B0102030512saccasaṃyuttaṃ(諦相應)c3.5s
-
Saccasaṃyuttaṃ
-
Samādhivaggo
-
Samādhisuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ . 『『Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? 『Idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti』』.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Paṭhamaṃ.
-
Paṭisallānasuttaṃ
-
『『Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? 『Idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallāne , bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti.
『『Tasmātiha , bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Dutiyaṃ.
-
Paṭhamakulaputtasuttaṃ
-
『『Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃsu, sabbe te catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissanti, sabbe te catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, sabbe te catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya.
『『Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃsu…pe… pabbajissanti…pe… pabbajanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Tatiyaṃ.
-
Dutiyakulaputtasuttaṃ
-
『『Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā yathābhūtaṃ abhisamesuṃ, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisamesuṃ. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā yathābhūtaṃ abhisamessanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisamessanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā yathābhūtaṃ abhisamenti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisamenti.
『『Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā yathābhūtaṃ abhisamesuṃ …pe… abhisamessanti…pe… abhisamenti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisamenti.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Catutthaṃ.
- Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ
真實相應 定品 1. 定經 舍衛城緣起。"諸比丘,你們應當修習定。諸比丘,入定的比丘如實了知。他如實了知什麼?如實了知'這是苦',如實了知'這是苦集',如實了知'這是苦滅',如實了知'這是趣向苦滅之道'。諸比丘,你們應當修習定。諸比丘,入定的比丘如實了知。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦',應當致力於'這是苦集',應當致力於'這是苦滅',應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第一 2. 獨處經 "諸比丘,你們應當致力於獨處。諸比丘,獨處的比丘如實了知。他如實了知什麼?如實了知'這是苦',如實了知'這是苦集',如實了知'這是苦滅',如實了知'這是趣向苦滅之道'。諸比丘,你們應當致力於獨處。諸比丘,獨處的比丘如實了知。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦',應當致力於'這是苦集',應當致力於'這是苦滅',應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第二 3. 第一善男子經 "諸比丘,過去時凡有善男子正確地從家出家而成為無家者,他們全都是爲了如實證悟四聖諦。諸比丘,未來時凡有善男子將正確地從家出家而成為無家者,他們全都是爲了如實證悟四聖諦。諸比丘,現在凡有善男子正確地從家出家而成為無家者,他們全都是爲了如實證悟四聖諦。" "是哪四種?苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、趣向苦滅之道聖諦。諸比丘,過去時凡有善男子正確地從家出家而成為無家者......將出家......正在出家,他們全都是爲了如實證悟這四聖諦。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦',應當致力於'這是苦集',應當致力於'這是苦滅',應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第三 4. 第二善男子經 "諸比丘,過去時凡有善男子正確地從家出家而成為無家者如實證悟,他們全都如實證悟四聖諦。諸比丘,未來時凡有善男子將正確地從家出家而成為無家者如實證悟,他們全都將如實證悟四聖諦。諸比丘,現在凡有善男子正確地從家出家而成為無家者如實證悟,他們全都如實證悟四聖諦。" "是哪四種?苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、趣向苦滅之道聖諦。諸比丘,過去時凡有善男子正確地從家出家而成為無家者如實證悟......將證悟......正在證悟,他們全都如實證悟這四聖諦。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第四 5. 第一沙門婆羅門經
- 『『Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambojjhiṃsu, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambojjhiṃsu. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambojjhissanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambojjhissanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambojjhanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambojjhanti.
『『Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambojjhiṃsu…pe… abhisambojjhissanti…pe… abhisambojjhanti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambojjhanti.
『『Tasmātiha , bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Pañcamaṃ.
-
Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ
-
『『Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsesuṃ, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsesuṃ. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsessanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsessanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsenti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsenti.
『『Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsesuṃ…pe… pakāsessanti…pe… pakāsenti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsenti.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Chaṭṭhaṃ.
-
Vitakkasuttaṃ
-
『『Mā, bhikkhave, pāpake akusale vitakke vitakkeyyātha [vitakketha (sī. syā. kaṃ.)], seyyathidaṃ – kāmavitakkaṃ, byāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ. Taṃ kissa hetu? Nete, bhikkhave, vitakkā atthasaṃhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattanti.
『『Vitakkentā ca kho tumhe, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti vitakkeyyātha, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti vitakkeyyātha, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti vitakkeyyātha, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti vitakkeyyātha. Taṃ kissa hetu? Ete, bhikkhave, vitakkā atthasaṃhitā ete ādibrahmacariyakā ete nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Sattamaṃ.
-
Cintasuttaṃ
-
『『Mā, bhikkhave, pāpakaṃ akusalaṃ cittaṃ cinteyyātha [cintetha (sī. syā. kaṃ.)] – 『sassato loko』ti vā 『asassato loko』ti vā, 『antavā loko』ti vā 『anantavā loko』ti vā, 『taṃ jīvaṃ taṃ sarīra』nti vā 『aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra』nti vā, 『hoti tathāgato paraṃ maraṇā』ti vā 『na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』ti vā, 『hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā』ti vā, 『neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』ti vā. Taṃ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, cintā atthasaṃhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.
『『Cintentā ca kho tumhe, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti cinteyyātha, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti cinteyyātha, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti cinteyyātha, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti cinteyyātha. Taṃ kissa hetu? Esā, bhikkhave, cintā atthasaṃhitā, esā ādibrahmacariyakā, esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Aṭṭhamaṃ.
- Viggāhikakathāsuttaṃ
"諸比丘,過去時凡有沙門或婆羅門如實覺悟,他們全都如實覺悟四聖諦。諸比丘,未來時凡有沙門或婆羅門將如實覺悟,他們全都將如實覺悟四聖諦。諸比丘,現在凡有沙門或婆羅門如實覺悟,他們全都如實覺悟四聖諦。" "是哪四種?苦聖諦......趣向苦滅之道聖諦。諸比丘,過去時凡有沙門或婆羅門如實覺悟......將覺悟......正在覺悟,他們全都如實覺悟這四聖諦。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第五 6. 第二沙門婆羅門經 "諸比丘,過去時凡有沙門或婆羅門宣說如實覺悟,他們全都宣說如實覺悟四聖諦。諸比丘,未來時凡有沙門或婆羅門將宣說如實覺悟,他們全都將宣說如實覺悟四聖諦。諸比丘,現在凡有沙門或婆羅門宣說如實覺悟,他們全都宣說如實覺悟四聖諦。" "是哪四種?苦聖諦......趣向苦滅之道聖諦。諸比丘,過去時凡有沙門或婆羅門宣說如實覺悟......將宣說......正在宣說,他們全都宣說如實覺悟這四聖諦。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第六 7. 尋經 "諸比丘,你們不要尋思惡不善尋,即:欲尋、嗔尋、害尋。為什麼呢?諸比丘,這些尋不利益,不是梵行之始,不導向厭離、離貪、滅盡、寂靜、證智、正覺、涅槃。" "諸比丘,當你們尋思時,應當尋思'這是苦',應當尋思'這是苦集',應當尋思'這是苦滅',應當尋思'這是趣向苦滅之道'。為什麼呢?諸比丘,這些尋有利益,是梵行之始,導向厭離、離貪、滅盡、寂靜、證智、正覺、涅槃。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第七 8. 思經 "諸比丘,你們不要思考惡不善之心:'世界是常'或'世界是無常','世界有邊'或'世界無邊','命即是身'或'命異身異','如來死後存在'或'如來死後不存在','如來死後亦存在亦不存在'或'如來死後非存在非不存在'。為什麼呢?諸比丘,這種思考不利益,不是梵行之始,不導向厭離、離貪、滅盡、寂靜、證智、正覺、涅槃。" "諸比丘,當你們思考時,應當思考'這是苦',應當思考'這是苦集',應當思考'這是苦滅',應當思考'這是趣向苦滅之道'。為什麼呢?諸比丘,這種思考有利益,是梵行之始,導向厭離、離貪、滅盡、寂靜、證智、正覺、涅槃。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第八 9. 諍論經
- 『『Mā , bhikkhave, viggāhikakathaṃ katheyyātha [kathetha (sī. syā. kaṃ.)] – 『na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi! Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṃ me, asahitaṃ te. Purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Adhiciṇṇaṃ [aciṇṇaṃ (syā. kaṃ. pī.)] te viparāvattaṃ. Āropito te vādo, cara vādappamokkhāya. Niggahitosi, nibbeṭhehi vā sace pahosī』ti. Taṃ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, kathā atthasaṃhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.
『『Kathentā ca kho tumhe, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti katheyyātha , 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti katheyyātha, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti katheyyātha, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti katheyyātha…pe… yogo karaṇīyo』』ti. Navamaṃ.
-
Tiracchānakathāsuttaṃ
-
『『Mā , bhikkhave, anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ katheyyātha, seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ, bhayakathaṃ yuddhakathaṃ, annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ, ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ [itthikathaṃ purisakathaṃ (syā. kaṃ. pī. ka.)] sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ, pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ, lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā. Taṃ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, kathā atthasaṃhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.
『『Kathentā ca kho tumhe, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti katheyyātha, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti katheyyātha, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti katheyyātha, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti katheyyātha. Taṃ kissa hetu? Esā, bhikkhave, kathā atthasaṃhitā, esā ādibrahmacariyakā, esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
『『Tasmātiha , bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Dasamaṃ.
Samādhivaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Samādhi paṭisallānā, kulaputtā apare duve;
Samaṇabrāhmaṇā vitakkaṃ, cintā viggāhikā kathāti.
-
Dhammacakkappavattanavaggo
-
Dhammacakkappavattanasuttaṃ
"諸比丘,你們不要說諍論之語:'你不瞭解這法與律,我瞭解這法與律。你怎麼能瞭解這法與律!你是邪行者,我是正行者。我的話有條理,你的話沒有條理。應該先說的你后說,應該后說的你先說。你長期修習的已經顛倒了。你的論點被駁倒了,去尋求解脫吧。你已被擊敗,如果能夠就辯解吧。'為什麼呢?諸比丘,這種言論不利益,不是梵行之始,不導向厭離、離貪、滅盡、寂靜、證智、正覺、涅槃。" "諸比丘,當你們說話時,應當說'這是苦',應當說'這是苦集',應當說'這是苦滅',應當說'這是趣向苦滅之道'......應當致力於。"第九 10. 畜生論經 "諸比丘,你們不要說各種畜生論,即:談論國王、盜賊、大臣、軍隊、恐怖、戰爭、食物、飲料、衣服、臥具、花鬘、香料、親屬、車乘、村莊、市鎮、城市、國土、女人、英雄、街道、井邊、祖先、瑣事、世界起源、海洋起源、有無等等。為什麼呢?諸比丘,這種言論不利益,不是梵行之始,不導向厭離、離貪、滅盡、寂靜、證智、正覺、涅槃。" "諸比丘,當你們說話時,應當說'這是苦',應當說'這是苦集',應當說'這是苦滅',應當說'這是趣向苦滅之道'。為什麼呢?諸比丘,這種言論有利益,是梵行之始,導向厭離、離貪、滅盡、寂靜、證智、正覺、涅槃。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第十 定品第一 其摘要: 定與獨處,善男子兩經, 沙門婆羅門,尋思與諍論。 轉法輪品 1. 轉法輪經
- Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi – 『『dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā. Katame dve? Yo cāyaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, yo cāyaṃ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito. Ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati』』.
『『Katamā ca sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
『『Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ – jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṃ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ – saṃkhittena pañcupādānakkhandhā [pañcupādānakkhandhāpi (pī. ka.)] dukkhā. Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ – yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā [ponobhavikā (sī. pī.)] nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṃ [seyyathīdaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ – yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ – ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.
『『『Idaṃ dukkhaṃ ariyasacca』nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyya』nti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññāta』nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
『『『Idaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasacca』nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahātabba』nti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahīna』nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
『『『Idaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasacca』nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikātabba』nti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikata』nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
『『『Idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca』nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabba』nti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvita』nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
『『Yāvakīvañca me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ na suvisuddhaṃ ahosi, neva tāvāhaṃ, bhikkhave , sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya 『anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho』ti paccaññāsiṃ [abhisambuddho paccaññāsiṃ (sī. syā. kaṃ.)].
一時,世尊住在波羅奈(現在的瓦拉納西)仙人墮處的鹿野苑。在那裡,世尊對五比丘說:"諸比丘,有兩個極端,出家人不應該實行。哪兩個?一是在欲樂中追求欲樂之樂,這是低劣的、粗俗的、凡夫的、非聖的、無益的;二是自我折磨,這是痛苦的、非聖的、無益的。諸比丘,如來避開這兩個極端,證悟了中道,它能生眼、生智,導向寂靜、證智、正覺、涅槃。" "諸比丘,什麼是如來所證悟的中道,能生眼、生智,導向寂靜、證智、正覺、涅槃?就是這八支聖道,即:正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念、正定。諸比丘,這就是如來所證悟的中道,能生眼、生智,導向寂靜、證智、正覺、涅槃。" "諸比丘,這是苦聖諦:生是苦,老是苦,病是苦,死是苦,怨憎會是苦,愛別離是苦,所求不得也是苦,簡言之,五取蘊是苦。諸比丘,這是苦集聖諦:就是這渴愛,它能帶來再生,伴隨喜貪,處處貪愛,即:欲愛、有愛、無有愛。諸比丘,這是苦滅聖諦:就是對這渴愛的無餘離貪、滅盡、舍離、解脫、無執著。諸比丘,這是趣向苦滅之道聖諦:就是這八支聖道,即:正見......正定。" "諸比丘,'這是苦聖諦',對於我,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。'這苦聖諦應當遍知',對於我,在前所未聞的法中......光明生起。'這苦聖諦已遍知',對於我,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。" "諸比丘,'這是苦集聖諦',對於我,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。'這苦集聖諦應當斷除',對於我,在前所未聞的法中......光明生起。'這苦集聖諦已斷除',對於我,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。" "諸比丘,'這是苦滅聖諦',對於我,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。'這苦滅聖諦應當證得',對於我,在前所未聞的法中......光明生起。'這苦滅聖諦已證得',對於我,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。" "諸比丘,'這是趣向苦滅之道聖諦',對於我,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。'這趣向苦滅之道聖諦應當修習',對於我,在前所未聞的法中......光明生起。'這趣向苦滅之道聖諦已修習',對於我,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。" "諸比丘,只要我對這四聖諦的如是三轉十二行相的如實知見還不清凈,我就不曾在有天、魔、梵的世界,在有沙門、婆羅門、天、人的眾生中,自稱已證得無上正等正覺。"
『『Yato ca kho me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ suvisuddhaṃ ahosi, athāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya 『anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho』ti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi – 『akuppā me vimutti [cetovimutti (sī. pī.)], ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo』』』ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato koṇḍaññassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – 『『yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma』』nti.
Pavattite ca pana bhagavatā dhammacakke bhummā devā saddamanussāvesuṃ – 『『etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi』』nti. Bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṃ – 『『etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ, appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi』』nti. Cātumahārājikānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā tāvatiṃsā devā…pe… yāmā devā…pe… tusitā devā…pe… nimmānaratī devā…pe… paranimmitavasavattī devā…pe… brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṃ – 『『etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi』』nti.
Itiha tena khaṇena (tena layena) [( ) natthi (sī. syā. kaṃ.)] tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. Ayañca dasasahassilokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi, appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi atikkamma devānaṃ devānubhāvanti.
Atha kho bhagavā imaṃ udānaṃ udānesi – 『『aññāsi vata, bho, koṇḍañño, aññāsi vata, bho, koṇḍañño』』ti! Iti hidaṃ āyasmato koṇḍaññassa 『aññāsikoṇḍañño』 tveva nāmaṃ ahosīti. Paṭhamaṃ.
- Tathāgatasuttaṃ
"諸比丘,當我對這四聖諦的如是三轉十二行相的如實知見清凈時,我才在有天、魔、梵的世界,在有沙門、婆羅門、天、人的眾生中,自稱已證得無上正等正覺。我生起了知見:'我的解脫不動搖,這是最後一生,不再有後有。'"世尊如是說。五比丘滿意歡喜世尊所說。 當此解說被宣說時,尊者憍陳如生起了遠塵離垢的法眼:"凡是集起之法,都是滅盡之法。" 當世尊轉法輪時,地居天發出聲音:"世尊在波羅奈(現在的瓦拉納西)仙人墮處的鹿野苑轉無上法輪,沙門、婆羅門、天、魔、梵或世間任何人都不能逆轉。"四大天王天聽到地居天的聲音后發出聲音:"世尊在波羅奈仙人墮處的鹿野苑轉無上法輪,沙門、婆羅門、天、魔、梵或世間任何人都不能逆轉。"三十三天......夜摩天......兜率天......化樂天......他化自在天......梵眾天聽到后也發出聲音:"世尊在波羅奈仙人墮處的鹿野苑轉無上法輪,沙門、婆羅門、天、魔、梵或世間任何人都不能逆轉。" 就在那一刻、那一瞬間,聲音傳到梵界。這個一萬世界震動、搖動、顫動,無量廣大的光明出現於世間,超越諸天的天威。 那時,世尊發出這感興語:"憍陳如確實已了知!憍陳如確實已了知!"因此,尊者憍陳如就有了"阿若憍陳如"這個名字。第一 2. 如來經
- 『『『Idaṃ dukkhaṃ ariyasacca』nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyya』nti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe…pe… udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññāta』nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
『『『Idaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasacca』nti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahātabba』nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe…pe… udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahīna』nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
『『『Idaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasacca』nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikātabba』nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe…pe. … udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikata』nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
『『『Idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca』nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabba』nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe…pe… udapādi. 『Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvita』nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī』』ti. Dutiyaṃ.
-
Khandhasuttaṃ
-
『『Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ [dukkhasamudayo ariyasaccaṃ dukkhanirodho ariyasaccaṃ (syā.)] dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.
『『Katamañca , bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ? 『Pañcupādānakkhandhā』 tissa vacanīyaṃ, seyyathidaṃ [katame pañca (sī. syā. kaṃ.)] – rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ.
『『Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ? Yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṃ – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ.
『『Katamañca , bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ.
『『Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Tatiyaṃ.
- Ajjhattikāyatanasuttaṃ
"諸比丘,'這是苦聖諦',對於諸如來,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。'這苦聖諦應當遍知',諸比丘,對於諸如來,在前所未聞的法中......光明生起。'這苦聖諦已遍知',諸比丘,對於諸如來,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。" "諸比丘,'這是苦集聖諦',對於諸如來,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。'這苦集聖諦應當斷除',諸比丘,對於諸如來,在前所未聞的法中......光明生起。'這苦集聖諦已斷除',諸比丘,對於諸如來,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。" "諸比丘,'這是苦滅聖諦',對於諸如來,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。'這苦滅聖諦應當證得',諸比丘,對於諸如來,在前所未聞的法中......光明生起。'這苦滅聖諦已證得',諸比丘,對於諸如來,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。" "諸比丘,'這是趣向苦滅之道聖諦',對於諸如來,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。'這趣向苦滅之道聖諦應當修習',諸比丘,對於諸如來,在前所未聞的法中......光明生起。'這趣向苦滅之道聖諦已修習',諸比丘,對於諸如來,在前所未聞的法中,眼生起,智生起,慧生起,明生起,光明生起。"第二 3. 蘊經 "諸比丘,有四聖諦。哪四種?苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、趣向苦滅之道聖諦。" "諸比丘,什麼是苦聖諦?應當說是'五取蘊',即:色取蘊......識取蘊。諸比丘,這稱為苦聖諦。" "諸比丘,什麼是苦集聖諦?就是這渴愛,它能帶來再生,伴隨喜貪,處處貪愛,即:欲愛、有愛、無有愛。諸比丘,這稱為苦集聖諦。" "諸比丘,什麼是苦滅聖諦?就是對這渴愛的無餘離貪、滅盡、舍離、解脫、無執著。諸比丘,這稱為苦滅聖諦。" "諸比丘,什麼是趣向苦滅之道聖諦?就是這八支聖道,即:正見......正定。諸比丘,這稱為趣向苦滅之道聖諦。諸比丘,這就是四聖諦。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第三 4. 內處經
- 『『Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.
『『Katamañca, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ? 『Cha ajjhattikāni āyatanānī』 tissa vacanīyaṃ. Katamāni cha? Cakkhāyatanaṃ…pe… manāyatanaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ.
『『Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ? Yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṃ – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ.
『『Katamañca , bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ.
『『Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Catutthaṃ.
-
Paṭhamadhāraṇasuttaṃ
-
『『Dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā cattāri ariyasaccāni desitānī』』ti? Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『ahaṃ kho, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī』』ti. 『『Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānī』』ti? 『『Dukkhaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā paṭhamaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi; dukkhasamudayaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā dutiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi; dukkhanirodhaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā tatiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi; dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā catutthaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi. Evaṃ khvāhaṃ, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī』』ti.
『『Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṃ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. Dukkhaṃ kho, bhikkhu, mayā paṭhamaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi; dukkhasamudayaṃ [dukkhasamudayo (syā. kaṃ.)] kho, bhikkhu, mayā dutiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi; dukkhanirodhaṃ [dukkhanirodho (syā. kaṃ.)] kho, bhikkhu, mayā tatiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi; dukkhanirodhagāminī paṭipadā [dukkhanirodhagāminipaṭipadaṃ (pī.), dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ (ka.)] kho, bhikkhu, mayā catutthaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi. Evaṃ kho, bhikkhu, dhārehi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti.
『『Tasmātiha , bhikkhu, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Pañcamaṃ.
- Dutiyadhāraṇasuttaṃ
"諸比丘,有四聖諦。哪四種?苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、趣向苦滅之道聖諦。" "諸比丘,什麼是苦聖諦?應當說是'六內處'。哪六種?眼處......意處。諸比丘,這稱為苦聖諦。" "諸比丘,什麼是苦集聖諦?就是這渴愛,它能帶來再生,伴隨喜貪,處處貪愛,即:欲愛、有愛、無有愛。諸比丘,這稱為苦集聖諦。" "諸比丘,什麼是苦滅聖諦?就是對這渴愛的無餘離貪、滅盡、舍離、解脫、無執著。諸比丘,這稱為苦滅聖諦。" "諸比丘,什麼是趣向苦滅之道聖諦?就是這八支聖道,即:正見......正定。諸比丘,這稱為趣向苦滅之道聖諦。諸比丘,這就是四聖諦。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第四 5. 第一記持經 "諸比丘,你們記得我所教導的四聖諦嗎?"當這樣說時,一位比丘對世尊說:"尊者,我記得世尊所教導的四聖諦。""比丘,你是如何記得我所教導的四聖諦的?""尊者,我記得世尊教導的第一聖諦是苦;尊者,我記得世尊教導的第二聖諦是苦集;尊者,我記得世尊教導的第三聖諦是苦滅;尊者,我記得世尊教導的第四聖諦是趣向苦滅之道。尊者,我就是這樣記得世尊所教導的四聖諦。" "善哉!善哉!比丘!比丘,你很好地記得我所教導的四聖諦。比丘,我教導的第一聖諦是苦,你要這樣記住;比丘,我教導的第二聖諦是苦集,你要這樣記住;比丘,我教導的第三聖諦是苦滅,你要這樣記住;比丘,我教導的第四聖諦是趣向苦滅之道,你要這樣記住。比丘,你要這樣記住我所教導的四聖諦。" "因此,比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第五 6. 第二記持經
- 『『Dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā cattāri ariyasaccāni desitānī』』ti? Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『ahaṃ kho, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī』』ti.
『『Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānī』』ti? 『『Dukkhaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā paṭhamaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi. Yo hi koci, bhante, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya – 『netaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Dukkhasamudayaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā catutthaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi. Yo hi koci, bhante, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya – 『netaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā catutthaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ catutthaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ catutthaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Evaṃ khvāhaṃ, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī』』ti.
『『Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṃ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. Dukkhaṃ kho, bhikkhu, mayā paṭhamaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi. Yo hi koci, bhikkhu, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya – 『netaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Dukkhasamudayaṃ kho, bhikkhu…pe… dukkhanirodhaṃ kho, bhikkhu…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā kho, bhikkhu, mayā catutthaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi. Yo hi koci, bhikkhu, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya – 『netaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā catutthaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ . Ahametaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ catutthaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ catutthaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Evaṃ kho tvaṃ, bhikkhu, dhārehi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti.
『『Tasmātiha, bhikkhu, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Chaṭṭhaṃ.
-
Avijjāsuttaṃ
-
Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『『avijjā, avijjā』ti bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī』』ti? 『『Yaṃ kho, bhikkhu, dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhu, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī』』ti.
『『Tasmātiha, bhikkhu, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Sattamaṃ.
-
Vijjāsuttaṃ
-
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『『vijjā, vijjā』ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī』』ti? 『『Yaṃ kho, bhikkhu, dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhu, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī』』ti.
『『Tasmātiha , bhikkhu, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Aṭṭhamaṃ.
- Saṅkāsanasuttaṃ
"諸比丘,你們記得我所教導的四聖諦嗎?"當這樣說時,一位比丘對世尊說:"尊者,我記得世尊所教導的四聖諦。" "比丘,你是如何記得我所教導的四聖諦的?""尊者,我記得世尊教導的第一聖諦是苦。尊者,如果有任何沙門或婆羅門這樣說:'這不是沙門喬達摩所教導的第一聖諦苦。我將捨棄這個苦的第一聖諦,另立一個苦的第一聖諦。'——這是不可能的。尊者,我記得世尊教導的......第四聖諦是趣向苦滅之道。尊者,如果有任何沙門或婆羅門這樣說:'這不是沙門喬達摩所教導的第四聖諦趣向苦滅之道。我將捨棄這個趣向苦滅之道的第四聖諦,另立一個趣向苦滅之道的第四聖諦。'——這是不可能的。尊者,我就是這樣記得世尊所教導的四聖諦。" "善哉!善哉!比丘!比丘,你很好地記得我所教導的四聖諦。比丘,我教導的第一聖諦是苦,你要這樣記住。比丘,如果有任何沙門或婆羅門這樣說:'這不是沙門喬達摩所教導的第一聖諦苦。我將捨棄這個苦的第一聖諦,另立一個苦的第一聖諦。'——這是不可能的。比丘,......趣向苦滅之道是我教導的第四聖諦,你要這樣記住。比丘,如果有任何沙門或婆羅門這樣說:'這不是沙門喬達摩所教導的第四聖諦趣向苦滅之道。我將捨棄這個趣向苦滅之道的第四聖諦,另立一個趣向苦滅之道的第四聖諦。'——這是不可能的。比丘,你要這樣記住我所教導的四聖諦。" "因此,比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第六 7. 無明經 那位坐在一旁的比丘對世尊說:"尊者,人們說'無明,無明'。尊者,什麼是無明?到什麼程度稱為陷入無明?" "比丘,對苦的無知,對苦集的無知,對苦滅的無知,對趣向苦滅之道的無知——比丘,這稱為無明;到這種程度稱為陷入無明。" "因此,比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第七 8. 明經 這時,一位比丘來到世尊處,禮敬世尊后,坐在一旁。坐在一旁的那位比丘對世尊說:"尊者,人們說'明,明'。尊者,什麼是明?到什麼程度稱為獲得明?" "比丘,對苦的了知,對苦集的了知,對苦滅的了知,對趣向苦滅之道的了知——比丘,這稱為明;到這種程度稱為獲得明。" "因此,比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第八 9. 宣說經
- 『『『Idaṃ dukkhaṃ ariyasacca』nti bhikkhave, mayā paññattaṃ. Tattha aparimāṇā vaṇṇā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā saṅkāsanā – 『itipidaṃ dukkhaṃ ariyasacca』nti ; idaṃ dukkhasamudayaṃ…pe… idaṃ dukkhanirodhaṃ…pe… 『idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca』nti, bhikkhave, mayā paññattaṃ. Tattha aparimāṇā vaṇṇā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā saṅkāsanā – 『itipidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca』nti.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Navamaṃ.
-
Tathasuttaṃ
-
『『Cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri? 『Idaṃ dukkha』nti, bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ ; 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ; 『ayaṃ dukkhanirodho』ti tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ; 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāni avitathāni anaññathāni.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Dasamaṃ.
Dhammacakkappavattanavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Dhammacakkaṃ tathāgataṃ, khandhā āyatanena ca;
Dhāraṇā ca dve avijjā, vijjā saṅkāsanā tathāti.
-
Koṭigāmavaggo
-
Paṭhamakoṭigāmasuttaṃ
-
Ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati koṭigāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『catunnaṃ, bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca』』.
『『Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Tayidaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ; ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti; natthidāni punabbhavo』』ti.
Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
『『Catunnaṃ ariyasaccānaṃ, yathābhūtaṃ adassanā;
Saṃsitaṃ [saṃsaritaṃ (syā. kaṃ. ka.) dī. ni. 2.155] dīghamaddhānaṃ, tāsu tāsveva jātisu.
『『Tāni [yāni (syā. kaṃ. pī. ka.)] etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā;
Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa, natthidāni punabbhavo』』ti. paṭhamaṃ;
- Dutiyakoṭigāmasuttaṃ
"諸比丘,'這是苦聖諦'是我所宣說的。關於這一點,有無量的解釋、無量的詞句、無量的闡述——'這就是苦聖諦'。'這是苦集......這是苦滅......這是趣向苦滅之道聖諦'是我所宣說的。關於這一點,有無量的解釋、無量的詞句、無量的闡述——'這就是趣向苦滅之道聖諦'。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第九 10. 如實經 "諸比丘,有四種如實、不虛妄、不變異的事。哪四種?諸比丘,'這是苦',這是如實的、不虛妄的、不變異的;'這是苦集',這是如實的、不虛妄的、不變異的;'這是苦滅',這是如實的、不虛妄的、不變異的;'這是趣向苦滅之道',這是如實的、不虛妄的、不變異的。諸比丘,這就是四種如實、不虛妄、不變異的事。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第十 轉法輪品第二 其摘要: 轉法輪與如來,蘊與處, 兩個記持,無明與明,宣說與如實。 3. 拘利村品 1. 第一拘利村經 一時,世尊住在跋耆國的拘利村。在那裡,世尊對比丘們說:"諸比丘,由於未覺悟、未通達四聖諦,我和你們長久以來就這樣流轉輪迴。" "哪四種?諸比丘,由於未覺悟、未通達苦聖諦,我和你們長久以來就這樣流轉輪迴。由於未覺悟、未通達苦集聖諦......苦滅聖諦......趣向苦滅之道聖諦,我和你們長久以來就這樣流轉輪迴。諸比丘,現在這苦聖諦已覺悟、已通達,苦集聖諦已覺悟、已通達,苦滅聖諦已覺悟、已通達,趣向苦滅之道聖諦已覺悟、已通達;有愛已斷,再有之因已盡,現在不再有後有。" 世尊說了這番話。說完后,善逝、導師又說了以下偈頌: "由於未如實見四聖諦, 長久流轉于種種生中。 現在已見到這些聖諦, 再有之因已被根除, 苦的根源已被切斷, 現在不再有後有。"第一 2. 第二拘利村經
- 『『Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ nappajānanti, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ nappajānanti, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ nappajānanti, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.
『『Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānanti, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānanti, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānanti, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī』』ti.
Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
『『Ye dukkhaṃ nappajānanti, atho dukkhassa sambhavaṃ;
Yattha ca sabbaso dukkhaṃ, asesaṃ uparujjhati.
『『Tañca maggaṃ na jānanti, dukkhūpasamagāminaṃ;
Cetovimuttihīnā te, atho paññāvimuttiyā;
Abhabbā te antakiriyāya, te ve jātijarūpagā.
『『Ye ca dukkhaṃ pajānanti, atho dukkhassa sambhavaṃ;
Yattha ca sabbaso dukkhaṃ, asesaṃ uparujjhati.
『『Tañca maggaṃ pajānanti, dukkhūpasamagāminaṃ;
Cetovimuttisampannā, atho paññāvimuttiyā;
Sabbā te antakiriyāya, na te jātijarūpagā』』ti. dutiyaṃ;
-
Sammāsambuddhasuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisambuddhattā tathāgato 『arahaṃ sammāsambuddho』ti vuccati.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Tatiyaṃ.
-
Arahantasuttaṃ
-
Sāvatthinidānaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṃ abhisambujjhiṃsu, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambujjhiṃsu. Ye hi [yepi hi (bahūsu)] keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṃ abhisambujjhissanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambujjhissanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṃ abhisambujjhanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambujjhanti.
『『Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Ye hi, keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṃ abhisambujjhiṃsu…pe… abhisambujjhissanti…pe… abhisambujjhanti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambujjhanti.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Catutthaṃ.
-
Āsavakkhayasuttaṃ
-
『『Jānatohaṃ, bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato passato āsavānaṃ khayo hoti? 『Idaṃ dukkha』nti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti jānato passato āsavānaṃ khayo hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hoti.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Pañcamaṃ.
- Mittasuttaṃ
"諸比丘,任何沙門或婆羅門如果不如實了知'這是苦',不如實了知'這是苦集',不如實了知'這是苦滅',不如實了知'這是趣向苦滅之道',諸比丘,我不認為他們是沙門中的沙門或婆羅門中的婆羅門,這些尊者們也沒有在現法中以自己的智慧證得、實現並安住于沙門果或婆羅門果。" "諸比丘,任何沙門或婆羅門如果如實了知'這是苦',如實了知'這是苦集',如實了知'這是苦滅',如實了知'這是趣向苦滅之道',諸比丘,我認為他們是沙門中的沙門和婆羅門中的婆羅門,這些尊者們也在現法中以自己的智慧證得、實現並安住于沙門果和婆羅門果。" 世尊說了這番話。說完后,善逝、導師又說了以下偈頌: "不了知苦及苦之生起, 以及苦完全滅盡之處, 不知趣向苦息滅之道, 他們缺乏心解脫和慧解脫, 不能終結輪迴,必定再生老。 了知苦及苦之生起, 以及苦完全滅盡之處, 了知趣向苦息滅之道, 他們具足心解脫和慧解脫, 能夠終結輪迴,不再生老。"第二 3. 正等覺者經 舍衛城因緣。"諸比丘,有四聖諦。哪四種?苦聖諦......趣向苦滅之道聖諦。諸比丘,這就是四聖諦。諸比丘,正因為如實覺悟了這四聖諦,如來被稱為'阿羅漢、正等正覺者'。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第三 4. 阿羅漢經 舍衛城因緣。"諸比丘,過去時期的一切阿羅漢、正等正覺者如實覺悟的,都是如實覺悟這四聖諦。諸比丘,未來時期的一切阿羅漢、正等正覺者如實覺悟的,都將如實覺悟這四聖諦。諸比丘,現在的一切阿羅漢、正等正覺者如實覺悟的,都是如實覺悟這四聖諦。" "哪四種?苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、趣向苦滅之道聖諦。諸比丘,過去時期的一切阿羅漢、正等正覺者如實覺悟的......將如實覺悟的......如實覺悟的,都是如實覺悟這四聖諦。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第四 5. 漏盡經 "諸比丘,我說知見者能漏盡,非不知不見者。諸比丘,什麼是知見者的漏盡?諸比丘,知見'這是苦'者能漏盡,知見'這是苦集'者能漏盡,知見'這是苦滅'者能漏盡,知見'這是趣向苦滅之道'者能漏盡。諸比丘,這就是知見者的漏盡。" "因此,諸比丘,應當致力於'這是苦'......應當致力於'這是趣向苦滅之道'。"第五 6. 朋友經
- 『『Ye hi keci, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ – mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā – te vo, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.
『『Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa, dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. Ye hi keci, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ – mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā te vo, bhikkhave, imesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Chaṭṭhaṃ.
-
Tathasuttaṃ
-
『『Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni tathāni avitathāni anaññathāni; tasmā 『ariyasaccānī』ti vuccanti.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Sattamaṃ.
-
Lokasuttaṃ
-
『『Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato ariyo; tasmā 『ariyasaccānī』ti vuccanti』』.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Aṭṭhamaṃ.
-
Pariññeyyasuttaṃ
-
『『Cattārimāni , bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ atthi ariyasaccaṃ pariññeyyaṃ, atthi ariyasaccaṃ pahātabbaṃ, atthi ariyasaccaṃ sacchikātabbaṃ, atthi ariyasaccaṃ bhāvetabbaṃ.
『『Katamañca, bhikkhave, ariyasaccaṃ pariññeyyaṃ? Dukkhaṃ, bhikkhave, ariyasaccaṃ pariññeyyaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahātabbaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikātabbaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabbaṃ.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Navamaṃ.
-
Gavampatisuttaṃ
-
Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū cetesu [cetiyesu (syā.)] viharanti sahañcanike [sahajaniye (sī. syā. kaṃ.)]. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – 『『yo nu kho, āvuso, dukkhaṃ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passatī』』ti.
Evaṃ vutte āyasmā gavampati thero [gavampatitthero (syā. kaṃ.)] bhikkhū etadavoca – 『『sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ – 『yo , bhikkhave, dukkhaṃ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passati. Yo dukkhasamudayaṃ passati dukkhampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passati. Yo dukkhanirodhaṃ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passati. Yo dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhampi passatī』』』ti. Dasamaṃ.
Koṭigāmavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Dve vajjī sammāsambuddho, arahaṃ āsavakkhayo;
Mittaṃ tathā ca loko ca, pariññeyyaṃ gavampatīti.
-
Sīsapāvanavaggo
-
Sīsapāvanasuttaṃ
以下是完整的簡體中文直譯: 1096. "諸比丘,凡是你們應當同情的人,以及你們認為應當聽從的人 - 朋友、同僚、親戚或血親 - 你們應當勸導他們、安置他們、建立他們,使他們如實通達四聖諦。 "哪四種?苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、趣向苦滅道聖諦。諸比丘,凡是你們應當同情的人,以及你們認為應當聽從的人 - 朋友、同僚、親戚或血親 - 你們應當勸導他們、安置他們、建立他們,使他們如實通達這四聖諦。 "因此,諸比丘,應當努力修習'這是苦'……乃至……'這是趣向苦滅之道'。"第六。 7. 如是經 1097. "諸比丘,有四聖諦。哪四種?苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、趣向苦滅道聖諦 - 諸比丘,這四聖諦是如實的、不虛妄的、不變異的;因此稱為'聖諦'。 "因此,諸比丘,應當努力修習'這是苦'……乃至……'這是趣向苦滅之道'。"第七。 8. 世間經 1098. "諸比丘,有四聖諦。哪四種?苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、趣向苦滅道聖諦。在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,如來是聖者;因此稱為'聖諦'。 "因此,諸比丘,應當努力修習'這是苦'……乃至……'這是趣向苦滅之道'。"第八。 9. 遍知經 1099. "諸比丘,有四聖諦。哪四種?苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、趣向苦滅道聖諦 - 諸比丘,這是四聖諦。諸比丘,在這四聖諦中,有應當遍知的聖諦,有應當斷除的聖諦,有應當證悟的聖諦,有應當修習的聖諦。 "諸比丘,什麼是應當遍知的聖諦?諸比丘,苦聖諦應當遍知,苦集聖諦應當斷除,苦滅聖諦應當證悟,趣向苦滅道聖諦應當修習。 "因此,諸比丘,應當努力修習'這是苦'……乃至……'這是趣向苦滅之道'。"第九。 10. 牛主經 1100. 一時,眾多上座比丘住在支提國沙漢加尼迦。當時,眾多上座比丘在食后從乞食回來,集會坐在圓形講堂中,生起了這樣的談論:"朋友們,見到苦的人也見到苦集,也見到苦滅,也見到趣向苦滅之道嗎?" 當這樣說時,尊者牛主上座對諸比丘如是說:"朋友們,我親耳從世尊處聽到,親自領受:'諸比丘,見到苦的人也見到苦集,也見到苦滅,也見到趣向苦滅之道。見到苦集的人也見到苦,也見到苦滅,也見到趣向苦滅之道。見到苦滅的人也見到苦,也見到苦集,也見到趣向苦滅之道。見到趣向苦滅之道的人也見到苦,也見到苦集,也見到苦滅。'"第十。 拘利村品第三。 其摘要: 兩個跋耆、正等覺、阿羅漢、漏盡、 朋友、如是、世間、遍知、牛主。 4. 尸舍婆林品 1. 尸舍婆林經
- Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati sīsapāvane [siṃsapāvane (sī. pī.)]. Atha kho bhagavā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahetvā bhikkhū āmantesi – 『『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yāni vā mayā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni yadidaṃ upari sīsapāvane』』ti? 『『Appamattakāni , bhante, bhagavatā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni; atha kho etāneva bahutarāni yadidaṃ upari sīsapāvane』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, etadeva bahutaraṃ yaṃ vo mayā abhiññāya anakkhātaṃ. Kasmā cetaṃ, bhikkhave, mayā anakkhātaṃ? Na hetaṃ, bhikkhave, atthasaṃhitaṃ nādibrahmacariyakaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati; tasmā taṃ mayā anakkhātaṃ』』.
『『Kiñca, bhikkhave, mayā akkhātaṃ? 『Idaṃ dukkha』nti, bhikkhave, mayā akkhātaṃ, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti mayā akkhātaṃ, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti mayā akkhātaṃ, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti mayā akkhātaṃ』』.
『『Kasmā cetaṃ, bhikkhave, mayā akkhātaṃ? Etañhi, bhikkhave, atthasaṃhitaṃ etaṃ ādibrahmacariyakaṃ etaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati; tasmā taṃ mayā akkhātaṃ .
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Paṭhamaṃ.
-
Khadirapattasuttaṃ
-
『『Yo, bhikkhave, evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
『『Seyyathāpi , bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ khadirapattānaṃ vā saralapattānaṃ [palāsapattānaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] vā āmalakapattānaṃ vā puṭaṃ karitvā udakaṃ vā tālapattaṃ vā āharissāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
『『Yo ca kho, bhikkhave, evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – ṭhānametaṃ vijjati.
『『Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ padumapattānaṃ vā palāsapattānaṃ vā māluvapattānaṃ vā puṭaṃ karitvā udakaṃ vā tālapattaṃ vā āharissāmī』ti – ṭhānametaṃ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca …pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – ṭhānametaṃ vijjati.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Dutiyaṃ.
-
Daṇḍasuttaṃ
-
『『Seyyathāpi, bhikkhave, daṇḍo uparivehāsaṃ khitto sakimpi mūlena nipatati, sakimpi aggena nipatati; evameva kho, bhikkhave, avijjānīvaraṇā sattā taṇhāsaṃyojanā sandhāvantā saṃsarantā [taṇhāsaṃyojanabandhā sandhāvatā (ka.)] sakimpi asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchanti, sakimpi parasmā lokā imaṃ lokaṃ āgacchanti. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.
『『Tasmātiha , bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Tatiyaṃ.
-
Celasuttaṃ
-
Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati sīsapāvane [siṃsapāvane (sī. pī.)]. Atha kho bhagavā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahetvā bhikkhū āmantesi – 『『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yāni vā mayā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni yadidaṃ upari sīsapāvane』』ti? 『『Appamattakāni , bhante, bhagavatā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni; atha kho etāneva bahutarāni yadidaṃ upari sīsapāvane』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, etadeva bahutaraṃ yaṃ vo mayā abhiññāya anakkhātaṃ. Kasmā cetaṃ, bhikkhave, mayā anakkhātaṃ? Na hetaṃ, bhikkhave, atthasaṃhitaṃ nādibrahmacariyakaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati; tasmā taṃ mayā anakkhātaṃ』』.
『『Kiñca, bhikkhave, mayā akkhātaṃ? 『Idaṃ dukkha』nti, bhikkhave, mayā akkhātaṃ, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti mayā akkhātaṃ, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti mayā akkhātaṃ, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti mayā akkhātaṃ』』.
『『Kasmā cetaṃ, bhikkhave, mayā akkhātaṃ? Etañhi, bhikkhave, atthasaṃhitaṃ etaṃ ādibrahmacariyakaṃ etaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati; tasmā taṃ mayā akkhātaṃ .
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Paṭhamaṃ.
-
Khadirapattasuttaṃ
-
『『Yo, bhikkhave, evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
『『Seyyathāpi , bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ khadirapattānaṃ vā saralapattānaṃ [palāsapattānaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] vā āmalakapattānaṃ vā puṭaṃ karitvā udakaṃ vā tālapattaṃ vā āharissāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
『『Yo ca kho, bhikkhave, evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – ṭhānametaṃ vijjati.
『『Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ padumapattānaṃ vā palāsapattānaṃ vā māluvapattānaṃ vā puṭaṃ karitvā udakaṃ vā tālapattaṃ vā āharissāmī』ti – ṭhānametaṃ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca …pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – ṭhānametaṃ vijjati.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Dutiyaṃ.
-
Daṇḍasuttaṃ
-
『『Seyyathāpi, bhikkhave, daṇḍo uparivehāsaṃ khitto sakimpi mūlena nipatati, sakimpi aggena nipatati; evameva kho, bhikkhave, avijjānīvaraṇā sattā taṇhāsaṃyojanā sandhāvantā saṃsarantā [taṇhāsaṃyojanabandhā sandhāvatā (ka.)] sakimpi asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchanti, sakimpi parasmā lokā imaṃ lokaṃ āgacchanti. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.
『『Tasmātiha , bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Tatiyaṃ.
-
Celasuttaṃ
-
有一次,世尊住在拘睒彌(Kosambi)的尸舍婆林中。那時,世尊用手抓起一些尸舍婆樹葉,對比丘們說:"比丘們,你們認為哪個更多 - 我手中抓的這些尸舍婆樹葉,還是上面尸舍婆林中的樹葉?" "世尊,世尊手中抓的尸舍婆樹葉很少,而上面尸舍婆林中的樹葉才是更多的。" "同樣的,比丘們,我以證知而未說的更多。為什麼我未說那些?比丘們,因為那些不具意義,不是梵行的基礎,不導向厭離、離欲、滅盡、寂靜、證知、正覺、涅槃;所以我未說那些。" "比丘們,我說了什麼?我說了'這是苦',我說了'這是苦集',我說了'這是苦滅',我說了'這是趣向苦滅之道'。" "為什麼我說了這些?比丘們,因為這些具有意義,是梵行的基礎,導向厭離、離欲、滅盡、寂靜、證知、正覺、涅槃;所以我說了這些。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'...應當努力了知'這是趣向苦滅之道'。" 第一。
- 刺樹葉經
- "比丘們,如果有人這樣說:'我未如實通達苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、趣向苦滅之道聖諦,就能正確地滅苦' - 這是不可能的。" "比丘們,就像有人說:'我要用刺樹葉、沙羅樹葉或阿摩勒樹葉做成容器來盛水或棕櫚葉' - 這是不可能的。同樣地,比丘們,如果有人這樣說:'我未如實通達苦聖諦...趣向苦滅之道聖諦,就能正確地滅苦' - 這是不可能的。" "比丘們,如果有人這樣說:'我如實通達了苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、趣向苦滅之道聖諦,就能正確地滅苦' - 這是可能的。" "比丘們,就像有人說:'我要用蓮花葉、波羅葉或馬魯瓦葉做成容器來盛水或棕櫚葉' - 這是可能的。同樣地,比丘們,如果有人這樣說:'我如實通達了苦聖諦...趣向苦滅之道聖諦,就能正確地滅苦' - 這是可能的。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'...應當努力了知'這是趣向苦滅之道'。" 第二。
- 棍棒經
- "比丘們,就像一根棍棒拋向空中,有時根部朝下落地,有時頂端朝下落地。同樣地,比丘們,被無明覆蓋、被愛慾束縛的眾生,流轉輪迴,有時從此世去他世,有時從他世來此世。這是什麼原因?比丘們,因為未見四聖諦。哪四種?苦聖諦...趣向苦滅之道聖諦。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'...應當努力了知'這是趣向苦滅之道'。" 第三。
-
衣服經
-
『『Āditte , bhikkhave, cele vā sīse vā kimassa karaṇīya』』nti? 『『Āditte, bhante, cele vā sīse vā, tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīya』』nti.
『『Ādittaṃ, bhikkhave, celaṃ vā sīsaṃ vā ajjhupekkhitvā amanasikaritvā anabhisametānaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Catutthaṃ.
-
Sattisatasuttaṃ
-
『『Seyyathāpi, bhikkhave, puriso vassasatāyuko vassasatajīvī. Tamenaṃ evaṃ vadeyya – 『ehambho purisa, pubbaṇhasamayaṃ taṃ sattisatena hanissanti, majjhanhikasamayaṃ sattisatena hanissanti, sāyanhasamayaṃ sattisatena hanissanti. So kho tvaṃ, ambho purisa, divase divase tīhi tīhi sattisatehi haññamāno vassasatāyuko vassasatajīvī vassasatassa accayena anabhisametāni cattāri ariyasaccāni abhisamessasī』』』ti.
『『Atthavasikena, bhikkhave, kulaputtena alaṃ upagantuṃ. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro; pubbā koṭi nappaññāyati sattippahārānaṃ asippahārānaṃ usuppahārānaṃ pharasuppahārānaṃ [asippahārānaṃ pharasuppahārānaṃ (ka.)]. Evañcetaṃ, bhikkhave, assa. Na kho panāhaṃ, bhikkhave, saha dukkhena, saha domanassena catunnaṃ ariyasaccānaṃ abhisamayaṃ vadāmi; api cāhaṃ, bhikkhave, sahāva sukhena, sahāva somanassena catunnaṃ ariyasaccānaṃ abhisamayaṃ vadāmi. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.
『『Tasmātiha , bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Pañcamaṃ.
-
Pāṇasuttaṃ
-
『『Seyyathāpi, bhikkhave, puriso yaṃ imasmiṃ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ tacchetvā ekajjhaṃ saṃhareyya; ekajjhaṃ saṃharitvā sūlaṃ kareyya. Sūlaṃ karitvā ye mahāsamudde mahantakā pāṇā te mahantakesu sūlesu āvuneyya, ye mahāsamudde majjhimakā pāṇā te majjhimakesu sūlesu āvuneyya, ye mahāsamudde sukhumakā pāṇā te sukhumakesu sūlesu āvuneyya. Apariyādinnā ca, bhikkhave, mahāsamudde oḷārikā pāṇā assu.
『『Atha imasmiṃ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya. Ito bahutarā kho, bhikkhave, mahāsamudde sukhumakā pāṇā, ye na sukarā sūlesu āvunituṃ. Taṃ kissa hetu? Sukhumattā , bhikkhave, attabhāvassa. Evaṃ mahā kho, bhikkhave, apāyo. Evaṃ mahantasmā kho, bhikkhave, apāyasmā parimutto diṭṭhisampanno puggalo 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Chaṭṭhaṃ.
-
Paṭhamasūriyasuttaṃ
-
『『Sūriyassa [suriyassa (sī. syā. kaṃ. pī.)], bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – sammādiṭṭhi. Tassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānissati…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānissati.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Sattamaṃ.
-
Dutiyasūriyasuttaṃ
-
"比丘們,如果衣服或頭著火了,應該怎麼做?" "尊者,如果衣服或頭著火了,應該對那衣服或頭生起極大的意願、努力、奮進、精進、不退縮、正念和正知,以熄滅它。" "比丘們,忽視和不關注著火的衣服或頭,應該對尚未如實通達的四聖諦生起極大的意願、努力、奮進、精進、不退縮、正念和正知,以如實通達它們。哪四種?苦聖諦...趣向苦滅之道聖諦。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'...應當努力了知'這是趣向苦滅之道'。" 第四。
- 百矛經
- "比丘們,假如有一個人壽命百歲,能活一百年。有人對他這樣說:'喂,朋友,每天早晨他們會用一百支矛刺你,中午用一百支矛刺你,傍晚用一百支矛刺你。你每天被三百支矛刺,壽命百歲,活一百年,一百年後你將如實通達四聖諦。'" "比丘們,有智慧的善男子應該接受這個。為什麼?比丘們,這輪迴無始無終,看不到最初的起點,被刀刺、矛刺、箭刺、斧刺。比丘們,即使如此,我也不說伴隨著苦和憂愁來通達四聖諦。相反,比丘們,我說伴隨著樂和喜悅來通達四聖諦。哪四種?苦聖諦...趣向苦滅之道聖諦。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'...應當努力了知'這是趣向苦滅之道'。" 第五。
- 生物經
- "比丘們,假如有人把這瞻部洲(Jambudīpa)上所有的草木枝葉砍下來,集中在一起,做成木樁。做好木樁后,把大海里的大型生物串在大木樁上,中型生物串在中等木樁上,小型生物串在小木樁上。比丘們,大海里的粗大生物還沒有用完。" "這時,瞻部洲上的草木枝葉已經用盡了。比丘們,大海里的微小生物更多,不容易串在木樁上。為什麼?比丘們,因為它們的身體太小了。比丘們,惡趣就是這麼大。比丘們,從這麼大的惡趣解脫出來的具足見的人,如實了知'這是苦'...如實了知'這是趣向苦滅之道'。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'...應當努力了知'這是趣向苦滅之道'。" 第六。
- 第一太陽經
- "比丘們,太陽升起時,這是前兆,這是預兆,也就是破曉。同樣地,比丘們,比丘如實通達四聖諦時,這是前兆,這是預兆,也就是正見。比丘們,可以期待這位比丘將如實了知'這是苦'...如實了知'這是趣向苦滅之道'。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'...應當努力了知'這是趣向苦滅之道'。" 第七。
-
第二太陽經
-
『『Yāvakīvañca , bhikkhave, candimasūriyā loke nuppajjanti, neva tāva mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Andhatamaṃ tadā hoti andhakāratimisā . Neva tāva rattindivā [rattidivā (ka.)] paññāyanti, na māsaddhamāsā paññāyanti, na utusaṃvaccharā paññāyanti.
『『Yato ca kho, bhikkhave, candimasūriyā loke uppajjanti, atha mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Neva andhakāratamaṃ tadā hoti na andhakāratimisā. Atha rattindivā paññāyanti, māsaddhamāsā paññāyanti, utusaṃvaccharā paññāyanti. Evameva kho, bhikkhave, yāvakīvañca tathāgato loke nuppajjati arahaṃ sammāsambuddho, neva tāva mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Andhatamaṃ tadā hoti andhakāratimisā. Neva tāva catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhaṇā hoti desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ.
『『Yato ca kho, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho, atha mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Neva andhatamaṃ tadā hoti na andhakāratimisā. Atha kho catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhaṇā hoti desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa .
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Aṭṭhamaṃ.
-
Indakhīlasuttaṃ
-
『『Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ nappajānanti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ nappajānanti, te aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṃ ullokenti [olokenti (sī. syā.)] – 『ayaṃ nūna bhavaṃ jānaṃ jānāti, passaṃ passatī』』』ti.
『『Seyyathāpi , bhikkhave, tūlapicu vā kappāsapicu vā lahuko vātūpādāno same bhūmibhāge nikkhitto. Tamenaṃ puratthimo vāto pacchimena saṃhareyya, pacchimo vāto puratthimena saṃhareyya, uttaro vāto dakkhiṇena saṃhareyya, dakkhiṇo vāto uttarena saṃhareyya. Taṃ kissa hetu? Lahukattā, bhikkhave, kappāsapicuno. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ nappajānanti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ nappajānanti, te aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṃ ullokenti – 『ayaṃ nūna bhavaṃ jānaṃ jānāti, passaṃ passatī』ti. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ.
『『Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānanti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānanti, te na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṃ ullokenti – 『ayaṃ nūna bhavaṃ jānaṃ jānāti, passaṃ passatī』』』ti.
『『Seyyathāpi, bhikkhave, ayokhīlo vā indakhīlo vā gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī. Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya [neva naṃ saṅkampeyya (sī. pī.)] na sampakampeyya na sampacāleyya; pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya. Taṃ kissa hetu? Gambhīrattā, bhikkhave, nemassa sunikhātattā indakhīlassa. Evameva kho, bhikkhave, ye ca kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānanti…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānanti, te na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṃ ullokenti – 『ayaṃ nūna bhavaṃ jānaṃ jānāti, passaṃ passatī』ti. Taṃ kissa hetu? Sudiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Navamaṃ.
-
Vādatthikasuttaṃ
-
"比丘們,只要日月未在世間出現,就不會有大光明的出現,不會有大光輝的出現。那時是黑暗的,是漆黑一片的。那時不知晝夜,不知月半月,不知季節年份。" "比丘們,當日月在世間出現時,就會有大光明的出現,會有大光輝的出現。那時不再是黑暗的,不再是漆黑一片的。那時就知道晝夜,知道月半月,知道季節年份。同樣地,比丘們,只要如來、阿羅漢、正等正覺者未在世間出現,就不會有大光明的出現,不會有大光輝的出現。那時是黑暗的,是漆黑一片的。那時不會有四聖諦的宣說、教導、建立、開顯、分別、闡明。" "比丘們,當如來、阿羅漢、正等正覺者在世間出現時,就會有大光明的出現,會有大光輝的出現。那時不再是黑暗的,不再是漆黑一片的。那時就會有四聖諦的宣說、教導、建立、開顯、分別、闡明。哪四種?苦聖諦...趣向苦滅之道聖諦。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'...應當努力了知'這是趣向苦滅之道'。" 第八。
- 門柱經
- "比丘們,任何沙門或婆羅門如果不如實了知'這是苦'...不如實了知'這是趣向苦滅之道',他們就會仰望其他沙門或婆羅門的臉,想:'這位尊者知道的一定知道,看到的一定看到。'" "比丘們,就像一團棉花或木棉,輕飄飄地放在平地上。東風會把它吹向西,西風會把它吹向東,北風會把它吹向南,南風會把它吹向北。為什麼?比丘們,因為棉花很輕。同樣地,比丘們,任何沙門或婆羅門如果不如實了知'這是苦'...不如實了知'這是趣向苦滅之道',他們就會仰望其他沙門或婆羅門的臉,想:'這位尊者知道的一定知道,看到的一定看到。'為什麼?比丘們,因為沒有見到四聖諦。" "比丘們,任何沙門或婆羅門如果如實了知'這是苦'...如實了知'這是趣向苦滅之道',他們就不會仰望其他沙門或婆羅門的臉,想:'這位尊者知道的一定知道,看到的一定看到。'" "比丘們,就像一根鐵柱或門柱,深深地埋在地裡,穩固不動,不搖不晃。即使從東方來強烈的風雨,也不會使它搖晃、震動或擺動;即使從西方來...從北方來...從南方來強烈的風雨,也不會使它搖晃、震動或擺動。為什麼?比丘們,因為門柱深深地埋在地裡,穩固不動。同樣地,比丘們,任何沙門或婆羅門如果如實了知'這是苦'...如實了知'這是趣向苦滅之道',他們就不會仰望其他沙門或婆羅門的臉,想:'這位尊者知道的一定知道,看到的一定看到。'為什麼?比丘們,因為已經很好地見到了四聖諦。哪四種?苦聖諦...趣向苦滅之道聖諦。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'...應當努力了知'這是趣向苦滅之道'。" 第九。
-
求論經
-
『『Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti, puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī – 『vādamassa āropessāmī』ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī – 『vādamassa āropessāmī』ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
『『Seyyathāpi, bhikkhave, silāyūpo soḷasa kukkuko. Tassassu aṭṭha kukku heṭṭhā nemaṅgamā, aṭṭha kukku uparinemassa. Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya; pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya. Taṃ kissa hetu? Gambhīrattā, bhikkhave, nemassa sunikhātattā silāyūpassa. Evameva kho, bhikkhave, yo hi koci bhikkhu 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti; puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī 『vādamassa āropessāmī』ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī – 『vādamassa āropessāmī』ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sudiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.
『『Tasmātiha , bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Dasamaṃ.
Sīsapāvanavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Sīsapā khadiro daṇḍo, celā sattisatena ca;
Pāṇā suriyūpamā dvedhā, indakhīlo ca vādinoti.
-
Papātavaggo
-
Lokacintāsuttaṃ
-
"比丘們,任何比丘如實了知'這是苦'...如實了知'這是趣向苦滅之道',即使從東方來一位沙門或婆羅門,想要辯論,尋求辯論,說:'我要駁倒他的論點',他也不可能用正法使這位比丘動搖、震動或擺動 - 這是不可能的。即使從西方來...從北方來...從南方來一位沙門或婆羅門,想要辯論,尋求辯論,說:'我要駁倒他的論點',他也不可能用正法使這位比丘動搖、震動或擺動 - 這是不可能的。" "比丘們,就像一根十六肘高的石柱。它有八肘深埋在地下,八肘在地上。即使從東方來強烈的風雨,也不會使它搖晃、震動或擺動;即使從西方來...從北方來...從南方來強烈的風雨,也不會使它搖晃、震動或擺動。為什麼?比丘們,因為石柱深深地埋在地裡,穩固不動。同樣地,比丘們,任何比丘如實了知'這是苦'...如實了知'這是趣向苦滅之道',即使從東方來一位沙門或婆羅門,想要辯論,尋求辯論,說:'我要駁倒他的論點',他也不可能用正法使這位比丘動搖、震動或擺動 - 這是不可能的。即使從西方來...從北方來...從南方來一位沙門或婆羅門,想要辯論,尋求辯論,說:'我要駁倒他的論點',他也不可能用正法使這位比丘動搖、震動或擺動 - 這是不可能的。為什麼?比丘們,因為已經很好地見到了四聖諦。哪四種?苦聖諦...趣向苦滅之道聖諦。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'...應當努力了知'這是趣向苦滅之道'。" 第十。 尸舍婆林品第四。 其摘要如下: 尸舍婆、刺樹、棍棒、衣服、百矛、 生物、兩個太陽、門柱和論者。
- 懸崖品
-
思維世間經
-
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhūtapubbaṃ, bhikkhave, aññataro puriso rājagahā nikkhamitvā 『lokacintaṃ cintessāmī』ti yena sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdi lokacintaṃ cintento. Addasā kho, bhikkhave, so puriso sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṃ senaṃ [caturaṅginisenaṃ (ka.)] bhisamuḷālaṃ [bhisamūlālaṃ (pī. ka.)] pavisantaṃ. Disvānassa etadahosi – 『ummattosmi nāmāhaṃ, vicetosmi nāmāhaṃ! Yaṃ loke natthi taṃ mayā diṭṭha』』』nti.
『『Atha kho so, bhikkhave, puriso nagaraṃ pavisitvā mahājanakāyassa ārocesi – 『ummattosmi nāmāhaṃ, bhante, vicetosmi nāmāhaṃ, bhante! Yaṃ loke natthi taṃ mayā diṭṭha』』』nti. 『『Kathaṃ pana tvaṃ, ambho purisa, ummatto kathaṃ viceto? Kiñca loke natthi yaṃ tayā diṭṭha』』nti? 『『Idhāhaṃ, bhante, rājagahā nikkhamitvā 『lokacintaṃ cintessāmī』ti yena sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdiṃ lokacintaṃ cintento. Addasaṃ khvāhaṃ, bhante, sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṃ senaṃ bhisamuḷālaṃ pavisantaṃ. Evaṃ khvāhaṃ, bhante, ummatto evaṃ viceto. Idañca loke natthi yaṃ mayā diṭṭha』』nti. 『『Taggha tvaṃ, ambho purisa, ummatto taggha viceto. Idañca loke natthi yaṃ tayā diṭṭha』』nti.
『『Taṃ kho pana, bhikkhave, so puriso bhūtaṃyeva addasa, no abhūtaṃ. Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṃ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṃsu, asurā parājiniṃsu. Parājitā ca kho, bhikkhave, asurā bhītā bhisamuḷālena asurapuraṃ pavisiṃsu devānaṃyeva mohayamānā.
『『Tasmātiha, bhikkhave, mā lokacintaṃ cintetha – 『sassato loko』ti vā 『asassato loko』ti vā, 『antavā loko』ti vā 『anantavā loko』ti vā, 『taṃ jīvaṃ taṃ sarīra』nti vā 『aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra』nti vā, 『hoti tathāgato paraṃ maraṇā』ti vā 『na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』ti vā, 『hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā』ti vā, 『neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』ti vā. Taṃ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, cintā atthasaṃhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.
『『Cintentā kho tumhe, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti cinteyyātha…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti cinteyyātha. Taṃ kissa hetu? Esā, bhikkhave, cintā atthasaṃhitā esā ādibrahmacariyakā esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Paṭhamaṃ.
-
Papātasuttaṃ
-
有一次,世尊住在王舍城(Rājagaha)竹林(Veḷuvana)栗鼠飼養處。在那裡,世尊對比丘們說:"比丘們,從前有一個人從王舍城出來,想:'我要思考世間。'他來到須摩伽陀(Sumāgadhā)蓮池,來到後坐在須摩伽陀蓮池岸邊思考世間。比丘們,那個人看到一支四部軍隊從須摩伽陀蓮池岸邊進入蓮莖和蓮根中。看到后他想:'我一定是瘋了,我一定是失心了!我看到了世間所沒有的東西。'" "然後,比丘們,那個人進入城裡,向大眾宣佈:'先生們,我一定是瘋了,我一定是失心了!我看到了世間所沒有的東西。''朋友,你怎麼瘋了?怎麼失心了?你看到了什麼世間所沒有的東西?''先生們,我從王舍城出來,想:'我要思考世間。'我來到須摩伽陀蓮池,來到後坐在須摩伽陀蓮池岸邊思考世間。先生們,我看到一支四部軍隊從須摩伽陀蓮池岸邊進入蓮莖和蓮根中。先生們,我就是這樣瘋了,這樣失心了。這就是我看到的世間所沒有的東西。''朋友,你確實是瘋了,確實是失心了。這確實是世間所沒有的,你看到的東西。'" "比丘們,那個人其實看到的是真實的,不是虛假的。比丘們,從前天神與阿修羅發生了一場大戰。在那場戰爭中,天神獲勝,阿修羅失敗。比丘們,失敗的阿修羅害怕了,就從蓮莖和蓮根進入阿修羅城,以迷惑天神。" "因此,比丘們,你們不要思考世間 - '世間是永恒的'或'世間是非永恒的',或'世間是有限的'或'世間是無限的',或'生命與身體是一回事'或'生命與身體是不同的',或'如來死後存在'或'如來死後不存在',或'如來死後既存在又不存在',或'如來死後既不存在也不是不存在'。為什麼?比丘們,這種思考不具意義,不是梵行的基礎,不導向厭離、離欲、滅盡、寂靜、證知、正覺、涅槃。" "比丘們,當你們思考時,應該思考'這是苦'...應該思考'這是趣向苦滅之道'。為什麼?比丘們,這種思考具有意義,是梵行的基礎,導向厭離、離欲、滅盡、寂靜、證知、正覺、涅槃。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'...應當努力了知'這是趣向苦滅之道'。" 第一。
-
懸崖經
-
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『āyāma, bhikkhave, yena paṭibhānakūṭo tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ yena paṭibhānakūṭo tenupasaṅkami. Addasā kho aññataro bhikkhu paṭibhānakūṭe mahantaṃ papātaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – 『『mahā vatāyaṃ, bhante, papāto subhayānako, bhante, papāto. Atthi nu kho, bhante, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā』』ti? 『『Atthi kho, bhikkhu, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā』』ti.
『『Katamo pana, bhante, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā』』ti? 『『Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ nappajānanti, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ nappajānanti, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ nappajānanti, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ nappajānanti, te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti, jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti , maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā jātisaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti. Te jātisaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jātipapātampi papatanti, jarāpapātampi papatanti, maraṇapapātampi papatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi papatanti. Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. 『Na parimuccanti dukkhasmā』ti vadāmi』』.
『『Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānanti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānanti, te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti. Te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, jātisaṃvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti. Te jātisaṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, jātipapātampi nappapatanti, jarāpapātampi nappapatanti, maraṇapapātampi nappapatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi nappapatanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. 『Parimuccanti dukkhasmā』ti vadāmi』』.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Dutiyaṃ.
-
Mahāpariḷāhasuttaṃ
-
有一次,世尊住在王舍城(現在的拉杰吉爾)耆阇崛山。那時,世尊對比丘們說:"比丘們,來吧,我們去智慧山度過午後。""是的,尊者。"那些比丘回答世尊。於是世尊與眾多比丘一起前往智慧山。一位比丘看到智慧山上有一個大懸崖,看到后對世尊說:"尊者,這個懸崖真大,尊者,這個懸崖令人恐懼。尊者,是否有比這個懸崖更大更可怕的懸崖呢?""比丘,確實有比這個懸崖更大更可怕的懸崖。" "尊者,那麼什麼是比這個懸崖更大更可怕的懸崖呢?""比丘們,任何沙門或婆羅門如實不了知'這是苦',如實不了知'這是苦的生起',如實不了知'這是苦的止息',如實不了知'這是導向苦止息的道路',他們樂於導致出生的諸行,樂於導致衰老的諸行,樂於導致死亡的諸行,樂於導致憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望的諸行。他們樂於導致出生的諸行,樂於導致衰老的諸行,樂於導致死亡的諸行,樂於導致憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望的諸行,他們造作導致出生的諸行,造作導致衰老的諸行,造作導致死亡的諸行,造作導致憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望的諸行。他們造作了導致出生的諸行,造作了導致衰老的諸行,造作了導致死亡的諸行,造作了導致憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望的諸行后,他們墜入出生的懸崖,墜入衰老的懸崖,墜入死亡的懸崖,墜入憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望的懸崖。他們不能從出生、衰老、死亡、憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望中解脫。我說他們不能從苦中解脫。" "比丘們,任何沙門或婆羅門如實了知'這是苦'......如實了知'這是導向苦止息的道路',他們不樂於導致出生的諸行,不樂於導致衰老的諸行,不樂於導致死亡的諸行,不樂於導致憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望的諸行。他們不樂於導致出生的諸行,不樂於導致衰老的諸行,不樂於導致死亡的諸行,不樂於導致憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望的諸行,他們不造作導致出生的諸行,不造作導致衰老的諸行,不造作導致死亡的諸行,不造作導致憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望的諸行。他們不造作導致出生的諸行,不造作導致衰老的諸行,不造作導致死亡的諸行,不造作導致憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望的諸行,他們不墜入出生的懸崖,不墜入衰老的懸崖,不墜入死亡的懸崖,不墜入憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望的懸崖。他們從出生、衰老、死亡、憂愁、悲嘆、痛苦、憂鬱和絕望中解脫。我說他們從苦中解脫。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦止息的道路'。" 第二
-
大熱惱經
-
『『Atthi, bhikkhave, mahāpariḷāho nāma nirayo. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati, aniṭṭharūpaññeva passati no iṭṭharūpaṃ; akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ; amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ. Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti…pe… yaṃ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati…pe… yaṃ kiñci manasā dhammaṃ vijānāti, aniṭṭharūpaññeva vijānāti no iṭṭharūpaṃ; akantarūpaññeva vijānāti no kantarūpaṃ; amanāparūpaññeva vijānāti no manāparūpa』』nti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『mahā vata so, bhante, pariḷāho, sumahā vata so, bhante, pariḷāho! Atthi nu kho, bhante, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ceva bhayānakataro cā』』ti? 『『Atthi kho, bhikkhu, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ca bhayānakataro cā』』ti.
『『Katamo pana, bhante, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ca bhayānakataro cā』』ti? 『『Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ nappajānanti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ nappajānanti, te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti…pe… abhiratā…pe… abhisaṅkharonti…pe… abhisaṅkharitvā jātipariḷāhenapi pariḍayhanti, jarāpariḷāhenapi pariḍayhanti, maraṇapariḷāhenapi pariḍayhanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapariḷāhenapi pariḍayhanti . Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. 『Na parimuccanti dukkhasmā』ti vadāmi』』.
『『Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānanti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānanti. Te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti…pe… anabhiratā…pe… nābhisaṅkharonti…pe… anabhisaṅkharitvā jātipariḷāhenapi na pariḍayhanti, jarāpariḷāhenapi na pariḍayhanti, maraṇapariḷāhenapi na pariḍayhanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapariḷāhenapi na pariḍayhanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. 『Parimuccanti dukkhasmā』ti vadāmi』』.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Tatiyaṃ.
-
Kūṭāgārasuttaṃ
-
『『Yo hi, bhikkhave [yo ca kho bhikkhave (syā. ka.)], evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
『『Seyyathāpi , bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ kūṭāgārassa heṭṭhimaṃ gharaṃ akaritvā uparimaṃ gharaṃ āropessāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
『『Yo ca kho, bhikkhave, evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – ṭhānametaṃ vijjati.
『『Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ kūṭāgārassa heṭṭhimaṃ gharaṃ karitvā uparimaṃ gharaṃ āropessāmī』ti – ṭhānametaṃ vijjati; evameva kho , bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – 『ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī』ti – ṭhānametaṃ vijjati.
『『Tasmātiha , bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Catutthaṃ.
-
Vālasuttaṃ
-
"比丘們,有一個名叫大熱惱的地獄。在那裡,無論用眼睛看到什麼色,只看到不悅意的色,不看到悅意的色;只看到不可愛的色,不看到可愛的色;只看到不如意的色,不看到如意的色。無論用耳朵聽到什麼聲......用身體接觸到什麼觸......用意識了知什麼法,只了知不悅意的法,不了知悅意的法;只了知不可愛的法,不了知可愛的法;只了知不如意的法,不了知如意的法。" 說到這裡,一位比丘對世尊說:"大德,那真是大熱惱啊,大德,那真是極大的熱惱啊!大德,還有比這熱惱更大更可怕的熱惱嗎?" "比丘,確實有比這熱惱更大更可怕的熱惱。" "大德,什麼是比這熱惱更大更可怕的熱惱呢?" "比丘們,任何沙門或婆羅門不如實了知'這是苦'......不如實了知'這是導向苦滅的道路',他們喜好導致再生的諸行......喜好后......造作......造作后,他們被生的熱惱所燒,被老的熱惱所燒,被死的熱惱所燒,被憂悲苦惱的熱惱所燒。他們不能從生老死憂悲苦惱中解脫。我說他們不能從苦中解脫。 比丘們,任何沙門或婆羅門如實了知'這是苦'......如實了知'這是導向苦滅的道路',他們不喜好導致再生的諸行......不喜好后......不造作......不造作后,他們不被生的熱惱所燒,不被老的熱惱所燒,不被死的熱惱所燒,不被憂悲苦惱的熱惱所燒。他們從生老死憂悲苦惱中解脫。我說他們從苦中解脫。 因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦滅的道路'。"第三。
- 重閣經
- "比丘們,如果有人這樣說:'我不如實通達苦聖諦......不如實通達導向苦滅的道路聖諦,卻能正確地終結苦'——這是不可能的。 比丘們,就像有人說:'我不建造重閣的下層,卻要建造上層'——這是不可能的。同樣地,比丘們,如果有人這樣說:'我不如實通達苦聖諦......不如實通達導向苦滅的道路聖諦,卻能正確地終結苦'——這是不可能的。 比丘們,如果有人這樣說:'我如實通達苦聖諦......如實通達導向苦滅的道路聖諦,就能正確地終結苦'——這是可能的。 比丘們,就像有人說:'我建造重閣的下層后,就能建造上層'——這是可能的。同樣地,比丘們,如果有人這樣說:'我如實通達苦聖諦......如實通達導向苦滅的道路聖諦,就能正確地終結苦'——這是可能的。 因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦滅的道路'。"第四。
-
毛髮經
-
Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā ānando sambahule licchavikumārake santhāgāre upāsanaṃ karonte, dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipātente, poṅkhānupoṅkhaṃ [pokhānupokhaṃ (syā. kaṃ.)] avirādhitaṃ. Disvānassa etadahosi – 『『sikkhitā vatime licchavikumārakā, susikkhitā vatime licchavikumārakā; yatra hi nāma dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipātessanti poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhita』』nti.
Atha kho āyasmā ānando vesāliṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisiṃ . Addasaṃ khvāhaṃ, bhante sambahule licchavikumārake santhāgāre upāsanaṃ karonte dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipātente poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitaṃ』. Disvāna me etadahosi – 『『sikkhitā vatime licchavikumārakā, susikkhitā vatime licchavikumārakā; yatra hi nāma dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipātessanti poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhita』』nti.
『『Taṃ kiṃ maññasi, ānanda, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā – yo dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipāteyya poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitaṃ, yo vā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā』』ti? 『『Etadeva, bhante, dukkaratarañceva durabhisambhavatarañca yo vā [yo (sī.)] sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā』』ti. 『『Atha kho [atha kho te (syā. kaṃ.)], ānanda, duppaṭivijjhataraṃ paṭivijjhanti, ye 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ paṭivijjhanti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ paṭivijjhanti』』.
『『Tasmātihānanda, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Pañcamaṃ.
-
Andhakārasuttaṃ
-
『『Atthi, bhikkhave, lokantarikā aghā asaṃvutā andhakārā andhakāratimisā, yatthamimesaṃ candimasūriyānaṃ evaṃmahiddhikānaṃ evaṃ mahānubhāvānaṃ ābhāya nānubhontī』』ti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『mahā vata so, bhante, andhakāro, sumahā vata so, bhante, andhakāro! Atthi nu kho, bhante, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā』』ti? 『『Atthi kho, bhikkhu, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā』』ti.
『『Katamo pana, bhante, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā』』ti? 『『Ye hi keci, bhikkhu, samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ nappajānanti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ nappajānanti, te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti…pe… abhiratā…pe… abhisaṅkharonti…pe… abhisaṅkharitvā jātandhakārampi papatanti, jarandhakārampi papatanti, maraṇandhakārampi papatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsandhakārampi papatanti. Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. 『Na parimuccanti dukkhasmā』ti vadāmi』』.
『『Ye ca kho keci, bhikkhu, samaṇā vā brāhmaṇā vā 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānanti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānanti, te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti…pe… anabhiratā…pe… nābhisaṅkharonti…pe… anabhisaṅkharitvā jātandhakārampi nappapatanti , jarandhakārampi nappapatanti, maraṇandhakārampi nappapatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsandhakārampi nappapatanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. 『Parimuccanti dukkhasmā』ti vadāmi』』.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Chaṭṭhaṃ.
-
Paṭhamachiggaḷayugasuttaṃ
-
有一次,世尊住在毗舍離(Vesālī)大林重閣講堂。那時,尊者阿難在上午穿好衣服,拿著缽和衣進入毗舍離乞食。尊者阿難看見許多離車(Licchavi)少年在集會堂練習射箭,從遠處通過細小的鑰匙孔射箭,箭箭相連而不失誤。看到這一幕,他想:"這些離車少年真是訓練有素,這些離車少年真是訓練得非常好;他們竟能從遠處通過細小的鑰匙孔射箭,箭箭相連而不失誤。" 然後尊者阿難在毗舍離乞食完畢,飯後返回,來到世尊所在的地方。來到后,向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對世尊說:"大德,今天上午我穿好衣服,拿著缽和衣進入毗舍離乞食。大德,我看見許多離車少年在集會堂練習射箭,從遠處通過細小的鑰匙孔射箭,箭箭相連而不失誤。看到這一幕,我想:'這些離車少年真是訓練有素,這些離車少年真是訓練得非常好;他們竟能從遠處通過細小的鑰匙孔射箭,箭箭相連而不失誤。'" "阿難,你認為哪個更難做到、更難成就:從遠處通過細小的鑰匙孔射箭,箭箭相連而不失誤,還是用一根分成七份的毛髮的一端刺穿另一端?" "大德,用一根分成七份的毛髮的一端刺穿另一端更難做到、更難成就。" "阿難,那些如實通達'這是苦'......如實通達'這是導向苦滅的道路'的人,他們所通達的比這更難通達。" "因此,阿難,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦滅的道路'。"第五。
- 黑暗經
- "比丘們,有世界之間的空隙,那裡是開放的、黑暗的、一片漆黑,即使這些具有如此大神通、如此大威力的日月的光芒也照不到那裡。" 說到這裡,一位比丘對世尊說:"大德,那真是大黑暗啊,大德,那真是極大的黑暗啊!大德,還有比這黑暗更大更可怕的黑暗嗎?" "比丘,確實有比這黑暗更大更可怕的黑暗。" "大德,什麼是比這黑暗更大更可怕的黑暗呢?" "比丘,任何沙門或婆羅門不如實了知'這是苦'......不如實了知'這是導向苦滅的道路',他們喜好導致再生的諸行......喜好后......造作......造作后,他們墮入生的黑暗,墮入老的黑暗,墮入死的黑暗,墮入憂悲苦惱的黑暗。他們不能從生老死憂悲苦惱中解脫。我說他們不能從苦中解脫。 比丘,任何沙門或婆羅門如實了知'這是苦'......如實了知'這是導向苦滅的道路',他們不喜好導致再生的諸行......不喜好后......不造作......不造作后,他們不墮入生的黑暗,不墮入老的黑暗,不墮入死的黑暗,不墮入憂悲苦惱的黑暗。他們從生老死憂悲苦惱中解脫。我說他們從苦中解脫。 因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦滅的道路'。"第六。
-
第
-
『『Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāsamudde ekacchiggaḷaṃ yugaṃ pakkhipeyya. Tatrāpissa kāṇo kacchapo. So vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu kho kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjanto amusmiṃ ekacchiggaḷe yuge gīvaṃ paveseyyā』』ti? 『『Yadi nūna, bhante, kadāci karahaci dīghassa addhuno accayenā』』ti.
『『Khippataraṃ kho so, bhikkhave, kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjanto amusmiṃ ekacchiggaḷe yuge gīvaṃ paveseyya, na tvevāhaṃ, bhikkhave, sakiṃ vinipātagatena bālena [vinītagatena bahulena (ka.)] manussattaṃ vadāmi』』.
Taṃ kissa hetu? Na hettha, bhikkhave, atthi dhammacariyā, samacariyā, kusalakiriyā, puññakiriyā. Aññamaññakhādikā ettha, bhikkhave, vattati dubbalakhādikā. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Sattamaṃ.
-
Dutiyachiggaḷayugasuttaṃ
-
『『Seyyathāpi , bhikkhave, ayaṃ mahāpathavī ekodakā assa. Tatra puriso ekacchiggaḷaṃ yugaṃ pakkhipeyya. Tamenaṃ puratthimo vāto pacchimena saṃhareyya, pacchimo vāto puratthimena saṃhareyya, uttaro vāto dakkhiṇena saṃhareyya, dakkhiṇo vāto uttarena saṃhareyya. Tatrassa kāṇo kacchapo. So vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu kho kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjanto amusmiṃ ekacchiggaḷe yuge gīvaṃ paveseyyā』』ti? 『『Adhiccamidaṃ, bhante, yaṃ so kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjanto amusmiṃ ekacchiggaḷe yuge gīvaṃ paveseyyā』』ti.
『『Evaṃ adhiccamidaṃ, bhikkhave, yaṃ manussattaṃ labhati. Evaṃ adhiccamidaṃ, bhikkhave, yaṃ tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho. Evaṃ adhiccamidaṃ, bhikkhave, yaṃ tathāgatappavedito dhammavinayo loke dibbati. Tassidaṃ [tayidaṃ (?)], bhikkhave, manussattaṃ laddhaṃ, tathāgato loke uppanno arahaṃ sammāsambuddho, tathāgatappavedito ca dhammavinayo loke dibbati.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Aṭṭhamaṃ.
-
Paṭhamasinerupabbatarājasuttaṃ
-
『『Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sinerussa pabbatarājassa satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave , katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yā vā [yā ca] satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā, yo vā [yo ca (syā. kaṃ. pī. ka.) saṃ. ni. 2.84] sinerupabbatarājā』』ti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – sinerupabbatarājā; appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti sinerupabbatarājānaṃ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā; yo 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti』』.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Navamaṃ.
-
Dutiyasinerupabbatarājasuttaṃ
-
"比丘們,假設有人把一個只有一個孔的軛扔進大海。那裡有一隻瞎眼的海龜,每一百年浮出水面一次。你們認為如何,比丘們,那隻瞎眼的海龜每一百年浮出水面一次,能否把頭伸進那個只有一個孔的軛里?" "大德,也許經過很長很長的時間后,偶爾有可能。" "比丘們,那隻瞎眼的海龜每一百年浮出水面一次,把頭伸進那個只有一個孔的軛里的可能性還要大些。但是,比丘們,我說一個愚人一旦墮入惡趣,要再得人身是非常困難的。 這是為什麼呢?比丘們,因為在那裡沒有如法而行,沒有正直而行,沒有善行,沒有功德。比丘們,在那裡盛行的是互相吞噬,強者吞噬弱者。這是為什麼呢?比丘們,因為他們沒有看到四聖諦。哪四種?苦聖諦......導向苦滅的道路聖諦。 因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦滅的道路'。"第七。
- 第二孔軛經
- "比丘們,假設這大地全是水。有人把一個只有一個孔的軛扔進去。東風把它吹向西,西風把它吹向東,北風把它吹向南,南風把它吹向北。那裡有一隻瞎眼的海龜,每一百年浮出水面一次。你們認為如何,比丘們,那隻瞎眼的海龜每一百年浮出水面一次,能否把頭伸進那個只有一個孔的軛里?" "大德,那隻瞎眼的海龜每一百年浮出水面一次,把頭伸進那個只有一個孔的軛里,這是極其罕見的事。" "比丘們,得人身也是如此極其罕見的事。比丘們,如來、阿羅漢、正等正覺出現於世也是如此極其罕見的事。比丘們,如來所宣說的法與律在世間流傳也是如此極其罕見的事。比丘們,你們現在已得人身,如來、阿羅漢、正等正覺已出現於世,如來所宣說的法與律也在世間流傳。 因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦滅的道路'。"第八。
- 第一須彌山王經
- "比丘們,假設有人把七粒綠豆大小的石子放在須彌山王旁邊。你們認為如何,比丘們,哪個更多 - 那七粒綠豆大小的石子,還是須彌山王?" "大德,須彌山王更多。那七粒綠豆大小的石子是極少的。與須彌山王相比,它們不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個具足正見、已經通達的聖弟子來說,他已經滅盡、耗盡的苦是更多的;剩餘的苦是極少的。與先前已滅盡、耗盡的苦蘊相比,剩餘的苦不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一,最多隻有七次往返。他如實了知'這是苦'......如實了知'這是導向苦滅的道路'。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦滅的道路'。"第九。
-
第二須彌山王經
-
『『Seyyathāpi, bhikkhave, sinerupabbatarājāyaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā sinerussa pabbatarājassa parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā』』ti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ sinerussa pabbatarājassa yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti sinerussa pabbatarājassa parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā; yo 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti』』.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Dasamaṃ.
Papātavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Cintā papāto pariḷāho, kūṭaṃ vālandhakāro ca;
Chiggaḷena ca dve vuttā, sineru apare duveti.
-
Abhisamayavaggo
-
Nakhasikhasuttaṃ
-
Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi – 『『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yo vāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī』』ti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ yadidaṃ – mahāpathavī; appamattakāyaṃ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā; yo 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti』』.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Paṭhamaṃ.
-
Pokkharaṇīsuttaṃ
-
『『Seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī paññāsayojanāni āyāmena, paññāsayojanāni vitthārena, paññāsayojanāni ubbedhena, puṇṇā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tato puriso kusaggena udakaṃ uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā kusaggena ubbhataṃ, yaṃ vā pokkharaṇiyā udaka』』nti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – pokkharaṇiyā udakaṃ; appamattakaṃ kusaggena udakaṃ ubbhataṃ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti pokkharaṇiyā udakaṃ upanidhāya kusaggena udakaṃ ubbhata』』nti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo』』ti. Dutiyaṃ.
-
Paṭhamasaṃbhejjasuttaṃ
-
『『Seyyathāpi , bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tato puriso dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni, yaṃ vā saṃbhejjaudaka』』nti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – saṃbhejjaudakaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Saṅkhampi na upenti , upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti saṃbhejjaudakaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo』』ti. Tatiyaṃ.
-
Dutiyasaṃbhejjasuttaṃ
-
"比丘們,假設須彌山王消耗殆盡,只剩下七粒綠豆大小的石子。你們認為如何,比丘們,哪個更多 - 已消耗殆盡的須彌山王,還是剩下的七粒綠豆大小的石子?" "大德,已消耗殆盡的須彌山王更多。剩下的七粒綠豆大小的石子是極少的。與已消耗殆盡的須彌山王相比,它們不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個具足正見、已經通達的聖弟子來說,他已經滅盡、耗盡的苦是更多的;剩餘的苦是極少的。與先前已滅盡、耗盡的苦蘊相比,剩餘的苦不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一,最多隻有七次往返。他如實了知'這是苦'......如實了知'這是導向苦滅的道路'。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦滅的道路'。"第十。 斷崖品第五 其摘要如下: 思考、斷崖、熱惱,重閣、毛髮和黑暗, 兩個孔軛所說,須彌山另外兩個。
- 通達品
- 指甲尖經
- 這時,世尊用指甲尖挑起一點土,對比丘們說:"比丘們,你們認為如何,哪個更多 - 我用指甲尖挑起的這一點土,還是這大地?" "大德,大地更多。世尊用指甲尖挑起的這一點土是極少的。與大地相比,它不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個具足正見、已經通達的聖弟子來說,他已經滅盡、耗盡的苦是更多的;剩餘的苦是極少的。與先前已滅盡、耗盡的苦蘊相比,剩餘的苦不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一,最多隻有七次往返。他如實了知'這是苦'......如實了知'這是導向苦滅的道路'。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦滅的道路'。"第一。
- 蓮池經
- "比丘們,假設有一個長五十由旬、寬五十由旬、深五十由旬的蓮池,裝滿水直至邊緣,烏鴉可以飲用。有人用草尖從中取水。你們認為如何,比丘們,哪個更多 - 用草尖取出的水,還是蓮池中的水?" "大德,蓮池中的水更多。用草尖取出的水是極少的。與蓮池中的水相比,它不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個聖弟子......應當努力。"第二。
- 第一匯流經
- "比丘們,假設在這些大河匯流交匯的地方,如恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩希河,有人從中取出兩三滴水。你們認為如何,比丘們,哪個更多 - 取出的兩三滴水,還是匯流處的水?" "大德,匯流處的水更多。取出的兩三滴水是極少的。與匯流處的水相比,它們不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個聖弟子......應當努力。"第三。
-
第二匯流經
-
『『Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, taṃ udakaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni . Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā saṃbhejjaudakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī』』ti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ saṃbhejjaudakaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti saṃbhejjaudakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo』』ti. Catutthaṃ.
-
Paṭhamamahāpathavīsuttaṃ
-
『『Seyyathāpi , bhikkhave, puriso mahāpathaviyā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā, ayaṃ vā mahāpathavī』』ti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – mahāpathavī; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāpathaviṃ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo』』ti. Pañcamaṃ.
-
Dutiyamahāpathavīsuttaṃ
-
『『Seyyathāpi , bhikkhave, mahāpathavī parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā mahāpathaviyā parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ , yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā』』ti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ mahāpathaviyā yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāpathaviyā parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo』』ti. Chaṭṭhaṃ.
-
Paṭhamamahāsamuddasuttaṃ
-
『『Seyyathāpi , bhikkhave, puriso mahāsamuddato dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni, yaṃ vā mahāsamudde udaka』』nti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – mahāsamudde udakaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāsamudde udakaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo』』ti. Sattamaṃ.
-
Dutiyamahāsamuddasuttaṃ
-
『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde udakaṃ parikkhayaṃ [mahāsamuddo parikkhayaṃ (sī. syā. kaṃ.) saṃ. ni. 2.81] pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā mahāsamudde udakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī』』ti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ mahāsamudde udakaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāsamudde udakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo』』ti. Aṭṭhamaṃ.
-
Paṭhamapabbatūpamasuttaṃ
-
"比丘們,假設在這些大河匯流交匯的地方,如恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩希河,那裡的水消耗殆盡,只剩下兩三滴水。你們認為如何,比丘們,哪個更多 - 已消耗殆盡的匯流處的水,還是剩下的兩三滴水?" "大德,已消耗殆盡的匯流處的水更多。剩下的兩三滴水是極少的。與已消耗殆盡的匯流處的水相比,它們不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個聖弟子......應當努力。"第四。
- 第一大地經
- "比丘們,假設有人把七顆棗核大小的泥丸放在大地上。你們認為如何,比丘們,哪個更多 - 那七顆棗核大小的泥丸,還是這大地?" "大德,大地更多。那七顆棗核大小的泥丸是極少的。與大地相比,它們不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個聖弟子......應當努力。"第五。
- 第二大地經
- "比丘們,假設大地消耗殆盡,只剩下七顆棗核大小的泥丸。你們認為如何,比丘們,哪個更多 - 已消耗殆盡的大地,還是剩下的七顆棗核大小的泥丸?" "大德,已消耗殆盡的大地更多。剩下的七顆棗核大小的泥丸是極少的。與已消耗殆盡的大地相比,它們不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個聖弟子......應當努力。"第六。
- 第一大海經
- "比丘們,假設有人從大海中取出兩三滴水。你們認為如何,比丘們,哪個更多 - 取出的兩三滴水,還是大海中的水?" "大德,大海中的水更多。取出的兩三滴水是極少的。與大海中的水相比,它們不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個聖弟子......應當努力。"第七。
- 第二大海經
- "比丘們,假設大海中的水消耗殆盡,只剩下兩三滴水。你們認為如何,比丘們,哪個更多 - 已消耗殆盡的大海水,還是剩下的兩三滴水?" "大德,已消耗殆盡的大海水更多。剩下的兩三滴水是極少的。與已消耗殆盡的大海水相比,它們不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個聖弟子......應當努力。"第八。
-
第一山喻經
-
『『Seyyathāpi , bhikkhave, puriso himavato pabbatarājassa satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā, ayaṃ vā himavā pabbatarājā』』ti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – himavā pabbatarājā; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti himavantaṃ pabbatarājānaṃ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo』』ti. Navamaṃ.
-
Dutiyapabbatūpamasuttaṃ
-
『『Seyyathāpi, bhikkhave, himavā pabbatarājā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā』』ti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ himavato pabbatarājassa yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā』』ti. 『『Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā; yo 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti』』.
『『Tasmātiha , bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Dasamaṃ.
Abhisamayavaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ –
Nakhasikhā pokkharaṇī, saṃbhejja apare duve;
Pathavī dve samuddā dve, dvemā ca pabbatūpamāti.
-
Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavaggo
-
Aññatrasuttaṃ
-
Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi – 『『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yo vāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī』』ti? 『『Etadeva , bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – mahāpathavī; appamattakāyaṃ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito』』ti.
『『Evameva kho, bhikkhave, appamattakā te sattā ye manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye aññatra manussehi [manussesu (pī. ka.)] paccājāyanti. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa』』.
『『Tasmātiha , bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Paṭhamaṃ.
-
Paccantasuttaṃ
-
Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi – 『『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yo vāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī』』ti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – mahāpathavī; appamattakāyaṃ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito』』ti.
『『Evameva kho, bhikkhave, appamattakā te sattā ye majjhimesu janapadesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye paccantimesu janapadesu paccājāyanti aviññātāresu milakkhesu [milakkhūsu (syā. kaṃ. ka.)] …pe…. Dutiyaṃ.
-
Paññāsuttaṃ
-
"比丘們,假設有人把七粒芥子大小的石子放在雪山王旁邊。你們認為如何,比丘們,哪個更多 - 那七粒芥子大小的石子,還是雪山王?" "大德,雪山王更多。那七粒芥子大小的石子是極少的。與雪山王相比,它們不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個聖**......應當努力。"第九。
- 第二山喻經
- "比丘們,假設雪山王消耗殆盡,只剩下七粒芥子大小的石子。你們認為如何,比丘們,哪個更多 - 已消耗殆盡的雪山王,還是剩下的七粒芥子大小的石子?" "大德,已消耗殆盡的雪山王更多。剩下的七粒芥子大小的石子是極少的。與已消耗殆盡的雪山王相比,它們不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,對於一個具足正見、已經通達的聖弟子來說,他已經滅盡、耗盡的苦是更多的;剩餘的苦是極少的。與先前已滅盡、耗盡的苦蘊相比,剩餘的苦不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一,最多隻有七次往返。他如實了知'這是苦'......如實了知'這是導向苦滅的道路'。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦滅的道路'。"第十。 通達品第六 其摘要如下: 指甲尖、蓮池,匯流另外兩個, 大地兩個大海兩個,這兩個山喻。
- 第一生谷重說品
- 他處經
- 這時,世尊用指甲尖挑起一點土,對比丘們說:"比丘們,你們認為如何,哪個更多 - 我用指甲尖挑起的這一點土,還是這大地?" "大德,大地更多。世尊用指甲尖挑起的這一點土是極少的。與大地相比,它不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,轉生為人的眾生極少;而轉生到其他地方的眾生更多。這是為什麼呢?比丘們,因為他們沒有看到四聖諦。哪四種?苦聖諦......導向苦滅的道路聖諦。" "因此,比丘們,應當努力了知'這是苦'......應當努力了知'這是導向苦滅的道路'。"第一。
- 邊地經
- 這時,世尊用指甲尖挑起一點土,對比丘們說:"比丘們,你們認為如何,哪個更多 - 我用指甲尖挑起的這一點土,還是這大地?" "大德,大地更多。世尊用指甲尖挑起的這一點土是極少的。與大地相比,它不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。" "同樣地,比丘們,轉生在中央地區的眾生極少;而轉生在邊遠地區、未開化的野蠻人中的眾生更多......。"第二。
-
智慧經
-
… 『『Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pana ariyena paññācakkhunā samannāgatā; atha kho eteva bahutarā sattā ye avijjāgatā sammuḷhā…pe…. Tatiyaṃ.
-
Surāmerayasuttaṃ
-
… 『『Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye surāmerayamajjappamādaṭṭhānā apaṭiviratā…pe…. Catutthaṃ.
-
Odakasuttaṃ
-
… 『『Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye thalajā; atha kho eteva bahutarā sattā ye udakajā. Taṃ kissa hetu…pe…. Pañcamaṃ.
-
Matteyyasuttaṃ
-
… 『『Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye matteyyā; atha kho eteva bahutarā sattā ye amatteyyā…pe…. Chaṭṭhaṃ.
-
Petteyyasuttaṃ
-
… 『『Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye petteyyā; atha kho eteva bahutarā sattā ye apetteyyā…pe…. Sattamaṃ.
-
Sāmaññasuttaṃ
-
… 『『Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye sāmaññā; atha kho eteva bahutarā sattā ye asāmaññā…pe…. Aṭṭhamaṃ.
-
Brahmaññasuttaṃ
-
… 『『Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye brahmaññā; atha kho eteva bahutarā sattā ye abrahmaññā…pe…. Navamaṃ.
-
Pacāyikasuttaṃ
-
… 『『Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kule jeṭṭhāpacāyino; atha kho eteva bahutarā sattā ye kule ajeṭṭhāpacāyinoti [akule jeṭṭhāpacāyinoti (syā. kaṃ.)] …pe…. Dasamaṃ.
Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavaggo sattamo.
Tassuddānaṃ –
Aññatra paccantaṃ paññā, surāmerayaodakā;
Matteyya petteyyā cāpi, sāmaññaṃ brahmapacāyikanti.
-
Dutiyaāmakadhaññapeyyālavaggo
-
Pāṇātipātasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pāṇātipātā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye pāṇātipātā appaṭiviratā. Taṃ kissa hetu? …Pe…. Paṭhamaṃ.
-
Adinnādānasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye adinnādānā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye adinnādānā appaṭiviratā…pe…. Dutiyaṃ.
-
Kāmesumicchācārasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kāmesumicchācārā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye kāmesumicchācārā appaṭiviratā…pe…. Tatiyaṃ.
-
Musāvādasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye musāvādā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye musāvādā appaṭiviratā…pe…. Catutthaṃ.
-
Pesuññasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pisuṇāya vācāya paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye pisuṇāya vācāya appaṭiviratā…pe…. Pañcamaṃ.
-
Pharusavācāsuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pharusāya vācāya paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye pharusāya vācāya appaṭiviratā…pe…. Chaṭṭhaṃ.
-
Samphappalāpasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye samphappalāpā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye samphappalāpā appaṭiviratā…pe…. Sattamaṃ.
-
Bījagāmasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye bījagāmabhūtagāmasamārambhā [bījagāmabhūtagāmasamārabbhā (ka.)] paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye bījagāmabhūtagāmasamārambhā appaṭiviratā…pe…. Aṭṭhamaṃ.
-
Vikālabhojanasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye vikālabhojanā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye vikālabhojanā appaṭiviratā…pe…. Navamaṃ.
-
Gandhavilepanasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā appaṭiviratā…pe…. Dasamaṃ.
Dutiyaāmakadhaññapeyyālavaggo aṭṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Pāṇaṃ adinnaṃ kāmesu, musāvādañca pesuññaṃ;
Pharusaṃ samphappalāpaṃ, bījañca vikālaṃ gandhanti.
-
Tatiyaāmakadhaññapeyyālavaggo
-
Naccagītasuttaṃ
-
..."同樣地,比丘們,具有聖者智慧眼的眾生極少;而無明愚癡的眾生更多......"第三。
- 酒經
- ..."同樣地,比丘們,戒除飲酒、放逸處的眾生極少;而不戒除飲酒、放逸處的眾生更多......"第四。
- 水生經
- ..."同樣地,比丘們,陸生眾生極少;而水生眾生更多。這是為什麼呢......"第五。
- 孝順母親經
- ..."同樣地,比丘們,孝順母親的眾生極少;而不孝順母親的眾生更多......"第六。
- 孝順父親經
- ..."同樣地,比丘們,孝順父親的眾生極少;而不孝順父親的眾生更多......"第七。
- 尊重沙門經
- ..."同樣地,比丘們,尊重沙門的眾生極少;而不尊重沙門的眾生更多......"第八。
- 尊重婆羅門經
- ..."同樣地,比丘們,尊重婆羅門的眾生極少;而不尊重婆羅門的眾生更多......"第九。
- 尊敬長者經
- ..."同樣地,比丘們,尊敬家中長者的眾生極少;而不尊敬家中長者的眾生更多......"第十。 第一生谷重說品第七 其摘要如下: 他處、邊地、智慧,酒和水, 孝順母親和父親,尊重沙門、婆羅門和長者。
- 第二生谷重說品
- 殺生經
- ......"同樣地,比丘們,戒除殺生的眾生極少;而不戒除殺生的眾生更多。這是為什麼呢?......"第一。
- 偷盜經
- ......"同樣地,比丘們,戒除偷盜的眾生極少;而不戒除偷盜的眾生更多......"第二。
- 邪淫經
- ......"同樣地,比丘們,戒除邪淫的眾生極少;而不戒除邪淫的眾生更多......"第三。
- 妄語經
- ......"同樣地,比丘們,戒除妄語的眾生極少;而不戒除妄語的眾生更多......"第四。
- 兩舌經
- ......"同樣地,比丘們,戒除兩舌的眾生極少;而不戒除兩舌的眾生更多......"第五。
- 惡口經
- ......"同樣地,比丘們,戒除惡口的眾生極少;而不戒除惡口的眾生更多......"第六。
- 綺語經
- ......"同樣地,比丘們,戒除綺語的眾生極少;而不戒除綺語的眾生更多......"第七。
- 傷害種子和植物經
- ......"同樣地,比丘們,戒除傷害種子和植物的眾生極少;而不戒除傷害種子和植物的眾生更多......"第八。
- 非時食經
- ......"同樣地,比丘們,戒除非時食的眾生極少;而不戒除非時食的眾生更多......"第九。
- 香料裝飾經
- ......"同樣地,比丘們,戒除使用花環、香料、裝飾品的眾生極少;而不戒除使用花環、香料、裝飾品的眾生更多......"第十。 第二生谷重說品第八 其摘要如下: 殺生、偷盜、邪淫,妄語和兩舌, 惡口、綺語,種子、非時食和香料。
- 第三生谷重說品
-
歌舞經
-
…Pe… .
『『Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye naccagītavāditavisūkadassanā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye naccagītavāditavisūkadassanā appaṭiviratā. Taṃ kissa hetu…pe…. Paṭhamaṃ.
-
Uccāsayanasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye uccāsayanamahāsayanā appaṭiviratā…pe…. Dutiyaṃ.
-
Jātarūparajatasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye jātarūparajatapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Tatiyaṃ.
-
Āmakadhaññasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye āmakadhaññapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Catutthaṃ.
-
Āmakamaṃsasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye āmakamaṃsapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Pañcamaṃ.
-
Kumārikasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye itthikumārikapaṭiggahaṇā [itthikumārikāpaṭiggahaṇā (ka.)] paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye itthikumārikapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Chaṭṭhaṃ.
-
Dāsidāsasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye dāsidāsapaṭiggahaṇā [dāsīdāsapaṭiggahaṇā (syā. kaṃ. pī.)] paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye dāsidāsapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Sattamaṃ.
-
Ajeḷakasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye ajeḷakapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Aṭṭhamaṃ.
-
Kukkuṭasūkarasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Navamaṃ.
-
Hatthigavassasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā [hatthigavassavaḷavāpaṭiggahaṇā (syā. kaṃ. pī. ka.)] paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Dasamaṃ.
Tatiyaāmakadhaññapeyyālavaggo navamo.
Tassuddānaṃ –
Naccaṃ sayanaṃ rajataṃ, dhaññaṃ maṃsaṃ kumārikā;
Dāsī ajeḷakañceva, kukkuṭasūkarahatthīti.
-
Catutthaāmakadhaññapeyyālavaggo
-
Khettavatthusuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye khettavatthupaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye khettavatthupaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Paṭhamaṃ.
-
Kayavikkayasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kayavikkayā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye kayavikkayā appaṭiviratā…pe…. Dutiyaṃ.
-
Dūteyyasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye dūteyyapahinagamanānuyogā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye dūteyyapahinagamanānuyogā appaṭiviratā…pe…. Tatiyaṃ.
-
Tulākūṭasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā appaṭiviratā…pe…. Catutthaṃ.
-
Ukkoṭanasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ukkoṭanavañcananikatisāciyogā [ukkoṭanavañcananikatisāviyogā (syā. kaṃ. pī. ka.)] paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye ukkoṭanavañcananikatisāciyogā appaṭiviratā…pe…. Pañcamaṃ.
6-11. Chedanādisuttaṃ
1166-
- ...... "同樣地,比丘們,戒除觀看歌舞音樂表演的眾生極少;而不戒除觀看歌舞音樂表演的眾生更多。這是為什麼呢......"第一。
- 高大床座經
- ......"同樣地,比丘們,戒除使用高大床座的眾生極少;而不戒除使用高大床座的眾生更多......"第二。
- 金銀經
- ......"同樣地,比丘們,戒除接受金銀的眾生極少;而不戒除接受金銀的眾生更多......"第三。
- 生谷經
- ......"同樣地,比丘們,戒除接受生谷的眾生極少;而不戒除接受生谷的眾生更多......"第四。
- 生肉經
- ......"同樣地,比丘們,戒除接受生肉的眾生極少;而不戒除接受生肉的眾生更多......"第五。
- 婦女少女經
- ......"同樣地,比丘們,戒除接受婦女少女的眾生極少;而不戒除接受婦女少女的眾生更多......"第六。
- 奴婢經
- ......"同樣地,比丘們,戒除接受奴婢的眾生極少;而不戒除接受奴婢的眾生更多......"第七。
- 羊羔經
- ......"同樣地,比丘們,戒除接受羊羔的眾生極少;而不戒除接受羊羔的眾生更多......"第八。
- 雞豬經
- ......"同樣地,比丘們,戒除接受雞豬的眾生極少;而不戒除接受雞豬的眾生更多......"第九。
- 象馬經
- ......"同樣地,比丘們,戒除接受象馬的眾生極少;而不戒除接受象馬的眾生更多......"第十。 第三生谷重說品第九 其摘要如下: 歌舞、床座、金銀,穀物、肉、少女, 奴婢和羊羔,雞豬和象馬。
- 第四生谷重說品
- 田地經
- ......"同樣地,比丘們,戒除接受田地的眾生極少;而不戒除接受田地的眾生更多......"第一。
- 買賣經
- ......"同樣地,比丘們,戒除買賣的眾生極少;而不戒除買賣的眾生更多......"第二。
- 信使經
- ......"同樣地,比丘們,戒除從事信使工作的眾生極少;而不戒除從事信使工作的眾生更多......"第三。
- 欺詐經
- ......"同樣地,比丘們,戒除使用欺詐性秤、缽、尺寸的眾生極少;而不戒除使用欺詐性秤、缽、尺寸的眾生更多......"第四。
- 賄賂經
-
......"同樣地,比丘們,戒除賄賂、欺騙、詐騙、偽造的眾生極少;而不戒除賄賂、欺騙、詐騙、偽造的眾生更多......"第五。 6-11. 砍殺等經 1166-
-
…Pe… evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā [sāhasākārā (ka.)] paṭiviratā ; atha kho eteva bahutarā sattā ye chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā appaṭiviratā . Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa』』.
『『Tasmātiha, bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Ekādasamaṃ.
Catutthaāmakadhaññapeyyālavaggo dasamo.
Tassuddānaṃ –
Khettaṃ kāyaṃ dūteyyañca, tulākūṭaṃ ukkoṭanaṃ;
Chedanaṃ vadhabandhanaṃ, viparālopaṃ sāhasanti.
-
Pañcagatipeyyālavaggo
-
Manussacutinirayasuttaṃ
-
Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi – 『『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yo vāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī』』ti? 『『Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – mahāpathavī; appamattakāyaṃ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito』』ti. Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā niraye paccājāyanti…pe…. Paṭhamaṃ.
-
Manussacutitiracchānasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe…. Dutiyaṃ.
-
Manussacutipettivisayasuttaṃ
-
…Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā pettivisaye paccājāyanti…pe…. Tatiyaṃ.
4-5-6. Manussacutidevanirayādisuttaṃ
1175-1177. …Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Chaṭṭhaṃ.
7-9. Devacutinirayādisuttaṃ
1178-1180. …Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Navamaṃ.
10-12. Devamanussanirayādisuttaṃ
1181-1183. …Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Dvādasamaṃ.
13-15. Nirayamanussanirayādisuttaṃ
1184-1186. …Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Pannarasamaṃ.
16-18. Nirayadevanirayādisuttaṃ
1187-1189. …Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Aṭṭhārasamaṃ.
19-21. Tiracchānamanussanirayādisuttaṃ
1190-1192. …Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Ekavīsatimaṃ.
22-24. Tiracchānadevanirayādisuttaṃ
1193-1195. …Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Catuvīsatimaṃ.
25-
- ..."比丘們,同樣地,很少有眾生遠離砍殺、捆綁、掠奪、搶劫和暴力行為;相反,更多的眾生不遠離砍殺、捆綁、掠奪、搶劫和暴力行為。這是什麼原因呢?比丘們,因為沒有看到四聖諦。哪四種?苦聖諦...乃至...導向苦滅的道聖諦。" "因此,比丘們,應當努力[了知]'這是苦'...乃至...應當努力[了知]'這是導向苦滅之道'。"第十一。 第十章 生谷品結束。 其摘要: 田地、身體、使者、 秤、賄賂、 砍殺、捆綁、 掠奪、搶劫。
- 五趣品
- 人死墮地獄經
- 這時,世尊用指甲挑起一點泥土,對比丘們說:"比丘們,你們認為哪個更多 - 我用指甲挑起的這一點泥土,還是這大地?"[比丘們回答:]"尊者,大地更多;世尊用指甲挑起的泥土很少。與大地相比,世尊用指甲挑起的泥土不及百分之一,不及千分之一,不及十萬分之一。"[世尊說:]"同樣地,比丘們,從人道死後再生為人的眾生很少;相反,從人道死後再生到地獄的眾生更多...。"第一。
- 人死墮畜生經
- ..."同樣地,比丘們,從人道死後再生為人的眾生很少;相反,從人道死後再生到畜生道的眾生更多...。"第二。
- 人死墮餓鬼經
-
..."同樣地,比丘們,從人道死後再生為人的眾生很少;相反,從人道死後再生到餓鬼道的眾生更多...。"第三。 4-5-6. 人死生天墮地獄等經 1175-1177. ..."同樣地,比丘們,從人道死後再生到天界的眾生很少;相反,從人道死後再生到地獄的眾生更多...再生到畜生道的眾生更多...再生到餓鬼道的眾生更多...。"第六。 7-9. 天人死墮地獄等經 1178-1180. ..."同樣地,比丘們,從天界死後再生到天界的眾生很少;相反,從天界死後再生到地獄的眾生更多...再生到畜生道的眾生更多...再生到餓鬼道的眾生更多...。"第九。 10-12. 天人死生人墮地獄等經 1181-1183. ..."同樣地,比丘們,從天界死後再生為人的眾生很少;相反,從天界死後再生到地獄的眾生更多...再生到畜生道的眾生更多...再生到餓鬼道的眾生更多...。"第十二。 13-15. 地獄眾生死生人墮地獄等經 1184-1186. ..."同樣地,比丘們,從地獄死後再生為人的眾生很少;相反,從地獄死後再生到地獄的眾生更多...再生到畜生道的眾生更多...再生到餓鬼道的眾生更多...。"第十五。 16-18. 地獄眾生死生天墮地獄等經 1187-1189. ..."同樣地,比丘們,從地獄死後再生到天界的眾生很少;相反,從地獄死後再生到地獄的眾生更多...再生到畜生道的眾生更多...再生到餓鬼道的眾生更多...。"第十八。 19-21. 畜生死生人墮地獄等經 1190-1192. ..."同樣地,比丘們,從畜生道死後再生為人的眾生很少;相反,從畜生道死後再生到地獄的眾生更多...再生到畜生道的眾生更多...再生到餓鬼道的眾生更多...。"第二十一。 22-24. 畜生死生天墮地獄等經 1193-1195. ..."同樣地,比丘們,從畜生道死後再生到天界的眾生很少;相反,從畜生道死後再生到地獄的眾生更多...再生到畜生道的眾生更多...再生到餓鬼道的眾生更多...。"第二十四。 25-
-
Pettimanussanirayādisuttaṃ
1196-1198. …Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Sattavīsatimaṃ.
28-29. Pettidevanirayādisuttaṃ
1199-1200. …Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti…pe… evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe…. Ekūnatiṃsatimaṃ.
- Pettidevapettivisayasuttaṃ
25-27. 餓鬼死生人墮地獄等經 1196-1198. ..."同樣地,比丘們,從餓鬼道死後再生為人的眾生很少;相反,從餓鬼道死後再生到地獄的眾生更多...再生到畜生道的眾生更多...再生到餓鬼道的眾生更多...。"第二十七。 28-29. 餓鬼死生天墮地獄等經 1199-1200. ..."同樣地,比丘們,從餓鬼道死後再生到天界的眾生很少;相反,從餓鬼道死後再生到地獄的眾生更多...同樣地,比丘們,從餓鬼道死後再生到天界的眾生很少;相反,從餓鬼道死後再生到畜生道的眾生更多...。"第二十九。 30. 餓鬼死生天墮餓鬼經
- …Pe… 『『evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā pettivisaye paccājāyanti. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ ? Dukkhassa ariyasaccassa, dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa』』.
『『Tasmātiha , bhikkhave, 『idaṃ dukkha』nti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yogo karaṇīyo, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yogo karaṇīyo』』ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Tiṃsatimaṃ.
Pañcagatipeyyālavaggo ekādasamo.
Tassuddānaṃ –
Manussato cutā chāpi, devā cutā nirayato;
Tiracchānapettivisayā, tiṃsamatto gativaggoti.
Saccasaṃyuttaṃ dvādasamaṃ.
Mahāvaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Maggabojjhaṅgaṃ satiyā, indriyaṃ sammappadhānaṃ;
Baliddhipādānuruddhā, jhānānāpānasaṃyutaṃ;
Sotāpatti saccañcāti, mahāvaggoti vuccatīti.
Mahāvaggasaṃyuttapāḷi niṭṭhitā.
- ..."同樣地,比丘們,從餓鬼道死後再生到天界的眾生很少;相反,從餓鬼道死後再生到餓鬼道的眾生更多。這是什麼原因呢?比丘們,因為沒有看到四聖諦。哪四種?苦聖諦、苦集聖諦、苦滅聖諦、導向苦滅的道聖諦。" "因此,比丘們,應當努力[了知]'這是苦',應當努力[了知]'這是苦的起因',應當努力[了知]'這是苦的止息',應當努力[了知]'這是導向苦滅之道'。"世尊如是說。那些比丘對世尊所說歡喜信受。第三十。 第十一章 五趣品結束。 其摘要: 從人死去六種,從天死去,從地獄, 從畜生、餓鬼道,共三十種趣品。 第十二 諦相應結束。 第五 大品。 其摘要: 道、覺支、念處、 根、正勤、 神足、阿那律、 禪那、入出息相應、 預流、諦,稱為大品。 大品相應結束。