。寒暄敘禮后,坐在一旁。坐在一旁的尊者跋陀對尊者阿難說: "阿難賢友,人們說'非梵行,非梵行'。賢友,什麼是非梵行呢?" "善哉!善哉!跋陀賢友!跋陀賢友,你有良好的領悟力,良好的理解力,善巧的提問。你是這樣問的:'阿難賢友,人們說"非梵行,非梵行"。賢友,什麼是非梵行呢?'" "是的,賢友。" "賢友,這八支邪道就是非梵行,即:邪見......乃至......邪定。"第八。

  10. 第二雞園經
  11. 巴連弗城(現在的巴特那)因緣。"阿難賢友,人們說'梵行,梵行'。賢友,什麼是梵行,什麼是梵行的究竟?" "善哉!善哉!跋陀賢友!跋陀賢友,你有良好的領悟力,良好的理解力,善巧的提問。你是這樣問的:'阿難賢友,人們說"梵行,梵行"。賢友,什麼是梵行,什麼是梵行的究竟?'" "是的,賢友。" "賢友,這八支聖道就是梵行,即:正見......乃至......正定。賢友,貪慾的滅盡、嗔恚的滅盡、愚癡的滅盡 - 這就是梵行的究竟。"第九。
  12. 第三雞園經
  13. 巴連弗城(現在的巴特那)因緣。"阿難賢友,人們說'梵行,梵行'。賢友,什麼是梵行,誰是梵行者,什麼是梵行的究竟?" "善哉!善哉!跋陀賢友!跋陀賢友,你有良好的領悟力,良好的理解力,善巧的提問。你是這樣問的:'阿難賢友,人們說"梵行,梵行"。賢友,什麼是梵行,誰是梵行者,什麼是梵行的究竟?'" "是的,賢友。" "賢友,這八支聖道就是梵行,即:正見......乃至......正定。賢友,具足這八支聖道的人,他被稱為梵行者。賢友,貪慾的滅盡、嗔恚的滅盡、愚癡的滅盡 - 這就是梵行的究竟。"第十。 三經同一緣起。住處品第二。 其攝頌: 兩住處與有學,兩生起與兩清凈, 雞園說三經。
  14. 邪性品
  15. 邪性經
  16. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說邪性和正性。你們要諦聽。諸比丘,什麼是邪性?即:邪見......乃至......邪定。諸比丘,這稱為邪性。諸比丘,什麼是正性?即:正見......乃至......正定。諸比丘,這稱為正性。"第一。
  17. 不善法經
  18. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說不善法和善法。你們要諦聽。諸比丘,什麼是不善法?即:邪見......乃至......邪定。諸比丘,這些稱為不善法。諸比丘,什麼是善法?即:正見......乃至......正定。諸比丘,這些稱為善法。"第二。
  19. 第一道經
  20. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說邪道和正道。你們要諦聽。諸比丘,什麼是邪道?即:邪見......乃至......邪定。諸比丘,這稱為邪道。諸比丘,什麼是正道?即:正見......乃至......正定。諸比丘,這稱為正道。"第三。
  21. 第二道經

  22. Sāvatthinidānaṃ. 『『Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṃ na vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ』』.

『『Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṃ na vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

『『Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṃ vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā. Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṃ vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave , pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusala』』nti. Catutthaṃ.

  1. Paṭhamaasappurisasuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ . 『『Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, sappurisañca . Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo, micchāvāco, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappuriso』』.

『『Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo, sammāvāco, sammākammanto , sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappuriso』』ti. Pañcamaṃ.

  1. Dutiyaasappurisasuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ. 『『Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca. Sappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi sappurisena sappurisatarañca. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappuriso』』.

『『Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi, micchāñāṇī, micchāvimutti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro.

『『Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappuriso.

『『Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi, sammāñāṇī, sammāvimutti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Kumbhasuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ . 『『Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti, sādhāro duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṃ anādhāraṃ suppavattiyaṃ hoti, sādhāraṃ duppavattiyaṃ hoti. Ko ca, bhikkhave, cittassa ādhāro? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ cittassa ādhāro. Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti, sādhāro duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṃ anādhāraṃ suppavattiyaṃ hoti, sādhāraṃ duppavattiyaṃ hotī』』ti. Sattamaṃ.

  3. Samādhisuttaṃ

  4. Sāvatthinidānaṃ. 『『Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi saupanisaṃ saparikkhāraṃ. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso saparikkhāro? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsati [sammāsamādhi (sī. syā. kaṃ. ka.)]. Yā kho, bhikkhave, imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā saparikkhāratā [saparikkhatā (sī. pī.)] – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi saparikkhāro itipī』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  5. Vedanāsuttaṃ

  6. 舍衛城因緣。"諸比丘,無論是在家人還是出家人,我都不讚嘆邪道。諸比丘,無論是在家人還是出家人,由於行邪道的緣故,不能證得正法、善法。 諸比丘,什麼是邪道?即:邪見......乃至......邪定。諸比丘,這稱為邪道。無論是在家人還是出家人,我都不讚嘆邪道。諸比丘,無論是在家人還是出家人,由於行邪道的緣故,不能證得正法、善法。 諸比丘,無論是在家人還是出家人,我都讚歎正道。諸比丘,無論是在家人還是出家人,由於行正道的緣故,能證得正法、善法。諸比丘,什麼是正道?即:正見......乃至......正定。諸比丘,這稱為正道。無論是在家人還是出家人,我都讚歎正道。諸比丘,無論是在家人還是出家人,由於行正道的緣故,能證得正法、善法。"第四。

  7. 第一非善士經
  8. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說非善士和善士。你們要諦聽。諸比丘,什麼是非善士?在此,諸比丘,某人有邪見、邪思惟、邪語、邪業、邪命、邪精進、邪念、邪定 - 諸比丘,這稱為非善士。 諸比丘,什麼是善士?在此,諸比丘,某人有正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念、正定 - 諸比丘,這稱為善士。"第五。
  9. 第二非善士經
  10. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說非善士和比非善士更非善士的人。諸比丘,我將為你們說善士和比善士更善士的人。你們要諦聽。諸比丘,什麼是非善士?在此,諸比丘,某人有邪見......乃至......邪定 - 諸比丘,這稱為非善士。 諸比丘,什麼是比非善士更非善士的人?在此,諸比丘,某人有邪見......乃至......邪定、邪智、邪解脫 - 諸比丘,這稱為比非善士更非善士的人。 諸比丘,什麼是善士?在此,諸比丘,某人有正見......乃至......正定 - 諸比丘,這稱為善士。 諸比丘,什麼是比善士更善士的人?在此,諸比丘,某人有正見......乃至......正定、正智、正解脫 - 諸比丘,這稱為比善士更善士的人。"第六。
  11. 水瓶經
  12. 舍衛城因緣。"諸比丘,譬如水瓶無支撐易傾倒,有支撐難傾倒。同樣地,諸比丘,心無支撐易動搖,有支撐難動搖。諸比丘,什麼是心的支撐?就是這八支聖道,即:正見......乃至......正定。這是心的支撐。諸比丘,譬如水瓶無支撐易傾倒,有支撐難傾倒。同樣地,諸比丘,心無支撐易動搖,有支撐難動搖。"第七。
  13. 定經
  14. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說聖正定,有近因,有資具。你們要諦聽。諸比丘,什麼是有近因、有資具的聖正定?即:正見......乃至......正念。諸比丘,由這七支所成就的心一境性和資具性 - 諸比丘,這稱為有近因的聖正定,也稱為有資具的聖正定。"第八。
  15. 受經

  16. Sāvatthinidānaṃ. 『『Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā – imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi . Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Navamaṃ.

  17. Uttiyasuttaṃ

  18. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṃ etadavoca – 『『idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā. Katame nu kho pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā』』』ti? 『『Sādhu sādhu, uttiya! Pañcime kho, uttiya, kāmaguṇā vuttā mayā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, uttiya, pañca kāmaguṇā vuttā mayā. Imesaṃ kho, uttiya, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Imesaṃ kho, uttiya, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Dasamaṃ.

Micchattavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Micchattaṃ akusalaṃ dhammaṃ, duve paṭipadāpi ca;

Asappurisena dve kumbho, samādhi vedanuttiyenāti.

  1. Paṭipattivaggo

  2. Paṭhamapaṭipattisuttaṃ

  3. Sāvatthinidānaṃ . 『『Micchāpaṭipattiñca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipattiñca . Taṃ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipatti? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipatti. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipatti? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipattī』』ti. Paṭhamaṃ.

  4. Dutiyapaṭipattisuttaṃ

  5. Sāvatthinidānaṃ. 『『Micchāpaṭipannañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipannañca. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, micchāpaṭipanno? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave , micchāpaṭipanno. Katamo ca, bhikkhave, sammāpaṭipanno? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipanno』』ti. Dutiyaṃ.

  6. Viraddhasuttaṃ

  7. Sāvatthinidānaṃ. 『『Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī』』ti. Tatiyaṃ.

  8. Pāraṅgamasuttaṃ

  9. 舍衛城因緣。"諸比丘,有這三種受。哪三種?樂受、苦受、不苦不樂受 - 諸比丘,這是三種受。諸比丘,爲了遍知這三種受,應當修習八支聖道。什麼是八支聖道?即:正見......乃至......正定。諸比丘,爲了遍知這三種受,應當修習八支聖道。"第九。

  10. 郁低迦經
  11. 舍衛城因緣。當時,尊者郁低迦來到世尊處......乃至......坐在一旁的尊者郁低迦對世尊說:"世尊,我獨處靜思時,心中生起這樣的念頭:'世尊說五種欲。世尊說的五種欲是什麼呢?'" "善哉!善哉!郁低迦!郁低迦,我說的五種欲是這五種。哪五種?眼所識的色,可愛、可意、可悅、可樂、與欲相應、令人染著;耳所識的聲......乃至......鼻所識的香......舌所識的味......身所識的觸,可愛、可意、可悅、可樂、與欲相應、令人染著 - 郁低迦,這是我說的五種欲。郁低迦,爲了斷除這五種欲,應當修習八支聖道。什麼是八支聖道?即:正見......乃至......正定。郁低迦,爲了斷除這五種欲,應當修習這八支聖道。"第十。 邪性品第三。 其攝頌: 邪性與不善法,兩道與兩非善士, 水瓶、定、受、郁低迦。
  12. 行品
  13. 第一行經
  14. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說邪行和正行。你們要諦聽。諸比丘,什麼是邪行?即:邪見......乃至......邪定。諸比丘,這稱為邪行。諸比丘,什麼是正行?即:正見......乃至......正定。諸比丘,這稱為正行。"第一。
  15. 第二行經
  16. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說邪行者和正行者。你們要諦聽。諸比丘,什麼是邪行者?在此,諸比丘,某人有邪見......乃至......邪定 - 諸比丘,這稱為邪行者。諸比丘,什麼是正行者?在此,諸比丘,某人有正見......乃至......正定 - 諸比丘,這稱為正行者。"第二。
  17. 失壞經
  18. 舍衛城因緣。"諸比丘,對於任何人,如果八支聖道失壞,那麼能正確導向苦滅的八支聖道就失壞了。諸比丘,對於任何人,如果八支聖道成就,那麼能正確導向苦滅的八支聖道就成就了。諸比丘,什麼是八支聖道?即:正見......乃至......正定。諸比丘,對於任何人,如果這八支聖道失壞,那麼能正確導向苦滅的八支聖道就失壞了。諸比丘,對於任何人,如果這八支聖道成就,那麼能正確導向苦滅的八支聖道就成就了。"第三。
  19. 到彼岸經

  20. Sāvatthinidānaṃ. 『『Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattanti. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantī』』ti.

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

『『Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino;

Athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvati.

『『Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino;

Te janā pāramessanti, maccudheyyaṃ suduttaraṃ.

『『Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya, sukkaṃ bhāvetha paṇḍito;

Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṃ.

『『Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano;

Pariyodapeyya attānaṃ, cittaklesehi paṇḍito.

『『Yesaṃ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṃ subhāvitaṃ;

Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā;

Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā』』ti. catutthaṃ;

  1. Paṭhamasāmaññasuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ . 『『Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, sāmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, sāmaññaphalāni? Sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni vuccanti, bhikkhave, sāmaññaphalānī』』ti. Pañcamaṃ.

  3. Dutiyasāmaññasuttaṃ

  4. Sāvatthinidānaṃ . 『『Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca kho, bhikkhave, sāmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṃ. Katamo ca, bhikkhave, sāmaññattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññattho』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  5. Paṭhamabrahmaññasuttaṃ

  6. Sāvatthinidānaṃ. 『『Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca kho, bhikkhave, brahmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, brahmaññaphalāni ? Sotāpattiphalaṃ , sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni vuccanti, bhikkhave, brahmaññaphalānī』』ti. Sattamaṃ.

  7. Dutiyabrahmaññasuttaṃ

  8. Sāvatthinidānaṃ. 『『Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṃ. Katamo ca, bhikkhave, brahmaññattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, brahmaññattho』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  9. Paṭhamabrahmacariyasuttaṃ

  10. Sāvatthinidānaṃ. 『『Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, brahmacariyaphalāni? Sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni vuccanti, bhikkhave, brahmacariyaphalānī』』ti. Navamaṃ.

  11. Dutiyabrahmacariyasuttaṃ

  12. Sāvatthinidānaṃ. 『『Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṃ. Katamo ca, bhikkhave, brahmacariyattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyattho』』ti. Dasamaṃ.

Paṭipattivaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Paṭipatti paṭipanno ca, viraddhañca pāraṃgamā;

Sāmaññena ca dve vuttā, brahmaññā apare duve;

Brahmacariyena dve vuttā, vaggo tena pavuccatīti.

  1. Aññatitthiyapeyyālavaggo

  2. Rāgavirāgasuttaṃ

  3. 舍衛城因緣。"諸比丘,這八法修習、多修,能從此岸到達彼岸。哪八法?即:正見......乃至......正定。諸比丘,這八法修習、多修,能從此岸到達彼岸。" 世尊說了這些。說完后,善逝、導師又說: "人間少有人,能到達彼岸; 其餘諸眾生,徘徊於此岸。 正法善宣說,隨法而行者; 彼等當到達,難度死魔境。 捨棄黑暗法,智者修白法; 離家入無家,樂獨處遠離。 應求樂其中,舍欲無所有; 智者應凈化,自心諸垢穢。 正修覺支者,心意善修習; 樂於舍執著,無取無染著; 漏盡具光明,此世得涅槃。"第四。

  4. 第一沙門經
  5. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說沙門法和沙門果。你們要諦聽。諸比丘,什麼是沙門法?就是這八支聖道,即:正見......乃至......正定。諸比丘,這稱為沙門法。諸比丘,什麼是沙門果?須陀洹果、斯陀含果、阿那含果、阿羅漢果 - 諸比丘,這些稱為沙門果。"第五。
  6. 第二沙門經
  7. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說沙門法和沙門義。你們要諦聽。諸比丘,什麼是沙門法?就是這八支聖道,即:正見......乃至......正定。諸比丘,這稱為沙門法。諸比丘,什麼是沙門義?諸比丘,貪慾的滅盡、嗔恚的滅盡、愚癡的滅盡 - 諸比丘,這稱為沙門義。"第六。
  8. 第一婆羅門經
  9. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說婆羅門法和婆羅門果。你們要諦聽。諸比丘,什麼是婆羅門法?就是這八支聖道,即:正見......乃至......正定。諸比丘,這稱為婆羅門法。諸比丘,什麼是婆羅門果?須陀洹果、斯陀含果、阿那含果、阿羅漢果 - 諸比丘,這些稱為婆羅門果。"第七。
  10. 第二婆羅門經
  11. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說婆羅門法和婆羅門義。你們要諦聽。諸比丘,什麼是婆羅門法?就是這八支聖道,即:正見......乃至......正定。諸比丘,這稱為婆羅門法。諸比丘,什麼是婆羅門義?諸比丘,貪慾的滅盡、嗔恚的滅盡、愚癡的滅盡 - 諸比丘,這稱為婆羅門義。"第八。
  12. 第一梵行經
  13. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說梵行和梵行果。你們要諦聽。諸比丘,什麼是梵行?就是這八支聖道,即:正見......乃至......正定。諸比丘,這稱為梵行。諸比丘,什麼是梵行果?須陀洹果、斯陀含果、阿那含果、阿羅漢果 - 諸比丘,這些稱為梵行果。"第九。
  14. 第二梵行經
  15. 舍衛城因緣。"諸比丘,我將為你們說梵行和梵行義。你們要諦聽。諸比丘,什麼是梵行?就是這八支聖道,即:正見......乃至......正定。諸比丘,這稱為梵行。諸比丘,什麼是梵行義?諸比丘,貪慾的滅盡、嗔恚的滅盡、愚癡的滅盡 - 諸比丘,這稱為梵行義。"第十。 行品第四。 其攝頌: 兩行與失壞,到彼岸, 沙門說兩種,婆羅門另兩種, 梵行說兩種,此品由此得名。
  16. 異學省略品
  17. 離貪經

  18. Sāvatthinidānaṃ . 『『Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – 『kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī』ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – 『rāgavirāgatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – 『atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā』ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – 『atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā』ti. Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā rāgavirāgāya ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā rāgavirāgāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā』』ti. Paṭhamaṃ.

2-7. Saṃyojanappahānādisuttachakkaṃ

42-47. 『『Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – 『kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī』ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – 『saṃyojanappahānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』ti…pe… 『anusayasamugghātanatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』ti…pe… 『addhānapariññatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』ti…pe… 『āsavānaṃ khayatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』ti…pe… 『vijjāvimuttiphalasacchikiriyatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』ti…pe… 『ñāṇadassanatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』ti…pe…. Sattamaṃ.

  1. Anupādāparinibbānasuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ. 『『Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – 『kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī』ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – 『anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – 『atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā』ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – 『atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā』ti . Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā anupādāparinibbānāya? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā anupādāparinibbānāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā』』ti. Aṭṭhamaṃ.

Aññatitthiyapeyyālavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Virāgasaṃyojanaṃ anusayaṃ, addhānaṃ āsavā khayā;

Vijjāvimuttiñāṇañca, anupādāya aṭṭhamī.

  1. Sūriyapeyyālavaggo

  2. Kalyāṇamittasuttaṃ

  3. Sāvatthinidānaṃ . 『『Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave , bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

50-

  1. 舍衛城因緣。"諸比丘,如果其他外道遊行者這樣問你們:'朋友們,為什麼要在沙門喬達摩處修梵行?'被這樣問時,諸比丘,你們應該這樣回答那些外道遊行者:'朋友們,爲了離貪,我們在世尊處修梵行。'如果,諸比丘,其他外道遊行者又這樣問:'朋友們,有道路、有方法能離貪嗎?'被這樣問時,諸比丘,你們應該這樣回答那些外道遊行者:'朋友們,有道路、有方法能離貪。'諸比丘,什麼是離貪的道路和方法?就是這八支聖道,即:正見......乃至......正定。諸比丘,這是離貪的道路和方法。諸比丘,被問到時,你們應該這樣回答那些外道遊行者。"第一。 2-7. 斷結等六經 42-47. "諸比丘,如果其他外道遊行者這樣問你們:'朋友們,為什麼要在沙門喬達摩處修梵行?'被這樣問時,諸比丘,你們應該這樣回答那些外道遊行者:'朋友們,爲了斷結,我們在世尊處修梵行。'......乃至......'朋友們,爲了根除隨眠,我們在世尊處修梵行。'......乃至......'朋友們,爲了遍知長遠輪迴,我們在世尊處修梵行。'......乃至......'朋友們,爲了漏盡,我們在世尊處修梵行。'......乃至......'朋友們,爲了證得明與解脫果,我們在世尊處修梵行。'......乃至......'朋友們,爲了智見,我們在世尊處修梵行。'......乃至......"第七。
  2. 無取般涅槃經
  3. 舍衛城因緣。"諸比丘,如果其他外道遊行者這樣問你們:'朋友們,為什麼要在沙門喬達摩處修梵行?'被這樣問時,諸比丘,你們應該這樣回答那些外道遊行者:'朋友們,爲了無取般涅槃,我們在世尊處修梵行。'如果,諸比丘,其他外道遊行者又這樣問:'朋友們,有道路、有方法能達到無取般涅槃嗎?'被這樣問時,諸比丘,你們應該這樣回答那些外道遊行者:'朋友們,有道路、有方法能達到無取般涅槃。'諸比丘,什麼是達到無取般涅槃的道路和方法?就是這八支聖道,即:正見......乃至......正定。諸比丘,這是達到無取般涅槃的道路和方法。諸比丘,被問到時,你們應該這樣回答那些外道遊行者。"第八。 異學省略品第五。 其攝頌: 離貪、斷結、隨眠,長遠、漏盡、明解脫, 智見與第八無取。
  4. 太陽譬喻省略品
  5. 善友經
  6. 舍衛城因緣。"諸比丘,太陽升起時,這是前兆,這是先導,即:破曉。同樣地,諸比丘,比丘生起八支聖道時,這是前兆,這是先導,即:善友。諸比丘,具善友的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具善友的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離......乃至......修習正定,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離。諸比丘,具善友的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第一。 2-6. 戒具足等五經 50-

  7. 『『Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – sīlasampadā. Sīlasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ… yadidaṃ – chandasampadā… yadidaṃ – attasampadā… yadidaṃ – diṭṭhisampadā… yadidaṃ – appamādasampadā…. Chaṭṭhaṃ.

  8. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

  9. 『『Sūriyassa , bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimmittaṃ, yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Sattamaṃ.

  10. Kalyāṇamittasuttaṃ

  11. 『『Sūriyassa , bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ , yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

57-61. 『『Sūriyassa , bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – sīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe… yadidaṃ – attasampadā…pe… yadidaṃ – diṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

  1. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

  2. 『『Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Sattamaṃ.

Sūriyapeyyālavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṃ –

Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;

Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.

  1. Ekadhammapeyyālavaggo

  2. Kalyāṇamittasuttaṃ

  3. "諸比丘,太陽升起時,這是前兆,這是先導,即:破曉。同樣地,諸比丘,比丘生起八支聖道時,這是前兆,這是先導,即:戒具足。諸比丘,具戒的比丘可期望......即:欲具足......即:自我具足......即:見具足......即:不放逸具足......"第六。

  4. 如理作意具足經
  5. "諸比丘,太陽升起時,這是前兆,這是先導,即:破曉。同樣地,諸比丘,比丘生起八支聖道時,這是前兆,這是先導,即:如理作意具足。諸比丘,具如理作意的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具如理作意的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離......乃至......修習正定,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離。諸比丘,具如理作意的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第七。
  6. 善友經
  7. "諸比丘,太陽升起時,這是前兆,這是先導,即:破曉。同樣地,諸比丘,比丘生起八支聖道時,這是前兆,這是先導,即:善友。諸比丘,具善友的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具善友的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終......乃至......修習正定,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終。諸比丘,具善友的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第一。 2-6. 戒具足等五經 57-61. "諸比丘,太陽升起時,這是前兆,這是先導,即:破曉。同樣地,諸比丘,比丘生起八支聖道時,這是前兆,這是先導,即:戒具足......乃至......即:欲具足......乃至......即:自我具足......乃至......即:見具足......乃至......即:不放逸具足......乃至......"第六。
  8. 如理作意具足經
  9. "即:如理作意具足。諸比丘,具如理作意的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具如理作意的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終......乃至......修習正定,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終。諸比丘,具如理作意的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第七。 太陽譬喻省略品第六。 其攝頌: 善友、戒、欲、自我, 見、不放逸,如理作意為第七。
  10. 一法省略品
  11. 善友經

  12. Sāvatthinidānaṃ . 『『Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ , bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

64-68. 『『Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – sīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe… yadidaṃ – attasampadā…pe… yadidaṃ – diṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

  1. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

  2. 『『Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Sattamaṃ.

  3. Kalyāṇamittasuttaṃ

  4. Sāvatthinidānaṃ. 『『Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ , bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

71-75. Sāvatthinidānaṃ. 『『Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – sīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe… yadidaṃ – attasampadā…pe… yadidaṃ – diṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

  1. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

  2. 『『Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Sattamaṃ.

Ekadhammapeyyālavaggo sattamo.

Tassuddānaṃ –

Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;

Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.

  1. Dutiyaekadhammapeyyālavaggo

  2. Kalyāṇamittasuttaṃ

  3. 舍衛城因緣。"諸比丘,有一法對生起八支聖道大有助益。什麼是一法?即:善友。諸比丘,具善友的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具善友的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離......乃至......修習正定,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離。諸比丘,具善友的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第一。 2-6. 戒具足等五經 64-68. "諸比丘,有一法對生起八支聖道大有助益。什麼是一法?即:戒具足......乃至......即:欲具足......乃至......即:自我具足......乃至......即:見具足......乃至......即:不放逸具足......乃至......"第六。

  4. 如理作意具足經
  5. "即:如理作意具足。諸比丘,具如理作意的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具如理作意的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離......乃至......修習正定,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離。諸比丘,具如理作意的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第七。
  6. 善友經
  7. 舍衛城因緣。"諸比丘,有一法對生起八支聖道大有助益。什麼是一法?即:善友。諸比丘,具善友的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具善友的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終......乃至......修習正定,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終。諸比丘,具善友的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第一。 2-6. 戒具足等五經 71-75. 舍衛城因緣。"諸比丘,有一法對生起八支聖道大有助益。什麼是一法?即:戒具足......乃至......即:欲具足......乃至......即:自我具足......乃至......即:見具足......乃至......即:不放逸具足......乃至......"第六。
  8. 如理作意具足經
  9. "即:如理作意具足。諸比丘,具如理作意的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具如理作意的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見......乃至......修習正定,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終。諸比丘,具如理作意的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第七。 一法省略品第七。 其攝頌: 善友、戒、欲、自我, 見、不放逸,如理作意為第七。
  10. 第二一法省略品
  11. 善友經

  12. Sāvatthinidānaṃ . 『『Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha , bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

78-82. 『『Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ , bhikkhave, sīlasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, chandasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, attasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, diṭṭhisampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

  1. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

  2. 『『Yathayidaṃ , bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Sattamaṃ.

  3. Kalyāṇamittasuttaṃ

  4. 『『Nāhaṃ , bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

85-89. 『『Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ, bhikkhave, sīlasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, chandasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, attasampadā…pe… yathayidaṃ , bhikkhave, diṭṭhisampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

  1. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

  2. 舍衛城因緣。"諸比丘,我不見有任何其他一法,能使未生起的八支聖道生起,或使已生起的八支聖道修習圓滿,如善友這一法。諸比丘,具善友的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具善友的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見,依止遠離......乃至......修習正定,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離。諸比丘,具善友的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第一。 2-6. 戒具足等五經 78-82. "諸比丘,我不見有任何其他一法,能使未生起的八支聖道生起,或使已生起的八支聖道修習圓滿,如戒具足這一法......乃至......如欲具足這一法......乃至......如自我具足這一法......乃至......如見具足這一法......乃至......如不放逸具足這一法......乃至......"第六。

  3. 如理作意具足經
  4. "如這如理作意具足。諸比丘,具如理作意的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具如理作意的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見,依止遠離......乃至......修習正定,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離。諸比丘,具如理作意的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第七。
  5. 善友經
  6. "諸比丘,我不見有任何其他一法,能使未生起的八支聖道生起,或使已生起的八支聖道修習圓滿,如善友這一法。諸比丘,具善友的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具善友的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終......乃至......修習正定,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終。諸比丘,具善友的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第一。 2-6. 戒具足等五經 85-89. "諸比丘,我不見有任何其他一法,能使未生起的八支聖道生起,或使已生起的八支聖道修習圓滿,如戒具足這一法......乃至......如欲具足這一法......乃至......如自我具足這一法......乃至......如見具足這一法......乃至......如不放逸具足這一法......乃至......"第六。
  7. 如理作意具足經

  8. 『『Yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha , bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho , bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Sattamaṃ.

Dutiyaekadhammapeyyālavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;

Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.

  1. Gaṅgāpeyyālavaggo

  2. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

  3. Sāvatthinidānaṃ . 『『Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave , bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Paṭhamaṃ.

2-5. Dutiyādipācīnaninnasuttacatukkaṃ

92-95. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi , bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi , bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe…. Pañcamaṃ.

  1. Chaṭṭhapācīnaninnasuttaṃ

  2. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  3. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ

  4. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

98-

  1. "如這如理作意具足。諸比丘,具如理作意的比丘可期望修習八支聖道,多修八支聖道。諸比丘,具如理作意的比丘如何修習八支聖道,多修八支聖道?在此,諸比丘,比丘修習正見,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終......乃至......修習正定,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終。諸比丘,具如理作意的比丘就是這樣修習八支聖道,多修八支聖道。"第七。 第二一法省略品第八。 其攝頌: 善友、戒、欲、自我, 見、不放逸,如理作意為第七。
  2. 恒河省略品
  3. 第一向東傾斜經
  4. 舍衛城因緣。"諸比丘,就像恒河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘如何修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離......乃至......修習正定,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離。諸比丘,比丘就是這樣修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。 2-5. 第二等向東傾斜經四則 92-95. "諸比丘,就像耶牟那河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘......乃至......諸比丘,就像阿致羅筏底河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘......乃至......諸比丘,就像薩羅浮河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘......乃至......諸比丘,就像摩希河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘......乃至......"第五。
  5. 第六向東傾斜經
  6. "諸比丘,就像這些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩希河,它們都向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘如何修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,依止遠離......乃至......修習正定,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離。諸比丘,比丘就是這樣修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第六。
  7. 第一向海傾斜經
  8. "諸比丘,就像恒河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘如何修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,依止遠離......乃至......修習正定,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離。諸比丘,比丘就是這樣修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。 2-6. 第二等向海傾斜經五則 98-

  9. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi , bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Chaṭṭhaṃ.

Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Ete dve cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti;

Gaṅgāpeyyālī pācīnaninnavācanamaggī, vivekanissitaṃ dvādasakī paṭhamakī.

  1. Dutiyagaṅgāpeyyālavaggo

  2. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

  3. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca , bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ

  1. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.

  2. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.

  3. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṃ.

  4. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.

  5. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… chaṭṭhaṃ.

  6. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ

  7. "諸比丘,就像耶牟那河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......諸比丘,就像阿致羅筏底河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......諸比丘,就像薩羅浮河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......諸比丘,就像摩希河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......諸比丘,就像這些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩希河,它們都向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘如何修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離......乃至......修習正定,依止遠離,依止離貪,依止滅,迴向舍離。諸比丘,比丘就是這樣修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第六。 恒河省略品第一。 其攝頌: 六向東傾斜,六向海傾斜; 這兩個六共十二,因此稱為此品; 恒河省略向東傾斜語句道,依止遠離十二首為第一。

  8. 第二恒河省略品
  9. 第一向東傾斜經
  10. "諸比丘,就像恒河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘如何修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終......乃至......修習正定,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終。諸比丘,比丘就是這樣修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。 2-6. 第二等向東傾斜經五則
  11. "諸比丘,就像耶牟那河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第二。
  12. "諸比丘,就像阿致羅筏底河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第三。
  13. "諸比丘,就像薩羅浮河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第四。
  14. "諸比丘,就像摩希河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第五。
  15. "諸比丘,就像這些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩希河,它們都向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第六。
  16. 第一向海傾斜經

  17. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

  1. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.

  2. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.

  3. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṃ.

  4. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.

  5. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Chaṭṭhaṃ.

(Rāgavinayadvādasakī dutiyakī samuddaninnanti).

  1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

  2. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ

  1. Seyyathāpi , bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.

  2. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.

  3. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṃ.

  4. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.

  5. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… chaṭṭhaṃ.

  6. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ

  7. "諸比丘,就像恒河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘如何修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終......乃至......修習正定,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終。諸比丘,比丘就是這樣修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。 2-6. 第二等向海傾斜經五則

  8. "諸比丘,就像耶牟那河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第二。
  9. "諸比丘,就像阿致羅筏底河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第三。
  10. "諸比丘,就像薩羅浮河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第四。
  11. "諸比丘,就像摩希河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第五。
  12. "諸比丘,就像這些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩希河,它們都向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘如何修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終......乃至......修習正定,以調伏貪為終,以調伏嗔為終,以調伏癡為終。諸比丘,比丘就是這樣修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第六。 (以調伏貪為終的十二經為第二,向海傾斜)。
  13. 第一向東傾斜經
  14. "諸比丘,就像恒河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘如何修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,以不死為歸趣,以不死為目標,以不死為終極......乃至......修習正定,以不死為歸趣,以不死為目標,以不死為終極。諸比丘,比丘就是這樣修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。 2-6. 第二等向東傾斜經五則
  15. "諸比丘,就像耶牟那河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第二。
  16. "諸比丘,就像阿致羅筏底河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第三。
  17. "諸比丘,就像薩羅浮河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第四。
  18. "諸比丘,就像摩希河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第五。
  19. "諸比丘,就像這些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩希河,它們都向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......"第六。
  20. 第一向海傾斜經

  21. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha , bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

122-126. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā , yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Chaṭṭhaṃ.

(Amatogadhadvādasakī tatiyakī).

  1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

  2. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ

128-

  1. "諸比丘,就像恒河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘如何修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,以不死為歸趣,以不死為目標,以不死為終極......乃至......修習正定,以不死為歸趣,以不死為目標,以不死為終極。諸比丘,比丘就是這樣修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。 2-6. 第二等向海傾斜經五則 122-126. "諸比丘,就像耶牟那河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......諸比丘,就像阿致羅筏底河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......諸比丘,就像薩羅浮河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......諸比丘,就像摩希河向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘......乃至......諸比丘,就像這些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩希河,它們都向海傾斜、向海傾注、向海流去;同樣地,諸比丘,比丘修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘如何修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,以不死為歸趣,以不死為目標,以不死為終極......乃至......修習正定,以不死為歸趣,以不死為目標,以不死為終極。諸比丘,比丘就是這樣修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第六。 (以不死為歸趣的十二經為第三)。
  2. 第一向東傾斜經
  3. "諸比丘,就像恒河向東傾斜、向東傾注、向東流去;同樣地,諸比丘,比丘修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘如何修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,諸比丘,比丘修習正見,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃......乃至......修習正定,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。諸比丘,比丘就是這樣修習八支聖道、多修八支聖道,傾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。 2-6. 第二等向東傾斜經五則 128-

  4. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  5. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ

  6. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

134-138. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi , bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Chaṭṭhaṃ.

(Gaṅgāpeyyālī).

Dutiyagaṅgāpeyyālavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Ete dve cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti;

Nibbānaninno dvādasakī, catutthakī chaṭṭhā navakī.

  1. Appamādapeyyālavaggo

  2. Tathāgatasuttaṃ

  3. "比丘們,就像耶牟那河(Yamuna River)向東傾斜、向東傾斜、向東傾斜;同樣地,比丘們,比丘...乃至...比丘們,就像阿致羅筏底河(Aciravati River)向東傾斜、向東傾斜、向東傾斜;同樣地,比丘們,比丘...乃至...比丘們,就像舍牢浮河(Sarabhu River)向東傾斜、向東傾斜、向東傾斜;同樣地,比丘們,比丘...乃至...比丘們,就像摩醯河(Mahi River)向東傾斜、向東傾斜、向東傾斜;同樣地,比丘們,比丘...乃至...比丘們,就像這些大河,即恒河(Ganges River)、耶牟那河、阿致羅筏底河、舍牢浮河、摩醯河,它們全都向東傾斜、向東傾斜、向東傾斜;同樣地,比丘們,比丘修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,比丘如何修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃?在此,比丘們,比丘修習正見,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃...乃至...修習正定,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,這樣比丘修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。"第六。

  4. 第一傾向大海經
  5. "比丘們,就像恒河傾向大海、趨向大海、傾斜向大海;同樣地,比丘們,比丘修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,比丘如何修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃?在此,比丘們,比丘修習正見,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃...乃至...修習正定,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,這樣比丘修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。"第一。 2-6. 第二等五傾向大海經 134-138. "比丘們,就像耶牟那河傾向大海、趨向大海、傾斜向大海;同樣地,比丘們,比丘...乃至...比丘們,就像阿致羅筏底河傾向大海、趨向大海、傾斜向大海;同樣地,比丘們,比丘...乃至...比丘們,就像舍牢浮河傾向大海、趨向大海、傾斜向大海;同樣地,比丘們,比丘...乃至...比丘們,就像摩醯河傾向大海、趨向大海、傾斜向大海;同樣地,比丘們,比丘...乃至...比丘們,就像這些大河,即恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、舍牢浮河、摩醯河,它們全都傾向大海、趨向大海、傾斜向大海;同樣地,比丘們,比丘修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,比丘如何修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃?在此,比丘們,比丘修習正見,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃...乃至...修習正定,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,這樣比丘修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。"第六。 (恒河廣說) 第二恒河廣說品完。 其摘要: 六向東傾斜,六傾向大海; 這兩個六共十二,因此稱為品; 傾向涅槃十二,第四和第六各九。
  6. 不放逸廣說品
  7. 如來經

  8. Sāvatthinidānaṃ . 『『Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā [dipadā (sī.)] vā catuppadā vā bahuppadā [bahupadā (?)] vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti.

『『Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca , bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti.

『『Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha , bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti.

『『Yāvatā , bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Paṭhamaṃ.

  1. Padasuttaṃ

  2. 舍衛城因緣。 "比丘們,凡是眾生,無足的、兩足的、四足的、多足的,有色的、無色的,有想的、無想的、非想非非想的,如來被稱為其中最上的,是阿羅漢、正等正覺者;同樣地,比丘們,任何善法,都以不放逸為根本,以不放逸為彙集;不放逸被稱為這些法中最上的。比丘們,對於不放逸的比丘,可以期待他會修習八聖道、多修習八聖道。比丘們,不放逸的比丘如何修習八聖道、多修習八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離。比丘們,這樣不放逸的比丘修習八聖道、多修習八聖道。" "比丘們,凡是眾生,無足的、兩足的、四足的、多足的,有色的、無色的,有想的、無想的、非想非非想的,如來被稱為其中最上的,是阿羅漢、正等正覺者;同樣地,比丘們,任何善法,都以不放逸為根本,以不放逸為彙集;不放逸被稱為這些法中最上的。比丘們,對於不放逸的比丘,可以期待他會修習八聖道、多修習八聖道。比丘們,不放逸的比丘如何修習八聖道、多修習八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,以調伏貪慾為終點、以調伏嗔恚為終點、以調伏愚癡為終點...乃至...修習正定,以調伏貪慾為終點、以調伏嗔恚為終點、以調伏愚癡為終點。比丘們,這樣不放逸的比丘修習八聖道、多修習八聖道。" "比丘們,凡是眾生,無足的、兩足的、四足的、多足的,有色的、無色的,有想的、無想的、非想非非想的,如來被稱為其中最上的,是阿羅漢、正等正覺者;同樣地,比丘們,任何善法,都以不放逸為根本,以不放逸為彙集;不放逸被稱為這些法中最上的。比丘們,對於不放逸的比丘,可以期待他會修習八聖道、多修習八聖道。比丘們,不放逸的比丘如何修習八聖道、多修習八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,沉浸於不死、歸向不死、以不死為終點...乃至...修習正定,沉浸於不死、歸向不死、以不死為終點。比丘們,這樣不放逸的比丘修習八聖道、多修習八聖道。" "比丘們,凡是眾生,無足的、兩足的、四足的、多足的,有色的、無色的,有想的、無想的、非想非非想的,如來被稱為其中最上的,是阿羅漢、正等正覺者;同樣地,比丘們,任何善法,都以不放逸為根本,以不放逸為彙集;不放逸被稱為這些法中最上的。比丘們,對於不放逸的比丘,可以期待他會修習八聖道、多修習八聖道。比丘們,不放逸的比丘如何修習八聖道、多修習八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃...乃至...修習正定,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,這樣不放逸的比丘修習八聖道、多修習八聖道。"第一。

  3. 足跡經

  4. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṃ pāṇānaṃ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti; hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – mahantattena; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Dutiyaṃ.

3-7. Kūṭādisuttapañcakaṃ

  1. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā; kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati ; evameva kho, bhikkhave…pe… tatiyaṃ.

  2. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… catutthaṃ.

  3. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… pañcamaṃ.

  4. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… chaṭṭhaṃ.

  5. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci kuṭṭarājāno, sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… sattamaṃ.

8-10. Candimādisuttatatiyakaṃ

  1. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā, sabbā tā candimappabhāya [candimāpabhāya (syā. ka.)] kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… aṭṭhamaṃ.

  2. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave…pe… navamaṃ.

  3. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ, kāsikavatthaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave , bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca , bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Dasamaṃ.

(Yadapi tathāgataṃ, tadapi vitthāretabbaṃ).

Appamādapeyyālavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sāro ca vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā ca, vatthena dasamaṃ padaṃ.

  1. Balakaraṇīyavaggo

  2. Balasuttaṃ

  3. "比丘們,就像任何叢林動物的足跡,都可以容納在象足之中;象足被稱為其中最大的。同樣地,比丘們,任何善法,都以不放逸為根本,以不放逸為彙集;不放逸被稱為這些法中最上的。比丘們,對於不放逸的比丘,可以期待他會修習八聖道、多修習八聖道。比丘們,不放逸的比丘如何修習八聖道、多修習八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣不放逸的比丘修習八聖道、多修習八聖道。"第二。 3-7. 五頂等經

  4. "比丘們,就像尖頂屋的任何椽子,都朝向屋頂、傾斜向屋頂、彙集于屋頂;屋頂被稱為其中最高的。同樣地,比丘們...乃至..."第三。
  5. "比丘們,就像任何根香,黑沉香被稱為其中最上的。同樣地,比丘們...乃至..."第四。
  6. "比丘們,就像任何心材香,紅檀香被稱為其中最上的。同樣地,比丘們...乃至..."第五。
  7. "比丘們,就像任何花香,茉莉花香被稱為其中最上的。同樣地,比丘們...乃至..."第六。
  8. "比丘們,就像任何小國王,都追隨轉輪王;轉輪王被稱為他們中最上的。同樣地,比丘們...乃至..."第七。 8-10. 月等三經
  9. "比丘們,就像任何星辰的光芒,都不及月亮光芒的十六分之一,月亮的光芒被稱為其中最上的。同樣地,比丘們...乃至..."第八。
  10. "比丘們,就像在秋季,當天空晴朗無雲時,太陽升起,驅散所有空中的黑暗,照耀、發熱、閃耀。同樣地,比丘們...乃至..."第九。
  11. "比丘們,就像任何織物,迦尸(Kasi)布被稱為其中最上的。同樣地,比丘們,任何善法,都以不放逸為根本,以不放逸為彙集;不放逸被稱為這些法中最上的。比丘們,對於不放逸的比丘,可以期待他會修習八聖道、多修習八聖道。比丘們,不放逸的比丘如何修習八聖道、多修習八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣不放逸的比丘修習八聖道、多修習八聖道。"第十。 (如來經也應該詳述) 第五不放逸廣說品完。 其摘要: 如來、足跡、屋頂、根、心材、茉莉、 國王、月亮、太陽,以及第十織物。
  12. 力所作品
  13. 力經

  14. Sāvatthinidānaṃ . 『『Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti.

(Paragaṅgāpeyyālīvaṇṇiyato paripuṇṇasuttanti vitthāramaggī).

『『Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca , bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti.

『『Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti.

『『Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. Paṭhamaṃ.

  1. Bījasuttaṃ

  2. 舍衛城因緣。 "比丘們,就像任何需要力量的工作都要依靠地面、立足於地面來完成;同樣地,比丘們,比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道。比丘們,比丘如何依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道。" (像上游恒河廣說一樣,應該詳述為完整的經) "比丘們,就像任何需要力量的工作都要依靠地面、立足於地面來完成;同樣地,比丘們,比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道。比丘們,比丘如何依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,以調伏貪慾為終點、以調伏嗔恚為終點、以調伏愚癡為終點...乃至...修習正定,以調伏貪慾為終點、以調伏嗔恚為終點、以調伏愚癡為終點。比丘們,這樣比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道。" "比丘們,就像任何需要力量的工作都要依靠地面、立足於地面來完成;同樣地,比丘們,比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道。比丘們,比丘如何依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,沉浸於不死、歸向不死、以不死為終點...乃至...修習正定,沉浸於不死、歸向不死、以不死為終點。比丘們,這樣比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道。" "比丘們,就像任何需要力量的工作都要依靠地面、立足於地面來完成;同樣地,比丘們,比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道。比丘們,比丘如何依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃...乃至...修習正定,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,這樣比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道。"第一。

  3. 種子經

  4. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave , bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesū』』ti. Dutiyaṃ.

  5. Nāgasuttaṃ

  6. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, himavantaṃ pabbatarājaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhenti, balaṃ gāhenti; te tattha kāyaṃ vaḍḍhetvā balaṃ gāhetvā kusobbhe otaranti, kusobbhe [kussubbhe (sī. syā.), kusubbhe (pī. ka.)] otaritvā mahāsobbhe otaranti, mahāsobbhe otaritvā kunnadiyo otaranti, kunnadiyo otaritvā mahānadiyo otaranti, mahānadiyo otaritvā mahāsamuddaṃ [mahāsamuddasāgaraṃ (sabbattha) saṃ. ni. 2.23] otaranti, te tattha mahantattaṃ vepullattaṃ āpajjanti kāyena; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesū』』ti. Tatiyaṃ.

  7. Rukkhasuttaṃ

  8. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro. So mūlacchinno [mūlacchinde kate (syā.)] katamena papateyyā』』ti? 『『Yena , bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Catutthaṃ.

  9. Kumbhasuttaṃ

  10. "比丘們,就像任何種子和植物的生長、發育、增長,都要依靠地面、立足於地面;同樣地,比丘們,比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道,在諸法中獲得生長、發育、增長。比丘們,比丘如何依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道,在諸法中獲得生長、發育、增長?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道,在諸法中獲得生長、發育、增長。"第二。

  11. 龍象經
  12. "比丘們,就像龍象依靠雪山王來增長身體、獲得力量;它們在那裡增長身體、獲得力量后,進入小池,進入小池后,進入大池,進入大池后,進入小河,進入小河后,進入大河,進入大河后,進入大海。它們在那裡在身體上獲得巨大和廣大;同樣地,比丘們,比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道,在諸法中獲得巨大和廣大。比丘們,比丘如何依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道,在諸法中獲得巨大和廣大?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘依靠戒、立足於戒來修習八聖道、多修習八聖道,在諸法中獲得巨大和廣大。"第三。
  13. 樹經
  14. "比丘們,假如一棵樹向東傾斜、向東傾斜、向東傾斜。如果它的根被砍斷,它會倒向哪裡?" "大德,它會倒向它傾斜、傾向、傾斜的方向。" "同樣地,比丘們,比丘修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,比丘如何修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘修習八聖道、多修習八聖道,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。"第四。
  15. 水罐經

  16. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṃ, no paccāvamati; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamatī』』ti. Pañcamaṃ.

  17. Sūkasuttaṃ

  18. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindissati lohitaṃ vā uppādessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindissati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikarotī』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  19. Ākāsasuttaṃ

  20. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti – puratthimāpi vātā vāyanti, pacchimāpi vātā vāyanti, uttarāpi vātā vāyanti, dakkhiṇāpi vātā vāyanti, sarajāpi vātā vāyanti, arajāpi vātā vāyanti, sītāpi vātā vāyanti, uṇhāpi vātā vāyanti, parittāpi vātā vāyanti, adhimattāpi vātā vāyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāparipūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchantī』』ti. Sattamaṃ.

  21. Paṭhamameghasuttaṃ

  22. "比丘們,就像一個倒置的水罐只會倒出水,不會收回;同樣地,比丘們,比丘修習八聖道、多修習八聖道,只會倒出邪惡不善法,不會收回。比丘們,比丘如何修習八聖道、多修習八聖道,只會倒出邪惡不善法,不會收回?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘修習八聖道、多修習八聖道,只會倒出邪惡不善法,不會收回。"第五。

  23. 芒刺經
  24. "比丘們,就像稻芒或麥芒正確地放置,被手或腳踩到時,會刺破手或腳,或使之流血 - 這是可能的。為什麼?比丘們,因為芒刺放置正確。同樣地,比丘們,比丘以正確的見解,以正確的道路修習,會破除無明,生起明,證悟涅槃 - 這是可能的。為什麼?比丘們,因為見解放置正確。比丘們,比丘如何以正確的見解,以正確的道路修習,破除無明,生起明,證悟涅槃?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘以正確的見解,以正確的道路修習,破除無明,生起明,證悟涅槃。"第六。
  25. 虛空經
  26. "比丘們,就像在虛空中,各種風吹 - 東風吹、西風吹、北風吹、南風吹、有塵風吹、無塵風吹、冷風吹、熱風吹、微風吹、強風吹;同樣地,比丘們,比丘修習八聖道、多修習八聖道時,四念處達到修習圓滿,四正勤達到修習圓滿,四神足達到修習圓滿,五根達到修習圓滿,五力達到修習圓滿,七覺支達到修習圓滿。比丘們,比丘如何修習八聖道、多修習八聖道,四念處達到修習圓滿,四正勤達到修習圓滿,四神足達到修習圓滿,五根達到修習圓滿,五力達到修習圓滿,七覺支達到修習圓滿?在此,比丘們,比丘修習正見...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘修習八聖道、多修習八聖道,四念處達到修習圓滿,四正勤達到修習圓滿,四神足達到修習圓滿,五根達到修習圓滿,五力達到修習圓滿,七覺支達到修習圓滿。"第七。
  27. 第一云經

  28. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse ūhataṃ rajojallaṃ, tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  29. Dutiyameghasuttaṃ

  30. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ, tamenaṃ mahāvāto antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasametī』』ti. Navamaṃ.

  31. Nāvāsuttaṃ

  32. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabandhāya cha māsāni udake pariyādāya [pariyātāya (ka.), pariyāhatāya (?)] hemantikena thalaṃ ukkhittāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasireneva paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti . Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī』』ti. Dasamaṃ.

  33. Āgantukasuttaṃ

  34. "比丘們,就像在夏季的最後一個月,塵土飛揚,一場大的非時雨立即使之消散、平息;同樣地,比丘們,比丘修習八聖道、多修習八聖道,立即使生起的邪惡不善法消散、平息。比丘們,比丘如何修習八聖道、多修習八聖道,立即使生起的邪惡不善法消散、平息?在此,比丘們,比丘修習正見...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘修習八聖道、多修習八聖道,立即使生起的邪惡不善法消散、平息。"第八。

  35. 第二云經
  36. "比丘們,就像一朵大云生起,大風立即使之消散、平息;同樣地,比丘們,比丘修習八聖道、多修習八聖道,立即使生起的邪惡不善法消散、平息。比丘們,比丘如何修習八聖道、多修習八聖道,立即使生起的邪惡不善法消散、平息?在此,比丘們,比丘修習正見...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘修習八聖道、多修習八聖道,立即使生起的邪惡不善法消散、平息。"第九。
  37. 船經
  38. "比丘們,就像一艘海船,用藤條捆綁,在水中航行六個月后,在冬季被拖上岸,經風吹日曬,其綁帶被雨季的雲雨淋濕后,很容易就鬆弛、腐爛;同樣地,比丘們,比丘修習八聖道、多修習八聖道,結很容易就鬆弛、腐爛。比丘們,比丘如何修習八聖道、多修習八聖道,結很容易就鬆弛、腐爛?在此,比丘們,比丘修習正見...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘修習八聖道、多修習八聖道,結很容易就鬆弛、腐爛。"第十。
  39. 客人經

  40. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, āgantukāgāraṃ. Tattha puratthimāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, pacchimāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, uttarāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, dakkhiṇāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, khattiyāpi āgantvā vāsaṃ kappenti, brāhmaṇāpi āgantvā vāsaṃ kappenti, vessāpi āgantvā vāsaṃ kappenti, suddāpi āgantvā vāsaṃ kappenti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti , ye dhammā abhiññā pahātabbā, te dhamme abhiññā pajahati, ye dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchikaroti, ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti.

『『Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṃ. Katame pañca? Seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Ime, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca – ime, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca – ime, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca – ime, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto, ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti…pe… ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti, ye dhammā abhiññā pahātabbā, te dhamme abhiññā pajahati, ye dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchikaroti, ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāvetī』』ti. Ekādasamaṃ.

  1. Nadīsuttaṃ

  2. "比丘們,就像一個客舍。從東方來的人在那裡住宿,從西方來的人在那裡住宿,從北方來的人在那裡住宿,從南方來的人在那裡住宿,剎帝利來了在那裡住宿,婆羅門來了在那裡住宿,吠舍來了在那裡住宿,首陀羅來了在那裡住宿;同樣地,比丘們,比丘修習八聖道、多修習八聖道,對於應以通智遍知的法,他以通智遍知;對於應以通智斷除的法,他以通智斷除;對於應以通智證悟的法,他以通智證悟;對於應以通智修習的法,他以通智修習。 比丘們,什麼是應以通智遍知的法?應該說是五取蘊。哪五種?即:色取蘊...乃至...識取蘊。比丘們,這些是應以通智遍知的法。比丘們,什麼是應以通智斷除的法?無明和有愛 - 比丘們,這些是應以通智斷除的法。比丘們,什麼是應以通智證悟的法?明和解脫 - 比丘們,這些是應以通智證悟的法。比丘們,什麼是應以通智修習的法?止和觀 - 比丘們,這些是應以通智修習的法。比丘們,比丘如何修習八聖道、多修習八聖道,對於應以通智遍知的法,他以通智遍知...乃至...對於應以通智修習的法,他以通智修習?在此,比丘們,比丘修習正見...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘修習八聖道、多修習八聖道,對於應以通智遍知的法,他以通智遍知,對於應以通智斷除的法,他以通智斷除,對於應以通智證悟的法,他以通智證悟,對於應以通智修習的法,他以通智修習。"第十一。

  3. 河流經

  4. 『『Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddāla-piṭakaṃ ādāya – 『mayaṃ imaṃ gaṅgaṃ nadiṃ pacchāninnaṃ karissāma pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāra』nti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so mahājanakāyo gaṅgaṃ nadiṃ pacchāninnaṃ kareyya pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāra』』nti? 『『No hetaṃ, bhante』』. 『『Taṃ kissa hetu』』? 『『Gaṅgā, bhante, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Sā na sukarā pacchāninnaṃ kātuṃ pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāraṃ. Yāvadeva pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarontaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā ñātisālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ – 『ehambho purisa, kiṃ te ime kāsāvā anudahanti, kiṃ muṇḍo kapālamanusaṃcarasi! Ehi, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī』ti. So vata, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Yañhi taṃ, bhikkhave, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ taṃ vata hīnāyāvattissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha , bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī』』ti. (Yadapi balakaraṇīyaṃ, tadapi vitthāretabbaṃ.) Dvādasamaṃ.

Balakaraṇīyavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṃ –

Balaṃ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

  1. Esanāvaggo

  2. Esanāsuttaṃ

  3. "比丘們,就像恒河向東傾斜、向東傾斜、向東傾斜。假如有一大群人帶著鋤頭和筐子來,說:'我們要使這恒河向西傾斜、向西傾斜、向西傾斜。'比丘們,你們怎麼認為,那大群人能使恒河向西傾斜、向西傾斜、向西傾斜嗎?" "不能,大德。" "為什麼?" "大德,恒河向東傾斜、向東傾斜、向東傾斜。要使它向西傾斜、向西傾斜、向西傾斜是不容易的。那大群人只會疲勞困乏。" "同樣地,比丘們,當比丘修習八聖道、多修習八聖道時,國王或大臣或朋友或同事或親戚或血親可能會以財富誘惑他說:'來吧,好人,這些袈裟有什麼用?為什麼你要剃頭四處遊行?來吧,迴歸低下的生活,享受財富,行善吧!'比丘們,那個比丘修習八聖道、多修習八聖道,會捨棄學處迴歸低下的生活 - 這是不可能的。為什麼?比丘們,因為那心長期傾向遠離、傾斜向遠離、傾斜向遠離,它會迴歸低下的生活 - 這是不可能的。比丘們,比丘如何修習八聖道、多修習八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,這樣比丘修習八聖道、多修習八聖道。"(力所作品也應該詳述。)第十二。 第六力所作品完。 其摘要: 力、種子、龍象、樹、水罐、芒刺、 虛空、兩云、船、客人、河流。

  4. 尋求品
  5. 尋求經

  6. Sāvatthinidānaṃ . 『『Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti.

『『Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti.

『『Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho , bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti.

『『Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti.

『『Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ pariññāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. (Yadapi abhiññā, tadapi pariññāya vitthāretabbaṃ.)

『『Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ parikkhayāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. (Yadapi abhiññā, tadapi parikkhayāya vitthāretabbaṃ.)

『『Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. (Yadapi abhiññā, tadapi pahānāya vitthāretabbaṃ.) Paṭhamaṃ.

  1. Vidhāsuttaṃ

  2. 『『Tisso imā, bhikkhave, vidhā. Katamā tisso? 『Seyyohamasmī』ti vidhā, 『sadisohamasmī』ti vidhā, 『hīnohamasmī』ti vidhā – imā kho, bhikkhave, tisso vidhā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vidhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… imāsaṃ kho, bhikkhave tissannaṃ vidhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. (Yathā esanā, evaṃ vitthāretabbaṃ). Dutiyaṃ.

  3. Āsavasuttaṃ

  4. 舍衛城因緣。 "比丘們,有這三種尋求。哪三種?欲尋求、有尋求、梵行尋求 - 比丘們,這是三種尋求。比丘們,爲了通智這三種尋求,應當修習八聖道。什麼是八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離。比丘們,爲了通智這三種尋求,應當修習這八聖道。" "比丘們,有這三種尋求。哪三種?欲尋求、有尋求、梵行尋求 - 比丘們,這是三種尋求。比丘們,爲了通智這三種尋求,應當修習八聖道。什麼是八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見...乃至...修習正定,以調伏貪慾為終點、以調伏嗔恚為終點、以調伏愚癡為終點。比丘們,爲了通智這三種尋求,應當修習這八聖道。" "比丘們,有這三種尋求。哪三種?欲尋求、有尋求、梵行尋求 - 比丘們,這是三種尋求。比丘們,爲了通智這三種尋求,應當修習八聖道。什麼是八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見...乃至...修習正定,沉浸於不死、歸向不死、以不死為終點。比丘們,爲了通智這三種尋求,應當修習這八聖道。" "比丘們,有這三種尋求。哪三種?欲尋求、有尋求、梵行尋求 - 比丘們,這是三種尋求。比丘們,爲了通智這三種尋求,應當修習八聖道。什麼是八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見...乃至...修習正定,傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,爲了通智這三種尋求,應當修習這八聖道。" "比丘們,有這三種尋求。哪三種?欲尋求、有尋求、梵行尋求 - 比丘們,這是三種尋求。比丘們,爲了遍知這三種尋求...乃至...應當修習這八聖道。"(如通智,遍知也應該詳述。) "比丘們,有這三種尋求。哪三種?欲尋求、有尋求、梵行尋求 - 比丘們,這是三種尋求。比丘們,爲了完全滅盡這三種尋求...乃至...應當修習這八聖道。"(如通智,完全滅盡也應該詳述。) "比丘們,有這三種尋求。哪三種?欲尋求、有尋求、梵行尋求 - 比丘們,這是三種尋求。比丘們,爲了斷除這三種尋求,應當修習八聖道。什麼是八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,爲了斷除這三種尋求,應當修習這八聖道。"(如通智,斷除也應該詳述。)第一。

  5. 慢經
  6. "比丘們,有這三種慢。哪三種?'我勝'慢、'我等'慢、'我劣'慢 - 比丘們,這是三種慢。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種慢,應當修習八聖道。什麼是八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種慢,應當修習這八聖道。"(應該像尋求一樣詳述。)第二。
  7. 漏經

  8. 『『Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ āsavānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Tatiyaṃ.

  9. Bhavasuttaṃ

  10. 『『Tayome, bhikkhave, bhavā. Katame tayo? Kāmabhavo , rūpabhavo, arūpabhavo – ime kho, bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ bhavānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Catutthaṃ.

  11. Dukkhatāsuttaṃ

  12. 『『Tisso imā, bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso? Dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā – imā kho, bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ dukkhatānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Pañcamaṃ.

  13. Khilasuttaṃ

  14. 『『Tayome , bhikkhave, khilā. Katame tayo? Rāgo khilo, doso khilo, moho khilo – ime kho, bhikkhave, tayo khilā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ khilānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  15. Malasuttaṃ

  16. 『『Tīṇimāni, bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi? Rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho malaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Sattamaṃ.

  17. Nīghasuttaṃ

  18. 『『Tayome, bhikkhave, nīghā. Katame tayo? Rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho – ime kho, bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  19. Vedanāsuttaṃ

  20. 『『Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā – imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Navamaṃ.

  21. Taṇhāsuttaṃ

  22. 『『Tisso imā, bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā – imā kho, bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave , bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Dasamaṃ.

  23. Tasināsuttaṃ

  24. 『『Tisso imā, bhikkhave, tasinā. Katamā tisso? Kāmatasinā, bhavatasinā, vibhavatasinā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ tasinānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ tasinānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Ekādasamaṃ.

Esanāvaggo sattamo.

Tassuddānaṃ –

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā khilā;

Malaṃ nīgho ca vedanā, dve taṇhā tasināya cāti.

  1. Oghavaggo

  2. Oghasuttaṃ

  3. Sāvatthinidānaṃ . 『『Cattārome , bhikkhave, oghā. Katame cattāro? Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho – ime kho, bhikkhave, cattāro oghā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. (Yathā esanā, evaṃ sabbaṃ vitthāretabbaṃ.) Paṭhamaṃ.

  4. Yogasuttaṃ

  5. "比丘們,有這三種漏。哪三種?欲漏、有漏、無明漏 - 比丘們,這是三種漏。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種漏...乃至...應當修習這八聖道。"第三。

  6. 有經
  7. "比丘們,有這三種有。哪三種?欲有、色有、無色有 - 比丘們,這是三種有。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種有...乃至...應當修習這八聖道。"第四。
  8. 苦性經
  9. "比丘們,有這三種苦性。哪三種?苦苦性、行苦性、壞苦性 - 比丘們,這是三種苦性。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種苦性...乃至...應當修習八聖道。"第五。
  10. 荒蕪經
  11. "比丘們,有這三種荒蕪。哪三種?貪慾荒蕪、嗔恚荒蕪、愚癡荒蕪 - 比丘們,這是三種荒蕪。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種荒蕪...乃至...應當修習這八聖道。"第六。
  12. 垢穢經
  13. "比丘們,有這三種垢穢。哪三種?貪慾垢穢、嗔恚垢穢、愚癡垢穢 - 比丘們,這是三種垢穢。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種垢穢...乃至...應當修習這八聖道。"第七。
  14. 苦惱經
  15. "比丘們,有這三種苦惱。哪三種?貪慾苦惱、嗔恚苦惱、愚癡苦惱 - 比丘們,這是三種苦惱。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種苦惱...乃至...應當修習這八聖道。"第八。
  16. 受經
  17. "比丘們,有這三種受。哪三種?樂受、苦受、不苦不樂受 - 比丘們,這是三種受。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種受...乃至...應當修習這八聖道。"第九。
  18. 愛經
  19. "比丘們,有這三種愛。哪三種?欲愛、有愛、無有愛 - 比丘們,這是三種愛。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種愛...乃至...應當修習這八聖道。什麼是八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種愛...乃至...應當修習這八聖道。"第十。
  20. 渴愛經
  21. "比丘們,有這三種渴愛。哪三種?欲渴愛、有渴愛、無有渴愛。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種渴愛...乃至...以調伏貪慾為終點、以調伏嗔恚為終點、以調伏愚癡為終點...乃至...沉浸於不死、歸向不死、以不死為終點...乃至...傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這三種渴愛...乃至...應當修習這八聖道。"第十一。 第七尋求品完。 其摘要: 尋求、慢、漏、有和苦性、荒蕪、 垢穢、苦惱和受、兩愛和渴愛。
  22. 暴流品
  23. 暴流經
  24. 舍衛城因緣。"比丘們,有這四種暴流。哪四種?欲暴流、有暴流、見暴流、無明暴流 - 比丘們,這是四種暴流。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這四種暴流...乃至...應當修習這八聖道。"(應該像尋求一樣詳述一切。)第一。
  25. 軛經

  26. 『『Cattārome, bhikkhave, yogā. Katame cattāro? Kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo avijjāyogo – ime kho, bhikkhave, cattāro yogā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Dutiyaṃ.

  27. Upādānasuttaṃ

  28. 『『Cattārimāni , bhikkhave, upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri upādānāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Tatiyaṃ.

  29. Ganthasuttaṃ

  30. 『『Cattārome , bhikkhave, ganthā. Katame cattāro? Abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho – ime kho, bhikkhave, cattāro ganthā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Catutthaṃ.

  31. Anusayasuttaṃ

  32. 『『Sattime, bhikkhave, anusayā. Katame satta? Kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo , vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo – ime kho, bhikkhave, sattānusayā. Imesaṃ kho, bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Pañcamaṃ.

  33. Kāmaguṇasuttaṃ

  34. 『『Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā…pe… jivhāviññeyyā rasā…pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  35. Nīvaraṇasuttaṃ

  36. 『『Pañcimāni , bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thinamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Sattamaṃ.

  37. Upādānakkhandhasuttaṃ

  38. 『『Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho , vedanupādānakkhandho , saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime kho, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  39. Orambhāgiyasuttaṃ

  40. 『『Pañcimāni, bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo – imāni kho, bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Navamaṃ.

  41. Uddhambhāgiyasuttaṃ

  42. "比丘們,有這四種軛。哪四種?欲軛、有軛、見軛、無明軛 - 比丘們,這是四種軛。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這四種軛...乃至...應當修習這八聖道。"第二。

  43. 取經
  44. "比丘們,有這四種取。哪四種?欲取、見取、戒禁取、我語取 - 比丘們,這是四種取。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這四種取...乃至...應當修習這八聖道。"第三。
  45. 繫縛經
  46. "比丘們,有這四種系縛。哪四種?貪婪身繫縛、嗔恚身繫縛、戒禁取身繫縛、此實執取身繫縛 - 比丘們,這是四種系縛。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這四種系縛...乃至...應當修習這八聖道。"第四。
  47. 隨眠經
  48. "比丘們,有這七種隨眠。哪七種?欲貪隨眠、嗔恚隨眠、見隨眠、疑隨眠、慢隨眠、有貪隨眠、無明隨眠 - 比丘們,這是七種隨眠。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這七種隨眠...乃至...應當修習這八聖道。"第五。
  49. 欲樂經
  50. "比丘們,有這五種欲樂。哪五種?眼所識的色,可愛、可喜、可意、可樂、與欲相應、令人染著;耳所識的聲...乃至...鼻所識的香...乃至...舌所識的味...乃至...身所識的觸,可愛、可喜、可意、可樂、與欲相應、令人染著 - 比丘們,這是五種欲樂。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這五種欲樂...乃至...應當修習這八聖道。"第六。
  51. 蓋經
  52. "比丘們,有這五

  53. 『『Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti.

『『Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ… amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ… nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo』』ti. Dasamaṃ.

Oghavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Ogho yogo upādānaṃ, ganthaṃ anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇaṃ, khandhā oruddhambhāgiyāti.

Vagguddānaṃ –

Avijjāvaggo paṭhamo, dutiyaṃ vihāraṃ vuccati;

Micchattaṃ tatiyo vaggo, catutthaṃ paṭipanneneva.

Titthiyaṃ pañcamo vaggo, chaṭṭho sūriyena ca;

Bahukate sattamo vaggo, uppādo aṭṭhamena ca.

Divasavaggo navamo, dasamo appamādena ca;

Ekādasabalavaggo, dvādasa esanā pāḷiyaṃ;

Oghavaggo bhavati terasāti.

  1. "比丘們,有這五種上分結。哪五種?色貪、無色貪、慢、掉舉、無明 - 比丘們,這是五種上分結。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這五種上分結,應當修習八聖道。什麼是八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見,依止遠離...乃至...修習正定,依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這五種上分結,應當修習這八聖道。" "比丘們,有這五種上分結。哪五種?色貪、無色貪、慢、掉舉、無明 - 比丘們,這是五種上分結。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這五種上分結,應當修習八聖道。什麼是八聖道?在此,比丘們,比丘修習正見...乃至...修習正定,以調伏貪慾為終點、以調伏嗔恚為終點、以調伏愚癡為終點...沉浸於不死、歸向不死、以不死為終點...傾向涅槃、趨向涅槃、傾斜向涅槃。比丘們,爲了通智、遍知、完全滅盡、斷除這五種上分結,應當修習這八聖道。"第十。 第八暴流品完。 其摘要: 暴流、軛、取、繫縛和隨眠、 欲樂、蓋、蘊、下分和上分。 品摘要: 第一無明品,第二說住處, 第三邪性品,第四即行道。 第五外道品,第六以日品, 第七多作品,第八以生起。 第九日品,第十以不放逸, 第十一力品,第十二尋求品, 第十三為暴流品。

Maggasaṃyuttaṃ paṭhamaṃ.

道相應第一。