B0102040611tikavaggo(三品)
-
Tikavaggo
-
Rāgasuttaṃ
-
『『Tayome , bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Rāgo, doso, moho. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Rāgassa pahānāya asubhā bhāvetabbā, dosassa pahānāya mettā bhāvetabbā, mohassa pahānāya paññā bhāvetabbā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā』』ti. Paṭhamaṃ.
-
Duccaritasuttaṃ
-
『『Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Kāyaduccaritassa pahānāya kāyasucaritaṃ bhāvetabbaṃ, vacīduccaritassa pahānāya vacīsucaritaṃ bhāvetabbaṃ, manoduccaritassa pahānāya manosucaritaṃ bhāvetabbaṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā』』ti. Dutiyaṃ.
-
Vitakkasuttaṃ
-
『『Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Kāmavitakkassa pahānāya nekkhammavitakko bhāvetabbo, byāpādavitakkassa pahānāya abyāpādavitakko bhāvetabbo, vihiṃsāvitakkassa pahānāya avihiṃsāvitakko bhāvetabbo. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā』』ti. Tatiyaṃ.
-
Saññāsuttaṃ
-
『『Tayome , bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṃsāsaññā. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Kāmasaññāya pahānāya nekkhammasaññā bhāvetabbā, byāpādasaññāya pahānāya abyāpādasaññā bhāvetabbā, vihiṃsāsaññāya pahānāya avihiṃsāsaññā bhāvetabbā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā』』ti. Catutthaṃ.
-
Dhātusuttaṃ
-
『『Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Kāmadhātuyā pahānāya nekkhammadhātu bhāvetabbā, byāpādadhātuyā pahānāya abyāpādadhātu bhāvetabbā, vihiṃsādhātuyā pahānāya avihiṃsādhātu bhāvetabbā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā』』ti. Pañcamaṃ.
-
Assādasuttaṃ
-
『『Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Assādadiṭṭhi, attānudiṭṭhi, micchādiṭṭhi. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṃ kho , bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Assādadiṭṭhiyā pahānāya aniccasaññā bhāvetabbā, attānudiṭṭhiyā pahānāya anattasaññā bhāvetabbā, micchādiṭṭhiyā pahānāya sammādiṭṭhi bhāvetabbā . Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā』』ti. Chaṭṭhaṃ.
-
Aratisuttaṃ
-
『『Tayome , bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Arati, vihiṃsā [vihesā (ka.)], adhammacariyā. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Aratiyā pahānāya muditā bhāvetabbā, vihiṃsāya pahānāya avihiṃsā bhāvetabbā, adhammacariyāya pahānāya dhammacariyā bhāvetabbā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā』』ti. Sattamaṃ.
-
Santuṭṭhitāsuttaṃ
-
『『Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Asantuṭṭhitā, asampajaññaṃ, mahicchatā. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Asantuṭṭhitāya pahānāya santuṭṭhitā bhāvetabbā, asampajaññassa pahānāya sampajaññaṃ bhāvetabbaṃ, mahicchatāya pahānāya appicchatā bhāvetabbā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā』』ti. Aṭṭhamaṃ.
-
Dovacassatāsuttaṃ
-
三法品
- 貪慾經
- "諸比丘,有此三法。何為三?貪慾、嗔恚、愚癡。諸比丘,此即三法。諸比丘,為斷除此三法,應當修習三法。何為三?為斷除貪慾應當修習不凈觀,為斷除嗔恚應當修習慈心,為斷除愚癡應當修習智慧。諸比丘,為斷除此三法,應當修習此三法。"第一
- 惡行經
- "諸比丘,有此三法。何為三?身惡行、語惡行、意惡行。諸比丘,此即三法。諸比丘,為斷除此三法,應當修習三法。何為三?為斷除身惡行應當修習身善行,為斷除語惡行應當修習語善行,為斷除意惡行應當修習意善行。諸比丘,為斷除此三法,應當修習此三法。"第二
- 尋思經
- "諸比丘,有此三法。何為三?欲尋、恚尋、害尋。諸比丘,此即三法。諸比丘,為斷除此三法,應當修習三法。何為三?為斷除欲尋應當修習出離尋,為斷除恚尋應當修習無恚尋,為斷除害尋應當修習無害尋。諸比丘,為斷除此三法,應當修習此三法。"第三
- 想念經
- "諸比丘,有此三法。何為三?欲想、恚想、害想。諸比丘,此即三法。諸比丘,為斷除此三法,應當修習三法。何為三?為斷除欲想應當修習出離想,為斷除恚想應當修習無恚想,為斷除害想應當修習無害想。諸比丘,為斷除此三法,應當修習此三法。"第四
- 界經
- "諸比丘,有此三法。何為三?欲界、恚界、害界。諸比丘,此即三法。諸比丘,為斷除此三法,應當修習三法。何為三?為斷除欲界應當修習出離界,為斷除恚界應當修習無恚界,為斷除害界應當修習無害界。諸比丘,為斷除此三法,應當修習此三法。"第五
- 味著經
- "諸比丘,有此三法。何為三?味著見、我隨見、邪見。諸比丘,此即三法。諸比丘,為斷除此三法,應當修習三法。何為三?為斷除味著見應當修習無常想,為斷除我隨見應當修習無我想,為斷除邪見應當修習正見。諸比丘,為斷除此三法,應當修習此三法。"第六
- 不樂經
- "諸比丘,有此三法。何為三?不樂、傷害、非法行。諸比丘,此即三法。諸比丘,為斷除此三法,應當修習三法。何為三?為斷除不樂應當修習喜悅,為斷除傷害應當修習無害,為斷除非法行應當修習法行。諸比丘,為斷除此三法,應當修習此三法。"第七
- 知足經
- "諸比丘,有此三法。何為三?不知足、不正知、多欲。諸比丘,此即三法。諸比丘,為斷除此三法,應當修習三法。何為三?為斷除不知足應當修習知足,為斷除不正知應當修習正知,為斷除多欲應當修習少欲。諸比丘,為斷除此三法,應當修習此三法。"第八
-
難教經 [註:文中似乎缺少了第9段的具體內容]
-
『『Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Dovacassatā, pāpamittatā, cetaso vikkhepo. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Dovacassatāya pahānāya sovacassatā bhāvetabbā, pāpamittatāya pahānāya kalyāṇamittatā bhāvetabbā, cetaso vikkhepassa pahānāya ānāpānassati bhāvetabbā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā』』ti. Navamaṃ.
-
Uddhaccasuttaṃ
-
"諸比丘,有此三法。何為三?難教性、惡友誼、心散亂。諸比丘,此即三法。諸比丘,為斷除此三法,應當修習三法。何為三?為斷除難教性應當修習善教性,為斷除惡友誼應當修習善友誼,為斷除心散亂應當修習入出息念。諸比丘,為斷除此三法,應當修習此三法。"第九
-
掉舉經 [註:文中似乎缺少了第10段的具體內容]
-
『『Tayome , bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Uddhaccaṃ, asaṃvaro, pamādo. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Uddhaccassa pahānāya samatho bhāvetabbo, asaṃvarassa pahānāya saṃvaro bhāvetabbo, pamādassa pahānāya appamādo bhāvetabbo. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ dhammānaṃ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā』』ti. Dasamaṃ.
Tikavaggo ekādasamo. [paṭhamo (syā.)]
Tassuddānaṃ –
Rāgaduccaritavitakka, saññā dhātūti vuccati;
Assādaaratituṭṭhi, duve ca uddhaccena vaggoti.
- "諸比丘,有此三法。何為三?掉舉、不防護、放逸。諸比丘,此即三法。諸比丘,為斷除此三法,應當修習三法。何為三?為斷除掉舉應當修習止,為斷除不防護應當修習防護,為斷除放逸應當修習不放逸。諸比丘,為斷除此三法,應當修習此三法。"第十 第十一品 三法品完 其攝頌: 貪與惡行尋,想念界所說; 味著不樂足,二經掉舉品。