跳轉到

B0102030510ānāpānasaṃyuttaṃ(入出息相應)c3.5s

  1. Ānāpānasaṃyuttaṃ

  2. Ekadhammavaggo

  3. Ekadhammasuttaṃ

  4. Sāvatthinidānaṃ . Tatra kho…pe… etadavoca – 『『ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. Katamo ekadhammo? Ānāpānassati [ānāpānasati (sī. pī.)]. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova [sato (bahūsu) tatiyapārājikepi] passasati. Dīghaṃ vā assasanto 『dīghaṃ assasāmī』ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto 『dīghaṃ passasāmī』ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto 『rassaṃ assasāmī』ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto 『rassaṃ passasāmī』ti pajānāti; 『sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī』ti sikkhati; 『pītippaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『pītippaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī』ti sikkhati; 『cittappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『cittappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī』ti sikkhati; 『samādahaṃ cittaṃ assasissāmī』ti sikkhati , 『samādahaṃ cittaṃ passasissāmī』ti sikkhati; 『vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī』ti sikkhati; 『aniccānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『aniccānupassī passasissāmī』ti sikkhati; 『virāgānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『virāgānupassī passasissāmī』ti sikkhati; 『nirodhānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『nirodhānupassī passasissāmī』ti sikkhati; 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā』』ti. Paṭhamaṃ.

  5. Bojjhaṅgasuttaṃ

  6. 『『Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu ānāpānassatisahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, ānāpānassatisahagataṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… ānāpānassatisahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā』』ti. Dutiyaṃ.

  7. Suddhikasuttaṃ

  8. 『『Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā』』ti. Tatiyaṃ.

  9. Paṭhamaphalasuttaṃ

入出息相應 一法品 一法經 舍衛城因緣。在那裡……乃至……說道:"諸比丘,有一法,若修習、多修,能生大果、大利益。是什麼一法?入出息念。諸比丘,如何修習、多修入出息念,能生大果、大利益?在此,諸比丘,比丘或往林野,或往樹下,或往空閑處,結跏趺坐,端正其身,正念現前。他正念而入息,正念而出息。入息長時,了知'我入息長';出息長時,了知'我出息長';入息短時,了知'我入息短';出息短時,了知'我出息短';他學'我將覺知全身而入息',他學'我將覺知全身而出息';他學'我將平靜身行而入息',他學'我將平靜身行而出息';他學'我將覺知喜而入息',他學'我將覺知喜而出息';他學'我將覺知樂而入息',他學'我將覺知樂而出息';他學'我將覺知心行而入息',他學'我將覺知心行而出息';他學'我將平靜心行而入息',他學'我將平靜心行而出息';他學'我將覺知心而入息',他學'我將覺知心而出息';他學'我將令心歡喜而入息',他學'我將令心歡喜而出息';他學'我將令心專注而入息',他學'我將令心專注而出息';他學'我將令心解脫而入息',他學'我將令心解脫而出息';他學'我將觀無常而入息',他學'我將觀無常而出息';他學'我將觀離欲而入息',他學'我將觀離欲而出息';他學'我將觀滅盡而入息',他學'我將觀滅盡而出息';他學'我將觀舍離而入息',他學'我將觀舍離而出息'。諸比丘,如是修習、多修入出息念,能生大果、大利益。"第一。 覺支經 "諸比丘,修習、多修入出息念,能生大果、大利益。諸比丘,如何修習、多修入出息念,能生大果、大利益?在此,諸比丘,比丘修習與入出息念相應的念覺支,依止遠離、依止離欲、依止滅盡,趣向舍離;修習與入出息念相應的擇法覺支……乃至……修習與入出息念相應的舍覺支,依止遠離、依止離欲、依止滅盡,趣向舍離。諸比丘,如是修習、多修入出息念,能生大果、大利益。"第二。 清凈經 "諸比丘,修習、多修入出息念,能生大果、大利益。諸比丘,如何修習、多修入出息念,能生大果、大利益?在此,諸比丘,比丘或往林野,或往樹下,或往空閑處,結跏趺坐,端正其身,正念現前。他正念而入息,正念而出息……乃至……他學'我將觀舍離而入息',他學'我將觀舍離而出息'。諸比丘,如是修習、多修入出息念,能生大果、大利益。"第三。 第一果經

  1. 『『Ānāpānassati , bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā』』ti. Catutthaṃ.

  2. Dutiyaphalasuttaṃ

  3. 『『Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

『『Evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṃsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti. Atha maraṇakāle aññaṃ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti , no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti. Atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti… upahaccaparinibbāyī hoti… asaṅkhāraparinibbāyī hoti… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti… uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī – evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya ime satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā』』ti. Pañcamaṃ.

  1. Ariṭṭhasuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ. Tatra kho bhagavā…pe… etadavoca – 『『bhāvetha no tumhe bhikkhave, ānāpānassati』』nti? Evaṃ vutte āyasmā ariṭṭho bhagavantaṃ etadavoca – 『『ahaṃ kho, bhante, bhāvemi ānāpānassati』』nti. 『『Yathā kathaṃ pana tvaṃ, ariṭṭha, bhāvesi ānāpānassati』』nti? 『『Atītesu me, bhante, kāmesu kāmacchando pahīno, anāgatesu me kāmesu kāmacchando vigato, ajjhattabahiddhā [ajjhattaṃ bahiddhā (syā. kaṃ. pī. ka.)] ca me dhammesu paṭighasaññā suppaṭivinītā. So [sohaṃ (?)] satova assasissāmi, satova passasissāmi. Evaṃ khvāhaṃ, bhante, bhāvemi ānāpānassati』』nti.

『『『Atthesā, ariṭṭha, ānāpānassati, nesā natthī』ti vadāmi. Api ca, ariṭṭha, yathā ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā ariṭṭho bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –

『『Kathañca, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti? Idha, ariṭṭha, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto 『dīghaṃ assasāmī』ti pajānāti…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati. Evaṃ kho, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hotī』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Mahākappinasuttaṃ

  2. 第一果經 "諸比丘,修習、多修入出息念,能生大果、大利益。諸比丘,如何修習、多修入出息念,能生大果、大利益?在此,諸比丘,比丘或往林野,或往樹下,或往空閑處,結跏趺坐,端正其身,正念現前。他正念而入息,正念而出息……乃至……他學'我將觀舍離而入息',他學'我將觀舍離而出息'。諸比丘,如是修習、多修入出息念,能生大果、大利益。諸比丘,如是修習、多修入出息念,可期待兩種果中的一種:現法中得究竟智,或有餘依時得不還果。"第四。

  3. 第二果經 "諸比丘,修習、多修入出息念,能生大果、大利益。諸比丘,如何修習、多修入出息念,能生大果、大利益?在此,諸比丘,比丘或往林野,或往樹下,或往空閑處,結跏趺坐,端正其身,正念現前。他正念而入息,正念而出息……乃至……他學'我將觀舍離而入息',他學'我將觀舍離而出息'。諸比丘,如是修習、多修入出息念,能生大果、大利益。 諸比丘,如是修習、多修入出息念,可期待七種果、七種利益。何為七種果、七種利益?現法中速得究竟智;若現法中不速得究竟智,則臨終時得究竟智;若現法中不速得究竟智,也不在臨終時得究竟智,則因五下分結盡而成為中般涅槃者……生般涅槃者……無行般涅槃者……有行般涅槃者……上流至色究竟天者。諸比丘,如是修習、多修入出息念,可期待這七種果、七種利益。"第五。
  4. 阿梨咤經 舍衛城因緣。在那裡,世尊……乃至……說道:"諸比丘,你們修習入出息念嗎?"如是說已,尊者阿梨咤對世尊說:"世尊,我修習入出息念。" "阿梨咤,你如何修習入出息念?" "世尊,對於過去的欲樂,我已斷除貪慾;對於未來的欲樂,我已消除貪慾;對內外諸法,我已善除嗔恚想。我將正念而入息,正念而出息。世尊,我如是修習入出息念。" "阿梨咤,有這入出息念,我不說沒有。然而,阿梨咤,入出息念如何詳細圓滿,且聽我說,善加作意,我將宣說。""是的,世尊。"尊者阿梨咤回答世尊。世尊如是說: "阿梨咤,入出息念如何詳細圓滿?在此,阿梨咤,比丘或往林野,或往樹下,或往空閑處,結跏趺坐,端正其身,正念現前。他正念而入息,正念而出息。入息長時,了知'我入息長'……乃至……他學'我將觀舍離而入息',他學'我將觀舍離而出息'。阿梨咤,如是入出息念詳細圓滿。"第六。
  5. 摩訶劫賓那經

  6. Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena āyasmā mahākappino bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākappinaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Disvāna bhikkhū āmantesi –

『『Passatha no tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā』』ti? 『『Yadāpi mayaṃ, bhante, taṃ āyasmantaṃ passāma saṅghamajjhe vā nisinnaṃ ekaṃ vā raho nisinnaṃ, tadāpi mayaṃ tassa āyasmato na passāma kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā』』ti.

『『Yassa, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, tassa so, bhikkhave, bhikkhu samādhissa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Katamassa ca, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?

『『Ānāpānassatisamādhissa, bhikkhave, bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā. Kathaṃ bhāvite ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi kathaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?

『『Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati. Evaṃ bhāvite ca kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā』』ti. Sattamaṃ.

  1. Padīpopamasuttaṃ

  2. 摩訶劫賓那經 舍衛城因緣。當時,尊者摩訶劫賓那坐在世尊不遠處,結跏趺坐,端正其身,正念現前。世尊看見尊者摩訶劫賓那坐在不遠處,結跏趺坐,端正其身,正念現前。看見后,對諸比丘說: "諸比丘,你們看見這位比丘身體有任何動搖或顫抖嗎?" "世尊,無論我們何時看見這位尊者,或坐在僧團中,或獨自靜坐,我們都不見這位尊者身體有任何動搖或顫抖。" "諸比丘,由於修習、多修某種定,既無身體動搖或顫抖,也無心的動搖或顫抖,這位比丘易得、不難得、不艱難得此定。諸比丘,由於修習、多修哪種定,既無身體動搖或顫抖,也無心的動搖或顫抖? 諸比丘,由於修習、多修入出息念定,既無身體動搖或顫抖,也無心的動搖或顫抖。諸比丘,如何修習、多修入出息念定,既無身體動搖或顫抖,也無心的動搖或顫抖? 在此,諸比丘,比丘或往林野,或往樹下,或往空閑處,結跏趺坐,端正其身,正念現前。他正念而入息,正念而出息……乃至……他學'我將觀舍離而入息',他學'我將觀舍離而出息'。諸比丘,如是修習、多修入出息念定,既無身體動搖或顫抖,也無心的動搖或顫抖。"第七。

  3. 燈喻經

  4. 『『Ānāpānassatisamādhi , bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso?

『『Idha , bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto 『dīghaṃ assasāmī』ti pajānāti…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso.

『『Ahampi sudaṃ, bhikkhave, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno iminā vihārena bahulaṃ viharāmi. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, iminā vihārena bahulaṃ viharato neva kāyo kilamati na cakkhūni; anupādāya ca me āsavehi cittaṃ vimucci.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『neva me kāyo kilameyya na cakkhūni, anupādāya ca me āsavehi cittaṃ vimucceyyā』ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『ye me gehasitā sarasaṅkappā te pahīyeyyu』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha , bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『paṭikūle ca appaṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno』ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṃ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeyyaṃ, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

  1. 燈喻經 "諸比丘,修習、多修入出息念定,能生大果、大利益。諸比丘,如何修習、多修入出息念定,能生大果、大利益? 在此,諸比丘,比丘或往林野,或往樹下,或往空閑處,結跏趺坐,端正其身,正念現前。他正念而入息,正念而出息。入息長時,了知'我入息長'……乃至……他學'我將觀舍離而入息',他學'我將觀舍離而出息'。諸比丘,如是修習、多修入出息念定,能生大果、大利益。 諸比丘,我在未成正覺前,還是菩薩時,也常常安住於此修習。諸比丘,我常常安住於此修習時,身體不疲倦,眼睛不疲勞,我的心無取著而從諸漏解脫。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我身體不疲倦,眼睛不疲勞,我的心無取著而從諸漏解脫',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我斷除與家相關的念頭和思維',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我于不可意中住于可意想',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我于可意中住于不可意想',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我于可意和不可意中住于可意想',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我于可意和不可意中住于不可意想',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我捨棄可意和不可意兩者,住于舍、念、正知',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我離欲、離不善法,有尋有伺,由離生喜樂,證得初禪而住',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我尋伺寂靜,內心清凈,心一境性,無尋無伺,定生喜樂,證得第二禪而住',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我離喜,住于舍,具念正知,以身受樂,如聖者所說:有舍、具念、樂住,證得第三禪而住',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我斷樂斷苦,先前的喜憂已滅,不苦不樂,舍念清凈,證得第四禪而住',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我超越一切色想,滅有對想,不作意種種想,'虛空無邊',證得空無邊處而住',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我超越一切空無邊處,'識無邊',證得識無邊處而住',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我超越一切識無邊處,'無所有',證得無所有處而住',應當善加作意此入出息念定。

『『Tasmātiha , bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – 『sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja vihareyya』nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

『『Evaṃ bhāvite kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṃ bahulīkate, sukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, sā 『aniccā』ti pajānāti, 『anajjhositā』ti pajānāti, 『anabhinanditā』ti pajānāti; dukkhaṃ ce vedanaṃ vedayati, 『sā aniccā』ti pajānāti, 『anajjhositā』ti pajānāti, 『anabhinanditā』ti pajānāti; adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, 『sā aniccā』ti pajānāti, 『anajjhositā』ti pajānāti, 『anabhinanditā』ti pajānāti』』.

『『Sukhaṃ [so sukhaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.) ma. ni. 3.364 aṭṭhakathāṭīkā oloketabbā] ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati; dukkhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati; adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati. So kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno 『kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānāti, jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno 『jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānāti, 『kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī』ti pajānāti』』.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca, vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno 『kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānāti, jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno 『jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī』ti pajānāti, 『kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī』ti pajānātī』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Vesālīsuttaṃ

"因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我超越一切無所有處,證得非想非非想處而住',應當善加作意此入出息念定。 因此,諸比丘,若比丘希望:'愿我超越一切非想非非想處,證得想受滅盡定而住',應當善加作意此入出息念定。 諸比丘,如是修習、多修入出息念定時,若感受樂受,了知它是'無常的',了知它是'不執著的',了知它是'不歡喜的';若感受苦受,了知它是'無常的',了知它是'不執著的',了知它是'不歡喜的';若感受不苦不樂受,了知它是'無常的',了知它是'不執著的',了知它是'不歡喜的'。 若感受樂受,他不執著地感受;若感受苦受,他不執著地感受;若感受不苦不樂受,他不執著地感受。他感受身體最後的感受時,了知'我感受身體最後的感受';他感受生命最後的感受時,了知'我感受生命最後的感受';他了知'身壞命終后,此處一切感受不再歡喜,將變冷'。 諸比丘,譬如油燈依靠油和燈芯而燃燒,當油和燈芯耗盡時,因無燃料而熄滅。同樣地,諸比丘,比丘感受身體最後的感受時,了知'我感受身體最後的感受';他感受生命最後的感受時,了知'我感受生命最後的感受';他了知'身壞命終后,此處一切感受不再歡喜,將變冷'。"第八。 9. 毗舍離經

  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsati.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho te bhikkhū – 『『bhagavā anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati , asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatī』』ti anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā [aṭṭiyamānā (sī. syā. kaṃ. pī. ka.)] harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti, vīsampi…pe… tiṃsampi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti.

Atha kho bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – 『『kiṃ nu kho, ānanda, tanubhūto viya bhikkhusaṅgho』』ti? 『『Tathā hi pana, bhante, 『bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati , asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatī』ti anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti, vīsampi bhikkhū… tiṃsampi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti. Sādhu, bhante, bhagavā aññaṃ pariyāyaṃ ācikkhatu yathāyaṃ bhikkhusaṅgho aññāya saṇṭhaheyyā』』ti.

『『Tenahānanda, yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『sannipatito [sannipātito (sī.)], bhante, bhikkhusaṅgho. Yassa dāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī』』ti.

Atha kho bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『ayampi kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti』』.

『『Seyyathāpi , bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse ūhataṃ rajojallaṃ, tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti?

『『Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī』』ti. Navamaṃ.

  1. Kimilasuttaṃ

  2. 毗舍離經 如是我聞:一時,世尊住在毗舍離(現今印度比哈爾邦)大林重閣講堂。那時,世尊以種種方式向比丘們講說不凈觀,讚歎不凈,讚歎修習不凈觀。 於是,世尊告訴比丘們:"諸比丘,我想獨處半個月。除了一位送食的人外,任何人都不要來見我。""是的,世尊。"那些比丘回答世尊后,除了一位送食的人外,沒有人去見世尊。 那些比丘想:"世尊以種種方式講說不凈觀,讚歎不凈,讚歎修習不凈觀",於是他們以種種方式致力於修習不凈觀。他們厭惡、羞恥、厭棄這個身體,尋求自殺的方法。一天之內,十位比丘自殺,二十位……三十位比丘自殺。 半個月過後,世尊從獨處中出來,對尊者阿難說:"阿難,為什麼比丘僧團似乎減少了?""世尊,因為'世尊以種種方式向比丘們講說不凈觀,讚歎不凈,讚歎修習不凈觀',所以他們以種種方式致力於修習不凈觀。他們厭惡、羞恥、厭棄這個身體,尋求自殺的方法。一天之內,十位比丘自殺,二十位……三十位比丘自殺。世尊,請說示另一種方法,使比丘僧團能獲得智慧。" "那麼,阿難,召集所有住在毗舍離附近的比丘到集會堂來。""是的,世尊。"尊者阿難回答世尊后,召集所有住在毗舍離附近的比丘到集會堂,然後去見世尊,說:"世尊,比丘僧團已經集合。請世尊自行決定時間。" 於是,世尊來到集會堂,坐在準備好的座位上。坐下後,世尊對比丘們說:"諸比丘,這入出息念定,若修習、多修,能成為寂靜、殊勝、純凈、安樂的住處,能立即消除、平息已生起的惡不善法。 諸比丘,就像在夏季最後一個月,揚起的塵土被大雨雲立即消除、平息。同樣地,諸比丘,入出息念定,若修習、多修,能成為寂靜、殊勝、純凈、安樂的住處,能立即消除、平息已生起的惡不善法。諸比丘,如何修習、多修入出息念定,能成為寂靜、殊勝、純凈、安樂的住處,能立即消除、平息已生起的惡不善法? 在此,諸比丘,比丘或往林野,或往樹下,或往空閑處,結跏趺坐,端正其身,正念現前。他正念而入息,正念而出息……乃至……他學'我將觀舍離而入息',他學'我將觀舍離而出息'。諸比丘,如是修習、多修入出息念定,能成為寂靜、殊勝、純凈、安樂的住處,能立即消除、平息已生起的惡不善法。"第九。

  3. 金彌羅經

  4. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ [kimbilāyaṃ (sī. pī.)] viharati veḷuvane. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – 『『kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso』』ti?

Evaṃ vutte āyasmā kimilo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – 『『kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso』』ti? Tatiyampi kho āyasmā kimilo tuṇhī ahosi.

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo! Yaṃ bhagavā ānāpānassatisamādhiṃ bhāseyya . Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī』』ti.

『『Tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca – 『『kathaṃ bhāvito ca, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso』』.

『『Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto 『dīghaṃ assasāmī』ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto 『dīghaṃ passasāmī』ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto 『rassaṃ assasāmī』ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto 『rassaṃ passasāmī』ti pajānāti; 『sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī』ti sikkhati – kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi yadidaṃ – assāsapassāsaṃ. Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

『『Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu 『pītippaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『pītippaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī』ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ [assāsapassāsaṃ (pī. ka.) ma. ni.

  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ [kimbilāyaṃ (sī. pī.)] viharati veḷuvane. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – 『『kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso』』ti?

Evaṃ vutte āyasmā kimilo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – 『『kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso』』ti? Tatiyampi kho āyasmā kimilo tuṇhī ahosi.

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo! Yaṃ bhagavā ānāpānassatisamādhiṃ bhāseyya . Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī』』ti.

『『Tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca – 『『kathaṃ bhāvito ca, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso』』.

『『Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto 『dīghaṃ assasāmī』ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto 『dīghaṃ passasāmī』ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto 『rassaṃ assasāmī』ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto 『rassaṃ passasāmī』ti pajānāti; 『sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī』ti sikkhati – kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi yadidaṃ – assāsapassāsaṃ. Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

『『Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu 『pītippaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『pītippaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; 『passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī』ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ [assāsapassāsaṃ (pī. ka.) ma. ni.

注意此處是斷點重試開始位置,可能需要清理此位置之前的一次翻譯

這是我聽到的: 986. 有一次,世尊住在吉米拉(Kimilā)的竹林中。在那裡,世尊對尊者吉米拉說:"吉米拉啊,如何修習入出息念定,如何多修習能得大果、大利益呢?" 當這樣說時,尊者吉米拉保持沉默。世尊第二次...乃至...第三次對尊者吉米拉說:"吉米拉啊,如何修習入出息念定,如何多修習能得大果、大利益呢?"第三次尊者吉米拉仍保持沉默。 這時,尊者阿難對世尊說:"世尊,現在是時候了;善逝,現在是時候了!請世尊開示入出息念定。聽了世尊的開示,比丘們會記住的。" "那麼阿難,你聽著,好好作意,我要說了。""是的,尊者。"尊者阿難回答世尊。世尊如此說道: "阿難啊,如何修習入出息念定,如何多修習能得大果、大利益呢?在這裡,阿難,比丘到林中,或樹下,或空閑處,結跏趺坐,端正身體,正念現前。他正念地吸氣,正念地呼氣...乃至...他學習'觀察舍離而吸氣',他學習'觀察舍離而呼氣'。阿難,這樣修習、這樣多修習入出息念定,能得大果、大利益。" "阿難,當比丘長吸氣時,了知'我在長吸氣';長呼氣時,了知'我在長呼氣';短吸氣時,了知'我在短吸氣';短呼氣時,了知'我在短呼氣';他學習'覺知全身而吸氣',他學習'覺知全身而呼氣';他學習'平靜身行而吸氣',他學習'平靜身行而呼氣'——阿難,此時比丘住于身隨觀身,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。為什麼呢?阿難,我說這是身的一種,也就是入息出息。因此,阿難,此時比丘住于身隨觀身,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。 "阿難,當比丘學習'覺知喜而吸氣',學習'覺知喜而呼氣';學習'覺知樂而吸氣',學習'覺知樂而呼氣';學習'覺知心行而吸氣',學習'覺知心行而呼氣';學習'平靜心行而吸氣',學習'平靜心行而呼氣'——阿難,此時比丘住于受隨觀受,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。為什麼呢?阿難,我說這是受的一種,也就是專注于入息出息。

3.145] sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātihānanda, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

『『Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu 『cittappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『cittappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; abhippamodayaṃ cittaṃ…pe… samādahaṃ cittaṃ…pe… 『vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī』ti sikkhati – citte cittānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātihānanda, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

『『Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu 『aniccānupassī assasissāmī』ti sikkhati…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati – dhammesu dhammānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

『『Seyyathāpi , ānanda, catumahāpathe [cātummahāpathe (sī. syā. kaṃ.)] mahāpaṃsupuñjo. Puratthimāya cepi disāyaṃ āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā, upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ; pacchimāya cepi disāya āgaccheyya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā, upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ. Evameva kho, ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharantopi upahanateva pāpake akusale dhamme; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharantopi upahanateva pāpake akusale dhamme』』ti. Dasamaṃ.

Ekadhammavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Ekadhammo ca bojjhaṅgo, suddhikañca duve phalā;

Ariṭṭho kappino dīpo, vesālī kimilena cāti.

  1. Dutiyavaggo

  2. Icchānaṅgalasuttaṃ

3.145] 善加作意。因此,阿難,此時比丘住于受隨觀受,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。 "阿難,當比丘學習'覺知心而吸氣',學習'覺知心而呼氣';令心歡悅...乃至...令心專注...乃至...學習'解脫心而吸氣',學習'解脫心而呼氣'——阿難,此時比丘住於心隨觀心,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。為什麼呢?阿難,我不說對於失念、不正知的人能修習入出息念定。因此,阿難,此時比丘住於心隨觀心,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。 "阿難,當比丘學習'觀無常而吸氣'...乃至...觀離貪...乃至...觀滅...乃至...學習'觀舍離而吸氣',學習'觀舍離而呼氣'——阿難,此時比丘住於法隨觀法,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。他以智慧看見貪憂的斷除,善加旁觀。因此,阿難,此時比丘住於法隨觀法,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。 "阿難,就像在四衢大道上有一大堆塵土。如果從東方來了一輛車或馬車,就會壓碾那堆塵土;如果從西方來...乃至...如果從北方來...乃至...如果從南方來了一輛車或馬車,也會壓碾那堆塵土。同樣地,阿難,比丘住于身隨觀身時也會壓碾惡不善法;住于受...乃至...心...乃至...住於法隨觀法時也會壓碾惡不善法。" 第十經。 第一品 一法品完。 其摘要: 一法與覺支,清凈和兩果, 阿利吒、迦賓那、燈、毗舍離和吉米拉。 第二品 1. 一奢能伽羅經

  1. Ekaṃ samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – 『『sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – 『katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī』ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – 『ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī』ti. Idhāhaṃ, bhikkhave, sato assasāmi, sato passasāmi. Dīghaṃ assasanto 『dīghaṃ assasāmī』ti pajānāmi, dīghaṃ passasanto 『dīghaṃ passasāmī』ti pajānāmi; rassaṃ assasanto 『rassaṃ assasāmī』ti pajānāmi, rassaṃ passasanto 『rassaṃ passasāmī』ti pajānāmi; 『sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti pajānāmi…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti pajānāmi, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti pajānāmi』』.

『『Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – 『ariyavihāro』 itipi, 『brahmavihāro』 itipi, 『tathāgatavihāro』 itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – 『ariyavihāro』 itipi, 『brahmavihāro』 itipi, 『tathāgatavihāro』 itipi. Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṃ khayāya saṃvattati. Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṃvattati satisampajaññāya ca.

『『Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – 『ariyavihāro』 itipi, 『brahmavihāro』 itipi, 『tathāgatavihāro』 itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – 『ariyavihāro』 itipi, 『brahmavihāro』 itipi, 『tathāgatavihāro』 itipī』』ti. Paṭhamaṃ.

  1. Kaṅkheyyasuttaṃ

  2. 有一次,世尊住在一奢能伽羅的一奢能伽羅林中。在那裡,世尊對比丘們說:"比丘們,我想獨居三個月。除了一位送食的人外,誰都不要來見我。""是的,尊者。"那些比丘回答世尊后,除了一位送食的人外,沒有人去見世尊。 然後,世尊在三個月獨居結束后,召集比丘們說:"比丘們,如果其他外道遊方者這樣問你們:'朋友們,沙門喬達摩在雨安居期間多住于哪種住處?'被這樣問到時,比丘們,你們應該這樣回答那些外道遊方者:'朋友們,世尊在雨安居期間多住于入出息念定。'在這裡,比丘們,我正念地吸氣,正念地呼氣。長吸氣時,我了知'我在長吸氣';長呼氣時,我了知'我在長呼氣';短吸氣時,我了知'我在短吸氣';短呼氣時,我了知'我在短呼氣';我了知'我將覺知全身而吸氣'...乃至...我了知'我將觀察舍離而吸氣',我了知'我將觀察舍離而呼氣'。" "比丘們,如果正確地說,可以說這是'聖者住處',也可以說是'梵住',也可以說是'如來住處'。正確地說入出息念定,可以說是'聖者住處',也可以說是'梵住',也可以說是'如來住處'。比丘們,對於那些還在學習、心未達到、渴望無上安穩的比丘們來說,修習多修入出息念定能導向漏盡。比丘們,對於那些已是阿羅漢、漏已盡、所作已辦、卸下重擔、達到自己的目標、徹底斷除有結、正智解脫的比丘們來說,修習多修入出息念定能導向現法樂住以及正念正知。 "比丘們,如果正確地說,可以說這是'聖者住處',也可以說是'梵住',也可以說是'如來住處'。正確地說入出息念定,可以說是'聖者住處',也可以說是'梵住',也可以說是'如來住處'。" 第一經。

  3. 疑惑經

  4. Ekaṃ samayaṃ āyasmā lomasakaṃbhiyo [lomasavaṅgiso (sī. pī.)] sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yenāyasmā lomasakaṃbhiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ lomasakaṃbhiyaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko āyasmantaṃ lomasakaṃbhiyaṃ etadavoca – 『『so eva nu kho, bhante, sekho vihāro so tathāgatavihāro, udāhu aññova [añño (syā. kaṃ. pī. ka.)] sekho vihāro añño tathāgatavihāro』』ti?

『『Na kho, āvuso mahānāma, sveva sekho vihāro, so tathāgatavihāro. Añño kho, āvuso mahānāma, sekho vihāro, añño tathāgatavihāro. Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya viharanti, byāpādanīvaraṇaṃ…pe… thinamiddhanīvaraṇaṃ…pe… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ…pe… vicikicchānīvaraṇaṃ pahāya viharanti.

『『Yepi te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.

『『Ye ca kho te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṃ pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā [anabhāvakatā (sī. pī.)] āyatiṃ anuppādadhammā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ; byāpādanīvaraṇaṃ pahīnaṃ…pe… thinamiddhanīvaraṇaṃ…pe… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ…pe… vicikicchānīvaraṇaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ.

『『Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṃ ime pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tadamināpetaṃ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṃ yathā – aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro.

『『Ekamidaṃ, āvuso mahānāma, samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho, āvuso mahānāma, bhagavā bhikkhū āmantesi – 『icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā』ti. 『Evaṃ, bhante』ti kho, āvuso mahānāma, te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

『『Atha kho, āvuso, bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – 『sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsīti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsīti. Idhāhaṃ, bhikkhave , sato assasāmi, sato passasāmi. Dīghaṃ assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāmi, dīghaṃ passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāmi…pe… paṭinissaggānupassī assasissāmīti pajānāmi, paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti pajānāmi』』.

『『Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi.

『『Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṃ khayāya saṃvattati.

『『Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭheva dhamme sukhavihārāya ceva saṃvattati satisampajaññāya ca.

  1. 有一次,尊者羅摩薩康比耶住在釋迦族的迦毗羅衛城尼拘律園。這時,釋迦族的摩訶男來到尊者羅摩薩康比耶那裡,禮敬尊者羅摩薩康比耶后,坐在一旁。坐在一旁的釋迦族摩訶男對尊者羅摩薩康比耶說:"尊者,學人的住處和如來的住處是一樣的嗎?還是學人的住處和如來的住處是不同的?" "朋友摩訶男,學人的住處和如來的住處不是一樣的。朋友摩訶男,學人的住處和如來的住處是不同的。朋友摩訶男,那些還在學習、心未達到、渴望無上安穩的比丘們,他們是斷除五蓋而住。哪五種?他們斷除欲貪蓋而住,斷除嗔恚蓋...乃至...斷除昏沉睡眠蓋...乃至...斷除掉舉惡作蓋...乃至...斷除疑蓋而住。 "朋友摩訶男,那些還在學習、心未達到、渴望無上安穩的比丘們,他們是斷除這五蓋而住。 "朋友摩訶男,那些已是阿羅漢、漏已盡、所作已辦、卸下重擔、達到自己的目標、徹底斷除有結、正智解脫的比丘們,他們的五蓋已斷除、根除、如截斷多羅樹頭、成為非有、未來不再生起。哪五種?欲貪蓋已斷除、根除、如截斷多羅樹頭、成為非有、未來不再生起;嗔恚蓋已斷除...乃至...昏沉睡眠蓋...乃至...掉舉惡作蓋...乃至...疑蓋已斷除、根除、如截斷多羅樹頭、成為非有、未來不再生起。 "朋友摩訶男,那些已是阿羅漢、漏已盡、所作已辦、卸下重擔、達到自己的目標、徹底斷除有結、正智解脫的比丘們,他們的這五蓋已斷除、根除、如截斷多羅樹頭、成為非有、未來不再生起。朋友摩訶男,由此也可以知道,學人的住處和如來的住處是不同的。 "朋友摩訶男,有一次世尊住在一奢能伽羅的一奢能伽羅林中。在那裡,朋友摩訶男,世尊對比丘們說:'比丘們,我想獨居三個月。除了一位送食的人外,誰都不要來見我。''是的,尊者。'朋友摩訶男,那些比丘回答世尊后,除了一位送食的人外,沒有人去見世尊。 "然後,朋友,世尊在三個月獨居結束后,召集比丘們說:'比丘們,如果其他外道遊方者這樣問你們:朋友們,沙門喬達摩在雨安居期間多住于哪種住處?被這樣問到時,比丘們,你們應該這樣回答那些外道遊方者:朋友們,世尊在雨安居期間多住于入出息念定。在這裡,比丘們,我正念地吸氣,正念地呼氣。長吸氣時,我了知"我在長吸氣";長呼氣時,我了知"我在長呼氣"...乃至...我了知"我將觀察舍離而吸氣",我了知"我將觀察舍離而呼氣"。' "比丘們,如果正確地說,可以說這是'聖者住處',也可以說是'梵住',也可以說是'如來住處'。正確地說入出息念定,可以說是'聖者住處',也可以說是'梵住',也可以說是'如來住處'。 "比丘們,對於那些還在學習、心未達到、渴望無上安穩的比丘們來說,修習多修入出息念定能導向漏盡。 "比丘們,對於那些已是阿羅漢、漏已盡、所作已辦、卸下重擔、達到自己的目標、徹底斷除有結、正智解脫的比丘們來說,修習多修入出息念定能導向現法樂住以及正念正知。

『『Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipī』』ti. 『『Iminā kho etaṃ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṃ, yathā – aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro』』ti. Dutiyaṃ.

  1. Paṭhamaānandasuttaṃ

"比丘們,如果正確地說,可以說這是'聖者住處',也可以說是'梵住',也可以說是'如來住處'。正確地說入出息念定,可以說是'聖者住處',也可以說是'梵住',也可以說是'如來住處'。""朋友摩訶男,由此可知,學人的住處和如來的住處是不同的。" 第二經。 3. 第一阿難經 provided by EasyChat

  1. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『atthi nu kho, bhante , ekadhammo [eko dhammo (sī.)] bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī』』ti?

『『Atthi kho, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī』』ti.

『『Katamo pana, bhante, ekadhammo [eko dhammo (sī.)] bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī』』ti? 『『Ānāpānassatisamādhi kho, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti』』.

『『Kathaṃ bhāvito, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto 『dīghaṃ assasāmī』ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto 『dīghaṃ passasāmī』ti pajānāti…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati』』. 『『Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto 『dīghaṃ assasāmī』ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto 『dīghaṃ passasāmī』ti pajānāti; rassaṃ vā…pe… 『passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī』ti sikkhati – kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsaṃ . Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ』』.

『『Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu 『pītippaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati …pe… sukhappaṭisaṃvedī…pe… cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī…pe… 『passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī』ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātihānanda, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

『『Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu 『cittappaṭisaṃvedī assasissāmī』ti sikkhati, 『cittappaṭisaṃvedī passasissāmī』ti sikkhati; abhippamodayaṃ cittaṃ…pe… samādahaṃ cittaṃ…pe… 『vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī』ti sikkhati – citte cittānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātihānanda, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

  1. 舍衛城因緣。這時,尊者阿難來到世尊那裡,禮敬世尊后,坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對世尊說:"尊者,是否有一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法?" "阿難,確實有一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法。" "尊者,什麼是一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法?" "阿難,入出息念定是一法修習多修能圓滿四念處,四念處修習多修能圓滿七覺支,七覺支修習多修能圓滿明與解脫。" "阿難,如何修習入出息念定,如何多修能圓滿四念處?在這裡,阿難,比丘到林中,或樹下,或空閑處,結跏趺坐,端正身體,正念現前。他正念地吸氣,正念地呼氣。長吸氣時,了知'我在長吸氣';長呼氣時,了知'我在長呼氣'...乃至...他學習'觀察舍離而吸氣',他學習'觀察舍離而呼氣'。" "阿難,當比丘長吸氣時,了知'我在長吸氣';長呼氣時,了知'我在長呼氣';短...乃至...他學習'平靜身行而吸氣',他學習'平靜身行而呼氣'——阿難,此時比丘住于身隨觀身,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。為什麼呢?阿難,我說這是身的一種,也就是入息出息。因此,阿難,此時比丘住于身隨觀身,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。" "阿難,當比丘學習'覺知喜而吸氣'...乃至...覺知樂...乃至...覺知心行...乃至...學習'平靜心行而吸氣',學習'平靜心行而呼氣'——阿難,此時比丘住于受隨觀受,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。為什麼呢?阿難,我說這是受的一種,也就是專注于入息出息。因此,阿難,此時比丘住于受隨觀受,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。" "阿難,當比丘學習'覺知心而吸氣',學習'覺知心而呼氣';令心歡悅...乃至...令心專注...乃至...學習'解脫心而吸氣',學習'解脫心而呼氣'——阿難,此時比丘住於心隨觀心,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。為什麼呢?阿難,我不說對於失念、不正知的人能修習入出息念定。因此,阿難,此時比丘住於心隨觀心,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。"

『『Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu aniccānupassī…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati – dhammesu dhammānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

『『Evaṃ bhāvito kho, ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

『『Kathaṃ bhāvitā cānanda, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati – upaṭṭhitāssa [upaṭṭhitassati (pī. ka.)] tasmiṃ samaye bhikkhuno [tasmiṃ samaye ānanda bhikkhuno (pī. ka.), tasmiṃ samaye (ma. ni.

"阿難,當比丘學習'觀無常而吸氣'...乃至...觀離貪...乃至...觀滅...乃至...學習'觀舍離而吸氣',學習'觀舍離而呼氣'——阿難,此時比丘住於法隨觀法,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。他以智慧看見貪憂的斷除,善加旁觀。因此,阿難,此時比丘住於法隨觀法,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。" "阿難,這樣修習、這樣多修入出息念定,能圓滿四念處。" "阿難,如何修習四念處,如何多修能圓滿七覺支?阿難,當比丘住于身隨觀身時——此時比丘的念 provided by EasyChat

3.149)] sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『So tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati – dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ – vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā – pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati – passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati – samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti , upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati – upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. (Yathā paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ, evaṃ vitthāretabbaṃ).

『『So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evaṃ bhāvitā kho, ānanda, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.

『『Kathaṃ bhāvitā, ānanda, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti? Idhānanda, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, ānanda, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī』』ti. Tatiyaṃ.

  1. Dutiyaānandasuttaṃ

3.149] 建立,不忘失。阿難,當比丘的念建立,不忘失時——此時比丘的念覺支已生起,此時比丘修習念覺支,此時比丘的念覺支達到修習圓滿。 "他如此住于正念,以智慧審察、思惟、深入觀察那法。阿難,當比丘如此住于正念,以智慧審察、思惟、深入觀察那法時——此時比丘的擇法覺支已生起,此時比丘修習擇法覺支,此時比丘的擇法覺支達到修習圓滿。 "當他以智慧審察、思惟、深入觀察那法時,不退縮的精進生起。阿難,當比丘以智慧審察、思惟、深入觀察那法,不退縮的精進生起時——此時比丘的精進覺支已生起,此時比丘修習精進覺支,此時比丘的精進覺支達到修習圓滿。 "對於精進者,無染的喜生起。阿難,當比丘精進時,無染的喜生起——此時比丘的喜覺支已生起,此時比丘修習喜覺支,此時比丘的喜覺支達到修習圓滿。 "喜悅者的身體平靜,心也平靜。阿難,當比丘喜悅,身體平靜,心也平靜時——此時比丘的輕安覺支已生起,此時比丘修習輕安覺支,此時比丘的輕安覺支達到修習圓滿。 "身體平靜、快樂者的心得定。阿難,當比丘身體平靜、快樂,心得定時——此時比丘的定覺支已生起,此時比丘修習定覺支,此時比丘的定覺支達到修習圓滿。 "他善加旁觀如此得定的心。阿難,當比丘善加旁觀如此得定的心時——此時比丘的舍覺支已生起,此時比丘修習舍覺支,此時比丘的舍覺支達到修習圓滿。 "阿難,當比丘住于受...乃至...心...乃至...法隨觀法時——此時比丘的念建立,不忘失。阿難,當比丘的念建立,不忘失時——此時比丘的念覺支已生起,此時比丘修習念覺支,此時比丘的念覺支達到修習圓滿。(應如第一念處詳細說明) "他善加旁觀如此得定的心。阿難,當比丘善加旁觀如此得定的心時——此時比丘的舍覺支已生起,此時比丘修習舍覺支,此時比丘的舍覺支達到修習圓滿。阿難,這樣修習、這樣多修四念處,能圓滿七覺支。 "阿難,如何修習七覺支,如何多修能圓滿明與解脫?在這裡,阿難,比丘修習依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離的念覺支,修習...乃至...舍覺支。阿難,這樣修習、這樣多修七覺支,能圓滿明與解脫。" 第三經。 4. 第二阿難經

  1. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – 『『atthi nu kho, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā, satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī』』ti. Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『atthānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti.

『『Katamo cānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti? Ānāpānassatisamādhi, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī』』ti. 『『Kathaṃ bhāvito cānanda, ānāpānassatisamādhi, kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā…pe… evaṃ bhāvitā kho, ānanda, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī』』ti. Catutthaṃ.

  1. Paṭhamabhikkhusuttaṃ

  2. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – 『『atthi nu kho, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī』』ti? 『『Atthi kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī』』ti.

『『Katamo pana, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī』』ti? 『『Ānāpānassatisamādhi kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī』』ti.

『『Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā…pe… evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī』』ti. Pañcamaṃ.

  1. Dutiyabhikkhusuttaṃ

  2. 這時,尊者阿難來到世尊那裡,禮敬世尊后,坐在一旁。世尊對坐在一旁的尊者阿難說:"阿難,是否有一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法?""尊者,我們的法以世尊為根本...乃至..."阿難,確實有一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法。" "阿難,什麼是一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法?阿難,入出息念定是一法修習多修能圓滿四念處,四念處修習多修能圓滿七覺支,七覺支修習多修能圓滿明與解脫。""阿難,如何修習入出息念定,如何多修能圓滿四念處?在這裡,阿難,比丘到林中...乃至...阿難,這樣修習、這樣多修七覺支,能圓滿明與解脫。" 第四經。

  3. 第一比丘經
  4. 這時,眾多比丘來到世尊那裡,禮敬世尊后,坐在一旁。坐在一旁的那些比丘對世尊說:"尊者,是否有一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法?""比丘們,確實有一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法。" "尊者,什麼是一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法?""比丘們,入出息念定是一法修習多修能圓滿四念處,四念處修習多修能圓滿七覺支,七覺支修習多修能圓滿明與解脫。" "比丘們,如何修習入出息念定,如何多修能圓滿四念處?在這裡,比丘們,比丘到林中...乃至...比丘們,這樣修習、這樣多修七覺支,能圓滿明與解脫。" 第五經。
  5. 第二比丘經

  6. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca – 『『atthi nu kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī』』ti? 『『Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī』』ti. 『『Atthi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti』』.

『『Katamo ca, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti? Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentīti.

『『Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati』』.

『『Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto 『dīghaṃ assasāmī』ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto 『dīghaṃ passasāmī』ti pajānāti, rassaṃ vā assasanto 『rassaṃ assasāmī』ti pajānāti…pe… sabbakāyappaṭisaṃvedī…pe… 『passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī』ti sikkhati – kāye kāyānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, bhikkhave, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsaṃ. Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

『『Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu pītippaṭisaṃvedī…pe… sukhappaṭisaṃvedī…pe… cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī…pe… 『passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī』ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, bhikkhave, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātiha , bhikkhave, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

『『Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu cittappaṭisaṃvedī…pe… abhippamodayaṃ cittaṃ…pe… 『samādahaṃ cittaṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『samādahaṃ cittaṃ passasissāmī』ti sikkhati; 『vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī』ti sikkhati, 『vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī』ti sikkhati – citte cittānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātiha, bhikkhave , citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

  1. 這時,眾多比丘來到世尊那裡,禮敬世尊后,坐在一旁。世尊對坐在一旁的那些比丘說:"比丘們,是否有一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法?""尊者,我們的法以世尊為根本...乃至...聽聞世尊后,比丘們將會記住。""比丘們,確實有一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法。" "比丘們,什麼是一法修習多修能圓滿四法,四法修習多修能圓滿七法,七法修習多修能圓滿兩法?比丘們,入出息念定是一法修習多修能圓滿四念處,四念處修習多修能圓滿七覺支,七覺支修習多修能圓滿明與解脫。" "比丘們,如何修習入出息念定,如何多修能圓滿四念處?在這裡,比丘們,比丘到林中,或樹下,或空閑處,結跏趺坐,端正身體,正念現前。他正念地吸氣,正念地呼氣...乃至...他學習'觀察舍離而吸氣',他學習'觀察舍離而呼氣'。" "比丘們,當比丘長吸氣時,了知'我在長吸氣';長呼氣時,了知'我在長呼氣';短吸氣時,了知'我在短吸氣'...乃至...覺知全身...乃至...他學習'平靜身行而吸氣',他學習'平靜身行而呼氣'——比丘們,此時比丘住于身隨觀身,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。為什麼呢?比丘們,我說這是身的一種,也就是入息出息。因此,比丘們,此時比丘住于身隨觀身,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。" "比丘們,當比丘覺知喜...乃至...覺知樂...乃至...覺知心行...乃至...學習'平靜心行而吸氣',學習'平靜心行而呼氣'——比丘們,此時比丘住于受隨觀受,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。為什麼呢?比丘們,我說這是受的一種,也就是專注于入息出息。因此,比丘們,此時比丘住于受隨觀受,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。" "比丘們,當比丘覺知心...乃至...令心歡悅...乃至...學習'令心專注而吸氣',學習'令心專注而呼氣';學習'解脫心而吸氣',學習'解脫心而呼氣'——比丘們,此時比丘住於心隨觀心,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。為什麼呢?比丘們,我不說對於失念、不正知的人能修習入出息念定。因此,比丘們,此時比丘住於心隨觀心,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。"

『『Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu aniccānupassī…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… 『paṭinissaggānupassī assasissāmī』ti sikkhati, 『paṭinissaggānupassī passasissāmī』ti sikkhati – dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

『『Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

『『Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati – upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『So tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati – dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ – vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā – pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati – passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati – samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

『『Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati – upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati…pe….

"比丘們,當比丘觀無常...乃至...觀離貪...乃至...觀滅...乃至...學習'觀舍離而吸氣',學習'觀舍離而呼氣'——比丘們,此時比丘住於法隨觀法,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。他以智慧看見貪憂的斷除,善加旁觀。因此,比丘們,此時比丘住於法隨觀法,熱誠、正知、正念,遠離世間貪憂。" "比丘們,這樣修習、這樣多修入出息念定,能圓滿四念處。" "比丘們,如何修習四念處,如何多修能圓滿七覺支?比丘們,當比丘住于身隨觀身時——此時比丘的念建立,不忘失。比丘們,當比丘的念建立,不忘失時——此時比丘的念覺支已生起,此時比丘修習念覺支,此時比丘的念覺支達到修習圓滿。" "他如此住于正念,以智慧審察、思惟、深入觀察那法。比丘們,當比丘如此住于正念,以智慧審察、思惟、深入觀察那法時——此時比丘的擇法覺支已生起,此時比丘修習擇法覺支,此時比丘的擇法覺支達到修習圓滿。" "當他以智慧審察、思惟、深入觀察那法時,不退縮的精進生起。比丘們,當比丘以智慧審察、思惟、深入觀察那法,不退縮的精進生起時——此時比丘的精進覺支已生起,此時比丘修習精進覺支,此時比丘的精進覺支達到修習圓滿。" "對於精進者,無染的喜生起。比丘們,當比丘精進時,無染的喜生起——此時比丘的喜覺支已生起,此時比丘修習喜覺支,此時比丘的喜覺支達到修習圓滿。" "喜悅者的身體平靜,心也平靜。比丘們,當比丘喜悅,身體平靜,心也平靜時——此時比丘的輕安覺支已生起,此時比丘修習輕安覺支,此時比丘的輕安覺支達到修習圓滿。" "身體平靜、快樂者的心得定。比丘們,當比丘身體平靜、快樂,心得定時——此時比丘的定覺支已生起,此時比丘修習定覺支,此時比丘的定覺支達到修習圓滿。" "他善加旁觀如此得定的心。比丘們,當比丘善加旁觀如此得定的心時——此時比丘的舍覺支已生起,此時比丘修習舍覺支,此時比丘的舍覺支達到修習圓滿。" "比丘們,當比丘住于受...乃至...心...乃至...法隨觀法時——此時比丘的念建立,不忘失。比丘們,當比丘的念建立,不忘失時——此時比丘的念覺支已生起,此時比丘修習念覺支,此時比丘的念覺支達到修習圓滿...乃至..."

So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.

『『Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Saṃyojanappahānasuttaṃ

  2. Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, bhāvito bahulīkato saṃyojanappahānāya saṃvattati…pe…. Sattamaṃ.

  3. Anusayasamugghātasuttaṃ

  4. …Anusayasamugghātāya saṃvattati…. Aṭṭhamaṃ.

  5. Addhānapariññāsuttaṃ

  6. …Addhānapariññāya saṃvattati…. Navamaṃ.

  7. Āsavakkhayasuttaṃ

"他善加旁觀如此得定的心。比丘們,當比丘善加旁觀如此得定的心時——此時比丘的舍覺支已生起,此時比丘修習舍覺支,此時比丘的舍覺支達到修習圓滿。比丘們,這樣修習、這樣多修四念處,能圓滿七覺支。" "比丘們,如何修習七覺支,如何多修能圓滿明與解脫?在這裡,比丘們,比丘修習依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離的念覺支;修習依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離的擇法覺支...乃至...修習依止遠離、依止離貪、依止滅盡、趨向舍離的舍覺支。比丘們,這樣修習、這樣多修七覺支,能圓滿明與解脫。" 第六經。 7. 斷結經 993. 比丘們,修習多修入出息念定,能導向斷除結...乃至...。 第七經。 8. 根除隨眠經 994. ...能導向根除隨眠...。 第八經。 9. 遍知長遠經 995. ...能導向遍知長遠...。 第九經。 10. 漏盡經

  1. Āsavānaṃ khayāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato saṃyojanappahānāya saṃvattati… anusayasamugghātāya saṃvattati… addhānapariññāya saṃvattati… āsavānaṃ khayāya saṃvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā…pe. … paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati, paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato saṃyojanappahānāya saṃvattati…pe… anusayasamugghātāya saṃvattati…pe… addhānapariññāya saṃvattati…pe… āsavānaṃ khayāya saṃvattatīti. Dasamaṃ.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṃ –

Icchānaṅgalaṃ kaṅkheyyaṃ, ānandā apare duve;

Bhikkhū saṃyojanānusayā, addhānaṃ āsavakkhayanti.

Ānāpānasaṃyuttaṃ dasamaṃ.

  1. ...能導向漏盡。比丘們,如何修習入出息念定,如何多修能導向斷除結...導向根除隨眠...導向遍知長遠...導向漏盡?在這裡,比丘們,比丘到林中,或樹下...乃至...他學習'觀察舍離而吸氣',他學習'觀察舍離而呼氣'。比丘們,這樣修習、這樣多修入出息念定,能導向斷除結...乃至...導向根除隨眠...乃至...導向遍知長遠...乃至...導向漏盡。 第十經。 第二品。 其攝頌: 一奢能伽羅、疑惑、阿難兩經、 比丘、結、隨眠、長遠、漏盡。 入出息相