B0102040403uruvelavaggo(優樓頻陀品)
-
Uruvelavaggo
-
Paṭhamauruvelasuttaṃ
-
Evaṃ me sutaṃ [saṃ. ni. 1.173 āgataṃ] – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
『『Ekamidāhaṃ , bhikkhave, samayaṃ uruvelāyaṃ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『dukkhaṃ kho agāravo viharati appatisso. Kiṃ nu kho ahaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā [garukatvā (sī. pī.)] upanissāya vihareyya』』』nti?
『『Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – aparipūrassa kho ahaṃ sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā attanā sīlasampannataraṃ, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
『『Aparipūrassa kho ahaṃ samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā attanā samādhisampannataraṃ, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
『『Aparipūrassa kho ahaṃ paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā attanā paññāsampannataraṃ, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
『『Aparipūrassa kho ahaṃ vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā attanā vimuttisampannataraṃ, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya』』nti.
『『Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – 『yaṃnūnāhaṃ yvāyaṃ [yopāyaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya』』』nti.
『『Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ [sammiñjitaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evamevaṃ – brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇaṃ jāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā yenāhaṃ tenañjaliṃ paṇāmetvā maṃ etadavoca – 『evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugata! Yepi te, bhante, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṃyeva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihariṃsu; yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṃyeva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharissanti; bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho dhammaṃyeva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharatū』』』ti. Idamavoca brahmā sahampati. Idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca –
『『Ye ca atītā [ye cabbhatītā (sī. pī. ka.)] sambuddhā, ye ca buddhā anāgatā;
Yo cetarahi sambuddho, bahūnaṃ [bahunnaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.) saṃ. ni.
以下是完整的直譯: 3. 優樓頻羅品 1. 第一優樓頻羅經 21. 如是我聞。一時,世尊住舍衛城祇樹給孤獨園。在那裡,世尊呼喚比丘們:"比丘們。"那些比丘回答世尊說:"尊者。"世尊如是說: "比丘們,有一次我住在優樓頻羅,尼連禪河岸邊的阿阇波羅尼拘律樹下,剛剛證得無上正等正覺。比丘們,當我獨處靜坐時,心中生起如是思惟:'不恭敬、不順從是痛苦的。我應該恭敬、尊重哪位沙門或婆羅門,依止他而住呢?' 比丘們,我又想:'爲了圓滿尚未圓滿的戒蘊,我應該恭敬、尊重其他沙門或婆羅門,依止他而住。然而,我在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,看不到有任何沙門或婆羅門在戒行上勝過我,值得我恭敬、尊重並依止而住。 爲了圓滿尚未圓滿的定蘊,我應該恭敬、尊重其他沙門或婆羅門,依止他而住。然而,我在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,看不到有任何沙門或婆羅門在禪定上勝過我,值得我恭敬、尊重並依止而住。 爲了圓滿尚未圓滿的慧蘊,我應該恭敬、尊重其他沙門或婆羅門,依止他而住。然而,我在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,看不到有任何沙門或婆羅門在智慧上勝過我,值得我恭敬、尊重並依止而住。 爲了圓滿尚未圓滿的解脫蘊,我應該恭敬、尊重其他沙門或婆羅門,依止他而住。然而,我在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,看不到有任何沙門或婆羅門在解脫上勝過我,值得我恭敬、尊重並依止而住。' 比丘們,我又想:'我何不恭敬、尊重我所證悟的法,依止它而住呢?' 比丘們,這時,娑婆世界主梵天知道我心中的想法,就像強壯的人伸直彎曲的手臂或彎曲伸直的手臂那樣迅速,從梵天界消失,出現在我面前。比丘們,娑婆世界主梵天偏袒右肩,右膝著地,向我合掌,對我說:'世尊,正是如此!善逝,正是如此!尊者,過去世的阿羅漢、正等正覺者也是恭敬、尊重法而依止它而住;未來世的阿羅漢、正等正覺者也將恭敬、尊重法而依止它而住;現在世尊、阿羅漢、正等正覺者也請恭敬、尊重法而依止它而住。'娑婆世界主梵天如是說。說完后,他又說: '過去諸正覺,未來諸佛陀, 現在正等覺,除多人憂患。
1.173] sokanāsano.
『『Sabbe saddhammagaruno, vihaṃsu [vihariṃsu (syā. kaṃ.)] viharanti ca;
Athopi viharissanti, esā buddhāna dhammatā.
『『Tasmā hi attakāmena [atthakāmena (sī. ka.)], mahattamabhikaṅkhatā;
Saddhammo garukātabbo, saraṃ buddhāna sāsana』』nti.
『『Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi. Atha khvāhaṃ, bhikkhave, brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā attano ca patirūpaṃ yvāyaṃ [yopāyaṃ (sabbattha)] dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihāsiṃ. Yato ca kho, bhikkhave, saṅghopi mahattena samannāgato, atha me saṅghepi gāravo』』ti. Paṭhamaṃ.
-
Dutiyauruvelasuttaṃ
-
『『Ekamidāhaṃ , bhikkhave, samayaṃ uruvelāyaṃ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho, bhikkhave, sambahulā brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā mayā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho, bhikkhave, te brāhmaṇā maṃ etadavocuṃ – 『sutaṃ netaṃ [metaṃ (sī. syā. kaṃ. ka.)], bho gotama – na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetīti. Tayidaṃ, bho gotama, tatheva. Na hi bhavaṃ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Tayidaṃ, bho gotama, na sampannamevā』』』ti.
『『Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – 『nayime [na vata me (sī. pī.), na cayime (syā. kaṃ.), na vatime (?)] āyasmanto jānanti theraṃ vā therakaraṇe vā dhamme』ti. Vuddho cepi, bhikkhave, hoti āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā. So ca hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ. Atha kho so 『bālo thero』tveva [teva (sī. pī.)] saṅkhaṃ gacchati.
『『Daharo cepi, bhikkhave, hoti yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā . So ca hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. Atha kho so 『paṇḍito thero』tveva saṅkhaṃ gacchati.
『『Cattārome , bhikkhave, therakaraṇā dhammā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ [sātthā sabyañjanā (sī. pī.)] kevalaparipuṇṇaṃ [kevalaparipuṇṇā (sī.)] parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā [dhatā (sī. syā. kaṃ. pī.)] vacasā paricitā manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho, bhikkhave, cattāro therakaraṇā dhammā』』ti.
『『Yo uddhatena cittena, samphañca bahu bhāsati;
Asamāhitasaṅkappo, asaddhammarato mago;
Ārā so thāvareyyamhā, pāpadiṭṭhi anādaro.
『『Yo ca sīlena sampanno, sutavā paṭibhānavā;
Saññato dhīro dhammesu [saññato dhīradhammesu (sī.), saṃyutto thiradhammesu (syā. kaṃ.)], paññāyatthaṃ vipassati.
『『Pāragū sabbadhammānaṃ, akhilo paṭibhānavā;
Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī.
『『Tamahaṃ vadāmi theroti, yassa no santi āsavā;
Āsavānaṃ khayā bhikkhu, so theroti pavuccatī』』ti. dutiyaṃ;
- Lokasuttaṃ
以下是完整的直譯: 1.173] 除眾生憂患。 "一切尊重正法,過去已如是住, 現在亦如是住,未來亦將如是, 此乃諸佛常法。 是故求自利者,欲證大果報者, 當尊重正妙法,憶念諸佛教誨。" 比丘們,娑婆世界主梵天如是說。說完后,向我禮拜,右繞我三匝,就在那裡消失了。比丘們,我知道了梵天的請求,也認為這對我自己是適當的,所以我恭敬、尊重我所證悟的法,依止它而住。比丘們,當僧團也具足偉大時,我對僧團也生起了恭敬。"第一經。 2. 第二優樓頻羅經 22. "比丘們,有一次我住在優樓頻羅,尼連禪河岸邊的阿阇波羅尼拘律樹下,剛剛證得無上正等正覺。比丘們,這時有許多年老衰邁、高齡耄耋的婆羅門來到我這裡。來到后,與我互相問候。寒暄敘舊后,他們坐在一旁。比丘們,坐在一旁的那些婆羅門對我說:'喬達摩先生,我們聽說沙門喬達摩不向年老衰邁、高齡耄耋的婆羅門行禮、起立或請坐。喬達摩先生,確實如此。喬達摩先生不向年老衰邁、高齡耄耋的婆羅門行禮、起立或請坐。喬達摩先生,這是不妥當的。' 比丘們,我心想:'這些尊者不知道長老或使人成為長老的法。'比丘們,即使一個人年紀很大,八十歲、九十歲或一百歲,如果他說非時語、不實語、無益語、非法語、非律語,說話不能保密、不合時宜、無根據、無限制、無益處,那麼他只能被稱為'愚蠢的長老'。 比丘們,即使一個人年輕,頭髮烏黑,正值青春年華,處在人生的第一階段,如果他說合時語、真實語、有益語、如法語、如律語,說話能保密、合時宜、有根據、有限制、有益處,那麼他就被稱為'智慧的長老'。 比丘們,有四種使人成為長老的法。是哪四種?比丘們,在此,比丘持戒,守護波羅提木叉律儀而住,具足正行與行處,對微細的罪過也見怖畏,受持學處而學;多聞、受持所聞、積集所聞,對於那些初善、中善、后善、有義、有文的法,宣說完全圓滿清凈的梵行,他多聞這樣的法,以言語持守,以意念審察,以見解善巧通達;他容易得到四種增上心現法樂住的禪那,不難得到,不艱難得到;由於諸漏盡,他現法自知、作證、具足住于無漏的心解脫、慧解脫。比丘們,這就是四種使人成為長老的法。" "心高傲自大,多說無義語, 心不得安定,樂於非正法, 遠離長老德,邪見無恭敬。 戒行具足者,多聞有辯才, 自製有智慧,法中見義理, 通達一切法,無垢有辯才, 舍離生與死,梵行已圓滿。 我說他是長老,諸漏已斷盡, 比丘滅盡諸漏,稱之為長老。"第二經。 3. 世間經
- 『『Loko , bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho. Lokasmā tathāgato visaṃyutto. Lokasamudayo, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho. Lokasamudayo tathāgatassa pahīno. Lokanirodho, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho. Lokanirodho tathāgatassa sacchikato. Lokanirodhagāminī paṭipadā, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhā. Lokanirodhagāminī paṭipadā tathāgatassa bhāvitā.
『『Yaṃ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, sabbaṃ taṃ tathāgatena abhisambuddhaṃ. Tasmā 『tathāgato』ti vuccati.
『『Yañca, bhikkhave, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā. Tasmā 『tathāgato』ti vuccati.
『『Yathāvādī, bhikkhave, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī. Iti yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī. Tasmā 『tathāgato』ti vuccati.
『『Sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavattī. Tasmā 『tathāgato』ti vuccati』』.
『『Sabbaṃ lokaṃ abhiññāya, sabbaṃ loke yathātathaṃ;
Sabbaṃ lokaṃ [sabbaloka (sī. syā. kaṃ. pī.)] visaṃyutto, sabbaloke anūpayo.
『『Sa ve sabbābhibhū dhīro, sabbaganthappamocano;
Phuṭṭha』ssa paramā santi, nibbānaṃ akutobhayaṃ.
『『Esa khīṇāsavo buddho, anīgho chinnasaṃsayo;
Sabbakammakkhayaṃ patto, vimutto upadhisaṅkhaye.
『『Esa so bhagavā buddho, esa sīho anuttaro;
Sadevakassa lokassa, brahmacakkaṃ pavattayī.
『『Iti devā manussā ca, ye buddhaṃ saraṇaṃ gatā;
Saṅgamma taṃ namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.
『『Danto damayataṃ seṭṭho, santo samayataṃ isi;
Mutto mocayataṃ aggo, tiṇṇo tārayataṃ varo.
『『Iti hetaṃ namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ;
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi te [natthi te (sī. syā. kaṃ. pī.)] paṭipuggalo』』ti. tatiyaṃ;
- Kāḷakārāmasuttaṃ
以下是完整的直譯: 23. "比丘們,如來已完全覺悟世間。如來已從世間解脫。比丘們,如來已完全覺悟世間集。如來已斷除世間集。比丘們,如來已完全覺悟世間滅。如來已證得世間滅。比丘們,如來已完全覺悟導向世間滅的道路。如來已修習導向世間滅的道路。 比丘們,在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,所有被看見的、聽聞的、感知的、認知的、達到的、尋求的、意識所思考的,這一切如來都已完全覺悟。因此稱為'如來'。 比丘們,如來在證得無上正等正覺的那一夜,到他在無餘依涅槃界般涅槃的那一夜,在這期間所說、所談、所指示的,一切都是如實,不會有別。因此稱為'如來'。 比丘們,如來如其所說而行,如其所行而說。如是,如其所說而行,如其所行而說。因此稱為'如來'。 比丘們,在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,如來是征服者,不被征服,是全見者,自在者。因此稱為'如來'。" "遍知一切世間,如實知世間相, 超脫一切世間,不著一切世間。 彼實一切勝者,解脫一切繫縛, 證得最上寂靜,無畏涅槃境界。 彼漏盡覺者佛,無憂斷諸疑惑, 斷盡一切業報,解脫諸依滅盡。 彼即是世尊佛,彼是無上獅子, 于天人世界中,轉無上梵輪者。 是故天與人等,歸依于彼佛陀, 集會禮敬彼尊,偉大無畏聖者。 調御中最勝者,寂靜中仙人尊, 解脫中最上者,度脫中最勝者。 如是禮敬彼尊,偉大無畏聖者, 天人世界之中,無有與彼等者。"第三經。 4. 迦羅迦蘭經
- Ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati kāḷakārāme [koḷikārāme (ka.)]. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
『『Yaṃ , bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ jānāmi.
『『Yaṃ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ abbhaññāsiṃ. Taṃ tathāgatassa viditaṃ, taṃ tathāgato na upaṭṭhāsi.
『『Yaṃ , bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ na jānāmīti vadeyyaṃ, taṃ mamassa musā.
『『Yaṃ, bhikkhave…pe… tamahaṃ jānāmi ca na ca jānāmīti vadeyyaṃ, taṃpassa [taṃ pissa (syā. kaṃ.), taṃ mamassa (ka.)] tādisameva.
『『Yaṃ, bhikkhave…pe… tamahaṃ neva jānāmi na na jānāmīti vadeyyaṃ, taṃ mamassa kali.
『『Iti kho, bhikkhave, tathāgato daṭṭhā daṭṭhabbaṃ, diṭṭhaṃ na maññati, adiṭṭhaṃ na maññati, daṭṭhabbaṃ na maññati, daṭṭhāraṃ na maññati; sutvā sotabbaṃ, sutaṃ na maññati, asutaṃ na maññati, sotabbaṃ na maññati, sotāraṃ na maññati; mutvā motabbaṃ, mutaṃ na maññati, amutaṃ na maññati, motabbaṃ na maññati, motāraṃ na maññati; viññatvā viññātabbaṃ, viññātaṃ na maññati, aviññātaṃ na maññati, viññātabbaṃ na maññati, viññātāraṃ na maññati. Iti kho, bhikkhave, tathāgato diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu tādīyeva tādī [tādisova tādī (syā. kaṃ.), tādise yeva tādī (pī.), tādīyeva tādīyevekā (ka.)]. Tamhā ca pana tādimhā [tāditamhā (sī. pī.)] añño tādī uttaritaro vā paṇītataro vā natthīti vadāmī』』ti.
『『Yaṃ kiñci diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā,
Ajjhositaṃ saccamutaṃ paresaṃ;
Na tesu tādī sayasaṃvutesu,
Saccaṃ musā vāpi paraṃ daheyya.
『『Etañca sallaṃ paṭikacca [paṭigacca (sī. pī.)] disvā,
Ajjhositā yattha pajā visattā;
Jānāmi passāmi tatheva etaṃ,
Ajjhositaṃ natthi tathāgatāna』』nti. catutthaṃ;
-
Brahmacariyasuttaṃ
-
『『Nayidaṃ , bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati janakuhanatthaṃ, na janalapanatthaṃ, na lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ, na itivādappamokkhānisaṃsatthaṃ, na 『iti maṃ jano jānātū』ti. Atha kho idaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati saṃvaratthaṃ pahānatthaṃ virāgatthaṃ nirodhattha』』nti.
『『Saṃvaratthaṃ pahānatthaṃ, brahmacariyaṃ anītihaṃ;
Adesayi so bhagavā, nibbānogadhagāminaṃ;
Esa maggo mahantehi [mahattebhi (ka.) itivu. 35], anuyāto mahesibhi.
『『Ye ca taṃ paṭipajjanti, yathā buddhena desitaṃ;
Dukkhassantaṃ karissanti, satthusāsanakārino』』ti. pañcamaṃ;
- Kuhasuttaṃ
26.[itivu. 108 itivuttakepi] 『『Ye te, bhikkhave, bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā, na me te, bhikkhave, bhikkhū māmakā. Apagatā ca te, bhikkhave , bhikkhū imasmā dhammavinayā, na ca te imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā, te kho me, bhikkhave, bhikkhū māmakā. Anapagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā. Te ca imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjantī』』ti.
[itivu. 108 itivuttakepi] 『『Kuhā thaddhā lapā siṅgī, unnaḷā asamāhitā;
Na te dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite.
『『Nikkuhā nillapā dhīrā, atthaddhā susamāhitā;
Te ve dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite』』ti. chaṭṭhaṃ;
- Santuṭṭhisuttaṃ
以下是完整的直譯:
24. 一時,世尊住在娑祇陀的迦羅迦蘭園。在那裡,世尊呼喚比丘們:"比丘們。"那些比丘回答世尊說:"尊者。"世尊如是說:
"比丘們,在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,所有被看見的、聽聞的、感知的、認知的、達到的、尋求的、意識所思考的,這一切我都知道。
比丘們,在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,所有被看見的、聽聞的、感知的、認知的、達到的、尋求的、意識所思考的,這一切我都已證知。這些如來已知,如來不執著。
比丘們,在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,所有被看見的、聽聞的、感知的、認知的、達到的、尋求的、意識所思考的,如果我說我不知道,那就是我的妄語。
比丘們,......如果我說我既知道又不知道,那也是一樣的。
比丘們,......如果我說我既不知道也不是不知道,那就是我的過失。
因此,比丘們,如來對於所見之物,不認為是所見,不認為是未見,不認為是應見,不認為有見者;對於所聞之物,不認為是所聞,不認為是未聞,不認為是應聞,不認為有聞者;對於所感知之物,不認為是所感知,不認為是未感知,不認為是應感知,不認為有感知者;對於所認知之物,不認為是所認知,不認為是未認知,不認為是應認知,不認為有認知者。因此,比丘們,如來對於所見、所聞、所感知、所認知的法,就是如此這般。我說,沒有比這更高尚、更殊勝的了。"
"凡所見聞覺知,
他人執為真實,
如來不執如是,
于諸自製者中,
不說真亦不妄。
預見此箭已拔,
眾生所執著處,
我知我見如是,
如來無所執著。"第四經。
5. 梵行經
25. "比丘們,這梵行不是爲了欺騙人而修,不是爲了諂媚人而修,不是爲了利養、恭敬、名聲而修,不是爲了辯論勝利而修,不是爲了'讓人們知道我'而修。比丘們,這梵行是爲了防護、斷除、離欲、滅盡而修。"
"為防護斷除故,梵行非傳聞,
世尊所宣說,趣向涅槃道,
此道諸大士,大仙所隨行
依佛所教導,如實而修行,
必能作苦邊,奉行師教者。"第五經。
6. 欺詐經
26. "比丘們,那些欺詐、頑固、諂媚、狡猾、傲慢、心不安定的比丘,他們不是我的弟子。比丘們,這些比丘已經離開了這法與律,他們在這法與律中不能增長、茂盛、廣大。比丘們,那些不欺詐、不諂媚、堅定、不頑固、心善安定的比丘,他們才是我的弟子。比丘們,這些比丘沒有離開這法與律,他們在這法與律中能增長、茂盛、廣大。"
"欺詐頑固諂媚狡,
傲慢心不得安定,
彼等不能於法中,
增長正覺所說法。
不欺不諂心堅定,
不頑固善得安定,
彼等能於法中增,
正覺所說之妙法。"第六經。
7. 知足經
- 『『Cattārimāni , bhikkhave, appāni ca [ceva (ka.)] sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni. Katamāni cattāri? Paṃsukūlaṃ, bhikkhave, cīvarānaṃ appañca sulabhañca , tañca anavajjaṃ. Piṇḍiyālopo, bhikkhave, bhojanānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ. Rukkhamūlaṃ, bhikkhave, senāsanānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ. Pūtimuttaṃ, bhikkhave, bhesajjānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri appāni ca sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu appena ca tuṭṭho hoti sulabhena ca, idamassāhaṃ aññataraṃ sāmaññaṅganti [sāmaññanti (ka.)] vadāmī』』ti.
『『Anavajjena tuṭṭhassa, appena sulabhena ca;
Na senāsanamārabbha, cīvaraṃ pānabhojanaṃ;
Vighāto hoti cittassa, disā nappaṭihaññati.
『『Ye cassa dhammā akkhātā, sāmaññassānulomikā;
Adhiggahitā tuṭṭhassa, appamattassa sikkhato』』ti. sattamaṃ;
-
Ariyavaṃsasuttaṃ
-
『『Cattārome , bhikkhave, ariyavaṃsā aggaññā rattaññā vaṃsaññā porāṇā asaṃkiṇṇā asaṃkiṇṇapubbā, na saṃkīyanti na saṃkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati, laddhā ca cīvaraṃ agadhito [agathito (sī. pī.)] amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti, no [na (dī. ni. 3.309)] paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti , no paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca senāsanaṃ na paritassati, laddhā ca senāsanaṃ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti, no paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito.
『『Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hoti bhāvanārato, pahānārāmo hoti pahānarato; tāya ca pana bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā pahānārāmatāya pahānaratiyā nevattānukkaṃseti, no paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Ime kho, bhikkhave, cattāro ariyavaṃsā aggaññā rattaññā vaṃsaññā porāṇā asaṃkiṇṇā asaṃkiṇṇapubbā, na saṃkīyanti na saṃkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
『『Imehi ca pana, bhikkhave, catūhi ariyavaṃsehi samannāgato bhikkhu puratthimāya cepi disāya viharati sveva aratiṃ sahati, na taṃ arati sahati; pacchimāya cepi disāya viharati sveva aratiṃ sahati, na taṃ arati sahati; uttarāya cepi disāya viharati sveva aratiṃ sahati, na taṃ arati sahati; dakkhiṇāya cepi disāya viharati sveva aratiṃ sahati, na taṃ arati sahati. Taṃ kissa hetu? Aratiratisaho hi, bhikkhave, dhīro』』ti.
『『Nārati sahati dhīraṃ [vīraṃ (sī.)], nārati dhīraṃ sahati;
Dhīrova aratiṃ sahati, dhīro hi aratissaho.
『『Sabbakammavihāyīnaṃ , panuṇṇaṃ [paṇunnaṃ (?)] ko nivāraye;
Nekkhaṃ jambonadasseva, ko taṃ ninditumarahati;
Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito』』ti. aṭṭhamaṃ;
- Dhammapadasuttaṃ
以下是完整的直譯: 27. "比丘們,有四種東西既少又易得,而且無可指責。是哪四種?比丘們,糞掃衣是衣服中既少又易得,而且無可指責的。比丘們,乞食是食物中既少又易得,而且無可指責的。比丘們,樹下住處是住所中既少又易得,而且無可指責的。比丘們,陳棄藥是藥品中既少又易得,而且無可指責的。比丘們,這就是四種既少又易得,而且無可指責的東西。比丘們,當比丘以少量易得之物知足時,我說這是沙門生活的一個特質。" "知足於無可指責, 少量而又易得物, 不因住處衣飲食, 心生煩惱不受障。 已說沙門生活法, 相應而能獲得者, 知足不放逸學習, 此為沙門生活法。"第七經。 8. 聖種經 28. "比丘們,有四種聖種,是最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。是哪四種?比丘們,在此,比丘以任何衣服知足,讚歎以任何衣服知足,不為衣服而作不適當的尋求,得不到衣服不憂慮,得到衣服也不貪著、不迷戀、不執著,見到過患,有出離的智慧而受用;以這種以任何衣服知足的態度,既不抬高自己,也不貶低他人。比丘們,在這方面誰是熟練的、不懶惰的、正知的、正念的,就稱他為安住于古老的、最初的聖種的比丘。 再者,比丘們,比丘以任何乞食知足,讚歎以任何乞食知足,不為乞食而作不適當的尋求,得不到乞食不憂慮,得到乞食也不貪著、不迷戀、不執著,見到過患,有出離的智慧而受用;以這種以任何乞食知足的態度,既不抬高自己,也不貶低他人。比丘們,在這方面誰是熟練的、不懶惰的、正知的、正念的,就稱他為安住于古老的、最初的聖種的比丘。 再者,比丘們,比丘以任何住處知足,讚歎以任何住處知足,不為住處而作不適當的尋求,得不到住處不憂慮,得到住處也不貪著、不迷戀、不執著,見到過患,有出離的智慧而受用;以這種以任何住處知足的態度,既不抬高自己,也不貶低他人。比丘們,在這方面誰是熟練的、不懶惰的、正知的、正念的,就稱他為安住于古老的、最初的聖種的比丘。 再者,比丘們,比丘樂於修習,喜歡修習,樂於斷除,喜歡斷除;以這種樂於修習、喜歡修習、樂於斷除、喜歡斷除的態度,既不抬高自己,也不貶低他人。比丘們,在這方面誰是熟練的、不懶惰的、正知的、正念的,就稱他為安住于古老的、最初的聖種的比丘。比丘們,這就是四種聖種,是最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。 比丘們,具足這四種聖種的比丘,即使住在東方,也能克服不樂,不被不樂所克服;即使住在西方,也能克服不樂,不被不樂所克服;即使住在北方,也能克服不樂,不被不樂所克服;即使住在南方,也能克服不樂,不被不樂所克服。為什麼呢?比丘們,因為智者能克服樂與不樂。" "不樂不能勝智者,不樂不能克智者, 智者能克服不樂,智者能勝不樂故。 誰能阻止舍諸業,如純金誰能誹謗, 諸天讚歎梵天贊,此人值得稱讚者。"第八經。 9. 法句經
- 『『Cattārimāni, bhikkhave, dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṃsaññāni porāṇāni asaṃkiṇṇāni asaṃkiṇṇapubbāni, na saṃkīyanti na saṃkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni cattāri? Anabhijjhā, bhikkhave, dhammapadaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ, na saṃkīyati na saṃkīyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
『『Abyāpādo, bhikkhave, dhammapadaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ, na saṃkīyati na saṃkīyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
『『Sammāsati , bhikkhave, dhammapadaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ, na saṃkīyati na saṃkīyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
『『Sammāsamādhi, bhikkhave, dhammapadaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ, na saṃkīyati na saṃkīyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṃsaññāni porāṇāni asaṃkiṇṇāni asaṃkiṇṇapubbāni, na saṃkīyanti na saṃkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī』』ti.
『『Anabhijjhālu vihareyya, abyāpannena cetasā;
Sato ekaggacittassa [ekaggacittāyaṃ (ka.)], ajjhattaṃ susamāhito』』ti. navamaṃ;
- Paribbājakasuttaṃ
以下是完整的直譯: 29. "比丘們,有四種法句是最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。是哪四種?比丘們,無貪是最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的法句,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。 比丘們,無瞋是最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的法句,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。 比丘們,正念是最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的法句,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。 比丘們,正定是最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的法句,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。比丘們,這就是四種最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的法句,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。" "應住無貪心,以無瞋恚心, 正念一境心,內心善等持。"第九經。 10. 遊行者經
- Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā sippinikātīre [sappiniyā tīre (sī. pī.), sippiniyā tīre (syā. kaṃ.), sippiniyā nadiyā tīre (ka.)] paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathidaṃ annabhāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīraṃ paribbājakārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te paribbājake etadavoca –
『『Cattārimāni, paribbājakā, dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṃsaññāni porāṇāni asaṃkiṇṇāni asaṃkiṇṇapubbāni, na saṃkīyanti na saṃkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni cattāri? Anabhijjhā, paribbājakā, dhammapadaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ, na saṃkīyati na saṃkīyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Abyāpādo, paribbājakā, dhammapadaṃ…pe… sammāsati, paribbājakā, dhammapadaṃ…pe… sammāsamādhi, paribbājakā, dhammapadaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ, na saṃkīyati na saṃkīyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imāni kho , paribbājakā, cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṃsaññāni porāṇāni asaṃkiṇṇāni asaṃkiṇṇapubbāni, na saṃkīyanti na saṃkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
『『Yo kho, paribbājakā, evaṃ vadeyya – 『ahametaṃ anabhijjhaṃ dhammapadaṃ paccakkhāya abhijjhāluṃ kāmesu tibbasārāgaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā paññāpessāmī』ti, tamahaṃ tattha evaṃ vadeyyaṃ – 『etu vadatu byāharatu passāmissānubhāva』nti. So vata, paribbājakā, anabhijjhaṃ dhammapadaṃ paccakkhāya abhijjhāluṃ kāmesu tibbasārāgaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
『『Yo kho, paribbājakā, evaṃ vadeyya – 『ahametaṃ abyāpādaṃ dhammapadaṃ paccakkhāya byāpannacittaṃ paduṭṭhamanasaṅkappaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā paññāpessāmī』ti, tamahaṃ tattha evaṃ vadeyyaṃ – 『etu vadatu byāharatu passāmissānubhāva』nti. So vata, paribbājakā, abyāpādaṃ dhammapadaṃ paccakkhāya byāpannacittaṃ paduṭṭhamanasaṅkappaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
『『Yo kho, paribbājakā, evaṃ vadeyya – 『ahametaṃ sammāsatiṃ dhammapadaṃ paccakkhāya muṭṭhassatiṃ asampajānaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā paññāpessāmī』ti, tamahaṃ tattha evaṃ vadeyyaṃ – 『etu vadatu byāharatu passāmissānubhāva』nti. So vata, paribbājakā, sammāsatiṃ dhammapadaṃ paccakkhāya muṭṭhassatiṃ asampajānaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
『『Yo kho, paribbājakā, evaṃ vadeyya – 『ahametaṃ sammāsamādhiṃ dhammapadaṃ paccakkhāya asamāhitaṃ vibbhantacittaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā paññāpessāmī』ti, tamahaṃ tattha evaṃ vadeyyaṃ – 『etu vadatu byāharatu passāmissānubhāva』nti. So vata, paribbājakā, sammāsamādhiṃ dhammapadaṃ paccakkhāya asamāhitaṃ vibbhantacittaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
『『Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṃ paṭikkositabbaṃ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā [vādānuvādā gārayhaṃ ṭhānaṃ (ma. ni. 3.8)] āgacchanti. Katame cattāro? Anabhijjhaṃ ce bhavaṃ dhammapadaṃ garahati paṭikkosati, ye ca hi [ye ca (ma. ni.
以下是完整的直譯: 30. 一時,世尊住在王舍城(現在的拉杰吉爾)耆阇崛山。那時,許多著名的遊行者住在斯比尼卡河岸的遊行者園林,如安那巴羅、瓦拉達羅、沙庫盧達伊等遊行者,以及其他著名的遊行者。傍晚時分,世尊從獨處起來,走向斯比尼卡河岸的遊行者園林。到達后,坐在準備好的座位上。坐下後,世尊對那些遊行者說: "遊行者們,有四種法句是最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。是哪四種?遊行者們,無貪是最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的法句,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。遊行者們,無瞋是......遊行者們,正念是......遊行者們,正定是最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的法句,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。遊行者們,這就是四種最初的、長久的、傳統的、古老的、純粹的、從未被混雜的法句,現在沒有被混雜,將來也不會被混雜,不被有智慧的沙門婆羅門所誹謗。 遊行者們,如果有人這樣說:'我要否定這無貪的法句,而宣稱有一個貪慾熾盛、對欲樂有強烈貪著的沙門或婆羅門。'我會對他說:'來吧,說說看,讓我們看看你的能力。'遊行者們,他否定無貪的法句而宣稱有一個貪慾熾盛、對欲樂有強烈貪著的沙門或婆羅門,這是不可能的。 遊行者們,如果有人這樣說:'我要否定這無瞋的法句,而宣稱有一個心懷瞋恨、意念惡毒的沙門或婆羅門。'我會對他說:'來吧,說說看,讓我們看看你的能力。'遊行者們,他否定無瞋的法句而宣稱有一個心懷瞋恨、意念惡毒的沙門或婆羅門,這是不可能的。 遊行者們,如果有人這樣說:'我要否定這正念的法句,而宣稱有一個失念、不正知的沙門或婆羅門。'我會對他說:'來吧,說說看,讓我們看看你的能力。'遊行者們,他否定正念的法句而宣稱有一個失念、不正知的沙門或婆羅門,這是不可能的。 遊行者們,如果有人這樣說:'我要否定這正定的法句,而宣稱有一個心不定、心散亂的沙門或婆羅門。'我會對他說:'來吧,說說看,讓我們看看你的能力。'遊行者們,他否定正定的法句而宣稱有一個心不定、心散亂的沙門或婆羅門,這是不可能的。 遊行者們,如果有人認為這四種法句應該被誹謗、被否定,他在現世就會遭受四種應受指責的非難。哪四種?如果他誹謗、否定無貪的法句,那些
3.142-143)] abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā. Abyāpādaṃ ce bhavaṃ dhammapadaṃ garahati paṭikkosati, ye ca hi byāpannacittā paduṭṭhamanasaṅkappā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā. Sammāsatiṃ ce bhavaṃ dhammapadaṃ garahati paṭikkosati, ye ca hi muṭṭhassatī asampajānā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā. Sammāsamādhiṃ ce bhavaṃ dhammapadaṃ garahati paṭikkosati, ye ca hi asamāhitā vibbhantacittā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā.
『『Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṃ paṭikkositabbaṃ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti . Yepi te paribbājakā ahesuṃ ukkalā vassabhaññā [vassabhiññā (ka.) saṃ. ni. 3.62 passitabbaṃ] ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepi imāni cattāri dhammapadāni na garahitabbaṃ na paṭikkositabbaṃ amaññiṃsu. Taṃ kissa hetu? Nindābyārosanaupārambhabhayā』』ti [upavādabhayāti (ka.) ma. ni. 3.150; saṃ. ni.
以下是完整的直譯: 貪慾熾盛、對欲樂有強烈貪著的沙門婆羅門反而會被他尊敬、讚歎。如果他誹謗、否定無瞋的法句,那些心懷瞋恨、意念惡毒的沙門婆羅門反而會被他尊敬、讚歎。如果他誹謗、否定正念的法句,那些失念、不正知的沙門婆羅門反而會被他尊敬、讚歎。如果他誹謗、否定正定的法句,那些心不定、心散亂的沙門婆羅門反而會被他尊敬、讚歎。 **者們,如果有人認為這四種法句應該被誹謗、被否定,他在現世就會遭受這四種應受指責的非難。者們,即使是那些烏卡拉人、瓦薩巴尼亞人,持無因論、無作用論、虛無論的者,他們也不認為這四種法句應該被誹謗、被否定。為什麼?因為他們害怕受到誹謗、憎恨、責難。"
3.62 passitabbaṃ].
『『Abyāpanno sadā sato, ajjhattaṃ susamāhito;
Abhijjhāvinaye sikkhaṃ, appamattoti vuccatī』』ti. dasamaṃ;
Uruvelavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Dve uruvelā loko kāḷako [koḷiko (ka.)], brahmacariyena pañcamaṃ;
Kuhaṃ santuṭṭhi vaṃso ca, dhammapadaṃ paribbājakena cāti.
以下是完整的直譯: "常無瞋恚具正念,內心善得等持者, 修學無貪之學處,稱為不放逸之人。"第十經。 優樓頻羅品第三。 其攝頌: 兩優樓頻羅 世間迦羅迦 梵行為第五 欺詐與知足 聖種與法句 遊行者為十